Latvijas Republikas 8.Saeimas
pavasara sesijas desmitā sēde
2005.gada 9.jūnijā
Sēdi vada Latvijas Republikas 8.Saeimas priekšsēdētāja
Ingrīda Ūdre.
Sēdes darba kārtība
Satura rādītājs
Balsojumi
Sēdes vadītāja. Cienījamie kolēģi! Sākam Saeimas 9.jūnija sēdi.
Pirms sākam izskatīt sēdes darba kārtību, paziņoju, ka Saeimas Prezidijs ir saņēmis Zaļo un zemnieku savienības frakcijas deputātu Brigmaņa, Kāposta, Strazdiņa, Breša un Šķestera iesniegumu ar lūgumu izdarīt Saeimas 9.jūnija sēdes darba kārtībā izmaiņas - sadaļā Par iesniegtajiem likumprojektiem iekļaut izskatīšanai divus likumprojektus.
Pirmais ir likumprojekts Radio un televīzijas likums. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Darba kārtībā iekļauts.
Un otrs ir likumprojekts Sabiedrisko raidorganizāciju likums. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Darba kārtība ir izmainīta.
Saeimas Prezidijs ir saņēmis Juridiskās komisijas lūgumu grozīt šā gada Saeimas 9.jūnija sēdes darba kārtību - darba kārtības 19.jautājumu (likumprojekts Grozījums Civilprocesa likumā) izskatīt pēc darba kārtības 21.jautājuma (likumprojekts Par nekustamo īpašumu atsavināšanu valsts vajadzībām Latvijas Nacionālās bibliotēkas projekta īstenošanai nepieciešamajā teritorijā). Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Darba kārtība ir izmainīta.
Saeimas Prezidijs ir saņēmis Sociālo un darba lietu komisijas iesniegumu ar lūgumu grozīt Saeimas 9.jūnija sēdes darba kārtību - iekļaut darba kārtībā likumprojektu Grozījumi Ārstniecības likumā izskatīšanai pirmajā lasījumā. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Darba kārtība ir izmainīta.
Saeimas Prezidijs ir saņēmis Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas lūgumu izdarīt izmaiņas Saeimas 9.jūnija sēdes darba kārtībā - iekļaut tajā likumprojektu Grozījumi likumā Par izložu un azartspēļu nodevu un nodokli izskatīšanai pirmajā lasījumā. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Darba kārtība ir izmainīta.
Saeimas Prezidijs ir saņēmis arī deputātu Šmita, Brigmaņa, Lagzdiņa, Stalidzānes, Nagļa, Jaundžeikara, Šadurska un citu deputātu iesniegumu ar lūgumu izdarīt izmaiņas Saeimas 9.jūnija sēdes darba kārtībā - sadaļā Par iesniegtajiem likumprojektiem iekļaut izskatīšanai likumprojektu Grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Darba kārtība ir izmainīta.
Cienījamie kolēģi, sāksim izskatīt darba kārtību!
Saeimas Prezidijs ierosina Sociālo un darba lietu komisijas iesniegto likumprojektu Grozījums likumā Par valsts pensijām nodot Sociālo un darba lietu komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija.
Deputāts Juris Dobelis runās par likumprojekta nodošanu komisijai.
J.Dobelis (frakcija Tēvzemei un Brīvībai/LNNK).
Cienītie kolēģi! Manās rokās ir nonācis tiešām ļoti nopietns dokuments- neapšaubāmi, pilnīgi un galīgi atbalstāms dokuments. Kā var saprast, iesniedzēji - Sociālo un darba lietu komisija - pie šā dokumenta ir ilgi un pamatīgi strādājuši. Pagājušajā sēdē deputāts Klementjevs, kurš patlaban kārtīgi neklausās, teica, ka mūsu, frakcijas Tēvzemei un Brīvībai/LNNK, iesniegtais ierosinājums nekur nederot, un apsolīja, ka Sociālo un darba lietu komisija nopietni strādāšot pie cita. Tagad, kad es izlasu tekstu - to tekstu, par kuru mēs tagad balsosim -, man gan nāk prātā citas domas. Paldies Sociālo un darba lietu komisijai par padarīto darbu, kura rezultāts ir tas, ka ir pieņemts dokuments, par kuru mēs cīnījāmies vairāk nekā vienu mēnesi!
Nu labi, opozīcijas liktenis ir tāds, kāds tas ir. Taču jāsaka paldies pozīcijai, ka viņi šad un tad ievēro to, ko opozīcija piedāvā.
Es jau teicu: tad, kad apvienība Tēvzemei un Brīvībai/LNNK nolēma strādāt konstruktīvā opozīcijā, mēs teicām, ka mēs bieži atbalstīsim - un vairāk atbalstīsim nekā neatbalstīsim - tos ierosinājumus, kas ir no koalīcijas. Un mēs to turpināsim darīt arī nākotnē, neapšaubāmi, taču neatbalstīsim visādas muļķības, tādas kā izrēķināšanos savā starpā vai kaut ko tamlīdzīgu.
Līdz ar to jāteic paldies komisijai, ka šis dokuments tik tālu ir ticis. Tā kā 1.jūlijs nav aiz kalniem un šis priekšlaicīgās pensionēšanās termiņa pagarināšanas jautājums ir ļoti svarīgs, ceru, ka šodien mēs varbūt pat varam paiet vēl dažus soļus uz priekšu un pieņemt šo dokumentu tik ātri, cik ātri vien iespējams. Savukārt apvienība Tēvzemei un Brīvībai/LNNK piedāvās vēl jaunus papildvariantus, kā sakārtot pensiju lietas un kā palīdzēt mūsu pilsoņiem- tiem, kam šī palīdzība visvairāk ir vajadzīga. Un es ceru uz Sociālo un darba lietu komisijas un deputāta Klementjeva sirsnīgu atbalstu un turpmāku strādāšanu pie šādiem dokumentiem.
Paldies.
Sēdes vadītāja. Cienījamie kolēģi! Viens deputāts ir runājis par, neviens nav pieteicies runāt pret. Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta nodošanu komisijai, nosakot to par atbildīgo komisiju! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 80, pret un atturas - nav. Likumprojekts nodots komisijai.
Saeimas Prezidijs ierosina Sociālo un darba lietu komisijas iesniegto likumprojektu Grozījumi likumā Par tabakas izstrādājumu realizācijas, reklāmas un lietošanas ierobežošanu nodot Sociālo un darba lietu komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta nodošanu komisijai, nosakot to par atbildīgo komisiju! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 79, pret - nav, atturas - 3. Likumprojekts nodots komisijai.
Saeimas Prezidijs ierosina deputātu Jakova Plinera, Jura Sokolovska, Andreja Aleksejeva, Andra Tolmačova, Vladimira Buzajeva un Nikolaja Kabanova iesniegto likumprojektu Grozījums likumā Par presi un citiem masu informācijas līdzekļiem nodot Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija.
Deputāts Jakovs Pliners ir pieteicies runāt par.
J.Pliners (politisko organizāciju apvienības Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā frakcija).
Cienījamā priekšsēdētājas kundze! Godātie deputāti! 1991.gadā (speciāli atkārtoju - 1991.gadā!) pieņemtais likums Par presi un citiem masu informācijas līdzekļiem noteic: Aizliegts publicēt pilsoņu korespondences, telefonsarunu un telegrāfisko ziņojumu saturu bez adresāta un autora vai viņu mantinieku piekrišanas. Aizliegta un saskaņā ar likumu tiek sodīta masu informācijas līdzekļu izmantošana, lai iejauktos pilsoņu personiskajā dzīvē.[..]
Aizliegts publicēt ziņas par pilsoņu veselības stāvokli bez viņu piekrišanas. Katrā preses izdevuma laidienā jānorāda izdevējs (iestāde, organizācija, pilsoņa vārds, uzvārds). Žurnālista pienākums ir ievērot pilsoņu tiesības un likumīgās intereses.
Mūsuprāt, augšminētais ir atavisms. Kas bija pilsoņi 1991.gadā? Gan tagadējie Latvijas pilsoņi, gan nepilsoņi, gan daži ārvalstnieki un bezvalstnieki.
Atgādināšu, ka Satversmes 95.pants noteic: Valsts aizsargā cilvēka godu un cieņu. Satversmes 96.pants paredz: Ikvienam ir tiesības uz privātās dzīves, mājokļa un korespondences neaizskaramību. Tādējādi tiek garantēta pamattiesību ievērošana katrai personai neatkarīgi no pilsonības.
Līdz ar to ir nepieciešams novērst pretrunu ar Satversmi, tāpēc lūdzu nodot mūsu projektu komisijai. Mūsu priekšlikums ir ļoti vienkāršs: aizstāt visā likumā vārdu pilsonis attiecīgajā skaitlī un locījumā ar vārdu persona attiecīgajā skaitlī un locījumā.
Laipni lūdzu balsot par!
Paldies.
Sēdes vadītāja. Viens deputāts ir runājis par. Neviens deputāts nav runājis pret. Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta nodošanu komisijai, nosakot atbildīgo komisiju! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 17, pret - 25, atturas - 39. Likumprojekts komisijai nav nodots.
Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu Grozījumi likumā Par aviāciju nodot Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta nodošanu komisijai, nosakot atbildīgo komisiju! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 84, pret - nav, atturas - 1. Likumprojekts komisijai nodots.
Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu Grozījums Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā nodot Juridiskajai komisijai un Sociālo un darba lietu komisijai un noteikt, ka Juridiskā komisija ir atbildīgā komisija. Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta nodošanu komisijām, nosakot atbildīgo komisiju! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 83, pret un atturas - nav. Likumprojekts komisijām nodots.
Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu Grozījums Valsts drošības iestāžu likumā nodot Aizsardzības un iekšlietu komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta nodošanu komisijai, nosakot atbildīgo komisiju! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 74, pret un atturas - nav. Likumprojekts komisijai nodots.
Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu Grozījumi likumā Par Latvijas Republikas valsts materiālajām rezervēm nodot Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta nodošanu komisijai, nosakot atbildīgo komisiju! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 70, pret un atturas - nav. Likumprojekts komisijai nodots. Paldies.
Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu Aizsargātu pakalpojumu sniedzēja tiesību aizsardzības likums nodot Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta nodošanu komisijai, nosakot atbildīgo komisiju! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 73, pret un atturas - nav. Likumprojekts komisijai nodots.
Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu Grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā nodot Juridiskajai komisijai un Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai un noteikt, ka Juridiskā komisija ir atbildīgā komisija. Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta nodošanu komisijām, nosakot atbildīgo komisiju! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 86, pret un atturas - nav. Likumprojekts komisijām nodots.
Cienījamie kolēģi, Saeimas Prezidijs ir saņēmis Zaļo un zemnieku savienības frakcijas deputātu un frakcijas priekšsēdētāja Augusta Brigmaņa iesniegumu ar paziņojumu, ka viņš atsauc savu parakstu zem likumprojektiem, kuri ir iekļauti darba kārtībā ar 10. un 11.numuru, tāpēc šie darba kārtības jautājumi nav izskatāmi.
Saeimas Prezidijs ierosina deputāta Augusta Brigmaņa, Anda Kāposta, Jāņa Strazdiņa, Viļņa Edvīna Breša un Staņislava Šķestera iesniegto likumprojektu Radio un televīzijas likums nodot Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijai un Izglītības, kultūras un zinātnes komisijai un noteikt, ka Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisija ir atbildīgā komisija. Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta nodošanu komisijām, nosakot atbildīgo komisiju! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 71, pret - 5, neviens neatturas. Likumprojekts komisijām nodots.
Saeimas Prezidijs ierosina deputāta Augusta Brigmaņa, Anda Kāposta, Jāņa Strazdiņa, Viļņa Edvīna Breša un Staņislava Šķestera iesniegto likumprojektu Sabiedrisko raidorganizāciju likums nodot Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai, Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijai un Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijai un noteikt, ka Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisija ir atbildīgā komisija. Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta nodošanu komisijām, nosakot atbildīgo komisiju! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 70, pret - 5, neviens neatturas. Likumprojekts komisijām nodots.
Saeimas Prezidijs ierosina Jāņa Šmita, Dzintara Jaundžeikara, Augusta Brigmaņa, Kārļa Šadurska, Jāņa Lagzdiņa un citu deputātu iesniegto likumprojektu Grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā nodot Juridiskajai komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija.
Par pieteicies runāt deputāts Jānis Šmits.
J.Šmits (Latvijas Pirmās partijas frakcija).
Augsti cienījamā priekšsēdētājas kundze! Godātie deputāti! Latvijas Pirmā partija ir izstrādājusi alternatīvu likumprojektu pagājušajā nedēļā iepriekš iesniegtajam likumprojektam un ierosina nodot komisijām grozījumus Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā, kuri paredz noteikt bargākus sodus satiksmes noteikumu pārkāpējiem par braukšanu alkohola vai narkotisko vielu reibumā un bez autovadītāja apliecības, kā arī paredz automašīnas konfiskāciju.
Pēc Latvijas Pirmās partijas frakcijas pārraudzībā esošās Satiksmes ministrijas un Iekšlietu ministrijas ministru iniciatīvas jau pagājušā gada septembrī grozījumus tika izstrādājuši Satiksmes ministrijas Ceļu satiksmes drošības direkcijas un Iekšlietu ministrijas Ceļu policijas speciālisti un eksperti. Šo likuma grozījumu galvenais mērķis ir divu gadu laikā vismaz uz pusi samazināt bojāgājušo un sakropļoto cilvēku skaitu. Statistika par pagājušo, 2004., gadu ir ļoti skarba: 516 bojāgājušie un 6416 ievainotie. Neskatoties uz to, ka šie skaitļi liecina, ka mūsu Latvijas autoceļi jau sen ir pārvērtušies par asiņainu kaujas lauku, kur diemžēl saimnieko dzēruši slepkavas un narkomāni, kuri nekad nav ieguvuši autovadītāja tiesības vai par braukšanu reibumā tās ir zaudējuši, no pērnā gada jūlija vien par transportlīdzekļu vadīšanu alkohola vai narkotisko vielu reibumā ir aizturēti 8885 transportlīdzekļu vadītāji, no kuriem 3309 vadītāji, tas ir, 37 procenti, bija bez vadīšanas tiesībām.
Neskatoties uz acīm redzamajiem faktiem, par kuriem plaši, kā mēs zinām, ir ticis debatēts sabiedrībā, Tieslietu ministrija jau gandrīz gada garumā vairākkārt ir bloķējusi šā likumprojekta virzību valdībā. Tāpēc mēs aicinām Saeimas deputātus atbalstīt grozījumu pieņemšanu šeit, Saeimā.
Kādi tad ir Tieslietu ministrijas iebildumi? Izrādās, ka transportlīdzekļa aizturēšana vai konfiskācija ir cilvēktiesību pārkāpums. Bet rodas pamatots pretjautājums: Vai citu satiksmes dalībnieku cilvēktiesības dzīvot un netikt sakropļotam dzērāja vai narkomāna izraisītā avārijā nav ko vērtas? Izrādās, ka noziedzniekiem, kuri pārkāpj likumu, ir cilvēktiesības, bet nevainīgam cilvēkam tādu nav.
Ir dzirdēts arī viedoklis, ka soda palielināšana rezultātu nedošot un ka arī šie priekšlikumi esot šaušana ar lielgabalu uz zvirbuļiem. It kā cilvēku bojāeja vai sakropļošana uz mūžu būtu kaut kāds nevainīgs joks! Tā ir apzināta patiesības sagrozīšana, kas runā pretī Dieva dotajam piektajam bauslim, kas skan: Tev nebūs nokaut!, kā arī starptautiskajai Vispārējai cilvēktiesību deklarācijai, kuras 3.pantā, starp citu, stāv rakstīts: Ikvienam ir tiesības uz dzīvību.
Mēs varam tikai minēt, kādi ir patiesie iemesli šiem politiķiem, aizstāvot savas šaurās ambīcijas. Varbūt tā ir vēlme aizstāvēt savu tuvinieku biznesa intereses? Vai varbūt tās ir smagās sirdsapziņas mokas par kādreiz izdzēsto dzīvību īsu brīdi pirms viņu deputāta pilnvaru sākuma?
Lai arī kādi būtu šie patiesie iemesli, es aicinu kolēģus būt atbildīgiem un nepieļaut, ka dažu mazākuma pārstāvju šauro interešu dēļ ciestu Latvijas vairākuma iedzīvotāju tiesības dzīvot un netikt sakropļotiem, jo viņus aizstāv tik bieži šeit minētās un no Saeimas tribīnes deklarētās starptautiskās cilvēktiesības, kā arī mūsu pašu Latvijas Satversme.
Es varu piekrist tam, ka soda bardzība viena pati neko nedos, bet tieši tāpēc Latvijas Pirmās partijas ierosinātie priekšlikumi radīs soda neizbēgamību. Vai savādāk kā vien ar nozieguma ieroču konfiscēšanu mēs varēsim novērst to, ka jaunietis, kas nekad nav mācījies autoskolā un ir bez tiesībām, turklāt vēl dzērumā, tiek apturēts, bet jau vakarā atkal sēdies pie automašīnas stūres un uz gājēju pārejas sabrauc jaunu ģimeni ar bērniem, būdams vēl lielākā alkohola reibumā? Šādi piemēri nav tālu jāmeklē.
Cik vēl bojāgājušo un cik sakropļoto likteņu ir vajadzīgs, lai paštaisnus smīnus un muļķīgu gvelšanu par zvirbuļiem un lielgabaliem nomainītu reāla rīcība? Kurš uzņemsies atbildību par tiem upuriem, kas kopš pagājušā gada septembra cietuši no dzērušiem šoferiem? Ir pienācis laiks beidzot pārtraukt dzērušu autovadītāju turpmāku saimniekošanu uz Latvijas ceļiem. Esmu pārliecināts, ka arī šajā balsojumā netrūks tādu, kas nobalsos par dzērāju un narkomānu šoferu cilvēktiesībām. Taču mēs balsosim par mūsu pašu, mūsu ģimeņu un mūsu bērnu tiesībām dzīvot un netikt sakropļotiem.
