Sēdi vada Latvijas Republikas 8.Saeimas priekšsēdētāja

Ingrīda Ūdre.

Sēdes darba kārtība
Satura rādītājs
Balsojumi

Sēdes vadītāja. Cienījamie kolēģi! Sākam Saeimas 23.septembra sēdi.

Pirms sākam izskatīt darba kārtību, paziņoju, ka Saeimas Prezidijs ir saņēmis deputātu Goldes, Rugātes, Estas, Lagzdiņa, Paula un citu deputātu iesniegumu ar lūgumu izmainīt 23.septembra sēdes darba kārtību, iekļaujot darba kārtības pirmās sadaļas “Prezidija ziņojumi” daļā “Par iesniegtajiem likumprojektiem” likumprojektu “Grozījumi Vispārējās izglītības likumā”. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Likumprojekts ir darba kārtībā iekļauts.

Sākam izskatīt darba kārtību.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Valsts pārvaldes iestāžu nodarīto zaudējumu aprēķināšanas un atlīdzināšanas likums” nodot Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai, Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijai, Juridiskajai komisijai un Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijai un noteikt, ka Juridiskā komisija ir atbildīgā komisija. Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta nodošanu komisijām, nosakot arī atbildīgo komisiju! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 76, pret un atturas - nav. Likumprojekts nodots komisijām.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījums Valsts sociālo pabalstu likumā” nodot Sociālo un darba lietu komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija.

Lūdzu ieslēgt mikrofonu deputātam Augustam Brigmanim!

A.Brigmanis (Zaļo un zemnieku savienības frakcija).

Lūdzu likumprojektu nodot arī Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijai.

Sēdes vadītāja. Vai deputātiem ir iebildumi? Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta nodošanu komisijām - Sociālo un darba lietu komisijai un Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijai - un noteikt, ka Sociālo un darba lietu komisija ir atbildīgā komisija! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 76, pret - nav, atturas - 7 deputāti. Likumprojekts nodots komisijām.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījumi likumā “Par policiju”” nodot Aizsardzības un iekšlietu komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta nodošanu komisijai, nosakot to par atbildīgo komisiju! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 72, pret un atturas - nav. Likumprojekts nodots komisijai.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījums Imigrācijas likumā” nodot Juridiskajai komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija.

Deputāts Juris Dobelis ir pieteicies runāt “pret”. Lūdzu!

J.Dobelis (frakcija “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK).

Cienītie kolēģi! Godātie nacionāli domājošie deputāti visā Saeimā! Latvija kļūst arvien atpazīstamāka, arvien vairāk šeit parādās dažādu ārvalstu pārstāvju, un vesela rinda visādu īpatņu arvien biežāk grib šeit ilgi uzturēties. Un dažam labam gribas saņemt šo pastāvīgās uzturēšanās atļauju, bet tas savukārt jau ir atkal saistīts ar zināmu valsts valodas prasmi. Ziniet, ar to latviešu valodas prasmi tā nu ir, kā ir. Un arī ar tām visām pārbaudēm, kuras nosaka Ministru kabinets. Tagad tāpat jau ir vesela gūzma latviešu valodas nepratēju ar šīm atļaujām. Un arī negribētāju.

Un tagad ir, tā teikt, priekšlikums visus tos, kas tā mokās ar mūsu valodu, vienkārši atbrīvot no šīm mocībām. Ir labi saprotams, ka varētu būt dažas iebraucēju kategorijas, bet nu katrā ziņā ne pārāk lielas... Nu nesāksim taču domāt, ka visi iebraucēji Latvijā būs kurli, kurlmēmi vai ar totālu afāziju! Vai tad iznāk, ka tikai tādi tagad uz Latviju brauks? Lūk, tātad šīs dažas kategorijas vienkārši var ietilpināt likumā, viņas skaidri norādot.

Taču - kas šeit mums jāredz? Mums jāredz, ka Ministru kabinets noteiks tās personu kategorijas, kuras būtu atbrīvojamas no valsts valodas zināšanu pārbaudes. Es jau nerunāšu par tiem, kuri šeit jau gadiem ilgi mitinās un kuriem ir garīgas grūtības kaut ko pateikt latviešu valodā. Tā ir atsevišķa problēma. Taču, ja tagad Ministru kabinets, kas gadu gaitā ir krāsojies visās varavīksnes krāsās... ja šāds Ministru kabinets tagad izstrādās šos noteikumus... viena Ministru kabineta darbības laikā tie būs viena veida, bet cita Ministru kabineta darbības laikā tie būs pavisam citi, tās kategorijas tur mainīsies pēc pieprasījuma. Un, lai tiktu šajā kategorijā, parādīsies dažādas izziņas, uzziņas, un tamlīdzīgas lietas.

Lūk, pie kā var nonākt, ja no likuma vispār izņem ārā to prasību, kāda ir vajadzīga! Tad var galu galā iznākt tā, ka šādā Ministru kabineta noteiktā sarakstā iekļaus arī tos krievu spiegus, kurus savulaik atmaskoja tāpēc, ka tad, kad viņam bija karotīte jāizņem no kafijas tases, tam krievu spiegam sāka raustīties acu plakstiņi no piepūles. Un iznāks tiešām humors, iznāks atkal kaut kāda tāda mākslīga lejupslīde, zināma necieņas izrādīšana pret latviešu valodas prasmi. Gribu atgādināt, ka tas, ko šodien uzskata Ministru kabinets, runājot par pašu valodas prasmes pārbaudi, ir nožēlojamā līmenī.

Un tāpēc, ja mēs tiešām gribam panākt pretī tiem atsevišķajiem cilvēkiem, kuriem patiesi ir kaut kādi fiziski trūkumi, tad, lūdzu, minēsim tos likumā, nevis veidosim kaut kādus īpašus Ministru kabineta sastādītus sarakstus, kuros var iekļūt jebkurš - arī tāds, kas nevar izrunāt vārdu “eiro” vai vārdu “budžets”!

Tā ka es aicinu šos ierosinājumus tomēr noraidīt un izveidot alternatīvu projektu, kurā mēs varētu tiešām iekļaut to, kas tur ir vajadzīgs.

Paldies par uzmanību!

Sēdes vadītāja. Neviens deputāts nav pieteicies runāt “par”.

Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta nodošanu komisijai, nosakot atbildīgo komisiju! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 54, pret - 28, atturas - 1. Likumprojekts komisijai nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījumi likumā “Par bāriņtiesām un pagasttiesām”” nodot Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijai un Juridiskajai komisijai un noteikt, ka Juridiskā komisija ir atbildīgā komisija. Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta nodošanu komisijām, nosakot atbildīgo komisiju! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 80, pret un atturas - nav. Likumprojekts komisijām nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas iesniegto likumprojektu “Grozījums Biedrību un nodibinājumu likuma spēkā stāšanās kārtības likumā” nodot Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija.

“Par” pieteicies runāt deputāts Viesturs Šiliņš.

V.Šiliņš (frakcija “Jaunais laiks”).

Cienītie kolēģi! Es aicinu Saeimu balsot par steidzamības piešķiršanu šim likumprojektam.

Sēdes vadītāja. Par steidzamību mēs balsosim pēc pirmā lasījuma.

V.Šiliņš. Un lūdzu balsot par likumprojekta pieņemšanu pirmajā lasījumā!

Sēdes vadītāja. Šiliņa kungs, mēs to izdarīsim pēc tam, kad būsim nodevuši komisijai, un tad mēs vēlreiz... Vispirms ir jānodod komisijai.

Cienījamie kolēģi, lūdzu balsot par likumprojekta nodošanu komisijai, nosakot atbildīgo komisiju! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 86, pret un atturas - nav. Likumprojekts komisijai nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas iesniegto likumprojektu “Grozījums Sabiedriskā labuma organizāciju likumā” nodot Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta nodošanu komisijai, nosakot atbildīgo komisiju! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 85, pret un atturas - nav. Likumprojekts komisijai nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina deputātu Golubova, Deņisova, Bekasova, Fjodorova un Solovjova iesniegto likumprojektu “Par zaudējumu, kas radušies bankrotējošo komercfirmu un komercbanku dēļ, kompensāciju Latvijas iedzīvotājiem” nodot Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai, Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijai un Juridiskajai komisijai un noteikt, ka Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija ir atbildīgā komisija.

“Par” pieteicies runāt deputāts Aleksandrs Golubovs.

A.Golubovs (Latvijas Sociālistiskās partijas frakcija).

Cienījamie kolēģi! Mēs piedāvājam šo jauno likumprojektu, kas paredzēs kompensēt tos zaudējumus, kurus cieta mūsu iedzīvotāji visādu bankrotu dēļ. Visādu bankrotu dēļ pa šiem gadiem mūsu Latvijas iedzīvotāji zaudēja ap 35 miljoniem. Tagad Stokholmas tiesa ir atzinusi valsts vainu pie tā, ka bankrotēja banka “Baltija”. Tajā momentā mūsu Valsts bankas prezidents, Kariņa kungs, bija jūsu “vadonis” Repšes kungs, un viņš ir vainīgs pie tā!

Lūdzu pieņemt mūsu priekšlikumu un atzīt savu vainu.

Sēdes vadītāja. Neviens deputāts nav pieteicies runāt “pret”. Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta nodošanu komisijām, nosakot atbildīgo komisiju! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 20, pret - 69, atturas - 3 deputāti. Likumprojekta nodošana komisijām nav atbalstīta.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījumi likumā “Par Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistru”” nodot Juridiskajai komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta nodošanu komisijai, nosakot atbildīgo komisiju. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 79, pret - 1, atturas - 1. Likumprojekts komisijai nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina deputātu Goldes, Kalvīša, Rugātes, Zommeres, Estas, Pietkeviča, Lagzdiņa, Brieža, Paula un Kučinska iesniegto likumprojektu “Grozījumi Vispārējās izglītības likumā” nodot Izglītības, kultūras un zinātnes komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija.

“Par” pieteikusies runāt deputāte Silva Golde.

S.Golde (Tautas partijas frakcija).

Cienījamā priekšsēdētāja! Godājamie kolēģi! Šodien bažas un neziņu par savu nākotni pauž Latvijas vispārizglītojošās internātskolas, kuras ir 17 mūsu valstī. Atbilstoši likumam ar šā gada 1.septembri tiek pārtraukts valsts finansējums šo skolu uzturēšanai. Tā kā budžets ir apstiprināts visam 2004. finanšu gadam, tad līdz šā gada 31.decembrim šīm skolām naudiņas uzturēšanas izdevumiem pietiks. Problēma sāktos no nākamā gada 1.janvāra, un tas nozīmē šo skolu likvidāciju.

Internātskolu finansēšanas kārtības maiņa ir neatraujami saistīta ar administratīvi teritoriālo reformu. Tāda doma bija ielikta, veidojot arī Vispārējās izglītības likumu un nosakot šo termiņu - 2004.gada 1.septembri. Tā kā šis process “buksē”, tad nav pieļaujams izraut no konteksta arī šīs vispārizglītojošās internātskolas, mainot to formēšanas un finansēšanas principus. Latvijā 17 internātskolās šodien mācās 3895 bērni, kuri lielākoties, kā mēs visi zinām, ir maznodrošināto ģimeņu bērni no dažādām pašvaldībām.

Tautas partija piedāvā grozījumus šajā likumā, nosakot to, ka rajonu pašvaldību pārziņā esošās vispārizglītojošās internātskolas turpina finansēt no valsts budžeta mērķdotācijām līdz administratīvi teritoriālās reformas ieviešanai, nenosakot konkrētu termiņu, jo mēs labi redzam, ka termiņus mums diemžēl neiznāk ievērot. Uzturēšanas izdevumiem 2004.gadā internātskolām no valsts budžeta tiek tērēti 2,6 miljoni latu.

Es lūdzu atbalstīt šo priekšlikumu, lai Finanšu ministrija nākamā gada valsts budžetā savlaicīgi varētu ieplānot nepieciešamos līdzekļus šo skolu uzturēšanai un lai šo skolu bērniem un pedagogiem būtu droša sajūta par savu nākotni no 1.janvāra. Lūdzu atbalstīt!

Sēdes vadītāja. Neviens deputāts nav pieteicies runāt “pret”. Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta nodošanu komisijai, nosakot atbildīgo komisiju! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 91, pret un atturas - nav. Likumprojekts komisijai nodots.

Pirms mēs turpinām tālāk izskatīt sēdes darba kārtību, daru jums zināmu, ka ir saņemts deputātu Pietkeviča, Lagzdiņa, Paula, Dalbiņa un citu lūgums izsludināt Saeimas 23.septembra sēdē pārtraukumu uz 20 minūtēm. Vai deputātiem ir iebildumi? Ja deputātiem ir iebildumi, lūdzu, balsosim par pārtraukuma izsludināšanu! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 74, pret - 17, neviens neatturas. Saeimas Prezidijs izsludina pārtraukumu uz 20 minūtēm. Satiksimies pulksten 9.40.

Vārds paziņojumam deputātam Jānim Strazdiņam.

J.Strazdiņš (Zaļo un zemnieku savienība).

Cienījamie Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas locekļi! Mēs sanāksim uz sēdi mūsu Saeimas Apaļajā zālē - šeit pat pie Saeimas.

Sēdes vadītāja. Vārds paziņojumam deputātam Staņislavam Šķesteram.

S.Šķesters (Zaļo un zemnieku savienības frakcija).

Es lūgtu Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas deputātus uz sēdi tūlīt pat komisijas zālē.

(Pārtraukums)

Sēdi vada Latvijas Republikas 8.Saeimas priekšsēdētāja

Ingrīda Ūdre.

Sēdes vadītāja. Cienījamie kolēģi! Turpināsim izskatīt darba kārtību. Saeimas Prezidijs ir saņēmis Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas iesniegumu ar lūgumu: “Saskaņā ar Kārtības ruļļa 86.pantu Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija lūdz virzīt likumprojektu “Grozījums Biedrību un nodibinājumu likuma spēkā stāšanās kārtības likumā” un likumprojektu “Grozījums Sabiedriskā labuma organizāciju likumā” izskatīšanai pirmajā lasījumā bez atkārtotas izskatīšanas komisijā.”

Vai deputātiem ir iebildumi pret likumprojektu iekļaušanu darba kārtībā? Deputātiem iebildumu nav. Darba kārtībā ir iekļauts. Paldies.

Cienījamie kolēģi! Saeimas Prezidijs ir saņēmis deputātu Māra Gulbja iesniegumu ar lūgumu piešķirt viņam bezalgas atvaļinājumu šā gada 23.septembrī.

Lūdzu deputātus balsot par bezalgas atvaļinājuma piešķiršanu deputātam Mārim Gulbim. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 78, pret un atturas - nav. Deputātam atvaļinājums piešķirts.

Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts “Grozījumi Alternatīvā dienesta likumā”. Otrais lasījums.

Aizsardzības un iekšlietu komisijas vārdā - deputāts Juris Dalbiņš.

J.Dalbiņš (Tautas partijas frakcija).

Cienījamā priekšsēdētāja! Kolēģi deputāti! Izskatām likumprojektu “Grozījumi Alternatīvā dienesta likumā”. Otrais lasījums.

Kopumā likumprojekta otrajam lasījumam iesniegti trīs redakcionālas dabas priekšlikumi, kas izskatīti komisijas sēdē 22.septembrī.

1.priekšlikums. Iesniedzis Juridiskais birojs. Komisija priekšlikumu ir atbalstījusi.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

J.Dalbiņš. 2.priekšlikums. Iesniedzis Juridiskais birojs. Komisija priekšlikumu atbalsta.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

J.Dalbiņš. 3. - Juridiskā biroja iesniegtais priekšlikums. Komisija to ir atbalstījusi.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

J.Dalbiņš. Līdz ar to visi priekšlikumi ir izskatīti.

Komisijas vārdā lūdzu pieņemt likumprojektu otrajā, galīgajā, lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta pieņemšanu otrajā lasījumā. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 83, pret un atturas - nav. Likums “Grozījumi Alternatīvā dienesta likumā” pieņemts. Paldies.

Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts “Grozījumi likumā “Par bīstamo iekārtu tehnisko uzraudzību””. Otrais lasījums.

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā - deputāts Krišjānis Peters.

K.Peters (Latvijas Pirmās partijas frakcija).

Cienījamais Prezidij! Godātie kolēģi! Strādāsim ar likumprojektu, kura reģistrācijas numurs ir 881, - “Grozījumi likumā “Par bīstamo iekārtu tehnisko uzraudzību””. Likumprojekts atzīts par steidzamu.

Uz otro, galīgo, lasījumu saņemts viens priekšlikums - Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts un redakcionāli precizēts.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

K.Peters. Vairāk priekšlikumu nav. Lūdzu pieņemt likumprojektu otrajā, galīgajā, lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta pieņemšanu otrajā lasījumā. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 79, pret un atturas - nav. Likums “Grozījumi likumā “Par bīstamo iekārtu tehnisko uzraudzību”” pieņemts. Paldies.

Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts “Grozījumi Sēklu aprites likumā”. Trešais lasījums.

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā - deputāts Pēteris Kalniņš.

P.Kalniņš (Zaļo un zemnieku savienības frakcija).

Cienījamā priekšsēdētāja! Godājamie kolēģi! Izskatīsim likumprojektu “Grozījumi Sēklu aprites likumā”. Trešais lasījums. Likumprojekta reģistrācijas numurs ir 76.

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija saņēma un izskatīja deviņus priekšlikumus.

