Sēdi vada Latvijas Republikas 8.Saeimas priekšsēdētāja

Ingrīda Ūdre.

Sēdes darba kārtība
Satura rādītājs
Balsojumi

Sēdes vadītāja. Cienījamie kolēģi! Sākam 3.novembra sēdi.

Pirms izskatām sēdes darba kārtību, daru zināmu, ka Saeimas Prezidijs ir saņēmis Ministru prezidenta lūgumu iekļaut šā gada 3.novembra sēdes darba kārtībā jautājumu “Par uzticības izteikšanu iekšlietu ministram Dzintaram Jaundžeikaram”. Vai deputātiem ir iebildumi? Nav iebildumu.

Saeimas Prezidijs ir saņēmis deputātu Feldmanes, Šmita, Turlā, Brigmaņa un citu deputātu iesniegumu ar lūgumu izdarīt šā gada 3.novembra sēdes darba kārtībā izmaiņas - jautājumu “Par uzticības izteikšanu iekšlietu ministram Dzintaram Jaundžeikaram” izskatīt pirmo, tas ir, pirms Saeimas Prezidija ziņojumiem par iesniegtajiem likumprojektiem. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Darba kārtība ir mainīta.

Saeimas Prezidijs ir saņēmis Mandātu un iesniegumu komisijas priekšsēdētāja Maksimova lūgumu izdarīt šā gada 3.novembra sēdes darba kārtībā izmaiņas - iekļaut sēdes darba kārtībā paziņojumu “Par Ērika Jēkabsona deputāta mandāta atjaunošanu”. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Darba kārtība ir mainīta.

Saeimas Prezidijs ir saņēmis deputātu Šmita, Turlā, Pietkeviča, Paula, Šadurska un citu deputātu iesniegumu ar lūgumu izdarīt šā gada 3.novembra Saeimas sēdes darba kārtībā izmaiņas - jautājumu “Par deputāta mandāta atjaunošanu Ērikam Jēkabsonam” izskatīt pirms likumprojekta “Grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā” izskatīšanas, tātad pirms sadaļas “Par iesniegtajiem likumprojektiem”. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Darba kārtība ir mainīta.

Saeimas Prezidijs ir saņēmis politisko organizāciju apvienības “Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā” frakcijas priekšsēdētāja Plinera iesniegumu ar lūgumu izdarīt šā gada 3.novembra sēdes darba kārtībā izmaiņas - izskatīt darba kārtības 23.jautājumu, tas ir, lēmuma projektu “Par steidzamības atcelšanu un priekšlikumu iesniegšanas termiņa pagarināšanu likumprojektam “Grozījumi likumā “Par sapulcēm, gājieniem un piketiem”””, uzreiz pēc Saeimas Prezidija ziņojumiem par iesniegtajiem likumprojektiem, tātad pēc 6.jautājuma.

Deputāts Vladimirs Buzajevs ir pieteicies runāt “par”.

V.Buzajevs (politisko organizāciju apvienības “Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā” frakcija).

Cienījamā priekšsēdētājas kundze! Cienījamie Prezidija locekļi! Pirmkārt, es gribu atvainoties par pārlieku lielo dedzību, kuru es izrādīju pirmdien Prezidija sēdē. Ideja iekļaut darba kārtībā jautājuma izskatīšanu par steidzamības atcelšanu likumprojektam pēc jautājuma par tā paša likumprojekta pieņemšanu galīgajā lasījumā nevarēja patstāvīgi ienākt jūsu prātos. Tas ir strikta antikonstitucionāla spiediena uz katru no jums rezultāts. Un ne jau katrs no jums ir spējīgs izturēt šādu spiedienu. Tā teikt, “kas pats bez grēka, lai pirmais met akmeni uz grēcinieci”.

Tagad par lietas būtību. Domāju, ka neprasa loģisku pamatojumu nepieciešamība jautājumu par likumprojekta steidzamības atcelšanu atrisināt nevis pēc paša likuma pieņemšanas, bet gan pirms tam. Tas ir skaidrs pat bērnudārza audzēkņiem. Toties pamatot to, kāpēc jautājums par likuma pieņemšanu ir darba kārtībā 8.punkts, bet jautājums par steidzamības grifa noņemšanu ir 23.punkts pēc kārtas, - šādu lietu pamatot nespētu pat tūkstoš akadēmiķu.

Es centīšos kaut vai īsumā pamatot, kāpēc likumprojekts “Grozījumi likumā “Par sapulcēm, gājieniem un piketiem”” būtu jāizskata nevis divos, bet gan trīs lasījumos.

Pirmkārt, sapulču brīvība pieder fundamentālajai cilvēktiesību jomai, tāpēc jebkuru ierobežojumu ieviešana būtu jāapspriež, ņemot vērā visplašākā ekspertu loka viedokli. Pagaidām cilvēktiesību jautājumu ekspertu lomā tikuši izmantoti vienīgi policisti. Varbūt derētu vēl arī cietumsargus pieaicināt?

Otrkārt, frakcijas “Jaunais laiks” un Tautas partijas frakcijas pārstāvji iesniedza pirms otrā lasījuma būtiskus grozījumus, kuri pilnībā maina tā likumprojekta būtību, par kuru bija nobalsots pirmajā lasījumā. Gandrīz visus šos grozījumus bija atbalstījusi atbildīgā komisija, kaut gan pēdējā brīdī mēs saņēmām gan Ārlietu ministrijas, gan Tieslietu ministrijas būtiskas iebildes pret to.

Treškārt, šie grozījumi nav savstarpēji sabalansēti, un trešais lasījums ir nepieciešams kaut vai tādēļ, lai likvidētu tīri tehniskas klajas pretrunas.

Nu, un beidzot ir jāteic, ka atbildīgās komisijas deputāti pavisam nepareizā gaismā redzēja sekas, kuras būs pēc šāda veida grozījumu pieņemšanas. Viņi vaļsirdīgi uzskatīja, ka šie grozījumi ir vērsti pret atsevišķiem, viņuprāt, Latvijai naidīgiem grupējumiem - tādiem kā “štābisti”, “ļimonovieši”, “bitenieki” un pārējie “elles izdzimumi”. Patiesībā likumprojekts iznāca ļoti lieliski piemērots tam, lai apspiestu jebkāda veida opozīciju un brīvdomāšanu. Tuvākajā nākotnē ir iespējama šāda šā likuma piemērošana arodbiedrībām, latviešu skolotājiem un policistiem. Un priekšvēlēšanu periodā rodas iespēja nepieļaut, teiksim, “Jaunā laika” atbalstītāju protestus pašvaldībā, kuru kontrolē Tautas partija, vai arī pretēji.

Sakarā ar to es lūdzu mainīt darba kārtību saskaņā ar veselā prāta pazīmēm.

Lūdzu balsot “par”! (No zāles dep. L.Ozoliņš: “Paldies!”)

Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītāja. Deputāts Juris Dobelis ir pieteicies runāt “pret”.

J.Dobelis (frakcija “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK).

Cienītie kolēģi! Es iesaku šad un tad pasekot starptautiskajiem notikumiem. Vakar man nācās saņemt ļoti interesantu ziņu. Patlabanējais Krievijas komunistu vadonis Zjuganovs esot manāmi satraucies par to, ka Latvijas Republikas Saeimas Aizsardzības un iekšlietu komisijas sēdē esot pieņemta norma, ka nedrīkstot vicināt PSRS karogus.

Nu, jāsaka, šis ne sevišķi gudrais cilvēks laikam tikai pēdējā brīdī ir atjēdzies, jo jau ir sen pie mums aizliegts vicināt šīs lupatas.

Taču acīmredzot Krievijas komunistiem ir vajadzīgs kaut kāds īpašs stimuls tieši šajā brīdī, jo šis paziņojums ietver arī kaut kādu uztraukumu, ka vispār te sākoties masīvs uzbrukums kreisajiem spēkiem.

Un tagad apbrīnojamā kārtā mēs dzirdam šo satraukumu no PCTVL puses.

Vai tad jūs galīgi esat par komunistiem kļuvuši? Tā nu nevajadzētu! (No zāles dep. J.Pliners: “Nevajadzētu!”)

Jakov Pliner, tu esi bijis komunists... Es neesmu bijis...

Sēdes vadītāja. Kolēģi, jūs nedrīkstat sarunāties ar zāli! No zāles var būt izsaucieni, bet jūs nedrīkstat uz tiem atbildēt.

J.Dobelis. Jā. Taču viņš man traucē!

Tātad šajos... (Dep. Pliners kaut ko sauc no zāles.) ...šajos interesantajos notikumos mēs redzam ļoti skaidru sadarbību - patīk vai nepatīk, bet jūs par kaut ko esat vienojušies. (No zāles dep. J.Pliners: “Ar jums!”)

Zjuganovs izrunājās, un te Pliners izrunājās... Nu kas tad tas ir galu galā! Ko mēs gribam panākt ar šo steidzamību? Mēs gribam panākt vienu vienīgu lietu: ātrāk kārtību ieviest Latvijas valstī, lielāku mieru. Nekādus te piketus un demonstrācijas, kas traucē!

Jā, savulaik piketi bija tikai uzskatu paušana. Lūdzu, cepuri nost! Lai iet un piketē, cik grib! Taču tad, kad sākām strādāt pie izglītības reformas, parādījās pavisam cita veida attieksme pret piketu: piketu nu jau izmantoja politiskām spekulācijām. Un diemžēl šajās spekulācijās vadoņu lomu uzņēmās mūsdienu zjuganovieši, Latvijas Republikas Saeimas deputāti, vicinot savas deputātu apliecības policistu acu priekšā un mēģinot izkalkulēt sev kaut kādas priekšrocības.

Tieši tāpēc ne tikai piketi, gājieni, bet arī viss pārējais nav jāpārvērš par pilsoņu tracināšanas līdzekli.

Un tāpēc vajag mums visu to sakārtot - un jo ātrāk, jo labāk. Šodien būs liela bļaušana par attiecīgajiem priekšlikumiem, bet katrs bļāvējs saņems nelielu porciju kritikas un veselīgus argumentus “pret”.

Komunistu laiks Latvijā ir pagājis. Komunists - tā ir kaut kāda pagātnes atlieka. Tā ka nevajadzētu Latvijas Republikas Saeimas deputātiem pūst komunistu taurēs! Tās taures ir aizsērējušas. Lūdzu, samierinieties ar to un skatieties uz gaišo nākotni bez sarkanām lupatām!

Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītāja. Cienījamie kolēģi! Viens deputāts ir runājis “par”, viens - “pret”. Lūdzu deputātus balsot par darba kārtības izmaiņām - 23.jautājuma izskatīšanu pēc Saeimas Prezidija ziņojumiem par iesniegtajiem likumprojektiem. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 14, pret - 63, atturas - 2. Priekšlikums nav atbalstīts. Darba kārtība nav mainīta.

Saeimas Prezidijs ir saņēmis divus analogus iesniegumus: vienu no Lagzdiņa, Jaundžeikara, Vasaraudzes, Zaķa un citiem deputātiem, otru - no Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas. Abos ir izteikts lūgums izdarīt šā gada 3.novembra sēdes darba kārtībā izmaiņas - izsvītrot no darba kārtības likumprojektu “Grozījums Valsts civildienesta likumā” un likumprojektu “Grozījumi Autopārvadājumu likumā”. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Darba kārtība ir mainīta.

Cienījamie kolēģi! Sākam izskatīt sēdes darba kārtību.

Pirmais sēdes darba kārtības jautājums - lēmuma projekts “Par uzticības izteikšanu iekšlietu ministram Dzintaram Jaundžeikaram”. Lūdzu deputātus balsot par lēmuma projektu. Lūdzu zvanu! Es atvainojos... Cienījamie kolēģi! Ja jūs vēlaties piedalīties debatēs, tad, lūdzu, ātrāk piesakieties debatēs, jo acīmredzot mūsu sistēma ir diezgan smagnēja un lēni darbojas!

Tātad atklājam debates par lēmuma projektu. Pirmais debatēs ir pieteicies deputāts Juris Dobelis. Lūdzu!

J.Dobelis (frakcija “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK).

Cienītie kolēģi! Var jau būt, ka steiga, veicinot šo balsošanu, būtu bijusi vietā, bet ar vienu nosacījumu - ja nebūtu bijis šis trādirīdis, kuru pati koalīcija, piedošanu, sarīkoja pirms šā jautājuma izskatīšanas.

Realitāte jau ir ļoti skaidra. Koalīcijai ir tik daudz balsu, ka viņa mierīgi var grozīt Satversmi, mierīgi var grozīt jebkuru likumu un vēsā mierā strādāt, un opozīcijai ar to ir jārēķinās un jāprot šajos apstākļos parādīt savu ieguldījumu. Tajā ziņā viss it kā būtu skaidrs.

Un tad, kad viens ministrs, kas ir no vienas partijas, nolēma atteikties no šā amata, mums it kā nebija nekādu šaubu, ka attiecīgā partija izvirzīs nākamo savu kandidātu un mums nāksies vienkārši balsot - “par”, “pret”, “atturas”, kā nu kuram. Bet, cienījamie kolēģi, par ko jūs, koalīcija, pārvērtāt šo ministra nomaiņu? Par ko tā ir pārvērtusies? Man tagad tas viss sāk atgādināt to pašu asaraino izrunāšanos, kāda te notika, apspriežot valsts budžetu. Nāca viens tribīnē, nāca otrs, mīlēja tādus un mīlēja šitādus, bet beigu beigās atsauca savu priekšlikumu - viens un divi! Tātad rodas jautājums: kā tad bija ar to mīlestību? Apmēram tā kā tajā dzejolī: to nēzdodziņu tas bagātais izvilka no kabatas, noslaucīja savas asariņas un aizgāja tālāk.

Tagad viena partija savu kandidātu piedāvā uz koalīcijas vienošanās pamatiem. Kas tālāk notiek? Cita partija no tās pašas koalīcijas saka: “Mēs vēl neko neesam izlēmuši, mēs viņu tagad pratināsim.” Nu, tagad saceļas ažiotāža. Draugi mīļie!... Šādi izteikties varētu žurnālisti, kuru uzdevums ir meklēt, kritizēt, izteikties, traucēt - tad, ja viņi uzskata par vajadzīgu to darīt. To varētu darīt arī opozīcija, kurai varētu būt savi argumenti - tādi vai šitādi. Bet kāpēc to darāt jūs, koalīcija?

Mēs vienreiz klausāmies: prasīs to. Otrreiz klausāmies: prasīs šito. Kas notiek galu galā? Miermīlīga, labsirdīga izrunāšanās aiz slēgtām durvīm: visi smaidot iznāk ārā, viss ir kārtībā. Nu kādus tad tos profesionālos kalnus tur gāza? Nu nekādus taču! Pirmām kārtām vajag arī nelielas zināšanas, lai pratinātu kādu. Arī to vajadzētu atcerēties!

To, kādas problēmas ir Iekšlietu ministrijā, mēs pietiekami labi zinām - tie, kas interesējamies par tām lietām. Taču par to tad ir jāinteresējas ikdienā, ir jābūt pastāvīgai informācijas apmaiņai starp deputātu un attiecīgo izpildstruktūru. Un tad nav nekādu jautājumu, bet, ja sākas “bakstīšanās” un ja šīsdienas laikrakstos jālasa izteikumi: “Nu mēs paskatīsimies, kāds tad šis tur būs...”

Cienītie kolēģi no koalīcijas! Viens no jums ar smaidu, otrs - ar naidu, viens - ar sakostiem zobiem, otrs - ar atņirgtiem zobiem, bet jūs visi tomēr nobalsosiet “par” ministru. Tā taču būs! Tad kāpēc bija vajadzīgs šis trādirīdis pirms tam? Tas ir tas, kas visvairāk rada tādas nepatīkamas izjūtas.

Tagad man jāklausās vēl tālāk: “Nu labi, tas ministrs jau “aizies”, bet mēs vēl domāsim, kas tad vadīs to Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisiju!” Ja jau jūs esat koalīcija, nu tad vienojieties savā starpā - tur, kur neviens to nedzird! Kāpēc tas ir jāizbazūnē pa visiem laikrakstiem? Kāpēc televīzijā vajadzīgas nezin kādas izrunāšanās? Es jau vēl nezinu, kas te man aiz muguras notiks ar to Prezidiju. Arī par to skan vārdi: “Mēs paskatīsimies, ko mēs tur ņemsim nost un ko mēs tur liksim iekšā...”

Un, redziet, mēs diemžēl pārvēršam nopietnu jautājumu, nopietnas diskusijas par stāvokli Iekšlietu ministrijā, kādām tām tiešām varbūt vajadzētu būt... Bet šīm diskusijām, šīm pārrunām, šodien apstiprinot ministru, vajadzēja būt ar pavisam citu nolūku, ja tādas vispār ir. Sākušās jau nu ir. Tad vajadzētu skart tās problēmas, kādas pastāv Iekšlietu ministrijā, kas tur ir izdarīts, kas nav izdarīts, un tad deputāti, šeit uzstājoties, varbūt varētu nākt klajā ar saviem priekšlikumiem un uzklausīt ministra amatam piedāvātos kandidātus. Tad tā būtu jēdzīga saruna! Bet, ja tā būs kaut kāda “knaibīšanās”, kaut kāda “utu meklēšana”, tad tā jau nav saruna!

Mums Saeimā ir Aizsardzības un iekšlietu komisija, un šajā komisijā, cik man nācies līdz šim tur strādāt, darbs rit mierīgi, un nekāds politikānisms tur nav jūtams. Un es pateikšu - kāpēc. Tāpēc, ka mūsu komisijā cilvēks, kas neko nejēdz, nevar gari runāt, jo viņš izskatīsies vienkārši smieklīgs. Un tāpēc es iesaku: ja ir liela interese par to, kas notiek Iekšlietu ministrijā, ja ir liela interese par to, kā tur kaut ko varētu mainīt (es tikai gribētu zināt, kurš kaut ko grib mainīt; lai tad viņš arī pasaka, ko tas dos), tad priekš tā ir Aizsardzības un iekšlietu komisija Saeimā. Tur ir tādu deputātu vieta, kuri grib kaut cik profesionāli šos jautājumus risināt.

Protams, jūs man kā opozīcijas pārstāvim devāt iespēju šodien uzstāties. Es nebūtu nācis šeit, ja pēc tam nebūtu bijusi visa šī te, piedošanu, ka jālieto vārds “mērkaķošanās”, kad Jēkabsona kungs atteicās no sava amata pildīšanas. Tūlīt pat, tanī pašā dienā, sākās kaut kāda izrunāšanās, un jūs, premjera kungs, pateicāt skaistus vārdus, ka par Iekšlietu ministrijas darbu atbildību uzņemas gan valdība, gan Saeima. Ka valdība un visa koalīcija uzņemas atbildību, tam es pilnīgi piekrītu. Tas jums vienkārši ir jādara! Bet, ja jūs sakāt, ka Saeima uzņemas atbildību, tad pasakiet, lūdzu, kādu atbildību var uzņemties opozīcijas deputāti, kuri ir skaidrā mazākumā? Mēs varam te balsot, kā mums patīk, bet tas neko nemainīs. Vienīgais, ko Saeimas deputāts var darīt, kā jau es teicu, ir izmantot Aizsardzības un iekšlietu komisiju, tās sēdes un varbūt strādāt pie zināmiem likumprojektiem un lēmumu projektiem. Tajā ziņā es jums piekrītu, un tā ir daļa no Saeimas atbildības.

Bet ko lai dara opozīcijas deputāts, kas redz, ka koalīcija pati nav spējīga vienoties, kā tālāk sastrādāties? Un tāpēc man ir vienīgi aicinājums (par lūgumu to grūti nosaukt): netaisiet šādus teatralizētus uzvedumus pirms nopietnu jautājumu izskatīšanas! Nesniedziet intervijas, koalīcijas partneri, viens par otru! Kur nu! Jāsaka, man jau ir liels prieks, ka koalīcija savā starpā ēdas. Vai kaut kāds labums no tā ir sabiedrībai? Šaubos. Stingri šaubos!

Es saprotu, ka nākamā gada 7.oktobrī mēs visi stāvēsim liela notikuma priekšā. Visiem mums drebēs ciskas: “Kas tad būs ar mums? Kur mēs iesim? Kas ar mums notiks?” Skaisti? Jā! Bet to drebēšanu vajadzētu drusciņ noslēpt.

Un, godīgi sakot, visa tā rezultātā man nekas cits neatliek, kā vien, piedošanu, šādā tirgū nepiedalīties. Es šajā balsojumā nepiedalīšos, negribēdams jaukties kaut kādos man nesaprotamos ķīviņos, kaut kādā sabiedrības uzkurināšanā.

Un mans aicinājums un ieteikums jums, godātie koalīcijas partneri, ir šāds: “Lieciet viens otram mieru publiski! Kārtojiet rēķinus savā starpā, bet nenāciet ārā un neiesaistiet plašsaziņas līdzekļus savu rēķinu kārtošanā!”

Paldies.

Sēdes vadītāja. Deputāts Pēteris Tabūns.

P.Tabūns (frakcija “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK).

Labrīt! Re, ko! Gribējām iztikt pilnīgi bez debatēm dziļā vienprātībā kā vecos, padomju, laikos - nolemts, un viss kārtībā! Bet nu ir jādebatē, ir jārunā, jo, redziet, varētu jau nerunāt par šīm “hameleonu rotaļām”, kuras citādi nenosauksi, kas notiek pēdējās dienās un arī šodien, bet visi šie ķīviņi, šī stīvēšanās, šī mīlēšanās ir tik dīvaina, ka grūti atrast tai vārdu. Un, galvenais, tā ārkārtīgi atsaucas uz tautas dzīvi, draugi mīļie! Tur jau ir tā bēda! Varētu jūs plēsties, mīlēties un ķīvēties, cik jums nagi nes, bet tas viss atsaucas uz tautas dzīvi. Tur jau tā bēda!

Vakar jūs lasījāt laikrakstu “Diena”, tur bija virsraksts “Tirdziņš”. Tirdziņš! Un apakšvirsraksts “Kalvīša valdībā partiju “tiesības” uz amatiem ir svarīgākas par valsts interesēm”. Lūk! Svarīgākas par valsts interesēm! Tad jāprasa: vai jums vispār ir tādas - valsts intereses? Jo šobrīd, redzot to, kas notiek šīs valdības laikā, šķiet, ka šādu interešu nav.

Un partiju tiesības uz amatiem ir sasniegušas “stikla kalna” spici. Lai izveidotu koalīciju, jūs iecēlāt pulka vārgu ministru, es nenosaukšu viņu vārdus, jūs jau paši zināt, un, lai saglabātu koalīciju, jūs darāt to pašu. Taču tagad ir vēl bēdīgāk - jūs vārgu ministru nomaināt ar vēl vārgāku.

Lūk! Un tad nu jāsaka šādi: traki ir šausmīgas beigas, bet vēl trakāk ir bezgalīgas šausmas. Es atkārtošu, draugi mīļie, jums vēlreiz: traki ir šausmīgas beigas, bet vēl trakāk ir bezgalīgas šausmas! Un to var attiecināt uz Iekšlietu ministriju, uz valdību, un diemžēl, ar skumjām sirdī tas ir jāsaka, to var attiecināt arī uz valsts interesēm, uz tautas dzīvi. Tur jau ir tas pats traģiskākais!

Spriežot pēc rakstītā presē, pēc informācijas visādos masu plašsaziņas līdzekļos, pēdējā laikā un pēdējās dienās vajadzēja atsaukt Jaundžeikara kunga kandidatūru, un es domāju, ka arī pašam Jaundžeikara kungam pēc visa tā, kas tika sacīts presē, vajadzēja pateikt: “Draugi mīļie, piedodiet, bet es nekandidēju uz šo amatu!”

Diemžēl Jaundžeikara kungs tāpat kā daudzi: ka tik pabūt kādu laiciņu ministra krēslā un pēc tam tikt pielīmētam uz sienas ministru galerijā... Viņš ir gatavs iet tur, pat nezinot - kur.

Jā, Jaundžeikara kungs! Jūs esat policiju redzējis vienīgi laikam, braukdams automašīnā, pa logu, ka stāv ceļu policija, bet tuvākā saskarē ar šo ārkārtīgi sarežģīto nozari jūs neesat bijis un neko nesaprotat. Un es pilnīgi droši apgalvoju, ka jums nāksies vismaz pusgadu tur pavadīt, lai iepazītu vispār šo struktūru un vismaz šos vadošos cilvēkus, nemaz nerunājot par pārējiem.

(Izsaucieni no zāles.)

“Jaunais laiks” sākumā teica: “Nu, draugi mīļie, Latvijas Pirmā partija! Jums nav pienācīga ministra kandidāta iekšlietu postenim!” Patirgojās, paķīvējās, pamīlējās, un nu, izrādās, ir. Ir! Un viss kārtībā. Un šodien dziļā vienprātībā jūs visi balsosiet.

Kur ir principi? Nav nekādu principu, draugi mīļie! Un tikai par amatiem... Šausmas! Šmita kungs zaudēs amatu... mandātu... Kaut kādas šausmas! Saeimas darbs tiks paralizēts! Ak tu Dievs! Šmita kungam ir sava specialitāte, viņš var strādāt pavisam mierīgi... atgriezties tur, kur viņš strādāja.

Bet tās ir šausmas! Arī par citiem amatiem runājot: “Ak, šausmas!” Tagad tirgošanās notiek par Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vadību. Kurš nu tur būs? Nav runa par to, kurš spēs labi vadīt šo komisiju, bet kurš iegūs šo amatu.

Un te nu man ir jāsaka skaidri un gaiši mūsu vecajiem sadarbības partneriem - “Jaunajam laikam”: “Tā ir traģēdija, nevis jaunie laiki! Kur tad ir šie jaunie laiki? Tā ir traģēdija, draugi mīļie! Visa jūsu rīcība ir viena milzīga traģēdija! Tad nāciet šurp, pierādiet man pretējo un pasakiet, ka jūs esat izdarījuši kaut ko labu!”

Un jūs nodrošināties visādos veidos. Apstiprinot budžetu, jūs uzpirkāt Tautas saskaņas partiju - iedevāt viņiem kaut kādus 100 tūkstošus, lai kritiskā brīdī... arī šādā te brīdī, ja nu pēkšņi Latvijas Pirmā partija būtu iestīvējusies un teiktu tā vai šitā... Ja jūs nebūtu tur piespieduši un nebūtu tur riktīgi notirgojušies, tad atbalstītu šie. Jums jau ir rezerve “sarkanajos”! “Piecīši” jums ir jau no sākta gala, un tagad ir vēl arī papildus.

Un jums neinteresē, vai atradīs spēcīgu iekšlietu ministru, bet Iekšlietu ministrijai ir vajadzīgs ārkārtīgi spēcīgs kandidāts. Un es domāju, ka jūs varētu atrast koalīcijas vidū, citu partiju vidū, spēcīgu ministru. Bet jūs to nedarāt, jo jums ir jātirgojas, jo jums ir jāpastāv - par katru cenu jāpastāv un jānodzīvo līdz 9.Saeimas vēlēšanām šādā sastāvā.

