Sēdi vada Latvijas Republikas 8.Saeimas priekšsēdētāja

Ingrīda Ūdre.

Sēdes darba kārtība
Satura rādītājs
Balsojumi

Sēdes vadītāja. Cienījamie kolēģi, sāksim 26.februāra sēdi!

Pirms izskatām sēdes darba kārtību, paziņoju, ka Saeimas Prezidijs ir saņēmis deputāta Slaktera iesniegumu ar lūgumu piešķirt viņam bezalgas atvaļinājumu. Šis iesniegums būtu jāiekļauj darba kārtībā. Vai deputātiem ir iebildumi? Iebildumu nav.

Prezidijs ir saņēmis desmit deputātu - Brigmaņa, Strazdiņa, Emša, Ozoliņa un citu deputātu - iesniegumu ar lūgumu izsvītrot no 26.februāra sēdes darba kārtības 27.punktu - likumpojektu “Grozījumi likumā “Par zemes reformu Latvijas Republikas pilsētās””. Vai deputātiem ir iebildumi? Ir iebildumi.

Deputāte Anna Seile runās “pret”.

A.Seile (frakcija “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK).

Godātie deputāti! Likumprojekts ir sagatavots otrajam lasījumam, un tajā ietvertās redakcijas ir komisijā diezgan vienprātīgi atbalstītas. Ir strādājusi darba grupa kopā ar speciālistiem.

Zemes reforma tuvojas beigām. Lai nevilktu garumā šā likumprojekta izskatīšanu, nevajadzētu pieļaut tā izslēgšanu no darba kārtības.

Lūdzam atstāt likumprojektu darba kārtībā!

Sēdes vadītāja. Deputāts Leopolds Ozoliņš ir pieteicies runāt “par”.

L.Ozoliņš (Zaļo un zemnieku savienības frakcija).

Cienījamā priekšsēdētāja! Cienījamie kolēģi! Otrajā lasījumā atkal šeit parādījās, akurāt kā pirmajā lasījumā, norma, kas liecina par to, ka zemes privatizācijas ziņā Rīga un Jūrmala atšķiras no pārējām Latvijas pilsētām. Ar ko gan Ogre, Salaspils, Sigulda, Daugavpils vai Rēzekne būtu labākas vai sliktākas par Rīgu un Jūrmalu? Tāpēc ir tomēr jāprecizē šī norma, ko savulaik mums uzspieda Ministru kabinets, - norma, kas noteic, ka Rīga un Jūrmala ir kādas īpaši privileģētas pilsētas, kurās šī apmaksa par zemi notiek tikai latos.

Šis likumprojekts jāizskata atkārtoti, un tāpēc es aicinu to izsvītrot no šīsdienas sēdes darba kārtības.

Sēdes vadītāja. Viens deputāts ir runājis “par”, viens - “pret”. Lūdzu deputātus balsot par priekšlikumu veikt šādu darba kārtības izmaiņu - izsvītrot darba kārtības 27.punktu, tas ir, likumprojektu “Grozījumi likumā “Par zemes reformu Latvijas Republikas pilsētās””! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 48, pret - 31, atturas - 1. Likumprojekts izsvītrots no darba kārtības.

Sāksim izskatīt darba kārtību!

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījumi Būvniecības likumā” nodot Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Lūdzu deputātu balsot par likumprojekta nodošanu komisijai, nosakot to par atbildīgo komisiju! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 79, pret un atturas - nav. Likumprojekts nodots komisijai.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru Kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījumi likumā “Par reglamentētajām profesijām un profesionālās kvalifikācijas atzīšanu”” nodot Sociālo un darba lietu komisijai un Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija.

Lūdzu ieslēgt mikrofonu deputātam Indulim Emsim!

I.Emsis (Zaļo un zemnieku savienības frakcija).

Lūdzu noteikt, lai atbildīgā par šo likumprojektu būtu Sociālo un darba lietu komisija! Mēs iepriekšējā sēdē jau vienu šāda tipa likumprojektu nodevām šai komisijai kā atbildīgajai.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vai deputātiem ir iebildumi pret atbildīgās komisijas maiņu? Deputātiem iebildumu nav. Lūdzu balsot par likumprojekta nodošanu komisijām, nosakot arī atbildīgo komisiju! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 77, pret - 1, neviens neatturas. Likumprojekts ir nodots komisijām.

Saeimas Prezidijs ierosina Juridiskās komisijas iesniegto likumprojektu “Grozījumi Latvijas Republikas Advokatūras likumā” nodot Juridiskajai komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta nodošanu komisijai, nosakot to par atbildīgo komisiju! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 78, pret un atturas - nav. Likumprojekts nodots komisijai.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Par Konvenciju par cīņu pret korupciju, kurā iesaistītas Eiropas Kopienas amatpersonas vai Eiropas Savienības dalībvalstu amatpersonas, kas izstrādāta, pamatojoties uz Līguma par Eiropas Savienību K.3 panta 2.punkta “c” apakšpunktu” nodot Aizsardzības un iekšlietu komisijai un Ārlietu komisijai un noteikt, ka Ārlietu komisija ir atbildīgā komisija. Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta nodošanu komisijām, nosakot arī atbildīgo komisiju! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 78, pret un atturas - nav. Likumprojekts nodots komisijām.

Saeimas Prezidijs ierosina deputātu Strazdiņa, Šleseres, Druvietes, Reira un Straumes iesniegto likumprojektu “Grozījums Bērnu tiesību aizsardzības likumā” nodot Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijai un Juridiskajai komisijai un noteikt, ka Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisija ir atbildīgā komisija.

Deputāts Aleksandrs Bartaševičs ir pieteicies runāt “pret”.

A.Bartaševičs (Tautas saskaņas partijas frakcija).

Godātie deputāti! Vispirms es gribu atgādināt, ka mēs apspriežam izmaiņas Bērnu tiesību aizsardzības likumā, nevis bērnu tiesību ierobežošanas likumā.

Izlasījušam deputātu grupas piedāvāto likumprojektu, man rodas iespaids, ka vecāki nevar tikt galā ar saviem bērniem un piesauc likumdevēja un policistu palīdzību.

Cienījamie policisti seko līdzi mūsu bērnu gaitām, bet, atvainojiet, policija nevar aizvietot vecākus! Tas ir vismazākais ļaunums, kāds var būt, ja grozījumi tiks apstiprināti.

Bet visu pēc kārtas.

Sākšu ar to, ka neviens neslēpj, ka likumprojekts ir nacionālradikāla atbilde uz masu pasākumiem un masu manifestācijām, kas vērstas pret Izglītības reformu-2004. Tā vietā, lai valdošās labējās partijas censtos dialoga ceļā risināt pašu izraisītās mazākumtautību vidusskolu problēmas, tās cenšas šos jautājumus nokārtot no spēka pozīcijām. Par to liecina Saeimas atkal aktualizētie grozījumi likumā “Par sapulcēm, gājieniem un piketiem” un arī šis piedāvātais Bērnu tiesību aizsardzības likuma grozījums, kura būtība ir ieviest politisku cenzūru publisku pasākumu īstenošanā un kurš nozīmē atgriešanos pie totalitārisma valsts pārvaldē.

Šie piedāvātie grozījumi ir īpaši absurdi, jo tie noteic, ka jebkuri publiski organizēti pasākumi ar jauniešu (līdz 18 gadu vecumam) piedalīšanos ir iepriekš jāsaskaņo ar pašvaldību un policiju. Tātad arī jebkura skolas organizēta sapulce, starp citu, arī tāda, kas notiek telpās, un jebkura skolēnu ekskursija vai kolektīvs kāda pasākuma apmeklējums ietilpst šajos pasākumos. Šis jau ir solis uz tāda politiska režīma izveidošanu mūsu valstī, kāds tikai retā pasaules valstī pastāv. Naivi ir cerēt, ka, pārejot uz totalitāru regulāciju un pēc būtības politiski motivētu atļauju sistēmu šo Satversmē noteikto tiesību - miermīlīgu sapulču rīkošanas tiesību - īstenošanā, valstī tādējādi tiktu atrisinātas aktuālas mazākumtautību problēmas.

Šis nedraudzīgais valsts solis izraisīs jauniešu atbildes pretsoli, un saspīlējums sabiedrībā tikai pieaugs, un mēs varēsim sagaidīt dienu, kad policija vardarbīgi izdzenās nesankcionētu jauniešu mītiņu. Vai tādu mēs vēlamies jauniešu politisko aktivitāti? Un kas sekos pēc tam?

Tālāk. Pēc likuma struktūras, 72.pants un principā arī viss likums nav izmantojams kā instruments publisku pasākumu regulēšanai. Šādam nolūkam eksistē speciāls likums - likums “Par sapulcēm, gājieniem un piketiem”. Bērnu tiesību aizsardzības likumā nav publisku pasākumu definējuma, un faktiski, cienījamie kolēģi, mēs, turoties pie likuma burta, varam pie publiskiem pasākumiem pieskaitīt trīs bērnu rotaļāšanos smilšu kastē. Nevaru teikt, ka policija viņiem traucēs tajā kastē spēlēties, bet valstij tas noteikti dārgi izmaksās.

Cienījamie kolēģi! Mūsu frakcija aicina risināt mazākumtautību problēmas bez policijas iejaukšanās un vairāk pievērsties tieši izglītības reformai un dialogam starp mazākumtautībām un valdību, nevis mēģināt regulēt šo lietu ar politiskām metodēm un ar sankcijām.

Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītāja. Deputāte Inese Šlesere ir pieteikusies runāt “par”.

I.Šlesere (Latvijas Pirmās partijas frakcija).

Cienījamā priekšsēdētāja! Godātie kolēģi! Es vēlos nedaudz paskaidrot šā likumprojekta mērķi, lai novērstu visas tās bažas un pārpratumus, ko minēja iepriekšējais runātājs.

Pirmkārt, priekšlikums nekādā veidā nav vērsts uz to, lai ierobežotu bērnu pulcēšanās un biedrošanās vai vārda brīvību, jo mēs ļoti labi saprotam, ka šādi ierobežojumi būtu pretrunā gan ar Satversmi, gan ar Bērnu tiesību aizsardzības likumu, gan ar Latvijas starptautiskajām saistībām.

Otrkārt, priekšlikums ir vērsts uz to, lai dažādu masu pasākumu laikā par to būtu informēta pašvaldība, lai tā zinātu par tā vai cita pasākuma norisi un lai varētu papildus garantēt bērnu drošību un aizstāvēt jauniešu intereses, jo bērniem veltītajiem pasākumiem, piemēram, bērnu vasaras nometnēm, kurās piedalās varbūt tikai 20 vai pat 100 bērnu, saskaņā ar normatīvajiem aktiem ir jāatbilst stingrām prasībām, bet organizatoram ir jānodrošina, lai bērns būtu drošībā un tiktu ievērotas citas viņa intereses. Tāpat arī jānodrošina, lai bērns netiktu kavēts pildīt savus pienākumus, to skaitā mācīties un ievērot izglītības iestādes kārtības noteikumus.

Nevaru piekrist izskanējušajam iebildumam, ka bērniem veltītiem pasākumiem nav nepieciešams īpašs regulējums, ka pietiek ar vispārēju regulējumu, kas ir vienāds gan bērniem, gan arī pilngadīgām personām. Bērni tomēr ir tāda iedzīvotāju grupa, kura daudz vairāk pakļaujas ietekmei un manipulācijām nekā pieaugušie, un viņi daudz mazāk apzinās dažādas briesmas un bieži arī savas rīcības sekas. Ne velti rīcībspēja personām tiek piešķirta tikai no 18 gadu vecuma. Līdz tam, nodrošinot bērnu tiesības, arī pulcēšanās un biedrošanās brīvības, vienlaikus ir jādomā arī par to, kā garantēt bērnu drošību un veselību, nemaz nerunājot par viņu pasargāšanu no jebkāda veida ekspluatācijas un izmantošanas.

