Rīta sēde

*/ Šeit un turpmāk atzīme, ka sākas teksta tulkojums no krievu valodas; /- atzīme, ka tulkojums beidzas. Šīs sēdes materiālos- Jāņa Dūma tulkojums.

Sēdi vada Latvijas Republikas Augstākās padomes priekšsēdētājs Anatolijs Gorbunovs.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, reģistrēsimies! Apspriedīsim plenārsēžu darba kārtību 20.- 21.novembrim. Vārds deputātam Zaļetajevam.

S.Zaļetajevs: */Man ir ierosinājums iekļaut dienas kārtībā jautājumu par deputāta Matvejeva pilnvaru apstiprināšanu, kurš ievēlēts 28.oktobrī vēlēšanu apgabalā Nr.44. Es gribētu atgādināt deputātiem, ka 5.novembrī Centrālā vēlēšanu komisija vienbalsīgi, es gribu pasvītrot- vienbalsīgi, apstiprināja viņa ievēlēšanas faktu. No tā laika pagājušas, ja mani atmiņa neviļ, gandrīz vairāk nekā divas nedēļas, un lielus pamatojumus, lai novilcinātu deputāta Matvejeva pilnvaru apstiprināšanu, es, godīgi runājot, neredzu. Man tāpat gribētos atgādināt, ka reglamenta projektam par padomju pilnvaru apstiprināšanas procedūru trūkst gandrīz visu komisiju, izņemot Mandātu komisijas, piekrišanas./

Priekšsēdētājs: Lūdzu, pirmais mikrofons, deputāts Kinna.

J.Kinna: Cienījamo priekšsēdētāj, cienījamie kolēģi! Lauksaimniecības komisijas vārdā griežos pie jums ar lūgumu 21.novembrī paredzēto sesto darba kārtības punktu- likumprojekta "Par zemes reformu Latvijas Republikas lauku apvidos" trešo lasījumu- pārcelt uz 21.novembri kā pirmo darba kārtības punktu, jo, pirmkārt, šis kvorums varētu arī nebūt. Otrkārt, šis ir likumprojekts, kuru ļoti gaida lauku apvidū. Ja kanceleja būtu izdomājusi kādu zīmīti arī politiskajiem un ekonomiskajiem lēmumiem, tad šī zīmīte pie šā likumprojekta būtu jāpieliek gan kā pie ekonomiska, gan kā pie politiska likumprojekta.

Priekšsēdētājs: Vārds deputātam Šapovālovam.

P.Šapovālovs: */Cienījamie deputāti! Ierosinu iekļaut kārtējā dienas kārtībā likuma par tautas deputāta statusa atkārtotu izskatīšanu, jo ir virkne gadījumu, kad šis likums tiek rupji pārkāpts, un mēs ar jums nekādus pasākumus neveicam. Deputātu atlaiž no darba, kaut arī ir noteikts pants. "Jaunizceptā" muita pārbauda, kontrolē deputātu, pārbauda viņa mantas, kaut arī likumā konkrēti norādīts, ka to nedrīkst darīt. Deputātiem neatļauj ienākt noteiktu uzņēmumu teritorijās, kaut arī mums ir pants, kas atļauj viņam brīvu, bez šķēršļiem, pieeju. Ir arī virkne citu pārkāpumu, tāpēc es lūdzu iekļaut šī likuma izskatīšanu./

Priekšsēdētājs: */Kolēģi Šapovālov, atvainojiet, es nesapratu jūsu formulējumu. Jaunu likumu par statusu vai...?/

S.Zaļetajevs: */Nē, ir jāatgriežas pie tā likuma, kuru mēs pieņēmām: vai nu to izmainīt, reiz mēs nevaram aizstāvēt savus deputātus, vai arī izskatīt jautājumus un atcelt tos lēmumus, kuri tiek pieņemti, pārkāpjot šo likumu, un sodīt tos, kuri to pārkāpj./

Priekšsēdētājs: */Kolēģi Šapovālov! Jums projekts ir?/

S.Zaļetajevs: */Ja šo jautājumu iekļausim dienas kārtībā, būs./

Priekšsēdētājs: */Bet, ja nav, tad.../

S.Zaļetajevs: */Atvainojiet, pagājušajā nedēļā bija tas pats. Jundža kungs ierosināja iekļaut jautājumu par karavīriem: kad mēs to iekļāvām, nākošajā dienā projekts bija sagatavots. Ja mēs iekļausim, rīt projekts būs gatavs./

Priekšsēdētājs: */Atvainojiet, es tomēr turpinu dialogu. Lieta nav tā, iekļaut vai neiekļaut, bet lai jūs paši skaidri zinātu: vai jūs gribat mainīt likumu vai arī jūs gribat izskatīt deputātu tiesību pārkāpumus. Jums pašiem vajadzētu skaidri noteikt savu viedokli šajā ziņā./

S.Zaļetajevs: */Es jau sen iesniedzu savus priekšlikumus, kuri tika izskatīti Prezidijā. Mūsu Aizsardzības un iekšlietu komisija piekrita nolikumam par deputātu tiesību pārkāpumu pārsūdzēšanas kārtību. Bet līdz šim laikam šis jautājums nav iesniegts plenārsēdei./

Priekšsēdētājs: */Labi, esiet tik labs, dodiet man rakstiski savu formulējumu, es katrā ziņā likšu uz balsošanu. Lūdzu, pirmais mikrofons./

O.Ščipcovs: */Es gribētu iekļaut dienas kārtībā ierosinājumu, bet, iekams to darīt, es gribu dot tam zināmu argumentāciju un lūdzu mani uzklausīt uzmanīgi un nepriecāties vieniem, un nebēdāties otriem, tas ir mans personiskais ierosinājums. Es domāju sekojošo.

Cienījamie deputāti! Es domāju, ka šodien ir bezprecedenta diena mūsu parlamentā. Kādā ziņā? Tādā ziņā, ka es vakar vakarā televizorā dzirdēju premjerministra Godmaņa vārdus par to, ka mūsu 14.novembra lēmumu valdība nevar realizēt sakarā ar to, ka tas var izsaukt neparedzamas sekas. Starp citu, par to sēdē, kad šo jautājumu apsprieda, runāja vairāki deputāti. Tādā kārtā rodas situācija, starp citu, es pilnīgi piekrītu premjerministram un negribu viņa demisiju, bet rodas kritiska situācija tādā ziņā, ka izpildu orgāns nespēj izpildīt mūsu lēmumu.

Otrais moments. Rodas šāda situācija. Ja ir tā, tad Augstākajai padomei pilnā sastāvā ir jāatkāpjas, bet es domāju, ka Augstākā padome jau tāpat atrodas soli no tā. Taču man šķiet, ka var zināmā mērā mainīt situāciju un paaugstināt mūsu atbildību darbā. Lai visas komisijas, visi deputāti apzinātos šī momenta nopietnību, es ierosinu iekļaut dienas kārtībā jautājumu par Aizsardzības un iekšlietu komisijas priekšsēdētāja atkāpšanos no amata Es gribu teikt, ka pat tikai šī jautājuma izskatīšana paaugstinās mūsu autoritāti sabiedrības acīs, un bez tam mēs būsim godīgi ne tikai sirdsapziņas, bet arī Dieva priekšā, ja kādu neapmierina sirdsapziņa. Pateicos par uzmanību./

Priekšsēdētājs: Kolēģi, es lūdzu tomēr tādās reizēs saglabāt korektumu un mieru. Es ar gandarījumu konstatēju Maskavā, ka, lai cik mums arī sarežģītas situācijas te ir bijušas, tomēr mūsu zālē ir valdījusi zināmā mērā korekta attieksme pret visu, kas notiek tribīnē. Nevar salīdzināt ar to, kas notiek Maskavā tādās reizēs. Es ar gandarījumu konstatēju, ka es negribētu būt Maskavā parlamenta vadītājs, bet labāk vēlos turpināt šo darbu šeit pat.

Lūdzu, trešais mikrofons.

T.Ždanoka: */Es vēlreiz izskatīju likumu par deputāta statusu, un tajā rakstīts, ka deputātu pieprasījumi sesijā tiek nolasīti. Diemžēl mēs nepildām šo likuma pantu, bet varbūt varētu to iekļaut dienas kārtībā katru nedēļu, vienoties un vai nu otrdien, vai trešdien, varbūt plenārsēdes beigās nolasīt deputātu pieprasījumus. Es ierosinu trešdien dienas beigās, sēdes beigās nolasīt deputātu pieprasījumus./

Priekšsēdētājs: Vārds deputātam Dobelim.

J.Dobelis: Cienījamie kolēģi, es lūdzu nekurināt politisko histēriju šeit parlamenta telpās. Jo mēs vairāk strādāsim, jo mēs vairāk izdarīsim, jo ātrāk mēs sasniegsim neatkarīgu valsti. Protams, katram ir tiesības iesniegt savus priekšlikumus, bet mums ir tiesības tos noraidīt.

Priekšsēdētājs: Vārds deputātam Kostinam.

V.Kostins: */Man ir lūgums. Sakarā ar to, ka tautā klīst visādas dažādas baumas par cenu paaugstināšanu, sākot ar vienreizēju un beidzot ar gandrīz vai piecreizēju, gribētos varbūt iekļaut dienas kārtībā vai nu valdības locekļa, vai ministra Līča, vai tirdzniecības ministra ziņojumu par patieso cenu situāciju pie mums Latvijas Republikā, par to, ko gaidīt mums, Augstākās padomes deputātiem, un ko gaidīt mūsu vēlētājiem. Vai šie likumi par cenu paaugstināšanu ies bez Augstākās padomes ziņas, bez piekrišanas vai attiecīgā lēmuma pieņemšanas? Vai valdība veiks cenu paaugstināšanu, neinformējot Augstākās padomes deputātus?/

Priekšsēdētājs: Es gan jūs esmu vienmēr ļoti lūdzis, ja jau jūs esat piektdien, sestdien, svētdien domājuši par Augstāko padomi, tad pirmdienas rītā varētu savu priekšlikumu uzrakstīt un iesniegt, lai es netērētu laiku gan tulkojot, gan arī precizējot. Tātad informācija par cenu pacelšanas kārtību. Tā es apmēram sapratu jūsu priekšlikumu.

Vārds deputātam Freimanim.

J.Freimanis: Es ierosinu jautājumu par ekonomisko situāciju atlikt vismaz uz vienu nedēļu, jo nedēļas beigās Gorbunova kungs un Godmaņa kungs brauc uz Maskavu un runās attiecīgās aprindās par šiem jautājumiem. Es domāju, ka tad šis jautājums būs gatavāks. Es tomēr ļoti lūgtu ķerties galvenokārt pie ekonomiskajiem likumiem, jo tie mums ir vissvarīgākie. Ja mums paliks beigās laiks, tad mēs varēsim parunāt par šo un par to.

Priekšsēdētājs: Tagad jūsu viedoklis par Kostina priekšlikumu? Paldies. Vai ir vēl kādi priekšlikumi? Nav.

Vispirms balsojam par Augstākās padomes Prezidija ierosināto darba kārtību 20. un 21.novembrim un acīmredzot uzreiz par deputāta Kinnas ierosinājumu izskatīt likumprojektu par zemes reformu Latvijas Republikas lauku apvidū trešajā lasījumā 21.novembrī kā pirmo. Viss pārējais paliek tādā secībā, kā šeit ir ierosināts Augstākās padomes Prezidijā.

Vai par deputāta Kinnas ierosinājumu ir iebildes jeb es varu likt uz balsošanu, uzreiz šo jautājumu pārceļot 21.novembrī kā pirmo jautājumu? Nav iebildumu. Vai kāds vēlas piecelties un sirsnīgi atvainoties? Paldies. Lūdzu, reģistrēsimies. Rezultāts: 164. Ja nu vēl Bērziņa kungs un Einars Repše reģistrētos, tad būtu 166. Bet viņi šoreiz izpaliek.

Tagad balsosim par Augstākās padomes Prezidija piedāvāto darba kārtību 20. un 21.novembrim ar deputāta Kinnas ierosinājumu izskatīt 21.datumā kā pirmo jautājumu par zemes reformu. Viss pārējais paliek tāpat. Rezultāts. Paldies. Jautājums, kurus ierosina Augstākās padomes Prezidijs, darba kārtībā ir akceptēti. Tagad mēģināšu nosaukt tādā kārtībā, kādā tika papildinājumi iesniegti.

Pirmais- par deputāta Matvejeva pilnvarām. Mandātu komisija vēlas, pirms mēs balsojam, izteikt savu viedokli. Es saprotu, ka tā ir jūsu kompetence, jūs parasti ierosināt šo jautājumu.

M.Budovskis: Attiecībā uz Matvejevu es neko vairāk nevaru piebilst, kā tas bija divas nedēļas atpakaļ. Mums pašlaik pienāk informācija, kuru mēs esam izsūtījuši visām tām iestādēm, kuras lemj par cienījamā Matvejeva likteni. Šobrīd šī informācija ir praktiski gandrīz saņemta, vēl palikuši daži jautājumi, kas jānoskaidro. Es domāju, ka nākošajā nedēļā mēs varēsim sniegt atbildi. Šobrīd tā procedūra tāda ir paredzēta, un tā arī mēs to pildām. Ja rīt to izdarīs citādi, tad tas būs ātrāk. Ja Zaļetajevam liekas, ka tas ir iespējams, ka tur nav ko darīt, tad tā ir viņa darīšana. Mēs izpildām to, kā paredzēts procedūrā.

Priekšsēdētājs: Tātad jums ir skaidrs Mandātu komisijas viedoklis šajā jautājumā. Pašreiz šis pilnvaru apstiprināšanas jautājums tiek izskatīts Mandātu komisijā. Es saprotu, ka bez komisijas viedokļa mēs šo jautājumu izskatīt plenārsēdē nevaram. Ja deputātam Zaļetajevam ir citi argumenti, lūdzu.

S.Zaļetajevs: */Es uzskatu, ka komisijas speciālu atbalstu mums, protams, ir vēlams saņemt, bet principā tādas nepieciešamības nav. Mūsu praksē bija gadījumi, kad mēs izskatījām jautājumus, kuri bija attiecīgās komisijas kompetencē, mēs tos izskatījām plenārsēdē bez attiecīgās komisijas apstiprinājuma. Atbalstot savus argumentus, man gribētos vēl piebilst, ka Mandātu un deputātu ētikas komisijas pozīcija ļauj novilcināt Matvejeva apstiprināšanu līdz bezgalībai, pie tam tai nav nekādas atbildības par to. Es uzskatu par nepieciešamu izskatīt šo jautājumu plenārsēdē, es uzskatu, ka plenārsēdei ir tiesības šo jautājumu izskatīt un izlemt./

Priekšsēdētājs: */Atļaujiet nepiekrist jums. Jūs minat šādus piemērus no citu komisiju darba, bet Mandātu un deputātu ētikas komisija tāpēc arī pie mums pastāv. Un, ja tā nākošajā nedēļā mums neiesniegs savus materiālus par deputāta Matvejeva pilnvaru apstiprināšanu, tad es negribētu jums piekrist, ka tai nebūs nekādas atbildības. Jebkurā situācijā tai būs jāatbild./

S.Zaļetajevs: */Nu, tādā gadījumā varam uzskatīt, ka mēs šo jautājumu ierosinājām pagājušajā nedēļā, un šajā nedēļā pienācis moments atbildībai./

Priekšsēdētājs: */Tad iesniedziet priekšlikumu par Mandātu un deputātu ētikas komisijas atbildību./

S.Zaļetajevs: */Šo jautājumu var izskatīt vienlaicīgi kopā ar iesniegto./

Priekšsēdētājs: */Nē, vienlaicīgi nevar. Jūs iesniedzat priekšlikumu, kas pārkāpj reglamentu. Ja jūs iesniedzat priekšlikumu par Mandātu un deputātu ētikas komisijas atbildību, tad tā arī formulējiet./

S.Zaļetajevs: */Es lūdzu iekļaut dienas kārtībā jautājumu par deputāta Matvejeva pilnvaru atzīšanu un kopā ar to izskatīt visu nepieciešamo, ar šo procedūru saistīto informāciju. Kaut kādiem materiāliem komisijai jābūt, lai tā iesniedz tos un izvirza savus argumentus par to, kādu materiālu vēl trūkst, kāpēc šī procedūra ievilkusies tik ilgi, un kas būtu darāms šajā virzienā. Un varbūt sesija tomēr izlems, ka tai ir tiesības izlemt jautājumu par Matvejeva pilnvarām bez attiecīga Mandātu un deputātu ētikas komisijas lēmuma. Es lūdzu šo jautājumu tomēr likt uz balsošanu./

Priekšsēdētājs: Neskatoties uz jūsu apgalvojumiem, es esmu tiesīgs izvirzīt jautājumu tikai par Mandātu komisijas informāciju, kā viņi izskata deputāta Matvejeva pilnvaras. Tikai to es esmu tiesīgs izvirzīt. Tikai tad, kad būs mainīts reglaments un Mandātu komisijas viedoklis mums vairs nebūs vajadzīgs, tad arī mēs to tā darīsim. Tāpēc, lūdzu, tagad balsosim. Jūs piekrītat? Es atvainojos. Jūs nepiekrītat, deputāt Zaļetajev? Es reglamentu pārkāpt uz katra soļa arī nevaru tikai tāpēc, kad jums ir savs viedoklis. Šādu jautājumu arī neizvirzu balsošanā. Nākošais jautājums- tulkoju latviski- acīmredzot būs tā- "Par neuzticības izteikšanu Aizsardzības un iekšlietu komisijas vadītājam Tālavam Jundzim". Ieslēgt dienas kārtībā tāda jautājuma izskatīšanu. Lūdzu, balsosim. Rezultāts: priekšlikums netiek pieņemts- tikai 46 balsis. Šis jautājums netiek iekļauts dienas kārtībā.

