Sēdi vada Latvijas Republikas 8.Saeimas priekšsēdētājas biedrs

Andris Ārgalis.

Sēdes darba kārtība
Satura rādītājs
Balsojumi

Sēdes vadītājs. Labdien, godājamie kolēģi! Ieņemiet vietas, un sāksim kārtējo Saeimas 19.maija sēdi.

Darba kārtībā ir Pieprasījumu komisijas atzinums par Saeimas deputātu Jakova Plinera, Nikolaja Kabanova, Vladimira Buzajeva, Jura Sokolovska un citu pieprasījumu ārlietu ministram Rihardam Pīkam par Latvijas Republikas bruņoto spēku dalību Irākas okupācijā. Turpināsim debates.

Deputāts Pliners.

J.Pliners (politisko organizāciju apvienības “Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā” frakcija).

Godājamais Prezidij! Cienījamie deputāti! Šodien mēs turpinām izskatīt valstij ārkārtīgi svarīgu pieprasījumu, kuru ir sagatavojis PCTVL frakcijas deputāts Vladimirs Buzajevs. Tieši viņš uzrakstīja šā apspriežamā pieprasījuma tekstu. Taču, neskatoties uz to, ka viņu, manuprāt, nepamatoti izraidīja no sēžu zāles, problēma, kas tika ierosināta pēc viņa iniciatīvas, joprojām ir un paliek aktuāla.

Godātie kolēģi! Es saprotu jūsu nevēlēšanos uzklausīt opozīcijas argumentus, cenšanos to izraidīt no zāles, uzlikt tai administratīvus sodus un tamlīdzīgi. Es riskēšu, sacīdams, ka par pamatu tādai rīcībai ir kļuvis tas apstāklis, ka kaut kur dziļi iekšienē jūsos ir pamodusies sirdsapziņa. Dziļi zemapziņā jūs sākat saprast, kādā avantūrā jūs esat iesaistījuši savu valsti, cenšoties iztapt aizokeāna saimniekam. Jūs jau esat nogājuši pusi ceļa un esat gatavi, kaut vai būdami vienatnē paši ar sevi, saprast, kādu smagu kļūdu esat pielaiduši. Eiropas Parlamenta vēlēšanu priekšvakarā jūs jūtat, ka esat atkarīgi ne tikai no Rietumu sponsoriem, bet arī no vēlētājiem - no tiem vēlētājiem, lielākā daļa no kuriem nosoda mūsu karavīru piedalīšanos mums pavisam svešajā karā, kas nesola Latvijai nekādus labumus, bet var tai būtiski kaitēt.

Latvijas tauta ir izrādījusies gudrāka par tās vadoņiem. Tauta bija un ir pret šo karu, pret Latvijas piedalīšanos tajā, un šis ir tas retais gadījums, ka to, ko ir “sastrādājusi” valdība, vienlīdz nepieņem gan latvieši, gan nacionālās minoritātes. Lūk, sabiedrības integrācijas piemērs, pamatus kurai veltīgi meklē un nevar atrast Muižnieka kunga sekretariāts. Ir skaidri saredzams dezintegrējošais faktors - valdība, kura rīkojas pretēji sabiedrības interesēm.

Tad, kad “zaļais” Ministru prezidents bija deputāts, viņš balsoja pret mūsu karaspēka atrašanos Irākā mandāta pagarināšanu. Tagad viņa frakcija droši vien pēc norādījuma “no augšas” pretēji savai pārliecībai balsos “par”. Patiesi, jo tuvāk varai, jo tālāk no tautas!

PCTVL vienmēr paliks kopā ar Latvijas tautu, lai arī kādus apzīmējumus mums piekārtu. Tajā tālajā februāra vakarā, kad savā kongresā attiecīgie spēki apsprieda, kā labāk likvidēt PCTVL, mēs bijām ielās. Mēs bijām pēdējā laikā lielākās pretkara demonstrācijas priekšgalā. Šis pagājušā gada februāra vakars, kad visā pasaulē, visās Eiropas galvaspilsētās notika līdzīgas pretkara demonstrācijas, varēja kļūt par Latvijas neizdzēšamā kauna vakaru. Tolaik mēs glābām dzimtās zemes godu, demonstrēdami, ka Latvijai ir izredzes iestāties Eiropā nevis formāli, bet pa īstam.

Karš Irākā tika uzsākts bez ANO mandāta un pretēji ANO lēmumiem. Gads, kas ir pagājis kopš tā sākuma, ir nodemonstrējis, ka šā kara uzsākšanai nebija nekāda pamatojuma. Visi šie masu iznīcināšanas ieroči patiesībā neeksistēja. Arī Irākas tauta nebija ne dienu, ne nakti lūgusi Rietumu demokrātijas gāzt viņu diktatora režīmu, jo patlaban “pateicīgie” (pēdiņās) un no diktatūras atbrīvotie, kuri joprojām ir pakļauti okupācijas administrācijas vadībai, medī “atbrīvotājus” (pēdiņās), apšaudot tos pa vienam.

Latvijai, kura ir pārdzīvojusi 1940. un 1941.gada notikumus, ir ar ko salīdzināt procesu, kuru sauc par Irākas atbrīvošanu. Kad amerikāņi tur iegāja, viņi faktiski solīja pasaulei 1940.gada variantu, ka, lūk, viņus Bagdādes galvenajā stacijā sagaidīs ar ziediem, ka vēlāk viņi izziņos brīvas vēlēšanas ar patiesi demokrātiskiem sarakstiem. Bet iznāca tāpat kā ar nacistiem: visu, ko varēja, sabombardēja, visur ierīkoja kara komandantūras, pielieto spīdzināšanas, bet vietējie imanti sudmaļi un vasiliji kononovi ziedu vietā atbrīvotājus sagaidīja ar fugasiem. Un viss šis barbarisms tiek piesegts arī ar mūsu sarkanbaltsarkano karogu.

Cienījamie kolēģi deputāti! Pagājušajā gadsimtā Latvija nokļuva lielās politikas krustceļos. Tagad šim notikumam par piemiņu gandrīz ik mēnesi izkar karogus ar sēru lentēm, bet tolaik - pirms 60 gadiem - Latvija tika vardarbīgi ierauta lielvalstu politiskajās spēlēs. Un arī šodien mēs pilnīgi brīvprātīgi bāžam savu kaklu cilpā.

Cienījamās dāmas un godātie kungi! Mums Irākā nav ko darīt, un tas šodien ir saprotams ikvienam. Atzīsim savas kļūdas, būsim kopā ar savu tautu, atbalstīsim PCTVL frakcijas un Latvijas Sociālistiskās partijas frakcijas pieprasījumu un visīsākajos termiņos atsauksim mūsu puišus mājās!

Paldies jums par uzmanību!

(Sēdes vadītājs acīmredzot nav ieslēdzis mikrofonu.)

A.Aleksejevs (politisko organizāciju apvienības “Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā” frakcija).

Kolēģi deputāti! Nu jau otro sēdi mēs apspriežam nelojālu deputātu iesniegto pieprasījumu ārlietu ministram Rihardam Pīka kungam. Šo pieprasījumu mūsu cienījamā Pieprasījumu komisija ir noraidījusi.

Savā uzstāšanās runā es vērsīšu jūsu uzmanību uz diviem aspektiem: pirmkārt, uz pieprasījuma būtību un, otrkārt... Nē, par izglītību es nerunāšu, bet izteikšu savas domas tieši par komisijas lēmumu.

Tātad pirmais aspekts - Latvijas NBS vienības piedalīšanās tā saucamajā miera uzturēšanas misijā. Es ļoti uzmanīgi noklausījos Saeimas Aizsardzības un iekšlietu komisijas priekšsēdētāja Dalbiņa kunga emocionālo uzstāšanos pagājušajā sēdē. Cienījamais Dalbiņa kungs, savas pasakas un emocijas par redzēto Irākā jūs varat stāstīt pusaudžiem un pensionāriem, kā arī citiem civiliedzīvotājiem, kuri neko nesajēdz šajā jomā, tikai ne man - cilvēkam ar militāro izglītību, kurš daudz vairāk ir redzējis dienesta laikā nekā jūs. Šajā zālē, ja es nemaldos, tikai diviem deputātiem ir militārā izglītība, kuri ir kompetenti spriedelēt par šo jautājumu nevis kā politiķi un amatieri, bet kā profesionāļi. Taču jūs, Dalbiņa kungs, diemžēl neesat starp tiem.

Pagājušajā nedēļā LNT ziņās tika parādīts sižets no Irākas - Latvijas karavīri izteica savu nožēlu par to, kā šeit, Latvijā, vērtē viņu atrašanos tur. Kā mēs varam mājas apstākļos spriest par misijas nepieciešamību, nezinādami, kas notiek pašā Irākā?! Es vēršos pie jums, jaunie cilvēki, kas uzstājās ziņu raidījumā. Mums, PCTVL deputātiem, ir tādas tiesības - nepārtraukti spriest par šo jautājumu, pirmām kārtām tāpēc, ka mēs nevēlējāmies, lai Latvija iesaistītos šajā “miera” (pēdiņās) misijā un kļūtu par tādu pašu okupanti kā ASV, Lielbritānija un pārējās valstis. Vēl jo vairāk tāpēc, ka arī tauta iebilst pret šo karu.

Taču kolēģi, nerespektējot tautas viedokli, nobalsoja par Irākas okupāciju un izteica atbalstu savam jaunajam saimniekam. Šodien pasaulē, arī ASV un Lielbritānijā, jau neviens vairs nešaubās par to, ka sabiedrība tika maldināta un ka Irākā nav nekādu masu iznīcināšanas ieroču, ka vienīgais kara iemesls bija pats Sadams, nafta un citas ģeopolitiskās intereses. ASV un Lielbritānijas amatpersonas jau atvainojas cilvēku priekšā, kā arī meklē izeju no šīs situācijas.

Un esmu pārliecināts: ja nebūtu Minskai tāda sabiedrotā kā Maskava, tad jenkiji tikai Lukašenko dēļ jau sen būtu atraduši iespēju okupēt Baltkrieviju un otrajā dienā arī mūsu puiši kopā ar jenkijiem būtu bijuši tur iekšā. Par laimi, tas nenotiks nekad. ASV neuzdrošināsies uzbrukt Baltkrievijai. Tas ir pirmkārt.

Otrkārt. Jūs, jaunie cilvēki, taču aizbraucāt uz Irāku brīvprātīgi - un ne jau aizsargāt mūsu valsti, mani, tās pilsoni, manu ģimeni. Jūs, kā jebkuru normālu cilvēku, interesē materiālā atlīdzība, un par to neviens jūs nenosoda, tas viss ir izskaidrojams tādā nabadzīgā valstī kā Latvija. Tas, ka jūs brīvprātīgi nolēmāt pakļaut briesmām savas dzīvības un jūsu radi šeit katru dienu pārdzīvo par jums un lūdz Dievu jūs pasargāt, - tā ir jūsu personīgā lieta. Taču mēs šeit, Latvijā, pārdzīvojam par visu mūsu tautu, par visiem iedzīvotājiem, kas pakļauti terora aktu briesmām un katru dienu uzmanīgi vēro to, kas notiek gan Irākā, gan Eiropā.

Šāds ir mans kā militāras personas vērtējums labējā vairākuma rīcībai.

Un nobeigumā - par komisijas lēmumu. Pasakiet man, lūdzu, vai kādam bija kādas šaubas par šo lēmumu? Man arī ne. Un vai zināt, kāpēc? Atbilde ir ļoti vienkārša: mūsu parlamentā nevarēja būt citāds lēmums. Starp mums ir kolēģi, kas strādā parlamentā ne jau pirmo sasaukumu. Vai kāds no jums atceras tādu precedentu, ka Pieprasījumu komisija būtu lēmusi savādāk? Tad pasakiet man, lūdzu, kāda ir šai komisijai jēga? Kāda jēga ir Satversmes 27.pantam? Skaidrs, ka Saeimas kārtības ruļļa piektajā sadaļā ir atrunāta noraidīšanas procedūra un tas, kā jārīkojas ar opozīcijas pieprasījumiem. Demokrātiskā valstī noraidīšanas iespēja ir pilnīgi izslēgta, jo tur šajos jautājumos nav nekādu partejisku interešu, bet tikai tautas intereses. Es ceru, ka maniem mazbērniem ir tomēr visas izredzes piedzimt līdzīgas demokrātijas laikos.

Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītājs. Deputāts Artis Pabriks.

A.Pabriks (Tautas partijas frakcija).

Labdien, dāmas un kungi! Es domāju, ka mums ir pienācis laiks pievērsties arī citiem darba kārtības punktiem. Taču, ņemot vērā šīs kaislīgās debates, kas izvērsās jau pagājušonedēļ un sāk turpināties arī šodien, es tomēr gribētu bilst dažus vārdus attiecībā gan uz Irāku, gan uz iepriekš izskanējušajiem, manā izpratnē, apvainojumiem, skaidrojumiem un, manā izpratnē, arī propagandu.

Lai nu kā mums vajadzētu vai nevajadzētu salīdzināt Padomju Savienību un demokrātisko Latvijas Republiku, vienā lietā noteikti Padomju Savienība ir bijusi pārāka par Latviju - tas ir propagandas līmenī. Cilvēki šo propagandu ir apguvuši, un šīs izglītības augļus mēs varam redzēt arī pašreiz.

Taču, runājot par konkrētā pieprasījuma formu un saturu, es gribētu vispirms pievērst jūsu uzmanību pašai formai, kas ir pausta pieprasījumā, un tām kļūdām, kas patiesībā šeit ir. Tie cilvēki, kas teica, ka paši ilgi ir strādājuši Saeimā, diemžēl nav ne ar pašu spēkiem, ne ar savu darbinieku spēkiem spējuši, teiksim tā, problēmas dokumentos novērst. Un, ja jums ir šobrīd šis pieprasījums priekšā uz galda vai rokās, jūs varat paskatīties, jūs varat redzēt, ka pirmajā paragrāfā šeit ir rakstīts, ka Latvija realizējot okupācijas politiku Irākā.

Mīļie, dāmas un kungi! Man gribētos jums atgādināt, ka tie ir meli, jo patiesībā mēs tur esam saskaņā ar Apvienoto Nāciju Organizācijas rezolūciju. Un tas ir tātad pretrunā ar to, ko jūs teicāt iepriekš, - ka mēs neesot šo lietu saskaņojuši ar Apvienoto Nāciju Organizāciju. Mēs esam tur saskaņā ar rezolūciju Nr.1511, kas vērsta uz to, lai stabilizētu situāciju Irākā, un šī rezolūcija - Apvienoto Nāciju Organizācijas rezolūcija! - noteic, ka mēs neesam okupācijas karaspēks. Jūs to vai nu nezināt, vai vienkārši melojat.

Tālāk. Nākamais jautājums... Plinera kungs, es jūsu runu netraucēju, aicinu jūs netraucēt manējo! (Izsaucieni no zāles - nesaprotami.)

Sēdes vadītājs. Nesarunāties!

A.Pabriks. Te ir teikts, ka “okupācijas koalīcija atrodas uz militārās sagrāves robežas”, militārā darbība varot tikt pārnesta uz citām valstīm. Kas to nesīs? Kāda sagrāve tur ir? Manuprāt, tas vienkārši atgādina šo bijušo padomju laiku propagandu.

Tālāk: “Latvija piedalās [..] kontaktos”. Kā var kāds piedalīties kontaktos? Nu, aiciniet palīgā valodniekus! Citus piemērus es jums neminēšu.

Es pieļauju iespēju, ka ministra kungs ir pietiekami pareizi jums atbildējis. Ja jūs gribējāt saklausīt patiesību, jūs varējāt. Ja negribat, tad arī nesaklausīsiet.

Šobrīd pieminēšu vēl dažas lietas, kas iepriekšējo debatētāju runās saistībā ar Irāku izskanēja.

Manuprāt, jūs apvainojāt mūsu karavīrus - jūs teicāt, ka viņi ir tur dēļ naudas. Viņi ir algotņi tātad? Viņi nav algotņi! Viņi aizstāv mūsu valsts intereses. Un šajā gadījumā mūsu valsts intereses atšķiras no tām interesēm, par kurām dažs labs iepriekšējais runātājs šeit izteicās.

Tālāk. Bija dzirdams arī tāds izteiciens kā, piemēram, šis: tauta nebija lūgusi. Ziniet, jūs pats pieminējāt 1940.gadu, Plinera kungs! Mēs zinām, kā tautas parasti lūdz kādu palīgā. Nevajag šeit lieku reizi ņirgāties par tām lietām, par to, kā tautas var lūgt kādu citu valsti palīgā.

Un visbeidzot. Jūs ļoti kaismīgi un skaisti pieminējāt 1940.gadu, mūsu demokrātiju, mūsu valsts neatkarību, runājāt par to, kā jūs aizstāvot mūsu valsts intereses. Taču tad man rodas jautājums. No vienas puses, jūs sakāt, ka jūs piedalāties ielu gājienos un demonstrācijās, stāstāt par to, ko jūs darāt arī saistībā ar dažādām mūsu skolu lietām. Un jūsu kolēģis - ja nu ne gluži jūsu ieroču biedrs, bet jūsu domubiedrs gan - Petropavlovska kungs kaut kādā ziņā vēl joprojām pat neatzīst Latvijas okupāciju. Tad nu sakiet - kā jūs varat, ar šo kolēģi tā mierīgi uz ielas sarunājoties, paust vienas domas, bet šeit, Saeimā, paust citas domas? Kur ir tā patiesība jums? Es domāju, ka tas beidzot ļāva gan sabiedrībai, gan pārējiem deputātiem saredzēt, ka patiesībā Irākas jautājums jau nav jautājums par Irāku. Un ka šis pieprasījums, kas adresēts mūsu valsts ārlietu ministram Pīka kungam, nav tāds pieprasījums, kurš tapis tādēļ, lai skaidrāk uzzinātu, kura ANO deklarācija šeit ir spēkā. Tas ir kārtējo reizi jautājums par mūsu valsts patriotismu un par mūsu valsts leģitimitāti.

Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītājs. Deputāts Nikolajs Kabanovs.

N.Kabanovs (politisko organizāciju apvienības “Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā” frakcija).

Cienījamie kolēģi!

It īpaši vēršos pie jums, Pabrika kungs! Jūs vēl nestrādājāt par Ārlietu komisijas priekšsēdētāju, kad pie mums viesojās Sandra Kalnietes kundze. Viņas runas mūsu komisijā bija vistīrākā propaganda padomju stilā, tāpēc ka viņa tur daudz ko runāja par Irākā esošajām raķetēm, neiroparalītiskajām gāzēm - un tā tālāk, un tā joprojām. Nekas netika atrasts! Un man šķiet, ka visa Amerikas un Lielbritānijas akcija Irākā bija avantūra, kas bija, teiksim, bāzēta uz šo propagandu un melīgo informāciju, ko daudzreiz apstiprināja gan ASV, gan Lielbritānijas amatpersonas.

Bez tam es gribu atgādināt par jēdzienu “okupācija”. Jums, starptautisko tiesību speciālistam, jāzina, ka okupācija - tas ir stāvoklis, kad ārzemju karaspēks nodarbojas ar tiešu militāro pārvaldi konkrētajā valstī, tas ir, Irākā. Irākā neeksistē leģitīma valsts vara. Tur ir cilvēki no visām valstīm, arī no Latvijas, - militārie cilvēki, kas nodarbojas, teiksim, ar tiešām represijām un, teiksim, arī ar pārtikas nodošanu Irākas tautai. Taču mēs varam atgādināt, ka 1940.gadā bija tāda situācija arī Latvijā - tad Sarkanā armija spēlēja balalaikas uz ielām un bija arī kaut kādi kultūras pasākumi, par humanitārajiem aspektiem runājot.

Es gribu teikt, ka jūs paši nodarbojaties ar propagandu, kad jūs pieminat Juri Petropavlovski, kuram nav nekāda sakara nedz ar mūsu cilvēku atrašanos Irākā, nedz ar citiem ārlietu aspektiem. Man šķiet, ka visā visumā jums ļoti patīk runāt par Latvijas valsts leģitimitāti. Ja Latvija ir leģitīma suverēna valsts, mums nevajag īstenot ASV politiku un vajag īstenot savu - Latvijas ārpolitiku!

Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītājs. Deputāts Aleksandrs Kiršteins.

A.Kiršteins (Tautas partijas frakcija).

Godājamais Saeimas Prezidij! Godājamie deputāti! Vienkārši izteikšu dažas piezīmes, lai šeit nebūtu klajas muļķības.

Aleksejeva kungs teica, ka lēmums esot jāpieņem militāristiem. Tā nu ir pilnīga neizpratne! Jebkuru lēmumu pieņem politiķi. Militāristi to tikai izpilda. Tā ka šeit tika nodemonstrēta pilnīga lietas neizpratne.

Par Irāku. Jā, tur tika pieļautas varbūt ļoti daudzas kļūdas, bet tagad situācija ir drusciņ savādāka. Es tikai dažas tehniskas lietas gribu pateikt šajā sakarā. Mēs esam Eiropas Savienībā. Eiropas Parlaments ir apstiprinājis budžetu: ir runa par vairāku simtu miljonu eiro piešķiršanu Irākas atjaunošanai. Papildinot to, ko teica Pabrika kungs, ir jāteic, ka diemžēl saskaņā ar ANO pieņemto lēmumu tagad jāapsargā ne tikai naftas vadu, naftas urbumu atjaunošana, bet arī ūdensvadu, elektroenerģijas tīklu un transporta tīklu atjaunošana. Jāveic atjaunošana un apsargāšana. Un, tāpat kā varbūt varētu uzskatīt, ka ne viss bija pareizi, ieejot Irākā, vēl lielāka kļūda būtu tagad no tās iziet ārā. Tas ir viens aspekts.

Otrs. Tā saucamā donoru konference Madridē jau nobalsoja par to, cik lielas summas katra valsts piešķirs šīs valsts atjaunošanai.

Un trešais, ko es gribu pateikt, ir tas, ka lēmums par karaspēka izvešanu jau ir pieņemts kā tāds. Ir konceptuālais lēmums, kā jūs zināt. Tātad jūnijā tiks nodota vara Pagaidu padomei, pēc tam - 2005.gada sākumā — tiks sarīkotas vēlēšanas un pakāpeniski tiks izvests ārā karaspēks. Tā ka tagad jau tas vairs nebūtu pareizi - runāt par to, ka mēs tur paliekam.

Es gribētu izmantot šo gadījumu un pateikt, ka jāpanāk, lai turpmāk neatkārtotos tādas kļūdas, jo nav neviena atbildīgā. Mums vairs nav ne tā ārlietu ministra, ne tā aizsardzības ministra, kuri turp nosūtīja pilnīgi nesagatavotus cilvēkus. Mēs redzējām, ka mūsu jaunais aizsardzības ministrs, tātad Tautas partijas izvirzītais ministrs, bija spiests turp braukt un ar savu dzīvību riskēt, lai paskatītos to, kas nav izdarīts. Un mēs redzējām, ka tur ir transportieri, kuriem ir bruņuvestes uzkārtas... un tā tālāk. Tātad, lai šādas kļūdas neatkārtotos, ir jāatjauno tas likums, kas bija, - likums par starptautiskajām operācijām. Tur bija teikts, ka Latvija piedalās starptautiskajās operācijās tikai pēc starptautisku organizāciju ANO vai NATO aicinājuma. (Nevis, kā tas ar Kristovska kunga iniciatīvu bija likumā iestrādāts, pēc vienas vai divu valstu aicinājuma!) Tātad mums ir vienkārši jāņem vērā tā mācība. Taču ir šī lieta jānoved līdz galam - šoreiz jau saskaņā ar ANO un Eiropas Savienības un Eiropas Parlamenta pieņemtajiem lēmumiem. Tā ka negrozīsim un nejauksim citiem galvu!

Un pēdējā piezīme. Tā kā es biju jau pagājušoreiz pieteicies runāt par procedūru, bet nebija iespējas, es tagad gribētu vienkārši pateikt pāris lietu Plinera kungam, kurš šeit arī daudz runā.

Tātad pirmā. Ja kādu aicina braukt uz Izraēlu, tas ir nevis antisemītisms, bet cionisms.

Otra. Es savā runā apzināti citēju Putina kunga un Krievijas rūpnieku asociācijas viceprezidenta Jurgena aicinājumu krievu bērniem braukt mācīties uz Krievijas skolām. Plinera kungs šeit atļāvās šos aicinājumus nosaukt par fašistiskiem. Tātad jūsu cienījamā prezidenta Putina pirmās prezidentūras laikā izteiktos aicinājumus jūs saucat par fašistiskiem.

Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītājs. Debates tiek slēgtas.

Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Balsojam par deputātu pieprasījumu ārlietu ministram Rihardam Pīkam. Lūdzu rezultātu! Par - 19, pret - 69, atturas - 2. Pieprasījums noraidīts.

Saeimas Prezidijs ir saņēmis vairākus deputātu iesniegumus par darba kārtības grozījumiem.

Dzintara Ābiķa, Silvas Goldes, Ulda Brieža un citu deputātu iesniegums. Minētie Saeimas deputāti lūdz izdarīt šādas izmaiņas 2004.gada 19.maija sēdes darba kārtībā: iekļaut darba kārtības pirmās sadaļas “Prezidija ziņojumi” daļā “Par iesniegtajiem priekšlikumiem” likumprojektu “Grozījumi Saeimas kārtības rullī”. Vai deputātiem ir iebildumi? Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par likumprojekta iekļaušanu darba kārtībā! Lūdzu rezultātu! Par - 58, pret - 15, atturas - 9. Likumprojekts ir iekļauts darba kārtībā.

Saeimas Prezidijs ir saņēmis Saeimas Juridiskās komisijas izskatīto likumprojektu “Grozījumi likumā “Par bāriņtiesām un pagasttiesām”” un nolēmis atbalstīt minētā likumprojekta virzīšanu uz izskatīšanu Saeimas sēdē pirmajā lasījumā, un lūdz to iekļaut darba kārtībā pēc darba kārtības 18.jautājuma. Vai ir iebildumi? Iebildumu nav.

Saeimas Prezidijs ir saņēmis Ārlietu komisijas priekšsēdētāja Arta Pabrika iesniegumu - lūgumu šodienas sēdes darba kārtībā iekļaut likumprojektu “Grozījumi likumā “Par Eiropas Padomes Konvenciju par bērnu tiesību piemērošanu””, likumprojektu “Grozījums likumā “Par Eiropas Konvenciju par bērnu adopciju””, likumprojektu “Grozījums likumā “Par Hāgas Konvenciju par jurisdikciju, piemērojamiem tiesību aktiem, atzīšanu, izpildi un sadarbību attiecībā uz vecāku atbildību un bērnu aizsardzības pasākumiem””, likumprojektu “Grozījumi likumā “Par Hāgas Konvenciju par starptautiskās bērnu nolaupīšanas civiltiesiskajiem aspektiem””, likumprojektu “Grozījums likumā “Par Hāgas 1961.gada 5.oktobra Konvenciju par iestāžu pilnvarām un tiesību aktiem, kas piemērojami attiecībā uz bērnu aizsardzību”” un likumprojektu “Grozījumi likumā “Par Hāgas Konvenciju par bērnu aizsardzību un sadarbību starpvalstu adopcijas jautājumos””. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Likumprojekti tiek iekļauti darba kārtībā.

Saeimas Prezidijs ir saņēmis Bērziņa, Māra Gulbja un citu deputātu iesniegumu - lūgumu 19. un 20.maija sēdes darba kārtībā kā pirmo iekļaut Saeimas lēmuma projektu: deputātus Māri Gulbi, Andri Bērziņu un Krišjāni Peteru ievēlēt NATO Parlamentārās Asamblejas Latvijas delegācijas sastāvā kā aizvietotājus un apstiprināt deputātu Aleksandru Kiršteinu par delegācijas vadītāju. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem nav iebildumu pret lēmuma projekta iekļaušanu.

Saeimas Prezidijs ir saņēmis deputātes Inas Druvietes iesniegumu: saskaņā ar Saeimas kārtības ruļļa 51.pantu Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisija lūdz izsludinātajā šā gada 19. un 20.maija sēdes darba kārtībā pārcelt darba kārtības 32.punkta - likumprojekta “Grozījumi Bērnu tiesību aizsardzības likumā” - izskatīšanu pēc darba kārtības 18.punkta. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav.

Sākam izskatīt darba kārtībā iekļautos jautājumus.

Lēmuma projekts: deputātus Māri Gulbi, Andri Bērziņu un Krišjāni Peteru ievēlēt NATO Parlamentārās Asamblejas Latvijas delegācijas sastāvā kā aizvietotājus un apstiprināt deputātu Aleksandru Kiršteinu par delegācijas vadītāju. Vai kādam no iesniedzējiem ir kas sakāms? Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par lēmuma projektu! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Balsojam par lēmuma projektu! Lūdzu_rezultātu! (Starpsaucieni.) Lūdzu rezultātu! Par - 75, pret - 1, atturas - 5. Lēmuma projekts pieņemts.

Likumprojekts “Grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā”. Saeimas Prezidijs ierosina šo likumprojektu nodot Juridiskajai komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav.

Likumprojekts “Grozījumi Administratīvi teritoriālās reformas likumā”. Saeimas Prezidijs ierosina šo likumprojektu nodot Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Likumprojekts nodots komisijai.

Likumprojekts “Grozījumi Apdrošināšanas sabiedrību un to uzraudzības likumā”. Saeimas Prezidijs ierosina nodot to Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Likumprojekts nodots komisijai.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījumi Seksuālās un reproduktīvās veselības likumā” nodot Sociālo un darba lietu komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Likumprojekts tiek nodots komisijai.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījumi Valsts darba inspekcijas likumā” nodot Sociālo un darba lietu komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Likumprojekts tiek nodots komisijai.

Saeimas Prezidijs ierosina deputātu Māra Grīnblata, Jāņa Straumes, Pētera Tabūna, Annas Seiles un Roberta Zīles iesniegto likumprojektu “Grozījumi Krimināllikumā” nodot Aizsardzības un iekšlietu komisijai un Juridiskajai komisijai un noteikt, ka Aizsardzības un iekšlietu komisija ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi? “Pret” runās deputāts Aleksejevs. Lūdzu!

A.Aleksejevs (politisko organizāciju apvienības “Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā” frakcija).

Godātie kolēģi! Pašas revolucionārākās Saeimas frakcijas iesniegtajā likumprojektā, bez šaubām, runa ir par sodiem. Līdz ar to frakcijas “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK priekšlikums atgādina Bībeli kaut vai ar to, ka Bībelē ir rakstīts: “Ja Dievs grib sodīt cilvēku, viņš atņem tam prātu!” Diemžēl ar minēto sodu var sodīt tikai tos, kuriem prāts ir, bet nevis tos, kuriem prātu aizstājusi nacionālpatriotiska nojauta.

Pāriesim tomēr pie atsevišķiem deputātiem nesaprotamās lietas juridiskās puses. Krimināllikumā pastāv daži panti, kas paredz sodu par dažāda veida aicinājumiem, un, proti, 77.pants - “Aicinājums uz agresīvu karu”, 81.pants - “Aicinājums vardarbīgi gāzt Latvijas Republikas valsts varu un vardarbīgi grozīt valsts iekārtu”, 82.pants - “Aicinājums likvidēt Latvijas Republikas valstisko neatkarību. Un 83.pants - “Aicinājums graut Latvijas Republikas teritoriālo vienotību”. Parastie sodi par visiem šiem aicinājumiem ir mazāki nekā termiņi, kurus piedāvā frakcija “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK; piemēram, par publisku aicinājumu likvidēt Latvijas Republikas valstisko neatkarību nolūkā iekļaut Latviju vienotā valstiskā veidojumā ar kādu citu valsti vai likvidēt to citādā veidā soda ar brīvības atņemšanu uz laiku līdz trim gadiem vai ar naudas sodu līdz 60 minimālajām mēnešalgām. Un arī par aicinājumu pāriet ielu tam neparedzētā vietā “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija piedāvā sodīt ar tādu pašu brīvības atņemšanas laiku, bet jau ar daudz lielāku naudas sodu - līdz 100 minimālajām mēnešalgām. Taču, ja šādu aicinājumu pusaudzis ir izteicis tādu pašu pusaudžu grupai, tad jau draud brīvības atņemšana uz laiku līdz pieciem gadiem. Tādējādi šie pseidopatrioti draudus valstiskajai neatkarībai vērtē daudz zemāk par draudiem, kas nāk no pusaudžu grupas, kuras dalībnieki ir publiski aicinājuši cits citu, piedodiet par izteicienu, apčurāt stabu kaut kur Čiekurkalnā.

Cienījamie kolēģi! Frakcijas “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK priekšlikums veido absolūti jaunu parādību pasaules likumdošanā, jo pirmo reizi tiek piedāvāts sodīt par aicinājumu daudz bargāk nekā par pašu nodarījumu. Par aicinājumu sods ir līdz pieciem gadiem, bet par pašu nodarījumu - līdz 15 diennaktīm. Tādu lietu nav izdomājuši pat mūsu amerikāņu draugi, kuri atsevišķos savas valsts štatos ir ieviesuši sodu par publisku pastaigāšanos ar krokodilu bez uzpurņa un saites.

Bez šaubām, mēs saprotam tos motīvus, pēc kuriem vadoties, tiek iesniegti šāda veida priekšlikumi. Un pirmām kārtām tās ir bailes. Tā ir savas bezspēcības atzīšana krievu skolēnu, bet pēdējā laikā arī viņu vecāku masu demonstrāciju priekšā. Tā ir sapratne, ka aparteīda valstij tuvojas gals.

Vai jūs nopietni domājat, ka ar saviem draudiem jūs varēsiet apturēt tautas masu kustību, izraidīt deputātu no sēžu zāles, liegt viņam uzstāties sešās sēdes pēc kārtas, iesēdināt viņu aiz restēm? Piemēram, Nelsons Mandela 30 gadus sekmīgi vadīja no cietuma Āfrikas Nacionālo kongresu, taču, arī kļūdams par savas valsts prezidentu, viņš nav sācis atriebties nesaprātīgajiem baltajiem cilvēkiem.

Es nedomāju, ka visi Saeimas deputāti vēlas izskatīties kā idioti, tāpēc aicinu nenodot šo likumprojektu komisijām.

Gribētos noslēgt savu uzstāšanos ar rindiņu no skolēnu himnas: “Mūs nevar salauzt un nevar iebiedēt!”

Paldies par uzmanību!

Sēdes vadītājs. Cienījamais deputāt Aleksejev! Vairāk vajag orientēties uz likumprojektu, kuru mēs izskatām, nevis runāt par skolēnu nemieriem! Paldies.

Nākamais debatēs runās Māris Grīnblats.

M.Grīnblats (frakcija “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK).

Godātie deputāti! Piedāvātie likuma grozījumi, protams, nav domāti pusaudžiem, kā minēja iepriekšējais runātājs, bet ir domāti pieaugušiem cilvēkiem, kuri uzvedas bezatbildīgi, uzskatot, ka viņiem ir gan tiesības, bet viņiem nav nekādu pienākumu ne pret valsti, ne pret likumu, un kuri arvien biežāk aicina ignorēt šo likumu, kā mēs to redzam attiecībā uz Izglītības likumu, bet mēs varam sagaidīt arī daudz ko citu.

Apvienība “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK tiešām piedāvā papildināt Krimināllikumu ar diviem pantiem, paredzot sodīt par publisku aicinājumu izdarīt administratīvi sodāmas darbības un par publisku aicinājumu izdarīt krimināli sodāmas darbības. Pastiprināta atbildība ir tādā gadījumā, ja šādas personas musina nepilngadīgus jauniešus, kuri pilnībā nevar novērtēt šāda nodarījuma sekas.

Tajā pašā laikā piedāvātajās sodu sankcijās ir pietiekami plaša amplitūda - no maziem līdz lieliem sodiem, un tā kā tiesu spriež nevis parlaments vai kāda parlamenta frakcija neatkarīgi no tā, vai tā atrodas labajā vai kreisajā flangā, bet tiesa, tad tiesa arī izvērtēs šādu pārkāpumu smagumu un sabiedrisko bīstamību. Deputātiem par šīm niansēm būs iespēja izteikties diskusijas laikā.

Mūsu grozījumu atbalstīšana palīdzētu valsts drošības iestādēm cīnīties pret šādām bezatbildīgām personām, kuras galvenokārt vairumā ir redzamas tieši to deputātu kreisajā flangā, kurus pārstāvēja iepriekšējais runātājs.

Paldies par uzmanību!

Sēdes vadītājs. Debates slēdzu. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu balsot par likumprojekta nodošanu komisijām! Lūdzu rezultātu! Par - 65, pret - 19, atturas - 2. Likumprojekts nodots komisijām.

