Sēdi vada Latvijas Republikas 8.Saeimas priekšsēdētāja

Ingrīda Ūdre.

Sēdes darba kārtība
Satura rādītājs
Balsojumi

Sēdes vadītāja. Cienījamie kolēģi! Sākam Saeimas 6.oktobra sēdi.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījums Likumā par ostām” nodot Aizsardzības un iekšlietu komisijai, Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai un noteikt, ka Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija ir atbildīgā komisija. Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta nodošanu komisijām, nosakot atbildīgo komisiju! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 66, pret un atturas - nav. Likumprojekts komisijām nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījumi Sēklu aprites likumā” nodot Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta nodošanu komisijai, nosakot atbildīgo komisiju! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 70, pret un atturas - nav. Likumprojekts komisijai nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījumi Jūrlietu pārvaldes un jūras drošības likumā” nodot Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta nodošanu komisijai, nosakot atbildīgo komisiju! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 69, pret un atturas - nav. Likumprojekts komisijai nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Latvijas Televīzijas ēkas būvniecības un finansēšanas kārtības likums” nodot Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai, Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijai un noteikt, ka Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija ir atbildīgā komisija. Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta nodošanu komisijām, nosakot atbildīgo komisiju! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 64, pret - 8, atturas - 1. Likumprojekts komisijām nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Par valsts budžetu 2006.gadam” nodot Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai un visām Saeimas komisijām un noteikt, ka Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija ir atbildīgā komisija. Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta nodošanu komisijām, nosakot atbildīgo komisiju. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 71, pret - 8, neviens neatturas. Likumprojekts komisijām nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījumi likumā “Par pievienotās vērtības nodokli”” nodot Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta nodošanu komisijai, nosakot atbildīgo komisiju! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 69, pret - 1, neviens deputāts neatturas. Likumprojekts komisijai nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījumi Likumā par budžetu un finanšu vadību” nodot Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta nodošanu komisijai, nosakot atbildīgo komisiju! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 70, pret un atturas - nav. Likumprojekts komisijai nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījumi likumā “Par pašvaldību finansu stabilizēšanu un pašvaldību finansiālās darbības uzraudzību”” nodot Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai un Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijai un noteikt, ka Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija ir atbildīgā komisija. Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta nodošanu komisijām, nosakot atbildīgo komisiju! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 70, pret - nav, atturas - 1. Likumprojekts komisijām nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījumi likumā “Par pašvaldību budžetiem”” nodot Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai un Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijai un noteikt, ka Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija ir atbildīgā komisija. Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta nodošanu komisijām, nosakot atbildīgo komisiju! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 70, pret un atturas - nav. Likumprojekts komisijām nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījumi likumā “Par uzņēmumu ienākuma nodokli”” nodot Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta nodošanu komisijai, nosakot atbildīgo komisiju! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 76, pret un atturas - nav. Likumprojekts komisijai nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījumi likumā “Par nekustamā īpašuma nodokli”” nodot Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta nodošanu komisijai, nosakot atbildīgo komisiju! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 71, pret - nav, atturas - 2. Likumprojekts komisijai nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījumi likumā “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli”” nodot Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta nodošanu komisijai, nosakot atbildīgo komisiju! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 73, pret un atturas - nav. Likumprojekts komisijai nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījums likumā “Par valsts un pašvaldību īpašuma privatizācijas fondiem”” nodot Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai un Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai un noteikt, ka Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija ir atbildīgā komisija. Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta nodošanu komisijām, nosakot atbildīgo komisiju! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 76, pret un atturas - nav. Likumprojekts komisijām nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījums likumā “Par zemes īpašnieku tiesībām uz kompensāciju par saimnieciskās darbības ierobežojumiem īpaši aizsargājamās dabas teritorijās un mikroliegumos”” nodot Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai un Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai un noteikt, ka Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija ir atbildīgā komisija. Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta nodošanu komisijām, nosakot atbildīgo komisiju! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 78, pret un atturas - nav. Likumprojekts komisijām nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījumi likumā “Par valsts pensijām”” nodot Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai un Sociālo un darba lietu komisijai un noteikt, ka Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija ir atbildīgā komisija. Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta nodošanu komisijām, nosakot atbildīgo komisiju! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 74, pret un atturas - nav. Likumprojekts komisijām nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījums likumā “Par uzņēmumu un uzņēmējsabiedrību maksātnespēju”” nodot Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta nodošanu komisijai, nosakot atbildīgo komisiju! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 69, pret un atturas - nav. Likumprojekts komisijai nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījumi likumā “Par autoceļiem”” nodot Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai un Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai un noteikt, ka Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija ir atbildīgā komisija. Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta nodošanu komisijām, nosakot atbildīgo komisiju! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 74, pret un atturas - nav. Likumprojekts komisijām nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina deputātu Annas Seiles, Māra Grīnblata, Jura Dobeļa, Jāņa Straumes un Imanta Kalniņa iesniegto likumprojektu “Grozījumi likumā “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli”” nodot Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija.

“Par” pieteikusies runāt deputāte Anna Seile.

A.Seile (frakcija “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK).

Godātie deputāti! Frakcija “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK grib pievērst jūsu uzmanību tam, ka pašā iesākumā abiem diviem nodokļiem - iedzīvotāju ienākuma nodoklim un uzņēmumu ienākuma nodoklim - bija vienādas likmes. Tagad situācija ir mainījusies. Es domāju, ka ļoti pamatoti ir samazināta uzņēmumu ienākuma nodokļa likme, nosakot, ka tā ir 15%. Tomēr ir ārkārtīgi liela neizpratne attiecībā uz nodokļu sistēmu, jo zināmā mērā tā pieļauj arī netaisnību, ja iedzīvotāju ienākuma nodokļa likme joprojām paliek 25% apmērā.

Ir jau bijis mēģinājums nedaudz uzlabot likumu “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli”: šī 25% likme ir atcelta gadījumos, ja tiek pārdots augošs mežs. Un prakse ir pierādījusi, ka šī atbrīvošana ir panākusi zināmu pozitīvu efektu un ka budžetā ienākumi nav samazinājušies.

Taču problēmas joprojām būs.

Ministru kabinetā darba grupa, piemēram, ir sagatavojusi jaunu likumprojektu - likumprojektu, kas nosaka zemnieka saimniecības statusu. Jā, tāds likumprojekts, protams, ir vajadzīgs. Bet, godātie deputāti, es vēršu jūsu uzmanību uz to, ka tā likumprojekta anotācijā ir teikts, ka zemnieka saimniecības statuss tiks mainīts - ka tā no juridiskās personas kļūs par fizisko personu. Un tādā gadījumā, godātie deputāti, arī likme tiks mainīta - netiks vairs piemērots uzņēmumu ienākuma nodoklis, kas ir 15%, bet tiks piemērots iedzīvotāju ienākuma nodoklis, kas ir 25%. Padomājiet par to slogu, kas tiks uzlikts zemniekiem, ja viņiem savas zemnieku saimniecības būs jāpārreģistrē un jāpārtaisa tās par tādām, kas ir ar fiziskās personas statusu!

Plānota tiek ienākuma nodokļa piemērošana nekustamā īpašuma pārdošanā, un arī tas varētu radīt lielas problēmas. Protams, šis Ministru kabineta iecerētais solis nav realizējies - budžeta paketē joprojām nav iesniegtas šīs izmaiņas, kas paredz, ka ienākuma nodokli varētu piemērot arī nekustamā īpašuma pārdošanai. Taču šajā gadījumā, ja, pārdodot īpašumu, privātpersonas maksās 25% nodokli, bet uzņēmumi - 15% nodokli, tad, protams, būs daudz koruptīvu saišu un to vajadzētu novērst, samazinot iedzīvotāju ienākuma nodokļa likmi.

Es gribētu uzsvērt to, kādi būs ieguvumi, ja mēs piemērosim vienādas likmes iedzīvotāju ienākuma nodokļa iekasēšanā un uzņēmumu ienākuma nodokļa iekasēšanā. Piemēram, ja skolotāja alga ir 200 lati, tad skolotāji papildus iegūs 20 latus, un tas jau zināmā mērā likvidēs šo stresa situāciju, kāda ir izveidojusies sakarā ar ārkārtīgi zemajām izglītības darbinieku algām.

Savukārt pašvaldībām vairs nevajadzēs izmaksāt daudz naudas sociālajos pabalstos - vienkārši būs jāpiešķir mazāk šo pabalstu, jo cilvēkiem attiecīgi palielināsies algas: ja alga ir simts latu, tad tā palielināsies par 10 latiem; ja 200 latu - tad par 20 latiem, un tā tālāk.

Un, ja nodokļa likme būs mazāka, samazināsies arī ienākumu slēpšana, jo labāk ir tos legāli saņemt un maksāt nodokļus. Tas jau ir pierādījies daudzkārt, uzlabojot mūsu nodokļu sistēmu.

Protams, var būt arī ļoti iespaidīgi iebildumi. Es saprotu, ka valdošā koalīcija varbūt domā, ka tad samazināsies pašvaldību budžetos ienākumi. Taču ir paredzēts 2006.gada budžetā mainīt šo proporciju: 75% no iedzīvotāju ienākuma nodokļa summas tad nonāks konkrētās pašvaldības budžetā, bet valsts pamatbudžetā paliks 25%. Tātad, ja nobalsosim “par”, tad pašvaldību budžetos ieņēmumi no iedzīvotāju ienākuma nodokļa palielināsies.

Turklāt prakse rāda, ka pēc tam, kad uzņēmumu ienākuma nodokļa likme tika samazināta uz 15%, ieņēmumi budžetā faktiski nav mazinājušies. Tātad arī šajā gadījumā tas tā būs. Nodokļu likmju izlīdzināšana varētu spēlēt tikai pozitīvu lomu.

Pēdējais laiks ir plānot šīs izmaiņas, un tāpēc mūsu frakcija iesniedza šo priekšlikumu. Iesakām nobalsot “par”, lai šo likumprojektu varētu pieņemt reizē ar budžeta paketi. Un tādā gadījumā jau nākamā gada budžetā varētu būt šādas izmaiņas. Ja šīs likmes varētu tikt vienādotas, tad realizētos taisnīguma princips attiecībā uz individuālajiem uzņēmējiem un arī uz privātpersonām, gan uz tiem, kas strādā algotu valsts darbu, gan arī uz tiem, kas darbojas savā privātajā biznesā.

Lūdzu jūsu atbalstu!

Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītāja. Cienījamie kolēģi! Lūdzu, balsosim par likumprojekta nodošanu komisijai, nosakot to par atbildīgo komisiju! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 28, pret - nav, atturas - 53. Likumprojekts nav nodots komisijai.

Cienījamie kolēģi! Saeimas Prezidijs ir saņēmis deputātu Lagzdiņa, Dalbiņa, Pietkeviča, Ābiķa, Porieša un citu deputātu iesniegumu ar lūgumu izsludināt šā gada 6.oktobra sēdē pārtraukumu līdz pulksten 11.00. Vai deputātiem ir iebildumi? (Starpsaucieni: “Nav!”) Ja deputātiem iebildumu nav, tad tiek izsludināts pārtraukums līdz pulksten 11.00.

Lūdzu deputātus reģistrēties ar reģistrācijas kartēm! Lūdzu zvanu! Lūdzu reģistrācijas režīmu!

Kamēr tiek sagatavoti reģistrācijas rezultāti, uzklausīsim paziņojumus!

Pirmajai vārds deputātei Vairai Paeglei.

V.Paegle (Tautas partijas frakcija).

Cienījamie Ārlietu komisijas deputāti! Mums būs ārkārtas sēde pulksten 10.30 Ārlietu komisijas telpās.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātei Jevgenijai Stalidzānei.

J.Stalidzāne (Latvijas Pirmās partijas frakcija).

Sociālo un darba lietu komisijas sēde komisijas telpās pulksten 9.30.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Atim Slakterim.

A.Slakteris (Tautas partijas frakcija).

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas deputāti, jūs tiekat aicināti uz Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas sēdi pulksten 9.30.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Jurim Dalbiņam.

J.Dalbiņš (Tautas partijas frakcija).

Cienījamie Aizsardzības un iekšlietu komisijas deputāti! Lūdzu uz sēdi komisijas telpās pēc desmit minūtēm - pulksten 9.30.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Staņislavam Šķesteram.

S.Šķesters (Zaļo un zemnieku savienības frakcija).

Lūdzu Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas deputātus uz sēdi tūlīt!

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Dzintaram Jaundžeikaram.

Dz.Jaundžeikars (Latvijas Pirmās partijas frakcija).

Kolēģi! Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas sēde pulksten 9.30 komisijas telpās.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Aigaram Pētersonam.

A.Pētersons (frakcija “Jaunais laiks”).

Godājamie kolēģi! Baltijas Asamblejas grupa tiekas pulksten 10.00 Ārlietu komisijas telpās.

Sēdes vadītāja. Lūdzu Saeimas sekretāra biedri Ingunu Rībenu nolasīt reģistrācijas rezultātus!

I.Rībena (8.Saeimas sekretāra biedre).

Cienījamie kolēģi! Nav reģistrējušies: Andris Bērziņš, Boriss Cilevičs, Paulis Kļaviņš... ir, Juris Dobelis, Sarmīte Ķikuste, Dzintars Jaundžeikars, Liene Liepiņa, Krišjānis Peters... ir klāt, Viesturs Šiliņš, Ausma Kantāne... ir. Visi pārējie ir klāt.

Sēdes vadītāja. Cienījamie kolēģi! Tiekamies zālē pulksten 11.00.

(Pārtraukums)

Sēdi vada Latvijas Republikas 8.Saeimas priekšsēdētāja

Ingrīda Ūdre.

Sēdes vadītāja. Cienījamie kolēģi! Turpināsim Saeimas darbu!

Nākamais darba kārtības jautājums - lēmuma projekts “Par Andas Briedes apstiprināšanu par Augstākās tiesas tiesnesi”.

Juridiskās komisijas vārdā - deputāts Stepaņenko.

V.Stepaņenko (Latvijas Pirmās partijas frakcija).

Cienījamā priekšsēdētāja! Godātie kolēģi! Juridiskā komisija izskatīja lēmuma projektu “Par Andas Briedes apstiprināšanu par Augstākās tiesas tiesnesi” un to apstiprināja.

Lūdzu Saeimu nobalsot par Andas Briedes apstiprināšanu par Augstākās tiesas tiesnesi.

Sēdes vadītāja. Lūdzu deputātus balsot par šo lēmuma projektu! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 68, pret - nav, atturas - 1. Lēmums pieņemts.

Nākamais darba kārtības jautājums - lēmuma projekts “Par Sandras Dreijas iecelšanu par Valkas rajona tiesnesi”.

Juridiskās komisijas vārdā - deputāts Vjačeslavs Stepaņenko.

V.Stepaņenko (Latvijas Pirmās partijas frakcija).

Juridiskā komisija izskatīja lēmuma projektu “Par Sandras Dreijas iecelšanu par Valkas rajona tiesnesi” un to apstiprināja.

Lūdzu Saeimu nobalsot par Sandras Dreijas iecelšanu par Valkas rajona tiesnesi.

Sēdes vadītāja. Lūdzu deputātus balsot par šo lēmuma projektu! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 72, pret un atturas - nav. Lēmums pieņemts. Paldies.

Pirms turpinām skatīt sēdes darba kārtību, daru jums zināmu, ka Saeimas Prezidijs ir saņēmis Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas lūgumu izdarīt izmaiņas Saeimas 6.oktobra sēdes darba kārtībā un kā 1.punktu sadaļā “Likumprojektu izskatīšana” izskatīt 2006.gada budžeta likumprojektu paketi pirmajā lasījumā.

Tātad es minēšu konkrētos likumprojektus: “Grozījumi likumā “Par pievienotās vērtības nodokli””, “Grozījumi Likumā par budžetu un finanšu vadību”, “Grozījumi likumā “Par pašvaldību finansu stabilizēšanu un pašvaldību finansiālās darbības uzraudzību””, “Grozījumi likumā “Par pašvaldību budžetiem””, “Grozījumi likumā “Par uzņēmumu ienākuma nodokli””, “Grozījumi likumā “Par nekustamā īpašuma nodokli””, “Grozījumi likumā “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli””, “Grozījums likumā “Par valsts un pašvaldību īpašuma privatizācijas fondiem””, “Grozījums likumā “Par zemes īpašnieku tiesībām uz kompensāciju par saimnieciskās darbības ierobežojumiem īpaši aizsargājamās dabas teritorijās un mikroliegumos””, “Grozījumi likumā “Par valsts pensijām””, “Grozījums likumā “Par uzņēmumu un uzņēmējsabiedrību maksātnespēju””, “Grozījumi likumā “Par autoceļiem”” un likumprojekts “Par valsts budžetu 2006.gadam”.

Vai deputātiem ir iebildumi pret darba kārtības izmaiņām? Deputātiem ir iebildumi.

Tātad, cienījamie kolēģi, lūdzu, balsosim par darba kārtības izmaiņām, iekļaujot darba kārtības sadaļā “Likumprojektu izskatīšana” kā 1.punktu 2006.gada budžeta likumprojektu paketi pirmajā lasījumā. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 74, pret - 9, atturas - 3. Darba kārtība ir mainīta.

Tātad nākamais darba kārtības jautājums ir likumprojektu pakete “2006.gada valsts budžets”.

Pirmais likumprojekts ir “Grozījumi likumā “Par pievienotās vērtības nodokli”.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā - deputāts Atis Slakteris.

A.Slakteris (Tautas partijas frakcija).

Priekšsēdētājas kundze! Kolēģi! Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija savā sēdē lielā vienprātībā, vienam deputātam atturoties, nolēma 2006.gada budžeta likumprojektu paketei un likumprojektam “Par valsts budžetu 2006.gadam” noteikt steidzamību.

Sēdes vadītāja. Cienījamie kolēģi, gribu jūs informēt par procedūru! Tātad debates notiks par visu likumprojektu paketi kopumā, bet vispirms mēs balsosim par katra likumprojekta atzīšanu par steidzamu, balsosim par katru likumprojektu atsevišķi.

Lūdzu, balsosim par likumprojekta “Grozījumi likumā “Par pievienotās vērtības nodokli”” atzīšanu par steidzamu! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 71, pret - 3, atturas - 16. Likumprojekts par steidzamu atzīts.

Lūdzu, balsosim par likumprojekta “Grozījumi Likumā par budžetu un finanšu vadību” atzīšanu par steidzamu! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 74, pret - 2, atturas - 14. Likumprojekts par steidzamu atzīts.

Lūdzu, balsosim par likumprojekta “Grozījumi likumā “Par pašvaldību finansu stabilizēšanu un pašvaldību finansiālās darbības uzraudzību”” atzīšanu par steidzamu! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 71, pret - 2, atturas - 13. Likumprojekts par steidzamu atzīts.

Lūdzu, balsosim par likumprojekta “Grozījumi likumā “Par pašvaldību budžetiem”” atzīšanu par steidzamu! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 69, pret - 2, atturas - 11. Likumprojekts par steidzamu atzīts.

Lūdzu, balsosim par likumprojekta “Grozījumi likumā “Par uzņēmumu ienākuma nodokli”” atzīšanu par steidzamu! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 69, pret - 2, atturas - 10. Likumprojekts par steidzamu atzīts.

Lūdzu, balsosim par likumprojekta “Grozījumi likumā “Par nekustamā īpašuma nodokli”” atzīšanu par steidzamu! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 61, pret - 2, atturas - 11. Likumprojekts par steidzamu atzīts.

