Sēdi vada Latvijas Republikas 8.Saeimas priekšsēdētāja

Ingrīda Ūdre.

Sēdes darba kārtība
Satura rādītājs
Atbildes uz deputātu iesniegtajiem jautājumiem
Balsojumi

Sēdes vadītāja. Labrīt, cienījamie kolēģi! Sākam šā gada 4.novembra Saeimas sēdi.

Pirms sākam izskatīt Saeimas sēdes darba kārtību, informēju jūs, ka Saeimas Prezidijs ir saņēmis vairākus iesniegumus.

Saeimas Prezidijs ir saņēmis Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas iesniegumu ar lūgumu mainīt šā gada 4.novembra sēdes darba kārtību un sadaļā “Prezidija ziņojumi” kā 1.punktu Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai nodot likumprojektu “Grozījums likumā “Par privatizācijas sertifikātiem””. Vai deputātiem ir iebildumi?

“Pret” pieteicies runāt deputāts Krišjānis Kariņš.

A.K.Kariņš (frakcija “Jaunais laiks”).

Cienījamā Saeimas priekšsēdētājas kundze! Godātie deputāti! Sāk iezīmēties diskusija starp politiskajām partijām par privatizācijas procesa nobeigšanu, respektīvi, ir runa par to, ko iesākt vai neiesākt ar privatizācijas sertifikātiem. Šodien mums, likumdevējiem, jau parādās izvēle, kādu ceļu mēs varētu iet. Viens ceļš ir tāds, ko piedāvājusi Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vairākums šajā priekšlikumā vienkārši par vēl vienu gadu pagarināt privatizācijas sertifikātu derīguma termiņu.

Otrais priekšlikums vēl tikai parādīsies, un tas jau ir ietverts mūsu plānotajā darba kārtībā. Tātad “Jaunais laiks” ir iesniedzis priekšlikumu par grozījumu, kas ļautu privatizācijas sertifikātus izmantot likumā paredzētajā kārtībā, bet tajā pašā laikā dotu tiesības tiem, kuri ir uzsākuši, bet vēl nav pabeiguši šo procesu, to mierīgi izdarīt līdz galam.

Kolēģi, es aicinu visus atcerēties to, ka pats privatizācijas process jeb privatizācija kā tāda nav neizbēgami saistīta ar šiem privatizācijas sertifikātiem. Mēs, Saeima, varam mierīgi ļaut sertifikātiem un to derīguma termiņam, kā saka, notecēt tā, kā likums to jau sen ir paredzējis, un vēl pēc tam joprojām turpināt sarunas par atsevišķu objektu privatizāciju, kura vairs nebūtu došana prom, kā saka, par velti, bet gan par naudu, kā tas notiek visās citās Eiropas valstīs.

Tātad “Jaunais laiks” aicina: “Nepagarināsim vēlreiz privatizācijas sertifikātu derīguma termiņu! Tas mums neko labu nedos. Atļausim tam procesam vienreiz noslēgties.” Mūsu valsts tagad ir bijusi neatkarīga jau vairāk nekā 10 gadus. Ir jau 2004.gads, tūlīt būs 2005.gads. Dzīve rit uz priekšu. Neatbalstīsim šo Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas priekšlikumu, kas faktiski pasaka to pašu, ka mēs nerisināsim šo problēmu, tikai vēlreiz uz gadu to visu atliksim.

Kolēģi, neiesim šo ceļu! Ieskatieties nākamajā likumprojektā, kas nācis no “Jaunā laika” puses. Atļausim procesam, kas saistīts ar sertifikātiem, beigties, vienlaikus atļaujot cilvēkiem, kuri ir uzsākuši privatizāciju, bet nav paguvuši to vēl nobeigt, visu izdarīt līdz galam.

Paldies jums!

Sēdes vadītāja. “Par” iekļaušanu darba kārtībā runās deputāte Anna Seile.

A.Seile (frakcija “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK).

Godātie deputāti! Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija tiešām ir sagatavojusi jaunu likumprojektu, kas paredz pagarināt sertifikātu derīguma termiņu līdz nākamā gada beigām. “Jaunais laiks” ir iesniedzis, manuprāt, juridiski nesagatavotu likumprojektu, kurā sertifikātu derīguma termiņš gan beidzas, bet dažiem dažādu objektīvu iemeslu dēļ vēl tiek dotas iespējas izmantot šos sertifikātus privatizācijā. Šis noteikums tiek iekļauts pārejas noteikumos. Kas būs šie “daži”?

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija un Centrālā zemes komisija, kuru vada “Jaunā laika” pārstāvis deputāts Ontužāns, saņem ārkārtīgi daudz pieteikumu par to, ka ir radusies liela neskaidrība, jo nevar vairs pieņemt lēmumus par zemes privatizāciju, nevar privatizēt dzīvokļus, jo Hipotēku un zemes banka ir atteikusies pieņemt sertifikātus, tā kā normatīvie akti nosaka to, ka 3 mēnešus pirms sertifikātu derīguma termiņa izbeigšanās vairs nevar pieņemt lēmumus.

Kas no tā cieš? Cieš visnabadzīgākie mūsu valsts iedzīvotāji, kuri nav varējuši vai nu sadabūt nepieciešamo sertifikātu daudzumu vai arī nav tos izmantojuši dažādu citu iemeslu dēļ; kaut vai zemes uzmērīšanas dēļ šie sertifikāti nav izmantoti vai nav varēts tos laicīgi iegādāties.

Jā, es zinu šīs runas par tām lielajām paketēm, kas pieder dažādiem īpašniekiem, kā mēs sakām, oligarhiem, un tādā gadījumā arī viņiem it kā varētu rasties tiesības šos sertifikātus izmantot vai uzpirkt. Un tik tiešām pēdējās dienās sertifikātu cena nepārtraukti aug. Tikai nezinu kāpēc, jo sertifikātu derīguma termiņš pēc likuma it kā beidzas jau šā gada noslēgumā.

Un tomēr. Tieši “Jaunā laika” valdības laikā, Repšes valdības laikā, tika sagatavota jauna koncepcija, ka nevienu valsts uzņēmumu vairs neprivatizēs par sertifikātiem, bet gan par naudu. Arī vakardienas diskusijā Dombura raidījumā izskanēja šī doma, un faktiski gandrīz visas frakcijas ir vienotas - nepārdot lielos uzņēmumus par sertifikātiem. Pret šo koncepciju neiebilda arī Emša valdība un Ekonomikas ministrija, kuru abās valdībās vadīja Latvijas Pirmā partija.

Kas atliek? Skatoties šo pieprasījumu, var redzēt, ka cietīs tieši nabadzīgākie cilvēki, tie, kuri dažādu iemeslu dēļ nav paspējuši izmantot savus sertifikātus, kuriem jau pieņemto lēmumu realizēšanā šādas iespējas nav radušās, un tomēr mēs izšķīrāmies vēl par vienu gadu pagarināt sertifikātu derīguma termiņu, kas praktiski nozīmē to pagarināt nevis uz gadu, bet uz deviņiem mēnešiem, jo trīs mēnešus pirms šā sertifikātu derīguma termiņa izbeigšanās vairs nepieņem nevienu pieteikumu.

Gribētos ticēt, ka šis būs pēdējais derīguma termiņa pagarinājums sertifikātiem, un valdībai, kas vēl nāks, ir jānokārto šis jautājums tā, lai sertifikātus varētu izmantot tie, kuriem tie pienākas.

Ko darīt ar “Jaunā laika” priekšlikumu, ja gadījumā par to būs pozitīvs balsojums, jo tas ir otrais piedāvājums šodienas darba kārtībā? Ja mēs iekļausim darba kārtībā šodien Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas sagatavoto likumprojektu kā 1.punktu, ko darīsim tad, ja arī šo likumprojektu nodos Saeimai?

Es gribu paskaidrot, ka Saeimā trešajam lasījumam ir sagatavoti jau visi likumprojekti, kuri attiecas uz zemes un dzīvokļu privatizāciju, un trešajā lasījumā vēlreiz ir atvērts arī šis likums par privatizācijas sertifikātiem. Arī šo “Jaunā laika” priekšlikumu var apsvērt, iekļaujot to kā priekšlikumu šajā trešajam lasījumam sagatavotajā likumprojektā. Un komisija tad vērtēs, ko darīt tālāk - atbalstīt, rediģēt, uzlabot vai pieņemt tādu, kāds tas ir.

Bet šajā mirklī mēs nedrīkstam pievilt cilvēkus, un mums ir jāpasaka, ka sertifikāti tomēr arī nākamajā gadā derēs.

Aicinu atbalstīt Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas sagatavoto likumprojektu.

Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītāja. Cienījamie kolēģi! Lūdzu, balsosim par darba kārtības izmaiņām, iekļaujot sadaļā “Prezidija ziņojumi” kā 1.punktu Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas iesniegto likumprojektu “Grozījums likumā “Par privatizācijas sertifikātiem””! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 71, pret - 25, atturas - 1. Likumprojekts darba kārtībā iekļauts.

Saeimas Prezidijs ir saņēmis Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas lūgumu iekļaut šā gada 4.novembra sēdes darba kārtībā pirmajā sadaļā “Prezidija ziņojumi” Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas izstrādāto likumprojektu “Grozījumi likumā “Par pievienotās vērtības nodokli”” nodošanai komisijām. Vai deputātiem ir iebildumi pret darba kārtības izmaiņām? Deputātiem iebildumu nav. Darba kārtība ir iekļauts.

Saeimas Prezidijs ir saņēmis deputātu Šadurska, Pētersona, Kļaviņa, Druvietes un Jaunupa lūgumu ar skaidrojumu, kas, ņemot vērā faktu, ka Juridiskā komisija ir izstrādājusi alternatīvu likumprojektu “Grozījumi Komerclikuma spēkā stāšanās kārtības likumā”, deputāti atsauc likumprojektu “Grozījumi Komerclikuma spēkā stāšanās kārtības likumā” ar reģistrācijas numuru 985.

Saeimas Prezidijs ir saņēmis Juridiskās komisijas iesniegumu ar lūgumu izdarīt grozījumus šā gada 4.novembra Saeimas sēdes darba kārtībā un iekļaut trešajā sadaļā “Likumprojektu izskatīšana” pirms darba kārtības 5.punkta Juridiskās komisijas izstrādāto alternatīvo likumprojektu “Grozījumi Komerclikuma spēkā stāšanās kārtības likumā” izskatīšanai pirmajā lasījumā. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Darba kārtība ir mainīta.

Saeimas Prezidijs ir saņēmis Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas iesniegumu ar lūgumu iekļaut Saeimas 4.novembra sēdes darba kārtībā otrajam lasījumam sagatavoto likumprojektu “Grozījumi Pasta likumā”. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Darba kārtībā iekļauts.

Saeimas Prezidijs ir saņēmis Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas iesniegumu ar lūgumu izdarīt izmaiņas šā gada 4.novembra Saeimas sēdes darba kārtībā un svītrot no tās 21.punktu - likumprojektu “Par koku un apaļo kokmateriālu uzskaiti darījumos”. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Tātad darba kārtība ir mainīta.

Cienījamie kolēģi, sākam izskatīt darba kārtību!

Saeimas Prezidijs ierosina Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas iesniegto likumprojektu “Grozījums likumā “Par privatizācijas sertifikātiem”” nodot Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta nodošanu komisijai, nosakot atbildīgo komisiju! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 69, pret - 24, atturas - 1. Likumprojekts komisijai nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina deputātu Kampara, Jaunupa, Bērziņa, Zaķa un Reira iesniegto likumprojektu “Grozījums likumā “Par privatizācijas sertifikātiem”” nodot Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija.

Par likumprojekta nodošanu komisijai ir pieteicies runāt deputāts Artis Kampars. Runās “par”.

A.Kampars (frakcija “Jaunais laiks”).

Cienītā priekšsēdētājas kundze! Godātie kolēģi! Vēlos jums argumentēt šo mūsu, frakcijas “Jaunais laiks”, iesniegto likuma grozījumu. Kāpēc, mūsuprāt, tas tieši šobrīd ir aktuāls un kāpēc, mūsuprāt, tas būtu vismaz jānodod komisijām?

Atcerieties, - pirms pusotra gada Einara Repšes valdība ļoti padziļināti un sīki, un detalizēti pētīja šo problēmu, un ekspertu komisija izstrādāja privatizācijas sertifikātu izmantošanas koncepciju: tika nolemts, ka lielie valsts uzņēmumi tiks privatizēti tikai un vienīgi par naudu un atlikušie privatizācijas sertifikāti tiks novirzīti, lai ekonomiski stimulētu lauku zemes privatizāciju, jo šobrīd lauku zeme atrodas lielākoties nomā un tas nav izdevīgi nedz valstij, nedz reizēm arī nomniekiem. Tāda bija šī koncepcija, kura tika Ekonomikas ministrijā pamatota ar attiecīgiem likuma grozījumiem. Likumprojekti tika iesniegti Saeimā. Diemžēl, mainoties valdībai (nāca pie varas Emša kungs un viņa vadītā valdība), šie likumprojekti, visi kā viens, iegūla Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijā un netika tālāk virzīti. Kāds ir iemesls, kāpēc netika virzīti, es nezinu. Skaidrs ir tas, ka šis process tika apstādināts. Vēl līdz brīdim, kad “Jaunais laiks” iesniedza savu priekšlikumu, savu ideju, viņi tur gulēja.

Šobrīd redzam, ka ļoti lielā steigā kolēģi no Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas tomēr ir izdomājuši, ka ir jāvirza jautājums par privatizācijas sertifikātu derīguma termiņa pagarināšanu, lai gan vēl pirms mēneša, kad bija aktuāls jautājums par sertifikātu izsniegšanu, tas netika darīts.

Godātie kolēģi! Kāds ir mūsu ieteiktais risinājums? Mūsu likumprojektā skaidri un gaiši ir rakstīts, ka privatizācijas procesu pabeigt ir tiesības tām personām, kuras ir to sākušas līdz 2004.gada 31.decembrim, taču objektīvu apsvērumu dēļ nav pabeigušas. Tātad Seiles kundzes arguments, ka tie, kas ir sākuši privatizāciju, nevarēšot to pabeigt, ir varbūt neizpratnes dēļ tapis. Tieši otrādi! Mēs sakām tā: beigsim lietot privatizācijas sertifikātus kā tādus, bet, protams, visiem tiem, kas šo procesu ir aizsākuši, ļausim to pabeigt! Jāgarantē, ka šo procesu varēs pabeigt tie, kas to ir iesākuši.

Tātad, ja kāds no jums, piemēram, 31.decembrī būs iesniedzis kādu privatizācijas ierosinājumu, tas noteikti tiks izskatīts attiecīgajā kārtībā un process tiks arī pabeigts, vadoties no attiecīgo kompetento iestāžu lēmumiem.

Godātie kolēģi! Tā ir, manuprāt, ļoti skaidra vīzija. Sertifikātu derīguma termiņš ir pagarināts jau vairākas reizes, nav jēgas to pagarināt vēl bezgalīgi. Svarīgi ir vienkārši ļaut cilvēkiem izmantot un pabeigt izmantot šos sertifikātus, lai šo problēmu beigu beigās varētu nolikt pie malas.

Aicinu balsot “par”!

Sēdes vadītāja. Neviens deputāts nav pieteicies runāt “pret”.

Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta nodošanu komisijai, nosakot to par atbildīgo komisiju! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 23, pret - 55, atturas - 15. Likumprojekts nav nodots komisijai.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījumi likumā “Par Latvijas Republikas valsts materiālajām rezervēm”” nodot Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta nodošanu komisijai, nosakot to par atbildīgo komisiju! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 81, pret - 6, neviens neatturas. Likumprojekts nodots komisijai.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījumi Valsts civildienesta likumā” nodot Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta nodošanu komisijai, nosakot to par atbildīgo komisiju! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 92, pret un atturas - nav. Likumprojekts nodots komisijai.

Saeimas Prezidijs ierosina Budžeta un finanšu (nodokļu) iesniegto likumprojektu “Grozījumi likumā “Par pievienotās vērtības nodokli”” nodot Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta nodošanu komisijai, nosakot to par atbildīgo komisiju! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 94, pret un atturas - nav. Likumprojekts nodots komisijai.

Nākamais darba kārtības jautājums - Pieprasījumu komisijas atzinums par Saeimas deputātu Ainara Latkovska, Dzintara Zaķa, Aigara Pētersona, Kārļa Strēļa, Ulda Mārtiņa Klausa, Alberta Krūmiņa, Pētera Ontužāna un citu deputātu pieprasījumu Ministru prezidenta biedram Aināram Šleseram “Par tiesvedību ar Kempmayer Media, ciparu televīzijas ieviešanu”.

Pieprasījumu komisijas vārdā - deputāts Augusts Brigmanis.

A.Brigmanis (Zaļo un zemnieku savienības frakcija).

Labrīt, cienījamie kolēģi! Pieprasījumu komisija, izskatījusi šo pieprasījumu, nolēma to pārveidot par jautājumu.

Sēdes vadītāja. Vai iesniedzēji ir apmierināti? (Starpsauciens: “Jā!”) Ja iesniedzēji ir apmierināti, tad jautājumu nododam Ministru prezidenta biedram Aināram Šleseram. Paldies.

Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts “Grozījumi Komerclikuma spēkā stāšanās kārtības likumā”. Pirmais lasījums.

Juridiskās komisijas vārdā - deputāts Edgars Jaunups.

E.Jaunups (frakcija “Jaunais laiks”).

Godājamie kolēģi! Juridiskā komisija strādāja ar frakcijas “Jaunais laiks” deputātu izstrādāto likumprojektu “Grozījumi Komerclikuma spēkā stāšanās kārtības likumā”, kuru Saeima pagājušajā ceturtdienā, 28.oktobrī, nodeva Juridiskajai komisijai. Juridiskā komisija konstatēja, ka ne tikai izglītības un zinātnes iestādēm rodas būtiska problēma, līdz ar Komerclikuma spēkā stāšanos pārveidojoties no bezpeļņas organizācijām; šāda pati problēma ir arī atsevišķām kultūras institūcijām.

Sakarā ar to Juridiskā komisija ir izstrādājusi alternatīvu likumprojektu, kuru šodien virza uz izskatīšanu Saeimā pirmajā lasījumā. Komisija lūdz noteikt likumprojektam steidzamību un, ja iespējams, to izskatīt šodien arī otrajā lasījumā.

Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītāja. Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta atzīšanu par steidzamu! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 92, pret un atturas - nav. Likumprojekts atzīts par steidzamu.

Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta pieņemšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 89, pret - nav, atturas - 1 deputāts. Likumprojekts pirmajā lasījumā pieņemts.

Kā es saprotu, komisijas priekšlikums...

E.Jaunups. ... ir šāds: šodien izskatīt likumprojektu tūlīt arī otrajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Un priekšlikumu iesniegšanas laiks?

E.Jaunups. Ja neviens no deputātiem nepieprasa, tad priekšlikumu iesniegšanas termiņu varētu nenoteikt un likumprojektu izskatīt jau šobrīd otrajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Vai deputātiem ir iebildumi? (Starpsauciens: “Nav!”) Deputātiem iebildumu nav. Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta pieņemšanu otrajā lasījumā! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 87, pret un atturas - nav. Likums “Grozījumi Komerclikuma spēkā stāšanās kārtības likumā” pieņemts. Paldies.

Saeimas Prezidijs ir saņēmis Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas lūgumu. Saskaņā ar Saeimas kārtības ruļļa 51. un 86.pantu Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija lūdz izdarīt izmaiņas Saeimas 4.novembra sēdes darba kārtībā - iekļaut likumprojekta “Grozījumi likumā “Par pievienotās vērtības nodokli”” izskatīšanu pirmajā lasījumā. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Darba kārtībā iekļauts.

Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts “Grozījumi Radio un televīzijas likumā”. Trešais lasījums.

Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas vārdā - deputāte Ina Druviete.

I.Druviete (frakcija “Jaunais laiks”).

Cienījamie kolēģi! Trešajā lasījumā izskatām likumprojektu “Grozījumi Radio un televīzijas likumā”. Pavisam ir saņemti pieci priekšlikumi.

Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisija atsauc 1.priekšlikumu.

