Sēdi vada Latvijas Republikas 8.Saeimas priekšsēdētāja

Ingrīda Ūdre.

Darba kārtība
Satura rādītājs
Balsojumi

Sēdes vadītāja. Cienījamie kolēģi, mēs sākam Saeimas 20.decembra ārkārtas sēdi!

Un, pirms mēs izskatām sēdes darba kārtības jautājumus, daru jums zināmu, ka Saeimas Prezidijs ir saņēmis Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas lūgumu izdarīt izmaiņas Saeimas 20.decembra sēdes darba kārtībā un kā pēdējo tās punktu izskatīt likumprojektu “Par valsts budžetu 2005.gadam”. Vai deputātiem ir iebildumi? (Starpsauciens: “Nē!) Deputātiem iebildumu nav. Sākam izskatīt darba kārtību!

Pirmais darba kārtības jautājums - likumprojekts “Grozījumi Likumā par budžetu un finanšu vadību”. Otrais lasījums.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā - deputāts Atis Slakteris.

A.Slakteris (Tautas partijas frakcija).

Labdien, kolēģi, deputāti! Labdien, Prezidij! Jāteic, ka šajā likumprojektā “Grozījumi Likumā par budžetu un finanšu vadību” uz otro lasījumu priekšlikumi nav saņemti, un līdz ar to es aicinu atbalstīt likumprojektu galīgajā lasījumā!

Sēdes vadītāja. Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta pieņemšanu otrajā lasījumā! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 57, pret - 12, neviens deputāts neatturas. Likums “Grozījumi Likumā par budžetu un finanšu vadību” pieņemts. Paldies.

Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts “Grozījumi likumā “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli””. Otrais lasījums.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā - deputāts Atis Slakteris.

A.Slakteris (Tautas partijas frakcija).

Tātad lūdzu skatīt dokumentu Nr.3476-b - likumprojektu “Grozījumi likumā “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli””.

1.priekšlikumu ir iesniedzis Juridiskais birojs, un atbildīgā komisija to ir atbalstījusi. Tas attiecas uz numerāciju, un, es domāju, deputātiem iebildumu nevarētu būt.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

A.Slakteris. Arī 2. ir Juridiskā biroja priekšlikums. Atbildīgā komisija to ir atbalstījusi.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

A.Slakteris. 3. - deputātes Stalidzānes priekšlikums. Jāsaka, ka te ir itin līdzīgi vairāki priekšlikumi, un deputātes Stalidzānes priekšlikums daļēji ir atbalstīts finanšu ministra priekšlikumā.

Līdzīga situācija ir arī ar frakcijas “Jaunais laiks” priekšlikumu, kurš arī ir daļēji atbalstīts finanšu ministra priekšlikumā.

Līdz ar to 3.priekšlikums ir noraidīts un es aicinu atbalstīt 4.priekšlikumu.

Sēdes vadītāja. Pret 3. un 4.priekšlikumu deputātiem iebildumu nav.

A.Slakteris. 5.priekšlikums - noraidīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

A.Slakteris. 6.priekšlikumu ir iesniedzis Juridiskais birojs. Atbildīgā komisija to ir atbalstījusi.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

A.Slakteris. 7. - Juridiskā biroja priekšlikums. Atbildīgā komisija to ir atbalstījusi.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

A.Slakteris. 8. - deputāta Urbanoviča priekšlikums. Atbildīgā komisija nav atbalstījusi.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

A.Slakteris. 9. - deputāta Sokolovska priekšlikums. Atbildīgā komisija nav atbalstījusi. (Starpsauciens: “Balsot!”)

Sēdes vadītāja. Deputāti lūdz balsojumu. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 16, pret - 51, atturas - 7. Priekšlikums nav atbalstīts.

A.Slakteris. 10., 11. un 12.priekšlikums ir līdzīgi. 10. - deputātes Stalidzānes priekšlikums, kuru komisija nav atbalstījusi, tomēr daļēji ir atbalstīts finanšu ministra priekšlikumā, kas ir 11.priekšlikums. Līdzīga situācija ir ar frakcijas “Jaunais laiks” priekšlikumu, kas arī ir daļēji atbalstīts finanšu ministra 11.priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Pret 10., 11. un 12.priekšlikumu deputātiem iebildumu nav.

A.Slakteris. 13. - deputāta Urbanoviča priekšlikums. Atbildīgā komisija nav atbalstījusi.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

A.Slakteris. 14. - deputāta Urbanoviča priekšlikums. Atbildīgā komisija nav atbalstījusi.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

A.Slakteris. 15.priekšlikumu iesniedzis deputāts Sokolovskis. Atbildīgā komisija nav atbalstījusi. (Starpsauciens: “Balsot!”)

Sēdes vadītāja. Deputāti lūdz balsojumu. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 19, pret - 58, atturas - 3. Priekšlikums nav atbalstīts.

A.Slakteris. 16. - Juridiskā biroja priekšlikums. Atbildīgā komisija ir atbalstījusi.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

A.Slakteris. Līdz ar to mēs esam izskatījuši visus priekšlikumus par likumprojektu “Grozījumi likumā “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli””. Aicinu deputātus nobalsot par to galīgajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta pieņemšanu otrajā lasījumā. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 73, pret - 13, neviens neatturas. Likums “Grozījumi likumā “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli”” pieņemts. Paldies.

Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts “Grozījumi likumā “Par uzņēmumu ienākuma nodokli””. Otrais lasījums.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā - deputāts Atis Slakteris.

A.Slakteris (Tautas partijas frakcija).

Aicinu deputātus skatīt dokumentu Nr.3477-b.

Tātad 1.priekšlikums ir atrodams 12.lappusē un tas ir Saeimas Juridiskā biroja iesniegtais priekšlikums. Šis priekšlikums ir iestrādāts Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas 2.priekšlikumā, un es aicinu to atbalstīt.

Sēdes vadītāja. Pret 1. un 2.priekšlikumu deputātiem iebildumu nav.

A.Slakteris. 3.priekšlikums ir 24.lappusē. Tas ir Saeimas Juridiskā biroja priekšlikums, un atbildīgā komisija ir atbalstījusi šo priekšlikumu.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

A.Slakteris. 4. - Saeimas Juridiskā biroja priekšlikums. Atbildīgā komisija ir atbalstījusi.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

A.Slakteris. Arī 5. ir Saeimas Juridiskā biroja priekšlikums, un komisija to ir atbalstījusi.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

A.Slakteris. Līdz ar to par likumprojektu “Grozījumi likumā “Par uzņēmumu ienākuma nodokli”” visi iesniegtie priekšlikumi ir izskatīti. Aicinu atbalstīt likumprojektu galīgajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta pieņemšanu otrajā lasījumā. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 69, pret - 13, neviens neatturas. Likums “Grozījumi likumā “Par uzņēmumu ienākuma nodokli”” pieņemts. Paldies.

Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts “Grozījumi likumā “Par pievienotās vērtības nodokli”” . Otrais lasījums.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā - deputāts Atis Slakteris.

A.Slakteris (Tautas partijas frakcija).

Likumprojekts “Grozījumi likumā “Par pievienotās vērtības nodokli””. Aicinu skatīt dokumentu Nr.3478-b.

1.priekšlikums ir 9.lappusē. Tas ir deputāta Dzintara Ābiķa priekšlikums. Atbildīgā komisija nolēma neatbalstīt.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst pret komisijas viedokli.

A.Slakteris. 2.priekšlikums ir 18.lappusē. Saeimas Juridiskais birojs ir izteicis šo priekšlikumu, un tas ir iestrādāts Ministru kabineta sagatavotajā priekšlikumā Nr.3, un atbildīgā komisija to atbalsta.

Sēdes vadītāja. Deputātiem nav iebildumu pret 2. un 3.priekšlikumu.

A.Slakteris. 4. - Ministru kabineta priekšlikums. Atbildīgā komisija to atbalsta.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

A.Slakteris. Tas arī bija pēdējais priekšlikums šajā likumprojektā. Aicinu atbalstīt likumprojektu galīgajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta pieņemšanu otrajā lasījumā! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 67, pret - 14, atturas - 1. Likums “Grozījumi likumā “Par pievienotās vērtības nodokli”” pieņemts. Paldies.

Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts “Grozījumi likumā “Par akcīzes nodokli””. Otrais lasījums.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā - deputāts Atis Slakteris.

A.Slakteris (Tautas partijas frakcija).

Likumprojekta “Grozījumi likumā “Par akcīzes nodokli”” otrajam lasījumam komisija priekšlikumus nav saņēmusi. Aicinu atbalstīt likumprojektu galīgajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta pieņemšanu otrajā lasījumā! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 68, pret - 12, neviens deputāts neatturas. Likums “Grozījumi likumā “Par akcīzes nodokli”” pieņemts. Paldies.

Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts “Grozījums Ugunsdrošības un ugunsdzēsības likumā”. Otrais lasījums.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā - deputāts Atis Slakteris.

A.Slakteris (Tautas partijas frakcija).

Arī šā likumprojekta otrajam lasījumam komisija priekšlikumus nav saņēmusi. Aicinu atbalstīt to otrajā, galīgajā, lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta pieņemšanu otrajā lasījumā! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 65, pret - 16, neviens deputāts neatturas. Likums “Grozījums Ugunsdrošības un ugunsdzēsības likumā” pieņemts. Paldies.

Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts “Par valsts budžetu 2005.gadam”. Otrais lasījums.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā - deputāts Atis Slakteris.

A.Slakteris (Tautas partijas frakcija).

Aicinu deputātus strādāt ar dokumentu Nr.3474-c.

1. - Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšlikums, kas aicina precizēt skaitļus, kuri ir pielikumos, pēc balsojumiem par iesniegtajiem priekšlikumiem. Tas ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

A.Slakteris. 2. - Ministru kabineta priekšlikums piešķirt līdzekļus Tulkošanas un terminoloģijas centram. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

A.Slakteris. 3. - frakcijas “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK priekšlikums. Atbildīgā komisija nav atbalstījusi.

Sēdes vadītāja. Atklājam debates.

Deputāts Juris Dobelis.

J.Dobelis (frakcija “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK).

Cienītie kolēģi! Mūsu priekšlikuma būtība ir neaizmirst Latvijas Nacionālo partizānu apvienību un tās darbu. Es piekrītu tam, ka 7500 latu ir piešķirti, bet tie ir no Aizsardzības ministrijas rīcībā esošajiem līdzekļiem. Un, tā kā ar Ministru kabineta lēmumu sadalāmais finansējums ir pietiekami liels - pusotrs miljons -, mēs pievēršam uzmanību šai iespējai papildināt Latvijas Nacionālo partizānu apvienības kasi vēl ar 5000 latu, jo apvienībai darba ir ārkārtīgi daudz. Un, ja nu mums neizdosies šodien panākt šim priekšlikumam atbalstu, tad, es domāju, mēs mēģināsim pārliecināt kolēģus, kad būs runa par finansējumu, kas sadalāms ar Ministru kabineta lēmumu. Nacionālie partizāni ir godam pelnījuši pietiekami lielu atbalstu arī finansiālajā ziņā.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Deputāts Guntis Bērziņš.

G.Bērziņš (frakcija “Jaunais laiks”).

Cienītā priekšsēdētājas kundze! Godātie kolēģi! Arī mēs, frakcija “Jaunais laiks”, uzskatām, ka ir ļoti atbalstāms gan šis priekšlikums, kurš skar Latvijas Nacionālo partizānu apvienību, gan arī nākamais priekšlikums, kas paredz līdzekļu piešķiršanu Latvijas Nacionālo karavīru biedrībai. Tie ir cilvēki, kas ir cīnījušies par Latvijas neatkarību, un mēs noteikti šos priekšlikumus atbalstām, principā atbalstām.

Tomēr uzskatām, ka šie ir, tā teikt, mazi priekšlikumi un ka šī nauda būtu piešķirama no tiem līdzekļiem, kas iedalāmi ar Ministru kabineta akceptu. Un tāpēc šodien mēs atturēsimies no balsojuma. Taču būs mūsu iesniegti līdzīgi priekšlikumi attiecībā uz Ministru kabineta iedalāmajiem līdzekļiem.

Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītāja. Deputāts Dzintars Ābiķis.

Dz.Ābiķis (Tautas partijas frakcija).

Cienījamā sēdes vadītāja! Cienījamie kolēģi! Es gribu apliecināt visiem kolēģiem to, ka arī mēs, Tautas partijas frakcija, šodien šo jautājumu frakcijas sēdē apspriedām un nolēmām, ka gan Latvijas Nacionālo partizānu apvienība, gan Latvijas Nacionālo karavīru biedrība būtu jāatbalsta. Ceru, ka Ministru kabinets to izdarīs.

Tas ir Tautas partijas frakcijas viedoklis.

Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu. Vai komisijas vārdā ir kas piebilstams?

A.Slakteris. Jā, kolēģi, komisijas vārdā es gribu piebilst, ka komisijā par to runājām, tā ka ir paredzēti šie līdzekļi, ko Ministru kabinets varēs sadalīt. Taču nav iespējams atbalstīt vienas frakcijas priekšlikumu, bet otras - ne. Ticiet man, es esmu lietas kursā par šīm problēmām saistībā gan ar Aizsardzības ministrijas finansējumu, gan ar valsts budžetu kopumā, tā ka tas tiks atrisināts. Un es aicinu frakcijas “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK kolēģus par to nekreņķēties, bet modri sekot līdzi.

Sēdes vadītāja. Vai ir nepieciešams balsojums? Jā. Lūdzu deputātus balsot par 3. - frakcijas “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK priekšlikumu! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 9, pret - 26, atturas - 48. Priekšlikums nav atbalstīts.

A.Slakteris. Līdzīgi ir ar 4.priekšlikumu, kas saņemts no frakcijas “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK. Atbildīgā komisija to neatbalstīja.

Sēdes vadītāja. Atklājam debates. Deputāts Juris Dobelis.

J.Dobelis (frakcija “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK).

Cienītie kolēģi! Man tiešām acīs sariesās asaras pēc jūsu pateicīgā atbalsta, un tas ir ļoti labi. Kā konstruktīvs opozīcijas pārstāvis es priecājos par to, ka pozīcijā beidzot ir arī dzirdīgas ausis, un izsaku cerību, ka šie mūsu priekšlikumi nepaliks karājoties kaut kur gaisā, bet tiešām nonāks līdz īstenošanai.

Un šeit ir tieši tas pats. Tātad mūsu kara varoņi ir pelnījuši šo atbalstu, un par to nav ko kautrēties. Paldies Aizsardzības ministrijas vadībai, ka tā ir iekļāvusi savā budžetā šo atbalstu, un šie 5000 latu nāk kā papildu atbalsts.