Lūdzu, balsosim par likumprojekta “Grozījumi likumā “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli”” atzīšanu par steidzamu! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 71, pret - 1, atturas - 14. Likumprojekts par steidzamu atzīts.

Lūdzu, balsosim par likumprojekta “Grozījums likumā “Par valsts un pašvaldību īpašuma privatizācijas fondiem”” atzīšanu par steidzamu! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 72, pret - 1, atturas - 11. Likumprojekts par steidzamu atzīts.

Lūdzu, balsosim par likumprojekta “Grozījums likumā “Par zemes īpašnieku tiesībām uz kompensāciju par saimnieciskās darbības ierobežojumiem īpaši aizsargājamās dabas teritorijās un mikroliegumos”” atzīšanu par steidzamu! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 69, pret - 1, atturas - 12. Likumprojekts par steidzamu atzīts.

Lūdzu, balsosim par likumprojekta “Grozījumi likumā “Par valsts pensijām”” atzīšanu par steidzamu! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 71, pret - nav, atturas - 11. Likumprojekts par steidzamu atzīts.

Lūdzu, balsosim par likumprojekta “Grozījums likumā “Par uzņēmumu un uzņēmējsabiedrību maksātnespēju”” atzīšanu par steidzamu! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 71, pret - 1, atturas - 12. Likumprojekts par steidzamu atzīts.

Lūdzu, balsosim par likumprojekta “Grozījumi likumā “Par autoceļiem”” atzīšanu par steidzamu! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 72, pret - nav, atturas - 12. Likumprojekts par steidzamu atzīts.

Lūdzu, balsosim par likumprojekta “Par valsts budžetu 2006.gadam” atzīšanu par steidzamu! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 72, pret - 6, atturas - 7. Likumprojekts atzīts par steidzamu.

A.Slakteris. Priekšsēdētājas kundze! Kolēģi! Komisija tieši tikpat lielā vienprātībā - visiem balsojot “par” un vienam atturoties - atbalstīja gan likumprojektu paketi, gan arī likumprojektu “Par valsts budžetu 2006.gadam” pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Cienījamie kolēģi! Ministru kabineta vārdā runās finanšu ministrs Oskars Spurdziņš.

O.Spurdziņš (finanšu ministrs).

Labdien, augsti godātā Saeimas priekšsēdētājas kundze un cienījamie Saeimas deputāti! Esmu gandarīts godātajai Saeimai piedāvāt 2006.gada valsts budžeta projektu izskatīšanai pirmajā lasījumā. Valsts budžets 2006.gadam ir veidots saskaņā ar Ministru kabineta darbības prioritātēm, un tā ieņēmumi un izdevumi precīzi atspoguļo Latvijas tautsaimniecības attīstību. Vissvarīgākais mērķis pēc Latvijas iestāšanās Eiropas Savienībā un NATO joprojām ir un paliek mūsu valsts pārticības līmeņa paaugstināšana, tāpēc 2006.gada budžets ir vēl daudz vairāk vērsts uz Latvijai būtisko sociālo prioritāšu realizēšanu. Lai kaut nedaudz tuvinātu Latvijas iedzīvotāju pārticības līmeni Eiropas Savienības vidējam labklājības līmenim, nākamā gada budžeta projektā vairāk nekā citus gadus papildu līdzekļi ir atvēlēti algu paaugstināšanai, pensijām un pabalstiem. Savukārt tautsaimniecības attīstībā valdības uzdevums Nr.1 ir pēc iespējas ilgākā laika periodā noturēt augstos ekonomikas izaugsmes tempus, tāpēc 2006.gada valsts budžeta projektā ievērojami līdzekļi ir atvēlēti investīcijām un Eiropas Savienības fondu līdzekļu apguvei.

Varu prognozēt, ka 2005.gads noteikti iezīmēsies Latvijas vēsturē kā straujas ekonomiskās attīstības gads. To nešaubīgi rāda dati par Latvijas iekšzemes kopprodukta lielo - 9,5% - pieaugumu šā gada pirmajā pusē salīdzinājumā ar attiecīgo laika periodu pērn.

Der atzīmēt, ka 2005.gada 1.ceturksnī iekšzemes kopprodukts pieaudzis par 7,4%, bet 2.ceturksnī - par 11,6%. Tas ir pats lielākais iekšzemes kopprodukta pieaugums kopš Latvijas neatkarības atgūšanas.

Arī 2006.gada budžets veidots, prognozējot augstus iekšzemes kopprodukta pieauguma tempus - 7,5% apmērā no iekšzemes kopprodukta.

2006.gadā valsts budžeta projektā paredzētie budžeta ieņēmumi ir 3,23 miljardu latu apmērā, bet izdevumi - 3,37 miljardu latu apmērā. Tādējādi 2006.gadā valsts budžeta deficīts tiks saglabāts 1,5% apmērā no iekšzemes kopprodukta un sasniegs 145 miljonus latu. Tas pilnībā iekļaujas Eiropas Savienības dalībvalstīm saistošo Māstrihtas kritēriju līmenī un apliecina valdības apņemšanos realizēt stingru fiskālo politiku.

Nākamā gada budžeta projektā prognozētie valsts pamatbudžeta ieņēmumi ir 2,39 miljardi latu, bet izdevumi - 2,6 miljardu latu apmērā. Valsts pamatbudžeta izdevumu palielinājums, salīdzinot ar 2005.gada plānu, ir 420,9 miljoni latu jeb 19,3%.

Prognozētie valsts speciālā budžeta ieņēmumi un izdevumi ir attiecīgi 859 miljonu latu un 770,3 miljonu latu apmērā.

Valsts speciālā budžeta izdevumu pieaugums attiecībā pret 2005.gada plānu ir 82,3 miljoni latu jeb 12%.

Un tagad detalizētāk par prioritātēm.

Par visbūtiskāko 2006.gada budžeta prioritāti Ministru kabinets ir noteicis sabiedrības dzīves līmeņa uzlabošanu, tāpēc vairākās sociālajās programmās nākamā gada valsts budžetā ir paredzēts ievērojams līdzekļu palielinājums. Piemēram, 5,6 miljoni latu ir atvēlēti minimālās mēneša darba algas paaugstināšanai no 80 uz 90 latiem ar 2006.gada 1.janvāri, 3,3 miljoni latu - bērna piedzimšanas pabalsta palielināšanai. Apliecinot valsts līdzdalību sociālo jautājumu risināšanā, 5 miljoni latu paredzēti valsts mērķdotācijām pašvaldībām dzīvokļu jautājuma risināšanā un dzīvojamo telpu atbrīvošanas pabalstam.

Lai uzlabotu sabiedrības vismazturīgākās daļas dzīves līmeni un mazinātu inflācijas ietekmi, 82,96 miljoni latu papildus paredzēti pensiju izmaksām. Izdevumu palielinājums saistīts galvenokārt ar pensiju indeksāciju, ko plānots veikt divreiz gadā, kā arī ar izmaiņām likumā “Par valsts pensijām”, kas paredz piemaksas pie vecuma pensijām, kuru apmērs nepārsniedz 105 latus.

2006.gada budžetā valdība konsekventi turpina palielināt ar nodokļiem neapliekamo minimumu no 26 latiem uz 32 latiem, kā arī nodokļu atvieglojumus par katru apgādībā esošu personu - no 18 latiem uz 22 latiem.

Ļoti svarīga prioritāte valdībai ir veselības aprūpes sistēmas sakārtošana. Uzlabojot ārstniecības pakalpojumu kvalitāti un to pieejamību iedzīvotājiem, tiks izveidota funkcionējoša veselības aprūpes sistēma.

Tāpēc 2006.gada budžetā 31,1 miljons latu papildus paredzēti veselības aprūpes jomai, to skaitā 8,3 miljoni latu - zāļu kompensācijai, bet 5,1 miljons latu - rindu likvidēšanai un citiem pasākumiem. Savukārt 2,7 miljoni latu atvēlēti ārstniecības personu vidējās darba algas samaksas palielināšanai.

Lai nodrošinātu turpmāku Latvijas tautsaimniecības izaugsmi, veicinātu zināšanietilpīgo ekonomikas nozaru attīstību un paaugstinātu izglītības kvalitāti un izglītības darbinieku kvalifikāciju, valdība 2006.gada budžetā ir paredzējusi ievērojamu finansējuma palielinājumu izglītībai un zinātnei. Tā 13 miljoni latu atvēlēti zinātnes attīstībai un konkurētspējas nodrošināšanai, to skaitā arī līdzekļi pielietojamās zinātnes veicināšanai tautsaimniecības attīstībā. Savukārt 33,1 miljons latu paredzēts pedagogu darba samaksas paaugstināšanai.

Nemainīga prioritāte valdībai ir programma “Valsts aizsardzība, drošība un integrācija NATO”, kuras realizācijai ir nākamā gada budžetā papildus paredzēti 40 miljoni latu, nodrošinot šai programmai finansējumu 2% apmērā no iekšzemes kopprodukta.

Ar 2006.gada valsts budžetā papildus paredzētajiem nozīmīgajiem līdzekļiem valdība sāk risināt gadiem neatrisinātās problēmas iekšlietu sistēmā. Tāpēc 2006.gada valsts budžetā 12 miljoni latu atvēlēti Iekšlietu ministrijas sistēmas iestāžu darbinieku darba samaksas palielinājumam un atvaļinājuma pabalstu izmaksai; to skaitā ir 1,7 miljoni latu Iekšlietu ministrijai atvaļinājuma pabalstu parādu nomaksai par 2001.-2004.gadu.

Tāpat valdība turpina tieslietu sistēmas sakārtošanu. 2006.gada budžetā 6,4 miljoni latu paredzēti tiesnešu, tiesu darbinieku, prokuroru, prokuratūras darbinieku atalgojuma palielinājumam.

Starp valdības prioritātēm ir arī infrastruktūras un satiksmes problēmu sakārtošana. Valsts autoceļu sakārtošanai nākamā gada valsts budžetā papildus paredzēti 30,8 miljoni latu, bet 8,7 miljoni latu - valsts pasūtījumam pasažieru pārvadājumiem pa dzelzceļu.

Ar valsts budžetu 2006.gadam valdība turpinās sekmēt uzņēmējdarbības vides attīstību, atbalstīt Latvijas uzņēmumu produkcijas eksportu un mazos un vidējos uzņēmumus, sekmēt uzņēmumu konkurētspējas celšanu starptautiskā mērogā un administratīvo kapacitāti saistībā ar Eiropas Savienības procedūrām.

Ar ārvalstu finanšu palīdzības līdzekļiem plānots finansēt projektus 229,9 miljonu latu apmērā, kuriem budžetā paredzēts līdzfinansējums 64,7 miljoni latu. Eiropas struktūrfondu un citu Eiropas Savienības politikas instrumentu finansējuma un līdzfinansējuma nodrošināšanai paredzēts finansējums 373,4 miljonu latu apmērā.

Lai arī valdībai ir ļoti labi dzirdams trauksmes zvans, kuru budžeta tapšanas laikā ir skandējušas gan arodbiedrības, gan vairāku no valsts budžeta finansētu nozaru darbinieki savās protesta akcijās, sabiedrībai būtu jāsaprot, ka šāds budžeta ieņēmumu pieaugums ir maksimālā reāli izpildāmā robeža. Lai arī valdība vēlētos vēl vairāk palielināt minimālo algu, indeksēt pensijas un palielināt atalgojumu policistiem, mediķiem, pedagogiem un citiem valsts sektorā strādājošajiem, valstij nav reālu papildu finanšu avotu šo labo ieceru realizēšanai.

2006.gada valsts budžeta ieņēmumu prognoze ir ļoti optimistiska, taču vēl izpildāma. Pirms dažiem gadiem kā panaceja tika minēts budžeta ieņēmumu palielinājums 400 miljonu latu apmērā. Saistībā ar nākamā gada budžeta projektu Valsts ieņēmumu dienests uzņemas saistības nodokļos iekasēt par 559 miljoniem latu jeb 18,8% vairāk nekā šajā - 2005.gadā.

Es kā finanšu ministrs valdības un veselā saprāta vārdā aicinu jūs nepalielināt ieņēmumu prognozi nākamā gada budžetā, kas patlaban ir kā labi noskaņots instruments, taču es, cienījamie deputāti, aicinu jūs šīs stīgas pārlieku nesavilkt.

Tāpat ir skaidrs, ka nedrīkst palielināt budžeta izdevumus uz budžeta deficīta rēķina, jo mūsu augstos tautsaimniecības izaugsmes tempus pavada tāds nepatīkams blakusefekts kā salīdzinoši augstā inflācija. Tāpēc arī šis ceļš valdībai nav pieņemams.

2006.gada valsts budžets atspoguļos sabalansētību starp Latvijas tautsaimniecības straujo attīstību un valdības iespējām budžeta ietvaros realizēt vairākas valstiski būtiskas sociālās programmas un veikt algu paaugstināšanu daudzos sektoros.

2006.gada budžets ir vērsts uz nepieciešamību nodrošināt sociāli ekonomisko izaugsmi, katra iedzīvotāja labklājības pieaugumu, pakāpeniski palielinot minimālās algas, pabalstu un pensiju apmērus, ar iedzīvotāju ienākuma nodokli neapliekamo minimumu un nodokļu atvieglojumus par apgādībā esošajām personām.

Valdības vārdā aicinu jūs atbalstīt šo 2006.gada valsts budžetu.

Paldies jums par uzmanību.

Sēdes vadītāja. Deputāte Ināra Ostrovska.

I.Ostrovska (pie frakcijām nepiederoša deputāte).

Godājamā Saeima! Priekšsēdētājas kundze! 8.Saeimas deputāti!

Šodien mums būs iespēja apspriest 2006.gada valsts budžeta likumprojektu, saskaņā ar kuru mūsu valsts dzīvos visu nākamo gadu.

Šī ir mūsu pēdējā iespēja, pārskatot kļūdainos lēmumus un finansiālo sadalījumu, izpildīt tautai dotos solījumus. Pārdomāt un pārskatīt, kur mēs esam nonākuši, kā mēs sākām darbu 2002.gada novembrī, vai tiešām valdības paziņojumi ir bijuši tik rožaini, vai cilvēku dzīve ir kļuvusi vēl labāka un vai labklājība Latvijas cilvēkiem nesusi gandarījumu par valdības darbu.

Jā, kopējie cipari ir daudz lielāki: auguši ieņēmumi, pieaudzis investīciju apjoms, pieaug arī ieplānotie nodokļu ieņēmumi, ir lieli ieguldījumi sociālajā un ekonomikas jomā. Un tomēr! Iekams sevi cildinām, aicinu, godājamie deputāti, jūs ieklausīties, paskatīties apkārt, kas notiek Latvijā, kādu novērtējumu cilvēki dod mūsu darbam, kā mēs, tautas priekšstāvji, pildām savus solījumus, rūpējamies par cilvēkiem un savu valsti.

Šodien un vēl citā dienā mums būs iespēja kaut ko palabot un atbildēt mūsu cilvēkiem ar savu balsojumu par budžetu, jo mēs, deputāti, esam atbildīgi gan par tautas labklājību, gan par valsts izaugsmi. Ko mēs teiksim tautai, kura nu grimst nabadzībā, bet kura cīnījās par Latvijas brīvību un neatkarību? 2002.gadā minimālā alga bija 60 lati “uz papīra”, 2006.gadā piedāvātais variants ir 90 lati. Tikai 30 latu pieaugums, turklāt “uz papīra”, solīto 100 latu vietā. Bet iztikas grozs patlaban jau ir 106 lati. Daudzi cilvēki valstī saņem 45 latu lielu pensiju, daudzu cilvēku ģimenes budžets ir zem 100 latiem. Nav darba, bezdarbs reģionos ir sasniedzis pat 26 procentus. Cēlušies apkures tarifi, produktu cenas. Arī skolēnu aizsūtīt uz skolu vairs nav tik vienkārši. Studenti vēlas mācīties, viņi bieži vien izvēlas ārzemju augstskolas, jo palikt Latvijā nav motivācijas: stipendijas vai nu nav, vai to saņem tikai viens cilvēks no visas lielās grupas. Vai viņi atgriezīsies mūsu valstī?

Nesaņemot atbilstošu darba samaksu, cilvēkiem zūd motivācija, sabiedrībā pieaug depresija, sociālā spriedze un neticība mūsu valstij. Cilvēki nejūtas droši savā valstī, rodas bailes par rītdienu. Ko dod šie grandiozie cipari veselības aprūpē, algu pielikumos, valsts attīstībā? Kāda nozīme ir Saeimai, ja faktiski visi svarīgie dokumenti tiek apspriesti un pieņemti šaurā cilvēku lokā, ja koalīcijas partijas par to jau ir vienojušās? Visi ir aizmirsuši tautai dotos solījumus.

2005.gadā Latvijā tika izdarīts demogrāfijas audits, ko veica Latvijas Universitāte. Atbildot uz 75 jautājumiem par dažādām jomām, visbiežāk saņemtais vērtējums piecu soļu skalā bija “apmierinoši”, tas ir, trijnieks. Tomēr, pēc ekspertu domām, ir arī tādas jomas, kuras ir kritiskā situācijā: nevienlīdzīga piekļuve taisnīgai un savlaicīgai tiesai, iedzīvotāju veselības aizsardzība, sabiedrības uzticēšanās valdībai.

Valstī ir jāsamazina bezdarbs, jo tas ir galvenais cēlonis nabadzībai un sociālajai atstumtībai, jārevidē nodokļu un pabalstu sistēma. Lai cilvēki varētu strādāt un lai viņiem būtu materiāli izdevīgāk to darīt, ir jāpalielina neapliekamais minimums. Nabadzība nav nokritusi no zila gaisa, tā ir konkrēto valdību un atbildīgo partiju bezdarbības rezultāts. Sabiedrības noslāņošanās un pieaugošie sociālās atstumtības riski ir nopietns drauds valsts attīstībai. Valstī nav sistemātiskas algu reformas, kā arī tādas nodokļu sistēmas, kas ar ienākumu pārdali sabiedrībā atbalstītu vidusslāni un sociāli mazturīgos iedzīvotājus. Tāpēc, ņemot vērā līdzekļu trūkumu iedzīvotāju labklājības celšanai, nav atbalstāma NATO sammita organizēšana, kura vajadzībām paredzēts iztērēt piecus miljonus latu. Tas atbilst divu rajonu pašvaldību budžetu summai, ieskaitot mērķdotācijas skolotāju algām.

Darbaspēka aizplūšana ir nopietna problēma, kuru valdība nav pietiekami novērtējusi. Pirmkārt. Latvijā jau tā ir neliels iedzīvotāju skaits, mirstība pārsniedz dzimstību. Šis ir jautājums par Latvijas kā nācijas spējām pastāvēt ilgtermiņā.

Otrkārt. Tautsaimniecībā strādājošo skaits aizvien samazinās, no tās aizplūst cilvēki ar ļoti labu izglītību, profesionāļi, jo grib strādāt un par savu darbu saņemt pienācīgu atalgojumu.

Baltijas valstīm, sākot savu neatkarības ceļu, bija vienota starta pozīcija. Vienā laikā mēs sākām savu valstu ekonomiski politisko veidošanu. Katra valsts šodien ir nonākusi savā ceļa posmā.

