Sēdi vada Latvijas Republikas 8.Saeimas priekšsēdētāja

Ingrīda Ūdre.

Sēdes darba kārtība
Balsojumi

Sēdes vadītāja. Cienījamie kolēģi, sāksim Saeimas ārkārtas sesiju!

Pirms sākam izskatīt 21.jūlija ārkārtas sesijas darba kārtību, paziņoju, ka Saeimas Prezidijs ir saņēmis piecu deputātu: Kļaviņa, Rībenas, Šadurska, Jaunupa un Pētersona iesniegumu ar lūgumu grozīt izsludināto Saeimas šā gada 21.jūlija sēdes darba kārtību - skatīt darba kārtības 18., 19., 20. un 21.jautājumu attiecīgi kā pirmo, otro, trešo un ceturto darba kārtības jautājumu. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Sākam izskatīt darba kārtību.

Cienījamie kolēģi, vārds Mandātu un iesniegumu komisijas ziņojumam.

Mandātu un iesniegumu komisijas vārdā - deputāts Pāvels Maksimovs.

P.Maksimovs (Latvijas Pirmās partijas frakcija).

Mandātu un iesniegumu komisija ir saņēmusi Centrālās vēlēšanu komisijas informāciju par to, ka sakarā ar Guntara Krasta ievēlēšanu par Eiropas Parlamenta deputātu nākamais deputāta kandidāts no apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK Rīgas vēlēšanu apgabala saraksta ir Juris Dobelis. Komisija ir saņēmusi Jura Dobeļa iesniegumu, ka viņš piekrīt uzņemties deputāta amata pienākumus. Mandātu un iesniegumu komisija lūdz apstiprināt Jura Dobeļa 8.Saeimas deputāta pilnvaras.

Sēdes vadītāja. Lūdzu Juri Dobeli dot svinīgo solījumu!

J.Dobelis (frakcija “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK).

Es, uzņemoties Saeimas deputāta amata pienākumus, Latvijas tautas priekšā zvēru būt uzticīgs Latvijai, stiprināt tās suverenitāti un latviešu valodu kā vienīgo valsts valodu, aizstāvēt Latviju kā neatkarīgu un demokrātisku valsti, savus pienākumus pildīt godprātīgi un pēc labākās apziņas. Es apņemos ievērot Latvijas Satversmi un likumus.

Sēdes vadītāja. Lūdzu Juri Dobeli parakstīt svinīgo solījumu!

Lūdzu deputātus balsot par Jura Dobeļa mandāta apstiprināšanu! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 82, pret - nav, atturas - 1. Mandāts apstiprināts. Lūdzu, Dobeļa kungs, ieņemiet savu vietu sēžu zālē! (Aplausi.)

Mandātu un iesniegumu komisijas vārdā - deputāts Pāvels Maksimovs.

P.Maksimovs (Latvijas Pirmās partijas frakcija).

Mandātu un iesniegumu komisija ir saņēmusi Centrālās vēlēšanu komisijas informāciju par to, ka sakarā ar Valda Dombrovska ievēlēšanu par Eiropas Parlamenta deputātu nākamais deputāta kandidāts no partijas “Jaunais laiks” Rīgas vēlēšanu apgabala saraksta ir Guntis Bērziņš.

Komisija ir saņēmusi Gunta Bērziņa iesniegumu, ka viņš piekrīt uzņemties deputāta amata pienākumus.

Mandātu un iesniegumu komisija lūdz apstiprināt Gunta Bērziņa 8.Saeimas deputāta pilnvaras.

Sēdes vadītājs. Lūdzu Gunti Bērziņu dot svinīgo solījumu!

G.Bērziņš (frakcija “Jaunais laiks”).

Es, uzņemoties Saeimas deputāta amata pienākumus, Latvijas tautas priekšā zvēru būt uzticīgs Latvijai, stiprināt tās suverenitāti un latviešu valodu kā vienīgo valsts valodu, aizstāvēt Latviju kā neatkarīgu un demokrātisku valsti, savus pienākumus pildīt godprātīgi un pēc labākās apziņas. Es apņemos ievērot Latvijas Satversmi un likumus.

Sēdes vadītāja. Lūdzu deputātu parakstīt svinīgo solījumu!

Lūdzu deputātus balsot par deputāta pilnvaru apstiprināšanu Guntim Bērziņam! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 89, pret un atturas - nav. Pilnvaras ir apstiprinātas.

Lūdzu deputātu Gunti Bērziņu ieņemt vietu sēžu zālē! (Aplausi.)

Mandātu un iesniegumu komisijas vārdā - deputāts Pāvels Maksimovs.

P.Maksimovs (Latvijas Pirmās partijas frakcija).

Mandātu un iesniegumu komisija ir saņēmusi Centrālās vēlēšanu komisijas informāciju par to, ka sakarā ar Ģirta Valda Kristovska ievēlēšanu par Eiropas Parlamenta deputātu nākamais deputāta kandidāts no apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK Vidzemes vēlēšanu apgabala saraksta ir Imants Kalniņš.

Komisija ir saņēmusi Imanta Kalniņa iesniegumu, ka viņš piekrīt uzņemties deputāta amata pienākumus.

Mandātu un iesniegumu komisija lūdz apstiprināt Imanta Kalniņa 8.Saeimas deputāta pilnvaras.

Sēdes vadītājs. Lūdzu Imantu Kalniņu dot svinīgo solījumu!

I.Kalniņš (frakcija “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK).

Es, uzņemoties Saeimas deputāta amata pienākumus, Latvijas tautas priekšā zvēru būt uzticīgs Latvijai, stiprināt tās suverenitāti un latviešu valodu kā vienīgo valsts valodu, aizstāvēt Latviju kā neatkarīgu un demokrātisku valsti, savus pienākumus pildīt godprātīgi un pēc labākās sirdsapziņas. Es apņemos ievērot Latvijas Satversmi un likumus.

Sēdes vadītāja. Lūdzu Kalniņa kungu parakstīt svinīgo solījumu!

Lūdzu deputātus balsot par deputāta pilnvaru apstiprināšanu Imantam Kalniņam! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 89, pret un atturas - nav. Deputāta pilnvaras Imantam Kalniņam ir apstiprinātas. (Aplausi.)

Mandātu un iesniegumu komisijas vārdā - deputāts Pāvels Maksimovs.

P.Maksimovs (Latvijas Pirmās partijas frakcija).

Mandātu un iesniegumu komisija ir saņēmusi Centrālās vēlēšanu komisijas informāciju par to, ka sakarā ar Roberta Zīles ievēlēšanu par Eiropas Parlamenta deputātu nākamais deputāta kandidāts no apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK Rīgas vēlēšanu apgabala saraksta ir Inese Vaidere.

Inese Vaidere ir atteikusies no Saeimas deputāta mandāta sakarā ar viņas ievēlēšanu Eiropas Parlamentā.

Nākamais deputāta kandidāts šajā vēlēšanu apgabalā ir Dzintars Rasnačs.

Komisija ir saņēmusi Dzintara Rasnača iesniegumu, ka viņš piekrīt uzņemties deputāta amata pienākumus. Mandātu un iesniegumu komisija lūdz apstiprināt Dzintara Rasnača 8.Saeimas deputāta pilnvaras.

Sēdes vadītāja. Lūdzu Dzintaru Rasnaču dot svinīgo solījumu!

Dz.Rasnačs (frakcija “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK).

Es, uzņemoties Saeimas deputāta amata pienākumus, Latvijas tautas priekšā zvēru būt uzticīgs Latvijai, stiprināt tās suverenitāti un latviešu valodu kā vienīgo valsts valodu, aizstāvēt Latviju kā neatkarīgu un demokrātisku valsti, savus pienākumus pildīt godprātīgi un pēc labākās apziņas. Es apņemos ievērot Latvijas Satversmi un likumus.

Sēdes vadītāja. Lūdzu Rasnača kungu parakstīt svinīgo solījumu!

Lūdzu deputātus balsot par deputāta pilnvaru apstiprināšanu Dzintaram Rasnačam! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 88, pret un atturas - nav. Deputāta pilnvaras ir apstiprinātas.

Lūdzu deputātu Dzintaru Rasnaču ieņemt vietu sēžu zālē! (Aplausi.)

Cienījamie kolēģi! Sakarā ar to, ka tehniski jāpārkārto balsošanas tehnika, Prezidijs izsludina pusstundas pārtraukumu. Satiksimies zālē pulksten 10.45.

Cienījamie kolēģi! Šodien mūsu kolēģei Intai Feldmanei aprit pusapaļa jubileja. Visas Saeimas vārdā mēs apsveicam deputāti Intu Feldmani! (Aplausi.)

Arī mūsu kolēģim Edgaram Jaunupam aprit pusapaļa jubileja. Saeima sveic arī deputātu Edgaru Jaunupu! (Aplausi.)

(Pārtraukums)

Sēdi vada Latvijas Republikas 8.Saeimas priekšsēdētāja

Ingrīda Ūdre.

Sēdes vadītāja. Cienījamie kolēģi! Turpinām Saeimas sēdi un turpinām izskatīt sēdes darba kārtību.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījumi likumā “Ārvalstu bruņoto spēku statuss Latvijas Republikā”” nodot Aizsardzības un iekšlietu komisijai un Ārlietu komisijai un noteikt, ka Aizsardzības un iekšlietu komisija ir atbildīgā komisija.

Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta nodošanu komisijām, nosakot atbildīgo komisiju! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 45, pret - 8, atturas - 5. Likumprojekts nodots komisijām.

Saeimas Prezidijs ierosina Valsts prezidentes iesniegto likumprojektu “Tiesībsarga biroja likums” nodot Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijai, Juridiskajai komisijai un Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijai un noteikt, ka Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisija ir atbildīgā komisija.

Par likumprojekta nodošanu komisijām vārds deputātam Ainaram Latkovskim.

A.Latkovskis (frakcija “Jaunais laiks”).

Labdien, kolēģi! Man bija tas gods būt vienam no līdzpriekšsēdētājiem pie Valsts prezidentes kancelejas izveidotajā darba grupā “Tiesībsarga biroja likuma” izstrādei.

Kāds varētu jautāt: kāpēc Latvijai ir vajadzīga vēl viena jauna institūcija, ja jau kopš 1995.gada Latvijā pastāv Valsts cilvēktiesību birojs, kas daļēji jau pilda tiesībsarga funkcijas? Taču tiesībsarga pilnvarām ir jāaptver visas sabiedrībai nozīmīgās sfēras, ne tikai cilvēktiesības, un jābūt posmam labas un efektīvas valsts pārvaldes sistēmas veidošanā. Latvijā ir izveidotas vairākas uzraudzības institūcijas, kuras izskata sūdzības par pārkāpumiem atsevišķās sfērās, tomēr šīs iestādes nav pilnīgi neatkarīgas, jo atrodas konkrētās ministrijas pārraudzībā; tas atsevišķos gadījumos ir šķērslis objektīvai lietas izskatīšanai. Jau 2001.gadā EDSO un ANO Attīstības programma atzīmēja, ka šo institūciju sfēras nav skaidri nodalītas, pastāv sadrumstalotība un funkciju pārklāšanās. Minētajai kritikai ir pamatojums. Latvijas iedzīvotāji, nespējot panākt jautājuma atrisinājumu valsts pārvaldes iestādēs, raksta Valsts prezidentei gandrīz 10 000 vēstuļu gadā, raksta, kā jūs visi zināt, arī mums - Saeimas deputātiem - un masu medijiem. Tiesībsarga biroja izveidošana, ko paredz šis likumprojekts, Latvijā veicinātu uzticību valsts darbam, mazinātu domstarpības, kas neizbēgami rodas starp iedzīvotājiem un valsts pārvaldi. Tiesībsarga birojs radītu atgriezenisku saikni starp lēmējvaru un iedzīvotājiem, ciešāku sadarbību ar sabiedrību un veiksmīgāk atklātu likuma nepilnības.

Savukārt mēs, likumdevēja institūcija, tiktu informēti par pieņemtā likuma efektivitātes neatbilstību sākotnēji iecerētajam. Tiesībsarga darbība, samazinot ierēdņu patvaļīgu rīcību, veicinātu uzticības pieaugumu arī ekonomiskās darbības sfērā, sekmētu investoru, uzņēmēju un projektu iniciatoru aktivitāti.

Aicinu atbalstīt Valsts prezidentes iesniegto likumprojektu!

Sēdes vadītāja. Neviens deputāts nav pieteicies runāt “pret”.

Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta nodošanu komisijām, nosakot arī atbildīgo komisiju! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 85, pret - 1, neviens neatturas. Likumprojekts nodots komisijām.

Saeimas Prezidijs ierosina deputātu Seiles, Grīnblata, Kristovska, Tabūna un Straumes iesniegto likumprojektu “Grozījums likumā “Par politiski represētās personas statusa noteikšanu komunistiskajā un nacistiskajā režīmā cietušajiem”” nodot Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija.

“Par” likumprojekta nodošanu komisijai pieteikusies runāt deputāte Anna Seile.

A.Seile (“Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija).

Godātie deputāti! Mūsu frakcija ir sagatavojusi likumprojektu, un jāatzīmē, ka jau iepriekšējā sesijā, skatot likumprojektu par politiski represēto personu tiesībām un statusu, mēs bijām iesnieguši labojumu. Šis labojums netika atzīts par pietiekami precīzu un netika Saeimas sēdē atbalstīts.

Kur ir problēma? Kāpēc vēlreiz būtu jāgroza šis likums? Politiski represētās personas, kuras dzīvo bijušās PSRS teritorijā un kuras ir tikušas izsūtītas, represētas no Latvijas, dažādu iemeslu dēļ nevar atgriezties Latvijā un nevar dabūt politiski represētās personas apliecību, tāpēc šajā likumā ir nepieciešams grozījums, kas šo kļūdu novērstu, jo pašreizējā redakcijā tikai tiem Latvijas pilsoņiem, kuru pastāvīgā dzīvesvieta ir ārzemēs, ir noteikta kārtība, kādā viņi šo statusu var legāli iegūt, bet viņi nevar kļūt par Latvijas pilsoņiem, ja ārvalsts nepieļauj dubultpilsonību. Un tā tas ir gan Krievijā, gan arī vairākās citās valstīs, kas atrodas bijušās PSRS teritorijā.

Es esmu šos labojumus saskaņojusi ar Ekonomikas ministrijas Sertifikātu kontroles centru, kas ir atzinis šos grozījumus par labiem esam, un tādas personas, kurām pienāktos šāds statuss, pašlaik ir apmēram 46, kas ir zināmas.

