Sēdi vada Latvijas Republikas 8.Saeimas priekšsēdētāja

Ingrīda Ūdre.

Sēdes darba kārtība
Satura rādītājs
Balsojumi

Sēdes vadītāja. Cienījamie kolēģi! Šodien ir 11.novembris - Lāčplēša diena, un šajā dienā mēs pieminam Latvijas brīvības cīņas un tos latviešu karavīrus, kuri cīnījās par šo brīvību. Mēs godinām tos, kuri bezbailīgi un varonīgi devās cīņās par savu zemi un par savu valsti zem Latvijas karoga. Mēs godinām šodienas Latvijas kareivjus, kas piedalās miera uzturēšanas operācijās, kur tas ir nepieciešams. Šajā dienā degs simtiem svecīšu, un es aicinu arī jūs pievienot savas liesmiņas, atceroties tos, kuriem Latvijas valsts un tās brīvība bija augstākā vērtē par dzīvību.

Aicinu ar klusuma brīdi godināt to karavīru piemiņu, kuri nepārnāca. (Klusuma brīdis.) Paldies.

Cienījamie kolēģi, sākam Saeimas šā gada 11.novembra sēdi un sākam izskatīt darba kārtību.

Pirms mēs sākam izskatīt darba kārtību, daru jums zināmu, ka Saeimas Prezidijs ir saņēmis Sociālo un darba lietu komisijas lūgumu izdarīt izmaiņas šā gada 11.novembra sēdē un pēc darba kārtības 22.punkta iekļaut likumprojektu “Grozījumi Valsts sociālo pabalstu likumā” izskatīšanai otrajā lasījumā. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Darba kārtībā likumprojekts ir iekļauts.

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija lūdz iekļaut Saeimas 11.novembra sēdes darba kārtībā otrajam lasījumam sagatavoto likumprojektu “Grozījums likumā “Par privatizācijas sertifikātiem””. Ā, tas jau ir darba kārtībā iekļauts! Paldies.

Sākam izskatīt darba kārtību.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Par 1973.gada 5.oktobra Konvenciju par Eiropas patentu piešķiršanu (Eiropas Patentu Konvencija), 2000.gada 17.oktobra Vienošanos par Konvencijas par Eiropas patentu piešķiršanu 65.panta piemērošanu un 2000.gada 29.novembra Grozījumiem 1973.gada 5.oktobra Konvencijā par Eiropas patentu piešķiršanu (Eiropas Patentu Konvencija)” nodot Ārlietu komisijai un Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai un noteikt, ka Ārlietu komisija ir atbildīgā komisija. Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta nodošanu komisijām, nosakot atbildīgo komisiju. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 77, pret un atturas - nav. Likumprojekts komisijām nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Par Latvijas Republikas valdības un Starptautiskā kriminālā tribunāla bijušajai Dienvidslāvijai līgumu par liecinieku, kuri liecinājuši vai liecinās starptautiskā tribunāla procesā, un, ja nepieciešams, to tuvāko radinieku pārvietošanu uz Latvijas Republikas teritoriju” nodot Aizsardzības un iekšlietu komisijai un Ārlietu komisijai un noteikt, ka Ārlietu komisija ir atbildīgā komisija. Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta nodošanu komisijām, nosakot atbildīgo komisiju! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 82, pret - nav, atturas 1 deputāts. Likumprojekts komisijām nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījums likumā “Par nodokļiem un nodevām”” nodot Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai, Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai un noteikt, ka Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija ir atbildīgā komisija. Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta nodošanu komisijām, nosakot atbildīgo komisiju. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 74, pret - nav, atturas - 1. Likumprojekts komisijām nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījums likumā “Par aviāciju”” nodot Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta nodošanu komisijai, nosakot atbildīgo komisiju. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 63, pret - 1, atturas - 19. Likumprojekts komisijai nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Valsts nodrošinātās juridiskās palīdzības likums” nodot Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijai un Juridiskajai komisijai un noteikt, ka Juridiskā komisija ir atbildīgā komisija. Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta nodošanu komisijām, nosakot atbildīgo komisiju. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 83, pret un atturas - nav. Likumprojekts komisijām nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Par Eiropas Padomes Civiltiesību pretkorupcijas konvenciju” nodot Ārlietu komisijai, Juridiskajai komisijai, Korupcijas, kontrabandas un organizētās noziedzības novēršanas un apkarošanas uzraudzības komisijai un noteikt, ka Ārlietu komisija ir atbildīgā komisija. Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta nodošanu komisijām, nosakot atbildīgo komisiju. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 82, pret un atturas - nav. Likumprojekts komisijām nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījumi Latvijas Sodu izpildes kodeksā” nodot Aizsardzības un iekšlietu komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta nodošanu komisijai, nosakot atbildīgo komisiju. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 82, pret un atturas - nav. Likumprojekts komisijai nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā” nodot Juridiskajai komisijai, Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai un noteikt, ka Juridiskā komisija ir atbildīgā komisija. Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta nodošanu komisijām, nosakot atbildīgo komisiju. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 83, pret un atturas - nav. Likumprojekts komisijām nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījums Krimināllikumā” nodot Aizsardzības un iekšlietu komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta nodošanu komisijai, nosakot atbildīgo komisiju. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 81, pret un atturas - nav. Likumprojekts komisijai nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījumi Aizsargjoslu likumā” nodot Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta nodošanu komisijai, nosakot atbildīgo komisiju. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 84, pret un atturas - nav. Likumprojekts komisijai nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Par Hāgas vienošanās par dizanparaugu starptautisko reģistrāciju Ženēvas aktu” nodot Ārlietu komisijai un Izglītības, kultūras un zinātnes komisijai un noteikt, ka Ārlietu komisija ir atbildīgā komisija. Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta nodošanu komisijām, nosakot atbildīgo komisiju. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 85, pret un atturas - nav. Likumprojekts nodots komisijām.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Par Konvenciju par kājnieku mīnu lietošanas, uzglabāšanas un ražošanas aizliegumu un to iznīcināšanu” nodot Aizsardzības un iekšlietu komisijai un Ārlietu komisijai un noteikt, ka Ārlietu komisija ir atbildīgā komisija. Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta nodošanu komisijām, nosakot arī atbildīgo komisiju! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 80, pret un atturas - nav. Likumprojekts nodots komisijām.

Saeimas Prezidijs ierosina deputātu Raimonda Paula, Jāņa Estas, Dzintara Ābiķa, Antas Rugātes, Mihaila Pietkeviča, Ērika Zundas, Valda Ģīļa, Elitas Šņepstes, Jura Dalbiņa un Ērikas Zommeres iesniegto likumprojektu “Vispārējo latviešu Dziesmu un deju svētku likums” nodot Izglītības, kultūras un zinātnes komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija.

Par likumprojektu pieteikusies runāt deputāte Inguna Rībena.

I.Rībena (frakcija “Jaunais laiks”).

Cienījamie kolēģi! Partijai “Jaunais laiks” ir gandarījums, ka esam piespieduši Tautas partiju atzīt kļūdu un rekordtempā - mēneša laikā - iesniegt Saeimā kļūdu labojumu, kaut arī vāju salīdzinājumā ar “Jaunā laika” vadībā izstrādāto, vāju, bet vismaz kļūdu labojumu, - “Vispārējo latviešu Dziesmu un deju svētku likumu”. “Jaunā laika” valdības laikā valsts tautas mākslas profesionāļu izstrādāto likuma koncepciju, kurai, atbalstītai Ministru kabineta sēdē, pēc pāris mēnešiem rūpīga darba būtu vajadzējis pārtapt Tautas nemateriālā kultūras mantojuma likumā ar trīs lielām valsts tautas mākslas procesus visaptverošām sadaļām, kultūras ministre Helēna Demakova vienkārši “nogulēja” Ministru kabinetā. “Pamošanās” sākās pēc “Jaunā laika” iebildumiem un Latvijas rajonu un pilsētu virsdiriģentu atklātās vēstules, kur citu starpā ir vārdi: “Mēs, Latvijas rajonu un pilsētu virsdiriģenti, esam neizpratnē un protestējam pret šādu valsts attieksmi un neefektīvu rīcību, tāpēc pārtraucam savu darbību rajonos un pilsētās, līdz ar to vairs neuzņemamies atbildību par svētku procesa attīstību un sekām, kas izriet no šī mūsu paziņojuma.” Citāts tālāk: “Patlaban Valsts Kultūrkapitāla fonds finansē mērķprogrammu “Tautas mākslas procesa nodrošināšana”, taču tās finansējums ar katru gadu samazinās, un šogad tas ir divas reizes mazāks nekā 2002.gadā... Aicinām nekavējoties radikāli mainīt situāciju, prasot izstrādāt un pieņemt likumu par Dziesmu svētkiem un garantēt pastāvīgu finansējumu tautas mākslas, Dziesmu svētku procesa nepārtrauktības nodrošināšanai.” Tas ir virsdiriģentu vēstules citāts.

Normālā valstī, pat tādā, kur Dziesmu svētki nav nominēti kā tautas identitātes simbols, līdzīga mēroga notikums liktu kultūras ministram atkāpties no amata. Bet ne Latvijā un ne Helēnai Demakovai, kuru, politiskajā aizvējā un mediju aizvējā dzīvojot, pamatā vienmēr ir vairāk interesējusi kultūras budžeta novirzīšana sava korporatīvā grupējuma kabatās - caur Venēcijas biennālēm, kino, laikmetīgo mākslu, dažādiem mūzikas pasākumiem, bezgalīgiem ārvalstu komandējumiem, personīgām svešvalodu studijām un tādā garā.

Es nepiesaukšu tik augstas lietas kā partijas “Jaunais laiks” programmu un Repšes valdības deklarāciju, kurās tas viss ir rakstīts, bet jau 2003.gadā nozares profesionāļi manā vadībā Kultūras ministrijā sāka izstrādāt likumprojektu “Par Dziesmu svētkiem un tautas mākslas tradīciju saglabāšanu”. Jau toreiz tika īstenotas mērķprogrammas: “Tautas mākslas procesa nodrošināšana”, “Tradicionālās kultūras saglabāšana un attīstība”, “Tautas nemateriālā kultūras mantojuma apzināšana, dokumentēšana un saglabāšana”. Tieši mūsu valdības laikā izdevās Parīzē 2003.gada 17.oktobrī aizstāvēt Vispārējos Dziesmu un deju svētkus un panākt to iekļaušanu UNESCO Cilvēces mutvārdu un nemateriālās kultūras mantojuma sarakstā.

Sākumā “Jaunais laiks” Tautas partijas kultūrpolitiku nekritizēja. Sākotnēji tā izskatījās pat cerīga. Domājām, ka Demakovas kundzei pietiks saprāta uz reālām sliedēm nolikto Kultūras ministrijas vagonu gudri vadīt tālāk.

Pašreiz vērojama strauja situācijas degradācija - nu kaut vai sekas voluntārajām, beztiesiskajām un bezatbildīgajām Demakovas ambīcijām slēgt Doma baznīcu. Tās valstij jau šobrīd vien ir izmaksājušas 69 tūkstošus latu: 19 tūkstoši ir kompensēti Domam par tur nenotikušajiem pasākumiem, un 50 tūkstoši ir kompensācija Koncertdirekcijai par nenotikušajiem koncertiem. Tātad... (Starpsauciens “Šausmas!”)

Sēdes vadītāja. Deputātes kundze, jūsu uzstāšanās laiks ir beidzies!

I.Rībena. ...šī voluntārā soļa cena jau šobrīd ir 69 tūkstoši!

Piedāvātais likumprojekts nav salīdzināms ar noraidīto koncepciju. Tas tautas nemateriālo kultūras mantojumu aplūko daudz formālāk un šaurāk, neparedzot arī adekvātu finansējumu vairāku nākamo gadu budžetos.

Vislabākais risinājums būtu bijis, ja Tautas partija un Demakovas kundze atzītu kļūdu un atļautu profesionāļiem turpināt un pabeigt darbu pie nopietna, situāciju visaptveroša likuma izstrādes...

Sēdes vadītāja. Deputātes kundze, jūsu uzstāšanās laiks ir beidzies!

I.Rībena. ... nevis piedāvātu Saeimai šo divu nedēļu laikā tapušo likuma uzmetumu. Nekad dzīvē neizvēlos sliktas lietas par zemu cenu, cerot tās pašrocīgi uzlabot. Nedomāju, ka “labāk zīle rokā, nekā mednis kokā”.

Tomēr situācija ir tik nopietna, ka šoreiz aicinu jūs balsot “par”. Savukārt Tautas partiju aicinu uzņemties politisko atbildību par šā pusfabrikāta novešanu līdz nopietna likuma līmenim.

Sēdes vadītāja. Deputāts Jānis Esta ir pieteicies runāt “pret”.

J.Esta (Tautas partijas frakcija).

Ļoti cienījamā priekšsēdētājas kundze! Godātie deputāti! Es faktiski neesmu gatavs runāt par šo likumprojektu, jo es esmu ņēmis visaktīvāko dalību šā likumprojekta radīšanā, bet Rībenas kundze mani izaicināja acīmredzot bilst kādu vārdu pret šo uzrunu.

Pirmkārt, Tautas partija paziņoja...

Sēdes vadītāja. Es atvainojos! “Pret” Rībenas kundzi jūs nedrīkstētu runāt, jums būtu jārunā pret likumprojekta nodošanu komisijai. (Zālē liels troksnis.)

J.Esta. Jā, es runāšu pret nodošanu komisijām... jeb, pareizāk sakot, par koncepciju, kuru piedāvāja Rībenas kundze. Es runāšu pret to. Es gribētu pateikt vienu lietu, ka koncepcija un likumprojekts... joprojām dažiem nav skaidrs, kas tas ir. Ka likumprojekts un koncepcija ir divas dažādas lietas. Un šie meli, kuri tikko izskanējuši no tribīnes, lai piesavinātos... piesavinoties visu to, ko...

Sēdes vadītāja. Es atvainojos! Jums ir jārunā pret likumprojekta nodošanu komisijai. Ja jūs gribat par ko citu runāt, tad vajadzēja pieteikties debatēs.

J.Esta. Jā, labi! Paldies! Turpināsim sarunu pirmajā lasījumā vai komisijas sēdē, Rībenas kundze, un tad jūs varēsiet ar saviem visaptverošajiem argumentiem...

Sēdes vadītāja. Lūdzu izslēgt mikrofonu Estas kungam! Paldies.

Vai par procedūru kāds ir pieteicies runāt?

Lagzdiņa kungs, lūdzu!

J.Lagzdiņš (Tautas partijas frakcija).

Pret to, ka priekšsēdētāja nepārtrauca iepriekšējās runātājas uzstāšanos, jo viņa runāja principā “pret”, bet mani, kurš runāja pretēji, līdzīgi kā Rībenas kundze, jūs pārtraucāt. Es pret to iebilstu.

Sēdes vadītāja. Pieņemot jūsu iebildumus, tomēr gribu atzīmēt, ka Rībenas kundze runāja par likumprojekta nodošanu komisijai.

Nākamais darba kārtības jautājums - lēmuma projekts “Par Dzintras Zitmanes atbrīvošanu no Rīgas...” Es atvainojos, lūdzu deputātus balsot par likumprojekta nodošanu komisijai, nosakot atbildīgo komisiju! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 78, pret - nav, atturas - 5. Likumprojekts komisijai nodots.

Nākamais darba kārtības jautājums - lēmuma projekts “Par Dzintras Zitmanes atbrīvošanu no Rīgas pilsētas zemesgrāmatu nodaļas tiesneša amata”.

Juridiskās komisijas vārdā - deputāts Mareks Segliņš.

M.Segliņš (Tautas partijas frakcija).

Godājamie kolēģi! Juridiskā komisija ir izskatījusi Tieslietu ministrijas iesniegto jautājumu - lēmuma projektu par Dzintras Zitmanes atbrīvošanu no Rīgas pilsētas zemesgrāmatu nodaļas tiesneša amata - un to ir atbalstījusi, jo Zitmanes kundze vēlas pāriet darbā par notāru. Lūdzu atbalstīt lēmuma projektu!

Sēdes vadītāja. Lūdzu deputātus balsot par lēmuma projektu! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 87, pret un atturas - nav. Lēmums pieņemts.

Nākamais darba kārtības jautājums - lēmuma projekts “Par deputāta Jāņa Straumes atsaukšanu no Saeimas Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas”. Lūdzu deputātus balsot par lēmuma projektu! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 77, pret - 1, atturas - 2. Lēmums pieņemts. Paldies.

Nākamais darba kārtības jautājums - lēmuma projekts “Par deputāta Jāņa Straumes ievēlēšanu Saeimas Ārlietu komisijā”. Lūdzu deputātus balsot par lēmuma projektu! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 78, pret - nav, atturas - 1. Lēmums pieņemts. Paldies.

Nākamais darba kārtības jautājums - lēmuma projekts “Par deputāta Dzintara Rasnača atsaukšanu no Saeimas Juridiskās komisijas”. Lūdzu deputātus balsot par lēmuma projektu! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu!Lūdzu rezultātu! Par - 77, pret un atturas - nav. Lēmums pieņemts.

Nākamais darba kārtības jautājums - lēmuma projekts “Par deputāta Dzintara Rasnača ievēlēšanu Saeimas Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijā”. Lūdzu deputātus balsot par lēmuma projektu! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 77, pret un atturas - nav. Lēmums pieņemts. Paldies.

Nākamais darba kārtības jautājums - Pieprasījumu komisijas atzinums par Saeimas deputātu Ainara Latkovska, Dzintara Zaķa, Gunta Bērziņa, Kārļa Šadurska, Lindas Mūrnieces, Artura Krišjāņa Kariņa, Ingrīdas Circenes, Viestura Šiliņa, Edgara Jaunupa un Arta Kampara pieprasījumu aizsardzības ministram Atim Slakterim “Par 2004.gada 21.oktobra Ministru kabineta izbraukuma sēdes Ādažos izmaksām”.

Pieprasījumu komisijas vārdā - deputāts Augusts Brigmanis.

A.Brigmanis (Zaļo un zemnieku savienības frakcija).

Labrīt, kolēģi! Izskatījusi šo mūsu kolēģu pieprasījumu, komisija nolēma pārveidot to par jautājumu.

Sēdes vadītāja. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Tātad jautājums tiek nodots aizsardzības ministram. Paldies.

Nākamais darba kārtības jautājums - likums “Grozījumi Autopārvadājumu likumā”. Likums tiek nodots otrreizējai caurlūkošanai.

Lūdzu Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās attīstības komisijai noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu.

Lūdzu ieslēgt mikrofonu deputātam Dzintaram Jaundžeikaram.

Dz.Jaundžeikars (Latvijas Pirmās partijas frakcija).

Viena nedēļa ir iesniegšanas termiņš.

Sēdes vadītāja. Līdz 18.novembrim? Un izskatīšanas laiks?

Dz.Jaundžeikars. Nākamajā... Kad tas iekrīt?

Sēdes vadītāja. Tātad priekšlikumu iesniegšanas termiņš - 18.novembris, izskatīšana - Saeimas 25.novembra sēdē. (Starpsauciens: “Nevajag 18.novembri!”)

Dz.Jaundžeikars. Jā.

Sēdes vadītāja. Viss kārtībā. Komisijas piedāvātais termiņš - 18.novembris. Vai ir kādi citi priekšlikumi? Tātad citu priekšlikumu nav. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš - 18.novembris, izskatīšana - Saeimas 25.novembra sēdē.

Cienījamie kolēģi! Saeimas Prezidijs ir saņēmis deputātu Bendrātes, Gunta Bērziņa, Šadurska, Rībenas un citu lūgumu iekļaut lēmuma projektu par steidzamības atcelšanu likumprojektam “Grozījumi Valsts sociālo pabalstu likumā” Saeimas 2004.gada 11.novembra sēdes darba kārtībā pēc sadaļas “Par likuma otrreizēju caurlūkošanu”.

Vai deputāte Silva Bendrāte runās “par” darba kārtības izmaiņu? Jā? Lūdzu!

S.Bendrāte (frakcija “Jaunais laiks”).

Kolēģi! Es jūs lūgtu iekļaut darba kārtībā šo jautājumu, jo “Jaunais laiks” ar šo rīcību necenšas nobremzēt māmiņu algu jautājumu. Mēs vienkārši vēlamies izskatīt pēc būtības tos priekšlikumus, kuri ir iesniegti likumprojektam “Grozījumi Valsts sociālo pabalstu likumā”.

Sociālo un darba lietu komisijā šis jautājums netika izskatīts pēc būtības, tāpēc es ļoti lūdzu jūs iekļaut šo lēmuma projektu darba kārtībā.

Sēdes vadītāja. “Pret” darba kārtības maiņu runās deputāte Jevgenija Stalidzāne.

J.Stalidzāne (Latvijas Pirmās partijas frakcija).

Cienījamā Bendrātes kundze! Cienījamie “Jaunā laika” deputāti! Valsts sociālo pabalstu likums tika atvērts, lai to varētu sakārtot un pieņemt Ministru kabineta noteikumus, kuri paredz, kā ir izmaksājams bērna kopšanas pabalsts, lai 2005.gada budžetā var paredzēt līdzekļus šā pabalsta izmaksai no 2005.gada 1.janvāra. Tieši tāpēc komisija atzina šo likumprojektu par steidzamu.

Tagad nedaudz par to, ka priekšlikumi netika izskatīti pēc būtības.

Komisija tiešām izskatīja visus priekšlikumus pēc būtības, un tagad, ja jūs atvērsiet likumprojektu un paskatīsieties 3.priekšlikumu, ko ir iesniegusi Bendrātes kundze... Jūs, Bendrātes kundze, iesakāt pasludināt bērnu invalīdu kopšanas pabalstu. Es ļoti gribētu, deputāti, lai jūs paklausāties un patiešām neiebalsojat ačgārnības, jo tas atstātu uz mums visiem iespaidu, jo parādītu, ka mēs neesam pietiekami kompetenti šajos jautājumos.

4. - Bendrātes kundzes priekšlikums. Jūs šajā priekšlikumā vēlaties, lai personas var saņemt bērna invalīda pabalstu, bet tas nav viens un tas pats, kas pabalsts par bērna invalīda kopšanu.

To pašu jūs esat iesniegusi 5.priekšlikumā, un tas jau ir pretrunā ar 4.priekšlikumu. Tas paskaidro, kas ir bērna invalīda kopšanas pabalsts, bet konkrētajai personai jūs šā pabalsta saņemšanu neparedzat.

7.priekšlikums. Jūs iesakāt 18 gadu vecumu sasniegušam bērnam atļaut saņemt pabalstu, kas paredzēts aizbildnim par bērna uzturēšanu. 18 gadu vecu bērnu nav. 18 gadu vecai personai nevar noteikt aizbildni un personai pašai nevar maksāt pabalstu, kas paredzēts aizbildnim par bērna uzturēšanu. Nav vairs bērna, un nav vairs aizbildņa.

Ja šo jautājumu vēlas risināt, tad šis jautājums jārisina citā veidā, nosakot citus pabalsta veidus, taču arī šajā priekšlikumā nav paredzēts sagatavot Ministru kabineta noteikumus, kas paredzētu kārtību, kā šo pabalstu piešķirt - ko piešķirt un kam piešķirt. Un šādas pretrunas jūsu priekšlikumos ir saskatāmas vēl un vēl.

Komisijas uzdevums nebija to visu harmonizēt, jo komisijas lēmums bija konceptuāli neatbalstīt šos priekšlikumus, tāpēc ka pie visu šo priekšlikumu kopuma ir jāstrādā daudz nopietnāk, jo tie visi skar budžetu, un mums ir jāzina, kur ņemt un cik būs vajadzīga nauda. Tāpēc kopā ar Labklājības ministriju tika paredzēts veidot darba grupu, kura meklēs minēto jautājumu kompleksu risinājumu, lai uzlabotu bērnu invalīdu un aizbildņu dzīves apstākļus.

Bendrātes kundze, jums ir visas iespējas harmoniski sakārtot savus priekšlikumus un atkārtoti iesniegt tos nākamajiem labojumiem saskaņā ar darba grupas priekšlikumiem.

Aicinu neatbalstīt steidzamības noņemšanu šim likumprojektam, jo tas tikai aizkavētu Ministru kabineta noteikumu sagatavošanu un izskatīšanu attiecībā uz māmiņu algām. Šis likumprojekts mums katrā ziņā ir jāpieņem, lai 2005.gada 1.janvārī varētu sākt izmaksāt māmiņu algas neatkarīgi no tā, vai budžets tiks pieņemts pusjanvārī vai līdz 1.janvārim.

Kā jūs redzat, situācija ir tāda: budžeta projekta mums šodien nav, bet mēs visai sabiedrībai un visām tām māmiņām, kuras gaida bērniņus, esam solījuši, ka viņām būs šis pabalsts. Un vai mums šodien, nevienam neesot ne pozīcijā, ne opozīcijā, ir tiesības šos priekšlikumus noraidīt?

Tāpēc es ļoti lūdzu stingri ieskatīties šajā likumprojektā un atbalstīt tos priekšlikumus, kurus ir atbalstījusi komisija. Tie visi ir harmonizēti, saskaņoti, un tad problēmu ar māmiņu algām nebūs, bet, runājot par pārējiem priekšlikumiem, tiešām ir jāteic, ka šis jautājums ir jāskata daudz plašāk un daudz nopietnāk.

Es ceru uz deputātu veselo saprātu un aicinu balsot jūs pret steidzamības atcelšanu!

Sēdes vadītāja. Lūdzu deputātus balsot par darba kārtības maiņu, iekļaujot tajā lēmuma projektu “Par steidzamības atcelšanu likumprojektam “Grozījumi Valsts sociālo pabalstu likumā””! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 43, pret - 40, atturas - 4. Lēmuma projekts darba kārtībā nav iekļauts.

Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts “Grozījums likumā “Par privatizācijas sertifikātiem””. Otrais lasījums.

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā - deputāte Anna Seile.

A.Seile (frakcija “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK).

Godātie deputāti! Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija ir izskatījusi šo likumprojektu kā steidzamu. Šodien mēs skatām to otrajā lasījumā. Komisija pavisam ir saņēmusi četrus priekšlikumus.

1.priekšlikumu iesniegusi deputāte Anna Seile. Komisija šo priekšlikumu nav atbalstījusi.

Sēdes vadītāja. Atklājam debates. Deputāte Anna Seile.

A.Seile (frakcija “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK).

Godātie deputāti! Es tagad runāšu kā šā priekšlikuma iesniedzēja. Protams, sertifikātu derīguma termiņš ir jāpagarina, bet tas nebūtu bijis jādara, ja būtu sagatavota un pieņemta Saeimā visa likumprojektu pakete. Šie likumprojekti bija Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijā apspriesti, izvērtēti, un to būtība bija tā, ka bija sagatavoti grozījumi atsevišķos specifiskos privatizācijas likumos, tas ir, likumā par zemes privatizāciju lauku apvidos un pilsētās un arī likumā par valsts un pašvaldību īpašuma objektu privatizāciju, - bija sagatavoti priekšlikumi, kas paredzēja, ka līdz šā gada beigām vajadzētu pieteikties visiem, kas vēlas privatizēt zemi. Šis likumprojekts paredzēja arī normu, ka varētu izdarīt priekšapmaksu ar sertifikātiem pēc tam, kad Valsts zemes dienests būs rūpīgi izvērtējis šos pieteikumus un būs noteiktas zemes gabalu robežas. Tādā gadījumā nebūtu bijusi nekāda aizkavēšanās.

Tagad lielā miglā mēs gribam pieņemt derīguma termiņa pagarinājumu sertifikātiem, un, kaut arī gandrīz visu partiju pārstāvji publiski izsakās, ka sertifikāti tiks izmantoti tikai zemes un dzīvokļu privatizācijai, var notikt arī citādi.

Kāpēc tādas aizdomas? Tiek runāts, ka Tautas partija ir sagatavojusi jaunu likumprojektu par privatizācijas pabeigšanu. Es gribu apgalvot, ka vienā likumprojektā nav iespējams ietvert visu procedūru, kādā ir pabeidzama zemes reforma un dzīvokļu reforma, un lielo uzņēmumu privatizācija. Šajos likumprojektos, kurus es savas runas sākumā minēju, ir sagatavota perfekta procedūra, kā tas ir jādara. Mēs nevaram vienlaikus paturēt veselu likumu paketi, kas vēl joprojām ir spēkā, un nevaram arī šo likumu paketi pasludināt par savu spēku izbeigušu un izsludināt jaunu privatizācijas likumu, par kuru mēs nezinām neko vairāk, kā tikai tā nosaukumu.

Tāpēc es lūdzu ar atbildību veikt šā jautājuma izvērtēšanu. Aicinu atbalstīt manis sagatavoto priekšlikumu, kurš paredz šo sertifikātu izmantošanu vēl vienu gadu, bet tie būtu izmantojami tikai zemes un dzīvokļu privatizācijai.

Paldies par uzmanību!

Sēdes vadītāja. Deputāts Pēteris Tabūns.

P.Tabūns (frakcija “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK).

Cienījamie kolēģi! Šis priekšlikums, kuru iesniegusi mana kolēģe Seiles kundze, ir visloģiskākais priekšlikums šajā brīdī. Jūs taču redzat, kas tur ir rakstīts, - ka sertifikāti kā maksāšanas līdzeklis par valstij vai pašvaldībai piederoša vai piekrītoša dzīvokļa un zemes privatizāciju normatīvajos aktos paredzētajos gadījumos un kārtībā izmantojami līdz nākamā gada 31.decembrim.

Es uzsveru vēlreiz: valstij vai pašvaldībām piederošie dzīvokļi un zeme. Kā jūs domājat, kas notiks, ja mēs sertifikātu derīguma termiņu nepagarināsim? Kas notiks? Sāksies masveida iesniegumi Satversmes tiesā un tiesu procesi, jo vēl ir ārkārtīgi daudz cilvēku, kuri privatizācijas procesu jau ir iesākuši par sertifikātiem, bet to nav pabeiguši. Ar kādām tiesībām mēs varam aizliegt viņiem to pabeigt? Šādu tiesību nav. Satversmes tiesa, nav šaubu, izlems par labu tiem cilvēkiem, kuri iesniegs šādus protestus. Taču tādu būs daudz un katram atsevišķi būs jāiesniedz. Kāpēc tos cilvēkus kaitināt, kāpēc viņiem likt iet uz Satversmes tiesu un nodarboties ar šiem tiesas darbiem? Tas nu nepavisam nav prāta darbs.

