Sēdi vada Latvijas Republikas 8.Saeimas priekšsēdētāja

Ingrīda Ūdre.

Sēdes darba kārtība
Satura rādītājs
Atbildes uz deputātu iesniegtajiem jautājumiem
Balsojumi

Sēdes vadītāja. Labrīt, cienījamie kolēģi! Sākam Saeimas 21.oktobra sēdi.

Pirms sākam izskatīt sēdes darba kārtību, daru jums zināmu, ka Saeimas Prezidijs ir saņēmis Juridiskās komisijas lūgumu izdarīt izmaiņas Saeimas 21.oktobra sēdes darba kārtībā, svītrojot no tās 17.punktu - likumprojektu “Grozījumi Elektronisko dokumentu likumā”. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Likumprojekts no darba kārtības ir svītrots.

Saeimas Prezidijs ir saņēmis Sociālo un darba lietu komisijas lūgumu izdarīt izmaiņas Saeimas šā gada 21.oktobra sēdes darba kārtībā, svītrojot no tās 15.punktu - likumprojektu “Grozījumi Valsts sociālo pabalstu likumā”. Komisija lūdz noteikt likumprojektam izskatīšanas datumu šā gada 28.oktobrī. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Likumprojekts no darba kārtības ir svītrots.

Sākam izskatīt darba kārtību.

Saeimas Prezidijs ierosina deputātu Plinera, Kabanova, Aleksejeva, Tolmačova, Buzajeva un Sokolovska iesniegto likumprojektu “Grozījumi Pilsonības likumā” nodot Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijai, Juridiskajai komisijai un Pilsonības likuma izpildes komisijai un noteikt, ka Juridiskā komisija ir atbildīgā komisija.

“Pret” pieteicies runāt deputāts Juris Dobelis.

J.Dobelis (frakcija “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK).

Cienītie kolēģi! Kā lai vērtē šādu te papīru? Ļoti vienkārši! Tas ir kārtējais censoņu solis pretim vēlētāju piesaistei, un nekas vairāk. Nupat, pavisam nesen, jau bija tāds mēģinājums - izlikties, ka nezina PSRS noziedzīgo lomu Otrā pasaules kara izraisīšanā un sirdsšķīsto apkampšanos ar nacistiem Polijas teritorijā un arī ārpus tās.

Un tagad pa ķērienam ir pilsonības lietas, sak, būsim tie īstie pilsonības stutētāji. Savādi gan ir tas, ka tie paši cilvēki, kuri te nāk un vajadzīgajā brīdī mīl un apkampj nepilsoņus, cīnās par nepilsoņu tiesībām un visādi pierāda, cik Latvijai viņi ir vajadzīgi un svarīgi... ka tie paši cilvēki un arī viņiem līdzīgie ar tādu pašu sirdsdegsmi tagad runā par Pilsonības likuma uzlabošanu. Ir tāds Figaro pazīstams inteliģentiem cilvēkiem, un tam Figaro bija tāds paradums - paskriet uz vienu pusi un paskriet uz otru pusi: Figaro - te, un Figaro - tur. Nu šitie figaro tagad ir “uzcepuši” vienu interesantu papīru.

Ko tad šis projekts vispār piedāvā? It kā tādus sīkus tehniskus labojumus, šādus un tādus, protams, neaizmirstot savu bēdīgi slaveno tieksmi noplicināt daža laba pilsonības kārtotāja latviešu valodas zināšanas, kuras jau tāpat ir ļoti vājas.

Kāds tad ir tas teksts šinī gadījumā? Tātad likumprojekts paredz dot iespēju iegūt Latvijas pilsonību reģistrācijas kārtībā tām personām, kuras apguvušas nepilnu mācību kursu latviešu mācībvalodas vispārizglītojošajās skolās vai divplūsmu vispārizglītojošo skolu latviešu plūsmā, iegūstot šajās skolās pamatizglītību vai vispārējo vidējo izglītību. Jau pats šis teikums ir samocīts. No vienas puses, - nepilns kurss, bet, no otras puses, - kaut kādas izglītības iegūšana. Taču rezultāts ir viens - tā kā tās galviņas ir tādas grūtas un ar to galviņu piepildījumu arī ir tā, kā ir, tad tā latviešu valoda tāda pasmaga iznāk. Un tad jau nu kaut kā... kādreiz tu tajā skolā esi parādījies, un tad jau no tevis viens labs pilsonis sanāks.

Vēl. Redziet, jau tāpat bija šis “mīkstais” papildinājums - grozījums Pilsonības likumā par tiem Latvijā dzimušajiem bērniem, bet ir slinkums uzrakstīt savu pieprasījumu, ir slinkums paust savu attieksmi: “Nē! Nevajag nekādus papīrus! Visiem - automātiski!” Tā nu tīri laikam nevajadzētu! Kaut kādu cieņu pret to, kas ir Latvijas Republikas pilsonis, arī vajadzētu izrādīt.

Runājot par pašu būtību. Nav jau tā būtība šajos tehniskajos grozījumos! Būtība ir paraustīt to Latvijas Republikas Pilsonības likumu, pavērt to vaļā un tad bāzt iekšā visu, kas ienāks prātā, ar vienu aci lūrot uz Rietumiem, ar otru aci lūrot uz Austrumiem un kaut ko vēl savā galviņā tur piekombinējot klāt.

Neapšaubāmi, šāda tipa grozījumi ir pilnīgi nepieņemami, un es ceru, ka šīs Saeimas darbības laikā un arī turpmāko Saeimu darbības laikā tāda tipa ķecerējumi nebūtu pieņemami.

Paldies par uzmanību!

Sēdes vadītāja. “Par” pieteicies runāt deputāts Juris Sokolovskis. (No zāles dep. J.Dobelis: “Nav ko teikt vairāk!”)

J.Sokolovskis (politisko organizāciju apvienības “Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā” frakcija).

Labdien, godātie kolēģi! Nu jā, Dobeļa kungam ir grūtības ar to, ka viņš grib kaut ko saprast. Es pamēģināšu viņam paskaidrot.

Tātad pirmais. Mēs gribam likvidēt Pilsonības likumā robu, kas skar daudzas ģimenes; piemēram, ir nepilsoņu ģimene, kurā ir piedzimis bērns. Bērns iegūst pilsonību reģistrācijas kārtībā. Ja bērns piedzimst pēc mātes naturalizācijas, viņš automātiski iegūst pilsonību kopā ar māti. Situācija ir absurda tad, kolēģi, kad sieviete iesniedz naturalizācijas iesniegumu, būdama grūtniecības stāvoklī, un bērns piedzimst laikposmā starp naturalizācijas pieteikuma iesniegšanu un pilsonības iegūšanu. Tad šis bērns nepieder pie minētajām kategorijām un viņam ir jāgaida 15 gadu vecums un jānaturalizējas pašam.

Tātad, kolēģi, ja šī sieviete nebūtu iesniegusi šo naturalizācijas iesniegumu un tātad piedzimtu bērns, viņš automātiski iegūtu Latvijas pilsonību, bet absurds ir tāds, ka viņa iesniedza šo iesniegumu, būdama grūtniecības stāvoklī, un tad šis bērns neiegūst Latvijas pilsonību. Nu, kolēģi, tas taču ir absurds! Visi esat speciālisti, un tas ir skaidrs.

Otrais. Bārenim pilsonība tiek piešķirta automātiski, bet tiem bērniem, kuri dzīvo bērnu aprūpes un audzināšanas iestādēs un kuri ir palikuši bez vecāku aizgādības, atliek tikai gaidīt 15 gadu vecumu un naturalizēties. Kolēģi, tātad bāreņiem, kuriem nav vecāku, kuru vecāki ir gājuši bojā vai nomiruši, pilsonība tiek piešķirta automātiski, un viņi dzīvo bērnunamos. Bet, kolēģi, ja bērnam vecāki ir, bet viņiem ir atņemtas tātad vecāku tiesības un bērns dzīvo bērnunamā, tad pilsonība viņam netiek piešķirta un viņam ir jāgaida 15 gadi un jānaturalizējas. Un arī tas, kolēģi, manuprāt, ir absurds!

Trešais. 1998.gadā izdarītie grozījumi attiecībā uz neatkarīgajā Latvijā dzīvojošiem nepilsoņu bērniem nav sasnieguši rezultātu - tikai 2500 bērni ir reģistrēti kā pilsoņi. Un šajā sakarā mēs piedāvājam atcelt sarežģīto procedūru un uzreiz reģistrēt bērnus par pilsoņiem, ja vecāki par to vienojas. Problēma rodas tad, kad abi bērna vecāki ir dzīvi, bet viens no viņiem nav sasniedzams un līdz ar to nevar parakstīt iesniegumu. Rezultātā bērns paliek bez pilsonības. Tātad, kolēģi, šī problēma skar vientuļās māmiņas. Tātad dzimšanas apliecībā ir ierakstīti gan māte, gan tēvs, bet tēvs nav sasniedzams, taču likumā ir ierakstīta tāda norma, ka šis pieteikums jāiesniedz abiem vecākiem. Un līdz ar to, ja, piemēram, tēvs nav sasniedzams - viņš ir aizbraucis un tā tālāk, tad bērns atkal nevar saņemt šo te pilsonību.

Ceturtais. Mēs piedāvājam reģistrēt par Latvijas pilsoņiem tos cilvēkus, kuri ir ieguvuši izglītību latviešu valodā, bet nav apguvuši pilnu mācību kursu. Tas nozīmē, ka cilvēkam, kas 1.klasē mācījās citā valodā, bet no 2. līdz 9.klasei - latviešu valodā, būs iespēja kļūt par pilsoni. (Starpsaucieni.) Kolēģi! Tātad, ja bērns mācās no 2.klases latviešu skolā, Dobeļa kungs, tad viņš nevar iegūt pilsonību reģistrācijas kārtībā. Un tas ir absurds!

Kolēģi, minētie gadījumi liecina par likumdevēju nekvalitatīvu darbu, un ir pienācis laiks labot kļūdas. Kolēģi, atcerieties: katra tāda kļūda ietekmē cilvēka dzīvi!

Sēdes vadītāja. Cienījamie kolēģi, viens deputāts ir runājis “par”, viens - “pret”. Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta nodošanu komisijām, nosakot atbildīgo komisiju! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 19, pret - 65, neviens deputāts neatturas. Likumprojekts komisijām nav nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina Pilsonības likuma izpildes komisijas iesniegto likumprojektu “Par Maksima Jakovļeva atzīšanu par Latvijas pilsoni” nodot Pilsonības likuma izpildes komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta nodošanu komisijai, nosakot atbildīgo komisiju! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 79, pret - nav, atturas - 7. Likumprojekts komisijai nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījumi Farmācijas likumā” nodot Sociālo un darba lietu komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta nodošanu komisijai, nosakot atbildīgo komisiju! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 84, pret un atturas - nav. Likumprojekts komisijai nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījumi Ūdens apsaimniekošanas likumā” nodot Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija.

Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta nodošanu komisijai, nosakot atbildīgo komisiju! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 89, pret - nav, atturas - 1. Likumprojekts komisijai nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījumi Nolietotu transportlīdzekļu apsaimniekošanas likumā” nodot Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija.

Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta nodošanu komisijai, nosakot atbildīgo komisiju! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 86, pret - nav, atturas - 1. Likumprojekts komisijai nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījums likumā “Par kultūras pieminekļu aizsardzību”” nodot Izglītības, kultūras un zinātnes komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija.

Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta nodošanu komisijai, nosakot atbildīgo komisiju! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 89, pret un atturas - nav. Likumprojekts komisijai nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījumi likumā “Par vides aizsardzību”” nodot Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija.

Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta nodošanu komisijai, nosakot atbildīgo komisiju! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 90, pret un atturas - nav. Likumprojekts komisijai nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījumi Civilprocesa likumā” nodot Juridiskajai komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija.

Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta nodošanu komisijai, nosakot atbildīgo komisiju! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 87, pret un atturas - nav. Likumprojekts komisijai nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījumi likumā “Par Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistru” nodot Juridiskajai komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija.

Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta nodošanu komisijai, nosakot atbildīgo komisiju! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 90, pret un atturas - nav. Likumprojekts komisijai nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījumi likumā “Par nodokļiem un nodevām”” nodot Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai un Juridiskajai komisijai un noteikt, ka Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija ir atbildīgā komisija.

Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta nodošanu komisijām, nosakot atbildīgo komisiju! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 90, pret - 1, neviens neatturas. Likumprojekts komisijām nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Par Saprašanās memorandu starp Bulgārijas Republikas Aizsardzības ministriju, Dānijas Karalistes Aizsardzības ministriju, Dominikānas Republikas Bruņoto spēku sekretāru, Filipīnu Nacionālās aizsardzības departamentu, Hondurasas Republikas aizsardzības sekretāru, Ungārijas Republikas Aizsardzības ministriju, Kazahstānas Republikas Aizsardzības ministriju, Latvijas Republiku, Lietuvas Republikas Nacionālās aizsardzības ministriju, Mongolijas Aizsardzības ministriju, Nīderlandes Karalistes aizsardzības ministru, Nikaragvas Republikas Aizsardzības ministriju, Norvēģijas Karalistes Aizsardzības ministriju, Rumānijas Nacionālās aizsardzības ministriju, Salvadoras Republikas Aizsardzības ministriju, Slovākijas Republikas Aizsardzības ministriju, Spānijas Karalistes Aizsardzības ministriju, Taizemes Karalistes Aizsardzības ministriju, Ukrainas Aizsardzības ministriju un Polijas Republikas nacionālās aizsardzības ministru par pavēlniecības kārtību un saistītiem aspektiem Centra-dienvidu daudznacionālajā divīzijā (MND C-S) Stabilizācijas spēku ietvaros Irākā” nodot Aizsardzības un iekšlietu komisijai un Ārlietu komisijai un noteikt, ka Ārlietu komisija ir atbildīgā komisija. Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta nodošanu komisijām, nosakot arī atbildīgo komisiju! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 72, pret - 11, atturas - 7. Likumprojekts nodots komisijām.

Saeimas Prezidijs ir saņēmis deputāta Aleksandra Bartaševiča iesniegumu ar lūgumu piešķirt viņam bezalgas atvaļinājumu šā gada 14.oktobrī... Saeimas Prezidijs informē deputātus par to, ka Saeimas Prezidijs ir piešķīris bezalgas atvaļinājumu deputātam Aleksandram Bartaševičam šā gada 14.oktobrī un arī deputātei Ingrīdai Ūdrei šā gada 14.oktobrī.

Nākamais darba kārtības jautājums - lēmuma projekts “Par Initas Šatalovas atcelšanu no Tukuma rajona tiesas tiesneša amata”.

Juridiskās komisijas vārdā - deputāts Mareks Segliņš.

M.Segliņš (Tautas partijas frakcija).

Godājamie kolēģi! Juridiskā komisija ir atbalstījusi Tiesnešu disciplinārkolēģijas lēmumu par tiesneses atcelšanu no amata.

Sēdes vadītāja. Lūdzu deputātus balsot par lēmuma projektu! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 85, pret - nav, atturas - 2. Lēmums pieņemts.

Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts “Grozījumi Pārtikas aprites uzraudzības likumā”. Trešais lasījums.

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas
vārdā - deputāts Pēteris Kalniņš.

P.Kalniņš (Zaļo un zemnieku savienības frakcija).

Cienījamie kolēģi! Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija saņēma un izskatīja likumprojekta “Grozījumi Pārtikas aprites uzraudzības likumā” trešajam lasījumam iesniegtos 16 priekšlikumus.

1. - Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas priekšlikums. Komisija lūdz atbalstīt.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

P.Kalniņš. 2. - Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas priekšlikums. Komisija lūdz atbalstīt.

Sēdes vadītāja. Atklājam debates. Deputāts Andis Kāposts.

A.Kāposts (Zaļo un zemnieku savienības frakcija).

Cienījamais Prezidij! Cienījamie kolēģi! Es lūdzu atbalstīt visas šīs likuma izmaiņas, ko ierosina komisija, jo šīs izmaiņas dotu kaut mazas izredzes tiem zemniekiem un lauku cilvēkiem, kuriem patiešām ir lielas grūtības ar iztikas sagādāšanu, un ļoti labi novērstu sociālo spriedzi lauku apvidū.

Pēc būtības ES likumi prasa tādus noteikumus, lai pārtikas un barības nekaitīguma prasības dalībvalstīs ievērojami neatšķirtos. Dalībvalstīs pastāv ievērojamas atšķirības pārtikas apriti regulējošo tiesību aktu koncepcijās, principos un procedūrās, tāpēc ir jātuvina minētās koncepcijas, principi un procedūras. Bet kas notiek mūsu valstī? Reāli ir tā, ka tajā procesā, kamēr no ministrijas caur birokrātisko aparātu Ministru kabineta noteikumi aiziet līdz Ministru kabinetam, tur ir izmainītas būtiskas lietas, ir ietvertas normas, kādas reāli nepastāv nevienos Eiropas Savienības noteikumos, un tādējādi ir liegta iespēja mūsu pašu cilvēkiem reāli strādāt un attīstīties. (Piemērs ir tieši tūrisms: ja lauku mājas uzņem tūristus, tad šo lauku māju virtuves tiks pielīdzinātas restorāniem!) Tā ir ļoti liela problēma mūsu valstī, un tā ir saistīta ar ierēdņiem.

Iepriekšējās nedēļas nogalē man bija tas gods tikties ar Latvijā nominēto Ķenci, un Ķencis mūsu Saeimai nodeva tādu lietu kā iztikas minimumu līdz janvārim. Un lūdza nodot... (Aplausi.) (Starpsaucieni: “Visiem vajag! Visi nesaņēma!”)

Sēdes vadītāja. Paldies.

A.Kāposts. Jo viņam bija jautājums: kā valsts ierēdņi var zināt, kāds iztikas minimums viņam ir - cik viņš dabū iekšā un cik viņš dabū ārā?

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

Vai ir nepieciešams balsojums par 2.priekšlikumu? Nē, nav.

P.Kalniņš. 3. - komisijas priekšlikums. Komisija lūdz atbalstīt.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

P.Kalniņš. 4. - deputāta Kāposta priekšlikums. Daļēji atbalstīts un iestrādāts 5.priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputātiem nav iebildumu pret 4. un 5.priekšlikumu.

P.Kalniņš. 5. - komisijas priekšlikums. Komisija lūdz atbalstīt.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

P.Kalniņš. 6. - Zemkopības ministrijas parlamentārās sekretāres Lucauas kundzes priekšlikums. Komisija lūdz atbalstīt.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

P.Kalniņš. 7. - veselības ministra Muciņa kunga priekšlikums. Komisija lūdz atbalstīt.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

P.Kalniņš. 8. - Zemkopības ministrijas parlamentārās sekretāres Lucauas kundzes priekšlikums. Komisija lūdz atbalstīt.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

P.Kalniņš. 9. - veselības ministra Muciņa kunga priekšlikums. Komisija lūdz atbalstīt.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

P.Kalniņš. 10. - veselības ministra Muciņa kunga priekšlikums. Komisija lūdz atbalstīt.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

P.Kalniņš. 11. - Veselības ministrijas parlamentārās sekretāres Brīvmanes kundzes priekšlikums. Atbalstīts daļēji, ietverts 12.priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputātiem nav iebildumu pret 11. un 12.priekšlikumu.

P.Kalniņš. 13. - Zemkopības ministrijas parlamentārās sekretāres Lucauas kundzes priekšlikums. Komisija lūdz atbalstīt.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

P.Kalniņš. 14. - Zemkopības ministrijas parlamentārās sekretāres Lucauas kundzes priekšlikums. Komisija lūdz atbalstīt, daļēji ietverts 15.priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputātiem nav iebildumu pret 14. un 15.priekšlikumu.

P.Kalniņš. 16. - Zemkopības ministrijas parlamentārās sekretāres Lucauas kundzes priekšlikums. Komisija lūdz atbalstīt.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

P.Kalniņš. Līdz ar to visi priekšlikumi izskatīti. Lūdzu kolēģus atbalstīt likumprojektu trešajā, galīgajā, lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta pieņemšanu trešajā lasījumā! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 84, pret un atturas - nav. Likums “Grozījumi Pārtikas aprites uzraudzības likumā” pieņemts. Paldies.

Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts “Grozījumi likumā “Par preču zīmēm un ģeogrāfiskās izcelsmes norādēm””. Trešais lasījums.

Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas vārdā - deputāts Dzintars Ābiķis.

Dz.Ābiķis (Tautas partijas frakcija).

Cienījamie kolēģi! Strādāsim ar dokumentu Nr.3163. Es gribu komisijas vārdā informēt, ka dokumentam ir nomainīta pēdējā - 79.lapa. Tur ir izdarīti nelieli, pavisam nelieli, redakcionāli labojumi.

Aicinu izskatīt iesniegtos priekšlikumus.

1. - Juridiskā biroja priekšlikums, kurš ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

Dz.Ābiķis. 2. - Juridiskā biroja priekšlikums. Tas ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

Dz.Ābiķis. 3. - Juridiskā biroja priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

Dz.Ābiķis. 4. un 5. - atbildīgās komisijas priekšlikumi. Ir atbalstīti.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

Dz.Ābiķis. 6. - Juridiskā biroja priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

Dz.Ābiķis. 7. - Juridiskā biroja priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

Dz.Ābiķis. 8. - Juridiskā biroja priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

Dz.Ābiķis. 9. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

Dz.Ābiķis. 10. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

Dz.Ābiķis. 11. - Juridiskā biroja priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

Dz.Ābiķis. 12. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

Dz.Ābiķis. 13. un 14. - Juridiskā biroja priekšlikumi. Ir atbalstīti.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

Dz.Ābiķis. 15. - Juridiskā biroja priekšlikums. Ir atbalstīts un iekļauts atbildīgās komisijas redakcijā - 16.priekšlikumā, kurš ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputātiem nav iebildumu pret minētajiem priekšlikumiem.

Dz.Ābiķis. 17. - Juridiskā biroja priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

Dz.Ābiķis. 18. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Tas ir nedaudz izmainītā redakcijā, kā jau es jums paskaidroju, jums izdalītajā papildu lapā, kura ir ar numuru 79-a. Šī redakcija atšķiras tikai ar to: iepriekš bija paredzēts, ka likums stājas spēkā 2004.gada 6.novembrī, taču īstā redakcija, par kuru vajadzētu balsot, ir tā, ka likums stājas spēkā nākamajā dienā pēc izsludināšanas. Tas nav konceptuāls grozījums, un es domāju, ka jūs šādu komisijas priekšlikumu atbalstīsiet.

Sēdes vadītāja. Deputātiem nav iebildumu pret 18.priekšlikumu.

Dz.Ābiķis. Cienījamie kolēģi! Tā kā nevienam nav bijuši iebildumi pret Izglītības, kultūras un zinātnes komisijā sagatavoto likumprojektu, aicinu to atbalstīt arī kopumā!

Sēdes vadītāja. Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta pieņemšanu trešajā lasījumā! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 81, pret un atturas - nav. Likums “Grozījumi likumā “Par preču zīmēm un ģeogrāfiskās izcelsmes norādēm”” pieņemts.

Dz.Ābiķis. Paldies, kolēģi, par vienprātīgo atbalstu!

Sēdes vadītāja. Cienījamie kolēģi! Saeimas Prezidijs ir saņēmis Pilsonības likuma izpildes komisijas lūgumu. Saskaņā ar Saeimas kārtības ruļļa 86.panta trešo daļu Pilsonības likuma izpildes komisija lūdz iekļaut darba kārtībā likumprojekta “Par Maksima Jakovļeva atzīšanu par Latvijas pilsoni” izskatīšanu pirmajā lasījumā bez atkārtotas izskatīšanas komisijā. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Paldies! Darba kārtībā iekļauts.

Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts “Par iepirkumu sabiedrisko pakalpojumu sniedzēju vajadzībām”. Trešais lasījums.

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā - deputāts Dzintars Jaundžeikars.

Dz.Jaundžeikars (Latvijas Pirmās partijas frakcija).

Labdien, cienījamā priekšsēdētāja un cienījamie kolēģi! Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija ir izskatījusi un sagatavojusi trešajam lasījumam likumprojektu “Par iepirkumu sabiedrisko pakalpojumu sniedzēju vajadzībām”. Jāteic, ka likumprojekts ir ļoti apjomīgs. Dokumenta numurs ir 3164.

Kopumā ir 188 priekšlikumi, un pārsvarā tie ir no Juridiskā biroja. Un liels darbs ir valodniekiem bijis jāizdara, lai redakcionāli sakārtotu šo likumprojektu.