Šāds likuma grozījums dotu arī tiesības izmaksāt kompensāciju naudā, dzēšot šīm 46 personām kompensācijas sertifikātus, jo attiecīgās pašvaldības jau ir pieņēmušas lēmumus, arī valsts budžetā jau ir nauda, un tikai šā likuma nepilnību dēļ šie cilvēki oficiāli nevar saņemt politiski represētās personas statusu, lai gan visi Iekšlietu ministrijas atzinumi šajā sakarā viņiem ir.

Un tāpēc mūsu frakcija ierosina vēlreiz atgriezties pie šā likumprojekta, jo solījumi no ļoti daudzu frakciju deputātiem ir izskanējuši gan represēto salidojumā, gan 14.jūnija atceres pasākumos, gan arī dažādos citos politiski represēto personu saietos.

Es ļoti lūdzu atbalstīt šo likumprojektu. Varēsim vēl pārdomāt, precizēt, ja tas būs nepieciešams.

Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītāja. “Pret” neviens deputāts runāt nav pieteicies. Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta nodošanu komisijai, nosakot atbildīgo komisiju! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 86, pret - nav, atturas - 1 deputāts. Likumprojekts komisijai nodots.

Vai deputāts Jānis Lagzdiņš ir pieteicies runāt par procedūru? Nē. Paldies.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījumi Ciltsdarba likumā” nodot Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta nodošanu komisijai, nosakot atbildīgo komisiju. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 93, pret un atturas - nav. Likumprojekts komisijai nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Par Latvijas Republikas valdības un Ķīnas Tautas Republikas valdības nolīgumu par jūras transportu” nodot Ārlietu komisijai, Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai un noteikt, ka Ārlietu komisija ir atbildīgā komisija. Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta nodošanu komisijām, nosakot atbildīgo komisiju! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 93, pret un atturas - nav. Likumprojekts komisijām nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Par Latvijas Kultūras akadēmijas Satversmi” nodot Izglītības, kultūras un zinātnes komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta nodošanu komisijai, nosakot atbildīgo komisiju! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 90, pret un atturas - nav. Likumprojekts komisijai nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Par Līgumu par trešo valstu pārstāvniecību un pārstāvju statusu Ziemeļatlantijas līguma organizācijā” nodot Aizsardzības un iekšlietu komisijai un Ārlietu komisijai un noteikt, ka Ārlietu komisija ir atbildīgā komisija. Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta nodošanu komisijām, nosakot atbildīgo komisiju! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 77, pret - 5, atturas - 1 deputāts. Likumprojekts komisijām nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījumi Bērnu tiesību aizsardzības likumā” nodot Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta nodošanu komisijai, nosakot atbildīgo komisiju! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 86, pret un atturas - nav. Likumprojekts komisijai nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Par Konvenciju par kibernoziegumiem un Konvencijas par kibernoziegumiem Papildu protokolu par rasisma un ksenofobijas noziedzīgajiem nodarījumiem, kas tiek izdarīti datorsistēmās” nodot Aizsardzības un iekšlietu komisijai un Ārlietu komisijai un noteikt, ka Ārlietu komisija ir atbildīgā komisija. Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta nodošanu komisijām, nosakot atbildīgo komisiju! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 82, pret un atturas - nav. Likumprojekts komisijām nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījumi Obligātā militārā dienesta likumā” nodot Aizsardzības un iekšlietu komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta nodošanu komisijai, nosakot atbildīgo komisiju! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 72, pret un atturas - nav. Likumprojekts komisijai nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina deputātu Plinera, Sokolovska, Aleksejeva, Tolmačova, Kabanova un Buzajeva iesniegto likumprojektu “Grozījumi likumā “Par dzīvojamo telpu īri”” nodot Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijai un Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijai un noteikt, ka Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija ir atbildīgā komisija.

“Par” pieteicies runāt deputāts Andrejs Aleksejevs.

A.Aleksejevs (politisko organizāciju apvienības “Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā” frakcija).

Godātais Prezidij! Cienījamie kolēģi deputāti! Pirms mēneša ir sācies mūsu atskaites laiks - denacionalizēto namu iemītnieki sāk saņemt brīdinājumus par radikālu īres maksas paaugstinājumu, sākot ar 2005.gada 1.janvāri. Šos cilvēkus likums vairs neaizsargā. Namsaimnieks var noteikt viņiem īres maksu gan 50 santīmus par kvadrātmetru, gan latu, gan divus latus, gan vēl lielāku summu.

Atskaites laiks ir sācies. Katru dienu arvien jaunas ģimenes saņems brīdinājumus par līdz šim vēl neiedomājamu īres maksas paaugstināšanu. Gada laikā šis process vainagosies ar daudzu tūkstošu cilvēku izlikšanu uz ielas par parādiem, kuri neizbēgami uzkrāsies šajā laikā. Speciālisti brīdina, ka apstākļos, kad Rīgā nav pietiekami daudz mājokļu pat lai izmitinātu ģimenes ar bērniem, šī masveida izlikšana no dzīvokļiem novedīs ne tikai pie atsevišķu cilvēku personiskām traģēdijām, bet arī pie reāla sociālā sprādziena. Atskaites laiks ir sācies, pulksteņa rādītājs nemitīgi virzās uz priekšu, un sociālā sprādziena brīdis neatvairāmi tuvojas.

Tie, kuri patlaban mēģina mūs nomierināt ar saldām pasaciņām, dziļi maldās paši un apzināti maldina sabiedrību. Patiesībai neatbilst arī solījums, ka pašvaldības, it īpaši Rīgas, spēs patstāvīgi atrisināt šo problēmu bez valsts palīdzības. Nevajadzētu cerēt, ka mūsu humānās tiesas spēs bezgalīgi ilgi atlikt šo īrnieku izlikšanu no dzīvokļiem. Nevajag muļķot naivus cilvēkus ar stāstiņiem, ka visi denacionalizēto namu iemītnieki spēs saņemt kredītus komercbankās, lai uz nomaksu nopirktu sev citu mājokli. Šie solījumi neiztur pārbaudījumu saskarsmē ar sūro realitāti. Bankas nav gatavas kreditēt vecus cilvēkus un ģimenes ar zemiem ienākumiem, un tādu denacionalizēto namu iemītnieku vidū vairākums.

Nevajag mierināt šos nelaimē nokļuvušos ļaudis, ka pašvaldības kompensēs īres maksas paaugstināšanos. Ja kāds namīpašnieks ir nolēmis panākt sava īpašuma atbrīvošanu no pašreizējiem iemītniekiem, nekādas pašvaldības kompensācijas nevarēs pārtraukt šīs ieceres realizāciju. Un nevajag arī stāstīt sabiedrībai, ka Rīgā ir pietiekami daudz patversmju, lai izmitinātu visus denacionalizēto namu īrniekus, kuri tuvākā gada laikā zaudēs dzīvokļus. Kur mitināsies šie no mājokļiem izdzītie ļaudis - tas nevienam no jums, dārgie kolēģi, nav zināms. Vien Dievs to zina.

Nebūs brīnums, ja pēc gada pie Saeimas ēkas pulcēsies jau nevis simtiem cilvēku, kuri jau šodien stāvēja no rīta pie Saeimas nama, un viņi stāvēs nevis ar plakātiem un skrejlapām, bet tūkstoši - ar gultām un ar to pieticīgo iedzīvi, ar kuru kopā šos nelaimīgos izlika uz ielas. Šie pazemotie cilvēki, kuriem ir liegta normāla dzīve ar pajumti, atnāks pie deputātiem, kuri ir vainīgi, ka eksistē šādā cūcība.

Atskaites laiks ir sācies.

Kā tad varētu novērst šīs “bumbas” sprādzienu? Saeimas frakcija “Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā” piedāvā... Nē, nevis piedāvā, bet uzstājīgi griežas pie labējo partiju deputātu sirdsapziņas ar aicinājumu pārtraukt atskaites laika gaitu un vēl uz pāris gadiem denacionalizētajos namos saglabāt pašreizējo īres maksu. Mēs aicinām ne tikai saglabāt īres maksas “griestus”, bet arī uzlikt par pienākumu valdībai pusgada laikā likumdošanas līmenī izstrādāt ar denacionalizēto namu mājokļiem saistīto problēmu kompleksu risinājumu, jo katrai tehniskas dabas problēmai taču pastāv arī tehnisks risinājums.

Mēs, apvienība “Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā”, izstrādāsim kompleksu pieeju šīs problēmas risināšanai. Mēs skaidri zinām, ko darīt, un protam aktīvi un sekmīgi darboties, par ko kolēģiem deputātiem bija iespēja pārliecināties pēdējo gadu laikā. Ja mūsu likumprojekts tiks atbalstīts, mūsu frakcija ir gatava darboties valdības darba grupā, lai izstrādātu nepieciešamo likumprojektu paketi šo problēmu risināšanai.

Lūdzu balsot “par” miermīlīgu un humānu šīs sasāpējušās problēmas risinājumu!

Paldies par uzmanību!

Sēdes vadītāja. Neviens deputāts nav pieteicies runāt “pret”.

Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta nodošanu komisijām, nosakot atbildīgo komisiju! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 21, pret - 20, atturas - 41. Likumprojekts komisijām nav nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Par Latvijas Republikas valdības un Ķīnas Tautas Republikas valdības līgumu par ieguldījumu veicināšanu un aizsardzību un Protokolu Latvijas Republikas valdības un Ķīnas Tautas Republikas valdības līgumam par ieguldījumu veicināšanu un aizsardzību” nodot Ārlietu komisijai, Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai un noteikt, ka Ārlietu komisija ir atbildīgā komisija. Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta nodošanu komisijām, nosakot atbildīgo komisiju! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 87, pret - nav, atturas - 1. Likumprojekts komisijām nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījumi Valsts civildienesta likumā” nodot Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta nodošanu komisijai, nosakot atbildīgo komisiju! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 88, pret un atturas - nav. Likumprojekts komisijai nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījumi Diplomātiskā un konsulārā dienesta likumā” nodot Ārlietu komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta nodošanu komisijai, nosakot atbildīgo komisiju! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 84, pret un atturas - nav. Likumprojekts komisijai nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījumi Publisko aģentūru likumā” nodot Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta nodošanu komisijai, nosakot atbildīgo komisiju! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 88, pret un atturas - nav. Likumprojekts komisijai nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Par Stokholmas Konvenciju par noturīgajiem organiskajiem piesārņotājiem” nodot Ārlietu komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta nodošanu komisijai, nosakot atbildīgo komisiju! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 88, pret un atturas - nav. Likumprojekts komisijai nodots.

Nākamais darba kārtības jautājums - lēmuma projekts “Par bezalgas atvaļinājuma piešķiršanu deputātam Mihailam Pietkevičam”. Deputāts Mihails Pietkevičs lūdz piešķirt viņam bezalgas atvaļinājumu šā gada 21.jūlijā. Lūdzu deputātus balsot par bezalgas atvaļinājuma piešķiršanu deputātam! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 93, pret un atturas - nav. Bezalgas atvaļinājums deputātam Pietkevičam ir piešķirts.

Nākamais darba kārtības jautājums - lēmuma projekts “Par uzticības izteikšanu ārlietu ministram Artim Pabrikam”.

Atklājam debates. Vārds deputātam Krišjānim Kariņam.

A.K.Kariņš (frakcija “Jaunais laiks”).

Cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Godātie kolēģi! Frakcijai “Jaunais laiks”, apspriežot šo jautājumu, ilgi nebija jādebatē, jo šodien runa nav tikai par viena indivīda apstiprināšanu vai neapstiprināšanu par ministru. Runa ir par to, vai mēs kā Saeima turpināsim atbalstīt vai neatbalstīsim Induļa Emša vadīto valdību. “Jaunais laiks” no pirmās dienas nav atbalstījis Induļa Emša vadīto valdību, un tie iemesli, kāpēc mēs to darām un to teicām, kad šo valdību veidoja, ir tie paši, kas nu ir arī pierādījušies. Proti, šāda valdība, kura strādā ciešā sakabē ar Saeimas kreisajiem spēkiem, nav vēlama mūsu valstij. Tas ir mūsu politiskais uzskats, un apstiprināt jebkuru indivīdu kā ministru šajā valdībā nozīmē to pašu, kā izteikt uzticību šai valdībai. Tātad “Jaunais laiks” neatbalstīs šo kandidātu, jo “Jaunais laiks” nav atbalstījis un turpinās neatbalstīt Induļa Emša valdību.

Man nāk prātā tāda līdzība. Tagad ir vasara. Varbūt viens otrs pēdējā mēneša laikā ir atradis iespēju doties arī uz Jūrmalu. Un ko mēs tur vienmēr vērojam? Viens otrs kopā ar saviem bērniem vai mazbērniem varbūt vēl joprojām to dara. Smiltīs vienmēr būvē smilšu pilis. Un mēs visi atceramies, ka bērniem, kas ceļ to pili, ir tāda cerība, ka arī nākamajā dienā tā pils vēl pastāvēs. Bet ir vairākas vietas, kur to pili varētu celt. Varētu celt liedagā, tālāk prom no ūdens vai bēguma joslā, tur, kur līmenis vienmēr mainās - tad ir ūdens, tad nav.

Nu, Induļa Emša valdība ir kā smilšu pils, kas ir celta tieši šajā bēguma joslā. Un tā doma, ko agrāk Tautas partija izteica, - ka viņa kaut kādā abstraktā veidā darbosies kā nacionāli patriotisks garants šai valdībai - ir tikpat tukša cerība kā šī - bēguma joslā celt smilšu pili un domāt, ka to jūru atturēs nu ar vēl vienu smilšu spainīti: “Kad nāks tie viļņi, metīsim vēl vienu spainīti virsū. Nāks atkal vilnis - vēl vienu spainīti! Gan jau noturēsies!”

Draugi, tā ir sevis mānīšana! Mums to nevajag darīt! Jo kaut gan es šeit runāju par smilšu pilīm, mums jāatceras, ka īstenībā mēs runājam par mūsu valsti - Latvijas valsti. Nerotaļāsimies ar viņu! Neatbalstīsim tālāk Induļa Emša valdību! (No zāles dep. L.Ozoliņš: “Atbalstīsim!”) Neatbalstīsim šo kandidātu!

Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītāja. Deputāts Aigars Kalvītis.

A.Kalvītis (Tautas partijas frakcija).

