Vakara sēde

Sēdi vada Latvijas Republikas Augstākās padomes priekšsēdētāja vietnieks Andrejs Krastiņš.

Priekšsēdētājs: Lai cik arī jocīgi būtu, bet ir jau trīs un jāatsāk strādāt, kaut gan mūsu zālē ir ļoti maz.

Turpināsim debates! Nākamais debatēs uzstājas Matvejeva kungs. Gatavojas Zaļetajeva kungs.

K.Matvejevs: */Cienījamie deputāti, cienījamais priekšsēdētāj! Vērtējot to, kā pildās zāle, šodien balsot par darba kārtības pirmo punktu diezin vai varēs, tomēr ar jūsu atļauju es izteikšu dažas savas domas šajā jautājumā.

Lūdzu atvainot, man nākas sākt ar atkāpi. Šodien atkal zālē skanēja vārdi par deokupāciju, par dekolonizāciju, jau kuro reizi, tajā skaitā arī no tribīnes, gan pie mikrofona nākas runāt par to, ka šo vārdu izmantošana attiecībā pret Latviju ir pārāk nekorekta, jo Latvija nav ne kolonija, ne okupēta teritorija ne pašreiz, ne - un tas šajā kontekstā nav mazsvarīgi - tāda bijusi mums aptveramā pagātnē. Ja runātu vēl konkrētāk, tad par Latvijas okupāciju no padomju armijas puses var runāt apmēram par pusotru mēnesi 1940.gadā. Ja šo terminu izmanto akurāti, tad šī okupācija beidzās ap 5.-6.augustu 1940.gadā, kad sākās aneksijas periods. Aneksija un teritorijas okupācija - tās ir divas nesavienojamas lietas. Juristi un politologi to ļoti labi zina, bet par nožēlu ne visai labi to zina šeit zālē sēdošie. Latvija nav bijusi kolonija, tāpēc nav un nekad nav bijusi to teritoriju skaitā, kas, pēc ANO un citu starptautisko organizāciju redzesviedokļa, būtu dekolonizējamas. Paredzams, ka tādu statusu Latvija neiegūs arī turpmāk. Tas nenotiks tāpēc, ka lielvalstis, kas nosaka starptautisko politiku, izejot no tīri pragmatiskiem secinājumiem, to nepieļaus. Tām arī ir seni grēki un vārīgas lietas. Vecos grēkos tās negrib atzīties. Tā ka runāt par šodienas jautājumu no deokupācijas un dekolonizācijas pozīcijām nav mērķtiecīgi. Drīzāk tad jau par deportāciju vai - vēl precīzāk - par likumdošanas bāzes radīšanu deportācijai. Tāda tipa deportācijai, kādu samērā nesen sarīkoja Izraēla attiecībā uz trim simtiem palestīniešu, protams, pie mums tas skaita ziņā notiks nesalīdzināmi lielākos mērogos.

Uzstādot šādu mērķi, Cilinska kunga piedāvātais likumprojekts, precīzāk, frakcijas "Satversme" likumprojekts, bet uz jautājumiem atbildēja Cilinska kungs, ir sastādīts pietiekami gudri, savu mērķi tas sasniedz, jo ir pilnīgi saprotams, ka cilvēks, kuram nav tiesību uz pastāvīgu darbu, uz pastāvīgu mājokli, kas izriet no piedāvātā likumprojekta teksta, gluži dabiski dosies uz tādu vietu, kur viņam būs kaut minimālas cerības iegūt pastāvīgu darbu un dzīvokli. Par nožēlu te ir iespējams runāt tikai par tādu ievirzi uz deportāciju, jo Latvijas ekonomika nav tik spēcīga, lai šādu cilvēku masu - kompetenti speciālisti šeit runāja par 200-250 tūkstošiem vai tuvu šiem skaitļiem - apgādātu ar teļu vagoniem. Šai deportācijai jāīstenojas, cilvēkiem pašiem sevi izvedot.

Taču acīmredzami, izejot no frakcijas "Satversme" loģikas, ka tie bijušie virsnieki, padomju armijas karavīri, arī visi tie, kas cīnījās pret fašismu un pēc kara palika dzīvot Latvijas teritorijā, ir vainīgie, tad tomēr, šim jautājumam pieejot ar skaidru prātu, šajā gadījumā lēmumprojektā ir ielikts, pie tam kolosālā mērogā, kolektīvās atbildības princips, tas ir, atbildība bez personīgās vainas. Es šeit runāju par to, ka šo personu absolūtais vairākums, kam piešķirams šis statuss, ko piedāvā frakcija "Satversme", nav bijis, nekad nav bijis tiešā saskarsmē ar armiju. Tādu cilvēku ir absolūtais vairākums. Šāds kolektīvā apvainojuma princips kompetentos juristos izsauc asociācijas ar ugunskuriem un inkvizīciju, ar ķeceru masveida gūstīšanu. Asociāciju ar viduslaikiem, jo šo principu civilizētās valstis sen izskaudušas. Bet mēs taču tieši tām gribam līdzināties. Bez izņēmuma visās valstīs nav atbildības bez vainas. Taču šeit pret bijušo karavīru ģimenēm parādās tieši tas.

Tālāk. Šeit ir vēl viena, manuprāt, ļoti būtiska nesaskaņa ar pašlaik spēkā esošo likumdošanu. Es lūdzu manos vārdos ieklausīties nopietnāk. Pavisam nesen mēs pieņēmām diezgan būtisku papildinājumu Latvijas Republikas Kriminālkodeksā, kurā ieviesām atbildību par genocīdu. Es par to daudz nerunāšu. Iesaku tiem, kas par to interesējas, mājās mierīgi ar vēsu prātu nolikt Kriminālkodeksa papildinājumu tekstu un lēmumprojektu, kuru nu piedāvā frakcija "Satversme". Un es jums apgalvoju, ka tad, ja jūs salīdzināsit objektīvi, tad redzēsit, ka tās darbības, kuras paredzētas atbilstoši "Satversmes" lēmumprojektam, pilnīgi atbilst genocīda raksturojumam, kādā tas formulēts šajos Kriminālkodeksa papildinājumos. Tur ir frāzes par darbībām attiecībā uz sociālajām grupām, par nepanesamu eksistences apstākļu radīšanu. Piekrītat tam, ka piespiedu bezdarbs, atstāšana bez pajumtes, garantiju atņemšana uz to pilnīgi atbilst piedāvātā panta dispozīcijai. Tā ka es tagad nerunāšu par deputātiem, droši vien pogas nospiešana nav krimināla, vienalga, par ko mēs balsojam, bet tās personas, kas šī projekta apstiprināšanas gadījumā īstenos likuma prasības, pēc zināma laika var atrasties uz apsūdzēto sola, pamatojoties uz Latvijas Republikas likumdošanu. Un šādā gadījumā loģiskāk būtu pieņemt tādu likumu, kas atceltu nesen mūsu pašu izdarītos papildinājumus Kriminālkodeksā par genocīdu. Vēl jo vairāk tāpēc, ka pēc nosacījumiem, kas tajā paredzēti, šiem noziegumiem nav noilguma.

Un pēdējais. Bija daudz uzstāšanos - emocionālu, ne sevišķi labu, sliktu, un es uzskatu, ka pavisam bezmērķīgi būtu komentēt Dobeļa kunga uzstāšanos. Viņa par nožēlu pašlaik nav zālē. Droši vien nav vērts nolaisties līdz polemikai ar šādu darboni. Šeit ir tas gadījums, kad visiem zināmu iemeslu dēļ ir grēks apvainoties. Taču viens moments, kas izskanēja Cilinska kunga atbildē uz jautājumu, mani vienkārši satrieca. Viņš paziņoja, ka pašlaik Latvijā personas, kas nav Latvijas Republikas pilsoņi, nav apatrīdi. Man gribas izteikt savu apbrīnu Cilinska kunga neierobežotajai iztēlei un bezgalīgajai prāta elastībai. Liekas, ka šai pilsoņu kategorijai priekšā pilnīgi neticama perspektīva - cīnīties par apatrīda tiesībām. Jūs zināt apatrīda statusa definīciju un tāpēc padomājiet paši, bet man vienkārši rodas aizdomas, ka, pastāvīgi apelēdams pie PSRS pilsoņa statusa, Cilinska kungs nostājas blakus mūsu bijušajam kolēģim Viktoram Alksnim un ir gatavs stāvēt un krist par PSRS pilsoņa institūtu. Loģiski to var saprast tikai tā.

Paldies par to, ka jūs man devāt iespēju izteikties./

Priekšsēdētājs: Lūdzu, Zaļetajeva kungs! Gatavojas Dozorceva kungs.

S.Zaļetajevs: Cienījamie deputātu kungi un sēdes vadītāj! Man ir lūgums sēdes vadītājam neierobežot man laiku ar šīm desmit minūtēm, jo tālāk es runāšu tikai savā dzimtajā valodā. Ja tur būs kādi izteikumi, kuri sēdes priekšsēdētājam nebūs pārāk skaidri svešvalodas, teiksim, vājo zināšanu dēļ, tad neņemiet ļaunā un mēģiniet saprast!

*/Attiecībā uz šīs lietas juridisko pusi, principiālais, fundamentālais jautājums ir par to, kā likumprojekts atbilst valsts konstitucionālajām normām. Es ceru, ka 4.maija Deklarācija, kas tika pieņemta tik svinīgos apstākļos, vēl vienmēr ir spēkā, neviens to nav atcēlis. Sakarā ar to es gribu jums paziņot, ka Cilinska kunga atbilde uz jautājumu, vai piedāvātais projekts nav pretrunā 4.maija Deklarācijai, ir ne tikai strīdīgs, bet pilnīgi nepieņemams. 4.maija Deklarācijā ir, lūk, šāda norma. Es to citēju no oriģināla:/ "Garantēt Latvijas Republikas un citu valstu pilsoņiem, kas pastāvīgi dzīvo Latvijas teritorijā, sociālas, ekonomiskas un kultūras tiesības, kā arī politiskās brīvības, kuras atbilst vispāratzītām starptautiskajām cilvēktiesību normām. Tas pilnā mērā attiecināms uz tiem PSRS pilsoņiem, kuri izteiks vēlēšanos dzīvot Latvijā, nepieņemot tās pilsonību."

*/Ja šī norma ir spēkā un ja tiešām eksistē tāds jēdziens kā Latvijas pastāvīgie iedzīvotāji, tad nav šaubu, ka projekti, ko piedāvā gan frakcija "Satversme", gan Tautas frontes frakcija, ir pilnīgā, absolūti acīmredzamā pretrunā šai normai, konstitucionālajai normai. Un, piebildīšu, nav mana vaina, ka mums līdz šim laikam nav izveidota normāli strādājoša Konstitucionālā tiesa vai cita tai atbilstoša institūcija, kas pilnīgi neatkarīgi sekotu līdzi, kā tiek ievēroti visi agrāk pieņemtie likumi. Jo citādi šī Deklarācija kļūst nevis par likumdošanas aktu, bet par dokumentu, kam ir tīri deklaratīvs raksturs, kā tas ir bijis visus iepriekšējos 50 gadus ar visiem tiem dokumentiem, kuros bija runa par cilvēktiesībām, par kaut kādām sociālām, ekonomiskām un politiskām brīvībām.

Tāpēc man ir pirmais priekšlikums. Es saprotu, ka šodien projekts galīgajā variantā netiks pieņemts, par to liecina kā Cilinska kunga, tā Panteļejeva kunga uzstāšanās. Pie projekta vēl jāpiestrādā. Es paredzu, ka pirms tam, kad projekts tiks pieņemts, tas nonāks atbilstošās juridiskās instancēs. Tā kā atbilstošas tiesu instances mums nav, par nožēlu, tāpēc nāksies apelēt Augstākās padomes Juridiskajā pārvaldē, lai tā dod savu slēdzienu par šī lēmumprojekta atbilstību 1990.gada 4.maija Deklarācijai par Latvijas Republikas neatkarības atjaunošanu.

Otrais. Par projektu būtību. Pirmais - frakcijas "Satversme" projekts. Bez šaubām, tādu terminu es jau esmu sastapis Pilsonības un imigrācijas ierēdņu sarakstē: "Personas, kas ir parādījušās Bruņoto spēku kontingenta sastāvā." Kā to var pārbaudīt, un kas tie par bruņotajiem spēkiem, kuros darbojas civilpersonas? Protams, šeit domātas tās personas, kuras savu darbu sākušas, strādādamas karaspēka daļās. Tad tā tās arī jāsauc. Tad būs godīgs un precīzs formulējums. Tāpat nav saprotams, kāds sakars ar PSRS Bruņotajiem spēkiem ir civilpersonām, kas strādā karaspēka daļās.

Tālāk. Žēl, ka tagad šeit nav klāt Kiršteina kunga, kas savā runā radio apgalvoja, ka bērni nekādā gadījumā nav atbildīgi par to darbību sekām, kuras izdarījuši viņu vecāki. Es gribētu, lai savās noslēguma runās projektu autori komentētu šādu apgalvojumu: vai projekti atbilst šādam postulātam vai neatbilst.

Un otrais priekšlikums attiecībā uz tālāko darbu ar darba kārtībā iekļauto jautājumu. Kā jau es teicu, droši vien galīgais lēmums šodien netiks pieņemts. Šis likumprojekts tiks vēl papildus apstrādāts. Es gribu, lai procedūras kārtībā šis darbs tiktu uzdots Likumdošanas jautājumu komisijai un Cilvēktiesību un nacionālo jautājumu komisijai, lai šīs komisijas kopīgā sēdē izstrādātu šī dokumenta galīgo variantu, kas tiktu iekļauts plenārsēdes darba kārtībā.

Sakarā ar Cilinska kunga atbildi, ka Latvijā nav apatrīdu. Es, protams, saprotu, ka Pilsonības un imigrācijas departaments var pieņemt kaut kādu lēmumu, var kaut kādu cilvēku grupu nosaukt par PSRS pilsoņiem. Es nezinu, vai tā ir vienkārši pārliecība, ka tad tas nekļūst smieklīgs. Lai Dievs dod, kā saka, var jau kādu cilvēku grupu nosaukt par Švambrānijas valsts pilsoņiem, par Mēness vai Jupitera pilsoņiem, no tā taču faktiski nekas nemainās. Kā viņi bija apatrīdi, tā paliek, tas ir, personas, kam nav noteiktas valsts pilsonības. Un šo jautājumu nekāds departamenta lēmums, pat balsošana Augstākajā padomē nevar atrisināt.

Un pēdējais moments. Sakarā ar karaspēka izvešanu. Tiešām, Dobeļa kungam taisnība, neatkarīgi no šī lēmuma pieņemšanas vai nepieņemšanas karaspēks tiks izvests. Tas jau tiek izvests. Šis jautājums pašlaik kļuvis praktiski vāji vadāms un maz padodas iedarbībai no malas. Bet es lūdzu, lai deputātu kungi padomātu par ko citu: par to, kāda būs Latvija, kāds būs tās tēls, kāda tā paliks vēsturē pēc šo lēmumu pieņemšanas. Es gribu, lai deputāti padomātu arī par to, kā šis process ietekmēs vēlēšanas, kas notiks jau tuvāko mēnešu laikā. Kā šie lēmumi ietekmēs Latvijas likteni daudzus gadus uz priekšu sadarbībā ar Eiropu, ar kaimiņvalstīm. Politiķiem tas var kļūt par ļoti principiālu, pat par galveno momentu. Un es jūs lūdzu tad, kad tiks pieņemts lēmums, neizlaist no redzesloka tieši šos apsvērumus./

Priekšsēdētājs: Līdz ar to debates esam pabeiguši. Lūdzu, Dozorceva kungs!

V.Dozorcevs: */Vispirms, es tā paredzu, ka šodien mēs par šo projektu nebalsosim, jo nebūs kam balsot. Es nestādos priekšā, ka balsošana varētu notikt. Vispār jau arī šīs debates vajadzēja pārcelt uz citu laiku, jo nav kam klausīties. Maz ir to, kas interesējas par šo dokumentu. Kāpēc? Acīmredzot tāpēc, ka visi paredz, ka ir nolemts to pieņemt, ka pieņemšana būs ļoti vienkārša un viegla. Atklāti sakot - viss jau uz to iet. Tāpēc, ka nāk vēlēšanas, tāpēc, ka nav populāri šādam dokumentam pretoties un tā tālāk. Tāpēc es gribētu uzrunāt tikai tos deputātus, kas nebalotēsies un kam šodien nav ķīlas jāsavāc, kas var nedaudz padomāt par šī dokumenta kontekstu, kādā tas tiek apspriests.

Kāds ir šī dokumenta konteksts? Skaidrs, karaspēks tiek izvests katru dienu. Tā vai citādi, ir brīdinājumi par izvešanas aizkavēšanu, pat prezidenta draudi par karaspēka izvešanas pārtraukšanu. Lūk, kā reiz šādā kontekstā nāk šis dokuments. Kādā nolūkā? Pilnīgi skaidrs, ka tā ir kārtējā un ļoti rupja provokācija, aprēķināta tā, lai apstādinātu karaspēka izvešanu. Nevienu citu motīvu es nevaru iedomāties, kāds vēl varētu būt šī dokumenta autoriem. Lūk, karaspēks tiek izvests, tas tā. Un tomēr pamēģināsim panākt, lai tas netiek izvests!

Es nevaru piekrist kā Zaļetajeva kungam, kuru tikko dzirdēju, tā Dobeļa kungam, kuru man neizdevās noklausīties, bet, kā es sapratu, kā viens, tā otrs runāja par to, ka karaspēks tiks izvests. Viennozīmīgi. Bet varbūt neizvedīs? Varbūt tas nav nemaz tik viennozīmīgi? Varbūt tomēr izvešanu var apstādināt? Pieņemsim šo dokumentu un mēģināsim šo procesu vispirms palēnināt! Uz to taču ejam. Tas ir, zināmi cilvēki, šī dokumenta autori, to ļoti grib. Viņi ļoti grib, lai karaspēka izvešanas temps palēninātos vai vispār apstātos, jo pretējā gadījumā vienkārši nebūs par ko runāt. Ļaudis pabarot viņi neprot, būvēt neprot. Tāpēc darīsim tā, lai vismaz kaut kādu tēmu atstātu runāšanai, lai viens otru uzkurinātu. Apstādināsim karaspēka izvešanu! - uz to tēmē šis brīnišķīgais dokuments, kuru mēs redzam. Un sastādīts tas ir pēc tāda principa, ka tikai ļoti stipri gribas, un nav svarīgi, kādas tajā detaļas: liftā, kāpņu telpā, vienalga, kur - tik ļoti gribas! Neviena cilvēka liktenis nav ievērots kā tipisks elements.

Piemēram, uz minūti iedomāsimies, ka Marjašas kundze, ievērojama cilvēktiesību sargātāja komisijā, kuru vada pazīstamais cīnītājs par cilvēku tiesībām Panteļejevs, ir pilsone, bet viņas vīrs - bijušais virsnieks. Nu, ko tagad darīsim ar tādu likteni? Kā atrisināsim tādu drāmu, teiksim, Marjašas kundzei ar viņas bijušo vīru, ja viņš, pieņemsim, par nelaimi ir dienējis, pieņemsim? Lūk, daļa cilvēku nezina, ko tālāk darīt, tāpēc viņu arī nav šeit. Viņi nepiedalās šī jautājuma apspriešanā, tāpēc ka, nu, miris tēvs vai arī ir dienējis, jā, dienējis. Kur dienējis? Urālos. Nu, ir dzīvojis kopā ar šo ģimeni, bet tagad ir miris. Ko darīt? Lūk, tādu likteņu ir bezgalīgs daudzums. Var bērnus tur iestiķēt, var vecākus, jo tik ļoti gribas! Nekādi argumenti šeit neder.

Es sen nebiju redzējis tik rupju, bezjēdzīgi salipinātu provokāciju, par kuru mēs nu cenšamies nopietni runāt, runāt par dokumenta smalkumiem, par niansēm. Es iedomājos valsts ministra seju tajā brīdī, kad viņš ieraudzīs šo dokumentu, viņa seja būs šausmās par to, kas notiks. Vai arī viņa pēcnācējs, kam nu būs jānodarbojas ar šo deportāciju, jo kaut kā taču šis dokuments būs jāīsteno. Jūs saprotat - mēs taču tagad to darām! Mēs izvēršam pilnīgi bezatbildīgu lietu. Mums tas ne ar ko nedraud. Mēs pieņemsim, bet kaut kam taču šī putra būs jāizstrebj, un viņiem, starp citu, būs arī daudz citu problēmu. Nu, lai viņi arī ar šito nodarbojas! Lūk, cik cinisks ir šis Cilinska kunga gājiens, tāpat kā tas, kurš cenšas šim ciniskajam gājienam variantus izdomāt, es tagad runāju par Panteļejeva kungu, kurš iejaucās tad, kad mēs iepriekšējā reizē šo dumjību bijām no darba kārtības gandrīz jau izmetuši. Tagad mēs, par nožēlu, pateicoties Panteļejeva kompromisa priekšlikumam, to izskatām. Lūk, cik brīnišķīgi mēs izskatāmies! Es gribētu, lai prese tieši šo kontekstu saskatītu šajā trūdošajā deputātu korpusa ķermenī. Paldies./

Priekšsēdētājs: Godājamie kolēģi, debates pabeigtas, ziņojumi presei arī pabeigti. Tādējādi mēs tagad varam balsot, kā jau iepriekš esam nolēmuši, kuru no diviem dokumentiem ņemsim par pamatu tālākajam darbam.

Lūdzu, Cilinska kungs!

E.Cilinskis: Pēc debatēm es gribētu lūgt burtiski trīs minūtes galavārdam.

Priekšsēdētājs: Jā, dabīgi, abiem ziņotājiem tādas tiesības būs.

