Sēdi vada Latvijas Republikas 8.Saeimas priekšsēdētāja

Ingrīda Ūdre.

Sēdes darba kārtība
Satura rādītājs
Atbildes uz deputātu iesniegtajiem jautājumiem
Balsojumi

Sēdes vadītāja. Cienījamie kolēģi! Mēs turpinām Saeimas sēdi.

Šodien, 7.jūnijā, turpinām izskatīt sēdes darba kārtību.

Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts “Apcietinājumā turēšanas kārtības likums”. Otrais lasījums.

Aizsardzības un iekšlietu komisijas vārdā - deputāts Juris Dalbiņš.

J.Dalbiņš (Tautas partijas frakcija).

Cienījamā priekšsēdētāja! Kolēģi! Likumprojekta otrajam lasījumam komisija saņēma 42 priekšlikumus.

1.priekšlikums - tieslietu ministra Grīnvalda priekšlikums. Komisija to atbalsta.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

J.Dalbiņš. 2. - Saeimas Juridiskā biroja priekšlikums. Komisija to atbalsta.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

J.Dalbiņš. 3. - Juridiskā biroja priekšlikums. Komisija to atbalsta.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

J.Dalbiņš. 4. - Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

J.Dalbiņš. 5. - Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas priekšlikums. Komisija priekšlikumu atbalsta savā - 6.priekšlikuma redakcijā.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

J.Dalbiņš. 7. - deputāta Agešina priekšlikums. Komisija to nav atbalstījusi.

(Starpsauciens: “Balsot!”)

Sēdes vadītāja. Deputāti lūdz balsojumu. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 8, pret - 49, atturas - 7. Priekšlikums nav atbalstīts.

J.Dalbiņš. 8. - Juridiskā biroja priekšlikums. Komisija to atbalsta.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

J.Dalbiņš. 9. - Juridiskā biroja priekšlikums. Komisija to atbalsta.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

J.Dalbiņš. 10. - Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

J.Dalbiņš. 11. - Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

J.Dalbiņš. 12. - tieslietu ministra priekšlikums. Komisija to atbalsta savā - 13.priekšlikuma redakcijā.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

J.Dalbiņš. 14. - tieslietu ministra priekšlikums. Komisija to atbalsta.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

J.Dalbiņš. 15. - Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst pret komisijas viedokli.

J.Dalbiņš. 16. - deputāta Agešina priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

J.Dalbiņš. 17. - Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas priekšlikums. Komisija nav atbalstījusi šo priekšlikumu.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

J.Dalbiņš. 18. - deputāta Agešina priekšlikums. Nav atbalstīts.

(Starpsauciens: “Balsot!”)

Sēdes vadītāja. Deputāti lūdz balsojumu. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 19, pret - 45, atturas - 13. Priekšlikums nav atbalstīts.

J.Dalbiņš. 19. - deputāta Agešina priekšlikums. Komisija to noraidīja.

(Starpsauciens: “Balsot!”)

Sēdes vadītāja. Deputāti lūdz balsojumu. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 19, pret - 36, atturas - 15. Priekšlikums nav atbalstīts.

J.Dalbiņš. 20. - deputāta Agešina priekšlikums. Komisija to atbalsta.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

J.Dalbiņš. 21. - Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

J.Dalbiņš. 22. - deputāta Agešina priekšlikums. Noraidīts.

(Starpsauciens: “Balsot!”)

Sēdes vadītāja. Deputāti lūdz balsojumu. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 19, pret - 56, atturas - 4. Priekšlikums nav atbalstīts.

J.Dalbiņš. 23. - deputāta Agešina priekšlikums. Komisija to neatbalsta.

(Starpsauciens: “Balsot!”)

Sēdes vadītāja. Deputāti lūdz balsojumu. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 19, pret - 48, atturas - 8. Priekšlikums nav atbalstīts.

J.Dalbiņš. 24. - deputāta Buzajeva priekšlikums. Komisija to neatbalsta.

Sēdes vadītāja. Atklājam debates. Deputāts Vladimirs Buzajevs.

V.Buzajevs (politisko organizāciju apvienības “Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā” frakcija).

Cienījamais Prezidij! Godātie kolēģi! Šis ir jaunais likums, bet diemžēl šeit ir palikušas dažas iepriekšējā režīma sekas. Un šajā sakarā ir jārunā arī par šo punktu, kuru es gribētu svītrot un kurš attiecas uz apcietinātajam piemērojamiem sodiem. Konkrēti ir runa par aizliegumu viņam pirkt tabakas izstrādājumus.

Cienījamie kolēģi! Dažiem cilvēkiem tas sods ir līdzvērtīgs nāvessodam. Mēs tomēr esam demokrātiska valsts, un tāpēc es aicinu jūs atbalstīt manu priekšlikumu.

Un vēl viens arguments. Smēķētājiem ir ļoti daudz aizliegumu, par kuriem mēs varam pateikties tieši 8.Saeimai. Argumentācija bija tāda: ja mēs dosim iespēju cilvēkam tikt galā ar smēķēšanu, tad viņam būs labums. Var būt, ka tā tas arī ir, bet piemērot šo aizliegumu kā papildsodu - tas būtu nepareizi, skatoties arī no šīs puses.

Sakarā ar to aicinu atbalstīt šo priekšlikumu un dod apcietinātajam smēķētājam tomēr iespēju izdzīvot. Aicinu balsot “par”.

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu. Vai komisijas vārdā ir kas piebilstams? Ja ne, lūdzu deputātus balsot par 24. - deputāta Buzajeva priekšlikumu. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 15, pret - 59, atturas - 2. Priekšlikums nav atbalstīts.

J.Dalbiņš. 25. - Saeimas Juridiskā biroja priekšlikums. Komisija to atbalsta.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

J.Dalbiņš. 26. - deputāta Agešina priekšlikums. Komisija neatbalsta.

(Starpsauciens: “Balsot!”)

Sēdes vadītāja. Deputāti lūdz balsojumu. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 16, pret - 51, atturas - 5. Priekšlikums nav atbalstīts.

J.Dalbiņš. 27. - Aizsardzības un iekšlietu komisijas priekšlikums. Lūdzu atbalstīt.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

J.Dalbiņš. 28. - deputāta Agešina priekšlikums. Komisija to neatbalsta.

(Starpsauciens: “Balsot!”)

Sēdes vadītāja. Deputāti lūdz balsojumu. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 8, pret - 48, atturas - 5. Priekšlikums nav atbalstīts.

J.Dalbiņš. 29. - Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas priekšlikums. Tika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

J.Dalbiņš. 30. - Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

J.Dalbiņš. 31. - Buzajeva kunga priekšlikums. Netika atbalstīts.

(Starpsauciens: “Balsot!”)

Sēdes vadītāja. Deputāti lūdz balsojumu. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 13, pret - 54, atturas - 1. Priekšlikums nav atbalstīts.

J.Dalbiņš. 32. - deputāta Buzajeva priekšlikums. Netika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst... (Starpsauciens: “Balsot!”) Deputāti lūdz balsojumu. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 13, pret - 46, atturas - 3. Priekšlikums nav atbalstīts.

J.Dalbiņš. 33. - Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

J.Dalbiņš. 34. - Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

J.Dalbiņš. 35. - Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

J.Dalbiņš. 36. - Juridiskā biroja priekšlikums. Komisija to atbalsta.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

J.Dalbiņš. 37. - deputāta Agešina priekšlikums. Komisija to atbalsta 38.priekšlikumā, ko ir iesniegusi Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisija.

Sēdes vadītāja. Deputātiem nav iebildumu pret minētajiem priekšlikumiem.

J.Dalbiņš. 39. - Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

J.Dalbiņš. 40. - Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

J.Dalbiņš. 41. - Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

J.Dalbiņš. 42. - Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

J.Dalbiņš. Līdz ar to visi priekšlikumi ir izskatīti. Komisijas vārdā aicinu atbalstīt likumprojektu otrajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta pieņemšanu otrajā lasījumā. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 78, pret - 3, neviens neatturas. Likumprojekts otrajā lasījumā pieņemts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu trešajam lasījumam.

J.Dalbiņš. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš - 12.jūnijs.

Sēdes vadītāja. Citu priekšlikumu nav. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš - 12.jūnijs. Paldies.

Pirms mēs izskatām tālāk sēdes darba kārtību, informēju jūs, ka Saeimas Prezidijs ir saņēmis deputātu Radzeviča, Zommeres, Ģīļa, Porieša, Dalbiņa, Rugātes un citu deputātu iesniegumu ar lūgumu izdarīt šā gada 7.jūnija sēdes darba kārtībā izmaiņas - likumprojektu “Grozījumi likumā “Par mērījumu vienotību”” un likumprojektu “Eksporta kredītu garantēšanas likums” izskatīt pēc darba kārtībā iekļautā likumprojekta “Grozījumi Elektronisko dokumentu likumā”. Vai deputātiem ir iebildumi pret darba kārtības maiņu? Ja deputātiem iebildumu nav, darba kārtība ir mainīta. Paldies.

Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts “Grozījumi Elektronisko dokumentu likumā”. Otrais lasījums.

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā - deputāts Mihails Pietkevičs.

M.Pietkevičs (Tautas partijas frakcija).

Cienījamie kolēģi! Strādāsim ar likumprojektu “Grozījumi Elektronisko dokumentu likumā” (reģistrācijas numurs 1686).

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija nav saņēmusi nevienu priekšlikumu šā likumprojekta otrajam lasījumam un ir atbalstījusi tā pieņemšanu otrajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta pieņemšanu otrajā lasījumā. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 78, pret - 1, neviens neatturas. Likumprojekts otrajā lasījumā pieņemts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu trešajam lasījumam.

M.Pietkevičs. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš trešajam lasījumam - 12.jūnijs.

Sēdes vadītāja. Citu priekšlikumu nav. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš trešajam lasījumam - 12.jūnijs. Paldies.

Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts “Eksporta kredītu garantēšanas likums”. Otrais lasījums.

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā - deputāts Andrejs Radzevičs.

A.Radzevičs (Tautas partijas frakcija).

Cienījamie kolēģi! Strādāsim ar dokumentu Nr.5988 - likumprojekts “Eksporta kredītu garantēšanas likums”. Kopumā uz otro lasījumu ir iesniegti 36 priekšlikumi.

1.priekšlikumu iesniedzis Juridiskais birojs. Tas ir daļēji atbalstīts un iekļauts 2. - atbildīgās komisijas priekšlikumā.

3.priekšlikums...

Sēdes vadītāja. Deputātiem nav iebildumu pret 1. un 2.priekšlikumu.

A.Radzevičs. 3.priekšlikumu iesniedzis Juridiskais birojs. Minētais priekšlikums ir uz atsevišķas lapas - lapas Nr.2A - noformēts kā dokuments Nr.5988A. Komisijas viedoklis - atbalstīt.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

A.Radzevičs. 4.priekšlikumu iesniedzis Juridiskais birojs. Priekšlikums daļēji atbalstīts un iekļauts 5. - atbildīgās komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

A.Radzevičs. 6.priekšlikumu iesniedzis Juridiskais birojs. Tas ir daļēji atbalstīts un iekļauts 7. - atbildīgās komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

A.Radzevičs. 8.priekšlikumu iesniedzis Juridiskais birojs. Priekšlikums ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

A.Radzevičs. 9.priekšlikumu iesniedzis Juridiskais birojs. Komisijas lēmums - atbalstīt.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

A.Radzevičs. 10.priekšlikumu iesniedzis Juridiskais birojs. Komisijas lēmums - atbalstīt.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

A.Radzevičs. 11.priekšlikumu iesniedzis Juridiskais birojs. Tas ir daļēji atbalstīts un iekļauts 12. - atbildīgās komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

A.Radzevičs. 13.priekšlikumu iesniedzis Juridiskais birojs. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

A.Radzevičs. 14.priekšlikumu iesniedzis Juridiskais birojs. Tas daļēji atbalstīts un iekļauts 15. - atbildīgās komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

A.Radzevičs. 16.priekšlikumu iesniedzis Juridiskais birojs. Tas daļēji atbalstīts un iekļauts 17. - atbildīgās komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

A.Radzevičs. 18.priekšlikumu iesniedzis Juridiskais birojs. Komisijas lēmums - atbalstīt.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

A.Radzevičs. 19.priekšlikumu iesniedzis Juridiskais birojs. Komisijas lēmums - atbalstīt.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

A.Radzevičs. 20.priekšlikumu iesniedzis Juridiskais birojs. Komisija atbalsta.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

A.Radzevičs. 21.priekšlikumu iesniedzis Juridiskais birojs. Komisija atbalsta.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

A.Radzevičs. 22.priekšlikumu iesniedzis Juridiskais birojs. Tas daļēji atbalstīts un iekļauts 23. - atbildīgās komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

A.Radzevičs. 24.priekšlikumu iesniedzis Juridiskais birojs. Komisija atbalsta.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

A.Radzevičs. 25.priekšlikumu iesniedzis Juridiskais birojs. Komisija atbalsta.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

A.Radzevičs. 26.priekšlikumu iesniedzis Juridiskais birojs. Komisija to atbalsta.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

A.Radzevičs. 27.priekšlikumu iesniedzis Juridiskais birojs. Komisijas lēmums - atbalstīt.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

A.Radzevičs. 28.priekšlikumu iesniedzis Juridiskais birojs. Komisija atbalsta.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

A.Radzevičs. 29.priekšlikumu iesniedzis Juridiskais birojs. Tas daļēji atbalstīts un iekļauts 30. - atbildīgās komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

A.Radzevičs. 31.priekšlikumu iesniedzis Juridiskais birojs. Tas daļēji atbalstīts un iekļauts 32. - atbildīgās komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

A.Radzevičs. 33.priekšlikumu iesniedzis Juridiskais birojs. Komisija to atbalsta.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

A.Radzevičs. 34.priekšlikumu iesniedzis Juridiskais birojs. Komisijas lēmums - atbalstīt.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

A.Radzevičs. 35.priekšlikumu iesniedzis Juridiskais birojs. Komisija to atbalsta.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

A.Radzevičs. 36.priekšlikumu iesniedzis Ekonomikas ministrijas parlamentārais sekretārs A.Radzevičs. Komisija atbalsta.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

A.Radzevičs. Līdz ar to visi priekšlikumi ir izskatīti. Lūdzu atbalstīt likumprojektu otrajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta pieņemšanu otrajā lasījumā. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 68, pret - 1, neviens neatturas. Likumprojekts otrajā lasījumā pieņemts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu trešajam lasījumam!

A.Radzevičs. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš trešajam lasījumam - 12.jūnijs.

Sēdes vadītāja. Citu priekšlikumu nav. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš - 12.jūnijs. Paldies.

Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts “Grozījumi likumā “Par mērījumu vienotību””. Otrais lasījums.

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā - deputāts Andrejs Radzevičs.

A.Radzevičs (Tautas partijas frakcija).

Strādāsim ar dokumentu Nr.5987. Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija ir saņēmusi četrpadsmit priekšlikumus šā likumprojekta otrajam lasījumam.

1.priekšlikumu iesniedzis deputāts Kārlis Šadurskis. Komisijas lēmums - atbalstīt.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

A.Radzevičs. 2.priekšlikumu iesniedzis deputāts Šadurskis. Komisijas lēmums - daļēji atbalstīt un iekļaut 3. - Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Pret minētajiem priekšlikumiem deputātiem iebildumu nav.

A.Radzevičs. 4.priekšlikumu iesniedzis deputāts Šadurskis. Komisija atbalsta.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

A.Radzevičs. 5.priekšlikumu iesniedzis deputāts Šadurskis. Tas daļēji atbalstīts un iekļauts 6. - atbildīgās komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Pret minētajiem priekšlikumiem deputātiem iebildumu nav.

A.Radzevičs. 7.priekšlikumu iesniedzis deputāts Šadurskis. Komisija atbalsta.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

A.Radzevičs. 8.priekšlikumu iesniedzis Ekonomikas ministrijas parlamentārais sekretārs Andrejs Radzevičs. Komisija atbalsta.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

A.Radzevičs. 9.priekšlikumu iesniedzis Ekonomikas ministrijas parlamentārais sekretārs Radzevičs. Komisija atbalsta.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

A.Radzevičs. 10.priekšlikumu iesniedzis Ekonomikas ministrijas parlamentārais sekretārs Radzevičs. Komisija atbalsta.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

A.Radzevičs. 11. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

A.Radzevičs. 12.priekšlikumu iesniedzis Ekonomikas ministrijas parlamentārais sekretārs Radzevičs. Komisija atbalsta.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

A.Radzevičs. 13.priekšlikumu iesniedzis Ekonomikas ministrijas parlamentārais sekretārs Radzevičs. Komisija atbalsta.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

A.Radzevičs. 14.priekšlikumu iesniedzis deputāts Šadurskis. Komisija atbalsta.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

A.Radzevičs. Līdz ar to ir izskatīti visi iesniegtie priekšlikumi. Lūdzu likumprojektu atbalstīt otrajā lasījumā!

Sēdes vadītāja. Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta pieņemšanu otrajā lasījumā. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 72, pret - 1, atturas - nav. Likumprojekts otrajā lasījumā pieņemts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu trešajam lasījumam.

A.Radzevičs. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš trešajam lasījumam - 12.jūnijs.

Sēdes vadītāja. Citu priekšlikumu nav. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš - 12.jūnijs. Paldies.

Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts “Grozījumi Patvēruma likumā”. Trešais lasījums.

Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas vārdā - deputāts Jānis Esta.

J.Esta (Tautas partijas frakcija).

Cienījamā priekšsēdētāja! Godātie kolēģi! Dokumenta numurs 5960. Kopumā iesniegti 17 priekšlikumi.

1. - bijušās tieslietu ministres Āboltiņas priekšlikums. Atbalstīts daļēji un iekļauts Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas priekšlikumā, kurš ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Pret 1. un 2.priekšlikumu deputātiem iebildumu nav.

J.Esta. 3. - Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

J.Esta. 4. - deputāta Buzajeva priekšlikums. Nav atbalstīts.

(Starpsauciens: “Balsot!”)

Sēdes vadītāja. Deputāti lūdz balsojumu par 4. - deputāta Buzajeva priekšlikumu. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 16, pret - 54, atturas - 2. Priekšlikums nav atbalstīts.

J.Esta. 5. - Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

J.Esta. 6. - deputāta Buzajeva priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Atklājam debates. Deputāts Vladimirs Buzajevs.

V.Buzajevs (politisko organizāciju apvienības “Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā” frakcija).

Godātais Prezidij! Cienījamie kolēģi! Šajā likumprojektā ir daudz manu priekšlikumu, un es pats visus šos priekšlikumus neizgudroju. Šajā likumprojektā diemžēl ir daudz vietu, kas ir klajā pretrunā ar starptautiskajām rekomendācijām, kuras speciāli ir saņēmusi atbildīgā komisija. Ir runa par ANO augstā komisāra bēgļu lietās biroja komentāriem par šā likumprojekta gan otro, gan trešo lasījumu.

Manā 6.priekšlikumā konkrēti ir runa par termiņa pagarināšanu, kad var pārsūdzēt PMLP lēmumu par bēgļa statusa nepiešķiršanu.

Lūk, kādas ir ANO rekomendācijas! Teiksim, UNHCR (tas ir saīsināts šā bēgļu komisariāta nosaukums) lūdz pagarināt - būtiski pagarināt! - pārsūdzēšanas termiņu, lai personai būtu pietiekami daudz laika kontaktēties un konsultēties ar padomdevējiem, arī ar pašiem UNHCR darbiniekiem vai ar savu likumīgo pārstāvi.