Sēdes vadītāja. Tas tātad nav izskatāms.

I.Druviete. 2.priekšlikums - Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

I.Druviete. 3.priekšlikums. Arī tas ir komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

I.Druviete. 4. - Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

I.Druviete. 5. - Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas priekšlikums. Arī tas ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Atklājam debates.

Deputāts Andrejs Klementjevs.

A.Klementjevs (Tautas saskaņas partijas frakcija).

Labrīt, augsti godātie deputāti! Tautas saskaņas partijas frakcija nevar atbalstīt šo likumprojektu sakarā ar to, ka 19.panta 5.apakšpunktā iestrādāta norma, ka Ministru kabinets īpašos gadījumos var ieviest savu normu par raidījumu valodu.

Es gribu atgādināt, ka Satversmes tiesa aizliedza mums ielikt likumos kaut kādus ierobežojumus, kuri ir pretrunā ar Satversmi. Mēs pasliktinājām situāciju - deleģējām Ministru kabinetam (ne likumdevējam jeb parlamentam, bet Ministru kabinetam!) īpašos gadījumos ieviest normu par valodas lietošanu. Sakarā ar to mēs neatbalstām šo likumprojektu.

Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu. Vai komisijas vārdā ir kas piebilstams? Lūdzu, deputāte Ina Druviete!

I.Druviete. Cienītie kolēģi! Satversmes tiesa ir apstrīdējusi Radio un televīzijas likumā noteikto procentu normu. Mēs Satversmes tiesas lēmumu respektējam, bet vienlaikus atzīstam, ka Latvijas īpašajā situācijā dažos gadījumos ir nepieciešams regulēt valodu lietojumu televīzijā un radio.

Līdz ar to komisija otrajā lasījumā atbalstīja priekšlikumu iekļaut likumā šādu normu, un šodien es lūdzu atbalstīt šo normu, balsojot par likumprojektu trešajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta pieņemšanu trešajā lasījumā. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 70, pret - 19, neviens neatturas. Likums “Grozījumi Radio un televīzijas likumā” pieņemts. Paldies.

Saeimas Prezidijs ir saņēmis Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas lūgumu izdarīt izmaiņas šā gada 4.novembra Saeimas sēdes darba kārtībā un kā darba kārtības 11.punktu iekļaut tajā Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas iesniegto likumprojektu “Grozījums likumā “Par privatizācijas sertifikātiem””. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Darba kārtība ir mainīta. Paldies.

Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts “Grozījumi likumā “Par valsts un pašvaldību kapitāla daļām un kapitālsabiedrībām””. Trešais lasījums.

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas
vārdā - deputāts Krišjānis Peters.

K.Peters (Latvijas Pirmās partijas frakcija).

Godātais Prezidij! Godātie kolēģi! Tātad strādāsim ar likumprojektu “Grozījumi likumā “Par valsts un pašvaldību kapitāla daļām un kapitālsabiedrībām”” (dokumenta reģistrācijas Nr.904). Pavisam ir saņemti 9 priekšlikumi.

1. - Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

K.Peters. 2. - Juridiskā biroja priekšlikums. Arī atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

K.Peters. 3. - Juridiskā biroja priekšlikums. Arī atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

K.Peters. 4. - Juridiskā biroja priekšlikums. Komisija atbalsta.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

K.Peters. 5. - Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

K.Peters. 6. - Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

K.Peters. 7. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

K.Peters. 8. - Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

K.Peters. 9. un pēdējais ir Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

K.Peters. Līdz ar to aicinu pieņemt likumprojektu trešajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta pieņemšanu trešajā lasījumā. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 76, pret un atturas - nav. Likums “Grozījumi likumā “Par valsts un pašvaldību kapitāla daļām un kapitālsabiedrībām”” pieņemts. Paldies.

Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts “Grozījumi likumā “Par reglamentētajām profesijām un profesionālās kvalifikācijas atzīšanu””. Trešais lasījums.

Sociālo un darba lietu komisijas vārdā - deputāte Jevgenija Stalidzāne.

J.Stalidzāne (Latvijas Pirmās partijas frakcija).

Cienījamie kolēģi! Strādāsim ar dokumentu Nr.3238. Komisija, gatavojot likumprojektu trešajam lasījumam, ir izskatījusi 11 priekšlikumus. Ir pievienots arī viens papildlabojums 7.priekšlikumā, bet to izskatīšanas gaitā es jums paskaidrošu.

1.priekšlikumu ir iesniegusi Sociālo un darba lietu komisija. Lūdzu to atbalstīt.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

J.Stalidzāne. 2.priekšlikumu ir iesniedzis izglītības un zinātnes ministrs Radzeviča kungs. Komisija to ir atbalstījusi.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

J.Stalidzāne. 3.priekšlikumu ir sagatavojusi Sociālo un darba lietu komisija. Lūdzu to atbalstīt.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

J.Stalidzāne. 4.priekšlikumu ir sagatavojusi Sociālo un darba lietu komisija. Lūdzu to atbalstīt.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

J.Stalidzāne. 5.priekšlikumu ir iesniedzis izglītības un zinātnes ministrs Radzeviča kungs. Lūdzu to atbalstīt.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

J.Stalidzāne. 6.priekšlikumu ir sagatavojusi Sociālo un darba lietu komisija. Lūdzu to atbalstīt.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

J.Stalidzāne. 7.priekšlikumu ir iesniedzis Juridiskais birojs, bet lapa ar labojumu ir pievienota sakarā ar to, ka, gatavojot tabulu, otrā lasījuma teksts bija iedrukāts kļūdaini.

Lūdzu atbalstīt trešajā lasījumā Juridiskā biroja iesniegto priekšlikumu.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

J.Stalidzāne. 8.priekšlikumu ir sagatavojis Satiksmes ministrijas parlamentārais sekretārs Kārlis Leiškalna kungs. Komisija to ir atbalstījusi.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

J.Stalidzāne. 9.priekšlikumu ir sagatavojis izglītības un zinātnes ministrs Radzeviča kungs. Komisija to ir atbalstījusi.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

J.Stalidzāne. 10.priekšlikumu ir iesniedzis izglītības un zinātnes ministrs Radzeviča kungs. Komisija to ir atbalstījusi.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

J.Stalidzāne. 11.priekšlikumu ir sagatavojusi Sociālo un darba lietu komisija. Lūdzu to atbalstīt.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

J.Stalidzāne. Komisijas sēdē tika nolemts virzīt likumprojektu pieņemšanai trešajā, galīgajā, lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta pieņemšanu trešajā lasījumā! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 84, pret un atturas - nav. Likums “Grozījumi likumā “Par reglamentētajām profesijām un profesionālās kvalifikācijas atzīšanu”” ir pieņemts. Paldies.

Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts “Grozījums likumā “Par autoceļiem””. Trešais lasījums.

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā - deputāts Sergejs Fjodorovs.

S.Fjodorovs (Latvijas Sociālistiskās partijas frakcija).

Cienījamie kolēģi! Strādāsim ar dokumentu Nr.3225. Pirms trešā lasījuma komisija par likumprojektu “Grozījumi likumā “Par autoceļiem”” tika saņēmusi četrus priekšlikumus.

1.priekšlikumu iesniedzis deputāts Tolmačovs. Komisija šo priekšlikumu nav atbalstījusi.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

S.Fjodorovs. 2. - deputāta Jāņa Urbanoviča priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti lūdz balsojumu par 2.priekšlikumu. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 15, pret - 65, atturas - 1. Priekšlikums nav atbalstīts.

S.Fjodorovs. 3. - Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

S.Fjodorovs. 4. - deputāta Andra Tolmačova priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

S.Fjodorovs. Līdz ar to visi priekšlikumi ir izskatīti. Komisijas vārdā lūdzu pieņemt likumprojektu “Grozījumi likumā “Par autoceļiem”” trešajā, galīgajā, lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta pieņemšanu trešajā lasījumā! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 77, pret - 7, atturas - 5. Likums “Grozījumi likumā “Par autoceļiem”” pieņemts. Paldies.

S.Fjodorovs. Paldies par uzmanību!

Sēdes vadītāja. Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts “Grozījumi Valsts meža dienesta likumā”. Trešais lasījums.

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā - deputāte Anna Seile.

A.Seile (frakcija “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK).

Godātie deputāti! Izskatāmā dokumenta numurs ir 3236. Ir saņemti tikai daži precizējoši priekšlikumi.

1.priekšlikumu iesniedzis zemkopības ministrs Mārtiņš Roze. Komisija to atbalsta.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

A.Seile. 2.priekšlikumu ir sagatavojusi atbildīgā komisija. Šis priekšlikums ir redakcionāls. Lūdzu atbalstīt.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

A.Seile. 3.priekšlikumu sagatavojis Juridiskais birojs, precizējot pārejas noteikumus. Komisija ir atbalstījusi.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

A.Seile. Paldies! Visi priekšlikumi izskatīti.

Sēdes vadītāja. Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta pieņemšanu trešajā lasījumā! Lūdzu zvanu! Lūdzu rezultātu! Par - 77, pret - nav, atturas - 1. Likums “Grozījumi Valsts meža dienesta likumā” pieņemts. Paldies.

Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts “Informācijas sabiedrības pakalpojumu likums”. Trešais lasījums.

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas
vārdā - deputāts Krišjānis Peters.

K.Peters (Latvijas Pirmās partijas frakcija).

Godātais Prezidij! Cienījamie kolēģi! Strādāsim ar likumprojektu “Informācijas sabiedrības pakalpojumu likums”, kura reģistrācijas numurs ir 761, trešajā lasījumā. Tātad komisija pavisam ir saņēmusi 40 priekšlikumus.

1. - Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts un redakcionāli precizēts.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

K.Peters. 2. - Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

K.Peters. 3. - Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

K.Peters. 4. - Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts un redakcionāli precizēts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

K.Peters. 5. - Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

K.Peters. Arī 6. ir Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

K.Peters. 7. - Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

K.Peters. 8. - Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

K.Peters. 9. - Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts un redakcionāli precizēts.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

K.Peters. 10. - Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

K.Peters. 11. - Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

K.Peters. 12. - Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts un redakcionāli precizēts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

K.Peters. 13 - Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts un redakcionāli precizēts.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

K.Peters. 14. - Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts un redakcionāli precizēts.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

K.Peters. 15. - Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

K.Peters. 16. - Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts un redakcionāli precizēts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

K.Peters. 17. - Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts un redakcionāli precizēts.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

K.Peters. 18. - Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

K.Peters. 19. - Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

K.Peters. 20. - Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts un redakcionāli precizēts.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

K.Peters. 21. - Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

K.Peters. 22. - Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

K.Peters. 23. - Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

K.Peters. 24. - Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

K.Peters. 25. - Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts un redakcionāli precizēts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

K.Peters. 26. - Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

K.Peters. 27. - Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

K.Peters. 28. - Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

K.Peters. 29. - Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

K.Peters. 30. - Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts un redakcionāli precizēts.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

K.Peters. 31. - Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

K.Peters. 32. - Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

K.Peters. 33. - Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

K.Peters. 34. - Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts un redakcionāli precizēts.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

K.Peters. 35. - Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

K.Peters. 36. - Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts un redakcionāli precizēts.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

K.Peters. 37. - Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts un redakcionāli precizēts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

K.Peters. 38. - Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts un redakcionāli precizēts.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

K.Peters. 39. - Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts un redakcionāli precizēts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

K.Peters. Un pēdējais - Juridiskā biroja iesniegtais 40.priekšlikums. Atbalstīts un redakcionāli precizēts.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

K.Peters. Aicinu pieņemt sagatavoto likumprojektu trešajā lasījumā!

Sēdes vadītāja. Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta pieņemšanu trešajā lasījumā! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 92, pret un atturas - nav. Likums “Informācijas sabiedrības pakalpojumu likums” pieņemts. Paldies.

Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts “Grozījums likumā “Par privatizācijas sertifikātiem””. Pirmais lasījums.

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā ziņos deputāte Anna Seile.

A.Seile (frakcija “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK).

Godātie deputāti! Lielāko daļu argumentu, kāpēc šis likums būtu jāpieņem, es jau izteicu, runājot par šā likumprojekta iekļaušanu darba kārtībā.

Tomēr es gribu minēt vēl dažus argumentus, lai pārliecinātu Saeimas deputātus un vērstos pie katra deputāta, lai katrs atbildīgi nospiestu to podziņu “par”, kad tiks veikts balsojums par likumprojektu. Un šie argumenti ir šādi. Risinās vēl ļoti daudzi tiesas procesi. Taču, pat tad, ja šie tiesas procesi ir labvēlīgi, teiksim, dzīvokļa privatizētājam vai zemes īpašuma privatizētājam... taču, ja mēs nepagarināsim sertifikātu derīguma termiņu, viņi vairs nevarēs šo īpašumu iegūt pēc tiesas procesa, kaut arī tas spriedums būtu viņiem labvēlīgs.

Centrālā zemes komisija vēl joprojām pieņem lēmumus par īpašuma kompensācijas sertifikātu piešķiršanu par zemi Abrenē. Ar ko sliktāki tie cilvēki, kas nebūs paspējuši savākt visus dokumentus, jo Abrenē dzīvojošajiem tas nav vienkāršs process? Arī tāpēc vajadzētu šo termiņu pagarināt uz neilgu laiku - uz gadu.

Arī par politiski represētajām personām ir jārunā šajā sakarā. Ne visām vēl ir piešķirts šis statuss, vēl turpinās arī šis process. Politiski represētās personas, kad apstiprinās šo nelikumīgās represijas faktu, nevarēs izmantot šīs savas tiesības, ja mēs šo sertifikātu derīguma termiņu nepagarināsim.

Šie likuma grozījumi paredz, ka sertifikāti varētu kā maksāšanas līdzeklis par valsts un pašvaldību īpašuma objektiem tikt izmantoti tikai normatīvajos aktos paredzētajos gadījumos un kārtībā. Un šādi likumi Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijā ir sagatavoti vairāki. Diemžēl jāteic, ka šīs valdības neizlēmības dēļ tik tiešām ir tā, ka šī likumu pakete nav virzīta uz priekšu.

Ņemot vērā visus šos argumentus, Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija ir uzņēmusies šo atbildību. Arī es, kas personiski esmu darbojusies gan zemes privatizācijā, gan strādājusi Saeimā visus šos ilgos gadus, saprotu, ka nevar ar vienu cirtienu “nogriezt” sertifikātu derīguma termiņu, jo tad cietīs tieši maznodrošinātie, represētie - visvairāk cietusī Latvijas sabiedrības daļa. Tāpēc komisijas vārdā ierosinu šo likumprojektu atzīt par steidzamu.

Sēdes vadītāja. Vai deputāts Edgars Jaunups grib runāt par steidzamību? Nē. Vai deputāts Jānis Lagzdiņš grib runāt par steidzamību? Nē. Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta atzīšanu par steidzamu. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 65, pret - 23, neviens deputāts neatturas. Likumprojekts atzīts par steidzamu.

A.Seile. Lūdzu atbalstīt likumprojektu pirmajā lasījumā!

Sēdes vadītāja. Atklājam debates. Deputāts Jānis Lagzdiņš.

J.Lagzdiņš (Tautas partijas frakcija).

Godātie kolēģi deputāti! Es gribētu minēt tikai vienu piemēru, kas pamatotu to, kādēļ būtu jāpagarina sertifikātu derīguma termiņš.

Kā jūs, kolēģi, zināt, likums “Par valsts un pašvaldību dzīvojamo māju privatizāciju” dod dzīvokļu īrniekiem tiesības privatizēt tos dzīvokļus, kas atrodas mājās, kuru īpašnieki nav panākuši īpašuma tiesību atjaunošanu. Proti, tie ir tā saucamie denacionalizēto māju īrnieki.

Šobrīd visā valstī ir vairāk nekā 100 dažādu lietu, civillietu, visdažādākajās tiesās, visdažādākajās tiesu instancēs, jo bijušie īpašnieki jeb potenciālie īpašnieki cenšas atjaunot īpašuma tiesības uz denacionalizētajām mājām. Kā likums, ļoti daudzos gadījumos īpašnieki šajos tiesas procesos zaudē, un šādos gadījumos īrniekiem ir tiesības savus īrētos dzīvokļus privatizēt par sertifikātiem. Diemžēl šie procesi ir ļoti gari, ilgi, un daudzos gadījumos tiesas vēl nav taisījušas spriedumus, jo potenciālie jeb bijušie īpašnieki ir pārsūdzējuši attiecīgā augstākā instancē šos spriedumus.

Ja mēs nepagarināsim sertifikātu derīguma termiņu, tad denacionalizēto māju īrniekiem, par kuru tiesību aizstāvību īpaši iestājas, vismaz vārdos, frakcijas “Jaunais laiks” deputāti, mēs līdz ar to nedosim tiesības privatizēt savus īrētos dzīvokļus par sertifikātiem. Neapšaubāmi, viņi varēs tos privatizēt, bet tikai par latiem, ja tiks atbalstīts frakcijas “Jaunais laiks” priekšlikums, nevis atbildīgās komisijas izstrādātais variants.

Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītāja. Deputāts Edgars Jaunups.

E.Jaunups (frakcija “Jaunais laiks”).

Godājamie kolēģi!

Lagzdiņa kungs! Es savukārt varētu minēt vēl vismaz divus iemeslus, kāpēc dažs labs mūsu valstī tiešām vēlētos, lai privatizācijas sertifikātu derīguma termiņš tiktu pagarināts.

Runājot par tiesiska rakstura argumentiem, kas bieži vien tiek piesaukti kā šķērslis, kāpēc privatizācijas process varētu beigties un kāpēc privatizācijas sertifikātu derīguma galatermiņš varētu iestāties, jāteic, ka tiesisku argumentu šādam apgalvojumam, ka termiņš būtu jāpagarina, lai izvairītos no iespējamām tiesvedībām, manuprāt, vispār nav un nevar būt, Lagzdiņa kungs.

Galvenais arguments šeit ir tas, ka visā likuma “Par privatizācijas sertifikātiem” pastāvēšanas laikā privatizācijas sertifikāti nekad nav bijuši beztermiņa. Tie vienmēr ir bijuši terminēti. Tātad personai, iegādājoties šos brīvā apritē esošos vērtspapīrus, vienmēr ir bijusi skaidrība... Protams, termiņš ir sešas reizes pagarināts, bet katrā no tiem periodiem ir bijis skaidrs, ka tajā un tajā datumā (parasti tas vienmēr ir bijis 31.decembris) tam termiņam būtu jāiestājas, un cilvēkam, jau tos iegādājoties (gan tad, ja viņš brīvā apritē tos iegādājās, gan arī tad, ja viņam tie piederēja, jo bija piešķirti), bija skaidrs, ka tie ir jāizmanto līdz tam termiņam. Tātad iespēja brīvi uzpirkt sertifikātus un to darīt pat līdz novembrim, decembrim, kā mēs arī šodien to redzam (mēs šo likumu grozām novembrī), un mierīgi paļauties: “Es, iespējams, neko nezaudēšu, lai gan man stāv kontos milzīgs sertifikātu daudzums,” - ir vienīgi tām personām, kurām ir informācija, ka šie termiņi no reizes uz reizi tiks pagarināti. Un nerunāsim par trūcīgajiem cilvēkiem, nerunāsim par maznodrošinātajiem, kuri septiņas reizes būtu, tā teikt, neapdomīgi paļāvušies un katru reizi viņiem nu ir iekritusi tā kārts, ka termiņu pagarina! Nē, nebūt ne! Tiek minēts šis kopskaits - 700 tūkstoši... nu, aptuveni tāds skaitlis tiek minēts... Būsim godīgi, - šis kopskaits ne par ko neliecina! Vairumā gadījumu tās ir personas, kuru kontos varbūt ir viens vai divi sertifikāti, kas nav izmantoti dzīvokļu privatizācijas vai citu privatizācijas procesu gaitā. Šis eventuālais, šis nosacītais kopskaits vispār ne par ko neliecina!