Lūdzu, Cilinska kungs! Pēc tam - Panteļejeva kungs.

E.Cilinskis: Cienījamie deputāti, es gribēju savā galavārdā pieskarties burtiski diviem jautājumiem. Viens ir tas, ko es apsolīju Zaļetajeva kungam. Tas ir jautājums par Juridiskās pārvaldes atzinumu. Es runāšu par 30.marta atzinumu, jo to otru atzinumu man neviens nav piesūtījis. Es zinu tikai, ka tāds ir, bet es to nevaru īpaši komentēt.

Tātad 1.punkts. Uzskatām par nepamatotu lēmuma projekta preambulā atsauci uz likumu "Par ārvalstnieku un bezvalstnieku ieceļošanu un uzturēšanos Latvijas Republikā", jo iesniegtais lēmuma projekts ir pretrunā ar iepriekšminētā likuma noteikumiem, tāpēc ka šis likums piemērojams attiecībā uz ārvalstniekiem un bezvalstniekiem, kuri ieceļojuši Latvijas Republikā pēc 1992.gada 1.jūlija. Līdz ar to tas ir pretrunā ar šo likumu.

Šeit tam es nevaru piekrist absolūti, jo es jau minēju lēmuma par šā likuma spēkā stāšanās kārtību 2.punktu, kur ir paredzēti šādi īpaši likumdošanas akti.

2.punkts Juridiskās pārvaldes atzinumā ir tāds, ka Augstākās padomes lēmums "Par Latvijas Republikas likuma "Par Iedzīvotāju reģistru" spēkā stāšanās kārtību" un Prezidija 1992.gada 27.augusta lēmums paredz, ka par militārpersonām nav atzīstamas civilpersonas, kas uz darblīguma pamata strādā Krievijas Federācijas jurisdikcijā esošajās un Latvijā pagaidām izvietotajās karaspēka daļās un tā tālāk. Iedzīvotāju reģistrā šīs personas iekļaujamas kā iedzīvotāji. Dātava kungs nez kāpēc paredz, ka pēc likuma par pilsonību pieņemšanas, ievērojot tajā ietvertos nosacījumus, šīs personas varēs pretendēt uz Latvijas Republikas pilsonības iegūšanu. Tā nu ir tāda orākula lieta - paredzēt, ko likums par pilsonību paredzēs…

Šinī gadījumā arī šī atsauksme, manuprāt, ir nepareiza, jo jebkurā gadījumā ar Augstākās padomes lēmumu var labot Augstākās padomes Prezidija lēmumu, pat ja tur ir kāda pretruna. Faktiski es šeit pretrunas neredzu.

Tālāk teikts, ka projektā ietverta virkne normu, kas būtu jāregulē likumdošanas aktos. Šeit tas nav precīzi formulēts, bet daļēji tam var piekrist. Attiecībā uz šiem īres jautājumiem un darba jautājumiem Panteļejeva kunga projektā ir pateikts precīzāk. Es varētu piekrist šim formulējumam pat tad, ja par pamatu tiktu ņemts Satversmes variants.

Visbeidzot pēdējais punkts par terminu - Latvijas Republikas pilsoņi, izņemot personas… kā 7.punktā ir lietots…

Jā. Tur es varu piekrist, ka faktiski izņēmumu nevar būt un ka uz Latvijas Republikas pilsoņiem tas neattiecas nekādā gadījumā. Tā ka dažām lietām no Juridiskās pārvaldes atzinuma var piekrist, bet nekādi nav saprotams tas, ka Dātava kungs paziņo, ka šeit nevar piekrist nekam. Tas jau ir politisks jautājums.

Un beidzamais, ko es gribēju teikt, ir par Dineviča kunga izteikumu, ka tas viss esot Ministru padomes kompetencē. Tas nu man nekādi nebija saprotams, jo, kamēr Augstākā padome nav noteikusi ar īpašiem likumdošanas aktiem, kāds ir šo personu statuss, uzturēšanās atļaujas nav Ministru padomes kompetencē. Tas no šā likuma par ārvalstnieku un bezvalstnieku ieceļošanu un uzturēšanos izriet viennozīmīgi. Kad mēs būsim pieņēmuši šādu lēmumu tādā vai citādā formā, tad šī konkrētā realizācija būs Ministru padomes kompetencē, bet, kamēr šā lēmuma nav, šie cilvēki faktiski… Tam es piekrist nevaru, un, manuprāt, tas arī no šā likuma neizriet.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, Panteļejeva kungs!

A.Panteļejevs: Es, pirmkārt, gribētu visiem tiem, kuri kritizēja kopumā šos lēmuma projektus, tomēr atgādināt, ka neatkarīgi no mūsu politiskajām interesēm vai neinteresēm ir reālu cilvēku kategorija, kuriem šis lēmums ir vajadzīgs. Tīri praktiski vajadzīgs. Tas attiecas gan uz militārpersonām, gan uz viņu ģimenes locekļiem, gan uz tiem, kas ir savā laikā dzīvojuši "keča" mājās vai arī dzīvo tagad vēl "keča" mājās, vai kaut kā ir ieprecējušies.

Tas ir vesels liels personu loks, kuras pašreiz mūsu Pilsonības un imigrācijas departaments nereģistrē. Dažiem spiež tā saukto mazo, apaļo zīmodziņu, ar ko viņi diemžēl ir savās tiesībās stipri ierobežoti. Un šiem cilvēkiem šī termiņa atļaujas izsniegšana kaut vai uz gadu būtu garantija, ka viņš šeit legāli atrodas. Tas būtu viņiem tā procesa atrisinājums līdz tam brīdim, kad tiks pieņemts likums.

Paskatīsimies patiesībai acīs! Šis parlaments diez vai pieņems likumu, kas varētu noregulēt šo uzturēšanās atļauju un attiecīgi pagaidu uzturēšanās atļauju izsniegšanu visam tam kontingentam, kas pirms attiecīgā Imigrācijas likuma pieņemšanas ir bijis Latvijas Republikā, kā tas ir paredzēts lēmumā par šā likuma stāšanos spēkā.

Tā kā šā likuma nav, tad mums ir divas iespējas. Viena - mēs neliekamies ne zinis. Bet tad šie cilvēki faktiski "karājas gaisā" un viņiem ir visdažādākās tehniska rakstura problēmas, kas ir saistītas ar to, ka viņi nevar izmantot savus personības dokumentus. Otra - mēs tomēr pieņemam šādu lēmumu un noregulējam šo cilvēku statusu.

Cits jautājums attiecas uz to, ka šeit ir pielikts klāt vēl arī citu personu loks, kuras tomēr ir jau piereģistrētas. Šis jautājums var tikt debatēts un arī apspriests, ņemot par pamatu kaut vai mūsu piedāvāto Augstākās padomes lēmumu.

Tā ka es aicinātu nobalsot par šā lēmuma pieņemšanu par pamatu, un tad… Labi, tad runāsim tālāk, vispirms ir jāizšķiras, kuru lēmumu ņemt par pamatu. Atkārtoju vēlreiz. Protams, no jebkura lēmuma, ļoti ilgi to mainot, var iztaisīt pavisam citu lēmumu. Bet tie izejas punkti mums kaut kādā veidā ir jānosprauž, un tad no tā lēmuma jāveido kaut kāds galalēmums. Ir jāmeklē rezultāts.

Priekšsēdētājs: Godājamie kolēģi, mūsu priekšā ir divi balsojumi dokumentu ienākšanas un ziņojumu secībā: no frakcijas "Satversme" un LTF frakcijas izstrādātais lēmuma projekts.

Tātad tagad par motīviem un replikas pirms balsošanas. Lūdzu, Freimaņa kungs!

J.Freimanis: Godājamie kolēģi, es gribētu jūs lūgt un aicināt šajā balsošanas reizē dot priekšroku Cilinska kunga un viņa kolēģu sagatavotajam dokumentam. Kādēļ? Tādēļ, ka šis dokuments ir skaidrs un godīgs. Šis dokuments ir liecība tam, kādu valsts modeli mēs juridiski akceptējam. Vai 1918.gada Latvijas Republikas modeli? Vai kaut kādu otro republiku, par kuru acīmredzot iestājas godājamie kungi: Matvejevs, Dozorcevs, Ščipcovs un vēl daži tikpat godājami kungi.

Ja mēs runājam par otrās republikas modeli, tad viss ir skaidrs, tad mēs šeit izdarām grandiozu necilvēcību un šos nabaga militāristus gribam lūgt, lai viņi brauc uz savām mājām. Bet, ja mēs runājam par to juridisko bāzi, kas ir mūsu valstī, tādā gadījumā mēs runājam vienīgi par civilizētu okupācijas armijas personāla palūgšanu aizbraukt. Un šeit nav nekādu pretrunu, šeit nav nekā tāda, no kā mums būtu jākautrējas.

Ja Dineviča kungam ir ļoti nepatīkami un grūti to kādreiz publiski pateikt, tad mēs varam tikai izteikt nožēlu par to, ka viņam šā mugurkaula līdz šim nav bijis. Lai nebūtu nekādu diskusiju par to, kas pēc viena gada notiks ar šiem cilvēkiem, es ierosinu, ja Cilinska kunga dokuments ir pamats, tādā gadījumā mēs ļoti labi varam 2.punktā pielikt vēl lieku teikumu, ka tajā gadījumā, ja, lūk, pēc viena gada šis jautājums nav atrisināts personālā ziņā, mēs individuāli varam izskatīt jautājumu par uzturēšanās atļaujas termiņa pagarināšanu. Tā ir gluži normāla juridiskā prakse, jo tiešām var gadīties, ka šīs militārās personas nebūs vēl noskatījušas Tambovas guberņā sev dzīvoklīti. Un mums ir humāni jāļauj viņiem šo jautājumu pakārtot. Es domāju, ka šis jautājums ir diezgan skaidrs. Tādēļ es ļoti lūdzu izšķirties par Cilinska kunga variantu.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, Kurdjumova kungs! Pēc tam - Marjašas kundze.

L.Kurdjumovs: */Atbilstoši mūsu nolikumam par frakcijām frakcija "Līdztiesība" pirms balsošanas lūdz pusstundas pārtraukumu./

Priekšsēdētājs: Jā, lūdzu, pirms balsošanas frakcijai "Līdztiesība" būs pusstundas pārtraukums.

Par motīviem? Lūdzu, Marjašas kundze! Izsakāmies par motīviem.

R.Marjaša: Cienījamie kolēģi, es esmu diezgan daudz kā juriste strādājusi pie šiem dokumentiem. Pavisam mierīgi izanalizējot frakcijas "Satversme" priekšlikumu - šo lēmuma projektu -, es varu pavisam autoritatīvi pateikt, ka šis lēmums praktiski nav izpildāms, tas paliks uz papīra kā liels kliedziens, traču sacēlājs un vairāk nekas. Nav padomāts par praktisko šā lēmuma izpildes mehānismu. Toties tam projektam, kuru pirmatnējā variantā piedāvāja Cilvēktiesību komisija, ir reāls pamats, tur ir noteikti reālie subjekti, kas būtībā sakrīt ar to reālo politisko un juridisko procesu, kas pašlaik ir iesācies Latvijā. Tādēļ es varu pavisam droši pateikt, ka tam deputātam, kas tiešām domā par to, lai lieta sāktu kustēties uz priekšu, būtu jābalso nevis par "Satversmes" priekšā likto tīri politisko priekšlikumu, bet gan par otro.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, Dobeļa kungs!

J.Dobelis: Cienījamie kolēģi! Par vienu jau galu galā nobalsos vairums jebkurā gadījumā. Es domāju, ka tāds simtprocentīgs teksts diez vai tiks pieņemts. Tāpēc man liekas, ka nav nekādas jēgas aģitēt īpaši par kādu. Katrs ir izteicis savus motīvus. Pēc tam, kad būsim izvēlējušies, ko mēs ņemam par pamatu, tad jau vienalga mēs skatīsim pa punktiem un strīdēsimies par šiem punktiem, tā ka man liekas, ka vajadzētu vienkārši izvēlēties, kuru mēs ņemam par pamatu, un viss.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, Dozorceva kungs!

V.Dozorcevs: */Panteļejeva argumenti ir tikpat ciniski kā Freimaņa kunga argumenti, tikai vienai rekomendācijai pielikta viena zīme, bet otrai - cita. Kāda atšķirība, teiksim, ja sakām: Freimaņa kungs iesaka, ka palūgsim aiziet armijniekus un viņu ģimeņu locekļus, vai tā, kā Panteļejeva kungs, - ka tas ir viņu interesēs, jūs saprotat, to cilvēku interesēs, jo uz gadu viņi būs ieguvuši noteiktību. Un pāri visam tam stāv trešās pakāpes cinisms - Dobeļa kunga cinisms, kurš smaida, precīzāk sakot - smejas, kā par pirmajiem argumentiem, tā par otrajiem, jo, kā teikt, tāda ir šīs lietas morālā puse, argumenta trešā puse.

Es vēlreiz uzrunāju tos, kas nestartē vēlēšanās un nelasa punktus, bet balso pēc būtības, - pragmatiski paskatīties uz to, kurp ved šis dokuments. Vai tajā ir kāda bīstamība mūsu valsts neatkarībai vai nav? Vai ir reāla armijas izvešanas paātrināšana vai nav? Lūk, pie šiem cilvēkiem es tagad griežos, kuri apsver šādus argumentus. Viņus es aicinu balsot pret. Tiesa, valsts galva atkal kaut kur ir pazudis, taču es ceru, ka uz balsošanu viņš atnāks. Visticamāk, par šo jautājumu viņš neizteiksies, taču ceru, ka uz balsošanu atgriezīsies./

Priekšsēdētājs: Vēlreiz Panteļejeva kungs!

A.Panteļejevs: Es aicinu tomēr cilvēkus, kuri reāli domā par cilvēkiem un nevis tikai par politisko un abstrakto stabilitāti, saprast to, ka lēmums ir jāpieņem. Es domāju par to cilvēku kontingentu, kuriem pašlaik (es nezinu, kā ir ar Dozorceva kungu) nav nekāda reģistra zīmoga pasē un kuri, balstoties uz mūsu reģistra likumu, zaudē un ir ļoti ierobežoti savās tiesībās šodien un rīt, un kuri gaida šo mūsu lēmumu, jo viņi grib dabūt kaut kādu zīmogu un kaut kādu legalizāciju. Par šiem cilvēkiem mums ir jāizšķiras, lai Satversme vai šis likums atbildi uz šiem jautājumiem šiem cilvēkiem dotu. Tāpēc es aicinu cilvēkus padomāt arī par konkrētiem cilvēkiem, nevis tikai par vispārīgo politisko nostāju.

Priekšsēdētājs: Paldies. Kurdjumova kungs, cik es sapratu, tad jūs pieprasījāt tagad šo pārtraukumu pirms balsošanas par variantiem? Jā. Kurdjumova kungs apstiprina. Tad atpūtīsimies 30 minūtes. Tātad desmit minūtes pāri četriem atkal pulcēsimies zālē. Frakcija "Līdztiesība" būs pabeigusi savu sēdi, pārējie arī to pašu var darīt.

(Pārtraukums)

Sēdi vada Latvijas Republikas Augstākās padomes priekšsēdētāja vietnieks Andrejs Krastiņš.

Priekšsēdētājs: Ir 10 minūtes pāri četriem. Tātad frakcija "Līdztiesība" ir beigusi savu apspriedi. Pirms tam paziņojums. Frakcijas "Līdztiesība" pieprasītā pārtraukuma laikā no deputāta Einiņa vietas ir paņemtas brilles. Lūdzu nolikt atpakaļ!

Lūdzu, godājamie kolēģi, kas ir apzaguši Einiņa kungu un nejauši varbūt samainījuši brilles, tās atdot! Einiņa kungam ir apgrūtināta līdzdalība plenārsēdes darbā.

Cik es saprotu, "Līdztiesības" vārdā Kurdjumova kungs. Lūdzu.

L.Kurdjumovs: */Cienījamie kolēģi! Divi vārdi sakarā ar Panteļejeva kunga centieniem atrisināt apaļā zīmoga problēmu, kurš tiek iespiests pasē, reģistrējot Latvijas Republikas pilsoņus un iedzīvotājus. Mēģinot kaut kā attaisnot šo darbību, Panteļejeva kungs kopā ar Iedzīvotāju reģistru pārkāpj mūsu pašu pieņemto likumu "Par pilsoņu un iedzīvotāju reģistru Latvijas Republikā". Neko citu viņa centienos es nesaskatu.

Par pārtraukumu un frakcijas "Līdztiesība" lēmumu.

Frakcija "Līdztiesība" uzskata par savu deputātu pienākumu sniegt jūsu zināšanai šādu viedokli.

Pirmais. Šodien šajā zālē nobalsot par abu lēmuma projektu apspriešanas pārtraukšanu un turpmāk pie tiem neatgriezties. Šo priekšlikumu lūdzu likt uz nobalsošanu.

Otrais. Lai tomēr šodien pabeigtu izvirzītā jautājuma izskatīšanu, frakcija ierosina: uzdot Likumdošanas jautājumu komisijai un Cilvēktiesību un nacionālo jautājumu komisijai līdz 1993.gada 4.maijam izstrādāt likumprojektu par to personu tiesisko stāvokli, kas Latvijas Republikā dzīvoja līdz 1992.gada 1.jūlijam, atbilstoši lēmuma "Par likuma "Par ārvalstnieku un bezvalstnieku ieceļošanu un uzturēšanos Latvijas Republikā" spēkā stāšanās kārtību" 2.panta 2.punktam. Šajā likumprojektā beigu beigās skaidri jānosaka, kas ir pastāvīgais iedzīvotājs, kādas ir viņa tiesības, kas ir nepastāvīgais iedzīvotājs, uz kāda pamata cilvēks var šeit dzīvot, cik ilgi dzīvot, kādi ir viņa pienākumi. Šo jēdzienu sakarā mums tagad ir pārāk daudz norāžu uz dažādiem likumdošanas aktiem šajos jautājumos, bet konkrēta dokumenta par šo problēmu mums nav.

Es atkārtoju: jānobalso par abu projektu apspriešanas pārtraukšanu un neatgriešanos pie tiem. Piedāvāt atbilstošajām komisijām izstrādāt nosaukto likumdošanas aktu. Paldies./

Priekšsēdētājs: Ščipcova kungs, cik es saprotu, par motīviem. Lūdzu.

O.Ščipcovs: */Par balsošanas motīviem parlamentārā grupa "Demokrātisko iniciatīvu centrs".

Parlamentārā grupa "Demokrātisko iniciatīvu centrs" kategoriski nostājas pret abiem lēmuma projektiem. Praktiski tie kalpo tikai nacionāli radikālo spēku centieniem galvanizēt situāciju Latvijas Republikā. Nacionālradikāļi grib mākslīgi radīt notikumus, kas savā ziņā iztālēm atgādinātu 1991.gada janvāra notikumus, lai uz emociju viļņa uzvarētu vēlēšanās. Šo centienu straumē ir mēģinājumi pastiprināt bēgļu sindromu un kaut kādā veidā piebremzēt armijas izvešanu. Nevienu no šiem provokatīvajiem dokumentiem mēs nevaram atbalstīt. Pateicos par uzmanību./

Priekšsēdētājs: Balsosim, kolēģi! Iesniegšanas kārtībā pirmais ir frakcijas "Satversme" dokuments kā prioritārs, kā pamats.

Otrs balsojums - par Tautas frontes frakcijas dokumentu. Balsosim ar vienkāršu balsu vairākumu, skaitot balsis tikai "par", kā tas mums parasti ir procedūras jautājumos.

Un, protams, kā par trešo ar gluži tādiem pašiem noteikumiem balsosim arī par frakcijas "Līdztiesība" ieteikto variantu, proti, noņemt no darba kārtības abus dokumentus.

Lūdzu, Kurdjumova kungs!

L.Kurdjumovs: */Cienījamais priekšsēdētāja kungs! Atbilstoši mūsu praksei vispirms jābalso par visradikālāko priekšlikumu. Visradikālākais - pārtraukt abu projektu apspriešanu./

Priekšsēdētājs: Jūs tikko, Kurdjumova kungs, teicāt, ka Demokrātisko iniciatīvu centra grupa izteikusies, ka nacionāli radikālākais esot frakcijas "Satversme" variants.

L.Kurdjumovs: */Es nerunāju par politisko radikālismu, es runāju par procedūras radikalitāti konkrētajā jautājumā./

Priekšsēdētājs: Paldies. Procedūru šeit nosaku es, Kurdjumova kungs!

Pirmais balsojums ir par frakcijas "Satversme" dokumentu. Otrais balsojums - par Tautas frontes frakcijas dokumentu kā pamatu. Trešais ir par frakcijas "Līdztiesība" variantu - noņemt no darba kārtības. Arī procedūras jautājums, nevis radikāls ierosinājums. Un skaitām balsis "par" ar vienkāršu balsu vairākumu, kā tas ir procedūras jautājumos. Šeit ir jautājums par procedūru, nevis par radikālāku vai neradikālāku lēmumu.

Tātad lūdzu balsošanas režīmu. Pirmais balsojums par frakcijas "Satversme" dokumentu kā pamatdokumentu. Rezultāts: par - 29, pret - 29, atturas - 18.

Nākamais balsojums par Tautas frontes frakcijas iesniegto dokumentu. Lūdzu balsošanas režīmu. Rezultāts: par - 40, pret - 22, atturas - 12.

Trešais balsojums par frakcijas "Līdztiesība" ieteikto procedūru. Rezultāts: 26 - par, 34 - pret, 10 - atturas.

