Rīta sēde

Sēdi vada Latvijas Republikas Augstākās padomes priekšsēdētāja vietnieks Andrejs Krastiņš.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, ieņemsim vietas! Pulkstenis ir 10.00, pat kādas minūtes jau pāri. Lūdzu, ieņemsim vietas! Informācijas nolūkā varbūt piereģistrēsimies, lai varētu secināt par balsojumu iespējamību. Vai visi kolēģi ir reģistrējušies? Lūdzu rezultātu. 85 deputāti. Paldies.

Godājamie kolēģi! Sakarā ar vakardienas nolēmumiem šodien vispirms būtu jābalso par tikko izdalīto 336.dokumentu, kur vienā lappusītē uz Finansu ministrijas veidlapas ir pavadvēstule un otrā pusē ir lēmums. Vai ir iebildumi pret to? Visi kolēģi ir iepazinušies ar šo tekstu? Visi. Tā, neviens pie mikrofoniem nestāv, tātad problēmu nav. Jurševica kungs vēlas ko teikt. Lūdzu.

E.Jurševics: Kā vakar nolēmām, šis lēmums jāizskata pa punktiem, jo tur ir izmaiņas, ko Ozola kungs bija piedāvājis. Mēs šīs izmaiņas esam iestrādājuši.

Priekšsēdētājs: Bet ja nevienam nav pretenziju pret šiem punktiem? Jurševica kungs, jums ir pretenzijas? Nav pretenziju.

Grūbes kungs, lūdzu!

G.Grūbe: Es sapratu, ka mēs atlikām balsošanu, lai tomēr uzklausītu valdības vadītāja viedokli. Tā ka es nesaprotu pašreiz to situāciju.

Priekšsēdētājs: Mums ir pavadvēstule, ko Ministru padomes pilnvarojumā parakstījis ministrs un ministra pirmais vietnieks. Viens no tiem simtprocentīgi ir valdības loceklis no attiecīgās ministrijas. Vēl ir ienākuši deputāti zālē.

Lūdzu, Dineviča kungs!

J.Dinevičs: Cienījamie kolēģi! Varbūt šajā kritiskajā situācijā tas patiešām ir vienreizējs pasākums, bet tas neatrisina problēmu. Tas ir decembris. Es lūgtu jūsu atbalstu pieņemt šo dokumentu, lai cilvēki decembrī nepaliktu bez sākotnējām pensijām. Nedēļas vai pusotras nedēļas laikā ziņosim šeit, kādā veidā risināsim problēmu janvārī un vēlāk.

Vakar jūs, teiksim, nolēmāt, ka šodien jāatskaitās. Nevar vienas dienas laikā sagatavot pietiekami labu un pamatotu ilgtermiņa priekšlikumu, ko likt jums šodien priekšā.

Priekšsēdētājs: Paldies. Labi, godājamie kolēģi, vai visi ir sagatavojušies balsošanai? Blumberga kungs arī sagatavojies balsošanai. Visi deputāti ir savās vietās.

Balsosim par lēmuma projektu "Par valsts budžeta garantijām pensiju izmaksai". Rezultāts: par - 90, pret - 1, atturas - 4. Lēmums pieņemts.

Saskaņā ar tālāko darba kārtību mums ir jāapspriež 2.decembra darba kārtības 1.jautājums, kas pēc kārtas ir 13. - lēmuma projekts "Par Latvijas Bankas reorganizāciju".

Krastiņa kungs ir ziņotājs. Lūdzu.

E.Krastiņš: Cienījamie kolēģi! Gribētu jūs informēt par tām izmaiņām, kas ir izdarītas lēmuma projektā, ko jūs ar savu balsojumu pagājušajā nedēļā pieņēmāt par pamatu šā lēmuma izstrādāšanai. Kā sapratu, šodien mums šis lēmuma projekts jāizskata, balsojot pa punktiem, un arī jāapstiprina tās kandidatūras, kas izvirzītas attiecīgās komisijas sastāvā.

Tātad, kā jau teicu pagājušajā nedēļā, mēs piekritām, ka šajā lēmuma projektā tiek iekļauts 4.punkts, kas nosaka šīs komisijas pilnvaras pieņemt lēmumus par Latvijas Bankas struktūrvienību reorganizāciju vai privatizāciju. Iekļauts arī 3.punkta 4.apakšpunkts, kas nosaka, ka šī komisija pieņem privatizācijas projektus no pretendentiem.

Ir nedaudz pārveidots 3.punkta 3.apakšpunkts, ka nevis šeit tiek iesniegta kāda koncepcija, ko mums vairākkārtīgi pārmeta, bet gan ka Augstākajai padomei tiek ziņots par šiem pamatprincipiem, lai nodrošinātu privatizācijas un pārveidošanas procesa pietiekamu atklātību.

Un vēl viena izmaiņa. Es varbūt nepareizā secībā eju no lēmuma beigu gala vai izmaiņu būtiskuma pakāpes samazināšanās virzienā. 2.punktā ir izsvītrots - "šīs nedēļas laikā". Termiņš, ka nedēļas laikā uzdod Latvijas Bankai iesniegt attiecīgos datus. Šis nedēļas laiks bija radījis bažas ne tik daudz Latvijas Bankas darbiniekos, kuri, kā es sapratu, varbūt arī nestrādā pie šīm lietām, bet gan to Šveices ekspertu vidū, kuri reāli ar šīm problēmām nodarbojas. Man bija arī saruna ar Šveices vēstnieku Latvijā, kurš lūdza tomēr šeit pieņemt kādu saprātīgu termiņu. Tāpēc mēs nolēmām no šā termiņa atteikties vispār un laika gaitā pieprasīt Latvijas Bankai attiecīgi iesniegt darbam nepieciešamos datus.

Tās varētu būt galvenās izmaiņas. Plus vēl ir pieņemts deputāta Gavrilova priekšlikums, ka šī komisija tiek saukta nevis par reorganizācijas, bet gan par reorganizācijas un privatizācijas komisiju. Citas izvirzītās kandidatūras jūs redzat lēmuma projekta pielikumā, kā arī redzat tos trīs priekšlikumus, kas nav iekļauti lēmuma tekstā un par ko mēs varēsim balsot atsevišķi. Es domāju, ka mēs varētu pāriet pie šā lēmuma projekta izskatīšanas pa punktiem.

Priekšsēdētājs: Paldies. Godājamie kolēģi, tā kā vispārējās debates šeit ir bijušas, kā rezultātā ir radīts šis dokuments, tad tiešām varbūt skatīsim pa punktiem, tas ir, pēc tādas kategorijas. Vai par nosaukumu un preambulu, godājamie kolēģi, kādam ir iebildes? Nav. Paldies.

Tad par 1.punktu. Tie ir personālie balsojumi. Kā vienosimies, kolēģi? Vai balsosim par visām kandidatūrām, kas ir iesniegtas un arī par alternatīvajām kandidatūrām papildus? Tad mums ir vajadzīgas 60 balsis par katru.

E.Krastiņš: Vienīgi, runājot par alternatīvajām kandidatūrām, es, protams, šeit laika trūkuma dēļ neveicu nekādu darbu. Bet domāju, pirms tiek balsots par alternatīvajām kandidatūrām, tiem cilvēkiem, kas izvirza, ir arī jādod garantijas, ka šie cilvēki ir piekrituši darboties šajā komisijā.

Priekšsēdētājs: Paldies. Tieši Gavrilova kungs ir pie mikrofona.

M.Gavrilovs: */Pirms sākam kandidatūru apspriešanu, man ir papildinājums. Lai komisijas darbs būtu efektīvs - tai taču būs jādarbojas ar ļoti svarīgu jautājumu spektru -, komisijas priekšsēdētājam jābūt atbrīvotajam. Lai viņš nebūtu atkarīgs ne no viena resora un viņam būtu tikai viens uzdevums - privatizācijas organizēšana. Ja viņš būs Finansu ministrijas cilvēks, pieeja būs viena, ja nāks no cita resora - pavisam cita. Tāpēc šeit jāizskata jautājums, lai viņš obligāti būtu atbrīvotais cilvēks./

Priekšsēdētājs: Paldies.

E.Krastiņš: Šo priekšlikumu izskatot, mēs tomēr, ņemot vērā tos cilvēkus, kas ir izvirzīti šīs komisijas sastāvā, neuzskatījām par iespējamu, ka šis priekšsēdētājs būtu atbrīvots, jo tad ir jābūt pavisam citām sarunām ar šiem kandidātiem un pavisam citai nostājai šinī jautājumā. Tas ir viens.

Otrs - par komisijas sastāvu, kas ir 1.punktā. Es gribu vienkārši pievērst kolēģu uzmanību tam, ka šeit ir ievērota zināma proporcija. Te ir trīs pārstāvji no valdības, trīs pārstāvji no Latvijas Bankas un trīs pārstāvji no Augstākās padomes. Tā ka šeit ir zināms spēku līdzsvars, ko es lūgtu ņemt vērā, arī balsojot par atsevišķiem kandidātiem.

M.Gavrilovs: */Man tomēr ir jautājums. Kā gan komisija varēs efektīvi strādāt, ja visi cilvēki būs izmētāti pa resoriem un nebūs neviena, kas ar savu algu atbildēs par izdarīto šajā svarīgajā jautājumā?/

E.Krastiņš: Mums tomēr prakse pamatā ir tāda. Mums ir arī lauku zemes komisija, pilsētu zemes komisija, citas komisijas, kuras jau vairākus gadus strādā un kur nav atbrīvoti ne vadītāji, ne arī komisiju dalībnieki. Protams, tas, cik efektīvi šī komisija strādās, lielā mērā būs atkarīgs no dalībnieku sastāva. Un vai šeit viens pats atbrīvotais priekšsēdētājs varēs nodrošināt šo darba efektivitāti? Bez tam, kā jau teicu, mums būs pavisam citādi jāskatās uz šīm kandidatūrām. Tad mēs, protams, par Siliņa kunga kandidatūru diez vai varēsim runāt.

Priekšsēdētājs: Gulbja kungs, tad Freimaņa kungs un tad Bukas kungs.

J.Gulbis: Es vienkārši kolēģiem gribēju sniegt mazu informāciju par Māri Purgaili. Rīgas deputātiem, es domāju, tas nav vajadzīgs, bet pārējiem varbūt ir nepieciešams. Es izvirzīju Purgaiļa kunga kandidatūru sakarā ar to, ka, kā jūs atceraties, uzstājoties es runāju, ka Rīgas pašvaldībai nav mazsvarīgi veidot arī savu banku, komercbanku. Varu šodien apstiprināt, ka pēc manas uzstāšanās par šo jautājumu runāju mūsu domē, un tas apstiprinājās. Mēs tiešām par to domājam.

Kāpēc izvirzīja Māri Purgaili? Māris Purgailis ir Rīgas padomes Ekonomikas komisijas priekšsēdētājs un arī Rīgas domnieks, kas nodarbojas ar visiem ekonomiskajiem jautājumiem mūsu domē. Viņš ir arī ekonomists pēc izglītības un Latvijas Universitātes docents. Reizē arī Māris Purgailis ir Rīgas padomes Tautas frontes frakcijas vadītājs. Es lūdzu ņemt vērā izvirzīto priekšlikumu. Ar Māri Purgaili šis jautājums ir saskaņots.

Priekšsēdētājs: Paldies. Lūdzu, Freimaņa kungs!

J.Freimanis: Krastiņa kungs, es par personālijām gribēju minēt. Redziet, tajā sarakstā ir atkal parādījies Siliņa kungs. Šis uzvārds ir vairākkārtīgi locīts. Tas ir radies, tas ir parādījies, tas ir pazudis. Šoreiz tas atkal ir. Mēs zinām Siliņa kunga paškritisko pieeju šai lietai. Vai tā kandidatūra ir labi pārdomāta? Tas ir pirmais.

Un otrs. Es sākumā ar gandarījumu konstatēju, ka jūs esat atraduši par iespējamu izvairīties no tieša nozaru lobisma. Tomēr ar izbrīnu es konstatēju, ka šīs citas kandidatūras atkal ir vistiešākais lobisms. Es saprotu, ka Rīgas domei vai kaut kam tamlīdzīgam ir vajadzīga sava banka un ka tāpēc viņi `stumj uz priekšu' savu Purgaili. Bet te mums ir vairākas citas kandidatūras. Es nesaprotu, vai mēs ejam pēc Latvijas, tā sakot, universālām interesēm vai atkal pēc šī lobisma, kas ir parādījies! Bukas kungs ir frakcijas padotais, un viņš saprotamā veidā izvirza Gavrilova kungu. Es nesaprotu, kas ir šīs citas kandidatūras un kā jūs tās te esat ielikuši?

E.Krastiņš: Es atvainojos, Freimaņa kungs, es sapratu, ka tas otrais nebija jautājums, bet motīvi vai kā to varētu nosaukt. Ne jau es izvirzīju šīs kandidatūras.

J.Freimanis: Jūs komentējiet, lūdzu!

E.Krastiņš: Ko es varu komentēt? Tās ir ieliktas pielikumā. Es nevienam deputātam nevaru liegt izvirzīt kandidatūras vai iesniegt priekšlikumus. Man tādu tiesību nav. Runājot par pirmo jautājumu, ko jūs uzdevāt, šeit jautājums, protams, ir sarežģītāks. Es personīgi redzēju mūsu valdības vēstuli, kurā rakstiski Siliņa kungs bija izvirzīts kā šīs komisijas priekšsēdētājs. Un man nav bijis nekāda rakstiska šīs kandidatūras atsaukuma.

Un vēl viens motīvs, ko pārrunājām arī frakcijā. Šāda komisija tomēr laikam būtu jāvada kādai no pirmajām personām, ņemot vērā tās kaislības un, es teiktu, bieži vien pat neobjektīvos komentārus, kas tiek izplatīti presē par mūsu frakciju un par mūsu nostādnēm. Šeit ir jābūt kādai no pirmajām personām. Ja Siliņa kungs tiešām atsauc savu kandidatūru, ja tas notiek, tad varbūt ir jārunā par valdības vadītāju vai kādu citu pirmo personu.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, Bukas kungs! Pēc tam - Grūbes kungs.

S.Buka: */Pirmkārt, mums, deputātu kungi, ir jāsaprot, ka mēs vai nu izveidosim "kāzu" komisiju, kuru vadīs finansu ministrs, kam nebūs laika šai problēmai veltīt visu savu laiku kopā ar citiem tādiem pašiem komisijas locekļiem, vai arī izveidosim tiešām darbotiesspējīgu komisiju ar uz zināmu laiku atbrīvotiem deputātiem. Un, neskatoties uz manām diezgan sarežģītajām attiecībām ar Krastiņa kungu, es ierosinu viņu izvirzīt par šīs komisijas atbrīvoto priekšsēdētāju, pilnīgi atbildīgu par komisijas darbību. Nevis šajā amatā iecelt finansu ministru, kam galva sāp par daudziem citiem jautājumiem.

Bez tam, Krastiņa kungs, es neizvirzu alternatīvas kandidatūras. Kā pagājušajā reizē, tā arī šodien uzsveru, ka mums komisijas sastāvs jāpaplašina, tajā jāiekļauj to organizāciju pārstāvji, kas ir tieši saistītas ar Latvijas Bankas darbību vai tās privatizētajām apakšvienībām. Šādā veidā parādās arī Komercbanku asociācijas prezidenta Tveriona kandidatūra, ar kuru šis jautājums jau ir saskaņots, šādā veidā parādās arī Ēlerta kunga kandidatūra, kas būs Augstākās padomes Rūpniecības komisijas pārstāvis, šādā veidā parādās arī Gavrilova kandidatūra, kas ir Ekonomikas komisijas apakškomisijas loceklis un nodarbojas ar banku problēmām, droši vien ir vienīgais speciālists, kas nodarbojas ar banku problēmām un naudas apriti. Šajā sakarā arī problēma ar Čirkovska kandidatūru, kas vada vienu no Latvijas Bankas nodaļām, "Rīdzenes" nodaļu, kas tiks privatizēta. Bet mums komisijas kandidātu sastāvā nav neviena no šeit nosauktajiem pārstāvjiem. Es uzskatu, ka arī Purgaiļa kandidatūra nav alternatīva kandidatūra, bet kandidatūra papildus, kas izvirzīta nevis frakcionāru vai kādu citu, bet tikai profesionālu motīvu dēļ./

Priekšsēdētājs: Lūdzu, Grūbes kungs!

G.Grūbe: Cienījamie kolēģi! Par priekšsēdētāja kandidatūru. Frakcija nav mainījusi variantu no iepriekšējās sēdes. Iepriekšējā dokumentā, kuru jūs atbalstījāt, priekšsēdētājs bija tieši finansu ministrs. Tieši tādā tekstā. Tā ka mēs neko neesam mainījuši kopš iepriekšējās sēdes.

Kas attiecas uz citām kandidatūrām, tad es lūdzu par tām balsot. Balsošana parādīs, vai tās tiek atbalstītas vai ne. Un es šeit vienkārši lūgtu ķerties pie balsošanas.

Priekšsēdētājs: Paldies. Godājamie kolēģi, mums nekas cits neatliek kā balsot, sākot ar priekšsēdētāju, priekšsēdētāja vietnieku, un tālāk par kandidatūrām, kas ir šā dokumenta pamattekstā, un par šīm papildus izvirzītajām kandidatūrām.

Lūdzu, Karlsona kungs!

J.Karlsons: Cienījamie kolēģi, es tomēr gribētu sakarā ar to, ka pagājušajā reizē arī bija priekšlikums par priekšsēdētāju šai komisijai izvirzīt Uldi Osi, uzturēt šo kandidatūru un izvirzīt to paralēli Siliņa kandidatūrai.

Priekšsēdētājs: Vai Oša kungs ir zālē? Viņa nav zālē. Viņš ir kā komisijas loceklis šeit iekļauts. Es domāju, mums ir tā grūti balsot, vai ne...

Labi, godājamie kolēģi, tiek izvirzīts ierosinājums, ka sekretariāts sazvanās ar Oša kungu un prasa viņa paša personīgo viedokli šajā jautājumā. Tad par priekšsēdētāju mēs balsosim pašās beigās. Citas izejas nav.

Lūdzu, Gavrilova kungs!

M.Gavrilovs: */Par šiem labojumiem tomēr vajadzētu balsot./

Priekšsēdētājs: Jā, bet tad mums ir cits lēmuma teksts, Gavrilova kungs. Jo atbrīvotais priekšsēdētājs paredz arī štatus, finanses un tā tālāk, un tā tālāk. Tas ir cits dokuments, un par to mēs diemžēl tikai no jūsu mutiskā ieteikuma nevaram balsot vai nebalsot.

Lūdzu, Gavrilova kungs!

M.Gavrilovs: */Jautājumā par atbrīvoto priekšsēdētāju man bija rakstisks priekšlikums. Tagad par to jābalso./

Priekšsēdētājs: Paldies. Jūs ierosināt Siliņa kungu atbrīvot no ministra pienākumiem, es tā saprotu? Lūdzu, Karlsona kungs, jums vārds!