Tālāk deputāta Šapovālova priekšlikums. Joki būs mazi. Lūdzu uzmanību! "Par Latvijas Republikas likuma "Par tautas deputāta statusu" pārkāpumu faktiem Latvijas Republikā". Rezultāts: 68- par, 78- pret. Balsu vairākumu negūst.

Tālāk deputāta Kostina priekšlikums. "Valdības informācija par cenu politiku republikā (Augstākās padomes loma)". Es jau pateicu- balsošana. Rezultāts: 58 un 87. Vairākuma nav, pieņemts netiek.

Tālāk kolēģes Ždanokas priekšlikums- trešdienas sēdes gaitā noklausīties, kā tas ir paredzēts reglamentā, jautājumu par deputātu pieprasījumiem. Rezultāts: 88 balsis- par, 57. Priekšlikums tiek pieņemts. Liekas, ka visi ierosinājumi ir balsoti, izņemot deputāta Zaļetajeva priekšlikumu, kas paliek uz manas sirdsapziņas, bet es tomēr pastāvu uz savu. Par procedūru? Lūdzu!

V.Priščepovs: */Anatolij Valerianovič! Man ir šāda piezīme. Kad notika balsošana par deputāta statusu, 68 balsis bija par. Ja?/

Priekšsēdētājs: */Jā./

V.Priščepovs: */Bet mēs taču kādreiz pieņēmām Augstākās padomes lēmumu par kvoruma izmaiņām, kurā teikts, ka jebkurš Augstākās padomes lēmums un likumprojekts ir jāpieņem ar klātesošo vairākumu, bet ne mazāk kā ar sešām desmitdaļām. Pret bija 60? Bet atturējās 100 cilvēku, tas ir, kuri atturējās- ne par, ne pret./

Priekšsēdētājs: */Cienījamais kolēģi! Es jau ne vienu reizi vien zaudēju šādā situācijā un nekādas pretenzijas neuzstādīju, jo tas, kurš atturas, tas ir pret, vai, precīzāk, tā sakot, kurš atturas, tas nebalso par. Un ar to ir pateikts viss. Bet vajadzīga vairāk nekā puse no balsojušajiem. Jā, tāpēc... Par procedūru?/

P.Šapovālovs: */Anatolij Valerianovič! Man ir jautājums jums kā Augstākās padomes priekšsēdētājam. Tad kā tagad aizstāvēt tautas deputātu?/

Priekšsēdētājs: */Nāksies man personīgi jūs aizsargāt. Citas izejas es neredzu. Ja deputātu vairākums pret jūsu likteni ir vienaldzīgs. Tāpēc, lūdzu, es runāju nopietni: ja jums ir konkrēti jautājumi, lūdzu, es esmu gatavs piedalīties.

Par procedūru? Kolēģi, es jūs ļoti lūdzu ievērot korektumu. Lieta tā, ka katrs no zālē sēdošajiem varētu trīs reizes pieiet pie mikrofona, un katram būtu ko teikt. Tomēr, mēs visi kaut kā cenšamies, lai katrs varētu kaut vienu reizi pieiet pie mikrofona. Bet es tomēr došu jums vārdu. Lūdzu, pirmais mikrofons./

O.Ščipcovs: */Priekšsēdētāja kungs! Es saprotu jūsu pēdējo ierosinājumu, un tomēr es gribētu jums jautāt. Mēs vairākkārt nostādām valdību strupceļā un apgrūtinām tās darbu. Kādā veidā panākt, lai mēs apzinātos šo faktu un mūsu darbs noritētu korektāk, korekti politiskā ziņā, lai mēs nepieļautu rupjas politiskas kļūdas? Paldies par uzmanību./

Priekšsēdētājs: */Ja jūs uzskatāt, ka man būtu jāuzstājas ar ziņojumu par šo jautājumu, tad dodiet man laiku, es sagatavošos un uzstāšos, bet tā vienkārši uz jūsu jautājumu atbildēt es nevaru./

O.Ščipcovs: */Es domāju... Saprotiet, visās demokrātiskās zemēs, visos demokrātiskos parlamentos, kāds atkāpjas no amata, bet mums precedenta vēl nav bijis. Varbūt šodien vajadzētu izskatīt?/

Priekšsēdētājs: */Cienījamo kolēģi! Šodien dienas beigās jums tiks piešķirtas 10 minūtes, un jūs izklāstīsiet savus teorētiskos un praktiskos apsvērumus šajā jautājumā. Neuzdodiet tādus jautājumus man, bet iesniedziet pats konkrētus priekšlikumus./

Es atvainojos, ļoti īsai informācijai vārdu lūdz Augstākās padomes sekretārs Imants Daudišs.

I.Daudišs: Cienījamie kolēģi! Mums ir jāizlemj šeit, Augstākās padomes sesijā, kā mēs strādāsim līdz šā gada beigām. Pirmajā sesijā mēs esam nolēmuši par savu atvaļinājumu, kuru mums piešķirs saskaņā ar likumu par deputāta statusu un attiecīgajiem lēmumiem par materiālo nodrošināšanu utt. Mums pienākas atvaļinājums sešas nedēļas. Četras nedēļas no tām mēs jau esam izmantojuši vasarā. Tātad mums ir likumīgas tiesības divas nedēļas izmantot vēl šogad. Par šo jautājumu mēs spriedām pagājušajā ceturtdienā Augstākās padomes Prezidija sēdē. Jūsu izskatīšanai un arī varbūt lemšanai, ja tas būtu šodien nepieciešams, es domāju, ka tā tas ir, mēs liekam priekšā strādāt līdz 22.decembrim un izmantot Ziemassvētku brīvdienas no 22.decembra līdz 2.janvārim.

Tajā pašā laikā runājām un spriedām arī par to, ka mūsu darbs Augstākās padomes plenārsēdēs īpaši ir noteikti jāintensificē. Tādēļ vienlaikus mēs liekam priekšā paredzēt kādu no priekšā stāvošām nedēļām intensīvam darbam, proti, no 26.novembra līdz 1.decembrim katru dienu strādāt plenārsēdēs, ņemot vērā, ka mums ir jāapspriež un jāpieņem ne tikai svarīgi ekonomiskie likumi, bet arī daudzi citi jāizskata otrajā un trešajā lasījumā. It īpaši svarīgs mums ir Kārtības rullis. 26.datums ir pirmdiena. Mūsu frakciju vadītāji Prezidija sēdē lūdza pirmdienu atstāt vēl tomēr komisijām un frakciju sēdēm un šo intensīvo nedēļu paredzēt no 27.novembra līdz 1.decembrim. Tātad ieskaitot sestdienu. Tādi ir Augstākās padomes Prezidija priekšlikumi. Lūdzu izskatīt un arī lemt.

Priekšsēdētājs: Paldies. Vai jautājumi ir? Nav jautājumu. Mūsu darba organizēšana ir Augstākās padomes Prezidija pilnvaru lokā. Ja ir iebildes, tad, lūdzu, izsakiet tās un sāksim apspriest. Ja nav, tad pieņemam zināšanai. Tomēr, ja jūs vēlreiz pārdomāsiet šos jautājumus un jums radīsies kaut kādas konkrētas iebildes vai konkrēti priekšlikumi, tad, lūdzu, šīs nedēļas laikā līdz Augstākās padomes Prezidija sēdei tās varbūt izskatiet vēl komisijās, ja tas ir vajadzīgs. Bet varbūt tagad tiešām nesāksim diskusiju, bet pieņemsim zināšanai šo Augstākās padomes Prezidija ierosinājumu ar domu, ka mēs viņu realizēsim. Bet, ja radīsies kādi speciāli apsvērumi, tad tos, lūdzu, izsakiet komisijās un Prezidija sēdē.

Sākam izskatīt darba kārtību. Likumprojekts "Par Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistru" trešajā lasījumā un lēmuma projekts "Par likuma "Par Uzņēmumu reģistru" spēkā stāšanās kārtību".

K.Špoģis: Cienījamie kolēģi...

Priekšsēdētājs: Es ļoti atvainojos, droši vien viss ir normāli, bet man ir citas ziņas, ka tribīnē pašreiz ir Ģirts Krūmiņš. Es jūs nenoraidīju no tribīnes. Pirmais ir likumprojekts "Par Uzņēmumu reģistru". Es atvainojos, tad šeit esmu nepareizi sapratis Dobeļa kungu un tā ir mana vaina. Es lūdzu atvainot deputātu, lūdzu, deputāt Špoģi, nāciet tribīnē.

K.Špoģis: Godājamie kolēģi! Ekonomikas komisija ir ļoti pateicīga tiem deputātiem un speciālistiem, kuri vēl pēc otrā lasījuma ar ieinteresētību piedalījās šā likumprojekta redakcijas slīpēšanā un precizēšanā. Viņu uzvārdi ir minēti. Visi speciālisti, arī Juridiskās pārvaldes speciālisti it sevišķi, un komisija uzskata, ka pašreiz šis likumprojekts ir gatavs, un iesniedz viņu izskatīšanai trešajā lasījumā.

Par tiem dažiem priekšlikumiem, kuri nav pieņemti. Bez tā, kas te ir teikts jums izsniegtajā dokumentā, es vēl gribētu tikai piebilst sekojošo attiecībā uz reģistrēšanas vietu. Deputāta Bartaševiča priekšlikums bija, lai šeit centrā pie galvenā valsts reģistra notāra reģistrētu visas akciju sabiedrības, jau sākot ar 100 tūkstošiem pamatkapitāla. Tomēr komisija pēc ļoti rūpīgas apspriedes nāca pie slēdziena, ka tas nebūs lietderīgi, un palika pie tā paša apjoma, ka lielās akciju sabiedrības visas šeit un sīkākās, sākot ar 100 tūkstošiem pamatkapitāla līdz 500 tūkstošiem pamatkapitāla, reģistrē teritoriāli pilsētās un rajonos. Tātad bez tā, kas ir uzskaitīts 1.panta 1.punktā, visi pārējie uzņēmumi, visas pārējās uzņēmējsabiedrības reģistrējas teritoriālajos rajonu un pilsētu reģistros. Tas ir pirmais.

Otrais- arī attiecībā uz deputāta Bartaševiča priekšlikumu- par to, lai noteiktu atbildību tiem Uzņēmumu reģistra darbiniekiem, kuru vainas dēļ it kā būtu jāsamaksā kādreiz uzņēmumam vai uzņēmējsabiedrībai zaudējumi, kas radušies šo darbinieku vainas dēļ. Viņš ierosina, ka būtu jāieraksta šajā likumā piedziņas kārtība. Komisija nāca pie slēdziena, ka te tas nevar būt, jo Uzņēmumu reģistrs ir valsts institūcija un tā nevar uz saimnieciskā aprēķina pamata iekasēt naudu un tad norēķināties kaut kā. Bet tā iekasēšana paliek spēkā saskaņā ar pastāvošajiem likumiem, tas ir, ar Darba likumu kodeksu. Saskaņā ar to zaudējumus katrā laikā no darbinieka var piedzīt. Tās arī ir piezīmes, kuras papildus gribējās vēl pateikt pie tā teksta, kas šeit jau ir.

Priekšsēdētājs: Kolēģi, deputāti, mēs tagad uzdosim jautājumus, bet pēc tam būs jānobalso labojumi. Pirmkārt, deputāti var iebilst pret tiem labojumiem, kuri ir ņemti vērā, jo tas varbūt nesaskan ar kāda deputāta viedokli. Tagad mēs balsosim tikai par tiem, kuri ņemti vērā. Ja būs iebildes kādam, tālāk mēs balsosim par nepieņemtajiem priekšlikumiem, kuri jums ir izsniegti. Katram deputātam, pirms mēs balsosim par viņa nepieņemto priekšlikumu, būs iespēja ļoti īsi izteikt savu viedokli, tas ir, argumentāciju. Arī komisijai ļoti īsi būs iespēja izteikt savu argumentāciju. Bet pirms tam mēs varam uzdot jautājumus, kā tas ir vienmēr. Jums par procedūru?

J.Bojārs: Jā, par procedūru. Jau iepriekšējā lasījumā un arī pirmajā lasījumā es iesniedzu savus priekšlikumus par būtiskiem jautājumiem. Tie nav parādījušies šajā lapā. Es tomēr uzstāšu uz to nobalsošanu, man tie atkal būs rakstiskā veidā. Pirmo reizi tie man bija pat nodrukāti, bet tagad, atvainojiet, es nepaspēju nodrukāt, tie ir tikai ar roku uzrakstīti. Tie ir nedaudzi labojumi, bet tā nevar.

Priekšsēdētājs: Nekādās balsošanās es neielaidīšos, jo tā mēs tad nebeigsim to darbu. Jūs varat arī ierosināt neuzticību komisijas vadītājam, ja nemitīgi jūs ignorē.

J.Bojārs: Es nerunāju, ka komisija mani ignorē. Es runāju par to, ka tur nav ieslēgti mani būtiskie labojumi un ka uz tiem vispār nav dota atbilde. Tādā gadījumā es prasu vārdu.

Priekšsēdētājs: Kas tad tas cits ir, ja tā nav ignorēšana? Jūs gribat, lai es tagad pēc tam tā visu nokārtoju.

J.Bojārs: Jūs mani atvainojiet, bet es esmu pret to, lai mēs viens otram nepārtraukti izteiktu neuzticību. Kā tad mēs turpināsim strādāt! Es lūdzu jūs vienkārši nobalsot labojumus likumprojektā, kurus es iesniedzu jau divus lasījumus atpakaļ. Tādas ir manas tiesības, ja ne, dodiet man vārdu.

Priekšsēdētājs: Kolēģi Bojār, turpinām dialogu! Jūs esat viens no Kārtības ruļļa autoriem. Vai mutiskā veidā izteiktus labojumus var balsot?

J.Bojārs: Atvainojiet, es jau tos divas reizes iesniedzu rakstiski. Pagājušajā reizē sekretariātā drukātā veidā, lai sekretariāts apstiprina. Vai tie ir pavairoti vai ne, tā nav mana darīšana, tie bija iesniegti rakstiski, reglaments vairāk neko neprasa.

Priekšsēdētājs: Es vēlreiz saku, es nevaru vienas minūtes laikā izsekot, kur jūs iesniedzāt, kas nodrukāja, kas nevairoja, kas pavairoja, kas vairojas un kas nevairojas.

J.Bojārs: Tādā gadījumā es lūdzu vārdu.

K.Špoģis: Vai drīkst kaut ko paskaidrot, cienījamie kolēģi? Varbūt cienījamais deputāts Bojārs domā tos ļoti plašos priekšlikumus, ko viņš iesniedza attiecībā uz akciju sabiedrībām? Tie visi tiek uzskaitīti, un pienāks laiks, kad tie deputātiem tiks izdalīti. Kas attiecas uz Uzņēmumu reģistru, tad deputāta Bojāra priekšlikumi šeit ir priekšā. Ļoti sīki katrs ir izskatīts, ļoti precīzi. Par tiem šeit ir pateikts 2.punktiņā. Visi panti un apakšpanti, kuri ir ņemti vērā, te visi ir. Var salīdzināt un pārliecināties. Tikai attiecībā uz 1.pantu, tas ir, uz reģistrācijas vietu, šeit ir pateikts, ka visus pārējos uzņēmumus un uzņēmumsabiedrības reģistrē teritoriālajos pilsētu un rajonu reģistros bez tā, kas jau uzskaitīts, kas reģistrējas pie galvenā notāra. Un kas attiecas uz konceptuālo jautājumu par to, pie kuras ministrijas būt Uzņēmumu reģistram, tas arī šeit ir fiksēts. To jau divreiz deputāti nobalsoja. Tas paliek pie Tieslietu ministrijas, tur sagatavošanas darbs praktiski iet uz beigām. Kas attiecas uz priekšlikumiem, kas praktiski tika iesniegti jau iepriekšējos lasījumos, tie visi, izskatot iepriekšējo lasījumu pagājušo trešdien, tika izskatīti un nobalsoti.

Priekšsēdētājs: Izskatām konkrēti. Jūs palieciet tribīnē, lūdzu. Par priekšlikumiem, kuri ņemti vērā un iestrādāti trešajā lasījumā. Vai deputātiem ir kādas iebildes pret šo komisijas pieeju? Nav. Līdz ar to visi ir akceptēti, un katrs varēs savu attieksmi izteikt, balsojot kopumā.

Tagad par pieņemtajiem priekšlikumiem. Te, lūk, ir mūsu kolēģis deputāts Juris Bojārs. Šeit gan komisija visai tā drastiski vienu rindkopu ir uzrakstījusi. Nav pieņemti, protams, arī tie priekšlikumi, kuri radušies, neizlasot 2.pantu līdz galam. Tie ir adresēti mūsu kolēģim, laikam Bojāram. Bet deputātam Bojāram ir tiesības izteikt savu viedokli. Lūdzu.

J.Bojārs: Es negribu izlikties kašķīgs. Mani priekšlikumi ir tik vienkārši, ka mēs tos tagad balsojot varam vienkārši ielabot. Tas ir viss, ko es lūgtu. Es uz visu to garo sarakstu vairāk neuzstāju. Man ir apmēram trīs priekšlikumi, kuri ir ļoti vienkārši un kurus mēs varam ielabot tagad. Piemēram, izslēgt frāzi "pārsniedz 500", izslēgt vienkārši skaitlisko kritēriju. Kāpēc 500 tūkstoši rubļu ir vajadzīgs? Tur nav nekādas atbildes. Man ir šādi vienkārši labojumi, kurus es lūdzu nobalsot. Vairāk neko. Man nav citu problēmu. Apmēram trīs labojumi.

Priekšsēdētājs: Tagad, kolēģi, izskatīsim rakstiskos un pēc tam lemsim par jūsu vārdiskajiem. Jūs uzstājat par 4.panta 1.punkta balsojumu jeb samierināties ar komisijas argumentu? Samierināties. Paldies.

Nākošais ir 4.2.- deputāta Bartaševiča priekšlikums. Lūdzu, deputāt Bartaševič, jums ir iespēja īsi izteikt savu viedokli, pirms mēs balsojam.

