Sēdi vada Latvijas Republikas 8.Saeimas priekšsēdētāja

Ingrīda Ūdre.

Sēdes darba kārtība
Satura rādītājs
Balsojumi

Sēdes vadītāja. Cienījamie kolēģi! Sākam Saeimas 10.novembra sēdi.

Pirms sākam izskatīt sēdes darba kārtību, mums jālemj par izmaiņām tajā.

Saeimas Prezidijs ir saņēmis Sociālo un darba lietu komisijas lūgumu izdarīt 10.novembra sēdes darba kārtībā grozījumu - izsvītrot no tās par steidzamu atzītā likumprojekta “Grozījumi likumā “Par reglamentētajām profesijām un profesionālās kvalifikācijas atzīšanu”” izskatīšanu otrajā lasījumā. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem nav iebildumu. Darba kārtība ir mainīta.

Saeimas Prezidijs ir saņēmis deputātu Straumes, Grīnblata, Kalniņa, Seiles, Dobeļa un citu deputātu lūgumu izdarīt 10.novembra sēdes darba kārtībā izmaiņas - iekļaut tajā lēmuma projektu “Par deputāta Imanta Kalniņa atsaukšanu no Publisko izdevumu un revīzijas komisijas”. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Darba kārtība ir mainīta.

Saeimas Prezidijs ir saņēmis deputātu Straumes, Grīnblata, Kalniņa, Seiles, Dobeļa, Tabūna un citu deputātu iesniegumu ar lūgumu izdarīt 10.novembra sēdes darba kārtībā izmaiņas - iekļaut tajā lēmuma projektu “Par deputāta Imanta Kalniņa ievēlēšanu Pilsonības likuma izpildes komisijā”. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav.

Saeimas Prezidijs ir saņēmis deputātu Šadurska, Bērziņa, Aleksandrova, Zaķa un Kalniņas lūgumu izdarīt 10.novembra sēdes darba kārtībā izmaiņas - lēmuma projektu “Par termiņa pagarināšanu Latvijas Nacionālo bruņoto spēku vienību dalībai miera nodrošināšanas operācijā Irākā” izskatīt pirms trešās sadaļas “Likumprojektu izskatīšana”. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Darba kārtība ir mainīta. Paldies.

Sākam izskatīt darba kārtību.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījumi Civilprocesa likumā” nodot Juridiskajai komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta nodošanu komisijai, nosakot to par atbildīgo komisiju. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 60, pret un atturas - nav. Likumprojekts nodots komisijai.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Publisko iepirkumu likums” nodot Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai un Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai un noteikt, ka Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija ir atbildīgā komisija. Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta nodošanu komisijām, nosakot arī atbildīgo komisiju. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 63, pret un atturas - nav. Likumprojekts nodots komisijām.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījumi Personu apliecinošu dokumentu likumā” nodot Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija.

Lūdzu ieslēgt mikrofonu deputātei Ingrīdai Circenei.

I.Circene (frakcija “Jaunais laiks”).

Lūdzu nodot arī Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijai.

Sēdes vadītāja. Vai deputātiem ir iebildumi? Ja deputātiem iebildumu nav, likumprojekts tiek nodots divām komisijām - Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijai un Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijai, nosakot, ka Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija ir atbildīgā komisija. Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta nodošanu komisijām, nosakot arī atbildīgo komisiju. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 70, pret un atturas - nav. Likumprojekts nodots komisijām.

Cienījamie kolēģi! Nākamais darba kārtības jautājums - Saeimas sekretāra vēlēšanas.

Saeimas Prezidijs ir saņēmis deputātu Stalidzānes, Feldmanes, Simsona, Turlā, Nagļa un citu deputātu iesniegumu ar priekšlikumu Saeimas sekretāra amatā ievēlēt deputātu Jāni Šmitu. Un ir saņemts arī deputātu Plinera, Aleksejeva, Tolmačova, Kabanova un Buzajeva iesniegums ar priekšlikumu par deputāta Jura Sokolovska ievēlēšanu Saeimas sekretāra amatā.

Atklājam debates. Debatēs pieteicies deputāts Juris Dobelis.

J.Dobelis (frakcija “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK).

Cienītie kolēģi! Es jūtu, ka mums šodien būs jautri. Es lasu fragmentu no populārā laikraksta “Latvijas Avīze” vakardienas numura: “Fakts. Partija “Jaunais laiks” esot gatava atbalstīt Latvijas Pirmās partijas Saeimas frakcijas locekļa Jāņa Šmita ievēlēšanu Saeimas Prezidijā, ja LPP atbalstīšot ierosinātos grozījumus Satversmē, kas paredz atcelt nepieciešamību pēc Saeimas akcepta deputātu administratīvai sodīšanai. JL frakcijas vadītājs Kārlis Šadurskis sacījis: “Viss jau būs labi, mēs atbalstīsim gan Šmitu, gan viņi - Satversmes grozīšanu.””

Tā raksta viens laikraksts.

Vēl tiešāk izsakās cits laikraksts - “Neatkarīgā Rīta Avīze” (vakardienas numurs, svaigs): ““Jaunā laika” Šadurskis saka, ka veids, kā panākt apšaubāmu un maz diskutētu ideju realizāciju Satversmē (interesanta doma!), ir vienkāršs - piespiest Latvijas Pirmo partiju nobalsot par šiem likuma grozījumiem, piesolot atbalstu Šmitam atkalnokļūšanai Prezidijā [..].”

Cienītie kolēģi! Man tāds interesants jautājums sāk rasties: varbūt mēs vispār pārejam uz jaunu sistēmu? Ja mēs gribam kādus nopietnus grozījumus likumā un arī Satversmē, protams, sarunāsim tā: “Tu balsosi par manējo uz Radio un televīzijas padomi, es balsošu par tavējo uz tiesneša amatu.” Varbūt vispār tagad Saeimas darbu pārvērtēsim kaut kādā citā kvalitātē un sāksim šāda veida sarunas? Var jau būt, ka tas ir ļoti godīgi un atklāti. Mums ir partijas, kas teica, ka cīnīšoties par atklātību. Tad jau mēs pavisam mierīgi un atklāti šādus jautājumus varam risināt. Es, piemēram, atklāti atnāku un pasaku: “Es gribu būt tas un tas.” Visi kliedz: “Nē! Tu to vietu nedabūsi!” Pēc tam pasaka man: “Bet tu dabūsi, ja tu par to un to nobalsosi.”

Redziet, mēs pagājušo ceturtdien jau uzsākām šo darījumu tēmu - tad, kad sākām runāt par pretendentu uz iekšlietu ministra posteni. Šķita, ka tad nu beigsies visas tās “rebes”, vismaz publiski. Nekā nebija! Var jau būt, ka tās ir kaut kādas iedomas vai ka tā ir kaut kāda baumu palaišana. Var jau būt. Taču tāpat esot noticis pirms Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas priekšsēdētāja ievēlēšanas. Tieši tāpat! Apmēram tā: “Ja tu balsosi par manējo tur, tad varbūt es balsošu par tavējo Prezidijā, un otrādi.”

Ja mēs esam tādas nopietnas lietas pārtaisījuši par tādu ākstīgu tirgu, tad tas, protams, ir zināmā mērā nožēlojami. Ja mēs sākam jaukt likumus, Satversmi un posteņus, tad jāprasa: kāpēc tas tiek darīts? Ko kāds ar to grib panākt? It kā tāds vienkāršs jautājums - ievēlēt Saeimas sekretāru. Kurš dabū vairāk balsu, tas arī ir sekretārs. Viss! Kāpēc tad šī jezga ap šo jautājumu? Kāpēc Satversmes grozījumu iesaistīšana šāda jautājuma risināšanā? Šis jautājums acīmredzot pagaidām paliek neatbildēts. Varbūt agrāk vai vēlāk kaut kādu jēdzīgu atbildi varēsim saņemt.

Šodien šī lieta kļūst jau zināmā mērā nožēlojama. Nu, bet sekretārs ir jāievēlē.

Vēlu sekmes jebkuram kandidātam!

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

Balsu skaitītāju vārdā, lūdzu, deputāte Jevgenija Stalidzāne!

J.Stalidzāne (Latvijas Pirmās partijas frakcija).

Labrīt, cienījamie kolēģi! Tātad mums vēlēšanu zīmēs ir ierakstīti divi kandidāti. Sakarā ar to katram no mums ir jāizdara izvēle par katru no kandidātiem. Jāpieliek krustiņš: vienam - “par”, vienam - “pret”. Vēlēšanu zīme būs derīga tajā gadījumā, ja izvēle būs izdarīta pareizi, tātad par vienu - “par”, par vienu - “pret”. Ir iespējams arī šāds variants: zīme būs derīga, kad ir “pret” abiem kandidātiem. Taču zīme nebūs derīga, ja kāds no deputātiem būs aizmirsis par vienu no kandidātiem pateikt savu “par” vai “pret”.

Un tāpat zīme nebūs derīga, ja par abiem kandidātiem būs balsots “par”.

Lūdzu pēc zvana doties uz zāli. Sāksim balsošanu!

(Pārtraukums)

Sēdi vada Latvijas Republikas 8.Saeimas priekšsēdētāja

Ingrīda Ūdre.

Sēdes vadītāja. Balsu skaitītāju vārdā - deputāte Jevgenija Stalidzāne. Lūdzu!

J.Stalidzāne (Latvijas Pirmās partijas frakcija).

Cienījamie kolēģi! Iepazīstināšu jūs ar balsu skaitītāju sēdes protokolu Nr.40 - par Latvijas Republikas 8.Saeimas sekretāra vēlēšanām.

Sēde notiek 10.novembrī. Vēlēšanu zīme Nr.38.

Kopumā izgatavotas 110 vēlēšanu zīmes. Deputātiem izsniegtas 79 vēlēšanu zīmes. Sabojātu, nomainītu nav. Dzēstas atlikušās - 31 vēlēšanu zīme. No vēlēšanu kastes izņemtas 79 vēlēšanu zīmes. Par derīgām atzītas 74 vēlēšanu zīmes. Par nederīgām atzītas 5 vēlēšanu zīmes.

“Pret” abiem kandidātiem balsots 14 vēlēšanu zīmēs.

Par Jāni Šmitu ir nobalsojuši 44 deputāti;

par Juri Sokolovski - 16 deputāti.

Saskaņā ar Saeimas kārtības ruļļa 26.panta otro daļu par Saeimas sekretāru ir ievēlēts Jānis Šmits.

Seko visu komisijas locekļu paraksti. (Aplausi.)

Sēdes vadītāja. Cienījamais Šmita kungs, lūdzu, ieņemiet savu vietu Prezidijā!

Pirms turpinām sēdes darba kārtības izskatīšanu, daru zināmu, ka Saeimas Prezidijs ir saņēmis deputātu Šmita, Stepaņenko, Feldmanes, Šleseres, Petera un citu deputātu lūgumu izdarīt izmaiņas 10.novembra sēdes darba kārtībā - iekļaut tajā lēmuma projektu “Par deputāta Anatolija Mackeviča ievēlēšanu Saeimas Aizsardzības un iekšlietu komisijā”. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Darba kārtība ir mainīta.

Saeimas Prezidijs ir saņēmis arī deputātu Turlā, Simsona, Maksimova, Kastēna, Jēkabsona un citu deputātu lūgumu izdarīt izmaiņas 10.novembra Saeimas sēdes darba kārtībā - iekļaut tajā lēmuma projektu “Par deputāta Ērika Jēkabsona ievēlēšanu Saeimas Publisko izdevumu un revīzijas komisijā”. Vai deputātiem ir iebildumi pret darba kārtības maiņu? Nav iebildumu.

Turpinām darba kārtības izskatīšanu. Nākamais darba kārtības jautājums - lēmuma projekts “Par deputāta Imanta Kalniņa atsaukšanu no Publisko izdevumu un revīzijas komisijas”. Lūdzu deputātus balsot par lēmuma projektu! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 67, pret un atturas - nav. Lēmums pieņemts. Paldies.

Nākamais darba kārtības jautājums - lēmuma projekts “Par deputāta Imanta Kalniņa ievēlēšanu Pilsonības likuma izpildes komisijā”. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 70, pret un atturas - nav. Lēmums pieņemts.

Cienījamie kolēģi! Nākamais darba kārtības jautājums - lēmuma projekts “Par deputāta Anatolija Mackeviča ievēlēšanu Saeimas Aizsardzības un iekšlietu komisijā”. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 69, pret - 1, neviens neatturas. Lēmums pieņemts. Paldies.

Nākamais darba kārtības jautājums - lēmuma projekts “Par deputāta Ērika Jēkabsona ievēlēšanu Saeimas Publisko izdevumu un revīzijas komisijā”. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 65, pret un atturas - nav. Lēmums pieņemts. Paldies.

Cienījamie kolēģi! Nākamais darba kārtības jautājums - lēmuma projekts “Par termiņa pagarināšanu Latvijas Nacionālo bruņoto spēku vienību dalībai miera nodrošināšanas operācijā Irākā”. Lūdzu deputātus balsot par lēmuma projektu! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 51, pret - 27, neviens neatturas. Lēmums pieņemts. Paldies.

(Aplausi.)

Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts “Grozījumi Jūrlietu pārvaldes un jūras drošības likumā”. Otrais lasījums.

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā - deputāts Krišjānis Peters.

K.Peters (Latvijas Pirmās partijas frakcija).

Cienījamais Prezidij! Godātie kolēģi! Strādājam ar likumprojektu, kura reģistrācijas numurs ir 1365, - “Grozījumi Jūrlietu pārvaldes un jūras drošības likumā”.

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija ir sagatavojusi likumprojektu izskatīšanai otrajā lasījumā un, tā kā tas ir steidzams, tātad arī galīgajā lasījumā. Kopumā saņemti 53 priekšlikumi.

1.priekšlikums - Satiksmes ministrijas priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

K.Peters. 2. - Satiksmes ministrijas priekšlikums. Daļēji atbalstīts un iekļauts 3.priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

K.Peters. 4. - Satiksmes ministrijas priekšlikums. Daļēji atbalstīts un iekļauts 5.priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

K.Peters. 6. - Satiksmes ministrijas priekšlikums. Daļēji atbalstīts un iekļauts 7.priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

K.Peters. 8. - Satiksmes ministrijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

K.Peters. 9. - Satiksmes ministrijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

K.Peters. 10. - Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

K.Peters. 11. - Satiksmes ministrijas priekšlikums. Daļēji atbalstīts un redakcionāli precizēts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

K.Peters. 12. - Satiksmes ministrijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

K.Peters. 13. - Satiksmes ministrijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

K.Peters. 14. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

K.Peters. 15. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

K.Peters. 16. - Satiksmes ministrijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

K.Peters. 17. - Satiksmes ministrijas priekšlikums. Daļēji atbalstīts un iekļauts 18.priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

K.Peters. 19.priekšlikums. Atbalstīts, redakcionāli precizēts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

K.Peters. 20.priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

K.Peters. 21. - atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

K.Peters. 22.priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

K.Peters. 23. - Satiksmes ministrijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

K.Peters. 24.priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

K.Peters. 25.priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

K.Peters. 26. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

K.Peters. 27.priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

K.Peters. 28.priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

K.Peters. 29.priekšlikums. Daļēji atbalstīts un iekļauts 30.priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst pret komisijas viedokli.

K.Peters. 31.priekšlikums. Daļēji atbalstīts, iekļauts 32.priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

K.Peters. 33. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

K.Peters. 34.priekšlikums. Daļēji atbalstīts, iekļauts 35.priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

K.Peters. 36. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

K.Peters. 37. - Satiksmes ministrijas priekšlikums. Daļēji atbalstīts, iekļauts 36.priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst pret komisijas viedokli.

K.Peters. 38. - Satiksmes ministrijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

K.Peters. 39.priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

K.Peters. 40.priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

K.Peters. 41.priekšlikums. Daļēji atbalstīts, iekļauts 43.priekšlikumā.

42.priekšlikums arī ir daļēji atbalstīts un iekļauts 43.priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputātiem nav iebildumu pret komisijas viedokli par minētajiem priekšlikumiem.

K.Peters. 44. - Satiksmes ministrijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

K.Peters. 45. - Satiksmes ministrijas priekšlikums. Daļēji atbalstīts, iekļauts 46.priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputātiem nav iebildumu pret komisijas viedokli par minētajiem priekšlikumiem.

K.Peters. 47.priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

K.Peters. 48. - Satiksmes ministrijas priekšlikums. Daļēji atbalstīts, iekļauts 49.priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst pret komisijas viedokli.

K.Peters. 50. - Satiksmes ministrijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

K.Peters. 51. - Satiksmes ministrijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

K.Peters. 52.priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

K.Peters. 53. - Satiksmes ministrijas priekšlikums. Atbalstīts, redakcionāli precizēts.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

K.Peters. Līdz ar to, kolēģi, mēs esam izskatījuši visus priekšlikumus.

Likumprojekts ir steidzams, tātad izskatāms divos lasījumos. Komisijas vārdā aicinu pieņemt likumprojektu otrajā, galīgajā, lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta pieņemšanu otrajā lasījumā! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 59, pret - 1, neviens neatturas. Likums “Grozījumi Jūrlietu pārvaldes un jūras drošības likumā” pieņemts. Paldies.

Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts “Grozījumi likumā “Par akcīzes nodokli””. Otrais lasījums.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā - deputāts Ēriks Zunda.

Ē.Zunda (Tautas partijas frakcija).

Cienījamā priekšsēdētāja! Godātie kolēģi! Otrajam lasījumam ir saņemti priekšlikumi.

Pirms izskatām priekšlikumus, es jums gribu atgādināt to, ko pirmajā lasījumā pieņēmām faktiski tehnisku iemeslu dēļ, jo to noteic Eiropas Savienības direktīva.

Ja mainās lata un eiro attiecība, mums ir jāmaina arī akcīzes nodokļa likme alum. Un līdz ar to komisijā radās jautājums: ko darīt ar pārējiem alkoholiskajiem dzērieniem - vai tiem mainīt akcīzes nodokļa likmi? Komisijā bija plaša diskusija par šo jautājumu, un, lai demonstrētu vai veidotu vienādu attieksmi pret visiem alkoholiskajiem dzērieniem, mēs nolēmām, ka ir jāpamaina akcīzes nodokļa likme arī pārējiem alkoholiskajiem dzērieniem. Protams, šeit var būt diskusija, kādā mērā to darīt. Mūsu lēmums bija to darīt apmēram proporcionālā līmenī, kā mēs to jau izdarījām attiecībā uz alu.

Tāpēc, godātie kolēģi, jums tiek piedāvāts kompromisa variants, kas attiecas uz 1. un 2.priekšlikumu.

1. - deputāta Kampara priekšlikums. Deputāts Kampars ierosina pamainīt likmi par 100 litriem absolūtā spirta - nomainīt to uz 645 latiem. Komisija nosprieda, ka pareizais skaitlis būtu “630”, tāpēc deputāta Kampara priekšlikums ir iestrādāts 2. - atbildīgās komisijas priekšlikumā. Un 2.priekšlikums ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Atklājam debates par 1. - deputāta Kampara priekšlikumu.

Deputāts Artis Kampars.

A.Kampars (frakcija “Jaunais laiks”).

Cienītā priekšsēdētājas kundze! Godātie kolēģi! Es domāju, ka nevienam nedz šajā zālē, nedz arī sabiedrībā nav jāpierāda, ka mūsu sabiedrība smagi cieš no alkoholisma, no šīs atkarības. Narkoloģijas valsts aģentūras uzskaitē 2004.gada beigās bija gandrīz 30 000 pacientu, kas slimo ar atkarību no alkohola.

Bet vai šie dati pilnībā atspoguļo šo problēmu? Domāju, ka ne. Mēs labi zinām, ka, piemēram, Latgalē teju veselus ciemus varētu uzskatīt par izmitinājuma vietām no alkohola atkarīgajiem.

Taču pat šī statistika ir kritiska Latvijas sabiedrībai ar tās zemo demogrāfisko līmeni, novecošanās tendenci un zemo ekonomisko aktivitāti. Un tomēr: vai pastāv recepte, kā radikāli mainīt situāciju īsā laikā? Diemžēl pat no speciālistiem un lietpratējiem neesmu tādu dzirdējis un redzējis.

Tomēr, kolēģi, tas nenozīmē, ka mums jāsēž, rokas klēpī salikušiem. It īpaši tas attiecas uz mums, Saeimas deputātiem, kuriem šādu problēmu risināšana ir tiešais darba pienākums, ko mums deleģējuši mūsu vēlētāji. Tieši šāda iemesla dēļ esmu ierosinājis palielināt akcīzes nodokli stiprajam alkoholam.

Minēšu argumentus, kādi ir par pamatu šim manam priekšlikumam.

Pirmais. Pasaules veselības organizācijas hartā par alkoholu valsts nodokļu politika ir minēta kā viens no instrumentiem alkohola pieejamības kontrolēšanai. Grādīgās dziras pieejamība ir tieši tas āķis, uz kura visbiežāk uzķeras jaunieši un sociālā riska grupas. Tātad, valsts ekonomiskajai situācijai uzlabojoties un iedzīvotāju pirktspējai palielinoties, stiprais alkohols kļūst vēl pieejamāks visiem sabiedrības slāņiem. Tāpēc ir tikai loģiski un saprotami, ka akcīzes nodoklim grādīgajiem dzērieniem jāpalielinās līdz ar iedzīvotāju pirktspēju.

Turklāt mūsu valstī akcīzes nodokļa politika attiecībā uz stipro alkoholu līdz šim ir tikusi vērtēta atrauti no sabiedrības veselības un labklājības politikas.

Otrais. Pie visām varām, kolēģi, esam sevi uzskatījuši par eiropiešiem. Tomēr skumji ir atzīt, ka dzeršanas tradīciju ziņā mums vēl tāls ceļš mērojams līdz to Eiropas Savienības valstu līmenim, kuras tiek dēvētas par vīna un alus kultūras zemēm.

Tāpēc nemēģināsim uzlēkt augstāk par to “latiņu” un palūkosimies, kāda ir vieglā un stiprā alkohola patēriņa struktūra tepat kaimiņos! Izrādās, ka arī šajā ziņā esam, tā teikt, ne tie veiksmīgākie starp Baltijas valstīm.

Stiprā alkohola patēriņš uz vienu iedzīvotāju gadā Lietuvā ir 4,7 litri, Igaunijā - 6,1 litrs, bet Latvijā - 8,1 litrs. Turpretī alus patēriņš ir apgriezti proporcionāls.

Vaicāsiet: kāpēc? Tāpēc, ka akcīzes nodoklis stiprajam alkoholam kaimiņvalstīs jau labu laiku ir augstāks nekā Latvijā: par 13% augstāks Lietuvā un par 18% - Igaunijā.

Trešais. Laikā, kad mūsu valsts izjūt katastrofālu līdzekļu trūkumu budžetā, naudā mērāmi ieguvumi, kas varētu būt vairāku miljonu latu vērtībā, nebūt nav mazsvarīgi mūsu budžetam. Tā būtu iespēja novirzīt papildu līdzekļus veselības, sociālajām, kā arī alkoholiķu rehabilitācijas programmām.

Šobrīd, kad mūsu ziemeļu un dienvidu robežas ir atvērtas, pilnīgi nepamatotas ir bažas par nelegālās dziras ieplūšanu valstī. Nodokļa likme Latvijā joprojām būs nedaudz zemāka nekā Lietuvā un būtiski zemāka nekā Igaunijā. Savukārt tie darboņi, kuru rūpals saistīts ar Baltkrieviju un Krieviju, savas pozīcijas īpaši uzlabot nevarēs, jo ar šīm valstīm robežstāvoklis joprojām nemainīsies.