Godājamie kolēģi! Mana tiesiskā, juridiskā pārliecība ir šāda: ja termiņš tiek kārtējo reizi pagarināts, tad juridiski argumenti vērsties pret valsti rodas tām personām, kuras varbūt vakar vai pirms mēneša vai diviem ir no saviem privatizācijas sertifikātiem atteikušās, tos pārdodot tāpēc, ka šis termiņš tuvojās un viņām nav bijusi tāda informācija, ka, piemēram, novembrī (teiksim, šodien, 4.novembrī) kārtējo reizi - iespējams, pat steidzamības kārtā! - termiņš atkal tiks par gadu atlikts. Šādām personām rodas juridiski, tiesiski argumenti vērsties tiesā pret valsti un prasīt to zaudējumu atlīdzību, kurus kārtējo reizi rada šāda nekonsekventa valsts rīcība - proti, tas, ka valsts neļauj personai tiesiski paļauties uz likumā noteikto jeb neievēro tiesiskās paļāvības principu.

Kolēģi! Seiles kundze, runājot par frakcijas “Jaunais laiks” priekšlikumu, norādīja, ka problēma vai neskaidrība esot sakarā ar to piebildi... ar to, ka objektīvu apstākļu dēļ personas varēs arī nobeigt privatizācijas procesu. Ja problēma ir tur, šajos vārdos un šajā piebildē, tad izlabosim to laikā starp pirmo un otro lasījumu, skaidri pateiksim tieši tos argumentus, ko Seiles kundze uzskaitīja! Politiski represētās personas, ko Lagzdiņa kungs minēja, personas, kurām šobrīd ir tiesvedība, kas noslēgsies varbūt tikai nākamgad... un tā tālāk, un tā joprojām. Pieminēsim šīs personas likumā vai deleģēsim Ministru kabinetam šo uzdevumu - mēneša laikā pieņemt šādus noteikumus! Atrisināsim šo problēmu, nevis vēlvienreiz, septīto vai astoto reizi, šo termiņu pagarināsim par gadu, tādējādi radot pilnīgu neskaidrību un nenoteiktību par to, kādā veidā šī likuma norma, šis termiņa pagarinājums par gadu, nākamgad tiks izmantota! Jo neba jau tikai tās personu grupas vai kategorijas, kuras jūs, Lagzdiņa kungs un Seiles kundze, pieminējāt, ar šiem sertifikātiem varēs rīkoties. Ar šiem sertifikātiem varēs rīkoties arī divi vai trīs lielie sertifikātu īpašnieki jeb tās personas, kuru rīcībā ir liels to daudzums. Pretēji Šlesera kunga vakar televīzijā paustajam viedoklim, ka tāds uzņēmums kā “Lattelekom” ir jāpārdod brīvā izsolē, priekšlikums pagarināt par gadu sertifikātu termiņu - pagarināt bez jebkādiem priekšnosacījumiem - paredz to: kas zina, varbūt janvārī vai februārī izveidosies kārtējā interesantā valdība, un varbūt arī “Lattelekom” tiks privatizēts par sertifikātiem.

Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītāja. Deputāts Pēteris Simsons.

P.Simsons (Latvijas Pirmās partijas frakcija).

Cienījamo priekšsēdētāj! Godājamie kolēģi! Es esmu viens no tiem, kurš bija klāt tajā likumdošanas procesā, kad mēs Augstākajā padomē nopietni domājām, kā godīgi sadalīt starp Latvijas iedzīvotājiem mantu, kas laika periodā no 1940.gada līdz 1990.gadam kopīgi saražota. Nodoms sertifikātus sadalīt, vadoties pēc nodzīvotajiem gadiem, gan nebija pats labākais variants, bet gan pats ļaunākais, ko toreiz varēja izdarīt. Tika nobalsots, ka sertifikāti ir pārdodami brīvā tirgū. Līdz ar to sertifikāta vērtība, kas saskaņā ar valsts doto garantiju bija 28 lati jeb puskvadrātmetrs no privatizējamās platības, faktiski tika devalvēta līdz dažiem desmitiem santīmu, par kuriem trūcīgi cilvēki šos sertifikātus pārdeva vai nu dienišķās maizes dēļ, vai dienišķā pusstopa dēļ.

Tagad ir vēl diezgan daudz cilvēku, kuri ir saņēmuši kompensācijas sertifikātus, bet kuri, pēc savas tiesiskās pārliecības un pilsoniskās pārliecības, un politiskās pārliecības, nevar ar to samierināties, jo, lasot Latvijas likumus, viņi uzskata, ka viņiem par padomju laikā atņemto mantu pienākas kompensācija - reāla kompensācija naudā, vienalga, vai par zemi vai par māju. Taču, kā mēs zinām, šeit ir tikuši noraidīti atsevišķi priekšlikumi - arī mani priekšlikumi -, kas tieši šīs cerības varētu palielināt. Un, lūk, ja mēs tagad sakām: “Pietiek! Sertifikātu derīguma termiņš ir beidzies,” - tad faktiski zūd valsts dotā garantija jeb valsts dotais apsolījums, ka katrs par saviem darba sviedriem varēs kādu daļu kopīgās mantas dabūt. Tādā gadījumā valsts no tā atsakās!

Atcerēsimies pavisam nesenos padomju laikus! Vecākā paaudze zina, ka drīz pēc kara, 50.gados, bija valsts aizņēmuma obligācijas. Proti, tas bija “piespiedu brīvprātīgs” pasākums: bija jāparakstās par summu mēnešalgas apmērā vai vēl lielākā apmērā, lai šīs obligācijas iegādātos. Padomju valsts deva garantiju, ka pēc 25 gadiem šīs obligācijas tiks atmaksātas naudā pēc to nominālvērtības.

Protams, padomju valsts piemērs nav pats labākais piemērs, kam mēs varētu sekot, taču pat tajā situācijā nauda tika atmaksāta! Proti, kad pagāja šie 25 gadi un izrādījās, ka padomju valsts nebija spējīga atmaksāt šīs obligācijas, tad pagarināja termiņu un galu galā tomēr atmaksāja. Protams, pēc naudas reformas tie jau vairs bija tikai daži rubļi. Tās obligācijas kā dokumenta vēsturiskā vērtība, protams, bija lielāka nekā naudas vērtība.

Mēs šobrīd rīkojamies it kā cēlu un saprotamu mērķu vārdā, lai sertifikātu uzpircēji nevarētu tagad par lētu naudu privatizēt labas lietas. Vai šis ir pareizais risinājums - pārtraukt sertifikātu darbības termiņu, lai tie “naudasmaisiem” paliktu lielos daudzumos? Tā teikt, to dažu nabagu, kuri tomēr cer, ka viņiem taisnīgi kompensēs un ka viņi varēs par šiem sertifikātiem kaut ko dabūt, - nu, to nav pārāk daudz, un gan jau mēs ar viņiem tiksim galā, jo, kā saka, kaķa lāsti debesīs nekāpj.

Varētu teikt šādu līdzību. Ja mēs negribam pārdot kādu mantu, pēc kuras ir liels pieprasījums, mēs varam teikt tā: “Nauda ar šo brīdi vairs nav derīga. Tā nauda, kas ir jūsu kabatās, vairs nav derīga. Tagad jums būs jāgādā cita nauda, lai jūs nopirktu to, ko jūs esat nodomājuši veikalā nopirkt.” Tas ir, protams, ļoti primitīvs piemērs, un es minēju to tikai tādēļ, lai tas viss būtu vieglāk saprotams.

Mana personīgā pārliecība, protams, ir tā, ka sertifikātiem vispār nevar noteikt nekādu derīguma termiņu, tiem ir jābūt derīgiem līdz tam brīdim, kad valsts ir savu apsolījumu realizējusi. Ja mēs uzskatām, ka mūsu valsts solījums ir ko vērts, tad mums ir jāsaprot, ka tas, ka tiek piedāvāts termiņu vēl par vienu gadu pagarināt, tomēr ir solis uz priekšu, kas šiem nabagiem dos cerību, ka varbūt nākamā gada laikā mēs mainīsim vēl kādus citus likumus un ka viņi varēs šos sertifikātus izmantot mantas iegūšanai vai arī saņemt šo sertifikātu vērtību naudā.

Es atgādināšu vēl vienu lietu - to, ka ir otrajā lasījumā izskatīts mūsu pašu nobalsotais priekšlikums, ka arī politiski represētajām personām, kuras līdz 2000.gada 1.janvārim nebija sasniegušas pensijas vecumu, būs tiesības par katru sertifikātu, kas piešķirts par katru Sibīrijas lāģerī jeb izsūtījumā pavadīto gadu, saņemt to vērtību naudā - 28 latus.

Protams, jūs saprotat, ka viens gads, kas pavadīts spaidu darbos, nemaksā 28 latus, tur būtu kādas trīs nulles jāpieliek klāt, bet Latvijas valsts nevar atļauties maksāt vairāk. Taču, lūk, šiem cilvēkiem, kuru nav pārāk daudz (viņu ir apmēram 6000, un katram vidēji kādi pieci seši sertifikāti tiktu apmaksāti, jo cits ir desmit gadus tur pavadījis, cits mazāk), - lūk, šiem cilvēkiem galīga trūkuma apstākļos tā tomēr ir kāda cerība. Un šobrīd cerībai varbūt ir tā lielākā vērtība. Cerība un uzticība Latvijas valstij, valdības apsolījumam un likumdevēja apsolījumam - manuprāt, tā ir daudz vairāk vērta nekā šeit minētie argumenti, ka mums būtu jārūpējas par to, lai valsts manta netiktu “par sviestmaizi” izdāļāta; tam nolūkam laikam būtu jāgroza kādi citi likumi. Mēs esam tiesīgi noteikt dažādus ierobežojumus, taču galvenais kritērijs jau ir tas - nodzīvotie gadi vai atņemtā īpašuma, nekompensētā īpašuma, vērtība. Mēs varam diskutēt par uzpirktajiem sertifikātiem, par to pielietojumu, par valsts garantiju to atprečošanai - kā mēdz teikt, tā ir cita lieta -, bet nedrīkstam ignorēt to cilvēku, labticīgo cilvēku, tiesības un sagraut viņu cerības, ka Latvijas valsts ir taisnīga un ka Latvijas likumdevēji pieņems saprātīgus likumus ne tikai ar balsu vairākumu.

Paldies par uzmanību!

Sēdes vadītāja. Deputāts Gundars Bērziņš.

G.Bērziņš (Tautas partijas frakcija).

Saeimas priekšsēdētāja! Godātie deputāti! Runājot par juridiskajiem aspektiem, protams, jaunā, talantīgā jurista, cerīgā Jaunupa kunga argumenti pret Lagzdiņa kunga argumentiem, kuram ir tikai nieka 16 gadu darba pieredze parlamentā, ir absolūti pārliecinoši, un, protams, ir skaidrs, kurš ir lielāka autoritāte šajā jautājumā.

Lai runātu pēc būtības, ko darīt tālāk, ir jāpaskatās arī vēsture, jāizvērtē sertifikātu ieviešanas procesa pozitīvās un negatīvās puses. Protams, lēmumi ir pieņemti, un vainīgo meklēšana nav mūsu uzdevums, tomēr ir jāizvērtē, ko tad ir devuši sertifikāti - kādus plusus un mīnusus.

Jāteic, ka sertifikāti Latvijai, man šķiet, ir devuši ļoti maz. Īstenībā negatīvā ietekme, ieviešot sertifikātus, ir bijusi būtiskāka. Tanī brīdī bija doma par kaut kādu tautas kapitālismu, ka, iedodot sertifikātus, visi kļūsim par uzņēmumu īpašniekiem un ar to vien nodarbosimies, kā pārvaldīsim savus akciju portfeļus un no tā arī dzīvosim. Pati sertifikātu parādīšanās, aizstājot ar tiem naudu kā maksājuma līdzekli... Tie īstenībā ir maksāšanas surogāts, kas parādījies tirgū, aizstājot preču normālās tirdzniecības attiecības - naudas attiecības.

Šinī gadījumā nepārprotami tiek dota priekšrocība tiem iedzīvotājiem, kuri dzīvo Latvijā, kuriem ir šie sertifikāti un līdz ar to ir iespējas piedalīties uzņēmumu privatizācijā. Un, protams, arī šīs privatizācijas rezultātā Latvijā ir radušies turīgākie cilvēki, ar kuriem baida šobrīd visu pasauli, Latviju, saucot viņus par oligarhiem un tā tālāk.

Tad nu paskatīsimies! Šobrīd mēs esam iestājušies Eiropas Savienībā. Tie oligarhi, ar kuriem mēs te baidām cits citu, protams, ir turīgi uz jebkura cita Latvijas iedzīvotāja fona, lai gan īstenībā Eiropas mērogā viņi tādi mazi piparbodnieki vien ir. Tāds ir mūsu oligarhu salīdzinājums ar tiem, kādi šobrīd ir, piemēram, kaimiņvalstīs un tā tālāk. Piparbodnieki Eiropas mērogā! Bet viņi vienkārši Latvijā tādi ir izveidojušies kapitāla sākotnējās uzkrāšanas periodā, kas, protams, nav nekas varbūt ļoti labs, jo ir arī dažādas problēmas. Tā tas tiešām ir noticis. Pozitīvi vai negatīvi - to varēsim vērtēt. Nu ir mums savi piparbodnieki Eiropas mērogā!

Otrs. Lai risinātu problēmu, “Jaunā laika” pieeja vienmēr ir bijusi šāda -meklēt izņēmumus, cīnīties pret kaut ko atsevišķi un nepiedāvāt universālas formulas. Ja pagarina termiņu, tad, teiksim, izskan piedāvājums to pagarināt represētajiem vai kam citam, bet kāda gan ir problēma nedēļas laikā pārreģistrēt šos sertifikātus uz represēto vārda vai kādā citādā veidā? Tas ir pilnīgi bezperspektīvs ceļš, ja nepiedāvā sistēmisku, vienkāršu risinājumu! Ja izšķirsimies pagarināt šo derīguma termiņu, tad pagarināsim, ja vienosimies likvidēt sertifikātus kā maksāšanas līdzekli, tad likvidēsim, par ko Tautas partija ir vēlējusies iesniegt skaidrību jau kopš iepriekšējās Saeimas laikiem. Taču ir pietrūcis drosmes pieņemt šos lēmumus.

Bet ir jārunā arī vēl par dažām citām problēmām. Šobrīd nav valdības, un visi veido valdību un tā tālāk. Saistībā ar sertifikātiem apskatīsim vienu jautājumu. Latvijas konkurētspēja, kā liecina pēdējās aptaujas, arvien mazinās, mēs esam zaudējuši vairākas vietas salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu. Tad nu paskatīsimies, kas tam bijis par iemesliem. Ekonomiskās brīvības dažādi indeksi. Vai jūs zināt vidējo termiņu, cik ilgs laiks Latvijā šobrīd ir nepieciešams nekustamā īpašuma reģistrēšanai? Latvijā šobrīd, pēc Pasaules Bankas pētījuma datiem, viena nekustamā īpašuma reģistrēšanai vidēji ir vajadzīgas 63 dienas. Vēlreiz atkārtoju - 63 dienas! Es uzskatu, ka jaunajai valdībai, runājot par valsts konkurētspēju, arī šis jautājums būtu jāatrisina. Bet vai zināt, cik dienas, pēc Pasaules Bankas pētījuma šim pasākumam ir vajadzīgas Lietuvā? Tikai divas! Divas! Sešdesmit trīs un divas! Un šinī brīdī cilvēki arī nevar šos sertifikātus kādā veidā tomēr izmantot.

Jūs paši arī gan jau esat kaut ko privatizējuši, vai nu zemi, vai ko citu. Lēmumu jau pieņem par piešķiršanu lietošanā, bet, kamēr, cilvēki mīļie, zeme nav uzmērīta, tikmēr privatizēt to nevar, jo process nav iesācies. Iesniedzot dokumentu par to, ka šī zeme ir lietošanā, kamēr nav tās uzmērījuma, nav arī iesnieguma par privatizācijas uzsākšanu. Tātad, ja zemes uzmērīšana šobrīd kavējas, tad šiem cilvēkiem no viņiem neatkarīgu apstākļu dēļ ir liegta iespēja izmantot savus sertifikātus.

Es domāju, ka lēmuma pieņemšana ir grūta. Es personīgi uzskatu to par lielu kļūdu. Pie kam šobrīd būtu labi zināt arī cilvēku, kurš pieņēma šo lēmumu, kurš to izstrādāja, kuri bija šīs idejas ģeneratori, kurā vietā tas viss tika pieņemts... Ideja dzima ne jau Latvijā. Tā tika importēta tāpat kā daudz kas cits šobrīd Latvijā, jo mums liekas, ka ir tāds uzskats: no ārzemēm pie mums kāds atnāks un visu pateiks, ka mēs paši esam mazspējīgi.

Tā bija kļūda! Bet tā kļūda ir pieņemta, un tā ir jālabo ar mazāk sāpīgām sekām - pabeidzot sakārtot šo procesu un ieviešot skaidrību. Pieliksim lielu, treknu punktu privatizācijai! Tātad atrisināsim visu, gūsim skaidrību par visiem jautājumiem un pieņemsim sistēmisku lēmumu! Sertifikātus varēs izmantot tikai zemes un dzīvokļu privatizācijai, jo nevienu lielo uzņēmumu par tiem privatizēt nevarēs, tas lēmums būs jāpieņem valdībai. Vai šobrīd kāds to ir solījis, vai šobrīd valdība grasās to darīt? Vai tas ir ietverts darba kārtībā?

Nebaidīsim citus ar bubuļiem, nebaidīsimies paši un pieņemsim lēmumu, kāds šobrīd ir vienīgi iespējamais!

Sēdes vadītāja. Deputāts Pēteris Tabūns.

P.Tabūns (frakcija “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK).

Kolēģi! Par šo tēmu jau ir apnicis runāt, jo tik daudz cūcību ir noticis saistībā ar šiem sertifikātiem. Tik daudz valsts ir cietusi, un tauta arī faktiski ir cietusi, jo lielie objekti ir privatizēti “par sviestmaizi” ar šo sertifikātu palīdzību un vēl daudzi cer to pašu izdarīt. Tāpēc šobrīd mums nav nekādu tiesību vēlreiz kacināt cilvēkus un likt viņiem šos sertifikātus, kas vēl ir apmēram 10 miljonu vērtībā, pakarināt uz tā saucamās nagliņas, par ko mēs esam runājuši jau kopš sākta gala. Tā tas būs, ja mēs šodien nolemsim, ka sertifikātu darbības termiņš ir beidzies. Tad kārsim tos uz nagliņas, Jaunupa kungs!

Redziet, jums laikam ir daudz naudas, un tad jūs varat teikt... Jā, tieši tā... Tā nedrīkst! Ir jādomā par katru cilvēku, it īpaši par tiem cilvēkiem, kuriem šie sertifikāti tomēr ir kaut kāda vērtība un kuri grib tos ieguldīt.

Seiles kundze ļoti pamatoti un ļoti detalizēti faktiski visu jau izstāstīja, un arī Lagzdiņa kungs, jo viņi ir iedziļinājušies šajās lietās gadu gados un ļoti labi zina, kā tas īstenībā ir.

Tā jau nevar rīkoties! Kas ir liedzis valdībām beidzot noteikt patiešām tādu sistēmu, tādu kārtību, kādā veidā privatizācijai ir jānotiek? Jā, lielie objekti... Ja pieņem likumu, ka lielie objekti, arī lielie zemes gabali netiek privatizēti par sertifikātiem, bet kā tad būs ar dzīvokļiem, ar zemi zem mājām un zem dzīvokļiem? Kā tad jūs, es atvainojos, tagad varat kaut ko aizliegt? Cilvēkam, kurš ir privatizējis dzīvokli, lai viņam šis dzīvoklis pilnībā piederētu, ir jāprivatizē arī zeme zem dzīvokļa, bet jūs viņam to liegsiet jau šodien. Ar kādām tiesībām?

Tā ka, kolēģi, valsts diemžēl ir pieļāvusi kļūdu, valdības ir vilcinājušās... Skaidri un gaiši ir zināms, ka tās ir vilcinājušās ar šīm lietām. Kādu apstākļu dēļ - tas jau ir cits jautājums, par to mēs šobrīd nerunāsim. Taču beidzot šī lieta ir jāsakārto.

