Sēdi vada Latvijas Republikas 8.Saeimas priekšsēdētāja

Ingrīda Ūdre.

Sēdes darba kārtība
Satura rādītājs
Balsojumi

Sēdes vadītāja. Cienījamie kolēģi, sākam 27.janvāra sēdi!

Pirms sākam izskatīt sēdes darba kārtību, paziņoju, ka Saeimas Prezidijs ir saņēmis Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas lūgumu izdarīt izmaiņas šā gada 27.janvāra sēdes darba kārtībā. Komisija lūdz izsvītrot no Saeimas sēdes darba kārtības 19.punktu - likuma “Grozījumi Publisko aģentūru likumā” otrreizēju caurlūkošanu - un iekļaut minētā likuma otrreizēju caurlūkošanu šā gada 3.februāra sēdes darba kārtībā. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Darba kārtība ir mainīta.

Saeimas Prezidijs ir saņēmis Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas lūgumu izdarīt izmaiņas 27.janvāra sēdes darba kārtībā. Komisija lūdz iekļaut šīs sēdes darba kārtībā likumprojektu “Grozījumi Meža likumā”, kā arī lūdz virzīt minēto likumprojektu izskatīšanai pirmajā lasījumā. Vai deputātiem ir iebildumi? Nav iebildumu. Paldies.

Saeimas Prezidijs ir saņēmis Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas lūgumu izdarīt 27.janvāra sēdes darba kārtībā izmaiņas - iekļaut sēdes darba kārtībā likumprojekta “Par koku ciršanas kārtību fiziskajām personām pastāvīgā lietošanā piešķirtajās meža zemēs” nodošanu komisijām, kā arī bez tā atkārtotas izskatīšanas atbildīgajā komisijā iekļaut to sēdes darba kārtībā arī izskaitīšanai pirmajā lasījumā. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Darba kārtība ir mainīta.

Saeimas Prezidijs ir saņēmis deputātu Mūrnieces, Circenes, Šiliņa, Rībenas, Liepiņas un citu deputātu iesniegumu ar lūgumu izdarīt izmaiņas 27.janvāra sēdes darba kārtībā - iekļaut tajā Saeimas lēmuma projektu “Par deputāta Pauļa Kļaviņa ievēlēšanu Starpparlamentu Savienības Latvijas nacionālajā grupā”. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav.

Saeimas Prezidijs ir saņēmis deputātu Jaunupa, Rībenas, Strēļa, Kļaviņa un citu deputātu iesniegumu ar lūgumu iekļaut 27.janvāra sēdes darba kārtībā lēmuma projektu “Par deputāta Ainara Latkovska atsaukšanu no Baltijas Asamblejas Latvijas delegācijas”. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav.

Saeimas Prezidijs ir saņēmis deputātu Šiliņa, Circenes, Ziedones-Kantānes, Liepiņas un citu deputātu iesniegumu ar lūgumu iekļaut Saeimas sēdes darba kārtībā lēmuma projektu “Par deputāta Pauļa Kļaviņa atsaukšanu no Baltijas Asamblejas Latvijas delegācijas”. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Darba kārtība izmainīta.

Saeimas Prezidijs ir saņēmis deputāta Strēļa, Circenes, Šiliņa, Ziedones-Kantānes, Liepiņas un citu deputātu iesniegumu ar lūgumu iekļaut 27.janvāra sēdes darba kārtībā lēmuma projektu “Par deputātes Sarmītes Ķikustes ievēlēšanu Baltijas Asamblejas Latvijas delegācijas sastāvā”. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav.

Saeimas Prezidijs ir saņēmis deputātu Circenes, Šiliņa, Ziedones-Kantānes, Liepiņas un citu deputātu iesniegumu ar lūgumu izdarīt izmaiņas 27.janvāra sēdes darba kārtībā - iekļaut tajā lēmuma projektu “Par deputāta Aigara Pētersona ievēlēšanu Baltijas Asamblejas Latvijas delegācijas sastāvā”. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Darba kārtība ir izmainīta.

Saeimas Prezidijs ir saņēmis deputātu Circenes, Šiliņa, Ziedones-Kantānes, Liepiņas, Ceriņas un citu deputātu iesniegumu ar lūgumu izdarīt izmaiņas 27.janvāra sēdes darba kārtībā - iekļaut tajā lēmuma projektu “Par deputātes Baibas Brigmanes ievēlēšanu Baltijas Asamblejas Latvijas delegācijas sastāvā”. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Darba kārtība ir mainīta.

Saeimas Prezidijs ir saņēmis deputātu Mūrnieces, Šiliņa, Bendrātes, Circenes un citu deputātu iesniegumu ar lūgumu izdarīt izmaiņas 27.janvāra sēdes darba kārtībā - iekļaut tajā lēmuma projektu “Par deputāta Gunta Bērziņa kā pamatdelegāta ievēlēšanu NATO Parlamentārās Asamblejas Latvijas delegācijas sastāvā”. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Darba kārtība ir mainīta.

Saeimas Prezidijs ir saņēmis deputātu Nagļa, Simsona, Feldmanes, Jaundžeikara un citu deputātu iesniegumu ar lūgumu iekļaut 27.janvāra sēdes darba kārtībā lēmuma projektu “Par deputāta Jāņa Šmita atsaukšanu no Saeimas parlamentārās izmeklēšanas komisijas Einara Repšes finansiālās darbības pārbaudei”. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Darba kārtība ir mainīta.

Cienījamie kolēģi! Sākam izskatīt darba kārtību.

Cienījamie kolēģi! Satversmes 81.panta kārtībā izdotie Ministru kabineta noteikumi Nr.16 “Grozījumi likumā “Par privātajiem pensiju fondiem””. Likumprojekts tiek nodots Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai un Sociālo un darba lietu komisijai, un Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija ir atbildīgā komisija.

Cienījamie kolēģi! Sakarā ar to, ka Ministru kabineta noteikumi ir izdoti Satversmes 81.panta kārtībā, mums ir jābalso par šiem Ministru kabineta noteikumiem kā par likumprojektu pirmajā lasījumā. Tātad lūdzu deputātus balsot par likumprojekta apstiprināšanu pirmajā lasījumā. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 83, pret un atturas - nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā pieņemts.

Lūdzu Budžeta un finanšu (nodokļu) komisiju noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu! Lūdzu ieslēgt mikrofonu deputātam Atim Slakterim!

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija ierosina par termiņu noteikt 3.februāri.

Sēdes vadītājas. Citu priekšlikumu nav. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš otrajam lasījumam - 3.februāris. Paldies.

Ministru kabinets Satversmes 81.panta kārtībā ir izdevis Ministru kabineta noteikumus Nr.17 “Grozījumi likumā “Par nekustamā īpašuma piespiedu atsavināšanu valsts vai sabiedriskajām vajadzībām””.

J.Sokolovskis (politisko organizāciju apvienības “Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā” frakcija).

Godātie kolēģi! Man ir nepatīkama ziņa: mūsu valstī atkal sākas nacionalizācija. Šis likumprojekts ir saistīts ar Nacionālās bibliotēkas būvniecību. Labējā koalīcija šoreiz mums piedāvā tipiski sociālistisku produktu: šie Satversmes 81.panta kārtībā pieņemtie Ministru kabineta noteikumi paredz, ka īpašuma tiesības uz atsavināmo īpašumu pāriet valstij vai pašvaldībai ar attiecīga likuma spēkā stāšanās brīdi. Tātad pat tad, ja nav panākta vienošanās par atlīdzības apmēru, īpašumu atņems. Šajā gadījumā ir runa par Nacionālās bibliotēkas būvniecību un par tiem nekustamajiem īpašumiem, kuri atrodas šajā teritorijā. Tas nozīmē, ka, ja nav panākta vienošanās, tad īpašumu, šos dzīvokļus, atņems un tikai pēc tam šo dzīvokļu īpašnieki varēs vērsties tiesā un pierādīt, ka viņiem... un izcīnīt tātad godīgu atlīdzību.

Vai šī situācija jums neatgādina tos vēsturiskos notikumus, kad tika pieņemti lēmumi par īpašumu nacionalizāciju? Cik ilgi īpašnieki gaidīs savu kompensāciju, un kāds būs šīs kompensācijas apmērs? Klīst baumas, ka Kultūras ministrija nemaz negrib vadīties pēc tirgus cenām. Vai atkal atgriežamies pie administratīvās ekonomikas?

Ja šodien mēs pieņemsim šo likumprojektu, mēs tādējādi būsim pārkāpuši ļoti bīstamu robežu, aiz kuras neviens nekustamā īpašuma īpašnieks nevarēs justies drošs, ka tādā pašā veidā - pieņemot steidzamības kārtā kādus noteikumus - neatņems viņa īpašumu un ka šādā gadījumā viņš saņems taisnīgu atlīdzību, ko paredz Satversmes 105.pants (nu, piemēram, kad Tautas partija gribēs būvēt vēl kādu jaunu “gadsimta objektu”, nu, pieņemsim, jauno pilsētas krematoriju, nu, protams, par simts miljoniem latu). Tad jebkuru īpašumu varēs atņemt.

Kolēģi, nekādu labu darbu nevar sākt ar netaisnību! Un tāpēc es aicinu jūs nobalsot “pret”!

Sēdes vadītāja. Deputāts Dzintars Ābiķis.

Dz.Ābiķis (Tautas partijas frakcija).

Cienījamo priekšsēdētāj! Cienījamie kolēģi! Jebkurā valstī, jebkurā demokrātiskā valstī, ir situācijas, kad īpašniekiem ir zināmā mērā jāupurē savas intereses sabiedrības labā, un tādam gadījumam ir speciāli likumi. Un arī Latvijā ir speciāls likums, kas paredz īpašuma atsavināšanu, jo diemžēl, ja ir jābūvē valstij svarīgas automaģistrāles, lidlauki un citi svarīgi infrastruktūras objekti, to skaitā arī tik ievērojams kultūras objekts kā Nacionālā bibliotēka, tad kādam ir jācieš. Tāpēc valsts, Saeima ir pieņēmusi speciālu likumu, kas paredz, ka īpašnieki varēs saņemt kompensācijas. Un īpašnieki kompensācijas saņems. To, es domāju, neapstrīd neviens no klātesošajiem deputātiem. Un acīmredzot tiks panākta vienošanās. Ja netiks panākta labprātīga vienošanās, tad, protams, tiks iesaistītas mūsu tiesībsargājošās institūcijas, kas izšķirs šo situāciju, lai... un lai maksimāli tiktu ievērotas īpašnieku tiesības.

Tā ka, cienījamie kolēģi, ja mēs gribam, lai Nacionālā bibliotēka Latvijā tiktu uzcelta, mums šis likumprojekts ir jāatbalsta.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Deputāts Aleksandrs Golubovs.

Cienījamie kolēģi! Nu pieņemsim mēs šo likumu. Ļoti labi! Taču līdz ar to mēs dosim iespēju atņemt cilvēkiem viņu īpašumus, tos dzīvokļus, kuri jau pašreiz pieder šiem cilvēkiem. Tādā gadījumā mēs dosim iespēju šiem cilvēkiem stāties kaut kādā rindā un viņi paliks bez jebkādiem dzīvokļiem, jo tā atlīdzība, kuru paredz šis likums, - tā nav atlīdzība par viņu īpašumiem. Jo ar šiem cilvēkiem vēl līdz pat šim momentam, cik man zināms, neviens nav veicis sarunas par tieši viņu lūgto atlīdzību.

Mēs atņemsim ne tikai dzīvokļus, bet reizē arī zemi. Un zeme ir svēta lieta. Ja atņemsim to zemi, tad, atvainojos, mēs līdz ar to pārkāpsim mūsu Satversmi.

Vajag balsot pret šo likumprojektu!

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu. Cienījamie kolēģi! Saeimas Prezidijs ierosina Satversmes 81.panta kārtībā izdotos Ministru kabineta noteikumus Nr.18 “Par nekustamo īpašumu atsavināšanu valsts vajadzībām Latvijas Nacionālās bibliotēkas projekta īstenošanai nepieciešamajā teritorijā” nodot Izglītības, kultūras un zinātnes komisijai un Juridiskajai komisijai un noteikt, ka tā... Es atvainojos! Saeimas Prezidijs ierosina Satversmes 81.panta kārtībā izdotos Ministra kabineta noteikumus Nr.17 “Grozījumi likumā “Par nekustamā īpašuma piespiedu atsavināšanu valsts vai sabiedriskajām vajadzībām”” nodot Izglītības, kultūras un zinātnes komisijai un Juridiskajai komisijai un noteikt, ka Juridiskā komisija ir atbildīgā komisija.

Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta nodošanu komisijām, nosakot arī atbildīgo komisiju! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 68, pret - 18, neviens neatturas. Līdz ar nodošanu komisijām likumprojekts ir pieņemts arī pirmajā lasījumā.

Lūdzu Juridisko komisiju noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam!

Lūdzu ieslēgt mikrofonu deputātam Marekam Segliņam!

M.Segliņš (Tautas partijas frakcija).

10.februāris.

Sēdes vadītāja. Citu priekšlikumu nav. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš otrajam lasījumam - 10.februāris. Paldies.

Saeimas Prezidijs ierosina Satversmes 81.panta kārtībā izdotos Ministru kabineta noteikumus Nr.18 “Par nekustamo īpašumu atsavināšanu valsts vajadzībām Latvijas Nacionālās bibliotēkas projekta īstenošanai nepieciešamajā teritorijā” nodot Izglītības, kultūras un zinātnes komisijai un Juridiskajai komisijai un noteikt, ka Juridiskā komisija ir atbildīgā komisija.

Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta nodošanu komisijām, nosakot arī atbildīgo komisiju, un par tā pieņemšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 68, pret - 16, neviens neatturas. Likumprojekts ir nodots komisijām un arī pieņemts pirmajā lasījumā.

Lūdzu Juridisko komisiju noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam!

Lūdzu ieslēgt mikrofonu deputātam Marekam Segliņam!

M.Segliņš (Tautas partijas frakcija).

10.februāris.

Sēdes vadītāja. Citu priekšlikumu nav. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš otrajam lasījumam - 10.februāris. Paldies.

Saeimas Prezidijs ierosina Satversmes 81.panta kārtībā izdotos Ministru kabineta noteikumus Nr.19 “Grozījums Militārpersonu izdienas pensiju likumā” nodot Aizsardzības un iekšlietu komisijai un Sociālo un darba lietu komisijai un noteikt, ka Sociālo un darba lietu komisija ir atbildīgā komisija.

P.Simsons (Latvijas Pirmās partijas frakcija).

Cienījamā priekšsēdētāja! Godājamie kolēģi deputāti! Man ne brīdi nav šaubu, ka vairākums nobalsos “par” - gan par šo projektu, gan arī par nākamo darba kārtības punktu. Es vienkārši gribu atgādināt, uz ko attiecas šie grozījumi.

Kas ir nacionālās pretošanās kustības dalībnieki? Cik viņu ir, to jūs varat redzēt, izlasīt šeit anotācijā. Tie ir cilvēki, kuri, būdami ģimnāzisti vai studenti, darbojās pretestības grupās tūlīt pēc padomju karaspēka ienākšanas Latvijā. Par to viņi parasti dabūja līdz desmit gadiem ilgu ieslodzījumu un pēc tam apmēram tikpat daudz gadu izsūtījuma. Ne jau lielākā daļa no viņiem atgriezās mājās. Nacionālās pretošanās kustības dalībnieki ir arī pēckara partizāni, kuri vēl desmit gadus pēc kara beigām cīnījās bezcerīgi, cerot uz Rietumvalstu solījumiem, un kuri tāpat, ja viņi nekrita kaujās, tika notiesāti pēc 58.panta un ilgus gadus pavadīja Sibīrijā.

Nacionālās pretošanās kustības dalībnieki ir arī 60. un 70.gadu studenti, kuri savā jaunības maksimālismā veica kādas akcijas - izkāra Latvijas valsts karogus, izplatīja ar roku vai ar rakstāmmašīnu rakstītus uzsaukumus - un kuri tāpat tika notiesāti uz zināmiem gadiem (pārsvarā Mordovijas ieslodzījuma vietās).

Nacionālās pretošanās kustības dalībnieki ir arī 80.gadu sākumā notiesātie cilvēki. Toreiz mums pārējiem likās, ka valda absolūta bezcerība, absolūta stagnācija lielajā padomju valstī un ka nav vairs nekādu cerību, ka kaut kas varētu mainīties. Pēdējās politiskās prāvas bija 1982., 1983.gadā. Arī no tiem cilvēkiem ļoti daudzi vairs nav dzīvi. Citam tas bija jau trešais termiņš, citam - varbūt pirmais termiņš... Viņu ir ļoti maz palicis mūsu vidū.

Es gribu ar gandarījumu akcentēt, ka šī koalīcija, šī valdība ir tiešām pieskārusies šai tēmai, jo tas viss lielā mērā saskan ar mūsu projektu, kas ir nodots frakcijām un kas ir par totalitārā komunisma nosodīšanu. Mēs arī tur runājam par nacionālās pretošanās kustības dalībnieku godināšanu, par politiski represēto personu tiesību atjaunošanu.

Gan par šo priekšlikumu, gan arī par nākamo darba kārtības punktu nobalsojot “par”, mēs faktiski jau reāli īstenosim, realizēsim to, ko mēs šajā deklarācijas projektā esam iekļāvuši. Mēs reāli parādīsim mūsu Saeimas attieksmi pret tiem cilvēkiem, kuri to ir pelnījuši. Diemžēl tas ir tik vēlu, un diemžēl viņu ir palicis tik maz.

Es tiešām ar lielu pārliecību aicinu balsot “par” - gan par šo priekšlikumu, par šiem grozījumiem, gan arī par nākamo darba kārtības punktu.

Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītāja. Deputāts Nikolajs Kabanovs.

N.Kabanovs (politisko organizāciju apvienības “Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā” frakcija).

Cienījamie kolēģi deputāti! Šodien ir Osvencimas atbrīvošanas diena, un tieši šajā dienā mēs pieņemsim šo likumu. Man šķiet, ka tas būs starptautisks skandāls, un es nevaru atbalstīt Simsona kunga teikto. Starp šiem cilvēkiem bija ne tikai ģimnāzisti, bet arī bijušie SS vīri, kas slepkavoja un kas dedzināja sādžas Baltkrievijā, un no šīm sādžām uz Latviju tika pārvietoti tūkstoši cilvēku. Tagad viņi nevar saņemt represēto statusu. Es domāju, ka mums nevajag balsot par šo likumprojektu. Tas būs spļāviens Latvijas darba cilvēkiem, kuri pēc kara atjaunoja Latviju un uz kuriem šāva šie mežabrāļi. Un jūs zināt, ka pārsvarā viņu upuri bija latviešu cilvēki.

Paldies par uzmanību!

Sēdes vadītāja. Deputāts Juris Dobelis.

J.Dobelis (frakcija “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK).

Cienījamie kolēģi! Nu redziet, kā ir: ja cilvēks negrib zināt vēsturisko patiesību, tad viņš to arī nevar izprast. Ja šeit atnāk kāds un runā, ka latvieši ir bijuši kaut kādās SS vienībās, nu tad jāsaka, ir nožēlojami, ka šāds cilvēks ir kaut kur pagrīdē kaut ko sagrābstījis. Tās nav vairs zināšanas! Un salīdzināt SS ar Latvijas brīvības cīnītājiem var tikai īstens ultrašovinists. Īstens militārists, ģimenē izaudzis ultrašovinists. Neviens cits cilvēks nevar atļauties kaut ko tādu pateikt.

Cīnīties pret totalitāro komunistisko režīmu - es domāju, te nevajadzētu pat liekus komentārus. Vajadzētu vienkārši skaidri un gaiši pateikt lielu paldies tādiem cilvēkiem, kuri to ir darījuši. Nebija tik vienkārši! Un ne jau tikai ar ieročiem rokās. Paņēmieni bija dažādi, bet bija cilvēki, kuri saglabāja šo pārliecību, saglabāja šo drosmi, un tā tas bija dažādos gados.

Es gan nevaru piekrist tam, ka pēdējās prāvas bija 1982.-1983.gadā, jo manu dzīvokli kratīja 1985.gada janvārī. Tikai 1985.gada aprīlī PSKP CK Politbirojs pieņēma lēmumu, kas paredzēja maigāk apieties ar disidentiem un vairs nevērsties pret viņiem ar tik represīvām metodēm. Bet nožēlojami ir tas, ka uzkāpj tribīnē cilvēks, kas ir piesūcies ar komunistisko domāšanu, kas ir piesūcies ar ultrašovinistisku domāšanu, un noniecina to cilvēku drosmi, kuri ir atļāvušies savu drosmi parādīt skaidri un gaiši, nebaidoties izteikt savu pārliecību. Lūk, tas ir nožēlojami!

Vēl nožēlojamāk tas ir tāpēc, ka šāda pārliecība vairs negūst atbalstu pat Krievijā, jo Krievija, kā to pierādīja pēdējās mūsu sēdes Strasbūrā, ir stingri nolēmusi mainīties (vismaz ārēji), runājot starptautiskajos līmeņos, jo triecieni, ko saņēma Krievija Strasbūrā, gan izskatot JUKOS lietu, gan izskatot ziņojumu par vēlēšanām Ukrainā, gan arī ciešot pamatīgu politisko kaunu, uzdodot nemākulīgus jautājumus Gruzijas prezidentam Saakašvili, skaidri parādīja, ka tur ir nepieciešams nopietns “kapitālais remonts” šajā domāšanā.

Un kā var salīdzināt nāves nometņu atbrīvošanas dienu ar mūsu nacionālās pretošanās kustības dalībnieku cīņu? Kā var kaut ko tādu salīdzināt? Es nezinu, cik daudz ir jālieto narkotiskās vielas vai kaut kādi apreibinoši līdzekļi, lai līdz kaut kam tādam aizdomātos!

Lūk, te jau ir tā lieta, un te jau ir tā attieksme, kas spiež mūs nākt un skaidrot, lai radioklausītājs tomēr nedomātu, ka šeit tribīnē uzkāpj kaut kādi bravūrīgi jaunekļi, kaut ko nobļaustās un ka visi pārējie klusuciešot vienkārši nobalso citādi. Diemžēl...

Jā, mēs šodien runājam par lietām, kas, no vienas puses, ir it kā pašas par sevi saprotamas, bet, no otras puses, jūs skaidri, cienītie kolēģi, redzat, ko nozīmē nevis godīga vēlēšanās izprast vēsturi, bet īpaša vēlēšanās izrādīt savu attieksmi, kam nav nekāda sakara ar objektīvo patiesību, un kaut kādi tādi teicieni par nacionālās pretošanās kustības dalībniekiem, kad viņus salīdzina ar kaut kādiem sādžu dedzinātājiem...

Es saprotu vienu. Protams, ir ārkārtīgi svarīgi, lai daļa Latvijas iedzīvotāju joprojām domātu, ka šeit, Saeimā, sēž cilvēki, kas cīnās par viņu tiesībām. Nekā tāda taču nav! Ir viena vēlēšanās - sēdēt atkal šeit, Saeimā, un ar tādu pašu nejauku izrunāšanos iegūt sev kaut kādu piekrišanu. Tā ka acīmredzot arī citādi domājošajiem, kas šādu izrunāšanos ir spējīgi nokritizēt, ir jāpasaka savs viedoklis. Un tiešām ir ārkārtīgi interesanti tagad to visu iedomāties - visus tos gadus, kas ir bijuši savā laikā, visas tās darbības, visu to, ko ir pārcietušas mūsu ģimenes, mūsu radi un draugi, visu šo darbību laikā, gaidot četros piecos no rīta kārtējo kratīšanu vai arestu... Un tagad šeit tā vienkārši uzkāpj tribīnē labi ģērbts, labi barots jauneklis un vienkārši pasaka kaut kādu nelietību. Un “skaisti” tas, pēdiņās, izskan no tribīnes.

Nu es nezinu, ar kādiem paņēmieniem mums šeit tagad veidojas Ētikas kodekss. Vai šāda izrunāšanās pieder pie ētikas normu pārkāpšanas vai nepieder? Lūk, par kādām lietām ir jādomā!

Un iemācīsimies vienreiz saprast vienu - to, ka ir objektīvā patiesība. Un tā ir viena lieta. Taču diemžēl ir arī otra patiesība - tas, ka šeit nāk cilvēki un runā nevis par objektīvo patiesību, bet lai iegūtu sev politisko kapitālu, apmuļķojot cilvēkus un pasludinot sevi par kaut kādas cīņas pārstāvjiem. Diemžēl! Un ar to acīmredzot būs jārēķinās. Tātad šajā tribīnē būs, būs un vēlvienreiz būs jāpastāsta, kas ir nacionālās pretošanās kustības dalībnieki, kas ir nacionālie partizāni, kas ir latviešu leģionāri, tātad visas šīs skaidrās, skaudrās patiesības, un ko nozīmē latviešu cilvēku cīņa par savas dzimtenes neatkarību. Cilvēki, kuriem Latvija ir tikai uzturēšanās vieta un nav sava dzimtene, vienkārši to nesaprot un nekad negribēs saprast. (No zāles dep. L.Ozoliņš: “Pareizi!”)

Sēdes vadītāja. Deputāts Vladimirs Buzajevs.

V.Buzajevs (politisko organizāciju apvienības “Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā” frakcija).

Cienījamā priekšsēdētāja! Godātie kolēģi! Derētu īpaši atzīmēt ideju - piešķirt militārpersonas izdienas pensiju nacionālās pretošanās kustības dalībniekam. Pirmkārt, ir jāņem vērā nacionālās pretošanās kustības dalībnieku kontingenta īpatnības, un, otrkārt, ir jāņem vērā piemiņas datums, kuram par godu tiek piedāvāts grozījums, kas paredz šīs ikmēneša izmaksas. Nevarēs šeit melot no Saeimas tribīnes un runāt par ģimnāzistiem un par padomju laika disidentiem.

Man nav iebildumu pret bijušo padomju laika disidentu atbalstu, bet te ir runa par militārpersonu izdienas pensijām. Un šis militārpersonu kontingents - tie pārsvarā ir karavīri, kuri karā izcēlās Hitlera pusē “Waffen-SS” leģionā. Un piemiņas datums, kuru es minēju, ir uzvaras pār fašismu 60.gadadiena.

Lieliska šī ideja ir arī tāpēc, ka likumprojekts stājas spēkā mūsu Valsts prezidentes vizītes Maskavā priekšvakarā, kur viņa tad arī pastāstīs viesmīlīgajiem saimniekiem, ka viņi bija okupējuši Latviju.

Šī ideja ir apbrīnas vērta arī tāpēc, ka bijušos nacistus - bet nacisti nemēdz būt “bijušie”! - piedāvā atalgot uz nodokļu maksātāju rēķina. Mūsu valstī, kur nacistu atbalstītāji un nacisma ideju paudēji pārsvarā atrodas valsts iestādēs un tikai tērē svešus finansiālos līdzekļus, bet valsts kasi ar saviem nodokļiem papildina pārsvarā to ļaužu pēcteči, kuri ieņēma Berlīni. Un šāds priekšlikums skan īpaši ciniski, īpaši zaimojoši.

Protams, jūs varat aplaupīt mūs visus, antihitleriskās koalīcijas cīnītājus, viņu bērnus un mazbērnus, bet pretī jūs saņemsiet pelnīto spļāvienu sejā, kuru nebūs tik viegli noslaucīt!

Mans piedāvājums ir šāds: kad pienāks viņu laiks aiziet viņsaulē un tikties ar Dievu, tad visus šīs idejas autorus ar īpašu godu kara orķestra priekšnesuma pavadībā vajadzētu apglabāt Lestenes kapos blakus viņu sirdij mīļajiem esesiešiem! (Starpsaucieni.)

Sēdes vadītāja. Deputāts Dzintars Ābiķis.

Dz.Ābiķis (Tautas partijas frakcija).

Cienījamie kolēģi! Buzajeva kungs un Kabanova kungs, vai kādreiz Latvijā jūs esat dzirdējuši, ka kāds latvietis apšaubītu Smoļenskas partizānu vai Baltkrievijas partizānu cīņu pret nacionālsociālistiskās Vācijas iebrucējiem? Vai mēs kādreiz esam teikuši, ka Smoļenskas apgabala partizāni vai tie partizāni, kas darbojās Baltkrievijas teritorijā, ir noziedznieki? Viņi cīnījās pret okupāciju - pret savas valsts okupāciju.

Kāpēc jūs brīvības cīnītājus, cilvēkus, kuri varonīgi cīnījās pret savas valsts okupāciju, apvainojat un saucat par fašistiem un cilvēku slepkavām? Ar kādām tiesībām? (Starpsaucieni no zāles: “Ārā! Kauns!”) Es uzskatu, ka mūsu valsts, tajā skaitā arī līdzšinējo saeimu deputāti... ka mēs neesam pietiekami novērtējuši mūsu nacionālo pretestības kustību. Pret ko viņi cīnījās? Viņi cīnījās pret čeku, kas slepkavoja cilvēkus un izsūtīja no Latvijas. Viņi cīnījās pret okupācijas režīmu. Nav svētākas cīņas par to, kā būt gataviem nolikt savu galvu par savas tautas brīvību. Tā bija svēta cīņa! Un tam nav nekāda sakara ar to, ko jūs te runājāt. (Starpsauciens: “Pareizi!”)

Cienījamie kolēģi! Nacionālās pretestības kustības dalībnieki Latvijā, protams, tika pievilti. Viņi tika pievilti no lielvalstu puses, jo nacionālās pretošanās kustības dalībnieki līdz pēdējam brīdim ticēja, ka pasaules lielvaras nosodīs Baltijas valstu okupāciju un centīsies palīdzēt Latvijai kļūt brīvai. Diemžēl Jaltas konferences rezultāti pārvilka svītru šīm lietām. Bet tā bija svēta cīņa! Tā bija cīņa pret okupāciju un cīņa par savas tautas brīvību. Tāpēc, cienījamie kolēģi, neapvainosim cīnītājus un godināsim viņu piemiņu!

Un paldies Dievam, ka Aigara Kalvīša vadītā valdība beidzot tomēr ir izšķīrusies vismaz par nelielu soli, ko paspert pretim šiem brīvības cīnītājiem, kaut gan ar lielu novēlošanos... ka mēs viņiem vismaz nedaudz pieliekam pie izdienas pensijas, kas, protams, nav adekvāta tam, ko viņi savā laikā ir izdarījuši, jo lielākā daļa no šiem vīriem savus labākos mūža gadus pavadīja, cīnoties pret okupantiem, pēc tam daudzus desmitus gadu izsūtījumā Sibīrijā, un daudziem viņiem visa dzīve, praktiski viņiem visiem tālākā dzīvē, tālākās darba gaitas, iespējas mācīties, izglītoties, faktiski tika sabojātas neatgriezeniski, jo visu okupācijas laiku viņi tika vajāti.

Mums šis likumprojekts, cienījamie kolēģi, ir jāatbalsta un jāatbalsta visiem simtprocentīgi, kuri šeit sēž zālē.

Sēdes vadītāja. Deputāts Aleksandrs Bartaševičs.

Cienījamie kolēģi! Varbūt es neesmu tik lielisks vēsturnieks kā Dobeļa kungs, bet pat es zinu, ka nacionālie partizāni cīnījās... vismaz daļa no viņiem cīnījās pret sabiedrotajiem, un sabiedrotie cīnījās pret fašismu. Tas ir viens.