1. - Zemkopības ministrijas parlamentārās sekretāres Lucauas kundzes priekšlikumu - atbalstīja daļēji.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

P.Kalniņš. 2. - atbildīgās komisijas priekšlikumu - atbalstīja.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

P.Kalniņš. 3. - Zemkopības ministrijas parlamentārās sekretāres Lucauas kundzes priekšlikumu - atbalstīja.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

P.Kalniņš. 4. - Zemkopības ministrijas parlamentārās sekretāres Lucauas kundzes priekšlikumu - atbalstīja.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

P.Kalniņš. 5. - Zemkopības ministrijas parlamentārās sekretāres Lucauas kundzes priekšlikumu - atbalstīja.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

P.Kalniņš. 6. - Zemkopības ministrijas parlamentārās sekretāres Lucauas kundzes priekšlikumu - atbalstīja.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

P.Kalniņš. 7. - Zemkopības ministrijas parlamentārās sekretāres Lucauas kundzes priekšlikumu - atbalstīja.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

P.Kalniņš. 8. - atbildīgās komisijas priekšlikumu - atbalstīja.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

P.Kalniņš. Un 9. - Zemkopības ministrijas parlamentārās sekretāres Lucauas kundzes priekšlikumu - atbalstīja.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

P.Kalniņš. Līdz ar to visi priekšlikumi tagad ir izskatīti. Lūdzu kolēģus atbalstīt likumprojektu galīgajā, trešajā, lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta pieņemšanu trešajā lasījumā. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 82, pret un atturas - nav. Likums “Grozījumi Sēklu aprites likumā” pieņemts. Paldies.

Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts “Grozījumi likumā “Par preču zīmēm un ģeogrāfiskās izcelsmes norādēm””.

Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas vārdā - deputāts Dzintars Ābiķis.

Dz.Ābiķis (Tautas partijas frakcija).

Cienījamie kolēģi! Strādāsim ar dokumentu Nr.3028.

1. - Juridiskā biroja priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

Dz.Ābiķis. 3. - Juridiskā biroja priekšlikums. Daļēji atbalstīts un izteikts atbildīgās komisijas redakcijā 4.priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

Dz.Ābiķis. 4. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

Dz.Ābiķis. 5. - Juridiskā biroja priekšlikums. Daļēji atbalstīts un izteikts atbildīgās komisijas 6.priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Pret 5. un 6.priekšlikumu deputātiem iebildumu nav.

Dz.Ābiķis. 7. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

Dz.Ābiķis. 8. - Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

Dz.Ābiķis. 9. - Juridiskā biroja redakcionāls labojums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

Dz.Ābiķis. 10.priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

Dz.Ābiķis. 11. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Arī ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

Dz.Ābiķis. 12. - Juridiskā biroja priekšlikums. Daļēji atbalstīts un izteikts atbildīgās komisijas redakcijā 13.priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Pret 12. un 13.priekšlikumu deputātiem iebildumu nav.

Dz.Ābiķis. 14. - Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

Dz.Ābiķis. 15. - Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

Dz.Ābiķis. 16. - Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

Dz.Ābiķis. 17. - Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

Dz.Ābiķis. 18. - Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

Dz.Ābiķis. 19. - Juridiskā biroja priekšlikums. Daļēji atbalstīts un izteikts atbildīgās komisijas 20.priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Pret minētajiem priekšlikumiem deputātiem iebildumu nav.

Dz.Ābiķis. 21. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

Dz.Ābiķis. 22. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

Dz.Ābiķis. 23. - Juridiskā biroja priekšlikums. Daļēji atbalstīts atbildīgās komisijas 24.priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

Dz.Ābiķis. 25. - Juridiskā biroja priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

Dz.Ābiķis. 26. - Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

Dz.Ābiķis. 27. - Juridiskā biroja priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

Dz.Ābiķis. 28. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

Dz.Ābiķis. 29. - Juridiskā biroja priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

Dz.Ābiķis. 30. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

Dz.Ābiķis. 31. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

Dz.Ābiķis. 32. - Juridiskā biroja priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

Dz.Ābiķis. 33. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

Dz.Ābiķis. 34. - Juridiskā biroja priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

Dz.Ābiķis. 35. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

Dz.Ābiķis. 36. - Juridiskā biroja priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

Dz.Ābiķis. 37. - Juridiskā biroja priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

Dz.Ābiķis. 38. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

Dz.Ābiķis. 39. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

Dz.Ābiķis. 40. - Juridiskā biroja priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

Dz.Ābiķis. 41. - Juridiskā biroja priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

Dz.Ābiķis. 42. - Juridiskā biroja priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

Dz.Ābiķis. 43. - Juridiskā biroja priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

Dz.Ābiķis. 44. - Juridiskā biroja priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

Dz.Ābiķis. 45. - Juridiskā biroja priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

Dz.Ābiķis. 46. - Juridiskā biroja priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

Dz.Ābiķis. 47. - Juridiskā biroja priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

Dz.Ābiķis. Cienījamie kolēģi, aicinu balsot par likumprojektu kopumā otrajā lasījumā!

Sēdes vadītāja. Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta pieņemšanu otrajā lasījumā! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 88, pret - nav, atturas - 1 deputāts. Likumprojekts otrajā lasījumā pieņemts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu trešajam lasījumam!

Dz.Ābiķis. Cienījamie kolēģi! Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas vārdā pateicos jums par gandrīz vienprātīgo atbalstu šim likumprojektam un aicinu iesniegt priekšlikumus trešajam lasījumam līdz 28.oktobrim.

Sēdes vadītāja. Citu priekšlikumu nav. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš trešajam lasījumam - 28.oktobris. Paldies.

Dz.Ābiķis. Paldies, kolēģi!

Sēdes vadītāja. Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts “Grozījumi Biedrību un nodibinājumu likumā”. Trešais lasījums.

Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas vārdā - deputāts Viesturs Šiliņš.

V.Šiliņš (frakcija “Jaunais laiks”).

Godātā priekšsēdētāja! Godātie deputāti! Strādāsim ar Saeimas sēdē izskatāmo dokumentu Nr.3016 - likumprojektu “Grozījumi Biedrību un nodibinājumu likumā”. Uz trešo lasījumu ir saņemts viens - Tieslietu ministrijas parlamentārā sekretāra Pietkeviča kunga priekšlikums, kas Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijā ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti lūdz balsojumu. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 79, pret - 4, neviens deputāts neatturas. Priekšlikums ir atbalstīts.

V.Šiliņš. Vairāk priekšlikumu nav saņemts, un es lūdzu deputātus balsot par likumprojekta pieņemšanu kopumā trešajā lasījumā!

Sēdes vadītāja. Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta pieņemšanu trešajā lasījumā! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 83, pret un atturas - nav. Likums “Grozījumi Biedrību un nodibinājumu likumā” pieņemts. Paldies.

Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts “Grozījumi Latvijas Republikas Satversmē”. Trešais lasījums.

Juridiskās komisijas vārdā - deputāts Mareks Segliņš.

Pirms mēs izskatām grozījumus trešajā lasījumā, lūdzu deputātus reģistrēties kvorumam! Lūdzu zvanu! Reģistrācijas režīmu! Lūdzu rezultātu...

Cienījamie kolēģi, domāju, ka ir ieviesusies kļūda. Lūdzu deputātus reģistrēties kvorumam, nevis ar kartēm, bet mums šim nolūkam ir elektroniskā sistēma. Reģistrēsimies ar elektronisko sistēmu! Lūdzu zvanu! Reģistrācijas režīmu! Lūdzu rezultātu! Reģistrējušies 79 deputāti. Tātad kvorums ir.

Tagad varam izskatīt likumprojektu “Grozījumi Latvijas Republikas Satversmē” trešajā lasījumā. Lūdzu!

M.Segliņš (Tautas partijas frakcija).

Kolēģi, izskatīsim priekšlikumus, kas iesniegti par likumprojektu “Grozījumi Latvijas Republikas Satversmē”.

Priekšlikums Nr.1 Juridiskajā komisijā nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Atklājam debates. Deputāts Aleksandrs Bartaševičs.

A.Bartaševičs (Tautas saskaņas partijas frakcija).

Cienījamā priekšsēdētāja! Godātie deputāti! Mūsu priekšlikuma būtība ir paplašināt garantijas tiem cilvēkiem, kuriem ir Latvijas izdota pase, - nostiprināt Satversmē garantijas netikt izdotiem ārvalstīm. Šajā gadījumā ierosinām šīs garantijas paplašināt, pilsoņu loku papildinot ar nepilsoņu loku. Nepilsoņi - tas, manā skatījumā, ir īpašs statuss, kas raksturīgs tikai Latvijai. Nepilsoņi ir Saeimas deputātu izgudrojums, tādu faktiski nav nevienā citā valstī. Ir bezvalstnieki, ir pilsoņi, bet nepilsoņi ir kaut kas īpašs. Tāpēc arī attieksmei pret šo cilvēku kategoriju ir jābūt īpašai.

Šis īpašais statuss ir apstiprināts ļoti daudzos dokumentos. Ir, piemēram, atzīts, ka nepilsoņiem ir atļauts paņemt lietošanā vai iegādāties zemi Latvijā, saņemt privatizācijas sertifikātus, viņi var izbraukt un atgriezties atpakaļ Latvijā. Latvijas valsts atzīst, ka nepilsonis ir šīs valsts subjekts, un tā tālāk. Tas nozīmē, ka nepilsoņus var pielīdzināt - faktiski var pielīdzināt! - pilsoņiem; ir tikai tāds neliels izņēmums, ka nepilsoņiem nav politisku tiesību. Mēs ar savu priekšlikumu arī nepretendējam uz to, lai šīs politiskās tiesības nepilsoņiem piešķirtu un viņu tiesību loku tādējādi paplašinātu. Šeit ir runa par pavisam citu lietu. Starp citu, tādu pielīdzināšanu atzīst arī daudzi eksperti cilvēktiesību jomā, arī Latvijas eksperti.

Tātad ir divi iemesli, kāpēc Saeimā būtu jāatbalsta deputāta Agešina priekšlikums. Pirmais iemesls ir tas, ka neatkarīgi no tā, vai mēs Satversmē ierakstīsim vai neierakstīsim aizliegumu izdot nepilsoņus ārvalstīm, spēkā esošais Latvijas Kriminālprocesa kodekss tāpat to aizliegs. Es informācijas labad nolasīšu 490.panta attiecīgo daļu. Tur skaidri rakstīts, ka personas izdošana nav pieļaujama, ja persona ir Latvijas pilsonis vai
nepilsonis - likuma “Par to bijušās PSRS pilsoņu statusu, kuriem nav Latvijas vai citas valsts pilsonības” subjekts.

To pašu mēs piedāvājam savā priekšlikumā. Starp citu, faktiskais stāvoklis ir tāds, ka pat tad, ja mēs neierakstīsim Satversmē šo garantiju, mēs nevaram nepilsoņus izdot ārvalstīm (izņemot, protams, speciāli atrunātos gadījumus, ja Latvijai ir ar citu valsti noslēgts līgums par citu kārtību). Šajā ziņā mēs neko jaunu neizgudrosim, bet garantija būs arī ierakstīta Satversmē. Un, otrkārt, šādā veidā formulēts Satversmes pants, ja labojums netiks pieņemts, ir diskriminējošs attiecībā uz Latvijas nepilsoņiem, jo pilsoņiem ir it kā Satversmes garantētas tiesības netikt izdotiem, bet nepilsoņiem tādu tiesību nebūs. Un tā ir diskriminācija, manuprāt.

Un šo iemeslu dēļ es lūdzu godāto Saeimu atbalstīt Agešina priekšlikumu un balsot “par”.

Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu. Vai komisijas vārdā ir kas piebilstams? Lūdzu deputātus balsot par deputāta Agešina iesniegto 1.priekšlikumu! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 18, pret - 74, neviens neatturas. Priekšlikums nav atbalstīts.

M.Segliņš. 2.priekšlikums. Juridiskajā komisijā nav atbalstīts. (Starpsauciens: “Balsot!”)

Sēdes vadītāja. Deputāti lūdz balsojumu. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 15, pret - 62, neviens neatturas. Priekšlikums nav atbalstīts.

M.Segliņš. 3.priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Atklājam debates. Juris Sokolovskis.

J.Sokolovskis (politisko organizāciju apvienības “Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā” frakcija).

Godātie kolēģi! Es gribu atgādināt, kāpēc jūs grozāt Satversmi. Jūs grozāt Satversmi tādēļ, lai dotu tiesības ārzemniekiem piedalīties pašvaldību vēlēšanās. Tiem ārzemniekiem, kuri nodzīvojuši Latvijā trīs vai sešus mēnešus, tiem ārzemniekiem, kuri nezina latviešu valodu, tiem ārzemniekiem, kuri nezina Latvijas vēsturi. Cienījamie kolēģi no “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK! Mēs dodam viņiem tiesības piedalīties pašvaldību vēlēšanās. Taču mēs nedodam šīs tiesības Latvijas iedzīvotājiem, Latvijas nepilsoņiem, kuri ir desmitiem gadu dzīvojuši Latvijā; daudzi no viņiem ir piedzimuši Latvijā un ir nodokļu maksātāji. Un, starp citu, daļa mūsu algas arī ir no viņu nodokļiem. Taču mēs nedodam viņiem šīs tiesības! Un no tā izriet secinājums, ka jūs, valdošās un labējās partijas, tātad ārzemniekus mīlat vairāk nekā Latvijas iedzīvotājus.

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu. Vai komisijas vārdā ir kas piebilstams? Ja nav, lūdzu deputātus balsot par 3. - deputāta Buzajeva priekšlikumu! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 18, pret - 65, atturas - 1. Priekšlikums nav atbalstīts.

M.Segliņš. 4.priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Atklājam debates. Deputāts Boriss Cilevičs. (No zāles dep. J.Dobelis: Boris! Tu beidz jokus taisīt!”)

B.Cilevičs (Tautas saskaņas partija).

Cienījamie kolēģi! Es domāju, ka mūsu vidū ir daži cilvēki, kuri dzīvojuši Amerikā. Acīmredzot viņi ļoti labi zina tādu slavenu izteicienu: “No taxation without participation!” Tātad: “Nemaksāsim nodokļus bez līdzdalības!” Tas ir ASV demokrātijas stūrakmens. Cienījamie kolēģi no labējās opozīcijas ļoti mīl Ameriku un Amerikas demokrātiju, bet nez kāpēc par to viņi aizmirst.

Nevajag politizēt pašvaldību darbību! Patiešām, mēs te daudz šausmināmies, ka tā vietā, lai risinātu visādas pakalpojumu problēmas un iedzīvotāju ikdienas problēmas, pašvaldības nodarbojas ar politiku. Bet jūs paši to provocējat. Es neatkārtošu to, ko Sokolovska kungs jau te tikko teica, tas ir absolūti pareizi. Jūs arī daudz runājat par sabiedrības integrāciju. Bet kas ir integrācija? Protams, dažiem kolēģiem ir ļoti īpatnējas definīcijas; es pat netaisos citēt šādas definīcijas. Visizplatītākā definīcija ir tā, ka integrācija ir līdzdalība. To bieži atkārto arī, cienījamās valdošās partijas, jūsu valdības ministrs - īpašu uzdevumu ministrs sabiedrības integrācijas lietās. Par kādu līdzdalību var runāt, ja cilvēkiem, kuri piedzimuši un nodzīvojuši visu mūžu attiecīgās pašvaldības teritorijā, kuri maksā nodokļus šai pašvaldībai, kuri ik dienu, diendienā sastopas ar pašvaldības darbību, ir liegtas tiesības ietekmēt šīs pašvaldības darbību? Un tajā pašā laikā tiem ārzemniekiem, kas ir tikko ieradušies šeit un varbūt patiešām tikai nupat uzzinājuši, ka Latvija atrodas pie Baltijas jūras, nevis kaut kur Āfrikā, - tiem visas tiesības ir. Vai tas nav vienkārši smieklīgi?

Un pēdējais. Es gribu atgādināt, ka jūs ļoti bieži sūdzaties, ka Eiropa mūs nesaprot, ka starptautiskās organizācijas ieklausās tur visādos Krievijas uzbrukumos un tā tālāk... Nav nevienas autoritatīvas starptautiskas organizācijas, kas nerekomendētu Latvijai piešķirt nepilsoņiem tiesības vēlēt pašvaldības.

Tas nav uzbrukums Latvijas prestižam. Tā nav kaut kāda mūsu vēsturiskās situācijas neizpratne. Tā ir normāla mūsdienu Eiropas loģika, nekas cits.

Pastāv arī konvencija, Eiropas Padomes konvencija, kuru, protams, mēs diemžēl neesam pat parakstījuši. Es ceru, ka parakstīsim.

Es aicinu jūs vadīties no veselā saprāta. Un nebaidieties, lūdzu, ka jūsu vēlētāji jūs neatbalstīs! Jūsu vēlētāji ir daudz gudrāki, nekā mēs bieži domājam. Es aicinu jūs atbalstīt šo visai saprātīgo priekšlikumu.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Deputāts Aleksandrs Kiršteins.

A.Kiršteins (Tautas partijas frakcija).

Godājamā priekšsēdētāja! Godājamie kolēģi! Mēs Saeimas Ārlietu komisijā pašreiz lūdzam visiem vēstniekiem apkopot stāvokli tā saucamajos cilvēktiesību jautājumos un minoritāšu jautājumos visās Eiropas Savienības valstīs. Es diemžēl esmu spiests apbēdināt savu kolēģi Cileviča kungu, kurš zināmā mērā mēģina maldināt gan deputātus, gan savus vēlētājus.

Un es gribētu pateikt tikai trīs lietas.

Pirmā. Nevienā valstī tas, kas ir nopircis tramvaja biļeti, nevar noteikt šā tramvaja virzienu. Amerikas Savienotajās Valstīs tie, kam ir zaļās kartes, nepiedalās nekādās balsošanās, kamēr viņi nav kļuvuši par pilsoņiem.