Kur šodien esam mēs? Piemēram, skolotāju algas. Pašreizējā situācijā Latvijā skolotāji ar algu 170 latu par likmi un desmit gadu ilgu darba stāžu, kā arī ar kvalifikācijas piemaksu “uz rokas” saņem 134 latus jeb 128% no iztikas minimuma, kurš ir 106 lati. Bet, ja skolotājs strādā un vēl mācās (jo par katru priekšmetu, ko skolotājs māca, viņam ir jābūt diplomam) un viņam ir desmit gadu darba stāžs, tad viņš saņem 97 latus jeb 93% no iztikas minimuma.

Igaunijā skolotājs 2005.gadā pēc augstākās izglītības iegūšanas pirmajā darba gadā, būdams bez darba stāža, jau ir saņēmis 226 latus, bet skolotājs ar desmit gadu darba stāžu - 360 latus. Turklāt 2006.gadā igauņu skolotājiem tiks paaugstināta alga par 134 latiem. Igaunija un Lietuva mūs apsteidz visās pozīcijās. Esam pēdējie Eiropā, un es vēlreiz atgādināšu: mēs visi sākām no vienādas starta pozīcijas. Katru gadu ar Budžeta likuma palīdzību valdošās partijas novirza lielāko budžeta daļu valsts pasūtījumiem, kurus izpilda un no kuriem peļņu gūst tā pati sabiedrības daļa, kas kādreiz privatizēja mūsu kopīgos īpašumus.

Cilvēkiem, kuri kopš neatkarības atgūšanas dzīvo zem iztikas minimuma, atkal nekas netiek!

Mūsu premjers lielās ar to, ka nākamgad mūsu minimālā alga varbūt sasniegs pagājušā gadsimta iztikas minimuma līmeni. Minimālās pensijas nesasniegs pat to.

Es uzskatu, ka brīvība un demokrātija ir vērtība visiem - gan maznodrošinātajiem, gan vidusšķirai, gan bagātajiem. Un sen jau ir pienācis laiks šīs vērtības dot tiem, kuriem tās kopš neatkarības atgūšanas bija liegtas valdošo partiju likumdošanas dēļ.

Šeit nav runa par to, ka kādai sabiedrības grupai būtu kaut kas jāatņem un jāatdod citai grupai. Tieši otrādi! Es esmu pret to! Es esmu par to, lai mēs visi kopā parūpētos par tiem, kuri dažādu apstākļu dēļ ir palikuši bez maizes kumosa.

Es esmu par to, lai demokrātiskā valstī, par kādu mēs Latviju uzskatām, valsts neturētu savu iestāžu darbiniekus pusbadā.

Es esmu par to, lai cilvēki būtu brīvi - brīvi no bailēm par rītdienu. Lai viņi būtu droši par to, ka nepaliks bez iztikas minimuma, bez ārsta aprūpes.

Es esmu par to, lai mūsu policisti un ārsti, skolotāji un kultūras darbinieki, kā arī citu cienījamu profesiju pārstāvji būtu cienījami cilvēki arī ienākumu ziņā.

Es esmu par to, lai visa sabiedrība dzīvotu labklājībā. Lielākā vai mazākā, bet noteikti labklājībā. Lai neviena sabiedrības grupa nedzīvotu uz citu rēķina. Ja kādam neveiktos nodrošināt sev iztiku, viņam varētu palīdzēt mūsu visu sarūpētais un nostiprinātais drošības tīkls, kas uztvertu krītošos un viņus paglābtu.

Izstrādājot un apstiprinot likumus - likumu par privatizāciju un likumu par valsts budžetu -, laikā no neatkarības atgūšanas līdz šodienai valdošās partijas, es domāju, ir aizmirsušas tādu tiesību principu kā humānisms.

Gribu jums atgādināt, ka humānisma princips demokrātiskā sabiedrībā izpaužas likumdošanā - tiesības raksturojošā un tiesības sargājošā darbībā. Ja kādam nav skaidrs, kas ir humānisms, es jums pateikšu: humānisms ir uzskatu sistēma, kuru caurstrāvo mīlestība, cieņa pret cilvēku, indivīdu, un rūpes par viņa labklājību. Tā ka šajā likumā “Par valsts budžetu 2006.gadam” humānisma principa trūkst, un tāpat kā iepriekšējie arī šis likums ir jānosauc par antihumānu.

Es uzsveru: 2006.gada valsts budžeta likums ir antihumāns!

Un tagad, godājamie kolēģi, spriediet paši, kuru no jums vēlētāji ir pilnvarojuši pieņemt šo antihumāno likumu. Es domāju, ka nevienu. “Mantkārība ir mūsu vislielākā nelaime un posts,” teica Seneka Neronam, redzot, kā Romas uzplaukuma laikā tā sagrūst. Šie vārdi liek mums visiem pārdomāt. Mantkārība ir novedusi pie tā, ka solījumi ir pārvērtušies jahtās, lidmašīnās un citos labumos, tiek piesārņotas upes un ezeri, lai tikai mantkārībā izdabātu savām vēlmēm un domātu tikai par savu peļņu. Un nav nekādas daļas gar pārējo. Tauta var pagaidīt.

Par demokrātisku valsti sevi var saukt tāda valsts, kurai ir tautas atbalsts, kura saglabā savas vērtības un mērķus un kurai ir vienots un kopīgs ceļš.

Mums ir nepieciešama tāda valdība un tādi cilvēki, kas saprastu, kādi principi ir jāievēro un kādiem principiem ir jāseko, īstenojot varu. Mums tiešām ir vajadzīga valdība, kas saprastu, ka brīvība un demokrātija ir vērtības, kas domātas visiem. Visiem! Visai tautai un visām šķirām! Mums ir vajadzīga valdība, kas to saprastu un spētu rīkoties, lai šīs vērtības un šo svētību izjustu visa mūsu tauta.

Mūsu rokās ir 2006.gada budžets. Arī atkāpjoties mēs varam panākt savu mērķi, lai paceltos vēl augstāk.

Es lūdzu visus pārdomāt. Es balsošu “pret”.

Sēdes vadītāja. Deputāts Māris Gulbis.

M.Gulbis (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Saeimas priekšsēdētājas kundze! Godātie kolēģi! 2006.gada budžeta projekts jeb, kā skolotāji to jau ir nodēvējuši, “Eiropas nabagmājas budžets” ir neveiksmīgs mēģinājums risināt sociālos jautājumus un devalvē sociālā budžeta jēgu.

No otras puses, tas netiek virzīts arī uz valsts attīstību. Tas ir kārtējais izdzīvošanas budžets, kas naudu novirza kārtējo ikgadējo izdevumu segšanai, valsts kantoru finansēšanai.

Ministru kabinetam, sastādot valsts budžetu, par prioritāti bija jāizvirza valsts sektorā strādājošo darba algas reforma, izveidojot vienotu darba algas sistēmu. Šobrīd ir redzams negodīgs atalgojuma pieaugums dažās ministrijās strādājošajiem. Piemēram, Izglītības un zinātnes ministrijā visu budžeta pieaugumu, kas ir 20 miljoni latu, novirza algām, taču skolotāju algām paredzēti tikai 10 miljoni; tas neapmierina skolotāju prasīto - algas pieaugumu par 60 latiem. Turpretī Iekšlietu ministrijā algu palielināšanai ir novirzīti tikai 3 miljoni. Salīdzinājumā ar pagājušo gadu Valsts policijas algu fondam ir atvēlēti mazāk nekā 2 miljoni papildu līdzekļu. Šis solis nedod solīto algas pieaugumu policistiem - 50 latus. Turklāt no piedāvātā Iekšlietu ministrijas budžeta līdzekļiem nav iespējama materiāli tehniskās bāzes atjaunošana. Tas šobrīd ir gaužām svarīgs jautājums valsts iekšējās drošības nodrošināšanā.

Valdības atsacīšanās no straujas minimālās darba algas paaugstināšanas koncepcijas, kas sevī ietver būtisku sociālās politikas pamatprincipu - minimālās darba algas tuvināšanu pusei no vidējās bruto darba samaksas -, nonākusi pretrunā ar nacionālo rīcības plānu nabadzības un sociālās atstumtības mazināšanai.

Valdības noteiktā minimālā darba alga ievērojami atpaliek no arhaiskā iztikas minimuma. Par tādu samaksu nav iespējams ne dzīvot, ne normāli strādāt.

No budžeta var secināt, ka valdībai primāra ir ministriju smagnējā administratīvā aparāta uzturēšana un tikai sekundāra ir iedzīvotāju labklājības celšana un investīciju piesaistīšana. Lai gan IKP valstī pieaug par vismaz 7% ik gadu, labklājības līmenis nepieaug.

Vēl vairāk. Sociālā spriedze ik gadus pieņemas spēkā, un sociālais sprādziens vairs nav aiz kalniem.

Un vēl. Budžets sadalīts pēc sektoriālā jeb nozaru principa - pēc ministriju vajadzībām, neievērojot reģionālo principu. Tas nozīmē, ka ERAB, ESF un Kohēzijas fonda līdzekļi, kā arī valsts līdzfinansējums projektiem tiek sadalīts nevienmērīgi visā valstī. Atkal Latgalei un citiem Latvijas reģioniem tiks paredzēts daudz mazāks finansējums nekā Rīgai un tās apkārtnei. Vajadzīgas pārmaiņas budžeta dalīšanas modelī, jāievēro beidzot reģionālais princips.

Lai gan budžeta projektam klāt ir arī teorētiski formulēta makroekonomiskā stratēģija, ar šādu līdzekļu sadalījumu praktiski to izpildīt nebūs iespējams.

Šis budžets ne ar ko neatšķiras no iepriekšējo gadu budžetiem, kas noveduši valsti pie nevienmērīgas attīstības un būtiskām dzīves līmeņa atšķirībām starp Rīgu un pārējiem Latvijas reģioniem, starp pilsētām un laukiem. Tie paši vēži, tikai caurā kulītē! Neprot investēt.

Apstiprinot šādu budžetu, valdībai un finanšu ministram jāpaziņo Latvijas tautai: “Mirstiet lēnām!”

Es balsošu “pret”.

Sēdes vadītāja. Deputāts Andris Tolmačovs.

A.Tolmačovs (politisko organizāciju apvienības “Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā” frakcija).

Cienījamie kolēģi! Neskatoties uz to, ka 2006.gada budžeta projekts ir sociāli orientēts, mēs domājam, ka tas ir saistīts arī ar to, ka tas ir vēlēšanu gads. Mūsuprāt, šim budžeta projektam piemīt virkne trūkumu, tāpēc mēs nevaram par to nobalsot.

Es gribu pievērst jūsu uzmanību tikai vienam jautājumam, bet šis jautājums atspoguļo visas sistēmas liekulību: aiz lieliem cipariem slēpjas meli. Piemēram, populistiskais minimālās algas palielinājums par desmit latiem un Oskara Spurdziņa ziņojumā nosauktie 5,6 miljoni latu, kas ir atvēlēti šim mērķim, tikai maldina Latvijas sabiedrību, jo valsts ieņēmumi no šīs minimālās algas palielināšanas pārsniedz iepriekšminēto summu. Starpība starp neapliekamo minimumu un minimālo algu ir tā minimālā summa, no kuras valstij obligāti ir jāsaņem sava daļa. Palielinot minimālo algu un vienlaicīgi proporcionāli nepaaugstinot neapliekamo minimumu, mēs tikai palielināsim summu, no kuras ir jānomaksā nodoklis, un tādējādi pieaugs budžeta ieņēmumi. Šajā gadījumā nevar būt runa par strādājošo cilvēku labklājības uzlabošanos, jo valsts ar vienu roku dod, bet ar otru - ņem, pie tam vairāk, nekā iedod.

Nav nekāds noslēpums, ka lielākā daļa iedzīvotāju oficiāli saņem tikai minimālo algu, bet pārējo saņem aploksnēs. Par to mēs varam pateikties valdošajām partijām, kas visus šos gadus realizēja neapdomātu nodokļu politiku. Šāds populistisks minimālās algas palielinājums neko nedos parastiem cilvēkiem. Budžeta projektā noteiktais minimālās algas pieaugums no 80 uz 90 latiem ir pilnīgi nepieņemams, jo tās pieaugumam ir jāsasniedz vismaz iztikas minimums, kurš šogad ir 106 lati. Turklāt proporcionāli ir jāpalielina arī neapliekamais minimums.

Baltijas valstu vidū Latvija ir tā, kurā ir ne tikai pati mazākā minimālā alga, bet arī vislielākā starpība starp neapliekamo minimumu un minimālo algu. Pēdējo triju gadu laikā minimālā alga ir pieaugusi par 20 latiem, savukārt neapliekamais minimums - tikai par pieciem latiem. Kur tad paliek rūpes par iedzīvotājiem? Redzama ir tikai vēlme papildināt budžeta ieņēmumus uz nodokļu maksātāju rēķina.

Ministru prezidenta ziņojumā par budžeta mērķi tiek vispirms minēta augstāka labklājība un drošība, un tikai pēc tam pievēršas ilgstoši risināmām sociālās jomas problēmām. Mēs uzskatām, ka sākt vajag tieši ar sociālo problēmu risinājumu. Tas novedīs pie sociālās spriedzes samazināšanās, iekšējās drošības palielināšanās un galu galā arī pie visas tautas labklājības. Tā, piemēram, 4.oktobrī PCTVL frakcija saņēma Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrības vēstuli, kurā ir teikts, ka līdzšinējās sarunas nav nesušas ne mazākās cerības panākt to darba samaksas palielinājumu pedagogiem, par ko puses bija iepriekš savstarpēji vienojušās. Tas nozīmē, ka valdība kārtējo reizi ir kaut ko apsolījusi ar mērķi samazināt sabiedrībā esošās kaislības ap šo jautājumu, bet kārtējo reizi nav pildījusi savus solījumus. Tā vietā, lai apmierinātu pedagogu taisnīgās prasības, valdība taisās šeit uzņemt visus savus dārgos NATO viesus par daudziem miljoniem latu.

Lūdzu neatbalstīt budžetu!

Sēdes vadītāja. Deputāts Vilnis Edvīns Bresis.

V.E.Bresis (Zaļo un zemnieku savienības frakcija).

Godātais Prezidij! Godātie kolēģi! Kas tad īsti ir budžets? Acīmredzot budžets ir naudas izteiksmē veidots kompromiss starp tām problēmām, kuras pastāv valstī, un tām iespējām, kuras attiecīgā laika periodā šī valsts vēlas atrisināt.

Protams, var dažādi modelēt, var dažādi domāt, bet beigu beigās mēs uzskatām, ka šogad Finanšu ministrija šo kompromisu ir panākusi pietiekami sabalansētu, mēs to vērtējam kā apmierinošu, un tāpēc ZZS frakcija atbalstīs šo budžeta projektu.

Tanī pašā laikā mēs gribētu vērst mūsu valdības un Finanšu ministrijas uzmanību uz problēmām, kuras, mūsuprāt, šajā valstī tomēr pastāv un kuras ir ļoti, ļoti svarīgas. Un viena no šādām problēmām, kuru mēs saskatām un kuru ļoti vēlamies akcentēt, ir ārvalstu finansiālās palīdzības programmas izmantošanas problēma.

Es gribētu dažiem cilvēkiem, arī mūsu kolēģiem, deputātiem, varbūt atgādināt, ka tie ir visai dažādi fondi: Phare, SAPARD, Kohēzijas fonds, struktūrfondi un citi, no kuriem mēs pamatā saņemam palīdzību no Eiropas Savienības un kuri mūsu budžeta konsolidētajā ienākumu daļā sastāda apmēram 14 procentus.

Nenoliedzami, tas ir ļoti liels īpatsvars, bet gribētu teikt to, ka šie resursi nebūt nav tie, kurus mēs varētu potenciāli paņemt.

Lai es jums to varētu ilustrēt, tad, raugoties pēc atskaitēm, ir redzams, ka 2004.gadā Phare programmas apguve ir notikusi 59% apmērā - tātad 16,5 miljoni latu nav apgūti. SAPARD līdzekļi ir apgūti 65,4% apmērā jeb nav apgūti 9,7 miljoni. Runājot par pārejas perioda palīdzību, redzam, ka nav apgūts neviens lats no 4,3 paredzētajiem miljoniem.

Līdz ar to faktiski sabiedrība kopumā nav saņēmusi jeb nav apguvusi aptuveni 37,6 miljonus latu. Es domāju, ka tie, kuri kaut mazlietiņ interesējas par finansēm, saprot, cik liels ir šis skaitlis. Viņiem ir pilnīgi skaidrs, ka 37 miljoni, kas ir neapgūtie ārzemju naudas līdzekļi, ir ārkārtīgi liels apjoms, kura apguve faktiski ir apdraudēta.

Gribētu teikt, ka līdzīga situācija ar šo līdzekļu apguvi ir arī šogad, un, kā mums ziņoja ministra kungs, tad arī nākamā gada budžetā mēs plānojam tikai nelielu šā apjoma pieaugumu, bet tomēr konsolidētā budžeta ienākumu daļā šis skaitlis sastāda 14 procentus.

Līdz ar to es gribu teikt, ka mums rodas ļoti lielas šaubas, vai mūsu valsts spēs paņemt Eiropas Savienības strukturālo fondu, Kohēzijas un citu fondu līdzekļus un vai neradīsies tāda situācija, ka Latvija kārtējo reizi ieies vēsturē kā mazspējīga valsts, kura nespēj izmantot pat Eiropas Savienības piedāvāto palīdzību.

Es vēlējos uzzināt, kāpēc Latvijā tas ir tā, kāpēc veidojas šāda problēma un kur ir meklējamas šīs problēmas saknes. Es palūdzu kādu pašvaldību dot man ziņas par to, kādā veidā tiek izskatīti šie projekti. Izrādās, ka vairāki - četri vai pieci - projekti, par kuriem informāciju sniedza šī pašvaldība, tika izskatīti no 8 līdz 10 mēnešu laikā.

Kolēģi, jūs, es domāju, ļoti labi saprotat, ka 8-10 mēneši, laiks, kurā projekts tiek izskatīts, nav pats operatīvākais laiks. Tas ir vienkārši katastrofāls laiks!

Man šķiet, ka mēs kopīgiem spēkiem esam iedzinuši mūsu administrācijā tādas bailes no korupcijas, ka esam iebraukuši otrā grāvī, jo baidāmies ātri un operatīvi pieņemt lēmumus par attiecīgajiem projektiem. Mēs esam iebraukuši otrā grāvī un līdz ar to zaudējam miljoniem latu, atsakāmies no iespējas apgūt šos līdzekļus, lai tikai, nedod Dievs, kādā atsevišķā gadījumā, kur kāds nepareizi novērtētu šo projektu.

Tas pašvaldībām rada ārkārtīgi lielas problēmas, jo pašvaldībām, kā arī varbūt citiem iesniedzējiem, iesniedzot šos projektus, ir jāparāda finanšu avoti, no kuriem tiks realizēts šis projekts: vai tas būs pašu kapitāls, pašu finanses, vai tie būs kredīti. Līdz ar to šie līdzekļi ir vai nu “jāiesaldē”, vai arī jāņem kredīti un jāsāk 10 mēnešus maksāt par tiem procenti, kamēr šis projekts tiek izskatīts.

Es domāju, ka tas paralizē organizāciju un pašvaldību darbu, kamēr šie projekti staigā no vienas ministrijas uz otru un tos nevar parakstīt.

Otrs aspekts, kolēģi, kuri par to mazlietiņ interesējas! Lai mēs varētu apgūt visus Latvijai paredzētos ārvalstu palīdzības līdzekļus, mums 2006.gadā faktiski ir jāpieņem pilnīgi visi projekti, citādi mēs tos nevarēsim realizēt tālākajos gados - 2007. un 2008.gadā.