Un, otrkārt, es negribu apstrīdēt, ka nacionālajiem partizāniem ir tiesības uz papildu uzmanību no valsts puses, kā rakstīts likumprojektā, 50 latu apmērā, bet es nevaru pieņemt, ka, piešķirot tādu palīdzību nacionālajiem partizāniem, mēs aizmirstam par citiem cilvēkiem - par citiem fašisma upuriem. Un tieši pirms 60 gadiem 27.janvārī padomju armija atbrīvoja pirmo un vislielāko Hitlera koncentrācijas nometni - Aušvicu. Tur atradās un tika nogalināts vairāk par miljonu ebreju un vairāki simti tūkstošu citu nacionalitāšu cilvēku. Un tieši šodien bijušajā Aušvicas koncentrācijas nometnē notiek piemiņas ceremonija. Šajā ceremonijā piedalīsies 19 valstu prezidenti. Starp viņiem būs arī mūsu Valsts prezidente. Tas norāda uz to, cik liela nozīme tiek piešķirta šim pasākumam daudzās valstīs, tostarp arī Latvijā, lai fašisma briesmas neatkārtotos nākotnē. (Starpsauciens: “Kāds sakars te ir?”)

Un kopsakars tam visam ir ļoti nopietns, un šis kopsakars ir tāds: kamēr mēs šo nevienlīdzību attiecībā uz fašisma upuriem, uz tiem, kuri pavadīja laiku koncentrācijas nometnēs, nebūsim likvidējuši, mēs nevarēsim runāt par papildu līdzekļu piešķiršanu nacionālajiem partizāniem. Un kāpēc mēs nosodām nacionālsociālismu, kas šķiroja cilvēkus tieši pēc nacionālās piederības vai pēc citām pazīmēm, un arī latvieši kultivējam to pašu? Mēs faktiski šķirojam cilvēkus un nepiešķiram, pieņemsim, politiski represētā statusu nepilsoņiem. Nepiešķiram šo statusu tiem, kuri pavadīja zināmu laiku koncentrācijas nometnēs ārpus Latvijas, un daudzām citām kategorijām. Kāpēc mēs kā par politiski represētajiem runājam tikai par tiem cilvēkiem, kuri koncentrācijas nometnēs pavadīja divus gadus - no 1943. līdz 1944.gadam? Daudz ir tādu problēmu, kuras mums jāatrisina vispirms. Un pēc tam mēs varam ķerties pie nacionālajiem partizāniem. Un tieši šī varbūt nav pareizā diena.

Pareizi šeit kolēģi teica, ka mēs tagad runājam par tiem cilvēkiem, kuri cīnījās ar koalīciju, ar sabiedrotajiem, bet pavisam aizmirstam par tiem, kuri ir fašisma upuri. Tas ir daudz nopietnāk, un par to šodien, tieši šodien, runā visa pasaule.

Paldies par uzmanību!

Sēdes vadītāja. Deputāts Pēteris Tabūns.

P.Tabūns (frakcija “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK).

Cienījamie kolēģi! Nu jau visatļautības mērs ir pārpilns un tālāk vairs nav kur iet. Un pacietības mērs ir pilns, jo tas, ko atļaujas šie pretvalstiskie elementi... Jāsaka, es negribu viņus nosaukt vairs par deputātiem, viņi nav nekādi Latvijas Saeimas deputāti. Reizi par visām reizēm mums ir jānonāk pie secinājuma, cilvēki mīļie, deputāti, ka mums ir jāizbeidz šī nenormālība! Tas, kas notiek šeit. Nāk staļinists, Saeimas deputāts Kabanovs, kurš pauž šeit staļiniskās idejas visos veidos...

Sēdes vadītāja. Cienījamais Tabūna kungs, lūdzu bez personīgiem apvainojumiem attiecībā par deputātiem, jo visi deputāti ir tautas ievēlēti.

P.Tabūns. ... Tautas ievēlēti, bet pretvalstiski noskaņoti deputāti šeit nedrīkst atrasties! (Starpsaucieni: “Pareizi! Pareizi!”) Un Mandātu un iesniegumu komisijai ir pēdējais laiks, draugi mīļie, pēdējais laiks savākt visus šos materiālus - un šādu materiālu ir atliku likām, kaudzēm - un tos izskatīt. Varbūt sākumā vajadzētu brīdināt šos deputātus, teiksim, Buzajevu, kurš te uzkāpj tribīnē un ārdās, kliedz, kliedz, paužot pretvalstiskas idejas, pretvalstisku nostāju. Viņi taču ir zvērējuši šeit, nododot zvērestu, kad tika apstiprināts mandāts. Un ko viņi dara tagad? Tas taču pārsniedz visas visatļautības robežas. Es lūdzu Mandātu un iesniegumu komisiju izskatīt šo jautājumu un pret šiem pretvalstiskajiem elementiem...

Sēdes vadītāja. Cienījamais Tabūna kungs, mēs debatējam par likumprojektu “Grozījums Militārpersonu izdienas pensiju likumā”. Lūdzu, runājiet par konkrēto tematu!

P.Tabūns. ... celt patiešām apsūdzību. Tā vairs nedrīkst turpināties, draugi mīļie! Cik tālu mēs aiziesim šajā Latvijā, neatkarīgajā valstī! Tas taču ir nenormāli! Tie taču nav Latvijas Saeimas deputāti! Tie ir kaut kādi Krievijas sūtņi te iekšā!

Sēdes vadītāja. Cienījamie kolēģi! Ņemot vērā to, ka kaislības ap deputātu uzrunām paliek arvien lielākas, es aicinu visus deputātus nenovirzīties no konkrētā likumprojekta apspriešanas, jo katram deputātam ir tiesības izteikt savu viedokli, bet gan par konkrēto likumprojektu.

Nākamais debatēs ir pieteicies deputāts Pēteris Simsons. Otro reizi.

P.Simsons (Latvijas Pirmās partijas frakcija).

Cienījamā priekšsēdētāja! Godājamie kolēģi! Mēdz teikt: “Strīdos dzimst patiesība!” Un pat šādos arī asos strīdos var atrast kādu patiesības graudu ne jau tikai no pozīcijas puses, bet arī no opozīcijas puses. Šeit pavīdēja frāze, ka nevar būt “bijušo” nacistu, ir tikai nacisti. Un tas ir pilnīgi pareizi! Nevar likt... Tas nozīmē arī to, ka nevar runāt par “bijušajiem” komunistiem. Ja ir komunists, tad viņš ir komunists pēc pārliecības acīmredzot līdz mūža galam. Bet es to nesaku kā pārmetumu.

Mēs nevaram pieņemt pārmetumus, ka Latvijas valsts nav izrādījusi pietiekamu cieņu upuriem - nacisma upuriem. Nacisma upuri nav aizmirsti. Komunisma upuri ir bijuši aizmirsti ļoti ilgus gadu desmitus, un nupat varbūt tiek sperts pirmais būtiskākais solis, kad mēs izrādām cieņu arī cīnītājiem pret komunistu režīmu, jo cieņa ir jau bijusi cīnītājiem pret nacismu un viņiem apbalvojumi un dažādi atvieglojumi ir bijuši visus šos iepriekšējos gadu desmitus.

Šeit pieminēja Aušvicas atbrīvošanas gadadienu. Es vēlreiz gribu aicināt: terminus vajadzētu izvēlēties pareizi! Būtībā padomju armija ienāca jau pamestajā, vāciešu pamestajā, Aušvicas koncentrācijas nometnē. Tur nebija vajadzīga nekāda atbrīvošana, jo šie cilvēki bija vienkārši pamesti, tāpēc ka viņi sava fiziskā nespēka dēļ nebija nacistiem vairs izmantojami nekādā veidā.

Bet es tomēr gribu pieminēt vēl vienu lietu. Mēs jau zinām arī citas nometnes: Būhenvaldi, Štuthofu un tamlīdzīgas, bet mums nezin kāpēc ir maldīgs priekšstats, ka, lūk, kad Aušvicu pārņēma padomju armijas pārziņā, tā pārstāja darboties. Visas šīs nacistu nometnes strādāja pilnā apjomā vēl 10 gadus pēc kara, un mirstības procents šajās nometnēs bija gluži tāds pats gan komunistu laikā, gan arī nacistu laikā. Ja kāds par to šaubās... Protams, mēs esam nokavējuši, bet 23.augustā Kara muzejā tika atklāta izstāde, ko šeit sarīkoja Sanktpēterburgas “Memoriāls”, un tajā tika tieši salīdzinātas komunistu nometnes un nacistu nometnes. Hronoloģiski pēc apjoma un pēc režīma. Un es gribētu teikt, ka mūsu pienākums ir tiešām grozīt ne vienu vien likumu par labu komunisma upuriem un cīnītājiem pret komunismu.

Jūs esat dzirdējuši manus argumentus arī par Repatriācijas likuma nepilnībām, un es domāju, ka arī pie tā mēs kādreiz vēl atgriezīsimies. Gluži tāpat mēs atgriezīsimies pie likuma par politiski represētās personas statusu, bet ne jau tādā redakcijā un ne ar tādu nodomu, kādu mums šeit piedāvā kreisais flangs.

Paldies par uzmanību!

Sēdes vadītāja. Deputāts Jakovs Pliners.

J.Pliners (politisko organizāciju apvienības “Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā” frakcija).

Godātie deputāti! Jums taču ir zināms, ka bieži vien zaglis kliedz: “Turi zagli!” Kā mēs šeit dzirdējām, nacionālists norāda uz citu cilvēku, ka viņš ir šovinists. Kārtējo reizi mēs dzirdējām apvainojumus, bet diemžēl arī cienījamajai Saeimas priekšsēdētājai, manuprāt, ir dubultstandarti: ja viņai liekas, ka Buzajeva kungs, deputāts Buzajevs, runā ne par tēmu, viņu izraida no zāles, bet, ja Tabūna kungs runā, manuprāt, par citu...

Sēdes vadītāja. Cienījamais Plinera kungs, jums arī jārunā par tēmu!

J.Pliners. ...jautājumu, viņš netiek izraidīts.

Nacionālie partizāni, kā jums tas ir zināms, cīnījās pārsvarā pret ciema padomes darbiniekiem, pret skolotājiem, komjauniešiem, faktiski pret puišiem un meitenēm, un simti un simti no viņiem pēc kara - 1944., 1945., 1946.gadā - bija nošauti. Vai ir daudz mežabrāļu, kuri cīnījās pret padomju karaspēka daļām? Ļoti maz!

Šeit tika pieminēti baltkrievu un Pleskavas partizāni, bet Pleskavas un Baltkrievijas partizāni, arī Viļa Samsona vadītie partizāni tomēr pamatā cīnījās pret Hitlera armiju, pret šucmaņiem, pret policistiem. Kāpēc jūs viņiem - es runāju tieši par Samsona partizāniem - nepiešķirat 50 latu piemaksu? Kāpēc “Waffen-SS” divīzijas zaldātiem Latvijā ir atvieglojumi, bet Sarkanās armijas zaldātiem nav? Arī tie atkal ir dubultstandarti! Vai šeit būtu Latvija, vai šeit būtu latviešu valoda, ja būtu uzvarējusi fašistiskā Vācija? Nebūtu! Un tieši tāpēc privilēģijas attiecīgi vajag piešķirt vai nu “Waffen-SS” divīzijas zaldātiem un Sarkanās armijas divīzijas zaldātiem, vai Viļa Samsona partizāniem un nacionālajiem partizāniem, vai arī nevienam!

Citādi, es atkārtoju, tas nav godīgi. Tas ir dubultstandarts, un tieši tāpēc es aicinu balsot “pret” šā likuma pieņemšanu.

Paldies par uzmanību!

Sēdes vadītāja. Deputāts Juris Dobelis, otro reizi.

J.Dobelis (frakcija “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK).

Cienītie kolēģi! Ļoti pareizs bija aicinājums runāt par dokumentu un par to, kas dokumentā ir minēts. Un par ko ir runa šajā dokumentā? Par nacionālās pretošanās kustības dalībniekiem, nevis par nāves nometnēm vai par kaut ko tamlīdzīgu.

Tāpēc, ja gadījumā šeit ir runa par to, ka šodien atzīmē Aušvicas nometnes atbrīvošanas dienu, tad es pilnīgi piekrītu, ka šai nometnei nav nekāda sakara ar nacionālās pretošanās kustības dalībniekiem. Bet tad varbūt minēsim tās nometnes, kurām ir sakars ar nacionālās pretošanās kustības dalībniekiem! Varbūt es dažas nosaukšu: Komi Republikā es nosaukšu “Vjatlagu”, nosaukšu nometnes Mordovijā, Kazahijā, Magadanā un vēl daudzās citās vietās, uz kurām sūtīja nacionālās pretošanās kustības dalībniekus. Un daudzi no viņiem tur arī palika.

Varbūt tad arī par to parunāsim, ja reiz mēs runājam par nāves nometnēm? Vai jūs varbūt uzskatāt, ka šīs nometnes bija kaut kāds īpašs audzināšanas paņēmiens, veselības uzlabošana? Tātad šī ir visrupjākā vēsturiskā kļūda, ko nākas dzirdēt no it kā pietiekami inteliģentu cilvēku mutes, ka latviešu leģionāri ir karojuši, redziet, pret sabiedrotajiem, taču nepasaka vis, pret ko viņi paši ir karojuši! Latviešu leģionāri ir karojuši tikai pret sarkanarmiešiem. Un tikai! Un kas tad tie bija par sabiedrotajiem? Tie nebija Latvijas atbrīvotāji. Nē! Tie bija Latvijas otrreizējie okupanti. Un nejauksim šīs divas dažādās lietas!

No Latvijas viņi aizmaršēja krietni, krietni vēlāk. Atbrīvotāji! Un cik no viņiem, šiem “atbrīvotājiem”, palika Latvijā? Un cik no viņiem un viņu pēctečiem jaucas šodien iekšā Latvijas iekšējā dzīvē? Tā ka varbūt paskatīsimies, kurš ir atbrīvotājs un kurš ir okupants, kurš pelna to, ka viņu ciena, un kurš to nepelna.

Jā, es piekrītu, ka mums tiešām vajadzētu izvairīties no kaut kādas personību aiztikšanas, bet, ja šeit skan apvainojumi, ja šeit tik elementāri vienkārši lieto vārdu “fašists”... Es jums varu skaidri pateikt: jūs daudzi atceraties, kā savā laikā mūs uzrunāja kaut kāds nopuņķojies iebraucējs, kurš vienkārši pateica: “Jūs esat fašists!” Tiklīdz es kādam nepatīku, viņš uzreiz lieto šos vārdus. Tas bija pilnīgi kā tāds, es nezinu, izplatīts “kompliments” (pēdiņās). Diemžēl! Bet šodien tādā pašā stilā šeit atkal skan tādi paši apvainojumi. Un tas tomēr...

Es aicinu tomēr... par šādām lietām cilvēkam ir jāsaņem sods!

Sēdes vadītāja. Lūdzu, par tematu!

J.Dobelis. Es par tematu turpināšanu, bet ar šo iestarpinājumu es atgādinu, jo nedrīkst kāpt šeit tribīnē... Viena lieta ir viedoklis. Man ir mans viedoklis. Man nepatīk tas vai šitas. Kādam citam arī es varu nepatikt, bet nedrīkst apvainot cilvēkus! Par to ir runa. Lūk!

Un tāpēc, ja mēs šodien runājam par nacionālās pretošanās kustības dalībniekiem, tad nevienam šeit nav tiesību kāpt tribīnē un viņus apvainot!

Paldies par uzmanību!

Sēdes vadītāja. Deputāts Aleksandrs Golubovs.

A.Golubovs (Latvijas Sociālistiskās partijas frakcija).

Cienījamie kolēģi! Mēs tagad apspriežam militārpersonu izdienas pensijas. Man tikai nav skaidrības, kā un kur nacionālās pretošanās kustības dalībnieki izdienēja to pensiju, kuru mēs gribam viņiem piešķirt.

No šodien izskanējušajām runām man ļoti iepatikās tā patiesība, kuru izteica Simsona kungs, un viņš to skaļi šeit izteica pat dažas reizes. Tātad to patiesību, kura apliecina, ka mums bija tikai viena okupācija - Vācijas okupācija. Jo viņš pateica, ka PSRS bija vienota valsts. To viņš pateica pat ne vienu reizi vien no šīs tribīnes, un mēs par to varam pārliecināties. (No zāles dep. P.Tabūns: “Pamosties!”) Bet tanī pašā laikā Latvija visu laiku bija daudznacionāla valsts, un kaut kādā veidā mēs to visu laiku aizmirsām, ka mums bija vācu okupācija. Kāpēc mēs nekur nepieminam tos, arī latviešus - nacionālos kadrus, kuri cīnījās pret okupāciju, kuri bija nacionālās kustības cīnītāji? Tomēr mēs viņus nepieminam. Mēs redzam tikai vienu virzienu. (No zāles dep. J.Dobelis: “Tas taču nav par tēmu!”)

Un padomājiet arī par to, “tēvzemieši”, ka mūsu leģionārus uzreiz pēc kara amerikāņi nelaida pie sevis.

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu. Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta nodošanu komisijai, nosakot atbildīgo komisiju un pieņemšanu arī pirmajā lasījumā! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 69, pret - 17, atturas - 1. Likumprojekts komisijai nodots un arī pieņemts pirmajā lasījumā.

Lūdzu ieslēgt mikrofonu deputātei Jevgenijai Stalidzānei, lai noteiktu... Jā, Sociālo un darba lietu komisija ir atbildīgā komisija... Lai noteiktu priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam.

J.Stalidzāne. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš otrajam lasījumam -15.februāris. Nē, par daudz iznāk....

Sēdes vadītāja. Tātad, skaitot no šodienas, tas nevar būt garāks par 15 dienām. Desmitais...

J.Stalidzāne. 10.februāris.

Sēdes vadītāja. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš otrajam lasījumam - 10.februāris. Paldies.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta izdotos Ministru kabineta noteikumus Nr.20 “Grozījums likumā “Par nacionālās pretošanās kustības dalībnieka statusu”” nodot Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija, kā arī balsot par Ministru kabineta noteikumu pieņemšanu pirmajā lasījumā.

Atklājam debates. Deputāts Vitālijs Orlovs.

V.Orlovs (Tautas saskaņas partijas frakcija).

Cienījamā priekšsēdētāja! Godājamie deputāti! Vienotas integrētas sabiedrības izveidošana un attīstīšana tika nosaukta par vienu no Kalvīša kunga jaunās valdības prioritātēm. Vienkārši sakot, bija domāts vienot, nevis šķelt. Tie droši vien bija tikai vārdi, jo īstenībā iznāk tā, ka ir izdalīta “pareizā” (pēdiņās) biedru grupa, kam no Aizsardzības ministrijas budžeta līdzekļiem tiek piedāvāts ikmēneša pabalsts 50 latu apmērā. Tas taču ir visvienkāršākais variants - iedot naudu nelielai valdības piedāvātajai grupai, bet pārējos pensionārus nenodrošināt, atstāt bez pienācīgas pensijas. Vienkāršāk ir atpirkties, nevis nodrošināt medicīnisko apkalpošanu visiem iedzīvotājiem. Ar to tad atšķiras esošās valdības rīcība no Rīgas Domes sociāldemokrātu populistiskās rīcības, kad tie izsniedz pabalstus, bet nerisina problēmas būtību? No tā visa var saprast, ka Repšes kungam, risinot savas privātbiznesa problēmas, ir par maz laika prātīgi izdomāt, kur nu vēl iztērēt Aizsardzības ministrijas varbūt lieko naudu. Jo mēs karojam, kur tik varam, iepērkam visu, ko tik mums ļauj NATO, bet iztērēt visu tā arī nesanāk.

Diez vai šo valdības lēmumu varēs saprast un pieņemt gan Rietumos, gan Austrumos, gan arī prātīgi Latvijas valsts iedzīvotāji.

Paldies par uzmanību!

Sēdes vadītāja. Deputāts Juris Dobelis.

J.Dobelis (frakcija “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK).

Cienītie kolēģi! Mēs nevaram visus salikt vienā maisā. Ja ir runa par to, ka piešķirt pabalstu, tad pirmais jautājums ir - kam tas visvairāk pienākas? Kuri ir tie cilvēki, kuri ir visvairāk cietuši visus 50 gadus? Par to jau šeit ir runa, nevis par kaut ko citu! Ir runa par cilvēkiem, kas ziedoja sevi, kas bija spējīgi to izdarīt. Un tieši tāpēc viņiem pienākas pirmām kārtām. Aizsardzības ministrija ir Aizsardzības ministrija - tās uzdevums tomēr ir rūpēties par tiem, kam ir sakars ar valsts aizsardzību bijis gan agrāk, gan tagad. Lūk! Tā ka diezgan jocīgas ir šādas pretenzijas, ka nu citiem tur nav iedots. Tas nav nekādā sakarā ar šo konkrēto grozījumu. Tā ka nāksies šad un tad atgādināt, ka cilvēki, kas ir 50 gadus cietuši visādos veidos un ir izdzīvojuši - daudz viņu tiešām nav! -, ir pirmām kārtām pelnījuši šos pabalstus.

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta nodošanu komisijai, nosakot to par atbildīgo komisiju! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 69, pret - 19, neviens neatturas. Likumprojekts ir nodots komisijai un pieņemts pirmajā lasījumā.

Lūdzu Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisiju noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu!

Lūdzu ieslēgt mikrofonu deputātei Ingrīdai Circenei!

I.Circene (frakcija “Jaunais laiks”).

10.februāris.

Sēdes vadītāja. Citu priekšlikumu nav. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš otrajam lasījumam - 10.februāris. Paldies.

Saeimas Prezidijs ierosina Satversmes 81.panta kārtībā izdotos Ministru kabineta noteikumus Nr.21 “Apdrošināšanas un pārapdrošināšanas starpnieku darbības noteikumi” nodot Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta nodošanu komisijai, nosakot to par atbildīgo komisiju! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 68, pret un atturas - nav. Likumprojekts nodots komisijai, kā arī pieņemts pirmajā lasījumā.

Lūdzu ieslēgt mikrofonu deputātam Atim Slakterim, lai noteiktu priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam!

A.Slakteris (Tautas partijas frakcija).

10.februāris.

Sēdes vadītāja. Citu priekšlikumu nav. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš otrajam lasījumam - 10.februāris. Paldies.

Saeimas Prezidijs ierosina Satversmes 81.panta kārtībā izdotos Ministru kabineta noteikumus Nr.22 “Grozījumi likumā “Par Valsts zemes dienestu”” nodot Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta nodošanu komisijai, nosakot to par atbildīgo komisiju! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 75, pret un atturas - nav. Likumprojekts ir nodots komisijai, kā arī pieņemts pirmajā lasījumā.

Lūdzu ieslēgt mikrofonu deputātam Indulim Emsim, lai noteiktu priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam!

I.Emsis (Zaļo un zemnieku savienības frakcija).

Godātie kolēģi! Priekšlikumus lūdzu iesniegt līdz 8.februārim.

Sēdes vadītāja. Citu priekšlikumu nav. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš otrajam lasījumam - 8.februāris. Paldies.

Saeimas Prezidijs ierosina Satversmes 81.panta kārtībā izdotos Ministru kabineta noteikumus Nr.23 “Grozījums Reģionālās attīstības likumā” nodot Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta nodošanu komisijai, nosakot to par atbildīgo komisiju! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 82, pret un atturas - nav. Likumprojekts ir komisijai nodots, kā arī pieņemts pirmajā lasījumā.

Vai deputāts Ēriks Škapars vēlas ko teikt par procedūru? Nē... Par termiņu? Lūdzu ieslēgt mikrofonu deputātam Ērikam Škaparam!

Ē.Škapars (frakcija “Jaunais laiks”).

Priekšlikumu iesniegšanas termiņš - 8.februāris.

Sēdes vadītāja. Citu priekšlikumu nav. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš - 8.februāris. Paldies.

Saeimas Prezidijs ierosina Satversmes 81.panta kārtībā izdotos Ministru kabineta noteikumus Nr.24 “Grozījumi Nacionālās drošības likumā” nodot Aizsardzības un iekšlietu komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta nodošanu komisijai, nosakot to par atbildīgo komisiju! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 78, pret - nav, atturas - 6. Likumprojekts ir komisijai nodots, kā arī pieņemts pirmajā lasījumā.

Lūdzu Aizsardzības un iekšlietu komisiju noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam!

Lūdzu izslēgt mikrofonu deputātam Jurim Dalbiņam!

J.Dalbiņš (Tautas partijas frakcija).

Priekšlikumu iesniegšanas termiņš - līdz 9.februārim.

Sēdes vadītāja. Citu priekšlikumu nav. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš - 9.februāris. Paldies.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta izstrādāto likumprojektu “Grozījumi likumā “Par valsts sociālo apdrošināšanu”” nodot Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai un Sociālo un darba lietu komisijai un noteikt, ka Sociālo un darba lietu komisija ir atbildīgā komisija.

Par likumprojekta nodošanu komisijām vēlas runāt deputāte Jevgenija Stalidzāne. Runās “par”.

J.Stalidzāne (Latvijas Pirmās partijas frakcija).

Cienījamie kolēģi! Jau 2003.gada 12.novembrī Sociālo un darba lietu komisija rakstīja tālaika Ministru prezidentam Repšes kungam, ka nav pieļaujama situācija, ka līdz 2002.gada 31.decembrim likvidēto uzņēmumu darbinieki ir nostādīti ļoti beztiesiskā stāvoklī. Mūsu rīcībā bija informācija, ka vairākos gadījumos joprojām netiek apmierināta darbinieku prasība par sociālās apdrošināšanas obligātajām iemaksām. Vairākos gadījumos sociālais nodoklis no darbinieku algām regulāri tika atskaitīts, taču darba devējs to nepārskaitīja Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūrai, un tāpēc šiem darbiniekiem bija liegtas tiesības saņemt sociālo nodrošinājumu, ko paredz Satversme. Jo likums paredz, ka tiesības saņemt attiecīgo sociālās apdrošināšanas pakalpojumu ir tikai tad, ja ir veiktas šīs apdrošināšanas iemaksas. Iemaksu veikšanas pienākums darba ņēmēja un darba devēja attiecībās noteikts ir abiem, pie tam darba ņēmējs šo pienākumu var īstenot tikai ar darba devēja starpniecību: darba devējs ietur no darba ņēmēja saņemamās darba algas to daļu, kas ir iemaksājama budžetā.

Pēc Latvijas Republikas neatkarības atgūšanas 90.gadu sākumā daudzi uzņēmumi, to vidū arī lielie valsts un pašvaldību uzņēmumi, sakarā ar pāreju uz tirgus ekonomiku nespēja turpināt uzņēmējdarbību un veikt par saviem darbiniekiem iemaksas. Līdz ar to uzņēmumiem izveidojās ievērojami iemaksu parādi, un kopā uz 2004.gada 1.februāri šie iemaksu parādi bija 76,6 miljoni latu, to skaitā pamatparāds bija 45,9 miljoni latu. Valsts ieņēmumu dienests ir arī izdarījis aprēķinus, ka apmēram 34 miljoni latu pamatparāda netiks iekasēti. No 1998.gada līdz 2003.gadam no pamatparāda tika dzēsti 28,6 miljoni latu, taču atbilstoši šodienas normatīvajiem aktiem dzēstie iemaksu parādi netika pielīdzināti nomaksai, un tādējādi tas neveicināja tādas situācijas veidošanos, ka darba ņēmēji varētu tikt nodrošināti bezdarba, slimības un arī aiziešanas pensijā gadījumā.

Lai aizsargātu darba ņēmēju tajā gadījumā, ja darba devējs nav veicis savu pienākumu un nav nomaksājis iemaksas, balstoties uz Satversmes tiesas 2001.gada 13.marta spriedumu, likumā par sociālo apdrošināšanu nupat tika veiktas izmaiņas un tika noteikts, ka no 2001.gada 14.marta personai, kura iemaksas veic ar citu personu starpniecību vai par kuru maksājumus izdara citas personas, ir sociāli apdrošināta no dienas, kad tā ir ieguvusi sociāli apdrošinātas personas statusu; tas ir, sociālās apdrošināšanas pakalpojumi viņai var tikt piešķirti arī tajā gadījumā, ja darba devējs iemaksas nav veicis. Savukārt palika nenosegts laika periods no 2001.gada 13.marta, un šīm sociāli apdrošinātajām personām joprojām palika spēkā tā likuma norma, kas nosaka, ka šie sociālie apdrošinājumi var tikt piešķirti tikai tad, ja ir faktiski veiktas visas iemaksas. Līdz ar to šobrīd pilnībā nav nodrošinātas darba ņēmēja tiesības uz sociālajām garantijām arī tad, ja darba devējs nav nomaksājis sociālās iemaksas par laika periodu no 1991.gada 1.janvāra līdz 2001.gada 13.martam, ieskaitot. Un tāpēc Sociālo un darba lietu komisija atkārtoti vērsās Ministru kabinetā, un 2004.gada 14.septembrī Ministru kabinets akceptēja Labklājības ministrijas sagatavoto koncepciju par darba ņēmēja tiesībām uz valsts sociālās apdrošināšanas pakalpojumiem arī tajā gadījumā, ja darba devējs nav nomaksājis valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas par noteiktu laika periodu, bet, ja tās ir aprēķinātas un ir ieturētas.

Līdz ar to darba ņēmējs šajā gadījumā ir tiesīgs saņemt visas tās sociālās garantijas, kādas viņam pienāktos tad, ja šī nauda viņam būtu arī ieskaitīta šajā budžetā. (Starpsauciens no zāles: “Vai tad nav laiks?”)

Protams, ir nepieciešams laiks, lai par to informētu sabiedrību, jo tiem cilvēkiem, kuri no šīs likuma nepilnības ir cietuši, par šīm normām nāksies pietiekami daudz informēt arī sabiedrību, tāpēc šis likumprojekts ir jāpieņem pietiekami ātri. Šie grozījumi uzlabos finansiālo stāvokli tiem cilvēkiem, no kuriem darba devējs, oficiāli nodarbinot viņus laika posmā no 1991. līdz 2001.gadam, ieturēja sociālās iemaksas, bet nepārskaitīja tās valsts budžetā. Tādējādi tiks ietekmēts pensiju apmērs gan esošajiem pensionāriem, gan arī visiem tiem, kuri vēl tikai dosies pensijā un kuri ir strādājuši minētajā laika periodā.

Tā ka es lūdzu Saeimu atbalstīt šā likumprojekta nodošanu komisijām un komisijai pietiekami ātrā tempā to pieņemt, lai to varētu realizēt.

Sēdes vadītāja. Neviens deputāts nav pieteicies runāt “pret”. Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta “Grozījumi likumā “Par valsts sociālo apdrošināšanu”” nodošanu komisijām, nosakot atbildīgo komisiju! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 86, pret un atturas - nav. Likumprojekts komisijām ir nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Par Konvencijas par robežšķērsojošo gaisa piesārņošanu lielos attālumos Protokolu par smagajiem metāliem” nodot Ārlietu komisijai, Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai un noteikt, ka Ārlietu komisija ir atbildīgā komisija. Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta nodošanu komisijām, nosakot atbildīgo komisiju! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 88, pret un atturas - nav. Likumprojekts komisijām nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta izstrādāto likumprojektu “Grozījumi Komerclikumā” nodot Juridiskajai komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta nodošanu komisijai, nosakot atbildīgo komisiju! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 86, pret un atturas - nav. Likumprojekts komisijai nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta izstrādāto likumprojektu “Grozījumi likumā “Par valsts un pašvaldību kapitāla daļām un kapitālsabiedrībām” nodot Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta nodošanu komisijai, nosakot atbildīgo komisiju! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 86, pret un atturas - nav. Likumprojekts komisijai nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas iesniegto likumprojektu “Grozījumi Meža likumā” nodot Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai, un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta nodošanu komisijai, nosakot atbildīgo komisiju! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 85, pret un atturas - nav. Likumprojekts komisijai nodots.

Saeimas Prezidijs ir saņēmis Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas iesniegumu ar lūgumu virzīt likumprojektu “Grozījumi Meža likumā” izskatīšanai pirmajā lasījumā bez atkārtotas izskatīšanas atbildīgajā komisijā un iekļaut to Saeimas šā gada 27.janvāra sēdes darba kārtībā kā 18.punktu. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Līdz ar to darba kārtība ir mainīta.