1. - Juridiskā biroja priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

Dz.Jaundžeikars. 2. - finanšu ministra Spurdziņa priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

Dz.Jaundžeikars. 3. - Juridiskā biroja priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

Dz.Jaundžeikars. 4. - Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

Dz.Jaundžeikars. 5. - finanšu ministra priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

Dz.Jaundžeikars. 6. - Juridiskā biroja priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

Dz.Jaundžeikars. 7. - finanšu ministra priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

Dz.Jaundžeikars. 8. - finanšu ministra priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

Dz.Jaundžeikars. 9. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

Dz.Jaundžeikars. 10. - finanšu ministra priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

Dz.Jaundžeikars. 11. - Juridiskā biroja priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

Dz.Jaundžeikars. 12. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

Dz.Jaundžeikars. 13. - Juridiskā biroja priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

Dz.Jaundžeikars. 14. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

Dz.Jaundžeikars. 15. - Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

Dz.Jaundžeikars. 16. - Juridiskā biroja priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

Dz.Jaundžeikars. 17. - finanšu ministra priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

Dz.Jaundžeikars. 18. - Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

Dz.Jaundžeikars. 19. - Juridiskā biroja priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

Dz.Jaundžeikars. 20. - Juridiskā biroja priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

Dz.Jaundžeikars. 21. - Juridiskā biroja priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

Dz.Jaundžeikars. 22. - Juridiskā biroja priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

Dz.Jaundžeikars. 23. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

Dz.Jaundžeikars. 24. - Juridiskā biroja priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

Dz.Jaundžeikars. 25. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

Dz.Jaundžeikars. 26. - finanšu ministra priekšlikums. Atbalstīts komisijā.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

Dz.Jaundžeikars. 27. - Juridiskā biroja priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

Dz.Jaundžeikars. 28. - Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

Dz.Jaundžeikars. 29. - finanšu ministra priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

Dz.Jaundžeikars. 30. - Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

Dz.Jaundžeikars. 31. - Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

Dz.Jaundžeikars. 32. - Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

Dz.Jaundžeikars. 33. - Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

Dz.Jaundžeikars. 34. - arī Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

Dz.Jaundžeikars. 35. - Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

Dz.Jaundžeikars. 36. - finanšu ministra priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

Dz.Jaundžeikars. 37. - finanšu ministra priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

Dz.Jaundžeikars. 38. - Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

Dz.Jaundžeikars. 39. - finanšu ministra priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

Dz.Jaundžeikars. 40. - finanšu ministra priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

Dz.Jaundžeikars. 41. - Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

Dz.Jaundžeikars. 42. - Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

Dz.Jaundžeikars. 43. - finanšu ministra priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

Dz.Jaundžeikars. 44. - Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

Dz.Jaundžeikars. 45. - Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

Dz.Jaundžeikars. 46. - Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

Dz.Jaundžeikars. 47. - Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

Dz.Jaundžeikars. 48. - Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

Dz.Jaundžeikars. 49. - Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

Dz.Jaundžeikars. 50. - Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

Dz.Jaundžeikars. 51. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

Dz.Jaundžeikars. 52. - Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

Dz.Jaundžeikars. 53. - Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

Dz.Jaundžeikars. 54. - Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

Dz.Jaundžeikars. 55. - Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

Dz.Jaundžeikars. 56. - finanšu ministra priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

Dz.Jaundžeikars. 57. - Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

Dz.Jaundžeikars. 58. - Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

Dz.Jaundžeikars. 59. - finanšu ministra priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

Dz.Jaundžeikars. 60. - finanšu ministra priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

Dz.Jaundžeikars. 61. - Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

Dz.Jaundžeikars. 62. - Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

Dz.Jaundžeikars. 63. - finanšu ministra priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

Dz.Jaundžeikars. 64. - Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

Dz.Jaundžeikars. 65. - Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

Dz.Jaundžeikars. 66. - finanšu ministra priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

Dz.Jaundžeikars. 67. - finanšu ministra priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

Dz.Jaundžeikars. 68. - Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

Dz.Jaundžeikars. 69. - Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

Dz.Jaundžeikars. 70. - Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

Dz.Jaundžeikars. 71. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

Dz.Jaundžeikars. 72. - Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

Dz.Jaundžeikars. 73. - finanšu ministra priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

Dz.Jaundžeikars. 74. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

Dz.Jaundžeikars. 75. - Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

Dz.Jaundžeikars. 76. - Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

Dz.Jaundžeikars. 77. - Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

Dz.Jaundžeikars. 78. - Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

Dz.Jaundžeikars. 79. - Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

Dz.Jaundžeikars. 80. - finanšu ministra priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

Dz.Jaundžeikars. 81. - Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

Dz.Jaundžeikars. 82. - Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

Dz.Jaundžeikars. 83. - finanšu ministra priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

Dz.Jaundžeikars. 84. - Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

Dz.Jaundžeikars. 85. - Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

Dz.Jaundžeikars. 86. - Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

Dz.Jaundžeikars. 87. - Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

Dz.Jaundžeikars. 88. - Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

Dz.Jaundžeikars. 89. - Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

Dz.Jaundžeikars. 90. - Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

Dz.Jaundžeikars. 91. - Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

Dz.Jaundžeikars. 92. - finanšu ministra priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

Dz.Jaundžeikars. 93. - Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

Dz.Jaundžeikars. 94. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

Dz.Jaundžeikars. 95. - finanšu ministra priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

Dz.Jaundžeikars. 96. - Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

Dz.Jaundžeikars. 97. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

Dz.Jaundžeikars. 98. - finanšu ministra priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

Dz.Jaundžeikars. 99. - Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

Dz.Jaundžeikars. 100. - Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

Dz.Jaundžeikars. 101. - finanšu ministra priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

Dz.Jaundžeikars. 102. - Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

Dz.Jaundžeikars. 103. - Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

Dz.Jaundžeikars. 104. - Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

Dz.Jaundžeikars. 105. - Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

Dz.Jaundžeikars. 106. - finanšu ministra priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

Dz.Jaundžeikars. 107. - Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

Dz.Jaundžeikars. 108. - Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

Dz.Jaundžeikars. 109. - Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

Dz.Jaundžeikars. 110. - Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

Dz.Jaundžeikars. 111. - finanšu ministra priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

Dz.Jaundžeikars. 112. - Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

Dz.Jaundžeikars. 113. - Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

Dz.Jaundžeikars. 114. - finanšu ministra priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

Dz.Jaundžeikars. 115. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

Dz.Jaundžeikars. 116. - Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

Dz.Jaundžeikars. 117. - Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

Dz.Jaundžeikars. 118. - Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

Dz.Jaundžeikars. 119. - Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

Dz.Jaundžeikars. 120. - Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

Dz.Jaundžeikars. 121. - Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

Dz.Jaundžeikars. 122. - Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

Dz.Jaundžeikars. 123. - finanšu ministra priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

Dz.Jaundžeikars. 124. - finanšu ministra priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

Dz.Jaundžeikars. 125. - finanšu ministra priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

Dz.Jaundžeikars. 126. - Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

Dz.Jaundžeikars. 127. - Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

Dz.Jaundžeikars. 128. - finanšu ministra priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

Dz.Jaundžeikars. 129. - Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

Dz.Jaundžeikars. 130. - Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

Dz.Jaundžeikars. 131. - finanšu ministra priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

Dz.Jaundžeikars. 132. - Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

Dz.Jaundžeikars. 133. - finanšu ministra priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

Dz.Jaundžeikars. 134. - Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

Dz.Jaundžeikars. 135. - Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

Dz.Jaundžeikars. 136. - finanšu ministra priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

Dz.Jaundžeikars. 137. - finanšu ministra priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

Dz.Jaundžeikars. 138. - Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

Dz.Jaundžeikars. 139. - Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

Dz.Jaundžeikars. 140. - Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

Dz.Jaundžeikars. 141. - Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

Dz.Jaundžeikars. 142. - finanšu ministra priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

Dz.Jaundžeikars. 143. - Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

Dz.Jaundžeikars. 144. - Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

Dz.Jaundžeikars. 145. - Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

Dz.Jaundžeikars. 146. - Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

Dz.Jaundžeikars. 147. - Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

Dz.Jaundžeikars. 148. - Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

Dz.Jaundžeikars. 149. - finanšu ministra Spurdziņa priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

Dz.Jaundžeikars. 150. - Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

Dz.Jaundžeikars. 151. - Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

Dz.Jaundžeikars. 152. - finanšu ministra priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

Dz.Jaundžeikars. 153. - Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

Dz.Jaundžeikars. 154. - finanšu ministra priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

Dz.Jaundžeikars. 155. - Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

Dz.Jaundžeikars. 156. - finanšu ministra priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

Dz.Jaundžeikars. 157. - Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

Dz.Jaundžeikars. 158. - Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

Dz.Jaundžeikars. 159. - Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

Dz.Jaundžeikars. 160. - finanšu ministra priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

Dz.Jaundžeikars. 161. - finanšu ministra priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

Dz.Jaundžeikars. 162. - finanšu ministra priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

Dz.Jaundžeikars. 163. - Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

Dz.Jaundžeikars. 164. - finanšu ministra priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

Dz.Jaundžeikars. 165. - Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

Dz.Jaundžeikars. 166. - finanšu ministra priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

Dz.Jaundžeikars. 167. - finanšu ministra priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

Dz.Jaundžeikars. 168. - finanšu ministra priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

Dz.Jaundžeikars. 169. - finanšu ministra priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

Dz.Jaundžeikars. 170. - Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

Dz.Jaundžeikars. 171. - finanšu ministra priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

Dz.Jaundžeikars. 172. - Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

Dz.Jaundžeikars. 173. - finanšu ministra priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

Dz.Jaundžeikars. 174. - finanšu ministra priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

Dz.Jaundžeikars. 175. - Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

Dz.Jaundžeikars. 176. - Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

Dz.Jaundžeikars. 178. - Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

Dz.Jaundžeikars. 179. - Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

Dz.Jaundžeikars. 180. - Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

Dz.Jaundžeikars. 181. - Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

Dz.Jaundžeikars. 182. - finanšu ministra priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

Dz.Jaundžeikars. 183. - finanšu ministra priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

Dz.Jaundžeikars. 184. - Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

Dz.Jaundžeikars. 185. - finanšu ministra priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

Dz.Jaundžeikars. 186. - finanšu ministra priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

Dz.Jaundžeikars. 187. - Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

Dz.Jaundžeikars. 188. - finanšu ministra priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

Dz.Jaundžeikars. Tātad esam izskatījuši visus priekšlikumus. Lūdzu atbalstīt visu likumprojektu kopumā!

Sēdes vadītāja. Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta pieņemšanu trešajā lasījumā. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 84, pret - nav, atturas - 1. Likums “Par iepirkumu sabiedrisko pakalpojumu sniedzēju vajadzībām” pieņemts. Paldies.

Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts “Grozījumi Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības likumā”. Otrais lasījums.

Sociālo un darba lietu komisijas vārdā - deputāte Jevgenija Stalidzāne.

J.Stalidzāne (Latvijas Pirmās partijas frakcija).

Cienījamais Prezidij! Cienījamie kolēģi! Strādāsim ar dokumentu Nr.3147.

Komisija otrajam lasījumam ir sagatavojusi likumprojektu “Grozījumi Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības likumā”. Ir iesniegti divi priekšlikumi.

1.priekšlikumu ir iesniegusi Labklājības ministrijas parlamentārā sekretāre Lūkas kundze, un komisija šo priekšlikumu ir atbalstījusi.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

J.Stalidzāne. 2.priekšlikumu ir sagatavojusi Sociālo un darba lietu komisija. Lūdzu Saeimu to atbalstīt!

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

J.Stalidzāne. Komisija nolēma, ka likumprojektu var pieņemt otrajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta pieņemšanu otrajā lasījumā. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 84, pret un atturas - nav. Likumprojekts otrajā lasījumā pieņemts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu trešajam lasījumam.

J.Stalidzāne. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš otrajam lasījumam...

Sēdes vadītāja. Trešajam.

J.Stalidzāne. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš trešajam lasījumam - 25.oktobris.

Sēdes vadītāja. Citu priekšlikumu nav. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš trešajam lasījumam - 25.oktobris. Paldies.

Taču sakarā ar to, ka līdz 25.oktobrim ir tikai četras dienas ilgs starplaiks, Saeimas Prezidijs ierosina par priekšlikumu iesniegšanas termiņu noteikt 26.oktobri. Vai tas varētu būt 26.oktobris? Lūdzu ieslēgt mikrofonu deputātei Jevgenijai Stalidzānei!

J.Stalidzāne (Latvijas Pirmās partijas frakcija).

Jā, piekrītu, ka tas varētu būt 26.oktobris.

Sēdes vadītāja. Citu priekšlikumu nav. Tātad termiņš ir 26.oktobris. Paldies.

Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts “Grozījumi Pilsētas domes, novada domes un pagasta padomes vēlēšanu likumā”. Otrais lasījums.

Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas vārdā - deputāts Jānis Lagzdiņš.

J.Lagzdiņš (Tautas partijas frakcija).

Godātie kolēģi deputāti! Atbildīgā komisija, gatavojot otrajam lasījumam minēto likumprojektu, ir izvērtējusi 64 priekšlikumus un pieņēmusi lēmumu par katru no tiem.

1. - Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrijas parlamentārā sekretāra Māra Pūķa priekšlikums, ar kuru tiek ierosināts palielināt ievēlamo deputātu skaitu lielākajās pašvaldībās. Priekšlikums ir noraidīts.

Sēdes vadītāja. Deputātiem nav iebildumu pret komisijas lēmumu.

J.Lagzdiņš. 2. - Tautas saskaņas partijas frakcijas priekšlikums par 2.panta pirmo daļu. Ir noraidīts.

Sēdes vadītāja. Deputātiem nav iebildumu pret komisijas lēmumu.

Atvainojos! Atklājam debates. Deputāts Jānis Urbanovičs.

J.Urbanovičs (Tautas saskaņas partijas frakcija).

Godātais Prezidij! Cienītā Saeima! Šis un arī visi, gandrīz visi, nākamie mūsu priekšlikumi ir noraidīti, Lagzdiņa kungs, jūsu komisijā, kurā diemžēl nav neviena Tautas saskaņas partijas frakcijas pārstāvja. Te ir rakstīts, ka ir noraidīti mūsu priekšlikumi, taču būtībā tie ir atbalstīti un daļēji iestrādāti komisijas sagatavotajā variantā. Es tāpēc lūdzu jūs arī to teikt, lai man nevajadzētu katrreiz nākt tribīnē un jūsu sacīto labot.

Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu. Vai komisijas vārdā ir kas piebilstams? Lūdzu, Lagzdiņa kungs!

J.Lagzdiņš. Godātie kolēģi deputāti!

Godātais kolēģi Jāni Urbanovič! Atbildīgajā komisijā tika veikts balsojums par jūsu priekšlikumu, un balsojums bija tāds, ka tas tika noraidīts. Tāds bija komisijas lēmums. Taču jums ir pilnīga taisnība, ka pēc būtības priekšlikums ir pieņemts un ir iekļauts atbildīgās komisijas priekšlikumā. Tāds bija balsojums komisijas sēdē.

3. - Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšlikums...

Sēdes vadītāja. Es atvainojos! Vai ir nepieciešams balsojums par 2.priekšlikumu? Nē? Lūdzu, turpinām!

J.Lagzdiņš. 3. - Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšlikums. Ir pieņemts.

Sēdes vadītāja. Deputātiem nav iebildumu? (Starpsauciens: “Balsot!”) Deputāti lūdz balsojumu. Lūdzu, balsosim par 3. - Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšlikumu! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 61, pret - 24, atturas - 3. Priekšlikums ir atbalstīts.

J.Lagzdiņš. 4. - frakcijas “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK priekšlikums, ar kuru tiek ierosināts divkārt samazināt Rīgas Domē ievēlamo deputātu skaitu. Priekšlikums ir noraidīts. (Starpsauciens: “Balsot!”)

Sēdes vadītāja. Deputāti lūdz balsojumu. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 35, pret - 55, neviens deputāts neatturas. Priekšlikums nav atbalstīts.

J.Lagzdiņš. 5. - deputātu Solovjova un Deņisova priekšlikums. Ir noraidīts. (Starpsauciens: “Balsot!”)

Sēdes vadītāja. Deputāti lūdz balsojumu. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 21, pret - 68, atturas - 1. Priekšlikums nav atbalstīts.

J.Lagzdiņš. 6. - Tautas saskaņas partijas frakcijas priekšlikums, kas pēc būtības ir analogs iepriekš noraidītajam. Arī tas ir komisijā noraidīts. (Starpsauciens: “Balsot!”)

Sēdes vadītāja. Deputāti lūdz balsojumu. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 19, pret - 70, neviens deputāts neatturas. Priekšlikums nav atbalstīts.

J.Lagzdiņš. 7. - deputāta Sokolovska priekšlikums. Ir noraidīts.

Sēdes vadītāja. Atklājam debates. Deputāts Vladimirs Buzajevs.

V.Buzajevs (politisko organizāciju apvienības “Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā” frakcija).

Cienījamā priekšsēdētāja! Godātie kolēģi! Pirmām kārtām man gribētos atzīmēt, ka PCTVL frakcijas priekšlikums par nepilsoņu pielaišanu pašvaldību vēlēšanām nav pretrunā ar Satversmi. Satversmē patiesi ir nostiprinātas tikai Latvijas pilsoņu un mums labvēlīgo ārvalstnieku tiesības piedalīties pašvaldību vēlēšanās.

Konkrētais likums nevar viņiem to aizliegt. Tajā pašā laikā Satversmē nav arī aizlieguma paplašināt vēlētāju loku, kuru nosaka zemāka līmeņa likumi, tāpēc PCTVL priekšlikumu varētu likt uz balsošanu un to varētu arī atbalstīt. Lai to izdarītu, ir nepieciešama vienīgi politiskā griba un elementāra cieņa pret daudzkārtējām ANO, EDSO, Eiropas Padomes un Eiropas Savienības rekomendācijām, kā arī cieņa pret Latvijā dzīvojošiem nelatviešiem - krieviem un citām minoritātēm.

Cienījamie kolēģi! Spītīga nevēlēšanās atļaut nepilsoņiem piedalīties pašvaldību vēlēšanās, kaut gan viņi sastāda valsts nelatviskās kopienas lielāko daļu, ir neuzticības votuma izteikšana, pie tam neuzticības votuma izteikšana sev pašiem. Politiskie spēki, kuri nevēlas ļaut nepilsoņiem piedalīties pašvaldību vēlēšanās, netic, ka krievi varētu nobalsot par viņiem. Šie politiķi ir pārliecināti, ka ikviena viņu rīcība, visi viņu plāni ir absolūti nepieņemami Latvijas krievvalodīgajai kopienai. Viņi uzskata, ka visa viņu politiskā darbība var nest krieviem un citām minoritātēm tikai ļaunumu. Viņi atklāti atzīst, ka Latvijas krievvalodīgo diskriminācija ir viņu eksistences pamatmērķis. (No zāles dep. L.Ozoliņš: “Kauns! Izbeidz!”)

Kas pieder pie šiem politiskajiem spēkiem - to mēs uzzināsim uzreiz pēc pogu nospiešanas.

Sēdes vadītāja. Deputāts Aleksandrs Kiršteins.

A.Kiršteins (Tautas partijas frakcija).

Godājamais Prezidij! Godājamie deputāti! Es ilgi nevarēju saprast, kas ir krievvalodīgais kā tāds. Es zināju: ir krievi, ir latvieši, ir ebreji. Un tad, paldies Dievam, es atradu interviju avīzē ar Gavrilova kungu - Mihailu Gavrilovu, kurš ir Latvijas Krievu biedrību asociācijas priekšsēdētājs. Un viņš šajā avīzē skaidri un gaiši pasaka: “Ja ir kaut kāda sanāksme, tad Prezidijā sēž krievvalodīgie, bet krievi sēž galerijā un aizmugurējās rindās.”

Paldies par uzmanību!

Sēdes vadītāja. Deputāts Boriss Cilevičs.

B.Cilevičs (Tautas saskaņas partijas frakcija).

Cienījamie kolēģi! Es īsti nesaprotu, kā Kiršteina kunga uzstāšanos varētu saistīt ar apspriežamo jautājumu, bet, ja jau viņš izvirzīja šo tēmu, tad es viņam ieteiktu iepriekš palasīt mācību grāmatas 1.kursa studentiem: “Krievvalodīgais nozīmē personu, kuras dzimtā valoda ir krievu valoda.” Tāpat kā, teiksim, ja jums tas vairāk patīk, tad var runāt par rusofoniem un tā tālāk. Tā ir ābece, un es domāju, ka parlamenta tribīne nav tā īsta vieta, kur demonstrēt savu izglītības trūkumu.

Un otrais. Ziniet, ko tas nozīmē, ko tikko Kiršteina kungs teica? Es domāju, ka tas bija skaidrs mājiens un pilnīgi skaidra naida kurināšana. Es visus kolēģus aicinātu šodien piedalīties pulksten divos “Providus” centra pētījuma prezentācijā, kur šis jautājums tieši tiek pētīts. Nu padomāsim, ko viņš domāja! Krievvalodīgie, bet ne krievi - tā ir tipiska krievu nacionālisma propaganda, un Kiršteina kungs faktiski... es esmu pieradis... mēs esam pieraduši pie tā, ka jūs propagandējat latviešu nacionālismu, bet acīmredzot taisnība ir tiem, kuri apgalvo, ka visi nacionālisti ir vienādi.

Paldies par uzmanību! (Aplausi.)

Sēdes vadītāja. Deputāts Juris Sokolovskis.

J.Sokolovskis (politisko organizāciju apvienības “Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā” frakcija).

Kolēģi! Es vēlreiz gribu pievērst jūsu uzmanību tam, ka mēs atveram šo likumu un ar šo likumprojektu dodam tiesības piedalīties pašvaldību vēlēšanās - vēlēt un būt ievēlētiem - ārzemniekiem! Kiršteina kungs, tātad tiem pašiem franču arābiem, kuri varētu atbraukt uz Latviju un nodzīvot te sešus mēnešus. Un viss. Viņi var piedalīties un var tikt ievēlēti.

Paldies par uzmanību!

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu. Vai komisijas vārdā ir kas piebilstams? Lūdzu!

J.Lagzdiņš. Godātie kolēģi deputāti! Es gribētu informēt kolēģus par to, ka vēlēšanu tiesības, proti, tiesības ievēlēt pašvaldības domi (padomi), nav atkarīgas no vēlētāja tautības, Buzajeva kungs! Tāpat vēlēšanu tiesības, tātad tiesības ievēlēt domi (padomi), nav atkarīgas no tā, kādu valodu prot vai neprot vēlētājs, bet gan no viņa tiesiskā statusa - ir vai nav viņam pilsonība, un, tā kā visiem nepilsoņiem saskaņā ar spēkā esošo likumdošanu ir tiesības pietiekami ātri un viegli iegūt pilsonību, tad komisija noraidīja šo un vēl arī nākamo priekšlikumu.

Sēdes vadītāja. Lūdzu deputātus balsot par 7. - deputāta Sokolovska priekšlikumu! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 19, pret - 70, neviens deputāts neatturas. Priekšlikums nav atbalstīts.

J.Lagzdiņš. Arī nākamais - 8. - ir Tautas saskaņas partijas frakcijas priekšlikums, kas ir noraidīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst...

Es atvainojos! Atklājam debates. Aleksandrs Golubovs. (Kāds kaut ko saka no zāles).

A.Golubovs (Latvijas Sociālistiskās partijas frakcija).

Cienījamie kolēģi! Es gribu norādīt tikai uz vienu argumentu. 2006.gada 1.jūlijā mēs visi saņemsim sarkano Eiropas pasi, un tādu pašu pasi saņems arī mūsu nepilsoņi, un ar sarkanām pasēm mēs visi iesim balsot Latvijas pašvaldības.

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu. Komisijas vārdā nekas nav piebilstams. Lūdzu deputātus balsot par 8. - Tautas saskaņas partijas frakcijas priekšlikumu. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 19, pret - 69, neviens deputāts neatturas. Priekšlikums nav atbalstīts.

J.Lagzdiņš. Nākamais - 9. - ir frakcijas “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK priekšlikums. Ir atbalstīts. (Starpsauciens: “Balsot!”)

Sēdes vadītāja. Deputāti lūdz balsojumu. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 60, pret - 23, neviens neatturas. Priekšlikums ir atbalstīts.

J.Lagzdiņš. Nākamais - 10. - ir deputātu Solovjova un Deņisova priekšlikums, kas ir noraidīts. Tas ir redakcionāla rakstura.

Sēdes vadītāja. Atklāju debates. Aleksandrs Golubovs. Lūdzu!

A.Golubovs (Latvijas Sociālistiskās partijas frakcija).

Cienījamie kolēģi! Tas nav politisks jautājums. Tas ir reglamentācijas jautājums. Un kāda ir tā būtība? Cilvēks iet vēlēt uz kādu no iecirkņiem, kura teritorijā ir reģistrēts viņa nekustamais īpašums, taču, ja mēs nepieņemsim mūsu piedāvāto priekšlikumu, tad šim cilvēkam nebūs tiesību vēlēt tanī iecirknī, kura teritorijā atrodas viņa nekustamais īpašums, bet viņu mēs piestiprinām tikai tai vietai, kur viņš ir deklarējis savu dzīvesvietu.

