Vakara sēde

Sēdi vada Latvijas Republikas Augstākās padomes priekšsēdētāja vietnieks Valdis Birkavs.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, ieņemsim vietas! Lūdzu, reģistrēsimies! Rezultāts! 81.

Špoģa kungs, lūdzu tribīnē! Turpinām izskatīt lēmuma projektu "Par valsts un pašvaldību īpašuma privatizācijas koncepciju un sagatavošanas programmu". Kolēģi, vai par 5.punktu kādam vēl būs priekšlikumi? Nav. Lūdzu, balsosim par 5.punktu komisijas redakcijā. Rezultāts: 47- par, 1- pret, 11- atturas. Pieņemts komisijas redakcijā.

5.1.punkts. Vai ir nepieciešamība balsot? Nav nepieciešamības, jo nav piezīmju.

5.2.punkts.

K.Špoģis: Par 5.2.punktu, kā jau es teicu, ir šāda piebilde: "Norādot, kurus no tiem būtu ieteicams".

Priekšsēdētājs: Paldies. Nav nepieciešamības balsot?

5.2.1.punkts- divi varianti.

K.Špoģis: 5.2.1.punkts tagad skanētu šādi: "Līdz lata ieviešanai pārdot izsolē tikai par brīvi konvertējamu ārvalstu valūtu."

Priekšsēdētājs: Līdzīgā situācijā Plotnieka kungs savu balsojumu neuzturēja, tas paliek, kā iepriekš ir nobalsots. Vai ir nepieciešamība balsot? Nav. Paldies.

5.2.2.punkts.

K.Špoģis: Te ir tikai redakcionāli precizējumi. Līdz ar to, ka mēs tur pievienojām piebildi- "kurus no tiem būtu ieteicams", turpmākajos punktos vārds "kurus" atkrīt. Tātad pārdot izsolē un privātuzņēmējiem par tiem maksāšanas līdzekļiem, kuri ir noteikti šā lēmuma 3.punktā. Tas tādēļ, lai būtu analoģiski ar 4.2.2.punktu.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, Bojāra kungs!

J.Bojārs: Man jautājums, ko nozīmē "privātuzņēmēji"? Vai tad ir kādi uzņēmumi, kurus pārdos personām, kuras nav privātuzņēmēji? Man liekas, ka tas vārds ir lieks.

K.Špoģis: Varbūt arī, bet, lai tos nošķirtu...

J.Bojārs: Bet visus jau pārdos privātuzņēmējiem.

K.Špoģis: Taču, lai neienāktu prātā kādām juridiskajām personām varbūt ķerties klāt.

Priekšsēdētājs: Vai par 5.2.2.punktu ir nepieciešamība balsot?

5.3.3.punkts.

K.Špoģis: Tur nav nekā, vienīgi vārdi "kurus objektus" tiek nosvītroti.

Priekšsēdētājs: 5.2.4.punkts.

K.Špoģis: Tāpat- tiek nosvītroti vārdi "kurus objektus", lai neatkārtotos.

Priekšsēdētājs: 5.2.5.punkts.

K.Špoģis: Tiek nosvītrots vienīgi vārds "kurus".

Priekšsēdētājs: 5.2.6.punkts.

K.Špoģis: Nav nekādu labojumu.

Priekšsēdētājs: 5.2.7.punkts.

K.Špoģis: 5.2.7.punktā ir līdzīgi kā 4.2.6.punktā- "kurus objektus privatizējot var pārdot atsevišķi kustamā un nekustamā mantā".

Priekšsēdētājs: Vai ir nepieciešamība balsot? Eglāja kungs, lūdzu!

V.Eglājs: Es laikam kaut ko līdzīgu gribēju teikt, proti, tas komats ir jāpārceļ vienu vārdu uz priekšu.

K.Špoģis: Jā, komats un vārds "pārdodot" ir jānoņem.

V.Eglājs: Jā, tad paliek vārdi- "atsevišķi pārdodot kustamo un nekustamo īpašumu".

K.Špoģis: Jā.

Priekšsēdētājs: Paldies, nav nepieciešamības balsot. Bukas priekšlikums bija atstāt tikai 5. un 5.1.punktu. Vai Bukas kungs uzstāj, ka par to jābalso? Tātad lieku uz balsošanu Bukas kunga priekšlikumu- no 5.punkta atstāt tikai 5. un 5.1. Lūdzu, pie mikrofona.

S.Buka: */5.punktā jāatstāj tikai divas rindiņas. Pirmās līdz 5.1. Viss pārējais jau ir paredzēts likumdošanas aktos par privatizācijas atklāto procedūru. Jo mūsu saraksti ir iejaukšanās pašvaldību lietās./

Priekšsēdētājs: Tas ir, tikai privatizējamo objektu sarakstu. Kolēģi, tādā gadījumā mums vispirms ir jābalso par visu 5.punktu ar apakšpunktiem, un pēc tam jābalso par Bukas kunga priekšlikumu.

Lūdzu, Mucenieka kungs!

V.Mucenieks: Man tomēr nav skaidrs, kādā tad redakcijā paliek 5.2.7.punkts, ja pārceļ tikai komatu?

K.Špoģis: Es nolasīšu vēlreiz, proti, "kurus objektus privatizējot var pārdot atsevišķi kustamā un nekustamā mantā".

V.Mucenieks: Paldies, viss skaidrs.

Priekšsēdētājs: Mucenieka kungs, nav nepieciešamības balsot? Paldies.

Lūdzu, reģistrēsimies. Rezultāts: 88. Lūdzu, balsosim par 5.punktu ar visiem apakšpunktiem komisijas redakcijā. Rezultāts: 66- par, 1- pret, 8- atturas.

Lūdzu, balsosim par Bukas kunga priekšlikumu atstāt tikai neprivatizējamo objektu sarakstu. Rezultāts: 18- par, 33- pret, 22- atturas. Nav pieņemts.

6.punkts.

K.Špoģis: 6.punktā ir tikai Kalniņa kunga ierosinājums par dažu termiņu pagarināšanu. Informēju, ka komisijā tas nav apspriests un ka tas nav komisijas viedoklis. Tātad ierosinājums 6.1.punktā- līdz 30.aprīlim, 6.2.punktā- līdz 30.maijam, tātad grozīts par diviem mēnešiem, 6.3.punktā- līdz 25.martam un 6.7.punktā- līdz 27.martam. Citu grozījumu pagaidām nav. Varbūt skatīsim pēc kārtas. Es par katru pateikšu. Bez tam tur ir vēl svītrojumi.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, Punovska kungs!

A.Punovskis: Es gribu izteikties attiecībā uz 6.5.punktu.

K.Špoģis: Jā, pēc kārtas.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, Mucenieka kungs!

V.Mucenieks: Man ir kas sakāms par 6.1.punktu. Vai tas ir pēc kārtas?

Priekšsēdētājs: Jā.

V.Mucenieks: Tātad iepriekš mēs jau vienā punktā labojām...

K.Špoģis: Ja to maksāšanu ārā...

V.Mucenieks: Jā, izmaksāšanu ārā... par tiesību atjaunošanu un kompensācijām.

K.Špoģis: Jā.

Priekšsēdētājs: Par 6.punkta sākotnējo daļu nekādu piezīmju nav. 6.1. punkts. Vai ir nepieciešamība balsot par termiņu "līdz 30.maijam"?

K.Špoģis: Aprīlim, aprīlim!

Priekšsēdētājs: Jā, piedodiet, "līdz 30.aprīlim". Liekam uz balsošanu. Lūdzu, balsosim par pirmo variantu- līdz 15.martam. Rezultāts: 29- par, 11- pret, 22- atturas. Nav pieņemts.

Lūdzu, balsosim par otro variantu- līdz 30.aprīlim. Rezultāts: 51- par, 4- pret, 16- atturas. Pieņemts termiņš 30.aprīlis.

6.2.punkts.

K.Špoģis: Tur arī ir termiņš līdz 30.maijam. Tas tiešām ir ļoti smags darbiņš, un varbūt tam varētu piekrist. Ja komisija neiebilst, tad termiņu uzreiz varētu pagarināt līdz 30.maijam. Var būt 15.maijs...

Priekšsēdētājs: Vai ir nepieciešamība balsot, grozot šo termiņu? Lūdzu, Freimaņa kungs!

J.Freimanis: Man būtu kompromisa priekšlikums- 30.aprīlis.

Priekšsēdētājs: Kolēģi, ir trīs priekšlikumi- 30.marts, 30.aprīlis un 30.maijs.

K.Špoģis: Es vēl piebildīšu, lūdzu, izlasiet visu te rakstīto, proti, ka vienlaikus izstrādājot visu sertifikācijas tehniskās realizācijas kārtību un mehānismu. Tas ir kapitāls darbs. Ja jau mēnesis paiet, kamēr mēs diskutējam, tad, dabiski, tie termiņi drusku pārbīdās.

Priekšsēdētājs: Špoģa kungs, es saprotu, ka komisija neuzstāj uz balsošanu par 30.martu? Tātad ir divi priekšlikumi- 30.aprīlis un 30.maijs?

K.Špoģis: Jā.

Priekšsēdētājs: Ienākšanas kārtībā, lūdzu, vispirms balsosim par termiņu- 30.maijs. Rezultāts: 35- par, 6- pret, 18- atturas.

Lūdzu, balsosim par termiņu- 30.aprīlis. Rezultāts: 29... Ar balsu vairākumu paliek termiņš 30.maijs.

6.3.punkts.

K.Špoģis: Tur ir termiņš līdz 25.martam. Kalniņa kungs lūdz pagarināt par 10 dienām.

Priekšsēdētājs: Kalniņa kungs ierosina pagarināt par 10 dienām. Vai ir nepieciešams balsot par 10 dienām? Ja nav, tad 25.marts.

6.4.punkts.

K.Špoģis: Tur nav nekā.

Priekšsēdētājs: Vai ir nepieciešams balsot? Nav. Ir Eglāja kungam? Lūdzu. Nav tomēr? Paldies.

6.5.punkts. Lūdzu, Eglāja kungs!

V.Eglājs: Es ierosinu no 6.4.punkta svītrot vārdus "iestāžu", jo šeit ir runa par īpašumu un ir pašvaldības iestādes, valsts iestādes, bet iestādēm nevar būt dzīvokļi īpašumā. Es uzskatu, ka tas ir valsts vai pašvaldību īpašums.

K.Špoģis: Jā, var piekrist.

Priekšsēdētājs: Paldies. Punovska kungs, lūdzu!

A.Punovskis: Arī par 6.5.punktu. Es ierosinātu atstāt visu pašreizējo tekstu, ieskaitot arī vārdu "iestādes", bet papildināt ar vārdiem "dzīvojamiem namiem". Tātad- ne tikai dzīvokļus, bet, protams, arī dzīvojamo namu novērtēšanas kārtību.

K.Špoģis: Tas ir atsevišķi.

A.Punovskis: Kur tas ir atsevišķi?

K.Špoģis: Ak jā, pareizi, pareizi...

A.Punovskis: Tātad ierakstīt: "Dzīvokļu un dzīvojamo namu novērtēšanas kārtība". Man ir arī ierosinājums šo darbu veikt ātrāk, nekā ir izstrādāts likumprojekts par namu un dzīvokļu privatizāciju, proti, šos likumus par privatizāciju nevarētu veiksmīgi izstrādāt, ja līdz tam brīdim nebūtu skaidrs, kā šos dzīvojamos namus novērtēt. Tādēļ es ierosinātu, ka šim projektam vajadzētu būt gatavam līdz 30.aprīlim, tas ir, ātrāk nekā 6.4.punktā minētajam projektam.

Priekšsēdētājs: Kides kungs, lūdzu!

E.Kide: Es ierosinātu atstāt vārdu "iestāžu", jo dzīvojamās mājas tomēr ir skolām, šīs mājas nenodod pašvaldībām, lai skolotājiem būtu dzīvokļi, tā ka būtu jāatstāj.

Priekšsēdētājs: Vai Eglāja kungs uzstāj uz balsošanu par vārda "iestāžu" svītrošanu? Uzstāj. Labi. Kolēģi, tātad ir šādi balsojumi: vispirms komisijas variants, pēc tam ierosinājums par vārdu "iestāžu" svītrošanu, kā arī priekšlikums papildināt ar "dzīvojamiem namiem" un mainīt termiņu.

Vispirms balsosim par komisijas variantu. Rezultāts: 40- par, 1- pret, 17- atturas.

Lūdzu, balsosim par Eglāja kunga priekšlikumu svītrot vārdu "iestāžu". Rezultāts: par- 8, pret- 28, atturas- 23. Priekšlikums nav pieņemts.

Lūdzu, balsosim par Punovska kunga ierosināto papildinājumu- "dzīvojamiem namiem". Rezultāts: 39- par, 8- pret, atturas- 9. Labojums nav pieņemts, jo par komisijas variantu tika nobalsots ar 40 balsīm. Labi, ja kā papildinājums, tad ir pieņemts.

Lūdzu, balsosim par termiņu- līdz 30.aprīlim. Viena balss papildus. Rezultāts: 45- par, pret- 5, atturas- 11. Pieņemts.

6.6.punkts. Piebildes nav.

6.7.punkts.

K.Špoģis: Kalniņa kungs lūdza pagarināt termiņu līdz 27.martam.

Priekšsēdētājs: Tātad 12 dienas. Kolēģi, vai ir nepieciešams balsot? Nav.

6.8.punkts.

K.Špoģis: Bez izmaiņām.

Priekšsēdētājs: Nav grozījumu.

6.9.punkts. Ir divi varianti. Vai Pašvaldības komisija uztur savu variantu par pensiju fonda svītrošanu? Neuztur. Paldies. Nav nepieciešamības balsot.

6.10.punkts. Izmaiņu nav. 6.11.punkts. Izmaiņu nav. 6.12.punkts. Izmaiņu nav.

6.13.punkts.

K.Špoģis: Kā jau redzam, komisija ierosina 6.13.punktā svītrot, jo ir divi motīvi. Pirmkārt, par holdingu sabiedrībām ir ļoti pamatīga nodaļa ar izvērstiem pantiem. Un, ja vēl kas trūks un būs nepieciešams papildus, tad tam visam ir jābūt ietvertam 6.10.punktā.

Priekšsēdētājs: Tātad Ekonomikas komisiju kopā ar Rūpniecības komisiju ierosina svītrot. Vispirms balsosim par variantu, ka tas paliek, ja Pašvaldības komisija uztur. Neuztur?

K.Špoģis: Neuztur. Tātad to visu svītrojam ārā.

Priekšsēdētājs: Vai ir nepieciešamība balsot? Tātad svītrojam.

6.14.punkts.

K.Špoģis: Nav izmaiņu.

Priekšsēdētājs: 6.15.punkts.

K.Špoģis: Komisija ierosina arī šo tirdzniecības kodeksu svītrot. Vakar konsultācijās arī tā vienojāmies.

Priekšsēdētājs: Vai ir nepieciešams balsot? Nav. 6.16.punkts.

K.Špoģis: Bez izmaiņām. Taču pie likumiem ir divi papildinājumi, kas radušies konsultāciju veidā. Tos ierosināja valdība. Pie šī saraksta 6.15.punktā Ministru padome ar savu lēmumu ir apstiprinājusi nolikumu par izsolēm. Bet vakar premjera kungs bija tādā noskaņojumā un konsultācijās pilnīgi oficiāli izteica priekšlikumu, ka šo vajadzētu pacelt augstākā līmenī un attiecīgi noformēt kā likumu. Līdz ar to arī ir priekšlikums 6.15.punktu papildināt ar domu par izsolēm līdz 1992.gada 15.aprīlim.

Un otrs papildinājums- papildu lapiņā no noraidītajiem un nepieņemtajiem, tas ir 4.punkts, Pašvaldības komisija vēl ļoti daudz bija pierakstījusi, ka tas tomēr jāieliek, kaut gan mums pašreiz otrajā lasījumā tiek izskatīts likumprojekts par grozījumiem darba likumdošanā. Tomēr sakarā ar privatizāciju ir nepieciešams atsevišķs likumprojekts. Līdz ar to komisija ierosina papildināt arī ar šo un rakstīt: "Par grozījumiem darba likumdošanā sakarā ar privatizāciju".

Tātad ir divi papildinājumi.

Priekšsēdētājs: Špoģa kungs! Šie abi priekšlikumi nav iesniegti rakstiski, tādēļ mēs nevaram par tiem balsot.

K.Špoģis: Otrais ir iesniegts rakstiski. Minētajā papīra lapiņā tas ir 4.punkts.

Priekšsēdētājs: Kāds būs formulējums?

K.Špoģis: "Par grozījumiem darba likumdošanā sakarā ar privatizāciju"- tā ir rakstīts papildu lapiņas 4.punktā.

Priekšsēdētājs: Špoģa kungs, par to nav nepieciešams balsot, jo tas ir pilnīgi dabīgs process, ka visi šie būs jāgroza.

Man ir priekšlikums- lūdzu, balsosim par 6.punktu kopumā ar visiem grozījumiem, ņemot vērā, ka par virkni punktu mēs nebalsojām. Rezultāts: 52- par, 4- pret, 9- atturas. 6.punkts ir pieņemts.

7.punkts.

K.Špoģis: Vakar konsultāciju laikā attiecībā uz 7.punktu radās priekšlikumi. Arī mūsu ārvalstu konsultanti un eksperti ļoti stingri uzstāja uz to, ja 7.punkta normas atstāj, tad no šā punkta varētu atstāt tikai 7.4.punktu. Tātad izdarāmi atliktie maksājumi. Ministru padome noteiktu kārtību, kādā izdarāmi šie maksājumi. Un 7.5.4.punkts- līdz 1992.gada 1.maijam pabeigt valsts un pašvaldību nodalīšanu, kā iesaka Blažēviča kunga priekšlikums. Pārējie visi 7.punkta apakšpunkti ir jāsvītro. Tāpēc es nezinu, kā tagad darīt. Acīmredzot jāskata pa apakšpunktiem, proti, 7.1. un 7.2.punkts.

Priekšsēdētājs: Tātad ir Tautas frontes frakcijas priekšlikums- svītrot 7.1., 7.2., 7.3., 7.5.1., 7.5.2. un 7.5.3.punktu. Tas sakrīt arī ar komisijas viedokli.

Lūdzu, balsosim. Rezultāts: 44- par, 3- pret, 10- atturas.

7.2.punkts. Vai par "Satversmes" frakcijas ieteikto punktu balsosim atsevišķi? Frakcija "Satversme" uzstāj. Tādā gadījumā mums faktiski atsevišķi ir jābalso par 7.1.punktu un 7.2.punktu. Lieku uz balsošanu 7.1.punktu.

Lūdzu, Bērziņa kungs!