Tāpēc aicinu kolēģus atbalstīt šos likuma grozījumus!
Sēdes vadītāja. Cienījamie kolēģi! Viens deputāts ir runājis par, neviens deputāts nav pieteicies runāt pret. Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta nodošanu komisijai, nosakot to par atbildīgo komisiju! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 70, pret - 1, atturas - 10. Likumprojekts nodots komisijai.
Cienījamie kolēģi! Pirms tālāk izskatām sēdes darba kārtību, paziņoju, ka Saeimas Prezidijs ir saņēmis Sociālo un darba lietu komisijas iesniegumu ar lūgumu izdarīt Saeimas 9.jūnija sēdes darba kārtībā izmaiņas - iekļaut darba kārtībā likumprojektu Grozījumi likumā Par tabakas izstrādājumu realizācijas, reklāmas un lietošanas ierobežošanu izskatīšanai pirmajā lasījumā bez atkārtotas izskatīšanas atbildīgajā komisijā. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Darba kārtība ir izmainīta.
Saeimas Prezidijs ir saņēmis arī Sociālo un darba lietu komisijas lūgumu izdarīt Saeimas 9.jūnija sēdes darba kārtībā izmaiņas - pirms darba kārtības 19.punkta (likumprojekts Grozījums Civilprocesa likumā) iekļaut likumprojektu Grozījums likumā Par valsts pensijām izskatīšanai pirmajā lasījumā. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Darba kārtība ir izmainīta.
Saeimas Prezidijs ir saņēmis arī deputātu Rībenas, Jaunupa, Strēļa, Krastiņas, Kampara, Strazdiņa un Lagzdiņa iesniegumu ar lūgumu izdarīt Saeimas 9.jūnija sēdes darba kārtībā izmaiņas - iekļaut likumprojektu Grozījumi Vispārējās izglītības likumā. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Darba kārtība ir izmainīta.
Nākamais darba kārtības jautājums. Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu Grozījumi Vispārējās izglītības likumā nodot Izglītības, kultūras un zinātnes komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta nodošanu komisijai, nosakot to par atbildīgo komisiju! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 72, pret un atturas - nav. Likumprojekts nodots komisijai.
Nākamais darba kārtības jautājums - lēmuma projekts Par Astrīdas Kazārovas atbrīvošanu no Augstākās tiesas tiesneša amata.
Juridiskās komisijas vārdā - deputāts Vjačeslavs Stepaņenko.
V.Stepaņenko (Latvijas Pirmās partijas frakcija).
Cienījamā priekšsēdētāja! Godātie kolēģi! Juridiskā komisija izskatīja lēmuma projektu Par Astrīdas Kazārovas atbrīvošanu no Augstākās tiesas tiesneša amata un atbalstīja to.
Lūdzu Saeimu nobalsot par lēmuma projektu Par Astrīdas Kazārovas atbrīvošanu no Augstākās tiesas tiesneša amata!
Sēdes vadītāja. Lūdzu deputātus balsot par lēmuma projektu! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 76, pret un atturas - nav. Lēmums pieņemts.
Nākamais darba kārtības jautājums - lēmuma projekts Par Jāņa Muižnieka atbrīvošanu no Rīgas apgabaltiesas tiesneša amata.
Juridiskās komisijas vārdā - deputāts Vjačeslavs Stepaņenko.
V.Stepaņenko (Latvijas Pirmās partijas frakcija).
Juridiskā komisija izskatīja un atbalstīja lēmuma projektu Par Jāņa Muižnieka atbrīvošanu no Rīgas apgabaltiesas tiesneša amata.
Lūdzu Saeimu nobalsot par lēmuma projektu Par Jāņa Muižnieka atbrīvošanu no Rīgas apgabaltiesas tiesneša amata!
Sēdes vadītāja. Lūdzu deputātus balsot pār lēmuma projektu! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 77, pret - nav, atturas - 2. Lēmums pieņemts. Paldies.
Nākamais darba kārtības jautājums - lēmuma projekts Par Normunda Salenieka apstiprināšanu par Augstākās tiesas tiesnesi.
Juridiskās komisijas vārdā - deputāts Vjačeslavs Stepaņenko.
V.Stepaņenko (Latvijas Pirmās partijas frakcija).
Juridiskā komisija izskatīja un atbalstīja lēmuma projektu Par Normunda Salenieka apstiprināšanu par Augstākās tiesas tiesnesi!
Lūdzu Saeimu nobalsot par lēmuma projektu Par Normunda Salenieka apstiprināšanu par Augstākās tiesas tiesnesi.
Sēdes vadītāja. Lūdzu deputātus balsot par lēmuma projektu! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 80, pret un atturas - nav. Lēmums pieņemts. Paldies.
Nākamais darba kārtības jautājums - lēmuma projekts Par Žanetes Žimantes iecelšanu par Rīgas rajona tiesas tiesnesi.
Juridiskās komisijas vārdā - deputāts Vjačeslavs Stepaņenko.
V.Stepaņenko (Latvijas Pirmās partijas frakcija).
Juridiskā komisija izskatīja un atbalstīja lēmuma projektu Par Žanetes Žimantes iecelšanu par Rīgas rajona tiesas tiesnesi. Lūdzu Saeimu nobalsot par lēmuma projektu Par Žanetes Žimantes iecelšanu par Rīgas rajona tiesas tiesnesi!
Sēdes vadītāja. Lūdzu deputātus balsot par lēmuma projektu. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 80, pret un atturas - nav. Lēmums pieņemts. Paldies.
Nākamais darba kārtības jautājums - lēmuma projekts Par Kitijas Garās iecelšanu par Rīgas pilsētas zemesgrāmatu nodaļas tiesnesi.
Juridiskās komisijas vārdā - deputāts Vjačeslavs Stepaņenko.
V.Stepaņenko (Latvijas Pirmās partijas frakcija).
Juridiskā komisija izskatīja lēmuma projektu Par Kitijas Garās iecelšanu par Rīgas pilsētas zemesgrāmatu nodaļas tiesnesi. Lūdzu Saeimu nobalsot par lēmuma projektu Par Kitijas Garās iecelšanu par Rīgas pilsētas zemesgrāmatu nodaļas tiesnesi!
Sēdes vadītāja. Lūdzu deputātus balsot par lēmuma projektu. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 79, pret un atturas - nav. Lēmums pieņemts. Paldies.
Nākamais darba kārtības jautājums - lēmuma projekts Par Daces Riekstiņas iecelšanu par Ventspils zemesgrāmatu nodaļas tiesnesi.
Juridiskās komisijas vārdā - deputāts Vjačeslavs Stepaņenko.
V.Stepaņenko (Latvijas Pirmās partijas frakcija).
Juridiskā komisija izskatīja un apstiprināja lēmuma projektu Par Daces Riekstiņas iecelšanu par Ventspils zemesgrāmatu nodaļas tiesnesi. Lūdzu Saeimu nobalsot par lēmuma projektu Par Daces Riekstiņas iecelšanu par Ventspils zemesgrāmatu nodaļas tiesnesi!
Sēdes vadītāja. Lūdzu deputātus balsot par lēmuma projektu. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 82, pret - nav, atturas - 1. Lēmums pieņemts. Paldies.
Nākamais darba kārtības jautājums - lēmuma projekts Par Ineses Ziediņas iecelšanu par Jelgavas zemesgrāmatu nodaļas tiesnesi.
Juridiskās komisijas vārdā - deputāts Vjačeslavs Stepaņenko.
V.Stepaņenko (Latvijas Pirmās partijas frakcija).
Saeimas Juridiskā komisija izskatīja un apstiprināja lēmuma projektu Par Ineses Ziediņas iecelšanu par Jelgavas zemesgrāmatu nodaļas tiesnesi. Lūdzam Saeimu nobalsot par lēmuma projektu Par Ineses Ziediņas iecelšanu par Jelgavas zemesgrāmatu nodaļas tiesnesi!
Sēdes vadītāja. Lūdzu deputātus balsot par lēmuma projektu. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 79, pret - nav, atturas - 1. Lēmums pieņemts. Paldies.
Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts Grozījums likumā Par valsts pensijām. Pirmais lasījums.
Sociālo un darba lietu komisijas vārdā - deputāte Jevgenija Stalidzāne.
J.Stalidzāne (Latvijas Pirmās partijas frakcija).
Cienījamais Prezidij! Cienījamie kolēģi! Grozījumi likumā Par valsts pensijām tika gatavoti pie Labklājības ministrijas izveidotā speciālā darba grupā, kurā piedalījās arī Sociālo un darba lietu komisijas pārstāvji. Šie grozījumi, kopējie grozījumi, 31.martā tika iesniegti jau Ministru kabinetā. Taču situācija diemžēl ir tāda, ka 18.aprīlī, izskatot šos grozījumus Ministru kabineta komitejas sēdē, tika nolemts, ka šie grozījumi tiks Latvijas Republikas Saeimā iesniegti vienlaikus ar likumprojektu Par valsts budžetu 2006.gadam.
Ņemot vērā to, ka priekšlaicīgās pensionēšanās termiņš ir jau gandrīz beidzies - tas beidzas 1.jūlijā -, Sociālo un darba lietu komisija nolēma sagatavot grozījumu likumā Par valsts pensijām - priekšlikumu par priekšlaicīgās pensionēšanās termiņa pagarināšanu. Un pēc tam, kad tiks saņemti pārējie grozījumi no Ministru kabineta, varēsim skatīt arī tos.
Latvijas Pirmās partijas frakcija un arī citu partiju frakcijas atbalstīja minēto priekšlikumu.
Analīze rāda, ka ik gadu priekšlaicīgi pensionējas apmēram 5000 cilvēku. Tas nekādā veidā neapdraud sociālā budžeta stabilitāti. Pieņemot šīs izmaiņas Pensiju likumā, no sociālā budžeta būs jāizmaksā 2005.gadā papildus apmēram 1 miljons latu, 2006.gadā - apmēram 3 miljoni latu, 2007. gadā - apmēram 3,3 miljoni latu, 2008.gadā - apmēram 1,8 miljoni latu. Tas ir, kopā no sociālā budžeta pa šiem trim gadiem būtu nepieciešami apmēram 9 miljoni latu.
Pēdējo gadu situācija liecina arī par to, ka panika cilvēkos ir beigusies un absolūtais vairākums to cilvēku, kuriem ir darbs, izprot, ka izdevīgāk ir strādāt un saņemt lielāku vecuma pensiju. Pieņemot šādus grozījumus, mēs radītu cilvēkiem vienkārši drošības sajūtu tajā brīdī, ja viņi patiešām nevar atrast darbu.
Latvijas Pirmās partijas frakcija uzskata, ka cilvēki šādu drošību ir pelnījuši ar savu ilgstošo, godprātīgo darbu un nomaksātajiem nodokļiem.
Taču es gribētu piebilst pie tā, ka mēs varētu tā ar vieglu roku un droši pieņemt ļoti daudzus šādus grozījumus Pensiju likumā, un tad būtu ļoti apmierināti ar to. To es negribu apgalvot. Sociālo un darba lietu komisija, sīki analizējot arī iepriekšējo situāciju, ir konstatējusi, ka 1999.gada pieredze rāda, ka bez pamatotiem ekonomiskiem aprēķiniem tika veikti grozījumi Pensiju likumā un tika veiktas izmaksas uz aizdevuma rēķina. Rezultāts bija tas, ka līdz 2004.gada 15.jūnijam aizdevuma procentu apmaksai sociālais budžets vien bija iztērējis 26 miljonus latu. Tas, protams, ir, tā teikt, diezgan labs bizness budžetam, bet ir katastrofāli zaudējumi sociālajam budžetam. Atcerēsimies, ka sociālais budžets ir pašfinansēšanās budžets! Tā ka vieglprātīgi nekādus tādus grozījumus, protams, pieņemt nevar.
Un tieši tāpēc Sociālo un darba lietu komisija, ļoti rūpīgi izsverot un aprēķinot, ir secinājusi, ka šoreiz šos grozījumus var pieņemt, jo šajā gadā sociālais budžets pildās ļoti labi, pašreiz pārpalikums - ieņēmumi attiecībā pret izdevumiem - ir ar plusa zīmi: ir runa par 46 miljoniem. Protams, šīs papildu izmaksas nekādas grūtības sociālajam budžetam neradīs.
Viens no argumentiem, lai nepaaugstinātu priekšlaicīgo pensionēšanos, ir arī tas, ka tiek iedalīti 22 miljoni eiro programmai Atbalsts aktīvo nodarbinātības pasākumu ieviešanai, kas, protams, dos lielāku iespēju atrast darbu. Taču te pretī ir liekami divi visai svarīgi argumenti: pirmkārt, pārmaiņas darba tirgū nenotiek tik ātri, kā tas ir nepieciešams, un, otrkārt, ne jau visi godājama vecuma cilvēki spēj adaptēties jaunajos darba tirgus apstākļos un izmantot dotās iespējas. Tas, protams, var pavairot to cilvēku skaitu, kuri dzīvos uz sociālo pabalstu rēķina un kurus ļoti bieži būs jāatbalsta pašvaldībām.
Tāpēc komisija izlēma, ka termiņš ir jāpagarina, lai tie cilvēki, kuri ir šajā bezizejas situācijā un paliek bez darba, nepaliktu bez dzīvokļiem un lai nebūtu viņiem jānostājas lūdzēju lomā arī pašvaldībās.
Tāpēc aicinām likumprojektu atzīt par steidzamu. Komisija lūdz likumprojektu atzīt par steidzamu un pieņemt pirmajā lasījumā.
Sēdes vadītāja. Vai deputāts Juris Dobelis vēlas runāt par steidzamību? (No zāles dep. J.Dobelis: Nē!) Nē? Labi. Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta atzīšanu par steidzamu! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 82, pret un atturas - nav. Likumprojekts atzīts par steidzamu.
Atklājam debates par pirmo lasījumu. Deputāts Juris Dobelis.
J.Dobelis (frakcija Tēvzemei un Brīvībai/LNNK).
Cienītie kolēģi! Nu, ja mēs te sākam runāt par to, kurai partijai ir kādi nopelni, tad šoreiz to nevajadzētu darīt, jo runa ir par tiem mūsu cilvēkiem, kuriem ir materiālas grūtības un kuri vēlas aiziet priekšlaicīgi pensijā. Un tā diezgan amizanti ir klausīties, ka tur ir ilgi un dikti kāds strādājis un kaut ko analizējis. Šķiet, ka ir tomēr jāatgādina, ka apvienība Tēvzemei un Brīvībai/LNNK jau pirms vairākiem mēnešiem pievērsa uzmanību šim jautājumam, ka tuvojas šis 1.jūlijs, 2005.gada 1.jūlijs, - datums, pēc kura vairs nebūtu bijis iespējams aiziet priekšlaicīgi pensijā. Cik reižu ir par to jau runāts no Saeimas tribīnes! Ne vienreiz vien - ar visiem mūsu skaitļiem, ar visiem mūsu argumentiem.
Bija nedzirdīgas ausis, izlikšanās, ka nekas nav noticis, un daži kolēģi dzelžaini balsoja pret. Varam paskatīties šo balsojumu izdrukās.
Es nebūtu nācis šeit tagad runāt, ja man nebūtu bijis jāklausās, ka vienai partijai tur ir kaut kādi nopelni, otrai partijai un trešajai. Tad nu hronoloģiskā secībā paskatīsimies, kā mēs pie šā jautājuma strādājam! Un vai vispār strādājam?
Ir ļoti smieklīgi klausīties, ka šādus grozījumus būtu bijis jāpieņem reizē ar budžetu. Iespējams, tikai vasarā tas budžets taps valdībā, un būs vēl gari un plaši strīdi saistībā ar dažādām populistiskām ierosmēm, bet tas ir pavisam cits jautājums. Šis ir konkrēts jautājums, ir jāpalīdz konkrētiem cilvēkiem. Un tāpēc šos grozījumus vajag pieņemt šodien ne tikai pirmajā lasījumā; šodien tos vajag pieņemt arī galīgajā lasījumā, jo tuvojas šis termiņš - 1.jūlijs. Turklāt nākamā ceturtdiena, iespējams, būs diezgan saspringta, jo nāk atkal tās pēdējās sēdes un pēc tam var būt tikai ārkārtas sēdes. Tā ka nevajag te grozīties un locīties un mēģināt kādam te kaut ko vēl pateikt! Ir šodien jāpieņem likumprojekts pirmajā lasījumā, un nevajadzētu nekādus citus ierosinājumus (es ceru, ka neviens tādus neiesniegs), un vajag to pieņemt arī otrajā lasījumā - un turklāt pieņemt šodien, lai cilvēki nomierinās.
Tāds ir mūsu, apvienības Tēvzemei un Brīvībai/LNNK, ierosinājums. Un to mēs varam izdarīt burtiski tūlīt. Es ceru, ka neiebildīs arī Sociālo un darba lietu komisija.
Paldies.
Sēdes vadītāja. Deputāts Andris Bērziņš.
A.Bērziņš (Zaļo un zemnieku savienības frakcija).
Cienītie kolēģi! Es domāju, ka šis jautājums tiešām ir nopietns. Zaļo un zemnieku savienības frakcijā par šo jautājumu ir diskutēts. Mēs esam runājuši kopā ar labklājības ministri. Es gribu teikt, ka tiešām esam analizējuši šo jautājumu un esam vienbalsīgi atbalstījuši to, ka priekšlaicīgai pensionēšanai ir jānotiek un ka šie likuma grozījumi ir jāpieņem tagad - pirms vasaras starplaika. Un es negribētu teikt to, kurš pirmais... Ja jau visi šeit nāks un uzstāsies un teiks... Neapšaubāmi, tas ir labi, ka visas partijas, gan tās, kas ir pozīcijā, gan tās, kas ir opozīcijā, atbalsta priekšlaicīgo pensionēšanos.