Ir arī citas rekomendācijas... es tūlīt atradīšu. UNHCR uzskata, ka likumprojektā noteiktie īsie termiņi (dažkārt tikai viena vai divas dienas) rada risku, ka netiks nodrošināti efektīvi aizsardzības mehānismi pret negatīviem lēmumiem. Tas ir pretrunā ar Eiropas Cilvēka tiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvencijas 13.pantu un citu Eiropas valstu praksi.

Komisijas locekļi visu to labi pārzina, un es gribētu, lai arī Saeima balsotu apzināti.

Aicinu atbalstīt šo manu 6.priekšlikumu, kā arī citus manus priekšlikumus, jo tie ir saskaņoti ar starptautisko praksi.

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

Vai komisijas vārdā ir kas sakāms? Lūdzu, Estas kungs!

J.Esta. Cienījamie kolēģi! Komisija uzskatīja, ka nav nepieciešamas piecpadsmit dienas. Komisijasprāt, pietiek ar septiņām dienām. Tāpat uzskatīja arī pieaicinātie speciālisti.

Aicinu balsot, lūdzu!

Sēdes vadītāja. Lūdzu deputātus balsot par deputāta Buzajeva priekšlikumu. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 14, pret - 68, neviens neatturas. Priekšlikums nav atbalstīts.

J.Esta. 7. - deputāta Buzajeva priekšlikums. Nav atbalstīts.

(Starpsauciens: “Balsot!”)

Sēdes vadītāja. Deputāti lūdz balsojumu. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 10, pret - 57, neviens neatturas. Priekšlikums nav atbalstīts.

J.Esta. 8. - Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

J.Esta. 9. - bijušās tieslietu ministres Āboltiņas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

J.Esta. 10. - deputāta Buzajeva priekšlikums. Nav atbalstīts.

(Starpsauciens: “Balsot!”)

Sēdes vadītāja. Deputāti lūdz balsojumu. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 12, pret - 56, atturas - 2. Priekšlikums nav atbalstīts.

J.Esta. 11. - deputāta Buzajeva priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Atklājam debates. Deputāts Vladimirs Buzajevs.

V.Buzajevs (politisko organizāciju apvienības “Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā” frakcija).

Es gribētu informēt Saeimu, ka tika noraidītas visas ANO rekomendācijas arī par tiesas procedūras demokratizāciju. Šajā manā priekšlikumā ir runa par to, ka tiesa sarežģītas bēgļu lietas izskata triju tiesnešu sastāvā. Un ANO rekomendācija ir šāda: arī ANO saprot, ka patvēruma lietas izskatīs tiesa triju tiesnešu sastāvā, un atzinīgi novērtē šādu jauninājumu, kuru diemžēl komisija ir noraidījusi. Tomēr ANO īpaši iesaka paredzēt papildu iespēju pārsūdzēt administratīvās rajona tiesas lēmumu augstākas instances tiesā, piemēram, apgabaltiesā.

Šo priekšlikumu komisija tika noraidījusi jau pirms otrā lasījuma. Sakarā ar to, ka katram šeit zālē sēdošajam ir skaidrs, ka ANO rekomendācijas tiek pilnīgi ignorētas, PCTVL frakcija neatbalstīs šo likumprojektu trešajā lasījumā, un tā aicina visus demokrātus, kas respektē speciālo ANO orgānu viedokli, arī balsot “pret” šo likumprojektu kopumā.

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu. Vai komisijas vārdā ir kas sakāms? Lūdzu, deputāt Jāni Esta!

J.Esta. Komisijas viedoklis ir tāds, ka pirmās instances tiesā nav nepieciešami trīs tiesneši. Tas attiecas uz otrās instances tiesu.

Aicinu balsot “pret” šo priekšlikumu.

Sēdes vadītāja. Lūdzu deputātus balsot par 11. - deputāta Buzajeva priekšlikumu. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 12, pret - 61, atturas - 1. Priekšlikums nav atbalstīts.

J.Esta. 12. - Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

J.Esta. 13. - Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

J.Esta. 14. - Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

J.Esta. 15. - Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

J.Esta. 16. - deputāta Buzajeva priekšlikums. Nav atbalstīts.

(Starpsauciens: “Balsot!”)

Sēdes vadītāja. Deputāti lūdz balsojumu. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 11, pret - 52, neviens neatturas. Priekšlikums nav atbalstīts.

J.Esta. 17. - Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

J.Esta. Aicinu balsot par grozījumiem trešajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta pieņemšanu trešajā lasījumā. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 69, pret - 1, atturas - 11. Likums “Grozījumi Patvēruma likumā” pieņemts.

Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts “Grozījumi likumā “Par bijušās Valsts drošības komitejas dokumentu saglabāšanu, izmantošanu un personu sadarbības fakta ar VDK konstatēšanu””. Likuma otrreizēja caurlūkošana.

Juridiskās komisijas vārdā - deputāts Mareks Segliņš.

M.Segliņš (Tautas partijas frakcija).

Kolēģi, izskatīsim iesniegtos priekšlikumus!

1.priekšlikums - atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

M.Segliņš. 2. - atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Atklājam debates. Deputāts Juris Dobelis.

J.Dobelis (frakcija “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK).

Cienītie kolēģi! Protams, es piekrītu komisijas viedoklim. Par to nav runa. Žēl ir par ko citu. Žēl ir par to, ka sabiedrībā atkal ir kārtējais satraukums, nervozēšana un izrunāšanās.

Un kāds nu tam būtu pamats? Šķiet, ka nekāda. Jo kas tomēr ir galvenais? Jebkurā gadījumā tā ir informācija, tas ir faktu izklāsts. Tālāk var strīdēties: kas tur ir, kurš ir vainīgs, kurš - nevainīgs. Lai katrs tad runā! Bet šīs spriedzes uzturēšana daudzu gadu garumā ir pilnīgi neveselīga. Arī tagad. Tuvojoties šo grozījumu pieņemšanai, sākas kārtējās spriedzes uzturēšana.

Tālāk. Es domāju, ka vispār vērā ņemama ir jebkuras informācijas publicēšana. Ja vajag, publicēsim visu VDK štata vai ārštata darbinieku vārdus. Ja vajag, publicēsim visus partijas... tādus un šitādus! Kāda ir problēma, lai sniegtu informāciju? Ja vajag, publicēsim arī visu pionieru un visu oktobrēnu vārdus. Arī tā nebūs nekāda traģēdija.

Jautājums ir pavisam cits. Pamatjautājums ir tāds: “Kas ir pareizāk: vai sabiedrībā visu laiku uzturēt bezgalīgu spriedzi, kura palielinās, parādoties kaut kādiem nosacījumiem, tuvojoties kaut kādiem notikumiem, piemēram, kārtējām vēlēšanām (tad atkal atceras tos “maisus”), vai vienreiz to lielo spriedzi izbeigt?” Un tad būs mazās spriedzītes. Tur individuāli viens uztrauksies, otrs uztrauksies, bet tie būs sīkumi, un tas neietekmēs lielo lietu. Lūk, tas ir tas galvenais!

Un es varbūt divus piemērus nosaukšu. Bija mums Atmoda, kuras laikā parādījās brīvības cīnītāju vārdi, parādījās daudzi aktīvi cilvēki, bet kurš tad bija vispopulārākais cilvēks Latvijā, popularitātes ziņā galvas tiesu pārāks par visiem pārējiem, gandrīz vai kopā ņemtiem? Varat minēt trīs reizes: vai tas bija kāds leģionārs vai tas bija brīvības cīnītājs? Varbūt tas bija kāds no Komunistiskās partijas līderiem?

Otrs piemērs - tāds pats. Ļoti daudzi Latvijā pazīstami cilvēki, kurus tauta cienīja un mīlēja, - gan rakstnieki, gan dzejnieki, gan aktieri un visi citi -, viņi visi ir bijuši Komunistiskās partijas biedri. Visi to ir zinājuši, un tā informācija ir bijusi atklāta, bet neviens par to īpaši nav uztraucies. Latvijas sabiedrībā diemžēl nav noteikta viedokļa, kas tā pagātne tāda ir, un kāda ir mūsu šīsdienas attieksme. Tas ir tas galvenais!

Vēl viens piemērs. Latvijas Republikas Saeimā gadiem ilgi sēž cilvēki, kuri nekaunas publiski ņirgāties par Latvijas vēsturi šeit pat - no Saeimas tribīnes, kuri vēsā mierā noliedz Latvijas Republikas okupāciju, kuri pārstāv Latvijas Republikas Saeimu starptautiskajās organizācijās un tur darbojas pret mūsu valsti. Tās ir realitātes! Par tām mēs maz runājam... tikpat kā nemaz nerunājam. Un tāpēc tas viss ir sajaukts vienā putrā.

Līdz ar to es tiešām redzu vienu vienīgu nelielu risinājumu - sniegt sabiedrībai pastāvīgu informāciju, sniegt faktus. Tas jau nenozīmē, ka viss sanāks. Kaut kas sanāks, kaut kas nesanāks. Vieni saziņas līdzekļi “objektīvi” (pēdiņās) sniegs vienu vērtējumu, citi - citu. Tas viss būs sajaukts ar attiecīgajām politiskajām partijām.

Tomēr daudz vieglāk ir runāt par konkrētu informāciju nekā par kaut ko. Jo par to, ka tajos maisos varbūt nav nekā briesmīgi svarīga, jau nav jāstrīdas. Tas, ka ļoti svarīgas personas tur nav nekad bijušas, arī ir skaidrs. Bet vienkārši ir šī neziņa, šī glabāšana, neglabāšana, maisu krišana un celšana augšā... Šķiet, ir vienkārši vienreiz jāizbeidz tā lieta.

Un galu galā šis publicēšanas laiks ir ļoti labdabīgs. Vēlēšanas būs beigušās, un četrus gadus varēsim tad spriest un spriedelēt, kas tad nu tie ir un kādi viņi ir.

Tieši šīs ažiotāžas dēļ es nolēmu pateikt dažus vārdus.

Mūsu frakcija katrā ziņā šo priekšlikumu atbalsta.

Sēdes vadītāja. Deputāts Valērijs Agešins.

V.Agešins (politisko organizāciju (partiju) apvienības “Saskaņas Centrs” frakcija).

Labdien, cienījamie kolēģi! Es aicinu noraidīt Juridiskās komisijas priekšlikumu. Es uzskatu, ka, ja čekas maisus atvērs, tad latvieši vienkārši cits citu galīgi “noēdīs”. Vairums Latvijas iedzīvotāju nesaprot pašlaik Saeimā esošo partiju politiskās spēles. Vai patiešām šis jautājums ir tik aktuāls?

Tā, piemēram, savā vēstulē raksta Andris Dzenis: “Ja čekas maisus atvērs, tas var izraisīt arī godīgu cilvēku aiziešanu no dzīves, kuri nodarbojās ar cīņu pret ekonomiskiem noziegumiem. Var sākties raganu medības. Visiem ir skaidrs, ka maisi bija cauri un nav pilnīgi. Latvijas valsts rīcībā esošais VDK dokumentu apjoms nesniegs vispusīgu un objektīvu ieskatu VDK darbības virzienos un sekās. Turklāt aptuveni 90% gadījumu aģentu kartiņas satur tikai norādi uz personas vārdu, bez jebkādas norādes uz to notikumu kontekstu.”

Līdz ar to es uzskatu, ka šis priekšlikums ir mēģinājums novērst cilvēku uzmanību, Latvijas iedzīvotāju uzmanību, no samilzušām sociālām problēmām, no inflācijas un bezdarba.

Es aicinu ierakt zemē čekas maisus vismaz uz 50 gadiem. Pretējā gadījumā Latvijas sabiedrība tiks sašķelta vēl vairāk.

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu. Vai komisijas vārdā ir kas piebilstams? Ja komisijas vārdā nekas nav piebilstams, lūdzu deputātus balsot par 2. - Juridiskās komisijas priekšlikumu. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 61, pret - 15, atturas - 7. Priekšlikums nav atbalstīts.

M.Segliņš. 3.priekšlikums. Nav atbalstīts.

(Starpsauciens: “Balsot!”)

Sēdes vadītāja. Deputāti lūdz balsojumu. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 18, pret - 60, atturas - 2. Priekšlikums nav atbalstīts.

M.Segliņš. 4. - atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

M.Segliņš. 5. - atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Atklājam debates. Deputāte Liene Liepiņa.

L.Liepiņa (frakcija “Jaunais laiks”).

Cienījamie kolēģi! Es saprotu šo vēlmi - izbeigt spriedzi sabiedrībā un vienreiz tikt galā ar šiem čekas maisiem.

Tomēr man liekas, ka šī notikumu secība neliecina par to, ka mēs tiešām gribam nodarboties ar mūsu pagātni, ar totalitārā režīma sekām.

Lai pievērstu vairāk uzmanības tam, kas šeit tiks publicēts, es gribētu nolasīt Totalitārisma seku dokumentēšanas centra direktora rakstu. Mēs frakcijā diskutējām par šo jautājumu.

Nolasīšu vienu raksta fragmentu.

“Austrumeiropas eksperti Varšavas bloka komunistisko specdienestu jomā vērš uzmanību uz sekojošiem akcentiem, kas nosaka VDK dokumentu interpretēšanas komplicitāti. Jāņem vērā, ka šos viedokļus izsaka eksperti, kuriem ir pieejama pilna dokumentācija par bijušo Varšavas bloka specdienestu slepenajiem palīgiem un attiecīgās operatīvās uzskaites lietas (Polijā, Čehijā, [..] u.c.).”

Pirmkārt. “Materiāli savākti operatīvās darbības rezultātā; tie var saturēt patiesību, bet to ticamība ir ļoti zema; tie nevar tikt izmantoti kā patiesība pēdējā instancē. Diktatūras valsts specdienesti ne visu informāciju reģistrēja pilnā apjomā, dokumentos nav atklāts konkrētās operācijas konteksts.”

Otrkārt. “Materiāli ir fragmentāri (konteksta trūkums) un rakstīti specifiskā valodā.”

Treškārt. “Nav pilnas informācijas par konkrēto operāciju raksturu, kādās tika iesaistīti slepenie palīgi. Katrā konkrētā gadījumā sastopamas dažādas attieksmju gammas. Atšķirīga ir dokumentos izmantotās terminoloģijas vārdnīca.”

Ceturkārt. “Režīms bija cinisks. Daudzi opozīcijas pārstāvji salūza pratināšanā un parakstīja dokumentus, kuru saturu bieži neapzinājās. Patiesību par šiem gadījumiem praktiski nav iespējams uzzināt (daudzi opozīcijas pārstāvji miruši; nav ticamu dokumentu, kas apstiprinātu viņu liecības).”

Nākamais punkts. “Austrumeiropā (un arī Latvijā) ir zināmi gadījumi, kad cilvēki piekrita sadarboties ar VDK ārzemju specdienestu uzdevumā.”

Nākamais. “Neprofesionāla komunistisko specdienestu arhīvu dokumentu izmantošana var novest pie rezultāta, kad realitāte tiek nevis atspoguļota, bet tā tiek radīta [..].”

Un beidzamais. “Fokusējot visu uzmanību uz aģentiem, tiek novirzīta uzmanība no būtiskā. Totalitārā valstī pavēles ķēde sākas ar politiķiem: partijas boss ? partijas orgāni ? specdienesta boss ? pulkvedis ? leitnants ? aģents.” (Tikai pats pēdējais ir aģents!) “Aģents šajā pavēļu ķēdē daudzos gadījumos pats bija režīma upuris. Pēc būtības, jānosaka, kas bija pavēļu devējs; tas nereti sēdēja Maskavā. Jau denacifikācijas process pierādīja, ka diktatūras valstī pierādīt kāda vainu ir ļoti grūti.”

Tāpēc es ļoti gribētu, visus šos apstākļus apzinoties, apšaubīt, vai šo tā saucamo faktu publicēšana tiešām vedīs pie lielākas skaidrības.

Es esmu pārliecībā, ka būs tieši otrādi - cilvēki tikai runās un būs satraukti. Un mēs, rīkodamies šādā veidā, pēc būtības ar savu pagātni nenodarbojamies. Tas ir diezgan nožēlojami.

Es aicinu neatbalstīt 5.priekšlikumu.

Sēdes vadītāja. Deputāts Arvīds Ulme.

A.Ulme (Zaļo un zemnieku savienības frakcija).

Cienījamā priekšsēdētāja! Godātie deputāti! Es jau arī iepriekšējā reizē, kad šo jautājumu izskatīja, izteicu savus argumentus un minēju faktus. Diemžēl nerodas dzirdīgas ausis un tas dokuments turpina savu postošo darbu sabiedrībā.

Es pirmām kārtām jau pieminēju par to, ka tas nav čekas arhīvs. Čekas arhīvs atrodas Maskavā vai kur citur. Un nupat jums te nolasīja deputāte Liepiņa speciālistu viedokli, ka patiešām čeka nebija tāda institūcija, tāds kaut kāds bērnudārzs, kas maisos saber savus arhīvus. Un jums var par to liecināt ne tikai specdienestu darbinieki, bijušie ģenerāļi un tā tālāk; arī tajā laikā Ministru padomē strādājušie cilvēki var liecināt, ka mēnešiem iepriekš ieradās no Maskavas un mierīgi, lēnām un soli pa solītim - mēnešiem iepriekš! - savus arhīvus un savus aģentus aizveda tur, kur viņiem, īstajiem aģentiem, ir jābūt. Un tas visiem ir skaidrs.

Es biju Augstākās padomes deputāts tajā laikā un redzēju, ka mums ar tiem trim miličiem, kas bija mūsu rīcībā, neviens neieņēma to čeku, neviens neaplenca. Tas nebija kā Vācijas Federatīvajā Republikā vai kur citur. Vienkārši aizgāja, jā... tur maisos stāvēja... Tie maisi izbira pa kāpnēm. Tur vēl visi fotografēja. Tāds pilnīgs sviests, jā, ir visas šitās te maisu būšanas.

Mēs no tā visa, padomājiet, piecpadsmit gadus taisām kaut kādus murgus! Visiem taču skaidrs, ka tas nav arhīvs! Un, ja tas nav arhīvs, tad kas tas ir? Es jums pateikšu, kas tas ir. Tā ir eleganti, perfekti izplānota atriebība tiem, kas nesadarbojās ar čeku. Tieši tiem, jo tos, lūk, vajadzēja kaut kādā veidā “izsmērēt”, jo viņi nebija... viņi ar čeku nesadarbojās, un tāpēc čeka... Pati čeka to perfekti nostrādāja - aizgāja un tos maisus izmeta! Izmeta - priekš kā? Un mēs to visu paceļam kā tādu dārgumu... dārgumu, kuru esam ieguvuši, un tagad piecpadsmit gadus ar to mētājamies! Kas tad tie bija par cilvēkiem? Es varu par piemēru minēt savu kartīti. Tāpēc arī iepriekšējā reizē es liecināju un stāstīju, ka tajā pašā laikā, kad radīja to manu kartīti, tika nosūtīta visiem elektroniska informācija, ka es esmu pretpadomju darbinieks, kuru vispār nedrīkst laist ne tuvumā... Arī viņu ģimenes locekļi nedrīkstēja ieņemt nekādus amatus. Es tagad precīzi norādīju uz visām šīm pretrunām, aizgāju tagad uz šito tā saucamo tiesu, kur kāds nodzēries alkoholiķis prokurors kaut ko man sāka stāstīt... Ka kaut kādu galvaskausu es esmu turējis tur... un ko es esmu darījis 1982.gadā pulksten četros 12.jūnijā. Pilnīgs sviests!

