Sēdi vada Latvijas Republikas 8.Saeimas priekšsēdētāja

Ingrīda Ūdre.

Sēdes darba kārtība
Balsojumi

Sēdes vadītāja. Es apsveicu jūs visus ar rudens sesijas iesākumu!

Izskatīsim Saeimas 4.septembra sēdes darba kārtību!

Pirms mēs sākam izskatīt darba kārtību, informēju jūs, ka Saeimas Prezidijs ir saņēmis Ārlietu komisijas iesniegumu ar lūgumu - izslēgt no Saeimas šā gada 4.septembra sēdes darba kārtības 68.jautājumu - likumprojektu “Par Latvijas Republikas valdības un Amerikas Savienoto Valstu valdības līgumu par privātās izglītības iestādes “Latvijas Starptautiskā skola” darbības nodrošināšanu”. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Jautājums no darba kārtības ir izslēgts.

Sākam izskatīt darba kārtību.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījums likumā “Par nodokļiem un nodevām”” nodot Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta nodošanu komisijai, nosakot atbildīgo komisiju! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 83, pret un atturas - nav. Likumprojekts komisijai nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījumi likumā “Par pievienotās vērtības nodokli”” nodot Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta nodošanu komisijai, nosakot atbildīgo komisiju! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 82, pret un atturas - nav. Likumprojekts komisijai nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījumi Dzelzceļa likumā” nodot Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta nodošanu komisijai, nosakot atbildīgo komisiju! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 87, pret un atturas - nav. Likumprojekts komisijai nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījumi Atkritumu apsaimniekošanas likumā” nodot Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta nodošanu komisijai, nosakot atbildīgo komisiju! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 86, pret un atturas - nav. Likumprojekts komisijai nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījumi Valsts drošības iestāžu likumā” nodot Aizsardzības un iekšlietu komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija.

Deputāts Juris Dalbiņš ir pieteicies runāt “pret”. Lūdzu!

J.Dalbiņš (Tautas partijas frakcija).

Cienījamā Saeimas priekšsēdētājas kundze! Cienījamie deputāti! Vēlos runāt par šo likumprojektu, ko ir sagatavojis Ministru kabinets. Ar šo ir saistīti arī divi nākamie likumprojekti - “Grozījumi Nacionālās drošības likumā” un “Grozījumi Satversmes aizsardzības biroja likumā”.

Faktiski šeit nenākas runāt par to, ka izpildvarai tiek deleģētas tiesības vadīt valsts drošības iestādes. Šinī grozījumā ir runa par to, ka šī vadīšana un pārvaldīšana nonāk tieši izpildvaras pirmā cilvēka - premjerministra rokās. Un faktiski, manā uztverē, tas nav normāli, ka netiek izmantotas šīs izpildvaras struktūras, lai pārvaldītu šīs iestādes, bet viena persona pieņem lēmumus attiecībā uz šo iestāžu vadīšanu un regulēšanu.

Negatīvi piemēri šinī gadījumā nav tālu jāmeklē. Mēs paši ļoti labi jau praksē esam pārliecinājušies, ka valdības vadītājs vakarā saka: “Krimināllieta būs!” Un no rīta šī krimināllieta tiek ierosināta. Un jāsaka tā, ka šāda prakse šinī gadījumā neveicina demokrātijas attīstību un neveicina arī izpildvaras piedalīšanos šo iestāžu vadīšanā. Ko nozīmē viena cilvēka rokās koncentrēt iespēju vadīt valsts drošības iestādes? Es neuzskatu to par pareizu.

Un šāda sajūta droši vien bija arī tam ārzemju latvietim - KNAB priekšsēdētāja amata kandidātam, kurš, sajūtot šādas vēsmas šeit, Latvijas pusē, atteicās no tā. Uzskatu, ka šis projekts ir nepareizs tādā ziņā, ka komandējošā vara šinī gadījumā tiek nodota viena cilvēka rokās.

Es aicinu balsot pret šo likumprojektu un arī pret diviem pārējiem - “Grozījumi Nacionālās drošības likumā” un “Grozījumi Satversmes aizsardzības biroja likumā”.

Sēdes vadītāja. Neviens deputāts nav pieteicies runāt “par”.

Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta nodošanu komisijai, nosakot atbildīgo komisiju! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 64, pret - 22, atturas - 5. Likumprojekts komisijai nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījumi Nacionālās drošības likumā” nodot Aizsardzības un iekšlietu komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta nodošanu komisijai, nosakot atbildīgo komisiju! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 64, pret - 22, atturas - 5. Likumprojekts komisijai nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījumi Satversmes aizsardzības biroja likumā” nodot Aizsardzības un iekšlietu komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta nodošanu komisijai, nosakot atbildīgo komisiju! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 67, pret - 21, atturas - 5. Likumprojekts komisijai nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījums likumā “Par politiski represētās personas statusa noteikšanu komunistiskajā un nacistiskajā režīmā cietušajiem”” nodot Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta nodošanu komisijai, nosakot atbildīgo komisiju! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 89, pret un atturas - nav. Likumprojekts komisijai nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījums likumā “Par nacionālās pretošanās kustības dalībnieka statusu”” nodot Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta nodošanu komisijai, nosakot atbildīgo komisiju! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 89, pret un atturas - nav. Likumprojekts komisijai nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījumi Krimināllikumā” nodot Aizsardzības un iekšlietu komisijai un Sociālo un darba lietu komisijai un noteikt, ka Aizsardzības un iekšlietu komisija ir atbildīgā komisija. Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta nodošanu komisijām, nosakot atbildīgo komisiju! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 88, pret - nav, atturas - 1. Likumprojekts komisijām nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Par 1954.gada 14.maija Hāgas konvenciju par kultūras vērtību aizsardzību bruņota konflikta gadījumā un 1954.gada 14.maija protokolu par kultūras vērtību aizsardzību bruņota konflikta gadījumā” nodot Aizsardzības un iekšlietu komisijai, Ārlietu komisijai un Izglītības, kultūras un zinātnes komisijai un noteikt, ka Ārlietu komisija ir atbildīgā komisija. Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta nodošanu komisijām, nosakot atbildīgo komisiju! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 93, pret un atturas - nav. Likumprojekts komisijām nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Nolietotu transportlīdzekļu apsaimniekošanas likums” nodot Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta nodošanu komisijai, nosakot atbildīgo komisiju! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 75, pret - 13, neviens deputāts neatturas. Likumprojekts komisijai nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījumi likumā “Par valsts un pašvaldību finanšu līdzekļu un mantas izšķērdēšanas novēršanu”” nodot Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija.

Runāt “pret” ir pieteicies deputāts Dzintars Ābiķis. Lūdzu!

Dz.Ābiķis (Tautas partijas frakcija).

Cienījamo priekšsēdētāj! Augsti godātie deputāti! “Jaunā laika” valdības pieņemtie un iecerētie lēmumi, to skaitā arī šis iecerētais likuma grozījums, ierobežo sabiedrības aktivitātes, ierobežo sabiedrības iespējas izpausties, īpaši kultūras jomā, īpaši sporta jomā. Salīdzinot ar iepriekšējām likuma normām, šis konkrētais lēmums ierobežo pat ministra - konkrēti, finanšu ministra - lemtspēju un faktiski kārtējo reizi ved uz policejisku valsti, kur visu noteiks Ministru prezidents.

Es regulāri, tāpat kā mani frakcijas kolēģi, tiekos ar kultūras un sporta darbiniekiem, tāpat mēs visi lasām viņu izteikumus presē, izteikumus Kultūrkapitāla fonda finansēšanas sakarā, izteikumus sporta finansēšanas sakarā. Un faktiski es neesmu dzirdējis nevienu, kam šīs “Jaunā laika” veiktās izmaiņas patiktu. Visi pret tām vērsās ārkārtīgi negatīvi, jo visas šīs izmaiņas ved uz centralizāciju, uz sabiedrības aktivitāšu ierobežošanu.

Lai manis teiktais nebūtu tikai retorika, es jums citēšu, ko saka Latvijas Olimpiskās komitejas izpildkomiteja.

Latvijas Sporta federāciju padomes valdes aicinājums jaunajai valdībai. Es citēšu tikai dažas vietas. Latvijas Olimpiskā komiteja un Sporta federāciju padomes valde izsaka satraukumu par valsts politikas maiņu sporta attīstības jautājumu risināšanā: “Valsts sporta finansēšanas sistēma tiek sagrauta.” Es atkārtoju: tiek sagrauta! “Nenotiek varas un sabiedrības dialogs par sportu.”

Ko saka Latvijas Olimpiskās komitejas prezidents?

“Kopš neatkarīgas Latvijas atjaunošanas pirmo reizi tiek samazināti līdzekļi sporta finansēšanai. Sarūk sporta sponsorēšanas iespējas.” Tas attiecas tieši uz šo - šodien izskatāmo likumprojektu. “Taču valdība neiesaka veidus, kā kompensēt šos līdzekļus. Nav dialoga starp valdību un sabiedrību. Tādēļ var tikt zaudētas tās aktivitātes, kas pēdējos gados iedzīvinātas sportā.”

Ko saka LOK ģenerālsekretārs? “Mēs it kā runājam ar gleznu - savas domas izsakām, bet atbildi nesaņemam.”

Lai nebūtu te pārmetumu, ka te ir kaut kādas politiskas spēles, atgādināšu arī to, ko saka tāds redzams Zaļo un zemnieku savienības politiķis kā Rāviņa kungs. Latvijas Olimpiskās komitejas izpildkomitejas loceklis Andris Rāviņš - Jelgavas mērs, pazīstams Zaļo un zemnieku savienības politiķis - saka, ka viņš nezina, ko darīt, kā samazināta finansējuma apstākļos turpmāk veidot sporta dzīvi. Ko darīs pašvaldības?

Līdzšinējā finansēšanas kārtība taču paredzēja stingru pieeju finansēšanai. Nevarēja valsts uzņēmums sportu, kultūru, zinātni un citas aktivitātes finansēt, kā ienāk prātā. Nevarēja! Finanšu ministrs katrā konkrētā gadījumā deva atļauju. Taču jūs ar šo lēmumu faktiski pasakāt, ka finanšu ministrs ir valstij nelietderīgs, ka no viņa nedrīkst būt atkarīgas šādas lietas.

Ko jūs teiksiet? Jūs acīmredzot teiksiet, ka sit pa trūcīgo ļaužu kabatu tas, ka valsts uzņēmumi sponsorē naudu pa labi, pa kreisi, ka nedrīkst ļaut šim finansējumam pārsniegt 5000 latus gadā. Bet es vēlreiz atkārtoju: līdzšinējā kārtība taču paredzēja, ka finanšu ministrs var aizliegt šādu sponsorēšanu. Kas ir 5000 lati? Par 5000 latiem nevar valsts izlase aizbraukt uz vienu draudzības turnīru, lai sagatavotos čempionātam.

Vēlreiz atkārtoju: visi pēdējie “Jaunā laika” iecerētie un jau īstenotie lēmumi ierobežo sabiedrības aktivitātes, ierobežo iespējas nodarboties ar sportu. Varbūt jūs te nāksiet un teiksiet atkal: “Mēs visu kompensēsim no budžeta.” Mīļie cilvēki! Mīļie kolēģi! Vai tad mēs neatceramies tos skaistos vārdus, to, ko pagājušogad, apspriežot budžetu, šeit no tribīnes deklarēja tad, kad atņēma vairāk nekā 700 000 latu sporta spēļu komandām, Sporta spēļu federācijām? To bija iecerēts finansēt ar Sporta spēļu fonda starpniecību. “Atgriezīsies no budžeta...

Sēdes vadītāja. Cienījamais deputāta kungs, jūsu uzstāšanās laiks ir beidzies!

Dz.Ābiķis. ... visa tā nauda! Mēs to visu no budžeta jums atdosim!” No apmēram 700 000 latu, ko mēs varējām piešķirt sportam, atgriezās caur budžetu tikai nepilna puse. Kaut ko izdīca Basketbola federācija - acīmredzot tāpēc, ka Basketbola federācijas ģenerālsekretārs bija Repši sponsorējis pirms vēlēšanām. Kaut ko izdīca arī hokejisti, jo mūsu hokeja fani galīgi to nebūtu pieļāvuši, ka mūsu hokejisti paliek bešā. Bet pārējās federācijas palika tukšā - dabūja pigu. Diemžēl tāda ir realitāte!

Tā ka nobeigumā es gribu teikt, ka Tautas partija nevar atbalstīt un neatbalstīs vēlēšanos “apcirpt” sabiedrības iespējas nodarboties ar sportu, īstenot kultūras aktivitātes un citas aktivitātes.

Es aicinu balsot “pret”!

Sēdes vadītāja. Deputāts Kārlis Strēlis pieteicies runāt “par”.

K.Strēlis (frakcija “Jaunais laiks”).

Cienījamo priekšsēdētāj! Godātie kolēģi! Dzintars Ābiķis - gribu viņu apsveikt šodien vārda dienā! - ir mazliet novirzījies no temata. Ja mēs runājam par sportu, tad jāteic, ka tieši viņš jau bija tas, kura vadībā Sporta apakškomisija iesniedza priekšlikumu, lai atbalstītu basketbolistus, un tāpēc arī valdība piešķīra papildus šo naudu, gandrīz pusmiljonu, 130 000 basketbolistiem, un tāpēc viņi ir izgājuši pilnu sagatavošanas posmu un, es ceru, veiksmīgi startēs Eiropas čempionātā, kas rīt sākas Norčepingā. Un 172 000 latu tika papildus piešķirti hokejam. Bez tam vairāk nekā 100 000 latu tika piešķirti arī citām vajadzībām. Turklāt, kā jūs zināt, no 1.septembra sporta skolotāji un treneri saņem par 15 latiem mēnesī vairāk. Tā ka tā brēka, kas ir sacelta - es nezinu, vai speciāli vai kaut kādu citu apstākļu dēļ, - ir diezgan nepamatota, jo sports, kā jūs redzat, nav cietis - atbalsts sportam ir un, es domāju, arī turpmāk būs. Jo par to spriež Dzintara Ābiķa vadībā arī Sporta apakškomisija. Es ceru, ka mēs arī turpmāk spēsim sadarboties, lai sportu atbalstītu.

Taču LOK ģenerālsekretārs Rubļevskis savā rakstā ir izteicies, ka mums ir jāizsaka neuzticība izglītības un zinātnes ministram Šadurskim, jāizsaka neuzticība valdībai par to, ka tā neatbalsta sportu. (No zāles dep. Gundars Bērziņš: “Ļoti pareizi!”) Ja nevar rast dialogu ar valdību, tad ir jāprasa atbildība nevis no Šadurska un citiem ministriem un no visas valdības kopumā, bet ir jāiet pie tā, kurš ir galvenais sporta vadītājs valstī, un tas ir Fogeļa kungs. Viņam ir jāatbild par šiem jautājumiem, jo divpadsmit gadu laikā mūsu valstī ir četri sporta kongresi bijuši, bet neviens no visiem šiem lēmumiem nav izpildīts. Izņēmums ir vienīgi tas, ka ir beidzot ar lielām pūlēm pieņemts Sporta likums. Pārējie lēmumi nav izpildīti.

Jāsāk ir ar to, nevis jārunā, ka valdība sportu neatbalsta!

Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītāja. Cienījamie deputāti! Es gribētu jums atgādināt, ka jārunā “par” vai “pret” likumprojekta nodošanu komisijai, nevis jāpiedalās debatēs.

Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta “Grozījumi likumā “Par valsts un pašvaldību finanšu līdzekļu un mantas izšķērdēšanas novēršanu”” nodošanu komisijai, nosakot to par atbildīgo komisiju! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 54, pret - 36, atturas - 2. Likumprojekts komisijai nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījums likumā “Par kultūras pieminekļu aizsardzību”” nodot Izglītības, kultūras un zinātnes komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta nodošanu komisijai, nosakot to par atbildīgo komisiju! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 86, pret un atturas - nav. Likumprojekts komisijai nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījumi likumā “Par bijušās Valsts drošības komitejas dokumentu saglabāšanu, izmantošanu un personu sadarbības fakta ar VDK konstatēšanu”” nodot Juridiskajai komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta nodošanu komisijai, nosakot atbildīgo komisiju! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 86, pret un atturas - nav. Likumprojekts komisijai nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā” nodot Juridiskajai komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta nodošanu komisijai, nosakot atbildīgo komisiju! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 82, pret un atturas - nav. Likumprojekts komisijai nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Par Antidopinga konvencijas papildprotokolu” nodot Ārlietu komisijai un Izglītības, kultūras un zinātnes komisijai un noteikt, ka Ārlietu komisija ir atbildīgā komisija. Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta nodošanu komisijām, nosakot atbildīgo komisiju! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 91, pret un atturas - nav. Likumprojekts komisijām nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Par Eiropas konvenciju par skatītāju pārkāpumiem un rupju uzvedību sporta pasākumos un īpaši futbola sacensību laikā” nodot Aizsardzības un iekšlietu komisijai, Ārlietu komisijai un Izglītības, kultūras un zinātnes komisijai un noteikt, ka Ārlietu komisija ir atbildīgā komisija. Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta nodošanu komisijām, nosakot atbildīgo komisiju! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 92, pret un atturas - nav. Likumprojekts komisijām nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Par Latvijas Republikas valdības un Baltkrievijas Republikas valdības vienošanos par sadarbību katastrofu, dabas stihiju, citu ārkārtēju situāciju novēršanā, kā arī to seku likvidēšanā” nodot Ārlietu komisijai un Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai un noteikt, ka Ārlietu komisija ir atbildīgā komisija. Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta nodošanu komisijām, nosakot atbildīgo komisiju! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 88, pret un atturas - nav. Likumprojekts komisijām nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījumi likumā “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli”” nodot Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija.

“Pret” pieteicies runāt deputāts Gundars Bērziņš. Lūdzu!

G.Bērziņš (Tautas partijas frakcija).

Saeimas priekšsēdētāja! Godātie deputāti! Izlasot likumprojekta anotāciju un paskaidrojumus par likumu, sirds ir it kā mierīga, jo tās ir gandrīz vai vajadzīgas tehniskas lietas. Taču, kad izlasa likumu, tad kļūst redzams, ka pati būtiskākā lieta, kas ir likumā, bet kas nav minēta paskaidrojuma rakstā ne ar vienu vārdu, ir speciālā veselības budžeta likvidēšana. Tas pateikts likumprojekta 26.pantā. Izlasiet paskaidrojumu! Tā ir būtiska, pati svarīgākā lieta šajā likumā. Šeit tā nav minēta. Un tad ir jautājums: “Kādi ir īstie iemesli, kādas ir sekas šim lēmumam?”

Speciālajam budžetam ir plusi un mīnusi. Tas, kāpēc visi vēlas saglabāt speciālo budžetu, ir prasība, ka speciālā budžeta atlikums gada beigās pāriet uz nākamo gadu. Atlikums gada beigās veido nākamā gada ieņēmumus, un finanšu ministrs var dot atļauju jebkurā brīdī šo naudu izmantot bez budžeta grozījumiem. Pēc tam gan ir jāseko šiem grozījumiem.