J.Karlsons: Man būtu lūgums, pirms sākt balsot par katru kandidatūru atsevišķi, vienoties tomēr par šīs komisijas locekļu skaitu, par to, vai komisiju paplašināt vai atstāt deviņu cilvēku sastāvā. Pēc tam tālāk varētu balsot attiecīgi par visām kandidatūrām.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, Gavrilova kungs!

M.Gavrilovs: */Krastiņa kungs! Es tomēr gribētu jūs palabot. Šeit nav runa par to, lai Siliņu atbrīvotu no pienākumiem, bet gan par to, lai jautājumu izlemtu neatkarīgi no tā, kurš tieši būs atbrīvotais vai kurš nebūs. Bet jautājums par to, kurš personīgi - tas jau ir cits jautājums./

Priekšsēdētājs: Godājamie kolēģi, es domāju, ka vislabāk mums tiešām būtu sākt balsošanu, jo tas tomēr reāli parādīs, kāda ir attieksme pret šo jautājumu.

Tātad pirmais balsojums, pēc Gavrilova kunga ierosinājuma, būs par to, vai šīs komisijas priekšsēdētājs ir atbrīvotais vai neatbrīvotais. Tātad pirmais balsojums būs par atbrīvoto. Otrais par... Es atvainojos. Pirmais būs par neatbrīvoto, kā tas ir pamattekstā. Un otrais būs par ierosinājumu par atbrīvoto.

Lūdzu, Freimaņa kungs!

J.Freimanis: Par motīviem. Es domāju, ka šinī gadījumā tekstam jāpaliek tādam, kāds tas ir, jo jautājums par atbrīvoto vienkārši nav sagatavots.

Priekšsēdētājs: Jā. Paldies. Bet ierosināts tas ir, balsosim! Un pēc tam otrais balsojums būs par skaitlisko sastāvu un pēc tam - par personālijām. Godājamie kolēģi, lūdzu sagatavoties balsošanai! Pirmie divi balsojumu būs, ja tā var teikt, konceptuāli. Pirmais balsojums par to, ka komisijas priekšsēdētājs ir neatbrīvotais, kā tas ir lēmuma projektā.

Balsosim par neatbrīvoto komisijas priekšsēdētāju. Rezultāts: par - 66, pret - 15, atturas - 10. Paldies. Lūdzu dzēst!

Balsosim par atbrīvoto komisijas priekšsēdētāju, par Gavrilova kunga ierosinājumu. Rezultāts: par - 26, pret - 43, atturas - 18.

Tātad vairākumu guvis viedoklis, ka ir neatbrīvotais komisijas priekšsēdētājs. Gavrilova kunga priekšlikums ir noraidīts.

No nākamajiem diviem balsojumiem pirmais būs par to, ka komisija ir deviņu cilvēku sastāvā, kā tas ir lēmuma projektā. Otrs balsojums, ka mēs varam komisijas sastāvu skaitliski arī paplašināt.

Lūdzu, Freimaņa kungs!

J.Freimanis: Par motīviem. Es godājamajiem deputātiem ļoti ieteiktu apstāties tieši pie šā sastāva, tātad pie šiem deviņiem cilvēkiem, jo jebkura administratīvā prakse rāda, ka bezgalīgi uzpūsta komisija vienkārši nav darba spējīga. Dotajā gadījumā tā var pārvērsties par "deķīšu raustītāju biedrību". Tādēļ es ļoti ierosinātu atstāt šos deviņus cilvēkus. Te mums ir pietiekami daudz iespēju izvēlēties šos deviņus cilvēkus.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, Grūbes kungs!

G.Grūbe: Es tikai gribētu vēlreiz atgādināt to, ko arī ziņotājs teica, ka pašreiz šajā komisijā ir līdzsvars tajā ziņā, ka ir trīs Latvijas Bankas pārstāvji, trīs Finansu ministrijas pārstāvji un trīs Augstākās padomes pārstāvji. Es šeit neaģitēju par kaut kādām kandidatūrām, bet lūgtu arī darba gaitā paskatīties, lai šāda attiecība tomēr saglabātos. Tad varbūt arī būtu normālas attiecības tālākajā darbā.

Priekšsēdētājs: Godājamie kolēģi, tātad pirmais balsojums ir par to, ka komisija ir deviņu cilvēku sastāvā. Lūdzu balsošanas režīmu. Rezultāts: 63 - par, 12 - pret, 7 - atturas.

Otrs balsojums ir par to, ka mēs paplašinām komisijas sastāvu, varam to paplašināt. Rezultāts: par - 24, pret - 25, atturas - 26. Tā ka vairākums ir par deviņu cilvēku komisiju, kā ir projektā.

Cik sapratu, Karlsona kungs tikko runāja ar Oša kungu. Varbūt viņš pavēstīs plenārsēdei, kādu atbildi devis Oša kungs.

J.Karlsons: Tikko runāju ar Uldi Osi. Uldis Osis ir ar mieru būt šīs komisijas priekšsēdētājs tādā gadījumā, ja projekts tiek pieņemts šādā veidā, ka tiek izstrādāta koncepcija un pēc tam apstiprināta.

Priekšsēdētājs: Jā, paldies, mums ir tikai viens lēmuma projekts. Piekrišanu viņš ir devis.

J.Karlsons: Piekrišanu viņš ir devis, jā.

Priekšsēdētājs: Tātad, godājamie kolēģi, mēs varam sākt no paša sākuma un balsot par priekšsēdētāju. Bet šeit mums ir divi balsojumi. Vispirms par priekšsēdētāju, pēc tam atkarībā no rezultātiem arī izlemsim, kā balsosim tālāk par kandidātu, kurš nebūs ieguvis nepieciešamo balsu skaitu. Tātad ar balsu vairākumu, bet vismaz 60 balsis.

Lūdzu, Ābiķa kungs!

Dz.Ābiķis: Es gribētu atgādināt, ka frakcijas sēdē finansu ministrs izteica vēlmi nebūt par šīs komisijas priekšsēdētāju, jo viņš neuzskata par iespējamu savienot divus tik atbildīgus amatus. Tā tas bija.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, Grūbes kungs!

G.Grūbe: Es vēlreiz gribu atgādināt tikai to, ka valdība ir iesniegusi savu dokumentu un ka par komisijas priekšsēdētāju lūdz nozīmēt Elmāru Siliņu. Savu lēmumu tā nav atcēlusi.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, Bukas kungs!

S.Buka: */Deputātu kungi! Jūs tagad dzirdat to, ko gribējāt dzirdēt. Siliņa kungs reāli nestrādās par šīs komisijas priekšsēdētāju, par to jūs varat būt pilnīgi pārliecināti. Viņš nebūs atbrīvotais un nebūs strādājošais. Mēs saņemsim tieši tādu pašu komisiju./

Priekšsēdētājs: Varam balsot. Tātad pirmais balsojums būs par Siliņa kungu, jo viņš lēmuma projektā ir minēts kā komisijas priekšsēdētājs. Otrais balsojums būs par Oša kungu kā par komisijas priekšsēdētāju. Tātad vismaz 60 balsis. Par komisijas priekšsēdētāju tiks ievēlēts tas kandidāts, kurš saņems vairāk balsu, bet virs 60, protams.

Balsosim par Siliņa kungu kā par komisijas priekšsēdētāju. Lūdzu rezultātu. Par - 52, pret - 12, atturas - 22. Paldies.

Balsosim par Oša kungu kā komisijas priekšsēdētāju! Rezultāts: par - 44, pret - 22, atturas - 33. Paldies.

No balsojumiem redzam, ka neviens no minētajiem kandidātiem nav ievēlēts, nav savācis pietiekamu balsu skaitu, lai būtu ievēlēts par komisijas priekšsēdētāju. Ar vairākumu, bet ne mazāk par 60 balsīm. Mums personālie lēmumi tiek pieņemti ar 60 balsīm.

Lūdzu, Karlsona kungs!

J.Karlsons: Iesaku izvēlēties no diviem kandidātiem to, kas saņēmis vairāk balsu, un balsot par priekšsēdētāju.

Priekšsēdētājs: Jā, mēs tālāk iesim pēc saraksta.

J.Karlsons: Nē, kas no šiem diviem saņēma vairāk balsu, tātad...

Priekšsēdētājs: Bet divi tikai bija.

J.Karlsons: Pilnīgi pareizi. Viens saņēma vairāk, tātad par viņu var balsot kā par priekšsēdētāju. Izvēle ir izdarīta.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, Bukas kungs!

S.Buka: */Priekšsēdētāja kungs! Es izvirzīju arī Krastiņa kunga kandidatūru. Es saprotu, ka tas netika iesniegts rakstiski, bet, ievērojot šo situāciju, varbūt tomēr varam par viņu nobalsot? Lai priekšsēdētāja vietnieks, kam tomēr nāksies strādāt, kļūtu par priekšsēdētāju arī neatkarīgi no tā, ja viņš atteiksies./

Priekšsēdētājs: Lūdzu, Krastiņa kungs, jūsu domas!

E.Krastiņš: Es, protams, ļoti priecājos, ka frakcija, kura vairs oficiāli nepastāv, ir tik krasi mainījusi savas domas par mani. Sakarā ar to, ka, pateicoties šīs frakcijas balsojumam, savulaik mani neievēlēja Bankas padomē, es nekādi nespēju šo godu pieņemt no viņu puses un tāpēc lūdzu atbalstīt deputāta Karlsona priekšlikumu tagad balsot par to kandidātu, kas pirmajā kārtā saņēmis visvairāk balsu.

Priekšsēdētājs: Paldies. Nav iebildumu pret šādu procedūru? Nav. Tātad viens balsojums par Siliņa kungu kā komisijas priekšsēdētāju, jo viņš iepriekšējā kārtā ir saņēmis visvairāk balsu. Rezultāts: par - 74, pret - 7, atturas - 14. Tātad Siliņa kungs ir ievēlēts par komisijas priekšsēdētāju.

Nākamais balsojums par Edmundu Krastiņu kā priekšsēdētāja vietnieku. Lūdzu balsošanas režīmu. Rezultāts: 78 - par, 3 - pret, atturas - 11. Edmunds Krastiņš ir ievēlēts par komisijas priekšsēdētāja vietnieku.

Balsosim šā saraksta kārtībā par komisijas locekļiem. Tātad par Andri Apinīti. Rezultāts: par - 78, pret - 1, atturas - 15. Apinīša kungs ir saņēmis nepieciešamo balsu skaitu.

Juris Karlsons. Par Juri Karlsonu, lūdzu, balsosim! Rezultāts: 73 - par, 11 - pret, atturas - 10.

Godājamie kolēģi, lai varbūt tālāk nebūtu jautājumu... Tā kā mēs balsojām, ka komisija ir deviņu cilvēku sastāvā, tad dabiski, ka komisijas locekļi būs tie deviņi, kas savākuši vislielāko balsu skaitu, bet vairāk par 60. Tā ka, man liekas, te nav nekādu problēmu par procedūru. 60 vai vairāk balsu. Būsim precīzi! Paldies par kļūdas labojumu.

Lūdzu balsošanas režīmu. Balsosim par Eduardu Lazdiņu. Rezultāts: par - 69, pret - 8, atturas - 14.

Balsosim par Silviju Lejnieci. Rezultāts: par - 76, pret - 4, atturas - 15.

Nākamais balsojums ir par Ilmāru Rimšēviču. Rezultāts: par - 74, pret - 10, atturas - 12.

Balsosim par Uldi Osi. Rezultāts: par - 62, pret - 11, atturas - 21.

Balsosim par Gunu Varslavāni. Rezultāts: par - 67, pret - 7, atturas - 17.

Balsosim par Teodoru Tverijonu. Rezultāts: 30 - par, 28 - pret, 27 - atturas.

Balsosim par Ivaru Ēlertu. Rezultāts: 60 - par, 6 - pret, 22 - atturas.

Balsosim par Gavrilova kungu. Rezultāts: 38 - par, 25 - pret, 20 - atturas.

Balsosim par Čerkovska kungu. Rezultāts: par - 26, pret - 29, atturas ? 28.

Balsosim par Purgaiļa kungu. Rezultāts: par - 50, pret - 16, atturas ? 24.

Tātad par personālsastāvu esam nobalsojuši. Līdz ar to ar balsu vairākumu komisijas sastāvā ievēlētas visas tās personas, kas ir minētas mūsu lēmuma projektā. Pārējie kandidāti, ja arī ir savākuši 60 balsis, tomēr mazāk par tām balsīm, kas ir par šiem deviņiem, kuri bija minēti jau sākumā.

Lūdzu, Krastiņa kungs!

S.Buka: Es gribētu par motīviem, priekšsēdētāja kungs!

Priekšsēdētājs: Jā, lūdzu, Bukas kungs!

S.Buka: */Par balsošanas motīviem. Esmu priecīgs, ka apstiprinājām tādu komisiju un tiešām šajā ziņā neko nevajag darīt. Starp citu, es varētu atgādināt priekšsēdētāja kungam, kas pašlaik ziņo par komisiju, ka viņu izgāza nevis iepriekšējā frakcija, bet vairākums vēlēšanās iepriekšējā reizē, jo tad runa bija par barotavu uz pieciem gadiem, bet tagad runa ir par darbu komisijā, kurā tiešām būs jāstrādā, bet neko nevarēs saņemt./

E.Krastiņš: Paldies par paskaidrojumu.

Priekšsēdētājs: Varbūt mūsu redaktori pārtulkos, ko krievu valodā tas apzīmējums nozīmē. Tad Mandātu komisija varbūt varēs izskatīt. Es neesmu tik stiprs šajā svešvalodā, lai zinātu, vai tas ir cenzēts vai necenzēts vārds. To, lūdzu, atspoguļot arī stenogrammā!

Paldies. Tātad 1.punktu esam izskatījuši. Arī te pie papildinājumiem Gavrilova kunga otrais papildinājums - apstiprināt komisijas sastāvu - nav apstiprinājies.

Tātad 2.punkts.

E.Krastiņš: Kā jau teicu, 2.punktā mēs izslēdzām šo nedēļas termiņu, dodot iespēju informāciju iesniegt kaut kādā saprātīgākā laikā un varbūt pa daļām.

Priekšsēdētājs: Paldies. Vai par 2.punktu kolēģiem ir kādi iebildumi? Nav. Paldies.

3.punkts.

M.Gavrilovs: */Krastiņa kungs, es lūdzu vārdu!/

Priekšsēdētājs: Gavrilova kungs, es jums liedzu vārdu! Lūdzu, apsēdieties un savaldiet savus nervus līdz pārtraukumam! Lūdzu, izslēdziet pirmo mikrofonu!

Lūdzu, Gavrilova kungs, ieņemiet savu vietu! Un iemācieties uzvesties pieklājīgā sabiedrībā!

Lūdzu, Preinberga kungs!

G.Preinbergs: Sakiet, lūdzu, Krastiņa kungs, tādā gadījumā, ja jūs atceļat to vienu nedēļu (es piekrītu, ka tas ir īss termiņš, tas tiešām nav reāls), vai vajadzētu vispār bez termiņa? Man liekas, ka tā būtu liela kļūda.

E.Krastiņš: Es varbūt varētu tad sīkāk paskaidrot. Pēc manā rīcībā esošajām ziņām, kuras guvu pēc sarunas ar Šveices vēstnieku Latvijā, šie Šveices eksperti ir gatavi portfeļu novērtējumu iesniegt kaut kad februāra sākumā.

G.Preinbergs: Tikai? Varbūt mēs arī varētu uzrakstīt - "līdz 1.februārim". Tad būtu konkrētāks datums, pie tā varētu turēties un kontrolēt, citādi mums absolūti zūd...

E.Krastiņš: Taču šie eksperti arī teica: ja komisija spētu precizēt tās ziņas, kas tai ir nepieciešamas darbam, šīs ziņas varētu tikt iesniegtas ātrāk. Tāpēc es saku, ka te ir grūti noteikt kādu termiņu, jo informācija var tikt iesniegta pa daļām.

Priekšsēdētājs: Preinberga kungs, vai jūs uzturat savu piedāvājumu noteikt termiņu 1.februāri? Uzturat.

E.Krastiņš: Jā, bet attiecībā uz bankas un struktūrvienību mantas novērtējumu šis termiņš noteikti varētu būt daudz ātrāks un arī citai informācijai šie termiņi var būt ātrāki.

G.Preinbergs: Bet vai nebūtu iespējams, teiksim, katram no šiem apakšpunktiem pielikt termiņus, ja jūs sakāt, ka daudz ātrāk. Labi, līdz 1.janvārim, kaut vai līdz 1.martam, bet lai būtu kaut kāds kontroles datums, citādi padomei zūd iespēja kontrolēt un sekot savam darbam.

Priekšsēdētājs: Jūs neierosinājāt neko, Preinberga kungs. Mums te viss rakstiski jau tika izskatīts. Tā ka šeit nav nekā tāda, kas būtu balsojams.

Lūdzu, vēl par 2.punktu?

E.Krastiņš: Par 2.punktu vairāk nekādu rakstisku priekšlikumu nav.

Priekšsēdētājs: Paldies. Jo mēs balsojam tikai par rakstiskiem priekšlikumiem, izņemot, protams, tīri redakcionālus.

Lūdzu, 3.punkts.

E.Krastiņš: Tātad 3.punkts ir papildināts ar 4.apakšpunktu par to, ka jāsāk pieņemt šie privatizācijas projekti, un 3.apakšpunktā ir mainīts vārds "iesniegt" pret vārdu "ziņot". Kā jūs redzat, neiekļautajos priekšlikumos ir arī 3.priekšlikums par papildināšanu ar jaunu apakšpunktu. Mēs uzskatījām, ka tas ir tāds ļoti konceptuāls jautājums, ko mēs paši arī tomēr nolēmām neiekļaut šajā 3.punktā.

Priekšsēdētājs: Godājamie kolēģi, mums ir rakstisks priekšlikums. Komisijas viedokli jūs dzirdējāt, tā uzskatīja, ka nav iekļaujams šis 3.apakšpunkts. Visādā ziņā mums ir jābalso par šā 3.punkta papildināšanu ar 5.apakšpunktu, kas ir minēts tālāk tekstā. Lūdzu balsošanas režīmu.

M.Gavrilovs: */Krastiņa kungs!/

Priekšsēdētājs: Lūdzu izslēgt pirmo mikrofonu! Jums, Gavrilova kungs, tika liegts vārds līdz šīs plenārsēdes beigām!

Lūdzu, balsosim par šo 5.apakšpunktu kā papildinājumu. Rezultāts: (Vaivada kungs tur izmisīgi rāda) 36 - par, 9 - pret, atturas - 20. Tātad ar vairākumu šis punkts ir iekļauts. 36 balsis ir vairāk nekā 29. Arī tad, ja Vaivada kungs būtu kļūdījies. Tātad šis 5.apakšpunkts ir iekļauts 3.punktā. Paldies.