Taču tajā pašā laikā mani neapmierināja Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes it kā paskaidrojumi par to, ka par dzīvesvietu ir deklarējama tikai tā, kura ir pamatdzīvesvieta. Atvainojiet, bet likumā ir pateikts, ka cilvēkam ir tiesības deklarēt savu pamatdzīvesvietu un reģistrēt arī papildu dzīvesvietas, un tāpēc, tā kā likuma pamattekstā ir vārdi “par dzīvesvietas reģistrāciju”, tam cilvēkam ir jādod tiesības vēlēt ne tikai tur, kur ir viņa deklarētā dzīvesvieta, bet arī reģistrētā dzīvesvieta.

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu. Vai komisijas vārdā ir kas piebilstams? Ja komisijas vārdā nekas nav piebilstams, tad lūdzu deputātus balsot par 10. - deputātu Solovjova un Deņisova priekšlikumu. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 17, pret - 71, neviens neatturas. Priekšlikums nav atbalstīts.

J.Lagzdiņš. Nākamais ir 11. - Tautas saskaņas partijas frakcijas priekšlikums, kas ir noraidīts. (Starpsauciens: “Balsot!”)

Sēdes vadītāja. Deputāti lūdz balsojumu. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 18, pret - 67, neviens neatturas. Priekšlikums nav atbalstīts.

J.Lagzdiņš. 12. - Tautas saskaņas partijas frakcijas priekšlikums. Arī tas ir noraidīts. (Starpsauciens: “Balsot!”)

Sēdes vadītāja. Deputāti lūdz balsojumu. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 19, pret - 67, neviens neatturas. Priekšlikums nav atbalstīts.

J.Lagzdiņš. Nākamais ir 13. - deputātu Solovjova un Deņisova priekšlikums, kas ir noraidīts. (Starpsauciens: “Balsot!”)

Sēdes vadītāja. Deputāti lūdz balsojumu. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 18, pret - 67, neviens neatturas. Priekšlikums nav atbalstīts.

J.Lagzdiņš. 14. - frakcijas “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcijas priekšlikums. Ir noraidīts. (Starpsauciens: “Balsot!”)

Sēdes vadītāja. Deputāti lūdz balsojumu... Nevajag? Deputāti nelūdz balsojumu. Tātad deputātiem iebildumu nav.

J.Lagzdiņš. Nākamais ir 15. - deputāta Jāņa Lagzdiņa priekšlikums. Ir noraidīts.

Sēdes vadītāja. Atklājam debates. Deputāts Edgars Jaunups.

E.Jaunups (frakcija “Jaunais laiks”).

Godājamie kolēģi! Ja par gudrību liecinātu tas, ka uz muļķību atbild ar muļķību, tad par atbildīgās komisijas lēmumu attiecībā uz iesniegto priekšlikumu mans priekšlikums skanētu aptuveni tā: “Aizliegt pašvaldību vēlēšanās kandidēt personām, kuras ir sasniegušas pensijas vecumu.”

Kāds cilvēks nevar lemt 18 gados, cits cilvēks nevar lemt 30 gados,
cits - 50 un vēl kāds cits, sasniedzot varbūt 70 gadus. Latvijas Republikā pilsoņiem pilna tiesībspēja iestājas, sasniedzot 18 gadus. 18 gadu vecumā cilvēks var braukt ar automašīnu, viņš var ar ieroci rokās uz robežas aizstāvēt valsts teritoriālo neaizskaramību, doties pārstāvēt un pildīt Latvijas starptautiskās saistības Irākā, Afganistānā vai vēl kaut kur citur. 18 gadu vecs jaunietis pilnā mērā uzņemas atbildību un lemj par savu bērnu likteni, 18 gadu vecs jaunietis pilnā mērā var nodarboties ar uzņēmējdarbību. Šī arhaiskā norma, kas paredz pašvaldību vēlēšanās ļaut kandidēt personām, kuras ir sasniegušas 21 gada vecumu, gluži vienkārši ir saglabājusies Latvijas likumdošanā no Pirmās Latvijas laikiem. Tik tiešām 20.-30.gados bija virkne tiesību, kuras personām radās, sasniedzot 21 gadu, taču pašreizējā likumdošana viennozīmīgi pasaka, ka līdz ar 18 gadu sasniegšanu iestājas pilna tiesībspēja.

Personas pilsoņtiesības mūsu valstī ir garantētas Satversmē. Satversmē ir arī noteikts, kādos gadījumos šīs tiesības var ierobežot. Un tā 116.pants skan šādi: “Personas tiesības [..] var ierobežot likumā paredzētajos gadījumos, lai aizsargātu citu cilvēku tiesības, demokrātisko valsts iekārtu, sabiedrības drošību, labklājību un tikumību. Uz šajā pantā minēto nosacījumu pamata var ierobežot arī reliģiskās pārliecības paušanu.” Nu kur tad šim atbildīgās komisijas lēmumam ir leģitīms mērķis? Ko šis komisijas lēmums - liegt 18 gadu vecumu sasniegušām personām kandidēt - aizsargā: valsts iekārtu, sabiedrības drošību, tās labklājību vai tikumību? Nav šim komisijas lēmumam ne leģitīma mērķa, ne samērīguma.

Ņemot vērā to, ka tiesisku argumentu šādam absurdam priekšlikumam vispār nav, parasti tiek piemeklēti emocionāla rakstura argumenti.

Es gribētu jums minēt vienu piemēru. Redziet, pašreizējā Vācijas Bundestāgā tika ievēlēta meitene, kura ievēlēšanas brīdī bija sasniegusi 18 gadu vecumu, taču viņa pēc ievēlēšanas vēl pusgadu turpināja mācības 12.klasē vidusskolā. Tik tiešām, viņa pus gadu no rīta gāja uz vidusskolu, bet dienas beigās - uz parlamenta (Bundestāga) komisijām. Nu un kas tur ir slikts? Kas tur ir slikts, ka koleģiālā sabiedrības pārstāvības institūcijā tiek pārstāvētas visas sociālās grupas, ka par tām problēmām, kuras skar konkrēto sociālo
grupu - jauniešus, lemj 18, 20 vai 25 gadus veci cilvēki, nevis 50 vai 60 gadus sasniegušie? Kurš labāk spēs formulēt šīs sociālās grupas viedokli - 18-20 gadu vecs jaunietis vai 50-60 gadu vecs cilvēks?

Mēs šeit nerunājam par administratīviem amatiem, mēs šeit runājam par koleģiālām institūcijām, kur nekad nebūs tāda situācija, ka astoņpadsmitgadīgi cilvēki būs vairākumā un tādējādi nomāks citu sociālo grupu tiesības vai spējas izpausties.

Otrs arguments, par kuru es, analizējot komisijas lēmumu, daudz domāju, ir tāds. Mēs bieži runājam par pilsonisku sabiedrību. Pilsoniskas sabiedrības pamatā ir aktīvs pilsoņu kopums, kur valsts politiskā vara uztraucas un mudina cilvēkus iesaistīties sabiedriskajos un politiskajos procesos, bet kādu signālu, godājamie kolēģi, atbalstīdami šādu atbildīgās komisijas lēmumu, mēs dodam savai sabiedrībai? Vai tas ir signāls jauniem cilvēkiem iesaistīties sabiedriskajos un politiskajos procesos, liedzot viņiem tiesības kandidēt, kad viņi ir sasnieguši pilngadību?

Manuprāt, ir tieši pretēji - šādā veidā mēs atbaidām šos cilvēkus. Mēs bieži, it īpaši kolēģi no reģioniem, dažādu komisiju sēdēs vai Saeimas sēdē vaimanājam par to, ka gados jauni cilvēki aizplūst no mazajām pilsētām un pagastiem, ka viņi vairs neatgriežas šajās savās dzimtajās vietās. Bet šis varbūt ir tieši tas priekšlikums, ar kuru mēs radīsim iespēju šiem cilvēkiem nevis doties uz Rīgu vai aizbraukt uz Īriju, vai Dievs vien zina kur...

Sēdes vadītāja. Deputāta kungs, jūsu debašu laiks ir beidzies, es atvainojos!

E.Jaunups. Vienu sekundīti, lai es varētu vēl ātri pabeigt!... Vai aizbraukt vēl Dievs vien zina kur, bet iesaistīties pašvaldības darbā?

Godājamie kolēģi! Manuprāt, šis ir ļoti saprātīgs priekšlikums, kas pie tam pilnībā atbilst Satversmei, tāpēc es tiešām aicinātu neatbalstīt atbildīgās komisijas lēmumu, bet atbalstīt deputāta Jāņa Lagzdiņa priekšlikumu.

Paldies par uzmanību! (Starpsaucieni no zāles: “Pareizi!”)

Sēdes vadītāja. Deputāts Jānis Lagzdiņš.

J.Lagzdiņš (Tautas partijas frakcija).

Godātie kolēģi deputāti! Es esmu gandarīts, ka Edgars Jaunups un acīmredzot arī “Jaunais laiks” atbalstīs šo - Tautas partijas iesniegto priekšlikumu, kas dotu tiesības pašvaldību vēlēšanās kandidēt arī tām personām, arī tiem jauniešiem, kuri sasnieguši 18 gadu vecumu.

Atbildīgā komisija izvērtēja citu valstu pieredzi, un tā liecina, ka lielākoties Eiropas Savienības valstīs šādas tiesības bauda jaunieši, kuru vecums ir 18 gadi, tā tas ir, piemēram, Vācijā, Īrijā, Skandināvijas valstīs. Tiesa gan, dienvidu valstīs, piemēram, Rumānijā, kura nav Eiropas Savienības valsts, jauniešiem šādu tiesību nav.

Mans personīgais arguments, tāds praktiskais arguments, kādēļ es šo priekšlikumu iesniedzu, bija tāds, ka jaunā paaudze ir jāiesaista valsts un pašvaldību darbā, jau sākotnēji dodot tai tiesības kļūt par pagastu, nelielu un, neapšaubāmi, arī lielu pilsētu, deputātiem, tādējādi šobrīd politiski pasīvo jaunatni iesaistot valsts darbā.

Vēlreiz esmu gandarīts par to, ka “Jaunais laiks” to atbalstīs. Taču jāsaka, ka atbildīgajā komisijā jūsu deputātu svārstīgā pozīcija diemžēl bija izšķirošā, kāpēc komisijā netika pieņemts šis priekšlikums.

Sēdes vadītāja. Nākamais debatēs ir pieteicies deputāts Vladimirs Buzajevs.

V.Buzajevs (politisko organizāciju apvienības “Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā” frakcija).

Cienījamā priekšsēdētāja! Godātie kolēģi! Es pilnīgi piekrītu Lagzdiņa un Jaunupa kunga argumentiem. Es varētu piebilst, ka PCTVL rīcībā ir desmit skolēnu demonstrāciju vadītāju, kuriem ir diemžēl tikai astoņpadsmit, kuri ir Latvijas pilsoņi, ļoti labi izglītoti cilvēki, kas jau piedalījās diskusijā Eiropas līmenī, diskutēja ar Eiropas Padomes vadītājiem. Viņi jau šodien var strādāt gan Rīgas, gan Daugavpils, gan Ventspils pašvaldībā. Un saskaņā ar to lūdzu atbalstīt šo Lagzdiņa kunga priekšlikumu!

Sēdes vadītāja. Deputāts Staņislavs Šķesters.

S.Šķesters (Zaļo un zemnieku savienības frakcija).

Cienījamā priekšsēdētāja! Godātie kolēģi! Es saprotu, ka mums patīk jaunieši un jaunatne, un arī es neesmu pret to, ka šiem jaunajiem cilvēkiem, kuri vēlas iesaistīties politiskajā darbībā un veidot savu politisko karjeru, ir dotas šīs tiesības. No 18 gadu vecuma viņi var iestāties partijās, būt to biedri, piedalīties to aktivitātēs, veidot politiskās kampaņas un tamlīdzīgi.

Ko es šoreiz gribētu pateikt? To, ka pašvaldības deputāts tomēr ir tāda persona jeb tāds pilsonis, kuram ir arī zināma atbildība pret sabiedrību un zināms briedums. Kāpēc gan mēs nevarētu, teiksim, arī par Valsts prezidentu ievēlēt personu no 18 gadu vecuma un ļaut arī uz citiem amatiem kandidēt personām, kuras ir tikko beigušas vidusskolu? Astoņpadsmit gadu vecumu sasniegusi persona - tas ir jaunietis, kas beidzis praktiski tikai vidusskolu, pat profesijas šādam cilvēkam vēl nav. Taču mēs šodien domājam, ka viņš varētu pieņemt atbildīgus lēmumus, teiksim, attiecībā uz Rīgas Domi vai uz kādu citu lielāku pašvaldību! Šeit tas attiecas uz jebkuru pašvaldību, sākot ar pašu mazāko pašvaldību pagastos un beidzot, teiksim, ar Rīgas Domi.

Es domāju, ka šis priekšlikums nav slikts pašā būtībā, bet šodien mums vēl nav pienācis tas laiks, kad mēs varētu atļauties pieņemt tādu lēmumu, ka viņi varētu būt pašvaldību deputāti.

Mums jau diemžēl ir zināma pieredze. Ja mēs atskatāmies pagātnē, tad redzam, ka mums jau ir bijuši arī ministri bez augstākās izglītības, kuri vadīja Izglītības un zinātnes ministriju; mums ir bijuši cilvēki, kuri savos astoņpadsmit gados varbūt ir gribējuši kaut ko panākt, un ar to visas tās lietas ir beigušās.

Tāpēc es domāju, ka par šo jautājumu varētu diskutēt nākotnē, bet nebūtu atbalstāms šodien šāds priekšlikums - ļaut šiem jauniešiem balotēties, kandidēt, iegūt iespēju piedalīties pašvaldību vēlēšanās.

Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītāja. Deputāts Dzintars Rasnačs.

Dz.Rasnačs (frakcija “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK).

Godātie deputāti! Likums, kas reglamentē politisko partiju darbību, noteic, ka par politiskās partijas biedru var būt ikviens Latvijas pilsonis no 18 gadu vecuma. Līdz ar to tam ir loģiska sasaiste arī ar šīm debatēm.

Pagājušās Saeimas laikā mūsu apvienība iesniedza priekšlikumu, ka politiskajās partijās var par biedru kandidātiem būt personas jau no 16 gadu vecuma. Tas ir nedaudz veicinājis jauniešu aktivitāti, taču ne būtiski.

Kas šajā Jāņa Lagzdiņa priekšlikumā būtu tas pozitīvākais un atbalstāmākais? Manuprāt, vispozitīvākais ir tas, ka mēs paplašinām vēlētājiem iespēju izvēlēties: pie mums pastāv grozāmie kandidātu saraksti, un vēlētājiem ir plašāka iespēja no šā spektra izvēlēties ne jau jaunākos vai vecākos, bet gan vispiemērotākos.

Un tāpēc es aicinu šīs debates izvērst - runāt ne jau par jaunākiem vai vecākiem kandidātiem, bet par vispiemērotākajiem. Situācijas taču mēdz būt ļoti dažādas neatkarīgi no personas vecuma. Katrā ziņā iespēja paplašināt vēlētājiem šo izvēli, es domāju, noteikti ir jāatbalsta.

Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītāja. Deputāts Edgars Jaunups - otro reizi.

E.Jaunups (frakcija “Jaunais laiks”).

Godājamie kolēģi! Vēl pirms Šķestera kunga runas man bija tāda doma, ka varbūt atbildīgā komisija kaut ko līdz galam nav sapratusi, taču tagad ir pilnīgi skaidrs, ka atbildīgā komisija absolūti kļūdās un tās vadītājs tiešām nespēj izprast Satversmē garantētos principus, tādus kā šos: nediskriminēt cilvēkus pēc viņu ādas krāsas, nediskriminēt cilvēkus pēc viņu politiskās vai reliģiskās pārliecības. Pastāv arī šāds cilvēktiesību princips - nediskriminēt cilvēkus pēc viņu vecuma. Šķestera kungs, pamostieties reiz un palasiet vispāratzītos cilvēktiesību principus! Tas pirmkārt.

Otrkārt. Jūs šeit runājāt par izglītības trūkumu. Astoņpadsmit gadu vecumu sasniegušiem jauniešiem pamatā ir tāda pati izglītība kā vienam otram, dažam labam šajā zālē sēdošajam, kā dažam labam Ministru kabineta loceklim. Ja jau jūs runājat par kvalitatīviem, objektīviem kritērijiem, tad vajadzētu runāt par izglītības cenzu kandidēšanai vēlēšanās. Taču ne jau to atbildīgā komisija piedāvā! Atbildīgā komisija ierosina šķirot cilvēkus pēc viņu vecuma, nevis pēc kvalitatīviem kritērijiem.

Un pats pēdējais arguments, ko saku jums personiski, Šķestera kungs. Redziet, es savulaik aktīvi darbojos Latvijas Universitātē, Latvijas Universitātes studentu pārstāvniecības institūcijās. Mēs bijām pārstāvēti arī Latvijas Universitātes Senātā. Latvijas Universitātes Senāts, jūsu zināšanai, apstiprina Latvijas Universitātes budžetu, kura apjoms ir 30 miljoni latu. Latvijas Universitātes Studentu padomes pārstāvjiem Latvijas Universitātes Senātā ir tiesības bloķēt budžeta pieņemšanu, ja tur tiek nepamatoti aizskartas studentu tiesības. Tā, lūk, tas ir, Šķestera kungs! 18 un 19 gadus veci jaunieši bloķēja lēmuma pieņemšanu attiecībā uz 30 miljoniem latu, un demokrātiskā Latvijas Universitāte nez kāpēc nespriedelēja par to, vai viņi ir vai nav spējīgi lemt par to. Taču jūs spriežat, ka, redz, 18 un 19 gadus veci jaunieši neesot kompetenti lemt par 100 tūkstošu latu sadalīšanu vienā otrā pašvaldībā.

Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītāja. Deputāts Juris Dobelis. (No zāles starpsaucieni.)

J.Dobelis (frakcija “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK).

Paldies, kolēģi, par atbalstu. Es taisni uzstāšos kā 64 gadus vecs pensionārs.

Es atceros, ka tad, kad mēs runājām par Latgali, visi šausmīgi mīlēja Latgali. Mēs par Latgali vienmēr diskutējam parasti gari un plaši, it īpaši tad, kad runājam par budžeta jautājumiem. Šodien mēs visi mīlam jauniešus: cits - jauniešus, cits - jaunietes. Tā ir tā gaumes lieta, un brīvā mīlestība pie mums ir tagad modē.

Man savukārt rodas pavisam citi jautājumi. Pirmais: vai Lagzdiņa kunga priekšlikums atbilst Satversmei? Man liekas, ka atbilst. Nav nekādu jautājumu, nav nekādas pretrunas.

Otrais: vai lieku papildu cilvēku iesaistīšana veicina kvalitāti vai neveicina? Es domāju, ka veicina. Konkurence vienmēr ir svarīga. Un vienam otram gados vecākam jaunāka cilvēka klātbūtne dos iespēju saņemt lieku enerģijas devu. Arī tā nav nekāda vaina! Kāds varēs kokā lieku reizi uzkāpt vai sētai pāri pārkāpt, ko līdz tam nav bijis spējīgs izdarīt.

Redziet, te rodas vēl viens jautājums. Vēlēšanas - tā taču ir konkurence. Kāpēc par to sevišķi satraukties? Jo vairāk ir kandidātu uz vienu vietu, jo lielākas ir iespējas, ka kaut kas labāks tur varētu sanākt. It kā tie gados vecākie būtu tie pretinieki... Nav tas tā! Nav tas tā! Lūk, es domāju, ka jautājums ir jāskata no šīs puses - vai jaunu cilvēku iesaistīšana aktīvajā politikā nāk par labu valstij vai nenāk par labu valstij. Mēs esam piedalījušies dažādos pasākumos, kas ir saistīti ar Latvijas vēstures atceri, ar mūsu pienākumu pret tiem cilvēkiem, kas savulaik ir cietuši, - pirmām kārtām pret represētajiem, pret latviešu leģionāriem, nacionālajiem partizāniem. Tur mēs ļoti gribētu redzēt pēc iespējas vairāk jauniešu, un mēs ļoti priecājamies par tām skolām, kuru vadība sūta savus pārstāvjus uz šādiem pasākumiem.

Tā ka es te neredzu nekādu vainu. Smieklīgs, protams, ir tāds vecāks cilvēks, kas tēlo jaunieti un neprot to izdarīt, un smieklīgs ir arī jaunietis, kas tēlo vecu cilvēku un neprot to izdarīt. Runa taču ir par varēšanu. Par to jau bija visas šīs uzstāšanās... Vai tu vari vai nevari šito izdarīt? Man ir vienalga, cik tev ir gadu. Lūk, tev ir uzdevums, - izpildi! Es tev neprasīšu, cik tev ir gadu. Esi spējīgs kaut ko pateikt šeit no tribīnes - nāc šurp un pasaki, un pamato savu domu tā, lai citi tevi saprot!

Es te klausījos vienā otrā runātājā... Buzajeva kungs te plātījās ar kaut kādiem štābistiem... Atradis, ar ko te plātīties!... Taisni otrādi! Kaunēties jums, Buzajeva kungs, būtu vajadzējis, jo jūs jauniešus iesaistāt nevajadzīgos pasākumos un vēl par to priecājaties! Jūs vajadzētu nosodīt vēl vienu reizi, Buzajeva kungs!

Šīs garās debates varbūt ir interesantas tajā sakarībā, ka ir runa par jauniem cilvēkiem, bet man liekas, ka tas ir pats par sevi saprotams - ja norma nerunā pretī Satversmei, tad tā ir atbalstāma, un nav tur ko lieki satraukties par tādām lietām.

Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītāja. Deputāts Boriss Cilevičs.

B.Cilevičs (Tautas saskaņas partijas frakcija).

Cienījamie kolēģi! Man šodien bija patiess prieks klausīties Jaunupa kunga uzstāšanos, kā arī dažu kolēģu no frakcijas “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK uzstāšanos. Ir ļoti grūti kaut ko piebilst Jaunupa kunga sniegtajai nediskriminācijas principa interpretācijai, jo šajā gadījumā patiešām nav nekāda pamatojuma, ka šis ierobežojums atbilstu kaut kādiem demokrātiskas valsts principiem, sabiedrības drošībai un tā tālāk.

Man atliek vienīgi cerēt, ka kolēģi no frakcijas “Jaunais laiks” un arī no frakcijas “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK vadīsies pēc tādas pašas loģikas, apspriežot arī citus grozījumus šajā pašā likumā. Jo tas, kas tika teikts par jauniem cilvēkiem, ļoti lielā mērā attiecas arī uz nepilsoņiem.

Taču paskatīsimies uz šo lietu arī no praktiskās puses! Mēs visi ļoti labi zinām, ka Latvijā pastāv politiskās līdzdalības trūkuma problēmas. Un pirmām kārtām tas attiecas tieši uz jaunajiem cilvēkiem. Viņi neinteresējas par valsts dzīvi, neinteresējas par politiku, neizmanto savas tiesības balsot. Tas notiek zināmā mērā arī tāpēc, ka viņiem tiek piedāvāts vēlēt, bet netiek piedāvāts tikt ievēlētiem. Es domāju, ka svarīga ir politiskā līdzdalība, kas faktiski ietver sevī ne tikai tiesības piedalīties un deleģēt savus pārstāvjus, bet arī pašam virzīt savu kandidatūru un pašam piedalīties politiskajā dzīvē.

Ja mēs patiešām gribam veicināt jauno cilvēku aktīvu līdzdalību Latvijas politiskajā dzīvē, tad, protams, Lagzdiņa kunga priekšlikums ir atbalstāms. Es saprotu, ka dažiem kolēģiem tas zināmā mērā var izskatīties pēc politiskās pašnāvības. Bet tā tas ir! Nu būsim godīgi, nemelosim paši sev! Daudzi no šiem jaunajiem cilvēkiem daudz vairāk saprot no mūsdienu politikas, no demokrātijas principiem, no apvienotās Eiropas dzīves nekā mēs, gados vecie cilvēki. Nemānīsim pirmām kārtām paši sevi! Visi taču zina, ka lielākā daļa no mums ir auguši Padomju Savienībā un ka no vecajiem stereotipiem ir ļoti grūti tikt vaļā. Jaunajiem cilvēkiem tādas pagātnes nastas nav. Uzticēsimies viņiem!

Tāpēc es domāju, ka gan no juridiskā viedokļa, gan no veselā saprāta viedokļa būtu visiem tiem cilvēkiem, kam patiešām rūp valsts nākotne, nevis savs personiskais liktenis politikā, jāatbalsta šis priekšlikums.

Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītāja. Deputāts Dzintars Ābiķis. Lūdzu!

Dz.Ābiķis (Tautas partijas frakcija).

Cienījamie kolēģi!

