Vakara sēde

Sēdi vada Latvijas Republikas Augstākās padomes priekšsēdētājs Anatolijs Gorbunovs.

Priekšsēdētājs: Turpinām apspriest nodokļu likumus. Vārds deputātam Laķim.

P.Laķis: Cienījamie kolēģi! Es gribētu ievadā pateikt par visas mūsu komisijas attieksmi ne tikai pret šiem šodien aplūkojamiem diviem nodokļu projektiem, bet arī par izstrādātās nodokļu sistēmas attieksmi it īpaši pret kultūru, daļēji arī pret zinātni un izglītību. Es domāju, ka tas zināmais troksnis, kas ir sacelts presē un sabiedriskajā domā par kultūras aplikšanu ar nodokļiem, ir ar daļēju pamatu. Daļēju tādēļ, ka diemžēl vairums kultūras darbinieku nav iepazinušies ar nodokļu projektiem to pēdējā variācijā, bet ar kādu iepriekšēju variantu. Līdz ar to daudzi jautājumi atkrīt, bet tajā pašā laikā nodokļu projektos ir, manuprāt, pieļauta pārāk nežēlīga politika attiecībā pret kultūras un daļēji arī zinātnes un izglītības iestādēm. Šodien ir paškritiski jāatzīst arī mūsu komisijas vaina, jo mēs šobrīd nevaram ar drošu sirdsapziņu teikt, ka mūsu rīcībā ir tādi nodokļu sistēmas sastāvdaļu elementi attiecībā pret kultūru, kuri nodrošinātu no vienas puses vismaz kultūras aprites saglabāšanu un vienlaicīgi dotu iespējas arī aplikt ar nodokļiem tās dažādās ražotnes un rūpniecības uzņēmumus, kuri padomju sistēmā atradās un arī šobrīd atrodas tā saucamo kultūras organizāciju pakļautībā. Es šeit domāju Rīgas videocentru, kombinātu "Māksla", "Daiļrade" utt. Mēs zinām, ka šiem uzņēmumiem ir pietiekami liela peļņa. Mēs zinām šo uzņēmumu monopolstāvokli kultūras materiālo vērtību radīšanā. Tas acīmredzot rada visai nepatīkamas asociācijas vienā sabiedrības daļā un, iespējams, arī šī likuma radītājos.

Tajā pašā laikā, es domāju, ka mēs šodien varam vadīties no vienas vai, pareizāk sakot, divām premiksām. Manuprāt, šie nodokļi (ne tikai akcīzes vai apgrozījuma nodoklis), pirmkārt, ir pieņemami tikai uz 1991.gadu. Es domāju, ka neviens no šiem nodokļiem, ja tie vispār tiks pieņemti, ilgāk neizdzīvos. Tas ir viens.

Otrs. Mēs varam aplikt ar nodokļiem dažādas ražotnes, kuras darbojas kultūras vajadzībām, bet tādā gadījumā mums ir jāsaprot, ka mēs no valsts budžeta varam kompensēt tās vajadzības, kas ir kultūras iestādēm. Šobrīd, piemēram, Teātru savienības darbnīca tomēr dotē 20 procentus no saviem ienākumiem. Ar tiem viņi dotē republikas teātrus, ar 15 procentiem viņi dotē sakarus ar citiem teātriem ārpus Latvijas. Praktiski apmēram 15 procenti no šiem izdevumiem aiziet kultūras vajadzībām, pārējie 50 procenti aiziet kaut kur vidēji starp sociālajām un kultūras vajadzībām. Tā kā nevienam no mūsu komisijas nav pārliecības, ka valsts budžets palīdzēs piesegt šos iztrūkumus, tad mēs tomēr iestājamies par to, lai ar šiem nodokļiem netiktu apliktas tās ražotnes, kas darbojas kultūras vajadzībām.

Konkrēti par šo likumprojektu. Tā kā man ir bijusi izdevība izsekot dažu šo likumprojektu metamorfozēm, kur viens vai otrs pieņēmums ir parādījies, pēc tam atkal pazudis, pēc tam atkal parādījies, man nav pārliecības par to, ko šeit teica mūsu cienījamais referents, ka šī teātra biedrības ražotne netiks aplikta ar nodokļiem. Man nav šādas pārliecības, jo ir bijuši dažādi traktējumi dažādās variācijās. Tādēļ mēs ierosinām 6.pantā 4.rindkopā, kur teksts pašlaik ir sekojošs: "...mācību un ārstniecības iestāžu ražošanas darbnīcas, mācību iestāžu ražošanas darbnīcas" papildināt ar vārdu "kultūras". Tātad- "...kultūras, mācību un ārstniecības iestāžu ražošanas darbnīcas, mācību iestāžu ražošanas darbnīcas". Šis atvieglojums faktiski attiecas uz šo vienu ražotni.

Es domāju, ka nevajag mums varbūt cerēt, ka tas būtu ideāls risinājums, bet par labu šādam risinājumam tomēr darbojas divi argumenti: kultūras emocionālais un pragmatiskais arguments. Kultūremocionālo argumentu savā laikā ir izteicis ievērojamais latviešu vēsturnieks Dunsdorfs, teikdams, ka latviešu kultūras apritē gan pēc kultūras infrastruktūras, gan pēc citiem parametriem ir divas populārākās nozares- teātris un kora mūzika. Neaizmirsīsim, ka mūsu tauta ir izdzīvojusi daudzkārt ļoti negatīvos materiālos apstākļos galvenokārt ar garīgo vērtību saglabāšanu. Mums ir laikam jādara tā, ka drīzāk atstāsim un iedosim nedaudz vairāk nekā nogriezīsim. Otrkārt, tas ir pragmatiskais motīvs. Es domāju, ka valsts budžets, uzliekot šeit nodokli, būtiski nepapildināsies.

Otrs papildinājums, kas attiecas uz apgrozījuma nodokļa likmēm. Runājot par šim likmēm, man izsauc galīgu neizpratni 6.punkts, kur visaugstākā nodokļu likme- 60 procenti- ir uzlikta mūzikas instrumentiem, radioprecēm, televizoriem. Es domāju, ka, uzliekot mūzikas precēm šādu apgrozījuma nodokļa likmi, mēs galīgi aizmirstam to, ka mūzikas instruments, starp citu, ir kultūras infrastruktūras sastāvdaļa. Tas ir galējs absurds- šeit uzlikt vislielāko nodokļa likmi. Man personiski izsauc lielas aizdomas arī mēģinājums uzlikt tādu nodokļa likmi mākslas izstrādājumiem piektajā pozīcijā- 50 procenti. Vismaz šai tekstā es neatradu kaut kādu pamatojumu šādam izvietojumam.

Noslēdzot šo nelielo apskatu, mūsu komisijas konkrētie priekšlikumi. Es gribētu tomēr vēl izteikt nedaudz varbūt vispārīgāka rakstura secinājumus. Es aicinu kolēģus saskatīt aiz katra konkrētā likumprojekta to reālo sistēmu, kādu mēs gatavojamies pieņemt. Cienījamie kolēģi, jau šodien ir skaidrs, ka kultūras darbiniekiem ir bijusi taisnība tajā ziņā, ka nav vajadzīga tāda lieta kā, piemēram, sarīkojuma nodoklis. Tas ir būtībā absurds. Tās pozīcijas, kas ir ietvertas šajā nodoklī, var iekļaut citās nodokļu sistēmās. Šobrīd, skatoties uz šo apgrozījuma nodokli, manī personiski arī nav pārliecības, ka šis nodoklis ir nopietni ekonomiski pamatots. Jā, es izlasīju par to summu, kāda var ieplūst valsts budžetā. Bet kā šis nodoklis atsauksies uz dažādām mūsu infrastruktūras daļām, dažādām mūsu sabiedrības funkcionēšanas daļām, mums joprojām nav priekšstata. Tā, kā par to runā Kultūras, zinātnes un izglītības komisija, var runāt praktiski jebkura cita mūsu komisija. Mums ļoti nopietni jāpadomā par šī likumprojekta lietderīgumu tajā kopīgajā likumprojektu paketē, kāda mums ir iesniegta.

Priekšsēdētājs: Deputāts Grūbe.

G.Grūbe: Cienījamie kolēģi! Gribu runāt šodien par diviem nodokļu veidiem- par akcīzes nodokli un apgrozījuma nodokli. Uzskatu, ka ļoti svarīgs šobrīd ir akcīzes nodoklis, kurā praktiski ar benzīna un dīzeļdegvielas nodokli lauksaimniekiem tiek izņemtas lielas summas. Praktiski tas beigsies ar to, ka ne vēlāk kā nākamā gada pirmajā pusgadā lauksaimniecības produkcijai būs strauji jāceļ iepirkuma cenas. Līdz ar to, bez šaubām, būs nepieciešams vismaz maznodrošinātajām ģimenēm kompensēt no republikas budžeta. Tāpēc uzskatu, ka šāda lielu summu izņemšana no lauksaimniekiem ir nepieņemama. Tāpēc ierosinu nodokļa autorus tomēr padomāt par to, ka benzīnu un dīzeļdegvielu vajadzētu atbrīvot no akcīzes nodokļa pilnīgi vai daļēji, ja benzīns un degviela izmantota lauksaimniecības vajadzībām.

Es, bez šaubām, varētu piekrist šim nodoklim, ja tas paliktu vietējām pašvaldībām. No finansu ministra atbildēm izriet, ka šis nodoklis tiek izņemts centrālajam budžetam un šeit ir daļēji kompensētas summas par transporta nodokli. Bez šaubām, tās uz laukiem neatgriezīsies. Praktiski tās nonāks Satiksmes ministrijas rīcībā. Tātad kā budžeta līderis šī ministrija pati šos līdzekļus izmantos un pati sevi kontrolēs. Es uzskatu, ka tas ir bīstami, it sevišķi Latgales zonas rajoniem, jo praktiski šie ceļi tāpat netiks būvēti kā līdz šim. Tāpēc, kā jau es teicu, par šo nodokli ir stingri jādiskutē, un katrā gadījumā šādā formā lauksaimniekiem kopumā tas nav pieņemams.

Vēl par kažokādu ražošanas aplikšanu ar nodokļiem. Šeit ir ļoti dažādi apstākļi dažādām saimniecībām. Es uzskatu, ka vienādi pieiet šim jautājumam, neņemot vērā šos ražošanas apstākļus kopumā, nedrīkstam, jo mēs varam daudzas šādas saimniecības burtiski izputināt vai praktiski pārtraukt viņu darbību. Tāpēc autoriem ierosinu arī šo jautājumu izskatīt kopā ar ieinteresētajām pusēm. Katrā gadījumā lauksaimnieki ir gatavi par šo jautājumu runāt.

Runājot par apgrozījuma nodokli, arī šeit es uzskatu, ka ir pilnīgi vai daļēji jāatbrīvo no šāda nodokļa tie uzņēmumi vai tie ieņēmumi, kuri realizē savu produkciju tieši lauksaimniecībā. Pretējā gadījumā atkal sistēma atgriezīsies atpakaļ. Lauksaimniekiem paaugstināsies produkcijas pašizmaksa un ne vēlāk kā pusgadā mēs atkal nonāksim pie tādas situācijas, ka lauksaimniekiem būs jāprasa cenu pacelšana. Es domāju, ka tas nav prātīgi. Ņemot vērā, ka šis nodoklis tiek ieviests tieši 1991.gadam, es ļoti lūgtu paskatīties, vai tieši šādā veidā to vajadzētu pieņemt. Es katrā gadījumā iesniegšu arī savus priekšlikumus. Domāju, ka vēlreiz autoriem vajadzētu pie šiem jautājumiem atgriezties un nevajadzētu vienādi šos jautājumus risināt pilsētā un laukos, bet paskatīties, kādi uzņēmumi šeit ir un kādā veidā varētu stimulēt, nevis pārtraukt viņu darbību.

Priekšsēdētājs: Deputāts Preinbergs.

G.Preinbergs: Ļoti cienījamais priekšsēdētāj! Cienījamie kolēģi! Mans jautājums nebija nejaušs, bet gan vadoties pēc konkrētas informācijas un arī vēlēšanās iegūt konkrētu informāciju. Tāpēc man stipri dīvaini likās, ka cienījamais Skultes kungs uz manu jautājumu deva absolūti aplamu un nepareizu atbildi. Vai tā bija kļūda, nejaušība, bet katrā ziņā maldināšana iznāca gan.

Kā mums zināms, Latvijā ir tikai deviņi teātri. Taču to liktenis ir visai nožēlojams. Nacionālā opera slēgta, Muzikālajai komēdijai nepieciešams nopietns remonts, ar grūtībām no drupām ceļas Valmieras teātris. Īstas kārtības nav ar Daugavpils teātri. Jelgavā vispār tā nav. Arī Cirks gaida remontu. Tajā pašā laikā, neskatoties uz dažu profesionāļu, atbildīgu un asu kritiķu viedokli, mums visiem zināmas teātru neveiksmes un veiksmes. Gribas teikt, ka to veiksmju, man šķiet, ir vairāk nekā neveiksmju. Ne jau nopelniem bagāto skatuves mākslinieku skaits un to tituli nosaka šo situāciju. Nē, to mēs ikdienā redzam gan uz skatuves, arēnā, televīzijas ekrānā, kinofilmās, un kur nu vēl teātru iesaistīšanās republikāniskajos pasākumos. Kaut vai lai atceramies Baltijas teātru pavasari aprīlī, kur faktiski visu organizatorisko darbu un arī finansiālo smagumu uz saviem pleciem iznesa Latvijas Teātru savienība. Un tieši šī savienība ar tās ražotni ir tā, kas spēj ar zināmām summām, apmēram 20 procentiem, dotēt minētos teātrus, kas spēj ar saviem līdzekļiem uzturēt radošus sakarus ar ārzemēm un komandējumos sūtīt savus ļaudis, kas spēj izmaksāt Latvijas Teātru savienības biedriem pensiju piemaksas, kuras līdz šim brīdim bijušas gaužām zemas. Vēl jāmin būtu arī tas, ka šī Teātru savienība uztur arī savu atpūtas bāzi. Vai tad šīs summas rodas no teātra biļetēm? No šiem ienākumiem? Protams, nē. Tās nāk no savas ražotnes, kas gatavo grimus, atgrimēšanās līdzekļus, šuj izrādēm tērpus, tautas tērpus Dziesmu svētkiem, kā arī darina citus skatuves darbam nepieciešamus priekšmetus.

Teātru savienība nostājusies uz pareiza ceļa, jo gandrīz pilnīgi spēj nodrošināt savu eksistenci dažādās jomās. Tāpēc vairāk nekā dīvains, pat ķecerīgs, šķiet lēmums, ka arī Latvijas Teātru savienības ražotnei jāuzliek šis apgrozījuma nodoklis. Tajā pašā laikā šai ražotnei ir jāmaksā un tā arī maksā peļņas nodokli. Lai atceramies, ka Vācijā Diseldorfas teātriem valsts izmaksā 20 miljonus marku gadā, taču kaut ko līdzīgu mūsu finansisti un ekonomisti nespēj. Tātad vienīgā paļāvība uz saviem spēkiem.

Tāpēc gribas jautāt, vai tiešām dravniekam, kas izgatavojis stropus un kāru rāmīšus, lai varētu dravot, arī uzliksim apgrozījuma nodokli? Vai tiešām zemniekam, kas izgatavojis izkapts kātu un iesējis izkapti šajā kātā, lai varētu pļaut sienu, labību mūsu maizei, arī uzliksim šo apgrozījuma nodokli? Es domāju, ka ne.

Tāds pats jautājums, man liekas, būtu jāattiecina uz Teātru savienību, kas faktiski strādā un ražo, lai spētu eksistēt, lai varētu pašu ļaudis, pašu cilvēki, teātra cilvēki dzīvot par kādu kapeiciņu, par kādu mirklīti labāk. Domāju, ka šī likuma autori ir nedaudz kļūdījušies, un likumā par apgrozījuma nodokli 6.panta 1.punktā vienkārši ir aizmirsies ierakstīt, ka Teātru savienība būtu atbrīvojama no šī nodokļa. Ja nu tomēr tas nav aizmirsts, es aicinu kolēģus pārdomāt par tradīcijām bagāto, grūto un nabadzības vajāto teātru vēsturi, par to kultūru, ko teātra mākslinieki ienes mūsu dvēselēs, un lūdzu nobalsot par Teātru savienības atbrīvošanu no šī nodokļa. Vēl jo vairāk tāpēc, ka republikas kase peļņas nodokli saņems. Ja nu ikurāt, kā saka, tas pilnīgi un absolūti nav iespējams, tad šo atcelšanu vajadzētu nokārtot tādā veidā, lai šis atcēlums būtu spēkā mūsu, kā saka, pārkārtošanās un pārbūves laikā.

Priekšsēdētājs: Deputāts Plotnieks.

A.Plotnieks: Godājamie Latvijas Republikas tautas deputāti! Acīmredzami, ka mēs neviens neapšaubām patiesību, ka Latvijas Republika ir neliela valstiņa. Bet, man šķiet, ka mēs šobrīd darām visu, lai drīz mūs dēvētu par grandiozu superlielvalsti nodokļu ziņā. Jo, man šķiet, ka tā nodokļu sistēma, kuras kūmās mēs stāvam, būs tāda, ka jebkāda saimnieciskā darbība tiks paralizēta.

Šajā sakarībā es aicinātu mūs visus ļoti nopietni padomāt par to, vai abi šodien iesniegtie likumprojekti, neskatoties uz visu cieņu pret viņu autoriem, pret mēģinājumiem radīt veselu jaunu sistematizētu likumprojektu paketi, tomēr ir jāatgriež kā tādi, kurus mēs pirmajā lasījumā pieņemt nevaram.

Kāpēc? Pirmkārt, tāpēc, ka, ja mēs parlamentā dažādās sakarībās esam izteikuši interesi, ka atdzīvināt saimniecisko dzīvi Latvijā bez ārzemju kapitāla nav iespējams, tad, pastāvot šādiem likumiem, nekāda kapitāla pieplūde nav iespējama. Es neatsaucos uz tiem likumprojektiem, kurus mēs izvērtējām pagājušajā nedēļā. Ja jūs uzmanīgi pavērosiet tos, kas šodien mums ir priekšā, jūs redzēsiet, ka jebkuru kapitālu, kurš būs ieguldīts ražošanā, mēs jau būsim aplikuši ar peļņas nodokli. Paralēli tam mēs piedzenam arī vai nu akcīzes, vai apgrozījuma nodokli. Tas nozīmē, ka vispārējais princips- tikai vienreiz maksāt- tiek pārkāpts, turklāt ne vienreiz vien. Rezultātā veidosies tāda situācija, ka ražot gluži vienkārši būs pilnīgi neizdevīgi. Līdz ar to arī ieguldīt kapitālu.