Saeimas Prezidijs ierosina Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas izstrādāto likumprojektu “Grozījumi likumā “Par koku ciršanas kārtību fiziskajām personām pastāvīgā lietošanā piešķirtajās meža zemēs”” nodot Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta nodošanu komisijai, nosakot atbildīgo komisiju! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 88, pret un atturas - nav. Likumprojekts komisijai nodots.

Saeimas Prezidijs ir saņēmis Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas lūgumu virzīt likumprojektu “Grozījumi likumā “Par koku ciršanas kārtību fiziskajām personām pastāvīgā lietošanā piešķirtajās meža zemēs”” izskatīšanai pirmajā lasījumā bez atkārtotas izskatīšanas atbildīgajā komisijā un iekļaut to Saeimas šā gada 27.janvāra sēdes darba kārtībā kā 19.punktu. Vai deputātiem ir iebildumi? (Starpsauciens: “Nav!”) Deputātiem iebildumu nav. Darba kārtība ir mainīta.

Saeimas Prezidijs ziņo par to, ka ir saņemts deputātu Jurkāna, Vidavska, Cileviča, Bartaševiča, Orlova, Solovjova un citu lēmuma projekts “Par Latvijas Nacionālo bruņoto spēku vienību atsaukšanu no līdzdalības starptautiskajās operācijās Irākā”. Vai deputātiem ir iebildumi pret šā lēmuma projekta iekļaušanu darba kārtībā? (Starpsauciens: “Ir!”) Ja deputātiem ir iebildumi pret lēmuma projekta iekļaušanu darba kārtībā, tad runās deputāts Jānis Jurkāns.

J.Jurkāns (Tautas saskaņas partijas frakcija).

Godātie kolēģi! Kā jūs zināt, svētdien Irākā notiks vēlēšanas. Pēc vēlēšanām okupācijas karaspēka klātbūtne Irākā tur vēl vairāk pastiprinās pretestības kustību.

Tālāk. Irākiešu un viņu kaimiņu skatījumā, okupācijas armijām nav tiesiska pamata palikt un būt Irākā.

Trešā atziņa. Okupācijas karaspēkiem praktiski nav Irākas iedzīvotāju atbalsta. Šo atbalstu atgūt praktiski nav iespējams. Vienīgais faktors, kas šodien Irākā vieno musulmaņus, ir vēlme atbrīvoties no okupācijas karaspēkiem.

Nākamā atziņa. Buša administrācijai un sabiedrotajiem no savas puses ir nekavējoši un vienlaicīgi jāsūta divas īsziņas. Pirmā īsziņa ir tāda, ka okupācijas karaspēki ir gatavi aiziet no Irākas, bet otrā īsziņa ir tāda, ka gadījumā, ja jaunievēlētā Irākas valdība prasīs ASV administrācijai un Latvijas valdībai un tā tālāk atstāt savu karaspēku Irākā un palīdzēt tur uzturēt mieru, un tad mēs šo jautājumu šeit skatīsim, jo pēc vēlēšanām palikt Irākā nozīmē turpināt okupāciju, bet tas savukārt nozīmē vēl vairāk eskalēt asinsizliešanu un vardarbību Irākā.

Tālāk. Šinī situācijā aiziet no Irākas, protams, ir ļoti sarežģīti, un tāpēc mums ir jādomā par tām formulām, par tiem veidiem, kā vispirms starptautiskajā laukā - un tas viss ir vēlēšanu skatījumā - pēc vēlēšanām restaurēt transatlantisko vienotību Irākas jautājumā. Mums vajag meklēt formulas, kā, aizejot no Irākas, palīdzēt irākiešiem sakārtot savu valsti un novērst pilsoņu karu.

Tāpēc es lūdzu atbalstīt šo lēmuma projektu, neuzskatot to par kaut kādu politisku gājienu no mūsu puses. Šis ir ļoti svarīgs starptautisks akts, un es domāju, ka, iedziļinājušies šā dokumenta būtībā, jūs atbalstīsiet mūsu lēmuma projektu.

Paldies par uzmanību!

Sēdes vadītāja. Saeimas Prezidijs ir saņēmis Solovjova, Urbanoviča, Agešina, Ribakova un citu deputātu priekšlikumu ar ierosinājumu: nodot Saeimas lēmuma projektu “Par Latvijas Nacionālo bruņoto spēku vienību atsaukšanu no līdzdalības starptautiskajās operācijās Irākā” izskatīšanai Saeimas Aizsardzības un iekšlietu komisijai un Saeimas Nacionālās drošības komisijai.

Lūdzu deputātus balsot par lēmuma projekta nodošanu komisijām! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 20, pret - 68, atturas - 2. Lēmuma projekts komisijām nav nodots, tātad ir noraidīts.

Saeimas Prezidijs ziņo par to, ka ir saņemts Šadurska, Bērziņa, Zaķa, Mūrnieces un citu deputātu lūgums iekļaut Saeimas sēdes darba kārtībā sadaļā “Prezidija ziņojumi” Saeimas lēmuma projektu “Par atbalstu Valsts prezidentes centieniem skaidrot Latvijas sarežģīto vēsturi”.

“Par” darba kārtības izmaiņu ir pieteicies runāt deputāts Juris Dobelis.

J.Dobelis (frakcija “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK).

Cienītie kolēģi! Iesniegtais projekts ir turpinājums tai sarunai, kura bija pagājušajā reizē, un būtu ļoti patīkami, ja šeit savu lomu nespēlētu politiskā greizsirdība, kurš ir galvenais mīlulis un kurš ir otrās šķiras mīlulis. Un es gribētu atgādināt, ka pagājušajā reizē šos jautājumus mēs šeit bijām spiesti apspriest diezgan tādā jocīgā veidā.

Parādījās viens dokuments, tad - otrs, lai notušētu pirmo. Labi, mīļā miera labad mēs nobalsojām par iekļaušanu darba kārtībā un par izskatīšanu šodien. Taču vai tad tāpēc nevajadzēja to drusku uzlabot, jo radās iespaids, ka tas bija ar nelielām nepilnībām. Un patlaban mēs varam runāt tikai par to, ka apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK un “Jaunā laika” kopīgi izstrādātais piedāvājums ir uzlabojums tam dokumentam, par kuru mēs runājām pagājušajā reizē. Tas ir uzlabojums, un nevajadzētu to noliegt.

Un uzlabojumi ir ļoti konkrēti.

Pirmkārt. Ir uzsvērta Latvijas dalība Eiropas Savienībā un NATO un ir aicinājums Baltijas valstīm izstrādāt savstarpēji saskaņotu un vienotu rīcību. Tas ir papildinājums. Tas ir uzlabojums.

Otrkārt. Šķiet, ka ir pēdējais laiks Saeimai šad un tad ar saviem lēmumiem atgādināt par 1920.gada 11.augusta Miera līgumu. Kāda tad te ir vaina?

Miera līgums ir dokuments, un no tāda dokumenta mēs nevaram atteikties. Neviens no tā kā no dokumenta nekad nav atteicies. Līdz ar to kāda gan šeit var būt runa par kaut kādiem uztraukumiem?

Tātad atbalsts Valsts prezidentes rīcībai konkrētajā gadījumā ir nepieciešams. Jā, viņai ir nepieciešams Saeimas atbalsts, ko arī neviens nenoliedz. Tomēr negribētos, ka šis atbalsts kļūst par kaut kādu ieroci kādam atsevišķam politiskajam spēkam, kas varētu, lūk, ar Valsts prezidenti nodibināt labākas attiecības, bet tam otram tās vairs nebūtu tik labas. Un šeit vairs nav runa par valsts interesēm, šeit ir runa par politisko grupējumu interesēm. Un tas ir pavisam kaut kas cits.

Šinī gadījumā projekta iesniedzēji piedāvā līdzsvarot un izstrādāt lēmumu valsts interesēs, un par to būtu ieteicams nobalsot visiem tiem, kuri uzskata, ka dokumenti, ko mēs šeit pieņemam, ir nopietni un ka tie nedrīkst būt vienkārši nejauši parādījušies.

Līdz ar to es aicinu iekļaut - vismaz iekļaut tad! - darba kārtībā, un pēc tam mēs varētu to apspriest. Jo gadījumā, ja šāds dokuments netiks iekļauts darba kārtībā, politiskā greizsirdība, patīk mums tas vai nepatīk, turpināsies un mums tik un tā nākamajā nedēļā šo dokumentu vajadzēs apspriest, jo tad tam būs jau pienācis tas laiks, kad par tā iekļaušanu īpaši nebūs jābalso.

Es aicinu: kolēģi, tiešām šoreiz padomāsim mierīgā garā un iekļausim dokumentu darba kārtībā. Un tālāk mēs tad varēsim vienoties, kā šīs lietas virzīt uz priekšu.

Paldies par uzmanību!

Sēdes vadītāja. Cienījamie deputāti... Vai “pret” ir pieteicies runāt deputāts Dzintars Ābiķis? Lūdzu!

Dz.Ābiķis (Tautas partijas frakcija).

Cienījamie kolēģi! Tautas partija iestājas par vienotu un konsekventu valsts ārlietu politiku. Valsts prezidente ir izstrādājusi deklarāciju, un iepriekšējā Saeimas sēdē mēs nolēmām pievienoties Tautas partijas ierosinājumam, un tā nolēma absolūtais Saeimas vairākums -, kas paredz atbalstīt Valsts prezidentes deklarāciju, un no vienotām pozīcijām skaidrot mūsu ārpolitiskās nostādnes starptautiskajai sabiedrībai. Un, ja jūs te runājat par kaut kādu greizsirdību, tad šobrīd man tiešām izskatās, ka jūs esat greizsirdīgi un gribat sākt “mudžināt” lietas.

Pagājušajā Saeimas sēdē mēs skaidri un gaiši nolēmām atbalstīt Valsts prezidentes pozīciju, un pie tā tad arī vajadzētu turēties, un atkāpe no tā šobrīd ir tikai mūsu darba sarežģīšana un samudžināšana.

Sēdes vadītāja. Viens deputāts ir runājis “par”, viens deputāts ir runājis “pret”.

Lūdzu deputātus balsot par lēmuma projekta iekļaušanu šīsdienas sēdes darba kārtībā sadaļā “Prezidija ziņojumi”! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 31, pret - 19, atturas - 38. Lēmuma projekts darba kārtībā nav iekļauts. Paldies.

Cienījamie kolēģi! Lūdzu reģistrēties ar reģistrācijas kartēm! Lūdzu zvanu! Reģistrācijas režīmu!

Kamēr tiek sagatavoti reģistrācijas rezultāti, vārds paziņojumam deputātam Aleksandram Kiršteinam.

A.Kiršteins (Tautas partijas frakcija).

Godājamie deputāti, lūdzu uz Ārlietu komisijas sēdi! Paldies!

Sēdes vadītāja. Vārds paziņojumam Saeimas priekšsēdētājas biedram Andrim Ārgalim.

A.Ārgalis (Saeimas priekšsēdētājas biedrs).

Cienījamie kolēģi! Pārtraukumā Dzeltenajā zālē tiks dibināta Latvijas un Tunisijas parlamentārās sadarbības grupa.

Aicinām visus deputātus, kuri ir ieinteresēti tajā darboties, ierasties Dzeltenajā zālē!

Sēdes vadītāja. Lūdzu Saeimas sekretāra biedru Aleksandru Bartaševiču nolasīt reģistrācijas rezultātus!

A.Bartaševičs (8.Saeimas sekretāra biedrs).

Cienījamie deputāti! Nav reģistrējušies: Boriss Cilevičs, Māris Gulbis, Pēteris Kalniņš, Jānis Škapars, Vilis Krištopans, Ainars Latkovskis, Mihails Pietkevičs, Viesturs Šiliņš, Māris Kučinskis, Ausma Ziedone-Kantāne.

Paldies par uzmanību!

M.Segliņš. Kolēģi! Juridiskās komisijas sēde tūlīt!

(Pārtraukums)

Sēdi vada Latvijas Republikas 8.Saeimas priekšsēdētāja

Ingrīda Ūdre.

Sēdes vadītāja. Cienījamie kolēģi! Turpināsim Saeimas sēdi!

Saeimas Prezidijs ir saņēmis deputāta Ainara Latkovska iesniegumu ar lūgumu piešķirt viņam bezalgas atvaļinājumu šā gada 27.janvārī.

Lūdzu deputātus balsot par bezalgas atvaļinājuma piešķiršanu deputātam Ainaram Latkovskim. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 57, pret - 1, atturas - 1. Deputātam bezalgas atvaļinājums piešķirts.

Nākamais darba kārtības jautājums - lēmuma projekts “Par Dinas Bondares apstiprināšanu par Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesas tiesnesi”.

Juridiskās komisijas vārdā - deputāts Mareks Segliņš.

M.Segliņš (Tautas partijas frakcija).

Godājamie kolēģi! Juridiskā komisija ir izskatījusi lēmuma projektu “Par Dinas Bondares apstiprināšanu par Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesas tiesnesi”, to atbalstījusi un virzījusi uz Saeimas sēdi apstiprināšanai.

Sēdes vadītāja. Lūdzu deputātus balsot par lēmuma projektu! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 67, pret un atturas - nav. Lēmums pieņemts. Paldies.

Nākamais darba kārtības jautājums - lēmuma projekts “Par Guntas Čepules iecelšanu par Jelgavas tiesas tiesnesi”.

Juridiskās komisijas vārdā - deputāts Mareks Segliņš.

M.Segliņš (Tautas partijas frakcija).

Juridiskā komisija ir izskatījusi lēmuma projektu “Par Guntas Čepules iecelšanu par Jelgavas tiesas tiesnesi”, atbalstījusi to, virzījusi uz Saeimas sēdi. Lūdzu pieņemt šo lēmuma projektu!

Sēdes vadītāja. Lūdzu deputātus balsot par lēmuma projektu! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 68, pret - nav, atturas - 1. Lēmums pieņemts. Paldies.

Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts “Grozījumi Meža likumā”. Pirmais lasījums.

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā - deputāte Anna Seile.

A.Seile (frakcija “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK).

Godātie deputāti! Izskatām dokumentu Nr.1089. Šā likuma grozījumus ir sagatavojusi Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija kopā ar Zemkopības ministriju, lai ātrāk varētu uzsākt mežizstrādi tajos mežos, kur lielus zaudējumus ir nodarījusi viesuļvētra; lai varētu izstrādāt vējgāzes un vējlauzes, kurās ir cietuši apmēram 7,3 miljoni kubikmetru meža. Šāds likumprojekts ir izstrādāts galvenokārt tādēļ, lai pēc iespējas mazāk bojājumu nodarītu mežiem un lai mežus varētu satīrīt, lai meži turpmāk neciestu no kukaiņu savairošanās un kokmateriāli nezilētu un tos varētu savlaicīgi nodot pārstrādei, un lai vasaras sezonā nebūtu bīstami mežos pārvietoties, lasot ogas un sēnes un izmantojot mežus rekreācijas nolūkos. Valsts meži ir publiski pieejami visiem cilvēkiem Latvijā, un tāpēc ir ļoti nepieciešams operatīvi uzsākt vētras seku likvidēšanu. Daudz tiek runāts par zaudējumu atlīdzību mežu īpašniekiem. Ja mēs nepieņemsim šos grozījumus, lai tūlīt varētu uzsākt - un vienkāršoti uzsākt! - ciršanas biļešu saņemšanu, tad zaudējumi mežu īpašniekiem var būt ārkārtīgi lieli. Zaudējumi jau paši par sevi ir lieli tāpēc, ka mežā koki, kas ir vētrā cietuši, galvenokārt ir nepieauguši, nav sasnieguši savu lielāko produktivitāti, vērtību. Vislielākie postījumi ir nodarīti Kurzemē, daļēji arī Vidzemē un Baltijas jūras un Rīgas jūras līča piekrastē.

Šis likumprojekts, šie likuma grozījumi, ir saskaņots ar Zemkopības ministriju, kā arī ar ļoti daudzām konsultatīvām organizācijām, piemēram, ar Meža konsultatīvo padomi, mežu nozares asociācijām, ar Pasaules dabas fondu, un šos likuma grozījumus ir ierosinājušas arī daudzas pašvaldības. Ja mēs ātri pieņemtu šo likumprojektu, varētu uzsākt intensīvu mežizstrādi. Protams, šie likuma grozījumi ir sagatavoti tādēļ, lai netiktu pieļauti dažādi pārkāpumi mežizstrādē - lai neizstrādātu to, ko nevajag izstrādāt - un lai mežizstrādi varētu savlaicīgi veikt, piemēram, aizsargājamās teritorijās. Tikai līdz 1.aprīlim var veikt mežizstrādes darbus, arī kokmateriālu izvešanas darbus, tāpēc ir nepieciešams šos grozījumus izdarīt ļoti ātri.

Tā kā mūsu komisija jau ir izskatījusi šo likumprojektu, atbalstījusi to savā sēdē un saņēmusi tam atbalstu, arī rakstisku atbalstu, no Ministru prezidenta Kalvīša kunga, kurš ir ierosinājis izskatīt šos likuma grozījumus steidzamības kārtībā, lūdzu arī Saeimu atbalstīt steidzamību šim likumprojektam “Grozījumi Meža likumā”.

Sēdes vadītāja. Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta atzīšanu par steidzamu! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 64, pret un atturas - nav. Likumprojekts atzīts par steidzamu.

A.Seile. Komisija vienprātīgi atbalstīja likumprojektu pirmajā lasījumā. Lūdzu arī Saeimu atbalstīt likumprojektu pirmajā lasījumā!

Sēdes vadītāja. Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta pieņemšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 66, pret un atturas - nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā pieņemts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam un laiku likumprojekta izskatīšanai otrajā lasījumā!

A.Seile. Redzot šo vienprātīgo atbalstu Saeimā, lūdzu nobalsot arī par likumprojekta pieņemšanu otrajā lasījumā. Ļoti rūpīgi tika sagatavoti šie likuma grozījumi. Bez tam Meža likums ir atvērts arī vēl turpmākai izskatīšanai, to mēs vēl darīsim. Ja kādam būs vēl kādi citi priekšlikumi, to varēs iesniegt, kad tiks apspriests nākamais likuma grozījumu teksts.

Aicinu atbalstīt likumprojektu arī otrajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Vai deputātiem ir iebildumi pret likumprojekta pieņemšanu otrajā lasījumā? Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta pieņemšanu otrajā lasījumā! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 81, pret un atturas - nav. Likums “Grozījumi Meža likumā” pieņemts. Paldies.

Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts “Par koku ciršanas kārtību fiziskajām personām pastāvīgā lietošanā piešķirtajās meža zemēs”. Pirmais lasījums.

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā - deputāte Anna Seile.

A.Seile (frakcija “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK).

Izskatām likumprojektu, kura reģistrācijas numurs ir 1090. Argumentācija ir līdzīga kā likumprojektam “Grozījumi Meža likumā”. Komisija lūdz piešķirt steidzamību arī šim likumprojektam. Šis atsevišķais likumprojekts būtu atbalstāms tāpēc, ka tajā ir runāts par fiziskajām personām, kurām mežs ir piešķirts tikai lietošanā un kurām nav šo īpašuma tiesību. Tas tā var būt dažādu iemeslu dēļ: tas tā ir gan nepilsoņiem, kuriem nevar piešķirt šīs īpašuma tiesības saskaņā ar likumu, gan arī tiem, kas vēl nav paspējuši noformēt zemesgrāmatās savus lietošanā piešķirtos īpašumus. Taču vējgāzes šajās lietošanā piešķirtajās meža zemēs ir, un tāpēc arī šādos gadījumos ir vajadzīga speciālā, paātrinātā kārtība ciršanas apliecinājuma izsniegšanai.

Komisija lūdz atbalstīt likumprojektu kā steidzamu.

Sēdes vadītāja. Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta atzīšanu par steidzamu! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 72, pret un atturas - nav. Likumprojekts atzīts par steidzamu.

A.Seile. Komisija jau ir likumprojektu izskatījusi pirmajā lasījumā un vienbalsīgi atbalstījusi to. Lūdzu arī Saeimu pieņemt to pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta pieņemšanu pirmajā lasījumā. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 80, pret un atturas - nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā pieņemts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam un laiku likumprojekta izskatīšanai otrajā lasījumā!

A.Seile. Redzot šo vienprātīgo balsojumu, man šķiet, ka ierosinājumu attiecībā uz otro lasījumu varētu nebūt. Komisija lūdz likumprojektu uzreiz izskatīt arī otrajā lasījumā, ja nevienam deputātam nav iebildumu.

Sēdes vadītāja. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta pieņemšanu otrajā lasījumā. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 80, pret un atturas - nav. Likums “Par koku ciršanas kārtību fiziskajām personām pastāvīgā lietošanā piešķirtajās meža zemēs” pieņemts. Paldies.

A.Seile. Paldies par sapratni un operatīvu rīcību.

Sēdes vadītāja. Cienījamie kolēģi! Pirms turpinām izskatīt Saeimas sēdes darba kārtību, paziņoju, ka ir saņemts Ceriņas, Bendrātes, Zaķa, Mūrnieces un citu deputātu iesniegums ar lūgumu mainīt 27.janvāra sēdes darba kārtību, iekļaujot tajā lēmuma projektu “Par deputāta Gunta Bērziņa atsaukšanu no Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas”. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Darba kārtība ir mainīta.

Ir saņemts Klausa, Jaunupa, Kampara, Ziedones-Kantānes un citu deputātu iesniegums ar lūgumu mainīt 27.janvāra sēdes darba kārtību, iekļaujot tajā lēmuma projektu “Par deputāta Gunta Bērziņa ievēlēšanu Aizsardzības un iekšlietu komisijā”. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Darba kārtība ir izmainīta.

Ir saņemts arī Bērziņa, Zaķa, Šadurska, Mūrnieces, Krūmiņa un citu deputātu iesniegums ar lūgumu izdarīt izmaiņas 27.janvāra sēdes darba kārtībā, iekļaujot tajā lēmuma projektu “Par deputātes Ingrīdas Circenes kā pamatdelegāta ievēlēšanu Eiropas Padomes Parlamentārās Asamblejas Latvijas delegācijā”. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Darba kārtība ir mainīta. Paldies.

Turpinām izskatīt sēdes darba kārtību.

Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts “Grozījumi Rēzeknes speciālās ekonomiskās zonas likumā”. Otrais lasījums.

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā - deputāts Dzintars Jaundžeikars.

Dz.Jaundžeikars (Latvijas Pirmās partijas frakcija).

Cienījamā priekšsēdētāja! Cienījamie kolēģi! Strādāsim ar dokumentu Nr.3407-b. Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija ir sagatavojusi otrajam lasījumam likumprojektu “Grozījumi Rēzeknes speciālās ekonomiskās zonas likumā”. Tika saņemti seši priekšlikumi.

1. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Komisija to atbalstīja.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

Dz.Jaundžeikars. 2. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Komisija to atbalstīja.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

Dz.Jaundžeikars. 3. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Tika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

Dz.Jaundžeikars. 4. - Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

Dz.Jaundžeikars. 5. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Komisija atbalstīja.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

Dz.Jaundžeikars. 6. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

Dz.Jaundžeikars. Tātad visi priekšlikumi ir atbalstīti. Lūdzu atbalstīt likumprojektu kopumā!

Sēdes vadītāja. Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta pieņemšanu otrajā lasījumā! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 76, pret - nav, atturas - 4. Likums “Grozījumi Rēzeknes speciālās ekonomiskās zonas likumā” pieņemts. Paldies.

Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts “Grozījumi Teritorijas plānošanas likumā”. Trešais lasījums.

Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas vārdā - deputāts Staņislavs Šķesters.

S.Šķesters (Zaļo un zemnieku savienības frakcija).

Cienījamā priekšsēdētāja! Godājamie kolēģi! Strādāsim ar likumprojektu, kura reģistrācijas numurs ir 907.

1. - Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts, un turpmākā numerācija ir mainīta.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

S.Šķesters. 2. - reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministra Kučinska priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

S.Šķesters. 3. - Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

S.Šķesters. 4. - Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

S.Šķesters. 5. - reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministra Kučinska priekšlikums. Daļēji atbalstīts un iestrādāts 6. - atbildīgās komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst pret komisijas viedokli.

S.Šķesters. 7. - reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministra Kučinska priekšlikums. Daļēji atbalstīts un iestrādāts 8. - atbildīgās komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

S.Šķesters. 9. - Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

S.Šķesters. 10. - reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministra Kučinska priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

S.Šķesters. 11. - reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministra Kučinska priekšlikums. Daļēji atbalstīts un iestrādāts 12. - atbildīgās komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

S.Šķesters. 13. - Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

S.Šķesters. 14. - Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

S.Šķesters. 15. - Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

S.Šķesters. Tā kā visi priekšlikumi ir izskatīti, komisijas vārdā lūdzu atbalstīt likumprojektu trešajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta pieņemšanu trešajā lasījumā! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 66, pret un atturas - nav. Likums “Grozījumi Teritorijas plānošanas likumā” pieņemts. Paldies.

Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts “Grozījumi likumā “Par piesārņojumu””. Trešais lasījums.

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā - deputāts Sergejs Fjodorovs.

S.Fjodorovs (Latvijas Sociālistiskās partijas frakcija).

Godātie kolēģi! Strādāsim ar dokumentu Nr.3627 - likumprojektu “Grozījumi likumā “Par piesārņojumu””. Trešajam lasījumam komisija ir saņēmusi 16 priekšlikumus, kurus savā sēdē ir izskatījusi.

1. - vides ministra Vējoņa priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

S.Fjodorovs. 2. - vides ministra priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

S.Fjodorovs. 3. - vides ministra priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

S.Fjodorovs. 4. - deputāta Andra Tolmačova priekšlikums. Nav atbalstīts. (Starpsauciens: “Balsot!”)

Sēdes vadītāja. Deputāti lūdz balsojumu. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 9, pret - 40, atturas - 21. Priekšlikums nav atbalstīts.

S.Fjodorovs. 5. - deputāta Andra Tolmačova priekšlikums. Nav atbalstīts. (Starpsauciens: “Balsot!”)

Sēdes vadītāja. Deputāti lūdz balsojumu. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 19, pret - 36, atturas - 19. Priekšlikums nav atbalstīts.

S.Fjodorovs. 6. - vides ministra priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

S.Fjodorovs. 7. - vides ministra priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

S.Fjodorovs. 8. - vides ministra priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

S.Fjodorovs. 9. - vides ministra priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

S.Fjodorovs. 10. - vides ministra priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

S.Fjodorovs. 11. - vides ministra priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

S.Fjodorovs. 12. - vides ministra priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

S.Fjodorovs. 13. - vides ministra priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

S.Fjodorovs. 14. - vides ministra priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

S.Fjodorovs. 15. - vides ministra priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

S.Fjodorovs. Un 16. - vides ministra priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

S.Fjodorovs. Līdz ar to visi priekšlikumi ir izskatīti. Komisijas vārdā lūdzu atbalstīt likumprojektu trešajā, galīgajā, lasījumā!

Sēdes vadītāja. Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta pieņemšanu trešajā lasījumā! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 69, pret - 6, neviens neatturas. Likums “Grozījumi likumā “Par piesārņojumu”” pieņemts. Paldies.

S.Fjodorovs. Paldies.

Sēdes vadītāja. Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts “Grozījumi Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja likumā”. Trešais lasījums.

Korupcijas, kontrabandas un organizētās noziedzības novēršanas un apkarošanas uzraudzības komisijas vārdā - deputāte Linda Mūrniece.

L.Mūrniece (frakcija “Jaunais laiks”).

Cienījamie kolēģi! Strādāsim ar dokumentu, kura reģistrācijas numurs ir 530. Pretkorupcijas komisija šā likumprojekta trešajam lasījumam ir saņēmusi 14 priekšlikumus.

1. - Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts daļēji un iestrādāts atbildīgās komisijas 2.priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

L.Mūrniece. 3. - Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

L.Mūrniece. 4. - deputāta Buzajeva priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Atklājam debates. Deputāts Vladimirs Buzajevs.

V.Buzajevs (politisko organizāciju apvienības “Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā” frakcija).

Cienījamā priekšsēdētāja! Godātie kolēģi! Pēteris Lielais piespieda savus ierēdņus izdot rakstiskus rīkojumus, lai ikviena ierēdņa muļķība būtu visiem skaidri redzama. Apspriežamais likuma 5.pants tajā redakcijā, kādu tas ieguva pēc otrā lasījuma, pēc savas muļķības pakāpes stipri pārspēj 18.gadsimta rakstu paraugus.

Iepriekšējā redakcijā ierobežojums, kas liedza kļūt par KNAB amatpersonu, skanēja ļoti vienkārši: “Par biroja amatpersonu nevar būt persona, kura neatbilst likuma noteiktajām prasībām, lai saņemtu speciālu atļauju pieejai valsts noslēpumam.” Pēc otrā lasījuma daļa no šiem ierobežojumiem no likuma “Par valsts noslēpumu” nezin kāpēc tika iekļauta apspriežamajā likumā par KNAB. Pie tam tas notika visai sagrozītā veidā. Ja mēs pieņemsim likumu piedāvātajā redakcijā, tad pretendēt tieši uz KNAB priekšnieka amatu tiek aicināts ikviens Latvijas pilsonis, kuru kā aģentu bija savervējis, piemēram, Lielbritānijas izlūkdienests vai arī šis pats cilvēks pēc ilggadēja sekmīga dienesta bija kļuvis par ASV CIP aģentu Latvijas teritorijā.

Tiesa gan, ja pretendents paziņos, ka viņš ir Izraēlas vai Krievijas spiegs, tad viņš saņems atteikumu ieņemt šo amatu. Lai tad šā likumprojekta piektās daļas konkrēti 5.panta 8.punkta autors pats kāpj tribīnē un lai viņa muļķība būtu redzama visai Latvijai.

Pieņemt likumu šādā redakcijā nedrīkst! Tā izskatīšana ir steidzami jāatceļ, un tas ir jānodod atpakaļ komisijai.

Mans priekšlikums neizlabo šo juridisko nonsenu, bet ir atbilde uz citu kolēģu - likumdevēju muļķību. Agrākais aizliegums Latvijas nepilsoņiem tikt ieceltiem par KNAB amatpersonām likumā figurēja netieši, bet tagad tas ir skaidri ierakstīts.

Acīm redzami tā ir sava veida atbilde uz divu ANO komiteju rekomendācijām par atšķirību skaita samazināšanu starp pilsoņiem un nepilsoņiem. Par šo rekomendāciju ievērošanu Latvijai vajadzēs atskaitīties jau šogad. Te nu mēs būsim līdzīgi nevis vairs cara Pētera I aprobežotajiem ierēdņiem, bet gan boļševikiem, kuri savulaik kļuva slaveni ar izaicinošo atbildi Čemberlenam, vai arī Zaporožjes kazakiem, kuri raksta vēstuli turku sultānam, kā to attēlojis izcilais mākslinieks Repins.

Cienījamie kolēģi! Es vēl varētu saprast to, ka mēs neļaujam nepilsoņiem strādāt par biroja amatpersonām, taču jau nākamajā likuma pantā tas pats ierobežojums tiek piemērots arī attiecībā uz biroja darbiniekiem. Aicinu jūs jau nezin kuro reizi nekāpt virsū vienam un tam pašam grābeklim, bet gan atbalstīt manus grozījumus Nr.4 un Nr.6.

Lūdzu balsot “par”!

Sēdes vadītāja. Deputāts Juris Dobelis.

J.Dobelis (frakcija “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK).

Cienītie kolēģi! Jā, Latvijai ir dotas vienreizējas iespējas iekļūt visdažādākajos Ginesa rekordu grāmatas stūros un nostūros. Tiešām tā ir ārkārtīgi augsta gudrība, kuru nekādā gadījumā nedrīkst novērtēt par zemu. Nepilsonis - cilvēks, kurš dzīvodams šeit desmitiem gadu, nav izrādījis ne mazāko tieksmi paust savu viedokli par Latviju kā valsti, viņš tagad, redziet, būs tik nopietnas iestādes, kāda ir Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs, augsta amatpersona. Vai jūs varat nosaukt vienu normālu valsti pasaulē, kur nepilsonis un varbūt vēl tāds, kas ir iebraucis nesen, sāk karot pret korupciju šajā valstī? Daudzi no šiem nepilsoņiem pirmām kārtām vispār nezina latviešu valodu, un to nekad nezinās vēl liela daļa no viņiem. Labi! Viņš tur kaut kādu apliecībiņu “samakšķerēs” un mēģinās pierādīt, ka viņš kaut ko prot. Tas tā, starp citu.

