Sēdi vada Latvijas Republikas 8.Saeimas priekšsēdētāja

Ingrīda Ūdre.

Sēdes darba kārtība
Satura rādītājs
Balsojumi

Sēdes vadītāja. Sākam Saeimas 25.augusta ārkārtas sēdi.

Sākam izskatīt darba kārtību.

Saeimas Prezidijs ir saņēmis Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījumi likumā “Par valsts budžetu 2005.gadam””. Saeimas Prezidijs ierosina nodot likumprojektu Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai un visām pārējām Saeimas komisijām.

Vai deputātiem ir iebildumi? (Starpsauciens: “Balsot!”) Deputāti lūdz balsojumu. Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta nodošanu komisijām, nosakot, ka Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija ir atbildīgā komisija! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 66, pret - 7, atturas - 9. Likumprojekts nodots komisijām.

Saeimas Prezidijs ir saņēmis Ata Slaktera, Mihaila Pietkeviča, Ērika Zundas, Ulda Brieža un citu deputātu iesniegumu ar lūgumu izsludināt Saeimas 2005.gada 25.augusta sēdē pārtraukumu līdz pulksten 13.00. Vai deputātiem ir iebildumi? (No zāles dep. J.Urbanovičs: “Līdz pulksten 14.00!”)

Lūdzu ieslēgt mikrofonu deputātam Aleksandram Golubovam! Par procedūru.

A.Golubovs (Latvijas Sociālistiskās partijas frakcija).

Mēs nevaram izsludināt pārtraukumu, jo ir noteikta darba kārtība, kura ir izpildīta.

Sēdes vadītāja. Darba kārtība nav izpildīta, jo darba kārtībā ir  likumprojekts “Grozījumi likumā “Par valsts budžetu 2005.gadam””. Tā ka pārtraukumu mēs varam izsludināt.

Tātad lūdzu deputātus... Tātad: vai deputātiem ir iebildumi pret to, ka izsludināms pārtraukums līdz pulksten 13.00?

Urbanoviča kungs iesaka izsludināt pārtraukumu līdz pulksten 14.00. Diemžēl, Urbanoviča kungs, jums vajadzētu saņemt piecu deputātu priekšlikumu...

Tātad lūdzu deputātus balsot par to, ka izsludināms pārtraukums līdz pulksten 13.00. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 70, pret - nav, atturas - 12. Saeimas ārkārtas sēdē izsludināts pārtraukums līdz pulksten 13.00.

Cienījamie deputāti! Šodien es gribētu sveikt vairākus mūsu kolēģus deputātus, kuri svin vai nesen svinēja savu apaļo vai pusapaļo jubileju, - deputātu Krišjāni Peteru (aplausi), deputātu Mareku Segliņu (aplausi), deputātu Juri Dobeli (aplausi), deputāti Ināru Ostrovsku (aplausi) un deputātu Andi Kāpostu (aplausi).

Cienījamie kolēģi, lūdzu reģistrēties ar reģistrācijas kartēm! Lūdzu zvanu! Reģistrācijas režīmu!

Kamēr tiek gatavoti reģistrācijas rezultāti, paziņojumam vārds deputātam Nikolajam Kabanovam.

N.Kabanovs (politisko organizāciju apvienības “Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā” frakcija).

Kolēģi deputāti! Izpildot Vidzemes priekšpilsētas tiesas 5.jūlija spriedumu, man jāatsauc sekojošie vārdi, kurus es teicu pagājušā gada 21.oktobra sēdē, respektīvi: “Cienījamie kolēģi! Šodien bija pieminēts vārds “Eiropa”. Mēs varam pamēģināt uzzināt, kas notiek Eiropas kontekstā ar šiem ierobežojumiem, vai kaut kāda partija Eiropas Parlamentā var stāties, teiksim, “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK pusē. Es domāju, ka tikai neliela tā saucamā “nāciju Eiropas” deputātu kopa, kur tagad sēž četri fašisti no Latvijas. Fašisti joprojām sēž Latvijas Saeimā.”

Es atsaucu šos vārdus. Un sakarā ar tiesas spriedumu prasītāji jeb Guntars Krasts, Ģirts Valdis Kristovskis, Inese Vaidere un Roberts Zīle nav fašisti.

Atvainojiet! (Starpsaucieni.)

Sēdes vadītāja. Paziņojumam vārds deputātei Vairai Paeglei.

V.Paegle (Tautas partijas frakcija).

Cienījamie Ārlietu komisijas deputāti! Es aicinu jūs uz ārkārtas sēdi pulksten 11.00.

Sēdes vadītāja. Paziņojumam vārds deputātei Jevgenijai Stalidzānei.

J.Stalidzāne (Latvijas Pirmās partijas frakcija).

Sociālo un darba lietu komisijas sēde pulksten 11.00 komisijas telpās.

Sēdes vadītāja. Paziņojumam vārds Ingrīdai Circenei.

I.Circene (frakcija “Jaunais laiks”).

Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisija tiekas pulksten 10.15 komisijas telpās.

Sēdes vadītāja. Paziņojumam vārds deputātam Atim Slakterim.

A.Slakteris (Tautas partijas frakcija).

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas deputātus lūdzu pulcēties uz sēdi komisijas telpās pulksten 10.30.

Sēdes vadītāja. Paziņojumam vārds deputātam Staņislavam Šķesteram.

S.Šķesters (Zaļo un zemnieku savienības frakcija).

Lūdzu Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas deputātus uz sēdi pulksten 10.30. Paldies.

Sēdes vadītāja. Paziņojumam vārds deputātam Jānim Strazdiņam.

J.Strazdiņš (Zaļo un zemnieku savienības frakcija).

Godātie kolēģi! Izglītības, kultūras un zinātnes komisija tiekas Sarkanajā zālē tūlīt pēc sēdes beigām.

Sēdes vadītāja. Paziņojumam vārds deputātam Jurim Dalbiņam.

J.Dalbiņš (Tautas partijas frakcija).

Cienījamie Aizsardzības un iekšlietu komisijas deputāti, lūdzu uz komisijas sēdi komisijas telpās pulksten 10.15!

Sēdes vadītāja. Reģistrācijas rezultātu nolasīšanai vārds deputātam Jānim Šmitam.

J.Šmits (8.Saeimas sekretārs).

Godātie kolēģi! Nav reģistrējušies: Andrejs Aleksejevs, Aleksandrs Bartaševičs, Juris Dalbiņš, Inese Krastiņa, Edgars Jaunups, Oskars Kastēns, Liene Liepiņa, Aigars Pētersons, Inguna Rībena, Anta Rugāte, Mareks Segliņš, Atis Slakteris, Vjačeslavs Stepaņenko, Jānis Strazdiņš un Ingrīda Ūdre.

Paldies par uzmanību!

Sēdes vadītāja. Cienījamie kolēģi! Tiekamies zālē pēc pārtraukuma - pulksten 13.00.

Paldies.

(Pārtraukums)

Sēdi vada Latvijas Republikas 8.Saeimas priekšsēdētāja

Ingrīda Ūdre.

Sēdes vadītāja. Cienījamie kolēģi! Turpināsim Saeimas ārkārtas sēdi. Izskatīsim likumprojektu “Grozījumi likumā “Par valsts budžetu 2005.gadam””.

Komisijas vārdā - deputāts Atis Slakteris. Lūdzu!

A.Slakteris (Tautas partijas frakcija).

Priekšsēdētājas kundze! Kolēģi! Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija savā sēdē nolēma atzīt grozījumus par steidzamiem.

Sēdes vadītāja. Cienījamie kolēģi! Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta atzīšanu par steidzamu. Pirms mēs balsojam, vārds par procedūru deputātam Aleksandram Golubovam. Lūdzu!