A.Bartaševičs: */Man ir labojums 4.panta 6.punktam. Runa bija par to, ka Uzņēmumu reģistra pārstāvji var vairākkārt atgriezt dokumentus, visu laiku iesniedzot labojumus, tāpēc tika ierosināts formulēt tā: ja tajos dokumentos, kuri ir izskatīti, par kuriem ir izteiktas piezīmes, atklātie trūkumi ir novērsti, tad citas piezīmes par to pašu tekstu nevar tikt izdarītas. Tas ir ļoti būtisks labojums, jo citādi var ļoti ilgi reģistrēt dokumentus. Es tomēr uzstāju uz tā pieņemšanu./

Priekšsēdētājs: */Atvainojiet, bet ceturtais un otrais ierosinājums- tie nav jūsu ierosinājumi?/

A.Bartaševičs: */Ceturtais un otrais nav mani./

Priekšsēdētājs: */Nu, tad vispār sanāk interesanti./ Godātie kolēģi no komisijas! 4.2. nav deputāta Bartaševiča priekšlikums, ko jūs cenšaties mums likt balsot.

K.Špoģis: Te ir viņa priekšlikumi atspoguļoti. Bet 4., par ko kolēģis saka, to komisija ārkārtīgi rūpīgi skatījās. Es nevarēju saprast būtību. Te, piemēram, iznāk tā, ka ir jau noskaidroti pārkāpumi un arī nākošie iespējamie pārkāpumi. Kā var prognozēt nākošos iespējamos pārkāpumus? Mēs nevarējām atrast absolūti nekādu loģiku un pat kautrējāmies to rakstīt šeit iekšā, jo tas izlikās ārkārtīgi neloģisks.

A.Bartaševičs: */Kas attiecas uz 6.pantu, es varu minēt piemēru. Es izskatu jūsu statūtus. Es izdaru piezīmi, teiksim, par 4.pantu, par citiem pantiem man piezīmju nav. Es atdodu jums dokumentus par 4.pantu, bet nākošajā reizē, kad jūs man atnesat dokumentu, es izdaru piezīmi par 6.pantu, par kuru agrāk piezīmju nebija./

K.Špoģis: */Nu, tad es nolasīšu, lai visiem būtu skaidrs. Pēc vārdiem "agrāk atklātie trūkumi tajos novērsti" jāpapildina ar "neizvirzot jaunus"./

A.Bartaševičs: */Lūk, tas ir viss./

K.Špoģis: */Kā tad var tā ierakstīt likumā? Tāpēc mēs nekādi nevarējām saprast šī priekšlikuma jēgu un nevarējām to ierakstīt./

A.Bartaševičs: */Tas ir ļoti svarīgs moments.../

Priekšsēdētājs: Bet, kolēģi Špoģi, kāpēc jūs tā rīkojāties? Kāpēc jūs nevarējāt šo priekšlikumu nodrukāt un pavairot, savu komentāru pieliekot klāt, ka jūs to nesaprotat? Deputāti pēc tam izlems, vai tas ir saprotams vai nesaprotams. Kādā situācijā jūs mani pašreiz nostādāt? Man, starp citu, tas nebūtu galvenais, bet kādā situācijā ir deputāts! Es varu izvirzīt tūlīt jautājumu balsot, un deputāti tagad domā, par ko balsot. Komisija nesaprot. Kolēģis, kurš iesniedzis, uzstāj uz savu priekšlikumu. Kā rīkoties? Varbūt ierosiniet, kā man rīkoties? Lūdzu, jūsu priekšlikumu! Varbūt citam ir kāds priekšlikums, lai neiznāk, ka es šeit tādā veidā uzspiežu savu viedokli.

K.Špoģis: Es nezinu, ja tā ir viena rindiņa: */"agrāk atklātie pārkāpumi tajos novērsti" un papildināt "neizvirzot jaunus".../

A.Bartaševičs: */Jā, un viss./

K.Špoģis: */Papildināt ar vārdiem "neizvirzot jaunus"./

A.Bartaševičs: */Jā. Viss būs ļoti labi, un nebūs nekādu pārpratumu./

Priekšsēdētājs: Jūs piekrītat papildināt?

A.Bartaševičs: */Mums ar to būs jāsastopas ļoti bieži./

K.Špoģis: Mēs nevaram piekrist un saprast jēgu, tas ir neloģiski, tas absolūti nekādā loģikā neiekļaujas, šis papildinājums. Par to vajadzētu balsot.

A.Bartaševičs: */Šodien tāda situācija ir visās mūsu instancēs. Kad mēs atnesam vienu reizi dokumentu, to izskata, pēc tam mēs atnesam otrreiz, to atkal no sākuma izskata, un pēkšņi tekstā, kas jau vienu reizi pārbaudīts un par ko nebija nekādu piezīmju, atrodas vēl piezīmes, un tā var staigāt līdz bezgalībai. Būs tāds birokrātiskais aparāts, kuram mēs pāri netiksim./

K.Špoģis: */Nē, te jums pilnīgi nav taisnība, jo visā likumā skaidri teikts "atkārtoti"./ Tikai divas reizes var būt izskatīšana. "Otrreiz", latviešu tekstā ir "otrreiz". Jautājums ir izsmelts pilnīgi. Visur latviskā tekstā ir "otrreiz". Izskatīšana vairāk nevar būt.

M.Gavrilovs: */Tad jāieraksta, ka dokumentu izskata tikai divas reizes. Kur tas ir rakstīts?/

K.Špoģis: Skaidri pateikts latviskajā tekstā par otrreizējo izskatīšanu.

M.Gavrilovs: */Nu, un kas. Atkārtoti var trešo reizi un ceturto, no šī teksta neizriet... Tad ir jāieraksta, ka dokumentu izskata divas reizes. Pirmajā reizē tiek izteiktas visas piezīmes, bet otrreiz to izskata pēc būtības./

K.Špoģis: Tā jau tas ir, tā ir ierakstīts likumprojektā, ka otrreizēja izskatīšana.

A.Bartaševičs: */Var būt piezīmes arī otrajā izskatīšanā, bet tikai tajos labojumos, kuri ir izdarīti, jo tie var būt nepareizi izdarīti. Bet vecajā tekstā, kurš jau izskatīts, nedrīkst izdarīt atkārtoti piezīmes./

K.Špoģis: Tātad tikai otrreizēja izskatīšana. Likums neparedz vairākkārtēju izskatīšanu. Tikai otrreizēju izskatīšanu.

A.Bartaševičs: */Cienījamais profesor! Es iedomājos tā: jūs izteicāt piezīmes, es tās izlaboju, atnesu dokumentus, un, ja es pieļāvu kļūdu labojumā, jūs varat mani labot, bet vecajā tekstā, kas vienu reizi jau izskatīts, labojumus taisīt vairs nedrīkst./

K.Špoģis: Varbūt krievu valodā nav īsti izdevīgi pārtulkots, bet latviešu valodā te ir skaidri un gaiši rakstīts, ka tikai otrreizēja.

Priekšsēdētājs: Kolēģi, es saprotu, ka principiālu atšķirību jums nav un principiāla noraidīšana no jūsu puses neseko. Esiet tik laipni un mēģiniet realizēt deputāta Bartaševiča priekšlikumu krievu un latviešu valodā, jo tās nerunā pretī jūsu koncepcijai.

M.Gavrilovs: */Principiāla starpība! Ja tas nav skaidri un nepārprotami atrunāts, kā tas pienākas normālā likumā, bet divdomīgi, tad tā ir principiāla starpība. Tas ir ļoti svarīgs moments. Mums tūlīt sāks reģistrēties desmiti un simti uzņēmumu, un, atvainojiet, profesor, ja mēs būsim par to, lai šie cilvēki cīnītos, tad tas būs slikts likums./

K.Špoģis: Nu, pierakstīsim, ka izskatāms tikai divas reizes.

Priekšsēdētājs: Jūs piekrītat, deputāt Bartaševič? Izskata divas reizes? Paldies.

4.2. neesot deputāta Bartaševiča priekšlikums, tātad balsot nav vajadzīgs.

Tagad deputāta Bojāra mutiskie priekšlikumi. Lai viņš izsaka, un jūs, kolēģi, lemiet! Es esmu bezspēcīgs cīnīties ar profesoru Bojāru, jo viņš jau vienu likumprojektu gandrīz aizraidīja viņsaulē. Lūdzu, ejiet pie mikrofona!

Kolēģi, mums ir jātiek galā, jo diemžēl es esmu apsolījis pieņemšanu no Kanādas iebraukušiem viesiem. Man vēl ir 20 minūtes laika, es tad lūgšu Andreju Krastiņu tālāk vadīt.

Lai tiktu tomēr uz priekšu, paņemiet, lūdzu, likumprojektu. Likuma "Par Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistru" 2.pants., 1.punkts, kurš sākas: "Uzņēmumu, uzņēmējsabiedrību reģistrēšanu..."

J.Bojārs: Cienījamo priekšsēdētāj, atļaujiet man, lūdzu, paskaidrot! Es ļoti īsi paskaidrošu, jo jums jāmokās.

Priekšsēdētājs: Man nevis jāmokās, man ir jānolasa. Šeit ir sekojošs priekšlikums: 2.panta 1.punkta otrajā rindkopā ir ierosināts izsvītrot visu pēc vārdiem "statūtu sabiedrības".

J.Bojārs: Atļausiet paskaidrot!

Priekšsēdētājs: Pirmais mikrofons.

J.Bojārs: Mums tā arī neviens nesniedza nekādu paskaidrojumu, kāpēc vajadzīgs pusmiljona kritērijs. Kāpēc tas vispār vajadzīgs? Ja es attaisu mazu firmiņu vai mazu veikaliņu, ja mēs orientējamies uz mazām un vidējām firmām sākumā, tad šis pusmiljona kritērijs ir ļoti liels. Tāpēc varbūt nenoteikt nekādu kritēriju. Tā būtu ērtāk.

Priekšsēdētājs: Paldies. Ļoti īss komentārs.

K.Špoģis: Es jau teicu, ka reģistra sistēmā pie galvenā notāra reģistrēs lielas akciju sabiedrības, visus valsts uzņēmumus un pārējos, kas šeit uzskaitīti 2.panta 1.punktiņā. Tikai lielās akciju sabiedrības. Visas pārējās statūtu sabiedrības, tātad sīkās akciju sabiedrības, visas paju sabiedrības, kuras ir sīkas, nevar vilkt šeit uz centru, uz Rīgu. Tās reģistrēsies, kā tas ir paredzēts 2.punktā, pilsētu un rajonu reģistros pēc to atrašanās vietas.

Priekšsēdētājs: Deputāts Muciņš.

L.Muciņš: Es iebilstu pret Bojāra priekšlikumu. Vai nu cienījamais profesors nav sapratis, vai nav izlasījis 2.pantu līdz galam. Statūtu sabiedrības zem 500 tūkstošiem tiek reģistrētas 2.panta otrajā daļā noteiktajā kārtībā pie rajonu un pilsētu notāriem.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, balsosim. Kolēģi Bojār, jums bija iespēja aģitēt par savu priekšlikumu. Tagad deputāti izšķirs balsojot. Rezultāts: par- 17. Netiek pieņemts šis labojums.

Tālāk. Tā paša 1.punkta pēdējā rindkopā aiz vārda "uzņēmumus" iestarpināt "ārvalstīs reģistrētu firmu filiāles". Deputāt Bojār, jums paskaidrojums.

J.Bojārs: Es gribu paskaidrot, ka mums nepieciešams vienoties par vienu, tā kā tas ir kapitālistiskajās valstīs. Nereģistrē svešas sabiedrības, nezināmas, bet tikai zināmu, ārvalstīs jau iepriekš inkorporētu firmu filiāles. Šodien man zvanīja mūsu eksperts no Ministru padomes, austrietis, kas apstiprināja, ka šī doma ir pareiza. Pretējā gadījumā mēs varam piereģistrēt šeit ārvalstu blēžus.

Priekšsēdētājs: Paldies.

J.Bojārs: Tātad tikai divus vārdus iestarpināt.

K.Špoģis: Tas ir fiksēts preambulā, bet var arī papildināt, atkārtot šeit.

Priekšsēdētājs: Sirsnīgs paldies jums. Līdz ar to šos vārdus jūs iestarpinājāt visur, kur vien to ierosināja deputāts Bojārs. Viņš šeit ir ierosinājis arī citos pantos.

Pēdējais. Kolēģi Bojār, es netieku galā ar pēdējo jūsu priekšlikumu. Te ir tik daudz saīsināts un tik daudz punktu un apakšpunktu! Lūdzu, pats lasiet pēdējo priekšlikumu.

J.Bojārs: Ārpus tā, ko jūs teicāt, es vairāk neko neprasu, kā nobalsot par šo punktu.

Par šo filiāles idejas iestarpinājumu. Nu tas iet iekšā. Nav pretī? Tādā gadījumā man vēl pavisam maza iebilde. 5.panta 1.punktā pirmā rindiņa. Aiz vārda "nosaukums" pirmās rindiņas beigās iestarpināt vārdu "firmas zīme", jo arī "firmas zīme" nedrīkst atkārtoties. Viņa drīkst būt tikai vienreizēja. Tas ir rūpnieciskā īpašuma elements tiesībās. Tāpēc man lūgums iestarpināt "vai firmas zīme".

Priekšsēdētājs: Lūdzu, trešais mikrofons.

L.Muciņš: Kategoriski iebilstu. Ar "firmas zīmi" reģistrācijā ir speciāla kārtība. Tā ir saistīta ar autortiesīgiem rūpnieciskiem preču paraugiem, izgudrotāja tiesībām utt. Otrām kārtām, jaunai sabiedrībai var būt tāda situācija, ka arī "firmas zīme" nav gatava pirms reģistrācijas. Tā ka tas nav šā likuma saturs- "firmas zīme". Tas, ka viņa nedrīkst atkārtoties, tur Bojāra kungam ir taisnība. Bet tas nav šā likuma saturs.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, balsosim. Tad arī būs visi jūsu ierosinājumi. Rezultāts: 46. Tas ir daudz, bet tomēr nav puse.

J.Bojārs: Un vēl vienu. Es tiešām aizmirsu. Pie jums ir teksts, atvainojiet.

Priekšsēdētājs: Kaut kādai principialitātei un konsekvencei ir jābūt vai nav, kolēģi Bojār?

J.Bojārs: Atvainojiet. Es negribēju kavēt laiku, bet pie jums ir teksts. Vēl viens iebildums. Pēdējais.

Priekšsēdētājs: Es tomēr ierosinu izskatīt kolēģa Bojāra uzvedību plenārsēdē. Viņš tikko apgalvoja, ka viss ir kārtībā, aizgāja vietā un saka, ka tomēr nav kārtībā.

J.Bojārs: Atvainojiet, vēl viens priekšlikums, kas vērsts pret blēžiem, tajā skaitā pret ārvalstu blēžiem. Ierosinu 7.lapaspusē pēc 5.punkta iestarpināt, jums priekšā teksts ir. Ļoti lūdzu atvainot, ka es jūsu spiediena rezultātā piemirsu iestarpināt "ārvalstu uzņēmumu un filiāli apkalpojošā banka". Starp citu, uzņēmumu darbā pie uzņēmumu likumdošanas tas būs speciāli jāņem vērā.

7.lappusē pēc 5.punkta pielikt klāt jaunu punktiņu, 6.punktu: "Ārvalstu uzņēmumu filiāli apkalpojoša banka". Lai mēs zinām, kur meklēt to naudiņu, ko viņi mums vai nu nozags, vai nepareizi pārskaitīs jebkurā gadījumā. Mēs pat iekšā pieprasām sniegt šādas ziņas.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, kolēģi Špoģi.

K.Špoģis: Var ierakstīt iekšā.

Priekšsēdētājs: Jūsu priekšlikums pieņemts. Kolēģi Bojār, par to spiedienu un par tiem blēžiem. Es negribētu tērēt laiku. Iepriekšējais priekšlikums, kuru jūs uzspiedāt šeit apspriest, nemaz nebija šeit uzrakstīts. Es vienkārši noklusēju. Pēdējais tiešām bija. Kad es jums prasīju, vai jums ir vēl citi, jūs teicāt, ka nav. Tā ka par to spiedienu un blēdīšanos jums pašam ir jāpadomā. Lūdzu, pirmais mikrofons.

M.Gavrilovs: */Par 4.panta 6.punktu. Mēs sagatavojām citu formulējumu. Es vēršu jūsu uzmanību, profesor. 4.panta 6.punktā pēc pirmā teikuma ierakstīt: "atkārtotajā izskatīšanā pretenzijas var uzrādīt tikai par tiem pārkāpumiem, kuri atklāti pirmajā izskatīšanā". Tad būs skaidrs./

Priekšsēdētājs: */Paldies./ Uz vienu tiesu esmu jau saukts. Kad es sagatavojos šai tiesai kā liecinieks, tad iesniedzējs noņēma šo prasību. Tāpēc, ja jūs gribat mani kaut kur iesniegt, pret mani kādu prasību vērst, tad esmu gatavs, jo man arī šeit ir rakstiski. Nepārvērtīsim sēdi par mūsu dialogu, kurš mums abiem ir ļoti patīkams.

Deputāte Briņķe.

I.Briņķe: Es tikko paskatījos likuma par uzņēmējdarbību 30.pantu un salīdzināju to ar šā likumprojekta 10.pantu. Šeit iznāk tā, ka pēc 10.panta, kur ir regulēta strīdu izskatīšanas kārtība, valsts notāra atteikumu reģistrēt uzņēmumu vai uzņēmējsabiedrību uzņēmējs var pārsūdzēt valsts galvenajam notāram, pēc tam tiesā. Bet likumā par uzņēmējdarbību ir paredzēts, ka tikai tiesā. Šeit, es domāju, ka nebūs īstas atbilstības. Vai nu jāpapildina likums par uzņēmējdarbību, vai arī jāmet laukā atsauce uz galveno notāru.