Vai tas mums - mūsu ministrijām, pirmām kārtām mūsu Finanšu ministrijai, šodien ir pa spēkam? Man personīgi tāda pārliecība nerodas, jo, kad mēs mēģinājām iegūt tādu informāciju, kā mēs atpaliekam šo līdzekļu apguvē no pašu sastādītā grafika, man gluži vienkārši kulturāli to atteica. To deputātiem neesot vēlams zināt, jo tas neesot nekur oficiāli apstiprināts. Tas esot tikai darba materiāls.

Turpretī man šķiet, ka tā ir ārkārtīgi liela problēma.

Es vēlreiz atkārtoju, ka tā, manā uztverē, ir pati lielākā problēma šodien - šī ārvalstu finanšu palīdzības apgūšana mūsu valstī, un, ja mēs nevēlamies kaut ko radikāli mainīt, tad tiešām 2006.gada beigās, kad šeit varbūt sēdēs jau cits parlaments un būs cita valdība, mums nāksies kaunēties par savu bijušo darbību - par to, ka mēs to neesam spējuši paveikt.

Kādas tam būs sekas? Pirmkārt, protams, tam būs tīri reālas sekas - šie neapgūtie līdzekļi un neapgūtās darba vietas, varbūt arī neapgūtie projekti, neienākušie nodokļi valsts budžetā. Un tas ir tas, par ko šeit daudzi runā, - par algām, par skolotājiem, kam tas gluži vienkārši ies secen.

Un otrkārt. Es domāju, ka tas ir pats galvenais. Šajā laika periodā Eiropas Savienība veidos jaunu finanšu perspektīvu, un tad nenoliedzami mūsu, Latvijas, spējas, nespējas vai mazspējas, sauciet to, kā vēlaties, apgūt līdzekļus tiks ņemtas vērā, plānojot nākamo finanšu perspektīvu Eiropas Savienībā.

Latvija tādā gadījumā noteikti var zaudēt bāzi, pareizāk sakot, šī bāze tai būs zemāka, nekā tā reāli Latvijai varēja būt, ja mēs būtu labi strādājuši.

Un arī nākamajā finanšu perspektīvā Latvijai, nenoliedzami, būs mazāk līdzekļu, un tā zaudēs daudzus, daudzus miljardus latu savas nākotnes attīstībai. Mēs nespēsim pietuvoties Eiropai tādā tempā, kā mēs to vēlētos. Mēs radīsim varbūt skepsi daudzos cilvēkos par to, ka esam iestājušies Eiropas Savienībā.

Es aicinu, kolēģi, par to padomāt un par to rūpēties. Valdībai pirmām kārtām varbūt nevajadzētu slēpt šos savus projektus, bet gan kaut kādā veidā kopā ar parlamentu darīt visu iespējamo, un, ja tas ir vajadzīgs, varbūt pat labot kādus likumus vai sastādīt kaut kādus projektus... vajadzētu darīt zināmu visām pašvaldībām, tiem, kuri ir iesnieguši šos projektus, ko mēs varētu darīt 2006.gadā, lai radikāli mainītu projektu izskatīšanas klimatu mūsu valstī un lai mēs patiešām apgūtu vismaz tos līdzekļus, kuri Latvijai ir paredzēti no Eiropas Savienības fondiem 2006., 2007. un 2008.gadā.

Paldies par uzmanību!

Sēdes vadītāja. Deputāts Pēteris Tabūns.

P.Tabūns (frakcija “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK).

Labdien, cienījamie kolēģi! Šodien mums ir ļoti nopietna diena, jo budžets ir tas, kas parāda, kā tauta dzīvos nākamajā gadā.

Un man ir ļoti žēl, ka šodien ir atnācis un dziļā vientulībā sēž viens vienīgs ministrs - Spurdziņa kungs. Kalvīša kunga nav, pārējo ministru arī nav. Parasti visi ir klāt, jo šī patiešām ir ārkārtīgi svarīga reize, kad ministriem, valdībai ir jārāda, jāpierāda kļūdas... arī savas kļūdas un vēlmes, bet par tām jau neviens negrib šeit runāt. Vai nu visi ir ārkārtīgi priecīgi, ka viss ir tik burvīgi un skaisti, vai arī atsūtīja Spurdziņa kungu opozīcijas “saplosīšanai”, tā sakot, lai pārējie nedabūtu pa cepuri. Var būt arī tā, un tāda taktika arī nav slikta.

Bet, ja runājam par šo valdību un par šo budžetu, tad ir jāteic tā, ka apvienība “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK, kad veidojās šī valdība, jau teica, ka mēs atbalstīsim šo valdību un balsosim par šo valdību. Mēs teicām, ka mēs atbalstīsim valdību un tās iesniegtos un Saeimā izskatāmos likumprojektus, ja tie atbildīs valsts un tautas interesēm. (Starpsauciens: “Šis neatbilst!”) Diemžēl valdība ir pelnījusi kritiku, arī koalīcija ir pelnījusi kritiku, un to es gribu šoreiz arī pasacīt.

Redziet, man šķiet, ka, ņemot vērā to, ka šo valdību ir atbalstījuši vismaz 70 deputāti - tā ir ļoti stabila un, protams, strādās līdz pat nākamās Saeimas vēlēšanām -, mūsu valdība vienkārši ir ieslīgusi pašapmierinātībā, laimīgā dzīvē, tā sakot, strādā bez īpašām aktivitātēm, jo tās pastāvēšana tik un tā ir nodrošināta. Tai nekādi satricinājumi nedraud un arī krišana nedraud. Diemžēl tāds tad arī iznāk tās darbs, draugi mīļie!

Ostrovskas kundze jau teica, ka šis budžets ir antihumāns, bet diez vai tā tas ir. Antihumāns tas varētu būt no tā viedokļa, ka budžetā ir ļoti maz naudas. Protams, ja naudas ir pamaz, tad to ir ļoti grūti sadalīt, un daudziem, ļoti, ļoti daudziem, tās pietrūkst, un tāpēc es runāšu par to, kāpēc valdība, kāpēc koalīcija ir pavāji strādājusi, lai budžetā trīs miljardu vietā būtu vismaz pieci miljardi. Un tad tā dalīšana būtu pavisam citādāka. Tad pietiktu daudziem. Protams, pietrūktu arī tad, jo vajadzību šodien ir ārkārtīgi daudz.

Redziet, kā ir! Šī Saeima, tās partijas sākumā teica: “Mūsu prioritāte ir korupcijas apkarošana, ēnu ekonomikas apkarošana, Valsts ieņēmumu dienesta nostādīšana tādā līmenī, lai tur nāktu nauda vēl un vēl, un vēl.” Un tādas iespējas ir. To visi zina, to visi redz. Tad nu es jums vaicāšu: kur tad ir jūsu korupcijas apkarošanas... vismaz variācijas? Pat variāciju nav. Nav vispār nekā! Jūs esat korupcijas apkarošanu aizmirsuši. Es pateikšu jums, “Jaunā laika” cilvēki: tā bija jūsu programma, ar kuru jūs aizrāvāt cilvēkus un devāt cerību. Kur tad ir? Nav. Es tālāk neatšifrēšu šo lietu.

Kur tad ir veselības aizsardzība? Apakškomisijā mums jāklausās šausminošas lietas, ka trešā daļa cilvēku vairs nemaz neiet pie dakteriem. Neiet! Tāpēc, ka jāmaksā nauda, bet naudas nav.

Taču Bērziņa kungs ir briesmīgi apmierināts ar savām reformām Veselības ministrijā un saka, ka viss esot skaisti un jauki. Un iedod medicīnai desmit miljonus, lai gan tai vajadzētu 100 vai 200 miljonus vai pat vēl vairāk. Un priecājas un saka: “Redziet, mēs jums iedevām!”

Par vienu pašu medicīnu, par veselības aizsardzību, varētu runāt stundām ilgi, atklājot šīs nebūšanas. Bet kur tad ir, draugi mīļie, šis darbs? Kur ir inflācijas apkarošana? Jūs tagad iedosiet pensionāriem dažus latus, nu, piecus vai sešus, vienalga, cik to būtu (Starpsauciens: “Nav vienalga!”), bet no viņiem paņemsiet (jau esat paņēmuši ar inflācijas kolosālo izvēršanos!) vismaz 20 - 27 latus. Tātad jūs esat “iebraukuši” cilvēku kabatās - šo maznodrošināto cilvēku kabatās! - ar milzīgu mīnusa zīmi. Tur jau ir tas trakums! Saprotiet!

Un Kalvīša kungs saka šādus vārdus: “Būs inflācija, un būs plāns!” Kolosāli! Būs inflācija, un būs plāns. Taču inflācija jau sen ir grandioza. Un solīja jau pati valdība - arī ekonomikas ministrs Kariņa kungs solīja, un viņam tika uzdots to izdarīt - izstrādāt programmu, kā novērst inflāciju.

Redziet, meklēja, meklēja, meklēja, un beigās izrādījās, ka inflācijas nav, lai gan sākumā atzina, ka... Inflācijas nav, un tagad plāns nemaz nav vajadzīgs. Kalvīša kungs saka: “Ja inflācija būs, tad sāksim veidot programmu un apkarosim.”

Nu, paklausieties, tas taču ir humora un satīras līmenī! Es domāju, ka būs par to runāts nākamajā žurnāla “Dadzis” numurā, kurš tagad ir atjaunojis savu darbību, paldies Dievam.

Par degvielu. Atkal izplātījās: būs cīņa pret to, ka degvielas tirgotāji paceļ cenas, būs drusciņ sliktāka degviela, bet tomēr lietojama - no Baltkrievijas un tā tālāk. Nav!

Cenas aug. Nupat, vakar, - atkal. Atkal par pāris santīmiem ir klāt. Drusciņ nometa nost, bet tagad atkal ir klāt... Atkal teica: tiks darīts, tiks darīts! Arī Eiropas Savienībā kaut kas tikšot darīts un runāts. Bet nav darīts! Nav labotas kļūdas, kuras tika pieļautas! Kaut gan varēja Latvijā izmantot mežu darbos, lauksaimniecībā (pilsētās - ne) šo sliktākas kvalitātes degvielu, jūs Eiropas Savienībā šo pozīciju neaizstāvējāt. Netika aizstāvēta šī pozīcija, lai Latvijā varētu izmantot šāda tipa degvielu.

Es jums varētu saukt piemēru pēc piemēra.

Toties birokrātija ir izaugusi fantastiskos apmēros, tiek nomainīta, rodas jauni birokrāti veco vietā, tiesa, daudz nekvalitatīvāki: neprofesionāļi, toties savējie. Un papīru plūdi - papīru plūdi! - žņaudz nost uzņēmējus un jebkuru cilvēku, kurš meklē, tā sakot, starpniecību, lai kārtotu lietas birokrātijas džungļos.

Tāda ir patiesība, un neviens man nevarēs pierādīt pretējo.

Man izdevās jau pierādīt diskusijā ar Šlesera kungu, ka ārkārtīgi liela kļūda bija Ceļu fonda likvidēšana. Jā, viņš saka, ka tā bija kļūda. Jo ceļi netiek laboti vai tiek laboti tikai ļoti minimāli. Šlesera kungs pateica skaidri un gaiši: jā, vajadzētu Ceļu fondu atjaunot. Kā tad tas tiek atjaunots? Un vajadzētu paredzēt, ka jau uzreiz vismaz 80 procentiem no akcīzes nodokļa jānonāk Ceļu fondā, lai mēs vismaz šo infrastruktūras daļu sakārtotu.

Tā vajadzētu rīkoties, tā vajadzētu labot kļūdas, tās, kas tika pieļautas Saeimas darbības sākumā, likvidējot daudzas un dažādas lietas. Bet nē! (Starpsaucieni: “Koalīcijā vajadzēja nākt!”)

Toties ieviesīs sākumdeklarāciju, ienākumu sākumdeklarēšanu. Tam lūdz 20 miljonus mierīgi, un katru nākamo gadu tam būs vajadzīgi 12 miljoni. (Starpsaucieni: “Būtiski mainīt nevar!”) Un būšot milzīgi ieguvumi.

Jūs nevarat pierādīt, ka tādi ieguvumi būs. Mēs redzam tikai to, ka būs izdevumi, kurus jau esat paredzējuši. Minimālie: 20 miljoni - pirmajā reizē, un pēc tam - 12 miljoni.

Redziet, tādi ir fakti un skaitļi, ar ko operējat jūs un šī valdība. Un nevarat neko pateikt, lai apgāztu šos faktus.

Toties izveidojāt, kā to jau ir teikusi Rībenas kundze, kas ir cīnījusies un daudzreiz par to visu runājusi gan komisijās, gan daudz kur citur, - izveidojāt kaut kādu visai mistisku kompāniju “Trīs brāļi”, kuras 25 cilvēkiem maksā no 10 līdz 20 latiem stundā. Tas nozīmē: ja 8 stundas cilvēks strādā, tad sanāk apmēram 160 latu dienā. Pensionāri, papriecājieties! Lūk, kā aug birokrātija!

Rībenas kundze var apstiprināt, ka tā ir taisnība. Jā, viņa māj ar galvu.

Saprotiet... Demakovas kundze, ministre, kurai vajadzēja būt arī šeit, sola kultūras darbiniekiem 600 latu algu. Viņiem pašlaik tās algas ir ārkārtīgi bēdīgas, patiešām. Solīt jau var. (Un viens dižs vīrs te teica: “Kā tu nesolīsi?”) Bet kā jūs panāksiet to, ka būs šie 600 lati, un kad? Tālā nākotnē, kad jūs droši vien vairs nebūsiet ne valdībā, ne arī Saeimā, bet kaut kur citur, tad varēsiet teikt: “Redziet, ja es būtu bijusi un ja mēs būtu pie varas, mēs būtu panākuši šos 600 latus kultūras darbiniekiem.” Nu, vai nav anekdotiski? Anekdotiskas lietas, draugi mīļie!

Un griezies, kur gribi... Aizvakar vai vakar rādīja televīzijā, ka policija sastādījusi 35 tūkstošus protokolu par tādu pārkāpumu kā nelegālā alkohola tirdzniecība tā saucamajās “točkās”. Trīsdesmit piecus tūkstošus! (Starpsaucieni: “Bet sodīti?”)

Vienu otru mēģina sodīt... nevis mēģina sodīt, bet sastāda protokolus piecas, desmit reizes un nevienu nevar sodīt.

Kāpēc jūs, valdība, nenākat ar šādiem priekšlikumiem... Nu paklausieties, nu likvidēsim šo drausmīgo nodzirdīšanas sērgu! Un budžetā tad ienāks līdzekļi citādā veidā, nevis no tā, ka nodzirda ar kaut kādu draņķi tautu.

Redziet, ļoti interesanti ir tas, ka skolotājiem...

Sēdes vadītāja. Deputāta kungs, jūsu uzstāšanās laiks ir beidzies!

P.Tabūns. Es atvainojos, es tūlīt beigšu.

Skolotājiem šorīt visi koalīcijas deputāti solīja: mēs jūs atbalstām. Mēs jūs atbalstām, bet naudu nedosim. Varbūt vienīgi tējai.

Paldies.

(Starpsaucieni.)

Sēdes vadītāja. Deputāts Aleksandrs Kiršteins.

A.Kiršteins (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Godājamā priekšsēdētāja! Godājamie deputāti! Mūsu priekšā ir kārtējais budžets, kurā joprojām nav plašāka redzējuma, nav nacionālo interešu aizsardzības. Līdzekļi daļēji tiek šķērdēti samērā bezjēdzīgi, bet valdība atgādina sīku blēžu apvienību, kas nodarbojas ar ietekmes sfēru dalīšanu.

Apskatīsim drošības jautājumu. Kas ir raksturīgs Latvijas drošībai? Trīs lietas: zūd skolēni pa ceļam no skolas uz māju, policisti nolaupa un nogalina bērnus, Baltijas gaisa telpā ielido Krievijas iznīcinātājs, mētājas 20 minūtes apkārt, kādā 15.minūtē tas tiek paziņots, ziniet, uz Apvienoto štābu Vācijā. Aizsardzības ministrs mums ir jokdaris - aviators, kuram vajadzētu ar savu lidaparātu palidot virs sešiem Latvijas pagastiem bijušajā Abrenes apriņķī, lai paskatītos, kā jāstrādā aizsardzības sistēmai. Kā jūs domājat: cik ilgi mūsu aizsardzības ministrs varētu lidot virs Linavas vai Purmales pagastiem?

Šeit nekas nenotiek. Kas tiek darīts Aizsardzības ministrijā? Līdz šim intensīvi tiek zagta degviela un 50 miljoni ir iztērēti, lai iepirktu kuģus un vienu jahtu (vai tā jahta bija atsevišķi pirkta - to es vairs neatceros). Ko dos šis 40 miljonu palielinājums nākamajā gadā NATO vajadzībām? Ja nav stratēģijas, ja nav šā redzējuma, tad tā nauda tiks iztērēta tikpat bezjēdzīgi kā līdz šim. Ko šie kuģi dos, ja nākamreiz Latvijas gaisa telpā ielidos, man pat bail teikt, smagais bumbvedējs? Mēs zinām, ka Krievijā katru gadu tūkstošiem kareivju nošauj savus virsniekus, psihiski slimie “aizlaižas”, nozog transportlīdzekļus... Nu labi, tagad bija divas kaujas raķetes, ko varēja, pasarg’ Dievs, palaist uz Aizsardzības ministriju vai uz Saeimu, vai - bailes pat teikt! - uz Valsts prezidentes pili! Jūs zināt, ko 20 minūtēs var izdarīt?

Bet mums ir kuģi. Nu redzēsim, kas notiks tālāk.

Otrais jautājums, kas mani interesē, ir saimnieciskas dabas jautājums - nacionālā enerģētika. Es ļoti rūpīgi iepazinos ar Ekonomikas ministrijas sadaļu šajā budžetā un atradu, ka, neskatoties uz to, ka valdība strādā jau pusotru gadu, galvenais vēl joprojām ir izstrādāt politiku rūpniecībā, tūrismā, enerģētikā un būvniecībā. Pusotrs gads ir bijis par īsu! Tātad atlikušajā gadā tas viss tiks ārkārtīgi rūpīgi izstrādāts.

Bet kaut kas tomēr ir izdarīts.

Kā jūs zināt, pirmajā punktā ir teikts: “Nodrošināt valsts līdzdalību naftas ieguves darbos.” Es vairākas reizes esmu mēģinājis ekonomikas ministram Kariņam pajautāt: “Kariņa kungs, nu kāda tad ir jūsu galvenā darbības ideja? Vai mēs, lai apmierinātu Latvijas nepieciešamību pēc enerģijas, būvēsim hidroelektrostaciju Daugavas augštecē vai kopā ar lietuviešiem piedalīsimies atomelektrostacijas būvē, vai būvēsim termoelektrocentrāles?” Tātad valdībai kaut kas būtu jādara. Un, ziniet, es jau pusotru gadu dzirdu, ka šis jautājums būtu jāsāk pētīt. Taču pēc pusotra gada pētījuma mēs redzam, ka mūsu enerģētikas vajadzības nākotnē nodrošinās nacionālās naftas atradnes.

Ekonomikas ministrijas sadaļā gods godam 35,9 tūkstoši latu ir piešķirti Biodegvielas ražošanas likuma īstenošanai, no kuriem 15,7 tūkstoši ir domāti algām un 3,8 tūkstoši - obligātajai apdrošināšanai.