Un Jaunupa kungs ar savu uzstāšanos pēc būtības faktiski jau pateica, ka sertifikātu derīguma termiņš ir jāpagarina. Ir jāpagarina! Jo vēl ir jānosaka tās iedzīvotāju kategorijas, kuri ir represētie vai pretendenti uz dzīvokļiem, uz zemi zem dzīvokļiem un tā tālāk... Saliksim visu pēc kārtas pēc tam, bet vispirms pagarināsim sertifikātu darbības termiņu. Un tikai pēc tam noteiksim strikti un pēc iespējas ātrāk, un tad viss būs kārtībā.

Paldies par uzmanību!

Sēdes vadītāja. Deputāts Juris Dobelis.

J.Dobelis (frakcija “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK).

Cienītie kolēģi! Tā lielākā nelaime, protams, ir tāda, ka par nopietnām lietām Latvijas Republikas Saeima bieži vien spriež pašā pēdējā brīdī. Tā ir tiešām Saeimas un valdības visrupjākā kļūda, ja runājam par sertifikātiem, to izmantošanas termiņiem un iespējām. Un šajā ziņā “Jaunajam laikam” ir pilnīga taisnība. Diemžēl šo pašu rupjo kļūdu dēļ arī šobrīd ir pietiekami daudz neskaidrību un pietiekami daudz iespējamo cietēju tādā gadījumā, ja sertifikātu lietošanas termiņu nepagarina. Un nav izstrādātas arī sertifikātu izmantošanas iespējas - tādas, kuras būtu skaidras, gadam sākoties, nevis gadam beidzoties. Tāpēc acīmredzot ne sevišķi labā noskaņojumā šodien tomēr būs jānobalso - un es to darīšu - par šā termiņa pagarināšanu, taču lai tā būtu mācība visai 8.Saeimai, jo 8.Saeimai vēl ir jāstrādā divi gadi, tāpēc beigu beigās jau gada sākumā vajadzētu būt pilnīgai skaidrībai par to, kas notiks ar sertifikātiem, lai līdz gada beigām šo procesu varētu pilnīgi pabeigt. Tas ir vienīgais šodien, man šķiet, iespējamais risinājums, jo groziet, kā gribat...

Es piekrītu, ka ir maisi ar sertifikātiem un ka maisu īpašnieki gaida, kā tad šos maisus varēs izmantot. (Līdzīgi kā ar čekas maisiem, jo arī tie kaut kur glabājas, un vajadzības gadījumā varbūt vilks kaut ko arī no turienes ārā...). Taču šobrīd ar to ir jārēķinās, tāpēc ka ar to bija jārēķinās jau daudzus gadus.

Augstākajā padomē, kad pieņēma šos lēmumus, kas attiecās uz sertifikātu ieviešanu, piedošanu, nu nāca līdzi zināmā mērā tas naivums, kreisais naivums, šie solījumi, ka nu sadalīsim to tautas mantu kristīgi... Nu bija tā! Godīgi sakot, Augstākā padome reizēm strādāja dienu un nakti, reizēm strādāja septiņas dienas nedēļā, bija rīta sēdes un bija vakara sēdes, un bija ļoti daudz kas jāpaspēj izdarīt, tāpēc toreiz cilvēki centās pasniegt sabiedrībai kaut ko pieņemamu.

Bet diemžēl šis nav vienīgais gadījums, kad tas labais, kas kādreiz ir nācis neatkarības atjaunošanas pirmajos gados, ir ticis sagrozīts līdz nepazīšanai. Un man liekas, ka katrs no mums var minēt šodien daudzus tādus piemērus.

Līdz ar to, izsakot šo nožēlu par novilcināto laiku, kas diemžēl ir nevajadzīgi ievilkts, tajā pašā laikā es varu visiem kolēģiem tikai ieteikt padomāt par to, kā tālāk strādāt. Lai jaunā valdība strādātu tā, ka visiem būtu pilnīga skaidrība par sertifikātiem jau gada sākumā, nevis tiešām novembrī, kad mēs atkal sāksim strīdēties par to, pagarināt vai nepagarināt sertifikātu lietošanas termiņu.

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

Vai komisijas vārdā ir kas piebilstams? Lūdzu, deputāte Anna Seile!

A.Seile. Godātie deputāti! Es pilnīgi saprotu Jaunupa kunga bažas par to, vai sertifikāti netiks izmantoti lielo sertifikātu īpašnieku labā un vai par tiem netiks privatizēti valsts un pašvaldību uzņēmumi.

Jā, tādas bažas pastāv! Un tomēr man gribas teikt, ka ir jāpieņem šis izšķirīgais lēmums un sertifikātu derīguma termiņš jāpagarina uz šo vienu gadu. Otrdien valdības sēdē bija plānots iekļaut līdzīgu likumprojektu, kas paredzēja pagarināt sertifikātu derīguma termiņu uz pusgadu - līdz nākamā gada 1.jūlijam, taču šis jautājums sēdē netika izskatīts. Un tad Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija pēc manas ierosmes ar balsu vairākumu tomēr vienojās, ka ir jāpagarina šis termiņš, lai cilvēki saprastu, vai sertifikāti vēl darbosies vai ne. Taču šīs bažas par uzņēmumu privatizāciju par sertifikātiem ir jāatrisina citos likumos. Un tas ir likums “Par valsts un pašvaldību īpašuma objektu privatizāciju”, kurā varētu ierakstīt šīs normas. Un šajā sagatavotajā likumprojektā, kuru Saeimai atliek izskatīt trešajā lasījumā, šis aizliegums jau ir iestrādāts. Tas tikai ir jāvirza uz Saeimu.

Man gribētos, lai turpmāk šādus ļoti strīdīgus jautājumus, konceptuālus jautājumus, varbūt skatītu kopā Juridiskā komisija un Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija. Un es Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vadībai lūdzu pēc iespējas ātrāk izšķirties par to, lai šie likumprojekti par valsts un pašvaldību īpašuma objektu privatizāciju, par zemes privatizāciju lauku apvidos un par zemes privatizāciju pilsētās tiktu virzīti uz Saeimu. Kāpēc tos tur pagaldē - tas nav saprotams.

Taču, ja runājam par sertifikātu koncepcijas maiņu, tad es gribu skaidri un gaiši šodien pateikt, ka “Latvijas ceļa” valdības laikā tika pieļauts tas, ka sertifikāti ir pārdodami, nevis izmantojami ģimenes vajadzībām, apvienojot radinieku starpā šos sertifikātus un pat piedaloties privatizācijā.

Pavisam nesen, pirms dažām nedēļām, Latvijā viesojās čehu parlamentārieši no Tautsaimniecības komisijas. Es viņiem pajautāju: “Kā jūs tikāt galā ar tiem sertifikātiem?” kaut gan īstenībā to zināju, jo šīs diskusijas tad, kad vēl Naglis vadīja Latvijas Privatizācijas aģentūru, bija ārkārtīgi asas. Runa bija par to, vai vajag pieļaut sertifikātu pirkšanu un pārdošanu starpniekiem un visādām juridiskām personām, taču toreiz pieņēma nepareizu lēmumu.

Un tad čehi atbildēja: “Mums šī problēma vairs nepastāv. Visi, kuri to gribēja, izmantoja privatizācijā savus sertifikātus. Mēs nepieļāvām sertifikātu tālāku pārdošanu.” Un tāpēc es aicinu šīs problēmas, šīs bažas atrisināt atsevišķos likumos. Es vēlreiz atgādinu, ka mūsu sagatavotais grozījums, kas ir tapis Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijā, nosaka, ka šie sertifikāti var tikt izmantoti tikai atbilstoši citos normatīvajos aktos paredzētajos gadījumos un kārtībā, bet to izmantošanas galējais laiks tiek pagarināts vēl uz vienu gadu.

Aicinu atbalstīt šo likumprojektu pirmajā lasījumā!

Sēdes vadītāja. Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta pieņemšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 66, pret - 24, neviens neatturas. Likumprojekts pirmajā lasījumā pieņemts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam un izskatīšanas laiku otrajā lasījumā!

A.Seile. Godātā Saeimas priekšsēdētāja! Godātie deputāti! Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija savā sēdē nolēma lūgt šo jautājumu izskatīt abos lasījumos jau šodienas sēdē. Protams, to var izdarīt tikai tad, ja neviens deputāts neiebilst. Ja kāds no zāles iebilst, tad, protams, to darīt nevar un es noteikšu citu termiņu šā likumprojekta izskatīšanai.

Kāpēc mēs tā rīkojamies? Tāpēc, ka parasti sarodas ārkārtīgi liela priekšlikumu gūzma, bet es vēlreiz atkārtoju, ka šie labojumi ir jāiesniedz šajos atsevišķajos likumos.

Es lūdzu Saeimas priekšsēdētāju pajautāt, vai kāds neiebilst par šā likumprojekta izskatīšanu šodien arī otrajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Vai deputātiem ir iebildumi? (No zāles: “Ir!”) Jā, deputātiem ir iebildumi, tāpēc lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu un izskatīšanas laiku otrajā lasījumā.

A.Seile. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš - 8.novembris, izskatīšana - 11.novembra sēdē.

Sēdes vadītāja. Citu priekšlikumu nav. Tātad priekšlikumu iesniegšanas termiņš - 8.novembris, bet izskatīšanas laiks - šā gada 11.novembra sēdē. Paldies.

Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts par “Par Līgumu starp Dāniju, Igauniju, Somiju, Islandi, Latviju, Lietuvu, Norvēģiju un Zviedriju par Ziemeļu Investīciju banku”. Otrais lasījums.

Ārlietu komisijas vārdā - deputāts Aleksandrs Kiršteins.

A.Kiršteins (Tautas partijas frakcija).

Godājamie deputāti! Otrajam lasījumam nav saņemts neviens priekšlikums, tāpēc es aicinu jūs nobalsot par likumu, kas apstiprina šo Līgumu, otrajā lasījumā. Saistību izpildi koordinē Finanšu ministrija, un kā starptautisko līgumu mēs to apstiprinām arī galīgajā lasījumā.

Paldies! Lūdzu nobalsot!

Sēdes vadītāja. Par ko ir pieteicies runāt deputāts Gundars Bērziņš, jo priekšlikumu mums nav? Nav priekšlikumu!... Jā. Lūdzu!

Tad lūdzu deputātus balsot par likumprojekta pieņemšanu otrajā lasījumā! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 83, pret - nav, atturas - 6. Likums “Par Līgumu starp Dāniju, Igauniju, Somiju, Islandi, Latviju, Lietuvu, Norvēģiju un Zviedriju par Ziemeļu Investīciju banku” ir pieņemts. Paldies.

Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts “Grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā”. Pirmais lasījums.

Juridiskās komisijas vārdā - deputāts Mareks Segliņš.

M.Segliņš (Tautas partijas frakcija).

Kolēģi! Juridiskā komisija ir izskatījusi pirmajā lasījumā likumprojektu “Grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā”, akceptējusi to un lūdz pieņemt pirmajā lasījumā arī Saeimas sēdē.

Sēdes vadītāja. Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta pieņemšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 90, pret un atturas - nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā pieņemts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam!

M.Segliņš. 11.novembris.

Sēdes vadītāja. Citu priekšlikumu nav. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš otrajam lasījumam - 11.novembris. Paldies.

Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts “Grozījumi Civilprocesa likumā”. Pirmais lasījums.

Juridiskās komisijas vārdā - deputāts Mareks Segliņš.

M.Segliņš (Tautas partijas frakcija).

Juridiskā komisija ir izskatījusi valdības iesniegtos Civilprocesa likuma grozījumus, kuri reglamentē šķīrējtiesu darbību Latvijā. Komisija ir akceptējusi šo likumprojektu un iesniegusi Saeimā. Lūdzu akceptēt pirmajā lasījumā!

Sēdes vadītāja. Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta pieņemšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 92, pret un atturas - nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā pieņemts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam!

M.Segliņš. 18.novembris.

Sēdes vadītāja. Citu priekšlikumu nav. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš otrajam lasījumam - 18.novembris. Paldies.

Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts “Grozījums Imigrācijas likumā”. Pirmais lasījums.

Juridiskās komisijas vārdā - deputāts Mareks Segliņš.

M.Segliņš (Tautas partijas frakcija).

Juridiskā komisija ir akceptējusi šos grozījumus Imigrācijas likumā. Lūdzu pieņemt pirmajā lasījumā šo likumprojektu!

Sēdes vadītāja. Atklājam debates.

Deputāts Juris Dobelis.

J.Dobelis (frakcija “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK).

Cienītie kolēģi, es aicinu vēlreiz ieskatīties dokumentā, ko mēs tagad taisāmies atbalstīt!

Runa nav par īslaicīgu ieskriešanu Latvijā, papriecāšanos par Latvijas purviem un mežiem, kur var noklausīties lakstīgalas pogošanu vai cīruļu vīterošanu. Runa ir par pastāvīgās uzturēšanās atļaujas izsniegšanu. Tas nozīmē uzturēšanos mūsu valstī ik dienas, apgrozīšanos sabiedrībā ik dienas. Tātad šajā sakarā jārunā par latviešu valodas prašanu vai neprašanu, par tās mācīšanos vai nemācīšanos. Un te nu mēs nonākam pie tādas jocīgas domāšanas, ka Ministru kabinets nu būs tas, kas noteiks veselai rindai biedru: jūs esat atbrīvoti no latviešu valodas mācīšanās, bet šeit pastāvīgi dzīvot jūs varat, atļauju mēs jums dodam.

Un tad nu ir jautājums - kas tās tādas būs par personu kategorijām? Vai tiešām ir vesels birums sagaidāms? Vai varbūt mēs tomēr varam likumā noteikt, kas tie tādi varētu būt? Nu tie taču var būt tikai invalīdi! Kas gan cits? Un ne jau kurš katrs invalīds. Ne jau klibs, tāds, kas staigā ar spieķīti; runāt taču viņš var. Ir skaidri noteikta invalīdu kategorija, kam tiešām ir grūtības ar runāšanu, un tādu nevarētu būt pārāk daudz; viņus varētu ar likuma palīdzību atbrīvot no latviešu valodas zināšanu pārbaudes. Citādi būs tā, ka te, Latvijā, brauks iekšā tiešām tikai invalīdi ar totālu afāziju vai tikai kurlmēmie. Tā jocīgi sanāk! Tās iespējas var perināt visvisādas. Tā ir vēl viena iespēja noniecināt latviešu valodu, notēlot kaut ko... es nezinu, ko... Un mierīgi varēs neievērot Valsts valodas likumu, jo, ja jau cilvēks neprot to valodu, viņam radīsies pamatīgas problēmas arī ar tā likuma ievērošanu.

Viena valdība izdomās vienu kategoriju, nāks cita valdība un kaut kādā sajūsmas mirklī pieliks klāt otro, trešo vai ceturto kategoriju, un tad visdažādākie īpatņi pretendēs uz pastāvīgās uzturēšanās atļaujas saņemšanu, bet galīgi neizrādīs ne mazāko interesi par latviešu valodu.

Jā, tur var ietilpināt arī tādus, kas, izdzirduši latviešu valodu, šausmās vai nepatikā saviebj ģīmi... Nu, teiksim, tāda iedzimtība... Un kā skaidrojumu var izmantot to: “Redziet, manos senčos ir tādi, kas Krievijas pilsoņu kara laikā ir cietuši no latviešu strēlniekiem!” It īpaši varētu uztraukties tie, kurus kaujas laukā latviešu strēlnieki toreiz sakāva.

Es vēlreiz atkārtoju to, ko vienreiz jau jums šeit teicu: bija iespēja jau šodien šeit izskatīt alternatīvu projektu. Žēl, ka tas nav izdarīts. Es saprotu, ka pastāv iespēja šo te, kas pirmajā lasījumā, iespējams, ir pieņemams, drusciņ pārtaisīt, pielabot (jā, arī ar to kāds varbūt nodarbosies), taču man tomēr gribas jautāt: vai tas nav daudz vienkāršāk - uzreiz iedot jēdzīgu likumprojektu izskatīšanai, lai tas nav pēc tam jāpārtaisa? Mēs varam izvēlēties tiešām divus variantus - vai nu šo (bet vajadzēs to labot!), vai arī šo noraidīt un iesniegt citu, nenoliedzot to, ka ir pavisam neliela cilvēku kategorija, kuru cilvēcības vārdā varētu atbrīvot no latviešu valodas apgūšanas.

Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu. Vai komisijas vārdā ir kas piebilstams? Lūdzu! Vārds deputātam Marekam Segliņam.

M.Segliņš. Godājamie kolēģi! Ministru kabinets ir piedāvājis Imigrācijas likuma grozījumu, kurš skan tā: “Izteikt 24.panta piektās daļas otro teikumu šādā redakcijā: “Valsts valodas zināšanu apjomu, valsts valodas prasmes pārbaudes kārtību, atvieglojumus valsts valodas prasmes pārbaudes kārtošanā, kā arī personu kategorijas, kuras atbrīvojamas no valsts valodas zināšanu pārbaudes, nosaka Ministru kabinets.”” Šāda ir piedāvātā redakcija, ko ir atbalstījusi Juridiskā komisija. Lūdzu atbalstīt!

Sēdes vadītāja. Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta pieņemšanu pirmajā lasījumā. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 62, pret - 33, neviens neatturas. Likumprojekts pirmajā lasījumā pieņemts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam.

M.Segliņš. 11.novembris.

Sēdes vadītāja. 11.novembris. Citu priekšlikumu nav.

Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts “Grozījumi likumā “Par Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistru””. Pirmais lasījums.

Juridiskās komisijas vārdā - deputāts Mareks Segliņš.

M.Segliņš (Tautas partijas frakcija).

Lūdzu pieņemt likumprojektu pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta pieņemšanu pirmajā lasījumā. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 80, pret un atturas - nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā pieņemts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam.

M.Segliņš. 11.novembris.

Sēdes vadītāja. Citu priekšlikumu nav. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš otrajam lasījumam - 11.novembris.

Cienījamie kolēģi, lūdzu reģistrēties ar reģistrācijas kartēm! Lūdzu zvanu! Reģistrācijas režīmu!

Cienījamie kolēģi! Šodien visu mūsu vārdā es gribētu sveikt pusapaļajā jubilejā mūsu kolēģi deputātu Martijanu Bekasovu! (Aplausi.)

Pirms tiek nolasīti reģistrācijas rezultāti, jānoklausās daži paziņojumi. Vārds deputātam Dzintaram Ābiķim.

Dz.Ābiķis (Tautas partijas frakcija).

Cienījamie kolēģi no Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas un Sporta apakškomisijas! Es ļoti lūdzu jūs uz komisijas sēdi komisijas telpās. Komisijā ir ieradusies Daugavpils pilsētas galva Strodes kundze. Viņa ir braukusi tālu ceļu, viņa grib iepazīstināt komisijas deputātus ar vienu projektu. Ļoti aicinu pagodināt ar savu klātbūtni komisijas sēdi, kas notiks komisijas telpās un sāksies tūlīt - starpbrīdī. Paldies!

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Gundaram Bērziņam.

G.Bērziņš (Tautas partijas frakcija).

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas sēde komisijas telpās.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Aleksandram Kiršteinam.

A.Kiršteins (Tautas partijas frakcija).

Godājamie kolēģi! Ārlietu komisijas telpās notiks Ārlietu komisijas sēde. Lūdzu visus ierasties!

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Staņislavam Šķesteram.

S.Šķesters (Zaļo un zemnieku savienības frakcija).

Lūdzu Valsts pārvaldes un pašvaldības komisiju uz sēdi tūlīt. Paldies.

Sēdes vadītāja. Vai deputāts Pēteris Simsons lūdz vārdu? Nē? Saeimas sekretāra biedru Aleksandru Bartaševiču lūdzu nolasīt reģistrācijas rezultātus!

A.Bartaševičs (8.Saeimas sekretāra biedrs).

Godājamie deputāti! Nav reģistrējušies Boriss Cilevičs un Artis Pabriks.

(Pārtraukums)

Sēdi vada Latvijas Republikas 8.Saeimas priekšsēdētāja

Ingrīda Ūdre.

Sēdes vadītāja. Cienījamie kolēģi! Turpinām Saeimas sēdi.

Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts “Grozījums Nacionālās drošības likumā”. Otrais lasījums.

Aizsardzības un iekšlietu komisijas vārdā - deputāts Juris Dalbiņš.

J.Dalbiņš (Tautas partijas frakcija).

Cienījamā Saeimas priekšsēdētājas kundze! Kolēģi! Strādāsim ar likumprojektu “Grozījums Nacionālās drošības likumā” (reģistrācijas numurs 918).

Likumprojekta otrajam lasījumam priekšlikumi netika iesniegti. Komisija likumprojektu izskatīja savā 27.oktobra sēdē un aicina Saeimu pieņemt to otrajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta pieņemšanu otrajā lasījumā! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 66, pret - 1, atturas - 1. Likumprojekts otrajā lasījumā pieņemts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu trešajam lasījumam.

J.Dalbiņš. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš trešajam lasījumam - 15.novembris.

Sēdes vadītāja. Citu priekšlikumu nav. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš trešajam lasījumam - 15.novembris. Paldies.

Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts “Grozījumi Nolietotu transportlīdzekļu apsaimniekošanas likumā”. Pirmais lasījums.

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā - deputāts Sergejs Fjodorovs.

S.Fjodorovs (Latvijas Sociālistiskās partijas frakcija).

Cienījamais Prezidij! Godājamie kolēģi! Strādāsim ar likumprojektu, kura reģistrācijas numurs 965, - ar likumprojektu “Grozījumi Nolietotu transportlīdzekļu apsaimniekošanas likumā”.

Īsumā paskaidrošu likumprojekta būtību. Nolietotu transportlīdzekļu apsaimniekošanas sistēma nevarēs pilnvērtīgi darboties, ja netiks pieprasīta nolietoto transportlīdzekļu pilna komplektācija. Likumprojekts ir izstrādāts, lai novērstu tādu situāciju, ka vienā uzņēmumā tiktu transportlīdzeklim noņemtas visas derīgās sastāvdaļas, bet apstrādes uzņēmums būtu spiests pieņemt transportlīdzekļa vraku jeb, tā teikt, negatīvo vērtību. Tomēr ir paredzēts subsidēt arī tādu nolietotu transportlīdzekļu savākšanu un apstrādi, kuriem nav pilnas komplektācijas.

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija savā 27.oktobra sēdē ir akceptējusi likumprojektu pirmajā lasījumā. Komisijas vārdā lūdzu arī Saeimu atbalstīt likumprojektu pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta pieņemšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 87, pret un atturas - nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā pieņemts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam!

S.Fjodorovs. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš otrajam lasījumam - 18.oktobris.

Sēdes vadītāja. 18.novembris?

S.Fjodorovs. Novembris. Es atvainojos!

Sēdes vadītāja. Tātad priekšlikumu iesniegšanas termiņš otrajam lasījumam - 18.novembris. Paldies.

S.Fjodorovs. Paldies.

Sēdes vadītāja. Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts “Par 1976.gada tirdzniecības kuģošanas (minimālās normas) konvencijas 1996.gada protokolu”. Pirmais lasījums.

Ārlietu komisijas vārdā - deputāts Igors Solovjovs.

I.Solovjovs (Latvijas Sociālistiskās partijas frakcija).

Godātie kolēģi! Ārlietu komisija ierosina atzīt Ministru kabineta iesniegto likumprojektu par steidzamu.

Sēdes vadītāja. Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta atzīšanu par steidzamu! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 82, pret un atturas - nav. Likumprojekts atzīts par steidzamu.

I.Solovjovs. Komisijas vārdā ierosinu atbalstīt likumprojektu pirmajā lasījumā!

Sēdes vadītāja. Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta pieņemšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 83, pret un atturas - nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā pieņemts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam un laiku likumprojekta izskatīšanai otrajā lasījumā!

I.Solovjovs. Godātie kolēģi, ja jums nekādu iebildumu nav, tad aicinu izskatīt uzreiz otrajā, galīgajā, lasījumā!

Sēdes vadītāja. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta pieņemšanu otrajā lasījumā! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 89, pret un atturas - nav. Likums “Par 1976.gada tirdzniecības kuģošanas (minimālās normas) konvencijas 1996.gada protokolu” pieņemts. Paldies.

Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts “Par Lokarno Nolīgumu par dizainparaugu starptautiskās klasifikācijas izveidošanu”. Pirmais lasījums.

Ārlietu komisijas vārdā - deputāts Igors Solovjovs.

I.Solovjovs (Latvijas Sociālistiskās partijas frakcija).

Godātie kolēģi! Komisijas vārdā aicinu jūs atbalstīt likumprojektu pirmajā lasījumā!

Sēdes vadītāja. Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta pieņemšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 85, pret un atturas - nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā pieņemts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam.

I.Solovjovs. 10.novembris.

Sēdes vadītāja. Citu priekšlikumu nav. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš otrajam lasījumam - 10.novembris. Paldies.

Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts “Grozījumi likumā “Par nodokļiem un nodevām””. Pirmais lasījums.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā... ziņotāja nav. Tātad šo jautājumu atliekam uz vēlāku laiku.

Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts “Grozījumi likumā “Par sabiedrisko pakalpojumu regulatoriem””. Otrais lasījums.

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas
vārdā - deputāts Krišjānis Peters.

K.Peters (Latvijas Pirmās partijas frakcija).

Godātais Prezidij! Cienījamie kolēģi! Strādāsim ar likumprojektu, kura reģistrācijas numurs ir 889, - “Grozījumi likumā “Par sabiedrisko pakalpojumu regulatoriem””. Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija ir apkopojusi priekšlikumus otrajam lasījumam.

1. - Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts un redakcionāli precizēts.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

K.Peters. 2. - Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts un redakcionāli precizēts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

K.Peters. 3. - Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts un redakcionāli precizēts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

K.Peters. 4. - Ekonomikas ministrijas parlamentārā sekretāra K.Petera priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

K.Peters. 5. - Ekonomikas ministrijas parlamentārā sekretāra priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

K.Peters. 6. - Ekonomikas ministrijas parlamentārā sekretāra priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

K.Peters. 7. - Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

K.Peters. 8. - Ekonomikas ministrijas parlamentārā sekretāra priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

K.Peters. Tātad tie bija arī visi priekšlikumi. Komisijas vārdā lūdzu pieņemt šo likumprojektu otrajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta pieņemšanu otrajā lasījumā! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 91, pret un atturas - nav. Likumprojekts otrajā lasījumā pieņemts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu trešajam lasījumam!

K.Peters. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš trešajam lasījumam - 17.novembris.

Sēdes vadītāja. Citu priekšlikumu nav. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš trešajam lasījumam - 17.novembris. Paldies.

Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts “Grozījumi likumā “Par pašvaldību palīdzību dzīvokļa jautājumu risināšanā””. Otrais lasījums.

Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas vārdā - deputāts Staņislavs Šķesters.

S.Šķesters (Zaļo un zemnieku savienības frakcija).

Cienījamā priekšsēdētāja! Godātie kolēģi! Strādāsim ar dokumentu, kura reģistrācijas numurs ir 912. Komisija, kopīgi strādājot, ir izskatījusi 35 priekšlikumus. Pamatdoma ir tāda, ka faktiski šajā likumprojektā parādās norma, ka valsts sāk piedalīties līdzdarbībā - tā finansē šīs palīdzības sniegšanu dzīvokļa jautājumu risināšanā, tiek ieviesti jauni pašvaldības palīdzības veidi, tātad tas viss notiek sadarbībā ar valsti. Un pirmā palīdzība, kas tiek sniegta iedzīvotājiem, ir izīrēt citu personu īpašumā esošās dzīvojamās telpas, valsts palīdz uz atvieglinātiem noteikumiem saņemt kredītu dzīvojamo telpu iegādei un būvniecībai, kā arī valsts īpašumā esošā neaizņemtā dzīvojamā fonda nodošanu pašvaldībai šo jautājumu risināšanai, paredz pārcelšanās pabalsta ieviešanu, mainot dzīvesvietu, kā arī vienreizējo pabalstu dzīvojamo telpu remontiem. Bez tam tiek saglabāta esošā kārtība, kas ir pastāvējusi līdz šim likumā “Par pašvaldību palīdzību dzīvokļa jautājumu risināšanā”.

Tātad 1. ir deputāta Dzintara Rasnača priekšlikums. Ir atbalstīts. Tas papildina likumprojektu ar jaunu pantu un maina turpmāko pantu numerāciju.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

S.Šķesters. 2. - deputāta Rasnača priekšlikums. Arī ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

S.Šķesters. 3. - reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministra Radzeviča kunga priekšlikums. Ir daļēji atbalstīts un iestrādāts atbildīgās komisijas 4.priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Pret 3. un 4.priekšlikumu deputātiem iebildumu nav.

S.Šķesters. 5. - Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

S.Šķesters. 6. - Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

S.Šķesters. 7. - reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministra Radzeviča priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

S.Šķesters. 8. - Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Atklājam debates. Vai par 9.priekšlikumu?

Pret 8.priekšlikumu deputātiem iebildumu nav.

S.Šķesters. 9. - Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Atklājam debates.

Deputāts Jānis Lagzdiņš.

J.Lagzdiņš (Tautas partijas frakcija).

Godātie kolēģi deputāti! Es aicinu jūs pievērst uzmanību šai normai. Proti, tā ir pavisam jauna - tas ir gluži jauns noteikums, kas tiek iekļauts likumā, un šā priekšlikuma būtība ir tāda, ka pašvaldības dome (padome), ja gadījumā mēs pieņemtu šo Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas ierosinājumu, var arī nesniegt pašvaldības palīdzību, proti, tā var atteikt izīrēt dzīvokli tām personām, kuras ir maznodrošinātas, kuru ģimenēs ir bērni, invalīdi, pensionāri un kuras likumā noteiktajā kārtībā ir reģistrētas palīdzības saņemšanai, kā arī vairākos citos gadījumos.

Tātad pirmām kārtām tas notiek tad, ja persona ir devusi piekrišanu dzīvokli pārdot vai ir pārdevusi šo dzīvokli pati, vai ir atļāvusi privatizēt šo dzīvokli uz trešās personas vārda, vai arī pašvaldības dome (padome) savos saistošajos noteikumos ir noteikusi citus gadījumus, kādos tā varētu atteikties sniegt pašvaldības palīdzību dzīvokļa jautājumu risināšanā.

Es, kolēģi, uzskatu, ka šāda norma ir bīstama, jo tā pieļauj iespēju pašvaldībām ļoti subjektīvi traktēt atteikšanas motīvus, kādos gadījumos atsevišķām ģimenēm, kuras ir maznodrošinātas, kurās ir bērni invalīdi vai pensionāri, var nesniegt pašvaldības palīdzību arī tajās situācijās, kad ir bijuši objektīvi apstākļi, kādēļ persona ir bijusi spiesta pasliktināt savus dzīvokļa apstākļus.

Es minēšu piemēru. Piemēram, kāda persona ir pārdevusi dzīvokli, paņēmusi kredītu, lai iegādātos lielāku dzīvokli, jo ģimenē ir bijis pieaugums. Tajā ir bijis daudz bērnu, ir bijis labs darbs, ir bijuši ienākumi. Šo dzīvokli ģimene ir pārdevusi, un tādējādi ir iestājies viens no šajā priekšlikumā minētajiem motīviem, kuriem esot, var atteikt palīdzību. Taču kāda nelaimes gadījuma dēļ, no personas neatkarīgu apstākļu dēļ ģimenes galva vai abi vecāki ir zaudējuši darbu, varbūt pat kļuvuši invalīdi, ir notikusi kāda nelaime, un nu šī persona vairs nevar atdot kredītu un līdz ar to ir spiesta griezties pašvaldībā pēc palīdzības. Šādā situācijā pašvaldība, formāli izvērtējot šo likuma normu, var teikt tā: “Jūs esat savulaik dzīvokli pārdevuši, privatizēto dzīvokli pārdevuši vai ļāvuši to privatizēt uz trešās personas vārda, un mums neinteresē, kādu apstākļu dēļ jūs šobrīd nevarat paši sevi nodrošināt.” Taču ģimenē ir bērni, ģimenē nav ienākumu, un ģimene ir reģistrēta palīdzības saņemšanai, bet pašvaldība 5 gadus var atteikt šādai ģimenei sniegt palīdzību.

Ko es gribēju teikt? Es gribēju teikt to, ka ir daudzi gadījumi, kad pašvaldība, izmantojot šeit Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas piedāvāto normu, var pamatoti atteikt palīdzības sniegšanu, un līdz ar to būs arī tādi gadījumi, kad šāds atteikums būs nepamatots, netaisnīgs un negodīgs.

Tāpēc es gribētu vērst jūsu uzmanību uz šā priekšlikuma abām pusēm un, vispirms izvērtējot to, balsot.

Sēdes vadītāja. Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrijas vārdā tās parlamentārais sekretārs Māris Pūķa kungs.

M.Pūķis (Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrijas parlamentārais sekretārs).

Priekšsēdētājas kundze! Cienījamie deputāti! Saistībā ar tiem ļoti patiesajiem vārdiem, ko nupat pateica deputāts Lagzdiņa kungs, es gribētu pievērst jūsu uzmanību tam, ka šajā formulējumā, ko komisija ir piedāvājusi, nav runa par to, ka pašvaldība visos - visos! - gadījumos, kad būs iestājušies šie minētie apstākļi, noteikti atteiks cilvēkam palīdzību, taču šī konstrukcija ir nepieciešama, lai tieši tajos daudzajos gadījumos, kad šis atteikums ir pamatots, tam būtu loģisks, juridisks pamats, jo pretējā gadījumā jebkurā situācijā cilvēks varētu uzstāt un griezties tiesā, ka viņam tiek nepamatoti atteikts, ja nebūs šādas normas.

Turpretim pašvaldībai šī norma ļauj visu izvērtēt, rast individuālu pieeju un, ja tiešām ir tāda situācija, kādu Lagzdiņa kungs šeit izstāstīja, tad tajā gadījumā izņēmuma kārtā arī neatteikt, jo tur ir teiks, ka “var atteikt”, nevis ka visos gadījumos “atsaka”.

Tas ir ļoti būtiski, un tāpēc es aicinu komisijas priekšlikumu tomēr ņemt vērā.

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu. Vai komisijas vārdā ir kas piebilstams?

S.Šķesters. Jā, es gribētu pateikt dažus vārdus. Mūsu komisijā tiešām pastāvēja diskusija, bet, no pašvaldību viedokļa skatoties, pašvaldību pārstāvji ieteica šo priekšlikumu tādā formulējumā, ka, ja nu tiešām notiek šis ļaunprātīgais gadījums vai arī ir iespēja, teiksim, stāties šajā dzīvokļa rindā, kaut arī faktiski viņam ir bijis šis dzīvoklis īpašumā... Un tādējādi, ja, teiksim, nebūs noteikta šī kārtība, tad kā šiem cilvēkiem juridiski būs iespējams atteikt šo iespēju reģistrēties... saņemt pašvaldības palīdzību dzīvokļa jautājuma risināšanā?

Paldies par uzmanību!

Sēdes vadītāja. Lūdzu deputātus balsot par 9. - Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšlikumu! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 54, pret - 32, atturas - 6. Priekšlikums ir atbalstīts.

S.Šķesters. Paldies. 10. - Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Atklājam debates.

Deputāts Jānis Lagzdiņš.

J.Lagzdiņš (Tautas partijas frakcija).

Godātie kolēģi deputāti! Es aicinu pievērst uzmanību šai normai, kura, pavirši varbūt iepazīstoties ar attiecīgās daļas redakciju, kā arī ar kontekstu, šķiet pamatota un nepieciešama.

Tātad normas, kuru ierosinājusi Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija, būtība ir šāda: ja persona ir reģistrēta palīdzības saņemšanai sakarā ar izlikšanu no dzīvojamās telpas saistībā ar parādiem un ja šī persona apzināti novilcina palīdzības saņemšanu no pašvaldības, nepamatoti atsakoties no trim dzīvojamās telpas piedāvājumiem, tad tādā gadījumā šī persona tiek svītrota no palīdzības saņemšanas reģistra.

Godātie kolēģi, šī norma ir lieka, jo pašlaik jau trīs gadus spēkā esošais likums nosaka to, ka šādos gadījumos, ja persona atsakās no trim dzīvokļa piedāvājumiem, attiecīgā persona ir nevis svītrojama no palīdzības saņemšanas reģistra un šai personai vispār nav sniedzama palīdzība, bet šī attiecīgā persona (ģimene) ir pārceļama reģistrā uz pēdējo kārtas numuru. Tātad viņa tiek saglabāta šajā reģistrā, viņai var tikt sniegta palīdzība, bet viņa ir reģistrējama ar pēdējo kārtas numuru.

Manuprāt, šī norma ir saglabājama, jo atbildīgās komisijas piedāvātais priekšlikums ir pārāk represīvs pret īrniekiem, tāpēc tas ir svītrojams un nav atbalstāms.

Sēdes vadītāja. Deputāts Juris Dobelis.

J.Dobelis (frakcija “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK).

Cienījamie kolēģi! Runājot gan par 9.priekšlikumu, gan tagad arī par 10.priekšlikumu, rodas jautājums: kāds tad ir Saeimas deputātu pamatuzdevums? Kam pirmām kārtām viņi palīdz? Šķiet, ka pirmām kārtām viņi palīdz Latvijas Republikas pilsonim - pilsonim, kuram šī palīdzība ir nepieciešama. Un šajā gadījumā, lūk, kā jau Lagzdiņa kungs minēja, ir iespēja piedāvāt šo trešo variantu. Līdz ar to ir jautājums: “Kāpēc mums ir jādod liekas iespējas cilvēkus represēt?” Jo diemžēl ļoti bieži tādos gadījumos zināmu lomu nospēlē arī personīgās attiecības, kas, īstenojot likumus, ir pats sliktākais, bet tādas lietas ir.

Un līdz ar to es tomēr, kolēģi, aicinātu rīkoties šādi: ja mēs ieviešam kādu normu, kas ir strīdīga, un ja strīds ir starp pilsoni un kādu varas iestādi, tad mans viedoklis ir tāds, ka tomēr būtu jālemj par labu pilsonim, jo neviens nevar paredzēt, kādos apstākļos šie pilsoņi nokļūst un kas ar viņiem notiek.

Līdz ar to es vispār neredzu jēgu atbalstīt 10.priekšlikumu.

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

Vai komisijas vārdā ir kas piebilstams?

S.Šķesters. Jā, paldies! Cienījamie kolēģi, komisija vienkārši izvērtēja šo priekšlikumu, un Lagzdiņa kungs jau minēja, ka viņi tiek pārcelti uz rindas galu, bet Rīgas Domē šis rindas gals ir divtūkstošais... Tātad faktiski tā jau ir tikai imitācija, ka šim cilvēkam dod iespēju saņemt šo palīdzību reģistrēties, teiksim, šīs palīdzības saņemšanai... Līdz ar to man liekas, ka labāk ir pateikt konkrēti un skaidri, ka trīs reizes ir šī iespēja, un tad cilvēks pats izvēlas, vai viņš izmanto vai neizmanto šo iespēju.

Paldies par uzmanību!

Sēdes vadītāja. Lūdzu deputātus balsot par 10. - Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšlikumu! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 5, pret - 34, atturas - 48. Priekšlikums nav atbalstīts.

Vai deputāts Jānis Strazdiņš ir pieteicies runāt par procedūru? Nē.

Lūdzu, turpināsim!

S.Šķesters. 11.priekšlikums ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

S.Šķesters. 12. - Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

S.Šķesters. 13. - reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministra Radzeviča kunga priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputātiem nav iebildumu pret komisijas viedokli.

S.Šķesters. 14. - reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministra Radzeviča kunga priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

S.Šķesters. 15. - deputāta Sokolovska priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst pret komisijas viedokli.

S.Šķesters. 16. - deputāta Sokolovska priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

S.Šķesters. 17. - deputāta Sokolovska priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

S.Šķesters. 18. - reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministra Radzeviča kunga priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

S.Šķesters. 19. - Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

S.Šķesters. 20. - Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

S.Šķesters. 21. - Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

S.Šķesters. 22. - Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

S.Šķesters. 23. - reģionālās attīstības un valsts pārvaldes lietu ministra priekšlikums. Noraidīts. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

S.Šķesters. 24. - deputāta Klementjeva priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

S.Šķesters. 25. - Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

S.Šķesters. 26. - Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Atklājam debates. Deputāts Jānis Lagzdiņš.