Un ko beigās viņš nolemj? “Tu biji uz čeku?” - “Jā, biju. Mani izsauca, un es aizgāju.” - “Tātad tu sadarbojies.” Un viss kārtībā! Es atzinos, ka es sadarbojos, tāpēc ka tad, ja es ierados Valmierā, mani Valmieras čeka sauca; ja es biju, strādāju Tērvetē, dobelnieki nāca... Es pa logu vēl skrēju ārā un vēl dārznieci Maiju brīdināju. Kad es biju Rīgā, mani savāca uz ielas, jā. Nu jā, es gāju. Vai tad varēja neiet? “Gāji, runāji?” - “Jā, runāju.” - “Viss - esi sadarbojies!” Kolosāli! Kas notiek?!

Tiem cilvēkiem, kas brauca piedalīties dažādās sporta spēlēs vai dziedāt koros un tā tālāk, visiem tur bija jāieiet, tādas kartītes tur pildīja. Un tie, kurus neizdevās savervēt... to vārdus atstāja tur. Un tos tagad paziņosiet un publicēsiet, pasludināsiet par kaut kādiem čekistiem, kaut kādiem čekas aģentiem.

Nu kāpēc vajag sēt netaisnību?! Kāpēc vajag apmelot tos, kas ar čeku nesadarbojās?! Varbūt tāda ir viena vienīgā interese tiem, kas ir īstajos čekas arhīvos. Varbūt tas viņu interesēs ir - ar šitiem te piesegt. Es neredzu mērķi, es neredzu šā likuma mērķi. Kāds tam ir mērķis? Kam mēs gribam atriebties? Kāda patiesība tur ir? Mērķis ir atdot atpakaļ tos maisus tiem, kas tos atstāja. Lai nepiesārņo vidi, jā! Atdot, no kurienes tie ir nākuši.

Un pie tam vēl kaut kas, man liekas, ir interesants. (Man vispār, Juridiskā komisija, šis papīrs ļoti sāk interesēt.) Kāpēc likumā ir darbinieki un informatori salikti kopā? Viena lieta ir tie, kas bija čekas darbinieki, kas tur strādāja, kas saņēma algas un tā tālāk. Savukārt informatori - tā ir pavisam cita lieta. Tos vajadzēja atdalīt! Rezidentus, konspiratīvo dzīvokļu turētājus - tos atdaliet! Tie ir tie, kas tiešām kalpoja režīmam, jā. Bet saliek kopā visas šitās kartītes. Tos visus saliek kopā! Kāpēc? Tāpēc, lai sabiedrība domātu: jā, viņš tur bija aģents, bet tur - rezidents, tur - informators, tur - darbinieks... Beigās es, kā mani nu sauc frakcijā, esmu jau čekas pulkvedis, un galu galā es jau esmu uzkalpojies vispār līdz... tūliņ ģeneralisimuss būšu...

Sēdes vadītāja. Cienījamais deputāta kungs, jūsu runas laiks ir beidzies!

A.Ulme. Paldies.

Aicinu neatbalstīt šo priekšlikumu un aizsūtīt tās kartītes atpakaļ tiem, kas tās tur izgāza.

Sēdes vadītāja. Deputāts Paulis Kļaviņš.

P.Kļaviņš (frakcija “Jaunais laiks”).

Cienījamie klausītāji... (No zāles: “Pilnīgs sviests!”) Jā! Cienījamie deputāti! Esmu pieradis pie radio... pieradis katru dienu teikt: “Cienījamie klausītāji un klausītājas!” Atvainojiet!

Cienījamie kolēģi! Mēs šodien droši vien apstiprināsim, pieņemsim šo likumu, kuram var likt nosaukumu “Vīģes lapa”. Mīļie draugi, tā ir vīģes lapa! Dobeļa kungs, iegaumējiet to! Mēs šodien vīģes lapu uzliksim pagātnei, kuru neesam sākuši sakārtot. Vēl joprojām, nu jau 66 gadus, valda spriedze - kopš tā gada, kad mūsu valsti okupēja padomju vara. Kopš tā laika valda šī zemdega, šis tvans. Un kas par to ir atbildīgi? Nu mēs esam atraduši atbildīgos! Nu tagad tie būs tie paši beidzamie tanī rindā - visu to rindā, kuri izpildīja padomju varas augstāko stratēģiju. Tie paši beidzamie tagad nu ir atrasti!

Mans draugs Jānis Rožkalns ļoti pareizi LNT intervijā šo apstākli arī pieminēja un apgaismoja. (Viņš pats ir ļoti daudz izcietis tieši savas nacionālās stājas dēļ.) Viņš neieteica šo soli spert un šos maisus publicēt, bet gan ieteica darīt kaut ko pavisam citu. Un par to mēs runāsim laikam rītdienas sēdē. Es esmu pateicīgs, ka šis process tanī ziņā ir sācies. Ļoti labi tas ir no tā viedokļa! Beidzot mēs sāksim runāt par kaut ko būtiskāku nekā šī nelaimīgā kartotēka, un tā būs tēma par atbildīgo personu publicēšanu vienkopus, vienuviet, - to personu, kuras tiešām daudz vairāk ir atbildīgas par to visu. Kurš sastādīja izvedamo sarakstus? Kas tie bija? Vai tie bija šie ziņotāji jeb čekisti? Nē, mīļie draugi! Tie bija komunistu partijas biedri un komjaunieši. Tie septiņi tūkstoši, kas, kā vēsturnieks Heinrihs Strods ir liecinājis, piedalījās izvešanā. Tie septiņi tūkstoši mūsu pašu vietējo cilvēku! Mēs vienmēr jūtamies kā upuri: tikai no ārpuses mums uzbruka un mūs, nabadziņus, nu postīja un izpostīja. Taču no mūsu pašu vidus nāca nodevēji - mūsu pašu zemes cilvēki, kuri atsacījās no bijības Visaugstākā priekšā un sāka kalpot!... Un tie bija partijas biedri, kas no partijas saņēma algu un bija vēlētos partijas amatos. Tos zināt vispirms - tas ir mūsu pienākums. Un tad mēs risināsim šo jautājumu tālāk.

Šis likums, ko šodien pieņems, ir vīģes lapa! Un pie tiem 66 gadiem, kas ir tagad apritējuši, laikam būs jāpievieno vēl četri gadi, un tad pagājuši būs pilni 70 gadi. Es ceru, ka tad būs mūsu sabiedrībā skaidrošanas process sasniedzis to kritisko līmeni, kad mēs sāksim runāt patiesību par to, kurš ir kas šinī zemē.

Laiks ir tam notikt.

Mēs visu laiku ciešam no tā apstākļa, ka netaisnība valda, 70 procenti cilvēku dzīvo tuvu pie iztikas minimuma, visi sūdzas par valdību, par Saeimu, par politisko iekārtu, un neviens netiek uz priekšu. Mums ir neatkarīga valsts jau 15 gadus. Nevar to saukt par tiesisku valsti! Tiesai un likumam vēl nav spēka. Un nu mēs tagad izdomājām: “Nu tad darīsim tā - vīģes lapu uzklāsim šai pagātnei virsū, un tad būs labi.” Vēl nebūs labi! Pagaidīsim, tad redzēsim, kas notiks.

Mēs 4880 cilvēkus nostādīsim zem aizdomu ēnas. Un neviens, Dobeļa kungs, nevarēs pierādīt, ko viņi ir un ko viņi nav darījuši. Vismazāk to spēs tiesas. Ja jau speciālās iestādes, kurām ir pieejami dokumenti - tiktāl, ciktāl tie ir pieejami -, nevar pateikt neko vairāk, kā vien to, ko mēs saņemam no Totalitārisma seku dokumentēšanas centra, vai tad, jūs domājat, rajonu tiesas vai apgabaltiesas tagad spēs izšķirt, vai tas un tas bija īsts pakalpiņš un darbinieks vai nebija? Mēs kaut ko neīstenojam, bet gribam sagaidīt, ka ar šo faktu, šo soli, varētu pielikt zināmu punktu tam visam un teikt: “Nu mēs esam pagātni sakārtojuši, strīpa pāri, tagad uz priekšu!” Nebūs tā. Nebūs tā!

Es pieņemu, ka...

Sēdes vadītāja. Kļaviņa kungs, jūsu runas laiks ir beidzies.

P.Kļaviņš. ... par šā likumprojekta pieņemšanu tiks balsots nākamajā Saeimas sēdē, kā arī tiks skatīts jautājums par komunistu partijas biedru saraksta publicēšanu.

Sēdes vadītāja. Deputāts Juris Dobelis.

J.Dobelis (frakcija “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK).

Cienītie kolēģi! Nu diemžēl kārtējo reizi es konstatēju, ka tie, kas te nāk runāt, nesaprot, par ko viņi runā. Un tā ir tā traģikomēdija! Visus šos asarainos šļupstus būtu bijis jādzird tad, kad mēs runājām par priekšlikumu Nr.2. (No zāles dep. V.Agešins: “Pareizi!”) Tas bija konceptuāls priekšlikums, un tad jūs varējāt nākt un runāt. Priekšlikumā Nr.5 ir runa par kaut ko pavisam citu. Izlasiet to! Tur ir runa par tehnisku procedūru, kā paveikt to, kas ir konceptuāli pieņemts. Vai tiešām jūs lasīt neprotat? Lūk, tas ir tas savādākais!

Un jāsaka tad tā: ko tad jūs te tā satraucaties? Par ko jūs esat sabijušies? Ko jūs te nākat un taisnojaties? Tur jau tā traģikomēdija ir!

Jāuzsver vēlreiz, ka ir liela spriedze sabiedrībā un jau 15 gadus no vietas uztur šo spriedzi. Nu vienreiz pieliksim tam punktu! Un tad iesim pa vienam un strīdēsimies, kā kurš grib! Vai jūs tiešām domājat, ka sabiedrība tad sekos līdzi vairāk nekā 4000 vai 5000 cilvēku strīdiem? Nevienu tas vairs nopietni neinteresēs. Varbūt kāds individuāli drebēs pats par sevi. Un tas arī ir viss!

Jums taču ir skaidri arī uzrakstīts, ka tiks publicēti visu to cilvēku vārdi, par kuriem tiesa ir atzinusi, ka persona nav bijusi ne darbinieks, ne informators.

Tātad - kādas ir problēmas, lai tiesātos? Pie tam šādas tiesas jau ir bijušas. Tiesu iznākumi ir bijuši dažādi. Ir bijuši tādi, kuri ir atzīti un kuri nav atzīti. Cīnieties, lūdzu, cik jūs gribat! Ja kāds gribat...

Es zinu, ka viens otrs, kas no jauna grib kandidēt uz Saeimu, arī ar lielām bailēm tagad par to domā, jo viņam ir bijusi tiesas prāva. Tiesa gan ir atzinusi, ka viņš nav sadarbojies, bet viņu uztrauc pati šā fakta apspriešana. Nu, ja kādam nav ko darīt, lai apspriež.

Jūs tagad runājat par partijniekiem. Ak, Dievs! Nu tad publicēsim no augšas līdz apakšai! Bet vai tad jūs nezinājāt galvenos partijas darboņus Padomju Latvijā? Nezinājāt, vai? Visus zinājāt! Viņu vārdus varētu vēl vienu reizi publicēt. Visus sekretārus.

Bet es taču jums jau atgādināju, kāda bija tautas attieksme tieši Atmodas sākumā pret ļoti populāriem partijas darbiniekiem. Daudzus no viņiem ievēlēja arī Augstākajā padomē - tajā padomē, kurā mēs visi kopā balsojām par 4.maija Deklarāciju. Viņi visi tur sēdēja. Visi partijas sekretāri. Un ļoti augsta līmeņa sekretāri. Taču neviens neuztraucās.

Labi! Es jau pirmīt teicu, ka publicēt var visu ko. Un vajag! Es esmu par faktu uzrādīšanu. Un tad paskatīsimies, kurš un kā uz šiem faktiem skatīsies. Nevajag stāstīt te bērnu stāstus! Katrs zīdainis zina, ka galvenā bija Komunistiskā partija. Kas tad to nezina? Tad ko jūs te nākat un stāstāt to? Protams, Komunistiskā partija bija tā, kas lēma par visu, it īpaši tās Politbirojs. Un šajā birojā bija arī čekas vadītājs iekšā. Jā. Tas viss ir zināms. Nu, publicēsim! Lūdzu! Man nav nekādas problēmas! Tikai tad lai nāk arī visi tautā populārie cilvēki, kas ir komunisti bijuši. Un tad runāsim ar viņiem.

Es jau pirmīt prasīju, vai mums sabiedrībā ir noteikta svītra novilkta zem vēsturiskajiem notikumiem? Nav! Mēs Saeimas delegācijā liekam cilvēkus, kuri aizbrauc ārpus Latvijas un cīnās pret Latviju. (No zāles: “Nosauciet ienaidniekus!”) Un par to jūs neuztraucaties! Tad jūs balsojat “par”! Un tas jūs galīgi neuztrauc, tāpēc ka, lūk, partneris tā grib, jo koalīcijas vārdā tas ir vajadzīgs.

Līdz ar to šis ir tehnisks priekšlikums, un te ir runa tikai par to, kā to izdarīt. Bet, ka to vajag izdarīt, tas jau bija otrajā priekšlikumā. Taču tad neviens nenāca un nerunāja. Konceptuāli neviens nebija uztraucies.

Tas ir viss no manas puses.

Sēdes vadītāja. Deputāte Ināra Ostrovska.

(No zāles: “Nost ar čekistiem!”)

I.Ostrovska (pie frakcijām nepiederoša deputāte).

Kā teicis ļoti pazīstamais demokrāts Solžeņicins, komunisma pulkstenis jau noskanēja, bet betona siena galīgi vēl nav sabrukusi.

Šodien man ir ļoti skumji dzirdēt, ka notiek aģentu un vēl kaut kāda aizstāvība, un man gribas uzdot jautājumu: bet kā jūtas tie cilvēki, kuri savā laikā tika nodoti? Kā jutās tie cilvēki, kuri nevarēja atrast darbu, jo viņiem bija aizliegums attiecībā uz profesiju? Kā jutās tie cilvēki, kuri ilgus gadus nevarēja strādāt, jo nepārtraukti tika novēroti, izsekoti, par viņiem tika pienestas ziņas?

Man ir jautājums: kāpēc mēs šodien tik ļoti baidāmies pateikt to, kas ir bijis? (No zāles dep. L.Ozoliņš: “Pareizi!”) Ir pagājuši vairāki gadi, būtībā jau ir nokavēts šis priekšlikums. Bet kāpēc mēs tik ļoti baidāmies? Tātad mums ir ko slēpt. Ja šis cilvēks varbūt arī ir darbojies, bet ir darījis vēl arī kādu valstiski labu darbu Latvijai, tad tāds cilvēks tagad to arī sapratīs.

“Lielais brālis” nepārtraukti sekoja mums visiem, un tajā laikā nemaz nebija tik viegli. Mēs zinām, kādā veidā tika kontrolētas vēstules no tiem cilvēkiem, kuri dzīvoja ārzemēs. Mēs zinām to, kādā veidā cilvēki tika uzņemti mācību iestādēs un pieņemti profesijās. Taču šodien mēs atkal liekuļojam, ka nevaram atklāt šos uzvārdus, un visu to cilvēku vārdā, kuri bija zem šīs “lupas”... visu to cilvēku vārdā, kuru ir tūkstošiem un tūkstošiem, kuri cieta... Kāpēc mēs to šodien nevaram atklāti pateikt: “Jā, tas ir noticis fakts!” Un, ja kāds būs īpaši aizvainots vai pret kādu būs izdarīts pārkāpums kaut kādā veidā... ja ne tā par viņu būs pateikts, tad viņš varēs izmantot arī tiesu. Mums vienreiz ir jābeidz liekuļot un ir jāpieliek punkts visam tam, kas ir noticis.

Tās ir lielas mokas arī tiem cilvēkiem, kurus ilgus gadus mocīja doma: atvērs šos arhīvus vai neatvērs? Un tas ir pirmais solis. Vispirms vajag atvērt šo mazumiņu, un tad varbūt pienāks kārta arī tiem citiem arhīviem, kuri ir Maskavā vai vēl citās kādās slēptās vietās. Bet šis arhīvs būs pirmais, kas tiks atvērts. Un, ja mēs gribam dibināt tiešām demokrātisku valsti, tad mums ir jāsāk ar to.

Tāpēc es vēlreiz aicinu atcerēties tos cilvēkus, kuri tika nodoti un kuri tika vajāti, un viņu ir daudz vairāk nekā to, kuri jau ir klauvējuši pie durvīm.

Sēdes vadītāja. Deputāte Liene Liepiņa, otro reizi.

(No zāles dep. L.Ozoliņš: “Tu taču nebiji ziņotājs!”)

L.Liepiņa (frakcija “Jaunais laiks”).

Cienījamie kolēģi! Man tiešām ir žēl, jo es dzirdu no sava kolēģa šeit, Saeimā, no mūsu simts cilvēkiem, ka mēs acīmredzot tiešām nezinām, kas tajā kartotēkā ir iekšā. Es par to tiešām brīnos! Mēs esam dzirdējuši no Totalitārisma seku dokumentēšanas centra direktora, cik zema ticamība ir visiem šiem apstākļiem, kas tur ir piemērojami... Es pati esmu lasījusi čekas dokumentos skaidrus, vienkāršus un nepareizus faktus, jo viņi vienkārši nav turējušies pie īstenības. Varbūt kādam tur vajadzēja ātri kaut ko uzrakstīt, un viņš vispār neņēma galvā, vai tas atbilst patiesībai vai ne... Tāpēc mēs taču nevaram tos pieņemt kā tādus tiešām nostiprinātus, patiesus dokumentus, uz kuriem var atsaukties.

Es nedomāju, ka ar šo pasākumu mēs kaut kādā veidā samazināsim spriedzi sabiedrībā. Tieši otrādi!

Otrkārt, es gribētu jums norādīt uz to, ka mums tas ir tikai skaitlis - četri tūkstoši astoņsimt astoņdesmit kartiņas. Es gribētu arī atgādināt, ka tās tiešām varbūt ir veselas ģimenes, uz kurām šī lieta attieksies, kur bērni un mazbērni cietīs no tā, ko mēs šeit šodien darām. Šiem cilvēkiem tas nav tikai vienkāršs skaitlis un nav tikai podziņas piespiešana. To gan es gribētu atgādināt, ka mēs esam atbildīgi par katru atsevišķi no viņiem.

Sēdes vadītāja. Deputāts Jakovs Pliners.

(No zāles: “Jakov, pastāsti par sevi!”)

J.Pliners (politisko organizāciju apvienības “Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā” frakcija).

Godātie deputāti! Man ir žēl, ka mēs nodarbojamies ar kārtējām muļķībām. Varbūt bija vērts to darīt deviņdesmito gadu sākumā, kad šie cilvēki varēja būt bīstami Latvijas valstij, bet šodien, kad ir pagājuši jau sešpadsmit neatkarības gadi, mēs vēl arvien ar to ņemamies. Mums vajadzētu noņemties ar ekonomiskajiem jautājumiem, ar sociālajiem jautājumiem, ar izglītības jautājumiem, ar denacionalizēto māju iedzīvotāju problēmām, ar korupciju un tā tālāk, un tā joprojām.