Man būtu jautājums Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vadītājam un šīs komisijas locekļiem, kuri ir balsojuši pret deputātes Annas Seiles priekšlikumu. Nāciet, lūdzu, un pastāstiet, kādi bija jūsu apsvērumi, kuru dēļ jūs noraidījāt šo ļoti loģisko priekšlikumu! Nāciet un pastāstiet, lai mēs, deputāti, zinātu šo lietu! Tā taču nedrīkst rīkoties! 11 miljonu sertifikātu vēl ir apgrozībā. Redziet, arī vakar pārraidē, ko vadīja Dombura kungs, bija lielas diskusijas par šiem sertifikātiem, un tur izskanēja atkal šis uztraukums par to, ka iespēja lielos uzņēmumus privatizēt par sertifikātiem ir tiem, kuriem ir sakrāts liels skaits šo sertifikātu. Bet par to taču nav runa! Par to taču nav runa! Runa ir tikai par valstij vai pašvaldībai piederošo vai piekrītošo dzīvokļu un zemes privatizāciju. Tātad tā būs pavisam nelielos apmēros.

Par šiem lielajiem uzņēmumiem. Cik saprotams, ir tādi cilvēki, kuriem ir liels daudzums šo sertifikātu, tā ir viņu problēma. Taču mums ir visas tiesības pieņemt attiecīgu likumu, kurā mēs skaidri un gaiši pateiktu: “Nē! Šie uzņēmumi netiks privatizēti par sertifikātiem!” Lūk, tāda ir loģika.

Mēs te jau kuro reizi mokāmies ar šiem sertifikātiem, to derīguma termiņu pagarinām no gada gadā. Skaidrs, ka šie sertifikāti vispār bija viena milzīga kļūda. To jebkurš, kurš kaut drusciņ seko līdzi privatizācijas procesam, saprot ļoti labi: tas bija veids, kādā varēja tikt pie bagātības tie, kuri bija ļoti veikli un izmantoja šo iespēju, privatizējot tautas bagātības par šiem bezvērtīgajiem sertifikātiem. Taču nedrīkst tagad visu to procesu pārtraukt! Nu nedrīkst! Tā ir absolūta cilvēku interešu ignorēšana, un to nedrīkstētu pieļaut. Tāpēc, kolēģi, vēlreiz palasiet, kas ir rakstīts Annas Seiles priekšlikumā, un atbalstiet to!

Un es vēlreiz lūdzu komisijas vadītāju: nāciet šurp un paskaidrojiet, kāpēc cilvēki jūsu komisijā nolēma neatbalstīt šo priekšlikumu!

Sēdes vadītāja. Deputāts Juris Dobelis.

J.Dobelis (frakcija “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK).

Cienītie kolēģi! Tā diezgan skumīgi iznāk, ka tieši šodien - Lāčplēša dienā - nākas runāt par šādām saimnieciskām lietām. Vieni latvieši ir nolikuši savas galviņas, aizstāvot Latviju kā neatkarīgu valsti, piedaloties brīvības cīņās, turklāt daudzi no viņiem bija gados pavisam jauni puiši, citi diemžēl ļoti manīgi izmanto šo brīvības cīnītāju sasniegto un veikli veido likumus ar īpatnējiem “caurumiem”, tādiem, lai vairotu savu labklājību. Šis process sākās diemžēl jau Latvijas Republikas Augstākajā padomē un turpinās nu jau ilgus gadus.

Sertifikātus radīja ar tādu gaišu domu, vismaz daži. Jā, šī doma bija ar kreisuma pieskaņu - sadalīsim tos valsts labumus līdzīgi! Protams, ar to dalīšanu nekas labs nesanāca, jo vienam otram iegribējās dabūt vairāk, nekā ir citiem.

Bet nu tas ir noticis. Un šodien ir tas brīdis, kad tiešām reiz jāatbild uz šo jautājumu - vai esam spējīgi nolemt, ka varam pielikt punktu visai šai sertifikātu lietai. Un mums ir divas lietas šeit jāizlemj. Viena lieta ir tā, ka beigu beigās ir jābūt skaidram galīgajam termiņam, līdz kuram var izmantot sertifikātus. Diez vai tas būs šā gada 31.decembris, jo visas tehniskās problēmas neļauj šo termiņu paturēt spēkā. Diemžēl.

Pagarinām uz vienu gadu. Jā, atkal ir aizdomas, vai pēc tam atkal nenotiks kaut kāda pagarināšana. Nu, cerams, ka nē. Šī pati Saeima taču strādās arī nākamo gadu. Tā jau vajadzētu cerēt.

Līdz ar to tas pirmais jautājums būtu tā risināms. Ir šis izmantošanas galīgais termiņš. Viss!

Otrais. Sertifikātu izmantošanas iespējas. Arī tās būtu jānosaka. Es saprotu, ka Latvija ir pilna ar garnadžiem, pilna ar zagļiem, pilna ar blēžiem. Jā, tā nu tas ir. Latvijas dzīvē tā ir tāda ikdienišķa parādība, ka ir bijuši un būs veikli cilvēki, vairāk vai mazāk godīgi vai negodīgi, tādi, kas jebkurā procesā pratīs kaut ko priekš sevis dabūt. Tāpēc būtu jau nu gan šeit skaidri jāpasaka, ko ar tiem sertifikātiem vēl drīkst darīt. Un tieši tāpēc ir priekšlikumā skaidri noteikts, ko drīkst darīt, ir izslēgtas jebkuras citas iespējas. Tā ka arī šeit viss ir kārtībā.

Tiek izteiktas aizdomas, ka dzīvokļu un zemes vērtība nevarētu nosegt visus sertifikātus. Diez vai tā ir taisnība.

Lūk! Līdz ar to viss ir salikts šajā priekšlikumā. Kāds pamats ir šādu priekšlikumu noraidīt? Vienkāršs pamats - tieksme vēl kaut ko izkombinēt no šīs sertifikātu lietas. Cik nu kurš kurā brīdī būs manīgs, tik arī iegūs uz pirkšanas, pārdošanas, privatizācijas vai kādas citas darbības pamata.

Mūsu apvienības deputāte Anna Seile piedāvā vienu skaidru risinājumu šai lietai, nevis atkal garu garās diskusijas, kurās visāda veida speciālisti, vai nu apmaksāti, vai neapmaksāti, runās vai nu to, ko domās, vai to, ko viņiem liks runāt. Pieņemot šo priekšlikumu būs reiz pielikts punkts visai šai putrai.

Tā ka tomēr aicinu iedziļināties un atbalstīt šo priekšlikumu.

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu. Vai komisijas vārdā ir kas piebilstams? Lūdzu!

A.Seile. Godātie deputāti, atgādinu, ka komisija nav atbalstījusi šo Annas Seiles sagatavoto priekšlikumu.

Sēdes vadītāja. Lūdzu deputātus balsot par 1. - deputātes Annas Seiles priekšlikumu. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 31, pret - 41, atturas - 17. Priekšlikums nav atbalstīts.

Vai deputāts Gundars Bērziņš vēlas runāt par procedūru? Nē. Labi.

Lūdzu, turpināsim priekšlikumu izskatīšanu!

A.Seile. 2.priekšlikumu ir iesniegusi frakcija “Jaunais laiks”. Tas ir par 19.pantu. Tur tiek runāts par valsts un pašvaldību garantijām. Komisija arī šo priekšlikumu nav atbalstījusi.

Sēdes vadītāja. Atklājam debates. Deputāts Gundars Bērziņš.

G.Bērziņš (Tautas partijas frakcija).

Saeimas priekšsēdētāja! Cienītie kolēģi! Vakardien bija ļoti labas debates Dombura kunga raidījumā, kas man atklāja daudzus jaunus faktus par to, kā radās ideja par obligācijām, kas bija tās idejas izstrādātāji, kur tā ideja ir radusies. Var būt, ka radās ne tiem, kuriem to piedēvē.

Šobrīd visi baidās no kādiem cilvēkiem, kas mēģinās, teiksim, “uzvārīties”, nopelnīt no tā, ka viņiem šobrīd ir sertifikāti. Es saprotu, ka šobrīd te ļoti daudzi runā par ekonomiskām lietām, cilvēki, kas varbūt ir pārtikuši no saņemtās budžeta algas un nav veidojuši biznesu. Paņemsim ļoti vienkāršu modeli - iedomāsimies sevi tāda cilvēka vietā, kam šobrīd varētu būt vai ir, teiksim, liels daudzums sertifikātu, un izanalizēsim: kādas tad man ir reālās iespējas “uzvārīties” un nopelnīt?

Pirmā, galvenā, iespēja: iegādāties valsts uzņēmumu akcijas, turklāt pārsvarā tikai vienā gadījumā - ja piedāvājums ir ļoti liels un pārsniedz pieprasījumu un ja par dažiem sertifikātiem es varu dabūt daudz akciju, bet īstenībā to nominālvērtība ir 28 lati... To neviens no tiem daudzajiem, kas līdz šim lietojuši sertifikātus, nav spējis izmantot. Tā ir viena iespēja - piedāvāt lielu daudzumu akciju. Pieprasījums ir mazs, koncentrēts, un var dabūt par ļoti, ļoti labu cenu.

Vai tas šobrīd ir iespējams? Ir vajadzīgi lēmumi par lielo uzņēmumu privatizāciju. Šobrīd visi mēs to uzraugām, prese skatās, - pat gribot neviens to nevar izdarīt.

Otrs variants ir tas, ka varētu it kā ļoti labi nopelnīt, privatizējot īpašumus. Tev ir, teiksim, ļoti daudz sertifikātu, bet problēma ir tā, ka tam īpašumam nav viegli tikt klāt, jo pirmpirkuma tiesības, īpašumu privatizējot, laukos ir tiem, kam ir lietošanas tiesības; nesadalītu zemju - tie, kas zina, man piekritīs - laukos ir ļoti minimāls daudzums, to praktiski gandrīz nemaz nav. Tātad tur nu es ar savu sertifikātu maisu nevaru tikt iekšā.

Ir arī citi īpašumi, kuru privatizācijā ir nomniekiem priekšroka. Ja es tur jau neesmu neko paņēmis nomā - teiksim, vismaz šobrīd tas tā nav -, tad nav iespējams... Nu ir viena iespēja: ja tiek piedāvāta ļoti liela masa nekustamā īpašuma un arī piedāvājums ir ievērojami lielāks nekā pieprasījums, - jā, tad var!

Bet kāda tad, cilvēki mīļie, ir pati reālākā iespēja ļoti labi nopelnīt? Nopelnīt var tajā gadījumā, ja juridiski nekorekti tiek pieņemta likumdošana, un tad īstenībā ir iespējas tiesā uzvarēt un dabūt nominālu - 28 latus. Tā ir visreālākā iespēja! Un tāpēc, aizstāvot šos savus priekšlikumus, kas it kā ir pat loģiski un idejiski, es gribu sacīt tā: jūs visi labi zināt, ka šobrīd astoņi likumi reglamentē privatizācijas procesu un ka šīs normas par privatizācijas sertifikātiem nonāk pretrunā ar privatizācijas likumiem. Un kur tad atrast vēl labāku pamatu, lai varētu tiesāties! Vakardienas debates parādīja skaidri: ja mēs pieliksim punktu, ar atsevišķu likumu skaidri definējot un nedodot iespējas šiem cilvēkiem izmantot sertifikātus... Tāpēc es nezinu... man varbūt nav tik vienkāršota uztvere, jo visi, kas kaut ko dara... Vajag izanalizēt situāciju! Visi tie, kuri šobrīd grib radīt haosu privatizācijas likumdošanā, man šķiet, strādā, tikai nezinu, apzināti vai neapzināti, sertifikātu lielo pakešu īpašnieku interesēs, jo tikai tā viņi var izkrāpt no valsts vai atņemt valstij desmitiem un desmitiem miljonu latu.

Lūdzu, padomājiet par manis teikto vai atspēkojiet to!

Sēdes vadītāja. Deputāts Dzintars Zaķis.

Dz.Zaķis (frakcija “Jaunais laiks”).

Godājamie kolēģi! Godājamā priekšsēdētāja! Bērziņa kungs savā runā, sākot un beidzot savu runu, nonāca zināmās pretrunās. Ja mēs ieklausītos viņā un izdarītu secinājumus, tad redzētu, ka šobrīd it kā nav pat iespēju šos sertifikātus pielietot privatizācijā, turpretī mūsu piedāvājums ir tāds, ka mēs tomēr vēlamies zināmā mērā ierobežot šo piedāvājumu. Šajā ziņā pretrunas it kā nebūtu, lai gan Bērziņa kungs tur atrada it kā problēmas.

Ko es gribu teikt? Frakcija “Jaunais laiks” iesniedza priekšlikumu, un šā priekšlikuma būtība ir absolūti elementāra: mēs vēlamies ierobežot piedāvājumu privatizācijai, respektīvi, samazināt tās iespējas, kur šos sertifikātus var izmantot. Šis ierobežojums balstās uz elementāru lietu, tas ir, uz jebkuru kapitālsabiedrības kapitāla daļu privatizāciju. Publiski par to ir runājušas visas partijas un publiski ir piekritušas tam, ka nebūtu vēlams un vajadzīgs par sertifikātiem privatizēt tātad lielo uzņēmumu kapitāla daļas.

Publiskajā telpā šie paziņojumi ir izskanējuši vairākkārtīgi, turpretī tanī brīdī, kad nonākam līdz balsojumam, šīs domas sāk strauji mainīties. “Jaunais laiks” savā priekšlikumā ir pielicis klāt arīdzan zemi, kura šobrīd ir brīvā valsts zeme, un arī meža zemi. Arī šajā gadījumā būtu diezgan loģiski, ka privatizācijas sertifikātus nevarētu izmantot, izņemot, protams, tos gadījumus, kad ir noslēgti ilgtermiņa līgumi, kad tā zeme ir nodota lietošanā. Protams, šajos gadījumos zemniekam ļaut privatizēt par sertifikātiem būtu pilnīgi normāli un loģiski. Tikpat normāli un loģiski būtu ļaut privatizēt cilvēkiem arī dzīvokļus par sertifikātiem, un te nu gan nekādas problēmas nevar saskatīt.

Galvenā problēma, ko mēs visu laiku te esam redzējuši... Un te nu ir jāatgriežas pie tēmas par to, ka kāds rada haosu likumdošanā. Es gribētu teikt, ka Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija, strādājot pie likumprojektu paketes, kas sastāv no visiem šiem iepriekš minētajiem likumiem, manuprāt, arī valdībasprāt... un Ekonomikas ministrijasprāt, iepriekš tika izstrādājusi ļoti loģisku un sakārtotu koncepciju, kas pēc būtības izmainīja šo privatizācijas sertifikātu beigu etapu, teiksim tā. Šī koncepcija tika bāzēta uz to, ka piedāvājumam arvien tiek ierobežots termiņš, turpretī privatizācijas sertifikāti paliek bez beigu termiņa. Tas būtu tā - divos vārdos.

Šī koncepcija tika izstrādāta, bet šīs koncepcijas realizēšana tika apzināti bremzēta. Neminēsim konkrētus vārdus un uzvārdus, bet es domāju, ka masu medijos daudzkārt ir izskanējis, kurš tieši ir bijis tas, kuram ir bijusi vislielākā dalība tieši šajā bremzēšanas procesā.

Tāpēc mēs tomēr gribētu aicināt atbalstīt mūsu priekšlikumus - gan šo priekšlikumu, gan arī priekšlikumu par pārejas periodu, kurš, ja nemaldos, ir 3.priekšlikums. Tur ir skaidri un gaiši pateikts, ka visi tie privatizācijas gadījumi, kuri ir iesākti līdz šā gada beigām, varētu tikt arī pabeigti, privatizējot īpašumus par sertifikātiem.

Tāpēc lūdzu atbalstīt “Jaunā laika” priekšlikumu!

Paldies par uzmanību!

Sēdes vadītāja. Deputāts Artis Kampars.

A.Kampars (frakcija “Jaunais laiks”).

Godātie kolēģi! Atgādināšu, ka Saeima ir tā politiskā institūcija, kas nosaka galvenās politiskās līnijas un vadmotīvus, ko tai ir devuši Latvijas vēlētāji - mūsu Latvijas tauta. Tātad ar šo likumu mēs gribam pateikt tikai un vienīgi to, ko mēs kā politiķi gribam tālāk darīt ar sertifikātiem. Visa nākamā likumdošanas pakete, kura precizēs visus konkrētos jautājumus, ir mūsu nākotnes darbs, bet šodien “Jaunais laiks” piedāvā visiem skaidri un gaiši kā politiķiem, nevis reizēm kā avīžu reportieriem vai kā žurnālistiem pateikt: jā, visi ir it kā par to, ka sertifikātus vajag izmantot to cilvēku interesēs, kuri tos ieguvuši kā sākotnējie ieguvēji, ka nevajag par sertifikātiem privatizēt lielos uzņēmumus, ka nekādā veidā nevajag privatizēt to zemi, kura varbūt ir ļoti interesanta kādam lielam investoram. Šeit mēs sakām tā: “Kolēģi, kopā skaidri un gaiši virzīsim sertifikātus, kuru ir pietiekami un pat pāri paliek, atlikušo dzīvokļu privatizācijai un to zemes īpašumu privatizācijai, kuri šobrīd jau atrodas kādam nomā vai lietošanā”. Mums, politiķiem, tiem, kuri balsos “par” vai “pret”, ar šo balsojumu skaidri un gaiši būs jāpasaka sava pozīcija. Aizsargāties vai kaut kādā veidā sevi aizstāvēt ar to, ka šobrīd nav skaidri zināmi tālākie likumi, kā tas viss notiks, Bērziņa kungs, manuprāt, ir pilnīgi bezatbildīgi, jo šādā veidā mēs slēpjam kaut ko. Es gan nezinu - ko!

Tāpēc es ļoti skaidri un precīzi jūs visus aicinu nobalsot “par” “Jaunā laika” priekšlikumu, politiski precīzi definējot tos virzienus, kādos mēs izmantosim sertifikātus, un tālāk strādāsim pie tās likumu paketes, kur mēs to vēl sīkāk tehniski precizēsim.

Paldies. Aicinu balsot “par”!

Sēdes vadītāja. Deputāte Anna Seile.

A.Seile (frakcija “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK).

Godātie deputāti! Vakar kāds Rīgas iedzīvotājs atnesa Aicinājumu, kurā ekonomikas ministrs Atis Sausnītis 1999.gadā aicina visus ātri izlietot savus sertifikātus, jo sertifikātu derīguma termiņš beidzas 1999.gadā. Šis cilvēks saka: “Ko es varēju izdarīt vairs šajos dažos mēnešos? Es noticēju šim aicinājumam, un arī likumā bija paredzēts, ka sertifikātu darbība beidzas 1999.gadā. Es tos pārdevu par 1 latu!” Lūk, šis cilvēks varētu griezties Satversmes tiesā, jo viņa tiesiskās paļāvības princips tika pārkāpts, bet sertifikātu lielo pakešu turētāji, manuprāt, tiesā nevar griezties, jo tas ir viņu biznesa risks.

Protams, tas bija netaisnīgi, ka sākuma koncepcija sertifikātu izmantošanā tika mainīta, ka sertifikāti tika pirkti, pārdoti, tika pieļauta starpniecības uzņēmumu darbība. Tāpēc es uzskatu, ka visas tās runas un brīdinājumi, ka lielo pakešu turētāji no valsts tagad pieprasīs katrs pa miljonam, lai viņiem sedz šos zaudējumus par uzpirktajiem sertifikātiem, nevar tikt realizēti. Manuprāt, šiem līdzekļiem, kuri būtu iegūstami par valsts uzņēmumu varbūt nevis privatizāciju, bet pārdošanu, ir jāienāk valsts budžetā. Mums budžetā visam pietrūkst naudas - sociālajai palīdzībai, pensionāriem - visiem... Kāpēc šī nauda, ko iegūtu no lielo valsts uzņēmumu kapitāla daļu pārdošanas, nevarētu ienākt valsts budžetā? Kāpēc mēs to negribam?

Es aicinu atbalstīt šo “Jaunā laika” priekšlikumu. Var jau būt, ka šeit nav uzskaitītas visas operācijas, kādas vēl vajadzētu veikt, bet vismaz to, kas šeit ir pateikts, to visu mēs varam realizēt arī atsevišķos likumos, kurus Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija beidzot ir apsolījusi 24.novembrī izskatīt. Tātad komisija pārējo šo likumprojektu paketi izskatīs 24.novembra sēdē. Kaut nu tā būtu! Un kaut rezultāts būtu pozitīvs, jo visi likumprojekti jau ir sagatavoti uz trešo lasījumu.

Kāpēc tika bremzēti šie likumprojekti? Kāpēc valdība nevarēja vienoties par šo koncepciju, kura jau bija izstrādāta Repšes valdības laikā un kura netika apstrīdēta arī Emša valdības laikā? Manuprāt, lielo pakešu turētāju intereses tomēr ir pārāk spēcīgas Latvijā.

Es aicinu atbalstīt “Jaunā laika” priekšlikumu!

Sēdes vadītāja. Deputāts Gundars Bērziņš, otro reizi.

G.Bērziņš (Tautas partijas frakcija).

Ir ļoti labi, ka deputātiem, pieņemot lēmumus, iestājas tikai politiskā atbildība, tāpēc kāds var teikt, ka par to nekas nebūs, bet, ja arī būs... Cik tiesas procesu mēs esam zaudējuši!

Kad es strādāju par ministru, arī man ierēdņi teica: “Viss kārtībā, ministri, tiesāsimies!” Es teicu: “Lūdzu, uz papīra uzrakstiet un parakstiet, ka, jūsuprāt, mēs vinnēsim!” Cilvēki neparakstījās, jo ir viegli runāt, bet tad, ja ir jāatbild par to, ko izdara, tad ir grūti.

Es uzskatu, ka vienīgā iespēja, kad lielajiem sertifikātu turētājiem tiešām nebūs iespējas tiesāties, būs tajā gadījumā, ja mēs tam nedosim pamatu - ja mēs nesajauksim likumdošanu, neradīsim tajā pretrunības, kas līdz ar to dotu šādu iespēju. Ja mēs pieņemsim likumu par privatizācijas pabeigšanu un pateiksim, ka līdz 1.jūlijam var iesniegt pieteikumus, bet sertifikātu lietošanas termiņš galīgi un pilnīgi beigsies 31.decembrī, un ka viņi tos nevarēs izmantot nekur, nekam un nekad, tad nekādu tiesas procesu nebūs.

Otrs. Tanī pašā laikā ir jāatrisina jautājums, piemēram, par lauku zemi. Ir jāveic lauku zemes reģistrācija, jo ne jau sertifikātos te ir problēma. Pati reģistrācija - uzmērīšana, ja tā ir precīzā, pirmām kārtām radīs rindas, un arī summas nav samērojamas ar šīm lietām. Iesim, lūdzu, cilvēki, un domāsim par šiem cilvēkiem!

Es saprotu, ka Jaunupa kungs piedāvā kreditēšanu. Tātad valstij vajadzēs vēl naudu, jo cilvēki ņems kredītus, maksās par to visu.

Es domāju, ka ir vienkāršāka pieeja. Tāda pati, kāda dzīvokļu privatizācijā bija. Kamēr tos mērīja, uzskaitīja, katru logu izmērīja, naglu izrāva... Protams, process bija bezgalīgs. Izvēlējās vienkāršoto privatizāciju, vienkāršoja vērtības noteikšanu. Taču šinī gadījumā sevišķi plašai sabiedrības daļai laukos zeme ir jāatdod, un ne jau tā pauguriņa izmērīšana tur dažos metros ir noteicošā. Noteicošais ir tas, ka cilvēki iegūs šo zemi vienkāršotā, skaidrā kārtībā - bez šā procesa apgrūtināšanas. Jo šobrīd birokrātija, tās summas, kas cilvēkiem ir jāmaksā, ir nepanesamas.

Tātad, pieņemot šo likumu, es kategoriski pieprasīšu risinājumu arī šeit, un mans piedāvājums ir vienkāršot procedūru, noteikt pēc vidējiem
rādītājiem - kaut vai pēc vidējās kadastrālās vērtības. Lauku pagastā ir jau noteikta vidējā kadastra vērtība. Nu labi, kādam mazliet labāks tiks... kādam Zirņu kalna tīrumiņš tiks, kādam lejiņa tiks. Nu un tad? Vai mēs no tā ko zaudēsim? Cik mēs naudas iztērēsim, skaitot to visu? Vienkārši politikā ir vajadzīga precīza rīcība, drosmīgi, skaidri lēmumi.

Sēdes vadītāja. Deputāts Juris Dobelis.

J.Dobelis (frakcija “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK).

Jā, cienītie kolēģi! To traģikomēdiju turpināsim. Turpināsim aizstāvēt lielo pakešu īpašniekus, tēlojot, ka tas ir valsts interesēs. Tā ir tāda ļoti jauka teātra izrāde, ļoti jauka ludziņa. Mums kādreiz bija tādi slaveni rakstnieki - brāļi Kaudzītes, un viņiem ir tāds jauks romāns, viens no pirmajiem... faktiski pats pirmais patiesais latviešu romāns, “Mērnieku laiki”. Un, godīgi sakot, šeit klausoties dažu labu runu, mēs varētu iestarpināt arī kaut ko no Ķenča un Pāvula dialogiem un vēl varbūt arī kaut ko no Švauksta te varētu piemērot.

Lūk! Jā, nu tagad top jauns likumprojekts par privatizāciju un visādas skaistas lietas. Tad, kad gads beidzas, tad nezin kāpēc viss kas jauns top. Bet es tagad atgādināšu Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai. Godātie kolēģi! Kāpēc jūs esat gulējuši līdz šai dienai? Un kāpēc jūs turpināt gulēt un gribat gulēt līdz 24.novembrim? Jums taču bija iespēja sakārtot, pārkārtot, piekārtot, salabot un pielabot visu to, kas attiecas uz sertifikātu izmantošanu! Bija taču konkrēti priekšlikumi! Tie atradās komisijā, tos taisījās izvirzīt uz apspriešanu šeit, Saeimas sēdē. Kāpēc tas viss pirms vasaras iestāšanās pazuda no aprites? Lūdzu, nāciet un paskaidrojiet, kāpēc tas tā notika!

Valsts zemes dienesta darbs faktiski bija pagājis stingri uz priekšu, un bija iespēja visu šo lietu sakārtot un novērst tās pretrunas likumos, kuras tiešām tur ir. Un tāpēc jau tas darbs tika padarīts, lai varētu novērst šīs pretrunas!

Bet šodien mēs nākam un runājam par pretrunām, par iespējamiem tiesu procesiem. Pēdējā brīdī atmodās te daži kungi un varbūt kāda aiz muguras stāvoša dāma, ka nu ir briesmas: “Nu tie lielie īpašnieki slauks to valsti vēl ar tiesas palīdzību!” Vakar gan tur viens jau piedāvāja savu palīdzību, jau publiski piedāvāja valsts televīzijā, ka, ja nu kāds nostāsies pret Latvijas valsti, tad es esmu gatavs iet viņam palīgā... Tā ļoti jauki klausīties tik apņēmīgus cilvēkus, kas ar lielu prieku varbūt palīdzēs izmantot tos “caurumus” likumos, jau izmantojot savu juridisko izglītību.

Un vēl beidzot. Ir vēl tāda lieta, kāra lieta, kur, es domāju, daudziem kolēģiem siekalas tek līdz nabai, kad sāk domāt par šo lietu. Un tās ir meža zemes. Es domāju, Latvijā ir pietiekami daudz diezgan negodīgu cilvēku, kas visādiem paņēmieniem grib tikt klāt pie šo meža zemju privatizācijas. Un tieši šajā priekšlikumā, ko iesniedza frakcijas “Jaunais laiks” pārstāvji, ir minētas šīs meža zemes. Un, pieņemot šo priekšlikumu, tieši šiem gardēžiem tiktu viens kumosiņš mazāk. Padomāsim par to!

Vai mēs esam spējīgi pārtraukt šo meža zemju pievākšanas kāri vai mēs tomēr arī kāds te gribam piedalīties šinī procesā un vienu lieku kociņu iegūt savā personīgajā īpašumā?

Tā ka nav argumentu pret šo priekšlikumu. To vienkārši nav. Arguments viens ir ļoti pamatīgs - personīgās intereses un savtīgums. Un tas ir vienīgais arguments, lai balsotu pret šo priekšlikumu.

Sēdes vadītāja. Deputāts Pēteris Simsons.

P.Simsons (Latvijas Pirmās partijas frakcija).

Cienījamā priekšsēdētāja! Godājamie kolēģi! Tas ir ļoti jauki, ka politikā mēs atceramies arī latviešu literatūras klasiķus. Un tiešām nupat nesen rādīja “Mērnieku laikus”. Mums bija iespēja paskatīties, atcerēties un salīdzināt, kā toreiz gāja un kā mums ir iznācis. Klausoties šeit dažādus argumentus, man rodas iespaids, ka tie, kuri ir paēduši, aicina celties no galda, sacīdami, ka pietiek, ka galds ir jānovāc. Tie, kuri ir atnākuši vēlāk vai nav paguvuši, tie tad lai iet, kur nākuši.

Es, protams, primitivizēju šo lietu, bet gribu atgādināt tikai to, ka Latvijas pilsonis respektē, ko valsts vara viņam ir teikusi un apsolījusi. Un, protams, likumu respektējošs cilvēks, ja viņš tic tam, ka termiņš beigsies, un viņš nesaprot, ka tā ir nelikumīgi jeb juridiski nekorekti noteikta kārtība, viņš tiešām pārdod šo sertifikātu par latu vai par 50 santīmiem, jo kur gan viņš to liks tad, kad sertifikāts vairs nebūs derīgs.

Bet cilvēki, kuriem ir juridiska izpratne, tiesiskā izpratne - un nevajag pārmest, ka viņi arī televīzijā šo viedokli izsaka, - saprot, ka pilsonim ir tiesības iesūdzēt savu valsti tiesā par to, ka valsts nepilda savu solījumu, nepilda garantiju, ka katram nabagam, kuram ir kaut viens sertifikāts piešķirts, šis sertifikāts būs apmaināms pret konkrētu vērtību.

Un es šeit nerunāju lielo “naudasmaisu” interesēs, kuri ir sapirkuši no nabagiem sertifikātus par lēcu virumu. Es runāju tieši par šiem trūcīgajiem, godprātīgajiem cilvēkiem, kuri tic savai valstij un valdībai, kuri nesaprot to, ka jau Sertifikātu likuma pieņemšanas brīdī mēs tajā ielikām nenormālu un nelikumīgu, un nekorektu normu, ka mūža sviedrus un asinis var pārdot un laist brīvā tirgū. Šie cilvēki to nesaprata, un tauta neprotestēja pret tādu likumu, jo tautas daļa tic, ka valsts likumdevēji noteiks un apliecinās, ka neviens cilvēks, kuram nav bijusi iespēja saņemt šo līdzvērtīgo mantu par šiem 28 latiem, ka viņš netiks apkrāpts, ka viņš to saņems.