Pirms dažiem gadiem Amerikas Savienotās Valstis pārcēla no Krasnodaras apgabala, no Dienvidkrievijas, uz ASV vairākus desmitus tūkstošu Meshetijas turku - pilsoņus, kuri savulaik bija dzīvojuši Vidusāzijā, tad viņi bija pārcēlušies uz Krievijas dienvidiem. Un sakarā ar rasisma pieaugumu un gubernatora izteikumiem Amerikas Savienotās Valstis pēkšņi nolēma viņiem masveidā - vairākiem desmitiem tūkstošu - piešķirt zaļās kartes. Taču tas viņiem nedod absolūti nekādas tiesības vēlēt... Pie tam - es gribu uzsvērt! - tas notiek likumīgi, nepārkāpjot esošo likumdošanu. Tas viņiem nedod absolūti nekādas tiesības nedz kaut ko vēlēt, nedz tikt ievēlētiem, kamēr viņi pilnībā nebūs integrējušies ASV sabiedrībā, iemācījušies valodu, nolikuši eksāmenus un tā tālāk.

Šeit izskanēja ārkārtīgi interesanta doma, bet es gribētu uzsvērt, ka ir jau par vēlu - pēc Latvijas iestāšanās Eiropas Savienībā un NATO nevienu apmuļķot vairs neizdosies. Es vēlreiz uzsvēršu... Lai šis cīniņš, godājamie kolēģi, nebūtu pilnīgi bezcerīgs no jūsu puses un lai jūs velti netērētu savu enerģiju, es jums atgādināšu, kas tad ir nepilsoņi. Nepilsoņi nav no gaisa nokrituši marsieši. Nepilsoņi ir bijušās PSRS pilsoņi, kurus savā laikā PSRS tiesību mantiniece aizmirsa pasaukt atpakaļ un tā vietā rūpes par viņiem uzkrāva visām pārējām valstīm. Tātad šādu bijušo PSRS pilsoņu pasaulē ir apmēram 20 miljoni. Tas ir viens.

Otrs. Tādi starptautisko tiesību speciālisti kā Eiropas Kopienu tiesas tiesnesis Egils Levits atzina, ka viņus nevajag saukt par nepilsoņiem, bet gan par ārvalstniekiem ar privilēģijām, kuriem Latvijā ir dotas tiesības uzturēties, bet neko vairāk.

Kāda ir atšķirība starp Eiropas Savienības pilsoņiem un nepilsoņiem (es lietoju to terminu, kāds tiek lietots tagad)? Eiropas Savienības pilsoņi nav pārkāpuši Latvijas likumdošanu un ir ieradušies šeit ar Latvijas valdības atļauju. Savukārt PSRS pilsoņi ir nokļuvuši Latvijā okupācijas rezultātā un izmanto Latvijas valsts tikai labas gribas žestu - viņiem ir iespēja atvērt skolas, rūpēties par savu sociālo aizstāvību (es runāju šeit no Latvijas puses), viņiem izmaksā sociālos pabalstus un visu pārējo.

Vai viņiem ir dotas iespējas integrēties, kā teica Cileviča kungs? Acīmredzot ir. Taču tad jautājums ir jāskata citādāk: kāpēc pēc 15 gadiem vēl joprojām šādi nepilsoņi vispār ir? Un ir jāpasaka atklāti, ka pēc 15 gadiem šie cilvēki nav ieguvuši Latvijas pilsonību, ka pēc 15 gadiem viņu bērni neiet latviešu skolās, kā tas ir Francijā vai kā to dara, teiksim, krievu bērni Vācijā. Un šeit ir jābeidz liekuļot! Mēs esam Eiropas Savienības un NATO valsts, un mums ir skaidri un gaiši jāpasaka, ka daļai šo nepilsoņu ir divi skaidri definēti mērķi.

Viena daļa šo nepilsoņu grib atklāti - un viņi to ir definējuši - izbraukt uz Amerikas Savienotajām Valstīm, tāpēc ka tā ir ļoti bagāta valsts, un mēs, es domāju, pārrunāsim par to arī ar Amerikas Savienotajām Valstīm. Un mūsu jaunā vēstnieka uzdevums būs - varbūt tāpat kā Meshetijas turkiem - ļoti solīdi dot šiem cilvēkiem iespēju dzīvot daudz labākos apstākļos.

Arī otra nepilsoņu daļa, kas varbūt grib atgriezties atpakaļ NVS valstīs, nekādā gadījumā nedrīkst tikt represēta no Latvijas valsts iestāžu puses. Mēs nedrīkstam ņemt viņus aiz čupra un iemest, teiksim, kaut kādā viņiem svešā valodas vidē, nevaram likt viņiem mācīties mazu, pretīgu mazas valsts vēsturi vai kaut kā iespaidot viņu tiesības.

Taču tādā gadījumā Latvijas pilsoņu kopumam, dārgie biedri, ir tiesības lūgt nemaisīties mūsu iekšējās lietās! Tātad laipni lūdzam! Tie, kuri esat pilsoņi, tie arī piedalīsies šajās pašvaldību vēlēšanās, bet tie, kuri esat nepilsoņi, nu tad nāciet un izskaidrojiet, kā tas ir iespējams, ka pēc 15 gadiem jūs ne tikai nespējat pareizi runāt valsts valodā, bet arī neesat izteikuši vēlēšanos kļūt par šīs valsts pilsoņiem.

Un nejauciet gaisu, runādami par to, ka jūs maksājat nodokļus! Es vēlreiz uzsveru: jūs varat maksāt nodokļus Īrijā, pašreiz aizbraukt uz turieni un strādāt, jūs varat maksāt nodokļus Dānijā, braucot uz kuru, vispār pat vīzu nevajag, jūs varat maksāt nodokļus arī Krievijā, bet tas taču nedod jums tiesības iejaukties, teiksim, Krievijas Domes darbībā vai ievēlēt, piemēram, Pleskavas apgabala gubernatoru! Tur gan vairs neko nevēlēs, kā es saprotu, bet tik un tā, un tāpēc es domāju, ka šeit, Latvijā...

Kāpēc es to visu saku? Tāpēc, ka ir apnicis klausīties šīs muļķības, un no savas puses es gribu teikt, ka mūsu jaunā Latvijas ārlietu politika skaidri un gaiši pateiks, kas ir kurš, kādas impēriskās intereses šeit tiek izteiktas un kas notiek, teiksim, visu laiku šajos jautājumos saistībā ar Mazākumtautību hartas ratificēšanu. Taču es būšu spiests jūs ļoti apbēdināt, jo mēs analizējam arī nosacījumus, ar kādiem šīs konvencijas tiek ratificētas.

Un kāpēc jūs klusējat, godājamie kolēģi, un nestāstāt saviem vēlētājiem, Plinera kungs, kaut vai to, piemēram, ka Zviedrija, ratificējot šo konvenciju, pateica, ka visi pēc 1900.gada iebraukušie ir pārceļotāji, kuriem Zviedrijas valdība nevienu skolu neatvērs? Kāpēc jūs neapsverat to, ka Latvija ir vienīgais izņēmums Eiropas Savienībā, ka Latvija vienīgā starp Eiropas Savienības un NATO valstīm labprātīgi no sava budžeta finansē vidējo izglītību, kas nav obligāta, astoņās valodās? Taču jūs nepārtraukti melojat, dīcat, rakstāt sūdzības un turpināt šo politiku.

Es domāju, ka jūsu politika izgāzīsies un ka jūs kļūsiet tādi, kādi jūs arī, protams, esat, - klauni un nekas vairāk.

Paldies par uzmanību! (Aplausi.)

Sēdes vadītāja. Kiršteina kungs, lūdzu, izvēlieties izteicienus!

Nākamais debatēs pieteicies deputāts Juris Dobelis.

J.Dobelis (frakcija “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK).

Cienītie kolēģi! Ir jāsaka, ka es reti kad piekrītu tam, ko saka Boriss Cilevičs, bet šoreiz es viņam piekrītu. Boriss Cilevičs teica, ka mūsu vēlētāji ir daudz gudrāki nekā viņu vēlētāji. To jau ļoti labi parādīja Eiroparlamenta vēlēšanas. Boris!... Atkal aizgāja... Tātad kurš dabūja tās vietas Eiroparlamentā? Kuri vēlētāji bija tie gudrākie? Vēlēšanas to skaidri un gaiši parādīja: četri “tēvzemieši” un neviena no Tautas saskaņas partijas. Kur tad ir tie jūsu slavenie jaunpilsoņi un viss tas pārējais? Tā ka analizējiet, lūdzu, loģiski to, kas notiek! Tad varbūt šeit būs arī nopietnākas sarunas.

Tagad otrs. Runāsim par līdzdalību valsts dzīvē - pašvaldību darbā un valdības darbā. Kāda gan var būt līdzdalība, ja neprot latviešu valodu vai, ja runā tā, ka viņam ir jāpalīdz papildināt zināšanas. Vai tādā gadījumā mēs varam runāt par nopietnu līdzdalību? Kāda līdzdalība var būt tad, kad cilvēks neciena Latviju? Ja viņš neciena Latvijas vēsturi un ņirgājas par to? Par kādu līdzdalību tad var runāt? Tikai par vēlmi kaut ko sagrābt, kaut ko izkrāpt priekš sevis. To nu par līdzdalību ir grūti nosaukt.

Tālāk. Te izskan tie lielie uztraukumi par Eiropas Savienības pilsoņu tiesībām. Izlasiet uzmanīgi, kas ir teikts 101.panta redakcijas piedāvājumā: “Eiropas Savienības pilsonis, kas pastāvīgi uzturas Latvijā”. Un, cik vien es esmu runājis ar šiem Eiropas Savienības pilsoņiem, tad viņi, redziet, ir pacentušies un gada laikā iemācījušies daudz labāk runāt latviski nekā te kādi pieci... Lūk, tāda ir attieksme no Eiropas Savienības dalībvalstu pilsoņu puses! Tā ir pilnīgi cita attieksme pret Latvijas valsti un pret latviešu tautu, un tāpēc nesalīdzināsim tādas lietas! Šie Eiropas Savienības pilsoņi apmeklē muzejus Latvijā, viņi apmeklē arī Okupācijas muzeju. Viņi zina, kas tur ir, atšķirībā no jūsu sakūdītajiem skolēniem, kas ieradās Okupācijas muzejā, lai paņirgātos par Okupācijas muzeja personālu, lai paņirgātos par Latvijas vēsturi, lai paņirgātos par izsūtītajiem cilvēkiem. Tā bija jūsu aģitācija, tie bija jūsu audzēkņi, kurus jūs grūžat sev priekšā arī sabiedriskajos pasākumos. Lūk, tāda ir atšķirība starp Eiropas Savienības dalībvalstu pilsoņiem un tā saucamajiem nepilsoņiem, kuri šeit joprojām kundziski domā, ka kaut kad pienāks arī viņu laiks. Nu diez vai pienāks. Nāksies jums vien pasapņot.

Pēc pieciem gadiem Tautas saskaņas partija diez vai vispār būs, un līdz ar to piedalīties Eiropas Parlamenta vēlēšanās tai vairs nebūs iespēju. Nu var jau būt... Lai jau cenšas! Jūs jau labi darāt, ka savā starpā tur strīdaties un šķeļaties, un tā nu uz Eiropas Parlamentu pēc sauciena “Krievi nāk!” neviens krievs neaizgāja. Neviens tur vairs nav no Latvijas puses. Lūk! Līdz ar to es saprotu, kolēģi, ka jums daudziem varbūt jau kļūst tā jocīgi šad un tad, atkal klausoties mūžseno “melodiju” par nepilsoņiem, par visādām organizācijām, kas liks viņiem tajās piedalīties...

Nepilsoņi nepiedalīsies nekādās vēlēšanās Latvijā! Viņiem uz to galīgi nav nekādu tiesību. Tā jūsu izrunāšanās par nodokļu maksāšanu ir smieklīga. Šī nodokļu maksāšana notiek tāpēc, ka jebkuram, kas dzīvo šeit, Latvijā, ir jāievēro Latvijas Republikas likumi. Un tāpat likumi ir jāievēro jebkurā citā pasaules valstī. Ja kāds dzīvotu Vācijā, tad viņš nodokļus maksātu tur, bet, ja viņš dzīvotu Amerikas Savienotajās Valstīs, viņš maksātu nodokļus tur. Starp citu, cik tad krievu patlaban dzīvo Vācijā? Ja nemaldos, apmēram 3 miljoni. Diezgan daudz laikam... Kā tad tur ir ar tām tiesībām uz daudz ko? Kamēr viņi nav kļuvuši par Vācijas pilsoņiem un kamēr viņi neprot vācu valodu, kā viņiem tur klājas? Varbūt jūs to jau zināt?

Līdz ar to, neapšaubāmi, šad un tad būs jārīko šīs pārrunas, jo tomēr šīs mūsu pārrunas klausās arī citi. Kā jūs zināt, nesen ir sākuši izdot Augstākās padomes sēžu stenogrammas. No vēstures nekur projām neaiziesi. To, ko tu esi darījis un teicis, to kādreiz atkal atcerēsies, un tāpēc starptautiskajai sabiedrībai ir skaidri jāsaprot tie mērķi, kādus ir iecerējuši tie cilvēki, kuri uztur dzīvu šo nepilsoņu jēdzienu un kuri te sūdzas par kaut kādu apspiestību un tamlīdzīgām lietām.

Un nu par Amerikas Savienotajām Valstīm. Tad, kad jums tas ir izdevīgi, tad jūs tās izvelkat, bet, kad jums nav izdevīgi runāt par Amerikas Savienotajām Valstīm, piemēram, tad, kad mēs apspriežam jautājumus, kas skar NATO vai kas skar starptautiskās aktivitātes, tad jūsu viedoklis par Amerikas Savienotajām Valstīm vai nu neskan, vai arī skan pavisam citādi.

Tā ka mēs, protams, šeit varam minēt jebkuru valsti un stāstīt ir par to, kas tur ir labs un kas tur ir slikts, taču Latvijai ir savi likumi. Latvijā ir sava situācija, un mūsu uzdevums ir, izmantojot to, kas ir citur, un kas mums ir pieņemams, ar to rēķināties, nevis kāpt tribīnē un teikt: “Ziniet, tur dara tā, un arī mums ir jādara tāpat!”

Cik tad Amerikas Savienotajās Valstīs procentuāli, ja mēs parēķinātu, dzīvo cilvēku, kuri, pārkāpjot visus starptautiskos likumus, tur ir ieradušies? Cik liels ir šis procents? Latvijā mēs to labi zinām, cik milzīgs ir šis procents. Amerikas Savienotajās Valstīs ierodas lielākoties meksikāņi un pārkāpj tur visus likumus. Ierodas un tad visādi slēpjas, bet cik tad procentuāli tas ir no visa lielā iedzīvotāju sastāva?

Tā ka, lūdzu, ja jūs minat starptautiskus piemērus, tad labāk tos miniet tad, kad Latvija kā valsts no tiem kaut ko var iemācīties.

Tā ka strādāsim ar vēlētājiem, Cileviča kungs! Strādāsim nopietni un gatavosimies kārtējām pašvaldību, Saeimas un Eiropas Parlamenta vēlēšanām.

Sēdes vadītāja. Cienījamie kolēģi! Pirms mēs turpinām debates, daru jums zināmu, ka ir saņemts deputātu Pietkeviča, Šņepstes, Lagzdiņa, Zommeres un citu deputātu priekšlikums ar lūgumu turpināt sēdi bez pārtraukuma līdz likumprojekta “Grozījumi Latvijas Republikas Satversmē” un nākamā darba kārtības jautājuma izskatīšanai.

Vai deputātiem ir iebildumu? (No zāles: Nav!) Deputātiem iebildumu nav. Tātad turpināsim debates un izskatīsim arī nākamo darba kārtības jautājumu.

Nākamais debatēs pieteicies deputāts Pēteris Tabūns.

P.Tabūns (frakcija “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK).

Cienījamie kolēģi! Piedodiet, ka mēs atkal izvēršam debates par lietām, par kurām mēs esam diskutējuši ne reizi vien, bet runa ir par Latvijas Republikas Satversmi, kuru šoreiz “torpedē” jauni interfrontieši. Viņiem nepietiek ar to, ka viņi “torpedē” citus likumus, nepilda citus likumus, it īpaši pēdējā laikā, pēdējos mēnešos, un jūs to ļoti labi zināt. Tātad viņi nepilda Izglītības likumu un mēģina darīt visu, lai nepildītu šo likumu.

Cienījamie kolēģi, tomēr pats bēdīgākais ir kas cits... No šiem jauninterfrontiešiem neko citu arī gaidīt nevar! Tādi viņi ir, tādi viņi būs vēl ilgi un droši vien tādi paliks uz mūžīgiem laikiem.

Taču bēda ir cita - tā, ka Saeima un valdība diemžēl piekāpjas šo jauninterfrontiešu spiediena priekšā un izdara dažādus mīkstinājumus likumos, dažādas piekāpšanās, kas ir absolūti nepieļaujamas.

Nupat mans kolēģis Dobeļa kungs runāja par Imigrācijas likumu, kuru valdība grib mīkstināt, atkal novest līdz latviešu valodas nezināšanas līmenim. Tas nekas, ka latviešu valodu nezinās vēl kāds pūlis papildus tam milzīgajam, kas jau ir Latvijā! Nu un tad?!

Kāpēc tas notiek? Šobrīd valdība veido tā saucamo Mazākumtautību likumu. Ir Emša kunga rezolūcija, ir izveidota darba grupa. Kāpēc? Vai tā nav piekāpšanās? Tā ir absolūta piekāpšanās šo interfrontiešu priekšā, kuri turpina spiedienu krieviskuma virzienā.

Ir izsludināts sava veida moratorijs attiecībā uz Izglītības likuma pildīšanu, un desmitajās klasēs mācības latviešu valodā pa īstam nenotiek.

Tikai daži piemēri.

Kiršteina kungs, jūs runājāt ļoti labi. Teicami! Es parakstos zem katra jūsu teiktā vārda. Taču jums diemžēl ir divējāda morāle. Jūs sakāt brīnišķīgus vārdus, kādus esmu teicis desmitiem reižu no Saeimas tribīnes. Beidzot arī jūs, bijušais LNNK biedrs, esat pievienojies tam... Taču šobrīd jūs atrodaties koalīcijā, valdībā un sadarbojaties ar “sarkanajiem”, kuri ...