Otrais moments- padomāsim par to, ka mums nāksies republikas pilsoņiem, visiem iedzīvotājiem atmaksāt tās summas, kas tiek piedzītas nodokļu veidā. Turklāt, man jāsaka, ka viens otrs jautājums šajos likumprojektos ir risināts vienkārši unikāli. Tātad ar akcīzes nodokli mēs apliekam greznumpreces, tai skaitā kažokādas izstrādājumus no kaķa ādas- 90 procentus. Tie no mums, kas bērnības gados ir lasījuši Puškina "Kapteiņa meitiņu", zina, ka tur Pugačovam uzdāvāja suņādas kažociņu. Mēs kaķādu pielīdzinām tātad izcilam greznumpriekšmetam.

Padomāsim tagad tā: ja uz katriem 10 rubļiem, kas ir ieguldīti šajā kaķādas kažociņā, nāks klāt 90 rubļu akcīzes nodokļa, tad 50 rubļu vērts kaķādas kažociņš pie mums maksās 500 rubļu. Man jāsaka, ka laikam Pugačovam kaķādas kažociņu uzdāvāt nevarētu pie tādas situācijas. Tā būtu tik tiešām supergreznumprece. Nemaz jau nerunājot šinī gadījumā par kafiju, augu eļļu un tamlīdzīgi. Praktiski rodas tāda situācija, ka mēs pilnīgi paralizēsim saimniecisko darbību.

Otrs moments. Šobrīd šeit, zālē, atskan balsis par to, ka lauksaimniecība šo nastu nevarēs izturēt. Es tam pilnīgi piekrītu. Bet vai jūs domājat, ka pilsēta to izturēs? Vai jūs domājat, ka to varēs izturēt jebkurš pilsonis, kuram būs jāapmaksā šie 450 rubļi katra kaķādas kažociņa cenā? Tātad superaugstas cenas, pastāvot superaugstiem nodokļiem.

Tālāk vēl viens moments, kas mums jāņem vērā. Šajā gadījumā par vienu un to pašu preci mēs grasāmies piedzīt vairākus nodokļus. Šajā ziņā tipiska ir degviela. Tātad benzīns un citi degvielas veidi attiecīgi 8 līdz 12 kapeikas litrā. Es nolasu jums Jelgavas rajona kopsaimniecības "Vienība" pilnvaroto sapulces prasību. Šeit gan tas ir dēvēts par ceļu nodokli. "Nedrīkst ņemt ceļa nodokli dīzeļdegvielai 8 kapeikas litrā, jo dīzeļdegviela tiek izmantota lauksaimnieciskās produkcijas ražošanas tehnoloģiskajā procesā." Tas pats, runājot par benzīna nodokli- 12 kapeikas litrā. Padomāsim, ka, uzliekot šo akcīzes un pēc tam vēl apgrozījuma nodokli, mēs sacelsim degvielas cenas tik augstas, ka tās neviens nevarēs samaksāt- nedz kopsaimniecība, nedz individuālais.

Tālāk parunāsim vēl par vienu momentu. Šī nodokļu likumu pakete ir faktiski sagatavota, lai piedzītu nodokļus no šodien valsts īpašumā esošiem uzņēmumiem. Rīt mēs gatavojamies masveidā republikā izveidot privātos uzņēmumus. Rīt mēs gatavojamies masveidā veidot akciju sabiedrības un tā tālāk. Vai tik tiešām mēs varam iedomāties tādu situāciju, ka cilvēks vai kāda juridiska persona, ieguldījusi (es ņemu kontrolskaitli), piemēram, 100 dolārus, ne vien neko nesaņems atpakaļ, bet, gluži otrādi, vēl paliks parādā. Vai vispār tāda ekonomiskās domāšanas loģika ir iespējama? Pavērojiet šos likumprojektus kopumā un jūs pārliecināsities, ka no šiem 100 dolāriem nekas pāri nepaliks, nerunājot nemaz par peļņu, bet ieguldītājs vēl būs parādā Latvijas Republikai.

Pāris vārdu par konkrētajiem projektiem, proti, par akcīzes nodokli. Es pirmām kārtām ierosinātu arī to kardināli pārstrādāt. Tādējādi atgriežamies pie jautājuma, kuru mēs diskutējām citā sakarībā, tas ir, ka nevar būt dažādas atbildības likmes, dažādi nodokļi, dažādi soda naudas procenti vienā likumā atšķirībā no otra un vēl atšķirībā no jumta likuma. Visam jābūt unificētam, citādi šajās pretrunās neviens nevarēs orientēties. Padomāsim par to, vai ir iespējami vispār tādi akcīzes nodokļa procenti, kādi šeit ir paredzēti. Rezultātā vesela virkne preču gluži vienkārši pazudīs no mūsu, šodien sauksim tos- veikali, es pat nezinu, kā lai to sauc- plauktiem. Katrā ziņā no tirdzniecības tās tiks faktiski izslaucītas.

Runājot par apgrozījuma nodokli, es šeit gribētu vērst uzmanību uz to apstākli, ka, protams, ir paredzēti apgrozības nodokļa atvieglojumi. Taču tas ir ļoti un ļoti ierobežoti un ne tādā veidā, kādā tas stimulētu saimniecisko dzīvi. Vēl vairāk. Runājot par humanitāra rakstura darbību, es gribētu atgādināt, ka mums šodien ir, piemēram, Zinību biedrība, mums ir Juristu biedrība, mums ir Zinātnieku savienība. Neviena no šīm organizācijām nevarēs ražot nekādu informāciju, jo par visu to būs jāmaksā nodoklis. Šodien jau tās strādā ar zaudējumiem vai arī vienu saimniecisko darbību veic, lai varētu finansēt otru, piemēram, lai varētu maksāt par lekcijām. Tāpēc man šķiet, ka 5.pantā vajadzētu paredzēt to organizāciju skaitā, kuras tiek atbrīvotas, apmēram šādu formulu- zinību biedrību un profesionālās sabiedriskās organizācijas par izdevniecību darbību, kā arī cita veida intelektuālās produkcijas realizāciju. Citādi mēs likvidēsim visas šīs organizācijas, un to vietā nāks kooperatīvi, kuri mums piegādās kvalitatīvu, dārgu informāciju. Turklāt sociāli orientētu ne tajā virzienā, kādā mēs vēlētos to redzēt. No šī paša viedokļa, runājot par apgrozījuma nodokļa likmēm, es gribētu solidarizēties ar iepriekšējiem runātājiem, atgādinot, ka tādas procentuālās likmes, kā šeit ir, valsts kabatu nepiepildīs, jo gluži vienkārši veselu virkni preču neviens vairs neražos, tai skaitā audumus, apavus un tā tālāk. Jo 40 procentu apgrozījuma nodoklis ir tāds nodoklis, kas saistībā ar visiem pārējiem nodokļiem privātuzņēmējdarbību kā tādu pilnīgi šinī gadījumā pārsvītros.

Rezumējot es aicinu atdot šos projektus tālākam pilnveidošanas darbam, šodien atturoties tos pieņemt. Pretējā gadījumā dzimstošai Latvijas tautsaimniecībai mēs faktiski pārvelkam treknu krustu.

Priekšsēdētājs: Deputāts Jundzis.

T.Jundzis: Cienījamie deputāti! Protams, būtu naivi cerēt, ka nodoklis būs tā svira, kura veicinās ražošanu, attīstīs to. Bet cerēt uz to un cīnīties par to, lai nodoklis nesagrautu šo ražošanu, tās atsevišķās jomas vai veselus uzņēmumus, es domāju, tas ir mūsu uzdevums. Te es gribu pilnībā pievienoties iepriekšējiem runātājiem, un it īpaši profesoram Plotniekam, ka mēs nedrīkstam radīt tādu nodokļu sistēmu, kura sagrauj mūsu ražošanu. Mēs konkrēti ar speciālistiem agrofirmā "Lāčplēsis", tajā skaitā arī ar Finansu ministrijas pārstāvjiem, izanalizējām, ar ko draud vai ko sola nodoklis visai šai stabilajai, rentablajai saimniecībai. Izrādās, ja šo nodokli mēs jau būtu ieviesuši un pieņēmuši 1989.gadā, tas būtu stājies spēkā, tad no 6 miljoniem 830 tūkstošiem realizācijas ienākuma par alus un vīna ražošanu un apstrādātajām zvērādām būtu jāsamaksā akcīzes nodoklis- 3 miljoni 700 tūkstoši. Speciālisti un arī finansu speciālisti, kas bija klāt, bija vienisprātis- pie šādiem rezultātiem, protams, šai agrofirmai nav vairs iespējams turpināt ražošanu. Tā ir jāpārtrauc, neskatoties uz kapitālieguldījumiem simtiem tūkstošu rubļu apmērā. Vai tas ir valstij izdevīgi, tas mums, deputātiem, ir jāizlemj. Vai izdevīgi, ja, piemēram, tikai no šīs agrofirmas vien valsts ik gadu nesaņems zvērādas par vairāk nekā 5 miljoniem rubļu, nesaņems alu vairāk nekā 2 miljonus litru un nesaņems nekādus nodokļus? Vai tomēr mēs šos nodokļus radīsim samērīgus, tādus, kas ražošanu, ja ne stimulē, kā es teicu, bet ļauj vismaz tai attīstīties tālāk.

Apspriežoties ar speciālistiem, mums radās priekšlikums, ka šie nodokļi, konkrēti, par apstrādātajām kažokādām, ir jāsamazina. 50 procentu vietā par apstrādātajām kažokādām varētu runāt par 25 procentiem.

Tālāk par kažokādu izstrādājumiem. Šeit jau minēju- 95 procentu nodoklis par virsdrēbēm. Kurš saprātīgs ražotājs pie šāda 5 procentu atlikuma no realizācijas turpinās ražošanu? Tātad 60 procenti par virsdrēbēm, tas ir acīmredzot pats lielākais procents. Par cepurēm 60 procentu vietā arī jārunā vismaz par 40 procentiem. Visbeidzot, apkakles, aproces- 55 procentu vietā ražošana rentabla būtu apmēram pie 40 procentu nodokļa.

Šeit jau daudzi runāja par akcīzes nodokli benzīnam un dīzeļdegvielai. Es domāju, ka principā šī nodokļa piemērošana, neskatoties uz dažādiem iebildumiem, kas šeit arī tika izteikti, man likās, ir visai taisnīga. Agrāk katrs maksāja kaut kādu abstraktu ceļa nodokli, neskatoties uz to, vai viņš brauca vai nebrauca, cik viņš brauca, bet viņš maksāja vienu un to pašu summu. Droši vien daudz taisnīgāka ir tāda sistēma, kāda piedāvāta šajā akcīzes nodoklī par benzīnu un dīzeļdegvielu. Izejot no tā, cik ir iegādāts benzīns, tik attiecīgi arī maksā par katru nobraukto litru. Ne tikai cenu par šo benzīnu, bet šī cena ietver sevī arī šo akcīzes nodokli: 8 kapeikas par dīzeļdegvielu un 12 kapeikas par benzīnu. Varbūt var strīdēties par šīm kapeikām, bet man šis princips liekas, vēlreiz atkārtoju, taisnīgs.

Taču man liekas pilnīgi nepieņemams tas princips, kādā veidā šo nodokli tiek plānots sadalīt. Uz to man arī atbildēja finansu ministra pirmais vietnieks Skulte, ka viss šis nodoklis ieiet budžetā un "tad jau skatīsimies, kam vairāk vajag". Es domāju, ka ceļiem ir pietiekami svarīga vai vairāk nekā svarīga stratēģiska nozīme pašreiz, varētu teikt, tā ir tāda joma, kurai mēs nevaram finansēšanu veidot pēc atlikuma principa. Lai ieinteresētu ceļiniekus ceļus uzturēt, ceļus veidot un celt jaunus, viss šis akcīzes nodoklis nenoliedzami, manuprāt, ir jānovirza tieši šiem ceļu uzturēšanas un jaunu ceļu veidošanas mērķiem.

Es šodienas laikrakstā "Neatkarīgā Cīņa" ar prieku lasīju Arņa Kalniņa rakstu par akcīzes nodokli. Šeit arī viņš runā par to, ka līdzekļiem, kas iegūti, iekasējot akcīzes nodokli par degvielu, būs mērķa raksturs. Diemžēl Skultes kungs man atbildēja pilnīgi pretējo. Tāpēc es domāju, ka tomēr būtu jāatgriežas pie tā ierosinājuma, kuru izteica Satiksmes ministrija, ka no šī akcīzes nodokļa par degvielu būtu veidojams speciāls ceļu fonds un līdz ar to visi līdzekļi simtprocentīgi tiktu izmantoti jaunu ceļu celtniecībai un esošo ceļu remontam. Šāda fonda projekts, kuru vajadzētu apstiprināt Ministru padomei, jau ir radīts. Ja šie līdzekļi tiktu šai fondā novirzīti, tad atbilstoši šim nolikumam, kuru apstiprinās Ministru padome un kur paredzēts, ka Augstākā padome noteiks galvenos virzienus, kādos izmantojami šie līdzekļi,- ceļu remontam un celtniecībai, attiecīgi simtprocentīgi tos saņemtu. Es domāju, tas ir daudz pareizāk un daudz taisnīgāk, nekā mēs atkal šos līdzekļus ieskaitīsim vispārējā katlā un pēc tam pēc atlikuma principa atvēlēsim ceļiem. Turklāt te nebūtu jāuztraucas nedz lauksaimniekiem, nedz arī vietējiem varas orgāniem, jo šis projekts par ceļu finansēšanas fonda radīšanu paredz šos līdzekļus novirzīt ne tikai republikas nozīmes ceļiem, bet arī vietējās nozīmes ceļiem un iekšsaimniecību ceļiem. Ja šeit uztraucās par to, kāpēc traktoriem, kas pamatā izmanto dīzeļdegvielu, šis nodoklis būtu jāmaksā, es domāju, ka lauksaimnieki jau vislabāk to zina, ka traktors, kaut arī ne katru dienu braukā pa ceļu, toties, ja uz šī paša ceļa uzbrauc, tad jūs zināt, ka pēc trešās reizes ceļš ir jāremontē. Tāpēc būs visai taisnīgi, ja saglabās šo akcīzes nodokli arī par dīzeļdegvielu.

Es aicinātu šī akcīzes nodokļa vietā par degvielu padomāt par speciālu ceļa nodokli vai arī tad šajā akcīzes likumprojektā vai likumā, kuru mēs pieņemsim, paredzēt mērķa novirzījumu, kā raksta arī Arnis Kalniņš, un šo akcīzes nodokli par degvielu izmantot tikai ceļu remontam un ceļu celtniecībai.

Visbeidzot, manuprāt, likumprojekta par akcīzes nodokli 5.pants nav pieņemams. Tur ir runa par to, ka Ministru padome piešķir akcīzes nodokļa atvieglojumus. Es domāju, ka tad jau mēs par velti šeit sēžam, ja jau Ministru padome, tā sakot, pēc saviem ieskatiem jebkuram varēs šo nodokli atlaist. Ko tad mums te darīt, tad lai jau Ministru padome pati lemj no paša sākuma, lai tā tiek galā! Es domāju, mēs, likumdevējs, nevaram apzināti radīt apzinātas spraugas likumā, kuras pēc tam var tikt izmantotas gan voluntāri, gan ļaunprātīgi. Es viennozīmīgi aicinu šo pantu svītrot, jo ne jau likumam un likumdevējam jāpiemērojas atsevišķiem uzņēmumiem, organizācijām vai pat pilsoņiem, bet otrādi, viņiem ir jāpiemērojas likumam. Likums mums ir jāuzraksta tāds, kurš atbilst vairākuma interesēm.

Priekšsēdētājs: Deputāts Raimonds Krūmiņš.

R.Krūmiņš: Cienījamie kolēģi, es jau par šo jautājumu esmu arī uzstājies agrāk. Man kādreiz bija tāds priekšlikums, un esmu izteicis to debatēs agrāk, runājot par šo jumta likumu un par nodokļu sistēmu kopumā, ka būtu bijis lietderīgi vispār apvienot šo te. Ja mēs analizējam, kāda ir budžeta ieņēmuma struktūra, tad varam konstatēt, ka, ļoti rupji runājot, šobrīd divas trešdaļas no budžeta ieņēmumu daļas tiek veidotas uz šī apgrozījuma nodokļa rēķina. Tātad šis faktiski ir pats galvenais likums mums šinī paketē, kurš arī acīmredzot turpmāk būs tas, kas dos galveno budžeta ienākuma masu.

Atšķirībā no tagadējā apgrozījuma nodokļa te ir viena izmaiņa. Atšķirībā no tās sistēmas, kad šis apgrozījuma nodoklis veidojās kā cenu starpība starp mazumtirdzniecības cenu un vairumtirdzniecības cenu, tagad šeit ir mēģināts, vismaz tā var saprast, lietot principu, ka apgrozījuma nodoklis tiek rēķināts no realizētās preces cenas, tātad faktiski no realizācijas apjoma. Tā tad arī būtībā ir galvenā atšķirība.

Bet tajā pašā laikā saglabājas visa tā pati kārtība, jo diemžēl it sevišķi apgrozījuma nodokļa projektā ir viens būtisks trūkums, tas ir, atšķirībā no akcīzes nodokļa mums nav šī preču sadalījuma pa likmēm, nav pat kaut kāda uzmetuma, ne arī skices. Man bija iespēja redzēt šo skici, drīzāk tas ir faktiskais stāvoklis uz šo brīdi. Tur atklājas diezgan interesantas lietas. Cik man zināms, tad piedāvātajā variantā nav izslēgta tā pati dubultā aplikšanas kārtība. Piemēram, par benzīnu, kas ir realizēts mazumtirdzniecībā, varēs turpināties tāda situācija, ka tiek ņemts gan šis akcīzes nodoklis, gan arī apgrozījuma nodoklis, kā jau te izteicās iepriekšējie runātāji. Tās 30 kapeikas, ko mēs tagad maksājam par 76.benzīnu, ir mazumtirdzniecības cena, bet vairumtirdzniecības cena tam ir ap 15 kapeikām. Tātad šī starpība ir šis nodoklis, ko mēs jau tagad maksājam. Tāpēc nevajadzētu pieiet tik kritiski šai lietai, ka nu šie procenti daudziem liekas graujoši. Protams, pilnīgi nepieņemami ir 85 procenti kažokādu izstrādājumiem. Bet tas, ka mēs jau tagad daudzos gadījumos šos procentus maksājam, arī ir fakts. Tā ka mums būtu ļoti labi, ja mēs varētu redzēt tās likmes un tos procentus jeb konkrētas summas varbūt, jo tās ir vieglāk šobrīd uzrādīt, ko mēs maksājam jau tagad.