Un es vēlreiz atkārtoju: viņu vidū ir arī apmēram 6 tūkstoši no Sibīrijas atgriezušos cilvēku, kuriem tāpēc, ka viņi 2000.gadā vēl nebija sasnieguši pensijas vecumu, valsts neiedeva šos nabaga grašus - 28 latus par vienu Sibīrijā pavadītu gadu. Tos iedeva tikai pensionāriem. Bet otro lasījumu jau ir izgājis likuma grozījums, ko mēs paši esam akceptējuši, ka arī šiem 6 tūkstošiem cilvēku mēs esam gatavi izmaksāt naudā šos 28 latus par vienu Sibīrijā pavadīto gadu. Tātad arī tas mums būs jāatceļ, un arī šis solījums tad izrādīsies tikai tukšs solījums.

Vispār, manuprāt, šeit nebūtu jārunā par to, kurš ko iegūs, kurš “uzvārīsies” vai ko kurš zaudēs. Runa ir tikai par to, vai mēs nosakām sertifikātiem derīguma termiņu, līdz kuram valsts apņemas tos ļaut lietderīgi izmantot.

Protams, iepriekšējās valdības piedāvātā koncepcija, ka sertifikātiem nav jānosaka derīguma termiņš, bet ka ir jānosaka termiņš, līdz kuram brīdim cilvēks var pieteikties uz privatizējamo objektu, bija ļoti solīda un pieņemama, jo tad valsts pati uzņēmās atbildību par to, cik ilgā laikā tā spēs sagatavot vai piedāvāt šo objektu privatizācijai. Taču iepriekšējā valdība izdarīja arī vēl vienu citu lietu. Bija vesela rinda objektu, kurus tika atļauts privatizēt, kuri tika ierakstīti privatizējamo objektu sarakstos, bet valdība nespēja šo lietu izlemt, un līdz ar to pat tie cilvēki, kuri ir saņēmuši lietošanā zemi un kādas ēkas, nodeva šos īpašumus Valsts nekustamā īpašuma aģentūrai, lai nebūtu šiem cilvēkiem tiesību privatizēt to, ko viņi nav paguvuši, jo tie, kuri ir paēduši, ir nolēmuši, ka ir jāceļas augšā no galda. Šāda metode tika izmantota padomju armijā un cietumos. Civilizētā sabiedrībā nevar celties augšā no galda, kamēr visi nav apēduši savu porciju, kura viņiem pienākas pēc likuma un kuru valsts viņiem ir apsolījusi.

Padomāsim vēl par šo lietu! Tas, ka ir atsevišķi juristi, kuri sola palīdzēt nabagiem vērsties tiesā, - tā ir tikai apsveicama lieta. Arī nabaga cilvēkam ir jābūt tiesībām uz to, ko valsts viņam ir apsolījusi kā kompensāciju par to, ko cita vara kādreiz viņam ir atņēmusi.

Paldies par uzmanību!

Sēdes vadītāja. Deputāts Kārlis Šadurskis.

K.Šadurskis (frakcija “Jaunais laiks”).

Cienījamā priekšsēdētāja! Godātie kolēģi! Tā kā es esmu uzkāpis tribīnē, lai atbalstītu frakcijas “Jaunais laiks” priekšlikumu, laikam, kā Simsona kungs teica, es to “paēdušo” vārdā runāšu.

Jā, labticīgs cilvēks, tāds, kas tic likuma varai mūsu valstī, par 1 latu savu sertifikātu pārdod, redzēdams, ka sertifikātu derīguma termiņš beigsies, noslēdzoties, piemēram, 1999.gadam.

Otrs labticīgs cilvēks, kas zina, ka viņa varā ir pastiept deputātu īkšķus pareizajā virzienā un tādējādi mainīt likumu, par 1 latu šo sertifikātu nopērk. Un, kad likums tiek mainīts un termiņš pagarināts, tad jau viņam ir par dažiem latiem vairāk... par dažiem miljoniem latu vairāk.

Šodien no šīs tribīnes visi runā it kā pareizus vārdus: lielos uzņēmumus - nē, mežus - nē, dzīvokļus - jā; zemi, kas ir lietošanā, - jā. Tomēr par Annas Seiles priekšlikumu, kas aicina to nostiprināt likumā, saka: “Nē! Nenostiprināsim likumā, jo varbūt pašiem vajadzēs!”

Godātie kolēģi! Mēs visi runājam it kā to 700 tūkstošu kontu turētāju vārdā, bet reāli 500 tūkstošos kontu ir 3 līdz 5 sertifikāti. Par ko tad mēs īsti runājam? Laikam taču par tiem četriem pieciem - es īsti nezinu, cik viņu ir, -lielajiem, tiem īstajiem īpašniekiem, kuru aizstāvji deputāti šodien, protams, saka: “Uzņēmumus - nē!” Cik skaisti! Bet mēs taču redzam “valsts nozagšanas” gadījumus: šodienas “nē” pēc kāda laika jau ir “varbūt” un beigās - “jā”. Kā tad savādāk! Protams - “jā”!

Es sevišķi neticu tiem, kas šodien no šīs tribīnes saka: “Aizstāvam tikai tos mazos sertifikātu kontu turētājus, tos, kam ir no 3 līdz 5 sertifikātiem.” Godātie deputāti, es ļoti baidos, ka šodien jūsu īkšķus vada tomēr tie, kuru kontos ir miljoniem sertifikātu.

Es nevaru saprast loģiku, kāpēc nav pieņemami šie divi priekšlikumi - “tēvzemiešu” priekšlikums un frakcijas “Jaunais laiks” priekšlikums, kas ir gandrīz identiski un kas aicina nostiprināt likumā to, ko jūs visi šodien aizstāvat. Kāpēc jūs neesat gatavi par to arī nobalsot?

Godātie deputāti! Kāpēc jūsu vārdi nesaskan ar jūsu darbiem? Aicinu atbalstīt frakcijas “Jaunais laiks” priekšlikumu!

Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītāja. Deputāts Pēteris Tabūns.

P.Tabūns (frakcija “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK).

Es ļoti ceru, ka klausītāji, cilvēki, kas mūs dzird šobrīd, pēc tam vērtēs šeit sacīto, atšifrēs, kas ir kas, un redzēs, kam ir patiesa vēlme aizstāvēt tautu. pašus nabadzīgākos, un kam - bagātos. Ļoti elementāri.

Iepriekšējais priekšlikums - Seiles kundzes priekšlikums - bija tik ļoti loģisks, ka grūti kaut ko piebilst, taču, izņemot frakciju “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK un frakciju “Jaunais laiks”, visi, ieskaitot sarkanos, kuri parasti pat ir iesnieguši pirms tam priekšlikumus par dažādiem, tā sakot, grozījumiem sakarā ar sertifikātiem, šodien balso “pret”. Še tev! Ko tas nozīmē? Šobrīd tas, kas notiek šeit debatēs, ir visspilgtākais piemērs liekulībai, dubultmorālei. Sak’, vārdos tautas priekšā mēs esam tīri, skaisti, jauki, mēs negribam neko, netīkojam ne pēc kā, bet pēc būtības jau sen esam klusībā iecerējuši kādu lobēt vai varbūt pat paši tādā vai citādā veidā tikt pie šiem labumiem klāt. Ja tas tā nav, tad, es atvainojos, kāpēc tik loģisku priekšlikumu neatbalstīt? Un arī šo priekšlikumu, kas ierobežotu šo sertifikātu lielo pakešu turētāju iespējas tikt pie privatizēšanas? Kāpēc? Tāpēc, ka ir intereses. Un arī šai valdībai, kas tagad ir kritusi, protams, un šo valdību sastādošajai koalīcijai ir bijušas intereses. Savādāk es to nesaprotu. Jo, ja būtu savādāk, tad komisijā, ko vada Jaundžeikara kungs, netiktu pusgadu “marinēti” likumprojekti, par kuriem jau sīkāk runāja Seiles kundze. Kāpēc tie tiek “marinēti” un netiek virzīti Saeimā? Tāpēc, ka tur ir kaut kādas intereses, un, redziet, jūs gribat tās aizstāvēt ar savu balsojumu. Vārdos sakāt vienu, bet darbos darāt kaut ko pavisam citu.

Kolēģi, nu taču ņemiet un sasparojieties, pārdomājiet un nobalsojiet pēc loģikas, nevis pēc tā, kas tur ir padomā!

Sēdes vadītāja. Deputāts Juris Dobelis - otro reizi.

J.Dobelis (frakcija “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK).

Cienītie kolēģi! Te bija brīnišķīga doma - jurists palīdz nabadziņam cīnīties pret valsti. Interesanti gan būtu uzzināt, cik ir Latvijā tādu juristu, kurus ir nabadziņš spējīgs noalgot, lai tie viņam palīdzētu. Šīs krokodila asaras ir tiešām vienreizējas. Un runa jau ir par patlabanējo rīcību. Ir dota iespēja izmantot sertifikātus līdz nākamā gada 31.decembrim. Par maz laika vēl? Pirmo reizi tāda iespēja ir dota?

Un tagad runāsim vēl par to paēšanu un neēšanu. Drīzāk šeit iznāk, ka daži šie pretinieki ir vienreiz paēduši pie brangi uzklāta galda, aizgājuši, atvieglojuši kuņģi, atnākuši otrreiz pie galda un atkal ir pamatīgi pieēdušies. Vairāk izskatās pēc tā - pēc daudzkārtējas ēšanas, atvieglošanās, ēšanas, atvieglošanās un atkal ēšanas. Un tagad grib ēst meža zemes, un tagad grib ēst lielus uzņēmumus un vēl šo to, jo tas kuņģis te vienam otram ir bezizmēra. Acīmredzot tas visu laiku tiek mākslīgi staipīts uz visām pusēm, lai tur ietilptu iekšā arvien vairāk.

Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītāja. Deputāts Aigars Kalvītis.

A.Kalvītis (Tautas partijas frakcija).

Saeimas priekšsēdētājas kundze! Godājamie deputāti! Es gribu nedaudz izstāstīt, kā vakar notika debates Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijā. Es domāju, ka mēs visas šīs emocijas varētu pilnīgi atmest un nebiedēt sabiedrību ar to, ka tiks zagti īpašumi un ka tiks privatizētas meža zemes, un tā tālāk, un tā tālāk, jo to nemaz nevar izdarīt...

Vai zināt, cik deputātu atbalstīja “tēvzemiešu” un frakcijas “Jaunais laiks” priekšlikumus? Četri! Seši balsoja “pret”, viens atturējās. Kāpēc tas tā notika? Tāpēc, ka Juridiskais birojs skaidri un gaiši paskaidroja, ka šie priekšlikumi ir juridiski nekorekti, ka tiks radīta vesela rinda pretrunu saistībā ar privatizācijas likumu paketi. Un viņi pat aicināja Annu Seili atsaukt savu priekšlikumu, jo šis priekšlikums ir varbūt skaists priekš avīzēm un preses, bet ir neloģisks saistībā ar visu privatizācijas likumu paketi.

Tā ka nevajag šeit liekuļot, nevajag tautu biedēt! Vajag juridiski profesionāli strādāt un, pats galvenais, novērst tās pretrunas, kas var izraisīt vēl dziļāku krīzi nekā tā, par ko šobrīd mēs šeit runājam.

Par privatizācijas likumu paketi. Ziniet, mūsu valstī šīs Saeimas laikā ir realizēta kreisa politika, lai gan labējās partijas ir bijušas pie varas. Divu gadu laikā valstī privatizācijas process ir pilnībā apturēts. Visi šie likumprojekti, kas uz Saeimu atnāca, tā teikt, no iepriekšējām valdībām, bija pretrunu plosīti un orientēti uz privatizācijas procesa haosa turpināšanu.

Tādēļ Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija visu aizsūtīja atpakaļ Ekonomikas ministrijai, lai tā izsaka savu viedokli un precizē, ko tad īsti mēs darīsim, - vai privatizāciju pārtrauksim, pabeigsim vai turpināsim. Viedoklis nav vēl saņemts diemžēl.

Kāds ir Tautas partijas viedoklis? Mūsu partija nepārprotami ir par to, ka privatizācija ir pabeidzama. Pavisam citā likumā, jaunā likumā, ir atrunājams tas, kādiem soļiem tas ir darāms, kā tas ir veicams.

Sertifikāti ir tikai viena maza sastāvdaļa no šīs kopējās lielās lietas.

Tā ka es aicinu deputātus būt pragmatiskiem, neizplūst emocijās, nesēdēt pie pilniem galdiem, pie tukšiem galdiem, bet vienkārši būt juridiski korektiem un neradīt haosu, kas tiešām novedīs varbūt līdz tiesām. Varbūt kādam tas arī ir izdevīgi, lai kādu privatizācijas procesu “nograuztu” un pēc tam valsts maksātu par to - netaisnīgi! - tam ieguvējam naudu.

Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītāja. Vai deputātam Edgaram Jaunupam pietiks ar divām minūtēm? Nē. (No zāles dep. E.Jaunups: “Nē!”)

Vai deputātam Krišjānim Kariņam pietiks? (Starpsauciens: “Pēc pārtraukuma!”) Nē.

Cienījamie kolēģi, lūdzu reģistrēties ar reģistrācijas kartēm! Lūdzu zvanu! Reģistrācijas režīmu!

Kamēr tiek sagatavoti reģistrācijas rezultāti, sekos daži paziņojumi.

Vārds deputātei Antai Rugātei.

A.Rugāte (Tautas partijas frakcija).

Godātie kolēģi deputāti! Latvijas un Francijas parlamentu sadarbības grupas deputātus aicinu uz sēdi tepat blakus - Dzeltenajā zālē. Tūlīt!

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Aleksandram Kiršteinam.

A.Kiršteins (Tautas partijas frakcija).

Godājamie deputāti! Ārlietu komisijas sēde notiks tūliņ, starpbrīdī, Ārlietu komisijas telpās. Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Marekam Segliņam.

M.Segliņš (Tautas partijas frakcija).

Kolēģi, pulksten 10.30 Juridiskās komisijas sēde.

Sēdes vadītāja. Cienījamie kolēģi! Mūsu vidū šodien ir pusapaļš jubilārs. Tas ir mūsu cienījamais kolēģis deputāts Uldis Mārtiņš Klauss. Visas Saeimas vārdā mīļi sveicam dzimšanas dienā! (Aplausi.)

Lūdzu Saeimas sekretāra biedru Aleksandru Bartaševiču nolasīt reģistrācijas rezultātus!

A.Bartaševičs (8.Saeimas sekretāra biedrs).

Cienījamie kolēģi! Nav reģistrējušies: Valērijs Agešins, Ingrīda Circene, Oļegs Deņisovs, Silva Golde, Jānis Šmits, Jānis Lagzdiņš, Andrejs Radzevičs, Artis Pabriks, Juris Sokolovskis, Kārlis Strēlis un Ērika Zommere.

Sēdes vadītāja. Cienījamie kolēģi, debates turpināsim pēc pārtraukuma - pulksten 11.00.

Paldies!

(Pārtraukums)

Sēdi vada Latvijas Republikas 8.Saeimas priekšsēdētāja

Ingrīda Ūdre.

Sēdes vadītāja. Cienījamie kolēģi! Turpinām debates par likumprojektu “Grozījums likumā “Par privatizācijas sertifikātiem””. Otrais lasījums. Debatējam par 2. - frakcijas “Jaunais laiks” priekšlikumu.

Nākamais debatēs pieteicies deputāts Krišjānis Kariņš.

A.K.Kariņš (frakcija “Jaunais laiks”).

Cienījamā priekšsēdētājas kundze! Godātie kolēģi! Man arī ir tas gods strādāt līdzās Kalvīša kungam un citiem Saeimas deputātiem Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijā, kur jautājums par sertifikātiem tiek diskutēts.

Mēs visi labi zinām, ka Repšes valdība strādāja pie koncepcijas, kā pabeigt visā valstī privatizācijas procesu, lai mēs varētu reiz pateikt, ka mūsu valsts ir pāraugusi pārejas ekonomiku un var virzīties uz priekšu, un lai mēs līdz ar to varētu arī izbeigt sertifikātu izmantošanu. Šī koncepcija arī ir atsūtīta uz Saeimu. Divos lasījumos tā ir apspriesta un pieņemta, taču pirms trešā lasījuma, atrodoties Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijā, vasaras pašā sākumā, īsi pirms Jāņiem, tā tika apturēta. Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijā mums diemžēl vairs nav bijis iespējas diskutēt par šo koncepciju.. Es atkārtošu: Saeimas komisijas vadība izņēma no darba kārtības visu šo likumu paketi pirms trešā lasījuma.

Tagad tas jautājums ir faktiski ļoti nopietns, jo tas ir ne tikai kārtējais likums; par to likumu tiek debatēts gaisotnē, kad veidojas nākamā valdība un nākamā koalīcija. Un mēs visi varam sevi mānīt, bet labi zinām, ka, ja mēs nevaram idejiski vienoties par to, kas notiks ar sertifikātiem, kas notiks ar privatizācijas procesu, tad tā problēma būs iebūvēta nākamajā valdībā un varēs, kā saka, “sprāgt” jebkurā laikā. Pozitīvi šobrīd ir tas, ka visi, vārdos vismaz, runā vienu: “Nepieļausim sertifikātu izmantošanu lielo uzņēmumu privatizācijā! Nepieļausim sertifikātu izmantošanu mežu privatizācijā! Nepieļausim sertifikātu izmantošanu brīvo zemju privatizācijā! Neļausim sertifikātu pārvēršanu par valsts vērtspapīriem, kurus, kā saka, varētu izmaksāt naudā!” Visi vienojās par šīm lietām. Bet, lūk, tagad ir šis likumprojekts... Frakcija “Jaunais laiks” ir iesniegusi priekšlikumu, līdzīgi kā frakcija “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK... Dēļ tā, ka kopējā koncepcija ir apstādināta, mēs šajā likumā argumentējam. Nu tad ieliksim tieši šajā konkrētajā likumā - likumā “Par privatizācijas sertifikātiem” - noteikumus, kādā veidā tie sertifikāti ir vai nav izmantojami!

Vai tas ir optimālais risinājums? Protams, ne. Optimālais risinājums ir paņemt visu šo likumprojektu paketi, izdiskutēt un pieņemt pēdējā jeb galīgajā lasījumā.

Vakardien Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas sēdē pēc sīvām, ļoti karstām diskusijām galu galā vienojās, ka vadība pieļauj, ka 24.novembrī komisija atsāks šo darbu. Tātad nevis jaunnedēļ, bet nedēļu pēc tam.

Man, Saeimas deputātam, ir grūti to saprast. Ja mēs visi runājam to pašu valodu, nu tad, kā saka, dejosim arī to pašu danci! Taču mēs pie tā vēl īsti netiekam. Kāpēc? Es nezinu.

Kādas tagad ir mūsu izredzes? Nu, es teiktu tā: mēs varam vai nu gaidīt uz koncepciju, vai arī varam rīkoties un pēc tam koncepciju, ja kaut kas nav precīzi izdarīts, koriģēt.

Šajā frakcijas “Jaunais laiks” priekšlikumā ir ierakstīts tieši tas, par ko visi vārdos ir vienojušies. Nu tad, kolēģi, pieņemsim šo likumu, pieņemsim šo likuma grozījumu, pateiksim reiz skaidri likumā to, ko mēs visi labprātīgi vārdos sakām! Tad atgriezīsimies - kaut vai 24.novembrī - pie kopējās koncepcijas, un to pēc vajadzības varēs koriģēt. Es baidos par to, ka vārdos mēs sakām vienu, bet darbos... mēs arī pēc tā 24.novembra, iespējams, nebūsim ar mieru darīt to, ko mēs vārdos šodien sakām.

Cik ilgi mēs varam dot tukšus solījumus, cik ilgi varam runāt un nerīkoties?

Aicinu rīkoties, aicinu balsot “par”!

Paldies.

Sēdes vadītāja. Deputāte Anna Seile - otro reizi.

A.Seile (frakcija “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK).

Godātie deputāti! Apspriežot “Jaunā laika” 2.priekšlikumu, Aigars Kalvītis izteica domu, ka Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas sēdē Juridiskā biroja pārstāvis ir atzinis Annas Seiles priekšlikumu par juridiski nekorektu un lūdzis to atsaukt.

Tik tiešām tur ieteica atsaukt manu priekšlikumu, bet neatzina to par juridiski nekorektu. Es nupat to pārbaudīju Juridiskajā birojā, sarunādamās ar viņiem starpbrīdī. Tātad, ja Aigars Kalvītis joprojām uztur spēkā domu, ka es gatavoju juridiski nekorektus priekšlikumus, tad man viņš būs jāizsauc uz dueli. Varat izvēlēties ieročus! (Aplausi.)

Sēdes vadītāja. Deputāts Aleksandrs Golubovs.

A.Golubovs (Latvijas Sociālistiskās partijas frakcija).

Cienījamie kolēģi! Pārlasot vēlreiz šo priekšlikumu, es konstatēju: “Jaunais laiks” grib, lai ar 1.janvāri sertifikāti vairs neeksistē. Es gribu vērsties pie “Jaunā laika”: Jaunupa kungs vai Repšes kungs, ja jums uz ielas no jūsu kabatas kāds zaglis izņems jūsu naudas maku, tad tā būs zādzība, bet tagad jūs piedāvājat izņemt no apgrozības sertifikātus, kuri ir tāds pats maksāšanas līdzeklis kā šie 5 lati, uz kuriem pašreiz vēl ir jūsu paraksts. Arī tie ir maksāšanas līdzeklis! Tā ka jūs piedāvājat izņemt no cilvēku kabatām maksāšanas līdzekli. Tad jūs esat zaglis!

Jūs uztraucaties par to, ka kāds uzpirka šos sertifikātus un ka viņam to ir ļoti daudz. Pirms divām nedēļām mūsu frakcija piedāvāja risinājumu. Mēs piedāvājām, lai tie, kuri uzpirka šos sertifikātus, maksā par tiem nodokli. Un šis nodoklis vien gadā budžetā varēja dot vairāk par 15 miljoniem. Tas ļautu risināt arī bērnu invalīdu un māmiņu pabalsta problēmu, kā arī visas citas problēmas. Taču jūs to neatbalstījāt! Un tagad nevajag zagt cilvēkiem to, ko viņiem iedeva valsts!

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu! Vai komisijas vārdā ir kas piebilstams? Lūdzu!

A.Seile. Godātie deputāti! Komisija “Jaunā laika” 2.priekšlikumu nav atbalstījusi, bet man kā komisijas referentei ir daži komentāri par izskanējušajām debatēm.

Es gribētu precizēt Golubova kunga izteicienus, kuri nebija pareizi. Viņš teica, ka “Jaunais laiks” nepieļauj nākamajā gadā sertifikātu izmantošanu. Mēs jau iepriekšējā Saeimas sēdē, izskatot šo likumprojektu pirmajā lasījumā, esam pieņēmuši koncepciju un esam nobalsojuši par to, ka sertifikāti būs derīgi līdz 2005.gada 31.decembrim. Šis priekšlikums skar pilnīgi citu pantu un tajā runāts par citu lietu. Tātad sertifikātu derīguma termiņš ir pagarināts par vienu gadu, bet šajā priekšlikumā ir tikai pateikts, ko drīkstēs un ko nedrīkstēs šā gada laikā privatizēt.

Aicinu izteikt savu viedokli par 2. - “Jaunā laika” priekšlikumu!

Sēdes vadītāja. Lūdzu deputātus balsot par 2. - frakcijas “Jaunais laiks” priekšlikumu! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 29, pret - 52, atturas - 6. Priekšlikums nav atbalstīts.

A.Seile. Arī 3.priekšlikumu ir iesniegusi frakcija “Jaunais laiks”, bet šis priekšlikums nav balsojams, jo iepriekš apspriestā daļa, kas bija 19.panta trešā daļa, likumprojektā nav iekļauta. Tātad šis balsojums nav jāveic.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

A.Seile. Nav balsojams...

Sēdes vadītāja. Skatīsim tālāk, lūdzu!

A.Seile. 4.priekšlikums. 4.priekšlikumu iesniedzis deputāts Buzajevs. Komisija šo priekšlikumu nav atbalstījusi, jo Buzajeva kungs ierosina pavisam radikālas normas - vēl šā nākamā gada laikā piešķirt 15 sertifikātus visām tām personām, kuras ir dienējušas Padomju armijā vai VDK karaspēkā, sākot ar 1945.gada 2.septembri, lai gan mūsu likums paredzēja, ka šīm personām sertifikāti par šo nodevīgi nokalpoto laiku netiek piešķirti. Protams, tas neattiecas uz obligātajā karadienestā iesauktajām personām. Tām sertifikāti tika piešķirti.

Buzajeva priekšlikums dod arī tiesības piešķirt sertifikātus par ieslodzījumā pavadīto laiku. Protams, tas neattiecas uz represētajām personām, bet gan par jebkuru noziegumu cietumā pavadīto laiku. Arī par šo laiku viņš piedāvā izsniegt sertifikātus.

Es komisijas vārdā aicinu neatbalstīt šo priekšlikumu. Tāds bija arī komisijas vairākuma balsojums.

Sēdes vadītāja. Atklājam debates. Deputāts Vladimirs Buzajevs. (Starpsaucieni: “Kauns! Kauns!”)

V.Buzajevs (politisko organizāciju apvienības “Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā” frakcija).

Cienījamā priekšsēdētāja! Godātie kolēģi! Šodien daudz tika runāts par divām pieejām sertifikātu derīguma termiņa pagarināšanā, par to, vai tas atbilst to iedzīvotāju interesēm, kuri vēl nav paspējuši privatizēt mājokli, vai arī tas kalpo pārpircēju firmu interesēm, kuras vēlas par sviestmaizes cenu nopirkt privatizējamā valsts nekustamā īpašuma paliekas.

Daudz šeit tika spriests arī par sociālo taisnīgumu. Es piedāvāju palūkoties uz šo problēmu drusku citādākā redzes leņķī, proti, izejot no taisnīguma atjaunošanas viedokļa attiecībā uz tiem ļaudīm, kuri reāli bija radījuši to valsts īpašumu, kas tika nodots privatizācijai, respektīvi, pusgada laikā izsniegt ikvienam Latvijas nepilsonim pa 15 sertifikātiem, lai pielīdzinātu viņa tiesības Latvijas pilsoņa tiesībām. Formulējums ir juridiski korekts un ir tīšuprāt vienkāršots, lai šādu vērtspapīru izsniegšanu varētu realizēt visīsākajos termiņos un bez budžeta izmaiņām. Protams, es nebūt neticu, ka mūsu Saeima demonstrēs labu gribu attiecībā uz tām personām, kuras nepieder pie vēlētāju loka un kurām ir liegtas tiesības piedalīties viņu pašu valsts augstākās varas institūcijas vēlēšanās.

Tomēr gribētos atgādināt vienu lietu. Par sertifikātiem tiek privatizēts nekustamais īpašums, kas tika radīts pēc 1945.gada. Kopš tā dēvētajiem Ulmaņa laikiem, runājot par Ulmani vecāko, Latvijas rūpnieciskās ražošanas apjomi tika pieauguši 80 reizes, lauksaimniecības produkcijas apjoms pieauga 1,7 reizes, pie tam lauksaimniecībā nodarbināto cilvēku skaits bija četrkārt samazinājies. Turklāt šajā laikā investīcijas tautsaimniecībā sastādīja ne mazāk par 95 miljardiem dolāru.

Tieši šos 100 miljardus dolāru mēs arī cenšamies sadalīt. Pēc manām aplēsēm, vajadzētu iznākt pa 50 000 dolāru uz katru Latvijas iedzīvotāju, zīdaiņus ieskaitot. Taču, lai iztaptu saviem dārgajiem Rietumu draugiem, Latvijas valdošā elite, kurai piederat arī jūs, šeit sēdošie, šīs zaļās naudas zīmes ir iznīcinājusi kopā ar mūsu valsts sagrauto rūpniecību. Faktiski šis Latvijas teritorijā no ārpuses ievestais īpašums pilntiesīgi pārsvarā pieder nepilsoņiem, un tieši Latvijas nepilsoņiem vajadzētu izdot pa 15 sertifikātiem vairāk nekā pilsoņiem, nevis otrādi, kā tas ir noticis patiesībā.

Vēl vairāk! Šo nekustamo īpašumu sagrāba tās valdības, kuru sastādīšanā nepilsoņi nepiedalījās, jo viņiem bija liegtas politiskās tiesības. Droši var secināt, ka Latvijas nepilsoņiem šīs politiskās tiesības tika liegtas tīšuprāt, lai šos ļaudis varētu netraucēti aplaupīt.

Ar to vēl varētu samierināties tajā gadījumā, ja personas, kuras pasludināja sevi par sveša īpašuma saimniekiem, spētu šo īpašumu kārtīgi apsaimniekot. Diemžēl pat to viņi nespēja, tādēļ šinī faktā, ka sertifikāti, kurus dabūja pārsvarā pilsoņi, ir pārvērtušies par tukšiem papīriem, personīgi es saskatu Augstākā Taisnīguma gribu. Tomēr dzīvokļus viņiem, neskaitot denacionalizēto namu iemītniekus, privatizēt izdevās.

No kurienes tad radās šie dzīvokļi? Ja runa ir par Rīgas dzīvojamo fondu, tad jāteic, ka 22,5% dzīvojamās platības tika uzcelti vēl Krievijas impērijas laikā, bet 69% - tā saucamajā okupācijas periodā. Un tikai mazāk par 9% - Pirmās Republikas ziedu laikos. Tāpēc mana priekšlikuma pieņemšana varētu kļūt par atvainošanās aktu tiem pārceļotājiem un viņu pēctečiem, kuri Latvijā tika bezkaunīgi pazemoti un aplaupīti, neskatoties uz to, ka viņu sūrā darba augļi līdz pat šim laikam ļauj eksistēt mūsu valstij.

Aicinu balsot “par” sociālo taisnīgumu un par manu priekšlikumu!

Sēdes vadītāja. Deputāts Juris Dobelis. (Starpsauciens: “Sadod, Juri!”)

J.Dobelis (frakcija “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK).

Cienītie kolēģi! Ievadam daži vārdi par aprēķiniem.

Kur paliek tie aprēķini par neatkarīgajai Latvijas valstij nodarītajiem zaudējumiem okupācijas un Otrā pasaules kara rezultātā? Otrā pasaules kara vaininieki bija komunistiskā PSRS un fašistiskā Vācija. Kur ir šā nodarītā nozieguma aprēķini?

Otrkārt. Kur ir aprēķini par tiem īpašumiem, kuru radīšanā piedalījušies izsūtītie uz Sibīriju, Kazahiju, Mordoviju un citām vietām, latviešu leģionāri un latviešu pilsoņi, kuri tur strādāja koncentrācijas nometnēs un piespiedu darbos? Kur ir aprēķini par šīm vērtībām, ja jūs te pļāpājat pat kaut kādiem tur 80 skaitļiem?

Treškārt. Redziet nu, cienītie kolēģi, kas te tā rūpējaties par to valsts īpašuma privatizāciju, pie kā jūs esat noveduši te dažus interesantus cilvēkus! Tagad viņi ir sadūšojušies jau tik tālu, ka grib, lai vēl vesela rinda jauku cilvēku piedalītos lielo īpašumu gramstīšanā.