Priekšsēdētājas kundze! Godājamie deputāti! Šodien es gribētu vērsties pie frakcijas “Jaunais laiks” deputātiem. Kad jūs vēl bijāt Repšes valdībā, tad Kariņa kungs gandrīz katrā Saeimas sēdē centās kaunināt opozīciju. Viņa galvenais pārmetums bija tas, ka opozīcija neizvērtē jautājumus pēc būtības, bet gan automātiski balso pret valdību.

Paskatīsimies, kāda ir situācija ar asociētā profesora Arta Pabrika apstiprināšanu par Latvijas Republikas ārlietu ministru! Neviens nevar pateikt par Pabrika kungu nevienu sliktu vārdu. Nav un nevar būt neviena iebilduma pret viņa nacionālo stāju vai ārlietu jomas pārzināšanu ekspertu līmenī. Tomēr “Jaunais laiks” spītīgi iebilst pret Pabrika kunga apstiprināšanu amatā. Jūsu vienīgais arguments ir tas, ka jūs neesat šajā valdībā.

Kariņa kungs, ko jūs piedāvājat? Kādēļ jūs neesat valdībā? Kāds ir jūsu piedāvājums? To līdz šai dienai man nav izdevies saprast. Piedāvājumus neesam dzirdējuši. Tātad jūs gatavojaties balsot pret Pabriku tikai tāpēc, ka esat opozīcijā. Tā, manuprāt, ir divkosīga rīcība no partijas “Jaunais laiks” puses, tāda, kas ir tiešā pretrunā ar jūsu pašu agrāk skaļi deklarētajiem principiem. Iedomāsimies, kā Latvija būtu nokļuvusi NATO vai Eiropas Savienībā, ja mūsu sabiedrība būtu bijusi tādā veidā šķelta! Tā ka mēs šos mērķus nospraudām un gājām uz šiem mērķiem, mēs bijām saliedēti, neatkarīgi no tā, vai mēs bijām opozīcijā, Krištopana valdībā, vai pēc tam pozīcijā. Ārlietas nav tā lieta, ar ko spēlēties.

Godātie kolēģi no partijas “Jaunais laiks”, es aicinu jūs apdomāties. Atcerēsimies, ka Tautas partija nesen pieņēma lēmumu atbalstīt Kalnietes kundzes kandidatūru Eiropas komisāra augstajam amatam! Normāli būtu bijis neatbalstīt, jo viņa ir no opozīcijas (viņa strādāja Repšes valdībā par ārlietu ministri, viņa ir pietuvināta partijai “Jaunais laiks”) un politiskā loģika noteic, ka pozīcijai virzīt opozīcijas kandidātus - tas principā nav pareizi. Kādēļ gan dot ietekmi opozīcijas partijām, it īpaši vēl Eiropas Savienības ietvaros un turklāt vēl komisāra amatā? Taču mēs izvērtējām situāciju un nonācām pie secinājuma, ka Kalnietes kundze ir piemērota kandidāte. Vai “Jaunais laiks” spēs līdzīgi rīkoties Pabrika kunga gadījumā - tāds, lūk, ir jautājums. Mēs nesauksim šo balsojumu par eksāmenu partijai “Jaunais laiks”, eksāmenu, kurā parādīsies, vai jūs esat gatavi un politiski nobrieduši ar mums sadarboties. Tomēr šī ir jūsu iespēja nodemonstrēt valstisku domāšanu un labo gribu, lai spertu soli pretī sadarbības virzienā.

Es aicinu jūs atbalstīt Arti Pabriku.

Sēdes vadītāja. Deputāts Juris Dobelis. (Zālē ovācijas, aplausi.)

J.Dobelis (frakcija “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK).

Cienītie kolēģi, paldies par jūsu atbalstu pirms manas runas sākuma! Paldies tev, Aleksandr, paldies, Jakov!

Redziet, viena lieta ir topošais ministra amata kandidāts, bet otra lieta ir apstākļi, kādos būs jāstrādā, un komanda, ar kādu būs jāstrādā. Līdz ar to es gribētu atgādināt, ka ārlietas ir ļoti cieši saistītas ar vēsturi, pat vairāk nekā cieši. Un tāpēc ir jāatgādina viens nepatīkams fakts, ka tieši šodien ir 21.jūlijs - diena, kurā pirms 64 gadiem, visrupjākajā veidā pārkāpjot visus Latvijas likumus, ignorējot starptautisko domu, tika mākslīgi “sabūvēta” toreiz tā saucamā Latvijas Republikas Saeima, kura savā gļēvulībā nodeva neatkarīgo Latviju - visi kā viens nobalsoja par to, ka Latvija kļūst par PSRS sastāvdaļu.

Kāpēc es par to runāju? Tāpēc, ka šodien tie paši, kas toreiz okupēja Latviju, tā sauktie PSRS tiesību pārmantotāji - Krievijas politiķi -, visnekaunīgākajā veidā atkal un atkal, sistemātiski, uzbrūk Latvijai ar dažādiem paņēmieniem. Piemēri tālu nav jāmeklē! Es atgādināšu pēdējo Krievijas aizsardzības ministra, var teikt, ne sevišķi prātīgo izteicienu, ka Igaunija un Latvija ir tās valstis, kas visvairāk... gandrīz vai apdraudēs Krieviju tuvākajā nākotnē. Protams, valsts, kura mierīgi pieļauj, ka tās galvaspilsētā “nokniebj” vienu pēc otra žurnālistus, pat starptautiski pazīstamus žurnālistus, var atļauties visu ko. Un viņa to arī atļausies.

Un tagad šinī sakarībā, lai cīnītos pret tādiem, Ārlietu ministrijai ir nepieciešama īpaša uzmanība, ārlietu ministram ir jābūt īpašām pilnvarām. Tieši tuvākajos gados ir veicams ārkārtīgi svarīgs darbs, kas būs jāpaveic Ārlietu ministrijai, darbs, ko iepriekšējās Ārlietu ministrijas ne sevišķi sekmīgi ir veikušas, - tā ir Latvijas tēla veidošana pasaulē šodienas apstākļos. Un tāpēc man ir jautājums: kas tā būs par komandu, kura balstīs to budžetu, kurš ir neapšaubāmi jāpalielina Ārlietu ministrijai, kurai būs vajadzīgi īpaši līdzekļi, lai cīnītos pret apmelojošo propagandu? Par to budžetu, par to, kurš jāpiešķir Ārlietu ministrijai, būs jābalso šeit, Saeimā. Kā jūs redzat, jau šodien ministrijai ir milzīgas problēmas ar ēku apsaimniekošanu un tamlīdzīgi. Kas tā būs par komandu, kas atbalstīs?

Lūk, kāds satraukums dažu mūsu kolēģu aprindās bija pēc tam, kad Pabrika kungs ne sevišķi glaimojoši izteicās par Krieviju! Bija zināma nervozitāte: “Kā tad tā?! Kā šitai slavenajai valstij uzbrukt un atļauties par viņu kaut ko nejauku pateikt?!” Tātad šeit nav runa par Pabrika kungu, es uzskatu, ka viņa uzskati ir pilnīgi pieņemami un nav par to runa. Taču tā komanda, kurā viņam vajadzētu strādāt, liekas, ir nedaudz jāpamaina. Jo visu laiku būs šī atkarība no budžeta. Nu, Kalvīša kungs, visu laiku viņa būs, pastāvot šim sastāvam. Kad bija runa par “tēvzemiešu” izmešanu no dažādiem amatiem, tad nebija runa ne par patriotismu, ne par valstiskumu, pēc pēdējās valdības nodibināšanas vesela rinda cilvēku vienkārši tika izlidināti ārā un neviens neprasīja opozīcijas domas šajos jautājumos. (No zāles dep. Gundars Bērziņš: “Daļa jau palika...!”)

Tā nu tas ir! Lūk! Gundar... tev nav veicies ar tām garkājainajām meitenēm, par to es tev... (Troksnis zālē.)

Sēdes vadītāja. Dobeļa kungs, jums nav tiesību sarunāties ar zāli!

J.Dobelis. Labi, labi... Par šīm lietām runāsim citreiz.

Tātad tagad palieku pie sava jautājuma... Jo runa ir par to, ka mūsu apvienībai nav nekādu iebildumu pret Pabrika kungu. Goda vārds, nekādu! Viņš turklāt patlaban sekmīgi vada Ārlietu komisiju. Tātad viņam arī patlaban ir cienījams amats. Taču mēs šodien acīmredzot atturēsimies, lai nokārto savas attiecības daži grupējumi Saeimā. Un mēs tomēr ceram, ka mums izveidosies tāda komanda, kas varēs pastāvīgi atbalstīt ārlietas gan materiāli, gan morāli - tādā veidā, ka ārlietas spēs sekmīgi konkurēt ar apmelošanas kampaņu, tādu kampaņu, kādu mēs visu laiku pieredzēsim. Cerības, ka Krievija kādreiz būs labdabīga savā attieksmē pret Latviju, ir veltas. Un tāpēc ir jāmin viens piemērs, kas arī varētu skart Ārlietu ministrijas darbību.

Pirms dažām dienām es biju pie Latvijas un Krievijas robežas, kur atzīmēja Mozuļu kaujas atceri. Kauja pie Mozuļiem notika 1944.gada 16.jūlijā. Šajā kaujā kritušie sarkanarmieši, tāpat kā sarkanarmieši, kas ir krituši visā Latvijā Otrā pasaules kara laikā, mierīgi guļ, neviens viņu kapus neaiztiek. Nav nekādu jautājumu.

Kur atdusas kritušie latviešu leģionāri Krievijā? Vai kāds to zina? Vai kāds ir rūpējies par to, lai šie varoņi cienīgi atdusētos? Nezin kāpēc Vācija, kura toreiz uzbruka Padomju Savienībai, mierīgi var skatīties uz to, ka visā plašajā Krievijā kritušie vācu karavīri atdusas koptos kapos. Nezin kāpēc tieši Latvijai šādas tiesības ir liegtas. Mums ir tā saucamā sarunu grupa ar Krieviju. Ja nemaldos, to vada Šlesera kungs (varam to pārbaudīt). Katrā ziņā mūsu frakcijai ir interese ar šo sarunu grupu parunāties: kādas sarunas notiek, kādos jautājumos un kas ir norunāts. Ja jau mēs nevaram vienoties ar valsti, kura ļoti runā par patriotismu, ja jau mēs nevaram vienoties par kritušo karavīru cienīgu apbedīšanu, tad diez vai par kaut ko citu ir iespējams runāt. Tas tikai ir viens piemērs - un ne vienīgais. Šos pašus kritušos karavīrus ir pilnas “tiesības” (pēdiņās) te vienam otram apsaukāt par nacistiem un saucot vēl kaut kādos ne sevišķi glaimojošos vārdos. Un nekāda vaina! Sarkanarmietis, piekāris pilnas krūtis ar žvadzekļiem, mierīgi var staigāt pa Rīgas pilsētas centru, neviens viņam pat neko nepateiks.

Nu, es pieskāros tikai dažiem jautājumiem. Šādus un līdzīgus jautājumus var risināt nopietna komanda, ja mēs gribam nopietni domāt par savu valsti, par Latviju.

Tā ka, vēlot personīgi panākumus Artim Pabrikam un novēlot viņam turpināt darboties Latvijas labā, šodien es ieturēšu tādu nelielu pauzīti - ar cerību, ka, darbojoties spēcīgākā komandā, šis pats kandidāts varēs sekmīgi to veikt.

Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītāja. Deputāts Nikolajs Kabanovs.

N.Kabanovs (politisko organizāciju apvienības “Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā” frakcija).

Cienījamie kolēģi! Cienījamā priekšsēdētājas kundze! Kolēģi Pabrika kungs! Jautājums par deputāta Pabrika apstiprināšanu ārlietu ministra amatā kļuva par strupceļu Emša valdībai. Tautas partija ir pati iedzinusi sevi kaktā, pieprasot, lai vienā no svarīgākajiem valsts amatiem Latvijā tiktu iecelts cilvēks, kurš, mūsuprāt, šim darbam neder.

Attiecībā uz PCTVL frakcijas pozīciju šajā jautājumā tika medijos paustas dažādas pretrunīgas spekulācijas. Ar visu atbildību varu paziņot: mēs nekādā veidā neatbalstīsim deputāta Pabrika iecelšanu ārlietu ministra amatā. Kāpēc?

Pirmkārt, līdz šā gada pavasarim Pabrika kungs nekad nebija strādājis nedz valsts varas institūcijās, nedz diplomātijā. Viņš pat nebija īstā šā vārda nozīmē ievēlēts par deputātu, jo savu mandātu viņš saņēma tikai tamdēļ, ka daļa Tautas partijas parlamentāriešu aizgāja strādāt valdībā. Tas nozīmē, ka tauta, Latvijas vēlētāji, nepietiekami augstu vērtē Pabrika kunga politiķa spējas. Mums ir iemesls uzskatīt, ka, ieceļot ārlietu ministra amatā cilvēku, kurš tikai dažus mēnešus nostrādājis par deputātu, Saeima devalvētu valsts varas būtību kā tādu.

Protams, mums var iebilst, ka Pabrika kungs strādā par Saeimas Ārlietu komisijas priekšsēdētāju, kā arī par Ārlietu ministrijas parlamentāro sekretāru. Taču tā ir pavisam cita specifika - tā ir likumdošanas vara, nevis diplomātija. Mūsuprāt, par Ārlietu ministrijas vadītāju vajadzētu strādāt karjeras diplomātam, pieredzējušam profesionālim, un Latvijā tādu ir ne mazums. Tādējādi Arta Pabrika kandidatūra nebūt nav vienīgā.

Piemērs. Sandra Kalniete nebija mūsu politiskais favorīts, mēs viņu neatbalstījām, bet viņas nozīmēšana bija loģiska, tāpēc ka viņa bija diplomāte.

Kandidātu Pabriku nereti sauc par izcilu ekspertu ārpolitikas jautājumos. Var jau būt, ka Tautas partijas mērogos tas atbilst patiesībai, bet personīgi es uzskatu, ka virkne Pabrika kunga izteicienu liecina par to, ka viņš ne pārāk labi izprot demokrātiskas sabiedrības būtību. Minēšu dažus viņa izteikumu piemērus. Šeit es neuzstāšos kā Krievijas Federācijas advokāts. Jūs to nosaucāt par marginālu valsti. Palūkosimies, kā tādi politiķi kā Pabrika kungs padara Latvijas Republiku par marginālu valsti! Kā Kalvīša kungs šodien teica, viņš ir nacionālpatriots. Nu, piemēram, Pabrika kungs paziņoja, ka atbalsta latviešu valodu kā vienīgo lingvistisko praksi šajā teritorijā. (Jūs par to runājāt.) Vai tas nozīmē, ka viņam nekas nebūtu pretim, ja likumdošanas kārtībā aizliegtu visas citas Latvijas tautu valodas?