Kāds būtu priekšlikums? Skatoties debatētāju sarakstu, man šķita, ka Kodoliņa kungs uzstāsies pirms manis, bet acīmredzot kā atbildīgās komisijas pārstāvis viņš ir pēc. Man bija saruna ar viņu un es arī atbalstu šo viedokli, ka vajadzētu apvienot šos abus nodokļus- akcīzes un apgrozījuma, jo būtībā tur nekādu atšķirību nav, tikai tā, ka akcīzes nodoklim šis likmju diapazons ir daudz plašāks un šeit ir it kā tās valsts monopola preces. Ja mēs paplašinām likmju diapazonu apgrozījuma nodoklim, tad ļoti labi varam iztikt ar šo nodokli, attiecīgi katrai likmei piemērojot to preču sarakstu, kāds tiek tajā iekļauts. To varētu izdarīt vai nu Ministru padome, vai arī pēc Ministru padomes priekšlikuma apstiprināt Augstākajā padomē. Tas jau būtu mazāk svarīgs jeb procedūras jautājums. Šīs likmes sadalījums ir samērā liels progress uz priekšu. Mums ir vairs tikai sešas grupas saglabājušās šinī apgrozījuma nodoklī. Ja šos nodokļus apvienotu, varbūt grupu skaits palielinātos, taču tāpat tas ir pat pārskatāmāk nekā pēc tagadējās sistēmas- praktiski katrai precei sava likme un savs procents. Tā ka šeit progress ir.

Mans priekšlikums kādreiz bija, ka vajadzētu izveidot vienotu nodokli- uzņēmuma realizācijas ienākuma nodokli, kurš faktiski atspoguļotu šo pašu būtību, bet tiktu izslēgta tā parādība, ka mēs it kā tagad samazinām peļņas nodokļa procentu. It kā ļoti simpātiski izskatās, ka uzņēmums maksās tikai 35procentus no peļņas, tajā pašā laikā savienībā maksās 45 procentus. Bet mēs skatāmies šo procentu atrauti, mēs nezinām, kāda būs apgrozījuma nodokļa likme PSRS. Tāpēc faktiski reālu ainu mēs iegūtu tikai tad, ja maksātu vai nu no kopējās peļņas masas, kura paliek uzņēmumu rīcībā no realizācijas ieņēmumiem, vai arī procentu no pašiem realizācijas ieņēmumiem. Kad maksājam no tās peļņas, kura paliek pēc apgrozījuma nodokļa nomaksāšanas, kā tas ir tagad paredzēts, šī situācija praktiski ir ļoti grūti kontrolējama un tikai praktiskās uzņēmējdarbības gaitā var pārliecināties, vai šo produkciju ir vai nav izdevīgi ražot. Tāpēc šī ekonomiskā situācija faktiski ir neprognozējama. Es domāju, ka ieviest šādu uzņēmumu realizācijas ienākuma nodokli, apvienojot šos nodokļus, būtu mūsu pienākums. Jo tiešām nav nopietna pamatojuma, ka dažādas preču grupas tiek apliktas pēc dažādiem nodokļiem, faktiski piemērojot vienus un tos pašu principus.

Priekšsēdētājs: Deputāts Kodoliņš. Sekretariāts atvainojas deputātam Muciņam, viņš arī runās debatēs, viņš nebija iekļauts sarakstā.

A.Kodoliņš: Cienījamie deputāti! Es runāšu divās daļās. Pirmajā daļā runāšu Ekonomikas komisijas vārdā un uzdevumā un pēc tam es gribētu tomēr izteikt arī dažas savas domas.

Visiem deputātiem ir izdalīts Ekonomikas komisijas slēdziens par šiem nodokļiem, kā arī lēmumprojekts, kāds, mūsuprāt, varētu būt šī pirmā lasījuma apspriešanas rezultāts. Tiesa, šeit diezgan pamatīgi ir kritizēti vairāki momenti, par kuriem arī Ekonomikas komisijā bija līdzīga diskusija. Mēs tāpat kā daudzi citi deputāti šeit apšaubījām to daļu, kur ir runa par akcīzes nodokli kažokādām. Mūsuprāt, ir absolūti nepieņemams princips, ka akcīzes nodoklis tiek uzlikts gan kažokādām, gan kažokādu izstrādājumiem. Ir jābūt vienam akcīzes nodoklim uz kažokādu izstrādājumiem, jo galu galā tā saucamās ģērētās ādas arī ir kažokādas izstrādājums.

Mums izraisīja lielas šaubas jautājums par nodokļiem uz degvielu. Nevienam, kas seko līdzi nodokļa apspriešanai, nav noslēpums, ka tas ir tas pats transportnodoklis, kurš bija atsevišķs nodoklis un kurš izsauca tik daudz iebildumu. Tā vieglākā metode valdībai bija to it kā noņemt no distances, bet tajā pašā laikā tas pilnībā ir ielikts šajā akcīzes nodoklī, tādējādi nevis vienkāršojot lietu, bet sarežģījot, jo mums tagad nav skaidrs, kā šis nodoklis tiks izmantots, kāda viņa ekonomiskā jēga, jo citur ir runa par procentiem, šeit pēkšņi parādās absolūtās summas.

Tāpat mums bija diezgan plaša diskusija par to, ka nav lietderīgi lietot tik dažādas nodokļu likmes daudziem izstrādājumiem, kuriem būtu pieticis ar vienu.

Tālāk komisija uzskata, ka jāņem vērā, lūk, šādi apstākļi. Pirmkārt, pašlaik tiek izstrādāts ne tikai jauns nodoklis, bet arī pasākumu plāns. Tātad- normāls jaunradītās vērtības nodoklis, kurš tad nu aizstātu gan šo akcīzes nodokli, gan apgrozījuma nodokli. Šo jaunradītās vērtības nodokli izmanto gandrīz visās Eiropas valstīs, un tas būtu piemērots tirgus apstākļiem. Bet šo nodokli ieviest šinī gadā nav iespējams. Ņemot vērā, ka šis ir pārejas laika nodoklis, kārtējo reizi mēs uzskatām, ka pareizi būtu jau nosaukumā fiksēt to un uzrakstīt, ka šie ir likumi par akcīzes nodokli un apgrozījuma nodokli tieši 1991.gadam. Otrs moments, kuru komisija uzskatīja par nepieciešamu fiksēt lēmumprojektā, ka jāapkopo šie priekšlikumi un tie ļoti rūpīgi jāizdiskutē.

Tajā pašā laikā es gribu jau šeit pāriet uz to daļu, kur es runāšu no sevis. Es gribu teikt, cienījamie deputāti, ka man tā likās, ka īsta izpratne par šo nodokli bija tikai vienā runā, proti, Edmunda Krastiņa runā, kurš runāja Tirdzniecības komisijas vārdā. Manā izpratnē, deputātiem izpratnes par to, kas ir akcīzes nodoklis, absolūti nav, arī par apgrozījuma nodokli nav ne tuvu skaidrs, kur ir šī nodokļa ekonomiskā jēga. Kas tad ir šie nodokļi?

Pirmkārt, tas ir uzcenojums uz preces cenas. Tāpēc teikt, ka valsts uzņēmumu, kas maksā nodokli, tagad ar šiem drausmīgajiem nodokļiem nospiedīs, tas ir vispār ekonomiski analfabētiski, jo principā jau valsts uzņēmums nemaz nemaksā šo nodokli. Uzņēmums tikai izpilda vienu funkciju, viņš iekasē šo nodokli, lai nodotu valstij. Kas tad maksā šo nodokli? Šo nodokli maksā patērētājs, tas ir, iedzīvotājs.

Tālāk otrs moments. Šie drausmīgie nodokļi, kas nāks uz mīļo patērētāju un nospiedīs viņu pie malas. Nav jau tā, kolēģi! Ja jūs apmēram būtu iedziļinājušies tajā lietā, tad zinātu, ka šīs likmes ir esošās cenas, piemēram, akcīzes nodoklī gandrīz viens pret vienu. Līdz šim šie nodokļi bija kapeikās un rubļos. Te viņi ir ielikti procentos un stāv mums priekšā aci pret aci. Tā kā cenas būs dinamiskas, absolūtos skaitļos atstāt nav pareizi, ir jāliek procentos. Šī doma, manuprāt, ir pilnīgi pareiza.

Cita runa ir par to, vai tiešām mums šīm esošajām cenām jābūt par kaut kādu etalonu. Šeit mēs nekādi nevaram piekrist Finansu ministrijai. Nav jābūt par etalonu un nav jēgas uzlikt mazāk stipram liķierim 91 procentus un, ja tam liķierim ir trīs alkohola grādu mazāk, tad 87 procentus vai arī kaut kas tamlīdzīgs. Tur jūs varat atrast visu to buķeti. Jābūt ir vienam, manuprāt, uz alkohola stipruma, teiksim, 95 procentiem, un turpat arī jāieliek tie paši stiprinātie vīni. Nezin kāpēc tie pieskaitīti pie kaut kādiem īpaši labiem dzērieniem, kas nebūtu jāapliek ar akcīzi.

Manā izpratnē šeit būtu tiešām ko darīt, bet es nevaru piekrist kolēģim, kas saka- noraidīsim, nepieņemsim. Galu galā šis ir nodoklis, kas visā pasaulē tiek lietots kā nodoklis, ko visvieglāk uztver maksātājs. Nevienu nodokli tik viegli maksātājs nenomaksā. Par katru ienākuma nodokļa procentu iedzīvotājs ir gatavs cīnīties līdz pēdējam un nemaz neuztraucas, un arī neapzinās, ka viņš dažkārt nopērk preci un visu laiku maksā valstij nodokļus. Tajā ziņā tas ir ļoti solīds un visā pasaules praksē ļoti piemērots nodoklis. Es uzskatu, ka to noraidīt, atstājot citus nodokļus, būtu galīgi nepareizi. Visvienkāršāko nodokli noraidīt, atstājot šos sarežģītākos.

Cita runa, es jau saku, ir tiešām par likmēm. Šinī sakarā gribu pateikt arī mazliet dažus vārdus par šīm radošajām savienībām. Šeit arī ir liela neizpratne par nodokli. Pirmkārt, kāpēc Teātru savienības darbnīcām ir jāpārdod teātriem savs ražojums? Kāpēc nevar būt šīs darbnīcas vienkārši kooperācijas uzņēmums starp teātriem, kas apgādā teātri un daļu produkcijas realizē pašdarbniekiem un tā tālāk. Apliek ar nodokļiem jau tikai to daļu, ko es realizēju ārpus sava uzņēmēju loka. Tā ka šeit arī nebūs pareizi.

Cita runa ir par to, ka tiešām ir tāda situācija, ka, piemēram, Kultūras fonds pašlaik saņem pašu galveno ienākumu no "Daiļrades". Šeit tiešām situācija ir tāda, ja valsts tos procentus saņems, tad Kultūras fonds paliks bez līdzekļiem. Tā tas ir vēl vienai otrai sabiedriskajai organizācijai. Tātad šeit ir jāmeklē cits princips, bet ne jau nu tāpēc būtu jānoņem nodoklis. Šeit būtu jārealizē tāds princips, ka valsts atdod šo iekasēto nodokli attiecīgajai biedrībai. Bet ir obligāti jāsaglabā valsts kontrole pār šo nodokli, jo te jau ir tā lieta, kāpēc nevajadzētu šos atbrīvojumus pārāk likt. Tāpēc, ka zem šiem biedrību uzņēmumiem var noslēpties pavisam cits bizness, un tā tas, starp citu, arī ir. Tātad uzņēmums kļūst par vienkāršu aizsegu, kur bizness atrod izeju uz tirgu bez nodokļa. Tas nav pieņemami.

Ir vēl viena grupa, par kuru būtu jārunā un par kuru ir ļoti daudz iesniegumu. Tās ir invalīdu biedrības, kuras tiešām būtu pareizi atbrīvot no nodokļa. Kāpēc? Tāpēc, ka invalīdu biedrības ražojumi nevar būt tajā pašā pašizmaksā kā fiziski veselu cilvēku uzņēmumos ražoti. Viņus aplikt ar apgrozījuma nodokli tomēr būtu netaisni, jo viņi nevar konkurēt ar citiem uzņēmumiem. Šeit šīs nodokļu atlaides ir pareizas un vietā. Tomēr, manuprāt, priekšlikumi, kuru ir ļoti daudz tieši par šiem nodokļiem, liecina par lielu neizpratni un arī bieži vien, piemēram, dažu mūsu pašu kolēģu aritmētikas nezināšanu, jo tie piemēri, kuri tika minēti, bija aritmētiski galīgi aplami.

Es atvainojos, 40 rubļu trušu ādu, tas ir, kaķādu, es atvainojos, apliekot ar 95 procentu nodokli, iznāk ne vairāk kā aptuveni 89 rubļi nevis 400.

Priekšsēdētājs: Deputāt Kodoliņ, izsaku jums piezīmi par nekorektu savu kolēģu ekonomisko zināšanu novērtēšanu, iet runa par analfabētismu un aritmētikas nezināšanu. (Zālē smiekli.)

A.Kodoliņš: Es ļoti atvainojos.

Priekšsēdētājs: Vārds deputātam Muciņam.

L.Muciņš: Godāto priekšsēdētāj! Cienījamie deputāti! Es savā runā, nebūdams ekonomists, nevarēšu tik smalki šeit analizēt mūsu kolēģu matemātikas zināšanu vai nezināšanu, taču pretstatā tam, ko šeit daži deputāti centās uzburt, es gribētu teikt dažus vārdus nodokļu aizstāvībai tieši no juridiskās puses. Man jāpiekrīt iepriekšējiem runātājiem Kodoliņam, arī deputātam Krastiņam, par dziļi argumentēto izklāstījumu par šo nodokli. Es domāju, ka katrs, kas kaut cik uzmanīgi būs izlasījis šos paskaidrojuma rakstus šim nodoklim, būs izsecinājis trīs svarīgus momentus.

Pirmām kārtām visā pasaulē tāds nodoklis tiek maksāts. Otrām kārtām tāds nodoklis Latvijas PSR līdz šim bija un tika maksāts, un neviens šī nodokļa dēļ nav bankrotējis. Trešām kārtām šis nodoklis ir virs pašizmaksas un virs peļņas. Tātad šis nodoklis pēc savas būtības ir nodoklis nevis ražotājiem, bet nodoklis patērētājiem, tātad pircējiem. Ja mēs šos momentus tā ievērotu, tad arī šeit nebūtu tādu brīnišķīgu paziņojumu, kādi tika sniegti pirms tam.

Protams, strīdīgs moments ir par degvielu. Ne velti pirms tam jau tika ierosināts runāt par ceļa nodokli. Tad tika mēģināts to pārveidot par akcīzes nodokli. Tādēļ šeit, pats par sevi saprotams, nāca klāt vēl tās visas pretrunas, kas skar lauksaimnieku intereses vai vispār tādu produkcijas ražotāju intereses, kur tiek izmantots daudz degvielas, ne jau pa ceļu braucot. Piemēram, zvejnieku intereses. Pretī stāv stingri noteiktas iepirkuma cenas.

Komisijai būtu nepieciešams padomāt, kā šo problēmu atrisināt- vai atgriezties atpakaļ pie atsevišķa ceļa nodokļa vai mēģināt šī nodokļa robežās, varbūt pat apvienojot abus nodokļus, atrisināt šo problēmu. Atbalstot kopumā šāda nodokļa nepieciešamību, es domāju, ka, ja mēs šeit esam Augstākā padome, tad mums, redzot to, ka 42 procentus, tātad gandrīz pusi budžeta, sastāda šis nodoklis, es gribētu dzirdēt, ko deputāts Laķis un Preinbergs runās tad, kad mēs apspriedīsim budžeta izdevumu daļu. Tad noteikti runa būs par kultūru un tā tālāk. Un būs aicinājumi palielināt šīm nozarēm asignējumus. Man bail, ka mēs nenonākam pretrunā ar revolucionāriem aicinājumiem. Nu tad jau likvidēsim vispār valsti, ja jau mums nav vajadzīgi nodokļi, bet nodokļi ir viena no valsts sastāvdaļām.

Bet es kā jurists gribētu pieskarties vienai tādai problēmai. Ja mums rodas kaut kāda neskaidrība vai pretrunas, tad ir jākonstatē, ka šajā jomā nepieciešams radīt speciālu likumu vai kādu normatīvu aktu. Jautājums par to, kādā veidā no nodokļiem atbrīvot vai samazināt nodokļus dažādiem izdevumiem, piemēram, humanitāriem mērķiem, kā šeit tika minēts.

Mēs šeit aicinātu Sabiedrisko lietu un pašvaldības komisiju padomāt par tādu jautājumu- ne pirmo reizi es par to runāju, un ne pirmo reizi nodokļu likumsakarībā tas uzpeld -, ka ir nepieciešams radīt tādu statusu kā bezpeļņas biedrību. Ja mēs attiecīgi pieņemam šādu likumu par bezpeļņas biedrību, tad visi šie mēģinājumi iekļaut vai neiekļaut Sarkano Krustu vai Teātru savienības darbnīcas vai kaut kādas citas organizācijas, kuras intereses mēs vairāk vai mazāk šeit dažādu apstākļu dēļ pārstāvam, mums uzreiz atkrīt, un tad mēs dabūtu speciālu regulāciju.