No vietas, lūdzu, Golubova kungs! Vai jūs par steidzamību gribat runāt? Jā, lūdzu!

Deputāts Aleksandrs Golubovs runās pret steidzamību.

A.Golubovs (Latvijas Sociālistiskās partijas frakcija).

Cienījamie kolēģi! Vai jums nav kauna? Jūs apspriedāt valdošajā koalīcijā kaut kādus grozījumus, pēc tam vakar iesniedzāt tos šeit, Saeimā, bet mēs par tiem uzzinājām gandrīz vai tikai šodien. It kā kaut kas parādījās presē, bet tagad jūs pieņemat tos kā steidzamus.

Es kategoriski esmu pret to, lai tie tiktu pieņemti kā steidzami.

Sēdes vadītāja. Viens deputāts ir runājis “pret”. Neviens deputāts nerunās “par”.

Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta atzīšanu par steidzamu. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 71, pret - 13, atturas - 5. Likumprojekts par steidzamu atzīts.

A.Slakteris. Jā, un es kolēģus gribu vēl informēt, ka Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas sēdē notika ļoti konstruktīva saruna ar finanšu ministru Spurdziņu. Gan ar procedūru, gan ar skaitļiem, kas ir budžetā, tika rūpīgi iepazīstināti visi deputāti, to skaitā arī opozīcijas deputāti. Pie tam šī informācija jau tādā galīgi sagatavotā variantā visām frakcijām tika izplatīta vienlaicīgi, un es gribu kolēģus arī informēt, ka Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas sēdē pret steidzamību nebalsoja neviens deputāts.

Savukārt balsojumā par atbalstu likumprojektam pirmajā lasījumā viens deputāts atturējās, bet visi pārējie deputāti atbalstīja tā pieņemšanu pirmajā lasījumā.

Tā ka aicinu arī jūs to atbalstīt.

Sēdes vadītāja. Atklājam debates. Ministru kabineta vārdā - finanšu ministrs Oskars Spurdziņš.

O.Spurdziņš (finanšu ministrs).

Cienījamā Saeimas priekšsēdētājas kundze! Godātie Saeimas deputāti! Esmu gandarīts, ka varu izskatīšanai parlamentā piedāvāt grozījumus likumā “Par valsts budžetu 2005.gadam”, kas tika akceptēti Ministru kabinetā šā gada 23.augustā.

Šodien mums ir pamats būt lepniem: valsts budžeta grozījumi tik lielā apmērā ir iespējami, tikai pateicoties straujajai Latvijas tautsaimniecības izaugsmei, par kuru mūs var apskaust vai jebkura Eiropas Savienības dalībvalsts.

Nenoliedzami, savu artavu šajā situācijā ir devis arī mūsu valsts nodokļu administrācijas sekmīgais darbs. Tāpēc valdība šodien var atļauties prognozēt ekonomisko izaugsmi 2005.gadā 7,5% apmērā, kas ir vairāk nekā tika prognozēts 2005.gada budžeta izstrādes laikā, kad mēs plānojām, ka mūsu valsts iekšzemes kopprodukts šajā gadā pieaugs tikai par 6,7 procentiem.

Arī ārējās tirdzniecības apgrozījums ir būtiski pieaudzis. Turklāt mani kā finanšu ministru īpaši iepriecina tas, ka eksporta pieauguma tempi ir bijuši augstāki nekā importa tempi.

Tādējādi valdības piedāvātajā 2005.gada valsts budžeta grozījumu projektā ir paredzēts palielināt valsts budžeta ieņēmumus par 130,1 miljonu latu, palielinot tos līdz 2,7 miljardiem latu. Ar šiem budžeta grozījumiem no valsts pamatbudžeta valdības izvēlētajām prioritātēm tiek papildus piešķirti 138,6 miljoni latu.

Valsts pamatbudžeta ieņēmumus paredzēts palielināt kopumā par 108 miljoniem latu - līdz 1,98 miljardu latu līmenim.

Pieaugumu nodrošinās lielāki pievienotās vērtības nodokļa, akcīzes nodokļa, uzņēmumu ienākuma nodokļa, iedzīvotāju ienākuma nodokļa, muitas nodokļa, azartspēļu nodokļa un nenodokļu ieņēmumi.

Savukārt prognozētais ārvalstu finansiālās palīdzības apmērs tiek samazināts par 35,2 miljoniem latu. Speciālā budžeta ieņēmumi pieaugs par 21,7 miljoniem latu, pamatā palielinoties sociālās apdrošināšanas iemaksu apjomam.

Budžeta grozījumos paredzēti papildu izdevumi un aizņēmumu limita palielinājums pašvaldībām 153,7 miljonu latu apmērā, bet tiek paredzēts palielināt tikai tādus izdevumus, kas rada pēc iespējas mazāku tiešu fiskālo ietekmi uz 2006.gada budžetu.

Budžeta grozījumu mērķis ir arī zināmā mērā atslogot nākamā gada valsts budžetu, atsevišķus vienreizējos maksājumus veicot jau šajā gadā.

Tā kā šos valdības apsvērumus uzskatu par ļoti izšķirīgiem, atļaušos mazliet vairāk pakavēties pie tiem.

Valdība ir ļoti labi informēta par nepietiekamajām algām ļoti daudzos sektoros. Un nav ko slēpt, ka mēs esam arī nabadzīgākā Eiropas Savienības dalībvalsts.

Lai arī šā gada valsts budžeta grozījumos papildu pārdalei tiek piedāvāta ievērojama naudas summa, valdība nedrīkst atļauties viendienīšu politiku un uzreiz novirzīt šos līdzekļus valsts budžeta iestāžu darbinieku atalgojuma palielināšanai.

Kāpēc?

Atbilde uz šo jautājumu droši vien jums ir labi zināma: Latvijas tautsaimniecības straujajai attīstībai šobrīd ir tikai viens būtisks nevēlams blakusefekts, par kura samazināšanu mums jārūpējas kopīgiem spēkiem, - tā ir inflācija. Patēriņa cenu pieaugums 12 mēnešu garumā 2005.gada pirmajā pusē (salīdzinājumā ar 2004.gada beigām) ir samazinājies tikai par vienu procentpunktu, kas liek paaugstināt vidējās inflācijas prognozi visam gadam līdz 6 procentiem. Augstāku inflācijas līmeni, nekā bija prognozēts, pamatā nosaka nepārtrauktais degvielas cenu kāpums pasaules tirgos un augstais eiro kurss lata pārsaistes brīdī. Turklāt iekšzemes patēriņa pieaugums saglabājās ļoti augsts, un tas stimulēja cenu palielināšanos.

2005.gada pirmajā pusē ir pieņemti lēmumi par administratīvi regulējamo cenu celšanu, tāpēc valdība izšķīrās par, manuprāt, vienīgo valstiski atbildīgo lēmumu — tā budžeta grozījumos paredzēja līdzekļus novirzīt vienreizējām investīcijām un nepalielināt 2005.gada valsts budžeta deficītu, atstājot to nemainīgu - 1,68% apmērā no iekšzemes kopprodukta. Turklāt - būsim atklāti! - priekšvēlēšanu gadā šāds lēmums bija divtik grūts. Taču šāda valdības izvēle ne tikai vēl vairāk stabilizēs mūsu valsts stingro fiskālo politiku, bet arī vēl konkrētāk apliecinās Latvijas virzību uz pievienošanos eirozonai 2008.gadā. Valdība joprojām šo mērķi uzskata par reālu un no tā nav atkāpusies.