Turklāt jācer, ka jaunais iekšlietu ministrs īsā laikā spēs padarīt efektīvāku Eiropas Savienības ekonomiskās robežas kontroli.

Kolēģi, par nelegālajiem alkohola ražotājiem jeb ļergas dzinējiem ir īpašs stāsts. Ja gadiem ilgā tiesībsargājošo institūciju bezpalīdzība šajā virzienā joprojām tiek tiražēta kā arguments zemu cenu uzturēšanai, tad nav saprotams, kā šie kārtības nodrošinātāji tērē nodokļu maksātāju naudu, un nākas nopietnāk ieklausīties bieži dzirdētajos apgalvojumos par abpusējo izdevīgumu šajā rūpalā.

Kolēģi, un visbeidzot, lai kādus pretargumentus es būtu gaidījis no oponentiem, tas ir, no stipro dzērienu ražotājiem, inflācijas piesaukšana mani pamatīgi izbrīnīja. Alkohols taču nav ne maize, ne piens, tas pat nav degviela, malka, gāze vai sāls. Tā cenas kāpums - kāpums par 22 santīmiem uz puslitra pudeli - nevar radīt un neradīs nekādus blakusefektus inflācijai.

Kolēģi, aicinu atbalstīt šo priekšlikumu!

Sēdes vadītāja. Deputāts Kārlis Strēlis.

K.Strēlis (frakcija “Jaunais laiks”).

Cienījamā priekšsēdētāja! Godātie kolēģi! Apspriežot jautājumu par akcīzes nodokli, arī man, kā jau sportistam un ārstam, radās dažas pārdomas.

Pirms 70 gadiem, 1935.gadā, Latvija kļuva par pirmo Eiropas čempioni basketbolā. Diemžēl - vienīgo reizi. Lietuva Eiropas čempiones godā ir bijusi trīs reizes - 1937.gadā, 1939.gadā un 2003.gadā.

Cikkārtēja Eiropas čempione dzeršanā ir Latvija? Dati ir pretrunīgi. Taču Lietuvu mēs noteikti pārspējam izdzerto litru daudzumā uz vienu iedzīvotāju. Kā redzējām no Kampara kunga sniegtās informācijas, šajā ziņā esam pārliecinoši pirmajā vietā.

Tajā pašā laikā akcīzes nodoklis alkoholiskajiem dzērieniem Lietuvā ir lielāks nekā Latvijā. Vai tāpēc Lietuvā dzer mazāk? Vai tāpēc Lietuvā basketbolu spēlē labāk? Vai šeit ir kāda korelācija?

Protams, to neviens nepateiks. Tas ir pētāms jautājums.

Tāpēc es domāju, ka ir pēdējais laiks Saeimā dibināt Kaitīgo ieradumu profilakses apakškomisiju. Vai varbūt labāk būtu to nosaukt par Veselīga dzīvesveida apakškomisiju, sadalot pārāk daudzskaitlīgo Veselības aizsardzības apakškomisiju divās daļās? Vienu daļu varētu izveidot par Ārstniecības apakškomisiju, jo mūsu Saeimā ir 13 ārsti, kas varētu nodarboties ar tiešajiem ārstniecības jautājumiem, un otra varētu būt šī - Veselīgā dzīvesveida apakškomisija, kura nodarbotos tieši ar to smago jautājumu risināšanu, kuri saistīti ar dažādiem atkarības veidiem. Jo, kā jau Dobeļa kungs teica, pasaulē paliek arvien trakāk.

Es gribu teikt, ka arvien vairāk cilvēku kļūst atkarīgi no smēķēšanas, alkohola, narkotikām, azartspēlēm, datorspēlēm, televizorā lūrēšanas mānijas un citiem kaitīgiem ieradumiem.

Alkoholu, kā mēs zinām un kā rāda dati, tagad jau lieto pat bērni 6 un 7 gadu vecumā.

Alkohols un citi nāvi nesošie džini ir izlaisti no pudeles. Tagad mēs pa molekulai cenšamies tos dabūt atpakaļ, piedevām vēl baidīdamies, ka skābekli nenogriežam par daudz un ka džins var aiziet bojā pavisam.

Tāpēc es esmu par to, lai šīs akcīzes nodokļa likmes ievērojami palielinātu un vismaz daļēji tuvinātu Lietuvā esošajām akcīzes nodokļa likmēm, un šajā sakarā es gribu atbalstīt nevis mazāko, bet Kampara kunga ieteikto lielāko akcīzes nodokļa likmi. Aicinu padomāt, vai mēs nevaram likmi palielināt, jo tas ievērojami atvieglotu jautājumu par sporta zāļu celšanu, kuru mums trūkst, par sporta inventāru skolām, jo bērni diezgan daudz tagad staigā pa ielām un netiek nemaz zālē iekšā.

Jūs visi taču labi zināt, cik bēdīgs stāvoklis ir ar sporta inventāru zālēs: pat tad, ja tas bērns tur tiek iekšā, viņam tur nav ko darīt. Un tāpēc viņš nespārda vis futbolbumbu, bet dauza automašīnu stiklus un dažādā citādā veidā izgāž savu enerģiju.

Tāpēc lūdzu atbalstīt deputāta Kampara priekšlikumu.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Deputāts Boriss Cilevičs.

B.Cilevičs (politisko organizāciju (partiju) apvienības “Saskaņas Centrs” frakcija).

Cienījamie kolēģi! Man ļoti žēl, ka kārtējo reizi mums jāskata tādi moralizējoši un šķietami naivi priekšlikumi no pieredzējušu deputātu puses.

Kampara kungs apgalvo, ka, ja pieņemtu viņa priekšlikumu, tas ir, ja alkohols kļūtu dārgāks, tad, pirmkārt, daudzi Latgales alkoholiķi uzreiz atmestu dzeršanu, varbūt sāktu spēlēt basketbolu un varbūt arī nodrošinātu Latvijas izlasei otru uzvaru Eiropas čempionātā; otrkārt, palielinātos budžeta ieņēmumi. Nu, piedodiet!... Es šobrīd aprobežošos ar vārdu “naivi”, jo man šajā sakarā gribas lietot daudz stingrākus vārdus. Nu, nevajag būt tik populistiskiem, kolēģi!

Pirmkārt. Vai jūs patiešām ticat, ka tad, ja tie alkoholiķi redzēs, ka šņabja pudele veikalā maksā par 22 santīmiem vairāk, viņi vairs nedzers? Vai jūs esat pārliecināts, ka tie alkoholiķi vispār zina, cik oficiāli maksā alkohols? Kampara kungs, jūs taču pats ļoti labi pateicāt par to kontrabandu, par tām visādām “krutkām”, par policijas lomu šā biznesa uzplaukumā. Tāpat jau alkoholiķi nepērk oficiālo alkoholu vairumā, un šī tendence tikai palielināsies, pieaugs to cilvēku skaits, kas dzers apšaubāmas kvalitātes alkoholu. Un līdz ar to būs saindēšanās gadījumi - un tā tālāk, un tā tālāk.

Pasaulē jau vairākkārt bijušas šādas situācijas: valdības mēģināja pret alkoholismu cīnīties, vai nu paaugstinot cenas, vai vispār izsludinot “sauso likumu”. Un jūs ļoti labi zināt, ar ko tas beidzās.

Alkoholisms pirmām kārtām ir sociāla problēma. Neatrisinājuši sociālās problēmas Latgalē, neko mēs nepanāksim cīņā pret alkoholismu. Taču, kad opozīcija ierosina tieši sociālos pasākumus, lai nodrošinātu lielākas pensijas un pabalstus un lai nodrošinātu darbavietas un tā tālāk, jūs sakāt: “Nē, nē, nē! Mums ir augstākas prioritātes.” Mums jāturpina karot Irākā (par ko jūs tikko nobalsojāt), tērēt milzīgu naudu NATO sammitam Rīgā, un tā tālāk. Tādā veidā jūs tikai veicināt alkoholismu. Jūs tagad diezgan liekulīgi mēģināt izlikties, ka, paaugstinot akcīzi, jūs apkarosiet alkoholismu. Ja jūs domājat, ka kāds jums ticēs, jūs dziļi maldāties.

Un otrkārt. Par budžeta ieņēmumiem. Jūs ļoti labi zināt, ka nav lineāras sakarības starp nodokļa likmi un budžeta ieņēmumiem. Gluži otrādi. Ļoti bieži ir tā, ka, paaugstinot nodokli, budžeta ieņēmumi samazinās, un otrādi. Jūs diemžēl nepievienojāt nekādu statistiku, nekādu ekonomisko analīzi savam priekšlikumam. Ja jūs to izdarītu, tad jau no mūsu nesenās vēstures jūs redzētu, ka tā tas arī ir. Tātad, ja tiks pieņemts jūsu priekšlikums, budžeta ieņēmumi samazināsies, es to apgalvoju! Jūs vienkārši maldināt cilvēkus, solot viņiem, ka tad, ja pieņems jūsu priekšlikumus, būs vairāk naudas sociālajām izmaksām, sporta zālēm un tā tālāk. Nebūs tas tā! Būs gluži otrādi.

Cienījamie kolēģi, es aicinu jūs nebūt populistiskiem! Kārtējo reizi es aicinu jūs apzināties deputāta atbildību un pieņemt tādus lēmumus, kas patiešām veicinātu sociālo problēmu atrisināšanu.

Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītāja. Deputāts Vilnis Edvīns Bresis.

V.E.Bresis (Zaļo un zemnieku savienības frakcija).

Godātais Prezidij! Godātie kolēģi! Mani interesē viens tāds jautājums: kāpēc valdība, kura nāca ar šo likumprojektu, neparedzēja akcīzes nodokļa likmes palielināšanu alkoholam? Kāpēc valdība, it īpaši daži ministri, tik kvēli iestājas par cita nodokļa - protams, pievienotās vērtības nodokļa - samazināšanu pārtikas precēm (pie kurām diemžēl pieder arī alkohols), lai tādējādi samazinātu ārkārtīgi graujošo inflāciju mūsu valstī? Es domāju, ka būtu ļoti labi, ja kāds valdības pārstāvis šodien mums izskaidrotu, kā tad beigu beigās mēs savā valstī domājam ar inflāciju cīnīties. Manā uztverē tas, ko varēs nākotnē pārmest šai Saeimai un šai valdībai, būs absolūtā nekompetence, apkarojot inflāciju, kura pie mums nepārtraukti svārstās katastrofālās robežās.

Es gribu atgādināt to, ka Eiropas Savienība neprasa mums palielināt akcīzes nodokli stiprajam alkoholam. Tātad mēs, kā jau kārtīgi, centīgi latviešu bāleliņi, atkal esam gatavi skriet vilcienam pa priekšu: “Labāk uzreiz tā kārtīgi uzmest tvaiku, nevis pēc tam, kad mums lūgs to darīt!”

Kolēģi! Ja tā mēs turpināsim, tad varbūt jau pat šīs Saeimas laikā būsim tā devalvējuši savu latu, ka nāksies atkal pārskatīt akcīzes nodokļa likmi tieši alum, kā mēs to darām šodien.

Es uzskatu, ka ārkārtīgi naivi ir domāt, ka tad, ja šodien pieņemsim šo akcīzes nodokļa likmi stiprajam alkoholam, pēkšņi Latvijā viena puse iedzīvotāju sāks dzert tikai alu un otra puse - tikai vīnu pēc franču un vācu paņēmieniem un ka tad nu mēs kļūsim tik ārkārtīgi inteliģenta un kulturāla valsts! Es domāju, ka tā var šķist tikai tādam naivam sapņotājam. No nodokļa likmes palielināšanas absolūti nekas nemainīsies. Turpināsies tas, kas turpinās, jo tradīcijas tik ātri salauzt nevar. Viens gan man ir pilnīgi skaidrs - “točku” politika plauks! Tas ir vairāk nekā skaidrs. Visi eksperti atbalsta viedokli, ka melnajā tirgū par šādu lēmumu, kādu mēs te šodien grasāmies pieņemt, visi tikai ļoti priecāsies.

Es domāju, kolēģi, ka jāatrod atbilde vēl uz vienu jautājumu - par tā saucamo lobismu. Šeit mēģina ārkārtīgi precīzi ielikt visu kaut kādos “būrīšos”: ja jūs atbalstīsiet, teiksim, stiprā alkohola lielo akcīzi, tad jūs lobējat alu, un otrādi. Es domāju, ka šeit šodien spiežot balsošanas pogas, jūs katrs par kaut kādu lobistu kļūsiet. Ja jūs nospiedīsiet pogu “par”, balsodami par lielo akcīzes nodokli stiprajam alkoholam, tad cerības būs, ka tie alus dzērāji nu alu vairāk pirks, un otrādi.

Tāpēc es ļoti aicinu nelietot šo apzīmējumu, bet gluži vienkārši kļūt objektīviem un taisnīgiem. Man šķiet, tas mums ir galvenais šodien - kļūt objektīviem un taisnīgiem. Jautājuma būtība ir tāda: ja jau Eiropas Savienība mums neprasa palielināt akcīzes nodokli stiprajam alkoholam, bet mēs esam spiesti par 7% palielināt alum, tad rīkosimies objektīvi: 7% - vienam, 7% - otram! Tad būs sociālais taisnīgums. Tas nozīmētu, ka stiprajam alkoholam (uz 100 litriem) šis nodoklis būtu, nu, teiksim, 600 latu, tad tas jau būtu 10%. Man šķiet, ka tā būtu tā pareizā doma un ka ar tādu mērauklu mums vajadzētu pieiet šim jautājumam.

Un visbeidzot. Kolēģi, es domāju, ka mums nevajadzētu ar kaut kādiem priekšlikumiem naiviem šeit citam citu pārliecināt par to, kas nu būs pēc šā likuma pieņemšanas, bet ka mums derētu iet kopsolī ar Eiropas Savienību, kurā mēs šodien esam. Kā mēs visi zinām, Eiropas Savienībā pašreiz tiek izstrādāta alkohola politika. Acīmredzot tiks mainīti dažādi kritēriji, tirdzniecības laiki, kā arī citi rādītāji, lai ierobežotu šo ļauno netikumu - dzeršanu. Pagaidīsim, kopīgi ar Eiropu izstrādāsim savu alkohola politiku! Neskriesim kārtējo reizi vilcienam pa priekšu!

Sēdes vadītāja. Deputāts Juris Sokolovskis.

J.Sokolovskis (politisko organizāciju apvienības “Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā” frakcija).

Godātie kolēģi! Mēs varam paskatīties, kāda ir pieredze gan vēsturē, gan tagad. Mēs redzam, kā šīs lietas notiek Somijā. Tur alkohola cenas ir ļoti augstas. Bet vai tas atrisināja problēmu? Nē taču, neatrisināja.

Mēs atceramies faktus no vēstures - to, ka Amerikā mēģināja tādā veidā cīnīties pret alkoholismu. Bet ar ko tas beidzās? Beidzās ar to, ka izveidojās jauns kontrabandistu slānis, kurš ļoti labi nopelnīja uz tā rēķina.

Visbeidzot - fakti no mūsu nesenās vēstures. Atcerēsimies tā saucamo Gorbačova laiku, tā dēvēto pretalkohola reformu! Arī toreiz strauji pacēla cenas alkoholam. Toreiz bija viena tāda laba anekdote. Kad pacēla cenas alkoholam, dēls atnāca pie sava tēva alkoholiķa un jautāja viņam: “Tēti, vai tas nozīmē, ka tu mazāk dzersi?” “Nē,” tēvs atbildēja. “Dēliņ, tas nozīmē, ka tu mazāk ēdīsi!” Diemžēl tā ir tāda rūgta patiesība: ja ģimenē ir alkoholiķis, par katru cenu viņš nopirks to šņabi, un no tā cietīs viņa ģimene.

Un visi tie Latgales ciemi, par kuriem runāja Kampara kungs, - viņi jau desmit vai piecpadsmit gadus nepērk alkoholu. Viņiem paši “dzen” šo alkoholu. Paši!

Es domāju, ka mēs nevaram nobalsot “par”.

Sēdes vadītāja. Deputāts Vladimirs Buzajevs.

V.Buzajevs (politisko organizāciju apvienības “Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā” frakcija).

Cienījamā priekšsēdētāja! Godātie kolēģi! Es negribu šeit runāt nedz par Somiju, nedz par ASV, jo arī mūsu teritorijā pēdējos 300 gados ir uzkrāta liela pieredze cīņā pret šņabi. Liela un bēdīga. Kampara kungs nav pirmais un nav pēdējais... Manas paaudzes cilvēki ļoti labi var atcerēties, kādas bija visas tās cenas par vienu pudeli, - 3,07, 3,62, 4,12... un tā tālāk. Un jau minētajos Gorbačova laikos rindās pie šņabja veikaliem bija pat vairāk cilvēku nekā Latvijas Tautas frontes mītiņos.

Cienījamie kolēģi! Es pilnīgi piekrītu Cileviča kungam, ka nav tādas likumsakarības, ka tad, ja palielina nodokļa likmi, saņemam vairāk naudas budžetā. Var būt arī tieši pretēji. Tātad, ja mēs pieņemsim cienījamā Kampara kunga priekšlikumu vai atbildīgās komisijas priekšlikumu, tad, es domāju, mēs noteikti saņemsim pavisam citu rezultātu, nevis cerēto. Gan Latgalē, gan, teiksim, Bolderājā ļoti labi zināms tāds vārds kā “dzimtenīte”. Tā ka, ja mēs atbalstīsim vai nu vienu, vai otru priekšlikumu, tad, protams, mums būs atkal gan “krutka”, gan “točkas”. Jūs varētu tomēr atcerēties Igaunijas pieredzi! Tur nodokļa likme par stipro alkoholu ir augstāka nekā Latvijā, ir masveida saindēšanās ar tehnisko spirtu, un tā tālāk.

Un vēl viens moments. Neraugoties uz to, ka likumprojekts bija atzīts par steidzamu, šis priekšlikums pēkšņi parādījās, kad likumprojekts jau tika gatavots otrajam lasījumam. Nevar tā darīt, cienījamās dāmas un godātie kungi! It īpaši tad, ja jūs esat valdošajā koalīcijā. Ja jūs gribat nopietni izlemt šo jautājumu, tad, lūdzu, tā saucamajam nulles lasījumam sagatavojiet atsevišķu likumprojektu - sākot ar anotāciju un beidzot ar aprēķiniem!

Es aicinu neatbalstīt ne 1., ne 2.priekšlikumu. Un aicinu balsot pret visu šo likumprojektu kopumā, ja tomēr viens no šiem priekšlikumiem būs guvis Saeimas atbalstu.

Sēdes vadītāja. Cienījamais Tabūna kungs, vai jums pietiks ar trim minūtēm? (No zāles dep. P.Tabūns: “Pietiks!”)

Nākamais debatēs ir pieteicies deputāts Pēteris Tabūns.

P.Tabūns (frakcija “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK).

Cienījamie deputāti! Saeimā es pārstāvu Latgali. Man nav pieņemams Kampara kunga izteikums... Kampara kungs, paklausieties! Jūs, šeit uzstādamies, apvainojāt Latgales ļaudis, sacīdams, ka veseli ciemi tur mirkstot alkoholā.

Es domāju, ka diez vai jūs maz esat bijis tur, Latgalē, un vai maz esat iepazinies ar Latgales cilvēku uzņēmību, darba mīlestību un to, kā viņi tur cīnās.

Jūs, valdība, koalīcija, ieskaitot jūs, Kampara kungs, neatbalstāt Latgales ļaudis, nedodat attiecīgās investīcijas, lai tur varētu notikt attīstība. Mēs, Latgales deputāti, uzrakstījām Ministru prezidentam Kalvītim un vairākiem ministriem vēstuli ar prasību izveidot grupu, lai izstrādātu Latgales attīstības programmu, taču jūs vēl līdz šim brīdim neesat atbildējuši. Pat Kalvīša kungs nav atbildējis. (Starpsaucieni: “Kauns! Kauns!”)

Deputātam neklājas šādā veidā runāt, apvainot Latgali, Latgales cilvēkus. Tas ir vienkārši nepieklājīgi! (Troksnis zālē.)

Es gribu pajautāt Kampara kungam kā “Jaunā laika” cilvēkam, kā deputātam: kādus jaunos laikus jūs esat ievedis Latgalē? Ko jūs esat izdarījis Latgalē? Tāpēc nāciet šurp un atvainojieties, lūdzu, Latgales ļaudīm! (Zālē aplausi, starpsaucieni: “Kauns!”)

Sēdes vadītāja. Cienījamie kolēģi, debates turpināsim pēc pārtraukuma.

Lūdzu zvanu! Reģistrācijas režīmu!

Cienījamie kolēģi! Saeimas Prezidijs ir saņēmis deputāta Andra Bērziņa iesniegumu ar paziņojumu, ka viņš ir kļūdījies, balsojot par lēmuma projektu “Par termiņa pagarināšanu Latvijas Nacionālo bruņoto spēku vienību dalībai miera nodrošināšanas operācijā Irākā”, un lūdz uzskatīt, ka viņa balsojums ir “pret”.

Cienījamie kolēģi, atļaujiet man visu jūsu vārdā šodien dzimšanas dienā sveikt mūsu kolēģi Ausmu Ziedoni-Kantāni! Ausma, lai tev laba veselība un lai daudz mīlestības! (Aplausi.)

Reģistrācijas rezultātu nolasīšanai vārds Saeimas sekretāra biedrei Ingunai Rībenai.

I.Rībena (8.Saeimas sekretāra biedre).

Cienījamie kolēģi! Nav reģistrējušies: Pēteris Simsons, Aleksandrs Golubovs, Aleksandrs Kiršteins, Uldis Mārtiņš Klauss, Vilis Krištopans... ir, jā? Sarmīte Ķikuste, Anatolijs Mackevičs, Andrejs Naglis, Vitālijs Orlovs, Madars Lasmanis... ir, Anta Rugāte, Igors Solovjovs, Jānis Strazdiņš, Vaira Paegle, Staņislavs Šķesters, Dainis Turlais... manuprāt, jā, Aleksejs Vidavskis, Dzintars Rasnačs un Ērika Zommere.

(Pārtraukums)

Sēdi vada Latvijas Republikas 8.Saeimas priekšsēdētāja

Ingrīda Ūdre.

Sēdes vadītāja. Cienījamie kolēģi! Turpinām Saeimas sēdi. Izskatām likumprojektu “Grozījumi likumā “Par akcīzes nodokli”” otrajā lasījumā.

Mums vēl nav beigušās debates. Nākamais debatēs ir pieteicies deputāts Oskars Kastēns.

Deputāts Oskars Kastēns tomēr nav pieteicies. Ir pieteikusies deputāte Ināra Ostrovska. Lūdzu!

I.Ostrovska (pie frakcijām nepiederoša deputāte).

Cienījamie kolēģi! Tiešām - šis likumprojekts runā par akcīzes nodokļa palielināšanu. Es gribu atgādināt dažiem cilvēkiem, īpaši Kampara kungam, ka alkoholisms ir slimība bez nacionālām pazīmēm, rases un dzimuma. Un tātad latgaliešu diskriminācija pēc etniskās piederības - tā ir cilvēku diskriminācija.

Es gribu teikt, ka akcīzes nodoklis būtu jāpaaugstina vēl daudz vairāk, jo būtībā tas ir ļoti mazs procents... Cilvēki nodzeras tāpēc, ka ar tām kapeikām, kas paliek no pabalstiem, ir iespējams sevi vienīgi gremdēt kaut kādās savās bezizejas situācijās. Saeimā būtu tagad jāpadomā arī par citiem likumiem, par to, kādā veidā vispār Latvijā palīdzēt cilvēkiem šajās depresīvo pārdzīvojumu situācijās.