Attiecībā pret masu medijiem Artis Pabriks piedāvāja realizēt valsts sponsorēto intervenci. Tas nebūs brīvais tirgus, teica Pabrika kungs. Jūs to teicāt vienā savā intervijā. Vai jums neliekas, ka Eiropas Savienībā šādi uzskati ir klaja mežonīguma demonstrēšana, atklāta vēršanās pret demokrātiju?

Tālāk Pabrika kungs pavisam ciniski paziņoja, ka izglītības uzdevums Latvijā ir pārraut saikni starp vecāko krievu paaudzi un jaunāko: “Mums vajag iemācīties mainīt šos uzskatus, manipulēt ar šo jaunatni.” (Citāta beigas.)

Es gribu vērsties pie tiem deputātiem, kurus ir ievēlējuši krievu vēlētāji. Kolēģi, jūs varat šodien izdarīt ļoti lielu kļūdu, un jūsu vēlētāji jūs nesapratīs! Jūs domājat, ka, atbalstot Pabrika kunga kandidatūru, jūs glābsiet Emša valdību. Un, ja teiksim, Pabrika kungs nebūs ievēlēts par ministru, nākamajā valdībā būs 15 tādu pabriku. Tagad jau ir 15 tādu pabriku! Nevar būt lielāku nacionālistu nekā šodienas valdība! Šodienas valdība runā ārpolitikas un etnopolitikas jautājumos tieši tā, kā Repšes kunga valdība. Un, ja jūs nobalsosiet par Pabrika kungu, jūs būsiet kā nodevēji, jūs būsiet kā gļēvuļi un vārguļi.

Pabrika kungs! Man ir absolūti nepieņemami jūsu uzskati ideoloģisku iemeslu dēļ. Mani kolēģi no PCTVL frakcijas balsos pret jūsu kandidatūru.

Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītāja. Deputāts Aleksandrs Kiršteins.

A.Kiršteins (Tautas partijas frakcija).

Cienījamā priekšsēdētāja! Godājamie deputāti! Kāds tad mums ir vajadzīgs ārlietu ministrs, un kādi mums ir bijuši ārlietu ministri? Man diemžēl ir paškritiski jāteic, ka līdzšinējie ārlietu ministri ir bijuši bezprincipiāli cilvēki, tādi, kuriem galvenais ir tas, lai kādas lielvalsts vadītājs viņiem uzsit uz pleca, uzslavē vai uzaicina uz pusdienām. (No zāles dep. L.Ozoliņš: “Kauna lieta!”) Es domāju, ka šie laiki ir beigušies, un ceru, ka Artis Pabriks tāds nebūs.

Kas tad līdz šim raksturoja Latvijas ārlietu ministrus? Viens vārds - politkorektums. Visiem Latvijas ārlietu ministriem bija paniskas bailes un faktiski bija kauns no divām lietām - no diviem Saeimas dokumentiem. Ārlietu ministriem bija kauns no Okupācijas deklarācijas un no 1920.gada Miera līguma. Es nekad neesmu sapratis, kas tie par cilvēkiem, kas braukā pa pasauli un sūdzas, ka Krievija neratificē kaut kādu jaunu robežlīgumu, ja Saeima nav atcēlusi savu pieņemto lēmumu par 1920.gada Miera līgumu.

Otra visraksturīgākā Latvijas ārpolitiskā iezīme ir nepārtraukta koķetēšana ar komunistiskajiem Āzijas režīmiem. Mēs daudz ko pārmetam šeit, teiksim, kaimiņam Lukašenko, bet tajā pašā laikā šeit brauc diktatori, kuri tūkstošiem cilvēku tur cietumā, savus politiskos pretiniekus izvāra un tā tālāk. Tas absolūti netraucē mūsu valsts vadītājiem draudzīgi koķetēt ar viņiem. Bezprincipialitāte, absolūts principu trūkums un kaut kāda bezdomu rīcība! (No zāles dep. L.Ozoliņš: “Pareizi!”)

Es gribētu teikt, ka varbūt Pabrika kungam (es tā kautri ceru, jo, ja tas nenotiks, tad mēs pie šā jautājuma atgriezīsimies) nepiemitīs tās īpašības, kas bija iepriekšējai ārlietu ministrei un aizsardzības ministram, kuri atļāvās, par lielu kaunu Latvijai, aizsūtīt uz Irāku cilvēkus, nenoslēdzot nekādu vienošanos par šo cilvēku nodrošināšanu. Mūsu kareivjiem nebija nakts optisko tēmēšanas ieroču, nebija bruņuvestu, un vēl līdz šim brīdim šie cilvēki tiek pārvadāti vaļējās kravas mašīnās. Un mums ir tikai tagadējam aizsardzības ministram jāpateicas par to, ka ar lielām mokām mēs esam dabūjuši kaut kādus četrus bruņutransportierus.

Es visu laiku domāju: kā tas ir iespējams neatkarīgā valstī? Un, kad es satieku šos cilvēkus un ar viņiem parunāju, tad es viņos redzu dzimtcilvēku gēnus, verdzisku iztapību un dzirdu vārdus: “Ziniet, mums jau to lika darīt!”

Mēs šeit iepriekšējai ārlietu ministrei uzdevām jautājumu, kāda ir mūsu īpašumu vērtība sarunās ar Krieviju, ja mēs tiešām gribam uzdāvināt 6 pagastus viņiem. Es nezinu... var būt, ka 60 Krievija pieprasīs? Kāda kadastrālā vērtība ir ierakstīta zemesgrāmatā, kā notika šīs sarunas par kompensāciju. Tad Kalnietes kundze šeit atbildēja: “Mums, Ārlietu ministrijai, tas nav jāzina. Kam man tas ir jāzina? Lai ar to nodarbojas sarunu vadītājs.”

Es domāju ar to arī beigt šo necilo uzstāšanos. Es domāju, ka tad, ja mēs vēlreiz redzēsim šādu ārlietu ministru, mēs viņu, protams, izbalsosim ar lielu troksni.

Taču te es atkal dzirdu, ka Latvijai atkal esot jāpilda politkorektās kvotas. Mums esot vajadzīgs tāds komisārs. Lai tās aizpildītu, tur vajagot sešas sievietes, vienu eskimosu, divus grenlandiešus, un atkal tieši mazās valstis esot tās, kas vislabāk šīs politkorektās kvotas var aizpildīt. Atkal mums uzsitīs uz pleca un teiks: “Jūs, latvieši, gan esat malači!”

Es domāju, ka mums beidzot būs tāds ārlietu ministrs un arī tāds premjers, kas nebūs ļengans un kas teiks: “Ziniet, godājamie kolēģi, šie laiki ir beigušies! Lai šīs politkorektās kvotas aizpilda vecās valstis, teiksim, Vācija, Lielbritānija vai varbūt Francija.” Varbūt mēs beidzot sāksim aizstāvēt savas intereses? Es gribētu novēlēt labu veiksmi Pabrika kungam. (Aplausi.)

Sēdes vadītāja. Deputāts Einars Repše.

E.Repše (frakcija “Jaunais laiks”).

Spīdoša runa, Kiršteina kungs! Varbūt, jūs gribētu šo principialitāti attiecināt arī uz jūsu partijas pozīciju, koalīcijas un koalīcijas partneru jautājumā? Redziet, šobrīd tik tiešām runa nav par Arta Pabrika personiskajām īpašībām, par to, vai viņš būtu labs vai slikts ministrs, lai gan, raugoties tīri no politiskā viedokļa, mēs varbūt arī šeit atrastu ko kritizēt. Vai tik tas nebija publiski pausts godājamā politologa Pabrika kunga viedoklis, ka sekot vai ņemt vērā tautas domas ir tāds kā provinciālisms? Bet lai nu paliek. Es saku, ka mēs šodien šeit neanalizējam kāda indivīda uzskatus, taču padomājiet, vai atsevišķos gadījumos šāds viedoklis, proti, ka nevajag ņemt vērā tautas viedokli, zināmā mērā nav arī politiskās partijas kredo. (Starpsauciens no zāles: “Kā var nesolīt!”)

Šobrīd mēs runāsim par principiāliem politiskiem jautājumiem, par to, kāpēc “Jaunais laiks” nevar atbalstīt un arī neatbalstīs Pabrika kunga virzīšanu amatam šajā valdībā. Tas ir tāpēc, ka šo valdību veido mums nepieņemami politiskie spēki un ka šī valdība īsteno tādu politiku, kas mums nav pieņemama.

Ja “Jaunais laiks” neatbalstīs piedāvāto ārlietu ministra kandidatūru, tad ko tas nozīmē? Tas nozīmē, ka gadījumā, ja viņš tomēr tiks apstiprināts, tas notiks tikai ar tiešu vai netiešu kreiso politisko spēku atbalstu - tātad ar Rubika un Ždanokas līdzgaitnieku atbalstu, ar prokomunistisko spēku atbalstu, ar promaskavisko spēku atbalstu. Un līdz ar to mēs nevaram atbalstīt tādu valdību, kura savā darbībā ir atkarīga un kura faktiski nepārtraukti laipo, sadarbojas ar šiem Latvijas valstij nelabvēlīgajiem politiskajiem spēkiem.

Taisnību sakot, ja Tautas partijai sākotnēji vēl bija ilūzija, ka tā valdībā patiešām būs šis nacionāli patriotiskais garants, tad tā acīm redzami nepiepildās. Pieminēsim kaut vai šo incidentu, kad, valdošās koalīcijas atbalstīts, augstā amatā tika iecelts konkrēti Nacionālās drošības komisijas sekretārs, kas ar savu tiešu atbalstu un svētību ir panācis to, ka EDSO rezolūcijā tiek ierakstīts Latvijas valstij acīm redzami neizdevīgs un melīgs formulējums. Tādus politiskos spēkus mēs atbalstām šajā koalīcijā, un tādi politiskie spēki šobrīd darbojas Induļa Emša valdībā.

Protams, “Jaunais laiks” nevar atbalstīt arī tādu valdību, kuras politika daudzos jautājumos ir klajā pretrunā ar “Jaunā laika” sludinātajiem principiem un uzsāktajiem darbiem un kura nevar sniegt skaidras atbildes uz daudziem mūsu tautai ļoti svarīgiem jautājumiem, kaut vai runājot par izglītības reformu, par māmiņu algām, kuras, kā mēs vēl arvien ceram, tiks īstenotas tādā veidā, kā tas tika apstiprināts valdības koncepcijā vēl mūsu valdības laikā - bez jebkādiem šo ideju galīgi paralizējošiem sagrozījumiem. Taču skaidras atbildes uz šiem jautājumiem mēs nedzirdam, tāpēc mēs nevaram atbalstīt šo valdību.

Un tieši tāpēc mēs nevaram atbalstīt arī atsevišķu ministru, ko piedāvā šīs valdības sastāvā. Tad jau tas būtu pilnīgā pretrunā ar jebkuriem politiskās loģikas likumiem, tad mēs vispār izjauktu robežu starp pozīciju un opozīciju un valstī sāktos kaut kas līdzīgs politiskam haosam, kas zināmā mērā sakarā tieši ar šādu neprincipiālu Tautas partijas pieeju šobrīd ir izveidojies. Ziniet, ja mani vēstures zināšanas “neiegāzīs”, tad šķiet, ka pēc okupācijas atbalstītās marionešu valdības 1940.gadā šī ir pirmā valdība Latvijas vēsturē, kura savā pastāvēšanā balstās uz kreisajiem prokomunistiskajiem un promaskaviskajiem politiskajiem spēkiem.

Redziet, Tautas partija šobrīd pati faktiski ir izvēlējusies savu pozīciju, bet varēja būt arī citādi un vēl arvien var būt arī citādi. Redziet, šo pozīciju, manuprāt, vēlētājs jau ir novērtējis, un gan Tautas partijas deputātiem, gan arī ierindas biedriem droši vien nav gluži vienaldzīgs viņu politiskās organizācijas liktenis, bet tik tiešām varēja būt citādi.

Piedodiet, Kalvīša kungs, ja jūs apgalvojat, ka neesat dzirdējis no “Jaunā laika” kādus konstruktīvus priekšlikumus, tad varbūt ieklausieties mazliet uzmanīgāk, jo šādi priekšlikumi ir bijuši. Vēl arvien pastāv iespējas Latvijā veidot vienu patiešām labēju un patriotisku valdību, visu laiku labāko un stabilāko valdību, bet, protams, tam ir nepieciešama politiskā principialitāte un izlēmīgums.

Paldies par uzmanību!

Sēdes vadītāja. Deputāts Pēteris Tabūns.

P.Tabūns (apvienība “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK).

Labdien, kolēģi! Patīkami redzēt jūs labā noskaņojumā šodien, tiekoties pēc krietna brīža šeit - Saeimas sēžu zālē, un ir labi, ka mēs esam sanākuši, lai parunātu par valstī notiekošo, kas ir ārkārtīgi svarīgi. (No zāles dep. L.Ozoliņš: “Nerunā!”)

Taču piedodiet, ja es šobrīd, debatējot par Pabrika kunga apstiprināšanu ārlietu ministra postenī, gandrīz nerunāšu par šo tēmu, jo ne jau tas ir galvenais. Mums nebūtu nekādu iebildumu pret Pabrika kungu, bet ir jārunā par valdību, draugi mīļie! Par valdību, kāda tā šodien ir!

Lūk, kāds ir jautājumu jautājums šobrīd! Un valdība ir mazspējīga, lai
neteiktu - nespējīga. To nu jūs nekādi nevarat atspēkot. To zina absolūti visi, tāpēc runāsim skaidri un gaiši, jo tas ir pārāk svarīgi valstij.

Emša kunga prioritāte ir kaut mazu brītiņu - vēl nedēļu vai mēnesi, vai dažus mēnešus noturēties Ministru prezidenta amatā. Lūk, prioritāte! Un tai tiek veltīts viss, visas pūles. Diemžēl. Protams, paturot šādu prioritāti, valdība nevar veiksmīgi strādāt valsts labā. Vienkārši nevar!

