Sēdi vada Latvijas Republikas 8.Saeimas priekšsēdētāja

Ingrīda Ūdre.

Sēdes darba kārtība
Satura rādītājs
Balsojumi

Sēdes vadītāja. Sākam 11.marta sēdi.

Šodien pie mums parlamentā ir ieradies NATO ģenerālsekretārs Jāps de Hops Shefers un aicinām viņu uzstāties ar uzrunu. (Aplausi.)

Jāps de Hops Shefers (NATO ģenerālsekretārs).

Ekselences!

Deputāti!

Dāmas un kungi!

Ir patiess prieks būt Rīgā šodien, pāris dienu pēc tam, kad šajā ēkā tika apstiprināts jaunais premjerministrs Emša kungs un jaunā valdība. Šajā Latvijai tik nozīmīgajā gadā es novēlu valdībai un parlamentam turpināt iekšējās reformas un efektīvi piedalīties to eiroatlantisko struktūru darbā, kurām Latvija beidzot pievienosies.

Šajā pavasarī Latvijas karogs tiks pacelts ne tikai pie NATO galvenās mītnes, bet arī pie Eiropas Savienības institūcijām. Abu organizāciju dalībvalstu skaits ievērojami pieaugs, un tādējādi mēs tuvināsimies tādai Eiropai, pēc kādas tik ilgi esam tiekušies, - nesadalītai Eiropai, kuru vieno demokrātija un kopējas vērtības.

Tomēr tādi draudi kā terorisms, atsevišķu valstu nestabilitāte un masu iznīcināšanas ieroču izplatība ir jauni izaicinājumi.

Lai spētu stāties pretī šiem izaicinājumiem, NATO aliansē tiek veikta tās vēsturē lielākā pārveide. Mēs zinām, ka arī Latvija atbalsta šo pārveidi un kā NATO dalībvalsts vēlēsies palīdzēt šo procesu īstenot un virzīt. Mēs to gaidām ar lielu nepacietību.

Patlaban NATO galvenā prioritāte ir Afganistāna, kur šobrīd mēs smagi strādājam, lai panāktu drošību un stabilitāti arī ārpus Kabulas. Es arī turpmāk uzstāšu, lai valstis lielākos apjomos nodrošina ekipējumu un personālu Starptautiskajiem drošības atbalsta spēkiem un Provinču atjaunošanas spēkiem.

Mēs vēlamies darīt visu iespējamo, lai šovasar paredzētās vēlēšanas norisētu mierīgi.

Daudzas cerības tagad tiek saistītas ar NATO. Un tas nebūt nepārsteidz. Jo vienmēr, kad NATO ir uzņēmusies kādu darbu, tas ir veiksmīgi paveikts. Tagad alianses uzdevums ir šo lielisko tradīciju turpināt. Un mums nepieciešams, lai Latvija piedalītos šā uzdevuma veikšanā.

NATO ir iesaistījusies arī Irākas notikumos. Patlaban mēs sniedzam atbalstu Polijai, kura uzņēmusies starptautiskās divīzijas vadību. Alianse arvien biežāk un biežāk saņem uzaicinājumus ciešāk iesaistīties notiekošajā. Mana atbilde uz šiem uzaicinājumiem ir viennozīmīga: ja suverēna Irākas valdība ar Apvienoto Nāciju Organizācijas atbalstu lūdz NATO uzņemties plašākas funkcijas, tad es neredzu iespēju atteikties no mūsu pienākumiem.

Cienījamā spīkeres kundze!

Godātie parlamenta locekļi!

Afganistāna un Irāka ir biedējošs izaicinājums. Neviens nevar lolot ilūzijas attiecībā uz laiku un pūlēm, kas būs jāiegulda, lai šajos nemierīgajos reģionos radītu apstākļus ilgstošam mieram un stabilitātei.

Taču mums ir pamats būt optimistiem. Pirms desmit gadiem mēs iesaistījāmies cīņā par labāku nākotni Balkānos. Šobrīd Dienvidaustrumeiropa jau atgriežas kopējā Eiropas apritē. Drošība ir uzlabojusies tiktāl, ka mēs varam ierobežot sava karaspēka klātbūtni, un lielu daļu atbildības par miera uzturēšanu Bosnijā pārņems Eiropas Savienība. Pacietība un neatlaidība Balkānos ir atmaksājusies. Esmu pārliecināts, ka tā atmaksāsies arī Afganistānā un citur.

Stājoties pretī izaicinājumiem, kas saistīti ar jaunajiem drošības apstākļiem, Latvija vienmēr ir bijusi mums līdzās. Pirms desmit gadiem Latvija kā viena no pirmajām valstīm pievienojās mūsu programmai “Partnerattiecības - mieram”. Pēdējos desmit gados jūs esat aktīvi izmantojuši iespējas konsultēties un sadarboties ar NATO.

Turklāt Latvija ir devusi savu ieguldījumu NATO vadītajās operācijās. Jūsu klātbūtne Bosnijā bija pirmā šīs unikālās solidaritātes izpausme, un pēc tam jūs devāt savu ieguldījumu arī Kosovā. Afganistānā jūs piedalījāties operācijā “Nezūdošā brīvība” (Enduring Freedom) un tagad piedalāties Starptautisko drošības atbalsta spēku operācijās. Turklāt Latvijas vienības palīdz nodrošināt mieru Irākā.

Tādi ir politiskās solidaritātes principi, kas izpaužas konkrētā rīcībā. Tādējādi Latvija pierāda savu apņēmību un spējas būt arī par drošības garantētāju, nevis tikai patērētāju, būt par pilntiesīgu NATO komandas locekli.

Šī unikālā jauno un veco dalībvalstu solidaritāte arī turpmāk būs ļoti nepieciešama, jo neviena cita organizācija nespēj uzsākt un novest līdz galam tik lielas daudznacionālas militāras operācijas, kādas spēj īstenot NATO. NATO savas rīcībspējas dēļ ir kļuvusi par unikālu resursu ne tikai savām dalībvalstīm, bet arī visai starptautiskajai sabiedrībai. Tādējādi mēs varam paredzēt, ka arī nākotnē NATO vēl ne reizi vien tiks lūgta sniegt palīdzīgu roku.

Cienījamā spīkeres kundze!

Godātie parlamenta locekļi!

Vienai lietai gan jābūt pilnīgi skaidrai. Apsverot savas jaunās misijas, mēs neatteiksimies no saviem tradicionālajiem uzdevumiem. Rūpe par kolektīvo drošību vienmēr ir bijusi un joprojām paliks NATO galvenā funkcija. Valstu apņemšanās citai citu aizstāvēt ir visnopietnākā savstarpējā apņemšanās, kāda vien suverēnām valstīm var būt. Tādējādi kolektīvā drošība ir visaugstākā kopības izpausme - tas nozīmē, ka valstis vēlas un ir gatavas ne tikai savstarpēji konsultēties un sadarboties, bet arī nodrošināt savstarpēju aizsardzību.

Tas ir vēsturisks sasniegums. Mēs to iedzīvinājām, aktivizēdami Vašingtonas līguma 5.panta īstenošanu pēc teroristu uzbrukumiem, kas bija vērsti pret ASV. Un tagad mums nav nekāda iemesla mainīt savu apņemšanos nodrošināt kolektīvo aizsardzību.

Viena lieta gan šobrīd mainās - un tai arī ir jāmainās -, un tā ir šīs apņemšanās militārā izpausme.

Tagad mums vajadzīgi viegli un mobili spēki. Tādi, kurus var ātri dislocēt lielos attālumos un kuri var uzturēties kaujas laukā tik ilgi, cik nepieciešams. Šādi spēki varēs veikt visdažādākās misijas. Tas nozīmē, ka šie spēki netiks veidoti tikai un vienīgi jaunajiem, ar krīžu pārvarēšanu saistītajiem uzdevumiem. Tie būs īstie spēki, kas garantēs kolektīvo drošību radikāli mainītā stratēģiskajā vidē.

Mūsu rīcības plāni ir pareizi. Mēs esam panākuši progresu NATO ātrās reaģēšanas spēku izveidē un paaugstinājuši aizsardzības spējas attiecībā uz masveida iznīcināšanas ieročiem.

Mēs esam izveidojuši jaunu Transformācijas spēku štābu, lai nodrošinātu visu dalībvalstu iesaisti mūsu spēku pārveidē. Un visas NATO dalībvalstis ir apņēmušās panākt uzlabojumus tādās jomās kā stratēģiskie pārvadājumi, vadība un kontrole vai augstas precizitātes vadāmie lādiņi.

Esmu priecīgs, ka arī daudzām dalībvalstīm ir nopietna attieksme pret tā saucamo spēku izvietošanu.

Tas, ka vēl nesen bija grūti sakomplektēt pietiekami daudz vienību Starptautiskajiem drošības atbalsta spēkiem, tika atspoguļots avīžu virsrakstos, taču šī problēma nebūt neattiecas tikai uz Afganistānu. Gan praktisku, gan politisku iemeslu dēļ visām NATO dalībvalstīm - kā jaunajām, tā arī vecajām - būs jāsakopo savi spēki. Visām dalībvalstīm jāveic nepieciešamās aizsardzības reformas un pārkārtojumi militārajā jomā. Un Latvija, protams, nav izņēmums.

NATO veic pārkārtojumus arī citos aspektos. Kad Latvija un pārējās partnervalstis ļoti drīz kļūs par NATO dalībvalstīm, mūsu partnerattiecību politikā sāksies jauns posms. Sadarbība ar partnervalstīm tiks organizēta, izmantojot individuālo pieeju. Daudz lielāka vērība tiks veltīta sadarbībai ar Kaukāza un Vidusāzijas valstīm. Lielāka vērība tiks veltīta arī militārās savietojamības jautājumiem, lai stātos pretī jaunajiem draudiem. Tādējādi partnerattiecību programmas stratēģiskā nozīme tikai palielināsies.

Cienījamā spīkeres kundze!

Cienījamie deputāti!

Šīs auditorijas priekšā es negribētu runāt par to, kāda stratēģiskā nozīme ir ciešu attiecību uzturēšanai ar īpašo NATO partneri, proti, Krieviju. Pirms dažiem gadiem daudzi centās pierādīt, ka Krievijas visai nelabprātīgā samierināšanās ar Eiropu būs pakļauta riskam, ja NATO tiks uzņemtas valstis, kas kādreiz bija Padomju Savienības sastāvdaļa. Patlaban NATO paplašināšanās noris mierīgi, un nedz NATO, nedz Krieviju nemoka galvassāpes. Un vislielākās ievērības cienīgs ir fakts, ka šis paplašināšanās process ir tik nepamanāms.

Ar to es negribētu teikt, ka mūsu attiecībās ar Krieviju nav nekādu problēmu. Mūsu darba kārtībā patiešām ir neatrisināti jautājumi, kas attiecas uz Līguma par parastajiem bruņotajiem spēkiem Eiropā īstenošanu vai Krievijas saistībām Stambulas sammita sakarā. Taču neviens no šiem jautājumiem neapdraudēs NATO un Krievijas attiecības kopumā.

21.gadsimtā NATO un Krievijai jāsadarbojas drošības jomā, veidojot atklātas, tiešas un godīgas attiecības. Latvija kā NATO dalībvalsts var lielā mērā palīdzēt veidot šādas attiecības.

Cienījamā spīkeres kundze!

Godātie parlamenta locekļi!

Daudzi no klātesošajiem jau sen ir saistījuši Latvijas nākotni ar dalību NATO. Kad Latvija jau pēc pāris nedēļām pievienosies aliansei, šis notikums būs jūsu ieceru piepildījums un apliecinājums tam, ka esat smagi strādājuši, lai šīs ieceres padarītu par īstenību.

Latvija kā NATO dalībvalsts nekad vairs nepaliks viena pati, ja tiks apdraudēta tās drošība. Iestāšanās NATO nozīmē pievienošanos demokrātiskai kopienai, kurai ir kopīgas vērtības. Taču tas nozīmē arī jaunus pienākumus, jo turpmāk Latvija vēl tiešāk iesaistīsies lēmumu pieņemšanas procesā un kopā ar citām dalībvalstīm lems par to, kā NATO vislabāk varētu pārvarēt jaunos 21.gadsimta drošības apdraudējumus.

Tā kā alianse turpina savu darbu virzībā uz nedalītu Eiropu, kas ir brīva ne tikai no karadarbības, bet arī no bailēm, mēs esam ļoti priecīgi, ka Latvija kļūs par NATO dalībvalsti.

Cienījamā spīkeres kundze!

Godātie parlamenta locekļi!

Es novēlu Latvijai gaišu nākotni NATO valstu saimē.

Paldies par uzmanību. (Aplausi.)

Sēdes vadītāja. Cienījamie kolēģi! Pirms mēs sākam izskatīt darba kārtību, paziņoju, ka Saeimas Prezidijs ir saņēmis Sociālo un darba lietu komisijas lūgumu grozīt šā gada 11.marta sēdes darba kārtību un izslēgt no darba kārtības 17.punktu - likumprojektu “Grozījumi likumā “Par prekursoriem””. Vai deputātiem ir kādi iebildumi? Iebildumu nav. No darba kārtības izslēgts.

Saeimas Prezidijs ir saņēmis Juridiskās komisijas lūgumu izdarīt izsludinātajā šā gada 11.marta sēdes darba kārtībā grozījumu - iekļaut tajā Juridiskās komisijas sagatavoto likumprojektu “Grozījumi likumā “Par sapulcēm, gājieniem un piketiem”” un nodot to tikai vienai - Juridiskajai komisijai.

Vai deputātiem ir iebildumi? (Starpsaucieni: “Ir! Ir!”) Lūdzu deputātus balsot par darba kārtības izmainīšanu, iekļaujot tajā likumprojektu “Grozījumi likumā “Par sapulcēm, gājieniem un piketiem””. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 67, pret - 16, neviens neatturas. Darba kārtība izmainīta.

Saeimas Prezidijs ir saņēmis Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas lūgumu iekļaut 11.marta sēdes darba kārtībā likumprojektu “Grozījumi likumā “Par hidroelektrostaciju hidrotehnisko būvju drošumu””. Darba kārtībā tas jau ir iekļauts.

Saeimas Prezidijs ir saņēmis Juridiskās komisijas lūgumu iekļaut 11.marta sēdes darba kārtībā lēmuma projektu “Par priekšlikumu iesniegšanas termiņa pagarināšanu likumprojektam “Grozījumi Notariāta likumā””. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Darba kārtībā iekļauts. Paldies.

Saeimas Prezidijs ir saņēmis Ārlietu komisijas lūgumu iekļaut 11.marta sēdes darba kārtībā izskatīšanai pirmajā lasījumā likumprojektu “Par Līgumu starp Eiropas Kopienu un Latvijas Republiku, ar ko nosaka informācijas sniegšanas kārtību tehnisko noteikumu un informācijas sabiedrības pakalpojumu noteikumu jomā”. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Darba kārtībā iekļauts.

Saeimas Prezidijs ir saņēmis deputātu Kalvīša, Dalbiņa, Muižnieces, Estas, Rugātes un citu deputātu lūgumu izdarīt 11.marta sēdes darba kārtībā izmaiņas - iekļaut tajā Saeimas lēmuma projektu “Par deputāta Ērika Zundas atsaukšanu no Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas”. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Darba kārtībā iekļauts.

Saeimas Prezidijs ir saņēmis deputātu - Bērziņa, Ārgaļa, Pietkeviča, Paula un Zundas - iesniegumu ar lūgumu izdarīt izmaiņas Saeimas 11.marta sēdes darba kārtībā un iekļaut tajā Saeimas lēmuma projektu “Par deputāta Ērika Zundas ievēlēšanu Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijā”. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Darba kārtībā iekļauts. Paldies.

Saeimas Prezidijs ierosina Pilsonības likuma izpildes komisijas iesniegto likumprojektu “Par Tigrana Avetjana atzīšanu par Latvijas pilsoni” nodot Pilsonības likuma izpildes komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta nodošanu komisijai, nosakot atbildīgo komisiju! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 86, pret un atturas - nav. Likumprojekts komisijai nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījumi likumā “Par atbildību par preces un pakalpojuma trūkumiem”” nodot Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta nodošanu komisijai, nosakot atbildīgo komisiju! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 79, pret - nav, atturas - 2. Likumprojekts komisijai nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījumi Militārā dienesta likumā” nodot Aizsardzības un iekšlietu komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta nodošanu komisijai, nosakot atbildīgo komisiju! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 76, pret - nav, atturas - 6. Likumprojekts komisijai nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījumi Tiesu izpildītāju likumā” nodot Juridiskajai komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta nodošanu komisijai, nosakot atbildīgo komisiju! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 83, pret un atturas - nav. Likumprojekts komisijai nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījumi likumā “Par mērījumu vienotību”” nodot Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta nodošanu komisijai, nosakot atbildīgo komisiju! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 85, pret un atturas - nav. Likumprojekts komisijai nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījumi Radio un televīzijas likumā” nodot Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta nodošanu komisijai, nosakot atbildīgo komisiju! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 79, pret un atturas - nav. Likumprojekts komisijai nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Cukura nozares likums” nodot Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta nodošanu komisijai, nosakot atbildīgo komisiju! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 80, pret - 3, neviens deputāts neatturas. Likumprojekts komisijai nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījumi likumā “Par atbilstības novērtēšanu”” nodot Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta nodošanu komisijai, nosakot atbildīgo komisiju! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 85, pret un atturas - nav. Likumprojekts komisijai nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījumi likumā “Par valsts proves uzraudzību”” nodot Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta nodošanu komisijai, nosakot atbildīgo komisiju! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 85, pret un atturas - nav. Likumprojekts komisijai nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījumi likumā “Par nodokļiem un nodevām”” nodot Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta nodošanu komisijai, nosakot atbildīgo komisiju! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 80, pret un atturas - nav. Likumprojekts komisijai nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina Juridiskās komisijas iesniegto likumprojektu “Grozījumi likumā “Par sapulcēm, gājieniem un piketiem”” nodot Juridiskajai komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta nodošanu komisijai, nosakot atbildīgo komisiju! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 71, pret - 15, neviens deputāts neatturas. Likumprojekts komisijai nodots.

Nākamais darba kārtības jautājums ir lēmuma projekts “Par Aijas Brantas apstiprināšanu par Satversmes tiesas tiesnesi”.

Juridiskās komisijas vārdā - deputāte Solvita Āboltiņa.

S.Āboltiņa (frakcija “Jaunais laiks”).

Cienījamie kolēģi! Juridiskā komisija ir izskatījusi Augstākās tiesas priekšsēdētāja A.Guļāna virzīto lēmuma projektu. Pamatojoties uz Satversmes tiesas likuma 4.panta pirmo daļu, Augstākās tiesas plēnums ir lēmis ieteikt par Satversmes tiesas tiesneša amata kandidāti Augstākās tiesas Krimināllietu tiesas palātas tiesnesi Aiju Brantu. Aija Branta nav iebildusi pret savas kandidatūras virzīšanu un ir apliecinājusi, ka uz viņu neattiecas neviens no likuma “Par tiesu varu” 55.pantā minētajiem ierobežojumiem.

Izskatījusi Augstākās tiesas priekšsēdētāja virzīto lēmuma projektu, Juridiskā komisija atbalstīja Aijas Brantas apstiprināšanu par Satversmes tiesas tiesnesi ar šā gada 25.martu un lūdz arī Saeimu atbalstīt minēto lēmuma projektu.

Sēdes vadītāja. Lūdzu deputātus balsot par šo lēmuma projektu! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 83, pret - 1, atturas - 2. Lēmums pieņemts. Paldies.

Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts “Grozījumi likumā “Par hidroelektrostaciju hidrotehnisko būvju drošumu””. Otrais lasījums.

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas
vārdā - deputāts Dzintars Zaķis.

Dz.Zaķis (frakcija “Jaunais laiks).

Godājamie kolēģi! Strādāsim ar dokumentu nr.1899-b. Tas ir otrajam, galīgajam, lasījumam sagatavotais likumprojekts “Par hidroelektrostaciju hidrotehnisko būvju drošumu”.

Uz otro, galīgo, lasījumu iesniegtu priekšlikumu nav, tāpēc komisijas vārdā lūdzu balsot par šā likumprojekta pieņemšanu galīgajā lasījumā.

Paldies par uzmanību!

Sēdes vadītāja. Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta pieņemšanu otrajā lasījumā! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 87, pret un atturas - nav. Likums “Grozījumi likumā “Par hidroelektrostaciju hidrotehnisko būvju drošumu”” pieņemts. Paldies.

Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts “Grozījumi Augu aizsardzības likumā”. Otrais lasījums.

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas
vārdā - deputāts Fjodorovs.

Lūdzu!

S.Fjodorovs (Latvijas Sociālistiskās partijas frakcija).

Godātie deputāti! Strādāsim ar dokumentu, kura reģistrācijas numurs ir 618 - likumprojekts “Grozījumi Augu aizsardzības likumā”.

1. - Zemkopības ministrijas parlamentārās sekretāres D.Lucauas priekšlikums. Daļēji atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

S.Fjodorovs. 2. - Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

S.Fjodorovs. 3. - Zemkopības ministrijas parlamentārās sekretāres Lucauas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

S.Fjodorovs. 4. - Zemkopības ministrijas parlamentārās sekretāres Lucauas priekšlikums. Daļēji atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

S.Fjodorovs. 5. - Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

S.Fjodorovs. 6. - Zemkopības ministrijas parlamentārās sekretāres Lucauas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

S.Fjodorovs. 7. - Zemkopības ministrijas parlamentārās sekretāres Lucauas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

S.Fjodorovs. 8. - Zemkopības ministrijas parlamentārās sekretāres Lucauas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

S.Fjodorovs. 9. - Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

S.Fjodorovs. 10. - Zemkopības ministrijas parlamentārās sekretāres Lucauas priekšlikums. Atbalstīts daļēji.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

S.Fjodorovs. 11. - Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

S.Fjodorovs. 12. - Zemkopības ministrijas parlamentārās sekretāres Lucauas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

S.Fjodorovs. 13. - Zemkopības ministrijas parlamentārās sekretāres Lucauas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

S.Fjodorovs. 14. - Zemkopības ministrijas parlamentārās sekretāres Lucauas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

S.Fjodorovs. 15. - Zemkopības ministrijas parlamentārās sekretāres Lucauas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

S.Fjodorovs. 16. - Zemkopības ministrijas parlamentārās sekretāres Lucauas priekšlikums. Atbalstīts daļēji un ietverts 2.pantā.

Sēdes vadītāja. Deputātiem nav iebildumu pret 16.priekšlikumu.

S.Fjodorovs. 17. - Zemkopības ministrijas parlamentārās sekretāres priekšlikums. Atbalstīts daļēji.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

S.Fjodorovs. 18. - Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

S.Fjodorovs. 19. - Zemkopības ministrijas parlamentārās sekretāres priekšlikums. Atbalstīts daļēji.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

S.Fjodorovs. 20. - Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

S.Fjodorovs. 21. - Zemkopības ministrijas parlamentārās sekretāres priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

S.Fjodorovs. 22. - Zemkopības ministrijas parlamentārās sekretāres priekšlikums. Atbalstīts daļēji.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

S.Fjodorovs. 23. - Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

S.Fjodorovs. 24. - Zemkopības ministrijas parlamentārās sekretāres priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

S.Fjodorovs. 25. - Zemkopības ministrijas parlamentārās sekretāres priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

S.Fjodorovs. 26. - Zemkopības ministrijas parlamentārās sekretāres priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

S.Fjodorovs. 27. - Zemkopības ministrijas parlamentārās sekretāres priekšlikums. Atbalstīts daļēji.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

S.Fjodorovs. 28. - Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

S.Fjodorovs. 29. - Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

S.Fjodorovs. 30. - Zemkopības ministrijas parlamentārās sekretāres priekšlikums. Atbalstīts daļēji.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

S.Fjodorovs. 31. - Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

S.Fjodorovs. 32. - Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

S.Fjodorovs. 33. - Zemkopības ministrijas parlamentārās sekretāres priekšlikums. Atbalstīts daļēji.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

S.Fjodorovs. 34. - Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

S.Fjodorovs. 35. - Zemkopības ministrijas parlamentārās sekretāres priekšlikums. Atbalstīts daļēji.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

S.Fjodorovs. 36. - Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

S.Fjodorovs. 37. - Zemkopības ministrijas parlamentārās sekretāres priekšlikums. Atbalstīts daļēji.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

S.Fjodorovs. 38. - Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

S.Fjodorovs. 39. - Zemkopības ministrijas parlamentārās sekretāres priekšlikums. Atbalstīts daļēji.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

S.Fjodorovs. 40. - Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

S.Fjodorovs. 41. - Zemkopības ministrijas parlamentārās sekretāres priekšlikums. Atbalstīts daļēji un iestrādāts 4.panta iepriekšējās daļās.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

S.Fjodorovs. 42. - Zemkopības ministrijas parlamentārās sekretāres priekšlikums. Atbalstīts, redakcionāli precizēts.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

S.Fjodorovs. 43. - Zemkopības ministrijas parlamentārās sekretāres priekšlikums. Atbalstīts un redakcionāli precizēts.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

S.Fjodorovs. 44. - Zemkopības ministrijas parlamentārās sekretāres priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

S.Fjodorovs. 45. - Zemkopības ministrijas parlamentārās sekretāres priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

S.Fjodorovs. 46. - Zemkopības ministrijas parlamentārās sekretāres priekšlikums. Atbalstīts daļēji.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

S.Fjodorovs. 47. - Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

S.Fjodorovs. 48. - Zemkopības ministrijas parlamentārās sekretāres priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

S.Fjodorovs. 49. - Zemkopības ministrijas parlamentārās sekretāres priekšlikums. Atbalstīts daļēji.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

S.Fjodorovs. 50. - Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

S.Fjodorovs. 51. - Zemkopības ministrijas parlamentārās sekretāres priekšlikums. Atbalstīts, redakcionāli precizēts.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

S.Fjodorovs. 52. - Zemkopības ministrijas parlamentārās sekretāres priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

S.Fjodorovs. 53. - Zemkopības ministrijas parlamentārās sekretāres priekšlikums. Atbalstīts, redakcionāli precizēts.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

S.Fjodorovs. 54. - Zemkopības ministrijas parlamentārās sekretāres priekšlikums. Atbalstīts daļēji.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

S.Fjodorovs. 55. - Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

S.Fjodorovs. 56. - Zemkopības ministrijas parlamentārās sekretāres priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

S.Fjodorovs. Izņemot ceturto daļu, kur nosaukums ir mainīts no “Eiropas Kopiena” uz “Eiropas Savienību”.

57. - Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas priekšlikums. Tas ir par 7.pantu. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

S.Fjodorovs. 58. - Zemkopības ministrijas parlamentārās sekretāres priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

S.Fjodorovs. 59. - Zemkopības ministrijas parlamentārās sekretāres priekšlikums. Atbalstīts, redakcionāli precizēts.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

S.Fjodorovs. 60. - Zemkopības ministrijas parlamentārās sekretāres priekšlikums. Atbalstīts daļēji.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

S.Fjodorovs. 61. - Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

S.Fjodorovs. 62. - Zemkopības ministrijas parlamentārās sekretāres priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

S.Fjodorovs. 63. - Zemkopības ministrijas parlamentārās sekretāres priekšlikums. Atbalstīts daļēji.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

S.Fjodorovs. 64. - Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

S.Fjodorovs. 65. - Zemkopības ministrijas parlamentārās sekretāres priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

S.Fjodorovs. 66. - Zemkopības ministrijas parlamentārās sekretāres priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

S.Fjodorovs. 67. - Zemkopības ministrijas parlamentārās sekretāres priekšlikums. Atbalstīts, redakcionāli precizēts.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

S.Fjodorovs. 68. - Zemkopības ministrijas parlamentārās sekretāres priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

S.Fjodorovs. 69. - Zemkopības ministrijas parlamentārās sekretāres priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

S.Fjodorovs. 70. - Zemkopības ministrijas parlamentārās sekretāres priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

S.Fjodorovs. 71. - Zemkopības ministrijas parlamentārās sekretāres priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

S.Fjodorovs. 72. - Zemkopības ministrijas parlamentārās sekretāres priekšlikums. Atbalstīts daļēji.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

S.Fjodorovs. 73. - Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

S.Fjodorovs. 74. - Zemkopības ministrijas parlamentārās sekretāres priekšlikums. Atbalstīts daļēji.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

S.Fjodorovs. 75. - Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

S.Fjodorovs. 76. - Zemkopības ministrijas parlamentārās sekretāres priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

S.Fjodorovs. 77. - Zemkopības ministrijas parlamentārās sekretāres priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

S.Fjodorovs. 78. - Zemkopības ministrijas parlamentārās sekretāres priekšlikums. Atbalstīts, redakcionāli precizēts.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

S.Fjodorovs. 79. - Zemkopības ministrijas parlamentārās sekretāres priekšlikums. Atbalstīts daļēji.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

S.Fjodorovs. 80. - Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

S.Fjodorovs. 81. - Zemkopības ministrijas parlamentārās sekretāres priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

S.Fjodorovs. 82. - Zemkopības ministrijas parlamentārās sekretāres priekšlikums. Atbalstīts, redakcionāli precizēts.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

S.Fjodorovs. 83. - Zemkopības ministrijas parlamentārās sekretāres priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

S.Fjodorovs. 84. - Zemkopības ministrijas parlamentārās sekretāres priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

S.Fjodorovs. 85. - Zemkopības ministrijas parlamentārās sekretāres priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

S.Fjodorovs. 86. - Zemkopības ministrijas parlamentārās sekretāres priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

S.Fjodorovs. 87. - Zemkopības ministrijas parlamentārās sekretāres priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

S.Fjodorovs. 88. - Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

S.Fjodorovs. 89. - zemkopības ministrijas parlamentārās sekretāres priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

S.Fjodorovs. Līdz ar to visi priekšlikumi ir izskatīti. Nekādu citu priekšlikumu nav.

Komisijas vārdā lūdzu apstiprināt likumprojektu otrajā, galīgajā, lasījumā!

Sēdes vadītāja. Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta pieņemšanu otrajā lasījumā! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 79, pret un atturas - nav. Likums “Grozījumi Augu aizsardzības likumā” pieņemts. Paldies.

Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts “Grozījumi likumā “Par iepirkumu valsts vai pašvaldību vajadzībām””. Otrais lasījums.

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā - deputāts Dzintars Zaķis.

Dz.Zaķis (frakcija “Jaunais laiks”).

Godājamie kolēģi! Strādāsim ar dokumentu nr.1965-b - ar likumprojektu “Grozījumi likumā “Par iepirkumu valsts vai pašvaldību vajadzībām””. Šis ir otrais, galīgais, lasījums. Kopumā ir saņemti 115 priekšlikumi.

1., 2., 3. un 4.priekšlikums ir apkopoti 5. - atbildīgās komisijas priekšlikumā. Šeit ir runa par šā likuma subjekta definīciju.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

Dz.Zaķis. 6., 7., 8. un 9.priekšlikums ir iestrādāti 36.priekšlikumā, savukārt ar 10.priekšlikumu “e” apakšpunkts tiek izslēgts no likuma.

Lietas būtība ir sekojoša. Vienas no lielākajām bažām Iepirkuma likuma sakarā bija par to, ka jebkurš privātuzņēmējs, kas saņēma atbalstu no valsts - vai nu no Eiropas Savienības struktūrfonda, vai kādā citā formā, iepriekš tika atzīts par šā likuma subjektu.

Ar šīm likuma izmaiņām, ko tagad komisijā esam iestrādājuši, mēs panāksim tādu situāciju, ka par Iepirkuma likuma subjektu kļūs tikai tie uzņēmēji, kuri būvē slimnīcas, skolas vai citus sabiedriskus objektus, kad summa ir lielāka par 2,8 miljoniem un kad vairāk nekā 50% līdzekļu tiek finansēti no valsts. Tātad tikai ļoti neliela daļa uzņēmēju būs šā likuma subjekti. Pārējiem kārtību, kādā tiek apsaimniekota šī nauda, nosaka Ministru kabinets.

Tātad līdz 10.priekšlikumam komisijas viedoklis ir saskaņots.

Sēdes vadītāja. Pret 6., 7., 8., 9. un 10.priekšlikumu deputātiem iebildumu nav.

Dz.Zaķis. 11. - deputāta Pētera Kalniņa priekšlikums. Komisijas viedoklis - neatbalstīt.

Sēdes vadītāja. Pret 11.priekšlikumu deputātiem iebildumu nav.

Dz.Zaķis. 12. - deputāta Ābiķa priekšlikums. Neatbalstīt.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

Dz.Zaķis. Un attiecīgi 13. ir atbildīgās komisijas priekšlikums. Atbalstīt.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

Dz.Zaķis. 14. - finanšu ministra V.Dombrovska priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

Dz.Zaķis. 15. - finanšu ministra Dombrovska priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

Dz.Zaķis. 16. - finanšu ministra Dombrovska priekšlikums. Daļēji atbalstīts, iekļaujot 17. - atbildīgās komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Pret 16. un 17.priekšlikumu deputātiem iebildumu nav.

Dz.Zaķis. 18. - finanšu ministra Dombrovska priekšlikums. Atbalstīts, redakcionāli precizēts.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

Dz.Zaķis. 19. - finanšu ministra Dombrovska priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

Dz.Zaķis. 20. - finanšu ministra Dombrovska priekšlikums. Atbalstīts un redakcionāli precizēts.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

Dz.Zaķis. 21. - finanšu ministra Dombrovska priekšlikums. Atbalstīts, iekļaujot 22. - Juridiskā biroja priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Pret minētajiem priekšlikumiem deputātiem iebildumu nav.

Dz.Zaķis. 22. - finanšu ministra Dombrovska priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

Dz.Zaķis. 23. - finanšu ministra Dombrovska priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

Dz.Zaķis. 24. - finanšu ministra Dombrovska priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

Dz.Zaķis. 25. - finanšu ministra Dombrovska priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

Dz.Zaķis. 26. - Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

Dz.Zaķis. 27. - deputāta Emša priekšlikums. Iekļauts 34.priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Pret 27.priekšlikumu deputātiem iebildumu nav.

Dz.Zaķis. 28. - Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

Dz.Zaķis. 29. - labklājības ministres D.Staķes priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

Dz.Zaķis. 30. - Aizsardzības ministrijas parlamentārā sekretāra Dz.Rasnača priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

Dz.Zaķis. 31. - Ārlietu ministrijas parlamentārā sekretāra P.Elferta priekšlikums. Daļēji atbalstīts, iekļaujot 32.priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Pret minētajiem priekšlikumiem deputātiem iebildumu nav.

Dz.Zaķis. Un 32. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

Dz.Zaķis. 33. - finanšu ministra Dombrovska priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

Dz.Zaķis. 34. - finanšu ministra Dombrovska priekšlikums. Atbalstīts, redakcionāli precizējot.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

Dz.Zaķis. 35. - finanšu ministra Dombrovska priekšlikums. Daļēji atbalstīts, iekļaujot 36.priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Pret 35. un 36.priekšlikumu deputātiem iebildumu nav.

Dz.Zaķis. 37. - finanšu ministra Dombrovska priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

Dz.Zaķis. 38. - finanšu ministra Dombrovska priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

Dz.Zaķis. 39. - finanšu ministra Dombrovska priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

Dz.Zaķis. 40. - finanšu ministra Dombrovska priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

Dz.Zaķis. 41. - finanšu ministra Dombrovska priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

Dz.Zaķis. 42. - finanšu ministra Dombrovska priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

Dz.Zaķis. 43. - finanšu ministra Dombrovska priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

Dz.Zaķis. 44. - finanšu ministra Dombrovska priekšlikums. Atbalstīts, redakcināli precizējot.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

Dz.Zaķis. 45. - finanšu ministra Dombrovska priekšlikums. Daļēji atbalstīts, iekļaujot 46. - atbildīgās komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Pret 45. un 46.priekšlikumu deputātiem iebildumu nav.

Dz.Zaķis. 47. - finanšu ministra Dombrovska priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

Dz.Zaķis. 48. - finanšu ministra Dombrovska priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

Dz.Zaķis. 49. - Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

Dz.Zaķis. 50. - finanšu ministra Dombrovska priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

Dz.Zaķis. 51. - finanšu ministra Dombrovska priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

Dz.Zaķis. 52. - finanšu ministra Dombrovska priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

Dz.Zaķis. 53. - finanšu ministra Dombrovska priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

Dz.Zaķis. 54. - finanšu ministra Dombrovska priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Pret 54.priekšlikumu deputātiem iebildumu nav.

Dz.Zaķis. 55. - finanšu ministra Dombrovska priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

Dz.Zaķis. 56. - finanšu ministra Dombrovska priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

Dz.Zaķis. 57. - finanšu ministra Dombrovska priekšlikums. Atbalstīts, redakcionāli precizējot.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

Dz.Zaķis. 58. - finanšu ministra Dombrovska priekšlikums. Atbalstīts, redakcionāli precizējot.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

Dz.Zaķis. 59. - finanšu ministra Dombrovska priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

Dz.Zaķis. 60. - finanšu ministra Dombrovska priekšlikums. Atbalstīts, redakcionāli precizējot.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

Dz.Zaķis. 61. - finanšu ministra Dombrovska priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

Dz.Zaķis. 62. - finanšu ministra Dombrovska priekšlikums. Atbalstīts, redakcionāli precizējot.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

Dz.Zaķis. 63. - finanšu ministra Dombrovska priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

Dz.Zaķis. 64. - Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

Dz.Zaķis. 65. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

Dz.Zaķis. 66. - finanšu ministra Dombrovska priekšlikums. Atbalstīts, redakcionāli precizējot.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

Dz.Zaķis. 67. - Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

Dz.Zaķis. 68. - finanšu ministra Dombrovska priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

Dz.Zaķis. 69. - finanšu ministra Dombrovska priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

Dz.Zaķis. 70. - finanšu ministra Dombrovska priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

Dz.Zaķis. 71. - finanšu ministra Dombrovska priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

Dz.Zaķis. 72. - finanšu ministra Dombrovska priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

Dz.Zaķis. 73. - Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

Dz.Zaķis. 74. - finanšu ministra Dombrovska priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

Dz.Zaķis. 75. - finanšu ministra Dombrovska priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

Dz.Zaķis. 76. - finanšu ministra Dombrovska priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Pret 76.priekšlikumu deputātiem iebildumu nav.

Dz.Zaķis. 77. - finanšu ministra Dombrovska priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

Dz.Zaķis. 78. - finanšu ministra Dombrovska priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

Dz.Zaķis. 79. - finanšu ministra Dombrovska priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

Dz.Zaķis. 80. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

Dz.Zaķis. 81. - finanšu ministra Dombrovska priekšlikums. Atbalstīts, redakcionāli precizējot.