Tā ka mēs tomēr piedāvāsim balsot par savu priekšlikumu ar vienu vienīgu nolūku - atgādināt par to, kas ir svarīgi, un ar cerību, ka valdība varbūt pēc ilgiem laikiem būs tāda, kas skaidri un gaiši paudīs savu atbalstu nacionālajiem karavīriem.

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu. Vai komisijas vārdā ir kas piebilstams? Nē. Vai nepieciešams balsojums?

Lūdzu deputātus balsot par 4. - frakcijas “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcijas priekšlikumu! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 10, pret - 18, atturas - 58. Priekšlikums nav atbalstīts.

A.Slakteris. 5.priekšlikums, ko iesnieguši deputāti Urbanovičs un Agešins. Atbildīgā komisija nav atbalstījusi. (Starpsauciens: “Balsot!”)

Sēdes vadītāja. Deputāti lūdz balsojumu. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 19, pret - 46, atturas - 7. Priekšlikums nav atbalstīts.

A.Slakteris. 6. - Ministru kabineta priekšlikums. Zemkopības ministrijai augstākajai izglītībai. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

A.Slakteris. 7. - Zaļo un zemnieku savienības frakcijas priekšlikums. Līdzīgs priekšlikums kā iepriekšējais Ministru kabineta piedāvājums. Līdz ar to tas daļēji ir atbalstīts Ministru kabineta priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

A.Slakteris. 8. - deputāta Jāņa Urbanoviča priekšlikums. Atbildīgā komisija nav atbalstījusi. (Starpsauciens: “Balsot!”)

Sēdes vadītāja. Deputāti lūdz balsojumu. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 21, pret - 52, atturas - 5 deputāti. Priekšlikums nav atbalstīts.

A.Slakteris. 9.priekšlikumu iesniegusi politisko organizāciju apvienības “Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā” frakcija. Atbildīgā komisija nav atbalstījusi. (Starpsauciens: “Balsot!”)

Sēdes vadītāja. Deputāti lūdz balsojumu. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 20, pret - 57, atturas - 4 deputāti. Priekšlikums nav atbalstīts.

A.Slakteris. 10. - frakcijas “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK priekšlikums. Atbildīgā komisija nav atbalstījusi. (Starpsauciens: “Balsot!”)

Sēdes vadītāja. Deputāti lūdz balsojumu. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 26, pret - 24, atturas - 35 deputāti. Priekšlikums nav atbalstīts.

A.Slakteris. 11.priekšlikums. Priekšlikumu iesniedzis deputāts Leopolds Ozoliņš, kurš ierosina pārdalīt Kultūras ministrijas līdzekļus. Atbildīgā komisija nav atbalstījusi.

Sēdes vadītāja. Atklājam debates. Deputāts Leopolds Ozoliņš.

L.Ozoliņš (Zaļo un zemnieku savienības frakcija).

Cienījamie kolēģi! Cienījamais Prezidij! Dārgie draugi! Dārgie kolēģi! Šis jautājums, kuru mēs skatām jau kuro Saeimu, nekust ne no vietas, lai gan ir saņemti dažādu ministru un citu politiķu solījumi - gan Repšes kunga solījums savā laikā, gan Andrejevas kundzes solījums, gan arī Spurdziņa kunga solījums, ka viņi pievērsīs lielāku vērību kultūras un vēstures pieminekļu saglabāšanas problēmai.

Maza atkāpe. Pili atzinis par skaistu itāļu diplomāts pēc sava Latvijas apmeklējuma 1683.gadā. Vēlāk arī dažādi valdnieki tai pievērsa uzmanību, bet 17.gadsimtā pils zaudēja savu nozīmi. Ziemeļu kara laikā tā tika sagrauta un nav atjaunota. Tilta galos saglabājušies atsevišķi pāļi, kaut gan pirms dažiem gadiem to bija daudz vairāk. Muiža nodedzināta 1905.gadā, atjaunošanas darbi virzījās lēni. Klostera mūkus arestēja 1949.gadā un izsūtīja. Ēkā ievietoja slimnīcu, pēc tam tur izmitināja kolhoza viesstrādniekus. Tagad ēka atdota draudzei, bet nav atjaunota un netika izmantota. Tikai pils tornis joprojām slejas debesīs. Pēc 1990.gada ugunsgrēka ēka kļuvusi par lētu celtniecības materiālu ieguves vietu vietējiem iedzīvotājiem. Arhitektoniski interesantā kalēja māja sabruka 2003.gadā, bet 19.gadsimta sākumā celtā krogus ēka sabruka tikko. Te veidojas vispārējais Latvijas ainavas pašreizējais skats kultūras un vēstures pieminekļu aizsardzības nozīmē.

Iepriekš minētais attiecas uz 8423 valsts aizsargājamiem pieminekļiem.

Pilsdrupas. Es nosaukšu tikai dažas šīs apdraudētās vietas Koknesē, Bauskā, Ērģemē, Embūtē, Kandavā, Ludzā, Smiltenē.

Muižas Vecapguldē, Gatartā, Rankā, Bērzvircavā, Ezerē, Burtniekos, Elejā.

Baznīcas Sēlpilī, Džūkstē un daudzi simti citu baznīcu, to daļējas vai pilnīgas drupas. Tās jau ir sabrukušas vai tūlīt pat izzudīs no mūsu vēstures.

Saglabāts kultūras mantojums ir viens no valsts stabilitātes apliecinājumiem. Tautas vēlētiem pārstāvjiem ir jābūt lepniem par savas kultūras vērtībām. Es nezinu, vai jūs esat lepni par šīm vērtībām. Derētu ieklausīties, jo tas cels vismaz izglītības līmeni...

Tātad atkārtoju: tautas vēlētiem pārstāvjiem, tas ir jums, cienījamie kolēģi, pagaidām ir jābūt lepniem par savas kultūras vērtībām un jābūt spējīgiem vērtīgāko izvērtēt un nosargāt, dot to tālākai apbrīnai un kopšanai, saglabāt nākamajām paaudzēm.

Latvija ar savu daudzo pārdzīvoto vēstures posmu dažādību ir interesanta Eiropas Savienībai un pasaulei. Daudzu valstu pieredze arhitektūrā, pilsētbūvniecībā, ainavu veidošanā, parku arhitektūrā un kulta celtnēs ir atstājusi savdabīgu kultūras mantojumu.

Joprojām daudzās lēmējgalvās kultūras un vēstures mantojums ir apgrūtinājums, attīstības traucēklis, gružu vai graustu kaudze. Bet varbūt tā ir neizpratne - neizpratne par vērtībām, kas saistītas arī ar ekonomisko attīstību?

Kultūras vēstures arhitektūras mantojums visā pasaulē pievelk ievērojamus līdzekļus. Tie ir vairāk vai mazāk pazīstami tūristu apbrīnas objekti. Kas būtu Ēģipte bez sfinksām, piramīdām un izlaupītām kapenēm, Pēterburga - bez Smoļņijas un Taurijas pilīm, Rīga - bez Jēkaba baznīcas, Pētera baznīcas, Doma, Saeimas nama, Brīvības pieminekļa, starp citu, par kuru glābšanu jāpateicas okupācijas laika maršalam Bagramjanam - armēnim no Kalnu Karabahas. Tas notika 1947.gadā.

Kas būtu Liepāja bez Annas baznīcas, Talsi - bez vēsturiskā centra un Zemdegas “Koklētāja”? Kas būtu Rūjiena bez “Sējēja”? Komunistu funkcionāri 50.gados skulptūru notrieca - ķermeni paraka zem liepām, bet galvu noslīcināja Raunas upē. Ūdenslīdēji to atrada, tā tika pielīmēta ķermenim, un šodien šis tēls vismaz vēstī par Latvijas brīvvalsts pirmo zemkopības ministru Alberingu. Ja tas piemineklis nebūtu atjaunots un būtu pilnībā zudis, tad neviens arī neatcerētos, ka bija tāds Latvijas pirmās brīvvalsts ministrs - zemkopības ministrs Alberings.

Tūristu tērētās naudas piesaistītāja ir Rundāles pils...

Sēdes vadītāja. Deputāta kungs, jūsu uzstāšanās laiks ir beidzies!

L.Ozoliņš. Kā, lūdzu?

Sēdes vadītāja. Jūsu uzstāšanās laiks ir beidzies diemžēl.

L.Ozoliņš. (Kaut ko saka bez mikrofona.)

Sēdes vadītāja. Jā, lūdzu... Taču tagad jūsu uzstāšanās laiks ir beidzies.

L.Ozoliņš. Nu tad es pagaidīšu tagad... Labi, es turpināšu, kad runāsim par nākamo priekšlikumu.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Deputāts Dzintars Ābiķis.

Dz.Ābiķis (Tautas partijas frakcija).

Cienījamā priekšsēdētāja! Cienījamie kolēģi! Es ļoti cienu savu kolēģi Leopoldu Ozoliņu, jo, kamēr vien es atceros viņu strādājam Saeimā par deputātu, viņš vienmēr ir aizstāvējis mūsu kultūras mantojumu, mūsu kultūras pieminekļus, mūsu kultūras vērtības.

Taču šoreiz nu diemžēl man ar sāpīgu sirdi ir jāteic, ka nevar atbalstīt nedz deputāta Ozoliņa iesniegto 11., nedz deputāta Ozoliņa iesniegto 12.priekšlikumu. Viņš ir ierosinājis papildus piešķirt 300 000 latu atsevišķiem vēsturiskajiem un kultūras objektiem. Vienā gadījumā tas ienākumu avots, no kurienes viņš grib pasmelt pusi šīs summas - 150 000 latu -, ir izglītības iestādēm paredzētie līdzekļi. Proti, viņš grib atņemt naudu Kultūras ministrijas pakļautībā esošajām izglītības iestādēm, tas ir, mākslas, mūzikas skolām, mākslas, mūzikas un kultūras akadēmijām, un otrus 150 000 latu viņš grib atņemt Valsts kultūrkapitāla fondam, kura sastāvā, starp citu, ir arī tieši tās programmas, kurās tiek īstenota mūsu kultūras pieminekļu restaurācija un saglabāšana.

Es tiešām ar sāpīgu sirdi saku, ka nevar šos priekšlikumus atbalstīt tā iemesla dēļ, ka mēs, tos atbalstīdami, atņemtu naudu vitāli svarīgām kultūras nozarēm un, starp citu, arī kultūras pieminekļu atjaunošanai, un tas nu diemžēl nebūtu godīgi.

Tā ka diemžēl ar smagu sirdi es aicinu neatbalstīt šos priekšlikumus.

Sēdes vadītāja. Deputāts Nikolajs Kabanovs.

N.Kabanovs (politisko organizāciju apvienības “Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā” frakcija).

Cienījamie kolēģi, lūdzu atbalstīt Ozoliņa kunga piedāvāto priekšlikumu! Lūdzu tāpēc, ka no dažiem informācijas avotiem mums ir zināms, ka Valsts kultūrkapitāla fonds ir institūcija, kura ir politiski pārvaldīta ar Tautas partijas ietekmi. Leopolds Ozoliņa kungs tagad runā par Latvijas pilsdrupām, kuru liktenis ir tuvs katram Latvijas cilvēkam. Es domāju, ka gan pilsoņi, gan nepilsoņi grib apmeklēt mūsu pilsdrupas. Nevar atbalstīt Valsts kultūrkapitāla fonda darbību, kura vērsta uz modernismu, uz pornogrāfijas mākslu - un tā tālāk, un tā joprojām! Vai jūs zināt, kādu abstrakto mākslu atbalsta Valsts kultūrkapitāla fonds?

Es atbalstu Ozoliņa kunga priekšlikumu un domāju, ka mums par to jābalso “par”!

Sēdes vadītāja. Deputāts Leopolds Ozoliņš - otro reizi.

L.Ozoliņš (Zaļo un zemnieku savienības frakcija).

Lūdzu cienījamos deputātus ieskatīties tajās summās, no kurām es lūdzu tikai vienu simto daļu veltīt šai problēmai, par kuru es tagad runāju!

Es varu apliecināt, ka nupat, Rundāles pils apciemojuma laikā (tur es nupat biju ar Francijas un Latvijas parlamentāriešu sadarbības grupu), Francijas parlamentārieši izteica apbrīnu par vēl esošo Bauskas pili, par lauku ainavām ar senajām klētīm, par plēsto laukakmeņu ēkām - saimniecības un dzīvojamām ēkām.

Latvijā vēl ir daudz vietu, kur mūsu atmiņa, mūsu vēsture, kā arī iespējamā ekonomiskā attīstība strauji un neatgriezeniski brūk. Tāpēc es vēlreiz aicinu jūs: ieskatieties, kādas ir tās budžeta līdzekļu summas, no kurām es lūdzu, pazemīgi lūdzu finanšu ministru un mūsu jauno premjerministru (jo Repše solīja, bet tā arī neko neizdarīja šajā sakarībā) veltīt kaut niecīgu daļu šo brūkošo kultūras un vēstures pieminekļu glābšanai!

Es vēl turpināšu, kad runāsim par otru manu priekšlikumu, tāpēc ka redzu, ka jūsu atsaucība nav pārāk liela. Ir neizpratne un nevēlēšanās vai kūtrums... Es nezinu, kāpēc tas tā ir.

Sēdes vadītāja. Deputāts Dzintars Ābiķis - otro reizi.

Dz.Ābiķis (Tautas partijas frakcija).

Cienījamie kolēģi! Man jāatvainojas, ka es vēlreiz kavēšu jūsu uzmanību. Es uzskatu, ka man tomēr vajadzētu atbildēt deputātam Kabanovam, jo es kategoriski noraidu viņa teikto, ka Valsts kultūrkapitāla fonds esot kādas partijas angažēta organizācija, vēl jo vairāk - Tautas partijas angažēta organizācija. Valsts kultūrkapitāla fonds, cienījamie kolēģi, ir izveidots ar Saeimas pieņemtu likumu, un Saeima ir noteikusi, ka Valsts kultūrkapitāla fondā lēmumus par atsevišķām kultūras nozarēm pieņem ekspertu padomes, tas ir, neatkarīgi eksperti, kuri pārstāv mākslas, mūzikas un citas kultūras nozares. Pašas sabiedriskās organizācijas izvirza darbam Valsts kultūrkapitāla fonda ekspertu padomēs savus viscienījamākos cilvēkus, un tur nu mēs nevaram, neviena partija nekādi nevar, šo procesu ietekmēt. Un, starp citu, tad, kad mēs izstrādājām un pieņēmām to likumu, tas bija viens no tā likuma mērķiem - nodrošināt to, lai politiķi nevarētu diktēt mūsu labākajiem, izcilākajiem profesionāļiem, kā labāk ieguldīt naudu kultūrā. To šobrīd dara un lemj viņi paši, to nedara nedz Tautas partija, nedz “Jaunais laiks”, nedz “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK, nedz arī jūs, cienījamā frakcija “Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā”!