Es domāju, ka Emša kungs jau ir izpildījis savu misiju. Viņš varēs savu portretu novietot blakus citiem Ministru prezidentiem, ko viņš tik ļoti vēlējās, un tāpēc šai valdībai būtu lemjams pēc iespējas īsāks mūžs, draugi mīļie! Un te jau tika arī runāts...

Uz ko tad balstās šī valdība? Redziet, tikko “Latvijas Avīzē” materiālā ar virsrakstu “Kā Emsis notur vilcienu uz sliedēm?” trekniem burtiem ir akcentēts: “Mēs ar Jurkāna kungu sadarbojamies vislabākajā formā. Es augsti vērtēju gan Jurkāna, gan Urbanoviča palīdzību, un valdībai arī turpmāk būs vajadzīga konstruktīva opozīcija.” Lūk, uz kādiem spēkiem balstās Emša kunga valdība! (No zāles dep. L.Ozoliņš: “Labs ir, tev laiks beidzies!”) Un tā nu esot šī konstruktīvā opozīcija!

Ziniet, es gribētu minēt vēl vienu salīdzinājumu Emša kunga vēlmei būt Ministru prezidenta krēslā. Tas ir līdzīgi kā Bojāra kungs, seniors Juris Bojārs, ārkārtīgi gribēja dabūt savu dēlu Rīgas mēra amatā un tam veltīja pat partijas nozīmību, vietu... Protams, tāpēc viņi vairs neatrodas Saeimā... Bet šo amatu viņš dabūja, un tagad jūs jau zināt notikumus, kādi risinās Rīgā. Bēdīgi! Tur saimnieko zaļetajevi, kurdjumovi, giļmani, un Rīga tagad ir nonākusi jau tiktāl, ka UNESCO gatavojas Rīgas centru, vecpilsētu, izsvītrot no UNESCO kultūras pieminekļu saraksta, jo Rīgas centrs ir izcūkots. Un kādi tur darījumi notiek pašlaik un bijuši šajos trijos gados! Vēl viens nepilns gads atlicis... Ja to paanalizētu, ja tur paskatītos un pameklētu, tad jūs redzētu bēdīgas ainas.

Šoreiz vēl viens citāts: “Šaubas izraisa arī jūsu valdības ministrs Juris Radzevičs, kurš nodibinājis darba grupu, kura pārveidošot mācību programmu mazākumtautību skolās uz LAŠOR programmas pamata, turklāt ar politiku tam nebūšot nekāda sakara.” To raksta manis pieminētā “Latvijas Avīze” pēc intervijas ar Ministru prezidentu.

Nu, lūk, atkal ir šī izdabāšana, un šī izdabāšana, protams, neko citu nesola kā vien nespēju rīkoties tā, kā vajadzīgs valstij, jo ir jāizdabā - ir jāizdabā taču kreisajiem visādā veidā, nemaz jau nerunājot par to, ka tur ir tādi vīri kā Klementjeva kungs, kurš EDSO organizācijā (Starpsauciens: “Nodevēji!”) apkauno Latviju, runā par to visādas nejēdzības, un viņš tad nu ir (Starpsaucieni.) tā konstruktīvā opozīcija. Tā ir tā labā, konstruktīvā opozīcija, kas apkauno Latviju starptautiskā līmenī. Tā ka, lūk, tāda ir šīs valdības darbība!

Un tagad es gribu vērsties pie kolēģiem - pie Tautas partijas. Arī jūs taču ļoti labi zināt, ka šī nav tā labākā valdība, ka šī nav laba valdība, jo, ja tā nebūtu, tad jūs nespiestu Emša kungu vēl un vēlreiz domāt, rūpēties un gādāt par labējā vairākuma valdību. Jūs taču to darāt un pareizi darāt! Taču tad nav ko vilcināt šīs vājās valdības agoniju, jo tā valstij neko nedod. Tātad ir valstij patiešām vajadzīga - un jūs to atzīstat - labēja vairākuma valdība. Nu tad paturēsim šo prioritāti, kas nodrošinās valsts stabilu, perspektīvu attīstību. Darīsim to!

Bet nē! Jūs diemžēl vēl turat pie dzīvības šo vājo valdību, lai gan tas taču nedara neko labu! Ir taču tā! Jūs citādi nevarat to izskaidrot. Ja jums ir kāds izskaidrojums, tad pasakiet to, kolēģi! Es domāju, ka tāda izskaidrojuma nav, un tas, ka jūs aizvien sakāt: “Mēs esam nacionāli noskaņoti, cīnāmies par nacionālām idejām šajā valstī...” Taču darbos, draugi mīļie, neizskatās tā! Jūs atbalstāt šo valdību, kura lielā mērā turas uz kreisajiem spēkiem, un šodien, ja Jurkāna partija neatbalstīs šo balsojumu, kas tad notiks? Skaidrs, ka Pabrika kungs netiks apstiprināts, un faktiski tā būs neuzticība valdībai...

Sēdes vadītāja. Varbūt, Tabūna kungs, runājiet, lūdzu tuvāk lēmuma projekta būtībai!

P.Tabūns. Tā jau ir tā saruna! Es jau pašā sākuma teicu par šo valdību - par šīs valdības nespēju strādāt, tāpēc es, protams, šādu valdību neatbalstu... nevarēšu atbalstīt, jo tā vienkārši velk laiku, un valdības vadītājs priecājas, ka vēl kādu laiku var pasēdēt šajā krēslā, bet valsts no tā cieš. Valsts no tā ļoti, ļoti cieš!

Paldies par uzmanību!

Sēdes vadītāja. Deputāts Oskars Kastēns.

O.Kastēns (Latvijas Pirmās partijas frakcija).

Cienījamā priekšsēdētāja! Cienījamie kolēģi! Es šodien Latvijas Pirmās partijas frakcijas vārdā varu droši teikt, ka mēs uzticamies Artim Pabrikam kā profesionālim, kā cilvēkam, kurš akadēmiskajā darbā sevi ir pietiekami parādījis kā labu profesionāli ārpolitikas jomā, un, kā es ievēroju, pat kompensāciju vecmeistars Dobelis atzīst šādu faktu un saka, ka viņam nav nekas iebilstams pret Pabrika kandidatūru. Bet nu ir bažas par to, ka šā gada rudenī, tad, kad apstiprinās budžetu, tad nu var nobalsot kaut kā nepareizi un Latvijas intereses netiks aizstāvētas. Es domāju, ka nekādā gadījumā nevajag apsteigt notikumus. Pabrika kungs, es domāju, pats labi zina, kādā koalīcijā - pareizā vai nepareizā - viņš atrodas, un tas nu ir jāizlemj viņam pašam.

Es domāju, ka drīzāk mēs varētu viņu apstiprināt un ļaut viņam godīgi un profesionāli strādāt. Dobeļa kungs, kas uztraucas par to, ka varētu tikt pieņemts budžets, kas kaut kādā veidā nāktu par sliktu Ārlietu ministrijai, rudenī varētu vienkārši nobalsot par šo budžetu un parādīt savu patriotismu arī praksē. Un, ja ir kaut kādas bažas par kreiso atbalstu Artim Pabrikam, tad, es domāju, tas liecina tikai par to, ka Pabrika kungs ir pietiekami profesionāls politiķis, ka par viņu ir gatavi balsot arī politiskie oponenti.

Un nobeigumā vēl viena lieta. Aizejot opozīcijā, “Jaunais laiks” solīja, ka būs konstruktīva opozīcija, un, kā arī es pats esmu ievērojis, daudzi “Jaunā laika” deputāti publiski ir teikuši labus vārdus par Pabrika profesionalitāti. Tādējādi, ja “Jaunais laiks” šodien balsos pret ārlietu ministru, tad tā būs liecība, ka savu šauro interešu vārdā “Jaunā laika” vadītāji ir gatavi vērsties pret politiķi, kurš ir cienīgs aizstāvēt Latvijas intereses.

Paldies par uzmanību!

Sēdes vadītāja. Deputāts Kārlis Šadurskis.

K.Šadurskis (frakcija “Jaunais laiks”).

Cienījamā priekšsēdētāja! Godātie kolēģi! Latvijas Republikas Saeimā ir stabils 67 deputātu vairākums. Balsu ir tik daudz, ka viens, otrs vai trešais no ārpusvaldības partneriem var atļauties būt “pret”. Balsu pietiek! Tādā veidā dažs labs, balsojot reizēm “pret”, palīdz sabiedrībā uzturēt mītu, ka šī ir mazākumvaldība. Šī nav mazākumvaldība! Ārpus valdošās koalīcijas ir tikai divas partijas - “Jaunais laiks” un “tēvzemieši”.

Droši vien Saeimas vairākums, kas paklausīgi atbalsta Emša valdību, cits balsojot, cits nepiedaloties balsojumā, iedabūs Arti Pabriku ministra krēslā. Nu ko lai dara! Šī valdība kādam ir ļoti izdevīga. Diemžēl šī valdība Latviju padara smieklīgu un nožēlojamu pasaules acīs. Pabriks varēs pievienoties patiesi kolorītai un savdabīgai komandai - komandai, ko vada premjers, kuram arī es varētu novēlēt, kā Kiršteina kungs sacīja... izteikt cerību, ka Latvijā būs premjers, kas nebūs ļengans, bet šis premjers - mazo HES “lielmeistars” un mūžīgi pārprastais Emsis, kam ik pa brīdim ir slepena informācija, kura pēc tam katrreiz kaut kur izčab... Viņš ir pirmais premjers, kas var atļauties pateikt žurnālistiem, ka daudz zināt ir kaitīgi, un no tā pat neizceļas nekāds skandāls. Interesanti, kas būtu noticis, ja kāds no iepriekšējiem premjeriem - nu tāds, ko sabiedrība ņem nopietni, - būtu atļāvies to pateikt.

Šajā valdībā ir arī ministra karikatūra, uz kura sirdsapziņas, ja tāda būtu, ir arī to desmit jauniešu dzīvības, kuri iepriekšējās nedēļas nogalē diemžēl bija ņēmuši par pilnu bezatbildīgos murgus par braukšanas ātrumu uz Latvijas ceļiem. Ir ministrs, kas ne tikai Josifu Kobzonu, bet droši vien arī Andreju Januarjeviču Višinski, ja vien tas būtu šajā saulē, ielaistu Latvijā.

Mēs vēl labi atceramies, ka nesen kāds aktīvs puisis bija sācis ilgoties pēc Žirinovska vizītes, bet, paldies Dievam, tas bija valdībā, kur bija vēl kāds, kas šo sapņotāju pieskata.

Tur ir arī ministrs, kas, atbrīvojies no spējīgiem cilvēkiem muitā un Valsts ieņēmumu dienesta vadībā, jau ir bijis spiests atzīties, ka iepriekš solīto izpildīt nespēs. Par minimālās algas celšanu nesapņojiet! Tā vietā būs nožēlas vērti 1,25 lati, kas iegūti, palielinot neapliekamo minimumu par pieciem latiem. Arī pedagogiem nesen dotie kvēlie solījumi nu jau ir stipri “atdzisuši”. Pedagogu algu reformai nepieciešamo 12,1 miljona latu vietā nu jau valdība runā tikai par 9,6 miljoniem.

Vēl jau ir viena ministre, nenogurdināma ceļotāja, kas bija naska uz solīšanu: bibliotekāriem - dubultas algas, koncertzāle, laikmetīgās mākslas centrs un kas tik vēl... Par tādiem “sīkumiem” kā Gaismas pils nemaz nerunājot. Bet solīt jau var droši, jo kas tad tam vairs tic? (No zāles dep. J.Pliners: “Kā var nesolīt!”)

Protams, uz šī raibā fona Artis Pabriks būtu - turklāt ievērojams! - intelektuālais pienesums šai valdībai, taču kādēļ vajag stutēt līdz bezjēdzībai valdību, kas diskreditē savu valsti? Vienīgā nelaime, godātie deputāti, ir tā, ka šī nav datorspēle, kurā jācenšas pēc iespējas ilgāk noturēties, un, ja laimējas, tad var izvilkt lielo laimestu un pāriet nākamajā līmenī, bet, ja nelaimējas, sākt visu no gala. Nē, kolēģi, šī ir realitāte! Un pēc jūsu rotaļāšanās ar valsts likteni kādam šīs kļūdas būs jālabo. Taču Latvija, kuru jūs putināt, ir tikai viena.

Jau vismaz nedēļu Tautas partija visos saziņas līdzekļos nepagurusi atkārto: “Ja Pabriku neapstiprinās, būs jādomā par citu valdību!” Šā skaitāmpantiņa zemteksts, kolēģi, ir labi saprotams. Apstiprinās. Apstiprinās! Uzticamie rubikieši, ždanokieši un jurkānieši ar balsīm “par” vai - viss viens! - izņemtām reģistrācijas kartēm visu nokārtos. Zīmīgi tikai tas, ka šobrīd Latvijas ārlietu ministrs tiek apstiprināts ne jau vairs tikai ar Tautas saskaņas partijas balsīm, bet droši vien jau ar visām no PCTVL saraksta ievēlēto 25 deputātu balsīm.

Šis patiesībā ir vēsturisks brīdis. Tikai vienu reizi Latvijā jau ir bijusi valdība, ko atbalstīja komunisti. Tā bija Augusta Kirhenšteina valdība, taču tas notika valsts faktiskas okupācijas apstākļos. No brīvas gribas Latvijas Republikā tas notiek pirmo reizi. Pirmo reizi Latvijas vēsturē! Atliek vienīgi cerēt, ka šī komunistu stutētā Emša valdība nespēs nodarīt mūsu valstij tik daudz ļauna, cik pieminētā Kirhenšteina valdība.

Vai nav likteņa ironija? Tieši Latvijas ārlietu ministra apstiprināšanai noderēs arī tā deputāta - Klementjeva - balss, kurš nupat, nesen, EDSO balsojis par Krievijas iesniegtu, pret Latviju vērstu rezolūciju. Ko lai saka par mūsu valsts ārpolitikas kursu? Tā tiek nodotas nacionālās intereses. Bet, kur ir nodevība, tur ir arī nodevējs. Tautas partija, kā jums iet pie sirds jūsu loma? Vai alga, ko gūstat, to atsver?

Paldies par uzmanību!

(Troksnis un aplausi.)

Sēdes vadītāja. Deputāts Paulis Kļaviņš.

P.Kļaviņš (frakcija “Jaunais laiks”).