Taču bez šīm bezpeļņas biedrībām mums ir jāparedz šajos nodokļos vai jumta likumā, vai vispār atsevišķi lēmumi jāpieņem par ziedojumiem humanitāriem mērķiem. Kāpēc, ja Teātru savienība teātrim pārskaita kaut kādu peļņas daļu, viņi būtu jāatbrīvo no nodokļa, bet, ja Liepājas rūpnīca "Sarkanais metalurgs" to dara, tai būtu jāmaksā tas nodoklis? Es domāju, ka šeit šajā sistēmā jābūt vienotai nostājai, ka ziedojumi humanitāriem mērķiem atbrīvojami no nodokļiem. Šī sistēma ir jāizstrādā, nevis jāmēģina tagad dažādā veidā projektā dabūt iekšā savas organizācijas. Pēc tam no Ministru padomes sastādītā projekta tās atkal tiek izsvītrotas. Tagad mēs atkal šeit cīnāmies, lai dabūtu iekšā. Un tā līdz bezgalībai. Ja mums ir šādas pretrunas, nepieciešams pieņemt speciālu normatīvu aktu un attiecīgi šo jautājumu regulēt. Ārzemēs ir paņēmieni, kad nodoklis pa dažādām pakāpēm tiek maksāts. Ja aizskaita kaut kādu peļņas daļu labdarīgiem mērķiem, tad var maksāt vienu pakāpi zemāk nodokli. Šeit par to ir jāpārdomā.

Trešais moments- nepieciešams nolikums par republikāniskajiem fondiem Ministru padomes noteiktajā kārtībā. Varbūt mēs to paši varam nolemt, varbūt uzticēt Ministru padomei. Katrā nodokļu apspriešanā mēs saduramies ar šīm problēmām. Tātad ir nepieciešams regulēt bezpeļņas biedrības darbību ar speciālu likumu. Ziedojumi humanitāriem mērķiem jāatrunā speciāli un jārunā par republikāniskiem fondiem. Ja mēs šos trīs momentus sakārtosim, tad nebūs šo strīdu ap nodokļiem un mēģinājumu panākt kādas organizācijas priekšrocības. Ja neizdodas, tad rodas jautājums, kādēļ, teiksim, Mākslinieku savienība labāka par Teātru savienību un otrādi. Savādāk es šeit skaidrību neredzu. Protams, noteikti būtu nepieciešams svītrot abos nodokļos, ka Ministru padome var noteikt atvieglojumus. Tiešām, ja mēs esam likumdevēji, tad šis jautājums jāpatur savās rokās. Es aicinātu konsekventi šo likumu pieņemt un otrajā lasījumā, ja mēs varam strīdēties par konkrētiem cipariem, par konkrētām likmēm, vēlreiz padomāt par degvielu, kā tas būs. Bet kopumā es aicinu nodokli noteikti pieņemt, jo citādi mums nav te ko darīt, un mēs varam iet mājās.

Priekšsēdētājs: Paldies par procedūru. Vārds deputātam Bojāram. Divas minūtes.

J.Bojārs: Cienījamie deputāti! Man ir priekšlikums. Šie nodokļu likumi ir ļoti sarežģīti, bet tie ir ārkārtīgi svarīgi. Jāņem vērā, ka nevienā no mūsu nodokļu likumiem nav paredzēti šo nodokļu griesti, proti, augstākā summa, cik var uzlikt visus nodokļus kopā, jo katram no mums, un sevišķi firmām un organizācijām, būs jāmaksā vairāki nodokļi. Man būtu priekšlikums, lai valdība jeb šo likumprojektu autori sagatavotu tabulu, kā izskatītos visa šī nodokļu aplikšanas aina kopumā. Lai mēs redzam pa līnijām, ka firmai, organizācijai, privātām personām jāmaksā tāds un tāds nodoklis un kopumā, cik viņš nomaksā. Piemēram, Zviedrijā nodokļu likmes virsotne ir 75 procenti. Nevar vairāk uzlikt pie vislielākās ienākuma summas. Turklāt tagad zviedri taisās mainīt arī šo sistēmu, jo šī sistēma tomēr bremzē rūpniecības un tirdzniecības attīstību. Es domāju, ka mēs visi, it sevišķi tie, kas nav ekonomisti, un lielākā daļa zālē tomēr nav ekonomisti, ļoti šaubīsimies, vai balsot par šo nodokļu paketi, ja mēs grafiski neredzēsim šo cenu kopumā.

Un nākošais. Mēs gribētu uzzināt no valdības, cik valdība kopumā ieņems par katru no šiem nodokļiem katrā iedaļā, lai redzētu, kā veidosies republikas budžets un varētu atkal ar tīrāku sirdsapziņu par šiem projektiem balsot. Es gribētu likt šo priekšlikumu uz balsošanu.

Priekšsēdētājs: Mēs jūsu priekšlikumu nobalsosim atsevišķi, bet vispirms par likumprojektiem, kurus mēs esam izskatījuši. Praktiski mums tagad vajadzētu izteikt savu viedokli par sekojošo: vai mēs turpinām strādāt pie šī likumprojekta un akceptējam līdz ar to viņu pirmajā lasījumā, izskatām visas piezīmes, kuras šeit tika iesniegtas, un ierosinājumus, protams, konceptuāli neapstiprinot likmes un procentus. Mēs jau tagad esam sapratuši, ka nodokļu likumiem to nevajadzētu darīt pirmajā lasījumā. Acīmredzot to darīsim pēdējā lasījumā, nosakot galīgo akceptu visiem procentiem un visām likmēm, kas būtu redzams kopējā ainā par nodokļiem.

Tātad- vai mēs akceptējam pirmajā lasījumā un turpinām strādāt, vai nododam atpakaļ autoriem šo likumprojektu. Jūs varat izteikt savu viedokli balsojot. Kas attiecas uz deputāta Bojāra ierosinājumu, par ko viņš lūdz balsot, es noteikti to ierosinātu balsot. Bet mēs varējām arī bez balsošanas to valdībai pieprasīt. Tas ir elementāri. Valdība jau pamazām dažus tādus materiālus dod, bet visā pilnībā, kā jūs ierosināt, to mums nav.

Sakarā ar to, ka tas ir pārejas periods, Ekonomikas komisija ierosināja tikai 1991.gadam šos abus likumus. Bet to atsevišķi, manuprāt. Vispirms vajag izteikt savu attieksmi, vai mēs akceptējam pirmajā lasījumā vai ne?

Lūdzu, reģistrēsimies. Rezultāts: 119. Balsosim par likumprojektiem par akcīzes nodokli un par apgrozījuma nodokli pirmajā lasījumā. Jūs ierosināt par katru atsevišķi? Lūdzu, dzēsiet. Jums taču ir projekts par katru atsevišķi? Balsosim par akcīzes nodokļa likumprojektu. Trešais mikrofons.

J.Celmiņš: Es atvainojos. Mums varbūt vajadzētu tikt skaidrībā. Balsojot par akcīzes nodokli, situācija ir tāda, ka šeit ir arī projekti un citi uzskati, ka varētu būt atsevišķs transporta nodoklis. Tātad šīs 8 un 12 kapeikas, kas tiek pieliktas degvielai, dalīt nost no šī nodokļa un pieņemt atsevišķu transporta nodokli. Vai mēs šo jautājumu izlemjam konceptuāli šobrīd vai atliekam uz otro lasījumu? Manuprāt, šis jautājums konceptuāli būtu lemjams šobrīd. Es uzskatu, ka pareizi būtu šo transporta nodokli atdalīt no akcīzes nodokļa.

Priekšsēdētājs: Kolēģi! Mēs varam balsot tikai par to likuma projektu, kurš mums ir un kuru mēs esam apsprieduši. Ja jūs esat konceptuāli pret akcīzes nodokli, jūs acīmredzot izteiksiet savu viedokli balsojot. Lūdzu, trešais mikrofons.

A.Kodoliņš: Es gribētu atbalstīt deputāta Celmiņa domu, jo nespēlēsim paslēpes. Šis transporta nodoklis bija, un tas vienkārši ir taktisku apsvērumu dēļ ielikts šeit kā svešķermenis šajā nodoklī. Tā ka, manuprāt, ir pilnīgi loģiski, ka mēs varētu prasīt, lai to liek atsevišķi. Otrkārt, es gribu teikt, mums ir citi transporta nodokļi, kuru sistēmas atjaunošana ir lietderīga, apspriežot transporta nodokli. Tā ka es atbalstu Celmiņu.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, trešais mikrofons.

T.Jundzis: Cienījamo priekšsēdētāj! Es jums negribu piekrist, ka jūs tikko teicāt, ka mums šāds nodoklis nav piedāvāts kā transporta nodoklis. Varbūt, precīzāk sakot, runa bija par ceļa nodokļiem, iepriekšējie divi deputāti runāja. Es arī par to runāju, par to runāja vairāki citi deputāti no tribīnes. Mēs šo jautājumu apspriedām. Būtībā neiet runa par kaut kādu jaunu nodokli, kaut arī nosaukums ir ceļa nodoklis, bet tas ir tas pats akcīzes nodoklis. Runa ir tikai par to, ka to vajag izdalīt atsevišķi tikai tādam nolūkam, lai šis nodoklis tiktu izmantots ar konkrētu mērķi ceļu celtniecībai un ceļu remontam. Viss cits paliek pilnīgi tāpat kā akcīzes nodoklim. Tāpēc es arī aicinātu par šo jautājumu varbūt deputātiem nobalsot jau tagad- vai mēs vienu nodokli atstājam vai divus.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, trešais mikrofons.

R.Krūmiņš: Man bija priekšlikums arī par to, ka šos nodokļus varētu apvienot vienā paplašinātā, paplašinot apgrozījuma nodokļa diapazonu, attiecīgi pie tā nedaudz piestrādājot, bet konceptuāli pieņemot tos kopumā apvienotā veidā.

Priekšsēdētājs: Konceptuāli pieņemot, bet apvienotā veidā. Tad pareizāk būtu balsot par akcīzes nodokli, balsot par apgrozījuma nodokli un balsot par trešo nodokli- ceļa vai transporta nodokli. Lūdzu.

T.Jundzis: Priekšsēdētāj! Es domāju, jūs pareizi formulējāt, tikai jāsāk būtu ar ceļa nodokli, jo tas sastāv akcīzes nodoklī. Jāsāk balsot ar ceļa nodokli.

Priekšsēdētājs: Jā. Nu, tad man ir jālūdz pats autors. Vai mēs tā vienkārši varam mehāniski izdalīt? Saprotiet, ko jūs formulējat! Jūs formulējat: balsosim par nodokli, kura mums nav. Jūs ļoti vienkārši no akcīzes nodokļa izņemiet ārā par benzīnu, pēc tam mēs izdomāsim vēl par kaut ko izņemt ārā. Mēs esam nobalsojuši par nodokli. Es tomēr tā neuzskatu, ka tā mēs varam rīkoties. Mēs varam balsot trešo tikai par to, ka ir vajadzīgs šis nodoklis, un komisija, dabiski, strādās pie tā, lai akcīzes nodokli par benzīnu, kas ir vajadzīgs ceļam jeb transportam, mēs veidojam kā atsevišķu nodokli.

Lūdzu, deputāts Biezais.

J.Biezais: Es te gribēju atvieglot priekšsēdētāja lomu, jo liekas, ka viņš nevar izteikt tiešus priekšlikumus un aicināt balsot par likumprojektiem, kādi viņi ir, jo summa nemainās no saskaitāmo kārtības, mēs tos varam gan apvienot vienā, gan izveidot trīs, ja mēs tos principā akceptējam. Principā jau iebildumu vairumam nebija.

Priekšsēdētājs: Paldies. Lūdzu, nāciet tribīnē.

M.Skulte: Man kā autoram jāsaka viens- tā ir tehniska lieta. Mēs varam izdalīt vai apvienot un attiecīgi precizēt. Pareizi deputāts minēja, ka no tā summa nemainīsies. Es gribēju pateikt tikai vienu. Kā radās šī akcīze pie benzīna, tas ir skaidrs. Kodoliņš jums to jau izstāstīja. Bet es varu pateikt, ka tie ir 260 miljoni rubļu. Tā summa ir ielikta budžetā, par tādu summu tiks finansēts tieši, kā saka, mērķis, pasākumi, kas ir ceļa remontam. Kā mēs to veidojam, kā mēs to nosaucam, kā mēs izdalām, vai tad šeit ir tā būtība? Par pārējo es negribu teikt, visu to mēs atzīmējām.

Skaidrs tikai viens: ja veidosies tirgus cenas un saņemsim izejvielas par brīvām tirgus cenām, saņemsim attiecīgus materiālus, tad mainīsies visas kalkulācijas sastāvdaļas, elementi. Jāsaka tikai tas, ka apgrozījuma nodoklis mums stipri kritīsies. Pēc mūsu aprēķiniem, ņemot vērā šī gada apjomu, nākošā gada ražošanas apjomi samazinās, tā ka nevar būt nekādas domas un aprēķina, ka šīs būs grandiozas summas, kas sevišķi pacels mūsu budžeta ieņēmumus. Pēc mūsu aprēķiniem, stipri zemāk šodien mēs to saņemam pēc apstiprinātām valsts cenām.

Priekšsēdētājs: Deputāts Grūbe.

G.Grūbe: Katrā gadījumā es varu piekrist kolēģim, ka, bez šaubām, summa nemainās, ja maina saskaitāmo kārtību, bet tajā pašā laikā jautājums par šo benzīna vai dīzeļdegvielas akcīzes nodokli ir ļoti būtisks. Jautājums ir- kur tas paliek? Ja šis nodoklis ienāk kopējā republikas budžetā un tad tiek pārdalīts, tad katrā gadījumā liela daļa lauksaimnieku var balsot tikai pret to. Ja ir paredzēts, ka tomēr daļa paliek vietējos budžetos, tad lauksaimnieki var piedāvāt savu naudu par ceļu būvētāju pakalpojumiem. Tad situācija ir daudz savādāka. Tātad ļoti būtisks ir jautājums, kur šis akcīzes nodoklis paliek. Es domāju, ka tieši šeit tas suns ir norakts.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, trešais mikrofons.

R.Krūmiņš: Man tādā gadījumā būtu sekojošs priekšlikums. Es gan gribētu zināt arī autoru domas par šo iespējamību, ka mēs tagad nobalsojam konceptuāli par abiem likumprojektiem, bet pēc tam izdarām balsojumus attiecīgi par šī ceļa nodokļa izdalīšanu ārā no akcīzes nodokļa, un perspektīvā, tas ir, laikā līdz otrajam lasījumam pēc abu divu likumu pārstrādāšanas, veidojas kopējs vienots likums. Arī tagad lielākā daļa to produkcijas veidu, kas ir iekļauti akcīzes nodoklī, šobrīd tiek aplikti ar tā saucamo apgrozības nodokli. Tāpēc es neredzu pamatojumu šādu jaunu nodokļu ieviešanai. Tas radīs tikai nepieciešamību lieku reizi jautājumu izskatīt šeit parlamentā, kaut gan visi tie paši principi saglabājas identiski un pilnīgi tā, kā tas ir apgrozījuma nodoklī.

Priekšsēdētājs: Kolēģi, deputāti! Jūs turpināt vienu un to pašu runāt, ko jūs visu laiku esat teikuši. Lai būtu skaidrība, sāksim ar akcīzes nodokli un svītrosim no turienes benzīnu un dīzeļdegvielu, jo visu laiku izskan tāds priekšlikums.

Kas attiecas uz ceļu nodokli, lūdzu, neprovocējiet mani: seši panti ir iesniegti, un tagad, neko nenodrukājot, pēkšņi pieņemam ceļa nodokli. Tā taču nevar! Es uzskatu, ka mēs uzreiz varējām izlemt abus divus, ja mēs akceptējam, protams, un pēc tam tos izdalīt. Tikai, protams, solīdi, kā tas nākas ar likumprojektu, nevis citādi. Bet tagad pēc tādām uzrunām man liekas, ka jānobalso tiešām par benzīna un dīzeļdegvielas izslēgšanu no akcīzes nodokļa. Tad par abiem balsosim atsevišķi un atsevišķi par transporta nodokļa nepieciešamību. Vai ir iebildes? Procedūrā?

Deputāti uzskata, ka tas tik konceptuāls jautājums, un ierosina izslēgt no akcīzes nodokļa likuma.

Mēs esam reģistrējušies. Lūdzu, izsakiet savu attieksmi. Rezultāts: 66 balsis. Esam izslēguši.

Emocijas dažādas. Vieni saka, ka laucinieki zaudē, citi saka, ka laucinieki vinnē. Gan jau paši laucinieki zinās, ko viņi ir izdarījuši.

Tālāk, lūdzu, izsakiet savu attieksmi pret akcīzes nodokli pirmajā lasījumā. Rezultāts: 88 balsis. Likumprojekts par akcīzes nodokli pirmajā lasījumā ir akceptēts.

Tagad, lūdzu, balsosim likumprojektu par apgrozījuma nodokli pirmajā lasījumā. Rezultāts: 70 balsis. Arī šis likumprojekts pirmajā lasījumā ir akceptēts.

Tagad par likumprojekta nosaukumu. Ierosinu nosaukt par apgrozījuma nodokli 1991.gadam un par akcīzes nodokli arī 1991.gadam. Lūdzu, trešais mikrofons.

R.Krūmiņš: Es jau ceturto reizi lieku uz balsošanu priekšlikumu par šo nodokļu pārstrādāšanu, lai līdz otrajam lasījumam tos izveidotu par vienu.

Priekšsēdētājs: Jūsu ierosinājumu izskatīs komisija un otrajā lasījumā ziņos par jūsu priekšlikumu.

R.Krūmiņš: Es atvainojos, bet šāds ierosinājums viņiem nav saistošs, viņi, teiksim, var arī to neizskatīt un otrajā lasījumā tas jau vairs nebūs iespējams.

Priekšsēdētājs: Komisija lūdz, lai mēs balsojam, lai komisija zinātu, kā tālāk rīkoties. Tāpēc tūlīt balsosim. Jūs par procedūru, deputāt Bojār? Pēc tam, ja?

Deputāts Kodoliņš, lūdzu.

A.Kodoliņš: Tiešām, es arī tomēr esmu par šādu variantu, bet mums, deputātiem, jāņem vērā, ka ir vajadzīgs steidzīgi pieņemt likumus. Apvienošana utt. noteikti paildzinās un sarežģīs šo procesu. Mēs varam iegūt popularitāti tai ziņā, ka būsim no diviem nodokļiem iztaisījuši vienu, tātad par veselu nodokli mazāk, bet citādi jau tur lielas starpības nav.