Cienījamais komisijas vadītāj Šķestera kungs! Jūs šeit sacījāt, ka Latvijai ir bijusi negatīva pieredze ar gados jauniem ministriem. Es pieļauju, ka tā tas varbūt ir bijis, bet es varu no šīs tribīnes droši apgalvot, ka mums ir bijusi arī diezgan negatīva pieredze ar gados veciem ministriem, turklāt tie ir bijuši jūsu pārstāvētās Zemnieku savienības ministri, bet es nesaukšu viņus vārdā aiz cieņas pret viņu vecumu.

Jūs zināmā mērā nonācāt pretrunā pats ar sevi. Jūs, Šķestera kungs, šeit sākāt runāt par to: jā, redz, mums ir negatīva pieredze ar gados jauniem ministriem. Taču paradoksāli ir tas, ka šobrīd - atbilstoši mūsu likumdošanai - ne tikai par ministru, bet pat par Ministru prezidentu var tikt ievēlēta vai iecelta persona, kam ir 18 gadi. Es nedomāju, ka Ministru prezidenta amats būtu kaut kāda iemesla dēļ vērtējams zemāk nekā pašvaldības deputāta amats. Tātad šajā jūsu piemērā ir ļoti lielas pretrunas. Ja jau mūsu valstī var astoņpadsmitgadīgs cilvēks kļūt par Ministru prezidentu, tad kāpēc gan viņam liegt iespēju kļūt par pašvaldības deputātu?

Sēdes vadītāja. Vai deputātam Aleksejevam pietiks ar divām minūtēm? Lūdzu! (Starpsauciens no zāles: “Labāk vienu!”)

A.Aleksejevs (politisko organizāciju apvienības “Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā” frakcija).

Pietiks.

Kolēģi! Man principā personīgi nav nekādu iebildumu pret šo normu. Un kāpēc? Mēs taču aizmirstam, ka pēdējais vārds tomēr piederēs vēlētājam un ka vēlētājs izvēlēsies, vai to pretendentu, kuram būs 18 gadi, ievēlēt par domes deputātu vai ne.

Un otrs aspekts. Es pats, pirms kļuvu Saeimas deputāts, biju domes deputāts, un es tur biju pats jaunākais - 35 gadu vecumā. Un ko es tur redzēju? Es redzēju, ka divi trīs deputāti vienkārši snauda sēdes gaitā. Vai, jūsuprāt, tas ir normāli? Tāpēc es uzskatu: ja viens otrs 18 gadu vecumā būs darboties spējīgs, tad, manuprāt, nebūs nekādu problēmu ievēlēt tādu kandidātu par deputātu.

Paldies! (Aplausi.)

Sēdes vadītāja. Cienījamie kolēģi, debates turpināsim pēc pārtraukuma.

Lūdzu deputātus sagatavoties reģistrācijai! Lūdzu zvanu! Reģistrācijas režīmu!

Kamēr tiek sagatavoti reģistrācijas rezultāti, paziņojumam vārds deputātam Aleksandram Kiršteinam.

A.Kiršteins (Tautas partijas frakcija).

Godājamie kolēģi! Ārlietu komisijas sēde sāksies tieši pēc 3 minūtēm Ārlietu komisijas telpās.

Paldies par uzmanību!

Sēdes vadītāja. Vārds reģistrācijas rezultātu nolasīšanai Saeimas sekretāra biedram Aleksandram Bartaševičam.

A.Bartaševičs (8.Saeimas sekretāra biedrs).

Godātie deputāti! Nav reģistrējušies: Ina Druviete, Silva Golde, Alberts Krūmiņš, Dzintars Jaundžeikars, Mihails Pietkevičs, Jānis Reirs, Artis Pabriks un Jānis Strazdiņš.

Paldies par uzmanību!

(Pārtraukums)

Sēdi vada Latvijas Republikas 8.Saeimas priekšsēdētāja

Ingrīda Ūdre.

Sēdes vadītāja. Cienījamie kolēģi! Mēs turpinām sēdi. Atgādinu, ka mēs izskatām likumprojektu “Grozījumi Pilsētas domes, novada domes un pagasta padomes vēlēšanu likumā” otrajā lasījumā. Mēs skatām 15. - deputāta Lagzdiņa priekšlikumu.

Nākamais debatēs ir pieteicies deputāts Paulis Kļaviņš. Lūdzu!

P.Kļaviņš (frakcija “Jaunais laiks”).

Cienījamā priekšsēdētāja! Godājamie kolēģi! Viss jau patiesībā ir skaidrs, un tas, ka es šeit vēl runāju, ir gandrīz vai lieki, kaut gan mēs arī lejā, kafejnīcā, vēl turpinājām pārrunāt šo tēmu. Kaut kā šī doma par jauniešiem un par veciem vīriem ir tāda interesanta, un es, būdams vecākais no kolēģiem, nodomāju, ka arī man tomēr savs “pipariņš” ir jāpieliek klāt.

Es gribētu viennozīmīgi izteikt atbalstu šai Lagzdiņa kunga idejai un domāju, ka tā ir tik saprotama, loģiska un pamatota, ka mēs neko labāku nevaram izdomāt, lai jauniešus, īpaši lauku apvidos, ieinteresētu domāt līdzi, politiski domāt, domāt par kopējo lietu, kā vien piedāvāt viņiem līdzdarbību. Un, ja mēs to darām, tad izdarām pašu labāko.

Tas ir viss, ko es gribēju pateikt, un ar to mēs varam dzīvot.

Paldies par jūsu uzmanību!

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu. Ja komisijas vārdā nav nekas piebilstams, tad es lūdzu deputātus balsot par 15. - deputāta Lagzdiņa priekšlikumu! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 78, pret - nav, atturas - 3. Priekšlikums ir atbalstīts. (Aplausi.)

J.Lagzdiņš. Godātie kolēģi! Tā kā ir pieņemts 15.priekšlikums, tad 16.priekšlikums vairs nav balsojams, un to atbildīgā komisija acīmredzot iesniegs uz trešo lasījumu.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

J.Lagzdiņš. 17. - Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

J.Lagzdiņš. 18.priekšlikums. Noraidīts.

Sēdes vadītāja. Atklājam debates.

Deputāts Valērijs Agešins.

V.Agešins (Tautas saskaņas partijas frakcija).

Labdien, cienījamie kolēģi! Runājot par Pašvaldību vēlēšanu likumā pagaidām saglabātajiem ierobežojumiem kandidēt bijušajiem (pēc 1991.gada 13.janvāra) PSKP biedriem un VDK darbiniekiem, es atļaušos atgādināt dažus citātus no Eiropas Cilvēktiesību tiesas 2004.gada 17.jūnija sprieduma.

“Runājot par ierobežojumu atskaites datumu - 1991.gada 13.janvāri, tiesa atzina, ka Latvijas likumdevēju izvēlētais datums, uz kuru atsaukties, nav 1991.gada 23.augusts - datums, kurā Latvijas Komunistiskā partija tika atzīta par antikonstitucionālu -, bet gan 1991.gada 13.janvāris. Latvijas Saeima uzskata, ka Latvijas Komunistiskā partija ir jāuzskata par nelikumīgu, sākot no šā pēdējā minētā datuma. Tiesa nevar piekrist šim argumentam. Tā atgādina, ka jebkurai ierobežojošai tiesību normai ir jābūt pārredzamai, un šī prasība ir cieši saistīta ar tiesiskās drošības principu, taču, ņemot vērā tiesas rīcībā esošo informāciju, neviens tiesību akts neaizliedza ne tiešā, pat ne netiešā veidā, LKP un PSKP darbību pirms 1991.gada augusta.

Tiesa atzina, ka apstrīdētais ierobežojums tika iekļauts Vēlēšanu likumā tikai 1995.gadā, bet kā tāds nepastāvēja iepriekšējās vēlēšanās, kuras notika 1993.gadā.

Ņemot vērā to, Eiropas Cilvēktiesību tiesa ir izbrīnīta, kāpēc Latvijas likumdevējs, ja tas uzskatīja LKP un PSKP bijušos aktīvos biedrus par tik bīstamiem demokrātiskai iekārtai, nepieņēma šādu tiesību normu jau
1993.gadā - gandrīz divus gadus pēc inkriminētajiem notikumiem, bet gaidīja līdz nākamajām vēlēšanām.

Saeimas Vēlēšanu likumā noteiktā kārtība aizliegumam kandidēt vēlēšanās ir ļoti cieši centrēta uz pagātni un neļauj atbilstoši izvērtēt attiecīgās personas šābrīža bīstamību. Tādējādi Eiropas Cilvēktiesību tiesa uzskata par lietderīgu izvērtēt, vai Latvijas argumenti, kas iesniegti par laiku pēc 1991.gada varētu attaisnot aizliegumu kandidēt vēlēšanās.

Tiesa atgādina, ka nav demokrātijas bez plurālisma, un tā ir demokrātijas būtība - atļaut dažādu politisko iniciatīvu piedāvāšanu un apspriešanu, pat tādu, kuras apšauba valsts pašreizējās darbības veidu, un tādu, kuras aizvaino, šokē vai satrauc kādu iedzīvotāju daļu.

Faktiski persona vai organizācija var veicināt izmaiņas tiesību aktos vai pat valsts tiesiskajā vai konstitucionālajā struktūrā, ja ir ievēroti divi nosacījumi: pirmkārt, šim nolūkam izmantotajiem līdzekļiem ir jābūt tiesiskiem un demokrātiskiem, un, otrkārt, piedāvātajām izmaiņām jābūt pašām par sevi atbilstošām demokrātijas pamatprincipiem.

Ņemot vērā visu iepriekš teikto, Eiropas Cilvēktiesību tiesa secina, ka pastāvīgs aizliegums kandidēt Latvijas parlamenta vēlēšanās nav samērīgs ar tā sasniedzamajiem leģitīmajiem mērķiem, ka šāds aizliegums samazina vēlēšanu tiesības tādējādi, ka tās ir pārkāptas pašā to būtībā un ka to nepieciešamība demokrātiskā sabiedrība nav pierādīta.

Šos pašus principus Eiropas Cilvēktiesību tiesa pilnībā attiecina arī uz tiesībām kandidēt pašvaldību vēlēšanās. Tādējādi aizliegums kandidēt parlamenta un pašvaldību vēlēšanās sakarā ar darbošanos LKP, kas saglabājas jau vairāk nekā 10 gadus, pēc noteikumiem ir nesamērīgs ar sasniedzamajiem mērķiem un tādējādi nav nepieciešams demokrātiskajā sabiedrībā.”

Cienījamie kolēģi! Vai kādam ir kaut mazākā pārliecība, ka šie secinājumi pēc būtības mainīsies? Nav! Nav tādas pārliecības nevienam, jo tiesas sprieduma vietā daži kolēģi vienkārši cenšas šeit piedāvāt kailas emocijas. Šobrīd Latvijai tiesā ir piespriesta kārtējā zaudējumu atlīdzināšana. Tā ir tūkstošiem latu un eiro liela, plus kavējuma procenti.

Man nav šaubu, ka līdzīgus principus piemēros arī Latvijas Satversmes tiesa, vērtējot ierobežojumu saglabāšanu bijušajiem VDK darbiniekiem. Varbūt mēs tomēr vienu reizi beigsim mētāties ar valsts naudu un paši atcelsim nelikumīgus ierobežojumus un aizliegumus, kas neizbēgami būs jāizdara jau tuvākajā laikā, pildot kārtējo tiesas spriedumu?

Balsosim “par” 18. - Tautas saskaņas partijas frakcijas priekšlikumu!

Paldies par uzmanību!

Sēdes vadītāja. Deputāts Juris Dobelis.

J.Dobelis (frakcija “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK).

Cienītie kolēģi! Viena lieta ir lietot dažnedažādus skaistus vārdus un vispārīgus jēdzienus, kā, piemēram, demokrātija un cilvēktiesības, taču nepaskaidrojot, ko nozīmē vārds “demokrātija”, kas faktiski arī ir varas izpausme, tautas varas izpausme, bet tā stingri atšķiras no visatļautības (varētu lietot arī vārdu “anarhijas”).

Tāpat, par cilvēktiesībām runājot, visiem cilvēkiem nesanāks vienādas tās tiesības. Teorētiski ļoti skaisti tas skan, bet ko darīt ar cilvēku, kurš ir citu cilvēku represējis? Tad tomēr viņam ir citas cilvēktiesības nekā tam, kuru viņš ir represējis?

Tagad, runājot par tiesām. Ko jūs te mūs vienmēr baidāt ar tām Eiropas tiesām? Nav vairs iespēju piesaukt to “sarkano” Kremli un tos visus tur pogainos... šitos te, kas tur staigāja, paši nesaprazdami, pa kurieni viņi staigā, tagad jums ir iepatikusies Eiropas tiesa. Tā mēs vēl nonāksim ar jums līdz kaut kādai Beidžingas tiesai... Nu Beidžingu jūs par Pekinu saucat vēl joprojām...

Lūk! Jāsaprot ir viens, ka Eiropas tiesa, tāpat kā jebkura tiesa, arī kļūdās un nevar būt vienmēr taisnīga un principiāla. Tai tas vienkārši nesanāks. Un šeit būtība ir tāda, ka nav tās informācijas, nav tās izpratnes, kas ir noticis kurā valstī, un nav tā godīgā vēstures skaidrojuma.

Šie te paši iesniedzēji... Jūs taču visu laiku mēģināt viltot vēsturi - jūs mēģināt izsvītrot no vēstures to, kas jums ir nepatīkams. Un to jūs darāt gandrīz katru dienu, lūk, izmantojat šeit savas deputāta tiesības. Līdz ar to ir jābūt pilnīgam, pareizam vēstures skaidrojumam, un tas, kas ir bijis nelietis, tāds viņš arī paliks. Vai tad jūs domājat, ka nelietis paliks briesmīgi labs cilvēks? (Starpsauciens: “Pareizi!”)

Un šajā ziņā Latvijas sabiedrībai ir problēmas, jo Latvijas sabiedrība nav bijusi spējīga un diez vai būs spējīga skaidri novilkt zināmas robežšķirtnes. Acīm redzami šī lietiņa mums būs ļoti sarežģīta arī turpmāk, un tieši tāpēc vismaz tad, kad mēs strādājam ar tiešajiem likumiem, vismaz tur ir jāmēģina to izdarīt.

Tagad jūs te sākat diskutēt: tāds janvāris vai šitāds janvāris! Es šeit biju 1991.gada janvārī kā Augstākās padomes deputāts, un es tos riebekļus - un tā es viņus arī saukšu - labi atceros. Es atceros, kā Dīmanis šeit no tribīnes draudēja mums visiem ar asinīm un kā viņi visi aizlaidās. Tikai daži “Līdztiesības” deputāti, kurus varēja piedzirdīt, tie vismaz nemaisījās pa kājām... Viņi staigāja mūžīgi žvingulī riņķī, un viņiem bija labi. Nekādās politiskās darīšanās viņi nelīda iekšā. Bet jūs gribat, lai šitie te... lai šitādiem te mēs šodien ļaujam piedalīties vēlēšanās. Vai viņu šodienas rīcība nepierāda to, ka viņi ir nepāraudzināmi vispār? Vai visa šī ākstīšanās, kurā jūs nepilngadīgus bērnus iesaistāt politiskās akcijās... vai tas nenāk no šiem pašiem cilvēkiem?

Jūs te man tagad runāsiet par Eiropu! Nu tur būs pavisam citi rādītāji! Un tieši Eiropai tas ir vairāk jāpaskaidro, ka tie, kuri iesaista nepilngadīgus bērnus politiskās akcijās, ir noziedznieki un nekas cits viņi nav.

Un tagad jūs gribat, lai mēs te briesmīgi maigi esam. Tā nebūs! Nebūs tā! Mēs savu pagātni protam vērtēt. Un tos no mums, kuri ir bijuši klāt un redzējuši, kā tas notiek, jūs nepārliecināsiet nekad un nekur!

Nevajadzēja laisties prom toreiz. Bija jau sacerējušies, ka mūs tūlīt gāzīs un ka nu nāks visi atpakaļ. Tā ka varat turpināt šito žēlošanos, bet nekas jums nesanāks.

Sēdes vadītāja. Deputāts Vladimirs Buzajevs.

V.Buzajevs (politisko organizāciju apvienības “Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā” frakcija).

Cienījamā priekšsēdētāja! Godātie kolēģi! Cienījamais Juri Dobeļa kungs! Pateicoties nacionāli domājošu deputātu pūlēm, likums jau šobrīd ir gandrīz novests līdz galīgam absurdam. Ja mēs nepieņemsim šo Tautas saskaņas partijas vai arī analoģisko PCTVL priekšlikumu, tad šis darbs būs pabeigts. Diemžēl un ļoti dīvaini ir tas, ka nav analoģiska Latvijas Sociālistiskās partijas frakcijas priekšlikuma.

Un es tomēr ar piemēru pierādīšu, ka šeit ir absurds. Piemēram, saulainās Itālijas pilsonis, kas ir iegādājies māju Mežaparkā un piedevām ir vēl arī Mao Czeduna un Bin Ladena piekritējs, ir tiesīgs kļūt par Rīgas mēru, toties latvietis, kas nepaspēja savlaicīgi aprakt jau sen nepastāvošās partijas biedra karti, nevar balotēties pat uz Jaunpiebalgas mēra amatu. Jūs smiesieties, bet šim latvietim tomēr ir tiesības balotēties uz Eiropas Parlamentu. Jūs smiesieties varbūt vēl skaļāk, kad uzzināsiet, ka mēs jau esam pieņēmuši normu, ka Rīgā dzimis nepilsonis, kuram abi vecāki un vecvecāki ir dzimuši Rīgā, nevar balotēties ne uz Eiropas Parlamentu, ne uz Rīgas mēra posteni, ne arī uz Jaunpiebalgas mēra posteni. Viņam (tāpat kā nepieskaitāmajiem un kriminālnoziedzniekiem) ir pat liegtas tiesības šajās vēlēšanās balsot. Šo ierobežojumu attiecībā uz simtiem tūkstošu cilvēku mēs jau esam pieņēmuši.

Bet es tomēr aicinu neierobežot tūkstošiem bijušo komunistu tiesības un gribētu jums atgādināt, cienījamie kolēģi, Eiropas Parlamenta vēlēšanu likumprojekta bēdīgo likteni, jo otrajā lasījumā mēs tajā pieņēmām tos pašus ierobežojumus, kurus apspriežam šodien. Bet ko mēs izdarījām trešajā lasījumā? Zem Rietumu spiediena mēs bijām spiesti visus šos ierobežojumus atcelt. Cienījamie kolēģi, labāk izdariet to paši pēc savas iniciatīvas!

Aicinu atbalstīt šo Tautas saskaņas partijas priekšlikumu!

Sēdes vadītāja. Deputāts Boriss Cilevičs.

B.Cilevičs (Tautas saskaņas partijas frakcija).

Cienījamie kolēģi! Stājoties Eiropas Padomē, Latvija ir apņēmusies pildīt Eiropas Cilvēktiesību tiesas spriedumus. Mums nav izvēles! Protams, var iebilst, ka šis spriedums ir pārsūdzēts, bet es domāju, ka nevienam no mums nav nekādu ilūziju, ka arī Lielā palāta apstiprinās esošo spriedumu.

Protams, ir ļoti žēl, ka dažiem kolēģiem demokrātija un cilvēktiesības ir tukši vārdi, jo viņi atļāvās salīdzināt Eiropas Cilvēktiesību tiesu - vissvarīgāko tiesu cilvēktiesību jomā mūsu kontinentā - ar Kremli un ar “pogainiem” un tā tālāk, bet lai nu tas paliek uz šo kolēģu sirdsapziņas.

Kolēģis Agešins ļoti skaidri nocitēja šā sprieduma būtību. Es gribu atgādināt jums par sekām, par procedūru. Jā, kad spriedums stājas spēkā, valstij ir tiesības izmaksāt tiesas uzlikto sodu, un es nešaubos, ka mēs to būsim spiesti darīt un izdarīsim, bet bez tam valstij ir pienākums veikt nepieciešamos pasākumus, lai novērstu līdzīgus cilvēktiesību pārkāpumus arī nākotnē. Un šeit nav cita ceļa kā tikai mainīt likumu!

Var jau bļaut no šīs tribīnes: “Nē, tā nebūs!” un tā tālāk, bet mēs labi atceramies līdzīgas situācijas, piemēram, ar valodas prasībām pret deputātu kandidātiem. Arī toreiz daži šīsdienas runātāji to pašu bļāva: “Nē! Nekad!” Taču mums bija tas jādara, jo bija Eiropas Cilvēktiesību tiesas spriedums. Diemžēl paši mēs nevarējām tikt galā.

Arī šoreiz ir analoģiska situācija. Un tieši tagad ir īstais brīdis tomēr izlabot savas kļūdas, jo tuvojas pašvaldību vēlēšanas. Iedomājieties: ja šī norma netiks grozīta līdz pašvaldību vēlēšanām, tad es domāju, ka būs politiskas partijas, kas to noteikti izmantos, un pēc vēlēšanām būs vairāki līdzīgi tiesas spriedumi, un mūsu valstij no budžeta būs jāmaksā daudz vairāk, jo, ja pārkāpumi atkārtojas - un tāda ir Eiropas Cilvēktiesību tiesas prakse -, tad par līdzīgiem pārkāpumiem uzliek daudz lielākus sodus.

Tātad tie, kuri tagad bļauj: “Nē, nekad tā nebūs!”, viņi vienkārši skaidri apmāna savus vēlētājus un atņem pensionāriem naudu, atņem ārstiem algas, jo būs jāmaksā sodi no valsts budžeta. Un, ja jau mēs paši nevaram iemācīties no savas pieredzes un paši izveidot patiesi demokrātisku sistēmu, kas atbilst mūsdienu Eiropas standartiem, tad jebkurā gadījumā mums ir jāizmanto tādas mācības kā Eiropas Cilvēktiesību tiesas spriedumi.

Paldies par uzmanību!

Sēdes vadītāja. Deputāts Aleksandrs Kiršteins.

A.Kiršteins (Tautas partijas frakcija).

Godājamā priekšsēdētājas kundze! Vai drīkstu runāt kā latviešvalodīgais pēc jaunās terminoloģijas?

Godājamie Saeimas deputāti! Es runāšu tiešām šeit kā latviešvalodīgais, un paldies Cileviča kungam, ka viņš mani apgaismoja. Es līdz šim domāju, ka tad, ja, piemēram, polis runā poliski, viņš ir polis, bet, ja viņš runā latviski, tad viņš arī ir polis, kas runā latviski, bet nu izrādās, ka viņš tāds vis nav, ka tad viņš ir poļvalodīgais.

Un kāpēc es to sāku? Kāpēc es atkal un atkal to pārdomāju? Un es tiešām esmu pateicīgs par šo priekšlikumu Tautas saskaņas partijai, ka, tuvojoties Otrā pasaules kara atceres 60.gadadienai, atkal parādās nepārtraukti priekšlikumi - reabilitēt šos noziedzniekus.

Kāpēc es pieminēju Otro pasaules karu? Tāpēc, ka to cilvēku mentalitāte, tie cilvēki, kuri sēdēja Kara un darba veterānu padomē, tātad bijušie NKVD darbinieki un bijušie padomju virsnieki, kuri izkopa savu demagoģiju, divus gadus sadarbojoties ar nacistisko Vāciju no 1939.gada līdz 1941.gada jūnijam, vēl daudzi ir dzīvi. Turpina šo pašu ideoloģiju izplatīt Latvijā.

Man ļoti patīk šie draudi, ka būs starptautiska tiesa. Es ar lielu gandarījumu gribētu redzēt to starptautisko tiesu, kurā beidzot sāktu izskatīt visus šos komunistu noziegumus. Un ir ārkārtīgi interesanti redzēt, cik cilvēki Latvijā ir jūtīgi pret kaut kādiem vieniem pārkāpumiem un izliekas absolūti neredzam, ka komunistu režīms ir nogalinājis Nobela prēmijas laureātu Aleksandru Solžeņicinu, apmēram 60 miljonus bijušajās PSRS teritorijās un 30 līdz 40 miljonus, sākot no komunistu Ķīnas līdz Āfrikai un Latīņamerikai. Tātad 100 miljoni šo nogalināto cilvēku - tas šiem demagogiem nav absolūti it nekas!

Godājamie deputāti! Kas tad sēdēja tā saucamajā Latvijas PSR Darbaļaužu internacionālajā frontē, Darba kolektīvu apvienotajā padomē, Kompartijā vēl pēc 1991.gada? Mēs, būdami mīksti un labsirdīgi pēc dabas, neaiztiekam nevienu, kurš pirms tam ir savu vainu sapratis, un viņš var visur balotēties; runa ir tikai par tiem, kas pat slepkavību laikā - 1991.gada 13.janvārī - neko nesaprata un turpināja sēdēt Kara un darba veterānu padomē un pārējās šajās organizācijās.