Bet kāda ir situācija? Speciālā budžeta naudu var iztērēt tikai tik, cik naudas ir ienācis. Naudu nevar pārskaitīt avansā, teiksim, cerot, ka šī summa ienāks. Gada beigās saistībā ar sociālo nodokli, ar iedzīvotāju ienākuma nodokli katru gadu veidojas tāda situācija, ka gada burtiski pēdējās stundās ienāk miljoniem latu - vidēji no divarpus līdz četrarpus miljoniem pēdējā dienā, tāpēc ka uzņēmumi izmaksā vai nu prēmijas, vai vēl kaut ko citu, lai iekļautos attaisnotajos izdevumos. Kam ir līdzekļi, tie veic maksājumus pēdējā brīdī, un šī nauda caur bankām nonāk Valsts kases kontā. Principā nav iespējams - un tā tas katru gadu ir bijis - šo naudu pārskaitīt un izmantot.

Līdz ar to kāda šobrīd varētu veidoties situācija un par ko jūs īstenībā patlaban balsosiet? Tas, ka jums ir likts balsot un ka jūs, kā saka, šeit pat nedomāsiet, bet nospiedīsiet podziņu, - tas man ir skaidrs Tikai jūs pēc tam, Kantānes kundze, nesakiet: “Mēs nezinājām, ko mēs darām! Mēs nezinājām! Mēs gribējām labu, bet nesanāca!”

Tāpēc es jums pastāstīšu, ko jūs šodien izdarīsiet, nospiezdami podziņu, lai jums pēc tam, kad nāksies par to atbildēt, nevajadzētu teikt: “Nē, es to nezināju!”

Situācija būs šāda: ar 1.janvāri speciālais budžets būs likvidēts, tātad izdevumi no šā speciālā budžeta nebūs iespējami. Gada pēdējā dienā šajā speciālajā budžetā vai Valsts kases sadales kontā nauda varbūt pat nepaspēs ienākt, jo pēdējā elektroniskā klīringošana Valsts kasē notiek 31.decembrī četros pēcpusdienā. 31.decembris šogad ir trešdiena. Tātad nauda ienāks četros pēcpusdienā. Tādējādi praktiski nav iespējams pat tehniski to pārskaitīt uz speciālo budžetu. Līdz ar to šie divarpus miljoni, varbūt pat vēl lielāka summa medicīniskajai aprūpei tiks atņemta. Jūs šodien, nododot šo likumprojektu komisijām, nobalsosiet par to, ka ne mazāk kā divarpus miljonu tiks atņemti veselības budžetam. Tā ir realitāte, un es aicinu to apzināties.

Es saprotu, ka šīs lietas ir pietiekami sarežģītas, taču es jums varu apgalvot, ka, spriežot pēc pašreizējās redakcijas, tieši tā arī būs: veselības aprūpei pēc jūsu šodienas balsojuma tiks atņemti divarpus miljoni latu.

Aicinu jūs to nedarīt!

Sēdes vadītāja. “Par” neviens deputāts nav pieteicies runāt.

Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta nodošanu komisijai, nosakot atbildīgo komisiju! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 71, pret - 19, atturas - 1. Likumprojekts komisijai nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Par Latvijas Republikas valdības un Turcijas Republikas valdības līgumu par sadarbību un savstarpēju palīdzību muitas lietās” nodot Ārlietu komisijai un Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai un noteikt, ka Ārlietu komisija ir atbildīgā komisija. Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta nodošanu komisijām, nosakot atbildīgo komisiju! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 88, pret un atturas - nav. Likumprojekts komisijām nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījumi likumā “Par uzņēmumu gada pārskatiem”” nodot Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta nodošanu komisijai, nosakot atbildīgo komisiju! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 91, pret un atturas - nav. Likumprojekts komisijai nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījumi likumā “Par konsolidētajiem gada pārskatiem”” nodot Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta nodošanu komisijai, nosakot atbildīgo komisiju! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 90, pret un atturas - nav. Likumprojekts komisijai nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Par ikgadējo finanšu līgumu 2003.gadam starp Latvijas Republiku un Eiropas Komisiju Eiropas Kopienas vārdā” nodot Ārlietu komisijai un Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai un noteikt, ka Ārlietu komisija ir atbildīgā komisija. Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta nodošanu komisijām, nosakot atbildīgo komisiju! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 89, pret un atturas - nav. Likumprojekts komisijām nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījums Apdrošināšanas sabiedrību un to uzraudzības likumā” nodot Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta nodošanu komisijai, nosakot atbildīgo komisiju! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 86, pret un atturas - nav. Likumprojekts komisijai nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījumi likumā “Par dabas resursu nodokli”” nodot Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai un Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai un noteikt, ka Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija ir atbildīgā komisija. Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta nodošanu komisijām, nosakot atbildīgo komisiju! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 80, neviens deputāts nav balsojis “pret”, atturas - 13 deputāti. Likumprojekts komisijām nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījumi “Likumā par ostām”” nodot Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija.

Runāt “pret” pieteicies deputāts Gundars Bērziņš.

G.Bērziņš (Tautas partijas frakcija).

Cienījamo priekšsēdētāj! Godātie deputāti! Cilvēks pamatā ir motivēta būtne - principā lēmumus pieņem kaut kādas pārliecības, kaut kādu motīvu dēļ. Nemotivētu rīcību atļaujas cilvēki, kuriem varbūt ir, tā teikt, kaut kādas medicīniskās diagnozes. Varbūt arī es, piemēram, visus premjera lēmumus nesaprotu, bet varbūt tā ir mana problēma - es vienkārši neizprotu viņa dziļo domu. Bet lai nu tas paliek!

Kas šobrīd tiek piedāvāts? Tiek piedāvāts radikāli mainīt Rīgas ostas pārvaldes modeli - Rīgas ostu pārņemt pilnīgā valsts kontrolē. Pasaulē ir pieņemti pārsvarā trīs ostu pārvaldes modeļi: ir valsts, pašvaldības un jauktais. Latvijā līdz šim bija jauktais modelis, kur līdzsvarā bija valsts un pašvaldības kontrole. Šāds modelis ir pašās lielākajās konkurētspējīgākajās Latvijas ostās. Un Eiropā pašas lielākās ostas ir pat pilnīgā pašvaldības kontrolē. Tā tas ir pašās lielākajās Eiropas ostās! Un tāpēc ir jārunā par motivētu un nemotivētu rīcību. Es izlasīju Ministru kabineta motivāciju. Es zinu, kā šis likumprojekts parādījās. Šo likumprojektu neizstrādāja neviena ministrija, to izstrādāja Ministru prezidenta birojs. Arī parakstījis to ir Ministru prezidents. Šis likumprojekts parādījās ļoti negaidīti, nevienam nezinot, ne ar vienu nesaskaņojot, un tā tālāk. Izlasiet motivāciju! Pirmā lieta, kas ir šajā motivācijā: Rīgas ostā, redz, netiek kādi pārbaudīti... Es nupat lasīju Valsts kontroles slēdzienu, tur viss esot kārtībā pat ar šo galvojumu attiecībā uz prāmi. Kura iestāde kad nav tikusi?… Tādas informācijas nav. Ostas pārvaldes lēmumi rada zaudējumus valstij? Pasakiet, kur ir radīti zaudējumi kaut par vienu santīmu! Izlasiet šāgada budžetu! To galvojumu skaitā, kas ir nedroši, ir četri Ventspils ostas galvojumi... Parādiet man, kur ir radies šobrīd vai tuvākajā laikā draud rasties kaut vienu santīmu liels apdraudējums budžetam! Parādiet! Nav! Nav šāda motīva. Tātad, ja būtu šīs finanšu saistības, tad Ventspils osta būtu pirmā! Budžetā ir četri šādi galvojumi, tur šogad var nākties maksāt nodokļu maksātājiem.

Trešais punkts - ka neesot iekļaujams pašreizējā likumā par valsts pārvaldes modeli... Bet tad, kungi mīļie, jārunā par Rīgu un Ventspili kopā, jo abās vietās ir pilnīgi vienāds modelis! Tiek lietots motīvs, ka tā pārvaldes forma neiekļaujas pašreizējā likumā par valsts pārvaldi, bet Ventspilī un Rīgā tas modelis ir pilnīgi vienāds. Kāpēc Rīgas ostā tiek pāriets uz valsts kontroli? Un arī tas arguments, ka Tallinas ostā ir valsts kontrole, neatbilst īstenībai, jo pašās lielākajās ostās ir tieši otrādi - tur pamatā ir jauktais vai pašvaldību modelis. Rīgas osta... Paskatieties dinamiku! Kas ir redzams statistikā? Piemēram, atveriet internetā mājas lapu! Rīgas osta ir vienīgā Latvijas lielā osta, kas pēdējos piecos, septiņos gados dod pieaugumu - ne mazāku par 20% gadā. Finanšu situācija Rīgas ostā, salīdzinot ar valsts budžetu vai, teiksim, Ventspils ostas situāciju, ir vienkārši spīdoša. Paskatieties viņu apgrozījumu un saistības! Nav nekādu problēmu! Tātad šeit es motivāciju neatrodu. Bet, nu, es to negribētu pieļaut, ka… labi, tur viens cilvēks varētu būt nemotivēts… Bet kādi tad ir īstie motīvi? Es izvirzīšu vienu versiju, bet var būt, ka ir arī vēl citas. Paskatieties, kas ir “Jaunā laika” sponsori! Paskatieties, kas ir Repšes sponsori! Saskaitiet, cik ir cilvēku, kuriem ir tiešas intereses Rīgas brīvostā! Tā ir mana versija, ka šis jautājums būtu jāpārbauda KNAB. Šai versijai ir pamats pastāvēt. Es uzskatu, ka ir iespējams uzskatīt un ir pamats uzskatīt, ka notiek tieša politiska korupcija vai tiešs valsts nozagšanas mēģinājums. Protams, tā ir tikai versija. Piedāvājiet citu, bet es lūgtu KNAB pārbaudīt šo versiju!

Sēdes vadītāja. Neviens deputāts nav pieteicies runāt “par”. Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta “Grozījumi “Likumā par ostām”” nodošanu komisijai, nosakot to par atbildīgo komisiju! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 50, pret - 41, atturas - 1. Likumprojekts nodots komisijai.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījumi Rīgas brīvostas likumā” nodot Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta nodošanu komisijai, nosakot to par atbildīgo komisiju! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 51, pret - 41, atturas - 1. Likumprojekts nodots komisijai.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījumi Obligātā militārā dienesta likumā” nodot Aizsardzības un iekšlietu komisijai, Juridiskajai komisijai un Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijai un noteikt, ka Aizsardzības un iekšlietu komisija ir atbildīgā komisija.

Runāta “pret” ir pieteicies deputāts Pietkevičs. Lūdzu!

M.Pietkevičs (Tautas partijas frakcija).

Cienījamie kolēģi! Katras valsts un tātad arī ikviena Latvijas pilsoņa viens no svētākajiem pienākumiem ir likumā noteiktajā kārtībā pildīt obligāto militāro dienestu valstī. Latvija nav izņēmums, un es domāju, ka šādā veidā mēs, Latvijas pilsoņi, atšķiramies no nepilsoņiem un citiem Latvijā dzīvojošajiem cilvēkiem, kuriem tas nav un nevar būt nekāds pienākums.

Tas nozīmē, ka būtībā nav pieļaujami nekādi izņēmumi no šīs kārtības, ka katram pilsonim ir jāpilda Obligātā militārā dienesta likums. Obligātais militārais dienests būs jāpilda. Visi šie izņēmumi ir ierakstīti likumā. To nav pārāk daudz, un tie ir izsmeļoši.

Šeit mēs redzam kārtējo mēģinājumu likumā grozījumus izdarīt principā, es teiktu, viena konkrēta cilvēka dēļ. Šajā gadījumā es domāju “Jaunā laika” deputātu Edgaru Jaunupu. (No zāles dep. G.Bērziņš: “Ak tā!”) Pavisam nesen jau mēs redzējām viņa mēģinājumu panākt sev kaut kādas priekšrocības sakarā ar studiju maksas samaksu, (No zāles dep. G.Bērziņš: “Kauns!”) un tagad mēs redzam mēģinājumu izdarīt Obligātā militārā dienesta likumā grozījumus speciāli viena cilvēka labad, lai viņam nebūtu jādodas pildīt šo svēto pilsoņa pienākumu.

Jā, es domāju, ka mums patiešām ir kauns. Tas tiešām ir kauns! Katram jaunam cilvēkam, mums visiem ir jādodas pildīt šo svētāko pilsoņa pienākumu. Es uzskatu, ka tā domā visi Latvijas cilvēki. Nav pieļaujams, ka tiktu radīts un Obligātā militārā dienesta likumā ievietots šāds izņēmums, kas noteiktu, ka būtībā vienam vai varbūt diviem Saeimas deputātiem un uz pirkstiem skaitāmiem pilsētas domes, novada domes vai pagasta padomes deputātiem būtu iespējams uz viņu pilnvaru termiņa laiku nepildīt šo pienākumu.

Es lūgtu kolēģus atbalstīt mūsu frakcijas viedokli un balsot pret šādu papildu izņēmumu radīšanu un ievietošanu likumā, kuri būtībā ir vērsti uz cilvēkiem, kas uz pirkstiem saskaitāmi.

Sēdes vadītāja. Neviens nav pieteicies runāt “par”.

Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta “Grozījumi Obligātā militārā dienesta likumā”” nodošanu komisijām, nosakot arī atbildīgo komisiju! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 71, pret - 19, neviens neatturas. Likumprojekts nodots komisijām.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījums likumā “Grozījumi likumā “Par sabiedriskajām organizācijām un to apvienībām””” nodot Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta nodošanu komisijai, nosakot to par atbildīgo komisiju! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 92, pret un atturas - nav. Likumprojekts nodots komisijai.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījums Pilsētas domes, novada domes un pagasta padomes vēlēšanu likumā” nodot Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta nodošanu komisijai, nosakot to par atbildīgo komisiju! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 91, pret un atturas - nav. Likumprojekts nodots komisijai.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījumi likumā “Par pilsētu, rajonu, novadu un pagastu vēlēšanu komisijām un vēlēšanu iecirkņu komisijām”” nodot Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijai un noteikt, ka tā atbildīgā komisija. Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta nodošanu komisijai, nosakot to par atbildīgo komisiju! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 93, pret un atturas - nav. Likumprojekts komisijai nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījumi likumā “Par sabiedriskajām organizācijām un to apvienībām”” nodot Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijai un Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijai un noteikt, ka Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija ir atbildīgā komisija. Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta nodošanu komisijām, nosakot atbildīgo komisiju! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 89, pret un atturas - nav. Likumprojekts komisijām nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Par Starptautisko konvenciju par preču robežkontroļu saskaņošanu” nodot Aizsardzības un iekšlietu komisijai un Ārlietu komisijai un noteikt, ka Ārlietu komisija ir atbildīgā komisija. Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta nodošanu komisijām, nosakot atbildīgo komisiju! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 90, pret un atturas - nav. Likumprojekts komisijām nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Par Līgumu par speciālām stabilitātes prasībām ro-ro tipa pasažieru kuģiem, kas saskaņā ar grafiku veic regulārus reisus starp (uz, no) noteiktām ostām ziemeļrietumu Eiropā un Baltijas jūrā (Stokholmas līgums, 1996)” nodot Ārlietu komisijai un Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai un noteikt, ka Ārlietu komisija ir atbildīgā komisija. Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta nodošanu komisijām, nosakot atbildīgo komisiju! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 91, pret un atturas - nav. Likumprojekts komisijām nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījumi Valsts fondēto pensiju likumā” nodot Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai un Sociālo un darba lietu komisijai un noteikt, ka Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija ir atbildīgā komisija. Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta nodošanu komisijām, nosakot atbildīgo komisiju! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 92, pret un atturas - nav. Likumprojekts komisijām nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījumi likumā “Par biržām”” nodot Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta nodošanu komisijai, nosakot atbildīgo komisiju! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 88, pret un atturas - nav. Likumprojekts komisijai nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījumi likumā “Par noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanu”” nodot Aizsardzības un iekšlietu komisijai un Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai un noteikt, ka Aizsardzības un iekšlietu komisija ir atbildīgā komisija. Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta nodošanu komisijām, nosakot atbildīgo komisiju! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 88, pret un atturas - nav. Likumprojekts komisijām nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījumi Ieguldītāju aizsardzības likumā” nodot Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta nodošanu komisijai, nosakot atbildīgo komisiju! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 90, pret un atturas - nav. Likumprojekts komisijai nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījumi likumā “Par privātajiem pensiju fondiem”” nodot Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai un Sociālo un darba lietu komisijai un noteikt, ka Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija ir atbildīgā komisija. Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta nodošanu komisijām, nosakot atbildīgo komisiju. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 91, pret un atturas - nav. Likumprojekts komisijām nodots. Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījums Krimināllikumā” nodot Aizsardzības un iekšlietu komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta nodošanu komisijai, nosakot atbildīgo komisiju! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 90, pret un atturas - nav. Likumprojekts komisijai nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījumi Krimināllikumā” nodot Aizsardzības un iekšlietu komisijai un Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai un noteikt, ka Aizsardzības un iekšlietu komisija ir atbildīgā komisija. Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta nodošanu komisijām, nosakot atbildīgo komisiju! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 90, pret un atturas - nav. Likumprojekts komisijām nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījumi Kredītiestāžu likumā” nodot Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai un Sociālo un darba lietu komisijai un noteikt, ka Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija ir atbildīgā komisija. Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta nodošanu komisijām, nosakot atbildīgo komisiju! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 91, pret un atturas - nav. Likumprojekts komisijām nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījumi Krājaizdevu sabiedrību likumā” nodot Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta nodošanu komisijai, nosakot atbildīgo komisiju! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 92, pret un atturas - nav. Likumprojekts komisijai nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījumi likumā “Par bezpeļņas organizāciju”” nodot Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai un Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai un noteikt, ka Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija ir atbildīgā komisija.

Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta nodošanu komisijām, nosakot atbildīgo komisiju! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 89, pret un atturas - nav. Likumprojekts komisijām nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Par grozījumiem Bāzeles konvencijā par kontroli pār kaitīgo atkritumu robežšķērsojošo transportēšanu un to izvākšanu” nodot Ārlietu komisijai un Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai un noteikt, ka Ārlietu komisija ir atbildīgā komisija. Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta nodošanu komisijām, nosakot atbildīgo komisiju! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 87, pret un atturas - nav. Likumprojekts komisijām nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījumi Muitas likumā” nodot Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta nodošanu komisijai, nosakot atbildīgo komisiju! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 92, pret un atturas - nav. Likumprojekts komisijai nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījums Latvijas Republikas Augstākās Padomes 1992.gada 3.jūnija lēmumā “Par pievienošanos starptautiskajām konvencijām jūrniecības jomā”” nodot Ārlietu komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta nodošanu komisijai, nosakot atbildīgo komisiju. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 89, pret un atturas - nav. Likumprojekts komisijai nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījums Komercķīlas likumā” nodot Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai un Juridiskajai komisijai un noteikt, ka Juridiskā komisija ir atbildīgā komisija. Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta nodošanu komisijām, nosakot atbildīgo komisiju! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 90, pret un atturas - nav. Likumprojekts komisijām nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā” nodot Aizsardzības un iekšlietu komisijai un Juridiskajai komisijai un noteikt, ka Juridiskā komisija ir atbildīgā komisija. Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta nodošanu komisijām, nosakot atbildīgo komisiju! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 91, pret un atturas - nav. Likumprojekts komisijām nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījumi Kredītiestāžu likumā” nodot Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta nodošanu komisijai, nosakot atbildīgo komisiju! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 89, pret un atturas - nav. Likumprojekts komisijai nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījumi likumā “Par darbinieku aizsardzību darba devēja maksātnespējas gadījumā”” nodot Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai un Sociālo un darba lietu komisijai un noteikt, ka Sociālo un darba lietu komisija ir atbildīgā komisija. Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta nodošanu komisijām, nosakot atbildīgo komisiju! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 91, pret un atturas - nav. Likumprojekts komisijām nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījumi Apdrošināšanas sabiedrību un to uzraudzības likumā” nodot Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai un Sociālo un darba lietu komisijai un noteikt, ka Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija ir atbildīgā komisija. Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta nodošanu komisijām, nosakot atbildīgo komisiju! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 89, pret un atturas - nav. Likumprojekts komisijām nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Finanšu instrumentu tirgus likums” nodot Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta nodošanu komisijai, nosakot atbildīgo komisiju! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 90, pret un atturas - nav. Likumprojekts komisijai nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina Saeimas Juridiskās komisijas iesniegto likumprojektu “Grozījums likumā “Par tautas nobalsošanu un likumu ierosināšanu”” nodot Juridiskajai komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija.

“Par” pieteikusies runāt deputāte Ingrīda Labucka. Lūdzu!

I.Labucka (Latvijas Pirmās partijas frakcija).

Cienījamā priekšsēdētāja! Cienījamie kolēģi! Es aicinu noteikti balsot “par” šo likumprojektu un arī par nākamo likumprojektu. Man tiešām ir gandarījums, ka Juridiskā komisija ātri un konstruktīvi šo jautājumu izskatīja vienā no savām augusta sēdēm. Man vienīgi žēl, ka mēs to neizdarījām maijā un varbūt kādu nevajadzīgu ambīciju dēļ noraidījām tos priekšlikumus, kuri tika izteikti no Latvijas Pirmās partijas puses par darbalaika pagarināšanu vēlēšanu komisijām. Tas pašlaik tiek izdarīts ar šiem likuma grozījumiem.

Es ceru, ka turpmāk mēs šādus jautājumus risināsim konstruktīvi, nevis pēdējā brīdī tieši pirms viena vai otra notikuma.

Aicinu atbalstīt šo un arī nākamo likumprojektu.

Sēdes vadītāja. “Pret” neviens deputāts nav pieteicies runāt.

Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta “Grozījums likumā “Par tautas nobalsošanu un likumu ierosināšanu”” nodošanu komisijai, nosakot atbildīgo komisiju. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 88, pret un atturas - nav. Likumprojekts komisijai nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina Juridiskās komisijas iesniegto likumprojektu “Grozījums Saeimas vēlēšanu likumā” nodot Juridiskajai komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta nodošanu komisijai, nosakot to par atbildīgo komisiju! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 90, pret un atturas - nav. Likumprojekts nodots komisijai.

Saeimas Prezidijs ierosina deputātu Grīnblata, Straumes, Tabūna, Dobeļa un Seiles iesniegto likumprojektu “Likums par Latvijas galvaspilsētu Rīgu” nodot Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai un Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijai un noteikt, ka Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija ir atbildīgā komisija.

“Pret” likumprojekta nodošanu komisijai pieteicies runāt deputāts Ēriks Zunda. Lūdzu!

Ē.Zunda (Tautas partijas frakcija).

Cienījamo priekšsēdētāj! Godātie kolēģi! Nav šaubu, ka Rīgas pašvaldība ir viena no pašām lielākajām - tās iedzīvotāju skaits simtkārtīgi pārsniedz vidējos Latvijas pašvaldību mērogus. Turklāt Rīga ir arī Latvijas galvaspilsēta. Tāpēc ir pamatoti, ka procedūras ziņā un arī institūciju veidojuma ziņā Rīgas pašvaldība varētu atšķirties no pārējām Latvijas pašvaldībām.

Es domāju, ka idejas līmenī - idejas līmenī, kolēģi, - jautājums par to, ka Rīgai būtu nepieciešams atsevišķs likums, būtu pamatots. Tāpēc tas veids, kādā tiek piedāvāts šo ideju realizēt ar šo likumprojektu, man liekas, rada varas haosu valstī, valsts pārvaldē, pašvaldību pārvaldi ieskaitot. Likumprojektā ir noteikts, ka Domei ir tādas pašas tiesības kā ministrijai un Domes priekšsēdētājs ir Ministru kabineta loceklis. Ar to tiek pateikts, ka pašvaldības vara tiek saplūdināta ar valsts centrālo varu. Tas ir pirmkārt.

Otrkārt. Ar to tiek ierobežotas Ministru prezidenta un Saeimas tiesības. Ministru prezidents ir tas, kas nominē ministru kandidatūras viņa veidojamā valdībā, un Saeima ir tā, kas dod uzticību Ministru kabinetam. Tagad uz vienu no Ministru kabineta locekļiem šī procedūra neattiektos, un par šādu apjomu tiktu samazinātas Saeimas un Ministru prezidenta pilnvaras.

Nākamais. Ar šo piedāvāto likumprojektu tiek sajaukts parasts pārvaldes princips... tas ir, nozaru pārvaldes princips tiek sajaukts ar teritoriālo pārvaldes principu. Ministru kabinets strādā pēc nozaru pārvaldes principa - katra ministrija ir atbildīga par noteiktu nozari visā Latvijas teritorijā. Savukārt pašvaldības ir atbildīgas par savu noteikto teritoriju. Savā teritorijā tās atbild par daudziem būtiskiem jautājumiem, bet savā kompetencē neiet ārpus savas teritorijas.

Ar šo likumprojektu tiek pārkāpts arī Eiropas Vietējo pašvaldību hartas nosacījums, kas nosaka, ka pašvaldības (es citēju) “uz savu atbildību” (tas nozīmē - patstāvīgi) risina tos jautājumus, kas ir viņu kompetencē; tās tos nesaskaņo nedz ar Ministru kabinetu, nedz arī ar citām pārvaldes institūcijām. Šinī likumprojektā tas nosacījums tiek atcelts - tiek ierosināts, ka Rīgai, atšķirībā no citām pašvaldībām, varbūt pat mazākām un administratīvi mazspējīgākām pašvaldībām, vairāki būtiski jautājumi tagad būtu jāsaskaņo ar Ministru kabinetu, bet savukārt citām pašvaldībām tas nebūtu jādara.

Bez tam, kolēģi, es gribētu atgādināt arī tiem, kas ir pozīcijā, ka valdība pašlaik gatavo jaunu likuma “Par pašvaldībām” redakciju. Cik es zinu, tur ir paredzēts jautājumu risināt tādā veidā, ka Rīgai ir paredzēta atsevišķa sadaļa. Jā, Rīga ir īpaša pašvaldība, un šo jautājumu var atrisināt divējādi - piedāvājot vai nu atsevišķu likumu, vai arī atsevišķu sadaļu likumā “Par pašvaldībām”. Abas idejas būtu atbalstāmas. Tā sakot, idejas līmenī viss ir kārtībā, bet tas realizācijas veids, kas ir piedāvāts, rada ļoti lietu haosu visā valsts pārvaldes sistēmā.

Tāpēc, atbalstot ideju, es aicinu neatbalstīt konkrēto likumprojektu.

Sēdes vadītāja. Runāt “par” pieteikusies deputāte Anna Seile.

A.Seile (frakcija “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK).

Godātie deputāti! Ne tikai Saeimas deputāti, bet pat pirmsskolnieki zina, ka Latvijas galvaspilsēta ir Rīga. Taču šo īpašo galvaspilsētas statusu faktiski nereglamentē nekādi īpaši nosacījumi un īpaši likumi. Šis ir pirmais mēģinājums panākt, lai Rīgai tiktu likumīgi piešķirts šis galvaspilsētas statuss. Lai sakārtotu attiecības starp valsti un pašvaldību un lai būtu iespēja atrisināt arī daudzos īpašuma jautājumus, un lai nodrošinātu sadarbību starp valsti un pašvaldību arī īpašuma izmantošanā, ir tapis šis likumprojekts. To ir sagatavojusi mūsu frakcija - “Tēvzemei un Brīvībai/LNNK” frakcija.

Manuprāt, Rīgā ir pārāk daudz problēmu sakrājies. Paskatīsimies kaut vai uz tām problēmām, kas ir radušās sakarā ar Rīgas pilsētas apbūvi! Ir nepieciešams, lai Rīgas pilsētas attīstības plāns tiktu apspriests ne tikai pašvaldības līmenī, bet arī valsts līmenī, jo Rīga ir Latvijas seja. It sevišķi tagad, iestājoties Eiropas Savienībā, ir katram jāredz: lūk, esam iebraukuši Latvijā, esam iebraukuši Rīgā, un tā ir mūsu lepnā galvaspilsēta! Taču atsevišķi Domes lēmumi, ja tie netiek saskaņoti ar Ministru kabinetu, reizēm var arī izjaukt šo līdzsvaru pilsētā un radīt lielas problēmas ne tikai Pieminekļu aizsardzības inspekcijai, bet arī visiem Latvijas iedzīvotājiem. Arī satiksmes organizēšana Rīgā ir ārkārtīgi svarīgs jautājums. Taču, manuprāt, tomēr vissvarīgākais ir tas, ka šis likumprojekts detalizēti reglamentē Domes sadarbību ar Ministru kabinetu. Un Zundas kunga pārmetums, ka nu jau Rīgas pilsētas pārstāvniecība Ministru kabinetā kļūs par vienu no ministrijām, nav vietā. Šeit ir izstrādāta arī kārtība, kādā nodrošināt Rīgas pilsētā demokrātisku lēmumu pieņemšanu, un ir ierosināts ieviest 5% barjeru vēlēšanās, lai nebūtu pārāk sadrumstalota Rīgas pašvaldības, Rīgas galvaspilsētas pārvaldīšana. Un, manuprāt, demokrātijas paraugs ir arī vairāku valsts funkciju nodošana Rīgas pilsētai. Un visas šīs normas ir paredzēts Rīgā ieviest tikai pēc nākamajām pašvaldības vēlēšanām. Manuprāt, mums ir pietiekami ilgs laiks - trīs lasījumi -, lai mēs tik tiešām rūpīgi izvērtētu mūsu unikālās galvaspilsētas statusu, sakārtotu likumdošanu, iesniegtu priekšlikumus.

Tāpēc aicinu visus atbalstīt šo likumprojektu un rūpīgi piedalīties tā apspriešanā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta nodošanu komisijām, nosakot arī atbildīgo komisiju! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 55, pret - 39, atturas - 1. Likumprojekts nodots komisijām.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Par Igaunijas Republikas, Latvijas Republikas un Lietuvas Republikas brīvās tirdzniecības nolīguma Apvienotās komitejas rezolūciju nr.1/2002 “Par grozījumiem Igaunijas Republikas, Latvijas Republikas un Lietuvas Republikas brīvās tirdzniecības nolīguma A protokolā”” nodot Ārlietu komisijai, Eiropas lietu komisijai un Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai un noteikt, ka Ārlietu komisija ir atbildīgā komisija. Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta nodošanu komisijām, nosakot arī atbildīgo komisiju! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 87, pret un atturas - nav. Likumprojekts nodots komisijām.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījumi Sabiedrības integrācijas fonda likumā” nodot Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta nodošanu komisijai, nosakot to par atbildīgo komisiju! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 92, pret - nav, atturas - 1. Likumprojekts nodots komisijai.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījums Informācijas atklātības likumā” nodot Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijai, un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta nodošanu komisijai, nosakot to par atbildīgo komisiju! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 89, pret un atturas - nav. Likumprojekts komisijai nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījums likumā “Par Eiropas konvenciju par Eiropas farmakopejas izveidi ar grozījumiem, kas izdarīti ar tās 1989.gada 16.novembra protokolu” nodot Ārlietu komisijai un Eiropas lietu komisijai un noteikt, ka Ārlietu komisija ir atbildīgā komisija. Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta nodošanu komisijām, nosakot arī atbildīgo komisiju! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 93, pret un atturas - nav. Likumprojekts nodots komisijā.

Nākamais darba kārtības jautājums - Saeimas lēmums “Par Inetas Ozolas iecelšanu par Rīgas pilsētas Centra rajona tiesas tiesnesi”.

Juridiskās komisijas vārdā - deputāte Ingrīda Labucka.

I.Labucka (Latvijas Pirmās partijas frakcija).

Saeimas Juridiskā komisija, izskatījusi tieslietu ministra virzīto lēmuma projektu “Par Inetas Ozolas iecelšanu par Rīgas pilsētas Centra rajona tiesas tiesnesi”, ir atbalstījusi šo lēmuma projektu un lūdz Saeimu to apstiprināt.

Sēdes vadītāja. Lūdzu deputātus balsot par lēmuma projektu! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 87, pret - nav, atturas - 3. Lēmums “Par Inetas Ozolas iecelšanu par Rīgas pilsētas Centra rajona tiesas tiesnesi” pieņemts.

Nākamais darba kārtības jautājums - lēmuma projekts “Par Jāņa Ernstsona iecelšanu par Jelgavas tiesas tiesnesi”.

Juridiskās komisijas vārdā - deputāte Ingrīda Labucka.

I.Labucka (Latvijas Pirmās partijas frakcija).

Juridiskā komisija, izskatījusi tieslietu ministra virzīto lēmuma projektu “Par Jāņa Ernstsona iecelšanu par Jelgavas tiesas tiesnesi”, ir atbalstījusi šā lēmuma projekta pieņemšanu.

Sēdes vadītāja. Lūdzu deputātus balsot par lēmuma projekta pieņemšanu! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 92, pret un atturas - nav. Lēmums “Par Jāņa Ernstsona iecelšanu par Jelgavas tiesas tiesnesi” pieņemts. Paldies.

Nākamais darba kārtības jautājums - lēmuma projekts “Par Dimitrija Zamjatina iecelšanu par Rēzeknes tiesas tiesnesi”.

Juridiskās komisijas vārdā - deputāte Ingrīda Labucka. Lūdzu!

I.Labucka (Latvijas Pirmās partijas frakcija).

Juridiskā komisija, izskatījusi tieslietu ministra virzīto lēmuma projektu “Par Dimitrija Zamjatina iecelšanu par Rēzeknes tiesas tiesnesi”, ir atbalstījusi šā lēmuma projekta pieņemšanu.

Sēdes vadītāja. Lūdzu deputātus balsot par lēmuma projekta pieņemšanu! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 90, pret - nav, atturas - 2. Lēmums “Par Dimitrija Zamjatina iecelšanu par Rēzeknes tiesas tiesnesi” pieņemts.

Nākamais darba kārtības jautājums - lēmuma projekts “Par Judītes Mauliņas iecelšanu par Jelgavas tiesas tiesnesi”.

Juridiskās komisijas vārdā - deputāte Ingrīda Labucka.

I.Labucka (Latvijas Pirmās partijas frakcija).

Juridiskā komisija, izskatījusi tieslietu ministra virzīto lēmuma projektu “Par Judītes Mauliņas iecelšanu par Jelgavas tiesas tienesi”, ir atbalstījusi šī lēmuma projekta pieņemšanu.

Sēdes vadītāja. Lūdzu deputātus balsot par lēmuma projekta pieņemšanu! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 89, pret - 1, neviens neatturas. Lēmums “Par Judītes Mauliņas iecelšanu par Jelgavas tiesas tiesnesi” pieņemts.

Saeimas Prezidijs ir saņēmis Juridiskās komisijas iesniegumu ar lūgumu izdarīt Saeimas 4.septembra sēdes darba kārtībā grozījumu - likumprojekta “Grozījums likumā “Par tautas nobalsošanu un likumu ierosināšanu”” izskatīšanu pirmajā lasījumā iekļaut pēc darba kārtības 71.jautājuma. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Likumprojekts darba kārtībā ir iekļauts.

Saeimas Prezidijs ir saņēmis Juridiskās komisijas lūgumu izdarīt grozījumus Saeimas šā gada 4.septembra sēdes izsludinātajā darba kārtībā, iekļaut tajā likumprojektu “Grozījums Saeimas vēlēšanu likumā” un izskatīt to pirmajā lasījumā pēc darba kārtības 72.jautājuma izskatīšanas. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Likumprojekts darba kārtībā iekļauts. Paldies.

Nākamais darba kārtības jautājums - lēmuma projekts “Par piekrišanu Saeimas deputāta Vladimira Buzajeva saukšanai pie administratīvās atbildības”.

Mandātu un iesniegumu komisijas vārdā - deputāte Ingrīda Labucka.

I.Labucka (Latvijas Pirmās partijas frakcija).

Mandātu un iesniegumu komisija, savā sēdē izskatījusi policijas virzītos materiālus par Vladimira Buzajeva saukšanu pie administratīvās atbildības, ir atbalstījusi šāda lēmuma pieņemšanu.

Sēdes vadītāja. Atklājam debates.

Deputāts Vladimirs Buzajevs.

Tā kā līdz pārtraukumam ir atlikušas tikai 3 minūtes, debates mēs varētu sākt pēc pārtraukuma.

Lūdzu deputātus reģistrēties ar identifikācijas kartēm!

Lūdzu zvanu! Reģistrācijas režīmu!

Kamēr tiek sagatavoti reģistrācijas rezultāti, uzklausīsim dažus paziņojumus.

Šodien Saeima sveic mūsu jubilārus, bet viens no šiem deputātiem diemžēl pilda pienākumu Briselē. Tas ir Aleksandrs Kiršteins, un acīmredzot ziedus mēs viņam pasniegsim kādā citā dienā, bet aplaudēt mēs varam. (Aplausi.)

Šodien mēs sveicam dzimšanas dienā deputāti Ingrīdu Labucku. Novēlam saulainu darbu šajā sesijā! (Aplausi.)

Vārds paziņojumam deputātam Indulim Emsim.

I.Emsis (Zaļo un zemnieku savienības frakcija).

Godātie kolēģi! Es aicinu jūs uz Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas sēdi pulksten 10.35 Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas telpās.

Sēdes vadītāja. Vārds paziņojumam deputātam Aigaram Pētersonam.

A.Pētersons (frakcija “Jaunais laiks”).