Priekšsēdētājs: Deputāts uzstāj uz balsošanu, tāpēc, lūdzu, izsakiet savu attieksmi, vai šos likumus apvienot. Rezultāts: par- 33. Tas nav vairākums. Līdz ar to komisijai nav tiesību to darīt. Ja vēl mirkli atpakaļ tai bija tiesības izteikt pēc tam savu viedokli, vai izskatīt jūsu priekšlikumu, tad tagad balsojums komisijai to liedz darīt.

Lūdzu, deputāt Bojār!

J.Bojārs: Man bija priekšlikums tomēr valdībai uzdot izveidot šādu nodokļu koptabulu. Man vienalga, kā mēs pieņemsim šo lēmumu,- balsojot vai ne, man svarīgi uzdot valdībai, lai mēs redzētu kopējo ainu, kura formēsies no šiem nodokļiem, cik lielas būs kopējās summas katrā līnijā un kā formēsies no šīm nodokļu summām budžets.

Priekšsēdētājs: Šeit piedalās valdības pārstāvis Aivars Krūmiņš un centīgi pieraksta visu. Vai ir vajadzīgs vēl nobalsot? Lūdzu, nobalsosim. Visi lūgumi valdībai jums, Krūmiņa kungs, jānoformulē un jāsniedz. Jūs nemaz nekratiet tā galvu, ka jūs esat pret. Kam valdība uzdod to sagatavot- Ekonomikas ministrijai, Finansu ministrijai vai citai ministrijai -, tā ir jūsu lieta. Rezultāts: 97- par. Deputāta Bojāra priekšlikums ir atbalstīts ar balsu vairākumu.

Mēs par 1991.gadu neizlēmām, jo, kad es ierosināju balsot, tad kolēģis Krūmiņš pienāca un ierosināja likumus apvienot. Tā mums tas gads palika nenoskaidrots. Par nosaukumu- "par apgrozījuma nodokli 1991.gadam", pasvītrojot tā pārejas perioda raksturu, un "par akcīzes nodokli 1991.gadam", kuru ierosina komisija. Jums ir iebildes vai citi priekšlikumi? Nav. Ir vajadzīgs balsot? Nav. Lai tad komisija tālāk šo likumprojektu veido pēc sava ierosinājuma, tas ir, 1991.gadam.

Pirms starpbrīža ir paziņojumi? Sekretariāts lūdz paziņot sekojošo: "Ja jūs vēlaties parakstīties uz žurnāliem "Naše Nasļedije" un "Eho", tad, lūdzu, pierakstieties sekretariātā." Vai ir vēl kādi priekšlikumi? Nav.

Pusstundu starpbrīdis.

(Pārtraukums)

Sēdi vada Latvijas Republikas Augstākās padomes priekšsēdētāja pirmais vietnieks Dainis Īvāns.

Priekšsēdētājs: Jautājums, kuru mēs esam šodien iekļāvuši dienas kārtībā,- "Par Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistru". Diemžēl man nekādu ziņu ne par jums, ne par jūsu nodomiem nav, tāpēc, lūdzu, paši.

G.Ušakovs, likumprojekta autoru grupas vadītājs: Godājamie deputāti! Vienmēr autoriem liekas, ka tas, ko viņi ir sacerējuši, ir saprotams un skaidrs. Tāpēc es domāju, ka man jāpiegriež jūsu uzmanība dažādiem, pēc mana skatījuma, svarīgiem jautājumiem.

Man jāstādās priekšā. Es esmu tās autoru grupas vadītājs, kas šo likumprojektu izstrādāja. Mani sauc Ušakovs Georgs.

Priekšsēdētājs: Godātais Ušakov, cik jums laika vajag?

G.Ušakovs: Nu, es domāju, ka piecpadsmit minūtes.

Priekšsēdētājs: Lūdzu.

G.Ušakovs: Mēs iekļausimies?

Priekšsēdētājs: Jā. Mēs ceram.

G.Ušakovs: Man gribētos jūsu uzmanību pievērst, manā skatījumā, svarīgiem jautājumiem un ne mazāk svarīgiem jautājumiem, kuriem piegriež mūsu, autoru, uzmanību daži deputāti, runājot kuluāros starpbrīdī.

Vispirms šis likums paredz, ka mēs varētu ieviest Latvijā noteiktu kārtību uzņēmumu uzskaitē, dibināšanā un funkcionēšanā. Nekādā ziņā šis reģistrs nenodarbojas ne ar ekonomiku, ne ar finansu jautājumiem, ne ar komerclietām. Izstrādājot šo likumu, autori centās, lai tas korespondē ar pārējiem likumiem, kā arī ar likumu par uzņēmējdarbību, ar topošo likumu par bankrotu, apspriežamo likumu par akciju sabiedrībām un izstrādāto likumu par valsts uzņēmumu pārveidošanu akciju sabiedrībās.

Izstrādājot šo likumu, mūsu priekšā nostājās jautājums- kā varētu izskatīties šis dokuments? Vai tas būtu likums, nolikums vai instrukcija? Pirmais variants šim likumam bija izstrādāts pagājušā gada novembrī. Maijā autoru grupa to noveda līdz zināmai kondīcijai. Pēc tam sāka izstrādāt likumprojektu par uzņēmējdarbību. Ministru padomes komisija nolēmusi, priekš kam divus likumus, pietiek ar vienu. Tā, likumā par uzņēmējdarbību ir iestrādātas pamatnormas no reģistra likuma.

No pārējā, kas atlicis, jāiztaisa Ministru padomes nolikums. Tā arī izdarīts. Jūs pieņēmāt likumu par uzņēmējdarbību, kur iestrādātas galvenās prasības un normas, pārējie jautājumi pārveidoti par nolikumu. Tagad jūs nolēmāt, ka būtu jābūt likumam. Mēs steigā divās nedēļās atkal pārveidojām no nolikuma likumu.

Kāda ir mūsu nostāja šinī jautājumā? Divas domas bija- lai nevarētu vēlreiz izsviest no nolikuma galvenās normas un būtu vēl otrais likums. Un atstāt arī nolikumu, kas būtu bijis kā instrukcija. Bet beigās Ministru padomes komisija izlēma, ka tam tomēr būtu jābūt likumam. Mēs, autoru grupa, arī esam par to, lai būtu likums. Mēs domājam, ka tā ir ļoti nopietna lieta, lai būtu viss stingri reglamentēts, jo daudz kas no tā ir atkarīgs ekonomikas dzīvē.

Tagad runā par to, vai tas ir garš vai īss, un kādam jābūt. Esošā praksē, kā arī lielākajā daļā ārvalstu likumi nav tik ļoti detalizēti. Tāda pieeja bija arī mūsu Latvijā līdz 1940.gadam. Mēs pastāvam uz to, ka likumam jābūt detalizētam, ņemot vērā šodienas apstākļus. Viens otrs saka, ka ir ļoti daudzi atkārtojumi. Pirmajā lasījumā liekas, ka tā būtu, tāpēc ka šeit divas puses- reglamentē uzņēmums un, no otras puses,- reģistrē visu darbību. Dokumentu nosaukumi it kā atkārtojas. Šeit var izņemt. Citur jāatstāj, citur varētu nebūt.

Otrs ļoti svarīgs jautājums- par informāciju. Šis reģistrs ir galvenais, pirmatnējais avots ārvalstu firmām par mūsu uzņēmumiem un viņu stāvokli. No otras puses, no šī reģistra jebkurš pilsonis var dabūt izziņas. Tās var dabūt rakstiski tikai ar uzņēmuma atļauju. Tas ir jāpatur prātā, ka tomēr jābūt laikrakstam, kur jāpublicē visi šie likumi. Mēs domājam, ka tam jābūt laikrakstam "Diena". Tur jāpublicē visi likumi, visi grozījumi, visi statūti, izmaiņas, reģistrācijas rezultāts.

Pēdējais jautājums, kam es gribu pievērst uzmanību, kā mēs visu paredzam, kā tas jāorganizē un kā mehānisms darbosies. Bija dažādi varianti. Mēs skatāmies uz to, lai būtu vienots reģistrs, lai tas būtu kā noteikta sistēma dažādos līmeņos. Mazi uzņēmumi tiek reģistrēti rajonos un pilsētās, bet akciju sabiedrības un lielie valsts uzņēmumi jāreģistrē kā vienā lodziņā. Tas ir ļoti svarīgs jautājums.

Kam tas jādara? Bija dažādi varianti. Pirmais bija priekšlikums, lai to dara notariāta kantoris. Tas gan nav paredzēts nolikumā par tā darbību, bet tomēr pāris replikas ir. Pēdējā variantā, kāds jums ir, ierakstīts- reģistrē tiesnesis. Tie nav tautas tiesneši. Pareizi saka- lemjošas amatpersonas. Tāpēc lielākajā daļā ārvalstu ir nosaukums- reģistra tiesnesis. Mēs tādu nosaukumu piedāvājam, ņemot vērā, ka Tieslietu ministrijai pašai galu galā jānonāk pie slēdziena, kas to amatu pildīs- notariāta kantoris vai kas cits.

Vēl ir jautājums par štatiem, cik tas viss izmaksātu un tā tālāk. Es jums varu pateikt tā, ka pirmajā gājienā bija domāts, ka mazuzņēmumus nereģistrē. Ņemot vērā, ka lielākā daļa no kooperatīviem, kuri pastāv šodien, ir privātuzņēmumi, tiem jāpārreģistrējas. Viens otrs, bez šaubām, neizturēs reģistrācijas prasības un izbeigs savu darbību. Tad mēs rēķinājām, ka tādu uzņēmumu skaits varētu būt no pusotra līdz diviem tūkstošiem. Bet tagad likumā par uzņēmējdarbību ir ierakstīts, ka visi uzņēmumi tiek reģistrēti. Un nedrīkst neviens uzņēmums nekādu uzņēmējdarbību sākt, kamēr nav reģistrā ierakstīts. Tātad jāreģistrē visi uzņēmumi. Tas ir skaidrs. Ņemot vērā visu un kopā ar privatizācijas procesu, tas apmēram būtu 20 tūkstoši. Funkcionējošiem uzņēmumiem jāreģistrējas sešu mēnešu laikā. Katrā mēnesī 20 dienas. Riņķī apkārt 100 dienas. Sadalot 20 tūkstošus ar 100, iznāk, ka 200 dokumentu vienā dienā. Ja ņem vērā, ka ir 26 rajoni, sanāk, ka 10 objekti jāreģistrē vienā dienā. No darba apjoma var izrietēt štata vienības.

Par maksu. Ja mēs pieņemsim to, kas pastāv dažādās valstīs, tad tas būs gandrīz uz pašizmaksu. Piemēram, gatavojoties uzstāties, pārlapoju vēlreiz materiālu no Zviedrijas. Tur ņem, reģistrējot mazu uzņēmumu pašvaldībā, 450 kronu par reģistrāciju. Reģistrējot lielu uzņēmumu- akciju sabiedrību- vajag 5000 kronu. Ja pie mums būtu caurmērā vismaz 100 rubļu no lieliem uzņēmumiem, reizinot ar 20 tūkstošiem, iznāks diezgan trekna summa.

Pēdējais, ko es gribu teikt. Man ļoti kauns atzīties, bet tomēr lūdzu piedošanu, ka līdz tādam augstam līmenim nonācis dokuments ar divām tehniskām kļūdām. Šeit ir jāizņem ārā pēdējā pantā 4.punkts, un pa vidu 9.panta 6.punktā trūkst puses pirmā teikuma. Dažos eksemplāros tas ir.

Priekšsēdētājs: Paldies. Jautājumi. Jautā deputāts Ēlerts.

I.Ēlerts: Sakiet, lūdzu, vai ir pamatota pašvaldības atļaujas pieprasīšana, ja tāda atļauja nav paredzēta likumā par uzņēmējdarbību?

G.Ušakovs: Vēlreiz, lūdzu.

I.Ēlerts: Vai ir pamatota pašvaldības atļaujas pieprasīšana, reģistrējot uzņēmumu, ja šāda atļauja nav paredzēta likumā par uzņēmējdarbību?

G.Ušakovs: Mēs domājam, ka tomēr apiet pašvaldību nevar. Vai tā būtu atļaušana vai saskaņošana, bet pašvaldībai jāzina, ar ko nodarbojas uzņēmums tās teritorijā. Tas ir saistīts ar ekoloģiju un ar visu citu. No otras puses, varētu atļauja nebūt, ja reģistrējot mēs paredzam, ka uzņēmums atrodas tieši tai pašā rajonā vai pilsētā.

I.Ēlerts: Vēl viens jautājums. Uz kāda dokumenta pamata darbojas privātuzņēmums? Šāds dokuments ir paredzēts 9.panta 3.punktā.

G.Ušakovs: Tas ir likums par uzņēmējdarbību. Privātīpašums, tad valsts uzņēmums.

I.Ēlerts: Jā, bet vai tad šis likums viņam būs jāiesniedz reģistrējoties?

G.Ušakovs: Jā.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, otrais mikrofons, Edmunds Krastiņš.

E.Krastiņš: Vai jūs nevarētu mani informēt, vai šajā likumprojektā ir ņemts vērā, ka likumā par uzņēmējdarbību bija paredzēta arī tāda uzņēmējdarbības organizatoriskā forma kā līgumsaistība? Šeit gan 9.pantā vienā vietā ir pieminēts sabiedrības līgums, bet nekur citās vietās tas neparādās, ka būtu līgumsaistības dibināšanas līgums reģistrējams. Šī kārtība it kā nav skaidri saprotama. Vai jūs to esat ņēmuši vērā vai ne?

G.Ušakovs: Mēs ņēmām vērā visu to, kas ir ierakstīts likumā par uzņēmējdarbību, kur ir teikts, ka ir izdevīgi reģistrēt.

Priekšsēdētājs: Deputāts Kurdjumovs.

L.Kurdjumovs: */Man jums ir šāds konsultatīva rakstura jautājums: vai jūs neuzskatāt par pareizu, ja 2.pantā jēdziena "galvenais tiesnesis" un "tiesnesis" vietā ieviestu jēdzienu "reģistra galvenais notārs"?/

G.Ušakovs: */Nu, mums nav iebildumu, es domāju, ka tas tiks atrisināts, strādājot pie šī projekta./

L.Kurdjumovs: */Un vēl jautājums par 12.pantu. Te katrs pilsonis, kurš samaksājis nodevu, ir tiesīgs saņemt informāciju par personu, kurām ir paraksta tiesības, paraksta pareizības apstiprinājumu. Ko jūs ierosināt, radīt reģistrā savu dienestu, kurš, tā teikt, ar aparātu palīdzību salīdzinās, pareizs vai nepareizs ir paraksts zem kaut kāda dokumenta?/

G.Ušakovs: */Nē. Šeit ir cita doma. Pirmkārt, te reģistrā ir jābūt to parakstiem, kuriem ir tiesības slēgt darījumus. Tie ir notariāli apstiprināti. Tagad runa ir par to, ka katram pilsonim ir tiesības pārbaudīt, vai ir tādi paraksti reģistrā vai nē neko vairāk. Tikai izziņa par to, vai ir tādi paraksti vai ne. Tas saistīts ar dažādiem darījumiem, komerciālām lietām utt./

L.Kurdjumovs: */Skaidrs. Es gribētu precizēt. Vai pilsonis pats noteiks - paraksts ir spēkā esošs, vai domāts ir cits veids?/

G.Ušakovs: */Nē, ja tas ir reģistrā, tad tas ir spēkā./

L.Kurdjumovs: */Viņš noteiks pats, vai šim mērķim būs speciāls dienests?/

G.Ušakovs: */Viņš neko nenoteiks. Tā būs izziņa, ir tāds paraksts vai nav./

L.Kurdjumovs: */Saprotams./

Priekšsēdētājs: Deputāts Freimanis.

J.Freimanis: Man ir jautājums par 9.panta 3.punktu. Sakiet, lūdzu, vai šajā likumā ir paredzētas pilnīgi vienādas reģistrēšanas procedūras pilnīgi visiem uzņēmumiem? Redziet, 3.punktā ir minēts, ka privātuzņēmums ir arī individuālā zemnieka saimniecība. Mums šodien principā ir 7000 šādu saimniecību. Citas no tām ir tikai sākšanas stadijā. Kā jūs to esat paredzējuši, vai tas jautājums vispār ir saskaņots ar lauksaimniekiem?

G.Ušakovs: Mēs pirmajā gājienā domājām, ka lauksaimniecībā var būt reģistrētas tikai tādas zemnieku saimniecības, kurām būtu darīšana ar ārvalstu tirgiem. Bet pēc likuma par uzņēmējdarbību ir jāreģistrē visas zemnieku saimniecības.

Priekšsēdētājs: Deputāts Birkavs.

V.Birkavs: Sakiet, Ušakova kungs, vai jūs esat mēģinājuši noskaidrot, vai šim galvenajam vai citādā veidā nosauktajam tiesnesim būs vispār ko darīt pēc tam, kad sākotnējais reģistrēšanās bums būs beidzies?

G.Ušakovs: Saprotu. Es domāju, ka būs, jo privatizācijas process pieņemas spēkā. Radīsies simtiem jaunprivātuzņēmumu, simtiem izbeigs savu darbību, būs vienmēr izmaiņas un darba netrūks.

Priekšsēdētājs: Deputāts Bojārs.

J.Bojārs: Man ir viens vienkāršs jautājums: kādu valstu pieredzi jūs ņēmāt par pamatu, izstrādājot šo likumprojektu? Vai tas ir izdomāts?

G.Ušakovs: Pirmām kārtām ņēmām Zviedrijas pieredzi.

J.Bojārs: Ko, lūdzu?

G.Ušakovs: Holandi arī.

Priekšsēdētājs: Paldies, Ušakova kungs. Visi jautātāji ir izteikuši savus jautājumus. Debatēs ir pieteikušies deputāti Bojārs, Birkavs, Bresis, Ēlerts, Špoģis, Muciņš, Ģirts Krūmiņš, Sergejs Dīmanis.

Vārds deputātam Bojāram.