Kas tad tie tādi ir? Lūk, tie ir tie, kuri ir dienējuši ilgus gadus pēc 1945.gada 2.septembra PSRS un vēlāk arī Krievijas Federācijas Bruņotajos spēkos un citās struktūrās, VDK karaspēku ieskaitot. Tālāk. Tie ir pavisam jauki cilvēki, kas ir strādājuši PSRS un Latvijas PSR VDK iestādēs dažādos rajonu, pilsētu un vēl citos veidojumos kā Komunistiskās partijas pārstāvji, varas pārstāvji.

Un vēl ir pavisam jauki... man patīk, ka viņu pulkā ieskaitīs tagad arī tos, kuri ir sēdējuši cietumā. Ļoti jauki! Te ir rakstīts skaidri un gaiši: “Sertifikāti par ieslodzījumā pavadīto laiku.” Tātad mierīgi: jo es ilgāk “sēžu”, jo man vairāk sertifikātu! Brīnišķīgi! Lūk, iznākšu ārā no cietuma un piedalīšos viena liela valsts īpašuma privatizācijā, un kļūšu par varenu privātīpašnieku.

Tik tālu var aiziet tad, ja alkatība ņem virsroku pār loģisko domāšanu, pār veselo saprātu, nesaprotot to, kādas sekas tiek izraisītas tad, ja paver šīs te varen plašās iespējas. Jo tas, kuram nav tā lielā maisa ar sertifikātiem, gribēs vienu citu maisu dabūt - varbūt ar sertifikātiem, bet varbūt vēl ar kaut ko citu. Un, kamēr vien būs nenoteiktība šinī jautājumā, tikmēr, Golubova kungs... Viņam vienkārši bieži vien ir grūti saprast, kas te notiek, un tāpēc viņš nāk un runā to, ko viņš pats nesaprot, bet es viņam piedodu. Ja jau viņš nesaprot okupācijas jēdzienu, ko tad jūs no viņa prasāt, lai viņš saprot sarežģītākus jautājumus? (Starpsaucieni.)

Lūk! Tā ka šeit ir tā lieliskā iespēja vēl vienu reizi parādīt, pie kā noved nenoteiktība, neskaidrība, apzināta, protams, tad, ja ir runa par lielām vērtībām. Un tad sākas visādi “aizmugures danči” ar juristu piesaukšanu, ar tiesas procesu piesaukšanu. Tad vienmēr uzreiz ir jautājums: “Kam tas ir izdevīgi?” Kā redzat, arī Buzajeva kungs ir atradis sev kaut ko izdevīgu un te jums piedāvā veselu virkni jauku cilvēku, kuri arī grib tikt pie tiem lielajiem maisiem, kuriem tie “kuņģīši” varbūt ir sarāvušies, un viņiem gribas tos drusciņ paplašināt.

Paldies par uzmanību!

Sēdes vadītāja. Deputāts Pēteris Simsons.

P.Simsons (Latvijas Pirmās partijas frakcija).

Cienījamā priekšsēdētāja! Godājamie kolēģi! Jūs sapratīsiet, ka es neesmu kāpis tribīnē, lai aizstāvētu kolēģa Buzajeva ierosinājumu. Mans nodoms ir galvenokārt atgādināt kolēģim Dobelim, pie kā tiešām noved un kam tas ir izdevīgi, ka toreiz, kad mēs gatavojām šo likumu, mēs izdarījām to, kas šeit ir ierakstīts 5. un 6.pantā, - kad tika noraidīts mans priekšlikums un ierosinājums piešķirt sertifikātus nevis par nodzīvotajiem gadiem, bet par nostrādātajiem gadiem, jo tad nevajadzētu rēķināt, ka vieniem pieliek plus 15 un otriem atņem mīnus 5. Redziet, ir pagājuši 12 gadi, un pēc 12 gadiem mums atgādina tālaika kļūdu vai nevēlēšanos veidot korektu likumu, jo par nostrādātajiem gadiem vairs nevar diskutēt. Tad būtu tikai viens rādītājs - vai nu ir nostrādāti, vai nav nostrādāti. Un valsts tad noteiktu, kādus darbus strādājot ir radītas vērtības un kādus darbus strādājot šīs vērtības nav radītas vai ir postītas šīs vērtības.

Tātad, dārgie kolēģi, bijušie Augstākās padomes deputāti, atcerieties to! Un nelolojiet cerības arī tagadējie Saeimas deputāti, ka vēl pēc nākamajiem padsmit gadiem mums atkal kāds neatgādinās kaut ko, ja mēs šobrīd nokļūdīsimies vai ignorēsim loģiskus un juridiskus argumentus, kā tas tika darīts Augstākajā padomē pirms 12 gadiem.

Paldies, kolēģi, par uzmanību!

Sēdes vadītāja. Deputāts Aleksandrs Golubovs, otro reizi.

A.Golubovs (Latvijas Sociālistiskās partijas frakcija).

Cienījamie kolēģi! Man ir ļoti žēl, ka nevis es, bet tieši Dobeļa kungs neko nevar saprast, un to apliecināja pašreiz Simsona kungs, ka tas likums, kuru pieņēma arī Dobelis kopā ar Simsonu, bija nekorekts.

Šeit nav neviena vārda par tām personām, par kurām jūs runājāt. Šeit ir runa par to, lai labotu to kļūdu, kura bija pieļauta.

Un vēl es gribu pateikt, Dobeļa kungs, ka jūs ar savām smadzenēm nekā nevarat saprast, ka ... (No zāles dep. J.Dobelis: “Tu esi viena liela kļūda!”)

Sēdes vadītāja. Cienījamais kolēģi, lūdzu, neapvainojiet viens otru!

A.Golubovs. ...jūs nekā nevarat saprast, ka tiešām okupācijas nebija, jo visu laiku pie varas atrodas latvieši.

Sēdes vadītāja. Deputāts Pēteris Tabūns.

P.Tabūns (frakcija “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK).

Godīgi sakot, ir pat neērti atbildēt uz Golubova un Buzajeva fantāzijām šajā valstī. Patiesību sakot, tas jau līdzinās ārprātam, cik tālu šitādi cilvēki var iebraukt purvā un grib ievest arī mūs purvā. Neatkarīgas valsts, Latvijas valsts, deputāti nāk šeit, Saeimā, un iesniedz šādus visādus idiotiskus, piedodiet, priekšlikumus. Tas ir kaut kādas fantastikas līmenī

Sēdes vadītāja. Tabūna kungs! Es ļoti lūdzu deputātus neapvainot vienam otru!

P.Tabūns. ...Cik tāds “sarkans” interfrontietis var kļūt nekaunīgs! Nākamais priekšlikums, es nešaubos, vienā vai otrā likumā viņiem būs apmēram tāds: “Izsniegsim sertifikātus vai kaut kādus naudas pabalstus visiem tiem, kuri piedalījās Latvijas okupācijā, kolonizācijā un rusifikācijā!” Apmēram tāds līmenis šobrīd ir vērojams pēc šiem priekšlikumiem.

Es domāju, ka nav tālu tas brīdis, kad mums nāksies tomēr ķerties pie tā, lai paskatītos, vai šādi deputāti drīkst sēdēt Saeimā - tādi kā Buzajevs, Golubovs un tā tālāk. Vai viņi nedarbojas atklāti un izteikti pret Latvijas valsts neatkarību.

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu. Vai komisijas vārdā ir kas piebilstams? Ja komisijas vārdā nekas nav piebilstams, lūdzu deputātus balsot par 4. - deputāta Buzajeva priekšlikumu! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 16, pret - 71, atturas - 1. Priekšlikums nav atbalstīts.

A.Seile. Visi priekšlikumi ir izskatīti. Komisija lūdz atbalstīt likumprojektu otrajā, galīgajā, lasījumā!

Sēdes vadītāja. Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta pieņemšanu otrajā lasījumā! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 63, pret - 20, atturas - 4. Likums “Grozījums likumā “Par privatizācijas sertifikātiem”” pieņemts. Paldies.

Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts “Grozījumi likumā “Par pievienotās vērtības nodokli””. Otrais lasījums.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā - deputāts Gundars Bērziņš.

G.Bērziņš (Tautas partijas frakcija).

Skatīsim likumprojektu “Grozījumi likumā “Par pievienotās vērtības nodokli”” (dokuments Nr.3251-b).

Iepriekšējā Saeimas sēdē šis likumprojekts tika atzīts par steidzamu un pieņemts pirmajā lasījumā. Uz otro lasījumu priekšlikumi nav saņemti. Likums atrisina to, ka no 1.janvāra iedzīvotājiem apkure netiek aplikta ar 18 procentiem, un iepriekšējā sēdē Saeima to vienprātīgi pieņēma.

Tā kā priekšlikumi nav saņemti un komisija to ir vienbalsīgi atbalstījusi, aicinu šo likumprojektu atbalstīt otrajā, galīgajā, lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta pieņemšanu otrajā lasījumā! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 76, pret - nav, atturas - 1. Likums “Grozījumi likumā “Par pievienotās vērtības nodokli”” pieņemts. Paldies.

Pirms mēs tālāk skatām sēdes darba kārtību, daru jums zināmu, ka Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija lūdz izdarīt izmaiņas Saeimas šāgada 11.novembra sēdes darba kārtībā un iekļaut tajā Saeimas lēmuma projektu “Par priekšlikumu iesniegšanas termiņa maiņu likuma “Grozījumi Autopārvadājumu likumā” otrreizējai caurlūkošanai”, nosakot to līdz šā gada 16.novembrim. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputāti lūdz balsojumu par darba kārtības maiņu, lai iekļautu tajā Saeimas lēmuma projektu par priekšlikumu iesniegšanas termiņa maiņu. Lūdzu deputātus balsot par lēmuma projekta iekļaušanu darba kārtībā! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 76, pret - 5, neviens deputāts neatturas. Darba kārtība ir mainīta. Paldies.

Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts “Grozījumi Valsts sociālo pabalstu likumā”. Otrais lasījums.

Sociālo un darba lietu komisijas vārdā - deputāte Jevgenija Stalidzāne.

J.Stalidzāne (Latvijas Pirmās partijas frakcija).

Cienījamie deputāti! Strādāsim ar dokumentu Nr.3300. Tas ir likumprojekts “Grozījumi Valsts sociālo pabalstu likumā”.

Kā jau es savā pirmajā uzstāšanās reizē teicu, protams, ir paredzams diezgan daudz problēmu šajā likumprojektā, ja mēs neatbalstīsim tos priekšlikumus, kas ir Sociālo un darba lietu komisijas priekšlikumi. Sociālo un darba lietu komisija izstrādāja savus priekšlikumus... Es gribētu vērsties pie frakcijas “Jaunais laiks” deputātiem: ļoti patīkami būtu, ja jūs pārkāptu pāri personīgām ambīcijām un tomēr atsauktu savus priekšlikumus, jo, kā es jau minēju savā iepriekšējā uzstāšanās reizē, visi jautājumi ir jārisina ar Labklājības ministrijas un Sociālo un darba lietu komisijas kopīgu sadarbību. Un tāpēc arī tika pieņemts lēmums veidot darba grupu, lai konsekventi, nosvērti risinātu šos samilzušos jautājumus. Mums ir ar šiem priekšlikumiem jāpanāk, lai ne tikai bērnu invalīdu kopšana uzlabotos; jāpanāk, lai bērniem invalīdiem būtu plašākas izglītības iespējas un lai vecākiem būtu iespēja apgādāt savu ģimeni. Un tieši tāpēc es ļoti lūdzu frakciju “Jaunais laiks” saprast to, ka tas nav nekādā ziņā vērsts pret jums, pret frakciju “Jaunais laiks”, ka tie nav uz kādām ambīcijām vērsti jautājumi. Ka tas ir tikai jautājums par to, lai no 2005.gada 1.janvāra varētu sākt izmaksāt māmiņu algas.

Sāksim izskatīt likumprojektu!

1. un 2.priekšlikums tika jau pagājušajā sēdē pieņemts.

Arī 4.priekšlikums tika pieņemts Saeimas sēdē. Sociālo un darba lietu komisija izstrādāja priekšlikumu Nr.4-a, lai ietvertu 4.priekšlikumu, ko ir iebalsojusi Saeima , un lai ietvertu to normu par tiesībām - par to, kādus pabalstus, kādas piemaksas ir tiesības saņemt personai. Tas ir ietverts šā likuma 6.panta trešajā daļā, jo tas diemžēl trešajā daļā netika uzskaitīts. Tāpēc es ļoti lūdzu atbalstīt Sociālo un darba lietu komisijas izstrādāto priekšlikumu Nr.4-a.

Sēdes vadītāja. Atklājam debates. Vārds Ministru kabineta pārstāvei apspriežamajā lietā - labklājības ministrei Dagnijai Staķei.

D.Staķe (labklājības ministre).

Ļoti cienījamā Saeimas priekšsēdētājas kundze! Augsti godātie deputāti! Es vēlos jūs aicināt konsekventi atbalstīt Labklājības ministrijas izstrādātos grozījumus Valsts sociālo pabalstu likumā, lai savlaicīgi varētu īstenot sabiedrībā plaši izdiskutēto un atbalstīto lēmumu par bērna kopšanas pabalsta palielināšanu jeb, kā tautā saka, māmiņu algām.

Ja atkārtoti tiks iebalsotas likumā pretrunas, tad tiks kavēta šā pabalsta izmaksai nepieciešamo līdzekļu iedalīšana 2005.gada valsts budžetā un netiks nodrošināta šā pabalsta izmaksas sākšana no 2005.gada 1.janvāra.

Tādēļ aicinu jūs balsot tikai par komisijas atbalstītajiem priekšlikumiem.

Vēlos vērst jūsu uzmanību uz to, ka iepriekš Saeima neatbalstīja priekšlikumu papildināt likumu ar jaunu pabalsta veidu - bērna invalīda kopšanas pabalstu -, taču tika atbalstītas personas tiesības uz bērna invalīda pabalstu. Jauna pabalsta noteikšana neatrisinās šo tik ļoti samilzušo problēmu - bērnu invalīdu aprūpes problēmu. Tieši pretēji! Jauna pabalsta noteikšana, neveicot citus nepieciešamos pasākumus, var veicināt bērnu invalīdu izolāciju un sociālo atstumtību. Bērns netiks integrēts sabiedrībā, bet bērna vecāki zaudēs ne tikai profesionālo kvalifikāciju, bet arī sociālo nodrošinājumu nākotnē.

Cienījamie deputāti! Labklājības ministrija pašlaik dzīvo satraukuma pilnu darba dzīvi. Nemitīgi atskan satraukto topošo vecāku zvani, man zvana uz mājām, nāk klāt cilvēki uz ielas. Es neticu, ka šajā zālē atrodas kaut viens deputāts, kas būtu pret šā pabalsta paaugstināšanu, ko tik ļoti gaida jaunie vecāki jau no 1.janvāra.

Es jūs aicinu balsot par Sociālo un darba lietu komisijas priekšlikumu.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Deputāte Silva Bendrāte.

S.Bendrāte (frakcija “Jaunais laiks”).

Cienījamie kolēģi! Es vēlos vēlreiz uzsvērt, lai katram, gan tiem, kas sēž šajā zālē, gan it īpaši tiem, kas šo sēdi klausās, būtu skaidrs, ka frakcija “Jaunais laiks” priekšlikumu atcelt steidzamību likumprojektam “Grozījumi Valsts sociālo pabalstu likumā” iesniedza ne jau tādēļ, lai kavētu māmiņu algām nepieciešamo līdzekļu iedalīšanu 2005.gada valsts budžetā (atgādināšu - māmiņu algas ir Repšes valdības pieņemtā koncepcija!), bet gan tikai tāpēc, ka Sociālo un darba lietu komisija pēc būtības neizskatīja pretrunu, kura izveidojās, Saeimai balsojot par manis iesniegtajiem priekšlikumiem - par priekšlikumu Nr.3 un priekšlikumu Nr.4. Būtu bijis pilnīgi iespējams to izdarīt dažu dienu laikā, bet Saeima nolēma citādāk, un es, protams, respektēju šo lēmumu. Es tikai paskaidrošu, kā radās pretējs balsojums.

Šī iebalsotā pretruna konkrēti attiecas uz jauna valsts pabalsta, bērna invalīda kopšanas pabalsta, ieviešanu. Atgādināšu, ka nevis tāpēc, ka principā esam pret, bet gan tāpēc, ka divreiz dalījās balsis “par” un “pret”, šis pabalsta veids tika 28.oktobra sēdē noraidīts. Taču jau nākamajā priekšlikumā tas tika atbalstīts, tāpēc nācās likumprojektu atdot atpakaļ Sociālo un darba lietu komisijai, lai šīs pretrunas novērstu. Nedz šajā zālē, nedz arī iepriekš apspriežot šos priekšlikumus komisijas sēdē pirms nodošanas Saeimai, nevienam neradās šaubas, ka tie ir par vienu un to pašu - par jauna valsts sociālā pabalsta ieviešanu. Taču vakar, kad Sociālo un darba lietu komisijas sēdē tika meklēta izeja no kļūmīgās situācijas, izrādījās, ka tā nav meklēta pēc būtības, bet kāds acīgi ieraudzījis tehnisku neprecizitāti manā otrajā priekšlikumā - ka tur rakstīts “bērna invalīda pabalsts”, bet nav rakstīts “bērna invalīda kopšanas pabalsts”. Taču tā vietā, lai šo tehnisko kļūmi novērstu, mani centās pārliecināt, ka es tomēr neesot domājusi tā, kā esmu domājusi, un pacēla šo atklāsmi kā uzvaras karogu.

Pār ko svinam uzvaru? Pār tiem nelaimīgajiem bērniem invalīdiem, kurus nolemjat dzīvei speciālajā iestādē, tādējādi liedzot viņiem iespēju atrasties ģimenē? Vai varbūt, liedzot valsts atbalstu, tā ir uzvara pār tiem nelaimīgajiem vecākiem, kuri ir gatavi uzņemties sūro nastu - aprūpēt savu neglābjami slimo bērnu, viņam dzīvojot ģimenē? Pār ko svinam uzvaru?

Vakar jūs, kolēģi, saņēmāt Sociālo un darba lietu komisijas vēstuli saistībā ar šo likumprojektu. Lai tā jūs nemaldina! Šīs vēstules teksts, kurš jūs uzrunā komisijas vārdā, jo tajā lietots daudzskaitlis - “vēlamies aicināt”, “uzskatām”, “informējam”, “esam pārliecināti”, “vēršamies pie jūsu frakcijas deputātiem”, - šis teksts komisijā nav redzēts un balsojot nav akceptēts.

Runājot par šīs vēstules tekstu, jāatzīmē frāžainība un atrakstīšanās, un manu priekšlikumu, maigi izsakoties, nekorekta interpretācija. Nav taisnība, piemēram, tas, ka finanšu aprēķini šim jaunajam bērna invalīda pabalstam nav zināmi. Tos, aizstāvot priekšlikumus, minēju es, un gandrīz to pašu skaitli, pamatojoties uz Labklājības ministrijas sniegto informāciju, Saeimas sēdē nosauca arī komisijas vārdā Stalidzānes kundze. Tā summa ir apmēram no 1,3 līdz 1,5 miljoniem latu. (Patiesībā šī summa būtu mazāka, jo ne visi smagi slimo bērnu invalīdu vecāki spēs izšķirties kopt savu bezcerīgi slimo bērnu mājās.) Vai tiešām tas ir tik neiespējami daudz?

Kolēģi! Likumprojektā pretrunīgi iebalsotais priekšlikums ir ar numuru 4. Zem tā ir Sociālo un darba lietu komisijas piedāvātais pretrunas risinājums - priekšlikums Nr.4-a, kurā nekorekti, lai neteiktu - melīgi, apgalvots, ka tas ietver manu priekšlikumu - 4.priekšlikumu.

Patiesībā tas ir pavisam cits priekšlikums, kurā Sociālo un darba lietu komisija, izmantojot iespēju, ir redakcionāli precizējusi jau esošu kārtību, ka ģimene pie ģimenes valsts pabalsta var saņemt piemaksu par bērnu invalīdu. Piemaksa un bērna invalīda valsts pabalsts, lai gan tehnisku iemeslu dēļ manis iesniegtā 4.priekšlikuma tekstā ir izpalicis vārds “kopšanas”, nav viens un tas pats, lai cik ļoti kādam gribētos tā uzskatīt.

Par komisijas sekmīgu darbu neliecina tas, ka no tribīnes tiek norādīts, kas deputātu priekšlikumos īsti precīzi nav bijis pateikts. Mēs to varējām izdebatēt komisijas sēdē, ja vien komisijas vadītājai būtu bijusi vēlme to rosināt.

Es aicinu atbalstīt Sociālo un darba lietu komisijas sagatavoto priekšlikumu Nr.4-a, jo arī tas ir svarīgs, jo sakārto šo likumu. Savus strīdīgos priekšlikumus par jauna pabalsta - valsts sociālā pabalsta bērniem invalīdiem - ieviešanu es šoreiz atsaucu, lai vēl šodien iesniegtu atsevišķa likumprojekta veidā.

Sēdes vadītāja. Deputāts Andrejs Klementjevs.

A.Klementjevs (Tautas saskaņas partijas frakcija).

Labdien, augsti godātie deputāti! Man kauns par “Jauno laiku”, tāpēc ka viņi jau otro reizi atņem bērniem invalīdiem pabalstu. Pirmo reizi viņi to atņēma pirms diviem gadiem, ar pirmo no saviem priekšlikumiem, kurš paredzēja to samazināt, un otro reizi - šodien. Tagad, kad bija jau sasniegts vienots viedoklis, ka priekšlikumu par pabalstu vajag atbalstīt un tas varētu parādīties šajā likumprojektā, viņi ņēma un atsauca savus priekšlikumus.

Man kauns, ka cilvēki, kuri iesniedz šādus priekšlikumus, nevar tos uzturēt spēkā līdz galam. Tad nevajadzēja tracināt cilvēkus! Nevajadzēja viņiem solīt, ka šāds kopšanas pabalsts parādīsies! Šajā likumā to vajadzēja ielikt. Kauns par viņiem! Sola vienu, bet dara otru. (Starpsauciens: “Kauns!”)

Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

Vai komisijas vārdā ir kas piebilstams? Lūdzu, Stalidzānes kundze!

J.Stalidzāne. Cienījamie kolēģi! No Bendrātes kundzes runas es sapratu, ka Bendrātes kundze atsauc 5.priekšlikumu. Taču 3. un 4.priekšlikumu mēs nevaram atsaukt, jo par tiem ir lēmusi Saeima. Tie ir iebalsoti. Tos mēs nevaram aiztikt.

Tātad šobrīd var izņemt pēc Bendrātes kundzes ierosinājuma tikai 5.priekšlikumu.

Sēdes vadītāja. Pirms mēs skatām tālākos priekšlikumus, lūdzu deputātus balsot par 4.-a priekšlikumu - Sociālo un darba lietu komisijas priekšlikumu.

J.Stalidzāne. Lūdzu atbalstīt šo priekšlikumu!

Sēdes vadītāja. Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 87, pret un atturas - nav. Priekšlikums atbalstīts.

J.Stalidzāne. 5.priekšlikums tātad ir atsaukts.

6.priekšlikums. Tas ir Sociālo un darba lietu komisijas priekšlikums. Lūdzu to atbalstīt.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

J.Stalidzāne. 7. - Bendrātes kundzes priekšlikums. Šo priekšlikumu komisija nav atbalstījusi.

Sēdes vadītāja. Atklājam debates. Deputāte Silva Bendrāte.

S.Bendrāte (frakcija “Jaunais laiks”).

Cienījamie kolēģi! Tā kā steidzamība šim likumprojektam, lai varētu to operatīvi precizēt, netika atcelta, es atļaušos paskaidrot manis iesniegtā priekšlikuma būtību. Priekšlikums Nr.7 ir par vienādas attieksmes principa ievērošanu pret bērniem, kuru vecāki ir miruši, un bērniem, kuri ir dzīvu vecāku pamesti. Kā zināms, daļa bāreņu un arī daļa bez vecāku gādības palikušo bērnu pēc pilngadības sasniegšanas turpina mācīties. Taču situācija šobrīd ir tāda, ka tie jaunieši, kuru vecāki ir miruši, saņem apgādnieka zaudējuma pensiju vai valsts sociālā nodrošinājuma pabalstu un tas ir arī finansiāls atbalsts izglītības turpināšanai; savukārt dzīvu vecāku bāreņi, sasniedzot pilngadību, zaudē gan aizbildņa atbalstu, gan līdz pilngadībai valsts nodrošināto uzturnaudu. Tā ir diskriminējoša situācija. Bez vecāku gādības palikušajiem bērniem ir jādod līdzvērtīgas iespējas turpināt iesākto izglītību, neatkarīgi no tā, kādi ir apgādnieka zaudēšanas iemesli.

Tāpēc ar savu priekšlikumu es ierosinu nodrošināt arī šiem dzīvu vecāku bāreņiem pēc 18 gadu sasniegšanas iespēju turpināt izglītību. Šim nolūkam nepieciešams, lai tad, ja šie bērni mācās vispārējās izglītības vai profesionālās izglītības iestādēs un nav vecāki par 20 gadiem vai studē augstskolā pilna laika klātienē un nav vecāki par 24 gadiem, viņiem būtu tiesības turpināt saņemt valsts pabalstu. Tādējādi tiktu radīti priekšnoteikumi tam, ka vecāku pamestie bērni varētu turpināt izglītoties. Tas mūsu valstī ir ļoti nepieciešams, un tas palīdzētu šiem bērniem izrauties no bezatbildīgo vecāku radītās sociāli nelabvēlīgās vides.

Šī mācīties gribošā sociālā grupa nav liela - aptuveni 300 bērnu. Nepieciešamais līdzekļu apjoms ir aptuveni 140 000 latu gadā. Katrā ziņā tā nebūtu ļoti liela nauda, un to noteikti var nākamā gada budžetā atrast, jo mēs taču veidojam sociāli atbildīgu budžetu, vai ne tā?

Tāpēc aicinu atbalstīt vecāku pamestos bērnus un radīt viņiem iespēju mācīties. Atgādinu: šis grozījums paredz vienādas attieksmes principa ievērošanu pret bērniem, kuriem nav vecāku. Šajā reizē es arī šo priekšlikumu atsaucu, lai nebremzētu likumprojektu gaitu, un iesniegšu to atsevišķa likumprojekta veidā.

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu. Vai komisijas vārdā ir kas piebilstams?

Lūdzu, Stalidzānes kundze!

J.Stalidzāne. Jā, runāšu par 7.priekšlikumu, cienījamie deputāti un cienījamā Bendrātes kundze! Nav man tādu tiesību, nav komisijai tādu tiesību - tabulā ielikt citu tekstu tā vietā, kuru jūs oficiāli esat iesniegusi. Jūs oficiāli esat iesniegusi ar savu parakstu tieši tādu tekstu, kāds šeit ir piedāvāts. Diemžēl pēc šā teksta nevar saprast, ko domā.

Šobrīd nesvin Sociālo un darba lietu komisija nekādu uzvaru un ne par ko nepriecājas. Sociālo un darba lietu komisija nevarēja šo priekšlikumu atbalstīt. Kā jau es jums teicu, aizbildņa pabalstu personai, kura iecelta par aizbildni, nevar piešķirt, ja aizbilstamajam ir iestājies 18 gadu vecums. Jo šis pabalsts ir paredzēts aizbildnim, bet 18 gadu vecumu sasniegušai personai nav vairs aizbildņa; 18 gadus vecai personai aizbildnis ir tikai ļoti, ļoti īpašos gadījumos. Tāpēc es ļoti lūdzu deputātus neatbalstīt šo priekšlikumu. Jā, kopējā summa nav liela. Ar laiku tas patiešām... (No zāles dep. E.Jaunups: “Tika atsaukts! Vajag sekot līdzi!”)

Atvainojos, lielajā jezgā es nedzirdēju, ka jūs atsaucāt priekšlikumu. Ļoti atvainojos! Tātad šis priekšlikums vairs nav izskatāms.

8.priekšlikums - Bendrātes kundzes priekšlikums. Komisija to nav atbalstījusi.

Sēdes vadītāja. Atklājam debates. Deputāte Silva Bendrāte.

S.Bendrāte (frakcija “Jaunais laiks”).

Cienījamie kolēģi! Šis priekšlikums ir par valsts atbalsta palielināšanu daudzbērnu ģimenēm, tas nav par naudas atrašanu nākamā gada budžetā, kā tas nepatiesi apgalvots Saeimas frakcijām nosūtītajā Sociālo un darba lietu komisijas vadītājas Stalidzānes kundzes vēstulē. Mans priekšlikums ir rosinājums vārdus īstenot darbos. Šis nu ir tieši tas, ko savā programmā ir apņēmusies Latvijas Pirmā partija, - veicināt lielāku atbalstu jaunajām un daudzbērnu ģimenēm; tieši tas, ko acīmredzot atbalsta arī Tautas partija, ja jau rūpes par kuplu trīsbērnu ģimeni ir materializējusi pat savā emblēmā; tas, kam atbalstu apliecinājušas arī pārējās 8.Saeimā ievēlētās partijas.

Šis mans priekšlikums ir par ģimenes valsts pabalsta palielināšanas kārtību. (Pabalstu palielinot, koeficientu aprēķina atkarībā no bērnu skaita ģimenē.) Tas ir aktualizēts priekšlikums, ņemts no vēl iepriekšējās Saeimas laikā, 2002.gada maijā, valdības akceptētās koncepcijas - valsts ģimenes politikas koncepcijas 2004.-2013.gadam. Taču šā priekšlikuma tapšanas vēsture ir gandrīz 10 gadus ilga. Sociālās palīdzības likumā šis priekšlikums savā pirmajā versijā parādījās jau 1995.gadā. Tas gandrīz katru gadu ticis visādi modelēts, līdz 2000.gadā ir izsvītrots no Sociālās palīdzības likuma — ar piebildi, ka Ministru kabinetam līdz 2001.gada 31.maijam jāiesniedz Saeimai likumprojekts, kas nodrošinātu ģimenes valsts pabalstu sistēmas pilnveidošanu. Iecerētās sistēmas pilnveidošana izpalika, šodien jau ir 2004.gada nogale, un Latvijas demogrāfijas rādītāji ir traģiski.

Ar savu priekšlikumu es aicinu jūs atbalstīt ģimenes valsts pabalsta palielināšanu, pielietojot diferencētus koeficientus. Īpaša uzmanība šajā priekšlikumā ir pievērsta triju un vairāk bērnu ģimenei. Pēc Labklājības ministrijas pasūtījuma veiktais Latvijas Universitātes pētījums “Sociālās atstumtības riska faktoru identificēšana trūcīgo ģimeņu bērniem” apliecina, ka 90% triju un vairāk bērnu ģimeņu dzīvo zem krīzes iztikas minimuma un ka šīs ģimenes veido vislielāko nabadzības riska grupu. Nabadzības indekss triju bērnu ģimenēs ir gandrīz trīs reizes augstāks nekā ģimenēs ar diviem bērniem.