Kas attiecas uz darba algām, tad arī šajā ziņā ir vērojamas pozitīvas tendences. Kaut arī darba samaksas reālais pieaugums 2004.gadā, pieaugot inflācijai, samazinājās, tomēr 2005.gada pirmajā ceturksnī strādājošo darba algas, salīdzinot ar iepriekšējā gada atbilstošo periodu, ir ievērojami palielinājušās - par 16,2 procentiem. Šobrīd ir pilnīgi skaidrs, ka darba samaksas paaugstināšana daudzos sektoros būs viena no visbūtiskākajām valdības darba prioritātēm, strādājot pie 2006.gada valsts budžeta.

Protams, valsts resursi neļaus apmierināt visu sektoru prasības pilnībā, taču esmu pārliecināts, ka valdība spēs piedāvāt būtisku darba samaksas pieaugumu nākamgad vairākos sektoros strādājošajiem.

Runājot par valdības piedāvātajām prioritātēm 2005.gada valsts budžeta grozījumos, vēlos uzsvērt, ka tās ir saprātīga kompromisa rezultāts valdības mērķu īstenošanai: līdzekļus pārdalīt par labu vienreizējām investīcijām attīstībai un iespēju robežās atslogot 2006.gada valsts budžetu, neaizmirstot arī par stingru fiskālo politiku.

Minēšu pašas būtiskākās prioritātes.

Visvairāk līdzekļu šajos budžeta grozījumos valdība piedāvā papildus novirzīt Zemkopības ministrijai - 33,3 miljonus latu -, no kuriem lauvas tiesa paredzēta subsīdijām Latvijas lauksaimniekiem.

Nemainīga valdības prioritāte ir veselības aizsardzība, tāpēc Veselības ministrijai investīcijām budžeta grozījumos atvēlēti gandrīz 13 miljoni latu. Nozīmīgs atbalsts 2005.gada valsts budžeta grozījumos ir paredzēts arī labklājības nozarei, vairāk par 7 miljoniem latu atvēlot bērnu kopšanas pabalstu izmaksai.

Lai vairotu pašvaldību finansiālās iespējas un uzlabotu sabiedrības dzīves kvalitāti, ļoti nozīmīgus līdzekļus valdība plāno šā gada valsts budžeta grozījumos novirzīt mērķdotācijās pašvaldībām - vairāk nekā 18 miljonus latu. To skaitā gandrīz 10 miljoni latu paredzēti izglītības iestāžu infrastruktūras sakārtošanai. Turklāt pašvaldību aizņēmuma limits ir palielināts par 9 miljoniem latu. Es ceru, ka šie līdzekļi tiks novirzīti attīstībai un infrastruktūras sakārtošanai un pašvaldību vadītāji būs ļoti godprātīgi attiecībā uz šo līdzekļu izlietojumu.

Ne mazāk nozīmīgas ir arī pārējās prioritātes. Valsts autoceļu uzturēšanai un rekonstrukcijai papildus atvēlēti gandrīz 5 miljoni latu, pasažieru pārvadājumiem pa dzelzceļiem - gandrīz 8 miljoni latu, 2 miljoni latu atvēlēti papildu investīcijām Latvijas augstskolās, 2,5 miljoni latu - zinātnei, un 4,7 miljoni latu - sporta finansēšanai papildus. Tāpat valdība piedāvā gandrīz 8 miljonus latu šogad papildus novirzīt iekšlietu sistēmai un gandrīz 5 miljonus latu - Tieslietu ministrijai.

Vēlos akcentēt arī atsevišķas valsts budžeta grozījumos paredzētās izdevumu pozīcijas, kuras, iespējams, ir salīdzinoši nelielas, taču šo ieguldījumu efektivitāte bieži vien ir izšķirīga.

Tā, piemēram, šajos budžeta grozījumos ir paredzēti līdzekļi gan triju jaunu Latvijas vēstniecību atvēršanai Japānā, Gruzijā un Azerbaidžānā, gan nacionālā kino attīstībai, gan Valsts ieņēmumu dienestam, lai nodrošinātu fizisko personu nodokļu auditus, deklarāciju pārbaudes un informācijas apmaiņu ar Iedzīvotāju reģistru.

Visbeidzot - mani gandarī apstāklis, ka valdība ir spējusi atrast papildu līdzekļus tādām parasti piemirstām institūcijām kā abas mūsu sabiedriskās raidorganizācijas: tām paredzēti 1,3 miljoni latu.

Protams, ir arī daudzas citas mazākas izdevumu pozīcijas, taču es nevēlos vairāk kavēt jūsu laiku. Es jūs aicinu ar visām budžeta grozījumos paredzētajām pozīcijām iepazīties Finanšu ministrijas sagatavotajā 2005.gada valsts budžeta grozījumu dokumentu paketē.

Valdības vārdā es aicinu Saeimas deputātus atbalstīt valdības piedāvātos 2005.gada valsts budžeta grozījumus, ar kuriem Latvijas tautsaimniecības attīstībā ieplūdīs nozīmīgas investīcijas: tiks finansēti daudzi neatliekami pasākumi, un tajā pašā laikā tiks ievērota stingra fiskālā politika.

Novēlu jums savā izvēlē būt valstiski atbildīgiem un saimnieciski tālredzīgiem, jo tieši to no mums, politiķiem, visvairāk gaida Latvijas sabiedrība.

Paldies jums par uzmanību!

Sēdes vadītāja. Iekšlietu ministrs Ēriks Jēkabsons.

Ē.Jēkabsons (iekšlietu ministrs).

Godātais Saeimas Prezidij! Kolēģi! Paldies finanšu ministram par uzskatāmo izklāstu un informāciju.

Es arī gribētu šajā sakarā dažus vārdus sacīt - es jūsu laiku nebūtu kavējis -, jo ir vairākas lietas, uz kurām es gribētu vērst jūsu visu uzmanību.

Vispirms es gribu lūgt jūs atbalstīt budžeta grozījumus, kas paredzēti Iekšlietu ministrijas vajadzībām.

Pavisam īsi par šīm vajadzībām. Kopumā ministrija lūdza šā gada budžeta grozījumos piešķirt 30,6 miljonus latu, no kuriem gandrīz pusi - 15,2 miljonus latu - veido valsts parāds policistiem, robežsargiem un ugunsdzēsējiem par neizmaksātajiem bērnu piedzimšanas pabalstiem, atvaļinājumu pabalstiem, piemaksām par virsstundām un darbu paaugstinātas bīstamības apstākļos. Jāteic, ka diemžēl valdība atrada iespēju piešķirt mums tikai 7,6 miljonus latu. Ja budžeta grozījumi tiks atbalstīti, puse no šiem līdzekļiem - 3,7 miljoni latu - tiks novirzīti daļējai valsts parāda apmaksāšanai ugunsdzēsējiem, robežsargiem un policistiem. Tātad šajās sliktajās ziņās par nepietiekamajiem līdzekļiem labā ziņa ir tā, ka premjers un šī valdība un, es ceru, arī Saeima ir nākusi mums pretī un mēs esam panākuši to, ka varēsim vismaz sākt maksāt beidzot šo parādu, kas ir krājies jau no 2001.gada.

Es uzsveru: tas ir valsts parāds, nevis Iekšlietu ministrijas parāds, kā daži vēlētos to pasniegt. Ministrija ir prasījusi šos līdzekļus jau kopš 2001.gada, taču vienmēr saņēmusi atteikumu. Un tāpēc es esmu pateicīgs premjeram, kurš ir uzdevis noskaidrot un nosaukt vārdā to institūciju, kas ir vainīga pie šā miljonu parāda rašanās.