Kad beigsies šī drausmīgā negausība? No policijas ir aizgājuši, man šķiet, ap tūkstoš cilvēku. Ko jūs gribat - vai to, lai vēl tūkstoš cilvēku aizietu no policijas? Liela daļa tur diemžēl ir vecie padomju kadri, nav iztīrīti, daudziem prātā ir korumpēšanās, un to pierāda arī tiesas procesi un tā tālāk, un tā joprojām. Kas sāksies pēc tam, kad aizies vēl? Kad tur - šajā ministrijā -sāksies haoss? Kas notiks ar šo vienu no ārkārtīgi svarīgajām ministrijām?

Kā pirms Pastardienas! Ķer, ņem, plēš visu, ko var! Kas tās ir par drausmām šajā Saeimā un šajā valdībā, draugi mīļie? Kur ir principi? Kur ir morāle? Nav! Un tas ir drausmīgi. Nav valsts interešu, ir tikai privātas - partiju intereses! Vajadzēja taču... Un jūs, “Jaunais laiks”, kas nāca šeit kā Dieva sūtīts (tā jūs to vismaz pasniedzāt)? Kur tad ir jūsu sūtība? Kur tad ir jūsu darbs tautas labā? Nu rādiet man to! Nekur! Nekādi! Pie tam bez principiem. Ko jūs tagad tur, ejot baznīcā, teiksiet - es nezinu.

Un man ir jāsaka ar milzīgām skumjām: “Bēdu ieleja! Bēdu ieleja!” Un es vēl trešo reizi atkārtošu, lai jūs iegaumētu: “Traki ir šausmīgas beigas, bet vēl trakāk - bezgalīgas šausmas!” Un jūs ejat un turpināt šīs bezgalīgās šausmas. Es citādi nevaru pateikt.

Sēdes vadītāja. Deputāte Jevgenija Stalidzāne.

J.Stalidzāne (Latvijas Pirmās partijas frakcija).

Cienījamie kolēģi! Šodien apspriežamais jautājums, protams, ir ļoti svarīgs, bet man gribētos teikt frakcijas “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK kolēģiem, arī Tabūna kungam: “Man liekas, ka jūs šobrīd īsti nesaprotat savu teikto.” Protams, gadās, ka arī “Daugavmalas lakstīgalas” ir saslimušas ar putnu gripu un sāk arī kūkot... (Starpsaucieni, aplausi.) Bet vai tiešām jūs esat aizmirsuši, ka tieši jūsu partijas deleģētais iekšlietu ministrs - lai viņam šodien vieglas smiltis! - bija ārsts. Par visu laiku universālāko ministru frakcija “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK bija atzinusi Makarova kungu, un ļoti daudzos amatos viņš bija tad, kad bija jūsu partijā. Labklājības un veselības jomās jūsu partijas ministri ir “savārījuši” pietiekami lielu putru, ko šodien ar lielām grūtībām kaut nedaudz spējam labot. Un tas, protams, nav viegls un nav vienas dienas darbs, bet ir ļoti sarežģīts.

Tāpat ir arī tad, ja mēs runājam par mistisko “Latvenergo” 3 miljonu lietu, jo arī tā nav bez jūsu ministru līdzdalības, jo tajā laikā ekonomikas ministrs bija no jūsu partijas, un jums tātad...

Ja kāds spēj gari un plaši runāt, tad tā tiešām ir frakcija “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK. Ļoti daudzas lietas, ko jūs sakāt, man patīk, un es tās atbalstu, bet tomēr piekrītu arī tam, ka ne vienmēr jūsu runas ir saturīgas un ka ne vienmēr tām ir vērts tērēt tik daudz laika.

Visu to, ko, Tabūna kungs, jūs teicāt, es dzirdēju jau Rēzeknē - tad, kad biju uz Latvijas Pensionāru federācijas saietu, un tieši to pašu jūs tur runājāt. Un jūs pats bijāt liecinieks arī tam, ka tauta nebūt vairs šīm garajām runām netic.

Turklāt jums nav nekāda pamata apstrīdēt Jaundžeikara kunga spēju vadīt Iekšlietu ministriju, bet cilvēkam ir jādod iespēja strādāt un pierādīt.

Aicinu balsot “par” Jaundžeikara kandidatūru!

Sēdes vadītāja. Deputāts Pēteris Simsons.

P.Simsons (Latvijas Pirmās partijas frakcija).

Cienījamā priekšsēdētāja! Godājamie kolēģi! Mēs visi, kas nodarbojamies ar politiku, saprotam, ka opozīcijai ir jāizmanto katra iespēja, lai attaisnotu savu pastāvēšanu, un jāizsaka savs viedoklis jebkurā jautājumā neatkarīgi no šā viedokļa pamatotības vai subjektīvisma.

Lai gan deputāta alga nav atkarīga no uzstāšanās reizēm, tomēr cilvēkiem ir vēlme atstāt savu vārdu vēsturē, taču tā ir ne vien patīkama nodarbošanās, bet arī liela atbildība, lai vēlāk nebūtu jākaunas par aplamu izrunāšanos šeit - no augstās tribīnes, jo, kā zināms, stenogrammas paliek uz mūžu, un katram - pat pēc simts gadiem - ir iespēja izlasīt un spriest par to, ko mēs katrs esam teikuši un cik mūsu izteikumi ir bijuši atbilstoši gan situācijai, gan apstākļiem, gan galarezultātam.

Es necentīšos daudz apgalvot, bet varbūt, balstoties uz iepriekš teikto, uzdošu dažus jautājumus.

1.jautājums. Vai Ministru prezidentam ir tiesības veidot savu komandu pēc saviem ieskatiem vai viņam tomēr būtu jāprasa piekrišana opozīcijai un jāņem vērā opozīcijas viedoklis, ka viena vai otra Ministru prezidenta izvēlētā persona viņam nebūtu jāpieņem?

2.jautājums. Šeit tika pārmests par publikācijām, par diskusijām, un tad nu man ir jautājums: vai presei ir tiesības prasīt un uzklausīt jebkura deputāta viedokli jebkurā publiskā jautājumā? Es domāju, ka jā. Protams, mums nav pamata atteikties izteikt savu viedokli tikai tāpēc vien, ka, lūk, jautājums ir par koalīcijas kompetenci vai par opozīcijas viedokli.

Nākamais jautājums, kas ir saistīts ar iepriekšējo. Vai politiķiem sava rīcība un lēmumi būtu jāpakārto preses publikācijām un atsevišķu pilsoņu izteiktajiem viedokļiem, kaut arī šie atsevišķie pilsoņi ieņem visai augstus amatus? Es domāju, ka ne. Politiķim ir pilnīgi cita atbildība, cita argumentācija, un atšķirība ir ļoti liela. Ierindas pilsonis var izteikt brīvā valstī savu viedokli, neuzņemoties nekādu atbildību par galarezultātu, un tāda privilēģija ir arī opozīcijas deputātam. Turpretī atbildīgam deputātam un koalīcijai kopumā nav šādas bezatbildīgas iespējas, bezatbildīgu tiesību, jo tai ir jāatbild gan par savu viedokli, gan par savu lēmumu.

Un vēl es gribētu pateikt, ka neapšaubāma ir kolēģa Dobeļa ilggadīgā pieredze aizsardzības un iekšlietu jautājumos jau no Augstākās padomes laikiem. Es arī zinu viņa interesi un pastāvīgo līdzdalību šo jautājumu risināšanā, sākot jau no mūsu policijas un aizsardzības spēku dibināšanas sākuma. Bet kāda ir dažu citu runātāju kompetence šajā jautājumā? Lūk, tas būtu pārdomu vērts!

Un, kā jau es iepriekšējā reizē no tribīnes atļāvos teikt, ka, ja ir zināma daļa vēlētāju, kuri pieņem krogus huligānu leksiku vai tirgussievu argumentāciju arī šajā augstajā namā, kuriem tā ir pieņemama un akceptējama, un, ja viņu mīļotie deputāti tādā veidā iegūst un bauda viņu uzticību, mēs to nevaram nevienam pārmest.

Taču gribu atgādināt, ka starp mums, arī starp mums, koalīcijas deputātiem, ir atrodami arī citi, kuri apspriežamajā nozarē ir visnotaļ kompetenti, ar pietiekami ilgu darbības laiku šajā jomā, kuru viedoklis būtu vērā ņemams. Manuprāt, šinī gadījumā tomēr, kaut arī tas varbūt netiek izteikts no tribīnes, ir šī apņemšanās un ir bijusi jautājuma iepriekšēja izskatīšana. Tātad dabīgi, ka mums nav labāka lēmuma par šo - balsot par kolēģa Jaundžeikara, Ministru prezidenta izraudzītā kandidāta, nominēšanu iekšlietu ministra amatam.

Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītāja. Deputāts Māris Gulbis.

M.Gulbis (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Godātie kolēģi! Jaunais iekšlietu ministra amata kandidāts ir teicis, ka cīnīsies par policistiem, cīnīsies līdz galam. Taču nav jau īsti skaidrs, vai cīnīsies līdz savam galam vai līdz Iekšlietu ministrijas galam.

Jāsaka, ka ielikt vāju cilvēku vājā sistēmā - tas ir tāpat kā likt cilpu kaklā. Es domāju, ka valdošajai koalīcijai šodien ļoti izdevīgi ir ielikt vāju cilvēku sistēmā, kas šobrīd ir ļoti novājināta, jo tādas personas parasti ir viegli manipulējamas.

Tajā pašā partijā ir cilvēki, kam ir pieredze, cilvēki, kas ir bijuši gan ministri, gan parlamentārie sekretāri, teiksim, tādi kā Dainis Turlais, kas ar visu savu biogrāfiju ir pierādījis, ka ir spējīgs redzēt izeju no bezizejas, kāda šobrīd iekšlietu sistēmā pastāv. Bet jāizvēlas ir vāji cilvēki, manipulējami cilvēki! Var jau būt, ka šobrīd arī nebija labāka kandidāta, taču jāteic, ka šobrīd par šo kandidātu vislielāko atbildību uzņemsies “Jaunais laiks”. Jo “Jaunais laiks” šobrīd ar savu balsojumu varēja piespiest meklēt labākus variantus un labākus kandidātus iekšlietu ministra amatam. Frakcijas “Jaunais laiks” deputāti neformālās sarunās uzsver to, ka, jo štruntīgāk pirms vēlēšanām, jo labāk. Tā nav valstiska, Saeimā lielākās frakcijas cienīga stāja!

Un, kā jau teicu, tieši “Jaunais laiks” uzņemsies atbildību par jaunā iekšlietu ministra neveiksmēm un būs atbildīgs par to, ka pēc gada nekas nebūs izdarīts.

Es aicinu frakcijas “Jaunais laiks” deputātus, kas neatbalsta Jaundžeikara kandidatūru, vēl pārdomāt savu rīcību un balsot “pret”.

Sēdes vadītāja. Deputāts Vladimirs Buzajevs.

V.Buzajevs (politisko organizāciju apvienības “Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā” frakcija).

Cienījamā priekšsēdētāja! Godātie kolēģi! Piena ražotājs iekšlietu ministra postenī ir tomēr labāks nekā mācītājs, jo viņam taču ir organizatoriskās darbības pieredze, kaut gan pavisam citā nozarē.

Taču, pēc mūsu viedokļa, tā tomēr nav pietiekama, lai ieņemtu tik svarīgu posteni.

Sakarā ar to PCTVL frakcija neatbalstīs šo valdošo frakciju izraudzīto kandidatūru un balsos “pret”.

Sēdes vadītāja. Deputāts Aleksandrs Kiršteins.

A.Kiršteins (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Godājamie deputāti! Cienījamā priekšsēdētāja! Es pilnībā piekrītu Stalidzānes kundzei, ka iekšlietu ministra amata kandidāts Jaundžeikara kungs varētu būt pilnīgi piemērots un labs, bet jautājums ir Latvijas Pirmajai partijai - kāpēc tad viņš uzreiz netika iecelts, ja viņš ir tik labs?

Ja tomēr labs bija iepriekšējais ministrs Jēkabsona kungs, tad jājautā - kur viņš palika? Kā viņš tā izčibēja uzreiz? Kāpēc viņš atkāpās? Kāpēc tika pārmests, ka viņš ir melojis sabiedrībai? Kāpēc viņš stāstīja, ka viņš neesot ticies ar Berezovski? Pēc tam viņš nespēja atbildēt uz žurnālistu jautājumu, cik reizes viņš ir ticies. Pēc tam izrādījās, ka viņš ir ticies Londonā. Un beigu beigās: vai tad tikšanās Londonā ir tik smags noziegums, lai atkāptos?

Kāpēc sabiedrībai joprojām nav skaidrs, kas ir tas iemesls, kura dēļ Jēkabsona kungam bija jāatkāpjas? Kas tad tā par Nacionālās drošības padomi, kuras funkcijas nav noteiktas nekādā Latvijas Satversmē un kura mistiski sanāk pēc Valsts prezidentes uzaicinājuma, un pēc kuras šis cienījamais ministrs, par ko neviens nešaubās Latvijas Pirmajā partijā, atkāpjas? Kas tā vispār par praksi NATO un Eiropas Savienības valstī? Un kāpēc ir šī sistemātiskā melošana? Varbūt problēmas ir nevis ar ministru, bet ar valdības vadītāju? Varbūt problēmas ir ar Kalvīša kungu?

Absolūti nesaprotams ir tas, kas notiek Iekšlietu ministrijā. Es paņēmu līdzi dokumentus - martā veiktu izdruku no internetā publicētas informācijas, ko arī jūs varat internetā atrast. Tur, piemēram, var izlasīt, kā Ārlietu ministrijas valsts sekretārs Andris Teikmanis, kas tajā laikā bija ministrijā valsts sekretāra vietnieks, izsakās par Berezovska problēmu. Viņš saka: “Latvija ir partneris Lielbritānijai Eiropas Savienībā.” Eiropas Savienībā ir vienota imigrācijas un bēgļu politika. Latvija uzticas Lielbritānijai. Ja Lielbritānijā kādam ir iedots politiskais patvērums, tad arī Latvijā šim cilvēkam ir politiskais patvērums. Interpols ir atzinis, ka Berezovskis ir politiskais bēglis. Viņu nevajā Interpols. Kalvīša kungs, tātad tie bija meli, ka viņu Interpols vajā, tāpat kā bija meli jūsu solījums, kas bija publicēts laikrakstā “Latvijas Avīze” pagājušā gada 9.decembrī. Tur bija rakstīts, ka Kalvīša kungs saka, ka ir jāmaina Pilsonības likums, jo tas ir diezgan liberāls un gadījums ar Juriju Petropavlovski parāda nepieciešamību pastiprināt šīs liberālās Pilsonības likuma normas. Kur tad ir jūsu solījums?

Vēl. Kalvīša kungs saka, ka pozīcija tagad ir vairākumā: tā ir tik stipra, tā nav mazākumvaldība, viņi drosmīgi mainīs Pilsonības likumu! Pēc tam mēs dzirdam atkal melus. Parādās tieslietu ministre un saka: “Ziniet, man ienāca prātā, ka vairākums no pozīcijas varētu pārbēgt opozīcijas pusē, tāpēc mēs līdz vēlēšanām šo likumu nemainīsim.”

Jautājums šoreiz acīmredzot nav par Jēkabsona kungu. Jautājums ir par nožēlojamu izdabāšanu - izdabāšanu kaut kādu iekšpolitisku interešu dēļ - vienai vai otrai ārvalstij. Man ir vienkārši kauns klausīties katrreiz šos jaunos melus. Un kāda ir garantija, Stalidzānes kundze, ka arī jūsu labais kandidāts - Jaundžeikara kungs - nenonāks tādās pašās sprukās tikai tāpēc, ka Kalvīša kungam būs jānokārto kāda lieta atkal vai nu Krievijā, vai Ukrainā vai ka Valsts prezidentei kaut kas būs jānokārto? Un atkal ministram būs jāatkāpjas, un atkal sabiedrība nezinās, kas par lietu.

Es domāju, ka šī valdība sevi ir izsmēlusi. Taču es gribu novēlēt personīgi Jaundžeikara kungam noturēties līdz visas valdības demisijai un nekādā gadījumā neatkāpties individuāli.

Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītāja. Deputāts Artis Kampars.

A.Kampars (frakcija “Jaunais laiks”).

Godātā priekšsēdētājas kundze! Cienītais Ministru prezidenta kungs! Kolēģi!

Klausoties šīs debates, redzu: kā jau bieži mums tas gadās, izsakās tie cilvēki, kuri to “filmu” nav redzējuši, bet tomēr ļoti vēlas runāt. Tāpēc es precizēšu trīs lietas attiecībā uz partijas “Jaunais laiks” nostāju saistībā ar jaunā iekšlietu ministra ievēlēšanu.

Pirmā. Partija “Jaunais laiks” ir atbildīga partija, kurai rūp, kas notiek mūsu valstī. Un tas tā ir neatkarīgi no tā, kurai partijai kurā vietā kas pienākas. Mēs esam sprieduši, spriežam un arī turpmāk spriedīsim par to, kas ir labāk Latvijas valstij, un par situāciju vienā vai otrā ministrijā, un mūs vienmēr interesēs argumenti un tas, kā mēs varam šo situāciju attīstīt, uzlabot.

Otra lieta. “Jaunais laiks” ir koleģiāla partija. Lai kā mums patiktu vai nepatiktu tautas izvēle, kura nosaka to, kāda šobrīd ir situācija Saeimā un līdz ar to arī valdībā, mēs vienmēr esam teikuši, ka strādāsim koleģiāli - tā, kā esam solījuši. Tā, kā esam saviem partneriem apsolījuši, parakstot koalīcijas līgumu un pārējos dokumentus. Tieši tāpēc mēs vienmēr konsultēsimies, runāsim un strādāsim, raugoties, kā labāk ir Latvijas valstij, vadoties no tautas izvēles un no tā, kā šobrīd Latvijas valdība strādā.

Trešā lieta. Kolēģi! Mēs nevienu nepratinām, mēs nevienu neeksaminējam. Mēs, kā tas ir pieņemts Saeimas deputātiem (es pat teiktu, ka tas ir pienākums), lūdzam un runājam par jautājumiem, kas ir svarīgi nozarei, Latvijas Saeimai un Latvijas valstij. Mēs vienkārši gribam zināt, kā nākamais ministrs turpmāk risinās jautājumus sakarā ar Šengenas līgumu. Mēs vienkārši vēlamies uzklausīt nākamo ministru jautājumā par to, kā policistiem, iekšlietu sistēmā strādājošajiem tiks palielinātas algas. No kādiem līdzekļiem tas notiks? Mēs vēlamies zināt, kā būs ar tām lietām, kas līdz šim ir bijušas problemātiskas, - piemēram, to, vai jaunais ministrs regulāri apmeklēs Eiropas Padomes sēdes un vai Saeimas Eiropas lietu komisijā viņš, tā sakot, negulēs un normāli atbildēs uz jautājumiem.

Tā ir, manuprāt, tikai un vienīgi godīga attieksme pret partneriem, pret sabiedrību, lai saprastu, kā tas viss turpināsies.

Kolēģi! Lai arī Jaundžeikara kungam šobrīd tiešām nav pieredzes iekšlietu jautājumos, mēs, pārrunājot ar viņu ļoti koleģiāli, ļoti mierīgi un godprātīgi visus šos jautājumus, tomēr redzējām, ka viņam ir vēlme šo jomu izzināt un šos jautājumus risināt. Raugoties uz viņa pieredzi līdzšinējā darbā vadītāja amatos, mēs domājam, ka viņš tiešām ir pats labākais kandidāts, ko šobrīd Latvijas Pirmā partija spēj izvirzīt.

Un, tā kā Latvijas valstij jau pietiek tādu valdību, kas mainās reizi gadā, mēs uzskatām, ka Jaundžeikara kungam ir jādod šī iespēja. Īpaši ņemot vērā, ka Ministru prezidents ir izteicis viņam uzticību un viņu virza uz šo amatu, mēs uzskatām, ka Ministru prezidentam būtu jāuzņemas paralēla atbildība par šo jomu un jāraugās un jāskatās, lai šīs būtiskās lietas tiktu sakārtotas.

Mēs balsosim “par”.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Deputāts Augusts Brigmanis.

A.Brigmanis (Zaļo un zemnieku savienības frakcija).

Godājamie kolēģi! Šajā situācijā, kad iekšlietu sistēmā ir ļoti nopietna krīze, Zaļo un zemnieku savienība ar pilnu atbildību saka, ka mums ir jāapstiprina jaunais iekšlietu ministrs. Mēs uzticamies Jaundžeikara kungam. Mēs domājam, ka viņš ir no mūsu kaula - no zemnieku kaula, viņam ir stingrs mugurkauls, un viņš ar šo sistēmu galā tiks.

Es domāju, Dzintar, tev nav jāklausās šīs... nu, varbūt tādas baumas vai kaut kādas visādas tādas nevēlamas runas, vai visādi tādi zaimi, kas vērsti uz tavu pusi. Tas ir opozīcijas pienākums. Tā ir viņu maizīte, no tā viņi barojas, un tā viņi arī savu dzīvi dzīvo.

Mūsu apvienība novēl tev izturību un veiksmi! Mēs balsosim par tevi un tevi atbalstīsim! Lai tev veicas! (No zāles dep. L.Ozoliņš: “Lai dzīvo Jaundžeikars!”)

Sēdes vadītāja. Deputāts Juris Dobelis - otro reizi.

J.Dobelis (frakcija “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK).

Cienītie kolēģi! Es ceru, ka neslimošu ar putnu gripu. Novēlu jums visiem arī to pašu. Es nebūtu nācis otrreiz runāt, bet jūs jau mani te provocējat uz to.

Varbūt kāds uzmanīgi klausījās manu pirmo runu. Man liekas, tad es skaidri pateicu, kāpēc tas viss patlaban notiek. Ja pati koalīcija nebūtu to visu “savārījusi”, tad nebūtu bijis iemesla par to runāt. Vai tiešām jūs to nesaprotat? Jūs radījāt iemeslu šīm pārrunām. Pārlasot laikrakstus, kas iznākuši no tā brīža, kad Jēkabsona kungs atteicās no sava amata, un vēlreiz pārskatot televīzijas ierakstus, var ievērot, ka tur redzētais un dzirdētais ļoti atšķiras no tā, ko Kampara kungs nupat teica. Vismaz atbildiet par to, ko jūs kādreiz sakāt! Un nevajag, Kampara kungs, šeit plātīties ar savu partiju! Es centos izvairīties no tā pirms tam, bet jūs mani vedināt uz domām.

Šeit uzstājās Māris Gulbis, kurš it kā bija jūsu partijas izvirzītais iekšlietu ministrs, ja nemaldos. Un ir vēl daži cilvēki, kas vairs nav jūsu rindās. Tātad tā jūsu lielā saskaņa tomēr praktiski nav redzama.

Atcerēsimies, kā te mēs visi kopā risinājām “zelta roku” problēmu jeb tā saucamo Audera problēmu! Atcerēsimies gan un paskatīsimies, kurš ko toreiz teica, it īpaši to, ko teica Tautas partija, kas toreiz bija opozīcijā!

Un tāpēc nevajadzētu šeit tā rīkoties. Jūs liekat iekšā politikānismu tur, kur tam galīgi nav vietas. Nāciet un runājiet!... Jā, vārdi “Šengenas līgums”... tik daudz kāds ir izlasījis avīzēs, ka tāds ir.

Taču, ja jūs gribat nopietni palīdzēt savam ministram, tad palīdziet savā praktiskajā darbībā! Līdz šim tas viss ir tiešām izskatījies kā pratināšana. Nu ir varens secinājums. Interesanti, kurš arguments tad bija tas pārliecinošais? Es jums pateikšu, kurš. Bailes “izkrist” no valdības - tas bija vispārliecinošākais jūsu balsojuma arguments. Un tāpēc neviens no jums neiedrošināsies šodien nebalsot vai izņemt no balsošanas iekārtas savu kartiņu, jo tur tas “ģenerālinspektors” sēž un viņš neaizmirsīs šādu jūsu balsojumu.

Es tiešām būtu bijis priecīgs, ja mēs no rīta būtu vienkārši nobalsojuši, un viss. Bet nācās aizrādīt jums par to.

Pat vēl šodien laikraksta “Diena” pirmajā lappusē ir Lindas Mūrnieces izteikumi: “Es jau neticu, ka tas Jaundžeikara kungs to un to varēs izdarīt.” Izlasiet! Kāpēc jūs tā darāt? Ja jūs gribat celt savas akcijas un drusciņ tās nobružātās spalviņas nogludināt, tad izvēlieties delikātākus paņēmienus, lieciet mieru saviem koalīcijas partneriem! Tas ir viss, ko es gribēju teikt.

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

Cienījamie kolēģi! Lūdzu, balsosim par lēmuma projektu “Par uzticības izteikšanu iekšlietu ministram Dzintaram Jaundžeikaram”. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 64, pret - 14, atturas - 1. Lēmums pieņemts.

Es apsveicu Dzintaru Jaundžeikaru ar jaunu amatu - iekšlietu ministra amatu -, un mēs visi varam pateikties Jaundžeikara kungam par viņa darbu Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijā! Paldies jums.

(Aplausi.)

Nākamais darba kārtības jautājums - paziņojums par Ērika Jēkabsona deputāta mandāta atjaunošanu.

Mandātu un iesniegumu komisijas vārdā - deputāts Pāvels Maksimovs.

P.Maksimovs (Latvijas Pirmās partijas frakcija).

Mandātu un iesniegumu komisija saskaņā ar Saeimas kārtības ruļļa 5.panta otrās un trešās daļas noteikto kārtību paziņo, ka, pamatojoties uz Ērika Jēkabsona 2005.gada 25.oktobra iesniegumu par deputāta mandāta atjaunošanu, kuru viņš bija nolicis uz ministra amata pildīšanas laiku, viņam tiek atjaunotas deputāta pilnvaras.

Deputāta pilnvaras izbeidzas Jānim Šmitam, kurš iestājās Saeimā no Latvijas Pirmās partijas Vidzemes vēlēšanu apgabala saraksta uz laiku, kamēr no šā saraksta ievēlētais deputāts pilda ministra pienākumus.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Cienījamie kolēģi! Lūdzu deputātu Ēriku Jēkabsonu ieņemt vietu sēžu zālē.

Un es gribētu visu mūsu vārdā pateikties deputātam Jānim Šmitam par viņa pildīto darbu Saeimas sekretāra amatā! Paldies.

(Aplausi.)

Cienījamie kolēģi! Sakarā ar to, ka ir nepieciešamas tehniskas izmaiņas balsošanas sistēmā, Saeimas Prezidijs izsludina pārtraukumu līdz pulksten 11.00.

Paldies.

