Sēdi vada Latvijas Republikas 8.Saeimas priekšsēdētāja

Ingrīda Ūdre.

Sēdes darba kārtība
Satura rādītājs
Balsojumi

Sēdes vadītāja. Labrīt, cienījamie deputāti! Sākam 2003.gada 13.marta sēdi.

Pirms mēs sākam izskatīt darba kārtību, paziņoju, ka ir daži papildinājumi darba kārtībai.

Saeimas Prezidijs ir saņēmis Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas lūgumu iekļaut darba kārtībā likumprojektu “Grozījums Būvniecības likumā” un nodot to Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Paldies. Ir iekļauts darba kārtībā.

Desmit Saeimas deputāti - Raimonds Pauls, Ērika Zommere, Juris Dalbiņš un citi - lūdz iekļaut 13.marta sēdes darba kārtībā Saeimas lēmuma projektu “Par deputāta Mareka Segliņa atsaukšanu no Baltijas Asamblejas Latvijas delegācijas sastāva”. Vai deputātiem ir iebildumi? (Starpsauciens: “Nav!”) Deputātiem iebildumu nav.

Desmit Saeimas deputāti lūdz iekļaut darba kārtībā lēmuma projektu “Par deputātes Ērikas Zommeres ievēlēšanu Baltijas Asamblejas Latvijas delegācijas sastāvā”. Vai deputātiem ir iebildumi? (Starpsauciens: “Nav!”) Deputātiem iebildumu nav. Paldies.

Sākam izskatīt darba kārtību.

Saeimas Prezidijs ierosina deputātu Andra Bērziņa, Jāņa Strazdiņa, Induļa Emša, Staņislava Šķestera un Augusta Brigmaņa iesniegto likumprojektu “Grozījumi likumā “Par valsts sociālo apdrošināšanu”” nodot Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai un Sociālo un darba lietu komisijai un noteikt, ka Sociālo un darba lietu komisija ir atbildīgā komisija.

Runāt “par” ir pieteicies deputāts Andris Bērziņš. Deputāts Andris Bērziņš nerunās “par”? Runās “par”.

A.Bērziņš (Zaļo un zemnieku savienības frakcija).

Kolēģi! Es gribētu runāt ļoti īsi. Man liels lūgums - nodot likumprojektu “Grozījumi likumā “Par valsts sociālo apdrošināšanu” izskatīšanai komisijās. Likumprojekts izstrādāts, lai novērstu pretrunu ar likuma “Par valsts un pašvaldību kapitāla daļām un kapitālsabiedrībām” normām, kas paredz no 2003.gada 1.janvāra likvidēt valsts pilnvarnieku institūtu un viņu funkciju nodot pildīt valsts kapitāla daļu turētāja pārstāvim. Līdz ar to ir nepieciešams steidzamības kārtā veikt grozījumus likumā “Par valsts sociālo apdrošināšanu”. Man ir lūgums šos grozījumus nodot izskatīšanai minētajās komisijās.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Runāt “pret” ir pieteicies deputāts Jānis Lagzdiņš.

J.Lagzdiņš (Tautas partijas frakcija).

Godātie kolēģi deputāti! Šis likumprojekts nav nemaz tik nevainīgs, kā cienījamais kolēģis Andris Bērziņš nupat teica. Jūs droši vien atceraties, ka pirms dažiem mēnešiem valdība trīskārt palielināja pēc premjerministra Einara Repšes iniciatīvas ministriem algas. Premjerministrs motivēja, kādēļ algas ir jātrīskāršo, un viens no motīviem ir tas: lai ministri nebūtu spiesti, saņemot līdzšinējo nelielo algu, strādāt citos labi atalgotos amatos.

Ko mēs redzam šodien? Ir pagājuši tikai divi mēneši, bet valdības pārstāvji jau nāk ar likumprojektu, kurā ir paredzēts noteikt, ka ministrs var ieņemt arī citu atbildīgu, labi atalgotu amatu. Godātie kolēģi, mēs atkal redzam šeit dubultās morāles filozofiju, ja tā varētu teikt! Tas ir šā likumprojekta, ja tā varētu teikt, ētiskais aspekts.

Valdība ir arī deklarējusi, ka tā enerģiski cīnīsies pret korupciju, pret interešu konfliktiem. Ko nosaka šis likumprojekts? Šis likumprojekts nosaka to, ka ministrs, kuram saskaņā ar Ministru kabineta iekārtas likumu un Valsts pārvaldes iekārtas likumu ir jākontrolē viņa pārraudzībā esošo iestāžu un institūciju darbs, turpmāk pats vadīs institūciju, kuras darbs viņam ir jāpārrauga kā ministram.

Godātie kolēģi! Ar šo likumprojektu mēs paredzam klasisku interešu konfliktu - tādu situāciju, pret ko valdība ir solījusi cīnīties.

Es aicinu noraidīt šo likumprojektu.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta nodošanu komisijām, nosakot atbildīgo komisiju! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 72, pret - 21, neviens neatturas. Likumprojekts nodots komisijām, nosakot, ka Sociālo un darba lietu komisija ir atbildīgā komisija.

Saeimas Prezidijs ierosina Saeimas Juridiskās komisijas iesniegto likumprojektu “Grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā” nodot Juridiskajai komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija.

Runāt “pret” pieteicies deputāts Andris Tolmačovs.

A.Tolmačovs (politisko organizāciju apvienības “Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā” frakcija).

Cienījamie kolēģi! Likumprojekts ir iesniegts, lai saskaņotu Administratīvo pārkāpumu kodeksu ar otrajā lasījumā pieņemtajiem grozījumiem Radio un televīzijas likumā. Šo izmaiņu būtība ir sekojoša.

Patlaban Nacionālajai radio un televīzijas padomei ir tiesības tikai sastādīt administratīvo pārkāpumu protokolu un pēc tam nosūtīt to tiesai galīgā lēmuma pieņemšanai. Raidorganizācijas vainas, atbildības noteikšana, pierādījumu iegūšana - tas gulstas uz Nacionālo radio un televīzijas padomi. Un Nacionālā radio un televīzijas padome zaudē gandrīz visas tiesas prāvas. Grozījumi paredz, ka jautājumi jāizlemj ārpus tiesas procesa, jādod Nacionālajai radio un televīzijas padomei iespēja uzlikt raidorganizācijām soda naudu, bet raidorganizācijām - pierādīt savu nevainīgumu tiesā.

Tas ir nonsenss, gan vārda brīvības, gan arī uzņēmējdarbības brīvības ierobežojums. Šāda parādība ir bīstama. Tas var kalpot par precedentu tālākiem līdzīgiem soļiem.

Lūdzu balsot pret šo likumprojektu.

Sēdes vadītāja. Neviens deputāts nav pieteicies runāt “par”. Lūdzu, balsosim par likumprojekta “Grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā” nodošanu Juridiskajai komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija…

Vai deputāte Druviete Ina ir pieteikusies runāt “par”? Lūdzu ieslēgt mikrofonu deputātei Inai Druvietei!

Lūdzu!

I.Druviete (frakcija “Jaunais laiks”).

Lūdzu nodot šo likumprojektu arī Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijai.

Sēdes vadītāja. Citu priekšlikumu nav. Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta “Grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā” nodošanu Juridiskajai komisijai un Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijai, nosakot, ka Juridiskā komisija ir atbildīgā komisija!

Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 70, pret - 23, atturas - 1. Likumprojekts nodots komisijām. Paldies.

Saeimas Prezidijs ierosina Saeimas Aizsardzības un iekšlietu komisijas iesniegto likumprojektu “Grozījumi Krimināllikumā” nodot Aizsardzības un iekšlietu komisijai un Juridiskajai komisijai un noteikt, ka Aizsardzības un iekšlietu komisija ir atbildīgā komisija.

Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta nodošanu… Pirms balsojuma lūdzu ieslēgt mikrofonu deputātei Inai Druvietei!

I.Druviete (frakcija “Jaunais laiks”).

Arī šo likumprojektu lūdzam nodot Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijai.

Sēdes vadītāja. Citu priekšlikumu nav? Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta “Grozījumi Krimināllikumā” nodošanu Aizsardzības un iekšlietu komisijai un Juridiskajai komisijai, un Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijai un noteikt, ka Aizsardzības un iekšlietu komisija ir atbildīgā komisija!

Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 92, pret un atturas - nav. Likumprojekts nodots komisijām.

Saeimas Prezidijs ierosina Saeimas Aizsardzības un iekšlietu komisijas iesniegto likumprojektu “Grozījumi Latvijas Kriminālprocesa kodeksā” nodot Aizsardzības un iekšlietu komisijai un Juridiskajai komisijai un noteikt, ka Aizsardzības un iekšlietu komisija ir atbildīgā komisija.

Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta nodošanu komisijām, nosakot atbildīgo komisiju! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 91, pret un atturas - nav. Likumprojekts nodots komisijām.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījumi Imigrācijas likumā” nodot Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijai un Juridiskajai komisijai un noteikt, ka Juridiskā komisija ir atbildīgā komisija.

Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta nodošanu komisijām, nosakot atbildīgo komisiju! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 94, pret un atturas - nav. Likumprojekts “Grozījumi Imigrācijas likumā” nodots Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijai un Juridiskajai komisijai, nosakot, ka Juridiskā komisija ir atbildīgā komisija.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Latvijas Nacionālās bibliotēkas projekta īstenošanas likums” nodot Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai, Izglītības, kultūras un zinātnes komisijai un Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai un noteikt, ka Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija ir atbildīgā komisija.

Runāt “pret” ir pieteicies deputāts Gundars Bērziņš.

G.Bērziņš (Tautas partijas frakcija).

Saeimas priekšsēdētāja! Godātie deputāti! Daudzi valdošās koalīcijas lēmumi kļūst arvien nesaprotamāki gan sabiedrībai, gan presei. Taču es nebūšu pārāk kritisks. Ir jau daudzas lietas, nenoliedzami, mainījušās salīdzinājumā ar iepriekšējo laiku. Un viena no tām ir jaunu, būtisku politisku, sabiedrisku notikumu parādīšanās Latvijas politiskajā dienaskārtībā.

Viens no tādiem pasākumiem ir valdošās koalīcijas brokastis, kas ir kļuvušas par pazīstamu pasākumu, un “produkti”, kas tur radīti, ir piedāvāti sabiedrības apspriešanai un izraisījuši daudz strīdu. Es domāju, ka arī šā projekta īstā tapšanas vieta ir valdības brokastis. Par to liecina gan šā projekta kvalitāte, gan arī tajā ietvertā būtība.

Kas tad tiek piedāvāts iesniegtajā likumprojektā? Pirmais un pats galvenais ir tas, ka tiek piedāvāts atcelt šobrīd spēkā esošo, 2002.gada 28.jūnijā izsludināto likumu par Latvijas Nacionālās bibliotēkas celtniecību. Šis likums tiek atcelts. Kas tad tiek piedāvāts tā vietā? Tur ir vairākas lietas, kas, manuprāt, maina iepriekšējā likuma būtību un rada nopietnas sekas.

Pirmā lieta. Valdība atsakās no atbildības par šā projekta realizāciju. Iepriekšējā likumā vairākas lietas tika definētas kā valdības atbildība, taču šobrīd valdības atbildības šā projekta realizācijā nav nekādas.

Otrā lieta. Šis jaunais projekts praktiski liedz uzcelt Latvijas Nacionālo bibliotēku. Kāpēc? Tāpēc, ka, atšķirībā no iepriekšējā projekta, finansēšanas mehānisms, kas tiek tagad piedāvāts, nenodrošina Latvijas Nacionālās bibliotēkas uzcelšanu.

Kādas tad ir atšķirības? Viena no būtiskākajām - iepriekšējais likums paredzēja maksu, ko budžetā maksā Latvijas Banka kā maksu par valsts kapitālu (18.panta pirmās daļas noteiktajā kārtībā), nodrošināt kā finanšu avotu Latvijas Nacionālās bibliotēkas celtniecībai. Valdība šo likumu ir pārkāpusi un, iesniedzot budžetu, šos līdzekļus ir sadalījusi citiem mērķiem - jaunu ministriju veidošanai, birokrātijas palielināšanai un tā tālāk. Tāpēc šobrīd, atceļot veco likumu un stājoties jaunam vietā, varētu pateikt, ka tos 4 miljonus, kas šogad ienāks un ko varētu virzīt Latvijas Nacionālās bibliotēkas celtniecības uzsākšanai, tikai nākamā gada budžetā varēs paredzēt.

Nākamā lieta. UMTS licences pārdošanas samaksas, tā teikt, ir izņemtas, bet pārdotas šobrīd ir tikai divas licences. Trešā licence tomēr līdz projekta realizācijas beigām - 2008.gadam - tiks pārdota. Un arī šis avots ir šeit svītrots.

Nākamā būtiskā lieta. Finanšu plūsmu šāda projekta īstenošanā nav iespējams nodrošināt, jo nav paredzēts aizņēmums. Summas, kas tiek minētas kā nepieciešamas bibliotēkas celtniecībai, ir apmēram 80 miljonu latu. Līdz ar to piedāvātā shēma paredz iepriekš šo līdzekļu akumulēšanu Valsts kases kontos, un tas ir neiespējami. Šie 80 miljoni sastāda 1,5% no valsts kopprodukta. Viena gada laikā attiecinot visas šīs izmaksas uz budžetu, budžeta deficīts pieaug par 1,5%. Tas īstenībā padara šo projektu par pilnīgi neiespējamu un nereālu.

Un nākamā lieta. Īstenībā virzošais spēks Latvijas Nacionālās bibliotēkas projektam līdz šim ir bijis Latvijas Nacionālās bibliotēkas atbalsta fonds. Mums ir tieši viņam jāpateicas par to, ka šis projekts ir ieguvis starptautisku skanējumu, virzību un ir pieņemts likums. Šobrīd gan pati Latvijas Nacionālā bibliotēka, gan Nacionālās bibliotēkas atbalsta fonds ir pilnībā izslēgts no projekta realizācijas un uzraudzības lietām.

Tāpēc es aicinu neatbalstīt šo likumprojektu, kura īstais nosaukums, ņemot vērā būtību, kas ir ietverta tajā, ir “Latvijas Nacionālās bibliotēkas necelšanas projekts”. Vēlreiz atkārtoju: tas ir Latvijas Nacionālās bibliotēkas necelšanas projekts! Neatbalstīt šo likumprojektu iesaku tiem cilvēkiem, kuri nevēlas, lai šis celtniecības projekts netiktu realizēts, un kuri vēlas, lai 2008.gada 18.martā, kā tas ir paredzēts, Latvijā un Rīgā būtu šī ļoti svarīgā celtne.

Aicinu rūpīgi iepazīties ar tekstu un neatbalstīt šo likumprojektu!

Sēdes vadītāja. Neviens deputāts nav pieteicies runāt “par”. Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta “Latvijas Nacionālās bibliotēkas projekta īstenošanas likums” nodošanu komisijām, nosakot atbildīgo komisiju!

Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 50, pret - 20, atturas - 24. Likumprojekts nodots komisijām.

Saeimas Prezidijs ierosina Saeimas Nacionālās drošības komisijas iesniegto likumprojektu “Grozījums Satversmes Aizsardzības biroja likumā” nodot Aizsardzības un iekšlietu komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija.

Runāt “pret” ir pieteikusies deputāte Vineta Muižniece.

V.Muižniece (Tautas partijas frakcija).

Godātie Saeimas deputāti! Piedāvātais likumprojekts nav nododams komisijām vismaz triju iemeslu dēļ.

Pirmkārt, jau tādēļ, ka, šādas rīcības atbalstot, mēs līdz ar to atbalstām arī tādu praksi, ka šā amata kandidātiem izvirzītās prasības tiek mainītas laikā, kad jau praktiski beidzas iepriekšējā Satversmes aizsardzības biroja direktora pilnvaras un ir jau jābūt skaidrībā par jaunu kandidātu izvirzīšanu un par kritērijiem. Tātad notiek noteikumu maiņa pēdējā brīdī.

Otrkārt, projektā ir paredzēta prasību pazemināšana šā amata kandidātiem, un tā nekādi nav pieņemama. Varētu pat zināmā mērā varbūt pat izslēgt pirmo motīvu un teikt, ka var mainīt noteikumus, ja tiek prasīta jauna kvalitāte, bet šajā gadījumā šī tendence ir pilnīgi pretēja - šeit atsakās pat no konkrētām prasībām gan attiecībā uz izglītību, gan arī attiecībā uz pieredzi. Tas, mūsuprāt, ir ļoti svarīgs moments, jo Satversmes aizsardzības biroja direktora amats ir atbildīgs un šajā ziņā kvalifikāciju pazemināt nav pieļaujami.

Un trešā, manuprāt, pati būtiskākā lieta ir tā, ka, mainot šā likuma noteikumus un pazeminot prasības, vienlaikus tiek ietverta absolūta nekonsekvence attiecībā uz to prasību līmeni, kādas tiek izvirzītas amatu kandidātiem dažādās nozīmīgās, ar valsts drošību, aizsardzību un korupcijas novēršanu saistītās jomās.

Un, lai jūs varētu pārliecināties par to, ir vērts ielūkoties kaut vai Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja likuma 4.pantā, kur ir izvirzītas prasības šā biroja priekšniekam. Tās ir ievērojami augstākas nekā tās, kuras šobrīd tiek piedāvāts izvirzīt Satversmes aizsardzības biroja direktora amata kandidātam, proti, pat Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja priekšniekam 3.punktā ir paredzēta prasība pēc augstākās juridiskās izglītības un atbilstošas darba pieredzes, kas ir ļoti svarīgi, bet 4.punktā ir noteikti arī vecuma ierobežojumi, kas arī ir apsverams un svarīgs jautājums.

Un tātad vismaz iepriekš minēto iemeslu dēļ šis likumprojekts nav atbalstāms un nav virzāms tālāk.

Paldies par uzmanību!

Sēdes vadītāja. Deputāts Paulis Kļaviņš ir pieteicies runāt “par”.

P.Kļaviņš (Latvijas Pirmās partijas frakcija).

Cienījamais Prezidij! Cienījamie kolēģi! Priekšlikums ir atbalstāms vairāku iemeslu dēļ. Šinīs likumos, kas skar Latvijas valsts drošību, mums ir jāsastopas ar klasiskiem paraugiem valsts nozagšanā. Valsts nozagšana ir augstā līmenī attīstīta kriminalitāte, kad tiek veidoti tādi likumi, kas ir “gumijas” likumi, kas ir stiepjami uz visām pusēm un kas ir piemēroti noziedzīgu grupējumu darbības veicināšanai un turpināšanai. Likumi - tā ir likumu veidošana.

Mūsu drošības likumos ir parādījies viens tāds variants, kad patiesībā ir tā, ka, ja paliek tāds likums, kāds ir šis likums par SAB direktora ievēlēšanu, par to, kāds var būt šā amata kandidāts, tad tādā gadījumā mums izvēles vispār nav. Tad šajā amatā var būt tikai līdzšinējais direktors vai viņa vietnieks, varbūt vēl kāds, Rožkalna kungs varētu būt, un cauri. Šis likums ir “piegriezts” tieši tā, kā drēbnieks piegriež vienu labu gabalu, kam jāpas šinī sistēmā, lai tur nekas nevarētu mainīties, lai noteikti paliek tā, kā ir.

Taču tā, kā ir, nedrīkst palikt, cienījamie deputāti! Mums jau desmit gadu nenotiek noziedzības apkarošana, kontrabanda ir sekmējusies. Mēs varam radīt vienu biroju pēc otra, taču, ja virsbirojs - augstākais, kāds šeit ir izveidots un kas ir salīdzināms vienīgi ar totalitāro režīmu, tādu dienestu, kas reizē vāc ziņas, izmanto ziņas, izšķir, kam ko dot, vārdu sakot, dara visu, bet pats nav kontrolējams, tādā gadījumā mēs atrodamies diezgan apdraudētā stāvoklī šeit pat uz vietas. Nevis no ārpuses, bet tepat uz vietas, un tādēļ Satversmes aizsardzības biroja direktora amatam ir jāpaplašina kandidātu loks.

Nebaidieties, es nekandidēšu uz šo amatu! (Starpsauciens: “Ļoti žēl!”) Man ir 75 gadi, un man nav nekādas vajadzības, nedz es arī domāju, ka mani spēki būtu piemēroti, lai vēl stātos tik smagā darbā. Taču kandidāti mums ir, un ne viens vien, turklāt ar labu kvalifikāciju un, protams, ar augstāko izglītību. Par to nav runas, bet Satversmes aizsardzības birojā ir obligāti vajadzīga pārmaiņa. Ja paliks tā, kā ir, mēs nekur netiksim ar visiem saviem labajiem nodomiem, jo līdzšinējā atbildība nav bijusi pietiekama, tā nav pierādījusi, ka ir izdevies izkontrolēt visu to nelegālo darbību, kura ir notikusi šeit. Tā sniedzas iekšā līdz iestādēm un korumpētiem ierēdņiem, līdz pat augstākajiem tiesībsargājošajiem posteņiem. Mēs nekur netiksim uz priekšu, ja paliks tā, kā ir. Un tieši tāpēc ir paredzēts paplašināt kandidātu loku Satversmes aizsardzības biroja direktora amatam un izvēlēties īstu alternatīvu.

Paldies par jūsu uzmanību!

Sēdes vadītāja. Viens deputāts ir runājis “par”, viens deputāts ir runājis “pret”.

Lūdzu ieslēgt mikrofonu deputātam Vilim Krištopanam. Par likumprojekta nodošanu komisijām. Lūdzu!

V.Krištopans (Zaļo un zemnieku savienības frakcija).

Lūdzam nodot likumprojektu Nacionālās drošības komisijai un noteikt to par atbildīgo komisiju.

Sēdes vadītāja. Tātad lūdzam ieslēgt mikrofonu deputātam Arnoldam Laksam.

A.Laksa (Latvijas Pirmās partijas frakcija).

Es gribētu atbalstīt Krištopana kunga ierosinājumu, jo uzskatu, ka Nacionālās drošības komisijai būtu piekritīgi izskatīt šādus jautājumus.

Sēdes vadītāja. Tātad, kā es saprotu, Aizsardzības un… Vai tikai Nacionālās drošības komisijai?

A.Laksa. Jā.

Sēdes vadītāja. Tad, lūdzu, balsosim par šo priekšlikumu - iesniegto likumprojektu “Grozījums Satversmes aizsardzības biroja likumā” nodot Nacionālās drošības komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 67, pret - 27, atturas - 1. Likumprojekts “Grozījums Satversmes aizsardzības biroja likumā” ir nodots Nacionālās drošības komisijai.

Pirms mēs tālāk izskatām darba kārtību, informēju, ka Nacionālās drošības komisija ir iesniegusi priekšlikumu ar lūgumu iekļaut Saeimas šāgada 13.marta sēdes darba kārtībā izskatīšanai pirmajā lasījumā likumprojektu “Grozījums Satversmes aizsardzības biroja likumā”. Vai deputātiem ir iebildumi? Ir iebildumi. Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta “Grozījums Satversmes aizsardzības biroja likumā” iekļaušanu pirmajā lasījumā 13.marta sēdes darba kārtībā! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 52, pret - 43, neviens neatturas. Likumprojekts darba kārtībā ir iekļauts.

Saeimas Prezidijs ierosina Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas iesniegto likumprojektu “Grozījums Būvniecības likumā” nodot Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija.

Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta nodošanu komisijām, nosakot arī atbildīgo komisiju! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 94, pret un atturas - nav. Likumprojekts komisijai ir nodots.

Nākamais darba kārtības jautājums ir šāds. Saeimas Prezidijs ir saņēmis deputāta Arnolda Laksas iesniegumu ar lūgumu piešķirt viņam bezalgas atvaļinājumu 2003.gada 12.martā.

Lūdzu deputātus balsot par deputāta iesniegumu! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 89, pret - 1, neviens neatturas. Bezalgas atvaļinājums deputātam ir piešķirts.

Saeimas Prezidijs ir saņēmis 8.Saeimas deputāta Aigara Pētersona iesniegumu ar lūgumu atsaukt viņa 4.marta iesniegumu, bet atbalstīt tagadējo lūgumu - piešķirt viņam bezalgas atvaļinājumu šā gada 13.martā.

Lūdzu deputātus balsot par deputāta Aigara Pētersona iesniegumu! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 88, pret - nav, atturas - 1. Bezalgas atvaļinājums deputātam ir piešķirts.

Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts “Grozījumi Meža likumā” . Otrais lasījums.

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā - deputāte Anna Seile.

A.Seile (frakcija “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK).

Godātie deputāti! Dokuments nr.422-b. Tātad šo dokumentu mēs tikām atzinuši par steidzamu. Šis būs pēdējais lasījums, ja mēs šo dokumentu akceptēsim.

1.priekšlikums. Juridiskais birojs iesaka izslēgt no likumprojekta 1.pantu, kurā runāts par terminu, kas ir īpašuma sadalīšana. Un motivācija bija tāda - tai piekrita arī komisija -, ka terminos nav nepieciešams speciāli ieviest skaidrojumu, jo likuma tekstā ir pilnīgi skaidri pateikts, kur, kādos apstākļos un kāpēc šie īpašumi tiek sadalīti.

Lūdzu atbalstīt 1.priekšlikumu!

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

A.Seile. Līdz ar to 2.priekšlikums vairs nav balsojams.

3.priekšlikums. Juridiskais birojs ir sagatavojis redakciju, ar kuru tiek paskaidrots, ka gadījumā, ja tiek sadalīta īpašumā vai tiesiskā valdījumā esoša meža zeme, tad attiecībā uz visu šo meža zemi ir piemērojami 9. un 13.pantā minētie noteikumi, kas pasaka, kādā kārtībā ir jāatjauno izcirstās cirsmas.

Komisija ir izpētījusi gan šo priekšlikumu, gan arī 4.priekšlikumu, ko iesniedza Zemkopības ministrija, un, apvienojot tos abus, aicina atbalstīt 5. - Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas izveidoto redakciju.

Sēdes vadītāja. Pret 3., 4. un 5.priekšlikumu deputātiem iebildumu nav.

A.Seile. 6.priekšlikumu iesniegusi Zemkopības ministrijas parlamentārā sekretāre Lucauas kundze. Viņas ieteikums ir iesniegt Valsts meža dienestam par notikušajiem tiesiskajiem darījumiem notariāli apstiprinātu notikušā darījuma akta kopiju. Komisija rūpīgi iepazinās ar šo priekšlikumu un tomēr nolēma to neatbalstīt, jo tas šiem darījuma veicējiem ir tikai lieks naudas ieguldījums, jo neviena puse - ne pircējs, ne pārdevējs, kurš jau ir noslēdzis notariāli apstiprinātu līgumu, - nav ieinteresēta iesniegt kaut kādu viltotu dokumentu. Un arī ļaunprātīga kaimiņa, ja viņš ieradīsies, lai kādu, teiksim, izjokotu vai citādā veidā terorizētu, identitāte taču tiek pārbaudīta, tāpēc nav nekāda riska, ja vienkārši tiks iesniegta notikušā darījuma akta kopija. Tā ka nevajadzētu to notariāli apstiprināt!

Sēdes vadītāja. Deputātiem pret 6.priekšlikumu iebildumu nav.

A.Seile. 7.priekšlikumu par šo pašu tēmu iesniedzis Juridiskais birojs. Komisija to ir atbalstījusi, bet arī nedaudz redakcionāli precizējusi. Tāpēc lūdzu atbalstīt 8.priekšlikumu!

Sēdes vadītāja. Pret 7. un 8.priekšlikumu deputātiem iebildumu nav.

A.Seile. Es atvainojos! Es aicinu atbalstīt 7.priekšlikumu, jo tas ir redakcionāli precizēts, bet 8.priekšlikums ir par citu tēmu, un par to būs jābalso atsevišķi.

Sēdes vadītāja. Pret 7. - Juridiskā biroja priekšlikumu - deputātiem iebildumu nav.

A.Seile. Un nu par 8.priekšlikumu. Juridiskais birojs ierosina, lai likums stātos spēkā pēc iespējas ātrāk, tātad nākamajā dienā pēc tā izsludināšanas.

Sēdes vadītāja. Arī pret 8.priekšlikumu deputātiem iebildumu nav.

A.Seile. Vairāk priekšlikumu nav.

Sēdes vadītāja. Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta “Grozījumi Meža likumā” pieņemšanu otrajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 94, pret un atturas - nav. Likumprojekts “Grozījumi Meža likumā” ir pieņemts otrajā, galīgajā, lasījumā.

Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts “Grozījumi likumā “Par Valsts ieņēmumu dienestu””. Trešais lasījums.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā - deputāts Vilnis-Edvīns Bresis.

V.-E.Bresis (Zaļo un zemnieku savienības frakcija).

Godātais Prezidij! Godātie kolēģi! Strādāsim ar dokumentu nr.452 - likumprojektu “Grozījumi likumā “Par Valsts ieņēmumu dienestu”” trešajā lasījumā.

Ir saņemti divi priekšlikumi.

1.priekšlikums ir deputāta Buzajeva priekšlikums - ietvert 17.panta pirmās daļas pirmajā sadaļā papildinājumu “vai nepilsonis”. Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija, ņemot vērā to, ka Valsts civildienesta koncepcija un konkrēti šā likuma 7.pants nosaka, ka uz ierēdņa amatu var pretendēt persona, kura ir Latvijas Republikas pilsonis, uzskatīja par neiespējamu likumā “Par Valsts ieņēmumu dienestu” iekļaut pretēju normu un tāpēc deputāta Buzajeva priekšlikumu noraidīja.

Sēdes vadītāja. Atklājam debates.

Vladimirs Buzajevs.

V.Buzajevs (politisko organizāciju apvienības “Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā” frakcija).

Cienījamā priekšsēdētāja! Godājamie kolēģi! Es gribētu uzstāties uzreiz par diviem saviem priekšlikumiem un ceru uz dubultreglamentu...

Sēdes vadītāja. Cienījamais Buzajeva kungs! Cienījamais deputāt! Jūs varat runāt par 1.priekšlikumu. Par 1.

V.Buzajevs. ...Jo tie ir saistīti.

Sēdes vadītāja. 5 minūtes. Par katru priekšlikumu atsevišķi 5 minūtes. (Buzajevs kaut ko saka.) Jums nav tiesību... Saskaņā ar Kārtības rulli jūs varat runāt par vienu priekšlikumu 5 minūtes. Par nākamo priekšlikumu jūs varēsiet runāt nākamajā reizē. Lūdzu!

V.Buzajevs. Nu labi! Tad es savu runu sadalīšu divās daļās. Spēkā esošā redakcija ļauj pieņemt darbā Valsts ieņēmumu dienestā tikai pilsoņus, bet manā priekšlikumā tiek piedāvāts dot formālu iespēju strādāt par ierēdņiem Valsts ieņēmumu dienestā ne tikai pilsoņiem, bet arī nepilsoņiem, bet tomēr, tāpat kā agrāk, nepielaist pie šā darba ārzemniekus, kaut arī viņiem ir pastāvīgās uzturēšanās atļauja.

Pirmām kārtām es gribētu paziņot, ka šeit nav nepārvaramu pretrunu ar “jumta” likumu, ar Valsts civildienesta likumu, kaut arī tajā ir ietverts aizliegums nepilsoņiem strādāt par valsts ierēdņiem. Šajā gadījumā speciālais likums ir likums “Par Valsts ieņēmumu dienestu”, un tādā gadījumā, ja ir pretruna ar “jumta” likumu, tad darbojas speciālā likuma normas. Šāda veida iecietības ir arī citos speciālajos likumos; piemēram, Ugunsdrošības un ugunsdzēsības likumā ir nosacījums, ka Latvijas nepilsonība nevar būt par pamatu to ierēdņu atbrīvošanai no amata un atlaišanai no dienesta, kuri ir stājušies dienestā līdz 2002.gada 31.decembrim. Tāda pati norma ilgu laiku darbojās arī likumā “Par policiju”.