Sēdes vadītāja. Helēna Demakova - kultūras ministre.

H.Demakova (kultūras ministre).

Augsti godātais Saeimas Prezidij! Dārgie kolēģi! Man ir labas ziņas Leopoldam Ozoliņa kungam un jums visiem. Varbūt esat presē lasījuši, ka pirms neilga laika mēs ar Norvēģijas valdību parakstījām memorandu par palīdzības naudām. Saskaņā ar šo memorandu kultūra saņems apmēram... nedaudz vairāk par 4 miljoniem eiro piecu gadu laikā, un koka apbūve ir viena no tām prioritātēm.

Attiecībā uz šo konkrēto priekšlikumu jāteic, ka tā nauda būs lielāka, nekā Leopolds Ozoliņš ir prasījis.

Paldies par uzmanību!

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu. Vai komisijas vārdā ir kas piebilstams? Nē. Lūdzu deputātus balsot par 11. - deputāta Ozoliņa priekšlikumu! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 19, pret - 4, atturas - 51. Priekšlikums nav atbalstīts.

A.Slakteris. 12. - deputāta Leopolda Ozoliņa priekšlikums, par kuru viņš jau debatēja, jo atbildīgā komisija neatbalstīja arī šo viņa priekšlikumu.

Sēdes vadītāja. Atklājam debates. Deputāts Leopolds Ozoliņš.

L.Ozoliņš (Zaļo un zemnieku savienības frakcija).

Sirsnīgi pateicos par laba solījumiem, kurus izteica kultūras ministre. Es iedvesmojos no viņas solītā! Man gan jāteic, ka Eiropas Savienība droši vien ir sapratusi - ja mēs paši līdz šim nesapratām -, cik lielas ir mūsu brīnumainās vērtības, kas ir saglabājušās. Tās ir senās zemnieku sētas, tās ir baznīcas, pilskalni. Tās nav tikai pilsdrupas. Tā ir Kuldīga, Aizpute, tās ir pilsētas. Talsi, Liepājas vecpilsēta ar 18.-19.gadsimta koka ēku kompleksiem, ielas, kvartāli. Tie ir vēl neatklāti ainavas, pilsētbūvniecības, vēstures un arhitektūras brīnumi. Liepājas karostas Virsnieku nams, kur vēl nesen griestu freskas un barokālos cilņus skalojošo ūdeni vāca bļodās un vanniņās, cenšoties glābt parketa intarsijas. Cik zināms, tagad mēģinās to glābt, vismaz jumts ir uzlikts, pateicoties bijušā aizsardzības ministra Slaktera kunga gādībai.

Mainās vēlētās saeimas, mainās kultūras pieminekļi, mainās kultūras ministri, bet kultūras vēsturiskais mantojums turpina brukt. Es ļoti ceru, ka ministres Demakovas solījums tāpat kā visi iepriekšējie netiks izliets kopā ar bērniņu.

Ikgadējie atjaunošanai piešķirtie finanšu līdzekļi līdz šim ir bijuši tie paši - tikai 300 tūkstoši latu. Tā ir viena desmitā daļa no konservācijai nepieciešamā minimuma. Ja Eiropas Savienība iedos kaut daļu tātad no šiem 3 miljoniem latu, kas ir nepieciešami, tad tas būtu ļoti jauki.

Kārtējā sasaukuma Saeima, es jūtu, to neizprot, neizjūt vai arī tai pietrūkst loģikas - tātad spriestspējas. Tā nav ieinteresēta saglabāt iepriekšējo autentisko īpašo un visādā ziņā arī vērto daudzu gadsimtu gaitā tapušo vēstures mantojumu. Vēlreiz to visu pārsvītrot un sākt no baltas lapas - tā ir apbrīnas vērta psiholoģija! Vai varbūt to cilvēku ideoloģija, kuriem netīk mūsu vēsture.

Finanšu līdzekļi ir, jo atrodas finansējums gan vienreizējai grupai multihalles celtniecībai, valdībai, valdei, padomei, ir finansējums digitālās televīzijas programmai un Kempmayer valdošo amatpersonu algām. Miljoni pazūd Maltas ofšoros. Valsts uzņēmumu ģenerāldirektoru, prezidentu, valsts kontrolieru, locekļu un priekšsēdētāju fantastiskās algas nav samērojamas pat ar Saeimas deputātu, Valsts prezidentes un ministru algām. Kur nu vēl ar apdrošināšanas kompāniju izmaksātajām prēmijām!

Tātad finanšu līdzekļi ir! Nauda atrodas apšaubāmas koncertzāles celtniecībai uz ūdenī šķīstošiem pamatiem un jau novecojušajam Gaismas pils projektam plūdu apdraudētā zonā. Finanšu līdzekļi neierobežoti tiek piešķirti miera misijai un demokrātijas ieviešanai Irākā, lielgabalu un haubicu iegādei no šaubīgām un dārgām starpniekfirmām. Nauda ir “lojeriem” un “laijeriem”. Valsts nolīgtie superslavenie advokāti zaudē 17 miljonus latu tiesā ar organizāciju “Kālija parks”, Latvijas Banka zaudē 12,8 miljonus latu, glābjot privāto komercbanku, un tā tālāk un tā joprojām. Nauda ir, ar naudu šķiežas, naudu šķiež! “Zelta rokām” dāvā greznu BMW, tad atrod 5 miljonus latu, tad atkal pazaudē. Nauda ir jāskaita! Jāseko naudai!

Kultūras pieminekļus, pārejot no kapitālisma uz mežonīgo kapitālismu un no komunisma uz mežonīgo kapitālismu un atpakaļ, pamet, izdemolē, šķietami izdevīgās vietas pārpērk, neveicot ieguldījumus pieminekļu glābšanai. Vēstures pieminekļus pamet, lai atbrīvotos no tiem un lai to vietā būvētu ko citu. Spilgts piemērs ir Jūrmalas 19.gadsimta koka arhitektūras šedevra vasarnīcu masveida dedzināšana, sākot no 1990.gada līdz pat šim laikam. Daudzas vēsturiski vērtīgas vietas un ainavas izkropļo, tās neatbilstoši rekonstruējot vai veidojot ko pilnīgi citu. Triangula bastions ir pārvērties par siltumnīcu - lupatu bodi, un tas notiek UNESCO aizsargātajā senās Rīgas centrā. Rīgas panorāma neglābjami ir sabojāta. Stockmann centrā iebūvētais pilsētas kanāls atgādina kanalizācijas notekgrāvi, veikals “Olimpija” - lodkaste ar Lasvegasas cienīgu reklāmu. Tāda ir jaunā Rīga!

Savlaicīgi neveicot preventīvus pasākumus pieminekļu glābšanā, ir jārēķinās ar simtiem reižu lielākām izmaksām. Atcerieties Brīvdabas muzeja Kurzemes sētas degšanu un vēlākās tās atjaunošanas izmaksas! Jo, lūk, neatradās nauda signalizācijas iekārtošanai, par ko, Ābiķa kungs, es jau brīdināju tajā Saeimā, kad mēs bijām kopā ar jums, un jūs to labi atceraties.

Cesvaines pils atjaunošanai jau izdoti 80 tūkstoši latu budžeta naudas, lai gan drošības signalizācijai vajadzēja tikai 8000 latu. Turklāt atjaunots ir tikai viens pils spārns. Vai sekosim huņņu un barbaru paraugam, kuri dauzīja seno romiešu un grieķu skulptūrām degunus un grāva tempļus, un izlaupīja kapenes? Ļaujot sabrukt kultūras un arhitektūras mantojumam, mēs rīkojamies līdzīgi barbariem.

Joprojām ceru, lai gan cerības ir mierinājums - kam? Tiem, kuriem sāp sirds, redzot pieminekļu sabrukšanu, aiziešanu nebūtībā. Mierinājums tiem, kuri tic valstsvīru solījumiem un simts “gudro galvu” patiesai tālredzamībai un saprātam. Tiem, kuri saskata arhitektūras, vēstures un valsts kultūras pieminekļu nozīmi, kuri tic valsts kultūrai. Arī Jurim Dambim - Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcijas vadītājam, kurš raksta: “Ceru, ka grāmata, ko es izdalīju deputātiem, un arī tā nelielā lapa, kur aprakstīta šī problēma... Ceru, ka grāmata “100 apdraudētie kultūras pieminekļi Latvijā” rosinās lielāku atbalstu politiķos un palielinās izpratni par visu līmeņu atbildību kultūras mantojuma saglabāšanā.”

Cerībā uz solījumu un uz jūsu balsojumu, visu labu!

Bet, tā kā man tas ir skaidrs un tā kā mani mazliet nomierināja ministre Demakova, tad es joprojām ceru - un man tas ir tiešām mierinājums -, ka šoreiz piepildīsies solījums piešķirt finansējumu kultūras vēstures un arhitektūras pieminekļu glābšanai, tas ir, Latvijas kultūras glābšanai.

Paldies par uzmanību!

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu. Vai komisijas vārdā ir kas piebilstams? Ja ne, lūdzu deputātus balsot par 12. - deputāta Ozoliņa priekšlikumu. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 22, pret - 1, atturas - 61. Priekšlikums nav atbalstīts.

A.Slakteris. 13. - Ministru kabineta priekšlikums. Atbildīgā komisija ir atbalstījusi.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

A.Slakteris. 14. - deputātu Urbanoviča un Agešina priekšlikums. Atbildīgā komisija nav atbalstījusi. (Starpsauciens: “Balsot!”)

Sēdes vadītāja. Deputāti lūdz balsojumu. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 16, pret - 13, atturas - 47. Priekšlikums nav atbalstīts.

A.Slakteris. 15. - deputātu Urbanoviča un Agešina priekšlikums. Atbildīgā komisija nav atbalstījusi. (Starpsauciens: “Balsot!”)

Sēdes vadītāja. Deputāti lūdz balsojumu. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 18, pret - 19, atturas - 26. Priekšlikums nav atbalstīts.

A.Slakteris. 16. - deputātu Urbanoviča un Agešina priekšlikums. Atbildīgā komisija nav atbalstījusi.

Sēdes vadītāja. Atklājam debates. Deputāts Valērijs Agešins.

V.Agešins (Tautas saskaņas partijas frakcija).

Labdien, cienījamie kolēģi! Liepājas 2.vidusskolas tagadējā ēkā strādā no 1976.gada, un tā ir izveidota pilsētai nozīmīgā dienvidrietumu mikrorajonā, tas ir, kūrorta zonā, kuru apmeklē daudz tūristu un ievērojamu cilvēku. Blakus atrodas modernas ēkas, Baltijas Krievu institūts, tur projektē celt Eiropas līmeņa atpūtas centru. Skolas ēkas ārējam veidolam ir jāiekļaujas pilsētas kopējā detālplānojumā.

Liepājas pilsētas dome ir uzsākusi skolas sienu siltināšanu, tomēr ļoti sliktā stāvoklī atrodas viena no skolas nozīmīgākajām detaļām - ārējās durvis. Tām ir koka konstrukcija, kura ir stipri bojāta, jo kalpojusi 26 gadus. Tā ir morāli un fiziski nolietojusies, nepakļaujas remontam un nerada pozitīvu motivāciju.

Skola atrodas pie jūras, durvis neaiztur stiprus vējus, tāpēc priekštelpas ir aukstas, bet tas veicina skolas darbinieku un skolēnu saslimšanu. Skolas pamatbudžets nenodrošina iespēju ielikt jaunas durvis.

Līdz ar to mēs lūdzam izskatīt šo iespēju un atbalstīt mūsu priekšlikumu par logu un durvju nomaiņu Liepājas 2.vidusskolā.

Paldies par uzmanību!

Sēdes vadītāja. Paldies. Debates slēdzu.

Vai komisijas vārdā ir kas piebilstams? Nē. Lūdzu deputātus balsot par 16. - deputātu Urbanoviča un Agešina priekšlikumu. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 20, pret - nav, atturas - 59. Priekšlikums nav atbalstīts.

A.Slakteris. 17. - deputātu Urbanoviča un Agešina priekšlikums. Atbildīgā komisija priekšlikumu ir noraidījusi.

Sēdes vadītāja. Atklājam debates. Deputāts Valērijs Agešins.

V.Agešins (Tautas saskaņas partijas frakcija).

Liepājas 3.pamatskolā piecgadīgu un sešgadīgu bērnu sagatavošana mācībām, skolas gaitām notiek saskaņā ar Latvijas Republikas Izglītības un zinātnes ministrijas apstiprināto pirmsskolas izglītības programmu. Lai to realizētu, darbu veiksmīgi organizētu un tādējādi izpildītu valsts rīkojumu, ir nepieciešams tā veidot izglītības darba procesu, lai bērni iekļautos tajā pakāpeniski. Īpaši aktuāls šis jautājums ir Liepājas 3.pamatskolā, jo skola atrodas rajonā, kurā dzīvo liels skaits nelabvēlīgu un trūcīgu ģimeņu. Rajons ir sociāli depresīvs, tajā dzīvo 18 000 cilvēku. Daudziem vecākiem nav finansiālu iespēju sūtīt bērnus pirmsskolas iestādē, jo viņi ir bezdarbnieki. Turklāt tajos divos rajonos - Karostā un Tosmarē - ir tikai viena pirmsskolas iestāde.

Skola realizē programmu jau trešo gadu, ir saņemta Izglītības un zinātnes ministrijas licence 2004.gadā, bet materiālā bāze ir novecojusi un nolietojusies. Taču papildināt to ar pašvaldības finansējumu nav iespējams.

Sakarā ar to Liepājas 3.pamatskolas administrācija lūdz sniegt piecgadīgo un sešgadīgo bērnu izglītības programmas īstenošanai finansiālu palīdzību 1750 latu apmērā.

Jau iepriekš saku paldies par atbalstu!

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

Vai komisijas vārdā nekas nav piebilstams? Lūdzu deputātus balsot par 17. - deputātu Urbanoviča un Agešina priekšlikumu! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 19, pret - 1, atturas - 61. Priekšlikums nav atbalstīts.