Paziņojumi.

Vārds deputātam Dzintaram Ābiķim.

Dz.Ābiķis (Tautas partijas frakcija).

Cienījamā priekšsēdētāja! Cienījamie kolēģi! Balstoties uz neprecīzu informāciju, es iepriekšējā sēdē izteicu aplamu apgalvojumu, ka Pēteris Tabūns savulaik bijis komunistiskās partijas sekretārs Radio. Tā nav patiesība, viņš ieņēma pavisam citu amatu. Atvainojos, ka sniedzu nepareizu informāciju!

Sēdes vadītāja. Vārds deputātei Vairai Paeglei.

V.Paegle (Tautas partijas frakcija).

Cienījamie deputāti! Ārlietu komisijas sēde pulksten pusvienpadsmitos.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātei Elitai Šņepstei.

E.Šņepste (Tautas partijas frakcija).

Cienījamie kolēģi! Latvijas un Taivānas sadarbības grupas deputātu sanāksme notiks Dzeltenajā zālē pulksten 10.30.

Sēdes vadītāja. Vārds paziņojumam deputātam Aigaram Pētersonam.

A.Pētersons (frakcija “Jaunais laiks”).

Cienījamie kolēģi! Baltijas Asamblejas komisijas sēde pulksten 10.05 Ārlietu komisijas telpās.

Sēdes vadītāja. Cienījamie kolēģi! Atgādinu, ka sēdi atsāksim pulksten 11.00.

Paldies.

(Pārtraukums)

Sēdi vada Latvijas Republikas 8.Saeimas priekšsēdētāja

Ingrīda Ūdre.

Sēdes vadītāja. Cienījamie kolēģi! Turpināsim Saeimas sēdi!

Saeimas Prezidijs ierosina deputātu Aleksandra Bartaševiča, Jāņa Urbanoviča, Ivana Ribakova, Vitālija Orlova un Alekseja Vidavska iesniegto likumprojektu “Grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā” nodot Juridiskajai komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija.

“Par” pieteicies runāt deputāts Aleksandrs Bartaševičs.

A.Bartaševičs (politisko organizāciju (partiju) apvienības “Saskaņas Centrs” frakcija).

Godātie deputāti! Savā priekšlikumā mēs mēģinām atrisināt nopietnas problēmas namīpašnieku un īrnieku attiecībās. Mājas īpašnieks un viņa tiesības gūt peļņu ir aizsargātas daudzos normatīvajos aktos, un šo iespēju īpašnieki ļoti labi izmanto. Ja netiek maksāta īres maksa, īrnieku var izlikt no dzīvokļa, piemērot viņam citas sankcijas, bet ko lai dara cilvēks, kas ir bijis kārtīgs maksātājs, bet kas dažādu iemeslu dēļ nesaņem elementāras lietas, kuras ļauj saprast, ka tu esi cilvēks un ka tev ir tiesības arī uz karsto ūdeni, uz elektrību, uz tīru kāpņu telpu.

Jā, likumā “Par dzīvojamo telpu īri” ir noteikti pienākumi arī izīrētājam, un, kā teikts likuma “Par dzīvojamo telpu īri” 14.pantā, ka izīrētāja pienākums ir nodot īrniekam dzīvojamo māju... dzīvojamo telpu ar visiem tās piederumiem tādā stāvoklī, lai īrnieks varētu dzīvojamo māju lietot un iegūt no tās visu šo labumu. Taču, ja īpašnieks ignorē savus pienākumus, nekādas negatīvas sekas viņam neiestājas. Faktiski šajā ziņā likums nedarbojas vai darbojas nepilnā apmērā. Tur - jā, bet atpakaļ - nē! Saimnieks - var, bet īrniekam vajag padomāt.

Cienījamie deputāti! Iesniedzēji vēlas atjaunot taisnību un piešķirt īrniekam iespēju cīnīties par savām tiesībām.

Jūs lasāt presi un noteikti zināt, ka namīpašnieki, it īpaši prestižajos Rīgas rajonos, atbrīvojas no neizdevīgiem iemītniekiem, lai pēc tam ierīkotu savā mājā ofisu vai veikalu. Un viņu arsenālā ir daudz līdzekļu, kā ar tādiem īrniekiem cīnīties, - tā ir elektrības atslēgšana, ūdens atslēgšana, visāda veida iebiedēšana un brūkošas mājas... Tas ir tikai nieks, salīdzinot ar to, ko var izdomāt īpašnieki. Bet tāda ir īpašnieku stratēģija - radīt neciešamus apstākļus un gaidīt, kad īrnieks neizturēs un aizies prom.

Ja ir likumi un ja ir tie, kuri sistemātiski pārkāpj šo likumu normas, tad pret viņiem, manuprāt, ir jāpiemēro sankcijas.

Un šajā gadījumā tā ir administratīvā atbildība namīpašniekiem, ko mūsu deputātu grupa piedāvā ieviest, proti, papildināt Latvijas Administratīvo pārkāpumu likumu ar diviem jauniem pantiem. Viens no tiem varētu būt pants, kas paredz sodīt ar naudas sodu par īres valdes lēmumu neizpildīšanu vai šo lēmumu neizpildīšanu termiņā.

Savukārt otrajā pantā mēs piedāvājam sodīt ar naudas sodu līdz 500 latiem tos namīpašniekus, kuri izvairās no saviem pienākumiem - nesniedz pakalpojumus, neapkalpo mājas un neuztur tās labā stāvoklī. Tik labā, lai īrniekiem būtu iespēja tur normāli dzīvot.

Un es jums varu pateikt, ka labs sākums šim procesam jau ir, jo arī Juridiskā komisija šootrdien paralēli atbalstīja izmaiņas Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā, un šīs izmaiņas faktiski ir līdzīgas tām, kuras arī mēs piedāvājam. Varbūt, ja salīdzinātu, tad būtu jāatzīst, ka mūsu piedāvājums ir mazliet bargāks pret īpašnieku, bet jebkurā gadījumā mums šis process ir jāsāk, kā arī jāsāk skatīt īpašnieku atbildība īrnieku priekšā.

Tā ir ļoti nopietna lieta, īpaši ņemot vērā to, ka septiņu gadu termiņš jau sen ir pagājis. Nu sākas ļoti aktīva izlikšana no dzīvokļiem, it īpaši no tiem dzīvokļiem un no tām mājām, kuras pieder īpašniekiem, kam mājas tika atdotas saskaņā ar likumu.

Lūdzu atbalstīt mūsu likumprojektu un balsot “par”!

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vai deputāts Pēteris Simsons ir pieteicies runāt “pret”? Jā, lūdzu !

P.Simsons (Latvijas Pirmās partijas frakcija).

Cienījamā priekšsēdētāja! Godājamie kolēģi! Nenoliedzot nupat izklāstīto problēmu, kāda pastāv starp īrniekiem un namīpašniekiem, es tomēr gribētu vērst jūsu uzmanību uz to, ka faktiski piedāvātie grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā principā saskan ar padomju laikā pastāvošo kārtību, kad valsts noteica, kas un kā ir jādara un kam ir kā jānotiek.

Neaizmirsīsim vienu lietu! To, ka īres attiecības starp īrnieku un namīpašnieku nosaka īres līgums, un īres līgumam ir jākļūst par vienīgo un galveno dokumentu, kur visam ir jābūt ierakstītam: ko un kādos termiņos maksā un par ko atbild īrnieks un kādus pakalpojumus, kādu dzīvokli, kādus komunālos pakalpojumus un kādu stāvokli mājā nodrošina īpašnieks. Un, kamēr tiek ignorēta pati šā īpašuma izīrēšanas būtība kā divu pušu labprātīga savstarpējā vienošanās, kura ir reglamentēta un noformēta rakstiski ar abu pušu parakstiem, tikmēr, protams, likumos ir nepieciešami šādi grozījumi, lai paredzētu sankcijas, ja kāda no pusēm nepilda to, kas diemžēl nav ierakstīts līgumā.

Mums ir jāpierod pie tā, ka ir ne tikai slikti īpašnieki, ļaunprātīgi namīpašnieki, kuri izdzen savus īrniekus no namiem un met zemē no piektā stāva, kā tas ir rakstīts avīzē, bet ka ir arī ļaunprātīgi īrnieki, kuri neuztur kārtībā koplietošanas telpas, kuri pienācīgi nemaksā maksājumus, kā tam ir jābūt...

Un, protams, šajā gadījumā arī pašvaldībām rodas problēma, kurā brīdī pieslēgt apkuri, ja šīs mājas īrnieki... viena daļa īrnieku nav nomaksājusi attiecīgos maksājumus. Diemžēl mums būtu jātiek vaļā no šīs kolektīvās atbildības, ka tie īrnieki, tie mājas iedzīvotāji, kuri godprātīgi pilda savus pienākumus, cieš tāpēc, ka viņu kaimiņi to nedara.

Un šeit, protams, tajā situācijā ir valsts atbildība, ka mēs esam noteikuši īres griestus, ka mēs esam noteikuši dažādus citus ierobežojumus, kas liedz namīpašniekam pēc savas labākās gribas un pēc aprēķinātajiem izdevumiem izvēlēties sev īrnieku, kurš ir spējīgs maksāt. Mēs nevaram pārlikt visu atbildību un tagad arī uzlikt soda naudas namīpašniekam par tiem ierobežojumiem, kurus paši esam viņam uzlikuši.

Tāpēc es aicinu ļoti nopietni pārdomāt, vai šī norma, kura ir iecerēta ļoti laba pret īrniekiem - pret godprātīgiem īrniekiem, tomēr nebūtu noraidāma tā iemesla pēc, ka mums ir citi laiki, citas attiecības un ka visām attiecībām ir jābūt reglamentētām īres līgumā, kura nepildīšanas gadījumā kā viena, tā otra puse var griezties tiesā un piedzīt attiecīgo zaudējumu no tās puses, kura ir pārkāpusi vai nav pildījusi īres līguma noteikumus.

Tāpēc es aicinu neatbalstīt šo priekšlikumu.

Sēdes vadītāja. Cienījamie kolēģi! Viens deputāts ir runājis “par”, viens - “pret”. Lūdzu balsot par likumprojekta nodošanu komisijai, nosakot atbildīgo komisiju! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 16, pret - 3, atturas - 55. Likumprojekts komisijai nav nodots.

Pirms mēs tālāk izskatām Saeimas sēdes darba kārtību, paziņoju, ka Saeimas Prezidijs ir saņēmis Stalidzānes, Feldmanes, Simsona, Turlā, Petera un citu deputātu iesniegumu ar lūgumu mainīt šodienas sēdes darba kārtību, iekļaujot tajā lēmuma projektu “Par deputāta Pāvela Maksimova atsaukšanu no Saeimas Aizsardzības un iekšlietu komisijas”. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Darba kārtība ir mainīta.

Ir saņemts arī Stalidzānes, Feldmanes, Simsona, Turlā, Nagļa un citu deputātu iesniegums ar lūgumu izdarīt izmaiņas Saeimas šā gada 3.novembra sēdes darba kārtībā un iekļaut tajā lēmuma projektu “Par deputāta Pāvela Maksimova ievēlēšanu Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijā”. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Darba kārtība ir mainīta.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījums Ceļu satiksmes likumā” nodot Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta nodošanu komisijai, nosakot atbildīgo komisiju! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 72, pret un atturas - nav. Likumprojekts komisijai ir nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījums Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā” nodot Juridiskajai komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta nodošanu komisijai, nosakot atbildīgo komisiju! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 66, pret un atturas - nav. Likumprojekts komisijai ir nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Mēslošanas līdzekļu aprites likums” nodot Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta nodošanu komisijai, nosakot atbildīgo komisiju! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 64, pret un atturas - nav. Likumprojekts komisijai nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas iesniegto likumprojektu “Azartspēļu un izložu likums” nodot Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta nodošanu komisijai, nosakot atbildīgo komisiju! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 68, pret un atturas - nav. Likumprojekts komisijai nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Par Latvijas Republikas un Kanādas sociālās drošības līgumu” nodot Ārlietu komisijai un Sociālo un darba lietu komisijai un noteikt, ka Ārlietu komisija ir atbildīgā komisija. Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta nodošanu komisijām, nosakot atbildīgo komisiju! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 69, pret un atturas - nav. Likumprojekts komisijām nodots.

Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts “Grozījums Likumā par ostām”. Otrais lasījums.

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā - deputāts Krišjānis Peters.

K.Peters (Latvijas Pirmās partijas frakcija).

Godātais Prezidij! Cienījamie kolēģi! Strādāsim ar dokumentu, kura reģistrācijas numurs ir 1359, - ar likumprojektu “Grozījums Likumā par ostām”. Likumprojekts sagatavots otrajam lasījumam. Likumprojekts tika atzīts par steidzamu. Kopumā ir saņemti četri priekšlikumi.

1. - deputāta P.Kalniņa priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

K.Peters. 2. - deputāta P.Kalniņa priekšlikums. Daļēji atbalstīts un iekļauts 4.priekšlikumā.

Un arī 3. - deputāta Petera priekšlikums - ir daļēji atbalstīts un iekļauts 4.priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Pret 2., 3. un 4.priekšlikumu deputātiem iebildumu nav.

K.Peters. Līdz ar to mēs esam izskatījuši visus grozījumus Likumā par ostām, un Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā aicinu pieņemt likumu otrajā, galīgajā, lasījumā!

Sēdes vadītāja. Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta pieņemšanu otrajā lasījumā! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 62, pret - nav, atturas - 1. Likums “Grozījums Likumā par ostām” pieņemts. Paldies.

Pirms tālāk izskatām sēdes darba kārtību, paziņoju, ka Saeimas Prezidijs ir saņēmis Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas iesniegumu ar lūgumu izdarīt izmaiņas Saeimas 3.novembra sēdes darba kārtībā un iekļaut tajā likumprojekta “Azartspēļu un izložu likums” izskatīšanu pirmajā lasījumā bez atkārtotas izskatīšanas komisijā. Lūdzu ieslēgt mikrofonu deputātam Jānim Lagzdiņam!

J.Lagzdiņš (Tautas partijas frakcija).

Godātie kolēģi deputāti! Atbalstot šo komisijas priekšlikumu, es aicinu iekļaut šā likumprojekta izskatīšanu pirmajā lasījumā pirms likumprojekta “Grozījumi likumā “Par sapulcēm, gājieniem un piketiem””.

Sēdes vadītāja. Kolēģi, vai jums ir iebildumi? Ja iebildumu nav, tad darba kārtība ir mainīta un nākamais darba kārtības jautājums ir likumprojekts “Azartspēļu un izložu likums”. Pirmais lasījums.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā - deputāts Ēriks Zunda.

Ē.Zunda (Tautas partijas frakcija).

Cienījamā priekšsēdētāja! Godātie kolēģi! Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija pati sagatavoja šo likumprojektu, iesniedza un ierosina to izskatīt kā steidzamu šodien arī pirmajā lasījumā.

Tāpēc aicinu kolēģus nobalsot par šā likumprojekta izskatīšanu steidzamības kārtībā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta atzīšanu par steidzamu! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 69, pret - nav, atturas - 1. Likumprojekts par steidzamu atzīts.

Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta pieņemšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 71, pret un atturas - nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā pieņemts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam un izskatīšanas laiku otrajā lasījumā.

Ē.Zunda. Kolēģi, ir ierosinājums par priekšlikumu iesniegšanas termiņu noteikt 11.novembri un izskatīt otrajā lasījumā 17.novembra sēdē.

Sēdes vadītāja. Citu priekšlikumu nav. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš otrajam lasījumam - 11.novembris, izskatīšana - 17.novembra sēdē. Paldies.

Ē.Zunda. Paldies.

Sēdes vadītāja. Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts “Grozījumi likumā “Par sapulcēm, gājieniem un piketiem””. Otrais lasījums.

Aizsardzības un iekšlietu komisijas vārdā - deputāts Juris Dalbiņš.

J.Dalbiņš (Tautas partijas frakcija).

Cienījamā priekšsēdētāja! Godātie kolēģi deputāti! Likumprojekts “Grozījumi likumā “Par sapulcēm, gājieniem un piketiem”” otrajā lasījumā. Steidzams.

Komisija otrajam lasījumam ir saņēmusi 69 priekšlikumus, kas tika izskatīti divās komisijas sēdēs - 26.oktobrī un 2.novembrī.

1.priekšlikumu iesniedzis Saeimas Juridiskais birojs. Priekšlikums tika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

J.Dalbiņš. 2.priekšlikums. Iesniegusi politisko organizāciju apvienības “Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā” frakcija. Komisija priekšlikumu neatbalstīja.

Sēdes vadītāja. Atklājam debates. Deputāts Andris Tolmačovs.

A.Tolmačovs (politisko organizāciju apvienības “Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā” frakcija).

Cienījamā priekšsēdētājas kundze! Godātie kolēģi! No pirmā acu uzmetiena it kā nevainīgs šķiet priekšlikums, par kuru tika nobalsots pirmajā lasījumā. Agrāk jēdziens “pikets” likumā tika definēts skaidri un nepārprotami: “Pikets ir pasākums, kura laikā viens vai vairāki cilvēki publiskā vietā ar plakātiem, lozungiem vai transparentiem pauž kādas idejas un viedokļus...” Mēs steidzamības kārtā, pat neizlasījuši dokumentus, kurus mums izdalīja 13.oktobra sēdes laikā, papildinājām piketa jēdzienu ar vārdkopu “vai citiem atribūtiem”. Ko tas nozīmē? Tas nozīmē, ka visi, kas stāv, ir piketētāji. Piemēram, tas, ka stāv viens cilvēks, kuram uz T-krekla ir uzrakstīts “Pepsiko”, pilnībā atbilst jēdziena “pikets” definējumam.

Tāpat var izdarīt secinājumu, ka šis cilvēks propagandē amerikānisko dzīves stilu vai pasaules globalizāciju.

Tātad, ja mēs pieņemsim likumu šādā redakcijā, municipālajiem policistiem būs ne tikai tiesības, bet arī pienākums pārbaudīt, vai šim atsevišķi stāvošajam cilvēkam ir atbilstoša pašvaldības atļauja stāvēt publiskā vietā šādā T-kreklā.

Cienījamie deputāti, es neko nepārspīlēju un nekam nemazinu nozīmi! Mēs pirmajā lasījumā esam nobalsojuši tieši par to - tas ir, esam devuši tiesības policistiem aizturēt jebkuru stāvošu cilvēku. Tas ir absurds. PCTVL frakcija ierosina svītrot no likuma šo absurdu.

Aicinu rīkoties saskaņā ar veselo saprātu un atbalstīt PCTVL frakcijas priekšlikumu.

Sēdes vadītāja. Deputāts Vladimirs Buzajevs.

V.Buzajevs (politisko organizāciju apvienības “Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā” frakcija).

Cienījamā priekšsēdētāja! Godātie kolēģi! Vai Latvijā atradīsies daudz tādu cilvēku, kas vēlētos atgriezties padomju okupācijas režīmā?

Katrs šo Latvijas tautas ienaidnieku skaitu novērtēs pa savam.

Frakcija “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK, piemēram, uzskata, ka šādu cilvēku ir vairāki desmiti tūkstošu. PCTVL frakcija savukārt uzskata, ka šādu cilvēku nav daudz un visi viņi neveiksmīgas apstākļu sakritības dēļ strādā Saeimas Aizsardzības un iekšlietu komisijā.

Šādam secinājumam ir tieši ar dokumentiem apstiprināti pierādījumi. Lūk, kā likumā piketa jēdziens tika definēts pēdējo 11 gadu laikā: “Pikets ir pasākums, kura laikā viens vai vairāki cilvēki publiskā vietā ar plakātiem, lozungiem vai transparentiem pauž kādas idejas un viedokļus...” Padomājiet, kolēģi! Skaidri un konkrēti: “Ar plakātiem, lozungiem vai transparentiem.”

Mūsu “brašie karavīri” ierosina šo jēdzienu paplašināt līdz bezgalībai - atzīt par piketu visu, kas neskan un nekustas. Proti, viņu priekšlikums: “ar plakātiem, lozungiem vai transparentiem vai citiem atribūtiem”.

Taču viņi nav pirmie, kas to ir izdomājuši. Lūk, kā šis formulējums skanēja vēlīnajos okupācijas laikos (kad piketēt jau drīkstēja, bet vēl nebija vēlams to darīt): “...ar plakātiem, lozungiem vai transparentiem vai citiem uzskates līdzekļiem”.

Atzīsim taču, ka komunisti tomēr bija liberālāki par demokrātiem no Saeimas Aizsardzības un iekšlietu komisijas, tāpēc ka vārdu savienojums “vai citiem uzskates līdzekļiem” skan daudz konkrētāk un atstāj daudz mazāk vietas patvaļai nekā vārdu salikums “vai citiem atribūtiem”! Piemēram, komisijas priekšsēdētāja Dalbiņa kunga godīgo karavīra seju mierīgi var pieskaitīt pie tiem pašiem “citiem atribūtiem”, kas pauž viedokli, ka jebkuru sapulču brīvību nepieciešams aizliegt.

Lai priekšsēdētājas kundze mani nepārtrauktu, es sniegšu citu piemēru. Ne mazāk godīgā deputāta Buzajeva seja pauž pilnīgi pretēju viedokli: sapulču brīvību nepieciešams saglabāt vismaz tajā līmenī, kādā tā bija komunistu laikos.

Ja likums tiks pieņemts šādā redakcijā, tad radīsies tiesības prasīt man pašvaldības izziņu jau tad, kad es kaut vai uz sekundi būšu apstājies uz ielas, un nepielaist mani Saeimai tuvāk par 50 metriem (daudzu jo daudzu kolēģu deputātu sapnis!).

Godātie kolēģi, tie, kuriem redze ir labāka, paskatieties uz mana uzvalka atloku! Pie tā ir piesprausta nozīmīte pārsvītrota apļa formā, un uz tās ir rakstīts: “Nabadzībai - NĒ!” Lūk, arī tas ir viens no “citiem atribūtiem”, kuri šādas likuma redakcijas pieņemšanas gadījumā tiks aizliegti, ja nesaskaņos ar pašvaldību.

Es esmu pārliecināts, ka apspriežamais likumprojekts ir vērsts nevis pret mistiskajiem latviešu tautas ienaidniekiem, bet uz to, lai cīnītos pret latviešu tautu, kas protestē pret nabadzību un pret Saeimā sēdošajiem zagļiem. Jebkurā gadījumā nekas nevar aizliegt pielietot šo likumu, lai cīnītos pret arodbiedrībām, pret ielās izgājušajiem bezpajumtniekiem, latviešu skolotājiem un policistiem.

Kolēģi deputāti, cik zemu gan jūs esat krituši!

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

Lūdzu deputātus balsot par 2. - politisko organizāciju apvienības “Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā” frakcijas priekšlikumu! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 16, pret - 56, atturas - 1. Priekšlikums nav atbalstīts.

Pirms turpinām izskatīt priekšlikumus, daru zināmu, ka Saeimas Prezidijs ir saņēmis deputātu Pietkeviča, Šņepstes, Breša, Šadurska un Lagzdiņa iesniegumu ar lūgumu saīsināt debates par Saeimas 2005.gada 3.novembra sēdē iekļauto likumprojektu “Grozījumi likumā “Par sapulcēm, gājieniem un piketiem””: debatējot pirmo reizi - līdz trim minūtēm, un otro reizi - līdz vienai minūtei. Vai deputātiem ir iebildumi? Lūdzu, ieslēdziet mikrofonu deputātam Vladimiram Buzajevam!

V.Buzajevs (politisko organizāciju apvienības “Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā” frakcija).

Es ceru uz uzstāšanos pret šo priekšlikumu. Uz pilnvērtīgu uzstāšanos pret šo priekšlikumu!

Sēdes vadītāja. Cienījamie kolēģi! Tātad ir priekšlikums debates saīsināt līdz trim minūtēm, pirmo reizi debatējot, un līdz vienai minūtei - otro reizi.

Ja vairākums deputātu nobalsos “par”, tad laiku saīsināsim, bet, ja ne, tad nesaīsināsim.

Lūdzu deputātus balsot... Deputāts Vladimirs Buzajevs vēlas vēl kaut ko teikt.

V.Buzajevs (politisko organizāciju apvienības “Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā” frakcija).

Attiecībā uz šo priekšlikumu es gribu uzstāties un runāt “pret”. Piecas minūtes - tā noteikts reglamentā.

Sēdes vadītāja. Jā, lūdzu! Jums ir tiesības to darīt.

Deputāts Vladimirs Buzajevs runās “pret”.

V.Buzajevs (politisko organizāciju apvienības “Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā” frakcija).

Cienījamie kolēģi! Man pietiek ar vienu minūti, lai jums paskaidrotu, cienījamā Pietkeviča un citu demokrātu priekšlikuma būtību.

Praktiski mēs gribējām pārvērst mūsu Saeimu par piketu, tikai sēdošu piketu. Visi klusi sēž un savu viedokli izpauž tikai ar savām sejām vai varbūt arī ar saukļiem. Kāpēc vispār nesamazināt debašu laiku, teiksim, līdz pat vienai sekundei? Mūsu frakcijas uzdevums ir šajās debatēs paskaidrot jums, cienījamie deputāti, ārlietu ministra Pabrika kunga viedokli, kā arī tieslietu ministres Solvitas Āboltiņas viedokli. Jums visiem šis teksts ir izdalīts.

Ļoti īsi paskaidrošu, jo ceru, ka arī citi deputāti to izlasīja. Ļoti īsi sakot, šo vēstuļu jēga ir visu to, ko atbildīgā komisija ir atbalstījusi otrajam lasījumam, noraidīt un gandrīz pusi no visa tā, ko atbildīgā komisija ir noraidījusi otrajam lasījumam, atbalstīt.

Tas, kolēģi, nav PCTVL frakcijas viedoklis! Tas ir pirmām kārtām Ārlietu ministrijas viedoklis, kā arī daļēji - Tieslietu ministrijas viedoklis.

Arī Valsts cilvēktiesību birojs kategoriski iebilst pret apmēram pusi priekšlikumu, kurus atbalstīja atbildīgā komisija.

Ņemot vērā arī apspriežamo priekšlikumu - pārvērst Saeimu par piketu un aizvērt opozīcijai muti -, tas būs grandiozs starptautisks skandāls. Un mēs pamēģināsim, tomēr ievērojot to fašistisko reglamentu, tomēr izpaust savu viedokli par konkrētiem priekšlikumiem.

Sēdes vadītāja. Jautājumā par debašu laika saīsināšanu viens deputāts ir runājis “pret”. Deputāts Jakovs Pliners vēlas runāt “par”.

Lūdzu!

J.Pliners (politisko organizāciju apvienības “Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā” frakcija).

Godātie deputāti! Es jums iesaku balsot “par”, ja jums nav ne kripatiņas sirdsapziņas. Es jums iesaku balsot “par”, ja jums nav ne jausmas par to, kas ir demokrātija. Un es jums iesaku balsot “par”, ja jūs patiešām baidāties no opozīcijas deputātiem, baidāties no savas tautas daļas.