Sēdes vadītāja. Tabūna kungs, lūdzu, runājiet konkrētāk!

P.Tabūns. ... kuri ir šajā koalīcijā.

Nē, nē, ļoti konkrēti es runāju par šīm lietām. Ļoti konkrēti!

Jo, redziet, atkal jau prasa... Bartaševičs pieprasa paplašināt nepilsoņu privilēģijas. Sokolovskis saka, ka nepilsoņi latvietim esot jāmīl daudz vairāk nekā ārzemnieki. (Es gan nerunātu šeit ne par kādu mīlestību. Mīlestībai ir pavisam cita nozīme.) Cilevičs, lūk, aicina ļaut nepilsoņiem ieplūst pašvaldībās vai pārņemt pašvaldības. To, kas notiek, mēs ļoti labi redzam Rīgā, kur sociāldemokrāti, tēvs un dēls, sabrāļojušies ar jauninterfrontiešiem. Par ko viņi padarījuši Rīgu? Jūs ļoti labi to zināt. Kauns un negods! Tā var notikt ar vairumu lielāko Latvijas pilsētu.

Un tāpēc, Kiršteina kungs, runa ir par to, ka vārdiem ir jāatbilst darbiem. Un nedrīkst piekāpties ne par mata tiesu, jo, ja iedosi velnam roku, viņš paņems visu.

Protams, mēs noraidīsim, par to nav šaubu. Es runāju tādēļ, lai mēs nepiekāptos, lai nepārveidotu likumus un lai liktu pildīt likumus.

Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītāja. Deputāts Pēteris Simsons.

P.Simsons (Latvijas Pirmās partijas frakcija).

Cienījamā priekšsēdētāja! Godājamie kolēģi! Mēs ļoti labi saprotam, ka mēs šeit cits citam stāstām visiem saprotamas, sen zināmas lietas. Mēs labi zinām, ka ir arī muzikanti, dziedātāji, kuru repertuārs daudz nemainās - atšķirībā no mūsu kolēģu Paula un Kalniņa skaņdarbiem, kurus var klausīties gadu desmitiem, vēl un vēl. Es gribētu šajā sakarā lūgt piedošanu mūsu klausītājiem, radioklausītājiem, kuri mums pārmet: kāpēc mēs uzmanīgi neklausāmies savu kolēģu runas, kāpēc mēs to laikā lasām avīzes, dokumentus, kārtojam citas lietas, runājam pa telefonu un tamlīdzīgi? Tas ir tāpēc, ka mums vienkārši nav laika, mēs nevaram tērēt savu laiku, klausoties vecu repertuāru.

Kolēģis Cilevičs mani rosināja turpināt integrācijas tēmu. Protams, integrācija ir brīvprātīga, absolūti brīvprātīga lieta mūsu valstī. Valsts stimulē nepilsoņu integrāciju, taču nevēlēšanās integrēties - arī tās ir nepilsoņu tiesības. Valsts, protams, neliedz cilvēkiem arī repatriēties. Tā ka ir alternatīvas iespējas: vai nu integrēties, vai repatriēties.

Taču šo opozīcijas piedāvāto grozījumu mērķis faktiski ir atturēt nepilsoņus no integrācijas. Un, lūk, to mēs nevaram pieļaut ar savu balsojumu, jo tas būtu pretrunā ar valsts politiku! Veicināt neintegrēšanos, atturēt nepilsoņus no integrēšanās, taisīt dažādos likumos grozījumus, kas viņus stimulētu palikt ārpus līdzdalības vai arī savu līdzdalību demonstrēt tikai epizodiski un bez noteiktas attieksmes pret valsti, - to mēs vienkārši nedrīkstam pieļaut!

Pieminot Eiropas Savienības pilsoņus, šeit jau kolēģis Dobelis, ja nemaldos, teica: šie ir cilvēki, kuri savu vēlēšanos integrēties ir jau pierādījuši ar savu gribu runāt mūsu valsts un mūsu tautas valodā - atšķirībā no nepilsoņiem, par kuriem mēs varbūt rūpējamies vairāk. Tas ir konkrēts piemērs, ka valsts faktiski bez jebkādām rūpēm par iebraucējiem, par ārzemniekiem, kuri šeit grib pastāvīgi dzīvot, panāk šo integrāciju - panāk bez likumu grozīšanas, bez īpašām pūlēm, tikai ar cilvēku labo gribu.

Tad nu veicināsim mūsu līdzdzīvotāju, mūsu nepilsoņu labo gribu integrēties, būtu līdzdalīgiem valsts procesos! Taču nekādā ziņā mēs nedrīkstam viņus atturēt no integrācijas, piekrizdami šādiem likuma grozījumiem.

Paldies par uzmanību!

Sēdes vadītāja. Deputāts Boriss Cilevičs - otro reizi.

B.Cilevičs (Tautas saskaņas partijas frakcija).

Cienījamie kolēģi! Man tiešām žēl, ka es acīmredzot pamodināju dažus kolēģus no frakcijas “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK, kuri gandrīz jau palaida garām savu “jājamzirdziņu”. Tiesa gan, daži, šķiet, vēl nav īsti pamodušies un turpina vakardienas diskusiju. Taču es, protams, netaisos atbildēt bijušajiem partorgiem.

Kiršteina kungs, jūs izmantojāt ļoti spēcīgus vārdus - es pat teiktu, rupjus vārdus. Es sliecos domāt, ka jūs esat godīgs, jūs neesat tāds viltīgs politiķis, kas visu zina, visu saprot un apzināti nodarbojas ar demagoģiju, lai piesaistītu vēlētājus. Nē, tā tas nav! Jūs patiešām neko neesat sapratis un neko neesat iemācījies. Man ļoti žēl to konstatēt.

Daži konkrēti piemēri.

Jūs runājāt par vairākiem tūkstošiem Meshetijas turku. Atšķirībā no jums es personiski piedalos šajā procesā, šajā projektā jau diezgan sen. Krasnodaras apgabalā ir kopumā tikai 15 000 turku, šobrīd ir pārcēlušies kādi 700, un līdz nākamā gada beigām, kā tiek plānots, varbūt seši, septiņi tūkstoši pārcelsies. Lielākā daļa tomēr uzstāj, ka viņiem jāatgriežas savā dzimtenē - Gruzijā -, kā to Gruzija apsolīja, stājoties Eiropas Padomē. Un tātad jūsu teiktais - tā ir tikai puspatiesība. Un šoreiz es plašāk nerunāšu par to, ka attiecībā uz Latvijas nepilsoņiem tas ir absolūti ačgārni - pielīdzināt Latvijas nepilsoņiem tos Meshetijas turkus, kam Amerika piešķīrusi patvērumu, nevis ļauj imigrēt. Jūs apmānījāt šos cilvēkus. Tautas fronte viņus apmānīja. Mēs visi to ļoti labi atceramies. Protams, vēsture ir neparedzama... Un tagad jūs rakstāt jaunu vēsturi un jauniem cilvēkiem stāstāt, ka nekā tamlīdzīga nebija. Taču pagājuši ir tikai 15 gadi, visi vēl labi atceras visu to situāciju. Man īsti nav skaidrs, kā Ārlietu komisijas priekšsēdētājs var sludināt nepilsoņu definīcijas un kaut ko tādu, kas ir absolūti pretrunā ar Latvijas likumdošanu un ar mūsu starptautiskajām saistībām. Nu, piedodiet, tā rīkoties tomēr nevar!

Par vispārējo konvenciju. To jūs šeit iejaucāt absolūti nepamatoti, jo tai nav nekāda sakara ar Minoritāšu konvenciju un nepilsoņu problēmu. Acīmredzot jūs visu jaucat vienā kaudzē. Nu labi, lai tas paliek tā. Taču jūs jau vismaz otro reizi atkārtojat par it kā esošo Zviedrijas atrunu. Nekādu atrunu nav! Jūs kaut ko kaut kur dzirdējāt un tagad to visiem sludināt, izmantojot to, ka radioklausītāji to vienkārši nevar pārbaudīt. Nu jūs taču... jums jābūt atbildīgam politiķim! Nevajag maldināt cilvēkus, un nevajag melot galu galā! Es varu atsviest jums atpakaļ jūsu teiktos vārdus. Tas, kas visiem pārmet: “Jūs melojat, jūs maldināt!” -, acīmredzot pats ir vislielākais melis. Tā ka zaglim cepure deg.

Cienījamie kolēģi, kas mani uztrauc? Mani uztrauc tas, ka mēs tagad apmānām arī mūsu Eiropas partnerus, jo mēs izliekamies, ka, jā, mēs saprotam visus tos demokrātijas pamatprincipus un tā tālāk. Bet iznāk tā... Ko Kiršteina kungs teica? Ahā, nu tagad mēs esam Eiropas Savienībā, esam NATO, un tagad jau nu mēs atklāti pateiksim to, ko mēs domājam, un tagad jau mēs par tiem krieviem runāsim visu, ko gribam, un darīsim visu, ko gribam!” Ne jau to no mums gaida mūsu partneri Eiropas Savienībā un NATO!

Es negribu vēlreiz atkārtot to, ko jūs negribējāt komentēt. Gan virkne ANO komiteju, gan visādas Eiropas Padomes institūcijas, gan Eiropas Parlaments, gan Eiropas Komisija, gan visādas EDSO institūcijas - visas šīs institūcijas vairākkārt uzstājīgi rekomendēja piešķirt nepilsoņiem vēlēšanu tiesības. Tātad viņi neko nezina, nesaprot, kas ir integrācija, Simsona kungs? Mēs ļoti labi zinām, ka mēs neesam izdomājuši šo integrāciju. Viņi uzspieda mums šo integrāciju. Mums vajadzēja sākt runāt par integrāciju, lai mūs uzņemtu Eiropas Savienībā un NATO. Mēs to visu ļoti labi zinām. Tagad mēs te visu absolūti sagrozām.

Un pats pēdējais, ko es gribu teikt. Jums patīk runāt par integrāciju. Vai jūs patiešām domājat, ka tie nepilsoņi, kas šobrīd domā, vai ir vērts naturalizēties vai ne, vai ir vērts savu likteni politiski saistīt ar to valsti, ar kuru viņu liktenis ir jau faktiski saistīts... Kādu lēmumu viņi pieņems, klausoties jūsu runās? Diemžēl tā ir atklāta naida kurināšana, kolēģi! Tas, ko Kiršteina kungs teica... Es nerunāju par citiem - “tēvzemiešiem” un tā tālāk. Tā ir viņu maize, tas ir skaidrs. Bet jūs, kas it kā esat respektabli politiķi, nodarbojaties ar naida kurināšanu, un ne jau velti jūs novilcināt Eiropas Savienības Rasu direktīvas pārņemšanu, jo tad stātos spēkā diezgan spēcīgas normas. Tātad jūs daudz runājat par integrāciju, bet principā jūs ar šādām runām vienkārši torpedējat integrāciju. Ja jūs necienāt savus līdzcilvēkus un savas valsts nodokļu maksātājus, nekāda integrācija nav iespējama.

Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītāja. Deputāts Jakovs Pliners. (No zāles dep. J.Dobelis: “Sveiki, Jakov! Nepilsoņu aizstāvi!”)

J.Pliners (politisko organizāciju apvienības “Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā”).

Godātie deputāti! Es gribu jums atgādināt, ka Atmodas laikos, tad, kad notika latviešu tautas nacionālās pašapziņas atdzimšana, notika arī cittautiešu nacionālās pašapziņas atdzimšana. Es gribu jums atgādināt arī tos lozungus, kuri toreiz skanēja no Tautas frontes: “Par mūsu un jūsu brīvību!”, “Latvija - mūsu kopīgā māja!”, “Vienoti Latvijai!”. Tautas fronte apsolīja visiem iedzīvotājiem pilsonību, izglītību dzimtajā valodā un vēl daudz, daudz ko citu apsolīja.

Kā ir zināms, solījums makā nekrīt. Tautu piekrāpa. To jau publiski atzinis toreizējais Tautas frontes līderis Īvāna kungs un aktīvists Panteļējeva kungs. Tātad pēc Atmodas tautu sadalīja pilsoņos un nepilsoņos. Es uzskatu, ka tā bija lielākā kļūda, mēs palaidām garām unikālo iespēju celt vienkopienas valsti.

Šeit Sļivkina kungs... ai, atvainojos, Kiršteina kungs apgalvoja, ka visiem esot tiesības iegūt pilsonību. Vai viņš nemaldina ne tikai vienu otru no jums, bet tautu simtprocentīgi? Vai viņš ir aizmirsis, ka līdz 1995.gadam nepilsoņi vispār nevarēja kļūt par pilsoņiem, ka nebija tādas procedūras, ka nepilsonis būtu varējis iegūt pilsonību, un ka līdz 1998.gadam eksistēja tā saucamie naturalizācijas “logi”, un ka tikai pēc tam it kā naturalizācijas durvis ar dažiem šķēršļiem tika atvērtas? Manuprāt, Kiršteina kungs melo, apgalvojot, ka Latvijā mācības notiekot astoņās valodās. Tas nav tiesa. Nenotiek! Krievu, ebreju un baltkrievu skolās bērni mācās krievu un latviešu valodā, savukārt poļu, lietuvieši, igauņu, ukraiņu skolās - pārsvarā latviešu valodā. Tiesa gan, visās tajās skolās bērni mācās arī savu dzimto valodu un vēsturi, kultūras ābeci, un tas notiek tīri labi.

Taču runa ir par kaut ko citu. Neviens šeit nepaskaidro, ar ko Latvijas nepilsoņi ir sliktāki par Eiropas Savienības pilsoņiem. Ja jau mēs dodam Eiropas Savienības pilsoņiem tiesības vēlēt pašvaldības, piedalīties vēlēšanās, tad rodas jautājums: kāpēc mēs negribam to atļaut Latvijas nepilsoņiem? Daudzi no viņiem 30 gadus vai vēl ilgāk dzīvo šeit, Latvijā. Viņi patiešām strādā un maksā nodokļus! Kāpēc ir tāda atriebība? Savu tautu mēs nemīlam, bet Eiropas Savienības cilvēkiem mēs nu dodam tādas priekšrocības.

Es uzskatu, ka jādod vismaz vienādas tiesības vieniem un otriem. Un tāpēc es atbalstu šo Agešina kunga priekšlikumu un lūdzu jūs arī padomāt ar galvu un izdarīt to pašu!

Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītāja. Deputāts Aleksandrs Kiršteins - otro reizi.

A.Kiršteins (Tautas partijas frakcija).

Godājamā Saeimas priekšsēdētāja! Godājamie kolēģi! Dažas piezīmes.

Pirmkārt, Cileviča kungs, es runāju par to, ka, saņēmis zaļo karti, jūs nevarat uzreiz piedalīties vēlēšanās Amerikas Savienotajās Valstīs. Jums labpatīkas to neatgādināt.

Otrā. Jūs, Cileviča kungs, taču nenoliegsiet, ka ir grupa cilvēku, kuri kā to parādīja “Eirobarometra” aptauja, grib izbraukt uz Amerikas Savienotajām Valstīm un uz Eiropas Savienību, grib dzīvot bagātās valstīs pastāvīgi. Vai varbūt jūs to noliedzat?

Trešā lieta, ko es gribētu pateikt. Mani ļoti sajūsmināja Plinera kunga garā runa. Es gribētu Plinera kungam atgādināt: Plinera kungs, es nekad neesmu mainījis uzvārdu. Es jums atnesīšu dzimšanas apliecību un parādīšu. Es neesmu bijis žīds, kurš jaunībā pēc tam maina savu tautību, kā raksta Gordona kungs.

Bet vienkārši kā skārdnieka dēlam es negribētu vairāk neko teikt. Man ir cita piezīme, un tā attiecas uz godājamo Cileviča kungu.

Latvijā bija septiņi karaspēka veidi 1940.gadā. Un šajā sakarā man nebija saprotams... Es piedalījos visās sarunās ar Krieviju, sākot ar 1990.gada vasaru. Es piedalījos visās sarunās par karaspēka izvešanu, un tajā reizē sarunas vadīja Hasbulatovs. Un bija vērojama ārkārtīgi interesanta lieta, ko nezina daudzi jaunie deputāti, kas ir šeit, - tā fanātiskā neatlaidība, ar kādu Krievijas puse uzstāja, ka šeit ir jāatstāj virsnieki. Mums tika uzspiesti, ja nemaldos, 22 tūkstoši (varbūt 21 999, jo Cileviča kungs teiks, ka šis skaitlis ir nepareizs). Viņi tika mums uzspiesti! Pieprasīja, lai viņus atstāj Latvijā. Tie ir tie, kuri bija demobilizējušies nez kāpēc līdz 1992.gada februārim. Tik ļoti fanātiska Latvijas kultūras un veselīgā klimata mīlestība diemžēl nav saprotama ļoti daudziem Latvijas pilsoņiem. Un šo virsnieku ģimenes locekļu bija apmēram 60 tūkstošu... nu, varbūt no 50 000 līdz 70 000 tūkstošiem. Un es negribu teikt... Es domāju, ka varbūt daudzi no viņiem un viņu bērni ir jau lojāli Latvijas pilsoņi, viņi varbūt jau ir ieguvuši labu izglītību. Taču, ja viņi ir kļuvuši Latvijas pilsoņi, tādā gadījumā jau nav problēmu ar viņiem. Un rodas interesants jautājums: vai, teiksim, virsnieks, kurš ir strādājis GRU, virsnieks, kurš ir strādājis Iekšlietu karaspēkā, virsnieks, kurš ir strādājis VDK un kuram bija tiesības saskaņā ar šo līgumu palikt Latvijā - vai viņš tiešām ir tik liels patriots, ka viņam nav nekā cita ko darīt, kā tikai piedalīties vēlēšanās, piedalīties valsts politiskajā dzīvē? Nu, kaut kā ļoti dīvaini. Tā ka nemetīsim visus vienā maisā!