Cienījamie kolēģi! Publisko izdevumu un revīzijas komisijas sēde notiks pulksten 10.35 komisijas telpās.

Sēdes vadītāja. Vārds paziņojumam Solvitai Āboltiņai.

S.Āboltiņa (frakcija “Jaunais laiks”).

Juridiskā komisija lūdz pulcēties Dzeltenajā zālē pulksten 10.30.

Sēdes vadītāja. Vārds paziņojumam deputātam Staņislavam Šķesteram.

S.Šķesters (Zaļo un zemnieku savienības frakcija).

Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas deputātus lūdzu uz sēdi.

Sēdes vadītāja. Lūdzu Saeimas sekretāra biedru nolasīt reģistrācijas rezultātus.

A.Bartaševičs (Saeimas sekretāra biedrs).

Cienījamie deputāti! Nav reģistrējušies: Boriss Cilevičs, Aldis Kušķis, Ina Druviete, Ēriks Jēkabsons, Artis Kampars, Oskars Kastēns, Aleksandrs Kiršteins, Aigars Pētersons, Arvīds Ulme.

Paldies par uzmanību.

(Pārtraukums)

Sēdi vada Latvijas Republikas Saeimas priekšsēdētāja

Ingrīda Ūdre.

Sēdes vadītāja. Cienījamie kolēģi! Sākam debates.

Vārds deputātam Vladimiram Buzajevam.

V.Buzajevs (politisko organizāciju apvienības “Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā” frakcija).

Cienījamā priekšsēdētājas kundze! Cienījamie kolēģi! Manas deputāta darbības laikā Saeimā jau otro reizi izskata jautājumu par manu saukšanu pie administratīvās atbildības.

Pirmajā reizē runa bija par tikšanos ar vēlētājiem, kuru es rīkoju pie Ministru kabineta parādes ieejas. 200 cilvēki, kas tur bija sapulcējušies, izteica savu viedokli par denacionalizēto namu īrnieku diskriminācijas problēmu, un es ar gandarījumu varu atzīmēt, ka šī lieta sāk virzīties uz priekšu.

Patlaban likumprojekts “Par pašvaldību palīdzību dzīvokļa jautājumu risināšanā” atrodas tādā stāvoklī, kas ļauj uzlabot šīs kategorijas īrnieku, pārsvarā latviešu, situāciju. Lielākā daļa priekšlikumu, kurus ne bez manas personiskas līdzdalības tika izvirzījusi PCTVL frakcija, tika atkārtoti Valsts prezidentes argumentācijā, kad viņa nosūtīja likumprojektu otrreizējai caurlūkošanai, bet vēlāk tos atbalstīja arī Latvijas Pašvaldību savienība. Piemēram, aizvakar Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija konceptuāli atbalstīja nepieciešamību noteikt valsts mērķdotācijas pašvaldībām, kaut gan, lai panāktu problēmas civilizētu risinājumu, vajag kompleksi mainīt vēl veselu virkni citu likumu, to skaitā arī likumu “Par dzīvojamo telpu īri”. Un, ja priekš tam, lai panāktu, ka saprāta balss tiek sadzirdēta, vajag izvest cilvēkus ielās, tad PCTVL deputāti ir gatavi to darīt arī turpmāk.

Šodien izskatāmais gadījums skar 9.maija pasākumu Pārdaugavā, par kuru es pats personīgi atbildēju. Man tas ir liels gods, cienījamie kolēģi, jo mani tuvākie radi aizstāvēja Maskavu, Rostovu, Voroņežu un ieņēma Berlīni. Liels gods, jo, pēc municipālās policijas datiem, šajā pasākumā, kas ilga 12 stundas, piedalījās 180 tūkstoši cilvēku. Šis pasākums pēc sava mēroga šogad ieņem otro vietu aiz Dziesmu svētkiem, taču pēdējos rīkoja valsts, bet pirmo - mana partija “Līdztiesība”. Kaut gan “Līdztiesība” krasi izdalās uz jebkuras citas politiski orientētas partijas fona kontaktu ar vienkāršajiem ļaudīm līmeņa un biežuma ziņā, jebkura sabiedriskā organizācija, uzņemoties valsts funkcijas, nevar iztikt bez kļūmēm. Par dažām no tām man šodien arī nākas atbildēt. Un ceru, ka šīsdienas jautājuma izskatīšana Saeimā kļūs par pamudinājumu beidzot atzīst 9.maiju par oficiāliem svētkiem, kā arī piešķirt antihitleriskās koalīcijas veterāniem oficiālu statusu.

Kā parādīja šis eksperiments, tas atbilst vismaz dažu desmitu tūkstošu Latvijas iedzīvotāju vēlmēm. Problēmu ar kārtības nodrošināšanu šāda mēroga pasākumā bija ne mazums, un es esmu priecīgs, ka no politiski neitrālās municipālās policijas puses aizrādījumu nav. Administratīvā lieta tika ierosināta pēc Valsts drošības policijas iniciatīvas, jo tā jau iepriekš paredzēja, ka pie pieminekļa Pārdaugavā pulcēsies tautas ienaidnieki. Un pie tam vēl tā vēlas izkalpoties kadru “tīrīšanas” apstākļos.

No visa tā izriet gan argumentācijas nabadzība, gan ar neapbruņotu aci saredzamais politiskās objektivitātes trūkums. Man tiek inkriminētas trīs epizodes: mītiņa uzsākšana agrāk par pieteikumā norādīto laiku, cilvēku militārajā formā atrašanās dalībnieku vidū un karogu ar bijušās PSRS simboliku klātesamība. Par visām šīm epizodēm tika doti izsmeļoši rakstiski paskaidrojumi. Tie izsniegti arī jums uz rokas, un man negribētos atkārtoties.

Man liekas, ka Saeimas valdošais vairākums tādā pašā kārtā cieš no politiskās objektivitātes trūkuma. Un tomēr, aizstāvot sevi, man gribētos komentēt to administratīvās lietas daļu, kurā bez jebkāda pamata tiek apgalvots, ka es it kā esmu izvairījies no kontaktiem ar policiju, kas veltīgi pūlējusies mani sameklēt. Zālē esošie žurnālisti, kā arī abu Saeimas komisiju darbinieki zināja, ka mani var atrast gan dienā, gan naktī piecu minūšu laikā. Laikposmā no aprīļa līdz augustam es piedalījos un atbildēju par vismaz duci akciju organizācijā ar lozungu “Par brīvu izglītības valodas izvēli”. Pirmā no tām notika uz Anniņmuižas skolas pakāpieniem, klātesot dažiem desmitiem uztrauktu vecāku. Priekšpēdējā - 31.augustā Stacijas laukumā, kur tika izplatītas 3500 skrejlapas ar aicinājumu 4.septembrī piedalīties tikšanās pasākumā ar deputātiem. Piedaloties katrā no šādām akcijām, es pirmām kārtām meklēju tiesībsargājošo orgānu darbiniekus, stādījos priekšā, nosaucu savu amatu un devu viņiem sava mobilā tālruņa numuru. Visos šajos pasākumos tika ievērota sabiedriskā kārtība un nebija nekādu lozungu, kurus varētu atzīt par pretvalstiskiem.

Cienījamie kolēģi deputāti! 9.maija pasākumā tika savākti 13 000 no 100  000 parakstu par brīvu izglītības valodas izvēli, kurus bija paredzēts nodot valsts vadītājiem, bet šovakar Rīga kļūs par liecinieci tam, ka tūkstošiem ļaužu atkal izies ielās, lai aizstāvētu savas elementārās tiesības, kuras viņiem garantē no Latvijas puses uzņemtas starptautiskās saistības. Mēs, deputāti, organizējot šāda veida tikšanās, tikai izpildām savas priekšvēlēšanu saistības un tikai cenšamies panākt to, lai Latvija beidzot kļūtu par civilizētu valsti.

Ja pret mums netiks pielietoti zināmi līdzekļi no specdienestu arsenāla, tad arī šodien, tāpat kā tas bija 23.maijā, mūsu manifestācija kalpos par sabiedriskās kārtības ievērošanas paraugu, par cilvēka cieņas un tolerances pret svešiem uzskatiem apliecinājumu.

Bet pretējā gadījumā pasākuma organizētāji ir gatavi uzņemties zināmas personiskas neērtības un tikt pakļauti vajāšanām. Valdībai jau sen ir pienācis laiks saprast, ka jautājumā par skolām krievu kopiena nepiekāpsies. Pienācis laiks atgriezties pie 1919.gada Izglītības likuma, kad katram pie mazākumtautībām piederošam bērnam bija likumīgi garantētas tiesības iegūt izglītību dzimtajā valodā.

Paldies par uzmanību!

Sēdes vadītāja. Deputāts Juris Dobelis.

J.Dobelis (frakcija “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK).

Cienītie kolēģi! Varētu jau sākt ar Rūdolfa Blaumaņa stāstā teikto: “Buzajev, Buzajev, kā tu esi pārvērties!” Redziet, nav pagājis ne gads kopš pēdējā līdzīga satura jautājuma izskatīšanas. Atkal publisks pasākums, atkal pārkāpumi, atkal kaut kāda neveikla taisnošanās, kas robežojas ar aģitāciju. Un jūs domājat, ka tā ir pēdējā? Man ir lielas šaubas, ka tā tas būs. Un te jau sāk veidoties tāds mocekļa tēls - Buzajevs Vajātais.

Redziet, bija tāds Ivans Briesmīgais. Nu, Buzajevs Briesmīgais nesanāk, tad vismaz vajag kaut ko citu izveidot.

Šodien mēs, protams, nobalsosim. Labi, nobalsosim, būs kārtējais sods... Starp citu, protokolus sastādīja nevis Saeimas deputāti. Protokolus sastādīja oficiālas amatpersonas, un protokolos ir fiksēti pārkāpumi. Es domāju, mēs varētu ticēt mūsu policistiem, ka viņi ir godprātīgi pildījuši savus pienākumus. Bet kas tad notiks tālāk?

Cienītie kolēģi! Tieši šodien, 4.septembrī atkal mūsu nemiera pilnais gaismas nesējs un vēl daži “mocekļi”, apspiestie un pazemotie, izraus sirdis vai kādus citus orgānus no savas miesas un dosies uz tikšanos. Redziet, viņi tikšoties ar vēlētājiem: pūtīs orķestris, sitīs bungas, daži pārdzersies kā lopi, un tas viss sauksies “tikšanās ar vēlētājiem”. Pēc tam mēs gaidīsim policijas iesūtītus protokolus, aprakstus, varbūt vairāki nosodāmie beidzot būs.

Kur tad nu… Vai tad viens pats Buzajevs par visu atbildēs? Taču viņš jau ir izteicis savu gatavību tur iet un atkal kārtējo reizi cīnīties.

Redziet, nevajadzētu īpaši brīnīties, ja ālējas kaut kāds pastulbs puišelis, kuru vecāki onkuļi grib uztaisīt par kaut kādu īpašu taisnības cīnītāju, un ja tas bērnelis no izrādītās uzmanības laimē un priekā staro un samulst. Reizēm pat rāda mēli, un tad izmanīgi krievu žurnālisti šo mēles rādīšanu ieliek laikrakstu pirmajās lappusēs.

Taču ir pavisam cita lieta, ja sabiedrību apzināti mēģina tracināt cilvēki, kuri - patīk mums tas vai nepatīk - sēž vēlētā postenī. Un par to būtu īpaši jārunā. Neskatoties uz to, ka pašu šīs partijas biedru atbalstīta amatpersona Rīgas Domē ir vairākkārt atteikusi pieteikto mītiņu, neskatoties uz to, ka tiesa ir atzinusi šo atteikumu par pamatotu, vēlētās personas par visu varīti tomēr grib tracināt cilvēkus tieši Rīgas centrā un ļoti ākstīgā veidā to nosauc par tikšanos ar vēlētājiem.

Izmantojot savu atrašanās vietu Saeimā, viņi ir piebāzuši visas kastītes ar lapelēm, un tur skaidri un gaiši ir uzrakstīts, ka, neskatoties uz atteikumu, lūk, šodien tur un tur tikos un tikos notiks miermīlīgs mītiņš. Kas tad ir devis atļauju šādam mītiņam? Arī attiecīgajā laikrakstā tieši tā ir pateikts: “Nāciet šodien tikos un tikos uz mītiņu!” Ar visiem orķestriem un citām piedevām. Un kā jau īsti pagrīdes cīnītāji, šo lapeli, ko mums ir “iesmērējuši” kastītēs, parakstījis nav neviens. Tikai tur ir minēts kaut kāds Krievu skolu aizstāvības štābs. Un tad rodas jautājums, jo nav lietuviešu skolu aizstāvības štāba, nav igauņu, poļu, ukraiņu, baltkrievu vai ebreju skolu aizstāvības štāba, nav neviena cita no vairākiem desmitiem tautību, kas mīt Latvijā, skolu aizstāvības štāba. Nē, viņi ir vienīgie, kuriem vienmēr un visur visi dara pāri.

Jā! Pazemotie un apspiestie diemžēl ir politikāņi, turklāt ne tikai krievi, bet ļoti bieži arī dažādu citu tautību pārstāvji, kuriem tas ir veikls ierocis sava politikānisma demonstrēšanai.

Un tagad man ir jautājums, cienītie kolēģi, jums visiem: “Kā mums tomēr to vērtēt? Cik ilgi mēs varam pieļaut šādu ņirgāšanos, šādu ākstīšanos?” Pieauguši cilvēki, kuri sevi vismaz uzskata par esošiem pie pilna saprāta. Viens otrs sevi vēl nosauc par doktoru. Lūk, viņi ālējas šādi!

Mūsu uzdevums ir panākt, lai miers virs zemes un cilvēkiem labs prāts. Šķiet, sabiedrībai tas visvairāk ir vajadzīgs, bet šitiem te “sarkanās miglas” pūtējiem un visiem viņu apmaksātajiem pakalpiņiem tas taču nav pieņemams. Viņiem ir vajadzīgs, lai Latvijā būtu ālēšanās, trakošana, mērkaķošanās. Vakar jau arī skraidīja ar saviem plakātiem, tikai izgāzās kārtējo reizi. Viņiem vajadzīgs troksnis - un jo skaļāk, jo labāk! Un, jo vairāk viņus kāds kaut kur aiztiks, jo lielāka būs brēkšana par kārtējiem pazemojumiem. Paskatieties, kādas vienam otram no viņiem ir valodas zināšanas! Paskatieties uz viņu spējām apgūt kaut ko! Ir pagājuši 12 neatkarības gadi, bet pēc šiem 12 neatkarības gadiem mums joprojām ir jārunā par tik vienkāršām lietām. Kauna tur nav! Par to nav ko runāt! Tie ir tādi cilvēki, kas vienkārši nezina šādu
vārdu - kauns.

Un tāpēc es domāju, ka ir arī Saeimai jāielūkojas savos dokumentos - pirmkārt, Kārtības rullī un, otrkārt, vairākos likumos (piemēram, likumā par sapulcēm, gājieniem un piketiem) un jāpaskatās, ko var izmainīt, lai vienu otru padullu prātiņu atvēsinātu. Tad varbūt sāksies miermīlīgākas sarunas. Jo pirmām kārtām jau tā ir vieta, kur ir mītiņot aizliegts… Oficiāla amatpersona ir jau vairākas reizes aicinājusi nerīkot tur mītiņu… nē, tieši tajā vietā, obligāti tieši tajā vietā viņš tiksies ar vēlētājiem, tādējādi traucējot citiem cilvēkiem! Tā ir sabiedriska vieta. Kad bija runa par ideju, tad tika piedāvāta simt un viena cita vieta, kur varēja tikties, kur varēja runāt… Nē, mums vajag Rīgas centru! Lai mūs redz! Lai mūs dzird! Lai mūs ievēro! Lai mēs varētu tikt atkal ievēlēti! Nu jau ne tikai Saeimā, bet arī Eiropas Parlamentā. Visa tā lietiņa ir skaidra un saprotama.

Tiešām žēl, ka pieauguši cilvēki tā vietā, lai strādātu pie likumiem, tā vietā, lai te atnāktu un kādu prātīgu vārdu pateiktu… Es ceru, ka pēc manas runas daži atnāks un sarunās kārtējās muļķības un es izmantošu savas tiesības otrreiz to pašu atstāstīt. Jo es redzu, ka nu nav cilvēkam iekšā… Nu, ja nav iekšā, tad nu, protams, no viņa ir grūti ko izspiest. Un tad ķeras pie tā paņēmiena, pie kā visu laiku ir ķērušies, - tikšanās ar vēlētājiem un tukša muldēšana. Un es jums garantēju, ka arī nākamais no viņiem, kas nāks te runāt, tukši muldēs.

Pagaidām - paldies par uzmanību. (Aplausi.)

Sēdes vadītāja. Deputāts Nikolajs Kabanovs.

N.Kabanovs (politisko organizācijas apvienības “Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā” frakcija).

Lai nenodarbotos ar muldēšanu, runāšu īsi.

Atšķirībā no jums, cienījamie Saeimas deputāti, Vladimirs Buzajevs ir drosmīgs cilvēks. (No zāles dep. J.Dobelis: “Kur tu slaucīji savu seju?”)

Šodien apspriežamais jautājums tieši neskar Vladimiru. Šā gada 9.maijā viņš netraucēja kārtību. Par ko tad šodien tiek plānots sodīt Vladimiru Buzajevu? Iznāk, ka par sarkano karogu. Taču no deputātiem piedāvātajā fotogrāfijā absolūti nav iespējams noskaidrot, kas tas bija par karogu. Mums atliek tikai noticēt mūsu tiesībsargājošajiem orgāniem, ka tas bija PSRS karogs. Bet varbūt tas bija Vjetnamas, Ķīnas vai Albānijas karogs? Šis ir mēģinājums kaitēt krievu kopienai. Šis mēģinājums notiek dienā, kad PCTVL frakcijas deputāti grib tikties ar vēlētājiem. Bet mēs tiksimies ar tautu, kur vēlamies!

Lūdzu nedot piekrišanu deputāta Buzajeva saukšanai pie administratīvās atbildības.

Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītāja. Deputāts Pēteris Tabūns.

Es atvainojos, deputāts Pēteris Tabūns!

P.Tabūns (frakcija “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK).

Sveicināti, jauno darba cēlienu sākot! Nu redziet, te jau ir tas variants, ka ar varu jau sāk ieņemt tribīni: lai gan tiku pieteikts es, Pliners jau ir bez pieteikšanas tribīnē. Tādas ir un būs vēl ilgi viņu metodes.

Ziniet, par Buzajevu varētu vispār nerunāt. Tas ir drīzāk nožēlas vērts, ja tas nebūtu pārāk nopietni. Tas viss, kas stāv aiz buzajeviem, plineriem un tā tālāk, - par to es esmu jau kādu reizi runājis šeit no Saeimas tribīnes...