Sēdes vadītāja. Pret 81.priekšlikumu deputātiem iebildumu nav.

Dz.Zaķis. 82. - finanšu ministra Dombrovska priekšlikums. Atbalstīts, redakcionāli precizējot.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

Dz.Zaķis. 83. - finanšu ministra Dombrovska priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

Dz.Zaķis. 84. - Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

Dz.Zaķis. 85. - finanšu ministra Dombrovska priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

Dz.Zaķis. 86. - finanšu ministra Dombrovska priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

Dz.Zaķis. 87. - finanšu ministra Dombrovska priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

Dz.Zaķis. 88. - finanšu ministra Dombrovska priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

Dz.Zaķis. 89. - finanšu ministra Dombrovska priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

Dz.Zaķis. Arī 90. - finanšu ministra Dombrovska priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Pret 90.priekšlikumu deputātiem iebildumu nav.

Dz.Zaķis. 91. - finanšu ministra Dombrovska priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

Dz.Zaķis. 92. - finanšu ministra Dombrovska priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

Dz.Zaķis. 93. - finanšu ministra Dombrovska priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

Dz.Zaķis. 94. - Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

Dz.Zaķis. 95. - finanšu ministra Dombrovska priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Pret 95.priekšlikumu deputātiem iebildumu nav.

Dz.Zaķis. 96. - finanšu ministra Dombrovska priekšlikums. Atbalstīts, redakcionāli precizējot.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

Dz.Zaķis. 97. - finanšu ministra Dombrovska priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

Dz.Zaķis. 98. - finanšu ministra Dombrovska priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

Dz.Zaķis. 99. - Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

Dz.Zaķis. 100. - Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

Dz.Zaķis. 101. - Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

Dz.Zaķis. 102. - Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

Dz.Zaķis. 103. - finanšu ministra Dombrovska priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

Dz.Zaķis. 104. - finanšu ministra Dombrovska priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

Dz.Zaķis. 105. - finanšu ministra Dombrovska priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

Dz.Zaķis. 106. - Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

Dz.Zaķis. 107. - finanšu ministra Dombrovska priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

Dz.Zaķis. 108. - finanšu ministra Dombrovska priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

Dz.Zaķis. 109. - finanšu ministra Dombrovska priekšlikums. Ir atbalstīts, redakcionāli precizējot.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

Dz.Zaķis. 110. - finanšu ministra Dombrovska priekšlikums. Ir atbalstīts, redakcionāli precizējot.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

Dz.Zaķis. 111. - finanšu ministra Dombrovska priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

Dz.Zaķis. 112. - finanšu ministra Dombrovska priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Pret 112.priekšlikumu deputātiem iebildumu nav.

Dz.Zaķis. 113. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

Dz.Zaķis. 114. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

Dz.Zaķis. Un visbeidzot 115. - finanšu ministra priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

Dz.Zaķis. Šie ir visi priekšlikumi, kas iesniegti uz otro, galīgo, lasījumu.

Komisijas vārdā lūdzu atbalstīt likumprojekta pieņemšanu otrajā, galīgajā, lasījumā!

Sēdes vadītāja. Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta pieņemšanu otrajā lasījumā! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 77, pret un atturas - nav. Likums “Grozījumi likumā “Par iepirkumu valsts vai pašvaldību vajadzībām”” pieņemts. Paldies.

Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts “Grozījumi likumā “Par politiski represētās personas statusa noteikšanu komunistiskajā un nacistiskajā režīmā cietušajiem””. Trešais lasījums.

Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas vārdā - deputāte Ina Druviete.

I.Druviete (frakcija “Jaunais laiks”).

Godātie kolēģi! Šodien izskatīsim šo likumprojektu trešajā lasījumā.

Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisija ir saņēmusi vairākus priekšlikumus, taču lielākā daļa no tiem ir tādi, kas atkārto tās idejas, kuras esam jau apsprieduši, izskatot šo likumprojektu gan pirmajā, gan otrajā lasījumā. Tomēr lūdzu pievērst uzmanību šiem priekšlikumiem!

1. - deputāta Aleksandra Golubova priekšlikums. Komisijas lēmums - neatbalstīt. (Starpsauciens: “Balsot!”)

Sēdes vadītāja. Deputāti lūdz balsojumu. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 24, pret - 59, neviens deputāts neatturas. Priekšlikums nav atbalstīts.

I.Druviete. 2. - deputāta Urbanoviča priekšlikums: izslēgt 2.pantu. Priekšlikums nav balsojams, jo neesam atbalstījuši 1.priekšlikumu.

Sēdes vadītāja. Atklājam debates.

Deputāts Aleksandrs Bartaševičs.

A.Bartaševičs (Tautas saskaņas partijas frakcija).

Cienījamie deputāti! Liels lūgums: pirms kaut ko rakstīt, jāpaskatās, kā tas priekšlikums izskatīsies reālajā dzīvē. Reālajā dzīvē ir tā, ka ideoloģija ir tikai instruments. Un no tā, kurās rokās mēs ieliksim šo instrumentu, būs atkarīgs rezultāts: vai tas būs slikts vai labs.

Bieži ir nācies dzirdēt, ka kristīgo ideoloģiju, desmit kristīgos baušļus salīdzina ar komunisma cēlāju principiem, ar komunisma cēlāju desmit principiem. Un, ziniet, patiešām ir ļoti daudz līdzīga starp šīm divām ideoloģijām - kā vienas, tā otras pamatā ir taisnīguma principi. Un, ja komunistisko ideoloģiju salīdzinām ar reliģiju, ar kristīgo ideoloģiju, tad redzam, ka arī zem tā karoga tika veikti it kā Kristus vārdā gājieni uz austrumiem un ka arī tos gājienus nu nekādi nevar nosaukt par labiem, tie nebija nekas cits kā likumiska laupīšana un iekarošana, nogalināšana un tā tālāk.

Cienījamie kolēģi! Šodien šeit būs Latvijas un Ķīnas sadarbības grupas sapulce, kurā mēs izskatīsim jautājumu par to, ka mūsu delegācija brauks uz Ķīnu. Ko jūs teiksiet kolēģiem ķīniešiem, ja mēs pieņemsim šo priekšlikumu? Faktiski visa tā valsts taču ir balstīta uz komunistisko ideoloģiju! Jūs vienkārši tad vai nu nebrauksiet, vai pavērsīsieties pret viņiem ar muguru un nedosiet viņiem roku, kad aizbrauksiet uz turieni? Nekas tāds nenotiks, jo tās patiešām ir divas dažādas lietas - ideoloģija un režīms. Ķīnas režīms - komunistisks režīms - nav noziedzīgs, un tur ir tā starpība.

Un ko jūs teiksiet jūsu kolēģiem no Eiropas Parlamenta? Arī Eiropas Parlamentā taču sēž deputāti komunisti. Vai jūs nepamanīsiet, ka arī viņi ir noziedzīgas ideoloģijas piekritēji? Arī tur jums tas nesanāks.

Tāpēc, godātie deputāti, mans priekšlikums - domāt, pirms rakstīt! Aicinu atbalstīt tomēr mūsu priekšlikumu, lai par noziedzīgu atzītu totalitāro režīmu, nevis ideoloģiju!

Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītāja. Nākamais debatēs ir pieteicies deputāts Aldis Kušķis.

A.Kušķis (frakcija “Jaunais laiks”).

Cienījamā priekšsēdētājas kundze! Godājamie kolēģi! Pirmais balsojums pirmajā sēdē šai valdībai. Tur ir redzams viss, kas bija sarunāts pēdējās divās nedēļās. Atgādināšu: tas bija balsojums par pantu, kur galarezultātā vajadzētu būt vārdiem: “Par noziedzīgu atzīstama komunistiskā un nacistiskā ideoloģija.” Golubova kungs ierosināja izņemt ārā šo pantu.

Kas piekrīt Golubova kungam? Valērijs Agešins, Andrejs Aleksejevs - tas nu būtu saprotami.

Ainars Baštiks - Latvijas Pirmā partija, Bekasovs - saprotams, Andris Bērziņš - Zaļo un zemnieku savienība, Vilnis-Edvīns Bresis - Zaļo un zemnieku savienība, Augusts Brigmanis - Zaļo un zemnieku savienība.

Buzajevs, Cilevičs, Deņisovs, Golubovs, Jurkāns, Kabanovs un Pēteris Kalniņš - Zaļo un zemnieku savienība. Apsveicu!

Klementjevs, Orlovs, Pliners, Ribakovs, Sokolovskis, Solovjovs - ļoti normāli!

Šķestera kungs. Apsveicu! Tolmačovs, Arvīds Ulme, Aleksejs Vidavskis.

Cienījamie kolēģi! Šis balsojums par šo likumprojektu konkrēti pierāda to, ka āķis ir ne tikai Emša kungam, jo viņš šobrīd... Kur viņš ir? Emša kunga šobrīd nav klāt! Nav klāt. Viņam ir cits āķis citā vietā.

Ja ir runa par to, ka kaut kas nav saprasts vai kaut kas netiks saprasts, es ar pilnu atbildību, kolēģi, varu teikt, ka Eiropas Savienība (un tās institūciju skaitā arī Eiropas Parlaments, jo par to ir pārliecināti arī mani kolēģi - Eiropas Parlamenta novērotāji) pilnībā saprot un izprot komunistiskā režīma un komunistiskās ideoloģijas nozīmi vēsturē. Un mēs ar pilnu atbildību sakām, ka šis režīms un šī ideoloģija tiks starptautiski nosodīta Eiropas Parlamentā.

Šā gada janvārī partija “Jaunais laiks” pieņēma rezolūciju, kurā ir, cita starpā, rakstīts: “Bez komunisma noziegumu izvērtēšanas pasaules sabiedrība nebūs spējīga adekvāti vērsties pret noziegumiem, ko joprojām īsteno citi totalitāri režīmi. Bez visu totalitāro ideoloģiju nosodījuma nebūs iespējams humānisma, tolerances un demokrātijas triumfs 21.gadsimta pasaulē.”

Neilgi pēc tam, koordinējot labējo spēku darbību, Eiropas Tautas partijas kongress (Eiropas Tautas partija ir lielākais Eiropas politiskais spēks, kas apvieno vairāk nekā 50 partijas no 29 Eiropas valstīm) pieņēma deklarāciju un rezolūciju, kurā ir, cita starpā, rakstīts (brīvs manis veikts tulkojums): “Totalitārā komunisma režīma atjaunošanas briesmas nav zudušas, un šī ideoloģija turpina apdraudēt mieru pasaulē un nāciju brīvu attīstību.”

Vēl viens citāts: “Cīņa pret fašismu demonstrēja, ka režīma sagraušana neiznīcina ideoloģiju.”

Un šīs rezolūcijas noslēgumā ir aicinājums pieņemt Eiropas Parlamentā deklarāciju par totalitārā komunisma starptautisku nosodījumu. Tāds ir arī mūsu solījums, tāds ir mūsu nākamais darbs. Tāds ir mūsu darbs Eiropas Parlamentā. Un paldies Dievam, Eiropas Parlamentā ir grieķu komunisti, bet nav cilvēku, kuri balso tā, kā tika balsots iepriekšējā balsojumā.

Paldies par uzmanību. (Aplausi.)

Sēdes vadītāja. Deputāts Juris Dobelis.

J.Dobelis (frakcija “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK).

Cienītie kolēģi! Šodien, izskatot šo dokumentu, laikam šad un tad būs jāieskatās vēsturē un godīgi jānovērtē tas, kas Latvijā ir noticis. Protams, valdību apstiprinošajā sēdē bija jākonstatē, ka vienam otram daudz patīkamāk ir ieskatīties svešu valstu guļamistabās un pētīt, kas tur zem gultām notiek. Vēsture jau tādus cilvēkus mazāk interesē. Un tāpēc arī ir tik vienaldzīgs skats uz komunistisko ideoloģiju. Šeit skanēja tādi asaru pilni vārdi, ka, lūk, ideoloģija ir instruments un ka ir ļoti būtiski, kurās rokās šis instruments ir bijis. Nu paskatīsimies, kādas tad ir tās rociņas, kurās tas instruments līdz šim ir bijis! PSRS rokās. Ko šis instruments ir devis? Kuba vēl šodien mokās ar šo pašu instrumentu, nezina, ko ar to darīt. Arī Ziemeļkoreja un citas līdzīgas valstis. Varbūt jūs nosauksiet kādu valsti, kurā šis instruments ir devis kaut ko ļoti pozitīvu un kurā arī vēl šodien šis instruments darbojas? Varbūt kādam Ķīna nāk prātā. Redziet, tā vis nav! Arī Ķīna no šā instrumenta kratās vaļā. Un arvien vairāk to nīsto kapitālistisko valstu kapitāls ieplūst Ķīnas saimniecībā. Ķīnieši ir vienkārši pārāk gudri šajos jautājumos un mierīgā garā šo instrumentu pārtaisa par kaut ko pavisam citu.

Un tāpēc man ir saprotams tas izmisīgais satraukums, kāds valda, - satraukums par to: “Redziet, cik šausmīgi slikti, ka nosoda komunistisko ideoloģiju!” Taču tieši komunistiskā ideoloģija ir radījusi visas pārējās nīstās ideoloģijas 20.gadsimtenī. Kura ideoloģija tad bija pirmā - komunistiskā vai nacistiskā? Padomājiet un atcerieties, no kurienes dzima nacisms! Kas tad vienojās par pasaules sadalīšanu 1939.gadā? Kuri tie bija? Tie bija divi pilnīgi vienādu ideoloģiju instrumentu turētāji. Vai tiešām mēs, kas atrodamies Latvijā, to drīkstam aizmirst? Tieši tā, pilnīgi pareizi, - ne jau tie mazie cilvēciņi, visādi ježovi un viņiem līdzīgie beriji, šie sīkie izpildītāji, bija tie galvenie. Galvenie bija tie, kas radīja šo iespēju, šo totalitāro domāšanu. Un, kamēr tāda būs cilvēku prātos, neapšaubāmi, šis instruments nesīs tikai postu un ciešanas.

Man tikai savādi šķiet tas, ka deputāts Golubovs laikam vēl nav formā - viņš nebija spējīgs atnākt līdz tribīnei un aizstāvēt savu priekšlikumu, viņam laikam vēl ir smagi piecelties no vietas. Mēs mierīgā garā nobalsojām pret šo punktu, un viss. Tagad ir jāizskata praktiski tieši tāds pats punkts. Tagad sākas garas un plašas diskusijas. Tagad kāpj tribīnē labi pazīstams cilvēks no Prezidija un sāk runāt par instrumentiem.

Tā ka neņemiet ļaunā! Šis instruments ir noziedzīgs pats par sevi. Tas nav radīts nekam labam. Un tāpēc ir jānosoda gan šis instruments, gan šā instrumenta turētāji - jebkurā laikā un vietā.

Protams, ir skaidrs, ka mēs tā arī nobalsosim. Taču šis balsojums tomēr parādīs - vismaz daļēji -, kurā pusē kurš stāv vārdos un kurā pusē kurš stāv darbos.

Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītāja. Valērijs Agešins.

V.Agešins (Tautas saskaņas partijas frakcija).

Cienījamie kolēģi! Es vēlos atgādināt, ka likums ir augstākās valsts varas iestādes pieņemts normatīvais akts ar vislielāko juridisko spēku. Tas nosaka tautas gribu un regulē valstī pašas svarīgākās sabiedriskās attiecības.

Līdz ar to mums visiem ir jābūt ļoti uzmanīgiem, lai mūsu normatīvajos aktos nerastos, neparādītos dažas neskaidras un pretrunīgas normas. Piemēram, absolūti nav skaidrs tomēr, kā var pasludināt par noziedzīgu kādu ideoloģiju. Mēs varam runāt tikai par režīma, nevis par ideoloģijas noziedzīgo raksturu. Un, ja pievēršamies komunisma ideoloģijai, jāatzīst, ka mērķis taču bija labs - cilvēces labklājība un vienlīdzība. No citas puses, mums visiem jāatzīst, ka nacistiskā okupācija izpostīja Latviju, citādi var rasties iespaids, ka mēs šo okupāciju nemaz neuzskatām par īstu. Nodarboties ar vēstures revīziju ir ļoti bīstami.

Lūdzu atbalstīt deputāta Urbanoviča priekšlikumu!

Sēdes vadītāja. Deputāts Boriss Cilevičs.

B.Cilevičs (Tautas saskaņas partijas frakcija).

Cienījamie kolēģi! Es gribētu atgādināt, kādu likumprojektu mēs šobrīd apspriežam. Tas ir likumprojekts “Grozījumi likumā “Par politiski represētas personas statusa noteikšanu komunistiskajā un nacistiskajā režīmā cietušajiem””, nevis kaut kāda politiskā deklarācija.

Šķiet, ka tomēr daži kolēģi - Kušķa kungs, piemēram, - vēl dzīvo otrdienā. Viņam šķiet, ka joprojām turpinās debates par valdību.

Man ir sliktas ziņas jums, Kušķa kungs. Valdība ir apstiprināta, un nav ko uzbrukt cilvēkiem un mēģināt to visu tagad kaut kādā veidā pārskatīt! Tas šodien vairs nav iespējams.

Protams, jūs varat vākt informāciju, glabāt to un pēc tam “nostučīt” visiem, kā kurš balsoja un cik slikta tā jaunā valdība ir. Taču es domāju, ka tas nav godīgi - izmantot šādiem nolūkiem parlamenta tribīni.

Un nevajag maldināt cilvēkus, nedz kolēģus Saeimā, nedz arī radioklausītājus! Eiropas Parlaments nepieņēma nekādu deklarāciju, kas nosoda komunistisko ideoloģiju. Jums izdevās pārliecināt savus kolēģus no Tautas partiju grupas, ka patiešām šāda deklarācija ir jāpieņem. Taču Eiropas labējie politiķi diemžēl nezina ļoti vienkāršu lietu. Viņi nezina to, ka tie cilvēki, kas godīgi kalpoja komunistiskajai ideoloģijai, tagad atrodas jūsu labējo grupu sastāvā. Jūs gribat, lai es nosauktu viņu vārdus? Labprāt. Es to varu izdarīt. Un nav ko skatīties pa kreisi! Tur sēž jauni cilvēki, kas nevarēja būt komunisti, nevarēja kalpot komunistiskajam režīmam. Jūs to darījāt. Tagad jūs gribat taisnoties un mēģināt uzvelt vainu kādiem citiem cilvēkiem. Būsim godīgi tomēr!

Par šo pantu. Kolēģis Agešins atgādināja, kas ir likumdošana. Mēs esam likumdevēji, mums jāvadās no normālas juridiskās loģikas. Man nav nekādu simpātiju pret komunistisko ideoloģiju. Es nekad nebiju pat ierindas biedrs Kompartijā. Es domāju, ka jautājums par komunistiskās ideoloģijas nosodīšanu ir diezgan nopietns, un es sliektos to atbalstīt.

Taču nekādā gadījumā to nedrīkst darīt šajā likumā. Šim likumam ir absolūti cits mērķis. Iestrādājot šeit kaut kādas normas, kas šeit ir absolūti nevietā, mēs neko nepanāksim. Vienkārši kārtējo reizi Saeimas vairākums nodemonstrēs, ka nesaprot juridisko loģiku un likumdošanas darba loģiku.

Tāpēc aicinu jūs atbalstīt kolēģa Urbanoviča priekšlikumu. Paldies.

Sēdes vadītāja. Deputāts Arvīds Ulme.

A.Ulme (Zaļo un zemnieku savienības frakcija).

Cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Godātie deputāti! Patiešām, - likums nav vis nekāda politiskā deklarācija, bet konkrēts likums par represētām personām. Un šajā gadījumā ir ļoti nekorekti - izņemt no konteksta, no visa likuma konteksta, vienu teikumu un tagad visiem paziņot, ka mēs esam gandrīz vai atbalstījuši komunistisko un nacistisko ideoloģiju.

Likumā skaidri ir teikts, ka ir runa par... tālāk pantā ir teikts, ka par noziedzīgiem atzīstami komunistiskais un nacistiskais totalitārais režīms. Un kas tad ir ideoloģija un kas ir režīms? Un te nu tiešām var strīdēties un var šo vārdu spēli arī pārvērst... uztaisīt kaut kādus šitos “āķus lūpā” un nezin ko... Faktiski ideoloģija... ja mēs runājam par komunistisko un nacistisko ideoloģiju, mums jārunā vēl par daudzām lietām. Un iepriekšējais runātājs jau teica, kāpēc Eiropā šī ideoloģija kā tāda netiek šādā veidā akceptēta... nenotiek šāda veida nosodījums.

Par nacistisko ideoloģiju mēs zinām, uz kāda pamata tā bāzējās. Tad jau mums ir vispār jāizņem vācu dzejnieka Nīčes darbi no visurienes ārā, jā. Vārdi “Brīvība, vienlīdzība, brālība”, kas it kā bija komunistiskās ideoloģijas pamats, tad mums ir jāstrīpo un jāizņem no skolu programmām un tās grāmatas vispār jāsadedzina, cik es saprotu.

Tā ka ideoloģija un režīms ir divas dažādas lietas. (Starpsauciens: “Nav tā!”) Ja tas tiešām liekas tik svarīgi un tik izšķiroši, lai šajā dokumentā atzītu gan to, gan to, tad par konkrēto likumprojektu, ja ir vajadzīgs, es domāju, mēs varam arī pārbalsot un varam tur precizēt. Taču, manuprāt, nevajag šādā veidā taisīt šādas publiskas demonstrācijas.

Attiecībā uz komunistisko ideoloģiju un Ķīnu skatīsimies pēc darbiem: kas balsoja “par” un kas balsoja “pret” tad, kad Ķīnas komunistiskās ideoloģijas dēļ tika lauzts draudzības un sadarbības līgums ar Taivānu. Un varētu arī tagad nosaukt visai Latvijai šīs personas, kuras atbalsta Ķīnas komunistiskā režīma ideoloģiju. Un tā mēs varēsim turpināt visu laiku cits citu šeit zākāt, nevis runāt par lietas būtību.

Sēdes vadītāja. Deputāts Paulis Kļaviņš.

P.Kļaviņš (frakcija “Jaunais laiks”).

Godājamais deputāt Arvīd! Es brīnos par jūsu nekonsekvenci. Vai tad jūs domājat, ka režīms ir bez ideoloģijas, ko? Pamēģiniet Vācijā nacistisko ideoloģiju raksturot kā nevainojamu salīdzinājumā ar nacistisko režīmu, un tad jūs dzirdēsiet, ko teiks!

Es jums varu pasacīt vienu skaidru lietu: mēs, kuri no nacionālā
bloka, - es tā šodien gribētu teikt -, būsim ievēlēti Eiropas Parlamentā, šo jautājumu neatstāsim novārtā. Mēs par to runāsim līdz tam brīdim, kamēr būs skaidrība, ko komunistiskais režīms ir paveicis Austrumeiropā. Šai skaidrībai beidzot ir jānāk!

Redziet, mēs te dažkārt runājam par integrāciju. Ziniet, integrācija nevar notikt tikmēr, arī Latvijā tā nevar notikt, kamēr mēs dzīvojam katrs ar savu vēstures izpratni. Mums taču ir divas pilnīgi atšķirīgas vēstures ainas.

Te kāds no kolēģiem, Cileviča kungs, teica, ka ar vēsturi nevar manipulēt. Protams, nē! Nu tad ziniet, Boris, ko mēs sāksim? Mēs sāksim uzskaitīt upurus. Upurus! Šo ideoloģiju upurus. Par nacisma ideoloģijas upuriem mums ir diezgan liela skaidrība: 6 miljoni ebreju un tad vēl daudzi citi miljoni sagrautajās pilsētās, kara laukos un tā tālāk. Tas ir skaidrs!

Cik miljonu upuru ir komunistiskajam totalitārajam režīmam, šai ideoloģijai? Cik miljonu? Un, kamēr mēs to nebūsim atzinuši, kamēr mums komunisma upuri būs vienaldzīgi, tikmēr nebūs nekādas integrācijas starp Rietumiem un Austrumiem, respektīvi, starp Eiropu un Krieviju. Integrācijas nebūs tikmēr, kamēr mums būs dažāda vēstures izpratne. Un mums ir jāsāk tieši par šiem upuriem domāt un runāt.

Neapvainosim cits citu! Es brīnos, kā jūs varat būt tik nežēlīgi pret krieviem! Kura tauta ir vislielākos upurus nesusi saistībā ar komunistisko ideoloģiju? Krievija! (Zālē troksnis, dep. L.Ozoliņš: “Nav runa par krieviem! Runā par mums!”) Krievi ir iznīcināti skaita ziņā vairāk nekā citi. Runājot par proporcijām pret mūsu tautām - tas jau ir cits jautājums, bet krievu upuru skaits ir milzīgi liels. Un jūs gribat to paslaucīt vienkārši “zem tepiķa” kā nebijušu? Tā nevar! (Starpsaucieni: “Pareizi!”)

Atcerieties vēl vienu vēstures piemēru. Starp Vāciju un Franciju valdīja diezgan ilgi, var teikt, gadu simtu naids. Vēsturisks naids starp Vāciju un Franciju. Kur notika izlīdzināšanās! - integrācija starp šīm divām lielajām Rietumeiropas valstīm - starp Franciju un Vāciju? Šī izlīdzināšanās sākās simboliski Verdenā, kur Vācijas kanclers Kols un Francijas prezidents Miterāns tur kapsētā viens otram sniedza roku. Uz upuriem, upuru piemiņas vietā.

Cienījamie deputāti, mums šis darbs nekur nevar palikt, nekur nevar pazust. Mums ir jāsaskaita upuri! Mūsu tautas upuri, ebreju tautas upuri un kopskaitā. Nevis tā - šie, nacistiskie upuri, tie ir cienīgi, ka viņus piemin, bet par komunistiskajiem upuriem - par viņiem mēs tagad nerunāsim. O, nē! Mēs runāsim! Ja mēs gribam sasniegt ilgstošu mieru un patiesu integrāciju starp Eiropu un Krieviju, tad mums būs jāsāk un jāpabeidz šis pētīšanas darbs. Vēsturnieki darīs visu iespējamo, laiks ir pagājis, tie kauli jau ir diezgan satrūdējuši, bet mēs vēl varam saskaitīt šos miljonus upuru. Tas ir nepieciešams, un ideoloģija ir pelnījusi savu novērtējumu. Tur nekas nevar paiet garām!

Paldies par jūsu uzmanību!

Sēdes vadītāja. Deputāts Dzintars Ābiķis.

Dz.Ābiķis (Tautas partijas frakcija).

Cienījamie kolēģi! Komunistiskā ideoloģija bija tā, kas radīja komunistisko režīmu. Gluži tāpat kā fašistiskā ideoloģija radīja fašistisko režīmu. Vai šodien kaut kur Rietumeiropā, Eiropas Savienībā, ir atļauts paust fašisma ideoloģiju? Nav atļauts. Vai mēs varam likt vienlīdzības zīmi starp komunismu un fašismu? Jā! Jo gan viens, gan otrs ir iznīcinājis miljoniem cilvēku. Turklāt komunistiskais režīms skaitliskā izteiksmē ir iznīcinājis vēl nesalīdzināmi vairāk cilvēku nekā fašistiskais režīms. (Zālē troksnis. Starpsaucieni: “Vairāk, vairāk!”)

Gan komunistiskais režīms ir iznīcinājis simtiem tūkstošu cilvēku arī Latvijā, gan komunistiskā ideoloģija ir sakropļojusi simtiem tūkstošu cilvēku likteņus. Un komunistiskā ideoloģija nav nošķirama no komunistiskā režīma, tāpēc Tautas partija nepārprotami atbalsta domu, ka par noziedzīgu atzīstama gan komunistiskā ideoloģija, gan komunistiskais režīms!

Paldies par uzmanību! (Aplausi.)

Sēdes vadītāja. Deputāts Pēteris Tabūns.

P.Tabūns (frakcija “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK).

Šodien šajā balsojumā pirmo reizi parādījās kāda nepatīkama, pirmo reizi sastapta nostāja - latviešu partijas - un tāds dalījums diemžēl pagaidām pastāv - balso “par” interfrontiešu iesniegtu priekšlikumu. Nekad vēl šo Saeimu laikā - nekad, es atkārtoju! - nevienam deputātam, latvietim, pat prātā nav nācis balsot šādā veidā. Un uztversim to kā trauksmes signālu, kolēģi, koalīcijas deputāti! Kā trauksmes signālu, kā simptomu!

Sargi, Dievs, lai mēs nepiedzīvotu to, ko sola nesenā savienošanās jeb sabrāļošanās ar Jurkānu, Rubiku, Ždanoku, Plineru, un tā tālāk. Tā ir vienkārši bīstama, pat ārkārtīgi bīstama, draugi mīļie!

Ko jūs darāt? Jūs drīz aizmirsīsiet un teiksiet, ka 50 gadu ilgais okupācijas laiks nav bijis nekas briesmīgs. Un tad nu represētos mēs drīz vairs neatzīsim! Mēs taču runājam šodien par represētajiem, par tiem, kuri cieta no šā režīma. Un šāds balsojums ir tikai pirmais simptoms, tas parāda, kādā veidā... Patiešām pareizi Kušķa kungs teica, kā tapa šī koalīcija un šī valdība.

Draugi mīļie, nu apstājieties, latvieši! Kas ar jums notiek? Atjēdzieties vienreiz par visām reizēm, jo jūs ejat absolūti šķērsām!

Sēdes vadītāja. Deputāts Arvīds Ulme, otro reizi.

A.Ulme (Zaļo un zemnieku savienības frakcija).

Cienījamie deputāti! Daži paši iet galīgi šķērsām un nesaprot vienu elementāru ābeces patiesību, ka vispirms ir režīms un ka režīms paņem attiecīgu ideoloģiju. Jebkurš režīms, neatkarīgi no tā, vai tas būtu totalitārais režīms vai tas būtu kāds cits, teiksim, reliģiskais, un tā tālāk... Režīms sev piemeklē attiecīgu ideoloģiju, nevis otrādi. Tā ir ābeces patiesība, un tā ir vispār skaidri zināma. Piemēram, inkvizīcijai, kas arī bija režīms, ideoloģijas pamats bija Bībele.

Ko tagad darīt? Vai jūs nesaprotat pilnīgi otrādi, ka režīmi, lai attaisnotu savus noziegumus, izmanto vienu vai otru ideoloģiju. Es jau jums teicu gan par dzejnieku ideoloģiju, gan par franču revolūcijas ideoloģiju un frāzes, bet, dabīgi, mēs šitā varam strīdēties, kas bija pirmais - vista vai ola, līdz rītam. Taču katrā ziņā visiem ir skaidrs un arī jums ir skaidrs, ka “zaļie” un zemnieki ir gan pret šo komunistisko režīmu, gan pret šo komunistisko šāda veida ideoloģiju, bet ielikt to konkrētajā likumā vienkārši nebija vajadzīgs, un jūs to visu zināt. Tabūn, arī jūs to zināt, ka mēs neesam nekādi komunistu ideoloģijas karognesēji, bet tik un tā jūs izmantojāt šīs vārdu spēles: kas bija pirmais - vista vai ola, un tagad gānāt visus, vienkārši paši smejaties un priecājaties, cik tas ir šausmīgi skaisti... Un tā mēs turpināsim visus šos gadus.

Sēdes vadītāja. Deputāte Jevgenija Stalidzāne.

J.Stalidzāne (Latvijas Pirmās partijas frakcija).

Cienījamie kolēģi! Te zālē ir izvērsušās ļoti aktīvas debates par to, ka daži cilvēki ir nokļūdījušies balsojumā. To, ka viņi ir nokļūdījušies balsojumā, apliecina tas, ka jau pirms šīm debatēm tika iesniegts priekšlikums - pārbalsot šo punktu.

Kāpēc nokļūdījās? Tāpēc, ka zālē bija tik liels troksnis, ka apspriežamais jautājums principā nevienu neinteresēja līdz tam brīdim, kad atrada: “Ak, šausmas! Viens latvietis ir nokļūdījies! Tad nu visi pārējie latvieši tagad metīsimies viņam virsū!” Muļķības! Neviens latvietis šeit nav tāds, kurš atbalstītu komunistisko režīmu, tāda nav ne starp mūsu partijas biedriem, ne arī starp Zaļo un zemnieku savienības biedriem.

Tā ka, es domāju, visas šīs debates un šī situācijas izmantošana tautas muļķošanai un tautas satracināšanai ir patiešām absolūti šķērsām...

Es aicinu: izmantosim iespēju, piedalīsimies pārbalsošanā un nobalsosim pareizi, jo šeit nav neviena no tiem cilvēkiem, kuri īpaši atbalstītu komunistisko režīmu.

Sēdes vadītāja. Deputāts Jānis Esta. (No zāles dep. Dz.Ābiķis: “Viņš atteicās!”)

Atteicās... Paldies... (No zāles dep. J.Esta: “Nē!”) Jūs runāsiet? Lūdzu!

J.Esta (Tautas partijas frakcija).

Godātie un cienījamie deputāti! Lietas būtība ir ļoti vienkārša: mēs strīdamies par lietām, kuras jau pašas par sevi ir skaidras. Vācija tiešām ir nosodījusi gan nacisma ideoloģiju, gan režīmu, turpretī Krievija nav to izdarījusi līdz pat šodienai, un lietas būtība ir pavisam vienkārša: nevar, lūk, šīs divas lietas salikt kopā, kā mēs to gribam. Un es domāju, ka visa Eiropa, tās saprātīgā daļa, domā tieši tāpat.

Taču attiecībā uz Latviju mums šie abi režīmi ir pilnīgi vienādi, un šeit nav nekāda pamata apšaubīt to, ir vai nav jānosoda komunistiskā ideoloģija. Es domāju, ka šie abi režīmi ir liekami blakus kā divi brāļi un par abiem ir vienlīdz jāpasaka, kas tie tādi ir.

Es aicinu nebalsot par šo priekšlikumu un atbalstīt komisijas viedokli. Paldies.

Sēdes vadītāja. Vai deputāts Leopolds Ozoliņš pieteicies? (Starpsaucieni no zāles: “Nē, jā!”) Nē. Lūdzu, deputāts Augusts Brigmanis.

A.Brigmanis (Zaļo un zemnieku savienības frakcija).

Cienījamie kolēģi! Nu tiešām ir jāsaka, ka te ir notikusi kļūda. Katrā ziņā mūsu - Zaļo un zemnieku savienība pieprasa šo balsojumu pārbalsot. Mēs viennozīmīgi atzīstam to, ka šajā situācijā, kad valda tāds liels troksnis zālē, absolūti nav skaidrības, par ko vienā vai otrā jautājumā ir jābalso. Un to apliecina kaut vai, cienījamais Kušķa kungs, jūsu pašu frakcijas deputāti, kuri tajā brīdī par šo jautājumu nav balsojuši.

Tā ka, es domāju, šīs lietas labad mums šis jautājums ir jāpārbalso, tad viss nostātos savā īstajā vietā, nenotiktu savstarpēja sarīdīšana. (No zāles dep. L.Ozoliņš: “Pareizi!”)

Sēdes vadītāja. Vai deputātam Aleksandram Golubovam pietiks ar trim minūtēm? Lūdzu!

Deputāts Aleksandrs Golubovs.

A.Golubovs (Latvijas Sociālistiskās partijas frakcija).

Cienījamie kolēģi! Kas ir ideoloģija? Tas ir filozofisks jēdziens. Var sodīt par darbu, par noziegumu. Un es aicinu tieši frakciju “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK būt konsekventai. Ja jūs atbalstāt šo priekšlikumu par ideoloģiju, tad nosodiet vislielāko šīs ideoloģijas bijušo atbalstītāju, kurš sludināja šo ideoloģiju, komentēja un aģitēja par to, - bijušo komentētāju Pēteri Tabūnu.

Sēdes vadītāja. Deputāts Pēteris Tabūns. Otro reizi.

Lūdzu ieslēgt mikrofonu deputātam Pēterim Tabūnam par procedūru.

P.Tabūns (frakcija “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK).

Cienījamie kolēģi! Nav jāpārbalso! Visu laiku, vienmēr mums ir bijusi noteikta prakse: ja kāds no deputātiem ir kļūdījies, tad viņš uzraksta attiecīgu iesniegumu un atsauc savu balsojumu, tāpēc nekāda pārbalsošana nav vajadzīga.

Paldies par uzmanību!

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

Lūdzu deputātus balsot par 2. - deputāta Urbanoviča priekšlikumu! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 21, pret - 72, neviens neatturas. Priekšlikums nav atbalstīts.

Cienījamie kolēģi! Ir saņemts desmit deputātu - Brigmaņa, Ulmes, Šķestera, Breša, Kalniņa, Bērziņa un citu iesniegums: “Sakarā ar to, ka zālē valdīja troksnis un nevarēja dzirdēt, par ko tika balsots, lūdzam pārbalsot 1.priekšlikumu par likumprojektu “Grozījumi likumā “Par politiski represētās personas statusa noteikšanu komunistiskajā un nacistiskajā režīmā cietušajiem””.

Vai deputātiem ir iebildumi pret pārbalsošanu? (Starpsaucieni: “Ir! Ir!”) Lūdzu, balsosim par pārbalsošanu! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 45, pret - 43, atturas - 2. Tātad 45 pret 45. Vēlreiz ir jābalso!

Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 45, pret - 44, atturas - 9. Tātad pārbalsošana nenotiks. Paldies.

Cienījamie kolēģi! Darbu turpināsim pēc pārtraukuma.

Lūdzu zvanu! Reģistrācijas režīmu! Kamēr tiek sagatavoti reģistrācijas rezultāti, vārds paziņojumam deputātei Baibai Brigmanei.

B.Brigmane (frakcija “Jaunais laiks”).

Cienījamie Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas locekļi! Tūlīt tiekamies Dzeltenajā zālē uz Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas sēdi!

Sēdes vadītāja. Vārds paziņojumam deputātei Inārai Ostrovskai!

I.Ostrovska (frakcija “Jaunais laiks”).

Lūdzu deputātus no Dzimumu līdztiesības apakškomisijas palikt zālē ļoti īsam darbam!

Sēdes vadītāja. Vārds paziņojumam deputātam Jānim Reiram!

J.Reirs (Saeimas priekšsēdētājas biedrs).

Baltijas Asamblejas delegācijas pārstāvji! Lūdzu uz tikšanos Ārlietu komisijas zālē uz 10 minūtēm! Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds paziņojumam deputātam Albertam Krūmiņam.

A.Krūmiņš (frakcija “Jaunais laiks”).

Cienījamie Saimnieciskās komisijas deputāti! Lūdzu uz sēdi Saimnieciskās komisijas sēžu zālē!