Taisnības labad jāsaka: jā, Zemkopības ministrijas budžetā ir paredzēti 3,7 miljoni šā mērķa sasniegšanai, tomēr mums nav izveidota valsts aģentūra, kas katrā reģionā veicinātu šīs biodegvielas ražošanu. Tā vietā, lai meklētu abstraktas naftas atradnes, Latvija varētu savos neapstrādātajos hektāros saražot vismaz miljonu tonnu degvielas gadā.

Vēl es gribu pateikt, ilgi neaizkavējot jūsu laiku, par ārlietām. Ar milzīgu uzmanību un aizkustinājuma asarām es skatījos, kā mūsu Valsts prezidente kopā ar Ārlietu ministrijas pārstāvjiem uzklausīja Azerbaidžānas prezidenta sūdzības par to, ka Azerbaidžāna nekontrolē savu teritoriju, ka tai ir problēmas ar Armēniju, - daļa teritorijas it kā nav tās valdības kontrolē, bet daļa ir pievienota Armēnijai. Es domāju: bet kā tad ir ar Latviju? Latvija pati kontrolē drusciņ vairāk par 97 procentiem savas teritorijas, bet ne Valsts prezidente, ne ārlietu ministrs nav pat atvēruši muti, lai kaut kur starptautiski informētu par šo problēmu. Saprotiet, Latvija tērē naudu, braukājot apkārt un rūpējoties par citām valstīm, kurām ir kaut kādas problēmas ar robežlīgumiem vai teritoriālas nesaskaņas. Ārkārtīgi aizkustinoši!

Es neatradu Ārlietu ministrijas sadaļā darba grupu, piemēram, sarunām starptautiskā līmenī par šā teritoriālā jautājuma noregulēšanu. Nav nekādas koncepcijas, ko varētu piedāvāt Krievijai, par to, pēc cik gadiem tā būtu gatava atdot un sakārtot šo teritoriju.

Mēs pasaulē redzam desmitiem piemēru. Mēs redzam, kā Gazas sektorā, tiek sakārtota teritorija, kas atdota palestīniešiem. Mēs redzam, kā briti aizvācas no Honkongas. Šeit varētu darboties 20, 30 vai 40 gadu ilga programma, bet šajā Ārlietu ministrijā nav nekā tāda. Nav ideju. Nekā! Saprotiet, neviens netaisās neko darīt. Nav nekādu ideju arī repatriācijas programmas izstrādāšanai.

Eiropas Savienība pašreiz nodarbojas ar to, ka maina savu likumdošanu. Kriminālnoziedznieki tiek izraidīti. Šai valdībai nav ne koncepcijas, ne idejas. Nekā nav!

Runājot par kultūru, ir tieši tas pats. Igaunijas Kultūrkapitāla fondā pašreiz jau ir par vairākiem miljoniem vairāk naudas nekā Latvijā. Acīmredzot tā bija kļūda, ka atteicāmies no iezīmētā nodokļa Kultūrkapitāla likumā, un es nezinu, kāpēc valdība joprojām uzskata, ka tas nav jādara. Acīmredzot tādēļ, lai ierēdņi varētu šo naudu sadalīt.

Skolas. Paskatieties Izglītības un zinātnes ministrijas budžetu! Skolās strādā nepilsoņi. Joprojām mierīgi skolās ar krievu mācībvalodu tiek izplatītas no Maskavas atvestas mācību grāmatas, kurās jūs varat izlasīt visādas muļķības.

Es laikam esmu ideālists. Es te varētu runāt un runāt par šo budžetu, bet es redzēju dīvainu sapni, un zināt, nākotnē, es domāju... Es redzēju sapnī, ka pēc kāda laika mēs tomēr varbūt dzīvosim Latvijā, kur skolās strādās tikai pilsoņi, ka kultūrai mums tomēr būs Kultūrkapitāla fonds, kas nebūs atkarīgs no ierēdņiem. Var būt, ka Latvijas vēsturi skolās mācīs kā atsevišķu priekšmetu. Var būt, ka Latvijas ierēdņi un Ministru prezidents Kalvītis izdomās likumu, ka Latvijas ierēdņi un pašvaldību iestādes drīkstēs braukt tikai ar Latvijā saražotu degvielu un ka mēs neiztērēsim, nepārmaksāsim, - kā tas bija pēdējos divos gados - vairāk par 100 miljoniem latu, lai ievestu šeit no monopoluzņēmuma - no “Mažeiķu Naftas” - šo degvielu. Un tajā pašā laikā lai laukos varētu strādāt ar daudz lētāku degvielu.

Es laikam naivi ceru, ka ārzemnieki, ārvalstnieki beigs nogalināt Latvijas pilsoņus šeit, Latvijā, un ka viņi tiks izsūtīti par saviem noziegumiem.

Un pavisam naivi būtu cerēt, ka Latvijas aizsardzības ministrs kādreiz varēs brīvi lidot virs visas Latvijas teritorijas, ne tikai virs 97 procentiem tās teritorijas.

Un pavisam liels murgs būtu prasīt, lai “Latvijas Dzelzceļā” kādreiz runātu beidzot arī latviski.

Taču es esmu naivs un ceru, ka tas kādreiz notiks.

Tomēr balsojumā par šo budžeta projektu laikam būs jāatturas.

Paldies par uzmanību!

Sēdes vadītāja. Depuāte Silva Bendrāte.

S.Bendrāte (frakcija “Jaunais laiks”).

Cienījamie kolēģi! Pēc iepriekšējām kaismīgajām runām es gan gribētu teikt, ka likuma tapšanas vēsturē šī ir nozīmīga diena, jo 2006.gada valsts budžeta likumu paketē iekļautais likumprojekts “Grozījumi likumā “Par valsts pensijām”” sabiedrībā tiek ļoti gaidīts.

Pie šiem likuma grozījumiem sāka strādāt gandrīz pirms trim gadiem - 2003.gada pavasarī. Toreiz tā bija Einara Repšes valdības iniciatīva - ķerties pie trūkumu novēršanas mūsu valsts pensiju sistēmā. Patiesībā tā bija liela uzdrošināšanās - ķerties pie Valsts pensiju likuma, kas ietekmē ap 600 000 Latvijas iedzīvotāju dzīves līmeni.

Kā atceraties, kopš 1996.gada spēkā esošais likums “Par valsts pensijām” ir grozīts jau deviņas reizes, bieži vien nerēķinoties ar šādas rīcības fiskālajām sekām. Veicot izmaiņas par labu kādai sociālajai grupai, tika radīts bagāto pensionāru slānis. Tāpat, izmantojot šo likumu, tika radīts instruments pensionāru balsu piesaistīšanai velēšanās. Rezultātā 2003.gadā tika radīts 86,2 miljonu latu liels speciālā budžeta deficīts.

Lai strādātu pie trūkumu novēršanas esošajā pensiju sistēmā, 2003.gada pavasarī tika izveidota darba grupa, kurā bija pārstāvēti mūsu pensiju sistēmas pārzinātāji, speciālisti, ekonomisti, filozofi, deputāti un sabiedriskās organizācijas, to skaitā Latvijas Pensionāru federācija un arī kaujinieciskā pensionāru apvienība “Rīdzinieki”.

Arī man bija tas gods strādāt šajā darba grupā. Debates un diskusijas darba grupas ietvaros bija ļoti karstas, un to rezultātā tika radīta koncepcija par nepieciešamo rīcību trūkumu novēršanai valsts pensiju politikas īstenošanā. Koncepcija piedāvāja septiņus risināmo problēmu variantus, paredzot vidējo pensijas apmēra pieaugumu, sākot no 50 santīmiem līdz 20 latiem, un tam atbilstošo finansējumu, sākot no papildus nepieciešamajiem 4 miljoniem latu līdz turpat vai 65 miljoniem latu gadā. Valdība toreiz akceptēja variantu, kas paredzēja noteikt viena darba stāža gada cenu, kas būtu precizējama atkarībā no sociālā budžeta iespējām.

Pamatojoties uz šo akceptēto koncepcijas variantu un vēl uz dažiem citiem priekšlikumiem, Labklājības ministrijai tika uzdots sagatavot nepieciešamos grozījumus Valsts pensiju likumā un iesniegt tos Ministru kabinetā, kas saskaņā ar Repšes valdības noteiktajiem termiņiem arī tika paveikts pagājušā gada vasaras sākumā.

Bija noteikts arī tas, ka saskaņā ar šiem likuma grozījumiem, kas paredzēja piemaksu pie pensijas par laiku, kas nostrādāts līdz 1996.gadam, bija jāstājas spēkā no šā gada 1.janvāra. Tomēr tas nenotika. Pensiju likuma grozījumu virzība uz Saeimu Emša valdības laikā tika apturēta. Atkal tika veidota jauna darba grupa, un tā likumprojekta grozījumu jauno projektu Ministru kabinetā iesniedza šā gada sākumā.

Aprīlī gan pavīdēja bažas, ka Repšes valdības iesāktais darbs atkal varētu iestrēgt nu jau Kalvīša valdībā, un iezīmējās pat “zaļais plecs”, kas bija gatavs sagraut šīs valdības ēku, ja piemaksu nebūs. Savukārt “Jaunais laiks” vēl vasaras sākumā aicināja Pensiju likuma grozījumus Saeimā virzīt atsevišķi no 2006.gada budžeta likumu paketes, lai mēs tos varētu izskatīt nesteidzoties un nepakārtojot karstajām debatēm par 2006.gada valsts budžetu, ko mēs tagad jau jūtam, bet, lai mēs iegūtu šiem likuma grozījumiem lielāku sabiedrības atbalstu, par tiem iestājās arī Latvijas Pensionāru federācija. Diemžēl neviena “pleca”, kas mūs atbalstītu, toreiz nebija.

Saeimai nodoto likumprojektu “Grozījumi likumā “Par valsts pensijām”” Sociālo un darba lietu komisija šodien atbalstīja pirmajam lasījumam. Tomēr mums bija arī daži priekšlikumi, kuri varētu tikt iekļauti šajos likuma grozījumos, bet līdz šā likumprojekta apstiprināšanai galīgajā lasījumā droši vien būs vēl arī citi.

Atgādināšu, ka pirmajam lasījumam nodotajos likuma grozījumos ir paredzēts, ka piemaksa pie pensijas par darba stāžu līdz 1996.gadam būs vidēji 6,63 lati mēnesī, un tam tiks tērēti 30 miljoni latu gadā.

Es gribētu novēlēt, lai mums izdodas racionāls, lietišķs un objektīvs darbs pie Pensiju likuma grozījumiem un lai mēs tos varētu pieņemt un nostiprināt likumā.

Atbalstu likumprojekta “Grozījumi likumā “Par valsts pensijām”” pieņemšanu pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Deputāts Dzintars Rasnačs.

Dz.Rasnačs (frakcija “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK).

Cienījamā priekšsēdētāja! Godātais ministra kungs! Visu cieņu, bet apvienība “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK atturēsies balsojumā par šo budžetu.

Un es minēšu - kāpēc.

Vispirms es ierosināšu mūsu cienījamajam ministram Oskaram Spurdziņam, ja viņš mūs klausās šobrīd... Nē, viņa priekšā ir Šadurskis... Nu vismaz citi viņa partijas kolēģi dzirdēs... Es viņam ierosināšu iedibināt vienu labu tradīciju: katru gadu, kad finanšu ministrs nāk ar ziņojumu par nākamā gada budžetu, viņš var publiski izteikt pateicību visiem Latvijas Republikas nodokļu maksātājiem. Visiem! Nevis - kā Valsts ieņēmumu dienests to dara - tikai lielākajiem, bet visiem! Un es domāju, ka šī tradīcija - pateicības izteikšana visiem nodokļu maksātājiem - nākotnē attīstīsies.

Kāpēc es to saku? Es to saku saistībā ar mūsu priekšlikumu par iedzīvotāju ienākuma nodokļa samazināšanu. Man ir prieks, ka septiņi deputāti no valdošās koalīcijas ir atbalstījuši mūsu priekšlikumu, un es ceru, ka šie septiņi nepaliks tik maz, ka veselīgi domājošu deputātu skaits valdošajā koalīcijā palielināsies.

Sabiedrība vēlas samērīgus nodokļus, taču, ja šie nodokļi ir nesamērīgi, tad, protams, uzņēmējdarbība, komercdarbība tiek slēpta, līdz ar to arī nodarbinātība tiek slēpta. Pēc manā rīcībā esošās informācijas, vislielākā nelegālā nodarbinātība šodien Latvijā ir tieši celtniecībā. Un ne tikai šajā nozarē vien ir cilvēki, kuri reāli strādā, bet par kuriem viņu priekšnieki neatskaita nodokļus valstij.

Kāpēc tas tā notiek? Tas notiek tāpēc, ka iedzīvotāju ienākuma nodoklis ir nesamērīgi liels. Un tāpēc mēs atkārtoti prasīsim jau iesniegtajā likumprojektā par iedzīvotāju ienākuma nodokli izdarīt šos grozījumus, cerot uz jūsu atbalstu. Ja iedzīvotāju ienākuma nodoklis tiks grozīts un samazināts, es domāju, ka arī ieņēmumi budžetā būs daudz, daudz optimistiskāki.

Jebkurā gadījumā nākamgad pirms vēlēšanām septembrī mēs atgriezīsimies pie budžeta grozījumiem un redzēsim, kāda būs bijusi prognoze - optimistiska vai pesimistiska.

Cerot uz ienākumu pieaugumu un cerot uz finanšu ministra sapratni, šoreiz mēs tomēr atturēsimies. (Starpsauciens: “Ai, ai, ai!”)

Paldies.

Sēdes vadītāja. Cienījamie kolēģi, pirms mēs tālāk turpināsim mūsu debates, daru jums zināmu, ka Saeimas Prezidijs ir saņēmis deputātu Pietkeviča, Šadurska, Jaundžeikara, Lagzdiņa un Viļņa Edvīna Breša iesniegumu ar lūgumu turpināt Saeimas 2005.gada 6.oktobra sēdes darba kārtības izskatīšanu bez pārtraukuma, līdz tiks pabeigta 2006.gada budžeta likumprojektu paketes izskatīšana pirmajā lasījumā. Vai deputātiem ir iebildumi? (Starpsaucieni: Ir!”.) Ja deputātiem ir iebildumi, lūdzu deputātus balsot par priekšlikumu turpināt darbu, līdz tiks izskatīta budžeta likumprojektu pakete pirmajā lasījumā! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 74, pret - 7, atturas - 7. Tātad mēs turpinām savas debates par 2006.gada budžeta likumprojektu paketi.

Nākamais debatēs pieteicies deputāts Nikolajs Kabanovs.

N.Kabanovs (politisko organizāciju apvienības “Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā” frakcija).

Cienījamie kolēģi deputāti! Man īpaši patika tas, kā šodien runāja viena deputāte un viens deputāts no Latgales. Pēkšņi es uzzināju, ka Latvijā ir divi spēcīgi kreisie politiķi.

Taču paskatīsimies nevis liekulīgi, kā to darīja viltus patriots Kiršteins, kuram ļoti patiktu valsts valodas ieviešana “Latvijas Dzelzceļā”, bet paskatīsimies, kas īstenībā notiek ar Aizsardzības ministrijas budžetu. Ir redzama tā paaugstināšana par 38 procentiem. Cilvēki mīļie, tas taču ir milzīgs pieaugums! Turpretī Labklājības ministrijai ir tikai deviņus procentus liels paaugstinājums. Kad mūsu cienījamais finanšu ministrs runā par miljoniem, protams, cilvēkiem ir tāda sajūta, ka tie ir milzīgi skaitļi, bet procentuāli mēs visi redzam, ka mūsu budžets ir kara budžets, nevis normālas mierlaika dzīves budžets.

Ar kuru valsti Latvija grib karot? Kam Latvijas armijai ir vajadzīgas raķetes RBS-70? 70 - tas norāda izlaides gadu.

Mīļie deputāti, šīs raķetes jau ir 35 gadus vecas! Kam Latvijas armijai ir vajadzīgas tādas novecojušas raķetes? Man šķiet, ka tas notiek tikai tāpēc, ka mūsu Aizsardzības ministrijā notiek “ripošana atpakaļ”, krieviski to sauc par “otkatu”, kad cilvēki, kas ir atbildīgi par iepirkumiem, saņem naudu atpakaļ.

Sēdes vadītāja. Deputāts Jakovs Pliners.

J.Pliners (politisko organizāciju apvienības “Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā” frakcija).

Godātie deputāti! Jau ne reizi vien Latvijas premjerministrs ir teicis, ka beigu beigās mums 2006.gadā būs sociālais budžets. Es diemžēl uzskatu, ka šis budžeta projekts ir amorāls un asociāls.

Es klausījos deputātu runas - Ostrovskas kundzes un Tabūna kunga runu. Un viņi teica tieši to pašu, ko mēs - PCTVL deputāti - sakām jau daudzus gadus. Faktiski, ja pēc šīsdienas runas šie kolēģi uzrakstītu iesniegumu iestājai PCTVL, mēs būtu ar mieru viņus uzņemt.

Krīze medicīnā, krīze policijā, krīze izglītībā... Kā jums ir zināms, nesen streikoja mediķi, protesta akcijās ielās izgāja skolotāji un policisti. Es zinu, ka cienījamais veselības ministrs nesen sniedza interviju, kurā atgādināja, ka krīze ir novērsta: “Viss ir kārtībā! Es uzvarēju!” Nu nav tā! Nav tā! Es negribu atkārtot Tabūna kunga vārdus: cilvēkiem nav naudiņas, viņi negriežas pie ārstiem, mirstība pārsniedz dzimstību un tā tālāk, un tā joprojām.

Kā jums ir zināms, manuprāt, ļoti “sekmīgi” (pēdiņās) Jēkabsona kungs cīnās ar krīzi policijā. Tikai pagājušajā gadā vien neatklāti palika 32 tūkstoši noziegumu, kas sastāda aptuveni 52 procentus. Tas nozīmē, ka puse noziedznieku šodien staigā mūsu vidū, bet: “Viss ir kārtībā, brīnišķīgā marķīze!”

Vai izskatāmais budžeta projekts attaisnos tautas cerības un apmierinās vēlmes? Neapmierinās! Arī šodien šeit pie Saeimas stāvēja grupa skolotāju un lūdzās: “Palieliniet mums algu!” Daudzi deputāti no valdošās koalīcijas piegāja pie viņiem, juta viņiem līdzi. Es uzskatu, ka trūkst politiskās gribas. Mēs varējām viņiem palielināt algu par 40 latiem jau ar 1.septembri. Šos apmēram 32 miljonus jūs sadalījāt tā, kā uzskatījāt par pareizu. Just līdzi un neko nedarīt - vai tas nav noziegums no mūsu puses? (Starpsauciens: “Naudas nava!”)

Sen bija laiks - palielināt minimālo pensiju līdz iztikas minimumam, kas tagad ir 106 lati. Vai arī mums šodien bija jābūt vismaz plānam, kā mēs to varam izdarīt un līdz kuram laikam? (Starpsauciens: “Naudas nava!”)

Jau sen ir laiks palielināt minimālo algu līdz 145 latiem, jo tad, atskaitot nodokļus, cilvēks saņems tikai iztikas minimumu.