Lūdzu, 4.punkts.

E.Krastiņš: Tātad 4.punkts ir no jauna iekļauts šajā lēmuma projektā. Pagājušajā nedēļā izskanēja pārmetums, ka mēs, lūk, esot pret privatizāciju. Tādi pārmetumi ir izskanējuši presē. Lai apliecinātu, ka tas nepavisam tā nav, uzsvērts, ka šeit ir šis punkts, ka ar 1.janvāri pēc tam, kad šis ziņojums ir izdarīts Augstākajā padomē, privatizācijas komisija ir tiesīga šādus jautājumus lemt.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, par 4.punktu nav jautājumu? Paldies. 5.punkts.

E.Krastiņš: 5.punkts nav izmainīts.

Priekšsēdētājs: Deputātiem arī nav nekādu ierosinājumu? 6. ir procedūras, faktiski tehnikas punkts. Nav nekādu iebildumu. Tātad esam izdiskutējuši un nobalsojuši par atsevišķiem punktiem. Tagad mums ir jābalso par šo lēmuma projektu kopumā.

Lūdzu, godājamie deputāti, sagatavojieties balsošanai, lai nebūtu tā, kā iepriekšējā balsojumā, kurā piedalījās tikai puse no reģistrētajiem deputātiem! Balsosim par šo lēmumu kopumā. Rezultāts: par - 74, pret - 1, atturas - 12. Lēmums pieņemts. Komisija sāk savu darbu. Paldies.

Nākamais darba kārtības jautājums ir vakardienas 7.darba kārtības jautājums - likumprojekts "Par grozījumiem un papildinājumiem Latvijas Republikas likumā "Par valsts pensijām"". Pirmais lasījums. Lūdzu, kurš no godājamajiem deputātiem, no komisijas vai darba grupas...

Lūdzu, Līgotņa kungs!

A.Līgotnis: Atļaujiet man paskaidrot! Es gan neesmu no atbildīgās komisijas, taču šo jautājumu pārzinu. Šis likumprojekts faktiski ir izrietējis no likuma "Par tiesu varu". Un šie divi likumi ir savstarpēji saistīti, tāpēc arī tie darba kārtībā atrodas viens pēc otra. Bija paredzēts, ka tos skatīs paketē. Tā kā vakar mums tiesu varas likums drusku nobremzējās un pārcēlās uz nākamo otrdienu pulksten 10.00, tad likumsakarīgi, ka arī šim likumam vajadzētu automātiski iet līdz un tikt skatītam pēc likuma "Par tiesu varu". Vajadzētu tā arī izdarīt.

Priekšsēdētājs: Vai neprotestē kāds no... Likumdošanas jautājumu komisija arī ir iniciatoru komisija. Tā ka tā arī varētu grozīt. Tātad tiek pārcelts uz nākamo nedēļu kompleksā ar likumu "Par tiesu varu".

Nākamais darba kārtības jautājums. Lūdzu sekretariātu mani labot, ja es kļūdos, jo vakar nepiedalījos plenārsēdē, bet 8. ir likumprojekts "Par izņēmuma stāvokli" otrajā lasījumā. Taču te man ir izdarīta kāda atzīme. Vai nav nekādas atzīmes? Silāra kungs, cik saprotu, ir galvenais ziņotājs. Lūdzu tribīnē! Otrais lasījums, tātad apspriežam pa pantiem.

I.Silārs: Paldies, priekšsēdētāj, par vārda došanu. Man ir jāpaskaidro, jāatgādina kolēģiem, ka šis likums tika atdots no trešā lasījuma stadijas uz otro lasījumu sakarā ar to, ka bija Bojāra kunga labojumi un radās diskusijas par 3.pantu, par 2. un 3.pantu. Šajā sakarībā tika atdots atpakaļ komisijai, nenobalsojot par akceptu trešajam lasījumam. Līdz ar to komisija sanāca no jauna kopā un izskatīja kopā ar Juridisko pārvaldi. Varu jums paskaidrot, ka komisija paliek pie sava viedokļa.

Skatieties, lūdzu, kolēģi, 296.dokumentu, kurā ir priekšlikumi otrajam lasījumam, ka 2.panta otrajā daļā vajag svītrot vārdus "vai draud izcelties". Tātad, "ja valstī izceļas vai draud izcelties iekšējie nemieri". Šeit esmu spiests jums nocitēt jau pašu pieņemto un pašreiz spēkā esošo Latvijas Republikas likumu "Par valsts aizsardzību", kura 38.pants burtiski citē Satversmes 62.pantu. Tā mēs to pieņēmām, un šis likums ir spēkā.

38.pants skan tā: "Ja valsti apdraud ārējais ienaidnieks vai arī valstī, vai tās daļā ir izcēlušies vai draud izcelties nemieri, kas apdraud pastāvošo valsts iekārtu, valstī vai tās daļā saskaņā ar Latvijas Republikas likumu "Par izņēmuma stāvokli" var izsludināt izņēmuma stāvokli." Tātad šis likums ir spēkā.

Lūdzu dot vārdu izteikties arī Bojāra kungam.

Priekšsēdētājs: Jā. To es arī būtu darījis. Tātad Bojāra kungs, cik es saprotu, izteiksies par 2.panta otro daļu, 3.panta trešo daļu, kas ir par labojumiem.

I.Silārs: Vispirms par 2.pantu.

Priekšsēdētājs: Jā, jā, lūdzu! Lūdzu, Bojāra kungs!

J.Bojārs: Man ir aizdomas, ka kāda...

Priekšsēdētājs: Pie pirmā mikrofona pašlaik runā Bojāra kungs. Lūdzu.

J.Bojārs: Paldies Dievam, ieslēdza... Gavrilova kungs vainīgs... Tātad 2.panta otrā daļa diemžēl nesakrīt ar Satversmi. Ja mums ir tik liela pietāte pret Satversmi, tad rakstīsim "valstī vai tās daļā". Es absolūti nestādos priekšā situāciju, ka visā Latvijā izcelsies nemieri. Ja mums ir kaut kādas neuzticamas iedzīvotāju daļas, tad tās spēj tikai kaut kādā daļā sacelt šos nemierus. Tad ierakstīsim arī tā, lai šo ārkārtējo stāvokli mēs varam pasludināt tajā attiecīgajā pilsētā un nevis visā Latvijā kopā. Šāds ir mans priekšlikums. Turēsimies pie Satversmes tādā gadījumā!

I.Silārs: Piekrītu. Mēs esam gatavi ierakstīt. Atbilstoši... jā... Tur nekādu pretenziju nav.

Priekšsēdētājs: Paldies. Tātad par 2.pantu nav vairs mums nekādu domstarpību.

I.Silārs: Nē.

Priekšsēdētājs: Tad par 3.pantu.

I.Silārs: Priekšlikums ir 3.pantā svītrot vārdu "vai" un vārdus "Augstākās padomes Prezidijs". Šeit es gribu norādīt, ka tas būtu pretrunā ar šā paša panta otro daļu, kurā ir ierakstīts (un pret to arī nevienam deputātam nav rakstisku priekšlikumu un iebildumu), ka neatliekamos gadījumos, kad Augstākās padomes darbība nav iespējama... Ja mēs pieļaujam (un mums ir jāpieļauj tādi gadījumi), ka Augstākās padomes darbība nav iespējama, un ja mēs, neskatoties uz to, ka esam tādu situāciju pieļāvuši, izņemam ārā iespēju Prezidijam sanākt un akceptēt, tātad līdz ar to mēs nogremdējam visu šo likumu, jo tādā gadījumā vairs neviens nav spējīgs lemt.

Priekšsēdētājs: Paldies par komentāru. Tātad lūdzu, Bojāra kungs, un pēc tam Preinberga kungs.

J.Bojārs: Cienījamie kolēģi! Ja es plānotu apvērsumu šajā valstī, tad es vispirms tādā gadījumā pie tāda likuma noķertu Prezidiju, kas, protams, ir vieglāk, nekā noķert visu Augstāko padomi. Tas tā no apvērsuma tehnikas viedokļa, ja?

Otrkārt, cienījamie kolēģi, es tomēr nevaru piekrist 3.panta trešajai rindkopai, kur ir skaidri un gaiši teikts: "ja Augstākā padome vai šā panta 2.daļā minētajos gadījumos Augstākās padomes Prezidijs 72 stundu laikā..." Redziet, ja Augstākā padome, tad es tam pilnīgi piekristu, tas tā varētu būt. Latvija nav Amerikas Savienotās Valstis un nav Padomju Savienība, uz Augstāko padomi trijās dienās var kājām atnākt no Daugavpils un pat no Abrenes... Kājām atnākt... Jā, cienījamie kolēģi!

Redziet, šāda redakcija pieļauj vispār atlaist Augstāko padomi. Jābūt ir ļoti lieliem reālistiem. Saskaņo jautājumu ar Augstākās padomes Prezidiju. Ja kāds vēl tur dumpojas, divus, trīs cilvēkus mierīgi no Prezidija tehniski var izolēt vai arī attiecīgi ietekmēt, un viss aizies... Vai vienkārši publicēt paziņojumu - Augstākās padomes Prezidijs ir piekritis. Kas to varēs pārbaudīt? Kas varēs pārbaudīt, ka Augstākās padomes Prezidijs tiešām ir piekritis ārkārtējam stāvoklim un ka var pusgadu nesasaukt Augstāko padomi! Es pilnīgi nepieļauju tādu iespēju, ka Augstāko padomi var nesasaukt pusgadu jebkuru apsvērumu dēļ. Tāpēc es aicinu izsvītrot šos trīs vārdus - "Augstākās padomes Prezidijs." Tad es varētu pārējam šajā likumā piekrist, jo principā tāds likums jebkurā valstī ir vajadzīgs. Bet šī trešā daļa tādā redakcijā, kāda tā ir, atļauj uz pusgadu atlaist Augstāko padomi. Tas tā ir, cienījamie kolēģi!

I.Silārs: Es gribētu uzklausīt arī...

Priekšsēdētājs: Varbūt, Silāra kungs, uzklausīsim visus, un tad. Lūdzu, Preinberga kungs! Pēc tam - Ēlerta kungs un tad Freimaņa kungs.

G.Preinbergs: Man nav par šo jautājumu...

Priekšsēdētājs: Ja jums nav par šo, tad nē. Lūdzu, Ēlerta kungs, pēc tam Freimaņa kungs.

I.Ēlerts: Es atļaušos nolasīt Satversmes 62.pantu pilnībā: "Ja valsti apdraud ārējais ienaidnieks vai ja valstī vai tās daļā ir izcēlies vai draud izcelties iekšējs nemiers, kurš apdraud pastāvošo valsts iekārtu, tad Ministru kabinetam ir tiesība izsludināt izņēmuma stāvokli, par to 24 stundu laikā paziņojot Saeimas Prezidijam, kuram šāds Ministru kabineta lēmums nekavējoties jāceļ priekšā Saeimai."

Priekšsēdētājs: Freimaņa kungs, varbūt Bojāra kungs pateiks komentāru, un tad jūs.

Lūdzu, Bojāra kungs!

J.Bojārs: Cienījamie kolēģi! Neviena no šīm valsts institūcijām šajā republikā neeksistē. Šādai redakcijai es piekristu. Bet neviena no šīm institūcijām neeksistē mūsu valstī. Kad tās būs ievēlētas, tad mums varēs būt citāda pieeja un mēs tai varēsim piekrist. Bez tam Satversme nedarbojas.

Priekšsēdētājs: Freimaņa kungs, kā jūs domājat, atļausim vēl Ēlerta kungam parunāties? Ēlerta kungs, lūdzu, Freimaņa kungs jums atdod...

I.Ēlerts: Es, protams, nedomāju, ka likumā ir jāieraksta, ka mums jāceļ priekšā gan Saeimai... Bet es domāju, ka ir jāieraksta likumā - Augstākajai padomei. Varētu būt, protams, iekavās - Saeimai vai otrādi, jo Augstākā padome patlaban izpilda Saeimas funkcijas. Es tā biju domājis. Ārkārtīgi žēl, ka Bojāra kungs mani pārprata. Es ceru, ka pārējie deputāti mani saprata pareizi.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, Freimaņa kungs!

J.Freimanis: Godājamie kolēģi, es par 3.pantu. Es pilnīgi piekrītu Ēlerta kungam, ka mēs varam iestrādāt, teiksim, tādu redakciju, kas būtu spēkā arī pēc tam, kad vairs neeksistēs mūsu mīļotā Augstākā padome. Tātad var iekaviņās likt Saeimu vai kaut ko tamlīdzīgu. Tas ir tehnisks jautājums.

Bet es gribētu mazlietiņ komentēt sava godājamā kolēģa Bojāra kunga izteikumus, kuri robežojas ar tīri tādiem medicīniskiem kāzusiem, tā sakot, ar vajāšanas māniju un kaut ko līdzīgu. Un es uzskatu... Jā, pilnīgi pareizi, Bojāra kungs, tā ir vajāšanas mānija, kas jums ir. Bet es domāju, ka mums šeit ir jāiestrādā rezerves mehānisms, jo būtībā, ja atstājam tikai vienu vienīgu institūciju, kas mums ir, tādā gadījumā mums nepaliek pāri nekas. Un šis Augstākās padomes Prezidijs... Tam tur ir jābūt, reiz komisija to mums ir likusi priekšā. Nav nekāda pamata to svītrot un baidīties mūžīgi no kaut kāda puča lietām... Tad nevajag... Vajag katru vakaru skatīties zem gultas, Bojāra kungs.

Priekšsēdētājs: Freimaņa kungs, es esmu spiests jums aizrādīt, ka nu jūs laikam neesat tiesīgs tomēr medicīniskas diagnozes šeit noteikt, jums ir mazliet cita specialitāte... Lūdzu, Bojāra kungs!

J.Bojārs: Cienījamie kolēģi, es esmu ar mieru kopā ar Freimaņa kungu iziet medicīnisko diagnostiku. (Zālē smiekli.)

Cienījamie kolēģi, es gribu pateikt, ka te varētu būt kompromisa norma. Es vēlreiz neiebilstu pret visu likumu kopumā, bet kategoriski iebilstu pret to, ka, ja ņemam 3. un 4.pantu kopā, tad pusgadu Augstāko padomi var nesasaukt. Es uzskatu, ka nepastāv tādi apstākļi, ka Augstākā padome nevar sapulcēties kaut kur jebkurā situācijā. Tāpēc atstāt, ka pusgadu visus jautājumus republikā izlems Augstākās padomes Prezidijs, ir kategoriski nepieņemami. Mēs varētu pagarināt šo starplaiku vēl uz dažām dienām, bet tūlīt ir jābūt Augstākās padomes apstiprinājumam šim ārkārtējam stāvoklim. Republikā nevar būt tāda situācija pat tagad, pat ja krievi sāktu karu pret mums. Nevar būt tā, ka mēs šeit nevaram nekur sapulcēties.

Un es vēlreiz noraidu iespēju jaukt kopā divas lietas - Saeimu, kuru ievēlē pilsoņi, un Augstāko padomi, jo jūs zināt, kā mēs esam ievēlēti. Tie ir pilnīgi divi dažādi jautājumi. Ministru kabinets ir pavisam cita institūcija nekā mūsu Ministru padome. Jūs zināt, kā notika šie uzticības balsojumi tagadējam Ministru padomes priekšsēdētājam. Tāpēc nevajag jaukt kopā šīs lietas. Un es liktu priekšā darīt tāpat kā ar tiesas reformas likumu - par visu mēs varētu balsot. Es par visu to nobalsotu, izņemot šā 3.panta otro daļu jebkurā lasījumā, un atrastu kompromisa redakciju. Tas nav iespējams, ka republikā pusgadu nevar sasaukt Augstāko padomi. Tas tā nevar būt.

Priekšsēdētājs: Paldies. Godājamie kolēģi, es tikai atgādināšu, pirms Silāra kungs komentēs, ka mums ir otrā lasījuma stadija, tātad mēs balsojam par rakstiski iesniegtajiem priekšlikumiem. Mums tāds ir viens, kas attiecas uz šo pantu. Tas ir par svītrojumu, ko ierosinājis Bojāra kungs. Tas ir vienīgais, par ko pašlaik varam nobalsot.

Lūdzu, Silāra kungs, jūsu komentāru! Pēc tam būs nepieciešams balsot.

I.Silārs: Jā, pilnīgi atbalstu Krastiņa kungu. Šeit ir tikai viens variants: svītrojam vai nesvītrojam. Un es gribu komentēt. Cienījamie kolēģi, neaizmirsīsim tomēr, kāda mums ir vēsturiskā pieredze un kāda vēsturiskā pieredze bija divu pasaules karu starplaikā, kādā situācijā esam un turpinām šodien vēl strādāt. Runājot par to, ka izdarīs apvērsumu un kā tas būs izplānots, piekrītu, Bojāra kungs, ka tas varētu būt perfekti plānots un sagatavots. Tātad var būt tāda iespēja. Šeit arī ir ielikta tā iespēja, ka tikai pie nosacījuma, ka Augstākās padomes darbība nav iespējama, bet nevienā citā gadījumā.

Par uzticēšanos vai neuzticēšanos Prezidijam. Man jāatgriežas pie paša sākuma, ka tiesīga izsludināt ārkārtēju stāvokli neatliekamos gadījumos ir Valsts aizsardzības padome. Tātad šeit jau mēs neuzticamies Aizsardzības padomei. Ne jau Prezidijs izsludinās. Bet par to nerunāja neviens. Ne jau Prezidijs ir tas, kurš izsludina. Izsludina Aizsardzības padome. Un, ja nevar sanākt Augstākā padome... Kolēģi, atcerieties taču, kādā situācijā mēs strādājam šodien, kad nav izsludināts nekāds ārkārtējs stāvoklis un kad mūs it kā neapdraud ne ārējs, ne iekšējs ienaidnieks! Mēs taču knapi varam sanākt ar 61 balsi! Un tādā situācijā, kad ir reāli draudi... Jums atbrauks no visas Latvijas deputāti?! Arī tad, ja pietiks benzīna, un būs, kas to benzīnu dala... Jūs sakāt, ka var atnākt kājām... Jums nāks kājām deputāti no laukiem, lai šeit apstiprinātu to, ka tiešām ir ārkārtēja situācija?! Šeit ir tikai ielikta norma - ja nevar sanākt. Es piekrītu tam, kas šeit nav pacelts, ka šeit būtu svītrojams "sesiju starplaikā". Tas nav objektīvs iemesls. Bet ielikt tad - ja nevar... Mēs nedrīkstam izslēgt tādu variantu. Tagad, lūdzu, ir uzklausīta viena puse, otra puse. Jums ir tiesības izteikt savu viedokli. Izsakiet to balsojot!

Priekšsēdētājs: Lucāna kungs, pēc tam Ēlerta kungs un tad - Bojāra kungs.