J.Lagzdiņš (Tautas partijas frakcija).

Godātie kolēģi deputāti! Šoreiz es esmu tribīnē kāpis nevis tādēļ, lai iebilstu pret atbildīgās komisijas piedāvāto redakciju, bet gan tādēļ, lai deputāti pirms balsošanas izvērtētu šo piedāvāto konceptuālo priekšlikumu, kas tā pieņemšanas gadījumā prasītu diezgan lielus līdzekļus no valsts budžeta, lai varētu realizēt šo solījumu. Atbalstot Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas piedāvāto 26.1.panta redakciju, mēs atbalstīsim to, ka valsts finansē pusi jeb 50% no tā pārcelšanās pabalsta, kuru pašvaldības noteiktu savas teritorijas iedzīvotājiem. Tātad 50% valsts solīs mūsu personā, ja mēs pēc brīža atbalstīsim šo normu. Tas būs jārealizē jebkurai valdībai, arī tai, kura sāks darbu tuvākajos mēnešos.

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu. Vai komisijas vārdā ir kas piebilstams?

S.Šķesters. Skaidrs, ka viens no pārcelšanās pabalsta izmaksāšanas principiem ir tas, ka valsts tomēr piedalās ar līdzfinansējumu šo pārcelšanās pabalstu finansēšanā. Tāds ir šis priekšlikums, kurš faktiski būtu jāatbalsta. Komisija to atbalsta, jo uzskata, ka šīs normas tālāku regulāciju noteiks Ministru kabinets - atkarībā no tā, cik lieli tie apjomi būs un cik lielas būs iespējas pašvaldībām piedalīties šo pārcelšanās pabalstu izmaksā. Tādi pabalsti pastāv Igaunijā, tātad tas nav nekāds atklājums.

Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītāja. Lūdzu deputātus balsot par 26. - Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšlikumu! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 95, pret un atturas - nav. Priekšlikums ir atbalstīts.

S.Šķesters. Paldies.

S.Šķesters. 27. - Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

S.Šķesters. 28. - Latvijas Sociālistiskās partijas frakcijas priekšlikums. Atbalstīts daļēji un iestrādāts komisijas iesniegtajā 29.priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputātiem nav iebildumu pret 28. un 29.priekšlikumu.

S.Šķesters. 30. - Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

S.Šķesters. 31. - deputāta Dzintara Rasnača priekšlikums. Atbalstīts daļēji un iestrādāts komisijas iesniegtajā 32.priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Atklājam debates par 31.priekšlikumu. Nē? Es atvainojos! Rībenas kundze vēlas runāt par 33.priekšlikumu. Tātad deputātiem pret 31. un 32.priekšlikumu nav iebildumu.

S.Šķesters. Paldies.

33. - deputāta Sokolovska priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Atklājam debates. Deputāts Dzintars Rasnačs.

Dz.Rasnačs (frakcija “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK).

Godātie kolēģi! Es aicinu Valsts pārvaldes un pašvaldības komisiju tomēr strādāt kvalitatīvāk, jo, ja kaut kas tāds parādītos trešajā lasījumā, tad nu mēs parlamentam godu nedarītu ar šādu redakciju. Tā ka es aicinu tomēr to neatbalstīt un pārstrādāt uz trešo lasījumu. Ja jau arī otrā lasījuma tabulā tas priekšlikums parādās kā pieņemts, tad man nebūtu visai viegli paskaidrot, kāpēc es esmu par šādu redakciju balsojis. Tīri no juridiskās tehnikas viedokļa.

Un otra lieta. Es aicinu komisiju nopietnāk vērst uzmanību uz datumiem un, ņemot vērā visus likuma izsludināšanai paredzētos laikus, un visu pārējo, tomēr pirms trešā lasījuma nopietni konsultēties par to, vai šie Pārejas noteikumu punkti tajos ierakstīto datumu dēļ ir reāli izpildāmi.

Sēdes vadītāja. Deputāte Inguna Rībena.

I.Rībena (frakcija “Jaunais laiks”).

Jā, cienījamie kolēģi! Frakcijai “Jaunais laiks” ir patiess gandarījums, ka beidzot - beidzot! - pēc pusgadu ilgas šķēpu laušanas ledus ir sakustējies. Frakcijas “Jaunais laiks” nemitīgi daudzināto reālas valsts atbalsta programmas un kompensāciju mehānisma ieviešanas nepieciešamību nu atzīst Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas vairākums, atbalstot pat to, ka 2005.gada budžeta projektā ir jāparedz līdzekļi minētās programmas īstenošanai. “Jaunais laiks” cer, ka runa nav par dažādu sīku pabalstiņu piešķiršanu pašiem neapmierinātākajiem. “Jaunais laiks” pieprasa, lai valdība izstrādātu un Saeima atbalstītu tādu kompensāciju mehānismu denacionalizēto namu īrniekiem, kura realizācijas rezultāts būtu tas, ka ikviens denacionalizēto namu īrnieks varētu teikt, ka ir saņēmis no valsts taisnīgu un samērīgu palīdzību savas mājokļa problēmas risināšanā. Denacionalizēto namu īpašnieki savukārt varētu atzīt, ka beidzot valdība šo problēmu ir atrisinājusi uz sava, nevis uz īpašnieku rēķina. Bez šaubām, tie būs nevis daži miljoni, bet daudzi desmiti miljonu latu no budžeta, un tas nenotiks viena gada laikā un varbūt pat ne piecu gadu laikā.

Protams, man, tāpat kā Rasnača kungam, šaubas rodas par bijušās valdošās koalīcijas nodomu nopietnību, jo likumprojektā noliktie termiņi ir 2004.gada 15.novembris un 1.decembris. Tas šķiet grūti īstenojams, bet savā ziņā arī tas nav neiespējami. Tā ka katrā ziņā tāda apņemšanās, ja jau Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija šādus datumus te ir ielikusi, mums šķiet tikai apsveicama.

Šoreiz cerēsim, ka denacionalizācijas “guru” - Tautas partijas frakcijas deputāts Jānis Lagzdiņš -, strādādams komisijā un piekrizdams šādiem termiņiem, nav kārtējo reizi pajokojies ar Latvijas sabiedrību un tiem cilvēkiem, kurus šī problēma skar.

Sēdes vadītāja. Deputāts Juris Dobelis.

J.Dobelis (frakcija “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK).

Cienītie kolēģi! Padomājiet, lūdzu, kā jūs varat vispār 33.priekšlikumu atbalstīt! Pirmkārt, jābūt vēl ir trešajam lasījumam. Kad tas būs? Diez vai vajadzētu sasteigt ar trešo lasījumu, jo šķiet, ka te ir vairāki strīdīgi jautājumi. Tātad jābūt ir pietiekami ilgam starplaikam starp otro un trešo lasījumu. Tas ir viens jautājums.

Tālāk. Te ir šausmīgi jauki uzdevumi Ministru kabinetam, kuri visi ir jāizpilda līdz šā gada 15.novembrim. Joka pēc atgādināšu, ka šodien ir 4.novembris.

Un kurš būs tas Ministru kabinets, kas pildīs šos nosacījumus? Vai līdz 15.novembrim vispār būs Ministru kabinets, kas būs darboties spējīgs? Kas pildīs visus tos “a”, “b” un “c”?

Lūk! Tā ka tiešām jums, godātā komisija, nu gan vajadzēja par visu to padomāt! Faktiski viss tas punkts ir nepieņemams, tas ir izņemams ārā, un, gatavojot likumprojektā trešo lasījumu, datumus gan vajadzētu rūpīgi izvēlēties. Es domāju, ka pat tad, ja mēs šeit mainītu datumu un ierakstītu 31.decembri, tas dokuments, tā teikt, nenostrādātu līdz galam. Neaizmirsīsim, ka Ministru kabinetam, tam, kas būs, vēl būs jāstrādā pie budžeta projekta pirmajā lasījumā! Un tā tālāk.

Tā ka, lūdzu, esiet tik laipni un padomājiet par to, un neatbalstiet šādu priekšlikumu, kas ir pilnīgi deklaratīvs un kam vienkārši nav nekādas jēgas!

Sēdes vadītāja. Deputāts Juris Sokolovskis.

J.Sokolovskis (politisko organizāciju apvienības “Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā” frakcija).

Godātie kolēģi! Vispirms - par termiņiem. Es savus priekšlikumus iesniedzu jau pirms mēneša. Es cerēju, ka mēs ātri strādāsim, pieņemsim šos grozījumus un šo programmu un tātad līdz šim datumam varēsim atrisināt visu to jautājumu ar finansējumu. Taču situācija ar valdības krīzi ir ieilgusi, un tāpēc šī programma diemžēl nav līdz galam izstrādāta. Finansējums šā gada budžetā nebija paredzēts, un ir jautājums, vai šis finansējums būs paredzēts. Un tieši tāpēc radās ideja iesniegt tieši šā likuma sakarā šādu priekšlikumu - uzlikt Ministru kabinetam par pienākumu izstrādāt un ielikt nākamā gada budžetā reālu finansējumu. Mēs pieņēmām šodien grozījumus likumā “Par valsts un pašvaldību palīdzību dzīvokļa jautājuma risināšanā”, ļoti jaukus priekšlikumus pieņēmām, bet, ja nebūs finansējuma, visi tie priekšlikumi diemžēl paliks tikai uz papīra.

Ko mēs ierosinām?

Pirmais: pieņemt “valsts programmu to īrnieku interešu aizsardzībai, kas denacionalizētā vai likumīgajam īpašniekam atdotā mājā esošu dzīvokli lietojuši līdz mājas īpašuma tiesību atjaunošanai bijušajam īpašniekam”.

Tātad pirmais punkts: vajadzīga skaidra programma!

Otrais: šajā valsts programmā noteikt, ka valsts “garantē aizdevumus dzīvokļa iegādei vai dzīvojamās mājas celtniecībai”. Šī programma ir vienīgā, kurai, paldies Dievam, ir kaut kāds finansējums, ir garantijas fonds un nākamā gada budžetā bija paredzēts pusmiljons. Taču tā ir tikai tāda ļoti sīka programma, kura varētu palīdzēt vienam vai diviem procentiem šo īrnieku.

Nākamais: noteikt, ka valsts “izmaksā kompensāciju par atbrīvoto dzīvojamo telpu, kas atrodas denacionalizētā vai likumīgajam īpašniekam atdotā mājā”. Mēs daudz runājam par kompensācijām. Var šo kompensāciju saukt dažādi. Mēs pieņēmām šodien arī tādu priekšlikumu, ka to varētu saukt par pārcelšanās pabalstu. Var piekrist, ka par nosaukumu var strīdēties, taču nosaukums nav svarīgs. Svarīgi ir tas, lai šai programmai būtu normāls finansējums. Diemžēl pagaidām šāda finansējuma nav.

Nākamais: noteikt, ka valsts “kopā ar pašvaldībām sniedz palīdzību dzīvokļa jautājumu risināšanā”. Tas nozīmē, ka ne tikai uz pašvaldību pleciem gultos šī problēma. Valsts ir atbildīga arī par to, ka lai gan tika pieņemts likums par denacionalizāciju, pa šo laiku netika izstrādāta un pieņemta neviena programma, lai sniegtu palīdzību denacionalizēto namu īrniekiem. Nav izdots neviens santīms šādu programmu realizācijai.

Nevienas valdības laikā nebija iedalīts neviens santīms šādu programmu realizācijai! Diemžēl tās partijas, kuras lobē namīpašnieku intereses, ir nodevušas arī namīpašnieku intereses. Ja viņas pirms trim gadiem, kad tika pieņemti grozījumi, būtu pieņēmušas normālu, reālu programmu ar reālu finansējumu, tad tagad šī problēma būtu jau atrisināta un gan namīpašnieki, gan īrnieki būtu apmierināti, problēmas nebūtu.

Un vēl viens aspekts. Protams, ļoti liela problēma ir tā, ka ir lētu dzīvokļu deficīts. Un tāpēc valstij ir jāpalīdz pašvaldībām būvēt sociālās mājas, lai palīdzētu tiem cilvēkiem, kuri nevar parūpēties par sevi. Tad beidzot viņi varētu nemitīgi nelasīt avīzes un nemitīgi nedomāt, ko mēs pieņemsim, vai pagarināsim īres griestu termiņu vai nepagarināsim; beidzot viņiem būtu normāls mājoklis, kur viņi varētu normāli dzīvot.

Tā ka nobalsosim par to, ka valdībai ir pienākums nākamā gada budžetā iestrādāt normālu, reālu finansējumu!

Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītāja. Deputāts Gundars Bērziņš.

G.Bērziņš (Tautas partijas frakcija).

Saeimas priekšsēdētāja! Godātie deputāti! Šis ir viens no tādiem ļoti būtiskiem jautājumiem, kas ir grūti risināmi. Tas šobrīd ir aktuāls un ir mums liels izaicinājums tagad, kad veidojam nākamo valdību.

Man, vērojot šo situāciju, šķiet, ka, veidojot nākamo valdību, ļoti svarīgi ir saprast, vai partijas spēj kaut ko piedāvāt nopietnās problēmas risināšanai vai turpina lidināties mākoņos. Problēma ir ļoti sarežģīta un radusies jau diezgan sen. Sākums bija īpašuma tiesību atjaunošana, okupācijas seku likvidēšana. Vai rīkojāmies pareizi vai nepareizi? Lietuva darīja savādāk - bijušajiem īpašniekiem namus neatdeva, viņi tos varēja ar atvieglotiem noteikumiem izpirkt. Bet kas nu bijis, tas bijis! Un, cik zinu, arī partijas “Jaunais laiks” priekšsēdētājs tanī laikā darbojās politikā vai vismaz piedalījās šā lēmuma pieņemšanā, taču nevaru apgalvot. Bet ko nu tur! To laiku vairs nevar pagriezt atpakaļ. Īres griestiem bija nosprausts ļoti tāls - septiņus gadus ilgs - pārejas periods. Bija skaidrs, ka īres griesti ir jāatceļ. Grupas, uz ko tas attiecas, ir vairākas: protams, tie ir cilvēki ar ļoti zemiem ienākumiem, kuru aprūpe ir sociālās sistēmas funkcija, tas var būt vidusslānis, un tie var būt arī pietiekami turīgi cilvēki. Teiksim, turīgam cilvēkam, piecistabu dzīvokļa īpašniekam Rīgā, kāda būs taisnīgā samaksa Rībenas kundzes izpratnē? Un kāda ir nauda?

Es saprotu! Šeit skanēja ļoti skaisti vārdi: “Beidzot valdība risinās uz valdības rēķina!” Cilvēki mīļie, bet kā ir tā nauda, ko mēs dalām budžetā? Vai tā ir valdības nauda? Kas to tur santīmu pa santīmam ir iemaksājis?

Valstī ir apmēram miljons nodokļu maksātāju, budžets ir 2,7 miljardi. Vidēji nodokļu maksātājs budžetā iemaksā 2700 latu. Katrs to var izrēķināt! No saviem ienākumiem turīgākie maksā ievērojami vairāk, bet cilvēki ar mazākiem ienākumiem - mazāk. Tomēr šī nauda ir vākta pa santīmam kopā, to ir maksājusi gan medmāsiņa, kurai šobrīd mēs meklējam naudu algai... Un vai tas būs taisnīgi, ka piecistabu dzīvokļa īpašniekam mēs meklēsim taisnīgu, bet miljonu lielu samaksu uz šīs medmāsiņas rēķina? Es domāju, ka taisnība šinī gadījumā...

Protams, arī paši īrnieki jūtas tā netaisnīgi... Bet, meklējot taisnību, nedrīkst radīt jaunu netaisnību, turklāt vēl lielāku! Tas ir apburtais loks un spirāle. Un īstenībā šajā jautājumā šobrīd izšķiras mūsu pozīcija - vai mēs esam reāli domājoši cilvēki, kas īsteno reālistisku politiku, vai esam populisti, kas sapņo... Jā, ir vajadzīgi arī sapņotāji, jo sapņi jau ir tie, kas virza politiku, nosprauž augstus mērķus, un man tas patīk, jo arī es pats varbūt esmu sapņotājs... Un tomēr es esmu reālists. Tad, kad mēs esam šeit un lemjam par valsts lietām, tad sapņi jānovirza malā, tie jāatstāj naktij!

Šajā brīdī ir jārīkojas izšķiroši, atbilstoši un enerģiski. Taču dažkārt vēlamais ar iespējamo diemžēl nesakrīt. Kā redzam, tad šajā aktuālajā jautājumā, kas šobrīd ir ietverts darba kārtībā, vēlamais ar iespējamo nesakrīt. Nesakritīs nekad un nemūžam - ne Latvijā, ne kur citur pasaulē, un tāpēc jau ir vajadzīga tāda profesija kā politiķis, kas pasaka, kas ir iespējams, bet viņam ir jābūt prātam, lai saprastu un tukši neapsolītu, lai nemaldinātu cilvēkus.

Otra lieta - par iepriekšējās valdības vājāko vietu. It kā nebija vairākuma, un “kreisie” mūs atbalstīja. Arī tas mums šausmīgi nepatika, bet galvenā lieta bija tā, ka visi bazūnēja: “Spalvainā Maskavas roka”! Nodzīta, nenodzīta... Šausmas, nevar balsot!” Tagad, kad valdība ir nogāzta, izrādās, ka tās ir bijušas putas un mīti. Putas un mīti! Un ne sabiedrībai, ne politiķiem, ne presei tas nav pamatarguments, tas ir tikai iegansts, un šobrīd tas vairs nevienam nav svarīgi. Tie, kuri runāja par “spalvaino Maskavas roku” un par iepriekšējās valdības nepieņemamību, šodien ar mierīgu sirdi un ar putām uz lūpām... Viņiem tā vairs nav bīstama, jo, redz, tagad situācija ir cita.

Cilvēki mīļie! Reālu politiku un stabilu valdību var veidot tikai prātīgi, rīcībspējīgi cilvēki. Dieva dēļ, “Jaunais laiks”, neaplieciniet to, ka jūs šajā kategorijā neietilpstat!

Sēdes vadītāja. Deputāts Vladimirs Buzajevs.

V.Buzajevs (politisko organizāciju apvienības “Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā” frakcija).

Cienījamie kolēģi no labās puses! Es esmu gatavs piekrist tam, ka šis priekšlikums, raugoties no juridiskās tehnikas viedokļa, iznāk diezgan dīvains. Praktiski tas rada iejaukšanos Ministru kabineta kompetencē, un tas vairs nav populisms. Tā ir piespiedu darbība no mūsu puses, jo abas iepriekšējās valdības neko neizdarīja šajā jomā, tāpēc situācija valstī ir kritiska.

Cienījamie kolēģi Dobeļa kungs un Rasnača kungs! Es gribētu jums atgādināt, ka Rīgā denacionalizētajās mājās pārsvarā dzīvo nevis mūsu, bet jūsu vēlētāji, un es uzskatu, ka balsojums par šo 33.priekšlikumu ir izšķirošs, jo tas parādīs attieksmi pret denacionalizēto māju īrnieku problēmu.

Un tāpēc es lūdzu atbalstīt šo priekšlikumu, neskatoties uz to, ka šeit kā iesniedzējs ir minēts PCTVL frakcijas deputāts. Mums šobrīd nav citas izejas, lai novērstu cilvēku masveida izlikšanu no dzīvokļiem.

Paldies par uzmanību! Lūdzu atbalstīt mūsu iesniegto priekšlikumu!

Sēdes vadītāja. Deputāts Juris Sokolovskis, otro reizi. (No zāles dep. J.Dobelis: “Ņem nost savu priekšlikumu!”)

J.Sokolovskis (politisko organizāciju apvienības “Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā” frakcija).