Cits piemērs. Ieslodzījuma vietu pārvaldes likums. Saskaņā ar šo likumu ierēdņiem pietiek tikai ar vidējo izglītību, lai gan Valsts civildienesta likums pieprasa augstāko izglītību.

Interesanti, ka mūsu apspriežamajā likumā “Par Valsts ieņēmumu dienestu” ir pat mazāk profesiju ierobežojumu, nekā Pilsonības likumā ir noteikts attiecībā uz tiem nepilsoņiem, kuri vēlas naturalizēties; teiksim, Pilsonības likumā eksistē daži ierobežojumi, kuru nav Valsts ieņēmumu dienesta likumā. Par Latvijas pilsoni nevar kļūt persona, kura ir ne tikai ārvalstu Valsts drošības dienesta štata darbinieks, bet arī informators, aģents un tā tālāk. Atcerēsimies tā saucamajos čekas maisus, kur informācija ir ļoti subjektīva. Par Latvijas pilsoni nevar kļūt arī persona, kas ir izvēlējusies Latvijas Republiku par savu dzīvesvietu tieši pēc demobilizēšanās no PSRS Bruņotajiem spēkiem vai iekšējā karaspēka. Ja šīs personas būtu pilsoņi, viņas varētu kļūt par ierēdņiem Valsts ieņēmumu dienestā, bet naturalizācijas ceļš tām liegts.

Es tomēr gribētu pievērst jūsu uzmanību faktam, ka visi nepilsoņi ir Latvijas nacionālo minoritāšu pārstāvji un sastāda vairāk nekā pusi no to skaita. Šāds balsojums par amata ieņemšanas ierobežojuma kaut vai daļēju atcelšanu nepilsoņiem ir pirmais šā sastāva Saeimā, un tas ir lakmusa papīrs, vai mēs patiesi esam nobrieduši sabiedrības integrācijai vai arī šī integrācija mums ir tikai uz papīra. Kā lemsim, tā būs!

Lūdzu atbalstīt frakcijas “Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā” priekšlikumu!

Paldies par uzmanību!

Sēdes vadītāja. Deputāts Juris Dobelis.

J.Dobelis (frakcija “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK).

Cienītie kolēģi! Vispirms ir jāuzsver tas, ka ir jānodala šīs divas lietas: prasības, kuras tiek izvirzītas Valsts ieņēmumu dienesta ierēdņiem, un prasības šā dienesta darbiniekiem. Un te ir jārunā pietiekami skaidri par katru lietu atsevišķi. Protams, izglītošanas darbs turpināsies acīmredzot ne tikai 8.Saeimā, bet arī vēl dažās nākamajās Saeimas, kamēr visi, kuriem vajag nākt pie prāta, būs nākuši pie prāta, bet, kas nevarēs, nu tie vairs nevarēs.

Tomēr padomāsim, kas ir Valsts ieņēmumu dienests un kas ir ierēdnis, kurš strādā Valsts ieņēmumu dienestā, ko mēs šodien gaidām no Valsts ieņēmumu dienesta un cik ārkārtīgi svarīga nozīme šim dienestam ir Latvijas turpmākajā attīstībā.

Kā jūs redzat, prasības, ko mēs gaidām no Valsts ieņēmumu dienesta ierēdņa, ir ļoti skaidri un precīzi izteiktas katrā punktā. Un tad man ir jautājums. Mēs redzam, ka šeit 1.punktā ir minēta Latvijas Republikas pilsonība, bet 2.punktā, lai pārvalda latviešu valodu. Tagad te daži grib pielikt klāt vārdu “nepilsonis”. Būs ārkārtīgi interesants stāvoklis, ka Latvijā dzīvojoša persona pārvalda latviešu valodu, bet nav pilsone. Kas tad viņa ir? Tātad slepens Krievijas pilsonis vai varbūt vēl kaut kāds tāds tips, kas te gaida sev vēlamās pārmaiņas, pārmaiņas sev par labu, un varbūt veic kaut kādas darbības? Kā jūs to vispār iedomājaties? Es saprotu, runājot tālāk par darbiniekiem, varbūt nāksies vēlvienreiz atgādināt, kādos gadījumos var pieļaut kaut ko tādu. Bet, lūdzu, izskaidrojiet, nāciet un pasakiet, kā var te nodzīvot desmitiem gadu un vēl iemācīties latviešu valodu, bet izteikt absolūtu nevēlēšanos kļūt par Latvijas Republikas pilsoni?! Ko jūs te bāžat tos nepilsoņus iekšā? Jūs jau, godīgi sakot, to darāt tikai tāpēc, lai pievērstu starptautiskās sabiedrības uzmanību šim jautājumam, tā vietā, lai runātu par to, ko jūs praktiski varētu darīt, lai palīdzētu iemācīties latviešu valodu un lai netaisītu troksni. Nākamajā likumprojektā jūs atkal tīšām - pilnīgi skaidrs, ka tīšām! - pieskaraties šim jautājumam, lai būtu par ko runāt. Tas ir kategoriski noraidāms! Ja turpināsies debates par darbiniekiem, tad arī nāksies paskaidrot, kāpēc tur var būt drusku citāda pieeja. Bet nevar jau iekļaut arī tur nepilsoņus!

Sēdes vadītāja. Vladimirs Buzajevs. Otro reizi.

V.Buzajevs (politisko organizāciju apvienības “Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā” frakcija).

Atbildēšu uz deputāta Dobeļa uzstāšanos.

Cienījamie kolēģi! Gribētos atgādināt, ka Valsts ieņēmumu dienestam nav īpaši daudz politisko funkciju un to skaits vēl samazinās. Piemēram, tāda funkcija kā kontrole pār politisko partiju izdevumiem tika nesen nodota Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojam. Tajā pašā laikā likums nenosaka nodokļu aplikšanā nekādas atšķirības starp pilsoņiem un nepilsoņiem. Gadījums, kad noteiktai valsts iedzīvotāju kategorijai ir dota iespēja rīkoties ar nodokļiem, kuri tiek iekasēti no citiem tās iedzīvotājiem… Un pāreja no vienas kategorijas uz citu nav iespējama, par to jau es runāju iepriekš… Tas ir raksturīgs tādām pirmskapitālistiskām sabiedriskām formācijām kā vergturu sabiedrībai un feodālajai sabiedrībai. Tādēļ jautājums par balsošanu par pirmo priekšlikumu, tas ir, manu priekšlikumu, ir jautājums par Latvijas gatavību integrēties ne tikai Eiropā, bet vispār mūsdienu pasaulē.

Un saskaņā ar to es tomēr ceru uz Saeimas vairākuma atbalstu. Paldies.

Sēdes vadītāja. Deputāts Aleksandrs Golubovs.

A.Golubovs (politisko organizāciju apvienības “Par cilvēka tiesības vienotā Latvijā” frakcija”).

Cienījamie kolēģi! Dobeļa kungs! Tautas fronte savulaik sludināja, ka visi, kas dzīvo šeit, Latvijā, un reģistrēsies kā Latvijas iedzīvotāji, saņems Latvijas pilsonību. (No zāles dep. J.Dobelis: “Tu esi pārklausījies!”) Taču tad, kad jūs pieņēmāt Pilsonības likumu, iznāca tāda situācija, ka vairāk nekā ceturtā daļa Latvijas iedzīvotāju Latvijas pilsonību nesaņēma. (No zāles dep. J.Dobelis: “Un nesaņems!”) Saņems! Jums taču vajag stāties Eiropas Savienībā. Gribot negribot jūs pats pēc pusgada ierosināsiet jaunu Pilsonības likumu, ar likumu piešķirsiet visiem nepilsoņiem pilsoņu statusu. (No zāles dep. J.Dobelis: “Tikai pēc okupācijas…”)

Sēdes vadītājs. Debates slēdzu.

Lūdzu deputātus balsot par 1. - deputāta Buzajeva priekšlikumu. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 25, pret - 70, neviens deputāts neatturas. Priekšlikums nav atbalstīts.

V.E.Bresis. 2. - deputāta Buzajeva priekšlikums. Komisija ļoti nopietni izskatīja šo priekšlikumu, analizēja, uz ko tas attiecas.

Pirmkārt, tas attiecas uz tehniskajiem darbiniekiem, lietvežiem, retākos gadījumos varbūt arī uz ekspertiem.

Otrkārt, tas patiešām būs rets izņēmuma gadījums, jo, kā šeit jau deklarēja deputāts Dobelis, cilvēki, kuri ir iemācījušies latviešu valodu, pacentīsies arī iegūt pilsonību. Un tas noteikums varētu būt tikai īsam pārejas brīdim, kamēr šis darbinieks, tā teikt, noformējas.

Un, treškārt, gribētos teikt to, ka 17.panta otrā daļa tāpat izvirza diezgan stingrus noteikumus attiecībā uz šiem darbiniekiem.

Ņemot vērā šos trīs aspektus, Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija uzskatīja par iespējamu atbalstīt šo priekšlikumu.

Sēdes vadītāja. Atklājam debates.

Deputāts Juris Dobelis.

J.Dobelis (frakcija “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK).

Cienījamie kolēģi! Godātā komisija! Man ar smagu sirdi ir jāteic, ka es nevaru atbalstīt komisijas pieņemto lēmumu, jo… Aleksandr, paliec klusu tagad… Tātad te jau ir tas pats! Ja ir kāds, kas pārvalda latviešu valodu un šeit ir saņēmis pastāvīgās uzturēšanās atļauju, tad tam ir jābūt kādam ārvalstniekam, kurš ir noslēdzis darba līgumu, un viņš, protams, var šeit tikt iekļauts kā persona, kura saņēmusi pastāvīgās uzturēšanās atļauju. Par to nav runa!

Bet kāpēc jūs te to nepilsoni “iekabinājāt” iekšā? Atkārtoju vēlvienreiz: katrreiz, kad mēs lieku reizi pieminam nepilsoni un uzsveram, ka mēs cīnāmies par viņu tiesībām, mēs vienkārši gribam pievērst starptautiskās sabiedrības uzmanību. Es ļoti aicinu godātos kolēģus neatbalstīt arī šo priekšlikumu, lai gan to ir atbalstījusi komisija. Mēs vienkārši radīsim nevajadzīgu jūkli. Ir skaidri jāpasaka: “Ja tu, draugs mīļais, te dzīvo, tad izvēlies, kas tu būsi vēlāk!” Jo, ja ir tāds jēdziens kā “nepilsonis, kurš brīvi pārvalda latviešu valodu”, tad jāprasa: “Ko viņš taisās tālāk darīt?”

Sēdes vadītāja. Deputāts Aleksandrs Golubovs.

A.Golubovs (politisko organizāciju apvienības “Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā” frakcija).

Cienījamie kolēģi!

Dobeļa kungs, paklausieties! Jūs pats norādījāt uz to, ka tas, ka mums eksistē tāds jēdziens kā “nepilsoņi”, ir kaut kāda nejēdzība. Tieši tāpēc es jums gribu pateikt vienu: ja nu jūs gribat paņemt darbā Valsts ieņēmumu dienestā jebkuru ārzemnieku, tad kāpēc jūs negribat paņemt Valsts ieņēmumu dienestā darbinieku, kurš ir Latvijas Republikas subjekts? Ar likumu atzīts subjekts - nepilsonis! Ja jūs to negribat, tad... Naturalizēties viņš arī negrib. Un, ja viņš negrib, tad... tās ir viņa tiesības. (No zļes dep. J.Dobelis: “Jābrauc prom!”) Tās ir viņa tiesības! Bet viņš grib strādāt šeit, šajā zemē - Latvijā, kuru viņš uzskata par savu dzimteni.

Un tāpēc lūdzu pieņemt šo priekšlikumu. (No zāles dep. J.Dobelis: “Nepieņems!”)

Sēdes vadītāja. Deputāts Vladimirs Buzajevs.

V.Buzajevs (politisko organizāciju apvienības “Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā” frakcija).

Cienījamie kolēģi! Par otro manu priekšlikumu, kuru atbalstīja komisija. Dobeļa kungs, tērēt laiku tīrai rediģēšanai, kas noved pie apspriežamā likuma saskaņošanas ar spēkā esošo speciālo likumdošanu, kas nosaka Latvijas pastāvīgā iedzīvotāja statusu... Latvijas pastāvīgie iedzīvotāji pēc saistības līmeņa pakāpes ar valsti, pēc tiesībām un pienākumiem ir sadalīti trīs kategorijās. Pirmā kategorija ir Latvijas pilsoņi. Otrā - Latvijas nepilsoņi, kuru statusu nosaka speciālais likums un kuri neskaitās ārzemnieki, un kuriem nav nekādu pastāvīgās uzturēšanas atļauju. Un trešā kategorija - tie ir ārzemnieki ar pastāvīgo uzturēšanās atļauju. Pārsvarā tās ir personas, kuras dzīvoja Latvijā līdz 1991.gadam, nesaņēma Latvijas pilsonību un pieņēma kaimiņvalstu - bijušo PSRS republiku - pilsonību.

Apspriežamais likums, tas ir, spēkā esošā redakcija, ļauj pieņemt darbā Valsts ieņēmumu dienestā par darbiniekiem 1. un 3.kategorijas personas. Par 2.kategorijas personām - nepilsoņiem - vienkārši ir aizmirsts. Taču tā acīmredzot nav apzināta likumdevēja griba.

Tādēļ es ceru, ka mēs šodien tomēr atbalstīsim šo redakcijas labojumu.

Paldies par uzmanību!

Sēdes vadītāja. Deputāts Krišjānis Kariņš.

A.K.Kariņš (frakcija “Jaunais laiks”).

Cienījamā priekšsēdētājas kundze! Godātie kolēģi! Par ko atkal mēs šeit runājam? Faktiski par neko! Šajā likuma grozījumā Buzajeva kungs ierosina, ka nepilsoņi varētu strādāt Valsts ieņēmumu dienestā par darbiniekiem, ne par... Šajā grozījumā tad nav runa par ierēdņiem, bet par darbiniekiem.

Taču, ja mēs tālāk šajā pašā likumā izlasām, kādas ir prasības, kas tiek izvirzītas Valsts ieņēmumu dienesta darbiniekiem, - ir runa par valodas prasmi un tamlīdzīgām lietām -, tad varam konstatēt, ka šiem cilvēkiem, kuri varētu strādāt Valsts ieņēmumu dienestā par darbiniekiem, ir izvirzītas prasības, kuras ir tikpat augstas, ja ne vēl augstākas par tām, kuras ir nepieciešams izpildīt, lai naturalizētos.

Secinājums. Vienīgais šķērslis šiem cilvēkiem naturalizēties un pieņemt Latvijas pavalstniecību ir griba. Ja nav gribas naturalizēties cilvēkam, kurš ir spējīgs naturalizēties, ir secinājums: nav lojalitātes mūsu valstij. Ja nav cilvēkam lojalitātes mūsu valstij, kā mēs varam atļaut šādam cilvēkam strādāt mūsu Valsts ieņēmumu dienestā? Ļoti loģiski secinājumi. Ja jūs mirkli padomāsiet, tad, es domāju, jūs man piekritīsiet.

Tātad es visus laipni aicinu neatbalstīt šo priekšlikumu, ko komisija atbalstīja. Aicinu tomēr to neatbalstīt!

Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītāja. Deputāts Boriss Cilevičs.

B.Cilevičs (Tautas saskaņas partijas frakcija).

Cienījamie kolēģi! Acīmredzot Kariņa kungs ir ļoti liels eksperts nepilsoņu jautājumos un patiešām ļoti labi pārzina, ko nepilsoņi domā, kāpēc viņi nenaturalizējas.

Es aicinu jūs nevienkāršot šo situāciju, Kariņa kungs! Kāpēc naturalizācija ir tik lēna? Tas ir ļoti sarežģīts jautājums. Tas tā notiek, neskatoties uz valsts oficiāli deklarēto naturalizācijas veicināšanas politiku. Kāpēc? Tāpēc, ka nepilsoņi ir slikti? Nu, piedodiet! Es vienkārši ieteiktu jums drusciņ palasīt pētījumus, kurus veica Naturalizācijas pārvalde un kurus apmaksāja ne tikai ārzemju donori, bet arī Latvijas valsts. Tur ir ļoti skaidri uzskaitītas visas tās problēmas, kuru dēļ cilvēki nesteidzas naturalizēties. Un problēmas ir daudz sarežģītākas… Tas ir visvieglākais - pārmest nelojalitāti. Piedodiet, lojalitāte, jūsu izpratnē, ir tīri padomiska koncepcija. Lojalitāte ir vienkārši likumu pildīšana. Un tas ir ļoti individuāli. Ja jūs varat pierādīt, ka nepilsoņi masveidīgi pārkāpj likumus, tātad viņi ir nelojāli. Man patiešām ir ļoti dīvaini dzirdēt no jums, no Rietumu cilvēka, tādu padomisku lojalitātes interpretāciju.

Kas jādara, lai patiešām veicinātu naturalizāciju? Es ļoti ieteiktu jums iepazīties ar zinātniskajām iestrādēm, ar mūsu pētnieku darbiem šajā jomā. Dobeļa kunga nostāja ir pilnīgi skaidra: neminēsim nepilsoņus vispār, izliksimies, ka problēma nepastāv! Tas manī nerada nekādu izbrīnu, tā ir Dobeļa kunga partijas konsekventa nostāja. Bet no jums dzirdēt tādus
jēdzienus - tas man patiešām šķiet diezgan dīvaini. Jo tie ir cilvēki, kas dzīvo, šeit, Latvijā. Lielākā daļa no viņiem šeit ir dzimuši, un atšķirībā no jums, Kariņa kungs, lielākā daļa no viņiem ir visu savu mūžu šeit pavadījuši. Es esmu kategoriski pret to, ka apvainotu šos cilvēkus, pārmetot viņiem nelojalitāti. Lūdzu, sāciet izmeklēšanu, sodiet likuma paredzētajā kārtībā to, kas ir nelojāls, bet šādi apvainojumi, manā skatījumā, ir absolūti nepieļaujami! Ja cilvēks patiešām atbilst visām šīm prasībām, kas ir uzskaitītas likumos, uz kuriem jūs atsaucāties, un ja viņš grib strādāt šīs valsts labā, tad, es domāju, pretī stāvēt un neļaut viņiem to darīt - tas būs vienkārši kaitīgi integrācijai un naturalizācijai.

Naturalizācija - tas ir patiešām personisks lēmums. Es domāju, ka vienkārši atbildības sajūta ir par iemeslu tam, ka cilvēki nesteidzas pēc pilsonības kā… nu, kā pēc desas uz veikaliem. Tas ir ļoti normāli, ka cilvēki grib padomāt, izvērtēt gan savas spējas, gan savas attiecības ar šo valsti. Es neredzu nekādu jēgu un nekādu pamatojumu tam, lai neļautu strādāt cilvēkam tajā darbā, kuru viņš Latvijas valsts labā var pildīt, prot pildīt un grib pildīt.

Tātad es domāju, ka komisijai ir absolūta taisnība, un es aicinu atbalstīt komisijas lēmumu! Paldies.

Sēdes vadītāja. Deputāts Pēteris Tabūns.

P.Tabūns (frakcija “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK).

Labdien, cienījamie kolēģi! Es gribētu teikt, ka jauninterfrontiešu apetīte vienkārši aug ar katru dienu, ar katru stundu. Faktiski šī nekaunība jau pārsniegusi kritisko robežu. Sen jau ir pārsniegusi! Un ar katru Saeimas sēdi tā turpinās. Izbeigsim šo viņu nekaunību! Izbeigsim vienreiz par visām reizēm! Un padomāsim, cienījamie kolēģi, arī par šīm lietām, par pilsoni, nepilsoni! Faktiski starpība, formālā starpība jau sen ir izzudusi. Nepilsonis Latvijā - padomājiet! - ir faktiski privileģētākā stāvoklī nekā pilsonis. Vai tad jūs nezināt, kam pieder kapitāls Latvijā? Kam pieder finanses? Vai tas jums nav zināms vai ir zināms? Elementāras lietas.

Dzīvokļi. Šodien mēs runāsim arī par palīdzību dzīvokļa problēmu risināšanā. Nepilsoņi ir saņēmuši labiekārtotus dzīvokļus, tos privatizējuši, simtiem un tūkstošiem, - 90% no visiem jaunuzceltajiem dzīvokļiem, kas ir Rīgā un visapkārt Rīgai, pieder nepilsoņiem un militāristiem. Cienījamie kolēģi, kad mēs sāksim domāt par šīm lietām? Viņi ir privatizējuši šos dzīvokļus. Toties latvieši, pilsoņi... kur dzīvo? (Starpsauciens: “Graustos!”) Graustos, patiešām, - bēniņos, pagrabos, bijušajos komunālajos dzīvokļos, un no tiem pašiem viņus met ārā, jo šīs mājas tagad nonākušas privātīpašnieku rokās, un viņi ar savu īpašumu izrīkojas tā, kā viņiem labpatīkas. Tātad, lūk, kur ir nostādīts pilsonis, latvietis!

Cienījamie kolēģi, kad mēs sāksim domāt par šīm lietām? Tā ir traģēdija. Pie manis ir nākuši desmitiem cilvēku, nāk katru dienu, zvana, lūdz palīdzību. Un tādēļ mani izbrīnī komisijas lēmums. Druvietes kundze, nāciet, lūdzu, un pastāstiet, kā notika tas, ka komisijā ir pieņemts, atbalstīts šis priekšlikums! Tas ir absurds! Ko komisija ir domājusi un kā komisija ir lēmusi? Es nesaprotu. Kādās kategorijās mēs vispār sākam domāt? Šie jauninterfrontieši ir visādās krāsās krāsojušies, viņi ņēma un sanāca šeit, saradās, sabrauca, un nu viņi ņems un prasīs... Un jau prasa! Viņi, redziet, 2004.gadā nemācīsies valsts valodu skolās, nē! Mēs jau izskatīsim nākamos likumprojektus. Viņi ir absolūti pret visu, kategoriski pret! Mūsu Saeimā saradušies ir tādi dīvaiņi, tādi pilsoņi kā Kabanova kungs, kurš pielūdz Staļinu. Tā taču ir fantastika! Tā ir fantastika! Lūk, šādi dīvaiņi ir saradušies. Viens neatzīst okupāciju, cits pielūdz Staļinu un grib, lai tie laiki atgrieztos. Tas taču ir kaut kāds absurds! Un tagad viņi katru brīdi nāk šeit tribīnē un stāsta, cik ārprātīgi grūta dzīve nepilsoņiem.

Druvietes kundze, atnāciet un pastāstiet, kā notika komisijā spriešana! Pastāstiet, kā notika tas, ka jūs esat nobalsojuši “par”!

Sēdes vadītāja. Aicinu deputātus runāt par tematu, par 2. - deputāta Buzajeva priekšlikumu!

Deputāts Aleksandrs Kiršteins.

A.Kiršteins (Tautas partijas frakcija).

Godājamā Saeimas priekšsēdētāja! Godājamais Prezidij! Godājamie deputāti! Es gribētu pateikt tikai vienu piezīmi, ievērojot to aicinājumu, ko nupat izteica Saeimas priekšsēdētāja. Es labprāt piekristu debatēt tikai par to, kas mums tagad ir jādara. Diemžēl šeit ir sarunāts pārāk daudz muļķību. Atļaujiet man pateikt tikai vienu piezīmi attiecībā uz Cileviča kunga teikto!

Cileviča kungs atsaucās uz daudziem zinātniekiem. Savukārt es gribētu sevišķi pievērst uzmanību pašai lielākajai frakcijai - frakcijai “Jaunais laiks” - un atgādināt Francijas Civillikuma 24.pantu, kurā teikts, ka Francijā nevar tikt naturalizēts ārzemnieks, ja viņš daļēji nav asimilējies franču sabiedrībā un kultūrā. Te nu jums, Cileviča kungs, ir atbilde attiecībā uz tiem cilvēkiem, kas nav daļēji asimilējušies Latvijas kultūrā! Un nevajag kautrēties… Acīmredzot mums ir daudz nopietnāk jāstrādā pie šiem likumiem, kas ir nepilnīgi, jo mēs veidojam divkopienu valsti. Nevajag atsaukties uz zinātniekiem. Ņemiet par piemēru kādu Eiropas Savienības valsti, izlasiet viņas likumus, kas mums ir labs paraugs, un beidziet runāt šeit muļķības!

Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītāja. Deputāts Aleksandrs Golubovs - otro reizi.

A.Golubovs (politisko organizāciju apvienības “Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā” frakcija).

Cienījamie kolēģi!

Tabūna kungs! Jūs nupat paziņojāt, ka nepilsoņi ir privileģēti! Tas ir ļoti labi. Jums atliek tikai viens - vai nu piešķirt šiem nepilsoņiem pilsonību, lai viņi būtu tādi paši kā Latvijas Republikas pilsoņi, vai pašam kā bijušajam komunistam atteikties no Latvijas pilsonības un kļūt par nepilsoni, un tad uz savas ādas sajust, kas ir nepilsoņi.

Sēdes vadītāja. Deputāts Dzintars Ābiķis.

Dz.Ābiķis (Tautas partijas frakcija).

Cienījamā priekšsēdētāja! Godātie kolēģi, es aicinu šeit nenodarboties - es ļoti atvainojos, ja es kādu apvainošu, bet es tomēr pateikšu - ar tukšu muldēšanu, kas absolūti neattiecas uz lietu! Jo šeit nav runa ne par pilsonības lietām, ne par latviešu grūto dzīvi un nepilsoņu kanibālismu (vai otrādi - par briesmīgajiem latviešiem un nabaga apspiestajiem nepilsoņiem, kas dzīvo geto un koncentrācijas nometnēs). Un īstenībā, ja komisija būtu saprātīgi piegājusi šim jautājumam, tad vispār šis 1.punkts būtu izņemts ārā no šī likumprojekta. Kas šeit ir rakstīts? Vecajā variantā ir teikts, ka Latvijas Republikas pilsonis vai persona, kura saņēmusi pastāvīgās uzturēšanās atļauju Latvijas Republikā, var būt Valsts ieņēmumu dienesta darbinieks. Praktiski tas nozīmē to, ka par darbinieku var būt jebkurš, kas Latvijā dzīvo legāli, kas ir saņēmis uzturēšanās atļauju un līdz ar to kam ir tiesības saņemt darba atļauju. Un šeit nav nekādas problēmas, te ir pilnīgi vienalga, vai te ieraksta vēl arī nepilsoni vai atstāj tekstu vecajā redakcijā. Īstenībā šis pants ir lieks, un komisijai to būtu vajadzējis svītrot.

Es domāju, ka šeit ir jānoraida Buzajeva priekšlikums, jo tas ir vēl sarežģītāks par to, kas ir spēkā, tomēr vispareizāk būtu bijis, ja šā 1.punkta šeit vispār nebūtu. Un beidziet te runāt par lietām, kuras absolūti neattiecas uz šo tēmu!

Sēdes vadītāja. Deputāts Vladimirs Buzajevs. Otro reizi.

V.Buzajevs (politisko organizāciju apvienības “Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā” frakcija).

Cienījamie kolēģi! Es atkal runāšu par apspriežamās lietas būtību. Faktiski desmit gadus jau eksistē norma, kas ļauj ārzemniekiem strādāt mūsu Valsts ieņēmumu dienestā. Iznāk tā, ka TB/LNNK prasa dot ārzemniekam vairāk tiesību (salīdzinājumā ar nepilsoņiem) kontrolēt valsts ieņēmumus. Cienījamie Dobeļa un Tabūna kungs! Nepilsoņi tomēr ir Latvijas pastāvīgie iedzīvotāji, vairāk nekā puse viņu ir dzimusi šeit, un, protams, visi citi dzīvo Latvijā 30 vai vairāk gadu.

Sakarā ar to es, būdams Latvijas patriots, tomēr lūdzu atbalstīt manu priekšlikumu - un dot Latvijas pastāvīgajiem iedzīvotājiem priekšrocības salīdzinājumā ar ārzemniekiem.

Sēdes vadītāja. Deputāts Pēteris Tabūns. Otro reizi.

P.Tabūns (frakcija “Tēvzemei un Brīvībai’/LNNK).

Es goluboviem un buzajeviem neatbildēšu, bet es atvainojos cienījamajai Druvietes kundzei. Es ļoti atvainojos, jo es aizrāvos un jau ieskatījos arī tajā likumprojektā, kuru mēs tūlīt izskatīsim, un tajā būs runa par bērnu tiesību aizsardzību. Es grasos arī par to runāt, bet šeit jau nav iesaistīta jūsu komisija, bet gan Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija.

Tāpēc es ļoti, ļoti atvainojos jums!

Sēdes vadītāja. Deputāts Boriss Cilevičs, otro reizi.

B.Cilevičs (Tautas saskaņas partijas frakcija).

Cienījamie kolēģi! Es domāju, ka Ābiķa kungs patiešām runāja par lietas būtību. Es kā Latvijas pilsonis esmu ieinteresēts, lai Valsts ieņēmumu dienestā strādātu pēc iespējas labāki profesionāļi, jo šīs iestādes darbinieku neprofesionalitāte un, iespējams, arī negodīgums ļoti dārgi izmaksā katram Latvijas nodokļu maksātājam, katram Latvijas cilvēkam. Tāpēc es esmu pret jebkādiem mākslīgiem ierobežojumiem, kas varētu samazināt konkurenci šajā jomā. Un tā patiešām ir problēmas būtība.

Protams, kādreiz būtu ļoti interesanti padiskutēt ar Kiršteina kungu par Francijas likumdošanu, bet es domāju, ka mums tomēr ir jāvadās pēc Latvijas likumiem un pēc Satversmes, bet galvenais - Latvijas cilvēku interesēs. Un, raugoties no šā viedokļa, mēs esam ieinteresēti pēc iespējas palielināt konkurenci šajā jomā un nodrošināt, lai šajā jomā strādātu patiešām vislabākie profesionāļi neatkarīgi no viņu dzimtās valodas un no pases krāsas.

Paldies par uzmanību!

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu. Lūdzu deputātus balsot par 2. - deputāta Buzajeva priekšlikumu! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 23, pret - 48, atturas - 21. Priekšlikums nav atbalstīts.

V.-E.Bresis. Vairāk priekšlikumu nav. Lūdzu balsot par likumprojektu kopumā trešajā lasījumā!

Sēdes vadītāja. Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta “Grozījumi likumā “Par Valsts ieņēmumu dienestu”” pieņemšanu trešajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 88, pret - nav, atturas - 5. Likumprojekts “Grozījumi likumā “Par Valsts ieņēmumu dienestu”” ir pieņemts trešajā, galīgajā, lasījumā.

Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts “Grozījumi Bērnu tiesību aizsardzības likumā”. Otrais lasījums.

Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas vārdā - deputāte Inese Šlesere.

I.Šlesere (Latvijas Pirmās partijas frakcija).

Cienījamā priekšsēdētāja! Godātie kolēģi! Izskatīsim likumprojektu “Grozījumi Bērnu tiesību aizsardzības likumā”.

Šis likumprojekts nosaka visu ar bērnu tiesību aizsardzību saistīto ministriju kompetenci bērnu tiesību aizsardzības jomā, jo līdz ar jaunā īpašu uzdevumu ministra bērnu un ģimenes lietās sekretariāta izveidi būtiski mainās bērnu tiesību aizsardzības sistēma Latvijā. Tas pārņem funkcijas no Izglītības un zinātnes ministrijas pakļautībā esošā un jau ar 2003.gada 1.janvāri likvidētā Valsts bērnu tiesību aizsardzības centra, kā arī pārņem funkcijas no Labklājības ministrijas un no Tieslietu ministrijas.

Likumprojekts saskaņo arī Bērnu tiesību aizsardzības likumā lietoto terminoloģiju ar pagājušā gada 12.decembrī pieņemtajiem grozījumiem Latvijas Civillikumā.