Bet kā to vispār var iedomāties? Cilvēkam nav pietiekamu zināšanu, viņam nav pietiekami skaidras attieksmes pret valsti, bet mēs viņam dodam iespēju kļūt par amatpersonu! Ja jau šis nepilsonis nu tāds spītīgs ir, un viņi jau tā lēnā garā kaut kur izklīst, kaut kur izšķīst, pazūd... Kādreiz viņi te bija reģistrēti pāri par 750 tūkstošiem, bet tagad ir jau zem 500 tūkstošiem. Nu kaut kur taču viņi ir “aizpeldējuši”, jo naturalizējušies nemaz tik daudz nav. Līdz ar to lai šis process mierīgi turpinās! Neviens nevienā iestādē neuztrauksies par to, ka ir cilvēki šeit, kuri, par spīti visam, Maskavas politikāņu ietekmēti diemžēl, spītīgi turas pie kaut kādām apšaubāmām vērtībām. Nākas šad un tad par to atgādināt.

Protams, ja vienā likumprojektā ir pieci priekšlikumi par nepilsoņiem, tad vairāk par vienu reizi nav jēgas par to runāt, bet šī te jocīgā attieksme pret šo jēdzienu “nepilsonis”, es domāju, zināmā mērā ir ņirgāšanās par šiem cilvēkiem. Tie cilvēki, kuri te spītīgi bāž iekšā to nepilsoni visur, es domāju, viņi vienkārši ņirgājas par nepilsoņiem, jo paši viņi ir pilsoņi. Paši viņi ir tikuši pie pilsonības, kā nu kurš, bet citus negrib tur redzēt, jo tie ir viņu apstrādājamais jēlmateriāls, un tāpēc viņi spītīgi visu laiku runās par nepilsoņiem. Vislielāko lāča pakalpojumu viņiem izdarīs.

Tātad uztveriet, lūdzu, katru priekšlikumu, kas te nāk par tiem nepilsoņiem, tā, ka tā ir publiska ņirgāšanās par nepilsoņiem. To var izdarīt tie cilvēki, kuri no turienes ir izrāvušies, kuri ir tikuši kaut kādā augstākā līmenī un kuri tad nu var izrādīt kaut kādas tādas īpatnējas jūtas, ja tā to var nosaukt.

Tā ka esiet, kolēģi, tik laipni! Mums šad un tad vajadzētu par šādām lietām runāt, jo es, strādājot Aizsardzības un iekšlietu komisijā, arī bieži esmu spiests... Tie vienkārši ir papildinājumi... Un ir gandrīz vienalga, kādu likumprojektu mēs skatām, tam papildinājums ir viens teikums: “Papildināt tāda un tāda panta tādas un tādas daļas punktu pēc vārdiem “pilsonis” vai nu ar vārdiem “arī nepilsonis”, vai ar vārdiem “vai nepilsonis”. Šinī gadījumā ir vārdiņš “vai”.

Tā ka neņemiet ļaunā, bet nevajag ņirgāties par cilvēkiem! Un vajag tomēr izturēties nopietni pret likumprojektiem.

Sēdes vadītāja. Deputāts Vladimirs Buzajevs. Otro reizi.

V.Buzajevs (politisko organizāciju apvienības “Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā” frakcija).

Es ļoti īsi pateikšu par diskusijas līmeni Saeimas tribīnē. Acīmredzot Dobeļa kungs pat nav redzējis apspriežamā likumprojekta pantu. Viņš ilgi runāja par nepilsoņu valodas prasmi, kaut gan šajā pantā šā amata kandidātiem tieši ir ierobežojumi attiecībā uz valodu. Tur ir 2.punkts, kas paredz, ka šī persona pārvalda latviešu valodu un vismaz vienu svešvalodu. Un valodu zināšanu līmenis starp nepilsoņiem ir pavisam cits, nekā to domā cienījamais kolēģis Dobelis. Teiksim, ja runā par Petropavlovska kungu, kuram mūsu cienījamais Ministru kabinets pretlikumīgi nepiešķir pilsonību, tad viņam latviešu valoda praktiski ir dzimtā valoda, un viņš šo valodu pārvalda vismaz Dobeļa līmenī, un tas nav izņēmums.

Taču, izskatot šādus priekšlikumus par nepilsoņu tiesību ierobežojumu atcelšanu, ir jāņem vērā tas, ka šie nepilsoņi ir tie paši Latvijas iedzīvotāji, kam pirms 13 gadiem pretlikumīgi tika atņemtas politiskās tiesības.

Paldies par uzmanību!

Sēdes vadītāja. Deputāts Aleksandrs Golubovs.

A.Golubovs (Latvijas Sociālistiskās partijas frakcija).

Cienījamie kolēģi! Pilsoņi, nepilsoņi! Te Dobeļa kungs pateica, ka šie cilvēki neizrāda kaut kādu vajadzību būt par Latvijas Republikas pilsoņiem. Vai mūsu valsts un it īpaši jūsu frakcija kādreiz ir izrādījusi interesi par šiem cilvēkiem? Vai ir aicinājusi viņus kļūt par pilsoņiem? Nē! Jūs tam pat pretojaties.

Bet tanī pašā laikā, kā jūs visi zināt, Latvija ir atzīta par vienu no viskorumpētākajām valstīm. Tādējādi, ja nu jūs, nacionālie kadri, nevarat cīnīties ar korupciju, tad dosim šo iespēju mūsu nepilsoņiem, Latvijas Republikas subjektiem, jo mēs taču vienu reizi devām iespēju cīnīties Satversmes aizsardzības birojā par mūsu neatkarību Lielbritānijas pilsonim.

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

Vai komisijas vārdā ir kas piebilstams? Ja ne, tad lūdzu deputātus balsot par 4. - deputāta Buzajeva priekšlikumu. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 17, pret - 61, neviens neatturas. Priekšlikums nav atbalstīts.

L.Mūrniece. 5. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

L.Mūrniece. 6. - deputāta Buzajeva priekšlikums. Nav atbalstīts. (Starpsauciens: “Balsot!”)

Sēdes vadītāja. Deputāti lūdz balsojumu. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 15, pret - 60, neviens neatturas. Priekšlikums nav atbalstīts.

L.Mūrniece. 7. - Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

L.Mūrniece. 8. un 9. - atbildīgās komisijas priekšlikumi. Atbalstīti.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

L.Mūrniece. 10. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

L.Mūrniece. 11. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

L.Mūrniece. 12. un 13. - Juridiskā biroja priekšlikumi. Atbalstīti.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

L.Mūrniece. 14. - Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

L.Mūrniece. Lūdzu atbalstīt likumprojektu trešajā lasījumā!

Sēdes vadītāja. Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta pieņemšanu trešajā lasījumā! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 67, pret - 7, atturas - 2. Likums “Grozījumi Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja likumā” pieņemts. Paldies.

Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts “Grozījumi Militārā dienesta likumā”. Otrais lasījums.

Aizsardzības un iekšlietu komisijas vārdā - deputāts Juris Dalbiņš.

J.Dalbiņš (Tautas partijas frakcija).

Saeimas priekšsēdētājas kundze! Kolēģi deputāti! Izskatāmā likumprojekta otrajam lasījumam saņemti 20 priekšlikumi, kas izskatīti komisijas sēdē 19.janvārī.

1.priekšlikums. Komisija priekšlikumu ir noraidījusi.

Sēdes vadītāja. Atklājam debates. Deputāts Vladimirs Buzajevs.

V.Buzajevs (politisko organizāciju apvienības “Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā” frakcija).

Godātie kolēģi! Jūsu priekšā ir tehnisku piedāvājumu virkne, kuru būtība ir ļoti vienkārša - atļaut nepilsoņiem dienēt Latvijas profesionālajā armijā vai vismaz strādāt algotu darbu karadaļās. Visus šos priekšlikumus atbildīgā komisija ir noraidījusi. Droši vien kolēģi deputāti uzskata, ka nepilsoņi ir līdz tādai pakāpei diskriminēti, ka, saņemot ieroci, nekavējoties to pielietos vispārējo vēlēšanu tiesību atjaunošanai.

Kolēģi, šīs bažas ir pārspīlētas! Tomēr nepamatotie krievvalodīgās kopienas tiesību ierobežojumi neveicina sabiedrības stabilitāti un būtu atceļami.

Lūdzu atbalstīt visus šos priekšlikumus!

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu. Vai komisijas vārdā ir kas piebilstams?

Ja nav, tad lūdzu deputātus balsot par 1. - deputāta Buzajeva priekšlikumu! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 14, pret - 62, atturas - 1. Priekšlikums nav atbalstīts.

J.Dalbiņš. 2.priekšlikumu komisija ir noraidījusi.

Sēdes vadītāja. Pret 2.priekšlikumu deputātiem iebildumu nav.

J.Dalbiņš. 3. - aizsardzības ministra E.Repšes priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

J.Dalbiņš. 4. - Buzajeva kunga priekšlikums. Noraidīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

J.Dalbiņš. 5.priekšlikums. Komisija noraida priekšlikumu.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

J.Dalbiņš. 6. - deputāta Buzajeva priekšlikums. Noraidīts.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

J.Dalbiņš. 7.priekšlikums. Komisija noraida.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

J.Dalbiņš. 8.priekšlikums. Komisija noraidījusi.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

J.Dalbiņš. 9. - aizsardzības ministra E.Repšes priekšlikums. Komisija ir atbalstījusi.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

J.Dalbiņš. 10. - aizsardzības ministra priekšlikums. Komisija atbalsta.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

J.Dalbiņš. 11.priekšlikumu komisija ir noraidījusi.

Sēdes vadītāja. Deputātiem nav iebildumu pret komisijas viedokli.

J.Dalbiņš. 12. - aizsardzības ministra priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

J.Dalbiņš. 13. - aizsardzības ministra priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

J.Dalbiņš. 14. - aizsardzības ministra priekšlikums. Noraidīts.

Sēdes vadītāja. Deputātiem nav iebildumu pret komisijas viedokli.

J.Dalbiņš. 15. - Buzajeva kunga priekšlikums. Noraidīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst... Es atvainojos! Atklājam debates. Deputāts Nikolajs Kabanovs.

N.Kabanovs (politisko organizāciju apvienības “Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā” frakcija).

Cienījamie kolēģi deputāti! Tagad Latvija grib pāriet uz profesionālu armiju. Man liekas, ka ir vietā uzklausīt deputāta Buzajeva viedokli un padomāt, vai nepilsoņi var piedalīties mūsu profesionālajā armijā. Es varu atgādināt, ka Amerikas Savienoto Valstu armijā dien cilvēki, kuriem ir tā saucamā “green card” jeb uzturēšanās atļauja. Viņi nav Amerikas Savienoto Valstu pilsoņi, bet viņi joprojām dien - un dien arī Irākā. Daži no viņiem tur ir gājuši bojā, jā.

Es domāju, ka vajag atbalstīt Buzajeva kunga priekšlikumu un vēlreiz padomāt par to, ka mūsu profesionālajā armijā var dienēt ne tikai Latvijas pilsoņi, bet arī pastāvīgie iedzīvotāji.

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu. Vai komisijas vārdā ir kas piebilstams?

Lūdzu deputātus balsot par 15. - deputāta Buzajeva priekšlikumu! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 17, pret - 67, atturas - 2. Priekšlikums nav atbalstīts.

J.Dalbiņš. 16. - aizsardzības ministra priekšlikums. Komisija nav atbalstījusi.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst pret komisijas viedokli.

J.Dalbiņš. 17. - aizsardzības ministra priekšlikums. Komisija ir atbalstījusi.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

J.Dalbiņš. 18. - aizsardzības ministra priekšlikums. Komisija ir noraidījusi.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

J.Dalbiņš. 19.priekšlikums. Komisija ir noraidījusi.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

J.Dalbiņš. 20. - aizsardzības ministra priekšlikums. Komisija ir atbalstījusi.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

J.Dalbiņš. Līdz ar to visi priekšlikumi ir izskatīti un varam balsot par likumprojekta pieņemšanu otrajā lasījumā. Komisija atbalsta to.

Sēdes vadītāja. Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta pieņemšanu otrajā lasījumā! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 85, pret un atturas - nav. Likumprojekts otrajā lasījumā pieņemts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu trešajam lasījumam!

J.Dalbiņš. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš - 24.februāris.

Sēdes vadītāja. Citu priekšlikumu nav. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš - 24.februāris. Paldies.

Vai deputāts Jānis Strazdiņš vēlas runāt par procedūru? Nē, nevēlas.

Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts “Grozījumi Latvijas Nacionālās operas likumā”. Pirmais lasījums.

Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas vārdā - deputāte Ausma Ziedone-Kantāne.

A.Ziedone-Kantāne (frakcija “Jaunais laiks”).

Cienījamā priekšsēdētāja un godājamie deputāti! Mēs strādāsim ar likumprojektu “Grozījumi Latvijas Nacionālās operas likumā” (reģistrācijas numurs 921).

Izglītības, kultūras un zinātnes komisija ir izskatījusi likumprojektu “Grozījumi Latvijas Nacionālās operas likumā”. Grozījumi ir nepieciešami, lai saskaņotu minētā likuma normas ar Valsts pārvaldes iekārtas likumu. Proti, tas nozīmē, ka Latvijas Nacionālās operas darbības un attīstības stratēģiju pieciem gadiem apstiprina kultūras ministrs. Komisija nolēma atbalstīt minēto likumprojektu pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta pieņemšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 75, pret un atturas - nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā pieņemts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam!

A.Ziedone-Kantāne. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš otrajam lasījumam ir 2005.gada 14.februāris.

Sēdes vadītāja. Citu priekšlikumu nav. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš otrajam lasījumam - šā gada 14.februāris. Paldies.

Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts “Grozījums likumā “Par kultūras pieminekļu aizsardzību””. Pirmais lasījums.

Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas vārdā - deputāte Ausma Kantāne.

A.Ziedone-Kantāne (frakcija “Jaunais laiks”).

Likumprojekts “Grozījums likumā “Par kultūras pieminekļu aizsardzību”” (reģistrācijas numurs 966). Arī likuma “Par kultūras pieminekļu aizsardzību” normas ir nepieciešams saskaņot ar Valsts pārvaldes iekārtas likumu. Tas viss tātad tiek pakļauts Kultūras ministrijai, nodots tās tiešā pārvaldībā, pakļautībā.

Komisija nolēma atbalstīt likumprojektu pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta pieņemšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 83, pret un atturas - nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā pieņemts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam!

A.Ziedone-Kantāne. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš otrajam lasījumam ir 14.februāris.

Sēdes vadītāja. Citu priekšlikumu nav. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš otrajam lasījumam - 14.februāris. Paldies.

A.Ziedone-Kantāne. Paldies.

Sēdes vadītāja. Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts “Kara tiesu likums”. Otrais lasījums.

Juridiskās komisijas vārdā - deputāts Mareks Segliņš.

M.Segliņš (Tautas partijas frakcija).

Godājamie kolēģi! Izskatām likumprojekta “Kara tiesu likums” otrajam lasījumam iesniegtos priekšlikumus.

1.priekšlikums Juridiskajā komisijā ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

M.Segliņš. Un 2.priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Atklājam debates. Deputāts Valērijs Agešins.

V.Agešins (Tautas saskaņas partijas frakcija).

Cienījamie kolēģi! Es uzskatu, ka šo likumprojektu ir nepieciešams vienkārši noraidīt, jo tam nav nekādas praktiskas nozīmes.

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

Vai komisijas vārdā ir kas piebilstams? Vai ir nepieciešams balsojums? Nē. Jā? Balsojums nav nepieciešams. Deputāti atbalsta komisijas viedokli.

M.Segliņš. Visi priekšlikumi ir izskatīti. Lūdzu pieņemt likumprojektu otrajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta pieņemšanu otrajā lasījumā! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 68, pret - 15, neviens deputāts neatturas. Likumprojekts otrajā lasījumā pieņemts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu trešajam lasījumam.

M.Segliņš. 3.februāris.

Sēdes vadītāja. Citu priekšlikumu nav. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš trešajam lasījumam - 3.februāris. Paldies.

Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts “Grozījumi likumā “Par tiesu varu””. Otrais lasījums.

Juridiskās komisijas vārdā - deputāts Mareks Segliņš.

M.Segliņš (Tautas partijas frakcija).

Uz otro lasījumu ir saņemti septiņi priekšlikumi, un Juridiskā komisija tos ir izskatījusi.

1.priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Atklājam debates. Deputāts Vladimirs Buzajevs.

V.Buzajevs (politisko organizāciju apvienības “Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā” frakcija).

Cienījamā priekšsēdētāja! Godātie kolēģi! Likums “Par tiesu varu” tika pieņemts 1992.gadā, kad likumdevēji vēl pilnībā neticēja valsts neatkarībai un atradās dažādu fobiju varā.

Liekas, ka pēc 13 gadiem varētu izārstēties no visām šīm fobijām, bet mēs tikai pievienojam vēl jaunas. Lūk, arī patlaban likums tiek grozīts, lai gadījumā, ja kāds uzbruktu Latvijai, varētu izveidot speciālas kara tiesas. PCTVL frakcija tikko balsoja pret šo ideju sekojošu apsvērumu dēļ. Es ceru, ka gan mūsu ārlietu ministrs, kurš domā, ka Krievijai ir kopēja robeža ar Turciju, gan kolēģi deputāti zina, ar kādām valstīm robežojas Latvija. Mums ir četri iespējamie pretinieki.

Ja par pretinieku kļūs Krievija, tad mēs vienkārši nepaspēsim izveidot kara tiesas. Ja tā būs Baltkrievija, tad šīs tiesas nepaspēs uzsākt darbību. Tādējādi, pieņemot likumu par kara tiesām, mēs pasludinām par saviem iespējamiem pretiniekiem Lietuvu un Igauniju. Vai mums tas ir vajadzīgs?

Aicinu atteikties no šīs neprātīgās idejas un atbalstīt manus priekšlikumus, tas ir, priekšlikumu Nr.1 un priekšlikumu Nr.2 - proti, svītrot no apspriežamā likumprojekta visas atsauces uz kara tiesām.

Sēdes vadītāja. Deputāts Juris Dobelis.

J.Dobelis (frakcija “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK).

Cienītie kolēģi! Šad tad no Saeimas tribīnes ir daži jāpamāca (No zāles dep. J.Pliners: “Nevajag!”), dažiem nenojaustas patiesības jāpastāsta, jo šeit biedrs runāja par Krievijas un Baltkrievijas iespējamo uzbrukumu. Atvainojiet, lūdzu, tas tādā gadījumā nebūs uzbrukums Latvijai. Tas būs uzbrukums Ziemeļatlantijas savienībai. Tāda ir tā lieta! Izlasiet, lūdzu, līgumu. Tur ir tāds punkts - 5.punkts -, kurš paredz, ka tad, ja uzbrūk kādai no NATO dalībvalstīm, pārējās nekavējoties steidzas palīgā. Tā ka jūsu cerības uz Krievijas vai Baltkrievijas uzbrukumu jums būs jāaprok smiltainē. Tā mierīgi uzlieciet kādu pieminekli savām cerībām un neuztraucieties - nebūs nekādu Krievijas vai Baltkrievijas uzbrukumu! Taču jūs laikam nepamanījāt, ka te runa ir arī par izņēmuma stāvokli valstī. Kaut kādas bandas tiešām var sarīkot kaut ko tādu, ka ir jāizsludina izņēmuma stāvoklis. Un tādā gadījumā varbūt būs nepieciešamas kara tiesas. Un vienu otru, kas pārāk bieži lieto vārdu “fašists”, vajadzēs apskatīt tajās tiesās tādā gadījumā, ja būtu izņēmuma stāvoklis valstī. Jo par panikas celšanu... Jūrnieki parasti tādus, kas ceļ paniku, met vienkārši pāri pār bortu.

Sēdes vadītāja. Debatēs pieteicies deputāts Nikolajs Kabanovs.

N.Kabanovs (politisko organizāciju apvienības “Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā” frakcija).

Cienījamie deputāti! Man liekas, ka tā ir ļoti šaubīga un bīstama prakse - draudēt saviem politiskajiem pretiniekiem ar tiesām. Es domāju, ka, ja mēs esam NATO, tas nozīmē, ka mēs esam demokrātiska valsts. Taču dažreiz es šaubos par to, ka mēs esam demokrātiska valsts.

Mums tagad draud ar militārajām tiesām. Un tieši tāpēc, lai šādas tiesas nevarētu pārvērsties par politisku instrumentu, mēs uzstājamies pret to.

Sēdes vadītāja. Neviens nevienam nedraud, es domāju. Debates slēdzu.

Vai komisijas vārdā ir kas piebilstams? Nē? Lūdzu deputātus balsot par 1. - deputāta Buzajeva priekšlikumu. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 17, pret - 65, atturas - 1. Priekšlikums nav atbalstīts.

M.Segliņš. 2.priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputātiem nav iebildumu pret komisijas viedokli.

M.Segliņš. 3. - nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

M.Segliņš. 4. - nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Atklājam debates. Deputāts Vladimirs Buzajevs.

V.Buzajevs (politisko organizāciju apvienības “Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā” frakcija).

Godātie kolēģi! Manis iesniegto priekšlikumu, tas ir, priekšlikuma Nr.4 un ar to saistītā priekšlikuma Nr.7, būtība ir ļoti vienkārša - aizliegt personām ar dubultpilsonību ieņemt tiesneša amatu. Es nepamatošu šo priekšlikumu, jo to pavisam nesen visai veiksmīgi aizstāvēja Tautas partijas frakcija. Tagad, ja šīs frakcijas deputāti nemelo, viņiem ir lieliska iespēja savu argumentāciju atbalstīt, balsojot “par”.

Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

Vai komisijas vārdā ir kas piebilstams? Nē? Lūdzu deputātus balsot par 4. - deputāta Buzajeva priekšlikumu. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 14, pret - 58, atturas - 1. Priekšlikums nav atbalstīts.

M.Segliņš. 5.priekšlikums. Komisijā nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Atklājam debates. Deputāts Vladimirs Buzajevs.

V.Buzajevs (politisko organizāciju apvienības “Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā” frakcija).

Šeit es gribētu apspriest vēl vienu likumā ietvertu fobiju. Likuma daļā, kuru es piedāvāju grozīt, ar iedvesmu tiek uzskaitīti valsts drošības dienesta, armijas izlūkdienesta vai pretizlūkošanas dienesta darbinieki, aģenti, rezidenti vai konspiratīvo dzīvokļu turētāji. Viņiem acīmredzami pamatoti ir aizliegts strādāt par tiesnešiem. Interesanta šeit ir to izlūkdienestu, kuros strādā šīs nepatīkamās personas, valstiskā piederība. Likumā daudznozīmīgi ir ierakstīts: “Krievijas un citu valstu aģenti”. Šo frāzi “Krievijas un” es piedāvāju izsvītrot. Motivācija ir skaidra - rādīt pēc iespējas nelabvēlīgāku Krievijas režīmu - tas nepavisam nav izdevīgi Latvijai, jo ne jau ar ASV mēs grasāmies parakstīt robežlīgumu, ne jau no Apvienotajiem Arābu Emirātiem ieplūst Latvijas teritorijā nafta un gāze un ne jau eskimosi, bet gan krievi sastāda Latvijā lielāko nacionālo minoritāti. Ja Saeimas vairākums patiesi vēlas uzlabot attiecības ar Krieviju, tad mana priekšlikuma atbalstīšana ir neizbēgama.

Lūdzu balsot “par” un svītrot no likuma vārdkopu “Krievijas un ...”!

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu. Komisijas vārdā nekas nav piebilstams.

Lūdzu deputātus balsot par 5. - deputāta Buzajeva priekšlikumu! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 17, pret - 60, neviens deputāts neatturas. Priekšlikums nav atbalstīts.

M.Segliņš. 6.priekšlikumu komisija nav atbalstījusi.

Sēdes vadītāja. Jā.

M.Segliņš. 7.priekšlikumu komisija nav atbalstījusi.

Sēdes vadītāja. Deputātiem nav iebildumu pret komisijas viedokli par 6. un 7.priekšlikumu.

M.Segliņš. Lūdzu pieņemt likumprojektu otrajā lasījumā!

Sēdes vadītāja. Es atvainojos, ir vēl arī 8.priekšlikums.

M.Segliņš. 8.priekšlikums nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. 8.priekšlikums komisijā nav atbalstīts.

Atklājam debates. Deputāts Vladimirs Buzajevs.

V.Buzajevs (politisko organizāciju apvienības “Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā” frakcija).

Cienījamie kolēģi! Esmu gatavs aizstāvēt savu pēdējo priekšlikumu šim novecojušajam likumam. Mans priekšlikums paredz ļaut nepilsoņiem un personām ar pastāvīgo uzturēšanās atļauju tikt ievēlētiem par tiesas piesēdētājiem. Masveida bezpilsonības apstākļos gadījumu, kad nepilsoņiem nav tiesību piedalīties tiesāšanā, bet viņiem ir tikai tiesības tikt tiesātiem, var uzskatīt par visneiecietīgākā rasisma izpausmi. Šis mans priekšlikums pilnībā atbilst divu ANO komiteju rekomendācijām, kas iesaka likvidēt tiesībās nepamatotās atšķirības starp pilsoņiem un nepilsoņiem. Latvijai jau šogad būs jāsniedz atskaite par šo rekomendāciju izpildi, un šādam apstāklim es jau mēģināju pievērst jūsu uzmanību. Būdams pārliecināts rasisma pretinieks, es darīšu visu iespējamo, lai atklātā rasisma ideju atbalstītāju balsošanas rezultāti par šo priekšlikumu kļūtu zināmi abām šīm ANO komitejām.

Paldies par uzmanību!

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu. Komisijas vārdā nekas nav piebilstams.

Lūdzu deputātus balsot par 8. - deputāta Buzajeva priekšlikumu! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 11, pret - 58, atturas - 1. Priekšlikums nav atbalstīts.

Tā kā visi priekšlikumi ir izskatīti, es lūdzu deputātus balsot par likumprojekta pieņemšanu otrajā lasījumā! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 68, pret - 15, neviens deputāts neatturas. Likumprojekts otrajā lasījumā pieņemts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu trešajam lasījumam!

M.Segliņš. 3.februāris.

Sēdes vadītāja. Citu priekšlikumu nav. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš trešajam lasījumam - 3.februāris. Paldies.

Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts “Grozījumi Rīgas vēsturiskā centra saglabāšanas un aizsardzības likumā”. Pirmais lasījums.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā - deputāte Baiba Brigmane.

B.Brigmane (frakcija “Jaunais laiks”).

Cienījamā priekšsēdētāja! Cienījamie kolēģi! Jau no 2003.gada valsts ir atteikusies no speciālajiem budžetiem, tomēr Rīgas vēsturiskā centra saglabāšanas un aizsardzības likumā ir atsauce uz speciālo budžetu. Ministru kabineta sagatavotajā un mums iesniegtajā likumprojektā, kā arī Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas atbalstītajā likumprojektā pirmajam lasījumam ir paredzēts, ka naudas līdzekļus, kurus valsts vai pašvaldību institūcijas iegūst, izīrējot kultūras pieminekļus, mēs ieskaitām valsts vai pašvaldību pamatbudžeta ieņēmumos.

Un es aicinu Saeimu pieņemt šo likumprojektu pirmajā lasījumā!

Sēdes vadītāja. Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta pieņemšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 71, pret - 2, atturas - 7. Likumprojekts pirmajā lasījumā pieņemts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam!

B.Brigmane. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš otrajam lasījumam - 10.februāris.

Sēdes vadītāja. Citu priekšlikumu nav. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš otrajam lasījumam - šā gada 10.februāris.

Cienījamie kolēģi! Saeimas Prezidijs ir saņēmis Lagzdiņa, Kiršteina, Dalbiņa, Slaktera, Rugātes un citu deputātu lūgumu izsludināt pārtraukumu uz 30 minūtēm Saeimas 2005.gada 27.janvāra sēdē pēc darba kārtības 28.jautājuma izskatīšanas.

Tātad deputātiem būtu jābalso par pārtraukuma izsludināšanu. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 60, pret - 19, atturas - 2. Līdz ar to tiek izsludināts pārtraukums līdz pulksten 12.30, bet sakarā ar to, ka pulksten 12.30 mums sākas kārtējais pārtraukums, sēdi mēs atsāksim pulksten 13.30. (Zālē troksnis.)

Cienījamie kolēģi! Lūdzu reģistrēties ar reģistrācijas kartēm! Lūdzu zvanu! Reģistrācijas režīmu!

Kamēr tiek sagatavoti reģistrācijas rezultāti, vārds paziņojumam deputātam Andrim Ārgalim.

A.Ārgalis (Tautas partijas frakcija).

Cienījamie kolēģi! Visi deputāti, kuri darbojas Latvijas un Taivānas parlamentu sadarbības grupā, tiek aicināti Dzeltenajā zālē uz sanāksmi. Tūlīt!

Sēdes vadītāja. Vārds paziņojumam deputātei Jevgenijai Stalidzānei.

J.Stalidzāne (Latvijas Pirmās partijas frakcija).

Sociālo un darba lietu komisijas sēde pulksten 12.30 Sociālo un darba lietu komisijas telpās.

Sēdes vadītāja. Vārds paziņojumam deputātam Jānim Šmitam.

J.Šmits (Latvijas Pirmās partijas frakcija).

Godātie kolēģi! Nacionālās drošības komisijas sēde pulksten 12.30 komisijas telpās.

Sēdes vadītāja. Vārds reģistrācijas rezultātu nolasīšanai deputātam Aleksandram Bartaševičam.

A.Bartaševičs (8.Saeimas sekretāra biedrs).

Cienījamie kolēģi! Nav reģistrējušies: Vilnis Edvīns Bresis, Boriss Cilevičs, Māris Gulbis, Artis Kampars, Uldis Mārtiņš Klauss, Vilis Krištopans, Ainars Latkovskis, Andrejs Radzevičs, Mareks Segliņš, Māris Kučinskis un Ērika Zommere.

Paldies par uzmanību!

(Pārtraukums)

Sēdi vada Latvijas Republikas 8.Saeimas priekšsēdētāja

Ingrīda Ūdre.

Sēdes vadītāja. Cienījamie kolēģi, pārtraukums ir beidzies, un mēs turpinām Saeimas sēdi.

Cienījamie kolēģi, turpināsim izskatīt darba kārtību! Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts “Par Hāgas vienošanās par dizainparaugu starptautisko reģistrāciju Ženēvas aktu”. Pirmais lasījums.

Ārlietu komisijas vārdā - Igors Solovjovs.

I.Solovjovs (Latvijas Sociālistiskās partijas frakcija).

Godātie kolēģi! Likumprojekta būtībā ir paredzēta pievienošanās 1925.gada Hāgas vienošanās dokumentam par dizainparaugu starptautisko reģistrāciju 1999.gadā. Pievienošanās šim starptautiskajam līgumam dod iespēju veikt dizainparaugu reģistrāciju visās vai daļā līguma dalībvalstu, izmantojot vienu starptautisko pielikumu. Svarīgi ir arī tas, ka ārvalstu pieteicēji gūst iespēju Latviju pievienot to valstu sarakstam, kuras var iegūt dizainparaugu aizsardzību atvieglotas procedūras ceļā.

Es jūs komisijas vārdā aicinu atbalstīt šo likumprojektu pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta pieņemšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 76, pret un atturas - nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā pieņemts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam!

I.Solovjovs. 9.februāris.

Sēdes vadītāja. Citu priekšlikumu nav. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš otrajam lasījumam - 9.februāris.

Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts “Par Latvijas Republikas un Gruzijas konvenciju par nodokļu dubultās uzlikšanas un nodokļu nemaksāšanas novēršanu attiecībā uz ienākuma un kapitāla nodokļiem un tās protokolu”. Pirmais lasījums.

Ārlietu komisijas vārdā - deputāts Igors Solovjovs.

I.Solovjovs (Latvijas Sociālistiskās partijas frakcija).

Godātie kolēģi! Tātad kā parasti šā likumprojekta starpvalstu būtība ir tāda, ka šis likumprojekts grib nodrošināt katras līgumslēdzējas valsts investoriem stabilu nodokļu maksāšanas režīmu otrā līgumslēdzējā valstī, kuru neietekmēs otras valsts nodokļu normatīvo aktu grozījumi. Un otrādi - tas radīs likumīgu pamatu abu valstu nodokļu administrāciju tiešai sadarbībai un palīdzēs novērst iespējas izvairīties no nodokļu maksāšanas, veicot savstarpēju informācijas apmaiņu.

Tātad es komisijas vārdā aicinu jūs šo likumprojektu atbalstīt pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta pieņemšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 74, pret un atturas - nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā ir pieņemts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam!

I.Solovjovs. Arī 9.februāris.

Sēdes vadītāja. Vai citu priekšlikumu nav? Priekšlikumu iesniegšanas termiņš otrajam lasījumam - 9.februāris.

Nākamais darba kārtības jautājums - lēmuma projekts “Par atbalstu Valsts prezidentes izstrādātajai deklarācijai”.

Iesniedzēju vārdā runās deputāts Atis Slakteris.

A.Slakteris (Tautas partijas frakcija).

Priekšsēdētājas kundze! Kolēģi! Mēs zinām, kā bija patiesībā. Mēs zinām, kā sākās okupācija un kādu postu tā atnesa Latvijas valstij, latviešu tautai. Mēs visi to zinām, un to pierāda arī debates gan šeit, parlamentā, daudzu gadu garumā, gan arī sabiedrībā. Un tieši tāpēc mums ir vienota ārpolitika.

Ārpolitikai reizēm pietrūkst tā, vai mūs saprot mūsu partneri un mūsu pretinieki. Un jāteic, ka mūsu Valsts prezidentes šā gada 15.janvārī izplatītā deklarācija guva milzīgu starptautisku rezonansi. Šo vēsturisko situāciju daudz labāk tagad izprot mūsu partneri un tāpēc pilnīgi noteikti ir svarīgi, ļoti nozīmīgi tas, lai Saeima izteiktu atbalstu šai deklarācijai.

Ir 2005.gads. Mēs esam NATO dalībvalsts, mēs esam Eiropas Savienības dalībvalsts, un var šķist, ka varbūt nav vērts par to visu vairs likties zinis. Tā nav! Ir tieši otrādi. Mums ir jāizmanto katra iespēja, lai skaidrotu mūsu patieso vēsturi. Ārpolitikā ir ļoti svarīgi noķert īsto mirkli, un šis tad arī ir īstais mirklis, kad pasaule tam visam ir pievērsusi uzmanību, un tāpēc es aicinu visas Saeimā pārstāvētās partijas un frakcijas atbalstīt šo Valsts prezidentes deklarāciju.

Paldies par uzmanību!

Sēdes vadītāja. Atklājam debates. Deputāts Jānis Jurkāns.

J.Jurkāns (Tautas saskaņas partijas frakcija).

Godātie deputāti! Kas par teicienu: skaidrot īsto vēsturi! Valstī, kura ir neatkarīga jau gandrīz 15 gadus! Par kādu vēsturi tad mēs te runāsim šodien, Slaktera kungs un visi pārējie?

Izrādās, ka, lasot visus tos dokumentus, kurus mēs pēdējā laikā skatām, lasām, apspriežam, rodas liels jautājums: kad tad īsti Latvija atguva savu neatkarību? Vienā dokumentā... intervijā Valsts prezidente saka, ka mēs atguvām neatkarību 4.maijā. Savā laikā tie, kas atceras un kas bija parlamentā, teica, ka Otrais pasaules karš mums beidzās tad, kad padomju armija izveda savu karaspēku. Kādā intervijā Holandes avīzei mūsu Valsts prezidente saka, ka Otrais pasaules karš mums beidzās tad, kad mēs iestājāmies Eiropas Savienībā. Tad kas galu galā notiek ar mūsu vēsturi? Cik gadi mums ir vajadzīgi, lai mēs zinātu, kad beidzās pasaules karš un kad Latvija reāli kļuva neatkarīga valsts?

Runāt, ka 1990.gadā mēs bijām neatkarīga valsts, nozīmē nezināt, kas tajā reizē notika un kas tanī gadā darījās Latvijā. Tie, kuri tajā laikā gribēja braukt uz ārzemēm, saprot, ka, ja kāds brauca un dabūja vīzu, tad viņš brauca ar PSRS pasi. Tas ir viens.

Otrs. Jūs nevarējāt šķērsot robežu, ja to neļāva padomju karaspēka robežsargi. Kas tad tā bija par neatkarību 4.maijā? 1991.gada 20.augustā, kad valdība mani sūtīja strādāt uz ārzemēm, mani arestēja šie robežsargi. Brīvās Latvijas ārlietu ministru! Kas tad tā bija par brīvību? Par ko šeit ir runa?

Tālāk. Labi, es pieņemu, ka kādreiz vēsturnieki ar to visu tiks galā un uzrakstīs normālu vēsturi, un tad mēs zināsim, kad mums beidzās pasaules karš un kad Latvija kļuva neatkarīga valsts.

Tālāk. Tas atslēgas vārds Latvijas ārpolitikā šodien ir “okupācija”. Es domāju, maz kurš šeit šaubās par to, ka pēc būtības Latvija 50 vai pat vairāk gadus ir bijusi okupēta valsts.

Slaktera kungs sacīja, ka viens no svarīgākajiem ārpolitikas jautājumiem ir skaidrot mūsu vēsturi. Kad galu galā šī skaidrība būs mums pašiem? Atcerēsimies 1995.gadu, kad Baltijas valstu prezidenti kopā ar ASV prezidentu parakstīja tā saucamo Baltijas hartu! Toreiz, pretēji tam, kā tas notiek šodien, mēs skatījām... Šodien būtībā mēs skatām jautājumu par to, vai atbalstām vai neatbalstām dokumentu, kuru vispirms vajadzēja parlamentā skatīt, jo mēs esam parlamentāra valsts, mēs neesam prezidentāla valsts, kurā Valsts prezidentam ir tiesības runāt valsts vārdā. (Starpsauciens no zāles: “Pareizi!”) Valsts prezidente mūs var tikai pārstāvēt. Šo dokumentu mums vajadzēja apspriest un pārrunāt šeit, ja mēs esam parlamentāra valsts. Valsts prezidente nav politiski atbildīga! Tajā hartā, ko es nupat pieminēju... toreiz, atšķirībā no tā, kā tas notiek šodien, Ārlietu komisija skatīja tā dokumenta projektu... tās hartas projektā parādījās teikums, ka Amerikas Savienotās Valstis atzīst, ka Baltijas valstis bijušas vardarbīgi inkorporētas Padomju Savienībā. Mēs iebildām un teicām: “Galu galā mēs taču visu laiku uzskatījām, ka mēs bijām okupēti.” Kāpēc tā rakstīja Amerikas Savienotās Valstis, kuras visus šos okupācijas gadus nekad neatbalstīja Baltijas valstu okupāciju? Vienmēr amerikāņi bija lepni par to, ka viņiem Valsts departamentā karājās Baltijas valstu karogi... Ārlietu ministrija nespēja toreiz panākt no amerikāņiem, lai amerikāņi dokumentā lietotu vārdu “okupācija”.

Tad, kad mēs apspriedām komisijā to galīgo variantu, mans priekšlikums bija: “Labi! Ja amerikāņi nelieto vārdu “okupācija”, kāpēc mēs nevaram panākt to, ka teikums skanētu apmēram tā: Amerikas Savienotās Valstis nekad nav atzinušas to, ka Padomju Savienība ir vardarbīgi okupējusi Baltijas valstis?” Ir vardarbīgi okupējusi!

Prezidenti parakstīja variantu, pēc kura iznāk tā, ka kaut kāds caurvējš bezmaz vai vardarbīgi mūs ienesis Padomju Savienībā.

Jūs visi droši vien lasāt reizi nedēļā tos memuārus... Bijušais ASV vēstnieks, godājamais Siliņa kungs, raksta savus memuārus. Nez kāpēc, rūpīgi lasot tos, es neredzu vārdu “okupācija”. Un to raksta viens latvietis, kurš dzīvo it kā Latvijā tagad! Kāpēc viņš kautrējas no vārda “okupācija”? Kāpēc viņš savos memuāros lieto vārdu “aneksija”?

Kas tad galu galā ar mums ir noticis? Vai mēs esam bijuši anektēti vai okupēti? Kad mēs būsim skaidrībā?

Valsts prezidente savā dokumentā, deklarācijā, grib, lai nu tagad visa pasaule, mūsu draugi atzīst, ka mēs bijām okupēti. Labi, sāksim iet to vieglāko ceļu! Kāpēc mēs nevaram prasīt, lai mūsu sabiedrotie - gan NATO, gan Eiropas Savienībā - skaļi pasludina (un tagad varbūt būtu tas īstenais laiks), ka, jā, Baltijas valstis bija okupētas? Kāpēc mūsu ārpolitikas darboņi to nevar panākt šodien? Kāpēc tas tā ir? Es domāju, ka jums visiem šī atbilde ir skaidra. Ja jau amerikāņi nevar uzrakstīt, atzīt to, ka mūs okupēja Padomju Savienība, tad ko jūs gribat šodien panākt?

Tālāk. Parunāsim par Krieviju. Principā tas, kas šodien notiek ārpolitikā, un tas, ko grib “Jaunais laiks”, “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK un arī Tautas partija... principā jūs gribat izprovocēt Krieviju. Krievija ir... (Starpsauciens no zāles: “Beidz! Ko tu!”) būtībā žēl, ka nedz Ārlietu komisijā, nedz šeit nav nopietni runāts par to, nav nopietnas analīzes par to, kas notiek Krievijā.

Minēšu dažus faktus. Lūk, tepat Pleskavas apgabalā... Pēdējo desmit gadu laikā vīriešu dzīves ilgums tur ir samazinājies: 1994.gadā - 68 gadi, pagājušogad - 52 gadi.

Ja runā, teiksim, par kaloriju patēriņu, tad jāteic, ka Krievijā pēdējo desmit gadu laikā tas skaitlis no 3000 kalorijām ir noslīdējis uz 2000 kalorijām. Tie, kas ir mediķi, saprot, par ko ir runa. Un cik tur, tanīs divos tūkstošos ir alkohola kaloriju - to mēs arī šobrīd nezinām.

Krievijā, pēc Krievijas statistikas datiem, tikai 25% iedzīvotāju lieto sāli ar jodu. Mediķi saprot, ko tas nozīmē, ja uzturā nelieto jodu.

Tālāk. Būtu ļoti normāli, ka mēs šeit runātu par to, kāpēc Krievija ir gatava šodien parakstīt robežlīgumu. Kāpēc Krievijai tas vajadzīgs? Kāpēc Krievijai to vajag darīt ar Japānu? Kāpēc Krievija paraksta līgumu ar Ķīnu, atdod vienu salu? Kāpēc Krievija tagad runā ar Kazahstānu, un tā tālāk? Kāpēc Krievijai svarīgs ir robežlīgums ar Baltijas valstīm? Nu, neba jau tāpēc, lai izdabātu kādam Rietumos, bet tāpēc, ka Krievijā ir principā ļoti kritiska iekšpolitiskā situācija.

Es nerunāju par veco cilvēku streikiem. Prezidents ir izdevis dekrētu par to, ka armijā ņems studentus. Studenti tagad sāk veidot savas streiku brigādes, organizācijas, un tā tālāk. Krievija būtībā sēž uz pulvera mucas. Krievijas vēstnieks saka, ka viņu vairs neinteresē mazākumtautības. Viņu interesē nafta. Krievijai ir vajadzīga nauda.

Palasiet, kāds ir Čečenijas izkārtojuma variants! Šīs ir ļoti nopietnas lietas. Ko mēs gribam panākt situācijā, kad Krievijā iet ļoti grūti? Mēs viņu provocējam. Tie, kam patīk runāt par vēsturi, paskatieties atpakaļ - kaut vai uz to, kas notika pagājušajā gadsimtā, 1918.gadā, uz to, kas notika ar vienu lielu valsti, kuru pazemoja starptautiski! Es runāju par Vāciju. Cik gadu bija vajadzīgs, lai parādītos uz pasaules kartes Hitlers ar visu to, ko viņš izdarīja? Vai tad mēs gribam ar savu ārpolitiku izaudzēt jaunu Staļinu Krievijā? Padomāsim par to, pirms mēs pieņemam tik provokatīvus ārpolitiskus dokumentus! Un pirms esam iestrādājuši savā ārpolitikā kļūdas, kuras būs ļoti grūti labot pēc tam!

Tautas saskaņas partija nepiedalīsies šinī ārpolitiskajā farsā. Es uzskatu, ka tas nav nopietns dokuments. Valstī nav nopietnas ārpolitikas, nav visa tā, par ko gribēja runāt Slaktera kungs. Mēs nepiedalīsimies šinī farsā un aicinām arī pārējos to nedarīt, jo šī nav viena vēlēšanu kampaņa; ir runa par valsts likteni, par to, kā valsts tālāk attīstīsies.

Kolēģi mīļie, padomājiet par to!

Sēdes vadītāja. Deputāts Kārlis Šadurskis.

K.Šadurskis (frakcija “Jaunais laiks”).

Godātie kolēģi! Nupat dzirdējām divas runas par vienu un to pašu tēmu. Slaktera kunga sacītais par īsto mirkli... Jā, ir īstais mirklis, tikai darbi nav īstie, jo šajā īstajā mirklī mēs dzirdam no Jurkāna kunga... Es patiesībā gribu jautāt: no kurienes vienam Latvijas pilsonim ir tik daudz nicinājuma par savu valsti? Un tas skan no šīs tribīnes!

Īpatnēja kņada valda Saeimā, apspriežot Valsts prezidentes pirms divām nedēļām parakstītu un valstu vadītājiem sen jau nosūtītu paziņojumu. Paziņojumu, kas rakstīts konkrētam mērķim un konkrētā laikā. Vieni runā, ka šī rezolūcija jāatbalsta, jo, lūk, valsts ārpolitikai jābūt vienotai. Pareizi, jābūt. Citi runā par to, ka šī rezolūcija nav tāda, kādai tai būtu jābūt, - ka tai būtu jābūt stingrākai, ka tai jābūt saskaņotai ar 1996.gadā pieņemto Saeimas rezolūciju. Arī taisnība. Jābūt. Taisnība abiem viedokļiem. Taču šis dokuments nav nedz juridisks, nedz politisks Latvijas okupāciju izvērtējums. No šā dokumenta to arī nevar prasīt. Šis ir Valsts prezidentes paziņojums konkrētam mērķim.

Šim dokumentam, šodienas lēmuma projektam, vispār nevajadzēja nonākt Saeimā. Bez saskaņošanas ar Valsts prezidenti, bez saskaņošanas ar koalīcijas partneriem pēkšņi tiek prasīts Saeimas apstiprinājums vienam Valsts prezidentes paziņojumam, kuram ir pavisam cita slodze! Kāpēc? Ir politiski spēki, kas drīkst atļauties savu šauri partejisko mērķu sasniegšanai likt uz spēles valsts ārpolitikas vienotību. Kā mēs to drīkstam Saeimā pieļaut? Kāpēc šis dokuments šodien ir darba kārtībā un ir nonācis līdz Saeimas sēdei? Acīm redzami tuvredzīga ir bijusi šā jautājuma rosināšana, tādējādi ļaujot mūsu nelabvēļiem uzsākt spekulācijas par mums pilnīgi neauglīgu un nevajadzīgu tēmu - par Latvijas ārpolitikas kapacitāti un vienotību.

Lai novērstu šo nejēdzību, partija “Jaunais laiks” ir ierosinājusi pieņemt Saeimas statusam daudz atbilstošāku lēmumu (to skatīs nākamnedēļ), lēmumu ar daudz plašāku uzdevumu, - par atbalstu Valsts prezidentes centieniem skaidrot Latvijas sarežģīto vēsturi. Valsts prezidentes darbs šajā jomā taču neaprobežojas ar viena paziņojuma sacerēšanu, kuru tad nu steidzami, ne saukti, ne aicināti, celtu Saeimai priekšā.

Kāpēc mēs nerunājam par visu smago, nogurdinošo, bieži vien nepateicīgo darbu, starptautiskajai sabiedrībai skaidrojot Latvijas vēstures faktus, lai panāktu Latvijas okupācijas, kā arī totalitārā komunisma starptautisku nosodījumu, - darbu, ko Valsts prezidente veic un atzīstami ir veikusi, piemēram, vizītes laikā Nīderlandē?

Savā iesniegtajā lēmuma projektā mēs izsakām atbalstu centieniem veicināt izpratni par Otrā pasaules kara un totalitāro režīmu sekām Eiropā. Mūsu uzdevums ir darīt to, nevis skaitīt, cik vārdu Valsts prezidente savā paziņojumā ir pateikusi par nacistiskās Vācijas okupāciju vai par Padomju Savienības okupāciju!

“Jaunais laiks” ir partija ar valstisku stāju. Mēs nedrīkstam pieļaut, ka, kļūmīgi līdz Saeimas balsojumam nonācis, dokuments tiktu noraidīts. Jo tad būs ļoti negatīvas ārpolitiskas sekas. Mēs esam gatavi labot mūsu kolēģu - Tautas partijas - kļūdu. Mēs ar savu balsojumu nodrošināsim šā lēmuma pieņemšanu. Mēs balsojumā nepiedalīsimies, šādi samazinot kvorumu. Lai, cienījamie dokumenta iesniedzēji, pietiek ar jūsu balsīm šā nevajadzīgā un nejēdzīgā dokumenta pieņemšanai, jo noraidīt to nedrīkst!

Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītāja. Deputāts Juris Dobelis.

J.Dobelis (frakcija “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK).

Cienītie kolēģi! Šajā smieklīgajā cīniņā ap apskatāmo dokumentu ir pamatīga liekulības deva. Protams, ne jau pirmo un ne pēdējo reizi tā tas ir Latvijas sabiedrībā, taču šoreiz liekulība ir situsi augstu vilni. Notiek gramstīšanās ap ietekmi uz Valsts prezidenti. Jā, protams, vieni, lai sasniegtu kaut ko politikā, izmanto trūkumcietējus, citi izmanto jēdzienu “nepilsoņi”, vēl kādi citi runā par integrāciju un saka, ka viņi tie lielie integrētāji būšot, un daži atkal ķer īstos mirkļus un īstos partnerus un pēc tam mēģinās tikt pie īstās teikšanas: “Lūk, mēs bijām tie īstie!”

Jā, liekulība ir lieliska lieta, un profesionāli liekuļi ir arī jauki cilvēki. Taču pēc šādiem “gājieniem” nebrīnieties! Jūs dodat lieliskas iespējas apspēlēt visa veida liekulību, jo, redziet, jums pietrūka prāta šo dokumentu profesionāli virzīt uz priekšu. Jūs pieļāvāt šo veselīgo kritiku. Nu tātad tā kritika būs! Vai ir labāk, ja Valsts prezidente saņem atbalstu no labi izstrādāta, apdomāta dokumenta, vai pietiek ar to, ka izsaka atbalstu Valsts prezidentei ar kaut ko steigā “saceptu”, samarinētu, lai tikai iesniedzēji būtu tie galvenie un tie pirmie?!

Tieši tāpēc, ka tas dokuments tāds patizls un pavārgs ir, nācās to papildināt. Un kas tad tā uztrauc iesniedzējus? Kas iesniedzējus tā uztrauc papildinātajā dokumentā, kuru pat uz komisiju nenovirzīja no rīta? (Ak Dievs! Kāda tur vairs demokrātija! Par katru cenu jādabū savējais cauri!) Kādi tad bija tie briesmīgie papildinājumi?

Pirmkārt. Uzsveru, ka iesniegtais dokuments bija atbalsts Valsts prezidentes paziņojumam. Tas bija atbalsts, nevis kaut kas “pret”. Taču politiskā skaudība, greizsirdība, nenovīdība un viss cits, kas nāk blakus, neļāva taču atzīt to, ka kāds cits kaut ko labāk var izdarīt. Un kas iesniedzējus satrauc? Satrauc, piemēram, tas, ka papildinājumā ir minēts tas fakts, ka Latvija ir Eiropas Savienībā un NATO. Tas taču iesniedzējus acīmredzot briesmīgi uztrauc! Varbūt ir sākuši skatīties uz Maskavas pusi. Jo mierīgāks dokuments, jo lielāka iespēja, ka varbūt kaut kādas “rebes” sanāks ar Maskavu.

Un vēl. Iesniedzējus uztrauc vēl kaut kas. Viņus šausmīgi uztrauc tas, ka papildinājumā ir minēta Baltijas valstu savstarpēji saskaņota un vienota rīcība. Šausmas! Nu ir gan ziepes! Runāts taču te tiek par Baltijas valstu vienotu rīcību. Bet varbūt maziņi oligarhiņi tā klusītiņām gribēja aizrāpot uz Maskavu bez tām pārējām divām Baltijas valstīm? Un vislabākais paņēmiens ir šis: “Mēs mīlam Valsts prezidenti! Un mēs viņu ne tikai mīlam, bet viņu visvairāk mīlam!”

Un šī liekulīgā runāšana! “Nu tikai ķersim, nu ir īstais brīdis!” Draugi mīļie, ja jūs runājat par īsto brīdi, tad uztaisiet vienu īstu dokumentu! Jūs taču esat uztaisījuši dokumentu, kas sastāv no trim frāzēm - trim frāzēm, kuras katram zīdainim ir saprotamas. Jūs ar šādu dokumentu, redziet, izrādās, atbalstot Valsts prezidenti! Taisni otrādi! Ar vārgu dokumentu jūs parādāt nicināšanu, nevis atbalstu. Tas ir apmēram tas pats, ka Buzajevs te cīnās par tām nepilsoņu tiesībām. Apmēram tas pats līmenis! Ne augstāks par to.

Tālāk. Kas vēl jums nepatīk? Acīmredzot nepatīk tas, ka mēs atkārtoti pieminam to, jūsuprāt, drausmīgo miera līgumu, kas tika noslēgts 1920.gada 11.augustā. Ak šausmas, kā tas līgums jums nepatīk! Nu, protams, kā gan viņš jums var patikt! Tik bieži tagad būs jābraukā uz Maskavu un būs jārunā, kā no šā stāvokļa izsprukt ārā... Tāpēc mēs piedāvājām: lūdzu, ielieciet... Tas taču ir Saeimas paziņojums, tas nav valdības paziņojums, tas nav koalīcijas paziņojums, tas ir visu mūsu, Saeimas deputātu, kopīgs paziņojums, to deputātu paziņojums, kuri ciena Latvijas valsti, kuri nespekulē ar Latvijas valsti, nemēģina izmantot savu varu, lai pie kaut kā tiktu klāt.

Kā jūs to nesaprotat? Esat profesionāli cilvēki, kas strādā te gadiem ilgi, esat nomainījuši trīs četras partijas, jums ir šitāda politiskā pieredze! Te varbūt vēl viens otrs nāks runāt... Es atgādināšu dažus piemērus par piedalīšanos dažādās organizācijās. Ir te tādi, kas ar vieglu roku... aizskrien no katras organizācijas, tikko tur ir grūti. Tādi mums ir, jā! Un tie mums skaitās briesmīgi speciālisti politikā. Jā, varu piekrist: zināmas dotības tur ir vajadzīgas.

Un tālāk. Ko es te tagad dzirdu? Mēs, “tēvzemieši”, visu laiku darījām, ko varējām, lai beidzot koalīcijā, valdībā būtu divi nopietni politiski spēki - Tautas partija un “Jaunais laiks”. Cik tad jūs esat kopā nostrādājuši? Premjers... re, kur šis sēž... Teica: “Mēs strādāsim līdz nākamajām Saeimas vēlēšanām dzelžaini un, tā sacīt, viens otru atbalstīsim.” Jūs taču neesat spējīgi pat šeit vienoties! Par ko jūs domājat tālāk? Acīmredzot pēc pašvaldību vēlēšanām viens otru spiedīs no turienes ārā. Vienīgais prieks ir tas, ka neviens nevar iziet ārā, jo zina, ka neko labāku uztaisīt nevarēs...

Un tagad veidojas balsojums. Tautas saskaņas partijai mīļais miers: “Nepiedalāmies tādu un tādu iemeslu dēļ.” Nāk “Jaunais laiks”, kas ir koalīcijas partneris: “Nepiedalāmies tādu un šitādu iemeslu dēļ.” Vai tad bez spiediena jūs to izlēmāt? Neticu! Neticu tam!

Pie kā mēs tagad tālāk nonāksim, ja šitie visi nebalsos? Mēs... protams, mēs... jā, jūs balsosiet... Daži ir ieinteresēti saviem vēlētājiem parādīt, ka viņi cīnījās līdz galam. Neapšaubāmi, tur jau arī ir sava politiskā konkurence, kā tad nu bez tās! Nu, paldies Dievam, ka tāda tur ir! Mēs daudz darījām, lai viņi sašķeltos. Tagad viņi ir sašķēlušies. (Starpsaucieni.)

Sēdes vadītāja. Lūdzu, runājiet par lēmuma projekta būtību, Dobeļa kungs!

J.Dobelis. Jā, tā arī ir liela būtība, ka viņi vairs nav kopā. Tagad būs interesants balsojums un interesanta “putra”. Līdz ar to šeit vairs nav jēgas runāt kaut ko par attiecībām ar Krieviju, nu tas ir lieki, pastāvot šādam dokumentam. Mums vajadzētu citu dokumentu. Un, ja tiešām tur būtu iebalsots tas, ko mēs piedāvājām, tad varētu runāt par attiecībām ar Krieviju, uz ko tās vajadzētu balstīt. Un tad mēs varētu pastrīdēties par Krieviju - par to Krieviju, kura nesen bija Strasbūrā uz šo sesiju, un par to, ar ko viņa atšķiras no tās Krievijas, kas tur bija pirms kāda pusgada vai gada. Un tāpat padomāt par to, kāda Krievija būs starptautiskajos saietos pēc pusgada vai gada. Bet šitik viltīga pielīšana! Nu, ar tādiem paņēmieniem tālu nekur netiks! Savu varu uz īsu laiku var nostiprināt, par to nav ko šaubīties. Nu, ja tādi īslaicīgi mērķi dažam labam politikānim ir, lai nu ir!

Visi cilvēki ir mirstīgi. Paies pieci gadi, paies desmit un paies piecpadsmit gadi, un mēs atcerēsimies tādus notikumus, kādi šeit šodien ir bijuši, un paskatīsimies, kas notiks tālāk. Saeimā ir nākuši un gājuši eņģeļi un velni, sākot jau no paša 1993.gada. Paskatieties, cik no viņiem ir palicis pāri un kur viens otrs no viņiem ir nokļuvis šodien!

Ņemot visu to vērā, iedomājieties apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK noskaņojumu! Ko mēs redzam tā vietā, lai nacionāli domājoši deputāti vienotos un izstrādātu nopietnu, argumentētu dokumentu (un labi, ka premjers ir klāt, būtu labi, ja viņš pats būtu tur piedalījies) - tādu, ar ko nav kauns iziet pasaulē un demonstrēt savu godprātību? Igauņi nezin kāpēc dabūs vismaz kaut ko atpakaļ no Krievijas. Vismaz kaut ko! Kādas izredzes Latvijai tur spīd? Es nezinu, to vēl nākotne parādīs. Un vai vispār kaut kas spīd? Lūk!

Un ko šādā stāvoklī, šādā situācijā atliek darīt “Tēvzemei”? Mēs skatāmies un redzam: vieni nepiedalās tāda iemesla dēļ, otri - cita. Galīga putra, vēlēšanās par katru cenu kaut ko panākt, neskatoties ne uz ko, politiska uzpūtība, pamatīga uzpūtība, cenšanās par katru cenu panākt savu!

Kolēģi! Es esmu runājis ar vairākiem no koalīcijas. Visi kā viens piekrīt, ka tas projekts, kuru mēs iesniedzām no rīta, ir labāks. Visi tam piekrīt! Tikai, redziet, tā nu ir, ka mēs te skaldām matus. Nu labāk jau nu neskaldīsim tos!

Līdz ar to, “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK balsojot “pret”, protams, mūs ierindos kaut kādos ienaidniekos, un vēl iznāks kopā balsot ar visādiem citādiem. Tāpēc mēs nebalsosim principā, cerēdami, ka nākamajā sēdē tik un tā būs jāizskata mūsu priekšlikums. Nekur jūs nepaliksiet! Un tad paskatīsimies, kā jūs balsosiet “pret” Tartu līgumu, kā jūs balsosiet “pret” Baltijas valstu vienotību, kā jūs balsosiet “pret” to, ko mēs esam ielikuši šajā savā projektā. Attopieties! Vai nu ņemiet šo dokumentu ārā no darba kārtības un nododiet to komisijām, lai mēs mierīgi varam pie šā dokumenta strādāt komisijās... Mēs neatsakāmies no pirmajām tiesībām, kas pienākas tiem, kuri pirmie iesniedza, bet mēs gribam, lai šis dokuments būtu kvalitatīvi krietni labāks, nekā tas ir pašlaik.

Paldies par uzmanību!

Sēdes vadītāja. Vārds Ministru prezidentam Aigaram Kalvītim.

A.Kalvītis (Ministru prezidents).

Saeimas priekšsēdētājas kundze! Godājamie deputāti! Deputāti no “Jaunā laika” un no frakcijas “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK! Šinī brīdī es gribētu vairāk apstāties pie jums - abām šīm frakcijām.

Tas, ko jūs šodien saucat par nejēdzīgu, bezjēdzīgu, nekam nevajadzīgu dokumentu, ir deklarācija, ko mūsu Valsts prezidente ir izstrādājusi un nosūtījusi daudzām ārvalstīm un daudziem ārvalstu vadītājiem. 150 lappuses jau ir apdrukātas pasaules presē, runājot par šo deklarāciju. Tā tiek uzņemta, protams, ar dalītām jūtām. Citi varbūt to kritizē Austrumos, bet citi varbūt beidzot sāk ieklausīties mūsu patiesajās vēstures lappusēs. Un es nekādi nevaru piekrist, Dobeļa kungs un Šadurska kungs, tiem jūsu apzīmējumiem, kas veltīti šai deklarācijai.

Runājot par iesniegto lēmuma projektu, kolēģi, gribu teikt, ka tas sastāv no diviem punktiem - atbalstīt Valsts prezidentes deklarāciju un nosūtīt to draudzīgo valstu parlamentiem. Kas tur ir nejēdzīgs? Vai tas, ka tur nav pievienota frāze, ka turpmāk attiecības ar Krieviju mēs veidosim, balstoties uz 1920.gada Miera līgumu? “Tēvzeme un Brīvība”/LNNK 1997.gadā Krasta valdības laikā parafēja robežlīgumu ar Krieviju, kurš netika balstīts uz 1920.gada Miera līgumu. Tā bija jūsu premjera vadītā vadībā. Ko jūs abi divi vēlaties? Vai torpedēt visu iepriekšējo, 14 gadu ilgo, ārpolitiku lētu priekšvēlēšanu triku dēļ? Diemžēl, draugi mīļie, kā daži te mīl teikt, tas jums nesanāks! Ar tādām bezatbildīgām rīcībām vajag nodarboties kaut kur citur. Un šeit nav bērnudārzs. Šeit ir Latvijas parlaments!