Tātad vienkāršu balsu vairākumu, kā tas ir procedūras jautājumos, ir guvis un par pamatu tiek ņemts dokuments, ko iesniegusi Latvijas Tautas frontes frakcija. Un es gribētu dzirdēt autoru domas, kādā veidā tālāk strādāt pie šā dokumenta un kad izdarāms galīgais nobalsojums par dokumentu?

Lūdzu, Marjašas kundze!

R.Marjaša: Lielākais divu trīs dienu laikā visus papildinājumus rakstiski iesniegt mums.

Priekšsēdētājs: Un kad jūs piedāvājat izskatīt šo?

R.Marjaša: Nākamnedēļ trešdien.

Priekšsēdētājs: Citi izsakās - otrdien.

R.Marjaša: Panteļejevs ir projām. Viņš lūdza trešdien. Viņš ir komandējumā.

Priekšsēdētājs: Te balsis no zāles lūdz noteikt konkrētu laiku. No rīta 10.00? Tātad balsojums par to, ka šis dokuments tiek izskatīts nākamo trešdien, 28.aprīlī, pulksten 10.00. Vēl pie šā paša?

Dobeļa kungs, lūdzu!

J.Dobelis: Protams, lai cik tas anekdotiski būtu, jūs realizējat to projektu, ko es piedāvāju tagad. Kāpēc mums jāgaida līdz trešdienai, es nevaru saprast? Kāpēc mēs nevaram otrdien? Ja mēs strādājam vēl nākamo nedēļu un pēc tam sākam visādas kombinācijas ar saviem darba laikiem, tas lēmums vispār var pazust. Es personīgi ierosinu izskatīt nākamo otrdien no rīta. Bez tam mums nākamajā otrdienā ir obligātā balsošanas diena. Būs ērtāk līdz galam to lietu novest. Ja mēs to atstājam uz trešdienu, tad, dabiski, diez vai mēs nākamnedēļ varēsim to normāli pieņemt. Es tomēr lūgtu likt uz balsošanu manu priekšlikumu - nākamo otrdien 10.00. Ne 10.00, bet pēc darba kārtības.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, Dineviča kungs!

J.Dinevičs: Es atbalstītu Marjašas kundzes priekšlikumu - uz trešdienu, jo pirmdien un otrdien ir starpvalstu sarunas un daļa deputātu būs šajās sarunās. Varbūt tāpēc labāk būtu balsot trešdien par šo dokumentu.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, Bērziņa kungs!

I.Bērziņš: Es arī gribēju atgādināt par starpvalstu sarunām. Otrkārt, ja Panteļejeva kungs ir autors un ja viņa nav klāt, tad tam zūd jēga. Tā ka balsosim trešdien konkrētā laikā.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, Eglāja kungs!

V.Eglājs: Es saprotu, ka šodien turpināt šā dokumenta izskatīšanu mums nav laika, jo mums pēc procedūras jāspriež. Mēs pārceļam, lai nebūtu jāiekļauj darba kārtībā, lai nebūtu jārīko vispārējas debates un tamlīdzīgi. Es gribētu, lai tas būtu fiksēts, ka tālāk sekos dokumenta izskatīšana pa punktiem.

Priekšsēdētājs: Paldies, Eglāja kungs! Es varbūt biju neprecīzs. Gluži dabīgi, dokumenta izskatīšana. Mēs balsosim par to, kurā dienā un cikos turpināt dokumenta izskatīšanu, pieņemot to pa punktiem un nobalsojot. Tātad divi varianti: otrdien, 27., pulksten 10.00 un trešdien, 28., pulksten 10.00. Saņemšanas kārtībā. Tātad sākumā balsosim par trešdienu un pēc tam par otrdienu.

Balsosim par to, ka dokumentu turpināsim izskatīt trešdien, 28.aprīlī, pulksten 10.00. Rezultāts: par - 56, pret - 9, atturas - 4.

Nākamais balsojums - par otrdienu, 27.aprīli, pulksten 10.00. Rezultāts: par - 23, pret - 24, atturas - 20. Tātad balsu vairākumu ir guvis variants par trešdienu. Tātad trešdien, 28.aprīlī, pulksten 10.00 mēs turpinām un pabeidzam šā dokumenta izskatīšanu.

Ar to šā darba kārtības jautājuma izskatīšana šodien tiek pārtraukta. Lūdzu godājamos deputātus savus papildinājumus un labojumus iesniegt šīs nedēļas laikā Cilvēktiesību un nacionālo jautājumu komisijai.

Ir astoņas minūtes līdz pārtraukumam. Mēs nevaram, Batarevska kungs, jo mums ir jāskata pēc kārtas.

Nākamais ir likumprojekts "Par grozījumiem un papildinājumiem Latvijas Republikas likumā "Par valsts pensijām"" trešajā lasījumā. Vai ir kāds, kas vēlas ziņot par pensijām? Zemrībo kungs ir ziņotājs. Lūdzu. Jūsu rīcībā septiņas minūtes. Es domāju, tas veicinās sekmīgu likuma pieņemšanu.

G.Zemrībo, Augstākās tiesas priekšsēdētājs: Godājamie deputāti! Es būšu ļoti… Es atvainojos, es redzu, ka šeit ir Endziņa kungs. Varbūt Endziņa kungs varētu labāk ziņot? Es tikai gribu divus vārdus pateikt, ka šis jautājums ir jau ar diezgan ilgu stāžu pie jums. Savā laikā tas tika izvirzīts, apspriežot likumu "Par tiesu varu". Atzina, ka labāk būtu šo jautājumu risināt likumā "Par pensijām", un tāpēc tagad tas ir iekļauts kā papildinājums likumam "Par valsts pensijām". Iepriekšējos lasījumus šis jautājums ir izgājis, nekādu būtisku iebildumu nevienam nav bijis. Tas ir viss.

Priekšsēdētājs: Paldies. Tātad trešais lasījums. Vai kādam ir kādi redakcionāli labojumi? Nav nevienam. Atbildīgā komisija varbūt varētu pateikt, kad ir balsojums par šo trešo lasījumu, pagriežoties pret zāli un novērtējot reālo situāciju?

A.Endziņš: Man būtu lūgums iekļaut balsojamo likumprojektu sarakstā uz nākamo otrdienu.

Priekšsēdētājs: Paldies. Tātad par šo likumprojektu trešajā lasījumā balsosim nākamo otrdien, 27.aprīlī, balsošanas laikā pēc pulksten vieniem.

Godājamie kolēģi, mums vēl ir piecas minūtes līdz pārtraukumam. Vai mēs varētu arī skatīt 1992.gada pirmā pusgada valsts budžeta izpildes pārskata apstiprināšanu?

Ozola kungs, lūdzu jūsu apsvērumus!

I.Ozols: Cienījamie kolēģi, 442.dokuments ir jūsu rīcībā. Ir iesniegts Latvijas Republikas Augstākās padomes lēmuma projekts, kas saturēja 1.pantu, 2. un 3.pantu. Budžeta komisija savu lēmumu iekļāva papildus. Informācijai: 2.pants ir atbilstošs Latvijas Republikas Augstākās padomes lēmumam, kuru mēs pieņēmām pagājušā gada 11.septembrī. 5.pantā ir noteikts, ka mēs ar šo lēmumu nosakām, ka Latvijas Republikas Ministru padomei vienlaikus ar budžeta pārskata iesniegšanu Augstākajai padomei ir jāiesniedz arī pārskats par valsts īpašumu stāvokli. Šis lēmuma pants bija nedaudz piemirsts, tāpēc mēs pēc vienošanās ar Finansu ministriju lūdzām apstiprināt termiņu - 6.maiju. Un 3.pants ir sakarībā ar to, ka Budžeta komisijā ir saņemti divi Valsts kontroles revīzijas akti sakarā ar atklātajiem finansu disciplīnas pārkāpumiem un dienesta ļaunprātībām Labklājības ministrijas iestādēs. Konkrēti tie ir Valsts kontroles akti, kurus mēs vakar saņēmām un izskatījām Budžeta komisijas sēdē. Ar Labklājības ministrijas piekrišanu tiek iekļauta norma, ar kuru uzdots Latvijas Republikas Ministru padomei iesniegt augstākajam lēmējorgānam, šinī gadījumā konkrēti Saeimai, līdz 1.oktobrim priekšlikumu, lai nodrošinātu praktiski visu Latvijas labklājības sistēmas veselības aizsardzības pārvaldes reorganizāciju, kura nodrošinātu racionālu valsts budžeta līdzekļu apsaimniekošanu. Tādi ir divi papildu labojumi. Ar to es arī beidzu. Ja ir kādi jautājumi, esmu gatavs atbildēt.

Priekšsēdētājs: Kādi būtu jautājumi Ozola kungam? Jautājumu nav. Paldies, Ozola kungs! Vai kāds no deputātiem vēlas uzstāties debatēs? Nav tādu deputātu. Ozola kungs, kad, jūsuprāt, mēs varētu nobalsot par šo lēmuma projektu?

I.Ozols: Mēs varētu nobalsot par šo lēmumu nākamnedēļ noteiktajā balsošanas laikā.

Priekšsēdētājs: Tātad balsojums par šo lēmumu nākamo otrdien, 27.aprīlī, pēc pulksten 13.00, balsošanas laikā. Iekļaujam to sarakstā. Paldies, Ozola kungs! Paldies kolēģiem!

Pārtraukums pusstundu. Pēc tam klausīsimies valdību, kā bijām nobalsojuši, par ļoti daudziem jautājumiem.

(Pārtraukums)

Sēdi vada Latvijas Republikas Augstākās padomes priekšsēdētāja vietnieks Andrejs Krastiņš.

Priekšsēdētājs: Pulkstenis ir pieci. Ieinteresētie deputāti ir pulcējušies zālē, lai noklausītos, kā mums rakstīts darba kārtībā, Latvijas Republikas Valsts kontroles, Latvijas Republikas Prokuratūras un Latvijas Republikas Ministru padomes atskaiti par Latvijas Republikas Augstākās padomes 1993.gada 2.februāra lēmuma "Par Latvijas Republikas likuma "Par papildinājumiem Latvijas Republikas likumos "Par lauksaimniecības uzņēmumu un zvejnieku kolhozu privatizāciju" un "Par prokurora uzraudzību Latvijas Republikā"" spēkā stāšanās kārtību" izpildi. Ļoti sarežģīts nosaukums. Tam vēl pievienojas klāt tas, par ko mēs šodien nobalsojām, tātad Latvijas Republikas Ministru padomes priekšsēdētāja Godmaņa kunga un lauksaimniecības ministra Ģēģera kunga atskaite par G-24 kredīta izmantošanu. Tāds laikam bija šis formulējums.

Godājamie kolēģi, tā kā ir tik ļoti plašs šis jautājumu loks un pusotra stunda laika, tad mums vajadzētu vienoties par procedūru. Varbūt Lauksaimniecības un mežsaimniecības komisija, kas arī ierosināja šā jautājuma izskatīšanu, varētu mums paskaidrot, kādu viņi iedomājas šo procedūru, lai varētu aptvert visus šos jautājumus. Priekšsēdētājs laikam bija Kinnas kungs, ja es nemaldos. Šī ir komisija, kur visbiežāk mainījušies priekšsēdētāji. Tātad, Kinnas kungs, jūsu ieteikumi par procedūru? Tā ir atskaite tātad?

J.Kinna: Jā, tas ir Augstākās padomes lēmums. Šajā lēmumā bija noteikts, ka trijām institūcijām - Valsts kontrolei, Prokuratūrai un valdībai - ir jāsniedz atskaite par šā likuma piemērošanu.

Priekšsēdētājs: Paldies. Jūs ierosināt tādā pašā kārtībā? Tātad Valsts kontrole, Prokuratūra un valdība pēdējā.

J.Kinna: Priekšsēdētāj, tas varētu būt uz jūsu…

Priekšsēdētājs: Nē, tas ir rakstīts papīrā.

J.Kinna: Jā, mums nav iebildumu.

Priekšsēdētājs: Jā, un pēc tam ķersimies pie G-24 kredītiem. Tā es saprotu. Tātad, kā izriet no šā jautājuma, nekādi jautājumi netiek uzstādīti, nekādas debates netiek atklātas, bet tiek uzklausīta atskaite, lai vēlāk varētu deputāti lemt. Nav iebildumu? Nav. Tātad lūdzu nepierakstīties jautājumiem un debatēm, jo tādu vienkārši nebūs.

Lūdzu, Valsts kontrole! Laikam mums būtu jāreglamentē atskaites laiks, jo ir ļoti daudz personu. Būtu netaisnīgi, ja Valsts kontrole aizņemtu visu pusotru stundu un pēc tam neatliktu laika prokuratūrai un valdībai. Cik, lūdzu, jums laika vajadzētu?

U.Greiškalns, valsts kontrolieris: Cienījamo priekšsēdētāj! Valsts kontrole savu atskaiti iesniedza rakstiski. Tā, es ceru, ir izdalīta deputātiem. Un vēl materiāls ir nopublicēts laikrakstā "Lauku Avīze". Tā ka man vajadzētu tikai varbūt mazliet papildināt šo jautājumu.

Priekšsēdētājs: "Lauku Avīzi" lasa ierobežots deputātu skaits… Izdalīts nav, tā ka, lūdzu, orientējieties uz to, ko jūs teiksit tagad.

U.Greiškalns: Tādā gadījumā es lūgtu atļauju nolasīt to, ko esmu…

Priekšsēdētājs: Cik laika tas jums prasīs?

U.Greiškalns: Nu, es lasītu labi raiti. Uz astoņām lapām.

Priekšsēdētājs: Klausīsimies!

U.Greiškalns: Minūtes 12, 15.

Priekšsēdētājs: Klausīsimies 12 minūtes un pēc tam redzēsim. Lūdzu, nekavēsim laiku!

U.Greiškalns: Latvijas Republikas Augstākās padomes Lauksaimniecības un mežsaimniecības komisijas priekšsēdētājam Jānim Kinnas kungam par likuma "Par lauksaimniecības uzņēmumu un zvejnieku kolhozu privatizācijas izpildi".

Saskaņā ar Augstākās padomes lēmuma "Par Latvijas Republikas likuma "Par papildinājumiem Latvijas Republikas likumos "Par lauksaimniecības uzņēmumu un zvejnieku kolhozu privatizāciju" un "Par prokurora uzraudzību Latvijas Republikā"" spēkā stāšanās kārtību'' 4.punktu Valsts kontrole turpināja pārbaudes, ko tā šajā jomā bija uzsākusi jau no nodibināšanas brīža. Visos lauku rajonos valsts kontrolieri darbu vēl nav uzsākuši.

Izdalīto štata vietu nokomplektēšana ar kadriem… Kā, lūdzu? Par ātru?... veicas samērā gausi samērā zemā atalgojuma dēļ, arī janvāra un februāra mēnesī masu informācijas līdzekļos radītās pret Valsts kontroli nelabvēlīgās ažiotāžas dēļ. Apsekojums tika veikts 16 Latvijas rajonos, kā arī bijušajā zvejnieku kolhozā "Uzvara" un "Carnikava". Pārbaudes galvenokārt tika uzsāktas uz bijušo kolhoznieku iesnieguma pamata laika posmā no 1992.gada oktobra līdz 1993.gada aprīlim ar konkrētākām vai ne visai konkrētām norādēm uz nelikumībām kolhozu privatizācijas norisē.

Kad 1991.gada aprīlī presē tika publicēts it kā tautas apspriešanai likumprojekts par lauksaimniecības kolhozu pārveidošanu statūtsabiedrībās, nevienam nebija skaidrs, kas ar kolhoziem, sovhoziem un citām lauku apvidos esošām saimniecībām galarezultātā notiks. Nebija izstrādāta un nepastāvēja lauksaimniecības saglabāšanas vai pārveidošanas un attīstības programma vai koncepcija ar konkrētām nostādnēm, deklarētiem mērķiem, izstrādātiem un aprakstītiem mehānismiem to sasniegšanai.

Latvijas Republikas likums "Par lauksaimniecības uzņēmumu un zvejnieku kolhozu privatizāciju" tika pieņemts 1991.gada 21.jūnijā. Netika veikts pietiekams organizatoriski izskaidrojošs darbs sakarā ar minētā likuma praktisko pielietošanu katrā konkrētā kolhozā vai sovhozā. Kolhoznieki un sovhoznieki likumu nelasīja un par to faktiski daudz nedomāja. Likumā ieliktā ideja, ka gandrīz visi kolhoznieki ir ļoti saprotoši, zinoši un, sanākot pilnsapulcē, momentā pārveidos ekonomisko dzīvi laukos tādu, kādu to reāli nevarēja iedomāties pat minētā likuma rakstītāji, neattaisnojās. Sākās atšķirīga un patvarīga likuma tulkošana.

Pārbaudot privatizācijas praksi, masveidīgākie likuma "Par lauksaimniecības uzņēmumu un zvejnieku kolhozu privatizāciju" pārkāpumi bija saistīti tieši ar to apstākli, ka galveno jautājumu izlemšana bija uzticēta pilnsapulcēm un ka balsošanai bija jānotiek ar kapitāldaļām. Tas no uzņēmumu vadītājiem prasīja pārdomātāku, mērķtiecīgu un, galvenais, godīgāku minētā pasākuma organizāciju.

Augstākās padomes lēmumā "Par Latvijas Republikas likuma "Par lauksaimniecības uzņēmumu un zvejnieku kolhozu privatizāciju" spēkā stāšanās kārtību" tika iestrādāta norma, ka privatizējamo uzņēmumu privatizācijas komisijām darbs jāplāno un jāveic tā, lai privatizētie un pārveidotie uzņēmumi līdz 1992.gada 15.martam tiktu reģistrēti Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistrā. No 1991.gada 1.jūlija līdz 1992.gada 15.martam bija deviņi ar pusi mēnešu laika, lai pārdomāti un mērķtiecīgi veiktu likumā norādīto darbu.

Lielākā daļa vadītāju kolhozos un sovhozos, kā arī rajonu lauksaimniecības pārvaldēs domāja, ka ar šo lēmumu notiks tikai nosaukumu maiņa. Bet, kad 1992.gada sākumā paziņoja, ka ar 1992.gada 15.martu nepārreģistrētajiem uzņēmumiem tiks slēgti rēķini banku nodaļās, sākās sasteigts un formāls darbs, mainot nosaukumus un izdarot pārreģistrāciju. Tikpat kā nepildījās arī minētā lēmuma 6.panta nosacījumi, ka Zivsaimniecības ministrijai, rajonu lauksaimniecības departamentiem, kā arī pagastu un pilsētu pašvaldībām nepieciešams pilnvarot un norīkot savus pārstāvjus privatizējamo uzņēmumu privatizācijas komisijās, un 7.panta nosacījums, ka mantiskās pretenzijas pret privatizējamiem uzņēmumiem juridiskās personas piesaka ne vēlāk kā triju mēnešu laikā no likuma "Par lauksaimniecības uzņēmumu un zvejnieku kolhozu privatizāciju" spēkā stāšanās brīža, tas ir, no 1991.gada 1.jūlija.

Neizprotama ir Lauksaimniecības ministrijas un rajonu sistēmas attiecīgo valsts pārvaldes institūciju bezdarbība lauku pārkārtošanas jomā. Likums "Par lauksaimniecības uzņēmumu un zvejnieku kolhozu privatizāciju" reglamentē lauksaimniecības uzņēmumu un zvejnieku kolhozu privatizāciju, kas saistīta arī ar īpašuma formu maiņu, tas ir, valsts vai nekam nepiederošā, vai visiem piederošā īpašuma nodošanu konkrēto fizisko vai juridisko personu īpašumā.

Latvijas Republikas Lauksaimniecības ministrijas nolikuma 1.pants nosaka, ka Lauksaimniecības ministrija ir valsts pārvaldes institūcija, kas savas kompetences ietvaros ir atbildīga par valsts agrārās politikas izstrādāšanu un realizēšanu Latvijas Republikā. Tālākie panti konkretizē agrārās politikas izstrādāšanu un realizēšanu.

Tā, piemēram, 4.6. nosaka, ka tās galvenie uzdevumi ir nodrošināt valsts īpašuma konversiju un privatizāciju lauksaimniecības nozarē. 4.20. paredz sagatavot likumu par valdības lēmumiem un rīkojumiem projektu nozares jautājumos, apkopot likumdošanas praksi, kontrolēt, kā tiek ievēroti likumdošanas akti un citi normatīvie akti uzņēmējdarbībā, kas ir ministrijas ietekmes sfērā. 8.2. - savas kompetences ietvaros izdot pavēles, kas ir obligāti jāpilda visām Latvijas Republikas valsts pārvaldes institūcijām, pašvaldību iestādēm, uzņēmumiem, uzņēmējsabiedrībām, citām juridiskām un fiziskām personām. Un beidzot 9.pants, ka ministra pilnvaroto personu norādījumi, veicot īpašuma konversiju un privatizāciju saskaņā ar pastāvošo likumdošanu, ir obligāti izpildāmi ministrijas pārziņā esošajos valsts uzņēmumos un iestādēs.

Tajā pašā laikā Lauksaimniecības ministrijas nolikumā nav paredzēta atbildība par šajā dokumentā uzrādīto galveno uzdevumu (no 4.1. līdz 4.21.) neizpildīšanu. Labāka vai sliktāka kolhozu vai sovhozu reorganizācija sākās pirms 1992.gada 15.marta un pēc šā datuma. Uzņēmumu reģistrs nespēja un arī nevarēja pienācīgi izkontrolēt īsā laikā reģistrācijā iesniegto pārveidošanas dokumentu daudzumu un pārbaudīt to atbilstību likumā noteiktajām prasībām. Pārbaudot Uzņēmumu reģistrā iesniegto privatizēto un pārveidoto uzņēmumu dokumentus, daudzos ir sastopami likumu pārkāpumi, galvenokārt likumā paredzēto procesuālo noteikumu neievērošana. Praktiski Latvijā 1992.gads bija labāks vai sliktāks kolhozu un sovhozu likvidācijas sākuma gads. Par to liecina arī tie neskaitāmie likumu attiecīgo punktu skaidrojumi ar papildinājumiem. Neskaidrs ir palicis vienīgi tas, ko lai dara tie, kuri attiecīgo pantu pirms oficiālā skaidrojuma ir izpildījuši pēc savas saprašanas un sev par labu. Pret dažu saimniecību vadītājiem un amatpersonām jau ir ierosinātas krimināllietas, piemēram, p/s "Piebalga". Pašreiz gatavojas to izdarīt p/s "Carnikava".