Cienījamā priekšsēdētāja! Godājamie kolēģi! Es varu ļoti labi iedomāties, ka es balsotu par Arta Pabrika apstiprināšanu ārlietu ministra amatā, bet citas koalīcijas sastāvā. Es varu to ļoti labi iedomāties.

Un līdz ar to rodas jautājums. Lūdzu mēģināt atbildēt arī no Tautas partijas puses uz šo jautājumu - kā izskaidrot mūsu vēlētājiem to, ka šinī Saeimā, tas ir, 8.Saeimā, tika ievēlētas trīs ceturtdaļas tādu deputātu, par kuriem var tomēr nosacīti teikt, ka tie visi ir Latvijas patrioti? Trīs ceturtdaļas. Jākonstatē, ka tikai viena ceturtdaļa - un varbūt pat ne visi no šīs vienas ceturtdaļas - tomēr ir prokrieviskie deputāti. Te par kreisumu un labējumu nav tik daudz runas, kā par to, kas ir Latvijas un latviešu interesēs un kas ir Krievijas interesēs, un tās pārstāv viena daļa šā nama deputātu.

Un tagad nu jau labu laiku pastāv mazākuma valdība, balstoties uz prokrievisko deputātu iecietību, labvēlību. Un te sākas problēma - kāpēc tas tā ir? Kāpēc labējā jeb, teiksim, patriotiskā spārna Latvijas deputāti nevar atrast kopēju valodu? Un man būtu vienkārši Tautas partijai jāuzdod šis jautājums - kas ir tas bīstamais, kas tiek saskatīts partijā “Jaunais laiks”? Kāpēc nevar ar partiju “Jaunais laiks” kopā veidot patriotiska virziena, uz patriotiskiem pamatiem dibinātu valdību? Kāpēc partija “Jaunais laiks” nav, pēc Tautas partijas domām, tam piemērota? Iespējams būtu izveidot šādu labējo, tā saukto labējo, valdību nez cik reižu. Lūdzu, izskaidrojiet, kas ir tās intereses, kuru dēļ valdības koalīcijai ir piemērota nevis partija “Jaunais laiks”, bet gan mazākuma valdība ar prokrievisko kolēģu atbalstu! Izskaidrojiet to!

Man beidzot jāatgādina, ka deputātu frakcija “Jaunais laiks” ir daudzējādā ziņā tiešām īpatnēja. Šeit ir deputāti, kas nākuši no dažādām nozarēm, cilvēki, kuri bija ar mieru iestāties politiskajā darbā, lai, strādājot atklāti, godīgi tautas interesēs, darītu visu iespējamo, lai izbeigtu veco laiku, kura gaitā ir plūduši projām mūsu budžeta miljoni. Lai šis laiks beigtos un sāktos jauns!

Nu labi! Jūs atradīsiet dažādas “kosmētiskas” kļūdas, kas tika pieļautas Repšes valdības laikā. Un tomēr man jāprasa - kas ir tās intereses, kas saista tik ciešā sadarbībā šo mazākuma valdību?

Un tur jau nu būs grūti arī prokrieviski noskaņotiem deputātiem šodien attaisnoties, ka viņi šo valdību atbalsta, ministru apstiprinot. Tik un tā, vai nu šādā, vai citādā veidā... Ir vairāki paņēmieni, kā var izvairīties, lai nevar pateikt, kurš par ko balsoja. Taču bez viņu atbalsta šī apstiprināšana nenotiks, respektīvi, nenotiks šīs valdības un koalīcijas atkārtota atzīšana. Tā tas būs tikai ar šo prokrievisko spēku atbalstu.

Nu, ir tiešām “Jaunajam laikam” laikam citas intereses. Par kādām citām interesēm var runāt? Es domāju, par citām interesēm mēs vislabāk varam spriest pēc tā procesa... pēc tā, kas notika ar Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja vadības un darbības maiņu. Tagad, kā es lasu vakardienas avīzē, jākonstatē, ka šis jaunais direktors vēršas pret tiem, kas strādā, - soda tos, kas strādā, jeb veic izmeklēšanu attiecībā uz viņu darbu. Nu, tas ir citādi, tās ir zināmas intereses, bet par tām jau noteikti atklāti nerunās.

Viens lai būtu skaidrs: šis mūsu noraidījums, tas, ka mēs noraidām vienu varbūt ļoti sakarīgu ministra amata kandidātu, ir vienīgi tāpēc, ka mēs neatkāpjamies no trīs principiem - atklātuma, taisnīguma un darba Latvijas un latviešu tautas labā.

Sēdes vadītāja. Deputāts Jānis Urbanovičs.

J.Urbanovičs (Tautas saskaņas partijas frakcija).

Cienījamā priekšsēdētāja! Godātā Saeima! Taisnība ir tiem, kas saka, ka šodien tiešām nav runa par ministra amata kandidāta Arta Pabrika kunga apstiprināšanu vai neapstiprināšanu, jo skaidrs, ka tā priekšvēlēšanu kampaņa, ko viņš ir divu nedēļu laikā veicis - ir runa gan par “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK, gan par frakcijas “Jaunas laiks”, teiksim, deputātu prātiem veltītiem izteikumiem, - nav sekmējusies. Acīmredzot tā bija gan politiska, gan arī diplomātiska kļūda. Es aicinu atzīt to. Tas bija ļoti vājš aprēķins. Jo, pat ja jūs, Pabrika kungs, būtu dabūjis šīs balsis no frakcijas “Jaunas laiks” - visu balsis vai, kā daži min un zīlē, kaut kādas mistiskas daļas balsis, kura tūlīt atstāšot “Jauno laiku” -, tad tas diez vai stiprinātu jūsu pozīcijas šā amata sakarā un nodrošinātu arī jūsu komandas, par kuru te daži nievājoši, citi cildinoši izteicās, darba veiksmi.

Taisnība, ka šoreiz ir runa par valdību. Viena daļa kolēģu no mūsu frakcijas, no Tautas saskaņas partijas frakcijas, tomēr uzskata, ka nevajag abstrahēties, jārunā par konkrētu cilvēku, un acīmredzot viņi arī balsos “pret”, jo mūsu vēlētājiem ir grūti pieņemt būtībā tik klaji nicinošus izteikumus par viņu etnisko dzimteni un arī par viņiem pašiem - par krieviem. Starp citu, Pabrika kungs, starp Tautas partijas vēlētājiem ir daudz man pazīstamu krievu, kuri man izteica tādas interesantas, teiksim, maigi sakot, bažas: kāpēc Tautas partija tā dara un runā ar Pabrika muti?

Tas, protams, būtu labs iemesls, lai šodien parādītu... pozicionētos kā viens krievu aizstāvis un teiktu: nē, Pabriks ir sarunājis lielas lietas, pieļāvis lielu kļūdu, un diplomātam jau nu gan tas nepiestāvētu. Taču man liekas, ka, ja cilvēks pauž savus uzskatus, kuriem es nepiekrītu, tā nebūtu tā lielākā nelaime. Lielāka nelaime būtu, ka cilvēks kļūst no politiķa par valstsvīru, bet sev atstāj šos politiķa, tā saucamā īsās distances skrējēja, niķus - mēģina izmantot tādu svarīgu jomu kā ārpolitiku savu iekšpolitisko rēķinu kārtošanai. Es jūs aicinu, ja jūs tiksiet šajā amatā, to atcerēties. Mums ir visu laiku... cik es atceros (es esmu bijis visās četrās Saeimās), mums politikā visu laiku ir īsā ceļa skrējēja taktika: šodien, tūlīt - stiprāku valdību. Ahā, kompromiss attiecībā uz budžetu, skolotāju algām... Kad par dzīviem cilvēkiem ir runa, vienmēr ir kaut kādi kompromisi, kuri ir tikai stabilitātes dēļ. Tāpat rīkojāties jūs, Repšes kungs! Mēs tik cerīgi jūs mēģinājām atbalstīt, kad jūs kritāt korupcijai čuprā, bet tas, izrādās, bija tikai tāds politisks avanss vēlētājiem. Un to jūs turpināt, tā teikt, piegādāt vēlētājiem un sabiedrībai.

Kāpēc mēs tomēr - es personīgi un viena daļa, lielākā daļa, mūsu frakcijas - balsosim šodien par Pabriku? Tāpēc, ka mēs, kā es jau teicu, ceram (un tā ir mūsu tāda ļoti slikta īpašība, ka mēs valstiski ceram), ka viss ies uz labo pusi un ka Pabriks ir gana jauns cilvēks, lai augtu un turētu valsts intereses - visas valsts, visas valsts iedzīvotāju intereses - augstāk par politiskas intrigas rezultātu aprēķiniem.

Taču aprēķins, protams, mums ir - gan politisks, gan valstisks. Skaidrs, ka šodien es jau dzirdēju to atsevišķo avīžu, krievu valodā un latviešu valodā iznākušo avīžu, virsrakstus, kuras vēsta, ka mēs esot galīgi visu nodevuši. Lai nu būtu! Redziet, tā jau nav pirmā reize, kad mēs par spīti saviem reitingiem, kaitējot sev, izvēlamies valstiski atbildīgu pozīciju.

Es īsumā... Nekavēšu jūsu laiku. Kantānes kundze, šodien te veselu stundu runāja: tikai meli, meli un meli, viss ir meli! Taču tā patiesība ir pavisam vienkārša. Valsts prezidente nominēja Emsi. Emsis ir apstiprināts par valdības galvu. Šī valdība atšķiras no iepriekšējās. Ar ko tā atšķiras? Ar to, ka viņa labo sociālajā sfērā pieļautās kļūdas. Es zinu, par ko es runāju. Ja jūs skatījāties televizoru pirms divām, trim dienām, jūs zināt, ka tad ir nevis mistiski solījumi kaut ko šā gada budžeta grozījumos izdarīt, bet konkrēti cipari attiecībā uz skolotājiem, pasniedzējiem. Es personīgi esmu iekšā šajā procesā, es zinu, par ko es runāju. Es varu uzticēties, es redzu, ka tiek mēģināts darīt, labot situāciju.

Attiecībā uz šo te latviešu - krievu starpetnisko konfliktu jāteic, ka tas bija tikai kā Šadurska “piespēlēts” iemesls, lai varētu šo veco sāpi, šo te latviešu un krievu sadursmi, kas bija latentā stāvoklī un gāja mazumā, padarīt par visas valsts un tagad lielā mērā arī par Eiropas Savienības problēmu. Tas ir veiksmīgi izdevies. Un tāpēc, protams, šī valdība ir nīstama, jo viņa tik tiešām mēģina tikt galā ar šo mantojumu, ko atstāja Repšes valdība, kas ar Šadurska rokām izprovocēja šo starpetnisko konfliktu; viņa mēģina rast kompromisu, izkrītot cauri šai Prokrusta gultai.

Dzirdējāt, ko Kabanovs teica, - ka, lūk, tā ir nodevība. Skaidrs, ka visi sabiedrībā jūt, ka kompromiss ir “pfu!”... ka varētu būt tā, ka beigās latvieši un krievi nebūs divas naidīgas, vienā mazā zemes pleķītī Eiropas Savienības robežās dzīvojošas tautiņas. Var gadīties, ka mums izdosies vienoties par to, ka tā ir mūsu kopīga valsts un visi tie strīdi ir tikai politika un ir, piedodiet, politikāņu izprovocēti. Vieni grib turpināt mītiņot un 1.septembrī neiet uz skolu, un vēl dauzīt kaut ko, kliegt un izkliegt kaut ko, bet citi atkal ies un apkaros viņus. Jūs to visu tūlīt dabūsiet, pavisam maz ir atlicis. Emša valdībā tas pats Radzevičs un viņa cilvēki mēģina atrast kādu kopsaucēju tajā situācijā, kad viss ir tik nokaitēts un politizēts. Visi to mēģina izmantot. Kā nav kauna! Tagad es dzirdu runas par patriotismu. Patriotisms, izrādās, ir sinonīms vārdam “latviskums”. Mīļie cilvēki! Patrioti ir tie, kas mīl Latviju, arī tie krievi, čigāni, ebreji... arī, teiksim, franči, kas dzīvo Latvijā. Viņi ir mūsu valsts patrioti! Nenoraidiet viņus! Mūsu ir tik maz! Kāpēc mēs visu laiku nodarbojamies ar šito politikas taisīšanu? Vēlēšanas vēl ir tālu. Vai nevarētu kādreiz vienoties kaut kādā kopdarbībā?

Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītāja. Deputāts Augusts Brigmanis.

A.Brigmanis (Zaļo un zemnieku savienības frakcija).

Labdien, cienījamie kolēģi! Es gribu izteikt Zaļo un zemnieku savienības frakcijas viedokli. Mēs izskatījām Pabrika kunga kandidatūru. Mūsu frakcija atbalsta jūs, Pabrika kungs, šajā amatā. Uzskatām, ka jūs būsiet ļoti vērtīgs un labs ministrs šajā amatā. Tā ka mūsu balsis būs kopā ar jums.

Otra, varbūt neliela, daļa manas uzstāšanās ir veltīta radioklausītājiem. Jo, ziniet, politiķi ir politiķi. Politiķiem ir jārunā tas, ko viņi šeit runā. Jo būtībā šeit runa ir par varu jeb, kā daži izsakās, par tikšanu pie siles. Jautājums ir, proti, ļoti vienkāršs. Un, dzirdot to, ko šodien šeit politiķi sarunāja, droši vien vienam otram radioklausītājam Latgalē vai Vidzemē, vai Kurzemē radās priekšstats, ka tagad ir pasaules gals klāt, ka mēs vēl atrodamies pagājušā gadsimta vidusposmā, ka mēs vēl neesam ne Eiropas Savienībā, ne NATO un ka mūsu garants nav mūsu stabila valsts sistēma, bet ka mums te pašreiz draud milzīgas kataklizmas, ekonomiskas katastrofas un politiska krīze.

Cienījamie radioklausītāji! Varu jums apliecināt, ka lielākā daļa no tā, ko jūs dzirdējāt, ir vienkārši tukša muldēšana, katra politiķa izrādīšanās saviem vēlētājiem, cik viņš mīļš un jauks. Katrs grib būt mīļš un jauks. Mēs šeit runājam, cienījamie kolēģi, par vēl vienu lietu - par visādām pilīm, par gaismas pilīm, par smilšu pilīm. Mēs te nesen dzīvojām vienā ledus pilī. Ļoti jauki, ka šī pils tika pavasara saulē izkausēta un nāca gaišie spēki pie varas un strādā - strādā nevis ar tukšu muldēšanu, bet dara, strādā konkrētus darbus. Es domāju, ka galvenais, ko var pārmest Emša valdībai... var pārmest to, ka viņi nebārstās ar tukšām runām un ka tā nav vienkārši tāda valdība, kas dod solījumus, bet valdība, kas strādā. Es domāju, ka vēlētāji jau tuvākajā laikā redzēs to. Viņi jau redz. Gan būs līdzekļi gan zemniekiem, gan skolotājiem, gan arī būs politiskā stabilitāte, būs kārtīga ārpolitika. Tā ka, cienījamie radioklausītāji, skatieties darbos, bet neklausieties šajos tukšajos vārdos!