Runājot par “tēvzemiešiem”, tiešām mēs varam apstāties īpaši pie jums. (No zāles dep. J.Dobelis: “Tūlīt tu dabūsi!”) Un par to es gribētu “Jauno laiku” uzrunāt: “Esiet uzmanīgi! Šai partijai ir bijuši visdažādākie mēģinājumi Latvijas jauno laiku vēsturē torpedēt Latvijas politiku; piemēram, balsojot pret Krievijas karaspēka izvešanu no Latvijas; piemēram, aicinot nepiedalīties 5.Saeimas vēlēšanās; piemēram, nepieņemt Latvijas Satversmi.” (Starpsauciens no zāles: “Sūdzēt tiesā!”) Mani nesūdzēs tiesā. Tie ir fakti, kas ir vēsturē zināmi.

Cienījamie kolēģi! Tā ka vajadzētu būt nedaudz uzmanīgākiem savā rīcībā un savos izteikumos!

Runājot par koalīcijas vienotību, Dobeļa kungs, es gribētu teikt tā: ja jūs paņemat rokās šo dokumentu, tad šeit tā ir redzama. Ir palikušas divas brīvas vietas. Es personīgi piedalījos tajā frakciju vadītāju sēdē, kur bija Šadurska kungs, Lagzdiņa kungs, Brigmaņa kungs un Jaundžeikara kungs un kur mēs vienojāmies, ka koalīcija vienoti iesniegs šo dokumentu. Kas notika ar “Jauno laiku” pa nakti - es nezinu. Vai viņi “uzrāvās” uz lētas ēsmas par 1920.gadu? Varbūt. To droši vien zina tikai viņi paši.

Tā ka es aicinātu “Jaunā laika” kolēģus izturēties pret šo lēmumu ļoti atbildīgi. Mēs šobrīd riskējam daudz vairāk ar savu valsti nekā daudzos citos lēmumos priekšvēlēšanu gaisotnē. Tas jums ir jāapzinās!

Iestājoties Eiropas Savienībā, mēs neizvirzījām nekādas teritoriālas pretenzijas Krievijai. Ko nozīmē 1920.gada Miera līguma aktualizēšana tagad? Vai jūs to esat apsprieduši savā starpā? Mēs zaudēsim sabiedrotos Eiropas Savienības valstīs, mēs zaudēsim arī citus sabiedrotos, un tie, kuri mums ir austrumos, tikai aplaudēs par latviešu kārtējo nespēju vienoties.

Cienījamie kolēģi! Es domāju, ka šeit nav izvēles. Šeit ir jābalso “par” šo dokumentu, ir jāatbalsta Valsts prezidentes deklarācija, un tā ir jānosūta citu valstu parlamentiem.

Paldies par uzmanību!

Sēdes vadītāja. Deputāts Jānis Straume.

J.Straume (frakcija “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK).

Cienījamā priekšsēdētājas kundze! Godātais premjer! Godātie kolēģi! Man bija patiess izbrīns, kad dzirdēju premjera pārmetumus apvienībai “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK, organizācijai, kura vienmēr, sākot tieši ar 5.Saeimas vēlēšanām, nevis aģitēja pret piedalīšanos, bet gan aktīvi piedalījās 5.Saeimas vēlēšanās, un no šā brīža mēs esam parlamentā. Jūs krietni vēlāk ienācāt politikā.

Par Satversmi. Mēs bijām tie, kuri ar saviem parakstiem apstiprināja Satversmes stāšanos spēkā.

Ja mēs runājam par konkrēto projektu, tad teikt, ka mēs kaut ko torpedējam... tad es gribētu teikt... es būšu diplomātiskāks un neteikšu, ka jūs kaut ko torpedējat.

Mūsu Saeimas lēmuma projekts, ko ir iesnieguši frakciju “Jaunais laiks” un “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK deputāti, skaidri un gaiši ir pateicis, kādai ir jābūt valsts politikai parlamenta līmenī. Mēs nerunājam ne par kādām deklarācijām, kuras būtu kaut kādā veidā sliktas vai būtu vērstas kaut kādā vienā virzienā, un nav svarīgi, kura amatpersona to saka.

Šeit ir parlamenta sēde, un parlaments pieņem parlamenta lēmumus, tāpēc mums ir skaidri jāpasaka, ka mēs atbalstām tajā pašā Satversmes 3.pantā skaidri pausto mūsu attieksmi pret mums saistošajiem starpvalstu līgumiem. Un tāds ir arī 1920.gada 11.augusta Miera līgums. Šeit nav nekādas citas politikas. Šeit ir valstiska nostāja.

Paldies. (Aplausi.)

Sēdes vadītāja. Deputāts Aleksandrs Kiršteins.

A.Kiršteins (Tautas partijas frakcija).

Godājamie deputāti! Es neesmu, godīgi sakot, gatavs šodien te uzstāties, bet es vienkārši, būdams Ārlietu komisijas priekšsēdētājs, esmu spiests palabot tikai dažas kļūdas un apgalvojumus, kas te tika izteikti, un neko vairāk.

Tātad pirmais. Man ļoti patika, ka Jurkāna kungs bija pamanījis bijušā Amerikas Savienoto Valstu vēstnieka Siliņa dienasgrāmatu, kas bija publicēta kultūras lapā laikrakstā “Diena”, bet viņš nepamanīja pašu galveno, kas tur bija teikts, un tāpēc es būšu spiests Jurkāna kungam nocitēt. Vai tas tā nejauši, Jurkāna kungs, jums iznāca?

Ko tad Siliņa kungs ieteica ASV prezidentam Klintonam 1995.gadā? Viņš ieteica nebraukt uz Maskavu, jo viņš teica, ka Otrā pasaules kara uzvara tiek svinēta Parīzē un Londonā, bet, ja brauc... Bet, ja brauc, tad ir jāizpilda daži nosacījumi. Un te es atkal citēšu godājamajam Jurkāna kungam, ka svinības Maskavā nozīmē Staļina uzvaru pār Hitleru, Austrumeiropas paverdzināšanu, Baltijas valstu aneksiju, aukstā kara sākumu un tā tālāk. Un tālāk ir teikts, ka tad ir jābūt paziņojumam, kas paskaidro, ko tad šīs svinības nozīmē. Tas ir pirmais.

Otrais. Mēs zinām, ka šīs svinības nozīmē Staļina pieminekļa atjaunošanu, PSRS himnu, militāro parādi, arī to karaspēka daļu parādi, kas joprojām slepkavo cilvēkus Čečenijā. Tieši tas pats, kas 1995.gadā!

Un tad, atmetot visu to, ko šeit emocionāli teica par pavadošajiem dokumentiem un ko mēs te atbalstām vai neatbalstām, es aicinu tomēr runāt konkrēti par Valsts prezidentes deklarāciju. Un es domāju, ka, neskatoties varbūt arī uz dažādiem trūkumiem šajā deklarācijā, tā tomēr novērsa to kļūdu, ko ASV vēstnieks tajā reizē ieteica darīt prezidentam Klintonam, bet kurš diemžēl 1995.gadā to neizdarīja. Un, kā jūs zināt, prezidents Klintons, kā jūs to varat izlasīt atmiņās, nokļuva ļoti neērtā situācijā un bija spiests aizbēgt no militārās parādes, kurā piedalījās tās karaspēka daļas, kas iebruka Čečenijā.

Tātad šinī gadījumā, lai vēlreiz nenonāktu tādā no mums neatkarīgā situācijā un lai nesvinētu divu ļaundaru un slepkavu savstarpējo izrēķināšanos un viņu jubileju, ir sagatavota šī deklarācija.

Pāriesim tālāk pie pašas deklarācijas vai pie šā procesa.

Mani ārkārtīgi izbrīnīja, ka Jurkāna kungs, kuru es tiešām cienu un, runājot par kuru, man ir žēl, ka viņš ir apturējis savu darbību Ārlietu komisijā, pēkšņi uzskata, ka neatkarība ir process, ka vienā minūtē tā notiek. Jurkāna kungs, tiešām 1990.gadā šeit bija padomju robežsargi, bet, atšķirībā no 1980.gada, jūs brīvi braucāt visur, kur jūs gribējāt aizbraukt. Un, lūk, šī neatkarība sākās ar šo Neatkarības deklarāciju un beigsies tad, kad mēs būsim noslēguši šos līgumus, fundamentālos līgumus, kas ir saistīti ar Latvijas robežu un ar visiem pārējiem jautājumiem.

Tā ka tas nav rādītājs, ka jums bija jāsastopas ar vienu vai diviem krievu robežsargiem, kas jums varbūt neļāva aizbraukt uz Stokholmu vai varbūt neļāva aizbraukt tik ātri. Viņi jums ļāva braukt! Un jūs to zināt tikpat labi kā es.

Tagad nākamais, ko es gribu pateikt. Valsts prezidentes deklarācijā, kā es teicu, ir divas lietas. Tās pirmajā daļā ir atsauce uz Staļina noziegumiem, bet otrajā daļā ir aicinājums sniegt šo roku Krievijai. Atkal - tā varēja būt citādāka. Protams, tā varēja būt... Taču man personīgi 1996.gada deklarācija liekas spēcīgāka, jo arī tur ir atsauces uz to, ka ir jāveicina repatriācijas process, ka jānokārto visi šie jautājumi, saistības, kompensācijas, bet nav obligāti visos dokumentos to vienmēr rakstīt iekšā.... Šeit ir skaidri pateiktas divas lietas - Staļina noziegumi un gatavība sniegt roku Krievijai.

Jurkāna kungs, arī jūs maldināt sabiedrību. Ārlietu ministrijas izdotajā dokumentu krājumā - es šo grāmatu tagad atnesu uz Ārlietu komisiju, jo jūs šos apgalvojumus sniedzāt jau vienā no tām retajām sēdēm, kurā jūs piedalījāties, - ASV divreiz ir lietojusi vārdu “okupācija” savos dokumentos. Ja kādreiz tā lieto arī vārdus “paverdzināšana” vai “vardarbīga inkorporācija”, tad tā ir šīs valsts lieta un tās darīšana.

Es domāju, ka mūsu Valsts prezidentes deklarācijā ir precīzi uzrakstīts “okupācija” un arī otrreiz ir “okupācija”. Mums nevajag atsaukties šinī gadījumā uz to, kāpēc Amerikas Savienotās Valstis, teiksim, divreiz lieto vārdu “okupācija” un kādreiz pragmatisku apsvērumu dēļ divdesmit reizes lieto citus vārdus.

Nākamais. Jūs, Jurkāna kungs, sniedzāt pilnīgi nepareizu informāciju, ka Ārlietu komisija nav lēmusi par šiem jautājumiem. Man jūs ir jāapbēdina, jo, tā kā jūs septembrī nebijāt ieradies uz 5 sēdēm, oktobrī - uz 6 sēdēm un janvārī - ne uz vienu sēdi, tad, protams, jūs varat arī nezināt, ka mēs pusi dienas, pieaicinot vēsturniekus, spriedām par attiecībām ar Krieviju, ka nākamajā trešdienā mēs atkal sēdēsim stundām ilgi un risināsim šos jautājumus un ka februārī mēs esam uzaicinājuši Krievijas vēstnieku Kaļužniju... Tā ka šī tēma ir pastāvīga... Un, ievērojot tieši jūsu ieteikumus, varu sacīt, ka katrs tur var izteikties, arī materiāli tiek sagatavoti un notiek viss pārējais.

Tagad par deklarāciju daži vārdi. Kāpēc jūs, Jurkāna kungs un arī pārējie, uzsverat, ka vārdi šajā deklarācijā “padomju jūgā” attiecas uz Krieviju? Tas tur nav teikts! Padomju jūgā tajā laikā Latvija jau nenonāca kaut kādas demokrātiskas Krievijas darbības rezultātā. Latvija tur nonāca tieši šā Ribentropa-Molotova pakta noziedzīgās darbības rezultātā. Kāpēc frāze “Vidus- un Austrumeiropas paverdzināšana” būtu jāattiecina, kā te daži grib, atkal uz pašreizējo Krieviju? Vai Baltijas valstu nežēlīgā otrreizējā okupācija....

Es domāju, Jurkāna kungs, ka jums un arī pārējiem ir jāatzīst, ka mums ir jāorientējas uz pēdējo sadaļu, kur ir teikts: “Es sniegšu draudzīgu roku Krievijai.” Un, ja tur ir aicināts izteikt kaut kādu nožēlu.... Es nedomāju, ka tas ir kaut kas ļauns.

Mēs varētu jautāt... Ā, jā... par 1920.gada Miera līgumu. Diemžēl to jau Gorbačova kungs ir parakstījis savā PSRS Tautas deputātu kongresa 1989.gada lēmumā, un tur jūs varat izlasīt tādu frāzi, ka PSRS Tautas deputātu kongress atzīst par spēkā neesošu no parakstīšanas brīža Ribentropa-Molotova paktu un atzīst, ka Baltijas valstu un Krievijas attiecības tajā laikā pastāvēja uz 1920.gada Miera līguma bāzes.

Tā ka neatkarīgi no tā, ko mēs te runājam vai nerunājam, tā kā Krievija ir atzinusi, ka tā juridiski ir pārņēmusi visus PSRS dokumentus, tad viņiem šis dokuments ir uz galda vai seifā. Tas ir cits jautājums, vai viņi grib par to runāt vai negrib par to runāt.

Un pēdējais jautājums ir tāds: kāpēc daži cenšas tik ļoti izvairīties no vārda “okupācija” un grib lietot vārdu “aneksija”? Tā nav nevainīga spēle! Tie, kuri ir kaut nedaudz interesējušies par starptautiskajām tiesībām, zina, ka atšķirība ir tieši par 180 grādiem. Aneksija ir ļoti slikta lieta, bet atzīstama zināmos vēsturiskos apstākļos, un kā process tā ir neatgriezeniska. Tātad bija aneksija, pēc tam sanāca diezgan slikta tautas deputātu kaut kāda pārstāvības tur institūcija, orgāns, Saeima, un, ziniet, nobalsoja, kas nebija labi. Bet nu neko nevar darīt! Visi kļuva PSRS pilsoņi un pēc tam ļoti neglīti izrīkojās, atņemdami pilsonību kādiem citiem.

Ja paliek vārds “okupācija”, tad tai ir novēršamas sekas. Tad diemžēl mums ir jāatbalsta tas Pilsonības likums, ko 1919.gadā pieņēma Tautas padome un ko 1920.gadā parakstīja Krievija, ka pilsoņi ir tikai tie, kuri tajā brīdī dzīvo Latvijas teritorijā, vai tie, kuri tādi bija līdz 1914.gada 1.augustam, un viņu pēcnācēji. Un, tā kā Krievija to ir parakstījusi, tad ir skaidrs, ka viņai pašai tas nav pieņemams.

Un pēdējais: kāpēc Krievija tā rīkojas? Ļoti vienkārši! Tāpēc, ka pašreiz ārpus Krievijas dzīvo 20 miljoni bijušo PSRS pilsoņu, kas runā krieviski. Un viņi jebkurā gadījumā dzīvo Eiropas Savienības valstīs vai tās kandidātvalstīs, kuras drīz būs Eiropas Savienības valstis. Runa nav tikai par Baltijas valstīm, te ir arī Čehija un Polija, te ir Vācija, kurā ir pāris miljonu, un citas valstis. Krievija ir ieinteresēta, lai visi šie 20 miljoni būtu ar balsstiesībām, un tad, kad ir jābalso radikāli svarīgi jautājumi vai nu Eiropas Parlamentā, vai nacionālo valstu parlamentos, lai šie jautājumi lielākā vai mazākā mērā tiktu izlemti par labu Krievijai. Un tas ir ļoti normāls stāvoklis, raugoties no Krievijas diplomātu puses, un tas ir dabīgs stāvoklis. Slikti ir tikai tas, ka mēs to bieži nezinām, nākam šeit un citus muļķojam. Un man bieži rodas jautājums: “Kādu valsti pārstāv daži mūsu deputāti, kuri tik sirsnīgi aizstāv Krievijas intereses un izmanto demagoģiju, lai nesaprastu, kādas ir Latvijas nacionālās intereses?”

Paldies! Bet es aicinu šo deklarāciju atbalstīt.

Sēdes vadītāja. Deputāts Pēteris Tabūns.

P.Tabūns (frakcija “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK).

Maskas krīt. Atkārtoju vēlreiz: maskas krīt! Un, jūs, Kalvīša kungs, ar savu šodienas uzstāšanos parādījāt savu īsto seju, parādījāt to, cik nacionāls jūs esat. Dobeļa kungs, runājot šeit tribīnē, nenosauca Valsts prezidentes deklarāciju par bezjēdzīgu un nelietoja citus tamlīdzīgus vārdus, kā jūs to raksturojāt, bet tā nosauca jūsu sastādīto dokumentu. Atšķiriet taču ļoti būtiskas, pamatīgas lietas un šeit no tribīnes premjera statusā nerunājiet šādas muļķības! (No zāles dep. J.Dobelis: “Viņš jau nesaprot!”)

Sēdes vadītāja. Lūdzu, runājiet par lēmuma projektu, deputāta kungs!

P.Tabūns. Tas ir vistiešākajā sakarā ar lēmuma projektu. Draugi mīļie, un jūs runājat tagad visādas muļķības. Izrādās, ka jūs ar 4.punktu atbalstāt šo Krievijas armijas izvešanu, ar ko “Latvijas ceļš” lielījās un vēl turpina lielīties līdz pat šim laikam... Izrādās, arī jūs lielāties ar to, lai gan jūs toreiz, 5.Saeimas laikā, no politikas vēl stāvējāt tūkstoš kilometru attālumā. Tas bija kauns, jo vēl šodien šeit atrodas desmitiem tūkstošu šo armijas virsnieku. Tāds ir šis skaistais, jaukais līgums ar Krieviju! Un jūs šodien lielāties līdzi kaunā kritušajam “Latvijas ceļam”!

Paldies Dievam, es gribu sacīt, ka beidzot ir pienācis laiks, un to mēs, “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK, visu šo laiku ar visu savu darbību esam tuvinājuši, ka beidzot mēs par šīm lietām runājam šeit, Saeimā, pilnā balsī. Un ne tikai vairs “tēvzemieši” un LNNK cilvēki, bet arī citi, jo par to bija jau sen jārunā un sen jāizlemj. Tās ir pārāk nopietnas lietas!

Slaktera kungs teica, ka mēs tagad esam NATO un Eiropas Savienības valsts. Jā, protams, esam! Un tieši tāpēc mēs nedrīkstam kļūt tādi, kādi mēs brīžam kļūstam -, kaunīgi iztapoņas, bailīgi; ak tu, Dievs, ko mums pateiks kāds kaut kur! Ko tad? Vai mūs no Eiropas Savienības tagad metīs ārā, ja mēs pateiksim skaļā balsī, ka, jā, Krievija ir paņēmusi vienu daļu no mūsu valsts?

Jā, mēs šodien vēl nespējam Krievijai atprasīt šo mūsu valsts daļu, bet, runājot ar Krieviju un runājot ar pasauli, mēs to pieminam, pieminēsim un rakstīsim par to. Un ir jāraksta, ka bija 1920.gadā Miera līgums ar Krieviju, kurā Krievija uz mūžīgiem laikiem parakstījās, ka atsakās no jebkādām pretenzijām uz Latviju un Latvijas teritoriju. Bet neatteicās! Un tagad mēs klusēsim. Mēs neko neteiksim. Atkal līdīsim zem segas un baidīsimies, ko mums tikai pateiks Rietumos, Austrumos vai vēl kaut kur. Lūk, par to ir saruna šeit! Un mūsu kopā ar “Jauno laiku” piedāvātajā dokumentā, tā trešajā daļā ir ietverta šī lieta, šī atsauce uz 1920.gada Miera līgumu, kas ir ārkārtīgi būtiski. Lūk, par to ir jādomā!

Igauņi. Igauņi jau atgūst un atgūst daļu no savas teritorijas. Varbūt ne daudz, bet tomēr. Lūk, tā saukto Sātsas zābaciņu viņi jau ir tikpat kā atguvuši. Tā tur sauc vienu daļu no viņu zemes, ko bija piesavinājusies Krievija. Mēs - ne, mums pat bail pieminēt Saeimas dokumentā šo līgumu. Nu, bet paklausieties! Kas tā par stāju, premjera kungs! Nu, kas tā par nacionālo stāju! Kādā veidā mēs iesim tālāk?

Jā, šodien es teicu, ka mēs nedabūsim no Krievijas šo zemi - mūsu zemi, bet paies laiks... Pasaulē arī citas valstis, Japāna un ne tikai, strādā pie šiem jautājumiem par savas zemes atgūšanu. Tās kādreiz gaida simts gadus un pēc tam runā.

Jā, ar šādu Krieviju, kura dievina Ļeņinu, Staļinu un Putinu un kurā nav demokrātijas, protams, mēs vēl nevaram runāt par šādām lietām, bet, paldies Dievam, es domāju, ka arī Krievija kļūs demokrātiska valsts. Tā kļūs demokrātiska valsts un sapratīs savu priekšgājēju kļūdas, atzīs tās un atzīs arī okupāciju. Es par to esmu pilnīgi pārliecināts. Un tad mēs varēsim runāt. Bet, ja mēs neminēsim šīs lietas, nepieminēsim 1920.gada Miera līgumu, tad mēs vairs nevarēsim runāt. Tad mums būs jāklusē, jo tad teiks: ko tad jūs toreiz parakstījāt tādu un tādu miera līgumu? Un punkts!

Nu tā taču nevar! Tā rīkojoties, mēs iebrauksim purvā! Mūsu zemīte jau tā ir ārkārtīgi maza. Tagad vētra paņēma 150 hektārus no mūsu zemītes. No austrumiem toreiz paņēma Krievija... Vēl kāds satīkos, un mēs tikai dosim, mēs dosim un beigās paliksim uz kaut kādas pavisam mazas saliņas vai kādā meža nostūrī? Draugi mīļie, vajag taču par visām šīm lietām padomāt ilgākā, tālākā perspektīvā un tikai tad rīkoties un runāt, un lemt!

Kolēģi, noslēgumā es aicinu visus jūs, Tautas partiju it īpaši, šodien nepieņemt šo dokumentu, atlikt šā dokumenta pieņemšanu. Jums, koalīcijas partneriem, iesaku sēsties pie kopīga sarunu galda, pieaicinot arī mūs (mēs labprāt tur piedalīsimies), un pieņemt normālu, notikumiem un nākotnei atbilstošu dokumentu.

Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītāja. Vārds Ministru prezidentam Aigaram Kalvītim.

A.Kalvītis (Ministru prezidents).

Cienījamie kolēģi! Viens precizējums. Tiešām Straumes kungam ir taisnība. Es sajaucu. “Tēvzemieši” aicināja boikotēt nevis 5.Saeimas vēlēšanas, bet Augstākās padomes vēlēšanas - tās Augstākās padomes, kas pieņēma 4.maija Neatkarības deklarāciju, kurai mēs šogad svinēsim 15 gadu jubileju.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Deputāts Jānis Urbanovičs.

J.Urbanovičs (Tautas saskaņas partijas frakcija).

Cienītā priekšsēdētāja! Godātie kolēģi! Es gribētu vērsties pie Tautas partijas galvenā ārlietu kārtotāja Kiršteina kunga.

Kiršteina kungs, 1991.gadā ļoti daudzas valstis, arī tās, kuras jūs uzskaitījāt, un tās, kuras jūs bieži aizmirstat uzskaitīt tagad, kad kāds ir darījis kaut ko labu Latvijai... Tad mūsu neatkarība, valstiskā neatkarība, tika atzīta de iure tajās robežās, kuras Latvija ieņēma toreiz... un tagad - de facto... Tā ka runāšana par 1920.gada Miera līgumu un citiem līgumiem - tā ir tukša runāšana, kas orientēta tikai un vienīgi uz pašvaldību vēlēšanu iznākumu. Nekas cits tas nav! Un arī visas citas padarīšanas un parunāšanas, kas šeit notiek, ir acīm redzami lielā mērā orientētas uz 12.martu - uz pašvaldību vēlēšanām. Notiek sacensība par kādas konkrētas iedzīvotāju grupas, vēlētāju grupas, atbalsta iegūšanu. Kā es redzu tagad, ir ļoti sīva cīņa par nacionālajām balsīm, nacionāli noskaņoto cilvēku balsīm.

Taču acīmredzot te ir vēl arī kaut kas vairāk nekā tikai pašvaldību vēlēšanas un pašvaldību “rebes”, par kurām tagad visi ir tik ļoti satraukti. Acīmredzot te ir vēl arī kaut kas tāds, ko mēs atceramies varbūt tikai trešām kārtām vai piektām kārtām, - proti, valsts prestižs. Un es to nenodalu no sava personiskā goda. Man bieži vien ir licies... arī tas, ko es dzirdēju no Valsts prezidentes kundzes... man liekas, es tā nekad nebūtu... es neuzskatu, ka manas Valsts prezidents varētu tādas lietas sarunāt. Es domāju, ka tā ir ārpolitiska kļūda, taču nedomāju, ka mums vajadzētu to visu pārvērst par tik lielu kļūdu, ka mums pašiem samestos kauns... kauns ne tikai no tā, ko kāds politiķis ir sarunājis, piemēram, par bučošanu un zābaku laizīšanu... Mums jārīkojas tā, lai tas nepārvērstos par visu mūsu kopīgu problēmu. Jo tas viss, kas izskan arī no šīs tribīnes, tā vai citādi var tikt izmantots ne tikai mūsu kopīgo mērķu īstenošanai, bet arī tā, lai radītu barjeras.

Tas būtu pirmkārt.

Otrkārt. Es, protams, domāju, ka sakarā ar to, ka tuvojas 12.marts, notiks visādas “rebes”, un tad visos flangos sēdošie ļoti ātri nonāks pie draudzīga kopsaucēja, kā tas ir bijis vienmēr. Es domāju, ka neklusēs vairs nedz ASV, nedz Eiropas Savienības valstis, šie mūsu vecākie brāļi un māsas... Un mēs ļoti ātri atgriezīsimies... un pat aizmirsīsim visas šīs runas, visas šīs skaļās klaigas par nodevību.

Tas tā būs, Pēter! Es esmu tevi dzirdējis vairākkārt, un, skatoties tieši uz tevi, es zinu, ka tā tas būs, Pēter! Tā, lūk!

Tagad drusku parunāsim par lietu! Redziet, kolēģi, ir arī tādas taustāmas lietas, kuras var ļoti viegli izteikt skaitļos. Proti, šeit, zālē, ir simts deputāti. Ir viegli izrēķināt, ar kādu rīcību kāds iznākums balsojumā tiks nodrošināts.

Jānis Jurkāns paziņoja, kāpēc mums nav pieņemama pat šī diskusija. Pirmām kārtām, kā jūs atceraties, mēs uzskatām, ka šādu diskusiju vajadzēja, pirms Valsts prezidente kaut ko paziņo. Mēs esam nolikti fakta priekšā, un mēs tagad mēģinām būtībā viņas vietā domāt un viņas vietā risināt šo jautājumu, kā mums katram pašam liekas labāk. Labāk būtu bijis, ja viņa atnāktu uz šejieni un mēs izslēgtu visu šo televīzijas translāciju un klusi un mierīgi izrunātos, kaut vai skaļi izlamātos, bet tā būtu tomēr diskusija. Tagad ir šī ačgārnā prakse, ka cilvēks, kas pārstāv Latviju - vai nu tas ir Valsts prezidents (ne tikai Vaira Vīķe-Freiberga, bet arī līdz tam), vai premjers, vai kāds cits ļoti liels ārpolitikas veidotājs - izrunājas tiktāl, ka mēs pēc tam šeit mēģinām vai nu izlikties, ka nekas nav bijis, vai kā citādi pa diplomātiskiem kanāliem, proti, klusi, pateikt: “Nu gan jau tas tā... To, ko tur Aleksandrs sarunāja, neņemiet pierē!”

Visbeidzot par šodienas šo garo, it kā grūto jautājumu es gribu teikt, ka šajā situācijā balsojums “pret”, godātie PCTVL frakcijas deputāti, ir būtībā balsojums “par”. Lūdzu, izšķirieties!

Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītāja. Deputāts Jānis Strazdiņš.

J.Strazdiņš (Zaļo un zemnieku savienības frakcija).

Cienītā Saeimas priekšsēdētāja! Cienītās kolēģes un godātie kolēģi! Klausoties šo ļoti neveiksmīgo diskusiju, man, atklāti sakot, metas kauns. Lai no šīs situācijas kaut kā izkļūtu, mazliet atcerēsimies iepriekšējo sēdi! Kāpēc mēs toreiz neatbalstījām frakcijas “Jaunais laiks” sagatavoto dokumentu?

Zaļo un zemnieku savienības frakcija to neatbalstīja jau savā frakcijas sēdē iepriekšējā dienā.

Viena iemesla dēļ. Kad Valsts prezidente nāca klajā ar savu varonīgo paziņojumu, nosūtīja visu Eiropas Savienības valstu valdībām, kā arī citām valdībām šo savu drosmīgo paziņojumu, kurā pauda Latvijas nostādni par vēsturi, par šiem vēstures notikumiem, pēc divām dienām jūs pēkšņi iedomājāties, ka būtu īstais brīdis par kādu tur izteicienu, tā teikt, “uzbraukt” Krievijas prezidentam. Ja to būtu Krievijas Dome paudusi, varbūt tiešām mūsu parlamentam būtu ko teikt. Bet tas - viens prezidenta izteikums - jau neatbilst visai mūsu Saeimas darbībai pēc tam.

Mums tagad ir jānopūlas, kā pareizi iegrozīt, piedodiet, smadzenes mūsu godājamajai Valsts prezidentei. Tā ir visa šīs diskusijas būtība, galvenais mērķis. Cik es noprotu, ļoti daudziem negribas, lai Valsts prezidente piedalītos šajā tikšanās reizē, kurā būs visu Eiropas valstu vadītāji. Kādam laikam gribas uz tā rēķina taisīt politisko kapitālu. Un te nu es pilnīgi pievienojos tam, ka būtībā jau sācies 12.marts: vairāk interesē vietas pašvaldībās, nevis atbalsts mūsu Valsts prezidentei.

Un otra īpatnēja detaļa. Tad, kad nebija citas izejas, Tautas partija izdomāja tiešām gudru “gājienu”, ka, lai neizgāztos mūsu Saeima, vienkārši vajag paust atbalstu Valsts prezidentei, jo citas labākas izejas no situācijas mums tajā brīdī nebija. Šodien savā dokumentā, kuru mēs neatbalstījām, jūs jau darāt to pašu - jūs paužat atbalstu Valsts prezidentei. Taču tajā pašā laikā jūs pilnīgi nepamatoti aizskarat 1920.gada līgumu. Jo jūs zināt, ka mūsu valdība ir akceptējusi jau cita satura līgumu, kurš guļ Latvijā, bet nav izskatīts Krievijā. Mēs nonākam pilnīgās pretrunās, un tā ir, piedodiet, neprofesionalitāte.

Ļausim strādāt mūsu Valsts prezidentei, kura tik daudz ir izdarījusi mūsu valsts ārlietās un kurai ir milzu panākumi, milzu autoritāte! Mēs viņai šo autoritāti gribam sabojāt. Nedariet tādas kļūdas! Jūs paši pēc tam nožēlosiet!

Sēdes vadītāja. Deputāts Dzintars Rasnačs.

Dz.Rasnačs (frakcija “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK).

Godātie deputāti! Šī, šķiet, būs bijusi viena no pašām emocionālākajām dienām 8.Saeimas vēsturē. Ļoti žēl, protams, ka Ministru prezidents... es viņam gan personīgi lūdzu, lai viņš uzklausa vismaz atbildi, bet viņš laikam ir aizgājis.

Lielākā daļa no mums, kolēģi, politikā ir iesaistījušies pēdējo desmit gadu laikā, un mazākā daļa no mums ir tajā no Atmodas pirmsākumiem. Tāpēc šā lēmuma sakarā, protams, arī man gribētos sniegt atbildi uz to dezinformāciju, kura te tika izteikta un kuru izteica mūsu Ministru prezidents, un par kuru man ir tomēr kauns.