I.Bērziņš: Atvainojiet, tomēr tajā ir kaut kāda loģika, ka visi tiek mesti ārā. Jo citādi jau mainās visa ideja. Un te jau tas bija! Ne jau Tautas frontes frakcija to izdomāja tāpēc, ka Tautas frontei tā patīk, bet tāpēc, ka ir šis ekspertu priekšlikums, ar kuru mēs diezgan uzmanīgi iepazināmies, kā arī ir kopīgā ideja. Es aicinātu nevis balsot par punktiem, bet par šo ideju kopumā. Kopumā šī ideja skan tieši tā, kā Špoģa kungs jau ieteica, tas ir, pieņemt 7.punktu šādā redakcijā, proti, šajā punktā atstāt 7.4.punktu un 7.5.4.punktu. Un vairāk neko. Tādējādi jānobalso par šiem diviem punktiem, tas ir, par ideju.

K.Špoģis: Par to mēs nupat nobalsojām ar 49 balsīm.

I.Bērziņš: Es arī sapratu, ka mēs par to jau nobalsojām. Kā tad mēs varam par tiem punktiem otrreiz balsot, ja vienreiz mēs jau nobalsojām par visu ideju? Tādā gadījumā es nesaprotu, kas tā ir par procedūru.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, Freimaņa kungs!

J.Freimanis: Birkava kungs! Man ļoti jāatvainojas, bet šī balsošana bija ļoti neskaidra un sasteigta. Mēs nekādā ziņā nevaram piekrist, ka visi šie apakšpunkti kaut kā vienā rāvienā tiek mesti ārā. Lūdzu, iesim pa punktiem, jo mēs uzturam šos balsojumus!

Priekšsēdētājs: Paldies, Freimaņa kungs! Ņemot vērā, ka jūs uzturat balsojumu, mēs balsosim pa punktiem.

Lūdzu, Kides kungs!

E.Kide: Es gribētu atbalstīt Freimaņa kunga priekšlikumu, un it īpaši attiecībā uz 7.5.2.punktu, par ko arī jābalso, jo ar lauksaimniecības privatizāciju tādā stāvoklī mēs nonācām tādēļ, ka privatizējām. Mēs uzaicinājām zemniekus ņemt zemi, bet pēc tam konstatējām, ka ilgtermiņa kreditēšanai līdzekļi mums ir nulle. Tātad tomēr vajag arī izstrādāt.

Priekšsēdētājs: Paldies, Kides kungs! Balsosim par katra punkta apakšpunktu.

7.1.punkts- frakcijas "Satversme" iesniegtajā redakcijā. Lūdzu, balsosim. Rezultāts: 21- par, 14- pret, atturas- 22. Nav pieņemts.

7.2.punkts- frakcijas "Satversme" formulējumā. Lūdzu, balsosim. Rezultāts: 21- par, 16- pret, 17- atturas. Nav pieņemts.

7.3.punkts ir svītrots. Vai par 7.4.punktu ir nepieciešams balsot?

K.Špoģis: Tas paliek.

Priekšsēdētājs: 7.5. un 7.5.1.punkts. Vai Pašvaldības komisija uztur savu ierosinājumu?

K.Špoģis: Šeit es gribu paskaidrot. Proti, rītdienas darba kārtībā, ja jūs ievērosit, ir lēmuma projekts. Mēs pieņemsim speciālu darba grupu, lai to paceltu augstākajā līmenī, tas ir, likuma līmenī, kopā ar likumu paketi. Tāpēc to nevajadzētu uzdot Ministru padomei, jo deputātu vadībā strādās speciāli izveidota darba grupa.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, Škapara kungs!

J.Škapars: Jā, tad es arī piekristu un neuzstātu, jo tur ir arī līdz šim iesniegtie dokumenti. Termiņi bija ārkārtīgi ilgi, teiksim, mums tas kopā neiet ar visu privatizāciju.

Priekšsēdētājs: Paldies, Škapara kungs! Lūdzu, Freimaņa kungs!

J.Freimanis: Es arī gribētu ierosināt svītrot 7.5.1.punktu.

Priekšsēdētājs: Paldies. Tādā gadījumā visu interesentu viedokļi par šā punkta svītrošanu sakrīt. Tādējādi balsot nav nepieciešamības, vēl jo vairāk, ja mēs to svītrojam.

7.5.2.punkts.

K.Špoģis: Attiecībā uz 7.5.2.punktu gribu paskaidrot.

Priekšsēdētājs: Vai Pašvaldības komisija uztur savu ierosinājumu? Ja neuztur, tad mums nav jābalso.

K.Špoģis: Kides kungs izteicās... Redziet, 6.11.punktā jau ir norādīts, ka kapitāli izstrādāsim kādā... Reālais ienākumu avots mums ir tikai ieņemtie rubļi un tie 5-10 procenti. Citu avotu mums nav. Patlaban, pieņemot likumu par to, kā šos rubļus izmantot, mēs arī varēsim izlemt, kur tos izlietot. Mēs paredzam, manuprāt, lielākā daļa mūsu kolēģu arī tā domā, ka te maksimāli ir jānovirza tieši uzņēmēju, kas jau ir nopirkuši un kas pirks, kreditēšanai, kā arī kredītresursu papildināšanai valsts bankās. Tieši tam nolūkam. Tāpēc šādā veidā to nevajadzētu rakstīt, jo, godīgi sakot, būsim nopietni cilvēki- privātbankas un šīs lietas, kuras ir ierakstītas, nepadodas centralizētajai plānošanai un vadīšanai. Jūs zināt, ka šodien mums jau ir 21 privātbanka. Šīm bankām jau diezgan solīds statūtu fonds. Tā summa nav jānosauc. Un šīs bankas attīstās un būs turpmāk. Bet runa tātad ir par privatizācijas rezultātā iegūtajiem rubļiem, pret kuriem mēs šodien diezgan intensīvi cīnījāmies, taču pašreiz tie ir ārkārtīgi nepieciešami, lai papildinātu kredītresursus. Mēs varēsim arī izlemt, taču šodien šeit tos svītrosim.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, Kides kungs!

E.Kide: Špoģa kungs! Es domāju, ka jūsu nupat teiktais arī iekļaujas tajā pantā- izstrādāt, aprēķināt un paredzēt, ka patiešām tie kredīti būs, jo jaunajiem uzņēmējiem nebūs ne apgrozības līdzekļu, ne arī līdzekļu tehnoloģijas ieviešanai. Ja šo līdzekļu nebūs, tad arī es nezinu...

K.Špoģis: Otrais ceļš ir budžets. Vienīgais, no budžeta mēs tik tikko sagrabinājām 100 miljonus.

Priekšsēdētājs: Kides kungs, jūs uzstājat uz balsošanu?

E.Kide: Es uzstāju uz balsošanu.

Priekšsēdētājs: Freimaņa kungs, lūdzu!

J.Freimanis: Frakcija "Satversme" tātad ierosina svītrot abus šos punktus, tas ir, 7.5.2. un 7.5.3.punktu.

Priekšsēdētājs: Saskaņā ar mūsu pirmo balsojumu šie abi punkti ir nosvītroti, bet, tā kā Kides kungs uzstāja uz balsojumu, lai 7.5.2.punkts paliktu, lūdzu, balsosim par Kides kunga priekšlikumu. Rezultāts: 15- par, 18- pret, 19- atturas. Nav pieņemts.

7.5.4.punkts.

K.Špoģis: Atstāt.

Priekšsēdētājs: Nav iebildumu? 8.punkts.

K.Špoģis: 8.punkts bez izmaiņām.

Priekšsēdētājs: 9.punkts.

K.Špoģis: Mūsu cienījamie eksperti 9.punktu rekomendē izsvītrot. Frakciju konsultācijās arī ir nolemts svītrot šo punktu.

Priekšsēdētājs: Tātad ir priekšlikums- svītrot 9.punktu. Tādā gadījumā par 9.1.punktu un 9.2.punktu mums ir jābalso atsevišķi.

K.Špoģis: Nē, kopā!

Priekšsēdētājs: Tātad balsosim kopā? Labi, balsosim par visa 9.punkta svītrošanu. Rezultāts: 50- par, 2- pret, 9- atturas. Tādējādi 9.punkts ar visiem apakšpunktiem ir svītrots.

K.Špoģis: Tas pats attiecas arī uz 10.punktu. Konsultācijās mēs vēl intensīvi apspriedāmies un tomēr nācām pie slēdziena, ka 10.punkts šajā likumā neiederas.

Priekšsēdētājs: Alkšņa kungs, lūdzu!

L.Alksnis: Godātie kolēģi! Es atvainojos par uzbāzību, bet es tomēr gribu jūs uzaicināt nobalsot par šo punktu. Turklāt es gribu jums ieteikt nelielu labojumu, proti, savu redakciju, kuru es esmu arī iesniedzis, tātad lēmuma projekta 10.punkta pirmo divu vārdu "noteikt, ka" vietā ierakstīt šādu normu: "Saskaņā ar spēkā esošo Latvijas Republikas zemes likumdošanu". Un tālāk, kā mūsu lēmuma projektā: "Privatizētajos valsts un pašvaldību īpašumos, izņemot gadījumus, kad īpašumu atdod bijušajiem zemes īpašniekiem, zeme paliek attiecīgi valsts vai pašvaldību īpašumā." Tā nav jauna norma, bet izriet no mūsu esošās likumdošanas. Taču es uzskatu, ka šī norma valsts un pašvaldību īpašumu privatizācijā ir ļoti būtiska. Tādēļ es lūdzu kolēģus deputātus nobalsot.

Priekšsēdētājs: Paldies, Alkšņa kungs! Lūdzu, Endziņa kungs!

A.Endziņš: Cienījamie kolēģi! Ja ieraksta, ka saskaņā ar spēkā esošo likumdošanu, tad šeit absolūti būtībā nekas netiek grozīts, jo likumdošanā jau tas ir paredzēts, un patlaban vēlreiz to ierakstīt lēmumā nav absolūti nekādas vajadzības.

Priekšsēdētājs: Paldies. Čepānes kundze, lūdzu!

I.Čepāne: Cienījamie kolēģi! Paskatieties, lūdzu, 1.6.punktu. Tur mēs esam gājuši tādu ceļu, ka pieminam attiecīgo normatīvo aktu, kas regulē pašvaldību īpašumā esošo objektu privatizāciju. Arī šajā likumā ir norādīts, kādi objekti nav privatizējami. Sabiedrībā šodien ļoti daudzi cilvēki šā lēmuma parādīšanos gaida ar cerību, ka viņi varēs zemi nopirkt īpašumā. Un, lai mēs tiešām šīs cerības viņiem dotu un lai nebūtu šāda kolīzija, es tomēr aicinu nobalsot, jo, kā vakar teica Alkšņa kungs, dubults neplīst. Mēs neejam pretī nekādam likumam. Paldies.

Priekšsēdētājs: Paldies, kolēģi. Mums ir divi balsojumi. Pirmais- Alkšņa kunga priekšlikums ar izmaiņām, otrais balsojums- par svītrošanu. Vispirms balsosim par Alkšņa kunga priekšlikumu ar viņa ieteiktajiem grozījumiem. Rezultāts: 38- par, 9- pret, 15- atturas.

Otrais balsojums- par 10.punkta svītrošanu. Rezultāts: 25- par, 11- pret, 24- atturas. Ir pieņemts Alkšņa kunga variants.

11.punkts.

K.Špoģis: Līdz ar to, ka izsvītrojām 9.punktu, arī 11.punkts automātiski atkrīt.

Priekšsēdētājs: Vai ir nepieciešamība balsot? 12.punkts. Nav iebildumu?

K.Špoģis: Nav nekādu jautājumu.

Priekšsēdētājs: Mums jābalso par visu lēmumu kopumā. Mazlietiņ pagaidīsim, lai sanāk deputāti. Lūdzu, reģistrēsimies. Rezultāts: 91 deputāts.

Lūdzu, balsosim kopumā par lēmumu "Par valsts un pašvaldību īpašuma privatizācijas koncepciju un sagatavošanas programmu". Rezultāts: 73- par, 2- pret, 13- atturas. Lēmums ir pieņemts.

Nākamais darba kārtības jautājums- likumprojekts "Par valsts un pašvaldību īpašuma privatizācijas komisijām", ko iesniegusi Ekonomikas komisija. Špoģa kungs, lūdzu tribīnē! Varbūt kāds cits?

K.Špoģis: Par šo likumprojektu lūdzu dot vārdu Ekonomisko reformu ministrijas daļas vadītājam Jurim Narkēviča kungam. Viņš referēs un arī atbildēs uz jautājumiem.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, Narkēviča kungs! Cik laika jums dot?

J.Narkēvičs, Ekonomisko reformu ministrijas Privatizācijas metodoloģijas un uzņēmējdarbības likumdošanas pilnveidošanas daļas vadītājs: Es domāju, ka iekļaušos piecās minūtēs, ja jums nebūtu nekādu iebildumu.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, Narkēviča kungs!

J.Narkēvičs: Cienītās dāmas, godātie kungi! Manuprāt, iepazīstoties ar Latvijas Republikas likumprojektu "Par valsts un pašvaldību īpašumu privatizācijas komisijām", vārda tiešā nozīmē ir redzams, ka viss ir pateikts. Pirmām kārtām, izstrādājot šo projektu, mēs centāmies, lai tas maksimāli nebūtu saistīts ar jebkura veida privatizācijas objektu, ar jebkura veida privatizācijas procesu, speciāli abstrahējāmies no visa, kas varētu būt jebkura cita likuma priekšmets. Šajā likumprojektā galvenā interese ir koncentrēta tikai uz komisiju- vienalga, kādam objektam, un vienalga, kādam veidam. Kā jūs saprotat, šis likumprojekts izstrādāts diezgan ilgā laikā. Šādā stāvoklī tas bija aptuveni vasarā, bet dažādu iemeslu dēļ tikai patlaban tas ir nonācis jūsu rokās.

Galvenais mērķis bija panākt komisijas darbību, noteikt tās organizatoriskos pamatprincipus. Proti, tika mēģināts dažādi ierobežot komisijas locekļu materiālo ieinteresētību privatizējamo objektu privatizācijā, kā arī cenšoties panākt, lai komisija varētu darboties patstāvīgi, negaidot nekādas instrukcijas no malas, ja to tieši neparedz kāds likums.

Projekta sagatavošanas gaitā daudzas normas bija diskutablas. Tās tika arī risinātas plenārsēdē.

Domāju, ka man nav jēgas iedziļināties detaļās paralēli mūsu piedāvātajai privatizācijas shēmai, kuru šodien jūs arī pieņēmāt. Ir paredzēts, ka šīs komisijas darbosies paralēli auditorfirmām. Kā zināt, pašlaik sagatavošanā ir likumprojekts par auditorfirmu darbību. Auditoru darbība praksē ir relatīvi mazāk attīstīta. Galu galā šo privatizācijas darbību veicēju izvēli noteiks atsevišķie likumi par konkrēto tautsaimniecības objektu privatizāciju. Šajā gadījumā uzsvars ir likts vienīgi uz komisiju organizatorisko darbību. Es domāju, ka iedziļināties detaļās būtu pilnīgi lieki. Es varu beigt, cienītais priekšsēdētāj!

Priekšsēdētājs: Lūdzu, kolēģi! Jautājumiem ir pieteikušies deputāts Repša, deputāts Cilinskis.

Lūdzu, Repšas kungs!

R.Repša: Es lūgtu pievērst jūsu uzmanību 4.pantam- par privatizācijas komisijas sastāva apstiprināšanu. Punktā ir trīs daļas. Otrajā daļā rakstīts par pašvaldību īpašuma privatizācijas komisiju veidošanas principiem, nosakot, ka pašvaldības objektu privatizācijas komisijās bez attiecīgajiem speciālistiem ietilpst arī pašvaldības pārstāvji, tātad sabiedrības pārstāvji. Privatizējamie valsts īpašuma objekti acīmredzot ir vēl nozīmīgāki par pašvaldību objektiem, bet attiecībā uz tiem šāda principa nav. Tur faktiski ir tikai attiecīgās ministrijas, privatizējamā objekta speciālisti un uzņēmumā strādājošo arodbiedrības pārstāvji. Tātad pašvaldību objektu privatizācijas gadījumā mums ir iespējama kaut kāda sabiedrības kontrole, bet lielo valsts īpašumu objektu privatizācijas gadījumā jūs esat ieprojektējis, ka komisija faktiski noslēdzas šā valsts īpašuma objektā strādājošo, kā arī ministrijas pārstāvju lokā. Vai šeit tomēr nav jāizdara kaut kādas korekcijas? Kā jūs domājat? Arī valsts īpašuma objektu privatizācijas komisijās būtu jāparedz iespēja piedalīties varbūt dažādu līmeņu padomju deputātiem un sabiedrības ieinteresēto slāņu pārstāvjiem.

J.Narkēvičs: Es vēlētos Repšas kungam oponēt tieši par sabiedrības pārstāvju traktējumu. Jūs redzat, ka pašvaldību īpašuma privatizācijas komisijā pašvaldību pārstāvji piedalās nevis kā sabiedrības pārstāvji, bet gan kā iedzīvotāju vēlētas amatpersonas, kuras šajā gadījumā izpilda, realizē savas deputāta, dotā objekta īpašnieka funkcijas. Tātad pašvaldību komisijā viņi piedalās nevis kā sabiedrības pārstāvji, bet gan kā nosacītie īpašnieki. Valsts privatizācijas komisijā piedalās ministrijas pārstāvji, šajā gadījumā arī kā operatīvā pārvaldītāja pārstāvis. Izstrādājot projektu, mēs pat mēģinājām abstrahēties no šiem sabiedrības pārstāvjiem. Kā jūs teicāt, jautājums par sabiedrības pārstāvju iesaistīšanu visu laiku bija aktuāls. Bet mums bija ļoti grūti atrast tādu sabiedrības pārstāvja traktējumu, kas apmierinātu jebkuru ieinteresēto pusi. Tāpēc nolēmām to atmest, un pašvaldību pārstāvji šeit piedalās tikai kā īpašnieka pārstāvji nevis kā sabiedrības pārstāvji.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, deputāt Cilinski!

E.Cilinskis: Pirmais jautājums par 4.panta otro daļu. Vispirms, vai ir nepieciešams te norādīt šo cilvēku skaitu? Vai tam nevajadzētu būt pašvaldības kompetencē? Ja norādām šo skaitli, tad jāsaka, ka, piemēram, Rīgas pilsēta šādu komisiju jau ir izveidojusi krietni lielāku. Vai tad šīs komisijas sastāvs patlaban tāpēc būtu jāpārskata?

J.Narkēvičs: Šajā gadījumā skaits bija tikai orientējošs, kā saka, šo robežu ietvaros. Rīgas pilsētas privatizācijas komisiju izveidoja pati Rīgas pilsēta, to nesaskaņojot. Sākotnējā komisija bija paredzēta 3-15 cilvēku sastāvā. Projekta apspriešanā tas tika noraidīts, jo šis cilvēku skaits tika uzskatīts par lielu. Tā ka šeit ir doti tādi orientējoši skaitļi, proti, izvēloties personu skaitu, nekādi īpaši aprēķini netika veikti. Tā ka tas ir pēc jūsu ieskatiem.