Vai tur sēdēja latvieši, ukraiņi, poļi, krievi? Nē! Tur pārsvarā sēdēja asimilētie latvieši, asimilētie ukraiņi, asimilētie poļi. Tur nekādas sinhronās tulkošanas nebija, lai kā mums te cenšas to iestāstīt. Pārsvarā, protams, viņi runāja krievu valodā.

Tāpēc, lai man nepārmestu, teiksim, nacionālismu, es teikšu Cileviča kungam, ka tur sēdēja asimilētie latvieši.

Interesanti, ka padomju laikā viņus sauca par padomju tautu. Tagad vadās pēc Krievijas Ārlietu ministrijas izstrādātās koncepcijas, kuru jūs varat izlasīt “Diplomatičeskij Vestņik” augusta numurā. Tur ir runa par to, kāda politika jāietur attiecībā pret Baltijas valstīm; ir runa par to, ka tur notiek nacionālisma veicināšana, sadarbība ar nacistiem, kara noziedznieku reabilitācija, antisemītisms - un tā tālāk, un tā tālāk. Un jēdziens “padomju cilvēki” ir pazudis, bet ir radusies jauna kopība - krievvalodīgie. Un uzreiz rodas jautājums: cik ilgi mēs šeit izliksimies, ka tie noziegumi, ko pastrādāja šie tā saucamie kara veterāni, būdami NKVD, dienēdami dažādās Iekšlietu ministrijas struktūrās, - ka tie nav nekādi noziegumi un ka viņu pieminekļi Rīgā, ziniet, tāds joks vien ir? “Galvenais ir nepieļaut nacisma pieminekļus, bet visus šos komunisma noziegumu pieminekļus mēs turēsim, apkopsim, uzturēsim!”

Un ir arī atbilde. Ja man vaicā, cik ilgi jābūt šiem aizliegumiem, tad, godājamie deputāti, ir ļoti vienkārši atbildēt. Ir jāņem vērā divas lietas. Tad, kad, pirmkārt, no Rīgas pazudīs šie okupācijas un noziegumu pieminekļi un, otrkārt, tad, kad pazudīs šis bezjēdzīgais termins “krievvalodīgie”, bet parādīsies atkal normāli “krievi”, “poļi”, “ukraiņi”, “latvieši”, - tad, es domāju, būs arī īsta tautu draudzība un mums vairs nevajadzēs uztraukties par šo mentalitāti.

Un pēdējais. Jūs gribat iet uz tiesu? Jā, mēs dabūsim labus advokātus, kas to izskaidros Eiropas sabiedrībai, kura absolūti nezina to, jo Francijā komunisti nav iznīcinājuši savu tautu, Itālijā itāļu komunisti nav iznīcinājuši savu tautu, kā to darīja latviešu komunisti vai krievu komunisti. Mēs šajā tiesas procesā labprāt viņiem izskaidrosim, kas ir komunisma noziegumi.

Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītāja. Deputāts Andrejs Aleksejevs.

A.Aleksejevs (politisko organizāciju apvienības “Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā” frakcija).

Godātais Prezidij! Kolēģi deputāti! Personīgi es mūsu likuma pantus izprotu tā, ka šie panti ir attiecināmi uz visiem Latvijas pilsoņiem, Latvijas valsts iedzīvotājiem. Šīs normas, manuprāt, attiecas tikai uz mūsu pašu valsts - Latvijas - pilsoņiem. Jo mēs paši nobalsojām, ka Eiropas Savienības pilsoņiem ir atļauts kandidēt pašvaldību vēlēšanās. Ko tas nozīmē? Tas nozīmē, ka mēs aizliedzam Latvijas pilsoņiem, kas bijuši komunisti, čekisti un tā tālāk, kandidēt pašvaldību vēlēšanās, bet tajā pašā laikā atļaujam kandidēt tiem bijušajiem komunistiem, kas šobrīd dzīvo Eiropā un ir Eiropas Savienības pilsoņi. Mēs viņiem atļausim kandidēt! Komisijas sēdē piedalījās Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes pārstāve, kurai mēs uzdevām jautājumu - kādā veidā šīs normas attiecināmas uz Eiropas Savienības pilsoņiem. Nekādā. Jo ne PMLP, ne kāds cits nevar to pārbaudīt, pieprasīt no Eiropas Savienības struktūrām kaut kādu izziņu par to, vai konkrētais cilvēks ir bijis vai nav bijis... un tā tālāk. Un es pat pieļauju iespēju, ka kādam Latvijas iedzīvotājam, kas nesen aizbrauca uz Eiropu un šobrīd dzīvo, pieņemsim, Vācijā un ir bijis kaut kāds VDK aģents, vai bijušajam komunistam, kurš aizbrauca 1998.gadā un šobrīd ir Vācijas pilsonis, mēs atļausim. To gan es nevaru izprast! Nu kā mēs varam vieniem aizliegt, otriem - atļaut? Jā, man ļoti grūti to saprast.

Dobeļa kungs šeit runāja par represijām un tā tālāk. Es atvainojos, ja kāds no mūsu bijušajiem komunistiem, kas šobrīd sēž šeit, sēžu zālē, ir veicis kaut kādas represijas pēc 1991.gada vai atceras, ka ir bijušas šādas represijas... es personīgi neatceros nekādas represijas pēc 1991.gada.

Kiršteina kungs runā par Otrā pasaules kara veterāniem. Manuprāt, viņš vispār nesaprot, par ko viņš runā un par ko ir šī norma. Šī norma tika savulaik pieņemta kādu dažu cilvēku dēļ, taču tagad, es atvainojos, šis laiks jau ir pagājis, pienācis laiks atcelt šo normu. Un mums pašiem jābūt konsekventiem. Kāpēc Eiropas Padomes vēlēšanu likumā mēs atceļam šo normu, bet pārējos likumos mums tā jāsaglabā? Manuprāt, jau ir viens precedents sakarā ar to tiesāšanu. Jā, es netaisos biedēt mūsu valsti ar to, ka vēl kādam ienāks prātā tiesāties ar mūsu valsti. Vai mēs zaudēsim vai vinnēsim? Vai mēs dabūsim to labo juristu vai nedabūsim? Es negribu par to domāt. Mūsu spēkos ir labot šīs kļūdas un ļaut Latvijas pilsoņiem konkurēt kaut vai ar tiem pašiem Eiropas Savienības pilsoņiem. Nevar vis tā: atbrauks kaut kāds Markuss Volfs, bijušais Stazi šefs, un kandidēs šeit, un mēs viņam atļausim, jo mēs nevaram pieprasīt no Vācijas visādas izziņas, bet tajā pašā laikā aizliegsim konkurēt saviem cilvēkiem, tiem, kas šeit dzīvo... kas šeit maksā nodokļus un ir Latvijas pilsoņi.

Es aicinu jūs atbalstīt gan Tautas saskaņas partijas, gan sava kolēģa Sokolovska kunga priekšlikumus un atcelt šos ierobežojumus mūsu pašu cilvēkiem - Latvijas pilsoņiem.

Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītāja. Deputāts Dzintars Ābiķis.

Dz.Ābiķis (Tautas partijas frakcija).

Cienījamā sēdes vadītāja! Cienījamie kolēģi!

Pirmkārt. Lūdzu priekšlikumu autorus nemaldināt parlamentu! Arī tie, kuri ir aizbraukuši no Latvijas un kļuvuši par Eiropas Savienības kādas valsts pilsoņiem, nevarēs kandidēt vēlēšanās, jo uz viņiem šī likuma norma attiecas tāpat kā uz tiem, kas dzīvo šeit, Latvijā. Tā ka, lūdzu, nemaldiniet parlamentu!

Otrkārt. Es gribu šobrīd vērsties pie frakcijas “Jaunais laiks” deputātiem. Es ļoti, ļoti lūdzu jūs neatbalstīt šo kreiso partiju deputātu ierosinājumu! Es jūs ļoti lūdzu! Jūs devāt Ždanokas kundzei zaļo gaismu kandidēt un iekļūt Eiropas Parlamentā. Tautas partija uzskata, ka Ždanokas kundze Latvijas labā nestrādā, viņa strādā pret Latvijas interesēm. Es jūs ļoti lūdzu nobalsot šobrīd citādāk nekā iepriekš, lai mēs nepieļautu to, ka pašvaldībās strādātu cilvēki, kuri darbotos pret Latvijas interesēm. (Starpsauciens no zāles: “Paldies! Pareizi, Ābiķa kungs!”)

Sēdes vadītāja. Deputāts Aleksandrs Golubovs.

A.Golubovs (Latvijas Sociālistiskās partijas frakcija).

Cienījamie kolēģi! Vispirms es citēšu Satversmi. Tās 91.pantā ir pateikts: “Visi cilvēki Latvijā ir vienlīdzīgi likuma un tiesas priekšā. Cilvēka tiesības tiek īstenotas bez jebkādas diskriminācijas.”

Man ļoti patika, ka Jaunupa kungs savas frakcijas vārdā pateica, ka nekādas diskriminācijas politisku iemeslu dēļ nevar būt. Tad nu es aicinu viņu un viņa frakciju atbalstīt šo priekšlikumu, jo šeit ir runa par tieši to diskrimināciju.

Šeit ļoti labi runāja Dobeļa kungs un pateica vienu it kā normālu lietu -to, ka tiesas kļūdās. Taču jums, Dobeļa kungs, un mūsu valsts struktūrām līdz šim momentam nebija tādas iespējas, nebija nekāda tāda gadījuma, ka jūs būtu varējuši pierādīt, ka kaut kāda Eiropas tiesa kļūdījusies. Tas tā nebija, un tas tā nebūs!

Kiršteina kungs, jūs pateicāt ļoti interesantu domu, ka mēs kādreiz bijām padomju tauta. Jā, bijām! Tagad mēs esam Eiropas Savienības tauta un no 2006.gada 1.jūlija saņemsim arī Eiropas Savienības sarkano, tādu pašu, kāda iepriekš bija, pasi.

Nu, un vēlreiz es gribu parunāt par vienlīdzību. Par vienlīdzību! Bija tie, kas pēc 1991.gada atzina savu vainu, to, ka viņi it kā darbojās... bet viņi ir vienlīdzīgāki... Šajā zālē arī Brigmaņa kungs sēž... nu, ko darīt... Ja nu jūs esat tādi, kas pilda mūsu likumus un mūsu Satversmi, tad rodas jautājums - kāpēc tādi cilvēki ir mūsu valsts struktūrās un Saeimā?

Sēdes vadītāja. Deputāte Anta Rugāte.

A.Rugāte (Tautas partijas frakcija).

Cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Godātie kolēģi deputāti! Godātais Golubova kungs! Mēs tiešām bijām padomju tauta, bet tagad mēs esam Eiropas Savienības valsts. Un tās ir būtiski atšķirīgas lietas. Šobrīd rit debates par tām tiesībām, kādas ir Eiropas Savienības valstij. Kiršteina kungs daudz ko minēja, neatkārtošu, bet Cileviča kungu es gribētu tomēr lūgt, ņemot vērā to, ka viņa profesionalitāte cilvēktiesību jomā ir visādā veidā pierādījusies, tomēr nemaldināt nedz deputātus, nedz arī vēlētājus. Eiropā ir subsidiaritātes princips. Tas nozīmē, ka par to, kas jālemj dalībvalstij pašai, nekad nelemj Eiropas institūcijās. Vēlēšanu tiesības nu patiesi ir katras atsevišķas valsts - arī Eiropas Savienības katras valsts - neskaramās tiesības. Un Latvijas tiesības ir neapstrīdamas - lemt, kas un kā tiks nodrošināts, tiks ierobežots vai kā citādi, vēlējot tādas vai citādas pārstāvniecības Latvijas valstī, ja šīs normas nav pretrunā ar Satversmi. Un pretrunā ar Satversmi šīs normas nav. Es gribu atgādināt kolēģiem arī Satversmes 116.pantu - pēdējo tās pantu -, kurš skaidri pasaka, ka valsts drošības interesēs var tikt ierobežotas konkrētas Satversmes pantos minētās tiesības. Šobrīd no tribīnes tiek aplūkotas cilvēku privātās tiesības tikt visiem vienlīdzīgi ievēlētiem. Satversmes 116.pants noteic, ka šo tiesību ierobežojums ir pielietojams tad (un šis ir tas gadījums, kad šis ierobežojums ir pielietots), kad mazākuma tiesības tiek ierobežotas vairākuma drošības un interešu vārdā. Un tas ir tas, par ko mums šobrīd būtu jābūt pilnīgā pārliecībā, jo tā ir sistēma, kas ir Latvijas valstī, un tā ir konstitucionāli attaisnota un pamatota, tātad leģitīma. Neviens piemērs par to, ka kāds ir mainījis savu ideoloģisko orientāciju, nekāda runa par to, ka ir pagājis tik daudz gadu, nevar atvietot Satversmes pamatprincipus.

Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītāja. Deputāts Vladimirs Buzajevs - otro reizi.

V.Buzajevs (politisko organizāciju apvienības “Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā” frakcija).

Cienījamie kolēģi no labējās puses! Es nevaru tomēr saprast jūsu argumentāciju. Teiksim, Tatjana Ždanoka Eiropas Parlamentā apzināti kaitē Latvijai, jo viņai somiņā agrāk bija partijas biedra karte. Vladimirs Buzajevs, kas arī ir PCTVL loceklis, acīmredzami strādā šeit, Saeimā, tautas labā, jo viņam nekad nebija nekādas citas partijas biedra karte, izņemot “Līdztiesība” un PCTVL. Arī uzmanīgi uzklausīju Kiršteina kungu. Taču mēs šeit apspriežam ne jau komunisma vai atsevišķa komunista noziegumus. Mēs šeit apspriežam komunistu, bijušo komunistu, šķirošanu labos komunistos (ir runa par laika periodu pirms 1991.gada 13.janvāra) un sliktos komunistos (pēc 1991.gada 13.janvāra). Cienījamie kolēģi, 6.Saeimā, kura pieņēma visus šos ierobežojumus, šo komunistu bija vairākums. Un labie komunisti apzināti ierobežoja sliktos komunistus, jo viņiem sirdsapziņa bija, viņi nodeva savu partiju, un saskaņā ar to viņi gribēja diskriminēt cilvēkus, kas to neizdarīja, bijušos savus kolēģus. Un šodien cienījamie cilvēki... arī šodien šeit puse ir bijušo komunistu. Un es tomēr aicinu uzlabot šo ne īpaši godīgo balsošanas rezultātu, kāds bija pirms desmit gadiem, un izdarīt to ar brīvu sirdsapziņu un ar tīru sirdi.

Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītāja. Boriss Cilevičs.

B.Cilevičs (Tautas saskaņas partijas frakcija).

Cienījamie kolēģi! Ar visu cieņu pret kolēģi Rugātes kundzi tomēr jāteic, ka viņa šajā gadījumā sajauca Eiropas Savienības kompetenci un Eiropas Padomes kompetenci. Ja jūs patiešām apgalvojat, ka Latvijai nav obligāti jāpilda Eiropas Cilvēktiesību tiesas spriedums, tad diemžēl jūs rūgti maldāties un maldināt arī citus.

Man ļoti patika Kiršteina kunga uzstāšanās. Patiešām, es arī ar nepacietību gaidu tiesu par komunisma teroru. Taču lieta ir tāda, ka šī norma nekādā ziņā netraucē tiem cilvēkiem, kas aktīvi piedalījās komunistiskajā terorā, balotēties un tikt ievēlētiem, ja viņi savlaicīgi, piemēram, pēdējā dienā, 1991.gada 12.janvārī, paspēja apmest kažoku uz otru pusi. Un tādi cilvēki mūsu vidū ir.

Kas notiks, ja es tagad palūgšu jūs pacelt rokas: kas bija Komunistiskās partijas locekļi? (Es, protams, to nedarīšu. Tas ir tīri teorētiski. Es neesmu provokators.) Es domāju, ka tajā pusē, kur sēž labējās partijas, valdošās koalīcijas partijas un arī labējā opozīcija, pacelto roku būtu daudz vairāk nekā tur, kur sēž kreisā opozīcija. (Zālē troksnis. Aplausi.) Mūsu vidū sēž slavenā “lakstīgala” - nesaukšu vārdā, jo mēs visi zinām -, kas vairākus gadu desmitus indēja cilvēku smadzenes, nodarbojās ar smadzeņu skalošanu, propagandēja komunistisko ideoloģiju. Tagad viņš tēlo lielu Latvijas neatkarības aizstāvi un tā tālāk. Bet es taču visu to zinu. Zinu, kas ir kas.

Jā, tagad šie cilvēki kliedz, lai mani nedzirdētu, bet vēl ir 30 sekundes, piedodiet! Ar mikrofonu jums grūti... Mūsu vidū sēž cilvēki, kas bija partijas rajonu komiteju sekretāri, komunistiskās valdības ministri un valdības vadītāji. Un tagad viņi ir tik lieli cīnītāji par ideoloģisko tīrību!

Cienījamie kolēģi, būsim taču godīgi! Nobalsosim par šo priekšlikumu!

Paldies par uzmanību. (Kāds aplaudē. Ovācijas, starpsaucieni.)

Sēdes vadītāja. Deputāts Pēteris Tabūns.

P.Tabūns (frakcija “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK).

Cienījamie kolēģi! Sarkanajiem esot grūti saprast, kas te notiek. Tā viņi teica. Aleksejeva kungs teica, ka esot grūti saprast. Nu, es tik zemu jūs nevērtēju, es domāju, ka jūs saprotat. Jūs saprotat, par ko ir runa, bet jums ir izdevīgi tēlot, ka jūs nesaprotat, jo savādāk jūs jau šeit, Saeimā, nesēdētu.

Piemēram, tas pats Golubovs. Golubovs, faktiski biedrs, nevis kungs, kurš šeit, Saeimā, sēž atkal, jau kuro reizi. Viņš nesēdētu, ja nebūtu paziņojis - un katru reizi vēl atkārto un priecājas par to un lepojas -, ka viņš neatzīst Latvijas okupāciju. Redziet, par to viņu ievēlē tādi paši sarkanie! Un tagad ir runa par to vienlīdzību, par vienādību un tā tālāk.

Starp pilsoņiem Diemžēl pēc šiem drausmu 50 gadiem pilsoņi nav vienlīdzīgi un nevar būt vienlīdzīgi, jo pilsonībā ir iekļuvuši, es atvainojos, desmitiem tūkstošu - desmitiem tūkstošu Latvijas ienaidnieku!

Un tūlīt es to pateikšu - es par to stāstīju jau 1980.gadā... 1990.gadā, būdams žurnālists... (Zālē starpsaucieni. Šie starpsaucieni ir reakcija uz to, ka deputāts sākumā pārteicās - minēja 1980.gadu) -, kādā veidā rīkojās Padomju Savienības militāristi, kas atradās Latvijā. Šo militāristu, kas atradās Latvijā, bija apmēram 10 tūkstoši, un viņi demobilizējās ļoti ātri, jo viņi juta, kas notiek te Latvijā. Lai iefiltrētos šeit, lai nevajadzētu viņiem aizbraukt, viņi saņēma Latvijas pases. Attiecīgās mūsu valsts institūcijas diemžēl vēl līdz šai baltai dienai, nav nodarbojušās ar šo jautājumu un nav noskaidrojušas, kas tie par pilsoņiem, jo viņiem tagad ir Latvijas pases. Dabīgi, vai ne? Un pēc šīm pasēm izsniedza viņiem arī neatkarīgās Latvijas pases. Lūk, tādi ir šie pilsoņi! Tādi visādi, patiešām kurus vajadzēja un faktiski izraidīja, un viņus vajadzētu izraidīt ārā. (No zāles dep. A.Golubovs: “Uz kurieni?”) Vismaz 10 tūkstošus, ko es jums atgādināju precīzi šeit, un tāpēc nevar būt runa, draugi mīļie!

Ir izdarīta ārkārtīgi liela kļūda, un te es pieminu un pieminēšu “Jaunā laika” milzīgo kļūdu, par ko es jums pārmetīšu vēl ilgi, jo Eiropas Parlamentā tagad sēž šī sieva - Ždanoka. Ždanoka sēž un viņa piecus gadus zākās mūsu valsti. (Starpsaucieni: “Sadod! Sadod viņiem!”) Zākās, vedīs tur šos krekliņos saģērbtos visādus un ārdīsies pa Eiropas Parlamentu. Tā ir jūsu milzīga kļūda, draugi mīļie, un šādas kļūdas nedrīkst pieļaut!

Saeimā, paldies Dievam, tagad jau ir nodibināta grupa, kura darbojas un gatavo dokumentus par komunistiskā totalitārisma noziegumu izmeklēšanu, tā sodīšanu un arī kompensācijas pieprasīšanu Krievijai. Ļoti nopietni strādā. Arī šodien mēs, šī grupa, pēc plenārsēdes pulcēsimies un runāsim par šo lietu.

Nē! Šis process nav beidzies, šis process tikai sākas, lai noskaidrotu to, kas te noticis 50 gados, kā mūs mocīja, kā mūs te pazemoja, kā mūs nīdēja. Šis process nav beidzies! Tas tikai sākas! Tieši tagad, kad mēs esam Eiropas Parlamentā un NATO, mēs to darām un darīsim. Mūsu apvienība “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK četri deputāti Eiropas Parlamentā skaidro katru dienu, gatavo dokumentus par Ribentropa-Molotova paktu kopā ar poļu kolēģiem un vēl daudziem citiem, strādā un strādās, lai sauktu pie atbildības, un tāpēc nevar būt runa, protams, par to, ka mēs tagad ļausim...

Sēdes vadītāja. Tabūna kungs, jūsu debašu laiks ir beidzies!

P.Tabūns. Paldies.

Sēdes vadītāja. Deputāts Aleksandrs Golubovs, otro reizi.

A.Golubovs (Latvijas Sociālistiskās partijas frakcija).

Nu, cienījamie kolēģi, vēlreiz griežos pie jums un gribu dažus vārdus pateikt Rugātes kundzei, viņa it kā nesen saņēmusi tiesību speciālista diplomu. Bet jūs neizlasījāt 116.pantu. Tur ir uzrakstīti pavisam citi panti, kuros var ielikt kaut kādus ierobežojumus. 91.pants tas nav!

Es gribu jums pateikt vēl vienu lietu. Jā, mēs kādreiz dzīvojām zem Padomju Konstitūcijas, tagad mums ir Satversme, bet drīz mums būs Eiropas Savienības Konstitūcija, kura vārds vārdā atkārto Padomju Konstitūcijas dažus pantus. Tas ir pirmais.

Otrais. Es griežos pašreiz oficiāli no šīs tribīnes pie Mandātu un iesniegumu komisijas priekšsēdētāja un visas komisijas sakarā ar to, ka Tabūna kungs šajā runā pateica tādu lietu, kura ir vērsta pret mūsu Satversmi, pret tās 91.pantu. Sakarā ar to, ka viņš šeit, šajā te vietā, parakstījās, ka viņš pildīs likumus un ievēros Satversmi, bet pateica, ka mūsu pilsoņi nevar būt līdzīgi... vienlīdzīgi mūsu likuma un Satversmes priekšā, es griežos šajā komisijā ar aicinājumu izskatīt šo jautājumu (Starpsauciens: “Pareizi!”) un gribu saņemt no jums kādu paskaidrojumu. Ja Tabūna kungs nepilda mūsu Satversmi, viņam nav vietas šajā Saeimā. (Starpsauciens.)

Sēdes vadītāja. Deputāts Nikolajs Kabanovs.

N.Kabanovs (politisko organizāciju apvienības “Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā” frakcija).

Cienījamie kolēģi! Šodien daudz bija pieminēts vārds “Eiropa”. Mēs varam pamēģināt uzzināt, kas notiek Eiropas kontekstā ar šiem ierobežojumiem. To, vai kaut kāda partija Eiropas Parlamentā var nostāties, teiksim, apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK pusē? Es domāju, ka tikai neliela tā saucamā “Nāciju Eiropa” - deputātu kopa, kurā tagad sēž četri fašisti no Latvijas. Fašisti joprojām sēž Latvijas Saeimā. Bet...

Sēdes vadītāja. Es atvainojos, Kabanova kungs...

N.Kabanovs. ... Bet... a kāpēc runā par komunistiem, a par fašistiem - ne? Tas ir ideoloģiskais vārds... Ne vairāk... (Troksnis zālē.) (Starpsaucieni: “Izslēgt mikrofonu!”)

Sēdes vadītāja. Lūdzu izslēgt mikrofonu deputātam Kabanovam! (Troksnis zālē).

Deputāts Juris Dobelis.

J.Dobelis (frakcija “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK).

Cienītie kolēģi! Es gribētu atgādināt, ka fašismu ir nosodījis Nirnbergas starptautiskais tribunāls, līdz ar to šeit runāt šādus vārdus - tas tomēr jau ir noziegums. Diemžēl komunismu vēl nav nosodījis... Ceru, ka arī to izdarīs.