Totalitārisma seku dokumentēšanas centra direktors saka, ka tās visas ir muļķības, Prezidentes kundze uzstājās un teica, ka, viņasprāt, nevajadzētu ar tādu lietu nodarboties, bet man liekas, ka jums nav ko darīt, un attiecīgi, lai cilvēki mazāk domātu par šiem ekonomiskajiem, sociālajiem un citiem jautājumiem... Šajā sfērā sevišķus panākumus mēs parādīt nevaram, tāpēc noņemamies ar šo lietu.

Un tad jums, cienījamie kolēģi, vajadzētu balsot “pret” otro labojumu -pret šo labojumu un arī pret šo likumu kopumā, jo tad mēs izdarītu varbūt labu lietu. Tur patiešām ir dažādi cilvēki, un ticības šīm kartītēm nav. Es zinu, ka arī mūsdienās jūs domājat, ka kāds izlūkdienests atkal atstāj kādam savus aģentus. Neviens un nekad! Tur varbūt ir speciāli ietverti kādi cilvēki, un viņi tagad cietīs no saviem kaimiņiem un tā tālāk, un tā joprojām.

Šodien mēs nevaram zināt, vai viņš “stučīja” un rakstīja ziņojumus par īstiem brīvības cīnītājiem. Varbūt viņš patiešām ar tīru sirdi atmaskoja ekonomiskos noziegumus. Bija tādi un arī tādi... Es domāju, ka mēs ne ar īsto jautājumu nodarbojamies, un es, bez šaubām, aicinu jūs balsot “pret” šo labojumu un “pret” likumu kopumā.

Nevajadzētu mums to darīt! Jo tad nākamie būs komunisti, būs komjaunieši... Varbūt mēs vēl līdz pionieriem un oktobrēniem aiziesim?

Tas viss ir liela muļķība, un es aicinu balsot “pret”. Paldies.

Sēdes vadītāja. Deputāts Paulis Kļaviņš, otro reizi.

P.Kļaviņš (frakcija “Jaunais laiks”).

Cienījamie kolēģi! Man riebjas šī liekulība, kura ir sasniegusi augstāko līmeni. Nu mēs taču zinām, kas ir vainīgs! Nu būs tā vīģes lapa uzlikta. Kārtībā! Nu būs mūsu cietušie apmierināti. Viņi zinās, kurš izsūtīja. Jā, viņi to zinās. Jūs taču, Ostrovskas kundze, pati neticat tam, ko jūs sakāt. Arī mans cienītais kolēģis te uzstājās kā vecs skolotājs, kurš vislabāk zina visas lietas: kurš velti te runā, kurš runā niekus, kurš runā šo un runā to.

Atļaujiet, Dobeļa kungs, man izteikt arī savas domas. Es biju klāt pie čekas maisu pārņemšanas no Augstākās padomes. Es to zinu ļoti labi, jo savulaik pirms Induļa Zālītes biju Totalitārisma seku dokumentēšanas centra vadītājs, un tāpēc nostādīt mani kā tādu puiku, kas nekā nezina, ir zem jūsu goda.

(No zāles dep. J.Dobelis: “Tas ir zem mana goda!”)

Es gribētu izteikt vēl tādu domu. Neatkarīgi no tā, kā mēs šeit nobalsosim - “par”, “pret” vai atturēsimies -, ir labi, ka šis process ir sācies. Tas droši vien nebūtu sācies, ja mēs nebūtu nonākuši pie idejas, ka vispirms mums ir jārunā par atbildīgajiem, pēc tam par pavēļu izpildītājiem un tikai pēc tam par ziņu pienesējiem, bet, tā kā šie ziņu pienesēji kā vissvarīgākie ir nostādīti... Ja nu tā mēs domājam, tad sāksim šai lietai ķerties klāt, tā teikt, īsti pie saknēm. Redzēs, kas tur iznāks! Kaut kas jau būs. Varbūt kaut kas nāks par labu. Tas būs skaidrošanas process, kuram ir sava svētība.

Es gribu uz to cerēt un ticēt.

Sēdes vadītāja. Deputāte Ināra Ostrovska, otro reizi.

I.Ostrovska (pie frakcijām nepiederoša deputāte).

Cienījamie kolēģi! Es saprotu, ka šodien daudziem ir izdevīgi pieņemt to, ka čeka vispār nav eksistējusi, ka nekad nekas nav bijis un ka neviens nav cietis. Es to saku, Kļaviņa kungs, tāpēc, ka mana ģimene ir cietusi un ka maniem ģimenes cilvēkiem ir bijis aizliegums attiecībā uz profesiju. Bet tiem, kuri ir dzīvojuši ārzemēs visus šos gadus, kuri nav dzīvojuši šeit, Latvijā, vienās bailēs, viņiem vispār nav tiesību runāt par šo jautājumu!

(Starpsaucieni, aplausi.)

Sēdes vadītāja. Deputāts Jānis Jurkāns.

J.Jurkāns (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Godātie kolēģi! Es sen neesmu bijis tik ļoti satraucies tribīnē, kā esmu satraucies pašlaik, jo, manā skatījumā, briest viena ļoti liela nelietība. (No zāles: “Tev taču nav par ko satraukties!”)

Ostrovskas kundze mēģināja runāt to cilvēku vārdā, kuri ir cietuši no čekas un no šā režīma.

Man liekas, arī man ir tiesības justies cietušam, jo kādreiz kā jaunu censoni, jaunu pasniedzēju Universitātē, kurš atteicās sadarboties, izdzina no tās ārā, tāpēc es biju spiests desmit gadus strādāt par mālderi. Bet es šodien nejūtos tā, ka man vajadzētu tagad sākt locīt to cilvēku uzvārdus, kuri to darīja. Daudzi no viņiem vēl joprojām strādā Universitātē, cilvēkiem ir bērni... Es pazīstu daudzus šos cilvēkus, šo jauno paaudzi, un, kaut vai domājot par viņiem, es sev jautāju: kā jutīsies šie cilvēki un šo cilvēku bērni? Kāpēc šiem cilvēkiem, gados jauniem cilvēkiem, būtu jānodarbojas ar savu vecāku tiesāšanu, kāpēc viņiem būtu jācieš tāpēc, ka arī viņu vecāki varbūt ir darījuši kaut ko tāpēc, ka bija bailīgi, tāpēc, ka bija tāds režīms, tāda situācija? Kāpēc mēs nemēģinām padomāt par tiem cilvēkiem, kuri ir šo cilvēku bērni - viņu pēcnācēji? Kāpēc mums ir jābūt tik nežēlīgiem un sabiedrībā jāiedzen šis te šausmīgi lielais ķīlis?

Es varu iedomāties, cik riebīgi jūtas tie cilvēki, kuri tiešām kaut ko ir darījuši režīma labā un kuri, iespējams, ir “maisos”. Man nav grūti iedomāties, kā cilvēki staigās pa tiesām un mēģinās pierādīt... Nav grūti izanalizēt jau bijušās tiesas prāvas, kā tas viss ir noticis, cik daudz tur ir bijis šantāžas elementu un visa kā cita... Kāpēc tas viss šai sabiedrībai būtu vajadzīgs laikā, kad būtībā ir jārunā par likumu, kurš aizliegtu vispār cilāt šīs lietas? Jo, cilājot šīs lietas, mēs arvien vairāk un vairāk kļūstam par ķīlniekiem tam režīmam, tiem spēkiem, kuri šodien joprojām savā pārvaldē tur un saglabā visus šos dokumentus. Tas paņem daudz laika, lai skaidrotu. Es domāju, daudziem ir skaidrs, ka tur ir tas vislielākais šantāžas elements, un, ja mums šeit būtu likums, kas aizliedz jebkuram - medijiem, masu plašsaziņas līdzekļiem, fiziskajām un juridiskajām personām - vispār cilāt šo jautājumu, iekams mums visa patiesība nav Latvijā, tad es iestātos par to, lai visu šo skaudro patiesību vispār “norok”. Vai tiešām jums ir grūti iedomāties, kas notiks... kas var notikt, ja mums visu laiku kādu “maisu” piemetīs klāt? Jo ar šo vien tas nebeigsies! Čeka nebija tāda “aizmāršīga” organizācija, kas pameta kaut kādus “maisiņus”, lai mēs 15 gadu garumā tos te cilātu, tos vēdinātu un tā tālāk. Metīs vēl klāt! Esiet par to droši! Kā jūs ar to tiksiet galā? (No zāles dep. K.Šadurskis: “Publicēs!”)

Es zinu, ka jūsos dzīvo šis te instinkts - kādam iekost, kādam sariebt. Tas jūsu sejās ir rakstīts, Šadurska kungs! Jūs jau iemetāt sabiedrībā vienu lielu “kaulu”, kuru nu grauž no visām pusēm, bet ne jau par to ir šis stāsts.

Šis stāsts ir daudz, daudz humānāks, jo tas, manuprāt, skars ļoti daudzus nevainīgus cilvēkus. Vai tas ir tas, kas vairos cieņu un mīlestību pret šo valsti, kas spēs šajā valstī cīnīties ar nabadzību, ar visām tām problēmām, kuras mums tiešām ir nākušas līdzi no iepriekšējā režīma? Absolūti nemaz nepalīdzēs!

Un tā vien liekas, ka tieši tāpēc, ka mēs nezinām, kā cīnīties ar šīm skaudrajām problēmām, nu ir izvilkti čekas maisi. Un nākamais tad nāks komunistu saraksts.

Nu tad publicēsim Universitātes pasniedzējus, kuri man savulaik mācīja zinātnisko komunismu un vēsturi! Es varētu jūs saraudināt, un, teiksim, stāstīt, kā par mani ņirgājās, jo mani vecāki bija katoļi un neļāva man stāties ne pionieros, ne komjaunatnē, kā tas notika skolās Staļina laikā.

Un tagad jūs domājat, ka man ir kaut kāda iekšēja vēlme šos skolotājus te cilāt un par viņiem kaut kādā veidā ņirgāties? Nekādas! Es sen viņiem esmu piedevis. Es sapratu, ka tā bija sistēma, un es esmu to piedevis, tāpēc ka saprotu: mums ir jādzīvo nākotnei, nevis jāizbīda sevi kā tādu lielu varoni un cietēju. Tas nevienam nav vajadzīgs! Es negribētu, lai viņu bērni cieš, jo ciešanas ir viena riebīga lieta, viena ļoti destruktīva lieta.

Un cilvēki pārāk cieš no daudz kā. Daudzi cieš no mūsu nemākulības un no tā, ka mēs nedomājam valstiski. Un rīt vēl būs debates. Mēs debatēsim par to vēl un vēl. Bet tanī pašā laikā ir jājautā: vai tiešām mums nav cita, par ko runāt?

Sēdes vadītāja. Es atvainojos! Jurkāna kungs, jūsu runas laiks ir beidzies!

J.Jurkāns. Žēl.

Sēdes vadītāja. Deputāts Aleksandrs Golubovs.

A.Golubovs (Latvijas Sociālistiskās partijas frakcija).

Cienījamie kolēģi! Ar savu šo 5.priekšlikumu komisija piedāvā publicēt... Ko publicēt? Vai jūs droši zināt, ka visi tie dokumenti, kuri bija pirms 15 gadiem, ir palikuši tur arī šodien? Cik valdības mums ir bijušas? Un katrā no tām ir bijuši “interesenti”, kuri pa drusciņai vien izņēma šos dokumentus. Vai jūs esat pārliecināti, ka tur nav parādījušās jaunas kartītes?

Kādreiz bija tādas ziņas, ka šo aģentu un informatoru Latvijā ir bijis ap 40 tūkstošiem. Kāpēc par visiem šiem 40 tūkstošiem, lai atbildētu šie nepilnie 4 tūkstoši?

Sēdes vadītāja. Deputāts Arvīds Ulme, otro reizi.

A.Ulme (Zaļo un zemnieku savienības frakcija).

Cienījamie deputāti! Es atnācu šeit tikai tādēļ, lai pateiktu, ka nevajag cietušos jaukt ar čekas maisiem. Tiem abiem nav nekāda sakara tā iemesla dēļ, ka patiešām, par cietušajiem runājot, viņi totalitārisma laikā tika arestēti vai kaut kā citādi pret viņiem notika vēršanās... Es zinu ļoti daudzus tādus. Un es zinu arī tos, kuri viņus nodeva, lai režīms pret viņiem varētu kaut kādas sankcijas veikt.

Bet viņu nav tajos čekas maisos! Kā jūs to nevarat saprast, ka tur neviens normāls, kārtīgs nodevējs neatradās! Tur jau ir tā nelaime! Un nevajag kopā jaukt čekas maisus, kas tika pamesti tieši tāpēc, ka tie nebija liekami arhīvos, ar to, kam ir kaut kāds sakars ar cietušajiem!

Šeit manā priekšā ir dokuments. Es Vides aizsardzības klubā biju Informācijas daļas vadītājs, un es jau iepriekšējā sēdē teicu, ka reliģisku apsvērumu dēļ pirms pāris gadiem pie manis atnāca un pateica, ka viņš esot strādājis konkrēti čekas uzdevumā Vides aizsardzības klubā un ziņojis. Un, dabīgi, ka viņa kartotēkā nav. Viņa kartītes nav tur! Tā ir īstajā arhīvā. Viņš varētu atnākt pie jums un arī komisijā visiem liecināt.

Bet tie mani cīņas biedri, 80. gadu cilvēki, kas pirmās demonstrācijas un visus mītiņus organizēja, gandrīz visi tur ir. Tur jau ir tā lieta, ka tā nebūt nav spēle, ko mēs gribam spēlēt. Totalitārisma seku dokumentēšanas centra rīcībā ir ziņas, ka es esmu bijis nacionālistiskās organizācijas vai grupas, kura PSRS teritorijā veica antisociālistisku, antikonstitucionālu darbību, dalībnieks... Persona, par kuru ir nozīmīga operatīvā...

Sēdes vadītāja. Ulmes kungs, jūsu runas laiks ir beidzies.

A.Ulme. ...Nē! Ko es gribu teikt? To, ka mūsu rīcībā ir ziņojumi, ekonomisko datu bāze par jums. Ziņojumi, DS, numur tādi un tādi... Un, lūk, man šie ziņotāji ir pielikumā...

(No zāles dep. J.Dobelis: “Laiks!”)

Sēdes vadītāja. Ulmes kungs, jūsu runas laiks ir beidzies!

A.Ulme. ...kuri ir ziņojuši par mani. Tādējādi es varētu viņus tiesāt tāpēc, ka viņi ir nodevuši mani, bet viņu nebūs tajos čekas maisos... To es gribēju pateikt! Tas, kuram ir nodarīts pāri, var tiesāties, bet tāpēc nevajag tiesāt...

Sēdes vadītāja. Deputāts Aleksandrs Kiršteins.

A.Kiršteins (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Cienījamā priekšsēdētāja! Godājamie deputāti! Es tiešām nebiju taisījies runāt, bet nu jūtu, ka parādās zināmi liekulības elementi un tiek arī sagrozīta informācija, tāpēc gribu pateikt dažas lietas.

Bet vispirms es gribētu atbildēt Jurkāna kungam, kurš teica, ka viņš ir ļoti cietis. Jums, Jurkāna kungs, dzīve kompensēja to visu, it sevišķi tad, kad jūs sēdējāt Putinam blakus. (No zāles: “O-o!”)

Bet, runājot nopietni, tātad par to, ko teica Kļaviņa kungs. Vai tad mēs nezinām, kas bija partijas pirmie sekretāri? Kļaviņa kungs, nu jūs liekuļojat! Tie nav slepenie dati! Mēs zinām, kas bija pirmie sekretāri, mēs zinām, kas bija otrie sekretāri, mēs zinām, kas bija rajonu un arī iestāžu sekretāri. Un kāpēc tad to cilvēku vārdi var tikt publicēti un par viņiem var runāt, bet, lūk, daži nevar tikt publiskoti un attiecībā uz viņiem nevar neko apspriest?

Tas ir pirmkārt.

Otrs aspekts, kur ir liekulības elements, ko zināt jūs visi, vismaz liela daļa, kas bija savulaik Augstākās padomes deputāti. Toreiz atnāca, kā jūs atceraties, Johansons, atnāca Trubiņš... un ir vairāki raksti par to parādījušies... No Latvijas neizveda visus arhīvus (nevis speciāli atstāja!) viena iemesla dēļ - tāpēc, ka līdz pēdējam brīdim Latvijas PSR VDK ticēja un cerēja, ka viņa tiks, tā teikt, paņemta zem neatkarības kaut kāda “jumta”, ka šie cilvēki varēs turpināt... Protams, tie, kas ir lojāli, pārkvalificēsies un strādās Latvijas, neatkarīgās Latvijas, labā. Zināmas cerības bija. Un, kā mēs zinām, daudzi godīgi cilvēki paši ir atzinušies, ko viņi ir darījuši... bet tie nebija aģenti, diemžēl tie bija vairāki virsnieki, kuri sniedza informāciju un sniedza konsultācijas jaundibināmās Latvijas drošības iestādēm. Un, lūk, Latvijā līdz pēdējam brīdim šie arhīvi tika turēti tāpēc, ka notika sarunas, un netika izvesti šā viena iemesla dēļ, kā par to arī daudzi ir atzinušies... Un, starp citu, tie, kas to atceras un kas piedalījās tajās sarunās... Nu, es nevaru precīzi citēt, bet atceros, ka arī Godmaņa kungs, kas bija premjers, zināmā mērā deva tādus mājienus, ka daļa to cilvēku tiešām varētu šeit palikt un turpināt strādāt. Un Maskava, starp citu, neuzticējās vairs LPSR Drošības komitejai un paralēlas struktūras sāka šeit dibināt... Tā ka nevajadzētu šeit stāstīt, ka kaut ko šeit speciāli atstāja!

Nākamais mīts, ko propagandē žurnālisti, no kuriem, es domāju, ļoti liela daļa ir tādu, kuru vārdi ir atrodami šajos arhīvos, - ka, lūk, vajadzējis mums lustrāciju ieviest šeit, lai cilvēki brīvprātīgi paši ietu un pieteiktos.

Vienā no Baltijas valstīm ieviesa šādu lustrāciju... Kļaviņa kungs, jūs sakāt, ka jūs esat liels speciālists. Vai jūs zināt, cik cilvēku tur pieteicās vairākos gados? Pieci.

Neviens vispār netaisās pieteikties. Neesiet taču naivs un nestāstiet šeit muļķības, ka kāds nāks un lustrēsies tikai tāpēc, ka viņš to varēs, saprotiet, brīvprātīgi darīt! Tas nenotiks!

Tā ka nestāstīsim šādas pīlītes! Nekāda lustrācija nenotiek, neviens tur neiet un nepiesakās.

Arhīvi palika šeit... Tiešām kļūdas dēļ daļa arhīvu palika šeit, bet arguments... Vai tad mēs nevienu slepkavu vairs neliksim cietumā, tāpēc ka mēs daļu neesam noķēruši un atteiksimies no satiksmes noteikumiem tikai tāpēc, ka tos daudzi neievēro, jā? Ja mēs nevaram zināt visus, kas 1940. vai 1950.gadā bija aģenti, vai tad mēs nepublicēsim to aktīvo cilvēku un žurnālistu un politiķu vārdus, kuri 1970. vai 1980.gadā, vai pirms Atmodas mēģināja ļoti aktīvi sadarboties ar VDK?