E.Cilinskis: Otrais jautājums. Vai pašvaldību īpašuma privatizācijas komisija, kas būtībā ir viena no galvenajām komisijām, tomēr nebūtu jāizveido pašai pašvaldībai, nevis tās izpildinstitūcijai?

J.Narkēvičs: Šajā gadījumā tas ir īpašuma jautājums. Mēs nolēmām, ka ar privatizāciju labāk nodarboties izpildvarai, nevis sabiedrības varai. Mēs vadījāmies pēc analoģijas, ka valsts īpašuma privatizāciju veic ministrijas, līdzīgi tad arī pašvaldību īpašumu privatizāciju lai veic pašvaldību kontrolēti izpildvaras pārstāvji.

E.Cilinskis: Tiesa, darbu veic komisija, bet ir jautājums- kas ieceļ šo komisiju?

Un beidzamais jautājums ir par 8.punkta otro daļu, kur ir teikts, ka komisija izskata trīs dienu laikā, ja komisijas priekšsēdētājs ir apturējis šo jautājumu. Vai jums neliekas, ka arī tā ir ļoti smaga procedūra? Vai nebūtu vienkāršāk, ja pati komisija otrreiz varētu pieņemt lēmumu, kurš tad būtu galīgs?

J.Narkēvičs: Jums ir ļoti pamatots jautājums. Tāpēc, ka visā tajā strīdā šis bija ļoti karsts punkts. Un arī Augstākās padomes Juridiskā pārvalde izteica šaubas par šādu punktu nepieciešamību un tamlīdzīgi. Vienīgi tāpēc tas tika tur ielikts, ka, ja mēs komisiju veidojam kā koleģiālu orgānu, ļoti daudz kas atkarīgs no komisijas personālsastāva.

Jūs, Cilinska kungs, pats esat darbojies vēlēšanu komisijās un zināt to darbību, proti, ja komisijā izveidojas zināms uzskatu slānis vai kaut kas tamlīdzīgs, līdz ar to jebkura saimnieciski pamatota iniciatīva tiek noslāpēta ar vienkāršu balsošanas procedūru. Tādējādi te ir šī norma iekļauta tikai šādu apsvērumu dēļ, proti, tā ir iekļauta tikai diskutablā veidā. Mēs paredzējām, ja plenārsēde iebildīs, tad uz to īpaši nepastāvēsim.

E.Cilinskis: Paldies.

Priekšsēdētājs: Paldies, Cilinska kungs! Jautā Preinberga kungs.

G.Preinbergs: Cienījamo referent! Runājot par komisijas sastāvu, man mazliet šaubas izraisa jūsu teiktais, ka vēlams, lai komisijā būtu izpildvaras pārstāvji. Zemes reformas komisijā lielākajā daļā ir izpildvaras pārstāvji, un diemžēl šīs komisijas savas funkcijas izpilda slikti. Mēs ļoti daudz sastopamies gan ar subjektīviem vērtējumiem, gan ar savtīgiem lēmumiem un tā tālāk. Vai to mēs nepiedzīvosim arī šajās komisijās? Es par to ļoti, ļoti esmu nobažījies.

J.Narkēvičs: Atbildot uz šo jautājumu, jāsaka, ka jebkurš tautas vēlētais pārstāvis ir ievēlēts savas politiskās platformas dēļ. Arī jūs tajā skaitā esat ievēlēts tādēļ, ka jūs pārstāvat zināmu politisko pārliecību, kura jūsu vēlēšanu apgabalā ir ieguvusi vēlētāju vairākuma atbalstu un tamlīdzīgi. Bet jūs esat politisks pārstāvis. Jebkurā gadījumā var rasties situācija, ka vēlēšanu komisijā viņu rakstura dēļ vairākumā var ievirzīt cilvēkus, kuri tieši savas politiskās pārliecības dēļ atrodas opozīcijā, vai notiek kaut kas tamlīdzīgs. Vai jūs saprotat manu domu? Es ļoti vēlos nošķirt šīs komisijas no politiskiem jautājumiem. Tā būtu vislakoniskākā atbilde.

Priekšsēdētājs: Jautātāju vairs nav. Paldies, Narkēviča kungs! Debatēs ir pieteikušies deputāts Čepānis, un komisijas vārdā runās deputāts Špoģis.

Lūdzu, Čepāņa kungs!

A.Čepānis: Cienījamie kolēģi! Esmu pilnvarots Tirdzniecības un pakalpojumu komisijas vārdā izteikt šaubas par vienu no šā likumprojekta konceptuālajām nostādnēm. Un konkrēti, Tirdzniecības un pakalpojumu komisija vienprātīgi apšaubīja 3.panta pirmajā daļā izteikto domu, ka valsts īpašuma privatizācijas komisiju izveido ar attiecīgās nozares ministrijas pavēli, saskaņojot ar Ekonomisko reformu ministriju.

Kolēģi, 11.panta pirmajā daļā mēs redzam, ka valsts īpašuma privatizācijas komisiju darbības finansēšana, tajā skaitā komisiju locekļu atalgojums, arī samaksa par pieaicināto ekspertu darbu un citi izdevumi izdarāmi no privatizētā objekta ieņemto summu atskaitījumiem, kurus nosaka Latvijas Republikas Ministru padome. Kolēģi, iedomājieties situāciju, ka jebkura no Latvijas Republikas ministrijām izveido savu privatizācijas komisiju, dzīvo no līdzekļiem, kurus pati ieguvusi privatizācijas procesā. Tirdzniecības komisija un es personīgi esmu pilnīgi pārliecināts, ka šīs komisijas būs ieinteresētas darbu vilkt garumā, jo tās galu galā taču uzturēs pašas sevi.

Un tāpēc Tirdzniecības un pakalpojumu komisijas vārdā es lūdzu pirmajā lasījumā nobalsot konceptuāli, ka mums ir jāveido vienotas komisijas un varbūt jāizveido arī privatizācijas komisija republikas mērogā. Šī komisija varētu risināt jautājumus, kurus nespēj atrisināt katrā rajonā, pilsētā- tātad attiecīgi uz vietām darbojošās komisijas.

Priekšsēdētājs: Paldies. Vārds Špoģa kungam.

K.Špoģis: Godātie kolēģi! Es tikai gribētu jūs ļoti īsi informēt un varbūt atgādināt, ka mēs, iespējams, esam piemirsuši, ka valdība šo likumprojektu bija iesniegusi jau pagājušā gada nogalē, un tas parastajā, mūsu noteiktajā kārtībā tika izskatīts visās ieinteresētajās komisijās. Tika saņemti pozitīvi komisiju atzinumi un arī priekšlikumi, kas šajā likumprojektā, tas ir, 173.dokumentā, lielā mērā jau ir ņemti vērā. Izņemot varbūt tos, kam mēs pieskarsimies atsevišķi un ko šeit nepateica cienījamais Čepāņa kungs.

Savus priekšlikumus bija iesniegusi arī Latvijas Brīvo arodbiedrību savienība un Lauksaimniecības ministrija. Minētie ierosinājumi arī tika realizēti un izmantoti, iestrādājot šajā projektā. Tādējādi projekts vēl tika aizkavēts, precīzi saskaņojot ar tām konceptuālajām nostādnēm, kuras mēs nupat apstiprinājām savā lēmumā "Par valsts un pašvaldību īpašuma privatizācijas koncepciju un sagatavošanas programmu".

Ekonomikas komisija šo projektu atbalstīja. Šo projektu steidzina, pateicoties arī Prezidija locekļu un citu atbalstam, tāpēc ka bez koncepcijas un šā likuma pieņemšanas, bez objekta privatizācijas komisijām pilnībā nevar strādāt un pat nevar sākt darboties jau 1991.gada 5.novembrī pieņemtais likums "Par pašvaldību īpašumā esošo tirdzniecības, sabiedriskās ēdināšanas un sadzīves pakalpojumu objektu privatizāciju". Tāpēc es aicinu nobalsot un atbalstīt šo likumprojektu pirmajā lasījumā.

Bet, kas attiecas uz 3.pantu, proti, ka tās privatizācijas komisijas būtu jāveido ar attiecīgo ministriju pavēlēm saskaņā ar Ekonomisko reformu ministriju, jāsaka, ka es šodien jau paspēju aprunāties ar ekonomisko reformu ministru. Un varbūt, ka mēs cits citu līdz galam nesapratām. Es pateikšu domu, kā es sapratu, proti, ka saskaņošanas vietā Ekonomisko reformu ministrija tomēr pati apstiprinās šo komisiju sastāvu, lai būtu vienveidība. Ja Kalniņa kungs neiebilst, varbūt tādā veidā varētu balsot.

Priekšsēdētājs: Paldies, Špoģa kungs! Čepāņa kungs ierosināja konceptuālu balsojumu. Čepāņa kungs, lūdzu, nāciet pie mikrofona un vēlreiz formulējiet deputātiem savu priekšlikumu!

A.Čepānis: Tātad Tirdzniecības un pakalpojumu komisijas vārdā ierosinu konceptuāli nobalsot par to, ka netiek veidotas nozaru ministriju privatizācijas komisijas.

Priekšsēdētājs: Paldies. Lūdzu, reģistrēsimies. Rezultāts: 77 deputāti.

Lūdzu, balsosim par Čepāņa kunga priekšlikumu, ka netiek veidotas nozaru komisijas. Vai pareizi, Čepāņa kungs? Rezultāts: par- 55, pret- 3, atturas- 10. Čepāņa kunga priekšlikums ir pieņemts.

Špoģa kungs, vai pēc šāda labojuma mēs varam konceptuāli balsot par visu likumprojektu?

K.Špoģis: Varam.

Priekšsēdētājs: Varam. Lūdzu, balsosim par likumprojektu "Par valsts un pašvaldību īpašuma privatizācijas komisijām" pirmajā lasījumā. Rezultāts: par- 61, pret- 2, atturas- 6. Likumprojekts pieņemts pirmajā lasījumā.

Špoģa kungs, kad būs nākamais lasījums?

K.Špoģis: Parastajā kārtībā- pēc divām nedēļām.

Priekšsēdētājs: Paldies. Nākamais darba kārtības jautājums- likumprojekts "Par grozījumiem Latvijas Republikas Augstākās padomes Lauksaimniecības un mežsaimniecības komisijas un Tautas izglītības, zinātnes un kultūras komisijas sastāvā". Vai referents šajā jautājumā ir? Laķa kunga nav, tādēļ jautājums netiek skatīts.

Nākamais jautājums- lēmuma projekts "Par papildinājumiem Latvijas Republikas Augstākās padomes 1991.gada 21.jūnija lēmumā "Par Latvijas Republikas likuma "Par lauksaimniecības uzņēmumu un zvejnieku kolhozu privatizāciju" spēkā stāšanās kārtību"".

Krūmiņa kungs, lūdzu!

R.Krūmiņš: Cienījamie kolēģi! Savā laikā, pieņemot likumu "Par lauksaimniecības uzņēmumu un zvejnieku kolhozu privatizāciju", dažādu apstākļu dēļ, varbūt arī organizatoriski, šajā likumā mēs neielikām normu, kura šādā reformas likumā noteikti būtu nepieciešama, proti, normu par uzņēmumu reģistrācijai iesniedzamajiem dokumentiem. Šobrīd ir izveidojusies situācija, ka sakarā ar to, ka likums "Par zvejnieku kolhozu un lauksaimniecības uzņēmumu privatizāciju" neparedz dibinātājinstitūciju, dibināšanas procedūru kā tādu, rezultātā reģistrējot mēs nonākam pretrunās gadījumos, kad uzņēmumi tiek pārveidoti, nevis dibināti no jauna. Uzņēmumu reģistrs prasa ar dibināšanu saistītos dokumentus. Ir nepieciešams, lai uz vairākiem dokumentiem, tajā skaitā uz dibināšanas sapulces protokola, uz statūtiem un vēl uz dibināšanas līguma būtu visu dibinātāju paraksti, kas uzņēmuma pārveidošanas gadījumā praktiski nav iespējams, jo to personu loku, kurām pienākas kapitāla daļa, nosaka likums. Praktiski šis loks ir relatīvi vaļējs jeb nenoslēgts, jo ne visas personas, kurām pienākas šīs kapitāldaļas, ir reāli atrodamas. Rezultātā izveidojas situācija, ka vispār nav iespējama reģistrācijas procedūra.

Tāpēc Lauksaimniecības un mežsaimniecības komisija, izskatījusi izveidojušos situāciju uzņēmumu reģistrācijā, sadarbībā ar Uzņēmumu reģistru, kā arī ar Augstākās padomes Juridisko pārvaldi, izstrādāja šo lēmuma projektu, kurā būtu atrisinātas minētās lauksaimniecības uzņēmumu un zvejnieku kolhozu reģistrācijas problēmas, izejot no likumā paredzētās privatizācijas procedūras.

Būtība ir tāda, ka šajā lēmumā par attiecīgā likuma spēkā stāšanos būtu ietveramas normas, kuras jūs redzat 208.dokumentā. Un tas ir saistīts ar to, ka būtībā lēmums par likuma spēkā stāšanos ir uztverams kā vienots un nedalāms no šā attiecīgā likuma. Un tāpēc faktiski tās normas, kuras tiek iestrādātas šajos lēmumos, nav gluži likums, bet ļoti tuvs likuma normām. Tāpēc šeit būtu paredzami vairāki dokumenti. Kā jūs redzat šajā tekstā, tad dibināšanas līguma vietā būtu iesniedzams nolikums par uzņēmuma kopējā kapitāla un kapitāldaļu aprēķināšanu, jo tieši šajā nolikumā atklājas jeb parādās tas personu loks, kuram pienākas kapitāldaļas. Un reizē šis dokuments, reģistrējot uzņēmumu, kalpo kontrolei, vai ir ievērota likuma prasība par personu loka, kuram pienākas šīs kapitāldaļas, noteikšanu.

Nākamais dokuments, kurš faktiski mazliet atšķiras no likumā par attiecīgajiem statūtu sabiedrību veidiem paredzētā, ir mantas inventarizācijas saraksts, kurš būtu iesniedzams ziņojuma par mantiskajiem ieguldījumiem vietā. Šajā mantas inventarizācijas sarakstā saskaņā ar likumu ir jāiekļauj visi uzņēmuma apgrozāmie un pamatlīdzekļi, kas faktiski atspoguļo uzņēmuma stāvokli, kā arī to, vai uzņēmuma manta sedz pajās atspoguļoto pamatkapitāla vērtību. Arī šis, no vienas puses, būtu dokuments, kurš ļauj kontrolēt to, kādā veidā tiek ievērotas likuma "Par lauksaimniecības uzņēmumu un zvejnieku kolhozu privatizāciju" prasības.

Savukārt tādēļ, ka nav dibinātājinstitūta kā tāda, tad šie dibinātājparaksti arī nav nepieciešami. Un tāpēc te ir noteikts, kādām personām katrs no šiem minētajiem dokumentiem ir jāparaksta. Tātad statūtus paraksta tikai privatizācijas komisijas priekšsēdētājs, ievēlētās valdes locekļi, pārveidošanas sapulces vadītājs un protokolists. Attiecīgi tie paraksta arī privatizācijas un pārveidošanas sapulces protokolu, mantas inventarizācijas sarakstu un citus dokumentus.

Tas galvenajos vilcienos būtu viss par šo dokumentu. Šķiet, ka patlaban sakarā ar reģistrāciju nevarētu rasties nekādi konflikti, jo mūsu komisija jau pirms šā dokumenta sagatavošanas konsultējās ar Tieslietu ministriju, ar Uzņēmumu reģistru un arī ar Augstākās padomes Juridisko pārvaldi. Turklāt mēs saņēmām arī Augstākās padomes Ekonomikas komisijas priekšlikumu, kuram Lauksaimniecības un mežsaimniecības komisija principā piekrīt. Taču šis lēmums ir paredzēts kā likuma "Par lauksaimniecības uzņēmumu un zvejnieku kolhozu privatizāciju" 2.panta papildinājums. Tāpēc šajā gadījumā mēs tomēr uzskatījām par procedūras ziņā nevēlamu to, ka likumi ir jāpieņem trijos lasījumos. Jo, ja mēs pieņemam lēmumu par steidzamību, tad varam pieņemt divos lasījumos, bet tas tomēr var kavēt šā lēmuma pieņemšanu. Tāpēc, izejot no manis iepriekš teiktā, mūsu doma bija, ka mēs šo problēmu varam atrisināt ar lēmuma par spēkā stāšanos papildināšanu, tādējādi nenonākot pretrunās ar likumu. Līdzīgu viedokli pauda arī Juridiskās pārvaldes speciālisti. Tāpēc šobrīd man būtu aicinājums, ja ir kādi jautājumi, es atbildētu.

Priekšsēdētājs: Paldies, Krūmiņa kungs! Vai Krūmiņa kungam ir jautājumi? Jautājumu nav. Vai ir kāds, kas vēlas uzstāties debatēs? Debatēs neviens nevēlas uzstāties.

Lūdzu, reģistrēsimies. Rezultāts: 83 deputāti.

Lūdzu, balsosim par lēmuma 1.punktu. Viena balss papildus. Rezultāts: 58- par, 10- atturas. Paldies.

Balsosim par lēmuma 2.punktu. Rezultāts: 58- par, pret- 1, 7- atturas.

Lūdzu, Krūmiņa kungs! Pa punktiem ir pieņemts.

R.Krūmiņš: Man būtu priekšlikums, ja iespējams, pieņemt lēmumu atlikt šo balsojumu acīmredzot uz rītu, jo šobrīd zālē tomēr ir maz deputātu, lai mēs varētu nobalsot.

Priekšsēdētājs: Kolēģi, tā kā mēs esam pieņēmuši 1. un 2.punktu un tas nav pirmais lasījums, bet lēmums, tad tas tiek pieņemts galīgā veidā. Procedūra mums atļauj balsojumu pārcelt uz rītdienu. Vai ir iebildumi pret Krūmiņa kunga priekšlikumu?

No zāles: Nav.

Priekšsēdētājs: Nav. Vai balsosim tagad?

No zāles: Nevajag.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, Endziņa kungs!

A.Endziņš: Ļoti daudz deputātu ir citās telpās. Ja sekretariāts parūpētos par viņu nogādāšanu zālē, tad, man liekas, mēs būtu spējīgi nobalsot arī šodien.

Priekšsēdētājs: Paldies. Lūdzu, Felsa kungs!

A.Felss: Zemes komisija pašreiz arī sēž blakusmājā.

Priekšsēdētājs: Kolēģi, ir priekšlikums nedaudz pagaidīt un saaicināt tomēr visus, lai nobalsotu šodien. Tādēļ man būtu ierosinājums, kamēr mēs tiksim skaidrībā ar kvorumu, sākt 7.darba kārtības punkta apspriešanu. Un tas ir lēmuma projekts "Par grozījumiem Latvijas Republikas Augstākās padomes 1991.gada 30.oktobra lēmumā "Par Latvijas Republikas likuma "Par namīpašumu denacionalizāciju Latvijas Republikā" spēkā stāšanās kārtību"". Lūdzu, ziņotāju tribīnē!