Komisija izskatīja šādus priekšlikumus.

1. ir atbildīgās komisijas priekšlikums par juridiskās terminoloģijas saskaņošanu. Lūdzu atbalstīt.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

I.Šlesere. 2.priekšlikums ir deputātu Ribakova, Vidavska, Solovjova, Fjodorova, Orlova, Kabanova, Agešina un Stepaņenko priekšlikums. Komisijas viedoklis - neatbalstīt.

Sēdes vadītāja. Atklājam debates. Deputāts Valērijs Agešins.

V.Agešins (Tautas saskaņas partijas frakcija).

Cienījamie kolēģi! Satversmes 110.pants nosaka, ka valsts aizsargā un atbalsta laulību, ģimeni, vecāku un bērna tiesības. Bez tam ir arī Satversmes 93. un 96.pants, un tajos ir runa par tiesībām uz mājokli un tā neaizskaramību. Līdz ar to mēs uzskatām, ka ir nepieciešams atbalstīt 2.priekšlikumu un papildināt likumprojekta “Grozījumi Bērnu tiesību aizsardzības likumā” 10.panta trešo daļu ar otro teikumu šādā redakcijā: “Ģimeni ar bērnu nedrīkst izlikt no dzīvojamās telpas līdz dzīvošanai derīgas dzīvojamās telpas ierādīšanai, ja ģimenei nav citas dzīvojamās telpas.”

Kāpēc ir nepieciešams iestrādāt šo normu tieši minētajā likumprojektā? Lieta tāda, ka, piemēram, likuma “Par dzīvojamo telpu īri” 36.pantā jau ir rakstīts par garantijām maznodrošinātajām ģimenēm, par to, ka tām nedrīkst ierādīt dzīvošanai nepiemērotus dzīvokļus, taču vairākās Latvijas pilsētās lētu, brīvu dzīvokļu gluži vienkārši vairs nav, tāpēc ģimeņu ar bērniem izlikšana no dzīvokļiem turpinās. Kur tad ir mūsu garantijas?

Lūdzu atbalstīt šo mūsu priekšlikumu!

Paldies par uzmanību!

Sēdes vadītāja. Deputāts Vladimirs Buzajevs.

V.Buzajevs (politisko organizāciju apvienības “Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā” frakcija).

Cienījamā priekšsēdētāja! Godājamie kolēģi! Vispirms gribētos atgādināt, ka problēma, kas saistīta gan ar cilvēku izlikšanu no ieņemamajiem mitekļiem vispār, gan arī šodien apspriežamā problēma par ģimeņu ar bērniem izlikšanu no dzīvokļiem joprojām ir aktuāla. To apstiprina arī jūsu starpā izplatītie informatīvie materiāli ar datiem, kurus masveidā likumprojekta pieņemšanas gaitā apkopoja tikai viena no daudzajām sabiedriskajām organizācijām - Latvijas Cilvēktiesību komiteja. Analoģiskas iedzīvotāju sūdzības ir sakrātas arī Valsts cilvēktiesību birojā. Astoņu gadu laikā sakarā ar jau notikušo izlikšanu no dzīvokļiem vai ar reāliem izlikšanas draudiem Latvijas Cilvēktiesību komitejā ir griezušās 3664 ģimenes, 38% no tām bija nepilngadīgi bērni, bet 152 gadījumos tās bija daudzbērnu ģimenes. Grafikos attēlota dzīvokļu īpašuma veidu un situācijas izmaiņu tendence. Izlikšana no dzīvokļiem, kuri pieder pašvaldībām, savu maksimumu sasniedza 1998.gadā. Starp izliktajām ir ģimenes ar bērniem, kuras neizturēja ekonomisko konkurenci, un tādas bija gandrīz puse no izliktajām ģimenēm.

Patlaban to ģimeņu skaits, kuras ir izliktas no municipālajām mājām, ir samazinājies gandrīz četrkārtīgi, bet ģimeņu ar bērniem skaits - vairāk nekā piecas reizes.

Ņemot vērā to, ka vairākums no tiem, kuri griezās Latvijas Cilvēktiesību komitejā, ir rīdzinieki, ar gandarījumu var atzīt dažādu speciālo pasākumu, kurus galvaspilsētā rīko pie varas esošais kreiso spēku bloks, tajā skaitā arī PCTVL, labdabīgo lomu.

Diemžēl pati nepatīkamākā tendence ir no denacionalizētajiem namiem izlikto īrnieku skaita pieaugums, it īpaši pēdējā - 2002.gadā. Šeit pilnībā izpaudās likuma “Par dzīvojamo telpu īri” pēdējie grozījumi, kuri paredz ne tikai krasu īres maksas pieaugumu, bet arī maksātspējīgu īrnieku izlikšanu no dzīvokļiem, aizbildinoties ar kapitālā remonta nepieciešamību. Tabūna kungs! Tur pārsvarā dzīvo latvieši un pilsoņi.

Cienījamie kolēģi! Klaji nekorekta ir šī spēkā esošā likuma apspriežamā norma, ka bērnam ir tiesības ir pastāvīgu dzīvesvietu. Daudziem no viņiem par šādu pastāvīgo dzīvesvietu pēc ģimenes izlikšanas no dzīvokļa, pēc tās degradācijas un tai sekojošās vecāku varas pārtraukšanas kļūst bērnunams.

Mūsu juristi, kas izskata tiesas prasības par ģimeņu izlikšanu no dzīvokļiem, vienmēr balstās uz šo likuma pantu, un pirmās instances tiesās mūsu argumentācija bieži vien tiek ņemta vērā, taču augstāka līmeņa tiesu instances atceļ Latvijas nākotnei labvēlīgus tiesas lēmumus.

Ja mūsu grozījums tiks pieņemts, tad Bērnu tiesību aizsardzības likums sniegs nedaudz lielāku drošību un aizsardzību ģimenēm ar bērniem nekā likums “Par dzīvojamo telpu īri”, jo pēdējā ir runa tikai par maznodrošinātām ģimenēm, bet lielākā daļa ģimeņu ar bērniem, kuru ienākumu līmenis ir daudz augstāks, tomēr nav spējīgas iegādāties dzīvokļus patstāvīgi, tātad arī tās izmetīs uz ielas. Vai jūs varat iedomāties, kādi bērni izaugs šajās no dzīvokļiem izliktajās ģimenēs un kāda nākotne sagaida valsti, kurā ģimeņu ar bērniem izlikšana no dzīvokļiem ir pieņēmusi masveida raksturu?

Mēs piedāvājam šādām ģimenēm piešķirt nevis labiekārtotus dzīvokļus, kuros ģimenes ar bērniem izmitināja Rubika laikā, bet tikai dzīvošanai derīgas dzīvojamās telpas. Tas atbilst valdošās koalīcijas vairākuma partiju programmu nostādnēm, tāpēc mēs tomēr ceram, ka mūsu priekšlikums tiks atbalstīts.

Paldies par uzmanību!

Sēdes vadītāja. Deputāts Jakovs Pliners.

J.Pliners (Tautas saskaņas partijas frakcija).

Godājamais Prezidij! Cienījamie deputāti! Par Saeimu un par Ministru kabinetu var spriest pēc to rūpēm par visneaizsargātākajiem sabiedrības locekļiem, tas ir, par sirmgalvjiem un bērniem. Diemžēl Latvijas Saeima un Ministru kabinets, manuprāt, nepietiekami, tātad slikti, rūpējas par veciem cilvēkiem - mazas pensijas, kas ir daudz zemākas par iztikas minimumu, 9 tūkstoši pensionāru ir izlikti no dzīvokļiem, 2 tūkstoši no tiem - bez citas dzīvojamās platības ierādīšanas.

Slikti mēs rūpējamies arī par bērniem, kuri ir ne tikai mūsu nākotne, bet arī mūsu tagadne. Tūkstoši ģimeņu ar bērniem, neskatoties uz to, ka spēkā esošā Bērnu tiesību aizsardzības likuma 10.panta trešā daļa skan: “Bērniem ir tiesības uz pastāvīgu dzīves vietu”, jau ir izliktas no dzīvokļiem. Šis pants līdz šim nedarbojās, un tieši tāpēc grupa deputātu piedāvāja papildināt 10.panta trešo daļu ar otro teikumu. Faktiski priekšlikums ir par to, lai ģimenes ar bērniem nedrīkstētu izlikt no dzīvokļiem, neierādot tām vismaz minimālām sanitārajām normām atbilstošu citu dzīvokli vai dzīvojamo platību. Kauns, bet šo normu neatbalstīja arī Bērnu tiesību aizsardzības apakškomisija, atrunājoties ar to, ka šī norma ir likumā “Par dzīvojamo telpu īri” un ka šo normu būs grūti izpildīt pašvaldībām. Diemžēl to neatbalstīja arī atbildīgā - Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisiju.

Uzskatu, ka, ja mēs patiešām gribam rūpēties par bērniem nevis vārdos, bet darbos, tad 2.priekšlikums ir obligāti jāatbalsta.

Paldies par uzmanību!

Sēdes vadītāja. Deputāte Inese Šlesere runās pēc pārtraukuma. Lūdzu deputātus reģistrēties ar reģistrācijas kartēm! Lūdzu reģistrācijas režīmu!

Vārds paziņojumam Saeimas sekretāram Jānim Reiram.

J.Reirs (8.Saeimas sekretārs).

Frakciju padomes sēde notiks pēc Prezidija sēdes Sarkanajā zālē pulksten 10.35. Tātad pēc Prezidija sēdes Sarkanajā zālē.

Sēdes vadītāja. Vārds paziņojumam Jurim Dobelim.

J.Dobelis (frakcija “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK).

Cienītie kolēģi! Šosvētdien ir 16.marts. Aicinu atcerēties mūsu leģionāru likteņus, un būs vairāki atceres pasākumi dažādās Latvijas vietās. Atceres pasākumi Rīgā sāksies ar dievkalpojumu Doma baznīcā pulksten 10.00. Pēc dievkalpojuma tie, kuri vēlēsies, varēs nolikt ziedus pie Brīvības pieminekļa un Brāļu kapos. Turpināsim arī atceres pasākumu rīkošanu Lestenes Brāļu kapos.

Cienītie kolēģi! Aicinu visus piedalīties un izteikt cieņu mūsu leģionāriem.

Paldies par uzmanību!

Sēdes vadītāja. Vārds paziņojumam Indulim Emsim.

I.Emsis (Zaļo un zemnieku savienības frakcija).

Godātie kolēģi! Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas sēde notiks pulksten 10.35 mūsu komisijas telpās. Būs īsa komisijas sēde. Lūdzu, nāciet!

Sēdes vadītāja. Reģistrācijas rezultātu nolasīšanai vārds Saeimas sekretāra biedram Bartaševiča kungam.

A.Bartaševičs (Saeimas sekretāra biedrs).

Cienījamie deputāti! Nav reģistrējušies: Guntis Bērziņš, Ainars Latkovskis, Linda Mūrniece, Pēteris Ontužāns, Aigars Pētersons, Baiba Brigmane, Inese Šlesere un Aleksejs Vidavskis.

Sēdes vadītāja. Tiksimies pēc pārtraukuma pulksten 11.00.

Sēdi vada Latvijas Republikas 8.Saeimas priekšsēdētāja

Ingrīda Ūdre.

Sēdes vadītāja. Turpināsim sēdi!

Turpināsim arī debates. Debatēs nākamā bija pieteikusies deputāte Inese Šlesere. Lūdzu!

I.Šlesere (Latvijas Pirmās partijas frakcija).

Cienījamā priekšsēdētāja! Godātie kolēģi! Apzinoties to, ka šis konkrētais deputātu grupas priekšlikums varētu izsaukt asas debates, kā arī apvainojumus no priekšlikuma iesniedzēju puses par priekšlikuma neatbalstītāju neieinteresētību bērnu tiesību aizsardzībā - un tādi jau ir nepatiesi izskanējuši dažos plašsaziņas līdzekļos -, es gribētu paskaidrot komisijas viedokli šajā jautājumā.

Šo jautājumu mēs izskatījām gan Bērnu tiesību aizsardzības apakškomisijā, gan Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijā, lūdzot atzinumu arī no Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas, atzīstot to, ka nav pieļaujama bērnu izlikšana no dzīvojamās telpas uz ielas.

Komisija uzskata, ka priekšlikumā ierosinātā norma nebūtu iekļaujama Bērnu tiesību aizsardzības likumā, jo minētais likums ir vispārējais likums, likums, kurš deklarē pamatnormu - bērna tiesības uz dzīvesvietu. Kā jau minēju, pirms pieņemt šo lēmumu un lemt par šo priekšlikumu, kā arī lai varētu sekmīgi risināt jautājumu par to, kā ģimenes ar bērniem aizsargāt pret izlikšanu no dzīvojamās telpas, Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisija lūdza Valsts pārvaldes un pašvaldības komisiju izskatīt jautājumu un konceptuāli lemt par šīs normas iekļaušanu likumā “Par dzīvojamo telpu īri”. Lai vispusīgi izvērtētu konkrēto priekšlikumu, Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija ir lūgusi īpašu uzdevumu ministra bērnu un ģimenes lietās, Latvijas Pašvaldību savienības, kā arī Latvijas Lielo pilsētu asociācijas viedokli jautājumā par minētās normas iekļaušanu likumā “Par dzīvojamo telpu īri”.

Tātad šeit es gribētu nodalīt divus jautājumus. Viens jautājums ir par šā priekšlikuma iekļaušanu Bērnu tiesību aizsardzības likumā - komisija un visi pieaicinātie eksperti vienprātīgi neatbalstīja šo priekšlikumu -, un otrs jautājums ir par šīs problēmas atrisināšanu pēc būtības, lai nepieļautu ģimeņu ar bērniem palikšanu bez dzīvojamās telpas.

Es gribētu uzsvērt to, ka jau tagad likuma “Par dzīvojamo telpu īri” 36.¹pants paredz, ka pašvaldība sniedz palīdzību maznodrošinātam īrniekam, ja ar viņu kopā dzīvo un viņa apgādībā ir vismaz viens nepilngadīgs bērns. Gadījumos, ja viņš tiek izlikts no dzīvojamas telpas nemaksāšanas, dzīvojamās mājas nojaukšanas, kā arī mājas kapitālā remonta dēļ un ja likumīgā spēkā ir stājies tiesas spriedums par dzīvojamās telpas īres līguma izbeigšanu ar īrnieku, tiesas sprieduma izpilde par īrnieka izlikšanu no dzīvojamās telpas tiek atlikta līdz brīdim, kad pašvaldība ierāda īrniekam citu dzīvošanai derīgu dzīvojamo telpu. Arī likuma “Par pašvaldību palīdzību dzīvokļa jautājumu risināšanā” 14.pants noteic, ka pirmām kārtām ar dzīvojamo telpu nodrošināmas ir maznodrošinātas personas, ar kurām kopā dzīvo un kuru apgādībā ir vismaz viens nepilngadīgs bērns. Arī likuma “Par bāriņtiesām un pagasttiesām” 15.panta 8.punkts noteic, ka bāriņtiesa aizstāv bērna personiskās un mantiskās intereses attiecībās ar vecākiem un citām personām, nodrošinot mitekli un aprūpi bērnam, ja ģimene tiek izlikta no dzīvokļa bez citas dzīvojamās telpas ierādīšanas. Arī Bērnu tiesību aizsardzības likuma 66.panta 2.punkts noteic, ka pašvaldība atbilstoši likumam sniedz palīdzību un atbalstu ģimenēm, kurās ir bērni, garantējot ikvienam pašvaldības teritorijā dzīvojošam bērnam pajumti, siltumu un tā tālāk.

Neapšaubāmi, mums ir jānodrošina katram bērnam normāli dzīves apstākļi. Un, ne mirkli neizvairoties arī no mūsu atbildības, es tomēr gribētu uzsvērt, ka šis pienākums gan pirmām kārtām gulstas uz bērnu vecākiem, kuru pienākums atbilstoši Civillikumam ir samērā ar savu mantas un sabiedrisko stāvokli rūpēties par sava bērna uzturēšanu, ieskaitot arī mājokļa nodrošināšanu. Ja vecāki nav spējīgi pildīt šo pienākumu, šai ģimenei ir pieejama visa jau iepriekš minētā likumos noteiktā palīdzība.

Ir arī jāpievērš īpaša uzmanība tam, ka jāpalielina sociālo dienestu loma šā jautājuma risināšanā, savlaicīgi palīdzot ģimenēm, ja tās nevar samaksāt maksājumus par dzīvokli. Arī nacionālā rīcības plāna projektā “Bērniem piemērota Latvija” ir noteikts, ka ir nepieciešams pašvaldībās izveidot dzīvokļu parāda monitoringa un parāda vadīšanas sistēmu, kas ļautu pašvaldību sociālajiem dienestiem sadarbībā ar bāriņtiesām savlaicīgi palīdzēt ģimenēm, kurām uzkrājas īres un komunālo maksājumu parādi.

Ja tiktu ievērotas visas iepriekš minētās spēkā esošās likumu normas, kā arī veikti nepieciešamie uzraudzības un sociālās palīdzības pasākumi, bērnu izlikšana uz ielas nebūtu iespējama.

Viss iepriekš minētais norāda uz to, ka mēs nekādā ziņā nenorobežojamies no šā jautājuma risināšanas, izprotam šī jautājuma nozīmīgumu un esam gatavi šo jautājumu kompleksi risināt, lai katram bērnam būtu nodrošinātas tiesības uz pilnvērtīgiem dzīves apstākļiem.

Lūdzu atbalstīt atbildīgās komisijas viedokli.

Paldies!

Sēdes vadītāja. Deputāts Jānis Lagzdiņš.

J.Lagzdiņš (Tautas partijas frakcija).

Godātie kolēģi deputāti! Atbildīgā referente Inese Šlesere jau ļoti precīzi un pamatoti norādīja uz to, ka šobrīd jau ir spēkā vairāki normatīvie akti, kas būtiski aizsargā ģimenes ar bērniem tajos gadījumos, kad šīm ģimenēm ir radušās mājokļa problēmas. Ja mēs pieņemtu kolēģu ieteikto priekšlikumu, tad faktiski mēs likumā ierakstītu normu, kura, runājot juristu valodā, būtu mirusi. Ko tas nozīmē? Tas nozīmē, ka tiesas nevarētu praktiski šo normu piemērot, jo nevienā likumā nebūtu tādas normas, kas reglamentētu, kādā veidā un kas konkrēti ierādītu dzīvokļus tām ģimenēm ar bērniem, kuras tiek izliktas no dzīvokļa.

Godātie kolēģi! Turklāt šādas normas pieņemšanas gadījumā automātiski palīdzība būtu jāsniedz, proti, dzīvoklis būtu jāierāda simtprocentīgi visām ģimenēm. Simtprocentīgi visām ģimenēm, kurām ir bērni, neatkarīgi no attiecīgās ģimenes materiālā stāvokļa, arī ļoti turīgām ģimenēm, tādām, kuras, pašvaldības ierādīto dzīvokli bojā vai izmanto likumā vai īres līgumā neparedzētām vajadzībām. Šādos gadījumos būtu arī šādām ģimenēm jāierāda pašvaldības dzīvoklis tikai tādēļ, ka ģimenē ir nepilngadīgs bērns. Turklāt šī norma nenorāda, vai tā ir kāda pašvaldības institūcija vai attiecīgais izīrētājs (ja tas ir privātīpašnieks), kuram ir pienākums ierādīt citu dzīvokli šādām ģimenēm.

Kā jau iepriekšējā runā ļoti pareizi norādīja kolēģe, faktiski jau šobrīd, pastāvošās normas realizējot, ir iespējams nodrošināt bērnu aizsardzību gadījumos, ja ģimenei ir mājokļa problēmas. Mēs tātad nonākam pie lietas būtības, ka šā priekšlikuma iesniedzēji, kuri pārstāv tos politiskos spēkus, kuri ir pie varas Rīgas Domē, faktiski neveic neko Rīgas pilsētā. Es uzņemos šo atbildību - apgalvot, ka tā tas ir. PCTVL un TSP ir pie varas Rīgas Domē un Rīgas pilsētā jau divus gadus, taču faktiski šie politiskie spēki neveic neko, lai realizētu šobrīd spēkā esošos likumus, kas paredz bērnu aizsardzību. Turpinās desmitiem un simtiem ģimeņu izlikšana no pašvaldību dzīvokļiem. Un par to esat atbildīgi jūs, šā priekšlikuma iesniedzēji! Katru dienu tiesās izskata lietas, kurās prasītājs ir namu pārvaldes, prasītājs ir izpilddirekcijas, kuras vada TSP un PCTVL iecelti cilvēki. Ģimenes tiek izliktas, bet palīdzība tām netiek sniegta. Tāda ir reālā patiesība!

Vēl vairāk. Godātie kolēģi, jūs taču atceraties, ka pirms pieciem gadiem bija nemieri pie Rīgas Domes. Tie nemieri faktiski bija zināmu sociālu problēmu dēļ. Latvijai naidīgās organizācijas divas nedēļas pēc šiem nemieriem rīkoja, es gribētu teikt, slepenu sanāksmi, kurā vienojās, ka jābeidz ir organizētas politiska rakstura akcijas un ka mūsu valstī ir jāorganizē dažādi nemieri, akcijas, piketi, mītiņi, biedrības, lai radītu sociālu spriedzi. Izmantojot tieši Rīgā šo dzīvokļu problēmu, tiek veidotas dažādas it kā sabiedriskas organizācijas, kuras faktiski vada attiecīgo politisko spēku deleģēti cilvēki. Kad rodas kāda atsevišķa problēma, kuras nerisināšanā ir vainojami tieši šie politiskie spēki, tad tiek aicinātas attiecīgās valsts televīzijas, radio, tiek organizēti mītiņi un demonstrācijas, lai protestētu it kā pret valsti, bet faktiski lai protestētu pret problēmām, kuru nerisināšanā ir vainojami attiecīgie politiskie spēki Rīgas Domē. Tā ir tīša valsts graušanas politika. Rīgā pie varas ir šie politiskie spēki, kuriem jārisina dzīvokļu problēmas, bet viņi organizē šādas akcijas.

Arī šis priekšlikums, godātie kolēģi, ir demagoģisks. Šis priekšlikums ir tikai tādēļ, lai rītdienas laikrakstos - krievu valodā iznākošajos laikrakstos - būtu attiecīgā priekšlikuma iesniedzējus slavinoši raksti: “Redziet, kā mūsējie Saeimā aizstāv trūcīgos rīdziniekus! Aizstāv trūcīgos rīdziniekus!” Bet faktiski viņiem ir viens mērķis - viņi ļoti labi zina, ka šo priekšlikumu mēs nepieņemsim, jo šis priekšlikums nav realizējams.

Vēl vairāk. Tad, kad pirms pusotra gada Saeima precizēja ļoti būtisko likumu “Par pašvaldību palīdzību dzīvokļa jautājumu risināšanā”, tieši Gundara Bojāra un Sergeja Dolgopolova vadītā Rīgas Dome bija tā, kas protestēja pret plašākām garantijām likumos. Pret plašākām garantijām maznodrošinātiem cilvēkiem, ģimenēm ar bērniem. Tieši jūsu politiķi bija tie, kas iebilda un kas “torpedēja” šo likumu, un tādēļ Valsts prezidente atdeva šo likumu atpakaļ Saeimai, un mēs bijām spiesti šo likumu mīkstināt.

Ko es ar to, godātie kolēģi, gribētu teikt? Šis priekšlikums, neapšaubāmi, ir noraidāms. Ja mēs gribam aizsargāt bērnus, tad mums, kā to pareizi norādīja kolēģe iepriekšējā runā, jāiestrādā ir aizsargājošas normas citā likumā - likumā “Par pašvaldību palīdzību dzīvokļa jautājumu risināšanā”.

Mana runa varbūt bija emocionāla tādēļ, ka beigu beigās bija jāpasaka tā patiesība, ka zināmi politiskie spēki mūsu valstī izmanto sociālās problēmas, lai grautu mūsu valsti, sētu naidu, “dzītu” demagoģiju. Tāda diemžēl ir šī patiesība. Un, ja jūs šo patiesību nesaredzat, tad jūs esat ar aklumu sisti un jūs nekad nebūsiet nevienā valdībā. Nekad.

Paldies par uzmanību. (Aplausi.)

Sēdes vadītāja. Deputāts Buzajevs. Otro reizi.

V.Buzajevs (politisko organizāciju apvienības “Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā” frakcija).

Nu nevar tā, kolēģi! Nevar meklēt visur ienaidnieku. Ja jūs gribat atrast, tad jūs atradīsiet.

Es runāju par statistiku, no kuras redzam: kamēr mēs bijām un esam pie varas Rīgas Domē, to ģimeņu skaits, kas izliktas no dzīvokļiem, samazinājies četras reizes. Turpretim namīpašnieku mājās to skaits aug ar katru gadu, un par to atbildīga ir tikai valdība. Jo mēs, strādājot municipālajā līmenī, nevaram neko izdarīt ne ar tiem “griestiem”, kas reglamentēti likumā “Par dzīvojamo telpu īri”, ne ar tiesām, kas izliek no dzīvokļa... vai arī kapitālā remonta dēļ... bez jebkādiem pierādījumiem.

Otrais arguments. Šeit runāja - komisijas vārdā runāja - par to, ka ir pretruna starp mūsu priekšlikumu un visiem citiem likumiem, kas aizsargā bērnus. Pēc mana uzskata, tas bija arguments mūsu labā. Ja, pēc viņu uzskata, tad, ja mēs pieņemsim šo priekšlikumu, nekas neizmainīsies, kāpēc mēs nevaram to atbalstīt? Bet pareizāk būtu teikt, ka, ja spēkā ir speciālais likums, kas... Šajā gadījumā, kad izliek ģimenes ar bērniem, tas ir speciālais likums, un tiesām būs brīvas rokas, lai lemtu šo ģimeņu labā, ja ir arī cita argumentācija šo ģimeņu labā - ja viņi nav alkoholiķi un tā tālāk, tikai valdības ne īpaši labvēlīgas darbības dēļ viņiem nav naudas vai darba.

Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītāja. Deputāts Boriss Cilevičs.

B.Cilevičs (Tautas saskaņas partijas frakcija).

Cienījamie kolēģi! Faktiski iebildumi pret šo priekšlikumu ir diezgan savdabīgi, es teiktu. No vienas puses, valdības koalīcijas pārstāvji apgalvo, ka jau šobrīd citu likumu normas pietiekami aizstāv bērnus, aizsargā no iespējas tikt izliktiem no dzīvokļiem. No otras puses, tās pašas valdības pārstāvji apgalvo, ka šo priekšlikumu nevarot pieņemt, jo to nevarot īstenot, tātad aizstāvēt neesot iespējams. Man tomēr īsti nav skaidrs, kāpēc šeit ir runa par to, ka vajadzētu strādāt ar citiem likumiem, kaut gan tieši šis likums nosaka bērnu aizsardzību. Vai ir iespējams vai nav iespējams nodrošināt, lai nepilngadīgie bērni kopā ar ģimenēm netiktu izlikti? Ja tas nav iespējams, tad tā arī godīgi jāsaka, un tad nevajadzētu atsaukties uz citiem likumiem, kas it kā šīs tiesības jau šobrīd nodrošina!

Godīgi sakot, es biju ļoti nepatīkami izbrīnīts, dzirdot Lagzdiņa kunga teikto, jo zinu Lagzdiņa kungu kā ļoti spēcīgu, profesionālu juristu, kas šajā jomā strādā jau sen. Visādu it kā esošu politisku sazvērestību pieminēšana man šķiet patiešām dīvaina. Tas vienkārši nav cienīgi tāda līmeņa profesionālim, kāds ir Lagzdiņa kungs. Vai mēs patiešām nopietni domājam, ka, ja ģimene ar bērniem tiek izlikta no dzīvokļa, tad ir vajadzīgi kaut kādi naidīgie politiskie spēki, lai mudinātu šos cilvēkus protestēt. Es domāju, tā pirmām kārtām ir sociāla problēma, un mums jāapzinās šīs problēmas esamība un jārisina šī problēma, nevis cīnoties pret it kā esošiem valsts ienaidniekiem, bet uzlabojot likumus un nodrošinot to īstenošanu.

Par Rīgas Domi. Nu, es gribētu dzirdēt un redzēt tos skaitļus, jo tā tas nav, Lagzdiņa kungs, piedodiet! Patiešām, bija mēģinājums uzvelt pašvaldībām tos pienākumus. (Likumdošana, kura bija pirms tam, paredzēja to veikšanai līdzekļus no valsts budžeta.) Taču pašvaldības to vienkārši nevar darīt, jo tām ir diezgan ierobežotas finansiālās iespējas. Nevar vienkārši uzdot pašvaldībām nodrošināt ar dzīvokļiem visus, kurus denacionalizēto māju saimnieki izliek no dzīvokļiem! Tas nav iespējams! Tātad valstij būtu jāpiešķir pašvaldībām arī attiecīgs finansējums.

Tā nav patiesība, ka Rīgas Dome izliek no municipālajiem dzīvokļiem ģimenes ar bērniem. Tā bija patiešām ļoti plaši izplatīta prakse pirms 2001.gada, bet šobrīd tā tas vairs nav nemaz. Un, es domāju, principā tiem bērniem un tām ģimenēm, kuras izliek no dzīvokļiem, ir dziļi vienalga, pie kādas partijas pieder Rīgas mērs vai Saeimas Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšsēdētājs. Tā ir tīri sociāla problēma, un nevajag meklēt kaut kādus ieganstus, meklēt ienaidniekus, lai izvairītos no šīs problēmas risināšanas!

Tātad būsim konsekventi! Ja valdošā koalīcija uzskata, ka šādas garantijas šobrīd nav iespējams nodrošināt un ka bērni tomēr tiks arī turpmāk izlikti no dzīvokļiem, tad tā arī godīgi ir cilvēkiem jāpasaka! Taču, ja tomēr ir iespējams nodrošināt, tad tas ir jādara. Es piekrītu, ka tas formulējums, kas tiek piedāvāts, nav juridiski nevainojams. Kopā domāsim, kā to uzlabot, lai tomēr šīs tiesības Latvijas bērniem būtu nodrošinātas! Es domāju, ka tas ir mums patiešām kauns - apzināties un zināt, ka patiešām bērni tiek no dzīvokļiem izlikti uz ielas faktiski bez jebkādām sociālām garantijām.

Tajā pašā laikā mums pietiek naudas, lai paaugstinātu algas ministriem un tā tālāk. Tas ir valdības prioritāšu jautājums.

Pirmām kārtām es gribu aicināt jūs būt nopietniem un apspriest nopietnas problēmas, nevis meklēt zem gultas ienaidniekus, kuru dēļ it kā tādas problēmas pastāv. Tās ir objektīvas sociālās problēmas, un tās ir nopietni un profesionāli jārisina.

Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītāja. Deputāts Aleksandrs Golubovs.

A.Golubovs (politisko organizāciju apvienības “Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā” frakcija).

Cienījamie kolēģi! Pašreiz likumā jau ir norma, ka bērnam ir tiesības uz pastāvīgu dzīvesvietu. Bet tas ir par maz. Īres likums un likums “Par pašvaldību palīdzību dzīvokļa jautājumu risināšanā” it kā aizsargā bērnus. Bet, ja jau tie aizsargā bērnus, tad tieši šis likums runā tieši par bērnu. Nav runa par to, vai tas bērns ir no turīgas ģimenes vai ir no maznodrošinātas ģimenes, ir runa par bērnu! Un, ja tie likumi, it īpaši likums “Par pašvaldību palīdzību dzīvokļa jautājumu risināšanā” jau satur tādu normu, ka pašvaldības dod tām ģimenēm ar bērniem citu dzīvokli sakarā ar izlikšanu, tad mums nav nekādas problēmas ielikt tieši šajā likumā normu, ka bērns ir aizsargāts tanī gadījumā, ja ģimeni izliek no dzīvokļa. Tāpēc lūdzu atbalstīt šo priekšlikumu.