Tieši tāpēc šis minētais grozījums ir iesniegts nevis likumā “Par sapulcēm, gājieniem un piketiem”, bet gan Bērnu tiesību aizsardzības likumā, kas nosaka bērnu tiesību aizsardzības pamatprincipus.

Treškārt, lai tiktu ievērotas visas minētās bērnu tiesības, ir jābūt kādai personai vai organizācijai, kas garantē kārtību un drošību un uzņemas atbildību par pasākumu norisi. Ar šādu mērķi mūsu iesniegtais priekšlikums attiecas tieši uz Bērnu tiesību aizsardzības likuma 72.pantu, kur ir noteikta bērnu iestāžu darbinieku un pasākumu organizētāju atbildība. Un tieši tāpēc, ņemot vērā visus izskanējušos argumentus, bērnu drošības un aizsardzības dēļ mūsu priekšlikums paredz to, ka pašvaldībai ir jābūt informētai, ka tādā vai tādā vietā notiek šāds pasākums, kurā ir iesaistīts liels skaits bērnu, lai tā tādējādi palīdzētu nodrošināt drošību un kārtību šā pasākuma laikā, lai tiktu ievērotas bērnu intereses un lai bērni neciestu.

Tāpēc, kolēģi, es lūdzu atbalstīt iesniegtā likumprojekta nodošanu komisijām, lai mēs, iespējams, kopīgi varētu tālāk diskutēt varbūt par visprecīzāko redakciju.

Lūdzu atbalstīt šo priekšlikumu!

Sēdes vadītāja. Viens deputāts ir runājis “par”, viens - “pret”.

Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta nodošanu komisijām, nosakot atbildīgo komisiju! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 71, pret - 18, neviens neatturas. Likumprojekts komisijām nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Dizainparauga likums” nodot Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija.

Lūdzu ieslēgt mikrofonu deputātam Indulim Emsim!

I.Emsis (Zaļo un zemnieku savienības frakcija).

Godātie kolēģi! Es lūgtu noteikt Izglītības, kultūras un zinātnes komisiju par atbildīgo komisiju šim likumprojektam.

Paldies par uzmanību!

Sēdes vadītāja. Vai deputātiem ir iebildumi, ka likumprojekts tiek nodots arī Izglītības, kultūras un zinātnes komisijai, kura būtu arī atbildīgā komisija? Deputātiem iebildumu nav.

Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta nodošanu komisijām, nosakot atbildīgo komisiju! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 86, pret un atturas - nav. Likumprojekts komisijām nodots.

Nākamais darba kārtības jautājums ir iesniegums, kas saņemts no deputāta Ata Slaktera, ar lūgumu piešķirt deputātam bezalgas atvaļinājumu šā gada 26.februārī.

Lūdzu deputātus balsot par bezalgas atvaļinājuma piešķiršanu deputātam Atim Slakterim! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 85, pret un atturas - nav. Deputātam atvaļinājums piešķirts.

Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts “Grozījums likumā “Par ietekmes uz vidi novērtējumu””. Otrais lasījums.

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā - deputāts Indulis Emsis.

I.Emsis (Zaļo un zemnieku savienības frakcija).

Godātie kolēģi! Strādāsim ar dokumentu nr.1877-b. Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija ir sagatavojusi likumprojektu otrajam lasījumam. Šis ir steidzams likumprojekts, un šis ir galīgais lasījums.

1. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Lūdzu atbalstīt.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

I.Emsis. 2. - vides ministra priekšlikums. Komisija lūdz atbalstīt.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

I.Emsis. 3. - vides ministra Raimonda Vējoņa priekšlikums. Nav atbalstīts. Pants redakcionāli precizēts.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

I.Emsis. 4. - vides ministra priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

I.Emsis. 5. - vides ministra priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

I.Emsis. 6. - vides ministra priekšlikums. Atbalstīts un izteikts kā šā panta ceturtā daļa.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

I.Emsis. 7. - vides ministra priekšlikums. Atbalstīts un līdzšinējā ceturtā daļa izteikta kā trešā daļa.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

I.Emsis. 8. - vides ministra priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

I.Emsis. 9. - vides ministra priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

I.Emsis. 10. - vides ministra priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

I.Emsis. 11. - vides ministra priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

I.Emsis. 12. - vides ministra priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

I.Emsis. 13. - vides ministra priekšlikums. Daļēji atbalstīts un iestrādāts 1.priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

I.Emsis. 14. - vides ministra priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

I.Emsis. 15. - vides ministra priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

I.Emsis. 16. - vides ministra priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

I.Emsis. 17. - deputāta Tolmačova priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Atklājam debates. Deputāts Andris Tolmačovs.

A.Tolmačovs (politisko organizāciju apvienības “Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā” frakcija).

Godātie deputāti! Manis piedāvātie grozījumi likumā “Par ietekmes uz vidi novērtējumu” ir vērsti uz to, lai pēc iespējas lielāku Latvijas sabiedrības daļu iesaistītu vides jautājumu risināšanā. Daudzi man pārmet, ka, šādi rīkojoties, es neņemu vērā uzņēmēju intereses un uzlieku tiem pārāk daudz pienākumu. Es piekrītu tam, ka uzņēmums ir sabiedrības ekonomiskais pamats. Tomēr daudzo uzņēmumu tieksme pēc nemitīgas izaugsmes, attīstības un peļņas ir ne tikai valsts ekonomiskās politikas virzītājs, bet vienlaicīgi arī cēlonis destruktīvām izmaiņām mūsu vides ekoloģiskajā līdzsvarā.

Komisijas noraidītā norma, kas nodrošina “reprezentatīvas iedzīvotāju daļas” dalību viņus skarošo vides jautājumu sabiedriskā apspriešanā, jau bija un ir noformulēta likuma 17.pantā, taču bez manis piedāvātajiem grozījumiem tā kalpo tikai kā skaista deklarācija. Likuma pašreizējā redakcija paredz, ka tad, ja noslēguma ziņojums neatbilst programmai vai nav ņemts vērā kompetentas institūcijas atzinums, šis ziņojums tiek nosūtīts ierosinātājam pārstrādāšanai. Respektīvi, dialogs notiek tikai starp uzņēmumu un valsts institūciju, bez sabiedrības iesaistīšanas šajā procesā. Taču ļoti bieži ir tā, ka noslēguma ziņojuma neatbilstība programmai liecina vienkārši par kaut kādām rupjām kļūdām vai būtiskām izmaiņām, kas sabiedrībai tā arī paliek nezināmas. Šāda lēmumu pieņemšanas kārtība ir laba augsne korupcijai, jo uzņēmums uz ekoloģisko jautājumu risināšanas un mūsu veselības rēķina var sataupīt milzīgas summas.

Mans priekšlikums ir veikt sabiedrības aptauju, ja noslēguma ziņojums neatbilst programmai. Es stipri šaubos, ka dioksīni ūdenī vai skābais lietus šķiros kādus pēc nacionālās piederības vai pilsonības.

Tā ka nepieļausim deklaratīvas normas vides aizsardzības likumos un nebaidīsimies mūsu uzņēmējiem uzlikt papildu pienākumus, kas vērsti uz vides saglabāšanu mūsu bērniem un mazbērniem! Aicinu atbalstīt manu priekšlikumu!

Sēdes vadītāja. Nākamais debatēs ir pieteicies deputāts Arvīds Ulme.

A.Ulme (Zaļo un zemnieku savienības frakcija).

Cienījamā priekšsēdētāja! Cienītie deputāti! Patiešām gribu vērst jūsu uzmanību uz šo priekšlikumu par sabiedriskās aptaujas lomas palielināšanu. Te jau minēja šos argumentus, es neatkārtošu tos. Tā galvenā lieta sabiedrības iesaistīšanai vides jautājumu risināšanā ir tieši šīs “aizas” likvidēšana starp sabiedrību un valdību. Jūs taču labi zināt, ka, neskatoties uz ļoti lielām tur PR (Public Relations) aktivitātēm, šī plaisa starp sabiedrību un valdību arvien vairāk un vairāk palielinās. Nav noslēpums un jūs jau zināt, ka vārds “deputāts” ir lamuvārds - deputāts ir lamuvārds! - un ka visur, kur vien var notikt, arvien notiek šāda konfrontācija. Taču, ja patiešām iesaista sabiedrību un to visu izskaidro sabiedrībai un ja tas viss patiešām nāk par labu Latvijas attīstībai kopumā un Latvijas cilvēkiem, tad jau tāds projekts nesaskarsies ne ar kādu pretestību. Un parasti arī citās valstīs sabiedriskajām aptaujām ir ļoti liela nozīme. Un tur ir pat tā, ka vispār neapstiprina šādus projektus, ja nav sabiedrības aptaujā saņemts pozitīvs viedoklis. Tas ir vienkārši vēl tāds papildu mehānisms, lai institūcijas piespiestu runāt ar sabiedrību, uzrunāt sabiedrību. Kas šeit notiek, kāda kārtējā firma grib celt parkā kaut kādu autostāvvietu vai lielveikalu? Tad tā firma, kas atrodas varbūt kaut kur ārpus Rīgas, sarīko kaut kādu simbolisku aptauju, pseidosabiedrisku aptauju. Un kas beigās notiek? Notiek tāda masveida ņirgāšanās par to sabiedrības aktīvo daļu, par tiem cilvēkiem, kuriem ir sirdssāpes konkrēti par savas dzīves vides kvalitāti.

Es tiešām aicinu atbalstīt šo priekšlikumu.

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

Vai ir komisijas vārdā kas piebilstams? Lūdzu!

I.Emsis. Godātie kolēģi! Es nedaudz pakavēšos pie šā priekšlikuma būtības, lai jūs saprastu, par ko ir runa.

Tolmačova kunga iecere piešķirt sabiedrības viedoklim lielāku lomu un nozīmi ir tiešām atbalstāma un apsveicama. Taču problēmas būtība ir šeit ierakstītajā redakcijā. Tolmačova kunga ierosinātā šā panta otrās daļas būtība ir tāda: ja Ietekmes uz vidi novērtējuma valsts birojs atzīst, ka sabiedrības informēšana nav veikta pietiekami, tad birojs uzdod ierosinātājam nevis informēt sabiedrību, bet pārstrādāt ziņojumu. Kolēģi, tas ir nesaprotami, jo, ja ziņojums ir labs un normāls, tad jāizdara ir neizdarītais darbs, nevis jādara darbs no jauna tikai tāpēc vien, ka nav veikta šī sabiedrības informēšana. Savukārt komisijas piedāvātajā redakcijā un oriģinālajā redakcijā ir teikts, ka kompetentā institūcija noslēguma ziņojumu nosūta ierosinātājam pārstrādāšanai, ja tajā ziņojumā ir konstatētas nepilnības vai neprecizitātes (tātad tās ir jānovērš, un tikai tad tā lieta var tikt darīta) vai arī uzdod... ieklausieties: “...vai arī uzdod ierosinātājam nodrošināt sabiedrības informēšanu un sabiedrisko apspriešanu”. Tātad komisijas redakcija precīzi nosaka, ko birojs dara katrā konkrētajā gadījumā.

Diemžēl Tolmačova kungs ir ierosinājis neadekvātu darbību - viņš iesaka pārstrādāt ziņojumu, ja nav bijusi apspriešana. Es domāju, ka tas nav loģiski, jo tādā gadījumā ir jānodrošina apspriešana.

Tāpēc mans lūgums ir šajā brīdī, atbalstot Tolmačova ieceri, tomēr turēties pie komisijas nolemtā varianta un šo priekšlikumu neatbalstīt.

Sēdes vadītāja. Lūdzu deputātus balsot par 17. - deputāta Tolmačova priekšlikumu. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 23, pret - 53, atturas - 12. Priekšlikums nav atbalstīts.

I.Emsis. 18. - deputāta Tolmačova kunga priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

I.Emsis. 19. - vides ministra priekšlikums. Ir atbalstīts un, tāpat kā iepriekšējais, ir iestrādāts 20.priekšlikumā, kurš ir izteikts atbildīgās komisijas redakcijā.