Kā zināms, nabadzības un trūkuma ietekmē bērnos veidojas izstumtības un atsvešinātības sajūta, un tā nepaliek bez sekām. Tā vietā, lai iegūtu labu izglītību un kļūtu par sociāli atbildīgiem pilsoņiem, šie bērni kļūst par pilsoņiem, kas nevar paši sevi uzturēt un nereti rada krimināla rakstura problēmas. Ne velti Apvienoto Nāciju Organizācijas Ģenerālā Asambleja jau 1959.gadā Bērnu tiesību deklarācijā ir norādījusi, ka sabiedrības un publiskās varas pienākums ir īpaši gādāt par tiem bērniem, kuriem nav ģimenes, kā arī par bērniem, kuriem nav pietiekamu iztikas līdzekļu, un par daudzbērnu ģimenēm, jo nabadzība diemžēl atražo nabadzību.

Valsts statistikas dati liecina, ka Latvijā ir gandrīz 34 tūkstoši ģimeņu ar 3 bērniem, apmēram 8 tūkstoši ģimeņu ar 4 bērniem, 2,5 tūkstoši - ar pieciem bērniem, 900 ģimeņu - ar 6 bērniem un apmēram 700 ģimeņu - ar 7 un vairāk bērniem.

Rīkojoties sociāli atbildīgi, mēs jau šodien šīm ģimenēm varētu dot pozitīvu ziņu, ka valstij ir konsekventa politika attiecībā uz ģimenes atbalstu, kas tiek īstenota saskaņā ar valsts ģimenes politikas koncepcijas termiņiem. Ieviest augstākos koeficientus, tātad paredzot tam finansējumu, tiek piedāvāts tikai 2006.gadā, taču ģimenēm to laicīgi vajadzētu zināt, just, lai tās varētu drošāk justies un vairāk paļautos uz savu valsti.

Tāpēc es iesniedzu šo priekšlikumu kopā ar pārejas noteikumiem, aicinot piepildīt daudzbērnu ģimeņu gadiem ilgās cerības. Es aicinu deputātus nobalsot atbilstoši savu partiju programmām, bet jo īpaši es aicinu deputātus nebalsot pret savas partijas emblēmu.

Taču, tā kā šim likumprojektam netika noteikta steidzamība, tad šo un visus savus atlikušos priekšlikumus es šodien atsaucu, taču “Jaunais laiks” tos atkārtoti iesniegs kopā ar jaunu likumprojektu, kā no šīs tribīnes es tiku rosināta. Un es nešaubos, kolēģi... man tiešām pēc visa dzirdētā ir daudz lielāka drošības sajūta, ka arī jūs šo likumprojektu atbalstīsiet.

Sēdes vadītāja. Deputāts Andrejs Klementjevs.

A.Klementjevs (Tautas saskaņas partijas frakcija).

Jā, ļoti interesanti... Jūs ļoti ilgi runājāt un pārliecinājāt mani balsot par savu priekšlikumu, bet pēc tam atsaucāt to. Tas nav korekti! Kam jūs tērējāt naudu?... Nē, tāpēc, ka es gribu balsot par šo priekšlikumu! Es esmu par to, lai palielinātu bērnu pabalstus, un arī mani kolēģi ir gatavi par to balsot. Bet norunāt runu un, kad tā bija norunāta, pēc tam atsaukt to... Tā ir blēdība! Man liekas, ka “Jaunais laiks” atkal pierāda to, ka tas runā vienu, bet dara otru.

Paldies par uzmanību! (Starpsauciens: “Kāpēc tu tērē laiku!”)

Sēdes vadītāja. Deputāts Edgars Jaunups.

E.Jaunups (frakcija “Jaunais laiks”).

Godājamais Klementjeva kungs! Redziet, nevajag tikai epizodiski un fragmentāri pieslēgties Saeimas sēdē notiekošajam, bet vajadzētu regulārāk šim procesam pievērsties.

Bendrātes kundze diezgan skaidri paskaidroja, kāda iemesla dēļ šobrīd šie priekšlikumi tiek atsaukti, un jau šodien pat frakcija “Jaunais laiks” vērsīsies Saeimā ar jaunu likumprojektu un iesniegs šos pašus priekšlikumus, kurus jau nākamajā ceturtdienā mums visiem būs iespēja nodot izskatīšanai komisijām.

Kāpēc tas ir nepieciešams? Kāpēc šāds gājiens no mūsu puses šobrīd tiek izdarīts? Tikai tā iemesla dēļ, ka, lai izskatītu Bendrātes kundzes priekšlikumus, ir nepieciešams vēl viens lasījums. Taču, lai citi jautājumi, kurus risina minētais likumprojekts, piemēram, par māmiņu algām, varētu stāties spēkā no 1.janvāra, šobrīd mums šis likumprojekts ir jāpieņem galīgajā lasījumā.

Vai tiešām to ir tik grūti izprast un vai tiešām šādos, tik būtiskos jautājumos nevarētu atturēties no tik demagoģiskas uzstāšanās, kā jūs to nupat izdarījāt?

Paldies par uzmanību!

Sēdes vadītāja. Deputāts Andrejs Klementjevs, otro reizi.

A.Klementjevs (Tautas saskaņas partijas frakcija).

Es saprotu, ka jūs esat lieli speciālisti ne tikai uz skatuves, bet arī bērnu pabalstu jautājumos.

Es jums pastāstīšu tādu lietu. Jūs izlasiet visu likumprojektu! Runa bija par bērniem invalīdiem. Bet te - šajā 8.priekšlikumā ir runa par parasto bērnu pabalstu. Jūs varbūt nemākat lasīt. Nu bet izlasiet... Vai pienāciet, un es jums izstāstīšu par sociālo politiku. Jūs varēsiet runāt ne tikai par sertifikātiem, bet arī par šo jautājumu.

Paldies jums!

Sēdes vadītāja. Deputāte Silva Bendrāte, otro reizi.

S.Bendrāte (frakcija “Jaunais laiks”).

Man ar ļoti lielām un dziļām sāpēm sirdī, cienījamie kreisā flanga kolēģi, tomēr ir jāpaskaidro, ka es šos priekšlikumus tiešām atsaucu tikai tāpēc, ka likumprojektam netika noņemta steidzamība. Un, ja jūs izlasītu tālāk šos manus priekšlikumus, jūs redzētu, ka visi šie priekšlikumi ir ielikti pārejas noteikumos. Un tad mēs atkal nobremzētu šā likuma pieņemšanas gaitu un atgrieztos atpakaļ. Tas bija vienīgais iemesls, un neviena cita.

Tāpēc jau šodien mēs šos pašus priekšlikumus iesniegsim atsevišķā likumprojektā, un es esmu pārliecināta, ka jūs arī tad turpināsiet mani atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Deputāts Andris Bērziņš.

A.Bērziņš (Zaļo un zemnieku savienības frakcija).

Paldies, kolēģi! Es domāju, ka mums nevajadzētu strīdēties. Mēs pašlaik laužam šķēpus tur, kur tie nav jālauž.

Tuvākajā laikā, es domāju, mēs vienosies par to, kura tad būs tā pozīcija, un es ļoti ceru, ka, teiksim, arī “Jaunais laiks” būs pozīcijā. Tad būs jāskata mūsu galvenais dokuments - valsts budžets, un es būtu ļoti priecīgs, ja mēs varētu šos jautājumus... arī es iesniegšu vēl papildu priekšlikumus pie tiem, ko Bendrātes kundze jau teica. Es iesniegšu vēl papildu jautājumu klāt, ka šie pabalsti varētu būt ne tikai minētajiem bērniem invalīdiem, attiecībā uz kuriem es piekrītu, bet man arī gribētos, lai mēs tomēr būtu diezgan konsekventi.

Es negribu nevienam neko pārmest, bet pirms gada, kā es atceros, kad mēs ieslēdzām taupības režīmu ministrijās, mēs toreiz runājām tieši par bērnu invalīdu pabalstiem, bet toreiz šis jautājums vispār tika atcelts. Un tomēr šeit tribīnē esošie kolēģi runāja, ka tas nav iespējams, jo, saprotiet, nav tās naudas. Taču toreiz, es gribu atsaukt to atmiņā, Labklājības ministrija no savām rezervēm šo pabalstu jeb daļēju finansējumu bērniem invalīdiem tomēr atrada.

Es esmu “par”, un tūlīt mēs varēsim iesniegt vēl vairāk priekšlikumu. Es būšu priecīgs, ka mēs tagad Sociālo un darba lietu komisijā paralēli Budžeta likumam skatīsim arī šo jautājumu. Un, ja būs vairāk naudas, tad es ne tikai ar vienu roku, bet gan ar abām rokām būšu par to, lai atbalstītu. Un arī Labklājības ministrija Sociālo un darba lietu komisijā teica, ka viņi atbalstīs šā jautājuma izskatīšanu, un, ja tas būs iespējams, mēs šo jautājumu centīsimies atrisināt nākamā gada budžetā. Taču man negribētos, ka mēs šo bērnu jautājumu invalīdu pabalstu jautājumu populistiski risinātu.

Es esmu “par” un atbalstīšu to ietveršanai nākamā gada budžetā, bet man gribētos, lai mēs būtu arī konsekventi un neaizmirstu to. Tas nebūs pārāk ilgi jāgaida, jo nākamā gada budžetu mēs tomēr skatīsim diezgan drīz, un, ja mums būs tikpat konsekventa pārliecība, kāda šodien izskanēja no šīs tribīnes, tad es domāju, ka mēs būsim izpildījuši savu politisko sūtību - to, ko no mums vēlējās dzirdēt... ne tikai dzirdēt, bet arī saņemt mūsu vēlētāji. Tā ka ilgi nebūs jāgaida.

Es ļoti ceru, ka arī “Jaunais laiks” būs, teiksim, pozīcijā un varēs šo jautājumu risināt, veidojot jauno budžetu.

Paldies par uzmanību!

Sēdes vadītāja. Deputāts Dzintars Ābiķis.

Dz.Ābiķis (Tautas partijas frakcija).

Augsti godātā priekšsēdētāja! Cienījamā priekšsēdētāja! Augsti godātie kolēģi! It īpaši cienījamie kolēģi no “Jaunā laika” frakcijas! Es ļoti aicinu jūs cienīt mūsu vēlētājus, nodokļu maksātājus, jo arī Saeimas sēžu translācija maksā naudu. Un tāpēc es aicinu nenodarboties ar demagoģiju, stundu neaizstāvēt priekšlikumus, stāstot, cik šie priekšlikumi ir brīnišķīgi, un pēc tam ciniski pašiem šos priekšlikumus neatsaukt.

Nu netērēsim velti laiku!

Sēdes vadītāja. Deputāts Vladimirs Buzajevs.

V.Buzajevs (politisko organizāciju apvienības “Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā” frakcija).

Cienījamie kolēģi! Visiem, kuri izlasīja šo brīnišķīgo Bendrātes kundzes priekšlikumu, ir skaidrs, ka tas ir pilnīgi atsevišķs priekšlikums, kura nav paketē, un, ja mēs šoreiz par to nobalsotu, tad nekādas papildu likumdošanas iniciatīvas nav vajadzīgas.

Cienījamie kolēģi, šim priekšlikumam ir izredzes tikt pieņemtam tikai valdības krīzes apstākļos. Tiklīdz būs pozīcija, šī pozīcija taupīs budžetu savām un savu sponsoru vajadzībām, un tad nekādas virzības šajā virzienā, lai palielinātu daudzbērnu ģimenes pabalstu, nebūs. Cienījamie kolēģi, pēc pusgada mēs varēsim to pārbaudīt...

Un šī “Jaunā laika” destruktīvā darbība... Jo, ja nebūtu bijis Bendrātes priekšlikums, tad šajā vietā būtu mūsu priekšlikums, kuru mēs, protams, neatsauktu nekādā gadījumā. Šodien diemžēl ir pēdējās izredzes to pieņemt, jo turpmāk mūsu pilnvaru laikā nekāda būtiska bērnu pabalsta palielinājuma nebūs.

Paldies par uzmanību!

Sēdes vadītāja. Deputāte Inese Šlesere.

I.Šlesere (Latvijas Pirmās partijas frakcija).

Cienījamā priekšsēdētāja! Godātie kolēģi! Es tiešām šoreiz gribētu pateikties kolēģiem no “Jaunā laika”, konkrēti Silvai Bendrātei pirmām kārtām par labu ideju, par šiem priekšlikumiem. Mums ir liels prieks par to, ka “Jaunais laiks” ir uzklausījis tos priekšlikumus un tās iniciatīvas, kuras savā laikā tika ierosinājusi Latvijas Pirmā partija. Konkrēti manā rīcībā... mūsu rīcībā ir vēstule, ko mēs jau 2003.gada 25.jūlijā sūtījām toreizējam Ministru prezidentam Repšes kungam, kur šis priekšlikums, par kuru mēs šobrīd debatējam, ir lasāms vārds vārdā... tur ir minēti arī konkrēti, precīzi koeficienti. Tas ir Latvijas Pirmās partijas priekšlikums Ministru prezidentam Repšes kungam ar lūgumu to atbalstīt un šos koeficientus ielikt jau 2004.gada budžetā.

Bet mums, protams, ir arī jāatceras, ka konkrēti šis priekšlikums valsts budžetā izmaksās vismaz 7 miljonus latu. Un es tiešām gribu aicināt “Jauno laiku” būt ļoti aktīviem bērnu tiesību aizsardzības sfērā ne tikai tad, kad jūs esat opozīcijā, bet arī tad, kad būsiet pozīcijā, jo es tiešām no sirds gribu cerēt, ka mūsu vēlmes un mūsu intereses šajā jomā sakrīt.

Un es patiesi pateicos Bendrātes kundzei, ka viņa spēja piekāpties, pārvarēt savas ambīcijas un lietas labā, valstiskas pieejas labā, lai būtu iespējams šīs māmiņu algas izmaksāt no 1.janvāra, atsauca šos priekšlikumus. Mēs skatīsimies un aicinām arī turpmāk sastrādāties bērnu aizsardzības jautājumu risināšanā, lai uzlabotu bērnu un ģimeņu stāvokli valstī.

Tā ka paldies kolēģiem, un es aicinu atbalstīt likumprojektu arī kopumā!

Sēdes vadītāja. Deputāts Boriss Cilevičs.

B.Cilevičs (Tautas saskaņas partijas frakcija).

Cienījamie kolēģi! Man tiešām ir ļoti žēl, ka mums regulāri gadās tā, ka dažu partiju principiālās nostājas ir pilnīgi atkarīgas no tā, vai šīs partijas ir opozīcijā vai pozīcijā. Tajā brīdī, kad “Jaunais laiks” iesniedza šo, manā skatījumā, ļoti labo priekšlikumu, viņi bija bezcerīgā opozīcijā, un viņi acīmredzot domāja, ka līdz ar to viņi “pazīmēsies” un vēlētāji redzēs, cik daudz “Jaunais laiks” rūpējas par bērniem un tā tālāk. Tagad “Jaunajam laikam” ir lielas cerības iekļūt nākamajā valdībā un varbūt pat būt šīs jaunās valdības priekšgalā. Un tad uzreiz “Jaunā laika” pozīcija mainās.

Nu būsim taču godīgi! Tā nevar! Tātad jūs gribat, lai jūsu priekšlikumus īstenotu kādas citas partijas, bet jūs kā opozīcija šīs valdošās partijas kritizēsiet, taču jūs negribat paši īstenot savus priekšlikumus. Vai tā ir godīga attieksme? Vai tā ir konsekventa attieksme? Vai tā ir profesionāla attieksme?

Es domāju, ka jums tomēr ir zināmas iespējas ietekmēt šo situāciju. Šis priekšlikums acīmredzot... Es pieļauju, ka jūs kā profesionāļi to izvērtējāt, kad izstrādājāt. Tātad tas nav tīri populistisks priekšlikums, tas ir pamatots. Es to pieļauju. Ja tas tā nav, tad varbūt pasakiet atklāti, ka jūs to darījāt tikai populistisku apsvērumu dēļ! Taču, ja tas tā nav, ja šis ir profesionāli izsvērts priekšlikums, tad kāpēc jūs gribat to atsaukt? Nekādu absolūti nopietnu argumentu tam nav.

Līdz ar to es aicinu jūs tomēr uzturēt spēkā šo priekšlikumu un gadījumā, ja jūs tomēr būsiet nākamajā valdībā, pašiem to arī īstenot. Tikai tādā veidā jūs varēsiet parādīt, ka jūs patiešām esat nopietni politiķi, nevis populisti. Šobrīd diemžēl jūsu uzvedība skaidri parāda, ka jūs uzvedaties kā populistiska partija.

Paldies par uzmanību!

Sēdes vadītāja. Deputāte Liene Liepiņa.

L.Liepiņa (frakcija “Jaunais laiks”).

Cienījamie kolēģi! Cileviča kungs! Parasti es no jums mazliet lietišķāku argumentāciju esmu dzirdējusi. Ja jūs būtu sekojis līdzi šai diskusijai, tad būtu dzirdējis, ka divas reizes - gan Bendrātes kundze, gan Jaunupa kungs to teica, ka mēs jau šodien pat iesniegsim likumprojektu ar šiem priekšlikumiem. Un tam nav nekāda sakara ar to, vai mēs būsim pozīcijā vai opozīcijā.

Tāpēc es tiešām lūgtu jūs klausīties, un tad mēs mazāk laika tērētu nevajadzīgām runām!

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu. Vai komisijas vārdā ir kas piebilstams? Nē.

Lūdzu, turpināsim izskatīt tālākos priekšlikumus, jo Bendrātes kundze savus priekšlikumus ir atsaukusi.

J.Stalidzāne. Tātad nākamais izskatāmais priekšlikums tabulā ir Sociālo un darba lietu komisijas priekšlikums Nr.11. Lūdzu to atbalstīt.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

J.Stalidzāne. Arī 12. ir Sociālo un darba lietu komisijas priekšlikums. Lūdzu to atbalstīt.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

J.Stalidzāne. 13. - Sociālo un darba lietu komisijas priekšlikums. Lūdzu to atbalstīt.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

J.Stalidzāne. 14. - Sociālo un darba lietu komisijas priekšlikums. Lūdzu to atbalstīt.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

J.Stalidzāne. 15. Sociālo un darba lietu komisijas priekšlikums. Lūdzu to atbalstīt.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

J.Stalidzāne. 16. - bērnu un ģimenes lietu ministra Baštika kunga priekšlikums. Lūdzu to atbalstīt.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

J.Stalidzāne. 18. - Sociālo un darba lietu komisijas priekšlikums. Lūdzu to atbalstīt.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

J.Stalidzāne. Līdz ar to visi priekšlikumi ir izskatīti, bet es gribētu, lai stenogrammā būtu ierakstīts, ka visi šie atbalstītie priekšlikumi ir reģistrējami pareizajā kārtībā pēc tam, kad tiks izņemti ārā Bendrātes kundzes priekšlikumi... Lai tie būtu reģistrēti vajadzīgajā secībā.

Un tāpēc komisija lūdz atbalstīt tās pieņemto lēmumu - pieņemt šo likumprojektu otrajā, galīgajā, lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta pieņemšanu otrajā lasījumā! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 87, pret un atturas - nav. Likums “Grozījumi Valsts sociālo pabalstu likumā” pieņemts. Paldies.

J.Stalidzāne. Paldies deputātiem par sapratni! Mani, protams, šis jautājums vairs neskars. Arī manām vedekliņām bērnu pulciņš ir pietiekami liels, bet visas pārējās māmiņas priecāsies par šo mūsu balsojumu.

Sēdes vadītāja. Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts “Grozījumi Latvijas Sodu izpildes kodeksā”. Trešais lasījums.

Aizsardzības un iekšlietu komisijas vārdā - deputāts Juris Dalbiņš.

J.Dalbiņš (Tautas partijas frakcija).

Cienījamā priekšsēdētājas kundze! Kolēģi deputāti! Aizsardzības un iekšlietu komisija savā sēdē izskatīja likumprojektu “Grozījumi Latvijas Sodu izpildes kodeksā”. Pavisam likumprojektā trešajam lasījumam tika iesniegti desmit priekšlikumi.

1.priekšlikumu iesniedzis Saeimas Juridiskais birojs. Komisija atbalsta.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

J.Dalbiņš. 2. - Saeimas Juridiskā biroja priekšlikums. Komisija to ir atbalstījusi.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

J.Dalbiņš. 3. - Saeimas Juridiskā biroja priekšlikums. Komisija priekšlikumu ir atbalstījusi.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

J.Dalbiņš. 4. - Saeimas Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

J.Dalbiņš. 5. - Saeimas Juridiskā biroja priekšlikums. Komisija ir atbalstījusi.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

J.Dalbiņš. 6. - Juridiskā biroja priekšlikums. Komisija atbalsta.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

J.Dalbiņš. 7. - Saeimas Juridiskā biroja priekšlikums. Komisija to ir atbalstījusi.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

J.Dalbiņš. 8. - Saeimas Juridiskā biroja priekšlikums. Komisija ir atbalstījusi.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

J.Dalbiņš. 9. - Saeimas Juridiskā biroja priekšlikums. Komisija to atbalsta.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

J.Dalbiņš. 10. - Saeimas Juridiskā biroja priekšlikums. Komisija to ir atbalstījusi.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

J.Dalbiņš. Līdz ar to visi priekšlikumi ir izskatīti. Komisijas vārdā aicinu likumprojektu pieņemt trešajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta pieņemšanu trešajā lasījumā! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 85, pret un atturas - nav. Likums “Grozījumi Latvijas Sodu izpildes kodeksā” pieņemts. Paldies.

Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts “Grozījumi Ieslodzījuma vietu pārvaldes likumā”. Trešais lasījums.

Aizsardzības un iekšlietu komisijas vārdā - deputāts Juris Dalbiņš.

J.Dalbiņš (Tautas partijas frakcija).

Strādāsim ar likumprojektu “Grozījumi Ieslodzījuma vietu pārvaldes likumā”. Kopumā trešajam lasījumam tika iesniegti pieci priekšlikumi. Komisija tos izskatīja.

1.priekšlikums. Iesniedzis deputāts Buzajeva kungs. Komisija priekšlikumu noraidīja.

Sēdes vadītāja. Atklājam debates. Deputāts Vladimirs Buzajevs.

V.Buzajevs (politisko organizāciju apvienības “Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā” frakcija).

Cienījamie kolēģi! Priekšlikuma būtība ir ļoti vienkārša - dot nepilsoņiem tiesības ne tikai sēdēt cietumos, bet arī apsargāt cietumus. Jo pretējā gadījumā Latvijas demokrātiju varētu droši pielīdzināt Senās Grieķijas demokrātijas laikam - verdzības laikam. Ir daudzas un dažādas Eiropas struktūru rekomendācijas samazināt tiesību ziņā starpību starp pilsoņiem un nepilsoņiem, un šī ir viena no Eiropas rekomendācijām, kas ir ļoti skaidra. Jāņem vērā arī tas, ka potenciālie Ieslodzījuma vietu pārvaldes darbinieki ir no nepilsoņu puses. Šiem cilvēkiem naturalizācija uz mūžu ir liegta ar likumu. Mūsu komisijas, Pilsonības likuma izpildes komisijas, deputāti pagājušajā nedēļā saņēma vēstuli no viena no šiem cilvēkiem - no bijušā VDK darbinieka, kurš grib saņemt pilsonību naturalizācijas kārtībā, bet nevar. Viņš aicina mūs tomēr dot viņam šo iespēju. Viņš nevar saprast, kāda ir viņa atšķirība no latviešiem, kuri strādāja vienā un tajā pašā iestādē kopā ar viņu. Taču šobrīd viņi ir pilsoņi, bet viņš nevar iegūt pilsonību.

Šis ir potenciālais kontingents, kuru mēs varam izmantot valsts labā, jo viņi nevar strādāt tajā jomā, kurā viņiem ir profesionālas iemaņas. Protams, viņi var papildināt un papildina noziedzīgos grupējumus.

Un sakarā ar to šis komisijas lēmums - neatbalstīt manu priekšlikumu - ir pretvalstisks.

Lūdzu balsot “par”.

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu. Vai komisijas vārdā ir kas piebilstams? Komisijas vārdā nav nekas piebilstams.

Lūdzu deputātus balsot par 1. - deputāta Buzajeva priekšlikumu. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 16, pret - 70, atturas - 1. Priekšlikums nav atbalstīts.

J.Dalbiņš. 2.priekšlikums. Iesniedzis Saeimas Juridiskais birojs. Komisija priekšlikumu atbalsta.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

J.Dalbiņš. 3.priekšlikums. Saeimas Juridiskā biroja priekšlikums. Komisija to ir atbalstījusi.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

J.Dalbiņš. 4.priekšlikums. Saeimas Juridiskā biroja priekšlikums. Komisija to ir atbalstījusi.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

J.Dalbiņš. 5.priekšlikums. Tieslietu ministrijas parlamentārā sekretāra Pietkeviča priekšlikums. Komisija to ir atbalstījusi.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

J.Dalbiņš. Līdz ar to visi iesniegtie priekšlikumi ir izskatīti. Komisijas vārdā lūdzu pieņemt likumprojektu trešajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta pieņemšanu trešajā lasījumā. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 84, pret un atturas - nav. Likums “Grozījumi Ieslodzījuma vietu pārvaldes likumā” pieņemts. Paldies.

Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts “Grozījumi Pilsētas domes, novada domes un pagasta padomes vēlēšanu likumā”. Trešais lasījums.

Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas vārdā - deputāts Pēteris Ontužāns.

P.Ontužāns (frakcija “Jaunais laiks”).

Cienījamā priekšsēdētāja! Deputāti! Atbildīgā komisija ir trešajam lasījumam saņēmusi 36 priekšlikumus un sagatavojusi savus atzinumus pat tiesu.

1. un 2.priekšlikums, ko iesnieguši deputāts Kampars un Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrijas parlamentārais sekretārs Pūķis, ir identiski. Komisijas atzinums - atbalstīt.

Sēdes vadītāja. Atklājam debates par 1.priekšlikumu.

Deputāts Pēteris Ontužāns.

P.Ontužāns (frakcija “Jaunais laiks”).

Kolēģi! Izskatot likumprojektu otrajā lasījumā, mēs aktīvi cits citu pārliecinājām par to, cik tas ir nepieciešami un demokrātiski - pašvaldības dzīves sakārtošanā un attīstībā iesaistīt pēc iespējas vairāk pašvaldību iedzīvotāju, to skaitā arī jaunus cilvēkus.

Taču jūs nobalsojāt par to, ka deputātu skaits pašvaldībās samazināms no septiņiem uz pieciem. Tas samazinājums pārsvarā skar iedzīvotāju skaita ziņā mazās lauku pašvaldības.

Kolēģi, tiem deputātiem, kam nav nācies saskarties ar lauku pašvaldību darbu, es gribu īsi paskaidrot. Nerunāšu par komiteju darbu, par kvoruma nodrošināšanu specifiskajos lauku apstākļos. Gribu minēt konkrētu piemēru.

Iedzīvotāju skaita ziņā mazās pašvaldības parasti ir liela teritorija - lielāka par 100 kvadrātkilometriem -, taču budžeta iespējas neļauj tām izveidot pastāvīgus dienestus, tādus kā, piemēram, sociālās aprūpes dienestu, un deputāti tātad ir tie, kas atbild par konkrētu apdzīvotu vietu vai pašvaldības teritorijas daļu, seko līdzi tam, kas notiek ar veciem un vientuļiem cilvēkiem, ar nelabvēlīgām ģimenēm. Lielajās pašvaldībās, kur budžeta iespējas atļauj izveidot pastāvīgus dienestus, varbūt tiešām pietiktu ar to, ka deputātiem vairāk ir kontroles funkcijas. Arī uz pašvaldību budžetu šīs divas deputātu vietas neatstāj iespaidu, jo lielā daļā lauku pašvaldību deputāti saņem labākajā gadījumā varbūt tikai transporta izdevumu kompensāciju.

Tāpēc es aicinu atbalstīt šos priekšlikumus - frakcijas “Jaunais laiks” deputāta Kampara priekšlikumu un Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrijas parlamentārā sekretāra Pūķa priekšlikumu -, kas ir identiski.

Sēdes vadītāja. Vai deputātiem ir nepieciešams balsojums par 1. - deputāta Kampara priekšlikumu? (Starpsauciens: “Balsot!”) Deputāti lūdz balsojumu. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 69, pret - 16, neviens deputāts neatturas. Priekšlikums ir atbalstīts.

Līdz ar to atbalstīts ir arī 2. - Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrijas parlamentārā sekretāra priekšlikums.

P.Ontužāns. 3.priekšlikumu iesniegusi Latvijas Sociālistiskās partijas frakcija. Komisijas atzinums: noraidīt.

Sēdes vadītāja. Atklājam debates.

Deputāts Aleksandrs Golubovs.

A.Golubovs (Latvijas Sociālistiskās partijas frakcija).

Cienījamie kolēģi! Mūsu frakcija piedāvā priekšlikumu, ka visi Latvijas pastāvīgie iedzīvotāji, kas nodzīvojuši Latvijā vismaz piecus gadus, var piedalīties un balsot vietējo pašvaldību vēlēšanās. Izlasījuši šo likumu un tos priekšlikumus, kuri ir jau pieņemti, mēs redzam, ka dodam - precīzāk sakot, Saeima dod - iespēju balsošanā piedalīties ārzemniekiem, kuri pat nedzīvo Latvijā. Ja ārzemniekiem ir tajā teritorijā kaut kāds īpašums, mēs viņiem dodam iespēju balsot, ja viņi vismaz 10 mēnešus nodzīvojuši tajā teritorijā. Taču nedodam iespēju balsot mūsu pašu iedzīvotājiem, kuri nav ārzemnieki, tādiem, kuri ir Latvijas Republikas subjekti un kuriem ir Latvijas pase.

Lūdzu atbalstīt mūsu priekšlikumu.

Sēdes vadītāja. Deputāts Juris Dobelis.

J.Dobelis (frakcija “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK).

Cienītie kolēģi! Augstākais likums Latvijas valstī ir Latvijas Republikas Satversme. Kā mēs labi zinām, Latvijas Republikas Satversmes 101.pants paredz, kam ir vēlēšanu tiesības un kam to nav. Ir jābūt ļoti vājam latviešu valodas pratējam - tuvu neprašanai -, lai neizlasītu Satversmes 101.panta redakciju.