Taču es gribētu pateikt, ka ir divas iespējas. Pirmām kārtām ir, kā te jau kolēģi teica, izvēles iespēja. Cilvēkam, kad viņš redz, ka viņš darbu nevarēs atrast, ir iespēja tomēr priekšlaicīgi pensionēties. Tā ir tomēr viņa izvēle. Viņam ir kaut kāda zināma garantija, ka viņš saņems naudas summu.
Otra iespēja ir tā saucamās subsidētās darba vietas. Pašlaik sāk tikai darboties šī sistēma. Es domāju, ka tā darbosies efektīvi. Un varbūt tad, kad beigsies priekšlaicīgās pensionēšanās termiņa pagarinājums, kurš, kā ir domāts, ilgs līdz 2008.gadam, subsidēto darba vietu sistēma sāks funkcionēt normāli un tie cilvēki, kuri ir jau pirmspensijas vecumā, varēs šīs darba vietas atrast. Un līdz ar to šis dokuments jau būs novecojis. Šodien, es domāju, ir nepieciešams atbalstīt un steidzamības kārtā pieņemt šo dokumentu. Pretējā gadījumā - es piekrītu arī Dobeļa kunga izteicienam uzstāšanās laikā, ka mēs varētu nokavēt. Tāpēc mēs varbūt varētu mēģināt šodien steidzamības kārtā pieņemt šo dokumentu uzreiz divos lasījumos un pielikt punktu, nepārnesot šo jautājumu uz nākamo sēdi.
Es vēlreiz gribu akcentēt to, ka mēs esam panākuši vienošanos pozīcijā, esošajā koalīcijā, un šo jautājumu atbalsta visas partijas, un ZZS ir kopā ar tām. Un, tā kā mūsu ministre ir labklājības ministre, tad mēs pilnīgi atbalstām šā dokumenta pieņemšanu steidzamības kārtībā jau šodien.
Paldies.
Sēdes vadītāja. Deputāts Vitālijs Orlovs.
V.Orlovs (Tautas saskaņas partijas frakcija).
Cienījamā priekšsēdētāja! Godātie deputāti! Ļoti skumji bija dzirdēt no Dobeļa kunga, cik prātīgi strādā viņu frakcija, ka viņi pirms diviem mēnešiem esot iesnieguši kaut kādu likumprojektu ar skaitļiem vai kaut ko tamlīdzīgu.
Dobeļa kungs, jūs ļoti labi zināt, ka jebkurš jautājums, kas skar budžetu un tā virzīšanu tajā pašā gadā, ir populisms. Šo priekšlikumu mēs izvirzījām jau pirms gada, lai deputātiem būtu iespēja ar to iepazīties un, izstrādājot budžetu, mainīt likumu.
Jūsu uzruna, kā es sapratu, tika orientēta uz tiem radioklausītājiem, kuri nezina, kā strādā Saeima un kā strādā komisijas jau no... Un tam, ka jūs nodarbojaties ar populismu, ir ļoti vienkāršs piemērs. (No zāles dep. J.Dobelis: Tas nav par tēmu!) Tad, kad mēs skatījām grozījumus budžetā saistībā ar černobiļiešiem, uz mūsu komisiju atnāca jūsu deputāte Anna Seile ar priekšlikumu palielināt pabalstu, bet uz manu jautājumu, cik černobiļiešu ir Latvijā, cik viņu ir uzskaitē un cik daudz būs vajadzīga nauda, viņa nevarēja atbildēt.
Tad nevajag nodarboties ar populismu! (No zāles dep. J.Dobelis: Runā par jautājumu!) Sākot jau ar to, ka jums vajadzīgi ir balsti... Tajā, kas notika Labklājības ministrijā veselības jomā, vainojama ir tieši jūsu apvienība.
Paldies par uzmanību.
Sēdes vadītāja. Deputāts Dzintars Rasnačs.
Dz.Rasnačs (apvienība Tēvzemei un Brīvībai/LNNK).
Jā, godātie kolēģi! Labdien! Es domāju, ka deputāts Orlovs novirzījās no tēmas. (No zāles dep. J.Dobelis: Nu, viņš tāds ir!)
Informācija Sociālo un darba lietu komisijas priekšsēdētājai Stalidzānes kundzei.
Tātad Satversme un, protams, arī Kārtības rullis nosaka termiņus, kādos Valsts prezidentam, mūsu gadījumā - prezidentei, tiek nodots likums izsludināšanai, kā arī nosaka termiņu, cik dienu laikā stājas spēkā konkrētais likums. Pat tad, ja mēs pieņemtu šodien šo likumu, tas nevarēs stāties spēkā, ja mēs tajā neierakstīsim uz otro lasījumu šādu normu: Likums stājas spēkā nākamajā dienā pēc tā izsludināšanas. Jo, sasummējot tās dienas kopā, sanāk apmēram dažas dienas pēc 1.jūlija.
Tā ka es ierosinu uz otro lasījumu iekļaut šo normu: Likums stājas spēkā nākamajā dienā pēc tā izsludināšanas.
Sēdes vadītāja. Deputāts Vladimirs Buzajevs.
V.Buzajevs (politisko organizāciju apvienības Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā frakcija).
Cienījamā priekšsēdētāja! Godātie kolēģi! Mēs piekrītam pieņemt steidzīgi šo likumprojektu tieši šodien, un mēs kopā ar ierosinātājiem, ar TB/LNNK frakciju, trīs reizes pēc kārtas jau balsojām par šo likumprojektu. Mums ir daudz iebildumu pret likumu Par valsts pensijām esošajā redakcijā. Mēs esam gatavi jebkurā brīdī sagatavot attiecīgās izmaiņas, kas skar pirmām kārtām nepilsoņu jautājumu, jo nepilsoņi nesaņem pensiju par gadiem, kurus viņi nostrādājuši ārpus Latvijas, bet pilsoņi tajos pašos apstākļos šo pensiju saņem. Taču šodien mēs esam gatavi to nedarīt un varam nobalsot par esošo likumprojektu.
Bet es tomēr nevaru saprast valdošās koalīcijas rīcību: Kāpēc mēs nevarējām atbalstīt šo pašu tekstu jau pirms diviem mēnešiem? Kādi bija iebildumi? Jo pensionāri tomēr ir diezgan jutīgs sabiedrības slānis, un izdarīt viņiem tādu dāvinājumu pēdējā brīdī... Tas var būtiski samazināt viņu skaitu, ņemot vērā šo nejaušo prieku...
Un es aicinu valdošo koalīciju strādāt drusciņ profesionālāk un izdarīt visus savus labos dāvinājumus tomēr laikus.
Paldies par uzmanību!
Sēdes vadītāja. Debates slēdzu. Vai komisijas vārdā ir kas piebilstams? Lūdzu! Deputāte Jevgenija Stalidzāne.
J.Stalidzāne. Kāpēc šis likumprojekts, šie grozījumi ir jāskata atsevišķi - to es jau teicu. Tāpēc, ka ir sagatavoti Ministru kabineta grozījumi, kas šajā likumā paredz grozīt arī citas normas, bet diemžēl, kā to Ministru kabineta komiteja lēma, tie šobrīd uz Saeimu neatnāks, un tieši tāpēc mēs tagad bijām spiesti ar šo likumprojektu grozīt tikai vienu normu.
Otrs jautājums. Tātad, ja mēs skatāmies šāgada budžetu, tad redzam, ka šāgada ieņēmumi budžetā ir plānoti 714 miljoni latu, bet izdevumi ir plānoti 668 miljoni latu, bet no tiem vēl joprojām 21,9 miljoni ir jāatdod valsts budžetam par kādreiz paņemto aizdevumu. Un, kā es teicu, jau 26 miljoni ir nomaksāti tikai par aizdevuma procentiem. Tā ka šajā likumā vieglprātīgas normas mēs tiešām pieņemt nevaram.
Arī komisija bija lēmusi lūgt šo likumprojektu, tā kā tas ir atzīts par steidzamu, izskatīt šodien tālākajā darba gaitā. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš - šodien līdz pulksten 10.15. Pulksten 10.30 komisija sanāks uz sēdi un izskatīs vai nu iesniegtos grozījumus, vai arī pati pievienos šo grozījumu par to, ka likums stājas spēkā nākamajā dienā pēc izsludināšanas.
Tā ka lūdzu atbalstīt likumprojekta pieņemšanu pirmajā lasījumā un to, ka likumprojekts tiek izskatīts šodien šajā sēdē arī otrajā, galīgajā, lasījumā!
Sēdes vadītāja. Cienījamie kolēģi! Lūdzu, balsosim par likumprojekta pieņemšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 95, pret un atturas - nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā pieņemts.
Lūdzu ieslēgt mikrofonu deputātei Jevgenijai Stalidzānei par priekšlikumu iesniegšanas termiņu un izskatīšanu arī otrajā lasījumā.
J.Stalidzāne (Latvijas Pirmās partijas frakcija).
Priekšlikumu iesniegšanas termiņš - šodien pulksten 10.15, bet izskatīšana pēc pulksten 11.00 tuvākajā iespējamajā brīdī.
Sēdes vadītāja. Tad, cienījamie kolēģi, priekšlikumu iesniegšanas termiņš otrajam lasījumam - 9.jūnijs pulksten 10.15, izskatīšana - šīsdienas sēdes laikā. Vai ir kādi citi priekšlikumi? Citu priekšlikumu nav. Tātad, lūdzu, ņemiet vērā priekšlikumu iesniegšanas termiņu!
Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts Grozījumi likumā Par nekustamā īpašuma piespiedu atsavināšanu valsts vai sabiedriskajām vajadzībām. Trešais lasījums.
Juridiskās komisijas vārdā - deputāts Mareks Segliņš.
M.Segliņš (Tautas partijas frakcija).
Kolēģi! Izskatīsim likumprojektu trešajā lasījumā... iesniegtos priekšlikumus.
1.priekšlikumu Juridiskā komisija nav atbalstījusi.
Sēdes vadītāja. Deputāts Juris Sokolovskis.
J.Sokolovskis (politisko organizāciju apvienības Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā frakcija).
Godātie kolēģi! Tātad mēs esam spiesti atgriezties pie tās diskusijas, kas notika pirms mēneša, kad mēs apspriedām šo likumprojektu otrajā lasījumā.
Es atgādināšu, kāda ir lietas būtība. Tātad valdība ziemas pārtraukumā 81.panta kārtībā pieņēma Ministru kabineta noteikumus un būtiski izmainīja kārtību, kādā ir atsavināms nekustamais īpašums valsts vai pašvaldību vajadzībām.
Līdz tam brīdim bija tāda sistēma, ka tad, ja valstij vai pašvaldībai ir vajadzīga zeme, ēkas vai citas būves, sākumā īpašniekam piedāvā, pēc to uzskatiem, taisnīgu atlīdzību, taisnīgu kompensāciju, taču, ja īpašnieks nepiekrīt šīs kompensācijas apmēram, tad valstij vai pašvaldībai ir jāgriežas tiesā, un tiesa noteiks šo taisnīgo atlīdzību. Un tikai pēc tam, kad tiesa ir pieņēmusi lēmumu par atlīdzības apmēru un īpašnieks šo naudu var saņemt, tikai tad šo nekustamo īpašumu atsavina, un tas pāriet valsts vai pašvaldības īpašumā.
Kāda situācija ir tagad? Tagad situācija ir šāda: tātad valsts vai pašvaldība piedāvā īpašniekam kompensāciju. Ja kompensācijas apmērs neapmierina īpašnieku, tad valsts vai pašvaldība var uzreiz pārņemt savā valdījumā un savā īpašumā šo nekustamo īpašumu. Tātad cilvēks nesaņem taisnīgu atlīdzību, un viņš būs spiests griezties tiesā un tiesāties.
Tiesa gan, mēs šodien izmainīsim arī Civilprocesa likumu un pateiksim, ka šīs lietas būs izskatāmas ārpus kārtas, bet tomēr tas varētu aizņemt diezgan ilgu laiku.
Un ko šajā laikā darīs šis cilvēks? Cilvēkam nebūs izmaksāta taisnīga atlīdzība, bet nekustamais īpašums būs atņemts. Viņš būs izlikts no sava dzīvokļa, un viņš dzīvos nezin kur. Viņam pašvaldība piedāvās kādu it kā līdzvērtīgu dzīvojamo platību. Kaut kur kopmītnēs viņš dzīvos.
Bet kāda ir situācija? Atcerieties, ka gan es, gan Dobeļa kungs iepriekšējā diskusijā brīdināja, ka tad, ja mēs pieņemsim šādu normu un ja šāda norma paliks spēkā, tad cilvēki griezīsies Satversmes tiesā, un ir ļoti liela varbūtība, ka viņi vinnēs šo tiesu. Tātad mēs brīdinājām.
Un pirmais posts jau ir noticis. Cilvēki iesniedza... Tie cilvēki, kuriem atņēma viņu dzīvokļus vai nekustamos īpašumus bibliotēkas celtniecības vajadzībām, jau ir iesnieguši pieteikumus Satversmes tiesai.
Atcerieties otro posmu, par ko mēs toreiz runājām! Kas maksās par tiem zaudējumiem, kurus būs cietuši šie cilvēki, kad viņi vinnēs šo tiesu? Viņi varēs griezties parastajā tiesā un piedzīt visus zaudējumus, kas saistīti ar tiesvedību, ar visiem saviem zaudējumiem un tā tālāk. Kas maksās par to? Mēs runājām, ka maksās atkal nodokļu maksātāji. Ne jau mēs, šeit sēdošie deputāti, un tie, kuri balso par, bet nodokļu maksātāji.
Vēl viens aspekts. Kad bija Juridiskās komisijas sēde, pret šiem grozījumiem iebilda Juridiskais birojs un Juridiskā biroja vadītājs Kusiņa kungs. Bet nu veidojas paradoksāla situācija: viņš tagad būs spiests aizstāvēt mūsu pieņemtos lēmumus Satversmes tiesā, neskatoties uz to, ka viņš bija pret šiem grozījumiem un iebilda pret tiem.
Godātie kolēģi! Valdošajā koalīcijā ietilpst visas partijas, kas ir pasludinājušas sevi par labējām partijām, bet labējām partijām viens no galvenajiem stūrakmeņiem ir nekustamā īpašuma aizsardzība. Es esmu it kā no kreisās partijas un esmu spiests jums atgādināt, ka īpašnieka tiesības tātad mūsdienu laikmetā ir svēta lieta.
Sēdes vadītāja. Cienījamais deputāta kungs, jūsu debašu laiks ir beidzies.
J.Sokolovskis. Jā, es tikai gribētu nocitēt Satversmes 105.pantu, kurā ir runa... Tātad citēju: Īpašuma piespiedu atsavināšana sabiedrības vajadzībām pieļaujama tikai izņēmuma gadījumos uz atsevišķa likuma pamata pret taisnīgu atlīdzību.
Šinī gadījumā cilvēki nesaņem taisnīgu atlīdzību brīdī, kad viņiem šis nekustamais īpašums tiek atņemts.
Lūdzu atbalstīt manu priekšlikumu.
Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.
Vai komisijas vārdā ir kas piebilstams? Ja komisijas vārdā nekas nav piebilstams, lūdzu deputātus balsot par 1. - deputāta Jura Sokolovska priekšlikumu. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 22, pret - 51, atturas - 6. Priekšlikums nav atbalstīts.
M.Segliņš. 2.priekšlikums. Nav atbalstīts. (Starpsauciens: Balsot!)
Sēdes vadītāja. Deputāti lūdz balsojumu. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 20, pret - 57, atturas - 6. Priekšlikums nav atbalstīts.
M.Segliņš. 3. - atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.
M.Segliņš. 4. - atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.
M.Segliņš. 5. - atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.
M.Segliņš. 6. - atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.
M.Segliņš. 7. - atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Es atvainojos, vai par 7.priekšlikumu? (Starpsauciens: Nē, 6.!) Cienījamie kolēģi! Es atvainojos... Mēs atklājam debates par 6. - Juridiskās komisijas priekšlikumu. Debatēs ir pieteicies deputāts Juris Dobelis.
(No zāles dep. Dz.Ābiķis: Ātrāk, Juri, ej! Nekavē laiku!)
J.Dobelis (frakcija Tēvzemei un Brīvībai/LNNK).
Cienītie kolēģi! Es vēl vienu reizi atgādināšu to, ko es jau kādreiz teicu, izskatot šos te priekšlikumus: Neapkaunojiet sevi! Ja jūs esat labējā partija vai labējās partijas un labēji domājoši politiķi, tad nelietojiet vārdus bijušais īpašnieks. Tas jums godu nedara nevienam šeit. Absolūti nevienam!
Ja mēs sāksim šādi mētāties ar īpašnieka vārdu un kabināt tam visur klāt bijušais, tad tas izskatīsies vairāk nekā nožēlojami. Būs Satversmes tiesas, protams, būs dažādi šādi procesi, nu tad iemācīsimies vienreiz lietot pareizi vārdus.
Un tāpēc es personīgi taisījos jau agrāk runāt, bet diemžēl drusciņ nokavējās tā lieta. Taču šeit ir visur viens un tas pats, kas, manā skatījumā, ir galīgi nepieņemami un kas tiešām liecina par vienu... es teikšu tā, godīgi sakot, pamatīgu bezkaunību. Ja mēs valstī, Latvijas valstī, cienām īpašnieku, tad viņš mums ir jāciena. Ja mēs viņu sākam apsaukāt par bijušo īpašnieku, tad tā ir vienkārši necieņas izrādīšana pret privātīpašnieku kā tādu.