Un pēdējais. Kas tad atkal būs tie aizliedzēji un atļāvēji? Tad nu man ir jautājums Kļaviņa kungam un citiem, un arī Ulmes kungam: kāpēc deputātiem ir šādi jāpublicējas, ja viņi grib kandidēt? Kāpēc attiecībā uz vietējās pašvaldības deputātu ir jābūt piezīmei, ka viņš sadarbojies?... Ar ko viņš ir sliktāks? Vai tad visiem nav vienāda kārtība? Kas būs tie izredzētie? Vai tie būs kādu politiķu draugi? Vai tie varbūt būs kādi izcili žurnālisti, par kuriem nedrīkstēs zināt? Par deputātiem drīkst zināt, viņus ievēlē, un nekāda traģēdija nenotiek.

Un pēdējais. Ar ko sliktāks ir tiesnesis, kas piedzeras un iebrauc kokā? Kāpēc viņa vārds tiek publicēts, un kāpēc viņa ģimene cieš? Kāpēc to cilvēku vārdus, kas ir Jūrmalas skandālā ievilkti tieši vai netieši, teiksim, pa visām avīzēm vazā? Vai viņiem nav ģimenes? Nu kāpēc tāda liekulība?! Nu tad nāciet šeit, liekuļi, un nolasiet visu to profesiju sarakstus, kuru pārstāvju vārdus mēs nepublicēsim, ja viņi kaut ko būs izdarījuši! Es domāju, ka, ja šis saraksts tiks publicēts, tad, ticiet man, pēc diviem gadiem to neviens vairs neatcerēsies un viss būs beidzies. Ja mēs turpināsim šeit ākstīties un teikt, ka mēs šo slepenību turpinām, tad visu laiku šīs intrigas tiks uzturētas.

Es aicinu atbalstīt komisijas viedokli.

Sēdes vadītāja. Deputāts Leopolds Ozoliņš.

L.Ozoliņš (Zaļo un zemnieku savienības frakcija).

Cienījamā priekšsēdētāja! Cienījamie kolēģi! Es lūdzu atbalstīt gan šo priekšlikumu, gan arī - tāpat, kā jūs atbalstījāt - visu šo likumprojektu kopumā, jo es tomēr gribētu zināt, kam piedot.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Deputāts Jakovs Pliners, otro reizi.

(No zāles dep. Dz.Rasnačs: “Pliner, pietiek!” Dep. J.Dobelis: “Jaša, laiks iet!”)

J.Pliners (politisko organizāciju apvienības “Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā” frakcija).

Godātie deputāti! Kā jūs zināt, ir tārpi, kuriem patīk grauzt ābolus, un ir tārpi, kuriem patīk rušināties, ēst mēslus. Un daži deputāti man atgādina tos otros tārpus. Atmetīsim šo jautājumu, nobalsosim “pret”, darīsim darbu, nodarbosimies ar cilvēku problēmām, nevis ar šīm muļķībām!

Ja arī šie cilvēki dzīvo vēl šodien Latvijā, viņi nav bīstami mūsu valstij jau sešpadsmit neatkarības gadus. Tos, kuri balotējas, taču speciāli pārbauda, laikam skata cauri arī tās kartītes. Tātad tā ir bezjēdzīga jezga, ar ko mēs šodien nodarbojamies.

Vēlreiz (vēlreiz!) aicinu balsot “pret” - gan pret šo tehnisko labojumu, gan arī pret likumprojektu kopumā.

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu. Vai komisijas vārdā ir kas sakāms? Ja nav, lūdzu deputātus balsot par 5. - Juridiskās komisijas priekšlikumu. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 59, pret - 17, atturas - 12. Priekšlikums ir atbalstīts.

M.Segliņš. 6. - nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputātiem nav iebildumu pret komisijas viedokli.

M.Segliņš. 7. - nav atbalstīts.

(Starpsauciens: “Balsot!”)

Sēdes vadītāja. Deputāti lūdz balsojumu. Lūdzu rezultātu! Par - 3, pret - 63, atturas - 6. Priekšlikums nav atbalstīts.

M.Segliņš. 8. - atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

M.Segliņš. Lūdzu pieņemt likumprojektu.

Sēdes vadītāja. Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta pieņemšanu otrreizējā caurlūkošanā. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 59, pret - 18, atturas - 7. Likums “Grozījumi likumā “Par bijušās Valsts drošības komitejas dokumentu saglabāšanu, izmantošanu un personu sadarbības fakta ar VDK konstatēšanu”” pieņemts. Paldies.

Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts “Grozījumi Obligātā militārā dienesta likumā”. Trešais lasījums.

Aizsardzības un iekšlietu komisijas vārdā - deputāts Juris Dalbiņš.

J.Dalbiņš (Tautas partijas frakcija).

Cienījamā priekšsēdētāja! Kolēģi! Likumprojekts “Grozījumi Obligātā militārā dienesta likumā” ir sagatavots trešajam lasījumam. Attiecībā uz šo likumprojektu priekšlikumi netika iesniegti. Komisija likumprojektu izskatīja savā 24.maija sēdē, un komisijas vārdā aicinu pieņemt likumprojektu trešajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Cienījamie kolēģi, lūdzu, balsosim par likumprojekta pieņemšanu trešajā lasījumā! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 70, pret - nav, atturas - 1. Likums “Grozījumi Obligātā militārā dienesta likumā” pieņemts. Paldies.

Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts “Grozījumi likumā “Par apdrošināšanu bezdarba gadījumam””. Trešais lasījums.

Sociālo un darba lietu komisijas vārdā - deputāte Jevgenija Stalidzāne.

J.Stalidzāne (Latvijas Pirmās partijas frakcija).

Cienījamie kolēģi! Strādāsim ar dokumentu Nr.5985. Likumprojekts sagatavots trešajam lasījumam.

1.priekšlikumu ir sagatavojusi Sociālo un darba lietu komisija. Lūdzu to atbalstīt.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

J.Stalidzāne. 2. - deputāta Igora Solovjova priekšlikums. Komisija to neatbalsta, jo šī ir citā likumā ietverama norma. Šī norma būtu jāiesniedz, lai izdarītu attiecīgu grozījumu Bezdarbnieku un darba meklētāju atbalsta likumā.

Lūdzu neatbalstīt.

Sēdes vadītāja. Atklājam debates. Deputāts Igors Solovjovs.

I.Solovjovs (Latvijas Sociālistiskās partijas frakcija).

Tam, ko mana kolēģe Stalidzānes kundze nupat pateica, es pilnīgi piekrītu un atsaucu savu priekšlikumu.

J.Stalidzāne. 3. - Sociālo un darba lietu komisijas priekšlikums. Lūdzu to atbalstīt.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

J.Stalidzāne. 4. - Labklājības ministrijas parlamentārās sekretāres Ditas Lūkas priekšlikums. Komisija to ir atbalstījusi precizētā redakcijā.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

J.Stalidzāne. Komisija ir nolēmusi pieņemt likumprojektu trešajā, galīgajā, lasījumā. Lūdzu atbalstīt.

Sēdes vadītāja. Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta pieņemšanu trešajā lasījumā. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 73, pret un atturas - nav. Likums “Grozījumi likumā “Par apdrošināšanu bezdarba gadījumam”” pieņemts. Paldies.

Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts “Grozījumi Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja likumā”. Pirmais lasījums.

Korupcijas, kontrabandas un organizētās noziedzības novēršanas un apkarošanas uzraudzības komisijas vārdā - deputāte Linda Mūrniece.

L.Mūrniece (frakcija “Jaunais laiks”).

Komisija ir izskatījusi likumprojektu un atbalsta to pirmajā lasījumā. Lūdzu arī Saeimu to atbalstīt.

Sēdes vadītāja. Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta pieņemšanu pirmajā lasījumā. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 76, pret un atturas - nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā pieņemts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam.

L.Mūrniece. 15.jūnijs.

Sēdes vadītāja. Citu priekšlikumu nav. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš otrajam lasījumam - 15.jūnijs. Paldies.

Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts “Grozījumi Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja likumā”. Pirmais lasījums.

Korupcijas, kontrabandas un organizētās noziedzības novēršanas un apkarošanas uzraudzības komisijas vārdā - deputāte Linda Mūrniece.

L.Mūrniece (frakcija “Jaunais laiks”).

Komisija ir izskatījusi likumprojektu pirmajā lasījumā un atbalsta to. Lūdzu arī Saeimu atbalstīt.

Sēdes vadītāja. Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta pieņemšanu pirmajā lasījumā. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 71, pret un atturas - nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā pieņemts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam.

L.Mūrniece. 15.jūnijs.

Sēdes vadītāja. Citu priekšlikumu nav. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš otrajam lasījumam - 15.jūnijs. Paldies.

Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts “Grozījumi likumā “Par Latvijas Banku””. Pirmais lasījums.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā - deputāts Vilnis Edvīns Bresis.

V.E.Bresis (Zaļo un zemnieku savienības frakcija).

Godātie kolēģi! Strādāsim ar Saeimas sēdē izskatāmo dokumentu Nr.5812. Komisija izskatīja minēto likumprojektu un lūdz atzīt to par steidzamu.

Sēdes vadītāja. Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta atzīšanu par steidzamu. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 52, pret - nav, atturas - 1. Likumprojekts par steidzamu atzīts.

V.E.Bresis. Godātie kolēģi! Komisija likumprojektu izskatīja pēc būtības un uzskata par nepieciešamu ieteikt jums pieņemt to pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta pieņemšanu pirmajā lasījumā. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 76, pret un atturas - nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā pieņemts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu un izskatīšanas laiku likumprojekta izskatīšanai otrajā lasījumā!

V.E.Bresis. Par priekšlikumu iesniegšanas termiņu mēs lūdzam noteikt 12.jūniju. Un par izskatīšanas termiņu - 15.jūniju.

Sēdes vadītāja. Citu priekšlikumu nav. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš - 12.jūnijs. Likumprojektu izskatīsim 15.jūnija sēdē.

Paldies.

Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts “Grozījumi Pilsētas domes, novada domes un pagasta padomes vēlēšanu likumā”. Pirmais lasījums.

Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas vārdā - deputāts Pēteris Ontužāns.

P.Ontužāns (frakcija “Jaunais laiks”).

Cienījamā priekšsēdētāja! Kolēģi! Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija, izskatījusi Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījumi Pilsētas domes, novada domes un pagasta padomes vēlēšanu likumā” (reģistrācijas numurs 1656), nolēma atbalstīt minēto likumprojektu un virzīt izskatīšanai Saeimā pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta pieņemšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 65, pret - nav, atturas - 12. Likumprojekts pirmajā lasījumā pieņemts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam!

P.Ontužāns. Priekšlikumu termiņš otrajam lasījumam - 20.jūnijs.

Sēdes vadītāja. Citu priekšlikumu nav. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš - 20.jūnijs. Paldies.

Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts “Vēlētāju apvienību finansēšanas likums”. Pirmais lasījums.

Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas vārdā - deputāts Staņislavs Šķesters.

S.Šķesters (Zaļo un zemnieku savienības frakcija).

Cienījamā priekšsēdētāja! Godātie kolēģi! Ministru kabinets ir iesniedzis likumprojektu “Vēlētāju apvienību finansēšanas likums”. Tātad izskatāmā dokumenta numurs ir 5733. Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija ir izskatījusi šo likumprojektu un lūdz jūs to atbalstīt pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta pieņemšanu pirmajā lasījumā. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 72, pret un atturas - nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā pieņemts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam.

S.Šķesters. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš - šā gada 20.jūnijs.

Sēdes vadītāja. Citu priekšlikumu nav. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš otrajam lasījumam - 20.jūnijs. Paldies.

Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts “Grozījums Ministru kabineta iekārtas likumā”. Pirmais lasījums.

Juridiskās komisijas vārdā - deputāts Mareks Segliņš.

M.Segliņš (Tautas partijas frakcija).

Kolēģi! Šo likumprojektu “Grozījums Ministru kabineta iekārtas likumā” Juridiskā komisija pirmajā lasījumā ir atbalstījusi. Lūdzu arī jūs atbalstīt šo likumprojektu!

Sēdes vadītāja. Atklājam debates. Deputāte Aina Verze.

A.Verze (Latvijas Pirmās partijas frakcija).

Cienījamā priekšsēdētāja! Godātie deputāti! Pašreiz šī Ministru kabineta iekārtas likuma norma ir kļuvusi netaisnīga. Un netaisnīga tāpēc, ka pašreizējā situācijā, kura ir uzskatāma par neordināru, ja grupa vai valdības locekļi grupveidā labprātīgi atsakās no savu pienākumu pildīšanas jeb darba, viņi saņem šo kompensāciju. Un te, lūk, rodas jautājums: ko es varu atbildēt vēlētājiem Zemgalē? Ko es varu atbildēt pensionāriem visā valstī, kad es piedalos šajās sanāksmēs? (No zāles: “Zemgalē es atbildēšu!”) Jo, lūk, izskan jautājums: “Mēs esam visu mūžu nostrādājuši. Mēs saņemam pensiju - 60-70 latus mēnesī. Bet te, lūk, cilvēks labprātīgi atsakās no sava darba un saņem tūkstošiem latu it kā prēmiju.”

Tad, lūk, Ministru kabineta iekārtas likuma 29.panta pašreizējā redakcija, pirmkārt, ir pretrunā ar Darba likuma principiem.

Otrkārt, tā rada sašutumu sabiedrībā arī no morālā viedokļa, jo labprātīgi demisionējušajiem ministriem darbā taču nerodas nekāds pārtraukums, un viņi turpina strādāt augsti atalgotu darbu gan Saeimas deputāta, gan citā statusā.

Es aicinu cienījamos deputātus atbalstīt šo likumprojektu gan Latvijas Pirmās partijas frakcijas vārdā, gan arī Latvijas Pensionāru federācijas vārdā.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Deputāts Valērijs Agešins.

V.Agešins (politisko organizāciju (partiju) apvienības “Saskaņas Centrs” frakcija).

Cienījamie kolēģi! Ir skaidrs, ka sabiedrība nepacietīgi gaida likumprojektu “Grozījums Ministru kabineta iekārtas likumā”. Šis likumprojekts ir sagatavots “Saskaņas Centra” frakcijā, un paldies visiem, ka tas tika atbalstīts iepriekšējā izskatīšanā. Es ceru, ka šis likumprojekts tiks atbalstīts arī otrajā un galīgajā, trešajā, lasījumā, jo patiešām mūsu likumprojekts piedāvā Ministru kabineta locekļiem piemērot vispārējās darba likumdošanas normas un aicina neizmaksāt viņiem trīs mēnešu atalgojumu pēc pienākumu izbeigšanās.

Mēs ceram, ka beidzot īstenosies princips: “Viens likums, viena taisnība - visiem!”

Lūdzu atbalstīt likumprojektu!

Sēdes vadītāja. Deputāts Kārlis Šadurskis.

K.Šadurskis (frakcija “Jaunais laiks”).

Godātie kolēģi! “Jaunā laika” frakcija atbalstīs šo likumprojektu, jo šis likumprojekts ir derīgs un vajadzīgs. Un patiešām, ja persona ir beigusi darbu valsts amatā, tad būtu loģiski maksāt viņai kompensāciju tikai pēc tam, kad šī persona, pieņemsim, ir kļuvusi par bezdarbnieku. Kompensācijā varētu samaksāt arī starpību starp veco un jauno atalgojumu, stājoties citā valsts amatā. Tā ka tā tiešām ir viena tāda likumdošanas norma, kuru mēs, es ceru, sakārtosim un padarīsim loģiskāku.

Tomēr vienu piebildi gan es gribu pateikt. Man ir patiess gandarījums, dzirdot Verzes kundzi šeit, tribīnē, runājam par šīm lietām, un es ļoti labprāt gribētu dzirdēt Verzes kundzi, kad viņa šeit, tribīnē, runās atkal par ētiskām lietām... Jo tad, kad kompensācijas pienākas “Jaunā laika” cilvēkiem, tad šis jautājums tiek it kā aktualizēts... Es gribētu dzirdēt Verzes kundzi, lai viņa paskaidro, kāpēc viņa pati personīgi, runādama šobrīd šeit, tribīnē, par pensijām, kas ir 60 un 70 latu lielas... kāpēc viņa balsojumā nav atbalstījusi pensijas neapliekamo minimumu 175 latu apmērā.

(No zāles: “Ā-a! Kauns!”)

Otrs, ko es gribētu dzirdēt. Lai Verzes kundze no šīs tribīnes paskaidro arī to, kāpēc viņa ir atbalstījusi strādājoša pensionāra pensijas aplikšanu ar nodokļiem no paša pirmā lata. Kāpēc šajos brīžos šo pensionāru godīgi nopelnītie darba augļi kaut kā vairs nav svarīgi?

Paldies.

Sēdes vadītāja. Deputāts Andrejs Klementjevs.

A.Klementjevs (politisko organizāciju (partiju) apvienības “Saskaņas Centrs” frakcija).

Es gribu pateikt, ka ir izveidojusies interesanta situācija: “Jaunais laiks” visu laiku... kašķi citās partijās... Visu laiku vainīgs bija Šmits, jo viņš saņēma kompensāciju par to, ka zaudēja amatu. Vai atceraties? Un viņi visu laiku kliedza un kliedza... Bija tāds deputāts Jaunups vēl... Atceraties, tāds maziņš? Viņš te visu laiku stāstīja par to, ka vajag godīgi dzīvot un tā tālāk... un ka Šmita kungs... Es neesmu Šmita advokāts, bet, kad viņš ziedoja šo naudu vienai no patversmēm vai bērnunamiem, viņam pateica: “Nu, jā, populisms!” Bet es gribu, lai “Jaunais laiks” paņem visu to naudu, kuru viņi saņēma kā kompensāciju, ieliek lielā konvertā un aiznes uz kādu pašvaldības vai valsts iestādi, bērnunamu vai kādu citu iestādi, un uzdāvina to. Lūk, tas būs ļoti labi! Tas nebūs populisms, tā nebūs priekšvēlēšanu aģitācija. Bet paņemt naudu par to, ka negrib strādāt... Nu tas nav korekti!

Jūs šodien gribat kādam uzbraukt par pensionāriem, kurš tikai pirms nedēļas ir saņēmis mandātu. Jūs gribat apvainot mūsu frakciju par to, ka mēs ierosinājām šo priekšlikumu un atbalstīsim to. Mēs to izstrādājām. Bet jūs paskatieties uz sevi spogulī! Tad jums varbūt būs kauns un jūs tūlīt iesiet tribīnē un pateiksiet, ka visu kompensāciju jūs aiznesīsiet tur un tur... Un es kā deputāts aiziešu uz turieni, pārbaudīšu un pēc tam ziņošu, ka “Jaunais laiks” uzvedies godīgi.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Deputāte Aina Verze, otro reizi.

A.Verze (Latvijas Pirmās partijas frakcija).

Es atbildu. (No zāles dep. J.Dobelis: “Nevajag atbildēt!”) Bija vairāki priekšlikumi, un, protams, es balsošu “par” to priekšlikumu, kas ir izstrādāts un pamatots, nevis par kaut kādu izmestu... Pirmais priekšlikums praktiski tika izmests. Es, protams, atbalstīšu pamatotu priekšlikumu.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Cienījamie kolēģi, es gribu atgādināt, ka mēs apspriežam likumprojektu “Grozījums Ministru kabineta iekārtas likumā” pirmajā lasījumā, tāpēc ir jārunā par konkrēto likumprojektu.