Kas notiktu, ja mēs pieņemtu 3.priekšlikumu? Tas nozīmē, ka mēs pieņemtu likumu, kas ir pretrunā ar Satversmi. Šeit visu laiku ir tā jaukā runāšana par Satversmes ievērošanu. Visi no šīs te tribīnes svinīgi sola vai zvēr mūžīgu uzticību un mīlestību pret daudzko, ieskaitot Latvijas Republikas Satversmi. Kā var tāds mīlētājs solīt uzticību Satversmei, bet tajā pašā laikā iesniegt priekšlikumus, kas ir pilnīgā pretrunā ar Satversmi?! Kā redzat, ar to latviešu valodas zināšanu ir bēdīgi. Un, ja jau mēs gribam jaunpilsonim stingri prasīt Satversmes zināšanu - tā ir obligāta prasība -, tad mums vajadzētu arī vienam otram, kas kaut kādā veidā kļuvis par pilsoni, nedaudz atgādināt par to, kas ir Satversme un kādi ir Saeimas deputātu pienākumi saistībā ar Latvijas Republikas Satversmes ievērošanu.

Šeit, protams, šad un tad ir jāatgādina, kas ir nepilsonis, kāpēc viņš tāds ir un ko ar viņu darīt tālāk. Ne vienmēr to gribas darīt. Bet ja atnāk viens cilvēks un skaidri aicina balsot pret to, kas ir ierakstīts Satversmē... Vēlaties grozīt? Mēģiniet, lūdzu! Domāju, ka jums nesanāks tas. Taču piedāvāt likuma normu, kas ir pretrunā ar Satversmi, - tas nu ir, godīgi sakot, kaut kas tāds, kas... tāds solis, kas demonstrē ārkārtīgi vājas zināšanas. Neko citu te teikt nevar!

Sēdes vadītāja. Deputāts Vladimirs Buzajevs.

V.Buzajevs (politisko organizāciju apvienības “Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā” frakcija).

Cienījamie kolēģi! Cienījamais Dobeļa kungs! Es gribu tomēr aizstāvēt savu bijušo partneru - sociālistu - godu, jo nekādas pretrunas ar Satversmi viņu priekšlikumā nav. Satversmē ir iestrādāts to cilvēku loks, kuru tiesības vēlēt pašvaldību nevar ierobežot ar likumiem. Tie ir Latvijas pilsoņi un Eiropas Savienības pilsoņi. Taču jebkurš speciālais likums var šo loku paplašināt. Un šī ir Latvijas Sociālistiskās partijas frakcijas priekšlikuma būtība - dot iespēju vēlēt ārzemniekam, kas piecu gadu laikā uzturējies Latvijā. Tas gandrīz sakrīt ar EP rekomendācijām visām Eiropas valstīm - dot iespēju piedalīties pašvaldības vēlēšanās tā saucamajam migrantam, kam uzturēšanās stāžs ir pat mazāks nekā pieci gadi, kā tas bija sociālistu priekšlikumā, - pietiek tikai ar trim gadiem. Un, ja mēs gribam ievērot tomēr Eiropas rekomendācijas, tad, protams, mēs šo priekšlikumu atbalstīsim.

Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītāja. Deputāts Aleksandrs Golubovs - otro reizi.

A.Golubovs (Latvijas Sociālistiskās partijas frakcija).

Ne jau pirmo reizi es lasu Satversmi - atšķirībā no jums, Dobeļa kungs, kad jūs varbūt pirmo reizi to redzējāt. Šeit ir ne tikai 101.pants. Ir arī 91.pants, kur ir pateikts, ka visi cilvēki Latvijā ir vienlīdzīgi un viņu tiesības tiek īstenotas bez jebkādas diskriminācijas. Un, ja jūs to aizmirsāt, tad, atvainojos, tā ir jūsu vaina.

Neaizmirstiet, ka Eiropas institūcijas jau iedeva savas rekomendācijas - un stingras rekomendācijas! - ielikt likumā normu, ka mūsu nepilsoņiem jāpiedalās pašvaldību vēlēšanās. Es esmu pārliecināts, ka jūs būsiet viens no tiem, kas parakstīs tādu likumprojektu un iesniegs to Saeimā varbūt pēc pusgada.

Sēdes vadītāja. Deputāts Dzintars Ābiķis. Vai jums pietiks ar divām minūtēm, Ābiķa kungs? (No zāles dep. Dz.Ābiķis: “Jā!”) Lūdzu!

Dz.Ābiķis (Tautas partijas frakcija).

Cienījamie kolēģi!

Augsti godātais Golubova kungs! Pilnīgi nepareizi ir tas, ko jūs apgalvojat, - ka Eiropas Savienības dalībvalstis un starptautiskās organizācijas mums kaut ko rekomendē šajā sakarā. Tās ir muļķības, jo ir pietiekami daudz Eiropas Savienības valstu, dalībvalstu, kurās vēlēt pašvaldības var tikai un vienīgi pilsoņi. Un to, vai mēs mainīsim vai nemainīsim šo lēmumu, mēs izlemsim paši šeit, Latvijā. Tas ir simtprocentīgi Saeimas kompetencē.

Un pareizi ir arī tas, ka Satversmē ir rakstīts skaidri un gaiši, ka pašvaldības vēlē pilsoņi. Un Satversmi mēs netaisāmies grozīt! (Starpsaucieni: “Pareizi!”)

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu. Vai komisijas vārdā ir kas piebilstams? Nekas nav piebilstams? Lūdzu deputātus balsot par 3. - Latvijas Sociālistiskās partijas frakcijas priekšlikumu! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 17, pret - 67, neviens neatturas. Priekšlikums nav atbalstīts.

Cienījamie kolēģi! Priekšlikumus turpināsim izskatīt pēc pārtraukuma - pulksten 13.30.

Cienījamie kolēģi! Lūdzu reģistrēties ar reģistrācijas kartēm! Lūdzu zvanu! Reģistrācijas režīmu!

Kamēr tiek sagatavoti reģistrācijas rezultāti, sekos paziņojums.

Vārds deputātei Inai Druvietei.

I.Druviete (frakcija “Jaunais laiks”).

Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisija lūdz uz īsu sēdi tūlīt. Dzeltenajā zālē!

Sēdes vadītāja. Lūdzu Saeimas sekretāra biedru nolasīt reģistrācijas rezultātus!

A.Bartaševičs (8.Saeimas sekretāra biedrs).

Cienījamie deputāti! Nav reģistrējušies: Valērijs Agešins, Ingrīda Circene, Oļegs Deņisovs, Silva Golde, Edgars Jaunups, Jānis Šmits, Pēteris Kalniņš, Aleksandrs Kiršteins, Uldis Briedis, Andrejs Radzevičs, Mareks Segliņš, Artis Pabriks, Juris Sokolovskis, Kārlis Strēlis un Ērika Zommere.

Paldies par uzmanību!

Sēdi vada Latvijas Republikas 8.Saeimas priekšsēdētāja

Ingrīda Ūdre.

Sēdes vadītāja. Cienījamie kolēģi deputāti, es gribu jums atgādināt, ka pārtraukums ir beidzies un ka mums ir jāturpina izskatīt likumprojektu “Grozījumi Pilsētas domes, novada domes un pagasta padomes vēlēšanu likumā”...

Cienījamie kolēģi! Izsludinu 5 minūšu ilgu pārtraukumu, jo ceru, ka šo 5 minūšu laikā visi deputāti ieradīsies sēžu zālē.

(Pārtraukums)

Sēdi vada Latvijas Republikas 8.Saeimas priekšsēdētāja

Ingrīda Ūdre.

Sēdes vadītāja. Turpināsim izskatīt likumprojektu “Grozījumi Pilsētas domes, novada domes un pagasta padomes vēlēšanu likumā”. Priekšlikumu izskatīšana trešajā lasījumā. Vārds ziņotājam - deputātam Pēterim Ontužānam. Lūdzu!

P.Ontužāns (frakcija “Jaunais laiks”).

Kolēģi! 4.priekšlikumu ir iesniedzis deputāts Sokolovskis. Komisijas atzinums - noraidīt.

Sēdes vadītāja. Atklājam debates. Deputāts Andrejs Aleksejevs.

A.Aleksejevs (politisko organizāciju apvienības “Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā” frakcija).

Godātie kolēģi! Mums visiem ir skaidrs, ka šodien deputātu vairākums kārtējo reizi nobalsos par to, lai Latvijas nepilsoņiem nepiešķirtu tiesības piedalīties pašvaldību vēlēšanās. Tajā pašā laikā ir skaidrs, ka mēs visi godīgi izpildīsim savas saistības pret mūsu jauno savienību, proti, pret Eiropas Savienību. Es kārtējo reizi neatgādināšu jums par starptautisko institūciju rekomendācijām piešķirt nepilsoņiem šādas tiesības. Godīgi sakot, laikam jau ir grūti kādam iestāstīt, ja viņš nevēlas to sadzirdēt. Un arī to, ka demokrātiskā valstī cilvēks to visu zina jau gandrīz šūpulī.

Šoreiz teikšu tikai vienu: mēs visi zinām, ka mūsu sabiedrības uzticība valsts varai ir visai niecīga, bet šodien tieši mūsu valsts vara kārtējo reizi pauž savu neuzticību, parāda savu attieksmi pret 20% mūsu valsts iedzīvotāju. Un līdz ar to arī mums un jums nav nekādu tiesību gaidīt arī no sabiedrības šo pašu uzticību.

Mēs kārtējo reizi neesam izturējuši šo demokrātijas eksāmenu, un tas droši vien ir nožēlojami. Manuprāt, tikai laiks parādīs, kam būs bijusi taisnība, kurai no galvaspilsētām - Briselei vai Rīgai.

Paldies par uzmanību!

Sēdes vadītāja. Deputāts Pēteris Tabūns.

P.Tabūns (frakcija “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK ).

Cienījamie kolēģi! Te ir sarakstīts daudz priekšlikumu - tradicionālās muļķības, kuras, protams, mēs nepieņemsim, un tāpēc es aicinu kolēģus, jo mums šodien ir vēl daudz darba kārtībā izskatāmo jautājumu, neatbildēt uz šiem priekšlikumiem, kas sarakstīti tradicionālā garā, lai interfrontieši, nepilsoņi, čekisti un tā tālāk varētu startēt vēlēšanās. Es domāju, ka nav vērts par to runāt un diskutēt.

Kolēģi, protams, šie iesniedzēji skries un runās, bet pārējos es aicinu nepiedalīties debatēs, lai mēs varētu ātrāk nonākt pie pārējiem darba kārtības jautājumiem.

Sēdes vadītāja. Deputāts Vladimirs Buzajevs. (No zāles dep. J.Pliners: “Sadod viņiem!”)

V.Buzajevs (politisko organizāciju apvienības “Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā” frakcija).

Cienījamā priekšsēdētāja! Godātie kolēģi! Ja jūs sekotu līdzi likumdošanai, tad jūs varētu pārliecināties, ka šis mūsu priekšlikums ir pārāk “mīksts”, salīdzinot to ar tikko noraidīto Latvijas Sociālistiskās partijas priekšlikumu, jo mūsu priekšlikums paredz pieļaut piedalīšanos pašvaldības vēlēšanās ne visiem pastāvīgajiem iedzīvotājiem, bet gan tikai nepilsoņiem.

Un mūsu priekšlikumā ir atspoguļotas arī citas starptautiskās rekomendācijas, tādas “muļķības”, kuras neredzēja Ābiķa kungs un, protams, neredzēja arī Tabūna kungs.

Es gribētu nodemonstrēt jums “deputātu bībeli”. Tā ir grāmata, kurā ierakstītas ziņas par katru ievēlēto deputātu - par viņa vēlēšanu apgabalu, par sarakstu un par atsevišķu deputātu vēlēšanu rezultātiem. Grāmatas autore ir Centrālā vēlēšanu komisija. Un šeit 10.lappusē ir arī ievietotas starptautisko novērotāju, konkrēti, Eiropas Drošības un sadarbības organizācijas, kā arī citu demokrātisko institūciju un Valsts cilvēktiesību biroja rekomendācijas tieši pēc vēlēšanām. Pēc tam, kad viņi bija atbalstījuši mūsu pašu vēlēšanu likumību.

Otrā rekomendācija (citēju): jautājums par nepilsoņu tiesībām balsot pašvaldību vēlēšanās. EDSO/DICB atbalsta izsmeļošu un atklātu diskusiju jautājumā par nepilsoņu tiesībām balsot pašvaldību vēlēšanās. Eiropas Padome un Baltijas jūras valstu padome jau agrāk ir mudinājušas Latviju piešķirt nepilsoņiem balsošanas tiesības pašvaldību vēlēšanās.

Nepilsoņu iespējas piedalīties šādu lēmumu pieņemšanā pašvaldību līmenī varētu būt pirmais un reālais solis esošā demokrātijas deficīta novēršanā. Par šo deficītu liecina tas, ka 22% iedzīvotāju nav balsstiesību ne parlamentā, ne pašvaldību vēlēšanās.

Cienījamie kungi un dāmas! Šo priekšlikumu izpildīšana - tā ir mūsu kopējā mandāta sastāvdaļa, bet, ja jūs negribat šo priekšlikumu, kuru mēs nokopējām no šīs burtnīcas, atbalstīt, tad nolieciet savu deputāta mandātu, jo jūs praktiski neizpildījāt kritērijus, saskaņā ar kuriem mūsu Saeima ir atzīta aiz Latvijas robežām.

Sēdes vadītāja. Deputāts Nikolajs Kabanovs.

N.Kabanovs (politisko organizāciju apvienības “Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā” frakcija).

Kolēģi deputāti! Cienījamā priekšsēdētājas kundze! Nesen es biju Dānijā, un tur mums bija tikšanās ar Eiropas lietu komisijas priekšsēdētāju Hansenu Jensena kungu. Un es uzdevu viņam jautājumu: “Kādai pilsoņu vai nepilsoņu kategorijai Dānijā ir tiesības vēlēt un būt ievēlētai pašvaldībās?” Un viņš man atbildēja, ka šādas tiesības ir gan pilsoņiem, gan arī pastāvīgajiem iedzīvotājiem. Tas attiecas ne tikai uz Eiropas Savienības iedzīvotājiem un pilsoņiem, bet arī uz Turcijas, Ķīnas, Krievijas un visu citu valstu pilsoņiem, kuriem ir pastāvīgas tiesības dzīvot Dānijā. Man šķiet, ka Dānija jums visiem ir zināma kā demokrātiska valsts un viens no paraugiem, kā attīstīt brīvību un demokrātiju.

Tomēr Latvija vēl līdz šim brīdim negrib pievienoties demokrātisku, pilnīgi demokrātisku valstu savienībai. Man šķiet, mums ir pēdējais laiks mūsu ierobežojumu atcelt un dot arī pastāvīgajiem iedzīvotājiem, kā arī Krievijas, Ukrainas un citu valstu pilsoņiem, kas pastāvīgi un legāli dzīvo Latvijā, tiesības vēlēt pašvaldības. Līdzīgas tiesības ir Krievijas pilsoņiem, kuri pastāvīgi dzīvo Igaunijā, Lietuvā un citur, kā arī nepilsoņiem, kuri dzīvo Igaunijā. Viņi jau ne pirmo gadu piedalās pašvaldību vēlēšanās.

Es domāju, ka Latvijas un Igaunijas vēsturē un demogrāfiskajā situācijā ir ļoti līdzīgas īpašības, tāpēc mēs nevaram apgalvot, ka Latvijā ir it kā ļoti sevišķa situācija attiecībā uz šo vēlēšanu procedūru.

Es aicinu jūs pieņemt mūsu piedāvājumu un balsot “par” šo priekšlikumu.

Sēdes vadītāja. Deputāte Liene Liepiņa.

L.Liepiņa (frakcija “Jaunais laiks”).

Cienījamie kolēģi! Arī es biju Dānijā un dzirdēju to pašu cilvēku, bet viņš runāja tikai par Dāniju. Protams, katrai valstij ir tiesības pieņemt tādus likumus, kādi viņiem liekas labi esam viņu zemei. Tāpat arī Latvija pieņem tādus likumus... mēs pieņemam tādus likumus, kas mums liekas pareizi mūsu zemei. Un nekādā ziņā nevarētu teikt, ka šis noteikums, ka nepilsoņi vai pastāvīgie iedzīvotāji var vēlēt pašvaldības, būtu vispārīga prakse Eiropas Savienībā. Tā tas nav! Tā tas ir atsevišķās zemēs, bet mūsu stāvoklis ir ļoti īpašs, kā mēs to visi labi zinām, Eiropas Savienības ietvaros. Un to zina arī Dānijas deputāti.

Tā ka, es domāju, mums nevar būt nekādu šaubu par to, kādiem ir jābūt mūsu likumiem.

Paldies par uzmanību!

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

Vai komisijas vārdā ir kas piebilstams? Nē? Lūdzu deputātus balsot par 4. - deputāta Sokolovska priekšlikumu! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 17, pret - 63, neviens neatturas. Priekšlikums nav atbalstīts.

P.Ontužāns. Arī 5. - deputāta Sokolovska priekšlikums - ir noraidīts.

Sēdes vadītāja. Atklājam debates. Deputāts Jānis Strazdiņš... Nē? Debates neatklājam, jo deputāts Jānis Strazdiņš nav pieteicies debatēs. (Starpsauciens: “Balsot!”)

Deputāti lūdz balsojumu par 5. - deputāta Sokolovska priekšlikumu. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 17, pret - 64, neviens neatturas. Priekšlikums nav atbalstīts.

P.Ontužāns. 6. - Latvijas Sociālistiskās partijas frakcijas priekšlikums. Komisijas atzinums - noraidīt. (Starpsauciens: “Balsot!”)

Sēdes vadītāja. Deputāti lūdz balsojumu. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 17, pret - 64, neviens neatturas. Priekšlikums nav atbalstīts.

P.Ontužāns. 7. - deputāta Sokolovska priekšlikums. Noraidīts. (Starpsauciens: “Balsot!”)

Sēdes vadītāja. Deputāti lūdz balsojumu. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 17, pret - 67, neviens neatturas. Priekšlikums nav atbalstīts. (Starpsauciens: “Tikai velk laiku!”)

P.Ontužāns. 8. - Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

P.Ontužāns. 9. - deputāta Sokolovska priekšlikums. Noraidīts.

Sēdes vadītāja. Atklājam debates. Deputāts Andrejs Aleksejevs.

A.Aleksejevs (politisko organizāciju apvienības “Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā” frakcija).

Godātie kolēģi! Es gribētu atgādināt jums vienu dienu - 2004.gada 17.jūniju. Pirms pieciem mēnešiem Eiropas Cilvēktiesību tiesa tika atzinusi, ka vēlēšanu tiesību ierobežojumi Latvijā vairs nav nepieciešami, un es, kolēģi, prognozēju, ka līdz 2005.gada pašvaldību vēlēšanām šis spriedums stāsies tā likumīgajā spēkā.

Vai jūs atceraties valodu ierobežojuma atcelšanu? Mums atkal lielā steigā nāksies grozīt Vēlēšanu likumu, lai nevajadzētu maksāt kompensāciju daudziem, nevis vienai personai, kā tas ir šobrīd. Kolēģi, par dzīves gudrību liecina nevis tas, ka cilvēks nepieļauj kļūdas, bet tas, ka viņš ir gatavs savas kļūdas labot. Mēs jau esam pieļāvuši kļūdu, tad labosim to, kamēr nav par vēlu!

Sēdes vadītāja. Deputāts Vladimirs Buzajevs.

V.Buzajevs (politisko organizāciju apvienības “Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā” frakcija).

Cienījamie kolēģi! Es vēl vienu reizi demonstrēšu jums to pašu grāmatu, kuru lūdzu visus deputātus tomēr izlasīt, jo ir arī pirmā EDSO novērotāju rekomendācija, un šīs rekomendācijas nosaukums ir “Lustrācijas normas”. Pasākumus, kuri bija nepieciešami 1991.gadā, lai atjaunotu un saglabātu Latvijas neatkarību, tagad varētu izvērtēt no jauna. It īpaši Vēlēšanu likuma 5. un 13.pantu (ir runa par Saeimas Vēlēšanu likumu, bet līdzīgi panti ir arī šodien apspriežamajā likumā), kuri liedz personām tiesības kandidēt vēlēšanās, balstoties uz viņu agrāko piederību pie politiskās partijas vai pie drošības dienesta.

15.pants noteic, ka kandidātiem, kuri pagātnē ir mazāk aktīvi sadarbojušies ar drošības dienestiem, publicētajos vēlēšanu sarakstos šis fakts tiek norādīts līdzi viņu uzvārdam.

EDSO atzinīgi novērtē Satversmes tiesas lēmumu par to, ka ir jānosaka moratorijs šim pantam, un uzskata, ka 2004.gadā, kad šis pants vairs nebūs spēkā, būtu īstais brīdis atcelt lustrācijas normas, kas ierobežo kandidātu tiesības. Ābiķa kungs, tā ir rekomendācija, kura arī jums ir jāievēro!

Vēl vairāk! Mēs atcēlām šos politiskos ierobežojumus Eiropas Parlamenta vēlēšanu likumā, un būtu ļoti dīvaini, ka, teiksim, cilvēks, kas lemj jautājumus par Latvijas neatkarību, par Latvijas vissvarīgākajiem dzīves jautājumiem Eiropā, var kandidēt šajās vēlēšanās, neskatoties uz to, ka viņš ir bijušais komunists, turpretī pašvaldību vēlēšanās, kad ir runa par kanalizāciju, par pagalmu uzkopšanu un tā tālāk, viņš to nevar darīt. Nav nekādas loģikas, dāmas un kungi!

Ja jūs gribat saņemt kādu “sjurprizu”, jūs varat to saņemt; teiksim, Tatjana Ždanoka, kura Eiropas Parlamentā ir mūsu deputāte, var būt iekļauta mūsu sarakstā, teiksim, Rīgas apgabalā. Bet ko tālāk darīs vēlēšanu komisija, dāmas un kungi? Vai svītros viņu?

Ja jūs gribat, lai mūsu partija saņem no val sts budžeta naudu, lai tā sekmīgi kandidē nākamajās vēlēšanās, tad neatbalstiet šo Sokolovska priekšlikumu. Un tieši par tādu tikko izklāstīto piemēru jūs saņemiet pilnvērtīgu tiesas prāvu mūsu partijas reklāmai un tā tālāk.

Lūdzu! Izvēle ir jūsu rokās!

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu. Vai komisijas vārdā ir kas piebilstams? Nē. Lūdzu deputātus balsot par 9. - deputāta Sokolovska priekšlikumu. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 17, pret - 64, neviens deputāts neatturas. Priekšlikums nav atbalstīts.

P.Ontužāns. 10. - Latvijas Sociālistiskās partijas frakcijas priekšlikums. Noraidīts.

Sēdes vadītāja. Atklājam debates. Deputāts Aleksandrs Golubovs.

A.Golubovs (Latvijas Sociālistiskās partijas frakcija).

Cienījamie kolēģi! Mēs piedāvājam savā priekšlikumā konkrētu normu par to, ka tad, ja cilvēks ir darbojies Komunistiskajā partijā, Interfrontē vai bijis ārvalstu, Latvijas PSR vai PSRS Drošības dienesta darbinieks un ja viņam ir aizliegts kandidēt, par viņu vajadzētu būt tiesas lēmumam, ka viņam ir aizliegts kandidēt (Starpsauciens: “Kurš tas ir?”), jo vispārējā Eiropas prakse ir tāda, ka aizliegt kandidēt vai pieteikt sevi par deputāta kandidātu Eiropā var tikai ar tiesas lēmumu.

Cik es zinu, pašreiz Latvijā ir tikai viens šāds gadījums, kad ar tiesas spriedumu ir pieņemts lēmums, ka tikai viens cilvēks ir darbojies Komunistiskajā partijā. Pašreiz, ja vietējās vēlēšanu komisijas pieņems lēmumu par to, ka vajag šo cilvēku izslēgt no saraksta, šim cilvēkam ir tiesības griezties tiesā un pierādīt, ka viņš ir izslēgts no saraksta bez pamata. Un viņi līdz šim momentam griežas tiesā, bet tiesas aizkavējas, un līdz šim dažos gadījumos kaut kāds lēmums nav pieņemts arī tiesās.

Tāpēc es lūdzu atbalstīt mūsu priekšlikumu. Šajā gadījumā tieši tiesa lems un izvērtēs visus pierādījumus, visu: vai viņš ir darbojies, nav darbojies, bijis vai nebijis... Un tieši tiesa varēs aizliegt viņam kandidēt. Lūdzu, atbalstiet! Lai darbojas mūsu tiesu sistēma, nevis kaut kāds ierēdnis, kurš ir vai nepavisam nav ierēdnis, bet ir vēlēšanu komisijas kaut kāds loceklis un kurš lems par to, izslēgt šo konkrēto cilvēku no saraksta vai neizslēgt.

Lūdzu atbalstīt mūsu priekšlikumu!

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu. Vai komisijas vārdā ir kas piebilstams? Ja nav, lūdzu deputātus balsot par 10. - Latvijas Sociālistiskās partijas frakcijas priekšlikumu. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 16, pret - 67, atturas - 1. Priekšlikums nav atbalstīts.

P.Ontužāns. 11. - Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

P.Ontužāns. 12. un 13. - arī Juridiskā biroja priekšlikumi. Ir atbalstīti.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

P.Ontužāns. 14. - deputāta Sokolovska priekšlikums. Noraidīts. (Starpsauciens: “Balsot!”)

Sēdes vadītāja. Deputāti lūdz balsojumu. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 19, pret - 61, atturas - 1. Priekšlikums nav atbalstīts.

P.Ontužāns. 15. - Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

P.Ontužāns. 16. - Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas. priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

P.Ontužāns. 17. - deputāta Sokolovska priekšlikums. Noraidīts. (Starpsauciens: “Balsot!”)

Sēdes vadītāja. Deputāti lūdz balsojumu. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 17, pret - 58, neviens neatturas. Priekšlikums nav atbalstīts.

P.Ontužāns. 18. - Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

P.Ontužāns. 19. - Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

P.Ontužāns. 20. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

P.Ontužāns. 21. - deputāta Sokolovska priekšlikums. Noraidīts. (Starpsauciens: “Balsot!”)

Sēdes vadītāja. Deputāti lūdz balsojumu. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 16, pret - 63, atturas - 2. Priekšlikums nav atbalstīts.

P.Ontužāns. 22. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

P.Ontužāns. 23. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

P.Ontužāns. 24. - komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

P.Ontužāns. 25. - Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

P.Ontužāns. 26. - komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

P.Ontužāns. 27. - komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

P.Ontužāns. 28. - deputāta Kampara priekšlikums. Daļēji atbalstīts un iekļauts 24.priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

P.Ontužāns. 29. - Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

P.Ontužāns. 30. - komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

P.Ontužāns. 31. - komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

P.Ontužāns. 32. - frakcijas “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Atklājam debates. Deputāts Staņislavs Šķesters.

S.Šķesters (Zaļo un zemnieku savienības frakcija).

Cienījamie kolēģi! Praktiski 32. un 33.priekšlikums ir izskatīti komisijā un ir atbalstīti... 32.priekšlikums ir daļēji atbalstīts un iestrādāts komisijas priekšlikumā.

Man nebija tas gods piedalīties šajā komisijas sēdē, tāpēc es gribētu izteikt savu viedokli.

Jautājums ir par 5% barjeras noteikšanu visām tām pašvaldībām, kurās ir 20 000 un vairāk iedzīvotāju, kas ir reģistrēti uz vēlēšanu dienu.

Ko es gribētu teikt? Cienījamie kolēģi! Mēs jau pagājušajā lasījumā, otrajā lasījumā, pieņēmām to ar savu balsojumu - šo 5% barjeru ieviesām Rīgas Domei. Varbūt pietiks? Pamēģināsim ar Rīgas Domi, paeksperimentēsim! Kad redzēsim to situāciju, to, kuriem politiskajiem spēkiem šī veiksme uzsmaidīs, kuriem - ne, tad varbūt varēsim mēģināt ieviest arī visā valstī... Ja šis eksperiments izdotos, tad mēs varētu eksperimentēt tālāk.

Taču pašreiz šis priekšlikums skar 11 pašvaldības - pašas lielākās pašvaldības mūsu valstī. Es domāju, ka faktiski pašvaldību vēlēšanu būtība jau nav tā, ka vienmēr jābūt šiem, tā teikt, milzīgajiem politiskajiem uzstādījumiem; pašvaldību funkcijas un pienākumi tomēr ir virzīti tuvāk iedzīvotājiem, tuvāk cilvēkam, lai pašvaldībās būtu ievērots demokrātijas princips un vairāk tiktu apmierinātas šo cilvēku, iedzīvotāju, intereses. Un, ja viņu izvirzītie pārstāvji tiktu pārsvarā, lielākā vairumā, ievēlēti konkrētajā pašvaldībā, tādā veidā tiktu garantētas viņiem iespējas aizstāvēt savas intereses.

Ir arī jautājums par pašvaldību priekšsēdētāju ievēlēšanas kārtību. To varētu reglamentēt un atrunāt likumā “Par pašvaldībām”.

Es domāju, ka tad, ja mēs kādai iedzīvotāju kategorijai neļaujam, teiksim, izteikt savu viedokli un izvirzīt savus pārstāvjus, kuri varētu kandidēt tieši šajās pašvaldību vēlēšanās (ir runa par situāciju, kāda ir tieši pilsētās, un šādu pašvaldību skaitā iekļauta arī Salaspils pilsēta, Ogres novads), pašvaldību struktūras praktiski tātad tiek lielā mērā politizētas atkarībā no šiem Saeimas politiskajiem spēkiem.

Tāpēc es lūdzu šeit atstāt otrajā lasījumā pieņemto redakciju, ka 5% barjera attiecas tikai uz Rīgu.

Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītāja. Deputāte Ināra Ostrovska.

I.Ostrovska (pie frakcijām nepiederoša deputāte).

Cienījamā priekšsēdētāja! Cienījamie deputāti! Es tomēr aicinu atbalstīt to, ka ir 5% barjera tajās pašvaldībās, kurās iedzīvotāju skaits pārsniedz 20  tūkstošus. Jo šodienas pieredze rāda, ka ļoti daudzās pilsētās, pašvaldībās, kur dzīvo vairāk nekā 20 000 iedzīvotāju, trīs mēnešus pirms vēlēšanām top jaunas organizācijas un reizē ar to bieži vien tiek doti nepamatoti solījumi, notiek cilvēku maldināšana. Tiek beigu beigās ievēlēti tie cilvēki, saņem kādu balsi pašvaldībās. Viens vai divi deputāti četrus gadus spēlējas ar to pašvaldību un būtībā nenes nekādu politisku atbildību.

Tāpēc es aicinu Saeimu tomēr padomāt par šo nopietno soli. Šodien par šo jautājumu ļoti daudz spriež un runā novados. Novados beidzot vajadzētu pielikt punktu visām šīm gadījuma rakstura kampaņām.