Tālāk. Atšķirībā no Plinera kunga un Cileviča kunga es nepieminu cilvēka tautību, es runāju par bijušās PSRS pilsoņiem. Tajā savulaik dzīvoja vismaz 120 vai pat vēl vairāk tautu... apmēram 160 tautas. Protams, Komunistiskās partijas vadībā tās tika iznīcinātas, tur varbūt palika tikai daži desmiti etniskās izcelsmes tautu pārstāvju, bet tas ir cits jautājums.

Tātad šeit nav runa ne par krieviem, ne par korejiešiem, kuri tur dzīvoja savulaik, ne par kaukāziešiem. Ir runa par bijušās PSRS pilsoņiem, kuri cits no cita ļoti atšķīrās.

Atšķirībā no Plinera kunga, kurš sava štāba sanāksmēs viņus visus sauc par krieviski runājošajiem un stāsta, ka viņi visi esot krievu kultūras cilvēki - ir ļoti smieklīgi to klausīties un pret to protestē gan baltkrievi, gan ukraiņi -, es vēlreiz uzsveru, ka mēs šeit nerunājam par tautībām.

Jā, tātad nāciet un pasakiet, ko mēs darīsim ar šiem virsniekiem, un izstāstiet, cik ļoti viņi mīl latviešu tautu!

Es gribētu arī savam kolēģim Tabūna kungam pateikt divas lietas. Pirmā lieta ir tā, ka atšķirībā no jums, Tabūna kungs, es nosēdēju tajā frakcijā, kurā biju ievēlēts kopā ar Zaļās partijas pārstāvjiem, līdz tās frakcijas darbības beigām, jūs aizskrējāt uz citu frakciju.

Otra. Mēs, Tautas partijas frakcija, diezgan pamatoti vaicājām, vai ir nepieciešams atsevišķs sekretārs integrācijas ministra vajadzībām. Jūs taču atceraties, ka bija debates par šāda posteņa izveidošanu... Skatoties balsojuma rezultātus, izrādās, ka Tautas partijas frakcija ir balsojusi “pret”, bet Tabūna kungs ir balsojis “par”. Tā ka nākamreiz paskatieties uz sava balsojuma rezultātu, lai man nav jāatgādina vēl vairākas nelielas neprecizitātes jūsu atmiņā!

Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītāja. Aicinu deputātus runāt konkrētāk par deputāta Agešina iesniegto 4.priekšlikumu!

Nākamais debatēs ir pieteicies deputāts Aleksandrs Bartaševičs.

A.Bartaševičs (Tautas saskaņas partijas frakcija).

Cienījamie kolēģi! Šodien mēs apspriežam mūsu valsts galveno
likumu - Latvijas Republikas Satversmi. Kas ir teikts Satversmes 1.pantā? Tas, ka Latvija ir demokrātiska valsts. Un demokrātija nozīmē tautas varu.

Ļoti žēl, ka mēs nevaram pieskaitīt pie Latvijas tautas mūsu nepilsoņus, jo tas izriet no visa jūsu teiktā. Taču, ja mūsu cienījamo kolēģu Tabūna kunga, Dobeļa kunga un Kiršteina kunga runas mēs atbrīvosim no skaistajām frāzēm par to, cik labi cīnās amerikāņi ar meksikāņiem, cik labi viņiem ir ierobežojumi tiesībās, un atbrīvosim no asarām par to, cik slikti ir mūsu nepilsoņi un ka viņi ir piektā kolonna šeit, Latvijā, tad pāri paliks faktiski tikai viens - bailes par savu politisko nākotni. Bailes par to, ka lielākajās pašvaldībās sēdēs ne jau tie cilvēki, kurus vēlas tur redzēt šie cienījamie kungi.

Es jums teikšu: nevajag baidīties! Nevajag baidīties un piesaukt tādus lozungus kā, pieņemsim, šo: “Sarkanie, komunisti nāk!” Cienījamie kolēģi! Komunisti jau sēž šajā zālē - kā no labās puses, tā arī no kreisās puses un pa vidu arī sēž... Faktiski tas nav pareizs mērķis - atbrīvoties no komunistiem, jo pēc būtības tajā pašā Eiropas Savienībā ir... mēs to varam salīdzināt ar mūsu Padomju Savienību. Un princips ir tas pats: mēs tagad atļaujam Eiropas Savienības pilsoņiem jau otro reizi okupēt Latviju, otro reizi šeit balsot un piedalīties pašvaldību vēlēšanās un arī iesaistīties pašpārvaldē uz vietas. Un nevienu tas neatbaida. Pēc jūsu teiktā, mēs otro reizi izdarīsim to pašu kļūdu.

Un mans priekšlikums tomēr ir tāds: domāsim par valsti, domāsim par īsto demokrātiju šeit, atbalstīsim Agešina priekšlikumu un dosim nepilsoņiem galu galā tiesības vēlēt pašvaldības, jo mums tik un tā nāksies to darīt. Un man nav šaubu par to, kāpēc mēs mainām tieši Satversmi un izdarām tieši Satversmē tādus labojumus, ka vajag aizliegt visiem pārējiem, izņemot pilsoņus, balsot pašvaldību vēlēšanās, jo politiskais klimats patiešām var mainīties, un tad būs daudz grūtāk nākamajam parlamentam izdarīt šādas izmaiņas, jo viena lieta ir mainīt Satversmi, bet otra lieta - mainīt Latvijas likumus.

Es vēlreiz aicinu jūs atbrīvoties no bailēm un rīkoties tautas labā un valsts labā, nevis šauru politisko interešu labā.

Paldies par uzmanību!

Sēdes vadītāja. Deputāts Pēteris Simsons, otro reizi.

P.Simsons (Latvijas Pirmās partijas frakcija).

Godājamie kolēģi! Godājamie vēlētāji! Laikam ritot, mēs aizmirstam dažas tēzes, bet varbūt arī ļaunprātīgi mēģinām tās sagrozīt. Latvijas Tautas fronte, jā, apsolīja pilsonību, un šeit teiktajam, ka tauta ir tikusi sadalīta, ir jāpiekrīt - padomju tauta tika sadalīta, jo tika palaistas brīvībā visas ar varu barā sadzītās tautas. Un pirmais solis bija tāds, ka katrs varēja runāt savā valodā. Daudzas tautas atkal atguva iespēju mācīt bērnus savā valodā, nevis visus vienā lielā valodā.

Jūs labi atceraties, ka toreiz bija diskusija par to, vai tiks atjaunota pirmskara Latvija, vai tiks izveidota jauna valsts. Bijušajā Padomju Savienībā “nostrādāja” abi šie modeļi. Mēs, protams, atjaunojām savu pirmskara Republiku, un tāpēc arī bija Tautas frontes apsolījums, ka visi šeit dzīvojošie varēs kļūt par pilsoņiem, un tas faktiski saskaņā ar šo tēzi ir realizēts. Un arī Tautas frontes tēze, ka visiem pilsoņiem būs vienādas tiesības neatkarīgi no nacionālās piederības, konsekventi tiek ievērota, tāpēc iebildumi par to, ka 30 gadi ir nodzīvoti Latvijā un vēl arvien ir problēmas... Tātad, 30 gadus dzīvojot Latvijā, šie cilvēki ir nodemonstrējuši savu attieksmi pret Latvijas valsti un nekā citādi. Jo ilgāks laiks paiet, jo skaidrāk šī nostāja parādās atkarībā no tā, kādu statusu cilvēks izvēlas: vai viņš konsekventi paliek savā līdzšinējā statusā, vai arī pieņem to, ko Latvijas valsts viņam piedāvā, - kļūst par Latvijas pilsoni.

Protams, mēs varam skatīt no dažādām pusēm, kas ir primārais - attieksme pret valsti un tai sekojoša integrācija, piespiedu integrācija vai kādi citi likumdošanas soļi, ar kuriem mēs nevaram garantēt, vai attieksme pret valsti mainīsies.

Šīs divas lietas nevar būt šķirtas! Attieksme pret valsti un integrācija - tās ir cieši saistītas lietas, un katram cilvēkam mūsu valstī ir brīva izvēle. Nekāds likuma grozījums nedrīkst ierobežot šo izvēli vai piespiest cilvēku spert kādu konkrētu soli, kas neatbilst viņa izvēlei. Ja cilvēki nav vēlējušies integrēties, tad tā ir viņu brīva griba. Mēs nedrīkstam ne ar kādiem likuma grozījumiem - (es to uzsveru vēlreiz!) atturēt šos cilvēkus no integrēšanās Latvijas sabiedrībā, Latvijas pilsoņu kopumā.

Paldies par uzmanību!

Sēdes vadītāja. Juris Dobelis, otro reizi.

J.Dobelis (frakcija “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK).

Cienītie kolēģi! Nupat šeit skanēja divi ļoti spēcīgi vārdi - “cieņa” un “bailes”, kuri esot jāņem vērā tad, kad balsosim par izskatāmo priekšlikumu.

Redziet, cieņa ir tāda lieta, kuru nevienam ar varu nevar uzspiest. Tā vai nu ir, vai nav, un tā izpaužas tiešā darbībā, nevis runās. Es šodien vienreiz jau centos to uzsvērt un runāt par šīm atšķirībām cieņas izpausmē, bet jums dažiem laikam ir grūti to saprast.

Ar ko tad atšķiras tie cilvēki, kuri šeit ir nopietnos nolūkos ieradušies, lai kaut ko arī nopietni darītu? Viņi ar cieņu izturas pret Latvijas valsti un pret tās pamattautību, turpretī otrie joprojām kaut ko gaida nezin no kurienes.

Un šī galvenā cieņas izpausme darbībā ir labi redzama. Tā ir attieksme pret latviešu valodu, tā ir attieksme pret Latvijas vēsturi. Groziet, kā vien jums patīk! Un šeit ir skaidri redzams, kurš ko ciena vai arī kurš ko neciena. Tas ir tikpat labi redzams!

Es jau minēju šo notikumu Okupācijas muzejā, kad tur ieradās jauni nekaunīgi bērneļi dažu vecāku cilvēku pavadībā. Viņi, atrodoties Okupācijas muzeja telpās, rupji ņirgājās par Latvijas vēsturi, taču Okupācijas muzeja vadība bija tik pieklājīga, ka nemeta viņus vienkārši ārā no turienes. Un kas notika pēc tam dažās krievu valodā rakstošās avīželēs? Tur ar lielu jūsmu tika aprakstīti šie tā saucamie notikumi. Un jūs vēl runājat par cieņu! Un šāda “cieņa” (pēdiņās) izpaužas šad un tad, lasot viena otra penterētāja rakstus laikrakstos “Čas” vai tā saucamajās “Vēstīs”, kur tiek kropļota Latvijas vēsture, kur ņirgājas par cīņām pret Bermontu un par vēl daudz ko citu.

Sēdes vadītāja. Lūdzu, runājiet tuvāk priekšlikumam!

J.Dobelis. Es runāju par cieņas izpausmi. Tātad te jau ir tā izpausme, kura ir jāparāda balsojot.

Un otrs. Nupat te skanēja vēl kāds ļoti mīļš vārdiņš “bailes”. Mums, deputātiem, esot bail dot nepilsoņiem šīs tiesības. Ziniet, ko, par šīm bailēm runājot, jāteic, ka mums katru dienu par tām atgādina tā māte Krievija jeb “maķ Rossija”, kas ir tepat austrumos, un tur Latvija visu laiku tiek ierindota nevēlamo valstu sarežģītajā kategorijā. Tur visu laiku gaudo vienu un to pašu melodiju, cerot, ka varbūt tiešām mūsos parādīsies kaut kādas bailes. Ir aizrunājušies pat tiktāl, ka vakar “Latvijas Avīzē” tika nopublicēta interesanta informācija, ka tad, ja Repši un Dobeli nošautu publiska pasākuma laikā, valstij tas nekādu kaitējumu nenodarītu. Ļoti ģeniāla doma, jāsaka! Tiešām ir vajadzīga īpaša “gudrība”, lai šādu te gudrības graudu ievietotu “Delfos”. Bet tā nu tas tur izskanēja, apspriežot grozījumus Krimināllikumā.

Tā ka. ja mēs runāsim par šiem diviem jēdzieniem, tad gan vienam, gan otram mums atradīsies, ko atbildēt, un es saprotu, ka jums gan šis cieņas sakropļojums, gan arī baiļu jēdziens ir ļoti nepieciešams, lai īstenotu to, kas jums līdz šim nav izdevies.

Sēdes vadītāja. Deputāts Vladimirs Buzajevs.

V.Buzajevs (politisko organizāciju apvienības “Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā” frakcija).

Cienījamie kolēģi! Es gribētu atklāt jums un Latvijas tautai patieso motivāciju, kāpēc jūs negribat atbalstīt Agešina kunga priekšlikumu. Motivācija ir ļoti vienkārša: jūs gribat arī turpmāk brīvi rīkoties ar svešu naudu, ar tiem naudas līdzekļiem, kuri tiek saņemti no nepilsoņu kabatām. Sakarā ar to visus, kuri grib arī turpmāk pagarināt nepilsoņu diskrimināciju, pēc sirdsapziņas līmeņa droši var pielīdzināt kabatas zagļiem. Un nerunājiet, lūdzu, šeit par integrāciju, par valsts drošību un tamlīdzīgi. Jūs esat laupītāji, un balsošana pēc manas runas būs izsmeļošs pierādījums nākamajām krimināllietām par jūsu izdarītajiem kriminālnoziegumiem.

Paldies par uzmanību!

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu. Vai komisijas vārdā ir kas piebilstams? Nav.

Lūdzu deputātus balsot par 4. - deputāta Agešina priekšlikumu! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 17, pret - 74, neviens neatturas. Priekšlikums nav atbalstīts.

Vai deputāts Leopolds Ozoliņš ir pieteicies runāt par procedūru? Nē. Lūdzu!

Turpināsim izskatīt priekšlikumus!

J.Strazdiņš. 5.priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Atklājam debates. Deputāts Andrejs Aleksejevs.

A.Aleksejevs (politisko organizāciju apvienības “Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā” frakcija).

Godātie kolēģi! Ko piedāvā mans kolēģis Vladimirs Buzajevs? Viņš piedāvā apvienot 101.panta 2. un 3.teikumu un izteikt to šādā redakcijā: “Ikvienam ir tiesības likumā paredzētajā veidā piedalīties pašvaldību vēlēšanās un pašvaldību darbībā.” Protams, es tāds neesmu un ceru, ka arī jūs, cienītie kolēģi, neesat nedz antisemīti, nedz arī rasisti, un man nav nekādu iebildumu ne pret kaut kādiem turkiem - Eiropas Savienības pilsoņiem, ne arī pret kaut kādiem, es nezinu, Francijas bijušo koloniju iedzīvotājiem. Lai viņi vēlē, lai viņi piedalās un tā tālāk!

Taču šodien mēs kārtējo reizi apliecināsim, ka mums ārzemnieki no Eiropas Savienības dalībvalstīm tomēr ir daudz tuvāki par mūsu pašu iedzīvotājiem, un, protams, mums ir pienākums akceptēt to, ka Eiropas Savienības pilsoņi vēlēs latviešu pašvaldības. Man personīgi un arī maniem kolēģiem pret to nav nekādu iebildumu. Par to arī šaubu nav.

Bet kas mums traucē pie reizes ņemt vērā arī daudzu starptautisku organizāciju rekomendācijas un dot tiesības ievēlēt saimniecisku darbu darošas personas arī mūsu nepilsoņiem? Neviens! Tā ir tikai mūsu stūrgalvība. Ar šodienas balsojumu mēs skaidri apliecināsim, ka Latvijas nepilsoņi ir “otrās šķiras” cilvēki, taču pie tā mēs esam jau pieraduši.

Es esmu to izjutis arī savā ģimenē, Kantānes kundze, jo mans tēvs mūsu ģimenē arī ir nepilsonis, un līdz ar to viņam nav tiesību vēlēt un ievēlēt savu dēlu nedz pašvaldībā, nedz arī Saeimā. Paldies Dievam, ka manai mātei ir tādas tiesības un ka viņa var piedalīties vēlēšanās. Un manam brālim un manai māsai arī. Paldies arī par to mūsu valstij!

Pirms nobalsošanas par Latvijas iestāšanos Eiropas Savienībā Ārlietu ministrijas mājas lapā parādījās informācija par plusiem un mīnusiem sakarā ar dalību Eiropas Savienībā. Runājot par pašvaldību vēlēšanām, kā plusu minēja to, ka, balsojot Eiropas Savienības pilsoņiem, tiks veicināta viņu integrācija Latvijas sabiedrībā. Vai tad nepilsoņi tik būtiski atšķiras no Eiropas Savienības pilsoņiem, ka viņu integrācija netiks veicināta?

Es aicinu jūs labot šo kļūdu un nobalsot par mana kolēģa priekšlikumu!

Paldies par uzmanību!

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu. Vai komisijas vārdā ir kas piebilstams? Ja komisijas vārdā nekas nav piebilstams, lūdzu deputātus balsot par 5. - deputāta Buzajeva priekšlikumu! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 16, pret - 71, neviens neatturas. Priekšlikums nav atbalstīts.

M.Segliņš. 6.priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

M.Segliņš. 7.priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav... Es atvainojos! Cienījamie kolēģi, atklājam debates.

Deputāts Pēteris Tabūns.

P.Tabūns (frakcija “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK).

Nu, redziet, pašvaldību valoda tātad ir tā valoda, kuru par dzimto atzīst vairākums attiecīgās pašvaldības iedzīvotāju. Lūk, uz ko mūs aicina!

Cileviča kungs šeit no tribīnes jautā, ar ko Latvijas nepilsoņi ir sliktāki par Eiropas Savienības pilsoņiem. Vai tā nav arī atbilde?