Valsts kontroles lietvedībā ir arī unikāls gadījums. Proti, ir privatizējusies valsts analītiskā ciltslietu stacija "Sigulda". Likuma "Par lauksaimniecības uzņēmumu un zvejnieku kolhozu privatizāciju" 2.pants speciāli norāda, ka šis likums attiecas uz kolhozu kooperatīvajiem un valsts lauksaimniecības uzņēmumiem, kā arī uz zvejnieku kolhoziem, kas izveidojušies kolektivizācijas rezultātā. Privatizācijas īpatnības specializētajās valsts saimniecībās, selekcijas, izmēģinājumu, mācību, ciltslietu, zvērkopības un citās saimniecībās apstiprina Latvijas Republikas Augstākās padomes Prezidijs pēc Latvijas Republikas Ministru padomes priekšlikuma. Uz valsts analītisko ciltslietu stacijas "Sigulda" vadību šie likuma noteikumi neattiecās, tā tos neievēroja. Arī šajā gadījumā Lauksaimniecības ministrija nav pildījusi savu uzdevumu, jo tās nolikuma galveno uzdevumu uzskaitījumā ir 4.14.punkts, kas norāda, ka ministrija vada valsts veterināro dienestu un ciltsdarbu.

Kolhozu, sovhozu un agrofirmu pārveidošanā pieļauti sekojoši pārkāpumi. Pirmkārt, sabiedrību ar ierobežotu atbildību dibināšanas gaitā pieļauti Latvijas Republikas likuma "Par sabiedrībām ar ierobežotu atbildību" 9.panta pārkāpumi, ka sabiedrības dibināšanas dokumenti ir dibināšanas līgums, statūti un dibināšanas sapulces protokols, un šā paša likuma 8.panta 2.punktā paredzētais, ka par sabiedrības dibinātājiem ir uzskatāmas fiziskās un juridiskās personas, kuras parakstījušas dibināšanas līgumu un statūtus. Gandrīz nekur kapitāla daļu īpašnieki nav parakstījuši dibināšanas līgumu un statūtus. Tā tas ir SIA agrofirma "Daugava", SIA "Aknīste".

Otrais. Sabiedrību dalībnieki netiek pietiekoši informēti par sabiedrību starpniecisko darbību, nenotiek sabiedrību dalībnieku pilnsapulces. Piemēri: paju sabiedrība "Piebalga", "Ozoli", SIA agrofirma "Daugava", SIA "Staicele-2".

Trešais. Faktiski nestrādā kolhozu un sovhozu vietā izveidoto sabiedrību revīzijas komisijas. Bieži vien tās ir darbotiesnespējīgas. Piemēram, p/s "Piebalga" triju cilvēku vietā revīzijas komisijā ievēlēts viens cilvēks (CSIA agrofirma "'Daugava", p/s "Cibla", p/s "Ludza", p/s "Pureņi", p/s "Latgale", p/s "Priedula", p/s "Satiņi").

Ceturtais. Pārkāptas likuma normas par privatizējamā kapitāla noteikšanu, par paju lieluma noteikšanu. Mantas inventarizācijas saraksti netiek sastādīti paredzētajā kārtībā. Izdarītas izmaiņas sarakstā neatbilstoši likuma normām. Tādas ir SIA agrofirma "Daugava", p/s "Durbe", p/s "Nīca", p/s "Rucava", p/s "Ālanda", p/s "Gaisma", p/s "Nākotne", SIA "Viļaka", p/s "Auce", p/s "Lielauce", SIA "Druva", p/s "Jūraslīcis" un p/s "Blāzma".

Piektais. Netiek izstrādāts un pilnsapulcē apstiprināts nolikums par paju aprēķināšanu, mantas nošķiršanu, notikusi pilnsapulču aizvietošana ar pilnvaroto sapulcēm (p/s "Piebalga", p/s "Carnikava", SIA "Lone", SIA "Aknīste", p/s "Cibla", p/s "Ludza", p/s "Taurene", p/s "Dzintarkrasts").

Sestais. Neatbilst likuma prasībām privatizācijas dokumentācija, privatizācijas komisiju izveidošana, netiek pareizi noformēti kopsapulču protokoli, balsošanas protokoli, pilnvaras, juridiski nenoformē paju īpašuma maiņu (SIA agrofirma "Daugava", SIA "Lugaži", SIA "Lone", SIA "Aknīste", SIA "Kaugurieši").

Septītais. Ne visur ir izstrādātas un precizētas normas, izdarīti grozījumi visās tajās normās, kuras paredz Latvijas Republikas 1991.gada 21.jūnija likums "Par lauksaimniecības uzņēmumu un zvejnieku kolhozu privatizāciju" no 15. līdz 20.pantam un šo pantu vēlākie grozījumi un papildinājumi.

Astotais. Kur piesakās vairāki pretendenti, izsoles cenšas nerīkot, bet izdara visāda veida likuma pārkāpumus, lai objektu nošķirtu vēlamajam pretendentam. Nenokārto atsevišķu objektu īpašuma tiesību juridisko pusi (p/s "Nīca", p/s "Rucava", SIA "Amata", SIA "Druva", SIA "Staicele-2", SIA "Kaugurieši", akciju sabiedrība "Sarkaņi").

Devītais. Netiek pildītas likuma normas par kredītu dzēšanas kārtību. Uzņēmuma atmaksājamos ilgtermiņa un īstermiņa kredītus nesadala proporcionāli noteiktajām juridisko un fizisko personu kapitāldaļām (SIA agrofirma "Daugava", p/s "Piebalga", p/s "Carnikava" u.c.).

Apsekotajās un pārbaudītajās saimniecībās valsts kontrolieri, atklājot likuma pārkāpumus, iesniedza priekšrakstus to novēršanai. Aplūkojamā likuma mērķis bija mazināt pēckara gadu kolektivizācijas metožu radītās sekas, mainot īpašuma formas lauksaimniecības uzņēmumos un zvejnieku kolhozos, kā arī veicināt privatizācijas procesu lauksaimniecībā un privātās uzņēmējdarbības attīstību, materiāli sekmēt zemnieku saimniecību veidošanos. Valsts kontroles pārbaudes liecina, ka šie mērķi nav panākti.

Kolhozu un sovhozu pārtapšanas un sadalīšanās procesā ražošana turpinājās. Tika ražoti graudi, piens, gaļa. Saražotā produkcija tika nodota sagādes un pārstrādes uzņēmumiem, kuri pārsvarā atrodas Lauksaimniecības ministrijas pakļautībā vai ietekmes sfērā.

Sakarā ar Augstākās padomes Lauksaimniecības un mežsaimniecības komisijas 1993.gada 21.februāra rakstu Nr.14-025 rajonos esošie valsts kontrolieri izpētīja stāvokli, kāds ir izveidojies norēķinos par lauksaimniecības produkciju. Balvu rajona sagādes un pārstrādes uzņēmumi ir parādā lauksaimniecības produkcijas piegādātājiem vairāk nekā 32 miljonus Latvijas valsts rubļu. Tanī skaitā tikai par pienu 23,9 miljonus Latvijas valsts rubļu. Uz 1993.gada 1.martu Ludzas rajona lauksaimniecības produkcijas piegādātājiem tikai sabiedrība "Gaļas pārstrāde" bija parādā 23,7 miljonus Latvijas valsts rubļu. Galvenie lauksaimniecības produkcijas iepircēji - parādnieki paju sabiedrībām un zemniekiem - Liepājas pusē ir Piena kombināts - 68,4 miljoni Latvijas rubļu, Aizputes siera rūpnīca - 13 miljoni Latvijas rubļu, Gaļas kombināts - 60,4 miljoni Latvijas rubļu, "Liepājas labība" - 5 miljoni Latvijas rubļu. Kopā 146,8 miljoni Latvijas rubļu.

Valsts Rēzeknes piena konservu kombināts nav norēķinājies ar piena piegādātājiem, sākot ar 1992.gada septembri. Kopējā nesamaksātā summa ir 177 miljoni Latvijas valsts rubļu. Tanī skaitā zemnieku saimniecībām un individuālajiem piegādātājiem - 60 miljoni Latvijas valsts rubļu. Tajā pašā laikā uz 1993.gada 15.martu kombināts nebija saņēmis apmaksu par realizēto produkciju 293 miljonus Latvijas valsts rubļu, tajā skaitā no Lauksaimniecības ministrijas organizācijām - 170 miljonus Latvijas valsts rubļu. Tajā skaitā firma "Lata" - 43 miljonus Latvijas valsts rubļu, Lauksaimniecības ministrijas inženiercentrs - 27 miljonus Latvijas valsts rubļu.

Ir izveidota un kā patstāvīga struktūrvienība ar visu birokrātijas aparātu darbojas valsts Rēzeknes saldētava, kura ir parādā kombinātam 71,6 miljonus Latvijas valsts rubļu, Balvu gaļas kombinātam - 17 miljonus Latvijas valsts rubļu parādā ir saldētava nr.2 Rīgā, Rēzeknes pilsētas pienotavai saldētava ir parādā 17,2 miljonus Latvijas valsts rubļu. Saprotams, ka saldētavās ir jānodrošina zināma gaļas, sviesta un citu pārtikas produktu valsts rezerve, bet šī rezerve nebūtu jāveido ar jaunu, mākslīgi veidotu struktūru un uz zemnieku neapmaksātās produkcijas rēķina.

Vēl papildus nosauktajām pie Lauksaimniecības ministrijas organizācijām pieder Lauksaimniecības ministrijas reorganizācijas rezultātā izveidotās valsts struktūrvienības "Lata", "Lagat", Lauksaimniecības ministrijas inženiercentrs un citas valsts kontrolei pagaidām neapzinātas struktūras. Uzzinot no valsts kontroliera, ka inženiercentrs ir parādā Rēzeknes piena kombinātam 27 miljonus Latvijas valsts rubļu par sviesta iegādi, direktors J.Zuša kungs informēja, ka 100 tonnu sviesta iegāde un tālāka pārdošana ir izdarīta bez inženiercentra vadības atļaujas.

Firmas "Lata" un "Lagat" ir izveidotas Lauksaimniecības ministrijā kā lauksaimniecības produkcijas un citas uzpirkšanas, pārpirkšanas un tālāk pārdošanas valsts struktūras ar dažu privātpersonu līdzdalību. Abu firmu faktiskais vadītājs ir pats lauksaimniecības ministrs. Firmas "Lata" peļņa 1992.gadā bija 858 miljoni 302 tūkstoši Latvijas valsts rubļu. Bez tam apgrozījums ārzemju valūtā bija 1 miljards 698 miljoni 381 tūkstotis Latvijas valsts rubļu. Firmai "Lata" tika novirzīts ASV kredīts 10 miljonu ASV dolāru apmērā. Izmantojot šo kredītu, no ASV tika iepirkti cieto kviešu šķirnes graudi 60 000 tonnu apmērā.

Bez tam firma "Lata" iepirka no Kanādas 32 000 tonnas sojas pupu, kuru pārstrādes rezultātā iegūtā eļļa tiks nosūtīta uz Jekaterinburgu kā tehniskā eļļa.

Tajā pašā laikā Latvijas zemnieku 1992.gadā izaudzētie graudi vēl šodien nav iepirkti. Pagājušoziem padomju saimniecībā "Ludza" nobeigušies 190 lopi, padomju saimniecībā "Purene" - 80 liellopi, 416 sivēni, aitas. Turpina nobeigties sivēnmātes, jo trūkst barības.

Priekšlikumi: pirmkārt, katrā lauku rajonā izveidot 3-5 cilvēku darba grupu (nodokļu inspekcija, lauksaimniecības departaments, Uzņēmumu reģistrs, pašvaldība), uzdodot šai darba grupai noteiktos termiņos inventarizēt notikušās izmaiņas lauku saimniecībās. Šī darba grupa būtu tā, kura izlemtu tālāko nesadalījušos paju saimniecību, tas ir, bijušo kolhozu un sovhozu likteni.

Jāapzina, kādi formējumi, saimniecības un citi lauku uzņēmējdarbības veidi darbojas vai darbosies katrā konkrētā pagastā. Šī darba grupa inventarizēto saimniecību pārraudzību nodotu pagastu pārraudzībā. Finansu inspekcijai jāsāk apzināt nodokļu maksātāji vai nemaksātāji konkrētajā pagastā. Kontrole no inspekcijas un no pagasta puses.

Otrkārt, Latvijas Republikas Ministru padomei jānosaka konkrēti termiņi norēķiniem par piegādāto lauksaimniecības produkciju. Nokavēto maksājumu soda sankcijas jāuzliek par pienākumu bezstrīdus kārtībā pārskaitīt pārstrādes uzņēmumiem pašiem.

Treškārt, jāuzliek par pienākumu iestrādāt līgumos Ministru padomes 1992.gada 6.novembra lēmuma Nr.467 7.1.punktu, jo šis punkts norāda, ka gaļas pārstrādes sabiedrībai jānorēķinās divu dienu laikā. Bet līgumā monopolists liek ierakstīt divus mēnešus.

Ceturtkārt, uz pārstrādes uzņēmumu bāzes jāveido kooperatīvās sabiedrības, lai ražotājs būtu daļējs noteicējs par gatavās produkcijas rezultātu.

Piektkārt, jālikvidē pārtikas pārstrādes uzņēmumu monopolstāvoklis valstī, kā arī rajonos. Jāsāk ar monopoluzņēmumu un citu valstisku ietekmes struktūru inventarizāciju Lauksaimniecības ministrijā un tūlītēju monopolietekmes likvidāciju.

Sestkārt, Latvijas Republikas Ministru padomei būtu jānosaka konkrēti termiņi norēķiniem par piegādāto produkciju. Tiem beidzoties, - parādnieku bankrots, ūtrupe vai cits mehānisms to darbības izbeigšanai. Triju dienu laikā jāatbrīvo lauksaimniecības produkcijas pārstrādes uzņēmumi no tajos esošajiem kooperatīviem, SIA vai kādām citām privātstruktūrām atbilstoši jau pieņemtajiem un spēkā esošajiem Latvijas Republikas likumiem un lēmumiem. Valsts kontrolieris Uldis Greiškalns. Paldies par uzmanību.

Priekšsēdētājs: Paldies. Tātad noklausījāmies atskaiti. Paldies.

Tagad pēc šī mūsu saraksta nākamajam kārta Latvijas Republikas Prokuratūras pārstāvim. Un pēc tam - Ministru padomei. Cik laika apmēram? Desmit minūtes. Lūdzu.

E.Ziediņš, ģenerālprokurora vietnieks: Latvijas Republikas Prokuratūra, pildot jūsu šā gada 2.februāra lēmumu, ir izdarījusi virkni pārbaužu un apkopojusi pārbaužu rezultātus. Kopumā republikā, realizējot prokurora uzraudzību šajā jomā, 1992./93.gadā ir veiktas 186 pārbaudes. Izskatītas un izlemtas 420 sūdzības un iesniegumi ar lauksaimniecības uzņēmumu privatizāciju saistītajos jautājumos. Atklāto trūkumu un pārkāpumu novēršanai ir iesniegti 116 prokurora protesti un 105 iesniegumi, to skaitā šā gada februārī-aprīlī 27 protesti un 33 iesniegumi. Veikto pārbaužu rezultātā prokurori iesnieguši 10 prasības, pieteikumus par privatizācijas gaitā noslēgto nelikumīgo darījumu un pieņemto lēmumu anulēšanu. Tiesā izskatītas un apmierinātas šobrīd ir 6 prokurora prasības.

Tā, piemēram, Preiļu rajona tautas tiesa un Latvijas Republikas Augstākā tiesa apmierināja Preiļu rajona prokurora prasību par valsts saimniecības "Preiļupe" celtniecības sektora atsavināšanu par labu kopsadarbībai "Namdaris". Atzina par spēkā neesošu pirkšanas-pārdošanas līgumu, saskaņā ar kuru minētais objekts izsolē tika pārdots p/s "Preiļupe" priekšsēdētāja sievai Barovkovskai.

Latvijas saimnieciskā tiesa apmierinājusi arī Bauskas rajona prokurora prasību pret p/s "Lielupe" par specializētajam valsts uzņēmumam - Saulaines lauksaimniecības tehnikumam - paredzētās valsts kapitāla daļas nepamatotu samazināšanu.

Latvijas Republikas Prokuratūra turpina izmeklēšanu krimināllietā par privatizācijas noteikumu pārkāpumiem un dokumentu viltošanu Cēsu rajona p/s "Piebalga" un SIA "Piebalga", ko izdarījis šo sabiedrību valdes priekšsēdētājs Duklovs.

Par paju sabiedrības "Biksti" mantas piesavināšanos Dobeles rajona prokuratūrā ir ierosināta krimināllieta pret bijušo šīs sabiedrības valdes priekšsēdētāju Kristapsonu.

Sakarā ar nelikumīgu rīcību ar statūtsabiedrībai piederošo mantu Saldus rajona policijā ierosināta krimināllieta pret bijušo p/s "Sātiņi" priekšsēdētāja v.i. Eltermani.

Ir ierosināta krimināllieta sakarā ar atklāto naudas līdzekļu iztrūkumu Ludzas rajona p/s "Isnauda".

Preiļu rajona prokuratūrā ir ierosināta krimināllieta par varas un dienesta pilnvaru pārsniegšanu, ko izdarījis bijušais p/s "Druva-1" valdes priekšsēdētājs Laizāns. Veicot privatizāciju, viņš, pārsniedzot savas pilnvaras, nelikumīgi atbrīvoja p/s "Druva-1" valdi, sadalīja sabiedrību, nodibināja jaunu SIA "Stabulnieki" un kļuva par tās valdes priekšsēdētāju. Šo prettiesisko darbību rezultātā tika paralizēta p/s "Druva-1" ekonomiskā darbība un apturēta tās privatizācija.

Balvu rajona prokuratūrā izskatīts jautājums par SIA "Vīksna-5" privatizācijas komisijas locekļu atbildību, kas patvarīgi un par minimālu vērtību privatizēja 20 govis un realizēja tās Gaļas kombinātā par 254 000 rubļu. Šajā nodarījumā ir konstatētas Kriminālkodeksa 102.panta 1.daļā paredzētās nozieguma pazīmes.

Pārbaude liecina, ka daudzi trūkumi un pārkāpumi privatizācijas procesā saistīti ar statūtu sabiedrību dibināšanas laikā pieļautajām kļūdām, jo sevišķi ar neatbilstoši likuma prasībām izdarītajiem mantas inventarizācijas sarakstiem.

Rēzeknes SIA "Bērzgale" mantas inventarizācijas saraksts sastādīts pavirši. Objektos iekļautajai tehnikai norādīta tikai tās kopējā vērtība, neprecizējot konkrētas tehnikas vienības, to skaitu. Valde pieļāva objektu nošķiršanu, nepaziņojot par ienākušo pieteikumu citiem sabiedrības dalībniekiem. Pārkāpti nošķiršanas termiņi.

Vairākos gadījumos nepamatoti atteikta objektu nošķiršana. Sabiedrībai iesniegts prokurora iesniegums, kā arī protests par izsoles nepamatotu organizēšanu objektiem, kas nošķirami kooperatīvam vai sabiedrībai kā vienīgajam pretendentam.

Valmieras rajona paju sabiedrības "Rubene" sākotnēji apstiprinātajā mantas inventarizācijas sarakstā lauksaimniecības tehnika, traktori, lauksaimniecības mašīnas un cits transports nošķirts no ražošanas objektiem. Tas ir fermā. Minētais bija par pamatu nelikumībām mantas nošķiršanas procesā. Pēc prokurora protesta un iesnieguma p/s "Rubene" dalībnieku kopsapulce atkārtoti izskatīja un apstiprināja mantas inventarizācijas sarakstu.

Vēl joprojām atsevišķās statūtu sabiedrībās pilnībā nav atrisināti jautājumi kapitāla daļu aprēķināšanai.

Ventspils rajona p/s "Blāzma" nolikums par kapitāla daļu aprēķināšanu bija apstiprināts jau 1991.gada februārī. Pēc likuma "Par lauksaimniecības uzņēmumu un zvejnieku kolhozu privatizāciju" pieņemšanas tas netika saskaņots ar šā attiecīgā likuma 7.panta prasībām. Un pretenzijas par sākotnēji apvienotā kapitāla daļām tika nepamatoti noraidītas. Par minēto ir iesniegts prokurora iesniegums.

Dobeles rajona p/s "Rītausma" nav aprēķināta sākotnēji apvienotā kapitāla daļa 79 Vītiņu pagasta iedzīvotājiem par kopējo summu - 380,5 tūkstošiem Latvijas rubļu. Prokuratūra gatavo iesniegšanai tiesā prasības pieteikumu šo personu interesēs.

Jelgavas rajona p/s "Lielupe" valde, pārkāpjot likuma "Par lauksaimniecības uzņēmumu un zvejnieku kolhozu privatizāciju" 18.pantu, devusi atļauju iegādāties sabiedrības pajas pilsonim Apetjonokam, kurš tās iepircis no sabiedrības dalībniekiem par kopējo summu - 780 000 Latvijas rubļu, pats nebūdams šīs sabiedrības dalībnieks. Par iegādātajām pajām Apetjonokam atļauts privatizēt divas kūtis. Par minēto ir iesniegts prokurora protests.