Sēdes vadītāja. Deputātiem nav iebildumu pret 19. un 20.priekšlikumu.

I.Emsis. 21. - deputāta Tolmačova kunga priekšlikums. Ir atbalstīts precizētā redakcijā.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

I.Emsis. 22. - vides ministra priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

I.Emsis. 23. - vides ministra priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

I.Emsis. 24. - vides ministra priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

I.Emsis. 25. - vides ministra priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

I.Emsis. 26. - vides ministra priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

I.Emsis. 27. - vides ministra priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

I.Emsis. 28. - deputāta Tolmačova priekšlikums. Nav atbalstīts. (Starpsauciens: “Balsot!”)

Sēdes vadītāja. Deputāti lūdz balsojumu par 28.priekšlikumu. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 20, pret - 59, atturas - 5. Priekšlikums nav atbalstīts.

I.Emsis. 29. - vides ministra priekšlikums. Atbalstīts, iestrādāts 31.priekšlikumā.

Tāpat arī 30. - vides ministra priekšlikums. Daļēji atbalstīts, iestrādāts 31.priekšlikumā.

Un 31. - atbildīgās komisijas priekšlikums, kurā apkopoti minētie priekšlikumi.

Sēdes vadītāja. Pret iepriekš minētajiem priekšlikumiem deputātiem iebildumu nav.

I.Emsis. 32. - vides ministra priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

I.Emsis. 33. - vides ministra priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

I.Emsis. 34. - vides ministra priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

I.Emsis. 35. - vides ministra priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

I.Emsis. 36. - vides ministra priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

I.Emsis. 37. - vides ministra priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

I.Emsis. 38. - vides ministra Vējoņa priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

I.Emsis. Mēs esam izskatījuši visus priekšlikumus otrajā, galīgajā, lasījumā. Lūdzu deputātus atbalstīt likumprojekta galīgo redakciju!

Sēdes vadītāja. Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta pieņemšanu otrajā lasījumā! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 86, pret un atturas - nav. Likums “Grozījums likumā “Par ietekmes uz vidi novērtējumu”” pieņemts. Paldies.

Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts “Grozījums likumā “Par pievienotās vērtības nodokli””. Otrais lasījums.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā - deputāte Baiba Brigmane.

B.Brigmane (frakcija “Jaunais laiks”).

Cienījamā priekšsēdētāja! Cienījamie kolēģi! Dokuments nr.1964-b. Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija piedāvā izskatīt likumprojektu “Grozījums likumā “Par pievienotās vērtības nodokli””.

Par šo likumprojektu ir saņemts viens priekšlikums. To iesniedzis Saeimas Juridiskais birojs. Komisija ir atbalstījusi šo priekšlikumu.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

B.Brigmane. Vairāk priekšlikumu nav. Lūdzu pieņemt minēto likumprojektu otrajā, galīgajā, lasījumā!

Sēdes vadītāja. Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta pieņemšanu otrajā lasījumā! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 83, pret un atturas - nav. Likums “Grozījums likumā “Par pievienotās vērtības nodokli”” pieņemts. Paldies.

Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts “Par Ziemeļatlantijas līgumu”. Otrais lasījums.

Ārlietu komisijas vārdā - deputāts Rihards Pīks.

R.Pīks (Tautas partijas frakcija).

Priekšsēdētājas kundze! Godājamie kolēģi! Pašreiz pie mums valda diezgan liela burzma, kad aktuāli ir daudzi ikdienas jautājumi, un tāpēc mēs it kā pašu par sevi saprotam un uztveram to, ka mēs pieņemam Ziemeļatlantijas līgumu, ar kuru faktiski šobrīd pieliekam pēdējo punktu mūsu valsts ilgajā ceļā uz pievienošanos šim līgumam.

Es tikai dažos vārdos atgādināšu to, ka visas valdības, visas Saeimas kopš Latvijas neatkarības atjaunošanas ir atbalstījušas šo pievienošanos Ziemeļatlantijas līgumam. Arī mūsu izvirzītajos ārpolitikas pamatvirzienos, kas tika pieņemti 1995.gadā, bija paredzēta šī pievienošanās. 1999.gadā Vašingtonas sammitā mēs oficiāli tikām atzīti par kandidātvalsti.

Nākamais etaps sākās 2002.gada 21.novembrī Prāgā, kur mēs tikām uzaicināti pievienoties, un ļoti īsā laikā - līdz 2003.gada 26.martam - mēs jau bijām sagatavojuši un parakstījuši līguma papildprotokolus par pievienošanos Ziemeļatlantijas līgumam. Tātad šis iepriekšējais gads pagāja, kamēr visas Ziemeļatlantijas līguma valstis ratificēja šo līgumu.

Godājamie kolēģi, es apsveicu jūs visus - tos, kuri šo darbu ir darījuši un gan politiski, gan praktiski iespēju robežās sagatavojuši mūsu piedalīšanos šajos aizsardzības spēkos Ziemeļatlantijas līguma ietvaros.

Es aicinu šodien balsot par šo likumprojektu otrajā lasījumā, jo neviens priekšlikums uz otro lasījumu nav saņemts.

Paldies par uzmanību!

Sēdes vadītāja. Tā kā neviens priekšlikums uz otro lasījumu nav saņemts, tad arī debates nevar notikt par konkrētiem priekšlikumiem, tāpēc es atvainojos tiem deputātiem, kuri ir pieteikušies debatēs. Debates mēs neuzsāksim.

Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta pieņemšanu otrajā lasījumā! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 77, pret - 6, atturas - 5. (Aplausi.)

R.Pīks. Paldies, godājamie kolēģi!

Sēdes vadītāja. Likums “Par Ziemeļatlantijas līgumu” pieņemts. Paldies. (Aplausi.)

Vārds īsam paziņojumam ārlietu ministrei Sandrai Kalnietei!

S.Kalniete (ārlietu ministre).

Paldies! Ļoti cienījamā Saeimas priekšsēdētājas kundze! Godātie deputāti! Es vēlos jums pateikties par šo balsojumu, tā kā šis ir patiesi vēsturisks brīdis, jo ar šo balsojumu Saeima apstiprināja Latvijas pievienošanos Ziemeļatlantijas līgumam, tādējādi atbalstot arī mūsu valsts pilntiesīgu iekļaušanos NATO. Šis ir dokuments, pie kura sagatavošanas esam strādājuši jau kopš neatkarības atjaunošanas pirmajiem gadiem, un tajā ir ieguldīts četru Saeimu, divu Valsts prezidentu, četru ārlietu ministru un astoņu Ministru prezidentu darbs.

2002.gada 21.novembrī Prāgā, pieņemot lēmumu par NATO paplašināšanu un jaunu dalībvalstu uzaicināšanu, alianses dalībvalstis pāršķīra vēstures lapu, ar šo lēmumu izdzēšot pēdējās Otrā pasaules kara atstātās pēdas un atjaunojot starptautisko taisnīgumu. Ar šo lēmumu Latvija atkal ir ieņēmusi sev piederīgo vietu Eiropas valstu saimē.

Šodien, balsojot par pievienošanos Ziemeļatlantijas līgumam, jūs uz visiem laikiem atstājāt pagātnē okupācijas gadu desmitus. Tāpat kā tos laikus, kad Latvijas pilsoņi nevarēja justies droši un aizsargāti savā dzimtenē.

Šodien ar jūsu atbalstu Latvija ir ieguvusi uzticamus sabiedrotos, uz kuru palīdzību droši varēsim paļauties grūtā brīdī un kopā ar kuriem plecu pie pleca strādāsim, lai sargātu Transatlantiskās telpas drošību, lai sargātu mūsu kopīgās demokrātiskās vērtības un padarītu drošu mūsu bērnu un mūsu bērnubērnu nākotni.

Es vēlreiz nobeigumā vēlos jums pateikties, un tad, kad Latvijas karogs tiks pacelts pie NATO mītnes Briselē, es domāšu par daudzajiem Sibīrijā nomocītajiem un trimdas bezcerībā nonīkušajiem. Kaut viņiem būtu bijis lemts piedzīvot šo brīdi un uzzināt, ka vēsture nekad vairs neatkārtosies!

Paldies! (Aplausi.)

Sēdes vadītāja. Paldies ārlietu ministres kundzei.

Vārds īsam paziņojumam Golubova kungam.

A.Golubovs (Latvijas Sociālistiskās partijas frakcija).

Cienījamie kolēģi! Jūs tikko nobalsojāt par iestāšanos NATO, par šo līgumu, bet tajā pašā laikā es gribu jums paziņot, ka, spiežot pēc nesenās NATO karaspēka vadoņu uzstāšanās šeit pie mums, Latvijā, mums jau tuvākajā laikā šeit sagaidāms jauns karaspēks. Jūs nobalsojāt par Latvijas okupāciju! (Zālē troksnis. Starpsaucieni.)

Sēdes vadītāja. Cienījamie kolēģi! Es došu vārdu deputātam Jurim Dobelim par procedūru. Lūdzu! Ieslēgt mikrofonu deputātam Jurim Dobelim!

J.Dobelis (frakcija “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK).

Pietkevič, aiztaisi muti ciet un klausies! Tātad...

Sēdes vadītāja. Dobeļa kungs, jums nav tiesību tā runāt!

J.Dobelis. Tātad, kolēģi, mēs nupat nobalsojām. Žēl, ka netikām pie debatēm. Varbūt kādam ir mainījušās domas uz otro lasījumu, un tāpēc vajadzēja atļaut debates. Bija cilvēki pieteikušies. Arī ārlietu ministrei iznāca ļoti neērts stāvoklis, jo visi te runāja, staigāja riņķī un praktiski neviens viņā neklausījās. Un beigās Aleksandrs Golubovs... Nu, viņš ir Golubovs, tur nav ko brīnīties. Tā ka man liekas, ka mēs tik svarīgu lēmumu tādā svarīgā brīdī pieņēmām diezgan vieglprātīgā gaisotnē. Paldies.

Sēdes vadītāja. Cienījamais Dobeļa kungs, lūdzu, izlasiet Saeimas kārtības rulli attiecībā uz likumprojektu apspriešanu!

Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts “Grozījumi likumā “Par priekšvēlēšanu aģitāciju pirms Saeimas vēlēšanām””. Otrais lasījums.

Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas vārdā - deputāts Alberts Krūmiņš.

A.Krūmiņš (frakcija “Jaunais laiks”).

Godājamie kolēģi! Strādāsim ar likumprojektu “Grozījumi likumā “Par priekšvēlēšanu aģitāciju pirms Saeimas vēlēšanām””.

Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija diemžēl nav saņēmusi nevienu priekšlikumu.

Lūdzu kolēģus nobalsot par šo likumprojektu otrajā, galīgajā, lasījumā!

Sēdes vadītāja. Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta pieņemšanu otrajā lasījumā! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 82, pret un atturas - nav. Likums “Grozījumi likumā “Par priekšvēlēšanu aģitāciju pirms Saeimas vēlēšanām”” pieņemts. Paldies.

Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts “Grozījumi Pasta likumā”. Trešais lasījums.

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā - deputāts Dzintars Zaķis.

Dz.Zaķis (frakcija “Jaunais laiks”).

Godājamā priekšsēdētāja! Godājamie kolēģi! Strādāsim ar dokumentu nr.2065, tas ir, ar trešajam lasījumam sagatavoto likumprojektu “Grozījumi Pasta likumā”.

1.priekšlikums - atbildīgās komisijas priekšlikums. Komisijas
viedoklis - atbalstīt.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

Dz.Zaķis. 2. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Komisijas viedoklis - atbalstīt.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

Dz.Zaķis. 3. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Komisijas viedoklis - atbalstīt.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

Dz.Zaķis. 4. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Viedoklis - atbalstīt.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

Dz.Zaķis. 5. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Viedoklis - atbalstīt.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

Dz.Zaķis. 6. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Viedoklis - atbalstīt.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

Dz.Zaķis. 7. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Viedoklis - atbalstīt.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

Dz.Zaķis. 8. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

Dz.Zaķis. 9. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

Dz.Zaķis. 10. - satiksmes ministra Roberta Zīles priekšlikums. Komisijas viedoklis - atbalstīt.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

Dz.Zaķis. 11. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

Dz.Zaķis. 12. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

Dz.Zaķis. 13. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

Dz.Zaķis. 14. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

Dz.Zaķis. 15. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

Dz.Zaķis. 16. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

Dz.Zaķis. 17. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

Dz.Zaķis. 18. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

Dz.Zaķis. 19. - Juridiskā biroja priekšlikums. Komisijas slēdziens - neatbalstīt.