A.Slakteris. 18. - deputātu Urbanoviča un Agešina priekšlikums. Viņi, tāpat kā iepriekšējā priekšlikumā, ierosina uz pievienotās vērtības nodokļa iegūtos līdzekļus pārdalīt par labu investīcijām. Atbildīgā komisija priekšlikumu nav atbalstījusi.

Sēdes vadītāja. Deputāti lūdz balsojumu. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 19, pret - nav, atturas - 60. Priekšlikums nav atbalstīts.

A.Slakteris. 19. - deputātu Urbanoviča un Agešina priekšlikums. Tas ir ierosinājums pievienotās vērtības nodokļa ieņēmumus pārdalīt par labu investīcijām. Atbildīgā komisija ierosina neatbalstīt to.

Sēdes vadītāja. Deputāti lūdz balsojumu. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 14, pret - 1, atturas - 62. Priekšlikums nav atbalstīts.

A.Slakteris. 20. - deputātu Urbanoviča un Agešina priekšlikums. Viņi, līdzīgi kā savos iepriekšējos priekšlikumos, aicina no pievienotās vērtības nodokļa iegūtos līdzekļus ieguldīt investīcijās. Atbildīgā komisija neatbalsta. (Starpsauciens: “Balsot!”)

Sēdes vadītāja. Deputāti lūdzu balsojumu. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 16, pret - nav, atturas - 65. Priekšlikums nav atbalstīts.

A.Slakteris. 21. - deputātu Urbanoviča un Agešina priekšlikums. Tas ir līdzīgs iepriekšējiem - no pievienotās vērtības nodokļa iegūto naudu paredz investīcijām. Atbildīgā komisija nav atbalstījusi.

Sēdes vadītāja. Atklājam debates.

Deputāts Valērijs Agešins.

V.Agešins (Tautas saskaņas partijas frakcija).

Liepājas internātskola atkārtoti vēršas pie Saeimas deputātiem ar lūgumu rast iespēju piešķirt papildu finansējumu darbgaldu iegādei zēnu amatmācības darbnīcā. Liepājas internātskolā 2004./2005. mācību gadā mācās apmēram 200 skolēnu no trūcīgām vai nelabvēlīgām ģimenēm. Dažādu iemeslu dēļ šiem skolēniem nav izveidojusies mācīšanās motivācija, ir nepietiekamas spējas patstāvīgi mācīties, turklāt liela daļa šo skolēnu neprot savu brīvo laiku pavadīt sociāli pieņemamā veidā. Tāpēc Liepājas internātskolā 2001./2002. mācību gadā tika uzsākta pedagoģiskās korekcijas izglītības programmu īstenošana, kas paredz praktiskās nodarbības galdniecības, šūšanas un frizieru darbnīcā. Skolā tika iekārtotas šūšanas un frizieru darbnīcas, taču joprojām trūkst līdzekļu zēnu amatmācības darbnīcas labiekārtošanai, kaut gan vairāki instrumenti un darbgaldi darbnīcā ir nolietojušies un nodarbībās praktiski neizmantojami.

Liepājas internātskola uzskata, ka, ja tiktu labiekārtota zēnu amatmācības darbnīca, zēniem būtu iespēja strādāt praktiski un redzēt sava darba rezultātus, būtu iespējams motivēt viņus mācīties, kā arī brīvo laiku pavadīt sociāli pieņemamā veidā.

Sakarā ar to Liepājas internātskola lūdz tai piešķirt no valsts budžeta 5752 latus.

Jau iepriekš paldies par atbalstu!

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

Vai komisijas vārdā nekas nav piebilstams? Lūdzu deputātus balsot par 21. - deputātu Urbanoviča un Agešina priekšlikumu! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 18, pret - nav, atturas - 62. Priekšlikums nav atbalstīts.

A.Slakteris. 22. - frakcijas “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK priekšlikums. Ierosina pārdalīt ar Ministru kabineta lēmumu sadalāmo finansējumu par labu mērķdotācijām, investīcijām. Atbildīgā komisija nav atbalstījusi. (Starpsauciens: “Balsot!”)

Sēdes vadītāja. Deputāti lūdz balsojumu. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 22, pret - 1, atturas - 61. Priekšlikums nav atbalstīts.

A.Slakteris. 23. - deputātu Urbanoviča un Agešina priekšlikums. Minētie deputāti, līdzīgi kā iepriekš, no pievienotās vērtības nodokļa iegūtos līdzekļus ierosina novirzīt tam pašam nolūkam: mērķdotācijas investīcijām. Atbildīgā komisija neatbalsta. (Starpsauciens: “Balsot!”)

Sēdes vadītāja. Deputāti lūdz balsojumu. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 19, pret - nav, atturas - 59. Priekšlikums nav atbalstīts.

A.Slakteris. 24. - deputātu Urbanoviča un Agešina priekšlikums. Atbildīgā komisija nav atbalstījusi. (Starpsauciens: “Balsot!”)

Sēdes vadītāja. Deputāti lūdz balsojumu. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 15, pret - nav, atturas - 52. Priekšlikums nav atbalstīts.

A.Slakteris. 25. - deputāta Bartaševiča priekšlikums. Atbildīgā komisija nav atbalstījusi.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst pret komisijas viedokli.

A.Slakteris. 26. - deputāta Bartaševiča priekšlikums. Atbildīgā komisija nav atbalstījusi. (Starpsauciens: “Balsot!”)

Sēdes vadītāja. Deputāti lūdz balsojumu. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 19, pret - nav, atturas - 60. Priekšlikums nav atbalstīts.

A.Slakteris. 27. - deputāta Bartaševiča priekšlikums. Atbildīgā komisija nav atbalstījusi. (Starpsauciens: “Balsot!”)

Sēdes vadītāja. Deputāti lūdz balsojumu. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 19, pret - nav, atturas - 62. Priekšlikums nav atbalstīts.

A.Slakteris. 28. - deputāta Bartaševiča priekšlikums. Atbildīgā komisija nav atbalstījusi. (Starpsauciens: “Balsot!”)

Sēdes vadītāja. Deputāti lūdz balsojumu. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 17, pret - nav, atturas - 57. Priekšlikums nav atbalstīts.

A.Slakteris. 29. - deputāta Bartaševiča priekšlikums. Atbildīgā komisija nav atbalstījusi. (Starpsauciens: “Balsot!”)

Sēdes vadītāja. Deputāti lūdz balsojumu. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 18, pret - 1, atturas - 60. Priekšlikums nav atbalstīts.

A.Slakteris. 30. - deputāta Bartaševiča priekšlikums. Atbildīgā komisija nav atbalstījusi. (Starpsauciens: “Balsot!”)

Sēdes vadītāja. Deputāti lūdz balsojumu. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 19, pret - nav, atturas - 61. Priekšlikums nav atbalstīts.

A.Slakteris. 31. - deputāta Bartaševiča priekšlikums. Atbildīgā komisija nav atbalstījusi. (Starpsauciens: “Balsot!”)

Sēdes vadītāja. Deputāti lūdz balsojumu. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 19, pret - 25, atturas - 37. Priekšlikums nav atbalstīts.

A.Slakteris. 32. - frakcijas “Tēvzemei un Brīvībai/LNNK priekšlikums. Atbildīgā komisija nav atbalstījusi.

Sēdes vadītāja. Atklājam debates. Deputāts Pēteris Tabūns.

P.Tabūns (frakcija “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK).

Cienījamie kolēģi! Rīcība no spēka pozīcijām ir ļoti parasta parlamentā, bet vai tā ir tā labākā un cienīgākā rīcība vienmēr un visur? Es par to šaubos, pareizāk sakot, es to noliedzu un ierosinu padomāt par to, un aicinu sākt šaubīties arī jums.

Jūs redzat, ka neviens no opozīcijas priekšlikumiem netiek atbalstīts. Labi! Tā ir pierasta parlamenta prakse. Mēs aicinām nacionālajiem partizāniem iedot dažus tūkstošus latu klāt. Nacionālajiem karavīriem arī dažus tūkstošus klāt. Jūs sakāt: “Būs! Būs tur 7 tūkstoši vai kaut kas..” Bet vai plus 5 tūkstoši būtu ārkārtīgi daudz šīm organizācijām, kuras veic milzīgu darbu? Arī audzinošu darbu. Jaunatnes audzināšanu.

Un tagad paskatieties uz šo 32. - frakcijas “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK priekšlikumu! Mēs lūdzam pieminekļa Latgales nacionālajiem partizāniem izveidei 1500 latus. Jūs jau zināt tās cīņas - Latgales cilvēku cīņas pret padomju režīmu vēl pēc kara daudzus gadus, līdz pat 1955.-1956.gadam. Un tagad atrod šīs cīņu vietas, atklāj un zina, un cilvēki tur mēģina par saviem līdzekļiem uzstādīt pieminekļus, piemiņas akmeņus, lai nākamās paaudzes atcerētos, kādas cīņas ir bijušas par Latvijas neatkarību pret šo komunistisko režīmu.

Nu paskatieties! Jūs tātad teicāt, ka nacionālajiem partizāniem un karavīriem kaut kāda nauda kaut kādā veidā tikšot iedalīta, bet tas vēl arī nav skaidrs. Tā ir zīle kokā! Bet šeit jūs to taču neapliecināt, ka tā tiks iedalīta! 1500 lati! Spurdziņa kungs, vai budžets sabruks? Redziet, Spurdziņa kungs krata galvu un saka, ka budžets nesagrūs, ja iedosim šā pieminekļa izveidei 1500 latus.

Lūk! Neviens priekšlikums nav atbalstīts, bet es domāju, ka šo priekšlikumu jūs, cilvēki, atbalstīsiet. Jo, redziet, - es atgādināšu vēlreiz - no šīs tribīnes es esmu par to runājis desmitām reižu! Vispār pret Latgali attieksme no Rīgas, no parlamenta un no valdību puses ir bijusi ļoti, ļoti slikta. Teiksim to skaidri un gaiši! Arī investīciju sadalīšanā. Es esmu par to runājis arī no šīs tribīnes. Latgalei tiek vismazāk! Tur, kur ir vajadzīgs visvairāk, kur situācija ir visdrūmākā, - vismazāk! Nu tad, kolēģi, atbalstiet! Atbalstiet šo priekšlikumu, jo 1500 latu budžetā nu nekādu robu neiesitīs.

Sēdes vadītāja. Deputāts Kārlis Šadurskis.

K.Šadurskis (frakcija “Jaunais laiks”).

Cienījamā priekšsēdētāja! Godātie kolēģi! Tabūna kungs jau teica ļoti pareizus vārdus, bet, sēžot un klausoties Tabūna kungu, man bija tikai viena vienīga doma: “Godātie “tēvzemieši”! Nu kāpēc jūs izlēmāt palikt opozīcijā un nepievienojāties valdošajai koalīcijai?”

Protams, šis priekšlikums ir labs, summa ir maza, un piemineklis ir vajadzīgs, un droši vien, strādājot ar budžeta programmu “Ar Ministru kabineta lēmumu sadalāmais finansējums”, to varēs izvērtēt un iekļaut, bet vai nebūtu daudz labāk, “tēvzemieši”, ja jūs paši to darītu, būdami koalīcijā, nevis kā opozīcija kritizētu pozīciju?

Paldies par uzmanību!

Sēdes vadītāja. Deputāts Atis Slakteris.

A.Slakteris (Tautas partijas frakcija).

Cienījamie kolēģi! Priekšsēdētāja! Un arī cienījamie “tēvzemiešu” deputāti! Tā nu ir sagadījies, ka šā gada lielāko daļu es biju aizsardzības ministrs, un, ja runājam par Latgali, tad varu runāt pavisam konkrēti - tikko Līvānos tika atklāts piemineklis atbrīvotājiem, kurā tika ieguldīts nevis pusotrs tūkstotis latu, bet gan krietni lielāka summa. Un līdzekļi ir ieguldīti arī Oskara Kalpaka pieminekļa vietas izveidošanai Rīgā. Tā ka Latgale, Rīga un visa Latvija tiek atbalstīta, un es esmu pārliecināts, ka arī nākamā gada budžetā tas tiks darīts. Bet jūs kā pieredzējis deputāts pats labi saprotat un zināt, ka par to sadaļu, kur ir iekļauti ar Ministru kabineta lēmumu sadalāmie līdzekļi, tiks runāts vēlāk un ka, iespējams, tur tiks iedalīti līdzekļi arī konkrētajam piemineklim. Taču Latgali mēs aizmirsuši neesam.

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu. Ja komisijas vārdā nekas nav piebilstams, tad es lūdzu deputātus balsot par 32. - frakcijas “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK priekšlikumu. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 10, pret - 15, atturas - 56. Priekšlikums nav atbalstīts.

A.Slakteris. 33.priekšlikums. Iesniegusi politisko organizāciju apvienības “Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā” frakcija. Atbildīgā komisija nav atbalstījusi. (Starpsauciens: “Balsot!”)

Sēdes vadītāja. Deputāti lūdz balsojumu. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 19, pret - 2, atturas - 59. Priekšlikums nav atbalstīts.

A.Slakteris. 34.priekšlikums. Iesniegusi politisko organizāciju apvienības “Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā” frakcija. Atbildīgā komisija nav atbalstījusi.

Sēdes vadītāja. Atklājam debates. Deputāts Vladimirs Buzajevs.

V.Buzajevs (politisko organizāciju apvienības “Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā” frakcija).

Cienījamā priekšsēdētāja! Godātie kolēģi! Jūsu priekšā ir divi visai pieticīgi PCTVL frakcijas priekšlikumi, kas paredz izdalīt 10 000 latu, lai atjaunotu Otrā pasaules kara dalībnieku kapus Dagdā, Krāslavas rajonā (tas ir pirmais mūsu priekšlikums) un arī ir Klapkalnciemā, Tukuma rajonā, kas ir 39.priekšlikums.

Ko es varētu pastāstīt par šiem kapiem? Klapkalnciemā, kas tika atbrīvots no fašistiem tūlīt pēc Rīgas atbrīvošanas 1944.gada 19.oktobrī, atdusas 97 padomju karavīru pīšļi. Dagdā, kas tika atbrīvota 1944.gada 23.jūlijā, ir apglabāti 162 karavīri.

2005.gadā, kā zināms, apritēs 60 gadi kopš Otrā pasaules kara beigām un uzvaras pār fašismu - brūno mēri, kas nesa neredzētu postu visai cilvēcei un Latvijas tautai. Tātad šādi budžeta asignējumi slavenās jubilejas gadā būtu īstajā vietā.

PCTVL frakcijas prasības ir visai pieticīgas, jo kaut vai tajā pašā Krāslavas rajonā atrodas vēl desmit Brāļu kapi, bet Tukuma rajonā - vēl 25.

