Vakara sēde

Sēdi vada Latvijas Republikas Augstākās padomes priekšsēdētāja vietnieks Valdis Birkavs.

Priekšsēdētājs: Sākam darbu. Tā kā pulksten vienos likumu "Par telekomunikācijām" mēs nevarējām izskatīt, tad saskaņā ar mūsu balsojumu izskatīsim to tagad. Pētersona kungs dodas uz tribīni un ziņos par dažiem grozījumiem. Lūdzu.

U.Pētersons, satiksmes ministra vietnieks: Godātie deputāti! Pārpratumus, kas mums radās vakar, mēs centāmies novērst. Šodien mums ir jāizlemj par 19.pantu otrajā lasījumā un par pārējo likuma tekstu trešajā lasījumā. Mēs šodien apspriežam 507.dokumentu un Ēlerta kunga iebildumus, kas arī ir pievienoti, dota motivācija, kāpēc, kas un kā ir pieņemts attiecībā uz 446.dokumentu. Acīmredzot šo dažādo dokumentu numerācijas vai lasījumu kārtībā iepriekšējos lasījumos ir radušās kaut kādas neskaidrības, tāpēc acīmredzot ir jāsāk ar 19.pantu.

Priekšsēdētājs: Tātad - par 19.pantu. Lūdzu, kādi grozījumi
tur ir?

U.Pētersons: 19.pants ir pārstrādāts kardināli, jo šeit bija iebildumi par zemes nodokli. Mēs, pieņemot deputātu iebildumus, kas bija pilnīgi pamatoti, izslēdzām visus jautājumus, kas ir skarti zemes likumdošanas aktos un nodokļu likumos. Otrs. Šā panta tagadējā redakcijā ir izslēgti jautājumi, kas saistīti ar telekomunikāciju ierīkošanu ceļu un dzelzceļu nodalījumu joslā, jo tos tiešām reglamentē citi likumdošanas akti.

Attiecībā uz šo 19.pantu tika pieprasīts Juridiskās pārvaldes atzinums par to, vai pants tādā redakcijā atbilst Civillikumam un nepārkāpj īpašuma tiesību jautājumus, kas noteikti Civillikumā, tas ir, sertifikātu tiesības un tā tālāk. Ļoti skrupulozi salīdzinot šo likumu ar analoģisku likumu, kas bija spēkā savā laikā Latvijas Republikā, tāpat arī ievērojot Juridiskās pārvaldes atzinumu, tika izdarīti attiecīgi precizējumi, un es uzņemos atbildību apgalvot, ka nekādu pretrunu ar Civillikumu šobrīd nav.

Būtiskākais labojums ir tas, ka toreiz bija noteikts, ka grozījumi attiecīgajā zemes īpašumā sakarā ar telekomunikāciju izvietošanu ir izdarāmi pēc telekomunikāciju organizācijas pieteikuma, saudzējot šo īpašumu, bet tagad ir pateikts, ka pēc saskaņojuma, un tas vēl būtiskāk pastiprina īpašnieka tiesisko aizsardzību, servitūts no likumiskā servitūta pārvēršas par līgumisko servitūtu: ja nevar vienoties, servitūta apjomu un iespējas nosaka tiesa. Tas ir noteikts šā panta trešajā daļā: ja puses nevar vienoties par servitūtu noteikumiem, servitūtu nodibina ar tiesas spriedumu. Līdz ar to visi jautājumi, kas saistīti ar īpašnieku un telekomunikāciju organizāciju, sākotnēji tiek atrisināti vienošanās ceļā, ja to nevar panākt, tad - tiesas ceļā. Ar to es gribētu savu aģitāciju par 19.pantu beigt. Es uzskatu, ka mēs esam iestrādājuši tos priekšlikumus, kuri tika izteikti otrā lasījuma gaitā.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, Karlsona kungs!

J.Karlsons: Jā, varētu piekrist, ka ļoti daudzi priekšlikumi ir iestrādāti un iekļauti likumprojektā, bet man ir jāvērš deputātu uzmanība uz to, ka noraidīto priekšlikumu vidū ir viens, kas attiecas uz 18.pantu. Tas ir sakarā ar to, ka 18.pants bija uz otro lasījumu. Tas ir tas pats 19.pants. Mans priekšlikums nav pieņemts, jo par likumprojektu ir jau konceptuāli nobalsots. Es gan negribētu galīgi pieņemt šādu atteikumu, jo mans priekšlikums šeit ir vienkārši ielikts iekšā, lai neradītu monopolstāvokli tikai telekomunikāciju organizācijai servitūtu jautājumu risināšanā, nosakot, ka "valsts institūcijām un telekomunikāciju organizācijai ir pastāvīgas zemes un ēku bezmaksas servitūtu tiesības". Tātad es esmu pret šādu nostādni, ka šis ir konceptuāls jautājums. Tas ir organizatorisks jautājums. Servitūtu tiesības tiek piešķirtas arī pārējām organizācijām, tāpēc es pastāvētu uz balsojumu tagad, trešajā lasījumā. Tagad tā ir 19.panta trešā daļa, kurā es ielieku iekšā bez telekomunikāciju organizācijas šos tīkla operatorus.