Taču svarīgāk par vainīgo meklēšanu un atbildības noskaidrošanu ir panākt to, lai beidzot policistiem, robežsargiem un ugunsdzēsējiem būtu vismaz cilvēka cienīga dzīve un cilvēka cienīgi darba apstākļi. Šobrīd viņu darba apstākļi (es nemaz nerunāju par atalgojumu un materiāli tehnisko bāzi, jo jūs visi jau to zināt un esat par to dzirdējuši šajās diskusijās un polemikās) ir zem katras kritikas.

Diemžēl tas, ka tikai neliela prasītās summas daļa piešķirta, nozīmē, ka Iekšlietu ministrijai atkal nebūs naudas nozīmīgām investīcijām darbinieku darba apstākļu uzlabošanai vai algu pieaugumam.

Tas nozīmē, ka policisti, robežsargi un ugunsdzēsēji atkal strādās brūkošās ēkās, turpinās braukt grabošos žiguļos un paši lāpīs savus formastērpus. Tas, protams, ir nožēlojami un nepiedodami, ņemot vērā, ka tie ir cilvēki, kas ik dienu riskē ar savu dzīvību un veselību, lai mūsu sabiedrība, mūsu līdzcilvēki varētu justies droši. Viņi ir pelnījuši par to saņemt pienācīgu atalgojumu un cilvēka cienīgus darba apstākļus.

Tāpēc, godātie kolēģi, skatot nākamā gada budžetu, būs nopietni jāatgriežas pie sarunas par policistu, ugunsdzēsēju un robežsargu darba apstākļiem un algām.

Es ceru, ka tieši šī Saeima būs tā Saeima un šī valdība būs tā valdība, kas pārtrauks gadu desmitiem ieilgušo bezatbildīgo nevērību pret iekšlietu sistēmas vajadzībām.

Un tāpēc es nobeigumā vēlreiz gribu lūgt jūs atbalstīt šā gada budžeta grozījumus - neskatoties uz to, ka mēs visi nevaram būt apmierināti un gandarīti par šiem grozījumiem -, bet īpašu uzmanību, strādājot arī pie nākamā gada budžeta, pievērst iekšlietu sistēmas vajadzībām. Un, neskatoties uz dažādām politiskajām kontroversijām un politiskajām spēlēm, un vainīgo meklējumiem, šajā kontekstā es tomēr gribu vērst jūsu uzmanību uz to, ka aiz konstruktīvas kritikas un politiskas cīņas mums ir jāredz visiem kopā, ne tikai pozīcijai, bet arī opozīcijai, lielais mērķis - palīdzēt mūsu cilvēkiem, skolotājiem, policistiem, robežsargiem, kas nav ne “Jaunā laika”, ne Latvijas Pirmās partijas, ne Tautas partijas speciālisti, bet kas ir cilvēki, kuri kalpo mūsu sabiedrībai, mūsu valstij.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Deputāts Jakovs Pliners. (No zāles dep. J.Dobelis: “Jaša, ko tu tur darīsi?”)

J.Pliners (politisko organizāciju apvienības “Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā” frakcija).

Godātie kolēģi! Atšķirībā no iepriekšējās - Emša kunga vadītās - valdības Kalvīša kunga valdība, mūsuprāt, negrib īpaši uztraukties par pedagogu darba samaksas palielināšanu, bērnu pabalstu palielināšanu, budžeta iestāžu darbinieku algu pieaugumu. Šobrīd Ministru kabinets vairāk rūpējas nevis par to, lai Latvijas iedzīvotājiem būtu vieglāka un turīgāka dzīve, bet gan par to, lai mūsu nabadzīgā valsts glīti izskatītos starptautiskajā arēnā.

Tāpēc tiek tērēti miljoni ASV prezidenta vizītes nodrošināšanai, vēstniecību atvēršanai un visbeidzot NATO valstu valdību vadītāju iespējamajai sanāksmei.

Mēs, frakcijas “Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā” deputāti, uzskatām, ka mēs nevaram to atļauties. Ko mēs varētu un ko mums vajadzētu atļauties?

Pirmkārt. Katru dienu, kā jums ir zināms, notiek strīdi par denacionalizēto māju īrnieku izlikšanu. Šiem cilvēkiem ir obligāti jāpalīdz.

Otrkārt. Jau ar 1.septembri vajadzētu kaut mazliet palielināt pedagogu, iespējams, arī policistu, ugunsdzēsēju un robežsargu darba samaksu. Es brīnos, ka man kārtējo reizi ir jāatkārto: valsts drošību pirmām kārtām garantē iekšējā drošība un sociālā stabilitāte. Vai tad NATO sūtīs uz šejieni policistus, kad mūsējie aizbrauks uz Īriju? Iedomājieties! Vai ciena savu tautu tie, kuri neciena tautas skolotāju?

Godātie kolēģi! Kamēr mēs liksim ratus pa priekšu zirgam, kamēr mēs dosim priekšroku ārējai drošībai, aizmirstot par iekšējo drošību, PCTVL frakcija par šādu budžetu balsot nevarēs.

Paldies jums par uzmanību.

Sēdes vadītāja. Deputāts Vladimirs Buzajevs.

V.Buzajevs (politisko organizāciju apvienības “Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā” frakcija).

Godātā priekšsēdētāja! Cienījamie kolēģi! Es ļoti īsi runāšu tikai par vienu PCTVL aspektu, kas mūs neapmierina budžeta projektā.

2.augustā PCTVL valde ir pieņēmusi Atklāto vēstuli Ministru prezidentam par denacionalizēto namu iedzīvotāju intereses aizstāvošo normatīvo aktu pieņemšanas noziedzīgu novilcināšanu.

Šīs vēstules saturs tieši attiecas uz budžeta grozījumiem. Pērn decembrī mēs pieņēmām grozījumus likumā “Par dzīvojamo telpu īri” un “Par pašvaldību palīdzību dzīvokļa jautājumu risināšanā”. Tā rezultātā, sākot ar 2005.gada 1.janvāri, dzīvojamo telpu īres griesti denacionalizētajās mājās tika pacelti līdz 0,6 latiem par kvadrātmetru.

Bet, kolēģi! Saeima tomēr uzlika Ministru kabinetam pienākumu pēc iespējas īsākos termiņos pieņemt normatīvo aktu virkni, kuru mērķis būtu kaut vai daļēji atvieglot denacionalizēto namu iedzīvotāju stāvokli jau esošajā gadā; proti, līdz 2005.gada 1.martam izstrādāt un līdz 2005.gada 1.jūlijam ieviest valsts un pašvaldību atbalsta programmu un kompensāciju mehānismus īrniekiem, kuri īrē dzīvojamās telpas denacionalizētā mājā. Kauns, godātie kolēģi, bet programmas kā nebija, tā arī nav! Tas ir tiešs un nopietns likuma pārkāpums, turklāt nevis no kāda margināļa vai opozicionāra puses, bet tieši no valdības puses. Ar to pietiek, lai Ministru prezidentam būtu brīvprātīgi jāatkāpjas no amata.

Sakarā ar minēto PCTVL savā vēstulē pieprasīja, lai Ministru kabinets līdz septembra beigām pabeidz denacionalizēto namu īrnieku atbalsta programmu izstrādi, kuras saskaņā ar likumiem tam bija jāizstrādā jau līdz 1.martam, kā arī attiecīgo Ministru kabineta noteikumu izstrādi un ieviešanu, nodrošinot to īstenošanas sākumu jau uz 2005.gada valsts budžeta grozījumu rēķina. Mēs līdz šim brīdim gaidījām atbildi no Kalvīša kunga, bet atbildes vietā saņemam šodien apspriežamos valsts budžeta grozījumus, kuros par denacionalizēto namu iemītniekiem nav ne rindkopas.