Tā ka es aicinu kaut vai tālāk balsot pret šādu vārdu ieviešanu bijušais īpašnieks.
Sēdes vadītāja. Deputāte Vaira Paegle... Nav pieteikusies? Nē.
Tad debates slēdzu.
Vai komisijas vārdā ir kas piebilstams? Ja deputātiem nekas nav piebilstams, tad lūdzu deputātus balsot par 6. - Juridiskās komisijas priekšlikumu. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 57, pret - 18, atturas - 4. Priekšlikums ir atbalstīts.
M.Segliņš. 7.priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.
M.Segliņš. 8. - nav atbalstīts. (Starpsauciens: Balsot!)
Sēdes vadītāja. Deputāti lūdz balsojumu. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 25, pret - 45, atturas - 3. Priekšlikums nav atbalstīts.
M.Segliņš. 9. - atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.
M.Segliņš. 10. - nav atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.
M.Segliņš. 11. - atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.
M.Segliņš. 12. - nav atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.
M.Segliņš. 13. - atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.
M.Segliņš. 14. - atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.
M.Segliņš. Lūdzu pieņemt likumprojektu trešajā lasījumā.
Sēdes vadītāja. Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta pieņemšanu trešajā lasījumā. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 58, pret - 19, atturas - 7. Likums Grozījumi likumā Par nekustamā īpašuma piespiedu atsavināšanu valsts vai sabiedriskajām vajadzībām pieņemts. Paldies.
Vai deputāts Valērijs Agešins vēlas runāt par procedūru? Nē? Paldies!
Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts Par nekustamo īpašumu atsavināšanu valsts vajadzībām Latvijas Nacionālās bibliotēkas projekta īstenošanai nepieciešamajā teritorijā. Trešais lasījums.
Juridiskās komisijas vārdā - deputāts Mareks Segliņš.
M.Segliņš (Tautas partijas frakcija).
1.priekšlikums ir atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.
M.Segliņš. 2. - atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.
M.Segliņš. 3. - atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.
M.Segliņš. 4. - atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.
M.Segliņš. 5. - atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.
M.Segliņš. 6. - atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.
M.Segliņš. 7. - atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.
M.Segliņš. 8. - atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.
M.Segliņš. 9. - atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.
M.Segliņš. 10. - atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.
M.Segliņš. 11. - atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.
M.Segliņš. 12. - atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.
M.Segliņš. 13. - atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.
M.Segliņš. 14. - atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.
M.Segliņš. 15. - atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.
M.Segliņš. 16. - atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.
M.Segliņš. 17. - atbalstīts daļēji, iekļauts 16.priekšlikumā, kurš tika jau atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.
M.Segliņš. 18. - atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.
M.Segliņš. 19. - atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.
M.Segliņš. 20. - atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.
M.Segliņš. Lūdzu pieņemt likumprojektu trešajā lasījumā!
Sēdes vadītāja. Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta pieņemšanu trešajā lasījumā! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 65, pret - 15, atturas - 3. Likums Par nekustamo īpašumu atsavināšanu valsts vajadzībām Latvijas Nacionālās bibliotēkas projekta īstenošanai nepieciešamajā teritorijā pieņemts. Paldies.
Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts Grozījums Civilprocesa likumā. Otrais lasījums.
Juridiskās komisijas vārdā - deputāts Mareks Segliņš.
M.Segliņš (Tautas partijas frakcija).
Saņemts ir viens priekšlikums, ko Juridiskā komisija nav atbalstījusi.
Tātad 1.priekšlikums nav atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputātiem nav iebildumu pret komisijas viedokli.
M.Segliņš. Un 2.priekšlikums ir atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.
M.Segliņš. Lūdzu pieņemt likumprojektu otrajā lasījumā!
Sēdes vadītāja. Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta pieņemšanu otrajā lasījumā! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 76, pret - 10, neviens deputāts neatturas. Likums Grozījums Civilprocesa likumā pieņemts. Paldies.
Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts Grozījums likumā Par arodbiedrībām. Trešais lasījums.
Sociālo un darba lietu komisijas vārdā - deputāte Žanete Vasaraudze. Lūdzu ieslēgt mikrofonu deputātei!
Ž.Vasaraudze (Tautas partijas frakcija).
Cienījamie kolēģi! Strādāsim ar dokumentu Nr.4300. Likumprojekta Grozījums likumā Par arodbiedrībām izskatīšanai trešajā lasījumā priekšlikumi netika iesniegti. Bija viens neliels redakcionāls precizējums.
Komisija atbalstīja likumprojektu trešajā lasījumā.
Sēdes vadītāja. Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta pieņemšanu trešajā lasījumā! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 95, pret un atturas - nav. Likums Grozījums likumā Par arodbiedrībām pieņemts. Paldies.
Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts Finanšu konglomerātu likums. Trešais lasījums.
Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā - deputāts Vilnis Edvīns Bresis.
V.E.Bresis (Zaļo un zemnieku savienības frakcija).
Godātie kolēģi! Sēdē izskatāmā dokumenta numurs 4307. Likumprojekta Finanšu konglomerātu likums trešajam lasījumam Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija priekšlikumus nav saņēmusi. Komisijas vārdā lūdzam akceptēt likumprojektu galīgajā lasījumā.
Sēdes vadītāja. Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta pieņemšanu trešajā lasījumā! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 87, pret un atturas - nav. Likums Finanšu konglomerātu likums pieņemts. Paldies.
Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts Grozījumi Apdrošināšanas sabiedrību un to uzraudzības likumā. Trešais lasījums.
Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā - deputāts Vilnis Edvīns Bresis.
V.E.Bresis (Zaļo un zemnieku savienības frakcija).
Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija ir saņēmusi par šo likumprojektu divus priekšlikumus.
1. - Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.
V.E.Bresis. 2. - Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšlikums. Arī tas ir atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.
V.E.Bresis. Līdz ar to visi priekšlikumi ir izskatīti. Lūdzu atbalstīt trešajā, galīgajā, lasījumā!
Sēdes vadītāja. Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta pieņemšanu trešajā lasījumā! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 82, pret un atturas - nav. Likums Grozījumi Apdrošināšanas sabiedrību un to uzraudzības likumā pieņemts. Paldies.
Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts Grozījumi Finanšu instrumentu tirgus likumā. Trešais lasījums.
Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā - deputāts Vilnis Edvīns Bresis.
V.E.Bresis (Zaļo un zemnieku savienības frakcija).
Izskatāmā dokumenta numurs 4309. Komisija ir saņēmusi 11 priekšlikumus.
1. - Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.
V.E.Bresis. 2. - Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.
V.E.Bresis. 3. - Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.
V.E.Bresis. 4. - Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.
V.E.Bresis. 5. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.
V.E.Bresis. 6. - Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.
V.E.Bresis. 7. - Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.
V.E.Bresis. 8. - Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.
V.E.Bresis. 9. - Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.
V.E.Bresis. 10. - Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.
V.E.Bresis. 11. - Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.
V.E.Bresis. Līdz ar to visi priekšlikumi ir izskatīti. Lūdzu atbalstīt likumprojektu trešajā, galīgajā, lasījumā!
Sēdes vadītāja. Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta pieņemšanu trešajā lasījumā! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 87, pret un atturas - nav. Likums Grozījumi Finanšu instrumentu tirgus likumā pieņemts. Paldies.
Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts Grozījumi Kredītiestāžu likumā. Trešais lasījums.
Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā - deputāts Vilnis Edvīns Bresis.
V.E.Bresis (Zaļo un zemnieku savienības frakcija).
Dokumenta numurs 4310. Komisija ir trešajam lasījumam saņēmusi divus priekšlikumus.
1.priekšlikumu ir izstrādājusi pati komisija, un tas ir atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.
V.E.Bresis. Arī 2.priekšlikums ir komisijas priekšlikums, un tas ir atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.
V.E.Bresis. Lūdzu atbalstīt likumprojektu trešajā, galīgajā, lasījumā!
Sēdes vadītāja. Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta pieņemšanu trešajā lasījumā! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 88, pret un atturas - nav. Likums Grozījumi Kredītiestāžu likumā pieņemts. Paldies.
Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts Grozījumi Valsts informācijas sistēmu likumā. Trešais lasījums.
Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā - deputāts Krišjānis Peters.
K.Peters (Latvijas Pirmās partijas frakcija).
Godātais Prezidij! Cienījamie kolēģi! Strādāsim ar likumprojektu Grozījumi Valsts informācijas sistēmu likumā (reģistrācijas numurs 822). Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija to ir sagatavojusi trešajam lasījumam. Priekšlikumi nav saņemti.
Komisijas vārdā aicinu atbalstīt likumprojektu trešajā, galīgajā, lasījumā!
Sēdes vadītāja. Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta pieņemšanu trešajā lasījumā! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 86, pret - nav, atturas - 1. Likums Grozījumi Valsts informācijas sistēmu likumā pieņemts. Paldies.
Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts Grozījumi Sporta likumā. Trešais lasījums.
Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas vārdā - deputāts Dzintars Ābiķis.
Dz.Ābiķis (Tautas partijas frakcija).
Mīļā priekšsēdētāja! Cienījamie kolēģi! (Zālē smiekli.) Aicinu izskatīt dokumentu Nr.1102 - likumprojektu Grozījumi Sporta likumā. Ir saņemti trīs priekšlikumi.
1. - veselības ministra Gundara Bērziņa priekšlikums. Priekšlikums ir atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.
Dz.Ābiķis. 2. - veselības ministra Gundara Bērziņa priekšlikums. Ir daļēji atbalstīts un iekļauts priekšlikumā Nr.3.
Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.
Dz.Ābiķis. 3. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.
Dz.Ābiķis. Cienījamie kolēģi! Visi priekšlikumi ir izskatīti. Aicinu atbalstīt likumprojektu galīgajā, trešajā, lasījumā.
Sēdes vadītāja. Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta pieņemšanu trešajā lasījumā. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 91, pret un atturas - nav. Likums Grozījumi Sporta likumā pieņemts. Paldies.
Dz.Ābiķis. Paldies, cienījamie kolēģi, par vienprātīgo atbalstu.
Sēdes vadītāja. Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts Doma baznīcas un klostera ansambļa likums. Trešais lasījums.
Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas vārdā - deputāts Jānis Strazdiņš.
J.Strazdiņš (Zaļo un zemnieku savienības frakcija).
Tagad arī man jāsaka: Mīļā priekšsēdētāja! ...
Sēdes vadītāja. Cienījamie kolēģi! Varbūt pieturēsimies pie protokola nosacījumiem...
J.Strazdiņš. Es atvainojos!
Godātie kolēģi! Lūdzu, strādāsim ar dokumentu Nr.4041 - likumprojektu Doma baznīcas un klostera ansambļa likums.
Tika iesniegti vairāki priekšlikumi.
1. - deputāta Šmita priekšlikums. Komisijā netika atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti lūdz balsojumu. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 22, pret - 45, atturas - 13. Priekšlikums nav atbalstīts.
J.Strazdiņš. 2. - deputāta Šmita priekšlikums. Tika atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.
J.Strazdiņš. Tālāk, cienījamie kolēģi, mums jāņem otrs dokuments - 4041-b, jo par 4.pantu priekšlikumi netika saņemti, bet Valsts zemes dienesta Lielrīgas reģionālā nodaļa atsūtīja papildu izziņu, kur parādās nedaudz citas robežas. Tika sasaukta atbildīgās komisijas sēde, kurā kopā ar klātesošajām ieinteresētajām pusēm mēs izskatījām šos labojumus, un komisija nobalsoja par šiem labojumiem, tāpēc no otrā dokumenta lūdzu atbalstīt priekšlikumu Nr.2-a.
Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.
J.Strazdiņš. Paldies.
Tālāk. 3. - Juridiskā biroja priekšlikums. Tika atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.
J.Strazdiņš. 4. - deputāta Solovjova priekšlikums. Tika daļēji atbalstīts priekšlikumā Nr.7.
Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.
J.Strazdiņš. 5. - deputāta Solovjova priekšlikums. Netika atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.
J.Strazdiņš. 6. - deputāta Klementjeva priekšlikums. Netika atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.
J.Strazdiņš. 7. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Tika atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.
J.Strazdiņš. Un 8. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Tika atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.
J.Strazdiņš. Paldies. Lūdzu balsot par likumprojektu trešajā, galīgajā, lasījumā.
Sēdes vadītāja. Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta pieņemšanu trešajā lasījumā. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 91, pret un atturas - nav. Likums Doma baznīcas un klostera ansambļa likums pieņemts. Paldies.
J.Strazdiņš. Godātie kolēģi! Ļoti pateicos par vienbalsīgo šā ļoti svarīgā likuma atbalstīšanu!
Paldies!
Sēdes vadītāja. Tātad nākamais darba kārtības jautājums ir likumprojekts Grozījumi Seksuālās un reproduktīvās veselības likumā. Otrais lasījums.
Sociālo un darba lietu komisijas vārdā - deputāte Jevgenija Stalidzāne.
J.Stalidzāne (Latvijas Pirmās partijas frakcija).
Cienījamie kolēģi! Strādāsim ar dokumentu Nr.4301. Likumprojektam uz otro lasījumu ir iesniegti vairāki grozījumi, un komisija tos izskatīja.
1.priekšlikums - grozījums, ko iesniedzis veselības ministrs Gundars Bērziņš. Komisija to ir atbalstījusi.
Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.
J.Stalidzāne. 2.priekšlikums. Arī to ir iesniedzis veselības ministrs Gundars Bērziņš. Komisija to ir atbalstījusi.
Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.
J.Stalidzāne. Arī 3.priekšlikumu ir iesniedzis Gundars Bērziņš, un komisija to ir atbalstījusi.
Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.
J.Stalidzāne. Vairāk priekšlikumu nav. Komisija lēma aicināt Saeimu balsot par likumprojekta pieņemšanu otrajā lasījumā.
Sēdes vadītāja. Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta pieņemšanu otrajā lasījumā. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 78, pret - nav, atturas - 8. Likumprojekts otrajā lasījumā pieņemts.
Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu trešajam lasījumam!
J.Stalidzāne. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš trešajam lasījumam - 14.jūnijs.
Sēdes vadītāja. Citu priekšlikumu nav. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš trešajam lasījumam - 14.jūnijs. Paldies.
Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts Grozījums Pilsētas domes, novada domes un pagasta padomes vēlēšanu likumā. Otrais lasījums.
Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas vārdā - deputāts Pēteris Ontužāns.
P.Ontužāns (frakcija Jaunais laiks).
Cienījamā priekšsēdētāja! Kolēģi! Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija likumprojekta Grozījums Pilsētas domes, novada domes un pagasta padomes vēlēšanu likumā otrajam lasījumam ir saņēmusi desmit priekšlikumus, par kuriem sniegusi savus atzinumus.
1. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.
P.Ontužāns. 2. - deputāta Buzajeva priekšlikums. Noraidīts. (Starpsauciens: Pareizi!)
Sēdes vadītāja. Atklājam debates. Deputāts Dzintars Ābiķis.
Dz.Ābiķis (Tautas partijas frakcija).
Cienījamā priekšsēdētāja! Cienījamie kolēģi! Kārtējo reizi ir vēlme piešķirt Latvijas nepilsoņiem tiesības vēlēt vietējās vēlēšanās. Kāpēc to nevar atbalstīt un kāpēc to neatbalstīs Tautas partija?
Kas ir valsts? Valsts - tā ir zeme, tā ir noteikta teritorija, kurā mēs dzīvojam. Un tā, protams, tātad ir tauta, tie ir pilsoņi, kas šo teritoriju apdzīvo. Kāpēc es saku - pilsoņi? Tāpēc, ka nepilsoņiem ir daudz tiesību, bet maz pienākumu. Pilsoņiem ir jāaizstāv sava valsts, vīriešu kārtas pilsoņiem ir jādien armijā. Nepilsoņiem šā pienākuma nav. Tātad pilsoņiem ir gan privilēģijas, gan arī pienākumi, savukārt nepilsoņiem šo pienākumu ir stipri mazāk.
Ir viens arī ļoti būtisks arguments, kāpēc nevajadzētu dot nepilsoņiem vēlēšanu tiesības vietējās vēlēšanās. Mēs zinām, ka Latvijā ir ļoti liels nepilsoņu skaits, un vēl joprojām šis skaits ir tuvu pusmiljonam. Mēs zinām... mēs gribam, lai liela daļa, it īpaši gados jaunu un vidējās paaudzes, cilvēku pilnvērtīgi iekļautos Latvijas sabiedrībā, iekļautos latviskajā vidē, bet, lai iekļautos latviskajā vidē, ir labi jāzina valoda. Lai kļūtu par pilsoni, ir jākārto valodas eksāmens. Bet, ja mēs dosim nepilsoņiem iespējas vēlēt vietējās vēlēšanās, tad tas būs nepārprotami vēl viens no iemesliem... vēl viens no ierobežojumiem, kas tiks atcelts. Un tas nepārprotami mazinās šo cilvēku vēlmi kļūt par pilsoņiem, kuriem ir pienākums pret valsti, par pilsoņiem, kuriem ir pienākums iemācīties latviešu valodu.
Kādreiz saka, bieži min mums kā piemēru mūsu kaimiņvalsti Igauniju, kura ir izšķīrusies par soli - piešķirt nepilsoņiem vēlēšanu tiesības. Igaunijā, tiesa gan, nepilsoņiem nav tiesību tikt ievēlētiem vietējās padomēs. Tomēr jāatceras ir fakts, ka Latviju no trim Baltijas valstīm rusifikācija padomju laikā skāra vissmagāk. Igaunijā pilsoņu... es atvainojos, nevis pilsoņu, bet igauņu īpatsvars iedzīvotāju vidū ir 70 procenti, turpretī mums tas tuvojas tikai 60 procentiem. Igaunijas galvaspilsētā igauņi ir vairākumā. Diemžēl Latvijas galvaspilsētā latvieši ir mazākumā. Un galvaspilsētai ir ārkārtīgi liela nozīme valsts dzīvē, arī politikā. Tātad, ņemot vērā to, ka Rīgā dzīvo turpat trešā daļa Latvijas iedzīvotāju, Rīgas nozīme ir īpaši liela.