Sēdes vadītāja. Deputātiem nav iebildumu pret komisijas viedokli.

Dz.Zaķis. 20. - satiksmes ministra priekšlikums. Daļēji atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputātiem nav iebildumu.

Dz.Zaķis. 21. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

Dz.Zaķis. 22. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

Dz.Zaķis. 23. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

Dz.Zaķis. 24. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

Dz.Zaķis. 25. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

Dz.Zaķis. 26. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

Dz.Zaķis. 27. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

Dz.Zaķis. 28. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

Dz.Zaķis. 29. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

Dz.Zaķis. 30. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

Dz.Zaķis. 31. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

Dz.Zaķis. 32. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

Dz.Zaķis. 33. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

Dz.Zaķis. 34. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

Dz.Zaķis. 35. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

Dz.Zaķis. 36. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

Dz.Zaķis. 37. - Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

Dz.Zaķis. Un visbeidzot 38. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

Dz.Zaķis. Tie bija visi priekšlikumi, kas iesniegti likumprojekta “Grozījumi Pasta likumā” izskatīšanai trešajā lasījumā.

Komisijas vārdā lūdzu atbalstīt likumprojekta pieņemšanu trešajā lasījumā!

Sēdes vadītāja. Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta pieņemšanu trešajā lasījumā! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 85, pret un atturas - nav. Likums “Grozījumi Pasta likumā” pieņemts. Paldies.

Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts “Grozījums likumā “Par valsts noslēpumu””. Trešais lasījums.

Nacionālās drošības komisijas vārdā - deputāte Linda Mūrniece.

L.Mūrniece (frakcija “Jaunais laiks”).

Cienījamie kolēģi! Nacionālās drošības komisija savā sēdē ir izskatījusi likumprojektu “Grozījums likumā “Par valsts noslēpumu”” (reģistrācijas numurs 558) un to sagatavojusi trešajam lasījumam.

Neviens priekšlikums netika saņemts. Lūdzu atbalstīt likumprojektu trešajā lasījumā!

Sēdes vadītāja. Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta pieņemšanu trešajā lasījumā! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 81, pret un atturas - nav. Likums “Grozījums likumā “Par valsts noslēpumu”” pieņemts. Paldies.

Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts “Grozījumi likumā “Par Latvijas Republikas starptautiskajiem līgumiem””. Trešais lasījums.

Ārlietu komisijas vārdā - deputāts Guntis Bērziņš.

G.Bērziņš (frakcija “Jaunais laiks”).

Cienītā priekšsēdētājas kundze! Cienītie kolēģi! Strādāsim ar dokumentu nr.2082 - ar likumprojektu “Grozījumi likumā “Par Latvijas Republikas starptautiskajiem līgumiem””.

Ārlietu komisija ir šo līgumprojektu sagatavojusi trešajam lasījumam.

1.priekšlikums, ko tieslietu ministra Aivara Aksenoka vietā iesniedzis iekšlietu ministrs Māris Gulbis. Komisijas atzinums - atbalstīt.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

G.Bērziņš. 2. - Ārlietu komisijas priekšlikums. Komisijas viedoklis - atbalstīt.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

G.Bērziņš. 3. - aizsardzības ministra Ģirta-Valda Kristovska priekšlikums. Komisijas atzinums - daļēji atbalstīt. Tas ir iekļauts 4.priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputātiem nav iebildumu pret 3. un 4.priekšlikumu.

G.Bērziņš. 5. - aizsardzības ministra priekšlikums. Komisijas
atzinums - atbalstīt.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

G.Bērziņš. 6. - aizsardzības ministra priekšlikums. Komisijas
viedoklis - atbalstīt.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

G.Bērziņš. Līdz ar to ir izskatīti visi priekšlikumi.

Aicinu jūs atbalstīt likumprojektu “Grozījumi likumā “Par Latvijas Republikas starptautiskajiem līgumiem””.

Sēdes vadītāja. Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta pieņemšanu trešajā lasījumā! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 73, pret - 7, atturas - 1. Likums “Grozījumi likumā “Par Latvijas Republikas starptautiskajiem līgumiem”” pieņemts. Paldies.

Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts “Grozījumi likumā “Par ievedmuitas nodokļa (tarifa) likmēm, muitas tarifu kvotām un papildu kontroles un informēšanas kārtību, kas piemērojama Eiropas Kopienas izcelsmes lauksaimniecības precēm””. Trešais lasījums.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā deputāts Vilnis-Edvīns Bresis.

V.-E.Bresis (Zaļo un zemnieku savienības frakcija).

Godātā priekšsēdētāja! Kolēģi! Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija laika posmā no otrā līdz trešajam lasījumam par šo likumprojektu nav saņēmusi nevienu papildinājumu vai priekšlikumu, un tāpēc komisija lūdz pieņemt likumprojektu “Grozījumi likumā “Par ievedmuitas nodokļa (tarifa) likmēm, muitas tarifu kvotām un papildu kontroles un informēšanas kārtību, kas piemērojama Eiropas Kopienas izcelsmes lauksaimniecības precēm”” trešajā, galīgajā, lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta pieņemšanu trešajā lasījumā! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 86, pret un atturas - nav. Likums pieņemts. Paldies.

Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts “Grozījums likumā “Par grāmatvedību””. Trešais lasījums.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā - deputāts Ainars Latkovskis.

A.Latkovskis (frakcija “Jaunais laiks”).

Kolēģi! Priekšlikumi trešajam lasījumam nav saņemti. Lūdzu atbalstīt likumprojektu!

Sēdes vadītāja. Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta pieņemšanu trešajā lasījumā! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 84, pret un atturas - nav. Likums “Grozījums likumā “Par grāmatvedību”” pieņemts. Paldies.

Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts “Par 1999.gada 3.jūnija Protokolu par grozījumiem 1980.gada 9.maija Konvencijā par starptautiskajiem dzelzceļa pārvadājumiem (COTIF)”. Otrais lasījums.

Ārlietu komisijas vārdā - deputāte Sarmīte Ķikuste.

S.Ķikuste (frakcija “Jaunais laiks”).

Cienījamā priekšsēdētāja! Godātie kolēģi! Ārlietu komisija savā sēdē ir izskatījusi likumprojektu “Par 1999.gada 3.jūnija Protokolu par grozījumiem 1980.gada 9.maija Konvencijā par starptautiskajiem dzelzceļa pārvadājumiem (COTIF)”.

Ārlietu komisija par šo likumprojektu ir saņēmusi vienu priekšlikumu, kuru iesniegusi atbildīgā komisija - Ārlietu komisija.

Ārlietu komisijas vārdā lūdzu deputātus atbalstīt šo priekšlikumu.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

S.Ķikuste. Ārlietu komisijas vārdā lūdzu minēto likumprojektu pieņemt arī otrajā, galīgajā, lasījumā!

Sēdes vadītāja. Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta pieņemšanu otrajā lasījumā! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 85, pret un atturas - nav. Likums pieņemts. Paldies.

Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts “Grozījums Ugunsdrošības un ugunsdzēsības likumā”. Pirmais lasījums.

Aizsardzības un iekšlietu komisijas vārdā - deputāts Juris Dalbiņš.

J.Dalbiņš (Tautas partijas frakcija).

Cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Godātie kolēģi! Likumprojekta reģistrācijas numurs 615.

Likumprojekts paredz pilnvarot Ministru kabinetu noteikt tos sprādzienbīstamos un ugunsbīstamos, kā arī īpaši svarīgos objektus, kuros izveidojami ugunsdrošības, ugunsdzēsības un glābšanas dienesti, kā arī kritērijus, pēc kādiem objekts iekļaujams to sprādzienbīstamo un ugunsbīstamo objektu sarakstā, kuros izveidojami ugunsdrošības un ugunsdzēsības glābšanas dienesti, kā arī kārtību, kādā minētajā sarakstā iekļaujami īpaši svarīgi objekti.

Aizsardzības un iekšlietu komisija izskatīja šo likumprojektu un nolēma to konceptuāli atbalstīt.

Lūdzu arī jūsu atbalstu!

Sēdes vadītāja. Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta pieņemšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 77, pret un atturas - nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā pieņemts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam!

J.Dalbiņš. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš otrajam lasījumam - 3.marts.

Sēdes vadītāja. Citu priekšlikumu nav. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš otrajam lasījumam - 3.marts. Paldies.

Pirms tālāk izskatām darba kārtību, daru jums zināmu, ka Saeimas Prezidijs ir saņēmis Juridiskās komisijas lūgumu iekļaut šodienas, 26.februāra, sēdes darba kārtībā likumprojektu “Grozījumi Latvijas Republikas Advokatūras likumā” izskatīšanai pirmajā lasījumā bez atkārtotas izskatīšanas komisijā.

Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Darba kārtībā iekļauts. Paldies.

Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts “Grozījumi Detektīvdarbības likumā”. Pirmais lasījums.

Aizsardzības un iekšlietu komisijas vārdā - deputāts Juris Dalbiņš.

J.Dalbiņš (Tautas partijas frakcija).

Paldies. Cienījamie kolēģi! Dokumenta reģistrācijas numurs 617. Šis likumprojekts ir nepieciešams, lai nodrošinātu Detektīvdarbības likuma atbilstību Eiropas Kopienu dibināšanas līguma prasībām.

Aizsardzības un iekšlietu komisija šo likumprojektu ir izskatījusi un nolēmusi atbalstīt konceptuāli pirmajam lasījumam.

Sēdes vadītāja. Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta pieņemšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 83, pret - 6, neviens neatturas. Likumprojekts pirmajā lasījumā pieņemts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam!

J.Dalbiņš. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš - 3.marts.

Sēdes vadītāja. Citu priekšlikumu nav. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš otrajam lasījumam - 3.marts. Paldies.

Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts “Grozījums Mobilizācijas likumā”.

J.Dalbiņš (Tautas partijas frakcija).

Strādāsim ar dokumentu, kura reģistrācijas numurs ir 616. Grozījumu būtība ir noteikt materiāli tehniskā nodrošinājuma paraugnormas civilās aizsardzības formējumu izveidei, uz kuru pamata tiks izstrādātas materiāli tehniskā nodrošinājuma normas katram formējumam, un tās apstiprinās attiecīgā ministrija, kas ir atbildīga par savas nozares darbību apdraudējuma gadījumā.

Aizsardzības un iekšlietu komisija izskatīja minēto likumprojektu un nolēma konceptuāli to atbalstīt.

Sēdi vada Latvijas Republikas 8.Saeimas priekšsēdētājas biedrs

Jānis Straume.

Sēdes vadītājs. Debatēt neviens nevēlas. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta pieņemšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu rezultātu! Par - 86, pret un atturas - nav. Pirmajā lasījumā likumprojekts pieņemts.

Priekšlikumu iesniegšanas termiņš otrajam lasījumam?

J.Dalbiņš. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš - 3.marts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt. Paldies.

Izskatīsim likumprojektu “Grozījumi likumā “Par sabiedriskajām organizācijām un to apvienībām””. Otrais lasījums.

Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas vārdā - deputāts Šiliņš. Lūdzu!

V.Šiliņš (frakcija “Jaunais laiks”).

Godātie deputāti! Strādāsim ar likumprojektu “Grozījumi likumā “Par sabiedriskajām organizācijām un to apvienībām”” (reģistrācijas nr.352).

Uz otro lasījumu saņemti vairāki priekšlikumi.