J.Bojārs: Cienījamie deputāti! Es ne velti uzdevu šo jautājumu nupat, jo man rokās ir zviedru likuma kopija. Nevarētu gan teikt, ka šis likums būtu ņemts vērā. Ja tas būtu ņemts vērā, tad tas likumprojekts, kas mūsu priekšā, būtu vienkārši un viegli saprotams. Bet pašlaik paliek tāds iespaids, ka viss uzrakstīts tik nesaprotami, lai nekā nevarētu saprast un nevarētu saprast, kāpēc tas tā ir. Es gribētu salīdzināšanas pēc pateikt, ka Zviedrijā šo uzņēmumu reģistru pilda statistikas pārvalde. Viņiem tas saucas- centrālais statistikas birojs. Šim centrālajam statistikas birojam nav nekādu varas pilnvaru. Viņš vienkārši fiksē visu un vairāk neko. Turpretī šajā likumā ir vesela rinda varas instanču, pie kam nevienai varas instancei kompetence nav pilnīgi un izsmeļoši noteikta.

Es te ātrumā saskaitīju. Regulē reģistrs. Reģistrs ir iestāde. Vienā vietā te ir pateikts, ka reģistrs ir reģistrs, bet tālāk ir pateikts- reģistra iestāde. Tātad, kā mums ir? Reģistrs vai reģistra iestāde?

Tālāk vēl kaut kāda atļaujošā valsts iestāde ir minēta. Kas tā ir par atļaujošo valsts iestādi? Ja dažāda veida firmām un organizācijām šīs iestādes ir dažādas, tad acīmredzot to vajag arī rakstīt.

Tālāk šeit ir minēta tiesa, un pats reģistra vadītājs ir tiesnesis. Man absolūti nav saprotams, kāpēc viņam jābūt tiesnesim un jāsaucas par tiesnesi tajā laikā, kad viņš ir gluži vienkārši birokrāts. Viņš ir normāls birokrāts un administrators. Kāpēc viņš ir jānosauc par tiesnesi- tas man nav skaidrs.

Tālāk šeit ir tieslietu ministrs, pie kam man pavisam nav skaidrs, kāpēc viņš iesaistīts. Pie tā es pieskaršos tuvāk.

Tālāk vēl ir iesaistīta pašvaldība. Kas attiecas uz pašvaldībām, šeit no šiem pantiem, kas ir mūsu priekšā, izriet, ka daži uzņēmumi var būt pašvaldības teritorijā un daži uzņēmumi var nebūt pašvaldības teritorijā. Tātad kur viņi ir? Bezgaisa telpā? Šajā likumprojektā ir teikts, ka tie, kas atrodas pašvaldības teritorijā, ir jāsaskaņo ar pašvaldībām. Bet tad iznāk, ka ir kādi uzņēmumi, kas nav pašvaldību teritorijā. Manuprāt, nav galīgi skaidrs.

Zviedru likumā ir ļoti skaidra doma, ka šo reģistru ved elektronika. Tas ir elektroniskā atmiņā. Izejot no tā, ko mūsu cienījamais likumprojekta ziņotājs teica par desmitiem tūkstošu uzņēmumu, skaidrs, ka mums tūlīt jāieliek norma, ka tas viss ir elektroniskā atmiņā. Kā aizsargāt šo atmiņu, tas ir pavisam cits jautājums. Atmiņai ir jābūt aizsargātai, lai pēkšņi tas viss, kas tur ierakstīts, nepazustu. Tam ir speciāli pasākumi.

Tālāk te mums ir 5.pants. Tajā ir vispār interesanta norma- tiesnesis, kas vada šo iestādi, ierosina tiesāt lietu. Es nezinu, tas, manuprāt, no justīcijas viedokļa skan kaut kā ļoti dīvaini. Tiesnesis ierosina kaut kādā citā tiesā kaut kādu lēmumu. Tālāk no 6.panta izriet, ka tiesnesim jāpilda kaut kādas citas tiesas lēmums. Tas arī pavisam savādi.

9.pants. Šeit ir reģistrācijas žurnāla ieraksti. Man ir diezgan lielas iebildes pret to saturu, kas nepieciešams šajā reģistrācijas žurnālā. Es šeit pateikšu salīdzināšanai, kas ir ierakstīts zviedru likumā un kas, manuprāt, ir ļoti pamatoti. Piemēram, nav ņemts vērā, ka uzņēmums var būt juridiskas personas uzņēmums, tātad īpašnieks nav ņemts vērā. Uzņēmuma īpašnieks var būt juridiska persona, tātad jāreģistrē viss, kas attiecas uz šo juridisko personu, ar visiem datiem. Un var būt arī fiziska persona. Gadījumā, ja uzņēmuma īpašnieks ir fiziska persona, zviedri pieprasa, lai būtu arī uzņēmuma reģistrācijā mantojuma noteikumi, kas arī ir ļoti pareizi.

Mūsu sarakstā nav nekas teikts, ka jābūt pasta adresei, īpašnieka dzīvesvietas adresei, telefonam. Tālāk mums nav pateikts, bet zviedriem ir pateikts, ka šajā reģistrā obligāti jābūt ziņām par apmeklējuma vietu, kur ir tas kantoris, kur pieņem apmeklētājus, kur pilsoņiem griezties. Acīmredzot šādām ziņām vajadzētu būt reģistrā. Arī telefonam, kas ir saistīts ar apmeklētājiem, jābūt.

Tālāk. Šajā sarakstā vispār mums nekas nav iekšā. Pats būtiskākais: galvenais un papildu nodarbošanās veids. Šeit ir tikai uzņēmuma nosaukums un viss, bet, ar ko šis uzņēmums nodarbojas,- tas nav. Vajag ne tikai minēt šajā sarakstā galveno nodarbošanos, bet arī papildu nodarbošanos.

Bez tam nav ņemts vērā, ka ir tikai uzņēmumi un ir arī kopuzņēmumi. Tātad jāmin arī kopuzņēmuma otrā, trešā, ceturtā puse, jo kopuzņēmumā var būt neskaitāms dalībnieku skaits. Arī tas jāmin.

Zviedriem ir ļoti pareizas ziņas par to, vai uzņēmums vēlas, ka datus par šo uzņēmumu publicē atklātā presē. Zviedri šeit atsaucas uz to, ka viņiem ir nopietns likums, tā sauktais slepenības nolikums. Viņi saprot, ka ir valsts uzņēmumi, kas ražo ieročus un tā tālāk, kas var būt slepeni. Tāpēc, kaut tas ir uzņēmums, tam nav jābūt publicētam atklāti. Tam jābūt reģistrā, šim uzņēmumam, bet tā nosaukums netiek publicēts.

Nav nekas minēts, ka reģistrā jābūt nodarbināto skaitam. To vajadzētu obligāti. Absolūti svarīgas un pilnīgi nepieciešamas šajā sarakstā ir ziņas par uzņēmumam piederošo gruntsgabalu, uz kura viņš atrodas, par telpām, vai arī dati par to, ka telpas vai gruntsgabalu uzņēmums nomā. Tas arī absolūti nepieciešams. Acīmredzot visu šo sarakstu ar prasībām jāpabeidz ar sekojošu tēzi, ka Finansu ministrijas statistikas pārvalde un tiesību sargāšanas institūts var pieprasīt no uzņēmuma arī jebkuras citas ziņas.

Vēl es aizmirsu par to, ar ko vajadzēja sākt. Acīmredzot vajadzēja sākt ar to, ka absolūti esmu pret jauna kantora radīšanu, pret jaunas birokrātu grupas izveidošanu. Mums ir jāizšķiras šajā gadījumā, vai šo reģistru vadīs statistikas pārvalde, un tas būtu loģiski. Bet, no otras puses, kad veidosies šie uzņēmumi, ir vajadzīga valsts iedarbība. Statistikas pārvaldei nav nekādu varas pilnvaru. Es uzskatu, ka pareizāk būtu tā, kā tas ir ar kopuzņēmumiem- koncentrēt visu šā jautājuma risināšanu Finansu ministrijā. Tātad Finansu ministrija vai nu dod atļauju, vai nedod. Acīmredzot mēs varētu izveidot departamentu pie Finansu ministrijas. Tad Tieslietu ministrijai, kā tālāk minēts, vispār nebūtu ko darīt.

Līdz ar to mēs samazinātu atbildīgo instanču skaitu, jo tagad uzņēmums, kas tiek izveidots, ir atkarīgs no pārāk daudzām instancēm. Beigu beigās viņš nezinās, kur skriet, kur ko reģistrēt un no kā prasīt atļauju. It sevišķi tas ir redzams nodaļā, kur ir runa par ārējo tirdzniecību. Vispirms man ir priekšlikums visus šos priekšrakstus izveidot pēc standarta. Sagrupēt visiem uzņēmumiem un iestādēm vienādi. Mums te sadalīts trīs četras reizes. Viens un tas pats atkārtojas. Līdz ar to likuma teksts izaug, tas ir nepamatoti un nevajadzīgi garš.

Īsti arī nav skaidrs, kas dod atļauju. Nez kāpēc mums ir atdalīts 11.pants, 4.pants un 5.pants. Vienā ir reģistra pienākumi, tālāk reģistra prasības un reģistra darbība. Pasakiet man, lūdzu, kāda starpība ir starp reģistra darbību un reģistra pienākumiem? Tā kā šeit starpības nekādas nav, viens punkts jāmet ārā. Man ir absolūti iebildumi pret to, ka tieslietu ministram jānodarbojas ar saskaņošanu, kā tiek novadīta informācija. Kāpēc tas jādara tieslietu ministram? Šāda informācijas novadīšana no reģistra uz statistikas pārvaldi. Tagad izveidosies trīs kantori, kas savstarpēji saistīti,- raus statistikas pārvalde un Finansu ministrija, un Ministru padome, un milzīgs vairums papīra ies pa riņķi apkārt. Tas absolūti nav vajadzīgs. Jāizveido divas iestādes, kas ar to nodarbojas,- statistikas pārvalde un Finansu ministrija. Vairāk nevienu nevajag.

Man nav galīgi saprotams arī tajā pašā pantā, kas ir trešais punkts 12.lpp. Tieslietu ministrs nosaka kārtību, kādā Latvijas Republikas uzņēmuma reģistrs informāciju par uzņēmumiem, kas atrodas vietējā pašpārvaldē, nodod šīm pašpārvaldēm. Kāpēc tieslietu ministram jārūpējas par to, kas saistās ar vietējo pašpārvaldi un uzņēmumu? Tas galīgi nav saprotams. Mans priekšlikums vienā teikumā ir- visu šo likumu saīsināt vismaz trīs reizes un izveidot viegli saprotamu un loģisku metodiku.

Priekšsēdētājs: Kolēģi Bojār, lūdzu iesniedziet rakstiskā veidā savus priekšlikumus, jo jūs tos oriģināli komentējāt. Ļoti grūti būs atšķirt, kur ir runa par attiecīgiem pantiem un kur ir komentāri. Tad var iznākt domstarpības, ka netiek ņemti vērā jūsu priekšlikumi.

Deputāts Birkavs, lūdzu.

V.Birkavs: Godātie kolēģi! Likumam par uzņēmumu reģistru ir viens liels trūkums un vismaz 30 mazi trūkumi. Tomēr es sākšu ar priekšlikumu pieņemt likumprojektu pirmajā lasījumā. Tāds ir arī Likumdošanas jautājumu komisijas ierosinājums, kurš tika nobalsots ar 6 balsīm par un 4- pret. Kāpēc? Tāpēc, ka visi šie trūkumi ir viegli novēršami līdz otrajam lasījumam, turklāt mums katastrofāli trūkst laika, pareizāk- laika trūkst valdībai. Bet, ja mēs šodien vienosimies par galvenā trūkuma novēršanu, proti, par to, kas tad būs reģistra amatpersona- tiesnesis, notārs vai vienkārši ministrijas ierēdnis -, tad tālākais ir tehnikas jautājums. Valdības komisija, iesniedzot savu projektu, ierosinājusi veidot reģistra tiesnešu institūtu, faktiski pārņemot to no Latvijas Republikas 1934.gada 18.maija noteikumiem par tirdzniecības reģistru, bet, lai cik tas dīvaini liktos, izmetot pašu būtiskāko ārā. Paklausīsimies, kā skan šis pants. Pie apgabaltiesām pastāv tirdzniecības reģistru nodaļas. Nodaļas sastāv no tirdzniecības reģistra tiesneša, kuru izrauga apgabaltiesas kopsapulce, un no apgabaltiesas locekļiem, sekretāra un vajadzīgajiem kancelejas ierēdņiem.

Tātad tie bija reāli vēlēti tiesneši, un reģistra funkcija bija tikai viena no viņu funkcijām. Mēs meklējam citus ceļus, un šie citi ceļi tika apspriesti komisijā. Tas ceļš ir- statistikas pārvalde, Finansu ministrija vai Tieslietu ministrija. Likumdošanas jautājumu komisija nonāca tomēr pie secinājuma, ka reģistrs var būt un tam jābūt pie Tieslietu ministrijas. Es zinu, ka Tieslietu ministrija, šo jautājumu aplūkojot vēlreiz, atrada par iespējamu izvirzīt variantu par uzņēmumu reģistra valsts notāru.

Protams, jautājums ir apspriežams, bet man šķiet, ka valdība nav rēķinājusi, cik tomēr tas izmaksās. Šeit mēs esam pārkāpuši savu reglamentu, jo ekonomiskā pamatojuma šīm jaunajām struktūrvienībām nav. Mēs nevaram radīt jaunas administratīvas vienības, mums ir jāmēģina nostiprināt vecās. To var izdarīt samērā viegli, labojot likumu par valsts notariātu. Tas ir atbildīgs institūts ar lielu pieredzi, tradīcijām, augstu juridisko kvalifikāciju, ar pietiekamu tehnisko personālu. Tas ir samērā slikti finansēts, bet šo jautājumu valdība aprēķinot var atrisināt. Uz valsts notariātu bāzējoties, varētu viegli arī izveidot teritoriālo struktūru, nešķiežot jaunus līdzekļus. Visbeidzot, es domāju, ka šeit arī tiek novērsta tā loģiskā pretruna, kas ir saistīta ar lēmumu pārsūdzēšanu. Saskaņā ar likuma par valsts notariātu 27.pantu visi lēmumi ir pārsūdzami tiesā. Tātad nekādas problēmas šeit tālāk nevarētu rasties.

Man šķiet, ka no šīsdienas apspriešanas par uzņēmuma reģistriem jāizdara kāds secinājums. Mēs kārtējo reizi pārliecināmies, ka likumdošanas process, līdz likums nonāk parlamentā, mums stipri klibo. Tas taču ir pilnīgi neiespējami, ka tikai vakar vakarā, pateicoties telefona zvaniem, Tieslietu ministrija redzēja šo likumu par uzņēmumu reģistru, un, pateicoties Viktora Skudras operativitātei, sanāca vakar vakarā un galu galā izlēma, kā rīkoties. Es sapratu, ka mums ir jāsteidzas, bet šis likumprojekts uzskatāmi pierāda- ja mēs stingri neievērosim savas reglamenta procedūras un neprasīsim arī no valdības ievērot tos nosacījumus, kādi ir vajadzīgi, lai likumprojektu mēs varētu apspriest parlamentā, mēs turpināsim pieņemt negatavus likumus.

Priekšsēdētājs: Paldies par laika ekonomiju. Deputāts Bresis, lūdzu.

V.Bresis: Godātie kolēģi! Es atzīšos, ka biju viens no tiem cilvēkiem, kurš komisijā nobalsoja par to, ka šis likumprojekts vēl nav tādā gatavībā, lai mēs varētu apspriest pirmajā lasījumā. Kaut gan es ļoti labi pazīstu Ušakova kungu un arī dziļi cienu profesoru Špoģi, mūsu kolēģi, man tomēr liekas, ka šeit ir pieļauta ievērojama paviršība. Es arī pilnīgi piekrītu, ka ir vismaz 30 neprecizitātes un nepilnības, atkārtošanās utt. Bet tomēr es gribētu vēl akcentēt jūsu uzmanību uz trīs pamatproblēmām, kuras, man šķiet, ir ļoti, ļoti nopietnas.

Pirmais. Mani ārkārtīgi uztrauc tas, ka mēs savu ekonomisko darbību tomēr diezgan ievērojami birokratizējam. Šajā sakarībā pirmā problēma. Tā ir problēma par atļauju būtību uzņēmumu reģistrā. Es aptuveni saskaitīju, un man sanāca, ka aptuveni četras piecas dažāda tipa atļaujas un piekrišanas ir jāsavāc, lai varētu reģistrēt uzņēmumu.

Bez šaubām, katram uzņēmumam var būt sava veida atļaujas. Taču tomēr es gribētu piegriezt vērību tam momentam, kas izskanēja arī jautājumos. Kas tad beigu beigās ir noteicējs- atļauja vai likums? Šeit man gribas teikt: ja mēs ierakstīsim, kā ir minēts kaut vai 10.pantā vai, pareizāk sakot, 9.pantā, kur gan mūsu uzņēmumam, gan ārvalstu uzņēmumam vajadzīgas dažādas atļaujas, piekrišanas utt., tad es jums skaidri un gaiši pateikšu, ka mums birokrāts iegūst veto tiesības pār mūsu likumiem. Viņš var dot šo atļauju, un viņš var nedot šo atļauju. Ja viņš šo atļauju nedod, tātad viņš spļauj virsū mūsu likumiem un šādu uzņēmumu nereģistrē un tā darbību savā teritorijā neatļauj. Tāpēc es esmu kategoriski pret birokrātiskām atļaujām.

Tajā pašā laikā es domāju, ka tiešām šeit vajadzēja otru atļauju, konkrēti runājot, jādomā par ekoloģiskajām atļaujām. Mēs zinām, ka būs dažādi uzņēmumi, kas varbūt pārstrādās dabas resursus, varbūt strādās ar indīgām vielām utt., kuriem tiešām vajadzētu ekoloģiskas atļaujas viņu darbībai. Es diezgan uzmanīgi pāris vai trīs reizes lasīju šo likumprojektu, tomēr tādu atļauju es šeit neredzēju. Tāpēc es esmu principā pret šīm atļaujām tad, ja tās ir birokrātu instruments.

Otrs moments ir par ārējo ekonomisko darbību. Šeit ir teikts, ka ārējās ekonomiskās darbības uzņēmumam ir speciāli jādabū atļauja Latvijas Republikas Ministru padomē. Man šķiet, ka līdz ar šo atļauju mēs atkal atsviedīsim savas republikas ekonomisko darbību vēsturiskajos momentos daudzus gadus atpakaļ un padarīsim to vēl stagnātiskāku, nekā tagad ir lielkrieviem viņu valstī.