K.Špoģis: Būs jāpapildina. Kad visa pakete par uzņēmējdarbības likumu būs pieņemta, šis "jumta likums" būs jāprecizē atsevišķās vietās.

I.Briņķe: Un vēl viens. Pie 12.panta, liekas, tas ir neveiksmīgi nosaukts- "sodi". Man liekas, ka tā ir atbildība.

K.Špoģis: Jūs pareizi precizējāt.

Priekšsēdētājs: Šajos cīniņos, kuri mums pašreiz notiek, es esmu drusciņ procedūru pārkāpis. Šeit mums sekretariātā ir jautātāji. Deputāts Muciņš gan saka, ka par likuma stāšanās spēkā kārtību viņam ir jautājums. Deputāt Caune, ko jūs gribējāt? Tas ir jautājums? Debatēs runātāju nav. Mēs varēsim balsot.

I.Caune: Špoģa kungs, kā jūs domājat par 11.pantu? Ja cilvēks, kas strādā, izpilda kaut kādu darbu, pieļāvis kļūdu, kā rezultātā citiem radušies zaudējumi, vai tad tas jāatlīdzina no valsts budžeta līdzekļiem? Es domāju, ka tie jāmaksā no savas kabatas.

K.Špoģis: Es jau paskaidroju par to pašā sākumā savā referātā, ka darba likumkodeksā ir precīzi formulēts, kādā veidā iekasē no vainīgām personām.

I.Caune: Es tomēr domāju pievērst uzmanību tam, ka jāmaksā zaudējumi no savas kabatas.

Priekšsēdētājs: Mēs tagad varam balsot par likumprojektu trešajā lasījumā. Pēc tam apspriedīsim likumu par Uzņēmumu reģistrā spēkā stāšanās kārtību. Vai jums nav iebildumu?

Deputāts Bartaševičs.

A.Bartaševičs: */Starp maniem priekšlikumiem likumam par Uzņēmumu reģistru bija arī tas, par ko nupat runāja Caune. Tika ierosināts, ka šie izdevumi nav jākompensē no budžeta. Jāparedz, lai reģistrs būtu saimnieciskā aprēķina apakšvienība ar samaksu un zaudējumu segšanu uz sava rēķina. Ar valsts naudu ir viegli maksāt par savām kļūdām. Tāpēc tomēr principiāls jautājums, es uzskatu. Un vēl viens priekšlikums, kas tika izklāstīts. Mēs no 1.decembra ieviesām spēkā likumu par Uzņēmumu reģistru. Te rakstīts, ka uzņēmēju biedrības valdes locekļiem un vadītājam jāuzrāda pilsonība. Mēs šodien nenoteicām šo momentu. Kā šodien noteikt pilsonību? Lūk, kā, piemēram, profesors Špoģis norādīs pilsonību? PSRS pilsonis? Saprotiet, to vajadzētu uzrādīt, varbūt kādā citā likumā, bet, ja no 1.decembra likums stājas spēkā, tad acīmredzot šie vārdi vienkārši jāizņem. Šodien tie nevar darboties. Latvijas pilsonis nav noteikts. Nu, ja "PSRS pilsonis", tad jā./

Priekšsēdētājs: */Paldies, paldies./

I.Caune: Man par procedūru.

Priekšsēdētājs: Vienu sekundīti, kolēģim ir jāatbild.

K.Špoģis: Kas attiecas uz pilsonību, tad te kolēģis Bartaševičs otru reizi atkārtoti izteicās. Par otro lasījumu jau nobalsojām, ka ir jāpaliek. Es ļoti precīzi paskaidroju šorīt, ka ir jāfiksē, ka mums ir jāzina, kādu valstu pilsoņus nekādā veidā neierobežo. Bet, kas attiecas uz atbildību, tad katrā ziņā Uzņēmumu reģistrs ir valsts institūcija, tā nav saimnieciskā aprēķina organizācija. Jānorēķinās no valsts budžeta un likumā noteiktajā kārtībā jāiekasē no vajadzīgajām personām. Tā ka nekādu labojumu šeit nevar būt.

Priekšsēdētājs: Ņemot vērā komisijas darba stilu un ļoti gribot tomēr virzīties uz priekšu, mums ir jānobalso par katru ierosinājumu. Deputāts Bartaševičs, es atvainojos, arī nelasa to. Kad es prasīju, vai tie ir jūsu priekšlikumi, jūs teicāt- nav mani. Pēc 10 minūtēm jūs atnākat un sakāt, ka par pilsonību ir jūsu priekšlikums. Jūs par procedūru?

I.Caune: Jā.

Priekšsēdētājs: Lūdzu.

I.Caune: Man būtu priekšlikums neatļaut tik daudz debatēs uzstāties par to, kas nav. Ja komisija ir ņēmusi vērā vai nav, to var citādi kārtot, bet nedrīkst viens cilvēks uzstāties 10 reizes. Ja mēs katrs uzstāsimies 10 reizes, tad tas tomēr...

Priekšsēdētājs: Es jūs ļoti lūgtu, lai jūs tādās runās arī nosauktu uzvārdus.

I.Caune: Es šeit domāju Bojāra kungu.

Priekšsēdētājs: Es ceru, ka viņš dzird. Kolēģi Muciņ, nobalsosim par Bartaševiča priekšlikumiem, jeb jūs par procedūru?

L.Muciņš: Es domāju, ja kāds aicina kaut ko balsot, pa vienam vismaz iespēja uzstāties ar pretēju viedokli.

Priekšsēdētājs: Jums ir pilnīga taisnība.

L.Muciņš: Komisijas priekšsēdētājs paskaidroja par pilsonību. Es tomēr no juridiskā viedokļa gribētu teikt par atbildību, ka mums nav nepieciešams neko grozīt. Ir spēkā esošā likumdošana. Deputāta Bartaševiča priekšlikumu, ka viņš aicina pārveidot Uzņēmumu reģistru par kaut kādu saimnieciskā aprēķina organizāciju, kas savstarpēji norēķināsies ar uzņēmumiem un pati saņems naudu, tāda kārtība mums nav pieņemama, vismaz komisijā ne. Tā kā es arī piedalījos šajā izstrādāšanā, ir doma, ka tas ir valsts institūts. Valsts nodeva tiek saņemta budžetā, ja tiešām ir kāda kļūda, tad budžets atlīdzina. Pēc tam no vainīgās personas darba likumdošanas kārtībā tiek piedzīta summa.

Priekšsēdētājs: Balsosim vispirms par to, ka deputāts Bartaševičs ierosina svītrot vārdu "pilsonis". Rezultāts: 54, 58 un 17. Vairākumu negūst.

Nākošais. Deputāts Bartaševičs ierosina šo reģistru uz saimnieciskā aprēķina pamatiem. Pretargumenti jums arī bija dzirdami, tāpēc jūs varat izlemt. Rezultāts: arī šis priekšlikums negūst balsu vairākumu.

Ja deputāts Bojārs grib runāt debatēs, tās ir viņa tiesības, lūdzu.

J.Bojārs: Atvainojiet, es negribu runāt debatēs. Es liku priekšā tomēr ielikt 7.lappusē vēl vienu punktu: "Ārlietu uzņēmumu filiāles apkalpojošā banka". Mēs jebkurā savā vienkāršā papīrā pieprasām banku numuru. Mēs to nenobalsojām. Mēs runājām, ka vajag, bet nenobalsojām. Balsošanas nebija.

Priekšsēdētājs: Pēc deputāta Caunes aizrādījuma šajā jautājumā es vairāk nereaģēju uz jūsu aizrādījumiem. Debatēs ir pieteikušies? Nav. Balsosim par likumprojekta "Par Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistru" akceptu trešajā lasījumā.

No zāles: */Mūsu labojums aizgāja, vai ne?/

Priekšsēdētājs: */Aizgāja. Ejiet, balsojiet par. Aizgāja labojums./

Es taču nejokoju, jau divas reizes komisijas vadītājs Špoģis teica, ka viņš piekrīt tam. Rezultāts: par- 112, pret- 23, atturas- 7. Līdz ar to apsveicu. Kārtējais likumprojekts ekonomikas jomā ir pieņemts un tapis par likumu.

Lūdzu, nāciet atkal tribīnē! Tagad lēmums "Par Latvijas Republikas likuma "Par Uzņēmumu reģistru" spēkā stāšanās kārtību".

Es, kolēģi, ļoti atvainojos, jo man tiešām jāaiziet šie augstie viesi pieņemt uz pusstundu vai 40 minūtēm. Tad es atkal aktīvi darbošos kopā ar jums. Tagad es lūdzu Andreju Krastiņu tālāk vadīt. Es tikai varu jums pateikt, ka jautāt ir pieteicies deputāts Muciņš.

Sēdi vada Latvijas Republikas Augstākās padomes priekšsēdētāja vietnieks Andrejs Krastiņš.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, Špoģa kungs!

K.Špoģis: Te nav ko referēt, viss ir uzrakstīts. Komisija iesniegusi lēmuma projektu, visiem deputātiem tas ir izdalīts. Mēs lūdzam to izskatīt pēc būtības un pieņemt šādā veidā. Viss, kas ir jādara, ir ietverts 3.punktā. Sagatavošanas process notiek, rit kadru komplektēšana, veidlapu formēšana un nepieciešamās dokumentācijas sagatavošana, iekšējo instrukciju darbs. Vakar mēs arī kopā ar ministru strādājām. Lūdzam izskatīt un pieņemt šo lēmumu.

Priekšsēdētājs: Jautājumam pieteicies deputāts Muciņš. Lūdzu.

L.Muciņš: Man par 2.1.punktu. Vai šeit ir domāts Uzņēmumu reģistrs tādai statūtu sabiedrībai, kurai statūti jau apstiprināti, ja valdība neizdara reģistrāciju, vai kā citādāk šeit ir domāts? Man no tā punkta nav skaidrs.

K.Špoģis: Reģistrācija jāizdara noteikti, tikai jāsaglabā datums, kad pirmo reizi reģistrēti statūti, ja tie visi ir pareizi.

L.Muciņš: Tad varbūt te drusciņ vajadzētu palabot redakciju.

Priekšsēdētājs: Vai ir vēl, kas uzdod jautājumus? Pirmais mikrofons.

V.Zatuliviters: */Cienījamais profesor! Jūs teicāt, ka notiek orgānu formēšanas process utt. Sakarā ar šo man ir šaubas, vai mēs līdz 1.decembrim paspēsim to paveikt? Likumam jāstājas spēkā 1.decembrī. Vai neiznāks tā, ka likums stāsies spēkā, bet orgāni nebūs saformēti?/

K.Špoģis: */Jāpaveic. Jo likums par uzņēmējdarbību arī stājas spēkā 1.decembrī.../

V.Zatuliviters: */Es zinu./

K.Špoģis: */Jāpaveic./

V.Zatuliviters: */Paspēsim?/

K.Špoģis: */Jāstrādā./

V.Zatuliviters: */Viss. Paldies./

Priekšsēdētājs: Trešais mikrofons.

A.Buls: Godāto profesor! Vai 2.punktā jūs noteicāt termiņu- 1.jūliju- tiem uzņēmumiem, kuri jau darbojās līdz šo likumu spēkā stāšanās brīdim? Kāpēc vajadzīgs pusgads, lai šie jau darbojošies uzņēmumi pieteiktu sevi reģistrācijai?

K.Špoģis: Lēmumā par likuma "Par uzņēmējdarbību" spēkā stāšanos ir pareizi pateikts, kādā veidā šie uzņēmumi ir jāpārreģistrē. Vienkārši šeit tas nav atkārtots, lai divreiz vienu un to pašu neatkārtotu, bet runātu par to, ka ļoti daudzi uzņēmumi neatbilst likumam par uzņēmējdarbību. Tiem vajadzēs veikt zināmu reorganizāciju. Tāpēc zināms laiks ir vajadzīgs.

L.Muciņš: Tas ļoti ievilcinās...

K.Špoģis: Var reģistrēties uzreiz, bet tas ir maksimālais laiks, tāpēc līdz 1.jūlijam. Var reģistrēties tūlīt 2., 3. decembrī, ja viss ir kārtībā. Tas absolūti netraucē sākt reģistrēšanos tūlīt.

Priekšsēdētājs: Pirmais mikrofons.

G.Radionovs: */Par 2.punktu es lūdzu izskaidrojumu. Te teikts.../

K.Špoģis: */Par kādu?/

G.Radionovs: */2.punkts: "Iesniedz iesniegumu par uzņēmēju sabiedrības vai uzņēmuma reģistrāciju". Piemēram, šodien visi būvmateriālu rūpniecības uzņēmumi- būvmateriālu ražotāji apvienoti koncernā "Būvmateriāli". Tad kas ir jāreģistrē- koncerns kopumā vai uzņēmumi atsevišķi?/

K.Špoģis: */Uzņēmumi./

G.Radionovs: */Atsevišķi? Tad kas.../

K.Špoģis: */Saskaņā ar likumu par uzņēmuma uzņēmējdarbību.../

G.Radionovs: */Bet koncerns- tas arī ir uzņēmēju sabiedrība.../

K.Špoģis: */Tas, kuram ir juridiskās personas tiesības, reģistrējas. Tur skaidri pateikts un uzskaitīts viss./

G.Radionovs: */Paldies./

K.Špoģis: */Arī likumā par uzņēmumiem, kuru šodien mēs pieņemsim, atkal viss būs uzskaitīts./

Priekšsēdētājs: Pirmais mikrofons.

V.Birkavs: Lēmuma 6.punktā, man šķiet, nebūtu vajadzīgs uzdot iesniegt izmaiņas par grozījumiem likumdošanas aktos darba grupām civilkodeksa, civilprocesa kodeksa, kriminālkodeksa un administratīvā kodeksa izstrādei. Tās ir tikai Tieslietu ministrijas funkcijas. Šīs darba grupas ņems vienkārši vērā likumu par Uzņēmumu reģistru, bet grozījumus nesagatavos.

K.Špoģis: Pēc deputāta Bojāra priekšlikuma pēc būtības tas ir darbā jāprecizē.

Priekšsēdētājs: Vai ir vēl kāds deputāts, kas vēlas uzdot jautājumus? Nav tādu. Tā kā sekretariātā neviena nav, tad man neviens neziņo par to, ka kāds būtu pieteicies debatēs. Vai varbūt ir kāds deputāts, kas vēlētos debatēt? Nav.

Paldies, profesor, par ziņojumu. Tas nozīmē, ka mēs esam gatavi balsot par šo lēmumu? Vai deputāti ir gatavi balsot? Laikam citu ierosinājumu nav. Lūdzu, balsosim par šo lēmumu! Rezultāts: lēmums pieņemts.

Godājamie deputāti, pirms pārtraukuma vārds sekretariāta vadītājam Jurim Dobelim paziņojumam.

J.Dobelis: Godājamie deputāti! Ja jūs vēlaties iegādāties ne vairāk kā divas biļetes uz "Mikrofona-90" noslēguma koncertu, kas notiks š.g. 27.decembrī pulksten 19.00 Sporta manēžā, kā arī uz "Mikrofons-90" koncertiem 25. un 26.decembrī, lūdzu, pierakstieties. Šīs nedēļas laikā sekretariātā atradīsies šis saraksts. Man ir liels lūgums deputātiem- neejiet pēc tam un netraucējiet Tukānes kundzi, ja jūs neesat šeit pierakstījušies! Pēdējā brīdī neprasiet no viņas biļetes! Viņai šīs biļetes ir jāpasūta pēc šā saraksta.

Priekšsēdētājs: Ja vairāk paziņojumu nav, pārtraukums 30 minūtes.

Sēdi vada Latvijas Republikas Augstākās padomes priekšsēdētāja vietnieks Andrejs Krastiņš.

Priekšsēdētājs: Godātie deputāti, ieņemsim savas vietas! Dienas kārtības 2.punkts. Likumprojekts par valsts uzņēmumu otrajā lasījumā. Ziņotājs- Ģirts Krūmiņš. Kāds jums, lūdzu, reglaments? Desmit minūtes.

Ģ.Krūmiņš: Cienījamie deputāti! Pieaicinātie viesi! Kopš likuma par valsts uzņēmumu pieņemšanas pirmajā lasījumā ir pagājušas vairākas nedēļas. Šīs nedēļas komisijai pagāja ļoti intensīvā darbā. Likumprojektam bija iesniegti ļoti daudzi labojumi. Likumprojekta otrā lasījuma varianta beigās ir pielikums, kurš sastāv no 55 ieteikumiem un labojumiem. Tas nebūt neaptver visus labojumus, tie vēl turpina ienākt. Neskatoties uz to, ka labojumu ir ļoti daudz, koncepcija likumprojektam nav mainījusies.

Runājot par šā likumprojekta koncepciju, es gribu vēlreiz uzsvērt, ka šis nav likums, kas veicina valsts uzņēmumu privatizāciju. Tas būs pavisam cits jautājums, un to regulēs citi likumi. Šā likuma mērķis ir ieviest kārtību valsts uzņēmumos, atcelt Latvijas Republikā tos Savienības likumus, kas daļēji vai pilnīgi vēl darbojas, un ieviest valsts uzņēmumos vienotu likumu, pēc kura uzņēmumi varētu strādāt.

Daudzi priekšlikumi atspoguļoja tādu viedokli, ka šim likumam vajadzētu ietvert arī municipālos uzņēmumus. Izanalizējot šos priekšlikumus un likuma saturu, komisija nāca pie slēdziena, ka par municipāliem uzņēmumiem ir jārada jauns likumprojekts, kas tāpat kā šis likums par valsts uzņēmumu būs pakārtots likumam par uzņēmējdarbību, bet atšķirības tomēr ir būtiskas.

Mūsu komisijas loceklis deputāts Ēlerts saskaitīja, cik pantu ir pieņemami no šā likuma par valsts uzņēmumu likumā par municipāliem uzņēmumiem un cik ir atšķirību. Atšķirību tomēr ir vairāk.