Cilvēki nodzeras, cilvēkiem ir depresija vai citas kaites, cilvēki lieto narkotikas - bezizejas dēļ, bezdarba dēļ, kā arī dēļ pieraduma pie kādas toksiskas vielas. Mums ir vienlaicīgi, paralēli jācīnās arī par “točku” likvidēšanu (visa Latvija piedalījās tajā akcijā). Mums jācīnās pret šiem cēloņiem. Un pret šiem cēloņiem jācīnās ārkārtīgi nopietni, jo katru gadu, katru dienu mums izbrauc no Latvijas cilvēki, tie, kas var strādāt, - aizbrauc uz Īriju, aizbrauc uz Angliju, un mums paliek, vienkārši sakot, slimi, ļoti slimi cilvēki. Tāpēc attiecībā uz akcīzes nodokli es tomēr domāju, ka būtu jāpiemēro daudz lielāka, procentuāli daudz stingrāka likme.

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu. Vai komisijas vārdā ir kas piebilstams?

Deputāts Ēriks Zunda.

Ē.Zunda. Cienījamā priekšsēdētāja! Godātie kolēģi! Akcīzes nodoklis alkoholam - tā nav panaceja, kas atrisina visas ar alkohola lietošanu saistītās problēmas. Akcīzes nodoklis ir instruments, ar kura palīdzību mēs varam alkohola lietošanas problēmu smaguma punktu pārbīdīt uz vienu vai otru pusi. Palielinot akcīzes nodokli, mēs, protams, veicinām nelegālo alkohola tirdzniecību. Samazinot akcīzes nodokli, mēs, protams, veicinām alkohola patēriņu un mainām arī alkohola patēriņa struktūru. Tā ka tas nav universāls līdzeklis, kas atrisina visas šīs problēmas.

Komisija nosprieda, ka jāiet ir kompromisa ceļš: ja nodokli palielinām vienai grupai, tad proporcionāli palielinām arī otrai.

Tāpēc, kolēģi, komisijas vārdā lūdzu atbalstīt 2.priekšlikumu - komisijas priekšlikumu -, jo zināmā mērā tas sevī ietver arī deputāta Kampara priekšlikumu.

Sēdes vadītāja. Cienījamie kolēģi deputāti, lūdzu balsot par 1. - deputāta Kampara priekšlikumu! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 26, pret - 22, atturas - 25. Priekšlikums nav atbalstīts.

Ē.Zunda. Godātie kolēģi! 2. - Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšlikums. Atbalstīts. (Starpsauciens: “Balsot!”)

Sēdes vadītāja. Deputāti lūdz balsojumu. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 46, pret - 16, atturas - 12. Priekšlikums ir atbalstīts.

Ē.Zunda. 3. - finanšu ministra Spurdziņa priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

Ē.Zunda. 4. - finanšu ministra Spurdziņa priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

Ē.Zunda. Kolēģi! Mēs esam izskatījuši visus priekšlikumus.

Likumprojekts ir jāpieņem steidzamības kārtā. Lūdzu balsot par likumprojekta pieņemšanu otrajā un arī galīgajā lasījumā!

Sēdes vadītāja. Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta pieņemšanu otrajā lasījumā. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 56, pret - 16, atturas - 1. Likums “Grozījumi likumā “Par akcīzes nodokli”” pieņemts. Paldies.

Ē.Zunda. Paldies, kolēģi!

Sēdes vadītāja. Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts “Grozījums Robežsardzes likumā”. Otrais lasījums.

Aizsardzības un iekšlietu komisijas vārdā - deputāts Juris Dalbiņš.

J.Dalbiņš (Tautas partijas frakcija).

Cienījamā priekšsēdētājas kundze! Kolēģi! Likumprojekta “Grozījums Robežsardzes likumā” otrais lasījums. Likumprojekts ir steidzams.

Saņemti ir trīs priekšlikumi.

1.priekšlikums - Saeimas Juridiskā biroja priekšlikums. Komisija priekšlikumu ir atbalstījusi.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

J.Dalbiņš. 2. - deputāta Buzajeva kunga priekšlikums. Netika atbalstīts komisijā. (Starpsauciens: “Balsot!”)

Sēdes vadītāja. Deputāti lūdz balsojumu. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 14, pret - 51, atturas - 1. Priekšlikums nav atbalstīts.

J.Dalbiņš. 3. - Buzajeva kunga priekšlikums. Arī tas netika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputātiem nav iebildumu pret komisijas viedokli.

J.Dalbiņš. Līdz ar to visi priekšlikumi ir izskatīti. Komisijas vārdā aicinu likumprojektu pieņemt otrajā, galīgajā, lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta pieņemšanu otrajā lasījumā. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 59, pret - 6, atturas - 6. Likums “Grozījums Robežsardzes likumā” pieņemts. Paldies.

Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts “Grozījumi Likumā par Valsts cilvēktiesību biroju”. Otrais lasījums.

Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas vārdā ziņos... Vai ir ziņotājs? Ja nav ziņotāja, tad pārejam pie nākamā darba kārtības jautājuma.

Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts “Grozījumi likumā “Par privātajiem pensiju fondiem””.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā - deputāts Igors Aleksandrovs.

I.Aleksandrovs (frakcija “Jaunais laiks”).

Godājamie deputāti! Izskatām likumprojektu “Grozījumi likumā “Par privātajiem pensiju fondiem””.

Ir iesniegts 31 priekšlikums.

1. - Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

I.Aleksandrovs. 2. - Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

I.Aleksandrovs. 3.priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

I.Aleksandrovs. 4.priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

I.Aleksandrovs. 5.priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

I.Aleksandrovs. 6.priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

I.Aleksandrovs. 7.priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

I.Aleksandrovs. 8.priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

I.Aleksandrovs. 9.priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

I.Aleksandrovs. 10.priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

I.Aleksandrovs. 11.priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

I.Aleksandrovs. 12.priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

I.Aleksandrovs. 13.priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

I.Aleksandrovs. 14.priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

I.Aleksandrovs. 15.priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

I.Aleksandrovs. 16.priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

I.Aleksandrovs. 17.priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

I.Aleksandrovs. 18.priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

I.Aleksandrovs. 19.priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

I.Aleksandrovs. 20.priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

I.Aleksandrovs. 21.priekšlikums - atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

I.Aleksandrovs. 22. - atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

I.Aleksandrovs. 23. - atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

I.Aleksandrovs. 24., 25. un 26.priekšlikums - atbalstīti.

Sēdes vadītāja. Deputātiem nav iebildumu pret minētajiem priekšlikumiem.

I.Aleksandrovs. Lūdzu balsot par likumprojekta “Grozījumi likumā “Par privātajiem pensiju fondiem”” pieņemšanu trešajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta pieņemšanu trešajā lasījumā! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 64, pret un atturas - nav. Likums “Grozījumi likumā “Par privātajiem pensiju fondiem”” pieņemts. Paldies.

Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts “Grozījumi Streiku likumā”. Trešais lasījums.

Sociālo un darba lietu komisijas vārdā - deputāte Jevgenija Stalidzāne.

J.Stalidzāne (Latvijas Pirmās partijas frakcija).

Cienījamie kolēģi! Strādāsim ar dokumentu Nr.4946. Likumprojekta trešajam lasījumam ir iesniegti vairāki priekšlikumi.

1.priekšlikumu ir iesniedzis deputāts Buzajevs. Komisija priekšlikumu nav atbalstījusi.

Sēdes vadītāja. Atklājam debates. Deputāts Juris Sokolovskis.

J.Sokolovskis (politisko organizāciju apvienības “Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā” frakcija).

Godātie kolēģi! Gribētos atgādināt, ka PCTVL frakcija otrajam lasījumam iesniedza priekšlikumus izsvītrot no likuma pašus apšaubāmākos pantus, proti, darba devēju veto tiesības attiecībā uz jebkuru streiku, politisko streiku aizliegumu un solidaritātes streiku aizliegumu. Tieši pēdējo aizliegumu mēs šobrīd arī apspriežam.

Toreiz Saeima nepiekrita mūsu priekšlikumiem, un mēs saskaņā ar Kārtības rulli piedāvājām trešajam lasījumam daudz delikātākus variantus, kā novērst klaju netaisnību. Tagad mēs neesam vientulībā: priekšlikumus par visiem trim apšaubāmajiem likuma pantiem iesniedza arī TSP frakcija. Jāpiebilst, kolēģi, ka redakcionālā ziņā TSP frakcijas un PCTVL frakcijas priekšlikumi būtiski atšķiras un atbildīgajai komisijai tātad bija plaša izvēle, kuru no tiem atbalstīt. Komisija, ņemot vērā opozīcijas ierosinājumus, varētu formulēt arī pati savus priekšlikumus. Diemžēl mūsu priekšlikumi tika noraidīti, bet savus priekšlikumus komisija tā arī neizvirzīja.

Godātie kolēģi! Ja summēsim visu to ceļu, kuru likumprojekts veicis trijos lasījumos, tad redzēsim, ka divu mēnešu darba rezultāts ir vienīgi tas, ka 24.panta otrajā daļā vārds “piecu” tika aizstāts ar vārdu “četru”. Patiesi - “kalns dzemdē peli”!

Godātie kolēģi! Atgādināšu, ka likumprojekta pirmajā lasījumā PCTVL frakcija un Latvijas Sociālistiskās partijas frakcija ierosināja pasludināt to par steidzamu un pieņemt uzreiz pēc diviem lasījumiem, bez papildu priekšlikumu iesniegšanas. Visai ilgo un vienmuļo apspriešanu gaitā komisija nonāca faktiski pie tā paša rezultāta. Tātad, ja noraidīsiet visus mūsu priekšlikumus, jūs paradoksālā veidā atbalstīsiet opozīcijas sākotnējo ierosinājumu.

Kolēģi! Kad tiks balsots par likumprojektu kopumā, tad mēs, protams, balsosim “par”, jo sākotnēji likumprojekts tika iesniegts tādēļ, lai kvoruma normu, kas nepieciešama lēmuma par streiku pieņemšanai, saskaņotu ar starptautiskās prakses un veselā saprāta normām. Turklāt tas tika izdarīts nevis brīvprātīgi, bet gan Starptautiskās darba organizācijas biroja spiediena dēļ. Starp citu, vēstule, kuru šī organizācija nosūtīja labklājības ministrei, ir datēta ar 2003.gada 6.oktobri. Vēstulē ir norāde uz 1948.gada Konvenciju par biedrošanās brīvību un tiesību apvienoties organizācijās aizsardzību, kuru Latvija ratificēja jau 1992.gadā. Latvijas Brīvo arodbiedrību savienība savā 2005.gada 5.oktobra vēstulē Saeimai pieprasa, lai Saeima atceltu ierobežojumus solidaritātes streikiem.

Mēs, PCTVL frakcija, esam kopā ar arodbiedrībām. Bet jūs, godātie kolēģi?

Sēdes vadītāja. Deputāts Andris Tolmačovs.

A.Tolmačovs (politisko organizāciju apvienības “Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā” frakcija).

Godātie kolēģi! PCTVL frakcijas sākotnējais priekšlikums, kas tika iesniegts otrajam lasījumam, bija vienkāršs: atcelt visus aizliegumus solidaritātes streikiem. Atbildīgā komisija un Saeima to diemžēl noraidīja. Noraidījumu motivēja ar to, ka it kā būtu jāievēro interešu bilance starp darba devēju un darba ņēmēju. Lūk, aizstāv uzņēmējus, kuri godīgi iegulda pēdējo santīmu ražošanā, no alkatīgiem un dumjiem darbiniekiem, kuri tikai par to vien sapņo, kā atstāt novārtā darbu, aizbildinoties ar jebkuru iemeslu, piemēram, solidarizēšanos ar saviem šķiras brāļiem Hondurasā!

Ir vēl arī citi argumenti, kuri izskanēja, apspriežot jautājumu atbildīgajā komisijā. Piemēram, Latvijas Darba devēju konfederācijas ģenerāldirektora vietnieks Edgars Korčagins deputātiem norādīja, ka pašreizējos apstākļos solidaritātes streiki Latvijā nav pieļaujami, jo darba devējam, kas rūpējas par savā uzņēmumā strādājošajiem, ir jābūt pārliecinātam, ka viņa darbinieki nesāks streikot. Jebkurš streiks atstāj ekonomiskas sekas uz uzņēmumu, kura darbinieki piedalās streikā.

Viens no frakcijas “Jaunais laiks” pārstāvjiem pauda viedokli, ka streiks ir ārkārtas pasākums, ko izmanto, ja nav atrodama alternatīva problēmu risināšanā. Viņuprāt, solidaritātes streiki nav atbalstāmi, jo nevar izveidoties tāda situācija, ka tad, ja viena uzņēmuma darbinieki sliktu sociālo apstākļu dēļ rīko streiku, tam pievienotos vēl desmitiem citu uzņēmumu darbinieki un galu galā ciestu gan desmitiem darba devēju, gan arī valsts ekonomika kopumā.

Arī Latvijas Pirmās partijas frakcijas deputāts pauda viedokli, ka uzņēmums var izmantot solidaritātes streiku, lai “nogremdētu” konkurējošu uzņēmumu.

Lūk, kārtējais policistu loģikas šedevrs!

Labi, kolēģi. Taču tad būs jauns PCTVL frakcijas priekšlikums, proti, kompromisa priekšlikums, - izņēmuma kārtā ļaut rīkot solidaritātes streikus to uzņēmumu darbiniekiem, kuru darba devēja lomā ir valsts vai pašvaldība, tātad skolotājiem, ārstiem, policistiem un dažādu ministriju ierēdņiem. Viņu darba devēji nav kaut kādi abstrakti tēvijas ekonomikas balsti, bet gan visi mēs, šeit klātesošie. Kā mēs rūpējamies par saviem darba ņēmējiem, par to pat runāt negribas, bet viņi jau paši par to pavēstīja, stāvēdami piketā gan pie Saeimas, gan pie Ministru kabineta ēkas.

Patlaban jūs viņiem praktiski aizliedzāt rīkot piketus. Tad nu neaizliedziet visu šo nozaru darbiniekiem atbalstīt citam citu, lai panāktu tādu algu līmeni, kādu viņi jau sen ir pelnījuši! Turklāt jāpanāk arī vienotu tarifa likmju atjaunošana visiem valsts ierēdņiem, kas ir viena no galvenajām arodbiedrību prasībām.

Ja jau jūsu atbalstītā - ne mūsu atbalstītā! - valdība visu dara pareizi, tad jau nekāda streika nebūs.

Bet, ja jūs šodien noraidīsiet priekšlikumu atļaut rīkot solidaritātes streikus, tad pilnīgi iespējams, ka nākamajā Saeimā būs skolotājiem, policistiem un mediķiem jau pavisam cits darba devējs.

Cienījamās dāmas un godātie kungi! Latvijas Brīvo arodbiedrību savienība savā 2005.gada 5.oktobra vēstulē Saeimai prasa, lai Saeima atceltu ierobežojumus rīkot solidaritātes streikus. Mēs atbalstām arodbiedrību prasības.

Lūdzu atbalstīt mūsu priekšlikumu!

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu. Vai komisijas vārdā ir kas piebilstams? Lūdzu! Deputāte Jevgenija Stalidzāne.

J.Stalidzāne (Latvijas Pirmās partijas frakcija).

Izskatot visus šos priekšlikumus, tika pieaicinātas arodbiedrības, tika pieaicināta Latvijas Darba devēju konfederācija un šie priekšlikumi tiešām tika apspriesti dažādos aspektos: kādas varētu būt situācijas, ja šos priekšlikumus pieņemtu, un kādas būtu tad, ja tos nepieņemtu.

Viens no galvenajiem secinājumiem bija tas, ka gan arodbiedrībām, gan arī Latvijas Darba devēju konfederācijai daudz vairāk ir jāstrādā pie tā, lai visos kolektīvos būtu noslēgti koplīgumi un lai koplīgumos būtu paredzētas pietiekami nopietnas garantijas strādājošajiem, lai tiktu pēc iespējas novērsta tā problēma, kas ir saistīta ar tā saucamajām aplokšņu algām. Ja ir noslēgti šādi koplīgumi, tad, protams, nav nekādu problēmu pieteikt streiku tad, ja darba devējs šos noteikumus nepilda.

Par solidaritātes streikiem. Jā, šajā ziņā pastāv ļoti daudz dažādu variantu. Arī tad, ja darba devējs ir noslēdzis koplīgumu un ir godīgi izpildījis visus nosacījumus attiecībā pret saviem darba ņēmējiem, pastāv iespēja, ka var negodīgi pieteikt šādus streikus tikai tāpēc, lai varētu kaitēt šim uzņēmumam. Runājot par solidaritātes streikiem, absolūti netiek ņemts vērā tas, ka tādā gadījumā kaitēts tiek arī pašam darba ņēmējam. Jo, kad viņš pēc trim četrām dienām vai pēc nedēļas atgriezīsies savā darbā, šīs darba vietas vienkārši nebūs. Vai šodien mēs varam atļauties riskēt ar to, ka varētu darba vietu palikt vēl mazāk? Es domāju, ka ne. Galvenais uzdevums, kas ir jārisina, ir panākt, lai būtu precīzi koplīgumi, precīzi nosacījumi darba devējam un darba ņēmējam.

Tāpēc komisija šos priekšlikumus neatbalstīja. Aicinu Saeimu neatbalstīt tos.

Sēdes vadītāja. Lūdzu deputātus balsot par 1. - deputāta Buzajeva priekšlikumu. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 17, pret - 49, atturas - 3. Priekšlikums nav atbalstīts.

J.Stalidzāne. 2. - deputāta Klementjeva priekšlikums. Komisija to nav atbalstījusi. (Starpsauciens: “Balsot!”)

Sēdes vadītāja. Deputāti lūdz balsojumu. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 19, pret - 50, atturas - 4. Priekšlikums nav atbalstīts.

J.Stalidzāne. 3. - deputāta Klementjeva priekšlikums. Komisija to nav atbalstījusi.

Sēdes vadītāja. Atklājam debates. Deputāts Andrejs Aleksejevs.

A.Aleksejevs (politisko organizāciju apvienības “Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā” frakcija).

Godātie kolēģi! Izskatot likumprojektu “Grozījumi Streiku likumā”, jūs esat noraidījuši mūsu frakcijas priekšlikumus un kolēģa no politisko organizāciju (partiju) apvienības “Saskaņas Centrs” frakcijas Klementjeva kunga priekšlikumus. Esat tos noraidījuši, neskatoties uz to, ka arodbiedrību vadības pārstāvis Egils Baldzēns atbalstīja šos priekšlikumus atbildīgās komisijas sēdē. Viņš savu atbalstu motivēja ar to argumentu, ka pat tā režīma laikos, kuru jūs dēvējat par okupāciju, šādi streiki tika rīkoti. Vai šodien, demokrātijas ziedu laikos, vairs nedrīkst?!

Patlaban, cik man ir zināms, Baldzēna kungs ir iesniedzis savu iesniegumu partijai “Jaunais laiks”. Vai jūs domājat, ka pēc šāda soļa šī partija atbalstīs arodbiedrības? Mēs varēsim viegli atbildēt uz šo jautājumu, ja pēc balsošanas par apspriežamo priekšlikumu paņemsim rezultātu izdruku. Lieta ir tā, ka likumā nav jēdziena “politiskais streiks”. Tātad jebkuras arodbiedrības jebkuru prasību grozīt kādu likumu, piemēram, likumu par 2006.gada budžetu, var traktēt kā politisku prasību.

Nu, bet, ja jau var, tad arī būtu jādara. To jums teiks jebkurš policists vai valsts ierēdnis.

Vai tad, lai apmierinātu skolotāju prasības, kuru arodbiedrība izsludināja pirmsstreika gatavību, nebūtu jāsarīko Saeimas deputātu balsojums par grozījumiem budžetā? Jā, būtu jāsarīko. Tātad prasības ir politiskas. Lūk, jums vēl viens tāda streika piemērs, kuru Latvijā tūlīt pat nodēvētu par politisko.

Lielbritānijas parlamenta apkopēji bija pieteikuši streiku, pieprasot lielāku darba samaksu. Arodbiedrība sacīja, ka apkopējiem nav citas iespējas, kā vien atkal streikot. Tā apgalvo, ka parlamenta amatpersonas nav apmeklējušas tikšanās, lai atrisinātu ieilgušo strīdu par darba samaksu. Daudzi parlamenta locekļi atbalsta 140 apkopēju kampaņu, lai palielinātu viņu darba samaksu. Tie saprot, ka streika gadījumā viņiem pašiem nāksies slaucīt grīdas savos kabinetos.

Minēšu vienu piemēru arī no Francijas pieredzes. Francijas arodbiedrības pagājušo piektdien paziņoja, ka 21.novembrī rīkos visas valsts dzelzceļnieku streiku, protestējot pret soļiem, kas grauj Francijas valsts dzelzceļa kompānijas un tās darbinieku nākotni. Arodbiedrības atgādināja par dzelzceļa kompānijas iespējamo privatizāciju un savukārt pauž pārsteigumu par valdības komentāriem - par neseno Francijas Transporta ministrijas paziņojumu, ka tāda iespēja esot pilnīgi izslēgta.

Lai beidzot Latvija kļūtu par eiropeisku valsti, mēs pieprasām, lai par politiskiem tiktu uzskatīti vienīgi tie streiki, kas ir vērsti pret Latvijas neatkarību vai arī aicina vardarbīgi grozīt Latvijas valsts iekārtu.

Aicinu arī citus parlamentāriešus solidarizēties ar arodbiedrībām un būt kopā ar savu tautu un saviem vēlētājiem. Aicinu jūs visus balsot “par”, pieņemt mūsu priekšlikumu!

Sēdes vadītāja. Deputāte Liene Liepiņa.

L.Liepiņa (frakcija “Jaunais laiks”).

Cienījamā priekšsēdētāja! Godājamie kolēģi! Komisijas sēdē mēs tiešām diskutējām par šo priekšlikumu diezgan daudz. Es gribu vispirms norādīt uz to, ka “Jaunais laiks” principā atbalsta arodbiedrību veidošanos. Tie bijām mēs, kas ierosinājām grozījumus, lai policija var veidot arodbiedrības. Jo tas ir normāli, ka cilvēki apvienojas, lai aizstāvētu savas intereses.

Tomēr streiks tik tiešām ir, pirmkārt, ekonomisks līdzeklis, ar kuru darbinieki aizstāv savas tiesības uzņēmumā, un tas nevar izvērsties par solidaritātes streiku. Ja uzņēmums ir kārtībā, tam ir jādarbojas.

Otrkārt, tas nekādā ziņā nedrīkst būt politisks līdzeklis. Jā, mēs uzklausījām Baldzēna kungu no Latvijas Brīvo arodbiedrību savienības. Viņš norādīja uz Latvijas neatkarības tapšanas laiku, kad arodbiedrībām bija ļoti liela loma. Tomēr es gribu teikt, ka tādā situācijā (ja nu tā vēl kādreiz atkārtotos) vispār nekādi likumi un normāla iekārta vairs nedarbojas - tad ir ārkārtas stāvoklis. Tā ka mums tādas tiesības nav jāparedz Streiku likumā.

Es tiešām esmu pārliecināta par to, ka streiks ir ekonomisks līdzeklis, nevis politiskas cīņas instruments.

Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītāja. Deputāte Ināra Ostrovska.

I.Ostrovska (pie frakcijām nepiederoša deputāte).