Jēkabpils rajona SIA agrofirmas "Daugava" agrofirmas privatizācijas un pārveidošanas sapulce pretēji likuma prasībām bija organizēta analoģiski bijušo kolhoza pilnvaroto sapulcei bez konkrēto fizisko personu pilnvarojuma. Katrs pilnvarotais pārstāvēja 750 000 Latvijas rubļu kapitāla. Šāda pilnvaroto un nevis dalībnieku sapulces forma tika ietverta šajos statūtos ar pilnvaroto sapulces lēmumu, SIA valdei nepamatoti piešķirot tiesības pārskatīt mantas inventarizācijas sarakstu, kas tika arī plaši praktizēts.

Uzsākot mantas nošķiršanu, netika ņemti vērā kredītu parādi, kas uz šā gada 1.februāri jau sastādīja 283 miljonus rubļu. Par minēto SIA "Daugava" iesniegts prokurora iesniegums. Cik man ir zināms, jau pagājušajā nedēļā tas tika izskatīts, un šajā iesniegumā minētās prasības tika pieņemtas.

Daudzas statūtsabiedrības netiek nodrošinātas ar elementāru kārtību mantas nošķiršanas jautājumu risināšanā. Alūksnes rajona paju sabiedrībā "Kolberģis", Saldus rajona paju sabiedrībā "Priedula", Jēkabpils rajona SIA "Lone" konstatēts, ka objekti tiek nošķirti priekšlaicīgi, neievērojot likumā noteikto viena mēneša termiņu pretendentu pieteikšanā. Norēķināšanās ar pajām par nošķiramajiem objektiem tiek aizkavēta, objektu nošķīrēji rīkojas ar objektiem kā ar saviem pirms vienošanās par objektu nošķiršanas apstiprināšanu pagasta valdē.

Ir gadījumi, ka kooperatīvajām sabiedrībām, kas nav uzņemtas par attiecīgo statūtsabiedrību dalībniecēm, nelikumīgi tiek nošķirti pamatražošanas objekti (Jelgavas rajona p/s "Saulīte", Rēzeknes SIA "Bērzgale"). Likumu pārkāpumi sastopami arī, izskatot iesniegumus par dzīvokļu, dzīvojamo māju nošķiršanu pa kapitāldaļām (Valmieras rajona SIA "Vārpa", Daugavpils p/s "Līksna").

Lai neaizkavētu jūsu uzmanību, varbūt nobeigumā par to, ko vēl būtu nepieciešams darīt, lai uzlabotu situāciju valstī šajā jautājumā. Analīze rāda, ka daudzi sarežģījumi likuma "Par lauksaimniecības uzņēmumu un zvejnieku kolhozu privatizāciju" praktiskajā realizācijā ir kā sekas arī šā likuma nepilnībām un tam, ka līdz ar likuma pieņemšanu normatīvā kārtībā netika izstrādāts un apstiprināts vienveidīgs tā izpildes mehānisms, ar aizkavēšanos tika pieņemti šā likuma papildinājumi un skaidrojumi.

Tikai divas dienas pirms termiņa, kad pārveidotajiem lauksaimniecības uzņēmumiem bija jāreģistrējas republikas Uzņēmumu reģistrā kā statūtsabiedrībām, tika publicēts republikas Augstākās padomes 4.marta lēmums par papildinājumiem šajā likumā, kas noteica, kādi dibināšanas dokumenti šīm statūtsabiedrībām ir nepieciešami. Statūtsabiedrības balstās ne uz vienotiem normatīviem dokumentiem, bet katra izstrādā savus noteikumus mantas nošķiršanai, nošķiramo objektu publiskai izziņošanai, izsoļu organizēšanai, atšķirīgi traktē, cik detalizētam jābūt mantas inventarizācijas sarakstam un tā tālāk. Visa tā rezultātā privatizācijas procesa sākums laukos, kas turklāt sakrita arī ar juridisko un revīzijas dienestu samazināšanu lauksaimniecības departamentos, noritēja bez nepieciešamās valstiskās kontroles, ko nespēja kompensēt ne Uzņēmumu reģistrs, ne Valsts kontrole, ne arī prokuratūras uzraudzība. Šīs nepilnības padziļināja lielas daļas statūtu sabiedrību psiholoģiskā nesagatavotība privatizācijai, kas izpaudās aprēķināto kapitāldaļu un savu īpašnieku tiesību nenovērtēšanā, samērā formālā un vienaldzīgā attieksme pret sabiedrībām, arī izpildinstitūcijām, to skaitā, pret revīzijas komisijām, kā arī pret šīm pašām likvidācijas komisijām. Ar privatizāciju saistītā normatīvā bāze arī šobrīd atpaliek no prakses.

Neskatoties uz to, ka sācies statūtsabiedrību likvidācijas process un ka ar Latvijas Republikas Augstākās padomes 1993.gada 2.februāra lēmumu Ministru padomei bija uzdots līdz 1993.gada 15.februārim izstrādāt un apstiprināt metodiskos ieteikumus par kārtību, kādā veicama sabiedrību likvidācija, šādi ieteikumi laikus nebija apstiprināti. Latvijas Republikas Prokuratūra šajā sakarā ir griezusies Latvijas Republikas Ministru padomē ar attiecīgu iesniegumu.

Latvijas Republikas Prokuratūra un tās struktūrvienības, neskatoties uz to, ka šis lēmums mums bija izpildāms līdz 15.datumam, turpina strādāt ar šiem jautājumiem un izdarīs visu, kas ir iespējams pēc Prokuratūras likuma, lai attiecīgi aizstāvētu to pušu intereses, kuras ir aizskartas.

Priekšsēdētājs: Lūdzu Latvijas Republikas Ministru padomi. Ģēģera kungs pārstāvēs valdību.

D.Ģēģers, lauksaimniecības ministrs: Cienījamie deputāti, es centīšos runāt par darba kārtības jautājumu pamatā un par Augstākās padomes šā gada 2.februāra attiecīgo likumu, kas tika pieņemts pēc Lauksaimniecības ministrijas un Lauksaimniecības un mežsaimniecības komisijas iniciatīvas un kura izpildes nodrošināšanai Lauksaimniecības ministrija izstrādāja un īsteno speciālu pasākumu kompleksu. Tas sevī ietver pasākumus, kuri īstenojami statūtsabiedrību institūcijām, tas ir, valdēm, revīzijas komisijām, rajonu lauksaimniecības departamentiem, Lauksaimniecības ministrijai un kuri nebija noteikti līdz šim. Arī attiecīgi ne pavēles, ne citi rīkojumi nedrīkstēja runāt pretī attiecīgajam likumam.

Bez tam šā gada trīsarpus mēnešos Lauksaimniecības ministrijas speciālisti izstudēja 13 rajonu 78 pagastus. Darbs norit visā republikā, to starpā ir 81 lauksaimniecības statūtu sabiedrība. Ņemot vērā, ka līdzīgu darbu veic arī rajonu lauksaimniecības departamenti, bet ministrijā uzklausīti vairāk nekā 200 apmeklētāji praktiski pēdējā mēneša laikā, var izdarīt secinājumus ne tikai par privatizācijas gaitu lauksaimniecības un statūtu sabiedrībās, bet arī par gatavību pavasara darbiem.

Par pārbaudes rezultātiem sagatavota informācija Ministru padomei, tās kopija darba gaitā iesniegta arī Lauksaimniecības un mežsaimniecības komisijai. Kā jūs zināt, par privatizācijas gaitu plašs materiāls publicēts arī šīsdienas "Lauku Avīzē", ko mēs dzirdējām… Es tikai gribētu atvainoties, ka tas darīts zināmā mērā arī tendenciozi, apejot tieši to darbu, ko prasa likums un ko dara arī valsts pārvaldes institūcijas.

Vispirms gribu uzsvērt, ka, pateicoties deputātu atsaucībai, 2.februārī pieņemtie normatīvie dokumenti ir devuši risinājumu daudzu līdz šim lauku privatizācijā samilzušu problēmu risināšanā, kur valsts pārvaldes institūciju tiesības ar likumu nebija noteiktas. Savu valsts varas institūciju vietu ir parādījusi Valsts kontrole, Prokuratūra. Tas viss veicina privatizācijas sekmīgu norisi. Diemžēl varbūt par maz mēs šodien dzirdējām no Valsts kontroles tieši priekšlikumus, kā praktiski darīt, kā ietekmēt šo procesu, lai tas būtu tiesiski likumīgs.

Valstī kopumā lauksaimniecības statūtsabiedrībās ir nošķirta sabiedrības manta 20,4 procentu apmērā no tās kopējās vērtības. Visstraujāk šī otrā posma privatizācija ir skārusi Jēkabpils rajona statūtu sabiedrības, kurās nošķirti vairāk nekā 50 procenti no kopējā kapitāla, septiņu rajonu statūtu sabiedrībās - Balvu, Ventspils, Alūksnes, Bauskas un citās - 26 līdz 33 procenti. Piesardzīgi mantas nošķiršana skārusi augkopības un lopkopības objektus, nošķirti 18 procenti no šo objektu skaita un 10 procenti no šo objektu kopējās vērtības. Tehnikas un agroservisa objektu nošķiršanai uz 15.aprīli ir izveidotas vai veidojas vairāk nekā 215 tehnikas koplietošanas kooperatīvās vai tām pielīdzinātās sabiedrības. Sabiedrību rīcībā uz gada sākumu ir nošķirtas 169 mehāniskās darbnīcas, 158 graudu pirmapstrādes punkti, 65 autogarāžas ar autotransportu un degvielas bāzi.

Privatizācijas process norit pretrunīgi. Šo pretrunu pamatā ir uz vispārējās ekonomikas pārstrukturēšanās un iedzīvotāju zemās pirktspējas fona visu veidu statūtsabiedrību it kā maksātnespēja un bankrota tuvums. Kas attiecas uz šīm programmām un prognozi, kā arī uz rīcību un taktiku, tad es diemžēl varu tikai izteikt nožēlu, ka Valsts kontrole nav gribējusi ar to iepazīties, kur, sākot ar 1990.gadu, katram gadam ir precizēti un skatīti arī ar attiecīgajām organizācijām. Šajos apstākļos kā mantas nošķiršanas galarezultāts pēc stāvokļa uz 1993.gada 15.aprīli ir tas, ka 152 statūtsabiedrību sapulcēs pieņemts lēmums par to likvidāciju. Jāsaka gan, ka šīs saimniecības ir būtībā tās, kas bija ekonomiski vājas, iekļāvās vājo saimniecību kategorijā.

Ir izstrādāti metodiskie ieteikumi statūtsabiedrības darbības izbeigšanai pēc pašas sabiedrības lēmuma, notiek likvidācijas komisiju priekšsēdētāju pirmā apmācība, šodien tajā piedalījās arī Valsts kontroles speciālisti. Likvidācijas process statūtu sabiedrībās faktiski skar visus 26 rajonus. Ministrijā, analizējot pārkāpumus un līdztekus arī izvērtējot "Lauku Avīzē" publicēto, turpmākās darbības virziens ir orientējams uz astoņām galvenajām pārkāpumu grupām. Kā pirmo gribētu teikt par to, ka valde privatizē pēc saviem ieskatiem, mainot inventarizācijas sarakstus. Nav precizēti mantas inventarizācijas saraksti, pie fermām nav tehnikas, fermas ir bez lopiem, nav mantas nošķiršanas nolikuma, nenošķir objektus likumā paredzētajā termiņā, nesakrīt kopējā sadalāmā kapitāla un pajās aprēķinātā kapitāla summa. Es negribētu saukt šeit šos atsevišķos piemērus. Nav savlaicīgi aprēķināts arī sākotnēji apvienotais kapitāls. Viens no būtiskākajiem aspektiem ir tas, ka apgrozāmos līdzekļus nošķir, pieprasot tos izpirkt. To novēršana ir pieprasīta arī konkrēti privatizācijas komisijām un arī tiek kontrolēta.

Arī par šiem pārkāpumiem starp prokuratūru un Valsts kontroli būtu jābūt sadarbībai, lai nepatērētu laiku savstarpējā sarakstē, bet lai panāktu ātru un operatīvu labošanu uz vietām vai šo trūkumu novēršanu, pārkāpumu novēršanu. Privatizācijas procesa stabilizēšanai ir līdzējuši arī vairāki konkrēti jūsu deputātu priekšlikumi, to rezultātā tika aizsprostots ceļš daudzām nelikumībām.

Rīgas paju sabiedrībā "Ropaži" pēc signāla saņemšanas no deputāta nācās ievērot likumā noteikto kārtību klientu kooperatīvo sabiedrību veidošanā. Tur izbrauca arī mūsu darbinieki. Savukārt Jēkabpils SIA agrofirma "Daugava" kopsapulce 16.aprīlī novērsa pieļautos pārkāpumus, kuri bija saistīti ar valdes pilnvaru pārsniegšanu. Pārkāpumu skaitā bija arī mantas inventarizācijas saraksta mainīšana. Līdzīgi tas notika Madonas rajona paju sabiedrībā "Ozoli". 22.aprīlī kopsapulce kārtējo reizi mēģinās labot Cēsu rajona paju sabiedrības "Piebalga" likumu pārkāpumus.

Mēs labi saprotam, ka šādas ķirurģiskas iejaukšanās no ārpuses ir tikai situācijas normalizēšana, bet bez tā arī nevar, tam bija jānotiek nepārtraukti un varbūt daudz ātrāk likuma ietvaros ar attiecīgām tiesībām, ko vajadzēja noteikt arī attiecīgajam likumam, novēršot šīs pretrunas starp valsts pārvaldes institūciju nolikumiem un šo privatizācijas likumu. Paldies par to, ka tagad pamatos tas arī ir izdarīts. Par nepietiekami operatīvu rīcību Aizkraukles rajona paju sabiedrības "Kurmene" sapulcē, kas radīja papildu sarežģījumus privatizācijas likuma nodrošināšanā, Aizkraukles rajona Lauksaimniecības departamenta juriste ir disciplināri sodīta. Vairākos rajonos, reorganizējot lauksaimniecības departamentus, nomainīti attiecīgie speciālisti.

Lauksaimniecības ministrija ir izdevusi pavēli, ar kuru uzdots rajonu lauksaimniecības departamentu vadītājiem noteikt kārtību un personu loku, kuras ir pilnvarotas iepazīties ar privatizācijas materiāliem statūtu sabiedrībās.

Jaunajā departamenta nolikumā privatizācijas kontrole ietverta svarīgāko pienākumu lokā. Tas savienojumā ar šo lēmumu papildus piešķirtajām tiesībām pārkāpumu gadījumos celt prasību prokuratūrai dod iespēju efektīvāk vērsties pret vainīgajām personām.

Tomēr vairākos gadījumos, es domāju, objektīvu iemeslu dēļ, prokuratūras pārslodzes dēļ sadarbība varbūt arī ne vienmēr vēl ir pietiekama. Spilgts piemērs ir Ludzas rajons, kur kopš pagājušā gada nogales pārvalde par dažiem saimnieciskiem privatizācijas pārkāpumiem ierosināja saukt pie atbildības paju sabiedrības "Cibla" priekšsēdētāju Zvirgzdiņu. Taču pašreiz vēl tas diemžēl arī nav izdarīts.

Lauksaimniecības ministrija ir griezusies prokuratūrā sakarā ar likumu pārkāpumu gadījumiem. Šā gada trijos mēnešos iesniegti dokumenti par Ludzas rajona paju sabiedrību "Cibla", "Pilda", Balvu rajona paju sabiedrību "Viļaka", Dobeles rajona paju sabiedrību "Auce", "Rītausma", Cēsu rajona paju sabiedrību "Mārsnēni", Jēkabpils rajona SIA agrofirmu "Daugava" un daudzām citām. Pēc ministrijas rīcībā esošajiem datiem, rajonu prokuratūrās ir iesniegti 58 iesniegumi, 22 iesniegumi ir tautas tiesā.

Cienījamie klātesošie! Ir jautājumi, kur nepieciešams vēl papildināt likumdošanu. Piemēram, vajag precizēt Latvijas Republikas likuma "Par uzņēmējdarbību" 34.pantu par norēķiniem ar likvidējamās statūtsabiedrības darbiniekiem par norēķiniem par piegādāto lauksaimniecības produkciju, kur pārstrāde ir statūtsabiedrības sastāvā, par pašvaldībām bez atlīdzības nodotajiem objektiem, tātad par to sociālās un ražošanas infrastruktūras objektu, kuri izbūvēti uz valsts kredīta rēķina, atlikušās bilances vērtības pārņemšanu pilnā mērā. Pēc attiecīga valdības lēmuma pieņemšanas statūtsabiedrības likvidācijas gadījumā atsevišķi mērķa īstermiņa kredītu pārņemšanas jautājumi vēl nav noreglamentēti. Vairumā no minētajiem gadījumiem Lauksaimniecības ministrija ir sagatavojusi attiecīgo normatīvo aktu izmaiņu projektus. Es nodošu tos sekretariātā ar lūgumu komisijām tos rūpīgi izanalizēt. Daudzi ir bijuši iepriekš iesniegti, skatīti, tie nav pieņemti. Piemēram, kas skar atsevišķu nošķirto objektu, konkrēti arī šo tehnikas servisa atklāto sabiedrību pārprofilēšanu, tehnikas pārdošanu.

Šie jautājumi ir tādi, kas šodien prasa neatliekamus risinājumus. Tādēļ, cienījamie deputāti, no laukos notiekošā privatizācijas procesa ir jāizdara vismaz divi galvenie secinājumi. Lauksaimniecības uzņēmumu privatizācija ir iegājusi izšķirošā posmā, un šis process ir kļuvis, manā skatījumā, tomēr neatgriezenisks, tā gaita nerada draudus reformas mērķu sasniegšanai, privātā īpašuma atjaunošanai un uz tā bāzētās pārtikas apgādes stabilizācijai.

Tas apstāklis, ka no 669 statūtu sabiedrībām vairāk nekā 152 ir pieņēmušas lēmumu par pašlikvidēšanos (sākot agrāro reformu, republikā bija 108 ekonomiski mazas rentablas saimniecības), rada nopietnu spriedzi pavasara lauku darbu organizācijā. Turklāt tas notiek asas politiskās konfrontācijas apstākļos.

Lauksaimniecības ministrija ar tās institūcijām rajonos, Valsts zemes dienests, Ministru padome ir veikusi nepieciešamos priekšdarbus pavasara lauku darbu sekmīgas norises veicināšanai. Mums nav pašreiz svētāka pienākuma, lai šie darbi tiktu veikti. Es esmu pārliecināts, ka arī šajā pavasarī zeme tiks apstrādāta. Paldies par uzmanību.

Priekšsēdētājs: Tātad esam noklausījušies Valsts kontroles, Prokuratūras un Ministru padomes atskaiti par minēto likumu un lēmumu izpildi, ko, protams, ņems vērā Lauksaimniecības un mežsaimniecības komisija un pārējie deputāti. Par šo pašu jautājumu saskaņā ar mūsu šīrīta balsojumu tagad būtu jābūt Godmaņa kunga un Ģēģera kunga atskaitei par G-24 kredītu.

Felsa kungs, par procedūru laikam. Lūdzu.

A.Felss: Par procedūru. Tā kā šis pirmais jautājums ir izskatīts, es uzskatu, ka būtu lietderīgi pie otrā jautājuma tomēr atklāt jautājumu uzdošanu. Es ierosinātu pēc tam, kad noklausīsimies ziņojumu par kredītpolitiku, uzdot arī jautājumus.

Priekšsēdētājs: Tad varbūt arī uzreiz precizējiet, cik ilgi un kādus jautājumus, jo mums ir 38 minūtes.

A.Felss: Mans priekšlikums būtu - līdz sēdes beigām, ja būs jautātgribētāji.

Priekšsēdētājs: Ja runātāji nerunās līdz sēdes beigām.

J.Kinna: Es gribētu atbalstīt Felsa kunga ierosinājumu.

Priekšsēdētājs: Jā, paldies. Godmaņa kungs, lūdzu! Un tad jūs uzreiz orientējoši, cik… Godmaņa kungs ierosina, ka viņš uzreiz varētu atbildēt uz jautājumiem.

I.Godmanis, Ministru padomes priekšsēdētājs: Redziet, cienījamie deputāti, cienījamo sēdes vadītāj! Vispār šī prakse jau ir ļoti patīkama: no rīta nobalsot, un uzreiz vakarā es esmu šeit kā pionieris. Šis jautājums ir ļoti nopietns, un es pilnīgi piekrītu, ka šis jautājums ir jāapspriež. Mēs rīt gatavojamies uzstāties Ekonomikas komisijā, parīt, jā. Arī Oša kungs un visi mūsu atbildīgie, arī sekretariāts, visas organizatoriskās vienības. Bet, tā kā laika ir ļoti maz, es varbūt nelasīšu neko, es pateikšu pašu galveno, ko mēs esam darījuši, jo tas jautājums būs acīmredzot pirms Saeimas vēlēšanām. Es domāju, ka tad, kad mēs būsim Ekonomikas komisijā izskatījuši šo jautājumu, acīmredzot arī Budžeta komisijā būs jāsniedz pilnvērtīgs ziņojums par to. Tas ir viens no galvenajiem nākamās valdības tālākās darbības virzieniem, ko mēs atstājam viņiem mantojumā: vai mēs iztērējam naudu vai neiztērējam un pēc kādiem kritērijiem.