A.Punovskis: Cienījamie kolēģi! Šis jautājums ir ļoti nozīmīgs un, manuprāt, prasa arī nopietnu apspriešanu, jo lieta saistās ar likumīgajiem īpašniekiem. Tamdēļ es lūgtu to izskatīt rīt no rīta pulksten 10.00.

Priekšsēdētājs: Paldies, Punovska kungs! Lūdzu, Grūtupa kungs!

A.Grūtups: Procedūras ziņā es noteikti atbalstītu Punovski, jo es arī esmu sagatavojis vairākus labojumus, kurus patlaban es varētu dot pavairot, lai rīt no rīta deputāti tos saņemtu. Tā kā runa būs par niansēm. Šiem labojumiem ir jābūt iesniegtiem rakstiski.

Priekšsēdētājs: Paldies, Grūtupa kungs! Tādā gadījumā mēs neesam spējīgi apspriest nevienu no darba kārtībā iekļautajiem lēmumiem, kā arī par tiem balsot, izņemot likumprojektu "Par Administratīvo pārkāpumu kodeksu" otrajā lasījumā, kā arī likumprojektu "Par radio un televīziju" otrajā lasījumā. Pirmais ir likumprojekts "Par radio un televīziju". Vai ir ziņotājs šajā jautājumā?

Pirms Beļska kungs sāks savu ziņojumu, informēju, ka saskaņā ar darba kārtību pulksten 17.00 mums ir Augstākās padomes Prezidija izveidotās arodbiedrību pārziņā esošā īpašuma revīzijas komisijas pārskats. Ja mēs tagad iesākam apspriest likumprojektu "Par radio un televīziju", tad tas būs tikai tāds mazs ieskrējiens. Varbūt sāksim pārtraukumu, tā kā līdz pulksten 16.30 ir palikušas 12 minūtes. Škapara kungs arī piekrīt.

Tādā gadījumā, kolēģi, pārtraukums līdz pulksten 17.00. Paldies.

Sēdi vada Latvijas Republikas Augstākās padomes priekšsēdētāja vietnieks Valdis Birkavs.

Priekšsēdētājs: Pulkstenis ir 17.00. Saskaņā ar mūsu lēmumu darba kārtībā ir Augstākās padomes Prezidija izveidotās arodbiedrību pārziņā esošā īpašuma revīzijas komisijas pārskats.

Lūdzu, Vaivada kungs!

J.Vaivads: Tā kā šis jautājums iekļauts pēc kādreiz izveidotās deputātu komisijas iniciatīvas, es ieteiktu šādu procedūru. Noklausīsimies valdības komisijas pārskatu, kā arī procedūras kārtībā iekļausim lēmuma projektu "Par Latvijas Republikas arodbiedrību pārziņā esošā īpašuma statusu", kuru tad arī apspriedīsim, tā kā mēs par šo jautājumu diskutēsim.

Priekšsēdētājs: Paldies, Vaivada kungs! Es domāju, ka pēc tam, kad būsim noklausījušies, lemsim par šā jautājuma iekļaušanu darba kārtībā. Vai valdības pārstāvis šajā jautājumā ir klāt?

Lūdzu, Siliņa kungs!

A.Siliņš, Latvijas Brīvo arodbiedrību savienības priekšsēdētājs: Uzzinājusi, ka Augstākā padome gatavo lēmuma projektu, arī Latvijas Brīvo arodbiedrību savienība likumdošanas iniciatīvas kārtībā ir iesniegusi lēmuma projektu, kuram pārtraukumā vajadzēja būt izdalītam. Paldies.

Priekšsēdētājs: Paldies, Siliņa kungs! Lūdzu ziņotāju tribīnē! Vai Dineviča kungs ir ziņotājs? Lūdzu, stādieties priekšā! Cik jums vajadzīgs laika?

I.Lišmanis, Rīgas pilsētas TDP izpildkomitejas priekšsēdētāja vietnieks: Es domāju, ka man pietiks ar 7 līdz 10 minūtēm. Atklāti sakot, iepriekš nebiju gatavojies, jo bija domāts, ka būs Zeikata kungs, kurš nevarēja ierasties slimības dēļ.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, sniedziet desmit minūšu ziņojumu!

I.Lišmanis: Es atvainojos, ja ziņojums tāds saraustīts. Varbūt īsos vārdos pateikšu, kā es ar šo jautājumu nodarbojos un kāds ir rezultāts.

Kad sāku ar šo jautājumu nodarboties, strādāju Komunālās saimniecības departamentā par direktora vietnieku un pārzināju dzīvokļu saimniecības jautājumus. Minētais jautājums radās pagājušā gada decembrī, kad valdības komisija principā dažādu iemeslu dēļ, arī faktiski tāpēc, ka bija liela aizņemtība ar visām reorganizācijām, nespēja ar šo problēmu detalizēti tikt galā. Tāpēc mani lūdza uz brīvprātības pamatiem paralēli nodarboties ar šo jautājumu. Decembra beigās, janvārī un arī februārī tika izanalizēts viss šis arodbiedrību īpašums. Galvenokārt ir runa par nekustamo īpašumu, proti, ir runa par sanatorijām, atpūtas namiem un dažādiem citiem objektiem. Tika izanalizēts arī visu šo objektu stāvoklis. Faktiski par katru no šiem lielajiem objektiem ir informācija, no kā tie sastāv.

Taču praktiski, lai turpinātu strādāt un ja būs runa un deputāti nolems par šā īpašuma valstisko jeb cita veida apzināšanu un formēšanu, izvirzās jautājums arī par papildu tehniskās inventarizācijas un papildu finansu darbības inventarizācijas nepieciešamību, jo uz daudzu bijušo arodbiedrību īpašumu bāzes ir izveidotas sabiedrības ar ierobežotu atbildību. Un šo uzņēmumu veidošanā, vadoties vismaz pēc mūsu rīcībā nonākušās dokumentācijas, ir daudz neskaidru jautājumu un tieši finansiālajā ziņā.

Tātad īsumā, kas ir šis arodbiedrību īpašums un no kā tas sastāv? Mēs šo īpašumu iedalījām apmēram trīs kategorijās.

Pirmā kategorija- tas ir īpašums, kurš 1940.gadā un vēlāk- 1945.gadā- ar Latvijas PSR valdības lēmumiem ir nodots arodbiedrības pārziņā, īpašums, kas līdz 1940.gada 17.jūnijam piederēja juridiskajām un fiziskajām personām. Bija arī atsevišķs īpašums, kas piederēja Latvijas valstij.

Otrā īpašuma forma- tās ir sanatorijas, atpūtas nami, kuri ar Latvijas PSR Ministru padomes 1960.gada 19.aprīļa lēmumu no Latvijas PSR Veselības aizsardzības ministrijas ir nodoti Latvijas Republikāniskās arodbiedrību padomes pārziņā.

Trešā īpašuma forma- tie ir īpašumi, kuri tapuši pēc 1960.gada un kuros ir ieguldīti gan valsts budžeta, gan arodbiedrību līdzekļi.

Par arodbiedrību īpašuma veidošanos darba grupai, kura strādāja pie minētā jautājuma noskaidrošanas, ir radies iespaids, ka tomēr šis īpašums, kas ir veidojies, faktiski ir arī zināmā mērā... Es piekrītu, ka juristi man arī oponēs. Bet kopš 1945.gada principā arodbiedrības Latvijā ir pastāvējušas kā viena no valsts pārvaldes institūcijām. Pēc tādiem provizoriskiem datiem no visiem iedzīvotājiem, kuri strādāja un mācījās, arodbiedrībās nesastāvēja 1-2 procenti. Tā ka zināmā mērā mēs katrs to varam uzskatīt par sava veida nodokļu maksājumu.

Jautājums par arodbiedrību īpašumu sarežģās vēl tādēļ, ka pašlaik notiek dažādu neatkarīgu arodbiedrību veidošanās process, un dažas no tām uzstāj uz savām īpašuma tiesībām uz daļu no šā īpašuma.

Vēl būtiski ir tas, ka mēs, protams, tomēr uzskatām, ka Augstākajai padomei ir nepieciešams pieņemt politisku lēmumu par visu pašreizējo arodbiedrību īpašumu, par kuru ir panākta zināma vienošanās ar Siliņa kungu.

Nav apstrīdams, ka aptuveni 25 miljoni rubļu pēdējā laikā iemaksātā arodbiedrību biedru nauda ir novirzīta kultūras objektu, atpūtas namu, kūrortu un citu šādu objektu būvei. Un šajā sakarā mēs uzskatām, ka vispirms ir piedāvājumi Augstākajai padomei ar lēmumu pasludināt moratoriju uz šo īpašumu, pirmām kārtām pasludināt to par valsts īpašumu. Attiecīgi valdībai jāuzdod izveidot komisiju, kas veiktu gan šo tehnisko, gan fizisko, gan arī finansiālo inventarizāciju. Pēc tam atbilstoši tai summai, kuru Latvijas Brīvo arodbiedrību savienība var juridiski nopamatot, ka tā ir līdzekļu daļa, kas tiešām ieguldīta no arodbiedrību biedru maksām, varētu tūlīt notikt īpašuma nodošana Brīvo arodbiedrību savienībai, pirmām kārtām jau nepabeigtos jaunos objektus, kuri tiešām pašlaik tiek celti.

Nākamais posms- liela šo īpašumu daļa, teiksim, tādā pilsētā kā Jūrmala (tas ir arī aptuveni puse, ja ne pat mazlietiņ vairāk) faktiski tūlīt ir nododami vietējām pašvaldībām, jo uz šiem īpašumiem attiecas likums par denacionalizāciju, par namīpašumu atdošanu.

Vēl ar valdības lēmumu varētu būt noteikta to sanatoriju un atpūtas namu kategorija, kuras tuvākajā laikā nav ne privatizējamas, ne arī nododamas pašvaldībām, bet kuras būtu jāsaglabā valsts īpašumā- tātad Labklājības ministrijas pārvaldījumā. Tās varētu būt dziednieciskās iestādes, kuras ir vienīgās Latvijā un ir nepieciešamas visu iedzīvotāju kategoriju nodrošināšanai.

Un pēc tam, kad būs notikusi šī analīze, nākamais solis varētu būt mūsu piedāvātais viena līdz trīs gadu ilgais moratorijs uz šo īpašumu. Tā laikā minēto īpašumu nedrīkst aizskart. Pēc tam atkarībā gan no valsts ekonomiskā stāvokļa, gan no lietderības var turpināt jautājuma risinājumu par tā nodošanu vai nu pašvaldībām, vai privatizēšanu, vai arī jebkuru citu saimniekošanas formu izveidošanu, neizslēdzot arī iespēju, ka dažus no šiem pagaidām valsts īpašumā paliekošajiem objektiem valsts var dāvināt gan Brīvo arodbiedrību savienībai, gan citām arodbiedrībām, ja tādas būs. Man tas īsumā ir viss.

Priekšsēdētājs: Paldies. Lūdzu, kādi ir jautājumi Lišmaņa kungam? Lūdzu, Bojāra kungs! Vairāk jautātāju nav.

J.Bojārs: Man nav skaidrs, ko jūs īsti pārstāvat. Es sapratu, ka jūs strādājat pašvaldībā.

I.Lišmanis: Nē.

J.Bojārs: Jūs strādājat Rīgas pilsētas pašvaldībā.

I.Lišmanis: Pašlaik tas ir mans maizes amats, bet šis ir sabiedriskais amats- sabiedriskā nodarbošanās.

J.Bojārs: No Birkava kunga teiktā es sapratu, ka šeit būs valsts pārstāvis, respektīvi, ka jūs esat valdības pārstāvis. Izrādās, ka jūs strādājat pašvaldībā.

I.Lišmanis: Bojāra kungs! Jau sākumā es teicu, ka valdība bija jāpārstāv Zeikata kungam, bet, tā kā viņa uzdevumā es ar šo jautājumu nodarbojos un viņš nevar būt šeit, tad es arī par šo lietu ziņoju.

J.Bojārs: Ja jūs neesat oficiālā valsts amatā un nav nekāda apstiprinājuma, ka jums ir šis valsts mandāts, tad es jūs nevaru uzņemt kā valdības pārstāvi.

Priekšsēdētājs: Bojāra kungs, paskaidrojumu sniegs Dineviča kungs.

J.Dinevičs: Cienījamais Bojāra kungs! Jūs atceraties, tad, kad šis darbs tika uzticēts Zeikata kungam, viņa vadībā pie valsts ministra bija saaicināti eksperti, kuriem tika uzticēts... Es apstiprinu, ka Lišmanis uzstājas valdības vārdā.

J.Bojārs: Tātad jūs apstiprināt, ka viņš uzstājas valdības vārdā. Paldies. Man šajā ziņā viss.

Tagad nākamais. Es te redzu divus priekšlikumus. Viens priekšlikums ir arodbiedrību priekšlikums. Tas mums ir izdalīts. Otrais priekšlikums ir tas, kuru mums iesniedzis Vaivada kungs. Bet kur ir valdības priekšlikums attiecībā uz risinājumu? Jūs referējāt, daudzi punkti it kā būtu pieņemami, bet mēs varam tikai balsot par kaut ko, kas mums ir acu priekšā. Mēs varam balsot par koncepciju, kuru redzam. Šeit ir divas koncepcijas, taču neviena no tām nav valdības koncepcija. Jūs uzstājaties valdības vārdā, bet par ko mēs tagad balsosim?

I.Lišmanis: Principā visi valdības priekšlikumi tika nodoti arī Vaivada kunga komisijai. Tā kā tikai šorīt man pateica, ka šis jautājums tiks skatīts šodien (es sapratu, ka Zeikata kungs arī tikai vakar tika informēts), man bija maz laika sagatavoties ziņojumam. Tādēļ es tiešām nevaru jums uzreiz pateikt, kur ir tas papīrs.

J.Bojārs: Tad es nezinu...

I.Lišmanis: Es jums saku, kāda ir lietas būtība.

J.Bojārs: Tad jūsu ziņojumam ir informācijas raksturs. Paldies.

Priekšsēdētājs: Paldies, Bojāra kungs!

J.Bojārs: Bet mums vienkārši nav iespējams balsot par valdības viedokli, jo tas mums nav zināms. Vienīgi to es varu secināt. Paldies.

Priekšsēdētājs: Paldies. Lūdzu, jautā Marjašas kundze.

R.Marjaša: Es gan nezinu, vai jūs spēsit atbildēt uz manu jautājumu, bet es to pateikšu. Sakiet, lūdzu, vai visu šo manipulāciju rezultātā patlaban visas tās sanatorijas praktiski nepaliks bez saimniekiem? Vai neaizies bojā viss šajā laikā uzceltais un netiks galīgi nolaists "līdz kliņķim"? Vai jūs sapratāt manu jautājumu?

I.Lišmanis: Es domāju, ka sapratu jūsu jautājumu. Atbilde varētu būt tāda, ka tikpat labi mēs varam šodien arī izteikt šaubas, vai neaizies bojā visi pašlaik reģistrētie valsts uzņēmumi?

R.Marjaša: Nē, tas ir kaut kas pavisam cits.

I.Lišmanis: Es varbūt neprecīzi izteicos, taču jāprecizē, ka valsts īpašumā paliekošos objektus ir paredzēts reģistrēt kā Labklājības ministrijas valsts uzņēmumus.

R.Marjaša: Tā formālā puse ir skaidra. Bet būtībā, vai jūs to mehānismu esat mazliet izspēlējis uz priekšu? Šodien tomēr tām sanatorijām, vismaz lielākajai daļai, ir kaut kādi reāli saimnieki, kuri ir ieinteresēti un tā tālāk. Tagad mēs to visu teorētiski nodosim valsts pārvaldei. Un kas tagad atbildēs par šiem objektiem? Mūsu sanatorijas taču ir viens no vislielākajiem dārgumiem Latvijā.

I.Lišmanis: Jau garāmejot es varbūt mazliet minēju, ka tieši šī pārņemšana un inventarizācija, manuprāt, vismaz vadoties pēc manā rīcībā esošajiem dokumentiem, nepieciešama tieši tagad, lai redzētu, kas šodien no tiem objektiem ir palicis pāri.

Priekšsēdētājs: Jautā Kides kungs, lūdzu!

E.Kide: Man kaut kāda skaidrība tika, ka viss šis jautājums tiek skatīts īpašuma sadalīšanas kontekstā, proti, kas kuram no Latvijas kūrortiem paliks- kas pašvaldībai, kas arodbiedrībām, kas Labklājības ministrijai un kas kādam citam. Mani interesē viena lieta, tā kā strādā divas komisijas: vai jūs esat apskatījuši arī tādā kontekstā- kā pastāvēt Latvijas kūrortiem? Vai tie pastāvēs? Jo vēl bez meža tā arī ir Latvijas bagātība, kā Marjašas kundze teica. Vai šie kūrorti tiks vienkārši sadalīti un katrs nodarbosies, ar ko grib. Vai jums- vienai un otrai komisijai- ir koncepcija par Latvijas kūrortu sistēmu?

I.Lišmanis: Tātad, ja runājam par Latvijas kūrortiem, šī valsts īpašuma pasludināšana nenozīmē esošās kūrortu pārvaldes organizācijas sistēmas likvidāciju, līdzīgi, kā šī valsts īpašuma pasludināšana nenozīmē sanatorijās un atpūtas namos strādājošo un darbinieku izmešanu uz ielas.

E.Kide: Es jums vaicāju- vai jums ir Latvijas kūrortu perspektīva koncepcija, kas Latvijai un tās iedzīvotājiem dos kādu ienākumu veselības aizsardzības kontekstā, proti, veseļošanos.

I.Lišmanis: Pirmām kārtām, tas nebija mans uzdevums- izstrādāt šādu koncepciju. Un, ja es jums tagad pūlētos kaut ko stāstīt, tas nozīmētu, ka es mēģinātu pļāpāt lieku.

E.Kide: Un valdībai arī nav tādas koncepcijas?

I.Lišmanis: Uz to es neesmu pilnvarots atbildēt.

E.Kide: Es saprotu, ka šie objekti tiek atstāti valsts uzņēmuma statusā līdz tam laikam, kamēr jūs izdomāsit, ko ar šo Latvijas "nelaimi" darīt? Piedodiet, ka es tā saku. Tātad nav tādas komisijas, kas to būtu noteikusi. Paldies.

Priekšsēdētājs: Paldies, Kides kungs! Vārds deputātam Ivaram Krastiņam.