Katrā demokrātiskā valstī ir tiesības cilvēkiem izteikties. Un arī streiku aizliegums ir pārkāpums no demokrātijas viedokļa. Brīva doma - tā ir tā, kas apvieno jebkuru demokrātisku valsti. Šodien katrā Eiropas Savienības valstī ir tiesības uz streiku. Streiks var būt dažāds un ar dažādiem virzieniem; var būt pat tāds streiks, kas vērsts pret valsts neatkarību. Mēs šogad diezgan daudz redzējām cilvēku sašutumu, un vienā no tādiem gadījumiem tas bija vērsts pret nabadzību. Tās ir ārkārtas situācijas. Latviešu cilvēki Latvijas valstī ļoti reti rīko streikus. Taču tagad, kad ir “sakāpis”, tagad, kad cilvēks tiek padarīts par jēru, tagad, kad cilvēks nevar izteikt savu protestu, Saeima vēl vēlas pieņemt likumu, lai cilvēks nevarētu protestēt!

Es uzskatu, ka tā ir diskriminējoša norma un ka katram ir tiesības izteikties. Cilvēki brauc projām no Latvijas, brauc uz citām zemēm, un arī tas ir protests, tas ir sava veida streiks. Mēs vēl par to dzirdēsim atskaņas arī citās valstīs, jo būtībā, pieņemot šādas normas, mēs nostājamies pret savas valsts cilvēkiem — Latvijas cilvēkiem, kuri vēlas brīvi izteikt savu domu.

Sēdes vadītāja. Deputāts Vladimirs Buzajevs.

V.Buzajevs (politisko organizāciju apvienības “Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā” frakcija).

Godātie kolēģi no frakcijas “Jaunais laiks”! Nevajag melot no Saeimas tribīnes, ka jūs it kā atbalstījāt policistus, arodbiedrības un tā tālāk!

Patiesā vēsture ir sekojoša. PCTVL frakcija iesniedza priekšlikumu ļaut policistiem apvienoties arodbiedrībās, bet visa Saeimas pozīcija, ieskaitot arī frakciju “Jaunais laiks”, balsoja pret šo priekšlikumu. Un tikai pēc mūsu spiediena viņi iesniedza analoģisku priekšlikumu un atbalstīja to.

Un ko jūs, cienījamās dāmas un kungi, darījāt ar mūsu, PCTVL frakcijas, priekšlikumu ļaut arī policistiem streikot? Atbildiet, cienījamie frakcijas “Jaunais laiks” deputāti! Jūs balsojāt “pret”! Budžeta apspriešanā jūs balsojāt pret mūsu priekšlikumiem dot policistiem normālu algu.

Jūs esat pret savu tautu, cienījamās dāmas un kungi! Šā likumprojekta apspriešana ir ļoti labs pierādījums tam.

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu. Vai komisijas vārdā ir kas piebilstams? Lūdzu! Deputāte Jevgenija Stalidzāne. (Starpsauciens: “Balsot!”)

J.Stalidzāne. Latvijā katram ir tiesības izteikties. Streiks Latvijā nav aizliegts, ir norādīti tikai atsevišķi momenti, kuros tas ir aizliegts. Un ir arī daudzas citas formas, kādās cilvēki var izteikt savu viedokli, streiks nav vienīgais veids. Taču streiks ir visbīstamākais sakarā ar to, ka tas traucē, tas paralizē ekonomisko situāciju. Un ne jau par velti viena otra kaimiņvalsts ļoti bieži izmanto ekonomisko spiedienu tad, ja grib uzspiest savu gribu citai valstij. Tāpēc komisija nolēma neatbalstīt šo priekšlikumu.

Aicinu arī Saeimu neatbalstīt to!

Sēdes vadītāja. Lūdzu deputātus balsot par 3. - deputāta Klementjeva priekšlikumu! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 14, pret - 51, atturas - 2. Priekšlikums nav atbalstīts.

J.Stalidzane. 4. - deputāta Buzajeva priekšlikums. Komisija to nav atbalstījusi. (Starpsauciens: “Balsot!”)

Sēdes vadītāja. Deputāti lūdz balsojumu. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 14, pret - 56, atturas - 1. Priekšlikums nav atbalstīts.

J.Stalidzāne. 5. - deputāta Klementjeva priekšlikums. Komisija to nav atbalstījusi. (Starpsauciens: “Balsot!”)

Sēdes vadītāja. Atklājam debates. Deputāts Jakovs Pliners.

J.Pliners (politisko organizāciju apvienības “Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā” frakcija).

Cienījamā priekšsēdētājas kundze! Godātie deputāti! Likumprojekta otrajā lasījumā PCTVL frakcija ierosināja izsvītrot no likuma absurdo normu, kas dod darba devējam veto tiesības attiecībā uz jebkuru streiku. Tikai pateicoties mūsu frakcijas darbībai, arodbiedrībām kļuva skaidrs, cik rupji un nekautrīgi tos ir piekrāpuši likumdevēji.

Patlaban arodbiedrības ir izvirzījušas Saeimai analoģiskas prasības un nosūtījušas tās visām Saeimas frakcijām.

Dāmas un kungi! No Saeimas tribīnes man gribētos publiskot kādu nekrietnu atgadījumu. Arodbiedrību vēstule ar augstāk minētajām prasībām nokļuva to dokumentu vidū, kuri nonāca Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijā. PCTVL frakcijas deputāts ierosināja kolēģiem izskatīt šo vēstuli, pieprasīja iekļaut šo jautājumu komisijas nākamās sēdes darba kārtībā un pat piespieda kolēģus nobalsot par darba kārtības grozīšanu.

Tad, lūk, kolēģi, par kaunu oficiālajiem tiesībsargiem, tikai par arodbiedrību prasību izskatīšanu, vienīgi par to, nobalsoja tikai viens vienīgs - PCTVL frakcijas deputāts. “Pret” balsoja visi pārējie - frakcijas “Jaunais laiks”, Tautas partijas, Latvijas Pirmās partijas, Zaļo un zemnieku savienības frakcijas pārstāvji.

Lūk, tā tas bija, cienījamie arodbiedrību biedri! Jūsu ievēlētie deputāti ne tikai nevēlas apmierināt jūsu absolūti likumīgās, prātīgās un pamatotās prasības, bet pat nevēlas jūs uzklausīt.

Maksimāli stingrs Streiku likums, nesen pieņemtie antikonstitucionālie grozījumi likumā “Par sapulcēm, gājieniem un piketiem”, antisociālais budžets - tie visi ir vienas ķēdes posmi. Mūsuprāt, - pret savu tautu, pret saviem vēlētājiem vērstu teroristisku aktu ķēdes posmi.

Godātie deputāti! Kārtības rullis neļauj iesniegt trešajam lasījumam grozījumus, kuri ir identiski tiem grozījumiem, kas jau tika noraidīti otrajā lasījumā. Tādēļ TSP frakcijas deputāts Andrejs Klementjevs ierosināja, lai jautājums par streika apturēšanu pēc prasības iesniegšanas tiesā tiktu atstāts tiesas izšķiršanai. Bet pat šādu kompromisa risinājumu komisija tomēr noraidīja!

PCTVL frakcijas deputāts Vladimirs Buzajevs ierosināja uzlikt par pienākumu tiesām izskatīt šādas prasības triju dienu laikā. Kādi tad iebildumi tika izvirzīti komisijā?

Darba devēju pārstāvis, piemēram, paziņoja, ka šāda norma ir jāiekļauj Civilprocesa likumā, nevis Streiku likumā. Turklāt likumā nevar noteikt lietas izskatīšanas termiņus, jo nevar prognozēt lietas gaitu un virzību. Likumā varētu noteikt tikai termiņu, kādā ir jāuzsāk lietas izskatīšana.

Smieklīgi klausīties, jo Buzajeva kunga priekšlikums vārds vārdā ir norakstīts no likuma - tā paša likuma “Par sapulcēm, gājieniem un piketiem”. Tur ir absolūti identiska norma par lietu izskatīšanu triju dienu laikā, kura darbojas jau 11 gadus. Ja jums nepatīk likums “Par sapulcēm, gājieniem un piketiem”, tad gribētos atgādināt par šīsdienas sēdes darba kārtībā iekļauto likumprojektu, kuru mēs vēl izskatīsim, - “Grozījumi Pilsētas domes, novada domes un pagasta padomes vēlēšanu likumā”. Izskatīsim mēs to šodien pirmajā lasījumā. Grozījumi, kurus ir ierosinājis Ministru kabinets, uzliks par pienākumu tiesām lietas par pārkāpumiem vēlēšanās izskatīt 7 dienu laikā.

Dāmas un kungi! Jums nav un nevar būt argumentu pret opozīcijas priekšlikumiem, izņemot tikai vienu - jūs kā no nāves baidāties no streikiem, jo uzskatāt, ka valdība tos ir pilnībā pelnījusi savas nepārdomātās darbības, neizlēmības un neizdarības dēļ.

Balsosim, lūdzu, par šo priekšlikumu!

Paldies jums par uzmanību.

Sēdes vadītāja. Deputāts Vladimirs Buzajevs.

V.Buzajevs (politisko organizāciju apvienības “Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā” frakcija).

Cienījamā priekšsēdētāja! Godātie kolēģi! Latvijas Brīvo arodbiedrību savienības valdes vēstulē, kas tika adresēta gan cienījamai Saeimas priekšsēdētājai, gan Saeimas frakcijām, īpaši svarīgs ir 3.punkts, kuru es citēšu visā pilnībā: “Pieprasām atcelt Streiku likuma 24.panta trešo daļu, kas nosaka, ka, ja līdz streika pieteikumā norādītajam streika uzsākšanas datumam tiesā ir iesniegts pieteikums par šā streika pieteikuma atzīšanu par nelikumīgu, streiku nedrīkst uzsākt līdz brīdim, kad stājas spēkā tiesas spriedums, tādējādi liedzot izmantot Satversmes 108.pantā paredzētās tiesības streikot.”

Arodbiedrības ir pārliecinātas, ka šis likuma pants ir tiešā pretrunā ar Satversmes 108.pantu. Šis Satversmes pants skan šādi: “Strādājošajiem ir tiesības uz koplīgumu, kā arī tiesības streikot. Valsts aizsargā arodbiedrību brīvību.” Un arodbiedrībām šajā ziņā ir absolūta taisnība.

Taču arodbiedrības nav ievērojušas, ka minētā likuma norma ir tiešā pretrunā ar vēl vienu Satversmes pantu - ar 92.pantu: “Ikviens uzskatāms par nevainīgu, iekams viņa vaina nav atzīta saskaņā ar likumu.” Bet likumā arodbiedrības tiek par vainīgām streika nepareizā organizēšanā atzītas vēl pirms tiesas - kopš brīža, kad darba devējs ir uzrakstījis uz papīra lapas savu vārdu, adresi un personas kodu un aiznesis šo papīra lapu uz tiesas kanceleju!

Domāju, ka šeit netiek ievērots arī Satversmes 91.pants: “Visi cilvēki Latvijā ir vienlīdzīgi likuma un tiesas priekšā. Cilvēka tiesības tiek īstenotas bez jebkādas diskriminācijas.”

Šeit darba ņēmēji ir absolūti nevienlīdzīgi ar darba devējiem un acīm redzamā veidā tiek diskriminēti.

Kolēģi deputāti! Lai jūs spētu saprast, par ko ir runa, es minēšu piemērus par to, kas īsti notiktu, ja šādas normas pastāvētu arī citos likumos.

Ja šāda norma būtu likumā “Par dzīvojamo telpu īri”, tas nozīmētu, ka tad, ja saimnieks iesniegtu prasību tiesai, dzīvokļa iemītnieku nekavējoties būtu izmetuši uz ielas un tikai pēc daudzus mēnešus ilga tiesas procesa pabeigšanas, ja tiesas spriedums būtu labvēlīgs, viņš varētu atgriezties atpakaļ dzīvoklī.

Procesā par parāda piedziņu tas nozīmētu, ka pēc tiesas prasības iesniegšanas tiktu tieši no potenciālā parādnieka nekavējoties iekasēta nauda tanī apmērā, kāds ir norādīts prasībā, un tikai pēc pāris gadu ilga tiesas procesa beigām, ja iztiesāšanas gaitā tiktu noskaidrots, ka prasība ir nepamatota, viņam atdotu atpakaļ naudu.

Un kriminālprocesā, ja prokurors pieprasītu apsūdzētajam nāvessodu, tad viņu sākumā nobendētu un tikai pēc tam tiktu uzklausīti pušu argumenti.

Cienījamās dāmas un kungi! Šajos piemēros nav ne piliena pārspīlējuma! Tieši šādu Streiku likuma redakciju atbalsta atbildīgā komisija, iesaistot arī jūs absurdā, no loģikas viedokļa, un pēc būtības noziedzīgā darbībā.

Cienījamie kolēģi, jūs nesen balsojāt par deputātu Ētikas kodeksu. Būtu lietderīgi papildināt šo kodeksu ar nolikumu par tā deputāta atbildību, kas apzināti balso par tādu likuma pantu, kurš ir klajā pretrunā ar Latvijas Republikas Satversmi. Lai tad viņš publiski izsūdz savus grēkus, vai nu apbērdams galvu ar pelniem, vai izraudams sev matus!

Kā jūs atceraties, PCTVL nesen uzvarēja Satversmes tiesas procesā attiecībā uz prasību par privāto skolu diskriminācijas (atkarībā no apmācības valodas) nepamatotību. Bet par šāda veida diskrimināciju nobalsoja 80 šeit sēdošie! Patlaban jūs atkal gribat “uzkāpt tam pašam grābeklim” un nobalsot pret Latvijas Republikas Satversmi. Agrāk jūs balsojāt pret krievu skolēniem, bet tagad esat gatavi nobalsot paši pret savu tautu. Un šis process - jūsu morālās degradācijas process - ir absolūti likumsakarīgs.

Sēdes vadītāja. Buzajeva kungs, jūsu uzstāšanās laiks ir beidzies!

Deputāts Andris Bērziņš.

A.Bērziņš (Zaļo un zemnieku savienības frakcija).

Kolēģi, man gribētos, lai mēs tomēr runātu par lietu. Es saprotu opozīcijas deputātus, tās ir viņu tiesības, un viņi izmanto katru izdevību, jaucot kopā, kas ir pikets, un to, kas ir streiks; jaucot kopā to, kas ir politiska jautājumu risināšana, un to, kas ir ekonomiskie... Ja jau nu mēs gribam šādas tādas lietas mainīt, tad mums arī Tiesu varas likumā ir jāieliek iekšā... Man negribētos, lai radioklausītāji... Es domāju, ja pulkstenis būtu pašlaik 17.00, tad mēs vairs tik ilgi nedebatētu par šo jautājumu. Šeit netiek apspiestas neviena - nedz strādnieka, nedz pilsoņa - tiesības streikot, ja tas ir pamatoti. Šis likums atļauj to darīt. Taču man negribētos... Plinera kungs, jūs man pierādiet pa punktiem, nevis emocionāli to, ka tas ir... jūs pašlaik liekat priekšā... salīdzināt to ar skolēnu streiku... Plinera kungs, es netraucēju, kad jūs runājāt! Netraucējiet arī mani, lūdzu!

Sēdes vadītāja. Cienījamais kolēģi, izsaucieni no Saeimas zāles ir atļauti, bet runātājam nav atļauts uz tiem atbildēt.

A.Bērziņš. Es jums vairāk neatbildēšu, Plinera kungs! (Smiekli zālē.)

Sēdes vadītāja. Bērziņa kungs, lūdzu, ievērojiet Kārtības ruļļa noteikumus!

A.Bērziņš. Tāpēc es, kolēģi, ierosinu šīs debates beigt un balsot. Un balsojums, protams, pierādīs to, kāda mums ir attieksme pret šo jautājumu. Bet, ja nu jūs, Plinera kungs vēlēsieties vēlvienreiz izteikties, tad būtu ļoti labi, ja jūs varētu izteikties ļoti konstruktīvi un pateikt, ka tiešām šis likuma pants nedarbosies tā, kā vajadzīgs. Es būtu jums ļoti pateicīgs par to.

Šis jautājums ir ļoti plaši izdiskutēts Sociālo un darba lietu komisijā. Tur mēs skaidri un gaiši pateicām, izdiskutējām un pierādījām, ka šis likuma pants - tāds, kāds tas ir ierakstīts jūsu priekšlikumā, - nedarbosies. Tāpēc man ir priekšlikums: aicinu visus pārējos deputātus balsot par to priekšlikumu, kuru ir pieņēmusi Sociālo un darba lietu komisija.

Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu. Vai komisijas vārdā ir kas piebilstams? Ja komisijas vārdā nav piebilstams nekas, lūdzu deputātus balsot par 5. - deputāta Klementjeva priekšlikumu! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 16, pret - 55, atturas - 1. Priekšlikums nav atbalstīts.

J.Stalidzāne. 6. - deputāta Buzajeva priekšlikums. Arī šo priekšlikumu komisija nav atbalstījusi, jo tā ir cita likuma norma. (Starpsauciens: “Balsot!”)

Sēdes vadītāja. Deputāti lūdz balsojumu. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 14, pret - 45, atturas - 2. Priekšlikums nav atbalstīts.

J.Stalidzāne. Komisija ir nolēmusi aicināt Saeimu pieņemt likumprojektu trešajā, galīgajā, lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta pieņemšanu trešajā lasījumā! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 62, pret - 5, atturas - 3. Likums “Grozījumi Streiku likumā” pieņemts. Paldies.

Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts “Grozījumi likumā “Par autoceļiem””. Trešais lasījums.

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā - deputāts Krišjānis Peters.

K.Peters (Latvijas Pirmās partijas frakcija).

Godātie kolēģi! Strādāsim ar likumprojektu “Grozījumi likumā “Par autoceļiem”” (reģistrācijas numurs 1302). Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija ir apkopojusi priekšlikumus likumprojekta trešajam, galīgajam, lasījumam. Kopumā iesniegti pieci priekšlikumi.

1. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

K.Peters. 2. - Juridiskā biroja priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

K.Peters. 3. - Satiksmes ministrijas priekšlikums. Ir atbalstīts un redakcionāli precizēts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

K.Peters. 4. - deputāta Induļa Emša priekšlikums. Komisija ir atbalstījusi un redakcionāli precizējusi.

Sēdes vadītāja. Atklājam debates. Deputāte Anna Seile.

A.Seile (frakcija “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK).

Godātie deputāti! Apspriežot deputāta Induļa Emša priekšlikumu, komisijā balsis dalījās, bet ar nelielu pārsvaru priekšlikums tika atbalstīts. Tomēr es gribu pievērst jūsu uzmanību tam, ka arī Juridiskais birojs komentēja šo priekšlikumu un izteica ļoti būtiskus un pamatotus iebildumus, kuriem es pilnībā pievienojos. Aicinu arī jūs tos izvērtēt!

Deputāta Induļa Emša priekšlikums attiecas tikai uz tiem ceļiem, kas ir valsts vai pašvaldības ceļi, bet pēc klasifikācijas ir arī vēl uzņēmumu ceļi un māju ceļi. Par šīm divām ceļu kategorijām deputāta Emša priekšlikumā runāts nekas netiek. Deputāta Emša priekšlikumā ir paredzēts, ka, ja ceļa posms ir ticis sabojāts vai iznīcināts, tad tas ir valstij vai pašvaldībai jāatjauno un zemes īpašnieki nedrīkst liegt veikt autoceļa atjaunošanai nepieciešamās darbības.

Es gribu paskaidrot, ka citos likumos un visos attiecīgajos normatīvajos aktos jau ir atrisināta šī problēma. Ir vai nu jāsaskaņo ar zemes īpašnieku jauna ceļa izbūves vieta, vai arī šī zeme ir jāatsavina likumā noteiktajā kārtībā, paredzot samērīgu atlīdzību.

Un vēl. Es vēršu jūsu uzmanību uz faktu, ka šis grozījums, ja tas tiktu pieņemts, attiektos tikai uz autoceļiem, bet pastāv taču vēl arī dzelzceļi! Tātad šī sistēma, kas paredz īpašnieka zemes izmantošanu, nebūtu nekādi regulēta attiecībā uz dzelzceļiem, tā būtu regulēta tikai attiecībā uz autoceļiem.

Bez tam Satversmes 105.pantā ir noteikts, ka ikvienam ir tiesības izmantot savu īpašumu. Mēs varam nonākt ļoti nepatīkamā situācijā, ja būsim pārkāpuši Satversmes 105.pantā nostiprinātās normas.

Manuprāt, lai no tā izvairītos, tomēr nevajadzētu atbalstīt Induļa priekšlikumu, lai gan viņš to varbūt ir ierosinājis kā Nacionālās drošības komisijas priekšsēdētājs. Taču tad jau būtu jāņem vērā arī citi nepārvaramas varas gadījumi, ne tikai dabas stihijas. Varētu būt arī vēl, piemēram, ekoloģiskas katastrofas. Arī tādas varētu rasties arī uz autoceļiem, un arī tādā gadījumā var būt, ka ceļš ir jāpārvieto.

Komisijas mazākuma vārdā es aicinu atturēties no šā priekšlikuma atbalstīšanas.

Sēdes vadītāja. Deputāts Indulis Emsis.

I.Emsis (Zaļo un zemnieku savienības frakcija).

Godātie kolēģi! Mans priekšlikums ir sagatavots, balstoties uz reālu situāciju, kāda ir izveidojusies pēc janvāra vētrām. Konkrēti, to ir ierosinājušas vairākas pašvaldības, kurās janvāra vētras ir noskalojušas ceļus. Proti, ceļu posmi ir noskaloti un dabā vairs neeksistē.

Konkrētajā gadījumā tas ir pašvaldības ceļa posms, bet bija savulaik Ventspils rajonā tāda pati situācija ar valsts ceļa posmu.

Šis ceļa posms ir pazudis jūrā. Šā posma vairs nav. Jūra ir noskalojusi krastu kopā ar ceļu. Tie iedzīvotāji, kuri dzīvo tālāk un kuriem pa šo ceļu ir jānokļūst līdz savām mājām un līdz saviem īpašumiem, tur nokļūt vairs nevar.

Pašvaldība ir centusies ceļa posmu atjaunot, bet 90 procenti īpašnieku, tas ir, gandrīz visi, kuru īpašumi pieguļ šim posmam, tagad jau noskalotajam ceļa posmam, piekrīt jauna ceļa izbūvei. Taču daži īpašnieki nepiekrīt principā.

Kāda tagad ir situācija?

Seiles kundze ierosināja sagatavot šeit likumu par zemju atsavināšanu. Jā, tas ir iespējams. Bet, godātie deputāti, pasakiet man, kas līdz tam brīdim notiks ar šiem iedzīvotājiem, kuriem pa šo ceļa posmu ir jāsasniedz savas mājas un savs īpašums? Es jums varu pateikt, ka šie īpašnieki savus īpašumus nevar vairs sasniegt. Viņiem to liedz citi blakus esošie īpašnieki. Un tāpēc man ir ļoti vienkāršs priekšlikums: ja kādas dabas stihijas dēļ ceļa posms ir gājis bojā, tad pašvaldībai vai valstij tas jāatjauno un īpašnieki, kuru īpašumiem šis jaunais, atjaunotais ceļa posms iet pāri, nevar šīs darbības liegt. Tas nozīmē, ka viņiem ir jāievēro Civillikums. Visi šie Civillikuma noteikumi ir viņiem jāievēro! Autoceļa atjaunošanai nepieciešamās darbības viņi nevar liegt, proti, nevar liegt tiem cilvēkiem, kas dzīvo tālāk, aizsniegt savus īpašumus.