Sēdes vadītāja. Vārds paziņojumam deputātam Rihardam Pīkam.

R.Pīks (Tautas partijas frakcija).

Godājamie kolēģi no Ķīnas sadarbības grupas! Atgādinu, ka tūlīt ir paredzēta sadarbības grupas sēde Viesu zālē. Paldies.

Sēdes vadītāja. Lūdzu Saeimas sekretāra biedru Aleksandru Bartaševiču nolasīt reģistrācijas rezultātus.

A.Bartaševičs (8.Saeimas sekretāra biedrs).

Godājamie deputāti! Nav reģistrējušies: Indulis Emsis, Aleksandrs Kiršteins, Pāvels Maksimovs, Ināra Ostrovska un Krišjānis Peters.

Paldies par uzmanību!

(Pārtraukums)

Sēdi vada Latvijas Republikas 8.Saeimas priekšsēdētāja

Ingrīda Ūdre.

Sēdes vadītāja. Cienījamie kolēģi! Turpināsim izskatīt likumprojektu “Grozījumi likumā “Par politiski represētās personas statusa noteikšanu komunistiskajā un nacistiskajā režīmā cietušajiem”. Trešais lasījums.

Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas vārdā - deputāte Ina Druviete.

I.Druviete. Cienījamie kolēģi! 3.priekšlikums - deputāta Urbanoviča priekšlikums. Komisijas lēmums - neatbalstīt.

Sēdes vadītāja. Atklājam debates.

Deputāts Juris Dobelis.

J.Dobelis (frakcija “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK).

Cienītie kolēģi! Vispirms es aicinu visus neizmantot tādu jocīgu argumentu kā “troksnis zālē” - ka tas esot iemesls nepareizai balsošanai. Kāpēc tad lielākā daļa deputātu tomēr dzirdēja un nobalsoja? Tā ka nu nevajadzētu te tagad taisnoties, ko kāds te nav sadzirdējis vai saredzējis! Tas nav arguments.

Tagad mēs atkal ķeramies pie vēstures. Ko tad deputāts Urbanovičs grib? (Pašu es gan viņu te atkal neredzu kārtējo reizi.) Viņš grib pierādīt to, ka visa plašā PSRS - un vēl nezin kur! - bijusi tā teritorija, kur pēc 1945.gada 8.maija kādu nevainīgu represēja. Redziet, atkal vajadzētu atcerēties to pagātni, atcerēties tās īpatnējās “ķēdītes” - Ježovs, Abakumovs, Berija un viņiem līdzīgie. Kā tad komunisti darīja? Pie Staļina tā bija ļoti izplatīta metode: vispirms represijas uzticēja kādam īpaši nežēlīgam cilvēkam, viņš ar sirdi un dvēseli kalpoja varai un represēja, un pēc tam viņš pats krita nežēlastībā. Lūk, tad viņu pašu represēja! Un tagad ir jautājums: vai mēs atzīsim arī, ka šitādiem te draņķiem pienākas kaut kāds represētā statuss? Kā tad būs?

Kā jūs labi zināt, Komunistiskās partijas vadība Staļina valdīšanas laikā sistemātiski mainījās - pilnīgi nomainījās, gandrīz līdz pēdējam vīram. Tātad mums būtu jāatzīst, ka tie, kas tika represēti pēc 1945.gada 8.maija un kas ir vainīgi pie represijām, - ka tie ir represētie. Ļoti savdabīgs priekšlikums!

Es saprotu, ka daudzi cilvēki, jā, arī zālē sēdošie, ir kalpojuši dažādiem režīmiem, kā nu kurš to ir pratis, - cits godprātīgi, cits pa roku galam, katrs ir taisījis savu karjeru. Tā ir pavisam cita lieta. Protams, runa ir par to, vai kāds ir piedalījies represijās vai nav. Bet pārcelt no Latvijas... Tāpat jau ir ārkārtīgi humāns priekšlikums: “Latvijas pastāvīgie iedzīvotāji, kuri [..] tika represēti Latvijas teritorijā...” Cik tad tādu te bija pēc 1945.gada 8.maija? Kā tad viņi te tik ātri parādījās? Tā lielā iebraukšana... jā, nu 1944.gada rudenī pirmie lielie ešeloni no Krievijas jau skrēja uz šo pusi. Tā ir taisnība! Nu, vai tie skrēja šeit pēc represijām? Diez vai. Pēc maizes un sāls viņi uz šejieni skrēja. Lūk!

Tā ka tomēr vajadzētu vēsturi papētīt godīgāk un padomāt, par ko šeit mēs runājam. Es saprotu, šis priekšlikums ir pielaizīšanās attiecīgajai vēlētāju grupai, un tādi priekšlikumi ir bijuši un būs. Katrs pilda savus solījumus vēlētājiem (ja tos par solījumiem var tā nopietni saukt). Solījumu pildīšana parādīsies balsojumā.

Bet, lūdzu, nekropļojiet vēsturi! Un neaiztieciet tos Latvijas Republikas pilsoņus, kas ir cietuši! Un nepielīdziniet viņiem represiju izpildītājus, kurus pēc tam vienkārši novāca kā nevajadzīgus! (No zāles dep. L.Ozoliņš: “Pareizi, Dobeļa kungs!”)

Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītāja. Deputāts Valērijs Agešins.

V.Agešins (Tautas saskaņas partijas frakcija).

Šajā mūsu priekšlikumā ir runa par kaut ko pavisam citu. Mēs uzskatām, ka absolūti nekorekti izskatās mēģinājums sadalīt upurus kaut kādās kategorijās atkarībā no pases krāsas un it īpaši no nozieguma izdarīšanas vietas. Kā tad ar taisnīguma principu? Būsim konsekventi, kolēģi! Tagad mums jāatbalsta deputāta Urbanoviča priekšlikums. (No zāles dep. J.Dobelis: “Neatbalstīsim!”)

Paldies.

Sēdes vadītāja. Deputāts Dzintars Ābiķis.

Dz.Ābiķis (Tautas partijas frakcija).

Cienījamā sēdes vadītāja! Cienījamie kolēģi! Jāatceras ir tomēr arī viena tāda lieta, ka mēs šeit, Latvijā, nevaram salāpīt visu pasauli, jo šis likums paredz gan atvieglojumus pensijas piešķiršanā, gan bezmaksas medicīnisko aprūpi un atvieglojumus sabiedriskā transporta izmantošanā. Mums ir pirmām kārtām jārūpējas par tiem, kas ir mūsu cilvēki, - par tiem, kas ir dzīvojuši šeit, Latvijā, un kas pārsvarā ir mūsu valsts pilsoņi. Mēs nevaram atļauties - diemžēl jāteic, ka nevaram atļauties! - tērēt nodokļu maksātāju naudu, lai salāpītu visu pasauli. Jo šobrīd Latvijā dzīvo pietiekami daudz tādu cilvēku, kas ir dzīvojuši gan Kubā, gan Ziemeļāfrikā, gan daudzās citās valstīs, kurās ir vai ir bijuši noziedzīgi režīmi. Mēs varam atbildēt pārsvarā tikai par tiem, kas ir dzīvojuši šeit, Latvijā, un cietuši Latvijā, un vienkārši nevaram atļauties salāpīt visu pasauli. Nevienas valsts iespējas nav bezizmēra. Tāpēc es aicinu noraidīt šo priekšlikumu.

Sēdes vadītāja. Deputāts Nikolajs Kabanovs.

N.Kabanovs (politisko organizāciju apvienības “Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā” frakcija).

Cienījamie kolēģi! Es domāju, ka šeit ir daudz cilvēku, kuri dzīvoja Rīgā 1975.gadā. Varbūt jūs dzirdējāt par to, ka tā gada 7.novembrī Daugavā viens mīnu kuģis ar nosaukumu “Storoževoj” sacēla lielu troksni. Bija sacelšanās. Un pēc tam ļoti daudz cilvēku, jūrnieku no šā kuģa, tika represēti, gan nošauti, gan iesēdināti cietumā, gan vienkārši atvaļināti. Starp citu, daļa no viņiem ir latvieši. Es ar viņiem esmu runājis.

Es domāju, ja jūs nezināt vēsturi, vēlreiz padomājiet par to, par ko jūs tagad balsosiet! (No zāles dep. J.Dobelis: Tu jau pats nezini!”)

Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu. Vai komisijas vārdā ir kas iebilstams? Nē, nav. Lūdzu deputātus balsot par 3. - deputāta Urbanoviča priekšlikumu. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 18, pret - 65, atturas - 1. Priekšlikums nav atbalstīts.

I.Druviete. Arī 8.priekšlikums ir deputāta Urbanoviča priekšlikums. Tā kā par šā priekšlikuma saturu norisinājās garas debates gan komisijā, gan arī pirmā un otrā lasījuma laikā, komisijas lēmums bija neatbalstīt šo priekšlikumu.

Sēdes vadītāja. Atklājam debates. Deputāts Juris Dobelis.

J.Dobelis (frakcija “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK).

Cienītie kolēģi! Iepriekšējais runātājs skaidri nodemonstrēja, ka viņš nezina vēsturi. Gadījums ar kuģi sākās Latvijas teritorijā.

Taču es tagad gribētu pievērst jūsu uzmanību šim īpatnējam teikumam: “... kā arī citi Latvijas pastāvīgie iedzīvotāji, ja viņi [..] no 1941.gada 22.jūnija līdz 1945.gada 8.maijam [..] ir nogalināti...” - un tā tālāk, un tā tālāk. Taču jau sākumā ir skaidri pateikts, kas ir atzīstami par šādām personām: “Latvijas, Igaunijas un Lietuvas pilsoņi un līdz 1940.gada 17.jūnijam Latvijā legāli iebraukušie un pastāvīgi dzīvojušie iedzīvotāji...” Viss jau ir pateikts. Ko tad jūs tur gribat pabāzt vēl apakšā? No kurienes tad tie “citi Latvijas pastāvīgie iedzīvotāji” te parādījās? Vai tie būtu tie, kas te sabrauca ar tiem kuģiem uz aģitācijas laiku? Ko jūs te gribat atkal iebakstīt iekšā, ko? Tas jums godu nedara! Jūs praktiski iegāžat paši sevi, nezinādami vēsturi un mēģinādami par katru cenu panākt, lai mēs te par represētajiem atzītu jebkuru nelieti, kas šeit ir pastrādājis visādas zvērības un ko pēc tam režīms ir pievācis vai novācis. Kā varēja Latvijas teritorijā atrasties kaut kādi “citi Latvijas pastāvīgie iedzīvotāji”, kas atšķiras no tiem pastāvīgajiem iedzīvotājiem, kas šeit ir legāli iebraukuši un legāli dzīvo? Ar ko tad viņi atšķiras? Vai jūs paši saprotat priekšlikumu, ko esat iesnieguši?

Sēdes vadītāja. Deputāts Vladimirs Buzajevs.

V.Buzajevs (politisko organizāciju apvienības “Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā” frakcija).

Cienījamā priekšsēdētājas kundze! Cienījamie kolēģi! Mēs patiešām komisijā ļoti ilgi apspriedām šo Urbanoviča kunga priekšlikumu. Mēs apspriedām šo priekšlikumu tūlīt pēc EDSO komisāra Ekeusa kunga vizītes. Pat krēsls, uz kura bija sēdējis komisārs, kad viņš runāja par nepieciešamību samazināt tiesībās atšķirības starp pilsoņiem un nepilsoņiem, vēl nebija paspējis atdzist. Apspriešanas rezultātu jūs varat redzēt tabulā. Noraidīts (ar vienu - manu - balsi “par”). Kā var ilglaicīgi runāt par virzību uz Eiropu, tajā pašā laikā paliekot par aziātiem, kas neslēpj savu patieso būtību? Jūs paļaujaties uz to, ka eiropieši vēl 13 gadus uztvers Latviju kā nepaklausīgu, bet mīlētu bērnu, kuram atļauts blēņoties.

Nupat mēs, pat nepapūloties demonstrēt elementārā saprāta iedīgļus, atzinām par noziedzīgu komunistisko ideoloģiju, lai gan zālē sēdošo bijušo komunistu skaits pārsniedz visas saprātīgās robežas!

Dāmas un kungi! Jums pat nevajag censties aprakt pagalmā pie mēslu izgāztuves apslēptās kompartijas biedra kartes, jo totalitārā padomju ideoloģija ir cieši iesakņojusies jūsu zemapziņā.

Vēl vairāk. Jūsu apziņā šī ideoloģija dīvainā kārtā ir savijusies ar tai zināmā mērā radniecisko brīvprātīgo esesiešu ideoloģiju. Šodien tā zeļ un plaukst visā savā košumā.

Atteikt politiski represētās personas statusa piešķiršanu cilvēkam, kurš ir bijis ieslodzīts nacistu koncentrācijas nometnē, tikai tamdēļ, ka nacisma sekotāji atņēma viņam politiskās tiesības, - tas ir bargi. Tas ir mūsu novadnieka baltvācieša Alfrēda Rozenberga stilā.

Jūsos rada izbrīnu, no kurienes Krievu skolu aizsardzības štābs smeļ savus kadrus, kuri jau pēc nedēļas, kad bezatbildīgajā komisijā tika pieņemti Ribentropa cienīgie grozījumi Izglītības likumā, spēja izvest ielās 20 000 cilvēku. Atklāšu jums šo noslēpumu.

Pirms 11 gadiem, kad vairāk nekā 100 tūkstošiem cilvēku pretlikumīgi liedza ne tikai Latvijas pilsonību, bet arī atteicās reģistrēt tos pat Iedzīvotāju reģistrā, mēs organizējām skaitliski tikpat lielu tautas protesta kustību. Par šīs kustības galveno dzinējspēku kļuva viena ļoti enerģiska dāma - “businesswoman”. Kad es pēc toreizējā cilvēktiesību ministra Brūvera kunga pieprasījuma naktī atnesu uz Ministru kabinetu sarakstu, kurā bija daži simti personu, attiecībā pret kurām netika izpildīts viņām labvēlīgs tiesas lēmums, tad saraksta sākumā es ieraudzīju arī šīs dāmas uzvārdu. Ieskatījos ailē: iebraukšanas datums Latvijā - 1943.gads. Vēlāk jautāju viņai: vai tas ir tiesa? “Jā,” viņa teica. “Tie bija latviešu leģionāri, kas nodedzināja manu dzimto sādžu un piespiedu kārtā atdzina - kājām! - mani, meiteni, šurp.” Vai ir vērts šodien brīnīties par to, ka mūsu bērni zīmē plakātos bijušo izglītības ministru Šadurski ar kāškrustu uz piedurknes?

Cienījamie kolēģi! Centīsimies turpmāk neapkaunot Latviju un balsosim par Urbanoviča kunga priekšlikumu! (No zāles dep. J.Dobelis: “Nebalsosim!”)

Sēdes vadītāja. Deputāts Valērijs Agešins.

V.Agešins (Tautas saskaņas partijas frakcija).

Cienījamie kolēģi! Kaut arī nacistiskais režīms agrāk tika pasludināts par noziedzīgu visā pasaulē, arī Latvijā, tā upuriem mēs garantējam mazāku aizsardzību. Nepilsoņi, kurus Latvijā represēja komunisti, var pretendēt uz politiski represētās personas statusu, bet nepilsoņi, kurus Latvijas teritorijā represēja nacisti, - nevar, izņemot dažus gadījumus. Vai šis sadalījums neliecina par to, ka arī okupāciju starpā vērojama zināma hierarhija un represēto cilvēku starpā vērojama zināma hierarhija? Tas nav konsekventi.

Lūdzu atbalstīt deputāta Urbanoviča priekšlikumu!

Paldies.

Sēdes vadītāja. Deputāts Boriss Cilevičs.

B.Cilevičs (Tautas saskaņas partijas frakcija).

Cienījamie kolēģi! Šajā Saeimā ir ļoti daudz jaunu deputātu, kas neatceras šā likuma tapšanas vēsturi. Es vienkārši gribu atgādināt, ka Augstākā padome pirmo likumu par politiski represētās personas statusu pieņēma drīz pēc neatkarības atjaunošanas. Tajā likumā pilsonības kritērijs netika minēts. Visām personām, kas bija tikušas faktiski represētas, tika praktiski piešķirts politiski represētās personas statuss. Savukārt 1995.gadā Saeima pieņēma jaunu likumu un ieveda šo šķirošanu pilsoņos un nepilsoņos. Praksē tas nozīmēja, ka daudziem cilvēkiem, kas bija patiesi cietuši represijās, politiski represētās personas statuss tika atņemts. Jūs varat iedomāties šo cilvēku emocijas! Tā tas arī bija. Cik daudzi no tiem cilvēkiem vēl ir dzīvi? Cik daudz vispār ir tādu cilvēku, kas varēs pretendēt uz politiski represētās personas statusu, ja šis grozījums tiks pieņemts? Es domāju, ka šie skaitļi ir ļoti pārspīlēti, jo faktiski šo politiski represēto cilvēku skaits ar katru gadu ļoti sarūk.

Tāpēc mēs neaicinām ne uz ko citu, kā tikai atjaunot taisnīgumu, kā tikai izpildīt to, kas cilvēkiem tika solīts jau 90.gadu sākumā - uzreiz pēc neatkarības atjaunošanas. Toreiz Saeima rīkojās vienkārši negodīgi, cilvēki tika apmānīti. Es domāju, ka tagad, kad Latvija stāv uz Eiropas Savienības sliekšņa, mums būtu īstais laiks atcerēties mūsu solījumu un beidzot izpildīt to.

Aicinu jūs atbalstīt Urbanoviča kunga priekšlikumu!

Paldies.

Sēdes vadītāja. Deputāts Juris Dobelis - otro reizi.

J.Dobelis (frakcija “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK).

Cienītie kolēģi! Tā kā nākamnedēļ ir 16.marts, es jūtu, ka atkal sākas kārtējā melu izplatīšanas kampaņa. Apspriežot arī šo priekšlikumu, Buzajeva kungs ir atļāvies bezkaunīgi melot un viltot vēsturi. Taču tas viņam ir raksturīgi. Viņš vienkārši laikam tikai dažas grāmatas ir izlasījis.

Es gribētu atgādināt, ka latviešu leģionāri nevarēja nodedzināt nevienu sādžu, jo viņi visu laiku cīnījās frontē. To nu gan vajadzēja zināt! Latviešu leģionāri bija karavīri, kas cīnījās pret sarkanarmiešiem. Tā ka tā sieviete ir kaut kāda izdomāta persona. Viņai, redziet, 1943.gadā esot nosvilināta sādža! Tad nu es gribētu pateikt, ka vēl 1944.gadā latviešu leģionāri cīnījās frontē pavisam citā vietā. Un tā ka nu nevajadzētu... Ja jūs runājat par saviem priekšlikumiem, tā ka vajadzētu to loģiski pamatot. Atkārtoju vēlvienreiz: šeit ir teikts, ka faktiski jebkurš Latvijas pastāvīgais iedzīvotājs - neatkarīgi no tā, vai viņš te dzīvoja likumīgi vai nelikumīgi... Jūs gribat viņus visus te dabūt iekšā. Acīmredzot jums ir kaut kādi radi, draugi vai paziņas, kuriem šāds likums ir vajadzīgs.

Sēdes vadītāja. Deputāts Jānis Esta.

J.Esta (Tautas partijas frakcija).

Cienījamie deputāti! Kad izlasa šo priekšlikumu, tad rodas jautājums: kāpēc šāds priekšlikums ir iesniegts? Nav grūti uzminēt autora domas.

Esošajā redakcijā ir skaidri teikts, ka visi tie pastāvīgie iedzīvotāji un pilsoņi, kuri līdz 1940.gada 17.jūnijam dzīvoja Latvijā un kuri kara laikā tika represēti, - ka tātad tiek atzīti par represētām personām. Taču ir jautājums: kas notika pēc 1941.gada? Pēc 1940.gada neeksistēja jau Latvija kā valsts. Latvija kā valsts vairs neeksistēja. Par kādiem pastāvīgajiem iedzīvotājiem te var būt runa? Kara laikā te varēja būt vairāki desmiti tūkstošu vai simti tūkstošu tādu, kuri iebrauca un izbrauca, neatkarīgi no Latvijas varas iestādēm, kuras neeksistēja kā patstāvīgas valsts iestādes. Kā mēs varēsim konstatēt, ka, lūk, šie te pilsoņi vai iedzīvotāji tika vai netika šeit represēti? Pilnīgi absurds priekšlikums! Es neredzu ne mazākā pamata, ka šo priekšlikumu varētu atbalstīt.

Un, ja mēs runājam par šo represēto personu loka paplašināšanu, tad jāteic, ka šis priekšlikums vienkārši radīs neizmērojamas grūtības un problēmas mūsu kompetentajām iestādēm - pašvaldībām, daudzām citām institūcijām, kurām būtu jākonstatē jeb jāpiešķir viņiem šis represētās personas statuss. Un galarezultātā tā ir arī pilnīga necieņa pret tiem mūsu valsts pilsoņiem un iedzīvotājiem, kuri patiesi tika represēti.

Aicinu kategoriski noraidīt šo priekšlikumu!

Sēdes vadītāja. Deputāts Vladimirs Buzajevs - otro reizi.

V.Buzajevs (politisko organizāciju apvienības “Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā” frakcija).

Es esmu spiests ļoti īsi komentēt Dobeļa kunga vārdus. Patiešām leģionāri karoja frontē hitleriešu pusē. Formāli leģionāru formējumos šeit bija it kā brīvprātīgie - piespiedu kārtā mobilizēti cilvēki. Taču leģiona kodols tomēr bija policijas spēki, kas tieši 1943.gadā arī Baltkrievijas teritorijā izpildīja faktiski zonderkomandas funkcijas. Un tas bija leģiona kodols un leģiona gars.

Sēdes vadītāja. Deputāts Jakovs Pliners.

J.Pliners (politisko organizāciju apvienības “Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā frakcija).

Godātie deputāti! Es klausos valdošo partiju deputātu uzstāšanos, un man, godīgi sakot, ausis novīst. Jūs nosodāt komunistisko ideoloģiju, bet neviens neatvainojas par to, ka bija kolaboracionists, ka savulaik aktīvi atbalstīja šo ideoloģiju. Skaidrs, ka nevar atbalstīt ideoloģiju, kuras postulāts ir šis: “Kas nav ar mums, tas ir pret mums!”, “Zagt nozagto!”, deportācijas un tā tālāk. Labi būtu, ja valdošo partiju deputāti godīgi atzītu, ka visus pēdējos gadus, 10-13 gadus pēc neatkarības atgūšanas, viņi ar savu darbību diemžēl pierādījuši... vairākums no jums esat ar savu darbību pierādījuši, ka jūs esat bezspēcīgi, atvainojiet, impotenti, ekonomikā, finansēs, starptautisko attiecību jomā un tā tālāk.

Jūsu nemākulīgās valdīšanas dēļ izmira Latvijā apmēram 300 000 cilvēku, liela daļa no viņiem latvieši. Gribētos, lai jūs saprastu, ka ekonomika nosaka politiku. To jau Klauzevics ir teicis. Taču jūs parasti rīkojaties pretēji, jums ir otrādi - rati pirms zirga. Latvijā diemžēl visus atjaunotās neatkarības gadus politika nosaka ekonomiku un pedagoģiju, un medicīnu, un sociālās lietas, un tā tālāk, un tā joprojām. Un tieši tāpēc mēs esam tur, kur mēs esam. Un Toras un Bībeles galvenais bauslis skan: “Nedari citam to, ko tu negribi, lai citi darītu tevim.” Mēs diemžēl visu laiku to darām, lai gan tas faktiski ir jebkuras reliģijas galvenais bauslis. Es uzskatu, ka mēs visus šos gadus darām tieši otrādi.

Tas pats attiecas uz skolu reformu. Jūs iedzināt sevi un mūs strupceļā un negribat iziet no tā un atrast kopsaucēju. Jūs darāt sliktāk sev, savai tautai un Latvijai.

Agrāk vai vēlāk būs jāsāk integrācija, īstā, un varbūt Urbanoviča kunga priekšlikums ir viens no šiem soļiem. Tāpēc es uzskatu, ka mums vajadzētu atbalstīt deputāta Urbanoviča priekšlikumu.

Paldies jums.

Sēdes vadītāja. Deputāts Nikolajs Kabanovs.

N.Kabanovs (politisko organizāciju apvienības “Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā” frakcija).

Cienījamie kolēģi! Es gribu pievērst uzmanību Estas kunga teiktajam par to, ka 1942.gadā nebija Latvijas Republikas. Kāpēc es par to gribētu runāt? Tāpēc, ka pirms dažiem mēnešiem es pats šaubījos par to, bija vai nebija 1942.gadā Latvijas Republika, kad vienam tautietim no ārzemēm gribēja piešķirt pilsonību uz tā pamata, ka viņš dzīvojis Latvijas brīvvalstī 1942.gadā. Un tolaik es jautāju: “Vai Latvija bija kā valsts 1942.gadā?” Man teica: “Jā, bija!” Tagad mēs dzirdam, ka nebija. Kungi, jūs varat lemt, bija vai nebija.

Es domāju, ka mums vajag būt atbildīgiem par to, kas notika šajā zemītē no 1918.gada, no laika, kad Latvijas Republika bija de iure dibināta, un es domāju, ka visas represijas, kuras skar Latviju no 1940. līdz 1991.gadam, arī ir, teiksim, mūsu problēma. Mēs nevaram atšķirt, teiksim, vācu okupācijas laiku no šīs problēmas, un tāpēc es gribu atbalstīt Urbanoviča priekšlikumu.

Sēdes vadītāja. Deputāts Pēteris Tabūns.

P.Tabūns (frakcija “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK).

Plinera kungs! Pret impotenci esot zāles, bet pret jūsu politisko impotenci nelīdz, kā latvieši saka, ne zāles, ne plāksteris. Nu tā diemžēl ir!

Par Buzajeva kungu. Es domāju, ka beidzot šo cilvēku pretvalstisko darbību vajadzētu sākt skatīt vismaz Saeimas Mandātu un iesniegumu komisijai, jo viņu pašreizējā rīcība pārsniedz visas atļautības robežas. Vakar Juridiskās komisijas sēdē viņi aizgāja pat tik tālu, ka Buzajeva kungs lūdza pārtraukt komisijas sēdi, lai attiecīgo jautājumu, attiecīgo priekšlikumu saskaņotu ar Maskavu un ar Maskavas vēstniecību Latvijā. Vai jūs varat iedomāties, cik tālu var aiziet! Es domāju, ka tālāk vairs nevar iet.

Bez tam, domāju, ka Mandātu un iesniegumu komisijai patiešām būtu jāķeras tam klāt, jāpaskatās šīs lietas, jo viņi ir lauzuši tautai šeit, no šīs tribīnes, doto zvērestu, kad tika apstiprināts deputāta mandāts.

Paldies par uzmanību!

Sēdes vadītāja. Deputāts Andrejs Aleksejevs.

A.Aleksejevs (politisko organizāciju apvienības “Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā” frakcija).

Godātie kolēģi! Tā kā es ļoti bieži dzirdu mums un man personīgi adresētus vārdus, ka visi esam okupanti un esam iebraucēji, gribu teikt, ka patiešām tas tā ir. Jo arī mani senči iebrauca Latvijā 1948.gadā.

Bet kāpēc tas tā notika? Es gribētu uzreiz atbildēt arī Dobeļa kungam, no kā rodas arī citi Latvijas pastāvīgie iedzīvotāji. Mani senči izbrauca no Latvijas 1908.gadā. Meklēdami labāku dzīvi, viņi aizbrauca uz Baškīriju un atgriezās 1948.gadā. Tāpēc mēs esam okupanti šajā zemē. Un sakiet tad, lūdzu, ja līdz 1918.gadam, manuprāt, šāda neatkarīga Latvijas Republika nepastāvēja, tad kas viņi ir - šie mani senči? Vai viņi ir Latvijas pilsoņi? Nepilsoņi? Varbūt citi Latvijas iedzīvotāji?

Paldies par uzmanību!

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

Vai komisijas vārdā ir kas piebilstams? Nē. Lūdzu deputātus balsot par 4. - deputāta Urbanoviča priekšlikumu! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 20, pret - 72, atturas - 2. Priekšlikums nav atbalstīts.

I.Druviete. 5.priekšlikums. Deputāta Urbanoviča priekšlikums. Par šā priekšlikuma saturu mēs esam jau plaši debatējuši gan komisijā, gan arī Saeimas sēdē. Komisijas lēmums ir šo priekšlikumu neatbalstīt.

Sēdes vadītāja. Atklājam debates. Deputāts Boriss Cilevičs.

B.Cilevičs (Tautas saskaņas partijas frakcija).

Cienījamie kolēģi! Es ceru, ka, vismaz apspriežot šo priekšlikumu, mēs nerunāsim par ideoloģiju, par vēsturi un tā tālāk.

Tas ir tīri humanitāras dabas jautājums, un patiešām šis jautājums tiek debatēts jau vairākus gadus un vairākās Saeimās. Par ko ir runa?

Tāpēc, ka tad, kad likums 1995.gadā tika pieņemts, pēc vēsturnieku ieteikuma tajā tika iekļauti šie skaitļi - 1942. un 1943.gads, jo vēsturnieki atzina, ka pirms 1942.gada un pēc 1943.gada nebija masveidīgu izsūtīšanu, kaut gan ir daži cilvēki, kurus patiešām izsūtīja arī pirms tam un pēc tam.

Man ir zināmi divi konkrēti gadījumi. Jau vairākus gadus uz mana galda stāv divas sūdzības par to, ka attiecīgās institūcijas atsakās izskatīt Latvijas pilsoņu... Es uzsveru vēlreiz, ka šajā priekšlikumā nav runa par to, lai kaut kādā veidā grozītu šo nostādni, ka tikai Latvijas pilsoņi un attiecīgie iedzīvotāji var pretendēt uz šo statusu. Šīs abas iepriekš minētās personas ir Latvijas Republikas pilsoņi, kas tika izsūtīti piespiedu darbos uz Vāciju 1944.gada janvārī. Šobrīd likums neatļauj attiecīgajām institūcijām pat izskatīt šos priekšlikumus.

Tātad, kādi ir pretargumenti?

Pirmais. Tā nebija izsūtīšana! Ja nebija, tad attiecīgi šīm personām tiks atteikts, jo ir institūcijas, kas ir pilnvarotas pieņemt lēmumu un dot savu slēdzienu. Vēl līdz nesenam laikam pastāvēja Totalitārisma seku dokumentēšanas centrs, kas nodarbojās ar šiem jautājumiem. Diemžēl Repšes valdības laikā šis centrs tika likvidēts. Tagad šie pienākumi ir nodoti Tieslietu ministrijai. Es ceru, ka jaunā tieslietu ministre spēs organizēt ministrijas darbu tā, lai tā tiktu galā ar šiem pienākumiem. Tātad nekādu briesmu nav. Ja cilvēks nebija piespiedu kārtā izsūtīts, kā šeit ir uzrakstīts, tad viņš vai viņa nevar iegūt šo statusu. Viss!

Bet šobrīd likums neļauj pat izskatīt Latvijas pilsoņu pieteikumus. Es gribu, lai jūs to saprastu!

Otrais. Saka, ka tas ir naudas jautājums. Divi cilvēki - liela nauda. Jā, protams! Bet tas vienkārši neatbilst patiesībai.

Kurš no jums zina, cik daudz budžeta naudas katru gadu tiek tērēts, lai īstenotu šo likumu?

Vairākus gadus, kad mēs nodarbojāmies ar šīm politiskajām diskusijām Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijā, konkrētus skaitļus neviena ministrija, neviena valsts institūcija nevarēja nosaukt.

Es vēlreiz gribu atgādināt, ka katru gadu politiski represēto personu skaits sarūk aptuveni par 10%, pat vairāk.

Naudas summa, kas ir budžetā paredzēta, ir tā pati.

Nekādu, teiksim, finansiālu nastu šajā gadījumā nav. Tā ir absolūti skaidra Latvijas pilsoņu diskriminācija pēc kaut kāda dīvaina kritērija, ka vēsturnieki uzskatīja, ka šeit ir jābūt 1943.gadam. Varbūt arī 1944.gada janvārī kaut kas bija, bet to likumā toreiz neierakstīja.

Un es nezinu, kāpēc Saeimas vairākums tik izmisīgi pretojās šā priekšlikuma pieņemšanai. Varbūt tāpēc, ka, jūsuprāt, to varētu uzskatīt par kaut kādu piekāpšanos, par kaut kādu politisku žestu. Tā tas nav! Saprotiet to lūdzu!

Šeit ir runa par ļoti nedaudziem cilvēkiem, kuri jau ir ļoti veci, kuri izcieta tik tiešām patiesas represijas un kuriem nemaz nav atlicis tik daudz vairs dzīvot. Un viņiem nav vajadzīga tā nauda, bet viņiem vajadzīga cieņa! Viņiem vajadzīga atzīšana, ka arī viņu ciešanas ir vērā ņemamas tāpat kā tiem, kuri tika izsūtīti divas nedēļas agrāk.

Tāpēc es ļoti aicinu jūs pieņemt šo priekšlikumu, līdz ar to nodemonstrējot, ka vismaz Latvijas pilsoņi ir patiešām vienlīdzīgi Saeimas priekšā.

Paldies par uzmanību!

Sēdes vadītāja. Deputāts Juris Dobelis.

J.Dobelis (frakcija “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK).

Cienītie kolēģi! Iepriekšējam kaismīgajam runātājam es iesaku uzmanīgi izlasīt likumu. Boris, paņem un lasi līdzi tagad, kad es runāšu! Tev šad tad vajadzētu manī ieklausīties. Runa ir par akcijām, runa nav par atsevišķu cilvēku izsūtīšanu. Un vēsturiski ir zināms, kurā laikā bija šīs nacistiskā režīma akcijas, un tās bija minētajos gados.

Ko tad piedāvā šis priekšlikums? Šis priekšlikums piedāvā vispār neminēt nacistiskā režīma akcijas... Bet citu taču nebija! Un, ja tu runā par atsevišķiem izsūtītajiem cilvēkiem, tad pilnīgi pietiek ar 4.panta, lūk, šo 3.apakšpunktu par personām, kuras ir nometinātas vai pārvietotas no pastāvīgās dzīvesvietas. Vai tiešām tas nav skaidrs? Tā ir pārvietošana no pastāvīgās dzīvesvietas pret attiecīgās personas gribu. Taču tā vairs nav akcija!

Tāpēc man ir ļoti liels brīnums, ka šie daži cilvēki neprot to pierādīt un ka šādas runas ir jāklausās, ka cilvēks te jauc atsevišķu cilvēku izsūtīšanu ar akcijām. Vai tiešām tas nav skaidrs, ko tas nozīmē? Varbūt mēs tagad katra viena cilvēka izsūtīšanu arī sauksim par akciju? Akcija taču ir vesels pasākums, kad tiek apkopota zināma cilvēku grupa, kad speciāli tas viss tiek sagatavots, kad ir speciālas komandas, kas to veic. Atsevišķu cilvēku savākt - tas ir pavisam kas cits. Un līdz ar to kārtējo reizi, lai nekropļotu vēsturisko patiesību, nedrīkst likt kaut kādus izplūdušus teikumus šeit iekšā. Un tas arī ir viss! Es komisiju pilnīgi labi saprotu, un nevajadzētu tev nemaz uztraukties par to.

Taču, ja ir atsevišķi cilvēki, kas neprot pierādīt, tad jāsaka: vai nu tie advokāti viņiem nav tie īstie, vai tie skaidrotāji nav pareizi sapratuši lietas būtību. Un tā ir cita lieta. Tā ka te nav nekāda vēršanās pret kādu atsevišķu cilvēku.

Lūdzu, cienīsim vēsturi un cienīsim arī savus vēsturniekus, speciālistus! Ne jau velti viņi tika uzaicināti, un ne velti viņi sniedza šos komentārus.

Paldies par uzmanību!

Sēdes vadītāja. Deputāts Jakovs Pliners.

J.Pliners (politisko organizāciju apvienības “Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā” frakcija).

Godātie kolēģi! Pavisam nesen vai tikko kā tribīnē bija uzkāpis Tabūna kungs. Diemžēl es varu secināt, ka zaglim deg cepure. Viņš neatvainojās par to, ka, manuprāt, savulaik bija “komunistiskā lakstīgala”, viņš neatvainojās par savu, manuprāt, antisemītismu, tik un tik reizes sūtot mani uz Izraēlu, labi zinādams, ka esmu Latvijas, nevis Izraēlas pilsonis. Es uzskatu, ka tas ir tīrasiņu antisemītisms. Demokrātiskā sabiedrībā ne tikai tādam deputātam, bet pat vienkāršam cilvēkam kārtīgi cilvēki roku nepadotu... Nē, bet viņš šeit pat piezīmi nesaņem par tādu rīcību.

Nesen no šīs tribīnes atkal skanēja runas par “Waffen-SS” leģionāriem. Skaidrs, ka nevienam kārtīgam un prātīgam cilvēkam nepacēlās ne roka, ne balss, lai apvainotu zaldātu par to, ka viņš dienējis “pareizā” vai “nepareizā” armijā, bet es domāju, ka jums ir lieliski zināms tas, ka bija Arāja ebreju šāvēji. Jums ir lieliski zināms, ka daļa no viņiem dienēja policistu bataljonos un dedzināja sādžas, un iznīcināja ne tikai ebrejus, bet arī latviešus, arī krievus. Dedzināja sādžas Baltkrievijā, atsevišķās Krievijas vietās, un tādus cilvēkus man nav tiesību atbalstīt vai līdzi just, un tā tālāk, un tā joprojām.

Par to, ko piedāvā Urbanovičs savā priekšlikumā. Visi šie cilvēki neatkarīgi no pilsonības, neatkarīgi no tā, kurā gadā viņi bija izsūtīti uz Vāciju vai uz citurieni spaidu darbos, es uzskatu, mums ir jāatzīst par represētajiem. Lietas būtība ir tāda, un es jūs aicinu par to nobalsot.

Paldies par uzmanību!

Sēdes vadītāja. Deputāts Vladimirs Buzajevs.

V.Buzajevs (politisko organizāciju apvienības “Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā” frakcija).

Cienījamie kolēģi! Es uzmanīgi uzklausīju kā Dobeļa kunga, tā arī Cileviča kunga uzstāšanos par šo konkrēto priekšlikumu, un starpība pieejā bija acīm redzama - totalitāra pieeja, runājot par akcijām, un cilvēktiesību aizsardznieka pieeja, runājot tomēr par konkrētiem cilvēkiem.