Vispirms par apvienību “Tēvzemei un Brīvībai”. Tā ir dibināta 1993.gadā, savukārt Augstākās padomes vēlēšanas notika 1990.gada martā. Spriediet paši!

Nākamais - par krievu armijas izvešanu. Tālaika valdība piedāvāja parakstīt četrus līgumus un nobalsot par četriem līgumiem. Ceturtais līgums paredzēja garantijas, sociālās garantijas, un palikšanu šeit vairākiem desmitiem tūkstošu krievu militāro pensionāru. Vairākiem desmitiem tūkstošu (un kopā ar viņu ģimenēm bija vēl vairāk to cilvēku)! Ja jums, ikvienam no jums, piedāvātu apēst trīs garšīgas lietas un uzkost tām virsū krupi, vai jūs ar vienu piegājienu to darītu? Mēs bijām kategoriski pret balsojumu par visiem četriem līgumiem kopumā. Tāda interpretācija, kādu ir pieļāvis mūsu Ministru prezidents, manuprāt, nav pieņemama.

Nākamais, kas noteikti būtu jākomentē, ir tas izteikums par parakstīto robežlīgumu. Jā, mēs atzīstam: tā ir pagaidu administratīvā robeža. Protams, jautājumā par Abrenes atgūšanu rezultāts būs tikai vēl pēc ilgas un nepārtrauktas cīņas. Tas nenozīmē, ka šajā cīņā ir jāmetas ar šķēpiem; šajā cīņā ir jāiet ar juridiski pietiekami precīziem un viltīgiem diplomātiskiem soļiem. No šīs cīņas nevajag atteikties! Un, ja šis parafētais pagaidu administratīvās robežas līgums nebūtu bijis, tad vispār nebūtu bijušas iespējamas mūsu sarunas ar Eiropas Savienību un mūsu iestāšanās Eiropas Savienībā.

Tas ir vēl viens komentārs tam, ko ir teicis mūsu Ministru prezidents un kas mani izbrīna šodien.

Un visbeidzot, par to, kurš Saeimas lēmuma projekts ir labāks - “Jaunā laika” un mūsu sagatavotais vai Tautas partijas. Es domāju, ka, ja mēs nekur neminam šo atsauci uz 1920.gada Miera līgumu, tad mēs esam nolikuši visas cerības turpmāk jebkādā diplomātiskā veidā atgūt savu vēsturisko teritoriju. Ir valstis, kas pamazām, gadu desmitiem, gadu simtiem ilgi diplomātiskā ceļā to dara un iesaistās šajās sarunās. Vai tas ir atgriezeniski vai neatgriezeniski - par to lai spriež diplomāti. Taču man šķiet, ka mums šodien vajadzētu runāt mierīgākos toņos, nekā šeit runāja Ministru prezidents, un būt vismaz nedaudz korektākiem un precīzākiem.

Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītāja. Deputāts Juris Dobelis - otro reizi.

J.Dobelis (frakcija “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK).

Cienītie kolēģi! Gribot negribot mēs te visu laiku atceramies šo un to, kas ir bijis, un laikam bez tādas atcerēšanās arī turpmāk nevarēs iztikt. Redziet, man bija tā iespēja... darbojoties Latvijas Republikas Augstākās padomes Aizsardzības un iekšlietu komisijā kā priekšsēdētāja vietniekam, man iznāca bieži tikties ar PSRS militāristiem, piedalīties Latvijas delegācijas sarunās vispirms ar PSRS pārstāvjiem un vēlāk ar Krievijas, - gan Kremlī, gan PSRS Aizsardzības ministrijā. Tā ka bija ļoti interesanti. Lūk! Un jau toreiz man nācās skaidri tekstā paust toreiz jau nodibinātās - jau 1988.gadā nodibinātās - LNNK viedokli.

Šeit bija kļūda attiecībā uz apvienību “Tēvzemei un Brīvībai”. Ja runā par 1990.gadu, tad jāatgādina, ka apvienības “Tēvzemei un Brīvībai” toreiz vēl nebija. Apvienība “Tēvzemei un Brīvībai” nodibinājās vēlāk. Vismaz vajadzētu precīzi minēt faktus! Jo, ja mēs sāksim šos notikumus analizēt vēlamā virzienā, tad būs interesanti klausīties kādam no malas, bet tas neko nedos mūsu dokumenta apspriešanai. Un tāpēc es vēlreiz gribu skaidri uzsvērt mūsu nostādni.

Pirmais jautājums: vai dokuments ir rūpīgi izstrādāts un pārdomāts? Vai tiešām tā ir? Mūsu iespaids ir tāds, ka nav. Vai paņēmieni, kādus šodien pielietoja daži, lai piespiestu kaut kādā veidā - vai nu ar nepiedalīšanos balsošanā, vai arī ar piedalīšanos, kaut arī balsojot “pret” (kāpēc izslēgt tādu paņēmienu?), vai šādi paņēmieni ir attaisnojami tad, kad te tik skaisti runā par Latviju kā valsti, par atbalstu Valsts prezidentei, par atbalstu mūsu politikai? Vai šādi paņēmieni ir kaut cik jēdzīgi? Ko jūs brīnāties, ja mēs uzstājamies asi? Premjers aizmuka, laikam nobijās klausīties, kas te notiks tālāk.

Lūk, starp citu, paskatieties, lūdzu, kāds bija mūsu, “tēvzemiešu” balsojums pagājušajā sēdē. Tikai tāpēc, ka mēs nobalsojām par to, lai šo dokumentu šodien izskatītu, šodien tas ir šeit. Izanalizējiet, lūdzu! Mēs mīļā miera labad, cerot, ka varbūt “Jauno laiku” varēs iesaistīt uzlabojumu izstrādē, nolēmām ar savu balsojumu izšķirt šā dokumenta izskatīšanu šodien. Jūs to vienkārši esat aizmirsuši vai arī izliekaties, ka tā tas nebija, bet paņemsim izdruku un jums parādīsim. Lūk, par to ir runa! Mēs taču cerējām, ka varēsim šodien normāli apspriest dokumentu, apspriest uzlabojumus. Ko te siet klāt 12.martu? Nu, vai jums smiekli nenāk? (Starpsauciens: “Nemaz!”) Man 12.marts sākās, Jāni, 1959.gadā. Tad, kad Eduardu Berklavu izsūtīja no Latvijas uz Vladimiras apgabalu. No 19 gadu vecuma man ir šis 12.marts. Un es vienmēr esmu runājis vienādi! Tagad jūs gribat vilkt ārā: “Jūs, ziniet, toreiz tur tā darījāt!” Vai valdība ir parakstījusi līgumu? Ir? Nav taču! Toreiz sāka strādāt pie šā līguma projekta... Tagad viltīgi to visu gribat izmantot un grūst mums acīs: “Redziet, jūs, “tēvzemieši”, toreiz tādi bijāt!” Es gribu atgādināt: atcerieties, cik reižu Guntaru Krastu gribēja gāzt no premjera krēsla! Jūs to esat aizmirsuši, vai ne? Kad “Saimnieks” izlēca no valdības un gribēja panākt jūkli un kad pie Rīgas Domes bija tas krievu ultrašovinistu sarīkotais pikets, kas pārvērtās par absolūtu haosu, un kad bija lielas cerības, ka nu kaut kāds jūklis iestāsies Latvijas valdībā, Guntara Krasta valdība noturējās par spīti visam. Tagad jūs grūžat ārā dokumentu, kas vēl nav parakstīts, bija tikai sarunas par to dokumentu. Un tas būs ne tikai jāparaksta. Kā jūs zināt, tas arī jāratificē šeit būs. Un tieši par to ir runa!

Es esmu gatavs saglabāt jēdzīgi cilvēciskas attiecības ar frakcijām, bet nekādā gadījumā nepieļaušu, ka kāds te būs gudrāks un viltīgāks par citiem. Mēs visi šeit esam vienādi. Lūdzu, to neaizmirstiet!

Sēdes vadītāja. Deputāte Liene Liepiņa.

L.Liepiņa (frakcija “Jaunais laiks”).

Godājamie deputāti! Cienījamie klausītāji! Es tomēr gribētu atraidīt Kalvīša kunga uzbrukumus mums, “Jaunajam laikam”. Mēs neuzskatījām par nejēdzīgu Valsts prezidentes deklarāciju, bet gan šo jūsu iesniegto lēmuma projektu. Ja jau jūs esat tik ļoti norūpējušies par Latvijas ārpolitiku, tad kāpēc jūs šitā darāt? Man tiešām tas nav skaidrs. Jūs iesniedzāt lēmuma projektu, kaut gan nav mūsu paraksta tur, un jūs pat pussolīti nenākat mums pretī tad, kad mēs esam ar mieru un gribam ar visu sirdi un dvēseli izteikt Valsts prezidentei atbalstu. Tad jūs sakāt: “Nē!” Jūs nogremdējat šo! Es to tiešām nevaru saprast.

Attiecībā uz 1920.gada Miera līgumu mēs esam savā lēmuma projektā ierakstījuši, ka tas ir jāņem par pamatu. Mēs nekādā ziņā negribam apgalvot, ka pie tā ir simtprocentīgi jāturas - pie tāda, kāds tas ir -, bet tam jābūt pamatā. Un pamatā tam ir jābūt ne tik daudz kaut kādu teritoriju dēļ, Latvijas bijušo teritoriju dēļ, bet gan tāpēc, ka Krievija tajā līgumā ir atteikusies no Latvijas uz visiem laikiem. Manā uztverē tas ir ļoti būtisks moments.

Jurkāna kungam man gribētos pateikt: protams, tā jau var visu ko nosaukt par provokāciju. Taču es tomēr esmu tajā pārliecībā, ka arī starptautisko attiecību pamatā kaut kādam taisnīgumam un kaut kādam tiesiskumam ir jābūt. Apzinoties to, ka politiķi bieži vien spriež tā, kā nu viņiem tajā brīdī ir izdevīgi, man tomēr liekas, ka ir pareizi, ka mēs turamies pie elementārām prasībām.

Sēdes vadītāja. Deputāts Dzintars Ābiķis.

Dz.Ābiķis (Tautas partijas frakcija).

Cienījamie kolēģi! It īpaši vēršos pie tiem kolēģiem, kuri tiešām no sirds vēl Latvijai labu. Es aicinu jūs būt atbildīgiem! Es arī esmu nedaudz pārsteigts par mūsu koalīcijas partneru viedokļa maiņu jautājumā par atbalstu Valsts prezidentei, skaidrojot mūsu valsts vēsturi, it īpaši mūsu okupācijas laika vēsturi. Bet, cienījamie kolēģi, jau šodien Valsts prezidentes vēstījums ir guvis atzinību daudzu mūsu sabiedroto vidū. Jau šodien! Šis vēstījums ir jau guvis atzinību! Un šobrīd parlamenta atbalsts tikai apliecinātu, ka Valsts prezidente nav viena, ka tāpat kā Valsts prezidente domā arī tautas priekšstāvji. Un tas šim dokumentam piešķirtu vēl lielāku svaru. Dažādu mūsu valsts varas pārstāvju - Valsts prezidentes, parlamenta, Ministru kabineta - ārpolitikas aktivitātēm ir jābūt vienotām un pārliecinošām. Tad mūs sadzirdēs daudz labāk.

Šobrīd apstrīdēt Valsts prezidentes izstrādāto deklarācijas tekstu - tas ir vienkārši bērnišķīgi un bezatbildīgi, jo teksts jau ir izplatīts daudzās pasaules valstīs. Tas ir guvis atzinību. Kāda jēga mums vēl ir spriest un kaut ko tur labot? Tas jau ir Valsts prezidentes izstrādāts dokuments! Un tāpēc šobrīd mums ir svarīgi uzticēties mūsu Valsts prezidentei, paust atbalstu šim dokumentam, jo tikai vienotībā, vienotā, pārliecinošā ārpolitikā ir mūsu spēks. Es nedomāju, ka “Jaunais laiks” gribētu apstrīdēt mūsu ārpolitikas pamatnostādnes. Es domāju, ka tas ir vienkārši jūsu pieredzes trūkums, kas šajā konkrētajā gadījumā neļauj atšķirt būtisko no otršķirīgā.

Tāpēc, kolēģi, atbalstīsim Prezidentes iniciatīvas, skaidrojot mūsu valsts vēsturi, un balsosim “par”.

Sēdes vadītāja. Cienījamie kolēģi, pirms mēs tālāk turpinām sēdi, daru jums zināmu, ka ir saņemts deputātu Vasaraudzes, Paula, Zommeres, Zaķa, Pētersona un citu deputātu priekšlikums - turpināt 27.janvāra sēdi, līdz tiek izskatīti visi darba kārtības jautājumi, neizsludinot papildu pārtraukumu. Vai deputātiem ir iebildumi? (Starpsaucieni: “Nav!.. Ir!”) Ja deputātiem ir iebildumi, tad, lūdzu, balsosim par darbu bez pārtraukuma, līdz visu darba kārtības jautājumu izskatīšanai. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 70, pret - 19, atturas - 1. Tātad turpināsim izskatīt darba kārtību. Turpināsim debates!

Debatēs nākamais ir pieteicies deputāts Aleksandrs Kiršteins, otro reizi.

A.Kiršteins (Tautas partijas frakcija).

Godājamā priekšsēdētāja! Godājamie deputāti! Es saprotu, ka laiks ir nauda, bet patiesība ir svarīgāka par visu.

Godājamais Urbanoviča kungs! Jūs te izteicāt ļoti interesantu atziņu. Atcerēsimies! Kad mēs atjaunojām īpašuma tiesības, piemēram, laukos kādam mantiniekam ir nonākuši mantojumā 10 hektāri zemes - šī viņa vecāku vai vecvecāku zeme. Viņš ataicina mērniekus un sāk nospraust robežu ar savu kaimiņu. Un, zināt, Urbanoviča kungs, tur lieli brīnumi notiek. Tur, kur ir bijis lauks, tagad ir mežs, tur, kur bija grāvis, tagad varbūt ir ezers. Vai otrādi. Kaut kas ir mainījies.

Un tad nu iedomājieties... Jūs sakāt tā: ar kādu robežu 1991.gadā atzina Latviju. Simtiem kilometru garumā šī robeža pēc kara, skatoties pēc vēsturnieka Andersona datiem, ir mainīta 7 reizes: kolhozu priekšsēdētāji ir vienojušies apvienot laukus, ir notikusi drenāža, ir noticis daudz kas, pie tam nekādas robežas 1991.gadā kā tādas vispār nebija. Bija administratīvā robeža, un tas ir pavisam kas cits.

Un es jums, Urbanoviča kungs, šoreiz atbildēšu ar vēsturnieka un starptautisko tiesību speciālista Dītriha Augusta Lēbera vārdiem, ka Latviju atzina ar to robežu, kura bija deponēta savā laikā Tautu Savienībā, un no turienes šie dokumenti pārgāja uz Apvienotajām Nācijām, un joprojām tie tur glabājas. Un tā joprojām ir vecā, nospraustā robeža.

Nākamais. Šai Valsts prezidentes deklarācijai ar to vispār nav nekāda sakara. Ārlietu ministrija pie tā strādā, līgums ir konfidenciāls, un mēs jau nemaz nezinām, kāda tā robeža tagad būs. Varbūt tā būs vēl daudz par labu un būs izbīdīta kaut kur... būs pavisam uz pretējo pusi.

Jautājums ir cits: mēs varam šo robežu ratifikācijas stāvoklī pieņemt vai apstiprināt ar dažādiem citiem dokumentiem, sakot, ka tā tas visā pasaulē notiek, gan atzīstot, ka tā ir laba, gan vienojoties par kaut kādām kompensācijām. Mēs varam arī ierakstīt, ka mēs pēc 20 vai 30 gadiem vēl atgriezīsimies pie šā jautājuma.

Bet es gribu pateikt tikai vienu piemēru, ko minēja Jurkāna kungs, - par Japānu. Jā, Japānas 1956.gada vienošanās paredz: ja Japāna paraksta miera līgumu ar Krieviju, tad viņa saņem divas Dienvidkuriļu salas, taču uz to Japānas ārlietu ministrs pašreiz ir pateicis tā: “Nē, paldies! Nekādas divas salas mums nevajag! Mēs esam gatavi gaidīt vēl, un mēs paņemsim visas četras šīs salas.” Lūk, tādas ir pašreizējās attiecības starp Japānu, ko jūs pieminējāt, un Krieviju.

Starp Norvēģiju un Krieviju šis strīds un sarunas - sauciet tās par konstruktīvām sarunām - notiek no 1964.gada. Nu to var saprast, jo tur ir daudz naftas. Mūsu gadījumā tās naftas tik daudz nav.

Un nobeigumā es vēlreiz gribētu sacīt, lai visi zinātu, ka Helsinku 1975.gada vienošanās jau neparedzēja, ka sabruks Dienvidslāvija, ka sabruks Austrumvācija, ka sabruks Padomju Savienība.

Un vēl viens piemērs. Tad, kad notika vienošanās par Rietumberlīni starp Padomju Savienību un Rietumiem, dokumentos tika ierakstīta tāda klauzula attiecībā uz šo robežu, ka katra puse paliek pie sava novērtējuma jeb pozīcijas, jo Rietumi uzskatīja, ka nākotnē būs viena pilsēta un viena valsts - kopējā Vācija. Savukārt Padomju Savienība uzskatīja, ka Austrumvācija ir nodibināta uz mūžīgiem laikiem. Kurš kļūdījās un kurš nekļūdījās - to mēs šodien redzam.

Līdz ar to arī šajā gadījumā nejauksim iekšā... ļausim strādāt Ārlietu ministrijai. Tad, kad būs šis mūsu ratifikācijas process, tad mēs šeit par to lemsim, kādus dokumentus pievienot, bet tam nav nekāda sakara ar šodien atbalstāmo deklarāciju.

Bet es vēlreiz atgādinu Urbanoviča kungam: nemaldināsim sabiedrību! 1990.gadā - būsim godīgi un atklāti! - Latvija tika atzīta ar to robežu, kāda bija deponēta tajā laikā Tautu Savienībā.

Paldies par uzmanību!

Sēdes vadītāja. Deputāts Paulis Kļaviņš.

P.Kļaviņš (frakcija “Jaunais laiks”).

Cienījamā priekšsēdētāja! Godājamie kolēģi! Mēs no “Jaunā laika” šeit nediskutējam par mūsu Valsts prezidentes paziņojumu. Tas nav mūsu temats! Mēs šodien diskutējam, no mūsu viedokļa, par Tautas partijas rīcību šādā veidā - bez pietiekamām sarunām, bez vienošanās koalīcijas partneru starpā panākt kaut ko savu. Par to mēs runājam!

Un mēs neesam ar šādu sadarbību mierā. To mēs gribam arī pateikt.

Jurkāna kungs te tādu interesantu domu izteica, un es tai gribētu pievērsties: nezin kāds caurvējš mūs esot ienesis Padomju Savienībā, un tur esot kaut kādi papīri parakstīti, ko Valsts prezidents Ulmanis esot parakstījis.

Protams, protams! Es zinu to vēstures posmu ļoti labi. Es tad vēl dzīvoju Latvijā un pats redzēju savām acīm, kā krievu tanki ienāca un kā krievu karaspēks gāja gar mūsu skolas logiem Latvijā iekšā jau pirms tam - jau rudenī, kad Latvijā tika izvietotas pirmās bāzes. Bāzes! Padomju Savienības militārās bāzes, kas bija trīsreiz lielākas nekā Latvijas Bruņotie spēki.

Un Jurkāna kungam vajadzētu zināt, ka starptautiskajā sabiedrībā netiek atzīti nekādi līgumi, nekādas valdības, ne kaut kas cits, kas tiek pieņemts okupētā teritorijā, kura ir okupēta ar bruņotiem spēkiem. Tad jau Francijā Petēna valdībai arī būtu bijusi kaut kāda nozīme tad, kad Hitlers bija okupējis Franciju, un, protams, frančiem bija sava valdība. Nē, nē, nē! Tā tās lietas nav!

Tā ka Latvija bija okupēta, tāpēc ka tur bija vienas svešas valsts militārie spēki. Viss, kas tajā laikā notika, ir okupācijas rezultāts, un tur nav ko brīnīties par šo vārdu. Un par to jau arī neviens Rietumos nestrīdas, ka Latvija bija okupēta.

Bet tagad par šo Valsts prezidentes paziņojumu. Cienījamie kolēģi, mēs to nekritizējam. Prezidente var ziņot, ko viņa vēlas, tās ir viņas tiesības. Viņa to dara pēc savas labākās zināšanas un sirdsapziņas. Tur viss ir kārtībā!

Bet jūs tagad gribat, lai mēs ātrumā sasaistāmies ar šā ziņojuma saturu. Un te nu mums ir jāsāk padomāt drusciņ. Mēs ievelkam brīdi elpu un domājam: “Vai tiešām tas ir tas, ko mēs kā vēlēti, tautas vēlēti, pārstāvji gribētu izstrādāt pirms 9.maija?” Un, zināt, mums taču nav briesmīgi jāsteidzas. Es neredzu šeit steigai jēgu. Mums ir vēl trīs mēneši laika. Ir! Lai apdomātu visu kārtīgi.

Galvenais ir tas, ka mēs nedrīkstam novērsties no 6.Saeimas izstrādātās deklarācijas. Ko tad tas nozīmēs, ja viena Saeima... Un tas bija diezgan... Jūs, Lagzdiņa kungs, noteikti atceraties, cik pūļu tas prasīja, iekams nonācām pie šīs deklarācijas beidzamā teksta, cik reizes mēs atkārtoti balsojām. Tā ka to vajadzētu ievērot - to, ka tāda deklarācija bija.

Ja tā bija nepietiekama - un tāda tā bija tāpēc, ka mēs nebijām tanī laikā vēl šinī politiskajā pozīcijā - šodien mēs esam Eiropas Savienībā un esam NATO dalībvalsts -, tad šodien mēs tur vēl varam kaut ko pielikt klāt, bet mēs nedrīkstam to vienkārši ignorēt, it kā tādas vispār nebūtu bijis.

Un tagad mums nav vairs ko teikt. Mēs varam vienkārši apsveikt to, ka mūsu Prezidente strādā. Nu ļoti skaisti, ka viņa strādā! Viņa tiešām dara to, ko viņa var. Bet arī mums kā Saeimai ir kaut kas vēl sakāms, un pie šā temata mēs vēl atgriezīsimies nākamajā nedēļā, nākamajā mēnesī, arī pēc pašvaldību vēlēšanām mums vēl būs laiks. Mēs pie tā atgriezīsimies!

Un vēl. Vienotību sasniegt, mīļie Tautas partijas kolēģi... savā starpā vienotību sasniegt mēs varam tad, ja mēs pietiekami izrunājam visas lietas. Nevis tā: jūs noliksiet mums papīru priekšā un teiksiet: “Nu, vai sekosiet? Tad mēs būsim vienoti. Nesekosiet? Nu re, kā nu atkal šķeļas labie spēki!” Tā nu īsti nevar! Tā nevar! Pie tam nekas nespiež mūs šinī brīdī šādu deklarāciju vai, teiksim, šādu Saeimas lēmumu pieņemt. Nekas mums to nespiež!

Vai tad jūs domājat, ka visi tie prezidenti, kuri šodien pulcējas Polijā... ka viņi visi ir ar savu parlamentu kaut kādiem lēmumiem tur ieradušies? Viņi pārstāv savu valsti tanī pozīcijā, kādu viņu politiskā sistēma tanī valstī viņiem dod un pieļauj. Un arī demokrātijas visas jau nav vienādas. Viss ir kārtībā.

Viss ir kārtībā! Mēs nekādā veidā negribam traucēt vai mazināt mūsu Prezidentes lomu un darbu. Bet, lūdzu, ņemiet vērā, mīļie kolēģi, ka, ja mēs gribam nākotnē kopā darboties kā labēja koalīcija, tad mums ir vajadzīgs cits sadarbības stils, - nevis tāds, kādu mēs piedzīvojām šodien.

Un visbeidzot es novēlu mums visiem atliekt muguru no klaušu laika un vergu laika mentalitātes un nedomāt tā: “Kā nu mūs sapratīs un vai tikai mūs sapratīs? Un vai nu tikai mēs būsim pietiekami pazemīgi un vai citi varēs pieņemt to, ko mēs šeit spriežam.

Redziet, mums ir sava vēsture, un mēs netiksim garām šim faktam. Un tas ir mūsu pienākums visai Eiropai atgādināt, ka pirmie masu kapi Latvijā tika radīti no padomju varas puses. Pirmie masu kapi! Un tad sekoja viss pārējais. Un šo upuru cieņas dēļ mēs nedrīkstam šo vēsturi vienkārši ignorēt. Par to mums ir jārunā un būs vēl daudz ko teikt.

Paldies par jūsu uzmanību!

Sēdes vadītāja. Deputāts Aigars Pētersons.

A.Pētersons (frakcija “Jaunais laiks”).

Godājamie kolēģi! Neskatoties uz to, ka varbūt arī lielā Krievijas tauta nav līdz galam paēdusi, taču, ja klausītu Krievijas prezidentam, tad Latvija nav bijusi okupēta. Tā 1940.gadā pati brīvprātīgi iestājās mūsu draudzīgajā brāļu saimē, protams, atbilstoši Latvijas parlamenta brīvprātīgajam lēmumam. Ja klausītu Krievijas prezidentam, tad okupācijas režīms nav deportējis un iznīcinājis nevainīgu cilvēku tūkstošus, nav atsavinājis īpašumus, nav sagrāvis mūsu ekonomiku, nav izpostījis mūsu dabas bagātības un pakļāvis Latvijas intelektuālo potenciālu. Bet ar to vēl nebeidzas vēstures kropļošana.

Pagājušā gada 23.decembrī preses konferencē Putins kārtējo reizi Latviju salīdzināja ar Dienvidslāvijas republiku Maķedoniju. Ciniski! Latvijas un Krievijas attiecību pamatakmens ir okupācijas fakta atzīšana vai neatzīšana. Krievijai, atzīstot okupāciju, būtu jāuzņemas atbildība par okupācijas režīma laikā nomocītajiem un izpostītajiem, par izpostīto vidi, tautsaimniecību un visām citām lietām. Un tas ir pretrunā ar 1989.gada PSRS Tautu deputātu kongresā pieņemto lēmumu - lēmumu, kurš nosodīja Ribentropa-Molotova paktu un atzina šo vienošanos par noziedzīgu un juridiski nelikumīgu.

Mūsu Valsts prezidentes deklarācija par kara noslēgumu un okupācijas sekām, ir uzskatāma par pozitīvu, taču par ārkārtīgi maigu un diplomātisku pamudinājumu mūsu lielajam kaimiņam izteikt nožēlu par mūsu tautas iznīcināšanu, par tās verdzināšanu 50 gadu garumā un par mūsu zemes izpostīšanu. Lietas, Valsts prezidentes kundze, ir jāsauc to īstajos vārdos - tā, kā to izdarīja 1996.gada 22.augusta deklarācija, kuru pieņēma mūsu Saeima! Šajos jautājumos kompromiss nav iespējams! (Aplausi. No zāles dep. L.Ozoliņš: “Pareizi! Bravo!”)

Sēdes vadītāja. Deputāts Jānis Lagzdiņš.

J.Lagzdiņš (Tautas partijas frakcija).

Godātie kolēģi deputāti! Tuvojas balsošanas brīdis, un es, būdams deputāts, kas 15 gadus ir strādājis šajā zālē, jūtu, ka tuvojas brīdis, kad Latvijas nelabvēļi varēs svinēt uzvaru. Kāpēc viņi varēs svinēt uzvaru? Tāpēc, ka tāpat kā 1990.gada 4.maijā, kad bija jābalso par Latvijas Neatkarības deklarāciju, tie, kuri vēlēja Latvijai ļaunu, nepiedalījās balsošanā, tādējādi, lai nebūtu kvoruma - divu trešdaļu - un lai nevarētu pieņemt Konstitucionālo likumu par Latvijas neatkarību.

“Jaunā laika” deputāti! Es esmu pilnīgi pārliecināts par to, ka visi jūs simtprocentīgi esat Latvijas patrioti. Simtprocentīgi!

Tāpat es esmu pārliecināts, ka jūs savā vairākumā atbalstāt Valsts prezidentes pozīciju, atbalstāt Valsts prezidentes aicinājumu starptautiski nosodīt okupāciju. Un ka tāpat jūs atbalstāt ideju, ka parlamentam būtu jāakceptē šāda mūsu valsts galvas pozīcija un ka ir jāpieņem attiecīgais lēmums.

Paldies Paulim Kļaviņam un Lienei Liepiņai par atklātu valodu! Es saprotu jūs cilvēciski kā deputāts - to, ka jūs jūtaties tādi, kuri nav darbojušies līdzi šā ļoti vienkāršā lēmuma par atbalstu Valsts prezidentei sagatavošanā. Taču patiesība, godātie “Jaunā laika” deputāti, ir citādāka. Ir pavisam citādāka!

Mēs Koalīcijas padomē ar Kārli Šadurski, manu kolēģi, esam daudzkārt pārrunājuši mūsu frakciju un koalīciju sadarbības jautājumus. Esam runājuši par to, kā tie būtu uzlabojami. Un viens no tiem ir tiešām tāds, ka vajag savstarpēji citam citu informēt, saskaņot svarīgus iekšējus un ārpolitiskus jautājumus.

Bet diemžēl, “Jaunā laika” kolēģi, es gribētu mazu skabargu arī jūsu acī iemest. Un tas ir jautājums, ka tieši jūs diemžēl... nu varbūt kaut kādu apstākļu dēļ, neinformējot pārējos koalīcijas partnerus, šajā priekšvēlēšanu varbūt gaisotnē nācāt klajā ar tā saucamo Putina nosodīšanas lēmumu.

Kas attiecas uz Tautas partijas iesniegto, ļoti vienkāršo lēmuma projektu, ar kuru mēs aicinām tikai atbalstīt Valsts prezidenti... tas nezin kāpēc tiek nosaukts par nejēdzīgu. Tātad lēmums par atbalstu Valsts prezidentei tiek nosaukts par nejēdzīgu! Šajā lēmumā nav vairāk nekas cits, kā tikai atbalsts. Tātad atbalsts ir nejēdzīgs!

Godātie “Jaunā laika” deputāti! Es vēlreiz uzsveru: mēs, vismaz Tautas partijas deputāti, esam pārliecināti, ka jūs esat Latvijas patrioti, un tādēļ vien, ka kaut kādas varbūt mūsu frakciju vadītāju neprasmes dēļ, nesaskaņotības dēļ, varbūt arī manas vainas dēļ, ka neesmu pratis pārliecināt, lai zem šā lēmuma, par kuru mēs tagad tik karsti debatējam, nebūtu divu tukšu vietu, bet būtu divu “Jaunā laika” deputātu paraksti... Varbūt tiešām vaina slēpjas tajā apstāklī, ka mēs vadītāju līmenī neesam pratuši savstarpēji vienoties? Un tāpēc mūsu darbs ir jāuzlabo.

Es gribētu teikt, godātie kolēģi deputāti, ka arī šorīt... arī šorīt mēs, Tautas partijas deputāti, centāmies panākt kādu kompromisu, bet, atnākot uz sēžu zāli, mēs rīta pusē uz galda pirms sēdes ieraudzījām vēl otru “Jaunā laika” iniciatīvu - vēl vienu jaunu lēmumu. Kolēģi, tā kopīgi strādāt mēs nedrīkstam!

Es aicinu jūs, godātie “Jaunā laika” deputāti! Ir skaidrs viens: kreisā spārna deputāti, uzzinot jūsu viedokli, ka jūs nebalsosiet, arī nepiedalīsies balsošanā, un to pašu droši vien darīs arī “tēvzemieši”, arī viņi rīkosies tāpat, un tad būs tāda pati situācija, kāda tā bija 4.maijā 1990.gadā. Viņi centīsies panākt, lai netiktu pieņemts ļoti svarīgs ārpolitisks lēmums.