Tas, manuprāt, ir ļoti pareizi un saprātīgi. Iedomājieties, kā būs tad, ja noskalos kaut ko vēl lielāku! Tad iznāks, ka valsts nevarēs atjaunot infrastruktūru, nevarēs atjaunot kādus cauruļvadus, elektrolīnijas vai kaut ko tamlīdzīgu, un tas nav pareizi.

Kolēģi! Šajā priekšlikumā nav nekā neparasta, tas ir saskaņots ar autoceļu speciālistiem. Tā ir reāla dzīves nepieciešamība, un šeit nav nekādu problēmu, kuru dēļ šo priekšlikumu nevarētu atbalstīt.

Tāpēc es aicinu to atbalstīt. Visiem cilvēkiem uz šīs zemes ir jābūt iespējai sasniegt savus īpašumus. Nevar būt tāda situācija, ka viņi ir atdalīti no tiem.

Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītāja. Deputāts Pēteris Tabūns.

P.Tabūns (frakcija “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK).

Cienījamie kolēģi! Emša kunga priekšlikums nav pieņemams. Tā nevar rīkoties. Tā nedrīkst rīkoties! Mēs esam atjaunojuši visā valstī īpašuma tiesības. Vai tagad atkal sāksim savdabīgu nacionalizācijas procesu? Kad jums vai attiecīgajai pašvaldībai iegribēsies attiecīgajā brīdī, tad jūs brauksiet pāri manas mājas pagalmam, tur taisīsiet ceļu vai jauksiet šo māju nost? Draugi mīļie, tā nedrīkst rīkoties! Tā nedrīkst! To var izdarīt likumīgi. Ir likumi, kādā veidā var. Var atsavināt par attiecīgu atlīdzību - par attiecīgu atlīdzību! -, vienojoties ar šiem cilvēkiem. Mēs atceramies un ļoti labi zinām, kādā veidā šīs lietas notika Nacionālās bibliotēkas ēkas celtniecības sakarā. Tur vienojās dažādā veidā, arī tiesas ceļā nācās vienoties, par to atlīdzību, kāda pienākas, tiem cilvēkiem, aizejot no tiem dzīvokļiem un tām mājām, kas atrodas tajā teritorijā. Jo viņiem ir jāsaņem attiecīga atlīdzība. Tur notika milzīgs bizness un tā tālāk, un tā joprojām, bet tās ir citas lietas. Taču rīkoties tā, kā jūs ierosināt, nedrīkst! Nevar tik vienkārši: redziet, izskaloja ceļu, un tagad jūsu lauku māja un citas tur ierīkotās būves un tīrumi tiks pakļauti iznīcībai, un sveiki! Tā nedrīkst rīkoties, Emša kungs! Jums, zemniekam un “zaļajam”, jau nu vajadzētu tomēr drusciņ saprast, kādā veidā šīs lietas risināmas.

Kolēģi, lūdzu, neatbalstiet šo priekšlikumu!

Sēdes vadītāja. Deputāts Dzintars Zaķis. (Starpsauciens: “Kas nav saprasts?”)

Dz.Zaķis (frakcija “Jaunais laiks”).

Godājamie kolēģi! Es centīšos ļoti īsi paskaidrot. Manuprāt, pirmais mēģinājums realizēt praksē šādu likuma pantu beigsies ar Satversmes tiesu, jo šis priekšlikums tik tiešām ir pretrunā ar Satversmi. Doma jau, protams, nav slikta, bet ne šādā veidā realizējama. Vēl vairāk: ja to ir iespējams izdarīt ar citos likumos spēkā esošajām redakcijām, ar citos likumos paredzēto kārtību! Tā ka es nedomāju, ka ir jāmēģina tagad skriet “ratiem pa priekšu”. Tikai tad, kad pašvaldība būs mēģinājusi to darīt jau esošajā atsavināšanas likumā paredzētajā kārtībā un, iespējams, nebūs sanācis nekas, - tikai tad varētu domāt par likuma normu maiņu vai uzlabošanu.

Nedomāju, ka šis ir pareizais risinājums. Tāpēc aicinu labākajā gadījumā atturēties no šādu normu pieņemšanas.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Deputāts Dzintars Ābiķis.

Dz.Ābiķis (Tautas partijas frakcija).

Cienījamie kolēģi, arī Tautas partijas frakcija uzskata, ka šāds piedāvājums ir pretrunā ar Satversmi, jo tas ierobežo mūsu cilvēku brīvību un tiesības.

Tāpēc arī es aicinu neatbalstīt šo priekšlikumu. (Starpsauciens: “Balsot!”)

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu. Vai komisijas vārdā ir kas piebilstams? Ja komisijas vārdā nekas nav piebilstams, lūdzu deputātus balsot par 4. - deputāta Induļa Emša priekšlikumu! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 13, pret - 17, atturas - 41. Priekšlikums nav atbalstīts.

K.Peters. 5. - Juridiskā biroja priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

K.Peters. Līdz ar to visi priekšlikumi ir izskatīti. Komisijas vārdā aicinu atbalstīt likumprojektu “Grozījumi likumā “Par autoceļiem”” trešajā lasījumā. Paldies!

Sēdes vadītāja. Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta pieņemšanu trešajā lasījumā! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 71, pret - nav, atturas - 1. Likums “Grozījumi likumā “Par autoceļiem”” pieņemts. Paldies.

Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts “Grozījumi Standartizācijas likumā”. Trešais lasījums.

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā - deputāts Madars Lasmanis.

M.Lasmanis (frakcija “Jaunais laiks”).

Godājamie kolēģi! Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija uz trešo lasījumu ir izskatījusi grozījumus Standartizācijas likumā. Kopumā ir saņemti seši priekšlikumi.

1. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

M.Lasmanis. 2. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

M.Lasmanis. 3. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

M.Lasmanis. 4. - vides ministra R.Vējoņa priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

M.Lasmanis. 5. - Ekonomikas ministrijas parlamentārā sekretāra Dz.Zaķa priekšlikums. Daļēji atbalstīts un iekļauts 6. - Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Pret 5. un 6.priekšlikumu deputātiem iebildumu nav.

M.Lasmanis. Tie ir visi priekšlikumi. Lūdzu atbalstīt likumprojektu trešajā, galīgajā, lasījumā!

Sēdes vadītāja. Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta pieņemšanu trešajā lasījumā! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 71, pret un atturas - nav. Likums “Grozījumi Standartizācijas likumā” pieņemts. Paldies.

Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts “Grozījumi Informācijas sabiedrības pakalpojumu likumā”. Trešais lasījums.

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā - deputāts Krišjānis Peters.

K.Peters (Latvijas Pirmās partijas frakcija).

Godātie kolēģi! Strādāsim ar likumprojektu (reģistrācijas Nr.1315) “Grozījumi Informācijas sabiedrības pakalpojumu likumā”.

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija ir apkopojusi priekšlikumus likumprojekta trešajam lasījumam. Kopumā saņemti pieci priekšlikumi.

1. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

K.Peters. 2. - Juridiskā biroja priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

K.Peters. 3. - Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

K.Peters. 4. - Juridiskā biroja priekšlikums. Arī ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

K.Peters. 5. - Juridiskā biroja priekšlikums. Ir atbalstīts.

K.Peters. Līdz ar to visi priekšlikumi ir izskatīti. Komisijas vārdā aicinu pieņemt grozījumus Informācijas sabiedrības pakalpojumu likumā trešajā lasījumā!

Sēdes vadītāja. Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta pieņemšanu trešajā lasījumā! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 66, pret - nav, atturas - 1. Likums “Grozījumi Informācijas sabiedrības pakalpojumu likumā” pieņemts. Paldies.

Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts “Par Partnerības un sadarbības nolīgumu, kas izveido partnerību starp Eiropas Kopienām un to dalībvalstīm, no vienas puses, un Tadžikistānas Republiku, no otras puses”.

Ārlietu komisijas vārdā - deputāts Leopolds Ozoliņš.

L.Ozoliņš (Zaļo un zemnieku savienības frakcija).

Cienījamā priekšsēdētāja! Cienījamie kolēģi! Ir vairāki līdzīgi likumprojekti pēc savas balsošanas kārtības.

Un tā likumprojekts “Par Partnerības un sadarbības nolīgumu, kas izveido partnerību starp Eiropas Kopienām un to dalībvalstīm, no vienas puses, un Tadžikistānas Republiku, no otras puses”. Šis ir otrais lasījums. Ārlietu komisija izskatīja šo likumprojektu. Nebija aizrādījumu, iebildumu, labojumu, ierosinājumu. Aicinu pieņemt likumprojektu otrajā, galīgajā, lasījumā! (No zāles dep. Dz.Ābiķis: “Pareizi, Ozoliņ, atbalstīt!”)

Sēdes vadītāja. Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta pieņemšanu otrajā lasījumā! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 64, pret un atturas - nav. Likums “Par Partnerības un sadarbības nolīgumu, kas izveido partnerību starp Eiropas Kopienām un to dalībvalstīm, no vienas puses, un Tadžikistānas Republiku, no otras puses” pieņemts. Paldies.

Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts “Par 1996.gada 22.oktobra Konvenciju par jūrnieku darba laiku un kuģu apkalpes komplektēšanu”. Otrais lasījums.

Ārlietu komisijas vārdā - deputāts Leopolds Ozoliņš.

L.Ozoliņš (Zaļo un zemnieku savienības frakcija).

Arī šis likumprojekts Ārlietu komisijā rūpīgi tika izpētīts, esam konsultējušies ar attiecīgajiem dienestiem. Aizrādījumu vai priekšlikumu nav bijis, tāpēc lūdzu nobalsot arī par šo likumprojektu otrajā - tātad galīgajā lasījumā!

Sēdes vadītāja. Lūdzu deputātus balsot par šo likumprojektu! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 65, pret un atturas - nav. Likums “Par 1996.gada 22.oktobra Konvenciju par jūrnieku darba laiku un kuģu apkalpes komplektēšanu” pieņemts. Paldies.

Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts “Par 1970.gada 30.oktobra Konvenciju par apkalpes telpām (papildu noteikumi)”. Otrais lasījums.

Ārlietu komisijas vārdā - deputāts Leopolds Ozoliņš.

L.Ozoliņš (Zaļo un zemnieku savienības frakcija).

Arī šai Konvencijai ir otrais - tātad galīgais lasījums. Mūsu komisijā plaša diskusija izvērtās galvenokārt jau par to, ka nebija skaidrs, par kādām apkalpes telpām ir runa. Skatoties kopsakarā ar iepriekšējo Konvenciju, šī Konvencija paskaidro, ka ir runa par jūrnieku dzīves apstākļiem. Mēs jau atceramies, cik smagi bija jūrnieku dzīves apstākļi uz zvejas kuģiem, tāpat arī transporta kuģiem. Šī Konvencija nosaka kārtību un telpu apgaismojumu, guļamtelpu un sabiedrisko telpu lielumu, gaisa pieplūdi un ventilāciju. Tā ka Latvijas pievienošanās šai Konvencijai nodrošinās arī mūsu, latviešu, jūrniekiem labus dzīves apstākļus pasaules okeānos un jūrās.

Tāpēc lūdzu atbalstīt šo likumprojektu un līdz ar to arī šo Konvenciju.

Sēdes vadītāja. Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta pieņemšanu otrajā lasījumā. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 66, pret un atturas - nav. Likums “Par 1970.gada 30.oktobra Konvenciju par apkalpes telpām (papildu noteikumi)” pieņemts. Paldies.

Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts “Par Starptautisko kafijas līgumu 2001”. Otrais lasījums.

Ārlietu komisijas vārdā - deputāts Leopolds Ozoliņš.

L.Ozoliņš (Zaļo un zemnieku savienības frakcija).

Arī šis likumprojekts izraisīja vislielāko diskusiju Ārlietu komisijā. Aicināti tika attiecīgie eksperti. Un visvairāk bija neskaidrību par to, vai ir jāveic šādu līgumu akceptēšana sakarā ar to, ka kafija varētu būt ne tikai derīga, bet arī kaitīga veselībai. Tomēr ilgstošu diskusiju rezultātā tika konstatēts, ka šis līgums vairāk attiecas uz kafijas izplatību un atbalstu jaunattīstības zemēm.

Pie tam ļoti interesanti bija tas, ka šajā likumprojektā, šajā līguma paketē bija minēts, ka ir jāatbalsta arī atsevišķu saimniecību, tātad kafijas ražotāju, tiesības ražot kafiju savās nelielajās saimniecībās. Šādu starptautisku līgumu derētu pieņemt arī par Latvijas zemnieku saimniecībām, par mazajiem ražotājiem, lai viņus aizstāvētu. Diemžēl pagaidām mūsu akceptētā valdība to nav darījusi.

Vienīgais pasākums, ko darīja valdība, lai atbalstītu mazos ražotājus, bija izstādes sarīkošana Viļa Krištopana valdības laikā, kad tika noorganizēta īpaša izstāde un notika mazo ražotāju apbalvošana, un tie bija kā lieli svētki šiem mazajiem ražotājiem.

Es domāju, ka, ņemot vērā mūsu rūgto pieredzi, mēs atbalstīsim šo Starptautisko kafijas līgumu 2001, jo tajā ir ietverts atbalsts tieši mazajiem kafijas ražotājiem ekonomiski vāji attīstītajās zemēs, tāpēc lūdzu atbalstīt!

Šis ir galīgais, otrais, lasījums, cienījamie kolēģi! Atbalstiet šo Kafijas līgumu!

Sēdes vadītāja. Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta pieņemšanu otrajā lasījumā. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 64, pret un atturas - nav. Likums “Par Starptautisko kafijas līgumu 2001” pieņemts. Paldies.

L.Ozoliņš. Sirsnīgi pateicos par atbalstu un par to, ka kolēģi pareizi izpratuši šo likumprojektu. Es aicinu starpbrīdī paskatīties vestibilā iekārtoto izstādi par Jūrmalas priežu izciršanu...

Sēdes vadītāja. Cienījamais kolēģi! Ja jūs gribat teikt paziņojumu, tad to vajag iepriekš pieteikt...

L.Ozoliņš. Nē, nu vienkārši, lai nekavētu laiku...

Sēdes vadītāja. Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts “Grozījumi Pilsētas domes, novada domes un pagasta padomes vēlēšanu likumā”. Pirmais lasījums.

Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas vārdā - deputāts Pēteris Ontužāns.

P.Ontužāns (frakcija “Jaunais laiks”).

Cienījamā priekšsēdētāja! Kolēģi! Iepriekšējās pilsētas domes, novada domes un pagastu padomes vēlēšanās tika konstatētas Vēlēšanu likuma nepilnības, proti, tiesā tika apstrīdēti vairāku apgabalu vēlēšanu rezultāti, tāpēc vēlēšanu komisijām likumā paredzētajā laikā nebija iespējams sasaukt domes vai padomes pirmās sēdes.

Likumprojekts dod tiesības Centrālajai vēlēšanu komisijai pēc attiecīgā tiesas nolēmuma stāšanās spēkā organizēt ne tikai atkārtotas vēlēšanas, bet arī atkārtotu balsošanu, tādā veidā nodrošinot iespēju balsot par tiem pašiem kandidātu sarakstiem, kuri bija reģistrēti iepriekšējās, bet tagad apstrīdētajās vēlēšanās.

Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija izskatīja Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījumi Pilsētas domes, novada domes un pagasta padomes vēlēšanu likumā” (reģistrācijas Nr.1404) un nolēma to atbalstīt un virzīt izskatīšanai Saeimā pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta pieņemšanu pirmajā lasījumā. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 72, pret un atturas - nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā pieņemts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam.

P.Ontužāns. 12.decembris.

Sēdes vadītāja. Citu priekšlikumu nav. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš otrajam lasījumam - 12.decembris. Paldies.

Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts “Grozījumi Bibliotēku likumā”. Pirmais lasījums.

Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas vārdā - deputāts Dzintars Ābiķis.

Dz.Ābiķis (Tautas partijas frakcija).

Cienījamā priekšsēdētāja! Cienījamie kolēģi! Bibliotēku likuma pašreizējā redakcija nav saskaņota ar vairākiem spēkā esošajiem normatīvajiem aktiem - ar Komerclikumu, ar Valsts pārvaldes iekārtas likumu, ar Biedrību un nodibinājumu likumu, tāpēc komisija aicina šo likumprojektu pieņemt pirmajā lasījumā. Tāpat komisija lūdz atzīt likumprojektu par steidzamu.

Sēdes vadītāja. Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta atzīšanu par steidzamu! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 62, pret un atturas - nav. Likumprojekts par steidzamu atzīts.

Dz.Ābiķis. Cienījamie kolēģi, es aicinu balsot par likumprojekta pieņemšanu pirmajā lasījumā!

Sēdes vadītāja. Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta pieņemšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 70, pret un atturas - nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā pieņemts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam un izskatīšanas laiku otrajā lasījumā!

Dz.Ābiķis. Cienījamie kolēģi, es aicinu iesniegt priekšlikumus līdz 15.novembrim. Savukārt par izskatīšanas dienu lūdzu noteikt 1.decembri.

Sēdes vadītāja. Citu priekšlikumu nav. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš otrajam lasījumam - 15.novembris, izskatīšana otrajā lasījumā - 1.decembra sēdē.

Dz.Ābiķis. Paldies, kolēģi, par atbalstu!

Sēdes vadītāja. Paldies.

Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts “Grozījumi likumā “Par narkotisko un psihotropo vielu un zāļu likumīgās aprites kārtību””. Pirmais lasījums.

Sociālo un darba lietu komisijas vārdā - deputāte Jevgenija Stalidzāne.

J.Stalidzāne (Latvijas Pirmās partijas frakcija).

Cienījamie kolēģi! Strādāsim ar dokumentu, kura reģistrācijas numurs ir 4853, - likumprojektu “Grozījumi likumā “Par narkotisko un psihotropo vielu un zāļu likumīgās aprites kārtību””. Šajā likumprojektā grozījumi ir vērsti galvenokārt uz to, lai labotu pašreizējo redakciju un lai precizētu augu nosaukumus - lai precīzi būtu izteikti latviskie nosaukumi un lai šiem latviskajiem nosaukumiem precīzi atbilstu konkrētā auga botāniskais nosaukums. Normatīvā akta projekts precizē arī to augu botāniskos nosaukumus, kurus Latvijā aizliegts audzēt un kuri narkotiskās vielas satur bīstamā koncentrācijā.

Viena no problēmām, kas šajā likumprojektā tiek atrisināta, ir jautājums par miega magonēm. Ir atzīts, ka, ja tās nosauc neprecīzi, tad šī suga ir viena no problemātiskākajām, jo Latvijā tikai šīs miega magones ir tās, no kurām Latvijas apstākļos var radīt narkotiskās vielas. Citu magoņu sugu audzēšanu, to skaitā Latvijas savvaļas sugas, nav vajadzības ierobežot. Neprecizējot šīs magoņu sugas likumdošanā un paredzot tām tikai Ministru kabineta noteikumus, tiek arī jauktas šīs lietas - miega magones un tās magones, kuras izmanto eļļas ražošanai.

Tātad šis likumprojekts ir vērsts galvenokārt uz to, lai vēlreiz precizētu tos augus, kurus Latvijā nedrīkst audzēt, lai iegūtu narkotiskās vielas.

Komisija nolēma šo likumprojektu atbalstīt pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta pieņemšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 67, pret un atturas - nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā pieņemts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam!

J.Stalidzāne. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš otrajam lasījumam - 18.novembris.

Sēdes vadītāja. Citu priekšlikumu nav. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš otrajam lasījumam - 18.novembris. Paldies.

Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts “Par Apvienoto Nāciju Organizācijas Pretkorupcijas konvenciju”. Pirmais lasījums.

Ārlietu komisijas vārdā - deputāts Leopolds Ozoliņš.

L.Ozoliņš (Zaļo un zemnieku savienības frakcija).

Cienījamā priekšsēdētāja! Cienījamie kolēģi! Es jau iepriekšējā ziņojumā mazliet iesāku runāt par korupcijas jautājumiem. Šis tātad ir ANO - Apvienoto Nāciju Organizācijas - rosinājums cīņai pret korupciju, un tāpēc mēs aicinām pirmajā lasījumā to atbalstīt kā steidzamu un atbalstīt arī otrajā lasījumā, jo Latvijas tēls pasaulē kā vienas no korumpētākās valsts tēliem nav pieņemams nedz jums, nedz arī man.

Un tāpēc es gribētu mazliet pakavēties tomēr arī pie tā, cik svarīgs ir šis lēmums, jo tas varbūt apturēs to aizdomīgo darījumu plūsmu, kas pašreiz notiek Jūrmalā.

Tikko 27.oktobra sēdē tika pieņemts...

Sēdes vadītāja. Cienījamais kolēģi! Jums ir jāziņo par likumprojektu “Par Apvienoto Nāciju Organizācijas Pretkorupcijas konvenciju” un jārunā komisijas vārdā.

L.Ozoliņš. Es runāju komisijas vārdā, jo (Starpsaucieni: “Lai runā!”) šeit ir trešā nodaļa... Ļoti uzmanīgi pievērsieties! Es nedomāju, ka visi deputāti ir izlasījuši to, par ko viņi tagad balsos, tāpēc mans pienākums ir brīdināt. Izlasiet trešās nodaļas “Kriminālās atbildības noteikšana un tiesībaizsardzība”, tās 15.punktu! “Valsts amatpersonu piekukuļošana”. Tas ir tieši saistīts ar šo Jūrmalas lēmumu.

“Valsts amatpersonai nepienācīgu priekšrocību tieša vai netieša apsolīšana, piedāvāšana vai došana vai nu pašai šai amatpersonai, vai arī kādai citai fiziskajai vai juridiskajai personai, lai šī amatpersona, pildot savus dienesta pienākumus, rīkotos vai atturētos no noteiktas rīcības.” Es nolasīju tikai vienu panta daļu, kas ir “a” punkts. Nekavēšu jūsu laiku, jo šeit ir jāizstudē ļoti uzmanīgi. Mēs pievienojamies ļoti nopietnai Konvencijai, ļoti nopietnam dokumentam, kur ir smalki viss aprakstīts, ko var uzskatīt par korupciju. Un, kā jūs tikko dzirdējāt, tad pat apsolījums ir korupcija, par ko draud kriminālatbildība.

Tā kā man neļāva izklāstīt manas domas par Jūrmalas...

Sēdes vadītāja. Cienījamais kolēģi! Jums ir jārunā komisijas vārdā! (Starpsaucieni: “Lai runā!”)

L.Ozoliņš. ...Manas domas par Jūrmalas domes balsojumu 27.oktobrī, kad ārpus kārtas atsavināja piecus īpašumus. Es saskatu šeit korupcijas pazīmes...

Sēdes vadītāja. Cienījamais kolēģi! Ja jūs gribat tagad piedalīties debatēs, tad jūs varat pieteikties debatēs, jo mēs pašreiz izskatām pirmajā lasījumā šo likumprojektu. Tad jums būs iespēja 15 minūtes runāt par to, par ko jūs vēlaties runāt sakarā ar šo Konvenciju.

L.Ozoliņš. Es jau gandrīz visu esmu pateicis. Es ļoti atvainojos cienījamajai priekšsēdētājas kundzei un aicinu atbalstīt pirmajā lasījumā šo Konvenciju!

Sēdes vadītāja. Jūsu komisija ir ierosinājusi atzīt šo likumprojektu arī par steidzamu.

L.Ozoliņš. Jā, tieši tā!

Sēdes vadītāja. Cienījamie deputāti! Vispirms balsosim par likumprojekta atzīšanu par steidzamu! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 69, pret un atturas - nav. Likumprojekts par steidzamu atzīts.

Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta pieņemšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 72, pret un atturas - nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā pieņemts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam un izskatīšanas laiku otrajā lasījumā!

L.Ozoliņš. Priekšlikumus - stundas laikā. Pulkstenis pašreiz ir 12.30, tātad līdz pulksten 14.00. Tas ir ļoti sarežģīts, ļoti atbildīgs un ļoti nopietns balsojums, tāpēc aicinu savus kolēģus varbūt sapulcēties...

Sēdes vadītāja. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš - pulksten 14.00 šodien, 10.novembrī. Un izskatīšanas laiks?

L.Ozoliņš. Arī šodien - pēc 15 vai 20 minūtēm... Tad varbūt...

Sēdes vadītāja. Es atvainojos! Ja priekšlikumi ir iesniedzami stundas laikā, tad mēs nevaram likumprojektu izskatīt pēc 15-20 minūtēm.

L.Ozoliņš. Labi, tad mēs tomēr skatīsim varbūt sēdes beigās. Mēs sēdes beigās varam skatīt... Labi, pulksten 14.30!

Sēdes vadītāja. Lūdzu ieslēgt mikrofonu deputātam Mihailam Pietkevičam.

M.Pietkevičs (Tautas partijas frakcija).

Es piedāvāju priekšlikumus iesniegt šodien līdz pulksten 16.00.

Sēdes vadītāja. Un izskatīt?

M.Pietkevičs. Nākamajā Saeimas sēdē.

Sēdes vadītāja. Lūdzu ieslēgt mikrofonu deputātei Lindai Mūrniecei... Nevajag ieslēgt? Tātad Mihaila Pietkeviča ierosinājums ir iesniegt priekšlikumus šodien līdz pulksten 16.00 un izskatīt 17.novembra sēdē.

Tātad mums ir divi priekšlikumi: tā kā tālākais ir Mihaila Pietkeviča priekšlikums, tad vispirms balsosim par to. Tas paredz, ka priekšlikumu iesniegšanas termiņš ir šodien, 10.novembrī, līdz pulksten 16.00 un izskatīšanas laiks - 17.novembra sēdē.

Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 77, pret un atturas - nav. Tātad priekšlikumu iesniegšanas termiņš ir pulksten 16.00 10.novembrī, izskatīšanas laiks - 17.novembra sēdē. Paldies.

L.Ozoliņš. Tātad pirmajā pārtraukumā lūdzu uz komisijas sēdi.

Sēdes vadītāja. Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts “Grozījums likumā “Par Eiropas padomes konvenciju par izdošanu, tās papildu protokolu un otro papildu protokolu””. Pirmais lasījums.

Ārlietu komisijas vārdā - deputāts Leopolds Ozoliņš.

L.Ozoliņš (Zaļo un zemnieku savienības frakcija).

Tātad likumprojekts “Grozījums likumā “Par Eiropas padomes konvenciju par izdošanu, tās papildu protokolu un otro papildu protokolu””.

Par kādu izdošanu bija neliela diskusija Ārlietu komisijā, bet tā ir saistīta ar noziedznieku izdošanu... Tā ka tas ir pilnīgi skaidrs... Un šinī gadījumā šo grozījumu var atzīt par steidzamu, un es aicinu to arī izdarīt.

Sēdes vadītāja. Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta atzīšanu par steidzamu. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 75, pret un atturas - nav. Likumprojekts par steidzamu atzīts.

Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta pieņemšanu pirmajā lasījumā. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 78, pret un atturas - nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā pieņemts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu un izskatīšanas laiku otrajā lasījumā!

L.Ozoliņš. Šodien līdz pulksten 16.00.

Sēdes vadītāja. Un izskatīšanas laiks - 17.novembra sēdē?

L.Ozoliņš. Jā.

Sēdes vadītāja. Tātad citu priekšlikumu nav. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš - 10.novembris pulksten 16.00 un izskatīšanas laiks - 17.novembra sēdē. Paldies.

Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts “Par Līgumu starp Dānijas Karalistes, Igaunijas Republikas, Somijas Republikas, Vācijas Federatīvās Republikas, Latvijas Republikas, Lietuvas Republikas, Polijas Republikas, Krievijas Federācijas un Zviedrijas Karalistes valdībām par Baltijas jūras vides aizsardzības komisijas privilēģijām un imunitātēm”. Pirmais lasījums.

Ārlietu komisijas vārdā - deputāts Leopolds Ozoliņš.

L.Ozoliņš (Zaļo un zemnieku savienības frakcija).

Jā, arī šo likumprojektu komisija aicina atzīt par steidzamu.

Sēdes vadītāja. Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta atzīšanu par steidzamu. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 72, pret un atturas - nav. Likumprojekts par steidzamu atzīts.

L.Ozoliņš. Aicinu iesniegt priekšlikumus līdz....

Sēdes vadītāja. Es atvainojos, vispirms nobalsosim par likumprojekta pieņemšanu pirmajā lasījumā. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 73, pret un atturas - nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā pieņemts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam un izskatīšanas laiku otrajā lasījumā!

L.Ozoliņš. Līdzīgi kā iepriekšējiem likumprojektiem - šodien līdz pulksten 16.00.

Sēdes vadītāja. Tad priekšlikumu iesniegšanas termiņš otrajam lasījumam - 10.novembris pulksten 16.00, izskatīšana - 17.novembra sēdē. Paldies.

L.Ozoliņš. Paldies.

Sēdes vadītāja. Cienījamie kolēģi! Saeimas Prezidijs ir saņēmis deputātu Kampara, Ceriņas, Ontužāna, Liepiņas un Šiliņa iesniegumu ar lūgumu turpināt Saeimas sēdi līdz visu darba kārtības jautājumu izskatīšanai. Vai deputātiem ir iebildumi? Ja deputātiem iebildumu nav, turpināsim izskatīt Saeimas sēdes darba kārtību.

Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts “Grozījums Valsts civildienesta likumā”. Pirmais lasījums.

Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas vārdā - deputāts Alberts Krūmiņš.

A.Krūmiņš (frakcija “Jaunais laiks”).

Cienījamie kolēģi! Izskatījusi Satiksmes ministrijas nekvalitatīvi sagatavoto un Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījums Valsts civildienesta likumā” (reģistrācijas numurs 1355), Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija nolēma neatbalstīt minēto likumprojektu.

Sēdes vadītāja. Cienījamie kolēģi, lūdzu balsot par likumprojekta pieņemšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 7, pret - 31, atturas - 24. Likumprojekts pirmajā lasījumā nav atbalstīts. Paldies.

Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts “Grozījumi Autopārvadājumu likumā”. Otrais lasījums.

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā - deputāts Krišjānis Peters.

K.Peters (Latvijas Pirmās partijas frakcija).

Godātie kolēģi! Strādāsim ar dokumentu, kura reģistrācijas numurs ir 1395, - ar likumprojektu “Grozījumi Autopārvadājumu likumā”. Tātad komisija ir apkopojusi priekšlikumus otrajam lasījumam. Lūdzu pievērst uzmanību tam, ka uz atsevišķām lapām ir izdalīts komisijas priekšlikums - nomainīt 3. un 4.lappusi pret 3.-a un 4.-a lappusi.

Tātad ir saņemts Dzintara Zaķa iesniegtais dokuments Nr.4898.

Skatīsim 1.priekšlikumu! Tas ir priekšlikums no likumprojekta ar reģistrācijas numuru 1395. Un 1.priekšlikums ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

K.Peters. Tālāk skatot, mums ir jāņem atsevišķais dokuments - 3.-a lapa. 2.priekšlikums ir deputāta Tolmačova priekšlikums, kas komisijā, pārbalsojot vēlreiz, tika atbalstīts. (Starpsauciens: “Balsot!”)

Sēdes vadītāja. Deputāti lūdz balsojumu. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 67, pret - 2, atturas - 2. Priekšlikums ir atbalstīts.

K.Peters. 3. - deputāta Lasmaņa priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

4. ir atbildīgās komisijas priekšlikums.

K.Peters. Nē, mums acīmredzot klibo numerācija, jo komisijas priekšsēdētājs lūdza 4.lapu nomainīt pret 4.-a lappusi.

Sēdes vadītāja. Tātad atbildīgā komisija ir atsaukusi savu 4.priekšlikumu.

K.Peters. Acīmredzot ir atsaukts. Jā!

5. - Satiksmes ministrijas priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

K.Peters. 6. - Satiksmes ministrijas parlamentārā sekretāra K.Petera priekšlikums. Atbalstīts, redakcionāli precizēts.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

K.Peters. 7. - Satiksmes ministrijas parlamentārā sekretāra K.Petera priekšlikums. Atbalstīts, redakcionāli precizēts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

K.Peters. 8. - Satiksmes ministrijas parlamentārā sekretāra K.Petera priekšlikums. Atbalstīts, redakcionāli precizēts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

K.Peters. 9. - Satiksmes ministrijas parlamentārā sekretāra K.Petera priekšlikums. Atbalstīts, redakcionāli precizēts.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

K.Peters. 10. - Satiksmes ministrijas parlamentārā sekretāra K.Petera priekšlikums. Atbalstīts, redakcionāli precizēts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

K.Peters. 11. - Satiksmes ministrijas parlamentārā sekretāra K.Petera priekšlikums. Atbalstīts, redakcionāli precizēts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

K.Peters. Un pēdējais ir 12. - Satiksmes ministrijas parlamentārā sekretāra K.Petera priekšlikums. Atbalstīts un redakcionāli precizēts.

Līdz ar to visi priekšlikumi ir izskatīti. Aicinu pieņemt likumprojektu otrajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta pieņemšanu otrajā lasījumā! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 60, pret - 6, neviens neatturas. Likumprojekts otrajā lasījumā pieņemts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu trešajam lasījumam!

K.Peters. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš trešajam lasījumam 21.novembris.

Sēdes vadītāja. Citu priekšlikumu nav. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš trešajam lasījumam - 21.novembris. Paldies.

Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts “Grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā”. Otrais lasījums.

Juridiskās komisijas vārdā - deputāts Roberts Jurķis.

R.Jurķis (frakcija “Jaunais laiks”).

Cienījamā priekšsēdētāja! Kolēģi! Strādāsim ar likumprojektu Nr.4930. Juridiskā komisija ir izskatījusi likumprojektu “Grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā”. Uz otro lasījumu priekšlikumi nav saņemti. Lūdzu atbalstīt likumprojektu otrajā lasījumā!

Sēdes vadītāja. Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta pieņemšanu otrajā lasījumā! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 64, pret - 6, atturas - 1. Likumprojekts otrajā lasījumā pieņemts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu trešajam lasījumam!

R.Jurķis. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš - 15.novembris.

Sēdes vadītāja. Citu priekšlikumu nav. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš - 15.novembris. Paldies.

Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts “Grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā”. Otrais lasījums.

Juridiskās komisijas vārdā - deputāts Roberts Jurķis.

R.Jurķis (frakcija “Jaunais laiks”).

Juridiskā komisija ir izskatījusi likumprojektu “Grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā”. Uz otro lasījumu ir saņemti deviņi priekšlikumi.

1. - deputāta Sokolovska priekšlikums. Komisijā ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti lūdz balsojumu. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 55, pret - 5, atturas - 10. Priekšlikums ir atbalstīts.

R.Jurķis. 2. - izglītības un zinātnes ministres I.Druvietes priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

R.Jurķis. 3. - izglītības un zinātnes ministres I.Druvietes priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Atklājam debates. Deputāts Vladimirs Buzajevs.

V.Buzajevs (politisko organizāciju apvienības “Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā” frakcija).

Cienījamā priekšsēdētāja! Godātie kolēģi! Jūsu priekšā ir vesela priekšlikumu pakete - 3., 4., 5. un 6.priekšlikums - ar nosaukumu “Ķert un sodīt!”, kuri pieder cienījamajai izglītības un zinātnes ministrei Inai Druvietei. Ir redzams, ka Ina Druviete, kas bija galvenā cilvēktiesību aizstāve Saeimā, ir veiksmīgi adaptējusies jaunajā amatā. Tikai no viņas pašreizējās darbības izglītības un zinātnes laukā stipri ož pēc policejiskuma.

Godātie kolēģi! Būtu labi veikt rotāciju, kuras ietvaros vienu nedēļu iekšlietu ministra postenī strādātu Jaundžeikara kungs, bet pēc tam viņš nedēļu vadītu Izglītības un zinātnes ministriju, savukārt Ina Druviete vadītu visus valsts policistus. Ticiet man, neviens neievērotu nekādu atšķirību!

Savukārt “Jaunā laika” un Latvijas Pirmās partijas attiecības kļūtu tikpat idilliskas, kādas tās bija 8.Saeimas darba sākumā.

Var iet vēl tālāk un apvienot Izglītības un zinātnes ministriju ar Iekšlietu ministriju vienā - Izglītības un policijas ministrijā.

Kolēģi! Lai arī kādus amatus jūs ieņemtu vai ar kādiem skaistiem partiju nosaukumiem piesegtos, aiz visām jūsu sejām ir skaidri redzams viens stulbs, pašapmierināts policista vieplis.

Aicinu nobalsot un neatbalstīt 3., 4., 5. un 6.priekšlikumu!

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu. Vai komisijas vārdā ir kas piebilstams? Ja ne, lūdzu deputātus balsot par 3. - izglītības un zinātnes ministres I.Druvietes priekšlikumu! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 41, pret - 15, atturas - 1. Priekšlikums ir atbalstīts.

R.Jurķis. 4. - izglītības un zinātnes ministres I.Druvietes priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst... (Starpsauciens: “Balsot!”) Deputāti lūdz balsojumu. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 52, pret - 15, neviens neatturas. Priekšlikums ir atbalstīts.

R.Jurķis. 5. - izglītības un zinātnes ministres I.Druvietes priekšlikums. Atbalstīts. (Starpsauciens: “Balsot!”)

Sēdes vadītāja. Deputāti lūdz balsojumu. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 59, pret - 15, neviens neatturas. Priekšlikums ir atbalstīts. (Starpsauciens: “Balsot!”)

R.Jurķis. 6. - izglītības un zinātnes ministres I.Druvietes priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti lūdz balsojumu. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 58, pret - 15, neviens neatturas. Priekšlikums ir atbalstīts.

R.Jurķis. 7. - deputāta Sokolovska priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

R.Jurķis. 8. - izglītības un zinātnes ministres I.Druvietes priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

R.Jurķis. 9. - izglītības un zinātnes ministres I.Druvietes priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

R.Jurķis. Līdz ar to ir izskatīti visi priekšlikumi. Lūdzu atbalstīt likumprojektu otrajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta pieņemšanu otrajā lasījumā. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 60, pret - 9, atturas - 1. Likumprojekts otrajā lasījumā pieņemts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu trešajam lasījumam!

R.Jurķis. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš trešajam lasījumam - 15.novembris.

Sēdes vadītāja. Citu priekšlikumu nav. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš trešajam lasījumam - 15.novembris. Paldies.

Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts “Grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā”. Otrais lasījums.

Juridiskās komisijas vārdā - deputāts Roberts Jurķis.

R.Jurķis (frakcija “Jaunais laiks”).

Juridiskā komisija ir izskatījusi likumprojektu “Grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā” uz otro lasījumu. Priekšlikumi nav saņemti.

Lūdzu atbalstīt likumprojektu otrajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta pieņemšanu otrajā lasījumā. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 68, pret un atturas - nav. Likumprojekts otrajā lasījumā pieņemts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu trešajam lasījumam.

R.Jurķis. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš trešajam lasījumam - 15.novembris.

Sēdes vadītāja. Citu priekšlikumu nav. Tātad priekšlikumu iesniegšanas termiņš trešajam lasījumam - 15.novembris. Paldies.

Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts “Grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā”. Otrais lasījums.

Juridiskās komisijas vārdā - deputāts Roberts Jurķis.

R.Jurķis (frakcija “Jaunais laiks”).

Likumprojekts Nr. 4933. Juridiskā komisija ir izskatījusi likumprojektu “Grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā” uz otro lasījumu.

Ir saņemti 6 priekšlikumi.

1. - deputāta Buzajeva priekšlikums. Nav atbalstīts komisijā.

Sēdes vadītāja. Atklājam debates. Deputāts Vladimirs Buzajevs.

V.Buzajevs (politisko organizāciju apvienības “Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā “ frakcija).

Cienījamā priekšsēdētāja! Godātie kolēģi! Ar nožēlu es konstatēju, ka visi mani priekšlikumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksam ir noraidīti, kaut arī es nosūtīju visiem atbildīgās komisijas deputātiem paskaidrojošu rakstu ar attiecīgo juridisko pamatojumu.

Neskatoties uz to, ka juridiska rakstura debates no Saeimas tribīnes ir pilnīgi bezcerīgas, es tomēr īsi izklāstīšu minētā raksta saturu.

Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 38.panta esošā redakcija paredz, ka termiņš, pēc kura izbeigšanās persona atzīstama par administratīvi nesodītu, ir viens gads. Un šis termiņš skaitāms no soda izpildīšanas beigām.

Es piedāvāju skaitīt minēto gadu no administratīvā pārkāpuma izdarīšanas brīža. Starpība starp spēkā esošo un piedāvāto panta redakciju parādījās kopš februāra, kad spēkā stājās jauns, progresīvs Latvijas Administratīvā procesa likums.

Agrāk tiesneša lēmums par administratīvo pārkāpumu bija galīgs un nepārsūdzams, turpretī tagad ir iespēja minēto lēmumu pārsūdzēt Administratīvajā apgabaltiesā.

Tiesas prāva divās apelācijas instancēs var turpināties pat ilgāk nekā gadu. Neveiksmes gadījumā cilvēks beidzot samaksās naudas sodu un būs uzskatāms par administratīvi sodītu nevis gadu no administratīvā pārkāpuma izdarīšanas brīža, bet divreiz ilgāk. Šāda situācija neatbilst likuma mērķim - nepieskaitīt cilvēku pie recidīvistiem, ja viņš nepārkāpj likumu gada laikā divreiz pēc kārtas.

Sakarā ar to es bezcerīgi lūdzu Saeimu atbalstīt manu priekšlikumu un ceru, ka Saeimas Juridiskā komisija varēs atrast laiku, lai iesniegtu Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā to pašu priekšlikumu, kaut varbūt citā - līdzīgā redakcijā.

Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu. Vai komisijas vārdā ir kas piebilstams? Ja ne, tad, lūdzu, balsosim par 1. - deputāta Buzajeva priekšlikumu! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 14, pret - 50, atturas - 1. Priekšlikums nav atbalstīts.

R.Jurķis. 2. un 3. - deputāta Buzajeva priekšlikumi. Nav atbalstīti.

Sēdes vadītāja. Par 2.priekšlikumu atklājam debates. Deputāts Vladimirs Buzajevs.

V.Buzajevs (politisko organizāciju apvienības “Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā” frakcija).

Par katru atsevišķi, cienījamā priekšsēdētāja!

Sēdes vadītāja. Nevis par katru atsevišķi, bet pašreiz mēs diskutējam par jūsu 2.priekšlikumu.

V.Buzajevs. Jā, par 2. Par 2., protams!

Cienījamā priekšsēdētāja! Godātie kolēģi! Mana nākamā priekšlikuma, kuru atbildīgā komisija arī noraidīja, būtība ir šāda - pielaist tiesas prāvā kā pārkāpēja pārstāvi ne tikai advokātu, bet jebkuru rīcībspējīgu cilvēku. Tāda tiesas prakse nav izņēmums, ka, teiksim, jebkurš pārstāvis var piedalīties civilprocesā. Es lepojos, jo tas ir mans priekšlikums, kuram jau vairāk nekā gadu ir likumīgs spēks.

Protams, Juridiskā komisija arī toreiz noraidīja manu priekšlikumu, bet iekļāva to burts burtā savā vārdā likumprojekta trešajam lasījumam. Nu karogs ir jums rokās, cienījamie plaģiatori! Ja opozīcijai nav citas iespējas piedalīties likumdošanas procesā, lai paliek kaut tāda! It īpaši ņemot vērā to, ka Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodekss pieder padomju perioda novecojušajām juridiskās domas paliekām. Neskatoties uz to, vismaz saredzamā nākotnē tam nav paredzēts pilnvērtīgs aizstājējs. Vēl vairāk! Tikai 8.Saeimas pilnvaru laikā vien un tikai pirms 2005.gada 10.jūnija LAPK tika atvērts 53.reizi, lai tajā ieviestu grozījumus. Arī šodien darba kārtībā jūs redzat četrus likumprojektus - Grozījumi LAPK - pēc kārtas.

Kopš 2004.gada sākuma bija vērojams šāds stāvoklis: administratīvo pārkāpumu lietas izskatīja rajonu vai pilsētu tiesu tiesneši, piemērodami astoņdesmit visdažādākos pantus, kas paredz soda naudu līdz pieciem tūkstošiem latu, bet soda laiku - līdz trim gadiem, atņemot tiesības ieņemt dažus amatus, administratīvo arestu un tā tālāk. Tiesvedība notiek saskaņā ar novecojušām normām, nenodrošinot potenciālajam likumpārkāpējam viņa tiesību pilnvērtīgas aizstāvēšanas garantijas.

Pēdējā laikā Latvijas likumdošana tiesvedības jomā ir strauji attīstījusies, spēkā ir stājušies tādi mūsdienu Eiropas praksei atbilstoši likumi kā Civilprocesa likums un Administratīvā procesa likums. Interesanti ir tas, ka šodien pirmās instances tiesas lēmumu var pārsūdzēt Administratīvajā apgabaltiesā, kur lietvedību regulē jau Administratīvā procesa likums, un tur ir noteikts, ka par pārkāpēja pārstāvi var būt ne tikai zvērināts advokāts, bet jebkurš. Tātad augstākas instances tiesā likumpārkāpēju var pārstāvēt jebkura persona, bet pirmās instances tiesā - vienīgi zvērināts advokāts. Kur ir loģika, dāmas un kungi?

Lūdzu novērst acīm redzamu pretrunu likumdošanā un atbalstīt manu priekšlikumu!

Sēdes vadītāja. Cienījamais kolēģi! Es gribētu aizrādīt, ka Saeima ir pieņēmusi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksu, nevis kodu.

Debates slēdzu. Vai komisijas vārdā ir kas piebilstams? Ja ne, tad lūdzu deputātus balsot par 2. - deputāta Buzajeva priekšlikumu. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 9, pret - 56, atturas - 1. Priekšlikums nav atbalstīts.

R.Jurķis. 3. - deputāta Buzajeva priekšlikums. Nav atbalstīts. Tas ir analoģisks pirmajam.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

R.Jurķis. 4. - deputāta Buzajeva priekšlikums. Ir noraidīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

R.Jurķis. 5. - deputāta Buzajeva priekšlikums. Noraidīts.

Sēdes vadītāja. Atklājam debates. Deputāts Vladimirs Buzajevs.

V.Buzajevs (politisko organizāciju apvienības “Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā” frakcija).

Cienījamā priekšsēdētāja! Godātie kolēģi! Trešo un pēdējo reizi, jo, kā krievi saka, Dievs mīl Trīsvienību. Par tiesas protokolu.

Es piedāvāju visas administratīvās lietas tomēr protokolēt tiesas prāvā. Pirmās instances administratīvajā tiesa tā ir norma pat tad, ja ir runa par to, ka namu pārvalde aizskārusi jūsu mīļāko suni, turpretī labākās lietās, kur jūs var sodīt ar 5000 latu naudas sodu, konfiscēt mantu vai nosūtīt aiz restēm uz 15 diennaktīm, nav ne protokola, ne kādu citu lēmuma pieņemšanas pēdu.