Faktiski šis priekšlikums ir panta redakcionālās kļūdas izlabošana. Te ir runa par pieciem, sešiem, varbūt desmit konkrētiem cilvēkiem - Latvijas pilsoņiem, kuri patiešām bija izsūtīti piespiedu darbos uz Vāciju, bet tas bija nevis šo akciju sākumā, bet pašā šo akciju beigumā. Un sakarā ar šo viņu skaitlisko ierobežojumu, viņi nevar saņemt politiski represētā cilvēka statusu, kaut gan viņi ar dokumentiem var pierādīt, ka viņi patiešām bija izsūtīti. Tie ir 5 līdz 6 cilvēki - Latvijas pilsoņi, kuri tika cietuši tajos pašos apstākļos kā tie simti, kuri šo statusu tomēr ir saņēmuši.

Un sakarā ar to es tomēr lūdzu visus šeit klātesošos kolēģus iedziļināties priekšlikuma būtībā un atbalstīt šo 5. - deputāta Urbanoviča priekšlikumu.

Sēdes vadītāja. Deputāts Boriss Cilevičs, otro reizi.

B.Cilevičs (politisko organizāciju apvienības “Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā” frakcija).

Cienījamie kolēģi! Saeima ir likumdošanas orgāns. Likuma piemērošanai ir radītas citas institūcijas. Es saprotu, ka Dobeļa kungs labprāt strādātu visu ministriju vietā - arī Daiņa Vanaga vietā, kas vairākus gadus vadīja Totalitāro režīmu noziegumu izvērtēšanas komisiju, kurai tad arī bija jādod šie atzinumi.

Tie kolēģi, kuri strādāja Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijā arī 7.Saeimā, ļoti labi atceras Daiņa Vanaga atzinumus, ka tieši šī norma neļauj izskatīt Latvijas pilsoņu pieteikumus politiski represētās personas statusa iegūšanai. Tur ir tā problēma! Nu nevajag spriedelēt par to, kā vēl varētu piemērot šo normu un kāpēc tās personas, kuras ir politiski represētas, nevar atļauties paņemt dārgus advokātus. Tas, manā skatījumā, ir pilnīgi skaidrs.

Es domāju, nebūsim gudrāki par visiem! Šis priekšlikums ir pamatots ar faktiem, un tagad mēs te varam izdomāt visu ko, bet tas var būt tikai iegansts. Kāpēc mēs kārtējo reizi izvairāmies no problēmas risināšanas?

Es uzskatu, ka tā ir mūsu, visu deputātu, goda lieta tomēr atrisināt šo problēmu, kamēr vismaz daži šie cilvēki vēl ir dzīvi.

Paldies par uzmanību!

Sēdes vadītāja. Deputāts Valērijs Agešins.

V.Agešins (Tautas saskaņas partijas frakcija).

Cienījamie kolēģi! Šajā gadījumā mēs redzam, ka te kāds ļoti neveikli mēģina uzrakstīt jaunu lapaspusi Latvijas vēsturē. Izrādās, ka 1942. un 1943.gadā nacisti izsūtīja piespiedu darbos uz Vāciju Latvijā cienījamus cilvēkus, bet 1941. un 1944.gadā visa izsūtīšana notika pareizi. Kā saprast šo sadalījumu? Pat šeit parādījās kaut kādas kategorijas. Absurds un kauns! Ja izsūtīja pat tikai vienu cilvēku, tas tik un tā ir smags noziegums.

Lūdzu atbalstīt deputāta Urbanoviča priekšlikumu!

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

Vai komisijas vārdā ir kas piebilstams? Lūdzu deputātus balsot par 5. - deputāta Urbanoviča priekšlikumu! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 20, pret - 69, atturas - 1. Priekšlikums nav atbalstīts.

I.Druviete. 6. - deputāta Buzajeva priekšlikums - ir analoģisks 5.priekšlikumam, kuru esam noraidījuši. Tātad šis priekšlikums vairs nebūtu balsojams.

Sēdes vadītāja. Priekšlikums ir balsojams. Vai deputāti lūdz balsojumu? Deputāti balsojumu nelūdz. Paldies.

I.Druviete. 7. - deputāta Urbanoviča priekšlikums. Komisijas lēmums ir šo priekšlikumu neatbalstīt.

Sēdes vadītāja. Pret 7.priekšlikumu deputātiem iebildumu nav.

I.Druviete. 8. - deputāta Urbanoviča priekšlikums. Komisijas lēmums ir šo priekšlikumu neatbalstīt.

Sēdes vadītāja. Pret 8.priekšlikumu deputātiem iebildumu nav... (Starpsauciens no zāles: “Balsot!”) Deputāti lūdz balsojumu. Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 20, pret - 71, atturas - 1. Priekšlikums nav atbalstīts. Vai deputāts Vilnis-Edvīns Bresis vēlas ko teikt par procedūru? Nē.

I.Druviete. 9. ir atbildīgās komisijas priekšlikums. Lūdzu atbalstīt.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

I.Druviete. 10. - deputāta Buzajeva priekšlikums. Komisijas lēmums - neatbalstīt.

Sēdes vadītāja. Atklājam debates. Deputāts Nikolajs Kabanovs.

N.Kabanovs (politisko organizāciju apvienības “Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā” frakcija).

Cienījamie kolēģi! Par deputāta Buzajeva priekšlikuma būtību. Runa ir par to, ka deputāts Buzajevs ierosina svītrot no likuma labu, bet diemžēl nerealizējamu novēlējumu - starpvalstu sarunās ar Krievijas Federāciju un Vācijas Federatīvo Republiku, kā arī iesaistot ASV un Lielbritāniju kā Jaltas un Potsdamas konferences dalībvalstis, risināt jautājumu par visu Latvijas Republikai un Latvijas pilsoņiem un pastāvīgajiem iedzīvotājiem nodarīto zaudējumu atlīdzināšanu, un tā tālāk, un tālāk. Kāpēc šis punkts, manuprāt, nav realizējams? Ārlietu komisijā mēs gandrīz katrā sēdē runājam par to, vai Ārlietu ministrija ir sākusi pārrunas ar ASV un Lielbritāniju par to, vai tās var to visu kompensēt - un tā tālāk, un tā joprojām. Taču mēs visi zinām, ka lielvalstis nekad Latvijai šo naudu un šos arhīvus neatdos. Man šķiet, ka nevajag sarežģīt attiecības tajā jomā ar mūsu partneriem (tagad ir runa par NATO un par Eiropas Savienību). Domāju, ka vajag atbalstīt Buzajeva kunga priekšlikumu un svītrot ārā šo deklaratīvo un, manuprāt, pilnīgi nerealizējamo priekšlikumu.

Sēdes vadītāja. Deputāts Jānis Esta.

J.Esta (Tautas partijas frakcija).

Cienījamie deputāti! Šo priekšlikumu nekādi nevar atbalstīt, jo tieši tagad mūsu kaimiņvalstis Lietuva un Igaunija aktivizējas jautājumā par nodarījumu jeb zaudējumu atlīdzināšanu un domā par sarunām ar Krievijas Federāciju, par sarunām ar Otrajā pasaules karā uzvarējušajām valstīm. Tā ka šis jautājums ir ļoti aktuāls. Tieši tagad svītrot šo punktu no šā likuma ārā - tas būtu pilnīgs absurds. Un ja kāds šo priekšlikumu akcentē un lūdz to darīt, tad acīmredzot pavisam citi mērķi ir. Es domāju, ka nekādi nevar atbalstīt šo priekšlikumu.

Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītāja. Deputāts Juris Dobelis.

J.Dobelis (frakcija “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK)

Cienītie kolēģi! Šad un tad uzturoties Eiropā, es esmu jutis to kaunu, kāds pārņem attiecīgo valstu, šeit minēto valstu, vienu otru pārstāvi, kad viņiem atgādina kaut ko no pagātnes. Neizvairīsimies no tā! Ir šī atbildība. Latvijas valsts ekonomiskā stāvokļa un dzīves līmeņa ziņā bija Eiropas attīstītāko valstu vidū pirms Otrā pasaules kara, un nevajag to aizmirst! Un vainīgi pie visa tā, kas notika, jau nu gan nav latvieši. Vainīgas ir tās valstis, kas uz Latvijas rēķina slēdza dažādus līgumus. Kāpēc mums viņām par to neatgādināt? Interesanti gan, ko tad mums citu vajadzētu darīt? Vai tad mēs novilksim tā mierīgi svītru zem tā visa, izliksimies, ka nekas nav bijis, un klausīsimies viņu kritikā, kad viņi te brauks pie mums un mūs mācīs, kā mums ir jāizturas, kas mums ir jādara un kas mums nav jādara? Es domāju, ka šā jautājuma risināšana ir mūsu ārlietu speciālistu visnepadarītākais darbs. Tāpēc arī nav šādas skaidras atbildības no to valstu puses, kuras ir atbildīgas par visu to, ko izcieta Latvija kā valsts un latvieši kā tauta.

Mums ir jebkurā gadījumā jāmēģina to atgādināt. Tagad jūs, Tautas saskaņas partijas pārstāvji, tā ļoti asaraini runājāt par 1942., 1943.gadu, par tām akcijām. Paskatieties, kā balsos tie jūsu pārstāvji, kas ir aizgājuši uz citu partiju! Un tas jau ir tas interesantākais. Tātad mēs uz savu vēsturi skatāmies atkarībā no tā, kurā partijā mēs atrodamies, vai ne? Tas ir ļoti patīkams atklājums.

Tā ka, ja vēl kāds pāries no vienas partijas uz otru, tad viņš varbūt vispār noliegs vienas vai otras represijas, vienu vai otru ideoloģiju.

Lūk, šeit skaidri parādās šī pērkamība! Un tāpēc nebrīnieties... Un es jums pateikšu skaidri un gaiši: es jūtu arvien vairāk, cik patīkami ir strādāt opozīcijā. Jo ļoti labi izgaismojas visi tie centieni, visas tās pārejas, visi tie balsojumi un visa tā rīcība. Un ir ļoti labi zināms, kas tam visam ir apakšā.

Un tāpēc nevajag šīs asarainās runas par vēsturi, šito lieko izrunāšanos, ka katrs cietušais ir dārgs. Jā, protams. To taču neviens nenoliedz. Taču te jau skaidri parādās, kāda ir tā rīcība, - kurš kā balso, kurš bija pret to, ka pārbalso, kurš gribēja pārbalsot šo priekšlikumu. Šī elkoņu politika tagad visu laiku būs ļoti labi redzama. Mazākumvaldības milzīgs pluss ir tas, ka ļoti skaidri izgaismosies visas personības, visas intereses. Paskatīsimies, kas vadīs Latvijas un Krievijas sarunu delegāciju nākotnē! Vēl viens interesants jautājums būs tas, kurš izlems šo jautājumu un kā to izlems.

Viena lieta ir represētie, un neviens taču nenoliedz tās ciešanas, ko viņi ir izjutuši, nav par to runa. Neviens taču nenoliedz arī to, ka režīmi bija nelietīgi. Jebkurš totalitārs režīms ir nelietīgs. To jau neviens nenoliedz.

Taču nevajag izmantot vēsturi spekulatīvos nolūkos! Un nevajag kļūt par galīgām politiskajām ielasmeitām vai, vēl sliktāk, par ielas puišeļiem, kuri maina savu attieksmi pret vēsturi atkarībā no tā, kurā partijā viņi patlaban atrodas! It kā partijas ideoloģija noteiktu to, kas ir noticis vēsturē.

Skaidri un gaiši ir jāatgādina visai pasaulei par to, kas ir galvenais vainīgais pie Latvijas saimnieciskā stāvokļa, pie Latvijas demogrāfiskā stāvokļa un pie daudz kā cita.

Lūk! Un nevajag baidīties no tā! Tas nav nekas deklaratīvs. Paldies Dievam, Latvijas pārstāvjiem gan Eiropas Parlamentā, gan NATO būs iespēja runāt par to pareizā veidā un pievērst tam uzmanību, lai mūs saprastu un lai zinātu, ko no Latvijas var prasīt un ko mums, Latvijai, var piedāvāt.

Protams, būs cilvēki, kas gribēs kaut ko tādu izņemt ārā no likuma - atkarībā no tā, ko viņu partijas ideoloģija viņiem tanī brīdī liks darīt.

Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītāja. Deputāts Leopolds Ozoliņš.

L.Ozoliņš (Zaļo un zemnieku savienības frakcija).

Cienījamā priekšsēdētāja! Cienījamie kolēģi! Šis ir tiešām politisks jautājums. Tas priekšlikums, ko mēs skatām pašreiz, tiešām ir mēģinājums pavilkt svītru apakšā vēsturei. Bet kā mēs varam pavilkt svītru zem mūsu valsts ļoti smagās vēstures, kāda tā bijusi visus šos 700 gadus, šos beidzamos 60 gadus?! Tās sekas taču šodien ir katrā dvēselē, visu mūsu dvēselēs, un to parādīja arī balsojums par pārbalsošanas neiespējamību. Diemžēl šeit sadūrās vienkārši politiskas intereses vai kādas citas atriebības kāres izraisītas jūtas, kad viena grupa latviešu nobalsoja par to, lai otra grupa latviešu nevarētu kaut vai... nu nekļūdīties. Tātad vieni nobalsoja par to, lai otri nevarētu atzīt un izlabot savu kļūdīšanos, kas bija radusies tīri tehnisku iemeslu dēļ. Un to veikli izmantoja mūsu opozīcija.

Jāteic, ka šis priekšlikums, ko deputāts Buzajevs ir iesniedzis, it kā novelk svītru: it kā vajadzētu aizmirst visus pāridarījumus. Deputāts Buzajevs ar šo savu priekšlikumu - svītrot 4.apakšpunktu - grib noliegt visu to, kas ir noticis. Taču es domāju, ka mums vajadzētu mācīties no Plinera kunga un viņa ciltsbrāļiem un no Izraēlas kneseta spīkera izteikumiem, kurš ļoti skaidri un gaiši ir pateicis, ka nevar aizmirst tādas lietas kā genocīds, mocības, spīdzināšanas, izsūtīšanas.

Jāuzsver, ka Zaļo un zemnieku savienība jau pusotru gadu sarakstās gan ar Valsts prezidenti, gan ar Vēsturnieku komisiju, gan ar Ārlietu ministriju, lai risinātu šo mums visiem tik sasāpējušo jautājumu. Mūsu dvēselēs ir sāpes, un mūsu sirdsapziņa bieži sūrst tieši tāpēc, ka esam bijuši pakļauti komunistiskajai ideoloģijai un komunistiskajam režīmam. Tās vēstures sētās šaubas, tā ideoloģijas sētā sēkla vairs nedīgst, un mēs katrs cenšamies atbrīvoties no tā. Jūs taču manāt, ka pat trimdas latvieši, kas šeit atbrauc, bieži vien nesaprot tos latviešus, kas nav bijuši ne pionieros, ne komjaunatnē, ne arī Komunistiskajā partijā. Kaut kas no katras ideoloģijas, no katra režīma paliek cilvēka dvēselē.

Tāpēc šī saruna ir jāturpina. Nopietni jāturpina! Ārlietu ministrijai ir jāķeras ar pilnu sparu pie šā uzdevuma, jārisina šie jautājumi par kompensācijām no vainīgajām valstīm un jāpanāk kaut maza cerības stara iespīdēšana šajā tumsas valstībā, kuras sekas joprojām ir jūtamas ik uz soļa.

Es aicinu neatbalstīt deputāta Buzajeva priekšlikumu. Un mūsu opozīciju, kam ir nu varbūt grūti to pieņemt, aicinu saprast, ka jautājumi par mūsu kopējo sāpi un mūsu kopējo pagātni ir jārisina mums visiem kopā.

Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītāja. Deputāts Vladimirs Buzajevs.

V.Buzajevs (politisko organizāciju apvienības “Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā” frakcija).

Cienījamie kolēģi! Es tomēr esmu pārliecināts, ka valsts interesēs ir pieņemt manu priekšlikumu. Šobrīd mēs esam uz Eiropas Savienības sliekšņa, un mums ir vitāli nepieciešams parakstīt robežlīgumu ar Krieviju. Taču mēs izvirzām kaimiņvalstij absurdus priekšlikumus - kompensēt kaut kādus zaudējumus un uzturēt uz sava rēķina mūsu nodokļu maksātājus. Faktiski tas nozīmē, ka 1995.gadā uzticētais uzdevums mūsu Ministru kabinetam...

Es aicinu atbalstīt šo priekšlikumu un svītrot absurdas normas. Jo - kam ir pretenzijas? Faktiski galvenokārt Krievijas Federācijai, kas, kā jums zināms, tomēr eksistē no 1991.gada decembra un atbild par visiem komunistiskā režīma noziegumiem tādā pašā mērā kā Latvija. Kas atbild, teiksim, par to, ko darīja latviešu sarkanie strēlnieki Orlā un Tambovā, kā arī Maskavā 1918.gadā? Kas ir Staļina konstitūcijas autors? Jūs varbūt zināt, ka tas ir Pēteris Stučka. Kas bija PSRS čekas vadītāji? Varam atrast tādus uzvārdus kā Bērziņš, Peterss un tā tālāk.

Ja visas citas valstis gribētu pretendēt uz kompensācijām un par visiem šiem notikumiem prasīt kādu atlīdzību, tad būs arī prettrieciens mūsu pusē...

Pēc maniem uzskatiem, jau sen ir nepieciešams tikt galā ar visām šīm pretenzijām.

Lūdzu atbalstīt manu priekšlikumu!

Sēdes vadītāja. Deputāts Ainārs Šlesers.

A.Šlesers (Latvijas Pirmās partijas frakcija).

Cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Godājamie kolēģi! Gan nacistiskais režīms, gan komunistiskais režīms ir bijuši lieli ļaunumi. Latvija ir daudz cietusi. Ir cietuši Latvijas iedzīvotāji. Protams, es saprotu, ka šodien ir diezgan grūti debatēt par šiem jautājumiem, jo starp radikāli noskaņotiem atsevišķiem politiskajiem spēkiem viedokļi vienā vai otrā jautājumā atšķiras. Un tas ir saprotami.

Taču es gribētu runāt par vienu konkrētu lietu, kas man, Latvijas Pirmās partijas pārstāvim, tomēr šķiet pārsteidzoša. Tagad, kad mēs šeit diskutējam par komunistisko un nacistisko režīmu, par to, kā būtu jāskatās uz šīm problēmām šodien, daudzi deputāti vienkārši spekulē, zinādami to, ka mūsu sēdi klausās ne tikai zālē esošie politiķi, bet arī Latvijas iedzīvotāji, radioklausītāji.

Pirms kāda brīža šajā tribīnē uzstājās deputāts Dobelis, kurš runāja tieši par to: “Redziet, kā atsevišķi cilvēki tagad maina viedokli! Redziet, viņi nav konsekventi!” Taču man ir liels gandarījums, ka daudzi cilvēki tiešām mēģina skatīties uz lietām pēc būtības. Un man ir prieks, ka Latvijā ir sācies konsolidācijas process, ka gan latvieši, gan krievi ir spējīgi domāt vienoti.

Taču nu es gribu pateikt vienu lietu - ka to daudzo klātesošo dēļ, kas diezgan skaļi zālē runāja, tiešām notika daži kļūdaini balsojumi. Un tādēļ tika iesniegts pozīcijas - sarkanās pozīcijas! - priekšlikums pārbalsot. Man priekšā uz galda ir izdruka, un šī izdruka parāda, ka pozīcijas deputāti, visi kā viens, vēlējās veikt pārbalsošanu un atrisināt šo konkrēto lietu. Bet kāda tad ir šī opozīcija? Kas tad mums neļāva pārbalsot? Ir saprotami, ka PCTVL frakcija, Latvijas Sociālistiskās partijas frakcija un Tautas saskaņas partijas frakcija vēlējās saglabāt iepriekšējo balsojumu - tādu, kāds tas ir bijis. Taču man rodas jautājums. Kāpēc cienījamie kolēģi no frakcijas “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK, ieskaitot Dobeļa kungu un visus pārējos, un arī godājamie kolēģi no frakcijas “Jaunais laiks” bija pret šo pārbalsošanu? Es redzu, ka īstenībā jūs balsojāt kopā ar visu šo sarkano opozīciju. Kāpēc jūs nevēlējāties sabiedrībai dot iespēju skaidri ieraudzīt, ka pozīcijas cilvēki vēlas skaidri definēt savu vēlmi? Un tieši tāpēc es uzskatu, ka šī māžošanās ar to, ka ir sarkanā pozīcija un sarkanā opozīcija, ir pilnīgi nepieņemams veids, kā risināt jautājumus.

Un jūs, Dobeļa kungs, esat līdzatbildīgs par to, ka šodien šis radikālisms joprojām pastāv.

Es varu teikt, ka Latvijas Pirmā partija darīs visu, lai nākamajā Saeimā pēc iespējas mazāk būtu šādu radikālu cilvēku.

Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītāja. Cienījamie kolēģi! Es domāju, ka mēs debatējam par deputāta Buzajeva priekšlikumu. Aicinu turēties pie priekšlikuma apspriešanas.

Tālāk. Debatēs ir pieteicies deputāts Pēteris Tabūns.

P.Tabūns (frakcija “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK).

Šlesera kungs! Jūs nesēžat pirmo dienu Saeimā. Ja sēdētu pirmo, varētu jums piedot. Paņemiet Saeimas kārtības rulli un ieskatieties tajā! Tur ir skaidri un gaiši rakstīts, ka šis balsojums bija absolūti pareizs. Un, kad zālē no savas vietas runāju par procedūru, es jau teicu, ka tas nav pārbalsojams. Jo tika balsots pareizi. Ja kāds bija kļūdījies, tad vajadzēja, kā to jau darījuši visu šo Saeimu laikā deputāti, uzrakstīt Saeimas Prezidijam savu iesniegumu: “Es mainu savu balsojumu, jo esmu kļūdījies.” Un punkts. (Starpsauciens no zāles: “Tas ir izdarīts!”)

Otra lieta. Redziet, kolēģi, bēdīgi ir tas, ka Saeimas sēdēs mēs parasti kādu pusi laika pazaudējam, debatējot ar padomju laika restauratoriem. Tur jau ir tā bēda! Un redziet, cik tālu mēs esam nonākuši Saeimā! Un tagad beidzot man ir apnicis, ka šie sarkanie... un izrādās, ka šiem sarkanajiem pat piebalso nezinītis Šlesera kungs, mani nosaukdams gan par partijas sekretāru, kaut gan tas nekad neesmu bijis, gan par komentētāju, kaut gan padomju laikā nekad tāds neesmu bijis. Šeit sēž cilvēki, kas to var apliecināt, - deputāte Silva Bendrāte. Mēs kopā strādājām vienā redakcijā. Viņa to apliecinās. Nebiju Komjaunatnes krastmalas lakstīgala - man bija pavisam cits amats. (Zālē smiekli, aplausi.) Nevajag šeit runāt muļķības! Jūs, it īpaši tie jaunie - pašlaik te smaida viens otrs -, varbūt nemaz neatceraties tos laikus, tāpēc jūs esat tik... es gribētu teikt, tik aprobežoti šajā sakarībā. Jā, es runāšu tūlīt. Klausieties! Jā, es strādāju toreiz radio, tāpat kā strādāja Silva Bendrāte un daudzi simti citu žurnālistu gan radio, gan arī citur - televīzijā un presē, un, tādējādi mēs - mani kolēģi un es - varējām palīdzēt Atmodas laikā.

Sēdes vadītāja. Tabūna kungs, lūdzu, nenovirzieties no priekšlikuma apspriešanas!

P.Tabūns. Atmodas laikā Latvijas radio kļuva par Atmodas spoguli un par galveno Atmodas balstu, un tauta to nosauca par Tautas radio. Lūk, tāda ir patiesība! Un 1990.gadā - jūsu zināšanai es to atgādināšu, jo vēsturi jūs, liela daļa no jums, laikam nezināt, - Tabūns tika atzīts par Latvijas drosmīgāko žurnālistu. 1990.gadā! Jo viņš cīnījās pret tādiem interfrontiešiem, kādi esat jūs un jūsu atbalstītāji. Lūk, tāda ir patiesība! Un beidzot laikam nāksies iesūdzēt tiesā šos meļus vienreiz par visām reizēm, lai gan sūdzēties tiesā, tiesāties ar tādiem kā Pliners, kuram patiešām būtu laiks aizbraukt uz Izraēlu, šo laimes zemi...

Sēdes vadītāja. Godājamais Tabūna kungs! Saskaņā ar Saeimas kārtības rulli lūdzu jūs izvēlēties izteicienus, kas ir pieņemami! Un aicinu visus deputātus runāt par konkrēto priekšlikumu! Atgādinu, ka patlaban apspriežam priekšlikumu, kas saistās ar starpvalstu sarunu uzsākšanu ar Krievijas Federāciju un Vācijas Federatīvo Republiku saistībā ar Potsdamas konferenci.

Nākamais debatēs ir pieteicies deputāts Juris Dobelis. Lūdzu runāt par konkrēto priekšlikumu un neapvainot personīgi nevienu no deputātiem!

J.Dobelis (frakcija “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK).

Cienītie kolēģi! Šlesera kungs vispār nevienu vārdu neteica par priekšlikumu. Es domāju, ka viņš vienkārši vai nu nav to izlasījis, vai arī neko no tā nesaprot.

Par ko es runāju? Es runāju par to, ka nedrīkst grozīt attieksmi pret vēsturi, kropļot vēstures faktus, vadoties no partijas piederības, kā to jūsu balsojumi ļoti labi parāda. Šodien šie mēģinājumi, šie bezkaunīgie mēģinājumi pārrakstīt vēsturi, izkropļot pagātni vai atteikties no tās, ir acīm redzami. Cilvēki, kam ir savs viedoklis un kas to nekad nemaina, arī attiecīgi rīkojas. Un visbēdīgākais ir tas - un tas ir tieši uz Šlesera kungu attiecināms! -, ka vēl joprojām Latvijā jauc divas lietas - politisko darbību un naudas raušanu - un izmanto politiskos sakarus sava maka biezināšanai un kabatu piepildīšanai, un, kamēr tas Latvijā tā būs, tikmēr ne uz ko citu nevar cerēt. Kaut kādi draudi par to, ka radikālis tiks vai radikālis netiks nākamajā Saeimā, ir bērna šļupsti, tāpēc ka jūs esat bērns, salīdzinot ar mani, Šlesera kungs!

Un es gribu pateikt arī skaidrā valodā, ka es esmu cīnījies pret komunistisko režīmu, es esmu pratināts čekā. Jūs - ne! Jums vispār nav nekādu tiesību man kaut ko aizrādīt.

Jūs te izrunājāties par radikāļiem. Radikāļi bija tie, kuri uzturēja latvisko garu. Radikāļi bija tie, kuri neļāva zust tautas pašapziņai, tāpēc radikāļi ir nopelnījuši savu vietu Latvijas politikā. Es sevi nemaz par tādu radikāli neuzskatu.

Es sevi uzskatu par cilvēku, kurš nekad nav mainījis savu politisko pārliecību un savu nacionālo pārliecību. Žēl, ka šodien Latvija ir pilna ar cilvēkiem, kuri sekmīgi cenšas izmantot politiku, sekmīgi cenšas izmantot dažādus lozungus savu kabatu pildīšanai.

Un tas ir pats nožēlojamākais, kas Latvijā notiek. Atgādināsim partiju likteņus, to, kādas partijas ir veidojušās un izjukušas un ar ko ir beidzies daudzu partiju liktenis! Un šo partiju dibinātāji un uzturētāji joprojām atrodas Saeimā. Lūk, tie ir cilvēki, kuri politikā pirmām kārtām neko nesaprot. Viņi te tikai maisās un politikā “tausta” kaut kādus sakarus, meklē tos, ar kuriem kārtējos sakarus varētu nodibināt un ar kuriem varētu kaut ko iepazīstināt.

Tā ka šeit ir jārunā konkrēti par ļoti būtisku priekšlikumu - par priekšlikumu, kas skar to, vai Latvija ir spējīga atgādināt vainīgajiem par Latvijas likteņiem vai viņa to nespēj, vai mēs ārpolitikā vēlamies runāt par to, ko mums ir nodarījusi Teherāna, Jalta un Potsdama, vai arī mēs esam gļēvi, kas arī turpmāk izvairīsies un izliksies, ka tā visa vispār nav bijis.

Lūk, par ko ir runa! Un tikai par to, nevis par kaut ko citu!

Un nejauciet lietas! Žēl, ka jūs neprotat šeit kārtīgi diskutēt. Žēl, ka jums ir bailes no citiem viedokļiem. Žēl, ka jūs esat tik gļēvs.

Man tiešām žēl, ka jauni cilvēki, kuriem vajadzētu ienākt Latvijā un spodrināt Latviju kā valsti... Žēl...

Bet nekā darīt! Katrā ziņā šis priekšlikums par šā panta svītrošanu ir ārkārtīgi būtisks. Runa ir par to, vai mēs spējam saglabāt savu attieksmi pret vēsturi vai ne.

Sēdes vadītāja. Cienījamie kolēģi! Es gribu atgādināt Kārtības ruļļa 74.pantu absolūti visiem deputātiem, kuri piedalās debatēs un kuri atrodas Saeimas zālē: “Ja runātājs vai kāds sēdes dalībnieks nepaklausa sēdes vadītāja aizrādījumiem vai atļaujas lietot apvainojošus vai ar Saeimas cieņu nesavienojamus izteicienus vai traucē kārtību sēdes laikā, sēdes vadītājs viņu sauc pie kārtības vai liedz viņam runāt, vai sevišķi svarīgos gadījumos liek Saeimai priekšā izslēgt viņu uz vienu līdz sešām sēdēm.”

Lūdzu, ņemiet to vērā!

Nākamais debatēs pieteicies runāt ir deputāts Boriss Cilevičs.

V.Cilevičs (Tautas saskaņas partijas frakcija).

Cienījamie kolēģi! Es gribu uzdot jums visiem vienkāršu jautājumu. Paskatīsimies šo pantu, kuru Buzajeva kungs piedāvā izslēgt! Vai kāds no jums tic, ka šis uzdevums, kas šeit ir paredzēts Latvijas Republikas valdībai, ir izpildāms? (No zāles dep. J.Dobelis un L.Ozoliņš: “Jā! Jā!”)

Ļoti labi, viens tic. Pārējie klusē. (Starpsaucieni: “Ir! Jā!”) Divi... Labi, netērēsim laiku! Es domāju, mēs visi ļoti labi saprotam, ka diez vai šeit panākumi ir gaidāmi.

Daudz ko te runāja par Krieviju. Jā, Krievija ir slikta, tur ir problēmas, bet šeit ir minēta arī ASV, mūsu vistuvākais sabiedrotais. Te aizvakar viens deputāts pat uzdeva jautājumu, kura jēga bija absolūti skaidra: vai jaunā valdība ir akceptēta Amerikas vēstniecībā vai nav? Un, ja ne, tad kā gan var balsot par šo valdību? Un cik tālu mēs esam tikuši šajās sarunās ar mūsu tuvāko sabiedroto... Tas ir praktisks jautājums.

Un ir arī, protams, filozofisks jautājums: vai patiešām nebūtu laiks pārvilkt svītru pagātnei? Protams, ir vēlme atjaunot taisnīgumu, bet, redziet, tas nav iespējams. Visiem ir savas brūces, visiem ir savas traumas. Arī es nekad to publiski nepieminu, bet absolūti lielākā daļa no manas ģimenes tika iznīcināta 1941.gadā. 71 cilvēks! Un es to atceros. Taču es arī ļoti labi saprotu, ka tagad nav nekādas jēgas censties kaut kādā veidā kādam atriebties vai prasīt kādas kompensācijas. Ir lietas, ko nav iespējams kompensēt.

Mēs dzīvojam šajā valstī. Tā ir mūsu kopīgā valsts, un, protams, var jau lepoties, var lielīties ar savu nacionālo stāju. Ir arī tādi cilvēki kā Dobeļa kungs, un ir labi, ka tādi ir pārstāvēti arī Saeimā.

Bet es gribu atkārtot un atgādināt jums par mūsu atbildību. Vai ir jēga saglabāt likumā pantus, kas acīmredzot nav izpildāmi? Mēs to saprotam, bet cilvēki, kuri varbūt nav tik pieredzējuši politikā, to nesaprot, tāpēc, lasot šo likumu, viņi cer: “Jā, nu jau būs! Nu jau tagad Amerika piespiedīs Krieviju!” Mēs labi saprotam, ka nekad nekā tāda nebūs. Mēs gribam izlikties, un mēs gribam maldināt šos cilvēkus, kuri mūs ir ievēlējuši Saeimā. Es neredzu šeit nekādas jēgas!

Un nobeigumā. Man patiešām ir patiess prieks, ka Šlesera kungs šeit runāja par sabiedrības konsolidāciju. Patiešām ir prieks, ka pēc vairākiem mēnešiem, ko Šlesera kungs un viņa partija pavadīja kopā ar Dobeļa kungu un viņa partiju, kad tā faktiski izpildīja visas frakcijas “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK vēlmes, beidzot Šlesera kungs ir sapratis, ka tā rīkoties nevajadzētu. Labāk vēlu, nekā nekad!

Bet neaizmirsīsim, ka Latvijas Pirmā partija nebūt nav pirmā, kura sāka šo konsolidāciju. Jau 10 gadu pastāv Tautas saskaņas partija, kurā jau no paša sākuma darbojās kopā latvieši un krievi. Tas ir tieši tas, uz ko tagad aicina Šlesera kungs. Nu būsim godīgi taču! Tas jau ir!

Un kāda ir attieksme? Diemžēl Šlesera kunga attieksme pret šo starpetnisko - vienīgo starpetnisko politisko projektu Latvijā! - bija absolūti tāda pati kā Dobeļa kungam. Un es baidos, Šlesera kungs, ka tad, ja jūs uzskatīsiet par konsolidētiem krieviem tikai tos, kuri piekrīt iestāties jūsu frakcijā, diez vai jūsu konsolidācijas centieni varētu būt veiksmīgi.

Paldies par uzmanību!

Sēdes vadītāja. Deputāts Jakovs Pliners.

J.Pliners (politisko organizāciju apvienības “Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā” frakcija).

Godātie deputāti! Viena otra karsta galva ir aizmirsusi, par ko mēs runājam. Tātad Ministru kabinets starpvalstu sarunās ar Krievijas Federāciju un ar Vācijas Federatīvo Republiku, iesaistot arī ASV un Lielbritāniju kā Jaltas un Potsdamas konferences dalībvalstis, risina jautājumu par... Un tālāk - par ko risina? Deputāts Vladimirs Buzajevs piedāvāja izslēgt šo daļu no likuma.

Kāpēc es uzskatu, ka viņam ir taisnība un ka viņš domā pareizi?

Pirmām kārtām padomāsim par to, cik mēs vai, atvainojiet, jūs, vairākums, esat nekonsekventi. Mēs ilgus gadus vai jūs ilgus gadus runājat par okupāciju. Literatūrā bieži vien zinātnieki un politologi arī raksta ne tikai par okupāciju, bet arī par aneksiju un inkorporāciju. It kā ļoti vienkārši būtu panākt, lai ANO pieņem rezolūciju par Latvijas okupāciju, un punkts. Nebūtu nekādu divdomību, vai tā bija aneksija vai tā bija inkorporācija, vai tā bija okupācija. Bet jūs taču pa šiem 10-13 gadiem to neesat izdarījuši un neesat panākuši. Tas nozīmē, ka jūs negribat, lai starptautiskā sabiedrība, pasaules sabiedrība oficiāli to atzītu.

Ja šis punkts likumā paliks, tad tas nozīmē, ka mēs nostādām mūsu mazo valsti lielākā vai mazākā mērā pret šīm minētajām valstīm. Mēs pasakām, ka tās mums ir parādā... varbūt ir, varbūt nav. Atkārtoju: “ANO rezolūcijas par okupāciju nav!”

Vai mēs kaut ko vinnēsim? Nevinnēsim neko! Kārtējo reizi, atvainojiet, kā mazi sunīši riesim uz lieliem bet, kur mēs bijām, tur mēs arī būsim. Un vai Latvijai būs kāds labums no šā 4.apakšpunkta, nosacīti teikšu, vēl ir liels jautājums. Neviens deputāts it kā negrib ļaunumu Latvijai, bet vai jūs neizdarīsiet kļūdu, neizslēdzot šo punktu, atkārtoju, tas vēl ir liels jautājums.

Diemžēl es nevaru neatsaukties uz Tabūna kunga uzstāšanos. Kā jums ir zināms, Latvijā ir aizliegta komunisma propaganda, nacisma propaganda, antisemītisma propaganda, rasisma propaganda. Es vēlreiz atkārtoju, ka es uzskatu, ka Tabūna kunga rīcība ir antisemītisma propaganda, tāpēc ka pēc līdzīgām un tādām pašām uzstāšanās runām parasti divi, trīs vai četri nelīdzsvaroti cilvēki raksta man vēstules, pārmet netikumus, kuri man nepiemīt, pamatā izsaka netiešus draudus un kā papagaiļi atkārto Tabūna kunga vārdus: “Brauc uz Izraēlu!”

Es vēlreiz atkārtoju: “Nesagaidīsiet! Es esmu Latvijas pilsonis, un man ir tādas pašas tiesības kā jebkuram no jums! Jūs varat iedomāties, ka es varu... ka es pateiktu: “Atvainojiet, Prezidentes kundze, jābrauc uz Kanādu, jāatgriežas! Kļaviņa kungam ir jāatgriežas Vācijā vai Kariņa kungam - ASV!” Man nav nekādu tiesību tā teikt. Es varu domāt, ka viņi nezina mūsu psiholoģiju, apstākļus, īsto vēsturi, ka viņi nevar iejusties mūsu ādā, bet man nav nekādu tiesību nevienu sūtīt prom. Es nezinu, ar kādām tiesībām to dara Tabūna kungs!

Bet, ņemot vērā pirmo daļu no manas uzrunas, es lūdzu atbalstīt Buzajeva kunga priekšlikumu!

Paldies par uzmanību!

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu. Vai komisijas vārdā ir kas piebilstams? Nē. Lūdzu deputātus balsot par 10. - deputāta Buzajeva priekšlikumu! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 19, pret - 74, neviens neatturas. Priekšlikums nav atbalstīts.

I.Druviete. 11.priekšlikums. Deputāta Buzajeva priekšlikums. Komisijas lēmums - neatbalstīt.

Sēdes vadītāja. Atklājam debates. Deputāts Andrejs Aleksejevs.

A.Aleksejevs (politisko organizāciju apvienības “Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā” frakcija).

Godātie kolēģi! Kāpēc šis likums, kurš tika pieņemts pirms deviņiem gadiem, joprojām līdz pat šai dienai izsauc dusmas un neapmierinātību mūsu sabiedrībā? Atbilde ir ļoti vienkārša: tāpēc, ka likums pieņemts abu totalitāro režīmu “labākajās” (pēdiņās) tradīcijās, kaut tie abi savā laikā tika atzīti par noziedzīgiem. “Atņemt un šķirot” - šis ikvienam pazīstamais izcilā krievu rakstnieka Bulgakova izteiciens kļuvis par mūsu politiķu mīļāko paņēmienu, tas vienkārši ir nacionāli norūpējušos likumdevēju asinīs.