Vislielākais Brāļu kapu daudzums, kuros atdusas varonīgie cīnītāji pret fašismu, atrodas Rīgas rajonā - 31 kapuvieta. Tajos apglabāti vairāk nekā 6000 karavīru un virsnieku. Taču pirmajā vietā pēc apbedīto skaita atrodas Liepājas rajons - 31 359 kareivji, kas apbedīti astoņos Brāļu kapos. Pavisam Latvijas teritorijā ir 345 kareivju apbedīšanas vietas, kurās atdusas 172 495 varoņi, kuri savulaik glāba Eiropu un demokrātiskās vērtības.

Bez šaubām, te ir runa tikai par tām kapuvietām, kurās apbedīto upuru skaits ir precīzi zināms. Bet cik šādu kapu ir plašajos Krievijas, Ukrainas, Baltkrievijas, Polijas, Vācijas līdzenumos! Mēs esam samaksājuši pārāk dārgu cenu, lai izcīnītu uzvaru pār fašismu. Mums ir vienmēr jāatceras par to un jāuztur kārtībā ne tikai bijušo Waffen SS leģionāru un citu esesiešu apbedīšanas vietas. It īpaši jāņem vērā, ka to līgumu paketē par Krievijas karaspēka izvešanu no Latvijas teritorijas, kuri tika noslēgti pirms desmit gadiem, pienākumus rūpēties par šīm apbedīšanas vietām ir uzņēmusies Latvijas puse. Šo Brāļu kapu kopšana arī ir jāfinansē no valsts budžeta (protams, ja mēs negaidīsim Krievijas karaspēka “stroibata” atgriešanos).

Tā ka balsojums par abiem šiem PCTVL frakcijas priekšlikumiem demonstrēs, pirmkārt, to, cik lielā mērā Latvijas Republika ir gatava pildīt savas starptautiskās saistības un, otrkārt, parādīs, vai tagadējais Saeimas vairākums atrodas Hitlera aizstāvju pusē vai arī ir gatavs, kaut arī ar kavēšanos, pievienoties antihitleriskajai koalīcijai...

Sēdes vadītāja. Buzajeva kungs, neatļaujieties šādus izteicienus, kas neatbilst Saeimas kārtības rullim!

V.Buzajevs. Lūdzu atbalstīt mūsu priekšlikumu!

Sēdes vadītāja. Deputāts Pēteris Simsons.

P.Simsons (Latvijas Pirmās partijas frakcija).

Cienījamā priekšsēdētāja! Godājamie kolēģi! Mēs kārtējo reizi esam pieskārušies ļoti nopietnai un humānai lietai. Es jau vairākkārt esmu atgādinājis, ka karš beidzas nevis ar miera līguma parakstīšanu, nevis ar sveša karaspēka izvešanu, bet ar varoņu apbalvošanu un kritušo aprakšanu. Tiešām, kad kolēģis Buzajevs šeit runāja, sākumā man šķita, ka tiešām mēs runāsim par ļoti nopietnu, svarīgu, mūsu izpratnei un saskaņai aktuālu jautājumu. Taču, kā redzam, mūsu kreisais spārns tomēr nevar iztikt bez apvainojumiem arī kritušajiem karavīriem.

Es gribu šajā sakarā atgādināt tikai vienu lietu: Latvija nebija kara dalībniece, Latvijas zeme bija karalauks, kurā karoja divu valstu karaspēks. Un parasti tradīcija ir tāda, ka katra valsts pēc kara savāc un apbedī savus kritušos un uzkopj savu karavīru kapus. Šeit, šajā karalaukā, dzīvojošie ar cieņu izturas pret šiem kapiem, neposta tos un, protams, neredz šo atšķirību - vai tas karavīrs bija vienā pusē vai otrā pusē -, jo tie ir krituši karavīri. Un nevajadzētu aizskart arī Latvijas pilsoņus un Latvijas iedzīvotājus, kuri dus ļoti dažādos kapos, jo pret mirušajiem nevajadzētu vērst politiskus apvainojumus!

Un tāpēc es pilnībā piekrītu valdības un komisijas nostājai, ka katrai valstij ir par saviem kritušajiem jārūpējas par saviem līdzekļiem.

Paldies par uzmanību!

Sēdes vadītāja. Deputāts Juris Dobelis.

J.Dobelis (frakcija “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK).

Cienītie kolēģi! Es saprotu, ka daudziem ir garlaicīgi klausīties runas par Otro pasaules karu. Taču, ja jau šeit nāk tribīnē cilvēki un aicina uz godīgumu un uz atbalstu, tad, pirmkārt, jautājums numur 1: kāda starpība starp komunismu un fašismu? Nekādas! Abi divi šie tumšie spēki bija Otrā pasaules kara vaininieki. Sāksim ar to! Vai tad Latvijai ir jābūt priecīgai par to, ka te vienu okupantu vietā ienāca citi okupanti? Par ko tad Latvija lai priecājas?

Tālāk. Kāda ir attieksme pret kritušo karavīru piemiņas vietām? Atcerēsimies, kāda attieksme pret šīm piemiņas vietām bija padomju okupācijas laikā: uz kritušo latviešu karavīru kapiem cēla cūkkūtis, būvēja ceļus un centās visu aizmirst! Nevienā vietā Latvijā nebija oficiāli uzrādīti Otrā pasaules kara laikā kritušie latviešu leģionāri! Nekur - ne Latvijā, ne vēl jo vairāk ārpus Latvijas! To vajag atcerēties! (No zāles dep. V.Orlovs: “Kurā vietā tas bija?”)

Kā šodien Krievija izturas pret latviešu leģionāru piemiņas vietām, izvairīdamās vispār runāt par to? Vēl jo smieklīgāk tas ir tāpēc, ka Krievija, tajā pašā laikā drebēdama Vācijas priekšā, šodien ar mīļu prātu apzina kritušo vācu karavīru kapus Krievijā - ne tikai vācu, bet, piemēram, arī itāļu un citu tautību karavīru kapus. Un tur nekādas vainas nav. Turpretim nebeidzamie latviešu leģionāru mēģinājumi iegūt informāciju par saviem kritušajiem atduras kā pret sienu. Kā jūs varat šīs divas lietas salīdzināt? Padomju vara kā pēdējā neliete ir izturējusies pret kritušajiem karavīriem, viņai jēdziens “karavīra gods” nekad nav bijis. Es ilgus gadus vadīju latviešu karavīru piemiņas vietu, cīņu vietu kopšanas grupas darbus. Nekad mēs nepieskārāmies nevienam sarkanarmieša kapam, lai to apgānītu. Tas nebija mūsu nolūks! (Starpsauciens: “Kur tas bija?”) Jūs te tagad nākat un runājat par padomju okupantu kapiem, kurus mēs neaiztiekam. Taču uzskatīt Sarkano armiju par Latvijas atbrīvotāju - tas ir vienkārši smieklīgi, ja ne vairāk!

Es nerunāju par tiem cilvēkiem, kurus tur iesauca armijā. Tur bija dažādu tautību pārstāvji. Viņiem uzmauca mugurā sarkanarmieša formastērpu, un viņiem vajadzēja bļaustīties: “Par dzimteni, par Staļinu!” Aiz muguras bija šāvēju grupa, un viņiem nekas cits neatlika, kā skriet uz priekšu ar 200 gramiem degvīna ribās un kliegt. Un daudzus no viņiem vienkārši nopļāva tā kā zāli. Tā ka par to nav runa!

Taču, ja jūs te nākat godīgi runāt par kapu kopšanu, tad man ir jums jājautā: cik jūs paši esat izdarījuši šajā “lauciņā”? Kāda ir jūsu pašu attieksme, un cik daudz jūs domājat par to, lai reiz liktu mieru kritušajiem karavīriem, kuru kapuvietas ar tādu rūpību ir kopuši tie cilvēki, kas tur ir ieguldījuši savus personīgos līdzekļus? (Starpsauciens: “Mēs dzīvojam Latvijā!”)

Šeit mums vēl būs runa gan par Mori, gan par Lesteni. Es nākšu un nedaudz pastāstīšu faktus no vēstures, to, kas tur ir noticis. Bet ko tas nozīmē - šeit nākt un runāt un vēl runāt par Latvijas un Krievijas līgumu? Ko tad šie runātāji pārstāv? Vai viņi pārstāv Latvijas valsti? Vai Latvijas Republikas Saeimas deputāts nu sāks runāt kā Krievijas pārstāvis? Par to es, protams, nebrīnos. Tas jau sen tāpat ir skaidrs. Bet vismaz vajadzētu gan to iemācīties darīt drusciņ gudrāk!

Kur ir Krievijas ieguldījumi šo karavīru kapu kopšanā? Kur ir Krievijas piešķirtie līdzekļi? Lai “Jukos” un “Mukos” un tiem līdzīgie piedalās šajos procesos! Lūdzu! Lai tās valsts pārstāvji, kurā viens Domes deputāta mandāts maksā vienu miljardu dolāru, iegulda šo miljardu dolāru šo pašu Otrā pasaules kara karavīru kapu kopšanā! Lūdzu! Tā ka nevajag šeit šādi runāt un nostādīt vienus pret otriem! Tas ir ļoti negodīgi!

Sēdes vadītāja. Deputāts Vladimirs Buzajevs - otro reizi.

V.Buzajevs (politisko organizāciju apvienības “Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā” frakcija).

Es ļoti īsi atbildēšu uz kolēģu jautājumiem.

Pirmkārt, Simsona kungam ir vēlme, lai tieši Krievija būtu atbildīga par visiem šiem kapiem. Cienījamais Simsona kungs, šeit Brāļu kapos atrodas visu 15 bijušo brālīgo republiku iedzīvotāji, to skaitā arī latvieši. Jo tieši Latvijas korpuss karoja šeit. Un arī ļoti daudz poļu šajos kapos ir kopā ar krieviem, baltkrieviem un daudziem citiem.

Un otrkārt. Par Staļina un PSRS tālaika politisko orientāciju. Tomēr viņa kopā ar citām antihitleriskās koalīcijas valstīm cīnījās pret hitlerismu, un Latvijas atbrīvošana bija šīs cīņas sastāvdaļa. Tas tā, bez šaubām, ir.

Un trešais arguments. Ir runa par konkrētu divpusēju līgumu, kuru parakstīja Latvijas valdība 1994.gadā. Saskaņā ar šo līgumu tieši Latvijas pienākums ir rūpēties par šiem kapiem. To, kāpēc mēs neizpildījām desmit gados šo līgumu un gribējām parakstīt ar Krieviju citus līgumus, es nevaru saprast.

Lūk, visi šie argumenti par šo priekšlikumu.

Lūdzu to atbalstīt!

Sēdes vadītāja. Deputāts Jānis Esta.

J.Esta (Tautas partijas frakcija).

Cienījamā priekšsēdētāja! Godātie deputāti! Es ieteiktu Buzajeva kungam brīvajā laikā nevis staigāt ar megafonu pa Rīgu un tracināt jauniešus, bet paņemt lāpstu un grābekli un kopā ar saviem domubiedriem doties kopt kapus, kā to dara normāli, kārtīgi cilvēki. (Zālē aplausi.)

Paldies par uzmanību!

Sēdes vadītāja. Debates slēdz. Vai komisijas vārdā ir kas piebilstams? Ja ne, lūdzu deputātus balsot par 34. - politisko organizāciju apvienības “Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā” frakcijas priekšlikumu. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 19, pret - 41, atturas - 22. Priekšlikums nav atbalstīts.

A.Slakteris. 35. - frakcijas “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK priekšlikums. Atbildīgā komisija nav atbalstījusi. (Starpsauciens: “Balsot!”)

Sēdes vadītāja. Deputāti lūdz balsojumu. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 18, pret - nav, atturas - 52. Priekšlikums nav atbalstīts.

A.Slakteris. 36. - frakcijas “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK priekšlikums. Atbildīgā komisija nav atbalstījusi.

Sēdes vadītāja. Atklājam debates. Deputāts Māris Grīnblats.

M.Grīnblats (frakcija “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK).

Godātie deputāti! Godātais Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vadītāj! Godātais finanšu ministr! Godātie Ministru kabineta locekļi, kuri te ir klāt!

Protams, kad skatās budžetā izdevumus, šos 500 000 latu Cesvaines vidusskolas būvniecības uzsākšanai, var rasties jautājums: “Vai šī būvniecība ir tik aktuāla? Vai to nevar veikt kādā labākā brīdī, kad valstī būs piemērotāka ekonomiskā situācija?”

Neapšaubāmi, visus būvniecības projektus var sadalīt divās daļās: viena daļa ir tādi, kurus tiešām var sākt šogad, var sākt pēc trijiem gadiem un var sākt arī pēc pieciem gadiem. Un ir tādi projekti, kuru īstenošanu vajag sākt tūdaļ, un šis ir tas konkrētais gadījums, jo pirms pāris gadiem Cesvaines pils smagi cieta ugunsgrēkā un tieši šajā pilī visu laiku atradās Cesvaines vidusskola. Šobrīd vidusskolēni ir spiesti mitināties dažādās telpās, kas, tiesa gan, ir saistītas ar izglītības jomu, bet tomēr atrodas sešās dažādās vietās, un tas norāda uz to, ka šobrīd Cesvainē normāls mācību process, kvalitatīvs mācību process vidusskolā nav iespējams. Šobrīd tur nav iespējams arī kabinetu darbs mācību priekšmetos, lai gan tas ir īpaši vajadzīgs vecāko klašu skolēniem. Šāda situācija agri vai vēlu ir jānovērš.

Es domāju, ka Cesvaines pašvaldība arī pati ir gatava kaut ko darīt, taču pašvaldība, kuras budžets tomēr ir mazāks par vienu miljonu latu gadā un kurai aizņemšanās iespējas nav tik lielas, nevar izpildīt 3,7 miljonu latu vērtu projektu. Projekts ir arī skatīts un mazliet kritizēts, un, protams, katrā projektā varbūt kaut ko var arī samazināt, bet tomēr ir jāsaprot, ka šīs samazināšanas iespējas nav lielas.

Tas, ko pašvaldība ir izdarījusi, ir šis projekts, kas ir sadalīts divās
daļās - pirmajā kārtā un otrajā kārtā, turklāt pirmo kārtu var veikt neatkarīgi no otrās kārtas un sākt šīs skolas darbību jau ātrāk. Tātad pirmās kārtas izmaksas ir 2 miljoni 425 tūkstoši latu. Šajā laikā tiktu izveidotas telpas, kas ir vajadzīgas pamata un vidējās izglītības apgūšanai - tā ir ēdnīca, vajadzīgās telpas skolotājiem, administrācijai, aktu zāle, kā arī neliela sporta zālīte un bibliotēka. Savukārt otrā kārta, kas attiektos uz lielo sporta zāli, saimniecības telpām un sākumskolu vēl 200 skolēniem, tiktu atlikta uz vēlāku laiku.