Tātad, pirmkārt, par kādiem jautājumiem mēs varētu runāt? Tātad pats līgums starp valdību un Eirokopienu. Šeit ir divi teikumi. Līgums ir uz 100 miljoniem, bet tikai 50 miljonus piešķir. Un otros 50 miljonus maksā tikai tad, ja ar Valūtas fondu izdodas maija beigās parakstīt nākamo tā saukto sadarbības līgumu. Ja mums ar viņiem neizdodas sadarbības līgumu parakstīt (faktiski ir runa par maiju, tātad faktiski līdz vēlēšanām), tad tos nākamos 50 miljonus nedabū. Kredīts ir dārgs - par 11 procentiem. Valūtas fonds tāpat kā Eiropas Kopiena cenšas stipri iejaukties, lūk, šinī kredīta sadalē. Sadales principā. Tas ir viens.

Otrs. Kādi organizatoriski pasākumi ir veikti? Pirmkārt, arī jums, kad mēs šeit balsojām par šo kredīta ņemšanu vai neņemšanu, toreiz bija izdalīti kredīta finansēšanas organizāciju nosacījumi. Tas ir tāds dokuments, kas grib iepazīties. Mēs to varējām toreiz pavairot, bet, ja kādam nav, mēs varam iepazīstināt arī atsevišķi. Te ir arī finansu ministra vietas izpildītāja Oša kunga dokuments, kurš ir valdībā apspriests, par ekonomisko pamatojumu G-24 kredītam. Un pats galvenais, arī Komercbanku asociācijas atbilde, jo ir lēmums par G-24 kredīta realizācijas nosacījumiem, kas adresēts man un Oša kungam, ko ir lēmusi Latvijas Komercbanku asociācijas padome. Šeit īsos vārdos, lai saprastu būtību. Starpība ir tajā apstāklī. Kā zināms, mums kredīts nāk par 11 procentiem, šai naudai jābūt deponētai Latvijas Bankā. Valdībai nav tiesību uz šo kredītu pelnīt, tieši uz šo kredītu. Tātad nevar to kredītu ielikt kaut kur citur un procentus vākt. Tas ir aizliegts. Vienīgi, ja kredītu sāk izmantot un ir jāsāk maksāt procentus atpakaļ, tad, apgrozot šo kredītu vairākreiz, var pelnīt uz to otro naudu, ko dabū atpakaļ, pirmo kredītu realizējot un dabūjot naudu atpakaļ.

Šeit ar komercbankām ir divas problēmas. Un vispār ar banku sistēmu. Šodien es piedalījos arī banku pārvaldnieku sapulcē, ko organizēja Latvijas Bankas priekšnieks. Šeit ir divas problēmas. Tīri organizatoriskas. Vai mūsu triju banku sistēma ir gatava izlaist caur sevi 50 miljonus? Viss ir atkarīgs no tā, kādus normatīvus noteiks Latvijas Banka. Normatīvi šeit ir šādi: 1:14 patlaban eksistē. Tātad vienai vienībai ir jābūt statūtkapitālam un 14 vienības drīkst izsniegt kredītā. Un vēl nosacījums arī tāds, kāds mums šeit ir pieņemts dokumentos, ka ne vairāk par 3 miljoniem kredīta var piešķirt vienam kredītņēmējam. Katrā ziņā patlaban situācija iezīmējas šādi.

Šodien, runājot ar banku pārvaldniekiem, noskaidrojās, ka viņiem ir ļoti smaga situācija, jo parasti nav statūtu kapitāls izdalīts banku nodaļās, ir ļoti daudz sliktu kredītu. Vissliktākā situācija diemžēl ir ar tiem kredītiem, kas ir paņemti graudiem un kur ir, varētu teikt, graudu parāds banku nodaļām. Bija tāda situācija pagājušajā rudenī, kad ņēma graudus, deva graudu kredītus, graudus iepirka. Notika tāda nepatīkama lieta, pēc manām domām, ka graudus nevis realizēja, bet tie, kas cepa un mala maizi, tie iepirka citus miltus un graudus, uztaisīja to maizi un nosēdināja faktiski tos graudu kombinātus, kas pirka uz kredīta graudus, uz sēkļa. Un tagad ir problēma, ka ir paņemts bankā kredīts, tajā skaitā banku komercnodaļās… Tur ir tāda situācija, ka procenti tiek rēķināti virsū, un šie graudi paliek arvien dārgāki. Tagad, lai šos graudus realizētu, tas var atstāt ļoti spēcīgu iespaidu uz maizes cenu. Tā kā nākamgad nav sagaidāmi nekādi Eirokopienas graudi, punkts viens, un ievedmuita darbojas, punkts divi, tad neapšaubāmi nekādi varianti par to, ka varētu kaut kādus citus miltus vai graudus izmantot (vismaz lielos mērogos ne), nav pieļaujami.

Bet šis ir viens no iemesliem, kāpēc banku nodaļas faktiski nav gatavas izlaist caur sevi lielus kredītus. Piemēram, klasiskā shēma būtu šāda. Valdība sēž malā, izskata valdības komisijā prioritārus virzienus, kur ir runa par kredītnovirzīšanu un kredīta ņēmēju. Tālāk shēma ir tāda: Latvijas Bankas nodaļa, kas tagad privatizēsies, vai arī komercbanka, un tālāk ir kredītņēmējs. Kredītņēmējs nāk ar biznesa plānu vai ar garantijām uz tirgu no attiecīgā tirgus partnera, ka viņam nopirks to produkciju, vai kādas citas bankas vai kāda cita garantija. Tādā gadījumā, lūk, šī banka ņem sev 6 procentus riska kapitāla no apgrozāmā kredītapjoma. Te problēma mums parādījās tikai vienā apstāklī, proti, komercbankas prasīja 8 procentus. Mēs patlaban esam palikuši uz 6 procentiem. Bet saskaramies ar tādu lietu, ka patlaban mēs faktiski no visa G-24 kredīta tiešo kredītu zemniekiem nespējam iedot lielākoties komercbanku nodaļu stāvokļa dēļ, tās nav spējīgas šo kredītu apstrādāt. Tagad banka izdara izņēmumu. Cik es sapratu, līdz šim visu laiku komisijā mums bija tāds lēmums no bankas puses, ka tās nevar dot šīm bankām komercbanku funkcijas sakarā ar statūtkapitāla sliktumu, vājumu un sliktiem aizņēmumiem. Tagad banka izmaina normatīvus un dos tiesības šo naudu - vienu miljonu dolāru - tikai apstrādāt, lai zemnieks varētu paņemt tieši kredītu reģionālā nodaļā. Tā būtu ļoti normāla situācija. Pretējā gadījumā mums ir jāiet pa visiem citiem variantiem, kur viss ir, protams, samāksloti un sarežģīti, kā tas ir ar degvielu, kā tas ir ar minerālmēsliem, kad diemžēl mēs nevaram iet caur reģionāliem kredītiem un mums ir jāiet caur komercbankām. Šeit piedalās trīs komercbankas.

Pirmā komercbanka, kas strādā pie degvielas kredīta, ir "Olimpija". Pie minerālmēslu kredīta ir "Baltijas Banka". Kas attiecas uz importētās daļas kreditēšanu, ko pārstrādes uzņēmumi ir paņēmuši, kas pamatā ir 70 procenti no šīs produkcijas, kas ir parāds, tur ir runa par Zemes banku. Šeit mēs saduramies ar tādu lietu, ka, lūk, šīs komercbankas neuzņemas atbildību par visu kredītapjomu. Ja, piemēram, "Olimpijai" ir 3 miljoni, tad tā ņem garantiju tikai uz 500 000. Tas nozīmē, ka 6 procentus arī viņa saņems tikai par 500 000, jo pārējās ir valdības garantijas. Mēs faktiski esam pieņēmuši no akceptētiem G-24 līgumiem sekojošus kredītus: 3 miljoni degvielai, 3 miljoni minerālmēsliem un vēl rīt skatīsim. Mēs esam sēdējuši vairākas reizes, man šeit ir seši protokoli, ka mēs šo jautājumu esam apsprieduši komisijās un valdībā. Rīt beidz izskatīt visus biznesa plānus pārstrādes uzņēmumiem, tajā skaitā septiņiem lielākajiem uzņēmumiem, par lauksaimniecības produkcijas pārstrādi. Es ceru personīgi, ka rīt mēs pieņemsim lēmumu par attiecīgo kredītu izdalīšanu par šo summu līdz 10 miljoniem (varbūt tur būs mazāka summa, tas ir atkarīgs no tā, kādi šie biznesa plāni būs pēc kvalitātes) pārstrādes uzņēmumiem.

Kāda šeit ir lielākā problēma? Formāli organizatoriski mēs esam noformējušies, komisiju vadu es pēc valdības lēmuma, vietnieki ir Kreitusa kungs, Oša kungs, atbildīgie sekretāri ir Gopera kungs, cilvēks ar lielu pieredzi, strādājis ārzemēs, mans padomnieks Orlovska kungs, ir finansu ministra vietnieks, komisijas sekretariāta vadītājs. Komisijas locekļos ir Valsts statistikas komitejas priekšsēdētāja vietnieks Ameriks, Republikas Ministru padomes priekšsēdētāja eksperts, valdības aparāta galvenais speciālists Burtnieks, Gaiļa kungs, Ārlietu ministrijas sekretārs, Jurkānes kundze - Investīciju banka, Rimšēviča kungs - Latvijas Bankas viceprezidents, Ūdra kungs - ārējās tirdzniecības ministra vietnieks, Vītoliņa kungs - Ekonomisko reformu ministrijas ārvalstu investīciju politiskās daļas priekšnieks, Dragiļeva kungs - padomnieks ekonomikas jautājumos. Mums ir arī speciāls nolikums. Valdība izskatīja šīs komisijas nolikumu, es tagad laika trūkuma dēļ negribu atstāstīt visus šos nolikumus. Šai komisijai ir tiesības koordinēt un izskatīt visus jautājumus, ko sniedz nozaru ministrijas, to skaitā atsevišķi norādījumi ir doti Ekonomisko reformu ministrijai, kas skatās visus apmaksāšanas nosacījumus.

Kur mums ir lielākās grūtības? Lielākās grūtības ir tās, ka ir arī neapstiprināti projekti, ir daudzi noraidīti projekti. Es varu teikt, ka dotajā brīdī visaktīvākie, protams, ir lauksaimnieki. Tātad, ja minimālajā variantā lauksaimniekiem tagad ir piešķirti 6 miljoni, tad, ja būs šie biznesa plāni kārtībā, valdība arī izpildīs to, ko solīja, un tiks piešķirti 16 miljoni. Pārējās ministrijas patlaban nekādu lielu aktivitāti neizrāda. Īpaši izbrīnu izraisa tas, ka no vieglās rūpniecības nozares un Rūpniecības ministrijas nav nekādas aktivitātes. Vienīgi "Latvijas gāze" ir parādījusi aktivitāti sakarā ar to kredītu, kas ir nepieciešams atmaksai Krievijai. Tā ir atkal milzīga summa - 14 miljoni.

Godīgi sakot, mums neiznāk klasiski izskatīt šos kredītus. Teiksim, nāk kredīta ņēmējs, kam ir sava nauda, pirmkārt. Otrkārt, viņam būtu kārtīgas garantijas. Un mēs arī negribam. Mēs tāpēc ļoti rūpīgi skatāmies, vai varam dot šos tā sauktos ārkārtējos kredītus. Jo arī šie kredīti par minerālmēslojumu ir ārkārtēji, par degvielu ir ārkārtēji, par importēto daļu pārstrādes uzņēmumiem ir ārkārtēji sakarā ar parādu. Ja "Latvijas gāze" apstiprinās savu biznesa plānu… Diemžēl plāna viņiem nav. Kamēr plāna nebūs, tikmēr mēs, protams, lēmumu nepieņemsim.

Problēma parādās vienā apstāklī. Ja klasiski valsts uzņēmums grib ņemt kredītu, nevis privātais, bet valsts uzņēmums, kaut gan tikpat labi tas attiecas arī uz privāto uzņēmumu, kādas garantijas tas var dot? Kā likums, garantiju vajadzētu uzņemties bankai, kas ņem 6 procentus no šā kredīta apjoma, ko laiž caur sevi. Banku nostāja ir tāda samērā atturīga. Kāpēc? Tāpēc, ka banka negrib kļūt par lombardu, jo vienīgais, ko var šis uzņēmums ielikt ķīlā, ir savs īpašums. Tātad valsts uzņēmums, kam ir savi pamatfondi, var ielikt ķīlā, teiksim, savus pamatfondus, apgrozāmos līdzekļus, bet bankas uz to reaģē samērā negatīvi, jo, neapšaubāmi, ja neapmaksās kredītu, tad automātiski bankai nāksies šo uzņēmumu pašai pārdot.

Valdības garantijas ir šādas. Mēs ar budžetu garantēt nevaram, jo budžetā mums nav pārpalikuma. Mums nav nekādi valsts līdzekļi noguldīti uz depozītiem kaut kur bankās. Mums tad ir tādā gadījumā jāgarantē ar valsts īpašumu. Mēs dodam tad attiecīgu komandu doto valsts īpašumu pārdot. Lai varētu šo kredītu realizēt kaut vai ļoti perspektīvam kokapstrādes uzņēmumam vai, teiksim, zivsaimniecības uzņēmumam, ir nepieciešama šāda situācija. Viņam ir jāakcionējas, klasiski jāakcionējas, jānosaka ir akciju kapitāla summa, jānominē ir akcijas nomināls, cik tas ir liels. Un automātiski tā akciju daļa, kas ir nepieciešama kā rezerve riska gadījumā, ja viņš krīt iekšā un neatdod parādu, būtu jāizpārdod. Un bankai būtu tiesības šīs akcijas pārdot. Vienīgais nosacījums, ka šeit ir nepieciešams, lai būtu akciju birža un lai šīs akcijas varētu kotēt. Tad būtu normāla situācija. Bankas ļoti negatīvi patlaban uztver to lombarda ideju, ka viņi dabū faktiski ķīlā mantu, nevis vērtspapīru. Šīs ir problēmas, kas patlaban tiek skatītas.

Var pateikt, ka komisijas nolikums patlaban vēl arvien tiek izstrādāts līdz galam. Mums ir dots mēnesis laika, lai mēs to izstrādātu paši komisijā, valdība vairs tur neiejauksies.

Gribu teikt, ka visas komisijas sēdes notiek stingri Valūtas fonda un arī speciāla Eirokopienas koordinatora klātbūtnē. Kā likums, parādās viena ļoti negatīva iezīme. Kredītus grib ņemt daudzi, bet pierādīt ar savu biznesa plānu palīdzību mārketingu, tas nozīmē, tirgu, kā realizēs savu produkciju, lai atdotu pēc tam naudu, kā likums, nevar.

Un, dabīgi, ka mēs tādu ceļu iet nevaram. Jo, ja mums nebūs šo kārtīgo biznesa plānu ar visu nepieciešamo atmaksas mehānismu, mums būs problēmas. Vienīgais, ko es varu teikt, kaut arī kredīts ir dārgs, ir tas, ka kredīts ir pietiekami ilgs - uz septiņiem gadiem. Un komisijai valdība ir devusi tiesības izskatīt jautājumus līdz pieciem miljoniem. Protams, šos kredītus nedod uz septiņiem gadiem, bet, kā likums, līdz diviem gadiem. Tas nozīmē iespēju apgrozīt šos kredītus vairākkārt. Tas būtu apmēram par to, cik tālu mēs esam gatavi šobrīd un kā strādājam. Laika trūkuma dēļ es negribētu iedziļināties sīkumos. Paldies par uzmanību.

Priekšsēdētājs: Tātad jautājumi. Pirmā jautā Buķeles kundze un pēc tam Eglāja kungs. Vairs neviens nav pierakstījies. Felsa kungs - vēl.

E.Buķele: Godmaņa kungs, man divi pavisam īsi jautājumi.

I.Godmanis: Klausos.

E.Buķele: 10 miljonu kredīts pārstrādes uzņēmumiem parādu dzēšanai. Vai jūs uzskatāt, ka šī pārstrādes uzņēmumu parādu problēma ar to tiks atrisināta? Vai pēc nedēļas situācija nebūs tāda pati?

I.Godmanis: Redziet, ja mums pārstrādes uzņēmumu parāds, teiksim, nepārtraukti augtu un palielinātos, tad, protams, man būtu bail sakarā ar to, ka mēs tagad kreditējot, pēc zināma laika nonāktu tādā situācijā, kā jūs teicāt. Patlaban situācija ir tāda, ka parāds, kas ir, nu jau ir nostabilizējies un neaug savā apjomā. Tas ir sakarā ar vairākiem faktoriem, proti, samazinās ražošana, samazinās faktiski arī apjoms. Un mums ir tādas domas… Varbūt ministrs, kas ir līdzziņotājs, pateiks to profesionālāk. Šinī gadījumā, ja mēs runājam tikai par importēto daļu, tas ir, par to daļu, ko mēs tiešām importējam, par mazutu, teiksim, pārstrādes materiāliem un tā tālāk, mēs principā, lūk, uz apgrozāmo līdzekļu rēķina spētu šo parādu, vienu vārdu sakot, vienreiz likvidēt. Tālāk šie apgrozāmie līdzekļi būtu nepieciešami, lai varētu strādāt uz priekšu.

E.Buķele: Paldies. Un otrs jautājums. Latvijā esošās degvielas firmas pašreiz piedāvā dīzeļdegvielu vairumā par 10 rubļiem litrā lētāk nekā firma "Lear". Vai uzskatāt, ka ir pareizi tērēt šim nolūkam trīs miljonus dolāru?

I.Godmanis: Es varu atbildēt šeit ar divām atbildēm. Pirmais tātad. Tas ir uz vairāku rajonu pamata. Piemēram, Cēsu rajonā, tas ir Gulbenes rajonā un vēl dažos rajonos, kas pieprasa, kas var garantēt to, ka viņi var atdot naudu, ko aizņemas, lētāk iepērkot degvielu. Tad viņi dabū automātiski vienu daļu no tās naudas, kas iet caur "Lear". Tas ir punkts viens.

Punkts divi. Tikai viņiem ir jādod garantijas, ka šī nauda tiks atdota. Tas, kas ņem no šīm citām firmām. Jo šīs citas firmas, kā likums, nodarbojas tikai ar piegādi. Tās nekādu garantiju neuzņemas.

Otrs - mēs izsludinājām savā laikā konkursu, atklātu konkursu avīzē. Un kaut kā neviens mēs tās firmas neieraudzījām, kas būtu ar mieru šajā konkursā piedalīties ar tādu principu, ka šo degvielu piegādātu uz vietas līdz pašam patērētājam, tas ir, līdz pašam zemniekam, tas ir, faktiski līdz paju sabiedrības naftas bāzei. Mums, kā likums, piedāvājumi ir tikai līdz republikas robežai. "Lear" ir vienīgā firma, kas principā uzņemas distribūciju līdz pašam, tā teikt, patērētājam. Es piekrītu, ka starpība cenā varētu būt, bet mēs atstājam šādu iespēju arī tajā apstāklī, ja ir pietiekamas garantijas. Tādā gadījumā visa realizācija caur "Lear" neies. Tie, kas atradīs sev citus piegādātājus, saņems arī daļu no šīs naudas.

E.Buķele: Paldies.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, Eglāja kungs, un pēc tam Felsa kungs.

V.Eglājs: Man šajā pašā sakarā jautājums. Ar šo garantē piegādātāja firma, kas ir ar mieru ņemt šo kredītu un piegādāt, ka tā šo kredītu atdos, kā ir paredzēts. Ar ko tas ir garantēts? Vai neiznāks tas pats, kas ar tām labībām, ka izrādās, ka to labību vairs nevajag? Tie cepēji pērk no citiem. Zemnieki arī pirks no citiem. Un firma paliks ar lielu daudzumu dārgas degvielas.

I.Godmanis: Es varu pateikt tā: tātad mēs esam 15… Es gribu precizēt. Kā ir bijis? Ir bijis dažādi. Tātad runa ir par 15 000 tonnu. Šīs 15 000 tonnas degvielas faktiski ir valsts īpašums, jo 15 000 tonnu iegūtas no Azerbaidžānas, pārdodot Azerbaidžānai sviestu un gaļu. Šeit, no valstiskā viedokļa, ir nedaudz šķēres. Mēs kā valsts esam ieinteresēti pārdot šo degvielu, lai atdotu daļēji arī parādu valsts bankai no budžeta, ko esam paņēmuši savā laikā, kad mēs kreditējāmies, iepērkot lauksaimniecības produktus. Tāpēc nav uzspiesta lieta, protams, "Lear" realizācija, bet, no otras puses, tā risina arī citu jautājumu. Mēs it kā, faktiski realizējot šo degvielu, automātiski atgriežam naudu budžetā un no budžeta atgriežam naudu bankai kā kredītu resursus, ko esam parādā. Ar ko viņi garantē? Viņi, protams, garantēt ne ar ko daudz nevar. Viņi ir tipiski distributori, sastāv no trim, divām SIA un vienas privātpersonas, cik man zināms. Es esmu izpētījis. Tur ir SIA "Lota", SIA "Anakonda" un Modris Treimanis. Viņiem statūtu kapitāls ir ne lielāks par 9 miljoniem Latvijas rubļu.

Bet šeit ir vēl viens drošināšanas mehānisms. Zemnieki samaksā 10 rubļus tagad un pēc tam slēdz līgumu ar labības pārstrādes uzņēmumu par to, ka tas pārdod graudus labības pārstrādes uzņēmumam, kurš savukārt slēdz līgumu ar firmu "Lear", kas, pārdodot savus, respektīvi, labības kombināta graudus, atdod pārpalikušo naudu šai firmai un šī firma norēķinās ar valsti. Tāds ir mehānisms.