1995.gadā šie politiķi nolēma ievērojami sašaurināt to personu loku, kuras pirms tam tika atzītas par politiski represētām. Šo statusu viņām piešķīra nevis kaut kāda okupācijas varas komandantūra, bet Latvijas Augstākā padome; iespējams, arī kāds no mūsu klātesošajiem kolēģiem, kuri īsi pirms tam bija nobalsojuši par Latvijas neatkarību. Rezultātā politiski represētās personas apliecība tika atņemta nevis kaut kādiem “virtuves disidentiem”, bet personām, kuras bija izgājušas cauri Staļina un Hitlera koncentrācijas nometnēm. Atņemta tā tika viena iemesla dēļ, proti, “nepareizas” izcelsmes dēļ. Savukārt tie “pareizie”, kas bija uzņēmušies tiesības lemt par citu cilvēku likteņiem un atcēla Augstākās padomes lēmumu, pēc sava morālā veidola nebūt nav labāki par saviem idejiskajiem priekštečiem. Ja tie, kuri toreiz nobalsoja par šo lēmumu, būtu piedzimuši Staļina un Ādolfa laikā, tad no viņiem būtu iznākuši, manuprāt, piemēroti kadri darbam viņu represīvajās iestādēs.

Kolēģi! Es saprotu, ka politisko apsvērumu dēļ, kā arī principu un savas stūrgalvības dēļ, bet varbūt vienkārši par spīti cietušajiem cittautiešiem jūs nevēlaties grozīt savu kolēģu netaisnīgo lēmumu, kaut gan drīzāk tas izskatās pēc bailēm saņemties un izlabot kaut vai vienu iepriekš pieņemto likuma pantu. Jums ir bailes savu vēlētāju priekšā nobalsot citādāk, bet tie vēlētāji ir absolūti vienaldzīgi attiecībā uz šiem jautājumiem. Šim jautājumam varbūt seko līdzi tikai tie, kuri tolaik dienēja par uzraugiem tajās pašās koncentrācijas nometnēs.

Vai tad jūsu partiju programmās figurē pants par atriebšanos tiem, kuri nedienēja fašistiem? Dažreiz man rodas iespaids, ka starp mums ir arī Ādolfa ideoloģijas sekotāji, kuri savā laikā atbrīvoja savus padotos no pazemojošas sirdsapziņas himēras.

Tagad jums tiks dota vēl viena iespēja atjaunot vēsturisko taisnīgumu attiecībā uz šiem vīrišķīgajiem sirmgalvjiem, pie tam saglabājot savu “seju” un negrozot likumu. Ja jūs tam esat nobrieduši, tad nospiediet taisnīguma pogu!

Paldies, ka klausījāties!

Sēdes vadītāja. Debates slēdzam. Vai komisijas vārdā ir kas piebilstams? Ja ne, tad, lūdzu, balsosim par 11. - deputāta Buzajeva priekšlikumu. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Rezultātu! Par - 21, pret - 71, atturas - 1. Priekšlikums nav atbalstīts.

I.Druviete. 12.priekšlikums ir atbildīgās komisijas priekšlikums, kuru lūdzu atbalstīt.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

I.Druviete. Esam izskatījuši visus priekšlikumus. Lūgums atbalstīt likumprojektu trešajā, galīgajā, lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta “Grozījumi likumā “Par politiski represētās personas statusa noteikšanu komunistiskajā un nacistiskajā režīmā cietušajiem”” pieņemšanu trešajā lasījumā! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 76, pret - 20, neviens deputāts neatturas. Likums pieņemts. Paldies.

I.Druviete. Paldies.

Sēdes vadītāja. Cienījamie kolēģi! Ir saņemts deputātu Baštika, Breša, Šķestera, Kalniņa, Bērziņa un Brigmaņa iesniegums: “Sakarā ar to, ka zālē valdīja troksnis un nevarēja dzirdēt, par ko ir balsojums, mēs atsaucam savu balsojumu par 1.priekšlikumu likumprojektā “Grozījumi likumā “Par politiski represētās personas statusa noteikšanu komunistiskajā un nacistiskajā režīmā cietušajiem””. (No zāles dep. J.Dobelis: “Viss kārtībā!”)

Cienījamie kolēģi! Saeimas Prezidijs ir saņēmis deputātu Bērziņa, Brigmanes, Latkovska, Muižnieces, Kastēna, Breša un citu priekšlikumu izdarīt izmaiņas Saeimas 11.marta sēdes darba kārtībā un pirms darba kārtības 16.punkta iekļaut šādus likumprojektus, kuri ir jānodod komisijām.

Tātad tas ir likumprojekts “Grozījumi likumā “Par nodokļu piemērošanu brīvostās un speciālajās ekonomiskajās zonās””, likumprojekts “Grozījumi likumā “Par dabas resursu nodokli””, likumprojekts “Sauszemes transportlīdzekļu īpašnieku civiltiesiskās atbildības obligātās apdrošināšanas likums” un likumprojekts “Grozījumi likumā “Par akcīzes nodokli””. Vai deputātiem ir iebildumi? (Starpsauciens: “Nav!”) Deputātiem iebildumu nav. Darba kārtībā iekļauts.

Deputātiem ir iebildumi? Pret kuru likumprojektu? Pret visiem. Tātad, lūdzu, balsosim par darba kārtības izmaiņām, iekļaujot tajā likumprojekta “Grozījumi likumā “Par nodokļu piemērošanu brīvostās un speciālajās ekonomiskajās zonās”” nodošanu komisijai! Lūdzu balsot! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 73, pret - 7, atturas - 6. Likumprojekts darba kārtībā iekļauts.

Balsosim par likumprojekta “Grozījumi likumā “Par dabas resursu nodokli”” nodošanu komisijai! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 85, pret un atturas - nav. Darba kārtībā iekļauts.

Balsosim par likumprojekta “Sauszemes transportlīdzekļu īpašnieku civiltiesiskās atbildības obligātās apdrošināšanas likums” nodošanu komisijai! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 81, pret - nav, atturas - 7. Darba kārtībā iekļauts.

Balsosim par likumprojekta “Grozījumi likumā “Par akcīzes nodokli”” iekļaušanu darba kārtībā, nododot to komisijai. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 83, pret - nav, atturas - 5. Darba kārtībā iekļauts.

Paldies, cienījamie kolēģi! Lūdzu reģistrēties ar reģistrācijas kartēm! Lūdzu zvanu! Reģistrācijas režīmu!

Kamēr tiek sagatavoti reģistrācijas rezultāti, vārds paziņojumam deputātei Jevgenijai Stalidzānei.

J.Stalidzāne (Latvijas Pirmās partijas frakcija).

Sociālo un darba lietu komisijas sēde notiks komisijas telpās pēc 5 minūtēm.

Sēdes vadītāja. Vārds paziņojumam deputātei Baibai Brigmanei.

B.Brigmane (frakcija “Jaunais laiks”).

Cienījamie Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas locekļi! Atgādinu, ka pulksten 13.00 notiks Budžeta komisijas sēde.

Sēdes vadītāja. Vārds reģistrācijas rezultātu nolasīšanai deputātam Aleksandram Bartaševičam.

A.Bartaševičs (8.Saeimas sekretāra biedrs).

Cienījamie deputāti! Nav reģistrējušies: Andris Ārgalis, Ainārs Šlesers, Roberts Jurķis, Indulis Emsis, Silva Golde, Ēriks Jēkabsons, Pēteris Kalniņš, Oskars Kastēns, Aleksandrs Kiršteins, Rihards Pīks, Viesturs Šiliņš un Ainars Baštiks.

Paldies par uzmanību!

(Pārtraukums)

Sēdi vada Latvijas Republikas 8.Saeimas priekšsēdētāja

Ingrīda Ūdre.

Sēdes vadītāja. Cienījamie kolēģi! Turpinām izskatīt darba kārtību.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījumi likumā “Par nodokļu piemērošanu brīvostās un speciālajās ekonomiskajās zonās”” nodot Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījumi likumā “Par dabas resursu nodokli”” nodot Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Sauszemes transportlīdzekļu īpašnieku civiltiesiskās atbildības obligātās apdrošināšanas likums” nodot Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi? Iebildumu nav. Paldies.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījumi likumā “Par akcīzes nodokli”” nodot Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Paldies.

Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts “Grozījumi likumā “Par kompensāciju izmaksas atjaunošanu administratīvi nepamatoti izsūtītajām personām un šīm personām piešķirto īpašuma kompensācijas sertifikātu dzēšanu””. Trešais lasījums.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā - deputāte Baiba Brigmane.

B.Brigmane (frakcija “Jaunais laiks”).

Cienījamā priekšsēdētāja! Cienījamie deputāti! Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija piedāvā izskatīšanai trešajā lasījumā likumprojektu “Grozījumi likumā “Par kompensāciju izmaksas atjaunošanu administratīvi nepamatoti izsūtītajām personām un šīm personām piešķirto īpašuma kompensācijas sertifikātu dzēšanu””.

Komisija ir saņēmusi un piedāvā izskatīšanai divus priekšlikumus.

1.priekšlikumu ir iesniedzis Ivars Gaters, vēl būdams ekonomikas ministra pienākumu izpildītājs un reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrs. Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijā šis priekšlikums ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Atklājam debates.

Deputāts Sergejs Fjodorovs. Jūs tomēr nevēlaties?...

Deputāti lūdz balsojumu. Lūdzu, balsosim par 1.priekšlikumu! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 71, pret - nav neviens, atturas - 1. Priekšlikums ir atbalstīts.

B.Brigmane. 2.priekšlikums ir sagatavots Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijā. Lūdzu deputātus atbalstīt to!

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

B.Brigmane. Vairāk priekšlikumu nav. Lūdzu pieņemt likumprojektu trešajā, galīgajā, lasījumā!

Sēdes vadītāja. Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta pieņemšanu trešajā lasījumā! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 88, pret - 0, atturas - 1. Likums “Grozījumi likumā “Par kompensāciju izmaksas atjaunošanu administratīvi nepamatoti izsūtītajām personām un šīm personām piešķirto īpašuma kompensācijas sertifikātu dzēšanu”” pieņemts. Paldies.

Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts “Grozījumi likumā “Par pievienotās vērtības nodokli””. Trešais lasījums.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā - deputāts Ēriks Škapars.

Ē.Škapars (frakcija “Jaunais laiks”).

Cienījamā priekšsēdētāja! Godātie kolēģi! Strādāsim ar dokumentu nr.2158. Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija ir saņēmusi 32 priekšlikumus.

1.priekšlikums ir no Juridiskā biroja. Tas ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

Ē.Škapars. 2. - Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

Ē.Škapars. 3. - Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

Ē.Škapars. 4. - Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

Ē.Škapars. 5. - Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

Ē.Škapars. 6. - Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

Ē.Škapars. 7. - finanšu ministra Dombrovska priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

Ē.Škapars. 8. - finanšu ministra priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

Ē.Škapars. 9. - finanšu ministra priekšlikums. Tas ir iestrādāts atbildīgās komisijas sagatavotajā 10.priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Atklājam debates.

Deputāts Gundars Bērziņš.

G.Bērziņš (Tautas partijas frakcija).

Saeimas priekšsēdētāja! Deputāti! Šo priekšlikumu uz trešo lasījumu iesniedzis finanšu ministrs Dombrovska kungs. Pirmajā un otrajā lasījumā tas tātad nebija skatīts. Priekšlikumā ir runāts par nekustamo īpašumu darījumu un zemes aplikšanu ar pievienotās vērtības nodokli. Tā kā priekšlikums ir iesniegts tikai uz trešo lasījumu, komisijā bija jau diezgan grūtas debates.

Situācija ir sekojoša. Ir ierosināts atsevišķus zemes nekustamo īpašumu veidus it kā neaplikt ar nodokli. Taču ņemsim par piemēru kaut vai lauksaimniecības zemi! Lauksaimniecības zemes pirkumos ir tā, ka katrā zemes gabalā ir dažāda zeme pēc lietošanas veida - gan ceļu zeme, gan citāda. Un pilnīgi nebūtu saprotams, kā tur var piemērot pievienotās vērtības nodokli. Pēc rūpīgākas iepazīšanās ar Eiropas direktīvas prasībām, uz kurām atsaucoties jeb uz kuru pamata it kā tika piedāvāts šis grozījums, mans un arī dažu citu ekspertu viedoklis ir, ka ir pārprasta šī direktīva. Pēc pašreizējās informācijas, ja mums būtu tik stingra zemes aplikšana ar pievienotās vērtības nodokli, tad šajā ziņā mēs būtu tikai otra valsts Eiropas Savienībā. Arī valdošā koalīcija vakardien frakciju vadītāju sanāksmē šo jautājumu apsprieda un vienprātīgi aicina Saeimu šos priekšlikumus - ne 9., ne komisijas sagatavoto 10.priekšlikumu - neatbalstīt, jo uzskatām, ka nav izvērtētas visas lietas. Priekšlikums izraisa diezgan būtisku zemes nekustamā īpašuma cenu celšanos. Līdz ar to tam ir arī saistība ar maksu - gan ar dzīvojamo telpu īri, gan arī ar citām lietām. Tas viss tiks rūpīgi izvērtēts. Finanšu ministrs ir par to informēts un ir piekritis. Tiks rūpīgi izvērtēta šīs direktīvas nepieciešamība, prasības tiks saskaņotas. Un, ja tas būs atbalstāms, tad atsevišķi tiks iesniegti šādi grozījumi.

Šobrīd aicinām neatbalstīt šo priekšlikumu, jo, man šķiet, tas ir neapdomīgi. Un, tā kā šā likuma pieņemšana ir ļoti nepieciešama, jo uz šā likuma pamata ir jāizdod vēl četri lieli Ministru kabineta noteikumi, likuma izskatīšanu kavēt tas nedrīkst.

Aicinām neatbalstīt zemes un cita nekustamā īpašuma aplikšanu ar pievienotās vērtības nodokli!

Sēdes vadītāja. Deputāte Anna Seile.

A.Seile (frakcija “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK).

Godātie deputāti! Lai gan es strādāju nevis Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijā, bet Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijā, es gribu atgādināt to, ka visas tās sekas, kādas rodas, izmainot nodokļu likumus, atstāj ļoti dziļu ietekmi uz tautsaimniecību, un tad arī mūsu komisijas deputātiem tiek izteikti dažādi pārmetumi. Es pilnībā pievienojos Gundara Bērziņa viedoklim tajā ziņā, ka nevajag atbalstīt ne 9., ne 10.priekšlikumu. Taču man ir mazliet citāda motivācija.

Redziet, arī Gundars Bērziņš nupat neievēroja to, ka 9.priekšlikums attiecas uz izņēmumiem. Finanšu ministrs Dombrovskis, ierosinādams šo priekšlikumu, ir pateicis, ka ar nodokli nav jāapliek šādos gadījumos. Proti, 9.priekšlikumā ir ieteikts neaplikt ar nodokli - nevis aplikt ar nodokli! - “lietota nekustamā īpašuma un zemes zem tā pārdošanu, kā arī lauksaimniecības zemes, mežsaimniecības zemes, ūdenssaimniecības zemes, zvejsaimniecības zemes un zivsaimniecības zemes pārdošanu”. Šī redakcija, kuras mērķis ir it kā aizstāvēt zemi, kas tiek izmantota lauksaimniecībai un mežsaimniecībai, tomēr nav īsti precīza, bet Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas sagatavotais priekšlikums faktiski iekļauj jaunu normu papildus. Un šī jaunā norma paredz, ka aplikta ar nodokli būs zeme, kas ir paredzēta apbūvei, tātad tāda, kuras apbūve vēl nav sākusies.

Un šajā sakarā es gribētu paskaidrot arī to, kā šos apbūves gabalus izdala. Mēs taču saprotam, ka to nosaka teritorijas plānojums, ko apstiprina pašvaldība. Es zinu vairākus gadījumus... Piemēram, Cēsīs bija pat tiesas process. Cilvēkam pieder pilsētas teritorijā 5 hektāri zemes, uz kuras ir siltumnīcas, kur audzē gurķus, kāpostus, burkānus un visu pārējo. Un viņam šo zemi iedala mazstāvu apbūves gabalā. Līdz ar to nodoklis vairs nav kā lauksaimniecības zemei, kā tas pēc likuma pienāktos. Un tikai caur tiesu izdevās panākt, ka tomēr saglabājas iepriekšējais statuss, ka šī zeme nav vis apbūves zeme, ka tā joprojām tiek izmantota lauksaimniecības vajadzībām.

Kas notiks tādā gadījumā, ja mēs atbalstīsim 9. vai 10.priekšlikumu? Tādā gadījumā ļoti stipri var celties pirkšanas-pārdošanas cenas gan zemei, gan arī citam nekustamajam īpašumam - ēkām. Un tādā gadījumā var ļoti vinnēt dažas firmas - tās firmas, kuras būs reģistrējušās kā pievienotās vērtības nodokļa maksātāji. Bet cietīs tās privātpersonas, kuras gribēs pārdot vai nopirkt sev apbūves gabalu.

Es esmu rūpīgi iepazinusies ar ļoti kompetentu speciālistu slēdzieniem. Kā piemēru varu minēt Guntas Kauliņas secinājumu. Viņa ir ilgstoši strādājusi Finanšu ministrijā, un arī viņas secinājums ir tāds, ka nevarētu pieļaut, ka cieš šīs privātpersonas tādā gadījumā, ja mēs pievienotās vērtības nodokli uzliksim arī visu privātpersonu darījumiem ar zemi un nekustamo īpašumu.

Rūpīgāk iepazinusies arī ar Eiropas Savienības direktīvām, es gribu paskaidrot, ka direktīva par zemes pārdošanu noteic, ka zemes pārdošana nav apliekama ar PVN, izņemot apbūves zemi. Un arī tad vēl ir jāizvērtē, vai šī apbūves zeme ir uzlabota vai nav uzlabota, - vai ir pievienotas visas infrastruktūrā nepieciešamās ierīces, lai tur būtu elektrība, ūdens un tā tālāk. No Eiropas Savienības dalībvalstīm tikai Francija, Itālija, Nīderlande un Spānija apbūvējamo zemi apliek ar nodokli.

Tātad mans aicinājums ir neatbalstīt ne 9., ne 10.priekšlikumu un palikt pie spēkā esošās redakcijas, kāda tā jau visu laiku ir bijusi.

Aicinu neatbalstīt ne 9., ne 10.priekšlikumu!

Sēdes vadītāja. Deputāte Baiba Brigmane.

B.Brigmane (frakcija “Jaunais laiks”).

Cienījamie kolēģi! Šodien šis ir spilgts piemērs tam, kas notiek, kad trešajā lasījumā tiek iesniegti būtiski grozījumi kādā konkrētā likumprojektā. Es domāju, ka mums arvien vairāk vajadzētu distancēties no tā, ka tas tiek darīts uz trešo lasījumu. Vienkārši komisijām vajadzētu nepieņemt šādus priekšlikumus vai arī noraidīt šādu komisijās neizpētītu grozījumu tālāku virzību. Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija diezgan daudz sprieda par šiem jautājumiem, tomēr neatbildēti palika jautājumi par to, kas tad ir šī apbūves zeme, kāda tā ir; palika neatbildēti arī jautājumi par to, kas tālāk notiks ar zemes tirgu, kā tas tiks iespaidots, pieņemot šādu likuma normu. Mūsu mērķis bija atbalstīt tās firmas, kuras nodarbojas ar būvniecību. Protams, mēs tātad attiecīgi attīstītu šādu uzņēmējdarbības nozari. Taču nav izpētīts, kas no tā varētu ciest un kāds būtu beigās katra mūsu ieguvums.

Turpinot šo diskusiju frakcijā “Jaunais laiks”, mēs uzdevām šos un vēl vairākus citus jautājumus gan sev, gan speciālistiem, bet neatradām atbildes, un tāpēc aicinām arī pārējos kolēģus pievienoties jau izteiktajam viedoklim, ka nevajadzētu atbalstīt šos abus divus priekšlikumus. Vajadzētu tomēr turpināt šīs problēmas izpēti un apzināšanu, un saskaņošanu ar Eiropas prasībām, lai pēc tam valsts nenonāktu konfliktā ar tām un lai katrs no mums būtu tikai ieguvējs, nevis zaudētājs no tā, ka ar nodokli tiktu aplikta zeme un arī šie īpašumi.

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu. Vai komisijas vārdā ir kas piebilstams? Lūdzu!

Ē.Škapars. Gribētu piebilst tikai to, ka gan Lietuvā, gan Igaunijā šī apbūvējamā zeme tiek aplikta ar PVN.

Sēdes vadītāja. Cienījamie kolēģi, lūdzu, balsosim par 9. - finanšu ministra Dombrovska priekšlikumu! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par nav balsojis neviens deputāts, pret - 90, atturas - 2. Priekšlikums nav atbalstīts.

Ē.Škapars. 11. - finanšu ministra priekšlikums. Tas ir iestrādāts komisijas...

Sēdes vadītāja. 10.priekšlikums, es atvainojos! Deputātiem ir jābalso arī par 10.priekšlikumu. Tātad, lūdzu, balsosim par 10. - Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšlikumu! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - nav balsojis neviens deputāts, pret - 94, atturas - 2. Priekšlikums nav atbalstīts.

Ē.Skapars. 11. - finanšu ministra priekšlikums. Tas ir iestrādāts atbildīgās komisijas sagatavotajā 12.priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputātiem nav iebildumu pret 11. un 12.priekšlikumu.

Ē.Škapars. 13. - Juridiskā biroja priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

Ē.Škapars. 14. - Juridiskā biroja priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

Ē.Škapars. 15. - Juridiskā biroja priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

Ē.Škapars. 16. - finanšu ministra priekšlikums. Ir iestrādāts atbildīgās komisijas sagatavotajā 17.priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputātiem nav iebildumu pret minētajiem priekšlikumiem.

Ē.Škapars. 18. - finanšu ministra priekšlikums. Ir iestrādāts Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas sagatavotajā 19.priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

Ē.Škapars. 20. - Juridiskā biroja priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

Ē.Škapars. 21. - finanšu ministra priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

Ē.Škapars. 22. - finanšu ministra priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

Ē.Škapars. 23. - finanšu ministra priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

Ē.Škapars. 24. - Juridiskā biroja priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

Ē.Škapars. 25. un 26. - finanšu ministra priekšlikumi. Ir atbalstīti.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

Ē.Škapars. 27. - Juridiskā biroja priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

Ē.Škapars. 28. - finanšu ministra priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

Ē.Škapars. 29. - finanšu ministra Dombrovska priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

Ē.Škapars. 30. - finanšu ministra Dombrovska priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Pret 30.priekšlikumu deputātiem iebildumu nav.

Ē.Škapars. Un arī 31. ir finanšu ministra Dombrovska priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

Ē.Škapars. Un beidzot ir Juridiskā biroja 32.priekšlikums. Arī tas ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

Ē.Škapars. Tā kā visi priekšlikumi ir izskatīti, lūdzu balsot par likumprojekta pieņemšanu galīgajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta pieņemšanu trešajā lasījumā! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 91, pret un atturas - nav. Likums “Grozījumi likumā “Par pievienotās vērtības nodokli”” pieņemts. Paldies.

Ē.Škapars. Paldies, kolēģi! Uz redzēšanos.

Sēdes vadītāja. Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts “Par Latvijas Republikas valdības un Ungārijas Republikas valdības līgumu par sadarbību un savstarpējo palīdzību katastrofu un citos plaša mēroga nelaimes gadījumos”. Otrais lasījums.

Ārlietu komisijas vārdā - deputāte Sarmīte Ķikuste.

S.Ķikuste (frakcija “Jaunais laiks”).

Godātā priekšsēdētāja, cienījamie kolēģi! Ārlietu komisija savā sēdē izskatīja likumprojektu “Par Latvijas Republikas valdības un Ungārijas Republikas valdības līgumu par sadarbību un savstarpējo palīdzību katastrofu un citos plaša mēroga nelaimes gadījumos”.

Tā kā ar tiesisko regulējumu nacionālajos normatīvajos aktos netiek pilnībā noregulēta Latvijas Republikas un Ungārijas Republikas sadarbība katastrofu gadījumos, ir nepieciešama šā līguma parakstīšana, lai skaidri definētu sadarbību katastrofu novēršanā un to seku likvidēšanā.

Neskatoties uz plašajām debatēm Ārlietu komisijā, uz otro lasījumu neviens priekšlikums netika iesniegts.

Tāpēc lūdzu deputātus atbalstīt šā likumprojekta pieņemšanu otrajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta pieņemšanu otrajā lasījumā. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 81, pret un atturas - nav. Likums “Par Latvijas Republikas valdības un Ungārijas Republikas valdības līgumu par sadarbību un savstarpējo palīdzību katastrofu un citos plaša mēroga nelaimes gadījumos” pieņemts. Paldies.

Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts “Par Konvenciju par dārgmetālu izstrādājumu pārbaudi un zīmogošanu un tās grozījumiem”. Otrais lasījums.

Ārlietu komisijas vārdā - deputāts Solovjovs.

I.Solovjovs (Latvijas Sociālistiskās partijas frakcija).

Cienījamie kolēģi! Mēs piedāvājam jums izskatīt likumprojektu nr.2140. Ārlietu komisija vienbalsīgi nobalsoja “par”. Priekšlikumu nekādu nebija. Tātad es ierosinu atbalstīt šo likumu otrajā, galīgajā, lasījumā.

Sēdi vada Latvijas Republikas 8.Saeimas priekšsēdētājas biedrs

Jānis Straume.

Sēdes vadītājs. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par likumprojekta pieņemšanu otrajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu rezultātu! Par - 89, pret un atturas nav. Likums pieņemts.

Pirms izskatām tālāk darba kārtībā iekļautos jautājumus, daru jums zināmu, ka Prezidijs ir saņēmis vairākus priekšlikumus par papildinājumiem darba kārtībā.

Desmit deputāti ierosina iekļaut šīsdienas sēdes darba kārtībā lēmuma projektus “Par Jāņa Urbanoviča atsaukšanu no Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas” un “Par Jāņa Urbanoviča ievēlēšanu Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijā”. Vai ir iebildumi? Nav. Lēmuma projekti iekļauti darba kārtībā.

Desmit deputāti ierosina iekļaut darba kārtībā lēmuma projektus “Par Vitālija Orlova atsaukšanu no Saeimas Publisko izdevumu un revīzijas komisijas” un “Par Vitālija Orlova ievēlēšanu Saeimas Pieprasījumu komisijā”. Iebildumu nav. Lēmuma projekti iekļauti darba kārtībā.

Tāpat desmit deputāti ierosina iekļaut šīsdienas sēdes darba kārtībā lēmuma projektus “Par Alekseja Vidavska atsaukšanu no Saeimas Pieprasījumu komisijas” un “Par Alekseja Vidavska ievēlēšanu Saeimas Publisko izdevumu un revīzijas komisijā”. Iebildumu nav.

Vairāki deputāti ierosina iekļaut šīsdienas sēdes darba kārtībā lēmuma projektu “Par deputāta Dzintara Jaundžeikara atsaukšanu no Saeimas Ārlietu komisijas”. Iebildumu nav.

Tāpat ir ierosinājums iekļaut šīsdienas sēdes darba kārtībā lēmuma projektu “Par deputāta Dzintara Jaundžeikara ievēlēšanu Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijā”. Nav iebildumu.

Vairāki deputāti ierosina iekļaut šīsdienas sēdes darba kārtībā lēmuma projektu “Par deputāta Oskara Kastēna atsaukšanu no Saeimas Sociālo un darba lietu komisijas”. Nav iebildumu.

Nākamais ierosinājums - lēmuma projekts “Par deputāta Oskara Kastēna ievēlēšanu Saeimas Ārlietu komisijā”. Iebildumu nav. Iekļauts darba kārtībā.

Vairāki deputāti ir iesnieguši ierosinājumu - iekļaut šīsdienas sēdes darba kārtībā lēmuma projektu “Par deputāta Pauļa Kļaviņa atsaukšanu no Saeimas Nacionālās drošības komisijas”. Iebildumu... Tādā gadījumā “par” vai “pret” runāt neviens nevēlas. Lūdzu zvanu! Balsosim par šā lēmuma projekta iekļaušanu šīsdienas sēdes darba kārtībā! Lūdzu rezultātu! Par - 64, pret - 27, atturas - 2. Lēmuma projekts darba kārtībā iekļauts.

Nākamais izskatāmais likumprojekts - “Dizainparaugu likums”. Pirmais lasījums.

Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas vārdā - deputāte Ausma Ziedone-Kantāne.

A.Ziedone-Kantāne (frakcija “Jaunais laiks”).

Cienījamais priekšsēdētāja kungs! Godājamie biedri! Tātad Saeimas sēdē izskatāmais dokuments nr.2087 - likumprojekts “Dizainparaugu likums”.

Tas ir jauns, moderns likums, kas ir saskaņots ar Eiropas Savienības attiecīgo direktīvu prasībām, un tā pieņemšanu nosaka Latvijas līgums ar Eiropas Savienību. Varu ziņot, ka no visiem rūpnieciskā īpašuma jomas objektiem līdz šim vismazākā saskaņotības pakāpe, pasaules mērogā vērtējot, ir bijusi tieši dizaina paraugiem, un tagad šī aizsardzība varētu veicināt dizaina jaunradi un attīstību, jo netiek pārbaudīts, vai līdzīgs vai pilnīgi identisks dizainparaugs agrāk kādreiz ir pat reģistrēts.

Dizainparaugu aizsardzība tiek noformēta īsā laikā, un šāda rīcība ir tikai tāpēc, lai izšķirošo lēmumu varētu izdarīt tirgus. Visas ieinteresētās personas var iesniegt iebildumus triju mēnešu laikā Patentu valdē. Tā kā Latvijā nav liels ražotāju skaits un dizainparaugu jomā nav daudz cilvēku, tad gadā tiek pieteikti apmēram 100 dizainparaugi.

Šis likums ir daudz modernāks par Patentu aizsardzības likumu, un tā projekts ir saskaņots arī ar daudzām ministrijām un attiecīgajām valsts institūcijām.

Es lūdzu izlasīt un virzīt mūsu likumprojektu pieņemšanai pirmajā lasījumā!

Sēdes vadītājs. Debatēt neviens nevēlas. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par likumprojekta pieņemšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu rezultātu!

A.Ziedone-Kantāne. Un iesniegumus lūdzu...

Sēdes vadītājs. Atvainojiet, pašlaik ir balsojums!

A.Ziedone-Kantāne. Ak tā! Gaidu.

Sēdes vadītājs. Lūdzu rezultātu! Par - 92, pret un atturas - nav. Pirmajā lasījumā pieņemts.

Par priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam!

A.Ziedone-Kantāne. 29.marts.

Sēdes vadītājs. Paldies. Iebildumu nav.

A. Ziedone-Kantāne. Paldies.

Sēdes vadītājs. Izskatīsim likumprojektu “Grozījumi likumā “Par reglamentētajām profesijām un profesionālās kvalifikācijas atzīšanu””. Pirmais lasījums.

Sociālo un darba lietu komisijas vārdā - deputāte Jevgenija Stalidzāne.

J.Stalidzāne (Latvijas Pirmās partijas frakcija).

Cienījamie kolēģi! Strādāsim ar dokumentu nr.2037. Likumprojekts “Grozījumi likumā “Par reglamentētajām profesijām un profesionālās kvalifikācijas atzīšanu””. Arī šis likumprojekts tika sagatavots sakarā ar to, ka ir jāsaskaņo šie mūsu reglamentēto profesiju nosacījumi ar Eiropas Savienības normām.

Saskaņā ar Būvniecības likuma 8.pantu ir noteikts, ka, ja fiziskās personas ir saņēmušas attiecīgu būvprakses vai arhitekta prakses sertifikātu, viņām ir patstāvīgas prakses tiesības. Vienlaikus prasības izglītībai un profesionālajai kvalifikācijai arhitektūras un būvniecības jomā ir noteiktas likumā “Par reglamentētajām profesijām un profesionālo kvalifikāciju”. Un tas ir noteikts arī Ministru kabineta noteikumos nr.194.

Šīs minimālās prasības, kas ir obligāti jāievēro, atvieglos tātad atbilstoša direktīva arhitektūras jomā, kur tiek reglamentēta izglītība, pēc kuras apgūšanas persona ir tiesīga sniegt pakalpojumus arhitektūras jomā, un tai netiek izvirzītas nekādas papildu prakses prasības. Latvijā tiek saglabāta prasība iegūt arhitekta prakses sertifikātu, turpretī personai, kura ieguvusi izglītību Latvijā un vēlēsies strādāt kādā citā Eiropas Savienības dalībvalstī, kur netiek izvirzītas nekādas prasības darbam arhitektūras jomā... tātad šiem Latvijas pilsoņiem tiks izvirzītas nepamatoti augstas profesionālās kvalifikācijas prasības salīdzinājumā ar tām personām, kuras ieguvušas tiesības sniegt pakalpojumus arhitektūras jomā konkrētajā Eiropas Savienības dalībvalstī.

Tātad likumprojekts paredz atcelt prasību pēc arhitekta prakses sertifikāta, bet tiek saglabāta reglamentācija, kā tas ir prasīts Eiropas Savienības direktīvā. Tiks radīti vienādi priekšnosacījumi Latvijas arhitektu konkurētspējai vienotā Eiropas Savienības darba tirgū un netiks pieļauta Latvijas arhitektu diskriminācija attiecībā pret arhitektiem no tām Eiropas Savienības dalībvalstīm, kurās arhitektiem ir tiesības sniegt pakalpojumus uzreiz pēc augstskolas beigšanas.

Komisija, izskatījusi šo likumprojektu, nolēma pieņemt to pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītājs. Debatēs neviens nav pieteicies. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par likumprojekta pieņemšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu rezultātu! Par - 87, pret - 1, neviens neatturas. Pirmajā lasījumā likumprojekts pieņemts.

Priekšlikumu iesniegšanas termiņš?

J.Stalidzāne. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš - 25.marts.

Sēdes vadītājs. 25.marts. Paldies.

Izskatīsim likumprojektu “Grozījumi likumā “Par reglamentētajām profesijām un profesionālās kvalifikācijas atzīšanu”. Pirmais lasījums.

Sociālo un darba lietu komisijas vārdā - deputāte Jevgenija Stalidzāne.

J.Stalidzāne (Latvijas Pirmās partijas frakcija).

Tātad strādāsim ar dokumentu nr.2062. Arī šis likumprojekts ir saistīts ar Eiropas Savienības direktīvu ieviešanu, un šajā likumprojektā ir apskatītas tās reglamentētās profesijas, kas saistītas ar ārstniecību, ar advokatūru, ar arhitektūru. Un arī šeit ir izdarīti redakcionāli precizējumi visā likuma tekstā, ņemot vērā Eiropas Komisijas ekspertu ieteikumus.

Ir precizētas normas par kvalifikācijas atbilstības pārbaudes un adaptācijas perioda piemērošanu pretendentiem, kuru profesionālās kvalifikācijas atzītas saskaņā ar vispārējo profesionālās kvalifikācijas atzīšanas sistēmu, balstoties uz pretendentu profesionālo pieredzi.

Tāpat tiek precizēta norma par pretendentu profesionālās kvalifikācijas pierādījumu izskatīšanas kārtību, ņemot vērā direktīvā pastāvošās atšķirības. Tiek arī ietvertas normas un uzdots deleģējums Ministru kabinetam apstiprināt Eiropas Savienības dalībvalstu kompetento institūciju sarakstu, kuru izsniegtie dokumenti apliecina pretendenta izvirzīto prasību izpildi viņa mītnes valstī, lai Latvijas Republikā varētu pretendēt uz profesionālās kvalifikācijas atzīšanu, balstoties uz profesionālo pieredzi.

Tāpat likuma “C” sadaļā ir paredzētas profesionālo kvalifikāciju atzīšanas procesā iesaistīto institūciju funkcijas, kā arī ir ietverta norma par deleģējumu Ministru kabinetam apstiprināt Latvijas Republikas kompetento institūciju sarakstu, kas izsniegtu Latvijas Republikas iedzīvotājiem nepieciešamos dokumentus viņu profesionālās kvalifikācijas atzīšanai citās Eiropas Savienības valstīs.

Visā likuma tekstā vārds “ārvalstnieks” tiek aizstāts ar vārdiem “ārvalstīs iegūtā kvalifikācija”, jo kvalifikācija nav saistīta ar pretendenta pilsonību, un visas šīs normas attiecas uz Eiropas Savienības valstīs dzīvojošiem pilsoņiem.

Likumprojektam nav tiešas ietekmes uz Latvijas Republikas darba tirgus izmaiņām un profesionālās kvalifikācijas atzīšanu, un līdz ar to profesionālās kvalifikācijas atzīšanas apliecību izsniegšana nav tieši saistīta ar darba atļauju izsniegšanu un darba tirgus regulēšanu, bet gan ir darba devējam papildu informācijas avots par darbinieka profesionālo kvalifikāciju.

Vienlaikus šie vienotie kritēriji arī atvieglo administratīvās procedūras, jo visiem pretendentiem tiks izsniegtas vienota parauga kvalifikācijas atzīšanas apliecības latviešu valodā kā pretendenta iesniegto kvalifikācijas apliecinājumu pārbaudes rezultāts.

Arī komisija izskatīja šo likumprojektu un ir pieņēmusi lēmumu virzīt to pirmajam lasījumam.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta pieņemšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu rezultātu! Par - 89, pret un atturas - nav. Pirmajā lasījumā likumprojekts pieņemts.

Priekšlikumu iesniegšanas termiņš otrajam lasījumam?

J.Stalidzāne. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš - 25.marts.

Sēdes vadītājs. 25.marts. Paldies.

Izskatīsim likumprojektu “Grozījumi Būvniecības likumā”. Pirmais lasījums.

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā - deputāte Anna Seile.

A.Seile (frakcija “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK).

Godātie deputāti! Izskatāmais dokuments nr.2054 - likumprojekts “Grozījumi Būvniecības likumā”. Pirmais lasījums. Komisija, iepazinusies ar šo likumprojektu, ir atzinusi, ka likumprojektā grozījumi ir nepieciešami jau iepriekš izskatītā likuma sakarībā. Tātad tas ir jādara saistībā ar likumu “Par reglamentētajām profesijām un profesionālās kvalifikācijas atzīšanu”, lai šie abi likumi atbilstu Eiropas Savienības prasībām.

Lūdzu šim likumprojektam “Grozījumi Būvniecības likumā” noteikt steidzamību.