Sakarā ar minēto mēs, PCTVL, kā likumam paklausīga opozīcija nevaram atbalstīt piedāvātos valsts budžeta grozījumus.

Paldies par uzmanību!

Sēdes vadītāja. Deputāts Andrejs Klementjevs.

A.Klementjevs (Tautas saskaņas partijas frakcija).

Labdien, augsti godātais finanšu ministr! Es nebūtu runājis, ja jūs nebūtu maldinājis sabiedrību. Es gribu sacīt, ka jūs aizmirsāt pateikt, ka tie 7 miljoni, ko jūs iedevāt bērnu pabalstiem caur Labklājības ministriju, ir nauda, kura jau ir paredzēta ar likumu. Jūs nevarējāt to neiedot! Jūs kā papildu naudu nevienu santīmu neiedevāt bērnu pabalstiem. Ja jūs to neiedotu, tad bez šīs naudas jūs lielo 2005.gada budžetu neizpildītu - tātad šo likumu.

Es gribu sacīt, ka nedrīkst tā paņemt un nepareizi salikt naudu lielajā budžetā, bet pēc tam vēlāk grozījumos iedot to kā papildnaudu kaut kādu likumu izpildei un teikt: “Redziet, mēs Labklājības ministrijai iedevām 7 miljonus bērnu pabalstiem!” Ja jūs reāli gribējāt palielināt šo Labklājības ministrijas budžetu, tad jums reāli to vajadzēja palielināt, bet jūs reāli palielinājāt mazāk par vienu miljonu.

Paldies!

Sēdes vadītāja. Deputāte Ināra Ostrovska.

I.Ostrovska (pie frakcijām nepiederoša deputāte).

Demokrātiskas sabiedrības galvenais uzdevums ir cīņa par savu labklājību. Caur labklājību sabiedrība ir brīva. Diemžēl valdība, budžeta grozījumos sadalot šīs valdības un šā darba augļus, ir pilnīgi liegusi tos izmantot maznodrošinātajiem - cilvēkiem ar zemiem ienākumiem, tiem, kurus inflācija ir skārusi vissāpīgāk. Netiek paaugstinātas nedz minimālās algas, nedz pensijas, nedz algas maznodrošinātajām strādājošo grupām - ne policistiem, ne skolotājiem, ne kultūras darbiniekiem. Būtībā šajā grupā strādā galvenokārt sievietes. Un tieši sievietes šodien Latvijā saņem vismazāko algu.

Gan maznodrošinātie, gan turīgie - visa Latvijas sabiedrība ir strādājusi labi, ir spējusi strādāt tā, lai šodien valsts varētu sadalīt 130 miljonus, diemžēl nevienai no šīm grupām netiek ne kripatas no šā bagātīgā galda, kuru ir sarūpējuši visi kopā, gan aizsargājot, gan saglabājot, gan ārstējot un tā tālāk. Taisnības šodien mums nav! Lielākajai daļai pensionāru netiek pat elementārais iztikas minimums, jo iztikas minimums mums ir 120 lati. Un tagad, kad valsts attīstība ļauj atvieglot šo cilvēku nepelnīti sūro dzīvi, bet mēs atstājam viņus zem iztikas minimuma līmeņa, viņi kārtējo reizi tiek piekrāpti, kārtējo reizi tiek aizmirsti.

Jau tagad iedzīvotāji masveidā izbrauc strādāt uz ārzemēm, jo nesaskata šeit iespēju nopelnīt iztiku sev un savai ģimenei. Un tas ir absurdi, ka politiķi nesaprot, cik būtiski ir novērtēt darbu. Valdība gan pati ir strādājusi, saņemot diezgan lielu pielikumu Repšes laikā, un, paldies Dievam, ir atteikusies no šā minimuma, ko viņi gribēja sev pielikt kā paaugstinājumu.

Skolotāji gatavojas otrdien streikam. Streikam gatavojas visa valsts. Cilvēki ir uz izmisuma robežas. Jūs šodien sakāt, ka tā ir inflācija un ka inflācija ir tā, kas grauj to mūsu valsti, bet vai jūs domājat, ka inflācija necelsies arī tad, kad pēc visiem šiem pasūtījumiem, kas saistīti ar celtniecību, ar būvēm... kad visos veikalos un visās vietās tiks pirkti šie celtniecības materiāli, kad tiks izmantots benzīns? Vai jūs domājat, ka maznodrošinātie ir tie, kuri pērk dārgajos veikalos? Maznodrošinātie cilvēki iepērkas vislētākajos veikalos, un šie cilvēki nekādā veidā nevar palielināt inflāciju.

Šodien mēs atveram plaši durvis kreisajai opozīcijai. Pirmais piemērs šodien ir Rēzekne. Un mēs to redzam. Un cilvēki to noteikti pateiks mūsu vēlēšanās. Valdība pieļauj lielu kļūdu. Turklāt ļoti lielu kļūdu! Un es domāju, ka būs ļoti liels sprādziens.

Šodien Latvijā nevienā mājā nav tā, ka tur nerunātu par šo jautājumu. Ir ļoti skaisti, kad ir sakoptas skolas un slimnīcas, bet kas šodien tajās skolās un slimnīcās var atļauties uzturēties? Cilvēkiem ir jāsavāc pēdējās kapeikas, lai aizsūtītu bērnu uz skolu. Tā ir ņirgāšanās par šodienas sabiedrību!

130 miljonus varēja sadalīt vismaz uz pusēm, lai viena daļa tiek cilvēkiem, bet ar otru daļu varētu sakārtot valsti. Es domāju, ka tā tiešām ir viena no visneskaistākajām lietām, kas ir bijušas 15 gadu laikā, un pie tik lielas peļņas lepoties ar to, ka ir pasargāts mūsu Latvijas cilvēks... Es nezinu, kādā izmisumā viņam ir jābūt...

Un šodien ar nabadzīgo cilvēku var manipulēt. Šo nabadzīgo cilvēku var pirkt arī vēlēšanās. Mēs redzam, kas tad pirka šo cilvēku par 5 vai par 10 latiem. Tie, kurus pirka, nebija nodrošinātie cilvēki, tie bija cilvēki, kuriem viss bija vienalga, jo viņiem ir jādzīvo savā ģimenē ļoti, ļoti smagos dzīves apstākļos.

Jā, tie bija arī visādi pagrimušie cilvēki. Un atcerēsimies ļoti lielo traktātu, kuru ir uzrakstījis Nobela prēmijas laureāts, par brīvību. Izlasiet, deputāti, šo lielo traktātu! Izlasiet! Tur viņš skaidri un gaiši pasaka, ka nebūs ekonomiskās brīvības. Ja cilvēkam nav šīs ekonomiskās brīvības, tad nebūs arī politiskās brīvības.

Man ir tāda sajūta, ka mūsu valsts virzās uz diktatūru, jo šodien mūsu parlaments un tieši mēs, cienījamie kolēģi, parlamentārieši, lemsim par to, kāds būs budžets. No mums tas ir atkarīgs, jo mēs esam tautas vēlēta vara. Tautas! Bet tā ir izpildvara. Šodien iznāk otrādi, jo izpildvara dancina mūs - tautas kalpus. Un man par to ir šausmīgs kauns. Tie nav vienkārši vārdi, par to ir jāpadomā! Bet sprādziens būs, cilvēki ir ļoti sašutuši, un diemžēl jums visiem nāksies pārskatīt savu politiku.