J.Lucāns: Man tomēr nav skaidrs, neskatoties uz visu argumentāciju, kā var būt tāds stāvoklis, ka valdība, teiksim, pārvalda situāciju valstī, bet Augstākā padome nav spējīga sanākt. Šāds stāvoklis man nav saprotams un es nevaru piekrist šādam formulējumam.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, Ēlerta kungs!

I.Ēlerts: Tātad es arī, atceroties 1991.gada janvāra pieredzi... Mēs ļoti labi atceramies, ka tad deputāti aktīvi ieradās, un esmu pārliecināts, ka jebkurā sarežģījumu gadījumā deputāti savu pienākumu pildīs daudz aktīvāk nekā tagad, kad diemžēl daudzi deputāti bieži vien nesaredz mūsu darbā jēgu, kaut gan tā gluži tas laikam nav.

Un es aicinu deputātus ievērot Satversmes garu un šoreiz konkrēti Satversmes 62.panta garu un piekrist svītrojumam, ka šo izņēmuma stāvokli nav tiesīgs apstiprināt vis Augstākās padomes Prezidijs, bet tas ir jāizdara Augstākajai padomei. Tātad es piekrītu Bojāra kunga ierosinājumam un aicinu arī pārējos deputātus to atbalstīt. Protams, 72 stundas ir pilnīgi pieņemami, 24 stundas acīmredzot ir par ātru, tā laikam varēja reaģēt tikai Latvijas laikā, kā mēs vēl šo laiku saucam, tādēļ es atbalstu svītrošanu.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, Bojāra kungs! Pēc tam Kides kungs.

J.Bojārs: Silāra kungs, jūs teicāt par uzticību Aizsardzības padomei. Jūs varat nosaukt tās locekļus? Es vairs pat neatceros. Vai kāds zālē atceras, kas ir šajā padomē, kam man jāuzticas?

Priekšsēdētājs: Izlasiet, Bojāra kungs, likumu "Par valsts aizsardzību"! Tur ir rakstīts.

J.Bojārs: Jā. Bet tad, kad sāksies šaušana, man nebūs laika to papīrīti meklēt. Cienījamie kolēģi! Es vēlreiz gribu teikt, ka tad, kad tiešām bruņutransportieri un tanki braukāja pa ielām, mēs tomēr atradām iespēju atnākt šurp. Un, ja būs galīgi neiespējami atnākt šurp un šī ēka būs uzsperta gaisā, tad Ministru padome (ja tā nebūs nodevēja, atvainojiet) arī būs izolēta. Kā jūs to stādāties priekšā? Tā ka es arī atbalstu Ēlerta kunga domu.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, Kides kungs!

E.Kide: Es ļoti gribētu atbalstīt Ēlerta kunga un Bojāra kunga priekšlikumu un konkrēti strīpot otrajā daļā - "Augstākās padomes Prezidijs", atstājot šīs pilnvaras Augstākajai padomei. Kādēļ? Ārkārtīgi draudīgajā situācijā iepriekšējā reizē, kā jau tika teikts, mēs nakts vidū sapulcējāmies šeit gan vienu, gan otru reizi. Tātad tas ir iespējams.

Otrs. Draudīgā situācija šodien briest pakāpeniski, nevis stundas laikā. Tam mums ir dažādas institūcijas un esam mēs paši.

Nākamais. Kad notika reakcionārais pučs mūsu lielajā kaimiņu valstī, tieši tika izsludināts ārkārtējais stāvoklis, kuru noklausījāmies pa televīziju, bez Augstākās padomes sasaukšanas. Un ilgi gāja strīds, bija vai nebija iespējams sasaukt PSRS Augstāko padomi. Lukjanovs pateica, ka nebija. Tādēļ viņš piekrita izsludināt ārkārtējo reakcionāro puču. Es domāju, ka reakcionārie spēki vienmēr var atrast iespēju, ka nav iespējams atsaukt. Mums tāpēc vajadzēja atstāt iespēju Latvijā sapulcēties un tomēr šādu ārkārtējo lēmumu pieņemt Augstākajā padomē. Paldies.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, Freimaņa kungs!

J.Freimanis: Par motīviem. Godājamie kolēģi! Es gribētu piedāvāt tādu kompromisa variantu. To jau minēja godājamais Silāra kungs. Tātad mēs varētu taisīt divus balsojumus. Pirmais balsojums ir tas, par ko ļoti uztraucas godājamais Bojāra kungs. Tātad par Augstākās padomes Prezidiju. Bet otrs varētu būt par to, ka izņemt ārā vārdus no 3.panta otrās rindkopas - "tās sesijas starplaikā vai". Tas varētu būt tāds kompromisa priekšlikums, ka mēs, tā sakot, būtībā nemainām, bet pasakām, ka sesijas starplaikā Augstākajai padomei tomēr ir jāvar sanākt.

Godājamie kolēģi, es gribētu tikai piekrist tiem kolēģiem, kas aicina nepārvērtēt mūsu darba spējas un spējas sapulcēties, jo šodien nav janvāris. Šodien mums visiem ir čemodānu noskaņojums. Atstāsim tā, kā ir tekstā, godājamie kolēģi! Vislielākie entuziasti ir vislielākie mājās sēdētāji.

Priekšsēdētājs: Tā, vēl Silāra kungs pateiks, un tad ņemsim un balsosim!

I.Silārs: Tātad atbildu par argumentiem. Cienījamais Kides kungs! Jūsu salīdzinājums ar lielo tēvzemi blakus nav vietā. Šeit ir paredzēts, ka jebkurā gadījumā, vai jūs svītrojat vai nesvītrojat Prezidiju. Izsludina bez tā, un trīs dienas ir. Var sanākt vai nevar sanākt? Izsludina ne Prezidijs, izsludina Aizsardzības padome.

Nākamais. Atsauce uz Satversmi šajā gadījumā nav korekta, jo Satversmē vispār nav paredzēts, ka ir jāapstiprina Saeimai, ko mēs šeit esam ielikuši. Tur ir tikai, ka jāliek priekšā. Un tālākā mehānisma nav, vai to apstiprina vai neapstiprina. Šeit ir ielikts, kas notiek arī tad, ja to neapstiprina. Viss tālākais mehānisms. Tātad šis gars ir paredzēts jebkurā gadījumā.

Priekšsēdētājs: Vēl Jundža kungs vēlas izteikties.

T.Jundzis: Cienījamie kolēģi, es domāju, ka mēs esam savā pēdējā darbības laikā pieraduši visur saskatīt ziloni, kaut arī tur varbūt ir tikai muša. Manuprāt, arī dažu deputātu iebildumi pret 3.pantu ir tieši tādi. Bet tas varbūt nebūtu tas bēdīgākais, kas varētu novest pie visai bēdīgām sekām. Lai Dievs dod, ka scenārijs nākamajiem iespējamiem pučistiem būtu tāds kā janvārī! Bet es domāju, ka viņi arī mācās no savām kļūdām. Un es domāju, ka jūs piekritīsit, ka ir starpība, vai vajag savākt 15 cilvēkus vai 150 cilvēkus. Tas ir viens.

Otrs. Šeit ir pilnīgi bez pamata tas, ka, lūk, Prezidijs tagad nolems Augstākās padomes vietā. Tātad likumprojektā ir piedāvāts - gadījumos, ja Augstākā padome nevar sanākt. Ja Augstākā padome sanāks, tad tā atcels visu Prezidiju ar visu Valsts aizsardzības padomi, ja tas būs vajadzīgs, beigu beigās. Tāpēc šie argumenti no Bojāra kunga puses ir, mīksti sakot, vienkārši nepārdomāti.

Priekšsēdētājs: Celmiņa kungs, lūdzu, tad Bojāra kungs.

J.Celmiņš: Es tomēr aicinu visus deputātus padomāt un atcerēties Latvijas parlamentārisma bēdīgo vēsturi. Tomēr tik būtiski jautājumi kā valsts vara ir jāizlemj parlamentam un nevienam citam. Tāpēc mani pārsteidz arī tas fakts, ka viens no frakcijas "Satversme" līderiem, Freimaņa kungs, šobrīd iebilst pret frakcijas nostādnēm šinī jautājumā, kaut gan citos jautājumos karsti aizstāv Satversmes būtību un Satversmes pantus. Es aicinu atbalstīt šo priekšlikumu svītrot Prezidiju.

Priekšsēdētājs: Lūdzu vēl, Bojāra kungs!

J.Bojārs: Tātad, cienījamie kolēģi, es gribētu precizēt. Lai tas teksts skanētu kopā, ir jāsvītro visi vārdi, sākot ar "Augstākā padome", tālāk jāstrīpo - "vai šā panta 2.daļā minētajos gadījumos Augstākās padomes Prezidijs". Un tālāk paliek, kā ir, un nekas vairs te nav jādara.

Priekšsēdētājs: Godājamie kolēģi, tad ir ierosināti divi svītrojumi. Viens, kas ir rakstiski un ko iesniedzis Bojāra kungs. Tātad svītrojums, par kuru viņš tikko teica, 3.panta otrajā daļā. Un svītrojums, ko ierosināja Freimaņa kungs. Tātad pirmajā daļā vārdus - "tās sesijas starplaikā vai". Abi šie balsojumi praktiski ir neizslēdzoši un par tiem var balsot. Par svītrojumiem mēs esam balsojuši arī bez rakstiska priekšlikuma.

Tātad lūdzu, godājamie kolēģi, pirmais balsojums par Freimaņa kunga ierosinājumu - svītrot 3.panta pirmajā daļā vārdus "tās sesijas starplaikā vai". Lūdzu, balsosim par Freimaņa kunga ierosinājumu. Rezultāts: par - 31, pret - 9, atturas - 24. Nav guvis vairākumu šis Freimaņa kunga ierosinājums.

Balsosim par Bojāra kunga ierosinājumu svītrot 3.panta otrajā daļā, sākot no vārdiem "vai šā panta" un beidzot ar "padomes Prezidijs". Rezultāts: par ? 64, pret - 9, atturas - 7. Tātad Bojāra kunga priekšlikums ir guvis vairākumu, un mēs svītrojam šos vārdus. Paldies.

Tā, Preinberga kungs, lūdzu!

G.Preinbergs: Silāra kungs! Jautājums ir par 13.panta trešās daļas...

Priekšsēdētājs: Es atvainojos, Preinberga kungs, mums vēl ir 4., 5. un tā tālāk. Līdz 13.pantam vēl ir diezgan daudz. Vienīgi, ja Silāra kungs jums pateiks. No 4.panta līdz 13.pantam mums ir kādi labojumi, grozījumi?

I.Silārs: Nē, tie visi jau bija apstiprināti.

Priekšsēdētājs: Jā, bet formāli mums ir otrais lasījums. Un formāli mēs visus pantus izskatām.

Vai deputātiem līdz 13.pantam nav nekas? Nav. Paldies. Lūdzu, Preinberga kungs, par 13.pantu.

G.Preinbergs: Man bija priekšlikums pagājušajā reizē aiz vārdiņa "pretepidēmiskos" ielikt vārdiņu "pretepizootiskos". Man nav iespējams noskaidrot, vai šis dokuments ir tas pats, kas bija pagājušajā reizē. Tas ir 296.dokuments. Vai šis mans labojums ir ielikts vai ne?

I.Silārs: Kurā vietā?

G.Preinbergs: 13.pants, trešā daļa, 3.punkts. Tas ir 4.lappusē. Noteikt nepieciešamos sanitāri higiēniskos, pretepidēmiskos un pretepizootiskos pasākumus.

I.Silārs: Nav iebildumu.

Priekšsēdētājs: Nav nekādu iebildumu, tā kā to ieraksta Silāra kungs pats ar savu roku, un es domāju, ka tam var ticēt. Vai par šo likumprojektu vēl ir kādi iebildumi? Nav.

Balsosim par šā likumprojekta akceptēšanu otrajā lasījumā. Vai Panteļejeva kungs piedalīsies balsošanā? Es vienkārši jūs gaidu. Jā. Paldies. Rezultāts: par - 66, pret - 1, atturas - 13. Tā kā otrā lasījuma gaitā nav iesniegti nekādi rakstiski priekšlikumi un ievietoti tekstā, līdz ar to saskaņā ar nolikumu par likumprojektu pieņemšanas kārtību minētais likums "Par izņēmuma stāvokli" ir pieņemts. Vai lēmuma par spēkā stāšanās kārtību vai tamlīdzīga mums nav? Nav. Paldies.

Godājamie kolēģi, mums ir septiņas minūtes laika līdz pārtraukumam. Un ir tāds interesants dokuments pirmajā lasījumā. Likumprojekts "Par valsts ierēdņiem". Vai mēs ejam ātrāk starpbrīdī un drusku garāku starpbrīdi uztaisām?

Tādā gadījumā, ja mēs taisām starpbrīdi, divi paziņojumi. Atgādinu, ka es ļoti lūdzu atrast iespēju un ierasties tagad starpbrīdī pie manis kabinetā Čepānes kundzi, Batarevska kungu, Skultes kungu, Šteina kungu, Puzo kungu un Rāznas kungu.

Vārds paziņojumam Ābiķa kungam.

Dz.Ābiķis: Sakarā ar to, ka pulksten 11.30 ir mūsu frakcijas sēde, es lūdzu potenciālos sabiedriskos valodas inspektorus ierasties pustrijos šeit pat blakustelpā, vai nu šinī vai otrā, ja viena būs aizņemta. Pustrijos. Arī tos, kuri nav bildes atnesuši.

Priekšsēdētājs: Paldies. Tātad starpbrīdis līdz pulksten 12.00.

Sēdi vada Latvijas Republikas Augstākās padomes priekšsēdētāja vietnieks Andrejs Krastiņš.

Priekšsēdētājs: Ir jāatsāk darbs plenārsēdē. Es atgādinu, ka vakar plenārsēdē esot ticis nolemts, ka pulksten 13.00 būs rezultatīvi balsojumi. Pašlaik rada zināmas šaubas šā balsojuma realizācija, bet tas, protams, mūs netraucē pirmajā lasījumā izskatīt 9.darba kārtības jautājumu. Tātad likumprojekts "Par valsts ierēdņiem". Cik es zinu, tad Plotnieka kungs ir gatavs ziņot.

Lūdzu, Plotnieka kungs, mēs varam sākt. Tas, ka mēs esam mazā skaitā, neko nenozīmē.

A.Plotnieks: Godātie deputāti! Mēs vērtēsim dokumentu Nr.254. Šo likumprojektu ir sagatavojusi un iesniedz Ministru padome. Tātad pirmais jautājums, kuru jūs tūliņ varat uzdot: kāpēc par to ziņo Likumdošanas jautājumu komisija manā personā? Mēs pie tā strādājām divās komisijas sēdēs, es teiktu, pietiekami ilgstoši. Vienā otrā jautājumā mēs uzskatījām, ka esam ieviesuši tādus grozījumus un papildinājumus, kas vismaz ļauj sākt par to diskutēt šajā zālē. Pateicoties tam, īstie autori no tā, varētu teikt, ir zināmā mērā novērsušies. Man nākas runāt tagad gan par to, ko komisija ir darījusi, gan arī par šo likumprojektu kopumā.

Es gribētu iesākt ar vispārēju mūsu komisijas vērtējumu, ka, novēršot virkni nepilnību, kas mums šķita acīm redzamas un pilnīgi nepieņemamas, tajā pašā laikā šajā likumprojektā ir arī vēl ļoti daudz kas apstrīdams un daudz kas pilnveidojams. Un tomēr laikam pie tā strādāt vajadzētu, lai kaut lēnā tempā radītu tiesisku bāzi mūsu birokrātijas eksistēšanai vismaz kaut cik pieņemamā tiesiskā ietvarā. Ko mēs komisijā atzinām par saviem galvenajiem uzdevumiem šajā sakarībā?

Pirmkārt, ieviešot virkni papildinājumu projekta redakcijā, mēs vēlējāmies nodrošināt tādu situāciju, lai ārpus šā likuma darbības nepaliktu augstākās amatpersonas. Sākotnēji tur bija daudz atrunu, ka uz to, uz to un uz to neattiecas. Beigās izrādījās, ka tikai zemākie ierēdņi darbosies saskaņā ar likumu, kamēr augstākie valsts ierēdņi acīmredzot pēc sava ieskata.

Otrkārt. Mēs mēģinājām šajā likumā ieviest tādas normas, kas aizsargātu (cik tas bija iespējams, strādājot pie gatava projekta) cilvēku no ierēdņa patvaļas, lai tomēr attiecības starp pilsoni un ierēdni veidotos tādas, ka ierēdnis, veikdams tās vai citas funkcijas, palīdzētu, nevis pazemotu.

Treškārt, mēs mēģinājām novērst mums tik pazīstamo un gandrīz jau par tradīciju kļuvušo situāciju, kad, nonākot zināmā lokā, cilvēks, kurš nespēj sevi apliecināt vienā amatā, tiek pārcelts uz nākamo, no nākamā uz aiznākamo un tā tālāk. Un šī nomenklatūra ceļo no viena posteņa un otru, nekur nedodot nekādu labumu, bet, gluži otrādi, sagādājot tikai galvassāpes.

Beidzot mēs tā vai citādi, kaut arī paši ar šo darbu neesam apmierināti, mēģinājām tomēr ierobežot ierēdniecības privilēģijas, jo sākotnēji likums bija orientēts uz to, lai tikai radītu privilēģijas un faktiski nenoteiktu nekādu atbildību.

Runājot par atsevišķiem pantiem, es nedaudz sīkāk tos komentēšu un jums arī šajā sakarībā sīkāk izklāstīšu mūsu nostāju.

Tātad likumprojekta 1.nodaļa - vispārīgie noteikumi. Jūs atradīsit šeit valsts ierēdņa definīciju, jūs šeit atradīsit normas, kas dod mums iespēju attiecināt šā likuma darbību uz visiem valsts aparāta darbiniekiem, kuri īsteno valsts varu un saņem par to algu, neatkarīgi no tā, vai viņi ir ministri vai cita līmeņa inspektoriņi.

Tiesības ieņemt valsts ierēdņa amatu mēs saistām ar pilsonības institūtu. Atsevišķos gadījumos to var darīt arī persona, kas nav Latvijas Republikas pilsonis. Sākotnēji mums piedāvāja ieviest šeit kritērijus: zinātniska un speciāla darbība. Mēs mēģinājām tomēr ierobežot laikā šādu iespēju izmantot valsts aparātā personas, kuras nav Latvijas Republikas pilsoņi, arī noteiktam mērķim, tas ir, kā ekspertu vai konsultantu, nevis savas zinātkāres apmierināšanas nolūkā.

Runājot par aizliegumu ieņemt valsts ierēdņa amatu. 3.pants. Es uzskatu, ka tas ir viens no centrālajiem šajā likumprojektā, jo papildina sākotnējo uzskaitījumu ar virkni citu ierobežojošu norāžu, piemēram, ja par šo personu saņem negatīvu atsauksmi no iepriekšējās darbavietas.