1. ir redakcionālas dabas Ministru kabineta iesniegts priekšlikums. Komisija atbalstīja.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

V.Šiliņš. 2. - Ministru kabineta priekšlikums. Komisijā skatīts, atbalstīts daļēji un iestrādāts 5.priekšlikumā.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt. (Starpsauciens: “Balsot!”) Lūdzu zvanu! Balsosim par 2.priekšlikumu!

V.Šiliņš. 5.priekšlikumā ir iestrādāts!

Sēdes vadītājs. Lūdzu rezultātu! Par - 8, pret - 32, atturas - 42. Priekšlikums nav atbalstīts.

V.Šiliņš. 3. - Ministru kabineta priekšlikums. Komisijā atbalstīts. (Starpsauciens: “Balsot!”)

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par 3.priekšlikumu! Lūdzu rezultātu! Par - 71, pret - 17, neviens neatturas. Priekšlikums guvis atbalstu.

V.Šiliņš. 4. - Ministru kabineta priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

V.Šiliņš. 5. - Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšlikums. Atbalstīts. (Starpsauciens: “Balsot!”)

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par 5.priekšlikumu! Lūdzu rezultātu! Par - 30, pret - 2, atturas - 51. Priekšlikums nav guvis atbalstu.

Tālāk, lūdzu!

V.Šiliņš. 6. - deputāta Latkovska priekšlikums. Komisijā nav atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu pret komisijas viedokli.

V.Šiliņš. 7. - Valsts pārvaldes un pašvaldības lietu komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

V.Šiliņš. 8. - Ministru kabineta priekšlikums. Daļēji atbalstīts - iestrādāts Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas iesniegtajā 9.priekšlikumā un atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt atbildīgās komisijas viedoklim par 8. un 9.priekšlikumu.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta pieņemšanu otrajā lasījumā! Lūdzu rezultātu! Par - 77, pret - 6, atturas - 2. Otrajā lasījumā likumprojekts pieņemts.

Priekšlikumu iesniegšanas termiņš trešajam lasījumam?

V.Šiliņš. 5.marts.

Sēdes vadītājs. 5.marts. Paldies.

Nākamais ir likumprojekts “Grozījumi likumā “Par cukuru””. Pirmais lasījums.

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā ziņos... Referenta nav.

Izskatīsim likumprojektu “Valsts un pašvaldību profesionālo orķestru, koru un teātru mākslinieku izdienas pensiju likums”. Pirmais lasījums.

Sociālo un darba lietu komisijas vārdā - deputāte Jevgenija Stalidzāne.

J.Stalidzāne (Latvijas Pirmās partijas frakcija).

Cienījamais Prezidij! Cienījamie kolēģi! Strādāsim ar dokumentu nr.1939 - ar likumprojektu “Valsts un pašvaldību profesionālo orķestru, koru un teātru mākslinieku izdienas pensiju likums”.

Sociālo un darba lietu komisija ļoti pamatīgi izskatīja šo likumprojektu, pieaicināja ļoti daudz ekspertu. Anotācijā lasām: “Likumprojekta būtība ir sociāli nodrošināt personas, kas strādā atsevišķās profesijās, kurās pēc noteikta laika nostrādāšanas darbs saistīts ar profesionālo iemaņu zudumu vai sociālo bīstamību.” Arvien biežāk izskan jautājums par speciālu izdienas pensiju noteikšanu dažādās profesijās strādājošajiem. Pagājušā gada beigās pieņēmām šādu likumu par SAB darbiniekiem. Izdienas pensijas piešķiršanas motivācija ir saistīta ar to, ka pēc noteikta vecuma sasniegšanas darbs noteiktās profesijās ir saistīts ar profesionālo iemaņu zudumu.

Izskatot likumprojektu, Sociālo un darba lietu komisijā notika plašas debates un, kā jau teicu, tika pieaicināti daudzi eksperti. Komisijas sēdē piedalījās labklājības ministre Dagnija Staķe, Kultūras ministrijas vecākā referente teātru jautājumos Ilze Kļaviņa, Kultūras ministrijas vecākā referente mūzikas jautājumos Dace Vilsone, Latvijas Nacionālās operas galvenais baletmeistars Aivars Leimanis, Latvijas Teātru darbinieku savienības priekšsēdētāja Lolita Kalna, kā arī Finanšu ministrijas Budžeta departamenta Labklājības sfēras finansēšanas nodaļas vadītāja Anita Ķemme un daudzi arodbiedrību pārstāvji.

Likumprojektā minēto profesiju pārstāvjiem profesionālā darbība ir saistīta ar zināmu specifiku. Tiem jābūt labā fiziskā un garīgā formā, taču, ievērojot mākslinieku pašreizējo atalgojuma līmeni, faktiski nav iespējams nedz strādāt līdz likumā “Par valsts pensijām” noteiktajam vecumam, nedz arī šo formu uzturēt. Es domāju, ka mēs neviens nevaram iedomāties baletdejotāju, kas 62 gadu vecumā dejotu uz pirkstgaliem uz skatuves. Taču mēs nevaram arī iedomāties, ka viņš varētu to nedarīt, ja viņš ir oficiāli darbā. Tātad vienīgā iespēja viņam ir šo darba vietu pamest.

Vai šādā gadījumā noteikti der izglītība mūža garumā? Arī to tik noteikti nevar apgalvot. Ir jāpiemin, ka, pēc Kultūras ministrijas aprēķiniem, šis likumprojekts attiektos uz aptuveni 500 personām. Tas paredz izdienas pensijas izmaksu 50% apmērā no mākslinieka vidējās darba samaksas pēdējo piecu gadu laikā. Pēc Latvijas Republikas Centrālās statistikas pārvaldes datiem, kultūras sektorā strādājošajiem mēneša vidējā bruto darba samaksa 2003.gadā bija 165 lati. Pēc aptuveniem aprēķiniem, uz izdienas pensiju 2005.gadā varētu pretendēt 50 mākslinieki. Turklāt potenciālie izdienas pensijas saņēmēji, protams, ir motivēti turpināt strādāt un meklēt iespēju pārkvalificēties, jo šī izdienas pensija nebūs tik liela, lai viņi varētu tā labi nodrošināt savu dzīvi un iztiku un lai varētu būt priecīgi par to, ka varēs nestrādāt.

Komisijā tika izvērtēta arī tā iespēja, kādu paredz arī šodien spēkā esošās likuma normas, kas noteic, ka personas sociālā aizsardzība iespējama jau no ātrāka vecuma. Proti, no 1998.gada 1.jūlija spēkā ir likums “Par privātajiem pensiju fondiem”. Tātad varētu līdzekļus iemaksāt privātajos pensiju fondos. Bet vai mākslinieks savā dzīves laikā var atļauties no 165 latiem iemaksāt līdzekļus privātajos pensiju fondos?

Taču arī tad viņi šo pensiju varētu saņemt no 55 gadu vecuma. Minēto tiesību iegūšana no vēl ātrāka vecuma ir paredzēta Ministru kabineta 1998.gada 28.aprīļa noteikumos par profesijām, kurās strādājošajiem var paredzēt speciālus pensiju plānus arī privātajos pensiju fondos. Tomēr, ievērojot mākslinieku niecīgo atalgojumu, tika atzīts, ka šāda veida apdrošināšanu būtu grūti realizēt, jo reālā darba samaksa neļauj efektīvi izmantot privāto pensiju fondu sistēmas iespējas.

Turklāt jāteic, ka tas arī neaptvertu to personu grupu, uz kurām neattiektos iepriekšējā apdrošināšana. Tie ir mākslinieki, kuriem būtu jāpensionējas tuvāko gadu laikā. Tādējādi nav iespējams veidot pietiekamu uzkrājumu, lai kaut minimāli persona tiktu sociāli aizsargāta.

Komisiju ietekmēja arī vēl tas aspekts, ka mēs tomēr esam ļoti ieinteresēti, lai mākslinieku aprindās ienāktu jaunie mākslinieki. Bet kā lai tie cilvēki, kuriem Dievs ir devis šo talantu un kuriem tas būtu jāattīsta, jāpiedalās šajā mākslas darbā, - kā lai viņi uzdrošinās šos savus talantus izkopt un iet uz šo profesiju, ja viņi labi zina, ka 38 gadu vecumā, 40-50 gadu vecumā viņi vairs nebūs spējīgi strādāt? Un, kā jau teicu, māksliniekam nav gluži piemērojama šī pārkvalificēšanās uz citām profesijām.

Protams, arī starp māksliniekiem būs ļoti daudz tādu cilvēku, kuri atradīs sev citu nodarbošanos, kuri ies strādāt par pedagogiem, un tā tālāk. Taču šis likums pasargātu tos nedaudzos mūsu māksliniekus, kuriem tomēr šī iespēja būtu liegta.

Sociālo un darba lietu komisija nolēma pieņemt likumprojektu pirmajā lasījumā. Uz otro lasījumu, protams, būs vēl pietiekami jāpiestrādā pie šā likumprojekta. Lūdzu Saeimu atbalstīt likumprojektu pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītājs. Atklājam debates.

Jānis Esta.

J.Esta (Tautas partijas frakcija).

Godātais priekšsēdētāja kungs! Godātie deputāti! Tautas partijas frakcijas deputātu iesniegtais likumprojekts “Valsts un pašvaldību profesionālo orķestru, koru un teātru mākslinieku izdienas pensiju likums” tika mākslinieku sabiedrībā uzņemts ļoti pozitīvi. Visā likumprojekta apspriešanas gaitā mākslinieki, pat neaicināti, paši ļoti aktīvi piedalījās, virzīja savus priekšlikumus. Kaut gan likumprojekts faktiski vēl nav pieņemts pirmajā lasījumā, aktivitātes ir milzīgas.

Te jau Stalidzānes kundze minēja to, ka gan sabiedrisko organizāciju, gan profesionālo organizāciju pārstāvji piedalījās likumprojekta apspriešanā. Es gribu pateikt arī to, ka ļoti lielu izpratni likumprojekts saņēma arī Izglītības, kultūras un zinātnes komisijā. Es gribu teikt, ka ir ļoti labi, ka deputātu vidū ir profesionāli mākslinieki, tādi kā Ausma Kantānes kundze, kura atbalsta šo likumprojektu, un tādi kā Raimonds Pauls... Mēs varam tikai pateikties šiem cilvēkiem, kuri ļoti labi izprot šo problēmu un saprot, ka šāds likumprojekts ir nepieciešams.

Aicinu deputātus nobalsot par pieņemšanu pirmajā lasījumā, lai varam turpināt pilnveidot šo likumprojektu, ko gaida mākslinieki.

Paldies!

Sēdes vadītājs. Debates slēdzu.

Vai vēlaties ko piebilst komisijas vārdā? Nevēlaties.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Valsts un pašvaldību profesionālo orķestru, koru un teātru mākslinieku izdienas pensiju likums” pieņemšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu rezultātu! Par - 68, pret - nav, atturas - 20. Pirmajā lasījumā likumprojekts pieņemts.

Lūdzu ieslēgt mikrofonu deputātei Stalidzānei! Noteiksim priekšlikumu iesniegšanas termiņu.

J.Stalidzāne (Latvijas Pirmās partijas frakcija).

Priekšlikumu iesniegšanas termiņš - 13.marts.

Sēdes vadītājs. 13.marts. Paldies. Iebildumu nav.

Izskatīsim likumprojektu “Grozījumi Valsts statistikas likumā”. Pirmais lasījums.

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā ziņos deputāts Sergejs Fjodorovs. Lūdzu!

S.Fjodorovs (Latvijas Sociālistiskās partijas frakcija)

Godātie deputāti! Grozījumi Valsts statistikas likumā paredz izmaiņas, lai neradītu neizpratni par normu pielietojumu. Centrālā statistikas pārvalde var izdot ārējos normatīvos aktus tikai uz likuma, Ministru kabineta noteikumu un starptautisko normu pamata. Ministru kabinets katru gadu ar saviem noteikumiem apstiprina programmu, kurā ir norādīti statistisko veidlapu kodi, pēc kuriem Centrālā statistikas pārvalde katru gadu apstiprina statistiskās veidlapas. Ievērojot iepriekšminēto, nav nepieciešams statistiskās veidlapas apstiprināt ar Ministru kabineta noteikumiem, jo faktiski tas jau ir izdarīts ar ikgadējās programmas apstiprināšanu. Un arī ir nepieciešams saskaņot likuma normu ar likuma “Par vides aizsardzību” normām.