Sēdes vadītāja. Cienījamie kolēģi, lūdzu jūs pārslēgt mobilos telefonus klusuma režīmā, jo šie telefonu zvani traucē darbu Saeimā!

Nākamais debatēs ir pieteicies deputāts Nikolajs Kabanovs. Runās otro reizi.

N.Kabanovs (politisko organizāciju apvienības “Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā” frakcija).

Cienījamie kolēģi! Man šķiet, ka šodien es tomēr esmu vienīgais, kas runā par cienījamā kandidāta Pabrika idejām un ideoloģiju. Jūs taču esat eksperts ārpolitikas jautājumos. Bet kāpēc neviens nerunāja par to, ka Pabrika kungs vienā savā intervijā nesen teica, ka galvenais partneris mums esot ASV, nevis Eiropas Savienība? Nevis pat NATO, bet ASV! Viņš Latvijas ārpolitiku virza uz vienu valsti... virza, teiksim, tādā virzienā. Man šķiet, ka tas ir pilnīgi nepieņemami. Bez tam Pabrika kungs nesen teica, ka, ja viņš būs ārlietu ministrs, viņš centīsies nobloķēt Krievijas līdzdalību Pasaules tirdzniecības organizācijā. Vai ne, Pabrika kungs? Jūs taču tā runājāt? Tā ir jūsu principiālā pozīcija. Jūs gribat nevis uzlabot, bet pasliktināt Latvijas attiecības ar citām valstīm. Es ar Pabrika kungu diskutēju ne jau pirmo gadu. Kad mēs vēl nebijām deputāti, mēs taisījām vienu interviju ar Pabrika kungu, un es viņam jautāju: “Kāda ir jūsu nostāja attiecībā pret Eiropu?” Un viņš teica, ka mums vajagot izvairīties no Vācijas un Krievijas. Viņš tieši tā teica: “No Vācijas.” It kā tā nebūtu mūsu galvenais tirdzniecības partneris! Man šķiet, ka Pabrika kunga orientācija uz Ameriku ir pilnīgi saprotama. Un šajā kontekstā es gribu vērsties pie kolēģiem no Tautas saskaņas partijas, kuras priekšsēdētājs tagad atklāti pateica, ka viņš atbalsta proamerikānisku kandidātu, kurš nicīgi runā par krievu minoritāti. Man šķiet, ka principam politikā jābūt. Un, ja jūs šodien nebūsiet principiāli, tad, man šķiet, tas paliks Latvijas vēsturē, Latvijas politiskajā vēsturē.

Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītāja. Deputāts Gundars Bērziņš.

G.Bērziņš (Tautas partijas frakcija).

Saeimas priekšsēdētāja! Godātie kolēģi! Latvijas ārpolitika pēc neatkarības atjaunošanas ir tikusi virzīta uz lieliem ārpolitiskiem mērķiem. Man ir bijis tas gods vairākkārt strādāt Saeimā, gan pozīcijā, gan opozīcijā, un būt arī ministram gan vairākuma, gan mazākuma valdībās. Līdz šim mērķi, kas tika izvirzīti, ir bijuši ļoti augsti, un šos mērķus ir izdevies sasniegt vienīgi tāpēc, ka ārpolitika un iekšējā drošība līdz šim valstsvīriem un politiķiem, kas bija Saeimā, vienmēr bija jautājums, saistībā ar kuru malā tika noliktas partiju ambīcijas, krēsli, uz kuriem sēž, un dažādas personīgās simpātijas vai antipātijas. Kaut vai iepriekšējais Valsts prezidents... Lēmumu par iestāšanos NATO pēc 6.Saeimas vēlēšanām neparakstīja tikai viena piecu cilvēku liela frakcija, kas bija kreisā frakcija. Visas pārējās parakstīja to, ka Latvijai ir jāvirzās uz NATO, un toreiz neviens nedalīja kreisajos, labējos, krievos, latviešos, patriotos un nepatriotos. Un tikai šāda vienotība un valstiska izpratne, ka ir lietas, kuru dēļ ir jānoliek malā šīs politiskās kaislības, frakcionārisms un sektantisms, ļāva Latvijai nodrošināt un sasniegt šos, tanī brīdī varbūt šķietami nesasniedzamos, šķietami tālos un grūtos, mērķus - panākt ārējo drošību, līdzdalību NATO un iestāšanos Eiropas Savienībā.

Un vienmēr šīs debates - ja paskatīsieties, tad redzēsiet - ir radījušas sapratni un nodrošinājušas atbalstu gan vienā, gan otrā pusē. Līdz ar “Jaunā laika” ienākšanu arī šis jautājums šobrīd jau ir pārvērsts par frakciju politiskās tirgošanās objektu, un man šķiet, ka tas nav pareizi.

Lai gan mēs esam sasnieguši savus mērķus, šābrīža situācija arī starptautiski un ārpolitikā ir sarežģīta, kā to liecina, piemēram, kaimiņvalsts Igaunijas ārlietu ministra paziņojums par to, ka attiecības ar vienu no lielākajiem mūsu kaimiņiem, ar Krieviju, šobrīd ir vissarežģītākās un ka spiediens ir vislielākais kopš 90.gadu sākuma. Man šķiet, ka ir pamats kaut kādām pārdomām par realitāti.

Un īstenībā, ja kāds saka: “Nu mainīsim valdību!”... Valdību tik un tā vienā dienā nenomainīs, varbūt pat dažās ne. Tas prasīs kaut kādu laiku. Vai Latvijai ir tāds laiks brīdī, kad notiek nepārtraukti uzbrukumi dažādām institūcijām? Vai šobrīd mēs varam būt bez ārlietu ministra? Pie tam neviens neapšauba šā ministra principiālo stāju, pozīciju un kompetenci. Vai, latviski un valstiski domājot par Latvijas valsti, mēs varam to atļauties? Tas ir mans jautājums. Man šķiet, ka nevaram to atļauties, un tāpēc es domāju, ka runas par to, vai šī valdība ir labākā vai nav labākā...

Nu, paskatīsimies, kāda tad veidojas situācija. “Jaunā laika” šābrīža pozīcija ir tāda, ka Tautas partijai ar “Jauno laiku” ir jāveido valdība, un man tā ir saprotama. Es to vienmēr esmu atbalstījis, lai arī kā man kāds ir paticis vai nav paticis “Jaunajā laikā”, tikai vispirms paskatīsimies, kurā posmā mēs šobrīd Saeimā atrodamies.

Saeima šobrīd jau tuvojas sava otrā darbības gada noslēgumam, tas ir, šīs Saeimas darbības vidum. Un tad ir jautājums: kāpēc tas nenotika pašā sākumā, kas katram parlamentam ir pats produktīvākais darba cikls, jo principā lielas reformas var sākt Saeimas darbības sākotnējā posmā. Kurš bija tas, kas paziņoja, ka kopā ar Tautas partiju nemūžam?

Īstenībā jūsu šābrīža paziņojumi ir jūsu kļūdas atzīšana. Jūs sakāt, ka mēs neko nesaprotam politikā, ka mēs kļūdījāmies, bet kāds pamats ir teikt, ka jūs tagad kaut ko saprotat vai ka jūs kaut ko varat? Ja jūs to saprotat un varat, tad mēs darīsim ar jums kopā, bet laiks jau ir zaudēts. Un īstenībā, raugoties no parlamentārisma viedokļa, zaudēts ir pats vērtīgākais - sākotnējais periods, jo jebkura grūta, sarežģīta reforma ir aizsākama Saeimas darbības sākuma ciklā, tāpēc ka sākotnēji parasti ir daudz negatīvu lietu, un tas ir vajadzīgs, lai sabiedrībai spētu parādīt šīs reformas pozitīvos rezultātus. Ir vajadzīgs laiks, bet šis laiks ir zaudēts, un te nu jūs mūs vainot nevarat. Jūs to izdarījāt!

Taču tas mūsos nerada nekādas citas pārliecības vai kaut kādus argumentus, ka nekad un nemūžam... Mēs esam atvērti jebkad! Iepriekšējā valdība atkāpās pati. Pats “Jaunais laiks” bija vienīgais, kas līdz šim pirmo reizi politikā neiesaistījās valdībā, kad tika piedāvāta cienīga līdzdalība. Ja nebija premjers labs, tad būtu vismaz kopumā... Te tika teikts, ka premjeram nav mugurkaula. Bet jums taču ir mugurkauls! Vai tad jums tā arī nav? Tad jau valdībai, strādājot kopā, tas mugurkauls rastos. Tāpēc es aicinu rūpīgi, rūpīgi padomāt, pavērtēt Latvijas, teiksim, jaunāko laiku vēsturi un atcerēties šos notikumus.

Ir bijuši daudzi tādi gadījumi, piemēram, Krievijas karaspēka izvešana, kad galējie spēki varbūt dažādu motīvu dēļ balsoja vienādi - pret šo līgumu. Vai tas, šobrīd uz to raugoties, bija pareizi, ka valstiski domājoši politiķi vienojās un nobalsoja un ka šis karaspēks nu ir izvests? Vai tādēļ, ka tur bija kaut kāds ceturtais līgums, kas nebija visai labs, nenobalsojot un neizvedot karaspēku, Latvija būtu ieguvusi?

Arī šinī brīdī Pabrika kunga stāju neapšauba neviens. Tas, ka Latvijai saistībā ar dažādiem ārpolitiskiem uzdevumiem ir vajadzīgs enerģisks, principiāls ārlietu ministrs, turklāt nekavējoties un neatliekot, negaidot ne dienu, ne mēnesi, ne pusgadu, man šķiet, ir acīm redzams.

Es aicinu apsvērt šos argumentus, lai gan, protams, lēmumi varbūt jau ir pieņemti. Es uzskatu, ka arī Tautas partija ir gatava atzīt savas kļūdas un mainīties, taču arī citiem ir jāsaprot, ka viņiem nav absolūtā taisnība. Taču es redzēju šīsdienas debatēs tik daudz negatīvisma, gandrīz vai prieku par to, ka ir kas nelabs un ka nu tas notiek... Nu nepriecāsimies par citu un mūsu kopējām nelaimēm! Domāsim par valsti, par valsts uzplaukumu, tās attīstību un par valsts interešu aizstāvību!

Kļūstiet, “Jaunas laiks”, par politiķiem, bet no politiķiem, Kariņa kungs, vismaz daži mēģiniet kļūt par valstsvīriem!

Sēdes vadītāja. Cienījamie kolēģi! Saeimas Prezidijs ir saņēmis desmit Saeimas deputātu - Jaundžeikara, Kastēna, Simsona, Stalidzānes, Šleseres un citu - priekšlikumu turpināt šodienas Saeimas sēdi bez pārtraukuma līdz visu jautājumu izskatīšanai. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav, tātad turpināsim sēdi.

Nākamais debatēs pieteicies deputāts Boriss Cilevičs. Lūdzu!

B.Cilevičs (Tautas saskaņas partijas frakcija).

Cienījamie kolēģi! Ārpolitika ir viena no tām jomām, kurā jebkurš politiķis, jebkurš deputāts sevi uzskata par lielu ekspertu. Šodien mums debates nebija par ārpolitiku, kaut gan mēs it kā apspriežam jaunā ārlietu ministra kandidatūru. Notiek diezgan dīvainas lietas. Faktiski gan pozīcijas, gan opozīcijas partijas mudina šo kandidātu uz vienu un to pašu - būt pēc iespējas nacionālistiskam, aizmirst par politisko korektumu, kā jūsu partijas biedrs, Pabrika kungs, Aleksandrs Kiršteins to aicina, un tāpēc man interesē, vai jūs taisāties sekot šim aicinājumam un vai to var uzskatīt par Tautas partijas oficiālo nostāju.

Man varbūt ir lielāks pamats uzskatīt sevi par kaut ko saprotošu ārpolitikā, jo zināma pieredze man tomēr ir. Un es varu iedomāties, kas notiks tad, ja jūs patiešām uzvedīsieties, tā kā jūs aicina darīt Kiršteina kungs. Es domāju, ka tas būs vienkārši kaitīgi Latvijai, Latvijas politikai, jo ir absolūti skaidrs, ka tas ir tiešs ceļš uz Latvijas ārpolitikas marginalizāciju. Un mani ļoti uztrauc tas, ka tieši uz to jūs aicina jūsu partijas biedri un partijas vadība un varbūt dod arī zināmas instrukcijas.

Diemžēl arī opozīcija, “Jaunais laiks”, aicina uz to pašu. Klausoties Kļaviņa kungu, man patiešām gribas Kļaviņa kungam vienkārši atgādināt, ka Latvijā dzīvo ne tikai latvieši, un, ja jūs visu laiku jaucat Latvijas intereses ar latviešu interesēm, tad, piedodiet, tas ir pretrunā ar Satversmi. Ja Saeimā ir arī deputāti, kuri nav etniskie latvieši un kurus ir ievēlējuši pie minoritātēm piederoši pilsoņi, tas ir pilnīgi normāli. Tādējādi tas, ko jūs teicāt, faktiski tīrā veidā ir rasisms un aicināšana uz diskrimināciju, pamudinājums vadīties tikai pēc latviešu interesēm un tādējādi diskriminēt citu tautību Latvijas pilsoņu intereses.

Un mani interesē, lūk, kas, Pabrika kungs, vai jūs, būdams ārlietu ministrs, protams, ja jūs apstiprinās šodien, arī sekosiet šīm instrukcijām? Piedodiet, ārlietu ministrs nevar pārāk daudz... Lai ārlietu ministrs varētu patiešām īstenot kaut kādu politiku un veidot savu politiku, viņam jābūt ļoti spilgtai personībai. Izturoties ar visu cieņu pret Pabrika kungu, es tomēr nedomāju, ka viņš šodien ir sasniedzis tādu politisko svaru un tādu līmeni, ka varētu ietekmēt tādus pozīcijas biedrus kā Kiršteina kungu vai tādus opozīcijas biedrus kā Kļaviņa kungu. Man patiešām negribētos, ka Pabrika kunga neapšaubāmi labā izglītība tiek izmantota partiju savstarpējās ķildās un kašķos vai savstarpējo rēķinu kārtošanai, jo cietīs Latvija - cietīs tā valsts, kurā mēs dzīvojam un kuras pilsoņu intereses mēs šeit pārstāvam!