Jūs varbūt varēsiet pārgriezt kādas lentītes tuvākajā laikā, bet, atvainojiet, cilvēkam vajag arī ēst, cilvēkam vajag dzīvot. Un tāpēc pirmajā vietā ir cilvēks. Nu paskatieties savās politiskajās programmās! Tur skaidri un gaiši tika ierakstīts: “Cilvēks mums ir galvenais. Cilvēks ir mūsu rūpe.” Nu tad atvainojiet, ja no 130 miljoniem cilvēkam netika nekas... Nu tad viss ir pateikts. Tas ir vienkārši apkaunojoši šodien visai varai. Tiešām ar šo cilvēku varēs manipulēt tie spēki, kuri to gribēs.

Un es vēlreiz gribu atkārtot, ka tieši nabadzīgais vēlētājs ir tas, kurš ir pilnīgi manipulējams. Tās vispār ir briesmas mūsu demokrātijai!

Sēdes vadītāja. Deputāts Juris Dobelis.

J.Dobelis (frakcija “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK).

Cienītie kolēģi! Jebkurš mantiskais papildu ieguvums taču rada prieku. Šodien mēs runājam par grozījumiem valsts budžetā, kas ir saistīti ar ieguvumu. Tā ka par to ir tomēr jāpriecājas. Valstij nāk klāt lieka nauda. Un tāpēc mūsu apvienība acīmredzot pirmajā lasījumā, konceptuāli balsojot, varētu šos priekšlikumus atbalstīt. Sliktāk būtu, ja nebūtu ko atbalstīt.

Tas nu būtu pirmkārt.

Otrkārt. Es tomēr silti ieteiktu godātajiem ministriem un citiem lēmējiem padomāt par to, ka kādreiz vajadzētu ņemt vērā arī konstruktīvus opozīcijas priekšlikumus. Nu, par tiem mēs, protams, runāsim tad, kad būs otrais lasījums. Lūk!

Lai mums nesanāk tā, ka strādāšana pie budžeta grozījumiem, strādāšana pie nākamā gada budžeta un vēl pie šā un tā tiktu pārvērsta par priekšvēlēšanu kampaņu.

Es ļoti ceru, ka vismaz vairāk vai mazāk atklāti to neviens neizrādīs. Lūk!

Mēs šajā pēcpusdienā esam uzaicinājuši uz tikšanos premjeru Kalvīša kungu, izteiksim dažus savus priekšlikumus un ceram, ka mūs uzklausīs.

Un vēl viena lieta. Jakov, klausies tagad! NATO ģenerālsekretārs varētu ierasties nākamgad Rīgā, un par to vajadzētu taču priecāties, jo tad tie cilvēki, kas sūdzējās par nacionālajiem partizāniem NATO ģenerālsekretāram, varētu pie viņa aiziet un vēl vienu reizi pasūdzēties. Tā ka PCTVL vajadzētu atbalstīt šo budžetu pirmajā lasījumā.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Deputāts Nikolajs Kabanovs.

N.Kabanovs (politisko organizāciju apvienības “Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā” frakcija).

Kolēģi deputāti! Es strādāju Saeimas Ārlietu komisijā. Kādiem mērķiem tērē naudu mūsu ārlietu resors? 175 000 latu iztērēti ASV prezidenta Buša vizītes Latvijā nodrošināšanai. Tas - attiecībā tikai uz šo resoru, uz Ārlietu ministriju! Kā putra uz galda šitie līdzekļi ir izšķērdēti pa visu budžetu. Divi miljoni latu.

Tagad ir runa par 10 miljoniem latu sammitam, kurš varbūt nebūs nākamgad.

Kas vēl ir interesants ārlietu resora budžetā attiecībā uz nākamo gadu? Gandrīz 900 tūkstoši ir rezervēti Latvijas Republikas vēstnieka Amerikas Savienotajās Valstīs rezidences iegādei. Vai vēstnieka kungam nav kur dzīvot tagad Vašingtonā? Vai viņš nevar rīkot pieņemšanas pašā vēstniecībā? Par šo naudu taču ir iespējams uzbūvēt veselu deviņstāvu māju un piešķirt tajā dzīvokļus maznodrošinātiem cilvēkiem.

Lūdzu, kungi, padomājiet, vai mēs varam tik gļēvulīgi attiecībā pret savu tautu rīkoties! Es uzskatu, ka mums vispirms ir jāpadomā par tautas vajadzībām, nevis par to, lai patiktos Amerikai.

Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītāja. Deputāts Pēteris Tabūns.

P.Tabūns (frakcija “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK).

Cienījamie kolēģi, labdien! Es domāju, ka šodien plašāk jāparunā par valdības darbu. Kā tad valdība ir strādājusi?

Redziet, dalīt jau no laika gala mēs mākam, esam to iemācījušies. Dalīt nav nekāda māksla. Māksla un māka ir radīt, vairot bagātību. Taču, redziet, ja runāsim godīgi, tad jāteic, ka ar to ienākumu vairošanu budžetā tā nu ir bijis, kā ir. Jā, ārēji viss izskatās ļoti skaisti: ir nākuši klāt 130 miljoni, ko var sadalīt. Un līdz ar to mēs it kā varam tā pompozi runāt - redziet, cik labi valdība ir strādājusi! Bet vai tā tas ir? Vai šo 130 miljonu vietā nevarēja būt 300 vai 500 miljoni? (Starpsauciens: “Varēja!”) Tad valdība būtu strādājusi efektīvi. Lūk!

Taču tādi solījumi bija. Tādi solījumi, draugi mīļie, bija gan iepriekšējās valdības laikā, gan arī vēl pirms tam, gan arī šīs valdības laikā, stājoties amatā premjeram, ministriem. Bija runas par korupcijas apkarošanu, par “ēnu” ekonomikas apkarošanu, par visām tām fundamentālajām lietām, kurās slēpjas simtiem miljonu - simtiem miljonu! - latu, kas varētu ienākt budžetā. Taču tagad šeit nav nekādas kustības, nav nekādu panākumu. Tas faktiski līdzinās nullei - apaļai nullei!

Paskatieties uz atsevišķu ministriju darbu, pavērtējiet šo ministriju darbu un šo ministru darbu! Labi, es pakavēšos tikai pie divām ministrijām, lai gan varētu pakavēties arī pie daudzām citām, varbūt pat vēl daudz nopietnākām, un pavērtēt materiālos labumus vai budžetā iespējamos desmitus, ja ne simtus miljonu.

Integrācijas ministrija jeb, precīzāk sakot, Īpašu uzdevumu ministra sabiedrības integrācijas lietās sekretariāts. Ko tad ir paveicis Īpašu uzdevumu ministra sabiedrības integrācijas lietās sekretariāts un īpašu uzdevumu ministrs sabiedrības integrācijas lietās Latkovska kungs? Radījuši kaut kādus mistiskus grozījumus likumā, sagribējuši - pat pats ministrs! - 17.jūniju izsvītrot no kalendāra. Redziet, cik tālu aizdomājies un kādā virzienā aizdomājies! 17.jūnijs viņam šķiet Latvijai nepieņemams, kaut kādā jaunā situācijā nepieņemams, un to, viņaprāt, vajadzētu izsvītrot. Arī Saules kauju, Cēsu kauju piemiņu un tā tālāk. Visas šādas lietas... (No zāles dep. J.Pliners: “Vai tas ir par tēmu? Par budžetu runā!”) Paskatieties, ar ko viņš nodarbojas! Un kāds ir panākums integrācijā? Kas ir panākts integrācijā? Es pateikšu skaidri un gaiši (un pamēģiniet teikt pretējo, atnāciet kāds šeit un pasakiet pretējo!): integrācija ir totāli - es atkārtoju: totāli! - izgāzusies. Par to jau runā pat tādi vīri, kurus faktiski interesē integrācija un kuri runā par to dažādos veidos un grib pielabināties tiem integrētājiem. Piemēram, pat Godmaņa kungs - pat viņš! - ir pateicis, ka šāda integrācija ir “blefs”, ka tā ir pat kaitīga. Ja jau pat tāds vīrs kā Godmaņa kungs to ir pateicis, tad vēl jo vairāk tā uzskata nacionāli domājoši cilvēki!