Šeit ir ārvalstu speciālo dienestu aģenti. Mēs uzskatām, ka persona, kas ir bijusi sodīta par tīšiem noziegumiem neatkarīgi no tā, vai sodāmība ir dzēsta vai nav dzēsta, tātad neatkarīgi no tā, cik ilgs laiks ir pagājis no šā nozieguma izdarīšanas, nevar ieņemt ierēdņa amatu. Acīmredzot vēl vajadzētu šajā 3.pantā ieviest vēl vienu atrunu pie visām tajā jau atrodamajām, saistot to ar 16.pantu, vismaz ar šā panta 9., 10. un 11.punktu. Lai nerastos tāda situācija, ka persona, kas ir sakompromitējusies vienā ierēdņa postenī, var nekavējoties tomēr nokļūt ne mazāk atbildīgā postenī, bet jau kādā citā institūcijā.

Runājot par valsts ierēdņa tiesībām, tās lielā mērā, man jāsaka, ir deklaratīvas. Mēs uzskatījām, ka šeit ir dažas konkrētas normas, piemēram, 4.panta 2.punktā paredzētās tiesības saņemt informāciju dienesta pienākumu izpildei no jebkuras personas vai organizācijas, nevis tā, kā mums tika sākotnēji piedāvāts, saņemt informāciju, vispār nenorādot adresātu. Valsts ierēdņa pienākumus šajā nelielajā uzskaitījumā - sešos punktos - mēs tomēr mēģinājām izprast tādējādi, ka ierēdnis pirmām kārtām, kā jau es teicu, ir aicināts kalpot savai tautai. Un šis uzskaitījums ir orientēts uz to, lai neradītu situācijas, kādas šodien ir tipiskas, ka jebkura persona, kurai ir pat neliels varas pilnvarojums, sagaida apmeklētāju ar īgnumu un pārākuma sajūtu un nereti gluži vienkārši izvairās no sava pienākuma pildīšanas, ja tas nav izdevīgi vai nešķiet, ka tas ir izdevīgi.

Valsts ierēdņa tiesību ierobežojumos - tas ir visai apjomīgs pants - jūs atkal atradīsit vairākas normas, kas visai strikti nosaka zināmus ietvarus, lai ierēdnis nevarētu darboties pilnīgi pēc sava ieskata, lai ierēdnis nevarētu izmantot savu posteni to vai citu mērķu sasniegšanai, kuriem nav nekā kopīga ar viņam noteiktajiem uzdevumiem.

II nodaļa - valsts ierēdņa stāšanās amatā. Tā sastāv no diviem pantiem. Tā ir lielā mērā procesuāla, jūs atradīsit šeit normas, kas reglamentē pašu šā procesa norisi.

III nodaļa - valsts ierēdņa dienesta gaita. Runājot par šo nodaļu, mums bija sākotnēji vislielākās šaubas un bažas, jo tajā nav precīzu normu, kas noteiktu, kur īsti meklēsim tās vai citas ziņas par tām vai citām ierēdņu kategorijām un tā tālāk. Sākotnēji pilnīgi neskaidrs bija arī jautājums par to, kā ierēdņi saņems darba samaksu. Tagad jūs atrodat 10.pantā ļoti nelielu normu. Bet mums šķita, ka tas tomēr ir tāds kompromiss, kas ļautu šo jautājumu vismaz sākt risināt, tas ir, ka valsts ierēdņu amatu uzskaitījumu un darba samaksu atbilstoši kvalifikācijas kategorijai un izdienai nosaka īpaši likumi. Tātad no šīs normas izriet, ka faktiski likumprojekts, kuru mēs šodien vērtējam, nevarēs darboties tikmēr, kamēr nebūs sastādīts šis uzskaitījums, kamēr nebūs precīzi noteiktas dažādas kategorijas un tām atbilstoša darba alga, darba samaksa.

Šāds projekts sākotnēji tapa mūsu Likumdošanas jautājumu komisijā, pēc tam pie tā strādāja pārvaldes aparātā, arī Tieslietu ministrija bija gatava kaut ko darīt. Šodien es jums varu teikt, ka mēs šo projektu neesam saņēmuši. Katrā ziņā tas ir visnotaļ ne vien nepatīkami, bet es gribētu teikt, ka darbs, ko mēs iesākām, lielā mērā tiek bremzēts. Tam bija jāvirzās paralēli šim likumam. Tātad šāds likumprojekts, ja mēs šodien akceptēsim šo likumprojektu, mums tuvākajā laikā arī ir jāsagatavo un jāvirza uz plenārsēdi.

11.pants ir viens no tiem, kuru es vērtētu savā ziņā kā privilēģiju garantiju, jo tas nosaka, ka ierēdnis var saņemt zināmu iespēju celt kvalifikāciju un saņemt šajā laikā darba algu. Mēs mēģinājām šos ietvarus ierobežot nevis uz privilēģiju, bet gandrīz uz pienākuma pusi, paredzot, ka ne vairāk kā 45 dienas. Pirms tam bija ne mazāk kā 45 dienas. Kāda ir starpība, mēs visi labi saprotam. Var būt arī trīs mēneši, var būt arī pusgads. Tādā gadījumā mēs no valsts kases visnotaļ labu un derīgu darbību apmaksāsim, bet tajā pašā laikā mēs neesam tik bagāti, lai to varētu darīt. Tātad šos ietvarus mēs ievērojami samazinām, paredzot, ka jābūt arī pierādījumiem par to, ka šis kvalifikācijai patērētais laiks tiešām ir izmantots šādā nolūkā.

Valsts ierēdņa pārcelšana, apbalvojumi. Es domāju, šīs normas ir savā ziņā kompromisa normas. Mēģināts ir precīzi noteikt šo procesu arī, lai nerastos iespēja nepildīt savus pienākumus vai, gluži otrādi, tas vai cits cilvēks, veicot ierēdņa darbu, netiktu ierobežots vai netiktu pārkāptas viņa tiesības. Visumā, es domāju, tās varētu vērtēt kā pieņemamas.

15.pants. Valsts ierēdņa atstādināšana no dienesta pienākumiem. Tas dod iespēju jebkurā institūcijā veikt nepieciešamo dienesta izmeklēšanu, ļoti precīzi reglamentējot tai nepieciešamo laiku. Valsts ierēdņu dienesta izbeigšanās sakarā jūs atradīsit šeit divpadsmit apakšpunktus, kas nosaka divpadsmit gadījumus jeb divpadsmit variācijas, kādā veidā šī dienesta pienākumu pildīšana var beigties. Šeit gan ir, dabiski, tīri notikumu norises atspoguļojums. Šeit ir arī tādi gadījumi, ka ierēdnis ir izdarījis to vai citu pārkāpumu. Mēs uzskatām, ka šis uzskaitījums šodien vairāk vai mazāk atbilst praktiskajai situācijai un var būt pietiekami izsmeļošs šajā likumā.

Runājot par 4.nodaļu, par valsts ierēdņa sociālajām garantijām, es jums atzīstos, ka šī nodaļa mani kā ziņotāju mulsina visvairāk un ka arī komisijā tā nekādu sajūsmu neizraisīja. Vienā vai otrā gadījumā mēs esam mēģinājuši to vai citu labumu tomēr mazināt, piemēram, valsts ierēdņa atvaļinājumu mēģinājām saskaņot ar darba likumdošanas normām. 19.pantā paredzētas sociālās garantijas sakarā ar priekšlaicīgu darba līguma pārtraukšanu. Manuprāt, šai zālē būtu ļoti uzmanīgi jāizvērtē, cik tas ir nepieciešams. Mēs esam gājuši pa šo ceļu, reglamentējot augstāko valsts pārvaldes ierēdņu darbību. Vai esam gatavi saglabāt šajā likumā šādu normu vai ne, tas jau ir mūsu kā likumdevēju gan sirdsapziņas, gan arī ekonomiskās situācijas izpratnes jautājums.

Runājot par dzīvokļu jautājumiem, runājot par medicīnisko nodrosi, jūs šajā likumprojektā vairs neatradīsit sākotnēji piedāvātās normas, kas paredzēja, ka daļēji valsts ierēdņu dzīvokļus apmaksā valsts. Bija tāda norma. Jūs neatradīsit šeit arī, ka ārstēšanās izdevumus daļēji sedz valsts. Arī no tā mēs atteicāmies. Mēs saglabājām zināmas garantijas tajā daļā, kur uzskatījām, ka tas ir nepieciešams tā vai cita ierēdņa sekmīgai darbībai. Ja viņš pāriet vienā sistēmā no vienas institūcijas uz otru un ja abos gadījumos viņam ir dienesta dzīvoklis, tad acīmredzot var šeit zināmu nodrosējumu garantēt. Ja no viņa prasa zināmu veselības stāvokli, tad acīmredzot tik tiešām valsts institūcijām ir jāorganizē šīs medicīniskās pārbaudes, nevis tas jādara katram ierēdnim atsevišķi. Bet nekā tāda, kas dotu ierēdnim iespēju salīdzinājumā ar pārējiem pilsoņiem baudīt tos vai citus labumus.

Tātad tāds ir tas darbs, kuru esam veikuši. Cik tas ir pieņemams vai, gluži otrādi, cik tas mums ir jāvērtē kritiski, tā šobrīd jau ir plenārsēdes lieta.

Es gribētu tikai vērst jūsu uzmanību uz dažiem momentiem nobeigumā, ka šāds likumprojekts ir jāvirza. Šobrīd ierēdņu darba reglamentācija ir visā pilnībā haotiska. Tajā pašā laikā šis likums, ja mēs to pieņemsim, nedarbosies, ja tas nebūs saistīts un ja netiks pieņemti visi tie likumi, kas ir nepieciešami tā funkcionēšanai. Daļēji tie jau ir minēti šā likuma normās, daļēji tie izriet no šo normu formulējumiem. Paldies par jūsu uzmanību.

Priekšsēdētājs: Tagad ir jautājumu laiks. Saskaņā ar iesniegto sarakstu pirmā jautā Čepānes kundze, gatavojas Lagzdiņa kungs.

I.Čepāne: Godājamais Plotnieka kungs, neskatoties uz to, ka jūs ļoti paškritiski vērtējāt 4.nodaļu, kas jums kā republikas tautas deputātam dara tikai godu, es tomēr gribētu teikt, vai pašreiz šīs ierēdņu sociālās garantijas ir politiski, ekonomiski un juridiski pamatotas, it sevišķi, salīdzinot, piemēram, ar darba likumdošanā noteiktajām normām? Tas ir pirmais jautājums.

A.Plotnieks: Es domāju, ka, vērtējot šo likumprojektu, jāievieš vēl tālākas korektīvas. Katrā ziņā mēs, es vēlreiz pasvītroju, gājām pa to ceļu, ka šīs garantijas mēģinājām pēc iespējas mazināt, saglabājot tās, kuras tā vai citādi saistītos ar ierēdņa dienesta pienākumu izpildi, ar to vai citu nepieciešamo priekšnoteikumu radīšanu viņa darbībai.

I.Čepāne: Tad otrs jautājums par 10. un 1.pantu. Tie ir pilnīgi pretrunā. Vai jums neliekas, kas šis likumprojekts vispār nevar darboties, ja mums nav šo ierēdņu amatu un darba samaksas uzskaitījuma? Ja tiks pieņemts šis likums, bet nebūs šā papildinošā likuma, kā varēs šo likumu attiecināt uz kaut kādu noteiktu cilvēku kategoriju?

A.Plotnieks: Čepānes kundze, jums ir pilnīga taisnība. Šā 10.panta norma tāda, kāda tā šodien ir, tika formulēta mūsu komisijas sēdē, jo mēs uzskatījām, ka bez precīzas informācijas par to, kas ir un kas nav un kādā kategorijā mēs varam ierindot to vai citu personu, nevarēs šo likumu realizēt. Tā ka šāds otrs likums ir nepieciešams. Es saku, ka diemžēl pagaidām mums šā projekta nav.

I.Čepāne: Un vēl pēdējais. Vai jums nebūtu paralēli jāizskata šis likums un likumprojekts par disciplināro atbildību, ja jau šeit pat vispārējo šīs disciplinārās atbildības normu nav iekšā?

A.Plotnieks: Arī jums piekrītu.

I.Čepāne: Paldies.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, Lagzdiņa kungs, un gatavojas Silāra kungs.

J.Lagzdiņš: Likumdošanas komisija blakus Tieslietu ministrijai ir institūcija, kura atbild par to, lai valstī būtu sakārtota likumdošana. Šajā sakarā man būs divi jautājumi. Pirmais. Vai gadījumā, ja tiktu pieņemts šis likums par valsts ierēdņiem, uz šiem valsts ierēdņiem attiektos arī Darba likumu kodekss kopumā vai daļēji? Tas ir pirmais jautājums.

A.Plotnieks: Uz valsts ierēdņiem attieksies Darba likumu kodeksa vispārīgās normas tajā gadījumā, ja šajā likumā nav kāda īpaša speciāla norma, kas paredz izņēmumu no šīs vispārējās kārtības.

J.Lagzdiņš: Sakiet, lūdzu, vai tādā gadījumā šīs normas, kas ir ietvertas šajā likumā, būs papildu normas Darba likumu kodeksā ietvertajām normām?

A.Plotnieks: Es negribētu teikt, ka tās būs papildu normas, tās ir speciālas normas, kas daļēji regulē darba attiecības visai šauram personu lokam. Tātad salīdzinājumā ar vispārīgām normām, kuras reglamentē visas darba attiecības, šīm normām, protams, darbības sfēra būs ierobežota.

J.Lagzdiņš: Tad otrs jautājums. Sakiet, lūdzu, kāds ir Likumdošanas komisijas viedoklis, vai nevajadzētu apvienot vienā likumā par valsts ierēdņiem arī tās normas, kuras ir ietvertas sagatavotajos likumprojektos par valsts ierēdņu disciplināro atbildību, un šo likumu par valsts ierēdņiem... Tas saraksts... Es domāju, vai nevajadzētu vienā likumā to apvienot, lai likumdošana mums būtu sakārtota?

A.Plotnieks: Es varētu piekrist jums, ka šim likumam varētu pievienot šādu sarakstu un ka šajā likumā varētu iekļaut arī normas, kas reglamentē valsts ierēdņu darba samaksu. Tāda bija arī mūsu sākotnējā pozīcija. Diemžēl neviens no Tieslietu ministrijas šīs normas nebija gatavs mums piedāvāt. Lai virzītu projektu uz priekšu, mēs to arī esam šādā veidā izlaiduši no savām rokām, kaut ideālāks būtu tāds risinājums, kādu piedāvājat jūs. Tāda bija arī mūsu nostāja.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, Silāra kungs, un gatavojas Selecka kungs.

I.Silārs: Pārtverot Čepānes kundzes izteikto domu, gribu jautāt, vai jums tomēr nešķiet, ka, ņemot vērā 1.panta pēdējo daļu par dienesta attiecībām, kuras reglamentēs citi Latvijas Republikas likumi, un 10.pantu, ka ierēdņu amatu uzskaitījumu nosaka īpašs likums, mēs varam skatīt šos likumus tikai vienā paketē? Tajā pašā likumā, kurš tiek minēts 1.pantā par dienesta attiecībām, tātad par dienesta noziegumiem, teiksim tā, projektā, kurš ir izstrādāts, ir paredzēts, ka var tikai atcelt no amata, bet nav vispār paredzēta pat tāda norma, ka var pārtraukt dienesta attiecības, ja viņš neievēro... Un, ja mēs nezinām arī šo pašu amatu uzskaitījumu, ko noteiks īpašs likums, vai tiešām mēs varam atrauti skatīt, pieņemt un akceptēt šo likumu, nezinot, kas būs ielikts citos likumos?

A.Plotnieks: Silāra kungs, es atbildētu tā, ka šobrīd mūsu likumdošana ir tik nepilnīga un ka tajā eksistē tik daudz robu, ka faktiski jebkuru no tiem likumiem, kuru mēs esam pieņēmuši, nespējam iedarbināt pilnā apjomā. Uz šo likumu jūsu kritiku var attiecināt it īpaši. Un tomēr es iestātos par šā likumprojekta virzīšanu uz priekšu, jo pie tā ir jāstrādā, jāņem vērā tās kritiskās piezīmes, kuras izskanēs Augstākajā padomē, kuras mēs saņemsim, to pārvērtējot no ekspertu redzesviedokļa. Gaidot visus tos projektus, kas būs nepieciešami, lai likums darbotos pilnā apjomā, mēs pazaudēsim ļoti daudz laika, un laiks tomēr ir dārgs.

I.Silārs: Nākamais mans jautājums attiecas uz 3.pantu kontekstā ar 4.pantu, kurā jūs liekat priekšā aizliegumu ieņemt valsts ierēdņu amatus tikai tiem, kas ir ārvalstu speciālo dienestu aģenti, pieļaujot, ka var būt bijušie aģenti. Un tāpat arī šeit nav normas, kas attiektos uz esošajiem vai bijušajiem Latvijas Republikai naidīgo organizāciju biedriem. Tātad tiem jūs 4.panta 2.apakšpunktā pieļaujat iespēju saņemt nepieciešamo informāciju dienesta pienākumu izpildei no jebkuras personas vai organizācijas... Bijušajiem slepeno dienestu aģentiem un bijušajiem Latvijai naidīgo organizāciju biedriem, jo tie varēs strādāt par valsts ierēdņiem.

A.Plotnieks: Silāra kungs, runājot par 7.punkta formulu, kas ir ārvalstu speciālo dienestu aģenti, šeit, protams, ir darīšana ar iztulkošanu, jo ļoti grūti jau ir novilkt kaut kādu robežu starp "ir" un "bija". Mēs lietojam daudzos gadījumos "ir" tādā nozīmē, ka, pastāvot pierādījumiem par tās vai citas personas piederību kādai aģentūrai, tātad viņš arī ir aģents. Es šinī gadījumā šo formulu tulkotu paplašināti, saprotot ar to ne vien tādu cilvēku, kurš darbojas, jo jums nāksies ļoti grūti savākt pierādījumus par to, ka šī persona, lūk, tajā un tajā dienā darbojās. Bet, ja pastāv dokumentāri pierādījumi, ka persona ir aģents, tad tā ir aģents. Nē, te nav runas par pieķeršanu. Runa ir par to, ka, pastāvot dokumentāriem pierādījumiem, ka tā vai cita persona ir kādas ārvalsts slepeno dienestu aģents... Mēs jau nevaram novilkt kādu robežu, lūk, ka bija un nav... Es iztulkotu paplašināti, bet, ja jūs vēlaties, mēs varam rakstīt, ka "ir bijusi", "ir" vai "darbojas"... Lūdzu, tā ir redakcijas...

I.Silārs: Tādā gadījumā man vienkārši ir precizējošs jautājums: vai jums tomēr nešķiet, ka likumā vajadzētu ielikt tādas normas, kuras nevar pārprast?