Šāds projekts būtu ļoti vajadzīgs, un, neapšaubāmi, runa nav par septiņiem “tēvzemiešu” deputātiem, bet runa ir par 500 Cesvaines vidusskolēniem, kuri nu jau labu laiku mitinās mācībām ne visai, godīgi un maigi izsakoties, piemērotos apstākļos.

Tāda ir šī situācija. Ir jautājums: “Vai Cesvaine ir pelnījusi skolu -normālu, modernu skolu?” Es domāju - jā, jo tā ir pilsēta ar 2000 iedzīvotājiem. Arī pēc pašvaldību reformas un novadu izveidošanas, ja tāda tiks veikta - un, cerams, ka tuvākajos trijos, četros gados tā tiks veikta -, Cesvaine paliks kā novada centrs. Tādēļ neatkarīgi no jebkurām reformām, paliekot pie 102 novadu modeļa, Cesvaine ir centrs. Tā ir pati lielākā apdzīvotā vieta starp Madonu un Gulbeni, tāpēc 50 kilometru attālumā vismaz viena kārtīga vidusskola arī nākotnē būs vajadzīga. Ja vecāko klašu skolēni izklīdīs, tāpēc ka nav piemēroti mācību apstākļi, protams, būs apdraudētas arī vairāk nekā 50 pedagogu un skolas darbinieku darba vietas, bet šādā mazpilsētā 50-60 darba vietas ir ļoti jutīgas. Un, kā teica Cesvaines domes priekšsēdētājs Špata kungs, viņam arī būtu ļoti bēdīgi, apzinoties, ka vidusskolas neatjaunošana vistuvākajā laikā nozīmē to, ka cilvēki pamazām no Cesvaines plūdīs projām, un tas nebūs ieguvums ne Latvijai, ne šim novadam.

Ja valdība ir gatava palikt pie 102 novadu projekta, tad ir jāsaka: “Jā!” Ja nu ir plāns veidot 33 novadu projektu, ko, es ceru, Kalvīša valdība neatbalstīs, tad, protams, var rasties retorisks jautājums, vai Madonā, tagadējā Madonas rajonā, izņemot Madonu, vispār ir vajadzīgs kāds centrs?

Mans personiskais uzskats ir tāds, ka šie centri ir vajadzīgi un ka Madonas rajonā bez Cesvaines būs vajadzīga gan Lubāna, gan Ērgļi, gan Varakļāni.

Tā ka es aicinu arī valdības pārstāvjus, bet it sevišķi finanšu ministru, tomēr ieklausīties, jo mūsu piedāvājums nekādā gadījumā nesagrauj nevienas ministrijas piedāvāto projektu, tas ir uz Ministru kabineta lemjamo 1,5 miljonu latu rēķina. Ministru kabinetam agri vai vēlu šis jautājums tik un tā būs jāizskata, un, jo vēlāk šo skolas būvniecību uzsāks, jo vairāk šī summa - 2,4 miljoni, kas paredzēti pirmajai kārtai, pārvērtīsies par krietni lielāku summu, kā to zina visi tie, kuri atliek būvniecības sākšanu.

Tā ka es aicinu valdību ieklausīties. Protams, koalīcija bez valdības ziņas neko neizlems, bet priekšlikums ir pilnīgi atbilstošs gan izglītības sistēmas sakārtošanai, gan arī Latvijas novadu attīstībai, tajā skaitā pašas valdības apstiprinātajai 102 novadu veidošanas programmai.

Paldies par uzmanību!

Sēdes vadītāja. Debates slēdzam.

Vai komisijas vārdā ir kas piebilstams? Ja ne, tad lūdzu deputātus balsot par 36. - frakcijas “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK priekšlikumu. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 22, pret - nav, atturas - 61. Priekšlikums nav atbalstīts.

A.Slakteris. 37. - deputātu Urbanoviča un Agešina priekšlikums. Arī tas ierosina piešķirt līdzekļus Cesvaines vidusskolas celtniecībai, tas vienīgi norāda citu līdzekļu avotu. Atbildīgā komisija nav atbalstījusi. (Starpsauciens: “Balsot!”)

Sēdes vadītāja. Deputāti lūdz balsojumu. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 21, pret - 6, atturas - 57. Priekšlikums nav atbalstīts.

A.Slakteris. 38. - frakcijas “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK priekšlikums. Atbildīgā komisija nav atbalstījusi.

Sēdes vadītāja. Cienījamie kolēģi! Pirms mēs turpinām sēdi, daru jums zināmu, ka Saeimas Prezidijs ir saņēmis desmit deputātu priekšlikumu turpināt Saeimas 20.decembra sēdes darba kārtības jautājumu izskatīšanu līdz visu jautājumu izskatīšanai.

Vai deputātiem ir iebildumi? Nē. Ja nav iebildumu, tad turpināsim sēdi.

Atklājam debates par 38. - frakcijas “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK priekšlikumu.

Deputāts Pēteris Tabūns.

P.Tabūns (frakcija “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK).

Cienījamie kolēģi! Man, protams, ir ļoti žēl, ka jūs neatbalstījāt 1500 latus, šo niecīgo naudiņu, Balvu pagastā paredzētajam nacionālo partizānu piemiņai veltītajam piemineklim.

Bet argumenti ir interesanti. Šadurska kungs, kuru es ļoti cienu un mēs allaž viens otru esam sapratuši un atbalstījuši, atrodoties opozīcijā, pēkšņi ir nokļuvis pozīcijā, bet es esmu opozīcijā, un nu tā “bilde” ir krasi mainījusies. Absolūti! Un viņa dziesma nu ir pretdziesma tikai tāpēc, ka mēs nesēžam ar Šadurska kungu vienos ratos.

Lai gan mēs, “tēvzemieši”, jūsu ratus stumjam, atbalstot jūs tad, kad jūs veidojāt valdību, un atbalstījām arī tagad, kad nodevām komisijām šo budžetu, tad, kad tas tika pieņemts pirmajā lasījumā, atbalstījām, bet, redziet, mums nav taisnība tikai tāpēc un mūsu priekšlikumi ir slikti tikai tāpēc, ka mēs esam opozīcijā.

Nu paklausieties! Tādus argumentus likt lietā un vēl nākt tribīnē un par tiem runāt - nu, tas nu tā... Vērtējiet paši! Jo mēs, “tēvzemieši”, jau neesam pērkami ne par mazu naudu, ne par lielu naudu. Neesam! Neesam un nebūsim! Un tāpēc jau mēs negājām iekšā... nebūtu gājuši iekšā... Domājām, ka jūs tagad būsiet labdabīgi un mūsu priekšlikumus atbalstīsiet. Tā tas nav. Tā tas nav!

Un man nepatīk un patiešām mani skumdina jūsu pārvērtības, Šadurska kungs. Jūs es aizvien cienu un vēl cienīšu. Es domāju, ka jūs pārdomāsiet savu attieksmi.

Sēdes vadītāja. Deputāts Juris Dobelis.

J.Dobelis (frakcija “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK).

Cienītie kolēģi! Gribot negribot ir jārunā par vēsturi - tuvāku un tālāku. Šoreiz parunāsim par to, kas ir noticis Mores pagastā, ar kuru ir saistīts arī mūsu priekšlikums.

Šeit viens izteicās par tādu “brūno mēri”. Es gribētu atgādināt, ka bez “brūnā mēra” bija arī “sarkanais mēris”, un bija arī tie, kas dauzīja to “sarkano mēri” un darīja to pietiekami sekmīgi. Un tas notika arī pie Mores, kad 1944.gada septembrī latviešu leģionāri cīnījās pret desmitkārtīgu sarkanarmiešu pārspēku, un sarkanarmiešiem vēl nāca palīgā neskaitāms daudzums tanku. Un vairākas dienas risinājās Mores kaujas, kuru rezultāts bija tas, ka sarkanarmieši netika cauri un varēja cilvēki, kas vēlējās, bēgt uz rietumpusi, izmantot šo Latvijas leģionāru varonību. Starp tādiem bija arī mūsu Valsts prezidentes Vairas Vīķes-Freibergas radi un draugi.

Katru gadu septembrī Mores pagastā ierodas tie cilvēki, kas atceras šīs kaujas, ierodas šo kauju dalībnieki, it īpaši leitnants Kovtuņenko, kurš ir arī sarakstījis grāmatu par šīm kaujām. Un pulcējas šie cilvēki gan Mores pagasta centrā, gan pie Roznēnu ozola. Tur ir apglabāti kritušie leģionāri - nedaudz mazāk par 200 kritušo -, un tur ir arī daži tūkstoši sarkanarmiešu, kurus nu varēja no tiem grāvjiem izvilkt ārā, apglabāti divās vietās.

Pēdējos gadus mēs esam vienmēr valsts budžetā atraduši līdzekļus, lai balstītu Mori, balstītu Mores pagasta kauju piemiņas parka labiekārtošanas darbus.

Šeit jau izskanēja solījumi, ka ar Ministru kabineta lēmumu sadalāmo finansējumu varēšot izmantot šo līdzekļu iegūšanai. Lai nu Dievs dod! Mēs katrā ziņā izsakām savas rūpes par šo jautājumu. Uzsveram to, ka visus pēdējos gadus tieši no valsts budžeta šādi līdzekļi tika, balsojot Saeimas sēdes laikā, piešķirti. Un neatkarīgi no tā, vai cilvēki bija pozīcijā vai opozīcijā, tie, kas cienīja latviešu leģionārus - Mores kauju varoņus -, balsoja “par” šo līdzekļu piešķiršanu.

Paldies!

Sēdes vadītāja. Deputāts Juris Dalbiņš.

J.Dalbiņš (Tautas partijas frakcija).

Cienījamo priekšsēdētāj! Kolēģi deputāti! Jāteic, ka, tiklīdz mūsu saruna ir par šīm tēmām, mēs laikam nespējam tā mierīgi, ar vēsu prātu par tām runāt. Es ceru, ka nākotnē mēs spēsim atrast sevī spēku, lai par tām runātu tā, kā tas pienākas, - par karavīriem, par karavīru cieņas uzturēšanu un tā goda atdošanu viņiem, kuru viņi nopelnījuši, cīnoties par tiem uzdevumiem, kas viņiem ir bijuši uzlikti.

Tagad - par Mori, par kolēģu “tēvzemiešu” priekšlikumu. Un ne tikai par Mori, bet arī par 40.priekšlikumu, kas saistīts ar Lestenes Brāļu kapiem.

Tautas partijas frakcijā mēs šīs lietas pārrunājām gan iepriekš, gan arī šodien. Un tie līdzekļi, kuri ir deputātu rīcībā, lai atrisinātu dažādus projektus, kuri pašreiz nav iekļauti budžetā... Mēs to noteikti darīsim un atbalstīsim, un sakārtosim tos jautājumus, kas ir saistīti ar mūsu karavīru piemiņas iemūžināšanu un piemiņas vietu sakārtošanu. Taču nākotnē domāsim par visiem karavīriem!

Un to es gribu lūgt jums visiem - nemaisīt šeit iekšā ne brūnu, ne sarkanu mēri, jo karavīri ir pelnījuši to, lai viņus atcerētos.

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu. Vai komisijas vārdā ir kas piebilstams? Nav? Lūdzu deputātus balsot par 38. - frakcijas “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK priekšlikumu! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 7, pret - 4, atturas - 51. Priekšlikums nav atbalstīts.

A.Slakteris. 39. - politisko organizāciju apvienības “Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā” frakcijas priekšlikums. Atbildīgā komisija neatbalsta.

Sēdes vadītāja. Atklājam debates. Deputāts Nikolajs Kabanovs.

N.Kabanovs (politisko organizāciju apvienības “Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā” frakcija).

Cienījamie kolēģi! Tagad jūs saprotat, ka katrai Latvijas tautas daļai ir savas militārās kapsētas. Vai ne? Frakcija “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK nebalso “par”, kad tiek skarts jautājums par sarkanarmiešu kapsētu Dagdā. Un savukārt mēs nebalsojam “pret”, vienkārši atturamies, teiksim, Mores jautājumā, tāpēc ka mēs ticam, ka cilvēki, kas karoja tolaik, nebija Latvijas kareivji, viņi bija Vērmahta kareivji.

Taču pašlaik es gribētu runāt par Klapkalnciemu. Klapkalnciems ir ne tikai Kalvīša kunga dzimtas ligzda, kur viņš dzīvo. Klapkalnciems bija pirmā vieta Baltijas jūras piekrastē, kuru Sarkanā armija ieņēma. Kad ieņēma Jūrmalu, tur mūsu tankisti simboliski iedzēra ūdeni no Baltijas jūras.

Tagad, Ziemassvētku priekšvakarā, es gribu, lai jūs nobalsotu par to, lai katrai zaldātu šķirai - gan Sarkanās armijas, gan Vērmahta, gan Latvijas armijas cilvēkiem - būtu šeit, Latvijā, sava kapsēta un lai tā būtu apkopta un ļoti labā stāvoklī!

Paldies par uzmanību!

Sēdes vadītāja. Deputāts Juris Dobelis.

J.Dobelis (frakcija “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK).

Cienītie kolēģi! Daži vārdi par to Baltijas jūras ūdens dzeršanu.

Laikam, dzerot to ūdeni, daudziem vēderi gan sabojājās. Es gribētu atgādināt, kāda tā vēsture bija. Tanki gan tika līdz Baltijas jūrai, bet kas pēc tam notika? Jūs to gan negribat šeit stāstīt. Tos tankus aiztrieca atpakaļ! Daži tanki palika tur, un aptuveni 200 ūdensdzērēju arī palika tur - Klapkalnciema kapos. Ne jau velti jūs šodien par šiem kapiem runājat.

Tā ka, redziet, te jau ir tā lieta - tas, ko nozīmē godīga un ko nozīmē negodīga attieksme pret vēsturi. Mēs nenoliedzam nedz uzvaras, nedz zaudējumus. Pasaulē vienīgais izņēmums ir viena valsts, kas tiešām vienmēr ir rūpīgi slēpusi visus savus zaudējumus, visus savus bojāgājušos un tikai ārkārtīgu piespiedu apstākļu gadījumā ir kaut ko par to runājusi.