Tālāk. Šeit ir jāsaprot skaidri viena lieta. Pie galīgas patiesības mēs te neviens nenonāksim ar saviem dažādajiem viedokļiem vien dzīvosim, un viss, tikai nevajag te citam citu biedēt un citēt kaut ko, bet jāsaprot ir arī tāds viedoklis, ka tiem, kuri ir redzējuši, kuri ir izjutuši represijas, ir pavisam cita pieeja jautājumiem nekā tiem, kuri var augstprātīgi runāt, kuri paši nav neko izbaudījuši uz savas ādas. Un tāpēc mūsu uzdevums, strādājot pie likumiem, ir censties tomēr atbīdīt no tieksmes pēc varas tos cilvēkus, kuri savā laikā ir izturējušies noziedzīgi pret centieniem atjaunot neatkarīgo Latvijas valsti. Un viss. Un tā ir tā runa. Vienmēr būs strīdi, un par to nav ko brīnīties.

Lūk! Protams, katrs atspoguļos to, kas te notiek, tā, kā viņam ienāks prātā. Tā jau ir tā preses un vārda brīvība, bet saprotiet arī to viedokli, ka šeit vienmēr būs cilvēki, es ceru, kuri aizstāvēs tiesības lemt dažādi par tiem cilvēkiem, kas ir dažādi izturējušies pret Latvijas neatkarīgo valsti.

Sēdes vadītāja. Deputāts Dzintars Rasnačs.

Dz.Rasnačs (frakcija “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK).

Godātie deputāti! Paldies par emocionālajām debatēm, taču man šķiet, ka visam ir savs mērs, un es domāju, ka Kabanova kungam ir vieta uz apsūdzēto sola par šiem vārdiem.

Bet tagad par lietu. Runājot par šo Tautas saskaņas partijas priekšlikumu, man nav skaidrs viens: ja 7.Saeimas darbības laikā šī partija vērsās Satversmes tiesā un zaudēja procesu, tad kāpēc tā tagad atkal atkārto to pašu? Es domāju, ka arī zaudēt ir jāprot, un tas, ko jūs šobrīd darāt, ir vienkārši naida kurināšana.

Otrs. Man nav skaidrs... Ja Tautas saskaņas partija atbalsta likumu, ar kuru tiek ierobežoti amati personām, kurām ir dubultā pilsonība, tad man nav saprotami šie Tautas saskaņas partijas dubultie standarti: pēc šīs normas viņi negrib šķirot pilsoņus, bet, izvirzīdami prasību ierobežot dubultpilsoņus, viņi tomēr pilsoņus šķiro.

Un visbeidzot es ieteiktu kolēģiem no Tautas saskaņas partijas paskatīties internetā. Vairākas aģentūras vakar sniedza informāciju par Vācijas Konstitucionālās tiesas pēdējo nolēmumu. Nav tas zināms? Tad varu jums pateikt, ka Vācijas Konstitucionālā tiesa ir lēmusi, ka Eiropas Cilvēktiesību tiesas lēmumi nav tai saistoši pilnībā, bet tikai daļēji.

Lūdzu, apmeklējiet seminārus un vairāk lasiet literatūru!

Paldies par uzmanību!

Sēdes vadītāja. Deputāts Nikolajs Kabanovs, otro reizi.

` N.Kabanovs (politisko organizāciju apvienības “Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā” frakcija).

Cienījamie kolēģi! Es domāju, ka vārdus... lietas vajag nosaukt vārdos, kuri tās atspoguļo. Man šķiet, ka, ja šajā Saeimā runā par to, ka daļu no deputātiem vajag izraidīt no valsts, teiksim, piespiedu darbus viņiem organizēt pie Saeimas vai pat, teiksim, liegt iespēju cilvēkiem balotēties pašvaldībās tikai tāpēc, ka viņi bija savulaik VDK darbinieki... Kāpēc mums nerunāt par dažādām, es nezinu, politiska rakstura novirzēm, kas ir, teiksim, mūsu parlamenta labajā pusē? Man šķiet, tas ir demokrātiski, un polemizēt mēs varam arī ar cilvēkiem, kuru, teiksim, ideoloģiskā pārliecība man nav tuva.

Bet, kas attiecas uz ierobežojumiem VDK un kompartijas darbiniekiem, tad man šķiet, ka tagad no vairākuma labu deputātu ir bailes - bailes no konkurences. Vai jūs nedomājat, ka šie bijušie VDK leitnanti ir gudrāki par jums, izglītotāki, jo zina latviešu un krievu valodu labi, arī angļu valodu? Man šķiet, ka, ja jūs pieļaujat, ka mūsu Saeimā sēž bijušie padomju armijas pulkveži, tad kāpēc nevar sēdēt, teiksim, bijušais VDK leitnantiņš?

Bet, atgriežoties pie jautājuma būtības, man šķiet, ka agri vai vēlu jums nāksies visus ierobežojumus atcelt tāpēc, ka šodienas Eiropas gars, politiskais gars, pavisam neatbilst mazas, sīkumainas, nacionāli radikālas grupiņas uzskatiem, kura tagad uzvarēja Eiropas Parlamenta vēlēšanās Latvijā, bet tas ir pilnīgais, pēdējais... pēdējā elpa šai politiskajai novirzei, šai politiskajai, man šķiet, spekulācijai, kura reāli Latvijas tautai nav vajadzīga.

Paldies par uzmanību!

Sēdes vadītāja. Deputāts Jānis Urbanovičs.

J.Urbanovičs (Tautas saskaņas partijas frakcija).

Cienītā priekšsēdētāja! Godātie kolēģi! Vispirms, Rasnača kungs, es jums izsaku paldies par to, ka jūs mums pateicāt ko jaunu, kur mums griezties, lai būtu gudrāki. Es jums arī gribu atdarīt ar to pašu.

Jūs, kad runājat par kādu dokumentu, to pirms tam pašķirstiet! Es runāju par Satversmes tiesas lēmumu, un tur nav rakstīts nekas no tā, ko jūs teicāt. Tur ir rakstīts, ka šie ierobežojumi ir attaisnojami īslaicīgā periodā. Tāds ir Satversmes tiesas lēmums par mūsu iesniegumu.

Eiropas Cilvēktiesību tiesas lēmumā Ždanokas iesnieguma sakarā... tur gan ir rakstītas diezgan tiešas norādes, kā mums rīkoties šajā konkrētajā jautājumā, un tieši tāpēc... Ne jau kaut kādu dubultstandartu dēļ, bet tieši tādēļ, lai nedarītu to pēdējā brīdī - februārī, kad jūs būsiet aizmirsuši šodien šeit teikto un stenogrammas saplēsuši, izmetuši no saviem arhīviem (es jums gan tās pēc tam parādīšu, Rasnača kungs!)... februārī mēs to izdarīsim tik un tā, un pašvaldību vēlēšanās šīs normas nebūs mūsu likumā. Pieminiet manus vārdus!

Mēs izdarījām šo mūsu iesniegumu ne tādēļ, lai izprovocētu kārtējos runas plūdus (nezinu, kāda tagad ir mēness fāze, droši vien tā to visu izskaidro), bet, iespējams, ka tā ir vēlēšanu tuvošanās vai arī deputāti beidzot ir atraduši kādu tematu, par kuru runāt viņi jūtas gana profesionāli... Bet mēs to iesniedzām tikai viena iemesla dēļ - lai mazinātu valsts, Latvijas valsts, kaunu, to negodu, ko mēs piedzīvosim, kad mums nāksies šim Eiropas uzbrēcienam piekāpties, kā to esam darījuši vairākkārt.

Ziniet, šodien atkal ir tā reize, kad tik tiešām no šīs tribīnes ir skanējušas lietas, kas ir krimināli sodāmas. Es šoreiz piekrītu Jurim Dobeļa kungam par to, ka mēs nemainīsim viens otra viedokli un paliksim katrs pie sava, un balsosim atbilstoši tam, kā mēs esam mācīti, kā audzināti un kā mēs domājam. Un tas arī ir labi, bet es domāju, ka ir pēdējais laiks mums nedaudz reālistiskāk paskatīties, samērot savus ideoloģiskos dogmatus ar to dzīvi, kas ir ārpus šīm sienām. Atkārtoju: mēs esam Eiropas Savienībā, un Eiropas Savienības normas un ideoloģiskās barjeras arī mums ir jāpārvar, kolēģi mīļie! Mums ir pienācis laiks nedaudz augt. Mēs nevaram turpināt būvēt barikādes un cīnīties, kā savulaik Tautas frontes laikā, pret iedomātiem vai ļoti konkrētiem ienaidniekiem, kādi toreiz šeit, Latvijā, bija. Arī tie citi ir mainījušies. Manuprāt, mums nevajadzētu šeit no tribīnes tiražēt jau tā it kā daudzo ienaidnieku tēlu. Taisni otrādi! Vajag dot pozitīvu signālu par to, ka sabiedrībā mums visiem vajag vairāk mūsu sabiedroto no savu iekšzemes cilvēku vidus, nevis vairot šādus ienaidniekus, radot kādus potenciāli svārstīgos un viņus pataisot par ienaidniekiem. Viss, ko mēs te runājam, rada šos vai nu pozitīvos, vai negatīvos viļņus.

Paldies par uzmanību!

Sēdi vada Latvijas Republikas 8.Saeimas priekšsēdētājas biedrs

Andris Ārgalis.

Sēdes vadītājs. Debates tiek slēgtas. Vai ziņotājam ir kas sakāms? Nav. Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu zvanu! Balsosim par Tautas saskaņas partijas frakcijas 18.priekšlikumu! Lūdzu rezultātu! Par - 19, pret - 70, neviens neatturas. Priekšlikums nav atbalstīts.

J.Lagzdiņš. Nākamais - 19.priekšlikums. Noraidīts. (Starpsauciens: “Balsot!”)

Sēdes vadītājs. Lūdzu deputātus balsot! Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 20, pret - 70, neviens neatturas. Priekšlikums ir noraidīts.

J.Lagzdiņš. Arī nākamais 20. - Tautas saskaņas partijas frakcijas priekšlikums - ir noraidīts. (Starpsauciens: “Balsot!”)

Sēdes vadītājs. Deputāti lūdz balsot. Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu balsot par Tautas saskaņas partijas frakcijas 20.priekšlikumu! Lūdzu rezultātu! Par - 18, pret - 70, neviens neatturas. Priekšlikums ir noraidīts.

J.Lagzdiņš. 21.priekšlikums. Noraidīts. (Starpsauciens: “Balsot!”)

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par 21.priekšlikumu! Lūdzu rezultātu! Par - 20, pret - 67, neviens neatturas. Priekšlikums ir noraidīts.

J.Lagzdiņš. 22. - Tautas saskaņas partijas frakcijas priekšlikums - pēc būtības, godātie kolēģi, ir atbalstīts un iekļauts nākamajā - atbildīgās komisijas 23.priekšlikumā, kaut gan, balsojot komisijā, tas formāli tika noraidīts.

Sēdes vadītājs. Tātad nav iebildumu.

J.Lagzdiņš. Bet 23. ir Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputātiem nav iebildumu.

J.Lagzdiņš. 24.priekšlikums. Noraidīts.

Sēdes vadītājs. Deputātiem nav iebildumu.

J.Lagzdiņš. 25. - deputāta Jāņa Lagzdiņa priekšlikums. Ir noraidīts. (Starpsauciens: “Balsot!”)

Sēdes vadītājs. Atklājam debates. Debatēs pieteicies deputāts Jānis Lagzdiņš.

J.Lagzdiņš (Tautas partijas frakcija).

Godātie kolēģi deputāti! Priekšlikuma būtība ir ļoti vienkārša. Spēkā esošajā pašvaldību Vēlēšanu likumā ir noteikts, ka pilsētās un novados, kuros iedzīvotāju skaits ir lielāks par 5000, vēlēšanu kandidātu sarakstu var iesniegt tikai un vienīgi politiskās partijas vai to apvienības.

Ko tas nozīmē? Tas nozīmē to, ka lielajos pagastos - un tie galvenokārt ir Rīgas rajona pagasti -, kur vēlētāju un iedzīvotāju skaits ir ļoti liels un atsevišķos gadījumos pārsniedz pat 10 tūkstošus un tuvojas pat 15 tūkstošu lielam skaitlim, kandidātu sarakstus var iesniegt arī tā saucamās vēlētāju apvienības.

Kādas ir divas problēmas? Pirmā: šāda kārtība ir netaisnīga, jo rada, tā teikt, nevienādas konkurences apstākļus.

Un otrs - pats galvenais - faktors ir tas, ka vēlētāju apvienībām, organizējot vēlēšanu kampaņu, finansējot to un vācot naudas līdzekļus, nav jāievēro tie ļoti stingrie politisko partiju finansēšanas un vēlēšanu kampaņu finansēšanas noteikumi, kādi ir noteikti politiskajām partijām. Un tas nozīmē to, ka faktiski netiek kontrolēts, kādā veidā tiek finansēta vēlēšanu kampaņa jau šobrīd, manuprāt, ļoti ietekmīgajās pašvaldībās, it īpaši Pierīgas bagātajās pašvaldībās, kuru budžeti pārsniedz pat lielo rajonu centru pašvaldību budžetus.

Un tāpēc, godātie kolēģi, es aicinu atbalstīt šo priekšlikumu, kas vienādo kandidēšanas noteikumus visās pašvaldībās, kā vienīgo kritēriju nosakot iedzīvotāju skaitu.

Sēdes vadītājs. Debates tiek slēgtas. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par deputāta Jāņa Lagzdiņa priekšlikumu! Lūdzu rezultātu! Par - 65, pret - 9, atturas - 6. Priekšlikums ir atbalstīts.

J.Lagzdiņš. 26.priekšlikums. Noraidīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

J.Lagzdiņš. 27.priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

J.Lagzdiņš. 28.priekšlikums. Noraidīts. (Starpsauciens: “Balsot!”)

Sēdes vadītājs. Deputāti lūdz balsot. Lūdzu zvanu! (Starpsauciens: “Debatēt!”) Debatēsim. Atklājam debates. Debatēs pieteicies Vitālijs Orlovs.

V.Orlovs (Tautas saskaņas partijas frakcija).

Labdien cienījamie godātie deputāti! Tautas saskaņas partijas priekšlikuma būtība ir sakārtot likumdošanu, un es jums gribu atgādināt, ka Eiropas Parlamenta vēlēšanu likumā ir pateikts, ka kandidāta amatu sabiedriskajā organizācijā, ģimenes stāvokli un valodu zināšanas var norādīt tikai pēc viņa brīvas izvēles. Es neredzu iemeslus, kāpēc mums līdzīgos likumos vajadzētu ieviest atšķirīgus pantus.

Es lūdzu jūs atbalstīt Tautas saskaņas partijas priekšlikumu. Mums ir ļoti laba tā saucamā ceturtā vara - mums ir žurnālisti, kuri varēs pateikt, kuriem deputātiem bija otrā vai trešā sieva; kurš deputāts savulaik iznesa no rūpnīcas, kurā viņš strādāja, dzeramo spirtu; kurš kādā līmenī zina valodu. Mums ir ceturtā vara, un mēs visu to zināsim. Lūdzu atbalstīt Tautas saskaņas partijas frakcijas priekšlikumu!

Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītājs. Debates tiek slēgtas. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu un balsojam par 28. - Tautas saskaņas partijas frakcijas iesniegto priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par - 19, pret - 68, neviens neatturas. Priekšlikums ir noraidīts.

J.Lagzdiņš. 29.priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputātiem nav iebildumu.

J.Lagzdiņš. 30.priekšlikums. Noraidīts. (Starpsauciens: “Balsot!”)

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Balsojam par Tautas saskaņas partijas frakcijas priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par - 18, pret - 66, neviens neatturas. Priekšlikums ir noraidīts.

J.Lagzdiņš. 31.priekšlikums. Noraidīts. (Starpsauciens: “Balsot!”)

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 18, pret - 67, neviens neatturas. Priekšlikums ir noraidīts.

J.Lagzdiņš. 32.priekšlikums. Daļēji atbalstīts, iekļaujot pēc būtības 33.priekšlikumā.

Sēdes vadītājs. Deputātiem nav iebildumu pret 32. un 33.priekšlikumu.

J.Lagzdiņš. 34. - frakcijas “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK priekšlikums. Daļēji atbalstīts, iekļaujot Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas iesniegtajā 35.priekšlikumā.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu pret 34. un 35.priekšlikumu.

J.Lagzdiņš. 36.priekšlikums. Noraidīts. (Starpsauciens: “Balsot!”)

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Balsojam par 36.priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par - 19, pret - 64, neviens neatturas. Priekšlikums noraidīts.

J.Lagzdiņš. 37.priekšlikums. Noraidīts. (Starpsauciens: “Balsot!”)

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Balsojam par 37.priekšlikumu! Lūdzu rezultātu! Par - 19, pret - 69, neviens neatturas. Priekšlikums ir noraidīts.

J.Lagzdiņš. 38. - frakcijas “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK priekšlikums. Daļēji atbalstīts, iekļaujot 39.priekšlikumā.

Sēdes vadītājs. Vai deputātiem ir iebildumi pret 38. un 39.priekšlikumu? (Starpsauciens: “Balsot!”) Deputāti lūdz balsot? Par 39.priekšlikumu? Lūdzu zvanu! Par 39.! Lūdzu balsošanas režīmu! Balsojam par 39.priekšlikumu! Lūdzu rezultātu! Par - 65, pret - 16, neviens neatturas. Priekšlikums atbalstīts.

J.Lagzdiņš. Godātie kolēģi! 40. un 41.priekšlikums ir jāskata kontekstā. Pēc būtības 40. - Tautas saskaņas partijas frakcijas priekšlikums - ir atbalstīts. Balsojot tas tika noraidīts komisijā, iekļaujot šā priekšlikuma būtību 41. - Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšlikumā. Tāpēc komisijas vārdā aicinu noraidīt 40.priekšlikumu un atbalstīt 41.priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Deputātiem nav iebildumu.

J.Lagzdiņš. 42.priekšlikums. Noraidīts. (Starpsauciens: “Balsot!”)

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Balsojam par 42. - frakcijas “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK priekšlikumu! Lūdzu rezultātu! Par - 29, pret - 53, atturas - 5. Priekšlikums ir noraidīts.

J.Lagzdiņš. 43.priekšlikums. Noraidīts. (Starpsauciens: “Balsot!”)

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Balsojam par 43.priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par - 18, pret - 66, neviens neatturas. Priekšlikums ir noraidīts.

J.Lagzdiņš. 44.priekšlikums. Noraidīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu pret komisijas viedokli.

J.Lagzdiņš. 45.priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

J.Lagzdiņš. 46.priekšlikums. Noraidīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu? (Starpsauciens: “Balsot!”) Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Balsojam par 46.priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par - 19, pret - 67, neviens neatturas. Priekšlikums ir noraidīts.

J.Lagzdiņš. 47.priekšlikums. Noraidīts. (Starpsauciens: “Balsot!”)

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Balsojam par 47.priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par - 18, pret - 70, neviens neatturas. Priekšlikums ir noraidīts.

J.Lagzdiņš. 48.priekšlikums. Noraidīts. (Starpsauciens: “Balsot!”)

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Balsojam par 48.priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par - 19, pret - 64, neviens neatturas. Priekšlikums ir noraidīts.

J.Lagzdiņš. 49. - Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

J.Lagzdiņš. 50.priekšlikums. Noraidīts.

Sēdes vadītājs. Atklājam debates. Debatēs ir pieteicies deputāts Valērijs Agešins.

V.Agešins (Tautas saskaņas partijas frakcija).

Cienījamie kolēģi! Šis ir tehniskas dabas priekšlikums. Mēs ierosinām izslēgt 25.panta trešo daļu. Spēkā esošā redakcija paredz, ka iecirkņa komisijai jānodrošina, lai pie ieejas vēlēšanu telpā tiktu pārbaudīts, vai atnākušie pilsoņi ir šā vēlēšanu iecirkņa vēlētāji.

Ja tiks saglabāta šī norma, tas, mūsuprāt, nozīmēs, ka vēlētājam ir jāņem līdzi ne tikai pase, bet vēl arī paziņojums par viņam noteikto vēlēšanu iecirkni. Tādu pienākumu neviens likums šodien neparedz un vēlētājiem neuzliek. Vēlētāja personu apliecina vienīgi pase.

Kas notiks ar vēlētāju, ja viņam nebūs līdzi šā paziņojuma? Vai viņu sūtīs atpakaļ uz mājām? Šāda rīcība būs absolūti nelikumīga.

Lūdzam atbalstīt 50. - Tautas saskaņas partijas frakcijas priekšlikumu, jo tikai pēc sarakstiem var noteikt vēlētāja pareizu ierašanos savā iecirknī. Un ir arī iespējams - es pieļauju tādu iespēju -, ka spēkā esošā redakcija ir vērsta pret novērotājiem un žurnālistiem.

Lūdzu balsot “par”!

Sēdes vadītājs. Debates tiek slēgtas... Es atvainojos! Debatēs pieteicies deputāts Boriss Cilevičs.

B.Cilevičs (Tautas saskaņas partijas frakcija).

Jā, paldies!

Papildus tam, ko Agešina kungs jau teica... Nu padomāsim, kā var pie ieejas pārbaudīt, vai konkrētais pilsonis ir šā iecirkņa vēlētājs vai nav! Vienīgā iespēja - salīdzināt ar sarakstiem, ar vēlētāju reģistru. Tad rodas jautājums - kur atradīsies tie saraksti? Kur atradīsies vēlētāju reģistrs? Vai viens eksemplārs būs pie ieejas, pie policistiem, un cits - tur, pie galdiem, pie vēlēšanu iecirkņa darbiniekiem? Kā praktiski īstenojama šī norma?

Gribu vēlreiz uzsvērt to, ko jau minēja Agešina kungs: faktiski šeit ir ļoti skaidri formulēta norma, kas nepieļauj ne novērotāju piedalīšanos, ne arī žurnālistu klātbūtni. Tātad šī norma vismaz šādā formulējumā vienkārši neder un ir pretrunā ar virkni citu normu.

Kā kompromisu, protams, varētu apspriest nākamo - 51.priekšlikumu. Taču ir pilnīgi skaidrs, ka šādā veidā šo normu atstāt nevar.

Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītājs. Debatēs pieteicies deputāts Aleksandrs Golubovs.

A.Golubovs (Latvijas Sociālistiskās partijas frakcija).

Cienījamie kolēģi! Kāpēc vajag vispār izslēgt šito normu, tas ir, šo konkrēto redakciju? Man, Latvijas Republikas pilsonim, neviens nevar aizliegt ieiet jebkurā vēlēšanu iecirknī. Es nemaisīšos komisijas darbībā, bet ieiet tur man nav aizliegts! (Starpsaucieni.)

Sēdes vadītājs. Debates tiek slēgtas.

Komisijas vārdā - deputāts Lagzdiņš. Lūdzu! (No zāles dep. J.Urbanovičs: “Kā tu pats balsosi? Pasaki tagad!”

J.Lagzdiņš. Kolēģi deputāti! Tik tiešām, Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas sēdē bija diezgan plašas debates par kolēģa minēto problēmu. Komisijas darbā piedalījās kā eksperti Centrālās vēlēšanu komisijas vadītājs un sekretāre. Uzklausījuši viņu argumentus, komisijas locekļu vairākums neatbalstīja šo priekšlikumu, bet šis fakts neliedz nopietni izvērtēt jūsu diezgan pamatotos iebildumus. Tie tiks izvērtēti, sagatavojot likumprojektu trešajam lasījumam.

Komisijas vārdā aicinu balsot, kā komisija lēmusi.

Sēdes vadītājs. Paldies.

Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par 50.priekšlikumu! Lūdzu rezultātu! Par - 19, pret - 66, atturas - 4. Priekšlikums ir noraidīts.

J.Lagzdiņš. 51.priekšlikums. Noraidīts. (Starpsauciens: “Balsot!”)

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par 51.priekšlikumu! Lūdzu rezultātu! Par - 18, pret - 67, atturas - 2. Priekšlikums ir noraidīts.

J.Lagzdiņš. 52. - deputāta Jāņa Lagzdiņa priekšlikums, ar kuru tiek ierosināts noteikt, ka pirms vēlēšanu dienas var iepriekš balsot piecas dienas, nevis trīs dienas, kā šobrīd noteikts likumā. Priekšlikums ir noraidīts.

Sēdes vadītājs. Atklājam debates. Debatēs pieteicies deputāts Aleksandrs Golubovs.

A.Golubovs (Latvijas Sociālistiskās partijas frakcija).