Manuprāt, tas ir amorāli, ka 1,5 miljonus sadala valdošās koalīcijas deputāti. Vai tā nav savdabīga politiskā korupcija, pret kuru tik karsti solījās cīnīties “Jaunais laiks”? Starp citu, es vēl atceros Repšes kunga vārdus: “Mēs to nepieļausim, mēs tā nekad nedarīsim!” Un: “Neklausieties manos vārdos...” Tālāko jūs jau zināt.

Pie ministrijām darbojas aģentūras. Piemēram, tā pati “Trīs brāļi”. Pagājušajā gadā pārdalījām budžetā 600 000 latu, tagad - es nepaskatījos, -laikam 500 000 latu. Naudiņa tiek “apēsta”, bet vai ir no tās aģentūras attiecīgs labums? Es ļoti šaubos, un es domāju, ka arī jūs šaubāties.

Visiem zināmas ir denacionalizēto māju iedzīvotāju problēmas. Vai ar ieplānotajiem, atvainojiet, smieklīgajiem 5 miljoniem, var tās atrisināt? Nevar! Kā es šeit stāvu, nevar! Un arī jūs to saprotat. Bet jārisina! Cilvēki jau iziet ielās un izies vēl. Es uzskatu, ka valsts drošība ir atkarīga ne tikai no naudiņas, kuru mēs iedalām aizsardzībai, un ne tikai no robežas drošības. Valsts drošība ir lielā mērā atkarīga no sabiedrības stāvokļa, no cilvēku noskaņojuma, no cilvēku patriotisma un tā tālāk, un tā joprojām.

Jums laikam ir zināmi arī pēdējie pētījumi, kuri rāda, ka 5,4% - tikai 5,4%! - no Rīgas vecāko klašu skolēniem plāno palikt Latvijā. Un pārējie? Pārējie jaunie cilvēki, tā mūsu tagadne un mūsu nākotne, plāno izbraukt no Latvijas. Cik no viņiem atgriezīsies Latvijā? Jūs taču esat Latvijas patrioti! Diemžēl vārdos, ne darbos!

Latvijas cilvēki izmisuma dēļ, bezdarba dēļ, zemo algu dēļ brauc strādāt uz ārzemēm. Mums nav precīzu ziņu, vai tur ir 40 tūkstoši vai 60 tūkstoši, vai 200 tūkstoši. Jums ir vienalga. Es domāju, ka mēs tomēr negribam, lai Latvija paliktu tukša no cilvēkiem vai pilna ar iebraucējiem. Palikušie latvieši varbūt pat izjutīs nostalģiju, atceroties vietējos nelatviešus, kuri tomēr bija līdzīgi latviešiem un vairums kuru tomēr labāk vai sliktāk runāja latviski, un kuru vairums tomēr mīl mūsu zemīti. Mīl mūsu ezerus, jūru, mežus, bet nemīl daudzus no mums, un mēs paši esam vainīgi pie tā.

Es tagad nerunāšu par to, kā jūs darāt arī ar citiem svarīgiem jautājumiem, ne tikai ar budžetu.

No rīta nobalsojām, lai dokumenti tiktu nodoti komisijām, tūlīt sekoja pirmais lasījums un laikam 20.oktobrī būs otrais lasījums. Taču es nebrīnītos, ja jūs otro lasījumu organizētu parīt un viss būtu okey. Kāpēc ne? Jums ir 70 balsis. Jūs esat tautas “kalpi” (atvainojiet, pēdiņās!) (Starpsauciens: “Tāpat kā jūs!”) Es nebalsošu par tādu budžetu, bet jūs balsosiet. Runājat vienu, kā komunistiskajos laikos, darāt otru, domājat trešo.

Leopolds saka: “Gods kalpot Latvijai!” Latvijai kalpot gods, bet tas, ko dara vairākums, ir negods, mīļie kolēģi!

PCTVL frakcija, bez šaubām, nevarēs atbalstīt tādu budžeta projektu.

Paldies jums par uzmanību.

Sēdes vadītāja. Deputāts Artis Kampars.

A.Kampars (frakcija “Jaunais laiks”).

Cienītā priekšsēdētājas kundze! Godātie ministri! Kolēģi!

Klausoties šīs debates par budžetu, pārņem nedaudz sirreāla sajūta. Tā vien izskatās, ka lielākā daļa Saeimas deputātu pēkšņi ir sapratuši, ka valstī ir milzīgi daudz nozaru, kurām vajag naudu. Pēkšņi ir krīzes, pēkšņi ir noticis kaut kas tāds, par ko būtu skaļi jārunā no tribīnes un par ko nezin kāpēc visu šo gadu principā nav runāts.

Tieši šodien, budžeta veidošanas laikā, visi ir kļuvuši ļoti aktīvi tautas un dažādu nozaru aizstāvji.

Es gribētu pastāstīt jums to, kas man liekas aktuāls un tiešām ļoti būtisks.

Kā zināms, budžets sastāv ne tikai no izdevumu, bet arī no ieņēmumu daļas. Taču izskatās, ka daži mūsu kolēģi domā, ka ar ieņēmumu daļu ir tā, kā dažas anekdotes stāsta, - ka no skapīša vai no “tumbočkas”, vai arī, labākajā gadījumā, no bankomāta tā nauda rodas.

Godātie kolēģi, tā tas nav! Nauda valsts budžetā rodas no nodokļu maksātāju maciņiem, no to uzņēmēju, aktīvo Latvijas cilvēku, grūta, sūra darba, kuri, diendienā strādājot, šos nodokļus maksā mūsu valsts kasē.

Un valsts uzdevums ir šos cilvēkus vienīgi atbalstīt, ļaut viņiem strādāt, un, protams, godīgi un taisnīgi iekasēt nodokļus.

Ko es ar to gribu teikt? Finanšu ministrija ir, manuprāt, pietiekami labi strādājusi pie tā, lai valsts budžetā šī izdevumu daļa būtu liela. Tomēr šī izdevumu daļa ir cieši saistīta arī ar ieņēmumu daļu. Es ceru, ka jūs, kolēģi, reizēm esat analizējuši arī ieņēmumu daļu. Šajā sakarā ir pietiekami daudz jautājumu, uz kuriem mums vajadzētu vismaz paskatīties un meklēt atbildes.

Daži skaitļi. Tagad ieņēmumu daļa ir pieaugusi par 23%. Atgādināšu, ka 2003.gadā bija 11%, 2004.gadā - 14%. Un šobrīd, 2005.gadā, ir plānotie 18%. Tātad ieņēmumu daļa procentuāli ir ļoti augusi.

Nākamā lieta. Budžeta ieņēmumi ir 31,6 procenti no IKP jeb iekšzemes kopprodukta. Šogad, kad jau tiešām ir ļoti liels budžeta ieņēmumu palielinājums, tie ir tikai 28,8 procenti. Tātad kāpums ir 2,8 procenti - tas ir, 264 miljoni naudas izteiksmē.

Godātie kolēģi, ko es ar to gribu teikt? Mēs jau agrāk, visu šo gadu, esam daudz runājuši un rakstījuši par inflāciju. Kā rodas inflācija? Inflācija rodas no tā, ka valsts budžeta ieņēmumi ir nepareizi plānoti. Inflācija rodas tajā brīdī, kad valsts budžeta ieņēmumi ir nepietiekami, bet izdevumi tomēr jāturpina. Tad ir jāizdara smaga un grūta izvēle: vai nu apturēt programmu realizāciju (to skaitā arī attiecībā uz valsts ceļiem) un varbūt pat algu palielināšanu, vai palielināt valsts budžeta deficītu. Valsts budžeta deficīts, kā zināms, ļoti tieši ietekmē šo inflāciju, kas, tā teikt, sit pa katra Latvijas iedzīvotāja maciņu. Ja jūs šobrīd esat vispār aizmirsuši par inflāciju - neviens cilvēks šeit šodien nerunāja par inflāciju -, tad es aicinu jūs par to padomāt. Manuprāt, Finanšu ministrija ir ļoti rūpīgi un ļoti optimistiski plānojusi nākamā gada budžetā ieņēmumu sadaļu un mēģinājusi, cik nu tas iespējams šajā brīdī, tomēr taisnīgi tos līdzekļus sadalīt. Protams, mums, kolēģi, būtu jāraugās līdzi, kā šī ieņēmumu sadaļa reāli pildās un kas ir tie, kas maksā, un vai kaut kādā brīdī nākamgad mums nebūs šajā zālē jālemj par negatīviem budžeta grozījumiem. Mēs esam pieraduši runāt tikai un vienīgi par pozitīviem budžeta grozījumiem, kad naudu labprātīgi dalām tiešām labiem projektiem. Kā būs tad, ja mums būs jāmaina budžets - teiksim, no budžeta deficīta sliekšņa, kas ir 1,54 procenti, uz 3,5 procentiem? Tas būs ļoti slikti.

Un tāpēc es aicinu jūs visus šeit tomēr padomāt par budžeta ieņēmumu sadaļu. Aicinu jūs visus kopā ar Finanšu ministriju tomēr strādāt un domāt par to, lai šī ieņēmumu prognoze patiešām pildītos. Tas ir ļoti būtiski, kolēģi! Mēs šeit neesam vienkārši katrs vai nu sava reģiona, vai savas nozares lobijs, mēs esam tautas vēlēti Saeimas deputāti, kuriem jādomā par valsti kopumā. Mēs nevaram atrauti skatīt šīs lietas. Mums ir jādomā arī par to, kā valsts attīstīsies desmit gadus uz priekšu un vai mūsu bērniem nebūs jāmaksā mūsu sataisīti nepamatoti parādi, un vai veciem cilvēkiem nebūs reāls dzīves līmeņa kritums dēļ milzīga inflācijas lēciena. Mums ir jādomā plašāk!

Godātie kolēģi, budžets ir iespējami, maksimāli labs. Par to ir jābalso. Protams, jāsaprot, ka ir daudzas nozares, pie kurām ir vēl jāpiestrādā. Domāsim par ieņēmumu daļu vairāk, nevis cerēsim, ka nauda budžetā tiks no “tumbočkas” vai no bankomāta!

Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītāja. Deputāts Juris Sokolovskis.

J.Sokolovskis (politisko organizāciju apvienības “Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā” frakcija).

Godātie kolēģi! Vakar es runāju ar vienu paziņu. Viņš zvanīja man no Īrijas. Viņš pajautāja, kā iet pa dzīvi. Es viņam pateicu, ka rīt mēs pieņemsim valsts budžetu un valdība ir ļoti optimistiski noskaņota - ka lieli, paaugstināti ieņēmumi, budžets sociāli orientēts. Viņš atbildēja man tā: “Nodod viņiem sveicienu no Īrijas, no mūsu kopienas!” Tur ir latvieši, krievi, visi tur dzīvo draudzīgi. Taču viņi dzīvo tur un strādā tur, un maksā nodokļus tur. Un galvenokārt tur dzīvo jaunieši vecumā no 20 līdz 40 gadiem - tie, kuri varēja strādāt šeit.

Kolēģi, runāsim nevis par procesu, bet par rezultātiem! Piemēram, Tautas partija eksistē jau septiņus astoņus gadus. Atcerieties, ka pašā sākumā Tautas partijai bija tāda nozīmīte - divi pieaugušie ar trim bērniem. Tagad šī nozīmīte kaut kur pazudusi. Es zinu statistiku: Latvijā dzimstības koeficients ir 1,29. (Starpsauciens: Nav rezultāta!”) Tātad - kur ir rezultāti?

Katru gadu es dzirdu, kā tiek runāts par to, ka mums ir ļoti labs budžets, sociāli orientēts budžets, tāds budžets, kas atbalsta inovācijas, atbalsta ekonomiku. Bet, kolēģi, kur ir rezultāti? Rezultāts ir tas, ka mūsu cilvēki dzīvo Īrijā, Lielbritānijā. Rezultāts ir tas, ka dzimstība pie mums ir viena no viszemākajām Eiropas Savienībā. Rezultāts ir tas, ka mūsu iedzīvotāju ienākumi ir viszemākie Eiropas Savienībā. Protams, mēs jau varam teikt, ka mums ir sarežģīta vēsture, bet, kolēģi, igauņiem un lietuviešiem ir tāda pati situācija! Mēs bijām tajā pašā punktā 90.gadu sākumā. Kāpēc viņiem dzīves līmenis ir augstāks? Kāpēc viņi spēja, bet mēs nespējam?

Runāsim par rezultātiem. Es paskatījos budžetā. Viss tajā rakstīts ļoti labi, ļoti optimistiski, un man bija sajūta, ka tas ir tāds paradīzes budžets, nevis mūsu Latvijas budžets. Neviena kritiska vārda! Ļoti maz, gandrīz nemaz nav runāts par problēmām. Visur ir runāts par sasniegumiem, par lieliem ienākumiem, par IKP pieaugumu. Taču es palasīju vienu citu dokumentu. Tā nosaukums - “Latvijas Nacionālā Lisabonas programma”. Tur ir ierakstītas pavisam citas lietas.

Piemēram, sadaļā “Makroekonomiskās stabilitātes nodrošināšana” teikts (citēju): “Salīdzinoši augsta inflācija negatīvi ietekmē uzņēmējdarbības vidi, samazinot tautsaimniecības konkurētspēju, turklāt tā var būt par šķērsli eiro ieviešanai 2008.gadā. Maksimuma bilances tekošā konta augstais deficīts ir riska faktors, kas nākotnē negatīvi var ietekmēt iekšējā patēriņa apjomu, dažādu iemeslu dēļ krasi mainoties finanšu plūsmām.”

Sadaļa “Zināšanu un inovāciju stimulēšana”: “Latvijas ekonomikā pašlaik dominējošais modelis, kam raksturīga lētā darbaspēka un pieejamo dabas resursu priekšrocību izmantošana, produkcijas ar mazu pievienoto vērtību ražošana, nespēs nodrošināt augstus ekonomikas attīstības tempus un veicināt augstāka labklājības līmeņa sasniegšanu nākotnē.”

Kolēģi! Tas ir teikts atskaitē par to, cik gatavi mēs esam izpildīt Lisabonas kritērijus. Protams, mēs varam runāt par to, ka ieplūda nauda mūsu ekonomikā. Taču paskatīsimies, attiecībā uz kādām nozarēm! Ko mēs eksportējam? Koksni, cienījamie kolēģi! Nevis, teiksim, elektroniku vai kādus, teiksim, ar zinātni saistītus produktus, bet koksni!

Protams, pagaidām mums ir lēts darbaspēks. Kad mums no Ķīnas atved kādu tekstilu pārstrādāt šeit, mūsu šuvējas strādā par 100 latiem mēnesī, un pēc tam mēs varam sūtīt uz Vāciju...

Jā, tāpēc mēs tagad saņemam šo investīciju. Bet kas būs, kad pakāpeniski algas un cenas Eiropas Savienībā izlīdzināsies? Ko mēs tad piedāvāsim? Ko mēs tad piedāvāsim potenciālajiem investoriem?

Turpināšu citēt no šā ziņojuma: “Būtiski trūkumi, kas kavē strukturālas izmaiņas, ir zemie valsts un privātā sektora ieguldījumi pētniecībā un attīstībā, vāji attīstīta inovāciju sistēma, izglītības struktūras neatbilstība ilgtermiņa darba tirgus prasībām, zemais interneta pieejamības līmenis.”

Sadaļa “Izglītība un prasmju uzlabošana”: “Tirgus ekonomika, izvirzot jaunas prasības profesionālajai kvalifikācijai, attīstās straujāk nekā atbilstošu profesionālās un augstākās izglītības programmu piedāvājums. Tādējādi atsevišķās profesijās veidojas neatbilstība starp darba tirgus pieprasījumu un esošo izglītības piedāvājumu. Studējošo sadalījums pa studiju tematiskajām grupām neatbilst tautsaimniecības vajadzībām un darba tirgus izmaiņām. Nav pietiekamas pedagogu profesionālās prasmes un tālākizglītības iespējas. Pedagogi un akadēmiskais personāls noveco, samazinās jaunu pedagogu un akadēmisko personu zinātnisko grādu skaits. Zemais pedagogu atalgojums neveicina gados jaunu pedagogu piesaistīšanu izglītības jomai.”

Cienījamie kolēģi! Pagājuši tie laiki, kad mums pietika tikai ar darbarokām. Tagad, informācijas laikmetā, viss ir saistīts ar izglītību. Ja mēs neizveidosim normālu izglītības sistēmu, kas ātri var pielāgoties ekonomikas straujajām izmaiņām, mēs būsim zaudētāji un spriedīsim, kāpēc esam sliktāki par igauņiem, par lietuviešiem, par citām Eiropas Savienības valstīm.

Es aicinu: domāsim nevis par procesu, bet par rezultātu! Pašreizējie rezultāti diemžēl ir acīm redzami.

Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītāja. Deputāts Māris Gulbis - otro reizi.

M.Gulbis (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Godātie kolēģi! Es gan negatavojos uzstāties, bet deputāts Artis Kampars mani pamudināja to tomēr izdarīt.

Kampara kungs, no kura meža jūs esat iznācis? Jūs sakāt, ka valstī nav krīzes, ir fantastisks ieņēmumu palielinājums. Jūsu maciņā, jūsu kabatās un jūsu uzņēmumā, kas tirgo ledusskapjus, varbūt tiešām nav krīzes.

Ja runājam par pieaugumu, tad jāatgādina kaut vai tas, ka “Shengen Facilities” līdzekļi vien paredz 78 miljonu eiro pieaugumu un piešķīrumu no Eiropas Savienības līdzekļiem. Mēs varam turpināt šo tēmu. Tas, ka saņemam tik mazus līdzekļus, nav nekāds valdības panākums.

Es domāju, ka mēs varam uzdot jautājumu, tieši to, ko televīzijas raidījumā jau uzdeva Jānis Domburs: “Cik aizsardzības ministrs un satiksmes ministrs ir bez nodokļiem no savām algām nomaksājuši nodokļos par savām jahtām, uzņēmumiem un tamlīdzīgi?”

Tas ir jautājums, kas kopīgi jārisina jums, valdošajām partijām, turklāt jārisina tā, lai budžetā būtu pietiekami daudz ieņēmumu.

(Starpsauciens: “Jaunais demokrāts!”)

Sēdes vadītāja. Deputāts Aleksandrs Golubovs.

(No zāles dep. Dz.Ābiķis: “Vai okupācija bija? Nē!”)

A.Golubovs (Latvijas Sociālistiskās partijas frakcija).

Cienījamie kolēģi! Vai šis budžets izpildīs tos uzdevumus, kurus tam vajadzētu izpildīt, tos solījumus, kurus kādreiz mūsu Ministru kabinets deva mūsu valsts iedzīvotājiem, mediķiem, skolotājiem, pensionāriem? Nu, spriežot pēc tā, ka es šeit redzu smaidošo finanšu ministru un veselības ministru, laikam pilda. Taču es neredzu šeit Ministru prezidentu, neredzu šeit iekšlietu ministru. Laikam viņiem kauns, ka viņi nepilda savus solījumus un ka arī šis budžets tos nepilda.

Vai šis budžets varēs apmierināt mūsu iedzīvotājus? Laikam ne. Jo pat tās algas, kuras būs mūsu budžetniekiem, skolotājiem, un tās pensijas, kuras saņems mūsu pensionāri, nesasniegs pat izdzīvošanas minimumu pēc nodokļu samaksāšanas. Taču viņi maksā nodokļus neatkarīgi no tā, vai viņi ir pilsoņi vai ir nepilsoņi. Viņi maksā nodokļus!

Jūs tagad ciniski nosaucāt šo budžetu par ļoti labu.

Vai var pieņemt tādu budžetu? Manā skatījumā - ne.