Sēdes vadītājs. “Par” vai “pret” steidzamību runāt neviens nevēlas. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta atzīšanu par steidzamu! Lūdzu rezultātu! Par - 75, pret - 6, atturas - 9. Likumprojekts par steidzamu atzīts.

A.Seile. Man ir nedaudz žēl, ka referents tomēr neprasīja steidzamību likumprojektam par reglamentētajām profesijām un noteica tam ļoti vēlu izskatīšanas termiņu. Šie likumprojekti ir cieši saistīti, diez vai paspēsim līdz 1.maijam.

Par šobrīd izskatāmo likumprojektu jāteic, ka, nododot to pirmajam lasījumam, mēs konstatējām, ka likumprojekts paredz atcelt prasību pēc arhitekta prakses sertifikāta, kā arī paredz, ka būvuzraudzību vairs nevarēs veikt arhitekts, kas bijis projekta autors. Tie ir paši nozīmīgākie priekšlikumi.

Aicinu atbalstīt likumprojektu pirmajā lasījumā!

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi “Būvniecības likumā”” pieņemšanu pirmajā lasījumā. Lūdzu rezultātu! Par - 90, pret - nav, atturas - 1. Pirmajā lasījumā likumprojekts pieņemts.

Noteiksim priekšlikumu iesniegšanas termiņu un otrā lasījuma datumu!

A.Seile. Komisija iesaka par priekšlikumu iesniegšanas termiņu noteikt 18.martu un izskatīt likumprojektu 25.marta sēdē.

Sēdes vadītājs. Iebildumu nav. Paldies.

Pirms turpinām izskatīt darba kārtību, paziņoju, ka Saeimas Pilsonības likuma izpildes komisija saskaņā ar Saeimas kārtības ruļļa 86.pantu lūdz iekļaut šīsdienas sēdes darba kārtībā izskatīšanai pirmajā lasījumā likumprojektu “Par Tigrana Avetjana atzīšanu par Latvijas pilsoni”. Vai ir iebildumi? Nav iebildumu. Likumprojekts iekļauts darba kārtības beigās.

Saeimas Juridiskā komisija, balstoties uz Saeimas kārtības ruļļa 86.pantu, lūdz iekļaut šīsdienas sēdes darba kārtībā izskatīšanai pirmajā lasījumā likumprojektu “Grozījumi likumā “Par sapulcēm, gājieniem un piketiem””. Vai ir iebildumi? Lūdzu zvanu! Balsosim par šā likumprojekta iekļaušanu darba kārtībā! Lūdzu rezultātu! Par - 75, pret - 19, atturas - 1. Likumprojekts iekļauts darba kārtības beigās.

Izskatīsim likumprojektu “Grozījumi Valsts drošības iestāžu likumā”. Otrais lasījums.

Aizsardzības un iekšlietu komisijas vārdā - deputāte Linda Mūrniece.

L.Mūrniece (frakcija “Jaunais laiks”).

Cienījamie kolēģi! Likumprojekta “Grozījumi Valsts drošības iestāžu likumā” reģistrācijas numurs ir 325.

Kopumā ir saņemti 32 priekšlikumi.

1. - Aizsardzības un iekšlietu komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

L.Mūrniece. 2. - deputāta Buzajeva priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Atklājam debates. Vladimirs Buzajevs.

V.Buzajevs (politisko organizāciju apvienības “Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā” frakcija).

Cienījamais priekšsēdētājas biedri! Cienījamie kolēģi! Šis mans priekšlikums, kuru, īpaši neiedziļinoties tajā, noraidīja komisija, neparedz sevišķas kaut kādas reālas izmaiņas manis cienīto un man uzmanīgi sekojošo valsts drošības iestāžu darbībā.

Likuma oriģinālajā tekstā ir teiks, ka valsts drošības iestāžu darbība veicama, sadarbojoties ar pilsoņiem un citiem iedzīvotājiem un balstoties uz viņu palīdzību. Tātad Latvijas iedzīvotāji pēc savas lojalitātes pakāpes tiek sadalīti divās kategorijās. Tiesa, pie otrās kategorijas personām, kuru lojalitāte ir apšaubāma, ir pieskaitīta ne visa krievvalodīgā kopiena, bet tikai tās puse. Tātad puse nelatviešu ir atklāti ierakstīti “piektajā kolonnā”, bet otra puse - tiek turēta aizdomās.

Es ierosinu izsvītrot no likuma vārdkopu “pilsoņiem un citiem”, paļaujoties uz to, ka tādu personu procents, uz kuru palīdzību var cerēt valsts drošības iestādes, gan krievu, gan latviešu vidū ir vienāds.

Aizsardzības un iekšlietu komisija man nepiekrīt. Droši vien tās rīcībā ir fakti, kas liecina par krievu nelojalitāti. Lai tad komisijas priekšsēdētājs vai referente kāpj tribīnē un šos faktus izklāsta!

Cienījamie kolēģi! Balsošana par manu priekšlikumu - tas ir sava veida moments, kas atklāj patiesību, vai valdības izstrādātā Sabiedrības integrācijas programma patiesi nāk no sirds, vai arī tā ir tikai asfaltā mākslīgi pārstādīts Rietumu civilizācijas asns. Vai Latvija patiesi ir Eiropas civilizācijas daļa vai arī tikai etnocīda rezervāts.

Jūs apvainojat mūs tajā, ka mēs it kā uzstājamies pret integrāciju, veidojam otru kopienu. Lūk, jūsu priekšā muļķīga likuma piemērs, likuma, kurš tiešām paredz to, ka Latvijā pastāv divas kopienas - saimnieku kopiena un vergu kopiena! Viena kopiena ir valsts drošības principu nesēja, bet otra kopiena ir tā, kurai ir nepieciešama pastāvīga speciālo iestāžu uzraudzība.

Kad mēs Saeimā izskatām kārtējo likumu, mainot tajā vārdu “finansu” pret vārdu “finanšu”, tad 25 procentos gadījumu var ar pārliecību atrast likumā nostādnes, kas ir nievājošas visai krievvalodīgajai kopienai vai arī tās daļai, kurai nav pilsonības. Taču visi PCTVL frakcijas priekšlikumi piešķirt šīm likumdošanas “pērlēm” civilizētu veidolu tiek nemitīgi noraidīti. Pēc tādiem balsojumiem man liekas, ka Saeimas sēžu zālē ir sapulcējušies kopā 80 mazu dobelēnu - gan pozīcija un opozīcija, gan “zaļie” un “oranžie”, gan pirmie un pēdējie, gan jaunie un vecie laiki.

Kolēģi! Es ļoti ceru, ka jūs spēsiet izkliedēt šos netīros apmelojumus no manas puses, vērstus pret mūsu demokrātisko likumdošanas orgānu, un balsosiet par manu priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Debates slēdzu.

Vēlaties ko piebilst komisijas vārdā?

Lūdzu zvanu! Balsosim par 2. - deputāta Buzajeva priekšlikumu! Lūdzu rezultātu! Par - 21, pret - 66, atturas - 1. Priekšlikums noraidīts.

Tālāk, lūdzu!

L.Mūrniece. 3. - deputāta Golubova priekšlikums. Komisija neatbalsta.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu pret komisijas viedokli.

L.Mūrniece. 4. - deputāta Golubova priekšlikums. Komisija neatbalsta.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

L.Mūrniece. 5. - deputāta Tolmačova priekšlikums. Komisija neatbalsta. (Starpsauciens: “Balsot!”)

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par 5. - deputāta Tolmačova priekšlikumu! Lūdzu rezultātu! Par - 12, pret - 69, atturas - 2. Priekšlikums noraidīts.

L.Mūrniece. 6. - deputāta Golubova priekšlikums. Komisija neatbalsta.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

L.Mūrniece. 7. - deputāta Golubova priekšlikums. Komisija neatbalsta.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

L.Mūrniece. 8. - deputāta Dalbiņa priekšlikums. Komisija to daļēji atbalstījusi 13. - Aizsardzības un iekšlietu komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

L.Mūrniece. 9. - deputāta Golubova priekšlikums. Komisija neatbalsta.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

L.Mūrniece. 10. - deputāta Turlā priekšlikums. Komisija to daļēji atbalstījusi 13. - Aizsardzības un iekšlietu komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

L.Mūrniece. 11. - deputāta Turlā priekšlikums. Komisija to atbalstījusi 13. - atbildīgās komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

L.Mūrniece. 12. - deputātu Ūdres, Mūrnieces, Krištopana, Dobeļa un Kastēna priekšlikums. Komisija to daļēji atbalstījusi 13. - atbildīgās komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt atbildīgās komisijas viedoklim par 12. un 13.priekšlikumu.

L.Mūrniece. 14. - deputāta Golubova priekšlikums. Komisija neatbalsta.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

L.Mūrniece. 15. - deputāta Tolmačova priekšlikums. Nav atbalstīts. (Starpsauciens: “Balsot!”)

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par 15. - deputāta Tolmačova priekšlikumu! Lūdzu rezultātu! Par - 20, pret - 66, atturas - 1. Priekšlikums noraidīts.

L.Mūrniece. 16. - deputāta Dalbiņa priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

L.Mūrniece. Esam nonākuši pie 17.priekšlikuma. Lūdzu deputātus skatīt dokumentu nr.2136-a! Priekšlikumu iesniegusi Aizsardzības un iekšlietu komisija. Lūdzu to atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

L.Mūrniece. 18. - aizsardzības ministra Kristovska priekšlikums. Komisija atbalsta.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

L.Mūrniece. 19. - aizsardzības ministra priekšlikums. Komisija atbalsta.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

L.Mūrniece. 20. - aizsardzības ministra priekšlikums. Komisija atbalsta.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

L.Mūrniece. 21. - deputāta Golubova priekšlikums. Komisija neatbalsta.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

L.Mūrniece. 22. - deputāta Buzajeva priekšlikums. Komisija neatbalsta. (Starpsauciens: “Balsot!”)

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par 22. - deputāta Buzajeva priekšlikumu! Lūdzu rezultātu! Par - 16, pret - 70, neviens neatturas. Priekšlikums noraidīts.

L.Mūrniece. 23. - deputāta Buzajeva priekšlikums. Komisija neatbalsta.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

L.Mūrniece. 24. - deputāta Buzajeva priekšlikums. Komisija neatbalsta.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

L.Mūrniece. 25. - deputāta Buzajeva priekšlikums. Komisija neatbalsta. (Starpsauciens: “Balsot!”)

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par 25. - deputāta Buzajeva priekšlikumu! Lūdzu rezultātu! Par - 17, pret - 69, neviens neatturas. Priekšlikums noraidīts.

L.Mūrniece. 26. - deputāta Buzajeva priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

L.Mūrniece. 27. - deputāta Golubova priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

L.Mūrniece. 28. - deputāta Dalbiņa priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

L.Mūrniece. 29. - deputāta Golubova priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

L.Mūrniece. 30. - Ūdres, Mūrnieces, Krištopana, Dobeļa un Kastēna priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

L.Mūrniece. 31. - deputāta Buzajeva priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

L.Mūrniece. 32. - deputāta Tolmačova priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

L.Mūrniece. Priekšlikumi ir izskatīti. Komisijas vārdā aicinu pieņemt likumprojektu otrajā lasījumā.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Valsts drošības iestāžu likumā” pieņemšanu otrajā lasījumā! Lūdzu rezultātu! Par - 88, pret - nav, atturas - 7. Otrajā lasījumā likumprojekts pieņemts.

Priekšlikumu iesniegšanas termiņš?

L.Mūrniece. 18.marts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt. Paldies.

Nākamais likumprojekts - “Grozījumi Nacionālās drošības likumā”. Otrais lasījums.

Aizsardzības un iekšlietu komisijas vārdā - deputāte Linda Mūrniece.

L.Mūrniece (frakcija “Jaunais laiks”).

Par likumprojektu “Grozījumi Nacionālās drošības likumā” ir saņemti 35 priekšlikumi.

1. - deputāta Buzajeva priekšlikums. Nav atbalstīts. (Starpsauciens: “Balsot!”)

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par 1. - deputāta Buzajeva priekšlikumu! Lūdzu rezultātu! Par - 19, pret - 72, neviens neatturas. Priekšlikums noraidīts.

L.Mūrniece. 2. - deputāta Buzajeva priekšlikums. Nav atbalstīts. (Starpsauciens: “Balsot!”)

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par 2. - deputāta Buzajeva priekšlikumu! Lūdzu rezultātu! Par - 11, pret - 73, atturas - 6. Priekšlikums noraidīts.

L.Mūrniece. 3. - deputāta Turlā priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

L.Mūrniece. 4. - deputāta Dalbiņa priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

L.Mūrniece. 5. - deputāta Deņisova priekšlikums. Komisija to daļēji atbalstījusi 4.priekšlikumā.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

L.Mūrniece. 6. - deputāta Buzajeva priekšlikums. Daļēji atbalstīts 4.priekšlikuma redakcijā.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

L.Mūrniece. 7. - deputāta Buzajeva priekšlikums. Komisija to neatbalsta.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

L.Mūrniece. 8. - deputāta Buzajeva priekšlikums. Komisija neatbalsta.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

L.Mūrniece. 9. - deputāta Turlā priekšlikums. Komisija atbalsta.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.

L.Mūrniece. 10. - deputāta Deņisova priekšlikums. Komisija to neatbalsta.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

L.Mūrniece. 11. - deputāta Buzajeva priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

L.Mūrniece. 12. - deputāta Deņisova priekšlikums. Komisija to daļēji atbalstījusi 13.priekšlikuma redakcijā.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

L.Mūrniece. 13. - deputātu Ūdres, Mūrnieces, Krištopana, Dobeļa un Kastēna priekšlikums. Komisija priekšlikumu atbalsta.

Sēdes vadītājs. Paldies. Tālāk, lūdzu!

L.Mūrniece. 14. - deputāta Buzajeva priekšlikums. Komisija to ir daļēji atbalstījusi 13.priekšlikuma redakcijā.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

L.Mūrniece. 15. - deputāta Deņisova priekšlikums. Komisija to neatbalsta.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

L.Mūrniece. 16. - deputāta Buzajeva priekšlikums. Komisija to neatbalsta.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

L.Mūrniece. 17. - deputāta Dalbiņa priekšlikums. Komisija to atbalsta.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

L.Mūrniece. 18. - deputāta Deņisova priekšlikums. Komisija to neatbalsta.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

L.Mūrniece. 19. - deputāta Buzajeva priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

L.Mūrniece. 20. - deputāta Deņisova priekšlikums. Komisija to daļēji atbalstījusi 22. - atbildīgās komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt atbildīgās komisijas viedoklim par 20., 21. un 22.priekšlikumu.

L.Mūrniece. 23. - deputāta Turlā priekšlikums. Komisija to atbalsta.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

L.Mūrniece. 24. - deputāta Turlā priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.

L.Mūrniece. 25. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

L.Mūrniece. 26. - deputātu Ūdres, Mūrnieces, Dobeļa un Kastēna priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

L.Mūrniece. 27. - deputāta Deņisova priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

L.Mūrniece. 28. - deputāta Dalbiņa priekšlikums. Komisija to atbalstījusi 26.priekšlikuma redakcijā.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

L.Mūrniece. 29. - deputāta Dalbiņa priekšlikums. Atbalstīts 26.priekšlikuma redakcijā.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

L.Mūrniece. 30. - deputāta Deņisova priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

L.Mūrniece. 31. - deputātu Ūdres. Mūrnieces, Krištopana, Dobeļa un Kastēna priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

L.Mūrniece. 32. - Saeimas deputāta Buzajeva priekšlikums. Nav atbalstīts. (Starpsauciens: “Balsot!”)

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par 32. - deputāta Buzajeva priekšlikumu! Lūdzu rezultātu! Par - 17, pret - 71, atturas - 2. Priekšlikums noraidīts.

L.Mūrniece. 33. - deputāta Deņisova priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

L.Mūrniece. 34. - deputāta Turlā priekšlikums. Atbalstīts 35.priekšlikumā atbildīgās komisijas redakcijā.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

L.Mūrniece. Priekšlikumi ir izskatīti. Aicinu atbalstīt likumprojektu otrajā lasījumā.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta pieņemšanu otrajā lasījumā! Lūdzu rezultātu! Par - 78, pret - 3, atturas - 4. Otrajā lasījumā likumprojekts pieņemts.

Priekšlikumu iesniegšanas termiņš?

L.Mūrniece. 18.marts.

Sēdes vadītājs. 18.marts. Paldies.

Nākamais likumprojekts “Grozījumi Satversmes aizsardzības biroja likumā”. Otrais lasījums.

Aizsardzības un iekšlietu komisijas vārdā - deputāte Linda Mūrniece.

L.Mūrniece (frakcija “Jaunais laiks”).

Par likumprojektu “Grozījumi Satversmes aizsardzības biroja likumā” ir saņemts 31 priekšlikums.

1. - deputāta Deņisova priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildes.

L.Mūrniece. 2. - deputāta Dalbiņa priekšlikums. Atbalstīts 3.priekšlikumā Aizsardzības un iekšlietu komisijas redakcijā.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

L.Mūrniece. 4. - Saeimas deputāta Deņisova priekšlikums. Komisija priekšlikumu neatbalsta.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt komisijai.

L.Mūrniece. 5. - deputāta Deņisova priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildes.

L.Mūrniece. 6. - deputāta Deņisova priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildes.

L.Mūrniece. 7. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

L.Mūrniece. 8. - deputāta Turlā priekšlikums. Daļēji atbalstīts 9. - atbildīgās komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

L.Mūrniece. 10. - deputāta Deņisova priekšlikums. Komisija neatbalsta.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

L.Mūrniece. 11. - deputāta Turlā priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

L.Mūrniece. 12. - deputāta Deņisova priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildes.

L.Mūrniece. 13. - deputāta Dalbiņa priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.

L.Mūrniece. 14. - Saeimas deputātu Ūdres, Mūrnieces, Krištopana, Dobeļa, Kastēna priekšlikums. Daļēji atbalstīts 13.priekšlikuma redakcijā.

Sēdes vadītājs. Iebildumu nav.

L.Mūrniece. 15. - deputāta Deņisova priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildes.

L.Mūrniece. 16. - deputāta Turlā priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

L.Mūrniece. 17. - deputāta Deņisova priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildes.

L.Mūrniece. 18. - deputātu Ūdres, Mūrnieces, Krištopana, Dobeļa un Kastēna priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildes.

L.Mūrniece. 19. - deputāta Deņisova priekšlikums. Daļēji atbalstīts 18.priekšlikuma redakcijā.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

L.Mūrniece. 20. - deputāta Deņisova priekšlikums. Komisija neatbalsta.

Sēdes vadītājs. Nav iebildes.

L.Mūrniece. 21. - deputāta Deņisova priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildes.

L.Mūrniece. 22. - deputātu Ūdres, Mūrnieces, Krištopana, Dobeļa, Kastēna priekšlikums. Atbalstīts 25. - atbildīgās komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt atbildīgās komisijas viedoklim par 22., 23., 24. un 25.priekšlikumu.

L.Mūrniece. 26. - Saeimas deputātu Ūdres, Mūrnieces, Krištopana, Dobeļa un Kastēna priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildes.

L.Mūrniece. 27. - deputāta Deņisova priekšlikums. Komisija neatbalsta.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

L.Mūrniece. 28. - deputāta Dalbiņa priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

L.Mūrniece. 29. - Saeimas deputātu Ūdres, Mūrnieces, Krištopana, Dobeļa un Kastēna priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti iebildumus neceļ.

L.Mūrniece. 30. - deputāta Turlā priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

L.Mūrniece. 31. - deputāta Turlā priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

L.Mūrniece. Līdz ar to visi iesniegtie priekšlikumi ir izskatīti. Lūdzu atbalstīt likumprojektu otrajā lasījumā.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Satversmes aizsardzības biroja likumā” pieņemšanu otrajā lasījumā! Lūdzu zvanu! Lūdzu rezultātu! Par - 83, pret - nav, atturas - 2. Otrajā lasījumā likumprojekts pieņemts.

Priekšlikumu iesniegšanas termiņš?

L.Mūrniece. 18.marts.

Sēdes vadītājs. Paldies. Iebildumu nav.

Saeimas Prezidijs ir saņēmis Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas iesniegumu ar lūgumu iekļaut šīsdienas sēdes darba kārtībā likumprojektus “Grozījumi likumā “Par akcīzes nodokli””, “Grozījumi likumā “Par nodokļu piemērošanu brīvostās un speciālajās ekonomiskajās zonās””, “Grozījumi likumā “Par dabas resursu nodokli”” un “Sauszemes transportlīdzekļu īpašnieku civiltiesiskās atbildības obligātās apdrošināšanas likums” izskatīšanai pirmajā lasījumā. Iebildumu nav. Iekļauts darba kārtības beigās.

Nākamo izskatīsim likumprojektu “Grozījumi Bezdarbnieku un darba meklētāju atbalsta likumā”. Otrais lasījums.

Sociālo un darba lietu komisijas vārdā - deputāte Jevgenija Stalidzāne.

J.Stalidzāne (Latvijas Pirmās partijas frakcija).

Cienījamie kolēģi! Strādāsim ar dokumentu nr.2143. Komisija izskatīja iesniegtos grozījumus likumprojektā uz otro lasījumu.

1.priekšlikumu ir iesniegusi Sociālo un darba lietu komisija, un ir lūgums šo priekšlikumu atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

J.Stalidzāne. Arī 2.priekšlikumu ir iesniegusi Sociālo un darba lietu komisija. Priekšlikums to atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Nav iebildes.

J.Stalidzāne. 3.priekšlikumu ir iesniegusi labklājības ministre Staķes kundze. Ir priekšlikums to atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

J.Stalidzāne. 4.priekšlikumu ir iesniegusi labklājības ministre Staķes kundze. Priekšlikums atbalstāms.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

J.Stalidzāne. 5.priekšlikumu ir iesniegusi labklājības ministre Staķes kundze. Komisijas priekšlikums ir atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.

J.Stalidzāne. 6.priekšlikumu iesniegusi labklājības ministre Staķes kundze. Komisijas priekšlikums ir atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

J.Stalidzāne. 7.priekšlikums. Tas ir labklājības ministres Staķes kundzes priekšlikums, un tas komisijā ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

J.Stalidzāne. 8.priekšlikums. Labklājības ministres Staķes kundzes priekšlikums, un tas ir iestrādāts komisijas 9.priekšlikumā.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt atbildīgās komisijas viedoklim par 8. un 9.priekšlikumu.

J.Stalidzāne. 10.priekšlikums. Labklājības ministres Staķes kundzes priekšlikums, un tas komisijā ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

J.Stalidzāne. 11.priekšlikums. Labklājības ministres Staķes kundzes priekšlikums. Komisijā ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Iebildumu nav.

J.Stalidzāne. 12.priekšlikums. Labklājības ministres Staķes kundzes priekšlikums, un komisija to ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.

J.Stalidzāne. 13.priekšlikums. Sociālo un darba lietu komisijas priekšlikums. Ir lūgums to atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

J.Stalidzāne. 14.priekšlikums. Sociālo un darba lietu komisijas priekšlikums, un tas komisijā ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

J.Stalidzāne. 15.priekšlikums. Sociālo un darba lietu komisijas priekšlikums, un ir lūgums to atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

J.Stalidzāne. 16.priekšlikums. Sociālo un darba lietu komisijas priekšlikums, un ir lūgums to atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

J.Stalidzāne. 17.priekšlikums. Labklājības ministres Staķes kundzes priekšlikums. Komisija to ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

J.Stalidzāne. 18.priekšlikums. Sociālo un darba lietu komisijas priekšlikums. Ir lūgums to atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.

J.Stalidzāne. 19.priekšlikums. Sociālo un darba lietu komisijas priekšlikums. Ir lūgums to atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

J.Stalidzāne. 20.priekšlikums. Labklājības ministres Staķes kundzes priekšlikums, un komisija to ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

J.Stalidzāne. 21.priekšlikums. Labklājības ministres Staķes kundzes priekšlikums. Tas ir iestrādāts 22. - Sociālo un darba lietu komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

J.Stalidzāne. Visi priekšlikumi ir izskatīti, un ir lūgums pieņemt likumprojektu otrajā lasījumā.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta pieņemšanu otrajā lasījumā! Lūdzu rezultātu! Par - 89, pret un atturas - nav. Otrajā lasījumā likumprojekts pieņemts.

Priekšlikumu iesniegšanas termiņš trešajam lasījumam?

J.Stalidzāne. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš - 18.marts.

Sēdes vadītājs. 18.marts. Paldies.

Izskatīsim likumprojektu “Grozījumi likumā “Par zemes dzīlēm””. Otrais lasījums.

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas
vārdā - deputāte Anna Seile.

A.Seile (frakcija “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK).

Godātie deputāti! Likumprojekts nr.2150.

1.priekšlikumu iesniedzis Vides ministrijas parlamentārais sekretārs Vilgerts. Komisija atbalsta.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

A.Seile. Arī 2.priekšlikumu iesniedzis Vilgerta kungs. Komisija atbalstīja.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

A.Seile. 3.priekšlikumu sagatavojusi atbildīgā komisija, precizējot, kas ir pazemes būves un zemes dzīļu derīgās īpašības. Lūdzam atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

A.Seile. Arī 4.priekšlikumu ir sagatavojusi atbildīgā komisija. Tas ir redakcionālas dabas. Lūdzu atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

A.Seile. 5.priekšlikumu ir sagatavojis Vides ministrijas parlamentārais sekretārs Vilgerts. Komisija to ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

A.Seile. Arī 6.priekšlikumu ir sagatavojis Vides ministrijas parlamentārais sekretārs Vilgerts. Komisija daļēji to ir precizējusi un atbalstījusi kā savu 7.priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

A.Seile. 8.priekšlikumu ir sagatavojis Vides ministrijas parlamentārais sekretārs Vilgerts. Komisija to ir atbalstījusi precizētā redakcijā.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

A.Seile. 9.priekšlikumu ir sagatavojis Vides ministrijas parlamentārais sekretārs Vilgerts. Komisija to atbalsta.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

A.Seile. 10. un 11.priekšlikumu ir sagatavojis Vides ministrijas parlamentārais sekretārs Vilgerts. Komisija abus priekšlikumus atbalsta.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

A.Seile. 12.priekšlikumu ir sagatavojis Vides ministrijas parlamentārais sekretārs Vilgerts. Komisija šo priekšlikumu neatbalsta.

Es gribētu sniegt nelielu paskaidrojumu.

Sēdes vadītājs. Lūdzu!

A.Seile. Vilgerta kungs gribēja izsvītrot no likumā esošā teksta to, ka zemes dzīļu izmantotāji personisko vajadzību apmierināšanai zemes dzīles to īpašumā vai pastāvīgā lietošanā esošajā zemē izmanto bez maksas. Komisija uzskata, ka šādam ierakstam likumā ir jābūt, kaut arī varēja izlobīt šo būtību arī no citiem likuma pantiem.

Lūdzu neatbalstīt Vilgerta kunga priekšlikumu!

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt atbildīgās komisijas viedoklim.

A.Seile. 13.priekšlikumu ir iesniedzis Vides ministrijas parlamentārais sekretārs Vilgerts. Komisija to atbalsta.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

A.Seile. 14. un 15.priekšlikumu arī ir iesniedzis Vilgerta kungs. Komisija abus ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

A.Seile. 16.priekšlikumu ir izstrādājusi atbildīgā komisija. Tas ir par zemes dzīļu izmantošanas kārtību. Lūdzam atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

A.Seile. 17.priekšlikumu ir sagatavojusi atbildīgā komisija. Lūdzu atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

A.Seile. 18.priekšlikumu ir sagatavojis Vides ministrijas parlamentārais sekretārs Vilgerts. Komisija to atbalsta.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

A.Seile. 19.priekšlikumu ir sagatavojis Vides ministrijas parlamentārais sekretārs Vilgerts. Komisija to atbalsta.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

A.Seile. 20.priekšlikums. Ar nelielu redakcionālu precizējumu tas komisijā ir atbalstīts. Šo priekšlikumu iesniedzis Vilgerts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

A.Seile. 21.priekšlikumu ir sagatavojis Vides ministrijas parlamentārais sekretārs Vilgerts. Komisija priekšlikumu atbalsta.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

A.Seile. 22.priekšlikumu ir sagatavojusi atbildīgā komisija. Lūdzu atbalstu.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

A.Seile. 23.priekšlikumu ir sagatavojis Vides ministrijas parlamentārais sekretārs Vilgerts. Komisija ir redakcionāli precizējusi un atbalstījusi šo priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.

A.Seile. 24.priekšlikumu un 25.priekšlikumu ir sagatavojis Vides ministrijas parlamentārais sekretārs Vilgerts. Komisija abus priekšlikumus atbalsta.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

A.Seile. 26. - priekšlikums, ko atbildīgā komisija ir sagatavojusi, izslēdzot to likuma spēkā stāšanās datumu, lai likums stātos normālā kārtībā spēkā. Lūdzam atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.

A.Seile. Visi priekšlikumi ir izskatīti.

Sēdes vadītājs. Paldies!

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi likumā “Par zemes dzīlēm”” pieņemšanu otrajā lasījumā! Lūdzu rezultātu! Par - 89, pret un atturas - nav. Otrajā lasījumā likumprojekts pieņemts.

Priekšlikumu iesniegšanas termiņš trešajam lasījumam?

A.Seile. 18.marts.

Sēdes vadītājs. 18.marts. Paldies!

Izskatīsim likumprojektu “Par Latvijas Republikas valdības un Japānas valdības līgumu par Japānas valdības piešķirto neatmaksājamo tehnisko palīdzību Latvijai kultūras jomā - Latvijas Valsts kinofotofonodokumentu arhīvam dokumentu saglabāšanas iekārtu iegādei”. Pirmais lasījums.

Ārlietu komisijas vārdā - deputāte Ķikuste. Lūdzu!

S.Ķikuste (frakcija “Jaunais laiks”).

Godātais priekšsēdētāj! Cienījamie kolēģi! Ārlietu komisija minēto likumprojektu izskatīja Ārlietu komisijas sēdē.

2003.gada jūlijā Japānas vēstniecība informēja Latvijas Republikas Ārlietu ministriju par Japānas valdības lēmumu piešķirt Latvijas Valsts kinofotofonodokumentu arhīvam vienreizēju neatmaksājamu tehnisko palīdzību 123 000 latu apmērā dokumentu uzglabāšanas iekārtu iegādei. Līgums paredz kārtību, kādā var ļaut Latvijas Valsts kinofotofonodokumentu arhīvam saņemt Japānas valdības piešķirto neatmaksājamo tehnisko palīdzību.

Lūdzu deputātus atbalstīt likumprojekta pieņemšanu pirmajā lasījumā!

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta pieņemšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu rezultātu! Par - 83, pret un atturas - nav. Pirmajā lasījumā likumprojekts pieņemts.

Priekšlikumu iesniegšanas termiņš otrajam lasījumam?

S.Ķikuste. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš otrajam lasījumam - 17.marts.

Sēdes vadītājs. Iebildumu nav. Paldies.

Nākamais likumprojekts - “Par Latvijas Republikas un Bulgārijas Republikas konvenciju par nodokļu dubultās uzlikšanas un nodokļu nemaksāšanas novēršanu attiecībā uz ienākuma nodokļiem”. Pirmais lasījums.

Ārlietu komisijas vārdā - deputāts Guntis Bērziņš.

G.Bērziņš (frakcija “Jaunais laiks”).

Cienītais priekšsēdētāja kungs! Godātie kolēģi! Strādāsim ar dokumentu nr.1994.

Šis likumprojekts par līgumu starp Latvijas Republiku un Bulgārijas Republiku ir līdzīgs citiem līgumiem, kuru mērķis ir novērst dubulto nodokļu uzlikšanu. Tā uzdevumi ir divkārši: pirmkārt, nodrošināt katras līgumslēdzējas valsts investoriem stabilu nodokļu maksāšanas režīmu otrajā līgumslēdzējā valstī un, otrkārt, radīt likumīgu pamatu abu valstu nodokļu administrācijai.

Ārlietu komisija šo likumprojektu skatīja savā sēdē 4.martā un nolēma to virzīt uz Saeimu pirmajam lasījumam.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta pieņemšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu rezultātu! Par - 86, pret un atturas - nav. Pirmajā lasījumā likumprojekts pieņemts.

Priekšlikumu iesniegšanas termiņš otrajam lasījumam?

G.Bērziņš. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš otrajam lasījumam - 16.marts.

Sēdes vadītājs. Iebildumu nav.

Nākamais likumprojekts - “Grozījumi likumā “Par audzinoša rakstura piespiedu līdzekļu piemērošanu nepilngadīgajiem””. Otrais lasījums.

Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas vārdā - deputāte Ina Druviete. Lūdzu!

I.Druviete (frakcija “Jaunais laiks”).

Godātie deputāti! Ir saņemti divi priekšlikumi. Abi tie ir no Juridiskā biroja.

1.priekšlikums ir atbalstīts, redakcionāli precizēts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

I.Druviete. Arī 2. - Juridiskā biroja priekšlikums - ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta pieņemšanu otrajā lasījumā! Lūdzu rezultātu! Par - 84, pret - 1, neviens neatturas. Otrajā lasījumā likumprojekts pieņemts.

Priekšlikumu iesniegšanas termiņš?

I.Druviete. Termiņš ir 26.marts.

Sēdes vadītājs.26.marts. Paldies.

Nākamais likumprojekts - “Grozījums likumā “Par audzinoša rakstura piespiedu līdzekļu piemērošanu bērniem””. Otrais lasījums.

Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas vārdā - deputāte Ina Druviete.

I.Druviete (frakcija “Jaunais laiks”).

Otrajam lasījumam ir iesniegts viens priekšlikums - Saeimas Juridiskā biroja priekšlikums. Atbildīgā komisija nolēma to atbalstīt, redakcionāli precizēt.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījums likumā “Par audzinoša rakstura piespiedu līdzekļu piemērošanu bērniem”” pieņemšanu otrajā lasījumā! Lūdzu rezultātu! Par - 91, pret un atturas - nav. Otrajā lasījumā likumprojekts pieņemts.

Priekšlikumu iesniegšanas termiņš?

I.Druviete. Priekšlikumus gaidīsim līdz 26.martam.

Paldies.

Sēdes vadītājs. Nākamais darba kārtības jautājums - lēmuma projekts “Par priekšlikumu iesniegšanas termiņa pagarināšanu likumprojektam “Grozījumi Notariāta likumā””.

Juridiskās komisijas vārdā - deputāte Solvita Āboltiņa.

S.Āboltiņa (frakcija “Jaunais laiks”).

Cienījamie kolēģi! Juridiskā komisija, beidzoties priekšlikumu iesniegšanas termiņam, izskatīja saņemtos tieslietu ministra priekšlikumus likumprojektā “Grozījumi Notariāta likumā”. Diemžēl nācās konstatēt, ka Tieslietu ministrija nav izpildījusi to uzdevumu, kāds tai bija dots, - radīt šajā likumā tādus grozījumus, kas tiešām padarītu notāru pakalpojumus ikvienam pieejamus un atrisinātu tās problēmas, kuras pašreiz ir ar notāru pakalpojumu pieejamību. Tā vietā tika iesniegti labojumi, kas vēl vairāk nostiprina Notāru padomes lomu. Mums jau ir precedents ar Advokātu padomes lomas pārāk lielo nozīmi un nespēju kontrolēt savu darbību.

Tāpēc Juridiskā komisija uzskatīja, ka tas nav pietiekami un ka šādus grozījumus nevar skatīt. Juridiskā komisija nolēma, ka Tieslietu ministrijai ir jāturpina šis darbs un jāiesniedz tādi grozījumi - tiešām darba grupai jāizstrādā tādi grozījumi! -, kas šo problēmu atrisinātu.

Tas ir tādēļ, lai notāri atbildētu par tiem zīmogiem, ko viņi liek, un lai notāru pakalpojumi būtu pieejami ikvienam.

Tāpēc Juridiskā komisija nolēma lūgt Saeimu pagarināt priekšlikumu iesniegšanas termiņu līdz 31.martam.

Sēdes vadītājs. Debatēt neviens nevēlas. Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu “Par priekšlikumu iesniegšanas termiņa pagarināšanu likumprojektam “Grozījumi Notariāta likumā””! Lūdzu rezultātu! Par - 89, pret - 1, neviens neatturas. Lēmums pieņemts.

Izskatīsim likumprojektu “Par Līgumu starp Eiropas Kopienu un Latvijas Republiku, ar ko nosaka informācijas sniegšanas kārtību tehnisko noteikumu un informācijas sabiedrības pakalpojumu noteikumu jomā”. Pirmais lasījums.

Ārlietu komisijas vārdā - deputāts Guntis Bērziņš.

G.Bērziņš (frakcija “Jaunais laiks”).

Godātais priekšsēdētāja kungs! Godātie kolēģi! Strādāsim ar dokumentu nr.1955.

Lai nodrošinātu starp Eiropas Savienības dalībvalstīm informācijas apmaiņu par citā dalībvalstī izstrādātiem tehniskiem noteikumiem, kā arī par informācijas sabiedrības pakalpojumu noteikumu projektiem, Eiropas Savienībā tiek piemērotas attiecīgas direktīvas, kurās ir noteikta informācijas sniegšanas procedūra. Lai Latvijas Republika jau tūlīt pēc iestāšanās Eiropas Savienībā varētu īstenot šo direktīvu prasības, likumprojekta mērķis ir jau šobrīd veicināt to mērķu sasniegšanu, kuri ir noteikti šajā protokolā, kas jau agrāk ir parakstīts, un novērst tirdzniecības tehniskās barjeras, kā nodrošināt, lai pēc iestāšanās Eiropas Savienībā Latvija būtu gatava pildīt Eiropas Savienības dalībvalsts saistības.

Ārlietu komisija šo likumprojektu izskatīja savā 10.marta sēdē un nolēma virzīt uz Saeimu otrajā lasījumā. Ārlietu komisija nolēma aicināt Saeimu piešķirt likumprojektam steidzamību.

Lūdzu Saeimu piešķirt likumprojektam steidzamību!

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta atzīšanu par steidzamu! Lūdzu rezultātu! Par - 78, pret - nav, atturas - 9. Likumprojekts atzīts par steidzamu.

Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par likumprojekta pieņemšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu rezultātu! Par - 85, pret un atturas - nav. Pirmajā lasījumā pieņemts.

Noteiksim priekšlikumu iesniegšanas termiņu un otrā lasījuma datumu!

G.Bērziņš. Ja nav iebildumu, lūdzu Saeimu pieņemt likumprojektu tūlīt arī otrajā lasījumā!