Tāpēc, cienījamie kolēģi, ņemot vērā visu iepriekš minēto un ne tikai to, Tautas partija šobrīd ir nelokāmās pozīcijās, ka nepilsoņiem vēlēšanu tiesības pašvaldībās piešķirt nedrīkst, šo priekšlikumu nevar atbalstīt.
Paldies par uzmanību!
Sēdes vadītāja. Deputāts Jakovs Pliners.
J.Pliners (politisko organizāciju apvienības Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā frakcija).
Cienījamā priekšsēdētājas kundze! Godātie deputāti! Jūs bieži apgalvojat, ka ar cilvēktiesībām mums viss ir okey! Viss esot kārtībā, jo Latvijas likumi pilnībā atbilstot visiem starptautiskajiem standartiem. To, ka šie apgalvojumi ir nepatiesība, ka tie ir meli, demonstrē piemērs ar apspriežamo likumu par pašvaldību vēlēšanām. Latvijas varas pārstāvju spītīgā nevēlēšanās ļaut nepilsoņiem piedalīties vietējās vēlēšanās, nerod sapratni nevienā starptautiskajā organizācijā, kas tā vai citādi nodarbojas ar cilvēktiesību ievērošanas jautājumu regulēšanu. Par šo jautājumu tika minēts 1998.gada Eiropas Padomes Eiropas vietējo un reģionālo varas iestāžu kongresa 47.rekomendācijā par vietējo un reģionālo demokrātiju Latvijā, Eiropas Komisijas pret rasismu un neiecietību 2002.gada ziņojumā par Latviju, Eiropas Padomes cilvēktiesību komisāra 2003.gada oktobra ziņojumā par Latviju, kā arī ANO Cilvēktiesību Komitejas 2003.gada novembra atzinumā atkal par Latviju.
Arī pērn iepriekšējā sasaukuma Eiropas Parlaments rekomendēja sākt diskusiju par balsošanas tiesību piešķiršanu nepilsoņiem pašvaldību vēlēšanās (ziņojums A5-0111/2004, tātad 2004.gada 25.februārī).
Pagājušajā nedēļā, kā jums tas ir zināms, Latvijā bija EDSO komisārs Rolfs Ekeuss, kurš tieši paziņoja, ka, atšķirībā no Saeimas vēlēšanām, būtu vēlama un dabīga lieta, ja nepilsoņi varētu piedalīties pašvaldību vēlēšanās. Un tas nav nekāds pārsteigums, jo viņš tikai atkārtoja EDSO Parlamentārās Asamblejas rekomendācijas, kuras pagājušā gada jūlijā ieteica mums ļaut Latvijas nepilsoņiem piedalīties pašvaldību vēlēšanās. Tādā veidā Asambleja izteica savu sašutumu par to, kāpēc vēl līdz pat šim laikam nav izpildītas EDSO vēlēšanu novērošanas misijas rekomendācijas. Šī misija, kolēģi, ieradās Latvijā 2002.gada rudenī novērot mums visiem zīmīgās 8.Saeimas vēlēšanas.
Pietiek, godātie kolēģi, baidīties no savas tautas! Ņemsim piemēru no Igaunijas parlamenta! Viņi taču jau sen saviem nepilsoņiem piešķīra tiesības vēlēt. Un vai tam ir kāda nozīme - 70% vai 60 procenti? Viņi atļāva saviem nepilsoņiem vēlēt, un, kā jums tas ir zināms, nekas slikts Igaunijā nenotika.
Lūdzu atbalstīt deputāta Buzajeva priekšlikumu! Sen ir laiks!
Paldies.
Sēdes vadītāja. Deputāts Juris Dobelis. Vai jums pietiks ar 3 minūtēm, deputāta kungs? Pēc tam turpināsim pēc pārtraukuma.
(No zāles dep. J.Dobelis: Ja nepietiks, runāšu pēc tam!)
J.Dobelis (frakcija Tēvzemei un Brīvībai/LNNK).
Cienītie kolēģi! Asarainie runātāji, protams, ir sagatavojuši skaistas priekšvēlēšanu runas... Tādas te būs vēl.
Jūsu garo un asaraino pļāpāšanu var ietilpināt dažos teikumos, un man liekas, ka šeit vajadzētu vienmēr runāt par to, kas ir mūsu dokumentos.
Ir tāda grāmatiņa - Latvijas Republikas Satversme. Mūsu valsts Pamatlikums. Un es atļaušos nolasīt 101.panta tekstu: Ikvienam Latvijas pilsonim ir tiesības likumā paredzētajā veidā piedalīties valsts un pašvaldību darbībā, kā arī pildīt valsts dienestu. Un tagad klausieties īpaši uzmanīgi, cīnītāji no abām pusēm! Pašvaldības ievēlē pilntiesīgi Latvijas pilsoņi [..]. Pašvaldību darba valoda ir latviešu valoda.
Šādu panta redakciju pieņēma 7.Saeima tad, kad mēs grozījām Satversmi dažos nopietnos punktos. Šos grozījumus izstrādāja apvienība Tēvzemei un Brīvībai/LNNK pēc garām un plašām diskusijām galvenokārt ar Latvijas ceļu. Tā nu tas bija, tāpēc tagad sāk runā i pilsoņi, i nepilsoņi, Ekeuss, van der Stūls un vēl visādi vanderi... Jebkurš šis priekšlikums, kurš skar tiesības vēlēt pašvaldības vai tiesības tikt ievēlētam pašvaldībās, taču ir priekšlikums, kas vērsts pret Latvijas Republikas Satversmi, un par to arī šobrīd ir jārunā.
Tātad, kamēr mums ir spēkā šāds Satversmes teksts, par šādiem priekšlikumiem nav gari jādiskutē. Vienkārši, tā kā tie ir pretrunā ar Satversmi, tie ir jānoraida. Un nav jāsāk te gari un plaši audzināt nepilsoņus un stāstīt, cik labi viņiem būs tad, kad viņi būs pilsoņi. Tas jau kļūst smieklīgi!
Un tiem, kuri saka, ka Igaunijā ir tā, Krievijā - citādāk, Senegālā - pavisam jauki, lūdzu, draugi mīļie, brauciet uz Krieviju, brauciet uz Igauniju, brauciet uz Senegālu, brauciet pie cilvēkēdājiem - tur, kur jums labāk patīk.
Latvijā ir savi likumi. Latvijā ir savs Pamatlikums, un šie likumi ir jāievēro visiem vienādi, neatkarīgi no tā, vai tie ir pilsoņi vai nepilsoņi, klaidoņi vai blandoņas, vai labas dzīves meklētāji. Likumi uz visiem attiecas vienādi.
Paldies.
Sēdes vadītāja. Paldies.
Cienījamie kolēģi! Mēs debates turpināsim pēc pārtraukuma.
Lūdzu deputātus reģistrēties ar reģistrācijas kartēm! Lūdzu zvanu! Reģistrācijas režīmu!
Kamēr tiek sagatavoti reģistrācijas rezultāti, vārds paziņojumam deputātei Lindai Mūrniecei.
L.Mūrniece (frakcija Jaunais laiks).
Cienījamie kolēģi! Pretkorupcijas komisijas sēde notiks tūlīt Sarkanajā zālē.
Sēdes vadītāja. Vārds paziņojumam deputātei Jevgenijai Stalidzānei.
J.Stalidzāne (Latvijas Pirmās partijas frakcija).
Cienījamie kolēģi! Sociālo un darba lietu komisijas sēde komisijas telpās pulksten 10.30.
Sēdes vadītāja. Vārds paziņojumam deputātam Kārlim Strēlim.
K.Strēlis (frakcija Jaunais laiks).
Cienījamie kolēģi! Gribu atgādināt, ka šodien Saeimas basketbola izlasei ir svarīga spēle ar basketbola senioru klubu pulksten 16.00. Lūdzu ierasties jau pulksten 15.30, lai labi sagatavotos. Spēle notiks Hanzas vidusskolā netālu no Olimpiskā centra, kuru atklāja pagājušajā nedēļā. Pie reizes varēs to apskatīt, bet jaunajai Multihallei jau esot uzliktas pirmās spāres.
Un gatavosimies arī 17.jūnijā spēlei ar Iekšlietu ministriju Kandavā.
Sēdes vadītāja. Vārds paziņojumam deputātam Aleksandram Kiršteinam.
A.Kiršteins (pie frakcijām nepiederošs deputāts).
Godājamie deputāti! Vakar Dienā tika publicēts paziņojums, ka seši Saeimas deputāti esot parakstījuši prasību sasaukt ārkārtas sēdi, it kā lai es varētu atkāpties no amata.
Es gribu paziņot sekojošo: nekādas ārkārtas sēdes nav jāsasauc, jo vakar mums notika kārtējā sēde. Visas kārtējās sēdes mums notiek vienmēr tradicionālajos laikos.
Bet es gribu pateikt vienu lietu, kas ir ārkārtīgi nepatīkama. Šorīt visu rītu tiek izplatīts aģentūras LETA paziņojums, ka seši Ārlietu komisijas cilvēki ir parakstījuši paziņojumu (tas bija vakardienas Dienā, tātad tika salikts otrdienas vakarā). Es gribu teikt, ka divi no šiem parakstītājiem tikai vakar atbrauca no Rumānijas ar mani kopā. Šis ir ārkārtīgi nepatīkams gadījums, un man nav skaidrs, kāpēc visu laiku ir jāmelo un jāpārkāpj Satversme.
Tagad es izsludinu ārkārtas sēdi sakarā ar Satversmes pārkāpumiem, bet visas kārtējās sēdes mums notiks kā vienmēr parastajā laikā. Lūdzu, neticiet baumām par to, ka kāda ārkārtas sēde vai kārtējā sēde nenotiks vai tiks atlikta. Tā ka nekādi paraksti nav vajadzīgi.
Bet es aicinu turpmāk nemelot un neviltot divu cilvēku parakstus, jo viņi nekādus parakstus nav devuši, neko nav snieguši un nu ir nonākuši ārkārtīgi nepatīkamā situācijā.
Paldies!
(Starpsaucieni.)
Sēdes vadītāja. Cienījamais kolēģi, ja gadījumā jums ir pretenzijas pret plašsaziņas līdzekļiem, tad jums ir tiesības tāpat kā visiem Latvijas pilsoņiem un iedzīvotājiem iesūdzēt šos plašsaziņas līdzekļus tiesā.
A.Kiršteins. Sēde notiks tūlīt Ārlietu komisijas telpās.
Sēdes vadītāja. Paldies!
Vārds paziņojumam deputātam Staņislavam Šķesteram.
S.Šķesters (Zaļo un zemnieku savienības frakcija).
Lūdzu Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas deputātus uz sēdi komisijas telpās.
Sēdes vadītāja. Paziņojumam vārds deputātei Ingrīdai Circenei.
I.Circene (frakcija Jaunais laiks).
Lūdzu Dzeltenajā zālē ierasties Latvijas un Šveices sadarbības grupu uz ļoti īsu sēdi. Paldies!
Sēdes vadītāja. Paziņojumam vārds deputātam Atim Slakterim.
A.Slakteris (Tautas partijas frakcija).
Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas deputātiem paziņoju, ka komisijas sēde sāksies tūlīt. Tā notiks Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas telpās.
Sēdes vadītāja. Cienījamie kolēģi! Tiekamies pulksten 11.00. Paldies!
Es atvainojos! Lūdzu Saeimas sekretāra biedri nolasīt reģistrācijas rezultātus!
I.Rībena (8.Saeimas sekretāra biedre).
Cienījamie kolēģi! Nav reģistrējušies: Boriss Cilevičs, Pēteris Kalniņš... bija?... Anatolijs Mackevičs.
(Pārtraukums)
Sēdi vada Latvijas Republikas 8.Saeimas priekšsēdētāja
Ingrīda Ūdre.
Sēdes vadītāja. Cienījamie kolēģi! Turpinām debates par 2. - deputāta Buzajeva priekšlikumu - likumprojekta Grozījums Pilsētas domes, novada domes un pagasta padomes vēlēšanu likumā izskatīšanai otrajā lasījumā.
Nākamais debatēs pieteicies deputāts Dzintars Rasnačs. Lūdzu!
Dz.Rasnačs (frakcija Tēvzemei un Brīvībai/LNNK).
Godātie deputāti! Es vēršos pie deputāta Buzajeva, deputāta Plinera un līdzīgu priekšlikumu iesniedzējiem. Kā jau te tika minēts, jūsu priekšlikums ir pretrunā ar Satversmi. Tas ir pirmkārt.
Otra lieta, kas būtu jāsaka: jums ieteicams rūpīgi iepazīties ar informāciju par Eiropas Parlamenta vakardienas darbu, jo no Rezolūcijas projekta tika svītrots ieteikums par nepilsoņu vēlēšanu tiesībām. Un jūsu pārstāve Tatjana Ždanoka bija bezspēcīga - absolūti bezspēcīga! - aizstāvēt šo priekšlikumu.
Apvienības Tēvzemei un Brīvībai/LNNK pārstāvis Eiropas Parlamentā Ģirts Valdis Kristovskis iesniedza priekšlikumu svītrot no Eiropas Parlamenta sagatavotā dokumenta šo aplamību un nejēdzību, un viņa priekšlikums tika ar vairākumu atbalstīts.
Tā ka lūdzu neatsaukties uz Eiropas Savienības dažādām institūcijām! Ja jau jūs runājat par Eiropas Padomes vai EDSO amatpersonām, tad jāteic, ka tās var dot tikai un vienīgi rekomendācijas.
Tā ka atsauciet savu priekšlikumu kā aplamu un nevajadzīgu!
Sēdes vadītāja. Deputāts Andrejs Aleksejevs.
A.Aleksejevs (politisko organizāciju apvienības Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā frakcija).
Godātie kolēģi!
Satversmi raksta cilvēki, Rasnača kungs! Pavisam nesen mēs paši esam grozījuši mūsu Satversmes to pašu 101.pantu, kurā ierakstījām, ka Eiropas Savienības pilsoņiem arī ir iespēja vēlēt un kandidēt pašvaldību vēlēšanās.
Tā ka nevajag arī atsaukties uz Satversmi, jo Satversme ir tikai dokuments, kuru raksta tie paši cilvēki, proti, mēs - deputāti.
Un šodien mums pašiem bija lieliska iespēja pierādīt savu uzticību tām pašām starptautiskajām organizācijām, ko mēs te tik ļoti bieži pieminam (tikai jāpiebilst, ka daži no mums piemin tās tad, kad viņiem tas ir izdevīgi).
Un, pirms mēs balsosim par mana kolēģa Buzajeva priekšlikumu, es tomēr vēlos jums atgādināt par tām iespējām, kuras mēs esam palaiduši jau garām. Šā paša komisāra viesošanās laikā jūs, kolēģi, sagatavojāt viņam trīs visai vērtīgas (pēdiņās) dāvanas, un divas no tām attiecas uz dialogu ar tām minoritātēm, kuras skar tās pašas dāvanas.
Pirmkārt, jūs nobalsojāt par to, lai atņemtu tiem pašiem deputātiem, kuri pārstāv šeit, Saeimā, minoritātes... Ir runa par grozījumiem Administratīvo pārkāpumu kodeksā... Kā zināms, PCTVL deputāti sešas reizes tika nodoti administratīvajai tiesāšanai - un pārsvarā par mītiņu organizēšanu. Droši vien tas mums veidojas kā savstarpējs dialogs.
Otra dāvana. Atbildības pastiprināšana par miermīlīgu sapulču brīvības, kuru kontrolē policija, izmantošanu. Soda naudu par to ir paredzēts palielināt 7 reizes, bet ieslodzījuma termiņu - 50 reizes.
Un trešā dāvana. Grozījuma, kas paredzēja atdot nepilsoņiem tiesības dzēst ugunsgrēkus, noraidīšana. Un uzsveru - tieši atdot tiesības! Jo šī atšķirība pilsoņu un nepilsoņu tiesībās, kas tika pieņemta 1994.gadā, tika atcelta 1997.gadā pēc Rietumu spiediena. Un atkal tā parādījās tikai pēc pieciem gadiem - 2002.gadā, pirms Saeimas vēlēšanām.
Un šodien, kad šis komisārs ir atbraucis, protams, nav nekādu problēmu izgāzt arī pēdējo EDSO rekomendāciju - nepilsoņu piedalīšanos pašvaldību vēlēšanās.
Lūk! Un tā nu ir jūsu priekšā šis likuma grozījums, šis likumprojekts. Šis grozījums pilnībā atbilst ducim starptautisku rekomendāciju, kas bija adresētas tieši mums, Latvijai.
Šis priekšlikums nav pretrunā ar Satversmi, jo Satversmē ir norādīts tikai to personu loks, kurām ir tiesības piedalīties vēlēšanās. Un gribētos atzīmēt, ka pēc jūsu pūliņiem šo personu loks ir paplašinājies ar tiem pašiem ārvalstniekiem, ko es jau minēju iepriekš, - ar Eiropas Savienības pilsoņiem.