Nākamais debatēs pieteicies Artis Kampars.

A.Kampars (frakcija “Jaunais laiks”).

Cienītā priekšsēdētājas kundze! Godātie kolēģi! Un tomēr es gribētu tiem, kuri nevēlas vai nespēj dzirdēt šajā zālē, atkārtot: “Jaunais laiks” pilnībā atbalsta šo normu, un mēs noteikti balsosim “par”. Bet te ir dažas nianses, tāpēc es gribētu ar vienu piemēru pievērst jūsu uzmanību tai liekulībai, kāpēc šis priekšlikums ir nācis atklātībā tikai šoreiz.

Atcerieties! Pirms pusotra gada bija tāda Emša kunga vadīta valdība, kuru gāza, kā atceraties, Tautas partijas finanšu ministrs Spurdziņš, un, kā atceraties, galvenais arguments pašreizējam premjeram Kalvītim no šīs tribīnes toreiz bija: slikti sagatavots budžeta projekts, kurš esot pilnīgi neatbilstošs! Bet kādi brīnumi notika! Jaunajā valdībā tieši šis pats ministrs Spurdziņš, kurš iepriekš bija sagatavojis tik ļoti sliktu šo konkrēto budžetu, atkal bija ministrs, atkal saņēma kompensāciju un turpina strādāt tālāk.

Tieši to pašu darīja arī pārējās divas trešdaļas ministru, kuri strādā šobrīd un kuri strādāja tad. Mēs aicināsim ievērot tikai to: ja šāda situācija veidosies - ja kāda amatpersona atkāpsies no amata un turpinās strādāt šo darbu, tad viņa, neapšaubāmi, nevarēs saņemt šo kompensāciju. Tāpēc es gribu norādīt tikai uz šo liekulību, jo tieši šobrīd, godātie kolēģi, jūs mēģināt kaut ko līdzīgu virzīt cauri Saeimai un pasniegt to kā lielu demokrātijas skolu, Klementjeva kungs!

Un vēl pēdējais vārds. Redziet, ir tāds deputāts, kā jūs teicāt, Jaunupa kungs, tāds maziņš, kā jūs rādījāt. Bet redziet, viņš ir vienīgais šajā Saeimā, kurš ir atkāpies patiešām ētisku apsvērumu dēļ no Saeimas deputāta mandāta. (No zāles dep. V.Orlovs: “Naudu ziedosiet!”) Tā iemesla dēļ, ka viņš tiešām uzskatīja, ka ir pārkāpis šādas normas. Un viņš to izdarīja, atšķirībā no jums, Klementjeva kungs! Zinu, ka jūs to nekad neizdarīsiet. Paldies.

Sēdes vadītāja. Deputāts Juris Dobelis.

J.Dobelis (frakcija “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK).

Cienītie kolēģi! Kādā romānā ir šādas rindas: pilsētā atklāja jaunu tramvaja līniju. Uzstājās astoņi runātāji: pirmie septiņi runāja par starptautisko stāvokli, bet astotais - par tramvaja līniju...

Es aicinu atbalstīt šo priekšlikumu un runāt tikai par to.

Sēdes vadītāja. Deputāts Kārlis Šadurskis, otro reizi.

K.Šadurskis (frakcija “Jaunais laiks”).

Godātie kolēģi! Būtu jau labi runāt par jautājuma būtību (No zāles: “Par tramvaju!” “Ziedo naudu!”), bet, tā kā godātā Verzes kundze atbildēja uz manu repliku, kas manī ir radījusi ļoti dziļu neizpratni, tad es gribu lūgt jums, godātie kolēģi, padomu.

Es tā iedomājos... Verzes kundze bija Latvijas Pensionāru federācijas priekšsēdētāja (No zāles: “Viņa jau nav!”), un mēs, tāpat kā visas frakcijas, esam saņēmuši Latvijas Pensionāru federācijas priekšsēdētāja vietas izpildītāja Kārļa Bormaņa - es ceru, Verzes kundze, ka jūs pazīstat tādu, - vēstuli, kuras 3.1.punktā ir rakstīts: atbrīvot vecuma pensijas līdz 175 latiem no ienākuma nodokļa atskaitījumiem. Es saprotu, ka tas tā nopietni ir ņemams, ka tas nav izmests kaut kā... Verzes kundze, es neko nesaprotu! Vai nu jūs maldināt sabiedrību, vai arī tas varbūt ir viltots dokuments.

(No zāles: “Viltots! Viltoja un parakstīja!”)

Lūdzu, ieviesiet skaidrību!

Sēdes vadītāja. Deputāts Ainārs Šlesers.

A.Šlesers (Latvijas Pirmās partijas frakcija).

Godājamā Saeimas priekšsēdētāja! Godājamie kolēģi! Ir jāpiekrīt tam, ko teica Dobeļa kungs: ir jārunā par tēmu! Un šoreiz runa ir par kompensācijām. Taču, ja jūs, Šadurska kungs, vēlaties runāt par iedzīvotāju ienākuma nodokli, par tā samazināšanu, tad es gribu informēt jūs, ka Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija strādā ļoti aktīvi un tieši šie priekšlikumi, kuri jūs ļoti satrauc, šodien tiks skatīti, ja mēs strādāsim ilgāk par pulksten 17.00.

Bet nu par šo summu. Mēs to noteiksim noteikti augstāku par to, par kādu mēs esam lēmuši komisijā. Taču būtiskākā lieta ir tā, ka jums tomēr droši vien vajadzētu ieklausīties tajā, ko teica Klementjeva kungs, nevis nākt un pārmest to, ka vienā vai otrā balsojumā kāds, redziet, ir balsojis ne tā, kā jums labpatīkas.

Bet būtība ir tāda: Latvijas Pirmā partija atbalsta nodokļu samazināšanu, un mēs to konsekventi arī atbalstīsim.

Kas attiecas uz šo konkrēto Latvijas Pensionāru federācijas vēlmi - tātad neapliekamā minimuma palielināšanu -, varu sacīt, ka mēs to palielināsim. Tomēr atcerieties vienu: jūsu partijas cilvēki nav šo naudiņu atmaksājuši. Tad nu nāciet tribīnē un apsoliet Klementjevam un pārējiem, ka jūs atdosiet šo naudu, nevis stāstiet par kaut ko citu. Tātad jūsu partijas konkrētie pārstāvji... Tā ka nenodarbosimies ar dubultmorāles radīšanu šeit - no šīs tribīnes.

Un šajā gadījumā ir jāsaka tā: atbalstīsim to visi kopā un nākamreiz tiešām neņemsim šo naudu, kura mums nepienākas.

Sēdes vadītāja. Deputāts Pēteris Tabūns. Vai jums pietiks ar trim minūtēm, Tabūna kungs? Lūdzu.

(No zāles dep. A.Klementjevs: “Nē, nepaspēs!”)

P.Tabūns (frakcija “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK).

Kolēģi! Pirmām kārtām jāteic, ka priekšlikums ir ļoti vāji uzrakstīts, bet to jau varēs palabot nākamajos lasījumos. Bet, redziet, ir vēlme... Nu cilvēku var saprast! Cilvēki vien esam, un šmuci gribas nomazgāt. Šmuci gribas nomazgāt - skaidri un gaiši! Ir ļoti nesmuki saņemt šādu naudu, šādu kompensāciju, pie tam absolūti nenopelnītu, jo cilvēki, kuri ir saņēmuši šādas kompensācijas, faktiski ir atgriezušies Saeimā savos amatos un turpina saņemt naudu. Vai tas ir pelnīts? (No zāles: “Dobelis tāds bija!”)

Tas, protams, attiecas ne tikai uz “Jaunā laika” ministriem, bet arī uz Tautas partijas ministriem. Žēl, ka mēs tik skaisti gribam izlikties tautas priekšā (No zāles dep. J.Dobelis: “Pa purnu!”), it īpaši tagad, pirms vēlēšanām, bet tā morāle faktiski ir visai patumša, draugi mīļie! Visai patumša! Un jums no šīs naudas vajadzēja atteikties vienkārši no morāles, no ētikas viedokļa. Vajadzēja pateikt: “Draugi mīļie! Tā mums nav nopelnīta nauda. Tā nav nopelnīta! Un mēs to atdodam.”

Ir pavisam cita lieta... Jā, jūs gribat mani pārkliegt un neļaujat runāt, jo jums tas ļoti nepatīk. (No zāles dep. J.Dobelis: “Pa purnu beidzot viņiem visiem!”) Ejiet, kur vien gribat, pie cilvēkiem, pie tautas, un visi nosoda šādu rīcību! Visi nosoda šādu rīcību. Bet jūs tagad gribat nomazgāt šo šmuci. Neizdosies šādu šmuci nomazgāt, jo tas nav morāli un ētiski!

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu. Vai komisijas vārdā ir kas piebilstams?

Cienījamie kolēģi! Lūdzu, balsosim par likumprojekta pieņemšanu pirmajā lasījumā. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 88, pret un atturas - nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā pieņemts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam.

M.Segliņš. 12.jūnijs.

Sēdes vadītāja. Citu priekšlikumu nav. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš - 12.jūnijs.

Cienījamie kolēģi! Lūdzu, reģistrēsimies ar reģistrācijas kartēm! Lūdzu zvanu! Reģistrācijas režīmu!

Kamēr tiek sagatavoti reģistrācijas rezultāti, vēlos paziņot, ka sēdi mēs turpināsim šā gada 14.jūnijā pulksten 15.00. Rīt mēs strādāsim saskaņā ar darba kārtību, kas pieņemta ar Prezidija lēmumu par 8.jūnija Saeimas sēdes sasaukšanu un tās darba kārtību.

Lūdzu Saeimas sekretāra biedri nolasīt reģistrācijas rezultātus.

I.Rībena (8.Saeimas sekretāra biedre).

Cienījamie kolēģi! Nav reģistrējušies: Boriss Cilevičs, Ingrīda Circene, Indulis Emsis, Roberts Jurķis, Ēriks Jēkabsons, Nikolajs Kabanovs, Jānis Škapars... ir, jā, Oskars Kastēns un Inese Šlesere.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Cienījamie kolēģi! Šodienas sēde ir beigusies. Tātad būs šīs sēdes pārtraukums līdz 14.jūnijam.

Sēdi vada Latvijas Republikas 8.Saeimas priekšsēdētāja

Ingrīda Ūdre.

Sēdes vadītāja. Tagad turpinām ar jautājumu un atbilžu sēdi.

Saeimas Prezidijs ir saņēmis veselības ministra Gundara Bērziņa iesniegumu. Ministrs dara zināmu, ka viņam sakarā ar jau iepriekš plānotiem pasākumiem nav iespējams piedalīties 7.jūnija sēdē.

Arī finanšu ministrs Oskars Spurdziņš paziņo, ka atrodas komandējumā Luksemburgā un tāpēc nevarēs piedalīties sēdē un sniegt atbildi uz jautājumiem. Finanšu ministrija ir nosūtījusi Saeimai rakstiskas atbildes uz visiem jautājumiem.

Un arī aizsardzības ministrs Atis Slakteris informē, ka atrodas komandējumā ārpus valsts un nevarēs piedalīties 7.jūnija sēdē un sniegt mutiskas atbildes uz deputātu jautājumiem.

Cienījamie kolēģi! Sākam izskatīt deputātu jautājumus un ministru atbildes.

Pirmais ir deputātu Latkovska, Druvietes, Šadurska, Āboltiņas un Kariņa jautājums Ministru prezidentam “Par mazākumtautību izglītības reformas atcelšanu, Izglītības un zinātnes ministrijas un Kultūras ministrijas nekustamo īpašumu nodošanu Finanšu ministrijas kapitālsabiedrībai”. Jautājums ir pārsūtīts izglītības un zinātnes ministrei Baibai Rivžai, finanšu ministram Oskaram Spurdziņam un kultūras ministrei Helēnai Demakovai. Ir atbildes dokuments. Vai deputātus apmierina ministru rakstiskā atbilde? Deputātus neapmierina rakstiskā atbilde. Mutisku atbildi sniegt ir ieradusies kultūras ministre Helēna Demakova.

Dodam jums, ministres kundze, divas minūtes papildu paskaidrojumu sniegšanai deputātiem.

H.Demakova (kultūras ministre).

Godātā priekšsēdētāja! Godātie deputāti! Es runāšu par jautājuma vienu daļu, proti, par nekustamo īpašumu nodošanu.

Kā zināms, kultūras objekti, to skaitā pieminekļi, 15 gadus ir bijuši atstāti novārtā. Kultūras ministrija sadarbībā ar valsts akciju sabiedrību “Valsts nekustamie īpašumi” un Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekciju ir izstrādājusi programmu “Mantojums - 2018”, kas paredz kultūras objektu savešanu kārtībā līdz 2018.gadam - Latvijas valsts 100 gadu jubilejai.

Saskaņā ar Ministru kabineta 2005.gada 28.jūlija rīkojuma Nr.493 (es uzsveru - 2005.gada 28.jūlija rīkojuma!) 1.punktu Finanšu ministrijai uzdots pārņemt valdījumā Kultūras ministrijas un tās padotībā atrodošamies iestāžu valdījumā esošos valsts nekustamos īpašumus. Ņemot vērā, ka Augstskolu likums paredz, ka augstskolu valdījumā var atrasties nekustamie īpašumi, par katras konkrētās augstskolas nekustamo īpašumu ir pieņemti Ministru kabineta rīkojumi, uz kuru pamata augstskolas minētos nekustamos īpašumus ir zemesgrāmatā reģistrējušas uz valsts vārda augstskolu valdījumā.

Attiecībā uz programmu “Mantojums - 2018” jāteic, ka princips ir ļoti vienkāršs. Ministru kabinets apņemas attiecīgās kultūras celtnes valsts vajadzībām nomāt no Valsts nekustamā īpašuma aģentūras. Un, balstoties uz šīm valdības garantijām, aģentūra varēs ņemt kredītus konkrētu celtņu atjaunošanai.

Ņemot vērā, ka “Valsts nekustamie īpašumi” ir valsts kapitālsabiedrība, kuras ņemtie kredīti neatstāj ietekmi uz budžeta deficītu, tas ir vienīgais reālais veids, kā savest kārtībā šīs ēkas.

Jāatgādina, ka Igaunijas lēmums par valsts īpašuma centralizētu apsaimniekošanu tika pieņemts jau 90.gadu vidū un ir pierādījis savu efektivitāti.

Kultūras ministrijas īstenotās nekustamo īpašumu nodošanas Valsts nekustamā īpašuma aģentūras valdījumā pamats ir ne tikai valdības lēmums centralizēt īpašuma apsaimniekošanu valstī, bet arī Kultūras ministrijas pārliecība, ka tas ir vienīgais veids, kā pārskatāmā nākotnē nodrošināt to valsts īpašumā esošo ēku atjaunošanu, kuras pilda kultūras funkciju.

Pēdējā ziņa. Vakar Ministru kabinets jau izlēma par Lielās Ģildes remonta uzsākšanu: remontdarbi tiks sākti tuvāko nedēļu laikā.

Sēdes vadītāja. Cienījamie kolēģi! Jautājuma iesniedzējiem ir iespēja uzdot divus papildu jautājumus. Runas laiks nevar pārsniegt vienu minūti.

Es redzu, ka jautātāji ir vienojušies, ka iesniedzēju vārdā jautājumu uzdos deputāte Inguna Rībena. Lūdzu!

I.Rībena (frakcija “Jaunais laiks”).

Vai var uzdot uzreiz divus jautājumus?

Pirmais. Kā mūs 2.jūnijā informēja aģentūra LETA, Lielās Ģildes nomas maksa, kāda tika pieprasīta jau šobrīd, kad nav veikti itin nekādi ieguldījumi, ir gandrīz pusmiljons latu gadā. Vai tas ir slēpts veids, kā kultūras iestādes izspiest no prestižām telpām? Tas ir pirmais jautājums.

Otrs jautājums. Kāpēc šajā dokumentā, kuru jūs minējāt, tas ir, šajā attīstības plānā, kurš ir izstrādāts laika posmam līdz 2018.gadam, nav minētas eventuālās īres maksas, ko kultūras iestādēm nāksies maksāt, lai uzturētos šajās prestižajās saremontētajās telpās? Turklāt arī sākotnējie Ministru kabineta dokumenti paredzēja, ka šajā dokumentā ir jābūt iestrādātām eventuālajām īres maksām. Taču tas nav izdarīts.

Sēdes vadītāja. Lūdzu!

H.Demakova. Mana atbilde arī būs divās daļās. Ja Kultūras ministrija neko nedarītu, tad prestižo telpu pēc pāris gadiem nebūtu, jo vienkārši tās ēkas sabruktu.

Tātad atbildu uz konkrēto jautājumu. Ministru kabinets ir pieņēmis programmu “Mantojums”, kurā ir paredzēti trīs posmi.

Attiecībā uz pirmo posmu ir sarēķināts īres maksu pieaugums un iesniegts Finanšu ministrijā jau šā gada 1.martā, tas ir apmēram... precīzi nepateikšu... pusotrs miljons latu par četriem nekustamajiem īpašumiem. Vakar Ministru kabinets konceptuāli nolēma, ka kredīts Lielajai Ģildei, pusmiljons latu, būs atdodams, kompensējot caur valsts budžetu īres maksas vai nu trīs, vai desmit gadu laikā. Ministru kabinets pēc divām nedēļām skatīsies, kurš no šiem modeļiem ir valstij izdevīgāks.

Sēdes vadītāja. Lūdzu atbildi uz otru jautājumu. Es saprotu, ka ministres kundze atbildēja uz pirmo jautājumu un tagad viņa atbildēs uz otro jautājumu... (No zāles: “Bet ministres kundze atbildēja uz otro jautājumu!”) Nu tad viņa tagad atbildēs uz pirmo jautājumu... (No zāles: “Viņai nav atbildes uz pirmo!”)

H.Demakova. Uz pirmo jautājumu noteikti ir atbilde, bet tas jautājums bija diezgan nesakarīgs, tāpēc es lūdzu to atkārtot sakarīgākā veidā...

I.Rībena (frakcija “Jaunais laiks”).

Tātad atkārtoju vēlreiz. Kā mūs informēja 2.jūnijā LETA, tika pieprasīta jau tikko pārņemtās Lielās Ģildes nomas maksa. Valsts nekustamā īpašuma aģentūra pieprasa īres maksu, kas ir pusmiljona latu apmērā. Un jautājums ir: vai tas ir slēpts veids, kā kultūras iestādes izspiest no prestižām telpām? Jo, kā mēs zinām, pirms tam Kultūras ministrija Lielo Ģildi uz 50 gadiem bija iznomājusi Nacionālajam simfoniskajam orķestrim, un Kultūras ministrija būtu varējusi, teiksim, vienkārši piešķirt līdzekļus, lai guldītu iekšā šīs ēkas atjaunošanā, bet nemaksāt tik astronomiskas īres maksas.