Un jūs, Kampara kungs, kas esat tāds cilvēks, kurš pārstāv valdošo koalīciju, esat melis, jo jūs nepildāt savus solījumus.

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

Vai komisijas vārdā ir kas piebilstams? Lūdzu, Slaktera kungs!

Komisijas vārdā nekas nav piebilstams.

Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta “Grozījumi likumā “Par pievienotās vērtības nodokli”” pieņemšanu pirmajā lasījumā. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 78, pret - 12, atturas - 1. Likumprojekts pirmajā lasījumā pieņemts.

Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta “Grozījumi Likumā par budžetu un finanšu vadību” pieņemšanu pirmajā lasījumā. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 78, pret - 9, atturas - 1. Likumprojekts pirmajā lasījumā pieņemts.

Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta “Grozījumi likumā “Par pašvaldību finansu stabilizēšanu un pašvaldību finansiālās darbības uzraudzību” pieņemšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 78, pret - 5, atturas - 1. Likumprojekts pirmajā lasījumā pieņemts.

Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta “Grozījumi likumā “Par pašvaldību budžetiem”” pieņemšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 80, pret - 5, neviens deputāts neatturas. Likumprojekts pirmajā lasījumā pieņemts.

Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta “Grozījumi likumā “Par uzņēmumu ienākuma nodokli”” pieņemšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 78, pret - 2, atturas - 2. Likumprojekts pirmajā lasījumā pieņemts.

Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta “Grozījumi likumā “Par nekustamā īpašuma nodokli”” pieņemšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 78, pret - 1, atturas - 1. Likumprojekts pirmajā lasījumā pieņemts.

Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta “Grozījumi likumā “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli”” pieņemšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 82, pret - nav, atturas - 1. Likumprojekts pirmajā lasījumā pieņemts.

Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta “Grozījums likumā “Par valsts un pašvaldību īpašuma privatizācijas fondiem”” pieņemšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 81, pret - 1, atturas - 1. Likumprojekts pirmajā lasījumā pieņemts.

Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta “Grozījums likumā “Par zemes īpašnieku tiesībām uz kompensāciju par saimnieciskās darbības ierobežojumiem īpaši aizsargājamās dabas teritorijās un mikroliegumos”” pieņemšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 78, pret - nav, atturas - 2. Likumprojekts pirmajā lasījumā pieņemts.

Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta “Grozījumi likumā “Par valsts pensijām”” pieņemšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 78, pret - nav, atturas - 2. Likumprojekts pirmajā lasījumā pieņemts.

Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta “Grozījums likumā “Par uzņēmumu un uzņēmējsabiedrību maksātnespēju”” pieņemšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 79, pret - nav, atturas - 1. Likumprojekts pirmajā lasījumā pieņemts.

Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta “Grozījumi likumā “Par autoceļiem”” pieņemšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 80, pret - nav, atturas - 1. Likumprojekts pirmajā lasījumā pieņemts.

Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta “Par valsts budžetu 2006.gadam” pieņemšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 74, pret - 13, atturas - 7. Likumprojekts pirmajā lasījumā pieņemts.

Lūdzu ieslēgt mikrofonu deputātam Atim Slakterim. Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam un 2006.gada budžeta likumprojektu paketes izskatīšanas laiku otrajā lasījumā!

A.Slakteris (Tautas partijas frakcija).

11.oktobris.

Sēdes vadītāja. Un izskatīšana?

A.Slakteris. 20.oktobrī.

Sēdes vadītāja. Vai ir kādi citi priekšlikumi? Ja nav citu priekšlikumu, tad priekšlikumu iesniegšanas termiņš otrajam lasījumam ir 11.oktobris. Izskatīšana - 20.oktobra sēdē. Paldies.

Cienījamie kolēģi! Likumprojektu pakete 2006.gada budžetam ir izskatīta. Izsludinu vienu stundu ilgu pārtraukumu.

Lūdzu deputātus reģistrēties ar reģistrācijas kartēm! Lūdzu zvanu! Reģistrācijas režīmu!

Lūdzu Saeimas sekretāres biedrei nolasīt reģistrācijas rezultātus!

Atgādinu, cienījamie kolēģi, ka mēs tiekamies zālē pulksten 14.00.

I.Rībena (8.Saeimas sekretāra biedre).

Cienījamie kolēģi! Nav reģistrējušies: Andris Bērziņš, Boriss Cilevičs, Juris Dobelis, Dzintars Jaundžeikars un Liene Liepiņa.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Cienījamie kolēģi! Saeimas Prezidijs ir saņēmis deputātu Golubova, Deņisova, Fjodorova, Solovjova un Bekasova jautājumu Latvijas Republikas izglītības un zinātnes ministrei Inai Druvietei “Par mazākumtautību skolu sagatavotību mācību gadam apmācībai latviešu valodā”. To mēs nododam ministres kundzei.

Un ir saņemts arī deputātu Plinera, Sokolovska, Aleksejeva, Buzajeva un Kabanova jautājums izglītības un zinātnes ministrei Inai Druvietei “Par darba grupas izveidošanu priekšlikumu izveidei par valodas lietojumu augstākajā izglītībā”. Arī šo jautājumu mēs nododam izglītības un zinātnes ministrei Inai Druvietei.

Paldies.

(Pārtraukums)

Sēdi vada Latvijas Republikas 8.Saeimas priekšsēdētāja

Ingrīda Ūdre.

Sēdes vadītāja. Cienījamie kolēģi! Mēs atsākam Saeimas 6.oktobra sēdi.

Nākamais darba kārtības jautājums ir likumprojekts “Grozījumi Dzelzceļa likumā”. Otrais lasījums.

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā - deputāts Krišjānis Peters.

K.Peters (Latvijas Pirmās partijas frakcija).

Godātais Prezidij, godātie kolēģi! Strādāsim ar dokumentu, kura reģistrācijas numurs ir 1307, - ar likumprojektu “Grozījumi Dzelzceļa likumā”.

Tātad šis ir otrais un galīgais lasījums, jo likumprojekts tika atzīts par steidzamu.

1. - Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

K.Peters. 2. - Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts, redakcionāli precizēts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

K.Peters. 3. - Juridiskā biroja priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

K.Peters. 4. - Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

K.Peters. Un 5. - Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts, redakcionāli precizēts.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

K.Peters. Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā aicinu pieņemt šo likumprojektu otrajā, galīgajā, lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta pieņemšanu otrajā lasījumā! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 56, pret un atturas - nav. Likums “Grozījumi Dzelzceļa likumā” pieņemts. Paldies.

Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts “Grozījumi Krimināllikumā”. Trešais lasījums.

Juridiskās komisijas vārdā - deputāts Mareks Segliņš.

M.Segliņš (Tautas partijas frakcija).

Kolēģi! Juridiskā komisija uz trešo lasījumu ir izskatījusi vairākus priekšlikumus. Pirmo priekšlikumu tā ir atbalstījusi daļēji un iekļāvusi 2.priekšlikumā, kurš ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

M.Segliņš. 3.priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

M.Segliņš. 4.priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

M.Segliņš. 5.priekšlikums. Atbalstīts daļēji un iekļauts 6.priekšlikumā, kurš ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

M.Segliņš. 7.priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

M.Segliņš. 8.priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

M.Segliņš. 9.priekšlikums. Daļēji atbalstīts un iekļauts 10.priekšlikumā, kurš ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

M.Segliņš. 11.priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

M.Segliņš. 12.priekšlikums. Atbalstīts daļēji un iekļauts 14.priekšlikumā. Un arī 13. ir atbalstīts daļēji un iekļauts 14.priekšlikumā, kurš ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Pret minētajiem priekšlikumiem deputātiem iebildumu nav.

M.Segliņš. Lūdzu pieņemt šo likumprojektu trešajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta pieņemšanu trešajā lasījumā. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 62, pret un atturas - nav. Likums “Grozījumi Krimināllikumā” pieņemts. Paldies.

M.Segliņš. Apsveicu dzērājus - autobraucējus sakarā ar bargu normu ieviešanu likumā.

Sēdes vadītāja. Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts “Aizsargātu pakalpojumu sniedzēja tiesību aizsardzības likums”. Otrais lasījums.

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā - deputāts Krišjānis Peters.

K.Peters (Latvijas Pirmās partijas frakcija).

Godātie kolēģi! Strādāsim ar likumprojektu, kura reģistrācijas numurs ir 1249.

Šim likumprojektam priekšlikumi nav saņemti, bet likumprojekta teksts ir redakcionāli precizēts.

Aicinu pieņemt šo likumprojektu otrajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta pieņemšanu otrajā lasījumā! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 63, pret un atturas - nav. Likumprojekts otrajā lasījumā pieņemts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu trešajam lasījumam!

K.Peters. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš - 14.oktobris.

Sēdes vadītāja. Citu priekšlikumu nav. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš trešajam lasījumam - 14.oktobris. Paldies.

Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts “Grozījumi Ciltsdarba likumā”. Pirmais lasījums.

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā - deputāts Pēteris Kalniņš.

P.Kalniņš (Zaļo un zemnieku savienības frakcija).

Cienījamie kolēģi! Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija skatīja minēto likumprojektu pirmajam lasījumam.

Komisijas vārdā lūdzu atbalstīt minētā likumprojekta pieņemšanu pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu deputātus balsot par šā likumprojekta pieņemšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 62, pret un atturas - nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā pieņemts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam!

P.Kalniņš. 13.oktobris.

Sēdes vadītāja. Citu priekšlikumu nav. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš otrajam lasījumam - 13.oktobris.

Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts “Par Nolīgumu starp Eiropas Savienības dalībvalstīm par militārā un civilā personāla statusu, kas norīkots darbam Eiropas Savienības iestādēs, štāba un spēku statusu, kuri ir pieejami Eiropas Savienībai saistībā ar tādu uzdevumu sagatavošanu un izpildi, kas minēti Līguma par Eiropas Savienību 17.panta otrajā daļā, tostarp mācībām, un par dalībvalstu militārā un civilā personāla statusu, kas, lai darbotos šajā jomā, ir nodots Eiropas Savienības rīcībā”. Pirmais lasījums.

Ārlietu komisijas vārdā - deputāts Igors Solovjovs.

I.Solovjovs (Latvijas Sociālistiskās partijas frakcija).

Cienījamie kolēģi! Pašā nosaukumā viss jau ir pateikts. Un tātad es jūs komisijas vārdā aicinu pieņemt šo likumprojektu pirmajā lasījumā!

Sēdes vadītāja. Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta pieņemšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 74, pret - nav, atturas - 4. Likumprojekts pirmajā lasījumā pieņemts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam!

I.Solovjovs. 14.oktobris.

Sēdes vadītāja. Citu priekšlikumu nav. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš otrajam lasījumam - 14.oktobris. Paldies.

Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts “Par Konvenciju par Čehijas Republikas, Igaunijas Republikas, Kipras Republikas, Latvijas Republikas, Lietuvas Republikas, Ungārijas Republikas, Maltas Republikas, Polijas Republikas, Slovēnijas Republikas un Slovākijas Republikas pievienošanos Konvencijai par tiesību aktiem, kas piemērojami līgumsaistībām, kura atvērta parakstīšanai Romā 1980.gada 19.jūnijā, un Pirmajam un Otrajam protokolam par tās interpretāciju, ko veic Eiropas Kopienu Tiesa”. Pirmais lasījums.

Ārlietu komisijas vārdā - deputāts Igors Solovjovs.

I.Solovjovs (Latvijas Sociālistiskās partijas frakcija).

Aicinu jūs atbalstīt arī šo likumprojektu pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta pieņemšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 73, pret - 1, neviens deputāts neatturas. Likumprojekts pirmajā lasījumā pieņemts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam!

I.Solovjovs. 14.oktobris.

Sēdes vadītāja. Citu priekšlikumu nav. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš otrajam lasījumam - 14.oktobris. Paldies.

Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts “Grozījums Stratēģiskas nozīmes preču aprites likumā”. Pirmais lasījums.

Ārlietu komisijas vārdā - deputāts Igors Solovjovs.

I.Solovjovs (Latvijas Sociālistiskās partijas frakcija).

Cienījamie kolēģi, likumprojekts pirmām kārtām pilnvaro Ministru kabinetu noteikt kārtību, kādā Aizsardzības ministrija izdod licenci komercdarbībai ar stratēģiskas nozīmes precēm.

Un otrais. Šis likumprojekts sakārto speciālo atļauju (licenču) izsniegšanu darījumiem ar precēm, kuras vienlaicīgi ir Ieroču aprites likuma un Stratēģiskās nozīmes preču aprites likuma objekti, tādējādi veicinot komercdarbību.

Ārlietu komisijas vārdā es jūs aicinu atbalstīt šo likumprojektu pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta pieņemšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 72, pret un atturas - nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā pieņemts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam!

I.Solovjovs. 14.oktobris.

Sēdes vadītāja. Citu priekšlikumu nav. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš otrajam lasījumam - 14.oktobris. Paldies.

I.Solovjovs. Paldies.

Sēdes vadītāja. Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts “Grozījumi likumā “Par Latvijas Nacionālo bibliotēku””. Otrais lasījums.

Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas vārdā - deputāts Dzintars Ābiķis.

Dz.Ābiķis (Tautas partijas frakcija).

Cienījamā priekšsēdētāja! Kolēģi! Par likumprojektu priekšlikumi nav iesniegti. Ir izdarīti divi redakcionāla rakstura labojumi.

Aicinu balsot par likumprojekta pieņemšanu otrajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta pieņemšanu otrajā lasījumā! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 68, pret - nav, atturas - 6. Likumprojekts otrajā lasījumā pieņemts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu trešajam lasījumam.

Dz.Ābiķis. Kolēģi, paldies par gandrīz vienprātīgo atbalstu! Aicinu iesniegt priekšlikumus līdz 14.oktobrim.

Sēdes vadītāja. Citu priekšlikumu nav. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš trešajam lasījumam - 14.oktobris. Paldies.

Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts “Grozījumi Civillikumā”. Pirmais lasījums.

Juridiskās komisijas vārdā - deputāts Roberts Jurķis.

R.Jurķis. Cienījamie kolēģi! Izskatīsim dokumentu Nr.4709. Juridiskā komisija ir izskatījusi Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījumi Civillikumā” un nolēmusi atbalstīt likumprojektu pirmajā lasījumā.

Lūdzu atbalstīt pirmajā lasījumā!

Sēdes vadītāja. Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta pieņemšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 73, pret un atturas - nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā pieņemts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam!

R.Jurķis. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš otrajam lasījumam - 11.oktobris.

Sēdes vadītāja. Citu priekšlikumu nav. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš otrajam lasījumam - 11.oktobris. Paldies.

Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts “Valsts civildienesta ierēdņu disciplinārās atbildības likums”. Otrais lasījums.

Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas vārdā - deputāts Alberts Krūmiņš.

A.Krūmiņš (frakcija “Jaunais laiks”).

Godātie kolēģi! Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija ir sagatavojusi izskatīšanai Saeimā otrajā lasījumā likumprojektu “Valsts civildienesta ierēdņu disciplinārās atbildības likums” (reģistrācijas numurs 1035). Saņemti 88 priekšlikumi.

1.priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

A.Krūmiņš. 2.priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

A.Krūmiņš. 3.priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

A.Krūmiņš. 4.priekšlikums. Atbalstīts daļēji un iestrādāts 5.priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

A.Krūmiņš. 5.priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

A.Krūmiņš. 6.priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

A.Krūmiņš. 7.priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

A.Krūmiņš. 8.priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

A.Krūmiņš. 9.priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

A.Krūmiņš. 10.priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

A.Krūmiņš. 11.priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

A.Krūmiņš. 12.priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

A.Krūmiņš. 13.priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

A.Krūmiņš. 14.priekšlikums. Netika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst pret komisijas viedokli.

A.Krūmiņš. 15.priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

A.Krūmiņš. 16.priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

A.Krūmiņš. 17.priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

A.Krūmiņš. 18.priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

A.Krūmiņš. 19.priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

A.Krūmiņš. 20.priekšlikums. Daļēji atbalstīts un iekļauts 21.priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputātiem nav iebildumu pret 20. un 21.priekšlikumu.

A.Krūmiņš. 22.priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

A.Krūmiņš. 23.priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

A.Krūmiņš. 24.priekšlikums. Daļēji atbalstīts un iestrādāts 23.priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

A.Krūmiņš. 25.priekšlikums. Netika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputātiem nav iebildumu pret komisijas viedokli.

A.Krūmiņš. 26.priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

A.Krūmiņš. 27.priekšlikums. Atbalstīts. (Starpsauciens: “Balsot!”)

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst. Jābalso? Es atvainojos! Deputāti lūdz balsojumu par 27. - Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšlikumu. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 54, pret - nav, atturas - 28. Priekšlikums ir atbalstīts.

A.Krūmiņš. 28.priekšlikums. Daļēji atbalstīts un iekļauts 31.priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

A.Krūmiņš. 29. un 30.priekšlikums. Netika atbalstīti.

Sēdes vadītāja. Deputātiem nav iebildumu pret minētajiem priekšlikumiem.

A.Krūmiņš. 31.priekšlikums. Atbalstīts, kā jau es teicu.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

A.Krūmiņš. 32.priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

A.Krūmiņš. 33.priekšlikums. Daļēji atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst pret komisijas viedokli.

A.Krūmiņš. 34.priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

A.Krūmiņš. 35.priekšlikums. Daļēji atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

A.Krūmiņš. 36. un 37.priekšlikums. Daļēji atbalstīti.

Sēdes vadītāja. Deputātiem nav iebildumu pret minētajiem priekšlikumiem.

A.Krūmiņš. 38.priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

A.Krūmiņš. 39.priekšlikums. Daļēji atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

A.Krūmiņš. 40.priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

A.Krūmiņš. 41.priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

A.Krūmiņš. 42.priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

A.Krūmiņš. 43.priekšlikums. Netika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputātiem nav iebildumu pret komisijas viedokli.

A.Krūmiņš. 44.priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

A.Krūmiņš. 45.priekšlikums. Atbalstīts un iekļauts 47.priekšlikumā... 45. un 46.priekšlikums ir atbalstīts un iekļauts 47.priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputātiem nav iebildumu pret komisijas viedokli par minētajiem priekšlikumiem.

A.Krūmiņš. 48.priekšlikums. Daļēji atbalstīts un iekļauts atbalstītajā 49.priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

A.Krūmiņš. 50.priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

A.Krūmiņš. 51.priekšlikums. Atbalstīts un iekļauts 52.priekšlikumā, kurš ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

A.Krūmiņš. 53.priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

A.Krūmiņš. 54.priekšlikums. Daļēji atbalstīts un iekļauts jau minētajā 52.priekšlikumā.

Arī 55.priekšlikums ir daļēji atbalstīts. Un arī 56. un 57.priekšlikums, kuri iekļauti 52.priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

A.Krūmiņš. 58.priekšlikums. Daļēji atbalstīts.

Un 58., 59. un 60.priekšlikums - daļēji atbalstīti un iekļauti atbalstītajā 61.priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

A.Krūmiņš. 62. - daļēji atbalstīts un iekļauts 63. - atbalstītajā priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

A.Krūmiņš. 64. un 65.priekšlikums - iekļauti jau minētajā atbalstītajā 52.priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst

A.Krūmiņš. 66. - atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

A.Krūmiņš. 67. - atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

A.Krūmiņš. 68. - atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

A.Krūmiņš. 69. - netika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst pret komisijas viedokli.