Kādas ir galvenās pretenzijas, ierosinājumi, aizrādījumi par mūsu likumprojektu? Ļoti daudzos priekšlikumos bija izteikta pretenzija, ka likums daļēji dublē likumu par uzņēmējdarbību. Tas tiešām tā ir, jo šis likumprojekts ir tikai likuma par uzņēmējdarbību, varētu teikt, paplašināts skaidrojums, jo ne viss, kas ir likumā par uzņēmējdarbību, ir pietiekošs, lai regulētu valsts uzņēmuma darbību. Ir arī pretēja rakstura ierosinājumi, kuri prasa atkārtot tās normas, kas jau ir fiksētas likumā par uzņēmējdarbību. Viens no tādiem konceptuāliem priekšlikumiem bija deputātam Kodoliņam. Viņa priekšlikumi ir iztirzāti pielikumā, bet konceptuāla rakstura priekšlikums viņam bija tāds, ka šajā likumā vajag paredzēt arī visas iespējamās jauktās īpašuma attiecības, respektīvi tādas akciju sabiedrības, kurās ir valsts līdzdalība, ārzemju kapitāla līdzdalība. Pa šo ceļu ir gājuši Lietuvas Republikas likumdevēji. Viņi savā likumā par valsts uzņēmumiem ir ietvēruši iespējamās īpašuma attiecības.

Ņemot vērā, ka mums ir likums par akciju sabiedrībām, es domāju, un tās ir arī komisijas domas, ka mums nevajadzētu šo likumu tik plaši iztirzāt un tādēļ šis likums aprobežojas tikai ar viena īpašnieka uzņēmumu, kur visa manta pieder valstij. Vēl likumprojekts tika kritizēts tajā daļā, kur ir runa par valsts pasūtītājiem. Šeit deputāts Einars Repše bija iesniedzis dažu pantu variantus, kuru galvenā doma bija tāda, lai valsts pasūtījuma aizsegā netiktu nodrošināta valsts uzņēmuma privileģēta apgādāšana ar materiāliem, izejvielām un tamlīdzīgi, kā arī bija ieteikts valsts pasūtījuma procentuālo saturu noteikt no uzņēmuma kopējās produkcijas apjoma. Daļēji šie sasniegumi ir ņemti vērā, bet es domāju, ka, lai izskatītu visus šos iesniegumus, vajadzētu kaut kādu sistēmu noorganizēt. Man būtu priekšlikums apskatīt pielikumu par ierosinātiem labojumiem un grozījumiem. Daļa no tiem ir pieņemta, daļa ir noraidīta. Ir arī pamatots noraidījums, kādēļ tas nav pieņemts. Ja šo ierosinājumu autori nepiekrīt komisijas sniegtajiem paskaidrojumiem, kādēļ grozījumi ir noraidīti, tad tādā gadījumā tas būtu diskusijas pamats. Tad mēs varētu balsojot pieņemt vai nu vienu, vai otru lēmumu. Tas man būtu viss.

Sākam varbūt jautājumus par konkrētiem labojumiem.

D.Skulte: Divi īsi jautājumi. Vai komisija un jūs kā ziņotājs uzskatāt, ka šis 1.panta definējums dod pilnīgi skaidru izpratni par to, kas ir konkrētā valsts uzņēmuma īpašnieks, jo šis valdījuma lietojums un rīcība ietver pamattiesības, kādas ir īpašniekam? Vai tiek nošķirts konkrēti uzņēmuma īpašums un valsts īpašums?

Ģ.Krūmiņš: Šī problēma komisijā tika ilgi un gari diskutēta vairāku nedēļu garumā. Tika uzklausīti arī juristu viedokļi. Šeit 1.pantā ir jāsaprot tomēr ierobežota rīcība, jo likumprojekta pārējā daļa tieši arī ierobežo šo rīcību, tā ka ne pilnīga rīcība, bet zināmā mērā ierobežota rīcība.

D.Skulte: Otrs jautājums. Ja šādā veidā kopumā likumā tiks formulēta ierobežota rīcība, konkrēti to neatklājot, ja likumā tas netiks konkrēti paredzēts, vai tas neradīs sarežģījumus privatizācijas procesā saistībā ar bijušo īpašnieku īpašumiem?

Ģ.Krūmiņš: Jautājums par privatizāciju un par bijušajiem īpašniekiem šajā likumā nav apskatīts. Tas acīmredzot ir temats turpmākai likumdošanai.

D.Skulte: Paldies.

Priekšsēdētājs: Jautā deputāts Kodoliņš.

A.Kodoliņš: Kā ir pēc koncepcijas, vai valsts ieņēmumi no uzņēmējdarbības, pieņemot šo likumu, palielināsies vai samazināsies? Vai to vispār nebūs, kā tas ir, piemēram, rezerves budžeta projektā, kur nav paredzēti uzņēmējdarbības ienākumi?

Ģ.Krūmiņš: Tas ir grūti pasakāms, bet varētu vadīties no pieņēmuma, ka sāksies valsts uzņēmumu privatizācija. Es domāju, ka, pirmām kārtām, privatizēsies tie uzņēmumi, kuru produkcija ir izdevīga. Beigu beigās būs tāda situācija, ka valstij paliks tieši tie uzņēmumi, kas būs visnerentablākie un kas ražos tādu produkciju, kura republikai ir vitāli nepieciešama. Neviens privatizētais uzņēmums šādas produkcijas ražošanu labprātīgi negribēs uzņemties. Tad atliks valsts pasūtījums valsts uzņēmumiem, kuri tad arī strādās. Ļoti iespējams, ka strādās nerentabli. Būs tādi produkcijas veidi, kuri būs jāražo gribot vai negribot.

Priekšsēdētājs: Deputāts Kurdjumovs.

L.Kurdjumovs: */Cienījamo priekšsēdētāj! Te ir tik daudz jautājumu, ka es neiekļaušos ar vienu jautājumu, vai var uzdot, ņemot vērā, ka mums pagaidām nav balsošana pa pantiem, nu, teiksim, piecus jautājumus, četrus jautājumus?/

Priekšsēdētājs: Pagaidām ir bijuši trīs jautājumi.

L.Kurdjumovs: */Nu, neliela preambula, tikai divi vārdi. Kā saimnieciskais darbinieks varu teikt, ka šis likums vērsts uz visu valsts uzņēmumu likvidāciju. Tas ir pirmais. Un sakarā ar to jautājumi. 10.2.pantā rakstīts, ka valsts uzņēmuma direktors ir tiesīgs patstāvīgi izlemt visus viņa pārziņā nodotos jautājumus, kuri saistīti ar uzņēmuma darbību. Taču ar 8.2.pantu uzņēmumam viss ir aizliegts: izrentēt, iznomāt, t.i., valsts uzņēmumam vispār nav nekādu tiesību rīkoties ar savu īpašumu./

Ģ.Krūmiņš: Man 8.2.punktā ir teikts gluži pretēji, valsts uzņēmums var pārdot, iznomāt, nodot pagaidu lietošanā, likvidēt...

L.Kurdjumovs: */"... ar Ministru padomes vai tās orgānu atļauju"./

Ģ.Krūmiņš: Pilnīgi pareizi.

L.Kurdjumovs: */Jūs varat iedomāties kas tas būs? Un tālāk 9.2.pantā: "fiziskās un juridiskās personas atlīdzina zaudējumus..."/

Ģ.Krūmiņš: Es atvainojos, varbūt pa vienam punktam, citādi es tos visus piecus nevarēšu paturēt galvā.

L.Kurdjumovs: */Jūs uzskatāt, ka tas atļaus uzņēmumiem.../

Ģ.Krūmiņš: Jautājumā par 8.2.pantu. Šeit ir iebilde pret piebildi, ka tikai ar Latvijas Republikas Ministru padomes institūcijas atļauju. Tas nozīmē to, ka, pārdodot, iznomājot vai nododot pagaidu lietošanā jebkuru darbgaldu, jebkuru saimniecisku objektu, katrā individuālā gadījumā ir jāprasa Ministru padomes atļauja. Ideja ir tāda, ka Ministru padome izstrādā nolikumu vai instrukciju, kādā kārtībā tas tiek darīts, un regulē šo procesu, lai tas nebūtu galīgi stihisks un nevadāms. Tas tomēr ir valsts uzņēmums, un tā ir valsts manta. Arī valstij vajadzētu sekot līdzi, kā mainās viņas īpašuma attiecības ar šo mantu.

L.Kurdjumovs: */Nu, piekrītiet, ka, kamēr nav šo Ministru padomes vai tās orgānu likumu izskaidrojumu un norādījumu, es nevaru uzticēties 8.2.punktam un pieņemt to. Tad izskatīsim kompleksā visus iespējamos dokumentus, kuri regulē valsts uzņēmuma darbību./

Ģ.Krūmiņš: Tādi nenoliedzami ir jārada, bet pagaidām, ja pieņemsim tādu situāciju, ka šis likums stājas spēkā ar pieņemšanas brīdi, tad, vadoties pēc 8.2.punkta, par katra konkrēta objekta pārdošanu, atdošanu vai iznomāšanu jāprasa atļauja.

L.Kurdjumovs: */Labi. Pēdējais jautājums par 9.2.punktu. Es to nelasu šeit, jēga ir tā, ka tas, kurš radījis zaudējumus, nenodrošinot peļņu, sedz šos zaudējumus. Tātad es to saprotu tā. Ja ministrija neatļāva veikt kaut kādas saimnieciskas operācijas saskaņā ar 8.2.punktu, un es pierādīšu, ka tā rezultātā es cietu zaudējumus, vai par šīs atļaujas nedošanu orgāns atlīdzinās man domājamos zaudējumus?/

Ģ.Krūmiņš: */Ja tiesa un arbitrāža tā lems, tad, visticamāk, tā būs, bet diezgan grūti būs pierādīt, ka tieši šīs dibinātāja darbības izsauca kaut kādus zaudējumus./

L.Kurdjumovs: */Es lūdzu Dobeļa kungu pierakstīt mani īsai uzrunai./

Priekšsēdētājs: Deputāts Zaščerinskis uzdod jautājumu. Vairāk neviens nav pieteicies, pierakstījies.

J.Zaščerinskis: Sakiet, lūdzu, vai es pareizi sapratu, ka 6.2.punktā ir noteikts, ka peļņas sadalīšanas kārtību nosaka statūti. Savukārt statūtus apstiprina ministrija. Iznāk tā, ka ministrija noteiks valsts uzņēmuma peļņas sadali.

Ģ.Krūmiņš: Nē. Valsts uzņēmuma statūtus sastāda valsts uzņēmums, bet ministrija tos apstiprina, pilnīgi dabīgi. Tas taču tomēr ir valsts uzņēmums.

J.Zaščerinskis: Tad man nav saprotams, kā tas attieksies uz kolhoziem un sovhoziem?

Ģ.Krūmiņš: Kolhozs nav valsts uzņēmums. Runa varētu būt par tā saucamajām valsts saimniecībām jeb padomju saimniecībām, kā tās agrāk saucās.

J.Zaščerinskis: 16.1.pantā teikts tā: darba samaksas materiālās stimulēšanas sistēmu nosaka direktors saskaņā ar darba likumiem un citiem Latvijas Republikas normatīvajiem aktiem. Normatīvais akts ir arī ministrijas pavēle.

Ģ.Krūmiņš: Plus kolektīvais līgums vēl.

J.Zaščerinskis: Bet normatīvais akts ir ministrijas pavēle, tātad praktiski šajā gadījumā pirmā daļa no tā panta atkrīt. Tas nozīmē, ka praktiski ministrija noteiks darba samaksu sovhozā.

Ģ.Krūmiņš: Nu, jā, bet, redziet, Ministru padome taču nevar dot normatīvus aktus, kas runā pretī Augstākās padomes likumam.

J.Zaščerinskis: Likumā par darba... (neskaidri).

Ģ.Krūmiņš: Likumā skaidri un gaiši teikts, ka darba samaksu, kā arī materiālās stimulēšanas sistēmu nosaka direktors saskaņā ar darba likumiem un normatīvajiem aktiem. Ministrijas pavēle ir normatīvais akts. Es domāju, ka šeit nav pretrunas.

J.Zaščerinskis: Praktiski tas nozīmē, ka ministrija noteiks darba samaksu.

Ģ.Krūmiņš: Nekādā gadījumā tas nav tā domāts. Tad tas ir jāprecizē.

J.Zaščerinskis: Pēdējais jautājums- 9.1.pants. Valsts nedrīkst atņemt uzņēmumiem pamatlīdzekļus, apgrozāmos līdzekļus. Vai naudas līdzekļi ir domāti šeit kā apgrozāmie līdzekļi? Vai naudas līdzekļi šeit nav speciāli iesniegti? Valsts var noteikt un izņemt naudas līdzekļus?

Ģ.Krūmiņš: Naudas līdzekļus nedrīkst atņemt uzņēmumiem.

J.Zaščerinskis: Tādā gadījumā ir priekšlikums papildināt, ka apgrozības līdzekļi ir tas pats, kas naudas līdzekļi šajā gadījumā.

Priekšsēdētājs: Pirmais mikrofons.

A.Safonovs: */10.pants, otrā daļa. Te pirmajā rindkopā rakstīts, ka viņš bez pilnvaras darbojas uzņēmuma vārdā, un tālāk uzskaitītas viņa tiesības: rīkojas ar uzņēmuma īpašumu un naudas līdzekļiem. Bet tas tomēr runā pretī 8.2.pantam, jo viņam nav tiesību rīkoties ar pamatfondiem utt. Tas ir, laikam vajadzētu izņemt. Nu, lūk, pēc pirmās rindkopas trešais punktiņš.../

Ģ.Krūmiņš: Es sapratu, jā. Rīkojas ar uzņēmuma mantu, naudas līdzekļiem, tas ir pilnīgi pareizi. Bet par pamatlīdzekļu pārdošanu tomēr ir nepieciešama ministrijas atļauja.

A.Safonovs: */Nu, tad, saprotiet, iznāk, ka viņam ir jāsaņem ministrijas pilnvara tiesībām likvidēt vecu darbgaldu vai apmainīt to pret jaunu./

Ģ.Krūmiņš: Šeit jau atkal tas pats princips. Nav runa par to, ka ministrijai par katru rakstāmmašīnu, rakstāmgaldu vai krēslu jāizdod atļauja, bet ministrijai ir jānosaka kārtība, kā tas tiek darīts.

Priekšsēdētājs: Trešais mikrofons.

S.Beskrovnovs: */Es pilnīgi piekrītu iepriekšējām Kurdjumova un Zaščerinska runām un gribētu uzdot šādu jautājumu. Pirmkārt, par to, ka šis likumprojekts, protams, pastiprina centralizācijas ideju, nevar būt nekādu šaubu. Vai mēs varam tagad pieņemt šo likumu otrajā lasījumā, ja jau pie mums paredzēts trešais lasījums likumam "Par akciju sabiedrībām", kura 9.pantā ir otrais punkts par to, ka valsts uzņēmuma pārveidošanas par akciju sabiedrību kārtību nosaka atsevišķs likums? Tas ir, es uzskatu: ja ir tāds ieraksts, tad šodien nav jēgas apspriest likumu par valsts uzņēmumu tādā redakcijā, kura praktiski nekādas tiesības uzņēmumam pašlaik nedod, bet satura tikai aizliedzošas funkcijas./

Ģ.Krūmiņš: */Es gribētu vēlreiz uzsvērt, ka šis likums nav vērsts uz privatizāciju, uz valsts uzņēmuma pārvēršanu par akciju sabiedrību utt. Šis likums vienkārši ievieš kārtību tajā tiesiskajā, tā sakot, juceklī, kāds pašlaik pastāv. Pēc tam, kad šis likums tiks pieņemts, tas neaizliedz veikt uzņēmuma privatizāciju. Bet sākumā jāievieš kārtība./

S.Beskrovnovs: */Bet varētu pieņemt kaut kādu lēmumu, es saprotu, ka šis likums ir atbilde uz Ministru padomes lēmumu. Varētu jautājumu atrisināt vienkāršāk.../

Ģ.Krūmiņš: Neskatoties uz to, man jāatzīst, ka ne jau visi valsts uzņēmumi tiks privatizēti. Būs valsts uzņēmumi, kas paliks tādi. Tie strādās pēc šā likuma ilgus gadus. Tā ka tāds likums ir vajadzīgs. Mēs taču nevaram strādāt pēc Padomju Savienības likumiem visu laiku.

Priekšsēdētājs: Paldies Krūmiņa kungam par atbildēm uz jautājumiem un ziņojumu. Sāksim debates. Debatēs ir pierakstījušies astoņi deputāti. Pirmajam vārds deputātam Kodoliņam.

A.Kodoliņš: Cienījamie deputāti! Šodien mēs izskatām ļoti būtisku likumprojektu, kas daudzējādā ziņā noteiks mūsu tautsaimniecību nākošajā gadā. Bez šaubām, ka mēs visi liekam lielas cerības uz to, ka turpmāk tautsaimniecība privatizējoties iegūs efektīvu attīstību. Bet, reāli skatoties uz lietām, mēs saprotam, ka nākošajā gadā privatizētā daļa tomēr būs niecīga. Nākošajā gadā, kā arī varbūt aiznākošajā gadā noteicošā loma tomēr būs valsts sektoram. Tieši caur šādu prizmu, manuprāt, ir jāizskata šis likumprojekts.