Likumprojekts “Grozījumi Saeimas kārtības rullī”. Saeimas Prezidijs ierosina iesniegto likumprojektu “Grozījumi Saeimas kārtības rullī” nodot Juridiskajai komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi?

Lūdzu! Deputāts Dzintars Ābiķis.

Dz.Ābiķis (Tautas partijas frakcija).

Cienījamie kolēģi! Visiem valsts pilsoņiem ir jāievēro likumi, bet pirmām kārtām likumi būtu jāievēro mums pašiem - tautas priekšstāvjiem, un, ja Saeimas deputāts rupji pārkāpj likumu, tad, neapšaubāmi, deputāts par rupju likuma pārkāpumu ir jāsoda. Pretējā gadījumā mēs savu kolēģi izraidām no sešām sēdēm un piešķiram viņam bezalgas atvaļinājumu. Konkrēti Buzajeva gadījumā, viņam, iespējams, tiek dots brīvs laiks, lai viņš varētu dauzīties apkārt un musināt nepilngadīgos, lai viņi neapmeklē skolu un veic varbūt arī prettiesiskas darbības. Un šajā gadījumā es domāju, ka deputātam būtu jānes arī materiālā atbildība, un tā nepārprotami būtu laba mācība, jo mēs taču labi zinām, ka dažreiz tieši materiālā atbildība, tieši materiālas dabas sods ir tas, kas kādreiz cilvēku ved pie prāta.

Aicinu atbalstīt šo likumprojektu!

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Saeimas kārtības rullī” nodošanu komisijai! Lūdzu rezultātu! Par - 61, pret - 19, atturas - 6. Likumprojekts nodots komisijai.

Nākamais iesniegums. Deputāts Pēteris Simsons lūdz piešķirt viņam bezalgas atvaļinājumu 19. un 20.maijā. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! (Starpsauciens: “Noraidīt!”) Balsosim par bezalgas atvaļinājuma piešķiršanu deputātam Pēterim Simsonam! Lūdzu rezultātu! Par - 83, pret - nav, atturas - nav. Tātad Pēterim Simsonam ir piešķirts atvaļinājums.

Un tika saņemts iesniegums no deputāta Borisa Cileviča par atvaļinājuma piešķiršanu 13.maijā. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par atvaļinājuma piešķiršanu 13.maijā deputātam Cilevičam. Lūdzu rezultātu! Par - 82, pret - nav, atturas - 2.

Pirms izskatām nākamo darba kārtības jautājumu, daru jums zināmu, ka Saeimas Prezidijs ir saņēmis deputāta Aigara Kalvīša iesniegumu, kurā viņš informē, ka ar šo atsauc savu parakstu zem lēmuma projekta “Par deputāta Vjačeslava Stepaņenko ievēlēšanu NATO Parlamentārās Asamblejas Latvijas delegācijas sastāvā kā pamatdelegātu, par Aigara Kalvīša, Visvalža Skujiņa, Krišjāņa Petera ievēlēšanu NATO Parlamentārās Asamblejas Latvijas delegācijas sastāvā kā aizvietotājus...”. Līdz ar to iepriekšējais lēmuma projekts nav izskatāms.

Izskatīsim lēmuma projektu “Par Ingas Krigenas-Jurkānes atkārtotu iecelšanu par Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesas tiesnesi”.

Juridiskās komisijas vārdā - deputāts Mareks Segliņš.

M.Segliņš (Tautas partijas frakcija).

Godājamie kolēģi! Saeimas Juridiskā komisija ir izskatījusi lēmuma projektu “Par Ingas Krigenas-Jurkānes atkārtotu iecelšanu par Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesas tiesnesi” un atbalstījusi to. Lūdzu arī parlamentu atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par lēmuma projektu! Lūdzu rezultātu! Par - 76, pret - 1, atturas - 1. Lēmuma projekts pieņemts.

Lūdzu, ziņojiet par lēmuma projektu “Par Andreja Mihaļčenko atkārtotu iecelšanu par Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesas tiesnesi”.

M.Segliņš (Tautas partijas frakcija.).

Saeimas Juridiskā komisija ir izskatījusi lēmuma projektu “Par Andreja Mihaļčenko atkārtotu iecelšanu par Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesas tiesnesi” un atbalstījusi to.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par lēmuma projektu! Lūdzu rezultātu! Par - 78, pret - 1, atturas - 1. Lēmums pieņemts.

Skatīsim lēmuma projektu “Par Sanitas Vilciņas atkārtotu iecelšanu par Alūksnes rajona tiesas tiesnesi”.

M.Segliņš (Tautas partijas frakcija).

Saeimas Juridiskā komisija, izskatījusi lēmuma projektu “Par Sanitas Vilciņas atkārtotu iecelšanu par Alūksnes rajona tiesas tiesnesi”, ir atbalstījusi šo lēmuma projektu.

Lūdzu parlamentu atbalstīt šo lēmuma projektu!

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par šo lēmuma projektu! Lūdzu rezultātu! Par - 76, pret - nav, atturas - 2. Lēmums pieņemts.

Nākamais lēmuma projekts - “Par Ilzes Ošiņas iecelšanu par Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesas tiesnesi”.

M.Segliņš (Tautas partijas frakcija).

Juridiskā komisija ir izskatījusi lēmuma projektu “Par Ilzes Ošiņas iecelšanu par Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesas tiesnesi” un atbalstījusi šo lēmuma projektu.

Lūdzu parlamentu atbalstīt lēmuma projektu!

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par šo lēmuma projektu! Lūdzu rezultātu! Par - 80, pret un atturas - nav. Lēmums pieņemts.

Lēmuma projekts “Par Gata Štauera iecelšanu par Rīgas pilsētas Ziemeļu rajona tiesas tiesnesi”.

M.Segliņš (Tautas partijas frakcija).

Juridiskā komisija ir atbalstījusi lēmuma projektu “Par Gata Štauera iecelšanu par Rīgas pilsētas Ziemeļu rajona tiesas tiesnesi”.

Lūdzu Saeimas deputātus to atbalstīt!

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par šo lēmuma projektu! Lūdzu rezultātu! Par - 75, pret - nav, atturas - 1. Lēmums pieņemts.

Nākamais lēmuma projekts - “Par Saeimas deputātu Annas Seiles un Pētera Tabūna atsaukšanu no Parlamentārās izmeklēšanas komisijas Einara Repšes finansiālo darbību pārbaudei”. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par lēmuma projektu! Lūdzu rezultātu! Par - 71, pret - 7, neviens atturas. Lēmums pieņemts.

Lēmuma projekts “Par Saeimas deputāta Edgara Jaunupa atsaukšanu no Parlamentārās izmeklēšanas komisijas Einara Repšes finansiālo darbību pārbaudei”. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par lēmuma projektu! Lūdzu rezultātu! Par - 71, pret - 2, atturas - 1. Lēmums pieņemts.

Lēmuma projekts “Par Saeimas deputāta Jāņa Reira atsaukšanu no Parlamentārās izmeklēšanas komisijas Einara Repšes finansiālo darbību pārbaudei”. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par šo lēmuma projektu! Lūdzu rezultātu! Par - 75, pret - nav, atturas - 2. Lēmums pieņemts.

Nākamais ir likumprojekts “Grozījumi likumā “Par bāriņtiesām un pagasttiesām””.

Komisijas vārdā - deputāts Stepaņenko. Lūdzu!

V.Stepaņenko (Latvijas Pirmās partijas frakcija).

Cienījamie deputāti! Juridiskā komisija izskatīja likumprojektu Nr.796, un tās lēmums bija pozitīvs. Piedāvājam balsot par likumprojektu pirmajā lasījumā, bet pirms tam lūdzu nobalsot arī par tā steidzamību.

Sēdes vadītājs. Vai deputātiem ir iebildumi, ka mēs balsojam par steidzamību? Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par likumprojekta izskatīšanu steidzamā kārtā! Lūdzu rezultātu! Par - 67, pret - nav, atturas - 1.

V.Stepaņenko. Tātad lūdzu deputātus nobalsot par likumprojekta pieņemšanu pirmajā lasījumā!

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par likumprojekta pieņemšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu rezultātu! Par - 76, pret un atturas - nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā pieņemts.

Lūdzu, par priekšlikumu iesniegšanas termiņu!

V.Stepaņenko. Ja deputātiem nav iebildumu, aicinu pieņemt šo likumprojektu arī otrajā, galīgajā, lasījumā!

Sēdes vadītājs. Vai deputātiem ir iebildumi, ka mēs šodien izskatām likumprojektu arī otrajā lasījumā? Deputātiem iebildumu nav. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Balsosim par likumprojekta pieņemšanu otrajā lasījumā! Lūdzu rezultātu! Par - 82, pret un atturas - nav. Likumprojekts pieņemts.

Nākamais likumprojekts - “Grozījumi Alkoholisko dzērienu aprites likumā”.

Komisijas vārdā - deputāts Jaundžeikars. Lūdzu!

Dz.Jaundžeikars (Latvijas Pirmās partijas frakcija).

Cienījamie deputāti! Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija izskatīja deputātu grupas iesniegto likumprojektu “Grozījumi Alkoholisko dzērienu aprites likumā”. Komisija šo likumprojektu neatbalstīja, bet atbilstoši 85.panta pirmajai daļai izstrādāja alternatīvu likumprojektu.

Vispirms komisija lūdz atzīt šo likumprojektu par steidzamu.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par likumprojekta izskatīšanu kā steidzamu!

Dz.Jaundžeikars. ... Alternatīvo likumprojektu!

Sēdes vadītājs. Lūdzu rezultātu! Par - 42. Nav kvoruma.

Atkārtosim balsojumu! 49 - arī nav...

Dz.Jaundžeikars. Pirmais ir deputātu grupas iesniegtais likumprojekts “Grozījumi Alkoholisko dzērienu aprites likumā”. Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija to neatbalstīja, bet ir izstrādājusi alternatīvu likumprojektu “Grozījumi Alkoholisko dzērienu aprites likumā”, kuru komisija atbalsta.

Un vispirms aicinu atzīt tā steidzamību.

Sēdes vadītājs. Tā kā mēs ierosinājām likumprojektu izskatīt steidzamības kārtībā, ir jāatkārto balsojums par tā steidzamību. Lūdzu zvanu! (Zālē troksnis.) Balsošanas režīmu! Balsosim par likumprojekta izskatīšanu steidzamības kārtībā! Lūdzu rezultātu! Par - 58, pret - 3, atturas - nav. Likumprojekts tiks izskatīts kā steidzams.

Tālāk. Vispirms vajadzētu balsot par likumprojektu “Grozījumi Alkoholisko dzērienu aprites likumā”, ko ir iesnieguši deputāti, pirmajā lasījumā. Tā kā ir bijusi noteikta steidzamība, tad būtu vajadzīgi ļoti daudzi paraksti... Tātad mums ir jābalso par pirmo jautājumu. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par likumprojektu “Grozījumi Alkoholisko dzērienu aprites likumā”, ko iesnieguši deputāti! Lūdzu rezultātu! Par - 6, pret - 19, atturas - 62. Ir noraidīts.

Nākamais ir alternatīvais likumprojekts “Grozījumi Alkoholisko dzērienu aprites likumā”.

Lūdzu, komisijas vārdā!

Dz.Jaundžeikars. Lūdzu atbalstīt šo likumprojektu un pieņemt to pirmajā lasījumā!

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par likumprojektu “Grozījumi Alkoholisko dzērienu aprites likumā” pirmajā lasījumā! Lūdzu rezultātu! Par - 83, pret un atturas - nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā pieņemts.

Priekšlikumu iesniegšanas termiņš?

Dz.Jaundžeikars. Līdz 21.maijam.

Sēdes vadītājs. Citu priekšlikumu nav.

Dz.Jaundžeikars. Un izskatīšanas laiks otrajā lasījumā - 27.maijā.

Sēdes vadītājs. Tātad priekšlikumu iesniegšanas termiņš - 21.maijs, izskatīšana - 27.maijā.

Dz.Jaundžeikars. Jā.

Sēdes vadītājs. Paldies.