I.Krastiņš: Cienījamais referenta kungs! Patiesībā pietiekamu juridisku pamatu visu šo arodbiedrību īpašumu pārņemšanai deva 1991.gada augustā pieņemtais lēmums "Par Latvijas valstiskuma ekonomiskā pamata nodrošināšanu". Turpinot Marjašas kundzes jautājumu, es atzīmēšu, ka ir pagājis vairāk nekā pusgads, taču reāli tas nav noticis. Joprojām nevienam nav īsti skaidrs, kam šie objekti pieder. Juzdams valdības, maigi sakot, nenoteiktību, Siliņa kungs, protams, loģiski ir izvērsis aktīvu kampaņu, lai pierādītu savas it kā tiesības uz šiem objektiem. Vai jūs varētu izskaidrot šīs vilcināšanās cēloni? Kāpēc pusgada laikā šis jautājums faktiski stāv uz vietas? Varbūt šodien mēs tiksim drusku tuvāk risinājumam?

I.Lišmanis: Cēloņus man pirmām kārtām grūti izskaidrot tāpēc, ka es ar šo jautājumu, kā jau es atbildēju, nodarbojos no decembra beigām. Taču, manuprāt, viens no cēloņiem ir tas, ka tomēr nav tieša parlamenta lēmuma par šā īpašuma statusu. Manuprāt, tas ir tā. Varbūt es kļūdos?

Priekšsēdētājs: Paldies. Jautā Freimaņa kungs.

J.Freimanis: Lišmaņa kungs, mums parlamentā ir jāpieņem lēmums, ko iesākt ar mūsu valsts "laimi" vai "nelaimi", atkarībā no tā, kurš no deputātiem pareizi izsakās. Sakiet, lūdzu, vai šodien šīs sanatorijas ir rentabli uzņēmumi? Vai arī tās ir iestādījumi, kuri šodien jau nes zaudējumus? Ja tās ir kaut kas rentabls, tad mēs padomāsim, taču, ja tās nes zaudējumus, tad mēs varam nolemt citādi. Kā tad šodien īsti ir? Kuram būs jāmaksā parādi, ja tādi būs?

I.Lišmanis: Par šo uzņēmumu saimniecisko darbību pašreiz diemžēl nekādas precīzas informācijas nav. Šīs ziņas, kā saka, tiek turētas arodbiedrību kabatā. Bet, vadoties pēc provizoriskas informācijas, šīs vecās sanatorijas un atpūtas nami, galvenokārt te ir runa par sanatoriju "Liepāja", strādā ar zaudējumiem.

Atbildot uz šo jautājumu, jāsaka, ka šeit arī ir tā problēma, ka vairākas pašvaldības ir gatavas šīs sanatorijas tūlīt pārņemt. Analoģiskus lēmumus ir atsūtījusi gan Liepājas pilsētas pašvaldība, gan Siguldas pašvaldība, gan arī Jūrmalas pašvaldība, taču, kā jau es iepriekšējam jautātājam atbildēju, mēs uzskatām, ka šajā lietā acīmredzot ir vajadzīgs arī parlamenta lēmums.

J.Freimanis: Es atvainojos, tādā gadījumā man ir procedūras jautājums.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, Freimaņa kungs!

J.Freimanis: Kolēģi, vai mēs vispār esam gatavi par šo lietu runāt, ja nevaram pat pateikt, vai šie iestādījumi ir rentabli vai tādi, kas nes zaudējumus. Kolēģis atbildēja vienkārši apkaunojoši, manuprāt. Es nezinu...

Priekšsēdētājs: Freimaņa kungs, tāpēc jau mēs debatējam! Citādāk mēs to nevarētu izskaidrot.

Vārds Caunes kungam.

I.Caune: Es gribētu turpināt to, ko jau aizskāra Freimaņa kungs. Mūsu priekšā ir cilvēks, kas nav kompetents, kas nevar neko atbildēt. Un es uzskatu, ka šis jautājums vispār nav sagatavots. Tādēļ šodien tas vienkārši ir jānoņem no apspriešanas. Minētā lieta jāizskata, kad būs cilvēks, kas var atbildēt un kas kaut ko zina. "Es vienkārši tā tikai starp citu, man paziņoja..."- tā Augstākajā padomē nevar stāties priekšā un ziņot.

Priekšsēdētājs: Paldies, Caunes kungs! Vaivada kungs, lūdzu!

J.Vaivads: Ja vairāk jautātāju nav, es lūgtu arī iespēju izteikties, tā kā esmu šīs uzraudzības komisijas vadītājs.

Priekšsēdētājs: Paldies. Lišmaņa kungam vairāk jautājumu nav. Vaivada kungs, vai jūs uzskatāt sevi par līdzziņotāju, jo četri cilvēki ir pierakstījušies debatēs?

Vārds Vaivada kungam. Debatēs ir pierakstījušies Siliņš, Kide, Bojārs un Plotnieks.

J.Vaivads: Cienījamie kolēģi! Atļaujiet man varbūt īsumā raksturot situāciju. Es domāju, ka pirms kāda laika jums bija iespēja iepazīties ar šā jautājuma vēsturi. Uzmanība šai lietai tika pievērsta, kad pie Augstākās padomes bija pikets un tamlīdzīgi. Bet notikumu gaita ir tāda, ka šī vēsture jau ilgst kopš pagājušā rudens, proti, kopš 17.septembra, kad faktiski pacēlās šis arodbiedrību īpašumu jautājums. Toreiz Prezidijam tika uzdots izveidot šādu valdības komisiju, kā arī deputātu grupu, kas sekotu līdzi tam, kā šī komisija strādā vai nestrādā. Komisijai darbs bija jāpabeidz 15.novembrī. Ja jūs atceraties, notika valdības reorganizācija un sakarā ar to darbs nebija pabeigts vēl decembrī. Tādējādi situācija ir tāda, ja varētu teikt, ka notikumi iet mierīgā pašplūsmā, par ko es pilnīgi ar visu atbildību tomēr apņemos pateikt, ka atbildību šoreiz nes arī valdības komisija. Ar šo valdības komisiju mēs esam tikušies vairākkārt. Kā zināt, bijām iesnieguši analogu Augstākās padomes lēmuma projektu Augstākās padomes Prezidijā. Minētais lēmuma projekts pēc tam faktiski nogrima komisijās.

Patlaban jautājums ir nevis par koncepciju, kā tiks izmantoti kūrorti, un ne par koncepciju, kā tiks izmantotas sanatorijas vai tūrisma nozīmes objekti. Šeit ir jautājums par to, kā sakārtot tiesības uz īpašumu un par turpmāko šā īpašuma apsaimniekošanu. Tas ir pamatjautājums. Protams, mēs ar šo jautājumu saskaramies tīri filozofiski un tam pieejam varbūt no dažādiem viedokļiem. Vieni uzskata: ja, piemēram, kaut kas ir nodots pārvaldījumā, tad tas jau ir īpašums. Citi uzskata, ja kaut kādā veidā ir nodoti līdzekļi, pieņemsim, no budžeta un par tiem kaut kas uzcelts, arī tad jau ir kaut kāds pamats pretendēt uz īpašumu. Bet mēs jau arī šodien bieži pieminējām, ka pārvaldījums vēl nenozīmē īpašuma tiesības. Proti, ja mums kāds objekts ir bilancē, tad tas vēl nenozīmē, ka tas ir īpašums. No šāda viedokļa pat varbūt derētu juridiski apspriest arī Ministru padomes lēmumu Nr.171, ar kuru Ministru padome nosaka, ka viss pašvaldības bilancē esošais ir pašvaldību īpašums. Es nezinu, lai juristi par to cīnās, bet katrā ziņā pamatnostādne ir tāda, ka bilancē esošais vēl nav īpašums. Es domāju, ka tas ir galvenais fakts, uz ko ir jābalstās.

Taču kāda ir situācija? Kamēr mēs skaidrojam, cik, kas katram šajā konkrētajā objektā pieder, kādas ir šā īpašuma sastāvdaļas, cik kas kaut ko ir samaksājis, tajā laikā tomēr jau notiek saimnieciska darbība. Notiek iesaistīšanās citās saimnieciskās formās, tiek veidotas dažādas SIA, tiek piesaistīti dažādi citi kapitāli, kuri savukārt arī jau uzstājas kā pārvaldītāji, kā kaut kāda kapitāla turētāji. Un šī darbība faktiski rada to milzu haosu. Jo ilgāk vilcināsimies, jo arvien grūtāk būs to atrisināt. Šajā sakarībā varbūt Kides kunga un Marjašas kundzes uztraukums ir pilnīgi pamatots, bet tas ir pamatots attiecībā uz pašreizējo situāciju.

Runa faktiski ir tikai par procedūru, kā nokārtot un sakārtot šo īpašuma jautājumu. Līdzīgas metodes, ar kādām šo jautājumu mēģināja atrisināt arodbiedrības vadība, man piedāvāja vairākkārt. Taču tad šeit varētu pat uzrasties barikādes. Tā kā tādu ceļu, manuprāt, mums nevajadzētu iet, tas ir, ja mēs šo lietu nerisinātu un vēl provocētu šajos uzņēmumos strādājošos.

Es saredzu, manuprāt, tikai vienu normālu un loģisku risinājumu. Proti, pašreiz jāpierāda šīs īpašuma tiesības. Un pierādījumi mums visiem ir zināmi. Tie tomēr ir atspoguļoti jau valdības komisijas ziņojumā, proti, pēc kādiem kritērijiem varētu vadīties. Pēc tam var notikt procedūra, kad tiek izskatīta gan finansiālā darbība, gan arī noteikti visi ieguldītie līdzekļi. Un es domāju, ka mēs esam jau iedibinājuši normālu mehānismu, mēs esam jau nodibinājuši saimniecisko tiesu, kurā šie īpašumi var tikt pierādīti. Un neviens neuzskata, ka pēc tam, kad tiek pierādīts īstais īpašnieks, mums kaut kādā veidā būtu šie īpašumi jāpatur valsts īpašumā. Tā ka jautājuma būtība ir tikai šo īpašumu attiecības noskaidrošanas procedūra un nekas vairāk.

Dažs mēģina operēt ar jēdzienu "nacionalizācija". Piedodiet, nacionalizācija nozīmē to, ka valsts pārņem īpašumā, atņem kādam īpašumu. Tātad tas nozīmē, ka iepriekš jau ir definēts īpašnieks. Un, ja šim īpašniekam tiek atņemts īpašums, tad to mēs varam nosaukt par nacionalizāciju. Faktiski pašreizējā situācijā, kamēr nav noskaidrots īpašnieks, būtībā faktiski tā ir bezsaimnieka manta- tieši tas, par ko pašreiz visvairāk pamatoti uztraucas deputāti, proti, šiem objektiem nav īsta saimnieka.

Lai mēs šajā procedūrā tiktu uz priekšu, es vienkārši neredzu cita ceļa un es arī piedāvāju tādu variantu, ka vispirms ir jānosaka, ka tie ir valsts uzņēmumi, ieceļot tiem pārvaldi. Pēc tam jāturpina jautājuma risināšana par to, kādā veidā tālāk šīs īpašnieka tiesības ir realizējamas. Citas procedūras vispār nav.

Varbūt jautājumu rada mūsu lēmumprojekta 3.punkts attiecībā uz "Tēviju". Es domāju, ka tā bija pirmā SIA, kura izveidojās, ignorējot šo īpašuma sastāvu, tas ir, vienkārši juridiski, bez kādas analīzes apvienojot šos vecos, varbūt tagad šajā SIA ietilpstošos uzņēmumus un uzreiz pasludinot savu jauno uzņēmumu, reģistrējot to un turpinot apsaimniekot kā savu īpašumu. Es domāju, ka tas nebija korekts risinājums. Un tātad attiecībā uz šo SIA jāattiecina šis lēmums.

Man personīgi liekas, ka tas ir normāls, juridisks risinājums. Cita risinājuma es neredzu. Protams, arī attiecībā uz šiem arodbiedrību īpašumiem ļoti pareizi pagaidām ir teikt- "pēc to valstiskošanas". Tas domāts tādā nozīmē, ka pēc šīs bezsaimnieka mantas valstiskošanas tas, kas ir municipālnododams, jānodod tādā veidā, kā to paredz Ministru padomes lēmums un arī visi pārējie mūsu likumdošanas akti.

Es tātad ierosinātu nobalsot par to, ko teicu, tas ir, iekļaut darba kārtībā šo lēmuma projektu. Un arī diskusijas varbūt izvērst tādā kontekstā, kādā šis lēmuma projekts ir uzrakstīts, jo turpināt šo bezgalīgo valdības skaidrošanos, kurā vēl iesaistītos Augstākā padome, nav nekāda juridiska pamata.

Priekšsēdētājs: Paldies, Vaivada kungs! Godātie kolēģi! Tagad mums ir vairāki priekšlikumi, tajā skaitā pirmais bija Vaivada kunga priekšlikums balsot par šā jautājuma iekļaušanu darba kārtībā. Ir Caunes kunga priekšlikums- šodien minēto jautājumu noņemt no darba kārtības, jo tas nav sagatavots. Debatēs jau ir pierakstījušies septiņi cilvēki. Ja Caunes kungs uztur savu priekšlikumu balsot par šā jautājuma noņemšanu no darba kārtības kā nesagatavotu, tādā gadījumā mums ir jābalso, pirms mēs dodam vārdu septiņiem debatētājiem.

Lūdzu, Kides kungs!

E.Kide: Par balsošanas motīviem. Man ir ļoti lielas aizdomas, ka šis jautājums kādreiz atkal izvirzīsies tikpat nesagatavots kā šodien. Ja patlaban šeit ir Siliņa kungs un vēl dažas kompetentas personas, tad vajadzētu vismaz noskaidrot būtību un pēc tam balsot- noņemt no apspriešanas vai arī pieņemt kādu no Vaivada kunga piedāvātajiem priekšlikumiem. Tātad tomēr būtu jāuzklausa šurp atnākušo personu informācija.

Priekšsēdētājs: Paldies, Kides kungs! Un tomēr, ja Caunes kungs neatsakās, viņa priekšlikums būs jāliek balsošanai.

Lūdzu, Siliņa kungs!

A.Siliņš: Es nupat paņēmu Latvijas Republikas Augstākās padomes Prezidija lēmumu, kurš nosaka izveidot revīzijas komisiju, kuras ziņojums šodien te ir paredzēts. Varbūt es kļūdos, bet man tā izskatās, ka šobrīd no minētās komisijas šeit klāt ir tikai viens loceklis, proti, tas esmu es. Ja deputātus apmierinātu, es varētu sniegt informāciju par to, ko ir darījusi šī komisija un pie kādiem slēdzieniem tā ir nonākusi. Jo tas, ko uzstādamies teica Lišmaņa kungs, diemžēl nekādā veidā neatbilst tam, ar ko pusotru mēnesi nodarbojās komisija, kura savu darbu pabeidza 13.novembrī, es pasvītroju- 13.novembrī. Un man nezināmu iemeslu pēc šīs komisijas darba rezultāti vēl nav nonākuši līdz Augstākajai padomei.

Priekšsēdētājs: Paldies, Siliņa kungs! Tādā gadījumā būtu priekšlikums- noklausīties Siliņa kungu un pēc tam nobalsot par jautājumu, vai mēs turpinām vai neturpinām.

Caunes kungs, jūs piekrītat?

I.Caune: Siliņa kungs jau pats atzina, ka jautājums nav sagatavots, proti, viņam šajā lietā nekas nav zināms. Kādēļ tad mēs šeit kavēsim laiku?

Priekšsēdētājs: Paldies. Lūdzu, Siliņa kungs!

A.Endziņš: Es gribētu atbalstīt Caunes kunga priekšlikumu, jo citādāk mums vienkārši būs tikai papļāpāšana, nevis jautājuma risināšana pēc būtības.

Priekšsēdētājs: Labi. Lūdzu, dāmas un kungi, reģistrēsimies! Rezultāts: 72 deputāti.

Lūdzu, balsosim par Caunes kunga priekšlikumu- pārtraukt šā jautājuma apspriešanu. Rezultāts: par- 29, pret- 23, atturas- 14. Caunes kunga priekšlikums nav pieņemts.

Debatēs jau ir pierakstījušies septiņi cilvēki. Siliņa kungs ir pierakstījies pirmais.

Lūdzu, Siliņa kungs!

A.Siliņš: Cienījamo priekšsēdētāj, cienījamie deputāti! Kā es jau teicu, acīmredzot esmu vienīgais šajā zālē, kas darbojas šīs komisijas sastāvā. Es ceru, ka izteikšu to, ar ko minētā komisija nodarbojās un pie kādiem slēdzieniem nonāca.

Pirmkārt, tas, par ko šeit tika runāts no šīs tribīnes pirms dažām minūtēm, praktiski komisijā arī tika darīts. Es teikšu, ka droši vien tika pārstrādāti vairāki desmiti kilogramu dažādu dokumentu, tā ka tika skatīts, kādā veidā ir radies tāds vai cits īpašums. Komisijas locekļi pat vairākkārt izbrauca uz šo arodbiedrību īpašumu atrašanās vietām un skatījās uz vietas, kas un kā tur ir izveidots. Rezultātā komisijas locekļi visi kā viens konceptuāli vienojās par to, ka par arodbiedrību īpašumiem var atzīt, es pasvītroju- var atzīt īpašumus, kuri ir radīti, vai nu arodbiedrībām tos nopērkot vai arodbiedrībām tos uzbūvējot, vai arī, ja tie arodbiedrībām ir uzdāvināti, kas juridiski ir noformēts.

Jums šodien iesniegtajā lēmuma projektā ir doti tie skaitļi, kuri tika minēti un apspriesti Augstākās padomes Prezidija izveidotajā komisijā. Atklāti sakot, mēs esam atkāpušies tikai no viena skaitļa. Ņemot vērā to, ka arodbiedrību pārziņā bija arī sanatoriju īpašumi, kuru izcelsme ir datējama līdz 1940.gadam, mēs neiekļāvām visu šo uzņēmumu peļņu, kas faktiski ir 28 miljoni rubļu, un nav nekas cits, kā atskaitījumi jaunai celtniecībai un pilnai amortizācijai. Šajā summā mēs iekļāvām tikai pusi, jo uz otru pusi acīmredzot arodbiedrības nevar pretendēt.

Komisijas rīcībā praktiski tika nodoti arī visi materiāli, kas attiecas absolūti uz visām šobrīd arodbiedrību pārziņā esošajām ēkām un būvēm. Es līdzi paņēmu tikai vienu no šiem dokumentiem- ēku un būvju sarakstu, kurš ir uz 32 lappusēm. Minētajā sarakstā ir fiksētas 589 ēkas un būves, kuras, mūsuprāt, jau sen bija jāpārņem valsts un pašvaldību rīcībā un varbūt pat privātīpašumā. Kādēļ tas līdz šodienai nav izdarīts, es nevaru paskaidrot. Tajā skaitā sarakstā ir arī tādas ēkas un būves, kas kopumā veido sanatorijas, tā, piemēram, sanatoriju "Liepāja" un citas.