Komisija likumprojektu izskatīja, akceptēja to pirmajam lasījumam un ierosina to atzīt par steidzamu.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta atzīšanu par steidzamu! Lūdzu rezultātu! Par - 82, pret - nav, atturas - 1. Likumprojekts atzīts par steidzamu.

Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par likumprojekta pieņemšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu rezultātu! Par - 83, pret un atturas - nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā pieņemts.

Noteiksim priekšlikumu iesniegšanas termiņu un otrā lasījuma datumu!

S.Fjodorovs. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš otrajam lasījumam - 5.marts.

Sēdes vadītājs. Un izskatīšana otrajā lasījumā?

S.Fjodorovs. 18.martā.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt. Paldies.

Nākamais likumprojekts - “Par Latvijas Republikas valdības un Igaunijas Republikas valdības nolīgumu par sadarbību dzelzceļa transporta jomā”. Pirmais lasījums.

Ārlietu komisijas vārdā - deputāte Inese Vaidere.

I.Vaidere (frakcija “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK).

Cienījamās deputātes! Godātie deputāti! Likumprojekts “Par Latvijas Republikas valdības un Igaunijas Republikas valdības nolīgumu par sadarbību dzelzceļa transporta jomā” ir nepieciešams, lai sakārtotu dzelzceļa transporta jomā tās attiecības, kuras pašlaik tiek pārsvarā risinātas kā privāttiesiskas attiecības. Pašlaik dzelzceļa nozarē nav tieša starptautiska, publiska, tiesiska regulējuma. Līdz šim nav bijušas noteiktas kompetentās institūcijas, nav definētas arī pierobežas dzelzceļa administrācijas, kas veiktu kontroli un nodošanu. Nav definēts arī dienesta personāls.

Minētais likumprojekts, minētais nolīgums šo jomu lielā mērā sakārtos. Es īpaši gribu uzsvērt arī šā nolīguma lomu nākotnē, jo tas palīdzētu risināt arī visai samilzušās problēmas mūsu valsts un Valgas ekonomiskajās attiecībās un ļautu nākotnē runāt par to, ka Valgas dzelzceļa mezgla izmantošanu varētu veikt kopīgi ar Latviju. Šim nolīgumam būtu arī liela nozīme Eiropas Savienības dzelzceļa tīkla attīstībā pēc pievienošanās, jo tiks savienotas Eiropas Savienības ziemeļos esošās valstis ar valstīm Eiropas Savienības vidienē un dienvidos.

Tāpēc aicinu atbalstīt šo likumprojektu pirmajā lasījumā!

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta pieņemšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu rezultātu! Par - 89, pret un atturas - nav. Pirmajā lasījumā likumprojekts pieņemts.

Priekšlikumu iesniegšanas termiņš?

I.Vaidere. Lūdzu Saeimu noteikt par priekšlikumu iesniegšanas termiņu 2.martu!

Sēdes vadītājs. 2.marts. Paldies. Iebildumu nav.

Nākamais likumprojekts - “Grozījumi likumā “Par pievienotās vērtības nodokli””. Otrais lasījums.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā - deputāts Škapars. Lūdzu!

Ē.Škapars (frakcija “Jaunais laiks”).

Godātie kolēģi! Strādāsim ar likumprojektu nr.2085. Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija ir saņēmusi 46 priekšlikumus.

1. - Juridiskā biroja priekšlikums. Komisija to ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

Ē.Škapars. 2. - Juridiskā biroja priekšlikums. Komisija ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

Ē.Škapars. 3. - Tautas partijas frakcijas priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputātiem nav iebildumu pret komisijas viedokli.

Ē.Škapars. 4. - Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

Ē.Škapars. 5. - Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

Ē.Škapars. 6. - Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

Ē.Škapars. 7. - Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.

Ē.Škapars. 8. - Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

Ē.Škapars. 9. - Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

Ē.Škapars. 10. - finanšu ministra Valda Dombrovska priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

Ē.Škapars. 11. - Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.

Ē.Škapars. 12. - deputāta Urbanoviča priekšlikums. Nav atbalstīts. (Starpsauciens: “Balsot!”)

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par 12. - deputāta Urbanoviča priekšlikumu! Lūdzu rezultātu! Par - 37, pret - 44, atturas - 1. Priekšlikums nav guvis atbalstu.

Ē.Škapars. 13. - deputāta Urbanoviča priekšlikums. Nav atbalstīts. (Starpsauciens: “Balsot!”)

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par 13. - deputāta Urbanoviča priekšlikumu! Lūdzu rezultātu! Par - 42, pret - 34, atturas - 8. Lūdzu atkārtot balsošanas režīmu! Balsosim atkārtoti par 13. - deputāta Urbanoviča priekšlikumu! Lūdzu zvanu! Lūdzu rezultātu! Par - 43, pret - 34, atturas - 13. Priekšlikums nav guvis atbalstu.

Tālāk, lūdzu!

Ē.Škapars. 14. - Tautas partijas frakcijas priekšlikums. Ir daļēji atbalstīts 15. - finanšu ministra Dombrovska priekšlikumā.

Sēdes vadītājs. Atklājam debates par 14.priekšlikumu. Gundars Bērziņš. Lūdzu!

G.Bērziņš (Tautas partijas frakcija).

Godātie kolēģi! Iepriekšējā balsojumā par 13.priekšlikumu vai jūs sapratāt, par ko jūs nobalsojāt? Tie, kuri balsoja “pret”, nobalsoja par to, ka apbedīšanas pakalpojumi no 1.maija tiks aplikti ar pievienotās vērtības nodokli. Protams, ir ļoti svarīgi visas dzīves laikā maksāt nodokļus, bet valdībai tas šķiet tik būtiski, ka ir jāpieņem lēmums no 1.maija aplikt ar pievienotās vērtības nodokli arī apbedīšanas pakalpojumus. Par to jūs nobalsojāt! Es to saku, lai jūs saprastu, par ko jūs nupat nobalsojāt.

14. un 15.priekšlikums skar masu informācijas līdzekļu aplikšanu ar 5% pievienotās vērtības nodokļa likmi.

Es gribētu atzīmēt to, ka Tautas partija ļoti pozitīvi vērtē faktu, ka Saeima un valdība ir sapratusi to, ka iepriekš pieņemtā redakcija, kurā ir reglamentēts tas, ka pēc apjoma tiks noteikts, kuri masu informācijas līdzekļi tiks aplikti ar 5% likmi un kuri tiks aplikti ar 18% likmi... ka šī redakcija ir pilnīgi nederīga, tāpēc tiek piedāvāts šo normu mainīt.

Jāatzīst, ka masu informācijas līdzekļu, sevišķi drukāto masu informācijas līdzekļu, tirgū reklāmas apjoms gandrīz visiem lielajiem dienas un nedēļas laikrakstiem pārsniedz 50 procentus. Eiropas Savienības valstīs, kur tirgus ir lielāks, raksturīgi ir tas, ka diezgan bieži 80% no ieņēmumiem vispār veido reklāmas ieņēmumi. Tātad neapšaubāmi šā jautājuma risinājums iepriekšējā tekstā nav pietiekams, ka tie visi tiktu aplikti.

Šobrīd atšķirība, pieeja un doma abos priekšlikumos - 14. un 15.priekšlikumā - ir vienāda, un principā es domāju, ka mēs šobrīd otrajā lasījumā piekritīsim arī tam, ka būs šī Dombrovska kunga piedāvātā redakcija, taču es gribētu norādīt arī uz tām atšķirībām, kādas ir saskatāmas šajos priekšlikumos. Es neesmu pats par to pārliecinājies, bet Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vadītāja teica, ka tas ir saskaņots ar Latvijas Preses izdevēju asociāciju. Es ceru, ka mēs nākamajā sēdē uzklausīsim viņus pašus.

Un kāda tad ir tā pati būtiskākā atšķirība? Tautas partija piedāvā, ka masu informācijas līdzekļi, arī elektroniskie, jo masu informācijas līdzekļu definīcija ietver sevī ne tikai drukātos, bet arī elektroniskos masu medijus, tiek aplikti ar 5% likmi, izņemot divus gadījumus: erotiskos un pornogrāfiskos izdevumus, kā tas bija arī iepriekš, un reklāmizdevumus. Katram masu informācijas līdzeklim, saņemot darbības uzsākšanas atļauju vai veicot kāda periodiska izdevuma reģistrāciju un iznākšanu, licencē ir fiksēti tā darbības uzdevumi un mērķi, un, manuprāt, līdz ar to būtu ļoti vienkārši un viegli kontrolēt. Tātad gadījumos, ja šis izdevums tiek izveidots ar simtprocentīgu mērķi ievietot reklāmas sludinājumu, tam būtu piemērojama 18% liela pievienotās vērtības nodokļa likme.

Paskatīsimies, kas ir rakstīts finanšu ministra priekšlikumā! Nelasīšu varbūt no sākuma, bet saistībā ar reklāmizdevumiem. Tātad te ir lasāma definīcija: “...kuru saturiskā ievirze un uzdevumi ir reklāmas vai komercsludinājumu publicēšana.” Man šķiet, ka šinī gadījumā subjektīva vērtējuma iespējamība ir ļoti augsta, jo šeit ir noteikta komercsludinājumu publicēšana.

Kā es jau minēju, spriežot pēc finansiālā apjoma, jebkurā izdevumā tas jau šobrīd notiek 50% apmērā. Vai tādā gadījumā uz šo izdevumu attieksies vai neattieksies šī norma? Un es aicināšu uz trešo lasījumu to vēlreiz pārskatīt.

Protams, es domāju, ka arī šajā jautājumā ir laba iespēja panākt pilnīgu sapratni un kompromisu, jo lielās līnijās, kā es saprotu, arī “Jaunajam laikam” varbūt ir zudušas tās ambīcijas, ka šis iepriekšējais priekšlikums ir bijis ļoti ideāls. Iespējams, arī viņi ir sapratuši, ka tā bija rupja kļūda, un tas jau ir liels solis uz priekšu.

Es ceru vēl uz trešo lasījumu, kad kopā ar Latvijas Preses izdevēju asociāciju mēs novērsīsim visas šaubas, jo šeit tomēr vēl ir šaubas par šo likmes piemērošanu. Tātad šinī gadījumā es piekristu, ka šobrīd tiek uzskatīts, ka 14.priekšlikums ir iekļauts 15.priekšlikumā, kaut gan es vēlreiz uzsveru, ka likmes piemērošanas jautājumā ir iespējami subjektīvi vērtējumi.

Sēdes vadītājs. Paldies. Deputāti piekrīt atbildīgās komisijas viedoklim par 14. un 15.priekšlikumu.

Pirms turpinām izskatīt likumprojektu, daru jums zināmu, ka pieci deputāti ir iesnieguši lūgumu - turpināt sēdi bez pārtraukuma līdz visu darba kārtības jautājumu izskatīšanai. Lūdzu zvanu! Balsosim par šo priekšlikumu! Lūdzu rezultātu! Par - 84, pret - 3, neviens neatturas.

Turpinām izskatīt likumprojektu!

Lūdzu, Škapara kungs!

Ē.Škapars. 16. - deputāta Urbanoviča priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildes.

Ē.Škapars. 17. - Juridiskā biroja priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildes.

Ē.Škapars. 18. - finanšu ministra Dombrovska priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

Ē.Škapars. 19. - Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

Ē.Škapars. 20. - Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

Ē.Škapars. 21. - finanšu ministra Dombrovska priekšlikums. Ir iestrādāts komisijas 22.priekšlikumā.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

Ē.Škapars. 23. - Juridiskā biroja priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildes.