Atrašanās Latvijā. Termiņš, kas ļauj viņiem piedalīties vēlēšanās, ir pavisam smieklīgs - tikai trīs mēneši. Es jau nerunāju par to, ka daudziem no viņiem nav nekāda priekšstata par to, kur atrodas Latvija un kāda šeit ir valsts valoda. Viņi nereti jauc mūsu valsts valodu, latviešu valodu, ar kaut kādu ķīniešu valodu. Un tomēr šiem ārvalstniekiem, svešiniekiem mēs piešķiram tādas tiesības - ne tikai vēlēt, bet arī kandidēt!
Kolēģi, nevajag mūs vainot par to, ka mūsu valsts jau sen ir divkopienu valsts! Tā nav mūsu vaina. Pie tā ir vainojama tikai jūsu vienaldzība un stūrgalvība.
Paldies par uzmanību.
Sēdes vadītāja. Cienījamais kolēģi! Mums nav divkopienu valsts, un par Administratīvo pārkāpumu kodeksu lēmums vēl nav pieņemts, nav vēl nobalsots. Taču, ja šādi balsojumi būs, tad katrā ziņā tie attieksies uz absolūti visiem Latvijas iedzīvotājiem, tātad arī uz deputātiem - gan uz pozīcijas, gan uz opozīcijas deputātiem un dažādu tautību deputātiem.
Nākamais debatēs pieteicies deputāts Pēteris Tabūns.
P.Tabūns (frakcija Tēvzemei un Brīvībai/LNNK).
Nebūtu jau ko īpaši runāt, jo mēs jau zinām, ko ir spējīgi saražot un piedāvāt buzajevi, plineri... (No zāles dep. J.Pliners: Tabūni!) Tas ir vairāk nekā skaidrs.
Tā ir vecā dziesma vecās skaņās, protams, un neko citu mēs nevaram sagaidīt.
Un dīvaini, ka jūs gandrīz vai ik likumā, kur tikai var, mēģināt iebāzt iekšā šo nepilsoņa statusu un to pielīdzināt pilsoņa statusam, bet nekādi negribat atzīt, ka jūs aizskarat Satversmi. Nu, tad uzreiz iesniedziet savu priekšlikumu par Satversmes grozīšanu! To darīt jūs nez kāpēc baidāties, to jūs negribat. Nu, vismaz mēģiniet! Mēģiniet! Un tad runāsim par jūsu vēlmi un par jūsu nolūkiem grozīt Satversmi.
Taču, redziet, es tagad nācu tribīnē tādēļ, ne jau lai kārtējo reizi atgādinātu šo kreiso jeb sarkano spēku mēģinājumus, bet gan tādēļ, lai vēl un vēlreiz aicinātu padomāt par mums pašiem, par to, kā mēs, pilsoņi, savā valstī rīkojamies, cik droši rīkojamies, lai šos nepilsoņus padarītu, ja viņi vēlas, par lojāliem. Diemžēl liela daļa viņu ir nelojāli valstij. Tur jau tā bēda! Faktiski valstī ir milzīga piektā kolonna, kas strādā pret mūsu valsti. Tur jau ir tā bēda!
Un vēl lielāka bēda ir citur, cienījamie kolēģi, - tur, ka šajā piektajā kolonnā ietilpst arī liela daļa jaunpilsoņu, jo viņi iekļūst pilsonībā ne jau dēļ tā iemesla, lai mūsu valsti darītu stiprāku, bagātāku, bet tikai ar vienu nolūku: lai kārtējo reizi iegūtu kārtējās priekšrocības, kā tas bija padomju laikā. Lai varētu brīvi pārvietoties pa Eiropu, pa pasauli braukt, un lai būtu labākas tiesības un iespējas iegūt darbu - un tā tālāk, un tā joprojām. Tā ka priekšrocības ir! Taču nav viņiem nekādas vēlmes uzņemties kaut kādus pienākumus. Un tagad, kā mēs zinām, jau 90tūkstoši - draugi mīļie, 90 tūkstoši! - nepilsoņu ir kļuvuši par pilsoņiem. Un statistika rāda, ka šie cilvēki balso par šādiem nemiera cēlājiem, protestu organizētājiem, kas atrodas tur, kreisajā flangā, - par tādiem kā šie 25 deputāti. Vai tā ir lojalitāte?
Lūk, uz to es gribētu vērst kārtējo reizi jūsu uzmanību, mūsu kolēģi! Un es citēšu atzītās starptautisko tiesību speciālistes - tiesību zinātņu doktores Inetas Ziemeles sacīto, un tas skan tā: Es vairākkārt esmu teikusi, ka Latvijas vēsturiski tiesiskā situācija ir tāda, kas Latvijas politiķiem dod daudz vairāk iespēju izmantot starptautiski tiesiskos mehānismus, nekā tas tiek darīts. Runa nav tikai par okupācijas seku likvidēšanu, bet arī par citiem jautājumiem. Lūk!
Un tāpēc mums jābūt daudz drosmīgākiem. Protams, mēs paši, parlamentārieši, tagad esam savārījuši putru. Kā te jau tika atgādināts šodien, mūsu deputāts Valdis Kristovskis bija spiests, tāpat kā arī pārējie mūsu deputāti, izvērst lielu cīņu, lai Eiropas Parlamentā šos nepilsoņus izsvītrotu no attiecīgā dokumenta, kas nupat ir pieņemts...
Sēdes vadītāja. Cienījamais kolēģi, jūsu uzstāšanās laiks ir beidzies!
P.Tabūns. ...un neuzkarinātu Latvijai kaklā kā tādus, ar kuriem ir jārīkojas savādāk, nekā mēs rīkojamies.
Paldies par uzmanību!
Sēdes vadītāja. Cienījamie kolēģi! Es uzskatu, ka tomēr ir ļoti labi tas, ka desmit gadu laikā 90 tūkstoši nepilsoņu ir integrējušies sabiedrībā un saņēmuši Latvijas pilsonību. Tas liecina tikai par to, ka cilvēki vēlas šeit dzīvot, iemācīties latviešu valodu un zināt savas valsts vēsturi.
Nākamais debatēs pieteicies deputāts Juris Sokolovskis.
J.Sokolovskis (politisko organizāciju apvienības Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā frakcija).
Godātie kolēģi! Man rodas tāds iespaids, ka lojalitātes pazīme ir tā, vai cilvēks balso par apvienību Tēvzemei un Brīvībai/LNNK vai ne. Ja balso, tad cilvēks ir lojāls valstij, ja ne, tad nav.
Taču ne jau par to es gribētu tagad runāt. Es gribētu tomēr atkal pieminēt Igaunijas piemēru.
Kolēģi! Kāpēc mums bieži tā notiek, ka mēs bieži uzdodam sev jautājumu: kāpēc tomēr igauņi vienmēr mums kādu soli ir priekšā - gan sociālajā ziņā, gan attīstības ziņā, gan arī integrācijas ziņā? Mēs sev uzdodam šo jautājumu, bet nevaram saņemt atbildi, kāpēc tā notiek.
Tā tas ir arī ar to pašu integrāciju. Igaunijā jau sen grozījuši gan konstitūciju, gan pieņēmuši atbilstošus likumus, devuši saviem nepilsoņiem tiesības vēlēt vietējās pašvaldības. Protams, tas ir loģiski, un mēs varam secināt, ka pagājušas ir vismaz divas vietējās vēlēšanas, bet nekas nav noticis: Igaunija nav izstājusies no Eiropas Savienības, Tallina nav pievienota NVS, Krievijas karogi neplīvo virs Tallinas domes. Viss ir kārtībā!
Un, starp citu, ir jāpiemin viena ļoti interesanta lieta. Kā mēs to redzējām mūsu vietējās pašvaldību vēlēšanās, it īpaši Rīgā, pie mums ir ļoti strikti nodalīts nacionāls balsojums: krievvalodīgie balso par krievu partijām, latvieši - par latviešu partijām. Mēs to neredzam Igaunijā. Igauņi ir spējuši integrēt krievvalodīgos politiķus, un viņiem nav tik strikts nodalījums. Un līdz ar to viņi ir tātad virzījušies uz priekšu sabiedrības integrācijā.
Par to pašu Mazākumtautību jeb minoritāšu aizsardzības konvenciju. Igauņi jau sen to ratificēja, un viņiem nebija nekādu problēmu. Mēs ar lielām mokām tikai pēc desmit gadiem ratificējām. Desmit gadus mēs nevarējām atrisināt šo jautājumu. Viņi gan ir atrisinājuši.
Par to pašu robežlīgumu. Viņi parakstīja tomēr to, ko prasīja Eiropas Savienība. Tomēr parakstīja ar Krieviju robežlīgumu, jā, bet pievienoja savu viedokli.
Galu galā es nevaru saprast, kāpēc mēs nevarējām tā izdarīt? Jā, bet vajadzīga bija kāda deklarācija. Un tagad mums ir problēmas. Mūs spiež tātad mūsu Eiropas sabiedrotie, un mēs neko nevaram izpildīt.
Sekosim šim pozitīvajam Igaunijas piemēram un dosim tomēr nepilsoņiem tiesības vēlēt! Jo ārvalstniekiem ir tiesības to darīt - ne tikai balsot, bet arī būt par kandidātiem.
Starp citu, es nesen satiku vienu savu paziņu, kurš kļuvis par Polijas pilsoni. Līdz šim viņš bija nepilsonis, bet tagad viņš var piedalīties gan vietējās pašvaldību vēlēšanās, gan Eiropas Parlamenta vēlēšanās. Jā, viņš to izdarīja, neskatoties uz to, ka viņš nav kārtojis naturalizācijas eksāmenus un viņš nepārvalda latviešu valodu, nerunā latviešu valodā. Un viņš var balsot.
Tagad nav vērts atteikt šīs tiesības tiem cilvēkiem, kuri godīgi strādā un maksā nodokļus un kuri jau daudzus gadus šeit dzīvo. Lielākā daļa no viņiem ir piedzimuši Latvijā. Nav vērts tātad apvainot šos cilvēkus. Viņi dzīvo mums blakus.
Un, ja mēs katru reizi sitīsim viņus - nosauksim viņus par nelojāliem, nosauksim viņus par svešiniekiem -, viņi patiešām tādi būs.
Lūdzu atbalstīt mūsu priekšlikumu!
Sēdes vadītāja. Deputāts Aleksandrs Golubovs.
A.Golubovs (Latvijas Sociālistiskās partijas frakcija).
Cienījamie kolēģi! Šeit pirms manis uzstājās Tabūna kungs. Viņš atļāvās nosaukt pilsoņus (viņš teica - jaunpilsoņus) un nepilsoņus par nelojāliem. Kas viņam deva tādas tiesības - šķirot Latvijas iedzīvotājus lojālajos un nelojālajos? Es uzskatu, ka tas ir Satversmes klajš pārkāpums un jūs - viens no tiem, kas negrib pildīt mūsu Satversmi.
Vai mūsu Saeima visu laiku pilda Satversmi un darbojas saskaņā ar Satversmi? Nebūt ne!
Es nosaukšu tikai dažus piemērus.
Pirmais piemērs. Saeima pieņēma likumu, ar kuru aizliedza balotēties bijušajiem Komunistiskās partijas biedriem, kuri darbojās partijā, pašvaldību un Saeimas vēlēšanās. Un ar to jūs pārkāpāt galvenās tiesības tas ir, tiesības pulcēties partijā un tiesības uz politisko pārliecību.
Un otrais piemērs. To es minēšu pēc tam, kad būšu paziņojis, ka Satversmes tiesa iepriekšējā nedēļā ir pieņēmusi izskatīšanai 20 deputātu prasību par to, ka šie aizliegumi partijas biedriem ir vērsti pret mūsu Satversmi. Un tuvākajā laikā, es ceru, tas tiks izskatīts un šie aizliegumi būs noņemti.
Vēl trešais piemērs. Pirms nedēļas Saeima ratificēja Eiropas Konstitūciju, un ar to jūs samazinājāt Latvijas Republikas suverenitāti. Ar to jūs pārkāpāt vienu no galvenajiem mūsu Satversmes postulātiem, ka Latvijas valsts suverēnā vara pieder Latvijas tautai. Un Latvijas tauta, kā to atzina Latvija, izdodot savus dokumentus, ir Latvijas Republikas pilsoņi un nepilsoņi.
Tā ka nekāda Satversmes pārkāpuma šajā priekšlikumā nav, es lūdzu atbalstīt šo priekšlikumu.
Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.
Cienījamais Golubova kungs! Latvijas Republikas Satversmes 68.pants nosaka Saeimas tiesības lemt par atsevišķiem jautājumiem, kas saistīti ar valsts institūciju kompetences zināmas daļas deleģēšanu starptautiskajām institūcijām, tādēļ jums nav taisnība, apgalvojot šo.
Vai komisijas vārdā ir kas sakāms? Ja komisijas vārdā nekas nav sakāms, lūdzu deputātus balsot par 2. - deputāta Buzajeva priekšlikumu. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 19, pret - 68, neviens neatturas. Priekšlikums nav atbalstīts.
P.Ontužāns. 3. - deputāta Buzajeva priekšlikums. Atbildīgās komisijas atzinums - noraidīt. (Starpsauciens: Balsot!)
Sēdes vadītāja. Deputāti lūdz balsojumu. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 19, pret - 62, neviens neatturas. Priekšlikums nav atbalstīts.
P.Ontužāns. 4. - deputāta Buzajeva priekšlikums. Komisijas atzinums - noraidīt.
Sēdes vadītāja. Atklājam debates.
Deputāts Andris Tolmačovs.
A.Tolmačovs (politisko organizāciju apvienības Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā frakcija).
Cienījamā priekšsēdētājas kundze! Cienījamie kolēģi! Šodien man ir viegli aizstāvēt priekšlikumu par bijušo komunistu un čekistu pielaišanu pie pašvaldību vēlēšanām. Viegli ir runāt par to, ka viņiem var uzticēt tik svarīgus nacionālās drošības jautājumus kā bērnu spēļu laukumu būvēšanu, notekūdeņu attīrīšanu no fekālijām, autoceļu asfaltēšanu. To darīt ir viegli tāpēc, ka Eiropas Savienības tiesa tomēr ir atzinusi, ka Lietuvas čekisti ir daudz mazāk bīstami nekā viņu Latvijas kolēģi.
Viegli tāpēc, ka Saeima pirms gada ar balsu vairākumu atcēla šādus ierobežojumus Eiropas Parlamenta vēlēšanās.
Viegli ir tāpēc, ka pagājušajā nedēļā starptautiskajās aprindās ar veselīgiem smiekliem uzklausīja Latvijas argumentus Tatjanas Ždanokas lietā. Izrādās, ka Ždanokas kundze, būdama ievēlēta vienā no Latvijas pašvaldībām, ir daudz bīstamāka Latvijai nekā būdama ievēlēta Eiropas Parlamentā.
Viegli ir tāpēc, ka pērngad, mainot pašvaldību vēlēšanu likumu, jūs atļāvāt šajās vēlēšanās piedalīties arī ārvalstniekiem - Eiropas Savienības pilsoņiem. Tātad mūsu vēlēšanās var mierīgi balotēties lieliski apmācītie Austrumvācijas aģenti, kuri vēl līdz šim nav zaudējuši kvalifikāciju, turpretī viņu mazkvalificētajiem kolēģiem no VDK Rietumu perifērijas filiāles šī iespēja pagaidām ir liegta, kaut gan viens no viņiem nesen atkal kļuva par kādas Latvijas lielākās partijas priekšsēdētāju.
Bet īpaši viegli aizstāvēt šo priekšlikumu ir tāpēc, ka tie likuma panti, kurus mēs piedāvājam izsvītrot, ir jau atcelti pieteikuma kārtībā. Runa ir par Rīgas mēru Aksenoka kungu, kas turpināja darboties PSRS Kompartijas struktūrās arī pēc 1991.gada 13.janvāra un pie tam vēl amatā, kuru parasti ieņēma personas, kas nebija vienaldzīgas pret VDK. Tāpēc, cienījamās dāmas un kungi, es uzskatu balsošanu pret šo grozījumu par neuzticības votuma izteikšanu partijai Jaunais laiks kopumā un vienlaicīgi par priekšlikumu nekavējoties atcelt no amata tagadējo Rīgas mēru. (No zāles dep. J.Dobelis: Nevajag muldēt!)
Paldies.
Sēdes vadītāja. Debates slēdzu. Vai komisijas vārdā ir kas piebilstams? Ja komisijas vārdā nekas nav piebilstams, lūdzu deputātus balsot par 4. - deputāta Buzajeva priekšlikumu! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 17, pret - 63, neviens deputāts neatturas. Priekšlikums nav atbalstīts.
P.Ontužāns. 5. - deputāta Buzajeva priekšlikums. Komisijas atzinums - noraidīt.
Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.
P.Ontužāns. 6. - deputāta Buzajeva priekšlikums. Komisijas atzinums - noraidīt.
Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.
P.Ontužāns. 7. - deputāta Buzajeva priekšlikums. Komisijas atzinums - noraidīt.
Sēdes vadītāja. Atklājam debates. Deputāts Vladimirs Buzajevs.
(No zāles dep. P.Tabūns: Pietiek! Ko jaunu pateiksi?)
V.Buzajevs (politisko organizāciju apvienības Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā frakcija).
Cienījamā priekšsēdētāja! Godātie kolēģi! Es varu iedomāties, cik stipri jums ir apnikuši iepriekšējie piedāvātie grozījumi apspriežamajā likumprojektā, kas bija parakstīti ar manu uzvārdu.
Tomēr pamēģiniet kādu brīdi koncentrēties un uzklausīt mani, it īpaši tāpēc, ka šoreiz ir runa par etniski neitrālu priekšlikumu, kas ir pieņemams vai nepieņemams jebkuram deputātam neatkarīgi no viņa piederības kādai frakcijai.
Priekšlikuma būtība - plusu un mīnusu sistēmas atcelšana vēlēšanu biļetenos. Tās sistēmas atcelšana, kura ir atvedusi visus klātesošos šajā zālē un kura ir palikusi nemainīga visu Latvijas Republikas pastāvēšanas laiku.