Godātie kolēģi! Nu ļoti interesanti bija uzzināt, ko sauc par populismu. Par populismu tiek nosaukts tas, ka valdībai ir jāizstrādā valsts programma to īrnieku interešu aizsardzībai, kuri dzīvo denacionalizētajos namos - tātad mājās. Ļoti interesanti! Tautas partija tātad par tādu interešu aizsardzību uzskata programmas izstrādāšanu, un jau tas nav pieņemams, ka viņi to nevar paspēt. Viņi ir reālisti, un viņi nevar pat izstrādāt šo programmu. Vai jums tas neliekas dīvaini?

Otrais moments. Jā, mēs tikai vispār piedāvājam paredzēt līdzekļus, bet kādus, cik lielus līdzekļus, - to mēs lemsim pēc tam. Lai nākamā valdība to izlemj. Vai jūs nejūtat to, ka jūs pat paši sev neuzticaties? Nu, protams, pēc tam, kad jūs nobalsojāt “pret” pašu izstrādāto budžetu, visu var gaidīt. Nu ko lai dara?

Vēl viens aspekts. Tagad mēs bieži runājam par to, ka mēs mēģinām kaut ko pacelt, piemēram, pensijas pensionāriem. Kad pensionāri prasa pacelt pensijas, tad mēs uzreiz ļoti nopietnā balsī sakām: “Kā jūs, pensionāri, varat tā runāt? Kamēr mums bērni, daudzbērnu ģimenes nesaņem tādus pabalstus, kā jūs varat uzdrošināties prasīt to?” Kad prasa daudzbērnu ģimenes, tad uzreiz šādi izteikumi: “Nu kā jūs tā varat teikt? Jo ir taču skolotāji, kuri jau sen saņem zemas algas?” Un tā tālāk. Kad prasa skolotāji, tad skan atbilde: “Ko jūs prasāt? Medicīnā mums ir katastrofa. Kā jūs varat uzdrošināties prasīt sev algas palielinājumu, kad mums ir katastrofa medicīnā?”

Un beidzot - nepieliek nevienam! Tā ir tāda stratēģija un taktika.

Sēdes vadītāja. Deputāts Juris Dobelis, otro reizi.

J.Dobelis (frakcija “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK).

Cienītie kolēģi! Es gribētu uzsvērt to, ka mēs šeit neapspriežam cilvēku roku spalvainības pakāpi. Mēs patlaban apspriežam konkrētu priekšlikumu un neko citu. Kam gan ir vajadzīgas šīs vēsturiskās atkāpes, šī cilvēkmīlestības izpausme šinī brīdī, kad mēs runājam par noteiktiem pārejas noteikumiem?

Jums priekšā taču ir teksts, par kuru mēs runājam. Šis ir otrais lasījums. Šīs nav konceptuālas pārrunas. Diemžēl daži kolēģi to nesaprot. Šajos pārejas noteikumos ir skaidri norādīti termiņi un skaidri norādītas saistības, kuras vienkārši nevar izpildīt. Vai tas nav skaidrs? Lūdzu, strādājiet uz trešo lasījumu! Manuprāt, diez vai agrāk par februāri šādu datumu varētu minēt, nevis 15.novembri. Pieņemu, ka tas varētu būt februāris - februāra vidus, jo, kamēr izveidosies valdība, kamēr tā sastādīs budžetu, kamēr to pieņems pirmajā lasījumā... Lūdzu, esiet tik laipni un saprotiet to! Neapkaunosim Saeimu un nebalsosim par lietām, kuras vienkārši vairs nav izpildāmas!

Sēdes vadītāja. Deputāts Pēteris Tabūns.

P.Tabūns (frakcija “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK).

Bērziņa kungam ir taisnība! Sapņot nevienam nav liegts. Ir pat ieteicams to darīt! Kur nu vēl deputātiem... Deputātiem tikai būtu ieteicams, arī sapņojot, tomēr drusciņ pieturēties pie šīs grēcīgās zemītes un staigāt pa to, nevis lidināties kaut kur tālu mākoņos un celt sapņu pilis, un rakstīt tās iekšā šeit priekšlikumos.

Prasīt kompensāciju - tā šeit rakstīts. Labi, runājot par pirmo daļu, tā varētu būt - izstrādāt programmu. Skaidrs! Bet kā ir ar kompensāciju? Paskatieties! Izmaksā kompensāciju par atbrīvoto dzīvojamo telpu, kas atrodas denacionalizētā vai likumīgajam īpašniekam atdotā mājā. Es uzreiz redzu tādu situāciju, ka pilnīgi visi, kuru dzīvokļi atrodas šādās mājās, pieprasa šo kompensāciju, jo tas ir ārkārtīgi izdevīgi.

Ja es dzīvoju šādā mājā, tad es pieprasu kompensāciju, protams, noteiktā apmērā. Te jau nav runāts par to, cik liela ir šī kompensācija. Vai tik liela, lai es varētu iegādāties jaunu dzīvokli? Tātad es iegādājos dzīvokli attiecīgi jau savā īpašumā. Kolosāli! Fantastiska iespēja man ir radusies!

Vai mēs to varam nodrošināt, draugi mīļie? Ja mums būtu 300 miljardu liels budžets vai aptuveni tamlīdzīgs, tad mēs to varbūt varētu darīt, bet tagad? Iedomājieties, kā tas varētu praktiski notikt - kompensēt tātad šim cilvēkam, kurš atbrīvos dzīvokli, lai iegādātos jaunu.

Nākamais. Nama īpašnieks, protams, būs priecīgs, ārkārtīgi priecīgs, jo viņam mājā atbrīvosies dzīvoklis. Viņš to varēs, protams, izīrēt nākamajam īrniekam, vispirms, kā tas notiek praksē, pieprasot tā saucamo īres tiesību naudu, kas ir ļoti liela un sasniedz daudzus, daudzus tūkstošos. Un īpašnieks būs ar mieru! Lagzdiņa kungs, vai man nav taisnība? Viņš būs ar mieru pat piemaksāt šim cilvēkam, kurš aiziet, arī vienu daļu no tā, ko viņš iegūs pēc tam, pārdodot šīs tā saucamās īres tiesības. Tāda ir realitāte, nevis sapņi!

Tāpēc to vienkārši nav iespējams realizēt, nemaz jau nerunājot par šo 15.novembri, lai gan 15.novembris ir atbalstīts no mūsu puses. Tā ka šāda ir patiesība, draugi mīļie! Un šādas utopijas, Sokolovska kungs, es jums neieteiktu realizēt šeit, Saeimā, priekšlikumu veidā!

Sēdes vadītāja. Deputāts Jānis Lagzdiņš.

J.Lagzdiņš (Tautas partijas frakcija).

Godātie kolēģi deputāti! Par ko šodien iestājas “Jaunā laika” un PCTVL frakcijas deputāti? Par to, lai mēs ar likumu noteiktu, ka ir jāizstrādā programma īrnieku aizsardzībai. Ārēji, Repšes kungs, tas ir it kā ļoti jauks priekšlikums, ar kuru var iet vēlētāju auditorijās, runāt ar īrniekiem un stāstīt dažādas pasaciņas, cik mēs, “Jaunais laiks” un PCTVL, esam labi, cik ļoti mēs gribam aizstāvēt īrniekus. (No zāles dep. E.Repše: “Tieši tā!”)

Bet godātais Repšes kungs! Godātie kolēģi deputāti! It īpaši tie, kuri strādā ne jau pirmo sasaukumu šeit! Mēs esam pieredzējuši, ka gan parlaments, gan valdība pieņem visdažādākās programmas. Repšes kungs, jūs pats 6.Saeimas laikā, būdams Latvijas Bankas prezidents, ļoti aktīvi piedalījāties valdības sēdēs Gaiļa vadībā. Arī es tur biju kā Pretkorupcijas komisijas vadītājs, kad mēs izstrādājām kārtējo pretkorupcijas programmu, taču šī programma tā arī palika uz papīra, jo netika pieņemti likumu grozījumi un šī programma netika realizēta reālajā dzīvē.

Ko es ar to, kolēģi, gribu teikt? To, ka ne jau ar programmām mēs atrisināsim konkrētu īrnieku konkrētās sociālās problēmas, bet to var izdarīt, iesniedzot konkrētus likumu grozījumus un paredzot finansējumu attiecīgi valsts budžetā. Diemžēl es gribu kolēģus deputātus informēt, ka “Jaunā laika” deputāti nav iesnieguši konkrētus priekšlikumus, kā palīdzēt denacionalizēto māju īrniekiem, lai atvieglotu viņu situāciju. Šādus priekšlikumus nav iesniedzis neviens no “Jaunā laika” deputātiem ne šajā pašlaik izskatāmajā likumā, ne arī likumā par dzīvojamo telpu īri. Tieši otrādi! Likumā “Par dzīvojamo telpu īri” jūs esat iesnieguši analogu priekšlikumu tam, kādu ir iesnieguši arī PCTVL frakcijas deputāti, proti, izstrādāt “ūdeņainu”, neko nerealizējošu programmu, kas tā arī paliks tikai uz papīra.

Es aicinātu “Jaunā laika” deputātus no vārdiem ķerties pie darbiem un, sagatavojot trešajam lasījumam gan Īres likuma grozījumus, gan arī grozījumus likumā par pašvaldību palīdzību dzīvokļa jautājumu risināšanā, iesniegt konkrētus priekšlikumus.

Beidziet, kolēģi, vienreiz runāt! Sāciet strādāt!

Sēdes vadītāja. Deputāts Andrejs Aleksejevs.

A.Aleksejevs (politisko organizāciju apvienības “Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā” frakcija).

Godātais Prezidij! Kolēģi! Es vēlreiz mēģināšu šeit klātesošajiem pārāk gudrajiem deputātiem, kuri sēž šeit jau ne pirmo sasaukumu, izskaidrot, kāpēc tiek minēti tieši šādi termiņi, jo priekšlikumu iesniegšanas termiņš jau sen ir beidzies. Tad, kad mans kolēģis iesniedza šo te priekšlikumu, tad bija šāds termiņš - 15.novembris, un pie tā, ka ir kritusi valdība, nedz mans kolēģis, nedz arī citi mūsu deputāti nav vainīgi. Tieši tāpēc arī radās šāds priekšlikums, ka Ministru kabinetam līdz 15.novembrim ir jāizstrādā šī programma, un Ministru kabinets bija ar mieru izstrādāt šo programmu. Mūsu priekšlikuma galvenā doma un ideja bija tāda, lai būtu finansējums šīs programmas realizēšanai. Tas ir galvenais.

Protams, mēs uz trešo lasījumu labosim šo termiņu, jo visiem ir skaidrs, kas šobrīd notiek mūsu valstī. Taču, runājot par konkrētiem priekšlikumiem, es gribu pateikt savam kolēģim Lagzdiņa kungam, ka ir taču nepieciešams valsts budžetā 2005.gadam otrajā lasījumā paredzēt līdzekļus. Pats galvenais ir paredzēt šos līdzekļus! Lai nebūtu tā, ka mēs izstrādājam programmu, bet šī programma paliek mums tikai uz papīra. Priekš kam tad ir vajadzīga šī programma, ja tai nebūs nekāda finansējuma? Un tā bija galvenā mūsu frakcijas un mana kolēģa iesniegtā priekšlikuma doma, strādājot šajā komisijā. Mūsu nodoms nebija atkal runāt par to, ka mēs kādreiz kaut ko atrisināsim, ka mums rūp šī problēma un šie cilvēki, kas dzīvo denacionalizētajos namos. Tomēr pats galvenais, Dobeļa kungs, ir tas, lai nākamā valdība piešķirtu līdzekļus šīs problēmas risināšanai.

Sēdes vadītāja. Deputāts Einars Repše.

E.Repše (frakcija “Jaunais laiks”).

Nu, redziet, Lagzdiņa kungs, ja jūs šo problēmu risināt 13 gadus, kopš 1991.gada, un nevarat to atrisināt un ja Tautas partijas neskaitāmās valdības, pēdējo - Emša vadību ieskaitot, nespēj šo jautājumu pat uzsākt risināt, tad beidzot ir jāieliek likumā norma, ka valdībai ir uzdots to atrisināt. Turklāt tūlīt, negaidot vis trīs gadus, kamēr problēmu atrisinās vai nu īrnieki uz savas ādas, vai namīpašnieki uz savas ādas, vai arī tā izgaisīs pati no sevis.

Godātie klātesošie! Tad, kad jūs nemotivēti pagarināt sertifikātu derīguma termiņu atkal par kārtējo gadu, tad jūs runājat par cilvēka interesēm. Nu tad būtu saukuši vārdā to cilvēku, kura interesēs jūs to darāt! Šeit, kad runa ir par valsts kļūdas labošanu attiecībā uz cilvēkiem, kuri, būdami denacionalizēto namu īrnieki, ir nonākuši ķīlnieku lomā, jūs nevarat izstrādāt vienu valsts atbalsta programmu un praktiski to īstenot tā, lai šo problēmu atrisinātu iespējami drīzā laikā.

Šis nav PCTVL priekšlikums! Šis ir “Jaunā laika” priekšlikums, tikai mūsu priekšlikums ir materializēts likumā “Par dzīvojamo telpu īri”. Tur tas ir! Šo likumu jūs esat kaut kā “nomanevrējuši” plauktā, un tagad tiek skatīts cits likumprojekts - “Par pašvaldību palīdzību dzīvokļa jautājumu risināšanā”, kuram Sokolovskis būtībā ir iesniedzis mūsu priekšlikumu, tikai mazlietiņ citā redakcijā. Un, protams, “Jaunais laiks” to atbalsta, turklāt atbalsta nekavējošu un enerģisku šā jautājuma risināšanu no valdības puses.

Kas attiecas uz 15.novembri, tad jāteic, ka tas tiešām ir mazlietiņ nereālistisks termiņš. To mēs varam pielabot uz trešo lasījumu. Mūsu piedāvātais termiņš bija 1.janvāris, kad ir jābūt reālām kompensācijām, kas tiem cilvēkiem, kuriem šobrīd ir jāatstāj vai kuriem ir problēma ar īri denacionalizētajā namā, ļautu atrisināt vai nu šo īres jautājumu, vai noīrēt dzīvokli citā namā, vai paņemt bankā kredītu un nopirkt mājokli.

Tātad ir jābūt reālai valsts programmai ar reālu naudu jau 2005.gada budžetā, kas šo problēmu atrisinātu. Un nevis tā, kā te kāds savos murgos piedāvā - vēl uz trim gadiem atlikt šo problēmu. Tas nav risinājums! Valdībai tas ir jārisina tūlīt! Un, ja valdība neprot strādāt, tad tādā gadījumā tai tas ir jāuzdod ar likumu. Un mums patlaban vēl ir valdība, kamēr nav izveidota jaunā valdība. Atgādināšu, ka saskaņā ar Satversmi Emša kunga valdība, kurā ir arī Tautas partija (starp citu, finanšu ministra kvalitātē), šo jautājumu ne tikai var risināt, bet tas ir šīs valdības pienākums - to risināt.

Paldies par uzmanību! (Aplausi.)

Sēdes vadītāja. Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrijas parlamentārais sekretārs Māris Pūķa kungs. Lūdzu!

M.Pūķis (Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrijas parlamentārais sekretārs).

Priekšsēdētājas kundze! Cienījamie deputāti! Ja mēs runājam par veselas virknes priekšlikumu ieviešanu, ja šie priekšlikumi ir likuma tekstā un ja šie priekšlikumi paredz dažādus palīdzības veidus, tad, neapšaubāmi, šiem palīdzības veidiem ir jābūt saistītiem gan ar programmu, gan ar finansēm.

No otras puses, šis konkrētais priekšlikums, neapšaubāmi, nav reāls galvenokārt jau tā iemesla dēļ, ka pašlaik uz Saeimu ir pārcēlusies jautājuma izlemšana par to, kas ir taisnīgi, jo visi balsojumi gan šajā likumā, gan pārējos divos likumos, kas veido vienotu kompleksu denacionalizēto namu īrnieku problēmu risināšanai, patiesībā ir atbilde uz jautājumu: “Vai ir taisnīgi no pārējo Latvijas iedzīvotāju nodokļu maksājumiem sniegt lielāku vai mazāku palīdzību šiem cilvēkiem, kuri ir nonākuši neapskaužamā situācijā denacionalizētajos namos? Un risinājumam ir jābūt kompleksam. Tātad, lai šo risinājumu varētu pieņemt un lai varētu realizēt jebkuru no šīm programmām... jebkuru no šīm programmām patiesībā izstrādāt, ir nepieciešama skaidrība par kopīgu, kompleksu visu šo jautājumu risinājumiem. Līdz ar to skaidrs ir tas, ka šie termiņi, neapšaubāmi, ir jāpārceļ. Cik tālu tos pārcelt, - to var noskaidrot ar tiem jūsu balsojumiem, kas tiks izdarīti, pieņemot virkni vēl citu likumu, bet, raugoties no juridiskās tehnikas viedokļa, protams, ir jāpatur prātā, ka šis priekšlikums tik un tā ir jālabo un jāprecizē. Līdz ar to varam izšķirties, vai par to balsot tagad vai arī paturēt to prātā, ka līdzīgi priekšlikumi būs jāskata trešajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Deputāts Dzintars Rasnačs - otro reizi.

Dz.Rasnačs (frakcija “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK).

Godātie kolēģi! Gan Tautas partija, gan “Jaunais laiks”, jūs taču atbalstāt gan vienu, gan otru programmu. Tikai te es nesaprotu, par ko jūs strīdaties, ja runa ir par to - ļaut vai neļaut pieņemt nekvalitatīvu normu. Es aicinu jūs kopā ar Juridisko biroju izstrādāt normālu, kvalitatīvu redakciju un trešajā lasījumā to pieņemt. Par ko mēs te strīdamies? Un tad mēs visi nobalsotu.

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu. Vai komisijas vārdā ir kas piebilstams? Nav.

Lūdzu deputātus balsot par 33. - deputāta Sokolovska priekšlikumu! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 45, pret - 17, atturas - 33. Priekšlikums nav atbalstīts.

S.Šķesters. 34. - Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

S.Šķesters. 35. - Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

S.Šķesters. Tā kā visi priekšlikumi ir izskatīti, lūdzu balsot par likumprojekta pieņemšanu otrajā lasījumā!

Sēdes vadītāja. Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta pieņemšanu otrajā lasījumā! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 96, pret un atturas - nav. Likumprojekts otrajā lasījumā pieņemts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu trešajam lasījumam!

S.Šķesters. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš - 2004.gada 12.novembris. Paldies.

Sēdes vadītāja. Citu priekšlikumu nav. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš trešajam lasījumam - 12.novembris. Paldies.

Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts “Grozījumi Pasta likumā”. Otrais lasījums.

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas
vārdā - deputāts Krišjānis Peters.

K.Peters (Latvijas Pirmās partijas frakcija).

Godātais Prezidij! Cienījamie kolēģi! Strādāsim ar likumprojektu “Grozījumi Pasta likumā” (reģistrācijas numurs 956). Otrais lasījums. Likumprojekts ir steidzams.

1. - Satiksmes ministrijas parlamentārā sekretāra Kārļa Leiškalna priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

K.Peters. 2. - Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts un redakcionāli precizēts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

K.Peters. 3. - Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts un ietverts 4.priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

K.Peters. 5. - Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

K.Peters. 6. - Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts un redakcionāli precizēts.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

K.Peters. 7. - Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

K.Peters. 8. - Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts un redakcionāli precizēts.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

K.Peters. Līdz ar to visi priekšlikumi ir izskatīti. Komisijas vārdā aicinu pieņemt likumprojektu “Grozījumi Pasta likumā” otrajā, galīgajā, lasījumā!

Sēdes vadītāja. Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta pieņemšanu otrajā lasījumā! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 89, pret - nav, atturas - 1. Likums “Grozījumi Pasta likumā” pieņemts. Paldies.

Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts “Grozījumi likumā “Par pievienotās vērtības nodokli””. Pirmais lasījums.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā - deputāts Gundars Bērziņš.

G.Bērziņš (Tautas partijas frakcija).

Izskatīsim likumprojektu “Grozījumi likumā “Par pievienotās vērtības nodokli”” (reģistrācijas numurs 994). Komisija vienbalsīgi lūdz atbalstīt likumprojekta steidzamību.