A.Plotnieks: Tā kā mēs esam šobrīd tikai pirmā lasījuma stadijā, es piekrītu jums, ja jūs ierosināsit, ka mēs varam ieviest šādas redakcionālas izmaiņas, ka "ir" vai "ir bijusi"...

I.Silārs: Es vienkārši gribēju dzirdēt jūsu kā autora domas. Un pēdējais. Manuprāt, ir pieļauta redakcionāla kļūda. Tas ir 6.panta 5.punkts. Acīmredzot tur ir izlaists, ka "izlemt darba jautājumus, kuri saistīti...". Citādi aizliegt valsts ierēdnim izlemt jautājumu, vai precēties vai ne, taču būtu smieklīgi...

A.Plotnieks: Jā, tur redakcija ir nepilnīga...

I.Silārs: Paldies.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, Selecka kungs! Gatavojas Preinberga kungs.

V.Seleckis: Cienījamais Plotnieka kungs, pirmām kārtām man tomēr ir zināmas neskaidrības attiecībā uz 1.pantu. Sakiet, lūdzu, vai pie valsts ierēdņiem būtu pieskaitāmi arī, piemēram, mācību iestāžu darbinieki: skolotāji, skolas direktors un tā tālāk?

A.Plotnieks: Ja jūs uzmanīgi lasīsit šo formulu, tad jūs atradīsit, ka saskaņā ar likumu vai dienesta nolikumiem ar savu rīcību ierēdnis īsteno valsts funkcijas. Valsts funkcijas ir zināmas varas funkcijas, kas saistās ar varu. Kāda skolotājiem ir vara?

V.Seleckis: Valsts īsteno savu noteikto izglītības politiku. Šajā nolūkā ir piešķirti līdzekļi, un es domāju, ka te var saskatīt šādas pazīmes. Tas ir viens. Bet otrajā rindkopā ir minētas pašvaldības. Piemēram, pašvaldība pieņem darbā skolas direktoru, tālāk direktors pieņem skolotājus.

A.Plotnieks: Savā laikā un vienā otrā pasaules valstī arī šodien valsts ierēdņa jēdzienu iztulko ļoti plaši, ar to saprotot arī pasta meistaru un tā tālāk. Katrā ziņā laikam pa šo ceļu mēs nevaram iet.

V.Seleckis: Skaidrs. Bet vai jums neliekas, ka tādā gadījumā vajadzētu būt precizitātei, jo pēc pašreizējā 1.panta te īstas skaidrības tomēr nav. Iznāk, ka iestāžu vadītājus var pieskaitīt.

A.Plotnieks: Tāpēc arī mēs tik daudz diskutējam par 10.pantu, kas ir atslēga 1.panta izpratnei, un no 10.panta atkal tālāk tātad - uz likumu vai īpašu šā likuma papildinājumu, kurā būs atrodams šis uzskaitījums.

V.Seleckis: Tātad, vārdu sakot, es jūs saprotu pareizi, ka šeit neietilptu tādas iedzīvotāju kategorijas kā medicīnas darbinieki, ne pārvaldē strādājošie, ne Iekšlietu ministrijas darbinieki, ne izglītības darbinieki.

A.Plotnieks: Katrā ziņā, ja jūs lietojat terminu "policists", tad jūs ar to varat apzīmēt gan to, kas strādā uz ielas, gan arī to, kas tieši pilda tās vai citas funkcijas... vadības funkcijas, tā ka šeit būs arī, varētu teikt, ļoti tāda nenoturīga robeža.

V.Seleckis: Bet kas to robežu fiksēs?

A.Plotnieks: Likums ar uzskaitījumu. Likumā sniegtais uzskaitījums. Mēs esam tiesīgi šajā sarakstā iekļaut to, ko atzīstam par nepieciešamu, un tā, kā mēs būsim noteikuši, tā arī mēs šo loku būsim fiksējuši. Ja jūs iestāsities ar vienu risinājumu un zāle to atbalstīs, tad mēs paplašināsim šo ierēdņu loku. Ja savukārt to nedarīsim, mēs sašaurināsim. Tā ir likumdevēja iespēja.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, Preinberga kungs, un gatavojas Šteina kungs.

G.Preinbergs: Cienījamais Plotnieka kungs! Vai jūs domājat, ka Ministru padomes izstrādātā kategoriju skala par algām šeit nebūtu piemērojama, ka vajadzīga kaut kāda īpaša skala vai sadalījums, un tā tālāk?

A.Plotnieks: Es atbildētu jums tā: Ministru padomes izstrādātā skala ir tik tālu deformēta, ka neviens vairs nesaprot, kas tā tāda ir. Arī man šķiet, ka mēs šajā zālē vairs nespējam orientēties. Tāpēc pieejai ir jābūt ļoti vienkāršai, izteikti matemātiskai. Tāda bija savā laikā Eglāja kunga konstrukcija, kuru mēs pārrunājām mūsu komisijā, kas ļautu precīzi noteikt, kādas ir kategorijas, kas ietilpst šajās kategorijās un kāds ir atalgojums.

G.Preinbergs: Vai tādā gadījumā šī jaunā skala atceltu Ministru padomes izstrādāto?

A.Plotnieks: Es domāju, ka mēs, pieņemot likumu, noteikti nedarīsim gluži tāpat, kā ir darījusi Ministru padome, pieņemot to vai citu lēmumu. Mēs tomēr meklēsim zinātniski pamatotu risinājumu, jo likums ir ar augstāku juridisku spēku. Protams, ka Ministru padomes akts līdz ar to zaudēs savu spēku.

G.Preinbergs: Paldies. Vēl viens jautājums man ir. Tas ir jautājums par dzīvokļiem. Jau vakar radās precedents, ka likumā "Par tiesu varu" mēs iebalsojām, ka, lūk, ir tomēr ierēdņu kategorija (tiesnesis ir ierēdnis), kam ir dienesta dzīvoklis un vesela virkne privilēģiju. Šeit 21.pantā parādās atkal tas pats. Sakiet, lūdzu, Plotnieka kungs, vai jums neliekas, ka puse Rīgas dzīvokļu fonda tādā gadījumā būs dienesta dzīvokļi?

A.Plotnieks: Es gribētu šeit komentēt normu, kura jums tiek piedāvāta daudz optimistiskāk, jo tā neko negarantē nevienam ierēdnim, tā tikai regulē tos gadījumus, kad ierēdnis ir dzīvojis dienesta dzīvoklī un tiek pārcelts kādā citā amatā, vai arī, nebūdams ierēdnis, kļūst par ierēdni un līdz ar to arī bauda tiesības saņemt dienesta dzīvokli. Lūk, šajā gadījumā viņam var iepriekšējo dzīvokli nodrosēt, kamēr viņš nebūs saņēmis jaunu dienesta dzīvokli. Te nav paredzēti nekādi jauni dienesta dzīvokļi, nekādas papildu privilēģijas, tikai tajā apjomā, kādā tas izriet no spēkā esošajiem likumiem. Nekas jauns. Tā ir, faktiski es tā gribētu teikt, tīri procesuāla norma, kas palīdzētu risināt atsevišķos gadījumos zināmas strīdīgas situācijas un tikai.

G.Preinbergs: Paldies. Un vēl viens jautājums. Tas attiecas uz 3.panta 7.apakšpunktu. Tur, kur ir runa par aizliegumiem ieņemt valsts ierēdņa amatu personām, kas ir ārvalstu speciālo dienestu aģenti. Šeit jau jūs trīs reizes atbildējāt uz šiem jautājumiem, bet man paliek neskaidrs. Mēs taču zinām, ka pierādīt to, ka kāds ir aģents, ir samērā grūti. Vai nevajadzētu skaidri un gaiši runāt par to, kas ir bijuši iekšlietu vai, teiksim, represīvo iestāžu pārstāvji? Runāt skaidru un gaišu valodu? Un pie šā paša jautājuma - vai jūs arī pieļaujat, ka PSKP un LKP vadošie funkcionāri būtu tādi cilvēki, kas varētu būt ierēdņi un strādāt ierēdņa darbu?

A.Plotnieks: Es gribētu varbūt atbildēt uz šo jautājumu nedaudz citādā risinājumā vai citā skatījumā. Vakar mēs ar pārējiem Baltijas republiku pārstāvjiem diskutējām par pilsonības un cilvēktiesību jautājumiem Baltijas valstīs. Šajā sakarībā, kā mēs risinām pilsonības jautājumus un reglamentējam šobrīd un kā to ir darījusi Lietuva. Vai Lietuva varēja rīkoties atšķirīgi no mums? Un ja Lietuva tā darīja, tad kāpēc? Tāpēc, ka faktiski Lietuvas inkorporācija un beztiesiskums nebija tāds, kāds bija Latvijā. Kāpēc tas tā bija? Tāpēc, ka Lietuvā bija viens vadošais partijas funkcionārs un Latvijā bija cits.

Sakiet, vai jūs varat divus šādus funkcionārus nolikt vienu otram blakus un pateikt, ka tie ir vienādi un ka mūsu attieksmei ir jābūt vienādai? Es domāju, ka nevar. Tātad runa varētu būt ne jau par kādu amatu uzskaitījumu vai to vai citu posteņu izsmeļošu, šaurāku, plašāku uzskaitījumu, runa var būt par cilvēka attieksmi pret kaut kādu procesu.

Ja jūs šeit lasīsit uzmanīgi, tad likumā tomēr mēs paredzam tādas situācijas, ka tie cilvēki, kas ir nodarījuši kaitējumu Latvijas Republikai, attiecīgi tiek atcelti no šiem amatiem. Varbūt vajadzētu 3.pantā, ja jūs vēlaties, ieviest aizliegumu, ka persona, kas ar savu darbību vienalga kādās organizācijās ir nodarījusi kaitējumu Latvijai, nedrīkst ieņemt ierēdņa amatu. Es piekristu tādam aizliegumam. Bet, ja mēs sāksim cīnīties ar amatu uzskaitījumu, es baidos, ka beigās mums būs tāda situācija, ka paši savos aizliegumos sapīsimies un nesapratīsim vairs, ko tad darīt. Tā ka es ierosinātu tā risināt - cēloni un sekas, darbību un rezultātu. Tad šo 3.pantu varētu papildināt ar vienu punktu, apmēram īstenojot šo jūsu piedāvājumu.

G.Preinbergs: Paldies.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, Šteina kungs, un gatavojas Kinnas kungs.

V.Šteins: Man jautājums par 9.pantu, par zvērināto ierēdņu statusu. Vai šajā gadījumā šeit ir domāts, ka visi ierēdņi būs zvērinātie ierēdņi vai tāds likumprojekts vēl būs par zvērināto advokātu, zvērināto mērnieku? Mums būs Valsts īpašuma fonds. Varbūt zvērinātie ierēdņi, kas tur strādās, ir nepieciešami. Vai šajā gadījumā, zvērestu nododot, visi ierēdņi (arī pašvaldību, cik es saprotu) būs zvērinātie ierēdņi?

A.Plotnieks: Es gribētu atbildēt, ka jā. Šeit jau mūsu pašu kolēģi saka no vietas priekšā, ka tas, protams, ir 10.pantā paredzētā saraksta jautājums. Bet šis zvērests, kuru dod katrs ierēdnis, nebūt neizraisa tādu situāciju, ka visi ierēdņi ir zvērinātie ierēdņi. Šis nosaukums apzīmē tādu, varētu teikt, ļoti atšķirīgu statusu un atbildības pakāpi, kas atšķiras, īpaši atšķiras. Tā ka tas nav viens un tas pats. Var būt kāda persona, kas pat nebūs ierēdnis, un vienalga tai būs tās vai citas zvērinātā funkcijas.

V.Šteins: Tad tas būs atsevišķs jautājums.

A.Plotnieks: Tas būs atsevišķs jautājums. Tas neizriet viens no otra.

V.Šteins: Paldies.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, Kinnas kungs! Gatavojas kolēģis Edmunds Krastiņš.

J.Kinna: Plotnieka kungs, man nav īsti skaidrs, kas tad šobrīd ir likuma autors? Pēc jūsu ziņojuma es sapratu, ka tas izstrādāts Juridiskajā komisijā. Šeit rakstīts, ka to iesniegusi Ministru padome.

A.Plotnieks: Likumprojekta autors faktiski ir Tieslietu ministrija. Iesniedza Ministru padome. Bet tā kā, es vēlreiz atkārtoju, Likumdošanas jautājumu komisijā mēs pie tā strādājām ilgstošu laiku un mēģinājām novērst tās pretrunas, kuras mums šķita pavisam nepieņemamas... Šā iemesla dēļ darbu nevarēja virzīt uz priekšu, tāpēc arī es jums ziņoju par šo likumprojektu, nekādā veidā nepretendējot nedz uz autoru, nedz uz visu projektā iekļauto tēžu bezapelācijas aizstāvību.

J.Kinna: Otrs mans jautājums ir par 3.pantu, kur ir aizliegums ieņemt valsts ierēdņa amatu. Un tur ir ļoti dīvaina formula par politiski represētajiem. Iznāk, ka politiski represētais var izdarīt noziegumus, tikt sodīts un vienalga var ieņemt amatu.

A.Plotnieks: Nē, šo 3.punktu mēs formulējām tādējādi, lai nerastos nekādas domstarpības, to praksē realizējot. Skaidrs, ka reabilitētie politiski represētie nekādus noziegumus nav izdarījuši. Bet mēs tomēr šādu atrunu ieviesām, jo praksē dažkārt ir tā, ka cita likuma norma tiek iztulkota dīvaini. Lai izslēgtu šādu iespēju, tā ir formulēta tā.

J.Kinna: Plotnieka kungs, es pilnīgi saprotu šo domu, bet tikai uzrakstījuši jūs esat absolūti otrādi. Jūs esat izsnieguši indulgenci politiski represētajiem par jebkuru noziegumu.

A.Plotnieks: Acīmredzot, ja formula izraisa tādas šaubas, tā ir jāpapildina. Es saprotu, ko jūs domājat.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, Krastiņa kungs! Gatavojas Zaļetajeva kungs.

E.Krastiņš: Mans pirmais jautājums. Es varbūt lūgtu precizēt, ja jums ir informācija, par šo īpašo darba apmaksas likumu. Ekonomikas komisijā mēs reiz vienā no sēdēm uzklausījām Darba institūta (ja nemaldos, tas ir pareizs nosaukums) pārstāvjus, kuri ir izstrādājuši šo Ženēvas shēmu. Arī viņu viedoklis bija, ka šāds īpašs likums jāizstrādā un jāpieņem. Vai jums ir kādas tuvākas ziņas, ka šāds likumprojekts tiek gatavots un tuvākajā laikā varētu arī tikt izskatīts Augstākajā padomē?

A.Plotnieks: Tā kā ar šiem jautājumiem, gan strādājot pie šā likumprojekta, gan pie dokumentiem, kas ar to saistīti, nodarbojas Tieslietu ministrija, mēs savā sēdē lūdzām, gan piesaistot mūsu komisijas pārstāvjus, gan arī jau jūsu minētās personas, kas šo darbu ir veikušas, pieaicināt izstrādāt šādu projektu no ekonomisko pētījumu viedokļa. Pagaidām mēs vēl neesam to saņēmuši.

E.Krastiņš: Tad faktiski šis projekts pagaidām ir aicinājuma līmenī.

A.Plotnieks: Projekts ir mūsu komisijā. Tas ir nepilnīgs. Mēs cerējām, ka, savienojot visu esošo kopā, varētu īsā laikā to novest līdz zināmai kondīcijai. Diemžēl neko mēs šobrīd...

E.Krastiņš: Es lūgtu varbūt kontaktēties ar šo institūtu, jo viņiem ir zināmas iestrādes.

Un otrs jautājums. Es, protams, ceru, ka es nekļūdos, un saprotu, ka šis likums attieksies arī uz valdības vadītāju un ministriem?

A.Plotnieks: Jā.

E.Krastiņš: Tādā gadījumā lūdzu komentēt 6.panta 6.punktu, kur rakstīts, ka valsts ierēdņiem ir aizliegts piedalīties politisko partiju vadības struktūrās.

A.Plotnieks: Es domāju, ka atbilstoši šim likumam tam vai citam ierēdnim tajā vai citā līmenī būs jāizvēlas...

E.Krastiņš: Nu, tad būs tāda situācija. Protams, politiskās partijas jēdziens ir ļoti šaurs. Mums, protams, ir jāpaplašina uz sabiedriski politiskajām. Pieņemot šo likumu, problēma uzreiz radīsies vismaz Godmaņa kungam un vismaz vēl vienam ministram ar to, ka viņi jau šādās struktūrās ir iesaistīti. Bet tas būtu konkrētā situācijā. Vai ir loģiski, ka valdības vadītājam, kurš ir politiska figūra, un Ministru kabinetam, kurš nākotnē un varbūt kaut kad jau līdz Saeimai tiek sastādīts pēc politiskiem principiem, šā kabineta locekļiem tajā laikā ir jāpamet viņu vēlētie amati attiecīgo partiju vai politisko organizāciju vadības struktūrās? Vai tas ir loģiski?

A.Plotnieks: Mēs varam izvēlēties un izdarīt attiecībā uz to vai citu ierēdņu loku zināmas atrunas. Ja mēs to vēlamies.

E.Krastiņš: Es jums jautāju: vai tas ir loģiski?

A.Plotnieks: No mana viedokļa, es nedomāju, ka šodien mūsu politiskās struktūras būtu tik nobriedušas un tik spēcīgas, ka tās vai citas personas atrašanās vienā vai otrā struktūrā, varētu teikt, ietekmētu visu notikumu tālāko attīstību. Es nedomāju, ka tas tā būtu arī no šīs pašas personas vai paša ierēdņa interešu viedokļa. Es saprotu, ka viņš varētu būt ieinteresēts tajā darboties. Taču es nedomāju, ja mēs šādu aizliegumu ieviesīsim, ka tam būs kādas traģiskas sekas. Es neredzu nekā traģiska šeit. Es būtu par šādu aizliegumu.

E.Krastiņš: Skaidrs. Paldies.

Priekšsēdētājs: Zaļetajeva kungs, lūdzu! Vairs jautājumos neviens nav pieteicies.

S.Zaļetajevs: */Man ir jautājums sakarā ar valsts ierēdņa pamatjēdzienu. Šeit teikts, ka tie ir cilvēki, kas izpilda valsts funkcijas atbilstoši savam dienesta stāvoklim. Man liekas, ka tāds jēdziens ir diezgan izplūdis, jo kas gan ir valsts funkcija? Protams, ja runa ir, teiksim, par ministru vai departamenta direktoru, šeit nekādu šaubu nav. Bet tāda profesija kā, teiksim, veļas mazgātavas direktors vai pastnieks, vai namu pārvaldnieks, vai skolotājs - kā būs ar viņiem? Viņi pieder pie kategorijas, kas... Kas noteiks, kas to izlems atbilstoši šim likumam? Kāda būs iespēja noteikt, kas pieder pie ierēdņu un kas - pie kalpotāju kategorijas?/

A.Plotnieks: Zaļetajeva kungs, mēs kopā ar jums komisijā par šo formulu ilgi un grūti debatējām. Un neko labāku par tās novadīšanu līdz šādam izskatam neatradām. Es jums piekrītu, ka būtu varbūt vēl jālieto vārds "vara". Tas nav ideāli, bet labāk formulēt mums neizdevās. Es domāju, ka šīs šaubas un pretrunas, par kurām jūs runājāt šodien un atgādināt trešo vai ceturto reizi, tiks novērstas tad, ja izdarīsim visu, kas ir paredzēts šā paša projekta pantos. Tajā skaitā mums būs arī saraksts.