Šajā sakarā, izšķirstot vēlreiz mūsu it kā apstiprināto valdības programmu, mēs redzam, ka arī šeit nav precīzi pateikts, kādai jābūt šajā pārejas periodā attieksmei pret valsts īpašumiem. Kāda ir šo īpašumu funkcija? Manuprāt, autori, izstrādājot šo likumprojektu, diemžēl nav izdomājuši visu problēmu spektru līdz galam. Tā koncepcija, kas šeit ielikta un kas tika teikta no tribīnes, manuprāt, pilnīgi neapmierina. Daļēji tai var piekrist, bet tas vēl nav viss jautājumu loks. Bez šiem jautājumiem, kurus ar šo likumprojektu autori gribēja atrisināt, paliek vēl divi ļoti būtiski jautājumi. Viens no būtiskākajiem jautājumiem, bez šaubām, ir- kāda būs valsts peļņa no uzņēmējdarbības. Tā nav normāla situācija, ka valstī, kur īpašums ir monopolizēts, valsts negūst nekādu peļņu no uzņēmējdarbības. Te nu nonākam situācijā, ka valsts apliek savus iedzīvotājus, jaunos uzņēmējus ar milzīgiem nodokļiem, nospiežot viņus pie zemes. Tajā pašā laikā mēs absolūti negūstam nekādu peļņu no sava uzņēmuma. Tā taču ir galīgi nenormāla situācija. Šajā sakarā es gribu pateikt, ka valstīs, kur varbūt valsts uzņēmumi nav dominējošie, gūst būtisku peļņu no uzņēmējdarbības, kura arī budžetā ir paredzēta kā viens no būtiskiem ienākumu avotiem. Mēs skatāmies šajā budžeta projektā un neatrodam tur "gādīgo" ienākumu aili, valsts ienākumus no uzņēmējdarbības. Manuprāt, šī situācija ir noteikti jālabo. Ja mēs šo situāciju spēsim izlabot, mēs spēsim samazināt nodokļus. Sevišķi būtiski ir samazināt nodokļus jaunajiem uzņēmējiem, kas šos nodokļus nepavilks, viņi vienkārši bankrotēs.

Vēl ir otra problēma, kas absolūti nav atrisināta šajā likumprojektā. Ir runa par pārejas periodu, kur cilvēki zina, ka viņi ir pārejas periodā. Šie valsts uzņēmumi, šie kolektīvi jūtas kā pārejas periodā, un viņiem ir viena tendence- zināmā veidā gūt labumu uz valsts rēķina. Es šeit neredzu tos mehānismus, kas neļaus Latvijas valstī izsaimniekot īpašumus. Galu galā nav nekāds noslēpums, ka pašlaik notiek gan valsts naudas un mantas zagšana vistiešākajā veidā, gan arī tā saucamā noēšana, tas ir, izmaksāšana pārmērīgi lielās algās, neceļot ražošanas efektivitāti. Arī šo jautājumu, manuprāt, likumprojekts pilnīgi neatrisina.

Tāpēc es vēl arvien uzskatu, ka, neatrisinot šos būtiskos jautājumus, likumprojektu nevajadzēja pieņemt pirmajā lasījumā. Šajā brīdī es esmu par to, ka tas jāatgriež pirmā lasījuma stadijā.

Šajā sakarā, manuprāt, ir jāizstrādā tādi priekšlikumi, kurus arī iesniedzu. Komisijai jāsadala valsts uzņēmumi divās kategorijās. Pirmā kategorija jeb pirmā valsts uzņēmumu daļa mūs interesē kā valsts uzņēmumi, kuri tādi arī paliks. Tās ir naudas spiestuves, šeit varētu būt valsts dzelzceļš, daži infrastruktūras uzņēmumi. Tiem būtu jābūt diezgan maz. Mēs jau tos orientējam, mēs zinām, ka tie būs valsts uzņēmumi. Šeit mēs arī iestrādājam tos principus, kas ir visā civilizētajā pasaulē valsts uzņēmumiem, kur valsts stingri reglamentē to, kā tie tiek pārvaldīti, kāda ir peļņa. Pie tam peļņa šeit dažkārt nav galvenais. Kāda būs pati ražošanas programma, šajā gadījumā nosaka valsts. Valsts praktiski nosaka visa šā uzņēmuma saimniecisko darbību.

Otrs valsts uzņēmumu tips ir tie valsts uzņēmumi, kuri ar laiku privatizēsies, bet šajā brīdī tie mūs interesē no diviem aspektiem. Pirmkārt, viņiem ir jādod peļņa, tā ir galvenā šo uzņēmumu funkcija. Otrkārt, mums kā likumdevējiem ir jāuztraucas, lai uzņēmums netiek izsaimniekots. Tātad šajā sakarā tiem būtu visa šī operatīvā saimnieciskā patstāvība. Lietuvieši tos ir nosaukuši par valsts akciju uzņēmumiem. Es piedāvāju šeit izmantot valsts akciju sabiedrības formu. Tie varētu tiešām balstīties uz likumu par akciju sabiedrībām, izņemot dažas formas, kas būtu jāiestrādā šajā likumā, proti, jānosaka, kā ieceļ šīm akciju sabiedrībām pārvaldi, jānosaka, manuprāt, minimālā dividende, kas tiem ir jādod. Manuprāt, ir pilnīgi skaidrs, ka tiem jādod valsts kasē vismaz piecpadsmit procenti no savas peļņas. Tādējādi mums būtu iespējams samazināt peļņas nodokli pārējiem uzņēmējiem par divdesmit pieciem procentiem. Tātad četrdesmit procenti no peļņas būtu pilnīgi normāli un uzņēmuma kolektīvam pilnīgi pieņemami. Tātad tiktu papildināts būtiski valsts budžets un vienlaicīgi neapliktu ar milzīgiem nodokļiem šos jaunos uzņēmumus.

Es uzskatu, ka jautājumā nebija runa tik daudz par jauktām īpašuma formām, bet pamatā bija jautājums par to, ka valstij ir jāsaņem ienākums no uzņēmējdarbības.

Varētu jau runāt vēl par dažām detaļām. Es tikai gribēju vēl par 1.pantu, kur rakstīts, ka valsts nodod uzņēmumu īpašumā, valdījumā, lietojumā, rīcībā. Tas nozīmē valsts uzņēmuma privatizāciju. Manuprāt, tas ir galīgi nepieņemams privatizācijas veids. Tāpēc es lūdzu rupjo kļūdu labot. Droši vien juristi arī par to uzstāsies.

Priekšsēdētājs: Vārds deputātam Ēlertam.

I.Ēlerts: Cienījamo sēdes vadītāj! Cienījamie deputāti! Es gribētu pieskarties dažiem jautājumiem, kuri tika izvirzīti jau pirmajā lasījumā, un paust komisijas viedokli šajos jautājumos. Tātad par valsts uzņēmuma rīcības spēju ar valsts īpašumu. Šī spēja ir ierobežota, to ierobežo 8.1.pants, kur ir teikts, ka "valsts uzņēmums rīkojas ar savu mantu Civilkodeksā, šajā likumā un uzņēmuma statūtos noteiktajos ietvaros." Uzņēmuma statūtus apstiprina ministrija, tātad valsts pārstāvis.

Par pašu galveno, par peļņas sadalīšanu. Principā ir pareiza tēze, ka valsts uzņēmuma peļņa pieder tā īpašniekam- valstij- un valsts rīkojas ar to. Bet padomāsim, vai mēs varam atbildēt pozitīvi uz jautājumu- vai valsts ir spējīga efektīvi rīkoties ar visu savu daudzo valsts uzņēmumu peļņu? Manuprāt, nē.

Bez tam, ir jāņem vērā arī kaimiņvalsts PSRS likums par uzņēmumu, kurā ir paredzēts, ka tā peļņa, kas paliek pēc nodokļa nomaksas, ir pilnīgā uzņēmuma rīcībā. Tā šis likums paredz. Ja mūsu likums nostādīs pašreizējos PSRS pakļautības uzņēmumus sliktākā stāvoklī, nelīdzēs ne mūsu lēmumi, ne mūsu Konstitūcija, šie uzņēmumi vienkārši nebūs mūsējie ekonomisku apsvērumu dēļ. Tāpēc arī likumprojektā ir noteikts, ka uzņēmuma peļņas sadalīšanu nosaka statūti, kurus savukārt apstiprina ministrija. Tādējādi tā realizē kontroli pār valsts uzņēmuma peļņas izmantošanu.

Tagad par budžeta dotācijām, pret kurām bija daudz iebildumu pirmajā lasījumā. Pēc privatizācijas valsts īpašumā var palikt tādi uzņēmumi, kas ražo vajadzīgu, bet nerentablu produkciju. Tātad šiem uzņēmumiem dotācijas diemžēl būs vajadzīgas. Piemēram, es nevaru iedomāties ieroču ražošanu Latvijas armijai citādi kā budžeta dotācijā. Bet likumā par uzņēmējdarbību ir paredzēti tikai trīs uzņēmumu veidi, kas drīkst būt valstī. Tie ir: ieroču un sprāgstvielu ražošana, narkotiku ražošana un vērtspapīru un pastmarku ražošana.

Par valsts pasūtījumu. Principā atbalstāma ir deputāta Einara Repšes ideja par konkursa kārtību valsts pasūtījumu saņemšanai, taču šis konkurss būtu jānosaka likumā par darbiem un piegādēm valsts vajadzībām, kas būs kopējs visām uzņēmējsabiedrības formām. Bet valsts uzņēmumam būs jāpilda arī tādi pasūtījumi, uz kuriem konkurentu saprotamu iemeslu dēļ nebūs. Tādēļ mēs paredzam valsts pasūtījuma obligātumu.

Daudz sarežģītāk ir ar pasūtījuma apjomu, jo būtiski ir noteikt, no kura gada produkcijas realizācijas apjoma šie 80 procenti tiek rēķināti, vai no nākošā, kam nosaka pasūtījumu, vai no tekošā gada, kurš vēl nav beidzies, vai no iepriekšējā gada. Šeit Rūpniecības komisija būtu pateicīga par jūsu priekšlikumiem un ierosinājumiem.

Vēl pavisam īsi par papildinājumu, ko jūs tikko saņēmāt uz atsevišķas lapiņas ar numuru 238. Par tā otro daļu, jo es domāju, ka pirmā daļa ir pilnīgi skaidra. Šo papildinājumu ierosināja nepilnība likuma par uzņēmējdarbību 33.pantā, kur ir minēti uzņēmēja pienākumi, bet ir piemirsts, ka tādi paši pienākumi ir valsts ieceltajam uzņēmuma vadītājam. Ja mēs izmainītu likumu par uzņēmējdarbību, tad, protams, šis papildinājums atkristu, bet nu tas kompromiss ir direktora pienākumi 10.2. papildināti ar šo labojumu.

Priekšsēdētājs: Vārds deputātam Einaram Repšem.

E.Repše: Godātie deputāti un klātesošie! Šajā likumā par valsts uzņēmumu ir jāatrisina vairāki ļoti nopietni pamatjautājumi. Pirmais pamatjautājums ir valsts uzņēmuma īpašumjautājums, otrs pamatjautājums ir attiecības ar valsti, trešais jautājums ir un paliek privatizācija un nākotne.

Pirmais- īpašuma jautājums. Es biju patiešām pārsteigts, kad man juristi paskaidroja, ka 2.pantā iešifrētais valdījums, lietojums un rīcība ir pilnīgs īpašums, tas ir sinonīms pilnīgam īpašumam. Ja mēs 1.pantu pieņemam šādā redakcijā, tādā gadījumā mēs atdodam valsts mantu uzņēmumam. Tālāk uzņēmums ar to var pilnīgi brīvi rīkoties kā ar savu mantu. Simptomātiski ir tas, ka šeit gan jautājumos, gan arī uzstāšanās tiešām izskanēja šis vārds "savu mantu", arī likumā ir ierakstīts dažos pantos "savu mantu". Tā ir pilnīgi uzņēmuma manta. Vienīgais ierobežojums ir statūti. Bet statūti ir statūti. Kas tos apstiprinās? Ministru padome vai pilnvarotais? Kā tos apstiprinās? Tur mēs būtībā vairāk neko nesaglabāsim. Statūti var vienkārši nereglamentēt visu, ko valsts uzņēmums nedrīkst ar savu mantu darīt, un rezultātā šim uzņēmumam būtībā būs atstātas pilnīgi brīvas rokas.

Ar šo problēmu sasaucas arī 8.2.pants, kur ar Ministru padomes atļauju var darīt visu, tajā skaitā veikt pamatlīdzekļu likvidāciju un tamlīdzīgi. Vispirms arī Ministru padome šajā gadījumā nav īpašnieks, tā ir tikai pārvaldītājs. Otrām kārtām, pat ja ar tās atļauju mēs pieņemam, ka valsts uzņēmums drīkst izmantot savus pamatlīdzekļus izmaksām darba algām, lai finansētu kādu komerciālu darbību un tamlīdzīgi, tas nebūtu pieņemams.

Tāpēc mans priekšlikums bija (šeit es vadījos no Lietuvas likumdevēja pieredzes) ieviest likumā normu, ka valsts uzņēmumu mantu, kapitālu nedrīkst izmantot izmaksās algās, prēmijās, dividendēs un procentos, kā arī lai finansētu nekomerciālu darbību. Uz to komisija atbildēja, ka tas ir noraidāms, jo uzņēmums ar sev nevajadzīgo mantu var izrīkoties patvaļīgi un izmantot naudas līdzekļus, kā tas uzskata par pareizu. Šeit tātad ir tā problēma. Tā nav valsts uzņēmuma manta, tā ir valsts manta.

Tālāk 9.1.pantā savukārt ir teikts, ka valsts kā uzņēmējs nedrīkst atņemt uzņēmumam pamatlīdzekļus. Tādā gadījumā rodas jautājums- kā tad mēs privatizēsim, kā mēs likvidēsim nerentablus uzņēmumus? Ir daudz šādu jautājumu. Būtībā paradokss ir, ka tas, kas ir aizliegts uzņēmējam un īpašniekam, valsts uzņēmumam ir atļauts. Manuprāt, tas ir neloģiski. Šajā īpašuma attiecību jautājumā jāievieš skaidrība un jāraksta tādā redakcijā, kā tas ir piedāvāts daudzajos labojumos, vai citā. Tātad vēl jāpiestrādā.

Nākamais jautājums ir par valsts un valsts uzņēmumu attiecībām. Patiešām, kā jau te vairāki runātāji minēja, cik tad lielus ienākumus gūs valsts no sev piederošiem rūpniecības uzņēmumiem? Šobrīd situācija ir tāda, ka galvenā rūpniecība pieder valstij. Pilnīgi pareizi deputāts Kodoliņš aizrādīja, ka mēs aplaupām, būtībā nospiežam pie zemes visus iedzīvotājus, visus sagaidāmos jaunuzņēmējus tikai tāpēc, ka nevaram no šiem valsts uzņēmumiem paņemt budžetā peļņas daļu, kas valstij pienāktos kā uzņēmējam.

Kā noteikt šo peļņas daļu? Viens variants būtu tas, ko piedāvāja deputāts Kodoliņš, proti, noteikt, ka piecpadsmit procentus no valsts uzņēmuma peļņas šis uzņēmums iemaksā papildus nodokļu formā. Tas būtu viens iespējams atrisinājums. Bet, ņemot vērā to, ka valsts uzņēmumi lielāko tiesu ir diezgan mazrentabli un ka šī pāri palikusī ar nodokli apliekamā peļņa būs maza, ņemot vērā, ka valsts uzņēmumam būs plašas iespējas šo naudu izmaksāt algās un citos maksājumos, mēs būtībā varam nonākt pie tā, ka valsts šo nodokli nemaksā. Viņa maksā divdesmit piecus un trīsdesmit piecus procentus, summa ir pietiekami maza. Līdz ar to es nepastāvu uz precīzu formulēšanu, bet mans priekšlikums bija, ka šī valstij dodamā uzņēmuma peļņa būtu saistāma ar valsts kapitāla lielumu. Jo lielāku valsts pamatlīdzekļu daļu valsts uzņēmumam ir nodevusi, jo lielāka būtu peļņa, ko valsts no sava uzņēmuma sagaida. Viena no iespējām būtu saistīt to ar Latvijas Bankas aizdevumu procentu, bet te varētu būt arī citi risinājumi, taču pats pamatprincips paliek- atkarībā no pamatlīdzekļu lieluma.

Runājot par to, kādus maksājumus vispār valsts uzņēmumam vajadzētu veikt pirmām kārtām, komisija ir noraidījusi labojumus, kas līdzīgi Lietuvas likumprojektā ierakstītajiem paredz, ka valsts uzņēmums pirmām kārtām nomaksā nodokļus, pēc tam procentus par valsts mantas lietošanu, par aizdevumiem, apdrošināšanas līgummaksājumus un tikai tad veic algu un dividenžu aprēķinus un izmaksas. Noraidījusi tāpēc, ka likumā par uzņēmējdarbību šī kārtība nav reglamentēta. Varbūt tā ir pareiza pieeja- likt valsts uzņēmumu pilnīgi vienādā situācijā ar pārējiem uzņēmumiem. Tas ir vienlīdzības princips.

Bet, ja mēs runājam par vienlīdzības principu, tad jāiet līdz galam. Valsts uzņēmumam nedrīkstētu būt nekādu privilēģiju materiālā un finansiālā apgādē. Pēc pašreizējās koncepcijas valsts uzņēmums nemaksā peļņu, bet no jebkura normāla uzņēmēja tiek gaidīta peļņa plus vēl valsts uzņēmumam ir priviliģēta apgāde ar materiāliem un finansiālajiem resursiem. Tas arī nostāda viņu būtībā ārpus jebkura cita uzņēmēja kategorijas.

Trešām kārtām- valsts pasūtījums, kas vispār var izvērsties par ļoti izdevīgu darījumu, jo valsts pasūtījuma aizsegā var finansēt arī mazrentablu ražotni. Valsts pasūtījums ir pasūtījums, par ko normāliem uzņēmējiem vajadzētu sacensties, jo tas ir ļoti labi nodrošināts un garantēts darbs.