Ko es vēl gribētu teikt? Gan presē, gan arī parlamentā gari un plaši tiek diskutēts jautājums par to, vai tas ir PSRS arodbiedrību īpašums vai Latvijas arodbiedrību īpašums? Cienījamie deputāti, gribu darīt zināmu, ka Latvijas arodbiedrība bija pirmā sabiedriskā organizācija Latvijā, kura 1989.gada jūnijā pasludināja savu neatkarību no PSRS. Un praktiski kopš tā brīža Latvijas arodbiedrības ir no PSRS neatkarīga organizācija.

Otrām kārtām, pēc neatlaidīgas cīņas ar bijušās PSRS pārvaldes institūcijām, kuras pretendēja uz šo īpašumu pārvaldīšanu, mēs panācām, ka, sākot ar 1991.gadu, pilnībā tiks nodrošināti Latvijas Republikas iedzīvotāju pieprasījumi pēc vietām šajās iestādēs. Un arī šobrīd minētais pieprasījums tiek nodrošināts. Šeit klāt ir arī sanatorijas "Jaunķemeri" pārstāvis. Es domāju, ka viņš paskaidros, cik patlaban sanatorijā "Jaunķemeri", kura pamatoti tika uzskatīta par labāko sanatoriju PSRS, procentuāli ir Latvijas iedzīvotāju.

Atklāti sakot, man galīgi nav saprotams, ka tie cilvēki, kuri vēl pirms gada neļāva nokrist ne matiņam no PSRS galvas, tik ļoti pretojās mums, lai varētu būt realizētas Latvijas iedzīvotāju tiesības atpūsties šajos uzņēmumos. Vēl jo vairāk, tieši šodien šie cilvēki noteica šajos uzņēmumos valdošo gaisotni, es domāju, izmeklējās un pieņēma darbā vadītājus un veidoja kolektīvus. Šobrīd minētie cilvēki tiek izcelti un parādīti kā vislielākie Latvijas nācijas aizstāvji.

Nākamais moments. Manuprāt, tajā gadījumā, ja arodbiedrībām šie īpašumi tiks atsavināti, diez vai Latvijas Republikā atradīsies tāda organizācija un it sevišķi privātīpašnieks, kas spēs nodrošināt Latvijas iedzīvotāju pasūtījuma izpildi par iespējami zemām sociālām cenām. Šobrīd visiem uzņēmumiem mēs esam nodiktējuši, ka Latvijas Republikas iedzīvotājiem ceļazīmes ir jāpārdod par pašizmaksu plus 15 procenti rentabilitāte. Tas ir minimāli zemais iespējamais līmenis. Es neticu, ka atradīsies kaut viens privātīpašnieks, kurš vēlēsies pārdot savu produkciju par pašizmaksu. Nav tādu cilvēku un nevar būt, jo privātīpašnieka mērķis ir un vienmēr paliks- gūt peļņu. Praktiski tikai sabiedriskā organizācija var nodrošināt Latvijas iedzīvotāju pasūtījumu.

Šeit pacēlās jautājums par rentabilitāti. Rentabilitāte jeb, pareizāk sakot, peļņa ir ļoti dažāda, bet tā ir ārkārtīgi minimāla. Paredzot, ka vienmēr tā nebūs, Latvijas arodbiedrību koncepcijā melns uz balta ir ierakstīts, ka šī peļņa var būt un tiks izmantota vienīgi un tikai labdarības mērķiem jeb arī šīs sistēmas turpmākai attīstīšanai. Tā kā šos lēmumus vienpersoniski nepieņem ne Siliņš, ne arī kāds cits cilvēks, bet pieņem Latvijas Brīvo arodbiedrību savienības valde, tad nav pamata uztraukties, ka varētu notikt citādi.

Pašreiz tiek pasvītrots, ka uz šo īpašumu pretendē vēl citas arodbiedrības. Es vēlreiz gribu uzsvērt, ka lēmuma projektā nav rakstīts "Latvijas Brīvo arodbiedrību savienība", bet ir jēdziens "Latvijas arodbiedrības". Un es domāju, ka Latvijas arodbiedrības jau šodien savā starpā ir norunājušas to, ka tas ir vienots arodbiedrību īpašums. Manuprāt, arī turpmāk tās atradīs iespēju jebkuriem kompromisiem, lai vienotos par to, kā izmantot Latvijas arodbiedrību īpašumu. Es domāju, ka šobrīd svarīgāk ir ātri un operatīvi atrisināt šo jautājumu, jo es vēlreiz gribu pasvītrot, ka šajos objektos uzņēmējdarbība tiek ārkārtīgi nopietni traucēta. Praktiski tie cilvēki, kas strādā, patlaban ir nedrošā situācijā, jo būtībā nav iespējams strādāt tādā virzienā, lai Latvijas kūrorti tiešām kļūtu par Latvijas nacionālo bagātību.

Šeit vairākkārt tika izteiktas domas, ka, lūk, Siliņš izmisīgi cīnās par arodbiedrību īpašumu, ka tas faktiski ir arodbiedrību izdzīvošanas jautājums. Gribu jums pateikt pavisam atklāti- arodbiedrības būs vienīgi tajā gadījumā, ja būs arodbiedrību biedri. Ja nebūs biedru, tad nekāds īpašums- kaut miljarda vērtībā- arodbiedrības neglābs.

Es gribētu vēlreiz lūgt Augstākās padomes deputātus ļoti uzmanīgi apsvērt visu, kas saistīts ar šo lietu un tik tiešām pieņemt objektīvu lēmumu, jo es nedomāju, ka šajā jautājumā mums bezgalīgi būtu jāstaigā pa tiesām. Kaut gan, tīri juridiski vērtējot, būtu jāiet tāds ceļš, ka tās fiziskās vai juridiskās personas, kas šobrīd pretendē uz daļu no īpašuma, grieztos attiecīgajā saimnieciskajā tiesā un viņām pienākošos īpašumu saņem caur tiesu. Es ļoti vēlētos, lai tas tā būtu, jo mēs esam gatavi atdot visu, kas nav Latvijas arodbiedrību īpašums un varbūt pat vēl drusciņ vairāk. Paldies par uzmanību.

Ja ir kādi jautājumi, esmu gatavs atbildēt.

Priekšsēdētājs: Paldies. Felsa kungs, vai par procedūru?

A.Felss: Nē, jautājums, ja drīkst, protams.

Priekšsēdētājs: Debatētājiem mēs parasti jautājumus neuzdodam, Felsa kungs.

A.Felss: Viņš jau bija ziņotājs.

Priekšsēdētājs: Nē, Siliņa kungs nav ziņotājs. Vārds Kides kungam, gatavojas Dineviča kungs.

E.Kide: Cienījamie deputāti! Man šķiet, ka viens no pamatjautājumiem ir tas, ko savā uzstāšanās reizē jau minēja Vaivada kungs, proti, ka tas ir precedents Latvijas valsts lielam bezsaimnieka īpašumam. Vaivada kungs situāciju atklāja vēsturiski pareizi. Proti, Tautas izglītības komisija pacēla jautājumu, ka jau ilgstoši strādā valdības nodibinātā komisija, kas izskata kūrortu sistēmas likteni, taču pie šā jautājuma strādā ļoti gļēvi. Tādēļ pēc Tautas izglītības komisijas iniciatīvas tika izveidota otra komisija, kas uzrauga šo komisiju. Arī otrā komisija, cik es zinu, jau iesniegusi vēl vienu lēmumu, bet lieta nekustas ne no vietas. Šodien mēs uzzinām, ka ir jau trešā- revīzijas- komisija, kas savukārt revidē šo divu komisiju darbu. Un no pirmā referenta es sapratu, ka viņš ierosina izveidot vēl vienu komisiju, kas noskaidros īstos apstākļus. Pastāvot valsts bezsaimnieka īpašumam, tas ir īsts birokrātisma ritenis. Man šķiet, pats galvenais ir tas, ka šajā laikā šī vērtīgā Latvijas bagātība tiek izsaimniekota, tā kā tai nav īpašnieka.

Man gribētos paskatīties ne tikai tādā kontekstā, kam tas piederēs, ko atdos pašvaldībām, ko atdos privātīpašniekam, lai tas uzbūvētu kazino, un ko atdos brīvajām arodbiedrībām. Man gribas zināt, vai Latvijas valdībai ir kaut kāda interese par Latvijas kūrortiem un vai ir kaut kāda koncepcija? Un vai valdība domā slēgt ar šiem jaunajiem īpašniekiem pēc tam, kad noskaidros viņu īpašuma tiesības, kaut kādu valstisku līgumu ar ievirzi, lai Latvijas kūrorti pildītu gan valūtas pelnītāju lomu, gan arī veseļotu Latvijas cilvēkus? Man šķiet, ja valsts komisija strādā tik vārgi, tad arī Dineviča kungam būtu savs vārds sakāms, lai šo lietu ļoti ātri nokārtotu.

Es gribētu piekrist Siliņa kungam, ka derētu šos daudzu lappušu materiālus ar iesniegtajiem projektiem patiešām nodot saimnieciskajai tiesai, lai mēs saņemtu slēdzienu, kas kuram pieder, nekavējoties nododot īpašniekiem. Un valdībai, vienojoties ar šiem īpašniekiem, no savas puses jāizstrādā koncepcija, lai Latvijas kūrorti tomēr pastāvētu kā Latvijas bagātība. Mēs varētu vienoties un noteikt termiņu, kad tam visam jānotiek, jo, jūs saprotat, pa to laiku Jūrmalā tiek, cik zināms, "saimniekots". Paldies.

Priekšsēdētājs: Paldies, Kides kungs! Vārds deputātam Dineviča kungam.

J.Vaivads: Vai drīkst vienu mazu uzziņu, ļoti īsu repliku?

Priekšsēdētājs: Uzziņai vārds Vaivada kungam.

J.Vaivads: Es gribētu, lai deputāti tomēr neapjuktu galīgi, jo te tika uzskaitītas daudzas un dažādas komisijas. Proti, ir tikai viens Augstākās padomes lēmums, kas Augstākās padomes Prezidijam uzdod izveidot komisiju. Pamatojoties uz minēto Augstākās padomes lēmumu, ir noteikti tie deputāti, kuri seko līdzi šim darbam. Tas ir viss. Vairāk nekā cita nav.

Priekšsēdētājs: Paldies. Vārds Dineviča kungam.

J.Dinevičs: Cienījamie kolēģi! Katrā ziņā man ir tas nepateicīgais pienākums šodien runāt par šo problēmu, jo, ja ir valsts ministrs un valsts problēma un ja nav kāds cits, kas grib to risināt, tad parasti atrod valsts ministru. Diemžēl šai problēmai es esmu piesaistīts pavisam nesen.

Varu pateikt vienu- kāpēc es atbalstu Vaivada kunga iesniegto dokumentu. Proti, lai strādātu pie koncepcijas, lai attiecīgi noteiktu, kāda būs šī attīstība, ir jābūt saimniekam. Kādas pašreiz ir tiesības valdībai iejaukties arodbiedrību īpašumā un mēģināt, kā Caunes kungs šeit prasīja, izstrādāt koncepcijas? Ja tas ir arodbiedrības īpašums, tad arodbiedrība lai arī izstrādā šīs koncepcijas, kādā veidā tā mēģinās šo īpašumu izmantot visas tautas interesēs. Tāpēc es principā lūgtu deputātus atbalstīt Vaivada kunga iesniegto lēmuma projektu, bet lūgtu varbūt svītrot no šā projekta 3.punktu. Man liekas, ka pietiktu, ja ir pirmie divi punkti. Tie ļautu attiecīgi Ministru padomei, balstoties uz pašreizējo likumdošanu un šo Augstākās padomes lēmumu, pietiekami konstruktīvi un īsā laikā turpināt problēmas risināšanu.

Runājot par tām pretenzijām, kas tika izteiktas no arodbiedrību puses, Siliņa kungs, jūs ļoti labi atceraties, ka, tiekoties manā kabinetā, mēs gandrīz vai bijām vienojušies, ka arodbiedrības var pretendēt uz 24,3 miljoniem. Proti, tā ir summa, kura sastāv no biedru naudām. Par to attiecīgi vēl ir jārunā. Par pārējām summām šī problēma ir ļoti diskutabla. Man liekas, ka ziņotājs no valdības puses jau attiecīgi savus argumentus iztirzāja, tā ka šo problēmu var atrisināt tikai vai nu tiesa, vai attiecīgi Augstākās padomes plenārsēde. Paldies par uzmanību.

Priekšsēdētājs: Paldies. Godātie kolēģi, pulksten 18.00 saskaņā ar mūsu šārīta balsojumu ir aicināts Sakaru departamenta direktors, lai referētu sakarā ar Ābiķa kunga iesniegto jautājumu par alimentu pasta pārveduma ievērojamu padārdzinājumu. Bet sarakstā mums vēl ir pierakstīti Bojārs, Plotnieks un Čepānes kundze. Lai visu pagūtu un arī nobalsotu par Vaivada kunga priekšlikumu par jautājuma iekļaušanu darba kārtībā, kādi būs priekšlikumi? Lūdzu, Vaivada kungs vai Bojāra kungs?

J.Bojārs: Man ir priekšlikums- dodiet man kaut vai piecas minūtes līdz tam laikam, kuru jūs pasludinājāt. Man pietiks.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, Vaivada kungs!

J.Vaivads: Ja jau mēs esam nobalsojuši pulksten 18.00 klausīties citu valdības pārstāvi, tad es lūgtu, lai tā lieta mums neaizpeld atkal nebūtībā, tomēr nobalsot vispirms par manu priekšlikumu, jo faktiski patlaban visas debates notiek sakarā ar šo lēmuma projektu. Tā ir diskusijas tēma. Pēc tam, ja būs laiks, mēs varēsim dot vēl vārdu debatētājiem.

J.Bojārs: Atvainojiet, tas būs galīgi ačgārni. Kā tad tā? Nobalsosim un pēc tam mēs debatēsim, skriesim pakaļ aizgājušam vilcienam?

Priekšsēdētājs: Godātie kolēģi, lūdzu, uzklausiet!

J.Vaivads: Tātad par šī jautājuma iekļaušanu darba kārtībā, jo citādi jau nav jēgas turpināt debatēt.

Priekšsēdētājs: Godātie kolēģi, ja nobalsosim par šā lēmuma projekta iekļaušanu darba kārtībā, mums nāksies vēlreiz noklausīties Bojāra kungu, Plotnieka kungu un Čepānes kundzi. Tādēļ es ierosinu likt uz balsošanu šā jautājuma iekļaušanu darba kārtībā. Vai nav citu iebildumu? Tādēļ, ka darba kārtībā šodien ir iekļauts nevis lēmums, bet pārskats.

Lūdzu, Endziņa kungs, ja par procedūras jautājumiem!

A.Endziņš: Bet kur ir loģika patlaban to iekļaut darba kārtībā? Vai esam spējīgi vispār kaut ko lemt? Mēs taču vairākus jautājumus noņēmām tikai tāpēc, ka nevaram pieņemt nekādu lēmumu. Es nezinu, kāpēc lai mēs turpinātu klausīties debates par būtībā nesagatavotu jautājumu?

Priekšsēdētājs: Vaivada kungs, lūdzu!

J.Vaivads: Redziet, katrai sagatavošanas pakāpei ir vajadzīgs atšķirīgs laiks. Varbūt dažam nepietiks ar sasaukumu, lai viņš varētu uzskatīt, ka ir gatavs spriest. Attiecībā uz valdības ziņojumu debatēs katrs var izteikt viedokli, arī deputātu viedoklis kļūst skaidrs, turpinot debates. Es domāju, ka deputāti būs spējīgi lemt par šā lēmuma pieņemšanu vai noraidīšanu. Un, ja Endziņa kungs nebūs gatavs pieņemt to lēmumu, viņš to varēs noraidīt.

Priekšsēdētājs: Paldies. Plotnieka kungs, lūdzu!

A.Plotnieks: Godātie kolēģi, ja mēs vispār vēlamies runāt par lēmumu, tādā gadījumā es ierosinātu, ka šeit, zālē, ir jāizplata visi šajā sakarībā iesniegtie lēmuma projekti, un tie visi jāvērtē. Godīgi sakot, man rada izbrīnu tā kolēģa uzstāšanās, kurš teica, ka viņa gatavotais lēmuma projekts "ies cauri", bet, piemēram, lēmuma projekts, kuru atbalstījām Likumdošanas jautājumu komisijā, stāvēs uz vietas. Vai tad mēs pieņemsim vienu lēmuma projektu, un pēc tam es iesniegšu apelāciju? Tad skatīsim un gatavosim otru? Jāizskata visi, jāpavairo visi- un tikai tā jautājumu var atrisināt.

Priekšsēdētājs: Godātie kolēģi! Nav runas par to, ka mēs šo jautājumu skatīsim šodien. Nav runas par darba kārtību, bet ir runa par to, lai minēto jautājumu principā iekļautu darba kārtībā, pēc tam pavairotu visus iesniegtos projektus. Un problēma ir tikai viena- vai mēs šodien balsosim, lai minētais jautājums tiktu iekļauts darba kārtībā.

Lūdzu, Škapara kungs!

J.Škapars: Cienījamie kolēģi! Es aicinātu tomēr nobalsot par šā jautājuma iekļaušanu darba kārtībā, jo tas ir ļoti būtisks un ārkārtīgi ilgi novilcināts. Es pats zinu, cik daudz reižu šī komisija ir sanākusi un spriedusi gan tā, gan citādi, Un tomēr mēs šo jautājumu esam milzīgi ilgi vilcinājuši. Es uzskatu, šā jautājuma novilcināšanā lielā mērā ir vainojama Ministru padomes komisija, jo tās uzdevums bija šo jautājumu atrisināt. Taču man liekas, ka jautājumu vairs nevajadzētu atlikt. Es ierosinātu iekļaut darba kārtībā.

Priekšsēdētājs: Paldies, Škapara kungs! Lūdzu, reģistrēsimies. Rezultāts: 73 deputāti. Lūdzu, balsosim par jautājumu par Latvijas Republikas arodbiedrību pārziņā esošā īpašuma statusu iekļaušanu darba kārtībā. Rezultāts: 64- par, 2- pret, 3- atturas. Jautājums iekļauts darba kārtībā.

Lūdzu, Vaivada kungs!

J.Vaivads: Es varbūt ierosinātu šādu procedūru. Pilnīgi piekrītu, ka Plotnieka kunga sagatavotais lēmuma projekts ir tikpat tiesīgs, lai tas tiktu izskatīts. Varbūt arī tas ir jāpavairo. Arī arodbiedrības ir iesniegušas savu projektu. Varbūt mēs sāktu darbu ar to, ka vienotos, kuru no šiem lēmuma projektiem ņemtu par pamatu un kuru izskatīt. To visu varētu izspriest, nobalsot un pabeigt darbu, manuprāt, burtiski pusstundas laikā.

Priekšsēdētājs: Paldies, Vaivada kungs! To rādīs rītdiena. Čepānes kundze, lūdzu!