Redziet, šī viņu nekaunība, šī uzmācība un viss pārējais, ko viņi dara, tautas vai krievvalodīgo, it īpaši nepilsoņu, musināšana, vistīrākā musināšana, kas notiek visus šos neatkarības gadus... Ziniet, to visu varētu palaist gar ausīm, jo mēs ejam savu neatkarības ceļu, un neizdosies buzajeviem un plineriem pavērst notikumu gaitu citā virzienā! Mēs ejam uz Eiropas Savienību un uz NATO. Bet bēdīgi tas, ka mēs paši pakļaujamies viņu trakošanai. Pakļaujamies! Pēdējais piemērs ir izglītības sistēmas reforma ar nākamo gadu. Skaidri un gaiši likumā bija ierakstīts, ka nākamajā gadā 10.klasēs krievu skolās vai skolās ar mācībām krievu valodā jāpāriet uz mācībām latviešu valodā. Un kāds bija šo buzajevu, plineru trakošanas rezultāts? Piekāpšanās! Kārtējo reizi! Nupat... Nu jau ir programmās paredzēts, ka būs 60 procenti un 40 procenti... ka vairs nepāries uz latviešu valodu. Mani uztrauc tieši šīs lietas - šī nepārtrauktā piekāpšanās. Kāpēc mēs to darām? Viņu klaigāšanas dēļ? Viņu nekaunības dēļ? Kāpēc mēs piekāpjamies? Kas mūs uz to spiež, kas mums to liek? Tā mūsu piekāpšanās ir kā tāda īpaša barība, kas viņus uzmundrina, kas viņiem liek atkal un atkal būt gataviem uz visvisādām aktivitātēm, uz pretvalstiskām aktivitātēm. Viņi arī 4.septembrī rīko šo mītiņu pretvalstiski.

Lūk! Mani uztrauc šīs lietas, kas notiek. Šis ir tikai sākums. Faktiski Buzajevu un Buzajevam līdzīgos vajadzētu saukt nevis pie administratīvās atbildības, bet pie kriminālatbildības. Pie kriminālatbildības par naida kurināšanu starp tautām. Par naida kurināšanu! Tā ir vistīrākā naida kurināšana! Un bēdīgi tas, ka krievvalodīgā prese atbalsta šos. Es domāju, ka valsts drošības iestādēm beidzot vajadzētu ķerties pie tā un aprunāties ļoti nopietni, jo tur pārkāpts ir ne viens vien likuma pants. Tas, ko dara krievvalodīgā prese, - tā ir vistīrākā naida kurināšana. Tur par lojalitāti pret valsti, pret latviešiem kā pamatnāciju vispār nav runa un nevar būt runa. Tas ir vienkārši nepiedodami!

Un tāpēc nākotnē vajadzētu vērsties ar īpašu bardzību pret šādiem cilvēkiem, pret musinātājiem. Viņi jau nestrādā šo cilvēku labā, viņi nestrādā šo nepilsoņu labā. Ja viņi to darītu, viņi piekoptu pilnīgi citas, pavisam citas metodes: viņi skaidrotu, kā šeit, Latvijā, dzīvot, tiem, kuri vēl nav sapratuši. Bet viņi nodarbojas ar kaut ko pavisam citu.

Tāpēc es drīzāk vēršos pie jums, cienījamie kolēģi, un pie visiem, arī tiem, kas mūs klausās, lai patiešām mēs neļautu… atkal un atkal nepiekāptos viņiem, jo viņiem nekad nebūs gana. Nekad nebūs gana! Paldies.

Sēdes vadītāja. Deputāts Jakovs Pliners. Lūdzu.

J.Pliners (politisko organizāciju apvienības “Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā” frakcija).

Godājamais Prezidij! Cienījamie deputāti! Jūs nupat aplaudējat Dobeļa kungam, it kā viņš būtu klauns. Es neuzskatu, ka viņš ir klauns, es viņam neaplaudēju.

Viņš pieminēja... Un, jā, bija akmentiņš manā dārziņā - par manu doktora disertāciju. Pirms septiņiem gadiem es to aizstāvēju. Par to nobalsoja ne tikai Latvijas Universitāte, bet arī citu augstskolu 11 profesori. Desmit no viņiem bija latvieši, un viena bija cittautiete. Tātad, ja viņš ir gudrāks par viņiem, lai viņš to pierāda.

Dobeļa kungam un dažiem citiem nebija skaidrs, kas notiks šodien. Šodien notiks tikšanās ar PCTVL frakcijas deputātiem. To atļauj Latvijas Satversme, to atļauj mūsu likumdošana, un, ja kāds to nezina, var palasīt vēlreiz dokumentus.

Man ir kauns, ka mēs šodien izskatām jautājumu, kuru mēs izskatām. Pirmām kārtām, cik es sapratu, jau sen ir beidzies atbildības termiņš. Un, ja tas tā ir - es tomēr neesmu jurists -, tad mēs lieki tērējam tautas līdzekļus, apspriežot šo jautājumu.

Nākamais. Par ko deputātu Buzajevu apvaino? Par to, ka pusstundu agrāk uzsāka pasākumu. Par to, ka divi veterāni izgāja uz tribīni runāt Sarkanās armijas uniformā, kurā viņi karoja pret fašismu. Un, ja viņi toreiz nebūtu uzvarējuši, es esmu pārliecināts, ka šodien šeit nebūtu ne Latvijas, ne latviešu, ne latviešu valodas.

Es zinu ģenerāli Seigaļu. Viņš dzīvo Rīgā. Viņš brauc uz Izraēlu uz 9.maiju un staigā tur padomju uniformā jeb Sarkanās armijas uniformā ar visām medaļām, un neviens viņu nesoda.

Es pazīstu pulkvedi Sergejevu, kurš dzīvo Latvijā, kurš brauc uz Berlīni uz 8. un 9.maiju un tur arī staigā padomju uniformā ar visiem ordeņiem un medaļām, un viņu arī neviens nesoda.

Par karogiem. Es biju tur 9.maijā. Sarkanos karogus redzēju. To padomju simboliku, kas ir aizliegta, neredzēju. Vai bija vai nebija, nu, nezinu. Katrā ziņā es uzskatu, ka visiem mums tas ir pazemojoši, ka mums jāizskata tāds jautājums, un, bez šaubām, aicinu balsot “pret”.

Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītāja. Deputāts Juris Dobelis - otro reizi.

J.Dobelis (frakcija “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK).

Cienītie kolēģi! Šķiet, pēdējā runa jums ļoti skaidri šeit pierādīja, cik nepieciešams ir domāt par grozījumiem vairākos likumos. Te jau pats vainīgais atzinās. Atnāca uz tribīni un pateica, kas viņš tāds ir. Tā ka nav ko brīnīties, ka būs pie tā jāstrādā.

Ja jums nav kauna izmantot likumu sev vēlamā gaisotnē, ja jūs neesat vēl līdz šim sapratuši, kas ir likuma gars un kas ir likuma burts, un ja jūs burtiski izmantojat kaut kādu vārdu salikumu, lai ākstītos Rīgas centrā, tad diemžēl ir likums nedaudz jāpalabo un jānosaka šis un tas precīzāk.

Par tiem sarkanajiem karogiem. Ak tad žēl gan, ka ir aizliegts tos lietot! Žēl, ka ir aizliegts lietot okupantu armijas uniformas? Žēl, vai ne?

Protams, kādam no jums ir liels prieks noslaucīt savu sasvīdušo ģīmi mūsu valsts karogā. Jā, to jūs jau esat pierādījuši. Acīmredzot vēl kaut kāda tieksme uz to ir. Tā ka nebrīnīsimies! Jūs jau ar saviem vārdiem skaidri pierādāt, kas jūs tādi esat. Un tā tukšā runāšana būs tāda, kāda tā ir bijusi, un nekas tur nemainīsies. Un tāpēc es vēlreiz skaidri un gaiši pasaku: ir jānosaka tas, ka nekādas šādas publiskas ākstīšanās, kuras tiek nosauktas par tikšanos ar vēlētājiem, nav pieļaujamas. Ja ir godīga vēlēšanās runāt par lietu, var atrast, kur to darīt un kā to darīt. Šādas tikšanās ir tikai izrādīšanās un vēlēšanās sev pievērst uzmanību. Pirmkārt sev, ne jau jautājuma būtībai! Šī dižošanās, šī plātīšanās: tik un tik profesoru, tik un tik doktoru un vēl kādu tur citu, redziet, man piešķīra!... Es tomēr nevar piekrist tam, ka šāds cilvēks ir spējīgs šeit runāt kaut kādā doktora līmenī. Jo tā runāšana par tiem sarkanajiem karogiem un par tām uniformām ir skolaspuikas līmenī. Tāds dzimis un tāds izaudzis!

Un, ja ir runa par sodīšanu, es atkārtoju vēlreiz: ne jau mēs sastādījām protokolus. To darīja amatpersonas. Ir vairāki pārkāpumi. Kāpēc vēl un vēlreiz šeit skan viens un tas pats uzvārds? Kāpēc atkal šis pats uzvārds šeit skan šodien un skanēs arī rīt un parīt? Tātad acīmredzot kaut kas nav kārtībā ar mūsu likumiem. Atkārtoju vēlreiz, ka, protams, visam ir jāpieiet ar vēsu prātu un šie uzsvari likumā ir jāieliek ļoti precīzi, lai novērstu ļaunprātību. Jo vēlētas amatpersonas pirmais un galvenais pienākums ir strādāt valsts interesēs. Taču man vienam otram būs jājautā: kuras valsts interesēs jūs strādājat, kuras valsts interesēs jūs šeit nākat un runājat?

Sēdes vadītāja. Deputāts Jakovs Pliners. Otro reizi. Lūdzu!

J.Pliners (politisko organizāciju apvienības “Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā” frakcija).

Es gribu piekrist Dobeļa kungam, ka mums jāmaina mūsu likumi un pirmām kārtām likums par izglītību. Tik un tik gadus ar putām uz lūpām daži, arī šeit sēdošie deputāti, pierādīja visiem, ka tikai valsts valoda - tas ir normāli un reāli, un tā tālāk. Es domāju par saturu. Ja likumā ir rakstīts, ka mācībām jānotiek tikai valsts valodā, tas nozīmē, ka arī krievu valoda būs jāmāca valsts valodā un angļu valoda būs jāmāca valsts valodā, un vācu valoda būs jāmāca valsts valodā. Nu, atvainojiet, tās ir muļķības! Šodien mēs it kā izdarījām soli uz priekšu: 60% no stundām jeb pieci mācību priekšmeti…

Sēdes vadītāja. Cienījamais Plinera kungs, es gribētu atgādināt, ka mēs apspriežam jautājumu par deputāta Vladimira Buzajeva saukšanu pie administratīvās atbildības! (No zāles dep. J.Dobelis: “Doktora līmenis!”)

J.Pliners. Jums ir taisnība, bet žēl, ka jūs iepriekšējam runātājam to pašu neatgādinājāt. Un, ja tas, ko viņš teica, bija par lietu, tad kāpēc nav par lietu tas, par ko runāju es?

Tātad, varbūt cienot dāmu, bet ne tos, kuri tur murmulēja, es vēlreiz aicinu balsot “pret”!

Sēdes vadītāja. Deputāts Gundars Bērziņš - par deputāta Vladimira Buzajeva saukšanu pie administratīvās atbildības.

G.Bērziņš (Tautas partijas frakcija).

Par Buzajeva kunga sodīšanu. Kāpēc šāda situācija ir radusies? Kāpēc šādi pasākumi un citas lietas iegūst arvien pieaugošu intensitāti? Un tagad es citēšu Tabūna kunga teikto. Jūs jautājat: kāpēc mēs viņiem piekāpjamies? Kas stimulē uz šādām aktivitātēm šīs grupas? Notikusi ir radikāla politikas maiņa latviešu valodas ieviešanā skolās. Vārds “tikai” ir simbols. Jūsu pārstāvji valdībā ir nobalsojuši par svītrošanu. Jūs nākamajā sēdē visi kopā kā mīļie brālīši balsosiet par to. Un tas jau provocē šādus pasākumus, un tas ir tikai teātris. Un tas, ka vakardien izglītības un zinātnes ministrs pateica… un to pateica arī kolēģi… ir notikusi radikāla piekāpšanās. “Jaunais laiks” jau apspriež jautājumu par valdības veidošanu kopā... Un kas tad provocē šādus pasākumus? Runājat jūs skaisti, bet jūs esat piekāpušies. Un, kā jūs spiež, tā jūs piekāpsieties tālāk un kopā sēdēsiet valdībā. Un izšķirošais balsojums būs nākamais. Nespēlējiet te teātri! Latviešu valodai ir jātiek ieviestai stingri. Nekādās darbmācībās, nekādās fizkultūrās. Obligātajos valsts eksāmenu priekšmetos. Obligāti!

Tabūna kungs un Dobeļa kungs! Skatīsimies, kā jūs to darīsiet! Ja jūs ar savām rokām to izdarīsiet, tad šādu pasākumu skaits tikai pieaugs. Jūs jau provocējat šādu pasākumu skaita pieaugumu. Vajag lietas darīt, risināt problēmas, nevis tukši runāt!

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

Lūdzu deputātus balsot par lēmuma projektu “Par piekrišanu Saeimas deputāta Vladmimira Buzajeva saukšanai pie administratīvās atbildības”. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 72, pret - 21, atturas - 1. Lēmums pieņemts. Paldies.

Nākamais darba kārtības jautājums - lēmuma projekts “Par priekšlikumu iesniegšanas termiņa pagarināšanu”.

Juridiskās komisijas vārdā - deputāte Ingrīda Labucka.

I.Labucka (Latvijas Pirmās partijas frakcija).

Cienījamie kolēģi! Saeimas Juridiskā komisija ir izveidojusi īpašu apakškomisiju darbam ar Kriminālprocesa likumu. Mūsu apakškomisija sanāca uz savu sēdi un, izvērtējusi situāciju ar šo ļoti apjomīgo likumprojektu, ir nonākusi pie secinājuma, ka noteiktais priekšlikumu iesniegšanas termiņš, tas ir, 10.septembris, ir par īsu, jo diemžēl vasaras periodā rinda institūciju, kas gatavo priekšlikumus uz otro lasījumu, nav paspējušas to izdarīt. Un tāpēc lūdzam pagarināt priekšlikumu iesniegšanas termiņu līdz 15.oktobrim, un šādu lēmumu ir atbalstījusi arī Juridiskā komisija.

Sēdes vadītāja. Lūdzu deputātus balsot par lēmuma projektu! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 91, pret un atturas - nav. Kriminālprocesa likumprojekta otrajam lasījumam priekšlikumu iesniegšanas termiņš ir pagarināts līdz 2003.gada 15.oktobrim.

Saeimas Prezidijs ir saņēmis Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas lūgumu. Savā šā gada 4.septembra sēdē komisija izskatīja likumprojektu “Grozījumi “Likumā par ostām”” un pieņēma lēmumu atbalstīt minēto likumprojektu izskatīšanai Saeimas sēdē pirmajā lasījumā, un lūdz to iekļaut Saeimas 4.septembra sēdes darba kārtībā. Vai deputātiem ir iebildumi? (Starpsaucieni: “Ir!”)

Ja deputātiem ir iebildumi, tad, lūdzu, balsosim par likumprojekta “Grozījumi “Likumā par ostām”” iekļaušanu 4.septembra sēdes darba kārtībā izskatīšanai pirmajā lasījumā! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 53, pret - 39, atturas - 1. Likumprojekts iekļauts darba kārtībā.

Saeimas Prezidijs ir saņēmis Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas lūgumu iekļaut likumprojektu “Grozījumi Rīgas brīvostas likumā”, kas sagatavots izskatīšanai pirmajā lasījumā, šā gada 4.septembra sēdes darba kārtībā. Likumprojekts ir izskatīts komisijā.

Vai deputātiem ir iebildumi? (Starpsaucieni: “Ir!”) Lūdzu, balsosim par likumprojekta “Grozījumi Rīgas brīvostas likumā” iekļaušanu 4.septembra sēdes darba kārtībā un izskatīšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 53, pret - 40, atturas - 1. Likumprojekts darba kārtībā iekļauts. Paldies!

Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts “Par norēķinu galīgumu maksājumu un vērtspapīru norēķinu sistēmās”. Pirmais lasījums.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā - Baiba Brigmane.

B.Brigmane (frakcija “Jaunais laiks”).

Cienījamā priekšsēdētāja! Cienījamie kolēģi! Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija piedāvā strādāt ar dokumentu nr.896 un izskatīt likumprojektu “Par norēķinu galīgumu maksājumu un vērtspapīru norēķinu sistēmās” pirmajā lasījumā.

Likumprojekta pieņemšana nodrošinās Eiropas Parlamenta un Padomes direktīvas “Par norēķinu galīgumu maksājumu un vērtspapīru norēķinu sistēmās” ieviešanu Latvijā. Latvijas kredītiestādes varēs tieši un bez starpniekiem piedalīties Eiropas Savienības valstu maksājumu sistēmās, ērtāk un ātrāk veikt starpvalstu pārvedumus eirovalūtā. Tas veicinās mūsu valsts ekonomikas attīstību.

Likums garantēs ārvalstu investīcijām lielāku drošību Latvijas maksājumu sistēmās un arī neapšaubāmi veicinās lielāku ārvalstu kapitāla piesaistīšanu Latvijai un stiprinās finanšu tirgus stabilitāti.

Lūdzu izskatīt šo likumprojektu pirmajā lasījumā!

Sēdes vadītāja. Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta pieņemšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 89, pret un atturas - nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā pieņemts.

Lūdzu, par priekšlikumu iesniegšanas termiņiem!

B.Brigmane. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš - 11.septembris.

Sēdes vadītāja. Citu priekšlikumu nav. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš otrajam lasījumam - 11.septembris. Paldies!

Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts “Grozījumi Kredītiestāžu likumā”. Pirmais lasījums.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā - deputāte Baiba Brigmane. Lūdzu!

B.Brigmane (frakcija “Jaunais laiks”).

Cienījamie kolēģi! Lai Kredītiestāžu likumā nerastos pretrunas ar likumu “Par norēķinu galīgumu maksājumu un vērtspapīru norēķinu sistēmās”, Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija piedāvā izskatīt attiecīgos grozījumos Kredītiestāžu likumā un veikt tajā nepieciešamās izmaiņas atbilstoši iepriekš minētā likuma normām.

Lūdzu pieņemt šo likumprojektu pirmajā lasījumā!

Sēdes vadītāja. Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta pieņemšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 86, pret - nav, atturas - 1. Likumprojekts pirmajā lasījumā pieņemts.

Lūdzu, par priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam!

B.Brigmane. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš - 11.septembris.

Sēdes vadītāja. Citu priekšlikumu nav. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš - 11.septembris. Paldies!

Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts “Grozījums likumā “Par uzņēmumu un uzņēmējsabiedrību maksātnespēju””. Pirmais lasījums.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā - deputāte Baiba Brigmane.

B.Brigmane (frakcija “Jaunais laiks”).