U.Pētersons: Es drīkstu paskaidrot?

Priekšsēdētājs: Jā, lūdzu, Pētersona kungs!

U.Pētersons: Es pilnīgi piekrītu šobrīd Karlsona kungam vienā lietā. Acīmredzot šajā daļā tas tiešām būtu jāieliek iekšā, bet atkal ir radusies neskaidrība sakarā ar to, ka mēs gribētu, lai šajā likumā "tīkla operators" kā jēdziens, kā institūcija būtu viens, taču tajā pašā laikā es pilnīgi piekrītu tam, šobrīd acīmredzot par to nav padomāts, ka arī specializēto tīklu īpašniekiem, tas ir, Aizsardzības ministrijas, vēl kādas citas institūcijas specializēto tīklu operatoriem jeb specializēto tīklu īpašniekiem varētu būt šīs servitūtu tiesības. Tādā gadījumā esmu...

J.Karlsons: Tieši tā.

U.Pētersons: Piekrītu, ka varbūt varētu nesaukt viņu par tīklu operatoru, jo pārpratums rodas ne šīs vietas dēļ, bet izriet no jēdziena, kur nav divu tīklu operatoru.

J.Karlsons: Kāds ir jūsu priekšlikums tādā gadījumā? Paplašināt šo...

U.Pētersons: Mans priekšlikums ir apmēram tāds, ja mēs varētu par to lietu runāt.

J.Karlsons: Jā.

U.Pētersons: "Valsts institūcijām un telekomunikāciju organizācijai, kā arī valsts specializēto tīklu īpašniekiem" un tā tālāk.

J.Karlsons: Varu piekrist.

Priekšsēdētājs: Tātad tas tiek iestrādāts likumā, un par to mēs nobalsosim, balsojot par pantu kopumā. Paldies.

Ēlerta kungs.

I.Ēlerts: Atbalstot Karlsona kungu, es tomēr komentēšu, ka tikko pieņemtā vienošanās nav pilnīga. Diemžēl likuma autori ir strādājuši telekomunikāciju organizācijas "Lattelekom" uzdevumā un ir pavisam aizmirsuši, ka likums ir vispār par telekomunikācijām Latvijā. Autori ieviesa, un pamatoti ieviesa, jēdzienu "privātie telekomunikāciju tīkli". Šo tīklu operatoram nebūs nekādu tiesību vilkt līnijas un dabūt servitūtus. Nu, ļoti skumji.

U.Pētersons: Es atvainojos, pie tikko panāktās vienošanās mēs absolūti par to...

I.Ēlerts: Ja jūs piekristu Karlsona kunga sākumā ieteiktajai redakcijai - "tīklu operatori", tad jā, bet tagad mums vēl ir jānoskaidro, kas ir tīkla operators, jo arī šo jēdzienu jūs esat sašaurinājuši.

U.Pētersons: Jā.

I.Ēlerts: Tātad likums ir iekšēji nesaskaņots, turklāt nesaskaņots arī ar virsrakstu.

U.Pētersons: Acīmredzot mums ir jāsāk no paša gala, jo visi konceptuālie labojumi, kurus piedāvā Karlsona kungs un kurus mēs neesam pieņēmuši, izriet no šā jēdziena "tīkla operators". Tā ir pati galvenā un pati būtiskākā lieta. Ja mēs to uztveram un lasām tā, kā tas šeit teikts, ka "tīkla operators ir juridiskā persona, kas pārvalda publisko telekomunikāciju tīklu un ekspluatē to komerciālos nolūkos", tā ir viena lieta. Ja mēs uzskatām, ka tīkla operators ir arī speciālā tīkla īpašnieks, teiksim, Aizsardzības ministrijas struktūras tīkla īpašnieks, tas ir, privātpersonu, tad šī komerciālā ekspluatācija nav pieļaujama. Nav pieļaujams, ka Aizsardzības ministrijas struktūras ekspluatē savu tīklu komerciālos nolūkos. No tā izriet visi pārējie labojumi, kas šajā likumā ir nepieciešami. Tāpēc arī tas bija konceptuāls balsojums otrajā lasījumā. Līdz ar to šie labojumi būtiski groza visu likuma būtību.

Es pilnīgi piekrītu, ka tad, ja grib iekārtot privāto tīklu starp saviem uzņēmumiem, ja grib iekārtot Aizsardzības ministrijai, ja nepieciešams taisīt savus specializētos valsts tīklus, viņiem ir tādas pašas servitūtu tiesības kā šim tīklam attiecībā uz īpašumiem. Tas ir viennozīmīgi, un tam var piekrist. Tas ir skaidrs kā diena, bet iztaisīt, lai būtu trīs komerciālie tīkli, - tas būtībā groza šā likuma koncepciju, par kuru mēs jau esam it kā vienojušies, sākot ar pagājušā gada novembri.

I.Ēlerts: Man tikai jautājums tādā gadījumā: kā būs ar privātajiem telekomunikāciju tīkliem?