I.Čepāne: Cienījamie kolēģi! Es gribētu lūgt, lai Vaivada kungs šeit pieaicina arī juristus, jo lēmuma 3.punkts patlaban faktiski ir pretrunā ar spēkā esošo saimniecisko likumdošanu. Paskatieties- 22.augustā izveidota šī SIA, bet man liekas, ka saskaņā ar spēkā esošo likumdošanu Augstākajai padomei kā institūcijai nav tiesību faktiski to likvidēt, bet tas ir jāizdara, pamatojoties uz spēkā esošo likumdošanu.

Priekšsēdētājs: Paldies, Čepānes kundze! Es domāju, darba kārtībā Vaivada kungs šo jautājumu atrisinās. Manuprāt, nav nepieciešams balsot par debašu turpināšanu.

Lūdzu nākt tribīnē Satiksmes ministrijas Sakaru departamenta direktoru Gulbja kungu. Gulbja kungs, cik jums vajadzēs laika?

I.Gulbis, Satiksmes ministrijas Sakaru departamenta direktors: 5 minūtes.

Priekšsēdētājs: Paldies.

I.Gulbis: Cienījamie Augstākās padomes deputāti! Sakaru nozare pašreiz pārdzīvo ļoti grūtu reorganizācijas laiku. Kā jums zināms, pagājušā gada novembrī tika likvidēta Sakaru ministrija un izveidoti lieli uzņēmumi- "Latvijas pasts" un "Lattelekom". Līdz ar to rajonos tiek veikts ļoti sāpīgs dalīšanās process, jo rajonos sakaru uzņēmumi bija apvienoti, proti, pasta un elektrosakaru daļa bija vienkop. Šis dalīšanās process vēl nav beidzies.

Pašreiz, kā saka, mēs izvērtējam bilances, bet mēs vienīgi zinām un esam pārliecināti par to, ka ļoti daudzos rajonos šīs pasta sakaru nodaļas vai pasta sakaru daļas tiks dotētas no elektrosakaru daļas. Līdz ar to jautājums par pasta apakšnozares izdzīvošanu mums ir ļoti nopietns un svarīgs, kaut gan diemžēl šajā brīdī es jums nevaru pateikt, kāda tieši izskatās šā gada bilance starp pasta ieņēmumu un izdevumu daļu kopumā.

Pēc tam, kad Sakaru departaments izanalizēja mūsu galvenā uzņēmuma- Rīgas uzņēmuma, tas ir, Rīgas pasts kopā ar Dzelzceļa pastu,- iespēju izdzīvot vai iespēju, kā saka, attīstīties šajā periodā, mēs konstatējām, ka, ja pagājušajā gadā, ieviešot tarifus, izdevumu daļā bija 5,8 miljoni, tad, turpinot šos tarifus šajā gadā, kad attiecīgi pieauga cenas, izdevumu daļa pieaugs līdz 9,5 miljoniem. Šī analīze liecina, ka vislielākais pieaugums saistīts ar transportu, tā kā transporta izdevumi pieaug 4,8 reizes. Materiāli un pārējie izdevumi pieaug apmēram 1,2 reizes.

Turklāt jāņem vērā, ka sakaru nozarē viszemākais cilvēks atalgojuma ziņā ir pastnieks. Pēc pagājušā gada datiem, pastnieku alga pašreiz ir 490 rubļi. Kaut gan es nesaprotu, kā tas var notikt, ka pārējās apkalpojošās sfēras nozarēs tarifi tiek paaugstināti, bet šo nozaru darbinieku atalgojums ir stipri atšķirīgs. Man ir Statistikas komitejas ziņas attiecībā uz pagājušā gada decembri, proti, elektrotransportā- vidējā alga 1435 rubļi, dzelzceļa transportā- 1239 rubļi un tā tālāk. Elektrosakaros strādājošiem vidējā alga- 905 rubļi.

Līdz ar to, cienījamie Augstākās padomes deputāti, mēs saprotam, cik katrs tarifa paaugstinājums ir sāpīgs un, cik iespējams, ļoti centāmies aizstāvēt iedzīvotāju intereses. Bet kopīgā skatījumā, ja mēs ņemam tikai šo daļu, lai mēs patiešām sakaru nozarē, tas ir, pasta nozarē, nesāktu runāt par dotācijām, attiecīgi kopumā aprēķinājām un ekonomiski pierādījām, ka pasta tarifi faktiski būtu jāpaceļ 2,7 reizes. Tomēr, analizējot sīkāk, vienojāmies, ka pasta tarifi nedrīkst būt pacelti augstāk kā 2,08, tas ir, mēs tos pacēlām tikai 2 reizes.

Es saprotu, ka mūsu pasta tarifos ne visas pozīcijas ir izanalizētas un pārdomātas līdz galam. Un šo jautājumu, kuru jūs mums uzdodat un uz kuru attiecīgi vēršat mūsu uzmanību, mēs saprotam, ka te, šķiet, ir jāiet cits ceļš. Runa ir tieši par pasta pārvedumiem. Ja skatās oficiāli, tad šādus tarifus mēs esam pieņēmuši. Bet, ja pieiet, teiksim, no iedzīvotāju aizsardzības viedokļa, un arī paredzot to, ka mums stingri izveidosies pasta un elektrosakaru apakšnozares, jāparedz, kas notiks pirmā ceturkšņa beigās, tādēļ mēs vienojāmies, ka šīs ieņēmumu un izdevumu daļas pārskatīšanu atkal veiksim maijā. Saprotam, ka mums kaut kas ir jāizdara, lai aizsargātu iedzīvotājus attiecībā uz algu, alimentu un pensiju un tām pielīdzināto izmaksu pārvedumiem.

Sakarā ar to departamenta darbinieki no jauna sanāca kopā ar pasta darbiniekiem un šo lietu pārrunāja. Man rokā ir šodien datēts pavēles projekts, kuru es rīt parakstīšu. Tātad darba algu, alimentu un tām pielīdzināto izmaksu pārvedumiem mēs saglabājām iepriekšējos tarifus, proti, 10 kapeikas no rubļa.

Par citiem iestāžu maksājumiem, individuāliem naudas pārvedumiem mums bija paredzētas 20 kapeikas, tagad mēs paredzam 15 kapeikas.

Es gribētu pateikt, ka vēl strādājam pie divām pozīcijām. Mēs saprotam, ka šīs pozīcijas ir sāpīgas un arī, kā saka, tiek ļoti asi uzņemtas. Runa ir par laikrakstu un žurnālu piegādi un par apdrošinātajiem sūtījumiem.

Priekšsēdētājs: Paldies. Jautājumos pierakstījušies deviņi cilvēki. Pirmais ir Bojāra kungs. Lūdzu.

J.Bojārs: Es gribēju teikt, ka pat neviens augļotājs neņem 20 procentus. Augļotājs ņem 10 procentus. Tātad jūsu firma ņem gandrīz kā tāds augļotājs. Jūs atvainojiet, taču, manuprāt, tas galīgi nav pieļaujams.

Otrām kārtām, šodien es nejauši uzzināju, ka mēs vairs nevaram sūtīt, piemēram, vēstules uz Ameriku ne saviem radiniekiem, ne uzturot starpuniversitāšu sakarus, jo mums pieprasa maksāt valūtā. Cienījamie deputāti, es jūs gribu apsveikt ar šādu kārtību! Neņem pretī! Man atsvieda atpakaļ divas vēstules.

Trešām kārtām, vai jūs zināt, ka Latvija pirms kara bija pievienojusies pasta konvencijām? Kas tiek domāts, lai mēs varētu normāli iekļauties šajā apritē, nevis maksātu par kaut ko dolārus, ko arī pirmskara Latvijā nedarīja? Bija Latvijas markas, un vēstules gāja uz Ameriku, proti, viss bija, kā nākas.

Šīs trīs pozīcijas ir absolūti nepieņemamas. Arī 10 procenti ir šokējoši mātēm un pensionāriem, galu galā- visiem. Naudu jau jūs nevadājat ar autobusu, kam nepieciešams benzīns.

I.Gulbis: Runājot par jūsu pirmo jautājumu, es jūs saprotu, Bojāra kungs, bet tā tas patlaban ir. Mēs saglabājam iepriekšējo tarifu, proti, 10 kapeikas. Taču, kā jau jums teicu, pie šā jautājuma mēs vēl strādāsim, bet tāds patlaban ir fakts.

J.Bojārs: Tātad parastam pārvedumam jūs joprojām atstājat 20 procentus?

I.Gulbis: Nē, 10 procentus. Mēs saglabājam vecos tarifus.

J.Bojārs: Tādai taksei nekādi nevar piekrist. Tas ir māklera vai augļotāja...

Priekšsēdētājs: Bojāra kungs! Mums vēl ir astoņi jautātāji.

I.Gulbis: Attiecībā uz valūtas pieprasīšanu par sūtījumiem uz ārzemēm- es pārbaudīšu. Man šeit nav tādas iestrādes.

Tālāk- par pasta konvenciju. Jā, mēs jau otro reizi ejam uz Ministru padomes sēdēm, lai mūs atjauno pasta konvencijā. Pirmo reizi mūs noraidīja sakarā ar to, ka valdība varēja segt tikai pirmos izdevumus, turpmākie jāsedz pasta nozarei. Mēs to izvērtējām un attiecīgi arī ielikām šajos tarifos, lai turpmākajos gados minētos izdevumus patiešām varētu segt pati sakaru nozare. No tā mēs iegūsim daudz naudas, un līdz ar to uzlabosies mūsu sakaru kvalitāte.

Priekšsēdētājs: Paldies. Jautā Preinberga kungs, gatavojas Biķa kungs.

G.Preinbergs: Cienījamo referent! Sakiet, lūdzu, vai jūs šobrīd varētu atbildēt arī par lietām, kas attiecas uz samaksu par nenotikušām telefonsarunām?

I.Gulbis: Jā, varētu atbildēt.

G.Preinbergs: Es pārstāvu Jelgavu. Jāsaka, ka visa Jelgavas telefona sistēma ir ārkārtīgi zemā līmenī. Ja nemaldos, bijušais sakaru priekšnieks Kalna kungs paskaidroja Jelgavas tautas deputātu padomes sēdē, ka šī sistēma ir nolietota un novecojusi. Un, tā kā Jelgava atrodas zemā vietā, pie vadiem tiekot klāt ūdens un tā tālāk, un tā tālāk. Lūk, notiek atkārtota zvanīšana, kas kādreiz ilgst pusotras stundas, lai no Jelgavas varētu sazvanīt abonentu Rīgā. Sakiet, lūdzu, cik tādā gadījumā īsti izmaksās saruna, kas būs saņemta pēc pusotras stundas, turklāt sliktā kvalitātē, kad ripa griezta 20-30 minūtes?

I.Gulbis: Tam, ka sakaru kvalitāte ir ļoti zema, es pilnībā piekrītu. Būtībā Sakaru departaments darbojas tikai otro mēnesi. Ja jūs runājat tieši par Jelgavu, varu informēt, ka tur bija komisija, kura pārbaudīja un konstatēja, ka tā ir tieši vadības nolaidība. Kalna kungs no amata ir noņemts, kā jūs zināt. Patlaban mēs veidojam tieši kontroles dienestu, kas pārzinās pastu, elektrosakarus un citus jautājumus. Mēs jūtam, ka ne jau tikai jaunie tarifi, izmaksu pacelšana ir galvenais. Galvenais tomēr ir tas, lai mēs saglabātu jau esošo, lai tas darbotos normālā kvalitātē. Departaments pašreiz pie tā strādā.

G.Preinbergs: Es nesaņēmu atbildi. Tas, ko jūs sakāt, skar jūs, bet ne abonentus. Kā tad īsti būs, ja telefoni un visi sakari ir zemā kvalitātē? Un ir šī atkārtotā piespiedu zvanīšana... Ja mums par šīm nenotikušajām sarunām būs jāmaksā, kā tad īsti būs? Kā uz to skatās jūsu departaments?

I.Gulbis: Mans viedoklis ir tāds, ka ir jābūt sankciju sistēmai. Un pašreiz ir tā, ja gadījumā nedarbojas telefons, tad pēc piecām dienām attiecīgi ir jāizdara pārrēķins. Diemžēl mūsu darbinieku nolaidības dēļ tas netiek darīts.

Priekšsēdētājs: Paldies. Jautā Biķa kungs, gatavojas Ābiķa kungs.

V.Biķis: Sakiet, lūdzu, vai no tādām valstīm kā Vācija un Zviedrija mēs saņemam pastu tieši caur Rīgu vai caur kādu citu trešo valsti?

I.Gulbis: Ar tiešajām depešām... Ar Dāniju ir tiešie sakari, kuru nav ar Amerikas kontinentu.

V.Biķis: Sakiet, lūdzu, ar ko ir izskaidrojami gadījumi, ka sūtījumi no Vācijas tiek pārbaudīti? Par šīs pārbaudes laikā uzplēstajām pakām nav nekāda paskaidrojuma, kas to ir izdarījis, kādā datumā un kas ir atļāvis to darīt, un tā tālāk.

I.Gulbis: Pašreizējos starptautiskajos noteikumos paredzēts, ka sūtītājs pats izvēlas sūtījuma ceļu. Teiksim, ir tiešās depešas vai tiešie sūtījumi, kuri ir dārgi. Ir arī sūtījumi, kuri iet tranzītā caur citām valstīm. It īpaši ar to grēko (tā gan nav atbilde tieši uz jūsu jautājumu) Amerikas kontinents, no kura visi sūtījumi vienā maisā iet caur Maskavu. Līdz ar to sūtījumi tiek bojāti, uzplēsti, kaut gan būtībā vēstuļu kontrole nenotiek. Vienīgi tiek veikta paku pārbaude, bet to dara tehniskiem līdzekļiem. Jums ir jāpārbauda vai jāprecizē, vai sūtījums ir nācis tiešā depešā. Tādā gadījumā maisam Rīgā bija jāpienāk noplombētam, tā ka būtībā bojājumiem nevajadzētu būt.

V.Biķis: Ja es pareizi sapratu, tad šāds gadījums ir tāpēc, ka no Vācijas ir vests caur Ameriku, kur man paredzētais sūtījums ir uzplēsts, ja?

I.Gulbis: Man ir grūti teikt...

Priekšsēdētājs: Paldies, Biķa kungs! Jautā Ābiķis, gatavojas Salītis.

Dz.Ābiķis: Es tikai gribētu sēdes vadītājam atgādināt, ka šo jautājumu izvirzīju ne tikai sakarā ar alimentiem, bet kompleksi.

Tātad jautājums ir šāds. Jūs apgalvojāt, ka esat sagatavojis pavēli par šo 20 procentu ieturēšanas atcelšanu. Tātad pašreiz tomēr šie 20 procenti ir? Bet jūs esat izstrādājis pavēli un gatavojaties atcelt šo savu lēmumu?

I.Gulbis: Minētā pavēle man ir jau rokā.

Dz.Ābiķis: Tātad pavēle jau ir, un jūs varat likt roku uz sirds, ka jūs tagad...

I.Gulbis: Rīt es to parakstīšu. Šodien mēs vēl pie tās strādājam.

Dz.Ābiķis: Šajā sakarībā gribu jautāt, vai jūs pasaulē zināt daudzas valstis, kur no pasta pārvedumiem ietur nodokli 10 procentu apmērā? Manā uztverē tas tomēr ir ļoti daudz. Vai ir kāds precedents kaut kur pasaulē?

I.Gulbis: Saprotiet, par naudas pārvedumiem- vispār šis veids tiek īstenots tikai mūsu valstī sakaros ar Savienību. Parasti starp ārvalstīm naudas pārvedumi nenotiek.

Dz.Ābiķis: Un otrs jautājums: kas ir vainīgs, ka šodien netiek normāli kārtotas attiecības starp Krieviju sakarā ar alimentu maksāšanu? Proti, sūtījumi no Krievijas uz Latviju, no Latvijas uz Krieviju? Jo diemžēl tā ir problēma, kas skar ļoti daudzus iedzīvotājus. Cilvēktiesību komisija šajā sakarībā ir saņēmusi neskaitāmas sūdzības. Daudzas mātes ir nonākušas ārkārtas situācijā.

I.Gulbis: Ābiķa kungs, tā tas ir. Vārdu sakot, mēs pašreiz kontaktā ar Latvijas Banku cenšamies risināt tieši šo jautājumu, kas izveidojies pagājušajā gadā sakarā ar "Consum" veiktajām pārveduma operācijām. Tā rezultātā patlaban mūsu pusē ir 270 miljonu liels parāds, ko nevēlas segt pārējās mūsu bijušās Padomju Savienības republikas. Līdz ar to, šķiet, būs jānotur nopietnas sarunas banku līmenī, lai patiešām šī līdzekļu nosegšana notiktu un būtu garantijas, ka arī mēs varētu atjaunot šo procesu. Patlaban šo operāciju mums neļauj veikt arī tā republika, kura sūta... Tas patiešām ir sasāpējis jautājums, tā ka, Ābiķa kungs, ja jūs palīdzētu, es ar lielāko prieku.

Priekšsēdētājs: Jautā Salīša kungs, gatavojas Panteļejeva kungs.

B.Salītis: Man tāds dīvains jautājums. Ir zināms, ka daudzas valstis ieņēmumus budžetā papildina, realizējot markas filatēlistiem. Pie mums ir pretējais. Šodien filatēlisti netiek nodrošināti ar tām marku sērijām, kuras tiek iespiestas. Un galvenais- vai šo jautājumu risina Droiska kungs?

I.Gulbis: Visi šie jautājumi ir sāpīgi. Diemžēl markas mums pašreiz drukā attiecīga firma Vācijā. Par šo drukāšanu un marku izgatavošanu mēs firmai atļāvām izplatīt markas uz vietas. Līdz ar to pašreiz ir lielas grūtības. Mēs markas ievedam pēc iespējas regulāri, bet to nevar nodrošināt. Arī tā pēdējā sērija, kā jūs dzirdējāt, vēl nav pienākusi lielā apjomā. Jautājums ir problemātisks, bet, kā saka, tas ir jārisina. Mums ir jātērē arī valūta.

Priekšsēdētājs: Paldies. Jautā Panteļejeva kungs. Pēc tam Felsa kungs.

A.Panteļejevs: Man vienkārši precizējošs jautājums par tiem pārvedumiem rubļos no ārvalstīm, tas ir, no austrumu kaimiņiem uz šejieni. Proti, par tiem alimentiem, ko Ābiķa kungs prasīja. Saprotiet, mums galīgi nav laika gaidīt, jo tiem bērniem jāēd jau šodien, nevis rīt. Vai jūs varat precīzi pateikt, ar ko mēs jums varam palīdzēt, lai šo jautājumu atrisinātu, teiksim, tuvāko nedēļu, mēnešu laikā? Jūs teicāt, ka būtu ar mieru, ja Ābiķis jums palīdzētu. Kā mēs varam jums palīdzēt?

I.Gulbis: Mums vajadzētu saistīties ar visām republiku bankām, lai mūsu bankai attiecīgi veidotos savstarpējā sadarbība.

A.Panteļejevs: Tātad tas ir banku jautājums, un mēs varam palīdzēt ar to, ka rīt izsauktu bankas priekšsēdētāju un uzdotu viņam...