Saeimas Prezidijs ir saņēmis deputātu Leopolda Ozoliņa, Jāņa Strazdiņa un citu iesniegumu ar šādu tekstu: “14.maija Saeimas sēdes darba kārtībā bija paredzēts izskatīt likumprojektu “Grozījumi likumā “Par bijušās Valsts drošības komitejas dokumentu saglabāšanu, izmantošanu un personu sadarbības fakta ar VDK konstatēšanu””. Saeimas sēde pēkšņi tika pārtraukta, un minētā jautājuma izskatīšana tika pārcelta uz sēdes turpinājumu 19.maijā. Lai aizstāvētu savus Juridiskajā komisijā iesniegtos likuma grozījumus, deputāts Leopolds Ozoliņš bija sagatavojis uzstāšanos. Diemžēl 19.maijā Leopolds Ozoliņš vēl nebūs atgriezies no komandējuma uz Maķedoniju un nevarēs piedalīties 19.maija Saeimas sēdē. Lūdzam pārcelt likumprojekta izskatīšanu no 19.maija sēdes uz kārtējo sēdi 20.maijā.”

Lūgums deputātiem par šo jautājumu balsot, ka mēs pārceļam šā likumprojekta izskatīšanu uz 20.maiju. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par šā likumprojekta izskatīšanas pārcelšanu uz 20.maiju! Lūdzu rezultātu! Par - 17, pret - 47, atturas - 17. Priekšlikums ir noraidīts un tiks izskatīts šodien.

Likumprojekts “Grozījumi Bērnu tiesību aizsardzības likumā”.

Komisijas vārdā - deputāte Ina Druviete. Lūdzu!

I.Druviete (frakcija “Jaunais laiks”).

Cienījamie deputāti! Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisija ir iepazinusies ar sagatavotajiem grozījumiem un lūdz šo likumprojektu atzīt par steidzamu.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par likumprojekta izskatīšanu steidzamības kārtā! Lūdzu rezultātu! Par - 77, pret - 4, neviens neatturas. Likumprojektam ir piešķirta steidzamība.

I.Druviete. Lūdzu atbalstīt šo likumprojektu pirmajā lasījumā!

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par likumprojektu! Lūdzu rezultātu! Par - 82, pret un atturas - nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā izskatīts.

Kāds būs priekšlikumu iesniegšanas termiņš?

I.Druviete. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš - šā gada 19.maijs, pulksten 18.00. Likumprojekta izskatīšana otrajā lasījumā - 20.maijā.

Sēdes vadītājs. Vai ir kādi citi priekšlikumi? Citu priekšlikumu nav. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš - 19.maijs, līdz pulksten 18.00. Likumprojekta izskatīšana - 20.maijā.

Nākamais likumprojekts - “Grozījumi likumā “Par bijušās Valsts drošības komitejas dokumentu saglabāšanu, izmantošanu un personu sadarbības fakta ar VDK konstatēšanu””.

Juridiskās komisijas vārdā - Mareks Segliņš.

M.Segliņš (Tautas partijas frakcija).

Godājamie kolēģi! Juridiskā komisija ir izskatījusi četrus iesniegtos priekšlikumus.

1.priekšlikumu Juridiskā komisija nav atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Deputātiem nav iebildumu pret komisijas viedokli. (Starpsauciens: “Jābalso!”) Jābalso? Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par 1.priekšlikumu! Lūdzu rezultātu! Par - 44, pret - 1, atturas - 36. Priekšlikums pieņemts.

M.Segliņš. 2.priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

M.Segliņš. 3.priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Atklājam debates. Debatēs pieteicies deputāts Valērijs Agešins. Lūdzu!

V.Agešins (Tautas saskaņas partijas frakcija).

Labdien, cienījamie kolēģi! Šodien man gribētos izteikties par 3. - deputāta Ozoliņa priekšlikumu, kas ir saistīts ar 17.pantu.

Pēc maniem novērojumiem, Valsts drošības komitejas kartotēka, kas tautas valodā tiek saukta par čekas maisiem, kā staipāma un ilgi lietota košļājamā gumija kalpojusi par nodarbes objektu ikvienai Saeimai pēc Latvijas neatkarības atjaunošanas, un pašreizējais parlaments nav izņēmums.

Esmu ievērojis, ka pēdējos gados čekas maisi tiek vilkti dienasgaismā visbiežāk tajās reizēs, kad nepieciešams amortizēt kādu jutīgu sociālu problēmu. Un tā tas ir arī šoreiz - ir iegadījies tā, ka lielai sabiedrības daļai prātu šobrīd satrauc cenu kāpums. Taču var jau arī būt, ka tā ir tikai tāda apstākļu sakritība.

Toties nevienam - pavisam droši varu teikt, ka nevienam! - tā arī nav izdevies sadakterēt šo Ahilleja papēdi. Pagātnes rēgs turpina vilkties līdzi, ļaujot tautas kalpiem nodarboties ar dažādām politiskām spekulācijām, un tas arī čakli tiek darīts.

Jo šajos gados taču sabiedrībai ne reizi nav bijis lemts apjaust, kas tad ir šie čekas maisi. Politiķi allaž ļāvuši dominēt emocijām, viņi tā arī nav ļāvuši apjaust problēmas būtību un neveic izvērstu analīzi jautājumā par to, kas mainīsies vai nemainīsies, ja kartotēka tiks publiskota.

Saeima atkal meta līkločus, lemjot, ka ar VDK saistītās personas nevarēs arī nākamajos desmit gados tikt ievēlētas nedz pašvaldībās, nedz parlamentā, nedz arī strādāt svarīgās valsts institūcijās.

Diemžēl kārtējo reizi šis jautājums nevis tika izskatīts pēc būtības, bet kļuva par atsevišķu politiķu publiskas eksponēšanās reizi.

Nu, daži labējie politiķi Saeimas komisijās atkal cenšas piebļaut ja ne Eiropu, tad vismaz Rīgu ar saukļiem par to, kādus nopietnus draudus valsts drošībai var radīt bijušie čekisti.

Manuprāt, notikušais tikai vēlreiz parāda, ka dažiem politiķiem Saeimā joprojām pietrūkst prasmes un vēlmes tikt galā ar pagātnes sāpīgākajām problēmām. Un ka regulārās domu apmaiņas, kas jau sen robežojas ar farsu, par saldu mušpapīru vairs kalpo tikai lētticīgākajai vēlētāju daļai, kamēr vairākums pievērš arvien mazāk uzmanības šiem emociju uzplūdiem.

Tieši tāpēc noilguma termiņa pagarināšana līdz 20 gadiem nav mums pieņemama pēc būtības. Mums jāskatās uz nākotni, nevis uz pagātni. Taču daži te atkal grib spriest par skeletu, nevis par dzīvu organismu. Ļoti šaubos, ka likumā noteiktie ierobežojumi ir, pirmkārt, attaisnojami ar leģitīmu mērķi un, otrkārt, nepieciešami demokrātiskā sabiedrībā, it īpaši tieši tagad, kad mēs jau esam Eiropas Savienības un NATO dalībvalsts.

Atļaušos kolēģiem atgādināt vienu svarīgu secinājumu no Satversmes tiesas 2000.gada 30.augusta sprieduma: “Likumdevējam, periodiski izvērtējot attiecīgo politisko situāciju valstī un ierobežojumu nepieciešamību un pamatotību, būtu jālemj par ierobežojumu termiņa noteikšanu apstrīdētajās normās, jo šādi pasīvo vēlēšanu tiesību ierobežojumi var pastāvēt tikai noteiktu laiku.”

Mēs uzskatām, ka likuma 17.pantam ir tikai viens mērķis - ierobežot konkrētiem cilvēkiem tiesības kandidēt gan pašvaldību, gan Saeimas vēlēšanās. Tiesiska pamata tam vairs nav. Un apsverams būtu jautājums par to, ka var kāds vērsties Satversmes tiesā un tur uzvarēt.

Lūdzu neatbalstīt šo likumprojektu kopumā!

Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītājs. Deputāts Paulis Kļaviņš.

P.Kļaviņš (frakcija “Jaunais laiks”).

Cienījamais Prezidij! Godājamie kolēģi! Šī lieta nu ir mazliet sarežģīta, tomēr jautājums ir tāds, par kuru mums vajadzētu skaidri zināt, ar ko te ir darīšana. Redzat, čekas maisi... tie cilvēki, kas padomju režīma laikā ir, tā sakot, bijuši iesaistīti dienestā, lai ziņotu par saviem līdzcilvēkiem... tur var būt ļoti dažādi likteņi un dažāda prakse bijusi. Stāvoklis ir tāds, ka mūsu valstī nav dokumentu par to, ko šie kartotēkā uzskaitītie ziņotāji jeb aģenti ir darījuši vai nav darījuši. Nav! Tātad... Taču tie dokumenti nav nekur pazuduši, nav sadedzināti, piemēram. Dokumenti ir aizvesti tālu projām, viņpus Maskavas novietoti un ir Krievijas drošības dienestu rīcībā.

Kas no tā izriet? Starp tiem, kas ir šinī sarakstā, kartotēkā, var būt ļoti normāli, godīgi cilvēki, kuriem tiešām ar nodevību nav nekāda sakara. Piemēram, tie ir zinātnieki, kas ir braukuši uz zinātniskām konferencēm. Protams, ir viņiem bijis šādā vai tādā veidā jāatskaitās par to, kas tajā konferencē noticis, kur viņi dzīvojuši un tā tālāk. Nekas ļauns. Tur var būt pat varoņi starp šiem kartotēkā pieminētajiem. Taču tur var būt arī cilvēki ar ļoti smagiem noziegumiem, kuru dēļ citi ir dabūjuši ciest daudzus gadus izsūtījumā. Arī tādi tur var būt. Taču mēs nezinām - un neviens neatklās mums to kartotēku, respektīvi, dokumentus, izstrādes lietas -, ko aģenti īstenībā darījuši. Krievija nedod... Kaut gan mums būtu tiesības uz šiem dokumentiem, Krievija tos neizdod!

Un rodas šāds stāvoklis. Cilvēks, kurš ir lielu pārkāpumu izdarījis, var kļūt un var būt mūsu laikā, tikmēr, kamēr viņš dzīvo, tā sauktais “ietekmes aģents”. Viņš neko nedara, viņam nekas nav jādara. Bet, ja viņš atrodas zināmā pozīcijā valsts darbā, tad viņa rīcība ir, tā teikt, piesieta, ieķīlāta. Viņš nevar darīt to, ko viņš varbūt labprāt gribētu. Pietiek ar vienu telefona zvanu! Viņam pasaka: “Tu, Jāzep, atceries savu pagātni un rīkojies tā! Vai nu rīkojies, vai nerīkojies...” Viņš ir ietekmējams un vadāms, lai viņa grēkus neatklātu tie, kuru rīcībā viņi ir. Lūk, kas par lietu! Tas ir izņēmuma stāvoklis. Tas nav tāpat kā, piemēram, ar partijas biedriem, kaut arī tie bija augsta līmeņa KP biedri. Viņu funkcija bija redzama, zināma. Un skaidrs - ja šie cilvēki visi, tā teikt, ietu cauri zināmai atklāsmei un paši izstāstītu savus grēkus, tad jau varētu spriest, kādā amatā viņi var strādāt vai nevar. Taču tieši tāpēc, ka noslēpums paliek - noslēpums, kuru neviens nevar atklāt! -, zināms personu loks var palikt tanī ietekmes sfērā, viņš ir ietekmējams. Un tas varētu tiešām nākt par sliktu valsts drošībai. Un, tā kā šeit jau nav vispārēja aizlieguma strādāt jebkādā arodā, te varētu būt runa tikai par zināmu arodu noliegumu šiem cilvēkiem.

Tā ka neko nevaram darīt. Apstākļi ir tādi, ka jāpatur spēkā nepielaišana pie zināma līmeņa darba - valsts darba. Taču, no otras puses, šīs kartotēkas publicēšana nodarītu vairāk ļaunuma nekā labuma, jo neviens nevarētu neko pierādīt - ne “par”, ne “pret” - un mēs tikai šķeltos vēl vairāk. Cits citu varētu lamāt, cits citu varētu zākāt. Šāda publicēšana neko labu nedotu. Piemēram, Vācijā, kur ir šo aģentu darbība atklāta daudz lielākā mērā nekā pie mums, nav vispārējai atklātībai nodots šo cilvēku...

Sēdes vadītājs. Deputāta kungs, jūsu uzstāšanās laiks ir beidzies!

P.Kļaviņš. ... šo cilvēku saraksts. Tikai tie, kas ir cietuši, var iegūt tiesības zināt, kas par cietušo ir kaut ko ziņojis, bet pārējiem nav tiesību pieprasīt sarakstu jeb, par kādu interesējoties, noskaidrot, vai, teiksim, tas un tas ir sarakstā vai nav sarakstā. Uz tādu jautājumu Vācijā atbildi nedod attiecīgā pārvalde, un tur tas ir ļoti...