Es vēlreiz gribu teikt, ka mehānisms nav ideāls, bet, saprotiet, cienījamie deputāti, ja mums būtu ideāla situācija komercbanku nodaļās un mēs varētu klasiski šo naudu atdot bankā, mēs būtu daudz priecīgāki, bet diemžēl dotajā brīdī atbildību simtprocentīgi uz sevi neviens uzņemties negrib, tāpēc mums ir jāizdomā vienā gadījumā "Lear", otrā gadījumā - "Agroķīmija", kas ķīlā savus pamatfondus iekšā, jo neviens cits to uzņemties negrib.

V.Eglājs: Jautājums bija tāds: ja šī firma nevarēs nokārtot savas saistības, tas ir, nobankrotēs, kas segs kredītu? Tas mani interesēja. Tas, kas tika skaidrots, ir biznesa plāns, kā tiks galā. Bet ja netiks galā? Kas tad ar to kredītu notiks?

I.Godmanis: Redziet, tā situācija ir tāda, ka caur "Lear" trešo daļu samaksā uzreiz - 10 rubļus no 30 rubļu cenas. Un šos 20 rubļus maksā ar graudiem, pārdodot graudu pārstrādes uzņēmumam. Noslēdz līgumu zemnieks. Un tikai tad, kad viņš ir noslēdzis šo līgumu, viņš dabū degvielu. Savukārt graudu pārstrādes uzņēmums pārdod graudus, kas būs vajadzīgi un trūks. Savācot naudu, atgriež naudu caur šo pašu firmu atpakaļ valsts budžetā. Ministra kungs, nāciet paskaidrot profesionālāk, jo nevar saprast, ko es saku!

Priekšsēdētājs: Lūdzu, Ģēģera kungs, pirmais mikrofons!

D.Ģēģers: Šeit, cienījamie deputāti, uzreiz es gribu paskaidrot vienu: tātad firmām, kuras realizē, bija konkurss, kas nodrošina piegādi līdz pagastam. Tālāk nosacījumos un ar līgumiem ir noteikts, ja ir piedāvājumi (pašreiz ir apmēram 15 piedāvājumi), ja ir, kas piegādā, un visi piegādā, ja iet vairāk par 1000 tonnām, iet uz robežas. Man ir šeit arī kalkulācija. Tātad tas attiecas uz visiem mūsu dzelzceļa tarifiem no robežas līdz attiecīgajam rajonam, attiecīgā glabāšana un pārējais. Un nebūt tie nav 30 rubļi. Pašreiz lētākais piedāvājums ir 164 dolāri uz robežas. Ja ir vairāk un ir runa par 1000 un vairākiem tūkstošiem tonnu, tālāk rēķiniet, ja viņš saņem, ja rajonā ir firma vai distributors - piegādātājs, kas piegādā pagastam, lūdzu, viņš maksā šo cenu, kas ir uz robežas saņemšanas vietā. Šeit nav problēmu.

Kas attiecas atkal uz tiem rajoniem, kur ir organizācija, piemēram, jau minēja Cēsu, Valmieras, Liepājas rajonu… Viņiem ir piegādātāji, viņi slēdz līgumus arī par atmaksu, un tā ir piegāde pagastā. Jūs visi varat iepazīties ar šo kalkulāciju un atšifrējumu. Lētāk par 20,6 rubļiem uz robežas neviena piedāvājuma nav. Ja jums šodien kādam ir piedāvājums lētāks par 6 rubļiem uz robežas, lūdzu, tūlīt nāciet ar rakstisku piedāvājumu un tūlīt jūs arī saņemsit… tikai nevis naudu. Pašreiz pašvaldības atsevišķi prasa: dodiet mums naudu! Nē, šeit ir jābūt līgumam ar visām garantijām un atmaksas garantijām. Un līgums, piegādājot uz vietas pagastu naftas bāzēm, izejot no šīm cenām. Lūdzu, slēdz līgumu! Nevienam nav uzspiests.

Mēs esam kā pirmo jautājumu stādījuši, lai zemnieks varētu saņemt kredītu savā bankas nodaļā un izvēlēties, kur pirkt. Bet šogad sāk darbu vairāk nekā 10 000 zemnieku saimniecību, kurām nav šodien ne degvielas, ne naudas. Un, ja vēl šodien mēs strīdamies par to, kā novadīt un kā izsniegt zemniekam rajonā kredītu, tad ir jābūt tomēr reālam garantam.

Kas attiecas uz cenām, lūdzu, to visu jūs varat pārbaudīt. Bet iziesim no cenas uz robežas 21,6 rubļi. Arī tie, kas piegādā mazākos daudzumos, jautā. Es atvainojos, nav šeit klāt rēzekniešu. Viņi ved un adresē Kaļiņingradas apgabalam, Rēzeknē "pazūd" tie vagoni, es atvainojos. Un, protams, nav ne muitas, ne ieveduma, ne apgrozības nodokļu, ir lētāk. Un mazākā ceļā, un mazākos apjomos, ja runāsim atklāti, kontrabandas veidā ir piegādes. Bet mēs runājam par oficiālajām piegādēm, kas ir ne vairāk, ne mazāk kā 1000 tonnu.

Priekšsēdētājs: Paldies. 10 minūtes līdz plenārsēdes beigām. Un jautā deputāts Felss. Gatavojas Kinnas kungs.

A.Felss: Premjera kungs, jūs teicāt, ka ir runa par kredītu uz septiņiem gadiem. Par ilgtermiņa kredītu, tā es sapratu.

I.Godmanis: Jā, bet tie ir septiņi gadi, kuru laikā valdībai ir jāatmaksā atpakaļ. Tas nozīmē, ka mēs jau domājam apgrozīt vairākkārtīgi. Tāpēc šis kredītu laiks ir īsāks.

A.Felss: Tātad valdība var pieņemt lēmumu un šo kredītu laiku samazināt? Ar valdības sēdes lēmumu?

I.Godmanis: Tieši tā.

A.Felss: Paldies, skaidrs. Un vēl viens jautājums…

I.Godmanis: Jo tad tā ir nauda, kura ir jāapgroza. Tā bija arī Vācijā Māršala plāna laikā.

A.Felss: Nē, nu tas ir skaidrs. Tātad zemnieks ir paņēmis kredītu. Protams, viņš ņem to ar cerību, ka atmaksās. Bet vai, neredzot normālu noietu savai produkcijai tepat uz vietas, pašreizējos apstākļos ir tāda garantija, ka viņš varēs to izdarīt arī rudenī? Vai premjera kungs zina, cik tūkstoši tonnu nepārdota cukura šobrīd atrodas noliktavās un tāpat arī graudu?

I.Godmanis: Es zinu, ka nepārdotu graudu ir 35 000 tonnu, ja nemaldos. Pagaidām mēs esam tagad beiguši samaksāt, jo mēnesi atpakaļ bija 7 procenti nenomaksāti no graudiem. Bet tas bija situācijā, kad bija Eiropas Kopienas graudi un nebija ievedmuitas. Tagad nebūs ne Eiropas Kopienas graudu, ne ievedmuitas. Ja mums raža būs ar kārtu 1,5 miljoni, tas ir labākajā gadījumā, es neticu, ka mums klētssvarā būs vairāk. Mums taču pietrūks vismaz 1 miljons tonnu! Kur mēs varam domāt par to, ka mums paliks graudi pāri! Lauksaimniecības departamentos ir izdalīta speciāla grāmata, kas sagādā Lauksaimniecības ministrijā, ko sēt un ko pļaut. Un tur ir arī orientējošās cenas uzrakstītas gan graudiem, gan arī citiem produkcijas veidiem, tā ka nevar būt runas par to, ka graudu varētu pietrūkt.

Nepatīkams ir kaut kas cits. Nepatīkams ir, lūk, šis jautājums, kurš mums ir jāatrisina obligāti pirms nākamās graudu iepirkšanas, tas ir, jautājums par banku nodaļām, kurām ir palikuši parādā graudu, tātad kombikorma ražotāji, tā es varētu pateikt. Kombinētās lopbarības ražotāji. Kā jūs redzat, es arī sāku jukt valodā jau. Kombinētās labības ražotāji. Tur ir noticis tāds process diemžēl, ka ir "nostrādājis" resorisms.

Savā laikā, kad "Latvijas labība" uzdeva šiem kombinētās lopbarības kombinātiem ņemt kredītu un ar aplikto maksājumu maksāt zemniekiem par graudiem, viņi rēķinājās ar to, ka no viņiem šos graudus nopirks maizes malēji, miltu malēji un maizes cepēji. Diemžēl to lielāko tiesu, nevis lielākoties, bet zināmu daļu graudu un zināmu daļu miltu viņi pirka Baltkrievijā, Lietuvā un visur citur. Faktiski iznāca tā, ka maizes cena palika zemāka, bet šos graudus nenorealizēja. Tagad, ievedmuitai darbojoties un graudiem klāt ne no kurienes nenākot, mums ir jāpanāk, lai šos graudus realizētu, pirms nākamā raža tiek iepirkta. Tas ir obligāti, jo tā mēs varam arī šīm komercbanku nodaļām atdot naudu.

A.Felss: Bet uz šo brīdi arī cukurfabrikās stāv tūkstošiem tonnu cukura. Un tas netiek realizēts tikai tāpēc, ka joprojām, kaut arī muitas tarifi ir uzlikti, šī nelegālā ievešana pastāv. Man gribētos zināt, kādi pasākumi tuvākajā laikā tiks veikti, lai šāda ievešana vairs netiktu muitai cauri. Attiecīgās institūcijas, kam būtu jākontrolē iekšienē šī situācija, neko nedara. Mani interesē, kad sāks kaut ko darīt? Kad tādus lēmumus var sagaidīt?

I.Godmanis: Pirmais lēmums, 26.aprīļa lēmums, būs par alkoholu un par tabaku. No 26.aprīļa. Diemžēl tas balansē uz likuma robežas. Es jums varu pateikt uzreiz. Mēs griezīsimies, protams, Augstākajā padomē pēc palīdzības un attiecīgi sekos arī lēmumi uz citiem produkcijas veidiem.

Par muitu. Nu te arī ir Augstākās padomes jautājums - 20 procentus noteikt viņiem piemaksu no kontrabandas. Diemžēl muitas vadītājs paprasīja par daudz - 60 - un nedabūja neko. Tīri taktiska kļūda. Mēs principā nevaram noteikt ar valdības lēmumu 20 procentus piemaksu. Mēs griezīsimies Augstākajā padomē. Ja Augstākā padome tajā laikā, teiksim, nedarbosies vai sesiju veidā darbosies… Es domāju, ka strādās visu laiku, šie ir ārkārtēji lēmumi, ar kuriem mēs griezīsimies un kurus mēs pieņemsim. Un tas pats jautājums ir par ievedmuitu. Ievedmuita netiks samazināta nevienu brīdi. Mēs neesam to darījuši.

A.Felss: Tā ir situācija uz robežas. Skaidrs ir par ievešanu. Bet tepat uz vietas, ja tā ir konkrēti ievesta, bet neviena institūcija neinteresējas un nenāk paprasīt, vai ir nomaksāts apgrozījuma nodoklis. Tirgo no mašīnām cukuru par 50 rubļiem. Nevienu neinteresē, vai ir nomaksāts šis apgrozījuma nodoklis.

I.Godmanis: Ziniet, Felsa kungs, mēs uzsāksim ar alkoholu un ar tabaku. Tā būs milzīga cīņa, lai mēs varētu kaut ko izdarīt. Mēs nevaram uzreiz grābt visu. Ja mēs to izdarīsim, tad būs labi.

Priekšsēdētājs: Mazāk par piecām minūtēm līdz plenārsēdes beigām. Kinnas kungs, un gatavojas Kehra kungs.

J.Kinna: Godmaņa kungs, jūs šodien piedalījāties Latvijas Bankas nodaļu pārvaldnieku sanāksmē. Vai, dzirdot to, kādā veidā viņi vērtēja šo vienu izdalīto miljonu G-24 tieši zemniekiem, jums neradās salīdzinājums, kāpēc komercfirmai, kuru pēc būtības pārstāv septiņi cilvēki, ir izdalīti trīs miljoni G-24 kredīta un visiem Latvijas zemniekiem tikai viens miljons?

I.Godmanis: Es atbildēšu sekojoši. Tāpēc, ka totāli mainās Latvijas Bankas pozīcija. Sākumā viņi apgalvoja, ka caur savām banku nodaļām viņi nevar neko izlaist cauri, ka šīs banku nodaļas vispār nevarēs nevienu daļu kredītu apstrādāt. Tagad, kad valdība, neņemot to vērā, pieņēma lēmumu, ka vismaz ar vienu miljonu tas būtu jādara, banka saka: labi, mēs pārkāpsim normatīvus un laidīsim naudu cauri. Jūs šodien arī pats bijāt liecinieks, cik liela gatavība ir šiem banku pārvaldniekiem šo kredītu apstrādāt un ņemt garantijas. Pasvītroju - garantijas. Uz sevi. Jo visi teica, ka to 6 procentu ir par maz un ka vēl valdības garantijas klāt. Ja mēs ar jums runātu decembrī vai novembrī, es katrā ziņā būtu jūsu pusē, jo valdība arī nav ieinteresēta šeit jaukties ar kaut kādām firmām iekšā. Bet es uzskatu, ka šeit nav runas par vienu firmu. Jā, kā jau teica arī ministrs, Cēsīs, Gulbenē, jebkurā citā vietā ir firmas, kas piegādā lētāk. Automātiski viņi dabū daļu no šīs naudas. Un nepaliek vien šī "Lear"…

J.Kinna: Tad sakiet, kāpēc no "Lear", nevis no bankas?

I.Godmanis: Tāpēc, ka, saprotiet, ir jābūt kaut kādam atbildības mehānismam, kurš tad galu galā atbildēs?

J.Kinna: Par ko tad atbildēs "Lear"?

I.Godmanis: "Lear" atbildēs par to, lai degvielu sadalītu līdz zemniekiem, novestu tieši konkrēti līdz mājai.

J.Kinna: Vai jūs nevarētu paskaidrot, kādas izpildstruktūras ir šim "Lear"? Es kaut kā laukos tās neesmu redzējis.

I.Godmanis: Lūdzu, ministr, atbildiet!

Priekšsēdētājs: Ģēģera kungs, lūdzu!

D.Ģēģers: Šajā gadījumā, kas attiecas uz izpildstruktūru, tā jau ir divas reizes izmēģināta, nevis izmēģināta, bet jau ir darīts. Un šīs struktūras ir, ieskaitot līdz pagastam. Zemniekam tālāk par pagastu nebūs jābrauc. Ja viņš pats gribēs braukt tālāk, viņš varēs braukt tālāk. Šī nauda nav dota firmai, bet šie līdzekļi ir, lai tieši nokreditētu materiāli zemnieku. Šī firma uzņemas atbildību par atmaksu. Ja 30% atmaksa ir tūlīt, tad arī šeit ir aprēķināti vairumtirdzniecības apjomi. Jebkurā laikā. Mēs strīdamies šeit šodien par diviem miljoniem dolāru. Tikai. Un šodien tas izšķir jautājumu tiešām par tiem zemniekiem, kuriem nav degvielas un nav arī naudas. Ja banka dos naudu uz vietas, tad problēmu nebūs.

Priekšsēdētājs: Kinnas kungs laikam vēl… Minūte un 30 sekundes…

J.Kinna: Es atvainojos tomēr. Ja mēs runājam par divreiz darbinātu mehānismu, tad vēl šobrīd Madonas rajona zemnieki nezina, kur ir palikusi viņu kreditētā degviela. Ja mēs šādu pašu mehānismu darbināsim vēlreiz, tad tā arī būs. Te ir runa par pagājušā gada degvielu.

I.Godmanis: Es atvainojos, pagājušogad tie degvielu… nebija zemnieki. Divreiz. Pirmo reizi 2 rubļus prasīja un otrreiz 7. To jau nosaka uz vietām gan Lauksaimniecības departaments, gan lauksaimniecības biedrības. Ja ir 10 000 zemnieku, tad kādam ir jāpasaka, kam jādod tā degviela.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, Kehra kungs!

O.Kehris: Godmaņa kungs, valdības lēmumā Nr.179 par G-24 kredītu izmantošanu ir precīzi paredzēts, ka SIA "Lear" dīzeļdegvielas iegādei paredzēja 3 miljonus ASV dolāru. Vai varētu tomēr atklāt nedaudz mehānismu, parādīt to caurspīdību, kas izlēma un kāpēc izlēma, ka 3 000 000 ir nepieciešami dīzeļdegvielas iegādei? Situāciju dīzeļdegvielas tirgū jau Buķeles kundze pašlaik parādīja. Cauri Latvijai iet apmēram desmitkārt vairāk dīzeļdegvielas, nekā Latvijā tiek patērēts. Tie par dažādām cenām ir gatavi to šeit pārdot. Kur ir ekonomiskais pamatojums, ka ir nepieciešama dīzeļdegvielas iegāde?

Un, turpinot šo jautājumu, arī nedaudz atklāt, padarīt caurspīdīgu šo mehānismu, kādēļ tieši SIA "Lear". Tika teikts, ka ir bijis konkurss. Kurā avīzē, cik laika iepriekš, kāds ir bijis šis mehānisms? Cik es saskaros vairākkārt ar zemniekiem, ne jau daudziem ir vajadzīga dīzeļdegviela. Vienam ir vajadzīgs traktors, vienam ir jāpabeidz māja, vienam ir vajadzīgi minerālmēsli un ķīmiskās vielas pret kaitēkļiem. Vai divkārt jau šī shēma nav pārbaudīta? Bet tātad, kur ir šis pamatojums, ka ir nepieciešami šai dīzeļdegvielai tie
3 000 000 ASV dolāru?

I.Godmanis: Uz tādu jautājumu es varu atbildēt vispārēji. Varbūt ministrs atbildēs precīzāk? Pirmkārt, te jābūt ļoti uzmanīgiem, šo kredītu izmantojot kaut kādai būvniecībai vai, teiksim, patērēšanai uz vietas, tāpēc ka šis kredīts ir domāts tikai importa iegādēm. Mēs nevaram to izmantot citādi. Mēs dabūsim citādi spēcīgu sitienu no G-24, kas mums tikai maksā bilances norēķinus pašreiz. Tas ir viens.

Otrs. Kas attiecas uz dīzeļdegvielas nepieciešamību. Mēs aptaujājām arī, teiksim, caur lauksaimniecības struktūru, cik ir dīzeļdegvielas Latvijā? 45 000 ir vajadzīgi. Bija domāts, ka caur "Lear" izietu cauri tikai patlaban 15 000 labākajā gadījumā, jo Azerbaidžānā ir sarežģījumi un mēs nezinām, vai saņemsim visus 15 000. Tas būs mazāk par trešo daļu. Ja 10 000 zemnieku sāk pilnīgi no jauna darbu, lai ko viņi arī darītu, tā dīzeļdegviela viņiem ir vajadzīga. Lai ministrs atbild par kalkulāciju! Lūdzu.

D.Ģēģers: Kā jau tika minēts, pavasarim vajag 45 000. Un šeit ir runa tikai par 15 000 tonnām. Es vēlreiz uzsveru, ka mums ir vairāk nekā 10 000 zemnieku saimniecību, kas uzsāk pirmo gadu strādāt. Tas ir, 20 litri uz vienu hektāru. Šie līdzekļi nav firmai, bet zemnieku kreditēšanai.

Kas vēl šeit varētu būt neskaidrs? Un es varētu tiešām…

O.Kehris: Skaidrs varētu būt, kāpēc tad tiem jaunajiem jūs piedāvāsit par tiem 30, kad pārējie pērk brīvi tirgū par 20?

D.Ģēģers: Jā, var pirkt arī par 20. Ja ir iespējas, var pirkt par 20. Es jūs uzaicinu, ierosinu, Kehra kungs, paaicināt uz Ekonomikas komisiju atbildīgo projekta autoru Zosuļa kungu. Viņš jums ļoti skaidri grafiski visu parādīs. Un ar visiem aprēķiniem. Un paaiciniet arī kādu zemnieku!

Kas attiecas uz konkursu, tad tas tiešām ir brīnišķīgi nopublicēts "Neatkarīgajā Cīņā", tas ir nopublicēts vairākās avīzēs, un tik tiešām pietiktu…

O.Kehris: Kurās avīzēs?

D.Ģēģers: "Neatkarīgajā Cīņā". Ja jūs runājat par naudu, es ļoti atvainojos, tad, cienījamie deputāti, nokārtosim to, lai sāktu strādāt pagājušā gada janvārī pieņemtais jūsu Augstākās padomes lēmums par zemnieku saimniecību kreditēšanu. Ja zemnieks saņems naudu, mums nebūs jārisina, viņš zinās, ko pirkt. Bet, ja viņš nevar saņemt naudu, tad ir skaidrs uz šo brīdi. Jā, bet šī nauda ir Rīgā, bet laukā jau ir apsēti vairāk nekā 1200 hektāri šodien.

I.Godmanis: Es varu pateikt tikai to, lai kā mēs arī, teiksim, negribētu izdomāt kaut kādus labākus mehānismus, kamēr mums reģionālās bankas efektīvi nestrādās, tikmēr klasiskais kreditēšanas mehānisms neies. Un šī shēma, lai cik mākslīga tā būtu, tomēr nodrošina degvielas piegādi uz vietām. Atvainojiet, ja mēs tagad būtu novembrī un runātu, mēs varētu pieņemt daudz dažādus lēmumus, bet, ja mums tagad ir sējas sākums, mums ir jāiet pēc shēmas, lai vismaz tos 15 000 līdz vietām novadītu. Un to mēs esam sākuši jau darīt.

Es domāju, ka nākamgad ir jāiet cits ceļš, bet mēs dabūjām šo kredītu pārāk vēlu.