Nepilsoņu šeit ir simtiem un tūkstošiem, arī tādu kā Kazakovs, kuru jūs aizstāvat, bet kuru piespiedu kārtā izraidīja no Latvijas. Jūs viņu aizstāvat, bet iekšlietu ministrs Jēkabsona kungs raksta par to, ka viņam ir informācija, ka Kazakovs ar savu darbību Latvijas Republikas teritorijā rada draudus valsts drošībai, sabiedriskās kārtības un drošības interesēm. Šī informācija iegūta saskaņā ar Valsts drošības iestāžu likumu un Operatīvās darbības likumu, un tā satur valsts noslēpumu.

Tādi, lūk, ir simtiem tūkstošu nepilsoņu, un ir žēl, ka kādreiz patiešām ieviesa šādu statusu - nepilsonis. Un tagad mēs vēl ilgi mocīsimies ar šiem nepilsoņiem.

Bet nu es tomēr gribu atbildēt Kiršteina kungam, jo viņš mani izaicināja uz šādu atbildi.

Es neesmu pārgājis nevienā citā frakcijā. Es esmu apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcijas deputāts. Vai jūs dzirdat, ka LNNK šeit ir iekšā, un es tieši 7.Saeimā tiku ievēlēts kā LNNK biedrs. Jā, mēs, divas radniecīgas partijas apvienojāmies, un tagad aizstāvam Latvijas un latviešu intereses. Un to darīsim vienmēr.

Kiršteina kungs, ja jūs runājāt no sirds - tā, kā jūs šodien runājāt -, tad es jūs apsveicu un apsveikšu arī turpmāk. Es vienīgi aicinu jūs nokratīt atkarību no jauninterfrontiešiem, un tad viss būs kārtībā. Un tad viss būs kārtībā!

Simsona kungam es nemaz negribu atbildēt, jo man ir kauns, ka represētie patrioti, kuri ir visa pamatā, vēl cieš tādu vadītāju.

Sēdes vadītāja. Deputāts Vladimirs Buzajevs.

Es aicinu deputātus runāt par konkrēto priekšlikumu.

V.Buzajevs (politisko organizāciju apvienības “Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā” frakcija).

Cienījamā priekšsēdētājas kundze! Kā es sapratu, Tabūna kungs tomēr diskutēja par manu priekšlikumu, taču es neko savā priekšlikumā ne par Tautas partiju, ne par TB/LNNK neesmu rakstījis.

Es tur rakstīju par to, ka kopā ar latviešu valodu pašvaldības līmenī tomēr varētu izmantot arī to valodu, kura vairākumam attiecīgās pašvaldības iedzīvotāju ir dzimtā valoda.

Tabūna kungs, izmantojiet, lūdzu, ne tikai dienesta transportu, bet arī sabiedrisko transportu, un tad jūs varbūt sapratīsiet, kādā pilsētā jūs vispār dzīvojat.

Tomēr es gribētu atgādināt kolēģiem, ka šis priekšlikums pilnīgi atbilst Vispārējās konvencijas par nacionālo minoritāšu aizsardzību pamatnostādnēm. Atbilst tai pašai vispārējai konvencijai, kuru Latvija parakstīja jau 1995.gadā, bet vēl līdz šim brīdim nav ratificējusi, kaut gan tikai sliņķis nerekomendētu to izdarīt steidzīgi un bez atrunām.

Sakarā ar to lūdzu neapkaunot mūsu valsti Eiropas priekšā un atbalstīt šo manu priekšlikumu!

Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu. Vai komisijas vārdā ir kas piebilstams? Nē, nav.

Lūdzu deputātus balsot par 7. - deputāta Buzajeva priekšlikumu! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 15, pret - 70, neviens deputāts neatturas. Priekšlikums nav atbalstīts.

M.Segliņš. Godājamie kolēģi, visi priekšlikumi ir izskatīti. Lūdzu pieņemt likumprojektu trešajā, galīgajā, lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta pieņemšanu trešajā lasījumā! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 74, pret - 1, neviens deputāts neatturas. Likums “Grozījumi Latvijas Republikas Satversmē” pieņemts. Paldies.

Cienījamie kolēģi! Saeimas Prezidijs ir saņēmis Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas priekšlikumu iekļaut šā gada 23.septembra sēdes darba kārtībā kā nākamo darba kārtības jautājumu likumprojekta “Grozījumi Vispārējās izglītības likumā” izskatīšanu pirmajā lasījumā. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav.

Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts “Grozījumi Vispārējās izglītības likumā”. Pirmais lasījums.

Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas vārdā - deputāts Jānis Strazdiņš.

J.Strazdiņš (Zaļo un zemnieku savienības frakcija).

Cienītā Saeimas priekšsēdētāj! Godātie kolēģi! Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisija savā sēdē izskatīja iesniegto likumprojektu “Grozījumi Vispārējās izglītības likumā” un to atbalstīja, un pieņēma arī lēmumu, ka nepieciešams šos grozījumus izskatīt steidzamības kārtā.

Lūdzu atbalstīt mūsu komisijas lēmumu.

Sēdes vadītāja. Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta atzīšanu par steidzamu! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 90, pret un atturas - nav. Likumprojekts atzīts par steidzamu.

Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta pieņemšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 88, pret un atturas - nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā pieņemts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam un laiku izskatīšanai otrajā lasījumā!

J.Strazdiņš. Godātie kolēģi, lūdzu jūs iesniegt priekšlikumus šodien līdz pulksten 11.20!

Sēdes vadītāja. Un izskatīšanas laiks?

J.Strazdiņš. Jā, arī izskatīšana šodien.

Sēdes vadītāja. Citu priekšlikumu nav. Tātad priekšlikumu iesniegšanas termiņš - pulksten 11.20 šodien, izskatīšana - šīsdienas sēdē.

Cienījamie kolēģi! Deputāti Pietkevičs, Šņepste, Lagzdiņš un citi lūdz izsludināt pārtraukumu uz 30 minūtēm. Deputātiem iebildumu nav? Tātad tiekamies sēžu zālē pulksten 11.45.

Paziņojumam vārds deputātam Aleksandram Kiršteinam.

A.Kiršteins (Tautas partijas frakcija).

Godājamie Ārlietu komisijas dalībnieki, lūdzam jūs uz sēdi Ārlietu komisijā pēc 5 minūtēm!

Sēdes vadītāja. Paziņojumam vārds deputātam Dzintaram Ābiķim.

Dz.Ābiķis (Tautas partijas frakcija).

Cienījamie kolēģi, lūdzu stenogrammā fiksēt, ka likumprojektam “Grozījumi likumā “Par preču zīmēm un ģeogrāfiskās izcelsmes norādēm””, kuru simtprocentīgi visi deputāti atbalstīja, priekšlikumu iesniegšanas termiņš ir 28.septembris.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav. Paziņojumam vārds deputātam Guntim Bērziņam.

G.Bērziņš (frakcija “Jaunais laiks”).

Cienījamie kolēģi! Tos, kas darbojas neformālajā darba grupā, kura strādā pie jautājuma par komunistiskā totalitārisma nosodījumu, lūdzu uz sanāksmi frakcijas “Jaunais laiks” telpās tagad, tūlīt! Paldies.

Sēdes vadītāja. Cienījamie kolēģi! Lūdzu reģistrēties ar reģistrācijas kartēm! Lūdzu zvanu! Reģistrācijas režīmu!

Paziņojumam vārds deputātam Jānim Strazdiņam.

J.Strazdiņš (Zaļo un zemnieku savienības frakcija).

Cienītie Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas locekļi, lūdzu jūs sapulcēties atkal Dzeltenajā zālē pulksten 11.30!

Sēdes vadītāja. Vārds reģistrācijas rezultātu nolasīšanai Saeimas sekretāra biedram Aleksandram Bartaševičam!

A.Bartaševičs (8.Saeimas sekretāra biedrs).

Cienījamie deputāti! Nav reģistrējušies: Valērijs Agešins, Gundars Bērziņš, Guntis Bērziņš, Ina Druviete, Māris Gulbis, Nikolajs Kabanovs, Aleksandrs Kiršteins, Andrejs Klementjevs, Andrejs Radzevičs, Artis Pabriks, Jānis Strazdiņš, Kārlis Šadurskis, Viesturs Šiliņš, Staņislavs Šķesters, Dainis Turlais un Ērika Zommere.

Sēdes vadītāja. Cienījamie kolēģi, lūdzu vēl nedaudz uzkavēties sēžu zālē! Šodien mūsu vidū ir jubilārs - mūsu kolēģis Jānis Reirs, ko mēs visi sirsnīgi sveicam dzimšanas dienā! (Aplausi.)

Sēdi vada Latvijas Republikas 8.Saeimas priekšsēdētāja

Ingrīda Ūdre.

Sēdes vadītāja. Cienījamie kolēģi, turpinām izskatīt Saeimas sēdes darba kārtību! Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts “Grozījumi Autopārvadājumu likumā”. Otrais lasījums.

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā - deputāts Sergejs Fjodorovs.

S.Fjodorovs (Latvijas Sociālistiskās partijas frakcija).

Godātie kolēģi! Strādāsim ar likumprojektu “Grozījumi Autopārvadājumu likumā” (reģistrācijas numurs 836).

Otrajam lasījumam komisija ir saņēmusi 32 priekšlikumus.

1. - Satiksmes ministrijas parlamentārā sekretāra Kārļa Leiškalna priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Cienījamie kolēģi! Prezidijs ir saņēmis Satiksmes ministrijas lūgumu - atsaukt 1. un 6.priekšlikumu. Par autoceļiem... Ā, piedošanu! Atvainojos! Viss kārtībā. Atvainojos, kļūdījos atšķirībā uz likumu.

Tātad deputātiem nav iebildumu pret 1.priekšlikumu.

S.Fjodorovs. 2. - Satiksmes ministrijas parlamentārā sekretāra Kārļa Leiškalna priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

S.Fjodorovs. 3. - Satiksmes ministrijas parlamentārā sekretāra Kārļa Leiškalna priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

S.Fjodorovs. 4. - Satiksmes ministrijas parlamentārā sekretāra Kārļa Leiškalna priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

S.Fjodorovs. 5. - Satiksmes ministrijas parlamentārā sekretāra Kārļa Leiškalna priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

S.Fjodorovs. 6. - Satiksmes ministrijas parlamentārā sekretāra Kārļa Leiškalna priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

S.Fjodorovs. 7.priekšlikums. Tiek atsaukts.

8. - Satiksmes ministrijas parlamentārā sekretāra Kārļa Leiškalna priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

S.Fjodorovs. 9. - deputāta Pētera Kalniņa priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputātiem nav iebildumu pret komisijas viedokli.

S.Fjodorovs. 10. - Satiksmes ministrijas parlamentārā sekretāra Kārļa Leiškalna priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

S.Fjodorovs. 11. - Satiksmes ministrijas parlamentārā sekretāra Kārļa Leiškalna priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

S.Fjodorovs. 12. - Satiksmes ministrijas parlamentārā sekretāra Kārļa Leiškalna priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

S.Fjodorovs. 13. - Satiksmes ministrijas parlamentārā sekretāra Kārļa Leiškalna priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

S.Fjodorovs. 14. - Satiksmes ministrijas parlamentārā sekretāra Kārļa Leiškalna priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

S.Fjodorovs. 15. - Satiksmes ministrijas parlamentārā sekretāra Kārļa Leiškalna priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

S.Fjodorovs. 16. - Satiksmes ministrijas parlamentārā sekretāra Kārļa Leiškalna priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

S.Fjodorovs. 17. - Satiksmes ministrijas parlamentārā sekretāra Kārļa Leiškalna priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

S.Fjodorovs. 18. - Satiksmes ministrijas parlamentārā sekretāra Kārļa Leiškalna priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

S.Fjodorovs. 19. - Satiksmes ministrijas parlamentārā sekretāra Kārļa Leiškalna priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

S.Fjodorovs. 20. - deputāta Pētera Kalniņa priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst pret komisijas viedokli.

S.Fjodorovs. 21. - Satiksmes ministrijas parlamentārā sekretāra Kārļa Leiškalna priekšlikums. Atbalstīts. (Starpsauciens: “Balsot!”)

Sēdes vadītāja. Deputāti lūdz balsojumu par 21.priekšlikumu. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 58, pret - 12, atturas - 3. Priekšlikums ir atbalstīts.

S.Fjodorovs. 22. - Satiksmes ministrijas parlamentārā sekretāra Kārļa Leiškalna priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

S.Fjodorovs. 23. - Satiksmes ministrijas parlamentārā sekretāra Kārļa Leiškalna priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

S.Fjodorovs. 24. - Satiksmes ministrijas parlamentārā sekretāra Kārļa Leiškalna priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

S.Fjodorovs. 25. - Satiksmes ministrijas parlamentārā sekretāra Kārļa Leiškalna priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

S.Fjodorovs. 26. - Satiksmes ministrijas parlamentārā sekretāra Kārļa Leiškalna priekšlikums. Atbalstīts. (Starpsauciens: “Balsot!”)

Sēdes vadītāja. Deputāti lūdz balsojumu par 26.priekšlikumu. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 64, pret - 11, atturas - 4. Priekšlikums ir atbalstīts.

S.Fjodorovs. 27. - Satiksmes ministrijas parlamentārā sekretāra Kārļa Leiškalna priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

S.Fjodorovs. 28. - Satiksmes ministrijas parlamentārā sekretāra Kārļa Leiškalna priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

S.Fjodorovs. 29. - Satiksmes ministrijas parlamentārā sekretāra Kārļa Leiškalna priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

S.Fjodorovs. 30. - Satiksmes ministrijas parlamentārā sekretāra Kārļa Leiškalna priekšlikums. Daļēji atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

S.Fjodorovs. 31. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

S.Fjodorovs. 32. - Satiksmes ministrijas parlamentārā sekretāra Kārļa Leiškalna priekšlikums. Atbalstīts. (Starpsauciens: “Balsot!”)

Sēdes vadītāja. Deputāti lūdz balsojumu par 32.priekšlikumu. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 64, pret - 11, atturas - 4. Priekšlikums ir atbalstīts.

S.Fjodorovs. Ar šo visi priekšlikumi tika izskatīti. Komisijas vārdā lūdzu balsot par likumprojekta pieņemšanu otrajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta pieņemšanu otrajā lasījumā. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 68, pret - nav, atturas - 17. Likumprojekts otrajā lasījumā pieņemts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu trešajam lasījumam!

S.Fjodorovs. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš trešajam lasījumam - 30.septembris.

Sēdes vadītāja. Citu priekšlikumu nav. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš trešajam lasījumam - 30.septembris. Paldies.

S.Fjodorovs. Paldies.

Sēdes vadītāja. Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts “Grozījumi Saeimas kārtības rullī”. Otrais lasījums.

Juridiskās komisijas vārdā - deputāts Mareks Segliņš.

M.Segliņš (Tautas partijas frakcija).

Kolēģi! Izskatīsim likumprojektu “Grozījumi Saeimas kārtības rullī”. Par Kārtības rulli uz otro lasījumu ir saņemti trīs priekšlikumi.

1.priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti lūdz balsojumu. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 18, pret - 70, neviens neatturas. Priekšlikums nav atbalstīts.

Vai deputāts Vladimirs Buzajevs ir pieteicies runāt par procedūru? Par 2.? Labi.

M.Segliņš. 2.priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Atklājam debates. Deputāts Vladimirs Buzajevs.

V.Buzajevs (politisko organizāciju apvienības “Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā” frakcija).

Cienījamā priekšsēdētājas kundze! Cienījamie kolēģi! Protams, jūs sapratāt, ka šis mans priekšlikums zināmā mērā ir atbilde uz jūsu mēģinājumiem būtiski samazināt manu algu.

Bet, cienījamie kolēģi, tas taču ir arī mēģinājums atjaunot Kārtības ruļļa redakciju, kāda eksistēja Pirmajā republikā pirms autoritārā apvērsuma. Priekšlikumi Nr.2 un Nr.3 ir tieši nokopēti no Kārtības ruļļa pirmās redakcijas.

Es tomēr ar tā saucamās naturalizācijas procedūras palīdzību atjaunoju savas politiskās tiesības un nokārtoju attiecīgo vēstures eksāmenu. Jūsu zināšanai, starp jaunpilsoņiem cilvēku ar augstāko izglītību procents ir pieckārt lielāks salīdzinājumā ar pilsoņiem pēc senču izcelsmes.

Tātad manu priekšlikumu būtība ir dot iespēju krievu izcelsmes deputātiem izmantot šeit, Saeimā, savu dzimto valodu, un tā būtu Pirmās Republikas demokrātisko ideālu atjaunošanas sastāvdaļa. Šeit nav arī nekādas pretrunas ar Satversmi. Satversme nosaka, ka vienīgā valsts valoda ir latviešu valoda, un tas nav apstrīdams, taču Satversme nesatur tiešu aizliegumu izmantot arī citas valodas.

Es lūdzu kolēģus nebūt rusofobiem un atbalstīt manu priekšlikumu.

Paldies par uzmanību!

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu. Vai komisijas vārdā ir kas piebilstams? Ja nav, tad lūdzu deputātus balsot par 2. - deputāta Buzajeva priekšlikumu! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 8, pret - 72, neviens deputāts neatturas. Priekšlikums nav atbalstīts.

M.Segliņš. 3.priekšlikums komisijā nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Atklājam debates.

Deputāts Juris Dobelis.

J.Dobelis (frakcija “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK).

Cienītie kolēģi! Redziet, kā sanāk! Interesanti būtu zināt, cik no klātesošajiem deputātiem ir izlasījuši šā 3.priekšlikuma tekstu. (Starpsauciens: “Visi!”) Es atļaušos no tribīnes to atgādināt, un tad jūs sapratīsiet, kāpēc ir radusies visa šī lieta. Mēs te runājam par valodas prasmi, par tiem cilvēkiem, kuri šeit runā par citām valodām, paši nemācēdami latviešu valodu un atļaudamies rakstīt dokumentus tādā valodā, kura laikam nav fiksēta nekādos reģistros.