S.Zaļetajevs: */Taču tad, kad mēs šo jautājumu apspriedām komisijā, minējām arī to, ka kaut kādi saraksti būs jāizstrādā Ministru padomei. Šeit, šajā projektā, es, par nožēlu, šo pieminēšanu neatrodu./

A.Plotnieks: Zaļetajeva kungs, es vēlreiz nolasu 10.pantu, kas skan: "...no valsts ierēdņu amatu uzskaitījuma un darba samaksas atbilstoši kvalifikācijas kategorijai un izdienai nosaka īpaši likumi". Un tā bija mūsu pozīcija, ka šis darbs ir jāizdara parlamentā.

S.Zaļetajevs: */Bet tad nākamais jautājums. 2.pants, pēdējā rindkopa. Tajā runāts par to, ka garantēta jebkura pilsoņa iesnieguma izskatīšana, kas grib kļūt par ierēdni. Bet šī norma izteikta diezgan formāli, jo cilvēkam netiek dotas nekādas garantijas, ka būs iespējas pārsūdzēt atteikumu. Jo izskatīšana jau var notikt pavisam formāli: var izvirzīt jebkuru iemeslu un cilvēkam atteikt. Ja nav nekādu tiesisku garantiju, kā jāapspriež atteikums par pieņemšanu ierēdņa amatā, tad šī norma zaudē savu nozīmi./

A.Plotnieks: Zaļetajeva kungs, bet mēs nevaram likumā paredzēt visus gadījumus, kad kāds kādu jautājumu lems negatīvi, un noteikt likumā kaut kādu īpašu procedūru visiem atteikumiem. Tas vienkārši nav iespējams. Un nezinu precedentu, kuru... Nosauciet man tādu, ja jūs zināt! Kuras valsts likumā šāds jautājums ir atrisināts?

S.Zaļetajevs: */Bet, ja tādu iespēju nav, tad šo frāzi ar mierīgu sirdi var izsvītrot. Tā neko nedod. Iznāk ļoti deklaratīvi./

A.Plotnieks: Nē, es jums nepiekrītu. Jo tā ir norma, kas garantē pilsoņa tiesības. Ja viņš atzīst, ka viņa tiesības ir pārkāptas, viņš var izmantot jebkuru likumā paredzēto iespēju vai doties pie augstākstāvoša ierēdņa.

S.Zaļetajevs: */Bet tieši par to likumā nekas nav teikts./

A.Plotnieks: Tā ir vispārēja jebkura strīda atrisināšanas kārtība. Tā ir vispārēja kārtība. Jebkuru iespēju, kuru likums neaizliedz, jūs varat izmantot. Ja jums likums neaizliedz griezties pie augstākstāvoša ierēdņa, tad jūs varat to izmantot. Ja likums jums neaizliedz griezties tiesā, jūs varat doties uz tiesu.

S.Zaļetajevs: */Un pēdējais jautājums. 3.panta 6.apakšpunkts. Vai tas nozīmē, ka tādā gadījumā, ja vienu reizi dzīvē ir saņēmis negatīvu atsauksmi par savu darbību, nu, salamājies ar savu priekšnieku, tā, pavisam vienkārši, priekšnieks par tevi uzraksta negatīvu atsauksmi, tātad cilvēks uz visu mūžu ir saņēmis vilka pasi?/

A.Plotnieks: Mēs ieviesām šo formulu, lai dotu iespēju, izlemjot jautājumu par cilvēka pieņemšanu darbā, par viņa iecelšanu tajā vai citā amatā, tomēr ņemt vērā, kā viņš ir strādājis iepriekšējā darbavietā, ja jūs uzmanīgi lasīsit šo priekšrakstu. Tātad par kuru saņemta negatīva atsauksme no iepriekšējās darbavietas. Bet negatīva atsauksme, protams, var būt tāda, kurā būs viens kaut kāds fakts, un negatīva atsauksme var būt tāda, kura tik tiešām liecinās, ka šis cilvēks nav spējīgs strādāt. Šajā gadījumā, jautājumu izlemjot, protams, nevar vadīties no tā, ka cilvēks ir iepriekšējā darbavietā sastrīdējies ar savu priekšnieku.

S.Zaļetajevs: */Bet šeit nekādas rīcības brīvības nav, jo rakstīts skaidri un precīzi: "aizliegts pieņemt darbā'.' Tāpēc pat tajā gadījumā, teiksim, ja cilvēks izpelnījies pilnīgu cieņu, ir pilnīga pārliecība, ka viņš atbilst amatam, varēs izpildīt savus pienākumus, bet priekšnieks vienkārši nevarēs viņu pieņemt, jo iepriekšējā darbavietā par viņu būs ierakstīts kaut kas nelabs./

A.Plotnieks: Zaļetajeva kungs, es jums piekristu tajā ziņā, ka šo punktu var formulēt precīzāk, nosakot, kāda veida negatīvas ziņas par šo personu ir saņemtas. To varētu precizēt un līdz ar to ierobežot iespēju atsaukties uz šo punktu tajā gadījumā, ja tas ir nevietā un nelaikā.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, Albertiņas kundze! Un gatavojas Liepiņa kungs.

S.Albertiņa: Kolēģi, es tomēr attiecībā uz 6.apakšpunktu palieku pie sava, ka augšā ir rakstīts - aizliegums. Ja reiz ir aizliegums, tad man ir aizliegts ņemt darbā to, kam ir negatīva atsauksme no iepriekšējās darbavietas. Tas ir viennozīmīgi. Te nav nekādas beletristikas un nekādas filozofēšanas. Tā ka mani jūsu paskaidrojums galīgi neapmierina.

Bet ne par to. Par šo pašu 3.pantu, 5.punktu. Kas atrodas laulībā vai radniecībā līdz trešajai vai svainībā līdz otrajai pakāpei ar amatpersonu, kura ieceļ amatā, vai tiešo priekšnieku. Vai tas man tagad ir jāsaprot tā, ka, ja es esmu mežzinis, tad mans tiešais priekšnieks tādā gadījumā - meža meistars jeb mežsargs - nevar būt arī mans mazdēls?

A.Plotnieks: Ja mēs noteiksim attiecīgajā sarakstā to vai citu personu loku, kas ir ierēdņi, tad uz viņiem visiem attieksies šis aizliegums.

S.Albertiņa: Tad man jums, kolēģi, jāsaka, ka no mežsaimniekiem reakcija būs briesmīga. Jo es nevaru iedomāties vairs, teiksim, citādu situāciju kā to, ka mēs tādā gadījumā paliksim pilnīgi bez mežsargiem un arī bez mežziņu vietniekiem, jo, kā zināms, mežziņu vietnieki visā Latvijā parasti ir mežsargu sievas. Tātad tieši pakļauti tiešajam priekšniekam. Diemžēl tā tas ir.

Kolēģi, tie, kas ir lietas kursā par mežu lietām, to ļoti labi zina, un nekādas nelaimes no tā nav. Viņiem ir jādzīvo meža apgaitā, tā ir meža apgaitas māja, kur parasti ir tikai viens dzīvoklis, un tas ir mežsargam. Otra dzīvokļa tur vispār nav. Tāpēc šāds aizliegums attiecībā uz mūsu nozari ir vispār galīgi absurds, un es esmu spiesta jūs brīdināt, ka protests būs.

A.Plotnieks: Ņemsim vērā jūsu iebildumus un vēlreiz pavērtēsim attiecīgo situāciju!

Priekšsēdētājs: Lūdzu, Liepiņa kungs! Gatavojas Kides kungs.

K.Liepiņš: Man būtu jautājums par 3.panta 3.apakšpunktu. Šādā formulējumā, vārdu sakot, nevarēs valsts ierēdņu amatus ieņemt arī tie, kas, pieņemsim, šodien nodarbojas ar valūtas pirkšanu un pārdošanu vai kādreiz pirms 20 gadiem tikuši sodīti par tā saukto, kā šodien saka, uzņēmējdarbību. Vai jūs nepiekristu, ka vajadzētu te papildināt aiz vārda "nodomu": "ja sodāmība nav noņemta vai dzēsta". Ja tas nav izdarīts, tad tiešām viņu nevar laist šajā amatā, ja tas ir izdarīts, ja sodāmība ir noņemta vai dzēsta, viņam varētu ļaut ieņemt amatu.

A.Plotnieks: Es jums atbildētu tā, ka šāda formula tika piedāvāta, un mēs to noraidījām. Un kāpēc? Tāpēc, ka cilvēkam, kurš ir izdarījis tīšu noziegumu, uzticēt realizēt varas pilnvaras ir tomēr vairāk vai mazāk ļoti apšaubāms risinājums. Tajā pašā laikā, ja šodien saskaņā ar spēkā esošajiem likumiem tā vai cita darbība, par kuru cilvēks kādreiz ir bijis tiesāts, vairs nav noziegums un mēs to neatzīstam par noziegumu, tad acīmredzot varētu risināt jautājumu par reabilitāciju pilnā apjomā, ka viņš nav izdarījis nekādu noziegumu. Ja ieviesīsim šādu atrunu... Ja atceraties, šajā zālē no šīs pašas tribīnes mēs kādreiz no bijušā muitas vadītāja dzirdējām rūgtas žēlabas, ka, lūk, nezin kā gadījies, ka pieņēmis darbā ļoti daudzus cilvēkus, kas agrāk bijuši tiesāti. Un tagad jāgaida, kad viņi atkal kaut ko izstrādās, lai tiktu no viņiem vaļā. Lūk, lai mums nebūtu jādomā, kā tikt vaļā no šādiem ierēdņiem, es domāju, ka labāk izvirzīt striktākas prasības.

K.Liepiņš: Te jau būtu tieši šī striktā prasība. Ir jābūt oficiāli vai nu noņemtai sodāmībai, vai dzēstai. Tie ir divi procesi tagad. Viens ir ar termiņa laiku, kad termiņš beidzas, otrs ir ar tiesas nolēmumu.

A.Plotnieks: Tādā gadījumā, ja mēs ieviestu šādu normu, tad mums, piemēram, māte un meita Šakales, kuras strādāja pēckara gados Rīgā un nodarbojās ar cilvēkēšanu, kanibālismu, arī varētu šodien ieņemt ierēdņu amatus. Nevar iet pa šo ceļu. Ļoti grūti ir nospraust ietvarus.

Priekšsēdētājs: Nekāda vaina jau varbūt nebūtu. Kides kungs noslēdz jautājumu uzdošanu. Pēc tam es atgādinu, ka mums pulksten vienos ir balsošanas laiks.

E.Kide: Man ir divi jautājumi. Pirmais ir par 3.panta 6.apakšpunktu. Nedrīkst pieņemt darbā, ja ir saņemta negatīva atsauksme no iepriekšējās darbavietas. Sakiet, lūdzu, Plotnieka kungs, vai nevar izveidoties tāda situācija, ka cilvēks iet pa karjeras kāpnēm uz augšu, tas ir, aiziet uz nākamo valsts iestādi, bet iepriekšējās iestādes vadītājs negrib viņu atlaist vai rada šķēršļus. Ir telefona zvanu situācija, vēstules situācija, ka šim cilvēkam nedod rekomendāciju. Vai tāda ir pasaules prakse, ka skatās uz iepriekšējo darbavietu? Vai var būt, ka valsts ierēdnis tiek intervēts un pieņemts darbā, neierakstot likumā, ka viņu nevar pieņemt, ja iepriekšējais vadītājs dod sliktu atsauksmi?

A.Plotnieks: Kides kungs, ņemot vērā šaubas, kuras par šo punktu jau izskanēja, acīmredzot formulu vajadzētu precizēt. Bet es gribētu mums visiem atgādināt, ka tā sauktajās rietumvalstīs vai attīstītajās valstīs neviens neņems darbā cilvēku, par kuru no iepriekšējās darbavietas saņemta negatīva atsauksme. Neņems darbā vienkārši.

E.Kide: Bet viņš nedrīkst ņemt darbā.

A.Plotnieks: Es saku, šeit vajadzētu formulu precizēt.

E.Kide: Otrs jautājums. Par visu 4.nodaļu. Par sociālajām garantijām. Šeit ir ļoti labas sociālās garantijas, kuras, es pilnīgi piekrītu, būtu nepieciešamas. Bet, iepazīstoties ar budžeta struktūru, mēs redzam, ka valsts ierēdņu ir ļoti daudz un paliek arvien vairāk. Sakiet, lūdzu, vai ar Finansu ministriju ir kaut kas izkalkulēts, cik tūdaļ pēc likuma pieņemšanas izmaksās šis jaunais likums budžetam un vai valsts spēs šo likumu izpildīt? Vai nebūs līdzīgi kā ar Pensiju likumu, ka mēs Pensiju likumu nepildām un citus likumus nepildām, jo vienkārši nav naudas. Vai mums nebūs vēl viens labs likums, kuru valsts nespēs samaksāt? Mēs Ženēvas shēmu vairs kā lēmumu nepildām, bet šeit būs likums.

A.Plotnieks: Kides kungs, aprēķinu nav. Es domāju, ka no šīs 4.nodaļas vienu otru normu mēs varētu arī izslēgt. Bet tajā pašā laikā es, piemēram, kategoriski iestātos par 22.pantu - par sociālajām garantijām valsts ierēdņu ievainojumu vai bojāejas gadījumos. Jo tādas ir tomēr nepieciešamas, lai cilvēks ar zināmu it kā drošu aizmuguri strādātu.

E.Kide: Mums no Budžeta komisijas būtu priekšlikums uz otro lasījumu dabūt kaut kādus aptuvenus aprēķinus, cik tas varētu izmaksāt un kur mēs kaut ko varētu nedaudz sašaurināt, neizmetot vajadzīgo.

A.Plotnieks: Paldies, piekrītu.

Priekšsēdētājs: Paldies. Godājamie kolēģi, tūlīt pulkstenis būs viens. Tātad iepriekš nolemtie balsojumi. Pirms tam, kamēr tas pulkstenis nerāda tieši vienu, varbūt, lūdzu, reģistrēsimies, lai varētu noteikt, cik esam zālē un cik veiksmīgi varam balsot. Rezultāts: 97 deputāti reģistrējušies.

Godājamie kolēģi, liekas, ka tas ir pietiekami, lai balsotu. Tātad mūsu obligātie balsojumi. Pirmais ir tas, kas ir rakstīts jau šeit izsludinātajā projektā. Tātad lēmuma projekts "Par Latvijas Republikas valdības un Norvēģijas Karalistes valdības līguma par brīvo tirdzniecību ratificēšanu". Balsosim par šo ratifikāciju. Rezultāts: par - 94, pret - nav, atturas - 1. Līgums ir ratificēts.

Nākamais balsojamais ir lēmuma projekts "Par Latvijas Republikas Centrālās vēlēšanu komisijas nolikuma apstiprināšanu". Balsosim par šo lēmuma projektu. Rezultāts: par - 76, pret - 1, atturas - 14. Pieņemts.

Nākamais lēmuma projekts ir "Par papildinājumiem Latvijas Republikas Augstākās padomes 1992.gada 15.aprīļa lēmumā "Par Latvijas Republikas likuma "Par papildinājumiem Latvijas Republikas 1990.gada 20.decembra likumā "Par peļņas nodokli"" spēkā stāšanās kārtību"". Ārkārtīgi sarežģīts, bet diezgan īss. Balsosim par šo lēmumu. Rezultāts: 83 - par, 1 - pret, atturas - 10. Lēmums pieņemts. Lūdzu dzēst!

Nākamais lēmuma projekts ir "Par Latvijas Republikas valdības un Norvēģijas Karalistes valdības līguma par lauksaimniecības produkcijas tirdzniecību ratifikāciju". Balsosim par šā līguma ratifikāciju. Rezultāts: par - 96, pret - 1, neviens neatturas. Tātad līgums ratificēts.

Un pēdējais ir lēmuma projekts "Par akciju sabiedrības "Daiļrade" izveidošanu".

Lūdzu, Krastiņa kungs!

E.Krastiņš: Par balsošanas motīviem. Kā pierādīja vakar notikusī diskusija par šo lēmuma projektu, tas tomēr nav pietiekami rūpīgi izstrādāts. Nav ņemti vērā visu ieinteresēto pušu viedokļi un arī šeit izskanējušās domas. Tāpēc aicinu nepieņemt šo lēmumu, bet sagatavot to tomēr precīzāk, saskaņojot visus viedokļus.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, Ābiķa kungs, un pēc tam Laķa kungs.

Dz.Ābiķis: Es tomēr gribētu apgalvot, ka vakardienas diskusija pierādīja, ka šis zināmā mērā pagaidu risinājums ir pieņemams. Protams, jebkurā gadījumā būs cilvēki, kas ir "pret". Bet, kā pierādīja vakardienas diskusijas, tad tas kā pagaidu lēmums ir faktiski vienīgais, lai šodien varētu izdzīvot Kultūras fonds. Tāpēc aicinu balsot "par".

Priekšsēdētājs: Lūdzu, Laķa kungs!

P.Laķis: Mēs esam izskatījuši šo jautājumu kopīgi ar Krūmiņa kungu un ar ieinteresētajām institūcijām. No trim variantiem... No Latvijas laika varianta nodokļu politikas... Atskaitījums šodien neder mūsu nodokļu sistēmas apstākļos, pirmkārt. Otrkārt, uz ziedojumiem paļauties šobrīd, kā liecina mūsu prakse, ir nereāli. Šī ir praktiski vienīgā iespēja, kā Kultūras fonds var eksistēt. Tātad šinī gadījumā jautājums ir par to, vai mums šis fonds paliek vai nepaliek. Citas iespējas vismaz līdz šim laikam neviens mums nav ieteicis. Tāpēc arī Kultūras, izglītības un zinātnes komisijas vārdā atbalstu šo Krūmiņa kunga priekšlikumu un lūdzu balsot "par".

Priekšsēdētājs: Lūdzu, Krūmiņa kungs!