Cienījamie deputāti, kaut arī kredītu līgums parakstīts decembrī, mēs kredītu saņēmām praktiski tikai aprīlī. Mums naudas nebija jau ātrāk. Tāpēc bija jādarbina centralizēta shēma, kas var nodrošināt 100 procentus, ka to degvielu dabū vispār. Jo tad, kad to degvielu dabū pēc tam, tā vairs nav vajadzīga.

Priekšsēdētājs: Godājamie kolēģi, neliela konsultācija. Ir vēl virkne deputātu pierakstījušies jautājumu uzdošanai, bet mums bija noruna, ka līdz plenārsēdes beigām. Ir piecas minūtes pāri. Ja mēs vēlamies pagarināt plenārsēdi, tad mums par to ir visiem jānolemj. Pagarinām. Ļoti labi.

Lūdzu, Kides kungs! Gatavojas Salīša kungs.

E.Kide: Man, Godmaņa kungs, sākumā tāda replika. Ja šodien jau paziņo "Latvijas nafta", ka 93.benzīnu pārdod par 30 rubļiem, un ja patiešām… Zemniekiem lielai daļai tomēr ir degviela, nekad es neticu, ka par 27-30 rubļiem pirks dīzeļdegvielu. Un tā degviela tur arī vai nu paliks, vai nu… Tas tikai tā, replikas dēļ…

I.Godmanis: Maksāt vajadzēs tikai desmit sākumā.

E.Kide: Bet man ir otrs jautājums. Vai "Lear" nepaņems to kredītu, nepirks to degvielu un to kredītu neizmantos? Tas ir izslēgts?

I.Godmanis: Tas ir izslēgts, tāpēc ka līgumi ir noslēgti. Tas ir izslēgts. Līgumā tas ir atrunāts.

E.Kide: Tad tā degviela viņiem paliks. Bet tagad tā. Vai zemniekiem tie graudi, kas pēc biznesa plāna viņiem rudenī ienāksies, kaut vismazākā raža, nevar būt par garantiju arī tām bankām kā ķīla, lai varētu saņemt tieši no bankas? Un otrs. Vai lielās nenomaksas, ko zemnieki nav saņēmuši, arī nevarētu būt par garantu, jo mēs skaitījām, ka miljardus ir parādā zemniekiem un zemnieki ir spiesti ņemt vēl kredītu? Tas ir paradokss.

I.Godmanis: Jā. Tāpēc es domāju, ka rīt mēs pieņemsim lēmumu par tā kredīta izdalīšanu pārstrādes uzņēmumiem, lai viņi varētu norēķināties ar zemniekiem. Bet, kas attiecas uz graudiem, es jau šeit centos tā vārgi izskaidrot, ka ir trijstūris. Apakšā ir zemnieks, te ir tā firma "Lear" un šeit ir labības pārstrādes uzņēmums. Tas pērk par 10 rubļiem un par pārējo summu slēdz līgumu graudu pārdošanai.

E.Kide: To varēja zemnieks pats…

I.Godmanis: Viņš nodod graudus tur, tie pārdod, pārstrādā graudus un norēķinās ar firmu, un tā norēķinās ar komercbanku. Viss.

E.Kide: Tādu trijstūri, manuprāt, nevajadzēja, varēja zemnieks tieši ar to graudu uzņēmumu slēgt un caur uzņēmumu pirkt degvielu.

I.Godmanis: Jā, bet vienīgais, ka šim graudu uzņēmumam nav šīs distribūcijas sistēmas. Tur tā nelaime. Sadales sistēmas nav.

E.Kide: Paldies.

I.Godmanis: Tā man speciālisti apgalvo.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, Salīša kungs! Gatavojas Lucāna kungs.

B.Salītis: Es nekādi nevaru saprast, kāpēc tik dārga degviela ir jāpērk? Un kāpēc es to saku? Zvejnieku kolhozi un visa zivrūpniecība strādā tikai ar dīzeļdegvielu. Ir tādi kuģi, kuriem 300 un vairāk tonnu uzreiz ir nepieciešams. Ja mēs pirktu tik dārgu degvielu, mēs būtu sen izputējuši. Republikā ienāk daudz lētāka degviela. Šodien es biju pie Dineviča kunga ar vienu firmas pārstāvi, kurš piedāvā republikas valdībai no Krievijas dīzeļdegvielu par 18 rubļiem piecus tūkstošus tonnu. To raksta un oficiāli iesniedz šī firma, kura gribētu, ja to valdība vai banka pieņems, lai viņi arī varētu dabūt no šā kredīta G-24 citām vajadzībām. Viņi piegādātu degvielu par 18 rubļiem, vispirms samaksājot trešo daļu vai pusi un pēc tam, kad realizēs produkciju zemnieki, arī atdot citu. Par 18 rubļiem, ne jau tik augstu summu. Es nevaru saprast, kāpēc tik dārgi.

I.Godmanis: Es jums atbildēšu. Cienījamais Salīša kungs, pirmkārt, visādas mistiskas firmas visur parādās. Bija arī principā viena firma, kas tos 18 rubļus nosauca, tā bija no Turkmēnijas. Kad sākām skaidrot, vai šī firma reāli eksistē, tad izrādījās, ka tā reāli nemaz neeksistē. Mēs izsludinājām konkursus, visu izdarījām likuma kārtībā. Tagad parādās mistiskas firmas, kuras konkursā piedalīties negrib, kuras atbildību, kaut daļu atbildības… Šeit atbildība sadalās starp trijiem, starp zemnieku, starp "Lear" un starp to pārstrādes uzņēmumu, kas iepērk graudus. Daļa paliek uz valdības rēķina. Tā firma atbildību neuzņemsies nekādu, viņai tikai ir variants pievest, savākt naudu un pazust, vairāk nekāda līguma ne ar ko nav. Un šādas firmas, kas parādās… Ziniet ko, pieredze rāda, ka tur runa parasti ir ne vairāk kā par 500 tonnām. Kur viņas ir tad, kad mēs konkursu sludinām? Un tas, kā jūs, zvejnieki, pērkat degvielu, Salīša kungs, ir atsevišķs jautājums, to mēs vēl noskaidrosim, kā jūs tur jūrā savas zivis pārdodat.

B.Salītis: Te nav runas par jūru, runa ir par republiku. Nekāda jūra. Un pašreiz piedāvā 5000 tonnu degvielas šeit, republikā, ne jau kaut kur Turkmēnijā vai kaut kur citur, bet šeit.

D.Ģēģers: Man ir priekšlikums. Lūdzu, neturpiniet to strīdu! Ja ir konkrēts priekšlikums, piedāvājums, tad lai firma nāk un slēdz līgumu! Un es tikai varu pateikt, ka ir milzīga starpība, ja ir 18 rubļi kilogramā vai litrā. Tad jūs zināt: ja ir 18 rubļi kilogramā, litrs ir 21,6 rubļi. Ļoti labi… Un tas nav litrs, kas ir jūsu piedāvājumā. Bet lai nāk un slēdz līgumu, un neizanalizēsim. (Deputāts Salītis no zāles iebilst.)

I.Godmanis: Neviens jau tās firmas neraida prom, vai jūs nesaprotat to! Un vēl viena lieta, Salīša kungs! Par 30 rubļiem, lai jums tur būtu pilnīga skaidrība. Tātad ir kaut kādas valdības rezerves. Sviests un gaļa. Tās pārdot nav tik vienkārši. Mēs esam pārdevuši uz Azerbaidžānu, ņemot vērā to augsto maksu par sviestu, kas mums ir lauciniekiem jāatdod… Un, ja ņem… (Deputāts Salītis no zāles runā reizē.)

Priekšsēdētājs: Godājamie kolēģi, jūs nolēmāt, ka plenārsēde tiek pagarināta, bet te pašlaik nav plenārsēdes… Lucāna kungs visu laiku cenšas jautāt, viņam visu laiku nav tādas iespējas.

Lūdzu, Lucāna kungs!

J.Lucāns: Godmaņa kungs, es nejautāšu par degvielu atšķirībā no citiem. Tātad, ja es pareizi sapratu, lauksaimniekiem kredīts…

Priekšsēdētājs: Es atvainojos, Lucāna kungs, varbūt Eglāja kungs un Ozola kungs varētu kaut kur aprunāties. Citi jautā un gaida atbildes.

Lūdzu, Lucāna kungs!

J.Lucāns: Tātad lauksaimniekiem kredīti, ko viņi var izmantot šinī pavasarī sējas darbiem, būs 1 miljons dolāru. Es pareizi sapratu?

I.Godmanis: Nē, nepareizi jūs sapratāt.

J.Lucāns: Tas ir tas, ko viņi var dabūt no bankas. Es nerunāju par atvieglojumiem caur degvielu un tā tālāk, bet par to, ko viņi var dabūt no bankas.

I.Godmanis: Ko viņi varēs tieši dabūt no bankas? Tur vēl ir jautājums, vai tieši skaidrā naudā vai uzrādot rēķinus. Tas būs viens miljons. No savas reģionālās bankas.

J.Lucāns: Tas ir 1 miljons dolāru. Cik tas ir rubļos? 130 miljoni, ja? Labi, skaidrs.

I.Godmanis: Jā. Plus vēl 3 miljoni kredīta, kas ir degvielai, kas iet caur firmu "Lear". Ja mēs pieņemsim rīt galējo lēmumu, tad vēl 10 miljoni, ko viņi dabūs atpakaļ caur pārstrādes uzņēmumiem. Tā būs importa daļa. Kopsummā tas sastādīs 14 miljonus. Par minerālmēsliem vēl 3 miljoni. Tātad 17 miljoni.

J.Lucāns: Nu, atvainojiet. Tas, ko viņi saņems no pārstrādes uzņēmumiem, ir tiem zemniekiem, kas jau ir bijuši un kas produkciju ir nodevuši. Es runāju par jaunajiem zemniekiem, par tiem 10 tūkstošiem, kas rodas pašreiz no jauna.

I.Godmanis: Tad man jāatbild, ka 4 miljoni. Trīs un viens.

J.Lucāns: Nu, labi, pareizināsim kaut vai ar 4 šo skaitli! Tātad tas būs kaut kur ap 700 miljoniem rubļu.

I.Godmanis: Tieši tā.

J.Lucāns: Dalām šo ciparu ar 10 tūkstošiem jauno zemnieku! Tas ir ne vairāk un ne mazāk kā 70 tūkstoši uz vienu galvu. Tas ir apmēram 3-4 tonnas kartupeļu, viens hektārs. Viens hektārs… Vienu hektāru kartupeļu viņš varēs apstādīt ar sēklu. Vienu hektāru.

Tādā gadījumā, ja tāda ir summa, kas paredzēta kreditēšanai, tad, es domāju, šajā brīdī ir jāpieņem lēmums, ko darīt tālāk, jo zeme paliks tukša, tā netiks apstādīta. Šie 10 tūkstoši zemnieku savu zemi neapsēs un neapstādīs ar šādu daudzumu naudas. Minimāli ir vajadzīgi kaut kur 200-300 vai pat 400 tūkstoši, lai šajā pavasarī nodrošinātu sēklu, lai šo sēklu dabūtu zemē iekšā. Tātad ir jāizlemj jautājums, ko darīt. Ko valdība ir nolēmusi šajā situācijā darīt?

I.Godmanis: Jā, nu mums ir jārēķinās ar to, cik mēs drīkstam izdalīt. Mēs nevaram… Saprotiet, ja mēs varētu izmantot arī iekšējo kredītu un ja Latvijas Banka kredītu… Mums vēl Latvijas Banka kredītus nepiešķir tieši zemniekiem, mums ir ne tikai iespējas izmantot G-24 kredītu. Šeit ir jautājums. Nu, es nezinu… Te varbūt lauksaimniecības ministrs var atbildēt, kāpēc mēs gājām uz 3 miljoniem un ne vairāk. Mums jau nav bankas kredīta kā tāda.

J.Lucāns: Es saprotu, ka nav. Es saprotu, ka nav un arī nebūs. Un tas ir cilvēkiem jāpasaka, ka nav un arī nebūs. Nav ar ko rēķināties un nav ko sevi mānīt. Tātad ir jābūt kaut kādai politikai. Ko tad mēs darīsim tālāk? Kādā veidā tomēr lai daļa tās zemes būtu apstrādāta? Kas tiks darīts?

D.Ģēģers: Es gribētu atbildēt. Lucāna kungs, valdības rīcībā pirmo reizi ir tikai šī vienīgā nauda. Un būtībā par bankas kredīta resursiem arī ir palicis lēmums nepildīts. Šeit nevar zemnieks ar biznesmeni konkurēt, zemnieks var konkurēt tikai ar zemnieku. Un bankas bilance un peļņa valdībai nav zināma, nerunājot nemaz par Lauksaimniecības ministriju. Man būtu tāds lūgums. Tad ierosiniet arī parlamentā vienreiz izskatīt šo jautājumu, jo tiešām arī citās valstīs, vai, teiksim, no kredīta kopējā resursa 10 procentus visas bankas… Kaut arī privātbankām ir jānovirza zemnieku kreditēšanai. Mums šie likumi nav pieņemti, un to valdība un Lauksaimniecības ministrija nevar atrisināt.

J.Lucāns: Es to visu ļoti labi saprotu, bet pašreiz ir aprīļa beigas. Un pašreiz ir jābūt skaidrai rīcībai. Kamēr mēs to lemsim, tikmēr jau būs jaunā Saeima ievēlēta. Bet ko tagad darīt?

D.Ģēģers: Degviela jau iet uz leju līdz zemniekiem. Minerālmēsli iet no tiem krājumiem, kas ir. Tātad šie līdzekļi tiek izmantoti zemnieku kreditēšanai, materiālai, naturālai kreditēšanai. Un šis viens miljons kredīta, kas ir tieši bankā… Nu, jūs zināt, šodien banka it kā sāka runāt par līguma slēgšanu. Kaut mēs arī visus šos biznesa plānus esam iesnieguši aprīļa beigās. Ja runājam arī par pārstrādi, konkrēti jau 3.aprīlī Zemes banka pieprasīja bankai šo līgumu, ko noslēdzām 14.aprīlī.

J.Lucāns: Ģēģera kungs, bet es nezinu, vai mēs dažādās valodās šobrīd runājam. Tas nebija novērots, ka mēs viens otru nesaprotam. Zemniekam nav reāla seguma, ar ko nopirkt sēklu, lai varētu to iekaisīt zemē. Nav.

D.Ģēģers: Sēklas materiālais kredīts arī ir nodrošināts. Tātad ir jautājums, kā viņam starta naudu dabūt, norēķināties un samaksāt traktoristam.

J.Lucāns: Jā, es saprotu, bet kur tad ir tā vieta, kur viņš par brīvu var dabūt? Zemnieki uzstāda šo jautājumu, un es nezinu.

D.Ģēģers: Visos rajonos ir pateikts. Burtiski no visām sēklu stacijām un saimniecībām viņš var aizņemties naturāli sēklu un atdot pēc ražas novākšanas tikai graudus ar 1,2 koeficientu. Ļoti normāli apstākļi.

J.Lucāns: Jā. Tātad atliek tikai iestrādāšana. Tā arī nav vienkārša.

D.Ģēģers: Tāpēc mēs jau arī risinājām. Ja mums caur banku nauda nerisinās, tad lai būtu materiālā kredīta veidā degviela, minerālmēsli, sēkla un papildus arī tiešais kredīts.

I.Godmanis: Tas, no vienas puses, izskatās kā uzspiests kredīts, bet neko nevar darīt. Tas ir tas, kas vajadzīgs, lai apsētu zemi.

J.Lucāns: Nē, nu es baidos par vienu, ka visa šī sistēma pašreiz… Varbūt šeit tā teorētiski darbojas, bet vai tā dzīvē darbosies? Jo pašreiz tur ir vēl liela neskaidrība.

I.Godmanis: Pagājušogad šī sistēma degvielas sadalē, kad mēs ņēmām Somijas degvielu, gāja precīzi pēc šī te paša sadalījuma. Un pagājušogad mēs tomēr iesējāmies.

D.Ģēģers: Ar sēklu un degvielu pagājušogad strādāja, tur šaubu nav. Par minerālmēsliem… Šādu variantu materiālajā kreditēšanā mēs darām pirmo reizi.

Priekšsēdētājs: Un jautājumu uzdošanu noslēdz deputāts Rolands Repša.

R.Repša: Godmaņa kungs, es domāju, ka jūs saprotat to lielo principiālo atšķirību starp valsts ārējo parādu, kas ir jāatdod, pretējā gadījumā tas draud ar smagām ekonomiskām un politiskām sekām, un iekšējo parādu, ar kuru, teiksim, var manipulēt daudz elastīgāk. Mans jautājums ir tāds: kāpēc mēs visā šajā lauksaimniecības kreditēšanas lietā tomēr nevaram ievērot tādu absolūti dzelžainu shēmu? Tātad kredītus saņem tieši zemnieks, tajā skaitā arī tos kredītus, kas tagad tiek doti "Lear" par degvielu. Kāpēc kredītu tomēr nevarētu dot tieši zemniekam visos gadījumos un zemnieks atbildētu par šā kredīta atdošanu ar savu kustamo un nekustamo mantu? Ja viņš šo kredītu neatdod, viņš ir bankrotējis. Un zemnieks, kurš nevar garantēt ar kaut kādu īpašumu šā kredīta atdošanu, vienkārši šo kredītu nesaņem. Tie ir nežēlīgi, teiksim, principi, bet tirgus ekonomika citādus principus nepazīst.

Un otrs. Ja gadījumā mēs redzam, ka Latvijā reāli nedarbojas tirgus mehānisms, kas varētu šo kredītu paņemt un tālāk to apgrozīt šeit, Latvijā, tad mums ir jārisina jautājums, vai vispār šobrīd šinī situācijā ir vērts šo kredītu ņemt.

I.Godmanis: Tāpēc jau arī mēs tik skopi to izskatām. Tas ir viens. Mēs nebūt neesam tik izšķērdīgi uz kredītu došanu. Mums ir ļoti daudzi kredīta pieprasījumi atteikti tāpēc, ka nav mārketinga plāna, ka nav biznesa plāna.

Uz pirmo jautājuma daļu es atbildēšu sekojoši. Mums nav kredīta likuma. Ja zemnieks ieķīlā bankai nekustamo īpašumu, mājas, teiksim, tad nav mums likumdošanā paredzēts no šīm mājām izlikt ārā attiecīgo zemnieku. Un tai bankai nav intereses ņemt tādas garantijas, ka zemnieks vienkārši ieķīlā savas mājas, jo viņa nevar izlikt to cilvēku ārā no mājām. Tas ir automātiski, ka viņš šīs mājas iztirgot nevar, izpārdot nevar.

Kas attiecas uz kustamo īpašumu, tad ir tāda specifiska nianse, ka mēs izskatām pat tik tālas nianses, ka būs jāapskatās situācija, kāda ir autoinspekcijas izdotajām tehniskajām pasēm, lai tās kaut kā īpaši apzīmogotu, jo diemžēl prakse parāda sekojošo. Komercbankas, kas pirms tam strādāja ar zemniekiem. Teiksim, ir viena banka, es zinu, kas, dodot naudu 33 zemniekiem, ir dabūjusi naudu atpakaļ tikai no viena zemnieka. Kāpēc? Tāpēc, ka ir tāda situācija, ka pirms tam, kad jāatdod kredīti, paņem tas zemnieks to traktoru un vienkārši pārdod, ieķīlājamo mantu pārdod. Un tagad nāk tā banka prasīt, kur ir tavs kustamais īpašums. Man tā kustamā īpašuma nav, ņemiet karotes vai dakšiņas! Redziet, mums tā kredīta likuma nav, mums nav arī kārtīgas šā kredīta likuma darbības. Mums ir jāatjauno Civillikums, un tad kredītlikums būs daļa no tā. Tas ir viens no variantiem.

Kas attiecas uz to, ka es jums jau teicu, lai garantiju uzņemtos kredīta ņēmējs, viņam jāgarantē ar savu īpašumu. Un, ja banka negrib veikt lombarda funkcijas, un visas bankas, ieskaitot Latvijas Investīciju banku, uzskata, ka viņas to negrib darīt, tad automātiski var dot kredītu tikai tam, kas akcionējas, kas izlaiž akcijas un kas akcijas ir spiests pēc tam pārdot vai atdot to kredīta daļu, ko viņš nav dabūjis. Saprotiet! Mēs faktiski nonākam situācijā: lai varētu kredītu apgūt, mēs esam spiesti dot tikai tiem, kas akcionējas, jo tikai uz akciju principa, akcijas ieķīlājot un kotējot biržā (jo bez biržas arī nevar tās pārdot tirgū - bankai nebūs, kur šīs akcijas realizēt), mums neiznāk nekādīgi, lai mēs varētu dabūt atpakaļ šo te. Tā ka es principā esmu jums to atbildējis. Tā ir pilnīga taisnība. Mēs esam ļoti skopi uz kredīta došanu. Šie ir ārkārtēji kredīti. Sēkla, degviela, pārstrādes uzņēmumi. Viss. Vairāk nekā jau arī nav. Pārējais viss tiek skatīts tikai pēc kārtīgām garantijām. Līdz 500 000 bankas ir tiesīgas ņemt uz savu galvu pašas. Kas iet virs 500 000, redziet, bankas arī nebūt nav priecīgas šo kredītu ņemt, jo pirmo reizi viņiem prasa garantiju ņemt uz sevi. Un viņi uz visu summu ņemt to negrib. Tikai uz daļu. Pārējo viņi spiež uz valdības garantijām. Tad mums nekas cits neatliek, kā ķīlāt valsts īpašumu iekšā.

Priekšsēdētājs: Paldies Godmaņa kungam un Ģēģera kungam par atbildēm. Plenārsēde beigusies. Līdz rītam pulksten 10.00.