Tātad, ja jūs tādi esat, tad balsojiet “par”!

Sēdes vadītāja. Cienījamais kolēģi, tomēr izsaku jums aizrādījumu, jo, izmantodams tiesības runāt “par”, jūs pēc būtības runājāt “pret”. (Dep. J.Pliners kaut ko saka.)

Cienījamie kolēģi! Lūdzu, balsosim par debašu laika saīsināšanu pirmo reizi līdz 3 minūtēm un otro reizi - līdz 1 minūtei. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 60, pret - 15, neviens neatturas. Debašu laiks ir saīsināts: pirmo reizi - līdz 3 minūtēm, otro reizi - līdz 1 minūtei.

Turpinām izskatīt priekšlikumus!

J.Dalbiņš. 3. - PCTVL frakcijas priekšlikums. Komisija priekšlikumu nav atbalstījusi.

Sēdes vadītāja. Atklājam debates. Deputāts Vladimirs Buzajevs.

V.Buzajevs (politisko organizāciju apvienības “Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā” frakcija).

Esmu spiests uzstāties par diviem pilnīgi pretējiem priekšlikumiem par vienu un to pašu likuma pantu.

Pirmais ir PCTVL frakcijas priekšlikums: “Saukļi un rīkojumi piketa dalībniekiem nav uzskatāmi par runām.”

Otrs faktiski ir Tautas partijas frakcijas priekšlikums - aizliegt visu, kas skan.

Mūsu priekšlikums ir skaidrs un pamatots. Ja es reizē ar hokeja faniem saucu “Latvija! Latvija! Latvija!”, tad nez vai šādus izsaucienus var uzskatīt par runām. Šī vienkāršā mūsu komandas līdzjutēju sajūsmas izpausme ir izraisījusi PCTVL frakcijas sapratni, taču diemžēl nav saprotama ne Tautas partijas frakcijas deputātiem, ne atbildīgajai komisijai.

Lūk, cits piemērs. Piketa vadītājs skatās pulkstenī un komandē: “Pasākums ir beidzies. Plakāti ir jānovāc un jāizklīst!”

PCTVL frakcija uzskata, ka šā pasākuma organizēšanai likuma ietvaros nepieciešamā komanda ir pieļaujama un visādi atbalstāma.

Savukārt Tautas partijas frakcija un atbildīgā komisija uzskata, ka piketa vadītājs par to ir jāsoda.

Lūk, ko šajā sakarā domā Valsts cilvēktiesību birojs (citēju): “Deputāta Pietkeviča priekšlikums par 1.panta ceturto daļu paredz, ka piketa laikā nedrīkst izteikt mutiskus saukļus, lozungus, uzrunas vai citādus mutiskus izteikumus.

Valsts cilvēktiesību birojs vēlas vērst jūsu uzmanību uz to, ka tādējādi nepamatoti tiek sašaurināta piketa izpratne, jo piketos ļoti bieži tiek skandēti saukļi vai lozungi.

Valsts cilvēktiesību birojs iesaka neatbalstīt šo priekšlikumu.”

No sevis papildināšu, ka Valsts cilvēktiesību biroja pārstāvji netika uzaicināti uz atbildīgās komisijas sēdi un šī vēstule nonāca komisijā jau pēc tam, kad par priekšlikumu bija nobalsots.

Toties uz komisijas sēdi ieradās un konsultantu statusā piedalījās liels skaits policijas darbinieku. Es domāju, ka jūs neizbrīnīs tas fakts, ka viņi abām rokām bija “par”.

Tagad jums, cienījamie kolēģi, ir izvēle - vai nu balsot kopā ar oficiāliem cilvēktiesību aizstāvjiem, vai balsot kopā ar policistiem un citiem “deržimordām”.

Lūdzu atbalstīt 3. - PCTVL frakcijas priekšlikumu!

Sēdes vadītāja. Deputāts Jakovs Pliners.

J.Pliners (politisko organizāciju apvienības “Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā” frakcija).

Cienījamā priekšsēdētājas kundze! Godātie deputāti! PCTVL frakcija pēdējā brīdī saņēma trīs vēstules ar priekšlikumiem, kuri bija iesniegti likumprojekta “Grozījumi likumā “Par sapulcēm, gājieniem un piketiem”” otrajam lasījumam.

Pirmā - no Valsts cilvēktiesību biroja. Tā datēta ar 1.novembri, un to parakstījusi direktora pienākumu izpildītāja Diāna Šmite.

Otrā - no Ārlietu ministrijas. Arī tā datēta ar 1.novembri, un to parakstījis ministrs Pabrika kungs.

Un trešā, pēdējā, - no Tieslietu ministrijas. Tā datēta ar 2.novembri, un to parakstījusi ministre Solvita Āboltiņa.

Vēstuļu satura īsu izrakstu mēs jums izdalījām. It sevišķi jāuzsver Ārlietu ministrijas viedoklis, jo tā noraida gandrīz visus atbildīgās komisijas atbalstītos priekšlikumus un atbalsta apmēram pusi atbildīgās komisijas noraidīto priekšlikumu.

Ministriju slēdzieni ir jūsu priekšā.

Tagad - par konkrētajiem priekšlikumiem.

Tieslietu ministrijas slēdziens par likuma 1.panta ceturtās daļas grozījumiem: “Attiecībā uz priekšlikumiem definēt jēdzienu “runa” informējam, ka šāds jēdziens nav definēts nevienā normatīvajā aktā, līdz ar to būtu lietderīgi ietvert šajā likumā tā definējumu.”

Ārlietu ministrijas viedoklis: “Latvijā spēkā esošie normatīvie akti nedefinē terminu “runa”, kas var radīt zināmas interpretācijas problēmas un patvaļīgu interpretāciju. Līdz ar to varētu izvērtēt priekšlikumu precizēt panta redakciju, iekļaujot tajā formulējumu, ka saukļi netiek uzskatīti par runām.” Tas ir tiešs atbalsts apspriežamajam priekšlikumam - PCTVL frakcijas priekšlikumam.

Ņemot vērā Valsts cilvēktiesību biroja negatīvo viedokli attiecībā uz konkurējošajiem, faktiski pilnīgi pretējiem Pietkeviča kunga un atbildīgās komisijas priekšlikumiem, var droši secināt, ka visas trīs nopietnās valsts struktūras PCTVL frakcijas viedokli viennozīmīgi atbalsta: 3.priekšlikumu tās iesaka atbalstīt, bet 4. un 5.priekšlikumu - noraidīt.

Lūdzu sekot Ārlietu ministrijas, Tieslietu ministrijas un citu institūciju viedoklim!

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu. Vai komisijas vārdā ir kas piebilstams? Nē? Lūdzu deputātus balsot par 3. - politisko organizāciju apvienības “Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā” frakcijas priekšlikumu! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 11, pret - 48, atturas - 1. Priekšlikums nav atbalstīts.

J.Dalbiņš. 4. - deputāta Pietkeviča priekšlikums. Komisija to ir atbalstījusi savā redakcijā - 5.priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Atklājam debates par 4.priekšlikumu. Deputāts Vladimirs Buzajevs.

V.Buzajevs (politisko organizāciju apvienības “Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā” frakcija).

Cienījamie kolēģi! Es reglamenta ietvaros pabeigšu savu iepriekšējo runu, bet runāšu tomēr par 4.priekšlikumu.

Godātie kolēģi no Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas un Pilsonības likuma izpildes komisijas! Tieši pirms gada mēs bijām ar jums Īrijas parlamentā un varējām vērot pie tā ieejas durvīm studentu piketu. Jaunie cilvēki uzvedās pavisam savādāk nekā kautrīgie Latvijas piketētāji: viņi kliedza tā, ka parlamenta ēkai trīcēja logu stikli. Savukārt policija mierīgi vēroja, lai studentiem neviens nedara pāri. Tā ka, godātie kolēģi, ja jūs gribat kļūt par apsmieklu visai pasaulei, noteikti atbalstiet Pietkeviča kunga priekšlikumu vai atbildīgās komisijas priekšlikumu! Savukārt, ja jūs sevi uzskatāt par civilizētiem cilvēkiem, tad noraidiet policejiskos likumdevēju mēģinājumus aizbāzt cilvēkiem muti. Es saprotu, ka šie likumdevēji baidās sadzirdēt pie Saeimas izsaucienus skaidrā latviešu valodā: “Zagļi! Korumpanti! Atdodiet mūsu dzīvokļus! Atdodiet mūsu pensijas! Dzīvojiet ar mūsu algām!” Izsaucienus, kurus tie ir pilnībā pelnījuši. Citas nozīmes es, kungi, jūsu policejiskajai jaunradei neredzu!

Aicinu neatbalstīt 4. un 5.priekšlikumu!

Sēdes vadītāja. Deputāts Juris Sokolovskis.

J.Sokolovskis (politisko organizāciju apvienības “Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā” frakcija).

Godātie kolēģi, atcerieties pasaku par kailo karali! Atcerieties, kā beidzās šī pasaka: kad kailais karalis pastaigājās pa ielu, visi kliedza, cik skaisti karalis ir apģērbts, bet tikai viens mazs puika pateica: “Cilvēki! Karalis taču ir kails!”

To var salīdzināt ar mūsu situāciju. Ir vara, un ir sabiedrība. Sabiedrību var salīdzināt ar to mazo puiku. Tās ir dažādas sabiedriskās organizācijas, masu saziņas līdzekļi... Tas ir šis puika, kurš pateiks: “Karalis ir kails!” Un varai ir divi rīcības varianti: vai nu risināt problēmu - apģērbt šo karali, lai neviens nesmejas par viņu -, vai arī izdarīt tā, lai mazais puika nekliegtu - tātad novākt šo puiku no tā maršruta, kur pastaigājas karalis.

Godātie kolēģi, izvēlieties pirmo variantu! Pagaidām es redzu, ka jūs izvēlaties otro variantu: nevis risināt problēmu, bet aizbāzt muti tiem, kuri runā par šīm problēmām.

Padomājiet par to!

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu. Vai komisijas vārdā ir kas piebilstams? Nē? Lūdzu deputātus balsot par 4. - deputāta Pietkeviča priekšlikumu! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 3, pret - 12, atturas - 44. Priekšlikums nav atbalstīts.

J.Dalbiņš. 5. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Tas ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti lūdz balsojumu. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 50, pret - 16, neviens neatturas. Priekšlikums ir atbalstīts.

J.Dalbiņš. 6. - Saeimas deputāta Pietkeviča kunga priekšlikums. Komisija to atbalstījusi savā redakcijā 7.priekšlikumā. (Starpsauciens: “Balsot!”)

Sēdes vadītāja. Lūdzu deputātus balsot par 6. - deputāta Pietkeviča priekšlikumu. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 8, pret - 13, atturas - 45. Priekšlikums nav atbalstīts.

J.Dalbiņš. 7. - komisijas priekšlikums. Lūdzu atbalstīt! (Starpsauciens: “Balsot!”)

Sēdes vadītāja. Deputāti lūdz balsojumu. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 47, pret - 13, neviens neatturas. Priekšlikums ir atbalstīts.

J.Dalbiņš. 8. - PCTVL frakcijas priekšlikums. Komisija to noraidīja. (Starpsauciens: “Balsot!”)

Sēdes vadītāja. Deputāti lūdz balsojumu. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 13, pret - 48, atturas - 2. Priekšlikums nav atbalstīts.

J.Dalbiņš. 9. - politisko organizāciju apvienības “Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā” frakcijas priekšlikums. Komisija priekšlikumu nav atbalstījusi.

Sēdes vadītāja. Atklājam debates.

Deputāts Juris Sokolovskis.

J.Sokolovskis (politisko organizāciju apvienības “Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā” frakcija).

Godātie kolēģi! PCTVL frakcija piedāvā svītrot no likumprojekta grozījumus likuma 4.pantā, par kuriem tika nobalsots pirmajā lasījumā. Par pamatu tam ir tas fakts, ka deputāti par likumprojektu pirmajā lasījumā balsoja pat bez iespējas izlasīt dokumentus, kas tika viņiem izdalīti pirms paša balsojuma - 13.oktobrī.

Grozījumi paredz piemērot vienādi stingras prasības personām, kas spēlē pilnīgi atšķirīgu lomu pasākuma organizēšanā. Prasības ir izvirzītas ne tikai organizatoram, kā tas 11 gadus ir bijis spēkā esošajā likuma redakcijā, bet arī pasākuma vadītājam, pasākuma vadītāja palīgam un pat kārtības uzturētājam.

Mēs gandrīz piekritām atbildīgās komisijas viedoklim attiecībā uz pasākuma vadītāju un pasākuma vadītāja palīgu, taču uzskatām, ka nav nepieciešams piemērot papildu prasības attiecībā pret kārtības uzturētāju. Šis mūsu viedoklis visskaidrāk izpaužas 10.priekšlikumā, kuru es aicinu atbalstīt.

Godātie kolēģi! Kārtības uzturētājs taču ir vienkāršs tehnisks darbinieks. Uz ko aicina savā priekšlikumā Pietkeviča kungs? Viņš pieprasa, lai ar kārtības uzturētājiem jau iepriekš tiktu noslēgti līgumi, kas paredz viņu darba apmaksu.

Vēl vairāk. Spēkā esošā likuma redakcija konkrēti 14.panta septītā daļa, paredz kārtības uzturēšanai pieaicināt licencētu apsardzes firmu. Un šajā gadījumā, kolēģi, ziņas par kārtības uzturētājiem vispār nav jānorāda pieteikumā.

Kādā veidā organizatori var pārbaudīt, vai apsardzes firmas darbinieki atbilst paaugstinātajām prasībām, kādas ir izvirzītas kārtības uzturētājam?

Saskaņā ar likuma 14.panta sesto daļu organizators ir tiesīgs pēc pieteikuma iesniegšanas nomainīt atsevišķus kārtības uzturētājus vai palielināt to skaitu. Kādā veidā šajā gadījumā pašvaldība varēs kontrolēt, vai konkrētais kārtības uzturētājs atbilst prasībai nebūt agrāk administratīvi sodītam, ja likums pat neprasa paziņot pašvaldībai kārtības uzturētāja vārdu?

Kolēģi! Balsojot pirmajā lasījumā, noteikti ir notikusi tehniska kļūda. Lūdzam to labot un atbalstīt PCTVL frakcijas priekšlikumus 9. un 10.priekšlikumu.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Deputāts Andrejs Aleksejevs.

A.Aleksejevs (politisko organizāciju apvienības “Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā” frakcija).

Godātie kolēģi! Pirmajā lasījumā nobalsotajā redakcijā ir ietvertas daudz stingrākas prasības daudz plašākam personu lokam, un pret to mēs kategoriski iebilstam.

Piemēram, personām, kas administratīvā kārtā sodītas par sapulču, gājienu un piketu organizēšanu vai to norises kārtības pārkāpšanu, ir pievienotas arī personas, kas sodītas par sīko huligānismu vai ļaunprātīgu nepakļaušanos policijas darbinieka likumīgajām prasībām. No pirmā acu uzmetiena tas ir it kā loģiski. Taču kāds šiem pārkāpumiem ir sakars ar mītiņiem un demonstrācijām? Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā ir ne mazums arī citu gana pievilcīgu pantu, ar kuriem, ja ir vēlēšanās, var papildināt aizliegumus likumā “Par sapulcēm, gājieniem un piketiem”, - piemēram, panti par policijas kontroles noteikumu pārkāpšanu, patvarību, alkoholisko dzērienu vai citu apreibinošu vielu lietošanu sabiedriskās vietās un atrašanos sabiedriskās vietās reibuma stāvoklī, un tā tālāk.

Balstoties uz priekšlikuma autoru loģiku, var likumā “Par sapulcēm, gājieniem un piketiem” pārrakstīt vairākus simtus pantu no Administratīvo pārkāpumu kodeksa. Te ir nepieciešams meklēt kaut kādu kompromisu starp vēlmi visu aizliegt un veselo saprātu.

Mēs uzskatām, ka šāds kompromiss jau ir atrasts spēkā esošajā likuma redakcijā.

Atbildīgās komisijas priekšsēdētājs Dalbiņa kungs, pa labi un pa kreisi sniedzot intervijas par pirmajā lasījumā pieņemto likumprojekta redakciju, deva iespēju masu informācijas līdzekļiem apgalvot, ka mūsu frakcijas deputātiem Jakovam Plineram un Andrim Tolmačovam turpmāk būs liegta šāda iespēja pieteikt piketus. (Starpsauciens: “Ļoti labi!”)

Jāņem vērā, ka šie deputāti saskaņā ar tiesas lēmumu nav vainīgi sapulču, gājienu un piketu organizēšanā vai to norises kārtības pārkāpšanā. Pateicoties Dalbiņa kungam, viņi laikam jau ir pieskaitīti pie sīkajiem huligāniem. Atbildīgās komisijas priekšsēdētāja uzvedība, kas vērsta uz savu kolēģu publisku apvainošanu, - viņš nesaprot pat to, kādus grozījumus pieņem viņa vadītajā komisijā -, patiesībā var tikpat labi tikt kvalificēta kā sīkais huligānisms.

Es lūdzu, lai Dalbiņa kungs nāktu uz šo tribīni un noliegtu šo informāciju, ko viņa vārdā 15.oktobrī izplatīja ziņu aģentūra BNS.

Sēdes vadītāja. Cienījamais kolēģi! Mēs pašreiz debatējam par konkrētu priekšlikumu.

Nākamais debatēs pieteicies deputāts Juris Dobelis.

J.Dobelis (frakcija “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK).

Cienītie kolēģi! Vispirms es gribētu atkārtot seno spāņu revolucionāru saukli, ko es nedaudz pārmainīšu un veltīšu šodienai, Zjuganova biedram, krievu komunistu vadonim un viņa domubiedriem Latvijā un it īpaši Latvijas parlamentā:

“Komunism no pasaran!”

Ko jūs gribat te ierosināt? Jūs gribat ierosināt, lai pārkāpējam dod tiesības kaut ko vadīt. Tātad cilvēks, kas jau ir pārkāpis likumu, būs atkal potenciāls likuma pārkāpējs.

Tieši tāpēc tā ir ļoti viltīga vēlme. Viens būs tas organizators, tas viltīgākais no visiem. Tad - vēl viens, kas drusciņ mazāk viltīgs, tas būs tas pasākuma vadītājs. Tas nekas, kas viņš kādreiz sodīts. Nav liela nelaime.

Tāpat arī viņa palīgs.

Un visjocīgākais ir tas, ka jūs pasakāt: ziniet, kārtības uzturētājs - tā ir tāda tehniska persona, gandrīz vai sētnieks. Kā tad, pēc jūsu domām, varēs uzturēt kārtību cilvēks, kam nav atbildības nekādas?

Šķiet, ka praktiski tieši kārtības uzturētājam ir vislielākā slodze. Tas, kas tur ir tribīnē, un tas, kas brēc pie tā mikrofona, tas jau... Bet tas kārtības uzturētājs būs tiešos sakaros ar visiem tiem cilvēkiem un ar iespējamajiem pārkāpējiem tur uz vietas.

It īpaši, ja jūs sāksiet vicināt tos komunistu karogus. Un kaut ko tamlīdzīgu.

Tur tam kārtības uzturētājam ir jābūt klāt. Un, ja tāds jau ir bijis šad un tad sodīts un ir bijis pārkāpējs, kā jūs varat viņam uzticēt kārtības uzturēšanu?

Jūs visi taču mīlat Latvijas Republiku, vai ne? Jūs gribat, lai mūsu valstī būtu drošība un kārtība. Kāpēc tad jūs pārkāpējam gribat uzticēt augstu amatu?

Nokaunieties, lūdzu, un atsauciet savus priekšlikumus!

Sēdes vadītāja. Deputāts Vladimirs Buzajevs.

V.Buzajevs (politisko organizāciju apvienības “Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā” frakcija).

Cienījamā priekšsēdētāja! Godātie kolēģi!

Godātais Dobeļa kungs! Es negribu strīdēties ar jums, jo jūs pat nesaprotat, ka mēs negribējām ieteikt neko jaunu, bet gribējām tikai atjaunot pirmajā lasījumā izkropļoto esošo likuma redakciju.

Un tagad atļaujiet man izklāstīt Ārlietu ministrijas un Tieslietu ministrijas viedokļus par 9., 10. un 11.priekšlikumu - PCTVL frakcijas priekšlikumiem!

Tieslietu ministrija: “Attiecībā uz priekšlikumu papildināt likuma 4.panta 5.punktu...” tas ir nobalsots pirmajā lasījumā “...nosakot, ka par pasākuma organizatoru nevar būt persona, kas administratīvā kārtā sodīta par sīko huligānismu vai par ļaunprātīgu nepakļaušanos policijas darbinieka likumīgajām prasībām, vai arī par sabiedrisko organizāciju darbības uzsākšanas vai izbeigšanas noteikumu pārkāpšanu, norādām, ka šāda papildinājuma iekļaušana nav pieļaujama. Apšaubāms arī minētā priekšlikuma sasniedzamais leģitīmais mērķis.” Tieslietu ministrijas viedoklis praktiski pilnīgi atbilst 9. - PCTVL frakcijas priekšlikumam.

Ārlietu ministrija arī uzskata (citēju): “Gan spēkā esošā redakcija, gan pirmajā lasījumā pieņemtajos grozījumos ietvertais pamattiesību ierobežojums rada pamatotas aizdomas par to atbilstību sasniedzamajam mērķim.” Tālāk seko divas lappuses garš traktāts, kuru es reglamenta dēļ nevaru izklāstīt, un secinājums: “Samazināt minētā ierobežojuma darbības termiņu divreiz - līdz sešiem mēnešiem.”

Katram, kas izlasījis Ārlietu ministrijas un Tieslietu ministrijas tekstus, kuri ir jums rokās, ir skaidrs, ka, piešķirot likumprojektam steidzamību un atdodot to Saeimas Aizsardzības un iekšlietu komisijai, mēs pieļaujam rupju kļūdu. Daļēji mēs vēl varam to izlabot, balsojot par 9., 10., 11. un 12.priekšlikumu - PCTVL frakcijas priekšlikumiem, kurus daļēji atbalstīja gan Tieslietu ministrija, gan Ārlietu ministrija, bet pilnīgi noraidīja “ļoti kvalificētā un objektīvā” Saeimas Aizsardzības un iekšlietu komisija.

Aicinu nobalsot par 9., 10., 11. un 12.priekšlikumu un atbalstīt tos.

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu. Vai komisijas vārdā ir kas piebilstams? Nē? Lūdzu deputātus balsot par 9. - politisko organizāciju apvienības “Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā” frakcijas priekšlikumu! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 13, pret - 55, atturas - 1. Priekšlikums nav atbalstīts.

J.Dalbiņš. 10. - PCTVL frakcijas priekšlikums. Komisija to nav atbalstījusi. (Starpsauciens: “Balsot!”)

Sēdes vadītāja. Deputāti lūdz balsojumu. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 9, pret - 47, atturas - 2. Priekšlikums nav atbalstīts.

J.Dalbiņš. 11. - PCTVL frakcijas priekšlikums. Komisija to nav atbalstījusi. (Starpsauciens: “Balsot!”)

Sēdes vadītāja. Deputāti lūdz balsojumu. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 13, pret - 51, neviens neatturas. Priekšlikums nav atbalstīts.

J.Dalbiņš. 12. - PCTVL frakcijas priekšlikums. Komisija to ir noraidījusi. (Starpsauciens: “Balsot!”)

Sēdes vadītāja. Deputāti lūdz balsojumu. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 15, pret - 53, atturas - 1. Priekšlikums nav atbalstīts.

J.Dalbiņš. 13. - Pietkeviča kunga priekšlikums. Komisija to ir atbalstījusi.

Sēdes vadītāja. Atklājam debates. Deputāts Vladimirs Buzajevs.

V.Buzajevs (politisko organizāciju apvienības “Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā” frakcija).

Cienījamā priekšsēdētāja! Godātie kolēģi! Atļaujiet man izklāstīt cienījamā ārlietu ministra Pabrika kunga un cienījamās tieslietu ministres Solvitas Āboltiņas viedokli par 13. - deputāta Pietkeviča un analoģisko 14. - deputāta Jurķa priekšlikumu, kas skar likuma 8.pantu. Tie vispār netika apspriesti likumprojekta pirmajā lasījumā. Abus priekšlikumus atbildīgā komisija ir atbalstījusi. Citēju: “Papildināt 8.pantu pēc vārda “transporta” ar vārdiem “un gājēju”.”

Ārlietu ministrija norādīja, ka ir apšaubāms minēto grozījumu likumiskais mērķis un samērīgums, ņemot vērā to, ka pantā ietvertie nosacījumi varētu kļūt par pamatu pasākuma nesaskaņošanai, kā arī to, ka piedāvātā redakcija rada pietiekamu pamatu likuma patvaļīgai interpretācijai.

Lūdzam izvērtēt iespēju neatbalstīt piedāvātos grozījumus! Aicinu arī Saeimu pievienoties Ārlietu ministrijas viedoklim un noraidīt gan 13., gan 14.priekšlikumu, lai mūsu ārlietu ministram nebūtu ļoti sarežģīti izklāstīt Eiropas Savienībā mūsu gudro karavīru un citu likumdevēju gribu.

Aicinu balsot pret 13. un pret 14.priekšlikumu!

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu. Vai komisijas vārdā ir kas piebilstams? Ja nav, lūdzu deputātus balsot par 13. - deputāta Pietkeviča priekšlikumu! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 51, pret - 11, neviens neatturas. Priekšlikums ir atbalstīts. Līdz ar to atbalstīts ir arī 14. - Saeimas deputāta Roberta Jurķa priekšlikums.

J.Dalbiņš. 15. - politisko organizāciju apvienības “Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā” frakcijas priekšlikums. Komisija to nav atbalstījusi.

Sēdes vadītāja. Atklājam debates. Deputāts Andrejs Aleksejevs.

A.Aleksejevs (politisko organizāciju apvienības “Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā” frakcija).

Godātie kolēģi! Mūsu frakcija uzskata, ka pirmajā lasījumā atbalstītie grozījumi likumā ietver sevī tiešu valsts augstāko amatpersonu apvainojumu. Kas ir rakstīts spēkā esošā likuma redakcijā? Citēju: “Sapulces un piketu aizliegts rīkot tuvāk par 50 metriem no Valsts prezidentes rezidences, Saeimas, Ministru kabineta, tiesām, prokuratūras un ārvalstu diplomātisko un konsulāro pārstāvniecību ēkām.” Šo goda iestāžu sarakstu ir paredzēts papildināt ar vārdiem “policijas un ieslodzījumu vietām”. Un tādā veidā, manuprāt, tiek piedāvāts Valsts prezidentes rezidenci pielīdzināt policijas iecirknim un cietumam. Lūk, šāds rezultāts iznāk, ja lieto policista loģiku attiecībā uz šo likumu, kas regulē Satversmē aizstāvētās tiesības uz sapulču brīvību.