Es atkārtoju vēlreiz: šeit nav runa par karavīriem! Neviens te negrib teikt neko sliktu ne par vienu karavīru kā tādu. Runa ir par politisko spēku, kas šos karavīrus trieca bez sagatavošanās uguns, bez jebkādiem priekšdarbiem. Trieca vienkārši uz priekšu, un viss! PSRS ir pasaulē vienīgā valsts, kas nekad nav rūpējusies par saviem karavīriem. Tieši tāpēc šie karavīri ir izsvaidīti pa visu Eiropu. Nekādas rūpes nekad nav izrādītas par varoņiem, bet, protams, tad, kad ir svinības, tad jau nu gan uztaisa pavisam kaut ko citu. Vienu pompozu Uzvaras svētku pieminēšanu, kādu arī nākamajā gadā Maskavā taisās rīkot. Tas man atgādina to pašu Olimpisko spēļu priekšdarbus, kur bija paredzēti zirgi, krievu trijjūgs. Tikai tad, kad zirgi sāka uzvesties tā, kā daba viņiem lika, tad svētku vadītāja atcerējās, kas ir zirgs un kas ir tehnika. Tā ka, redziet, šeit jau ir par to runa!

Savā laikā deputāts Cilevičs un vēl daži nobalsoja “par” līdzekļu piešķiršanu Lestenes Brāļu kapiem. Tas bija vēsturisks balsojums! Lūk! Un toreiz runa bija tāda: “Visi karavīri ir vienādi, lai visiem tiek!” Taču šodien acīmredzot sākas šo jautājumu politizācija.

Mēs neesam pret līdzekļu piešķiršanu visu karavīru kapu kopšanai, tikai ir visvisādas organizācijas - krievu brālības, skolēnu aizstāvības un vēl daudzas citas draudzības un brālības ar Krieviju. Cik jūs esat paši strādājuši pie šo kapu kopšanas? Cik jūs tur vispār esat bijuši? Es Klapkalnciemā atceros tanku, kas bija izkrāsots visdažādākajās varavīksnes krāsās, un uz šā tanka bija uzrakstīts “Circenis”. Un tagad tas tanks vispār vairs neatrodas Klapkalnciemā.

Tā ka, ja jau jūs gribat godīgi runāt par pagātni, godīgi runāt par kaujām, tad kritušie bija abās pusēs. To taču neviens nenoliedz! Bet jūsu reportāžas no šīm sēdēm ir tādas, kas ir vienā virzienā vērstas. Par kādu godīgumu tad te var būt runa? Par ko mēs te varam strīdēties? Jums ir jūsu patiesība, un jūs gribat uzspiest savu patiesību. Jūs gribat viltot vēsturi, jūs gribat aizmirst to, ko PSRS ir palīdzējusi fašistiskajai Vācijai, lai tā varētu karot Otrā pasaules kara laikā. Jūs to visu gribat aizmirst, it kā tas viss nebūtu bijis!

Sēdes vadītāja. Lūdzu, tuvāk par priekšlikumu!

J.Dobelis. ... Tur ir tā nelaime! Priekšlikums ir tiešs, un runa ir tieši par to. Runa ir par karavīru kapiem. Un lūdzu atcerēties to! Tā ka ūdeni jūs varat dzert, cik jūs gribat, bet tikai ar prātu.

Sēdes vadītāja. Deputāts Boriss Cilevičs.

B.Cilevičs (Tautas saskaņas partijas frakcija).

Cienījamie kolēģi! Es gribētu tagad atgādināt, ka mēs runājam par budžetu, nevis par vēsturi, nevis par Otro pasaules karu. Un patiešām ar nožēlu jākonstatē, ka daži kolēģi izmanto jebkuru iespēju, lai paustu savu politisko nostāju, un ļoti prasmīgi piedēvē citiem savus grēkus. Jā, patiešām, Dobeļa kungs, ja jums visi kritušie karavīri ir vienādi, ja jūs patiešām negribat glorificēt tos, kuri karoja zem Hitlera karogiem, bet jums rūp visu cilvēku liktenis, visu kritušo piemiņa, tad jums vienkārši ir jānobalso par šo priekšlikumu. Un es sapratu jūsu uzstāšanās patosu. Tieši tādā veidā jūs faktiski aicinājāt atbalstīt šo priekšlikumu. Un es gaidu no jums, ka jūs būsiet godīgs, ka jūsu vārdi sakritīs ar jūsu darbiem un ka jūs atbalstīsiet šo priekšlikumu.

Paldies par uzmanību!

Sēdes vadītāja. Deputāts Nikolajs Kabanovs, otro reizi.

N.Kabanovs (politisko organizāciju apvienības “Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā” frakcija).

Cienījamie kolēģi! Runa ir ne tikai par to, vai Saeima piešķir naudu latviešu pašvaldībai, teiksim, kapsētas remontam, bet runa ir par Otrā pasaules kara novērtēšanu. Tagad jūs gribat izsvītrot ārā visus ar krievu zaldātiem saistītos kara notikumus, kas bija Latvijā, un līdz ar to mūsu mācību grāmatās būs tas, ka ASV vinnēja šo karu. Ja jūs, Dobeļa kungs, esat latviešu nacionālists, jums tomēr vajadzētu zināt, ka šajā frontē ASV nav karojusi, bet, teiksim, aģentūra “Tēvijas sargs” nodarbojas ar ASV un šo valstu sabiedrotajiem... ar propagandu Irākā un tā tālāk, un tā joprojām. Ja jūs izlasītu šo žurnālu, jūs tur varētu uzzināt daudz ko interesantu par Irāku - to, cik tā ir brīnumaina zeme, cik daudz tur ir latviešu karavīru un tā tālāk, un tā joprojām.

Bet es pats biju Klapkalnciemā. Es tur kopā ar saviem kolēģiem no frakcijas PCTVL nodarbojos ar remontu,. Un es jums prasu nenodarboties ar cinismu. Un jūs zināt, ka tolaik bija daudz kritušo - 200 cilvēku, daudzi tanki tika iznīcināti, bet uzvara bija mūsu un būs arī.

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

Vai komisijas vārdā ir kas piebilstams? Ja ne, lūdzu deputātus balsot par 39.priekšlikumu. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 17, pret - 24, atturas - 37. Priekšlikums nav atbalstīts.

A.Slakteris. 40. - frakcijas “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK priekšlikums. Atbildīgā komisija nav atbalstījusi.

Sēdes vadītāja. Atklājam debates. Deputāts Juris Dobelis.

Cienījamie kolēģi deputāti! Lūdzu, runājiet par konkrēto priekšlikumu!

J.Dobelis (frakcija “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK).

...Bet tad arī citiem ir jāsaņem aizrādījums... Nu... nu...

Cienītie kolēģi! Latvijā, Rīgā, ir Brāļu kapi, kuros atdusas latviešu karavīri - brīvības cīņu dalībnieki un Pirmā pasaules kara dalībnieki. Un ilgus gadus, kā jūs zināt, latviešu karavīri, kuri bija krituši Otrajā pasaules karā, gulēja kur nu kurais - lielākoties šīs kapu vietas bija nolīdzinātas ar zemi.

Un tā pirms vairākiem gadiem netālu no Lestenes baznīcas, klajā laukā, sākās Lestenes piemiņas vietas apgūšana. Un katru gadu... katru gadu Latvijas Republikas Saeima nav kautrējusies no sava budžeta oficiāli piešķirt naudu Lestenes Brāļu kapu izbūvei. Protams, bez latviešu atbalsta no visas pasaules diez vai mēs tik tālu būtu tikuši, cik esam tikuši šodien.

Neapšaubāmi, “Daugavas vanagu” materiālais atbalsts nospēlēja galveno lomu, taču arī nauda, kas ir nākusi no valsts budžeta, ir bijusi ļoti noderīga Lestenes Brāļu kapu izbūves darbu turpināšanai.

Un nekad nav bijis atkal īpaši jāstrīdas šeit par to, un parasti nav bijušas nekādas debates par šīs naudas piešķiršanu Lestenes Brāļu kapiem. Kāpēc taisni šogad mēs atkal esam “iesēdušies” un solām, ka kaut kad kaut kas būs? Vai tiešām mēs nevarējām uzreiz šo naudu piešķirt? Nauda ir piešķirta oficiāli Lestenes pagasta padomei. Pagasta vadītāja ilgus gadus ir rīkojusies kopīgi ar Kurzemes Brāļu kapu vadību, izbūves vadību, un ir apspriedusi šos jautājumus. Tagad mēs solām, ka no tiem pusotriem miljoniem tiks piešķirts. “Lai Dievs dod!” atkal man ir jāsaka.

Bet nu es jau ceturto reizi esmu tribīnē un mēģinu atgādināt - mēģinu cīnīties, lai to neizlaistu no uzmanības. Labi, šeit bija solījums, ka šī uzmanība tiks pievērsta Lestenes Brāļu kapu izbūvei. Pieņemsim, ka tā būs! Bet budžetu sāk apgūt jau gada sākumā. Ja mēs tagad atliksim tā pusotra miljona sadalīšanu, tad kad tas notiks? Kā var plānot darbus tie cilvēki, kuri ir saistīti ar šo kapu izbūvi? Es esmu nolēmis pievērst tam vienkārši uzmanību. Vairāk neko citu!

Un jūs, kolēģi kreisajā pusē, varat nesatraukties. Jūs cīnāties par savām idejām, es cīnos par savu ideju! Jums tas ir vienreiz jāsaprot. Un šeit nekad citādi nebūs, jo jūsu domāšana diemžēl ir saistīta ar krievisko domāšanu, impērisko domāšanu, un tas ir jāsaprot.

Tieši tāpēc šeit ir jāatgādina par to, kas ir noticis patiesībā, kā tas ir noticis. Desmitiem gadu Latvijā par to runāja tikai kaut kur ārpus oficiālajām aprindām, tā ka es aicinātu... Varbūt kāds var mani pārliecināt, ka tiešām nauda Lestenes Brāļu kapu izbūves darbu turpināšanai būs, ka tā būs savlaicīgi, jo, kā jūs saprotat, darbi ir jāplāno savlaicīgi, un nevar šo darbu turpināšanu saistīt ar kaut ko steidzamu.

Un pēdējais. Manā domāšanā paliks uz mūžiem šo Brāļu kapu izbūves iniciatora Nikolaja Romanovska vārds, un es ne vienu reizi vien šeit no tribīnes atgādināšu šo cilvēku, pateicoties kuram tiešām Latvijā tik daudz varam šodien domāt par latviešu leģionāru cīņām.

Tā ka mans draudzīgs ierosinājums valdībai ir ņemt vērā mūsu priekšlikumu.

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

Lūdzu deputātus balsot par 40. - frakcijas “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK priekšlikumu! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 9, pret - 9, atturas - 56. Priekšlikums nav atbalstīts.

A.Slakteris. Arī 41. - deputāta Gulbja priekšlikums - ir saistīts ar finansējuma sadalīšanu, kas notiek ar Ministru kabineta lēmumu. Mana rīcībā ir informācija, ka valdība šo lēmumu pieņems janvāra mēneša laikā. To es gribu teikt arī Dobeļa kungam. Un es domāju, ka klātesošie deputāti... Nu nemānīsim cits citu! Mēs ļoti labi saprotam, ka tāds šis lēmums ir tāpēc, ka budžets ir jāpieņem pietiekami ātri, jo ir vairākas svarīgas programmas, kurām ir no svara sākties no 1.janvāra, un tāpēc tiek piedāvāts tieši šādā formā.

Aicinu tiešām debatēt pēc būtības. Un lai mums labi sokas!

Sēdes vadītāja. Pret 41.priekšlikumu deputātiem iebildumu nav.

A.Slakteris. 41.priekšlikumu tātad komisija nav atbalstījusi.

42. - frakcijas “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK priekšlikums, kurā arī ir piedāvāts tas pats finanšu avots. Atbildīgā komisija nav atbalstījusi. (Starpsauciens: “Balsot!”)

Sēdes vadītāja. Deputāti lūdz balsojumu. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 25, pret - nav, atturas - 61. Priekšlikums nav atbalstīts.

A.Slakteris. 43. - politisko organizāciju apvienības “Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā” frakcijas priekšlikums. Atbildīgā komisija neatbalsta.

Sēdes vadītāja. Atklājam debates.

Deputāts Andris Tolmačovs.

A.Tolmačovs (politisko organizāciju apvienības “Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā” frakcija).

Godātie deputāti! Pēc Centrālās statistikas pārvaldes datiem, ilgtermiņa skatījumā Latvijas iedzīvotāju skaits samazinās - no 2,3 miljoniem samazinās līdz 1,8 miljoniem. Lielā mērā tas ir saistīts ar zemo dzimstības līmeni. Objektīvā situācija skolās ir tāda, ka daudzās klasēs skolēnu skaits nepārsniedz 26 skolēnus. Tas ir minimālais skaits, padomju laikos noteiktais minimums, kuram pastāvot klase var tikt dalīta divās grupās efektīvai valodas apguvei. Visiem ir zināms, ka, jo mazāka ir skolēnu grupa, jo efektīvāka ir valodas apguve šajā grupā. Pirmkārt, skolēniem latviešu valodas zināšanu līmenis stipri atšķiras, un šis apstāklis kavē efektīvu latviešu valodas apguvi; otrkārt, bērni prasa papildu uzmanību no pasniedzēju puses. Un 26 cilvēku klase jau ir par lielu, lai pasniedzēji varētu veltīt pietiekamu uzmanību katram skolēnam.

Pašreiz viena no nopietnām problēmām mazākumtautību skolās ir tieši latviešu valodas apguve. Un situāciju vēl vairāk pasliktina tas, ka ir manis minētais minimums - 26 skolēni -, kuram pastāvot klase var tikt dalīta divās grupās.

Ar šo problēmu ir saistīts PCTVL frakcijas priekšlikums. Tā kā viens no galvenajiem izglītības reformas mērķiem bija tieši vēlme uzlabot latviešu valodas zināšanas mazākumtautību skolēniem, es domāju, ka jūs, visi deputāti, konsekventi atbalstīsiet arī šo budžeta grozījumu, kas ir vērsts tieši uz valsts valodas zināšanu uzlabošanu. Papildu finansējums dotu iespēju sadalīt klasi divās grupās arī tad, ja skolēnu skaits klasē būtu mazāks par 26 skolēniem. Gribu atzīmēt, ka frakcijas iesniegtais priekšlikums attiecas tikai uz klašu dalīšanu latviešu valodas apguvei.

Lūdzu atbalstīt priekšlikumu!

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

Vai komisijas vārdā ir kas piebilstams? Nav? Lūdzu deputātus balsot par 43. - politisko organizāciju apvienības “Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā” frakcijas priekšlikumu! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 18, pret - 5, atturas - 56. Priekšlikums nav atbalstīts.