Arī šie labojumi būtu, manuprāt, risināmi tieši likumā par valsts uzņēmumu. Es pagaidām neredzu, kādā veidā tie būtu atrisināti. Atruna par to, ka valstī pēc privatizācijas paliks tikai nerentablie, bet ļoti vajadzīgie uzņēmumi, manuprāt, nav īsti izsvērta divu iemeslu dēļ. Pirmkārt, nākamajā gadā mums valstī vēl nebūs tikai tie daži nerentablie, bet ļoti vajadzīgie uzņēmumi, nākamajā gadā valsts sektorā mums būs gandrīz visi rūpniecības uzņēmumi. Otrkārt, man īsti nav skaidrs šis apvienojums- nerentabls, bet ļoti vajadzīgs. Ja jau kāds uzņēmums un tā produkcija ir ļoti vajadzīga, tātad kāds ir gatavs par to maksāt, lai arī tas būtu dažos gadījumos valsts budžets. Tāpēc es pievienojos deputāta Kodoliņa priekšlikumam- likumprojektu neapstiprināt pirmajā lasījumā un ļoti rūpīgi visus šos minētos jautājumus izstrādāt.

Priekšsēdētājs: Vārds Millera kungam, rūpniecības ministra vietniekam.

A.Millers, rūpniecības ministra vietnieks: Cienījamais sēdes vadītāj, cienījamie deputāti! Es gribētu uzsvērt vēlreiz, kādā situācijā atrodas republikas rūpniecība. Reāli darbojošos likumu, kas šobrīd reglamentētu republikas rūpniecības uzņēmumu darbu, praktiski nav. Šobrīd es redzu cenšanos sacensties ideālu likumu radīšanā, kādi būs vajadzīgi tad, kad būs maz valsts uzņēmumu, un kā ar šiem uzņēmumiem strādās. Acīmredzot šobrīd reālu likumu par valsts uzņēmumu pieņemt mums nebūs iespējams. Tāpēc es aicinātu pievērsties šim likumam, iestrādāt tās normas, kas ir iespējams labot, lai šo likumu visdrīzākā laikā varētu trešajā lasījumā pieņemt.

Strīdi notiek par vārdu 1.punktā- "rīcība". Es piedāvāju tādā gadījumā precizēt "ierobežotā rīcība" un vairāk pie šā jautājuma nekavēties, jo tālāk viss pārējais likums nosaka, kuros gadījumos šī rīcība ir ierobežota.

Pilnīgi piekrītu Ēlerta kunga domām, ka jautājumā par peļņas sadali situācija ir ļoti duāla, kad ir valsts uzņēmums un peļņa tomēr paliek uzņēmumā. Valsts ir pierādījusi, ka tā nevar sadalīt peļņu pareizi, un acīmredzot pie šāda valsts uzņēmumu skaita nav arī nekādu cerību, ka valsts spēs sadalīt arī turpmāk. Te nav vainojami nedz tie funkcionāri, kam būtu jānodarbojas, nedz arī neveiksmīga likumdošana.

Tālāk par valsts īpašuma aizsardzību. Runa acīmredzot varētu būt par to, ka 6.2.punktā būtu jāparādās papildu terminam- "statūtu fonds". Šis statūtu fonds būtu tas, kurš nosaka, ar kādu uzņēmuma īpašuma daļu direktors vai uzņēmuma kolektīvs nedrīkstētu patvarīgi rīkoties, pārdodot vai atdodot citam lietošanā.

Ļoti daudzus jautājumus iepriekš runājušie deputāti skāra attiecībā uz privatizāciju, minot, ka šis likums nobremzēs privatizāciju. Es uzskatu, ka jautājumam par privatizāciju jābūt atspoguļotam privatizācijas koncepcijā. Šajā gadījumā visus jautājumus, kas attiecas uz privatizāciju, likumā šobrīd nevajadzētu apskatīt.

No Rūpniecības komisijas ir ieteikts 10.2.punktu papildināt, rakstot "atbild par uzņēmēju pienākumu izpildi normatīvajos aktos noteiktajās prasībās- ugunsdrošībā utt". Es uzskatu, ka šis punkts ieslēdzams līgumā starp direktoru un uzņēmēju. Šajā gadījumā uzņēmējs varētu būt ministrija vai Ministru padome. Šis punkts jāiestrādā likumā, jo vēl bez tam būs daudz citu pienākumu, kādā veidā jāatbild direktoram par viņa ierobežotajā rīcībā nodoto uzņēmumu, necenšoties visus šos noteikumus atrunāt.

Es nobeigšu ar to, ka es aicinu šodien pieņemt likumu otrajā lasījumā un darīt visu, lai maksimāli ātri republikā stātos spēkā likums par valsts uzņēmumu, jo tas ir vitāli nepieciešams mūsu ražošanas, mūsu tautsaimniecības sakārtošanai.

Priekšsēdētājs: Vārds deputātam Dinevičam.

J.Dinevičs: Cienījamie kolēģi! Mēs šodien skatām, kā šeit jau izskanēja, ļoti nozīmīgu likumprojektu. Šim likumprojektam ir divējāda nozīme. Pirmkārt, mēs gribam sakārtot savas īpašuma attiecības, pirms sākas šis privatizācijas process. Otrkārt, mēs gribam noteikt, kā turpmāk strādās tie uzņēmumi, kuri paliks valsts īpašumā. No šā pirmā, no šā sakārtošanas viedokļa, manuprāt, pats svarīgākais ir fiksēt, kas dotajā brīdī ir īpašnieks, kas ir saimnieks, jo citādi nebūs iespējams kaut kādā veidā runāt par privatizāciju. Šajā projektā es redzu zināmas bažas, ka par šo saimnieku pašreizējā brīdī grib padarīt uzņēmumu, grib padarīt attiecīgo darba kolektīvu. Tādā gadījumā iepriekšējam saimniekam diezgan bieži iznāks runāt nevis ar valsti kā tādu, bet jau ar šo kolektīvu. Šeit es pilnīgi piekrītu deputātam Kodoliņam, kurš fiksēja to paradoksālo situāciju, ka visā pasaulē valsts uzņēmumi ir tādēļ, lai papildinātu budžetu. Pie mums tiek veidoti kaut kādi mistiski nodokļi, atstājot ļoti daudz pašreizējiem uzņēmumiem. Deputāts Repše uzskata, ka 1,5 miljardi, kas pašreiz ir noguldīti attiecīgo uzņēmumu kontos ārpus budžeta, ir maza summa, bet es tam negribētu piekrist. Kādā veidā šī summa ir veidojusies? Ja mums ir peļņas dinamika, tad šeit ir arī noguldījumu dinamika. Kā jūs redzat, tā ir neproporcionāla. Atbilstoši tam, man liekas, ka rūpnieki gatavo zināmu kapitāla rezervi, lai varētu pēc tam strauji to ieplūdināt attiecīgi šajā privatizācijas procesā, līdz ar to ļoti veiksmīgi iesaistoties šajā privatizācijas lietā.

Tāpēc man ir divi konkrēti priekšlikumi par doto tekstu. Pirmais. Šeit jau pašā sākumā preambulā ir ļoti dīvains apzīmējums, kas skan tā: "Šis likums nosaka viena īpašnieka uzņēmumu..." Draugi mīļie, kur tad ir šis īpašnieks? Mans priekšlikums ir svītrot šos vārdus- "viena īpašnieka". Tad šī preambula skanētu: "Šis likums nosaka uzņēmumu, kur visa manta pieder valstij..." Tālāk kā tekstā. Mēs perfekti fiksējam, ka visa manta šajā uzņēmumā pieder valstij.

Otrs. 1.punktā par kuru šeit arī ir ļoti daudz runāts, ir šis valdījums, lietojums un tā tālāk. Arī šeit es gribētu piedāvāt citu formulējumu, kurš fiksē Latvijas Republikas īpašumu. Tas skanētu tā: "Valsts uzņēmums ir patstāvīga saimnieciska vienība ar juridiskās personas tiesībām, kura veic uzņēmējdarbību ar Latvijas Republikas valsts īpašuma daļu."

Priekšsēdētājs: Vārds deputātam Kurdjumovam.

L.Kurdjumovs: */Cienījamie kolēģi! Es ierosinu ievadīt šo likuma projektu ar epigrāfu, ar šo spārnoto frāzi: "Solis uz priekšu, divi soļi atpakaļ." Tieši šī frāze pilnībā atbilst šī likuma saturam un veidošanas principiem. Preambulas 6.punkts saka: mēs atceļam PSRS 1988.gada 30.jūnija likumu "Par valsts uzņēmumu". Mēs, šajā zālē klātesošie saimnieciskie darbinieki, atceramies, ka tas bija pirmais likums, kurš patiešām atļāva uzņēmumiem noteikt savu likteni, visa kolektīva likteni, darba samaksas sistēmu un zināmā mērā noteica uzņēmuma un valsts savstarpējās attiecības valsts pasūtījuma un, tā sakot, visu nodokļu veidu samaksas, kurus nosaka valsts, līmenī. Taču mēs atgriežam mūsu valsts uzņēmumus mūsu republikā tik mīļajā laikā- staļiniski brežņeviskajā periodā. Tieši tajos laikos uzņēmumi bija tik cieši reglamentēti, ka 1987.gadā valsts bija spiesta pieņemt likumu, bet gatavots tas tika nedaudz agrāk, kurš atbrīvoja valsts uzņēmumus, lai stimulētu kā vadības, tā arī kolektīvu personīgo iniciatīvu. Mēs šo iniciatīvu pilnīgi likvidējam. Vēl vairāk, jūs atceraties gadījumu, kad sākās darba kolektīvu vadītāju vēlēšanas? Toreiz zināmās speciālistu aprindās atradās daudzi, kuri vēlējās tikt ievēlēti, es diemžēl nepiederu pie tiem. Es negribēju tikt ievēlēts. Tāda ir mana pozīcija. Bet tajā laikā bija ļoti grūti atrast uzņēmuma direktoru, jo direktoram tika uzlikta atbildība par visu, bet viņam atņēma jebkuras tiesības. Kādreiz Grieķijā bija "drakoniskie likumi". Tie saucās tā nevis tāpēc, ka būtu saistīti ar pūķi, kurš aprija cilvēkus, bet tāpēc, ka tur ekonomikas ministrs bija kungs, kas saucās Drakons. Tad, lūk, mēs šodien radām tādu likumu. Mēs pat ar papildinājumu 10.2.punktam cenšamies direktoram uzlikt atbildību par visu. Tiesa, te nav atbildības par satiksmes noteikumu pārkāpumiem un citiem pārkāpumiem, saistītiem ar transportu. Bet visas funkcijas, kuras visos uzņēmumos visos laikos pildīja galvenais inženieris, mēs uzdodam direktoram. Atņemot viņam jebkādas tiesības, uzdodot viņam papildu pienākumus, mēs domājam, ka atradīsies kāds, atvainojiet, nesapraša, kurš piekritīs strādāt tādos apstākļos. Tas ir pirmais.

Nākamais. Es jau par to runāju un centos vismaz saasināt uzmanību, piemēram, uz 7.pantu. Mēs aizliedzam uzņēmumam radīt filiāles, bet citā pantā mēs sakām, ka filiāles radīt var. Bet 7.pantā mēs aizliedzam uzņēmumam radīt citas juridiskās personas republikas teritorijā. Tas ir, ja man vajadzīga filiāle Krāslavā, kurai varētu būt savs norēķinu konts un zīmogs, tie tur jau ir, tad tā jau ir juridiska persona, un es nedrīkstu to radīt. Tātad arī šeit manas tiesības tiek ierobežotas.

Tālāk. Mēs pilnīgi atņemam direktoram jebkādas tiesības rīkoties ar savu īpašumu, bet kolektīvs te vispār netiek pieminēts kā īpašuma izrīkotājs, tikai direktors ar tiesībām un pienākumiem, un tajā pašā laikā mēs sakām, ka tas kaut ko var. Bet 9.2.pants paredz, ka kaut kas tam atlīdzinās zaudējumus. Sakiet, lūdzu, kurš spēlēja loteriju ar valsti un cerēja, ka viņš vinnēs? Es gribu redzēt to uzņēmumu, kas tiesāsies ar Ministru padomi, vai to direktoru, kuru nozīmē Ministru padome un kurš iesniegs tiesā sūdzību par Ministru padomes priekšsēdētāju. Es domāju, ka, iekams būs apmierināta prasība tiesā, būs jau parakstīts lēmums par viņa atcelšanu no amata. Tas ir ļoti vienkārši. Parādiet man to, kuram patīk spļaut pret vēju. Bet mēs taču ar šo likumu nostādām vadību neiedomājamos apstākļos. Vēl vairāk. Ņemsim, piemēram, 20.1.pantu. Man kā direktoram, bet es pagaidām vēl esmu direktors, es neesmu atbrīvotais deputāts, aizliedz, pareizāk, norāda, kur man jāglabā mana nauda. Nedod, Dievs, ja uzņēmuma brīvo naudu gribēšu ieguldīt kādā depozīta rēķinā komercbankā, lai saņemtu desmit procentus peļņas kolektīva sociālajām vajadzībām. Man saka: "Nē, tikai valsts bankā, kura jums dos 2,5 procentus." Kāpēc? Vai šī nauda ir citas kvalitātes, vai citādi smird?

Tālāk. 23.pants "Valsts uzņēmuma reorganizācija". Mēs ar vienu roku pieņemam likumu par privatizāciju, vienā balsī dziedam par akciju sabiedrībām, paju kolektīviem, bet, kad vajag reorganizēt uzņēmumu, iniciatīvu saskaņā ar 23.pantu izrāda nevis kolektīvs, bet Ministru padome. Jautājums, bet kur tad ir kolektīva un to, kuri piedalās darba procesā, tiesības. Paskatieties šo pantu. Esmu gatavs piekrist Einaram Repšem šī likuma novērtējumā, bet ar mīnusa zīmi. Šis likums ne drusku neuzlabo uzņēmuma pozīciju, salīdzinot ar privāto uzņēmējdarbību, kooperatīviem utt. Tas iedzen valsts uzņēmumu tādos džungļos, ka pie tiem noteiktajiem darba apstākļiem, kādi katrā ziņā izrietēs no šī lēmuma, mēs valsts uzņēmumos, tajā skaitā arī tajos, kas ražo ieročus Latvijas armijai, zaudēsim kvalificētos strādniekus, kvalificētos speciālistus. Īsāk runājot, šis likums vērsts uz to, lai sagrautu pašu valsts uzņēmuma jēdzienu.

Man ir milzīgs lūgums komisijai, Ģirtam Krūmiņam, pret kuru es personīgi izturos ar lielu cieņu, dot iespēju novērtēt šo likumprojektu, es nezinu, varbūt novērtējums jau bija, patiešām praktiskajiem uzņēmumu vadītājiem. Es te nedomāju Kurdjumovu, viņš vada ļoti nelielu uzņēmumu, bet tādu uzņēmumu kā VEF, Radiotehnika, REZ vadītājus. Lai patiešām praktiķi varētu novērtēt, pie kā varētu novest šis likums. Nevienam no mums, šeit sēdošajiem, nav noslēpums, ka tā nodokļu sistēma, kuru mēs ar jums šeit šodien pieņemam, praktiski arī likvidē republikas valsts uzņēmumu saimniecisko darbību. Es nezinu, kādu mērķi ir nosprauduši izstrādātāji. Varbūt viņi rēķinās ar to, ka patiešām radusies privatizētā nozare momentāni atrisinās visas tautsaimnieciskās problēmas republikā, bet es uzskatu šo likumu ne tikai par vienkārši kaitīgu, bet arī par bīstamu republikas saimnieciskajai darbībai, ierosinu to atgriezt pirmajam lasījumam, vēlreiz ierosinu referenduma kārtībā izskatīt to attiecīgo uzņēmumu vadītājiem attiecīgajā līmenī un tikai pēc šī patiešām darbinieku praktiķu slēdziena izskatīt to nopietnā līmenī parlamentā. Paldies./

Priekšsēdētājs: Vārds deputātam Ziediņam.

Z.Ziediņš: Cienījamie kolēģi! Cienījamais priekšsēdētāj! Es gribu sākt savu uzstāšanos ar vārdiem, ko teica Kurdjumovs noslēgumā: "Šis likums ir virzīts, lai sagrautu pašreizējās valsts uzņēmumu attiecības mūsu republikā." Ja mūsu kolēģis Kurdjumovs par to bija uztraucies, tad es par to esmu priecīgs, jo pašreiz mūsu valsts rūpniecības uzņēmumu situācija republikā nav normāla. Veidojas visādas akciju sabiedrības, veidojas kooperatīvu sabiedrības. Jāsaka, ka pašreiz gandrīz 80 procentu mūsu republikas rūpniecības uzņēmumu ir tādu cilvēku rokās, tādu pārzinātāju rokās, kas nav ieinteresēti Latvijas Republikas ekonomiskās patstāvības stiprināšanā, kas nav ieinteresēti rīkoties un vadīt savu uzņēmumu tā, lai no šā uzņēmuma gan peļņu, gan saražotos materiālos resursus visupirmām kārtām saņemtu tie iedzīvotāji, kas dzīvo apkārt šim rūpniecības uzņēmumam, konkrēti Latvijas Republikas iedzīvotāji. Tāpēc, analizējot šo likumprojektu pēc Einara Repšes piedāvātā modeļa par īpašuma attiecībām ar valsti un privatizāciju, man gribas personiski Einaram kā kolēģim teikt, ka nevar šajā likumā sajaukt un salikt vienā maisā visas trīs problēmas.

Es vēlreiz gribu teikt, ka 80 procentus mūsu rūpniecības uzņēmumu vada Latvijas Republikai (es negribu lietot vārdu "nelojāli") nesimpatizējoši vadītāji, tādēļ nekad mums neizdosies sakārtot normāli ne šo rūpniecības kolektīvu attiecības, ne arī pašu Latvijas rūpniecību. Es vēlreiz gribētu lūgt nejaukt šajā likumā trīs lietas: kas būs privatizācija un kas būs īpašuma statusa atzīšana attiecīgajiem rūpniecības uzņēmumiem pašā Latvijā. Mēs ar šo likumu, manuprāt, tomēr atrisinām tikai šā jautājuma pirmo daļu. Mēs neesam tiesīgi to nerisināt. Mēs atrisinām šo pirmo daļu attiecībā uz to, ka pašreiz Latvijas Republikas Ministru padome kā mūsu pašu apstiprināts orgāns jeb institūcija, kā tagad ir modē teikt, veiks Latvijas Republikā esošā īpašuma kontroli. Latvijas Republika sekos šā īpašuma izsaimniekošanai, jo nevar taču pieļaut, ka lielie Rīgas rūpniecības uzņēmumi izsaimnieko savu mantu pa visādām kooperācijām un dažādām akciju sabiedrībām, nenošķirot šo mantu no valsts mantas. Es zinu, ka arī pretējā frakcijā sēž tie, kuri, manuprāt, saucas par ekonomistiem. Kā var veidot akciju sabiedrības, nenošķirot to mantu no valsts mantas? Man kā lauksaimniekam tas nav skaidrs. Taču pašreiz šie procesi notiek. Es vēlreiz lūdzu uzmanību vērst uz to, lai mēs apturētu šo Latvijas mantas izsaimniekošanu.