Sēdes vadītājs. Deputāti iebildumus neceļ. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta pieņemšanu otrajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu rezultātu! Par - 84, pret un atturas - nav. Likums pieņemts.

Izskatīsim lēmuma projektu “Par deputāta Ērika Zundas atsaukšanu no Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas”. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par šo lēmuma projektu! Lūdzu rezultātu! Par - 81, pret - 2, atturas - 2. Lēmums pieņemts.

Nākamais ir lēmuma projekts “Par deputāta Ērika Zundas ievēlēšanu Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijā”. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsojam par šo lēmuma projektu! Lūdzu rezultātu! Par - 85, pret - nav, atturas - 1. Lēmums pieņemts.

Nākamais lēmuma projekts - “Par Jāņa Urbanoviča atsaukšanu no Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas”. Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 89, pret un atturas - nav. Lēmums pieņemts.

Nākamais izskatāmais lēmuma projekts - “Par Jāņa Urbanoviča ievēlēšanu Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijā”. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par šo lēmuma projektu! Lūdzu rezultātu! Par - 87, pret - 1, neviens neatturas. Lēmums pieņemts.

Nākamais lēmuma projekts - “Par Vitālija Orlova atsaukšanu no Saeimas Publisko izdevumu un revīzijas komisijas”. Lūdzu zvanu! Balsosim par šo lēmuma projektu! Lūdzu rezultātu! Par - 88, pret - 3, neviens neatturas. Lēmums pieņemts.

Nākamais lēmuma projekts - “Par Vitālija Orlova ievēlēšanu Saeimas Pieprasījumu komisijā”. Lūdzu zvanu! Lūdzu rezultātu! Par - 87, pret - 1, atturas - 1. Lēmums pieņemts.

Nākamais lēmuma projekts - “Par Alekseja Vidavska atsaukšana no Saeimas Pieprasījumu komisijas”. Lūdzu zvanu! Balsosim! Lūdzu rezultātu! Par - 89, pret - nav, atturas - 1. Lēmums pieņemts.

Nākamais lēmums projekts - “Par Alekseja Vidavska ievēlēšanu Saeimas Publisko izdevumu un revīzijas komisijā”. Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 88, pret - nav, atturas - 1. Lēmums pieņemts.

Nākamais lēmuma projekts - “Par deputāta Dzintara Jaundžeikara atsaukšanu no Saeimas Ārlietu komisijas”. Lūdzu zvanu! Lūdzu rezultātu! Par - 88, pret - 1, neviens neatturas. Lēmums pieņemts.

Nākamais lēmuma projekts “Par deputāta Dzintara Jaundžeikara ievēlēšanu Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijā”. Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 87, pret un atturas - nav. Lēmums pieņemts.

Nākamais lēmuma projekts - “Par deputāta Oskara Kastēna atsaukšanu no Saeimas Sociālo un darba lietu komisijas”. Lūdzu zvanu! Lūdzu rezultātu! Par - 85, pret - 1, atturas - 1. Lēmums pieņemts.

Nākamais lēmuma projekts - “Par deputāta Oskara Kastēna ievēlēšanu Saeimas Ārlietu komisijā”. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 85, pret - 3, neviens neatturas. Lēmums pieņemts.

Nākamais lēmuma projekts - “Par deputāta Pauļa Kļaviņa atsaukšanu no Saeimas Nacionālās drošības komisijas”.

Deputāts Kļaviņš vēlas runāt “par” vai “pret”?

Atklājam debates. Lūdzu, Pauli Kļaviņ!

P.Kļaviņš (frakcija “Jaunais laiks”).

Cienījamie kolēģi un kolēģes! Es zinu, ka to var izdarīt, ja ir jauna koalīcija. To var izdarīt! To sauc par nežēlīgo politiku, bet tam jau ir cits raksturs. Redziet, nedomājiet, ka es pats atsakos no darba Nacionālās drošības komisijā. No turienes mani izbalso ārā. Acīmredzot Nacionālās drošības jautājumā es neesmu šai koalīcijai ērts. Tas ir tas! Un tas ir jāzina ne tik vien maniem kolēģiem, bet tas ir jāzina visiem maniem balsotājiem, visai sabiedrībai, kas šeit notiek. Tātad šeit notiek veco laiku atjaunošana visādā ziņā. Arī nacionālās drošības jautājuma pārkārtošanā tādā veidā, lai tur ir tā sauktie savi cilvēki. Nu labi, dzīvosim, redzēsim, kā tas viss veiksies.

Pret vairākumu demokrātiskos apstākļos neviens neko nevar darīt. Pret to kaut ko var darīt tikai balsotāji nākamajās vēlēšanās. Es gribētu, lai to visi zina.

Sēdes vadītājs. Oskars Kastēns.

O.Kastēns (Latvijas Pirmās partijas frakcija).

Es gribētu runāt tieši par šo jautājumu, par to, ka Paulis Kļaviņš pametīs Nacionālās drošības komisiju. Nu nav gluži tā, ka Kļaviņa kungs nav ērts jaunajai “sarkani zaļajai” (pēdiņās) koalīcijai. Drīzāk jau šeit mēs varam runāt par to, ka notiek nevis veco laiku atjaunošana, bet, kā jūs zināt no padomju laika vēstures grāmatām, tur bija jaunie laiki un tad nāca jaunākie laiki... Acīmredzot jau ir sākušies tie jaunākie.

Vienkārši es tagad gribētu paskaidrot arī šo motivāciju. Šobrīd šī likumdošana, kas regulē deputātu ievēlēšanu šajā komisijā, ir sagrozīta tā, ka būtībā šī komisija tiek padarīta par bezlimita komisiju. Tur var strādāt šobrīd visi, kam vien ir pielaide, un būtībā tas nozīmē to, ka tad, ja visiem 100 deputātiem ir pielaide pie valsts noslēpuma, visi šie 100 deputāti var droši strādāt šajā komisijā. Ir pilnīgi skaidrs, ka ir vajadzīgs atgriezt iepriekšējo kārtību, ka katru frakciju šajā komisijā pārstāv viens deputāts.

Tātad es aicinu atgriezties pie jauno laiku principiem, kādi ir bijuši agrāk, un lūdzu balsot “par”.

Sēdes vadītājs. Vladimirs Buzajevs. Lūdzu!

V.Buzajevs (politisko organizāciju apvienības “Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā” frakcija).

Cienījamie kolēģi! Es uzskatu, ka šajā gadījumā valda diezgan pazīstams Orvela pasludināts princips, ka visi dzīvnieki ir vienlīdzīgi, bet citi dzīvnieki ir vienlīdzīgāki, salīdzinot ar pirmajiem. Šajā komisijā, teiksim, nav arī ne PCTVL frakcijas, ne Sociālistu frakcijas pārstāvju sakarā ar to, ka varbūt mums atšķiras viedokļi par NATO un citu mūsu aizokeāna draugu lomu. Ņemot vērā visu iepriekš teikto, es lūdzu neatbalstīt deputāta pārvietošanu no vienas komisijas uz otru bez viņa paša piekrišanas.

Sēdes vadītājs. Juris Dobelis.

J.Dobelis (frakcija “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK).

Cienītie kolēģi! Man iepriekšējā Saeimā bija tas gods vadīt Saimniecisko komisiju, kurā tika pārstāvēti visu frakciju pārstāvji, un varat paprasīt iepriekšējās Saeimas deputātiem, vai kaut reizi mēs komisijas sēdēs sākam izskatīt jautājumus, vadoties pēc mūsu, deputātu, partijas piederības. Tādu gadījumu nebija vispār! Mūsu sēdes bija ideālas, gludas, īsas un konkrētas. Lūk!

Mēs esam šeit visi vienādi ievēlēti, un, man liekas, to gan vajadzētu saprast. Un visiem deputātiem neatkarīgi no tā, kādi jūs te arī būtu. Mēs varam strīdēties par konkrētiem jautājumiem. Jā, nav šaubu, ka es būšu diezgan nejauks, ja būs par to strīdi, bet tad, kad ir runa par deputāta tiesībām strādāt kādā no komisijām... Nu kā jūs varat aizliegt viņam to? Ar kādām tiesībām jūs šeit aizliedzat cilvēkam strādāt vienā vai otrā komisijā? Ja viņš pats vēlas - tā ir pavisam cita lieta. Ja viņš negrib kaut kur strādāt - lūdzu!

Bet tādā gadījumā, redziet, te jau ir tas joks, Kastēna kungs! Jūs pats “iekritāt” nupat! Jums te atnāk Buzajeva kungs un jums saka: “Bet man arī gribas vienu vietu.” Un vēl kādam gribas vienu vietu kā pārstāvim, redziet. Un ko jūs darīsiet? Ko tad jūs darīsiet? Nemuldiet muļķības vismaz savā vecumā! Tātad ko jūs darīsiet tad, kad parādīsies vēl divas frakcijas? Viņi arī gribēs, lai kāds nāk viņus pārstāvēt. Tātad jums atliek tikai viens - ļaut šiem cilvēkiem, kuri grib strādāt Nacionālās drošības komisijā, to darīt. Jums ir žēl, vai? Ja cilvēks tur grib strādāt, kāpēc jūs viņam liedzat šo iespēju?

Tāpat, ja reiz runā par šo pārkāpšanu vai par nepārkāpšanu, tad jāteic, ka nupat arī citās komisijās šī proporcionalitāte tika pārkāpta. Vai ne? Tā taču tika... Paskatieties tos balsojumus, kas nupat te ir bijuši! Nu kāpēc tad vajag tā darīt? Kāpēc tik jocīgi vajag rīkoties - neļaut cilvēkam strādāt tanī komisijā, kurā viņš vēlas? Kam tas jums ir vajadzīgs? Nu izvirziet savu pārstāvi! Vai tad kādam ir žēl, ka jūsu pārstāvis tur būs? Bet kāpēc jūs liedzat citam to darīt? Tur jau ir tas joks! Neviens jums neaizliedz jūsu pārstāvi izvirzīt!

Tātad, redziet, te jau ir tā nelaime! Šo proporcionalitāti grozīja, locīja, mētāja uz visām pusēm, bet nekas nesanāca. Nācās atgriezties pie šīs elementārās pieklājības vienam deputātam pret otru tiktāl, ciktāl tas attiecas uz Kārtības rulli, pie mūsu visu vienādām tiesībām un pienākumiem.

Bet, ja mēs sāksim šādu izrēķināšanos, tad tas neliecina par augstu domāšanas līmeni, protams. Tas, ka komisija pati var no sava vidus izvēlēt priekšsēdētāju vai vietnieku nomest nost - tā ir komisijas iekšējā darīšana, un par to nevajadzētu strīdēties.

Bet kā drīkst Saeima pret deputāta vēlmi viņu atsaukt no kaut kādas komisijas? Nu kā jūs to varat iedrošināties! Tā ir ļoti negodīga rīcība! Es uzskatu, ka tā tiešām ir negodīga rīcība! Ir citi paņēmieni, kā nodrošināt vairākumu. Galu galā, ja jau jūs atbalsta Tautas saskaņas partija, tad ar tās deputātu balsīm jūs varat savu vairākumu šur un tur dabūt - gan komisijās, gan citur. Tā ir cita lieta. Tas ir balsojums, bet neierobežojiet cilvēku tiesības strādāt tajās komisijās, kurās viņi grib strādāt un kurās viņi varbūt ir vairāk piemēroti. Vai tad jūs tagad ar balsojumiem piespiedīsiet vienu vai otru komisiju mainīt savu sastāvu? Neaizejiet līdz galējībai!

Es vienkārši jūs cilvēcīgi lūdzu, jo nesaprotu, kā var vispār kaut ko tādu iedomāties - ņemt un vienu cilvēku atsaukt no darba komisijā. Jūs viņu varat noņemt no kaut kāda amata. Jā, tādas tiesības jums ir! Bet nekādā gadījumā jūs nevarat ierobežot viņa deputāta tiesības.

Es aicinu to nedarīt!

Sēdes vadītājs. Pirms turpinām debates, daru jums zināmu, ka ir saņemts vairāk nekā desmit deputātu ierosinājums - turpināt sēdi bez pārtraukuma līdz darba kārtības izskatīšanai.

Lūdzu zvanu! Balsosim par šo ierosinājumu! Lūdzu rezultātu! Par - 92, pret - nav, atturas - 3. Turpinām debates.

Krišjānis Kariņš. Lūdzu!

A.K.Kariņš (frakcija “Jaunais laiks”).

Saeimas priekšsēdētāja! Cienījamie kolēģi! Es daudz ko esmu redzējis un piedzīvojis šajā laikā, būdams deputāts, bet šodien nu gan ir interesanti! Proti, es aicinātu jūs, tagad vairākumu, vismaz būt konsekventiem, kad ieviesāt esošo kārtību, kādā veidā deputāti ir pārstāvēti komisijās. Es esmu viens no līdzautoriem, un es ļoti labi zinu, kāda bija tā doma.

Doma bija tāda, ka demokrātiskā kārtā visiem ir iespēja piedalīties no frakcijām visās komisijās, ka tad, ja katrā viens jau ir, tad iet tālāk, un strādā jau divi; kad katrā jau ir divi, tad - tālāk nāk trīs un tā tālāk. Nekad mēs neesam strādājuši tā, lai kādu apspiestu. Mēs nekad, būdami pie varas, “neatvilkām” cilvēkus no komisijas.

Un piemērs tam. Saeimas darba sākumā šis bloks man pa kreisi, šie 25 deputāti, tika ievēlēti no viena saraksta - PCTVL. Tad viņi sadalījās, bet pēc tam sadalījās vēlreiz. Dažās komisijās sanāca tāda dīvaina situācija, jo tur bija vairāk nekā viens PCTVL loceklis, kā tas ir šodien Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijā. Un, kaut gan pēc Saeimas lēmuma gara un burta mums būtu pilnas tiesības atsaukt kādu cilvēku, mēs šādu domu vispār nekad nediskutējām un tādu lietu pat neierosinājām.

Bet kas tagad notiek? Tiek ierosināts atsaukt Pauli Kļaviņu - pilntiesīgu 8.Saeimas deputātu - no kādas komisijas, bet netiek ierosināts pie tam, kur viņu likt.

Bet paskatīsimies iepriekšējos lēmuma projektus, ko Saeima ir atbalstījusi. Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijā šodien ir ievēlēts Jaundžeikara kungs no Latvijas Pirmās partijas. Tātad Latvijas Pirmajai partijai Tautsaimniecības komisijā ar šodienu ir trīs deputāti, bet viņiem ir tikai 15 deputātu frakcijā. Kā tas ir iespējams? Tātad šis lēmuma projekts jau tiek pārkāpts. Tātad - ja konsekventi, tad konsekventi! Ja jūs negribat ievērot šo garu, tad atstājiet Pauli Kļaviņu šajā komisijā, bet, ja jūs gribat ievērot šo garu, tad, lūdzu, atsauciet savus deputātus, kuru ir pārlieku daudz šajā komisijā, un tad runāsim, kā saka, saprātīgi.

“Jaunā laika” frakcijā šis jautājums, kas skar šo komisiju, jau vienreiz ir diskutēts; proti, mēs paši apzināmies, ka, līdz ar Pauļa Kļaviņa ienākšanu “Jaunajā laikā”, mēs esam savādā stāvoklī - mums ir vairāk deputātu, nekā vajadzētu. Mēs nolēmām šo jautājumu atrisināt pēc nākamās ceturtdienas, kad Saeimā atgriezīsies pašreizējie ministri, kuri atkal atjaunos savu deputāta mandātu. Normāla kārtība!

Bet, draugi, dariet vai nu vienādi, vai otrādi! Jūs tagad vienkārši atriebjaties personai, un tas nu gan nav godīgi!

Tātad, ja jūs gribat ievērot likumu, tas ir, Saeimas lēmuma garu un pantu, tad, lūdzu, dariet to! Līdz šim jūs neesat to darījuši, bet, Dieva dēļ, neatsauciet cilvēku no komisijas tikai tādēļ, ka jums ir atriebība pret viņu kā personu. Viņam nav tur amata. Jūs varat... jūs jau tagad pakāpeniski ņemat nost iepriekšējos komisiju vadītājus, biedrus un sekretārus. Nevienam nav sūdzību par to. Tā ir demokrātija. Tā ir politika. Bet, draugi, esiet konsekventi! Jūs esat jau sen sabāzuši Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijā pārāk daudz cilvēku no viena vai otra saraksta. Tad atstājiet arī Pauli Kļaviņu viņa vietā, lai viņš strādā.

Paldies par uzmanību!

Sēdes vadītājs. Ainārs Šlesers.

A.Šlesers (Latvijas Pirmās partijas frakcija).

Godājamie Saeimas kolēģi! Es domāju, ka šis jautājums tiešām ir skatāms no vairākām pusēm, un es domāju, ka Nacionālās drošības komisija nekādā gadījumā nekad nav tikusi salīdzināta ar pārējām, jo tiešām tās veidošanā ir bijis princips, ka ir nepieciešams, lai no katras Saeimā ievēlētās frakcijas būtu viens pārstāvis, bet, ņemot vērā to, ka laiks rit un ka daudz kas mainās, mēs redzam, ka šis jautājums tiešām ir jārisina pašam “Jaunajam laikam”, jo “Jaunais laiks” ir iestājies par visām šīm drošības lietu sakārtošanām valstī, un es domāju, ka, ņemot vērā to, ka šīs diskusijas tagad ir bijušas pietiekami plašas, tās jau ir sākušās, es aicinātu “Jauno laiku” pašiem izlemt, kā atrisināt šo jautājumu, jo, kā es saprotu, jau tuvākajā laikā būs atgriezies Einars Repše, un arī viņš droši vien gribēs strādāt šajā komisijā.

Tātad es principā aicinātu arī Latvijas Pirmo partiju atturēties no šā lēmuma pieņemšanas un atstāt to vienkārši uz “Jaunā laika” sirdsapziņas. Un mēs savukārt esam gatavi droši vien arī no savas puses šo iesniegumu noņemt, bet es gribētu pateikt vēl to, ka te nav nekāda īpaša nodoma. Vienīgi ir princips, ka tomēr šajā komisijā ir strādājis tikai pa vienam cilvēkam no katras frakcijas neatkarīgi no tā, cik liela ir šī frakcija.

Tā ka es aicinu “Jauno laiku” izdomāt, kas tad jūs tur pārstāvēs, un pieņemt galīgo lēmumu.

Paldies par uzmanību!

Sēdes vadītājs. Tā kā Saeima ir sākusi izskatīt lēmuma projektu, tad noņemt to no darba kārtības nav iespējams.

Aleksandrs Golubovs. Lūdzu!

A.Golubovs (Latvijas Sociālistiskās partijas frakcija).

Cienījamie kolēģi! Es esmu gandarīts, ka ir parādījies vēl viens cīnītājs par cilvēka tiesībām. Tas ir Dobeļa kungs! (No zāles dep. J.Dobelis: “Pareizi”!) Bet tajā pašā laikā viņa teiktajā ir ļoti daudz pretrunu. Ne tikai teiktajā, bet arī tajā, ko viņš dara šeit, Saeimā, kā viņš balso. Runā viņš vienu, bet balso otrādi.

Mēs piedāvājām Saeimai nobalsot par vienu, tad par otro mūsu kandidātu šajā komisijā, bet jūs nebalsojāt par to, neraugoties uz to, ka gan vienam, gan otram bija pielaide pie valsts noslēpuma.

Tātad jūs runājat vienu, domājat otru, bet darāt trešo!

Sēdes vadītājs. Boriss Cilevičs.

B.Cilevičs (Tautas saskaņas partijas frakcija).

Cienījamie kolēģi! Tradicionāli mūsu Saeimā deputātu sadale pa frakcijām un delegācijām bija katras frakcijas un katras partijas iekšējā lieta. Un katrai frakcijai bija tiesības pieņemt lēmumu par saviem deputātiem. Diemžēl 8.Saeimas darba sākumā “Jaunais laiks” izdomāja tādu algoritmu, kā būtu jādara, un tas notika ar ļoti skaidru nolūku.

Nav ko slēpt, jums toreiz bija ļoti neliels balsu vairākums toreizējā koalīcijā, un jums bija vajadzīga kārtība, lai nodrošinātu kaut vai nelielu vairākumu, bet katrā komisijā. Un tāpēc ar šiem noteikumiem jūs toreiz ierobežojāt frakciju tiesības sūtīt savus deputātus uz tām komisijām, kuras frakcijas uzskatīja par prioritārām. Tā tas bija!

Tātad, no vienas puses, tas ir ļoti labi, ka jūs tagad atrodaties tajā otrajā spārnā un tagad redzat, kā var izpausties šāda vairākuma gribas uzspiešana mazākumam, un mācības ir labas. Arī Dobeļa kungs te ļoti skaidri to nodemonstrēja, kaut gan Dobeļa kungs nekautrējās un ierosināja atsaukt, piemēram, Bekasovu kā novērotāju, lai gan novērotājs arī Eiropas Parlamentā pārstāv savu frakciju, nevis visu Saeimu. Tā tas ir saskaņā ar visiem reglamentiem. Tieši tāpat vēl 7.Saeimā Dobeļa kungs arī mani gribēja atsaukt no Eiropas Padomes Parlamentārās Asamblejas. Tā ka ir ļoti labi, un es domāju, ka mēs visi labāk sapratīsim, kas notiek.

Bet faktiski man šķiet, ka situācija ir šāda. Latvijas Pirmā partija izvirzīja Kļaviņa kungu darbam šajā komisijā. Tagad Kļaviņa kungs ir mainījis savu partijas piederību un vairs nepārstāv Latvijas Pirmo partiju. Tātad Latvijas Pirmajai partijai principā ir visas iespējas viņu atsaukt.

Bet, protams, būtu daudz labāk, ja šie jautājumi tiktu risināti Frakciju padomes vai Prezidija līmenī, jo patiešām šeit ir iespējamas vairākas interpretācijas, taču es domāju, ka jebkurai frakcijai ir visas iespējas atsaukt šīs frakcijas izvirzīto deputātu arī tajā gadījumā, ja šis deputāts vairs nepārstāv šo frakciju.

Paldies par uzmanību!

Sēdes vadītājs. Paldies. Juris Dobelis, otro reizi.

J.Dobelis (frakcija “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK).

Cienītie kolēģi! Par katru gadījumu noteikti ir konkrēta runa. Protams, mēs varam atcerēties, kas, kur, kad un kā ir noticis. Patlaban man liekas, ka Šlesera kungs sāk runāt tā, kā man reizēm arī patīk, jo lieta ir ļoti vienkārša... Pilnīgi pareizi! Nāks atpakaļ viens otrs deputāts, kas pildīja ministra amatu un tā tālāk. Līdz ar to šis jautājums šodien vienkārši ir neskaidrs. Nav jau arī skaidrs, kādā sastāvā kurš vai kuri izteiks vēlēšanos strādāt. Es tiešām ļoti aicinātu... Jā, noņemt jūs vairs nevarat šo jautājumu no darba kārtības. Es vienkārši aicinu, šodien balsojot, vai nu balsot “pret”, vai “atturēties”, lai šis lēmums netiktu pieņemts, un no jauna pie tā varētu atgriezties tad, kad jums jau būs nostabilizējies deputātu sastāvs, kāds tas būs tuvākajā laikā.

Tā ka tas ir mans priekšlikums visiem.

Sēdes vadītājs. Debates slēdzu! Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu “Par deputāta Pauļa Kļaviņa atsaukšanu no Nacionālās drošības komisijas”! Lūdzu rezultātu! Par - 39, pret - 29, atturas - 21. Lēmums nav pieņemts.

Nākamais izskatāmais jautājums - likumprojekts “Par Tigrana Avetjana atzīšanu par Latvijas pilsoni”. Pirmais lasījums.

Pilsonības likuma izpildes komisijas vārdā - deputāts Arvīds Ulme.

A.Ulme (Zaļo un zemnieku savienības frakcija).

Cienītie deputāti! Laimīgi esam nonākuši līdz dokumentam nr.2135, un šeit jūs arī redzat, ka anotācijā ir plaši un gari izstāstīts par šo Tigranu, kas ir mācījies Ogres rajona Birzgales latviešu pamatskolā un līdz šim brīdim mācās Rīgas 85. (latviešu) vidusskolā.

Tātad, ievērojot visu mūsu komisijas darbu un vēlmi, es lūgtu atzīt šo likumprojektu par steidzamu.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta atzīšanu par steidzamu! Lūdzu rezultātu! Par - 87, pret un atturas - nav. Likumprojekts par steidzamu atzīts.

A.Ulme. Pilsonības likuma izpildes komisija lūdz izskatīt likumprojektu pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta pieņemšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu rezultātu! Par - 85, pret un atturas - nav. Pirmajā lasījumā pieņemts.

A.Ulme. Tā kā šāda veida dokumentos nekādi papildinājumi vai ierosinājumi parasti nemēdz būt, tādā gadījumā es varbūt varētu lūgt pieņemt šo likumprojektu otrajā, galīgajā, lasījumā.

Sēdes vadītājs. Deputāti iebildumus neceļ. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Par Tigrana Avetjana atzīšanu par Latvijas pilsoni” pieņemšanu otrajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu rezultātu! Par - 84, pret un atturas - nav. Likums pieņemts.

Nākamais likumprojekts - “Grozījumi likumā “Par sapulcēm, gājieniem un piketiem””. Pirmais lasījums.

Juridiskās komisijas vārdā - deputāte Solvita Āboltiņa.

S.Āboltiņa (frakcija “Jaunais laiks”).

Cienījamie kolēģi! Pēdējo mēnešu laikā Latvijā mums ikvienam ir bijusi iespēja pārliecināties par tiesisko nihilismu, par to, kā tiek tulkots likums, kura 1.pantā ir skaidri un gaiši uzrakstīts, kas ir gājiens, kas ir sapulce un kas ir pikets. Pēc tam seko attiecīgie citi panti, kuros ir pieminēta tāda forma kā tikšanās ar vēlētājiem. Tā tas ir demokrātiskā valstī, lai deputāts vai deputāta kandidāts varētu tikties ar cilvēkiem - normāli tikties un skaidrot. Tas viss, protams, ir domāts, lai atvieglotu šo tikšanos. Tātad tam nav paredzēts īpašs saskaņojums.

Bet nu pēkšņi izrādās, ka pulcējas vairāki tūkstoši cilvēku pie Saeimas, pie Valsts prezidentes pils ar plakātiem rokās. Mēs paskatāmies likuma “Par sapulcēm, gājieniem un piketiem” 1.pantu un lasām, kas tad tas tāds ir. Pēc visām pazīmēm tā kā būtu pikets, bet tiem cilvēkiem, kuri to organizē, izrādās, tas nav skaidrs. Izrādās, ka tā ir tikšanās ar vēlētājiem.

Tātad tie cilvēki, kuri organizē kādu tikšanos, arī parasti cilvēki, kuri organizē kādu tikšanos - vai nu tas ir ģimenes pasākums, vai ir kāds lielāks publisks pasākums - šie cilvēki it kā nes atbildību par to, ja šajā pasākumā kaut kas gadās. It sevišķi tad, ja tiek organizēti tādi pasākumi, kuros jau piedalās tūkstotis vai vairāki tūkstoši cilvēku; ja šie cilvēki ir publiskā vietā; ja viņi traucē sabiedrisko kārtību; ja viņi traucē dažkārt satiksmi vai vēl kaut ko...

Bet nē! Izrādās - tā ir tikšanās ar vēlētājiem, un atbildība arī šiem cilvēkiem esot. Uz jautājumu: “Kāda atbildība?” skan atbilde: “Atbildība morāla!” Jautājums: “Vai morāla atbildība būtu bijusi pietiekama tajā gadījumā, ja kāds no organizētājiem tomēr nebūtu šo kārtību nodrošinājis un kāds no cilvēkiem, konkrētāk, šajā situācijā iesaistītajiem bērniem, būtu cietis?”

Un tātad par šo tiesisko nihilismu, lai katram būtu skaidrs. Tad, ja cilvēki iziet ielās, paņem rokās plakātus un aicina kaut ko nedarīt, tā nav tikšanās ar vēlētājiem, bet tas ir pikets. Un, lai nebūtu iespējams nosaukt kādu citu tikšanos par mākoņskaitītāju tikšanos uz ielas, kas nav paredzēta šajā likumā, vai lai tie nebūtu atkal kaut kādi zvaigžņu pētnieki vai vienkārši lietus lāšu skaitītāji, ir izstrādāti šie grozījumi likumā “Par sapulcēm, gājieniem un piketiem”, kas tātad novērš šo situāciju, ka pasākumiem, kuri pēc savas formas ir vienādi, iedod dažādus vārdus, un tad tiem ir it kā dažāda organizēšanas un atbildības pakāpe. Tātad šie grozījumi to novērš.

Biedrošanās brīvība, sapulču un gājienu brīvība - tā ir viena no cilvēku pamattiesībām, un tas, protams, ir paredzēts mūsu Satversmē.

Un tātad, lai nevarētu to traktēt tādējādi, ka kādam kaut kas tiek aizliegts, piedāvātajos grozījumos vēl tiek precizēta arī norma par to, kādā veidā, ja kāds no šiem pasākumiem netiek atļauts, to var pārsūdzēt.

Pat vēl vairāk! Lai kāds nevarētu pateikt, ka tas tiek kaut kādā veidā novilcināts, tiek noteikts pat konkrēts termiņš - 3 dienas. Konkrēts 3 dienu termiņš, kurā, ja kāds pasākums tā organizētājiem tiek atteikts, Administratīvajai tiesai ir jāizskata šis pieteikums. Tātad 3 dienu laikā, nevis, kā tas ir noteikts Administratīvā procesa likumā, vispārīgajā kārtībā.

Tātad Juridiskā komisija uzskata, ka šie likuma grozījumi beidzot novērsīs šo tiesisko nihilismu un ignoranci un vienkārši sakārtos lietas, kas saistītas ar sapulcēm, gājieniem un piketiem, arī priekš tiem cilvēkiem, kuriem liekas, ka te tomēr kaut kas nav uzrakstīts pareizi un ka to var mēģināt tulkot dažādi.

Tātad Juridiskā komisija lūdz Saeimu atbalstīt šo likumprojektu pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītājs. Pirms sākam debates, daru jums zināmu, ka Saeimas Prezidijs ir saņēmis 10 deputātu ierosinājumu atzīt likumprojektu par steidzamu.

Vai kāds vēlas runāt “par” vai “pret” steidzamību? Balsosim par likumprojekta atzīšanu par steidzamu! Lūdzu rezultātu! Par - 70, pret - 20, neviens neatturas. Likumprojekts atzīts par steidzamu.

Sākam debates. Valērijs Agešins.

V.Agešins (Tautas saskaņas partijas frakcija).

Cienījamie kolēģi! Cienījamā Āboltiņas kundze! Man liekas, ka šie jūsu it kā indīgie komentāri ir absolūti nevietā. Iedziļinoties grozījumu būtībā, man gribētos uzdot pāris jautājumu. Vai mēs patiešām gribam Saeimas deputātus pakļaut pašvaldību amatpersonām un pašvaldību deputātiem? Esmu gandrīz pārliecināts, ka dažas pašvaldības aktīvi pretosies tam, lai opozīcijā esošajiem deputātiem būtu iespēja tikties ar vēlētājiem ārpus telpām.

Iedziļināsimies piedāvātajā grozījumu tekstā: “Ja pašvaldības amatpersona pamatoti uzskata, ka pasākuma rīkošana var radīt draudus valsts un sabiedrības drošībai, labklājībai un tikumībai, tad tā var noteikt ierobežojumus pasākuma rīkošanai vai izsniegt motivētu atteikumu.”

Pamatojums vienmēr atradīsies, ticiet man! Jā!

It īpaši attiecībā uz opozīcijas deputātiem man ir šāds jautājums: vai Saeimas deputātiem tiešām ir jāsaņem vēl kaut kādas atļaujas? Tā ir atgriešanās pie vecās sistēmas.(No zāles dep. L.Ozoliņš: “Pareizi!”) Mēs esam pret šādiem ierobežojumiem. Es uzskatu, ka tas ir mēģinājums ierobežot opozīcijas deputātu tiesības. Tas ir absolūti pretrunā ar demokrātisku valsts iekārtu un likumiem.

Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītājs. Vladimirs Buzajevs.

V.Buzajevs (politisko organizāciju apvienības “Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā” frakcija).

Cienījamie kolēģi! Cienījamā komisijas priekšsēdētāja šeit kaut ko runāja par tiesisko nihilismu - it kā mēs to šeit demonstrējot. Taču visiem neatkarīgiem novērotājiem ir skaidrs, ka šodien Saeimas vairākums šo tiesisko nihilismu daudzreiz vairāk demonstrē - un it īpaši šā apspriežamā likuma sakarā.

Par to, ka var pieteikumu saskaņot ar pašvaldību, ir smieklīgi runāt. Un arī par to, ka nelikumīgu atteikumu var pārsūdzēt tiesā.

Šodien, ja es nemaldos, ir jau 11.marts, bet par masu mītiņu, kurā bija 10 000 cilvēku 4.septembrī un par kuru mēs saņēmām atteikumu, ko pārsūdzējām noteiktajā kārtībā, jāteic, ka šā Rīgas Domes lēmuma pārsūdzēšana turpinās vēl šobrīd. Jau marts ir klāt, bet mēs vēl tomēr gaidām, kad apgabaltiesa izskatīs mūsu apelāciju.

Visiem ir skaidrs, ka šis likumprojekts ir valsts atbilde uz mūsu priekšlikumu sākt dialogu par izglītības reformu. Es uzskatu, ka tā ir vienīgā dialoga forma, uz kuru pagaidām ir spējīga etnokrātiska valsts, - uz nevardarbīgu akciju atbildēt ar atklātu vardarbību. Tas ir viss, ko jūs varējāt.

Es gribētu pievērst jūsu uzmanību tam, pret ko būs piemērota šī vardarbība. Sestdien bija Vislatvijas krievu skolu aizstāvju kongress, kas pieņēma dažus lēmumus. Jūs varbūt domājat, ka tur tika pieņemts lēmums pievienot Latviju Krievijai, iekļaut Latviju Krievijas Federācijas sastāvā? Kongress izveidoja sarunu grupu, un tā nu iznāk, ka sarakstā esmu pirmais (ne jau par kādiem saviem īpašiem nopelniem, tikai alfabētiskā kārtībā). Es tomēr gribētu, lai visi zina, kādas ir mūsu pilnvaras. Ne jau vispār cīnīties par otru valsts valodu, par pilsonības “nulles variantu”, kā to raksta, teiksim, “Diena” vai “Latvijas Avīze”. Tas viss ir atklāti meli. Mūsu pilnvaras, kuras jūs gribējāt novērst ar policistu palīdzību, ir sekojošas.

Pirmkārt. Likumdošanā nostiprināt pilnvērtīgas pastāvēšanas garantijas valsts finansētās pamatizglītības, vidējās un profesionālās izglītības sistēmai krievu valodā, kā arī vecāku tiesības izvēlēties atsevišķu priekšmetu pasniegšanas valodu.

Otrkārt. Panākt eksāmenu kārtošanu tajā valodā, kurā ir mācīts priekšmets.

Treškārt. Valstij jānodrošina kvalitatīvs latviešu valodas pasniegšanas līmenis, kas garantētu krievu skolu absolventu konkurētspēju.

Ceturtkārt. Mazākumtautību izglītības departamenta izveide. Tas tiktu...

Sēdes vadītājs. Buzajeva kungs, lūdzu, runājiet par izskatāmo likumprojektu!

V.Buzajevs. Es gribētu pievērst jūsu uzmanību cēloņiem, kuru dēļ mēs pieņēmām šo likumu. Un es turpināšu.

Šis departaments tiktu komplektēts no nacionālo minoritāšu deleģētiem kadriem.

Piektkārt. Valsts finansētās augstākās izglītības krievu valodā atjaunošana, lai sagatavotu pedagoģisko personālu krievu skolām.

Un visbeidzot 6.punkts. Visā Latvijas teritorijā pastāvošo krievu skolu saglabāšana un likvidēto skolu vai klašu, kurās mācības notika krievu valodā, atjaunošana. Skolēnu, kuri ir nepieciešami šādu klašu izveidošanai, skaitlisko normu samazināšana.

Vēršoties pret mūsu vēlmēm atjaunot, teiksim, Ventspils rajonā krievu izglītību, kas tika likvidēta neatkarības laikā, jūs gribējāt izmantot policistus. Tas nedara īpašu godu nedz Saeimai, nedz arī vecajai vai jaunajai valdībai, kas pēc būtības ir vienādas. Aicinu balsot “pret”!

Un varu arī solīt to pasākumu, par kuru šā pasākuma organizatori liecina, ka tas būs jau aprīlī vai maijā. Visas šīs policistu akcijas nevarēs mūs piespiest šo akciju atcelt. Un, ja jūs gribētu, teiksim, arestēt visu PCTVL frakciju, kā to izdarīja jūsu senči 1934.gadā, mēs esam gatavi un esam pārliecināti, ka šī krievvalodīgo kopienai naidīgā reforma būs apsverama tuvākajos mēnešos.

Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītājs. Juris Dobelis.

J.Dobelis (frakcija “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK).

Cienītie kolēģi! Es domāju, ka jebkura mūsu likumprojekta jēga ir uzlabot arī sabiedrību kā tādu, un šeit ir galvenā loma jāuzņemas reižu reizēm tieši Saeimas deputātiem.

Un tagad jāpadomā, kāda tad ir Saeimas deputātu darbības galvenā būtība. Tā tomēr ir darbība valsts labā. Ļoti skaļi un jauki izklausās. Bet tā tas tiešām ir! Tā tam vajadzētu būt. Un te nav svarīgi, vai deputāts ir pozīcijā vai opozīcijā. Par to jau šeit ir runa.

Agešina kungs! Ar ko tad Saeimas deputāts atšķiras no citiem tad, kad viņš nav savā tiešajā darbā? Vai viņam tad ir kaut kādas īpašas tiesības taisīt nekārtības? Vai Saeimas deputātam ir tiesības pārkāpt ceļu satiksmes noteikumus? Jūs policists aptur, ja jūs to darāt. Jā, par jūsu sodīšanu vai nesodīšanu lemj Saeima, tā ir cita lieta. Taču aiztur jūs policists uzreiz, un nekādi deputāta mandāti jūs no tā neglābj. Ja Saeimas deputāts pašvaldības teritorijā pārkāpj saistošos noteikumus, vai viņu par to soda vai nesoda? Dabīgi, ka soda. Taču, lai viņu sodītu, ir vajadzīga īpaša atļauja. Par to lemj Saeima. Pilnīgi pareizi.