Ja mans priekšlikums tiks pieņemts, tad vēlētājiem nebūs tiesību mainīt partijas sarakstā iekļauto kandidātu ievēlēšanas kārtību. Tātad, ja partija vēlēšanu rezultātā ir saņēmusi piecus mandātus, tad par deputātiem kļūst pirmais sarakstā iekļauto personu piecinieks. Bez šaubām, šis priekšlikums ir vēlētāju brīvās gribas izpausmes ierobežojums, bet visumā, manuprāt, - un par to es esmu dziļi pārliecināts -, tas varētu kalpot Latvijas partiju sistēmas nostiprināšanai, kas arī ir demokrātijas pamats.
Priekšlikums radās, analizējot 2001.gada pašvaldību vēlēšanu rezultātus, kad mēs pirmo reizi nonācām pie varas Rīgas Domē. Tolaik aktuāls kļuva jautājums par vakanču aizvietošanu komiteju priekšsēdētāju amatiem. Te arī noskaidrojās, ka kādam no deputātiem piemīt spējas vadīt masu mītiņu, bet viņš nekad nav vadījis pat nelielu ražošanas kolektīvu. Šis deputāts ir lielisks orators savā vidē, bet latviešu valodu pārvalda tādā līmenī, ka labāk viņu nedemonstrēt domes ierēdņiem.
Esmu pārliecināts, ka jebkura partija neatkarīgi no tās politiskās orientācijas sastopas ar līdzīga tipa problēmām. Tas nozīmē, ka tiek rūpīgi sastādīts kandidātu saraksts, prognozēti vēlēšanu rezultāti, tiek plānots, kurš kādu amatu ieņems, bet pēc tam visi plāni ir vējā, jo vēlētāji visu ieplānoto pārveido. Turklāt tā kandidāta personiskās īpašības, kurš ir spējīgs uzvarēt konkurentus savā sarakstā, un tā kandidāta īpašības, kurš ir spējīgs ražīgi strādāt Saeimā vai pašvaldībā, būtiski atšķiras.
Vēl vairāk! Būtiski samazinās partijas koleģiālās vadības loma kadru izraudzīšanā un kontrolē.
Protams, jūs varat iebilst, ka līderu tipa partijās tiks ierobežota atsevišķu kandidātu iniciatīva un ka viņi būs spiesti izpildīt jebkuru savu līderu iegribu. Bet partijas taču savstarpēji konkurē un ir pakļautas dabiskajai atlasei, tāpēc tās partijas, kuru vadība ievieto saraksta priekšgalā cilvēkus, kas ir pazīstami ar savu rīcībnespēju, neizbēgami bankrotē.
Šāda veida vēlēšanu sistēmas sekmes arī koalīciju veidā starp partijām ir balstītas uz tām programmām, kas var novest pie šo partiju pilnīgas saplūšanas nākotnē. Jo patlaban konkurenti, kas ir koalīcijas sarakstā, kad katra partija atbalsta savējos, noved pie pilnas pirmsvēlēšanu laikā sasniegto vienošanos pārskatīšanas.
Cienījamie kolēģi! Protams, es neceru, ka šāds priekšlikums tiks pieņemts... Dodiet man, lūdzu, iespēju pabeigt!
Es neceru, ka šāds priekšlikums tiks pieņemts jau pirmajā reizē, tomēr es ticu, ka šādu priekšlikumu izvirzīšana sekmēs diskusijas uzsākšanu sabiedrībā, kas nesīs pozitīvus rezultātus.
Paldies par uzmanību!
Sēdes vadītāja. Deputāts Juris Dobelis.
(No zāles dep. L.Ozoliņš: Tikai īsi pasaki!)
J.Dobelis (frakcija Tēvzemei un Brīvībai/LNNK).
Cienītie kolēģi! Sākšu savu uzrunu ar aicinājumu: Rokas nost no vēlētāju tiesībām! Te nu bija! Vispirms mēs runājam par demokrātiju, par cilvēktiesībām, par dažādām brīvībām, un, tad jūs, deputāt Buzajev, lielais cīnītāj par demokrātiju, par skaistāku dzīvi, uzreiz iesniedzat priekšlikumu, kas nu stipri ož pēc demokrātijas apkarošanas. Ko jūs gribat panākt? Jūs gribat pilnīgi ierobežot vēlētāju tiesības. Kāpēc?
Acīmredzot daži partiju līderi, kas ir uzurpējuši varu šajās partijās, ir nobijušies no konkurences. Viņiem ir bailes no tā, ka vēlētāji varētu pēc saviem ieskatiem izteikt savu attieksmi. Lūk, partija uztaisa sarakstu: pirmais, otrais, trešais... Partijas elite savā starpā noslēdz vienošanos, kurš būs pirmais, kurš - trešais. Un sveiki! Sak, godāto vēlētāj, ņem ciet sarakstu un met iekšā, un nedari neko ar šito sarakstu, bet ja tev nepatīk kāds no partijas vadības, sakod zobus un ciet! Nu nedrīkst tā baidīties no konkurences!
Apvienība Tēvzemei un Brīvībai/LNNK savus sarakstus sastāda ļoti lēnām un pamatīgi izrunājas ar visām grupām: runā par to valdes sēdē, domes sēdē. Un mums galīgi nav bail no konkurences. Mēs savā sarakstā liekam ļoti pazīstamus cilvēkus gan saraksta augšgalā, gan arī liekam kā pēdējos un dodam pilnas iespējas vēlētājam izvēlēties, kā viņš grib. Un, ja viņam nepatīk kāds no tiem līderiem kaut vai, lai viņš pieliek to krustiņu kādam citam un paceļ citu kandidātu uz augšu, jo ne jau visi mēs esam mīlami cilvēki un patīkami visai sabiedrībai. Lūk! Ar to vienmēr ir jārēķinās. Bet jūs uzbrūkat vēlētāju tiesībām. Jūs gribat iedzīt to vēlētāju stūrī.
Kāpēc vēl jūs to darāt? Es domāju, ka šis priekšlikums sasaucas ar to, par ko mēs runājām iepriekš. Jūs gribējāt iesaistīt nepilsoņus vēlēšanu procesos, bet diemžēl krievu valodā rakstošās preses dēļ, kuru lasa galvenokārt nepilsoņi, jo viņi, protams, latviešu valodu neprot un visu savu informāciju smeļas no šīs preses... Un, protams, viņi nav spējīgi analītiski izvērtēt to, kas valstī notiek, un tādiem jūs acīmredzot esat arī domājuši savu priekšlikumu.
Jā, tas nepilsonis, ja viņam būtu tiesības atnākt uz tām vēlēšanām, viņš tikai uzprasītu: Kur ir saraksti ar tādu un tādu numuru? Nu tik daudz viņš varbūt arī varētu atšifrēt, kurš tad tas numurs viņam ir vajadzīgs, un iemestu iekšā. Un tā ļoti labi un ļoti viegli partijas elite ir savu sasniegusi. Vajadzīgie stumjamie ir iestumti, un viss ir kārtībā.
Nē, draugi mīļie! Apvienība Tēvzemei un Brīvībai/LNNK ir demokrātijas garants Latvijas valstī, un mēs nepieļausim nekādus uzbrukumus vēlētāju tiesībām pašiem izvēlēties, ko viņi grib darīt. Rokas nost no Latvijas Republikas pilsoņa - vēlētāja!
Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.
Vai komisijas vārdā ir kas piebilstams? Ja ne, lūdzu deputātus balsot par 7. - deputāta Buzajeva priekšlikumu. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 13, pret - 59, atturas - 1. Priekšlikums nav atbalstīts.
Cienījamie kolēģi deputāti! Lūdzu, izslēdziet savus mobilos telefonus klusuma režīmā! Pretējā gadījumā tie traucē citiem deputātiem strādāt.
Lūdzu!
P.Ontužāns. 8. - deputāta Buzajeva priekšlikums. Komisijas atzinums - noraidīt.
Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.
P.Ontužāns. 9. - deputāta Buzajeva priekšlikums. Komisijas atzinums - noraidīt.
Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.
P.Ontužāns. 10. - deputāta Buzajeva priekšlikums. Komisijas atzinums - noraidīt.
Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.
P.Ontužāns. Līdz ar to visi priekšlikumi ir izskatīti. Lūdzu pieņemt likumprojektu otrajā lasījumā.
Sēdes vadītāja. Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta pieņemšanu otrajā lasījumā. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 73, pret - 18, neviens neatturas. Likumprojekts otrajā lasījumā pieņemts.
Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu trešajam lasījumam!
P.Ontužāns. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš trešajam lasījumam -2005.gada 15.jūlijs.
Sēdes vadītāja. 15.jūlijs? Šā gada 15.jūlijs. Citu priekšlikumu nav. Paldies.
Cienījamie kolēģi! Saeimas Prezidijs ir saņēmis Sociālo un darba lietu komisijas lūgumu izdarīt izmaiņas Saeimas 9.jūnija sēdes darba kārtībā un pirms darba kārtības 35.punkta, likumprojekta Grozījumi Profesionālās izglītības likumā, iekļaut likumprojektu Grozījums likumā Par valsts pensijām izskatīšanu otrajā lasījumā. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Darba kārtība ir izmainīta.
Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts Grozījumi likumā Par privātajiem pensiju fondiem. Pirmais lasījums.
Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā - deputāts Aleksandrovs.
I.Aleksandrovs (frakcija Jaunais laiks).
Cienījamie kolēģi! Strādāsim ar dokumentu Nr.4223 - likumprojektu Grozījumi likumā Par privātajiem pensiju fondiem.
Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija izskatīja šo likumprojektu pirmajā lasījumā un lūdz Saeimu atbalstīt šā likumprojekta pieņemšanu pirmajā lasījumā.
Sēdes vadītāja. Lūdzu deputātus balsot par likumprojektu! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 87, pret un atturas - nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā pieņemts.
Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam.
I.Aleksandrovs. 16.jūnijs.
Sēdes vadītāja. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš - 16.jūnijs. Citu priekšlikumu nav. Paldies.
Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts Grozījumi Patērētāju tiesību aizsardzības likumā. Pirmais lasījums.
Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā - deputāts Madars Lasmanis.
M.Lasmanis (frakcija Jaunais laiks).
Cienījamie kolēģi! Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija ir izskatījusi likumprojektu Grozījumi Patērētāju tiesību aizsardzības likumā un aicina to atbalstīt pirmajā lasījumā.
Sēdes vadītāja. Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta pieņemšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 78, pret - 1, neviens deputāts neatturas. Likumprojekts pirmajā lasījumā pieņemts.
Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam!
M.Lasmanis. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš - 1.jūlijs.
Sēdes vadītāja. Citu priekšlikumu nav. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš otrajam lasījumam - 1.jūlijs. Paldies.
Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts Par skaidras naudas deklarēšanu. Otrais lasījums.
Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā - deputāts Ēriks Zunda.
Ē.Zunda (Tautas partijas frakcija).
Cienījamā priekšsēdētāja! Godātie kolēģi! Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija izskatīja minēto dokumentu otrajā lasījumā, kopumā izvērtējot astoņus priekšlikumus.
1.priekšlikums ir atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.
Ē.Zunda. 2.priekšlikums ir atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.
Ē.Zunda. 3.priekšlikums ir iestrādāts 4., un 4.priekšlikums ir atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Pret minētajiem priekšlikumiem deputātiem iebildumu nav.
Ē.Zunda. 5.priekšlikums ir iestrādāts 2., 6. un 8.priekšlikumā, un minētie priekšlikumi ir atbalstīti.
Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.
Ē.Zunda. 7.priekšlikums ir atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.
Ē.Zunda. Kolēģi, mēs esam izskatījuši visus priekšlikumus. Aicinu balsot par minēto...
Sēdes vadītāja. Es atvainojos, ir arī 8. - Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšlikums.
Ē.Zunda. Jā, taisnība. Komisija ir atbalstījusi 8.priekšlikumu.
Sēdes vadītāja. Deputātiem nav iebildumu pret 8.priekšlikumu.
Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta pieņemšanu otrajā lasījumā! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 83, pret un atturas - nav. Likumprojekts otrajā lasījumā pieņemts.
Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu trešajam lasījumam!
Ē.Zunda. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš - 16.jūnijs.
Sēdes vadītāja. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš trešajam lasījumam - 16.jūnijs. Paldies.
Ē.Zunda. Paldies, kolēģi!
Sēdes vadītāja. Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts Grozījums likumā Par valsts pensijām. Otrais lasījums.
Sociālo un darba lietu komisijas vārdā - deputāte Jevgenija Stalidzāne.
J.Stalidzāne (Latvijas Pirmās partijas frakcija).
Cienījamie kolēģi! Sociālo un darba lietu komisija likumprojektu izskatīja un sagatavoja otrajam lasījumam.
Pie 1.priekšlikuma ir redakcionāls precizējums - apmainīt vietām vārdus.
Un 2.priekšlikums paredz, ka likums stājas spēkā nākamajā dienā pēc tā izsludināšanas. Šo priekšlikumu komisija ir atbalstījusi.
Komisija ir atbalstījusi likumprojekta pieņemšanu otrajā, galīgajā, lasījumā. Lūdzu arī Saeimu atbalstīt likumprojekta pieņemšanu otrajā, galīgajā, lasījumā.
Sēdes vadītāja. Pret 1. - Sociālo un darba lietu komisijas un deputāta Dzintara Rasnača priekšlikumu - deputātiem iebildumu nav.
Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta pieņemšanu otrajā lasījumā! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 88, pret un atturas - nav. Likums Grozījums likumā Par valsts pensijām pieņemts. Paldies.
Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts Grozījumi Profesionālās izglītības likumā. Pirmais lasījums.
Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas vārdā - deputāts Dzintars Ābiķis.
Dz.Ābiķis (Tautas partijas frakcija).
Cienījamā priekšsēdētāja! Cienījamie kolēģi! Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisija kopā ar Saeimas Juridisko biroju ļoti rūpīgi izanalizēja vēl iepriekšējās valdības sagatavotos grozījumus Profesionālās izglītības likumā un konstatēja būtiskus trūkumus.
Līdz šim likums bija precīzi saskaņots ar Valsts pārvaldes iekārtas likumu tādā ziņā, ka likuma prasības bija pietiekami precīzi izteiktas, taču diemžēl tagad grozījumos atgriežas pie vispārīgām normām. Turklāt, paredzot izglītības iestāžu padotību, nav noteikts, kura no padotības formām tiks realizēta - pakļautība vai pārraudzība.
Mēs konstatējām arī to, ka nav skaidrs, ko likumprojekta iesniedzēji pēc būtības domā ar likumprojektā minēto eksaminācijas centru. Arī ministres Druvietes iesniegtie precizējumi šajā likumprojektā nevarētu tikt šobrīd pieņemti, kamēr nav izdarīti grozījumi Augstskolu likumā.
Vēlreiz atkārtoju: mēs ļoti rūpīgi kopā ar Juridisko biroju izanalizējām šo likumu un ierosinām likumprojektu neatbalstīt pirmajā lasījumā.
Mēs aicinām ministriju pārstrādāt likumprojektu, vēlreiz izskatīt valdībā un tad iesniegt Saeimā.
Tāpēc es komisijas vārdā aicinu balsot pret šo likumprojektu pirmajā lasījumā!
Sēdes vadītāja. Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta pieņemšanu pirmajā lasījumā Grozījumi Profesionālās izglītības likumā! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 11, pret - 68, atturas - 6. Likumprojekts ir noraidīts.
Dz.Ābiķis. Paldies, kolēģi, par atbalstu komisijas viedoklim!
Sēdes vadītāja. Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts Grozījums Atkritumu apsaimniekošanas likumā. Otrais lasījums.
Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā - deputāts Madars Lasmanis.
M.Lasmanis (frakcija Jaunais laiks).
Cienījamie kolēģi! Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija ir izskatījusi un otrajam lasījumam sagatavojusi likumprojektu Grozījums Atkritumu apsaimniekošanas likumā. Komisija ir saņēmusi 12 priekšlikumus.
1. - vides ministra Vējoņa priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.
M.Lasmanis. 2. - vides ministra Vējoņa priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.
M.Lasmanis. 3. - vides ministra priekšlikums. Daļēji atbalstīts un iestrādāts 4.priekšlikumā, kas ir atbildīgās komisijas priekšlikums.
Sēdes vadītāja. Deputātiem nav iebildumu pret minētajiem priekšlikumiem.
M.Lasmanis. 5. - vides ministra priekšlikums. Atbalstīts un iekļauts 6. - atbildīgās komisijas priekšlikumā.
Sēdes vadītāja. Pret minētajiem priekšlikumiem iebildumu nav.
M.Lasmanis. 7. - vides ministra priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.
M.Lasmanis. 8. - vides ministra priekšlikums. Atbalstīts un redakcionāli precizēts.
Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.
M.Lasmanis. 9. - vides ministra priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.
M.Lasmanis. 10. - vides ministra priekšlikums. Daļēji atbalstīts un iestrādāts 4. un 11.priekšlikumā, kas ir atbildīgās komisijas priekšlikumi.
Sēdes vadītāja. Pret minētajiem priekšlikumiem iebildumu nav.
M.Lasmanis. 12. - vides ministra priekšlikums. Atbalstīts un redakcionāli precizēts.
Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.
M.Lasmanis. Tie ir visi priekšlikumi. Aicinu atbalstīt likumprojektu otrajā lasījumā.
Sēdes vadītāja. Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta pieņemšanu otrajā lasījumā! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 83, pret un atturas - nav. Likumprojekts otrajā lasījumā pieņemts.
Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu trešajam lasījumam!
M.Lasmanis. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš trešajam lasījumam - 14.jūnijs.