Cienījamie kolēģi! Varbūt derētu papildināt šo sarakstu arī ar kaut kādiem publiskajiem namiem un sabiedriskajām tualetēm?

Piedāvāju svītrot no likuma šos kaunpilnos papildinājumus iestāžu sarakstā, kas atrodas likuma aizsardzībā.

Turklāt pats par sevi šis priekšlikums - noteikt konkrētu attālumu, kas ierobežotu piketētājus, - ir pretrunā ar Satversmi un to var pārsūdzēt Satversmes tiesā. Tādu viedokli izteica Saeimas Juridiskais birojs savā 20.priekšlikumā, kuru, starp citu, atbalstīja arī atbildīgā komisija.

No likumprojekta tiek izsvītrots noteikums, ka sapulces, gājienus un piketus aizliegts vienlaikus rīkot tuvāk par 300 metriem vienu no otra. Un gluži tāpat šie Juridiskā biroja iebildumi ir piemērojami arī attiecībā uz apspriežamajiem ierobežojumiem.

Kolēģi! Starp citu, es piebildīšu, ka Rīgā, nemaz nerunājot par citām pilsētām, manuprāt, nav nevienas ielas, kas būtu platāka par 50 metriem, tāpēc šāds ierobežojums vēl būtu saprotams tādās lielpilsētās kā Maskava, Parīze, Londona, varbūt Sanktpēterburga, bet nav nekāda pamatojuma to pielietot Latvijas teritorijā ar tās samērā nelielajām pilsētām.

Un es aicinu jūs balsot “par” gan par 15., gan par 16. - mūsu frakcijas priekšlikumu!

Paldies.

Sēdes vadītāja. Deputāts Jakovs Pliners.

J.Pliners (politisko organizāciju apvienības “Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā” frakcija).

Godātie deputāti! Mani pārsteidz loģika, kas piemīt deputātiem no Aizsardzības un iekšlietu komisijas, kuru, manuprāt, derētu pārdēvēt par policijas komisiju. No vienas puses, tajā esošos deputātus pārpilda vēlme nosūtīt visus demonstrantus uz policijas iecirkni, bet, no otras puses, viņi vēlas aizliegt demonstrantiem tuvoties policijas iecirkņiem tuvāk par 50 metriem. Es uzskatu, ka aizliegums demonstrantiem tuvoties tuvāk par 50 metriem Valsts prezidenta rezidencei vai arī kādai sabiedriskai ēkai ir tiešā pretrunā ar Latvijas Republikas Satversmi.

Piemēram, Francijas un Vācijas vēstniecības Rīgā atrodas Raiņa bulvārī, Brīvības ielas abās malās. Tad, lūk, vienīgā vieta, kas atrodas vairāk nekā 50 metru attālumā uzreiz no abām vēstniecībām, ir Brīvības pieminekļa pjedestāls. Starp citu, Brīvības piemineklis nav iekļauts to objektu sarakstā, kuriem piketētājiem aizliegts tuvoties.

Pieņemsim, ja mēs gribētu izteikt savu sajūsmu par tuvākajiem sabiedrotajiem Eiropas Savienībā, tad mums būtu jāstāv blakus goda sardzes karavīriem, kuri šobrīd pa televīziju reklamē mobilo sakaru kompāniju “Bite”...

Cienījamie deputāti! Nekad agrāk Latvijas Republikas teritorijā nav eksistējis 50 metru ierobežojums piketētājiem. 1923.gada likums par mītiņiem noteica, ka sapulcēm zem klajas debess ceturtdaļkilometra attālumā no Saeimas sēžu vietas pa sēžu laiku ir vajadzīga atļauja.

1989.gada likumā bija ierakstīts, ka nav atļauts izmantot ēku ieejas un kāpnes, kā arī aizšķērsot gājējiem ielu vai traucēt transporta kustību. Analoģisks ierobežojums pastāv arī spēkā esošajā likumā; proti, 9.panta otrajā daļā ir ierakstīts... Es ceru, ka jūs zināt, kas tur ir ierakstīts... Un mēs uzskatām, ka tas ir pilnīgi pietiekami, lai nodrošinātu kārtību mūsu valstī, mūsu pilsētās un laukos.

Piedāvāju atbalstīt PCTVL frakcijas iesniegto 15. un 16.priekšlikumu un svītrot no likuma, mūsuprāt, muļķīgos attāluma ierobežojumus. Aicinām tos izsvītrot, kamēr to jūsu vietā nav izdarījusi Satversmes tiesa.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Deputāts Juris Dobelis. (Starpsauciens: “Sadod viņiem!”)

J.Dobelis (frakcija “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK).

Cienījamie kolēģi! Klausoties iepriekšējos runātājus, man rodas stingra pārliecība, ka mēs uz nākamo lasījumu varētu apdomāt šādu priekšlikumu (Starpsauciens: “Nav nākamā lasījuma!”): atļaut... Var atkal taisīt vaļā un ciet... Mierīgi, mierīgi! Uz nākamo lasījumu mēs varam taisīt vaļā likumu, kā jūs to labi zināt.

Tātad mēs varētu atļaut tuvoties tuvāk par 50 metriem no policijas iecirkņa vai ieslodzījuma vietām tām personām, kuras, apzinājušās savu vainu, tiešā ceļā dodas uz policijas iecirkni vai ieslodzījuma vietu, lai paliktu tur ilgāku laiku.

Ja jūs varētu apdomāt šādu priekšlikumu, tad mēs, atkal atverot vaļā likumu, varētu tur to ielikt.

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu. Vai komisijas vārdā ir kas piebilstams? Ja ne, lūdzu deputātus balsot par 15. - politisko organizāciju apvienības “Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā” frakcijas priekšlikumu! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 14, pret - 53, neviens neatturas. Priekšlikums nav atbalstīts.

J.Dalbiņš. 16. - politisko organizāciju apvienības “Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā” frakcijas priekšlikums. Nav atbalstīts. (Starpsauciens: “Balsot!”)

Sēdes vadītāja. Deputāti lūdz balsojumu. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 15, pret - 53, neviens neatturas. Priekšlikums nav atbalstīts.

J.Dalbiņš. 17. - Saeimas deputāta Pietkeviča priekšlikums. Komisija to ir atbalstījusi.

Sēdes vadītāja. Atklājam debates. Deputāts Vladimirs Buzajevs.

V.Buzajevs (politisko organizāciju apvienības “Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā” frakcija).

Cienījamie kolēģi! Godājamais Pietkeviča kungs grib attiecināt šo 50 metru attāluma ierobežojumu ne tikai uz piketiem un sapulcēm, bet arī uz ielu gājieniem. Ņemot vērā to, ka iestāžu saraksts, kurām piketētājiem ir aizliegts tuvoties, ir būtiski papildināts, iznāk tā, ka ne jūs, cienījamais Pietkeviča kungs, ne arī kāds cits nevar organizēt nevienu ielu gājienu pa Vecrīgu, jo tā ir pārpilna gan ar ārzemju vēstniecībām, gan ar dažādām valsts iestādēm, gan arī ar policijas iecirkņiem, tāpēc faktiski balsošana par 17. - Pietkeviča kunga priekšlikumu ir līdzvērtīga balsošanai par pilnīgu ielu gājienu aizliegumu Vecrīgas ietvaros.

Aicinu šo priekšlikumu noraidīt!

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu. Vai komisijas vārdā ir kas piebilstams? Ja ne, lūdzu deputātus balsot par 17. - deputāta Pietkeviča priekšlikumu! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 51, pret - 9, neviens neatturas. Priekšlikums ir atbalstīts.

J.Dalbiņš. 18. - Pietkeviča kunga priekšlikums. Komisija to ir atbalstījusi. (Starpsauciens: “Balsot!”)

Sēdes vadītāja. Deputāti lūdz balsojumu. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 53, pret - 15, atturas - 1. Priekšlikums ir atbalstīts.

J.Dalbiņš. 19. - deputāta Jurķa priekšlikums. Komisija to ir atbalstījusi.

Sēdes vadītāja. Tas ir identisks 18.priekšlikumam.

J.Dalbiņš. Jā.

20. - politisko organizāciju apvienības “Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā” frakcijas priekšlikums. Komisija to ir noraidījusi. (Starpsauciens: “Balsot!”)

Sēdes vadītāja. Deputāti lūdz balsojumu. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 12, pret - 44, neviens neatturas. Priekšlikums nav atbalstīts.

J.Dalbiņš. 21. - Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

J.Dalbiņš. 22. - Saeimas Juridiskā biroja priekšlikums. Komisija to ir atbalstījusi.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

J.Dalbiņš. 23. - deputāta Pietkeviča priekšlikums. Komisijā tas ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Atklājam debates. Deputāts Vladimirs Buzajevs.

V.Buzajevs (politisko organizāciju apvienības “Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā” frakcija).

Cienījamā priekšsēdētāja! Godātie kolēģi! Atļaujiet man izklāstīt Ārlietu ministrijas viedokli par 23. - Pietkeviča kunga priekšlikumu: “Ārlietu ministrija vēlas norādīt, ka ir apšaubāms priekšlikums papildināt 9.pantu ar atļauju pašvaldībām izdot saistošus noteikumus par sapulču, gājienu un piketu rīkošanas kārtību un norisi atsevišķās vietās. Turklāt likums jau paredz pietiekami detalizētu jautājuma regulējumu.”

Aicinu arī Saeimu pievienoties Ārlietu ministrijas viedoklim un noraidīt 23. - Pietkeviča kunga priekšlikumu!

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu. Ja komisijas vārdā nekas nav piebilstams, lūdzu deputātus balsot par 23. - deputāta Pietkeviča priekšlikumu! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 48, pret - 14, neviens neatturas. Priekšlikums ir atbalstīts.

J.Dalbiņš. 24. - politisko organizāciju apvienības “Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā” frakcijas priekšlikums. Komisijā nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Atklājam debates. Deputāts Pēteris Tabūns.

P.Tabūns (frakcija “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK).

Te bija vesela gūzma PCTVL frakcijas priekšlikumu, par kuriem es negribēju, protams, nemaz runāt. Bet kas par traku, tas par traku! (No zāles dep. J.Pliners: “Nav! Nav!”) Un šoreiz Plinera komandas cirvis ir pacelts pārāk augstu, lai nepateiktu viņiem dažus vārdus.

Viņi grib no likuma izmest visu, kas viņiem aizliedz graut kārtību, drošību, valsts neatkarību un tā tālāk, un tā joprojām, visu, kas aizliedz ārdīties. Paskatieties priekšlikumu! Tātad viņi piedāvā izmest priekšlikumā šobrīd ierakstīto, ka sapulču, gājienu un piketu laikā ir aizliegts vērsties pret Latvijas Republikas neatkarību, izteikt priekšlikumus par Latvijas valsts iekārtas vardarbīgu grozīšanu, aicināt nepildīt likumus, sludināt vardarbību, nacionālo un rasu naidu, klaju nacismu, fašisma vai komunisma ideoloģiju, veikt kara propagandu un tā tālāk. Un to visu viņiem, atrodoties Latvijas parlamenta deputātu pulkā, nav kauna piedāvāt izsvītrot.

Nu vai nav par traku, kolēģi! Ir tik traki, ka trakāk vairs nevar būt! Un tāpēc, kolēģi, es nekādi nesaprotu koalīcijas partnerus, kuri atteicās virzīt tālāk grozījumus Pilsonības likumā, lai tos padarītu stingrākus un lai šādi cilvēki nesēdētu Latvijas parlamentā, jo tas milzīgais pulks, kas jau iegūst pilsonību un iegūs vēl un vēl, balsos par šādiem cilvēkiem, kuri ir absolūti naidīgi noskaņoti pret šo valsti.

Padomājiet! Vēl ir laiks padomāt un tomēr virzīt grozījumus Pilsonības likumā, lai mēs pārtrauktu šo masveida naturalizāciju!

Paldies.

Sēdes vadītāja. Deputāts Vladimirs Buzajevs.

V.Buzajevs (politisko organizāciju apvienības “Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā” frakcija).

Cienījamā priekšsēdētāja! Godātie kolēģi! Es negribēju komentēt šo

24. - PCTVL frakcijas priekšlikumu, bet pēc Tabūna kunga ieteikuma, tomēr gribu paskaidrot, kurš no mums ir tas trakais.

Šis saīsinātais priekšlikums ir tieši ņemts no 1923.gada Latvijas likuma par sapulcēm: “...aicināt izdarīt noziedzīgus nodarījumus, kā arī sludināt vardarbību.” Tieši tāda ir1923.gada likuma redakcija.

Turpretī esošais likums ir nokopēts no komunistu 1989.gada likuma. Un tur ir detalizēti visi aizliegumi, ka nevar, teiksim, cīnīties pret padomju varu un tā tālāk. Mūsu esošie demokrātiski noskaņotie likumdevēji visu vārds vārdā nokopēja, tikai mainot uz pretējo pusi. Un viss!

Tāds ir iemesls, cienījamais Tabūna kungs, kāpēc mēs gribējām atjaunot demokrātiskās Latvijas Republikas likumdošanu, kas nav izkropļota, piecdesmit gadus dzīvojot totalitārajā režīmā. Un viss! Un sakarā ar to es aicinu visus, kuriem nav sajēga komunistiskajā režīmā zudusi, atbalstīt šo PCTVL frakcijas priekšlikumu.

Aicinu balsot “par”.

Sēdes vadītāja. Andris Tolmačovs.

A.Tolmačovs (politisko organizāciju apvienības “Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā” frakcija).

Mans priekšlikums, ja likums būs atvērts, - papildināt... It kā, pēc esošās redakcijas, ir atļauts slavēt gan vandalismu, gan kanibālismu un dažādus citus “ismus”. Tādas ir mūsu likuma nepilnības... Mūsu priekšlikums ir pilnīgs un normāls. Bet varbūt citi deputāti nemāk lasīt un tātad nesaprot, kas ir piedāvāts. (No zāles dep. J.Dobelis: “Tevi jau neviens “neēdīs”!”)

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu. Vai komisijas vārdā ir kas iebilstams? Ja nekas nav piebilstams, tad lūdzu deputātus balsot par 24. - politisko organizāciju apvienības “Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā” frakcijas priekšlikumu. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 11, pret - 56, atturas - 1. Priekšlikums nav atbalstīts.

J.Dalbiņš. 25.priekšlikums - Aizsardzības un iekšlietu komisijas priekšlikums. Lūdzu atbalstīt!

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst... (Starpsauciens: “Balsot!”) Deputāti tomēr lūdz balsojumu. Pirms balsojuma atklājam debates. Deputāts Juris Dobelis. Nē, 25.priekšlikumu...

Tātad debašu par 25.priekšlikumu nav. Deputātiem nav iebildumu pret 25.priekšlikumu? Ir iebildumi? Tad balsojam. Lūdzu balsot par 25.priekšlikumu. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 55, pret - 11, neviens deputāts neatturas. Priekšlikums ir atbalstīts.

J.Dalbiņš. 26. - PCTVL frakcijas priekšlikums. Komisijā nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāts Juris Dobelis.

J.Dobelis (frakcija “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK).

Cienītie kolēģi! Es jau no rīta jums atgādināju to satraukumu, kāds Krievijas komunistu nometnē parādījās jau vakar pēc mūsu Saeimas Aizsardzības un iekšlietu komisijas sēdes. Diezgan jocīgi! Es tāpēc visus Saeimas deputātus aicinu sekot līdzi arī tam, kas notiek ārpus Latvijas, it īpaši tiem īpatnējiem “gājieniem”, kādus šad un tad var novērot Krievijā. It kā līdz šim tas likumā nebūtu bijis. Līdz šim Zjuganovs klusēja. Acīmredzot pats viņš neko nejēdza un viņa padomdevēji arī kaut kur grābstījās citās vietās. Tagad atmodušies un ļoti uztraukušies. Un tāpēc ir arī šis priekšlikums. Un tāpēc ir šī slimīgā reakcija. Jā, sen ir skaidrs, ka ir tā lielā vēlme pasniegt starptautiskajai sabiedrībai, ka komunisms ir kaut kas ļoti labs un nacisms - kaut kas ļoti slikts. Faktiski mēs labi zinām, kas tie abi tādi bija. Un tieši tāpēc - tieši tāpēc! - ir aizliegts gan vienu, gan otru režīmu slavējošus simbolus lietot. Kas tur būtu ko brīnīties? Līdz šim, jau daudzus gadus, nekādu īpašu strīdu par šo lietu nebija.

Kāpēc tas ir tagad tā saasinājies? Tāpēc, ka arī Krievijā ir jūtama zināma pārgrupēšanās un cīņa par varu. Putina kungs ar dāsnu roku visai pasaulei izdala savā valdīšanas laikā gan gāzi, gan naftu, gan kokmateriālus, gan alumīniju un daudz ko citu. Viņam ir ļoti labi. Viņš ir mīļš un labs visai pasaulei. Viņu uzņem ar apkampieniem gan Vācijā, gan Nīderlandē, gan Āzijas valstīs un citur. Un šinī brīdī Krievijā, kad ir šī pārgrupēšanās, ir atkal atmodušies komunisti, kas vis nesvin 4.novembri kā Krievijas vienotības dienu, bet atgriežas pie 7.novembra. Žēl! Ļoti žēl, ka tie, kas te visu laiku runā, ka viņi ir pret totalitārismu, pret komunistisko režīmu, šoreiz pūš gan viņu taurē, gan stabulē.

Protams, komisija šādu priekšlikumu noraidīja.

Sēdes vadītāja. Deputāts Vladimirs Buzajevs.

V.Buzajevs (politisko organizāciju apvienības “Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā” frakcija).

Cienījamie kolēģi! Ne reizi netikos nedz ar Zjuganovu, nedz ar Berezovski. PCTVL frakcijas iesniegtā 26.priekšlikuma - izslēgt likuma 11.panta 5.punktu - avots ir pavisam cits. Jo šis priekšlikums guva pilnu Ārlietu ministrijas atbalstu. Ne Krievijas, cienījamais Dobeļa kungs, bet Latvijas!

Mēs ierosinām izslēgt no likuma rindkopu, kas skan tā: “Pasākuma laikā ir aizliegts izmantot bijušās PSRS, Latvijas PSR un nacistiskās Vācijas karogus, ģerboņus, himnas un simboliku arī stilizētā veidā.” Ārlietu ministrijas viedoklis ir šāds: “Valsts simbolikas, ieskaitot PSRS un nacistiskās Vācijas, izmantošana pati par sevi nerada sabiedrības drošības, kārtības, veselības, tikumības un citu cilvēktiesību apdraudējumu.” Pasaulē ir zināmi daudzi piemēri tam, ka demonstranti izmanto citu valstu simboliku, lai paustu savus uzskatus. Kā vienu no šādiem var minēt antiglobālistu demonstrācijas pret karu Irākā, kurās demonstranti izmantoja stilizētā veidā komunistu un nacistu simboliku un ASV karogu, lai paustu savu protestu pret karu un ASV oficiālo politiku.

Kā zināms, vārda brīvība aizsargā ne tikai informācijas saturu, bet arī veidu, kādā tā tiek pasniegta. (Daļēji tika iekļauta atsauce uz Eiropas Cilvēktiesību tiesas spriedumu.)

Turklāt vārda brīvība attiecināma ne tikai uz tādu informāciju vai tādām idejām, kas tiek uztvertas labvēlīgi vai neitrāli, bet arī uz tām, kas apvaino, šokē vai uztrauc valsti vai kādu sabiedrības daļu. (Atsauce uz citu Eiropas Cilvēktiesību tiesas spriedumu.)

Godātie kolēģi! Jūs domājat, ka visvairāk savējo nogalināja zem PSRS karoga? Jūs domājat, ka visvairāk svešo nogalināja zem nacistiskās Vācijas karoga? Nieki! Visvainīgākais ir Francijas Republikas karogs, jo procentuālā ziņā Francijas revolūcijas un Napoleona karu upuri ir ārpus konkurences. Taču šis karogs šodien brīvi plīvo Rīgā, Brīvības ielas un Raiņa bulvāra stūrī.

Cienījamie Saeimas deputāti! Atstāsim malā savu provinciālismu un atbalstīsim Ārlietu ministrijas un PCTVL frakcijas priekšlikumu!

Aicinu balsot “par”!

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu. Lūdzu deputātus balsot par 26. - politisko organizāciju apvienības “Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā” frakcijas priekšlikumu! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 14, pret - 60, neviens neatturas. Priekšlikums nav atbalstīts.

Tālākos priekšlikumus izskatīsim pēc pārtraukuma.

Lūdzu deputātus reģistrēties ar reģistrācijas kartēm! Lūdzu zvanu! Reģistrācijas režīmu!

Cienījamie kolēģi! Kamēr tiek sagatavoti reģistrācijas rezultāti, es visu mūsu vārdā vēlos sveikt savu kolēģi - Saeimas priekšsēdētājas biedri Vinetu Muižnieci viņas jubilejā! (Aplausi.)

Paziņojumi.

Vārds deputātam Leopoldam Ozoliņam.

L.Ozoliņš (Zaļo un zemnieku savienības frakcija).

Lūdzu uzmanību nelielam paziņojumam! Ar Zaļo un zemnieku savienības frakcijas atbalstu ir panākts, ka ir iznācis trešais izdevums angļu valodā, kurš stāsta par Latvijas, mūsu dzimtenes, okupāciju. Tas ir ļoti parocīgs izdevums, tas nav liels, samērā plāna brošūriņa. Jūs katrs varat to saņemt, lai pēc vajadzības izmantotu savā darbā, sarunās ar ārvalstu delegācijām, un arī izdalītu tajās vietās, kur jūs uzskatāt to par nepieciešamu, kur ir mazas zināšanas par Latvijas okupācijas sekām.

Zaļo un zemnieku savienības frakcija atkārtoti jums piedāvā šo izdevumu, kas paredzēts jūsu praktiskajam un ārpolitiskajam darbam.

Aicinu arī PCTVL frakciju un citus kreisi vai, nu varbūt komunistiski, boļševistiski domājošos un savu varu, kā saka, nerealizējušos paņemt šo grāmatiņu, jo tā jums palīdzēs izprast Latvijas traģisko vēsturi, kuras daudzos jautājumos jūs vēl joprojām neorientējaties.

Paldies par uzmanību!

Sēdes vadītāja. Vārds deputātei Jevgenijai Stalidzānei.

J.Stalidzāne (Latvijas Pirmās partijas frakcija).

Cienījamie Sociālo un darba lietu komisijas locekļi! Komisijas sēde pulksten 12.40 komisijas telpās.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Jānim Strazdiņam.

J.Strazdiņš (Zaļo un zemnieku savienības frakcija).

Cienījamie Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas dalībnieki! Lūdzu, pulcējamies Dzeltenajā zālē uz sēdi!

Sēdes vadītāja. Reģistrācijas rezultātu nolasīšanai vārds Saeimas sekretāra biedre Ingunai Rībenai.

I.Rībena (8.Saeimas sekretāra biedre).

Cienījamie kolēģi! Nav reģistrējušies: Boriss Cilevičs, Juris Dalbiņš, Indulis Emsis, Aleksandrs Golubovs, Oskars Kastēns, Paulis Kļaviņš, Sarmīte Ķikuste, Dzintars Jaundžeikars... vairs jau nav. (Starpsauciens no zāles: “Aizgājis uz ministriju, nav vairs deputāts!”) Igors Aleksandrovs... ir, Andrejs Naglis, Vitālijs Orlovs, Anta Rugāte, Atis Slakteris, Dzintars Rasnačs un Ērika Zommere.

(Pārtraukums)

Sēdi vada Latvijas Republikas 8.Saeimas priekšsēdētajas biedrs

Jānis Straume.

Sēdes vadītājs. Godātie kolēģi! Lūdzu, ieņemiet vietas! Pārtraukumam paredzētais laks ir beidzies.

Turpinām izskatīt likumprojektu “Grozījumi likumā “Par sapulcēm, gājieniem un piketiem””.

Atbildīgās komisijas vārdā - deputāts Juris Dalbiņš.

J.Dalbiņš. Augsti godātais sēdes vadītāj! Kolēģi deputāti! Nākamais ir 27.priekšlikums. Iesniegusi Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisija. Atbildīgā komisija priekšlikumu nav atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Atklājam debates. Pēteris Simsons.

P.Simsons (Latvijas Pirmās partijas frakcija).

Godājamie kolēģi! No vienas puses, es gribu izteikt gandarījumu par to, ka Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisija ir atcerējusies to īpatnējo gadījumu, kad par PSRS karoga sadedzināšanu tika notiesāts Raivis Dzintars, un ka ir piedāvājusi šo papildinājumu: “lai sludinātu nacisma, fašisma vai komunisma ideoloģiju vai slavinātu totalitāros režīmus”. Proti, ir ierosinājusi noteikt, ka ar tādu motivāciju nedrīkstētu izmantot šo simboliku.

Zināmā mērā šis priekšlikums sasaucas ar nākamo - 28.priekšlikumu. Tur, lai lieta būtu pilnīgi skaidra, ir ierosināts noteikt, ka ir aizliegts necienīgi izturēties pret jebkuras valsts karogu, to noraujot, saplēšot, iznīcinot vai citādi sabojājot. Nu, tātad šeit būtu divas atšķirīgas lietas, divas atšķirīgas iespējas: vai nu, vai nu. It sevišķi jāņem vērā, ka 11.panta 4.punkts jau paredz, ka ir aizliegts arī tērpties formas tērpā vai tamlīdzīgā tērpā, lai paustu noteiktus politiskos uzskatus (piemēram, uzvilkt mugurā veco krievu armijas bušlatu ne jau tādēļ, lai pasargātu sevi no aukstuma, kartupeļos rokot vai, teiksim, pa ielu ejot).

Tāpēc man radās zināma neizpratne, kādēļ atbildīgā komisija šo papildinājumu ir noraidījusi. (Es pilnībā piekrītu, ka ir noraidīts nākamais - 28.priekšlikums.) Godājamie kolēģi, es gribētu dzirdēt atbildīgās komisijas argumentāciju šajā sakarā. Derētu tomēr nopietni pārdomāt, vai varam piekrist minētā papildinājuma noraidījumam. Jo, ja to noraidām, tad nākotnē varam atkal piedzīvot šādus gadījumus: zēni, kuri pret komunistisko ideoloģiju vai kādu citu režīmu protestēs, necienīgi izturēdamies pret attiecīgo periodu vai režīmu simbolizējošo karogu, tiks tiesāti tā, it kā viņi būtu necienīgi izturējušies pret kādas valsts oficiālo simboliku.

Tāpēc man ir lielas šaubas. Es, protams, nevaru piekrist komisijas viedoklim - noraidīt priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Vladimirs Buzajevs.

V.Buzajevs (politisko organizāciju apvienības “Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā”).