Komisijas vārdā piedāvāju pirmajā lasījumā izskatīt likumprojektu “Grozījums likumā “Par uzņēmumu un uzņēmējsabiedrību maksātnespēju””. Šos grozījumus ir nepieciešams veikt, lai likumā “Par uzņēmumu un uzņēmējsabiedrību maksātnespēju” nerastos pretrunas ar likumu “Par norēķinu galīgumu maksājumu un vērtspapīru norēķinu sistēmās”. Ir nepieciešams veikt attiecīgās izmaiņas, un tāpēc es lūdzu pieņemt šos grozījumus pirmajā lasījumā!

Sēdes vadītāja. Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta pieņemšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 87, pret un atturas - nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā pieņemts.

Lūdzu, par priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam!

B.Brigmane. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš - 11.septembris.

Sēdes vadītāja. Citu priekšlikumu nav. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš otrajam lasījumam - 11.septembris. Paldies.

Nākamais darba kārtības jautājums ir likumprojekts “Grozījums likumā “Par tautas nobalsošanu un likumu ierosināšanu””. Pirmais lasījums.

Juridiskās komisijas vārdā - deputāte Solvita Āboltiņa.

S.Āboltiņa (frakcija “Jaunais laiks”).

Cienījamie kolēģi! Juridiskā komisija, pamatojoties uz Centrālās vēlēšanu komisijas informāciju, savā sēdē izskatīja jautājumu par to, ka pašreiz attiecībā uz vēlēšanām ir trīs likumi. Šajos likumos ir noteikti dažādi laiki, kad cilvēki var piedalīties vēlēšanās. Centrālā vēlēšanu komisija bez tam ir veikusi arī aptauju, lai noskaidrotu cilvēku viedokli, vai laiks no pulksten 8.00 līdz 20.00 ir pietiekams, ja cilvēki grib izteikt savu politisko gribu un piedalīties vēlēšanās. Rezultāti bija tādi, ka 40,5% cilvēku vērtējums bija tāds, ka laiks no 8.00 līdz 20.00 nav pietiekams, jo tomēr samērā daudz cilvēku strādā maiņās, un tātad ir nepieciešamas vismaz garākas vakara stundas.

Līdz ar to Juridiskā komisija izstrādāja likuma grozījumus, kur noteica, ka arī likumā “Par tautas nobalsošanu un likumu ierosināšanu” šī norma, šis laiks, kurā cilvēki var piedalīties vēlēšanās, ir no 7.00 rītā līdz 22.00 vakarā, nevis no 8.00 rītā līdz 20.00 vakarā.

Tātad Juridiskā komisija atbalstīja šāda grozījuma pieņemšanu. Un Juridiskā komisija lūdz arī Saeimu atbalstīt šā likumprojekta pieņemšanu pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta pieņemšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 91, pret - 1, neviens deputāts neatturas. Likumprojekts pirmajā lasījumā pieņemts.

S.Āboltiņa. Pamatojoties uz to, ka jau 20.septembrī notiks tautas nobalsošana un ka arī šiem 40,5% cilvēku būtu ļoti svarīga tieši šī balsošanas laika pagarināšana, Juridiskā komisija ir atzinusi minēto likumprojektu par steidzamu.

Sēdes vadītāja. Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta atzīšanu par steidzamu... Komisija lūdz noteikt steidzamību, tad par šo steidzamību būtu jābalso pirms tam.

Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta atzīšanu par steidzamu! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 90, pret - 1, atturas - 1. Likumprojekts atzīts par steidzamu.

Nākamais darba kārtības jautājums... Es atvainojos! Lūdzu, miniet priekšlikumu iesniegšanas termiņu un termiņu, kad likumprojekts tiks izskatīts otrajā lasījumā!

S.Āboltiņa. Tā kā šis jautājums tiešām visiem ir ļoti svarīgs un tas ir tīri tehnisks, jo tiek mainīts tikai laiks, es lūgtu Saeimu atbalstīt šā likumprojekta pieņemšanu šodien uzreiz jau otrajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Lūdzu, balsosim par likumprojekta “Grozījums likumā “Par tautas nobalsošanu un likumu ierosināšanu”” pieņemšanu otrajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 92, pret - 1, neviens neatturas. Likums “Grozījums likumā “Par tautas nobalsošanu un likumu ierosināšanu”” pieņemts. Paldies.

Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts “Grozījums Saeimas vēlēšanu likumā”. Pirmais lasījums.

Juridiskās komisijas vārdā - deputāte Solvita Āboltiņa.

S.Āboltiņa (frakcija “Jaunais laiks”).

Kā jau minēju, Juridiskā komisija, izskatot jautājumu par to, ka trijos likumos, kas reglamentē vēlēšanu norisi Latvijā, ir minēti dažādi šie vēlētāju piedalīšanās laiki, tad Juridiskā komisija nolēma arī Saeimas vēlēšanu likumā izdarīt attiecīgu grozījumu un noteikt, ka Saeimas vēlēšanu dienā iecirkņu darbalaiks ir no 7.00 rītā līdz 22.00 vakarā.

Lai sakārtotu vienlaikus visu šo sistēmu, arī šo likumprojektu Juridiskā komisija atzina par steidzamu un atbalstīja tā pieņemšanu pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta atzīšanu par steidzamu! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 89, pret - 1, atturas - 1. Likumprojekts par steidzamu atzīts.

Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta “Grozījums Saeimas vēlēšanu likumā” pieņemšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 92, pret - 1, neviens deputāts neatturas. Likumprojekts pirmajā lasījumā pieņemts.

Lūdzu, par priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam un par izskatīšanu otrajā lasījumā!

S.Āboltiņa. Tā kā arī šis grozījums ir tīri tehnisks un analogs iepriekšējam, es lūgtu arī šo likumprojektu pieņemt tūlīt otrajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Lūdzu balsot par likumprojekta pieņemšanu otrajā lasījumā! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 90, pret - 1, neviens deputāts neatturas. Likumprojekts otrajā lasījumā pieņemts. Paldies. Likums ir pieņemts.

Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts “Par Eiropas Sociālās hartas labojumu protokolu”. Pirmais lasījums.

Ārlietu komisijas vārdā - deputāte Inese Vaidere.

I.Vaidere (frakcija “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK).

Cienījamās deputātes! Godātie deputāti! Jums izskatīšanai pirmajā lasījumā tiek piedāvāts likumprojekts “Par Eiropas Sociālās hartas labojumu protokolu”. Es gribētu norādīt, ka Eiropas Sociālā harta parakstīšanai tika atvērta 1961.gadā un stājās spēkā 1965.gadā. 1997.gadā Latvijas Republika parakstīja gan Eiropas Sociālo hartu, gan arī 1991.gada protokolu ar Eiropas Sociālās hartas labojumiem.

Ar šo protokolu tiek palielināta šīs hartas efektivitāte, it īpaši tās uzraudzības mehānisma funkcionēšanas jomā, uzlabojot konsultācijas ar nevalstiskajām darba devēju un arodbiedrību organizācijām. Piemēram, protokols (atšķirībā no hartas) paredz, ka līgumslēdzējas puses nosūta ziņojumu kopijas tām savām nacionālajām organizācijām, kas tiek uzaicinātas pārstāvēt sevi Starpvaldību komitejas sēdēs. Atbilstoši protokolam ziņojumus izskata nevis ekspertu komisija, bet neatkarīgo ekspertu komisija.

Ārlietu komisija atbalstīja šo likumprojektu pirmajam lasījumam. Aicinu arī Saeimu atbalstīt minēto likumprojektu pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta pieņemšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 91, pret un atturas - nav. Likumprojekts “Par Eiropas Sociālās hartas labojumu protokolu” pirmajā lasījumā pieņemts.

Lūdzu, par priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam!

I.Vaidere. Lūdzu, jūs, kolēģi, par priekšlikumu iesniegšanas termiņu noteikt 9.septembri.

Sēdes vadītāja. Citu priekšlikumu nav. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš - 9.septembris.

I.Vaidere. Paldies.

Sēdes vadītāja. Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts “Grozījumi likumā “Par reglamentētajām profesijām un profesionālās kvalifikācijas atzīšanu””. Pirmais lasījums.

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā - deputāts Dzintars Zaķis.

Dz.Zaķis (frakcija “Jaunais laiks”).

Cienījamā Prezidija priekšsēdētāja! Cienījamie kolēģi! Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija 18.jūnija sēdē izskatīja likumprojektu “Grozījumi likumā “Par reglamentētajām profesijām un profesionālās kvalifikācijas atzīšanu””. Grozījumi likumprojektā precizē reglamentētās profesijas autotransporta, jūrniecības, dzelzceļa un aviācijas nozarēs, kā arī novērš termina “iekšzemes ūdensceļi” lietošanu, jo Eiropas Savienības izpratnē Latvijā šādu ūdensceļu nav.

Komisija izskatīja likumprojektu un pieņēma lēmumu atbalstīt minētā likumprojekta izskatīšanu pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta pieņemšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 90, pret un atturas - nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā pieņemts.

Lūdzu, par priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam.

Dz.Zaķis. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš otrajam lasījumam - 9.septembris.

Sēdes vadītāja. Vai citu priekšlikumu nav? Priekšlikumu iesniegšanas termiņš otrajam lasījumam - 9.septembris.

Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts “Grozījumi likumā “Par Latvijas Republikas Zemessardzi””. Otrais lasījums.

Aizsardzības un iekšlietu komisijas vārdā - deputāts Arnolds Laksa.

A.Laksa (Latvijas Pirmās partijas frakcija).

Cienījamā priekšsēdētājas kundze, godātie kolēģi! Izskatīsim likumprojektu “Grozījumi likumā “Par Latvijas Republikas Zemessardzi””. Otrais lasījums.

Pavisam ir saņemti trīs priekšlikumi.

1.priekšlikums. Iesniedzis Saeimas Juridiskais birojs. Tas ir redakcionāls priekšlikums. Komisija šo priekšlikumu atbalsta.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

A.Laksa. 2.priekšlikums. Iesniedzis aizsardzības ministrs Ģirts Valdis Kristovskis. Priekšlikums paredz, ka turpmāk zemessargu kandidātu un zemessargu medicīnisko pārbaudi veiks par valsts līdzekļiem aizsardzības ministra noteiktajā kārtībā. Komisija priekšlikumu atbalsta.

Sēdes vadītāja. Deputātiem nav iebildumu pret 2.priekšlikumu.

A.Laksa. 3.priekšlikums. Iesniedzis Saeimas Juridiskais birojs. Tas ir redakcionāls priekšlikums. Komisija priekšlikumu atbalsta.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

A.Laksa. Līdz ar to visi iesniegtie priekšlikumi ir izskatīti. Komisijas vārdā aicinu pieņemt likumprojektu otrajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta pieņemšanu otrajā lasījumā! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 91, pret - nav, atturas - 5. Likumprojekts “Grozījumi likumā “Par Latvijas Republikas Zemessardzi”” otrajā lasījumā pieņemts.

Lūdzu, vienosimies par priekšlikumu iesniegšanas termiņu trešajam lasījumam!

A.Laksa. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš trešajam lasījumam - 15.septembris.

Sēdes vadītāja. Citu priekšlikumu nav? Priekšlikumu iesniegšanas termiņš - 15.septembris. Paldies.

Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts “Valsts apbalvojumu likums”. Pirmais lasījums.

Juridiskās komisijas vārdā - deputāte Solvita Āboltiņa.

S.Āboltiņa (frakcija “Jaunais laiks”).

Cienījamie kolēģi! Juridiskā komisija izskatīja Valsts prezidentes iesniegto likumprojektu “Valsts apbalvojumu likums”.

Kā mēs visi zinām, pašreiz mūsu valstī ir tikai viens apbalvojums - tas ir Triju Zvaigžņu ordenis, kura piešķiršanu attiecīgi regulē 1994.gadā pieņemtais likums. Ļoti bieži mēs dzirdam tādas runas: kāpēc kaut kādu citu valstu staļļmeistariem mēs pasniedzam mūsu valsts vienīgo apbalvojumu un līdz ar to šā mūsu valsts vienīgā apbalvojuma nozīmi it kā degradējam?

Likumprojekts “Valsts apbalvojumu likums” tika izstrādāts, pamatojoties uz Latvijas 1938.gada likumu “Par ordeņiem un godazīmēm” un uz 1926.gada likumu “Par ārvalstu ordeņiem un citām godazīmēm”. Izstrādājot šo likumprojektu, ir ņemta vērā arī mūsu kaimiņvalsts Igaunijas pieredze, jo arī tur šāds likums ir. Izstrādājot šo likumprojektu, tika mēģināts saglabāt šīs vēsturiskās vērtības, kādas mums bija, pamatojoties uz šiem likumiem, kādi mums bija. Ar šo likumprojektu, atšķirībā no minētajiem vēsturiskajiem likumiem, Latvijā nav atjaunots Lāčplēša ordenis. Ja kādam uzreiz rodas jautājumi par to, varu paskaidrot, ka šāds lēmums ir pieņemts tāpēc, ka Lāčplēša ordenis tika radīts tikai vienam konkrētam mērķim un uz konkrētu brīdi. Tāpēc nelikās lietderīgi atjaunot pašreiz Lāčplēša ordeni šajā - Valsts apbalvojumu likumā.

Tātad likumprojektā ir noteikta kārtība, kādā tiks pasniegti šie ordeņi - ne tikai jau pieminētais Triju Zvaigžņu ordenis, bet arī pārējie ordeņi - Viestura ordenis un Atzinības krusts. Triju Zvaigžņu ordenis joprojām paliks pats augstākais apbalvojums šajā ordeņu hierarhijā, un tātad pašas augstākās šķiras ordeni - Triju Zvaigžņu ordeni - tiešām piešķirs tikai sevišķos, ļoti svarīgos gadījumos.

Ir izstrādāti arī noteikumi ne tikai par to, kad un kā šis apbalvojums ir pasniedzams, bet arī par to, kā tas ir nēsājams. Bez tam likums reglamentē arī to, kā ir nēsājami citu valstu apbalvojumi. Likumprojekts ir diezgan elastīgs: ja Latvijai bez šiem vēsturiskajiem apbalvojumiem būs nepieciešamība radīt jaunus apbalvojumus, tad būs iespējams vadīties pēc šajā likumprojektā paredzētās kārtības, kādā tad šādus jaunus apbalvojumus varēs radīt.

Turklāt, kā mēs visi zinām, ir vairākas valsts iestādes, kam ir savas dažāda veida medaļas, godazīmes, kuras pēc sava izskata ļoti līdzinās ordeņiem, šiem pašiem augstākajiem apbalvojumiem. Un šajā likumprojektā ir atrunāts arī tas, kā tad šie apbalvojumi vismaz turpmāk būtu izgatavojami, saskaņojami un piešķirami.

Likumprojektā ir iekļauti visu atjaunoto ordeņu statūti, kas ļoti precīzi nosaka, kā izskatās šie ordeņi - cik tie ir lieli, kādās krāsās tie ir. Šā likuma izstrādāšana bija tāds ļoti specifisks darbs, kurā ļoti aktīvu dalību ņēma arī vēsturnieki ar savu konkrēto pieredzi un zināšanām, un liels paldies viņiem!

Un vēl. Šis likumprojekts paredz atjaunot tādu institūciju kā Ordeņu kapituls. Kā jūs zināt, pašreiz ordeņus piešķir Triju Zvaigžņu ordeņa dome, bet, vēsturē atskatoties, redzam, ka savulaik Latvijā par ordeņu piešķiršanu lēma Ordeņu kapituls. Tātad šajā likumprojektā paredzēts atjaunot arī to.

Tātad, izskatījusi minēto piedāvāto likumprojektu pirmajā lasījumā, Juridiskā komisija vienbalsīgi atbalstīja šā likumprojekta tālāku virzību un pieņēma šo likumprojektu pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta pieņemšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 94, pret un atturas - nav. Likumprojekts pieņemts pirmajā lasījumā.

Lūdzu, vienosimies par priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam!

S.Āboltiņa. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš otrajam lasījumam - 31.oktobris.

Sēdes vadītāja. Citu priekšlikumu nav. Tātad priekšlikumu iesniegšanas termiņš otrajam lasījumam - 31.oktobris.

Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts “Grozījumi Obligātā militārā dienesta likumā”. Otrais lasījums.

Aizsardzības un iekšlietu komisijas vārdā - deputāts Arnolds Laksa.

A.Laksa (Latvijas Pirmās partijas frakcija).

Godātie kolēģi! Izskatīsim likumprojektu “Grozījumi Obligātā militārā dienesta likumā”. Otrais lasījums. Izskatāmā dokumenta numurs 1061.

Kopā ir saņemti 8 priekšlikumi.

1.priekšlikums. To iesniedzis Aizsardzības ministrijas parlamentārais sekretārs Dzintars Rasnačs. Komisija priekšlikumu neatbalsta, jo tā pieņemšanas gadījumā tiktu nepamatoti paplašināts obligātajā militārajā dienestā iesaucamo personu loks.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

A.Laksa. 2.priekšlikums. Iesniedzis Saeimas deputāts Oļegs Deņisovs. Priekšlikums paredz samazināt obligātā militārā dienesta laiku līdz 6 mēnešiem. Komisija priekšlikumu neatbalsta.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav? (Starpsauciens: “Balsot!”) Deputāti lūdz balsojumu. Lūdzu, balsosim par 2. - deputāta Deņisova priekšlikumu! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 15, pret - 72, atturas - 4. Priekšlikums nav atbalstīts.

A.Laksa. 3.priekšlikums. Iesniedzis Saeimas deputāts Deņisovs. Ierosina mainīt šobrīd likumā noteikto vecumu personām, kuras iesauc obligātajā aktīvajā militārajā dienestā. Komisija priekšlikumu neatbalsta.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

A.Laksa. 4.priekšlikums. Iesniedzis Saeimas Juridiskais birojs. Tas ir redakcionāls priekšlikums. Komisija priekšlikumu atbalsta.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

A.Laksa. 5.priekšlikums. Iesniedzis Saeimas deputāts Deņisovs. Ierosina neiesaukšanu obligātajā aktīvajā militārajā dienestā attiecināt uz visiem valsts licencētajās augstskolās sekmīgi studējošajiem, neatkarīgi no izglītības formas (klātiene, vakara nodaļa vai neklātiene), kā arī studējošajiem, kuri iesaukšanas laikā atrodas akadēmiskajā atvaļinājumā. Komisija priekšlikumu neatbalsta. (Starpsauciens: “Balsot!”)

Sēdes vadītāja. Deputāti lūdz balsojumu 5. - deputāta Deņisova priekšlikumam. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 14, pret - 66, atturas - 7. Priekšlikums nav atbalstīts.