H.Demakova. Pirmkārt. Man jāinformē tie deputāti, kuri nav kompetenti jautājumos par valsts budžetu, ka pusmiljonu vai miljonu, vai lielāku naudas summu parasti piešķir budžeta dotācijas veidā un ka tas ļoti ietekmē budžeta deficītu. Šis ir veids, lai nevis veiktu šādas man nepieņemamas insinuācijas, bet gan lai attiecīgi saremontētu Lielo Ģildi. Pārmetums ir nevietā, jo to ir nolēmis viss Ministru kabinets, klātesot arī partijas “Jaunais laiks” deleģētajiem ministriem, kuri redzēja Kultūras ministrijas pieprasījumu programmas “Mantojums” pirmajā kārtā. Tur provizoriski bija norādīts... Visi seši partijas “Jaunais laiks” izvirzītie ministri elektroniskā portfelī redzēja, ka provizoriski īres maksas pirmās kārtas objektiem ir paredzētas tieši tādas, kādas cienījamie klātesošie... Bija klāt arī Druvietes kundze, kura šobrīd arī ir klāt zālē. Viņa arī bija klāt! Šīs īres maksas tur bija norādītas. Šis ir provizorisks aprēķins. Kopā ar jauno simfoniskā orķestra direktoru tika veikts šis aprēķins, cik tas viss varētu maksāt. Es vēlreiz atkārtoju: šis ir veids, lai nevis kādu izstumtu, bet lai savestu kārtībā.

Jautājums mani ļoti pārsteidz, jo tad, kad bija Repšes valdība, netika piešķirts ne santīma Lielajai Ģildei, kā arī nevienai citai ēkai. Un iespēja bija veidot divus budžetus, ne tikai vienu; eventuālos valsts izlaupītājus bija iespējams viena kalendārā gada laikā atklāt. Tādēļ pilnīgi nav saprotams, kāpēc, jau veidojot 2004.gada budžetu, kultūras infrastruktūrai nebija neviena santīma investīcijās.

Sēdes vadītāja. Paldies ministres kundzei.

Tātad ir iespēja uzdot vēl trīs papildu jautājumus, ja iesniedzējiem vai citiem klātesošajiem deputātiem ir šāda vēlme.

Lūdzu, ieslēdziet mikrofonu deputātam Kārlim Šadurskim.

K.Šadurskis (frakcija “Jaunais laiks”).

Godātā sēdes vadītāja! Es šeit drusku jūtos kā absurda teātrī, jo es dzirdu jautājumu, saprotu jautājumu, dzirdu atbildi, saprotu atbildi, tikai tā absolūti nav atbilde uz šo jautājumu. Tāpēc es neuzskatu, ka ir vērts ministres kundzi iztaujāt.

Sēdes vadītāja. Paldies par jūsu komentāru, bet katrā ziņā ministres kundze acīmredzot saprot, ka viņa ir sniegusi atbildi uz šo jautājumu. Ja jūs neesat apmierināti, jūs varat vēlreiz rakstīt ministres kundzei - uzdot papildu jautājumu.

Paldies ministres kundzei.

Tagad es lūgšu arī izglītības un zinātnes ministri Rivžas kundzi atbildēt uz deputātu jautājumiem.

Mēs turpinām izskatīt šo pašu jautājumu, tā ir jautājuma otra daļa... nu jā.

H.Demakova. Paldies. Redzamies visi Ērgļos Raimonda Paula pasākumā!

B.Rivža (izglītības un zinātnes ministre).

Labdien!

Man ir uzdoti vairāki jautājumi. Pirmā daļa ir jautājumi, ko man ir iesūtījuši Latkovska kungs, Druvietes kundze, Šadurska kungs, Kariņa kungs un Āboltiņas kundze.

Tātad pirmais jautājums: “Vai izglītības un zinātnes ministres Baibas Rivžas un Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas priekšsēdētāja Jāņa Strazdiņa pieļautā atkāpšanās no mazākumtautību izglītošanas daļēji latviešu valodā, nenoraidot Latvijas Krievu mazākumvalodas skolu atbalsta asociācijas vadītāja Igora Pimenova izstrādāto Mazākumtautību izglītības likumu, ir saskaņota ar Ministru prezidentu un atbilst valdības politikai?”

Šajā jautājumā es gribētu teikt, ka man ir bijušas tikšanās gan ar starptautiskiem ekspertiem, gan arī esmu jautājumu pārrunājusi ar kolēģiem. Un, protams, ņemot vērā, ka esmu tikai otro mēnesi ministre, mans secinājums ir, ka mūsu, Latvijas, izglītības sistēmas organizācija pilnībā atbilst Eiropas vispārpieņemtajai starptautiskajai praksei mazākumtautību aizsardzības jautājumos un līdz ar to esošajā likumdošanā saistībā ar mazākumtautību izglītības jautājumiem nekādas izmaiņas nav paredzamas un tādas arī netiks ierosinātas.

Jautājums ir par izglītības kvalitāti. Saistībā ar izglītības kvalitāti es varu teikt, ka ir ļoti labi, ka mums ir izveidota jau Druvietes kundzes laikā Vispārējās izglītības kvalitātes novērtēšanas valsts aģentūra. Tieši šī valsts aģentūra varētu būt tā, kas ar savu darbību vēl vairāk rosinātu un akcentētu kvalitātes izvērtēšanu.

Mēs esam ministrijā izveidojuši divas darba grupas. Viena no tām strādās tieši ar kvalitātes jautājumiem un darbosies pie Vispārējās izglītības kvalitātes novērtēšanas valsts aģentūras. Savukārt otra strādās ar programmu un standartu jautājumiem un darbosies pie Izglītības satura un eksaminācijas centra (ISEC). Abās darba grupās piedalīsies pārstāvji no Mazākumtautību konsultatīvās padomes. Mēs vienojāmies par darba kārtību, par to, kādi jautājumi būs jāizskata nākamajā pusgadā, un Mazākumtautību konsultatīvā padome arī savus pārstāvjus jau ir izvirzījusi.

Nākamais jautājums ir par centralizētā eksāmena rezultātiem, to izvērtēšanu. Un arī par to, kā pie mums notiek skolotāju sagatavošana.

Sēdes vadītāja. Ministres kundze, jūsu atbildei paredzētais laiks diemžēl ir beidzies.

B.Rivža. Jā. Tā ka es domāju, ka šajā ziņā galvenie “atslēgas vārdi” būtu “kvalitāte” un “dialogs”. Dialogs ar visām mazākumtautību skolām, īpaši neizceļot kādu vienu.

Dialogs un reformas atcelšana - tie ir dažādi jēdzieni.

Sēdes vadītāja. Jautājuma uzdevēju vārdā vēl papildu jautājumu uzdos deputāts Kārlis Šadurskis.

K.Šadurskis (frakcija “Jaunais laiks”).

Cienījamā ministres kundze! Paldies par jūsu atbildēm! Taču mūsu jautājums bija saistīts ar to, ka daži jūsu izteikumi, proti, par Mazākumtautību izglītības likuma zināmu reanimāciju, radīja mums bažas, ka notiek Valdības deklarācijas revidēšana. Un tāpēc mūsu jautājums bija: vai jūsu uzsāktā politika ir saskaņota ar Ministru prezidentu un atbilst valdības nostādnēm? Mūs neinteresē šajā gadījumā Eiropas prakse, jo tā ir ļoti dažāda: Vācijā - viena, Francijā - cita, Nīderlandē - vēl cita, un Beļģijā - pavisam cita. Tāpēc šis jautājums absolūti nebija par saskaņojumiem ar Ekeusa kungu un tā joprojām.

Mūs interesē ļoti īsa un vienkārša atbilde attiecībā uz to, ko jūs darāt mazākumtautību izglītības jomā: pirmkārt, vai Kalvītis to zina, un, otrkārt, vai Kalvītis to akceptē?

Sēdes vadītāja. Lūdzu, ministres kundze.

B.Rivža. Šadurska kungs, es jums varu atbildēt, ka mana darbība mazākumtautību izglītības jomā atbilst tai darbībai, kas ir veikta līdz šim. Tā ir virzīta uz kvalitāti un uz dialogu, un tā pilnībā atbilst tai nostādnei, kāda ir Valdības deklarācijā. Un šajā jautājumā Kalvīša kungs mani pilnībā atbalsta. Tā ir kvalitāte un dialogs.

Sēdes vadītāja. Vai jautājuma uzdevējiem ir vēl papildu jautājumi ministres kundzei? Lūdzu, ieslēdziet mikrofonu deputātei Ausmai Kantānei!

Nē, mums ir stenogramma. Jā...

A.Ziedone-Kantāne (frakcija “Jaunais laiks”).

Jā, paldies!

Cienījamā ministres kundze! Man ir jautājums par “Ķeizarmežu”. Pēc mierizlīguma, kas ir apstiprināts tiesā, valstij ir jāmaksā 254 tūkstoši latu pēc noteikta grafika. Taču grafiks netiek ievērots, un, pieskaitot soda procentus, nokavējuma naudas, šobrīd summa jau ir sasniegusi gandrīz pusmiljonu latu. Ko jūs esat darījusi vai varbūt plānojat darīt, lai atgūtu visus šos līdzekļus?

Sēdes vadītāja. Es atvainojos...

B.Rivža. ...mazākumtautībām...

Sēdes vadītāja. Ministres kundze, es atvainojos.

Cienījamā Kantānes kundze! Jūs varat uzdot tikai tādus jautājumus, kas ir saistīti ar jūsu pamatjautājumu. Jūsu pamatjautājums ir par mazākumtautību izglītības reformas atcelšanu Izglītības un zinātnes ministrijā. Tātad - tikai saistībā ar šo jautājumu.

A.Ziedone-Kantāne. ...par nekustamo īpašumu...

Sēdes vadītāja. ...par Kultūras ministrijas nekustamo īpašumu nodošanu Finanšu ministrijai. Tātad šeit par Izglītības un zinātnes ministrijas nekustamajiem īpašumiem nekas nav teikts, šeit ir runāts par Kultūras ministrijas nekustamajiem īpašumiem.

Tātad, ja jums ir vēlme šādu jautājumu uzdot ministres kundzei, lūdzu rakstiskā veidā iesniegt to Saeimas Prezidijam. Mēs nodosim to ministres kundzei, viņa rakstiski atbildēs, un pēc tam, ja iesniedzēji nebūs apmierināti ar šo atbildi, viņa jums sniegs atbildi sēdē.

Vai ir vēl kādi citi jautājumi, kas ir saistīti ar šo jautājumu un ir adresējami konkrēti izglītības un zinātnes ministrei?

Ja nav, mēs teiksim paldies pašreiz ministres kundzei, kaut gan jums, ministres kundze, ir acīmredzot vēl jāpaliek, lai atbildētu arī uz nākamo jautājumu. Tātad paldies jautātājiem.

Nākamais ir deputātu Plinera, Tolmačova, Sokolovska, Aleksejeva un Buzajeva jautājums izglītības un zinātnes ministrei Rivžas kundzei “Par zemas metodiskās kvalitātes ieskaiti”. Ir saņemta rakstiska atbilde. Vai deputāti ir apmierināti ar rakstisko atbildi?

Lūdzu ieslēgt mikrofonu deputātam Buzajevam. Lūdzu, ielieciet savu kartīti! Jūs neesat pareizi ielicis savu kartīti!

V.Buzajevs (politisko organizāciju apvienības “Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā” frakcija).

Kā es jau teicu iepriekšējā sēdē, ir papildu jautājums.

Sēdes vadītāja. Lūdzu, jūs varat uzdot papildu jautājumu.

V.Buzajevs. Cienījamā ministres kundze! Savā atbildē jūs daļēji atzināt, ka tomēr bija trūkumi šīs ieskaites organizēšanā. Teiksim, ierakstiem bija zema skaņas kvalitāte, runātāji bija ar stipru akcentu, bija runas kļūdas, pārāk liels teksta apjoms un uzdevums attiecās, vismaz daļa uzdevuma attiecās, nevis uz 6.klases skolēniem, bet uz 8.klases skolēniem, un tā tālāk. Un sakarā ar to ir jautājums: vai ir veikti kādi pasākumi, lai novērstu visus šos trūkumus, jo pretējā gadījumā veidojas tāda situācija, ka nākamgad cita deputātu paaudze būs spiesta citam izglītības un zinātnes ministram uzdot šo pašu jautājumu.

Es varētu atkārtot: kādi pasākumi ir veikti, lai novērstu visus šos trūkumus? Vai tādi vispār ir veikti?

B.Rivža. Es sapratu. Paldies liels par jautājumu. Tātad runa ir par ieskaiti latviešu valodā mazākumtautību izglītības programmā 6.klasei.

Šī ieskaite notika 11.maijā, un es īpaši lūdzu, lai man šo jautājumu noskaidro Izglītības pārvaldes vadītāja Gunta Auzas kundze Jelgavā, kur bija sūdzība tieši par 6.skolu. Es izrunājos arī ar ilggadīgu inspektori Sarmīti Krastu. Un kāda tad te ir situācija? Kāda ir situācija, un ko mēs varētu darīt, lai šo situāciju uzlabotu?

Tātad pirmā lieta ir tāda, ka līdz 10.jūlijam ISEC saņems no visām izglītības pārvaldēm apkopotus visu ieskaišu un eksāmenu materiālus. Un tad arī notiks šo pārbaudes darbu izvērtēšana. ISEC pieaicinās ekspertus atbilstoši mācību priekšmetam, un tie pamatā ir krievu, tātad dzimtās valodas un literatūras, skolotāji, kas to ekspertēs. Un šeit mēs tad arī nopietni pārrunāsim tās problēmas, kas ir konstatētas, jo šajā gadā ISEC valsts pārbaudes darbos klausīšanās prasmes pārbaudei pirmo reizi izmantoja audio ierakstus. Ir sagatavoti piecpadsmit audio ieraksti. Tie izvēles kārtībā ir pārbaudīti, un 200 skolēni tos ir aprobējuši.

Bet, protams, tagad, kad lūdzām speciālistus vēlreiz noklausīties, ir jāsaka tā, ka speciālistu viedoklis ir tāds, ka tieši šī noklausīšanās daļa bija tā... ka šī sieviete runāja salīdzinoši ātri, lai gan kopumā šī ieskaite, varētu teikt, ir noritējusi normāli, jo kopējais ieskaišu rezultāts atbilst skolēnu sasniegumu vērtējumam mācību gadā. Mēs savā starpā salīdzinājām citas skolas ar šo Jelgavas skolu, un šis kopējais vērtējums, ko nākamajā gadā varētu ņemt vērā, ir tāds, ka balss tempam tomēr ir jābūt lēnākam.

Sēdes vadītāja. Ministra kundze, jūsu runas laiks ir beidzies!

Deputāta kungs, vai jūs apmierina atbilde? Jums ir iespēja uzdot vēl vienu papildu jautājumu.

V.Buzajevs. Paldies. Esmu apmierināts, jo es saprotu, ka pēc būtības jautājums tika uzdots iepriekšējai izglītības un zinātnes ministrei. Un es ceru, ka nākamgad viss tomēr būs kārtībā.

Sēdes vadītāja. Paldies. Cienījamie kolēģi! Mums tomēr ir jāatgriežas pie pirmā jautājuma, jo man ir - un es atvainojos! - jāatvainojas frakcijas “Jaunais laiks” deputātiem, it sevišķi Kantānes kundzei. Jūsu jautājums bija vietā, jo jūsu uzdotajā jautājumā ir arī otrā daļa, kas ir saistīta tieši ar nekustamajiem īpašumiem.

Tāpēc es gribētu palūgt jūs vēlreiz atkārtot savu jautājumu Rivžas kundzei. Lūdzu!

A.Ziedone-Kantāne (frakcija “Jaunais laiks”).

Lūdzu, ministres kundze! Tātad runa ir par “Ķeizarmežu”. Pēc mierizlīguma, kas ir apstiprināts tiesā, valstij ir jāmaksā 254 tūkstoši latu pēc noteikta grafika. Grafiks netiek ievērots, un, pieskaitot klāt soda procentus no kavējumu naudas, šobrīd šī summa sastāda jau vairāk par pusmiljonu latu. Tāpēc mēs gribētu zināt, ko jūs jau esat darījusi vai plānojat darīt, lai atgūtu šos līdzekļus?

B.Rivža. Kantānes kundze, es tikai otro mēnesi esmu ministre, un mans darba apjoms ir ļoti liels: ir tik daudz nepadarītu darbu, kas ir saistīti gan ar dokumentu sakārtošanu, gan ar valsts centralizētajiem eksāmeniem, gan ar dokumentiem, kas ir saistīti ar to, lai varētu uzsākt programmas zinātnē un lai Zinātnes padome varētu strādāt. Ir dažādi jautājumi, kuri katru dienu nāk priekšā un ar kuriem es esmu saistīta, kuri man ir jārisina. Tie ir tādi, kas faktiski nav izdarīti visa šā ilgā perioda garumā, un jautājums par “Ķeizarmežu” nav tāds, kas tika risināts pagājušajā nedēļā. Tas nav arī jautājums, kas tika risināts pirms mēneša. Tas ir jautājums, kas tiek risināts ilga laika periodā.

Man liekas, ka šo jautājumu jums pirmām kārtām vajadzētu uzdot Druvietes kundzei, kāda tad tur tā situācija ir, un Druvietes kundze varbūt arī man varētu pastāstīt, kā labāk šo jautājumu risināt.

Neapšaubāmi, es neatsakos no saviem ministres pienākumiem, un es šo “Ķeizarmeža” jautājumu īpaši izdiskutēšu. Sēdē mums piedalās arī speciālists - Martinsona kungs, kurš, neapšaubāmi, šo jautājumu īpaši izvērtēs. Es domāju, ka jums būtu jārespektē tas, ka mans darbības laiks ir pārāk īss, lai es varētu visu aptvert un katra konkrētā īpašuma jautājumā dot izsmeļošu atbildi.

Mēs, neapšaubāmi, šo jautājumu risināsim.

Sēdes vadītāja. Vai ir vēl kādi papildu jautājumi? Lūdzu, ieslēdziet mikrofonu Druvietes kundzei!

I.Druviete (frakcija “Jaunais laiks”).

Tieši tāpēc, ka Izglītības un zinātnes ministrijai pieder liels skaits nekustamo īpašumu, iepriekšējā perioda laikā ciešā sadarbībā arī ar Martinsona kungu un citiem ministrijas ierēdņiem tika risināts jautājums par optimālu šo īpašumu apsaimniekošanu. Un par optimālu formu mēs, nenoliedzami, atzinām īpašas Izglītības un zinātnes ministrijas aģentūras “Izglītības un zinātnes nami” izveidošanu. Tieši tāpēc mūs tik ļoti satrauca jūsu rīkojums par to, ka arī Izglītības un zinātnes ministrijas īpašumi tiek nodoti Finanšu ministrijai - valsts akciju sabiedrībai “Valsts nekustamie īpašumi”.

Šīs aģentūras direktors Māris Kaijaks televīzijas raidījumā apgalvoja, ka vārds “privatizācija”, kas ir lietots jūsu rīkojumā un kas mūs tik ļoti satrauca, ir kļūda. Tas daudz ko maina. Mēs esam gatavi mainīt savu nostāju, ja uz jautājumu, vai vārds “privatizācija” bija kļūda, tiks saņemta pozitīva atbilde. Vai tā bija kļūda?

B.Rivža. Es jums paskaidrošu.

Mans aicinājums strādāt pie koncepcijas atbilst valsts nekustamā īpašuma vienotās pārvaldīšanas un apsaimniekošanas koncepcijai, kas tika pieņemta Ministru kabinetā 9.maijā. Un atbilstoši šai koncepcijai, ja mēs izvērtējam situāciju Izglītības un zinātnes ministrijā, mums šī koncepcija ir jābūvē, vismaz manā redzējumā, vairākos etapos.