Otrkārt, es domāju, ka ir ļoti būtiski tas, ka mums jāveic visu Latvijas rūpniecības uzņēmumu pārreģistrācija Latvijas Republikā. Termiņš ir nākamā gada puse. Visi uzņēmumi būs spiesti griezties Latvijas Republikas Tieslietu ministrijā un pārreģistrēties, tātad iegūt šo Latvijas Republikas tiesisko uzņēmumu statusu. Mēs jau varam te viens otru kritizēt, vai tie ir vai nav mūsu uzņēmumi, kas uzcelti gan pēcokupācijas gados, gan pirmsokupācijas gados un tagad paplašināti, bet pēc šā termiņa- nākamā gada pusgada, pēc reģistrācijas šie uzņēmumi būs Latvijas Republikas uzņēmumi. Tikai tad mēs varēsim sākt kārtot visus šos jautājumus tālāk.

Trešais mans viedoklis ir ļoti būtisks. Es gribu runāt šeit pavisam latvisku un godīgu valodu. Tie, kas to ir gribējuši saprast, ir sapratuši. Tas ir jautājums par direktoru iecelšanu šajos uzņēmumos. Jāsaprot, ka tiem direktoriem, kas rīkoja darba svētkus tad, kad Latvijas Republika paziņoja valsts svētku svinēšanu, tiem, kas sūtīja savus cilvēkus demonstrācijā, aizrit pēdējie mēneši. Latvijas Republika nomainīs, dzelžaini nomainīs šo uzņēmumu direktorus, kā tas ir šajā likumā paredzēts. Tikai tad, kad direktors būs nomainīts, kad jaunais direktors būs iecēlis sev atbilstošus palīgus, izveidojis savu izpildkorpusu, tikai tad būs iespējams arī vadīt šo kolektīvu.

Ne jau mums par prieku ir veseli kolektīvi, kuri sava direktora dzelžainajā aizsegā veikuši destruktīvu darbību pret Latvijas Republiku un turpina to. Paskatieties, kā strādā vieglās rūpniecības uzņēmumi, noslēdzot naudu un ļoti daudz savas produkcijas sūtot ārpus republikas! Paskatieties, kā strādā mūsu lielie apavu rūpnieki, jo apavu ražošana samazinās minimāli! Tiek veikta vesela sabotāža, vesela destruktīva darbība. Ar šo likumu mums ir jāpanāk tas, par ko Kurdjumovs pareizi saka- vajag sagraut pašreizējo valsts uzņēmumu būtību. Manuprāt, jūs visi sapratāt, ka pēc tam mēs sāksim risināt šo jautājumu grupu otro daļu, t.i., mēs kārtosim valsts uzņēmumu privatizācijas procesu.

Pašās beigās četri mazi aicinājumi. Pirmkārt, lauksaimniekiem ir jāsaprot, ka līdz nākošā gada pusgadam jāpārreģistrē arī visi lauksaimnieciskie uzņēmumi. Lūdzu, rīkosimies gudrāk un nedarīsim tā, kā to mēģina darīt pašreiz Rīgas uzņēmumos. Mēģināsim šo padomju saimniecības mantu pirms privatizācijas nošķirt no valsts mantas. Jūs zināt, ka tagad veidojas kolhozi, tādas mistiskas nošķirtas formas. Tad šī privatizācija caur paju sabiedrībām būs reāla un likumīga. Pretējā gadījumā es arī atbalstu vakar izskanējušo Godmaņa apgalvojumu, ka citādi nekādas izdošanas nevar būt, bet var būt tikai valsts mantas izpirkšana. Tāpēc, ja mēs laukos gribētu iet privatizācijas ceļu, nākošajā gadā mums visiem ir ļoti aktīvi jāstrādā, lai iespējami daudz padomju saimniecību īpašumu nošķirtu no valsts mantas, pārveidojot tos pašreiz vēl par kolhoziem.

Otrs jautājums, ko izvirzīja Bojāra kungs un ko es arī gribu atbalstīt, ir tāds. Es domāju, ka Latvijas valsts uzņēmumu direktori varētu būt tikai Latvijas Republikas pilsoņi. Es saprotu, ka tas apgrūtinās daudzējādā ziņā šo direktoru iecelšanu, bet, ja mēs nobalsojam pret šo domu, tad man gribas teikt: vai tad tiešām mēs, latvieši, vairs neticam, ka starp mums, pusotra miljona iedzīvotājiem, nav neviena spējīga rūpniecības vadītāja un mums jābrauc pēc bosertiņiem pakaļ uz tālo Krievzemi, lai viņus atvestu šeit un viņiem te taisītu Jelgavas pilsētā RAF filiāli par zināmu brīnumu objektu? Vai tiešām mums ir jābrauc viņiem pakaļ uz Krieviju?

Vēl gribēju izteikt dažus argumentus par saviem priekšlikumiem, ko jūs šeit varējāt lasīt. Otrs mans priekšlikums saistījās ar filiāļu atvēršanu un finansēšanu ārpus republikas teritorijas. Komisija šo jautājumu noraidīja. Bet es domāju, ka jums vajadzētu izlasīt šo manu priekšlikumu ar 6.numuru, kas attiecas uz to, ka Latvijas Republikas valsts uzņēmumi savām filiālēm var atvērt norēķinu kontus ārpus Latvijas Republikas tikai Latvijas Republikas banku filiāļu nodaļās. Pretējā gadījumā mūsu lielie rūpniecības maģistri atstās savas bankas, savus kontus tepat mūsu kaimiņzemē un naudu caur tur atvērto kontu Latvija nesaņems ne algās, ne nodokļos, ne kaut kādā citā veidā, par ko jūs visi esat satraukušies.

Pēdējais punkts, pie kā es gribēju apstāties, ir mans trešais labojums. Tas ir punkts, kas paredz, ka visas izmaksas valsts uzņēmumā vajadzētu kārtot ienākumu secībā. Ja uzņēmumam nav naudas, tad uzņēmumam nav naudas ne budžeta maksājumam, ne darba algām, ne saviem debitoriem. Visi šie jautājumi jāsakārto vienādās attiecībās, lai atkal mēs neveidotu likumdošanas ceļā vienlīdzīgākos starp vienlīdzīgajiem.

Nobeigumā es vēlreiz gribu lūgt visiem padomāt, uz ko ir vērsts šis likums par valsts uzņēmumiem Latvijas teritorijā.

Priekšsēdētājs: Vārds Zicmaņa kungam, Rūpnieku asociācijas priekšsēdētāja vietniekam.

A.Zicmanis, Rūpnieku asociācijas priekšsēdētāja vietnieks: Cienījamie deputāti! Es sapratu, ka šodien tiek apspriests principā saimnieciski ekonomisks jautājums, tāpēc man ļoti žēl, ka debatēs tas vairāk vai mazāk tiek saistīts kopā ar politiskajiem jautājumiem. Septiņdesmit gadus mēs esam kaut ko grāvuši. Man liekas, ka nav pareizi runāt šodien par to, kādā veidā kaut ko sagraut. Šodien laikam jādomā par to, kā nacionālo bagātību, kas atrodas republikas teritorijā, saglabāt, kā izmantot to efektīvi, kādā veidā pārvērst, lai mūsu rūpniecības uzņēmumi nestu kaut kādu reālu labumu mūsu republikas darbam.

Konkrēti par likumu. Mēs acīmredzot šodien stāvam divu dilemmu priekšā: vai republikas teritorijā ir jāratificē vissavienības likumi par uzņēmējdarbību un jāatrod varianti jeb ar labojumiem jāpieņem šis konkrētais likums. Praktiski republikas teritorijā šodien nav likumu, kas vairāk vai mazāk reglamentētu uzņēmējdarbību valsts uzņēmumos. Tāpēc varbūt ar jūsu atļauju gribētu runāt par dažiem punktiem.

Pirmais. Par pašu sākumu. Laikam nav pareizi, ka visa manta pieder valstij. Tādu uzņēmumu republikas teritorijā nav. Acīmredzot varētu runāt par to, kuri ražošanas pamatfondi pieder valstij. Tādi, kam visa manta piederētu, fiziski nav iespējami pēc esošās likumdošanas.

Otrs jautājums, uz ko gribētu vērst jūsu uzmanību, ir 3.pants. "Valsts uzņēmums atbild par savām saistībām ar visu savu mantu." Arī laikam nav pareizi, jo, ja tā ir valsts manta, vismaz kāda daļa valsts mantas, tad tas nevar atbildēt ar valsts mantu. Šeit noteikti jāatrod kaut kāds redakcijas papildinājums, precīzi nosakot to konkrēto daļu, par ko atbild valsts uzņēmums.

Par valsts uzņēmuma statūtiem. Laikam pilnīgi nevajadzīgi ir izmesta ārā tāda vieta kā statūtu fonds. Centās, cik es saprotu, to pārveidot par atšķirto īpašumu. Bet visos uzņēmumos, lai kādi tie arī būtu, eksistē tāda vienība kā statūtu fonds, kurš katram uzņēmumam ir noteikts. Mums būtu lūgums tomēr izskatīt un kādu statūta sastāvdaļu izslēgt, lai būtu noteikts konkrēts statūtu fonds, kurš arī praktiski noteiks valsts īpašuma sastāvdaļu tajā vai citā uzņēmumā. Tas ir, to daļu, kuru kontrolē valsts.

Attiecībā uz peļņas ienākuma sadales kārtību. Pirmkārt, šeit laikam vajadzētu runāt par divām daļām. Es nevaru piekrist tiem deputātiem, kas uzskata, ka valsts rada uzņēmumus, lai gūtu peļņu. Tas ir praktiski tikai sociālisma valstīs. Lielāko tiesu valsts uzņēmējdarbību veic ne tādēļ, lai radītu peļņu, bet lai atrisinātu tos vai citus sociālos jautājumus. Tāpēc peļņas moments valsts uzņēmumiem, man liekas, nebūtu pats galvenais, jo, kā rāda kaut vai Lielbritānijas un citu valstu prakse, kur bija notikusi nacionalizācija, nācās denacionalizēt vienkārši tāpēc, ka valsts nav spējīga nodrošināt efektīvu izmantošanu. Tā ir pasaules pieredze. Tas nav tas, kas pie mums notiek. Ja mēs šodien runājam par peļņas sadaļu, tad, man liekas, šajā jautājumā būtu jārunā arī par konkrētām valsts dotācijām, jo acīmredzot būs vajadzīgi tādi uzņēmumi, es runāju- pēc privatizācijas, bez kuriem nevarēs nodrošināt republikas infrastruktūru un kuri būs jāuztur no budžeta līdzekļiem, lai nodrošinātu tās vai citas sabiedrības daļas dzīves apstākļus.

Kas attiecas uz peļņas ienākumu sadales kārtību, acīmredzot mums jāsaprot divas lietas. Ja valsts uzņēmumos tiek pielietoti visi tie nodokļi, kas tiek pielietoti visiem pārējiem uzņēmumiem, tad šis punkts principā ir lieks, jo valsts savas attiecības ar jebkuru uzņēmumu nosaka ar savu nodokļu sistēmu. Mēs pieņemsim likumu par īpašuma nodokli. Valsts uzņēmums acīmredzot arī maksās īpašuma nodokli. Valsts maksās pati sev. Tāpat arī par peļņu. Šeit acīmredzot ir jāapstājas pie viena- vai nu peļņa ir noteikta ar nodokli, kuru maksā no uzņēmējdarbības, vai arī ir nepieciešama kaut kāda dotācija, kas ir noteikta konkrētā uzņēmuma statūtā.

Attiecībā uz juridiskajām personām valsts uzņēmumu sastāvā. Es ļoti labi saprotu, kāda iemesla dēļ, acīmredzot tas saistīts ar kooperatīvu darbību, ieviesta 7.panta otrā sastāvdaļa. "Republikas teritorijā valsts uzņēmumu sastāvā nevar būt citas juridiskās personas." Laikam šeit vajadzētu vienkārši ne tādā veidā, jo parādīsies nepieciešamība ieviest ārzemju kapitāla sistēmu. Es liktu priekšā šo jautājumu izteikt citā redakcijā, piemēram: "citu juridisko personu, kas nav paredzētas statūtos". Statūti tiek saskaņoti ar attiecīgu organizāciju, kāda statūtos ir paredzēta, jo organizācijas jautājums ir par to. Ļoti daudzu rūpnīcu teritorijās atrodas konstruktorbiroji, reālie konstruktorbiroji, saimnieciskās organizācijas, kuras šādi izsvītrot ārā no reālās situācijas vienkārši nebūs pareizi.

Par valsts uzņēmumu mantas lietošanu. Ja mēs reāli pieņemtu, ka pamatu pamatā tomēr eksistēs statūtu fonds, tad šie punkti 8.1., 8.2. un kaut kur arī 8.3. vairāk vai mazāk būtu jāpārveido, jo praktiski rūpnīcai ir jānodrošina, lai statūtu fondos ielikto līdzekļu daudzums paliek nemainīts. Tā palielināšanās vai samazināšanās gadījumā jāgriežas pie augstāk stāvošās organizācijas. Bet tas priekšlikums, kāds šeit ir, saistīts ar faktisku atgriešanos pie tās pašas vecās sistēmas, kas bija vismaz gadus desmit atpakaļ. Tad katra darbgalda pārvietošanai, jebkurai saimnieciskai darbībai bija jāiziet caur milzīgu birokrātisku aparātu. Kur tad ir teikts, ka cilvēki ministrijā kaut kādā jautājumā būs gudrāki nekā tie, kas strādā konkrētā rūpnīcā. Rūpnīcai un direktoram jāatbild par to, lai noteiktais statūtu fonds, tā valsts līdzekļu daļa, kas ir nodota rūpnīcas rīcībā, paliktu nemainīga. Man liekas, šeit vienkārši bija jānorunā par statūtu fondu, kura izmaiņas gadījumā viņam tiešām jāgriežas augstākstāvošā organizācijā, bet visas pārējās saimnieciskās darbības ierobežojumi, pirmkārt, ir nereāli. To realizācija prasīs radīt kaut kur ministrijās milzīgu aparātu Ministru padomes līmenī. Par to arī nāksies maksāt no budžeta. Visas tās pārbaudes jeb saskaņojumi ir praktiski nereāli, un acīmredzot tāpēc arī tie bija no Savienības likumdošanas izņemti ārā.

Kas attiecas uz jautājumu par direktora nozīmēšanu, acīmredzot šeit tas princips ir saglabāts. Tas ir tas pats princips, kas Savienības likumdošanā. Man liekas, ka daži biedri par velti uztraucas, jo jebkuru direktoru, vadītāju nozīmē īpašnieks. Valsts ir īpašnieks, bet īpašniekam ir tiesības nozīmēt vadītāju. Vienīgais jautājums, uz kuru vajadzētu šeit vērst uzmanību, ir tāds: ja valsts ir noslēgusi ar direktoru līgumu, tad laikam kaut kādi ierobežojumi attiecībā uz galveno grāmatvedi vai citiem štata darbiniekiem un prasība, ka tiem vēl jāiziet caur kādiem kantoriem, ir lieki. Līgumu noslēdz valsts ar konkrētu vadītāju. Viss pārējais ir šā konkrētā vadītāja uzdevums, jo citādi nāksies atkal radīt tā saucamās kadru pārvaldes, izdarīt saskaņošanas, to visu sistēmu, kas pie mums diemžēl šodien reāli eksistē.

Tas, kas saistīts ar produkcijas realizācijas jautājumiem, tātad 17.pants, priekšlikumos var būt nedaudz noteikts. Ja ir runa par valsts pasūtījumu, ja tas ir pieņemts, atbild rūpnīca jeb uzņēmums, bet par tā realizāciju atbild pasūtītājs. Tu nevar pateikt tā- mēs pasūtīsim, pēc tam realizācija. Tas pants vienkārši jāprecizē. Ja ir runa par papildu produkciju, ko ir izgatavojis uzņēmums, tad ir cita lieta. Bet tur redakcija nav pietiekami skaidra.

Varbūt viena no pēdējām piezīmēm attiecas uz 21.punktu, ka norēķina konts var atrasties tikai republikas valsts bankā. Man liekas, ka arī tā ir valsts uzņēmumu zināma nepamatota ierobežotība, jo komercbankas jeb citādas bankas tiek atvērtas ar valsts bankas piekrišanu. Ja republikas valsts banka dod kādai tiesības to darīt, tad šeit, man liekas, ierobežojumiem nevajadzētu būt, jo savādāk nav iespējams radīt normālu banku sistēmu.

Īsumā tās būtu tās piezīmes, ko es gribēju teikt pie konkrētā likumprojekta. Mans priekšlikums bija pēc iespējas ņemt likumu vērā. Likums noteikti ir jāpieņem pēc iespējas ātrāk, jo šodien likuma republikā nav.

Priekšsēdētājs: Gavrilova kungs, vai jūs līdz pārtraukumam vēlaties runāt vai pirmais pēc pārtraukuma? Piecas minūtes palikušas līdz pārtraukumam. Pēc. Tad es domāju, ka tagad mēs varam iet pārtraukumā piecas minūtes ātrāk.

Pārtraukums līdz pulksten 15.00.