Īpaši interesanti tas ir tad, kad pārkāpējs pārsūdz pirmās instances tiesas lēmumu. Protokola nav! Un tiesas prāva praktiski sākas no sākuma uz nodokļu maksātāju rēķina.

Es piedāvāju taupīt vēlētāju naudu un protokolēt tiesas sēdes no paša sākuma.

Aicinu balsot “par” manu priekšlikumu!

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu. Vai komisijas vārdā ir kas piebilstams? Ja ne, lūdzu deputātus balsot par 5. - deputāta Buzajeva priekšlikumu! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 12, pret - 51, neviens neatturas. Priekšlikums nav atbalstīts.

R.Jurķis. 6. - deputāta Buzajeva priekšlikums. Nav atbalstīts komisijā.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

R.Jurķis. Līdz ar to ir izskatīti visi priekšlikumi. Lūdzu atbalstīt likumprojektu otrajā lasījumā!

Sēdes vadītāja. Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta pieņemšanu otrajā lasījumā! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 59, pret un atturas - nav. Likumprojekts otrajā lasījumā pieņemts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu trešajam lasījumam!

R.Jurķis. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš - 15.novembris.

Sēdes vadītāja. Citu priekšlikumu nav. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš trešajam lasījumam - 15.novembris. Paldies.

Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts “Grozījumi Krimināllikumā”. Pirmais lasījums.

Juridiskās komisijas vārdā - deputāts Roberts Jurķis.

R.Jurķis (frakcija “Jaunais laiks”).

Saeimas Juridiskā komisija, izskatījusi deputātu Straumes, Grīnblata, Dobeļa, Tabūna un Seiles iesniegto likumprojektu “Grozījumi Krimināllikumā”, nolēma neatbalstīt minētā likumprojekta virzīšanu izskatīšanai pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Atklājam debates. Deputāts Juris Dobelis.

J.Dobelis (frakcija “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK).

Cienījamie kolēģi! Tātad pirmais jautājums ir šāds: kāpēc radās šādi likuma grozījumi? Tā bija mūsu reakcija uz tiem vandālisma aktiem, kas pēdējā laikā notikuši trijās pilsētās - Rīgā, Valmierā un Daugavpilī. Pie tam tie bija ļoti nekaunīgi postījumi - atklāts vandālisms, plaša mēroga tā saucamie pasākumi. Un tāpēc mēs uzdodam jautājumu: vai šinī brīdī ir vajadzīga lielāka stingrība, apkarojot kapu apgānītājus, vai nav vajadzīga?

Nesen mēs te runājām par to, kas notiek piketu laikā, gājienu laikā, sapulču laikā, un mēs tomēr ieturējām šo stingro attieksmi. Un tas, šķiet, ir arī pareizi, jo sabiedrība pasaulē paliek arvien, piedošanu, stulbāka, un viss tas, kas notiek dažādās valstīs, jau kļūst zināmā mērā anekdotēm līdzīgs, bet tās ir anekdotes ar rūgtu saturu.

Un līdz ar to Latvijā mums vajadzētu pamēģināt pievaldīt tos, kuri ālējas, un izmantot šīs iespējas, labojot arī Krimināllikumu.

Es gribētu atgādināt, ka pēc mūsu ierosmes, kad tā kļuva pieejama sabiedrībai, tas ir, tad, kad Saeima nodeva izskatīšanai mūsu ierosinājumu Juridiskajā komisijā, šādi masveida postījumi kapos vairs nav novēroti. Kas tā ir par problēmu, kāpēc mēs nevaram atbalstīt stingrākas normas? Ja mēs klausāmies pēdējā laika diskusijas, dažāda veida diskusijas, kurās piedalās gan prokurori, gan tiesneši, gan sabiedriskie darbinieki, tad mēs dzirdam arī to, ka vajag panākt stingrāku pieeju - to, ka tiesnesis, vērtējot nodarīto un sagatavojot spriedumu, vadās arī pēc sabiedrības attieksmes. Vai šajā gadījumā nav svarīgi tas, ka stingrākas normas var ietekmēt sabiedrību un atturēt to no šiem vandalisma aktiem? Kaut kādas sīkas puķu zādzības varbūt būs, nu labi... Bet arī tad, ja par to būs paredzēts kaut kas stingrāks, pat šie sīkie zaglēni tomēr padomās, vai tas ir to vērts.

Tad, kad mēs runājām par ceļu satiksmes noteikumu pārkāpumiem, mēs taču arī tur ieviesām stingrākas normas. Tad kādi ir argumenti šajā gadījumā, ja mēs pretojamies pieņemt stingrākas normas? Tas, ka jau esot kaut kādas normas un ka tās esot grūti ievērot - tas ir vājš arguments.

Tātad, ja mēs ievērojam kaut kādu vienotu sistēmu, ja mēs parādām stingrību likumos vienā, otrā vai trešā lietā, tad kāpēc vajag izvairīties no šīs stingrības parādīšanas attiecībā uz kapu apgānītājiem?

Pie tam te nav runa par kādu labēju vai kreisu politiku. Šeit nav nekādu politisku zemtekstu. Tā vienkārši, es teikšu tā, ir normāla cilvēka stingra attieksme pret neliešiem. Nekas vairāk!

Tāpēc es tiešām aicinu gan pozīcijas, gan opozīcijas deputātus šoreiz izvairīties no politikānisma un atbalstīt mūsu priekšlikumu.

Pēc tam mēs varēsim arī padiskutēt varbūt par šo normu, par tādu vai citādu tās stingrību, varbūt pat mainīt kādu no soda mēriem vai darīt kaut ko tamlīdzīgu, bet, es domāju, tas ir pavisam kaut kas cits. Šinī brīdī mēs parādām savu konceptuālo attieksmi - to, vai mēs gribam stingrāk izturēties pret neliešiem vai ne.

Sēdes vadītāja. Deputāts Pēteris Tabūns.

P.Tabūns (frakcija “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK).

Cienījamie kolēģi! Jā, tas ir opozīcijas frakcijas “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK priekšlikums, bet es ceru, ka jūs skatīsieties patiešām pēc būtības un novērtēsiet to, jo te nav nekādas politikas. Mūsu priekšlikumi stāv pāri partiju interesēm, nedalot cilvēkus pēc tautības vai pēc ticības. Tā ir mūsu attieksme pret no šīs pasaules aizgājušajiem cilvēkiem, pret tām vietām, kur viņi atdusas, - pret kapiem. Un patiešām, te jau Dobeļa kungs teica, ka pēdējos gados ir ārkārtīgi daudz šo vandaļu saradies, tik daudzi kapi ir izpostīti un apgānīti. Tanī brīdī, kad mēs par to uzzinām, mēs šausmināmies. Mēs šausmināmies un esam pārliecināti, ka šie cilvēki ir jānotver un bargi jāsoda. Jāsoda bargāk, nekā to līdz šim ir paredzējis Krimināllikums.

Bet tad paiet laiks, mēs aizmirstam, un šie cilvēki saņem pavisam niecīgu sodu. Tā nedrīkst būt! Un tāpēc, kolēģi, es arī aicinu jūs atbalstīt mūsu priekšlikumus, kas paredz grozījumus 228.pantā “Kapa un līķa apgānīšana” un 228.¹ pantā “Kapu postīšana”.

Jā, patiešām, mēs vēl varam diskutēt par šā soda lielumu: vai tam būtu jābūt tādam, kādu mēs piedāvājam, vai drusciņ mazākam, vai vēl varbūt lielākam.

Tomēr lūdzu atbalstīt mūsu piedāvājumu, bet pēc tam mēs varēsim izskatīt šos priekšlikumus nākamajos lasījumos.

Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu. Vai komisijas vārdā ir kas piebilstams? Lūdzu! Deputāts Roberts Jurķis.

R.Jurķis. Komisija, izskatot šo likumprojektu, uzklausīja ekspertu, Ģenerālprokuratūras, Augstākās tiesas un Iekšlietu ministrijas pārstāvju viedokļus un tomēr neatbalstīja šā likumprojekta tālāku virzīšanu. Jo kas tad šobrīd ir piedāvāts? “Kapa un līķa apgānīšana” - 228.pants un 228.¹ pants “Kapu postīšana”. Šo divu pantu ieviešana varētu radīt grūtības, lai klasificētu, kurā brīdī ir kapu postīšana un kad ir apgānīšana. Jebkura kapa postīšana ir kapa apgānīšana, tāpēc ir jāizdala atsevišķi šī norma. Un tad par kapu apgānīšanu ir paredzēts smagāks sods, bet par kapu postīšanu ir maigāks - mazāks sods. (No zāles dep. P.Tabūns: “Par to var diskutēt!”) Tāpēc nav pamata atbalstīt šo likumprojektu.

Es aicinu neatbalstīt šo likumprojektu šādā redakcijā.

Sēdes vadītāja. Cienījamie kolēģi, lūdzu, balsosim par likumprojekta pieņemšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 14, pret - 23, atturas - 30. Likumprojekts nav atbalstīts.

Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts “Grozījumi Krimināllikumā”. Otrais lasījums.

Juridiskās komisijas vārdā - deputāts Roberts Jurķis.

R.Jurķis (frakcija “Jaunais laiks”).

Strādāsim ar dokumentu Nr.4936. Juridiskā komisija ir izskatījusi likumprojektu “Grozījumi Krimināllikumā” uz otro lasījumu. Ir saņemti trīs priekšlikumi.

1. - Saeimas Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

R.Jurķis. 2. - Saeimas Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

R.Jurķis. 3. - deputāta Sokolovska priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

R.Jurķis. Lūdzu atbalstīt likumprojektu otrajā lasījumā!

Sēdes vadītāja. Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta pieņemšanu otrajā lasījumā! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 66, pret - 3, neviens neatturas. Likumprojekts otrajā lasījumā pieņemts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu trešajam lasījumam!

R.Jurķis. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš - 15.novembris.

Sēdes vadītāja. Citu priekšlikumu nav. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš otrajam lasījumam - 15.novembris. Paldies.

Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts “Grozījumi Krimināllikumā”. Otrais lasījums.

Juridiskās komisijas vārdā - deputāts Roberts Jurķis.

R.Jurķis (frakcija “Jaunais laiks”).

Izskatīsim dokumentu Nr.4937 - likumprojektu “Grozījumi Krimināllikumā”. Juridiskā komisija uz otro lasījumu izskatīja šo likumprojektu. Ir iesniegti divi priekšlikumi.

1. - Tieslietu ministrijas parlamentārā sekretāra E.Jaunupa priekšlikums. Nav atbalstīts. (Starpsauciens: “Balsot!”)

Sēdes vadītāja. Deputāti lūdz balsojumu. Lūdzu zvanu! Balsosim par 1. - Tieslietu ministrijas parlamentārā sekretāra E.Jaunupa priekšlikumu. Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 27, pret - 33, atturas - 5. Priekšlikums nav atbalstīts.

R.Jurķis. 2. - Tieslietu ministrijas parlamentārā sekretāra E.Jaunupa priekšlikums. Nav atbalstīts. (Starpsauciens: “Balsot!”)

Sēdes vadītāja. Deputāti lūdz balsojumu. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 22, pret - 36, atturas - 5. Priekšlikums nav atbalstīts.

R.Jurķis. Lūdzu atbalstīt likumprojektu otrajā lasījumā!

Sēdes vadītāja. Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta pieņemšanu otrajā lasījumā! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 65, pret - nav, atturas - 2. Likumprojekts otrajā lasījumā pieņemts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu trešajam lasījumam!

R.Jurķis. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš trešajam lasījumam - 15.novembris.

Sēdes vadītāja. Paldies. Citu priekšlikumu nav. 15.novembris - priekšlikumu iesniegšanas termiņš trešajam lasījumam.

Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts “Grozījumi likumā “Par Latvijas Banku””. Otrais lasījums.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā - deputāts Vilnis Edvīns Bresis.

V.E.Bresis (Zaļo un zemnieku savienības frakcija).

Godātais Prezidij! Godātie kolēģi! Tātad dokuments Nr.4939 - likumprojekts “Grozījumi likumā “Par Latvijas Banku””. Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija ir saņēmusi vienu - Juridiskā biroja priekšlikumu. Un tas ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

V.E.Bresis. Līdz ar to visi priekšlikumi ir izskatīti. Komisijas vārdā lūdzu akceptēt likumprojektu otrajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta pieņemšanu otrajā lasījumā! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 72, pret un atturas - nav. Likumprojekts otrajā lasījumā pieņemts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu trešajam lasījumam!

V.E.Bresis. 17.novembris.

Sēdes vadītāja. Citu priekšlikumu nav. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš trešajam lasījumam - 17.novembris.

Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts “Grozījumi likumā “Par nodokļiem un nodevām””. Otrais lasījums.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā - deputāts Atis Slakteris.

A.Slakteris (Tautas partijas frakcija).

Priekšsēdētājas kundze! Kolēģi! Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija izskatīja otrajam lasījumam likumprojektu “Grozījumi likumā “Par nodokļiem un nodevām””.

1. - Latvijas Sociālistiskās partijas priekšlikumu - komisija nav atbalstījusi.

Sēdes vadītāja. Atklājam debates. Deputāts Sergejs Fjodorovs.

S.Fjodorovs (Latvijas Sociālistiskās partijas frakcija).

Godātie kolēģi! Mēs piekrītam 4.panta trešajai daļai likumā “Par nodokļiem un nodevām”, bet tikai lūdzam papildināt to ar teikumu: “Izņēmums ir pensijas, ko gūst I un II grupas invalīdi”. Ar šo priekšlikumu I un II grupas invalīdi būtu atbrīvoti no iedzīvotāju ienākuma nodokļa.

Nesen Saeima paaugstināja pabalstus bērniem invalīdiem, bet pieaugušajiem - ne. Sakarā ar to būtu taisnīgi paredzēt vismaz šo atvieglojumu invalīdiem. Mūsu valsts likumdošanā ir paredzēti atvieglojumi invalīdiem, cilvēkiem, kam nav veselības pilnā mērā, un tas palielinātu viņu iespējas dzīvot pilnvērtīgi. Invalīdu biedrībai arī ir paredzēti atvieglojumi. Un tajā pašā laikā I un II grupas invalīdu ir diezgan daudz. Pēc Finanšu ministrijas datiem, tādu ir 52 tūkstoši 84 cilvēki. Un, pēc Labklājības ministrijas datiem, valsts ienākumi no viņu nodokļu maksājumiem 2004.gadā sastādīja 146 tūkstošus 270 latus.

Bet 2005.gadā deviņu mēnešu laikā tie sastādīja 128 tūkstošus 542 latus. Ja jums liekas, ka tās summas nav lielas, tad ir jāprasa invalīdu viedoklis. Tad mēs noteikti dzirdēsim, ka viņiem izdzīvošanai ir svarīgs katrs santīms.

Lūdzu jūs būt žēlsirdīgiem pret šiem cilvēkiem, jo daudziem no viņiem ilgi nav atlicis dzīvot kopā ar mums uz šīs zemes, un aicinu dot viņiem iespēju saņemt nelielu ienākuma avotu, lai viņi varētu iegādāties medikamentus un dzīvei nepieciešamos pārtikas produktus. Lūdzu atbalstīt mūsu priekšlikumu, neskatoties uz to, ka komisija šo mūsu priekšlikumu nav atbalstījusi. Paldies.

Sēdi vada 8.Saeimas priekšsēdētājas biedre

Vineta Muižniece.

Sēdes vadītāja. Debates slēgtas. Lūdzu zvanu! Balsosim par 1.priekšlikumu! Lūdzu rezultātu! Par - 22, pret - 38, atturas - 14. Priekšlikums nav atbalstīts.

A.Slakteris. 2. - finanšu ministra Oskara Spurdziņa priekšlikums, kurā 15.panta pirmās daļas 8.punkts ir izteikts jaunā redakcijā. Komisija ir atbalstījusi.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

A.Slakteris. 3. - finanšu ministra Spurdziņa priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A.Slakteris. 4. - deputāta J.Urbanoviča priekšlikums. Komisijā pēc lielām debatēm atbalstīts. (Starpsauciens: “Balsot!”)

Sēdes vadītāja. Deputāti lūdz balsojumu. Lūdzu zvanu! Balsosim par 4.priekšlikumu! Lūdzu rezultātu! Par - 17, pret - 50, atturas - 7. Priekšlikums nav atbalstīts.

A.Slakteris. 5. - finanšu ministra Spurdziņa priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A.Slakteris. 6. - izglītības un zinātnes ministres I.Druvietes priekšlikums. Ir iestrādāts komisijas priekšlikumā Nr.7.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A.Slakteris. 8. - finanšu ministra Spurdziņa priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

A.Slakteris. 9. - finanšu ministra Spurdziņa priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A.Slakteris. 10. - finanšu ministra Spurdziņa priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt komisijas viedoklim.

A.Slakteris. 11. - finanšu ministra Spurdziņa priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A.Slakteris. 12. - finanšu ministra Spurdziņa priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A.Slakteris. 13. - finanšu ministra Spurdziņa priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A.Slakteris. Arī pēdējais - 14. - ir finanšu ministra Spurdziņa priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta priekšlikumu.

A.Slakteris. Līdz ar to aicinu atbalstīt likumprojektu otrajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta pieņemšanu otrajā lasījumā! Lūdzu rezultātu! Par - 76, pret - nav, atturas - nav. Likumprojekts otrajā lasījumā atbalstīts.

Nākamais darba kārtības jautājums...

A.Slakteris. Es atvainojos, mums vēl ir jānosaka priekšlikumu iesniegšanas termiņš.

Sēdes vadītāja. Atvainojiet! Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu trešajam lasījumam!

A.Slakteris. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš - 17.novembris.

Sēdes vadītāja. Citu priekšlikumu nav. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš - 17.novembris.

Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts “Eiropas Savienības Kohēzijas fonda projektu vadības likums”. Otrais lasījums.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā - deputāts Ēriks Zunda.

Ē.Zunda. (Tautas partijas frakcija).

Cienījamā priekšsēdētāja! Godātie kolēģi! Uz otro lasījumu ir sagatavoti vairāki juridiskas dabas priekšlikumi, kas saņemti lielākoties no Juridiskā biroja.

1.priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

Ē.Zunda. 2.priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

Ē.Zunda. 3.priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

Ē.Zunda. 4. - atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

Ē.Zunda. 5. - atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

Ē.Zunda. 6. - atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

Ē.Zunda. 7. - atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

Ē.Zunda. 8. - atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

Ē.Zunda. 9. - atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

Ē.Zunda. 10. - atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

Ē.Zunda. 11. - atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

Ē.Zunda. 12. - atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

Ē.Zunda. 13. - atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

Ē.Zunda. 14. - atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

Ē.Zunda. 15. - atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Iebildumu nav.

Ē.Zunda. 16. - atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

Ē.Zunda. 17. - atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

Ē.Zunda. 18. - atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

Ē.Zunda. 19. - atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

Ē.Zunda. 20. - atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta komisijas viedokli.

Ē.Zunda. 21. - atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

Ē.Zunda. 22. - atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

Ē.Zunda. 23. - atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

Ē.Zunda. 24. - atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

Ē.Zunda. 25. - atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

Ē.Zunda. 26. - atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

Ē.Zunda. 27. - atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

Ē.Zunda. 28. - atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputātiem nav iebildumu.

Ē.Zunda. 29. - atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputātiem nav iebildumu.

Ē.Zunda. 30. - atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

Ē.Zunda. 31. - atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

Ē.Zunda. Un pēdējais - 32. - arī atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputātiem nav iebildumu.

Ē.Zunda. Lūdzu pieņemt likumprojektu otrajā lasījumā!

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta pieņemšanu otrajā lasījumā! Lūdzu rezultātu! Par - 67, pret un atturas - nav. Likumprojekts otrajā lasījumā pieņemts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu trešajam lasījumam!

Ē.Zunda. Lūdzu par priekšlikumu iesniegšanas termiņu noteikt 17.novembri.

Sēdes vadītāja. 17.novembris. Citu priekšlikumu nav. Par priekšlikumu iesniegšanas termiņu noteikts 17.novembris. Paldies.

Ē.Zunda. Paldies, kolēģi!

Sēdes vadītāja. Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts “Eiropas Savienības struktūrfondu vadības likums”. Otrais lasījums.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā - deputāts Ēriks Zunda.

Ē.Zunda (Tautas partijas frakcija).

Cienījamie kolēģi! Šis likumprojekts ir ļoti līdzīgs nupat izskatītajam, un arī tam iesniegtie priekšlikumi ir līdzīgas dabas.

1. ir Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

Ē.Zunda. 2. - atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

Ē.Zunda. 3. - atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputātiem nav iebildumu.

Ē.Zunda. 4. - atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

Ē.Zunda. 5. - atbalstīts un iestrādāts 6.priekšlikumā, kas ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta komisijas viedokli.

Ē.Zunda. 7. - atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

Ē.Zunda. 8. - atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

Ē.Zunda. 9. - atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

Ē.Zunda. 10. - atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Iebildumu nav.

Ē.Zunda. 11. - atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Iebildumu nav.

Ē.Zunda. 12. - atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

Ē.Zunda. 13. - atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

Ē.Zunda. 14. - finanšu ministra Oskara Spurdziņa priekšlikums, kas ir iestrādāts 15. - atbildīgās komisijas priekšlikumā.

15. - atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt komisijas viedoklim par 14. un 15.priekšlikumu.

Ē.Zunda. 16. - atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

Ē.Zunda. 17. - atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

Ē.Zunda. 18. - atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

Ē.Zunda. 19. - atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

Ē.Zunda. 20. - atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

Ē.Zunda. 21. - atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

Ē.Zunda. 22. - atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

Ē.Zunda. 23. - atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Iebildumu nav.

Ē.Zunda. 24. - atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

Ē.Zunda. 25. - atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

Ē.Zunda. 26. - atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

Ē.Zunda. 27. - atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

Ē.Zunda. 28. - atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Iebildumu nav.

Ē.Zunda. 29. - atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Iebildumu nav.

Ē.Zunda. 30. - atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

Ē.Zunda. 31. - atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

Ē.Zunda. 32. - atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

Ē.Zunda. 33. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta komisijas viedokli.

Ē.Zunda. 34. - atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

Ē.Zunda. 35. - atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

Ē.Zunda. 36. - atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

Ē.Zunda. 37. - atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

Ē.Zunda. 38. - atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

Ē.Zunda. 39.priekšlikums daļēji ir iestrādāts 40.priekšlikumā, kas ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta komisijas viedokli par 39. un 40.priekšlikumu.

Ē.Zunda. Līdzīgi 41.priekšlikums ir iestrādāts atbildīgās komisijas 42. - atbalstītajā priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta komisijas viedokli.

Ē.Zunda. 43.priekšlikums daļēji iestrādāts atbildīgās komisijas 44.priekšlikumā, kas ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

Ē.Zunda. 45.priekšlikums ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

Ē.Zunda. Kolēģi, mēs esam izskatījuši visus priekšlikumus.

Lūdzu balsot par likumprojekta pieņemšanu otrajā lasījumā!

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta pieņemšanu otrajā lasījumā! Lūdzu rezultātu! Par - 72, pret un atturas - nav. Likumprojekts otrajā lasījumā pieņemts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu trešajam lasījumam!

Ē.Zunda. Arī šim likumprojektam priekšlikumu iesniegšanas termiņš ir 17.novembris.

Sēdes vadītāja. Citu priekšlikumu nav. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš trešajam lasījumam - 17.novembris. Paldies.

Ē.Zunda. Paldies, kolēģi!