Un tagad Saeima ir izlēmusi - pareizāk sakot, taisās izlemt to -, ka nedrīkst Saeimas deputāts ļaunprātīgi izmantot likumu, lai radītu nekārtības. Nu, jūs taču paši saprotat, ka jūsu tā sauktās tikšanās ar vēlētājiem jau nav nekādas tikšanās. Jūs tos bērneļus tur sasaucāt tūkstošiem. Vai tie ir jūsu vēlētāji? Vai varbūt jūs tā strādājat nākotnei? Jūs attiecībā uz nākotni noteikti esat ļoti cerīgi, par to es nešaubos.

Nevajag šādu balagānu piedāvāt sabiedrībai! Bez tam jūs taču radāt nekārtības. Jūs traucējat cilvēkiem pārvietoties. Tas pūlis, kas tur blandās un, piedošanu, apgāna vecpilsētu, traucē garāmgājējiem. Jūs radāt traucēkli, un to jūs nosaucat par tikšanos ar vēlētājiem. Nu ļoti savdabīga tikšanās!

Jūs, Agešina kungs, tiešām skaitāties juridiski domājošs cilvēks, taču nu jūs līdz absurdam aizejat šādās savās runās. Neviens jums netraucē paust savu pārliecību. Jūsu rokās, tā teikt, ir krievu valodā iznākošie laikraksti, vesela kaudze to ir Latvijā. Es esmu “nacionālais varonis” (pēdiņās) šajos laikrakstos. Speciāli griežu no tiem ārā visu, ko par mani raksta. Tas tur, kas tur sēž tagad un skricelē, - viņu sauc Kabanovs, - pēc katras plenārsēdes ļoti daiļrunīgi stāsta savā modē, kas te ir noticis. Viņam nav svarīgi, ka viņa stāstītais reizēm neatbilst patiesībai. Tas viņu arī neuztrauc laikam.

Lūk! Tātad šeit ir skaidra runa. Nu Saeimas deputātam ir jābūt ar savu “seju”. Viņš nevar vairs ļaunprātīgi izmantot to demokrātisko normu, kāda tur bija, lai paustu savu viedokli, radītu kaut kādas nekārtības valstī. Jūs gribat par savām idejām ideoloģiski cīnīties, un neviens jums to neliedz.

Es neatsakos iet uz jebkuru raidījumu krievu valodā, kur ir runa par visdažādākajām lietām. Arī ar Buzajeva kungu mēs nesen kopā sēdējām televīzijas kameras priekšā un paudām katrs savu viedokli, un par to neviens neuztraucās, bet nevajag izmantot šo viedokļu atšķirību tur, kur ir runa par publisku kūdīšanu, jo tas ir pavisam kaut kas cits.

Bez tam jums galu galā ir dota arī iespēja, ja jūs neuzticaties pašvaldībām, un domājat, ka tās jau nu noteikti atradīs kaut kādu iemeslu, lai nedotu šo akceptu. Jums ir tiesības šos ierobežojumus un atteikumus pārsūdzēt tiesā. Jūs taču to arī zināt. Un tad jūs nākat tribīnē un sakāt, ka jūs neticat Latvijas tiesām, ka arī tiesas ir ietekmētas, ka tās ir nacionālistiskas un ka tās nabaga nelatviešus notiesās. Un tādu muļķību arī jūs varat nākt un runāt.

Tā ka šeit ir norma, kas paredz tiesas procesus tādos gadījumos, ja tiešām kāds jums negrib atļaut nopietni organizēt kaut kādu tikšanos. Nu neviena pašvaldība speciāli jau nebremzēs kaut kādu cilvēku viedokļa izteikšanu. Tam es neticu! Tam es neticu, bet jūs jau paši laikam nemaz nedzirdat, ko jūs tur runājat tajos saietos. Kad jūs tā no malas paklausās, tad man rodas aizdomas, ka narkotiku krājumi tajā brīdī Latvijā ir stingri patukšojušies un ka liela daļa no tām narkotikām ir izlietota pirms tiem jūsu saietiem, jo tas, ko jūs tur runājat, tas normālā sabiedrībā nav pieņemami.

Skaitļi arī jums vienmēr jūk: viena tūkstoša vietā jums ir pieci tūkstoši, bet tad, kad likums ir pieņemts trešajā lasījumā, jūs runājat par otro lasījumu, un vēl nekaunaties arī ārpus Latvijas izplatīt tādas baumas.

Šeit pirmīt bija runa par to, kāpēc mēs gribējām atsaukt Bekasova kungu. Mēs taču toreiz pamatojām - kāpēc. Nevis tāpēc, ka mums ir žēl, ka viņš strādā Eiropas Parlamentā. Nē! Bet tāpēc, ka viņš izplata melus par Latviju. Latvijas sūtīts pārstāvis Eiropas Parlamentā melo! Protams, ka tāds cilvēks tur nevar pārstāvēt Latviju. Tāds ir mans viedoklis šajā jautājumā. Taču tas nenozīmē, ka Bekasova kungs nevar strādāt Saeimā. Lūdzu, lai viņš strādā! Nevienam te nav nekādu iebildumu un nevar arī būt.

Līdz ar to es domāju, ka skaidri un gaiši vienreiz tam bija jāpieliek punkts, jo tās jūsu rīkotās masveida nekārtības, tā lielā vēlme radīt šīs nekārtības, tā dažāda veida saziņas līdzekļu piesaistīšana... Palasiet krievu avīzes tajās dienās, kad jums tie pasākumi ir! Kādas tās pirmās lapaspuses izskatās! Tagad jūs vairs nepropagandējat to mēles rādīšanu izglītības reformai. Kauns palika! Jūs tur uz Einšteinu atsaucaties, ka viņš kaut kam bija mēli rādījis, bet to, ka jūs konkursu rīkojāt, kurš garāko mēli parādīs izglītības reformai, to jūs gribat aizmirst. To, ka jūsu laikraksts nopublicēja kādas 20 dažāda garuma mēles - to jūs arī esat aizmirsuši. Lūk! Tā ka nevajag izlikties!

It kā jau visiem te būtu viss skaidrs, un arī balsojuma iznākumu iepriekš var vairāk vai mazāk paredzēt, bet jūs te kāpjat tribīnē. Jūs acīmredzot gribat pierādīt... vismaz daļai no saviem radioklausītājiem, ka jūs esat te briesmīgi cīnītāji. Nē, draugi mīļie! Jūs cīnāties par varu, nevis par kaut ko citu!

Jūs tagad esat sadalījušies trijās apakšfrakcijās, un, protams, savā starpā jums ir konkurence. Un tagad katram no jums visādos veidos ir jāparāda, ka jūs esat labāki par citiem, un tāpēc jums, Tautas saskaņas partijai, varbūt nepatīk, ka Pliners ar Dobeli strīdas, un otrādi, jo tad uzmanība tiek pievērsta Plineram, nevis kādam no jums. Viss tas jau ir pietiekami skaidrs.

Tā ka nekādā gadījumā netiks atbalstīts... Protams, jūs jau varat nākt un te runāt, un cīnīties tālāk par savu taisnību, bet tomēr vajadzētu saprast vienu: nevar Saeimas deputāts uzvesties kā pašpuika! Paķert tur kaut kādu runājamo, skraidīt gar tiem bērneļiem un tēlot nacionālo varoni. Tas kļūst vienkārši smieklīgi!

Sēdes vadītājs. Jakovs Pliners.

J.Pliners (politisko organizāciju apvienības “Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā” frakcija).

Godātie deputāti! Man liekas, ka jūs jau sen pierādījāt, ka jums ir bail no savas tautas, un tieši tāpēc jums ir bail atļaut nepilsoņiem balsot vietējo pašvaldību vēlēšanās. Tieši tāpēc jums ir bail akceptēt vai ratificēt “rāmju” konvenciju, cilvēktiesību “rāmju” konvenciju, un tieši tāpēc jūs gribat pieņemt šodien šo pantu un aizliegt deputātiem tikties ar vēlētājiem vai tautai ar deputātiem. Jūs redzat, ka mēs varam savākt 10 un 20 tūkstošus, un būs vēl vairāk. Jūs redzat, ka - tfu, tfu! - paldies Dievam, vairāk par pusotru bērnu policija neaiztur, divi puikas iedzēra drusciņ...

Jūs redzat, ka mēs visu organizējam civilizēti, un jums ir bail, ka tauta jūs neatbalsta vai liela tautas daļa neatbalsta.

Jūs arī saprotat... vai nesaprotat, ka jūs līdz ar to kārtējo reizi pierādīsiet pasaulei un Eiropai, ka jūs apspiežat šeit demokrātiju, ka jūs dodat savai tautai... nu apspiežat brīvību... Nu pieņemiet! Es zinu, kā jūs nobalsosiet! Jūs pieņemsiet, bet vai vēstures priekšā nebūs kauns? Vai Eiropas priekšā nebūs kauns? (Starpsauciens: “Nebūs!”)

Juris šaubās. Būs! Būs! Vai šodien vai rīt, vai vēstures priekšā pēc tik un tik gadiem.

Es domāju, ka tas ir slikts priekšlikums - aizliegt, un, ja 100 gaišākās galvas, - ja tas tā būtu -, izdomās šo rīcību, tad tūkstoši cilvēku tomēr izdomās, kā organizēt šīs tikšanās.

Tikko Dobeļa kungs teica: “Jūs prasīsiet! Jums atļaus vai saskaņos.” Mēs jau zinām, ka tik un tik reizes aizliedza piketu vai mītiņu, un attiecīgi mēs jau to pārdzīvojām.

Atkārtoju, ka es varu tikai izteikt savu nožēlu par jūsu iespējamo lēmumu.

Paldies par uzmanību!

Sēdes vadītājs. Debates slēdzu. Vai komisijas vārdā vēlaties ko piebilst?

S.Āboltiņa. Es Agešina kungam vēlējos pajautāt, vai viņš ir opozīcijas deputāts, jo īstenībā vai tā partija, kas balso par valdību, ir opozīcijā. Īstenībā jāuztraucas būtu mums ar Dobeļa kungu, jo mēs jau esam opozīcijas deputāti, un mēs kā opozīcijas deputāti nesaskatām šajos grozījumos bažas.

Bet komisijas vārdā es vēlētos piebilst, ka šis likumprojekts tiešām ir izvērtēts un ka tā mērķis ir nodrošināt sabiedrisko kārtību, par kuru atbild valsts.

Runājot par deputātiem, man jau kuro reizi nepatīk, ka no šīs tribīnes deputāts tiek padarīts par kaut ko augstāku, nevis par vienkāršu cilvēku. Mēs šajā zālē, šajā Saeimā jau esam lēmuši un sagaidījuši Satversmes tiesas lēmumu, kurā tika norādīts, ka deputātam ir augstāki... vairāki pienākumi, ka viņam ir vairāk pienākumu, nevis vairāk tiesību.

Un to es aicinu atcerēties, ka mēs esam tieši tādi paši cilvēki kā viņi. Mūs ir ievēlējusi tauta, un mums par viņu ir jādomā! Un šie grozījumi ir tādi, kas liek domāt par tiem bērniem, kuri ir uz ielām, - par viņu drošību. Par tiem cilvēkiem, kuri brauc uz darbu, bet tur priekšā jau stāv pūlis. Tā nav kārtība, un tā nav demokrātija, es atvainojos, ja piedzērušies pusaudži čurā uz Valsts prezidentes pils vārtiem!

Es aicinu atbalstīt šo likumprojektu!

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi likumā “Par sapulcēm, gājieniem un piketiem”” pieņemšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu rezultātu! Par - 71, pret - 20, neviens neatturas. Pirmajā lasījumā likumprojekts pieņemts.

Noteiksim priekšlikumu iesniegšanas termiņu un otrā lasījuma datumu!

S.Āboltiņa. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš - 16.marts. Izskatīšana otrajā lasījumā - 18.martā.

Sēdes vadītājs. Lūdzu ieslēgt mikrofonu deputātam Buzajevam!

V.Buzajevs (politisko organizāciju apvienības “Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā” frakcija).

Cienījamie kolēģi! Ņemot vērā to, ka šis likumprojekts izriet no Izglītības likuma, acīmredzot, priekšlikumu iesniegšanas termiņš varētu būt 1.septembris, bet izskatīšanas termiņš - septembra ietvaros.

Lūdzu nobalsot!

Sēdes vadītājs. Ir saņemti divi priekšlikumi.

Tātad vispirms balsosim par tālāko termiņu. Lūdzu, balsosim par to, lai priekšlikumu iesniegšanas termiņš būtu 1.septembris un izskatīšana -septembrī. Lūdzu zvanu! Lūdzu rezultātu! Par - 20, pret - 70, atturas - 1. Priekšlikums noraidīts.

Tātad priekšlikumu iesniegšanas termiņš ir 16.marts, izskatīšana - 18.martā.

Izskatīsim likumprojektu “Grozījumi likumā “Par akcīzes nodokli””. Pirmais lasījums.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā - deputāts Gundars Bērziņš.

G.Bērziņš (Tautas partijas frakcija).

Godātais sēdes vadītāj! Deputāti! Likums “Par akcīzes nodokli” ir saistīts ar Latvijas iestāšanos Eiropas Savienībā, tāpēc lūdzu noteikt šim likumprojektam steidzamību!

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta atzīšanu par steidzamu! Lūdzu rezultātu! Par - 78, pret - nav, atturas - 5. Likumprojekts par steidzamu atzīts.

G.Bērziņš. Likumprojekts ir ļoti nepieciešams, un tā izskatīšana ir veicama steidzamības kārtā. Te ir paredzētas vairākas lietas: likuma precizēšana atbilstoši eiro kursam - uz zemāko eiro kursu, licencēšanas kārtības izstrādāšana un ieviešana atsevišķiem naftas produktiem jau līdz 1.maijam un dīzeļdegvielas akcīzes atmaksāšana pasažieru autotransportam.

Aicinu atbalstīt likumprojektu pirmajā lasījumā!

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta pieņemšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu rezultātu! Par - 77, pret un atturas - nav. Pirmajā lasījumā likumprojekts pieņemts.

Jānosaka priekšlikumu iesniegšanas termiņš un otrā lasījuma datums.

G.Bērziņš. Likumprojekts ir tiešām steidzams. Aicinu noteikt par priekšlikumu iesniegšanas termiņu 15.martu un par likumprojekta izskatīšanas datumu - 18.martu.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt. Paldies.

Nākamais likumprojekts - “Grozījumi likumā “Par nodokļu piemērošanu brīvostās un speciālajās ekonomiskajās zonās””.

G.Bērziņš (Tautas partijas frakcija).

Arī šis likumprojekts ir saistīts ar Latvijas iestāšanos Eiropas Savienībā, tāpēc lūdzu noteikt likumprojektam steidzamību.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta atzīšanu par steidzamu! Lūdzu rezultātu! Par - 78, pret un atturas - nav. Likumprojekts atzīts par steidzamu.

G.Bērziņš. Arī šeit tiek harmonizētas normas saistībā ar Eiropas Savienību. Tiek precizētas attiecīgās normas, tā kā ir no 9% likmes pāriets uz 5% likmi. Šinī likumā ir palikusi vēl 9% likme akcīzes nodoklim. Tiek precizētas arī citas normas, kas ir tīri tehniskas.

Tāpēc aicinu atbalstīt likumprojektu pirmajā lasījumā!

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta pieņemšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu rezultātu! Par - 79, pret un atturas - nav. Pirmajā lasījumā likumprojekts pieņemts.

Priekšlikumu iesniegšanas termiņš?

G.Bērziņš. Aicinu noteikt 19.martu - piektdienu - par priekšlikumu iesniegšanas termiņu un likumprojekta izskatīšanu veikt 1.aprīlī.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt. Paldies.

Nākamais izskatāmais likumprojekts - “Grozījumi likumā “Par dabas resursu nodokli””. Pirmais lasījums.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā - deputāts Gundars Bērziņš.

G.Bērziņš (Tautas partijas frakcija).

Tā kā arī šis likumprojekts ir ļoti aktuāls un ir saistīts ar mūsu valsts iestāšanos Eiropas Savienībā - pievienošanās notiks jau 1.maijā -, aicinu noteikt likumprojektam steidzamību!

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta atzīšanu par steidzamu! Lūdzu rezultātu! Par - 80, pret - 1, neviens neatturas. Likumprojekts atzīts par steidzamu.

G.Bērziņš. Pati būtiskākā lieta, ko likumprojekts risina, ir tā, ka mainās dabas resursu nodokļa iekasēšanas kārtība. Līdz šim par precēm dabas resursu nodoklis parasti tika iekasēts uz robežas. Taču, tā kā pēc iestāšanās Eiropas Savienībā tā vairs nebūs muitas robeža, mainās principi un veids, kādā iekasējams dabas resursu nodoklis. Tagad to vairāk saista ar kaitējumu.

Šīs ir diezgan būtiskas lietas, kas vēl izdarāmas šinī ļoti īsajā laikā, tāpēc es aicinu atbalstīt likumprojektu pirmajā lasījumā!

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta pieņemšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu rezultātu! Par - 84, pret un atturas - nav. Pirmajā lasījumā likumprojekts pieņemts.

G.Bērziņš. Arī šim likumprojektam aicinu noteikt par priekšlikumu iesniegšanas termiņu piektdienu - 19.martu, un par izskatīšanas datumu - 1.aprīli.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

Nākamais likumprojekts - “Sauszemes transportlīdzekļu īpašnieku civiltiesiskās atbildības obligātās apdrošināšanas likums”. Pirmais lasījums.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā - deputāts Gundars Bērziņš.

G.Bērziņš (Tautas partijas frakcija).

Arī šis likumprojekts ir ļoti aktuāls sakarā ar mūsu iestāšanos Eiropas Savienībā - konkrēti, aktuāls sakarā ar pievienošanos Zaļo karšu sistēmai un ar iespēju Latvijas autotransportam šķērsot Latvijas robežu pēc 1.maija. Tāpēc aicinu atzīt par steidzamu arī šo likumprojektu.

Sēdes vadītājs. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par likumprojekta atzīšanu par steidzamu! Lūdzu rezultātu! Par - 85, pret - 1, neviens neatturas. Likumprojekts atzīts par steidzamu.

G.Bērziņš. Likumprojekta anotācijā ir norādīts, ar kurām direktīvām - sešām direktīvām -, Zaļo karšu sistēmas biroja padomes lēmumu un citām lietām ir saistīts šis likumprojekts. Likumprojekts ir veicis ilgu saskaņošanas ceļu. Šīs valdības laikā tas ir uzsācis savu gaitu Ministru kabineta apritē, un tas ir ticis iekļauts Ministru kabineta darba kārtībā jau 2003.gada 2.jūnijā. Likumprojekts ir pietiekami sarežģīts. Ir arī vēl dažas nenovērstas pretrunas, kuras būs tagad jānovērš Saeimā. Taču, ņemot vērā, ka iepriekšējās valdības laikā tas ir apritē bijis gandrīz deviņus mēnešus, tās lietas, kas vēl jānovērš, ir samērā mazas. Likumu ir noteikti nepieciešams pieņemt līdz 1.maijam, lai Latvijas autotransports varētu brīvi šķērsot Latvijas robežu un iebraukt citās valstīs un lai tiktu paaugstinātas summas, kas tiek izmaksātas avāriju gadījumos, sevišķi gājējiem, ja tie ir cietuši.

Tāpēc es aicinu atbalstīt likumprojektu pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta pieņemšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu rezultātu! Par - 84, pret - 1, neviens neatturas. Pirmajā lasījumā likumprojekts pieņemts.

G.Bērziņš. Likumprojekts ir tiešām sarežģīts un steidzams, un tāpēc aicinu noteikt par priekšlikumu iesniegšanas termiņu 19.martu un par likumprojekta izskatīšanas datumu - 1.aprīli.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst. Paldies.

Lūdzu reģistrācijas režīmu! Reģistrēsimies ar identifikācijas kartēm!

Saeimas sekretāra biedru lūdzu nolasīt reģistrācijas rezultātus!

A.Bartaševičs (8.Saeimas sekretāra biedrs).

Cienījamie deputāti! Nav reģistrējušies: Ainārs Šlesers, Augusts Brigmanis, Ina Druviete, Aldis Kušķis, Indulis Emsis, Sergejs Fjodorovs, Silva Golde, Ēriks Jēkabsons, Aleksandrs Kiršteins, Ainars Latkovskis, Vineta Muižniece, Linda Mūrniece, Aigars Pētersons, Rihards Pīks, Ēriks Škapars, Mareks Segliņš, Viesturs Šiliņš, Ingrīda Ūdre un Dzintars Zaķis.

Sēdes vadītājs. Godātie kolēģi! Saeimas Prezidijs ir saņēmis piecu Tautas saskaņas partijas frakcijas deputātu jautājumu par Latvijas gaisa telpas patrulēšanas izdevumu finansējumu. Jautājums tiek nodots aizsardzības ministram Atim Slakterim.

Paldies. Sēde ir slēgta.

Balsojumi

Par Tigrana Avetjana atzīšanu par Latvijas pilsoni
Datums: 11.03.2004. 09:19:48 bal002
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.2135 nodošanu komisijām

Grozījumi likumā "Par atbildību par preces un pakalpojuma trūkumiem"
Datums: 11.03.2004. 09:20:32 bal003
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.2146 nodošanu komisijām

Grozījumi Militārā dienesta likumā
Datums: 11.03.2004. 09:21:24 bal004
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.2145 nodošanu komisijām

Grozījumi Tiesu izpildītāju likumā
Datums: 11.03.2004. 09:22:12 bal005
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.2147 nodošanu komisijām

Grozījumi likumā "Par mērījumu vienotību"
Datums: 11.03.2004. 09:22:48 bal006
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.2148 nodošanu komisijām

Grozījumi Radio un televīzijas likumā
Datums: 11.03.2004. 09:23:22 bal007
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.2149 nodošanu komisijām

Cukura nozares likums
Datums: 11.03.2004. 09:23:56 bal008
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.2159 nodošanu komisijām

Grozījumi likumā "Par atbilstības novērtēšanu"
Datums: 11.03.2004. 09:24:32 bal009
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.2160 nodošanu komisijām

Grozījumi likumā "Par valsts proves uzraudzību"
Datums: 11.03.2004. 09:25:06 bal010
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.2161 nodošanu komisijām

Grozījumi likumā "Par nodokļiem un nodevām"
Datums: 11.03.2004. 09:25:40 bal011
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.2162 nodošanu komisijām

Grozījumi likumā "Par sapulcēm, gājieniem un piketiem"
Datums: 11.03.2004. 09:26:16 bal012
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.2203 nodošanu komisijām

Grozījumi likumā "Par hidroelektrostaciju hidrotehnisko būvju drošumu" (2.lasī jums, steidzams)
Datums: 11.03.2004. 09:28:46 bal014
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.1899B pieņemšanu 2.lasījumā

Grozījumi Augu aizsardzības likumā (2.lasījums)
Datums: 11.03.2004. 09:40:46 bal015
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.1924B pieņemšanu 2.lasījumā

Grozījumi likumā "Par iepirkumu valsts vai pašvaldību vajadzībām" (2.lasījums, steidzams)
Datums: 11.03.2004. 09:51:28 bal016
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.1965B pieņemšanu 2.lasījumā

Grozījumi likumā "Par politiski represētās personas statusa noteikšanu komunistiskajā un nacistiskajā režīmā cietušajiem" (3.lasījums)
Datums: 11.03.2004. 09:52:44 bal017
Balsošanas motīvs: Par 1.priekšlikumu

Grozījumi likumā "Par politiski represētās personas statusa noteikšanu komunistiskajā un nacistiskajā režīmā cietušajiem" (3.lasījums)
Datums: 11.03.2004. 10:29:38 bal018
Balsošanas motīvs: Par 2.priekšlikumu

Grozījumi likumā "Par politiski represētās personas statusa noteikšanu komunistiskajā un nacistiskajā režīmā cietušajiem" (3.lasījums)
Datums: 11.03.2004. 10:30:26 bal019
Balsošanas motīvs: Par 1.priekšlikuma pārbalsošanu (jāatkārto)

Grozījumi likumā "Par politiski represētās personas statusa noteikšanu komunistiskajā un nacistiskajā režīmā cietušajiem" (3.lasījums)
Datums: 11.03.2004. 10:30:54 bal020
Balsošanas motīvs: Par 1.priekšlikuma pārbalsošanu

Grozījumi likumā "Par politiski represētās personas statusa noteikšanu komunistiskajā un nacistiskajā režīmā cietušajiem" (3.lasījums)
Datums: 11.03.2004. 11:09:16 bal021
Balsošanas motīvs: Par 3.priekšlikumu

Grozījumi likumā "Par politiski represētās personas statusa noteikšanu komunistiskajā un nacistiskajā režīmā cietušajiem" (3.lasījums)
Datums: 11.03.2004. 11:31:52 bal022
Balsošanas motīvs: Par 4.priekšlikumu

Grozījumi likumā "Par politiski represētās personas statusa noteikšanu komunistiskajā un nacistiskajā režīmā cietušajiem" (3.lasījums)
Datums: 11.03.2004. 11:46:16 bal023
Balsošanas motīvs: Par 5.priekšlikumu

Grozījumi likumā "Par politiski represētās personas statusa noteikšanu komunistiskajā un nacistiskajā režīmā cietušajiem" (3.lasījums)
Datums: 11.03.2004. 11:47:16 bal024
Balsošanas motīvs: Par 8.priekšlikumu

Grozījumi likumā "Par politiski represētās personas statusa noteikšanu komunistiskajā un nacistiskajā režīmā cietušajiem" (3.lasījums)
Datums: 11.03.2004. 12:23:14 bal025
Balsošanas motīvs: Par 10.priekšlikumu

Grozījumi likumā "Par politiski represētās personas statusa noteikšanu komunistiskajā un nacistiskajā režīmā cietušajiem" (3.lasījums)
Datums: 11.03.2004. 12:27:18 bal026
Balsošanas motīvs: Par 11.priekšlikumu

Grozījumi likumā "Par politiski represētās personas statusa noteikšanu komunistiskajā un nacistiskajā režīmā cietušajiem" (3.lasījums)
Datums: 11.03.2004. 12:28:04 bal027
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.2141 pieņemšanu 3.lasījumā

Datums: 11.03.2004. 12:30:04 bal028
Balsošanas motīvs: Par izmaiņām darba kārtībā

Datums: 11.03.2004. 12:30:26 bal029
Balsošanas motīvs: Par izmaiņām darba kārtībā

Datums: 11.03.2004. 12:30:52 bal030
Balsošanas motīvs: Par izmaiņām darba kārtībā

Datums: 11.03.2004. 12:31:18 bal031
Balsošanas motīvs: Par izmaiņām darba kārtībā

Grozījumi likumā "Par kompensāciju izmaksas atjaunošanu administratīvi nepamatoti izsūtītajām personām un šīm personām piešķirto īpašuma kompensā cijas sertifikātu dzēšanu" (3.lasījums)
Datums: 11.03.2004. 13:33:38 bal032
Balsošanas motīvs: Par 1.priekšlikumu

Grozījumi likumā "Par kompensāciju izmaksas atjaunošanu administratīvi nepamatoti izsūtītajām personām un šīm personām piešķirto īpašuma kompensā cijas sertifikātu dzēšanu" (3.lasījums)
Datums: 11.03.2004. 13:34:16 bal033
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.2153 pieņemšanu 3.lasījumā

Grozījumi likumā "Par pievienotās vērtības nodokli" (3.lasījums)
Datums: 11.03.2004. 13:46:10 bal034
Balsošanas motīvs: Par 9.priekšlikumu

Grozījumi likumā "Par pievienotās vērtības nodokli" (3.lasījums)
Datums: 11.03.2004. 13:46:46 bal035
Balsošanas motīvs: Par 10.priekšlikumu

Grozījumi likumā "Par pievienotās vērtības nodokli" (3.lasījums)
Datums: 11.03.2004. 13:40:00 bal036
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.2158 pieņemšanu 3.lasījumā

Par Latvijas Republikas valdības un Ungārijas Republikas valdības līgumu par sadarbību un savstarpējo palīdzību katastrofu un citos plaša mēroga nelaimes gadījumos (2.lasījums)
Datums: 11.03.2004. 13:50:34 bal037
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.2139 pieņemšanu 2.lasījumā

Par Konvenciju par dārgmetālu izstrādājumu pārbaudi un zīmogošanu un tās groz ījumiem (2.lasījums)
Datums: 11.03.2004. 13:51:40 bal038
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.2140 pieņemšanu 2.lasījumā

Datums: 11.03.2004. 13:54:24 bal039
Balsošanas motīvs: Par izmaiņām darba kārtībā

Dizainparaugu likums (1.lasījums)
Datums: 11.03.2004. 13:56:56 bal040
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.2087 pieņemšanu 1.lasījumā

Grozījumi likumā "Par reglamentētajām profesijām un profesionālās kvalifikācijas atzīšanu" (1.lasījums)
Datums: 11.03.2004. 14:00:42 bal041
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.2037 pieņemšanu 1.lasījumā

Grozījumi likumā "Par reglamentētajām profesijām un profesionālās kvalifikācijas atzīšanu" (1.lasījums)
Datums: 11.03.2004. 14:04:52 bal042
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.2062 pieņemšanu 1.lasījumā

Grozījumi Būvniecības likumā (1.lasījums)
Datums: 11.03.2004. 14:06:10 bal043
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.2054 steidzamību

Grozījumi Būvniecības likumā (1.lasījums)
Datums: 11.03.2004. 14:07:12 bal044
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.2054 pieņemšanu 1.lasījumā

Datums: 11.03.2004. 14:08:28 bal045
Balsošanas motīvs: Par izmaiņām darba kārtībā

Grozījumi Valsts drošības iestāžu likumā (2.lasījums)
Datums: 11.03.2004. 14:13:38 bal046
Balsošanas motīvs: Par 2.priekšlikumu

Grozījumi Valsts drošības iestāžu likumā (2.lasījums)
Datums: 11.03.2004. 14:14:10 bal047
Balsošanas motīvs: Par 5.priekšlikumu

Grozījumi Valsts drošības iestāžu likumā (2.lasījums)
Datums: 11.03.2004. 14:15:22 bal048
Balsošanas motīvs: Par 15.priekšlikumu

Grozījumi Valsts drošības iestāžu likumā (2.lasījums)
Datums: 11.03.2004. 14:16:18 bal049
Balsošanas motīvs: Par 22.priekšlikumu

Grozījumi Valsts drošības iestāžu likumā (2.lasījums)
Datums: 11.03.2004. 14:16:48 bal050
Balsošanas motīvs: Par 25.priekšlikumu

Grozījumi Valsts drošības iestāžu likumā (2.lasījums)
Datums: 11.03.2004. 14:17:44 bal051
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.2136 pieņemšanu 2.lasījumā

Grozījumi Nacionālās drošības likumā (2.lasījums)
Datums: 11.03.2004. 14:18:24 bal052
Balsošanas motīvs: Par 1.priekšlikumu

Grozījumi Nacionālās drošības likumā (2.lasījums)
Datums: 11.03.2004. 14:18:44 bal053
Balsošanas motīvs: Par 2.priekšlikumu

Grozījumi Nacionālās drošības likumā (2.lasījums)
Datums: 11.03.2004. 14:21:28 bal054
Balsošanas motīvs: Par 32.priekšlikumu

Grozījumi Nacionālās drošības likumā (2.lasījums)
Datums: 11.03.2004. 14:22:02 bal055
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.2137 pieņemšanu 2.lasījumā

Grozījumi Satversmes aizsardzības biroja likumā (2.lasījums)
Datums: 11.03.2004. 14:24:56 bal056
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.2138 pieņemšanu 2.lasījumā

Grozījumi Bezdarbnieku un darba meklētāju atbalsta likumā (2.lasījums)
Datums: 11.03.2004. 14:28:46 bal057
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.2143 pieņemšanu 2.lasījumā

Grozījumi likumā "Par zemes dzīlēm" (2.lasījums)
Datums: 11.03.2004. 14:32:58 bal058
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.2150 pieņemšanu 2.lasījumā

Par Latvijas Republikas valdības un Japānas valdības līgumu par Japānas valdī bas piešķirto neatmaksājamo tehnisko palīdzību Latvijai kultūras jomā - Latvijas Valsts kinofotofonodokumentu arhīvam dokumentu saglabāšanas iekārtu iegādei (1.lasījums)
Datums: 11.03.2004. 14:34:36 bal059
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.1954 pieņemšanu 1.lasījumā

Par Latvijas Republikas un Bulgārijas Republikas konvenciju par nodokļu dubultās uzlikšanas un nodokļu nemaksāšanas novēršanu attiecībā uz ienākuma nodokļiem (1.lasījums)
Datums: 11.03.2004. 14:36:16 bal060
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.1994 pieņemšanu 1.lasījumā

Grozījumi likumā "Par audzinoša rakstura piespiedu līdzekļu piemērošanu nepilngadīgajiem" (2.lasījums)
Datums: 11.03.2004. 14:37:24 bal061
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.2156 pieņemšanu 2.lasījumā

Grozījums likumā "Par audzinoša rakstura piespiedu līdzekļu piemērošanu bē rniem" (2.lasījums)
Datums: 11.03.2004. 14:38:20 bal062
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.2157 pieņemšanu 2.lasījumā

Lēmuma projekts "Par priekšlikumu iesniegšanas termiņa pagarināšanu likumprojekta "Grozījumi Notariāta likumā" otrajam lasījumam"
Datums: 11.03.2004. 14:40:32 bal063
Balsošanas motīvs: Par lēmuma projektu ar dok. nr.2171

Par Līgumu starp Eiropas Kopienu un Latvijas Republiku, ar ko nosaka informā cijas sniegšanas kārtību, tehnisko noteikumu un informācijas sabiedrības pakalpojumu noteikumu jomā (1.lasījums)
Datums: 11.03.2004. 14:42:40 bal064
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.2204 steidzamību

Par Līgumu starp Eiropas Kopienu un Latvijas Republiku, ar ko nosaka informā cijas sniegšanas kārtību, tehnisko noteikumu un informācijas sabiedrības pakalpojumu noteikumu jomā (1.lasījums)
Datums: 11.03.2004. 14:43:02 bal065
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.2204 pieņemšanu 1.lasījumā

Par Līgumu starp Eiropas Kopienu un Latvijas Republiku, ar ko nosaka informā cijas sniegšanas kārtību, tehnisko noteikumu un informācijas sabiedrības pakalpojumu noteikumu jomā (2.lasījums, steidzams)
Datums: 11.03.2004. 14:43:30 bal066
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.2204 pieņemšanu 2.lasījumā

Lēmuma projekts "Par deputāta Ē.Zundas ievēlēšanu Budžeta un finanšu ( nodokļu) komisijā"
Datums: 11.03.2004. 14:44:26 bal068
Balsošanas motīvs: Par lēmuma projektu ar dok. nr.2209

Lēmuma projekts "Par deputāta J.Urbanoviča ievēlēšanu Tautsaimniecības, agr ārās, vides un reģionālās politikas komisijā"
Datums: 11.03.2004. 14:45:22 bal070
Balsošanas motīvs: Par lēmuma projektu ar dok. nr.2210

Lēmuma projekts "Par deputāta V.Orlova ievēlēšanu Pieprasījumu komisijā"
Datums: 11.03.2004. 14:46:30 bal072
Balsošanas motīvs: Par lēmuma projektu ar dok. nr.2211

Lēmuma projekts "Par deputāta A.Vidavska ievēlēšanu Publisko izdevumu un revīzijas komisijā"
Datums: 11.03.2004. 14:47:20 bal074
Balsošanas motīvs: Par lēmuma projektu ar dok. nr.2212

Lēmuma projekts "Par deputāta Dz.Jaundžeikara ievēlēšanu Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijā"
Datums: 11.03.2004. 14:48:18 bal076
Balsošanas motīvs: Par lēmuma projektu ar dok. nr.2214

Lēmuma projekts "Par deputāta O.Kastēna ievēlēšanu Ārlietu komisijā"
Datums: 11.03.2004. 14:49:16 bal078
Balsošanas motīvs: Par lēmuma projektu ar dok. nr.2216

Datums: 11.03.2004. 14:59:18 bal079
Balsošanas motīvs: Par sēdes turpināšanu bez pārtraukuma

Par Tigrana Avetjana atzīšanu par Latvijas pilsoni (1.lasījums)
Datums: 11.03.2004. 15:11:56 bal081
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.2135 steidzamību

Par Tigrana Avetjana atzīšanu par Latvijas pilsoni (1.lasījums)
Datums: 11.03.2004. 15:12:22 bal082
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.2135 pieņemšanu 1.lasījumā

Par Tigrana Avetjana atzīšanu par Latvijas pilsoni (2.lasījums, steidzams)
Datums: 11.03.2004. 15:12:56 bal083
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.2135 pieņemšanu 2.lasījumā

Grozījumi likumā "Par sapulcēm, gājieniem un piketiem" (1.lasījums)
Datums: 11.03.2004. 15:18:12 bal084
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.2203 steidzamību

Grozījumi likumā "Par sapulcēm, gājieniem un piketiem" (1.lasījums)
Datums: 11.03.2004. 15:40:20 bal085
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.2203 pieņemšanu 1.lasījumā

Grozījumi likumā "Par sapulcēm, gājieniem un piketiem" (1.lasījums)
Datums: 11.03.2004. 15:41:26 bal086
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu iesniegšanas termiņu /01.09.2004./

Grozījumi likumā "Par akcīzes nodokli" (1.lasījums)
Datums: 11.03.2004. 15:42:24 bal087
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.2195 steidzamību

Grozījumi likumā "Par akcīzes nodokli" (1.lasījums)
Datums: 11.03.2004. 15:43:18 bal088
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.2195 pieņemšanu 1.lasījumā

Grozījumi likumā "Par nodokļu piemērošanu brīvostās un speciālajās ekonomiskajās zonās" (1.lasījums)
Datums: 11.03.2004. 15:44:04 bal089
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.2187 steidzamību

Grozījumi likumā "Par nodokļu piemērošanu brīvostās un speciālajās ekonomiskajās zonās" (1.lasījums)
Datums: 11.03.2004. 15:44:44 bal090
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.2187 pieņemšanu 1.lasījumā

Grozījumi likumā "Par dabas resursu nodokli" (1.lasījums)
Datums: 11.03.2004. 15:45:32 bal091
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.2188 steidzamību

Grozījumi likumā "Par dabas resursu nodokli" (1.lasījums)
Datums: 11.03.2004. 15:46:26 bal092
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.2188 pieņemšanu 1.lasījumā

Sauszemes transportlīdzekļu īpašnieku civiltiesiskās atbildības obligātās apdrošināšanas likums (1.lasījums)
Datums: 11.03.2004. 15:47:22 bal093
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.2191 steidzamību

Sauszemes transportlīdzekļu īpašnieku civiltiesiskās atbildības obligātās apdroš ināšanas likums (1.lasījums)
Datums: 11.03.2004. 15:48:48 bal094
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.2191 pieņemšanu 1.lasījumā