A.Laksa. 6.priekšlikums. Iesniedzis Aizsardzības ministrijas parlamentārais sekretārs Dzintars Rasnačs. Priekšlikums paredz, ka turpmāk, deklarējot dzīvesvietu, iesaucamie, rezerves karavīri un rezervisti sniegs attiecīgajās teritorijās esošajai Valsts militārā dienesta pārvaldes struktūrvienībai informāciju par deklarējamo dzīvesvietu. Komisija priekšlikumu atbalsta.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

A.Laksa. 7.priekšlikums. Iesniedzis Saeimas Juridiskais birojs. Tas, tāpat kā iepriekšējais, ir redakcionāla rakstura priekšlikums. Komisija priekšlikumu atbalsta.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

A.Laksa. 8.priekšlikums. Iesniedzis Saeimas Juridiskais birojs. Tāpat kā iepriekšējais - redakcionāla rakstura priekšlikums. Komisija priekšlikumu atbalsta.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

A.Laksa. Līdz ar to visi iesniegtie priekšlikumi ir izskatīti. Komisijas vārdā aicinu pieņemt šo likumprojektu otrajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta pieņemšanu otrajā lasījumā! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 91, pret un atturas - nav. Likumprojekts “Grozījumi Obligātā militārā dienesta likumā” pieņemts otrajā lasījumā.

Lūdzu, vienosimies par priekšlikumu iesniegšanas termiņu trešajam lasījumam!

A.Laksa. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš trešajam lasījumam - 15.septembris.

Sēdes vadītāja. Citu priekšlikumu nav. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš - 15.septembris. Paldies.

Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts “Grozījumi likumā “Par izņēmuma stāvokli””. Otrais lasījums.

Aizsardzības un iekšlietu komisijas vārdā - deputāts Arnolds Laksa.

A.Laksa (Latvijas Pirmās partijas frakcija).

Izskatām likumprojektu “Grozījumi likumā “Par izņēmuma stāvokli””. Otrais lasījums. Izskatāmā dokumenta numurs 1062. Kopā ir saņemti 10 priekšlikumi.

1.priekšlikums. Iesniegusi Aizsardzības un iekšlietu komisija. Komisijas vārdā aicinu atbalstīt šo priekšlikumu.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

A.Laksa. 2.priekšlikums. Arī to ir iesniegusi Aizsardzības un iekšlietu komisija. Redakcionāla rakstura priekšlikums. Aicinu atbalstīt šo priekšlikumu.

Sēdes vadītāja. Deputātiem nav iebildumu pret 2.priekšlikumu.

A.Laksa. 3.priekšlikums. Iesniedzis Saeimas deputāts Solovjovs. Komisija priekšlikumu neatbalsta.

Sēdes vadītāja. Deputātiem nav iebildumu pret komisijas viedokli.

A.Laksa. 4.priekšlikums. Iesniedzis Saeimas deputāts Solovjovs. Komisija priekšlikumu neatbalsta.

Sēdes vadītāja. Deputātiem nav iebildumu pret komisijas viedokli par 4.priekšlikumu.

A.Laksa. 5.priekšlikums. Iesniedzis Saeimas deputāts Solovjovs. Komisija priekšlikumu neatbalsta.

Sēdes vadītāja. Deputātiem nav iebildumu pret komisijas viedokli.

A.Laksa. 6.priekšlikums. Iesniedzis Saeimas deputāts Solovjovs. Komisija neatbalsta arī šo priekšlikumu.

Sēdes vadītāja. Deputātiem nav iebildumu pret komisijas viedokli par 6.priekšlikumu.

A.Laksa. 7.priekšlikums. Iesniedzis Saeimas deputāts Solovjovs. Komisija arī šo priekšlikumu neatbalsta. (Starpsauciens: “Balsot!”)

Sēdes vadītāja. Deputāti lūdz balsojumu par 7. - deputāta Solovjova priekšlikumu. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 10, pret - 71, atturas - 1. Priekšlikums nav atbalstīts.

A.Laksa. 8.priekšlikums. Iesniedzis Saeimas Juridiskais birojs. Redakcionāls priekšlikums. Komisija priekšlikumu atbalsta.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

A.Laksa. 9.priekšlikums. Iesniedzis Saeimas deputāts Solovjovs. Komisija priekšlikumu neatbalsta.

Sēdes vadītāja. Deputātiem nav iebildumu pret komisijas viedokli.

A.Laksa. Un beidzamais ir 10.priekšlikums. Iesniedzis Saeimas Juridiskais birojs. Komisija priekšlikumu atbalsta.

Sēdes vadītāja. Pret 10.priekšlikumu deputātiem iebildumu nav.

A.Laksa. Līdz ar to visi iesniegtie priekšlikumi ir izskatīti. Aicinu komisijas vārdā pieņemt likumprojektu otrajā lasījumā!

Sēdes vadītāja. Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta pieņemšanu otrajā lasījumā! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 92, pret un atturas - nav. Likumprojekts otrajā lasījumā pieņemts.

Lūdzu, vienosimies par priekšlikumu iesniegšanas termiņu trešajam lasījumam!

Priekšlikumu iesniegšanas termiņš trešajam lasījumam - 15.septembris.

Sēdes vadītāja. Citu priekšlikumu nav. Tātad priekšlikumu iesniegšanas termiņš trešajam lasījumam - 15.septembris. Paldies.

Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts “Grozījumi likumā “Par izziņas iestādes, prokuratūras vai tiesas nelikumīgas vai nepamatotas rīcības rezultātā nodarīto zaudējumu atlīdzināšanu””. Otrais lasījums.

Aizsardzības un iekšlietu komisijas vārdā - deputāts Arnolds Laksa.

A.Laksa (Latvijas Pirmās partijas frakcija).

Izskatām likumprojektu “Grozījumi likumā “Par izziņas iestādes, prokuratūras vai tiesas nelikumīgas vai nepamatotas rīcības rezultātā nodarīto zaudējumu atlīdzināšanu””. Otrais lasījums. Izskatāmā dokumenta numurs 1063.

Ir saņemti 8 priekšlikumi.

1.priekšlikums. Iesniedzis deputāts Deņisovs. Komisija šo priekšlikumu neatbalsta, jo šā likuma mērķis ir noteikt tiesisko pamatu tiesību aizsardzības institūciju nelikumīgas vai nepamatotas rīcības rezultātā nodarīto zaudējumu atlīdzināšanai. Izziņas iestādes tiek definētas Kriminālprocesa kodeksā.

Sēdes vadītāja. Deputātiem nav iebildumu pret komisijas viedokli par 1.priekšlikumu.

A.Laksa. 2.priekšlikums. Iesniedzis deputāts Deņisovs. Arī šo priekšlikumu komisija neatbalsta.

Sēdes vadītāja. Deputātiem nav iebildumu pret komisijas viedokli.

A.Laksa. 3.priekšlikums. Iesniedzis deputāts Deņisovs. Komisija šo priekšlikumu neatbalsta, un tas izriet no 2.priekšlikuma.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

A.Laksa. Arī 4.priekšlikumu, ko iesniedzis deputāts Deņisovs, komisija neatbalsta analogi kā 2. un 3.priekšlikumu.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

A.Laksa. 5.priekšlikums. Iesniegusi Aizsardzības un iekšlietu komisija. Komisijas vārdā aicinu atbalstīt šo priekšlikumu.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

A.Laksa. 6.priekšlikums. Iesniedzis tieslietu ministrs Aivars Aksenoks. Komisija priekšlikumu neatbalsta, jo tas dublē Administratīvā procesa likumā noteiktās normas.

Sēdes vadītāja. Pret 6.priekšlikumu deputātiem iebildumu nav.

A.Laksa. 7.priekšlikums. Iesniegusi Aizsardzības un iekšlietu komisija. Tas ir redakcionāla rakstura priekšlikums. Komisijas vārdā aicinu to atbalstīt.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

A.Laksa. 8.priekšlikums. Iesniegusi Aizsardzības un iekšlietu komisija. Komisijas vārdā aicinu to atbalstīt.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

A.Laksa. Līdz ar to visi iesniegtie priekšlikumi ir izskatīti. Aicinu atbalstīt šo likumprojektu otrajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta pieņemšanu otrajā lasījumā. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 93, pret un atturas - nav. Likumprojekts otrajā lasījumā pieņemts.

Lūdzu, par priekšlikumu iesniegšanas termiņu trešajam lasījumam!

A.Laksa. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš - 15.septembris.

Sēdes vadītāja. Citu priekšlikumu nav. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš ir 15.septembris.

Pirms mēs turpinām izskatīt darba kārtību, informēju jūs, ka Saeimas Prezidijs ir saņēmis desmit deputātu: Kampara, Ostrovskas, Zaķa, Pētersona, Ķikustes un citu deputātu iesniegumu ar lūgumu turpināt 2003.gada 4.septembra sēdes darba kārtībā iekļauto jautājumu izskatīšanu bez pārtraukuma līdz visu jautājumu izskatīšanas pabeigšanai.

Vai deputātiem ir iebildumi? (Starpsauciens: “Nav!”) Deputātiem iebildumu nav. Tātad turpināsim izskatīt darba kārtību.

Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts “Grozījumi “Likumā par ostām””. Pirmais lasījums.

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā - deputāte Anna Seile.

A.Seile (frakcija “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK).

Likumprojektu ir sagatavojis Ministru kabinets, un šīs rīcības galvenā motivācija ir paredzēt grozījumus, kas noteiktu, ka Rīgas brīvostas darbības principus un pārvaldes kārtību nosaka īpašs likums, speciālais likums - Rīgas brīvostas likums.

Ministru kabinets ir lūdzis atzīt šo likumprojektu par steidzamu. Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija savā šodienas sēdē izskatīja šo likumprojektu, taču steidzamību neatbalstīja, bet steidzamību ir lūguši ierosināt vienpadsmit Saeimas deputāti.

Sēdes vadītāja. Saeimas Prezidijs tiešām ir saņēmis vienpadsmit deputātu lūgumu - atzīt likumprojektus “Grozījumi “Likumā par ostām”” un “Grozījumi Rīgas brīvostas likumā” par steidzamiem. To parakstījuši deputāti Jaunups, Kušķis, Zaķis, Āboltiņa, Kampars, Reirs un citi.

Tātad lūdzu deputātus balsot par likumprojekta “Grozījumi “Likumā par ostām”” atzīšanu par steidzamu. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 50, pret - 41, atturas - 2. Likumprojekts par steidzamu atzīts.

A.Seile. Paldies.

Komisija izskatīja šo likumprojektu pirmajā lasījumā. Likumprojekts ir ārkārtīgi īss. Motivāciju es pateicu, jau runājot par steidzamību. Komisija atbalstīja šo likumprojektu pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Atklājam debates.

Deputāts Gundars Bērziņš.

G.Bērziņš (Tautas partijas frakcija).

Godātā Saeimas priekšsēdētāja! Cienījamie deputāti! Nedaudz pastāstīšu jums šā likuma tapšanas vēsturi, kas varbūt visiem nav zināma, un jūs varēsiet saviem biedriem uzprasīt, vai šie fakti atbilst īstenībai vai ne.

“Jaunā laika” partija ir ļoti cienījama partija, tajā ir ļoti daudz godājamu kristāltīru cilvēku, teiksim, tīrradņu, varētu pat tā teikt… Viens no tādiem ir ļoti augsta amatpersona partijā “Jaunais laiks”, un tas ir tās ģenerālsekretārs Grigorijs Krupņikovs. Paskatoties viņa godīgajās acīs, ir acīmredzams pilnīgs “Jaunā laika” tīrradnis. Un šis cilvēks pirms neilga laika sarunās ir minējis, ka viņš tā kā gribētu un varētu ieņemt Rīgas ostas pārvaldnieka vietu, jo principā šobrīd cīņa notiek par to, kurš ieņems Rīgas ostas pārvaldnieka vietu. Pēc tam viņš gan bijis nedaudz apbēdināts, jo, lai arī viņš ir “Jaunā laika” tīrradnis, sabiedrība viņu par tādu tīrradni neuzskata, un arī Repšes kungs šobrīd neatbalsta šā cilvēka ambīcijas uz šo amatu. Bet tas nekas! Pavisam nesen šis cilvēks sasauca visus Rīgas ostas stividorus, un šajā sanāksmē tika pārrunāts, kādas ir problēmas, kādas ir intereses šinī ostā.

“Jaunajam laikam” ir neba viens tīrradnis vien. Ir vēl arī tāds tīrradnis kā Dans Titavs, kuru jūs ļoti reti šeit sastapsiet. Tikai kritiskos brīžos. Kariņa kungs jau ļoti lieliski zina, ka Titava kunga rīkojumi jums ir obligāti. Runā Titavs, domājam - Repše. Jo pat publiski, teiksim, pirmajā laikā partiju audzināt par nedisciplinētību bija uzticēts Titava kungam. Tas bija lasāms presē.

Vai jūs bieži viņu esat šeit redzējuši? Redziet, kur viņš sēž trešajā rindiņā! Vai bieži viņš ir bijis komisiju sēdēs? Kad tika runāts par ostām, viņš šodien tur bija. Uzprasiet viņam, lai pastāsta! Trīs jautājumus, Kariņa kungs, uzdodiet viņam: vai Titava kungam ir bijusi tikšanās ar Bojāra kungu, lai runātu par Rīgas brīvostas likumu? Vai šādai sarunai bija saņemts Repšes pilnvarojums? Vai Titavs runāja Repšes kunga vārdā un vai visas tās lietas, kas tika pārrunātas, bija likumīgas? Vai netika pārrunātas arī lietas, kas varētu mest ēnu uz jūsu partiju?

Un tas ir pamats, kāpēc šodien šis likums tiek virzīts. Es brīdinu jūs no šīm pārmērībām, jo principā, kā man šķiet, es neredzu citu motīvu šā likuma virzīšanai kā vien klaju savu sponsoru interešu lobēšanu. Tāpēc apdomājieties, Kariņa kungs!

Sēdes vadītāja. Deputāts Krišjānis Kariņš.

A.K.Kariņš (frakcija “Jaunais laiks”).

Cienījamā Saeimas priekšsēdētājas kundze! Godātie kolēģi! Bērziņa kungs! Es esmu daudz dzirdējis, es saprotu visādas taktikas lietošanu politikā, bet es nesaprotu vienu lietu: jūs, pārstāvēdams opozīcijas partiju, pastāvīgi nerodat iespēju, lai “Jaunais laiks” ar jums varētu, kā saka, risināt dialogu, jo katru reizi, kad mēs sākam kaut ko principiālu darīt, kā tas ir arī šajā gadījumā ar likumu par Rīgas brīvostu, jūs tūdaļ velkat laukā visādus nepamatotus un, manuprāt, drusku dīvainus argumentus par to, kas šeit īsti notiek vai nenotiek.

Bet, draugi mīļie, kas šeit tiešām notiek? Tie, kas ir “Jaunā laika” biedri, tie, kas ir mūs atbalstījuši, zina, ka tas galvenais iemesls, kāpēc mēs esam politikā ienākuši, kāpēc esam iesaistījušies šajā spēlē, ir tas, ka mēs tiešām gribam piedalīties un palīdzēt sakārtot mūsu valstī tās lietas, kas nav kārtībā. Mēs visi zinām, ka tas jēdziens ir reizēm grūti saprotams. Nu kas tad tas ir: sakārtota valsts, nesakārtota valsts? Šajā sakarā mums ir jāpiemin ļoti konkrēts gadījums Rīgas brīvostā. Cilvēki man var teikt, ko viņi grib, bet man neviens neiestāstīs, ka tas, kas notiek Rīgas brīvostā, ir tas, kam ir jānotiek tajā ostā. Nav tās ostas darbība tāda, kas nes mūsu valstij to labumu, kāds tai ir jānes.

Tātad šie likuma grozījumi nāk no Ministru kabineta ar vienu nolūku: sakārtot Rīgas brīvostas darbību, pārņemt to atbildību valdības ziņā un iet uz priekšu. Tas ir tas, par ko mēs runājam. Un ļoti interesanti man ir vērot, ka, jo tuvāk mēs tiekam pie īstas sakārtošanas, jo vārgāki un dīvaināki kļūst argumenti “pret”. Ja kāds ir pret sakārtošanu, tad vajag arī tā teikt: “Mēs negribam sakārtot valsti!” Bet “Jaunais laiks” grib to sakārtot un to arī darīs!

Lūdzu visus atbalstīt šā likumprojekta pieņemšanu. Paldies!

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta pieņemšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu zvanu! Es atvainojos... Vai komisijas vārdā Seiles kundze vēl kaut ko vēlējās teikt? Lūdzu, balsosim par likumprojekta pieņemšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu zvanu vēlreiz! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 54, pret - 42, neviens neatturas. Likumprojekts pirmajā lasījumā pieņemts.

Lūdzu, vienosimies par priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam un datumu likumprojekta izskatīšanai otrajā lasījumā!

A.Seile. Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija ierosina likumprojektu izskatīt 11.septembra sēdē, jo ir atbalstīta steidzamība, bet priekšlikumus iesniegt līdz 8.septembrim - līdz pulksten 16.00.

Sēdes vadītāja. Vai deputātiem ir citi priekšlikumi? Citu priekšlikumu nav. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš - 8.septembris (līdz pulksten 16); izskatīšana otrajā lasījumā 11.septembrī. Paldies!

Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts “Grozījumi Rīgas brīvostas likumā”. Pirmais lasījums.

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā - deputāte Anna Seile.

A.Seile (frakcija “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK).

Godātie deputāti! Tātad šie abi likumprojekti ir skatāmi saistībā. Arī likumprojektu “Grozījumi Rīgas brīvostas likumā” ir izstrādājusi Valsts kanceleja un atsūtījis Saeimai Ministru prezidents ar savu parakstu. Likumprojekts paredz īpašu statusu galvaspilsētā esošajai brīvostai.

Arī šo likumprojektu Ministru kabinets ierosina atzīt par steidzamu. Komisija šo priekšlikumu neatbalstīja.

Sēdes vadītāja. Saeimas Prezidijs ir saņēmis 11 deputātu - Jaunupa, Kušķa, Zaķa, Āboltiņas, Brigmanes un citu deputātu - iesniegumu ar lūgumu atzīt par steidzamu likumprojektu “Grozījumi Rīgas brīvostas likumā”. Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta atzīšanu par steidzamu! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 52, pret - 42, neviens neatturas. Likumprojekts atzīts par steidzamu.

A.Seile. Komisija tātad ierosina atbalstīt likumprojektu pirmajā
lasījumā - un galvenokārt tāpēc, lai valsts kontrolējošām iestādēm būtu iespēja veikt pienācīgu kontroli pār ostas pārvaldes darbību Rīgas brīvostā.

Komisija tātad lūdz atbalstīt likumprojektu pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta pieņemšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 53, pret - 42, neviens deputāts neatturas. Likumprojekts pirmajā lasījumā pieņemts.

Lūdzu, vienosimies par priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam un datumu likumprojekta izskatīšanai otrajā lasījumā!

A.Seile. Tā kā ir atbalstīta steidzamība šā likumprojekta izskatīšanai, komisija ierosina šo likumprojektu izskatīt 11.septembra sēdē, tāpat kā iepriekšējo likumprojektu - “Grozījumi “Likumā par ostām””. Un priekšlikumu iesniegšanas termiņš - 8.septembris, līdz pulksten 16.00.