Sēdes vadītāja. Nākamais darba kārtības jautājums - lēmuma projekts “Par piekrišanu cieto disku izņemšanai no datoriem šādiem deputātiem: Jānim Strazdiņam, Pēterim Kalniņam, Staņislavam Šķesteram, Andrim Bērziņam, Leopoldam Ozoliņam, Kārlim Šadurskim, Artim Kamparam, Lienei Liepiņai, Guntim Bērziņam, Ingrīdai Circenei, Pēterim Ontužānam, Jurim Dobelim, Mārim Grīnblatam, Annai Seilei, Pēterim Tabūnam”.

Mandātu un iesniegumu komisijas vārdā - deputāts Maksimovs.

P.Maksimovs (Latvijas Pirmās partijas frakcija).

Mandātu un iesniegumu komisija izskatīja Valsts policijas vēstuli ar lūgumu dot atļauju krimināllietas ietvaros veikt procesuālu darbību, proti, izņemt cietos diskus no šādu deputātu datoriem. Es viņus nosaukšu vēlreiz. (Liels troksnis. Starpsaucieni: “Nevajag!”) Nevajag? Zināt? Labi, nevajag! Policija savā vēstulē min nepieciešamību izņemt cietos diskus arī no Krišjāņa Kariņa un divu Saeimas darbinieku datoriem. Minētās personas nepilda deputāta pienākumus, tāpēc Saeimas atļauja veikt šo procesuālo darbību uz minētajām personām neattiecas.

Mandātu un iesniegumu komisija lūdz izskatīt komisijas iesniegto lēmuma projektu!

Paldies.

Sēdi vada Latvijas Republikas 8.Saeimas priekšsēdētāja

Ingrīda Ūdre.

Sēdes vadītāja. Atklājam debates. Deputāts Nikolajs Kabanovs.

N.Kabanovs (politisko organizāciju apvienības “Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā” frakcija).

Cienījamie kolēģi deputāti! Cieto disku izņemšanai Latvijas jaunākajā vēsturē ir diezgan gara vēsture.

Pirms diviem gadiem, tieši 2003.gada 7.novembrī, Latvijas Ekonomiskā policija kopā ar ātrās reaģēšanas vienību ielauzās izdevniecības nama “Fenster” telpās Mūkusalas ielā un izņēma tur aptuveni simts cieto disku ar nolūku pārtraukt lielākās Eiropas Savienības dienas avīzes krievu valodā “Vesti Segodņa” izdošanu. Tolaik tas tika motivēts tādējādi, ka šajā izdevniecības namā ir lietota nelicencēta programmatūra. Divu gadu laikā, cienījamie deputāti, nav ekspertīzes lēmuma, nav tiesas sprieduma, un šie datori ir gandrīz vai konfiscēti, tāpēc ka tie tika izņemti no darbības, un pēc tam divu gadu laikā neviens nevar pateikt, vai tur ir nelicencēta programmatūra vai nav. Acīmredzot mūsu Iekšlietu ministrijai nav pietiekamu līdzekļu vai ekspertu, lai veiktu šo ekspertīzi. Tai nav kapacitātes.

Tagad ir runa par to, lai izņemtu deputātiem datorus. Vai ir iespējams atrast adatu siena šķūnī? Es ceru, ka nevienam neizdosies panākt kaut ko ar šo disku izņemšanu, tāpēc ka tāpat mēs varam paņemt rakstāmgaldu vai pildspalvu, vai vēl nezin ko, teiksim, deputāta mobilo telefonu, jo varbūt arī tur glabājas kaut kāda slepena informācija par viņa nedarbiem.

Man šķiet, ka divu gadu laikā jebkurš dators vispār pārvēršas par metāla gabalu, tāpēc tas vairs nav lietojams. Mēs domājam, ka katrs dators ar programmatūru izmaksā apmēram vienu tūkstoti latu. Ja Saeimai būtu jāatdod 15 datori, tas nodarītu kaitējumu 15 000 latu apmērā. Tas būtu jākompensē no tautas līdzekļiem, bet nekādas ekspertīzes nebūs, tāpēc domāju, ka šajā jautājumā... Es nedomāju par tiem deputātiem, uz kuriem tas attiecas, - ne par Šadurska kungu, ne, teiksim, par Tabūna kungu. Situācija ir tāda, ka šāda konfiskācija, šāda izņemšana, manuprāt, nav pieļaujama.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Cienījamais kolēģi! Šeit runa nav par Saeimas datoru konfiscēšanu. Šeit ir runa par cieto disku izņemšanu, ko nosaka arī Kārtības ruļļa 17.panta ceturtā daļa, ka šis lēmums ir jāpieņem Saeimai.

Debates slēdzu. Cienījamie kolēģi, lūdzu, balsosim par šo lēmuma projektu! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 71, pret - 1, atturas - 5. Lēmums pieņemts.

Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts “Grozījumi Likumā par Valsts cilvēktiesību biroju”. Otrais lasījums.

Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas vārdā - deputāte Ingrīda Circene.

I.Circene (frakcija “Jaunais laiks”).

Strādāsim ar likumprojektu “Grozījumi Likumā par Valsts cilvēktiesību biroju”. Dokuments Nr.4524.

1.priekšlikums Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

I.Circene. 2. - Ministru kabineta priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

I.Circene. 3. - atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

I.Circene. 4. - atbalstīts un iekļauts....

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

I.Circene. 5. - atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

I.Circene. 6. - atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

I.Circene. 7. - nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

I.Circene. 8. - atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

I.Circene. 9. - atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav... Es atvainojos! Vai Buzajeva kungs gribēja... Nē. Tātad pret 9.priekšlikumu deputātiem iebildumu nav.

I.Circene. 10. - atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāts Vladimirs Buzajevs.

V.Buzajevs (politisko organizāciju apvienības “Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā” frakcija).

Cienījamā priekšsēdētāja! Godātie kolēģi! Es tomēr gribētu iebilst pret šo 10.priekšlikumu. Ja es nemaldos, tās ir Valsts cilvēktiesību biroja ekskluzīvas tiesības atbildēt visiem cilvēkiem nevis divu nedēļu laikā, kā tas ir paredzēts “jumta” likumā, bet vesela mēneša laikā, un vēl ir arī iespēja šo termiņu pagarināt.

Cienījamie kolēģi! Jūs zināt, ka PCTVL frakcija atbalsta Cilvēktiesību biroju, un, pateicoties tieši mums, Valsts cilvēktiesību birojs uz 5 minūtēm budžetā saņēma papildus 500 000 latu.

Bet šajā gadījumā mēs kategoriski iebilstam, jo tie tomēr ir cilvēktiesību aizstāvji, tad kāpēc viņiem vajadzētu būt ekskluzīvām tiesībām atbildēt uz cilvēku iesniegumiem divreiz ilgākā laikā salīdzinājumā ar visām citām iestādēm, teiksim, ar Valsts kanceleju, ar Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldi vai ar Valsts policiju?

Aicinu šo priekšlikumu neatbalstīt!

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu. Vai komisijas vārdā ir kas piebilstams? Nē.

Lūdzu deputātus balsot par 10. - Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas priekšlikumu. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 59, pret - 9, neviens neatturas. Priekšlikums ir atbalstīts.

I.Circene. Paldies. 11. - atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

I.Circene. 12. - atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

I.Circene. 13. - atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

I.Circene. 14. - atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

I.Circene. 15. - atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

I.Circene. 16. - atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

I.Circene. Vairāk priekšlikumu nav. Lūdzu atbalstīt likumprojektu otrajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta pieņemšanu otrajā lasījumā. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 69, pret un atturas - nav. Likumprojekts otrajā lasījumā pieņemts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu trešajam lasījumam!

I.Circene. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš - 17.novembris.

Sēdes vadītāja. Citu priekšlikumu nav. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš - 17.novembris. Paldies.

Cienījamie kolēģi! Līdz ar to visi darba kārtības jautājumi ir izskatīti.

Lūdzu deputātus reģistrēties ar reģistrācijas kartēm! Lūdzu zvanu! Reģistrācijas režīmu!

Kamēr tiek sagatavoti reģistrācijas rezultāti, vārds paziņojumam deputātam Dzintaram Ābiķim.

Dz.Ābiķis (Tautas partijas frakcija).

Cienījamie kolēģi no Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas! Es aicinu jūs tūlīt pēc sēdes beigām uz komisijas sēdi komisijas telpās. Mums ir jāpabeidz izskatīt Muzeju likumu. Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds paziņojumam deputātei Jevgenijai Stalidzānei.

J.Stalidzāne (Latvijas Pirmās partijas frakcija).

Sociālo un darba lietu komisiju lūdzu uz sēdi pulksten 13.45 komisijas telpās.

Sēdes vadītāja. Lūdzu Saeimas sekretāra biedri nolasīt reģistrācijas rezultātus.

I.Rībena (8.Saeimas sekretāra biedre).

Cienījamie kolēģi! Nav klāt un nav reģistrējušies šādi deputāti: Augusts Brigmanis, Aleksandrs Golubovs, Aleksandrs Kiršteins, Uldis Mārtiņš Klauss, Sarmīte Ķikuste, Anatolijs Mackevičs, Andrejs Naglis, Vitālijs Orlovs, Anta Rugāte, Igors Solovjovs, Jānis Strazdiņš, Vaira Paegle, Staņislavs Šķesters, Aleksejs Vidavskis, Dzintars Rasnačs un Ērika Zommere. Paldies!

Sēdes vadītāja. Cienījamie kolēģi! Līdz ar to 10.novembra sēde ir slēgta.

Balsojumi

Publisko iepirkumu likums
Datums: 10.11.2005. 09:04:02 bal002
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.4928 nodošanu komisijām

Grozījumi Personu apliecinošu dokumentu likumā
Datums: 10.11.2005. 09:05:02 bal003
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.4935 nodošanu komisijām

Lēmuma projekts "Par deputāta I.Kalniņa ievēlēšanu Pilsonības likuma izpildes komisijā"
Datums: 10.11.2005. 09:54:34 bal005
Balsošanas motīvs: Par lēmuma projektu ar dok. nr.4969

Lēmuma projekts "Par deputāta A.Mackeviča ievēlēšanu Aizsardzības un iekšlietu komisijā"
Datums: 10.11.2005. 09:55:06 bal006
Balsošanas motīvs: Par lēmuma projektu ar dok. nr.4970

Lēmuma projekts "Par deputāta Ē.Jēkabsona ievēlēšanu Publisko izdevumu komisijā"
Datums: 10.11.2005. 09:55:32 bal007
Balsošanas motīvs: Par lēmuma projektu ar dok. nr.4971

Lēmuma projekts "Par termiņa pagarināšanu Latvijas Nacionālo bruņoto spēku vienību dalībai miera nodrošināšanas operācijai Irākā"
Datums: 10.11.2005. 09:56:18 bal008
Balsošanas motīvs: Par lēmuma projektu ar dok. nr.4945

Grozījumi Jūrlietu pārvaldes un jūras drošības likumā (2.lasījums. Steidzams)
Datums: 10.11.2005. 10:01:00 bal009
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.4708 pieņemšanu 2.lasījumā

Grozījumi likumā "Par akcīzes nodokli" (2.lasījums. Steidzams)
Datums: 10.11.2005. 11:05:32 bal010
Balsošanas motīvs: Par 1.priekšlikumu

Grozījumi likumā "Par akcīzes nodokli" (2.lasījums. Steidzams)
Datums: 10.11.2005. 11:06:00 bal011
Balsošanas motīvs: Par 2.priekšlikumu

Grozījumi likumā "Par akcīzes nodokli" (2.lasījums. Steidzams)
Datums: 10.11.2005. 11:06:42 bal012
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.4800 pieņemšanu 2.lasījumā

Grozījums Robežsardzes likumā (2.lasījums. Steidzams)
Datums: 10.11.2005. 11:07:44 bal013
Balsošanas motīvs: Par 2.priekšlikumu

Grozījums Robežsardzes likumā (2.lasījums. Steidzams)
Datums: 10.11.2005. 11:08:18 bal014
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.4879 pieņemšanu 2.lasījumā

Grozījumi likumā "Par privātajiem pensiju fondiem" (3.lasījums)
Datums: 10.11.2005. 11:11:00 bal015
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.4938 pieņemšanu 3.lasījumā

Grozījumi Streiku likumā (3.lasījums)
Datums: 10.11.2005. 11:21:14 bal016
Balsošanas motīvs: Par 1.priekšlikumu

Grozījumi Streiku likumā (3.lasījums)
Datums: 10.11.2005. 11:21:40 bal017
Balsošanas motīvs: Par 2.priekšlikumu

Grozījumi Streiku likumā (3.lasījums)
Datums: 10.11.2005. 11:31:02 bal018
Balsošanas motīvs: Par 3.priekšlikumu

Grozījumi Streiku likumā (3.lasījums)
Datums: 10.11.2005. 11:31:28 bal019
Balsošanas motīvs: Par 4.priekšlikumu

Grozījumi Streiku likumā (3.lasījums)
Datums: 10.11.2005. 11:45:34 bal020
Balsošanas motīvs: Par 5.priekšlikumu

Grozījumi Streiku likumā (3.lasījums)
Datums: 10.11.2005. 11:46:02 bal021
Balsošanas motīvs: Par 6.priekšlikumu

Grozījumi Streiku likumā (3.lasījums)
Datums: 10.11.2005. 11:46:30 bal022
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.4946 pieņemšanu 3.lasījumā

Grozījumi likumā "Par autoceļiem" (3.lasījums)
Datums: 10.11.2005. 11:58:48 bal023
Balsošanas motīvs: Par 4.priekšlikumu

Grozījumi likumā "Par autoceļiem" (3.lasījums)
Datums: 10.11.2005. 11:59:28 bal024
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.4950 pieņemšanu 3.lasījumā

Grozījumi Standartizācijas likumā (3.lasījums)
Datums: 10.11.2005. 12:00:50 bal025
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.4951 pieņemšanu 3.lasījumā

Grozījumi Informācijas sabiedrības pakalpojumu likumā (3.lasījums)
Datums: 10.11.2005. 12:02:12 bal026
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.4952 pieņemšanu 3.lasījumā

Par Partnerības un sadarbības nolīgumu, kas izveido partnerību starp Eiropas Kopienām un to dalībvalstīm, no vienas puses, un Tadžikistānas Republiku, no otras puses (2.lasījums)
Datums: 10.11.2005. 12:03:28 bal027
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.4914 pieņemšanu 2.lasījumā

Par 1996.gada 22.oktobra Konvenciju par jūrnieku darba laiku un kuģu apkalpes komplektēšanu (2.lasījums)
Datums: 10.11.2005. 12:04:26 bal028
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.4915 pieņemšanu 2.lasījumā

Par 1970.gada 30.oktobra Konvenciju par apkalpes telpām (papildu noteikumi) (2.lasījums)
Datums: 10.11.2005. 12:06:04 bal029
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.4916 pieņemšanu 2.lasījumā

Par Starptautisko kafijas līgumu 2001 (2.lasījums)
Datums: 10.11.2005. 12:08:40 bal030
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.4940 pieņemšanu 2.lasījumā

Grozījumi Pilsētas domes, novada domes un pagasta padomes vēlēšanu likumā (1.lasījums)
Datums: 10.11.2005. 12:10:36 bal031
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.4836 pieņemšanu 1.lasījumā

Grozījumi Bibliotēku likumā (1.lasījums)
Datums: 10.11.2005. 12:11:50 bal032
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.4488 steidzamību

Grozījumi Bibliotēku likumā (1.lasījums)
Datums: 10.11.2005. 12:12:12 bal033
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.4488 pieņemšanu 1.lasījumā

Grozījumi likumā "Par narkotisko un psihotropo vielu un zāļu likumīgās aprites kārtību" (1.lasījums)
Datums: 10.11.2005. 12:15:26 bal034
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.4853 pieņemšanu 1.lasījumā

Par Apvienoto Nāciju Organizācijas Pretkorupcijas konvenciju (1.lasījums)
Datums: 10.11.2005. 12:19:44 bal035
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.4824 steidzamību

Par Apvienoto Nāciju Organizācijas Pretkorupcijas konvenciju (1.lasījums)
Datums: 10.11.2005. 12:20:02 bal036
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.4824 pieņemšanu 1.lasījumā

Par Apvienoto Nāciju Organizācijas Pretkorupcijas konvenciju (1.lasījums)
Datums: 10.11.2005. 12:22:00 bal037
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu iesniegšanas termiņu līdz plkst.16.00

Grozījums likumā "Par Eiropas padomes konvenciju par izdošanu, tās papildu protokolu un otro papildu protokolu" (1.lasījums)
Datums: 10.11.2005. 12:23:24 bal038
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.4852 steidzamību

Grozījums likumā "Par Eiropas padomes konvenciju par izdošanu, tās papildu protokolu un otro papildu protokolu" (1.lasījums)
Datums: 10.11.2005. 12:23:44 bal039
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.4852 pieņemšanu 1.lasījumā

Likumprojekts "Par Līgumu starp Dānijas Karalistes, Igaunijas Republikas, Somijas Republikas, Vācijas Federatīvās Republikas, Latvijas Republikas,Lietuvas Republikas, Polijas Republikas, Krievijas Federācijas un Zviedrijas Karalistes valdībām par Baltijas jūras vides aizsardzības komisijas privilēģijām un imunitātēm" (1.lasījums)
Datums: 10.11.2005. 12:24:50 bal040
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.4823 steidzamību

Likumprojekts "Par Līgumu starp Dānijas Karalistes, Igaunijas Republikas, Somijas Republikas, Vācijas Federatīvās Republikas, Latvijas Republikas,Lietuvas Republikas, Polijas Republikas, Krievijas Federācijas un Zviedrijas Karalistes valdībām par Baltijas jūras vides aizsardzības komisijas privilēģijām un imunitātēm" (1.lasījums)
Datums: 10.11.2005. 12:25:14 bal041
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.4823 pieņemšanu 1.lasījumā

Grozījums Valsts civildienesta likumā (1.lasījums)
Datums: 10.11.2005. 12:26:52 bal042
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.4686 pieņemšanu 1.lasījumā

Grozījumi Autopārvadājumu likumā (reģ. nr.1357) (2.lasījums)
Datums: 10.11.2005. 12:28:56 bal043
Balsošanas motīvs: Par 2.priekšlikumu

Grozījumi Autopārvadājumu likumā (reģ. nr.1357) (2.lasījums)
Datums: 10.11.2005. 12:30:40 bal044
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.4898 pieņemšanu 2.lasījumā

Grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā (reģ. nr.924) (2.lasījums)
Datums: 10.11.2005. 12:31:52 bal045
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.4930 pieņemšanu 2.lasījumā

Grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā (reģ. nr.1233) (2.lasījums)
Datums: 10.11.2005. 12:32:50 bal046
Balsošanas motīvs: Par 1.priekšlikumu

Grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā (reģ. nr.1233) (2.lasījums)
Datums: 10.11.2005. 12:35:32 bal047
Balsošanas motīvs: Par 3.priekšlikumu

Grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā (reģ. nr.1233)
Datums: 10.11.2005. 12:35:58 bal048
Balsošanas motīvs: Par 4. priekšlikumu

Grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā (reģ. nr.1233) (2.lasījums)
Datums: 10.11.2005. 12:36:20 bal049
Balsošanas motīvs: Par 5.priekšlikumu

Grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā (reģ. nr.1233) (2.lasījums)
Datums: 10.11.2005. 12:36:44 bal050
Balsošanas motīvs: Par 6.priekšlikumu

Grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā (reģ. nr.1233) (2.lasījums)
Datums: 10.11.2005. 12:37:24 bal051
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.4931 pieņemšanu 2.lasījumā

Grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā (reģ. nr.1250) (2.lasījums)
Datums: 10.11.2005. 12:38:12 bal052
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.4932 pieņemšanu 2.lasījumā

Grozījums Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā (reģ. nr.1184) (2.lasījums)
Datums: 10.11.2005. 12:41:48 bal053
Balsošanas motīvs: Par 1.priekšlikumu

Grozījums Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā (reģ. nr.1184) (2.lasījums)
Datums: 10.11.2005. 12:45:58 bal054
Balsošanas motīvs: Par 2.priekšlikumu

Grozījums Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā (reģ. nr.1184) (2.lasījums)
Datums: 10.11.2005. 12:48:04 bal055
Balsošanas motīvs: Par 5. priekšlikumu

Grozījums Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā (reģ. nr.1184) (2.lasījums)
Datums: 10.11.2005. 12:48:36 bal056
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.4933 pieņemšanu 2.lasījumā

Grozījumi Krimināllikumā (reģ. nr.1332) (1.lasījums)
Datums: 10.11.2005. 12:58:28 bal057
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.4538 pieņemšanu 1.lasījumā

Grozījumi Krimināllikumā (reģ. nr.1198) (2.lasījums)
Datums: 10.11.2005. 12:59:28 bal058
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.4936 pieņemšanu 2.lasījumā

Grozījumi Krimināllikumā (reģ. nr.1342) (2.lasījums)
Datums: 10.11.2005. 13:00:32 bal059
Balsošanas motīvs: Par 1.priekšlikumu

Grozījumi Krimināllikumā (reģ. nr.1342) (2.lasījums)
Datums: 10.11.2005. 13:00:58 bal060
Balsošanas motīvs: Par 2.priekšlikumu

Grozījumi Krimināllikumā (reģ. nr.1342) (2.lasījums)
Datums: 10.11.2005. 13:01:22 bal061
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.4937 pieņemšanu 2.lasījumā

Grozījumi likumā "Par Latvijas Banku" (2.lasījums)
Datums: 10.11.2005. 13:02:30 bal062
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.4939 pieņemšanu 2.lasījumā

Grozījumi likumā "Par nodokļiem un nodevām" (2.lasījums)
Datums: 10.11.2005. 13:05:54 bal063
Balsošanas motīvs: Par 1.priekšlikumu

Grozījumi likumā "Par nodokļiem un nodevām" (2.lasījums)
Datums: 10.11.2005. 13:06:42 bal064
Balsošanas motīvs: Par 4.priekšlikumu

Grozījumi likumā "Par nodokļiem un nodevām" (2.lasījums)
Datums: 10.11.2005. 13:08:12 bal065
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.4944 pieņemšanu 2.lasījumā

Eiropas Savienības Kohēzijas fonda projektu vadības likums (2.lasījums)
Datums: 10.11.2005. 13:11:04 bal066
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok nr.4948 pieņemšanu 2.lasījumā

Eiropas Savienības struktūrfondu vadības likums (2.lasījums)
Datums: 10.11.2005. 13:14:36 bal067
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.4949 pieņemšanu 2.lasījumā

Lēmuma projekts "Par piekrišanu cieto disku izņemšanai no datoriem šādiem deputātiem: Jānim Strazdiņam, Pēterim Kalniņam, Staņislavam Šķesteram, Andrim Bērziņam, Leopoldam Ozoliņam, Kārlim Šadurskim, Artim Kamparam, Lienei Liepiņai, Guntim Bērziņam, Ingrīdai Circenei, Pēterim Ontužānam, Jurim Dobelim, Mārim Grīnblatam, Annai Seilei, Pēterim Tabūnam"
Datums: 10.11.2005. 13:19:52 bal068
Balsošanas motīvs: Par lēmuma projektu ar dok. nr.4920

Grozījumi Likumā par Valsts cilvēktiesību biroju (reģ. nr.1321) (2.lasījums)
Datums: 10.11.2005. 13:23:10 bal069
Balsošanas motīvs: Par 10.priekšlikumu

Grozījumi Likumā par Valsts cilvēktiesību biroju (reģ. nr.1321) (2.lasījums)
Datums: 10.11.2005. 13:23:52 bal070
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.4909 pieņemšanu 2.lasījumā