A.Krūmiņš. 70. - atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

A.Krūmiņš. 71.priekšlikums tika daļēji atbalstīts un iestrādāts atbalstītajā 73.priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

A.Krūmiņš. 72. - netika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

A.Krūmiņš. 74. - netika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. 73. - tiek atbalstīts, jā? Deputātiem nav iebildumu pret komisijas viedokli par 73.priekšlikumu. Un deputātiem nav iebildumu arī pret komisijas viedokli par 74.priekšlikumu.

A.Krūmiņš. Jā.

75. - daļēji atbalstīts un iekļauts 76. - atbalstītajā priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputātiem nav iebildumu pret komisijas viedokli par minētajiem priekšlikumiem.

A.Krūmiņš. 77. - daļēji atbalstīts un iekļauts atbalstītajā 78.priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

A.Krūmiņš. 79. - daļēji atbalstīts un iekļauts 73.priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

A.Krūmiņš. 80. - daļēji atbalstīts un iekļauts atbalstītajā 81.priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

A.Krūmiņš. 82. - daļēji atbalstīts un iekļauts atbalstītajā 83.priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

A.Krūmiņš. 84., 85., 86. un 87.priekšlikums - daļēji atbalstīti un iekļauti atbalstītajā 88.priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

A.Krūmiņš. Līdz ar to visi priekšlikumi ir izskatīti. Lūdzu atbalstīt likumprojektu otrajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta pieņemšanu otrajā lasījumā. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 83, pret un atturas - nav. Likumprojekts otrajā lasījumā pieņemts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu trešajam lasījumam!

A.Krūmiņš. Es gribu pateikt paldies komisijai par ļoti labo darbu.

Priekšlikumu iesniegšanas termiņš - 7.novembris.

Sēdes vadītāja. Citu priekšlikumu nav. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš trešajam lasījumam - 7.novembris. Paldies.

Nākamais darba kārtības jautājums - lēmuma projekts “Par likumprojekta “Grozījumi Civillikumā” atdošanu Ministru kabinetam pārstrādāšanai”.

Juridiskās komisijas vārdā - deputāts Mareks Segliņš.

M.Segliņš (Tautas partijas frakcija).

Kolēģi! Juridiskā komisija šā gada 28.septembrī izskatīja Ministru kabineta sagatavoto likumprojektu “Grozījumi Civillikumā” un nolēma, ka likumprojekts nav atbalstāms un nav virzāms izskatīšanai Saeimā pirmajā lasījumā.

Mūsu lēmuma projekts ir balstīts uz pieaicināto juridisko ekspertu atzinumu, ka, izstrādājot šos Civillikuma grozījumus, ir nepareizi interpretēta Eiropas Savienības direktīva, tā ir tulkota pārāk plaši. Uz šādu atzinumu ir balstīts Juridiskās komisijas vienbalsīgais lēmums atdot likumprojektu atpakaļ valdībai pārstrādāšanai.

Lūdzu atbalstīt šo lēmuma projektu.

Sēdes vadītāja. Atklājam debates.

Deputāts Vladimirs Buzajevs.

V.Buzajevs (politisko organizāciju apvienības “Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā” frakcija).

Cienījamā priekšsēdētājas kundze! Cienījamie kolēģi! Likumprojekta “Grozījumi Civillikumā” atdošana pārstrādāšanai Ministru kabinetam - tas ir visai kaunpilns solis, kas pazemo ne tikai Juridisko komisiju un Saeimu vispār, bet arī visu mūsu valsti.

Atgādinu, ka likumprojekta mērķis ir tiesību normas, kuras izriet no ES direktīvas Nr.43, iekļaušana mūsu valsts iekšējā likumdošanā. Konkrēti, tā mērķis ir ieviest vienādas attieksmes principu pret personām neatkarīgi no rases vai etniskās piederības.

Lūk, arī konkrētais teksts, kuru Saeima ir gatava neatbalstīt:

“Publiski piedāvājot preci vai pakalpojumu, kā arī taisot tiesisku darījumu, kas saistīts ar publiski piedāvātas preces atsavināšanu vai pakalpojuma sniegšanu, aizliegta atšķirīga attieksme atkarībā no personas dzimuma, vecuma, rases, ādas krāsas, valodas, reliģiskās pārliecības, politiskajiem vai citiem uzskatiem, sociālās izcelsmes, tautības, izglītības, sociālā un mantiskā stāvokļa, nodarbošanās veida, veselības stāvokļa, seksuālās orientācijas vai citiem apstākļiem.”

Atgādināšu, ka šī direktīva mums bija jāievieš vēl pirms Latvijas iestāšanās ES, tas ir, pirms pusotra gada. Nedomājot mēs ieviesām daudz citu direktīvu, to skaitā arī tādas, kas rada būtisku kaitējumu mūsu tautsaimniecībai, diskriminē vietējos ražotājus. Toties šajā gadījumā pēkšņi sākas pārdomas. Šīs pārdomas nebūt nav nejaušas. Šis Juridiskās komisijas lēmums kalpo par vislabāko pierādījumu tam, ka diskriminācija pēc rasu vai etniskās piederības pastāv. Vēl vairāk - Saeima to tieši atbalsta.

Dāmas un kungi! Ne jau velti šis jautājums ir kā pats pēdējais ierakstīts šīs sēdes darba kārtībā - cerībā, ka žurnālisti jau būs aizgājuši. Velti jūs cerat, kungi! Starptautiskais skandāls tomēr būs. Mēs to nodrošināsim, un jūs to esat pelnījuši pilnā apjomā. Tomēr jums vēl ir iespēja saglabāt savu un valsts godu.

Aicinu balsot “pret” šo Juridiskās komisijas lēmuma projektu!

Sēdes vadītāja. Godātais Buzajeva kungs! Sastādot katras sēdes darba kārtību, lēmuma projekti vienmēr tiek ievietoti sēdes darba kārtības beigās. To jums vajadzēja zināt.

Debates slēdzu. Vai komisijas vārdā ir kas piebilstams? Ja komisijas vārdā nekas nav piebilstams, lūdzu deputātus balsot par lēmuma projektu! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 79, pret - 6, atturas - 1. Lēmums pieņemts. Paldies.

Cienījamie kolēģi! Līdz ar to šodienas darba kārtība ir izskatīta. Lūdzu deputātus reģistrēties ar reģistrācijas kartēm! Lūdzu zvanu! Reģistrācijas režīmu!

Kamēr tiek sagatavoti reģistrācijas rezultāti, uzklausīsim paziņojumus.

Vārds deputātei Silvai Bendrātei.

S.Bendrāte (frakcija “Jaunais laiks”).

Tibetas atbalsta grupa, lūdzu uzmanību! Mums tūliņ būs tikšanās Dzeltenajā zālē. Es ļoti lūdzu visus atnākt, jo man ir svarīga informācija jums. Un mums jāpieņem lēmums.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātei Jevgenijai Stalidzānei.

J.Stalidzāne (Latvijas Pirmās partijas frakcija).

Cienījamie Sociālo un darba lietu komisijas locekļi! Pulksten 14.00 komisijas sēde komisijas telpās. Atvainojos! Pulksten 15.00.

Sēdes vadītāja. Lūdzu Saeimas sekretāra biedri Ingunu Rībenu nolasīt reģistrācijas rezultātus!

I.Rībena (8.Saeimas sekretāra biedre).

Cienījamie kolēģi! Nav reģistrējušies: Andris Bērziņš, Boriss Cilevičs, Pēteris Kalniņš, Jānis Škapars, Juris Dobelis, Liene Liepiņa, Andrejs Radzevičs, Mareks Segliņš, Dzintars Zaķis... ir.

Sēdes vadītāja. Cienījamie kolēģi! Līdz ar to 6.oktobra sēde ir slēgta. Paldies!

Balsojumi

Grozījumi Sēklu aprites likumā
Datums: 06.10.2005. 09:03:22 bal002
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.4692 nodošanu komisijām

Grozījumi Jūrlietu pārvaldes un jūras drošības likumā
Datums: 06.10.2005. 09:03:54 bal003
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.4708 nodošanu komisijām

Latvijas Televīzijas ēkas būvniecības un finansēšanas kārtības likums
Datums: 06.10.2005. 09:04:34 bal004
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.4715 nodošanu komisijām

Par valsts budžetu 2006.gadam
Datums: 06.10.2005. 09:05:14 bal005
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.4717 nodošanu komisijām

Grozījumi likumā "Par pievienotās vērtības nodokli"
Datums: 06.10.2005. 09:05:46 bal006
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.4718 nodošanu komisijām

Grozījumi Likumā par budžetu un finanšu vadību
Datums: 06.10.2005. 09:06:18 bal007
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.4719 nodošanu komisijām

Grozījumi likumā "Par pašvaldību finansu stabilizēšanu un pašvaldību finansiālās darbības uzraudzību"
Datums: 06.10.2005. 09:06:56 bal008
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.4720 nodošanu komisijām

Grozījumi likumā "Par pašvaldību budžetiem"
Datums: 06.10.2005. 09:07:30 bal009
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.4721 nodošanu komisijām

Grozījumi likumā "Par uzņēmumu ienākuma nodokli"
Datums: 06.10.2005. 09:08:06 bal010
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.4722 nodošanu komisijām

Grozījumi likumā "Par nekustamā īpašuma nodokli"
Datums: 06.10.2005. 09:08:42 bal011
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.4723 nodošanu komisijām

Grozījumi likumā "Par iedzīvotāju ienākuma nodokli"
Datums: 06.10.2005. 09:09:24 bal012
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.4724 nodošanu komisijām

Grozījums likumā "Par valsts un pašvaldību īpašuma privatizācijas fondiem"
Datums: 06.10.2005. 09:10:02 bal013
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.4725 nodošanu komisijām

Grozījums likumā "Par zemes īpašnieku tiesībām uz kompensāciju par saimnieciskās darbības ierobežojumiem īpaši aizsargājamās dabas teritorijās un mikroliegumos"
Datums: 06.10.2005. 09:10:46 bal014
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.4726 nodošanu komisijām

Grozījumi likumā "Par valsts pensijām"
Datums: 06.10.2005. 09:11:20 bal015
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.4727 nodošanu komisijām

Grozījums likumā "Par uzņēmumu un uzņēmējsabiedrību maksātnespēju"
Datums: 06.10.2005. 09:11:52 bal016
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.4728 nodošanu komisijām

Grozījumi likumā "Par autoceļiem"
Datums: 06.10.2005. 09:12:30 bal017
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.4729 nodošanu komisijām

Grozījumi likumā "Par iedzīvotāju ienākuma nodokli"
Datums: 06.10.2005. 09:19:14 bal018
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.4731 nodošanu komisijām

Datums: 06.10.2005. 11:05:38 bal021
Balsošanas motīvs: Par izmaiņām darba kārtībā

Grozījumi likumā "Par pievienotās vērtības nodokli" (1.lasījums)
Datums: 06.10.2005. 11:07:14 bal022
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.4718 steidzamību

Grozījumi Likumā par budžetu un f vadību (1.lasījums)
Datums: 06.10.2005. 11:07:44 bal023
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.4719 steidzamību

Grozījumi likumā "Par pašvaldību finansu stabilizēšanu un pašvaldību finansiālās darbības uzraudzību" (1.lasījums)
Datums: 06.10.2005. 11:08:12 bal024
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.4720 steidzamību

Grozījumi likumā "Par pašvaldību budžetiem" (1.lasījums)
Datums: 06.10.2005. 11:08:34 bal025
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok.nr.4721 steidzamību

Grozījumi likumā "Par uzņēmumu ienākuma nodokli" (1.lasījums)
Datums: 06.10.2005. 11:08:54 bal026
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.4722 steidzamību

Grozījumi likumā "Par nekustamā īpašuma nodokli" (1.lasījums)
Datums: 06.10.2005. 11:09:16 bal027
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.4723 steidzamību

Grozījumi likumā "Par iedzīvotāju ienākuma nodokli" (1.lasījums)
Datums: 06.10.2005. 11:09:36 bal028
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.4724 steidzamību

Grozījums likumā "Par valsts un pašvaldību īpašuma privatizācijas fondiem" (1.lasījums)
Datums: 06.10.2005. 11:10:00 bal029
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.4725 steidzamību

Grozījums likumā "Par zemes īpašnieku tiesībām uz kompensāciju par saimnieciskās darbības ierobežojumiem īpaši aizsargājamās dabas teritorijās un mikroliegumos" (1.lasījums)
Datums: 06.10.2005. 11:10:28 bal030
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.4726 steidzamību

Grozījumi likumā "Par valsts pensijām" (1.lasījums)
Datums: 06.10.2005. 11:10:52 bal031
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.4727 steidzamību

Grozījums likumā "Par uzņēmumu un uzņēmējsabiedrību maksātnespēju" (1.lasījums)
Datums: 06.10.2005. 11:11:16 bal032
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.4728 steidzamību

Grozījumi likumā "Par autoceļiem" (1.lasījums)
Datums: 06.10.2005. 11:11:38 bal033
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.4729 steidzamību

Par valsts budžetu 2006.gadam (1.lasījums)
Datums: 06.10.2005. 11:12:04 bal034
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.4717 steidzamību

Datums: 06.10.2005. 12:26:26 bal035
Balsošanas motīvs: Par sēdes turpināšanu bez pārtraukuma līdz budžeta paketes izskatīšanai

Grozījumi likumā "Par pievienotās vērtības nodokli" (1.lasījums)
Datums: 06.10.2005. 12:53:08 bal036
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.4718 pieņemšanu 1.lasījumā

Grozījumi Likumā par budžetu un finanšu vadību (1.lasījums)
Datums: 06.10.2005. 12:53:36 bal037
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.4719 pieņemšanu 1.lasījumā

Grozījumi likumā "Par pašvaldību finansu stabilizēšanu un pašvaldību finansiālās darbības uzraudzību" (1.lasījums)
Datums: 06.10.2005. 12:54:04 bal038
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.4720 pieņemšanu 1.lasījumā

Grozījumi likumā "Par pašvaldību budžetiem" (1.lasījums)
Datums: 06.10.2005. 12:54:30 bal039
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.4721 pieņemšanu 1.lasījumā

Grozījumi likumā "Par uzņēmumu ienākuma nodokli" (1.lasījums)
Datums: 06.10.2005. 12:54:58 bal040
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.4722 pieņemšanu 1.lasījumā

Grozījumi likumā "Par nekustamā īpašuma nodokli" (1.lasījums)
Datums: 06.10.2005. 12:55:22 bal041
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.4723 pieņemšanu 1.lasījumā

Grozījumi likumā "Par iedzīvotāju ienākuma nodokli" (1.lasījums)
Datums: 06.10.2005. 12:55:48 bal042
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.4724 pieņemšanu 1.lasījumā

Grozījums likumā "Par valsts un pašvaldību īpašuma privatizācijas fondiem" (1.lasījums)
Datums: 06.10.2005. 12:56:12 bal043
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.4725 pieņemšanu 1.lasījumā

Grozījums likumā "Par zemes īpašnieku tiesībām uz kompensāciju par saimnieciskās darbības ierobežojumiem īpaši aizsargājamās dabas teritorijās un mikroliegumos" (1.lasījums)
Datums: 06.10.2005. 12:56:42 bal044
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.4726 pieņemšanu 1.lasījumā

Grozījumi likumā "Par valsts pensijām" (1.lasījums)
Datums: 06.10.2005. 12:57:06 bal045
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.4727 pieņemšanu 1.lasījumā

Grozījums likumā "Par uzņēmumu un uzņēmējsabiedrību maksātnespēju" (1.lasījums)
Datums: 06.10.2005. 12:57:30 bal046
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.4728 pieņemšanu 1.lasījumā

Grozījumi likumā "Par autoceļiem" (1.lasījums)
Datums: 06.10.2005. 12:57:52 bal047
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.4729 pieņemšanu 1.lasījumā

Par valsts budžetu 2006.gadam (1.lasījums)
Datums: 06.10.2005. 12:58:14 bal048
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.4717 pieņemšanu 1.lasījumā

Grozījumi Dzelzceļa likumā (2.lasījums. Steidzams)
Datums: 06.10.2005. 14:02:24 bal049
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.4504 pieņemšanu 2.lasījumā

Grozījumi Krimināllikumā (reģ. nr.1242) (3.lasījums)
Datums: 06.10.2005. 14:03:40 bal050
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.4701 pieņemšanu 3.lasījumā

Aizsargātu pakalpojumu sniedzēja tiesību aizsardzības likums (2.lasījums)
Datums: 06.10.2005. 14:04:34 bal051
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.4699 pieņemšanu 2.lasījumā

Grozījumi Ciltsdarba likumā (1.lasījums)
Datums: 06.10.2005. 14:05:36 bal052
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.4608 pieņemšanu 1.lasījumā

Par Nolīgumu starp Eiropas Savienības dalībvalstīm un militārā un civilā personāla statusu, kas norīkots darbam Eiropas Savienības iestādēs, štāba un spēku statusu, kuri ir pieejami Eiropas Savienībai saistībā ar tādu uzdevumu sagatavošanu un izpildi, kas minēti Līguma par Eiropas Savienību 17.panta otrajā daļā, tostarp mācībām, un par dalībvalstu militārā un civilā personāla statusu, kas, lai darbotos šajā jomā, ir nodots Eiropas Savienības rīcībā (1.lasījums)
Datums: 06.10.2005. 14:06:52 bal053
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.4521 pieņemšanu 1.lasījumā

Par Konvenciju par Čehijas Republikas, Igaunijas Republikas, Kipras Republikas, Latvijas Republikas, Lietuvas Republikas, Ungārijas Republikas, Maltas Republikas, Polijas Republikas, Slovēnijas Republikas un Slovākijas Republikas pievienošanos Konvencijai par tiesību aktiem, kas piemērojami līgumsaistībām, kura atvērta parakstīšanai Romā 1980.gada 19.jūnijā, un Pirmajam un Otrajam protokolam par tās interpretāciju, ko veic Eiropas Kopienu Tiesa (1.lasījums)
Datums: 06.10.2005. 14:08:00 bal054
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.4536 pieņemšanu 1.lasījumā

Grozījums Stratēģiskas nozīmes preču aprites likumā (1.lasījums)
Datums: 06.10.2005. 14:09:20 bal055
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.4227 pieņemšanu 1.lasījumā

Grozījumi likumā "Par Latvijas Nacionālo bibliotēku" (2.lasījums)
Datums: 06.10.2005. 14:10:16 bal056
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.4707 pieņemšanu 2.lasījumā

Grozījumi Civillikumā (1.lasījums)
Datums: 06.10.2005. 14:11:20 bal057
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.4421 pieņemšanu 1.lasījumā

Valsts civildienesta ierēdņu disciplinārās atbildības likums (2.lasījums)
Datums: 06.10.2005. 14:14:02 bal058
Balsošanas motīvs: Par 27.priekšlikumu

Valsts civildienesta ierēdņu disciplinārās atbildības likums (2.lasījums)
Datums: 06.10.2005. 14:18:14 bal059
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.4712 pieņemšanu 2.lasījumā

Lēmuma projekts "Par likumprojekta "Grozījumi Civillikumā" (reģ. nr.1291) atdošanu Ministru kabinetam pārstrādāšanai"
Datums: 06.10.2005. 14:23:02 bal060
Balsošanas motīvs: Par lēmuma projektu ar dok. nr.4730