Ē.Škapars. 24. - Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildes.

Ē.Škapars. 25. - finanšu ministra Dombrovska priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

Ē.Škapars. 26. - Tautas partijas frakcijas priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

Ē.Škapars. Arī 27. - Tautas partijas frakcijas priekšlikums - nav atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

Ē.Škapars. 28. - Tautas partijas frakcijas priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputātiem nav iebildumu.

Ē.Škapars. 29. - Tautas partijas frakcijas priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Atklājam debates par 29.priekšlikumu. Gundars Bērziņš.

G.Bērziņš (Tautas partijas frakcija).

Godātie deputāti! Runājot par Tautas partijas iesniegto priekšlikumu, kas pamatā skar varbūt vienu sfēru, šobrīd mēs esam piekrituši, ka turpināsim diskusiju arī trešajā lasījumā, jo problēmas risinājums ir iespējams arī trešajā lasījumā.

Es vienkārši pastāstīšu, kāda šobrīd ir šī problēma un ko mēs piedāvājam. Šobrīd likums “Par pievienotās vērtības nodokli”, kas patlaban tiek pieņemts, paredzēs to, ka, ievedot no trešajām valstīm dažādas izejvielas un citas ražošanai nepieciešamas lietas, muitas nodoklis būs jāmaksā uz robežas. Un jūs jau zināt, ka pantos, kur ir minēta priekšnodokļa apmaksas kārtība, ir noteikts, ka tad, ja eksporta apjoms nepārsniedz 50% no ražošanas apjoma, tas pamatā ir jādara reizi gadā.

Tātad, ievedot dažādus šos materiālus, piemēram, lauksaimniekiem... Ļoti konkrēts gadījums: Latvijā šobrīd ir diezgan grūti iegādāties, teiksim, dzīvniekus, arī govis, ganāmpulka paplašināšanai, tāpēc pagājušajā gadā no Igaunijas vien Latvijā ir ievesti apmēram 500 šķirnes lopi, kuru cena diemžēl ir ļoti, ļoti augsta.

Līdz ar to, ievedot šos lopus, uz robežas nākas maksāt desmitiem tūkstošu latu, jo uzreiz ir jāsamaksā pilnā apjomā arī pievienotās vērtības nodoklis par šo kravu, kaut gan formāli veidojas tāda situācija, ka ievedējs, paņemot kredītu, praktiski uzreiz iegūst tiesības šo summu pieprasīt atpakaļ kā priekšnodokli, jo viņa bilancē ir šī pārmaksātā summa. Faktiski viņam ir tiesības šo summu pieprasīt nākamajā gadā, un vidēji garākais termiņš varētu būt gads vai pusgads. Un tad tas vēl ir saistīts ar trīs vai nezin cik mēnešu ilgu pārbaudi un citām lietām. Un šādā veidā summas, kas uzņēmējiem tiek “iesaldētas”, pēc mana vērtējuma, ir ļoti lielas. Arī Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijā Finanšu ministrijas pārstāvis apstiprināja, ka šīs summas varētu būt mērāmas desmitos miljonu latu.

Faktiski šie priekšlikumi nekādā veidā neietekmē tekošo nodokļu iekasēšanu, jo ir jāiemaksā tieši tikpat daudz, cik bija jāiemaksā arī saskaņā ar iepriekšējo sistēmu, bet problēma ir tikai tā, ka uzņēmējam gada laikā nav jākreditē valsts par desmitiem miljonu latu.

Ko mēs piedāvājam? To, ka, ievedot šīs preces un dažādus līdzekļus... Tā tas ir arī vairākās Eiropas Savienības dalībvalstīs, un šī kārtība nebūt nav jauna. Pilnībā šāda sistēma darbojas gan tikai divās Eiropas Savienības valstīs, bet pietiekami dinamiskās valstīs, un tātad tas nav pretrunā arī ar direktīvām... Mēs piedāvājam, ka, ievedot šīs preces, summa būtu jāsamaksā nevis uz robežas tanī brīdī vai veicot atmuitošanu, bet gan būtu jāiekļauj ikmēneša deklarācijā par pievienotās vērtības nodokli. Tur tad summētos nauda, kas ir jāiemaksā budžetā, un summas, kuras uzņēmējiem ir tiesības saņemt atpakaļ kā priekšnodokli. Un tad to atlikumu, reālo summu, kas pienākas budžetam, uzņēmējs vienkārši samaksātu.

Kāda varbūt ir problēma? Es par to diskutēju un piekrītu arī Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vadītājai un Finanšu ministrijas pārstāvim, ka šeit varētu būt tā, ka, piemēram, saistībā ar lauksaimniekiem šis gadījums nav korekts un neveicina ekonomiku. To atzina arī Finanšu ministrija Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas sēdē.

Kas šinī priekšlikumā varētu būt bīstams? Man šķiet, ka bīstama varētu būt patēriņa preču ievešana, jo tanī brīdī šīs patēriņa preces, teiksim, ienāk, tās nav pārdotas, tanī brīdī to īpašnieks nesamaksā nodokli, un tad var notikt kaut kādi pastarpināti darījumi.

Jā, es piekrītu, ka šis priekšlikums varbūt zināmā mērā satur arī kaut kādas bīstamības, tāpēc mēs šodien tā mierīgi esam piekrituši šobrīd otrajā lasījumā atbalstīt komisijas variantu.

Jā, attiecībā uz patēriņa precēm te slēpjas liela bīstamība!

Taču es domāju, ka uz trešo lasījumu mēs meklēsim tālākos kompromisus, jo Finanšu ministrija arī atgādināja to gadījumu, kas tika minēts saistībā ar lauksaimniekiem, taču to ir iespējams risināt arī esošajā situācijā un atrast vēlamu risinājumu.

Tātad Tautas partija uzskata, ka tas ekonomikas attīstībai un tautsaimniecībai ir ļoti svarīgi, tāpēc mēs strādāsim tālāk kopīgi pie šā priekšlikuma pilnveidošanas, lai novērstu visas tās negatīvās parādības, kas varētu rasties.

Es patlaban vienkārši paudu savu viedokli, taču šobrīd mēs piekrītam Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas viedoklim.

Sēdi vada Latvijas Republikas 8.Saeimas priekšsēdētāja

Ingrīda Ūdre.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu, par nākamo priekšlikumu!

Ē.Škapars. 30. - Tautas partijas frakcijas priekšlikums. Netiek atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Pret 30.priekšlikumu deputātiem iebildumu nav.

Ē.Škapars. 31. - finanšu ministra Dombrovska priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

Ē.Škapars. 32. - finanšu ministra Dombrovska priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

Ē.Škapars. 33. - Juridiskā biroja priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

Ē.Škapars. 34. - Juridiskā biroja priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

Ē.Škapars. Arī 35. - Juridiskā biroja priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

Ē.Škapars. 36. - Juridiskā biroja priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

Ē.Škapars. 37. - Juridiskā biroja priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

Ē.Škapars. 38. - finanšu ministra Dombrovska priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

Ē.Škapars. 39. - Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

Ē.Škapars. 40. - Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

Ē.Škapars. 41. - finanšu ministra Dombrovska priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

Ē.Škapars. 42. - Juridiskā biroja priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

Ē.Škapars. 43. - Tautas partijas frakcijas priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

Ē.Škapars. 44. - Juridiskā biroja priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

Ē.Škapars. Un arī 45. un 46. - Juridiskā biroja priekšlikumi - ir atbalstīti.

Sēdes vadītāja. Pret minētajiem priekšlikumiem deputātiem iebildumu nav.

Ē.Škapars. Līdz ar to visi priekšlikumi ir izskatīti. Lūdzu balsot par likumprojekta pieņemšanu otrajā lasījumā!

Sēdes vadītāja. Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta pieņemšanu otrajā lasījumā! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 87, pret un atturas - nav. Likumprojekts otrajā lasījumā pieņemts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu trešajam lasījumam!

Ē.Škapars. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš trešajam lasījumam - 2.marts.

Sēdes vadītāja. Citu priekšlikumu nav. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš trešajam lasījumam - 2.marts. Paldies.

Ē.Škapars. Paldies.

Sēdes vadītāja. Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts “Grozījumi likumā “Par zemes reformas pabeigšanu pilsētās””. Otrais lasījums.

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā - deputāte Anna Seile.

A.Seile (frakcija “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK).

Godātie deputāti! Izskatīsim likumprojektu, kura numurs ir 2088.

1.priekšlikumu iesniedzis Juridiskais birojs. Komisija to ir daļēji atbalstījusi un ietvērusi savā 2.priekšlikumā. Komisija lūdz atbalstīt 2.priekšlikumu.

Sēdes vadītāja. Pret 1. un 2.priekšlikumu deputātiem iebildumu nav.

A.Seile. 3.priekšlikumu ir sagatavojusi atbildīgā komisija, kurā tā ir pateikusi, ka pilsētās joprojām līdzšinējā kārtībā, izmantojot privatizācijas sertifikātus, varēs izpirkt zemi par šiem parastajiem sertifikātiem, bet, ja gadījumā triju mēnešu laikā netiks noslēgts līgums ar Hipotēku un zemes banku, tad šis zemes piešķiršanas lēmums zaudēs spēku.

Lai paātrinātu zemes reformu, tiek lūgts atbalstīt šādu normu.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

A.Seile. 4.priekšlikumu ir iesniedzis deputāts Urbanovičs, taču šie priekšlikumi - 4., 5. un 6.priekšlikums - ir skatāmi kopsakarībā. Komisija ir noraidījusi 4. un 5.priekšlikumu, tāpēc ka ir sagatavojusi jaunu redakciju, kas ir lasāma 6.priekšlikumā, un šeit tā ir ļoti koncentrēti pateikusi, kas notiek tad, ja netiek izpildīti visi šie nosacījumi, ja šā gada laikā netiek izgatavoti zemes plāni. Tādējādi tiem zemes lietotājiem, kuri nebūs gribējuši šā gada laikā izpildīt visus likuma nosacījumus un reģistrēt savu īpašumu, joprojām saglabāsies nomas tiesības, bet īpašuma tiesības būs valstij vai pašvaldībai. (Starpsauciens: “Balsot!”)

Sēdes vadītāja. Deputāti lūdz balsojumu par 4. - deputāta Urbanoviča priekšlikumu. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 19, pret - 44, atturas - 21. Priekšlikums nav atbalstīts.

Deputāti lūdz balsojumu arī par 5. - deputāta Solovjova priekšlikumu. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 20, pret - 56, atturas - 10. Priekšlikums nav atbalstīts.

Deputātiem nav iebildumu pret 6. - atbildīgās komisijas priekšlikumu.

A.Seile. Paldies.

7.priekšlikumu ir sagatavojusi atbildīgā komisija. Šajā priekšlikumā ir noteikts, ka zeme, kura pēc zemes reformas pabeigšanas paliek brīva, tiek piešķirta valstij vai pašvaldībai cita likuma noteiktā kārtībā. Tas ir likums par valsts un pašvaldību zemes īpašuma tiesībām.

Lūdzu atbalstīt.

Sēdes vadītāja. Deputātiem nav iebildumu pret 7.priekšlikumu.

A.Seile. 8.priekšlikumu ir iesniedzis Juridiskais birojs, kas lūdz precizēt datumu. Jāskata kopsakarībā visi trīs priekšlikumi - 8., 9. un 10.priekšlikums. Komisija savā priekšlikumā - 10.priekšlikumā - ierosina izslēgt otrā lasījuma tekstu. Un, ja šis priekšlikums tiek atbalstīts, tad 8. un 9.priekšlikums faktiski nav vairs balsojami.

Sēdes vadītāja. Deputātiem nav iebildumu pret 8.priekšlikumu. Par 9.priekšlikumu atklājam debates.

Deputāts Dzintars Jaundžeikars.

Dz.Jaundžeikars (Latvijas Pirmās partijas frakcija).