Sēdes vadītājs. Deputāt Kļaviņ, uzstāšanās laiks ir beidzies!

P.Kļaviņš. ... korekti regulēts.

Sēdes vadītājs. Paldies.

Saeimas Prezidijs ir saņēmis piecu deputātu - parakstītu: Kampara, Jaunupa, Druvietes, Repšes un Šadurska - iesniegumu: “Lūdzam izsludināt pārtraukumu Saeimas sēdē uz 15 minūtēm.”

Viens var runāt “par”, viens - “pret”. (Zālē troksnis.) Neviens nerunā ne “par”, ne “pret”. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Balsosim par deputātu iesniegto priekšlikumu - par pārtraukumu uz 15 minūtēm! Lūdzu rezultātu! Par - 41, pret - 43, atturas - 4. Priekšlikums nav pieņemts.

Turpināsim debates! Deputāts Arvīds Ulme.

A.Ulme (Zaļo un zemnieku savienības frakcija).

Cienījamo sēdes vadītāj! Cienījamie deputāti! Es šodien runāšu ne tik daudz kā pēdējais čekists, bet kā Augstākās padomes deputāts, kas es biju tajā laikā, kad tika pieņemts šis likums un tika noteikts šis termiņš - 10 gadi. Jau tajā laikā līdzīga situācija bija Lietuvai, Igaunijai un citām postpadomju valstīm. Toreiz vēl domājām, ka tie 10 gadi jau nu gan ir pārpārēm ilgs laiks, lai šo sabiedrību konsolidētu. Šodien mēs likumprojektā redzam, ka vajadzētu vēl pēc 20 gadiem... vēl palielināt šo, latviski sakot, šļuru, jo tās ovācijas, kas notiek ap šiem čekas maisiem, jau nu gan ir - es domāju, ka ir, - sabiedrībai jau sen “piegriezušās”.

Cienījamie deputāti! Pirmais un galvenais, ko es gribu teikt un ko es atkārtoju dienu no dienas, ir tas, ka šie saraksti nav atgūti kaut kādā bruņotā iebrukumā čekā un atņemti viņiem pa ceļam, izsūtot uz Maskavu, un tā tālāk. Es biju tieši tajā laikā deputāts, un mēs staigājām starp Drošības komiteju, to Stabu ielas kantori tukšo, un Augstāko padomi... un tad tur šie maisi bija, kā saka, nolikti mums labi pieejamā un redzamā vietā.

Pirmkārt, es ļoti brīnos par to elementāro lūgumu, ko jau izteica iepriekš, kad tika šis likumprojekts apspriests, - ka šai komisijai, kas šo likumprojektu šeit izskata, vajadzētu pieaicināt, piemēram, no Satversmes aizsardzības biroja... pieaicināt bijušos VDK ģenerāļus un ekspertus un tad paprasīt, kā varēja gadīties, ka tāda organizācija kā čeka var tik mierīgi atstāt savu aģentu sarakstus.

Un vēl jau ir arī tas absurds, ka daļu no aģentu sarakstiem, vienu daļu, viņi kaut kā paspējuši aizvest un noglabāt, bet viena daļa ir it kā tur nejauši palikusi. Un tas taču visiem šobrīd ir skaidrs. Tur nav jābūt kaut kādiem dižiem ekspertiem, bet visiem ir skaidrs, ka tas sarakstiņš ir atstāts speciāli - ar speciālu un vienu nolūku, un šis nolūks tiek arī... un šīs sekas mēs redzam diendienā. Lietuva piedzīvoja, ka tā zaudēja vienu no brīnišķīgākajām savām politiķēm - Kazimiru Prunskieni, kad parādījās šīs kartiņas. Vai mums nepietiek ar Andrejevu un tā tālāk? Mēs vēl un vēl... vēl 20 gadus šito ārprātu turpināsim, labi zinot, ka īstā kartotēka nekādā gadījumā netika atstāta.

Tas ir elementāri saprotams! Nu tad kāpēc par šitādu pasviestu kartotēku mēs tagad likumā gribam rakstīt? Kāpēc nav atdalīti tie, kuri ir ārpus kartotēkas? Var būt, ka te ir tā doma, ka ir čekas štata darbinieki, kas nav mums nekādos čekas maisos, bet ka ir konkrēts saraksts: konspiratīvo dzīvokļu turētāji, rezidenti un tie, par kuriem ir zināms, ka viņi nav “maisos”, bet tas ir viņu darba grāmatiņās rakstīts? Tad kāpēc viņus neatdala no šiem konkrēti atrastajiem “maisos”?

Skaidrs ir viens, ko es gribētu tiešām aicināt - balsot pret šo priekšlikumu no tā viedokļa, ka tiešām ir jāizbeidz šī ņemšanās ar šo “maisu”... ar čekas sarakstu. Ir jāizbeidz! Ja tā būtu patiesība, tad varbūt pa šiem 10 gadiem... Vai kāds no šā likumprojekta iesniedzējiem var pateikt, vai tiešām ir kāds čekists atklāts, atverot izskatot šos “maisus”? Vai mēs pēkšņi esam secinājuši, ka ir bijis kāds šausmīgs ziņotājs, kas visu laiku ir drausmīgi ziņojis un ka te nu, lūk, viņš ir? Un tas tad liecinātu, ka “maisos” tiešām atrodas mūsu sabiedrībai bīstami cilvēki. Nav!

Bet es zinu tikai to, ka “maisos” ir atrodami Vides aizsardzības kluba 1987., 1988., 1989.gada valdes domnieki un aktīvisti, ka viņi tur ir - jā. Mēs satiekamies diendienā, bet viņi tur ir. Tad iznāk tā, ka tie, kuri pirms atmodas... pirms pirmsatmodas...

Sēdes vadītājs. Deputāt Ulme, jūsu debašu laiks ir beidzies!

A.Ulme. ... ka viņi tur kaut kādos sarakstos ir, bet tie, kuri patiešām būtu kaut ko izdarījuši - to nav. Un vajadzētu beidzot tiešām tiesāt cilvēkus par viņu darbiem. Un, ja kāds kaut ko ir nodevis vai kaut kam ir noziņojis un pāri nodarījis, tad to arī vajadzētu tiesāt pēc visiem attiecīgajiem likumiem un izbeigt, un balsot pret šo.

Sēdes vadītājs. Nākamais debatēs deputāts Aleksandrs Kiršteins.

A.Kiršteins (Tautas partijas frakcija).

Godājamie deputāti! Tikai dažas piezīmes.

Pirmais. Es gribētu nedaudz oponēt Kļaviņa kungam. Katrs ierēdnis, kurš var būt ietekmējams, var brīvprātīgi uzrakstīt to, kur viņš ir darbojies, un nekāda ietekme viņam no tā nebūs.

Bet nu par 20 gadiem un par kartotēkas publicēšanu. Es īsti negribētu piekrist Ulmes kungam. Es redzu četrus precīzus iemeslus, kāpēc nevar aizliegt cilvēkiem saņemt informāciju. Pirmais - mums zem visa tā ir jāpavelk svītra. Tieši otrādi! Gadu pēc šādas kartotēkas publicēšanas kaut vai “Valdības Vēstnesī” - es gan nezinu, kādā veidā tas tiks regulēts, - tā zaudēs, es domāju, 90% no savas vērtības. Ja tā joprojām paliks nepublicēta, tad nākamgad atkal ar to spekulēs pēc jaunām Saeimas vēlēšanām, atkal būs spēki, kas to darīs, un tā tālāk. Un tā mēs vilksim 20 gadus šo jautājumu.

Otrs. Motīvs: “Daudzi tur nav ierakstīti, tāpēc, ziniet, mēs to nedrīkstam darīt, jo daudzi kļūdas dēļ tur ir.” Es nedomāju, ka daudzi tur ir kļūdas dēļ. Es nezinu par Vides aizsardzības klubu, Ulmes kungs, bet tie daži no LNNK, kas tur bija... Viņi paši gāja un uzzināja pirms vēlēšanām, un diemžēl bija spiesti atzīties, ka viņi tiešām tur arī ir. Neko briesmīgu viņi nebija izdarījuši, bet viņi tur bija, un kļūdas tur nebija nekādas, tāpēc pamatot ar to, ka dažu tur nav... Ziniet, tad jau mēs vispār nevienu aģentu nevaram nosaukt, tāpēc ka nākamgad varbūt te būs savervēts kāds ķīniešu aģents, pēc tam varbūt būs vēl kādas citas valsts aģents, un tāpēc teikt, ka mēs nevienu un neko nedrīkstam publicēt, jo, ziniet, nāks atkal klāt... Nekas jau nav perfekts!

Trešais - preses brīvība. Dāmas un kungi! Nav sabiedrībā tādas informācijas, kas nevarētu būt pieejama, ja tā nav saistīta ar cilvēka personīgo veselības stāvokli.

Tagad par morāles jautājumiem.

Redziet, ja tiesnesis iedzer un iebrauc stabā, vai tad jums nemaz nav žēl viņa daudzo radu, ja šo tiesnesi izvazā pa avīzēm? Viņa bērni iet skolā... Ja jau jūs esat tik kristālaizvainojami, tad iesniedziet šeit priekšlikumu, ka ne par viena cilvēka jeb amatpersonas personīgajiem grēkiem nevar būt nekādas publiskas informācijas. Viņiem visiem taču ir radinieki! Kāpēc tad visas avīzes ir pilnas ar ziņām par katru, kurš ir kaut ko izdarījis? Cieš viņa radi, cieš viņa bērni! Demokrātiskā sabiedrībā ir jābūt vienādam principam, Ulmes kungs! Nav neviena iemesla, kāpēc vajadzētu aizliegt. Un vai tad mēs aizliegsim citam Latvijas pilsonim...? Mēs neesam nekādi aizliedzēji vai atļāvēji.

Ir pieņemtas starptautiskas normas par cilvēku personīgo stāvokli vai varbūt par kaut kādu ļoti lielu valsts noslēpumu. Nu tad ievērosim tās! Ko mēs te nākam un aģitējam par to, ka mēs atkal aizliegsim kādam ar kaut ko iepazīties? Ja šāds saraksts ir un ja kāds ar to grib iepazīties, tad lai viņš iepazīstas! Es neredzu tur nekādas milzīgas problēmas.

Un pēdējais. Es domāju par 20 gadiem, par morālo pieeju šim jautājumam. Vai Latvija ir atrisinājusi visus ar okupāciju saistītos jautājumus? Vai Krievija ir atzinusi šeit okupācijas, teiksim, faktu kā tādu? Vai Latvija nav pilna ar ienaidniekiem? Vai jūs nelasāt avīzēs aicinājumus? Tāds Briskins nesen rakstīja avīzē “Čas”, ka šī valsts ir jāsagrauj, ka nodokļi tai nav jāmaksā. Un tā tālāk, un tā tālāk.

Ja tādā situācijā mēs dzīvojam, ja šie jautājumi vēl nav atrisināti, tad morāli vēl vismaz desmit gadiem ir jāpaiet, es uzskatu... Tā ka nekā briesmīga saistībā ar šiem 20 gadiem nav.

Līdz ar to es domāju, ka mēs varam atbalstīt šos 20 gadus, bet par publicēšanu vispār ir smieklīgi runāt, kāpēc mēs kādam kaut ko aizliegsim.

Paldies par uzmanību!

Sēdes vadītājs. Pirms turpinām debates, daru jums zināmu, ka Saeimas Prezidijs ir saņēmis vairāku deputātu Antas Rugātes, Jura Dalbiņa, Silvas Goldes un citu iesniegumu: “Lūdzam turpināt Saeimas sēdi, līdz tiek izskatīts likumprojekts “Grozījumi likumā “Par bijušās Valsts drošības komitejas dokumentu saglabāšanu, izmantošanu un personu sadarbības fakta ar VDK konstatēšanu”.” Vai deputātiem ir iebildumi? Ir. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par sēdes turpināšanu! Lūdzu rezultātu! Par - 66, pret - 12, atturas - 3. Sēdes darbs tiek turpināts.

Nākamā debatēs deputāte Seile.

A.Seile (frakcija “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK).

Godātie deputāti! Aleksandrs Kiršteins sāka runāt jau par 4.priekšlikumu - par to, vai VDK dokumenti ir izmantojami un publicējami bez ierobežojumiem. Bet mēs vēl joprojām apspriežam 3.priekšlikumu.