Tuvojas pašvaldību vēlēšanas, tāpēc lielajām partijām vajadzētu daudz nopietnāk mobilizēt savu darbu. Tiešām visus četrus gadus vajadzētu, tā teikt, piedāvāt Latvijas iedzīvotājiem sapratni - ne tikai novados, bet arī Saeimā un arī strādājot Ministru kabinetā... Mums ir jābūt ļoti atbildīgiem attiecībā pret katru cilvēku. Nejaušu cilvēku iekļūšana pašvaldībās nenes gaidāmo rezultātu.

Tāpēc es balsošu “par”.

Sēdes vadītāja. Deputāts Arvīds Ulme.

A.Ulme (Zaļo un zemnieku savienības frakcija).

Cienījamā priekšsēdētāja! Godātie deputāti! Es jums gribu atgādināt vienu no ekoloģijas vai ilgtspējīgas attīstības pamatiem. Tas ir: “Mazs ir brīnišķīgs.” Patiešām - jebkura šāda procentu likmju palielināšana taču neko neatrisina, nedod to, ko mēs gribam... Mēs it kā gribam, lai būtu tikai viena partija, kurai viss ir skaidrs un par kuru viss ir visiem skaidrs. Pašvaldībās notiek pilnīgi citādi. Tur nevēlē, vadoties pēc partiju nosaukumiem. Tur nevadās pēc partijas nosaukuma! Izvēles pamatā tur ir personība. Un viena vai otra personība, kura dabūjusi vēlētāju uzticību konkrētajā pašvaldībā, dabīgi, pirms vēlēšanām veido savas vēlēšanu apvienības, sola dažādus labumus. Brīnišķīgi! Pašas sabiedrības iekļaušanās vietējās pašpārvaldes dzīvē - tas ir likums. Pašiniciatīva, tāpat kā mīlestība, ir tā enerģija, kas var šīs patiešām samilzušās problēmas risināt un atrisināt. Nav citas enerģijas! Ne kaut kādi iecelti vietvalži, ne kaut kādas vienas vai divu partiju vadītāji nav tie, kas var tur ko līdzēt... Nu uzlieciet 50% barjeru! Kam ienāca prātā šitās procentu likmes? Tādas varētu būt Francijā vai Vācijā, kur ir milzīgas, miljonīgas pilsētas, kur nesaprot, kas ir kas. Pašvaldībā par katru, kas tur iet ar savu apvienību, ir zināms viss - ko viņš ēd ziemā un ko viņš dara vasarā.

Es patiešām nesaprotu, ko sliktu ir tur kāds izdarījis, ja mēs tagad kaut kādas barjeras ieviešam! Dabīgi, ka vieglāk strādāt, kad ir šie procenti. Tad ir šī vienošanās, un viss kārtībā. Taču problēmu jau neatrisinās nedz šeit, mūsu zālē, nedz arī pašvaldību deputāti savās zālēs. Tie, kas nav tikuši tajā zālē, tie tās problēmas risina uz ielām. Tur nenotiek ne tādas diskusijas, ne kompromisi, nekas tāds. Varam izdot jebkādus labus likumus, bet, ja sabiedrībā nav atbalsta un saskaņas, tad šie likumi pārvēršas savā pretmetā, tie nedarbojas. Kāpēc vajadzēja vispār šos procentus likumā ielikt? Nu labi, Rīgai... mēs piekrītam, ka tā tāda ūdensgalva šeit ir. Taču principā citās pašvaldībās tas ir patiešām slikti.

Padomājiet par ilgtspējīgās attīstības principiem, par sabiedrības spēju līdzdarboties, mācīties šajā politikā diskutēt, runāt!

Lūdzu, balsojiet pret šiem 5 procentiem!

Sēdes vadītāja. Deputāts Artis Kampars.

A.Kampars (frakcija “Jaunais laiks”).

Godātie kolēģi! Es kārtējo reizi esmu stipri izbrīnīts par to, kā Saeimā tiek diskutēti un pieņemti ļoti būtiski, valstiski lēmumi, izlemtas valstiskas, atbildīgas lietas.

Likās jau, ka komisijā, kuru vada Šķestera kungs, pēc garām diskusijām tika pieņemts kompromisa lēmums, kurš nodrošinās stabilitāti pašvaldībās. Šī komisija izveidoja no frakcijas “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK priekšlikuma savu priekšlikumu, kuru pati arī atbalstīja. Tātad arī Šķestera kungs ir to atbalstījis. Te pēkšņi es skatos - no tribīnes viņš runā pilnīgi pretējo!

Tieši tāpat darāt arī jūs, godātie kolēģi no Tautas partijas! Pretēji visu vai lielākās daļas to jūsu pārstāvju viedoklim, kuri ir pašvaldībās, pretēji daudzu to pilsētu mēru viedoklim, kuri patiešām ir cienījami cilvēki un daudz ko ir izdarījuši pašvaldībās, - pretēji viņu vairākuma viedoklim jūs atkal esat pārdomājuši - esat izdomājuši, ka īstermiņa politiskās intereses ir daudz vērtīgākas nekā ilgtermiņa attīstība Latvijas laukos.

Godātie kolēģi! Ko mēs iegūtu, ja lielās pašvaldības mēs veidotu stabilākas? Politiskajām partijām tad būtu daudz vairāk jāpadomā par to, kā strādāt, kā piesaistīt godprātīgus, autoritatīvus cilvēkus. Viņi domātu ne tikai par Vecrīgas problēmām, bet arī par to, lai stabili attīstās pašvaldības, lai tās strādā un nešķeļas; viņi domātu nevis par savām interesēm, par to, kā nosēdēt krēslā, bet par to, kā attīstīt novadu, pašvaldību.

Pēdējā brīdī, trešajā lasījumā, viss ir izmainījies. Es esmu ļoti nepatīkami pārsteigts, un tāpēc aicinu, balsojot gan par šo, gan par nākamo komisijas priekšlikumu, domāt nevis par savām īstermiņa politiskajām interesēm, bet gan par valsts interesēm, par valsts stabilitāti, par ilglaicīgām un darboties spējīgām pašvaldībām visā Latvijā.

Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītāja. Deputāts Juris Dobelis.

J.Dobelis (frakcija “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK).

Cienījamie kolēģi! Redziet, ir dažādas partijveidīgas konstrukcijas. Tā ir it kā saprotama parādība sabiedrībā. Ir dažādu elementu vēlme pie kaut kā tikt ar labiem vai ar ļauniem nolūkiem. Vieni veido šīs konstrukcijas, vēlēdamies kaut ko nopietnu sasniegt. Viņi izstrādā savu ideoloģiju, savu stratēģiju un savu taktiku. Citiem ir tikai viens mērķis - kaut kā tikt kaut kur iekšā un tikt pie kaut kā. Un tā ir tā lielā starpība!

Par šito maziņo. Te tika teikts, ka tas, kas ir mazs, esot brīnišķīgs. Tikai jāskatās, kas tas maziņais tāds ir. Ne katrs maziņais ir brīnišķīgs. Lūk, bieži vien mums te ir jāklausās ļoti kritiskās piezīmēs par Latvijas valsts sadrumstalotību, par partiju milzīgo skaitu. Līdzšinējā sistēma tiešām to veicina: uztaisi kaut ko, pasaki kaut ko un varbūt vienu vai divus tu iebīdīsi iekšā! Mums te ir daži tādi meistari, kas uz katrām pašvaldību vēlēšanām pacenšas un vienu vai divas vietas dabū pašvaldībā, bet jēgas no viņiem pašvaldību darbā nav galīgi nekādas. Viņi vienkārši maisās pa kājām. Maisās pa kājām četrus gadus, traucē citiem strādāt un kārto savus visāda veida darījumus.

Ļoti naivi tas ir - teikt, ka, lūk, Rīga, esot kaut kas atsevišķs un ka tās citas lielās pilsētas arī esot kaut kas atsevišķs. Nekā tamlīdzīga! Arvien lielāka loma būs tādām pilsētām kā Liepāja un Ventspils; Ziemeļvidzemē arvien lielāka loma būs Valmierai; Latgales pusē tāda loma būs Daugavpilij, Rēzeknei. Tā ka, nezinot turienes stāvokli un nezinot, kā tur strādā pašvaldības, nevajadzētu te tā runāt! Lūk, arī tur diemžēl ir tā pati parādība. Piemērs nav pat nemaz jāmeklē tālu no Rīgas: Jūrmalas pilsēta. Visus četrus gadus viena vai divu deputātu kaprīzes būtiski ietekmē vairākus nopietnus lēmumus Jūrmalas pilsētā, un tas nebūt nenāk par labu ne pilsētai, ne tās pilsoņiem. Iznāk, ka kaut kāds īpatnis tur nāk un visus rausta un spaida, un terorizē: “Es balsošu tā, ja jūs man dosit to un to, pretējā gadījumā es vispār nebalsošu!”

Kā var priecāties par valsts sadrumstalotību?! Taisni otrādi, - mums ir jāpadomā par to, kā cilvēkus vienot kaut kādas nopietnas stratēģijas izstrādei, nevis par to, kā sanākt šeit kopā kaut kādam mākslīgam bariņam, lai kaut kādā veidā aktīvi pastrādātu dažus mēnešus pirms pašvaldību vēlēšanām un pēc tam baudītu savu “panākumu” (pēdiņās!) augļus četrus gadus. Rīgas Dome ir ļoti spilgts piemērs tam, vairāk nekā spilgts piemērs! Taču ne mazāk spilgti ir arī citi piemēri. Tieši tajās pilsētās, kur ir šie 20 tūkstoši... Tādu nemaz nav tik daudz Latvijā. Tā ka nevajag uztraukties par tiem simtiem pagastu un simtiem pilsētu, novadu! Par to nav jāuztraucas. Bet, ja jūs gribat, lai lielajās pilsētās būtu tāds pats haoss un lai tas turpinātos, - jā, tad jau var atbalstīt... Tas arguments ir šausmīgi vienkāršs un vairāk nekā smieklīgs: mīlēsim tos maziņos! Mīlēt jau jums neviens neaizliedz, tikai vajag arī kaut ko izdarīt tajā pašvaldībā, tur strādājot šos četrus gadus.

Sēdes vadītāja. Deputāts Dzintars Rasnačs.

Dz.Rasnačs (frakcija “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK).

Godātie deputāti! Es saprotu, ka debates ir vienlaikus par 32. un 33.priekšlikumu Protams, 33.priekšlikums ir precīzāks par 32.priekšlikumu.

Runājot par konsekvenci, ieviešot 5% barjeru, jāsaka kolēģiem no Zaļo un zemnieku savienības, ka šāda barjera ir vajadzīga tikai viena iemesla dēļ. Un šis iemesls ir tas, ka Latvijā 14 gadus pēc neatkarības atjaunošanas - precīzāk sakot, 13,5 gadus pēc neatkarības atjaunošanas - vēl nav izveidojusies stabila politiskā sistēma. Un stabila politiskā sistēma neizveidosies nekad, ja mēs neizmantosim šādus palīginstrumentus.

Viens no ieteikumiem agrāk bija arī tas: noteikt politiskajām partijām minimumu - vismaz 1000 biedrus. Toreiz “Latvijas ceļš” bija galvenā partija, kas iebilda. Kur šobrīd ir “Latvijas ceļš”? Protams, galvenais kritērijs, pēc kā vadīsies vēlētājs, kad izlems balsot vai nebalsot par kādu partiju, ir šīs partijas ideoloģija un tas, kādas personības ir šajā partijā. Eiroparlamenta vēlēšanas spilgti parādīja, ka balsojums par personālijām un balsojums par ideoloģiju vienlaikus ir visprecīzākais tautas gribas atspoguļojums. Arī 5% barjera tad bija palīglīdzeklis, nevis traucēklis.

Minēšu vēl arī trīs galvenos kritērijus, kurus es redzu pakārtotus ideoloģijai. Tie ir konsekvence, prognozējamība un stabilitāte. Ja partija būs neprognozējama un nekonsekventa, tad, protams, vēlētājs par to nebalsos.

Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītāja. Deputāts Jānis Lagzdiņš.

J.Lagzdiņš (Tautas partijas frakcija).

Godājamie kolēģi deputāti, nelauzīsimies durvīs, kuras ir jau atvērtas! Proti, ņemot vērā spēkā esošā Vēlēšanu likuma normas un to, cik maz deputātu ievēlam pašvaldībās (izņēmums ir Rīga), redzam, ka jau šobrīd darbojas tā saucamā dabiskā procentu barjera. Es gribētu jums, kolēģi, darīt zināmu, kāda tā ir pašvaldībās, kurās tiek ievēlēts attiecīgais deputātu skaits.

Ja pašvaldībā tiek ievēlēti 11 deputāti - un galvenokārt šādu deputātu skaitu ievēlē rajonu centru pašvaldībās -, tad neviens saraksts nevar iegūt 1 deputāta vietu, ja tas iegūst mazāk par 4,55% vēlētāju atbalsta.

Ja pašvaldībā tiek ievēlēti 13 deputāti - un mēs paredzam, ka tā tas tagad būs pēc jaunajiem Vēlēšanu likuma grozījumiem -, tad minimālā procentu barjera ir 3,9%. Un savukārt, ja tiek ievēlēti 15 deputāti - un tā tas notiek Daugavpilī un arī citās pilsētās, piemēram, Liepājā -, tad minimālā procentu barjera ir 3,4%.

Tieši tā iemesla dēļ, ka pastāv dabiskā procentu barjera, Tautas partija uzskata, ka nav nepieciešams atsevišķās pašvaldībās ieviest nekādus papildu ierobežojumus procentu barjeru veidā.

Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītāja. Deputāts Pēteris Tabūns.

P.Tabūns (frakcija “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK).

Cienījamie deputāti! Vajag mācīties no sliktas pieredzes! Un šī sliktā pieredze ir tā, ka mēs neizmainījām pirms iepriekšējām pašvaldību vēlēšanām, piemēram, Rīgā šo 5% barjeru, un tur sīksīciņiem, kuriem ienāca prātā un kuriem bija nauda un šāda tāda varēšana, iekļuva pa vienam deputātam. Pēc tam uztaisīja kaut ko līdzīgu krāmu tirdziņam, apvienojās un izveidoja Rīgā vadību, kura nu jau gandrīz 4 gadus vada un valda, un ir izcūkojusi Rīgu, piecūkojusi Rīgu, iztirgojusi Rīgu!

Es to saku ar visu atbildības sajūtu. Tas, kas notiek Rīgā, tas taču ir ārprāts, draugi mīļie! Un tas ir piemērs. Tas ir spilgts piemērs, ka nedrīkst pieļaut šādas kļūdas.

Tur ir tādi kā Kurdjumovs, Zaļetajevs, un vada komitejas. Varat iedomāties? Latvijas neatkarības pretinieks, kurš balsoja “pret” Latvijas neatkarību, Zaļetajevs, četrus gadus vada Īpašuma un privatizācijas komiteju. Tas taču ir anekdotisks gadījums!

Nu tad varat iedomāties, kā viņš tur darās ar šiem privatizācijas objektiem! Tāpēc Rīgā ir apsmiekla pilnie Saules akmeņi, Triangulas bastioni, Stokmani un vēl un vēl, un vēl... Un vēl par maz!

Paklausieties! Un tāpēc lielākajās pašvaldībās, kurās cilvēku skaits ir pāri 20 000, protams, ir jābūt šai barjerai. Kas tad tur iznāks! Un, ja jau reiz grib startēt vēlēšanās kāds saraksts, - lūdzu, pārlieciniet! Pārlieciniet iedzīvotājus, ka jūs esat tie ideālie, tie jaukie, tie labie, tie visgodīgākie, un jūs pārvarēsiet 5% barjeru! Pārvarēsiet arī 10 un 15% barjeru un iekļūsiet, un vadīsiet. Lūk, tāda ir vēlēšanu ābece! Tad ko jūs baidāties?

Es brīnos par Šķestera kungu. Mākoņkalnā nevajadzēs 5% barjeru! Nevajag uztraukties! Tā ka šādas pašvaldības tur varēs šo 5% barjeru nepārvarēt un varēs iekļūt iekšā. Bet nu galu galā... Jūs, Šķestera kungs, vadāt ļoti atbildīgu komisiju un pats nākat šeit, un mulsināt cilvēkus un deputātus ar šādu nepieņemamu variantu.

Es lūdzu atbalstīt šo priekšlikumu.

Sēdes vadītāja. Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrijas parlamentārais sekretārs Māris Pūķa kungs.

M.Pūķis (Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrijas parlamentārais sekretārs).

Priekšsēdētājas kundze! Cienījamie deputāti! Tā kā diskusija ir par konkrētu priekšlikumu un priekšlikums ir par pilsētām, kurās ir vairāk par 20 000 iedzīvotāju, tad tas nozīmē, ka patiesībā šī izmaiņa nedaudz var ietekmēt dažu pašvaldību sastāvu, apmēram izmainot kādas vienas deputāta vietas vidējo sadalījumu šajās pilsētās.

Kas attiecas uz Rīgu, tad vienveidība ar Saeimas vēlēšanu likumu jau ir panākta iepriekš, un es gribu tikai informēt par to, ka pati par sevi procentu barjera pašvaldībās Eiropas tiesību un institucionālajā telpā ir retums. Pēc pētījuma, kas tika veikts 2001.gadā, tāda kārtība, ka ir šī 5% barjera vietējās vēlēšanās, bija atrodama tikai trijās no aptaujātajām 33 Eiropas Padomes dalībvalstīm. Bet tā ir tīri tāda lietderības izšķiršanās, vai ir interesanti pārbīdīt, teiksim, vienu vietu šajās te pilsētās - tādās kā Jūrmala vai Jēkabpils.

Paldies par uzmanību!

Sēdes vadītāja. Deputāts Vladimirs Buzajevs.

V.Buzajevs (politisko organizāciju apvienības “Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā” frakcija).

Cienījamie kolēģi! Tikko Lagzdiņa kungs un arī valdības pārstāvis pierādīja, ka “tēvzemiešu” priekšlikuma autoram ir zināmas problēmas ar aritmētiku. Es gribu teikt, ka PCTVL frakcija konsekventi nostājas pret jebkurām barjerām pašvaldību līmenī. Un ne jau tāpēc, ka mēs baidāmies no šīm barjerām, jo visās Latvijas lielākajās pilsētās ir daudz mūsu piekritēju, un ar šo barjeru gan Rīgā, gan, teiksim, Liepājā mums nav nekādu problēmu, jo pēc cīņas pret tā saucamo skolu reformu mums ir piekritēji katrā skolā, kuri ir gatavi ne tikai balsot par mums, bet ir arī gatavi atkal iziet ielās, lai aizstāvētu savas tiesības uz brīvu izglītības valodas izvēli, kas garantēta ar Vispārējās mazākumtautību izglītības konvenciju.

Un mūsu negatīvais viedoklis par šo barjeru balstās uz to faktu, ka pašvaldības nav politiskas struktūras un ka pašvaldību galvenais uzdevums ir tomēr rūpēties par pilsētas saimniecību.

Un sakarā ar to es lūdzu neatbalstīt ne šo - frakcijas “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK priekšlikumu, ne arī nākamo - atbildīgās komisijas priekšlikumu.

Sēdes vadītāja. Deputāts Jānis Lagzdiņš, otro reizi.

J.Lagzdiņš (Tautas partijas frakcija).

Godātie kolēģi deputāti! Pirms brīža, runājot debatēs, kolēģi pieminēja nelabvēlīgo situāciju Rīgas pašvaldībā šobrīd un arī iepriekšējos sasaukumos, kad ļoti lielu lomu spēlēja atsevišķu nelielu partiju ievēlēti deputāti, kuri bija un ir arī pašreiz lielā skaitā Rīgas Domē, un tādējādi nevar tikt nodrošināta sekmīga pašvaldības darbība. Jāsaka, ka, tieši atbalstot Tautas partijas priekšlikumu, iepriekšējā lasījumā parlamenta vairākums atbalstīja 5% barjeras noteikšanu Rīgas Domes vēlēšanās. Tātad problēma, kas saistīta ar Rīgas pašvaldības sašķeltību, ir atrisināta jau iepriekšējā lasījumā.

Tāpēc es aicinu kolēģus neizmantot šo argumentu cīņai pret iepriekšējo priekšlikumu.

Sēdes vadītāja. Deputāts Kārlis Šadurskis.

K.Šadurskis (frakcija “Jaunais laiks”).

Godātie kolēģi! Tāda jocīga diskusija mums sanāk. Un man liekas, ka tas ir tāpēc, ka diez vai šajā diskusijā tiek minēti pareizie argumenti. Es domāju, ka jebkurš cilvēks, kas pat ļoti attāli ir saistīts ar pašvaldību darbu, sapratīs, ka 11 deputātu dome, kur katrs ir ievēlēts no sava saraksta, nav sevišķi rīcībspējīga. Un šāda situācija pēc pagājušajām pašvaldību vēlēšanām mums ir ļoti daudzās Latvijas pilsētās.

Taču ko mēs dzirdam no tribīnes šodien? Visdažādākos argumentus! Bet, kolēģi, tas vienīgais, manuprāt, patiesais arguments netiek pateikts - daudzas partijas baidās, ka, ieviešot 5% barjeru, tas viens deputāts no viņu saraksta var tajā domē arī netikt. Nu būsim taču godīgi un atzīsimies, kāpēc mēs kāpjam tribīnē un debatējam!

No darba viedokļa raugoties, protams, šī 5% barjera ir nepieciešama, un arī darbs Saeimā to pierāda, ka tomēr mums nav šo mazo, bezjēdzīgi mazo frakciju... Jā, mums, protams, ir neatkarīgie deputāti, bet tas jau ir cits jautājums.

Godātie kolēģi! Nobalsosim taču nevis par partejiskām interesēm, bet gan par normālu darbu Latvijas pašvaldībās!

Paldies par uzmanību!

Sēdes vadītāja. Deputāts Artis Kampars, otro reizi.

A.Kampars (frakcija “Jaunais laiks”).

Godātie kolēģi! Es nevarēju nekāpt otrreiz tribīnē, lai tomēr atbildētu uz mūsu ministrijas cienījamā parlamentārā sekretāra nu pilnīgi nepatiesajām tēzēm, ko viņš pateica un kas ir vai nu nekompetence, vai vienkārša nevēlēšanās uzzināt rezultātu.

Otra lieta. Nezin kāpēc šodien zālē nav mūsu reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministra, kurš ir arī deputāts. Un tomēr! Ja mēs trešajā lasījumā izskatām Pašvaldību vēlēšanu likumu, tad, manuprāt, tā ir viena no konkrētajām lietām, kas tieši viņam būtu jādara.

Pūķa kungs, jūs runājāt par Jūrmalu. Jūrmalas domē šobrīd uz 15 deputātu vietām ir ievēlētas 11 partijas, bet, ja būtu bijusi šī 5% barjera, tad tajā būtu tikai septiņas. Un šajos četros gados vai jūs esat ko dzirdējis no kāda Jūrmalas iedzīvotāja par to, ka šīs 11 partijas ir darījušas ko vairāk, nevis tikai dalījušas “krēslus” savā starpā, dalījušas kaut kādus mistiskus īpašumus, kas, viņuprāt, ir aktuāli? Turpretim par Jūrmalas attīstību diezgan maz ir dzirdēts.

Tātad viens piemērs ir Jūrmala - 11 partijas uz 15 deputātu vietām. Taču, ja būtu bijusi šī barjera, tad diez vai šīs 11 partijas tur atrastos.

Tā ka aicinu jūs, nākot uz Saeimas sēdi, nedaudz vairāk palasīt un padomāt!

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu. Vai komisijas vārdā ir kas piebilstams? Nē. Ja nav nekas piebilstams, tad lūdzu deputātus balsot par 32. - frakcijas “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK priekšlikumu! Lūdzu zvanu!... Es atvainojos! Lūdzu ieslēgt mikrofonu deputātam Mārim Grīnblatam! Ja es pareizi saprotu, tad frakcija “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK atsauc 32.priekšlikumu.

Līdz ar to pašreiz mēs balsosim par 33. - Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšlikumu. Lūdzu deputātus sagatavoties balsošanai par 33.priekšlikumu! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 32, pret - 29, atturas - 25. Priekšlikums nav atbalstīts.

P.Ontužāns. Kolēģi, strādāsim ar 34. - Juridiskā biroja priekšlikumu. Atbildīgā komisija to ir atbalstījusi.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

P.Ontužāns. 35. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

P.Ontužāns. 36. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

P.Ontužāns. Lūdzu deputātus pieņemt likumprojektu trešajā, galīgajā, lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta pieņemšanu trešajā lasījumā! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 74, pret - 9, atturas - 1. Likums “Grozījumi Pilsētas domes, novada domes un pagasta padomes vēlēšanu likumā” pieņemts. Paldies.

Cienījamie kolēģi, ir saņemts piecu deputātu: Jaunupa, Šadurska, Zaķa, Mūrnieces un Kantānes lūgums izdarīt izmaiņas šīsdienas Saeimas sēdes darba kārtībā un pārcelt likumprojekta “Grozījumi Valsts kontroles likumā” izskatīšanu uzreiz pēc likumprojekta “Grozījumi Pilsētas domes, novada domes un pagasta padomes vēlēšanu likumā” pieņemšanas. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem ir iebildumi. Lūdzu deputātus bal sot par darba kārtības maiņu! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 28, pret - 29, atturas - 27. Priekšlikums par darba kārtības maiņu nav pieņemts. Paldies.

Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts “Par grozījumiem Pasaules veselības organizācijas Konstitūcijā”. Otrais lasījums.

Ārlietu komisijas vārdā - deputāte Ķikuste.

S.Ķikuste (frakcija “Jaunais laiks”).

Godātā priekšsēdētāja! Cienījamie kolēģi! Par grozījumiem Pasaules veselības organizācijas Konstitūcijā otrajam lasījumam nav saņemts neviens priekšlikums, tāpēc Ārlietu komisijas vārdā lūdzu atbalstīt šā likumprojekta pieņemšanu otrajā, galīgajā, lasījumā!

Sēdes vadītāja. Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta pieņemšanu otrajā lasījumā! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 77, pret un atturas - nav. Likums “Par grozījumiem Pasaules veselības organizācijas Konstitūcijā” pieņemts. Paldies.

Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts “Par Konvenciju par dažu starptautiskā gaisa transporta noteikumu unifikāciju”. Otrais lasījums.

Ārlietu komisijas vārdā - deputāte Sarmīte Ķikuste.

S.Ķikuste (frakcija “Jaunais laiks”).

Ārlietu komisija arī par šo likumprojektu nav saņēmusi nevienu priekšlikumu, tāpēc lūdzu kolēģus atbalstīt minēto likumprojektu otrajā, galīgajā lasījumā!

Sēdes vadītāja. Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta pieņemšanu otrajā lasījumā! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 79, pret un atturas - nav. Likums “Par Konvenciju par dažu starptautiskā gaisa transporta noteikumu unifikāciju” pieņemts. Paldies.

Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts “Grozījumi Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja likumā”. Otrais lasījums.

Juridiskās komisijas vārdā - deputāts Mareks Segliņš.

M.Segliņš (Tautas partijas frakcija).

Godājamie kolēģi! Juridiskā komisija ir izskatījusi grozījumus Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja likumā pirms otrā lasījuma.

1.priekšlikumu Juridiskā komisija nav atbalstījusi.

Sēdes vadītāja. Atklājam debates. Deputāts Jānis Lagzdiņš.

J.Lagzdiņš (Tautas partijas frakcija).

Godātie kolēģi deputāti! Jau vairākkārt no šīs tribīnes esam runājuši par to, ka būtu nepieciešams nostiprināt Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja statusu un neatkarību. Vairākkārt Tautas partija ir iesniegusi priekšlikumus ar likumu noteikt to, ka KNAB ir neatkarīga valsts institūcija un ka jebkādai valsts amatpersonai ir aizliegts iejaukties KNAB darbā.

Mēs uzskatām, ka tādējādi ar šo vairāk vai mazāk strikto ierakstu mēs nostiprinātu KNAB neatkarību, un tas atsevišķos gadījumos varētu pasargāt šo ļoti svarīgo un nozīmīgo valsts institūciju no amatpersonu iejaukšanās tās darbā.

Es, godātie kolēģi, kā jurists apzinos to, ka šobrīd juristu aprindās nav viennozīmīgas attieksmes jautājumā par to, kādam ir jābūt tā saucamo neatkarīgo valsts institūciju statusam, taču šāds ieraksts KNAB likumā nekādā gadījumā nav vērtējams kā pretruna ar Valsts pārvaldes iekārtas likumu. Tam ir gluži pragmatisks mērķis, un, to atbalstot, es vēlreiz atkārtoju, mēs tādējādi nostiprinātu šīs ļoti nozīmīgās institūcijas statusu un neatkarību.

Es aicinu atbalstīt to!

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu. Vai komisijas vārdā ir kas piebilstams? Ja ne, lūdzu deputātus balsot par 1. - deputāta Jāņa Lagzdiņa priekšlikumu. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 71, pret - nav, atturas - 7. Priekšlikums ir atbalstīts.

M.Segliņš. 2.priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

M.Segliņš. 3.priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

M.Segliņš. 4.priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

M.Segliņš. 5.priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

M.Segliņš. 6.priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputātiem nav iebildumu pret komisijas viedokli.

M.Segliņš. 7.priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

M.Segliņš. Lūdzu pieņemt likumprojektu otrajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta pieņemšanu otrajā lasījumā. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 84, pret un atturas - nav. Likumprojekts otrajā lasījumā pieņemts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu trešajam lasījumam.

M.Segliņš. Tā kā Saeima atbalstīja priekšlikumu Nr.1, tas maina tiesisko situāciju. Tāpēc ir lūgums noteikt priekšlikumu iesniegšanai garāku termiņu - 20.decembri.

Sēdes vadītāja. Citu priekšlikumu nav. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš trešajam lasījumam - 20.decembris. Paldies.

Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts “Grozījumi Nacionālo bruņoto spēku likumā”. Pirmais lasījums.

Aizsardzības un iekšlietu komisijas vārdā - deputāte Linda Mūrniece.

L.Mūrniece (frakcija “Jaunais laiks”).

Cienījamie kolēģi! Aizsardzības un iekšlietu komisija atbalstīja likumprojektu “Grozījumi Nacionālo bruņoto spēku likumā” pirmajā lasījumā. Komisijas vārdā aicinu Saeimu pieņemt likumprojektu pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta pieņemšanu pirmajā lasījumā. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 82, pret - nav, atturas - 1. Likumprojekts pirmajā lasījumā pieņemts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam.

L.Mūrniece. 23.novembris.

Sēdes vadītāja. Citu priekšlikumu nav. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš otrajam lasījumam - šā gada 23.novembris. Paldies.

Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts “Grozījumi likumā “Par uzņēmumu, iestāžu un organizāciju darbības apturēšanas kārtību””. Pirmais lasījums.

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas
vārdā - deputāte Anna Seile.