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

Vai deputātei Inesei Šleserei ir kas sakāms komisijas vārdā?

I.Šlesere. Cienījamie kolēģi! Es domāju, ka visi viedokļi jau izskanēja, un es tomēr negribētu iedziļināties visā vēsturē. Es saprotu to, ka šis priekšlikums ir ļoti laba augsne asām politiskām diskusijām, kurš ko un kā ir darījis un kurš nav darījis, kurš ko ir nodrošinājis un kurš nav. Es jau minēju, ka mēs esam lūguši Valsts pārvaldes un pašvaldības komisiju izskatīt šo jautājumu un arī lūgt atzinumus un, ja ir nepieciešams, konceptuāli lemt par šāda priekšlikuma un šādas normas iekļaušanu likumā “Par dzīvojamo telpu īri”. Ja deputāti apgalvo, ka nestrādā visi manis iepriekš minētie likumi, kuri nosaka palīdzību ģimenēm ar bērniem dzīvokļa jautājumu risināšanā, tad nekādā ziņā mēs nevaram šo jautājumu risināt, iekļaujot vēl vienu, kā jau Lagzdiņa kungs teica, “mirušu” normu vēl arī šajā likumā, kur šis priekšlikums neder pēc būtības.

Tā ka lūdzu atbalstīt atbildīgās komisijas priekšlikumu.

Sēdes vadītāja. Lūdzu deputātus balsot par 2. - Ribakova, Vidavska, Solovjova un citu deputātu priekšlikumu! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 25, pret - 64, neviens neatturas. Priekšlikums nav atbalstīts.

I.Šlesere. 3. - deputātu Ribakova, Vidavska, Solovjova, Fjodorova, Orlova, Kabanova, Agešina un Stepaņenko priekšlikums. Komisijas atzinums: neatbalstīt.

Sēdes vadītāja. Atklājam debates. Deputāts Pēteris Tabūns.

P.Tabūns (frakcija “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK).

Cienījamie kolēģi! Mēs jūtam, cik aktīvi gan šajā plenārsēdē, gan citās ir jauninterfrontieši. Es savādāk viņus nevaru nosaukt, jo tā ir tā pati interfronte, kura vienīgi pārkrāsojusies, ietērpusies citās spalvās. Pareizi Lagzdiņa kungs norādīja uz to, ka šiem cilvēkiem, kuri faktiski savā elektorātā sēj naidu pret šo valsti, nodarbojas ar demagoģiju, rīko visdažādākās akcijas, faktiskais nolūks ir šāds: jo sliktāk, jo labāk. Viņi zina, ka savādāk viņi šeit, Saeimā, nesēdētu! Nupat runājušais Cileviča kungs brauc uz ārzemēm, pārstāv Latviju un tur faktiski darbojas pret Latvijas interesēm, jo nodarbojas ar meliem, ar nepatiesības sēšanu - un tā tālāk, un tā joprojām.

Šis priekšlikums, tāpat kā iepriekšējais, faktiski nav šā likuma priekšmets. Lūk! Protams, viņi mēģina jebkurā iespējamā gadījumā celt troksni, izrādīties savu vēlētāju priekšā. Redziet, pēc būtības šis priekšlikums ir vistīrākā pretreakcija, tajā skaitā akcija, pret to, kas likumā ir noteikts. Runa ir par to, ka 2004.gadā vidusskolām būs jāpāriet uz mācībām latviešu valodā, lai gan arī to faktiski nepareizi interpretē, jo pēc būtības šī pāreja no 2004.gada būs tikai daļēja, bet pilnā pāreja notiks laikā līdz 2007.gadam.

Pie mums vakar apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcijā bija izglītības un zinātnes ministrs Šadurska kungs, un viņš arī stāstīja par to, kādā veidā ministrija organizē mācību procesu, lai skolas varētu pāriet uz mācībām latviešu valodā. Šī pretdarbība ir acīm redzama, un šo krievvalodīgo grupas varētu sadalīt divās daļās... faktiski pat trijās daļās: vieni, kuri būtībā vairs negrib šeit dzīvot, jo viņi nejūtas šai valstij piederīgi, un viņi grasās braukt vai nu mājup, bet faktiski grib doties kaut kur Rietumu virzienā, tāpēc viņiem latviešu valoda nav vajadzīga.

Otra grupa ir padomiski noskaņotie. Es te jau pieminēju Kabanova kungu, kurš nodarbojas ar propagandu. Viņi cer, ka te atgriezīsies padomju laiki vai kaut kas tamlīdzīgs.

Un trešā grupa ir tie, kuri zina, ka grib dzīvot šeit, Latvijā, un grib mācīties valsts valodu. Lūk!

Lagzdiņa kungs te jau pieminēja, kā tas ir Rīgā. Rīgā ar izglītības lietām, izņemot varbūt Latgalē Daugavpili un Rēzekni un vēl varbūt kādu citu vietu, faktiski ir visbēdīgāk, jo skolas šai pārejai nav gatavas un jau ir paziņojušas... 17 skolas ir paziņojušas, ka 2004.gadā vēl nebūs gatavas pāriet uz mācībām latviešu valodā. Ir paziņojušas! Tātad tās ir paziņojušas, ka nepildīs likumu.

Redziet, tādā avīzē kā “Čas” katru dienu ir rubrika un materiāli, ko varētu nosaukt apmēram tā: ““Nē!” mācībām latviešu valodā!” Tā faktiski ir pretvalstiska kampaņa, un tā attiecīgajām institūcijām arī vajadzētu uz to palūkoties, arī uz šā laikraksta darbību, jo...

Sēdes vadītāja. Deputāta kungs, jūsu runas laiks ir beidzies!

P.Tabūns. ...tas patiešām nav normāli! Man beidzas laiks?

Sēdes vadītāja. Jums beidzas laiks. Jā!

P.Tabūns. Paldies. Protams, šie cilvēki nāks tribīnē un atkal runās par šīm izglītības lietām, taču es vēlreiz atkārtoju: šis priekšlikums nav šā likumprojekta objekts!

Sēdes vadītāja. Deputāts Sergejs Fjodorovs.

S.Fjodorovs (politisko organizāciju apvienības “Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā” frakcija).

Augsti cienījamā priekšsēdētājas kundze! Cienījamie kolēģi! Man gribētos pateikt tikai to, ka šeit nav runa par to, ka mēs esam pret Latviju vai pret latviešu valodu. Šeit ir tikai viens vienīgs jautājums - par bērnu tiesībām, un man gribētos paskaidrot, kas mums ir nepieņemams šā 11.panta trešajā daļā. Pret Bērnu tiesību aizsardzības likuma formulējumu ir iebildumi ne tikai man un maniem biedriem, bet arī 25% vēlētāju, jo ne jau mēs paši atnācām uz Saeimu, bet mūs visus ievēlēja tie, kuri atdeva savas balsis par apvienoto PCTVL sarakstu. Proti, runa ir par to, lai pie Latvijas mazākumtautībām piederošiem bērniem būtu tiesības iegūt izglītību dzimtajā valodā. Tas ir atbilstoši Izglītības likumam. Vai šis Izglītības likums patiešām nav pretrunā ar Latvijai saistošajiem starptautiskajiem dokumentiem?

Gribētu pievērst jūsu uzmanību tikai vienam jautājumam. No pirmā acu uzmetiena likumā izklāstītais ir saskaņā ar ANO 1989.gada Konvenciju par bērna tiesībām. Šī Konvencija ir obligāta ne tikai Eiropas valstīm, bet arī tādām eksotiskām teritorijām kā Ziloņkaula Krasts. Un ir vēl daudz citu lielisku nolīgumu, kuros noteikts, ka, piemēram, līguma dalībvalstis respektē un katram bērnam nodrošina visas šajā Konvencijā paredzētās tiesības bez jebkādas diskriminācijas neatkarīgi no bērna rases, ādas krāsas, valodas un tamlīdzīgi.

Mēs tikko nobalsojām par bez vecāku palīdzības palikušo bērnu īpašu aprūpi. Konvencijas 20.pantā par šādiem bērniem ir teikts sekojošais. Gribu tikai atgādināt, ka bērnam, kuram nav savas ģimenes vides, ir tiesības uz īpašu valsts aizsardzību un palīdzību, ka dalībvalsts minētajam bērnam nodrošina citu aprūpi. Izskatot aprūpes variantus, ir pienācīgi jāievēro bērna aizsardzība un vēlamo attiecību saglabāšana, jāņem vērā viņa etniskā izcelsme, reliģiskā un kultūras piederība un dzimtā valoda.

Kas tad par šo tēmu ir teikts tās valsts likumā, kura atrodas nevis aiz ekvatora, bet gan Baltijas jūras krastos? Izglītības likuma 56.panta otrā daļa: “Bērns bārenis un bez vecāku apgādības palicis bērns izglītojas valsts valodā.” Iedomājieties, ka bērna vecāki - krievi, poļi vai ebreji - ir gājuši bojā autokatastrofā. Nedod, Dievs, bet tā var gadīties! Un zēnu, kurš tikko ir pārdzīvojis vecāku nāvi, ar varu nošķir no agrākajiem klasesbiedriem un sūta uz latviešu skolu. Daudzi Rietumu inspektori šeit meklē un neatrod cilvēktiesību pārkāpumus. EDSO misija tika slēgta, bet paiet garām šīm kliedzošajām likuma normām… Kas tas ir - vai cilvēktiesību ievērošanas paraugs? Varbūt ne visai aizklāts viduslaiku barbarisms? Retorisks jautājums.

Es aicinu balsot par sabiedrības integrāciju, balsot par Latvijas nākotni, balsot par mūsu priekšlikumu. Paldies, godājamie!

Sēdes vadītāja. Deputāts Nikolajs Kabanovs. (No zāles dep. J.Dobelis: “Kā Stāļinam klājas? Ko dara?”)

N.Kabanovs (politisko organizāciju apvienības “Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā” frakcija).

Kolēģi deputāti! Cienījamie Latvijas iedzīvotāji! Vispārējās konvencijas par mazākumtautību aizsardzību 14.panta otrajā daļā ir teikts, ka reģionos ar ievērojamu skaitu personu, kas pieder pie nacionālajām minoritātēm, cik vien tas iespējams, cenšas nodrošināt viņu vajadzības, lai personām, kuras pieder pie šīm minoritātēm, būtu pienācīgas iespējas ne tikai apgūt savas minoritātes valodu, bet arī iegūt izglītību šajā valodā. Vai tas ir iespējams arī Latvijā? Es domāju, ka jā.

Izglītības sistēma krievu valodā šeit ne tikai eksistē, bet ir pilnīgi konkurētspējīga ar latviešu izglītības sistēmu, un nav nekādas vajadzības nodarboties ar tās demontēšanu. Tās faktiski ir visas Latvijas pilsoņu, kuri krievu valodu uzskata par savu dzimto valodu, balsis. Ja mēs arī tagad nepanāksim šā jautājuma izpratni, tad nav izslēgts situācijas attīstības variants ārpus parlamenta sienām. Derētu atcerēties, ar ko sākās konflikts Kosovā. Ar to, ka serbi sāka aizvērt albāņu skolas. Bet ar ko tas beidzās? Vispārējās konvencijas ratifikācija - tā ir galvenā prasība, ko šodien Latvijai izvirzīja Eiropa. Tad spersim pirmo soli šajā virzienā jau šodien un atbalstīsim mūsu grozījumu.

Sēdes vadītāja. Es ierosinu deputātiem neaicināt uz nekārtībām ārpus Saeimas.

Nākamais debatēs ir pieteicies deputāts Jakovs Pliners.

J.Pliners (Tautas saskaņas partija).

Godājamais Prezidij! Cienījamie deputāti! Ir tāds sakāmvārds: zaglis kliedz: “Ķeriet zagli!” Tā bieži vien ir arī pie mums, ka demagogs aizrāda demagogiem. Apzināts vai neapzināts valsts ienaidnieks bieži vien pārmet citiem valsts nelojalitāti. Kad mēs beigu beigās izārstēsimies, izbeigsim pļāpāt muļķības un sāksim runāt par lietu?

Starp citu, ministrija, kā ir zināms, anketēja 164 skolas, saņēma 131 atbildi. 14 minoritāšu skolas it kā, pēc viņu domām, ir gatavas 2004.gada reformai. Šobrīd 117 skolas tai nav gatavas. 100 skolas cer, ka būs tai gatavas 2004.gada 1.septembrī, 17 - ne.

Šodien rit jau reformas piektais gads, bet 117 skolas, tas ir, 89%, astoņu minoritāšu skolas, tai vēl nav gatavas. Par to vajadzētu aizdomāties.

Tagad mēs runājam par grozījumiem Bērnu tiesību aizsardzības likumā. Bērnu tiesību aizsardzības likuma 11.panta trešajā daļā ir ierakstīta, manuprāt, liekulīga, divkosīga norma. Atļaušos jums to nocitēt. “Pie Latvijas mazākumtautībām piederošiem bērniem ir tiesības iegūt izglītību dzimtajā valodā atbilstoši Izglītības likumam.” Ieskatīsimies 1998.gada pieņemtā un spēkā esošā Izglītības likuma 9.panta pirmajā daļā! Citēju: “Valsts un pašvaldību izglītības iestādēs izglītību iegūst valsts valodā.”

Lasīsim tālāk! Pārejas noteikumu 9.punkta 3.apakšpunkts. Un atkal citēju: “2004.gadā valsts un pašvaldību vispārējo vidējo izglītības iestāžu 10.klasēs un valsts un pašvaldību profesionālos izglītības iestāžu 1.kursos mācības tiek uzsāktas tikai - uzsveru! - tikai valsts valodā.” Kā jums ir zināms, valsts un pašvaldību finansētajās augstskolās izglītību minoritāšu valodās vairs nevar iegūt no 1999.gada 1.septembra.

Tātad, ja Saeima šo normu neizlabos, tad, jāatzīstas godīgi, mūsu valstī minoritāšu bērniem izglītība dzimtajā valodā būs liegta. Līdz tam pat padomju vara to nevarēja iedomāties, un, paldies Dievam, latviešu bērni, starp citu, arī daudzi no jums, tolaik varēja vidusskolas, arodskolas un augstskolas izglītību, izņemot aviācijas un milicijas, iegūt latviešu valodā.

Uzskatu, ka tad, ja mēs neatbalstīsim 3.- deputātu grupas iesniegto priekšlikumu, par tukšiem vārdiem kļūs ne tikai šā likuma 11.panta trešā daļa, par kuru mēs tagad runājam, bet arī tā pirmā daļa, kur ir teikts, ka valsts nodrošina visiem bērniem vienādas tiesības un iespējas iegūt izglītību atbilstoši katra spējām. Turklāt šādas izglītības nodrošināšana dzimtajā jeb, kā toreiz bija ierakstīts likumā, ģimenes valodā, bija akceptēta jau 1919.gada 8.decembrī pieņemtajā Mācību iestāžu likumā, kuru parakstīja Jānis Čakste.

Mēs uz šā ceļa šodien nostāties diemžēl negribam vai nevaram, vai baidāmies.

Lūdzu atbalstīt 3.priekšlikumu.

Paldies par uzmanību!

Sēdes vadītāja. Deputāte Inese Šlesere.

I.Šlesere (Latvijas Pirmās partijas frakcija).

Cienījamā priekšsēdētāja! Godātie kolēģi! Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisija neatbalstīja šo deputātu grupas priekšlikumu tā iemesla dēļ, ka, kā jau Plinera kungs minēja, jau šodien spēkā esošā Bērnu tiesību aizsardzības likuma 11.panta 3.punkts nosaka, ka pie mazākumtautībām piederošajiem bērniem ir tiesības iegūt izglītību dzimtajā valodā atbilstoši Izglītības likumam.

Savukārt Izglītības likuma 9.pants nosaka izglītības ieguves valodu, nosakot to, ka valsts un pašvaldību izglītības iestādēs izglītību iegūst valsts valodā. Savukārt 9.panta 12.punkts nosaka, ka citā valodā izglītību var iegūt valsts un pašvaldību izglītības iestādēs, kurās tiek īstenotas mazākumtautību izglītības programmas.

Es neuzskatu par iespējamu un pieļaujamu mainīt izglītības ieguves politiku mūsu valstī un vispār valsts valodas politiku kā tādu mūsu valstī, tāpēc aicinu neatbalstīt deputātu grupas priekšlikumu.

Paldies par uzmanību!

Sēdes vadītāja. Deputāts Juris Dobelis.

J.Dobelis (frakcija “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK).

Cienītie kolēģi! Man ļoti patīk tie vārdi, kas te skan tik sirsnīgi, ka kāds kaut ko runā par tautu draudzību, par sadarbību. Ļoti klasisks piemērs šim jēdzienam ir pirms daudziem gadiem marta mēnesī uz elli aizgājušais “tautu tēvs”. Ne jau velti te viens no šā priekšlikuma autoriem nesen lēja rūgtas asaras, atcerēdamies šo “tautu tēvu” un visus labos darbus, ko viņš ir padarījis.

Lūk! Te jau ir tas suns aprakts! Ir tā liekulība, ir tā runāšana par to, ka nu tā briesmīgi gribas sadarboties. Jautājums ir tikai par to, kā izmanto šos jēdzienus, kā izmanto šos vārdus un kā tos pasniedz.

Es atceros, kā puišelis stāvēja ar plakātu: “Gribu mācīties krievu valodā!” Un kas tad viņam to liedz? Vai kāds viņam ir aizliedzis mācīties krievu valodā? Tad vismaz iemācieties plakātus uzrakstīt! Jūs taču viņus tur konsultējat, bet tādas vājas zināšanas parādās!

Un kā tad pasniedz ārpus Latvijas šo pāreju uz jauno izglītības sistēmu, ko par to runā? Runā par to, ka nabaga nelatvieši Latvijā nav tiesīgi mācīties dzimtajā valodā! Redziet, ir gan tiesīgi! Jūs te paši runājat, ka ir šī norma. Tā ir tā prioritāte! Prioritāte ir šīs tiesības mācīties! Un šīm tiesībām pretim stāv likums. Taču tiesības uzliek arī zināmus pienākumus. Pēc zināma laika ir pienākums prast valsts valodu, ir pienākums ievērot likumus, ievērot likumu normas. Par likumu neievērošanu, es domāju, var arī sodīt - maigāk vai stingrāk -, un es ceru, ka tie skolu direktori, kuri apzināti kavēs pāreju uz jauno izglītības sistēmu, tiks vienkārši atlaisti no darba. Tas ir viss. Ļoti vienkārši: ja tu nepildi likumu - ej projām! Nāks cits, kurš pildīs likumu!

Ko tad jūs, draugi mīļie, tagad piedāvājat? Vai jūs paši vispār esat izlasījuši? Te tāds bars ir parakstījis šo penteri, ka, es domāju, ne visi to ir izlasījuši, par mazākumtautībām un tā tālāk un tā joprojām. Tātad - ko jūs gribat? Jūs gribat ne jau vienkārši iegūt izglītību, bet jūs gribat, lai valsts vai pašvaldība jums maksā par to.

Un tagad sāksim runāt par to, kas tā tāda - “mazākumtautība”. Cik es zinu, Latvijā ir desmitiem dažādu tautību. Vai tad pētīsim, kurā valodā kurā pilsētā runā? Varbūt sanāks grupa un lems? Un valsts vai pašvaldība tik visu finansēs! Jūs jau visu laiku domājat par to krievu valodu, bet es turpretī domāju, ka būs kādi daži desmiti valodu. Kādreiz bija 88 tautības Latvijā. Vai varat iedomāties, kā tas izskatīsies? Lūk! Un nosauciet man tādu valsti! Varbūt jums draudzīgā Krievija tā dāsni izdāļā valsts līdzekļus dažādu tautību bērniem, lai nu viņi visi mācās dzimtajā valodā! Kaut kā nesanāk!

Un tāpēc jau tas ir pats bīstamākais - šī demagoģiskā runāšana. Lai gan faktiski jūs jau zināt, ko jūs darāt. Jūs zināt, kuras balsis jums ir vajadzīgas, un jūs labi saprotat, ka pēc Latvijas iestāšanās NATO un Eiropas Savienībā, kas notiks, paldies Dievam, pirms 2004.gada 1.septembra, būs dinamiskas domu izmaiņas, jo tad daudzi cilvēki skatīsies uz dzīvi pavisam citādi, un no tām trijām grupām, kuras šodien parāda savu attieksmi pret Izglītības likumā paredzēto, tā grupa, kas cer uz PSRS vai tagad - uz Krievijas laiku atjaunošanos Latvijā, vienkārši vairs nebūs spējīga par to domāt, un tad liela daļa no viņiem, zobus griezdama, no šejienes “aiztīsies” prom. Un tad Kabanovs varbūt vairs arī neslavēs Staļinu, arī viņš sāks domāt par kaut ko citu. Šodien viņš te cītīgi uzstājas, protams, šodien viņam tā ir nepieciešams. Apskatīsimies, kas būs uzrakstīts laikrakstos.

Paldies par uzmanību!

Sēdes vadītāja. Deputāte Ina Druviete.

I.Druviete (frakcija “Jaunais laiks”).

Cienījamie kolēģi un godājamie priekšlikuma iesniedzēji! 11.panta trešās daļas tekstā es nekādi neredzu pieminētu ne Vispārējo minoritāšu aizsardzības konvenciju, ne arī 1998.gada Izglītības likuma pārejas noteikumus, tāpēc es runāšu tieši par divu redakciju salīdzinājumu.

Varu konstatēt, ka visi - gan Ministru kabinets, gan mēs, gan priekšlikumu iesniedzēji - esam pilnīgi vienisprātis, ka mazākumtautībām ir tiesības uz izglītību dzimtajā valodā. Latvijā šī norma tika īstenota jau ilgi pirms tam, līdz tā nokļuva saistošos starptautiskos dokumentos. Ja runājam par to jautājumu, kādu izglītību un līdz kādai pakāpei apgūt un vai tikai dzimtajā valodā apgūt, tad, salīdzinot divas redakcijas, mēs redzam, ka dažos aspektos tās ir gan vispārīgākas, gan konkrētākas viena par otru.

Sāksim no sākuma - par mazākumtautībām, konkrēti par Latvijas mazākumtautībām. Protams, ka runa ir par Latvijas, nevis, kā šeit izskanēja, par Ekvatoriālās Gvinejas mazākumtautībām. Tātad vārds “Latvija” ir jāsaglabā arī tā iemesla dēļ, ka tīri praktiski nebūs iespējams nodrošināt izglītību visiem Latvijā - apmēram 100 tautību bērniem.

Otrkārt, ir par valsts vai par pašvaldību finansētu izglītību. Vai tādā gadījumā priekšlikuma iesniedzēji uzskata, ka nav tiesību iegūt privātu izglītības iestāžu izglītību? Vai tādā gadījumā organizācijām un apvienībām nav tiesību organizēt dzimtās valodas apguvi Svētdienas skolu ietvaros?

Trešais jautājums. Te nepastāv pretruna ar Izglītības likumu. Gluži otrādi! Ministru kabineta iesniegtajā variantā ir precizēta šā likuma norma tieši atbilstoši Latvijas apstākļiem un tieši Latvijas situācijai, kurā mēs uzskatām par nepieciešamu veicināt sabiedrības integrāciju, nevis segregāciju. Un jautājums, protams, ir par to, vai Latvijas pašreizējos apstākļos, piedāvājot ideju bērniem apgūt izglītību tikai dzimtajā valodā, mēs vairojam vai mazinām šo bērnu konkurētspēju.

Tika pieminēta arī zināmā konvencija. Tad nu gribētu atgādināt, ka konvencijas pants, kas saistās ar izglītību, komentāros tiek traktēts šādi: “Tas realizējams bez iebildumiem pret oficiālās valodas apguvi vai pret mācībām oficiālajā valodā.”

Un, protams, Plinera kungs mums citēja 9.panta pirmo daļu, bet neaizmirsīsim arī otro un trešo daļu, kurā ir runāts tieši par to, kā izglītība tiek garantēta mazākumtautībām.

Un tātad, ņemot vērā atšķirību starp piedāvātajām redakcijām, aicinu atbalstīt Ministru kabineta variantu, kas nodrošina bērniem gan dzimtās valodas, gan arī valsts valodas apguvi un tātad nodrošina arī sabiedrības integrāciju, Latvijas nākotni, nevis sabiedrības segregāciju un Latvijas atgriešanos pagātnē.

Sēdes vadītāja. Deputāts Jānis Esta.

J.Esta (Tautas partijas frakcija).

Cienījamā priekšsēdētājas kundze! Godātie deputāti! Šeit daudzi atsaucās uz Izglītības likumu, un tas ir ļoti pareizi, jo iepriekšējā redakcija arī nosaka, ka jāatsaucas uz Izglītības likumu, ka šis priekšlikums nav šā konkrētā likuma jautājums.

Es gribētu īsi atbildēt uz godātā Jakova Plinera iebildumiem… jeb runāt par to, kā viņš traktē Izglītības likumu.

Plinera kungs, likumu vajag izlasīt līdz galam! Citos pantos ir rakstīts, ka pie mums eksistē bilingvālā izglītība, kurai ir veselas trīs programmas, un ka izglītības sistēma vispār ir sakārtota tikai un vienīgi uz programmu principa pamata. Par to jūs nerunājat vispār.

Tātad Latvijā pie mazākumtautībām piederošiem bērniem ir tiesības iegūt izglītību. Mēs nezinām nevienu Eirops valsti, kura par saviem līdzekļiem nodrošinātu visām savām mazākumtautībām, visu savu mazākumtautību bērniem izglītību. To dara privātās izglītības iestādes. Izglītības likums noteic, ka valsts piedalās to privāto izglītības iestāžu programmu finansēšanā, kuras ir akreditētas. Tātad pilnīgi viss ir skaidrs.

Šis demagoģiskais priekšlikums ir pilnīgi absurds vēl viena iemesla dēļ. Ja mēs tiešām uzskatām, ka Latvijā ir tuvu pie 100 minoritātēm, tad parēķināsim - sareizināsim to ar pašvaldību skaitu - ar 552 pašvaldībām! Ja mēs te ierakstām šādu normu, tad tas skaitlis ir astronomisks. Tas katrai pašvaldībai būtu tagad jānodrošina savā teritorijā jeb savā skolā.

Šis priekšlikums ir radies tikai un vienīgi tāpēc, lai šeit tiktu izvērstas politiskas debates. Priekšlikums ir vienkārši absurds!

Sēdes vadītāja. Deputāts Dzintars Ābiķis.

Dz.Ābiķis (Tautas partijas frakcija).

Cienījamā priekšsēdētāja! Godātie kolēģi! Es, protams, neatbalstu šo priekšlikumu pēc satura, bet gribu tikai vēlreiz atgādināt kolēģiem, ka likumdošanai ir jābūt sakārtotai, ir jābūt zināmai sakārtotībai. Sakārtotībai, likumus pieņemot. Un gribu jums atgādināt, ka pats svarīgākais likums, kas regulē valodas lietas, ir Valsts valodas likums. Valsts valodas likumā skaidri un gaiši ir rakstīts, ka izglītībā valodu nosaka Izglītības likums. Mums nekādā ziņā nav nepieciešams katrā trešajā likumā iestrādāt normas, kas ir saistītas ar valodu izglītībā. Valsts valodas likums skaidri un gaiši nosaka, ka tas ir izdarīts Izglītības likumā, un pie tā arī paliksim! Man liekas, šī diskusija ir diezgan bezjēdzīga, jo šis nav tas likums, kurā būtu jāiestrādā šāda rakstura normas. Un, ja deputāti Ribakovs, Vidavskis, Solovjovs un visi pārējie grib, lai šādu priekšlikumu mūsu likumdošanā kaut kur atbalstītu, tad tas ir jādara Izglītības likumā. Iesniedziet priekšlikumu Izglītības likuma sakarā, un tad arī varēsim diskutēt un balsot! Nevar taču katrā trešajā likumā runāt par tām lietām, kuras ir it kā likumdošanā sakārtotas.

Sēdes vadītāja. Deputāts Boriss Cilevičs.

B.Cilevičs (Tautas saskaņas partijas frakcija).

Cienījamie kolēģi! Diemžēl atkal mēs sastopamies ar diezgan divkosīgu pieeju no valdošās koalīcijas puses. Nu jā, jūs apgalvojāt, ka it kā ir deklarēts, ka pie minoritātēm piederošajiem bērniem ir tiesības mācīties dzimtajā valodā, bet mēs labi zinām, ka deklarācijas ne vienmēr tiek īstenotas. Un kā tiek saprastas šīs tiesības mācīties dzimtajā valodā? Šeit tika pieminēta Eiropas mazākumtautību aizsardzības konvencija. Protams, var visādi interpretēt un var apgalvot, ka jau šobrīd Latvijas likumdošana pilnībā atbilst šīs konvencijas burtam un garam. Tad man ir jautājums - bet kāpēc jūs izvairāties no konvencijas ratifikācijas? Mēs to parakstījām jau pirms astoņiem gadiem un astoņus gadus novilcinām tās ratifikāciju. Ja jūs patiešām esat pilnīgi pārliecināti, ka mums viss ir kārtībā, tad ratificēsim šo konvenciju! Un lai tad attiecīgās institūcijas, Eiropas Padome dod savu ekspertu slēdzienu! Jūs labi zināt, kāds tas ekspertu slēdziens būs, un tieši tāpēc jūs negribat šo konvenciju ratificēt. Viena lieta ir šeit runāt no tribīnes un dezinformēt radioklausītājus, kas, protams, nav lasījuši šīs konvencijas, un cita lieta ir runāt ar ekspertiem. Protams, es pilnīgi saprotu Dobeļa kunga vēlmi sodīt, atlaist no darba, un tā tālāk. Tas viņam visvairāk patīk. Par to es nerunāšu. Ja jau jūs runājat par pievienošanos Eiropas Savienībai, par Eiropas pieredzi, tad jums būtu lietderīgi vismaz izlasīt tā saucamās Hāgas rekomendācijas. Jā, šīs rekomendācijas pašas par sevi nav saistošs dokuments, bet tās ir saistošo dokumentu būtiskāko normu apkopojums. Izlasiet to, un tad jūs uzzināsiet, kas tiek saprasts ar šīm tiesībām mācīties dzimtajā valodā!

Es gribu atgādināt, ka Latvijas pilsoņu vidū vairāk nekā 22% ir tādu, kuri pieder pie mazākumtautībām. Tas ir ļoti augsts rādītājs. Es vēlreiz uzsveru: es šobrīd nerunāju par nepilsoņiem. Tie ir Latvijas pilsoņi, tie, kas tika par pilsoņiem atzīti reģistrācijas kārtā. Tās ir vēsturiskas minoritātes. Jūs neatradīsiet nevienu Eiropas valsti, kurā būtu tikpat augsts minoritāšu, mazākumtautību īpatsvars un kurā tām nebūtu tiesību iegūt vidējo izglītību dzimtajā valodā. Strīdi ir par augstāko izglītību, par valsts finansētām universitātēm (piemēram, Rumānijā), nevis par vidusskolas izglītību.