Ģ.Krūmiņš: Es šeit gribētu uzsvērt tādu momentu, ka šajā lēmuma projektā nevar iedabūt visu pušu viedokļus, ja mēs par "visām pusēm" uzskatām šīs apvienības "Daiļrade" struktūrvienības. Mēs nevaram sagatavot Augstākās padomes līmenī lēmumu, kas ietver visu šo struktūrvienību intereses. Tagad varam pieņemt lēmumu, kas principiāli atrisina īpašuma attiecības šajā ražošanas apvienībā. Un tālākais posms, kurā arī piedalīsies Rūpniecības komisija, ir šo atsevišķo struktūrvienību privatizēšanas projekts. Tas ir pavisam cits jautājums, kas jārisina citā līmenī un ar citām metodēm, balsoties uz jau pieņemtajiem likumiem.

Priekšsēdētājs: Vēl par motīviem? Nav. Balsosim par šo lēmuma projektu. Rezultāts: par - 57, pret - 14, atturas - 17. Lēmums nav pieņemts.

Godājamie kolēģi, tie ir visi balsojamie jautājumi. Turpināsim apspriest jautājumu par valsts ierēdņiem. Paldies Plotnieka kungam par atbildēm uz jautājumiem. Sāksim debates!

Pirmais debatēs ir pierakstījies deputāts Freimanis. Gatavojas deputāts Berklavs.

J.Freimanis: Godājamais priekšsēdētāj, dāmas un kungi! Šis likumprojekts, par ko šodien mums stāstīja Plotnieka kungs, ir ļoti ilgi gaidīts. Es gribētu apgalvot, ka šis likumprojekts atkarībā no tā, kā apspriedīsim un kā to pieņemsim, būs lielā mērā pārbaudes akmens mums pašiem.

Priekšsēdētājs: Godājamie kolēģi, kuri ir sapulcējušies zāles beigās un kuri iet ārā, varbūt varētu apvienoties un kopā iziet, lai mēs varētu strādāt plenārsēdē? Dobeļa kungs, jums kā sekretariāta vadītājam vajadzēja sekot, lai zālē būtu kārtība. Man liekas. Tā ka lūdzu deputātus, kurus neinteresē šis jautājums, atstāt zāli. Mēs, pārējie, strādāsim. Freimaņa kungam, protams, tas laiks, kas pavadīts šajās diskusijās, netiks ieskaitīts uzstāšanās laikā.

J.Freimanis: Tātad šā likuma apspriešana būs lielā mērā pārbaudes akmens mums pašiem. Mēs šodien lasām avīzes, sūdzamies pa labi, pa kreisi, ka mums neiet, ka mums neveicas. Un nekad nedomājam par to, vai tam ir kaut kādi cēloņi un kādi šie cēloņi ir. Protams, cēloņu ir daudz. Viens no cēloņiem ir tas, par ko ir runa šajā likumprojektā.

Mēs zinām, ka šodien strādā daudzi labi skolotāji. Bet tajā pašā laikā strādā daudzi cilvēki, kuri tur nedrīkstēja strādāt, jo viņi pirms noteikta laika ir runājuši diametrāli pretējas lietas tam, ko saka šodien. Šodien mēs lasām, ka Jeļcinam neizdodas reformas. Protams, viņam tās neizdodas. Bet vai mums privatizācija šodien veicas? Vai tie cilvēki, kas ir atbildīgi par privatizāciju, reāli to grib? Un tādēļ mēs jautājam, kāpēc tad negrib? Ja runājam par to, ka mums fabrikās nav kārtības un ka mūsu fabriku direktoru lielākā daļa ir cilvēki, kas joprojām gaida, ka viņiem visu iedos no tās siles, ko sauc par valsts dotācijām. Un ne jau tikai pilsētu rūpniecības uzņēmumos tā ir. Laukos pietiekami bieži ir tas pats.

Ir izveidojusies situācija, ka mēs šeit varam runāt, ko gribam, bet tanī līmenī, kas ir atbildīgs par lēmuma izpildīšanu, vienkārši "neiet", kā savā laikā teica deputāts Bergs par Saeimu. No visām trijām Baltijas republikām jeb Baltijas valstīm, sauksim, kā gribam, mēs runājam par to, ka Igaunija ir vienīgā valsts, kurā ir likvidēta padomju vara. Tā tas tiešām ir. Tādēļ likumdevēji un attiecīgās institūcijas tiek atjauninātas no augšas līdz apakšai. Šodien runa ir par to, ko mēs spēsim darīt ar savām valsts institūcijām.

Un šajā sakarībā gribu fokusēt jūsu uzmanību tikai uz vienu punktu, uz šā likumprojekta 3.pantu, kur ir minēti tie, kas nedrīkst ieņemt valsts amatus. Diemžēl tad man ir jāpāriet pie vienas ļoti slidenas tēmas. Tas ir tas, ko mēs liekam šajos punktos. Vai tur ir viss uzrakstīts, kam tur būtu jābūt? Un tad, kolēģi, es gribētu jums atgādināt Latvijas Tautas frontes 4.sasaukuma domes lēmumu, kurš ir datēts ar 1992.gada 25.janvāri. Uz šo domes lēmumu būtu jāgriež vērība Latvijas Tautas frontes frakcijai. Uzsveru, ka Latvijas Tautas frontes frakcijai. Protams, arī frakcijai "Satversme". Es nerunāju par bijušo "Līdztiesību" un par Demokrātiskās iniciatīvas centru.

Šajā domes lēmumā ir skaidri un gaiši pateikts, ka mums ir jāierobežo iespējas strādāt cilvēkiem, kuri agrāk ir piederējuši pie valdošās oligarhijas. Runa tātad ir par tiem cilvēkiem, kas ir bijuši PSKP CK, Latvijas kompartijas CK, pilsētu, rajonu, rajonu partiju komiteju algotie darbinieki. Tāpat tas attiecas uz VĻKJS struktūrām. Neaizmirsīsim šo dokumentu! Daudziem no mūsu cilvēkiem, frontiniekiem, kas ir balsojuši "par" 4.maijā un 21.augustā, šis dokuments nepatīk. Bet nemanīt mēs to nevaram. Šodien ir pienācis brīdis, kad mēs vairs nevaram to nepamanīt. Runa ir par PSRS VDK struktūrvienībām, štata un ārštata darbiniekiem. Šeit ir ļoti nevarīgs punkts - "kas ir ārvalstu speciālo dienestu aģenti"... Nu, Dievs ar viņu... Tātad 7.punkts varētu vairāk vai mazāk būt vienīgais, kas šeit ir pateikts, kaut gan te jau bija diskusija par to, kas tad, lūk, ir šis 7.apakšpunkts.

Bet tālāk šajā domes lēmumā ir PSRS Bruņoto spēku, PSRS un arī republikas Iekšlietu ministrijas politdarbinieki. Šeit vēl minēti pārējie par antikonstitucionālu darbību 1991.gada 10.septembrī aizliegto organizāciju darbinieki. Tātad te ir uzskaitīts. Tie cilvēki, kas bijuši Latvijas PSR Darbaļaužu internacionālās frontes struktūru vēlētie pārstāvji, Darba kolektīvu apvienotās padomes locekļi. Viņi visi tepat staigā apkārt mums pa ielām, kara un darba veterānu organizāciju locekļi un tā tālāk, un tā tālāk. Pietiekami daudz. Minēts ir arī punkts, ka tās ir personas, kuras bija PSKP biedri pēc 4.maija. Par šo punktu vēl varētu strīdēties, kurš ir tas īstais datums.

Tātad, lūk, ir šāds viedoklis. Es gribētu apgalvot, ka šis viedoklis nav tikai viena, divu, triju cilvēku viedoklis, tas ir ļoti lielas sabiedrības daļas viedoklis. Mums tas var nepatikt, mums katram ir sava maza astīte varbūt aiz muguras, bet mēs nedrīkstam par to klusēt un nedrīkstam to nemanīt un izlikties, ka viss ir kārtībā.

Jautājums - vai ir smuki šodien par to runāt... Apgalvoju, ka ir. Vācijā, jūs ļoti labi zināt, bija tāds institūts kā "Berufsverbot"... Tur bija pilnīgi skaidri un gaiši pateikts, ka tie, kas kādreiz ir ieņēmuši atbildīgus amatus graujošās organizācijās, nevar sapņot par to, ka viņam valsts pēc tam maksās algu.

Zināt, es vienreiz braucu uz Amerikas Savienotajām Valstīm. Man uz robežas paprasīja, vai esmu bijis kompartijas biedrs. Es pārbijos un domāju, ka nu jau ir par traku. Bet tas nav nekāds joks, tā tas tiešām ir. Tas bija pirms četriem gadiem, tiesa.

Tātad runa ir par to, ka mums ir jādomā par valsts drošības interesēm, un par to, kuri būs tie cilvēki, kas realizēs to, ko mēs mēģināsim šeit nospriest. Tādēļ, es domāju, būtu ļoti jauki, ja par šo jautājumu mēs varētu mierīgi un bez pārmērīgām emocijām izrunāties šeit, lai tās nebūtu kuluāru lietas, lai tās nebūtu insinuācijas, ko mums piemet viens, otrais vai trešais. Var strīdēties par to, ja mēs, Augstākā padome, šo principu ievērojam un kaut kādus ierobežojumus bijušajiem vadošiem PSKP darbiniekiem uzliekam... Var būt runa par to, cik tālu šīs sankcijas vai šis viedoklis iet, vai ir runa, tā sakot, par vienu vai otru piemērojuma pakāpi. Un tam, es gribētu teikt, ir jābūt noteiktam likumā.

Es pilnīgi esmu pārliecināts, ka nevar būt runas par raganu medībām, par to, ka vienam būs trīcošs pirksts pret otru - tu biji tas, otram būs trīcošs pirksts pret to - tu biji šitas. Nē, šeit ir jābūt skaidrībai, šeit ir jābūt pateiktam - no tās vietas līdz tai vietai. Un tas ir likumā iespējams, un tas ir likumā jādara. Runa ir par to, ka, protams, šis "Berufsverbot" nevar attiekties uz visu mūžu. Arī Latvijas Tautas frontes 4.sasaukuma domes lēmumā, par ko man bija gods runāt, atgādinot šo lēmumu, ir runa par šā aizlieguma termiņu - pieci gadi. Tātad pieci gadi. Amatu uzskaitījums arī šeit ir minēts. Tātad amatu uzskaitījumā ir visu līmeņu deputāti, visu līmeņu tiesneši un tiesu piesēdētāji, valsts varas izpildes un pārvaldes institūciju visu līmeņu darbinieki... Par to, protams, var strīdēties. Visu līmeņu prokurori, pašvaldību institūciju vadītāji, valsts pašvaldību uzņēmumu iestāžu administrācija. Tātad arī rūpnīcu direktori un tā tālāk.

Tātad šis jautājums ir tas, par ko mēs varam runāt un diskutēt. Šajā sakarībā ierosinu, pirmkārt, šo jautājumu apspriest un, otrkārt, esmu iesniedzis (Cilinska kungs, jūs man padodiet to dokumentu!) konceptuālu balsojumu par to, ka mums ir jāvienojas, vai otrajā lasījumā šos principus iestrādāsim vai neiestrādāsim. Šo konceptuālo dokumentu mēs iesniegsim tūlīt sekretariātā. Paldies par uzmanību.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, Berklava kungs! Pēc tam būs pārtraukums, un pēc pārtraukuma pirmā runās Čepānes kundze.

E.Berklavs: Es ļoti priecājos, ka beidzot esam nonākuši līdz tādam likumprojektam, kuram, protams, būtu bijis laiks jau daudz agrāk parādīties, jo nevienam nav noslēpums un es nekādu atklājumu neizdaru, pateikdams, ka no ierēdņu attieksmes lielā mērā spriež par valsts valdību, par politisko stāvokli, par ekonomisko stāvokli un tā tālāk.

Ja runā par pašreizējo stāvokli, man gribas atgādināt vienu tādu gadījumu no mūsu darbības sākuma. Mēs, piemēram, bijām izlēmuši jau frakcijā un deputātu grupās rekomendēt par premjeru Godmaņa kungu. Godmaņa kungs, atnācis uz to darba grupiņu, kas šo jautājumu apsprieda, teica: "Ko es tur darīšu, viens pats aizgājis, es nekad pats neesmu valsts darbā strādājis, nevienu cilvēku tajā Ministru padomes aparātā nepazīstu, tur viss ir vecais aparāts. Kā es tur kaut ko būtisku varēšu panākt?"

Es domāju, ka šādas bažas bija pilnīgi pamatotas. Bet nu, vērtējot šodienas stāvokli, par nožēlošanu jākonstatē, ka ne šinī namā, ne arī Ministru padomes namā nav izdarīti vajadzīgie secinājumi šinī sakarā. Es domāju, ka mēs atrodam vēl vecos birokrātus, mēs atrodam nekompetenci, atrodam cilvēkus, kas nejūtīgi izturas pret apmeklētājiem, un tā tālāk.

Tāpēc es arī, protams, piekrītu Freimaņa kunga teiktajam, ka neviens nemeklē raganas un ka neviens neiestājas par to, ka viss vecais aparāts ir jāmaina. Bet es domāju, ka lielā mērā tas tomēr ir jādara. Normālās un demokrātiskās zemēs to dara tad, kad mainās prezidenti, mainās valdības. Tās nāk ar jaunu aparātu, kur nav tik būtiskas atšķirības starp vienas un otras partijas politiku, nekā tas notika tagad. Saprotama lieta, ka mums vajadzēs nopietni pārskatīt arī to darbinieku kontingentu, kas šodien strādā atbildīgos darbos. Tas ir tas pamatojums.

Man konkrēti būtu iebildumi, patiesību sakot, ierosinājumi, par trijiem pantiem, tas ir, par 3.pantu, par 17.pantu... Nē, par četriem... Vēl par 19. un 20.pantu konkrēti. Es atbalstu arī to, ka 3.pantā trūkst, protams, galvenā vainīgā, es pat teiktu tā. Tur 7.apakšpunktā ir teikts, kas ir ārvalstu speciālo dienestu aģenti. Bet jājautā, kas šos aģentus izraudzīja? Kas šos cilvēkus nozīmēja tajos darbos? Tā ir tā pati slēgtā un par noziedzīgu atzītā Komunistiskā partija. Kāpēc tad šeit nav nekas teikts par to, ka tieši tie galvenie vainīgie arī nevarētu turpināt strādāt valsts darbā?

Es pats, būdams tajā kategorijā, zinu, ka patiešām mēs nevaram mērot visus ar vienu mērauklu, ne tikai Komunistiskās partijas biedrus. Mēs nevaram ar vienu mērauklu mērot pat tos, kas bija štata darbinieki. Arī tos mēs netaisāmies mērot ar vienu mērauklu. Mēs zinām, ka 1959. un 1960.gadā no atbildīgiem darbiem tika atbrīvoti kā partijas, tā komjaunatnes un valsts institūcijas apmēram tūkstotis un varbūt pat vairāk cilvēku līdz pat rajona komjaunatnes darbiniekiem. Kāpēc? Tāpēc, ka viņi bija aktīvi pretojušies partijas noziedzīgajai darbībai... Un tāpēc mēs katrā ziņā neiestājamies par to, ka, lūk, visi tie, kas ir bijuši tajā darbā, noteikti ir jāizmet ārā. Nē. Tomēr liels daudzums ir no tiem, kas ne tikai nekā neiebilda pret to, bet aktīvi atbalstīja šo noziedzīgo darbību un šodien arī ir vēl turpat un strādā. Un mēs nejūtam, ka visi būtu jau pārorientējušies. Tāpēc es arī atbalstu to priekšlikumu, ka šeit noteikti ir jāiestrādā apakšpunkts, ka bijušie Komunistiskās partijas atbildīgie darbinieki, kas atradās amatos un aktīvi nepretojās Komunistiskās partijas naidīgajai, prettautiskajai politikai, nevar palikt valsts darbā.

Attiecībā uz 17.pantu es domāju, ka te ir... Man vismaz arī kaut kas ir nesaprotams. Es saprotu 17.pantā, ka te ir par valsts ierēdņa atkāpšanos no amata pirms vecuma sasniegšanas un ka tas ir jāuzskata par nopelnu. Es domāju, ka likums ir orientēts tieši uz to. Tas ir visnotaļ atbalstāms, lai mūsu mainība būtu pēc iespējas stabilāka, lai būtu mazāka mainība valsts ierēdņos. Mainīt mazāk... Bet te ir tā, ka gandrīz vai mudina, lai viņš pēc iespējas ātrāk aiziet projām, un tāpēc ir paredzēta vesela rinda, tā sakot, kompensāciju. Ja viņš ir nostrādājis tikai 10 gadus vai pat mazāk, viņam jau trīs mēnešus pēc tam ir garantēta alga. Ja viņš ir nostrādājis 20 gadus, tad viņam jau ir jāmaksā tūlīt 80 procenti pensijas, kaut arī vēl pensijas vecums nav sasniegts. Pēc tam viņš dabūs, protams, to pilno pensiju. Es domāju, ka no 17.panta vajag atstāt tikai pirmo rindkopu un pārējiem nekādas priekšrocības nevajag dot. Tāpat, kā ir visiem ierēdņiem, visiem strādniekiem un kalpotājiem, tā arī valsts ierēdņiem. Tas nav nekāds nopelns, ja viņš, vārdu sakot, aiziet, pirms ir sasniedzis vecumu. Viņš nav, tā sakot, atbrīvots no darba, bet pats aizgājis.

Kas attiecas uz 19. un 20.pantu, man liekas, ka mums vajadzētu būt pieticīgākiem. Saprotu un es jau teicu un atkārtoju, ka ir visnotaļ atbalstāmi, lai ierēdņos strādātu viskompetentākie, visstrādātgribošākie un, protams, visuzticamākie cilvēki un lai viņi arī būtu ieinteresēti palikt pēc iespējas ilgāk darbā. Bet man liekas, ka mums ir jārēķinās arī ar mūsu ekonomisko stāvokli, beigu beigās arī ar tautas attieksmi. Mēs nevaram izvirzīt tik lielas... Es domāju, ka te konkrēti varētu būt runa par kaut kādām priekšrocībām tiešām valsts ierēdnim salīdzinājumā ar visiem pārējiem, bet katrā ziņā mums to privileģēto kategoriju sanāk pārāk daudz. Tāpēc arī tik lielas priekšrocības, kā šeit paredzēts, es, lai neaizņemtu laiku, nenosaukšu. Savus priekšlikumus varu iesniegt rakstiski. Katrā ziņā vismaz uz pusi samazināt tās priekšrocības, kas šeit ir minētas.

Priekšsēdētājs: Godājamie kolēģi! Tātad mums ir pāris minūtes līdz pārtraukumam. Es domāju, ka nav vērts sākt debates. Pēc pārtraukuma runās Čepānes kundze. Pagaidām man ir iesniegts viens rakstisks konceptuāla balsojuma priekšlikums. Šeit ir arī nepieciešamais deputātu parakstu skaits, kas pieprasa šo konceptuālo balsojumu izdarīt, personāli balsojot. Tā ka labi paēdiet pusdienas, godājamie kolēģi, un esiet gatavi šiem balsojumiem!

Pārtraukums līdz trijiem.