Diemžēl te nav laba risinājuma, un, protams, galvenā problēma, manā skatījumā, ir tā, ka gan pozīcijai, gan opozīcijai Ārlietu ministrija pirmām kārtām ir propagandas ministrija. Diemžēl es šodien debatēs nedzirdēju ne vārda par kaut ko citu. Jā, jebkura Ārlietu ministrija zināmā mērā ir propagandas ministrija, bet diemžēl Latvijā pēdējos gados Ārlietu ministrija strādā vienīgi kā propagandas ministrija. Un faktiski mūsu galvenais, varbūt te tik artikulēti neizsludinātais, bet pilnīgi acīm redzamais politiskais mērķis tomēr ir kaut kādā veidā “iegriezt” Krievijai. Nu tas tā ir, kolēģi! Varbūt neizliksimies, ka tā tas nav.

Ja mūs kritizē, turklāt pamatoti kritizē, mēs šo kritiku noraidām un regulāri dezinformējam savus pilsoņus un iedzīvotājus, jo tā informācija, ko sniedz mūsu politiķi un ko bieži vien sniedz arī Ārlietu ministrija, diezgan būtiski atšķiras no tā, ko saka kaut vai tā pati Eiropas Savienība vai Eiropas Padome, un tā tālāk. Šajā situācijā es patiešām nedomāju, ka labs vai slikts ārlietu ministrs varētu šajā ziņā kaut ko mainīt. Tā ir slimība, kas piemīt nevis konkrētai personai, bet mūsu Saeimai un politiskajiem spēkiem.

Tāpēc es neredzu nekādu vajadzību balsot “par” Pabrika kungu. Izturoties ar visu cieņu pret viņu personiski, mūsu frakcijas vadītājs jau teica, ka Tautas saskaņas partijai būs brīvais balsojums. Viņš izteica to partijas biedru nostāju, kuri sliecas atbalstīt šo kandidatūru, turpretī es runāju to cilvēku vārdā, kuri neredz nekādu vajadzību atbalstīt šo kandidatūru neatkarīgi no valdības stabilitātes un tā tālāk. Es domāju, ka mums ārlietas patiešām ir ļoti nopietna lieta, taču līdz šim mūsu ārpolitika ir bijusi ārkārtīgi vāja. Es visu šīsdienas debašu laikā uzmanīgi klausījos, cerēdams, ka varbūt parādīsies kaut kas jauns. Diemžēl nē!

Mēs patiešām runājam tikai par to, kā mums kļūt vēl nacionālistiskākiem, kā mums stiprināt šo propagandas funkciju, nevis domājam par to, kā patiešām aizstāvēt Latvijas pilsoņu un Latvijas iedzīvotāju intereses.

Paldies! (Aplausi.)

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu. Lūdzu deputātus balsot par lēmuma projektu “Par uzticības izteikšanu ārlietu ministram Artim Pabrikam”. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 55, pret - 31, atturas - 7. (Aplausi.) Artis Pabriks ir iecelts par ārlietu ministru.

Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts “Grozījumi Zvejniecības likumā”. Trešais lasījums.

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā - deputāts Visvaldis Skujiņš.

V.Skujiņš (Zaļo un zemnieku savienības frakcija).

Likumprojekta “Grozījumi Zvejniecības likumā” trešajam lasījumam ir saņemti 35 labojumi, priekšlikumi.

1. - Juridiskā biroja priekšlikums. Tas ir atbalstīts daļēji, jo tiek ietverts nākamajā priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Pret 1. un 2.priekšlikumu deputātiem iebildumu nav.

V.Skujiņš. 2. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

V.Skujiņš. 3. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

V.Skujiņš. 4. - vides ministra R.Vējoņa priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

V.Skujiņš. 5. - Zemkopības ministrijas parlamentārās sekretāres D.Lucauas priekšlikums. Daļēji atbalstīts, jo ir ietverts nākamajā priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Pret 5. un 6.priekšlikumu deputātiem iebildumu nav.

V.Skujiņš. 6.priekšlikums - atbalstīts.

7. - Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts daļēji, jo ietverts ir nākamajā priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Pret 7. un 8.priekšlikumu deputātiem iebildumu nav.

V.Skujiņš. 8. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

V.Skujiņš. 9. - vides ministra R.Vējoņa priekšlikums. Atbalstīts daļēji, ietverts nākamajā priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Pret 9. un 10.priekšlikumu deputātiem iebildumu nav.

V.Skujiņš. 10.priekšlikums - atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

V.Skujiņš. 11. - Zemkopības ministrijas parlamentārās sekretāres D.Lucauas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

V.Skujiņš. 12. - deputāta Zaķa priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

V.Skujiņš. Nākamais - atbildīgās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Pret 13.priekšlikumu deputātiem iebildumu nav.

V.Skujiņš 14. - deputāta Zaķa priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

V.Skujiņš. 15. - Juridiskā biroja priekšlikums. Daļēji atbalstīts un ietverts nākamajā priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Pret 15. un 16.priekšlikumu deputātiem iebildumu nav.

V.Skujiņš. 16.priekšlikums - atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

V.Skujiņš. 17. - deputāta Zaķa priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

V.Skujiņš. 18. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

V.Skujiņš. 19. - Zemkopības ministrijas parlamentārās sekretāres D.Lucauas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

V.Skujiņš. 20. - deputāta Zaķa priekšlikums. Atbalstīts daļēji, jo ir ietverts 21.priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Pret 20. un 21.priekšlikumu deputātiem iebildumu nav.

V.Skujiņš. 22. - deputāta Zaķa priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

V.Skujiņš. 23. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

V.Skujiņš. 24. - vides ministra R.Vējoņa priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Pret 24.priekšlikumu deputātiem iebildumu nav.

V.Skujiņš. 25.priekšlikums atbalstīts daļēji, jo ir ieslēgts 26.priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Pret 25. un 26.priekšlikumu deputātiem iebildumu nav.

V.Skujiņš. 27. - Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

V.Skujiņš. 28. - vides ministra R.Vējoņa priekšlikums. Atbalstīts daļēji, jo ietverts nākamajā priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Pret 28. un 29.priekšlikumu deputātiem iebildumu nav.

V.Skujiņš. 30.priekšlikums atbalstīts daļēji, jo ietverts 31.priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Pret 30. un 31.priekšlikumu deputātiem iebildumu nav.

V.Skujiņš. 32. - Zemkopības ministrijas parlamentārās sekretāres D.Lucauas priekšlikums. Atbalstīts daļēji, jo ietverts nākamajā priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Pret 32. un 33.priekšlikumu deputātiem iebildumu nav.

V.Skujiņš. 34. - Zemkopības ministrijas parlamentārās sekretāres D.Lucauas priekšlikums. Atbalstīts daļēji, jo ietverts 35.priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Pret 34. un 35.priekšlikumu deputātiem iebildumu nav.

V.Skujiņš. Līdz ar to ir lūgums šo likumprojektu “Grozījumi Zvejniecības likumā” atbalstīt trešajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta pieņemšanu trešajā lasījumā! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 93, pret un atturas - nav. Likums “Grozījumi Zvejniecības likumā” pieņemts. Paldies.

Cienījamie kolēģi, visi darba kārtības jautājumi ir izskatīti. Lūdzu reģistrēties ar reģistrācijas kartēm! Lūdzu zvanu! Reģistrācijas režīmu! Kamēr tiek sagatavoti reģistrācijas rezultāti, vārds paziņojumam deputātei Jevgenijai Stalidzānei.

J.Stalidzāne (Latvijas Pirmās partijas frakcija).

Cienījamie Sociālo un darba lietu komisijas locekļi! Pulksten 13.00 komisijas telpās mūsu komisijas sēde, bet pulksten 13.30 - Latvijas Pirmās partijas frakcijas sēde.

Sēdes vadītāja. Vārds paziņojumam deputātam Dzintaram Jaundžeikaram.

Dz.Jaundžeikars (Latvijas Pirmās partijas frakcija).

Uzmanību, Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas locekļi! Lūdzu pēc sēdes beigām pulcēties Dzeltenajā zālē!

Sēdes vadītāja. Vārds paziņojumam deputātam Albertam Krūmiņam.

A.Krūmiņš (frakcija “Jaunais laiks”).

Uzmanību Saimnieciskās komisijas deputāti! Lūdzu Saimniecisko komisiju pulcēties 415.auditorijā.

Sēdes vadītāja. Vārds paziņojumam deputātam Ainaram Latkovskim.

A.Latkovskis (frakcija “Jaunais laiks”).

Pretkorupcijas komisija pulcējas tūlīt šeit pat.

Sēdes vadītāja. Vārds paziņojumam deputātam Staņislavam Šķesteram.

S.Šķesters (Zaļo un zemnieku savienības frakcija).

Es lūgtu Valsts pārvaldes un pašvaldības komisiju pulksten 13.00 pulcēties uz sēdi.

Sēdes vadītāja. Lūdzu Saeimas sekretāra biedru nolasīt reģistrācijas rezultātus.

A.Bartaševičs (8.Saeimas sekretāra biedrs).

Cienījamie deputāti! Nav reģistrējušies: Ina Druviete, Linda Mūrniece, Vitālijs Orlovs, Aigars Pētersons, Mihails Pietkevičs, Artis Pabriks, Juris Sokolovskis, Igors Solovjovs, Vjačeslavs Stepaņenko, Jānis Strazdiņš, Viesturs Šiliņš, Dainis Turlais un Ērika Zommere.

Paldies par uzmanību!

Sēdes vadītāja. Cienījamie kolēģi! Līdz ar to Saeimas ārkārtas sesija ir slēgta.

Paldies.

Balsojumi

Lēmuma projekts "Par G.Bērziņa 8.Saeimas deputāta pilnvaru apstiprināšanu".
Datums: 21.07.2004. 10:08:12 bal002
Balsošanas motīvs: Par lēmuma projektu ar dok. nr.2856

Lēmuma projekts "Par I.Kalniņa 8.Saeimas deputāta pilnvaru apstiprināšanu".
Datums: 21.07.2004. 10:10:16 bal003
Balsošanas motīvs: Par lēmuma projektu ar dok. nr.2857

Lēmuma projekts "Par Dz.Rasnača 8.Saeimas deputāta pilnvaru apstiprināšanu".
Datums: 21.07.2004. 10:12:28 bal004
Balsošanas motīvs: Par lēmuma projektu ar dok. nr.2858

Grozījumi likumā "Ārvalstu bruņoto spēku statuss Latvijas Republikā".
Datums: 21.07.2004. 10:47:28 bal005
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.2824 nodošanu komisijām

Tiesībsarga biroja likums
Datums: 21.07.2004. 10:50:30 bal006
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.2831 nodošanu komisijām

Grozījumi likumā "Par politiski represētās personas statusa noteikšanu komunistiskajā un nacistiskajā režīmā cietušajiem".
Datums: 21.07.2004. 10:54:00 bal007
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.2832 nodošanu komisijām

Grozījumi Ciltsdarba likumā
Datums: 21.07.2004. 10:54:38 bal008
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.2838 nodošanu komisijām

Par Latvijas Republikas valdības un Ķīnas Tautas Republikas valdības nolīgumu par jūras transportu.
Datums: 21.07.2004. 10:55:16 bal009
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.2841 nodošanu komisijām

Par Latvijas Kultūras akadēmijas Satversmi
Datums: 21.07.2004. 10:55:48 bal010
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.2842 nodošanu komisijām

Par Līgumu par trešo valstu pārstāvniecību un pārstāvju statusu Ziemeļatlantijas līguma organizācijā
Datums: 21.07.2004. 10:56:22 bal011
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.2844 nodošanu komisijām

Grozījumi Bērnu tiesību aizsardzības likumā
Datums: 21.07.2004. 10:56:56 bal012
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.2845 nodošanu komisijām

Par Konvenciju par kibernoziegumiem un Konvencijas par kibernoziegumiem Papildu protokolu par rasisma un ksenofobijas noziedzīgajiem nodarījumiem, kas tiek izdarīti datorsistēmās
Datums: 21.07.2004. 10:57:36 bal013
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.2846 nodošanu komisijām

Grozījumi Obligātā militārā dienesta likumā
Datums: 21.07.2004. 10:58:08 bal014
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.2848 nodošanu komisijām

Grozījumi likumā "Par dzīvojamo telpu īri"
Datums: 21.07.2004. 11:03:46 bal015
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.2849 nodošanu komisijām

Par Latvijas Republikas valdības un Ķīnas Tautas Republikas valdības līgumu par ieguldījumu veicināšanu un aizsardzību un Protokolu Latvijas Republikas valdības un Ķīnas Tautas Republikas valdības līgumam par ieguldījumu veicināšanu un aizsardzību
Datums: 21.07.2004. 11:04:34 bal016
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.2850 nodošanu komisijām

Grozījumi Valsts civildienesta likumā
Datums: 21.07.2004. 11:05:06 bal017
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.2851 nodošanu komisijām

Grozījumi Diplomātiskā un konsulārā dienesta likumā
Datums: 21.07.2004. 11:05:36 bal018
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.2852 nodošanu komisijām

Grozījumi Publisko aģentūru likumā
Datums: 21.07.2004. 11:06:06 bal019
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.2853 nodošanu komisijām

Par Stokholmas Konvenciju par noturīgajiem organiskajiem piesārņotājiem
Datums: 21.07.2004. 11:06:40 bal020
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.2854 nodošanu komisijām

Lēmuma projekts "Par neapmaksāta atvaļinājuma piešķiršanu deputātam M.Pietkevičam"
Datums: 21.07.2004. 11:07:22 bal021
Balsošanas motīvs: Par lēmuma projektu ar dok. nr.2860

Lēmuma projekts "Par uzticības izteikšanu ārlietu ministram A.Pabrikam"
Datums: 21.07.2004. 11:28:46 bal022
Balsošanas motīvs: Par lēmumprojektu ar dok. nr.2859

Grozījumi Zvejniecības likumā (3.lasījums)
Datums: 21.07.2004. 12:34:22 bal023
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.2843 pieņemšanu 3.lasījumā