Cienījamie kolēģi! Paņemsim dažus kritērijus, kurus izvirza EDSO! Sanāk, ka EDSO vienām valstīm uzliek vienus kritērijus, otrām - otrus kritērijus. Viens no iebildumiem attiecībā uz nupat Baltkrievijā notikušajām vēlēšanām bija tas, ka uz iecirkņiem, lai veiktu iepriekšējo balsošanu, atnāca diezgan liels skaits cilvēku. Ja mēs noteiksim, ka to var darīt piecas dienas, tad arī pie mums būs lielāks skaits to cilvēku, kuri atnāks uz vēlēšanu iecirkņiem. Un man gribētos zināt, vai EDSO misija arī mums izteiks tādus pašus iebildumus?

Sēdes vadītājs. Deputāts Dzintars Rasnačs.

Dz.Rasnačs (frakcija “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK).

Kolēģi! Priekšlikumu nevajadzētu atbalstīt, jo Latvijas praksē līdz šim maksimums ir bijis šis: trīs dienas. Mēs esam pietiekami labi tikuši galā ar to. Trīs dienas - tas ir daudz. Reāli trīs dienas - tās ir arī trīs naktis, kurās policistiem vai laukos zemessargiem nākas apsargāt šos iecirkņus. Tas prasa milzīgus izdevumus! Vai tam ir vispār segums - piecām dienām? Trīs dienas - jau tas ir ļoti, ļoti daudz. Es nesaprotu, kāpēc vajag piecas?

Sēdes vadītājs. Deputāts Staņislavs Šķesters.

S.Šķesters (Zaļo un zemnieku savienības frakcija).

Cienījamie kolēģi! Cienot Lagzdiņa kunga priekšlikumu, es vienkārši gribētu vēl atzīmēt to, ka komisijā tiešām bija šī diskusija un ka pamatjautājums bija šīs finanses. Skaidrs, ka Centrālā vēlēšanu komisija atgādina to... Vēlēšanu komisijai divas dienas ir jāstrādā papildu režīmā, nevis tādā režīmā, kāds ir tad, kad vienkārši, teiksim, saņem šo informāciju, dod informāciju vēlētājiem... Tā ka šīs izmaksas varētu, teiksim, palielināties gandrīz dubulti. Tāpēc ir lūgums: varbūt Lagzdiņa kungs varētu atsaukt savu priekšlikumu? Bet, ja ne, nu tad... praktiski tad nevajadzētu atbalstīt.

Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītājs. Debates tiek slēgtas. Vai komisijas vārdā ir kas sakāms? Nav. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par 52. - deputāta Lagzdiņa priekšlikumu! Lūdzu rezultātu! Par - 34, pret - 51, atturas - 4. Priekšlikums ir noraidīts.

J.Lagzdiņš. 53.priekšlikums. Noraidīts.

Sēdes vadītājs. Deputātiem nav iebildumu pret komisijas viedokli.

J.Lagzdiņš. 54.priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

J.Lagzdiņš. 55.priekšlikums. Noraidīts. (Starpsauciens: “Balsot!”)

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par 55.priekšlikumu! Lūdzu rezultātu! Par - 21, pret - 58, neviens neatturas. Priekšlikums ir noraidīts.

J.Lagzdiņš. 56. - Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputātiem nav iebildumu.

J.Lagzdiņš. 57. - Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputātiem nav iebildumu.

J.Lagzdiņš. 58. - Tautas saskaņas partijas frakcijas priekšlikums. Tas ir daļēji atbalstīts, iekļaujot to 59.priekšlikumā.

Sēdes vadītājs. Deputātiem nav iebildumu pret 58. un 59.priekšlikumu.

J.Lagzdiņš. 60.priekšlikums. Noraidīts.

Sēdes vadītājs. Atklājam debates.

Debatēs ir pieteicies deputāts Artis Kampars.

A.Kampars (frakcija “Jaunais laiks”).

Godātais Saeimas Prezidij! Cienītie kolēģi! 60. un 61.priekšlikumā, manuprāt, ir skarti ļoti būtiski jautājumi, kas parādīs, kā tālāk attīstīsies demokrātija un valsts ārpus Rīgas - Latvijas pašvaldībās.

Kur ir šī problēma, par kuru mēs šobrīd runājam?

Es domāju, nevienam nav noslēpums, ka šobrīd liela daļa mūsu vēlētāju, liela daļa cilvēku uzskata, ka valsts vara vairāk nodarbojas ar savstarpējiem ķīviņiem, ar krēslu turpu šurpu bīdīšanu un ka ļoti reti tai atliek laika padomāt par to, kā strādāt savu vēlētāju - to cilvēku labā, par kuriem vienmēr pirms vēlēšanām tā ir runājusi. Saeima savulaik, gan pēc garām debatēm, ņemot vērā 30.gadu pieredzi, ir sapratusi, ka liela sadrumstalotība, nelielas, mazspējīgas partijas tikai un vienīgi traucē darbu, taču attiecībā uz pašvaldībām šī problēma līdz šim nav novērsta.

Kāpēc, manuprāt, tas tā notiek pašvaldībās un kāpēc mums būtu jāatbalsta gan 60., gan arī 61.priekšlikums, kas nosaka 5% barjeru ievēlējamībai pašvaldībās?

Pirmais arguments ir tas, ka šobrīd ļoti daudz vēlēšanu sarakstu pašvaldībās veido viens vai divi cilvēki, kuri bieži vien ir kaimiņi, draugi, radi, paziņas, un tiešām ir ļoti liela iespēja, ka viņi tiks ievēlēti, lai gan viņi nekad vai ļoti reti kad piedāvā nopietnu politisku vīziju, redzējumu konkrētajai pašvaldībai un tās attīstībai. Parasti šādu cilvēku mērķis ir tikai un vienīgi pašvaldības deputāta gods un varbūt, vēlams, pat pašvaldības vadītāja gods. Tas, manuprāt, nav pareizi, un ir ļoti daudzi piemēri Latvijā, kur mēs redzam, ka šādu iemeslu dēļ, ja pašvaldība ir sašķelta pa vienam vai diviem deputātiem no daudzām, daudzām partijām vai partiju apvienībām, pārsvarā tur notiek nevis darbs vai attīstība, bet gan savstarpēji ķīviņi. Šādos gadījumos cilvēki izceļ tikai savu personību, iekarina sevi zelta rāmīti un ne vienmēr vai reti kad domā par īsto darbu, ko viņi ir solījuši darīt.

Šajā gadījumā problēma ir arī politiskajām partijām, kuras līdz šim nav pievērsušas nopietnu uzmanību darbam ārpus Rīgas, jo tomēr Rīga un “Vecrīgas politika”, kā to reizēm saucam, parasti ir tā prioritāte, ar kuru mēs, politiķi, dažkārt reizēm aizraujamies, pilnīgi aizmirstot par pašvaldībām, kur reizi pirms vēlēšanām atrodam vienu cilvēku, kurš varbūt ir cienīts, ieliekam viņu šajā avīzē zelta rāmīti, un viņu reizēm arī ievēlē.

Godātie kolēģi! Atbalstot šo priekšlikumu, Latvijas iedzīvotāji iegūs to, ka partijas būs spiestas atbildīgāk pievērsties vēlēšanu procesam un domāt par savu spēku apvienošanu, nevis par dalīšanos. Šajā gadījumā partiju interesēs būs tiešām veidot kopējus spēcīgus sarakstus ar kopējām pašvaldības vīzijām, lai tās tiktu reāli īstenotas, nevis lai katrs konkrētais cilvēks izvirzītu sevi un domātu tikai par sevi. Līdz ar to mēs noteikti panāktu, ka mazāk būtu ķīviņu, bet vairāk - darbu, un arī pašas partijas paliktu spēcīgākas, un mēs ļoti ceram, ka šī mūsu politiskā demokrātija, kāda tā ir bijusi līdz šim brīdim, attīstīsies un ka arī cilvēki to novērtēs.

Un nobeigumā man gribētos atgādināt šodien Kāposta kunga atnesto dāvanu no Ķenča, jo “Mērnieku laiki” ir tas klasiskais latviešu sadrumstalotības piemērs, kurš šodien tā ļoti, ļoti zīmīgi mums ir parādījies.

Godātie kolēģi, atbalstot šo priekšlikumu, mēs domājam par latviešu tautas apvienošanu, par pašvaldību darba uzlabošanu, un šajā gadījumā, manuprāt, tas ir ļoti, ļoti atbildīgs lēmums katram no jums.

Īpašs lūgums ir mūsu kolēģiem no Tautas partijas, jo, runājot ar jūsu tiešām cienījamiem pilsētu mēriem, tiem cilvēkiem, kuri saprot šīs problēmas, neviens no viņiem nav teicis, ka šo barjeru nevajag. Visi vienā balsī saka: “Jā, šī problēma ir jārisina, ir jānosaka šī 5% barjera!” Aicinu arī jūs atbalstīt šo priekšlikumu, nevis domāt un strādāt pretēji savas partijas biedru uzskatiem.

Paldies par uzmanību!

Sēdes vadītājs. Debates tiek slēgtas. (Starpsauciens: “Balsot!”) Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par frakcijas “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK priekšlikumu! Lūdzu rezultātu! Par - 31, pret - 27, atturas - 32. Priekšlikums ir noraidīts.

J.Lagzdiņš. 61. - frakcijas “Jaunais laiks” priekšlikums, kas pēc būtības ir ļoti līdzīgs frakcijas “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK priekšlikumam. Arī tas komisijā neguva vairākuma atbalstu. (Starpsauciens: “Balsot!”)

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par 61. - frakcijas “Jaunais laiks” priekšlikumu! Lūdzu rezultātu! Par - 31, pret - 26, atturas - 34. Priekšlikums nav atbalstīts.

J.Lagzdiņš. 62.priekšlikums, ar kuru...

Sēdes vadītājs. Cienījamais Lagzdiņa kungs! Daru visiem zināmu, ka saņemts... Saeimas Prezidijs ir saņēmis desmit Saeimas deputātu Kalvīša, Rugātes, Mūrnieces, Rībenas, Klausa, Strēļa un citu iesniegumu: “Lūdzam turpināt Saeimas 21.oktobra sēdi līdz visu jautājumu izskatīšanai bez pārtraukuma.” Vai ir iebildumi? Ir iebildumi? Lūdzu, deputāte Kantāne! Piecas minūtes ir jūsu rīcībā.

A.Ziedone-Kantāne (frakcija “Jaunais laiks”).

Godājamie kolēģi! Es ļoti lūgtu šoreiz ievērot parasto kārtību, jo Izglītības, kultūras un zinātnes komisijai ir tikšanās ar Rīgas domniekiem, un tā ir noteikta precīzi pulksten 12.30. Es lūgtu būt tik laipniem un saprotošiem un atļaut mums šo pārtraukumu izmantot šai ārkārtas situācijai, lai nokārtotu savā komisijā dažas lietas... Bet viņi jau ir ataicināti... ir jau par vēlu... Mēs nevaram... Esiet, lūdzu, tik saprotoši! Tie ir mūsu viesi. Tā nav mūsu iekšējā sapulce. Un komisijā ir deputāti no visām partijām, no visām frakcijām, tā ka, es domāju, tas ir visiem viennozīmīgi svarīgi.

Sēdes vadītājs. Paldies. Es sapratu, ka jūs runājāt “pret”. Viens var runāt arī “par”. Nav kas runā “par”? Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu, balsosim par iesniegto priekšlikumu - par sēdes turpināšanu bez pārtraukuma! Lūdzu rezultātu! Par - 44, pret - 34, atturas - 6. Sēde tiek turpināta.

J.Lagzdiņš. 62. - Jāņa Lagzdiņa priekšlikums. Komisijā ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu... (Starpsauciens: “Balsot!”) Lūdzu zvanu!... Atklājam debates. Debatēs ir pieteicies deputāts Juris Dalbiņš. Nav...

Tad lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par 62.priekšlikumu! Lūdzu rezultātu! Par - 68, pret - 16, neviens neatturas. Priekšlikums ir atbalstīts.

J.Lagzdiņš. Nākamais ir frakcijas “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK priekšlikums. Es aicinu, godātie kolēģi, jūs atbalstīt šo priekšlikumu, jo tas ir ļoti būtisks un paredz to, ka arī attiecībā uz vēlētāju apvienību vēlēšanu kampaņu finansēšanu tiek noteikti zināmi finansēšanas ierobežojumi, lai panāktu atklātumu un atbildību. Es komisijas vārdā aicinu atbalstīt 63.priekšlikumu, iekļaujot to komisijas izstrādātajā 64.priekšlikumā.

Sēdes vadītājs. Deputātiem nav iebildumu pret 63. un 64.priekšlikumu... Atklājam debates. Debatēs ir pieteicies deputāts Aleksandrs Golubovs. (No zāles dep. J.Dobelis: “Vai tu saproti, par ko ir runa?”)

A.Golubovs (Latvijas Sociālistiskās partijas frakcija).

Cienījamie kolēģi! Es neuzstāšos šeit ne “par”, ne “pret”. Es tikai gribu vērst visas Saeimas uzmanību uz to, ka gan vēlēšanu apvienībās, gan arī partiju sarakstos parādīsies ārvalstu pilsoņi - Eiropas Savienības pilsoņi, taču saskaņā ar Partiju finansēšanas likumu neviena partija nevar saņemt finansējumu no ārzemēm, tāpēc uz trešo lasījumu vajadzētu padomāt par to, kā ielikt šo normu, jo, ja tas cilvēks pretendē uz kaut kādu vietu šeit, lai gan viņš ir ietverts partijas sarakstā, tad, ja mēs nemainām šo normu partiju vēlēšanu kampaņu finansēšanas likumā, vajadzētu ielikt līdzīgu normu arī vēlētāju apvienību vēlēšanu kampaņu finansēšanas likumā, jo citādi nebūs vienlīdzības.

Sēdes vadītājs. Debates tiek slēgtas.

J.Lagzdiņš. Komisijas vārdā gribu informēt par to, ka ne 63., ne arī 64.priekšlikums nediskriminē ne partijas, ne vēlētāju apvienības, bet ir tieši otrādi - tie vienādo šos noteikumus, kādus likumdevējs ir izvirzījis politisko partiju vēlēšanu kampaņu finansēšanā, kā arī vēlētāju apvienību kampaņu finansēšanas kontrolē un pārraudzībā. Un tik tiešām, Golubova kungs, jums ir taisnība, ka pašvaldību vēlēšanās par kandidātu varēs pieteikt tātad ari Eiropas Savienības attiecīgu pilsoni, kura kandidatūra atbilst šā likuma prasībām un kurš ir ievērojis noteikumus. Un tiešām, būdams Eiropas Savienības pilsonis, viņš nevarēs finansēt pats savu vēlēšanu kampaņu. Tik tiešām tā tas ir! Taču tas attieksies arī uz Latvijas pilsoņiem.

Lūdzu atbalstīt 64.priekšlikumu!

Sēdes vadītājs. Deputātiem pret 63. un 64.priekšlikumu iebildumu nav.

J.Lagzdiņš. Komisijas vārdā es aicinu balsot kopumā par likumprojekta pieņemšanu otrajā lasījumā.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 76, pret - nav, atturas - 6. Likumprojekts otrajā lasījumā ir pieņemts.

Kāds būtu priekšlikumu iesniegšanas termiņš?

J.Lagzdiņš. Komisijas vārdā aicinu par priekšlikumu iesniegšanas termiņu noteikt 28.oktobri.

Sēdes vadītājs. Vai ir citi priekšlikumi? Citu nav. Tātad šis termiņš ir 28.oktobris.

J.Lagzdiņš. Kolēģi, vienlaikus es gribētu atvainoties deputātam Pēterim Ontužānam par pārpratumu sakarā ar referēšanu.

Sēdes vadītājs. Pirms izskatām nākamos šīsdienas sēdes darba kārtības jautājumus, informēju jūs, ka Saeimas Prezidijs ir saņēmis šādu deputāta Tolmačova iesniegumu: “Lūdzu man piešķirt bezalgas atvaļinājumu 21.oktobrī.” Lūgums ir iekļaut šo iesniegumu šīsdienas sēdes darba kārtībā apstiprināšanai. Vai deputātiem ir iebildumi? Nav. Paldies.

Tāpat Saeimas Prezidijs ir saņēmis pieprasījumu Ministru prezidenta biedram Aināram Šleseram. To ir parakstījuši desmit frakcijas “Jaunais laiks” deputāti: Latkovskis, Zaķis, Pētersons, Strēlis un citi par tiesvedību ar Kempmayer Media attiecībā uz ciparu televīzijas ieviešanu. Minētais pieprasījums tiks nodots Pieprasījumu komisijai. (Starpsaucieni.)

Nākamais darba kārtības jautājums ir likumprojekts “Personu speciālās aizsardzības likums”. Otrais lasījums.

Juridiskās komisijas vārdā - deputāts Mareks Segliņš.

M.Segliņš (Tautas partijas frakcija).

Kolēģi, izskatīsim likumprojektu “Personu speciālās aizsardzības likums” otrajā lasījumā.

1.priekšlikums Juridiskajā komisijā ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputātiem nav iebildumu.

M.Segliņš. 2.priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputātiem nav iebildumu.

M.Segliņš. 3.priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputātiem nav iebildumu.

M.Segliņš. 4.priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputātiem nav iebildumu.

M.Segliņš. 5.priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputātiem nav iebildumu.

M.Segliņš. 6.priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputātiem nav iebildumu.

M.Segliņš. 7.priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputātiem nav iebildumu.

M.Segliņš. 8.priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputātiem nav iebildumu.

M.Segliņš. 9.priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputātiem nav iebildumu.

M.Segliņš. 10.priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputātiem nav iebildumu.

M.Segliņš. 11.priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputātiem nav iebildumu.

M.Segliņš. Lūdzu pieņemt likumprojektu otrajā lasījumā.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 69, pret - 3, neviens neatturas. Likumprojekts otrajā lasījumā ir pieņemts.

Lūdzu priekšlikumu iesniegšanas termiņu trešajam lasījumam!

M.Segliņš. 26.novembris

Sēdes vadītājs. Citu priekšlikumu nav. 26.novembris. Paldies.

Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts “Grozījums Nacionālās drošības likumā”. Otrais lasījums.

Aizsardzības un iekšlietu komisijas vārdā - Linda Mūrniece.

L.Mūrniece (frakcija “Jaunais laiks”).

Izskatīsim grozījumu Nacionālās drošības likumā.

Saņemts viens priekšlikums no deputāta Kabanova, bet tas nav atbalstīts. (Starpsauciens: “Balsot!”)

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par deputāta Kabanova priekšlikumu! Lūdzu rezultātu! Par - 16, pret - 59, neviens neatturas. Priekšlikums nav atbalstīts.

L.Mūrniece. Lūdzu atbalstīt likumprojektu otrajā lasījumā!

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par likumprojekta pieņemšanu otrajā lasījumā! Lūdzu rezultātu! Par - 59, pret - 6, atturas - 6. Likumprojekts otrajā lasījumā ir pieņemts.

Lūdzu priekšlikumu iesniegšanas termiņu trešajam lasījumam!

L.Mūrniece. 10.novembris.

Sēdes vadītājs. Citu priekšlikumu nav. 10.novembris. Paldies.

Nākamais likumprojekts - “Grozījums Latvijas Republikas valsts robežas likumā”. Otrais lasījums.

Aizsardzības un iekšlietu komisijas vārdā - deputāte Linda Mūrniece.

L.Mūrniece (frakcija “Jaunais laiks”).

Par likumprojektu saņemti 2 priekšlikumi.

1.priekšlikums ir noraidīts.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 17, pret - 50, atturas - 2. Priekšlikums ir noraidīts.

L.Mūrniece. 2. - Iekšlietu ministrijas parlamentārā sekretāra D.Turlā priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputātiem nav iebildumu.

L.Mūrniece. Lūdzu atbalstīt likumprojektu otrajā lasījumā!

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 72, pret un atturas - nav. Likumprojekts otrajā lasījumā pieņemts.

Lūdzu priekšlikumu iesniegšanas termiņu trešajam lasījumam!

L.Mūrniece. 1.novembris.

Sēdes vadītājs. Citu priekšlikumu nav. 1.novembris.

Nākamais likumprojekts - “Grozījumi Obligātā militārā dienesta likumā”. Otrais lasījums.

Aizsardzības un iekšlietu komisijas vārdā - deputāte Linda Mūrniece.

L.Mūrniece (frakcija “Jaunais laiks”).

Par likumprojektu saņemti divi priekšlikumi.

1. - Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputātiem iebildumu nav.

L.Mūrniece. 2. - Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputātiem iebildumu nav.

L.Mūrniece. Aicinu likumprojektu pieņemt otrajā lasījumā.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 82, pret un atturas - nav. Likumprojekts otrajā lasījumā pieņemts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu!

L.Mūrniece. 1.novembris.

Sēdes vadītājs. 1.novembris. Citu priekšlikumu nav. Paldies.

Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts “Grozījumi Civilās aizsardzības likumā”. Otrais lasījums.

Aizsardzības un iekšlietu komisijas vārdā - deputāte Linda Mūrniece.

L.Mūrniece (frakcija “Jaunais laiks”).

Likumprojekta otrajam lasījumam ir saņemti četri priekšlikumi.

1. - Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputātiem nav iebildumu.

L.Mūrniece. 2. - Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputātiem nav iebildumu.

L.Mūrniece. 3. - Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputātiem nav iebildumu.

L.Mūrniece. 4. - Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputātiem nav iebildumu.

L.Mūrniece. Aicinu atbalstīt likumprojektu otrajā lasījumā!

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 72, pret un atturas - nav. Likumprojekts otrajā lasījumā pieņemts.

Lūdzu, noteiksim priekšlikumu iesniegšanas termiņu!

L.Mūrniece. 1.novembris.

Sēdes vadītājs. Citu priekšlikumu nav. 1.novembris.

Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts “Grozījumi Pasta likumā”. Pirmais lasījums.

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas
vārdā - Krišjānis Peters.

K.Peters (Latvijas Pirmās partijas frakcija).

Godātais Prezidij! Cienījamie kolēģi! Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija ir izskatījusi likumprojektu “Grozījumi Pasta likumā” (reģistrācijas numurs 956) un pieņēmusi lēmumu atbalstīt minēto likumprojektu izskatīšanai Saeimas sēdē pirmajā lasījumā. Un komisija aicina arī atzīt minēto likumprojektu par steidzamu.

Sēdes vadītājs. Petera kungs! Vispirms mums jābalso par steidzamību.

Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par steidzamības piešķiršanu! Lūdzu rezultātu! Par - 68, pret - nav, atturas - 2. Likumprojektam ir piešķirta steidzamība.

Lūdzu, Petera kungs! Balsojums.

K.Peters. Komisija aicina likumprojektu pieņemt pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par likumprojekta pieņemšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu rezultātu! Par - 81, pret un atturas - nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā pieņemts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam!

K.Peters. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš otrajam
lasījumam - 28.oktobris.

Sēdes vadītājs. Citu priekšlikumu nav. Tātad - 28.oktobris.

Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts “Grozījumi likumā “Ārvalstu bruņoto spēku statuss Latvijas Republikā””. Otrais lasījums.

Aizsardzības un iekšlietu komisijas vārdā - deputāte Linda Mūrniece.

L.Mūrniece (frakcija “Jaunais laiks”).

Likumprojekta otrajam lasījumam ir saņemti divi priekšlikumi.

1. - deputāta Kabanova priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Balsojam par deputāta Kabanova priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par - 16, pret - 65, atturas - 1. Priekšlikums ir noraidīts.

L.Mūrniece. 2. - deputāta Kabanova priekšlikums. Nav atbalstīts. (Starpsauciens: “Balsot!”)

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 17, pret - 62, atturas - 2. Priekšlikums ir noraidīts.

L.Mūrniece. Lūdzu atbalstīt likumprojektu otrajā lasījumā!

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Balsojam par likumprojekta pieņemšanu otrajā lasījumā! Lūdzu rezultātu! Par - 65, pret - 16, atturas - 5. Likumprojekts otrajā lasījumā pieņemts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu trešajam lasījumam!

L.Mūrniece. 1.novembris.

Sēdes vadītājs. Citu priekšlikumu nav. Tātad - 1.novembris.

Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts “Par Eiropas Konvencijas par terorisma apkarošanu grozījumu protokolu”. Pirmais lasījums.

Ārlietu komisijas vārdā - Igors Solovjovs.

I.Solovjovs (Latvijas Sociālistiskās partijas frakcija).

Godātie kolēģi! Šā protokola parakstīšana nodrošinās efektīvu sadarbību ar Eiropas Padomes dalībvalstīm un citām valstīm, kas izteikušas piekrišanu būt ar protokolu saistītām terorisma apkarošanā.

Komisijas vārdā aicinu jūs atbalstīt likumprojektu pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 80, pret un atturas - nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā pieņemts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam!

I.Solovjovs. 30.oktobris.

Sēdes vadītājs. ...31.oktobris. Citu priekšlikumu nav. Tātad - 31.oktobris. Paldies.

Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts “Par Pasaules veselības organizācijas Vispārējo konvenciju par tabakas uzraudzību”. Pirmais lasījums.

Ārlietu komisijas vārdā - deputāts Igors Solovjovs.