I.Gulbis: Vai nu tā vienkārši mēs viņu varētu izsaukt?

A.Panteļejevs: Tāpēc, ka ne Ābiķa kungs, ne arī es neesam banka. Bet ko parlaments var izdarīt? Vai bankai uzlikt par pienākumu?

I.Gulbis: Būtībā šis process jāveido valsts līmenī, kā saka, banku savstarpējo sakaru līmenī.

A.Panteļejevs: Skaidrs, tātad mums jāķeras pie bankām.

Priekšsēdētājs: Jautā Felsa kungs. Pēc tam Karlsona kungs.

A.Felss: Cienījamais kungs! Uz vairākiem jautājumiem jūs atbildējāt, ka to vai citu varētu nokārtot un tā tālāk. Taču, lūdzu, pasakiet parlamentam vairāk vai mazāk konkrēti, vai pēc mēneša vai diviem- kad tad īsti ar pasta un sakaru sistēmu būs daudzmaz elementāra kārtība? Pēc kāda laika mēs jums varēsim lūgt šeit atbildēt jau par konkrēti padarīto darbu?

I.Gulbis: Jāsaka, elementārā kārtība ir smags jautājums.

Priekšsēdētājs: Tā.

I.Gulbis: Bet, ja patiešām būs nepieciešamība, mēs varam atskaitīties par jebkuru ceturksni.

Priekšsēdētājs: Jautā Karlsona kungs, pēc tam Aleksejeva kungs.

J.Karlsons: Cienītais Gulbja kungs! Es tomēr gribētu precizēt Preinberga kunga uzdoto jautājumu: sakiet, lūdzu, kurā brīdī, tālsarunu telefonsakaros uzņemot numuru, tiek fiksēta maksa par astotnieku un par pilsētas kodu? Vai jūs varat precīzi atbildēt uz šo jautājumu?

I.Gulbis: Vārdu sakot, runa ir par nenotikušu sarunu.

J.Karlsons: Kā tas saprotams? Vai tad, kad līdz galam ir uzgriezts numurs un ir atbildes zvans, vai tikai tajā brīdī, kad ir astotnieka signāls?

I.Gulbis: Tas, kā saka, ir jau izsaukums.

J.Karlsons: Vai tad, kad rodas astotnieka signāls, vai kad uzgriezts pilsētas kods?

I.Gulbis: Tas pats ir.

J.Karlsons: Tādā gadījumā abonents maksās par visām bojātajām līnijām, par visiem sliktajiem sakariem, par telefona centrālēm, kuras neļauj dabūt savienojumu tikai sava nekvalitatīvā darba dēļ. Tas taču ir pilnīgi nepieņemami un nepiedodami! Es vēl varētu pieļaut, ka šo maksu ņem tad, kad ir savienots vai aizņemts- vienalga, jebkurā gadījumā, bet tikai tad, kad pilnībā ir izdarīts viss šis numura uzņemšanas process, proti, ir noticis savienojums. Tikai tad! Jo citādi tik tiešām visa sliktā kvalitāte tiks novelta uz abonenta rēķina.

I.Gulbis: Es gribētu paskaidrot tikai to, ka konstatēt, vai griež 8 vai ko citu, mēs nevaram, jo būtībā noraidām visu sēriju, un tikai pēc tam, kad nāk atpakaļ tie signāli...

Priekšsēdētājs: Paldies, kolēģi! Jautā Aleksejeva kungs, pēc tam Zatulivitera kungs.

A.Aleksejevs: */Es jums uzdošu vairākus jautājumus. Esmu ļoti priecīgs, ka šodien Augstākā padome ir atgriezusies pie jautājuma, kuru es ierosināju jau pirms mēneša, proti, pie problēmas par alimentu saņemšanu no citām republikām. Tad visi kungi šeit nobalsoja pret. Šodien viņi ir sapratuši šī jautājuma svarīgumu. Tomēr es tagad gribētu zināt, vai jūs pa īstam esat šī jautājuma svarīgumu sapratuši? Sakiet, ko jūs esat darījuši, lai to varētu atrisināt? Pie kā esat griezušies, un kas jums ir atteicis?/

I.Gulbis: Lai risinātu šo jautājumu, mēs griezāmies pie attiecīgo republiku sakaru bankām. Mēs tur atbildi neatradām. Vēl mēs griezāmies arī mūsu Latvijas Bankā. Pašreiz ir sagatavots vēstules projekts, lai šo jautājumu risinātu ar mūsu Latvijas Banku un tālāk. Būtībā šis process ir apstājies. Es jūs pilnīgi saprotu, bet nav mūsu spēkos šo lietu atrisināt vienīgi mūsu republikā.

Priekšsēdētājs: Paldies.

A.Aleksejevs: */Sakiet, lūdzu, es tomēr vēl nesapratu, konkrēti pie kā Latvijas Bankā jūs esat griezies?/

I.Gulbis: Es griezos pie Berga-Bergmaņa.

A.Aleksejevs: */Un otrais jautājums. Sakiet, lūdzu, kas ierosināja pieņemt tādu lēmumu, kas parakstīja šo lēmumu par 20 procentu tarifa ieviešanu?/

I.Gulbis: Lēmumu par šo 20 procentu tarifa ieviešanu attiecībā uz alimentiem parakstīju es- Sakaru departamenta direktors. Tas notika pagājušajā nedēļā. Bet es jau saku, ka vakar mēs šo jautājumu izskatījām. Un man liekas, ka neviena cietušā šajā lietā nebūs, protams, ja neskaita to nepatīkamo situāciju, ko radīja šis fakts.

A.Aleksejevs: */Un pēdējais jautājums. Sakiet, lūdzu, vai jūs neuzskatāt, ka katrs godīgs cilvēks jūsu vietā aizietu no sava posteņa, ja viņš ir varējis pieņemt vienu lēmumu, bet pēc nedēļas jau citu? Es pieņēmu, ka jūs šos lēmumus varat kaut kā pamatot. Bet izrādās, ka pietiek uz jums izdarīt spiedienu, lai jūs pie mums jau nāktu ar jaunu tarifu samazināšanas projektu./

I.Gulbis: Bet es jau sākumā jums teicu, ka tarifs ir komplekss jautājums. Mums jau nav tikai viena pozīcija. Mums ir ļoti daudz pozīciju. Un katrā pozīcijā attiecīgi jāiestrādā šis tarifa paaugstinājums. Un patiešām, šai pozīcijai nebija pieiets pārdomāti.

Priekšsēdētājs: Paldies. Jautājums Zatulivitera kungam, pēc tam Krastiņš.

V.Zatuliviters: */Man jums ir divi jautājumi. Pirmais ļoti īss. Sakiet, lūdzu, vai pašreizējā ikmēneša maksa par telefona lietošanu ir liela vai tomēr paciešama?/

I.Gulbis: Es uzskatu, ka liela.

V.Zatuliviters: */Tad man otrais jautājums, kas izriet no pirmā. Kā jūs domājat, vai man kā telefona lietotājam par tiem četrdesmit rubļiem, ko maksāju ik mēnesi, ir tiesības ar saviem draugiem runāt tā, lai manas sarunas pa telefonu netiktu noklausītas? Vai man kā Augstākās padomes deputātam ir tiesības izmantot likumu par deputāta imunitāti?/

I.Gulbis: Man liekas, ka tādas noklausīšanās nav, jo tas nav paredzēts noteikumos. Un tas arī nenotiek. Vienīgais, varētu būt runa par mūsu kvalitāti, proti, kad uz līnijas saslēdzas vairāki abonenti. Tas varētu būt.

V.Zatuliviters: */Bet jūs, lūdzu, uzziniet un noskaidrojiet!/

Priekšsēdētājs: Paldies. Jautā Krastiņa kungs, pēc tam- Cupruna kungs.

I.Krastiņš: Cienījamais Gulbja kungs! Es gribētu atgriezties pie jautājuma, par kuru jau te bija runa mazliet agrāk. Nesen pārlasīju faktiski avīzes "Laiks", kas iznāk Amerikā, visu februāra komplektu. Un gandrīz katrā numurā diemžēl man jākonstatē, ka diezgan žultaini vārdi ir veltīti Latvijas pasta sistēmai un Sakaru departamentam. Tiek apgalvots, ka ne tikai no Amerikas nākošie sūtījumi, bet arī, kā jau te teica, no Eiropas sūtītais pasts tiek regulāri atplēsts, regulāri nozaudēts, no vēstulēm tiek izņemtas tur ieliktās naudaszīmes. Un jāsaka, ka sakaru darbiniekiem veltītie epiteti, maigi izsakoties, ir ne visai glaimojoši. Es tomēr gribētu, lai jūs komentētu šos paziņojumus avīzē "Laiks".

I.Gulbis: Ja ir runa par vēstulēm, tad jāatzīmē, ka nav paredzēts vēstulēs pārsūtīt naudu. Proti, tiek uzskatīts, ka mēs nevaram garantēt tādu sūtījumu drošību. (Zālē kņada.)

I.Krastiņš: Bet, piedodiet, vai tas nozīmē, ka sakaru darbinieks katru vēstuli atplēš un apskatās, vai tur ir nauda vai nav? Kā viņš to zina?

I.Gulbis: Nē, sakaru darbinieks to vēstuli jau neplēš vaļā. Taču arī mums, es uzskatu, ir negodīgi sakaru darbinieki, kuri to var darīt. Ja ir runa par pašu sistēmu un par nosūtīšanas ceļiem, es to minēju. Proti, nosūtītājs izvēlas nosūtīšanas ceļus. Mēs jau tikāmies šeit ar Amerikas pārstāvjiem. Un, ja patiešām nekas netiks darīts, būs tās pašas grūtības, turklāt daudz. Mēs lūdzām Amerikas partnerus iejaukties šajā lietā, lai atrisinātu mūsu jautājumu.

Priekšsēdētājs: Jautā Cupruna kungs, pēc tam- Berķa kungs.

I.Cupruns: Godātais Gulbja kungs! Kā jūs domājat, vai pēdējie notikumi ar pasta tarifiem, ar elektrosakaru tarifiem neliecina par to, ka mēs, parlaments, nedrīkstam pieļaut monopolu veidošanos elektrosakaros, kā arī bezkontroles sistēmas veidošanos pasta sakaros? Jūsu pašu divu dienu laikā pieņemtās pretrunīgās pavēles liecina, ka jums bija vēlēšanās savas problēmas atrisināt uz abonentu rēķina. Par to, ka ar elektrosakariem būs vēl visādi pārsteigumi, es esmu pilnīgi pārliecināts. Un, neskatoties uz jūsu sākumā teikto, ka jūs necenšaties novelt problēmas uz jūsu abonentiem, jūs to izdarīsit, pastāvot monopolattiecībām. Lūdzu, kā jūs uzskatāt, vai elektrosakaros ir pieļaujams vai nav pieļaujams monopols? Vai ir pieļaujams, ka valdība nekontrolē pasta sakaru nozares darbību?

I.Gulbis: Runājot par monopolu sakaros, jūs jau zināt, ka patlaban mums ir izdots likums par monopoliem un attiecīgi tiek veikts darbs, lai iesaistītu citus partnerus un palīdzētu mūsu sakaru nozarei veidot privātus tīklus, kas būtu konkrēti elektrosakaru apakšnozarēs.

Priekšsēdētājs: Jautā Berķa kungs. Un pēdējais jautās Endziņa kungs.

A.Berķis: Es gribēju precizēt: tā kā no Zviedrijas izsūtītās vēstules šeit pienāk pēc 15 dienām, kur tās noguļ- zviedru pastā, mūsu pastā, manā pasta nodaļā vai galvenajā pastā?

I.Gulbis: Katrs no šiem posmiem ir jāpārbauda. To ir grūti atbildēt, pa kādiem ceļiem tā vēstule ir nākusi. Mums tādu sūdzību nav.

A.Berķis: Ir jau tikai divi zīmogi: viens Zviedrijas pusē, viens te. Kā to var pārbaudīt?

I.Gulbis: Taču grūti ir pateikt, kā vēstule ir nākusi, kurā maiņā tā ir ielikta, kā atsūtīta.

A.Berķis: Kā tad var noskaidrot, kur vispār tādā gadījumā lai atrod vainīgo?

I.Gulbis: Vainīgo varētu noteikt, ja būtu iespējams pārbaudīt, pa kādu ceļu vēstule ir sūtīta.

A.Berķis: Tādā gadījumā, kā jūs to ceļu varat noskaidrot? Es jau teicu, ka ir divi zīmogi.

I.Gulbis: Mums ir zināma sakaru nodaļa, kur vēstule ir pienākusi. Pēc tam mēs precizējam izsūtītāju puses un attiecīgi meklējam, kuros laikos vēstule ir kavējusies.

A.Berķis: Starp citu, no Zviedrijas sūtījumi regulāri pienāk ne ātrāk kā pēc 15 dienām.

Otrs. Kā izskaidrot, ka pastkastes pie galvenā pasta dienas vidū ir pārpildītas, ka nevar iebāzt vēstuli. Atbild, ka nav benzīna, tādēļ pastkastes netiekot iztukšotas.

I.Gulbis: Diemžēl tā tas ir. Es vakar biju Limbažos un uzzināju, ka mūsu darbiniekiem uz visu nedēļu dod tikai 40 litrus benzīna.

Priekšsēdētājs: Paldies. Jautā Endziņa kungs.

A.Endziņš: Cienījamais Gulbja kungs, ja es pareizi sapratu jūsu atbildi uz pirmo uzdoto jautājumu, tad jums ir izstrādāts pavēles projekts par grozījumiem. Taču no jūsu teiktā es sapratu, ka šajā gadījumā ir runa par alimentiem un par pensijām, tātad par ļoti ierobežotu maksājumu veidu, kad tarifs no 20 procentiem tiek pazemināts uz 10 procentiem. Vai jums tomēr nebūtu vēlreiz jāatgriežas arī pie šā projekta (lai varbūt rīt atkal jūs nebūtu jāsauc uz Augstāko padomi) gan par procentu, gan vispār par jebkuru naudas pārvedumu tarifu likmēm? Kāda starpība, ja vecaimātei vai vecamtēvam, kuri ar savu pensiju nevar savilkt galus kopā, uz laukiem tiek sūtīts naudas pārvedums, teiksim, 1000 rubļu, bet 100 rubļus jūs vienalga bāzīsit sev kabatā? Jo lielāka summa, jo lielāks atskaitījums- tā tik tiešām ir augļošana.

I.Gulbis: Jau sākumā teicu, pašreiz nevaram izvērtēt visu pasta apakšnozaru darbību. Patlaban mums jādara viss, lai pasta nozare patiešām izdzīvotu, turklāt lai iespēju robežās aizsargātu mūsu iedzīvotājus. Tāpēc pašreiz pieņemtie tarifi tika noteikti visā šajā periodā un tiek saglabāti pārvedumu ziņā. Pasta darbinieki no tā neiegūst praktiski nekā.

Priekšsēdētājs: Paldies, Gulbja kungs! Vaivada kungam ir priekšlikums pēc būtības, Bērza kungam ir priekšlikums par procedūru. Un man ir paziņojums Prezidija locekļiem. Gulbja kungs, paldies!

Vaivada kungs, lūdzu!

J.Vaivads: Cienījamie kolēģi! Es domāju, ka iepriekšējā jautājuma izskatīšana mums pārtrūka pusvārdā. Mums vajadzētu vienoties par to, kad turpināsim šā jautājuma izskatīšanu. Es ieteiktu rīt pulksten 15.00. Ja ir citas domas, lūdzu tās izteikt. Bet es gribētu, lai tiktu nobalsots, lai atkal nepaliktu tā, ka vienu lietu esam sākuši, bet nezinām, kad pie tās atgriezīsimies.

Priekšsēdētājs: Vaivada kungs! Vai par šo jautājumu nevarētu nobalsot rīt no rīta, spriežot par darba kārtību, jo jūs riskējat šeit...

J.Vaivads: Jā, es, protams, riskēju, bet domāju, ka ar to pielieku arī kaut kādu pieturas punktu, kad vismaz ir skaidrs, jo ir jāzina, kad šos cilvēkus atkal aicināt.

Priekšsēdētājs: Vaivada kungs! Turklāt vai lēmuma projekts būs sagatavots un pavairots? Mums ir arī alternatīvie projekti.

J.Vaivads: Bet tas neizslēdz nepieciešamību mums šo jautājumu risināt. Saprotiet!

Priekšsēdētājs: Nē, nekādā gadījumā.

J.Vaivads: Un es ierosinātu rīt pulksten 15.00 šo jautājumu turpināt. No rīta mums ir paredzēta "Satversme", tad arī ir cilvēki, bet 15.00, es domāju, mēs to jautājumu varētu turpināt. Es iesaku nobalsot.

Priekšsēdētājs: Vai kolēģi piekrīt? Ja kolēģi piekrīt... Lūdzu, Endziņa kungs! Vai par to pašu?

A.Endziņš: Es ierosinātu tomēr balsot rīt no rīta, kad zālē būs deputāti. Mēs patlaban esam ļoti maz. Un, ja tagad izlemsim vienkārši ar balsu vairākumu, bet rīt kāds atkal izteiks citu priekšlikumu, kā arī var tikt pārbalsots citādi, tas taču patlaban nav nopietni.

Priekšsēdētājs: Vaivada kungs, tiešām, ja balsosim par darba kārtību šovakar, tas nebūtu labi, tā kā ir maz klātesošo deputātu. Nobalsosim rīt no rīta. Labi? Bērza kungs, lūdzu, par procedūru!

A.Bērzs: Godājamie kolēģi! Man liekas, ka mēs atkal neparlamentāri uzvedamies. Atbildību parlaments prasa no tās personas, kuru tas ir iecēlis un apstiprinājis. Mums pienācās runāt ne zemāk kā ministra līmenī. Bet šīsdienas saruna ar departamenta direktoru mums deva iespēju noskaidrot vienu faktu, tas ir, ka nozares, kurās ir valsts monopols, tarifus, kas skar visus republikas iedzīvotājus, ar savu pavēli nosaka departamenta direktors.

Man ir priekšlikums uzdot Ekonomikas komisijai paskatīties, kur vēl ir šādi autori. Man liekas, ka dzelzceļi ir līdzīgā situācijā. Manuprāt, būtu jānorāda, ka šajās sfērās tarifus var noteikt valdība, nevis patvarīgi departamenta vadītājs.

Priekšsēdētājs: Paldies, Bērza kungs! Bērza kungs, jums ir pilnīga taisnība. Tikai šoreiz vienīgais attaisnojums mums ir tas, ka ministra šajā nozarē patlaban nav. Un šī apspriešana noveda pie tā, ka minētie procenti tomēr nebūs jāmaksā.

Un pēdējais paziņojums: Gorbunova kungs lūdza Prezidija locekļus sapulcēties viņa kabinetā.

Paldies, kolēģi, par darbu!

(Sēdes beigas)