Naturalizācija. Tā vietā, lai Pilsonības likumā ierakstītu stingras normas... Pilsonības likuma grozījumi ir nobrieduši, pie tiem jāķeras tūdaļ, uzreiz, kad sāksim darbu jaunajā sesijā - rudens sesijā. Ir pie tiem jāķeras, bet ne jau ar kaut kādiem tādiem “piefrizētiem” nieciņiem, kaut kādiem “zvārgulīšiem” un “spīgulīšiem”, kādi tur pašlaik ir ierakstīti... Naturalizācija ir izgāzusies. Tas tagad ir faktiski pārvērties par smagu - es atkārtoju: ļoti, ļoti smagu! - akmeni latviešu tautas un nacionālas valsts kaklā. Šī naturalizācija ir jāaptur, ir jāizvērtē visa šī gaita, viss šis process, kura laikā ir gandrīz 100 tūkstoši jeb, precīzāk, 97 tūkstoši saņēmuši pilsonību, lai gan to bija pelnījuši varbūt tikai tūkstotis vai - labākajā gadījumā - varbūt pāris tūkstošu.

Tāda ir šīs ministrijas bilance, tā īsi runājot. (No zāles dep. L.Ozoliņš: “Pareizi!”)

Draugi mīļie, vai tā vajadzēja strādāt ministrijai un ministram?

Par Iekšlietu ministriju. (Starpsauciens: “Par budžetu runā!”) Redziet, ministrs Jēkabsona kungs tagad ir ķēries pie jaunas metodes - kopā ar piketētājiem iet un piketē. Nezin kāpēc viņš neatbrauca ar savu jauno “Audi-A6”? Varēja gan piebraukt ar kādu žigulīti, aizņemties to, it īpaši no Latgales, kur ir īpaši daudz sagrabējušu žigulīšu, tā parādot, cik viņi bēdīgi dzīvo, nevis pirkt sev tādu dārgu auto, kad policisti, kuri veic praktisko darbu, mocās - mocās ar šiem žigulīšiem, kurus no rīta nekādi nevar... zirdziņš dabū to žigulīti ievilkt, lai tas varētu kādu kilometru pakustēt kaut kur. Es saprotu, ka, protams, finanses Iekšlietu ministrijai ir vajadzīgas, bet vajag jau domāt arī par citām lietām!

Saprotiet, jūs nekādi nevarat nodrošināt elementāras lietas, Jēkabsona kungs! 16.martā ārdās sarkanie, arī citās dienās ārdās, faktiski apkauno mūsu latviešu tautu, latviešu tautas varoņus, bet jūs neko nevarat izdarīt! Nu ko tas nozīmē? Tas nozīmē vienkārši bezspēcību. (No zāles dep. Dz.Ābiķis: “Stingrais rājiens!”)

Šā Kabineta strādāšana man atgādina rāmu dīķīti, kurā kāds nerātns puika pa retam iemet pa akmentiņam, lai pārbaudītu, vai ūdens ir ūdens, vai tā nav kaut kāda mirāža. Tā es vērtēju šīs valdības darbu, draugi mīļie, ja runājam godīgi, atklāti! Es saprotu, ka daudziem jums nepatīk tas, ko es saku, bet tāda ir patiesība. No tās nekur neizbēgsi.

Redziet, te jau Ostrovskas kundze pieminēja par atkārtoto pašvaldības vēlēšanu rezultātiem Rēzeknē. Tur, Jēkabsona kungs, jūsu...

Sēdes vadītāja. Tabūna kungs! Lūdzu, runājiet par grozījumiem likumā par valsts budžetu! (Starpsauciens: “Lai runā!”)

P.Tabūns. Tagad ir pirmais lasījums, un es par to kopējo ainu arī stāstu.

Tur, Rēzeknē, jūsu partijas pārstāvis palīdzēja sarkanajiem - īsti sarkanajiem! - nākt pie varas. Tāds ir jūsu nopelns, jūsu partijas nopelns. Un tad jūs brīnāties, ka “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK protestēja pret ieiešanu, protams, un nepiekrita... protestēja pret ieiešanu valdībā, kurā esat arī jūs, kuri pievācāt sarkanos “piecīšus”. Jo, ziniet, viegli jau Aglonā grozīties tur, tā saucamajā prezidijā un izrādīties tautas priekšā. Arī es tur biju, bet nekādā prezidijā gan nesēdēju. Es runāju ar tautu un tikos ar viņu, bet jūsējie tur grozījās gandrīz vai pilnā sastāvā...

Sēdes vadītāja. Tabūna kungs, lūdzu, par tēmu tuvāk!

P.Tabūns. Tā patiešām ir šī tēma.

Sēdes vadītāja. Tā nav tēma. Tēma ir “Grozījumi likumā “Par valsts budžetu 2005.gadam””.

P.Tabūns. Es jau beidzu savu runu... Vēlreiz atkārtoju: draugi mīļie! Jūs ienākumus budžetā neesat vairojuši. Vienkārši automātiski no vecajām iestrādnēm ir ienākuši iekšā šie 130 miljoni, bet tagad jūs tos pēc saviem ieskatiem un deguniem dalāt.

Sēdes vadītāja. Deputāts Boriss Cilevičs.

B.Cilevičs (Tautas saskaņas partijas frakcija).

Cienījamie kolēģi! Atšķirībā no iepriekšējā runātāja, es gribētu patiešām teikt dažus vārdus par budžeta grozījumiem.

Nu, protams, tā jau pienākas, ka koalīcijas partijas slavē šo budžetu un plātās ar to, cik labi viņi aizstāv cilvēkus, bet opozīcija budžetu kritizē. Man negribētos sekot šim parastajam piemēram. Es teiktu, ka principā grozījumi izraisa diezgan dalītas jūtas. No vienas puses, tas ir labi, ka valdība tomēr nolēma sadalīt papildu ieņēmumus un ka zināma šo papildu ieņēmumu daļa tomēr tiek paredzēta sociālajām vajadzībām.

Bet, no otras puses, mīnusu tomēr laikam ir vairāk nekā plusu.

Ministra kungs runāja par prioritātēm. Man grūti piekrist tam, ka prioritātes ir daudzmaz skaidri izteiktas. Drīzāk ir redzams, ka vairākas valdībā ietilpstošās partijas izmisīgi meklē kaut kādu balansu, kaut kādu kompromisu, jo tās sadalīja daudzmaz vienmērīgi šo naudu, lai katram ministram būtu ko parādīt. Diez vai tas ir pats labākais princips.

Taču, protams, galvenais ir tas, ka faktiski tiek palaista garām unikāla iespēja būtiski stiprināt mazaizsargāto grupu stāvokli, jo labklājības sistēma, pensijas... par to jau tika runāts. Nu ir radusies reāla iespēja daudz vairāk un diezgan būtiski uzlabot pensionāru stāvokli. Diemžēl valdība nolēma to šoreiz nedarīt.

Par denacionalizēto māju īrniekiem arī tika daudz runāts, un es gribu atgādināt jums šīs diskusijas, kas te notika, un kā valdība un valdošās partijas solīja, ka, jā, noteikti kaut kādi pasākumi tiks veikti. Diemžēl budžeta grozījumos par to nav ne vārda.