Ne jau opozīcija to izdomāja. Paņemiet un palasiet jebkuras starptautiskas organizācijas rekomendācijas, un jūs redzēsiet, ka nav nevienas starptautiskas institūcijas, kas nerekomendētu pārskatīt Izglītības likuma attiecīgās normas par minoritāšu izglītību. To vidū ir arī ANO Bērnu tiesību komiteja, ANO Komiteja pret rasu diskrimināciju, Eiropas Padome, EDSO. Eiropas Komisija savā pēdējā Progresa ziņojumā ļoti skaidri to ierakstīja. Neizliksimies, ka mēs to visu nezinām! Dobeļa kungs, jums nav taisnība, ka runa ir tikai par krievu skolām. (No zāles dep. J.Dobelis: “Ir taisnība!”) Nav taisnība! Pavisam nesen, pirms pāris nedēļām, Latvijas un Polijas parlamentu sadarbības grupai bija tikšanās ar Polijas vēstnieku, un Polijas vēstnieks kārtējo reizi skāra šo jautājumu. Protams, Polija uzvedas drusciņ savādāk nekā Krievija, bet… vēstnieks oficiālās tikšanās laikā Latvijas parlamentā pauda savas bažas par to, ka arī ļoti dzīvotspējīgas un iecienītas poļu skolas, vidusskolas tiks likvidētas saskaņā ar spēkā esošo likumu. Nemānīsim sevi, nemānīsim cilvēkus, ka it kā ir kādas citas likuma normas, kas pieļauj vidējās izglītības iegūšanu minoritātes valodā! Nav tas tā!

Nu izlasiet to likumu par vispārējo izglītību! Tur ir pieļauts, ka, jā, var būt mazākumtautību izglītības programmas priekšmetos, kas ir saistīti ar mazākumtautību valodu, vēsturi un kultūru, bet nekur nav teikts, kādās valodās šīs programmas ir jāīsteno.

Tā ka nekādu pretrunu likumos nav. Ir pārejas norma Izglītības likumā. Starp citu, savulaik Ābiķa kungs iebilda pret šo normu. Mēs labi atceramies, kā viņš uzvedās 6.Saeimas beigās, stāvot tieši šajā tribīnē, un kā viņš protestēja pret šo normu. Tagad viņš šo normu aizstāv. Un šī norma nosaka pilnīgi nepārprotami: tikai valsts valodā!

Un pēdējais. Estas kungs, jums, skolotājam un pieredzējušam deputātam, būtu gan jāzina Izglītības likums. Nav Izglītības likumā ne vārda par bilingvālo izglītību. Ir nevis 3, bet 4 bilingvālās izglītības modeļi, ko izstrādāja ministrija, un 3 no šiem 4 modeļiem ieguva ļoti zemu vērtējumu, kā tas redzams starptautiskās ekspertīzes rezultātos. Starptautiskie eksperti uzskata, ka tie nemaz nav bilingvālās izglītības modeļi, kas tiek piedāvāti.

Tā ka nemānīsim paši sevi! Aicinu atbalstīt šīs bērnu tiesības, kas ir atzītas visā pasaulē!

Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītāja. Deputāts Vladimirs Buzajevs. (Starpsaucieni: “Pietiek! Pietiek!”)

V.Buzajevs (politisko organizāciju apvienības “Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā” frakcija).

Cienījamā priekšsēdētāja! Cienījamie kolēģi! Atcerēsimies, kad tika pieņemts Izglītības likums, kurš paredz, ka valsts finansētās vidusskolās ir no 2004.gada 1.septembra jāpāriet uz mācībām tikai valsts valodā! 6.Saeimā to pieņēma jau pēc vēlēšanām. Nospiežot balsošanas pogu, jaunie deputāti, ne no kā nebaidoties un ne par ko neatbildot, varēja izteikt savu patieso attieksmi pret cittautiešiem. Lūk, viņi to arī izteica! Un šodien to izteica jau arī 8.Saeima - gan valdošais vairākums, gan arī diemžēl opozīcija… Vai jūs zināt, kādu pirmo dokumentu pieņēma 7.Saeimā tikko izveidotā PCTVL frakcija? Viņa pieņēma lēmumu nosūtīt vēstuli Valsts prezidentam Ulmanim ar lūgumu neizsludināt Izglītības likumu. Un jau pēc tam par mums nobalsoja 25% vēlētāju, tas ir, faktiski visi krieviski runājošie balsstiesīgie cilvēki… Tas ir acīm redzams. Tā tas ir, jo mūsu izglītības sistēmas saglabāšana ir mūsu programmas 1.punkts. Tas ir acīm redzams, ka tā ir visu Latvijas mazākumtautību griba. Padomājiet par to, pirms grasāties nospiest balsošanas pogu!

Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītāja. Deputāts Aleksandrs Kiršteins.

A.Kiršteins (Tautas partijas frakcija).

Godājamais Prezidij! Godājamie deputāti! Es cienu Cileviča kungu un viņa tiesības izteikties, bet taisnība tomēr ir augstāka par visu. Es gribētu Cileviča kungam atgādināt Eiropas Padomes Parlamentārās Asamblejas 1987.gada rezolūciju nr.872. Tā ir par Baltijas valstu tautu stāvokli. Citāts, Cileviča kungs: “Piespiedu imigrācijas rezultātā Baltijas valstu tautās notika piespiedu asimilācija, un izglītības un kultūras izpausmes iespēju trūkuma rezultātā tika zaudēta nacionālā identitāte. Nacionālo identitāti zaudēja Latvijā dzīvojošie poļi, ebreji, vācieši, čigāni un arī krievu vecticībnieki.”

Tās ir vienīgās minoritātes, kas šeit ir, kā jūs ļoti labi zināt, saskaņā arī ar Eiropas Padomes Parlamentārās Asamblejas izstrādāto (90.gadu sākumā) Minoritāšu koncepciju, kura politkorektuma dēļ netika apstiprināta. Tur ir teikts, ka minoritātes jeb mazākumtautības Eiropas Padomes valstīs ir ilgstoši, tātad gadsimtiem ilgi dzīvojošas etniskās grupas, kas atšķiras no pamatnācijas.

Tātad, Cileviča kungs, ja jūs esat godīgs, tad pasakiet, ka jūs aizstāvat visu PSRS pilsoņu tiesības mācīties šeit dzimtajā valodā! Eiropas Minoritāšu konvencija, ja tā tiktu pieņemta ar šo minoritātes jēdzienu, šīs tiesības dotu tikai krievu vecticībniekiem, kuri ieradās Latvijā pirms vairāk nekā 300 gadiem, kā arī čigāniem, līviem, poļiem, ebrejiem un vāciešiem. Un nevienam citam! Ja jūs esat godīgs, tad jums jāpasaka, ka ne igauņi, ne poļi, ne lietuvieši nesūdzas par to, ka viņiem būtu problēmas ar kaut kādām skolām.

Nākamais jautājums: kāpēc vienmēr par tiesību pārkāpumiem sūdzas tikai bijušās PSRS pilsoņi, kuri nav šeit minoritātes, tāpat kā turki nav minoritāte Vācijā un ķīnieši nav minoritāte Krievijā? Jums, Cileviča kungs, ir jābūt ļoti godīgam un jāpasaka, kas vēl ir teikts šajā Eiropas Padomes Parlamentārās Asamblejas dokumentā! Tur ir teikts, ka Baltijas valstu problēmas politiskais risinājums var tikt rasts tikai plašākas Austrumu un Rietumu sadarbības ietvaros, tātad starptautiskas konvencijas ietvaros, Starptautiskās migrācijas organizācijas ietvaros. Atbilde, Cileviča kungs, ir ļoti vienkārša: kamēr nav īstenots pirmais Eiropas Padomes dokuments, mēs varam pilnīgi nesteigties ar ratifikāciju attiecībā uz otru dokumentu. Bet nenāciet šeit un nemuļķojiet cilvēkus, sakot, ka jūs esat liels starptautisko tiesību speciālists! Es jums iedošu šo dokumentu, lai jums nevajadzētu jaukt galvu cilvēkiem.

Paldies par uzmanību. (Starpsauciens: “Pareizi!”)

Sēdes vadītāja. Deputāts Juris Dobelis - otro reizi.

J.Dobelis (frakcija “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK).

Cienītie kolēģi! Nevajadzētu te vietā un nevietā piesaukt Minoritāšu konvenciju. Par šo konvenciju apvienība “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK ir izteikusi skaidru savu vērtējumu. Ieteiktu visiem to izlasīt. Tur mēs esam salikuši visu pa plauktiem un pamatojuši savu attieksmi pret šo dokumentu. Lūdzu, izanalizējiet to, un tad varbūt kaut ko vairāk sapratīsiet!

Šeit mēs neviens nerunājam par kaut kādu īpaši noraidošu attieksmi pret minoritātēm. To atkal pasniedz īpatnējā veidā. Taču ir likumi, kas kaut ko nosaka. Ja grib kaut ko mainīt, tad jārunā par konkrētu normu mainīšanu, ja tāda ir vajadzīga. Minoritātes ir realitāte daudzās pasaules valstīs, bet katra valsts risina minoritāšu jautājumu atbilstoši savam iekšējam stāvoklim. Parasti ir tā, ka viena valsts nejaucas otras valsts iekšējās lietās attiecībā uz minoritātēm. Kāda ir Latvijā šā jautājuma būtība? Latvijā šis minoritāšu jautājums ir izveidojies, balstoties uz netaisnības bāzes, balstoties uz okupāciju, uz cilvēku iznīcināšanu, izsūtīšanu. Vai tiešām jūs to nesaprotat vai izliekaties, ka nesaprotat? Nu, tas Staļina slavinātājs nesaprot un nesapratīs laikam nekad!

Tur, kur jau ir bijusi viena netaisnība, tagad izmantot to, atbalstīt it kā taisnīgi radušos stāvokli un pieprasīt sev kaut kādas tiesības (it īpaši to dara tie cilvēki, kuriem senčos arī kādi no tiem represētājiem ir) - lūk, tā ir tā vislielākā bezkaunība!

Es domāju, jūs paši saprotat, ka vienīgā loģika šim priekšlikumam ir tā, ka vajag joprojām piesaistīt tos nepilsoņus un vēl visādus šādus tādus, jo gribas jau vēl joprojām Saeimā sēdēt.

Sēdes vadītāja. Deputāts Boriss Cilevičs - otro reizi. (Starpsaucieni: “Nevajag! Pietiek!”)

B.Cilevičs (Tautas saskaņas partijas frakcija).

Kungi, piedodiet, būs jāpaklausās!

Kiršteina kungs, paldies jums, protams, par to atgādinājumu, bet es jums ieteiktu izlasīt arī citus Parlamentārās Asamblejas dokumentus, jo jūs interpretējat šīs rezolūcijas absolūti ačgārni! Bet šoreiz nestrīdēsimies. Es jums ieteiktu aprunāties ar Eiropas Padomes cilvēkiem par jūsu interpretāciju.

Savukārt es gribu atgādināt jums, cienījamie kolēģi, citu rezolūciju, tieši par Latviju. Rezolūcija nr.12/36 tika pieņemta 2001.gada janvārī. Tur ir vismaz 2 punkti, kas tieši skar mūsu izskatāmo jautājumu.

Viens pants ir par to, ka Parlamentārā Asambleja rekomendē Latvijai pārskatīt Izglītības likuma normas saskaņā ar Eiropas Vispārējo minoritāšu aizsardzības konvenciju.

Un otra norma uzstājīgi rekomendē valdībai attīstīt dialogu ar krieviski runājošajiem. Tur tas ir pateikts. Ne tikai ar krieviski runājošajiem… Dobeļa kungs, jums laikam ar ausīm slikti! Es vēlreiz jums varu pastāstīt to Polijas vēstnieka stāstu, bet nevajag izlikties, ka jūs to nedzirdējāt! Jā, šobrīd Latvijā ir divas dzīvotspējīgas minoritāšu skolu sistēmas - krievu un poļu. (Citām minoritātēm acīmredzot nav pietiekams skaits, lai attīstītu šādas sistēmas.) Abas šīs sistēmas tiks likvidētas, ja likums tiks pildīts tā, kā tas ir šobrīd paredzēts.

Es domāju, ka mums jābūt vienkārši godīgiem. Jā, ir zināmi standarti - gan EDSO, gan Eiropas Padomes. Visu laiku gribam šos standartus pielāgot saviem politiskajiem uzskatiem.

Jā, es vēlreiz uzsveru: var maldināt Latvijā cilvēkus, kas nebrauc uz Strasbūru un kas to nezina. Bet vai tas ir godīgi? Visu laiku mums ir tāda dubultmorāle. Viena lieta ir tas, ko mēs stāstām Rietumos, bet cita lieta - tas, ko mēs stāstām mūsu atbalstītājiem vai citu partiju atbalstītājiem. Nu, nedarīsim tā!

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu. Es gribētu atgādināt deputātiem, ka mēs runājam nevis par Minoritāšu konvenciju vai par Izglītības likumu, bet par Bērnu tiesību aizsardzības likumu.

Komisijas vārdā - deputāte Inese Šlesere. Lūdzu!

I.Šlesere. Šā iemesla dēļ es aicinu deputātus atbalstīt atbildīgās komisijas viedokli un neatbalstīt deputātu grupas priekšlikumu!

Sēdes vadītāja. Lūdzu deputātus balsot par 3. - deputātu Ribakova, Vidavska, Solovjova un citu deputātu 3.priekšlikumu!

Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 24, pret - 69, neviens deputāts neatturas. Priekšlikums nav atbalstīts.

I.Šlesere. 4. - atbildīgās komisijas priekšlikums, kas saskaņo terminoloģiju ar pagājušajā gadā pieņemtajiem grozījumiem Civillikumā. Lūdzu deputātus atbalstīt šo priekšlikumu!

Sēdes vadītāja. Deputātiem nav iebildumu pret 4.priekšlikumu.

I.Šlesere. 5. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Lūdzu atbalstīt!

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

I.Šlesere. 6. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Lūdzu atbalstīt!

Sēdes vadītāja. Deputātiem nav iebildumu pret 6.priekšlikumu.

I.Šlesere. 7. un 8.priekšlikums - atbildīgās komisijas priekšlikumi par juridiskās terminoloģijas saskaņošanu. Lūdzu atbalstīt!

Sēdes vadītāja. Deputātiem nav iebildumu pret 7. un 8. - atbildīgās komisijas priekšlikumiem.

I.Šlesere. Ir arī redakcionāli precizēts 61.panta 3.punkts. Lūdzu atbalstīt!

9. - labklājības ministres Staķes kundzes priekšlikums. Tas ir daļēji atbalstīts un iestrādāts atbildīgās komisijas iesniegtajā 10.priekšlikumā. Lūdzu atbalstīt 10. - atbildīgās komisijas priekšlikumu!

Sēdes vadītāja. Pret 9. un 10.priekšlikumu deputātiem iebildumu nav.

I.Šlesere. 11. - labklājības ministres Staķes kundzes priekšlikums - ir daļēji atbalstīts un iestrādāts atbildīgās komisijas 12.priekšlikumā. Lūdzu atbalstīt 12. - atbildīgās komisijas priekšlikumu!

Sēdes vadītāja. Pret 11. un 12.priekšlikumu deputātiem iebildumu nav.

I.Šlesere. 13. - Saeimas Juridiskā biroja priekšlikums. Lūdzu deputātus atbalstīt!

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

I.Šlesere. 14. - īpašu uzdevumu ministra bērnu un ģimenes lietās Baštika kunga priekšlikums. Komisijas atzinums - atbalstīt.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

I.Šlesere. 15. - īpašu uzdevumu ministra bērnu un ģimenes lietās Baštika kunga priekšlikums - ir daļēji atbalstīts un iestrādāts 16. - atbildīgās komisijas priekšlikumā. Lūdzu deputātus atbalstīt!

Sēdes vadītāja. Pret 15. un 16.priekšlikumu deputātiem iebildumu nav.

I.Šlesere. 63.panta otrā daļa ir redakcionāli precizēta. Un tieši tāpat arī 64.1.panta trešā daļa ir redakcionāli precizēta.

17. ir labklājības ministres Staķes kundzes priekšlikums, bet 18. - īpašu uzdevumu ministra bērnu un ģimenes lietās Baštika kunga priekšlikums, kas daļēji ir atbalstīts un iestrādāts atbildīgās komisijas 19.priekšlikumā. Lūdzu atbalstīt 19. - atbildīgās komisijas priekšlikumu!

Sēdes vadītāja. Pret 17., 18. un 19.priekšlikumu deputātiem iebildumu nav.

I.Šlesere. 20. - īpašu uzdevumu ministra bērnu un ģimenes lietās Baštika kunga priekšlikums - ir daļēji atbalstīts un iestrādāts atbildīgās komisijas 21.priekšlikumā. Lūgums atbalstīt 21. - atbildīgās komisijas priekšlikumu.

Sēdes vadītāja. Pret 20. un 21.priekšlikumu deputātiem iebildumu nav.

I.Šlesere. 22. - īpašu uzdevumu ministra bērnu un ģimenes lietās Baštika kunga priekšlikums - ir daļēji atbalstīts un iestrādāts atbildīgās komisijas 23.priekšlikumā. Lūdzu atbalstīt 23. - atbildīgās komisijas priekšlikumu.

Sēdes vadītāja. Pret 22. un 23.priekšlikumu deputātiem iebildumu nav.

I.Šlesere. 24. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Lūdzu atbalstīt.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

I.Šlesere. 25. - Saeimas Juridiskā biroja priekšlikums. Komisijas atzinums - atbalstīt.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

I.Šlesere. Aicinu atbalstīt likumprojekta pieņemšanu otrajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta “Grozījumi Bērnu tiesību aizsardzības likumā” pieņemšanu otrajā lasījumā! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 68, pret - 1, atturas - 22. Likumprojekts otrajā lasījumā ir pieņemts.

Lūdzu, par priekšlikumu iesniegšanas termiņu!

I.Šlesere. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš trešajam lasījumam - 2.aprīlis.

Sēdes vadītāja. Citu priekšlikumu nav. Tātad priekšlikumu iesniegšanas termiņš - 2.aprīlis.

I.Šlesere. Paldies.

Sēdes vadītāja. Pirms mēs turpinām izskatīt darba kārtību, informēju, ka Saeimas Prezidijs ir saņēmis iesniegumu no Sociālo un darba lietu komisijas, kas paziņo, ka tā šā gada 13.marta sēdē ir izskatījusi likumprojektu “Grozījumi likumā “Par valsts sociālo apdrošināšanu””. Komisija konceptuāli atbalstīja minēto likumprojektu un lūdz izdarīt grozījumus Saeimas šāgada 13.marta sēdes darba kārtībā, iekļaujot tajā izskatīšanai likumprojektu “Grozījumi likumā “Par valsts sociālo apdrošināšanu””, un izskatīt to pirmajā lasījumā.

Vai deputātiem ir iebildumi? Ja deputātiem ir iebildumi, lūdzu, balsosim par darba kārtības papildināšanu ar likumprojektu “Grozījumi likumā “Par valsts sociālo apdrošināšanu”” un par tā izskatīšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 63, pret - 25, atturas - 3. Likumprojekts darba kārtībā ir iekļauts.

Nākamais darba kārtības jautājums ir likumprojekts “Grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā”. Trešais lasījums.

Juridiskās komisijas vārdā - komisijas vadītāja deputāte Solvita Mellupe.

S.Mellupe (frakcija “Jaunais laiks”).

Juridiskā komisija izskatīja grozījumus likumā “Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodekss” (reģistrācijas nr.22, Saeimas sēdē izskatāmais dokuments nr.443). Grozījumi attiecas uz karavīru un citu disciplinārajam reglamentam pakļauto personu atbildību par administratīvajiem pārkāpumiem.

Ir saņemti vairāki priekšlikumi.

1. - Juridiskā biroja priekšlikums. Komisija nolēma atbalstīt.

Sēdes vadītāja. Pret 1.priekšlikumu deputātiem iebildumu nav.

S.Mellupe. 2. - Juridiskā biroja priekšlikums. Komisija nolēma atbalstīt.

Sēdes vadītāja. Pret 2.priekšlikumu deputātiem iebildumu nav.

S.Mellupe. Vairāk priekšlikumu nebija. Komisija nolēma atbalstīt grozījumus Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā un pieņemt tos trešajā lasījumā. Lūdzu atbalstīt!

Sēdes vadītāja. Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta “Grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā” pieņemšanu trešajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 91, pret un atturas - nav. Likumprojekts “Grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā” pieņemts trešajā, galīgajā, lasījumā.

Nākamais darba kārtības jautājums ir likumprojekts “Grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā”, trešais lasījums.

Juridiskās komisijas vārdā - deputāte Solvita Mellupe.

S.Mellupe (frakcija “Jaunais laiks”).

Juridiskā komisija izskatīja grozījumus Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā (reģistrācijas nr.63, Saeimas sēdē izskatāmais dokuments nr.444). Grozījumi attiecas uz tabakas izstrādājumu uzglabāšanas un realizācijas noteikumu pārkāpšanu.

Neviens priekšlikums uz trešo lasījumu netika iesniegts. Tātad Juridiskā komisija atbalstīja šā likumprojekta pieņemšanu trešajā lasījumā. Lūdzu arī Saeimu atbalstīt tā pieņemšanu trešajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta “Grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā” pieņemšanu trešajā lasījumā! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 89, pret - nav, atturas - 1. Likumprojekts “Grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā” ir pieņemts trešajā, galīgajā, lasījumā.

Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts “Grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā”. Trešais lasījums.

Juridiskās komisijas vārdā - deputāte Solvita Mellupe.

S.Mellupe (frakcija “Jaunais laiks”).

Juridiskā komisija izskatīja likumprojektu “Grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā” (reģistrācijas nr.34, Saeimas sēdē izskatāmais dokuments nr.445). Grozījumi attiecas uz audzinoša rakstura piespiedu līdzekļu piemērošanu nepilngadīgajiem. Tas tātad ir ļoti svarīgs grozījums, jo paredz, kādā veidā var sodīt nepilngadīgus bērnus.

Tika saņemti vairāki priekšlikumi.

1. ir Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas priekšlikums, un pēc satura tieši tāds pats ir arī 2. - Juridiskā biroja priekšlikums. Komisija nolēma atbalstīt gan 1., gan 2.priekšlikumu.

Sēdes vadītāja. Pret 1. un 2.priekšlikumu deputātiem iebildumu nav.

S.Mellupe. 3.priekšlikums, ko iesniegusi Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisija, pēc satura ir tieši tāds pats kā 4. - Juridiskā biroja priekšlikums. Komisija nolēma atbalstīt 3. un 4.priekšlikumu.

Sēdes vadītāja. Pret 3. un 4.priekšlikumu deputātiem iebildumu nav.

S.Mellupe. Komisija redakcionāli precizēja 269.panta redakciju, un vēl tika saņemts 5. - Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas priekšlikums, kam pēc satura ir analogs arī 6.priekšlikums - Juridiskā biroja priekšlikums. Juridiskā komisija nolēma 5. un 6.priekšlikumu atbalstīt.

Sēdes vadītāja. Pret 5. un 6.priekšlikumu deputātiem iebildumu nav.

S.Mellupe. Līdz ar to Juridiskā komisija atbalstīja likumprojekta “Grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā” pieņemšanu un lūdz arī Saeimu atbalstīt šo grozījumu pieņemšanu trešajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta “Grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā” pieņemšanu trešajā lasījumā! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 90, pret un atturas - nav. Likums “Grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā” ir pieņemts.

Nākamais darba kārtības jautājums ir likumprojekts “Grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā”. Trešais lasījums.

Juridiskās komisijas vārdā - deputāte Solvita Mellupe.

S.Mellupe (frakcija “Jaunais laiks”).

Juridiskā komisija izskatīja grozījumus Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā (reģistrācijas nr.23, Saeimas sēdē izskatāmais dokuments nr.446).

Grozījumi attiecas uz sodiem par fiziskās personas datu nelikumīgu apstrādi.

Saņemti divi priekšlikumi.

1.priekšlikums ir Juridiskā biroja priekšlikums. Juridiskā komisija nolēma to atbalstīt.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

S.Mellupe. 2.priekšlikums ir Juridiskā biroja priekšlikums. Komisija nolēma to atbalstīt.

Sēdes vadītāja. Pret 2.priekšlikumu deputātiem iebildumu nav.

S.Mellupe. Vairāk priekšlikumi netika saņemti. Komisija nolēma atbalstīt likumprojekta “Grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā” pieņemšanu trešajā, galīgajā, lasījumā un lūdz arī Saeimu atbalstīt šo grozījumu pieņemšanu trešajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu balsot par likumprojekta pieņemšanu trešajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 90, pret un atturas - nav. Likumprojekts “Grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā” ir pieņemts trešajā, galīgajā, lasījumā.

Nākamais darba kārtības jautājums ir likumprojekts “Par 1980.gada 10.oktobra Konvencijas par tādu konkrētu parasto ieroču veidu lietošanas aizliegšanu vai ierobežošanu, kurus var uzskatīt par ieročiem, kas nodara ārkārtīgus postījumus vai kam ir neselektīva darbība, otrās pārskata konferences lēmumu par konvencijas 1.panta grozījumu”. Otrais lasījums.

Ārlietu komisijas vārdā - komisijas vadītāja Inese Vaidere.

I.Vaidere (frakcija “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK).

Cienījamā priekšsēdētāja! Godātie kolēģi! Ārlietu komisija izskatīja savā sēdē minēto jautājumu un konstatēja, ka ir saņemts viens - Juridiskā biroja priekšlikums. Komisija nolēma šo priekšlikumu atbalstīt.

Sēdes vadītāja. Pret 1.priekšlikumu deputātiem iebildumu nav.

I.Vaidere. Vairāk priekšlikumu nav. Līdz ar to aicinu atbalstīt likumprojektu otrajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta pieņemšanu otrajā lasījumā! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 93, pret un atturas - nav. Likums ir pieņemts.

Nākamais darba kārtības jautājums ir likumprojekts “Par Latvijas Republikas un Eiropas brīvās tirdzniecības asociācijas valstu līguma Apvienotās komitejas lēmumu nr.3/2001 “Grozījumi 17. un 24.pantā un II pielikumā un VI un VII pielikuma par valsts atbalstu izslēgšana””. Otrais lasījums.

Ārlietu komisijas vārdā - deputāte Inese Vaidere.

I.Vaidere (frakcija “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK).

Cienījamās kolēģes un godātie kolēģi! Komisija uz otro lasījumu priekšlikumus nebija saņēmusi. Tātad aicinu atbalstīt minēto likumprojektu otrajā lasījumā!

Sēdes vadītāja. Lūdzu balsot par likumprojekta pieņemšanu otrajā lasījumā! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 93, pret un atturas - nav. Likums ir pieņemts.

Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts “Par Latvijas Republikas un Eiropas brīvās tirdzniecības asociācijas valstu līguma Apvienotās komitejas lēmumu nr.2/2001 “Grozījums D protokolā (monopoli)””. Otrais lasījums.

Ārlietu komisijas vārdā - deputāte Inese Vaidere.

I.Vaidere (frakcija “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK).

Godātie kolēģi! Arī šim likumprojektam Ārlietu komisija priekšlikumus nebija saņēmusi. Aicinu jūs atbalstīt minēto likumprojektu otrajā lasījumā!

Sēdes vadītāja. Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta pieņemšanu otrajā lasījumā! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 91, pret un atturas - nav. Likums otrajā lasījumā ir pieņemts.

Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts “Par Roterdamas konvenciju par procedūru, saskaņā ar kuru starptautiskajā tirdzniecībā dodama iepriekš norunāta piekrišana attiecībā uz dažām bīstamām ķīmiskām vielām un pesticīdiem”. Otrais lasījums.

Ārlietu komisijas vārdā - deputāte Inese Vaidere.

I.Vaidere (frakcija “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK).

Paldies! Godātie kolēģi! Ārlietu komisija priekšlikumus otrajam lasījumam nav saņēmusi. Aicinu atbalstīt minēto likumprojektu otrajā, galīgajā, lasījumā!

Sēdes vadītāja. Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta pieņemšanu otrajā lasījumā! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 91, pret un atturas - nav. Likums pieņemts.

I.Vaidere. Paldies!

Sēdes vadītāja. Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts “Grozījums likumā “Par narkotisko un psihotropo vielu un zāļu likumīgās aprites kārtību””. Pirmais lasījums.

Vai ir kāds ziņotājs? Sociālo un darba lietu komisijas vārdā - deputāte Jevgenija Stalidzāne.

J.Stalidzāne (Latvijas Pirmās partijas frakcija).

Sociālo un darba lietu komisija tātad izskatīja grozījumus likumā “Par narkotisko un psihotropo vielu un zāļu likumīgās aprites kārtību”. Tas ir dokuments nr.393.

Ņemot vērā to, ka mūsu likumdošana par narkotisko un psihotropo vielu un zāļu likumīgās aprites kārtību neparedz to, ka ir aizliedzama šo 1.sarakstā iekļauto vielu reklāma, šis likuma grozījums aizliedz reklamēt 1.sarakstā iekļautos augus, vielas un zāles un līdz ar to arī bīstamās narkotiskās vielas un tām pielīdzināmās psihotropās vielas.

Sakarā ar to komisija nolēma šo likumprojektu atbalstīt pirmajā lasījumā un lūdz arī Saeimu atbalstīt šo likumprojektu pirmajā lasījumā!

Sēdes vadītāja. Atklājam debates. Sāksim tās pēc pārtraukuma - pulksten 13.30.

Lūdzu deputātus reģistrēties ar reģistrācijas kartēm! Lūdzu zvanu un reģistrācijas režīmu! Lūdzu reģistrācijas režīmu! Bija? Zvans bija, bet reģistrācijas režīms...

Pirms tiek nolasīti reģistrācijas rezultāti, jānoklausās paziņojumi.

Pirmajam vārds deputātam Kārlim Strēlim!

K.Strēlis (Jaunās partijas frakcija).

Cienījamā priekšsēdētāja! Godātie kolēģi! Četrarpus mēnešus mēs jau sēžam. Muskuļu tonuss samazinās, locītavu spraugas paliek arvien šaurākas, bet sportošana Saeimā nenotiek.

Tāpēc ir priekšlikums šosestdien ierasties uz Basketbola senioru kluba dibinātā kausa izcīņu. Saeimas basketbola izlase - izrādās, ka mums ir apmēram 20 basketbolistu, - cīnīsies pret Basketbola senioru klubu. Tos, kas nespēlēs, laipni lūdzu tēlot dedzīgus fanus!

Paldies par uzmanību!

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Andrim Bērziņam!

A.Bērziņš (Zaļo un zemnieku savienības frakcija).

Kolēģi! Tos, kas strādā Publisko izdevumu un revīzijas komisijā, lūdzu pulksten 13.00 sanākt uz komisijas sēdi! Mums bija paredzēts sapulcēties pēc Saeimas sēdes, bet sakarā ar to, ka mēs drusku ilgāk runājam un debatējam, man ir lūgums pulksten 13.00 sanākt uz komisijas sēdi!

Sēdes vadītāja. Nākamajai vārds…

K.Strēlis (Jaunās partijas frakcija).

Es atvainojos! Nepateicu pašu svarīgāko: spēle notiks 15.martā pulksten 17.00 Brīvības ielā 333.

Sēdes vadītāja. Paldies!

Vārds deputātei Inesei Vaiderei.

I.Vaidere (frakcija “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK).

Godātā Ārlietu komisija! Lūdzu pulcēties tūlīt uz sēdi Ārlietu komisijas sēžu zālē!

Sēdes vadītāja. Saeimas sekretāra biedru Aleksandru Bartaševiču lūdzu nolasīt reģistrācijas rezultātus!

A.Bartaševičs (8.Saeimas sekretāra biedrs).

Cienījamie deputāti! Nav reģistrējušies: Ingrīda Labucka, Aldis Kušķis, Silva Golde, Guntis Bērziņš, Ainars Latkovskis, Liene Liepiņa, Linda Mūrniece, Aigars Pētersons, Jānis Reirs, Kārlis Strēlis, Baiba Brigmane un Aleksejs Vidavskis.

Sēdes vadītāja. Sēdi turpināsim pulksten 13.30.

(Pārtraukums)

Sēdi vada Latvijas Republikas 8.Saeimas priekšsēdētāja

Ingrīda Ūdre.

Sēdes vadītāja. Debatēs pirmais ir pieteicies deputāts Nikolajs Kabanovs. Tā kā deputāta zālē nav, nākamais debatēs ir pieteicies deputāts Jānis Strazdiņš.