Ja jūs esat uzmanīgi lasījuši Šataļina un Gorbačova programmu, tad tur ir pateikts, ka Krievijas ekonomika pēc tirgus ekonomikas ieviešanas kļūst atklāta. Tātad katram uzņēmumam ir tiesības darboties ārējās ekonomiskās zonas sfērā. Mums savukārt vajadzēs katram uzņēmumam, kurš ar to gribēs darboties, braukt uz Ministru padomi pēc atļaujas. Kur tad ir loģika? Ja kāds no kolhoziem tiešām gribēs sazāģēt, teiksim, 500 kubikmetru papīrmalkas un izdarīt vienreizēju tirgošanos ar ārzemēm, tad viņam būs jāskrien uz Ministru padomi pēc atļaujas? Bet mēs taču jau vienojāmies, ka ne jau tāda atļauja vajadzīga, bet vajadzīga preču ievešanas un izvešanas limitēšana. Es domāju, ja mēs esam šādu likumu apstiprinājuši, tad limitēsim savas preces, ievedumu un izvedumu, par ko tiešām jāsaņem kvota. Bet prasīt kaut kādu speciālu atļauju nodarboties ar ārējo ekonomisko darbību, ar tiem sakariem, man šķiet, ka tas ir vienkārši, piedodiet, muļķīgi. Vai tad katram, kas gribēs kaut ko pārdot, vajadzēs braukt un meklēt šīs atļaujas?

Pēdējais. Ja mēs tā ļoti loģiski un uzmanīgi izlasām šo likumu, tad man, piemēram, nosacīti kā uzņēmuma vadītājam gribētos zināt, kādi dokumenti man jāiesniedz, lai es varētu savu uzņēmumu reģistrēt. Ja mēs formāli pieejam šim likumam, tad jūs diemžēl atbildi uz šo jautājumu nedabūsiet, jo šeit ir tikai, ja nemaldos, 10.panta 1.sadaļa, kur teikts, ka tad, ja jūs esat pieņēmuši lēmumu par sava uzņēmuma dibināšanu, tad 14 dienu laikā jāiesniedz pieteikums. Bet ko nozīmē šis vārds- pieteikums? Nekur nav pateikts. Vai es varu pēc tam, kad es iesniedzu šo pieteikumu, savākt šīs atļaujas un aptuveni 25 dažādus datus par savu uzņēmumu vai veikt kaut ko tamlīdzīgu, kas saistās ar citām atļaujām un citiem kantoriem 14 dienu laikā, kā prasa šis likums? Es domāju, ka tas ir pilnīgi utopiski mūsu birokrātiskajā laikmetā.

Tāpēc es domāju, ka šo likumprojektu diemžēl drīzāk varētu saukt par likumprojektu, kā nereģistrēt uzņēmumu. Šeit viss ir tik mākslīgi sagrozīts un tādā veidā izveidots šis mehānisms, ka praktiski jebkurā gadījumā kādam no birokrātiem būs veto tiesības šo uzņēmumu nereģistrēt, un mēs radīsim tikai lielu haosu savā ekonomiskajā saimniecībā. Es domāju, ka pie šī projekta vēl kapitāli jāpiestrādā, un, kas reti ar mani gadās, es iesniedzu rakstiskus priekšlikumus.

Priekšsēdētājs: Deputāts Ēlerts.

I.Ēlerts: Cienījamo priekšsēdētāj, cienījamie deputāti! Šim likumam būtu jānosaka pavisam vienkārša lieta- kādi dokumenti jāsameklē, kādi jāsastāda un kur jāiet. Par to, kādi dokumenti jāsameklē un jāsastāda, būtu runāts, tas būtu pietiekami skaidrs, bet, kur jāiet, tas pavisam nav skaidrs. Vienīgā adrese ir Tieslietu ministrija. Lai Dievs viņai žēlīgs. Es domāju, ka vajadzētu paplašināt 9.pantu, skaidri un gaiši pasakot, kādas ziņas ir jāsniedz par uzņēmumu, kādas par uzņēmuma filiāli vai pārstāvniecību, kādas ziņas ir jāsniedz par līgumsabiedrību, kas šeit vispār ir aizmirsta, kādas par statūtu sabiedrību un, varbūt pat speciāli, kādas ziņas ir akciju sabiedrībai kā vissarežģītākajam veidam.

Par atļaujām. Laikam patiešām jāpiekrīt iepriekšējiem runātājiem, ka atļauja, reģistrējot uzņēmumus, būtu vajadzīga tikai par tiem uzņēmējdarbības veidiem, kas minēti likumā par uzņēmējdarbību, kur patiešām tāda Ministru padomes atļauja ir vajadzīga. Pašvaldības atļauja. Faktiski jau pašvaldība savu atļauju dod, piešķirot zemi lietošanā, piešķirot telpas lietošanā. Ja uzņēmējam zeme vai telpas nav vajadzīgas, tad nav nekādas jēgas arī pašvaldības atļaujai. Ja viņam būs telpas un zeme, atļauja tad viņam ir dabūta.

Par ekoloģijas jautājumiem. Šeit arī nekāda atļauja nebūtu vajadzīga, jo uzņēmējs taču ieinteresēts, lai viņa uzņēmuma projektam izdarītu ekoloģisko ekspertīzi un lai to pēc trīs mēnešu darba neaiztaisītu ciet ar Vides aizsardzības komitejas lēmumu. Šāds likums mums ir, un tas viss ir iespējams. Viņš pats ir ieinteresēts. Arī šeit nav nekāda speciāla atļauja vajadzīga.

Ir vēl tāds moments. Zemnieku saimniecībām un privātuzņēmējiem laikam mēs nevarēsim prasīt, lai viņu nosaukums neatkārtotos visas republikas mērogā. Domāju, ka šeit pietiekami būtu ierobežoties ar rajona mērogu. Piekrītot Birkava kungam, arī es atbalstu šā likuma pieņemšanu pirmajā lasījumā. Es ceru, ka autoru kolektīvs piestrādās pie šā likuma un otrajā lasījumā jau mēs saņemsim pavisam ko citu.

Priekšsēdētājs: Paldies par laika ekonomiju! Deputāts Muciņš.

L.Muciņš: Godāto priekšsēdētāj, cienījamie deputāti! Es biju to deputātu skaitā, kas gan Ekonomikas komisijā, gan arī Likumdošanas komisijā bija pret šī likuma izskatīšanu šodien plenārsēdē. Mani nekādi nevar pārliecināt vispārējie aicinājumi taupīt laiku. Rezultātā mēs nevis laiku taupām, bet tikai laiku tērējam, ja mēs uzskatām un valdība uzskata, ka trīs lasījumi ir par daudz. Lūdzu, lai nāk ar procedūras ierobežojumiem vai citiem priekšlikumiem. Valdības likumprojekts mums varbūt jāskata divos lasījumos, bet tikai pēc principa, ka izskatīsim šodien un pēc tam otrajā lasījumā to sāksim kapitāli pārbūvēt un labot. Tādi aicinājumi, man liekas, ir vismaz bezatbildīgi. Likumprojekts nav pienācīgā kvalitātē. Pirmām kārtām mani pārsteidz tas, ka valdības šeit izskatīšanai izvirzīto likumprojektu absolūti nav redzējusi Tieslietu ministrija. Tieslietu ministra vietnieks teica, ka viņš ir redzējis kaut kādu variantu, kas ir maijā bijis, bet šo variantu viņš nav redzējis. Man nav skaidrs, kādēļ valdībai ir Tieslietu ministrija un arī Juridiskā pārvalde Ministru padomes aparātā, ja šīs organizācijas absolūti neinteresē, ko valdība ātrā tempā nogādā šeit uz Augstāko padomi. Tādēļ arī šis likums no juridiskā viedokļa ir ļoti nekvalitatīvs.

Otrs moments. Vienreiz, es domāju, ir jāpadomā par to, ka kolektīvā jāiekļauj tomēr vairāk juristu. Mēs jau nodokļu likumdošanā saskārāmies ar šo momentu, gan arī tagad. Varbūt tiešām ekonomiski visas šīs domas šeit ir ieliktas pareizi, bet juridiski tās absolūti nav korekti formulētas. Beigās mēs šeit komisijās pārvēršamies par tiem labotājiem, tīrītājiem. Galu galā mēs arī neesam tādi juristi, vismaz es par sevi to varu teikt, kas darbojušies nepārtraukti likumdošanā. Katrreiz man ir jāieskatās vecos likumos, lai noskaidrotu, teiksim, kā šis moments tiek formulēts, kā tas, utt., jo pastāv zināmi paņēmieni, kā dažus momentus likumos apraksta. Nebūt es tos nevaru paturēt galvā un visu laiku zināt, lai es šeit, komisijās sēžot, varētu to tā sakārtot, lai tas tiešām iegūtu šo juridisko gludumu un pēc tam sakarā ar citiem likumiem sāktu pietiekami skaidri darboties un nebūtu tā, ka vienā likumā ir viens izteiciens, otrā- otrs, un pēc tam šie likumi savā starpā absolūti neiet kopā ne ar veco likumdošanu, ne arī ar jauno. Šinī gadījumā konkrēti neiet kopā šis likums ar likumu par uzņēmējdarbību. Tāpēc jau šeit visas šīs runas par reģistrāciju ir, jo pašvaldības atļaujas momentu jau mēs izdebatējām un nobalsojām likumā par uzņēmējdarbību. Tātad nav mums šeit vairs šo jautājumu ko apspriest, vienkārši autoriem vajadzēja būt pietiekami korektiem un ņemt vērā, ka pirms mēneša ir pieņemts likums izdarīt labojumus un tad nest mums šeit un izdalīt šo likumu, lai mēs pusi laika netērētu, saskaņojot ar jau spēkā esošo likumdošanu.

Tagad par pašu likumu. Tātad pašvaldības atļauja. To mēs likumā par uzņēmējdarbību izmetām ārā, tādējādi arī šeit, es domāju, tā ir lieka. Diemžēl es neesmu dzirdējis šeit koncepciju par visiem šiem saimnieciskajiem likumiem. Es tagad trijos vārdos jums varu pateikt, varbūt es kļūdos, bet mums ir vesela rinda likumu par uzņēmējdarbības formām- ierobežota uzņēmējsabiedrība, akciju sabiedrība un citi veidi. Šīs uzņēmējdarbības formas atkal savukārt dalās pēc uzņēmējdarbības veidiem. Attiecībā uz zemnieku saimniecībām varētu būt likums par veselības aizsardzību, kurā mēs iekļautu datus, piemēram, par veterināriju, ja būtu runa par uzņēmējdarbību tieši šajā jomā. Tam jāparādās pirmām kārtām likumā par uzņēmējdarbības veidiem. Tātad visai dokumentu uzskaitei, kas ir vajadzīga pie akciju sabiedrības reģistrācijas, ir jābūt likumā par akciju sabiedrību. Likumā par zemnieku saimniecībām ir jābūt visiem dokumentiem par zemnieku saimniecībām. Tātad šeit mums nav nekādas vajadzības aprakstīt visus tos dokumentus, kas ir nepieciešami pie reģistrācijas. Šajā likumā jāapraksta tikai tie dokumenti, kas nāk no citiem likumiem. Tātad jāatzīmē, ka visi dokumenti, kas norādīti attiecībā uz uzņēmuma veidu, nāk no tā likuma, un, otrkārt, jānorāda, kas nāk no likuma par uzņēmējdarbības formu. Teiksim, no zemnieku saimniecības nāk kaut kādi dokumenti par zemes piešķiršanu utt., bet, ja zemnieks ir nolēmis izveidot savu uzņēmumu akciju sabiedrības veidā, tad viņam nāk klāt visi dokumenti, kas attiecas uz akciju sabiedrību, plus tie, kas nepieciešami, ja uzņēmums saistīts ar ārzemju investīcijām vai ārējo tirdzniecību, tātad no likuma par ārējo tirdzniecību un no likuma par ārvalstu investīcijām Latvijas Republikā.

Jābūt ir vismaz šiem četriem norādījumiem jeb likumiem uzskaitītiem. Varbūt vēl kādiem. Bet nav jācenšas vēlreiz atkārtot citu likumu tekstus.

Es gribētu runāt vēl par vienu momentu, proti, par šo reģistrācijas līmeni. Šeit deputāts Bojārs runāja par reģistrāciju Finansu ministrijā. Gan no šī likumprojekta, gan no priekšlikuma reģistrēt Finansu ministrijā būtu mums jāatsakās. Es domāju, ka dzīve piespiedīs, ja mēs paši nesapratīsim.

Skaidrs, ka šajā likumā ir jāsadala dažādu līmeņu uzņēmumu dažāda reģistrācija. Pirmām kārtām, zemnieku saimniecības jāreģistrē pagastos. Skaidrs, ka viņi nedosies nekur citur reģistrēt savu uzņēmumu. Šeit absolūti tas nav aprādīts. Līdz ar to mums arī jāķeras pārskatīt likumus par zemnieku saimniecībām, izejot no jaunās uzņēmējdarbības koncepcijas.

Otrām kārtām, es noteikti pastāvu uz to, ka individuālais darbs ir atsevišķa uzņēmējdarbības forma. Tātad arī individuālajam darbam ir jābūt šeit minētam. Acīmredzot individuālā darba reģistrēšana jāatstāj finansu nodaļām, kur reģistrācija notiek reizē ar nodokļu samaksu par tirdzniecību, par nodarbošanos ar šī veida individuālo darbu. Faktiski tiek izdarīts viens akts, kas saucas- patenta iegādāšanās. Tādā veidā tas iekļaujas šajā uzņēmējdarbības sistēmā. Attiecībā uz lielajiem uzņēmumiem, kuros ir 500, 700 vai cits noteikts darbinieku skaits, var būt dažādi priekšlikumi. Atsevišķas sabiedrības jāreģistrē acīmredzot centrā, pārējie var tikt reģistrēti republikas pakļautības pilsētu un rajonu līmenī. Es redzu, ka ir vismaz trīs šādi līmeņi, kuri šajā likumā ir jāatspoguļo.

Ceturtais. Ja man būtu jādodas uz tiesu, es piekrītu deputātam Birkavam un Tieslietu ministrijas uzskatam, ka tam jābūt notāram, kas reģistrē šo uzņēmumu. Bet, ja šis notārs man ir atteicis reģistrēt un ja man jādodas uz tiesu pārsūdzēt viņa lēmumu, tad gan man, gan tiesnesim, nav skaidrs, pēc kādām normām jāvadās un kādā veidā es varu pasludināt, vai notārs ir pareizi rīkojies vai nepareizi. Absolūti nav skaidrs, kādi kritēriji var būt par pamatu atteikumam reģistrēt uzņēmumu.

Šeit izskanēja aicinājums telpas un telefonu noteikti uzrādīt, nodibinot uzņēmumu. Nu, ir jau mums paņēmieni Rīgā, ja nepiešķir telefonu, nevar reģistrēt kooperatīvu. Tādā veidā vietējās padomes izrīkojas ar šiem privātuzņēmumiem un tādā veidā ierobežo viņu reģistrāciju. Es domāju, ka vajag noteikt, ja ir telefons, tad uzrādīt, ja nav, tad uzrāda māju, ja nav mājas, tad uzrāda tikai adresi, bet šādi ierobežojumi nedrīkstētu notikt.

Otrs moments. Par valsts nodevu būtu nepieciešams arī reizēm domāt. Tajā paketē, kur ir likums par valsts nodevām, varbūt arī tajā likumā nepieciešami attiecīgi papildinājumi, bet mums jau tāda likuma par valsts nodevām nav. Tāpēc es aicinātu valdību, Finansu ministriju vai kādu citu, kam ir uzdots, iesniegt šo likumprojektu par valsts nodevām. Tiešām, ja varētu ņemt, teiksim, 1000 rubļu vai vairākus tūkstošus par akciju sabiedrības reģistrāciju un par mazāku sabiedrību reģistrāciju, teiksim, 60 vai 100 rubļu, attiecīgi kaut ko no patenta maksas pārskaitīt notariāta uzturēšanai, tad skaidrs, ka būtu nauda, par ko varētu ieviest šos papildu notāra amatus. Tikai es aicinātu viņiem nepiešķirt speciālas notāru funkcijas, bet apmācīt vienkārši daļu no šiem notāriem un Tieslietu ministrijas līmenī atrisināt jautājumu, ka šie notāri var reģistrēt uzņēmumus. Ar laiku lai tomēr šie notāri var veikt arī citas funkcijas, ja pēc kāda laika samazināsies šis bums. Jāpadomā, vai seši mēneši, ko mēs pārreģistrācijai uzliekam, ir pietiekami korekts termiņš.

Priekšsēdētājs: Ģirts Krūmiņš.

Ģ.Krūmiņš: Es gribēju atzīmēt, ka likumprojektam, ko mēs šodien izskatām, nav ne politiskas, ne ekonomiskas nozīmes, tas ir vienkārši birokrātiskā mehānisma reglaments. Varbūt arī būtu pareizāk, ja Augstākā padome nenodarbotos ar visu šo birokrātiskās procedūras regulēšanu, bet pieņemtu vienkārši lēmumu, ka nodibina Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistru. Pēc tam šis reģistrs varētu izstrādāt savu nolikumu, ko varētu apstiprināt Ministru padome. Tādā veidā mēs nebūtu aizņemti ar šādu birokrātiskas procedūras regulēšanas darbu. Bet, ja mēs paliekam pie šīs koncepcijas, tad es gribētu atzīmēt, ka principā šeit ir tikai sīki labojumi, kurus būtu nepieciešams iekļaut likumprojektā. Ļoti daudz ir vietu, kas atkārtojas un nedaudz runā pretī. Ņemot vērā, ka likumprojekta izskatīšanai komisijās bija ārkārtīgi maz laika, es ierosinātu pieņemt šo projektu pirmajā lasījumā, jo nekādas konceptuālas izmaiņas šeit netika izdarītas. Komisijas lai rakstveidā iesniedz Ekonomikas komisijai savus priekšlikumus par šiem sīkajiem labojumiem. Es domāju, ka konceptuālas izmaiņas šeit nekādas nav redzamas.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, Dīmanis.