A.Slakteris. Un pēdējais - 44.priekšlikums. Tas ir politisko organizāciju apvienības “Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā” frakcijas priekšlikums, kura vērtība ir ne vairāk, ne mazāk kā 20 miljoni. Atbildīgā komisija to neatbalsta.

Sēdes vadītāja. Atklājam debates. Deputāts Juris Sokolovskis.

J.Sokolovskis (politisko organizāciju apvienības “Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā” frakcija).

Godātie kolēģi! PCTVL frakcija ir vienīgā, kas ierosina nākamā gada budžetā iedalīt naudu denacionalizēto namu īrnieku problēmu risināšanai. Mēs ierosinām iedalīt nākamā gada budžetā 20 miljonus šim mērķim. Mūsuprāt, šī summa būtu pietiekama, lai principā atrisinātu šīs problēmas un palīdzētu gan denacionalizēto namu īrniekiem, gan denacionalizēto namu īpašniekiem. Jo, ja mēs iedalīsim 20 miljonus pārcelšanās pabalstiem, tas nozīmēs, ka pašvaldība varēs izdarīt to pašu - iedalīt attiecīgu summu. Un līdz ar to šīs problēmas būtu atrisinātas un apmierinātas būtu abas puses.

Es gribu vērsties pie divām vislielākajām frakcijām.

Tautas partijas frakcija, kas ļoti cītīgi lobē namīpašnieku intereses, balsoja par īres griestu atbrīvošanu. Godātie kolēģi, ja mēs iedalīsim šo naudu, mēs tādējādi palīdzēsim arī namīpašniekiem! Kāpēc jūs šo naudu neiedalījāt, neparedzējāt nākamā gada budžetā? Kāpēc mēs nepalīdzam namīpašniekiem?

Godātie kolēģi no frakcijas “Jaunais laiks”! Pirms mēneša jūs cītīgi aizstāvējāt arī manu priekšlikumu par to, ka nākamajā gadā - 2005.gadā - ir jāiedala nauda šo programmu finansēšanai. Diemžēl šajā likumprojektā es nevienu santīmu šim mērķim neredzu.

Protams, tur var būt divi iemesli. Pirmais iemesls varētu būt tas, ka jūs aizmirsāt par tiem cilvēkiem, kuriem jūs devāt. Var būt arī otrs skaidrojums: varbūt jūs šajā valdībā atrodaties tādā stāvoklī, ka vienkārši nevarat neko panākt. Protams, mēs varam, kā apsolīja finanšu ministrs, grozīt nākamā gada budžetu martā vai jūnijā; tad būs kārtējie grozījumi. Taču es šaubos, vai šī summa būs tad atrasta. Es stipri šaubos!

Gribētos cerēt, ka mēs tomēr sāksim risināt problēmas, nevis tās atlikt, kārtējo reizi atlikt! Šodien mēs izskatīsim arī likumprojektu “Grozījumi likumā “Par dzīvojamo telpu īri””. Es ceru, ka mēs pagarināsim īres griestu pastāvēšanas laiku.

Taču, godātie kolēģi, tas neatrisinās problēmu! Mēs tikai atliekam šīs problēmas risināšanu. Kur ir nauda?

Ceru uz jūsu atbalstu.

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu. Vai komisijas vārdā ir kas piebilstams? Nav? Lūdzu deputātus balsot par 44.priekšlikumu! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 19, pret - 19, atturas - 47. Priekšlikums nav atbalstīts.

A.Slakteris. Tā kā ir izskatīti visi priekšlikumi, aicinu deputātus atbalstīt likumprojektu “Par valsts budžetu 2005.gadam” kopumā!

Sēdes vadītāja. Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta pieņemšanu otrajā lasījumā! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 69, pret - 19, neviens deputāts neatturas. Likums “Par valsts budžetu 2005.gadam” pieņemts. Paldies.

Cienījamie kolēģi! Mūsu visu vārdā vēlos sveikt mūsu kolēģi Sarmīti Ķikusti dzimšanas dienā! (Aplausi.)

Reizē ar svarīgā likuma “Par valsts budžetu 2005.gadam” pieņemšanu es vēlos sveikt apaļā jubilejā mūsu cienījamo kolēģi Jevgeniju Stalidzāni! (Aplausi.)

Cienījamie kolēģi, lūdzu reģistrēties ar reģistrācijas kartēm! Lūdzu zvanu! Reģistrācijas režīmu!

Kamēr tiek gatavoti reģistrācijas rezultāti, es atgādinu deputātiem, ka Saeimas Prezidijs ir pieņēmis lēmumu sasaukt šodien, 20.decembrī, otru ārkārtas sēdi, kurā mēs izskatīsim likumprojektu “Grozījumi likumā “Par dzīvojamo telpu īri””. Sēde tiks sasaukta 30 minūtes pēc tam, kad beigusies pirmā ārkārtas sēde. Tātad pulksten 18.00 es gaidu deputātus atkal zālē uz otru ārkārtas sēdi.

Paziņojums. Vārds deputātam Andrim Bērziņam.

A.Bērziņš (Zaļo un zemnieku savienības frakcija).

Kolēģi! Sabiedrības integrācijas apakškomisijas sēde pēc 10 minūtēm notiks Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijā. Pēc 10 minūtēm!

Sēdes vadītāja. Lūdzu Saeimas sekretāru nolasīt reģistrācijas rezultātus!

J.Šmits (8.Saeimas sekretārs).

Godātie kolēģi! Nav reģistrējušies: Andris Ārgalis, Aleksandrs Bartaševičs, Indulis Emsis, Artis Pabriks, Māra Ceriņa... (Starpsaucieni: “Ir!”), Oskars Kastēns, Uldis Mārtiņš Klauss, Vilis Krištopans, Liene Liepiņa, Ināra Ostrovska... (Starpsaucieni: “Ir!”), Krišjānis Peters, Jānis Straume un Ēriks Zunda.

Balsojumi

Grozījumi likumā "Par iedzīvotāju ienākuma nodokli" (2.lasījums. Steidzams)
Datums: 20.12.2004. 15:34:32 bal002
Balsošanas motīvs: Par 9.priekšlikumu

Grozījumi likumā "Par iedzīvotāju ienākuma nodokli" (2.lasījums. Steidzams)
Datums: 20.12.2004. 15:35:54 bal003
Balsošanas motīvs: Par 15.priekšlikumu

Grozījumi likumā "Par iedzīvotāju ienākuma nodokli" (2.lasījums. Steidzams)
Datums: 20.12.2004. 15:36:38 bal004
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.3476 pieņemšanu 2.lasījumā

Grozījumi likumā "Par iedzīvotāju ienākuma nodokli" (2.lasījums. Steidzams)
Datums: 20.12.2004. 15:39:06 bal005
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.3477B pieņemšanu 2.lasījumā

Grozījumi likumā "Par pievienotās vērtības nodokli" (2.lasījums. Steidzams)
Datums: 20.12.2004. 15:41:06 bal006
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.3478B pieņemšanu 2.lasījumā

Grozījumi likumā "Par akcīzes nodokli" (2.lasījums. Steidzams)
Datums: 20.12.2004. 15:41:22 bal007
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.3479B pieņemšanu 2.lasījumā

Grozījums Ugunsdrošības un ugunsdzēsības likumā (2.lasījums. Steidzams)
Datums: 20.12.2004. 15:41:52 bal008
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.3480B pieņemšanu 2.lasījumā

Par valsts budžetu 2005.gadam (2.lasījums. Steidzams)
Datums: 20.12.2004. 15:47:58 bal009
Balsošanas motīvs: Par 3.priekšlikumu

Par valsts budžetu 2005.gadam (2.lasījums. Steidzams)
Datums: 20.12.2004. 15:50:00 bal010
Balsošanas motīvs: Par 4.priekšlikumu

Par valsts budžetu 2005.gadam (2.lasījums. Steidzams)
Datums: 20.12.2004. 15:50:30 bal011
Balsošanas motīvs: Par 5.priekšlikumu

Par valsts budžetu 2005.gadam (2.lasījums. Steidzams)
Datums: 20.12.2004. 15:51:24 bal012
Balsošanas motīvs: Par 8.priekšlikumu

Par valsts budžetu 2005.gadam (2.lasījums. Steidzams)
Datums: 20.12.2004. 15:51:54 bal013
Balsošanas motīvs: Par 9.priekšlikumu

Par valsts budžetu 2005.gadam (2.lasījums. Steidzams)
Datums: 20.12.2004. 15:52:22 bal014
Balsošanas motīvs: Par 10.priekšlikumu

Par valsts budžetu 2005.gadam (2.lasījums. Steidzams)
Datums: 20.12.2004. 16:06:28 bal015
Balsošanas motīvs: Par 11.priekšlikumu

Par valsts budžetu 2005.gadam (2.lasījums. Steidzams)
Datums: 20.12.2004. 16:14:18 bal016
Balsošanas motīvs: Par 12.priekšlikumu

Par valsts budžetu 2005.gadam (2.lasījums. Steidzams)
Datums: 20.12.2004. 16:14:52 bal017
Balsošanas motīvs: Par 14.priekšlikumu

Par valsts budžetu 2005.gadam (2.lasījums. Steidzams)
Datums: 20.12.2004. 16:15:18 bal018
Balsošanas motīvs: Par 15.priekšlikumu

Par valsts budžetu 2005.gadam (2.lasījums. Steidzams)
Datums: 20.12.2004. 16:17:40 bal019
Balsošanas motīvs: Par 16.priekšlikumu

Par valsts budžetu 2005.gadam (2.lasījums. Steidzams)
Datums: 20.12.2004. 16:20:02 bal020
Balsošanas motīvs: Par 17.priekšlikumu

Par valsts budžetu 2005.gadam (2.lasījums. Steidzams)
Datums: 20.12.2004. 16:20:36 bal021
Balsošanas motīvs: Par 18.priekšlikumu

Par valsts budžetu 2005.gadam (2.lasījums. Steidzams)
Datums: 20.12.2004. 16:21:08 bal022
Balsošanas motīvs: Par 19.priekšlikumu

Par valsts budžetu 2005.gadam (2.lasījums. Steidzams)
Datums: 20.12.2004. 16:21:40 bal023
Balsošanas motīvs: Par 20.priekšlikumu

Par valsts budžetu 2005.gadam (2.lasījums. Steidzams)
Datums: 20.12.2004. 16:24:20 bal024
Balsošanas motīvs: Par 21.priekšlikumu

Par valsts budžetu 2005.gadam (2.lasījums. Steidzams)
Datums: 20.12.2004. 16:24:50 bal025
Balsošanas motīvs: Par 22.priekšlikumu

Par valsts budžetu 2005.gadam (2.lasījums. Steidzams)
Datums: 20.12.2004. 16:25:40 bal026
Balsošanas motīvs: Par 23.priekšlikumu

Par valsts budžetu 2005.gadam (2.lasījums. Steidzams)
Datums: 20.12.2004. 16:26:06 bal027
Balsošanas motīvs: Par 24.priekšlikumu

Par valsts budžetu 2005.gadam (2.lasījums. Steidzams)
Datums: 20.12.2004. 16:26:38 bal028
Balsošanas motīvs: Par 26.priekšlikumu

Par valsts budžetu 2005.gadam (2.lasījums. Steidzams)
Datums: 20.12.2004. 16:27:04 bal029
Balsošanas motīvs: Par 27.priekšlikumu

Par valsts budžetu 2005.gadam (2.lasījums. Steidzams)
Datums: 20.12.2004. 16:27:28 bal030
Balsošanas motīvs: Par 28.priekšlikumu

Par valsts budžetu 2005.gadam (2.lasījums. Steidzams)
Datums: 20.12.2004. 16:27:52 bal031
Balsošanas motīvs: Par 29.priekšlikumu

Par valsts budžetu 2005.gadam (2.lasījums. Steidzams)
Datums: 20.12.2004. 16:28:16 bal032
Balsošanas motīvs: Par 30.priekšlikumu

Par valsts budžetu 2005.gadam (2.lasījums. Steidzams)
Datums: 20.12.2004. 16:28:38 bal033
Balsošanas motīvs: Par 31.priekšlikumu

Par valsts budžetu 2005.gadam (2.lasījums. Steidzams)
Datums: 20.12.2004. 16:35:34 bal034
Balsošanas motīvs: Par 32.priekšlikumu

Par valsts budžetu 2005.gadam (2.lasījums. Steidzams)
Datums: 20.12.2004. 16:36:02 bal035
Balsošanas motīvs: Par 33.priekšlikumu

Par valsts budžetu 2005.gadam (2.lasījums. Steidzams)
Datums: 20.12.2004. 16:51:02 bal036
Balsošanas motīvs: Par 34.priekšlikumu

Par valsts budžetu 2005.gadam (2.lasījums. Steidzams)
Datums: 20.12.2004. 16:51:28 bal037
Balsošanas motīvs: Par 35.priekšlikumu

Par valsts budžetu 2005.gadam (2.lasījums. Steidzams)
Datums: 20.12.2004. 16:57:04 bal038
Balsošanas motīvs: Par 36.priekšlikumu

Par valsts budžetu 2005.gadam (2.lasījums. Steidzams)
Datums: 20.12.2004. 16:57:34 bal039
Balsošanas motīvs: Par 37.priekšlikumu

Par valsts budžetu 2005.gadam (2.lasījums. Steidzams)
Datums: 20.12.2004. 17:06:48 bal040
Balsošanas motīvs: Par 38.priekšlikumu

Par valsts budžetu 2005.gadam (2.lasījums. Steidzams)
Datums: 20.12.2004. 17:15:56 bal041
Balsošanas motīvs: Par 39.priekšlikumu

Par valsts budžetu 2005.gadam (2.lasījums. Steidzams)
Datums: 20.12.2004. 17:21:26 bal042
Balsošanas motīvs: Par 40.priekšlikumu

Par valsts budžetu 2005.gadam (2.lasījums. Steidzams)
Datums: 20.12.2004. 17:22:44 bal043
Balsošanas motīvs: Par 42.priekšlikumu

Par valsts budžetu 2005.gadam (2.lasījums. Steidzams)
Datums: 20.12.2004. 17:25:30 bal044
Balsošanas motīvs: Par 43.priekšlikumu

Par valsts budžetu 2005.gadam (2.lasījums. Steidzams)
Datums: 20.12.2004. 17:29:48 bal045
Balsošanas motīvs: Par 44.priekšlikumu

Par valsts budžetu 2005.gadam (2.lasījums. Steidzams)
Datums: 20.12.2004. 17:30:24 bal046
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.3474C pieņemšanu 2.lasījumā