Jūs esat? Jāparādās cilvēkiem!

Nikolajs Kabanovs. Lūdzu!

N.Kabanovs (politisko organizāciju apvienības “Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā” frakcija).

Kolēģi deputāti! Gribu teikt, ka gadījumā, ja šis likums tiks pieņemts, tas kļūs par vienu no īslaicīgākajiem Latvijas likumiem. Jo diemžēl ir pretruna ar lielākajā daļā Eiropas valstu pastāvošo likumdošanas praksi.

Pēdējo gadu laikā ir notikusi marihuānas dekriminalizācija Nīderlandē, Vācijā, Šveicē un citur. Citās valstīs firmas un cilvēki netiek sodīti ar naudas sodu par kaņepju attēlošanu uz T-krekla. Kad mēs iestāsimies lielajā Eiropas Savienībā, šeit ieradīsies tūkstošiem tūristu un strādnieku no jūsu iemīļotajām Rietumvalstīm un Latvija tiks nostādīta fakta priekšā, jo viņi sev līdzi atvedīs šo Rietumu jaunatnes subkultūru. Aizliedzot it kā dumpīgos interneta saitus un pieļaujot, ka valsts iejaucas informatīvajā telpā, mēs radām diezgan bīstamu cenzūras precedentu. Vēlme “izpļaut” internetu izskatās vēl smieklīgāk uz to tūkstošos skaitāmo datorspēļu fona, kurās mūsu bērni visnežēlīgākajā veidā spēj tikt galā ar virtuāliem ienaidniekiem. Es ceru, ka mēs taču neaizliegsim tirgot spēļu pistoles un nepasludināsim lelli Bārbiju par pornogrāfisku. Latvija, cienījamie deputāti, tomēr nav Irāna. Būsim eiropieši it visā, nevis viduslaiku inkvizīcija!

Aicinu neatbalstīt.

Sēdes vadītāja. Nākamais debatēs pieteicies deputāts Jānis Strazdiņš.

J.Strazdiņš (Zaļo un zemnieku savienības frakcija).

Cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Cienījamās kolēģes! Godātie kolēģi! Dzirdot šādu uzstāšanos, dabīgi, es nevaru klusēt, jo tiek sagrozīti fakti.

Vispirms maza vēsturiska atkāpe. Ratificējot ANO konvencijas un izstrādājot savu likumdošanu, Latvija nepieņēma vienu “lietussarga” likumu par nelegālo narkotiku aprites apkarošanu, jo mūsu juristi uzskatīja, ka pietiek ar attiecīgiem grozījumiem Kriminālkodeksā, un tāpēc mums “izkrita” tādi svarīgi jautājumi kā aizliegums reklamēt narkotiskās vielas, kur nu vēl 1.saraksta vielas, kuras ir sevišķi bīstamas un kuru pielietošana pilnīgi aizliegta gan medicīnā, gan veterinārijā, gan zinātnē. Un to skaitā ir arī šī nelaimīgā marihuāna. Mums ir aizliegums daudzās vietās reklamēt tabaku un alkoholu, bet diemžēl faktiski iznāk tā, ka marihuānu var reklamēt.

Ne jau visa Eiropa ir padevusies šodien narkotiku tirgoņu spiedienam un organizētās noziedzības tīkojumiem. Ir tikai dažas valstis, kur viņi ir panākuši vienu mazu izmaiņu savā likumdošanā - marihuānu ir pārvietojuši uz 3.sarakstu. Tas ir vienīgais labojums. Tajā pašā laikā Apvienoto Nāciju Organizācijas Narkotiku kontroles birojs ir stingri pastāvējis uz to: ja kāds mediķis izraksta marihuānu kādam slimniekam, tad jābūt receptei, šai narkotikai jābūt uzskaitītai tikpat stingri kā visām pārējām narkotiskajām vielām. Tā ka nekāda narkotiku legalizācija plašā mērogā Eiropā nenotiek. Ir tikai dažas valstis, kuras sāk izkārt šo balto karogu, un to līdere tiešām ir Nīderlande, atsevišķi kantoni Šveicē, atsevišķas zemes Vācijā.

Rīga ir iekļāvusies pilsētu kustībā pret narkotikām, un Rīga, kas ir mūsu valsts galvaspilsēta, rāda piemēru, kā var samazināt narkotiku patēriņu, un tas samazinājums būtībā jau pamazām arī sākas. Mums nav pamata atkāpties un pieļaut, lai narkotiku izplatītāji vēl pielietotu arī reklāmu, lai viņiem būtu lielāks tirgus. Reklāma ir nepieciešama viņiem tirgus paplašināšanai. Mums jādomā par savu jaunatni, un mēs nedrīkstam pieļaut to. Mums vēl nav nekāda pamata pakļauties. Ne jau viss, kas nāk no Eiropas, ir tik jauks un brīnišķīgs. Mums jāsaprot, ka demokrātijai ir arī negatīvā puse. Katrs var paust visādas idejas, visādas deklarācijas, un šeit bieži grēko tieši žurnālisti.

Pateicos par uzmanību. Aicinu atbalstīt pirmajā lasījumā šo likumprojektu.

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu. Vai deputāte Jevgenija Stalidzāne vēlas ko teikt komisijas vārdā? Nē. Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta “Grozījums likumā “Par narkotisko un psihotropo vielu un zāļu likumīgās aprites kārtību”” pieņemšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 74, pret un atturas - nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā pieņemts.

Pirms tālāk izskatām Saeimas sēdes darba kārtību, paziņoju, ka Saeimas Prezidijs ir saņēmis iesniegumu - Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas lūgumu šā gada 13.marta sēdes darba kārtībā kā pēdējo punktu izskatīt pirmajā lasījumā likumprojektu “Grozījums Būvniecības likumā”. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Paldies. Likumprojekts iekļauts darba kārtībā.

Turpinot darbu, lūdzam Saeimas Sociālo un darba lietu komisiju noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam.

Lūdzu ieslēgt mikrofonu deputātei Jevgenijai Stalidzānei!

J.Stalidzāne (Latvijas Pirmās partijas frakcija).

Priekšlikumu iesniegšanas termiņš ir 24.marts.

Sēdes vadītāja. Citu priekšlikumu nav? Priekšlikumu iesniegšanas termiņš otrajam lasījumam - 24.marts. Paldies.

Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts “Grozījumi likumā “Par grāmatvedību””. Pirmais lasījums.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā - deputāts Vilnis-Edvīns Bresis.

V.-E.Bresis (Zaļo un zemnieku savienības frakcija).

Godātā priekšsēdētāja! Godātie kolēģi! Likumprojekts “Grozījumi likumā “Par grāmatvedību””, kuru iesniedzis Ministru kabinets, ir nepieciešams, lai ievērojami uzlabotu grāmatvedības standartu izstrādāšanas tempus un procedūru, un tas izstrādāts atbilstoši nacionālajā programmā “Integrācija Eiropas Savienībā” iekļautajam uzdevumam.

Likumprojekts ietver vairākas būtiskas izmaiņas. Vispirms es gribētu pasvītrot to, ka likumprojekts paredz, ka valsts politiku grāmatvedības jautājumos turpmāk izstrādās un realizēs viena ministrija, tas ir, Finanšu ministrija.

Ministru kabinets izveidos jaunu orgānu - Grāmatvedības padomi. Tās darbu reglamentēs Ministru kabineta apstiprināts attiecīgs nolikums, un tās uzdevums, Grāmatvedības padomes uzdevums, būs izstrādāt, apspriest un saskaņot jaunos grāmatvedības standartus, kā arī ierosināt šo standartu izmaiņas. Šī padome varēs arī sniegt grāmatvedības dokumentu un standartu skaidrojumus un gatavot Finanšu ministrijai attiecīgus priekšlikumus. Viens no svarīgākajiem šīs padomes uzdevumiem būs saskaņot grāmatvedības standartus ar Eiropas Kopienu tiesībām un starptautiskajiem grāmatvedības standartiem.

Otrs aspekts ir tas, ka likumprojektā ir paredzēti nepieciešamie likuma grozījumi, lai to saskaņotu ar Komerclikumu. Un, starp citu, ir paredzēts, ka šis likums turpmāk attieksies arī uz individuālajiem komersantiem un citām fiziskajām personām, kas veic komerciālu darbību.

Treškārt, ir veikti arī citi precizējumi. Starp citu, ir paredzēta arī jaunu Ministru kabineta noteikumu izdošana.

Ņemot vērā minēto un arī to, ka likumprojekta pieņemšana uzlabos uzņēmējdarbības vidi valstī, Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija lūdz to pieņemt pirmajā lasījumā. Komisija ir to izskatījusi un atbalstījusi.

Sēdes vadītāja. Debatēs deputāti pieteikušies nav. Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta “Grozījumi likumā “Par grāmatvedību”” pieņemšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 85, pret un atturas - nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā pieņemts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam!

V.-E.Bresis. Komisija lūdz par priekšlikumu iesniegšanas termiņu noteikt 20.martu.

Sēdes vadītāja. Citu priekšlikumu nav. Tātad priekšlikumu iesniegšanas termiņš - 20.marts.

Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts “Grozījumi Latvijas Republikas Satversmē”.

Cienījamie kolēģi! Lai mēs izskatītu grozījumus Latvijas Republikas Satversmē, ir nepieciešams reģistrēties, lai būtu paredzētais kvorums. Tātad ir nepieciešamas divas trešdaļas no deputātu kopskaita. Tā kā mēs nekad agrāk šādu procedūru neesam veikuši, lūdzu deputātus šobrīd neaiztikt reģistrācijas kartes, bet brīdī, kad noskanēs signāls un tātad būs ieslēgts reģistrācijas režīms, piespiest podziņu “Mikrofons” uz tablo, kas atrodas jums priekšā.

Lūdzu reģistrācijas režīmu! “Mikrofons”, zaļā podziņa. (No zāles: “Un kas tad būs?”) Reģistrācijas režīms! Balsosim ar vienu no balsošanas taustiņiem. Reģistrācija... Virsū ir rakstīts “Reģistrācija”... Jums mirgo... Jāspiež! Lūdzu rezultātu! Viss ir kārtībā! Ir reģistrējušies 88 deputāti, tātad kvorums mums ir, un mēs varam izskatīt likumprojektu “Grozījumi Latvijas Republikas Satversmē”.

Lūdzu! Juridiskās komisijas vārdā - deputāte Solvita Mellupe.

S.Mellupe (frakcija “Jaunais laiks”).

Cienījamā priekšsēdētāja! Godājamie deputāti! Šis ir ļoti svarīgs brīdis Latvijas vēsturē. Juridiskā komisija savā sēdē izskatīja grozījumus Latvijas Republikas Satversmē un vienbalsīgi atbalstīja to pieņemšanu pirmajā lasījumā.

Lūdzu arī jūs atbalstīt šo grozījumu pieņemšanu pirmajā lasījumā!

Sēdes vadītāja. Atklājam debates! Deputāts Juris Sokolovskis.

J.Sokolovskis (politisko organizāciju apvienības “Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā” frakcija).

Godātie kolēģi! Mēs esam vēsturiskas izvēles priekšā. Mēs pilnībā apzināmies šīsdienas balsojuma jēgu. Šodien mēs neapspriežam tehniskas detaļas, bet konceptuāli runājam par tautas nobalsošanas nepieciešamību, mehānismu un potenciālo dalībnieku loku.

Protams, vēlētāji grib zināt politisko organizāciju apvienības “Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā” attieksmi pret Eiropas Savienību. Mēs neesam sajūsmā par Eiropas Savienību, bet neesam arī pret to. Mēs neesam nedz eirooptimisti, nedz eiropesimisti. Mēs esam eiroreālisti, kas apzinās, ka Eiropas Savienībai ir gan pozitīvās, gan negatīvās puses. Un mēs zinām, ka Latvijas iestāšanās process ir nepieciešams un neizbēgams. Agri vai vēlu Eiropa apvienosies. Tomēr, iestājoties tagad, mums ir lielākas iespējas ietekmēt procesu, lai tas noritētu Latvijai labvēlīgāk.

Tomēr jāatzīst, ka mēs jau diezgan dārgi samaksājām par Latvijas eirointegrācijas procesu. Tagad runa jau ir par to, vai mēs kaut ko dabūsim no Eiropas Savienības apmaiņā pret mūsu tautas upuriem, vai mēs realizēsim mūsu rīcībā esošās iespējas. Būtu muļķīgi nebraukt, jau samaksājušiem par biļeti. Mēs vēlamies, lai lēmums par Latvijas iestāšanos Eiropas Savienībā tiktu pieņemts apzināti, lai mūsu tautai būtu gan visa nepieciešamā informācija, gan tiesības pilnvērtīgi piedalīties procesā.

Ja grozījumus Satversmē un Tautas nobalsošanas likumā mēs pieņemsim valdības piedāvātajā formā, vairāk nekā 20 procentiem iedzīvotāju nebūs iespējas izteikt savu viedokli par Latvijas dalību Eiropas Savienībā. Tie ir nepilsoņi, kam, atšķirībā no ārvalstniekiem, nav citas valsts, kur viņi varētu piedalīties demokrātiskajā procesā. Tajā pašā laikā viņu dzīvi nopietni ietekmēs iestāšanās process. Mēs uzskatām, ka arī nepilsoņiem ir jādod iespēja izteikt savu viedokli par Latvijas dalību Eiropas Savienībā, un pirms otrā lasījuma mēs iesniegsim attiecīgus priekšlikumus.

Mēs uzskatām, ka pašlaik ir unikāls moments, kad mēs varam vienot, nevis šķelt sabiedrību.

Kā zināms, mūsu valsts ir ļoti maza, salīdzinot to iedzīvotāju skaita ziņā ar Eiropas Savienību. Būtu nepiedodami to vēl vairāk sadalīt, liedzot nepilsoņiem iespēju izteikties par Latvijas nākotni. Ja mēs arī nepilsoņiem dosim iespēju piedalīties tautas nobalsošanā, tad tas būs pierādījums, ka mūsu sabiedrība ir vienota savos centienos būt Eiropā, veidot demokrātisku un tiesisku valsti. Vēl vairāk tas ir nepieciešams mums pašiem. 21.gadsimta sākumā ir pienācis pēdējais brīdis sākt dzīvot integrētā sabiedrībā.

Likumprojektam piemīt vēl viens trūkums. Tas neparedz iespēju rīkot tautas nobalsošanu par iestāšanos NATO. Jāatzīst, ka ietekme uz valsts suverenitāti NATO būs mazāka nekā Eiropas Savienībai, tomēr mēs esam pārliecināti, ka arī šā lēmuma pieņemšanā ir jāpiedalās visai Latvijas tautai.

Atšķirībā no Eiropas Savienības, kas nāks ar jaunām iespējām ekonomikā, finanšu programmām un tamlīdzīgi, dalība NATO tieši ietekmēs mūsu valsts budžeta izdevumus, nevis ienākumus. Mēs uzticamies Latvijas iedzīvotājiem - nodokļu maksātājiem un domājam, ka viņi varēs pieņemt apzinātu un valstij nepieciešamu lēmumu. Mēs neaicinām balsot “par” vai “pret” NATO, mēs vienkārši vēlamies uzklausīt Latvijas tautas viedokli.

Frakcija “Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā” aicina balsot par likumprojekta pieņemšanu pirmajā lasījumā, un tā noteikti iesniegs savus priekšlikumus otrajam lasījumam.

Paldies par uzmanību!

Sēdes vadītāja. Deputāts Aleksandrs Bartaševičs.

A.Bartaševičs (Tautas saskaņas partijas frakcija).

Godātie kolēģi! Grozījumu projekts paredz labojumus Satversmes 68. un 79.pantā saistībā ar Latvijas iespējamo dalību Eiropas Savienībā, nodrošinot iespēju deleģēt daļu no valsts varas realizēšanas tiesībām starptautiskajām institūcijām, kā arī īpaši atrunājot procedūru, kā tiek apstiprināta Latvijas dalība Eiropas Savienībā.

Neskatoties uz to, ka projekts ir tapis autoritatīvu juristu grupas darbības rezultātā, te var rasties dažādas nesaskaņas ar Satversmes burtu un garu. Pašreizējā redakcija izraisa iebildumus tajā aspektā, ka par izstāšanos no Eiropas Savienības lemj tauta, bet diemžēl pati tauta pēc savas iniciatīvas nemaz nevar šādu referendumu ierosināt.

Tātad faktiski nav nodrošinātas Latvijas tautas tiesības pēc savas vēlmes ierosināt referendumu par dalību Eiropas Savienībā, jo vienīgais subjekts, kas to var darīt, ir Saeima, ja tai būs vēlme pēc izmaiņām.

Šajā aspektā ir jāņem vērā Satversmes 64., 65., 72. un 78.pants. Šie norādītie panti uzsver, ka tautai ir tiesības pēc savas iniciatīvas piedalīties svarīgu lēmumu pieņemšanā. Diemžēl šie panti nebūs piemērojami saistībā ar Eiropas Savienību, jo, ņemot vērā darba grupas skaidrojumu, var konstatēt, ka Latvijas dalība Eiropas Savienībā tiek noteikta ar lēmumu, kas norāda uz to, ka balsojums notiek nevis par konkrētu juridisku dokumentu, bet gan par abstraktu jautājumu.

Savukārt no Satversmes 78.panta skaidri izriet, ka gan Satversmes grozījumu projekts, gan likumprojekts ir juridiski dokumenti. Latvijas tautas tiesības ierosināt referendumu par dalību Eiropas Savienībā ir ārkārtīgi svarīgas, lai pilnvērtīgi realizētu Satversmes 1. un 2.pantā nostiprināto demokrātijas un tautas suverenitātes principu. Un vienīgā iespēja, kā to var sasniegt, ir tieša norāde Satversmes tekstā uz tiesībām pašai Latvijas tautai iniciēt referendumu gan par iestāšanos, gan arī par izstāšanos no Eiropas Savienības. Tik svarīgos jautājumos mēs nevaram ignorēt tautas gribu.

Par būtiskām izmaiņām dalības nosacījumos, kas var tikt piedāvāti ļoti drīz. Mēs zinām, ka jau tagad ļoti aktīvi notiek diskusija par jauno Eiropas izbūvi un par Eiropas Savienības Konventu, un, ja Eiropas Savienības, kur Latvija gatavojas iestāties, konstitucionālā izbūve mainās tik ļoti, ka ir pamats šaubīties, vai Latvijas tauta atbalstīs Latvijas dalību tajā arī uz jauniem noteikumiem, tad atkal izvirzīsies jautājums par iespējamo referenduma inicēšanu no vēlētāju puses.

Nākamais aspekts ir saistīts ar to, kam būtu jāpiedalās referendumā, - vai tikai pilsoņiem vai arī nepilsoņiem varētu dot tiesības balsot tieši šajā tautas nobalsošanā. Es tagad nerunāju par nepilsoņu politiskajām tiesībām, bet tieši par šo konkrēto gadījumu. Nepilsoņiem, man liekas, arī ir tiesības piedalīties lemšanā par valsts likteni. Mana pārliecība ir tāda, ka visai Latvijas tautai ir jālemj par suverenitātes dalīšanu ar citām valstīm. Vienu reizi - 1991.gadā - nepilsoņi jau parādīja savu nostāju, un toreiz viņiem valsts it kā uzticēja balsot par valsts neatkarību, un rezultātu jūs zināt - tas bija pozitīvs. Kāpēc gan tagad mēs nevarētu atkārtot šo lietu? Arī tagad ir pienācis tas brīdis, kad mēs nevaram šķelt sabiedrību, dalot to “pareizajos” vai “nepareizajos” cilvēkos, jo, starp citu, arī nepilsoņiem nāksies dzīvot jaunā kvalitātē.

Un vēl viens apsvērums. Ja mēs balsosim un rīkosim referendumu pēc piedāvātajiem noteikumiem, tad valsts likteni var izlemt 250 000 cilvēku, tas ir, gandrīz 10% no visas valsts. Ja šie cilvēki - šie 250 tūkstoši - nobalsos “par”, tad tas būs pietiekami daudz, lai Latvija iestātos Eiropas Savienībā. Un viens no iemesliem, kāpēc viņu skaits ir tik mazs, ir nepilsoņu atstumšana no politiskajiem procesiem.

Ja mēs ķeramies pie tik svarīga jautājuma, kāda ir Satversmes grozīšana, tad ir jādomā vēl par vienu problēmu, kurai arī ir jābūt atrisinātai tieši šajā brīdī. Runa ir par dalību NATO. Mēs noteikti piedāvāsim grozījumos iekļaut referenduma iespēju arī šajā jautājumā. Argumenti var būt dažādi.

Pirmkārt. Mums jau ir šāds precedents, un, ja mēs iekļausim mūsu Satversmē arī referendumu par NATO, tad mēs nebūsim viena tāda valsts. Arī Slovākija, kā jūs zināt, rīkos tādu pašu referendumu, un viņi nebaidās, ka visa tauta lems par savu aizsardzības politiku nākotnē.

Otrkārt. Neskatoties uz NATO aizsardzības raksturu, es tomēr teiktu, ka pēdējie militārie konflikti parāda, ka NATO piedalās militārās akcijās ne tikai savas valsts teritorijā, bet arī ārzemēs, un tad laikam latviešu tautai ir jālemj, vai mūsu puiši karos svešās teritorijās, nevis valdībai jāizlemj tik nopietni jautājumi.

Treškārt. Par lēmumu, kas attiecas uz dalību NATO. Mēs pilnībā uzticamies un pilnvarojam valsts aizsardzību citām valstīm, un tas nav noslēpums, ka principā Aizsardzības ministrija ir gatava piedalīties NATO šaurās darbības sfērās. Un jau tagad notiek mūsu armijas specializācija, taču tajā gadījumā, ja NATO atteiksies mūs aizsargāt, mēs nevarēsim sevi aizstāvēt ar specializētām vienībām - ar tādām kā, pieņemsim, mediķi vai gaisa novērotāji. Aizsargāt Latviju nav iespējams, ja mēs specializējamies tikai noteiktos virzienos.

Mans secinājums ir tāds: dalība NATO paredz valsts varas tiesību deleģēšanu, un tā ir tautas kompetence.

Mēs balsosim “par” Satversmes grozījumiem, jo tie ir nepieciešami, bet rezervējam sev tiesības iesniegt priekšlikumus uz otro lasījumu, un arī mēs aktīvi piedalīsimies Satversmes grozīšanā.

Paldies par uzmanību!

Sēdes vadītāja. Deputāte Solvita Mellupe.

S.Mellupe (frakcija “Jaunais laiks”).

Godājamie kolēģi! Jums tikko tika nodemonstrēts perfekts darbs, kā jums “atskaņoja” tekstus, ko jūs, ja palasītu avīzes ne tikai latviešu, bet arī krievu valodā, jau būtu dzirdējuši un lasījuši. Viņš jums ļoti labi nolasīja, jo pat tie deputāti, kuri to nolasīja, nepamanīja tādas lietas, ka ir piesavinājušies vārdu “eiroreālisti”, lai gan īstenībā pirmie sevi par eiroreālistiem pasludināja tieši “Jaunā laika” pārstāvji vēl tajā laikā, kad bija tālu līdz vēlēšanām. Tad vēl atskanēja vārdi “vienot, nevis šķelt”. Arī tā bija viena mums zināma partija, tikai nez kur viņa tagad ir… Ja arī jūs taisāties vienot un šķelt, un tādu pašu ceļu turpināt… nu tad ir ļoti žēl, bet, protams, ir patīkami, ka ir oponenti.

Man ļoti patika arī vēl divas citas tēzes - tēzes par to, kam ir tiesības piedalīties referendumā un kam ir tiesības izlemt Latvijas tautas nākotni. Šodien jau tik daudz par to tika diskutēts no šīs tribīnes jautājumos, un par to ir runāts gan likumā par bērnu aizsardzību, gan likumā par Valsts ieņēmumu dienestu, bet atbilde jau ir viena un tā pati: “Nav jau tā aizlieguma! Nav jau tā aizlieguma nepilsonim iegūt pilsonību un izlemt Latvijas tautas nākotni!” Ja viņš patiesi tā uzskata, ja viņš tiešām grib izlemt šīs valsts nākotni - tad, lūdzu! Durvis ir vaļā! Aldermanes kundze ir ļoti atsaucīga, vienmēr aicina un vienmēr reklamē. Lūdzu! Uz priekšu! Ejiet un naturalizējieties! Būsim tikai priecīgi par jo iespējami lielāku pilsoņu skaitu, par jo iespējami lielāku to cilvēku skaitu, kuri izteiks savas domas, savu viedokli par piedalīšanos referendumā.

Otra doma, ko šeit mēģina sajaukt un mēģina salikt kopā. Runa ir par referendumu - par to, vai referendums būs tikai par iestāšanos Eiropas Savienībā vai referendums būs arī par Latvijas dalību NATO. Tās ir divas dažādas lietas! Jūs esat ļoti labi izglītoti cilvēki, un jums ir ļoti laba izglītība. Es cienu jūs un jūsu viedokli, un jūs ļoti labi saprotat, ka tās ir pilnīgi atšķirīgas lietas, vai Latvija iestājas kādā valstu savienībā, kur viņa lems, vai viņa vienkārši pievienojas kādai starptautiskai organizācijai.

Protams, jums ir tiesības iesniegt šos priekšlikumus, tie tiks izskatīti, tie no šīs tribīnes tiks diskutēti, bet es tomēr uzskatu, ka esmu jums atbildējusi, tāpēc aicinu vēlreiz balsot par šiem iesniegtajiem grozījumiem, kurus komisija ir atbalstījusi.

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu. Vai komisijas vārdā, Mellupes kundze, vēlaties ko piebilst? Paldies.

Tātad lūdzu deputātus balsot par likumprojekta “Grozījumi Latvijas Republikas Satversmē” pieņemšanu pirmajā lasījumā!

Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 92, pret un atturas - nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā ir pieņemts.

Lūdzu, par priekšlikumu iesniegšanas termiņu!

S.Mellupe. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš otrajam lasījumam - 28.marts.

Sēdes vadītāja. Vai citu priekšlikumu nav? Tātad priekšlikumu iesniegšanas termiņš - 28.marts.

Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts “Grozījumi likumā “Par tautas nobalsošanu un likumu ierosināšanu””. Pirmais lasījums.

Juridiskās komisijas vārdā - deputāte Solvita Mellupe.

S.Mellupe (frakcija “Jaunais laiks”).

Šie grozījumi ir saistīti ar jau iepriekš izskatītajiem grozījumiem. Tātad šis likumprojekts “Grozījumi likumā “Par tautas nobalsošanu un likumu ierosināšanu”” ir nepieciešams, lai referendums vispār varētu notikt.

Juridiskā komisija izskatīja šo likumprojektu savā sēdē un vienbalsīgi atbalstīja tā pieņemšanu pirmajā lasījumā.

Lūdzu arī deputātus atbalstīt šā likumprojekta pieņemšanu pirmajā lasījumā!

Sēdes vadītāja. Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta pieņemšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 92, pret un atturas - nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā ir pieņemts.

Lūdzu, par priekšlikumu iesniegšanas termiņu!

S.Mellupe. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš - 28.marts.

Sēdes vadītāja. Vai citu priekšlikumu nav? Tātad priekšlikumu iesniegšanas termiņš ir 28.marts.

Nākamais darba kārtības jautājums ir likumprojekts “Grozījumi likumā “Par sabiedriskajām organizācijām un to apvienībām””. Pirmais lasījums.

Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas vārdā - deputāts Viesturs Šiliņš.

V.Šiliņš (frakcija “Jaunais laiks”).

Cienītā priekšsēdētāja! Cienītie kolēģi! Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija izskatīja grozījumus likumā “Par sabiedriskajām organizācijām un to apvienībām”. Bija iesniegti divi priekšlikumi sakarā ar to, ka šā gada 1.jūlijā stājas spēkā Latvijas Administratīvā procesa likums.

Tātad šeit tika ieteikts labojums 14.pantā par lēmumu apstrīdēšanu un pārsūdzēšanu, kā arī terminoloģiski labojumi 16.pantā. Komisija atbalsta šos labojumus un lūdz pieņemt likumprojektu pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta “Grozījumi likumā “Par sabiedriskajām organizācijām un to apvienībām”” pieņemšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 91, pret un atturas - nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā ir pieņemts.

Lūdzu, par priekšlikumu iesniegšanas termiņu!

V.Šiliņš. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš otrajam lasījumam - 19.marts.

Sēdes vadītāja. Citu priekšlikumu nav. Tātad priekšlikumu iesniegšanas termiņš ir 19.marts.

Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts “Grozījumi likumā “Par pašvaldību palīdzību dzīvokļa jautājumu risināšanā””. Otrais lasījums.

Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas vārdā - deputāts Jānis Lagzdiņš.

J.Lagzdiņš (Tautas partijas frakcija).

Godātie kolēģi deputāti! Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija, sagatavojot likumprojektu otrajam lasījumam, izvērtēja deputātu priekšlikumus, kā arī pati pēc savas iniciatīvas sagatavoja vairākas precizējošas normas.

1. ir Saeimas Juridiskā biroja priekšlikums. Komisijas vārdā aicinu to atbalstīt.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

J.Lagzdiņš. 2. - Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšlikums. Aicinu atbalstīt.

Sēdes vadītāja. Pret 2.priekšlikumu deputātiem iebildumu nav.

J.Lagzdiņš. Arī 3. ir Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšlikums. Aicinu atbalstīt.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

J.Lagzdiņš. 4.priekšlikums, atšķirībā no iepriekšējiem, ir diezgan būtisks saturiskā ziņā. Šo priekšlikumu ierosina pati Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija, un priekšlikuma būtība ir tāda, ka tā pieņemšanas gadījumā tiktu paplašināts to personu loks, kurām pašvaldībai neatliekami, tas ir, 24 stundu laikā, ir sniedzama palīdzība dzīvokļu jautājumos, proti, 24 stundu laikā ir jāpiešķir dzīvoklis.

Spēkā esošā norma nosaka, ka šāds pienākums pašvaldībai ir tikai attiecībā uz tām personām, kuru dzīvokļi vai dzīvojamās mājas ir sagruvušas vai gājušas bojā avārijas rezultātā. Komisija ierosina papildināt šo personu loku ar tiem, kuru mājoklis, pamatojoties uz būvekspertīzes atzinumu, ir atzīts par avārijas stāvoklī esošu.

Es gribētu godātos kolēģus informēt par to, ka Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija pati neizdomāja šo priekšlikumu. To ierosināja Lielo pilsētu asociācija, kuras pārstāvis kopā ar ekspertiem piedalījās atbildīgās komisijas sēdē, un, ņemot vērā to, ka šādu priekšlikumu atbalstīja lielās pilsētas, to skaitā, arī Rīga, ka tās piekrīt šādai personu loka paplašināšanai, tad arī atbildīgā komisija to atbalstīja.

Aicinu arī jūs darīt to pašu.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

J.Lagzdiņš. Arī 5. - Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšlikums - faktiski ir lielo pilsētu pašvaldību ierosināts, un šis priekšlikums ir vēl būtiskāks par iepriekšējo - par 4.priekšlikumu. Proti, tajā tiek ierosināts noteikt, ka pirmām kārtām dzīvoklis ir jānodrošina ne tikai tām personām, kuras ir invalīdi un ir darba nespējīgas, bet pašvaldībām šā priekšlikuma pieņemšanas gadījumā būtu pirmām kārtām jāpiešķir dzīvoklis visiem invalīdiem. Tātad ne tikai darba spējīgiem invalīdiem, bet visiem invalīdiem, to skaitā arī 3.grupas invalīdiem, kuri nav atzīti par darba nespējīgiem.

Tā kā to atbalstīja arī lielās pilsētas - un faktiski tās to ierosināja -, arī Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija aicina jūs to atbalstīt!

Sēdes vadītāja. Deputātiem nav iebildumu pret 5.priekšlikumu.