Sēdes vadītāja. Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta atzīšanu par steidzamu! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 88, pret - nav, atturas - 6. Likumprojekts atzīts par steidzamu.

G.Bērziņš. Likumprojekts “Grozījumi likumā “Par pievienotās vērtības nodokli”” radās Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijā, skatot iesniegto budžeta paketi. Pašvaldības... Vents Krauklis, Māris Kučinskis un arī Latvijas Pašvaldību savienība... ļoti daudzas pašvaldības bija iesniegušas priekšlikumu par pievienotās vērtības nodokļa 18% likmes nepiemērošanu apkures tarifiem, sākot ar 2005.gada 1.janvāri.

Kāda ir situācija? Eiropas Savienības likumdošana, ar pievienotās vērtības nodokli saistītās direktīvas neparedz iespēju apkures tarifiem pielietot pazemināto likmi vai neaplikt tos ar pievienotās vērtības nodokli. Divām valstīm - Latvijai un Igaunijai -, iestājoties Eiropas Savienībā, bija pārejas periods sakarā ar šo punktu. Igaunijai ir pazeminātā likme, un tai ir pārejas noteikumi vēl uz gadu. Latvijā tas netika aplikts... nebija aplikts ar pievienotās vērtības nodokli, un šis atvieglojums bija jābeidz ar 2005.gada 1.janvāri.

Taču šobrīd ir izveidojusies situācija, ka, pirmkārt, pasaulē ļoti strauji pieaug enerģētikas cenas; otrkārt, inflācija Latvijā ir ļoti augsta. Notiek pievienotās vērtības nodokļa piemērošana apkures tarifiem... Protams, maksimālā iespējamā ietekme uz inflāciju, kā tiek vērtēts, ir pat līdz 0,6 procentiem; tas varbūt nav liels skaitlis, bet, tā kā inflācija summējas no ļoti, ļoti daudziem faktoriem, tas ir ļoti, ļoti bīstami. Un finanšu jomā mūsu saistības jautājumā par makroekonomisko rāmju ievērošanu, par Māstrihtas kritēriju ievērošanu, arī paredz inflācijas samazināšanu. Inflācija šobrīd ir pats būtiskākais jautājums, tur mēs šīs saistības nespējam izpildīt.

Gribu arī informēt, ka Finanšu ministrijas atzinums par šo likumprojektu ir pievienots un ir negatīvs. Esmu saņēmis Eiropas lietu komisijas vēstuli, ko ir parakstījis komisijas vadītājs; arī tur var lasīt negatīvu šā likumprojekta vērtējumu, kas saistīts ar neatbilstību Eiropas Savienības direktīvai. Mūsu komisija ir saņēmusi arī Juridiskā biroja parakstītu vēstuli, un arī tur tiek norādīts, ka šeit netiek ievērota Eiropas Savienības direktīva.

Sekas, ieviešot šo likumprojektu, protams, var būt, un, ja likumprojekts šodien pirmajā lasījumā tiks pieņemts, sarunas šajā sakarā ir nekavējoties sākamas, bet tā birokrātiskā procedūra, protams, ir ārkārtīgi, ārkārtīgi gara. Īsā laikā vienošanās nav panākama. Pēc elementāras loģikas, lietas, ko saistībā ar Eiropas Savienību ietekmēs mūsu lēmums... Šie apkures tarifi fiziskajām personām nekādā veidā neietekmēs konkurences politiku vai atbalstu uzņēmējsabiedrībām, tātad neradīsies nekādi konkurences izkropļojumi. Vienīgi būs mazāki pievienotās vērtības nodokļa ieņēmumi, un Finanšu ministrijas aprēķins rāda, ka tā summa, kas netiks iekasēta, būs 700 tūkstoši latu. Protams, risinot problēmas ar 2,7 miljardu budžetu, varbūt arī tas jautājums būtu atrisināms un neradītu problēmas, taču pievienotās vērtības nodoklis ir tā bāze, no kuras tiek aprēķināts maksājums Eiropas Savienībā. No šiem 700 tūkstošiem latu mums apmēram 50 tūkstoši būtu jāiemaksā Eiropas Savienības budžetā, kā mēs to darām šogad un kā tas būtu darāms arī nākamgad.

Kāds ir piedāvātais šā jautājuma risinājums? Mēs atliekam šīs normas ieviešanu līdz 1.jūlijam, jo sezonas vidū, 1.janvārī, ziemeļu valstī, kur siltuma problēma ir būtiska, šādu tarifu ieviešana izmaksas sadārdzinās par 8-9 procentiem. Man šķiet, tas nav pieļaujams.

Otrs. Mēs mazinātu spiedienu uz inflāciju, jo pastāv regulēto cenu spiediens uz inflāciju - jau kopš 2003.gada enerģijas cenu paaugstināšana ir dominējošais jeb noteicošais un, tā teikt, inflāciju pat virzošais faktors.

Kad ar Eiropas Savienību sākām sarunas par šo jautājumu, es pat domāju, ka ir iespējams sākt kopā ar Igauniju sarunas arī par tālāko - par iespēju piemērot pazemināto likmi arī šim pakalpojumam. Jo daudzās valstīs šī sistēma ir veidojusies varbūt gadiem ilgi un viņi neizjūt... jo nemainās šie tarifi. Dienvidu valstīs, kas ir Eiropas Savienībā, apkure, kā jūs zināt, nav tā problēma, kas būtu risināma.

Un mums būs Eiropas Savienībai budžeta sakarā jāpiedāvā arī tas risinājums, ka to daļu, ko mēs tagad atbrīvosim, tos 700 000 latus mēs ieskaitīsim apliekamajā bāzē, un tos 50 000 latu, kas mums būtu jāmaksā, ja šie 700 000 latu tiktu iekasēti, mēs ieskaitīsim Eiropas Savienības budžetā.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija nolēma, ka saistībā ar pievienotās vērtības nodokli mēs šo sarežģīto jautājumu skatīsim atsevišķi, bet citus priekšlikumus varbūt skatīsim kopā ar budžetu, kas, es esmu pilnīgi pārliecināts, tiks pieņemts līdz Jaunajam gadam. Par šo problēmu diskutēsim vispusīgi.

Es neteikšu, ka jautājums ir vienkāršs. Šeit ir vajadzīga liela izšķiršanās, jo katram lēmumam ir pozitīvās un negatīvās sekas. Es aicinu būt drosmīgiem, pieņemt lēmumu, aizstāvēt Latvijas iedzīvotāju intereses Briselē. Pierādiet, ka tas ir iespējams!

Sēdes vadītāja. Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta pieņemšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 97, pret un atturas - nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā pieņemts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam un laiku likumprojekta izskatīšanai otrajā lasījumā!

G.Bērziņš. Ierosinu noteikt, ka priekšlikumi iesniedzami šodien, 4.novembrī, līdz pulksten 17.00. Likumprojekta izskatīšana varētu notikt nākamajā sēdē, tas ir, 11.novembrī.

Sēdes vadītāja. Citu priekšlikumu nav. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš otrajam lasījumam - 4.novembris, pulksten 17.00. Likumprojekta izskatīšanas laiks - 11.novembra sēde. Paldies.

Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts “Grozījumi likumā “Par nodokļiem un nodevām””. Pirmais lasījums.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā - deputāts Gundars Bērziņš.

G.Bērziņš (Tautas partijas frakcija).

Komisija ir izskatījusi šo likumprojektu un ir nolēmusi to atbalstīt, taču norāda uz vienu lietu. Šodien arī tika nodots viens likumprojekts par nodokļiem un nodevām... Jāatzīst, ka pēdējo triju nedēļu laikā valdība ir Saeimai nodevusi trīs likuma “Par nodokļiem un nodevām” grozījumus: vienus bija izstrādājusi Iekšlietu ministrija, otrus - Tieslietu ministrija, trešos - Satiksmes ministrija. Es domāju, ka Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija izdarīs to darbu, kas nav izdarīts, un uz šā likumprojekta bāzes, kas šodien tiks atbalstīts, ietvers arī pārējos, taču es norādu, ka nepieņemama ir šāda prakse, ka lielus, fundamentālus likumus groza dēļ maziem grozījumiem, ik pa nedēļai valdība nāk ar grozījumiem. Mēs jau komisijā, protams, nopriecājāmies: mums ir 14 ministriju, trīs jau ir iesniegušas, bet, kā mums teica, divas ministrijas vienu ir iesniegušas kopā, tātad Saeimai var tikt iesniegti vairs tikai 10 ministriju priekšlikumi tuvāko četru nedēļu laikā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta pieņemšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 94, pret un atturas - nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā pieņemts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam!

G.Bērziņš. 12.novembris, jo nākamnedēļ mēs nodosim šos kārtējos grozījumus.

12.novembris - tā ir nākamā piektdiena.

Sēdes vadītāja. Citu priekšlikumu nav. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš otrajam lasījumam - 12.novembris. Paldies.

Cienījamie kolēģi! Saeimas Prezidijs ir saņēmis deputātu Golubova, Bekasova, Fjodorova, Solovjova un Deņisova jautājumu iekšlietu ministram Ērikam Jēkabsonam un aizsardzības ministram Atim Slakterim par terorisma draudiem Latvijas iedzīvotājiem.

Šo jautājumu mēs nodosim ministriem.

Cienījamie kolēģi! Uzreiz pēc sēdes beigām es aicinu jūs uz Dzelteno zāli, lai mēs atklātu portretu Satversmes sapulces prezidentam un Latvijas pirmajam prezidentam Jānim Čakstem.

Lūdzu deputātus reģistrēties ar reģistrācijas kartēm! Lūdzu zvanu! Reģistrācijas režīmu!

Kamēr tiek sagatavoti reģistrācijas rezultāti, paziņojumam vārds deputātei Jevgenijai Stalidzānei.

J.Stalidzāne (Latvijas Pirmās partijas frakcija).

Sociālo un darba lietu komisijas sēde pulksten 12.40 Sociālo un darba lietu komisijas telpā.

Sēdes vadītāja. Paziņojumam vārds deputātam Dzintaram Ābiķim.

Dz.Ābiķis (Tautas partijas frakcija).

Cienījamie kolēģi! Es aicinu jūs visus apskatīt Daugavpils domes šodien atvesto projektu, ar kuru mēs komisijā jau iepazināmies, - Daugavpils stadiona maketu. Makets ir redzams tepat - blakuszālē. Daugavpils pilsētas vadība ļoti lūdz, lai visi deputāti ar to iepazītos un redzētu, cik jauks šis projekts esot.

Sēdes vadītāja. Paziņojumam vārds deputātam Staņislavam Šķesteram.

S.Šķesters (Zaļo un zemnieku savienības frakcija).

Lūdzu Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas deputātus pulksten 13.00 uz sēdi. Paldies.

Sēdes vadītāja. Paziņojumam vārds deputātam Guntim Bērziņam.

G.Bērziņš (frakcija “Jaunais laiks”).

Cienījamie kolēģi! Lūdzu darba grupu jautājumā par komunisma totalitārisma nosodīšanas deklarāciju satikties pulksten 13.30 Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas telpās. Paldies.

Sēdes vadītāja. Reģistrācijas rezultātu nolasīšanai vārds Saeimas sekretāra biedram Aleksandram Bartaševičam.

A.Bartaševičs (8.Saeimas sekretāra biedrs).

Godājamie deputāti! Nav reģistrējušies: Boriss Cilevičs, Jānis Reirs, Artis Pabriks un Dzintars Zaķis.

Sēdes vadītāja. 4.novembra sēde slēgta. Paldies!

Sēdi vada Latvijas Republikas 8.Saeimas priekšsēdētāja

Ingrīda Ūdre.

Sēdes vadītāja. Sākam atbilžu sniegšanu uz deputātu jautājumiem šā gada 3.novembrī.

Saeimas Prezidijs ir saņēmis divus deputātu jautājumus - no deputātiem Urbanoviča, Ribakova, Klementjeva un citiem ir saņemts jautājums finanšu ministram Oskaram Spurdziņam “Par valsts sociālās apdrošināšanas speciālā budžeta fiskālā pārpalikuma 2004.gadā izlietojumu”, kā arī ir Golubova, Solovjova, Fjodorova, Bekasova un citu deputātu jautājums Ministru prezidentam un veselības ministram “Par līdzekļu iedalīšanu 2005.gada budžetā medicīniskās palīdzības minimuma nodrošināšanai”.

Diemžēl Saeimas Prezidijs nav saņēmis un arī deputāti nav saņēmuši rakstiskas ministru atbildes, turklāt neviens no deputātiem, kas ir uzdevuši jautājumus, nav ieradies, tāpēc jautājums tiek pārcelts uz nākamo trešdienu pulksten 17.00.

Paldies.

Balsojumi

Grozījumi likumā "Par privatizācijas sertifikātiem" (reģ. nr.996)
Datums: 04.11.2004. 09:13:00 bal002
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.3254 nodošanu komisijām

Grozījumi likumā "Par privatizācijas sertifikātiem" (reģ. nr.986)
Datums: 04.11.2004. 09:17:10 bal003
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.3223 nodošanu komisijām

Grozījumi likumā "Par Latvijas Republikas valsts materiālajām rezervēm"
Datums: 04.11.2004. 09:17:50 bal004
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.3226 nodošanu komisijām

Grozījumi Valsts civildienesta likumā
Datums: 04.11.2004. 09:18:24 bal005
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.3227 nodošanu komisijām

Grozījumi likumā "Par pievienotās vērtības nodokli"
Datums: 04.11.2004. 09:19:02 bal006
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.3251 nodošanu komisijām

Grozījumi Komerclikuma spēkā stāšanās kārtības likumā (1.lasījums)
Datums: 04.11.2004. 09:21:34 bal007
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.3259 steidzamību

Grozījumi Komerclikuma spēkā stāšanās kārtības likumā (1.lasījums)
Datums: 04.11.2004. 09:22:00 bal008
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.3259 pieņemšanu 1.lasījumā

Grozījumi Komerclikuma spēkā stāšanās kārtības likumā (2.lasījums. Steidzams)
Datums: 04.11.2004. 09:22:46 bal009
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.3259 pieņemšanu 2.lasījumā

Grozījumi Radio un televīzijas likumā (3.lasījums)
Datums: 04.11.2004. 09:26:26 bal010
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.3232 pieņemšanu 3.lasījumā

Grozījumi likumā "Par valsts un pašvaldību kapitāla daļām un kapitālsabiedrībām" (3.lasījums)
Datums: 04.11.2004. 09:29:00 bal011
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.3237 pieņemšanu 3.lasījumā

Grozījumi likumā "Par reglamentētajām profesijām un profesionālās kvalifikācijas atzīšanu" (3.lasījums)
Datums: 04.11.2004. 09:32:26 bal012
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.3238 pieņemšanu 3.lasījumā

Grozījums likumā "Par autoceļiem" (3.lasījums)
Datums: 04.11.2004. 09:33:36 bal013
Balsošanas motīvs: Par 2.priekšlikumu

Grozījums likumā "Par autoceļiem" (3.lasījums)
Datums: 04.11.2004. 09:34:22 bal014
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.3225 pieņemšanu 3.lasījumā

Grozījumi Valsts meža dienesta likumā (3.lasījums)
Datums: 04.11.2004. 09:35:40 bal015
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.3236 pieņemšanu 3.lasījumā

Informācijas sabiedrības pakalpojumu likums (3.lasījums)
Datums: 04.11.2004. 09:39:58 bal016
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.3240 pieņemšanu 3.lasījumā

Grozījums likumā "Par privatizācijas sertifikātiem" (reģ. nr.996) (1.lasījums)
Datums: 04.11.2004. 09:43:24 bal017
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.3254 steidzamību

Grozījums likumā "Par privatizācijas sertifikātiem" (reģ. nr.996) (1.lasījums)
Datums: 04.11.2004. 10:17:30 bal018
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.3254 pieņemšanu 1.lasījumā

Par Līgumu starp Dāniju, Igauniju, Somiju, Islandi, Latviju, Lietuvu, Norvēģiju un Zviedriju par Ziemeļu Investīciju banku" (2.lasījums)
Datums: 04.11.2004. 10:19:56 bal019
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.3231 pieņemšanu 2.lasījumā

Grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā (reģ. nr.955) (1.lasījums)
Datums: 04.11.2004. 10:20:54 bal020
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.3089 pieņemšanu 1.lasījumā

Grozījumi Civilprocesa likumā (1.lasījums)
Datums: 04.11.2004. 10:21:48 bal021
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.3159 pieņemšanu 1.lasījumā

Grozījums Imigrācijas likumā (1.lasījums)
Datums: 04.11.2004. 10:29:00 bal022
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.3013 pieņemšanu 1.lasījumā

Grozījumi likumā "Par Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistru" (1.lasījums)
Datums: 04.11.2004. 10:29:44 bal023
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.3160 pieņemšanu 1.lasījumā

Grozījums Nacionālās drošības likumā (2.lasījums)
Datums: 04.11.2004. 11:02:42 bal024
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.3221 pieņemšanu 2.lasījumā

Grozījumi Nolietotu transportlīdzekļu apsaimniekošanas likumā (1.lasījums)
Datums: 04.11.2004. 11:04:34 bal025
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.3156 pieņemšanu 1.lasījumā

Par 1976.gada tirdzniecības kuģošanas (minimālās normas) konvencijas 1996. gada protokolu (1.lasījums)
Datums: 04.11.2004. 11:05:38 bal026
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.2983 steidzamību

Par 1976.gada tirdzniecības kuģošanas (minimālās normas) konvencijas 1996. gada protokolu (1.lasījums)
Datums: 04.11.2004. 11:06:06 bal027
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.2983 pieņemšanu 1.lasījumā

Par 1976.gada tirdzniecības kuģošanas (minimālās normas) konvencijas 1996. gada protokolu (2.lasījums. Steidzams)
Datums: 04.11.2004. 11:06:44 bal028
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.2983 pieņemšanu 2.lasījumā

Par Lokarno Nolīgumu par dizainparaugu starptautiskās klasifikācijas izveidošanu (1.lasījums)
Datums: 04.11.2004. 11:07:34 bal029
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.2998 pieņemšanu 1.lasījumā

Grozījumi likumā "Par sabiedrisko pakalpojumu regulatoriem" (2.lasījums)
Datums: 04.11.2004. 11:10:20 bal030
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.3239 pieņemšanu 2.lasījumā

Grozījumi likumā "Par pašvaldību palīdzību dzīvokļa jautājumu risināšanā" (2.lasījums)
Datums: 04.11.2004. 11:19:40 bal031
Balsošanas motīvs: Par 9.priekšlikumu

Grozījumi likumā "Par pašvaldību palīdzību dzīvokļa jautājumu risināšanā" (2.lasījums)
Datums: 04.11.2004. 11:24:36 bal032
Balsošanas motīvs: Par 10.priekšlikumu

Grozījumi likumā "Par pašvaldību palīdzību dzīvokļa jautājumu risināšanā" (2.lasījums)
Datums: 04.11.2004. 11:28:48 bal033
Balsošanas motīvs: Par 26.priekšlikumu

Grozījumi likumā "Par pašvaldību palīdzību dzīvokļa jautājumu risināšanā" (2.lasījums)
Datums: 04.11.2004. 12:06:28 bal034
Balsošanas motīvs: Par 33.priekšlikumu

Grozījumi likumā "Par pašvaldību palīdzību dzīvokļa jautājumu risināšanā" (2.lasījums)
Datums: 04.11.2004. 12:07:12 bal035
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.3241 pieņemšanu 2.lasījumā

Grozījumi Pasta likumā (2.lasījums)
Datums: 04.11.2004. 12:09:12 bal036
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.3261 pieņemšanu 2.lasījumā

Grozījumi likumā "Par pievienotās vērtības nodokli" (1.lasījums)
Datums: 04.11.2004. 12:10:02 bal037
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.3251 steidzamību

Grozījumi likumā "Par pievienotās vērtības nodokli" (1.lasījums)
Datums: 04.11.2004. 12:16:38 bal038
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.3251 pieņemšanu 1.lasījumā

Grozījumi likumā "Par nodokļiem un nodevām" (1.lasījums)
Datums: 04.11.2004. 12:18:40 bal039
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.3161 pieņemšanu 1.lasījumā