A.Seile (frakcija “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK).

Godātie deputāti! Komisija ir izskatījusi Ministru kabineta iesniegto likumprojektu (dokuments Nr.3186) un ir to atbalstījusi pirmajā lasījumā. Nav būtisku likuma izmaiņu, ir tikai precizēti dažādu valsts vides institūciju pienākumi un funkcijas. Tomēr likumprojekts ir būtisks un svarīgs. Lūdzu atbalstīt to pirmajā lasījumā!

Sēdes vadītāja. Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta pieņemšanu pirmajā lasījumā. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 85, pret un atturas - nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā pieņemts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam.

A.Seile. Iesaku par priekšlikumu iesniegšanas termiņu noteikt 22.novembri.

Sēdes vadītāja. Citu priekšlikumu nav. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš otrajam lasījumam - šā gada 22.novembris. Paldies.

Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts “Grozījumi likumā “Par piesārņojumu””. Pirmais lasījums.

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā - deputāts Sergejs Fjodorovs.

S.Fjodorovs (Latvijas Sociālistiskās partijas frakcija).

Cienījamais Prezidij! Godātie deputāti! Strādāsim ar likumprojektu, kura reģistrācijas numurs ir 982, - tas ir likumprojekts “Grozījumi likumā “Par piesārņojumu””. Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija, izskatījusi likumprojektu, atzina, ka plānots no 2005.gada 1.janvāra izveidot Latvijas Vides un meteoroloģijas aģentūru un Valsts vides dienestu. Tādā veidā būs apvienotas līdzīgas funkcijas un efektīvāk izmantoti pieejamie resursi. Likumprojektā institūciju nosaukumi saskaņoti atbilstoši plānotajai reformai, saskaņota arī terminoloģija un atbilstoši Administratīvā procesa likuma prasībām iekļauti deleģējumi Ministru kabinetam.

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija savā sēdē pieņēma lēmumu atbalstīt piedāvāto likumprojektu pirmajā lasījumā.

Komisijas vārdā savukārt lūdzu Saeimu atbalstīt likumprojektu “Grozījumi likumā “Par piesārņojumu”” pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta pieņemšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 83, pret un atturas - nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā pieņemts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam!

S.Fjodorovs. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš otrajam lasījumam - 17.novembris.

Sēdes vadītāja. Citu priekšlikumu nav. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš otrajam lasījumam - 17.novembris. Paldies.

S.Fjodorovs. Paldies!

Sēdes vadītāja. Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts “Grozījumi likumā “Par radiācijas drošību un kodoldrošību””. Pirmais lasījums.

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā - deputāte Anna Seile.

A.Seile (frakcija “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK).

Dokumenta numurs 3188. Šajā likumprojektā, ko sagatavojis Ministru kabinets, ir ietvertas dažādas normas, kas ir saskaņotas ar Eiropas direktīvām. Komisija lūdz atbalstīt likumprojektu pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta pieņemšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 84, pret un atturas - nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā pieņemts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam.

A.Seile. 22.novembris.

Sēdes vadītāja. Citu priekšlikumu nav. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš otrajam lasījumam - 22.novembris. Paldies.

Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts “Grozījumi Atkritumu apsaimniekošanas likumā”. Pirmais lasījums.

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā - deputāts Sergejs Fjodorovs.

S.Fjodorovs (Latvijas Sociālistiskās partijas frakcija).

Cienījamais Prezidij! Godātie deputāti! Strādāsim ar likumprojektu, kura reģistrācijas numurs ir 977, - tas ir likumprojekts “Grozījumi Atkritumu apsaimniekošanas likumā”. Likumprojekts paredz apvienot un reorganizēt dažas aģentūras un dienestus, kas strādā vides aizsardzības, hidrometeoroloģijas un ģeoloģijas jomā. Pēc apvienošanas būs iespējams efektīvāk izmantot finanšu resursus, optimizēt laboratoriju sistēmu, veidot vienotas datu bāzes, kas ļautu vienlaicīgi piemērot normatīvos aktus visā valsts teritorijā. Ieekonomētos līdzekļus varēs novirzīt vides monitoringam un citām funkcijām.

Izvērtējusi esošo situāciju, komisija ierosina atzīt likumprojektu par steidzamu.

Sēdes vadītāja. Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta atzīšanu par steidzamu! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 74, pret - 8, atturas - 3. Likumprojekts atzīts par steidzamu.

S.Fjodorovs. Savā sēdē komisija akceptēja likumprojektu pirmajā lasījumā. Komisijas vārdā lūdzu atbalstīt likumprojektu “Grozījumi Atkritumu apsaimniekošanas likumā” pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta pieņemšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 84, pret un atturas - nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā pieņemts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam un laiku likumprojekta izskatīšanai otrajā lasījumā!

S.Fjodorovs. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš otrajam lasījumam - 22.novembris. Likumprojekta izskatīšana otrajā lasījumā - 2.decembrī.

Sēdes vadītāja. Citu priekšlikumu nav. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš otrajam lasījumam - 22.novembris. Likumprojekta izskatīšana - 2.decembra sēdē. Paldies.

S.Fjodorovs. Paldies.

Sēdes vadītāja. Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts “Grozījumi Krimināllikumā”. Otrais lasījums.

Aizsardzības un iekšlietu komisijas vārdā - deputāte Linda Mūrniece.

L.Mūrniece (frakcija “Jaunais laiks”).

Cienījamie kolēģi! Likumprojektam “Grozījumi Krimināllikumā” saņemti 36 priekšlikumi.

1. - Tieslietu ministrijas parlamentārā sekretāra Pietkeviča priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

L.Mūrniece. 2. - Tieslietu ministrijas parlamentārā sekretāra priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

L.Mūrniece. 3. - Tieslietu ministrijas parlamentārā sekretāra priekšlikums. Atbalstīts daļēji 4. - Aizsardzības un iekšlietu komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputātiem nav iebildumu pret 3. un 4.priekšlikumu.

L.Mūrniece. 5. - bērnu un ģimenes lietu ministra Baštika priekšlikums. Nav atbalstīts. (Starpsauciens: “Balsot!”)

Sēdes vadītāja. Deputāti lūdz balsojumu. Lūdzu, balsosim par 5. - bērnu un ģimenes lietu ministra priekšlikumu! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 21, pret - 55, atturas - 8. Priekšlikums nav atbalstīts.

L.Mūrniece. 6. - Aizsardzības un iekšlietu komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

L.Mūrniece. 7. - Tieslietu ministrijas parlamentārā sekretāra priekšlikums. Daļēji atbalstīts 4.priekšlikuma redakcijā.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

L.Mūrniece. 8. - Tieslietu ministrijas parlamentārā sekretāra priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

L.Mūrniece. 9. - Tieslietu ministrijas parlamentārā sekretāra priekšlikums. Atbalstīts daļēji 10.priekšlikuma redakcijā.

Sēdes vadītāja. Deputātiem nav iebildumu pret 9. un 10.priekšlikumu.

L.Mūrniece. 11. - Tieslietu ministrijas parlamentārā sekretāra priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

L.Mūrniece. 12. - Tieslietu ministrijas parlamentārā sekretāra priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

L.Mūrniece. 13. - bērnu un ģimenes lietu ministra priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputātiem nav iebildumu pret komisijas viedokli.

L.Mūrniece. 14. - Tieslietu ministrijas parlamentārā sekretāra priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

L.Mūrniece. 15. - Tieslietu ministrijas parlamentārā sekretāra priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

L.Mūrniece. 16. - Tieslietu ministrijas parlamentārā sekretāra priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

L.Mūrniece. 17. - Tieslietu ministrijas parlamentārā sekretāra priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

L.Mūrniece. 18. - Tieslietu ministrijas parlamentārā sekretāra priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

L.Mūrniece. 19. - Tieslietu ministrijas parlamentārā sekretāra priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

L.Mūrniece. 20. - Tieslietu ministrijas parlamentārā sekretāra priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

L.Mūrniece. 21. - Tieslietu ministrijas parlamentārā sekretāra priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

L.Mūrniece. 22. - Tieslietu ministrijas parlamentārā sekretāra priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

L.Mūrniece. 23. - Tieslietu ministrijas parlamentārā sekretāra priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

L.Mūrniece. 24. - Tieslietu ministrijas parlamentārā sekretāra priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

L.Mūrniece. 25. - Tieslietu ministrijas parlamentārā sekretāra priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

L.Mūrniece. 26. - Tieslietu ministrijas parlamentārā sekretāra priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

L.Mūrniece. 27. - Tieslietu ministrijas parlamentārā sekretāra priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

L.Mūrniece. 28. - Tieslietu ministrijas parlamentārā sekretāra priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

L.Mūrniece. 29. - Tieslietu ministrijas parlamentārā sekretāra priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

L.Mūrniece. 30. - Tieslietu ministrijas parlamentārā sekretāra priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

L.Mūrniece. 31. - bērnu un ģimenes lietu ministra priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst pret komisijas viedokli.

L.Mūrniece. 32. - bērnu un ģimenes lietu ministra priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

L.Mūrniece. 33. - Tieslietu ministrijas parlamentārā sekretāra priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

L.Mūrniece. 34. - Tieslietu ministrijas parlamentārā sekretāra priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

L.Mūrniece. 35. - Tieslietu ministrijas parlamentārā sekretāra priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

L.Mūrniece. 36. - Tieslietu ministrijas parlamentārā sekretāra priekšlikums. Atbalstīts.

Es atvainojos, 36. - Tieslietu ministrijas parlamentārā sekretāra M.Pietkeviča priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

L.Mūrniece. Lūdzu atbalstīt likumprojektu otrajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta pieņemšanu otrajā lasījumā! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 88, pret un atturas - nav. Likumprojekts otrajā lasījumā pieņemts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu trešajam lasījumam!

L.Mūrniece. 25.novembris.

Sēdes vadītāja. Citu priekšlikumu nav. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš trešajam lasījumam - 25.novembris šajā gadā. Paldies.

Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts “Grozījumi Sodu reģistra likumā”. Otrais lasījums.

Aizsardzības un iekšlietu komisijas vārdā - deputāte Linda Mūrniece.

L.Mūrniece (frakcija “Jaunais laiks”).

Par likumprojektu “Grozījumi Sodu reģistra likumā” ir saņemti septiņi priekšlikumi.

1. - Tieslietu ministrijas parlamentārā sekretāra M.Pietkeviča priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

L.Mūrniece. 2. - Tieslietu ministrijas parlamentārā sekretāra priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

L.Mūrniece. 3. - Tieslietu ministrijas parlamentārā sekretāra priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

L.Mūrniece. 4. - Tieslietu ministrijas parlamentārā sekretāra priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

L.Mūrniece. 5. - Tieslietu ministrijas parlamentārā sekretāra priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

L.Mūrniece. 6. - Tieslietu ministrijas parlamentārā sekretāra priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

L.Mūrniece. 7. - Tieslietu ministrijas parlamentārā sekretāra priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

L.Mūrniece. Lūdzu pieņemt likumprojektu otrajā lasījumā!

Sēdes vadītāja. Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta pieņemšanu otrajā lasījumā! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 85, pret un atturas - nav. Likumprojekts otrajā lasījumā pieņemts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu trešajam lasījumam!

L.Mūrniece. 25.novembris.

Sēdes vadītāja. Citu priekšlikumu nav. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš trešajam lasījumam - 25.novembris. Paldies.

Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts “Par koku un apaļo kokmateriālu uzskaiti darījumos”. Otrais lasījums.

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas
vārdā - deputāts Dzintars Jaundžeikars.

Dz.Jaundžeikars (Latvijas Pirmās partijas frakcija).

Cienījamā priekšsēdētāja! Cienījamie kolēģi! Strādāsim ar dokumentiem Nr.3235 un Nr.3235-a. Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija iepriekšējā reizē svītroja no darba kārtības šo likumprojektu un komisija pārstrādāja dažu strīdīgu jautājumu formulējumus. Pavisam ir saņemti 42 priekšlikumi.

1. - Juridiskā biroja priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

Dz.Jaundžeikars. 2. - deputāta Jaundžeikara priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

Dz.Jaundžeikars. 3. - Juridiskā biroja priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

Dz.Jaundžeikars. 4. - deputāta Jaundžeikara priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

Dz.Jaundžeikars. 5. - deputāta Jaundžeikara priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

Dz.Jaundžeikars. 6. - deputāta Jaundžeikara priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

Dz.Jaundžeikars. 7. - Juridiskā biroja priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

Dz.Jaundžeikars. 8. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

Dz.Jaundžeikars. 9. - deputāta Jaundžeikara priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

Dz.Jaundžeikars. 10. - Juridiskā biroja priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

Dz.Jaundžeikars. 11. - Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts, iestrādāts 12.priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Pret 11. un 12.priekšlikumu deputātiem iebildumu nav.

Dz.Jaundžeikars. 13. - Juridiskā biroja priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

Dz.Jaundžeikars. 14. - deputāta Jaundžeikara priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

Dz.Jaundžeikars. 15. - Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

Dz.Jaundžeikars. 16. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

Dz.Jaundžeikars. 17. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

Dz.Jaundžeikars. 18. - Juridiskā biroja priekšlikums. Daļēji atbalstīts, iestrādāts 19.priekšlikumā, kas komisijā ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Pret 18. un 19.priekšlikumu deputātiem iebildumu nav.

Dz.Jaundžeikars. 20. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

Dz.Jaundžeikars. 21. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

Dz.Jaundžeikars. 22. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

Dz.Jaundžeikars. 23. - deputāta Jaundžeikara priekšlikums. Daļēji atbalstīts un iestrādāts 24.priekšlikumā. 24. ir atbildīgās komisijas priekšlikums, kas ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Pret 23. un 24.priekšlikumu deputātiem iebildumu nav.

Dz.Jaundžeikars. 25. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

Dz.Jaundžeikars. 26. - deputāta Jaundžeikara priekšlikums. Atbalstīts daļēji un iestrādāts 27.priekšlikumā. 27. ir atbildīgās komisijas priekšlikums, kas ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Pret 26. un 27.priekšlikumu deputātiem iebildumu nav.

Dz.Jaundžeikars. 28. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

Dz.Jaundžeikars. 29. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

Dz.Jaundžeikars. 30. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

Dz.Jaundžeikars. 31. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

Dz.Jaundžeikars. 32. - Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

Dz.Jaundžeikars. 33. - Juridiskā biroja priekšlikums. Komisijā nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputātiem nav iebildumu pret komisijas viedokli.

Dz.Jaundžeikars. 34. - Juridiskā biroja priekšlikums. Daļēji atbalstīts un iestrādāts 36.priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Pret 34.priekšlikumu deputāti neiebilst.

Dz.Jaundžeikars. 35. - Zemkopības ministrijas parlamentārās sekretāres Lucauas priekšlikums. Daļēji atbalstīts, iestrādāts 36.priekšlikumā. Un 36.priekšlikums ir atbildīgās komisijas priekšlikums un ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputātiem nav iebildumu pret 35. un 36.priekšlikumu.

Dz.Jaundžeikars. 37. - deputāta Jaundžeikara priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

Dz.Jaundžeikars. 38. - deputāta Jaundžeikara priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

Dz.Jaundžeikars. 39. - deputāta Jaundžeikara priekšlikums. Komisijā atbalstīts - iestrādāts 40.priekšlikumā, atbildīgās komisijas redakcijā, un atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

Dz.Jaundžeikars. 40. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

Dz.Jaundžeikars. 41. - Juridiskā biroja priekšlikums. Daļēji atbalstīts, iestrādāts 42.priekšlikumā.

Un 42. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputātiem nav iebildumu pret 41.un 42.priekšlikumu.

Dz.Jaundžeikars. Lūdzu atbalstīt likumprojektu otrajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta pieņemšanu otrajā lasījumā. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 85, pret un atturas - nav. Likump rojekts otrajā lasījumā pieņemts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu trešajam lasījumam.

Dz.Jaundžeikars. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš trešajam
lasījumam - 17.novembris.

Sēdes vadītāja. Citu priekšlikumu nav. Tātad priekšlikumu iesniegšanas termiņš trešajam lasījumam - 17. novembris. Paldies.

Dz.Jaundžeikars. Paldies.

Sēdes vadītāja. Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts “Grozījumi likumā “Par arhīviem””.

Saeimas Prezidijs ir saņēmis arī alternatīvo likumprojektu “Grozījumi likumprojektā “Par arhīviem””, ko izstrādājusi Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija.

Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas vārdā - deputāts Jānis Lagzdiņš.

J.Lagzdiņš (Tautas partijas frakcija).

Godājamie kolēģi deputāti! Valdība jau pirms ilgāka laika ir izstrādājusi grozījumus likumā “Par arhīviem”. Grozījumi ir nepieciešami, lai likumu “Par arhīviem” saskaņotu ar Valsts pārvaldes iekārtas likumu. Taču, ņemot vērā to, ka valdības izstrādātā likumprojekta pārejas noteikumos ir minēti termiņi, kurus tagad, likumam spēkā stājoties, nevarētu piemērot, atbildīgā komisija ir izstrādājusi alternatīvo likumprojektu. Vienīgā atšķirība no valdības izstrādātā likumprojekta ir tā, ka divās normās ir noteikti garāki... tas ir, savādāki likuma spēkā stāšanās termiņi, kā arī Pārejas noteikumos ir dots Ministru kabinetam uzdevums, kas jāizpilda ilgākā laika periodā.

Komisijas vārdā tātad aicinu atbalstīt komisijas izstrādāto alternatīvo likumprojektu!

Sēdes vadītāja. Cienījamie kolēģi, mums jābalso atsevišķi par katru likumprojektu.

Vispirms mēs balsosim par likumprojektu “Grozījumi likumā “Par arhīviem””, ko ir iesniedzis Ministru kabinets. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 1, pret - 82, atturas - 5. Likumprojekts nav atbalstīts.

Nākamais balsojums mums ir jāveic par alternatīvo likumprojektu “Grozījumi likumā “Par arhīviem””, ko iesniegusi Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 83, pret - 3, neviens deputāts neatturas. Likumprojekts pirmajā lasījumā pieņemts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam.

J.Lagzdiņš. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš - 16.oktobris.

Sēdes vadītāja. 16.novembris. Citu priekšlikumu nav. Tātad priekšlikumu iesniegšanas termiņš otrajam lasījumam -16.novembris.

Cienījamie kolēģi, lūdzu reģistrēties ar reģistrācijas kartēm! Lūdzu zvanu! Reģistrācijas režīmu!

Kamēr tiek sagatavoti reģistrācijas rezultāti, lūdzu uzmanību paziņojumam!

Vārds deputātam Viesturam Šiliņam.

V.Šiliņš (frakcija “Jaunais laiks”).

Godātie Veselības aizsardzības apakškomisijas deputāti! Pēc 15 minūtēm sēde Sociālo un darba lietu komisijas telpās.

Sēdes vadītāja. Lūdzu Saeimas sekretāra biedru Aleksandru Bartaševiču nolasīt reģistrācijas rezultātus.

A.Bartaševičs (8.Saeimas sekretāra biedrs).

Godājamie deputāti! Nav reģistrējušies: Valērijs Agešins, Ingrīda Circene, Oļegs Deņisovs, Ina Druviete, Sergejs Fjodorovs, Silva Golde, Jānis Šmits, Dzintars Jaundžeikars, Vitālijs Orlovs, Andrejs Radzevičs, Artis Pabriks, Juris Sokolovskis, Igors Solovjovs, Jānis Straume, Kārlis Strēlis, Arvīds Ulme un Ērika Zommere.

Sēdes vadītāja. Cienījamie kolēģi, līdz ar to Saeimas 11.novembra sēde ir slēgta.

Gribu atgādināt, ka neizskatītos šīs sēdes jautājumus mēs izskatīsim nākamajā trešdienā, 17.novembrī, pulksten 15.00.

Paldies!

Balsojumi

Par LR valdības un Starptautiskā kriminālā tribunāla bijušajai Dienvidslāvijai līgumu par liecinieku, kuri liecinājuši vai liecinās starptautiskā tribunāla procesā, un, ja nepieciešams, to tuvāko radinieku pārvietošanu uz Latvijas Republikas teritoriju"
Datums: 11.11.2004. 09:05:04 bal002
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.3246 nodošanu komisijām

Grozījums likumā "Par nodokļiem un nodevām"
Datums: 11.11.2004. 09:05:44 bal003
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.3247 nodošanu komisijām

Grozījums likumā "Par aviāciju"
Datums: 11.11.2004. 09:06:18 bal004
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.3248 nodošanu komisijām

Valsts nodrošinātās juridiskās palīdzības likums
Datums: 11.11.2004. 09:06:56 bal005
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.3249 nodošanu komisijām

Par Eiropas Padomes Civiltiesību pretkorupcijas konvenciju
Datums: 11.11.2004. 09:07:34 bal006
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.3253 nodošanu komisijām

Grozījumi Latvijas Sodu izpildes kodeksā
Datums: 11.11.2004. 09:08:06 bal007
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.3264 nodošanu komisijām

Grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā (reģ. nr.999)
Datums: 11.11.2004. 09:08:42 bal008
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.3265 nodošanu komisijām

Grozījums Krimināllikumā (reģ. nr.1000)
Datums: 11.11.2004. 09:09:14 bal009
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.3266 nodošanu komisijām

Grozījumi Aizsargjoslu likumā
Datums: 11.11.2004. 09:09:46 bal010
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.3267 nodošanu komisijām

Par Hāgas vienošanās par dizainparaugu starptautisko reģistrāciju Ženēvas aktu
Datums: 11.11.2004. 09:10:24 bal011
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.3268 nodošanu komisijām

Par Konvenciju par kājnieku mīnu lietošanas, uzglabāšanas un ražošanas aizliegumu un to iznīcināšanu
Datums: 11.11.2004. 09:11:00 bal012
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.3284 nodošanu komisijām

Vispārējo latviešu Dziesmu un deju svētku likums
Datums: 11.11.2004. 09:21:28 bal013
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.3289 nodošanu komisijām

Lēmuma projekts "Par deputāta J.Straumes ievēlēšanu Ārlietu komisijā"
Datums: 11.11.2004. 09:23:42 bal016
Balsošanas motīvs: Par lēmuma projektu ar dok. nr.3286

Lēmuma projekts "Par deputāta Dz.Rasnača ievēlēšanu Valsts pārvaldes un pašvaldību komisijā"
Datums: 11.11.2004. 09:24:46 bal018
Balsošanas motīvs: Par lēmumprojektu ar dok. nr.3288

Datums: 11.11.2004. 09:34:24 bal019
Balsošanas motīvs: Par izmaiņām darba kārtībā

Grozījums likumā "Par privatizācijas sertifikātiem" (2.lasījums. Steidzams)
Datums: 11.11.2004. 09:49:46 bal020
Balsošanas motīvs: Par 1.priekšlikumu

Grozījums likumā "Par privatizācijas sertifikātiem" (2.lasījums. Steidzams)
Datums: 11.11.2004. 11:10:44 bal021
Balsošanas motīvs: Par 2.priekšlikumu

Grozījums likumā "Par privatizācijas sertifikātiem" (2.lasījums. Steidzams)
Datums: 11.11.2004. 11:28:04 bal022
Balsošanas motīvs: Par 4.priekšlikumu

Grozījums likumā "Par privatizācijas sertifikātiem" (2.lasījums. Steidzams)
Datums: 11.11.2004. 11:28:34 bal023
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.3254 pieņemšanu 2.lasījumā

Grozījumi likumā "Par pievienotās vērtības nodokli" (2.lasījums. Steidzams)
Datums: 11.11.2004. 11:29:50 bal024
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.3251 pieņemšanu 2.lasījumā

Datums: 11.11.2004. 11:30:58 bal025
Balsošanas motīvs: Par izmaiņām darba kārtībā

Grozījumi Valsts sociālo pabalstu likumā (2.lasījums. Steidzams)
Datums: 11.11.2004. 11:44:32 bal026
Balsošanas motīvs: Par 4.a priekšlikumu

Grozījumi Valsts sociālo pabalstu likumā (2.lasījums. Steidzams)
Datums: 11.11.2004. 12:10:46 bal027
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.3300 pieņemšanu 2.lasījumā

Grozījumi Latvijas Sodu izpildes kodeksā (3.lasījums)
Datums: 11.11.2004. 12:13:20 bal028
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.3271 pieņemšanu 3.lasījumā

Grozījumi Ieslodzījuma vietu pārvaldes likumā (3.lasījums)
Datums: 11.11.2004. 12:17:00 bal029
Balsošanas motīvs: Par 1.priekšlikumu

Grozījumi Ieslodzījuma vietu pārvaldes likumā (3.lasījums)
Datums: 11.11.2004. 12:17:56 bal030
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.3272 pieņemšanu 3.lasījumā

Grozījumi Pilsētas domes, novada domes un pagasta padomes vēlēšanu likumā (3.lasījums)
Datums: 11.11.2004. 12:20:42 bal031
Balsošanas motīvs: Par 1.priekšlikumu

Grozījumi Pilsētas domes, novada domes un pagasta padomes vēlēšanu likumā (3.lasījums)
Datums: 11.11.2004. 12:30:12 bal032
Balsošanas motīvs: Par 3.priekšlikumu

Grozījumi Pilsētas domes, novada domes un pagasta padomes vēlēšanu likumā (3.lasījums)
Datums: 11.11.2004. 13:42:48 bal033
Balsošanas motīvs: Par 4.priekšlikumu

Grozījumi Pilsētas domes, novada domes un pagasta padomes vēlēšanu likumā (3.lasījums)
Datums: 11.11.2004. 13:43:28 bal034
Balsošanas motīvs: Par 5.priekšlikumu

Grozījumi Pilsētas domes, novada domes un pagasta padomes vēlēšanu likumā (3.lasījums)
Datums: 11.11.2004. 13:43:54 bal035
Balsošanas motīvs: Par 6.priekšlikumu

Grozījumi Pilsētas domes, novada domes un pagasta padomes vēlēšanu likumā (3.lasījums)
Datums: 11.11.2004. 13:44:18 bal036
Balsošanas motīvs: Par 7.priekšlikumu

Grozījumi Pilsētas domes, novada domes un pagasta padomes vēlēšanu likumā (3.lasījums)
Datums: 11.11.2004. 13:49:52 bal037
Balsošanas motīvs: Par 9.priekšlikumu

Grozījumi Pilsētas domes, novada domes un pagasta padomes vēlēšanu likumā (3.lasījums)
Datums: 11.11.2004. 13:53:12 bal038
Balsošanas motīvs: Par 10.priekšlikumu

Grozījumi Pilsētas domes, novada domes un pagasta padomes vēlēšanu likumā (3.lasījums)
Datums: 11.11.2004. 13:53:46 bal039
Balsošanas motīvs: Par 14.priekšlikumu

Grozījumi Pilsētas domes, novada domes un pagasta padomes vēlēšanu likumā (3.lasījums)
Datums: 11.11.2004. 13:54:22 bal040
Balsošanas motīvs: Par 17.priekšlikumu

Grozījumi Pilsētas domes, novada domes un pagasta padomes vēlēšanu likumā (3.lasījums)
Datums: 11.11.2004. 13:55:00 bal041
Balsošanas motīvs: Par 21.priekšlikumu

Grozījumi Pilsētas domes, novada domes un pagasta padomes vēlēšanu likumā (3.lasījums)
Datums: 11.11.2004. 14:28:00 bal042
Balsošanas motīvs: Par 33.priekšlikumu

Grozījumi Pilsētas domes, novada domes un pagasta padomes vēlēšanu likumā (3.lasījums)
Datums: 11.11.2004. 14:28:50 bal043
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.3276 pieņemšanu 3.lasījumā

Datums: 11.11.2004. 14:29:48 bal044
Balsošanas motīvs: Par izmaiņām darba kārtībā

Par grozījumiem Pasaules veselības organizācijas Konstitūcijā (2.lasījums)
Datums: 11.11.2004. 14:30:46 bal045
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.3279 pieņemšanu 2.lasījumā

Par Konvenciju par dažu starptautiskā gaisa transporta noteikumu unifikāciju (2.lasījums)
Datums: 11.11.2004. 14:31:32 bal046
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.3280 pieņemšanu 2.lasījumā

Grozījumi Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja likumā (2.lasījums)
Datums: 11.11.2004. 14:34:20 bal047
Balsošanas motīvs: Par 1.priekšlikumu

Grozījumi Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja likumā (2.lasījums)
Datums: 11.11.2004. 14:35:12 bal048
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.3250 pieņemšanu 2.lasījumā

Grozījumi Nacionālo bruņoto spēku likumā (1.lasījums)
Datums: 11.11.2004. 14:36:18 bal049
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok.nr. 3189 pieņemšanu 1.lasījumā

Grozījumi likumā "Par uzņēmumu, iestāžu un organizāciju darbības apturēšanas kārtību" (1.lasījums)
Datums: 11.11.2004. 14:37:42 bal050
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.3186 pieņemšanu 1.lasījumā

Grozījumi likumā "Par piesārņojumu" (1.lasījums)
Datums: 11.11.2004. 14:39:30 bal051
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.3192 pieņemšanu 1.lasījumā

Grozījumi likumā "Par radiācijas drošību un kodoldrošību" (1.lasījums)
Datums: 11.11.2004. 14:40:42 bal052
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.3188 pieņemšanu 1.lasījumā

Grozījumi Atkritumu apsaimniekošanas likumā (1.lasījums)
Datums: 11.11.2004. 14:42:22 bal053
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.3187 steidzamību

Grozījumi Atkritumu apsaimniekošanas likumā (1.lasījums)
Datums: 11.11.2004. 14:42:56 bal054
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.3187 pieņemšanu 1.lasījumā

Grozījumi Krimināllikumā (reģ. nr.699) (2.lasījums)
Datums: 11.11.2004. 14:44:34 bal055
Balsošanas motīvs: Par 5.priekšlikumu

Grozījumi Krimināllikumā (reģ. nr.699) (2.lasījums)
Datums: 11.11.2004. 14:48:22 bal056
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.3262 pieņemšanu 2.lasījumā

Grozījumi Sodu reģistra likumā (2.lasījums)
Datums: 11.11.2004. 14:49:52 bal057
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.3263 pieņemšanu 2.lasījumā

Par koku un apaļo kokmateriālu uzskaiti darījumos (2.lasījums)
Datums: 11.11.2004. 14:55:58 bal058
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.3235 pieņemšanu 2.lasījumā

Grozījumi likumā "Par arhīviem" (reģ. nr.548) (1.lasījums)
Datums: 11.11.2004. 14:58:16 bal059
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.1671 pieņemšanu 1.lasījumā

Grozījumi likumā "Par arhīviem" (reģ. nr.1003) (1.lasījums)
Datums: 11.11.2004. 14:58:48 bal060
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.3277 pieņemšanu 1.lasījumā