Pirmais. Ir jānodod valdījumā īpašumi tām universitātēm, kuras pēc Augstskolu likuma labojumu apstiprināšanas ir atvasinātās publiskās personas, un līdz ar to mēs tām uzreiz varam nodot valdījumā īpašumus.

Nākamais etaps ir saistīts ar pārējām augstskolām, kurām valdījumā varēs nodot īpašumu tad, kad Saeimā būs apstiprināta to Satversme.

Nākamais etaps. Tad mēs izvērtēsim visus tos objektus, kuri mums ir nepieciešami mācību procesam, to funkciju realizēšanai, kas ir veicamas Izglītības un zinātnes ministrijā, un šie īpašumi, protams, ir Izglītības un zinātnes ministrijas īpašumi.

Ja mums ir objekti, kuriem nav funkcionālas nozīmes un kuri mums zināmā mērā ir pat apdraudēti... Piemēram, man te ir liela sūdzība, kas saņemta no Rīgas Domes, par objektiem Maskavas ielā 5. Šie objekti pēc to izvērtēšanas tiks nodoti Valsts nekustamā īpašuma aģentūrai. Tā ir institūcija, kurā ir speciālisti, kas varēs šos jautājumus tālāk kārtot un līdz ar to arī pieņemt pareizo lēmumu.

Tātad jautājums par privatizāciju šeit bija izvirzīts tādā aspektā, ka katru no šiem objektiem izvērtē speciāla komisija un tad skatās, kādā veidā tālāk tiks risināts to liktenis. Te nav runa par to, ka Izglītības un zinātnes ministrija kaut kādā veidā privatizēs un nodos privatizācijai augstskolu vai kādu citu objektu, kas mums, mūsu Izglītības un zinātnes ministrijai, ir funkcionāli nepieciešams. Tāpēc jau arī tika izveidota darba grupa, kurā ir augstskolu pārstāvji. Mums faktiski jau ir sagatavoti dokumenti par Latvijas Universitāti, lai tās īpašumus nodotu Universitātes valdījumā.

Tātad te nav...

Sēdes vadītāja. Ministres kundze, jūsu runas laiks ir beidzies!

B.Rivža. ...problēmu saistībā ar to, ka es kaut kādā veidā gribētu izsaimniekot Izglītības un zinātnes ministrijas īpašumus. Tieši otrādi! Es tos gribu saglabāt.

Sēdes vadītāja. Lūdzu, vēl viens jautājums. Druvietes kundze, lūdzu!

I.Druviete (frakcija “Jaunais laiks”).

Ir paredzēts Universitātei īpašumus nodot īpašumā, nevis valdījumā? Un vai vārds “privatizācija” rīkojumā bija vai nebija kļūda?

B.Rivža. Valdījumā! Mēs īpašumā šobrīd tai nevaram nodot. Tas neatbilst likumdošanai. Mēs pašreizējā brīdī varam nodot tikai valdījumā, un tāpēc mans 3.punkts arī saka: “Lūdzu sagatavot nepieciešamos grozījumus normatīvajos aktos, kas paredzētu iespēju nodot nekustamā īpašuma objektus īpašumā universitātēm un augstskolām, kuras ieguvušas atvasinātās publiskās personas statusu.” Tur ir jāmaina likumdošana. Mēs pašreizējā brīdī varam tos nodot tikai valdījumā - pirmām kārtām universitātēm un pēc tam arī citām augstskolām, kad to Satversme būs apstiprināta un tātad būs nostiprināts to atvasinātās publiskās personas statuss.

Un mans 1.4.punkts tātad skan tā: “...nodot privatizācijai Finanšu ministrijas valdījumā un valsts akciju sabiedrības “Valsts nekustamie īpašumi” pārvaldīšanā ministrijas nozares politikas uzdevumu īstenošanai nevajadzīgo nekustamo īpašumu objektus (nekustamo īpašumu, kas netiek nodots valdījumā universitātēm, augstskolām un saglabāts ministrijas valdījumā).” Es domāju, ka man nekādu kļūdu te nav.

Sēdes vadītāja. Cienījamie kolēģi! Pēdējo jautājumu uzdod deputāts Kārlis Šadurskis.

K.Šadurskis (frakcija “Jaunais laiks”).

Ministres kundze! Te būs notikusi zināma alošanās, jo atvasinātās publiskās personas statuss tieši tāpēc tika piešķirts augstskolām, atsevišķām augstskolām, lai valsts īpašumus varētu atsavināt un nodot tām īpašumā.

B.Rivža. Bet tur runā pretī viens cits...

K.Šadurskis (frakcija “Jaunais laiks”).

Vai es drīkstu pabeigt savu jautājumu?

Sēdes vadītāja. Rivžas kundze, mums ir kārtība...

K.Šadurskis (frakcija “Jaunais laiks”).

Valdījumā īpašumus var atdot jau šodien, varēja atdot agrāk un varēs atdot turpmāk. Līdz ar to būtu ļoti labi, ja Izglītības un zinātnes ministrija turpinātu varbūt iesākto politiku, kur daudz kas jau ir izdarīts. Turklāt šīs valdības ietvaros, mainot augstskolu statusu, lai šo koncepciju varētu turpināt, nevis uzsākt kaut ko pilnīgi jaunu šīs valdības pēdējos četros mēnešos.

Es saprotu, ka ministra darbs ir grūts, ka jūs šajā amatā esat neilgu laiku, bet es gribētu vērst jūsu uzmanību arī uz to, ka sabiedrība ir nežēlīga, un tā prasīs atskaiti par jebkuru jūsu rīcībā, jūsu pārraudzībā nodoto valsts budžeta latu. Un pusmiljons latu “Ķeizarmežam” - tā nav nieka nauda.

Tā ka es jūs ļoti aicinu sekot līdzi šim procesam un pieņemt valstiskus un atbildīgus lēmumus. Paldies.

B.Rivža. Paldies, tāpat arī es jūs aicinu sekot...

Sēdes vadītāja. Paldies ministres kundzei par atbildēm. Paldies jautājumu uzdevējiem.

Nākamo mēs izskatīsim deputātu Plinera, Buzajeva, Sokolovska, Aleksejeva, Tolmačova un Kabanova jautājumu Izglītības un zinātnes ministrei (ministres kundze, jums vēl ir jāpaliek!) Baibai Rivžai “Par ziņu aģentūras BNS izplatīto paziņojumu”.

Ir saņemts arī atbildes dokuments. Vai deputāti ir apmierināti ar rakstisko atbildi?

Lūdzu ieslēgt mikrofonu deputātam Buzajevam.

V.Buzajevs (politisko organizāciju apvienības “Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā” frakcija).

Mēs esam daļēji apmierināti, un ir arī papildu jautājums.

Sēdes vadītāja. Jums ir tiesības uzdod papildu jautājumu. Lūdzu!

V.Buzajevs. Cienījamā ministres kundze! Jūs savā atbildē minējāt, ka ir noteikumu projekts, ar kuru ir paredzēts palielināt finansējumu mazākumtautību skolām, lai nodrošinātu mācību literatūras latviešu valodā iegādi.

Taču mūsu rīcībā esošās sūdzības liecina, ka krievu skolās trūkst mācību līdzekļu tieši krievu valodā. Pat tajos mācību priekšmetos, kas ir iekļauti tā saucamajos četrdesmit procentos. Tāds fakts kā skolu nodrošinājums ar mācību grāmatām krievu valodā nav minēts pat MK noteikumu projektā. Vai tāds fakts neapstiprina BNS ziņojumu par izglītības krievu valodā likvidācijas plāniem vidusskolā pēc 2007.gada?

B.Rivža. Paldies. Lieta ir tāda, ka šis BNS izplatītais paziņojums nu galīgi neatbilst Ministru kabineta noteikumiem, jo grozījumi Ministru kabineta 2001.gada 6.marta noteikumos “Kārtība, kādā valsts organizē un finansē mācību līdzekļu izdošanu un iegādi” nosaka to, ka 500 tūkstoši jeb pusmiljons latu tiek sadalīti atbilstoši šiem noteikumiem.

Pie tam, tie tika sadalīti vēlu. Tikko - tikai manas valdīšanas laikā, lai gan tiem bija jābūt sadalītiem jau vismaz janvārī vai februārī. Un arī tas bija iepriekšējās ministrijas vadības nepadarītais darbs, pie tam, manuprāt, ļoti būtisks.

Un šie noteikumi paredz taisni to, ka šī nauda tiek sadalīta visām skolām, bet īpašs atbalsts 10 procentu apmērā no kopējā finansējuma tātad ir piešķirts vispārējās izglītības mazākumtautību programmām.

Un šeit nav arī neviena vārda par to, ka 2007.gadā notiks kāda pāreja pilnībā uz latviešu valodu. Te tas 2007.gads ir minēts tikai tādā sakarā, kad šī nauda ir jārealizē, - 2007.gadā.

Sēdes vadītāja. Vai deputātiem ir vēl papildu jautājumi? Lūdzu ieslēgt mikrofonu deputātam Buzajevam.

V.Buzajevs (politisko organizāciju apvienības “Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā” frakcija).

Jā, ir! Bet vai Izglītības un zinātnes ministrijas rīcībā ir informācija par krievu valodas mācīblīdzekļu trūkumu krievu skolās? Un, ja ir, tad kādi pasākumi ir ieplānoti, lai likvidētu šo trūkumu?

B.Rivža. Šinī gadījumā tieši ar šo Ministru kabineta lēmumu mēs dodam papildu finansējumu - tos 10 procentus - mācību literatūras iegādei vispārējās izglītības mazākumtautību programmās, bet, ja ir runa taisni par to, kas ir plānots attiecībā uz latviešu valodu, uz latviešu valodas kvalitatīvāku mācīšanu...

Sēdes vadītāja. Vai deputātiem vēl ir papildu jautājumi? Ā, jūs kā iesniedzējs... Viss! Jā, jums vairs nav iespēju uzdot.

Tātad - paldies. Jūs varat turpināt rakstīt ministrei jautājumus.

Paldies, ministres kundze! Paldies par jūsu mums atvēlēto laiku! Paldies deputātiem par jautājumu uzdošanu!

Tātad nākamais ir deputātu Golubova, Deņisova, Bekasova, Fjodorova un Solovjova jautājums Ministru prezidentam Aigaram Kalvītim “Par valsts deklarētās kompensācijas, kas nosedz zāļu iegādes izdevumus, neatbilstību faktiskajiem slimnieku izdevumiem, par šīs neatbilstības juridisku novēršanu un finansēm, kas nepieciešamas šo trūkumu novēršanai”. Ministru prezidents ir informējis, ka nosūtījis šo jautājumu veselības ministram Gundaram Bērziņam. Ir saņemta arī ministra kunga rakstiska atbilde. Vai deputātus apmierina atbilde? Ja deputātus atbilde neapmierina, tad pārceļam šā jautājuma izskatīšanu uz nākamo sēdi, tas ir, 14.jūniju, jo veselības ministrs Bērziņa kungs ir paziņojis, kā es jau sākumā nolasīju, ka šodien nevarēs ierasties.

Nākamais ir deputātu Golubova, Deņisova, Bekasova, Fjodorova un Solovjova jautājums Ministru prezidentam Aigaram Kalvītim “Par tā saucamo kredītu G-24 atpakaļatdošanu”, kurš to ir pārsūtījis finanšu ministram Oskaram Spurdziņam. Ir saņemts atbildes raksts, ko finanšu ministra vietā ir parakstījusi kultūras ministre Helēna Demakova. Finanšu ministrs ir informējis, ka viņš šodien nevarēs ierasties uz šo sēdi, bet Demakovas kundze, būdama kultūras ministre, profesionāli uz šo jautājumu atbildi nevar sniegt.

Vai deputāti ir apmierināti ar sniegto atbildi? Labi, tad mēs arī šo jautājumu pārceļam uz nākamo trešdienu, 14.jūniju.

Un pēdējais ir deputātu Golubova, Deņisova, Bekasova, Fjodorova un Solovjova jautājums Ministru prezidentam Aigaram Kalvītim un finanšu ministram Oskaram Spurdziņam “Par līdzekļiem, kas tiek saņemti par Rēzeknes rajona Audriņu pagastā izvietoto NATO radaru, un šo līdzekļu izmantošanu”. Arī tas ir pārsūtīts aizsardzības ministram Atim Slakterim. Es saprotu, ka rakstiskas atbildes nav, un arī ministrs, kā es jau iepriekš sacīju, šodien nevarēja ierasties uz jautājumu un atbilžu sēdi. Tātad arī šis jautājums paliek uz nākamo trešdienu, 14.jūniju, pulksten 17.00.

Līdz ar to visi deputātu jautājumi ir izskatīti. Paldies!

Šī sēde ir slēgta.

Balsojumi

Apcietinājumā turēšanas kārtības likums (2.lasījums)
Datums: 07.06.2006. 15:07:02 bal002
Balsošanas motīvs: Par 18.priekšlikumu

Apcietinājumā turēšanas kārtības likums (2.lasījums)
Datums: 07.06.2006. 15:07:26 bal003
Balsošanas motīvs: Par 19.priekšlikumu

Apcietinājumā turēšanas kārtības likums (2.lasījums)
Datums: 07.06.2006. 15:08:00 bal004
Balsošanas motīvs: Par 22.priekšlikumu

Apcietinājumā turēšanas kārtības likums (2.lasījums)
Datums: 07.06.2006. 15:08:26 bal005
Balsošanas motīvs: Par 23.priekšlikumu

Apcietinājumā turēšanas kārtības likums (2.lasījums)
Datums: 07.06.2006. 15:11:00 bal006
Balsošanas motīvs: Par 24.priekšlikumu

Apcietinājumā turēšanas kārtības likums (2.lasījums)
Datums: 07.06.2006. 15:11:30 bal007
Balsošanas motīvs: Par 26.priekšlikumu

Apcietinājumā turēšanas kārtības likums (2.lasījums)
Datums: 07.06.2006. 15:12:00 bal008
Balsošanas motīvs: Par 28.priekšlikumu

Apcietinājumā turēšanas kārtības likums (2.lasījums)
Datums: 07.06.2006. 15:12:34 bal009
Balsošanas motīvs: Par 31.priekšlikumu

Apcietinājumā turēšanas kārtības likums (2.lasījums)
Datums: 07.06.2006. 15:12:58 bal010
Balsošanas motīvs: Par 32.priekšlikumu

Apcietinājumā turēšanas kārtības likums (2.lasījums)
Datums: 07.06.2006. 15:14:20 bal011
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.5984 pieņemšanu 2.lasījumā

Grozījumi Elektronisko dokumentu likumā (2.lasījums)
Datums: 07.06.2006. 15:16:08 bal012
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.5989 pieņemšanu 2.lasījumā

Eksporta kredītu garantēšanas likums (2.lasījums)
Datums: 07.06.2006. 15:20:56 bal013
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.5988 pieņemšanu 2.lasījumā

Grozījumi likumā "Par mērījumu vienotību" (2.lasījums)
Datums: 07.06.2006. 15:23:28 bal014
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.5987 pieņemšanu 2.lasījumā

Grozījumi Patvēruma likumā (3.lasījums)
Datums: 07.06.2006. 15:25:00 bal015
Balsošanas motīvs: Par 4.priekšlikumu

Grozījumi Patvēruma likumā (3.lasījums)
Datums: 07.06.2006. 15:28:56 bal016
Balsošanas motīvs: Par 6.priekšlikumu

Grozījumi Patvēruma likumā (3.lasījums)
Datums: 07.06.2006. 15:29:18 bal017
Balsošanas motīvs: Par 7.priekšlikumu

Grozījumi Patvēruma likumā (3.lasījums)
Datums: 07.06.2006. 15:29:48 bal018
Balsošanas motīvs: Par 10.priekšlikumu

Grozījumi Patvēruma likumā (3.lasījums)
Datums: 07.06.2006. 15:32:30 bal019
Balsošanas motīvs: Par 11.priekšlikumu

Grozījumi Patvēruma likumā (3.lasījums)
Datums: 07.06.2006. 15:33:22 bal020
Balsošanas motīvs: Par 16.priekšlikumu

Grozījumi Patvēruma likumā (3.lasījums)
Datums: 07.06.2006. 15:33:56 bal021
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok.nr.5960 pieņemšanu 3.lasījumā

Grozījumi likumā "Par bijušās Valsts drošības komitejas dokumentu saglabāšanu, izmantošanu un personu sadarbības fakta ar VDK konstatēšanu" (likuma otrreizēja caurlūkošana)
Datums: 07.06.2006. 15:42:20 bal022
Balsošanas motīvs: Par 2.priekšlikumu

Grozījumi likumā "Par bijušās Valsts drošības komitejas dokumentu saglabāšanu, izmantošanu un personu sadarbības fakta ar VDK konstatēšanu" (likuma otrreizēja caurlūkošana)
Datums: 07.06.2006. 15:42:42 bal023
Balsošanas motīvs: Par 3.priekšlikumu

Grozījumi likumā "Par bijušās Valsts drošības komitejas dokumentu saglabāšanu, izmantošanu un personu sadarbības fakta ar VDK konstatēšanu" (likuma otrreizēja caurlūkošana)
Datums: 07.06.2006. 16:32:50 bal024
Balsošanas motīvs: Par 5.priekšlikumu

Grozījumi likumā "Par bijušās Valsts drošības komitejas dokumentu saglabāšanu, izmantošanu un personu sadarbības fakta ar VDK konstatēšanu" (likuma otrreizēja caurlūkošana)
Datums: 07.06.2006. 16:33:22 bal025
Balsošanas motīvs: Par 7.priekšlikumu

Grozījumi likumā "Par bijušās Valsts drošības komitejas dokumentu saglabāšanu, izmantošanu un personu sadarbības fakta ar VDK konstatēšanu" (likuma otrreizēja caurlūkošana)
Datums: 07.06.2006. 16:33:50 bal026
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.5969 pieņemšanu otrreizējā caurlūkošanā

Grozījumi Obligātā militārā dienesta likumā (3.lasījums)
Datums: 07.06.2006. 16:35:10 bal027
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.5979 pieņemšanu 3.lasījumā

Grozījumi likumā "Par apdrošināšanu bezdarba gadījumam" (3.lasījums)
Datums: 07.06.2006. 16:37:04 bal028
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.5985 pieņemšanu 3.lasījumā

Grozījumi Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja likumā (1.lasījums)
Datums: 07.06.2006. 16:37:46 bal029
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.5738 pieņemšanu 1.lasījumā

Grozījumi Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja likumā (1.lasījums)
Datums: 07.06.2006. 16:38:38 bal030
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.5756 pieņemšanu 1.lasījumā

Grozījumi likumā "Par Latvijas Banku" (1.lasījums)
Datums: 07.06.2006. 16:39:38 bal031
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.5812 steidzamību

Grozījumi likumā "Par Latvijas Banku" (1.lasījums)
Datums: 07.06.2006. 16:40:12 bal032
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.5812 pieņemšanu 1.lasījumā

Grozījumi Pilsētas domes, novada domes un pagasta padomes vēlēšanu likumā (1.lasījums)
Datums: 07.06.2006. 16:41:30 bal033
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.5735 pieņemšanu 1.lasījumā

Vēlētāju apvienību finansēšanas likums (1.lasījums)
Datums: 07.06.2006. 16:42:34 bal034
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.5733 pieņemšanu 1.lasījumā

Grozījums Ministru kabineta iekārtas likumā (1.lasījums)
Datums: 07.06.2006. 17:00:18 bal035
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.5765 pieņemšanu 1.lasījumā