Godātais Prezidij! Cienījamie kolēģi! Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisija vienbalsīgi atbalstīja šo priekšlikumu - 27.priekšlikumu. Es gribētu no Saeimas tribīnes dzirdēt atbildīgo amatpersonu viedokļus, tas ir, komisijas vadības viedokli; es gribētu, lai viņi tagad nāktu un aizstāvētu mūsu komisijas ierindas locekļu viedokli.

Tas ir patiešām Raivja Dzintara gadījums. Viņš sadedzināja viņam naidīgās bijušās PSRS karogu. Un es saņēmu pēc vienas un tās pašas takses naudas sodu - 100 latu. Es gribu informēt kolēģus, ka Raivis pārsūdzēja šo pirmās instances tiesas lēmumu. Esmu pārliecināts, ka pat tad, ja mēs neatbalstīsim šo komisijas priekšlikumu, viņš vinnēs otrās instances administratīvajā apgabaltiesā. Jo esošā redakcija tikai ar policista veselo saprātu norobežo tādus incidentus, kāds bija ar Raivi Dzintaru. Tas ir visiem saprotams, izņemot policistus. Bet, cienījamie kolēģi, diemžēl tieši policisti ir tie, kas aiztur cilvēkus mītiņu un ielu gājienu laikā.

Sakarā ar to es lūdzu atbalstīt Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas iesniegto precizējošo priekšlikumu, lai tomēr lietas par visiem šiem incidentiem tiktu gan policistu, gan normālu cilvēku izpratnē izlemtas vienādi.

Aicinu balsot “par” un aicinu komisijas amatpersonas, kā arī Aizsardzības un iekšlietu komisijas amatpersonu izteikties par šā priekšlikuma būtību un par tā noraidīšanas pamatā esošajiem argumentiem.

Sēdes vadītājs. Debates slēdzu. Komisijas vārdā - deputāts Juris Dalbiņš... Lūdzu zvanu! Balsosim par 27. - Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas priekšlikumu! Lūdzu rezultātu! Par - 13, pret - 38, atturas - 7. Priekšlikums nav guvis atbalstu.

J.Dalbiņš. 28. - deputāta Pietkeviča priekšlikums. Komisija to nav atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt komisijas viedoklim.

J.Dalbiņš. 29. - deputāta Jurķa priekšlikums. Tāds pats. Arī tas netika atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu pret komisijas viedokli.

J.Dalbiņš. 30. - deputāta Pietkeviča priekšlikums. Komisija to atbalsta.

Sēdes vadītājs. Atklājam debates. Vladimirs Buzajevs.

V.Buzajevs (politisko organizāciju apvienības “Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā” frakcija).

Cienījamie kolēģi! Varbūt visčaklākie tomēr pusgada laikā izlasīja Ārlietu ministrijas viedokli, bet es tomēr gribu visiem pārējiem citēt šo viedokli par likuma 12.pantu un par cienījamo deputātu Pietkeviča un Jurķa priekšlikumiem. Kopumā ir runa par visiem šiem priekšlikumiem - no 30.priekšlikuma līdz 37.priekšlikumam.

Citēju: “Valsts pozitīvais pienākums vārda un pulcēšanās brīvības aizsargāšanā ir nodrošināt šo brīvību netraucētu realizēšanu. Diemžēl otrajam lasījumam izteiktie priekšlikumi 12.panta redakcijā rada priekšstatu, ka valstij būtu jāiejaucas pasākumu organizēšanā. Pēc Ārlietu ministrijas domām, pašreiz spēkā esošā 12.panta redakcija piedāvā sabalansētu pieeju vārda un pulcēšanās brīvībai un valsts pienākumam rūpēties par sabiedrisko drošību, kārtību un citu cilvēku tiesībām un interesēm. Ārlietu ministrija vēlētos atzīmēt specifisko 12.panta spēkā esošo redakciju, jo, neskatoties uz novēloto pieteikuma iesniegšanu, pašvaldība ir tiesīga to izskatīt, kā arī neizskatīt...” Un tā tālāk. Es tālāk to necitēšu.

Valsts cilvēktiesību biroja viedoklis: “Deputātu Pietkeviča un Jurķa priekšlikumi paredz, ka pieteikums par sapulces, gājiena un piketa rīkošanu ir jāiesniedz attiecīgi 7 dienas vai 5 darba dienas pirms attiecīgā pasākuma.”

Šobrīd likums paredz, ka pieteikums ir jāiesniedz 3 darba dienas pirms attiecīgā pasākuma norises, bet, ja pasākums ir saistīts ar transporta kustības traucējumiem, - pirms 7 dienām.

Šāds grozījums var nesamērīgi ierobežot pulcēšanās brīvību, jo tādā veidā praktiski tiek izslēgta iespēja nekavējoties reaģēt uz kādu notikumu, un tā tālāk. Turklāt pret šo konkrēto 13.priekšlikumu ļoti nopietni iebilda arī mūsu Juridiskā biroja vadītājs Kusiņa kungs. Tātad šis priekšlikums, kuru iesniedza Pietkeviča kungs, izslēdz no likuma pantu, kas burts burtā norakstīts no Eiropas Cilvēka tiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvencijas, kura Latvijai ir saistoša. Un eksistē arī instruments, lai piespiestu Latviju to ievērot, - tā ir Eiropas Cilvēktiesību tiesa, kas atrodas Strasbūrā. Pietkeviča kungs ar šo savu priekšlikumu paver plašu ceļu visiem Latvijas iedzīvotājiem tieši uz Strabūru, kā arī atver mūsu budžeta krājumus, lai maksātu briesmīgus naudas sodus.

Aicinu neatbalstīt visus šos priekšlikumus - sākot no 13. līdz 37.priekšlikumam. Aicinu balsot “pret”!

Sēdes vadītājs. Debates slēdzu. Lūdzu zvanu! Balsosim par 30. - deputāta Pietkeviča priekšlikumu! Lūdzu rezultātu! Par - 52, pret - 7, atturas - 1. Priekšlikums guvis atbalstu.

Tālāk, lūdzu!

J.Dalbiņš. 31. - Saeimas deputāta Mihaila Pietkeviča priekšlikums. Komisija priekšlikumu nav atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

J.Dalbiņš. 32. - Aizsardzības un iekšlietu komisijas priekšlikums. Lūdzu atbalstīt! (Starpsauciens: “Balsot!”)

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par 32. - Aizsardzības un iekšlietu komisijas priekšlikumu! Lūdzu rezultātu! Par - 54, pret - 10, atturas - 2. Priekšlikums atbalstīts.

J.Dalbiņš. 33. - Aizsardzības un iekšlietu komisijas priekšlikums. Lūdzu atbalstīt! (Starpsauciens: “Balsot!”)

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par 33. - Aizsardzības un iekšlietu komisijas priekšlikumu! Lūdzu rezultātu! Par - 44, pret - 12, neviens neatturas. Priekšlikums atbalstīts.

J.Dalbiņš. 34. - Saeimas deputāta Pietkeviča priekšlikums. Komisija atbalstīja. (Starpsauciens: “Balsot!”)

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par 34. - deputāta Pietkeviča priekšlikumu! Lūdzu rezultātu! Par - 53, pret - 9, neviens neatturas. Priekšlikums atbalstīts.

J.Dalbiņš. 35. - Saeimas deputāta Pietkeviča priekšlikums. Komisijā atbalstīts. (Starpsauciens: “Balsot!”)

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par 35.priekšlikumu! Lūdzu rezultātu! Par - 56, pret - 11, atturas - 1. Priekšlikums guvis atbalstu.

J.Dalbiņš. 36.priekšlikums. Tika daļēji atbalstīts 33.priekšlikumā.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

J.Dalbiņš. 37.priekšlikums. Tāpat ir atbalstīts 33.priekšlikumā.

Sēdes vadītājs. Paldies. Tālāk, lūdzu!

J.Dalbiņš. 38. - deputāta Pietkeviča priekšlikums. Komisija to noraidīja.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

J.Dalbiņš. 39. ir līdzīgs priekšlikums. Arī tas tika noraidīts. To iesniedzis deputāts Jurķis.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu. Tālāk!

J.Dalbiņš. 40. - politisko organizāciju apvienības “Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā” frakcijas priekšlikums. Komisija šo priekšlikumu neatbalstīja. (Starpsauciens: “Balsot!”)

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par 40. - PCTVL frakcijas priekšlikumu! Lūdzu rezultātu! Par - 14, pret - 55, neviens neatturas. Priekšlikums ir noraidīts.

J.Dalbiņš. 41. - politisko organizāciju apvienības “Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā” frakcijas priekšlikums. Komisija šo priekšlikumu nav atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Atklājam debates. Vladimirs Buzajevs.

V.Buzajevs (politisko organizāciju apvienības “Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā” frakcija).

Šis PCTVL frakcijas priekšlikums paredz atjaunot deputātu un deputātu kandidātu tiesības sarīkot tikšanās ar vēlētājiem ielās bez speciālām pašvaldības atļaujām.

Šīs tiesības Latvijā eksistēja praktiski desmit gadus, un nebija nekādas jēgas to svītrot no likuma. Turklāt tas ir īpaši aktuāli visām politiskajām partijām, kas gribēs piedalīties nākamajās Saeimas vēlēšanās.

Es aicinu kaut vienu no valdošās koalīcijas cilvēkiem, kurš atjaunoja šīs tiesības bez Saeimas piekrišanas un kuru Saeima neizdeva tiesāšanai, atbalstīt šo prātīgo un demokrātisko PCTVL frakcijas priekšlikumu.

Aicinu balsot “par”, jo pretējā gadījumā arī jums uz savas ādas var nākties izjust šā priekšlikuma noraidīšanas sekas jau tuvākajā laikā - pēc apmēram deviņiem mēnešiem.

Sēdes vadītājs. Debates slēdzu. Lūdzu zvanu! Balsosim par 41. - PCTVL frakcijas priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par - 11, pret - 52, neviens neatturas. Priekšlikums ir noraidīts.

J.Dalbiņš. 42. - Saeimas deputāta Pietkeviča priekšlikums. Komisija to ir atbalstījusi. (Starpsauciens: “Balsot!”)

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par 42.priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par - 51, pret - 8, neviens neatturas. Priekšlikums ir atbalstīts.

J.Dalbiņš. 43.priekšlikums. Arī tas ir atbalstīts, jo ir tieši tāds pats.

44. - Saeimas deputāta Jurķa priekšlikums. Daļēji atbalstīts 34.priekšlikumā.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

J.Dalbiņš. 45. - Juridiskā biroja priekšlikums. Komisijā tika atbalstīts. (Starpsauciens: “Balsot!”)

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par 45. - Saeimas Juridiskā biroja priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par - 53, pret - 9, neviens neatturas. Priekšlikums ir guvis atbalstu.

J.Dalbiņš. 46. - politisko organizāciju apvienības “Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā” frakcijas priekšlikums. Komisija to nav atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu. Lūdzu, tālāk!

J.Dalbiņš. 47. - deputāta Pietkeviča priekšlikums. Komisijā tika atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

J.Dalbiņš. 48. - deputāta Jurķa priekšlikums. Tāds pats. Arī tas ir guvis atbalstu.

49.priekšlikums...

Sēdes vadītājs. Atvainojiet, vai deputāts Buzajevs vēlas debatēt par 49.? Pret 48. - nav iebildumu.

Tālāk, lūdzu!

J.Dalbiņš. 49. - Juridiskā biroja priekšlikums. Komisijā tika atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Atklājam debates. Vladimirs Buzajevs.

V.Buzajevs (politisko organizāciju apvienības “Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā” frakcija).

Cienījamie kolēģi! Tas varbūt nebūs oriģināli, bet es runāšu par Ārlietu ministrijas viedokli par likuma 15.pantu - par cienījamo deputātu Pietkeviča un Jurķa priekšlikumiem, kā arī par Saeimas Juridiskā biroja priekšlikumiem, sākot no 49. līdz pat 63.priekšlikumam.

“Spēkā esošā 15.panta pirmās daļas redakcija paredz pietiekami sabalansētu pieeju gan indivīda, gan sabiedrības interesēm. Līdz ar to grozījumi šajā daļā būtu apsverami tikai tad, ja pašvaldībām no viņām neatkarīgu iemeslu dēļ rodas zināmas praktiskas grūtības izskatīt pieteikumus triju darba dienu laikā. Ja praktiskā situācija to ļauj, pasākumu varētu saskaņot arī vienas darbadienas laikā. Tas pats princips darbojas arī gadījumā, ja pašvaldība nolemj nesaskaņot pasākumu.

Minētās normas pamatā ir apsvērums, ka publiski pasākumi paredz zināmas organizatoriskas darbības, kā arī to, ka pašvaldība var lūgt novērst trūkumus pieteikumā un ka pieteicējiem varētu rasties nepieciešamība pārsūdzēt pašvaldības atteikumu. Līdz ar to būtu saglabājams 15.panta pirmajā daļā ietvertais pienākums pašvaldībai izskatīt pieteikumu ne vēlāk kā 48 stundas pirms pasākuma sākuma.

Ja tiks atbalstīts priekšlikums pagarināt pieteikuma izskatīšanas termiņu līdz piecām darbadienām, tad attiecīgi varētu samazināt pieteikuma izskatīšanas termiņu līdz 72 stundām pirms pasākuma sākuma.

Arī spēkā esošā 15.panta sestās daļas redakcija paredz pietiekami sabalansētu pieeju gan indivīda, gan sabiedrības interesēm. [..]

Savukārt otrajam lasījumam izteiktie priekšlikumi neievēro samērīguma principu un padara pasākuma pieteicēju atkarīgu no pašvaldības amatpersonas redzējuma par pasākuma laiku, vietu un maršrutu. Ja šāda redakcija tiks atbalstīta, tā radīs pietiekami lielu pamatu patvaļai no pašvaldību amatpersonu puses.”

Saskaņā ar visu izklāstīto lūdzu Saeimu pievienoties Ārlietu ministrijas viedoklim un noraidīt visus priekšlikumus, sākot no 49.priekšlikuma un beidzot ar 63.priekšlikumu.

Lūdzu visus nobalsot un neatbalstīt.

Sēdes vadītājs. Debates slēdzu. Lūdzu zvanu! Balsosim par 49. - Juridiskā biroja priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par - 60, pret - 5, neviens neatturas. Priekšlikums ir atbalstīts.

J.Dalbiņš. 50. - deputāta Pietkeviča priekšlikums. Priekšlikums atbalstīts 54. - Juridiskā biroja priekšlikuma redakcijā.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

J.Dalbiņš. 51.priekšlikums. Arī tas tieši tādā pašā veidā ir atbalstīts 54.priekšlikuma redakcijā.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

J.Dalbiņš. 52. - politisko organizāciju apvienības “Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā” frakcijas priekšlikums. Komisijā ir noraidīts. (Starpsauciens: “Balsot!”)

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par 52. - PCTVL frakcijas priekšlikumu! Lūdzu rezultātu! Par - 14, pret - 53, atturas - 1. Priekšlikums nav guvis atbalstu.

J.Dalbiņš. 53. - Saeimas deputāta Pietkeviča priekšlikums. Komisijā neguva atbalstu.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

J.Dalbiņš. 54. - Juridiskā biroja priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Atklājam debates par 54.priekšlikumu. Vladimirs Buzajevs.

V.Buzajevs (politisko organizāciju apvienības “Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā” frakcija).

Godātie kolēģi! Jūs tikko dzirdējāt Ārlietu ministrijas argumentāciju attiecībā uz visiem šiem priekšlikumiem, 54.priekšlikumu ieskaitot. Varbūt jums nav saprotama Ārlietu ministrijas diplomātiskā valoda, tāpēc es pārtulkošu to normālā sadzīves latviešu valodā.

Komisijas atbalstītā likuma redakcija ļauj pašvaldībai saskaņot jebkuru pieteikumu vai izsniegt tā atteikumu divas diennaktis pirms pasākuma sākšanās.

Kolēģi! Runa ir par jebkuru pieteikumu neatkarīgi no pieteikuma iesniegšanas termiņa. Un likums paredz, ka tiesai ir pienākums izskatīt sūdzību triju diennakšu laikā - tātad arī vienu diennakti pēc paredzētā pasākuma sākuma. Tas nozīmē, ka sapulču brīvība ir pilnīgi aizliegta un ka var droši svītrot Satversmes 103.pantu. Tas nozīmē, ka nākamnedēļ - piektdien no rīta - Latvijas teritorijā vairs nedarbosies nedz Eiropas Cilvēka tiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvencijas 11.pants, nedz ANO Starptautiskā pakta par pilsoņu un politiskajām tiesībām 21.pants. Tātad, cienījamie kolēģi, šī būs unikāla teritorija ar unikālu vēsturi - kā Antarktika.

Godātie kolēģi! Nākamais solis šajā virzienā - tā ir Saeimas vēlēšanu atcelšana un mūsu pilnvaru pagarināšana līdz mūsu nāvei.

Kolēģi, padomājiet pirms balsošanas!

Sēdes vadītājs. Debates slēdzu. Vai vēlaties ko piebilst komisijas vārdā? Lūdzu zvanu! Balsosim par 54. - Saeimas Juridiskā biroja priekšlikumu! Lūdzu rezultātu! Par - 53, pret - 13, atturas - 1. Priekšlikums ir guvis atbalstu.

J.Dalbiņš. 55. - deputāta Pietkeviča priekšlikums. Komisijā nav guvis atbalstu.

Sēdes vadītājs. Deputātiem nav iebildumu pret komisijas viedokli.

J.Dalbiņš. 56. - Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu. (Starpsauciens: “Balsot!”) Ā, atvainojiet! Jāveic balsojums. Lūdzu balsojuma režīmu! Balsosim par 56. - Juridiskā biroja priekšlikumu! Lūdzu zvanu! Lūdzu rezultātu! Par - 46, pret - 12, atturas - 2. Priekšlikums atbalstīts.

J.Dalbiņš. 57. - Juridiskā biroja priekšlikums. Ir atbalstīts. (Starpsauciens: “Balsot!”)

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par 57. - Juridiskā biroja priekšlikumu! Lūdzu rezultātu! Par - 51, pret - 11, neviens neatturas. Priekšlikums atbalstīts.

J.Dalbiņš. 58. - deputāta Jurķa priekšlikums. Komisijā neguva atbalstu.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu pret komisijas viedokli.

J.Dalbiņš. 59. - Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts. (Starpsauciens: “Balsot!”)

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par 59. - Saeimas Juridiskā biroja priekšlikumu! Lūdzu rezultātu! Par - 51, pret - 9, neviens neatturas. Priekšlikums atbalstīts.

J.Dalbiņš. 60. - Saeimas deputāta Jurķa priekšlikums. Komisija to neatbalstīja.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu pret komisijas viedokli.

J.Dalbiņš. 61. - Juridiskā biroja priekšlikums. Ir atbalstīts. (Starpsauciens: “Balsot!”)

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par 61. - Juridiskā biroja priekšlikumu! Lūdzu rezultātu! Par - 50, pret - 8, neviens neatturas. Priekšlikums atbalstīts.

J.Dalbiņš. 62. - deputāta Pietkeviča priekšlikums. Netika atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu pret komisijas viedokli.

J.Dalbiņš. 63. - Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts. (Starpsauciens: “Balsot!”)

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par 63. - Juridiskā biroja priekšlikumu! Lūdzu rezultātu! Par - 51, pret - 10, neviens neatturas. Priekšlikums atbalstīts.

J.Dalbiņš. 64. - Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

J.Dalbiņš. 65. - PCTVL frakcijas priekšlikums. Komisijā netika atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu pret komisijas viedokli.

J.Dalbiņš. 66. - deputāta Pietkeviča priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts... (Starpsauciens: “Balsot!”) Lūdzu zvanu! Balsosim par 66. - deputāta Pietkeviča priekšlikumu! Lūdzu rezultātu! Par - 50, pret - 9, atturas - 1. Priekšlikums atbalstīts.

J.Dalbiņš. 67. - deputāta Jurķa priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

J.Dalbiņš. 68. - deputāta Pietkeviča priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

J.Dalbiņš. 69. - Aizsardzības un iekšlietu komisijas priekšlikums. Lūdzu atbalstīt!

Sēdes vadītājs. Atklājam debates par 69.priekšlikumu. Deputāts Vladimirs Buzajevs.

V.Buzajevs (politisko organizāciju apvienības “Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā” frakcija).

Cienījamie kolēģi! Šis priekšlikums, 69. - komisijas priekšlikums -, skan ļoti vienkārši: “Likums stājas spēkā nākamajā dienā pēc izsludināšanas.”

Es gribu atgādināt kolēģiem, ka 1943.gadā, tieši 7.novembrī, padomju karavīri atbrīvoja Kijevu. Tā bija Staļina pavēle. Nebija nekādas militāras nepieciešamības steigt. Pāris desmiti tūkstošu karavīru tika nogalināti par velti.

Cienījamie kolēģi! Tas, ka ir šis komisijas priekšlikums nokārtot visu, kas saistīts ar šo likumu, īsi pirms valsts svētkiem, - tas apliecinājums... Jūs esat staļinisti, cienījamie kolēģi! Jūs šodien to ļoti labi pierādījāt.

Taču, saņemot Ārlietu ministrijas, Tieslietu ministrijas, kā arī Valsts cilvēktiesību biroja slēdzienus, jūs saņēmāt varbūt sāpīgu, bet lietderīgu demokrātijas poti. Jūs šodien saņēmāt labu demokrātijas mācībstundu.

Diemžēl - skolas līmenī... Līdz skolēnam jums, kolēģi deputāti, vēl augt un augt.

Jūs esat staļinisti! Es varētu atkārtot to vēlvienreiz, un es ceru, ka visiem, kas sekoja šodienas debatēm, un visiem, kas vēl pētīs debašu rezultātus, tas nu būtu skaidrs.

Aicinu neatbalstīt šo Aizsardzības un iekšlietu komisijas priekšlikumu, kā arī balsot kopumā pret šo likumu, kas neatbilst Latvijai saistošajiem starptautiskajiem dokumentiem.

Aicinu balsot pret šo priekšlikumu un pret likumu kopumā!

Sēdes vadītājs. Debates slēdzu. Lūdzu zvanu! Balsosim par 69.priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par - 54, pret - 12, neviens neatturas. Priekšlikums atbalstīts.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi likumā “Par sapulcēm, gājieniem un piketiem”” pieņemšanu otrajā, galīgajā, lasījumā. Lūdzu rezultātu! Par - 58, pret - 16, neviens neatturas. Likums pieņemts.

Saeimas Prezidijs ir saņēmis vairāku deputātu iesniegumu ar lūgumu darba kārtībā iekļaut tūlīt pēc izskatītā likumprojekta Mandātu un iesniegumu komisijas ziņojumu par deputāta pilnvaru atjaunošanu Jānim Šmitam. Vai ir iebildumi? Iebildumu nav.

Lūdzu! Mandātu un iesniegumu komisijas vārdā - deputāts Pāvels Maksimovs.

P.Maksimovs (Latvijas Pirmās partijas frakcija).

Mandātu un iesniegumu komisija ir saņēmusi Dzintara Jaundžeikara iesniegumu par to, ka viņš noliek deputāta mandātu sakarā ar apstiprināšanu ministra amatā.

Saskaņā ar Centrālās vēlēšanu komisijas informāciju nākamais deputāta kandidāts no Latvijas Pirmās partijas Vidzemes vēlēšanu apgabala saraksta ir Jānis Šmits.

Komisija ir saņēmusi Jāņa Šmita iesniegumu, ka viņš piekrīt uzņemties deputāta amata pienākumus.

Mandātu un iesniegumu komisija lūdz izskatīt iesniegto lēmuma projektu un apstiprināt Jānim Šmitam 8.Saeimas deputāta pilnvaras uz laiku, kamēr no Latvijas Pirmās partijas Vidzemes vēlēšanu apgabala saraksta ievēlētais deputāts pilda ministra pienākumus.

Sēdi vada Latvijas Republikas 8.Saeimas priekšsēdētāja

Ingrīda Ūdre.

Sēdes vadītāja. Cienījamie kolēģi! Lūdzu Jāni Šmitu dot svinīgo zvērestu!

J.Šmits (Latvijas Pirmās partijas frakcija).

Es, uzņemoties Saeimas deputāta amata pienākumus, Latvijas tautas priekšā svinīgi solu būt uzticīgs Latvijai, stiprināt tās suverenitāti un latviešu valodu kā vienīgo valsts valodu, aizstāvēt Latviju kā neatkarīgu un demokrātisku valsti, savus pienākumus pildīt godprātīgi un pēc labākās apziņas. Es apņemos ievērot Latvijas Satversmi un likumus.

Sēdes vadītāja. Cienījamie kolēģi! Lūdzu, balsosim par 8.Saeimas deputāta pilnvaru apstiprināšanu Jānim Šmitam uz laiku, kamēr no Latvijas Pirmās partijas kandidātu saraksta Vidzemes vēlēšanu apgabala ievēlētais deputāts Dzintars Jaundžeikars pilda ministra pienākumus! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 76, pret - nav, atturas - 1. Lēmums pieņemts.

Lūdzu deputātu Jāni Šmitu ieņemt savu vietu Saeimas sēžu zālē!

Sakarā ar to, ka atkal ir nepieciešami tehniski uzlabojumi, tas ir, tehniski grozījumi, mūsu balsošanas sistēmā, Saeimas Prezidijs izsludina pārtraukumu uz desmit minūtēm. Tātad satiekamies zālē pulksten 14.15.

(Pārtraukums)

Sēdi vada Latvijas Republikas 8.Saeimas priekšsēdētāja

Ingrīda Ūdre.

Sēdes vadītāja. Cienījamie kolēģi! Pirms turpinām izskatīt sēdes darba kārtību, daru zināmu, ka Saeimas Prezidijs ir saņēmis deputātu Mūrnieces, Šadurska, Bērziņa, Pietkeviča, Šņepstes un citu deputātu iesniegumu ar lūgumu izdarīt šīsdienas sēdes darba kārtībā izmaiņas - izskatīt likumprojektu “Grozījums Latvijas Republikas Satversmē” un likumprojektu “Grozījumi Saeimas kārtības rullī” pēc likumprojekta “Grozījumi likumā “Par sapulcēm, gājieniem un piketiem”” izskatīšanas. Vai deputātiem ir iebildumi?

Ja deputātiem iebildumu nav, tad nākamais darba kārtības jautājums ir likumprojekts “Grozījums Latvijas Republikas Satversmē”.

Cienījamie kolēģi! Tā kā, lai veiktu grozījumus Satversmē, ir nepieciešams kvorums, lūdzu deputātus reģistrēties kvoruma esamības konstatēšanai! Kartes nav jāņem ārā, bet pēc signāla jūs reģistrēsieties ar reģistrācijas podziņu. Lūdzu zvanu! Reģistrācijas režīmu! Lūdzu rezultātu! Kopumā reģistrējušies 59 deputāti. Taču, lai mēs veiktu izmaiņas Satversmē, ir nepieciešamas divas trešdaļas balsu - 67 deputātu balsis.