J.Lagzdiņš. Analogs ir 6.priekšlikums. Aicinu to atbalstīt.

Sēdes vadītāja. Deputātiem nav iebildumu pret 6.priekšlikumu.

J.Lagzdiņš. Nākamie septiņi priekšlikumi, no 7. līdz 14.priekšlikumam, ir skatāmi kontekstā, jo tie attiecas uz vienu problēmu, proti, cik lielā mērā vajag ar likumu noteikt, ka palīdzība dzīvokļa jautājumos ir sniedzama politiski represētām personām. Kā jau jūs, godātie kolēģi, atceraties, pieņemot grozījumus pirmajā lasījumā, mēs konceptuāli atbalstījām ideju, ko savulaik pirmā izvirzīja frakcija “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK, - ka politiski represētām personām būtu sniedzama palīdzība dzīvokļa jautājumu risināšanā. Komisija ir saņēmusi vairākus priekšlikumus no frakcijas “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK deputātiem, kā arī no deputāta Buzajeva un no Saeimas Juridiskā biroja. Komisija daļēji atbalsta rindu priekšlikumu, un jūs šeit varat iepazīties ar komisijas viedokli.

Aicinu pieņemt Saeimas Juridiskā biroja iesniegto 14.priekšlikumu un Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas iesniegto 13.priekšlikumu! Taču vispirms mums būtu jāizskata pēc kārtas visi iesniegtie priekšlikumi.

7. - deputāta Buzajeva priekšlikums. Komisija ierosina to atbalstīt daļēji, jo tas daļēji iekļaujas 14.priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Atklājam debates.

Pēteris Simsons.

P.Simsons (Latvijas Pirmās partijas frakcija).

Cienījamā priekšsēdētāja! Godājamie kolēģi! Es gribētu komentēt 7.priekšlikumu un aicināt to neatbalstīt. Ne tāpēc, ka tā iesniedzējs ir kolēģis Buzajevs, kurš ir opozīcijas pārstāvis.

Lietas būtība ir tā, ka šeit ir termins “maznodrošinātas politiski represētās personas”. Faktiski mēs nevaram atrast reālu cilvēku, uz kuru šis termins varētu attiekties. Iemesls ir ļoti vienkāršs - pat 1941.gadā dzimušie bērni šobrīd jau ir sirmgalvji. Viņi ir pensionāri. Tātad valsts ir viņus nodrošinājusi ar noteiktu iztiku. Un sakarā ar to, ka Sibīrijas gadi ir ieskaitīti darba stāžā, praktiski nevienam politiski represētajam pensija nav zem iztikas minimuma, zem tā minimuma, kas... nevis zem iztikas minimuma, bet zem tā minimuma, kas ļautu uzskatīt šo personu par maznodrošinātu. Tāpēc arī kontekstā, kā šeit kolēģis Lagzdiņš teica attiecībā uz pārējiem ierosinājumiem, mēs nedrīkstam izmantot šo jēdzienu, šo terminu. Šis priekšlikums būtu jānoraida! Un, kad runāsim par nākamajiem priekšlikumiem, es atkal atļaušos no tribīnes jums skaidrot tālāko priekšlikumu jēgu un būtību.

Godājamie kolēģi, es aicinu noraidīt 7.priekšlikumu!

Sēdes vadītāja. Deputāte Anna Seile.

A.Seile (frakcija “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK).

Godātie deputāti! Es arī domāju, ka nav atbalstāms šis priekšlikums, ko iesniedzis deputāts Buzajevs, jo visām maznodrošinātajām personām jau ir prioritāte noteikta iepriekšējos spēkā esošā likuma pantos. Tātad ir runa par maznodrošinātām personām. Taču nākamajā priekšlikumā - 8.priekšlikumā - frakcija “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK ir ierosinājusi, ka politiski represētajām personām ir jādod šī prioritāte, nepataisot viņas par šādām maznodrošinātām personām un neliekot pierādīt, cik viņiem mājās grāmatu vai klavieru, vai kādu citu vērtību. Šī prioritāte - sniegt palīdzību politiski represētām personām - tiek lūgta tajos gadījumos, ja nav varēts samaksāt īres parādus, ja cilvēkus izliek no dzīvokļa. Un, ja mēs atbalstīsim 7.priekšlikumu, tad... Tas skan tā mazliet dīvaini, ka mēs šīs maznodrošinātās politiski represētās personas, tā teikt, liekam kā pašu pēdējo prioritāti. Un ja mēs to priekšlikumu neatbalstīsim... Es uzreiz izsaku vēlmi, ka vajadzētu atbalstīt 8.priekšlikumu. Tur varbūt nav visai precīza redakcija, bet to vēl varētu sakārtot uz trešo lasījumu. Tur ir pilnīgi skaidri pateikts, ka politiski represētām personām, kā arī nelikumīgi notiesātām un pēc tam reabilitētām personām būtu jāsniedz pašvaldību palīdzība, ja viņām īpašumā vai lietojumā nav citas dzīvojamās telpas. Vai tiešām negribam nākt palīgā politiski represētām personām?

Sēdes vadītāja. Deputāts Vladimirs Buzajevs.

V.Buzajevs (politisko organizāciju apvienības “Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā” frakcija).

Cienījamā priekšsēdētājas kundze! Cienījamie kolēģi! Es negribētu vienmēr uzstāties no Saeimas tribīnes, bet šoreiz nu gan es gribētu precizēt savu viedokli. Es negribu, lai jūs balsotu par manu priekšlikumu. Es aicināju jūs atbalstīt komisijas iesniegto 14.priekšlikumu.

Es gribētu atbildēt uz pārmetumiem. Ir tādi politiski represētie, kas ir maznodrošināti un kas nesaņem pensiju, jo viņi ir piedzimuši trimdā - 1949.-1951.gadā. Nevaru par to runāt.

Par frakcijas “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK priekšlikumu. Es varu tikai piebilst, ka faktiski komisijas iesniegtais 14.priekšlikums pilnīgi sakrīt ar to sākotnējo variantu, ko piedāvāja frakcijas “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK locekļi. Un saskaņā ar to ir papildinājumi, kas parādās tikai otrajā lasījumā. Tas ir arguments, lai atbalstītu tomēr komisijas priekšlikumu.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vai es pareizi saprotu, Buzajeva kungs, ka jūs savu priekšlikumu atsaucat? Tātad jūs atsaucat savu priekšlikumu. Priekšlikums ir atsaukts.

J.Lagzdiņš. Kolēģi deputāti! Nākamais ir 8.priekšlikums, ko ierosina deputātu grupa - Grīnblats, Seile, Krasts, Tabūns, Dobelis, Vaidere un Straume. Atbildīgā komisija šo priekšlikumu neatbalstīja, pirmkārt, tādēļ, ka ņēma vērā Saeimas Juridiskā biroja atzinumu. Šis priekšlikums aptver ne tikai politiski represētās personas, bet arī tās, kuras ir bijušas nelikumīgi notiesātas kaut vai pirms gada, neatkarīgās Latvijas laikā, un kurām tagad spriedums ir atcelts un kuras ar spēkā stājušos tiesas spriedumu ir atzītas par tādām, kas ir nelikumīgi notiesātas. Šīm personām saskaņā ar spēkā esošiem normatīvajiem aktiem ir tiesības saņemt likumā paredzēto un valdības noteikto kompensāciju. No vienas puses, tātad deputātu grupas priekšlikums ir juridiski nekorekts.

No otras puses, šis priekšlikums ierobežo. Tas faktiski iedala politiski represētās personas divās daļās. Viena daļa ir tās politiski represētās personas, kas pēc 1956.gada atgriezās Latvijā. Šiem cilvēkiem bija tiesības iemitināties savā iepriekšējā dzīvoklī. Un, ja šīm represētajām personām vai viņu ģimenes locekļiem ir šobrīd kādas materiālas problēmas un viņas nevar samaksāt īri vai komunālos maksājumus, tad viņām tikai tādēļ vien (tikai tādēļ vien!), ka viņas ir kaut kad 50.gados varējušas iemitināties savā iepriekšējā dzīvoklī, netiek sniegta šī aizsardzība. Savukārt tām, kuras nav varējušas iemitināties, tiek sniegta šī aizsardzība. Komisijas viedoklis ir tāds, ka politiski represētie nebūtu iedalāmi divās daļās, ņemot vērā šos vēsturiskos aspektus un to dēļ samazinot vienai politiski represēto kategorijai šo aizsardzību.

No otras puses, atbilst patiesībai tas, ko šeit jau teica Seiles kundze, - ka deputātu grupas priekšlikums, no otras puses, paplašina aizsargājamo personu loku, jo paredz, ka šī aizsardzība nodrošināma arī citām personām, ne tikai maznodrošinātajiem politiski represētajiem. Un tādējādi šis loks tiek paplašināts.

Tā ka, no šā viedokļa, priekšlikums atkal paplašina šo personu loku.

Komisija, ņemot vērā likuma koncepciju, ka galvenokārt būtu jāaizsargā maznodrošinātie, šo priekšlikumu neatbalstīja.

Sēdes vadītāja. Atklājam debates. Pēteris Simsons.

P.Simsons (Latvijas Pirmās partijas frakcija).

Cienījamā priekšsēdētāja! Godājamie kolēģi! Es mēģināšu izskaidrot šā priekšlikuma būtību. Kā jau es iepriekš teicu, jēdziens “maznodrošinātas politiski represētās personas” reāli neattieksies praktiski ne uz vienu politiski represēto. Šie grozījumi nav savtīgu interešu vadīti, jo ne man, ne Krištopana kungam nav šāds nodrošinājums vajadzīgs.

Līdzšinējā kārtība… Tad, kad mēs iedibinājām politiski represētās personas statusu, nolēmām dot šiem cilvēkiem iespēju atgriezties mājās, atgriezties ne tikai no ārzemēm (viena daļa dzīvo Austrumu pusē), atgriezties Latvijas teritorijā, savā dzimtajā vietā, jo liela daļa nevēlas vairs neko citu, kā vien mūža galā tikt apraktiem blakus savu senču pīšļiem. Šī ir tā motivācija, lai cilvēks gribētu atgriezties savā dzimtajā pagastā. Kā mēs zinām, arī pēc 1956.gada lielai daļai nebija iespējas atgriezties mājās. Un, manuprāt, reti bija tie gadījumi, kuros, kā Lagzdiņa kungs teica, cilvēks dabūja atpakaļ savu dzīvokli. Tie bija ārkārtīgi reti gadījumi.

Es gribētu ar konkrētu piemēru raksturot šo situāciju. Desmit gadi pagāja Antonijam Stikutam, līdz kamēr viņš varēja atgriezties mājās, Latvijā, bet viņš tomēr nevarēja atgriezties savā dzimtajā Krāslavas rajonā. Kāda ir motivācija? Likums paredz, ka cilvēkam ir jādod dzīvojamā platība tajā vietā, no kurienes viņš ir ticis aizvests projām, bet tā iemesla dēļ, ka viņu toreiz paņēma no Krāslavas ģimnāzijas kopmītnes un notiesāja par līdzdalību pretošanās organizācijā… Viņš atgriezās Latvijā pēc 16 gadiem, bet viņam nebija iespējams dzīvot agrākajā dzīvesvietā… Pēc neatkarības atjaunošanas viņš centās atgriezties un prasīja šīs tiesības iegūt dzīvojamo platību, bet Krāslava viņam pateica: “Tev šeit nebija dzīvesvietas. Tā bija kopmītne. Tevi, ģimnāzistu, paņēma no kopmītnes. Tātad mums nav tev jādod dzīvesvieta.” Pagastā, kur viņa tēvam bija īpašums, māja, argumentācija bija savādāka: “Tu biji puika, kad tevi aizsūtīja. Tā māja nepiederēja tev, tā bija tava tēva māja”, un, kamēr tu biji ieslodzījumā, tava tēva ģimene šo māju pameta un aizbēga pāri jūrai. Un līdz ar to mums nav pamata tev atdot šo dzīvojamo māju. Un citas dzīvojamās telpas mūsu pagastā nav.”

Šajā jautājumā viņa lieta ir vairāk nekā 50 lapaspušu gara. Es personīgi to savulaik iesniedzu Valsts prezidentam, un šobrīd tā acīmredzot ir Valsts prezidenta kancelejas arhīvā. Šis cilvēks ar lielām pūlēm atgriezās Latvijā un atrada apmešanās vietu Jelgavā.

Lūk, te ir šī vajadzīgā garantija. Šeit ir pilnīgi skaidri ierakstīts: ja tām valdījumā vai īpašumā nav citas dzīvojamās telpas. Tātad 8.priekšlikums paredz tieši to konkrēto gadījumu, kad cilvēks grib atgriezties mājās, bet viņam nepienākas nekāda - ne agrāk īpašumā bijusī, ne mantojamā - dzīvojamā telpa. Lai mēs veicinātu cilvēku atgriešanos, kā to dara Lietuva, kurai mēs šajā ziņā nevaram stāvēt ne tuvu, šī garantija ir vajadzīga.

Tāpēc es lūdzu atbalstīt deputātu Grīnblata, Seiles, Krasta, Tabūna, Dobeļa, Vaideres un Straumes ierosinājumu.

Es komentēšu, protams, arī 11.ierosinājumu, kurš attiecas uz drusku citu kategoriju.

Paldies!

Sēdes vadītāja. Deputāts Juris Dobelis.

J.Dobelis (frakcija “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK).

Cienītie kolēģi! Es lūgtu atgriezties pie panta virsraksta - “Personas, kuras ar dzīvojamo telpu nodrošināmas pirmām kārtām” - un tikai tad ķerties pie mūsu priekšlikuma. Žēl, ka komisija šo priekšlikumu neatbalstīja, bet varbūt tagad mainīs savas domas.

Pirmkārt. Kā jau jūs dzirdējāt, mēs vispār vēlējāmies izrādīt lielāku cieņu pret visām šīm personām, par kurām ir runa sakarā ar dzīvokļu saņemšanu ārpus kārtas. Tātad paplašinām šo personu loku.

Otrkārt. Ir nepieciešams tomēr šad un tad atgādināt par mūsu valsts, nu, var teikt skaidri un gaiši, pienākumu, svētu pienākumu, izrādīt vismaz zināmas rūpes arī par politiski represētajām personām. Nu tā nu gluži nav, ka viņas ir šausmīgi bagātas un ka nu uz viņām nekas cits neattiektos... Tam es nevarētu īsti piekrist. Taču tas ir atsevišķs jautājums.

Lagzdiņa kungs minēja vairākas nepilnības. Godātais Lagzdiņa kungs, kas tad jums liedz pašam pirms trešā lasījuma piedalīties šo nepilnību daļējā novēršanā, lai mēs varam to lietu turpināt? Es domāju, ka mūsu, apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcijas deputātu, ierosme galvenokārt bija domāta šā jautājuma iekustināšanai. Es atceros, cik smagi mums gāja iepriekšējā - 7.Saeimā, kur ārkārtīgi viltīgiem paņēmieniem mūs visādi mēģināja no šā jautājuma izskatīšanas nobīdīt.

Tāpēc es ļoti aicinu atbalstīt - un pat ļoti ceru, ka kolēģi atbalstīs, - mūsu iesniegto 8.priekšlikumu. Un tāpat ceru, ka mēs kopīgi varētu to nostiprināt juridiski, papildināt uz nākamo - trešo lasījumu.

Paldies!

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu. Lūdzu deputātus balsot par 8. - deputātu Grīnblata, Seiles, Krasta, Tabūna, Dobeļa, Vaideres un Straumes priekšlikumu! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 49, pret - 25, atturas - 18. Priekšlikums ir atbalstīts.

J.Lagzdiņš. 9. - Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts. Aicinu to darīt arī deputātus.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

J.Lagzdiņš. 10. - Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšlikums. Atbalstīts. Aicinu arī deputātus darīt to.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

J.Lagzdiņš. 11. - deputātu grupas priekšlikums. Nav atbalstīts to pašu motīvu dēļ, par kuriem es informēju, debatējot par 8.priekšlikumu.

Sēdes vadītāja. Atklājam debates. Deputāts Pēteris Simsons.

P.Simsons (Latvijas Pirmās partijas frakcija).

Cienījamā priekšsēdētāja! Godājamie kolēģi! Es mēģināšu izskaidrot 11.priekšlikuma būtību.

Šeit ir tas gadījums, ko jau kolēģis Lagzdiņš iepriekš minēja, - ka cilvēks, atgriežoties mājās, ir dabūjis apmešanās vietu, ir dabūjis pajumti. Un atkal es minēšu konkrētu cilvēku un konkrētu gadījumu.

Visvaldis Aivars tika apcietināts, paņemts no Arhitektūras fakultātes pirmā kursa. Viņa brālis jau pirms tam bija nošauts par piedalīšanos pretošanās kustībā. Visvaldi notiesāja uz 25 gadiem par līdzdalību jaunatnes pretošanās kustībā. Raktuvēs viņš zaudēja plaukstu un kā invalīds atgriezās mājās, un dzīvoja pašvaldības īpašumā. Viņam pēc neatkarības atjaunošanas radās tiesības atgūt savas ģimenes īpašumu Vidzemes priekšpilsētā - dzīvojamo māju. Process vilkās no 1992.gada, kad viņam šīs tiesības atzina, līdz 1996.gadam, kad, neskatoties uz to, ka bija atzītas viņa tiesības uz šo ģimenes māju, puse no mājas tika privatizēta, atdota tur dzīvojošajam padomju armijas virsnieka dēlam. Un 2000.gadā, pēc neskaitāmām tiesas prāvām, šis cilvēks nomira. Tātad jautājums tika tā atrisināts, viņš tā arī nevarēja atgriezties savā mājā, neskatoties uz to, ka Rīgas Dome atzina šo privatizāciju par nelikumīgu. Taču cilvēka iespējām ir robežas.

Ja mēs te neparedzēsim, lūk, šādu garantiju - komisija iesaka neatbalstīt 11.priekšlikumu, tad tas skars tieši tos cilvēkus, kuriem ir tiesības atgriezties savā mājā, tiesības atgūt savu īpašumu, bet kuriem ir jāiet ārā no sava līdzšinējā dzīvokļa un faktiski ir jāpaliek uz ielas, ja pašvaldība nedod šādu garantiju.

Redziet, šeit atkal ir tā absolūti skaidrā norma: ja tām valdījumā vai īpašumā nav citas dzīvojamās telpas. Nav runa par tiem cilvēkiem, kuriem ir kur dzīvot. Ir runa par tiem, kuriem nav citas dzīvojamās telpas, kaut arī viņiem ir tiesības atgūt savu īpašumu.

Ticiet man, ar šīm represēto problēmām es saskaros jau 20 gadus! Nav Latvijā nevienas pašvaldības, neviena rajona, kur nebūtu šādas problēmas. Jo diemžēl vēl pastāv uzskats, ka tā ir to mūsu pilsoņu kategorija, kuriem nevajadzētu būt šeit atgriezušamies un kuriem īpaša pretimnākšana nebūtu vajadzīga. Lai cik skumji tas būtu, katras Saeimas laikā ir bijis gadījums, kad kāda no apsolītajām garantijām tiek samazināta.

Un, lai šīs Saeimas laikā tas tā nebūtu, es lūdzu jūs, godājamie kolēģi, atbalstīt 11. - deputātu grupas priekšlikumu!

Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītāja. Deputāte Anna Seile.

A.Seile (frakcija “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK).

Godātie deputāti! 11.priekšlikums attiecas uz tām personām, kuras tiek izliktas no dzīvokļa, ja viņas nespēj samaksāt komunālos maksājumus vai īres pakalpojumus. Un šādos gadījumos, manuprāt, tik tiešām politiski represētām personām nenāktos staigāt pa ielu un lūgt palīdzību, lai varētu kaut kur iemitināties. Palīdzība būtu jāsniedz pašvaldībai, turklāt prioritārā kārtā.

Ja mēs šo priekšlikumu atbalstīsim, mēs tā redakciju varēsim precizēt uz nākamo lasījumu.

Aicinu to atbalstīt!

Sēdes vadītāja. Deputāts Vladimirs Buzajevs.

V.Buzajevs (politisko organizāciju apvienības “Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā” frakcija).

Es tomēr gribētu paskaidrot mūsu, PCTVL frakcijas, balsošanas motīvus kā pret 8., tā arī pret 11. - frakcijas “TB”/LNNK priekšlikumiem.

Ko tas faktiski nozīmē? Faktiski tas nozīmē atbalstīt to, ka samērā turīga represētā persona izliek no dzīvokļa maznodrošinātu ģimeni, kas patiešām ir bezizejas stāvoklī. Mums diemžēl naudas trūkums ir acīm redzams, bet ir izvēle: vai mēs atbalstām samērā turīgas politrepresētas personas vai ģimenes ar bērniem. Par to mēs šodien balsojam, jo mēs tās ģimenes varam salikt vienā rindā, taču acīm redzami šī rinda stāv uz vietas, bet mēs nestādam rindas uz dzīvokli divkārt.

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu. Lūdzu deputātus balsot par 11. - deputātu Grīnblata, Seiles, Krasta, Tabūna, Dobeļa, Vaideres un Straumes priekšlikumu! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 50, pret - 18, atturas - 24. Priekšlikums ir atbalstīts.

J.Lagzdiņš. Līdz ar to pēc būtības vairs nav izskatāms 12., 13. un 14.priekšlikums.

Sēdes vadītāja. Skatīsim tālāk!

J.Lagzdiņš. 15. - Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšlikums - ir atbalstīts. Aicinu to pašu darīt arī deputātus.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

J.Lagzdiņš. Godātie kolēģi, 16.priekšlikums ir visbūtiskākais un skar problēmu, saistībā ar kuru jūs droši vien pēdējā laikā esat saņēmuši ļoti daudz vēstuļu. Un, proti, tās attiecas uz denacionalizēto māju īrniekiem, kuri attiecīgajās mājās dzīvojuši jau pirms mājas atdošanas tās bijušajam īpašniekam.

Deputāti ir saņēmuši daudzus priekšlikumus un iesniegumus šīs problēmas risināšanai. Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija, ņemot vērā šos priekšlikumus, ierosina ļoti būtiski - es, kolēģi, uzsveru - ļoti būtiski - paplašināt šo personu tiesisko aizsardzību un ar 16.priekšlikumu noteikt, ka visas personas, kuras dzīvo privātīpašniekam atdotajā mājā, balstoties uz tā saucamajiem vecajiem īres līgumiem... ka šīs personas tikai tādēļ vien, ka viņas tur ir dzīvojušas pirms mājas atdošanas to īpašniekam, ir ņemamas dzīvokļa rindā jeb reģistrējamas dzīvokļa palīdzības saņemšanai, un tādējādi viņas varēs pretendēt saņemt pašvaldības īres dzīvokli.

Tiesa, ir jāatzīst, ka secību, kādā personām piešķirs dzīvokli saskaņā ar jaunā likuma noteikumiem, kas jau pusotru gadu ir spēkā, noteiks pati pašvaldība. Tas nozīmē to, kolēģi, ka, no vienas puses, mēs dosim tiesības un cerības ļoti daudziem cilvēkiem, kuri šobrīd jūtas nedroši, reģistrēties dzīvokļa saņemšanai. It īpaši tas attiecas uz rīdziniekiem, bet, no otras puses, ņemot vērā brīvu dzīvokļu trūkumu lielajās pilsētās, šī iespēja daudzviet, manuprāt un arī komisijasprāt, būs tīri teorētiska. Tāpēc šodien mums ir jāizlemj - atbalstīt vai neatbalstīt šo priekšlikumu, bet Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija, izvērtējusi visus “par” un “pret”, nolēma to ierosināt, un arī es aicinu atbalstīt šo priekšlikumu.

Sēdes vadītāja. Atklājam debates. Deputāts Staņislavs Šķesters.

S.Šķesters (Zaļo un zemnieku savienības frakcija).

Cienījamā priekšsēdētāja! Godājamie kolēģi! Tikko Lagzdiņa kungs pavēstīja mums komisijas viedokli un izteica to domu, kāpēc mēs tiešām ierosinājām šo priekšlikumu tieši komisijas vārdā, jo šis jautājums ir sasāpējis daudziem īrniekiem, kuri patlaban dzīvo šajās denacionalizētajās mājās. Un šajā sakarā es gribētu pateikt, ka jau ir likums par namīpašumu denacionalizāciju Latvijas Republikā. Tas stājās spēkā 1992.gadā, un faktiski tātad bija šis septiņu gadu termiņš, kad īpašniekiem kopā ar pašvaldībām vajadzēja atrisināt šo problēmu, bet diemžēl šis jautājums nav atrisināts, un šīs sūdzības, kas nāk no šiem īrniekiem, ir pamatotas, jo viņiem tika liegta arī iespēja izmantot sertifikātus savu dzīvokļu privatizācijai.

Un tāpēc mēs atradām šo risinājumu, ka mēs dodam šīm personām šoreiz tādu iespēju, ka pašvaldības viņām pirmām kārtām piešķirs šos dzīvokļus, kuri nepieciešami, ja viņām, teiksim, nav bijusi vienošanās ar namīpašniekiem par šīm īres maksām un ja namīpašnieki viņas liek ārā no dzīvokļiem.

Tāpēc es lūdzu atbalstīt šo priekšlikumu, un tālāk, es domāju, ir jāatbalsta visi nākamie komisijas priekšlikumi.

Paldies par uzmanību!

Sēdes vadītāja. Deputāts Māris Kučinskis.

M.Kučinskis (Tautas partijas frakcija).

Cienījamā priekšsēdētāja! Godātie kolēģi! Gribu vērst uzmanību uz to, ka šis punkts ir veiksmīga visai Latvijai kopējas problēmas novelšana uz pašvaldību pleciem. Turpmāk būs labā Saeima un sliktās pašvaldības, jo šie tūkstoši cilvēku nākotnē vairs nenāks uz komisiju, kura ir un paliks laba, bet viņi droši ies uz pašvaldībām un pieprasīs savas tiesības. Savā laikā Saeima, būsim godīgi, risinot denacionalizācijas jautājumus, diezgan spēcīgi, varētu teikt, nolobēja lielos namīpašniekus, nedomājot par gaidāmajām sekām, un nu 7 gadi ir pagājuši. Taču tagad tā vairs nebūs Saeimas, bet būs pašvaldību problēma.

Gribētu vēlreiz vērst uzmanību uz to, ka šis punkts neatrisina problēmu kopumā. Tūkstošiem cilvēku joprojām paliks bez normāliem dzīves apstākļiem, bez kaut kādas nākotnes, jo pašvaldības viņus formāli gan uzņems rindās, bet nodrošināt ar dzīvojamo platību nespēs.

Ir, protams, Latvijā arī tādas pilsētas, kā, piemēram, Valka, kas vēstulēs tika nosodīta par aicinājumu, lai pārceļas uz turieni. Jā, ir arī tādas pilsētas, bet vēršu uzmanību uz to, ka lielākajā daļā pilsētu šādu dzīvokļu pašvaldības rīcībā nemaz nav. Tātad - kurš risinās šo problēmu?

Problēma prasa kopēju risinājumu, un es vienkārši aicinu šobrīd šo piedāvājumu neatbalstīt, bet iesaistīt kopīgā darbā gan valdības, gan pašvaldību, gan īrnieku pārstāvjus, kuri raksta vēstules, gan arī denacionalizēto māju īpašniekus, lai risinātu šo problēmu kompleksi.

Pretējā gadījumā mēs pie šā jautājuma, es esmu pārliecināts, noteikti atgriezīsimies jau pēc neilga laiciņa.

Paldies par uzmanību!

Sēdes vadītāja. Deputāts Pēteris Simsons.

P.Simsons (Latvijas Pirmās partijas frakcija).

Cienījamā priekšsēdētāja! Godājamie kolēģi! Es nekādi nevarēju paredzēt, ka, atgriežoties šajā namā pēc desmit gadiem, man atkal būs no tribīnes jārunā par to pašu tēmu, kas bija aktuāla tad, kad mēs atdevām namīpašumus to likumīgajiem īpašniekiem.

Jā, toreiz mēs iedibinājām septiņu gadu saudzēšanas laiku, bet neatbildējām uz jautājumu, bet ko šis cilvēks darīs astotajā gadā un vai arī astotajā gadā namīpašniekam būs jārūpējas par maksātnespējīgu īrnieku, ja ne valsts, ne pašvaldība neuzņemsies rūpes par savu pilsoni, lai šo problēmu atrisinātu.

Es pilnībā piekrītu Kučinska kungam, ka pašvaldībām tas ir ārkārtīgi grūti panesams slogs. Ir jākonstatē, ka vējā ir palaisti 10 gadi, jo šie 10 gadi bija vajadzīgi municipālo dzīvokļu celtniecībai. Ir ļoti vienkāršs šīs problēmas risinājuma modelis, kas ir pazīstams visā civilizētajā pasaulē. Ja es esmu trūcīgs īrnieks jūsu mājā un ja jūs no manis nevarat saņemt tādu īres maksu, lai varētu uzturēt savu māju, tad man vienīgā vieta, kur griezties, ir pašvaldība. Es tur iesniedzu lūgumu pēc municipālā dzīvokļa, kuru es varēšu apmaksāt un kur man būs pajumte.

Protams, ir vēl arī otrs variants. Tā ir sociālā palīdzība, kad varētu piemaksāt mājas īpašniekiem to daļu, ko es kā trūcīgs īrnieks nespēju samaksāt. Tomēr mēs nevaram savā valstī šobrīd šo jautājumu risināt otrajā variantā, tāpēc mēs nedrīkstam atlikt šo problēmu uz vēl 10 vai nezin cik gadiem, kā to izdarījām kādreiz.

Un šis ir vienīgais risinājums, tāpēc es lūdzu atbalstīt komisijas priekšlikumu - 16.priekšlikumu -, kas tomēr dos iespēju agrāk vai vēlāk šiem trūcīgajiem īrniekiem cerēt uz pašvaldības palīdzību, uz pašvaldības dzīvokli.

Paldies par uzmanību!

Sēdes vadītāja. Deputāts Boriss Cilevičs.

B.Cilevičs (Tautas saskaņas partijas frakcija).

Cienījamie kolēģi! Jā, es nevaru nepiekrist Simsona kunga teiktajam, jo patiešām, kad šis septiņu gadu pārejas termiņš tika noteikts, tad it kā tomēr bija cerība, ka šo gadu laikā jau nu noteikti tiks iedarbināts dzīvokļu tirgus. Diemžēl tā tas nenotika, un patiešām lētu dzīvokļu tirgus joprojām nepastāv. Un mēs arī zinām, ka dzīvokļu cenas joprojām aug, tāpēc tiem maznodrošinātajiem cilvēkiem, kuriem beidzies šis septiņu gadu pārejas termiņš, būs ļoti grūti atrast kaut kādu citu piemērotu dzīvokli. Tā ka mums ir nepieciešams sociālās aizsardzības mehānisms.

Cita lieta, ka patiešām šī problēma tiek uzvelta uz pašvaldību pleciem un ka pašvaldības bez valsts palīdzības, protams, nevarēs tikt galā ar šo problēmu. Tā ka mums būtiski ir jādomā par to, kā valsts budžets piedalīsies šīs problēmas risināšanā. Un te patiešām ir jābūt kompleksai pieejai. Tomēr es nedomāju, ka uz šā pamata tagad vajadzētu noraidīt šo priekšlikumu vai šobrīd vispār atlikt šā jautājuma risināšanu.

Šobrīd ir jāpieņem lēmums! Es domāju, ka tas patiešām ir smags lēmums, bet tas ir optimāls kompromiss. Cilvēkiem vismaz ir jānodrošina tiesības kaut ko lūgt vai prasīt no pašvaldībām.