S.Dīmanis: Cienījamie kolēģi! Es arī gribu atbalstīt domu, ka dokuments ir jāpieņem pirmajā lasījumā, jo konceptuāli tas ir tiešām daudzmaz izturēts no ekonomiskā redzesviedokļa viennozīmīgi, nu, juristi šeit šo to pielabos.

Bez šaubām, mēs varbūt nedarām savu darbu, jo visu to birokrātisko procedūru varētu noteikt Ministru padome. Mums bija vienkārši jāatspoguļo attiecīgie principi ļoti īsi uzņēmējdarbības likumā. Tas ir tāds jumta likums visiem konkrētiem uzņēmējdarbības veidiem. Lielākā nelaime ir tā, ka šis likums nekorespondē ar šo te jumta likumu- uzņēmējdarbības likumu.

Pirmkārt, uzņēmējdarbības likumā ir rakstīts "Reģistrācijai nepieciešami šādi dokumenti..." Un tālāk: "Šo dokumentu noformēšanas kārtību nosaka likums par Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistru." Ja mēs tā rakstām, likumā par reģistru bija smuki jāapraksta visa procedūra līdz pēdējam sīkumam, lai cilvēki zina, kādi dokumenti jāpasit padusē, uz kurieni iet un, es varbūt vulgarizēju, kurās durvīs klauvēt.

Es varu pateikt no savas pieredzes. Nodarbojoties ar zinātnisko darbu, gribēju noskaidrot, cik tad sarežģīti vai vienkārši ir reģistrēt uzņēmumu. Tās bija tiešām moku gaitas, jo nekādas skaidrības nebija. Tad es ļoti viennozīmīgi sapratu, ka šeit ir jābūt precizitātei, lai nebūtu jāskraida, jākonsultējas un jātērē ierēdņu laiks.

Vēl viena nelaime, uz kuru es gribētu vērst jūsu uzmanību, ir tā, ka likumā par reģistru ļoti bieži, un Breša kungs jau to ir atzīmējis, ir vārds "atļauja". Es domāju, ka mēs Ekonomikas komisijā ļoti precīzi un ļoti pozitīvi noteicām, ka reģistrācija jāizdara Tieslietu ministrijai, jo, ja ekonomisti sāk nodarboties ar reģistrāciju, viņi vienmēr ieskatās, vai, teiksim, šim uzņēmumam, kurš grib nodibināties, ir ekonomiskās perspektīvas, vai tas ir lietderīgs. Tad sākas urbināšanās un ieskatīšanās, bet neko reālu nevar pateikt. Es pats uzrakstīju vienam uzņēmumam tehniski ekonomisko pamatojumu, es uzrakstīju ļoti vienkārši- paskatījos uz grīdu, paskatījos uz griestiem un uzrakstīju uz trim lapiņām burtiski pusstundas laikā. Neviens Ekonomikas ministrijā man nevarēja neko pārmest, jo tirgus vēl nav pierādījis, vai šis uzņēmums ir dzīvotspējīgs vai ne. Praktiski tas bija lieks darbs.

Un otrs. Ja mēs rakstām vārdu "atļauja", tad ziniet, es tiešām nobalsoju par to, ka deputāts nedrīkst izklāstīt nepārbaudītus faktus. Taču man ir tagad informācija, kuru es gribu pārbaudīt, ka uzņēmumu reģistrēšanas gaitā, kad ir jāsaņem atļauja, tad ir "jādod uz rokas". Bet tas ir neizbēgami, ja mēs rakstām vārdu "atļauja" un ja šeit piedalīsies kādi ekonomiskie resori. Tāpēc tikai juridiskās sfērās ir jāreģistrē un Tieslietu ministrijā ir jānosaka, vai attiecīgie statūti un attiecīgais darbības veids atbilst likumam. Vairāk nekas nav vajadzīgs. Tāpēc es domāju, ka 10.panta 2.apakšpunkta otrā rindkopa ir vienkārši jāņem ārā. Jebkurš uzņēmums, ņemot vērā, cik mēs esam stingri integrēti uz austrumiem, nodarbosies ar ārējo tirdzniecību. Tas nozīmē, ka praktiski katram uzņēmumam būs jāsaņem atļauja no Ekonomikas ministrijas.

Tas pats attiektos arī uz trešo rindkopu 10.panta 2.apakšpunktā. Taču, par nelaimi, mēs pieņēmām jau likumu par bankām, kur Latvijas Bankai ir jādod šāda atļauja. Ja Latvijas Banka būs rezerves sistēma, tad tam ir loģika, ja tā nebūs rezerves sistēma, tur loģikas nav, bet tur vairs neko nevar darīt.

Kas attiecas uz atļaujas izdošanu vietējā padomē, es domāju, ka tas arī ir jāņem ārā. Tā ir nākamā rindkopa. Jo tādā gadījumā mēs vienkārši padārdzināsim, es tā teiktu, jebkura uzņēmuma reģistrāciju.

Un pēdējais. Tā paša 10.panta 1.punktu, es domāju, vajadzētu pārveidot tā, lai uzņēmums sāktu savu darbību līdz ar reģistrāciju, jo uzsākt darbību, ja tev vēl nav rēķina bankā, ir neloģiski, bet rēķina bankā nebūs tik ilgi, kamēr nav attiecīgā reģistrācijas numura. Līdz ar to es domāju, ka šeit vajadzētu pirmo apakšpunktu pārveidot, un Ekonomikas komisijā mēs to izdarīsim.

Un vēl. Jāsakorespondē likums par reģistru un likums par uzņēmējdarbību tādā veidā, lai dokumentu uzskaitījums būtu vienāds, jo likumā par uzņēmējdarbību ir seši dokumenti un likumā par reģistru ir astoņi dokumenti, kas ir jāiesniedz, lai uzņēmums būtu reģistrēts. Jebkurā gadījumā es piedāvāju to tiešām akceptēt pirmajā lasījumā.

Priekšsēdētājs: Deputāts Apsītis.

R.Apsītis: Godātie deputāti un klātesošie! Es centīšos ļoti īsi un lakoniski iepazīstināt jūs ar to praksi, kāda pastāvēja Latvijas Republikā līdz 1940.gadam jautājumā par uzņēmumu reģistrāciju. Vispirms jāsaka tā, ka, izpētot Latvijas Republikas Tieslietu ministrijas struktūru, jāsecina, ka Tieslietu ministrija nekad ar uzņēmumu reģistrācijas jautājumiem nav nodarbojusies. Tāpēc mani personiski mulsina tas, ka tagad, tā expromtum, mūsu Tieslietu ministrija pašā pēdējā brīdī it kā uzņemas šādu sev pavisam neraksturīgu funkciju.

Bet kas tad pildīja šo pienākumu agrāk Latvijas Republikā līdz 1940.gadam? Vispirms jāsaka, ka uzņēmumu reģistrācija bija dalīta. Pastāvēja atsevišķa kārtība rūpniecības un amatniecības uzņēmumu reģistrācijai, respektīvi, atļauju izsniegšanai, jo par to tiek runāts tālaika likumos. Otrkārt, ir pastāvējusi atšķirīga kārtība tirdzniecības uzņēmumu reģistrācijai. Kas attiecas uz rūpniecības un amatniecības uzņēmumiem, tad atļaujas darboties šāda tipa uzņēmumiem agrāk izsniedza Finansu ministrija. Acīmredzot ne bez pamata, jo Finansu ministrija pārzināja arī nodokļu jautājumus. Tā 1922.gadā 12.janvārī valdība jau bija pieņēmusi pirmos noteikumus par rūpniecības uzņēmumu ierīkošanu un atvēršanu. Šajos noteikumos ir norādīts, ka rūpniecības uzņēmumu ierīkošanai un atvēršanai vajadzīga atļauja, ko izdod Finansu ministrijas Rūpniecības departaments. Vēlāk 1936.gadā iepriekšminētie noteikumi tiek atcelti ar jaunu likumu. Tur atkal ir norādīts 3.punktā, ka rūpniecības un amatniecības uzņēmumu darbībai vajadzīgas Finansu ministrijas atļaujas, izņemot, kā teikts šajā likumā, paraficētos gadījumos.

Tātad acīmredzot, ja mēs tagad strīdamies par to, kam īsti jāreģistrē, es domāju, ka praktiski vajadzētu rīkoties tā: sanākt kopā Tieslietu un arī Finansu ministrijas pārstāvjiem un šo jautājumu izlemt.

Kā tad nu bija ar tirdzniecības reģistru? Tika pieņemti īpaši noteikumi 1934.gadā, un šajos noteikumos, kā jau šeit minēja mans kolēģis deputāts Birkavs, bija norādīts, ka pie apgabaltiesām, Tieslietu ministrijā, ir pastāvējušas tirdzniecības reģistra nodaļas. Un šajās nodaļās darbojušies tirdzniecības reģistra tiesneši. Kā zināms, Latvijā līdz 1940.gadam bija vairākas apgabaltiesas. Iepazīstoties ar stāvokli, kāds 1938.gadā valdīja šajās apgabaltiesās, konkrēti ar šo apgabaltiesu struktūru, man jāsaka, ka ne Jelgavā, ne Liepājā, ne Daugavpilī apgabaltiesas sastāvā nebija šādu tirdzniecības reģistra tiesnešu. Mēs atrodam tikai divas amatpersonas Rīgas apgabaltiesā, kur pastāvēja 4.nodaļa, tā bija civilnodaļa, administratīvā un reģistrācijas nodaļa. Lūk, šie divi cilvēki- tirdzniecības reģistra tiesnesis Mihails Grundulis ar savu sekretāru Ernestu Andersonu ir tikuši galā, reģistrējot acīmredzot visas Latvijas, tā sakot, tirdzniecības uzņēmumus. Tātad bez jebkādas liekas birokrātijas divi cilvēki. Mums vajadzētu iet apmēram tādu pašu ceļu.

Priekšsēdētājs: Deputāts Špoģis, lūdzu.

K.Špoģis: Godājamie kolēģi! Ekonomikas komisijā mums bija zināms jau savlaicīgi, ka autoru kolektīvs, kurš izpildīja šo valdības uzdevumu izstrādāt likumprojektu par uzņēmumu reģistru, strādāja diezgan ilgu laiku, faktiski no gada sākuma, kā jau te tas tika atzīmēts.

Neskatoties uz to, tomēr šis likumprojekts Augstākajā padomē, mūsu komisijā un attiecīgi visās komisijās ienāca ar nokavēšanos. Valdība nokavēja noteikto termiņu, kurš bija speciāli ierakstīts mūsu lēmumā sakarā ar uzņēmējdarbības likumu. Ienāca ne tādā kvalitātē, kādā mēs to vēlētos, un izpelnījās ļoti pamatotu kritiku.

Arī mūsu Ekonomikas komisijā, tāpat kā citās komisijās, notika ļoti intensīva, ļoti asa diskusija par šo likumprojektu, vai to var vai nevar pirmajā lasījumā rekomendēt izskatīšanai plenārsēdē, ņemot vērā šī likumprojekta ārkārtīgo nepieciešamību, tik tiešām steidzamību. Bez šī likumprojekta nevar sākt darboties mūsu uzņēmējdarbība, kurai ar 1.decembri ir jāsāk darboties. Vispār nekas nevar notikt. Tāpēc tomēr pēc intensīvas diskusijas ar balsu vairākumu, šeit jau kolēģi teica, kuri bija arī citādās domās, tomēr ar diezgan ievērojamu balsu vairākumu, ar astoņām balsīm "par" nolēma tomēr rekomendēt, jo galvenajos konceptuālajos risinājumos likumprojekts tik tiešām atbilst mūsu prasībām un atbilst likumam par uzņēmējdarbību un arī tam likumam par akciju sabiedrībām, kurš pašreiz jau tuvojas trešajam lasījumam. Akciju sabiedrības ir vienas no visplašākajām mūsu uzņēmējdarbības formām. Par tām ir izstrādāts kapitāls likums. Tāpēc mēs nolēmām šo likumu rekomendēt.

Pirmām kārtām, komisija atbalsta valdības viedokli par to, ka šim uzņēmumu reģistram ir jābūt pie Tieslietu ministrijas. Es pilnīgi piekrītu visiem iepriekšējiem kolēģiem, kas šo domu ļoti dziļi izprot un atbalsta, jo mūsu pašreizējā situācijā ir jābūt neitrālai, objektīvai, neatkarīgai institūcijai. Bet savas intereses ir Finansu ministrijai, savas intereses Ekonomikas ministrijai. Pašreiz tur nevar būt šis uzņēmumu reģistrs. Ir divi ļoti būtiski trūkumi, kuri tomēr konceptuāli nemaina būtību, bet prasa ļoti kapitālus precizējumus un konkretizējumus.

Pirmais no tiem ir par to, ka pirmajā pantā skaidri un precīzi jāpasaka, kas, kur un ko reģistrē. Šeit pilnīgi es piekrītu Muciņa kungam un daudziem citiem kolēģiem, kas tieši bija pievērsuši uzmanību šim momentam. Un tieši tā trūkst. Jāsaka, ka tajā maija variantā, kurš arī bija nokļuvis mūsu rokās, tur šī sistēma bija precīzi sarakstīta, precīzi izlikta. Praktiski tur nekas nav jāizgudro, vienkārši šis izplūdušais pirmais pants jāpārņem no maija varianta, un tad būs viss kārtībā.

Otrs ļoti nopietns trūkums ir par publikācijām. Tas nav ielikts iekšā šajā valdības variantā, tas ir, likumprojektā. Visā uzņēmējdarbībā, vai nu tās ir statūtsabiedrības it sevišķi, un ne tikai statūtsabiedrības, arī līgumsabiedrības, visas citas uzņēmējdarbības formas, ne tikai uzņēmēju reģistram, bet arī pašām šīm sabiedrībām ir precīzi un operatīvi, noteiktajos ļoti īsajos termiņos jāpublicē oficiāli dokumenti. Lūk, šajā likumā par uzņēmumu reģistru ir jābūt precīzi ierakstītam laikrakstam, kurš visu šo publikāciju izdarīs. Mūsu komisijas priekšlikums, komisijas domas ir, ka šim laikrakstam ir jābūt mūsu jaunajam laikrakstam "Diena". Mēs to iemontēsim nākamajam lasījumam acīmredzot un arī mūsu lēmumā par to.

Tālāk, nākamais. Tie ļoti daudzie labojumi, kas mūsu komisijai bija, un arī ļoti daudzie iebildumi visi ir redakcionāli, pie kuriem ir jāstrādā. Mums komisijā būtu daudz vieglāk un ērtāk, vieglāka dzīve, ja mēs būtu, teiksim, atdevuši valdībai atpakaļ, taču mēs šo papildu slodzi uzņēmāmies un strādāsim kopā ar autoriem, kopā ar valdības pārstāvjiem, kas šeit sēž zālē, lai lieta ietu ātrāk uz priekšu.

Tagad par priekšlikumiem, kā nosaukt šos cilvēkus, kas reģistrēs. Mūsu komisijas uzskats ir, ka tiem jābūt augstas kvalifikācijas juristiem. Kā viņi sauksies- tiesneši vai notāri, mēs piekrītam, šinī ziņā mums iebildumu nav.

Otrais. Ka, lūk, Tieslietu ministrija un tieslietu ministrs nezināja. To nu, protams, ir grūti mums pateikt, mēs tikai zinām, ka šo likumprojektu izskatīja valdība, kur visi ministri piedalās. Es nezinu, kādā veidā tas ir noticis, ka tur nav bijis tieslietu ministrs. Mēs būsim ļoti pateicīgi, bez šaubām, par tiem priekšlikumiem, kuri jau arī šodien ienāca rakstiskā veidā. Kolēģi darbojas ļoti operatīvi kā vienmēr, un mēs kopā ar autoriem, kopā ar valdības pārstāvjiem tiešām strādāsim, mēs ņemam papildu slodzi un uzskatām, ka būtu pareizi akceptēt šodien pirmajā lasījumā un turpināt ļoti intensīvu darbu nākamās četras nedēļas, kamēr visu novestu līdz galam.

Priekšsēdētājs: Tagad, kolēģi deputāti, lūdzu mazu uzmanību. Ņemot vērā atbildīgus un bezatbildīgus aicinājumus, kuri izskanēja šodien, kā atzīmēja deputāts Muciņš, es tomēr riskēju un aicinu jūs atbildīgi izteikt savu viedokli, balsojot par šo likumprojektu. Šeit izskanēja tādi aicinājumi arī no citiem. Lūdzu reģistrēsimies. Rezultāts: 130 deputāti. Balsosim par akceptu pirmajam lasījumam. Rezultāts: 100- par, 12- pret, 12- atturas. Pirmajā lasījumā likumprojekts pieņemts. Komisija un autori strādā tālāk. Termiņu noteiksim tagad, ņemot vērā, ka mēs pie visiem likumiem strādājam. Kāds ir jūsu priekšlikums?

K.Špoģis: Mēs centīsimies divās nedēļās.

Priekšsēdētājs: Ierakstīt to nevajag. Pirms mēs beidzam sēdi, vai ir kādi paziņojumi? Šeit ir viens paziņojums, bet es to gribētu noslēgumā. Nav sekretariātam paziņojumu? Lūdzu, deputāts Kodoliņš.

A.Kodoliņš: Cienījamo priekšsēdētāj! Cienījamie deputāti! Manuprāt, pirmdien, izskatot darba kārtību, mēs iekļāvām darba plānā lēmumprojektu par nodokļu likumprojekta sagatavošanu otrajam lasījumam.

Priekšsēdētājs: Neesmu aizmirsis, bet šodien jau...

A.Kodoliņš: Manuprāt, šis lēmumprojekts ir īss.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, nāciet tribīnē un izklāstiet savu viedokli. Kolēģi, izsakiet savu attieksmi pret deputāta Kodoliņa priekšlikumu. Mums tiešām vēl ir sešas minūtes. Balsosim. Rezultāts: vairākumu jūsu priekšlikums negūst, tāpēc turpināsim darbu rīt.

Godātie kolēģi! Mums ir šeit ļoti daudzi zvanījuši un daudzi mūsu vēlētāji, republikas iedzīvotāji zvanījuši un izteikuši līdzjūtību. Tādu zvanu ir bijis ļoti daudz šodien arī no PSRS tautas deputātiem, no PSRS Augstākās padomes ir saņemta arī līdzjūtības telegramma.

Sēdi noslēdzam. Rīt sākam darbu pulksten 10.00.