Noklausoties Arvīda Ulmes uzstāšanos, es gribētu teikt, ka šajā 3.priekšlikumā par sadarbības fakta konstatēšanu nav minēts ne vārds “maiss”, ne “kartotēka”. Šeit ir runāts par sadarbības fakta konstatēšanu. Sadarbības faktu ar VDK var konstatēt arī tiesas ceļā, kā tas jau daudzkārt ir noticis.

Iespējams, ka varētu būt arī šāds noilguma termiņš, kuru noteiktu vēl uz 20 gadiem, ja tiks pieņemts tā saucamais Lustrācijas likums, kuru jau vairākkārt Saeimā ir virzījusi frakcija “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK, taču Saeima vēl nekad nav izšķīrusies par šā likuma pieņemšanu, jo šajā likumā, manuprāt, bija ļoti rūpīgi izanalizētas dažādas situācijas un cilvēkam bija dotas tiesības brīvi paziņot par savu sadarbību ar VDK. Un tad viņš varētu tikt apžēlots un viņa vārds varbūt netiktu izpausts plašākai sabiedrībai, ja viņš būtu nožēlojis savu darbību.

Un tāpēc augsti slavējama ir Andrejeva kunga rīcība, kurš atzina šo savu sadarbības faktu. Un vai kāds visā Latvijā viņu par to nosoda? Viņa nodarījums, protams, ir mazs, jo viņš nav iznīcinājis nevienu cilvēku, nav nodevis nevienu cilvēku, bet kartotēkā viņš ir bijis. Viņš to ir atzinis, un tas ir pareizi.

Tāpēc es atbalstu deputāta Ozoliņa priekšlikumu, kurš paredz tikai to, ka sadarbības fakta konstatēšanai nav noilguma, un es aicinu arī pārējos Saeimas deputātus balsot “par” šo. Protams, varētu tikt sagatavots arī vēl joprojām nepabeigtais Lustrācijas likums, bet tas ir mūsu nākamais darbiņš.

Paldies par uzmanību!

Sēdes vadītājs. Debates tiek slēgtas. Vai komisijas vārdā ir kas sakāms? Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par Leopolda Ozoliņa 3.priekšlikumu! Lūdzu rezultātu! Par - 35, pret - 42, atturas - 6. Priekšlikums nav pieņemts.

M.Segliņš. 4.priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Atklājam debates.

Debatēs Juris Sokolovskis. Lūdzu!

J.Sokolovskis (politisko organizāciju apvienības “Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā” frakcija).

Godātie kolēģi! Principā visiem jau ir apnicis, ka katru gadu kāda politiskā partija nāk klajā ar iniciatīvu kārtējo reizi atvērt šos čekas maisus.

Principā mums ir trīs rīcības varianti.

Pirmais variants - slēgt šos čekas maisus un aizmirst uz mūžīgiem laikiem vai noteikt kādu termiņu, piemēram, 50 gadus, un pēc šiem 50 gadiem šos “maisus” publiskot.

Otrais variants - tomēr pieņemt lēmumu un šos datus publiskot jau tagad.

Trešais variants, ko izmantoja tātad iepriekšējās Saeimas un visi pārējie, - stiept garumā un neteikt ne “jā”, ne “nē”.

Principā es atbalstu gan pirmo, gan otro variantu. Šoreiz deputāts Ozoliņš piedāvā publiskot VDK dokumentus bez ierobežojumiem. Es domāju, ka šis priekšlikums ir atbalstāms, jo tas beidzot pieliktu punktu šai ilgajai vēsturei.

Paldies! Aicinu atbalstīt!

Sēdes vadītājs. Deputāts Artis Pabriks.

A.Pabriks (Tautas partijas frakcija).

Dāmas un kungi! Tautas partijas frakcija ir pieņēmusi lēmumu atbalstīt čekas maisu atvēršanu. Mēs uzskatām tāpat, kā vēsta uzraksts Lestenes Latviešu leģionāru kapos: “Mēs gaidām taisnības augšāmcelšanos.” Mēs zinām, ka šo maisu atvēršana nedos pilnīgu skaidrību, tomēr uzskatām, ka tie ir jāatver pašreiz. Nav vairs ko kavēties! Jo patiesībā jau šī dilemma ir starp izšķiršanās divām lietām: vai nu mēs tos atveram tūlīt, vai arī tos neatveram nekad un vienkārši sadedzinām. Mēs zinām, ka pilnīgu taisnību mēs šeit šā vai tā neiegūsim, bet, manuprāt, ir pienācis pēdējais laiks izšķirties.

Un šajā sakarā es aicinu arī tos šaubīgos deputātus, arī tos, kas ir opozīcijā, arī tos, kas pieder citām labējām partijām, šeit nesatraukties un balsot tāpat, kā to dara Tautas partijas frakcija, - par maisu atvēršanu.

Paldies par uzmanību!

Sēdes vadītājs. Deputāts Ainars Latkovskis.

A.Latkovskis (frakcija “Jaunais laiks”).

1987.gadā, kad es studēju vēsturniekos, mani pie Brīvības pieminekļa aizturēja milicijas virsnieki. Tā saruna bija diezgan īsa. Tā beidzās ar to, ka man tika atņemta studenta apliecība. Ilgi nebija jāgaida - attiecīgā Latvijas Valsts universitātes nodaļa mani izsauca uz sarunu. Tajā sarunā ar visdažādākajām metodēm man tika piedāvāts sadarboties. Es atteicos. Un es uzskatu, ka vairums latviešu savulaik, kad viņi nokļuva tādās situācijās, atteicās sadarboties. Un tie, kas piekrita, paši lai paskaidro, kad šie maisi tiks atvērti, kāpēc viņi ir piekrituši un kāda ir bijusi viņu motivācija sadarboties!

Es aicinu visus atbalstīt čekas maisu atvēršanu!

Sēdes vadītājs. Deputāte Ina Druviete.

I.Druviete (frakcija “Jaunais laiks”).

Cienījamie deputāti! Es arī gribu sākt ar atmiņu stāstījumu.

1987.gadā - šķiet, tajā gadā - Latvijas inteliģences aprindās klīda trimdas žurnāls “Vaga”, kurā tika publicēti tā sauktie čekas ziņotāji jeb aģenti, jeb cilvēki, kas ir snieguši pakalpojumus šai organizācijai. Starp tiem bija liela daļa mums labi zināmu kultūras un zinātnes darbinieku. Un, spriežot pēc atmiņām par reakciju, kāda bija toreiz, varu prognozēt, kas notiks tagad. Cilvēki, kuriem jau iepriekš bija radusies nepatika pret kādu cilvēku, kura vārds bija tajā sarakstā, teica: “Protams, mēs to jau sen zinājām!” Turpretim tad, ja tajā sarakstā bija tāda cilvēka vārds, kuru mēs uzskatījām par godīgu, reakcija bija tāda: “Tas jau nevar būt, tā ir falsifikācija, tur būs bijis kāds pārpratums!” Un tādu pašu reakciju es prognozēju arī tagad. Mums, protams, ir jārēķinās ar faktu, ka tā sauktajos maisos, kā zināms, ir apmēram tikai 4000 vienību tā saukto aģentu kartīšu. Aptuvenais reālais skaits varētu būt pat 25 tūkstoši. Tātad mums ir jārēķinās ar to, ka mūsu rīcībā nonāks tikai neliela daļa - aisberga redzamā daļa.

Un mums ir jādomā par, lūk, ko. Maisu saturu publicēsim. Labi. Taču mums ir jādomā, ar kādiem komentāriem, kādā veidā... Vai par katru kartīti mums tomēr nebūtu jābūt kādiem pierādījumiem papildus šīm skopajām ziņām? Un būtu arī sabiedrība jāsagatavo šai reakcijai.

Par to visu es ieteiktu padomāt pirms šo maisu atvēršanas. Šeit būtu darbs noteiktai darba grupai. Mēs tagad pieņemsim politisku lēmumu, bet par praktisko rīcību, par procedūru mums noteikti vēl būs jāspriež ilgi un rūpīgi, izanalizējot pilnīgi visus aspektus - gan politiskos, gan juridiskos, gan arī psiholoģiskos.

Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītājs. Deputāts Paulis Kļaviņš.

P.Kļaviņš (frakcija “Jaunais laiks”).

Cienījamie kolēģi! Nav sevišķi labs šis apzīmējums - “maisi”, “čekas maisi”. Laikam katrs saprot kaut ko citu ar tiem maisiem. Nav maisu! Runāsim par to, kas ir! Ir kartotēka. Par ko šī kartotēka liecina? Neko neliecina, kā vien to, ka saskare, kaut kāda veida saskare ar Valsts drošības komiteju ir cilvēkam bijusi. Varbūt viņš ir parakstījies par to, ka viņš, piemēram, apmeklējis bioloģiskās ķīmijas kongresu ārzemēs, atbraucis un stāstījis, kas tajā kongresā notika. Apmēram tā. Viņš parakstīja. Un viņa vārds ir tur - ir iekšā kartotēkā. Tas nav nekāds maiss. Viens būtu skaidrs - neko no vēstures dokumentiem nedrīkst iznīcināt. To nu nekādā ziņā nedrīkst. Atvēršana, respektīvi, tāda veida publicēšana, nedotu nekādu labumu; sliktumu - noteikti. Jo, kā Druvietes kundze teica, šajā sarakstā ir tikai viena neliela daļa no tiem, kuri ir īstenībā sadarbojušies ar Valsts drošības komiteju. Starp šiem cilvēkiem varētu būt daži, kuriem ir lieli grēki. Varētu būt, bet tas taču neizslēdz iespēju, ka attiecīgais cilvēks, saskaroties ar faktu, ka tur viņa vārds ir... ja viņš tagad kandidē uz kādu noteiktu amatu, viņš iet, teiksim, pie attiecīgās valsts iestādes un saka tā: “Es jums varu atklāt visu, kas tanī laikā notika, kāda veida sadarbība vai kāds kontakts man bija.” Un ar to viņš garantē, ka par viņu neatklās neko tādu, ko viņš nav pateicis. Ar to tā lieta ir lielā mērā nokārtota.

Taču vienkārši publicējot vienu sarakstu, par kuru mēs nekā nezinām, nezinām, ko katrs ir darījis vai nav darījis, mēs vienkārši palielināsim naidu savā starpā, savā sabiedrībā, vairosim nesaticību un aizdomas un dosim iemeslu lamāties citam uz otru. Nav labi tā!

Tātad: lai paliek dokumenti tur, kur tie ir un tiek glabāti! Lai netiek publicēti! Jo ar to publicēšanu, gribi vai negribi, tiktu mesta ēna uz visiem šiem cilvēkiem. Priekš kam tas ir vajadzīgs? Un, ja ir runa par to, kādā amatā kāds var strādāt, bet viņa vārdam ir kāda saistība ar to visu, tad tas ir īpaši skaidrojams jautājums. Tā nav problēma, ko nevar atrisināt.

Sēdes vadītājs. Deputāts Augusts Brigmanis.

A.Brigmanis (Zaļo un zemnieku savienības frakcija).

Godājamie kolēģi! Man šodien ir tāda neparasta situācija, ka man iznāk runāt mūsu frakcijas deputāta Leopolda Ozoliņa vārdā, jo faktiski viņš bija tas, kas šo ierosinājumu iesniedza. Es zinu, ka viņš pats ļoti gribēja par šo jautājumu uzstāties. Viņa vārdus es, protams, neteikšu, bet tiešām no šīs tribīnes es gribu izteikt pateicību tiem deputātiem, kas nobalsos un atbalstīs šo Leopolda Ozoliņa priekšlikumu. Viņam, kā jau nacionāli domājošam mūsu valsts pilsonim, šis jautājums, es zinu, ir ļoti būtisks, ļoti pie sirds, un tāpēc es aicinu atbalstīt mūsu frakcijas deputāta, Zaļo un zemnieku savienības frakcijas deputāta, Leopolda Ozoliņa priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Deputāts Artis Kampars.

A.Kampars (frakcija “Jaunais laiks”).