Kā jūs saprotat šādu te teikumu: “Krievu valodā turētā runa.”? Pasakiet man, lūdzu, kas te tur, ko te ko tur un kādā valodā tur? Tas nozīmē, runāt krievu valodā, kur kaut ko “tur”. Piedošanu, ja jūs rakstāt priekšlikumu, tad pirmām kārtām jau iesniedzējam drusciņ vajadzētu padomāt, ko viņš raksta, bet ir jāsecina, ka viņš reizēm nedomā, ko viņš raksta. Un arī komisijai... Es jau saprotu, ka jums ir tiesības atbalstīt un ir tiesības neatbalstīt to, kas ir iesniegts. Bet faktiski ir jājautā: vai kāds vispār saprot, kas te ir iesniegts? Ko jūs gribat “turēt”, Vladimir? Vladimirs Ļeņins, Vladimirs Putins un Vladimirs Buzajevs. Varbūt jums visiem trim ir kaut kas kopīgs, šādus priekšlikumus sacerot?

Lūk! Katrā ziņā mēs jau vairākkārt šeit esam runājuši par vienu lietu: kamēr jūs nebūsiet iemācījušies skaidri izteikties latviski, runāt un rakstīt, tikmēr būs tādas jocīgas runas te jādzird no jūsu puses.

Par to, ko jūs sakāt par pilsoņiem un nepilsoņiem. Starp tiem pilsoņiem, kuriem nav augstākās izglītības... Varbūt jums ir kaut kāds pētījums pa tautībām vai vēl kaut kas tamlīdzīgs? Par to, ka daudzi jaunie pilsoņi, kā jūs uzsverat, ir ar augstāko izglītību, nav ko brīnīties, jo viņi ir jauni cilvēki, kuri kaut ko nākotnē mēģina saskatīt. Lūk! Un tāpēc starp viņiem ir ļoti daudz jaunu cilvēku ar augstāko izglītību. Tā ir pavisam cita runa, un tam nav nekāda sakara ar šādu te priekšlikumu.

Tā ka “turiet” savu krievu valodu! Neviens jums netraucēs to turēt, bet latviski neviens nerunā par “turētām runām”. Var runāt par apturētām runām, ja kāda runa nepatīk. Lūk!

Tā ka šeit mēs kārtējo reizi redzam, ka ir lieki runāt par augstāko izglītību, kura kaut kur papīros skaitās, bet kuras prasmi vajadzētu arī parādīt tad, kad ir praktiska nepieciešamība.

Tā ka es ļoti aicinu kolēģus rakstīt pareizā latviešu valodā! Nu runāsim, kā nu kuram sanāk, labi, Dievs ar jums, bet rakstīt vajag pareizā latviešu valodā, jo tas ir dokuments. Tas ir Saeimas sēdē izskatāms dokuments, un tāpēc nevajadzētu aplami rīkoties! Es pat nezinu, balsot vai nebalsot, jo tas pat nav priekšlikums. Tomēr jebkurā gadījumā komisija savu lēmumu jau ir pateikusi.

Sēdes vadītāja. Dobeļa kungs! Es gribētu izteikt jums aizrādījumu. Atsevišķi teikumi jūsu runā robežojās ar personīgiem aizvainojumiem. (Dobelis kaut ko sauc no vietas.)

Deputāts Vladimirs Buzajevs.

V.Buzajevs (politisko organizāciju apvienības “Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā” frakcija).

Cienījamie kolēģi Un it īpaši cienījamais Dobeļa kungs! Šis mans priekšlikums nepieder ne Vladimiram Ļeņinam, ne Vladimiram Buzajevam. Tieši burts burtā tas ir nokopēts no Kārtības ruļļa 1922.gada redakcijas. Es lūdzu noteikt neatkarīgu ekspertīzi, lai tomēr novērtētu šos cienījamā Dobeļa kunga vārdus. Jūs varat pajautāt savam tēvam, kurš varbūt balsoja par šo Kārtības ruļļa redakciju. Un tomēr es zinu, ka pirmo Satversmes sapulces dibināšanas protokolu ir parakstījis arī kāds Ivanovs 1920.gadā. Viņš varbūt slikti zināja latviešu valodu un varbūt šīs rindas pieder viņam. Taču no autortiesībām es tomēr atkāpjos, un, domājot par šā priekšlikuma vēsturi, es pilnībā izklausīju Dobeļa kungu. Es varētu viņam dot padomu nokārtot naturalizācijas eksāmenu, lai kaut kādā veidā viņš zinātu mūsu valsts vēsturi.

Paldies par uzmanību!

Sēdes vadītāja. Deputāts Dzintars Ābiķis.

Dz.Ābiķis (Tautas partijas frakcija).

Cienījamie kolēģi! Es varu vienīgi pateikties Dievam, ka Saeimā ir tikai viens Buzajevs un viens Dobelis. (Starpsauciens: “Viens Ābiķis!”)(Zālē smiekli.) Tāpēc es aicinu beigt šīs neauglīgās debates, jo mēs taču visi skaidri zinām, kā mēs balsosim un ka šo muļķīgo priekšlikumu mēs neatbalstīsim. (No zāles dep. J.Dobelis: “Tagad tu dabūsi no manis!”)

Paldies par uzmanību!

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu. Vai komisijas vārdā ir kas piebilstams? Ja nav, lūdzu deputātus balsot par 3. - deputāta Buzajeva priekšlikumu! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 12, pret - 64, atturas - 1. Priekšlikums nav atbalstīts.

M.Segliņš. Godājamie kolēģi! Visi priekšlikumi ir izskatīti. Aicinu pieņemt šo likumprojektu otrajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta pieņemšanu otrajā lasījumā! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 71, pret - 11, neviens atturas. Likumprojekts otrajā lasījumā pieņemts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu trešajam lasījumam!

M.Segliņš. Piedāvāju termiņu - 14.oktobris.

Sēdes vadītāja. Citu priekšlikumu nav. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš - 14.oktobris. Paldies.

Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts “Grozījumi likumā “Par sabiedrisko pakalpojumu regulatoriem””.

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā - deputāts Krišjānis Peters.

K.Peters (Latvijas Pirmās partijas frakcija).

Godātais Prezidij! Godātie kolēģi! Tātad strādāsim ar likumprojektu “Grozījumi likumā “Par sabiedrisko pakalpojumu regulatoriem””. Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija ir iepazinusies ar šiem likuma grozījumiem un aicina pieņemt šos grozījumus pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta pieņemšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 92, pret un atturas - nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā pieņemts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam.

K.Peters. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš otrajam lasījumam - 7.oktobris.

Sēdes vadītāja. Citu priekšlikumu nav. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš otrajam lasījumam - 7.oktobris. Paldies.

Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts “Grozījumi Valsts statistikas likumā”. Pirmais lasījums.

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā - deputāts Krišjānis Peters.

K.Peters (Latvijas Pirmās partijas frakcija).

Kolēģi, strādāsim ar likumprojektu “Grozījumi Valsts statistikas likumā”. Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija ir iepazinusies ar šiem grozījumiem un lūdz atzīt likumprojektu par steidzamu.

Sēdes vadītāja. Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta atzīšanu par steidzamu! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 79, pret un atturas - nav. Likumprojekts par steidzamu atzīts.

K.Peters. Komisijas vārdā aicinu arī šo likumprojektu pieņemt pirmajā lasījumā!

Sēdes vadītāja. Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta pieņemšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 83, pret un atturas - nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā pieņemts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam un izskatīšanas laiku otrajā lasījumā!

K.Peters. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš otrajam lasījumam - 30.septembris. Otrajā lasījumā izskatīsim 7.oktobrī.

Sēdes vadītāja. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš otrajam lasījumam - 30.septembris, izskatīšanas laiks - šā gada 7.oktobra Saeimas sēdē. Paldies.

Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts “Par Latvijas Republikas un Ungārijas Republikas konvenciju par nodokļu dubultās uzlikšanas un nodokļu nemaksāšanas novēršanu attiecībā uz ienākuma un kapitāla nodokļiem”. Pirmais lasījums.

Ārlietu komisijas vārdā - deputāts Igors Solovjovs.

I.Solovjovs (Latvijas Sociālistiskās partijas frakcija).

Godātie kolēģi! Komisija nolēma minēto likumprojektu atbalstīt un virzīt izskatīšanai pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta pieņemšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 79, pret un atturas - nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā pieņemts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam!

I.Solovjovs. 29.septembris.

Sēdes vadītāja. Citu priekšlikumu nav. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš - 29.septembris. Paldies.

Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts “Par Latvijas Republikas valdības un Luksemburgas Lielhercogistes valdības konvenciju par nodokļu dubultās uzlikšanas un nodokļu nemaksāšanas novēršanu attiecībā uz ienākuma un kapitāla nodokļiem”. Pirmais lasījums.

Ārlietu komisijas vārdā - deputāts Igors Solovjovs.

I.Solovjovs (Latvijas Sociālistiskās partijas frakcija).

Ārlietu komisija (tāpat kā iepriekšējo) arī šo likumprojektu atbalstīja un lūdz to virzīt izskatīšanai Saeimā pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta pieņemšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 84, pret un atturas - nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā pieņemts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam.

I.Solovjovs. 29.septembris.

Sēdes vadītāja. Citu priekšlikumu nav. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš otrajam lasījumam - 29.septembris. Paldies.

Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts “Par Līgumu starp Dāniju, Igauniju, Somiju, Islandi, Latviju, Lietuvu, Norvēģiju un Zviedriju par Ziemeļu Investīciju banku”. Pirmais lasījums.

Ārlietu komisijas vārdā - deputāts Igors Solovjovs.

I.Solovjovs (Latvijas Sociālistiskās partijas frakcija).

Šā likumprojekta mērķis ir Latvijas iestāšanās ZIB, kas saistīta ar zināmām priekšrocībām, salīdzinot ar pašreizējo situāciju. Pirmām kārtām Latvijas Republikai vairs nebūs noteikts izsniedzamo kredītu limits.

Otrkārt, nebūs ierobežojumu aizdevumu apjomiem. Treškārt, samazināsies kredītu likmes (uzcenojums). Un ceturtkārt, palielināsies Latvijas puses ietekme uz dažādām ZIB aktivitātēm. Un tā tālāk.

Ārlietu komisija izskatīja šo likumprojektu, atbalstīja to un ierosina virzīt uz izskatīšanu Saeimā pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Atklājam debates. Deputāts Gundars Bērziņš.

G.Bērziņš (Tautas partijas frakcija).

Saeimas priekšsēdētāja! Godātie deputāti! Runājot par iesniegto līguma projektu, kurš ir jāratificē Saeimai, gribu nedaudz informēt par to, kas šinī līgumā ir paredzēts.

Ir tāda Ziemeļu Investīciju banka, ar kuru Latvijai sadarbība ir veidojusies ļoti veiksmīgi, tiešām šī sadarbība ir bijusi ļoti laba. Arī iepriekšējo valdību laikā šī banka ir vēlējusies, lai valdības šinī bankā piedalītos ar kapitālu kā īpašnieki. Mūsu sadarbība ir bijusi, piesaistot šīs bankas resursus. Iepriekšējās valdības pirms Repšes kunga un Dombrovska kunga nolēma, ka mums nav jākļūst par īpašniekiem šinī bankā.

2004.gada janvārī iepriekšējā valdība pieņēma lēmumu piedalīties šinī bankā kā īpašniekiem. Ko tas nozīmē Latvijas valstij? Latvijas valsts budžets uzņēmās saistības - 40 miljonus eiro ieguldīt šīs bankas kapitālā. Protams, daļa kapitāla ir apmaksāta. Apmaksātā daļa ir 4,4 miljoni eiro. Tātad tuvāko gadu laikā valsts budžets katru gadu iemaksās 1 miljonu latu šīs bankas kapitālā, lai mēs kļūtu par īpašniekiem, lai dabūtu divus amatiņus šinī bankā, un mūsu saistības vēl pieprasītā kapitāla veidā būs 36 miljoni latu.

Es īstenībā, būdams ministrs, biju kategoriski pret tik primitīvu finansiālo politiku pašreizējā Latvijas attīstības stadijā, jo kredītresursu pieejamība Latvijai ir pietiekami plaša un neierobežota, turklāt par labām cenām. Galvenais ir noturēt finanšu stabilitāti, makroekonomisko stabilitāti. Ar resursu piesaisti Latvijai nebūs problēmu, jo valsts parāds šobrīd mums ir zem 20% - viens no viszemākajiem Eiropā.

Taču tagad Latvijas valsts vārdā vēstnieks ir parakstījis šo līgumu, un, lai gan es esmu kategoriski pret un uzskatu to par absurdu un par nepareizu, Latvijai neizdevīgu soli, es domāju, ka, protams, vēl muļķīgāk būtu, ja šobrīd, kad Latvijas valsts vārdā līgums ir parakstīts, parlamenta balsojums parādītu, ka Latvijas valstī nav pēctecības finanšu politikas jautājumos. Lai arī es esmu kategoriski pret šo primitīvo piedāvājumu, Latvijas valsts interešu vārdā Saeimai šobrīd ir jārespektē iepriekšējās valdības uzņemtās saistības un diemžēl tas ir jāatbalsta, uzliekot visu atbildību šiem gudriniekiem, kas to pieņēma.

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu. Vai komisijas vārdā ir kas piebilstams? Nav? Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta pieņemšanu pirmajā lasījumā. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 82, pret - 2, atturas - 3. Likumprojekts pirmajā lasījumā pieņemts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam.

I.Solovjovs. 15.oktobris.

Sēdes vadītāja. Citu priekšlikumu nav. Priekšlikumu iesniegšanas laiks otrajam lasījumam - 15.oktobris. Paldies.

Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts “Par 1992.gada 17.marta Konvencijas par robežšķērsojošo ūdensteču un starptautisko ezeru aizsardzību un izmantošanu Protokolu par ūdeni un veselību”. Pirmais lasījums.

Ārlietu komisijas vārdā - deputāts Igors Solovjovs.

I.Solovjovs (Latvijas Sociālistiskās partijas frakcija).

Komisija ierosina atzīt likumprojektu par steidzamu.

Sēdes vadītāja. Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta atzīšanu par steidzamu. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 83, pret un atturas - nav. Likumprojekts atzīts par steidzamu.

I.Solovjovs. Komisija lūdz to izskatīt pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta pieņemšanu pirmajā lasījumā. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 81, pret un atturas - nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā pieņemts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam un laiku izskatīšanai otrajā lasījumā.

I.Solovjovs. Godātie kolēģi! Ja nebūtu nekādu iebildumu, tad varētu izskatīt uzreiz otrajā, galīgajā, lasījumā.

Sēdes vadītāja. Vai deputātiem ir iebildumi pret to, ka likumprojektu izskatītu uzreiz otrajā lasījumā? Deputātiem iebildumu nav.

Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta pieņemšanu otrajā lasījumā! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 78, pret un atturas - nav. Likums “Par 1992.gada 17.marta Konvencijas par robežšķērsojošo ūdensteču un starptautisko ezeru aizsardzību un izmantošanu Protokolu par ūdeni un veselību” pieņemts. Paldies.

Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts “Par Grozījumu Vašingtonas konvencijā par starptautisko tirdzniecību ar apdraudētajām savvaļas dzīvnieku un augu sugām”. Pirmais lasījums.

Ārlietu komisijas vārdā - deputāts Igors Solovjovs.

I.Solovjovs (Latvijas Sociālistiskās partijas frakcija).

Komisija ierosina atzīt likumprojektu par steidzamu.

Sēdes vadītāja. Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta atzīšanu par steidzamu! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 73, pret un atturas - nav. Likumprojekts atzīts par steidzamu.

Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta pieņemšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 81, pret un atturas - nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā pieņemts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam un laiku izskatīšanai otrajā lasījumā!

I.Solovjovs. Godātie kolēģi! Ja jums nebūtu iebildumu, varētu izskatīt uzreiz otrajā, galīgajā, lasījumā.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav. Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta pieņemšanu otrajā lasījumā! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 85, pret un atturas - nav. Likums “Par Grozījumu Vašingtonas konvencijā par starptautisko tirdzniecību ar apdraudētajām savvaļas dzīvnieku un augu sugām” pieņemts. Paldies.

Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts “Grozījumi likumā “Par pašvaldību palīdzību dzīvokļa jautājumu risināšanā””. Pirmais lasījums.

Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas vārdā - deputāts Jānis Lagzdiņš.

J.Lagzdiņš (Tautas partijas frakcija).

Godātie kolēģi deputāti, komisijas vārdā aicinu atbalstīt minēto likumprojektu pirmajā lasījumā!

Sēdes vadītāja. Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta pieņemšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 88, pret un atturas - nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā pieņemts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam!

J.Lagzdiņš. Ja nav iebildumu, 1.oktobris.

Sēdes vadītāja. Citu priekšlikumu nav. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš otrajam lasījumam - 1.oktobris. Paldies.

Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts “Grozījumi likumā “Par autoceļiem””. Otrais lasījums.

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā - deputāts Sergejs Fjodorovs.

S.Fjodorovs (Latvijas Sociālistiskās partijas frakcija).

Godātie kolēģi! Strādāsim ar likumprojektu “Grozījumi likumā “Par autoceļiem”” (reģistrācijas numurs 814).

Sakarā ar to, ka Satiksmes ministrijas un Finanšu ministrijas darba grupa meklē risinājumu autoceļu finansēšanas mehānismam, 1. un 6.priekšlikums tiek atsaukti.

Sēdes vadītāja. Paldies.

S.Fjodorovs. Kopumā bija saņemti seši priekšlikumi.

2. - Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

S.Fjodorovs. 3. - Satiksmes ministrijas parlamentārā sekretāra Kārļa Leiškalna priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

S.Fjodorovs. 4. - Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

S.Fjodorovs. 5. - Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

S.Fjodorovs. 6.priekšlikums, kā jau teicu, ir atsaukts.

Komisijas vārdā lūdzu atbalstīt likumprojektu otrajā lasījumā!

Sēdes vadītāja. Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta pieņemšanu otrajā lasījumā! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 84, pret un atturas - nav. Likumprojekts otrajā lasījumā pieņemts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu trešajam lasījumam!

S.Fjodorovs. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš trešajam lasījumam - 7.oktobris.

Sēdes vadītāja. Citu priekšlikumu nav. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš trešajam lasījumam - 7.oktobris. Paldies.

S.Fjodorovs. Paldies!

Sēdes vadītāja. Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts “Grozījums Biedrību un nodibinājumu likuma spēkā stāšanās kārtības likumā”. Pirmais lasījums.

Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas vārdā - deputāts Viesturs Šiliņš.

V.Šiliņš (frakcija “Jaunais laiks”).

Cienītā priekšsēdētāja! Cienītie deputāti! Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija lūdz šim likumprojektam piešķirt steidzamību!

Sēdes vadītāja. Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta atzīšanu par steidzamu! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 83, pret un atturas - nav. Likumprojekts par steidzamu atzīts.

V.Šiliņš. Komisijas vārdā lūdzu pieņemt likumprojektu pirmajā lasījumā!

Sēdes vadītāja. Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta pieņemšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 81, pret un atturas - nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā pieņemts. Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam un izskatīšanas laiku otrajā lasījumā!

V.Šiliņš. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš otrajam lasījumam - 30. septembris. Otrais lasījums - 7.oktobrī.

Sēdes vadītāja. Citu priekšlikumu nav. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš otrajam lasījumam - 30.septembris, izskatīšana - 7.oktobra sēdē. Paldies.

Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts “Grozījums Sabiedriskā labuma organizāciju likumā”. Pirmais lasījums.

Valsts pārvaldes un pašvaldības lietu komisijas vārdā - deputāts Viesturs Šiliņš.

V.Šiliņš (frakcija “Jaunais laiks”).

Godātie deputāti! Komisijas vārdā aicinu piešķirt likumprojektam steidzamību.

Sēdes vadītāja. Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta atzīšanu par steidzamu! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 88, pret un atturas - nav. Likumprojekts par steidzamu atzīts.

V.Šiliņš. Lūdzu balsot par likumprojektu pirmajā lasījumā!

Sēdes vadītāja. Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta pieņemšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 87, pret un atturas - nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā pieņemts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam un izskatīšanas laiku otrajā lasījumā!

V.Šiliņš. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš otrajam lasījumam - 30.septembris. Otrais lasījums - 7.oktobra sēdē.

Sēdes vadītāja. Citu priekšlikumu nav. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš otrajam lasījumam - 30.septembris, izskatīšana - 7.oktobra sēdē. Paldies.

Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts “Grozījumi Vispārējās izglītības likumā”.

Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas vārdā - deputāts Jānis Strazdiņš.

J.Strazdiņš (Zaļo un zemnieku savienības frakcija).

Godātie kolēģi! Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisija otrajā lasījumā izskatīja grozījumus Vispārējās izglītības likumā. Tika saņemti 2 priekšlikumi, kurus atbildīgā komisija pati bija iesniegusi un, dabīgi, tos arī atbalstīja.

Lūdzu šos priekšlikumus atbalstīt!

Sēdes vadītāja. Tātad pret 1.priekšlikumu deputātiem iebildumu nav.

Arī pret 2. - atbildīgās komisijas priekšlikumu - deputātiem iebildumu nav.

J.Strazdiņš. Lūdzu pieņemt likumprojektu otrajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta pieņemšanu otrajā lasījumā! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 87, pret un atturas - nav. Likums “Grozījumi Vispārējās izglītības likumā” pieņemts. Paldies.

J.Strazdiņš. Godātie deputāti! Ļoti pateicos komisijas vārdā par atbalstu grozījumu pieņemšanā!

Paldies!

Sēdes vadītāja. Cienījamie kolēģi! Šodienas sēdes darba kārtība ir izskatīta. Lūdzu reģistrēties ar reģistrācijas kartēm! Lūdzu zvanu! Reģistrācijas režīmu!

Kamēr tiek sagatavoti reģistrācijas rezultāti, vārds paziņojumam deputātam Kārlim Strēlim.

K.Strēlis (frakcija “Jaunais laiks”).

Godājamie kolēģi! Apsveicu jūs ar Latvijas vīriešu basketbola izlases iekļūšanu Eiropas čempionāta finālturnīrā un atgādinu, ka 25.septembrī pulksten 15.00 mums būs spēle ar Šēnhofa basketbola skolas izlasi, ierašanās pulksten 14.30. Lai savlaicīgi sagatavotos spēlei, lūdzu šodien pulksten 16.30 ierasties uz treniņu Valsts tehnikumā.

Paldies par uzmanību!

Sēdes vadītāja. Vārds paziņojumam deputātei Jevgenijai Stalidzānei.

J.Stalidzāne (Latvijas Pirmās partijas frakcija).

Cienījamie Sociālo un darba lietu komisijas locekļi! Pulksten 12.50 komisijas telpās notiks Sociālo un darba lietu komisijas sēde.

Sēdes vadītāja. Vārds paziņojumam deputātam Dzintaram Zaķim.

Dz.Zaķis (frakcija “Jaunais laiks”).

Augsti godājamie Latvijas nākotnes attīstības apakškomisijas locekļi! Es lūdzu jūs uz īsu sēdi tūlīt pēc mūsu sēdes beigām tepat Dzeltenajā zālē. Nākotnes apakškomisijas locekļi, aicinu jūs uz īsu sēdi Dzeltenajā zālē!

Sēdes vadītāja. Vārds reģistrācijas rezultātu nolasīšanai Saeimas sekretāram Jānim Šmitam.

J.Šmits (8.Saeimas sekretārs).

Godātie kolēģi! Nav reģistrējušies: Aleksandrs Bartaševičs, Ina Druviete, Silva Golde, Māris Gulbis, Nikolajs Kabanovs, Sarmīte Ķikuste, Leopolds Ozoliņš, Jānis Reirs, Ivans Ribakovs, Artis Pabriks, Dainis Turlais un Ērika Zommere.

Paldies par uzmanību!

Sēdes vadītāja. Cienījamie kolēģi, līdz ar to šodienas, 23.septembra, sēde ir slēgta. Paldies.

Sēdi vada Latvijas Republikas 8.Saeimas

priekšsēdētājas biedrs

Andris Ārgalis

Sēdes vadītājs. Labdien! Sākam uzklausīt atbildes uz deputātu Plinera, Aleksejeva, Tolmačova, Sokolovska, Kabanova un Buzajeva iesniegumu Latvijas Republikas iekšlietu ministram Jēkabsonam. Iekšlietu ministrs Jēkabsons iesniedzējiem ir atbildējis rakstiskā veidā. Taču, tā kā zālē neatrodas neviens no jautājuma iesniedzējiem, varam uzskatīt, ka jautājums ir izskatīts un ka atbilde ir apmierinājusi iesniedzēju pusi. Viss. Paldies.

Līdz ar to sēdi pasludinu par slēgtu.

Balsojumi

Grozījums Valsts sociālo pabalstu likumā
Datums: 23.09.2004. 09:03:42 bal002
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.3011 nodošanu komisijām

Grozījumi likumā "Par policiju"
Datums: 23.09.2004. 09:04:14 bal003
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.3012 nodošanu komisijām

Grozījums Imigrācijas likumā
Datums: 23.09.2004. 09:09:54 bal004
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.3013 nodošanu komisijām

Grozījumi likumā "Par bāriņtiesām un pagasttiesām"
Datums: 23.09.2004. 09:10:32 bal005
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.3014 nodošanu komisijām

Grozījums Biedrību un nodibinājumu likuma spēkā stāšanās kārtības likumā
Datums: 23.09.2004. 09:11:46 bal006
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.3023 nodošanu komisijām

Grozījums Sabiedriskā labuma organizāciju likumā
Datums: 23.09.2004. 09:12:22 bal007
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.3024 nodošanu komisijām

Par zaudējumu, kas radušies bankrotējošo komercfirmu un komercbanku dēļ, kompensāciju Latvijas iedzīvotājiem
Datums: 23.09.2004. 09:14:18 bal008
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.3027 nodošanu komisijām

Grozījumi likumā "Par Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistru"
Datums: 23.09.2004. 09:14:50 bal009
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.3030 nodošanu komisijām

Grozījumi Vispārējās izglītības likumā
Datums: 23.09.2004. 09:18:18 bal010
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.3043 nodošanu komisijām

Datums: 23.09.2004. 09:19:00 bal011
Balsošanas motīvs: Par pārtraukumu

Lēmuma projekts "Par neapmaksāta atvaļinājuma piešķiršanu deputātam M. Gulbim"
Datums: 23.09.2004. 09:44:04 bal012
Balsošanas motīvs: Par lēmuma projektu ar dok. nr. 3015

Grozījumi Alternatīvā dienesta likumā (2.lasījums. Steidzams)
Datums: 23.09.2004. 09:45:34 bal013
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.2876B pieņemšanu 2.lasījumā

Grozījumi likumā "Par bīstamo iekārtu tehnisko uzraudzību" (2.lasījums. Steidzams)
Datums: 23.09.2004. 09:46:40 bal014
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.2883B pieņemšanu 2.lasījumā

Grozījumi Sēklu aprites likumā (3.lasījums)
Datums: 23.09.2004. 09:48:52 bal015
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.3031 pieņemšanu 3.lasījumā

Grozījumi likumā "Par preču zīmēm un ģeogrāfiskās izcelsmes norādēm" (2.lasījums)
Datums: 23.09.2004. 09:53:46 bal016
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.3028 pieņemšanu 2.lasījumā

Grozījumi Biedrību un nodibinājumu likumā (3.lasījums)
Datums: 23.09.2004. 09:55:02 bal017
Balsošanas motīvs: Par 1.priekšlikumu

Grozījumi Biedrību un nodibinājumu likumā (3.lasījums)
Datums: 23.09.2004. 09:55:32 bal018
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.3016 pieņemšanu 3.lasījumā

Grozījumi Latvijas Republikas Satversmē (3.lasījums)
Datums: 23.09.2004. 10:01:36 bal021
Balsošanas motīvs: Par 1.priekšlikumu

Grozījumi Latvijas Republikas Satversmē (3.lasījums)
Datums: 23.09.2004. 10:01:58 bal022
Balsošanas motīvs: Par 2. priekšlikumu

Grozījumi Latvijas Republikas Satversmē (3.lasījums)
Datums: 23.09.2004. 11:03:58 bal023
Balsošanas motīvs: Par 3. priekšlikumu

Grozījumi Latvijas Republikas Satversmē (3.lasījums)
Datums: 23.09.2004. 11:04:02 bal024
Balsošanas motīvs: Par 4.priekšlikumu

Grozījumi Latvijas Republikas Satversmē (3.lasījums)
Datums: 23.09.2004. 11:04:16 bal025
Balsošanas motīvs: Par 5.priekšlikumu

Grozījumi Latvijas Republikas Satversmē (3.lasījums)
Datums: 23.09.2004. 11:10:36 bal026
Balsošanas motīvs: Par 7.priekšlikumu

Grozījumi Latvijas Republikas Satversmē (3.lasījums)
Datums: 23.09.2004. 11:11:04 bal027
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.3026 pieņemšanu 3.lasījumā

Grozījumi Vispārējās izglītības likumā (1.lasījums)
Datums: 23.09.2004. 11:12:50 bal028
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.3043 steidzamību

Grozījumi Vispārējās izglītības likumā (1.lasījums)
Datums: 23.09.2004. 11:13:10 bal029
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.3044 pieņemšanu 1.lasījumā

Grozījumi Autopārvadājumu likumā (2.lasījums)
Datums: 23.09.2004. 11:54:22 bal030
Balsošanas motīvs: Par 21.priekšlikumu

Grozījumi Autopārvadājumu likumā (2.lasījums)
Datums: 23.09.2004. 11:55:12 bal031
Balsošanas motīvs: Par 26.priekšlikumu

Grozījumi Autopārvadājumu likumā (2.lasījums)
Datums: 23.09.2004. 11:56:12 bal032
Balsošanas motīvs: Par 32.priekšlikumu

Grozījumi Autopārvadājumu likumā (2.lasījums)
Datums: 23.09.2004. 11:56:40 bal033
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.3006 pieņemšanu 2.lasījumā

Grozījumi Saeimas kārtības rullī (2.lasījums)
Datums: 23.09.2004. 11:57:40 bal034
Balsošanas motīvs: Par 1.priekšlikumu

Grozījumi Saeimas kārtības rullī (2.lasījums)
Datums: 23.09.2004. 12:00:08 bal035
Balsošanas motīvs: Par 2.priekšlikumu

Grozījumi Saeimas kārtības rullī (2.lasījums)
Datums: 23.09.2004. 12:06:46 bal036
Balsošanas motīvs: Par 3.priekšlikumu

Grozījumi Saeimas kārtības rullī (2.lasījums)
Datums: 23.09.2004. 12:07:16 bal037
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.3007 pieņemšanu 2.lasījumā

Grozījumi likumā "Par sabiedrisko pakalpojumu regulatoriem" (1.lasījums)
Datums: 23.09.2004. 12:08:40 bal038
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.2900 pieņemšanu 1.lasījumā

Grozījumi Valsts statistikas likumā (1.lasījums)
Datums: 23.09.2004. 12:09:38 bal039
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.2937 steidzamību

Grozījumi Valsts statistikas likumā (1.lasījums)
Datums: 23.09.2004. 12:10:04 bal040
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.2937 pieņemšanu 1.lasījumā

Par Latvijas Republikas un Ungārijas Republikas Konvenciju par nodokļu dubultās uzlikšanas un nodokļu nemksāšanas novēršanu attiecībā uz ienākuma un kapitāla nodokļiem (1.lasījums)
Datums: 23.09.2004. 12:12:18 bal041
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok.nr.2878 pieņemšanu 1. lasījumā

Par Latvijas Republikas valdības un Luksemburgas Lielhercogistes valdības konvenciju par nodokļu dubultās uzlikšanas un nodokļu nemaksāšanas novēršanu attiecībā uz ienākuma un kapitāla nodokļiem ( (1.lasījums)
Datums: 23.09.2004. 12:12:18 bal042
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.2911 pieņemšanu 1.lasījumā

Par Līgumu starp Dāniju, Igauniju, Somiju, Islandi, Latviju, Lietuvu, Norvēģiju un Zviedriju par Ziemeļu Investīciju banku (1.lasījums)
Datums: 23.09.2004. 12:17:04 bal043
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.2917 pieņemšanu 1.lasījumā

Par 1992.gada 17.marta Konvencijas par robežšķērsojošo ūdensteču un starptautisko ezeru aizsardzību un izmantošanu Protokolu par ūdeni un veselību (1.lasījums)
Datums: 23.09.2004. 12:17:54 bal044
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.2570 steidzamību

Par 1992.gada 17.marta Konvencijas par robežšķērsojošo ūdensteču un starptautisko ezeru aizsardzību un izmantošanu Protokolu par ūdeni un veselību (1.lasījums)
Datums: 23.09.2004. 12:18:18 bal045
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.2570 pieņemšanu 1.lasījumā

Par 1992.gada 17.marta Konvencijas par robežšķērsojošo ūdensteču un starptautisko ezeru aizsardzību un izmantošanu Protokolu par ūdeni un veselību (2.lasījums. Steidzams)
Datums: 23.09.2004. 12:18:52 bal046
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.2570 pieņemšanu 2.lasījumā

Par Grozījumu Vašingtonas konvencijā par starptautisko tirdzniecību ar apdraudētajām savvaļas dzīvnieku un augu sugām (1.lasījums)
Datums: 23.09.2004. 12:19:38 bal047
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.2862 steidzamību

Par Grozījumu Vašingtonas konvencijā par starptautisko tirdzniecību ar apdraudētajām savvaļas dzīvnieku un augu sugām (1.lasījums)
Datums: 23.09.2004. 12:19:58 bal048
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.2862 pieņemšanu 1.lasījumā

Par Grozījumu Vašingtonas konvencijā par starptautisko tirdzniecību ar apdraudētajām savvaļas dzīvnieku un augu sugām (2.lasījums. Steidzams)
Datums: 23.09.2004. 12:20:34 bal049
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.2862 pieņemšanu 2.lasījumā

Grozījumi likumā "Par pašvaldību palīdzību dzīvokļa jautājumu risināšanā"
Datums: 23.09.2004. 12:21:20 bal050
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.2929 pieņemšanu 1.lasījumā

Grozījumi likumā "Par autoceļiem" (2.lasījums)
Datums: 23.09.2004. 12:22:52 bal051
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.3029 pieņemšanu 2.lasījumā

Grozījums Biedrību un nodibinājumu likuma spēkā stāšanās kārtības likumā (1.lasījums)
Datums: 23.09.2004. 12:23:54 bal052
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.3023 steidzamību

Grozījums Biedrību un nodibinājumu likuma spēkā stāšanās kārtības likumā (1.lasījums)
Datums: 23.09.2004. 12:24:18 bal053
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.3023 pieņemšanu 1.lasījumā

Grozījums Sabiedriskā labuma organizācijas likumā (1.lasījums)
Datums: 23.09.2004. 12:25:16 bal054
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.3024 steidzamību

Grozījums Sabiedriskā labuma organizācijas likumā (1.lasījums)
Datums: 23.09.2004. 12:25:40 bal055
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.3024 pieņemšanu 1.lasījumā

Grozījumi Vispārējās izglītības likumā (2.lasījums. Steidzams)
Datums: 23.09.2004. 12:27:18 bal056
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.3046 pieņemšanu 2.lasījumā