Es aicinu “Jaunā laika” deputātus uzlabot mūsu kopējo sadarbību un simboliski balsot “par” šo lēmumu, tādējādi parādot savu labo gribu.

Kas attiecas uz mums, Tautas partijas deputātiem, tad mēs darīsim visu, lai turpmāk mūsu sadarbība uzlabotos.

Paldies par uzmanību!

Sēdes vadītāja. Deputāts Guntis Bērziņš.

G.Bērziņš (frakcija “Jaunais laiks”).

Cienītā priekšsēdētājas kundze! Godātie kolēģi! Šīs debates mums jau ievelkas, bet tomēr arī es gribētu pateikt varbūt dažus vārdus.

Šeit par to runāja Lagzdiņa kungs, un it īpaši Ābiķa kungs teica, ka mums ir jābūt vienotiem. Tika vairākkārt pieminēts arī tas, ka Latvijas valstij ir jābūt vienotai ārpolitikai. Un es pilnīgi atbalstu to. Mums tiešām ir nepieciešama vienota ārpolitika. Bet diemžēl ir arī jāsaka, ka tas, kas te šodien notiek, kaut kādā ziņā ir kompromisa trūkums. Tā ir bijusi nespēja piekāpties, un tāpēc mēs esam iestiguši šajās garajās debatēs, jo mēs neesam bijuši spējīgi vienoties. Es domāju, ka diemžēl tieši tāpēc tas, ko mēs te apsveram, ir tādas, manuprāt, īsas un steigā tapušas rezolūcijas, kuras nav apsvērtas, izdomātas un pārdomātas. Un tas secinājums, kas mums būtu jāizdara no šīm debatēm, manuprāt, ir tas, ka Saeimai ir nepieciešams izstrādāt detalizētu, korektu deklarāciju, kas stāstītu par Latvijas okupāciju, par tās sekām un arī par visu to, kas ir noticis zem komunisma realizētā totalitārisma.

Es domāju, tas ir nepieciešams, neskatoties uz to, ka Saeima jau 1996.gadā ir pieņēmusi deklarāciju par Latvijas okupāciju. Šai deklarācijai, skatoties no 2005.gada viedokļa, tomēr ir zināmi trūkumi.

Tāpēc es gribētu teikt, ka tas secinājums, ko mums vajadzētu izlobīt no šīm garajām debatēm, ir tāds: darīsim darbu nākotnē samērā ātri un izstrādāsim juridiski un starptautiski korektu deklarāciju, vēsturiski korektu deklarāciju, un darīsim to pēc tam, kad šīs debates, šīs batālijas būs beigušās. Ķersimies visi kopā pie šāda darba, izstrādāsim šādu projektu un pieņemsim šādu deklarāciju!

Paldies par uzmanību!

Sēdes vadītāja. Deputāts Nikolajs Kabanovs.

N.Kabanovs (politisko organizāciju apvienības “Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā” frakcija).

Cienījamie Latvijas patrioti no visām frakcijām! Man šķiet, ka šajā zālē nevienam neinteresē lietas būtība. Neviens nerunā par deklarācijas saturu, par tās jēgu, bet visi nodarbojas ar mistiskām kalkulācijām, kas būs tad, ja viena frakcija nobalsos “par”, otra - “pret” un tā tālāk un tā joprojām.

Cilvēki mīļie! Ir jādomā par saturu! Kas ir saturs? Man šķiet, ka pirmām kārtām nav pareiza, teiksim... nav tāda jēdziena kā sarežģīta vēsture. Kurai valstij nav sarežģīta vēsture? Amerikai? Vācijai? Izraēlai vai Krievijai? Kurai? Pat Mozambikai ir sarežģīta vēsture, mīļie kungi!

Es varu teikt tā: mūsu vēsture, izņemot mūs pašus, pasaulē nevienu neinteresē. 17.jūnijā, kad Sarkanā armija iebrauca Rīgā, bija jau ieņemta Parīze, un tieši tāpēc ne Francija, ne Anglija, neviens neredzēja to, ka ar Latviju notika kaut kas slikts.

Man šķiet, ka mēs tagad nevaram rīkoties tā provinciāli. Vajag apzināties savu mērogu.

Kolēģi deputāti! Protams, mūsu vēsture ir sarežģīta, bet... Man šķiet, ka ļoti pareizi ir izteicies Marts Lārs, bijušais Igaunijas premjers. Viņš teica aptuveni tā: ja jūs braucat uz kāzām, jūs nevarat runāt, ka līgava ir krople.

Ko jūs tagad gribat sasniegt ar savu deklarāciju? Jūs gribat pateikt, ka mēs brauksim uz Maskavu un maskaviešiem teiksim: “Jūs esat kropļi vispār, jūsu vēsture ir kroplīga...”

Sēdes vadītāja. Lūdzu, izvēlieties izteicienus atbilstoši Saeimas kārtības rullim!

N.Kabanovs. Jā... Tas neattiecas uz Saeimas deputātiem, piedodiet... Situācija ir tāda: ja Valsts prezidente brauc uz Maskavu, tad nevajag nekādas papildu deklarācijas. Pretējā gadījumā valsts galva var tikai apmeklēt Sarkano laukumu, ne vairāk. Vai mums nevajag parakstīt robežlīgumu?

Mīļie kungi no Tautas partijas! Man šķiet, ka šis balsojums būs ļoti liels pārbaudījums jūsu ārlietu resoram un ārlietu ministram Atim Pabrikam. Es balsošu “pret”.

Sēdes vadītāja. Deputāts Kārlis Šadurskis. Otro reizi.

K.Šadurskis (frakcija “Jaunais laiks”).

Godātie kolēģi! Mana īsā atbilde Lagzdiņa kungam.

Ja Latvijas nelabvēļi tiešām šodien varēs svinēt uzvaru, tad faktiski man būs jāizsaka vienīgi nožēla, ka Tautas partija, kas ir koalīcijas vadītāja, nav spējusi novadīt līdz laimīgām beigām tik vienkāršu procesu, kur Saeimas vairākums faktiski ir vienisprātis. Svarīgāk par koalīcijas vienprātību bija parādīt, kura partija koalīcijā ir noteicošā.

Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītāja. Cienījamie kolēģi! Gribu atgādināt, ka, izskatot darba kārtības jautājumus, mums ir jārunā par konkrētu darba kārtības tematu, nevis jādod atbilde cits citam!

Nākamā debatēs ir pieteikusies deputāte Liene Liepiņa - otro reizi.

L.Liepiņa (frakcija “Jaunais laiks”).

Jā, runāšu vēlreiz, cienījamie kolēģi, un man žēl, ka Lagzdiņa kungs izgāja. Tā kā viņš mani personīgi uzrunāja, man gribējās pateikt, ka es nejūtu it nekādu aizvainojumu par to, kādā veidā Tautas partijas frakcija iesniedza šo savu lēmuma projektu, bet man vienkārši liekas, ka tas kā tāds nav pieņemams. Es atbalstu mūsu Valsts prezidentes centienus, viņas aktivitātes un visu viņas darbu. Tas ir ļoti labi, ka viņa to dara. Taču man, Latvijas tautas pārstāvei, nav iemesla pieņemt šādu deklarāciju un atbalstīt šo deklarāciju vārdu pa vārdam tā, kā Valsts prezidente to ir uzrakstījusi, raugoties no sava viedokļa un vadoties no savām vajadzībām.

Tā ka, ja jūs tiešām būtu gribējuši Valsts prezidentei izteikt savu atbalstu, jūs būtu ļoti vienkārši varējuši atbalstīt mūsu priekšlikumu. Lai cilvēki zinātu, par ko tajā ir runa, es nolasīšu, kā tas skan, varbūt jūs to pat neesat lasījuši. Mūsu priekšlikums ir:

“Latvijas Republikas Saeima nolemj:

izteikt atbalstu Valsts prezidentes centieniem skaidrot starptautiskajai sabiedrībai Latvijas sarežģīto vēsturi, lai panāktu Latvijas okupācijas fakta starptautisku atzīšanu, izmantojot visas priekšrocības, ko dod Latvijas dalība Eiropas Savienībā un NATO, kā arī Baltijas valstu savstarpēji saskaņota un vienota rīcība;

aicināt Eiropas Savienības un citu demokrātisko valstu parlamentus atbalstīt Latvijas Republikas Valsts prezidentes centienus veicināt izpratni par Otrā pasaules kara un totalitāro režīmu sekām Eiropā;

uzskatīt Krievijas amatpersonu atkārtoti pausto Latvijas okupācijas neatzīšanas politiku par nepieņemamu un atgādināt, ka Latvijas un Krievijas savstarpējo attiecību uzlabošanas pamatā liekams abu valstu 1920.gada 11.augusta Miera līgums, kurā Krievija bez ierunām atzina Latvijas neatkarību, patstāvību un suverenitāti un uz mūžīgiem laikiem atteicās no visām suverēnām tiesībām, kuras tai piederēja attiecībā uz Latvijas tautu un zemi.”

Tik vienkāršs lēmuma projekts! Mēs būtu varējuši vienoties par šo lēmuma projektu. Šādam lēmuma projektam būtu, es esmu pārliecināta, 80% atbalsts šajā Saeimā. Bet jūs - nē! Es tiešām nezinu, kāpēc jums vajadzēja riskēt. Jūs paņemat Valsts prezidentes deklarāciju, kas... mums, Saeimas deputātiem, tautas pārstāvjiem, tā tādā veidā nav pieņemama, jo mēs darbojamies ne tikai ārpolitikā, mēs tiešām pārstāvam mūsu cilvēkus, un mums ir jādomā par to, ko viņi domā un ko viņi jūt vēl šodien, 60 gadus pēc visiem notikumiem, tāpat kā cilvēki Aušvicā šodien.

Sēdes vadītāja. Nākamais debatēs ir pieteicies deputāts Pēteris Tabūns - otro reizi.

P.Tabūns (frakcija “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK).

Cienījamie kolēģi! Lagzdiņa kungs, Tautas partijas frakcijas vadītājs, baidīja mūs visus - ne jau tikai deputātus, protams -, ka balsošana šodien varot novest pie nelabvēļu uzvaras. (Kas ir nelabvēļi, mēs ļoti labi zinām.) Tas, protams, būtu bēdīgi. Bet, Lagzdiņa kungs un Tautas partijas frakcijas deputāti, pie tā noveda tieši jūsu demagoģiskā, greizsirdīgā rīcība! Jūs nerīkojāties tā, kā nākas, bet destruktīvi, greizsirdīgi (es vēlreiz atkārtoju!). Uzstājāt, ka noteikti jāpieņem jūsu variants. Kāpēc jūs neatbalstījāt frakcijas “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK un frakcijas “Jaunais laiks” sagatavoto variantu, ko nupat jums nolasīja mana kolēģe? Tur viss ir pateikts skaidri un gaiši, viss ir nolikts savā vietā. Bet jūs neatbalstījāt! Un tagad pārmetat mums, ka, redziet, ja mēs nepiedalīsimies balsošanā vai balsosim “pret” vai kaut kā savādāk, būs bēdīgi! Taču pie šīm bēdīgajām beigām jūs paši novedāt. Tāds lēmuma projekts, kādu jūs piedāvājat, varētu teikt, tukša skaņa. Vēlreiz atkārtoju: tukša skaņa! Jo Valsts prezidentes deklarācija neprasa ne Saeimas apstiprinājumu, ne noliegumu. Tā ir Valsts prezidentes pašas rīcība, atbildība, un Valsts prezidente nav vērsusies Saeimā, lai mēs atbalstītu to. Mēs, Saeima, esam tiesīgi pieņemt - un to vajadzētu darīt jau tuvākajā laikā! - pieņemt paši savu, Saeimas deputātu atbalstītu, deklarāciju, pie kuras vajadzētu nopietni pastrādāt. Es patiešām saku: vai zeme deg šodien zem mūsu kājām? Nē! Bet degs gan, ja mēs atbalstīsim jūsu iesniegto priekšlikumu, kurā netiek minēts 1920.gada Miera līgums ar Krieviju. Tad gan degs!

Sēdes vadītāja. Cienījamie kolēģi! Es gribu atgādināt, ka šodienas sēdes darba kārtībā neiekļauto lēmuma projektu, ko iesniedza frakcija “Jaunais laiks” un frakcija “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK, izskatīsim nākamajā Saeimas sēdē - 3.februārī.

Debates turpinām. Debatēs ir pieteicies deputāts Dzintars Rasnačs.

Dz.Rasnačs (frakcija “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK).

Otro reizi.

Paldies, cienījamā priekšsēdētāja par to, ka jūs jau pateicāt daļu no tā, ko es gribēju teikt. Tātad nākamajā sēdē mēs izskatīsim frakcijas “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK un frakcijas “Jaunais laiks” iesniegto lēmuma projektu. Savukārt šā nepietiekami labi sagatavotā lēmuma projekta iesniedzējus es aicinu izmantot Saeimas kārtības ruļļa 136.pantu. Es nupat konsultējos ar Juridisko biroju: ir visas iespējas šo lēmuma projektu nodot Saeimas Ārlietu komisijai. Juridiskais birojs mutiski sniedza pozitīvu atzinumu. Un tad, es domāju, visi kašķi būs nolikti pie malas un mēs kopīgi meklēsim pozitīvu risinājumu.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Deputāts Jānis Jurkāns - otro reizi.

J.Jurkāns (Tautas saskaņas partijas frakcija).

Godātie deputāti! Es nemēģināšu atspēkot visus tos manas uzstāšanās pārpratumus, ko es dzirdēju no kolēģiem, un visādas nepareizas interpretācijas. Taču ir viena lieta, uz ko es gribu vērst jūsu uzmanību.

Šīsdienas debašu būtība ir starptautiski nosodīt Latvijas okupāciju. Šodien Tautas saskaņas partija ierosināja jums līdz 1.martam beigt okupēt Irāku, jo svētdien Irākā būs ievēlēta leģitīma valdība. Tātad mūsu karaspēka atrašanās Irākā ir tās valsts okupācija.

Kolēģi! Vai tas nav viens šausmīgs paradokss: mēs gribam nosodīt okupāciju, bet paši piedalāmies kādas valsts okupācijā!? Padomājiet par to, ja jūs gribat, lai pasaule jūs saprot! Attiecīgi uzvedieties starptautiskā līmenī!

Sēdes vadītāja. Jurkāna kungs, Latvijas karaspēks atrodas miera uzturēšanas operācijā Irākā.

Debatēs vārds deputātam Atim Slakterim.

A.Slakteris (Tautas partijas frakcija).

Priekšsēdētājas kundze un cienītie kolēģi! Es nemēģināšu aģitēt, kā balsot - “par” vai “pret”. Es vienkārši vēršos ar aicinājumu pie tiem cilvēkiem, kas varbūt dažādu iemeslu dēļ - varbūt pieredzes trūkuma dēļ, varbūt nezināšanas dēļ - nespēj iedomāties, kas notiks, ja Saeima šodien nepieņems šo lēmumu. Jā! Vienkārši paklausieties! Vienkārši saku to kā cilvēks, kas ar tādām lietām ir nodarbojies praktiski: ļoti vienkārši - būs liela starptautiska ziņa, ka Valsts prezidentei un viņas paziņojumam nav Saeimā vairākuma atbalsta. Mēs būsim nodarījuši milzīgu postu Latvijas tēlam, ārpolitikai un mūsu kopīgajām interesēm. Sīku... sīku ambīciju dēļ. Tāpēc, ka viens jūtas “apbižots”, ka viņš nav saprasts. Kolēģi, es esmu gatavs ar katru izrunāties, ņemt uz sevi arī daļu atbildības un vainas, ja jums tā gribas, bet neļaujiet pazemot savu valsti! Un kolēģus no frakcijas “Jaunais laiks” es aicinu: padomājiet, pirms jūs pieļaujat to, ko jūs tagad darāt!

Sēdes vadītāja. Deputāts Aleksejs Vidavskis. Deputāts Aleksandrs Golubovs. Nē... (Starpsauciens: “Viņi nav prasījuši!”) Es atvainojos.

Cienījamie kolēģi, lūdzu, savlaicīgi piesakieties debatēs!

Deputāts Jānis Urbanovičs - otro reizi.

J.Urbanovičs (Tautas saskaņas partijas frakcija).

Es ļoti atvainojos, priekšsēdētājas kundze! Tiešām, šis misēklis ir manas vainas dēļ. Es būšu uzmanīgāks, spiežot to pogu!

Pirmkārt, es vēršos pie klātesošajiem sakarā ar to, ka es tiešām, tāpat kā Ūdres kundze, domāju, ka Latvija tagad piedalās miera uzturēšanā. Taču droši vien tas nav visai veiksmīgi - katru dienu aptuveni no 100 līdz 150 cilvēkiem tur iet bojā. Droši vien tur nekāda miera nav. Un tāpēc jājautā: ar ko sākās šis karš? Ūdres kundze un klātesošie, karš sākās ar Latvijas iesaistīšanos okupācijas operācijās! Tas būtu pirmais labojums.

Un otrkārt. Es tiešām nezinu... droši vien Kiršteina kungs zina labāk - ir izlasījis visādas vēstures grāmatas, un droši vien ir lasījis Valsts prezidentes vēstuli, kurā viņa aicina šeit paust šādu atbalstu. Kiršteina kungs, nāciet tribīnē trešo reizi un pasakiet, ka ir tāda vēstule, kurā Valsts prezidente aicina mūs izdarīt šādu atbalstu! Kāda velna pēc mēs šeit ākstāmies, ja tādas nav?

Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītāja. Deputāts Aleksandrs Golubovs.

A.Golubovs (Latvijas Sociālistiskās partijas frakcija).

Cienījamie kolēģi! Visi grib pārliecināt, ka tanī pašā laikā, kad mēs pieprasām atzīt Latvijas okupāciju, mistisko okupāciju, - ka tanī pašā laikā Irākā jau norisinās karš. Karš starp irākiešiem, kuri pašreiz karo par savu valsti, un... un arī mūsu kontingentu, kurš it kā piedalās miera uzturēšanas operācijās, bet tanī pašā laikā karo - un bojāgājušie jau ir. Bojāgājušie ir arī amerikāņi. Vakar arī - 12 cilvēki. Vai mums ir morālas tiesības pieprasīt kaut ko atzīt, ja mēs paši piedalāmies tur? Tas ir pirmais jautājums.

Un otra lieta, ko gribu pateikt. Pēc tam, kad šeit uzstājās divi frakciju vadītāji Lagzdiņš un Kārlis, kurš ir Šadurskis, es ceru, ka šodien mēs kopā ar “tēvzemiešiem” iesitīsim šīs valdības zārkā pēdējo naglu.

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu. Cienījamie kolēģi, debates slēdzu! (Zālē liels troksnis. No zāles dep. A.Ziedone-Kantāne: “Es gribu runāt! Man ir būtisks kas sakāms šajā jautājumā!”) Cienījamie kolēģi, debates ir slēgtas, un mēs tagad balsosim par lēmuma projektu. Lūdzu zvanu! (Troksnis zālē.) Balsošanas režīmu! (Liels troksnis.)

Cienījamie kolēģi! Ja zālē izceļas nekārtības, mēs varam pārtraukt mūsu sēdi uz pusstundu. Saskaņā ar Saeimas kārtības rulli viss tika veikts precīzi.

Tātad, lūdzu, balsosim par lēmuma projektu! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu... Cienījamie kolēģi! Sakarā ar to, ka nav kvoruma (balsojuši par - 43, pret - 4, un neviens neatturas), mums ir balsojums jāatkārto.

Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 43, pret - 2, neviens neatturas. Kvoruma nav.

Tātad sēde tiek pārtraukta uz 15 minūtēm.

(Pārtraukums)

Sēdi vada 8.Saeimas priekšsēdētāja

Ingrīda Ūdre.

Sēdes vadītāja. Cienījamie kolēģi! Tūlīt 15 minūšu pārtraukums beigsies, un mēs vēlreiz veiksim balsojumu par lēmuma projektu “Par atbalstu Valsts prezidentes izstrādātajai deklarācijai”. Lūdzu visus deputātus ierasties zālē!

Cienījamie kolēģi, lūdzu ieņemt savas vietas! Lūdzu, balsosim par lēmuma projektu “Par atbalstu Valsts prezidentes izstrādātajai deklarācijai”! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 44, pret - 2, neviens deputāts neatturas. Kvoruma joprojām nav.

Līdz ar to mēs sēdi šodien slēdzam. Paldies!

Lūdzu deputātus reģistrēties ar reģistrācijas kartēm! Lūdzu zvanu! Reģistrācijas režīmu!

Cienījamie kolēģi, mēs šo sēdi turpināsim nākamajā trešdienā pulksten 15.30, tas ir, 2.februārī.

Reģistrācijas rezultātu nolasīšanai vārds Saeimas sekretāra biedram Aleksandram Bartaševičam.

A.Bartaševičs (8.Saeimas sekretāra biedrs).

Godājamie deputāti! Nav reģistrējušies: Boriss Cilevičs, Juris Dalbiņš, Māris Gulbis, Vilis Krištopans, Ainars Latkovskis, Vitālijs Orlovs, Krišjānis Peters, Mihails Pietkevičs, Baiba Brigmane un Andris Tolmačovs.

Sēdes vadītāja. Līdz ar to 27.janvāra sēde ir slēgta.

Sēdi vada Latvijas Republikas 8.Saeimas priekšsēdētājas biedrs

Jānis Straume.

Sēdes vadītājs. Labdien! Pulkstenis ir 17.00, un ir pienācis laiks uzklausīt ministru atbildes uz deputātu jautājumiem.

Sakarā ar to, ka nedz jautājumu iesniedzēji, nedz arī uz jautājumiem rakstiski atbildējušais ministrs nav uz šo sēdi ieradušies, atbildes uz jautājumiem tiek pārceltas uz nākamo trešdienu pulksten 17.00.

Balsojumi

Grozījumi likumā "Par nekustamā īpašuma piespiedu atsavināšanu valsts un sabiedriskajām vajadzībām"
Datums: 27.01.2005. 09:14:44 bal002
Balsošanas motīvs: Satversmes 81.panta kārtībā izdotie noteikumi nr.17

Par nekustamo īpašumu atsavināšanu valsts vajadzībām Latvijas Nacionālās bibliotēkas projekta īstenošanai nepieciešamajā teritorijā
Datums: 27.01.2005. 09:15:52 bal003
Balsošanas motīvs: Satversmes 81.panta kārtībā izdotie noteikumi nr.18

Grozījums Militārpersonu izdienas pensiju likumā
Datums: 27.01.2005. 09:57:40 bal004
Balsošanas motīvs: Satversmes 81.panta kārtībā izdotie noteikumi nr.19

Grozījums likumā "Par nacionālās pretošanās kustības dalībnieku statusu"
Datums: 27.01.2005. 10:02:56 bal005
Balsošanas motīvs: Satversmes 81.panta kārtībā izdotie noteikumi nr.20

Apdrošināšanas un pārapdrošināšanas starpnieku darbības noteikumi
Datums: 27.01.2005. 10:03:56 bal006
Balsošanas motīvs: Satversmes 81.panta kārtībā izdotie noteikumi nr.21

Grozījumi likumā "Par valsts zemes dienestu"
Datums: 27.01.2005. 10:04:58 bal007
Balsošanas motīvs: Satversmes 81.panta kārtībā izdotie noteikumi nr.22

Grozījums Reģionālās attīstības likumā
Datums: 27.01.2005. 10:06:00 bal008
Balsošanas motīvs: Satversmes 81.panta kārtībā izdotie noteikumi nr.23

Grozījumi Nacionālās drošības likumā
Datums: 27.01.2005. 10:07:06 bal009
Balsošanas motīvs: Satversmes 81.panta kārtībā izdotie noteikumi nr.24

Grozījumi likumā "Par valsts sociālo apdrošināšanu"
Datums: 27.01.2005. 10:15:24 bal010
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.3606 nodošanu komisijām

Par konvencijas par robežšķērsojošo gaisa piesārņošanu lielos attālumos Protokolu par smagajiem metāliem
Datums: 27.01.2005. 10:16:20 bal011
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.3612 nodošanu komisijām

Grozījumi Komerclikumā
Datums: 27.01.2005. 10:17:00 bal012
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.3613 nodošanu komisijām

Grozījumi likumā "Par valsts un pašvaldību kapitāla daļām un kapitālsabiedrībām"
Datums: 27.01.2005. 10:17:44 bal013
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.3614 nodošanu komisijām

Grozījumi Meža likumā
Datums: 27.01.2005. 10:18:34 bal014
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.3649 nodošanu komisijām

Grozījumi likumā "Par koku ciršanas kārtību fiziskajām personām pastāvīgā lietošanā piešķirtajās meža zemēs"
Datums: 27.01.2005. 10:19:58 bal015
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.3650 nodošanu komisijām

Lēmuma projekts "Par Latvijas Nacionālo bruņoto spēku vienību atsaukšanu no līdzdalības starptautiskajās operācijās Irākā"
Datums: 27.01.2005. 10:24:58 bal016
Balsošanas motīvs: Par lēmuma projekta ar dok. nr.3615 nodošanu komisijām

Datums: 27.01.2005. 10:31:36 bal017
Balsošanas motīvs: Par izmaiņām darba kārtībā

Lēmuma projekts "Par neapmaksāta atvaļinājuma piešķiršanu deputātam M.Pietkevičam"
Datums: 27.01.2005. 11:01:18 bal018
Balsošanas motīvs: Par lēmuma projektu ar dok.nr.3636

Grozījumi Meža likumā (1.lasījums)
Datums: 27.01.2005. 11:07:00 bal021
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.3649 steidzamību

Grozījumi Meža likumā (1.lasījums)
Datums: 27.01.2005. 11:07:28 bal022
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.3649 pieņemšanu 1.lasījumā

Grozījumi Meža likumā (2.lasījums)
Datums: 27.01.2005. 11:08:24 bal023
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.3649 pieņemšanu 2.lasījumā

Grozījumi likumā "Par koku ciršanas kārtību fiziskajām personām pastāvīgā lietošanā piešķirtajās meža zemēs (1.lasījums)
Datums: 27.01.2005. 11:09:52 bal024
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.3650 steidzamību

Grozījumi likumā "Par koku ciršanas kārtību fiziskajām personām pastāvīgā lietošanā piešķirtajās meža zemēs (1.lasījums)
Datums: 27.01.2005. 11:10:24 bal025
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.3650 pieņemšanu 1.lasījumā

Grozījumi likumā "Par koku ciršanas kārtību fiziskajām personām pastāvīgā lietošanā piešķirtajās meža zemēs (2.lasījums. Steidzams)
Datums: 27.01.2005. 11:11:08 bal026
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.3650 pieņemšanu 2.lasījumā

Grozījumi Rēzeknes speciālās ekonomiskās zonas likumā (2.lasījums. Steidzams)
Datums: 27.01.2005. 11:14:18 bal027
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.3407 pieņemšanu 2.lasījumā

Grozījumi Teritorijas plānošanas likumā (3.lasījums)
Datums: 27.01.2005. 11:16:24 bal028
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.3626 pieņemšanu 3.lasījumā

Grozījumi likumā "Par piesārņojumu" (3.lasījums)
Datums: 27.01.2005. 11:17:36 bal029
Balsošanas motīvs: Par 4.priekšlikumu

Grozījumi likumā "Par piesārņojumu" (3.lasījums)
Datums: 27.01.2005. 11:18:02 bal030
Balsošanas motīvs: Par 5.priekšlikumu

Grozījumi likumā "Par piesārņojumu" (3.lasījums)
Datums: 27.01.2005. 11:19:20 bal031
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.3627 pieņemšanu 3.lasījumā

Grozījumi Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja likumā (3.lasījums)
Datums: 27.01.2005. 11:32:12 bal032
Balsošanas motīvs: Par 4.priekšlikumu

Grozījumi Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja likumā (3.lasījums)
Datums: 27.01.2005. 11:32:38 bal033
Balsošanas motīvs: Par 6.priekšlikumu

Grozījumi Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja likumā (3.lasījums)
Datums: 27.01.2005. 11:33:30 bal034
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.3635 pieņemšanu 3.lasījumā

Grozījumi Militārā dienesta likumā (2.lasījums)
Datums: 27.01.2005. 11:35:36 bal035
Balsošanas motīvs: Par 1.priekšlikumu

Grozījumi Militārā dienesta likumā (2.lasījums)
Datums: 27.01.2005. 11:38:22 bal036
Balsošanas motīvs: Par 15.priekšlikumu

Grozījumi Militārā dienesta likumā (2.lasījums)
Datums: 27.01.2005. 11:39:20 bal037
Balsošanas motīvs: ar likumprojekta ar dok. nr.3622 pieņemšanu 2.lasījumā

Grozījumi Latvijas Nacionālās operas likumā (1.lasījums)
Datums: 27.01.2005. 11:41:14 bal038
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.2953 pieņemšanu 1.lasījumā

Grozījums likumā "Par kultūras pieminekļu aizsardzību" (1.lasījums)
Datums: 27.01.2005. 11:42:34 bal039
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.3157 pieņemšanu 1.lasījumā

Kara tiesu likums (2.lasījums)
Datums: 27.01.2005. 11:44:28 bal040
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.3630 pieņemšanu 2.lasījumā

Grozījumi likumā "Par tiesu varu" (2.lasījums)
Datums: 27.01.2005. 11:50:00 bal041
Balsošanas motīvs: Par 1.priekšlikumu

Grozījumi likumā "Par tiesu varu" (2.lasījums)
Datums: 27.01.2005. 11:51:24 bal042
Balsošanas motīvs: Par 4.priekšlikumu

Grozījumi likumā "Par tiesu varu" (2.lasījums)
Datums: 27.01.2005. 11:53:44 bal043
Balsošanas motīvs: Par 5.priekšlikumu

Grozījumi likumā "Par tiesu varu" (2.lasījums)
Datums: 27.01.2005. 11:56:04 bal044
Balsošanas motīvs: Par 8.priekšlikumu

Grozījumi likumā "Par tiesu varu" (2.lasījums)
Datums: 27.01.2005. 11:56:28 bal045
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.3631 pieņemšanu 2.lasījumā

Grozījumi Rīgas vēsturiskā centra saglabāšanas un aizsardzības likumā (1.lasījums)
Datums: 27.01.2005. 11:58:02 bal046
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.3436 pieņemšanu 1.lasījumā

Datums: 27.01.2005. 11:59:08 bal047
Balsošanas motīvs: Par pārtraukumu

Par Hāgas vienošanās par dizainparaugu starptautisko reģistrāciju Ženēvas aktu (1.lasījums)
Datums: 27.01.2005. 13:32:56 bal048
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.3268 pieņemšanu 1.lasījumā

Par Latvijas Republikas un Gruzijas konvenciju par nodokļu dubultās uzlikšanas un nodokļu nemaksāšanas novēršanu attiecībā uz ienākuma un kapitāla nodokļiem un tās protokolu (1.lasījums)
Datums: 27.01.2005. 13:34:38 bal049
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.3323 pieņemšanu 1.lasījumā

Datums: 27.01.2005. 14:54:02 bal050
Balsošanas motīvs: Par sēdes turpināšanu bez pārtraukuma

Lēmuma projekts "Par atbalstu Valsts prezidentes izstrādātajai deklarācijai"
Datums: 27.01.2005. 15:35:28 bal051 (atkārto balsojumu)
Balsošanas motīvs: Par lēmuma projektu ar dok. nr.3620

Lēmuma projekts "Par atbalstu Valsts prezidentes izstrādātajai deklarācijai"
Datums: 27.01.2005. 15:35:58 bal052 (atkārto balsojumu)
Balsošanas motīvs: Par lēmuma projektu ar dok. nr.3620

Lēmuma projekts "Par atbalstu Valsts prezidentes izstrādātajai deklarācijai"
Datums: 27.01.2005. 15:53:50 bal053 (nav kvoruma)
Balsošanas motīvs: Par lēmuma projektu ar dok. nr.3620