Godātie kolēģi! Mēs šobrīd šeit, Saeimas sēžu zālē, izskatām Latvijas tautai tiešām tik būtisko jautājumu par čekistiem, par mūsu vēsturi, par tiem cilvēkiem, kas ir daudz ļauna darījuši mūsu tēviem, vectēviem un arī mums. Latvijas sabiedrība jau ilgu laiku ir par šo jautājumu diskutējusi, ir domājusi, ko darīt. Protams, čekistus mēs negribam redzēt mūsu vidū, mūsu varas struktūrās, tajās vietās, kurās tiek lemts par mūsu nākotni.

Par ko mēs balsosim šodien? “Jaunais laiks” uzskata, ka čekistiem ir jātiek atklātiem, tomēr tā metode, ar kādu Tautas partija šobrīd rīkojas, ir nepareiza, klaji populistiska, vērsta tikai uz savu pabalējušo spalvu spodrināšanu. Ko mēs šodien redzam? Vēl pirms pāris dienām Juridiskās komisijas priekšsēdētājs Mareks Segliņš, kurš ir no Tautas partijas un kura vadītā komisija diskutēja par šo projektu, teica šādus vārdus (citēju): “Vai Latvijas sabiedrība kaut ko tiešām iegūtu, ja saraksti tiktu publicēti? Jo jau tā lielākoties cilvēki cits citu necieš, un deputāti pauž bažas, vai cilvēki kļūs laimīgāki, ja saraksti tiks publiskoti.” Tikai pirms pāris dienām Tautas partija tātad uzskatīja savādāk! Kāpēc šobrīd Tautas partija aicina visus balsot par čekas maisu atvēršanu? Kāds ir tas mērķis? Tas mērķis ir tikai viens vienīgs - elementārs populisms ar mērķi uzvarēt Eiropas Parlamenta vēlēšanās un iegūt tur lielāku ietekmi.

Godātie kolēģi! “Jaunais laiks” tiešām vēlas, lai čekisti tiktu atklāti, bet skatīsimies uz to, kā tas tiek darīts, un tomēr mēģināsim šīs lietas kārtot saprotami, loģiski un diskutējot.

Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītājs. Deputāts Arvīds Ulme.

A.Ulme (Zaļo un zemnieku savienības frakcija).

Cienījamie deputāti! Nu tiešām šobrīd mums ir jāizvēlas no diviem ļaunumiem mazākais ļaunums. Jo ilgāk turpināt visas šīs čekas maisu būšanas arī vairs, es domāju, nevar. Un te runāt par to, vai tas ir populisms vai nav populisms... Vienkārši sabiedrībai jau sen tas viss ir apnicis! Tā lieta ir tāda, ka, dabīgi, varētu būt šī sadarbības fakta konstatēšana... Ja tā būtu notikusi tā, kā mēs to bijām domājuši Augstākās padomes laikā... Toreiz domājām, ka tas noritēs, kā saka, tiesiski un ka precīzi tiks noskaidrots, kas pie kā īsti ir vainojams. Šajā gadījumā sadarbības fakts tiek konstatēts vienkārši: “Tu esi bijis izsaukts uz čeku, tātad tu biji tur?” Jā, biju! Viss! “Vai tu biji komandējumā uz ārzemēm?”... Piemēram, Cēsu kultūras namā vienkārši ienāca... pie mums, tiem, kas Cēsu baznīcas torni taisīja, pienāca drošības dienests un mūs aizveda uz Drošības komiteju. (Es prasīju, kādas ir viņiem tiesības, viņi teica - viņi man parādīs tiesības!) Un visi mēs, kas tur bijām un Cēsu baznīcas torni taisījām, tātad esam sadarbojušies, jo mēs tur bijām. Tur bija arī mans draugs Vitālijs Kolomejevs no Latgales, un viņš teica tikai trīs vārdus: “Nazinu, nabiju, nateikšu!” Mēs sēdējām koridorā un to dzirdējām, jo viņš to ļoti skaļi teica: “Nazinu, nabiju, nateikšu!” Viņš, kā tagad iznāk, ir sadarbojies ar čeku, vai ne?! Nu, un beigu beigās jāteic, ka vispār visa tā sadarbība kā tāda sabiedrībā... par to jau liecina cilvēku izsūtīšana... un tā tālāk.

Nu tad vajadzētu patiešām publicēt šito sarakstu, un tad tiešām varbūt būs miers. Un vajadzētu to publicēt ar tādu norunu, ka tie ir tie cilvēki, par kuriem droši var teikt, ka viņi nav īstie čekas aģenti.

Sēdes vadītājs. Deputāts Mihails Pietkevičs.

M.Pietkevičs (Tautas partijas frakcija).

Cienījamie kolēģi! Mani nepavisam neizbrīna tas, ko burtiski pirms dažām minūtēm šeit no tribīnes mums teica deputāts Kampars, - neizbrīna tāpēc, ka, protams, šeit ir partijas, kurām ir tikai viens viedoklis, tikai viena taisnība, tikai viens pareizais uzskats, un viss! Taču šeit ir arī Tautas partija, kura vienmēr ir teikusi, ka deputāti ir dažādi domājoši, katrs ar savu viedokli, un ka šī viedokļu dažādība ļauj reizēm ilgās un garās diskusijās nonākt līdz vienam vienotam, pareizam lēmumam, kā tas ir noticis, runājot arī par šo likumprojektu un par šiem dažādajiem konkrētajiem jautājumiem - uz cik ilgu laiku vēl pagarināt šos ierobežojumus, vai publicēt vai nepublicēt tā sauktos čekas maisus.

Es varu pateikt, ka Tautas partijas praksē ir arī šoreiz bijusi diezgan gara un smaga diskusija, kurā, teiksim, cits citu ir pārliecinājis, un rezultāts ir tas, ka ir radies šis konkrētais viedoklis, kuru Tautas partijas frakcija šodien pauž. Un tāpēc es domāju, ka šeit ir pilnīgi nevietā tas, ka kolēģis Kampars piesauc, piemēram, to, ko deputāts Mareks Segliņš ir vai nav teicis pirms vienas dienas, vai divām dienām, vai pirms nedēļas.

Es domāju, ka ir pilnīgi pareizs tas lēmums, kuru Tautas partija ir pieņēmusi. Es domāju, ka šeit ir tieši otrādi... Es jūtu un redzu, ka te ir tāda neliela frakcijas “Jaunais laiks” deputātu divkosība: it kā, no vienas puses, viņi saka, ka viņi jau tā kā būtu par to, par visiem tiem ierobežojumiem un par čekas maisu publicēšanu, bet tajā pašā laikā varbūt kārtība nav īstā - varbūt mums Eiropas Parlamenta likumā vajadzētu iestrādāt normu, ka arī čekistiem ļauj tur balotēties. Un es šeit redzu tādu “Jaunā laika” divkosību, runājot par šo jautājumu.

Tas man būtu arī viss, ko es vēlētos par to teikt.

Paldies par uzmanību!

Sēdes vadītājs. Deputāts Valdis Dombrovskis.

V.Dombrovskis (frakcija “Jaunais laiks”).

Godātie kolēģi! Tikko mēs dzirdējām deputāta Pietkeviča runu par 4. - deputāta Leopolda Ozoliņa priekšlikumu, kuru arī “Jaunais laiks”, protams, atbalsta. Taču, runājot par divkosību un citām tamlīdzīgām lietām, atliek vien paskatīties iepriekšējo balsojumu par noilgumu, kurā Tautas partija kopā ar PCTVL un Tautas saskaņas partiju nobalsoja par to, lai būtu šis noilgums. Acīmredzot starp Tautas partijas biedriem ir arī tādi, kuri laikam grib noslēpties aiz šā noilguma, lai nevarētu bez noilguma izmeklēt čekistu noziegumus.

Tā ka es gribētu teikt - sarkani oranžā koalīcija visā tās spožumā!

Paldies par uzmanību! (Aplausi.)

Sēdes vadītājs. Deputāts Dzintars Ābiķis.

Dz.Ābiķis (Tautas partijas frakcija).

Cienījamie kolēģi! Cienījamais Dombrovska kungs! Ja nu runājam par dubultmorāli, tad jūs to nedrīkstat darīt nu nekādā gadījumā! Jums, “Jaunais laiks”, jau nu vajadzēja muti šobrīd aizvērt, es atvainojos par izteicienu... Kas nobalsoja par to, ka čekisti varēs kandidēt Eiropas Parlamenta vēlēšanās? Kas nobalsoja? (Zālē troksnis.) Kas?

Tāpēc runāt par dubultmorāli šeit nevajadzēja, Dombrovska kungs! Nokaunieties labāk!

Sēdes vadītājs. Deputāts Kārlis Šadurskis.

K.Šadurskis (frakcija “Jaunais laiks”).

Godātie kolēģi! Tikko cienījamais Ābiķa kungs aicināja mūs turēt muti. “Jaunais laiks”, protams, to arī darīs, pakļaujoties šim jaukajam uzaicinājumam.

Taču, runājot par dubultmorāli, Ābiķa kungs, gribu sacīt, ka Tautas partijas balsojums par noilgumu čekistu noziegumiem vēl nav “atdzisis”, tāpēc, Ābiķa kungs, kādreiz ieklausieties arī jūs savos labajos padomos. Un ne vienmēr visu vajag runāt no šīs tribīnes...

Ja kādai partijai ir... Nudien, es neteikšu, ka Tautas partijai ir dubultmorāle. Nē! Tautas partijai nav dubultmorāles, Tautas partijai vispār nav morāles.

Sēdes vadītājs. Deputāts Paulis Kļaviņš - otro reizi.

P.Kļaviņš (frakcija “Jaunais laiks”).

Cienījamie kolēģi! Vai jūs domājat, ka mēs, atturoties un nebalsojot tanī brīdī par attiecīgo liegumu kandidēt uz Eiropas Parlamenta vēlēšanām, esam tagad pavēruši ceļu bijušajiem čekistiem? Tad parādiet man vienu no viņiem, kurš kandidē! Uz Eiropas Savienību kandidē, manuprāt, cilvēki ar vēl lielāku niknumu pret Latvijas valsti un tās neatkarību nekā dažs labs no tiem, kurš kartotēkā ir pazīstams kā cilvēks, kas ir sadarbojies. Tā ka tas tomēr nesaskan! Galīgi nesaskan! Mums tik un tā būs jāsastopas, un tur nu gan mums vajadzētu nevis vienam otru mēģināt gremdēt, bet vairāk turēties kopā, lai tos cilvēkus, kuri bez kaut kādas saskares ar čeku tomēr ir ļoti lielā kontrastā pret Latvijas neatkarību, tomēr neievēlētu. Lai mēs te viens otru negremdētu. Tas būtu labāk!

Sēdes vadītājs. Debates tiek slēgtas. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par Leopolda Ozoliņa 4.priekšlikumu! Lūdzu rezultātu! Par - 78, pret - 9, atturas - 2. Priekšlikums atbalstīts.

M.Segliņš. Lūdzu pieņemt likumprojektu trešajā lasījumā!

Sēdes vadītājs. Par 5.priekšlikumu, lūdzu!

M.Segliņš. 5.priekšlikumu Juridiskā komisija ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Deputātiem nav iebildumu. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par likumprojekta pieņemšanu trešajā lasījumā! Lūdzu rezultātu! Par - 69, pret - 14, neviens neatturas. Likums pieņemts. Paldies!

Lūdzu deputātus reģistrēties ar balsošanas kartēm! Lūdzu zvanu! Lūdzu reģistrācijas režīmu!

Saeimas sekretāra biedru Bartaševiču, lūdzu nolasīt reģistrācijas izdruku!

Bet, kamēr viņš gatavojas, es gribu informēt deputātus, ka šodien izglītības un zinātnes ministrs savas atbildes jautājumu iesniedzējiem nesniegs, jo iesniedzēji ir apmierināti ar viņa sniegto rakstisko atbildi.

Līdz ar to šī tikšanās nenotiks. Lūdzu!

A.Bartaševičs (8.Saeimas sekretāra biedrs).

Godājamie deputāti! Nav reģistrējušies: Pēteris Simsons, Valdis Dombrovskis, Ina Druviete, Pēteris Kalniņš, Artis Kampars, Andis Kāposts, Guntars Krasts, Ģirts Valdis Kristovskis, Leopolds Ozoliņš, Krišjānis Peters, Jānis Reirs, Staņislavs Šķesters, Ingrīda Ūdre, Roberts Zīle un Ērika Zommere.

Paldies par uzmanību!

Sēdes vadītājs. Godātie deputāti! Šīsdienas sēde tiek slēgta. Šo sēdi turpināsim 20.maijā pulksten 9.00 no rīta.

Paldies!