Es vēlreiz gribu vērsties tieši pie valdošās koalīcijas, pie valdības pārstāvjiem: jūs nedomājiet, ka līdz ar šā grozījuma pieņemšanu problēma tiks atrisināta! Tā netiks atrisināta, un būs jāpalīdz pašvaldībām, jo šādu cilvēku būs pietiekami daudz. Tomēr vienlaicīgi, protams, ir jādomā arī par to, lai veicinātu dzīvokļu tirgu, un pirmām kārtām tieši lēto dzīvokļu tirgu. Tā ka ir jābūt kompleksai pieejai.

Taču šobrīd - es vēlreiz atkārtoju - komisijas piedāvātais risinājums ir optimāls kompromiss, un es aicinu jūs to atbalstīt.

Paldies par uzmanību!

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu. Vai komisijas vārdā deputāts Jānis Lagzdiņš vēlas vēl ko teikt? Lūdzu!

J.Lagzdiņš. Godātie kolēģi deputāti! Komisijas vārdā es vēlreiz gribētu jūs informēt par trijām lietām.

Pirmkārt. Atšķirībā no iepriekšējiem būtiskajiem priekšlikumiem par šo priekšlikumu atbildīgā komisija nav saņēmusi ne Latvijas Pašvaldību savienības, ne Lielo pilsētu asociācijas atzinumu.

Otrkārt. Šis priekšlikums tā pieņemšanas gadījumā dos tiesības reģistrēties pašvaldības dzīvokļa saņemšanai visiem likumīgajiem īpašniekiem atdotajās mājās dzīvojošajiem cilvēkiem, kuri tur dzīvo ar tā saucamajiem vecajiem īres līgumiem, neatkarīgi no viņu ienākuma līmeņa - gan visturīgākajiem, gan vistrūcīgākajiem. Šobrīd šādas tiesības ir tikai tiem, kuru ienākumu līmenis nepārsniedz pašvaldības noteikto. Rīgā, kā jūs zināt, ir noteikta kārtība un sistēma.

Treškārt. Par to, ko deputāti vairākkārt jau šeit teica. Likums neuzliek obligātu pienākumu pašvaldībai šai personai, lai arī cik trūcīga vai turīga viņa būtu, kura dzīvo bijušā īpašnieka mājā ar veco īres līgumu, jau nākamajā dienā pēc iesnieguma reģistrācijas piešķirt dzīvokli. Šis priekšlikums dod tikai zināmu drošības sajūtu, zināmu cerību. Atsevišķās pašvaldībās dzīvokļus droši vien varēs piešķir ātrāk, daudzās - diemžēl vēlāk.

Es komisijas vārdā aicinu atbalstīt šo priekšlikumu.

Sēdes vadītāja. Lūdzu deputātus balsot par 16. - Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšlikumu! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 65, pret - nav, atturas - 22. Priekšlikums ir atbalstīts.

J.Lagzdiņš. Nākamais ir 17. - Labklājības ministrijas priekšlikums. Tas ir konceptuāli atbalstīts un iekļauts nākamajā - 18.priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Pret 17. un 18.priekšlikumu deputātiem iebildumu nav.

J.Lagzdiņš. 19. - Labklājības ministrijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

J.Lagzdiņš. Arī 20. - Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšlikums - ir atbalstīts.

Aicinu likumprojektu atbalstīt kopumā otrajā lasījumā!

Sēdes vadītāja. Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta “Grozījumi likumā “Par pašvaldību palīdzību dzīvokļa jautājumu risināšanā”” pieņemšanu otrajā lasījumā! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 89, pret un atturas - nav. Likumprojekts otrajā lasījumā ir pieņemts.

Lūdzu, par priekšlikumu iesniegšanas termiņu!

J.Lagzdiņš. Komisijas vārdā aicinu noteikt par priekšlikumu iesniegšanas termiņu 19.martu.

Sēdes vadītāja. Citu priekšlikumu nav. Tātad priekšlikumu iesniegšanas termiņš trešajam lasījumam ir 19.marts.

Pirms turpinām tālāk izskatīt sēdes darba kārtību, informēju, ka ir saņemts deputātu Jaunupa, Klausa, Strēļa, Bērziņa un Kariņa priekšlikums - turpināt Saeimas 13.marta sēdi bez pārtraukuma līdz atlikušo darba kārtības jautājumu izskatīšanai.

Vai deputātiem ir iebildumi? (No zāles: “Nav!) Deputātiem iebildumu nav.

Turpināsim tālāk izskatīt darba kārtību!

Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts “Grozījumi likumā “Par muitas nodokli (tarifiem)””.

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas
vārdā - deputāts Indulis Emsis.

I.Emsis (Zaļo un zemnieku savienības frakcija).

Godātie deputāti! Strādāsim ar dokumentu, kura numurs ir 457. Izskatīsim likumprojektu “Grozījumi likumā “Par muitas nodokli (tarifiem)”” otrajā lasījumā!

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija ir izskatījusi priekšlikumus otrajā lasījumā.

1.priekšlikums paredz papildināt likumprojektu ar vairākām pozīcijām. Šo priekšlikumu ir iesniegusi Zemkopības ministrija. Komisija priekšlikumu ir atbalstījusi, bet ir izteikusi to precizētā redakcijā.

Sēdes vadītāja. Pret 1.priekšlikumu deputātiem iebildumu nav.

I.Emsis. 2.priekšlikums, kuru iesniegusi Zemkopības ministrija, pirmajā lasījumā tika akceptēts, bet tagad Zemkopības ministrija šo 2.priekšlikumu atsauc. Komisija šo atsaukumu atbalsta, un tātad no likumprojekta tiek svītrota sadaļa, kas skar dažādus šķidros cukurus, laktozes un tamlīdzīgas preces. Tātad Zemkopības ministrija ierosina izslēgt šo tekstu. Komisija atbalsta šo izslēgšanu.

Sēdes vadītāja. Lūdzu deputātus balsot par 2. - Zemkopības ministrijas priekšlikumu! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 51, pret - 35, atturas - 7. Priekšlikums ir atbalstīts.

I.Emsis. Cienījamie kolēģi! Līdz ar to mēs esam izskatījuši visus priekšlikumus, kas ir iesniegti otrajam lasījumam. Lūdzu atbalstīt likumprojektu otrajā lasījumā!

Sēdes vadītāja. Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta “Grozījumi likumā “Par muitas nodokli (tarifiem)”” atbalstīšanu otrajā lasījumā! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 93, pret un atturas - nav. Likumprojekts otrajā lasījumā pieņemts.

Lūdzu, noteiksim priekšlikumu iesniegšanas termiņu!

I.Emsis. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš trešajam lasījumam ir 18.marts.

Sēdes vadītāja. Citu priekšlikumu nav. Tātad termiņš ir noteikts - 18.marts. Paldies.

I.Emsis. Paldies.

Sēdes vadītāja. Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts “Par Ikgadējo finanšu līgumu 2002.gadam starp Latvijas Republiku un Eiropas Komisiju Eiropas Kopienas vārdā”. Pirmais lasījums.

Ārlietu komisijas vārdā - komisijas vadītāja Inese Vaidere.

I.Vaidere (frakcija “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK).

Cienījamās deputātes! Godātie deputāti! Pirms diviem gadiem 25.janvārī Briselē tika parakstīts daudzgadējais finanšu līgums starp Latviju un Eiropas Komisiju. Saskaņā ar šo līgumu tiek Latvijā realizēta lauksaimniecības attīstības programma SAPARD. Daudzgadējais līgums ir ratificēts Saeimā 15.martā, tātad tieši pirms diviem gadiem.

Saskaņā ar daudzgadējo līgumu (konkrēti, ar tā 2.pantu) tiek katru gadu slēgti ikgadējie finanšu līgumi, kuri nosaka Eiropas Kopienas SAPARD programmas finanšu limitu attiecīgajā gadā.

Es gribētu teikt arī to, ka ikgadējais finanšu līgums nosaka grozījumus daudzgadējā finanšu līgumā, ja tie ir nepieciešami. Ar šo likumprojektu, ko mēs šobrīd izskatām, tiks pieņemts un apstiprināts ikgadējais finanšu līgums 2002.gadam.

2002.gada SAPARD programmas finanšu saistību limits ir 13,9 miljoni latu jeb 23,3 miljoni eiro. Noteiktais šo līdzekļu izlietojuma termiņš atbilstoši tam līgumam, ko mēs tagad apstiprinām, ir 2004.gada 31.decembris. Šā finansējuma sadalījumu pa gadiem būs iespējams plānot, tikai ņemot vērā projektu iesniegšanas reālo gaitu. Latvijas valsts līdzfinansējums šīs programmas īstenošanai tiks nodrošināts Zemkopības ministrijas valsts budžeta ietvaros, jo Eiropas Kopiena to nodrošina ne vairāk kā 75% apmērā.

Likumprojekts ir sagatavots, lai varētu parakstīt ikgadējo finanšu līgumu 2002.gadam starp Latviju un Eiropas Savienību.

Es gribētu pieminēt vēl arī to, ka atbilstoši daudzgadējam finanšu līgumam SAPARD aģentūra ir tā institūcija, kas dara zināmu informāciju par pieejamo palīdzību, lai panāktu pēc iespējas plašāku potenciālo izpildītāju loku atlases veikšanai.

Godājamie deputāti! Komisijas vārdā aicinu atbalstīt likumprojektu pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta pieņemšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 90, pret un atturas - nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā pieņemts.

Lūdzu, vienosimies par priekšlikumu iesniegšanas termiņu!

I.Vaidere. Lūdzu noteikt par priekšlikumu iesniegšanas termiņu 18.martu.

Sēdes vadītāja. Citu priekšlikumu nav. Tātad priekšlikumu iesniegšanas termiņš otrajam lasījumam ir 18.marts. Paldies.

Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts “Par Konvenciju par Eiropas Kopienu finanšu interešu aizsardzību”. Pirmais lasījums.

Ārlietu komisijas vārdā - deputāte Inese Vaidere.

I.Vaidere (frakcija “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK).

Godātie kolēģi! Es gribētu uzsvērt, ka Eiropas Savienība, kā jūs jau zināt, pievērš lielu uzmanību tiem jautājumiem, kas ir saistīti ar Eiropas Kopienas finanšu līdzekļu aizsardzību. Kopienu budžeta līdzekļu aizsardzība lielā mērā gulstas uz dalībvalstīm, jo tieši tās ir atbildīgas par šo līdzekļu iekasēšanu, par izdevumu kontroli.

Ievērojot, ka tādu iespējamu noziedzīgu nodarījumu krimināltiesiskais regulējums dalībvalstīs ir atšķirīgs, Eiropas Savienība ir atzinusi, ka dalībvalstu normatīvo aktu saskaņošana ir priekšnoteikums, lai cīņa pret šādiem nodarījumiem būtu efektīva.

Latvija ir apņēmusies veikt pasākumus, lai no tā brīža, kad tā iestāsies Eiropas Savienībā, nodrošinātu nacionālo normatīvo aktu atbilstību konvencijai par finanšu interešu aizsardzību. Konvencijas mērķis ir nodrošināt Eiropas Savienības normatīvo aktu harmonizēšanu, un Latvija šajā sakarā ir apņēmusies veikt virkni pasākumu.

Atzīmēšu arī to, ka Krimināllikuma normas ir saskaņotas ar konvencijas prasībām. Komisijas vārdā aicinu atbalstīt minēto likumprojektu pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta pieņemšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 87, pret un atturas - nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā pieņemts.

Lūdzu, noteiksim priekšlikumu iesniegšanas termiņu!

I.Vaidere. Lūdzu Saeimu noteikt par priekšlikumu iesniegšanas termiņu18.martu.

Sēdes vadītāja. Citu priekšlikumu nav. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš otrajam lasījumam - 18.marts. Paldies.

I.Vaidere. Paldies.

Sēdes vadītāja. Nākamais darba kārtības jautājums - lēmuma projekts “Par deputāta Mareka Segliņa atsaukšanu no Baltijas Asamblejas Latvijas delegācijas sastāva”.

Lūdzu deputātus balsot par lēmuma projektu! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 89, pret - neviens, atturas - 1. Lēmums pieņemts. Deputāts Mareks Segliņš ir atsaukts no Baltijas Asamblejas delegācijas sastāva.

Nākamais darba kārtības jautājums - lēmuma projekts “Par deputātes Ērikas Zommeres ievēlēšanu Baltijas Asamblejas Latvijas delegācijas sastāvā”.

Lūdzu deputātus balsot par lēmuma projektu! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 90, pret - nav, atturas - 1. Lēmums pieņemts. Deputāte Ērika Zommere ir ievēlēta Baltijas Asamblejas Latvijas delegācijas sastāvā.

Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts “Grozījums Satversmes aizsardzības biroja likumā”.

Nacionālās drošības komisijas vārdā - deputāts Paulis Kļaviņš.

P.Kļaviņš (Latvijas Pirmās partijas frakcija).

Cienījamie deputāti! Lūdzu šo likumprojektu atzīt par steidzamu.

Sēdes vadītāja. Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta atzīšanu par steidzamu! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 64, pret - 17, atturas - 11. Likumprojekts “Grozījumi Satversmes aizsardzības biroja likumā” atzīts par steidzamu.

P.Kļaviņš. Priekšlikumus otrajam lasījumam lūdzu iesniegt līdz…

Sēdes vadītāja. Vispirms ir jāpieņem šis likumprojekts pirmajā lasījumā.

Ja jums nekas nav komisijas vārdā sakāms, tad deputātiem ir jābalso par likumprojekta “Grozījums Satversmes aizsardzības biroja likumā” pieņemšanu pirmajā lasījumā.

Atklājam debates. Deputāts Mareks Segliņš. Lūdzu!

M.Segliņš (Tautas partijas frakcija).

Godājamie deputāti! Pēdējā laikā mūsu kolēģis Paulis Kļaviņš sevi ir pasniedzis kā lielu speciālistu drošības iestāžu jautājumos. Varbūt tā tas arī ir, un ne jau visas kompetences es spēju novērtēt, bet dienas pirmajā pusē, runājot no tribīnes, sanāca dažas aplamības, tāpēc es uzskatīju par savu pienākumu tās jums paskaidrot.

Un viena no šīm aplamībām bija tā, ka pašreizējā Satversmes aizsardzības biroja likuma redakcija ļaujot kandidēt vienam vai diviem kandidātiem un ka līdz ar to deputāti būšot ļoti ierobežoti savās lemšanas tiesībās. Taču patiesība ir tāda, ka likuma pašreizējā redakcija uz Satversmes aizsardzības biroja priekšnieka amatu ļauj kandidēt apmēram 30 cilvēkiem.

Es nebūt nesaku, ka līdzšinējā darbā viss ir labi un ka obligāti ir jāpaliek jau esošajam priekšniekam, tomēr patiesā situācija ir tāda, ka arī pašreizējais likums ļauj izvēlēties no 30 kandidātiem. Tā ka nav nemaz tik traki ar šīm izvēles grūtībām.

Paldies par uzmanību!

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

Vai komisijas vārdā deputāts Paulis Kļaviņš vēlas vēl ko teikt? Nē.

Tad lūdzu deputātus balsot par likumprojekta “Grozījums Satversmes aizsardzības biroja likumā” pieņemšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 65, pret - 20, atturas - 8. Likumprojekts pirmajā lasījumā ir pieņemts.

Lūdzu informēt deputātus par priekšlikumu iesniegšanas termiņu un par likumprojekta izskatīšanu otrajā lasījumā.

Lūdzu ieslēgt mikrofonu deputātam Paulim Kļaviņam.

P.Kļaviņš. Lūdzu priekšlikumus iesniegt līdz 18.marta pulksten 12.00.

Sēdes vadītāja. Un izskatīšana otrajā lasījumā?

P.Kļaviņš. … Un atzīt šo likumprojektu par steidzamu.

Sēdes vadītāja. Jā, bet kurā brīdī mēs izskatīsim otrajā lasījumā? Vai izskatīsim 19.datumā?

P.Kļaviņš. Jā, jā!

Sēdes vadītāja. Paldies! Tad priekšlikumu iesniegšanas termiņš - 18.marts, bet izskatīšana otrajā lasījumā - 2003.gada 19.martā.

Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts “Grozījumi likumā “Par valsts sociālo apdrošināšanu””. Pirmais lasījums.

Sociālo un darba lietu komisijas vārdā - deputāts Andris Bērziņš…

Es atvainojos, cienījamie deputāti! Likumprojekta “Grozījums Satversmes aizsardzības biroja likumā” izskatīšana notiks tuvākajā sēdē pēc 18.marta, tas ir, 20.martā. Paldies!

A.Bērziņš (Zaļo un zemnieku savienības frakcija).

Jā, kolēģi, es gribētu informēt par to, kas izskanēja jau debatēs, pirms šo likumprojektu nodeva komisijām. Pirmām kārtām šī padomdevēja padome. Otrām kārtām ministrs, darbodamies šajā padomē, nesaņem nekādu atlīdzību; tātad atalgojumu viņš nesaņem. Un saskaņā ar likumu ministrs var darboties šādā padomē.

Izskatījusi šo jautājumu, komisija lūdz atzīt minētos likumprojekta grozījumus par steidzamiem.

Sēdes vadītāja. Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta “Grozījumi likumā “Par valsts sociālo apdrošināšanu”” atzīšanu par steidzamu! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 64, pret - 17, atturas - 10. Likumprojekts ir atzīts par steidzamu.

A.Bērziņš. Komisija pirmajā lasījumā lūdz izskatīt šādus grozījumus likumā “Par valsts sociālo apdrošināšanu”.

Sēdes vadītāja. Tātad lūdzu deputātus balsot par likumprojekta “Grozījumi likumā “Par valsts sociālo apdrošināšanu”” pieņemšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 70, pret - 19, atturas - 4. Likumprojekts pirmajā lasījumā ir pieņemts.

Lūdzu, par priekšlikumu iesniegšanas termiņu un par izskatīšanu otrajā lasījumā!

A.Bērziņš. Priekšlikumus iesniegt līdz 24.marta pulksten 17.00.

Sēdes vadītāja. Un izskatīšana otrajā lasījumā?

A.Bērziņš. Un likumprojekta izskatīšana otrajā lasījumā - 3.aprīlī.

Sēdes vadītāja. Tātad priekšlikumu iesniegšanas termiņš - 24.marts pulksten 17.00 un izskatīšana - 2003.gada 3.aprīlī.

Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts “Grozījums Būvniecības likumā”. Pirmais lasījums.

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā - deputāts Indulis Emsis.

I.Emsis (Zaļo un zemnieku savienības frakcija).

Godātie kolēģi! Strādāsim ar dokumentu nr.491. Pētot situāciju piekrastes aizsargjoslā, jo tur pretēji likumā noteiktajām normām no jauna tiek celtas jaunas un jaunas ēkas, ir konstatēts, ka viens no šādas rīcības iemesliem ir Būvniecības likuma pārejas noteikumi, kuri pieļauj pašvaldībām gadījumos, ja tās nav izstrādājušas teritorijas plānojumu, tomēr veikt būvniecību konkrētos zemes gabalos arī tad, ja šāds plānojums neeksistē, izmantojot Būvniecības likuma pārejas noteikumu 10.punktu. Un tāpēc Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija piedāvā mainīt šā punkta redakciju un no izņēmumiem, kad ir iespējams būves celt bez teritoriālā plānojuma, izslēgt Baltijas jūras un Rīgas jūras līča piekrastes kāpu aizsargjoslu.

Tāpēc komisija ierosina šo grozījumu Būvniecības likuma pārejas noteikumos atzīt par steidzamu.

Sēdes vadītāja. Lūdzu deputātus balsot par komisijas ierosinājumu - atzīt likumprojektu “Grozījums Būvniecības likumā” par steidzamu! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 93, pret un atturas - nav. Likumprojekts ir atzīts par steidzamu.

I.Emsis. Lūdzu arī balsot par likumprojekta pieņemšanu pirmajā lasījumā!

Sēdes vadītāja. Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta “Grozījums Būvniecības likumā” pieņemšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 87, pret - nav, atturas - 1. Likumprojekts pirmajā lasījumā ir pieņemts.

Lūdzu, par priekšlikumu iesniegšanas termiņu un par likumprojekta izskatīšanu otrajā lasījumā!

I.Emsis. Redzot jūsu vienprātību, es ierosinu šo ļoti vienkāršo likumprojektu nobalsot tūlīt arī otrajā, galīgajā, lasījumā!

Sēdes vadītāja. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Lūdzu, balsosim par likumprojekta “Grozījums Būvniecības likumā” pieņemšanu otrajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 91, pret - nav, atturas - 1. Likums “Grozījums Būvniecības likumā” ir pieņemts.

I.Emsis. Paldies.

Sēdes vadītāja. Saeimas Prezidijs ir saņēmis deputātu Estas, Ābiķa, Zommeres, Šņepsta un Ārgaļa jautājumu vides ministram Raimondam Vējonim par antisanitāro situāciju Bauskas rajona Ceraukstes pagasta putnu fabrikas teritorijā. Jautājums tiks nodots ministram.

Tāpat Saeimas Prezidijs ir saņēmis piecu deputātu - Jurkāna, Turlā, Klementjeva, Plinera un Stepaņenko jautājumu Latvijas Republikas ārlietu ministrei Sandrai Kalnietes kundzei par atbrīvojumu no valsts nodevas par vīzu un uzturēšanās atļauju izsniegšanu. Arī šis jautājums tiks nodots ministrei.

Vēlreiz gribu atgādināt, ka šodien pulksten 17.00 ir deputātu jautājumu un ministru atbilžu sesija.

Pirms mēs slēdzam sēdi, lūdzu deputātus reģistrēties ar reģistrācijas kartēm! Reģistrācijas režīmu!

Lūdzu Saeimas sekretāra biedru nolasīt reģistrācijas rezultātus!

A.Bartaševičs (8.Saeimas sekretāra biedrs).

Cienījamie deputāti! Nav reģistrējušies: Andrejs Aleksejevs, Ina Druviete, Jānis Esta, Silva Golde, Ēriks Jēkabsons, Andis Kāposts, Ainars Latkovskis, Linda Mūrniece, Andrejs Naglis, Aigars Pētersons, Mihails Pietkevičs, Jakovs Pliners, Jānis Reirs, Jānis Straume, Baiba Brigmane, Māris Kučinskis, Aleksejs Vidavskis un Ēriks Zunda.

Sēdes vadītāja. Tikko deputāti paziņoja par to, ka ir apmierināti ar rakstisko atbildi. Tātad sesija, kurā ministri sniedz atbildes uz deputātu jautājumiem, šodien nenotiks.

Darba kārtība ir izskatīta, un mēs slēdzam Saeimas 2003.gada 13.marta sēdi.

Balsojumi

Grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā
Datums: 13.03.2003. 09:12:04 bal002
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.456 nodošanu komisijām

Grozījumi Krimināllikumā
Datums: 13.03.2003. 09:13:16 bal003
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.466 nodošanu komisijām

Grozījumi Latvijas Kriminālprocesa kodeksā
Datums: 13.03.2003. 09:14:02 bal004
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.467 nodošanu komisijām

Grozījumi Imigrācijas likumā
Datums: 13.03.2003. 09:14:46 bal005
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.468 nodošanu komisijām

Latvijas Nacionālās bibliotēkas projekta īstenošanas likums
Datums: 13.03.2003. 09:20:40 bal006
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.469 nodošanu komisijām

Grozījums Satversmes aizsardzības biroja likumā
Datums: 13.03.2003. 09:29:02 bal007
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.472 nodošanu komisijām

Datums: 13.03.2003. 09:30:06 bal008
Balsošanas motīvs: Par izmaiņām darba kārtībā

Grozījumi Būvniecības likumā
Datums: 13.03.2003. 09:30:56 bal009
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.491 nodošanu komisijām

Lēmuma projekts "Par neapmaksāta atvaļinājuma piešķiršanu deputātam A.Laksam"
Datums: 13.03.2003. 09:31:48 bal010
Balsošanas motīvs: Par lēmuma projektu ar dok. nr.470

Lēmuma projekts "Par neapmaksāta atvaļinājuma piešķiršanu deputātam A.Pētersonam"
Datums: 13.03.2003. 09:32:34 bal011
Balsošanas motīvs: Par lēmuma projektu ar dok. nr.471

Grozījumi Meža likumā (2.lasījums)
Datums: 13.03.2003. 09:37:24 bal012
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.422B pieņemšanu 2.lasījumā

Grozījumi likumā "Par Valsts ieņēmumu dienestu" (3.lasījums)
Datums: 13.03.2003. 09:50:28 bal013
Balsošanas motīvs: Par 1.priekšlikumu

Grozījumi likumā "Par Valsts ieņēmumu dienestu" (3.lasījums)
Datums: 13.03.2003. 10:15:18 bal014
Balsošanas motīvs: Par 2.priekšlikumu

Grozījumi likumā "Par Valsts ieņēmumu dienestu" (3.lasījums)
Datums: 13.03.2003. 10:15:54 bal015
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.452 pieņemšanu 3.lasījumā

Grozījumi Bērnu tiesību aizsardzības likumā (2.lasījums)
Datums: 13.03.2003. 11:27:30 bal016
Balsošanas motīvs: Par 2.priekšlikumu

Grozījumi Bērnu tiesību aizsardzības likumā (2.lasījums)
Datums: 13.03.2003. 12:14:20 bal017
Balsošanas motīvs: Par 3.priekšlikumu

Grozījumi Bērnu tiesību aizsardzības likumā (2.lasījums)
Datums: 13.03.2003. 12:18:20 bal018
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.464 pieņemšanu 2.lasījumā

Datums: 13.03.2003. 12:19:38 bal019
Balsošanas motīvs: Par izmaiņām darba kārtībā

Grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā (reģ. nr.1064) (3.lasījums)
Datums: 13.03.2003. 12:21:22 bal020
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.443 pieņemšanu 3.lasījumā

Grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā (reģ. nr.63) (3.lasījums)
Datums: 13.03.2003. 12:22:30 bal021
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.444 pieņemšanu 3.lasījumā

Grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā (reģ. nr.1201) (3.lasījums)
Datums: 13.03.2003. 12:24:48 bal022
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.445 pieņemšanu 3.lasījumā

Grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā (reģ. nr.1136) (3.lasījums)
Datums: 13.03.2003. 12:26:14 bal023
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.446 pieņemšanu 3.lasījumā

Par 1980.gada 10.oktobra Konvencijas par tādu konkrētu parasto ieroču veidu lietošanas aizliegšanu vai ierobežošanu, kurus var uzskatīt par ieročiem, kas nodara ārkārtīgus postījumus vai kam ir neselektīva darbība, otrās pārskata konferences lēmumu par konvencijas 1.panta grozījumu (2.lasījums)
Datums: 13.03.2003. 12:27:36 bal024
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.458 pieņemšanu 2.lasījumā

Par Latvijas Republikas un Eiropas brīvās tirdzniecības asociācijas valstu līguma Apvienotās komitejas lēmumu nr.3/2001 "Grozījumi 17. un 24.pantā un II pielikumā, un VI un VII pielikuma par valsts atbalstu izslēgšana" (2.lasījums)
Datums: 13.03.2003. 12:28:38 bal025
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.459 pieņemšanu 2.lasījumā

Par Latvijas Republikas un Eiropas brīvās tirdzniecības asociācijas valstu līguma Apvienotās komitejas lēmumu nr.2/2001 "Grozījums D protokolā (monopoli)" (2.lasījums)
Datums: 13.03.2003. 12:29:30 bal026
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.460 pieņemšanu 2.lasījumā

Par Roterdamas konvenciju par procedūru, saskaņā ar kuru starptautiskajā tirdzniecībā dodama iepriekš norunāta piekrišana attiecībā uz dažām bīstamām ķīmiskām vielām un pesticīdiem (2.lasījums)
Datums: 13.03.2003. 12:30:26 bal027
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.461 pieņemšanu 2.lasījumā

Grozījums likumā "Par narkotisko un psihotropo vielu un zāļu likumīgās aprites kārtību" (1.lasījums)
Datums: 13.03.2003. 13:37:24 bal028
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.393 pieņemšanu 1.lasījumā

Grozījumi likumā "Par grāmatvedību" (1.lasījums)
Datums: 13.03.2003. 13:42:52 bal029
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.346 pieņemšanu 1.lasījumā

Grozījumi Latvijas Republikas Satversmē (1.lasījums)
Datums: 13.03.2003. 14:01:34 bal031
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.318 pieņemšanu 1.lasījumā

Grozījumi likumā "Par tautas nobalsošanu un likumu ierosināšanu" (1.lasījums)
Datums: 13.03.2003. 14:02:54 bal032
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.319 pieņemšanu 1.lasījumā

Grozījumi likumā "Par sabiedriskajām organizācijām un to apvienībām" (1.lasījums)
Datums: 13.03.2003. 14:04:44 bal033
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.287 pieņemšanu 1.lasījumā

Grozījumi likumā "Par pašvaldību palīdzību dzīvokļa jautājumu risināšanā" (2.lasījums)
Datums: 13.03.2003. 14:26:30 bal034
Balsošanas motīvs: Par 8.priekšlikumu

Grozījumi likumā "Par pašvaldību palīdzību dzīvokļa jautājumu risināšanā" (2.lasījums)
Datums: 13.03.2003. 14:33:46 bal035
Balsošanas motīvs: Par 11.priekšlikumu

Grozījumi likumā "Par pašvaldību palīdzību dzīvokļa jautājumu risināšanā" (2.lasījums)
Datums: 13.03.2003. 14:47:12 bal036
Balsošanas motīvs: Par 16.priekšlikumu

Grozījumi likumā "Par pašvaldību palīdzību dzīvokļa jautājumu risināšanā" (2.lasījums)
Datums: 13.03.2003. 14:48:08 bal037
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.455 pieņemšanu 2.lasījumā

Grozījumi likumā "Par muitas nodokli (tarifiem)" (2.lasījums)
Datums: 13.03.2003. 14:51:18 bal038
Balsošanas motīvs: Par 2.priekšlikumu

Grozījumi likumā "Par muitas nodokli (tarifiem)" (2.lasījums)
Datums: 13.03.2003. 14:51:58 bal039
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.457 pieņemšanu 2.lasījumā

Par Ikgadējo finanšu līgumu 2002.gadam starp Latvijas Republiku un Eiropas Komisiju Eiropas Kopienas vārdā (1.lasījums)
Datums: 13.03.2003. 14:55:30 bal040
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.382 pieņemšanu 1.lasījumā

Par Konvenciju par Eiropas Kopienu finanšu interešu aizsardzību (1.lasījums)
Datums: 13.03.2003. 14:57:36 bal041
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.397 pieņemšanu 1.lasījumā

Lēmuma projekts "Par deputātes Ē.Zommeres ievēlēšanu Baltijas Asamblejas Latvijas delegācijā"
Datums: 13.03.2003. 14:59:08 bal043
Balsošanas motīvs: Par lēmuma projektu ar dok. nr.477

Grozījums Satversmes aizsardzības biroja likumā (1.lasījums)
Datums: 13.03.2003. 15:00:14 bal044
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.472 steidzamību

Grozījums Satversmes aizsardzības biroja likumā (1.lasījums)
Datums: 13.03.2003. 15:02:28 bal045
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.472 pieņemšanu 1.lasījumā

Grozījumi likumā "Par valsts sociālo apdrošināšanu" (1.lasījums)
Datums: 13.03.2003. 15:05:36 bal046
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.434 steidzamību

Grozījumi likumā "Par valsts sociālo apdrošināšanu" (1.lasījums)
Datums: 13.03.2003. 15:06:20 bal047
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.434 pieņemšanu 1.lasījumā

Grozījums Būvniecības likumā (1.lasījums)
Datums: 13.03.2003. 15:09:12 bal048
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.491 steidzamību

Grozījums Būvniecības likumā (1.lasījums)
Datums: 13.03.2003. 15:09:44 bal049
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.491 pieņemšanu 1.lasījumā

Grozījums Būvniecības likumā (2.lasījums)
Datums: 13.03.2003. 15:10:28 bal050
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.491 pieņemšanu 2.lasījumā