Sēdes vadītāja. Vai deputātiem ir citi priekšlikumi? Citu priekšlikumu nav. Tātad priekšlikumu iesniegšanas termiņš otrajam lasījumam ir 8.septembris, pulksten 16.00. Izskatīšana - 11.septembra sēdē.

A.Seile. Paldies par balsojumu!

Sēdes vadītāja. Cienījamie deputāti! Darba kārtība ir izsmelta. Lūdzu deputātus reģistrēties ar reģistrācijas kartēm! Lūdzu zvanu! Reģistrācijas režīmu!

Kamēr tiek sagatavoti reģistrācijas rezultāti, jānoklausās paziņojumi.

Pirmajam vārds deputātam Kārlim Strēlim.

K.Strēlis (frakcija “Jaunais laiks”).

Cienījamie kolēģi! Šis gads basketbolam ir ievērojams. Kā jau es teicu, rīt ir vēsturiska spēle ar Lietuvu. Šinī gadā mēs svinam 80 gadus Latvijas basketbolam. Un tā kā arī Saeimā ir apzināti 25 basketbolisti, tad, sākot jau ar šodienu, ir atsākti treniņi. Tie notiek pēc pusdienas no pulksten 16.00 līdz 18.00, Rīgas Valsts tehnikumā. Un, lai mūsu Saeimas vadītājai būtu iespēja katru šo sēdi novadīt līdz pulksten 16.00, lai mēs visi tiktu trenēties - ir jau sagatavotas ar Saeimas Saimniecības komisijas palīdzību formas -, formu ar pirmo numuru es iedodu, prezentēju Ūdres kundzei. (Aplausi.)

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātei Silvai Bendrātei.

S.Bendrāte (frakcija “Jaunais laiks”).

Cienījamie kolēģi! Latvijas un Šrilankas sadarbības grupas dalībniekus lūdzu tepat līdzās - Dzeltenajā zālē. Tikai uz trim minūtēm!

Sēdes vadītāja. Vārds deputātei Baibai Brigmanei.

B.Brigmane (frakcija “Jaunais laiks”).

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija pulcējas uz sēdi pulksten 12.40 komisijas telpās!

Sēdes vadītāja. Vārds deputātei Inesei Vaiderei.

I.Vaidere (frakcija “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK).

Godātie Ārlietu komisijas locekļi! Lūdzu pulcēties uz sēdi Ārlietu komisijas sēžu zālē tūlīt, pēc piecām minūtēm!

Sēdes vadītāja. Sekos reģistrācijas rezultātu nolasīšana. Vārds Saeimas sekretāra biedram Aleksandram Bartaševičam.

A.Bartaševičs (8.Saeimas sekretāra biedrs).

Cienījamie deputāti! Nav reģistrējušies: Boriss Cilevičs, Ēriks Jēkabsons, Pēteris Kalniņš, Aleksandrs Kiršteins, Paulis Kļaviņš, Andrejs Radzevičs, Viesturs Šiliņš un Ausma Ziedone-Kantāne.

Sēdes vadītāja. Paldies. Līdz ar to 4.septembra sēde ir beigusies.

Balsojumi

Grozījumi likumā "Par pievienotās vērtības nodokli"
Datums: 04.09.2003. 09:03:32 bal002
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.1016 nodošanu komisijām

Grozījumi Dzelzceļa likumā
Datums: 04.09.2003. 09:04:14 bal003
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.1023 nodošanu komisijām

Grozījumi Atkritumu apsaimniekošanas likumā
Datums: 04.09.2003. 09:05:02 bal004
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.1024 nodošanu komisijām

Grozījumi Valsts drošības iestāžu likumā
Datums: 04.09.2003. 09:08:30 bal005
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.1025 nodošanu komisijām

Grozījumi Nacionālās drošības likumā
Datums: 04.09.2003. 09:09:12 bal006
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.1026 nodošanu komisijām

Grozījumi Satversmes aizsardzības biroja likumā
Datums: 04.09.2003. 09:09:52 bal007
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.1027 nodošanu komisijām

Grozījums likumā "Par politiski represētās personas statusa noteikšanu komunistiskajā un nacistiskajā režīmā cietušajiem"
Datums: 04.09.2003. 09:10:46 bal008
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.1029 nodošanu komisijām

Grozījums likumā "Par nacionālās pretošanās kustības dalībnieku statusu"
Datums: 04.09.2003. 09:11:28 bal009
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.1030 nodošanu komisijām

Grozījumi Krimināllikumā
Datums: 04.09.2003. 09:12:10 bal010
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.1031 nodošanu komisijām

Par 1954.gada 14.maija Hāgas konvenciju par kultūras vērtību aizsardzību bruņota konflikta gadījumā un 1954.gada 14.maija protokolu par kultūras vērtību aizsardzību bruņota konflikta gadījumā
Datums: 04.09.2003. 09:13:10 bal011
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.1032 nodošanu komisijām

Nolietotu transportlīdzekļu apsaimniekošanas likums
Datums: 04.09.2003. 09:13:58 bal012
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.1033 nodošanu komisijām

Grozījumi likumā "Par valsts un pašvaldību finansu līdzekļu un mantas izšķērdēšanas novēršanu"
Datums: 04.09.2003. 09:25:24 bal013
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.1034 nodošanu komisijām

Grozījums likumā "Par kultūras pieminekļu aizsardzību"
Datums: 04.09.2003. 09:26:06 bal014
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.1035 nodošanu komisijām

Grozījumi likumā "Par bijušās Valsts drošības komitejas dokumentu saglabāšanu, izmantošanu un personu sadarbības fakta ar VDK konstatēšanu"
Datums: 04.09.2003. 09:26:48 bal015
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.1036 nodošanu komisijām

Grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā
Datums: 04.09.2003. 09:27:22 bal016
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.1037 nodošanu komisijām

Par Antidopinga konvencijas papildprotokolu
Datums: 04.09.2003. 09:28:10 bal017
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.1038 nodošanu komisijām

Par Eiropas konvenciju par skatītāju pārkāpumiem un rupju uzvedību sporta pasākumos un īpaši futbola sacensību laikā
Datums: 04.09.2003. 09:28:58 bal018
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.1039 nodošanu komisijām

Par Latvijas Republikas valdības un Baltkrievijas Republikas valdības vienošanos par sadarbību katastrofu, dabas stihiju, citu ārkārtēju situāciju novēršanā, kā arī to seku likvidēšanā
Datums: 04.09.2003. 09:29:52 bal019
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.1040 nodošanu komisijām

Grozījumi likumā "Par iedzīvotāju ienākuma nodokli"
Datums: 04.09.2003. 09:34:32 bal020
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.1041 nodošanu komisijām

Par Latvijas Republikas valdības un Turcijas Republikas valdības līgumu par sadarbību un savstarpēju palīdzību muitas lietās
Datums: 04.09.2003. 09:35:22 bal021
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.1042 nodošanu komisijām

Grozījumi likumā "Par uzņēmumu gada pārskatiem"
Datums: 04.09.2003. 09:36:02 bal022
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.1043 nodošanu komisijām

Grozījumi likumā "Par konsolidētajiem gada pārskatiem"
Datums: 04.09.2003. 09:36:40 bal023
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.1044 nodošanu komisijām

Par ikgadējo finanšu līgumu 2003.gadam starp Latvijas Republiku un Eiropas Komisiju Eiropas Kopienas vārdā
Datums: 04.09.2003. 09:37:28 bal024
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.1046 nodošanu komisijām

Grozījums Apdrošināšanas sabiedrību un to uzraudzības likumā
Datums: 04.09.2003. 09:38:06 bal025
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.1047 nodošanu komisijām

Grozījumi likumā "Par dabas resursu nodokli"
Datums: 04.09.2003. 09:38:52 bal026
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.1048 nodošanu komisijām

Grozījumi "Likumā par ostām"
Datums: 04.09.2003. 09:44:14 bal027
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.1049 nodošanu komisijām

Grozījumi Rīgas brīvostas likumā
Datums: 04.09.2003. 09:45:00 bal028
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.1050 nodošanu komisijām

Grozījumi Obligātā militārā dienesta likumā
Datums: 04.09.2003. 09:49:00 bal029
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.1054 nodošanu komisijām

Grozījums likumā "Grozījumi likumā "Par sabiedriskajām organizācijām un to apvienībām""
Datums: 04.09.2003. 09:49:46 bal030
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.1055 nodošanu komisijām

Grozījums Pilsētas domes, novada domes un pagasta padomes vēlēšanu likumā
Datums: 04.09.2003. 09:50:28 bal031
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.1056 nodošanu komisijām

Grozījumi likumā "Par pilsētu, rajonu, novadu un pagastu vēlēšanu komisijām un vēlēšanu iecirkņu komisijām"
Datums: 04.09.2003. 09:51:14 bal032
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.1057 nodošanu komisijām

Grozījumi likumā "Par sabiedriskajām organizācijām un to apvienībām"
Datums: 04.09.2003. 09:52:02 bal033
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.1058 nodošanu komisijām

Par Starptautisko konvenciju par preču robežkontroļu saskaņošanu
Datums: 04.09.2003. 09:52:46 bal034
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.1059 nodošanu komisijām

Par Līgumu par speciālām stabilitātes prasībām ro-ro tipa pasažieru kuģiem, kas saskaņā ar grafiku veic regulārus reisus starp (uz, no) noteiktām ostām ziemeļrietumu Eiropā un Baltijas jūrā (Stokholmas līgums, 1996)
Datums: 04.09.2003. 09:53:46 bal035
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.1060 nodošanu komisijām

Grozījumi Valsts fondēto pensiju likumā
Datums: 04.09.2003. 09:54:30 bal036
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.1065 nodošanu komisijām

Grozījumi likumā "Par biržām"
Datums: 04.09.2003. 09:55:08 bal037
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.1066 nodošanu komisijām

Grozījumi likumā "Par noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanu"
Datums: 04.09.2003. 09:55:52 bal038
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.1067 nodošanu komisijām

Grozījumi Ieguldītāju aizsardzības likumā
Datums: 04.09.2003. 09:56:34 bal039
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.1068 nodošanu komisijām

Grozījumi likumā "Par privātajiem pensiju fondiem"
Datums: 04.09.2003. 09:57:22 bal040
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.1069 nodošanu komisijām

Grozījums Krimināllikumā (reģ. nr.363)
Datums: 04.09.2003. 09:58:00 bal041
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.1070 nodošanu komisijām

Grozījumi Krimināllikumā (reģ. nr.364)
Datums: 04.09.2003. 09:58:42 bal042
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.1071 nodošanu komisijām

Grozījumi Kredītiestāžu likumā
Datums: 04.09.2003. 09:59:24 bal043
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.1072 nodošanu komisijām

Grozījumi Krājaizdevu sabiedrību likumā
Datums: 04.09.2003. 10:00:00 bal044
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.1073 nodošanu komisijām

Grozījumi likumā "Par bezpeļņas organizāciju"
Datums: 04.09.2003. 10:00:46 bal045
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.1074 nodošanu komisijām

Par grozījumiem Bāzeles kovencijā par kontroli pār kaitīgo atkritumu robežšķērsojošo transportēšanu un to aizvākšanu
Datums: 04.09.2003. 10:01:32 bal046
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.1075 nodošanu komisijām

Grozījumi Muitas likumā
Datums: 04.09.2003. 10:02:10 bal047
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.1076 nodošanu komisijām

Grozījums Latvijas Republikas Augstākās Padomes 1992.gada 3.jūnija lēmumā "Par pievienošanos starptautiskajām konvencijām jūrniecības jomā"
Datums: 04.09.2003. 10:02:52 bal048
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.1077 nodošanu komisijām

Grozījums Komercķīlas likumā
Datums: 04.09.2003. 10:03:32 bal049
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.1078 nodošanu komisijām

Grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā
Datums: 04.09.2003. 10:04:12 bal050
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.1079 nodošanu komisijām

Grozījumi Kredītiestāžu likumā
Datums: 04.09.2003. 10:04:48 bal051
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.1080 nodošanu komisijām

Grozījumi likumā "Par darbinieku aizsardzību darba devēja maksātnespējas gadījumā"
Datums: 04.09.2003. 10:05:32 bal052
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.1081 nodošanu komisijām

Grozījumi Apdrošināšanas sabiedrību un to uzraudzības likumā
Datums: 04.09.2003. 10:06:16 bal053
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.1082 nodošanu komisijām

Finanšu instrumentu tirgus likums
Datums: 04.09.2003. 10:06:54 bal054
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.1083 nodošanu komisijām

Grozījums likumā "Par tautas nobalsošanu un likumu ierosināšanu"
Datums: 04.09.2003. 10:08:46 bal055
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.1085 nodošanu komisijām

Grozījums Saeimas vēlēšanu likumā
Datums: 04.09.2003. 10:09:24 bal056
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.1086 nodošanu komisijām

Likums par Latvijas galvaspilsētu Rīgu
Datums: 04.09.2003. 10:17:44 bal057
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.1088 nodošanu komisijām

Par Igaunijas Republikas, Latvijas Republikas un Lietuvas Republikas brīvās tirdzniecības nolīguma Apvienotās komitejas rezolūciju nr.1/2002 "Par grozījumiem Igaunijas Republikas, Latvijas Republikas un Lietuvas Republikas brīvās tirdzniecības nolīguma A protokolā"
Datums: 04.09.2003. 10:18:54 bal058
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.1093 nodošanu komisijām

Grozījumi Sabiedrības integrācijas fonda likumā
Datums: 04.09.2003. 10:19:40 bal059
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.1095 nodošanu komisijām

Grozījums Informācijas atklātības likumā
Datums: 04.09.2003. 10:20:26 bal060
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.1096 nodošanu komisijām

Grozījums likumā "Par Eiropas konvenciju par Eiropas farmakopejas izveidi ar grozījumiem, kas izdarīti ar tās 1989.gada 16.novembra protokolu"
Datums: 04.09.2003. 10:21:26 bal061
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.1097 nodošanu komisijām

Lēmuma projekts "Par piekrišanu Saeimas deputāta Vladimira Buzajeva saukšanai pie administratīvās atbildības"
Datums: 04.09.2003. 11:42:34 bal066
Balsošanas motīvs: Par lēmuma projektu ar dok. nr.1064

Lēmuma projekts "Par priekšlikumu iesniegšanas termiņa pagarināšanu likumprojekta "Kriminālprocesa likums" otrajam lasījumam"
Datums: 04.09.2003. 11:44:10 bal067
Balsošanas motīvs: Par lēmuma projektu ar dok. nr.1094

Datums: 04.09.2003. 11:45:24 bal068
Balsošanas motīvs: Par izmaiņām darba kārtībā

Datums: 04.09.2003. 11:46:24 bal069
Balsošanas motīvs: Par izmaiņām darba kārtībā

Par norēķinu galīgumu maksājumu un vērtspapīru norēķinu sistēmās (1.lasījums)
Datums: 04.09.2003. 11:48:26 bal070
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.896 pieņemšanu 1.lasījumā

Grozījumi Kredītiestāžu likumā (1.lasījums)
Datums: 04.09.2003. 11:49:48 bal071
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.899 pieņemšanu 1.lasījumā

Grozījums likumā "Par uzņēmumu un uzņēmējsabiedrību maksātnespēju" (1.lasījums)
Datums: 04.09.2003. 11:51:10 bal072
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.900 pieņemšanu 1.lasījumā

Grozījums likumā "Par tautas nobalsošanu un likumu ierosināšanu" (1.lasījums)
Datums: 04.09.2003. 11:53:40 bal073
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.1085 pieņemšanu 1.lasījumā

Grozījums likumā "Par tautas nobalsošanu un likumu ierosināšanu" (1.lasījums)
Datums: 04.09.2003. 11:54:46 bal074
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.1085 steidzamību

Grozījums likumā "Par tautas nobalsošanu un likumu ierosināšanu" (2.lasījums, steidzams)
Datums: 04.09.2003. 11:55:48 bal075
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.1085 pieņemšanu 2.lasījumā

Grozījums Saeimas vēlēšanu likumā (1.lasījums)
Datums: 04.09.2003. 11:56:58 bal076
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.1086 steidzamību

Grozījums Saeimas vēlēšanu likumā (1.lasījums)
Datums: 04.09.2003. 11:57:28 bal077
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.1086 pieņemšanu 1.lasījumā

Grozījums Saeimas vēlēšanu likumā (2.lasījums, steidzams)
Datums: 04.09.2003. 11:58:10 bal078
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.1086 pieņemšanu 2.lasījumā

Par Eiropas Sociālās hartas labojumu protokolu (1.lasījums)
Datums: 04.09.2003. 12:00:24 bal079
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.810 pieņemšanu 1.lasījumā

Grozījumi likumā "Par reglamentētajām profesijām un profesionālās kvalifikācijas atzīšanu" (1.lasījums)
Datums: 04.09.2003. 12:02:12 bal080
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.870 pieņemšanu 1.lasījumā

Grozījumi likumā "Par Latvijas Republikas Zemessardzi" (2.lasījums)
Datums: 04.09.2003. 12:04:00 bal081
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.1001 pieņemšanu 2.lasījumā

Valsts apbalvojumu likums (1.lasījums)
Datums: 04.09.2003. 12:08:56 bal082
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.989 pieņemšanu 1.lasījumā

Grozījumi Obligātā militārā dienesta likumā (2.lasījums)
Datums: 04.09.2003. 12:10:46 bal083
Balsošanas motīvs: Par 2.priekšlikumu

Grozījumi Obligātā militārā dienesta likumā (2.lasījums)
Datums: 04.09.2003. 12:12:02 bal084
Balsošanas motīvs: Par 5.priekšlikumu

Grozījumi Obligātā militārā dienesta likumā (2.lasījums)
Datums: 04.09.2003. 12:13:22 bal085
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.1061 pieņemšanu 2.lasījumā

Grozījumi likumā "Par izņēmuma stāvokli" (2.lasījums)
Datums: 04.09.2003. 12:15:26 bal086
Balsošanas motīvs: Par 7.priekšlikumu

Grozījumi likumā "Par izņēmuma stāvokli" (2.lasījums)
Datums: 04.09.2003. 12:16:28 bal087
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.1062 pieņemšanu 2.lasījumā

Grozījumi likumā "Par izziņas iestādes, prokuratūras vai tiesas nelikumīgas vai nepamatotas rīcības rezultātā nodarīto zaudējumu atlīdzināšanu" (2.lasījums)
Datums: 04.09.2003. 12:19:24 bal088
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.1063 pieņemšanu 2.lasījumā

Grozījumi "Likumā par ostām" (1.lasījums)
Datums: 04.09.2003. 12:21:56 bal089
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.1049 steidzamību

Grozījumi "Likumā par ostām" (1.lasījums)
Datums: 04.09.2003. 12:28:38 bal090
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.1049 pieņemšanu 1.lasījumā

Grozījumi Rīgas brīvostas likumā (1.lasījums)
Datums: 04.09.2003. 12:30:46 bal091
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.1050 steidzamību

Grozījumi Rīgas brīvostas likumā (1.lasījums)
Datums: 04.09.2003. 12:31:34 bal092
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.1050 pieņemšanu 1.lasījumā