Man īsti nav pieņemams, ka tur tik daudz līdzekļu ir paredzēts ieroču un kuģu iepirkšanai, arī tam NATO sammitam... Jā, protams, mēs labi zinām, ka mūsu aizsardzības ministram patīk dārgas rotaļlietas un ka viņš pats grib tās pirkt. Nu lai pērk! Bet pirkt tās par budžeta naudu, diez vai, es domāju, būtu pareizi.

Vai arī tas pats... Man izraisa ļoti lielas šaubas tā milzīgā nauda, kas ir paredzēta jaunajiem “trim brāļiem”. Par visiem šiem jautājumiem, es ceru, mēs runāsim daudz sīkāk otrajā lasījumā, izskatot konkrētos priekšlikumus. Un es ļoti ceru, ka jau komisiju sēdēs mēs saņemsim paskaidrojumus no valdības pārstāvjiem.

Un pēdējais. Es pamanīju, kaut gan laiks bija ļoti īss, ka vairākās pozīcijās tiek paredzēts diezgan būtiski samazināt Eiropas fondu līdzfinansēšanu. Man īsti nav skaidrs - kāpēc.

Tātad jautājumu ir diezgan daudz. Šobrīd Tautas saskaņas partijas frakcija nevar atbalstīt šādu budžetu, bet es ceru, ka, apspriežot konkrētos grozījumus otrajā lasījumā, mēs tomēr saņemsim no valdības atbildes uz virkni būtisku jautājumu, un es ļoti ceru, ka arī opozīcijas priekšlikumi tiks ļoti nopietni izvērtēti.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Deputāts Kārlis Šadurskis.

K.Šadurskis (frakcija “Jaunais laiks”).

Godājamie priekšvēlēšanu sapulces dalībnieki! Vai, piedodiet, kolēģi deputāti!

Mēs nupat šodien nobalsojām par steidzamības piešķiršanu šim likumprojektam. Tas nozīmē, ka būs tikai divi lasījumi un ka faktiski šī ir pēdējā iespēja Saeimā padebatēt pēc būtības, ņemot vērā to, ka otrajā lasījumā mēs debatēsim jau par atsevišķiem priekšlikumiem.

Es ļoti labi saprotu, ka lasīt negribas, ka lasīt ir grūti, jo divas budžeta grāmatiņas ir biezas, bet man būtu ļoti liels lūgums, lai tribīnē varbūt uzkāpj tie daži deputāti un pasaka savu sakāmo, kuri ir budžeta grozījumu likumprojektu izlasījuši.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Deputāts Aleksandrs Golubovs. (No zāles dep. J.Dobelis: “Re, kur viens ir!”)

A.Golubovs (Latvijas Sociālistiskās partijas frakcija).

Cienījamie kolēģi! Šeit šodien ļoti skaisti uzstājās iekšlietu ministrs un ciniski aicināja pieņemt šos grozījumus pirmajā lasījumā. Taču viņš pateica vienu patiesību: valsts krāpjas! To, ka valsts pirms tam apzaga Iekšlietu ministrijas darbiniekus, ka valsts pirms tam paņēma no viņiem naudu un nemaksāja tik daudz, cik vajadzēja. Un tagad tā viņiem it kā atdodot to naudiņu. Ai, ai, ai, kāds nopelns!

Tajā pašā sakarā šajā likumprojektā nav padomāts par tiem solījumiem, kurus jūs devāt skolotājiem, par tiem solījumiem, kurus jūs devāt ārstiem, kurus jūs devāt Tieslietu ministrijas darbiniekiem, arī policistiem. Nav!

Taču šajā likumprojektā atkal parādās: “... rezervēt 10 miljonus”. Kam? Vai NATO sammitam! Nu par 10 miljoniem var arī paēst un dzert labu vīnu... Laikam jau var, jā... Bet man liekas, ka tā summa būs daudz lielāka un ka jūs dosiet to summu. Taču par šo summu jūs varējāt pacelt... Ja jūs drusciņ vien pacelsiet minimālās pensijas vai minimālās algas un iedosiet šos 10 miljonus maznodrošinātajiem, tad viņi pateiks jums paldies.

Un pareizi jau pateica Tabūns: ja jūs tā rīkosieties arī turpmāk, tad pēc nākamajām vēlēšanām jūsu šeit vairs nebūs. To parādīja jau Rēzekne.

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

Vai komisijas vārdā ir kas piebilstams? Lūdzu! Deputāts Atis Slakteris.

A.Slakteris (Tautas partijas frakcija).

Jā, kolēģi, es varu piekrist tiem, kuri teica, ka šodien varbūt tā diena ir vieglāka, jo ir iekasēti līdzekļi, ko iespējams sadalīt. Taču tas ir tās politikas rezultāts, ko mēs kopā esam realizējuši. Un es domāju, ka gan pozīcija, gan opozīcija saprot, ka šie grozījumi ir jāpieņem pēc iespējas ātrāk, lai šī nauda nonāktu pie tiem cilvēkiem, par kuriem jūs šeit tik kaismīgi runājāt no
tribīnes, - lai tā nonāktu skolās, lai tā nonāktu pensiju indeksācijām.

Un līdz ar to es komisijas vārdā patiešām gribu aicināt jūs atbalstīt likumprojektu pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Cienījamie kolēģi! Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta pieņemšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 76, pret - 12, atturas - 6. Likumprojekts pirmajā lasījumā pieņemts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam un izskatīšanas laiku otrajā lasījumā!

A.Slakteris. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš - 26.augusts pulksten 13.00.

Sēdes vadītāja. Un izskatīšana?

A.Slakteris. Un izskatīšana 30.augustā pulksten 14.00.

Sēdes vadītāja. Vai ir arī citi priekšlikumi? Nav. (Starpsauciens: “Ir!”) Vai kādam ir iebildumi? Lūdzu ieslēgt mikrofonu deputātam Aleksandram Golubovam.

A.Golubovs (Latvijas Sociālistiskās partijas frakcija).

Es piedāvāju: priekšlikumu iesniegšanas datums - 30.augusts pulksten 14.00 un izskatīšana - 1.septembrī, - lai visi pavada savus bērnus uz skolu - tātad pulksten 17.00.

Sēdes vadītāja. Tātad mums ir divi priekšlikumi. Deputāta Golubova priekšlikums paredz tālāku termiņu. Tad lūdzu deputātus balsot par deputāta Aleksandra Golubova priekšlikumu: priekšlikumu iesniegšanas termiņš - 30.augusts pulksten 14.00, izskatīšana - 1.septembrī pulksten 17.00. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 18, pret - 72, atturas - 2.

Tātad, cienījamie kolēģi, priekšlikumu iesniegšanas laiks ir 26.augusts pulksten 13.00, izskatīšana - 30.augustā pulksten 14.00.

Paldies! Lūdzu, cienījamie kolēģi, reģistrēties ar reģistrācijas kartēm! Lūdzu zvanu! Reģistrācijas režīmu!

Lūdzu Saeimas sekretāru Jāni Šmitu nolasīt reģistrācijas rezultātus!

J.Šmits (8.Saeimas sekretārs).

Godātie deputāti! Nav reģistrējušies: Aleksandrs Bartaševičs, Andris Bērziņš, Oskars Kastēns, Uldis Mārtiņš Klauss, Liene Liepiņa, Krišjānis Peters, Aigars Pētersons, Inguna Rībena, Anna Seile... ir, Jevgenija Stalidzāne, Inta Feldmane un Elita Šņepste.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Cienījamie kolēģi! Līdz ar to 25.augusta sēde ir slēgta.

Paldies.