Cienījamā priekšsēdētāja! Godājamie deputāti! Mūsu rokās ir iespējas, spēks un vara. Es gribu teikt, ka mēs varam nobalsot par jebkuru likuma grozījumu, arī tādu, kāds piedāvāts 17.pantam. Taču pēc mūsu balsojuma vēlētājs spriedīs par Saeimas kompetenci un godaprātu. Pret šādu grozījumu, ar kuru 2004.gada februārī gribam noteikt, kas bija jāizdara zemes īpašniekam līdz pagājušā gada - 2003.gada - 31.decembrim, būtu jāiebilst katram šajā zālē sēdošajam juristam, kuru šeit nav mazums.

Jāiebilst tāpēc, ka likumdevējs nedrīkst uzlikt pilsonim pienākumu ar atpakaļejošu datumu. Zemes īpašniekam vai arī viņa mantiniekam ir tiesības, kā to nosaka šā likuma 17.pants, vērsties ar savu vajadzību Centrālajā zemes komisijā līdz šo grozījumu spēkā stāšanās brīdim. Ja mēs pieņemsim piedāvāto grozījumu komisijas akceptētajā variantā, tad var rasties jautājums - kurš no mums ies pie tiesas un izskaidros, kāpēc Centrālā zemes komisija atsakās izskatīt lūgumus, ko zemes īpašnieks iesniedzis likumā noteiktā termiņā šā likuma darbības laikā?

Tāpēc es nevaru piekrist komisijas viedoklim un lūdzu neakceptēt piedāvāto aplamību, bet nobalsot par jurista Pētera Simsona priekšlikumu!

Paldies par uzmanību! Lūdzu atbalstīt Pētera Simsona priekšlikumu!

Sēdes vadītāja. Vai komisijas vārdā ir kas piebilstams?

Lūdzu, deputāte Anna Seile!

A.Seile. Godātie deputāti! Manuprāt, Jaundžeikara kungs īsti neizprot Simsona kunga ierosinājuma būtību. Lieta ir tāda: ja mēs izslēdzam visu otrā... pirmā lasījuma redakciju, tad spēkā paliek esošā likuma redakcija, kura noteic, ka Centrālajā zemes komisijā un tiesā var neierobežoti pārsūdzēt jebkuru lēmumu par kompensācijas vai mantošanas tiesību piešķiršanu. Bet ko Simsona kunga ierosinājums pasaka? Pasaka to, ka tikai tad, ja līdz šā gada beigām - līdz 2004.gada 31.decembrim - ir pieprasīta kompensācija, to vēl var piešķirt un lēmumu var pārsūdzēt. Tātad faktiski Simsona priekšlikums sašaurina šo pieprasījumu loku. Komisija lūdz atstāt veco kārtību - visu izslēgt laukā.

Es ierosinu nebalsot par Simsona ierosinājumu, bet atbalstīt 10. - komisijas priekšlikumu!

Sēdes vadītāja. Lūdzu deputātus balsot par 9. - deputāta Simsona priekšlikumu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 13, pret - 31, atturas - 39. Priekšlikums nav atbalstīts.

A.Seile. 10.priekšlikumu iesniegusi komisija. Lūdzu atbalstīt!

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

A.Seile. Paldies. Visi priekšlikumi izskatīti.

Sēdes vadītāja. Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta pieņemšanu otrajā lasījumā! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 80, pret un atturas - nav. Likumprojekts otrajā lasījumā pieņemts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu trešajam lasījumam!

A.Seile. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš - 8.marts.

Sēdes vadītāja. Citu priekšlikumu nav. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš trešajam lasījumam - 8.marts. Paldies.

Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts “Grozījumi Latvijas Republikas Advokatūras likumā”. Pirmais lasījums.

Juridiskās komisijas vārdā - deputāte Solvita Āboltiņa.

S.Āboltiņa (frakcija “Jaunais laiks”).

Cienījamie kolēģi! Pagājušajā nedēļā mēs steidzamības kārtībā atbalstījām otrajā lasījumā likumprojektu “Grozījumi Latvijas Republikas Advokatūras likumā”, ko Tieslietu ministrija bija izstrādājusi saistībā ar Satversmes tiesas spriedumu, kurš noteica, ka ir jāmaina Advokatūras darbības tiesiskais regulējums.

Darba grupa izstrādāja ļoti apjomīgu grozījumu projektu. Pagājušajā nedēļā mēs steidzamības kārtībā atbalstījām tikai to minimāli nepieciešamo, lai mēs būtu izpildījuši Satversmes tiesas sprieduma prasības. Tagad ir izstrādāts apjomīgāks Advokatūras likuma grozījumu projekts, kurš konkrēti jau piedāvā pilnveidot zvērinātu advokātu disciplinārlietu ierosināšanas un izskatīšanas mehānismu; tiek noteikta arī jauna zvērinātu advokātu palīgu uzņemšanas kārtība, kura palielinās pretendentiem iespēju tikt uzņemtiem zvērinātu palīgu amatā, un savukārt zvērināti advokāti varēs brīvi izvēlēties pretendentus savu palīgu amatam. Tiek samazināts arī termiņš darbībai zvērināta advokāta palīga amatā, pēc šā termiņa izbeigšanās zvērināta advokāta palīgam būs tiesības kārtot advokāta eksāmenu. Un savukārt, lai nodrošinātu zvērinātu advokātu palīgu zināšanu un sniegtās juridiskās palīdzības kvalitātes pārbaudi, tiek noteikta zvērinātu advokātu palīgu eksaminācija pēc noteikta laika perioda, kas arī ir ļoti būtisks likuma grozījums, jo viena daļa juristu tieši šajā aspektā tika izteikuši pārmetumus, ka Zvērinātu advokātu padome dažkārt ļoti subjektīvi izturas pret jautājumu par advokātu eksāmenu rīkošanu vispār, un pēc tam paši arī pēc nokārtota eksāmena subjektīvi lemj par to, vai jurists var vai nevar kļūt par zvērinātu advokātu.

Bez tam šajā likumprojektā ir precizētas arī normas saistībā ar Eiropas Parlamenta un Padomes 1998.gada 16.februāra direktīvas ieviešanu. Runa ir par to, ka Eiropas Savienības dalībvalstu advokātiem savā mītnes zemē varbūt ir citāds amata vai profesijas nosaukums, un tādējādi šis likumprojekts paredz precīzu kārtību, kādā šādi advokāti Latvijā var piedalīties konkrētos tiesas procesos.

Tātad Juridiskā komisija atbalstīja šā likumprojekta pieņemšanu pirmajā lasījumā un lūdz arī Saeimai atbalstīt tā pieņemšanu pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta pieņemšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 87, pret un atturas - nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā pieņemts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam!

S.Āboltiņa. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš otrajam lasījumam - 12.marts.

Sēdes vadītāja. Citu priekšlikumu nav. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš otrajam lasījumam - 12.marts. Paldies.

Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts “Grozījumi likumā “Par cukuru””. Pirmais lasījums.

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā - deputāte Anna Seile.

A.Seile (frakcija “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK).

Godātie deputāti! Dokuments nr.1949. Šo likumprojektu ir iesniedzis Ministru kabinets un sagatavojusi Zemkopības ministrija. Un šā likumprojekta saturs nosaka to, ka vajag noslēgt cukura nozares līgumu starp cukurbiešu audzētāju nevalstiskajām organizācijām un cukurbiešu pārstrādātājiem.

Šis likumprojekts darbosies tikai līdz 1.maijam, kad Latvija iestāsies Eiropas Savienībā, un tas tika izstrādāts tādēļ, lai jau ātrāk starp ražotājiem un audzētājiem tiktu saskaņoti šo Eiropas Savienības direktīvu nosacījumi.

Tāpēc, ka šā likuma darbības termiņš ir paredzēts visai īss - tikai līdz 1.maijam, komisija lūdz atzīt šo likumprojektu par steidzamu.

Sēdes vadītāja. Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta atzīšanu par steidzamu! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 84, pret - 5, neviens neatturas. Likumprojekts par steidzamu atzīts.

A.Seile. Komisija ir izvērtējusi šo likumprojektu un atbalstījusi to pirmajam lasījumam. Lūdzu arī Saeimu atbalstīt šo likumprojektu pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta pieņemšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 82, pret - nav, atturas - 5. Likumprojekts pirmajā lasījumā pieņemts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam un izskatīšanas laiku otrajā lasījumā!

A..Seile. Komisija uzskata, ka šo likumprojektu varētu skatīt jau nākamajā sēdē, tas ir, 4.martā. Un priekšlikumu iesniegšanas termiņš - 1.marts.

Sēdes vadītāja. Citu priekšlikumu nav. Tātad priekšlikumu iesniegšanas termiņš otrajam lasījumam - 1.marts un izskatīšanas laiks - 4.marta sēdē. Paldies.

A.Seile. Paldies.

Sēdes vadītāja. Cienījamie kolēģi! Līdz ar to darba kārtība ir izskatīta. Lūdzu, reģistrēsimies ar reģistrācijas kartēm! Lūdzu zvanu! Reģistrācijas režīmu!

Kamēr tiek sagatavoti reģistrācijas rezultāti, vārds paziņojumam Jevgenijai Stalidzānei. Lūdzu!

J.Stalidzāne (Latvijas Pirmās partijas frakcija).

Sociālo un darba lietu komisijas sēde notiks pulksten 11.00 komisijas telpās.

Sēdes vadītāja. Vārds paziņojumam deputātam Rihardam Pīkam.

R.Pīks (Tautas partijas frakcija).

Godājamie kolēģi, Ārlietu komisijas locekļi! Ārlietu komisijas sēde notiks pulksten 11.15 Ārlietu komisijas telpās.

Sēdes vadītāja. Vārds paziņojumam deputātam Jurim Dobelim.

J.Dobelis (frakcija “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK).

Cienījamie kolēģi! Lai kā tas arī būtu, es tomēr gribētu pievērst uzmanību tam svinīgajam brīdim, kāds šodien mums bija. Vienīgi žēl, ka mums tik pliekana iznāca šā brīža atzīmēšana. Taču to, ko Latvija iesāka 1991.gada rudenī, kad Augstākās padomes Prezidijs ar savu lēmumu pirmo reizi nolēma piedalīties Ziemeļatlantijas Asamblejas sēdēs, to nedrīkst aizmirst. Diemžēl šodien mēs kaut kā visai vieglprātīgi izturamies pret to, kas mūsu vēsturē ir svarīgs. Mēs uz to skatāmies ārkārtīgi vieglprātīgi.

Tas viss, kas šodien notika, tiks atzīmēts. Vēsturnieki kādreiz to pētīs un brīnīsies, kāpēc Saeimas deputāti daudzu desmitu gadu padarīto darbu nav pratuši svinīgi atzīmēt. Vienīgā “atzīmēšana” izpaudās no to cilvēku puses, kuriem nepatīk neatkarīgā Latvija, kad viņi ņirgājās par šo datumu. Nekas cits!

Tā ka es tomēr apsveicu visus kolēģus! Ir īpaši tos, kuri jau no pašiem pirmsākumiem ir strādājuši šinī virzienā, un es esmu ļoti priecīgs, ka šis darbs ir pilnvērtīgi beidzies un ka sākas nākamais šā darba cēliens. Paldies! (Aplausi.) (No zāles dep. Gundars Bērziņš: “Lai dzīvo Dobelis!”)

Sēdes vadītāja. Vārds reģistrācijas rezultātu nolasīšanai deputātam Aleksandram Bartaševičam.

A.Bartaševičs (8.Saeimas sekretāra biedrs).

Cienījamie deputāti! Nav reģistrējušies: Boriss Cilevičs, Ina Druviete, Ēriks Jēkabsons, Aleksandrs Kiršteins, Paulis Kļaviņš, Vilis Krištopans, Krišjānis Peters, Ēriks Škapars, Mareks Segliņš, Atis Slakteris, Jevgenija Stalidzāne, Jānis Straume, Māris Kučinskis un Ainars Baštiks. Paldies!

Sēdes vadītāja. Cienījamie kolēģi! Līdz ar to šā gada 26.februāra sēde ir slēgta. Paldies!