Tātad, cienījamie kolēģi, mums būs jāatkārto reģistrācija. Pēc zvana iedegsies reģistrācijas lampiņa, zem kuras jums ir jānospiež reģistrācijas poga.

Cienījamie kolēģi! Lūdzu zvanu! Reģistrācijas režīmu! Lūdzu rezultātu! Kopumā reģistrējušies 63 deputāti. Tātad balsu nepietiek un mēs nevaram veikt izmaiņas Latvijas Republikas Satversmē.

Pārejam pie nākamā darba kārtības punkta - likumprojekta “Grozījumi Saeimas kārtības rullī”. Pirmais lasījums.

Juridiskās komisijas vārdā - deputāts Mareks Segliņš.

M.Segliņš (Tautas partijas frakcija).

Kolēģi! Juridiskā komisija ir izskatījusi grozījumus Saeimas kārtības rullī un tos atbalstījusi. Lūdzu Saeimu atbalstīt tos!

Sēdes vadītāja. Atklājam debates. Deputāts Pēteris Simsons.

P.Simsons (Latvijas Pirmās partijas frakcija).

Cienījamā priekšsēdētāja! Godājamie kolēģi deputāti! Kā es saprotu, šie Saeimas kārtības ruļļa grozījumi ir saistīti ar iepriekšējo jautājumu, kura izlemšanai nebija kvoruma. Līdz ar to ir lielas šaubas, vai mēs varam skatīt lietas ačgārnā kārtībā. Vai tas ir saprātīgi? Tāds jautājums rodas tāpēc, ka šeit ir runa par pilnīgi citas, jaunas normas iedibināšanu, proti: “Prezidijs informē Saeimu tuvākajā sēdē par Saeimas locekļiem piemērotajiem administratīvajiem sodiem.” Pastāvot līdzšinējai kārtībai, kamēr nav izdarīti grozījumi Satversmē, šāds Saeimas kārtības ruļļa grozījums ir grūti saprotams un, manuprāt, nepamatots un neloģisks, jo mēs taču nevaram izslēgt iespēju, ka nākamajā reizē, kad skatīsim jautājumu par grozījumiem Satversmē, tie var arī netikt izdarīti.

Ir jāparedz jebkura iespēja. Tātad šā darba kārtības punkta skatīšana pirms iepriekšējā, manuprāt, nav iespējama un nav loģiska.

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu. Vai komisijas vārdā ir kas piebilstams? Lūdzu, kolēģi, balsosim par likumprojekta “Grozījumi Saeimas kārtības rullī” pieņemšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 58, pret - 2, atturas - 19. Likumprojekts pirmajā lasījumā pieņemts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam!

M.Segliņš. 11.novembris.

Sēdes vadītāja. Citu priekšlikumu nav. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš otrajam lasījumam - 11.novembris.

Cienījamie kolēģi! Saeimas Prezidijs ir saņēmis deputātu Stalidzānes, Maksimova, Simsona, Turlā, Stepaņenko un citu deputātu iesniegumu ar lūgumu izdarīt izmaiņas šā gada 3.novembra sēdē... Atvainojiet! Vai šā gada 3.novembra sēdē vai nākamās trešdienas sēdē? Šā gada 3.novembra sēdē. Minētie deputāti tātad lūdz izskatīt jautājumu “Par Saeimas sekretāra vēlēšanām” kā nākamo darba kārtības jautājumu. Vai deputātiem ir iebildumi? Ja deputātiem ir iebildumi, tad, lūdzu, balsosim par darba kārtības maiņu! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 39, pret - 2, atturas - 38. Priekšlikums par darba kārtības maiņu nav atbalstīts.

Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts “Grozījumi Ieroču aprites likumā”. Trešais lasījums.

Aizsardzības un iekšlietu komisijas vārdā - deputāts Juris Dalbiņš.

J.Dalbiņš (Tautas partijas frakcija).

Cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Kolēģi! Likumprojektā “Grozījumi Ieroču aprites likumā” iekļauts likumprojekts “Grozījumi Ieroču aprites likumā” (ar reģistrācijas numuru 1304 un ar reģistrācijas numuru 1232). Trešais lasījums.

Likumprojekta trešajam lasījumam iesniegti 17 priekšlikumi, kas tika izskatīti 26.oktobra sēdē.

1. - Iekšlietu ministrijas parlamentārā sekretāra Daiņa Turlā priekšlikums. Komisija priekšlikumu ir atbalstījusi.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

J.Dalbiņš. 2. - Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

J.Dalbiņš. 3.priekšlikums ir pamatots ar Saeimas kārtības ruļļa 85.panta otrās daļas 2.punktu. Tas ir likumprojektā iekļautais grozījums no Ieroču aprites likuma, kuru bija paredzēts atbalstīt likumprojektā ar reģistrācijas numuru 1304. Komisija to ir atbalstījusi 2.priekšlikuma redakcijā.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

J.Dalbiņš. 4.priekšlikums. Komisija to ir atbalstījusi.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

J.Dalbiņš. 5.priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

J.Dalbiņš. 6.priekšlikums ir guvis komisijas atbalstu.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

J.Dalbiņš. 7. - Iekšlietu ministrijas parlamentārā sekretāra Turlā kunga priekšlikums. Komisija to ir atbalstījusi.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

J.Dalbiņš. 8. - tieslietu ministres Solvitas Āboltiņas kundzes priekšlikums. Komisija to atbalstījusi 7.priekšlikuma redakcijā.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

J.Dalbiņš. 9. - Saeimas deputāta Tolmačova kunga priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Atklājam debates. Deputāts Vladimirs Buzajevs.

V.Buzajevs (politisko organizāciju apvienības “Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā” frakcija).

Cienījamā priekšsēdētāja! Godātie kolēģi! PCTVL frakcijas 9., 14. un 15.priekšlikums, kas iesniegti Ieroču aprites likumam, paredz piešķirt arī Latvijas nepilsoņiem tādas pašas tiesības iegādāties un nēsāt ieročus, kādas ir ārvalstniekiem, Eiropas Savienības dalībvalstu un Eiropas Ekonomikas zonas valstu pilsoņiem.

Šos priekšlikumus PCTVL frakcija iesniedza vairāku iemeslu dēļ. Pastāvošā Ieroču aprites likuma redakcija pilnībā atbilst tālaika analoģiskajai likumdošanai, kad Latvija ietilpa Trešā reiha sastāvā. Tajos laikos ieročus varēja nēsāt okupanti, kurus patlaban saskaņā ar likumu iemieso Eiropas Savienības dalībvalstu pilsoņi un Eiropas Ekonomikas zonas valstu pilsoņi.

Vecajos laikos ieroči tika izsniegti arī tiem, kuri nebija ārieši, - koncentrācijas nometņu sargiem, kā arī tiem, kuri apslāpēja savu ciltsbrāļu neapmierinātību.

Patlaban saskaņā ar pastāvošo likumu okupantiem pielīdzināto kolaboracionistu lomu izpilda Latvijas pilsoņi.

Un beidzot - pārējās okupētās teritorijas iedzīvotājus par ieroču glabāšanu un slēpšanu sodīja.

Pastāvošais demokrātiskais Ieroču aprites likums šai kategorijai pielīdzina nepilsoņus - tātad pusi no valsts krievvalodīgās kopienas. Līdz ar to sabiedrības integrācijas jomā mūsu valsts likumdošana atklāti ir ņēmusi sev par paraugu Trešā reiha bēdīgi slaveno pieredzi.

Par šāda ceļa galamērķi loģiski varētu kļūt Salaspils koncentrācijas... atvainojiet, integrācijas nometnes atjaunošana, bet vadīt šīs nometnes apsardzi droši varētu uzticēt Latkovska kungam. Turklāt likums neaizliedz viņam nēsāt pie krūtīm “šmeiseri”.

Paldies par uzmanību!

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu. Vai komisijas vārdā ir kas piebilstams? Ja ne, lūdzu deputātus balsot par 9. - deputāta Tolmačova priekšlikumu! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 8, pret - 49, neviens neatturas. Priekšlikums nav atbalstīts.

J.Dalbiņš. 10.priekšlikums. Komisija to ir atbalstījusi.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

J.Dalbiņš. 11.priekšlikums. Komisija to ir atbalstījusi.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

J.Dalbiņš. 12.priekšlikums. Komisija to ir atbalstījusi.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

J.Dalbiņš. 13.priekšlikums. Komisija to ir atbalstījusi.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

J.Dalbiņš. 14. - deputāta Tolmačova priekšlikums. Komisija to nav atbalstījusi.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

J.Dalbiņš. 15. - deputāta Tolmačova priekšlikums. Komisija nav atbalstījusi.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

J.Dalbiņš. 16.priekšlikums. Komisija to ir atbalstījusi.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

J.Dalbiņš. 17.priekšlikums. Komisija to ir atbalstījusi.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

J.Dalbiņš. Līdz ar to visi priekšlikumi ir izskatīti. Lūdzu pieņemt likumprojektu trešajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta pieņemšanu trešajā lasījumā! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 63, pret un atturas - nav. Likums “Grozījumi Ieroču aprites likumā” pieņemts. Paldies.

Cienījamie kolēģi! Saeimas Prezidijs ir saņēmis Stalidzānes, Feldmanes, Simsona, Turlā, Petera un citu deputātu iesniegumu ar lūgumu izdarīt izmaiņas Saeimas šā gada 3.novembra sēdes darba kārtībā un iekļaut tajā lēmuma projektu “Par deputāta Jāņa Šmita ievēlēšanu Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijā”. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Darba kārtība ir mainīta.

Saeimas Prezidijs ir saņēmis arī deputātu Stalidzānes, Feldmanes, Simsona, Turlā, Petera, Nagļa un citu deputātu iesniegumu ar lūgumu izdarīt izmaiņas Saeimas šā gada 3.novembra sēdes darba kārtībā, iekļaujot tajā lēmuma projektu “Par deputāta Jāņa Šmita ievēlēšanu Saeimas Nacionālās drošības komisijā”. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Darba kārtība ir mainīta.

Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts “Grozījumi likumā “Par bīstamo iekārtu tehnisko uzraudzību””. Trešais lasījums.

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā - deputāts Madars Lasmanis.

M.Lasmanis (frakcija “Jaunais laiks”).

Godātie kolēģi! Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija uz trešo lasījumu izskatīja likumprojektu “Grozījumi likumā “Par bīstamo iekārtu tehnisko uzraudzību””. Kopumā ir saņemti četri priekšlikumi.

1. - Ekonomikas ministrijas parlamentārā sekretāra Dz.Zaķa priekšlikums. Daļēji atbalstīts, iekļauts 2. - atbildīgās komisijas priekšlikumā, kas ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Pret 1. un 2.priekšlikumu deputātiem iebildumu nav.

M.Lasmanis. 3. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

M.Lasmanis. 4. - Ekonomikas ministrijas parlamentārā sekretāra Dz.Zaķa priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumi nav.

M.Lasmanis. Tie ir visi priekšlikumi, kas bija iesniegti uz trešo lasījumu. Lūdzu atbalstīt likumprojektu trešajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta pieņemšanu trešajā lasījumā! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 69, pret un atturas - nav. Likums “Grozījumi likumā “Par bīstamo iekārtu tehnisko uzraudzību”” pieņemts. Paldies.

Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts “Grozījumi likumā “Par Latvijas Nacionālo bibliotēku””. Trešais lasījums.

Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas vārdā - deputāts Dzintars Ābiķis.

Dz.Ābiķis (Tautas partijas frakcija).

Cienījamā priekšsēdētāja! Cienījamie kolēģi. Kopumā ir saņemti 12 priekšlikumi.

1. - Juridiskā biroja priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

Dz.Ābiķis. 2. - Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts un iekļauts 3. - atbildīgās komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Pret 2. un 3.priekšlikumu deputātiem iebildumu nav.

Dz.Ābiķis. 4. - kultūras ministres H.Demakovas priekšlikums. Daļēji atbalstīts un iekļauts 6. - atbildīgās komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

Dz.Ābiķis. Līdzīgi arī 5. - Juridiskā biroja priekšlikums - ir iekļauts 6. - atbildīgās komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Pret 5. un 6.priekšlikumu deputātiem iebildumu nav.

Dz.Ābiķis. 7. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

Dz.Ābiķis. 8. - kultūras ministres H.Demakovas priekšlikums. Ir atbalstīts un iekļauts 11. - atbildīgās komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

Dz.Ābiķis. 9. - Satiksmes ministrijas parlamentārā sekretāra K.Petera priekšlikums. Atbalstīts un iekļauts 11. - atbildīgās komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

Dz.Ābiķis. Līdzīgi arī 10. - Juridiskā biroja priekšlikums - ir iekļauts 11. - atbildīgās komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Pret 10. un 11.priekšlikumu deputātiem iebildumu nav.

Dz.Ābiķis. 12. - Juridiskā biroja priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

Dz.Ābiķis. Cienījamie kolēģi, aicinu balsot par likumprojektu kopumā!

Sēdes vadītāja. Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta pieņemšanu trešajā lasījumā! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 68, pret - 1, neviens neatturas. Likums “Grozījumi likumā “Par Latvijas Nacionālo bibliotēku”” pieņemts. Paldies.

Dz.Ābiķis. Paldies, kolēģi, par gandrīz vienprātīgo atbalstu!

Sēdes vadītāja. Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts “Latvijas vides aizsardzības fonda likums”. Pirmais lasījums.

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā - deputāts Indulis Emsis.

I.Emsis (Zaļo un zemnieku savienības frakcija).

Godātie kolēģi! Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija izskatīja Latvijas vides aizsardzības fonda likumu. Aicinu to pieņemt pirmajā lasījumā.

Lietas būtība ir tāda, ka visas šīs normas bija iestrādātas Dabas resursu likumā. Tagad tās no šā likuma ir izņemtas ārā un ir noformētas kā atsevišķs likums. Principiāli un pēc būtības nekas nav mainīts.

Tā ka aicinu balsot!

Sēdes vadītāja. Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta pieņemšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 64, pret - 4, neviens neatturas. Likumprojekts pirmajā lasījumā pieņemts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam!

I.Emsis. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš otrajam lasījumam - 25.novembris.

Sēdes vadītāja. Citu priekšlikumu nav. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš otrajam lasījumam - 25.novembris. Paldies.

Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts “Dabas resursu nodokļa likums”. Pirmais lasījums.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā - deputāts Ēriks Zunda.

Ē.Zunda (Tautas partijas frakcija)

Cienījamā priekšsēdētāja! Godātie kolēģi! Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija ir izskatījusi likumprojektu “Dabas resursu nodokļa likums” un atbalstījusi to pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta pieņemšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 55, pret - 7, atturas - 5. Likumprojekts pirmajā lasījumā pieņemts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam!

Ē.Zunda. 17.novembris.

Sēdes vadītāja. Citu priekšlikumu nav. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš otrajam lasījumam - 17.novembris. Paldies.

Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts “Grozījumi likumā “Par darbinieku aizsardzību darba devēja maksātnespējas gadījumā””. Pirmais lasījums.

Sociālo un darba lietu komisijas vārdā - deputāte Jevgenija Stalidzāne.

J.Stalidzāne (Latvijas Pirmās partijas frakcija).

Cienījamie kolēģi! Strādāsim ar likumprojektu “Grozījumi likumā “Par darbinieku aizsardzību darba devēja maksātnespējas gadījumā”” (dokuments Nr.4753). Likumprojekts, kā teikts tā anotācijā, ir sagatavots tādēļ, lai varētu precīzi “reglamentēt vispārīgos noteikumus darbinieku prasījumu segšanai no garantiju fonda līdzekļiem maksātnespējīgo darba devēju pārrobežu maksātnespējas procesa gadījumos, kad par darbinieku prasījumu apmierināšanu ir atbildīga tās dalībvalsts garantiju institūcija, kuras teritorijā darbinieki veic vai parasti veic darbu attiecīgajā laika posmā”.

Lai šos jautājumus sakārtotu, ir nepieciešami šie grozījumi. Sociālo un darba lietu komisija ir nolēmusi pieņemt likumprojektu pirmajā lasījumā.

Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta pieņemšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 67, pret - nav, atturas - 5. Likumprojekts pirmajā lasījumā pieņemts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam!

J.Stalidzāne. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš otrajam lasījumam - 9.novembris.

Sēdes vadītāja. Citu priekšlikumu nav. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš otrajam lasījumam - 9.novembris. Paldies.

Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts “Grozījumi likumā “Par reglamentētajām profesijām un profesionālās kvalifikācijas atzīšanu””. Pirmais lasījums.

Sociālo un darba lietu komisijas vārdā - deputāte Jevgenija Stalidzāne.

J.Stalidzāne (Latvijas Pirmās partijas frakcija).

Šie grozījumi paredz papildināt ar reglamentētām profesijām tādas darbības autotransporta jomā, kurām nepieciešamo profesionālo minimumu profesionālās kompetences iegūšanai nosaka Ministru kabinets.

Turklāt šie grozījumi noteic, ka kravu autopārvadātāja profesionālā darbība ir jebkāda darbība, ko veic uzņēmums, kas nodarbojas ar preču komercpārvadājumiem vai nu ar atsevišķu mehānisko transportlīdzekli, vai sakabinātu transportlīdzekļu apvienojumu. Arī šajā ziņā ir jāsakārto visas normas atbilstoši Eiropas Savienības direktīvu prasībām.

Komisija nolēma atzīt likumprojektu par steidzamu.

Sēdes vadītāja. Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta atzīšanu par steidzamu! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 54, pret - 3, atturas - 5. Likumprojekts atzīts par steidzamu.

J.Stalidzāne. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš - 5.novembris...

Sēdes vadītāja. Es atvainojos! Mums vēl jānobalso par likumprojekta pieņemšanu pirmajā lasījumā. Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta pieņemšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 64, pret - nav, atturas - 4. Likumprojekts pirmajā lasījumā pieņemts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam un laiku likumprojekta izskatīšanai otrajā lasījumā!

J.Stalidzāne. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš otrajam lasījumam - 5.novembris, likumprojekta izskatīšana - 11.novembrī.

Sēdes vadītāja. 10.novembrī mums ir sēde. Tātad priekšlikumu iesniegšanas termiņš ir 5.novembris, izskatīšanas laiks - 10.novembra sēde. Paldies.

Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts “Grozījums Apdrošināšanas sabiedrību un to uzraudzības likumā”. Otrais lasījums.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā - deputāts Ēriks Zunda.

Ē.Zunda (Tautas partijas frakcija).

Cienījamā priekšsēdētāja! Godātie kolēģi! Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija ir izskatījusi Apdrošināšanas sabiedrību un to uzraudzības likumu. Pamatojoties lielākoties uz Finanšu un kapitāla tirgus komisijas priekšlikumiem, komisija izstrādāja savus priekšlikumus. Priekšlikumi ir iesniegti arī no Juridiskā biroja. Kopskaitā ir 20 priekšlikumi.

Visi ir atbalstīti.

1.priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

Ē.Zunda. 2.priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

Ē.Zunda. 3.priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

Ē.Zunda. 4.priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

Ē.Zunda. 5.priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

Ē.Zunda. 6.priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

Ē.Zunda. 7.priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

Ē.Zunda. 8.priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

Ē.Zunda. 9.priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

Ē.Zunda. 10.priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

Ē.Zunda. 11.priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

Ē.Zunda. 12.priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

Ē.Zunda. 13.priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

Ē.Zunda. 14.priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

Ē.Zunda. 15.priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

Ē.Zunda. 16.priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

Ē.Zunda. 17.priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

Ē.Zunda. 18.priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

Ē.Zunda. 19.priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

Ē.Zunda. 20.priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta pieņemšanu otrajā lasījumā. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 75, pret un atturas - nav. Likumprojekts otrajā lasījumā pieņemts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu trešajam lasījumam!

Ē.Zunda. Lūdzu par priekšlikumu iesniegšanas termiņu noteikt 10.novembri.

Sēdes vadītāja. Citu priekšlikumu nav. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš trešajam lasījumam - 10.novembris.

Ē.Zunda. Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts “Grozījumi Dzelzceļa likumā”. Otrais lasījums.

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā - deputāts Krišjānis Peters.

K.Peters (Latvijas Pirmās partijas frakcija).

Cienījamais Prezidij! Cienījamie kolēģi! Tātad strādāsim ar dokumentu, kura reģistrācijas numurs ir 1329, - ar likumprojektu “Grozījumi Dzelzceļa likumā”.

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija ir apkopojusi priekšlikumus otrajam lasījumam. Kopumā ir saņemti septiņi priekšlikumi.

1. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Un tas ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

K.Peters. 2. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

K.Peters. 3. - Juridiskā biroja priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

K.Peters. 4. - Satiksmes ministrijas parlamentārā sekretāra K.Petera priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

K.Peters. 5. - Juridiskā biroja priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

K.Peters. 6. - Juridiskā biroja priekšlikums. Ir atbalstīts un izteikts kā pārejas noteikumu 17.punkts.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

K.Peters. 7. - Satiksmes ministrijas parlamentārā sekretāra K.Petera priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

K.Peters. Komisijas vārdā aicinu pieņemt grozījumus Dzelzceļa likumā otrajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta pieņemšanu otrajā lasījumā. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 63, pret - nav, atturas - 5. Likumprojekts otrajā lasījumā pieņemts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu trešajam lasījumam!

K.Peters. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš trešajam lasījumam - 10.novembris.

Sēdes vadītāja. Citu priekšlikumu nav. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš trešajam lasījumam - 10.novembris. Paldies.

Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts “Grozījumi Būvniecības likumā”. Pirmais lasījums.

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā - deputāts Dzintars Zaķis.

Dz.Zaķis (frakcija “Jaunais laiks”).

Godājamie kolēģi! Cienījamā priekšsēdētāja! Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija izskatīja grozījumus “Būvniecības likumā” un atbalstīja to izskatīšanu pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta pieņemšanu pirmajā lasījumā. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 71, pret un atturas - nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā pieņemts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam!

Dz.Zaķis. Sakarā ar to, ka izvērsās diezgan asas diskusijas par šā likuma grozījumiem un to būtību un bija arī daudz ideju, kas ir jāiestrādā, es piedāvāju par priekšlikumu iesniegšanas termiņu noteikt 21.novembri - pietiekami ilgu laiku, lai deputāti varētu iesniegt visus nepieciešamos grozījumus.

Sēdes vadītāja. Citu priekšlikumu nav. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš otrajam lasījumam - 21.novembris.

Cienījamie kolēģi, Saeimas Prezidijs šodien izskatīja deputāta Ata Slaktera iesniegumu ar lūgumu piešķirt viņam bezalgas atvaļinājumu šā gada 3.novembrī, ko Prezidijs arī atbalstīja.

Cienījamie kolēģi, lūdzu reģistrēties ar reģistrācijas kartēm! Lūdzu zvanu! Reģistrācijas režīmu!

Cienījamie kolēģi, atgādinu, ka neizskatītie šīsdienas sēdes darba kārtības jautājumi tiks skatīti nākamajā trešdienā, tas ir, 9.novembrī.

Lūdzu Saeimas sekretāra biedri nolasīt reģistrācijas rezultātus!

I.Rībena (8.Saeimas sekretāra biedre).

Cienījamie kolēģi! Tātad nav reģistrējušies: Boriss Cilevičs, Aleksandrs Golubovs, Nikolajs Kabanovs, Andis Kāposts, Oskars Kastēns, Paulis Kļaviņš, Sarmīte Ķikuste, Andrejs Naglis, Vitālijs Orlovs... Es diemžēl, cienījamie kolēģi, no galvas nezinu, kuri deputāti ir Ķīnā, tāpēc atvainojos par to, ka es viņus atkārtoti nosaucu... Jakovs Pliners, Andrejs Radzevičs, Anta Rugāte, Atis Slakteris, Andris Tolmačovs... Aleksejs Vidavskis, Dzintars Rasnačs un Ērika Zommere tiešām ir Ķīnā. Paldies!

Sēdes vadītāja. Cienījamie kolēģi! Līdz ar to 3.novembra sēde ir slēgta. Es atgādinu, ka sēde mums būs 9.novembrī pulksten 15.00, kurā turpināsim izskatīt šodien neizskatītos jautājumus. Paldies.

Sēdi vada Latvijas Republikas 8.Saeimas priekšsēdētājas biedre

Vineta Muižniece.

Sēdes vadītāja. Labdien, godātie kolēģi! Ir pienācis laiks atbilžu sniegšanai uz deputātu jautājumiem.

Pirmais šodienas darba kārtībā ir deputātu Sokolovska, Plinera, Kabanova, Aleksejeva un Tolmačova jautājums reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministram Mārim Kučinskim “Par situāciju ar apkuri Sedas pilsētā”.

Ir saņemta ministra rakstiska atbilde.

Vai jautājuma iesniedzēji ir apmierināti ar šo atbildi? Nav apmierināti.

Tā kā ministrs ir informējis, ka šobrīd atrodas attaisnotā prombūtnē un pilda savus pienākumus, tādā gadījumā šis jautājums tiek pārcelts uz nākamo jautājumu un atbilžu sēdi.

Nākamais darba kārtības jautājums ir deputātu Grīnblata, Straumes, Dobeļa, Tabūna, Kiršteina, Rasnača, Seiles un I.Kalniņa jautājums Ministru prezidentam Aigaram Kalvītim un tieslietu ministrei Solvitai Āboltiņai “Par dienesta izmeklēšanas uzsākšanu sakarā ar Naturalizācijas pārvaldes un citu amatpersonu aizturēšanu par līdzdalību kukuļošanā saistībā ar Latvijas pilsonības prettiesisku iegūšanu naturalizācijas kārtībā”.

Ir saņemta ministres Āboltiņas rakstiska atbilde. Vai iesniedzēji ir apmierināti ar šo atbildi vai tomēr vēlas uzdot vēl jautājumus? Vēlas uzdot.

Tā kā ministre atrodas zālē, lūdzu jautājuma iesniedzējiem uzdot papildu jautājumus.

Lūdzu ieslēgt mikrofonu deputātam Mārim Grīnblatam. Lūdzu!

M.Grīnblats (frakcija “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK ).

Tātad jautājums bija adresēts Ministru prezidentam un tieslietu ministrei. Jautājuma pirmā daļa varbūt vairāk bija adresēta tieši Ministru prezidentam. Proti, mūsu frakcijas domas ir tādas, ka pārkāpuma raksturs šajā iestādē, kas novērojams ne jau pirmo gadu vien, liecina par to, ka vismaz ir vērts veikt tāda veida izmeklēšanu, kurā ir iesaistīti citi - valdības pakļautībā esošo iestāžu vai citu tiesībsargājošo iestāžu pārstāvji, nevis, kā jūs rakstāt, šīs pašas iestādes vadītājas vietnieks un vairāki citi vadošie darbinieki, kuri varbūt ir piemēroti zemāko darbinieku pārbaudei, bet nepavisam nav piemēroti pašas Naturalizācijas pārvaldes darbības sakārtotības novērtēšanai.