Sēdes vadītāja. Citu priekšlikumu nav. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš trešajam lasījumam - 14.jūnijs. Paldies.
Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts Par dzīvokļa īpašuma tiesību piešķiršanu Andrejam Eglītim. Otrais lasījums.
Juridiskās komisijas vārdā - deputāts Mareks Segliņš.
M.Segliņš (Tautas partijas frakcija).
Godātie kolēģi! Izskatām likumprojektu otrajā lasījumā.
1.priekšlikums Juridiskajā komisijā ir atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Atklājam debates. Deputāts Juris Dobelis.
J.Dobelis (frakcija Tēvzemei un Brīvībai/LNNK).
Cienītie kolēģi! Es nāku aizkavēt jūs uz dažām minūtēm, lai, pirmkārt, pateiktu, ka mūsu apvienība centās, cik nu varēja, steidzināt šā likumprojekta pieņemšanu. Un jāizsaka zināma neizpratne, kāpēc Juridiskā komisija tik ilgi vilcinājās pieņemt to, kas faktiski ir acīm redzams un saprotams. Vai tad vēl vienu reizi būtu šeit jāatkārto tas, kādi ir nopelni Andrejam Eglītim Latvijas labā? Es ceru, ka vismaz daļa deputātu ir lasījuši to, ko ir uzrakstījis Andrejs Eglītis. Ja nav, tad ieteicu to izlasīt.
Mēs gribējām pēc iespējas ātrāk nokārtot šo galīgi nevajadzīgi samilzušo jautājumu. Lūdzu, mainīsim dzīvokļa īpašuma tiesības uz nekustamā īpašuma nodošanu! Taču lūdzu godāto Juridisko komisiju šoreiz nevilcināties mēnešiem ilgi ar šo jautājumu. Es te runāju minūti, bet jūs velkat šo laiku mēnešiem ilgi garumā. Un tāpēc tad, kad būs runa par priekšlikumu iesniegšanu attiecībā uz trešo lasījumu, es lūgšu iesniegt pēc iespējas ātrāk - jo ātrāk, jo labāk! - šos priekšlikumus (varētu dot apmēram nedēļu laika), lai mēs likumprojektu varētu trešajā lasījumā pieņemt vēl pirms tā saucamā pārtraukuma un negatavot tam kaut kādu ārkārtas sēdi vai kaut ko tamlīdzīgu.
Cienītie kolēģi! Mūsu apvienības vārdā es ļoti aicinu jūs paust savu attieksmi un nevilkt vairs šo lietu garumā. Andrejs Eglītis ir cienījama vecuma cilvēks - dod Dievs jums tik ilgi nodzīvot! -, un vecam cilvēkam un nopelniem bagātam cilvēkam ir jāsaņem arī attiecīgā atzinība.
Paldies.
Sēdes vadītāja. Deputāts Vladimirs Buzajevs.
V.Buzajevs (politisko organizāciju apvienības Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā frakcija).
Cienījamā priekšsēdētāja! Godātie kolēģi! Mums nav nekādu iebildumu pret likumprojekta nosaukuma maiņu, nedz arī pret pašu Andreju Eglīti - izcilu rakstnieku un liela vecuma cilvēku.
Praktiski šis likumprojekts... tas vispār nav dāvinājums Eglīša kungam, bet, protams, dāvinājums viņa mantiniekiem, kuri visā savā dzīvē nav uzrakstījuši nevienu rindkopu. (No zāles dep. J.Dobelis: Beidz muldēt, Buzajev!)
Un sakarā ar to mums ir zināmi iebildumi pret šo likumprojektu. Un ir vēl kāds cits iemesls, kura dēļ mēs nevaram atbalstīt šo likumprojektu. Viņš ir viens cilvēks - pieņemsim, ka viņš ir izcils rakstnieks! -, bet ir arī desmitiem tūkstošu denacionalizēto māju iemītnieku, kuriem mēs negribam piešķirt dzīvokli īpašumā un vispār negribam lemt šo jautājumu. Un denacionalizēto māju iemītnieki ceturtdien, nākamceturtdien, atkal piketēs pie Ministru kabineta. Man ir liels lūgums visām valdošajām frakcijām: gan Saeimā, gan arī Rīgas Domē vajag tomēr izlemt šo jautājumu kaut vai daļēji un neatlikt līdz tam brīdim, kad desmitiem tūkstošu ģimeņu paliks bez jumta virs galvas un nonāks uz ielas.
Paldies par uzmanību.
Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.
Vai komisijas vārdā ir kas piebilstams? Lūdzu!
M.Segliņš. Godātie kolēģi! Ja jau reiz tika pieminēta Juridiskā komisija, tad jāteic, ka dokuments, kas bija Juridiskajā komisijā iesniegts no apvienības Tēvzemei un Brīvībai/LNNK puses, bija juridiski nekorekts. Tagad tas ir uzlabots. Pati frakcija Tēvzemei un Brīvībai/LNNK iesniedza priekšlikumus, kurus mēs atbalstījām. Tagad likumprojekts ir korekts, un tagad to var pieņemt. Tas no sākuma bija juridiski nekorekts. (Starpsauciens: Ej! Ej!)
Tā ka aicinu atbalstīt 1.priekšlikumu.
Sēdes vadītāja. Lūdzu deputātus balsot par 1. - frakcijas Tēvzemei un Brīvībai/LNNK priekšlikumu. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 69, pret - 4, neviens neatturas. Priekšlikums ir atbalstīts.
M.Segliņš. 2.priekšlikums. Daļēji ir atbalstīts un iestrādāts 3.priekšlikumā, kurš ir atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputātiem nav iebildumu pret komisijas viedokli par 2. un 3.priekšlikumu.
M.Segliņš. 4.priekšlikums. Daļēji atbalstīts un iekļauts 7.priekšlikumā, kurš ir atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.
M.Segliņš. 5. - atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.
M.Segliņš. 6. - atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.
M.Segliņš. 7. - atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.
M.Segliņš. Lūdzu pieņemt likumprojektu otrajā lasījumā.
Sēdes vadītāja. Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta pieņemšanu otrajā lasījumā. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 76, pret - 11, atturas - 1. Likumprojekts otrajā lasījumā pieņemts.
Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu trešajam lasījumam!
M.Segliņš. 14.jūnijs.
Sēdes vadītāja. Citu priekšlikumu nav. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš - 14.jūnijs. Paldies.
Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts Grozījumi Komerclikuma spēkā stāšanās kārtības likumā. Otrais lasījums.
Juridiskās komisijas vārdā - deputāts Mareks Segliņš.
Es atvainojos... Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts Grozījumi Valsts kontroles likumā. Otrais lasījums.
Juridiskās komisijas vārdā - deputāts Mareks Segliņš.
M.Segliņš (Tautas partijas frakcija).
Juridiskā komisija 1.priekšlikumu ir atbalstījusi.
Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.
M.Segliņš. 2.priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.
M.Segliņš. 3. - atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.
M.Segliņš. 4. - atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.
Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.
M.Segliņš. 5. - atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.
M.Segliņš. 6. - atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Iebildumu nav.
M.Segliņš. 7. - atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.
M.Segliņš. 8. - atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.
M.Segliņš. 9. - atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.
M.Segliņš. 10. - atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.
M.Segliņš. 11. - atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.
M.Segliņš. 12. - atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.
M.Segliņš. 13. - nav atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.
M.Segliņš. 14. - atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.
M.Segliņš. 15. - atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.
M.Segliņš. 16. - atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.
M.Segliņš. 17. - atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.
M.Segliņš. 18. - atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.
M.Segliņš. 19. - atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.
M.Segliņš. 20. - atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.
M.Segliņš. 21. - atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.
M.Segliņš. 22. - atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.
M.Segliņš. 23. - atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.
M.Segliņš. 24. - atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.
M.Segliņš. 25. - atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.
M.Segliņš. 26. - atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.
M.Segliņš. 27. - atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.
M.Segliņš. 28. - atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.
M.Segliņš. 29. - atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.
M.Segliņš. 30. - atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.
M.Segliņš. Lūdzu pieņemt likumprojektu otrajā lasījumā!
Sēdes vadītāja. Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta pieņemšanu otrajā lasījumā! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 80, pret - nav, atturas - 4. Likumprojekts otrajā lasījumā pieņemts.
Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu trešajam lasījumam!
M.Segliņš. 14.jūnijs.
Sēdes vadītāja. Citu priekšlikumu nav. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš trešajam lasījumam - 14.jūnijs. Paldies.
Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts Grozījumi Komerclikuma spēkā stāšanās kārtības likumā. Otrais lasījums.
Juridiskās komisijas vārdā - deputāts Mareks Segliņš.
M.Segliņš (Tautas partijas frakcija).
Šā likumprojekta otrajam lasījumam bija iesniegti seši priekšlikumi.
1.priekšlikums Juridiskajā komisijā ir atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.
M.Segliņš. 2.priekšlikums ir daļēji atbalstīts un iekļauts 3., 4. un 5.priekšlikumā.
Sēdes vadītāja. Pret minētajiem priekšlikumiem deputātiem iebildumu nav.
M.Segliņš. Un 6.priekšlikums ir atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.
M.Segliņš. Lūdzu pieņemt šo likumprojektu otrajā lasījumā!
Sēdes vadītāja. Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta pieņemšanu otrajā lasījumā! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 90, pret un atturas - nav. Likumprojekts otrajā lasījumā pieņemts.
Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu trešajam lasījumam.
M.Segliņš. 14.jūnijs.
Sēdes vadītāja. Citu priekšlikumu nav. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš trešajam lasījumam - 14.jūnijs. Paldies.
Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts Grozījumi likumā Par izložu un azartspēļu nodevu un nodokli. Pirmais lasījums.
Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā - deputāte Elita Šņepste.
E.Šņepste (Tautas partijas frakcija).
Cienījamie kolēģi! Sēdē izskatāmais dokuments Nr.4295. Saskaņā ar Saeimas kārtības ruļļa 79.pantu Saeimas deputāti ir iesnieguši izskatīšanai Saeimā likumprojektu Grozījumi likumā Par izložu un azartspēļu nodevu un nodokli. Likumprojekts izstrādāts, lai precizētu un pakāpeniski palielinātu nodokļu un nodevu likmes izlozēm un azartspēlēm. Tādējādi tiks ierobežota azartspēļu izplatība un palielināti ieņēmumi valsts un pašvaldību budžetos.
Speciālās nodevas un nodokļa maksājumi budžetā sasniedz 11,9 miljonus latu, kas sastāda 18,19% no izložu un azartspēļu apgrozījuma. Šobrīd nodokļu likmes attiecīgajā sfērā ir vairākas reizes zemākas nekā pārējās Baltijas valstīs.
Valsts nodokļu politika pret nozari jāveido, ievērojot sociālos riskus un to, ka sabiedrībai radīto negatīvo seku finansēšana jāsedz no nozares samaksātajiem nodokļiem. Finanšu ministrija ir devusi pozitīvu vērtējumu un atbalstījusi to.
Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija izskatīja un atbalstīja likumprojektu Grozījumi likumā Par izložu un azartspēļu nodevu un nodokli un lūdz Saeimu atbalstīt šo likumprojektu kā steidzamu.
Sēdes vadītāja. Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta atzīšanu par steidzamu! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 84, pret - 6, atturas - 4. Likumprojekts par steidzamu atzīts.
Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta pieņemšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 81, pret - nav, atturas - 6. Likumprojekts pirmajā lasījumā pieņemts.
Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam un izskatīšanas laiku otrajā lasījumā!
E.Šņepste. 9.jūnijs pulksten 15.00 - priekšlikumu iesniegšanas termiņš.
Sēdes vadītāja. Un izskatīšana?
E.Šņepste. 9.jūnijs... Nē, nē, 16.jūnijs! 16.jūnija sēdē.
Sēdes vadītāja. Tātad priekšlikumu iesniegšanas laiks - 9.jūnijs pulksten 15.00 un izskatīšana 16.jūnija sēdē. Paldies.
Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts Grozījumi Ārstniecības likumā. Pirmais lasījums.
Sociālo un darba lietu komisijas vārdā - deputāts Valdis Ģīlis.
V.Ģīlis (Tautas partijas frakcija).
Cienījamo Prezidij! Cienījamie kolēģi! Strādāsim ar dokumentu Nr.1238. Konkrētie grozījumi Ārstniecības likumā ir saistīti ar maijā Ministru kabinetā pieņemto programmu Cilvēku resursu attīstības programma veselības aprūpē, kā arī ar solījumiem strauji palielināt veselības aprūpē strādājošo profesionāļu darba algas.
Alga tiks pacelta tādējādi, ka tiek palielināta maksa - tiek pacelti tarifi veselības aprūpes pakalpojumiem, bet, lai šādi novirzītā nauda nonāktu arī līdz katram profesionālim, tiek piedāvāts noteikt zemāko darba algas likmi.
Sociālo un darba lietu komisija šos priekšlikumus ir atbalstījusi un lūdz Saeimu izskatīt šos grozījumus steidzamības kārtā.
Sēdes vadītāja. Cienījamie kolēģi! Lūdzu, balsosim par likumprojekta atzīšanu par steidzamu! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 81, pret un atturas - nav. Likumprojekts par steidzamu atzīts.
Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta pieņemšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 85, pret un atturas - nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā pieņemts.
Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas laiku otrajam lasījumam un izskatīšanu otrajā lasījumā!
V.Ģīlis. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš - 13.jūnijs un izskatīšana 16.jūnijā.
Sēdes vadītāja. Tātad priekšlikumu iesniegšanas laiks otrajam lasījumam ir 13.jūnijs, bet izskatīšana 16.jūnija sēdē. Paldies.
Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts Grozījumi likumā Par tabakas izstrādājumu realizācijas, reklāmas un lietošanas ierobežošanu. Pirmais lasījums.
Sociālo un darba lietu komisijas vārdā - deputāts Valdis Ģīlis.
V.Ģīlis (Tautas partijas frakcija).
Strādāsim ar dokumentu Nr.1241. Konkrētie grozījumi likumā ir saistīti ar kārtējiem soļiem cīņā ar netikumu, kas ik dienas nogalina daudzus cilvēkus arī Latvijā. Vienlaikus tā ir arī Eiropas Savienības direktīvu, prasību ieviešana Latvijā.
Grozījumi ir saistīti ar šo izstrādājumu reklamēšanas aizliegumu, un ir cerības, ka, mazāk reklamējot, būs arī mazāk lietotāju.
Grozījumus ir izskatījusi Sociālo un darba lietu komisija un atbalstījusi tos. Komisija lūdz likumprojektu izskatīt steidzamības kārtā.
Sēdes vadītāja. Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta atzīšanu par steidzamu! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 74, pret - 2, atturas - 3. Likumprojekts par steidzamu atzīts.
Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta pieņemšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 80, pret - 2, atturas - 3. Likumprojekts pirmajā lasījumā pieņemts.
Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam un izskatīšanas laiku otrajā lasījumā!
V.Ģīlis. 13.junijs - priekšlikumu iesniegšana un 16.jūnijā - izskatīšana.
Sēdes vadītāja. Tātad priekšlikumu iesniegšanas laiks otrajam lasījumam - 13.jūnijs un izskatīšana - 16.jūnija sēdē. Citu priekšlikumu nav. Paldies.
Cienījamie kolēģi! Saskaņā ar Saeimas kārtības ruļļa 37.pantu Saeimai ir jālemj par pavasara sesijas slēgšanu un par rudens sesijas atsākšanu.
12.maijā Frakciju padome pieņēma lēmumu slēgt pavasara sesiju šā gada 22.jūnijā un atsākt rudens sesiju šā gada 5.septembrī.
Ja deputātiem nav iebildumu, lūdzu deputātus balsot par sesijas slēgšanu un tās atsākšanu. Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 89, pret - 2, neviens neatturas. Tātad Saeimas pavasara sesiju slēgsim šā gada 22.jūnijā un atsāksim rudens sesiju šā gada 5.septembrī.
Paldies.
Cienījamie kolēģi! Līdz ar to visi darba kārtības jautājumi ir izskatīti. Lūdzu deputātus reģistrēties ar reģistrācijas kartēm! Lūdzu zvanu! Reģistrācijas režīmu!
Kamēr tiek sagatavoti reģistrācijas rezultāti, vārds paziņojumam deputātei Ingrīdai Circenei.
I.Circene (frakcija Jaunais laiks).
Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas sēde pulksten 12.30 komisijas telpās. Paldies.
Sēdes vadītāja. Cienījamie kolēģi! Deputāte Jevgenija Stalidzāne paziņo, ka balsojumā par likumprojektu Grozījums likumā Par valsts pensijām viņa ir balsojusi par, jo, tā kā viņa bija ziņotāja, viņa nepaspēja nobalsot. Viņa ir vēlējusies balsot par.
Vārds paziņojumam deputātam Staņislavam Šķesteram. Lūdzu!
S.Šķesters (Zaļo un zemnieku savienības frakcija).
Paldies. Cienījamie kolēģi! Es lūgtu pulksten 12.30 Valsts pārvaldes un pašvaldības komisiju uz sēdi.
Paldies.
Sēdes vadītāja. Vārds Saeimas sekretāra biedrei Ingunai Rībenai reģistrācijas rezultātu nolasīšanai.
I.Rībena (8.Saeimas sekretāra biedre).
Cienījamie kolēģi! Nav reģistrējušies: Andris Bērziņš... ir, Boriss Cilevičs... nav, Aleksandrs Kiršteins, Dzintars Jaundžeikars, Anatolijs Mackevičs... nav, Pāvels Maksimovs un Dzintars Zaķis.
Paldies.
Sēdes vadītāja. Cienījamie kolēģi! Līdz ar to 9.jūnija sēde ir slēgta.
Paldies.
SATURA RĀDĪTĀJS
8.Saeimas pavasara sesijas 10.sēde
2005.gada 9.jūnijā