I.Solovjovs (Latvijas Sociālistiskās partijas frakcija).

Konvencija paredz aizsargāt sabiedrību no tabakas ietekmes uz veselību, no sociālajām, vidi postošajām un ekonomiskajām sekām. Pašreiz konvenciju ir parakstījušas 168 valstis un Eiropas Savienība, un 30 no šīm valstīm konvenciju jau ir ratificējušas.

Komisijas vārdā aicinu jūs atbalstīt likumprojektu pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 83, pret - nav, atturas - 1. Likumprojekts pirmajā lasījumā pieņemts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam!

I.Solovjovs. 30.oktobris.

Sēdes vadītājs. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš - 30.oktobris. Paldies.

Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts “Par 1960.gada 21.septembra Līgumu par savstarpēju slepenības garantēšanu izgudrojumiem, kas saistīti ar aizsardzību un kuriem iesniegti patentu pieteikumi”. Pirmais lasījums.

Ārlietu komisijas vārdā - deputāts Igors Solovjovs.

I.Solovjovs (Latvijas Sociālistiskās partijas frakcija).

Nosaukums pats par sevi jau visu pastāstīja. Tātad es aicinu jūs atbalstīt likumprojektu pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 82, pret un atturas - nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā pieņemts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam!

I.Solovjovs. 30.oktobris.

Sēdes vadītājs. Tātad priekšlikumu iesniegšanas termiņš otrajam lasījumam - 30.oktobris.

Nākamais darba kārtības jautājums - lēmuma projekts “Par piekrišanu Saeimas deputāta Einara Repšes saukšanai pie administratīvās atbildības”.

Mandātu un iesniegumu komisijas vārdā - deputāts Pāvels Maksimovs.

P.Maksimovs (Latvijas Pirmās partijas frakcija).

Mandātu un iesniegumu komisija izskatīja Ceļu policijas administratīvo protokolu sakarā ar deputāta Repšes veikto ceļu satiksmes noteikumu pārkāpumu.

Ceļu policija lūdz atļauju saukt deputātu Repši pie administratīvās atbildības.

Komisijas vārdā lūdzu izskatīt iesniegto lēmuma projektu.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 78, pret - 3, atturas - 2. Lēmums pieņemts.

Nākamais darba kārtības jautājums - lēmuma projekts “Par termiņa pagarināšanu Latvijas Nacionālo bruņoto spēku vienības dalībai NATO vadītajā operācijā Afganistānā”.

Ministru kabinets ir iesniedzējs.

Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 67, pret - 12, atturas - 6. Lēmums pieņemts.

Nākamais - likumprojekts “Par Maksima Jakovļeva atzīšanu par Latvijas pilsoni”. Pirmais lasījums.

Pilsonības likuma izpildes komisijas vārdā - deputāte Anta Rugāte.

A.Rugāte (Tautas partijas frakcija).

Godātie kolēģi deputāti! Likumprojekta reģistrācijas numurs ir 962. Jūs jau droši vien esat iepazinušies ar visu likumprojektam pievienoto dokumentu kopijām.

Lūdzu atbalstīt komisijas lēmumu - izskatīt likumprojektu un to atbalstīt pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 72, pret - 2, atturas - 3. Likumprojekts pirmajā lasījumā pieņemts.

Nākamais darba kārtības jautājums - par bezalgas atvaļinājuma piešķiršanu deputātam Andrim Tolmačovam.

Lūdzu zvanu! Balsosim... Es atvainojos! Man ir jāteic, ka Saeimas Prezidijs šodien viņam piešķīra šo atvaļinājumu. Tā ka šis paziņojums bija tikai informācijas labad.

Vēl par iepriekšējo darba kārtības jautājumu - par pilsonības piešķiršanu. Kāds būtu priekšlikumu iesniegšanas termiņš otrajam lasījumam?

Lūdzu ieslēgt mikrofonu Rugātes kundzei!

A.Rugāte (Tautas partijas frakcija).

Priekšlikumu iesniegšanas termiņš - nedēļa. Nākamo ceturtdien...

Sēdes vadītājs. Tas ir 28.oktobris. Citu priekšlikumu nav. Tātad priekšlikumu iesniegšanas termiņš - 28.oktobris.

Lūdzu deputātus reģistrēties ar reģistrācijas kartēm!

Deputāts Viesturs Šiliņš grib sniegt informāciju.

V.Šiliņš (frakcija “Jaunais laiks”).

Godātie kolēģi! Lūdzu tūlīt pēc sēdes sanākt kopā uz dažām minūtēm Latvijas un Velsas starpparlamentu grupas dalībniekus... Lielbritānijas un Velsas... Tepat blakus...

Sēdes vadītājs. Vārds deputātei Jevgenijai Stalidzānei.

J.Stalidzāne (Latvijas Pirmās partijas frakcija).

Sociālo un darba lietu komisijas sēde notiks pulksten 14.30 Sociālo un darba lietu komisijas telpās.

Sēdes vadītājs. Vārds deputātam Pēterim Simsonam.

P.Simsons (Latvijas Pirmās partijas frakcija).

Godājamie kolēģi! Lūdzu Bērnu tiesību aizsardzības apakškomisiju pēc 15 minūtēm - pulksten 13.15 - pulcēties laipni atvēlētajā Zaļo un zemnieku savienības vadītāja kabinetā uz sēdi. Darba kārtībā ir pagājušajā reizē apspriestais, bet neizskatītais jautājums. Tajā kabinetā ir attiecīgs tehniskais aprīkojums.

Sēdes vadītājs. Vārds deputātam Ainaram Latkovskim.

A.Latkovskis (frakcija “Jaunais laiks”).

Atgādinājums Pretkorupcijas komisijas locekļiem: pulksten 15.00 mēs tiekamies ar Maķedonijas Pretkorupcijas komisijas pārstāvjiem, kas ir ieradušies Latvijā. Lūdzu atnākt!

Sēdes vadītājs. Guntis Bērziņš.

G.Bērziņš (frakcija “Jaunais laiks”).

Gribu atgādināt darba grupai par komunisma totalitārisma nosodīšanas deklarāciju: lūdzu satikties pulksten 14.00 Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas telpās. Paldies.

Sēdes vadītājs. Vārds deputātam Staņislavam Šķesteram.

S.Šķesters (Zaļo un zemnieku savienības frakcija).

Lūdzu Valsts pārvaldes un pašvaldības komisiju pulksten 14.00 uz sēdi. Paldies!

Sēdes vadītājs. Vārds Saeimas sekretāram Jānim Šmitam.

J.Šmits (8.Saeimas sekretārs).

Godātie kolēģi! Parlamentārās izmeklēšanas komisijas sēde notiks tūlīt Sarkanajā zālē.

Sēdes vadītājs. Izdrukas nolasīšanai vārds Saeimas sekretāra biedram Aleksandram Bartaševičam.

A.Bartaševičs (8.Saeimas sekretāra biedrs).

Godātie deputāti! Nav reģistrējušies: Ina Druviete, Sergejs Fjodorovs, Silva Golde, Anatolijs Mackevičs, Vitālijs Orlovs, Mihails Pietkevičs, Andrejs Radzevičs, Jānis Reirs, Anna Seile, Artis Pabriks, Jānis Strazdiņš, Andris Tolmačovs un Ērika Zommere.

Sēdes vadītājs. Visi 21.oktobra sēdes darba kārtības jautājumi ir izskatīti. Sēde tiek slēgta.

Sēdi vada Latvijas Republikas 8.Saeimas priekšsēdētājas biedrs

Andris Ārgalis.

Sēdes vadītājs. Labdien! Sākam uzklausīt ministru atbildes uz deputātu iesniegtajiem jautājumiem.

Pirms šo jautājumu izskatīšanas es informēju, ka uz deputātu Plinera, Kabanova, Aleksejeva, Tolmačova, Buzajeva un Sokolovska jautājumu reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministram A.Radzevičam “Par apkures sezonas uzsākšanu Ludzas pilsētā” ir saņemta šāda Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrijas vēstule: “Saskaņā ar Saeimas Prezidija 2004.gada 18.oktobra lēmuma “Par atbildes sniegšanu uz deputātu jautājumu 2004.gada 20.oktobrī plkst.17.00” 3.punktu reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministram A.Radzevičam jāsniedz atbildes uz deputātu Plinera, Kabanova, Aleksejeva, Tolmačova, Buzajeva un Sokolovska jautājumu “Par apkures sezonas uzsākšanu Ludzas pilsētā”. Ņemot vērā, ka ministrs piedalās plānotās sarunās ar pašvaldībām par Krimuldas novada veidošanu un nevar ierasties atbildes sniegšanai uz deputātu jautājumiem, lūdzu rast iespēju atbildes sniegšanu pārcelt uz nākamo nedēļu.”

Tātad atbildes sniegšana uz šo deputātu jautājumu tiks iekļauta nākamās nedēļas sēdē.

Nākamais ir deputātu Urbanoviča, Klementjeva, Orlova, Ribakova un Vidavska jautājums Ministru prezidentam Emsim “Par valsts sociālās apdrošināšanas budžeta parāda valsts pamatbudžetam dzēšanu”. Pilns jautājuma teksts ir pielikumā.

Uz minēto jautājumu atbildi pēc Ministru prezidenta uzaicinājuma ir rakstiski sniegusi labklājības ministre Staķe. Un man ir jautājums iesniedzējiem: vai viņus šī atbilde apmierina?

Lūdzu ieslēgt mikrofonu deputātam Klementjevam!

A.Klementjevs (Tautas saskaņas partijas frakcija).

Nē! Lūdzu pārcelt šo jautājumu uz nākamo nedēļu, tāpēc ka mums ir vēl divi jautājumi. Gribam saņemt precizētu atbildi uz tiem.

Sēdes vadītājs. Paldies.

Tātad minētais jautājums tiks pārcelts uz nākamo sēdi, un tiks uzaicināts Ministru prezidents Emsis un labklājības ministre Staķe.

Nākamais ir deputātu Latkovska, Zaķa, Kampara, Bendrātes un Pētersona jautājums Ministru prezidentam Emsim “Par tiesvedību ar “Telia Sonera” SIA “Lattelekom” privatizāciju”. Pilns jautājuma teksts ir pielikumā. Ir saņemta atbilde no Ministru prezidenta Emša kunga.

Vai iesniedzējiem ir iebildumi? Iesniedzējiem iebildumu nav. Tātad jautājums ir izskatīts. Saprotams, ka iesniedzēji ir apmierināti ar atbildi.

Līdz ar to jautājumi ir izskatīti, atbildes uz deputātu jautājumiem šodien ir sniegtas. Sēde ir slēgta.

Balsojumi

Par Maksima Jakovļeva atzīšanu par Latvijas pilsoni
Datums: 21.10.2004. 09:12:30 bal002
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.3146 nodošanu komisijām

Grozījumi Farmācijas likumā
Datums: 21.10.2004. 09:13:04 bal003
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.3154 nodošanu komisijām

Grozījumi Ūdens apsaimniekošanas likumā
Datums: 21.10.2004. 09:13:36 bal004
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.3155 nodošanu komisijām

Grozījumi Nolietotu transportlīdzekļu apsaimniekošanas likumā
Datums: 21.10.2004. 09:14:10 bal005
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.3156 nodošanu komisijām

Grozījums likumā "Par kultūras pieminekļu aizsardzību"
Datums: 21.10.2004. 09:14:42 bal006
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.3157 nodošanu komisijām

Grozījumi likumā "Par vides aizsardzību"
Datums: 21.10.2004. 09:15:18 bal007
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.3158 nodošanu komisijām

Grozījumi Civilprocesa likumā
Datums: 21.10.2004. 09:15:46 bal008
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.3159 nodošanu komisijām

Grozījumi likumā "Par Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistru"
Datums: 21.10.2004. 09:16:20 bal009
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.3160 nodošanu komisijām

Grozījumi likumā "Par nodokļiem un nodevām"
Datums: 21.10.2004. 09:16:54 bal010
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.3161 nodošanu komisijām

Par Saprašanās memorandu starp Bulgārijas Republikas Aizsardzības ministriju, Dānijas Karalistes Aizsardzības ministriju, Dominikānas Republ
Datums: 21.10.2004. 09:18:36 bal011
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.3162 nodošanu komisijām

Grozījumi Pārtikas aprites uzraudzības likumā (3.lasījums)
Datums: 21.10.2004. 09:25:32 bal013
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.3165 pieņemšanu 3.lasījumā

Grozījumi likumā "Par preču zīmēm un ģeogrāfiskās izcelsmes norādēm" (3.lasījums)
Datums: 21.10.2004. 09:29:24 bal014
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.3163 pieņemšanu 3.lasījumā

Par iepirkumu sabiedrisko pakalpojumu sniedzēju vajadzībām (3.lasījums)
Datums: 21.10.2004. 09:46:18 bal015
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.3164 pieņemšanu 3.lasījumā

Grozījumi Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības likumā (2.lasījums)
Datums: 21.10.2004. 09:47:32 bal016
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.3147 pieņemšanu 2.lasījumā

Grozījumi Pilsētas domes, novada domes un pagasta padomes vēlēšanu likumā (2.lasījums)
Datums: 21.10.2004. 09:50:54 bal017
Balsošanas motīvs: Par 3.priekšlikumu

Grozījumi Pilsētas domes, novada domes un pagasta padomes vēlēšanu likumā (2.lasījums)
Datums: 21.10.2004. 09:51:28 bal018
Balsošanas motīvs: Par 4.priekšlikumu

Grozījumi Pilsētas domes, novada domes un pagasta padomes vēlēšanu likumā (2.lasījums)
Datums: 21.10.2004. 09:51:54 bal019
Balsošanas motīvs: Par 5.priekšlikumu

Grozījumi Pilsētas domes, novada domes un pagasta padomes vēlēšanu likumā (2.lasījums)
Datums: 21.10.2004. 09:52:22 bal020
Balsošanas motīvs: Par 6.priekšlikumu

Grozījumi Pilsētas domes, novada domes un pagasta padomes vēlēšanu likumā (2.lasījums)
Datums: 21.10.2004. 09:59:16 bal021
Balsošanas motīvs: Par 7.priekšlikumu

Grozījumi Pilsētas domes, novada domes un pagasta padomes vēlēšanu likumā (2.lasījums)
Datums: 21.10.2004. 10:00:32 bal022
Balsošanas motīvs: Par 8.priekšlikumu

Grozījumi Pilsētas domes, novada domes un pagasta padomes vēlēšanu likumā (2.lasījums)
Datums: 21.10.2004. 10:00:56 bal023
Balsošanas motīvs: Par 9.priekšlikumu

Grozījumi Pilsētas domes, novada domes un pagasta padomes vēlēšanu likumā (2.lasījums)
Datums: 21.10.2004. 10:03:18 bal024
Balsošanas motīvs: Par 10.priekšlikumu

Grozījumi Pilsētas domes, novada domes un pagasta padomes vēlēšanu likumā (2.lasījums)
Datums: 21.10.2004. 10:03:42 bal025
Balsošanas motīvs: Par 11.priekšlikumu

Grozījumi Pilsētas domes, novada domes un pagasta padomes vēlēšanu likumā (2.lasījums)
Datums: 21.10.2004. 10:04:08 bal026
Balsošanas motīvs: Par 12.priekšlikumu

Grozījumi Pilsētas domes, novada domes un pagasta padomes vēlēšanu likumā (2.lasījums)
Datums: 21.10.2004. 10:04:32 bal027
Balsošanas motīvs: Par 13.priekšlikumu

Grozījumi Pilsētas domes, novada domes un pagasta padomes vēlēšanu likumā (2.lasījums)
Datums: 21.10.2004. 11:03:28 bal028
Balsošanas motīvs: Par 15.priekšlikumu

Grozījumi Pilsētas domes, novada domes un pagasta padomes vēlēšanu likumā (2.lasījums)
Datums: 21.10.2004. 12:02:14 bal029
Balsošanas motīvs: Par 18.priekšlikumu

Grozījumi Pilsētas domes, novada domes un pagasta padomes vēlēšanu likumā (2.lasījums)
Datums: 21.10.2004. 12:02:46 bal030
Balsošanas motīvs: Par 19.priekšlikumu

Grozījumi Pilsētas domes, novada domes un pagasta padomes vēlēšanu likumā (2.lasījums)
Datums: 21.10.2004. 12:03:16 bal031
Balsošanas motīvs: Par 20.priekšlikumu

Grozījumi Pilsētas domes, novada domes un pagasta padomes vēlēšanu likumā (2.lasījums)
Datums: 21.10.2004. 12:03:44 bal032
Balsošanas motīvs: Par 21.priekšlikumu

Grozījumi Pilsētas domes, novada domes un pagasta padomes vēlēšanu likumā (2.lasījums)
Datums: 21.10.2004. 12:07:00 bal033
Balsošanas motīvs: Par 25.priekšlikumu

Grozījumi Pilsētas domes, novada domes un pagasta padomes vēlēšanu likumā (2.lasījums)
Datums: 21.10.2004. 12:09:16 bal034
Balsošanas motīvs: Par 28.priekšlikumu

Grozījumi Pilsētas domes, novada domes un pagasta padomes vēlēšanu likumā (2.lasījums)
Datums: 21.10.2004. 12:09:48 bal035
Balsošanas motīvs: Par 30.priekšlikumu

Grozījumi Pilsētas domes, novada domes un pagasta padomes vēlēšanu likumā (2.lasījums)
Datums: 21.10.2004. 12:10:12 bal036
Balsošanas motīvs: Par 31.priekšlikumu

Grozījumi Pilsētas domes, novada domes un pagasta padomes vēlēšanu likumā (2.lasījums)
Datums: 21.10.2004. 12:11:00 bal037
Balsošanas motīvs: Par 36.priekšlikumu

Grozījumi Pilsētas domes, novada domes un pagasta padomes vēlēšanu likumā (2.lasījums)
Datums: 21.10.2004. 12:11:24 bal038
Balsošanas motīvs: Par 37.priekšlikumu

Grozījumi Pilsētas domes, novada domes un pagasta padomes vēlēšanu likumā (2.lasījums)
Datums: 21.10.2004. 12:12:04 bal039
Balsošanas motīvs: Par 39.priekšlikumu

Grozījumi Pilsētas domes, novada domes un pagasta padomes vēlēšanu likumā (2.lasījums)
Datums: 21.10.2004. 12:13:00 bal040
Balsošanas motīvs: Par 42.priekšlikumu

Grozījumi Pilsētas domes, novada domes un pagasta padomes vēlēšanu likumā (2.lasījums)
Datums: 21.10.2004. 12:13:22 bal041
Balsošanas motīvs: Par 43.priekšlikumu

Grozījumi Pilsētas domes, novada domes un pagasta padomes vēlēšanu likumā (2.lasījums)
Datums: 21.10.2004. 12:13:58 bal042
Balsošanas motīvs: Par 46.priekšlikumu

Grozījumi Pilsētas domes, novada domes un pagasta padomes vēlēšanu likumā (2.lasījums)
Datums: 21.10.2004. 12:14:20 bal043
Balsošanas motīvs: Par 47.priekšlikumu

Grozījumi Pilsētas domes, novada domes un pagasta padomes vēlēšanu likumā (2.lasījums)
Datums: 21.10.2004. 12:14:40 bal044
Balsošanas motīvs: Par 48.priekšlikumu

Grozījumi Pilsētas domes, novada domes un pagasta padomes vēlēšanu likumā (2.lasījums)
Datums: 21.10.2004. 12:19:50 bal045
Balsošanas motīvs: Par 50.priekšlikumu

Grozījumi Pilsētas domes, novada domes un pagasta padomes vēlēšanu likumā (2.lasījums)
Datums: 21.10.2004. 12:20:12 bal046
Balsošanas motīvs: Par 51.priekšlikumu

Grozījumi Pilsētas domes, novada domes un pagasta padomes vēlēšanu likumā (2.lasījums)
Datums: 21.10.2004. 12:23:44 bal047
Balsošanas motīvs: Par 52.priekšlikumu

Grozījumi Pilsētas domes, novada domes un pagasta padomes vēlēšanu likumā (2.lasījums)
Datums: 21.10.2004. 12:24:14 bal048
Balsošanas motīvs: Par 55.priekšlikumu

Grozījumi Pilsētas domes, novada domes un pagasta padomes vēlēšanu likumā (2.lasījums)
Datums: 21.10.2004. 12:30:20 bal049
Balsošanas motīvs: Par 60.priekšlikumu

Grozījumi Pilsētas domes, novada domes un pagasta padomes vēlēšanu likumā (2.lasījums)
Datums: 21.10.2004. 12:30:54 bal050
Balsošanas motīvs: Par 61.priekšlikumu

Datums: 21.10.2004. 12:32:40 bal051
Balsošanas motīvs: Par sēdes turpināšanu bez pārtraukuma

Grozījumi Pilsētas domes, novada domes un pagasta padomes vēlēšanu likumā (2.lasījums)
Datums: 21.10.2004. 12:33:28 bal052
Balsošanas motīvs: Par 62.priekšlikumu

Grozījumi Pilsētas domes, novada domes un pagasta padomes vēlēšanu likumā (2.lasījums)
Datums: 21.10.2004. 12:37:00 bal053
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.3131 pieņemšanu 2.lasījumā

Personu speciālās aizsardzības likums (2.lasījums)
Datums: 21.10.2004. 12:39:38 bal054
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.3134 pieņemšanu 2.lasījumā

Grozījums Nacionālās drošības likumā (2.lasījums)
Datums: 21.10.2004. 12:40:28 bal055
Balsošanas motīvs: Par 1.priekšlikumu

Grozījums Nacionālās drošības likumā (2.lasījums)
Datums: 21.10.2004. 12:40:48 bal056
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.3135 pieņemšanu 2.lasījumā

Grozījums Latvijas Republikas valsts robežas likumā (2.lasījums)
Datums: 21.10.2004. 12:41:38 bal057
Balsošanas motīvs: Par 1.priekšlikumu

Grozījums Latvijas Republikas valsts robežas likumā (2.lasījums)
Datums: 21.10.2004. 12:42:06 bal058
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.3136 pieņemšanu 2.lasījumā

Grozījumi Obligātā militārā dienesta likumā (2.lasījums)
Datums: 21.10.2004. 12:43:04 bal059
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.3137 pieņemšanu 2.lasījumā

Grozījumi Civilās aizsardzības likumā (2.lasījums)
Datums: 21.10.2004. 12:44:02 bal060
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.3138 pieņemšanu 2.lasījumā

Grozījumi Pasta likumā (1.lasījums)
Datums: 21.10.2004. 12:45:08 bal061
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.3090 steidzamību

Grozījumi Pasta likumā (1.lasījums)
Datums: 21.10.2004. 12:45:38 bal062
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.3090 pieņemšanu 1.lasījumā

Grozījumi likumā "Ārvalstu bruņoto spēku statuss Latvijas Republikā" (2.lasījums)
Datums: 21.10.2004. 12:46:28 bal063
Balsošanas motīvs: Par 1.priekšlikumu

Grozījumi likumā "Ārvalstu bruņoto spēku statuss Latvijas Republikā" (2.lasījums)
Datums: 21.10.2004. 12:46:52 bal064
Balsošanas motīvs: Par 2.priekšlikumu

Grozījumi likumā "Ārvalstu bruņoto spēku statuss Latvijas Republikā" (2.lasījums)
Datums: 21.10.2004. 12:47:16 bal065
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.3142 pieņemšanu 2.lasījumā

Par Eiropas Konvencijas par terorisma apkarošanu grozījumu protokolu (1.lasī jums)
Datums: 21.10.2004. 12:48:28 bal066
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.3037 pieņemšanu 1.lasījumā

Par Pasaules veselības organizācijas Vispārējo konvenciju par tabakas uzraudzī bu (1.lasījums)
Datums: 21.10.2004. 12:49:44 bal067
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.3039 pieņemšanu 1.lasījumā

Par 1960.gada 21.septembra Līgumu par savstarpēju slepenības garantēšanu izgudrojumiem, kas saistīti ar aizsardzību un kuriem iesniegti patentu pieteikumi (1 .lasījums)
Datums: 21.10.2004. 12:50:42 bal068
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.2999 pieņemšanu 1.lasījumā

Lēmuma projekts "Par piekrišanu Saeimas deputāta Einara Repšes saukšanai pie administratīvās atbildības"
Datums: 21.10.2004. 12:51:54 bal069
Balsošanas motīvs: Par lēmuma projektu ar dok. nr.3133

Lēmuma projekts "Par termiņa pagarināšanu Latvijas Nacionālo bruņoto spēku vienības dalībai NATO vadītajā operācijā Afganistānā"
Datums: 21.10.2004. 12:52:38 bal070
Balsošanas motīvs: Par lēmuma projektu ar dok. nr.3166

Par Maksima Jakovļeva atzīšanu par Latvijas pilsoni (1.lasījums)
Datums: 21.10.2004. 12:53:36 bal071
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.3146 pieņemšanu 1.lasījumā