Līdz ar to mūsu jautājums premjera vietā jums ir šāds: vai jums vismaz ir bijusi iespēja ar premjeru apspriest jautājumu par to, vai valdībai, premjeram vai kādai citai personai, kā to likums pieļauj, tomēr nebūtu vērts veikt tāda veida izmeklēšanu, kurā droši vien būtu iesaistīti starpinstitūciju pārstāvji, kas nepārstāv pašu Naturalizācijas pārvaldi, bet kas varētu izvērtēt šīs pašas institūcijas vadības darbību visu šo jautājumu sakarā?

Sēdes vadītāja. Lūdzu, jūs varat sniegt atbildi.

S.Āboltiņa (tieslietu ministre).

Jā, paldies par jautājumu!

Manuprāt, arī jau savā atbildē esmu mēģinājusi sniegt atbildi attiecībā uz to, ka pirmām kārtām ir jānošķir divas lietas. Viena no tām ir izmeklēšana, ko veic kompetentas izmeklēšanas iestādes saistībā ar savu pienākumu veikšanu un saistībā ar aizdomām par kriminālpārkāpumu. Tā ir viena lieta, ko tā veica. Un man nav pamata apšaubīt KNAB kompetenci, ka viņi savu pilnvaru ietvaros šo izmeklēšanu veiks, tāpēc kaut kāda iejaukšanās šīs izmeklēšanas institūcijas darbībā vai citu izmeklēšanas iestāžu darbinieku iesaistīšana kaut kādā atsevišķā komisijā... Es neredzu, kurā vietā likumdošanā būtu reglamentēta tādas komisijas izveide, kura sastāvētu gan no izpildvaras pārstāvjiem, gan no izmeklēšanas iestāžu pārstāvjiem.

Un kāds tad būtu pārbaudes uzdevums jautājumā par konkrētiem pārkāpumiem, ko ir veikuši zemāki pārvaldes priekšniecībai pakļauti darbinieki? Šīs pārbaudes ir pilnīgi normālas saskaņā ar Valsts pārvaldes iekārtas likumu. Jautājums ir tikai par to, kas veic šo pārbaudi, un vai to veic arī attiecīgi izveidota komisija. Un šī pārbaude tika uzsākta nekavējoties pēc informācijas saņemšanas no KNAB.

Jautājumā par to, vai man ir pārliecība, ka Naturalizācijas pārvaldē viss ir kārtībā un vai ir nodrošināta... Manuprāt, pats svarīgākais ir būt pārliecinātiem par to, ka jebkurā procesā, kas ir saistīts ar pilsonības iegūšanu, ka ikvienā no šīm pakāpēm ir nodrošināta absolūti pilnīga likuma ievērošana, ka jebkura no procedūrām atbilst likumam un ka šeit to nav iespējams nekādos pretlikumīgos veidos ietekmēt.

Tātad pirmām kārtām par to, kas ir izdarīts un ko arī Aldermanes kundze stāstīja šodien, kad tikāmies Pilsonības likuma izpildes komisijā. Runa ir par to, vai ir veiktas jebkuras darbības, ko iestādes vadītājs varētu veikt saistībā ar to, lai nodrošinātu savas vadītās iestādes darbības likumību.

Pēc manā rīcībā esošās informācijas, kas man ir sniegta, un pēc tiem rakstiskajiem materiāliem, kas man ir iesniegti, man pašreiz nav nekādu apsvērumu, lai pieņemtu lēmumu, ka man ir jāveido vai jālūdz premjeram izveidot kādu īpašu starpinstitucionālu komisiju...

Sēdes vadītāja. Paldies, ministres kundze! Jūsu atbildei paredzētais laiks ir izmantots. Vai jautājuma iesniedzējiem ir vēl kāds papildjautājums? Jums ir iespēja uzdot vēl vienu papildjautājumu.

Lūdzu ieslēgt mikrofonu deputātam Jurim Dobelim!

J.Dobelis (frakcija “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK).

Cienītā ministres kundze! Lasot jūsu atbildi mūsu frakcijai, tās 3.lappusē 7.punktā ir teikts tā: “Pēdējā gada laikā, vērtējot reģionālo nodaļu darbu, Drošības policijai nosūtītas trīs vēstules, lūdzot pārbaudīt konkrētus faktus.” Tātad savlaicīgs brīdinājums, ja tā varētu teikt.

Taču šodien es lasu BNS ziņās, ka Aldermanes kundze tiešām ir teikusi, ka esot iepriekš informējusi Rugātes kundzi par Naturalizācijas pārvaldes vēstulēm Drošības policijai saistībā ar šīm iespējamajām nelikumībām. Turpretī Rugātes kundze ir noliegusi, ka ir saņēmusi šādu informāciju. Diemžēl iznāk, ka viena no cienītajām kundzēm melo.

Un tāpēc mans jautājums jums ir tāds: vai Aldermanes kundze jūs ir informējusi savlaicīgi par to, ka viņa informēs Saeimas deputāti Rugātes kundzi, kura vada nopietnu komisiju, par šīm vēstulēm un par šīm iespējamajām nelikumībām? Ja viņa ir informējusi, tad kā jūs komentētu to, ka Rugātes kundze to noliedz? Bet, ja viņa nav informējusi, tad laikam tomēr būtu bijis labāk, ka viņa būtu jūs savlaicīgi par to kaut kādā veidā informējusi.

Sēdes vadītāja. Paldies. Ministres kundze, jūs varat atbildēt uz jautājumu!

S.Āboltiņa (tieslietu ministre).

Jā, tātad pirmām kārtām par vēstulēm Drošības policijai. Tās ir vēl viens apliecinājums tam, ka iestādes vadītāja pilnīgi izprot un ar visu nopietnību izturas pret sev uzticēto pienākumu... ar pilnu atbildību izturas pret sev uzticētajiem pienākumiem, jo jebkuru, pat vismazāko aizdomu gadījumā, kas ir parādījušās, Aldermanes kundze ir vērsusies Drošības policijā, un viņai ir bijušas arī atsevišķas sarunas. Un viens no nosacījumiem, lai Drošības policija varētu efektīvi strādāt, ir tas, lai par šādu vēršanos un par šo saraksti zinātu iespējami mazāk cilvēku un lai šī informācija nebūtu pieejama kaut kur plašāk. Arī tas ir izpildīts, jo tikai tādā gadījumā var runāt par konkrētiem izmeklēšanas rezultātiem.

Es biju klāt šodien tajā sarunā, par kuru jūs esat lasījis BNS, un man ir jāsaka, ka Aldermane minēja nevis to, ka viņa informējusi, bet ka viņai pēc sēdes esot bijusi privāta saruna ar Rugātes kundzi, kurā viņa to ir pieminējusi. Taču es uzskatu, ka Aldermanes kundze ir rīkojusies tā, lai viņa varētu panākt rezultātu, un rezultātu viņa var panākt, sadarbojoties ar drošības iestādēm, informējot tās, nevis paralēli informējot Pilsonības likuma izpildes komisiju, kura uzrauga šā likuma izpildi.

Tātad, pēc manas uztveres, šeit nav Aldermanes kundzes pārkāpuma attiecībā uz to, kura no kundzēm... Tas acīmredzot nav arī ministra pienākums - izvērtēt, jo es uzticos. Es pieņemu, ka Aldermanes kundze ir to runājusi, ka šajā sēdē ir notikusi ļoti svarīgu jautājumu izskatīšana un ka varbūt kāda no viņām ir bijusi satraukta un aizmirsusi vai ka nav varējusi izprast attiecīgo sarunu.

Jautājums tiešām ir svarīgs, un abas šīs kundzes ar visu cieņu izturas pret saviem pienākumiem un ar atbildību, ko tie uzliek.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Klātesošie deputāti ir izteikuši vēlēšanos uzdot papildu jautājumu, uz ko viņiem ir tiesības.

Pirmais jautājumu uzdod deputāts Andrejs Klemetjevs. Lūdzu ieslēgt mikrofonu Andrejam Klementjevam.

A.Klementjevs (politisko organizāciju (partiju) apvienības “Saskaņas Centrs” frakcija).

Man ir tāds jautājums. Mēs saprotam, ka korupcija Naturalizācijas pārvaldē ir, un es saprotu, ka mazais atalgojums ir viens no pamatiem šai korupcijai. Pasakiet, lūdzu, kad plānots palielināt algas šīs iestādes darbiniekiem?

Sēdes vadītāja. Paldies. Ministrei ir iespēja atbildēt.

S.Āboltiņa. Jā, es gribētu palabot jūsu teikto - iespējamā korupcija, jo pašreiz uz darbiniekiem, kuri strādā Naturalizācijas pārvaldē, vēl tikai krīt aizdomas par to, un ir lietas, kur par to, vai šie cilvēki ir vainīgi un vai tur ir vai nav korupcija, spriedīs tiesa.

Gribētu uzsvērt, ka nākamā gada budžetā beidzot pēc ilgiem laikiem valdība ir uzskatījusi par vajadzīgu un arī parlaments ir atbalstījis salīdzinoši ļoti ievērojamu budžeta pielikumu Naturalizācijas pārvaldei, tajā skaitā arī algām.

Beidzot ir atrisināti arī jautājumi, kas attiecas uz telpu nomu, jo, kā mēs zinām, Naturalizācijas pārvalde atrodas ļoti dārgās telpās - šeit pat Rīgas centrā. Tā ka tas ir iespējamais tomēr pirmais budžeta pielikums.

Un arī kā ministre esmu gatava vērsties pret šiem pārkāpumiem un gatavoju ziņojumu valdībai par videonovērošanas ierīcēm, kā arī atsevišķu ziņojumu par iekšējā audita nodaļas izveidošanu. Es gribu lūgt valdībai izvērtēt, vai šī nebūtu tā situācija, kad ir jāatrod papildu līdzekļi arī šādiem drošības pasākumiem.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Nākamais jautājumu vēlas uzdot deputāts Juris Sokolovskis. Lūdzu ieslēgt mikrofonu deputātam Sokolovskim.

J.Sokolovskis (politisko organizāciju apvienības “Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā” frakcija).

Paldies. Tātad daži cilvēki izteica bažas, ka jau sen “Latvijas Vēstnesī” nav publicēts to cilvēku skaits, kuri ir nokārtojuši naturalizācijas eksāmenus, un ka Ministru kabinets jau sen neizskata šo sarakstu. Kad būs nākamā sēde, kurā tiks izskatīts šis jautājums par šo naturalizācijas sarakstu...

Sēdes vadītāja. Vai ministre atzīst šo jautājumu par tādu, kas saistīts ar uzdoto jautājumu par kukuļošanu?

S.Āboltiņa. Tas nav saistīts ar kukuļošanu, bet tas varbūt ir saistīts ar jautājumu, kuru uzdeva frakcija “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK, un es varu atbildēt arī uz šo jautājumu.

Sēdes vadītāja. Lūdzu!

S.Āboltiņa. Pirmām kārtām iepriekšējo reizi uzņemšana pilsonībā Ministru kabinetā tika skatīta pirms divām nedēļām - tātad nekādas izmaiņas šajā procesā nav notikušas, taču, lai novērstu iespējamās aizdomas par to, ka tieši Valmieras reģionā, kur cilvēki ir kārtojuši eksāmenu, viņi varētu būt nokārtojuši šo eksāmenu ar negodīgām metodēm, pašreiz šo cilvēku vārdi ir izņemti no šiem sarakstiem. Tomēr katrā ziņā tas neattiecas uz kaut kādu masveidīgu procesa apturēšanu, jo viss taču turpinās. Nekāda procesa apturēšana taču nav notikusi. Tiek domāts tikai par to, kā novērst pašreiz jau redzamās kļūdas un šo procesu uzlabot. It nekādas apturēšanas nav! Tā ir vienkārši sakritība, jo pirms divām nedēļām tāds saraksts bija.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Deputāti jautājumus uzdot vairs nevēlas.

Paldies ministrei!

Kiršteina kungs, jūs esat viens no jautājuma iesniedzējiem, līdz ar to jums bija iespēja piedalīties divos pirmajos papildjautājumos. Šobrīd iespēju uzdot papildjautājumus iesniedzējiem vairs nav.

Paldies ministrei!

Pārejam pie nākamā jautājuma.

Nākamais ir deputātu Plinera, Kabanova, Aleksejeva, Tolmačova, Buzajeva un Sokolovska jautājums reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministram Mārim Kučinskim “Par to īrnieku interešu aizstāvību, kuri īrē dzīvojamās telpas denacionalizētā vai likumīgajam īpašniekam atdotā dzīvojamā mājā”.

Ministrs ir sniedzis rakstisku atbildi. Vai deputāti ir apmierināti ar atbildi? Deputāti ar atbildi nav apmierināti. Tā kā ministrs ir attaisnotā prombūtnē, jautājums tiek pārcelts uz nākamo sēdi.

Paldies. Līdz ar to šīsdienas darba kārtība ir izskatīta.

Balsojumi

Lēmuma projekts "Par uzticības izteikšanu iekšlietu ministram Dzintaram Jaundžeikaram"
Datums: 03.11.2005. 10:00:04 bal002
Balsošanas motīvs: Par lēmuma projektu ar dok. nr.4913

Grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā (reģ. nr. 1415)
Datums: 03.11.2005. 11:13:58 bal003
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.4880 nodošanu komisijām

Grozījums Ceļu satiksmes likumā
Datums: 03.11.2005. 11:15:22 bal004
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.4881 nodošanu komisijām

Grozījums Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā (reģ. nr.1417)
Datums: 03.11.2005. 11:15:50 bal005
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.4882 nodošanu komisijām

Mēslošanas līdzekļu aprites likums
Datums: 03.11.2005. 11:16:20 bal006
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.4883 nodošanu komisijām

Azartspēļu un izložu likums
Datums: 03.11.2005. 11:16:50 bal007
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.4893 nodošanu komisijām

Par Latvijas Republikas un Kanādas sociālās drošības līgumu
Datums: 03.11.2005. 11:17:24 bal008
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.4904 nodošanu komisijām

Grozījums Likumā par ostām (2.lasījums. Steidzams)
Datums: 03.11.2005. 11:18:52 bal009
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.4691 pieņemšanu 2.lasījumā

Azartspēļu un izložu likums (1.lasījums)
Datums: 03.11.2005. 11:20:44 bal010
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.4893 steidzamību

Azartspēļu un izložu likums (1.lasījums)
Datums: 03.11.2005. 11:21:06 bal011
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.4893 pieņemšanu 1.lasījumā

Grozījumi likumā "Par sapulcēm, gājieniem un piketiem" (2.lasījums. Steidzams)
Datums: 03.11.2005. 11:29:14 bal012
Balsošanas motīvs: Par 2.priekšlikumu

Datums: 03.11.2005. 11:34:40 bal013
Balsošanas motīvs: Par runas laika saīsināšanu

Grozījumi likumā "Par sapulcēm, gājieniem un piketiem" (2.lasījums. Steidzams)
Datums: 03.11.2005. 11:41:12 bal014
Balsošanas motīvs: Par 3.priekšlikumu

Grozījumi likumā "Par sapulcēm, gājieniem un piketiem" (2.lasījums. Steidzams)
Datums: 03.11.2005. 11:45:28 bal015
Balsošanas motīvs: Par 4.priekšlikumu

Grozījumi likumā "Par sapulcēm, gājieniem un piketiem" (2.lasījums. Steidzams)
Datums: 03.11.2005. 11:45:56 bal016
Balsošanas motīvs: Par 5.priekšlikumu

Grozījumi likumā "Par sapulcēm, gājieniem un piketiem" (2.lasījums. Steidzams)
Datums: 03.11.2005. 11:46:30 bal017
Balsošanas motīvs: Par 6.priekšlikumu

Grozījumi likumā "Par sapulcēm, gājieniem un piketiem" (2.lasījums. Steidzams)
Datums: 03.11.2005. 11:46:56 bal018
Balsošanas motīvs: Par 7.priekšlikumu

Grozījumi likumā "Par sapulcēm, gājieniem un piketiem" (2.lasījums. Steidzams)
Datums: 03.11.2005. 11:47:20 bal019
Balsošanas motīvs: Par 8.priekšlikumu

Grozījumi likumā "Par sapulcēm, gājieniem un piketiem" (2.lasījums. Steidzams)
Datums: 03.11.2005. 11:59:14 bal020
Balsošanas motīvs: Par 9.priekšlikumu

Grozījumi likumā "Par sapulcēm, gājieniem un piketiem" (2.lasījums. Steidzams)
Datums: 03.11.2005. 11:59:38 bal021
Balsošanas motīvs: Par 10.priekšlikumu

Grozījumi likumā "Par sapulcēm, gājieniem un piketiem" (2.lasījums. Steidzams)
Datums: 03.11.2005. 12:00:00 bal022
Balsošanas motīvs: Par 11.priekšlikumu

Grozījumi likumā "Par sapulcēm, gājieniem un piketiem" (2.lasījums. Steidzams)
Datums: 03.11.2005. 12:00:22 bal023
Balsošanas motīvs: Par 12.priekšlikumu

Grozījumi likumā "Par sapulcēm, gājieniem un piketiem" (2.lasījums. Steidzams)
Datums: 03.11.2005. 12:02:52 bal024
Balsošanas motīvs: Par 13.priekšlikumu

Grozījumi likumā "Par sapulcēm, gājieniem un piketiem" (2.lasījums. Steidzams)
Datums: 03.11.2005. 12:10:22 bal025
Balsošanas motīvs: Par 15.priekšlikumu

Grozījumi likumā "Par sapulcēm, gājieniem un piketiem" (2.lasījums. Steidzams)
Datums: 03.11.2005. 12:10:46 bal026
Balsošanas motīvs: Par 16.priekšlikumu

Grozījumi likumā "Par sapulcēm, gājieniem un piketiem" (2.lasījums. Steidzams)
Datums: 03.11.2005. 12:12:48 bal027
Balsošanas motīvs: Par 17.priekšlikumu

Grozījumi likumā "Par sapulcēm, gājieniem un piketiem" (2.lasījums. Steidzams)
Datums: 03.11.2005. 12:13:10 bal028
Balsošanas motīvs: Par 18.priekšlikumu

Grozījumi likumā "Par sapulcēm, gājieniem un piketiem" (2.lasījums. Steidzams)
Datums: 03.11.2005. 12:13:44 bal029
Balsošanas motīvs: Par 20.priekšlikumu

Grozījumi likumā "Par sapulcēm, gājieniem un piketiem" (2.lasījums. Steidzams)
Datums: 03.11.2005. 12:15:32 bal030
Balsošanas motīvs: Par 23.priekšlikumu

Grozījumi likumā "Par sapulcēm, gājieniem un piketiem" (2.lasījums. Steidzams)
Datums: 03.11.2005. 12:22:18 bal031
Balsošanas motīvs: Par 24.priekšlikumu

Grozījumi likumā "Par sapulcēm, gājieniem un piketiem" (2.lasījums. Steidzams)
Datums: 03.11.2005. 12:23:14 bal032
Balsošanas motīvs: Par 25.priekšlikumu

Grozījumi likumā "Par sapulcēm, gājieniem un piketiem" (2.lasījums. Steidzams)
Datums: 03.11.2005. 12:29:50 bal033
Balsošanas motīvs: Par 26.priekšlikumu

Grozījumi likumā "Par sapulcēm, gājieniem un piketiem" (2.lasījums. Steidzams)
Datums: 03.11.2005. 13:37:56 bal034
Balsošanas motīvs: Par 27.priekšlikumu

Grozījumi likumā "Par sapulcēm, gājieniem un piketiem" (2.lasījums. Steidzams)
Datums: 03.11.2005. 13:42:30 bal035
Balsošanas motīvs: Par 30.priekšlikumu

Grozījumi likumā "Par sapulcēm, gājieniem un piketiem" (2.lasījums. Steidzams)
Datums: 03.11.2005. 13:43:12 bal036
Balsošanas motīvs: Par 32.priekšlikumu

Grozījumi likumā "Par sapulcēm, gājieniem un piketiem" (2.lasījums. Steidzams)
Datums: 03.11.2005. 13:43:32 bal037
Balsošanas motīvs: Par 33.priekšlikumu

Grozījumi likumā "Par sapulcēm, gājieniem un piketiem" (2.lasījums. Steidzams)
Datums: 03.11.2005. 13:43:54 bal038
Balsošanas motīvs: Par 34.priekšlikumu

Grozījumi likumā "Par sapulcēm, gājieniem un piketiem" (2.lasījums. Steidzams)
Datums: 03.11.2005. 13:44:18 bal039
Balsošanas motīvs: Par 35.priekšlikumu

Grozījumi likumā "Par sapulcēm, gājieniem un piketiem" (2.lasījums. Steidzams)
Datums: 03.11.2005. 13:45:14 bal040
Balsošanas motīvs: Par 40.priekšlikumu

Grozījumi likumā "Par sapulcēm, gājieniem un piketiem" (2.lasījums. Steidzams)
Datums: 03.11.2005. 13:47:24 bal041
Balsošanas motīvs: Par 41.priekšlikumu

Grozījumi likumā "Par sapulcēm, gājieniem un piketiem" (2.lasījums. Steidzams)
Datums: 03.11.2005. 13:47:46 bal042
Balsošanas motīvs: Par 42.priekšlikumu

Grozījumi likumā "Par sapulcēm, gājieniem un piketiem" (2.lasījums. Steidzams)
Datums: 03.11.2005. 13:48:26 bal043
Balsošanas motīvs: Par 45.priekšlikumu

Grozījumi likumā "Par sapulcēm, gājieniem un piketiem" (2.lasījums. Steidzams)
Datums: 03.11.2005. 13:52:32 bal044
Balsošanas motīvs: Par 49.priekšlikumu

Grozījumi likumā "Par sapulcēm, gājieniem un piketiem" (2.lasījums. Steidzams)
Datums: 03.11.2005. 13:53:16 bal045
Balsošanas motīvs: Par 52.priekšlikumu

Grozījumi likumā "Par sapulcēm, gājieniem un piketiem" (2.lasījums. Steidzams)
Datums: 03.11.2005. 13:56:02 bal046
Balsošanas motīvs: Par 54.priekšlikumu

Grozījumi likumā "Par sapulcēm, gājieniem un piketiem" (2.lasījums. Steidzams)
Datums: 03.11.2005. 13:56:48 bal047
Balsošanas motīvs: Par 56.priekšlikumu

Grozījumi likumā "Par sapulcēm, gājieniem un piketiem" (2.lasījums. Steidzams)
Datums: 03.11.2005. 13:57:14 bal048
Balsošanas motīvs: Par 57.priekšlikumu

Grozījumi likumā "Par sapulcēm, gājieniem un piketiem" (2.lasījums. Steidzams)
Datums: 03.11.2005. 13:57:42 bal049
Balsošanas motīvs: Par 59.priekšlikumu

Grozījumi likumā "Par sapulcēm, gājieniem un piketiem" (2.lasījums. Steidzams)
Datums: 03.11.2005. 13:58:06 bal050
Balsošanas motīvs: Par 61.priekšlikumu

Grozījumi likumā "Par sapulcēm, gājieniem un piketiem" (2.lasījums. Steidzams)
Datums: 03.11.2005. 13:58:36 bal051
Balsošanas motīvs: Par 63.priekšlikumu

Grozījumi likumā "Par sapulcēm, gājieniem un piketiem" (2.lasījums. Steidzams)
Datums: 03.11.2005. 13:59:16 bal052
Balsošanas motīvs: Par 66.priekšlikumu

Grozījumi likumā "Par sapulcēm, gājieniem un piketiem" (2.lasījums. Steidzams)
Datums: 03.11.2005. 14:02:42 bal053
Balsošanas motīvs: Par 69.priekšlikumu

Grozījumi likumā "Par sapulcēm, gājieniem un piketiem" (2.lasījums. Steidzams)
Datums: 03.11.2005. 14:03:02 bal054
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.4802B pieņemšanu 2.lasījumā

Lēmuma projekts "Par J.Šmita 8.Saeimas deputāta pilnvaru apstiprināšanu uz laiku"
Datums: 03.11.2005. 14:05:48 bal055
Balsošanas motīvs: Par lēmuma projektu ar dok. nr.4934

Grozījumi Saeimas kārtības rullī (1.lasījums)
Datums: 03.11.2005. 14:33:32 bal058
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.4272 pieņemšanu 1.lasījumā

Datums: 03.11.2005. 14:35:00 bal059
Balsošanas motīvs: Par izmaiņām darba kārtībā

Grozījumi Ieroču aprites likumā (3.lasījums)
Datums: 03.11.2005. 14:40:18 bal060
Balsošanas motīvs: Par 9.priekšlikumu

Grozījumi Ieroču aprites likumā (3.lasījums)
Datums: 03.11.2005. 14:41:22 bal061
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.4891 pieņemšanu 3.lasījumā

Grozījumi likumā "Par bīstamo iekārtu tehnisko uzraudzību" (3.lasījums)
Datums: 03.11.2005. 14:43:18 bal062
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.4901 pieņemšanu 3.lasījumā

Grozījumi likumā "Par Latvijas Nacionālo bibliotēku" (3.lasījums)
Datums: 03.11.2005. 14:45:04 bal063
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.4903 pieņemšanu 3.lasījumā

Latvijas vides aizsardzības fonda likums (1.lasījums)
Datums: 03.11.2005. 14:46:08 bal064
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.4827 pieņemšanu 1.lasījumā

Dabas resursu nodokļa likums (1.lasījums)
Datums: 03.11.2005. 14:47:42 bal065
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.4828 pieņemšanu 1.lasījumā

Grozījumi likumā "Par darbinieku aizsardzību darba devēja maksātnespējas gadījumā" (1.lasījums)
Datums: 03.11.2005. 14:49:46 bal066
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.4753 pieņemšanu 1.lasījumā

Grozījumi likumā "Par reglamentētajām profesijām un profesionālās kvalifikācijas atzīšanu" (1.lasījums)
Datums: 03.11.2005. 14:51:30 bal067
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.4755 steidzamību

Grozījumi likumā "Par reglamentētajām profesijām un profesionālās kvalifikācijas atzīšanu" (1.lasījums)
Datums: 03.11.2005. 14:52:00 bal068
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.4755 pieņemšanu 1.lasījumā

Grozījums Apdrošināšanas sabiedrību un to uzraudzības likumā (2.lasījums)
Datums: 03.11.2005. 14:54:18 bal069
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.4894 pieņemšanu 2.lasījumā

Grozījumi Dzelzceļa likumā (2.lasījums)
Datums: 03.11.2005. 14:56:08 bal070
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.4900 pieņemšanu 2.lasījumā

Grozījumi Būvniecības likumā (1.lasījums)
Datums: 03.11.2005. 14:57:06 bal071
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.4813 pieņemšanu 1.lasījumā