U.Pētersons: Tieši tāpat, kā mēs nupat ar Karlsona kungu norunājām.

I.Ēlerts: Tātad jūs tos ietverat tiesībās iegūt šos servitūtus?

U.Pētersons: Jā, nav problēmu.

Priekšsēdētājs: Tā es arī sapratu.

U.Pētersons: Viņiem ir līgumiskais... Tā kā mēs servitūtu no likumiskā servitūta kategorijas esam pārcēluši uz līgumiskā servitūta kategoriju, mums vispirms ir jāvienojas; ja nevar vienoties, jāgriežas tiesā. Tātad viss nostājas savā vietā.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, Karlsona kungs!

J.Karlsons: Pētersona kungs, vienīgais, par ko mēs esam vienojušies, ir tas, ka šis tomēr nav konceptuāls jautājums, šis ir organizatorisks jautājums.

U.Pētersons: Jūsu daļā?

J.Karlsons: Jā.

U.Pētersons: Es pilnīgi piekrītu.

J.Karlsons: Un tieši tāpēc es domāju, ka varētu šo trešo daļu varbūt citādi papildināt, tas ir, "visu publisko telekomunikāciju tīklu organizācijām" vai kaut kā tamlīdzīgi.

U.Pētersons: Jūs runājat par 19.pantu?

J.Karlsons: Par 19.panta trešo daļu - par servitūtu tiesībām. Lai tiktu iekļauti arī privātie, lai tiktu arī tas, ko Ēlerta kungs teica.

U.Pētersons: Telekomunikāciju organizācijai valsts specializētie, kādi mums te ir nosaukti, un arī privātie tīkli?

J.Karlsons: Esiet tik laipni, iestrādājiet to redakcijā.

U.Pētersons: Jā, tam mēs piekrītam.

I.Ēlerts: Es atvainojos, bez vārda "publiskā", jo privātie telekomunikāciju tīkli nav publiskie.

Priekšsēdētājs: Jā.

I.Ēlerts: Es saprotu, ka tam jūs piekrītat, par to balsošanas nebūs, tāpēc es uzreiz par vienu citu lietu...

Priekšsēdētājs: Vēl par 19.pantu?

I.Ēlerts: Jā, par 19.pantu.

Priekšsēdētājs: Lūdzu.

I.Ēlerts: Otrajā lasījumā bija runa par zemes nodokli, par atbrīvojumu no tā, kas izsauca strīdus. Tagad zemes nodokļa jautājums absolūti nav regulēts. Var jau būt, ka tā ir jādara, tomēr es baidos, ka tad, ja nekas netiks pateikts, zemes nodokli maksās zemes īpašnieks, uz kura zemes ir tā nelaime būt līnijai.

U.Pētersons: Jā.

I.Ēlerts: Tādēļ es aicinātu manu pēdējo priekšlikumu, kas ir dokumentā bez numura, es atvainojos, skatiet lielo priekšlikumu lapu attiecībā uz 20.pantu, labāk ielikt 19.pantā, pieņemt papildu daļu, ka zemes nodokli par aizsardzības zonām, aizsargjoslām un stigām maksā nevis tīklu operators, bet kā jūs nosauksit?

U.Pētersons: Es šajā lietā gribētu paskaidrot. Pēc debatēm, kas notika iepriekšējo lasījumu laikā par nodokļu lietām, mēs iztaisījām vēlreiz kārtīgu likumdošanas aktu ekspertīzi, salīdzinājām nodokļu likumdošanas aktus ar zemes likumdošanas aktiem un atklājām, ka nodokļu likumdošanas aktos, es tagad citēšu pēc atmiņas, bet skan apmēram tā, ka zemes nodokli nemaksā par komunikācijām, tas attiecas ne tikai uz sakaru līnijām, tālāk to ir detalizējusi Finansu ministrija savā izskaidrojumā, tajos gadījumos, kad šī zeme ir atsavināta, tātad tā ir izņemta ārā un netiek nodota tālāk citai lietošanai. Tātad, ja mēs izdarām šādu labojumu, tas automātiski izraisa nepieciešamību izdarīt labojumus gan nodokļu likumdošanas aktos, gan zemes likumdošanas aktos. Pagaidām mēs par šo lietu nerunājam, jo pagājušajā reizē te uzstājās Salīša kungs un vēl citi un teica, ka likumi par nodokļiem ir lieta par sevi un nemaisīsim šeit tās lietas kopā. Tāpēc mēs šeit atturējāmies no kaut kādas regulēšanas nodokļu lietās.

I.Ēlerts: Cienījamais Pētersona kungs, es saprotu, ka jaunajā redakcijā netiek runāts par atsavināšanu, servitūts nav atsavināšana. Tātad zemes nodokli maksās pamatīpašnieks. Arī par visām līnijām...

U.Pētersons: Pagājušajā reizē Grūbes kungs šeit ļoti detalizēti paskaidroja, ka tajos gadījumos, kad līnija nav atsavināta, kad tā vienkārši iet pāri, kad tā vispār plānā nav atzīmēta, pateikt, cik ir jāmaksā, vispār nav iespējams.

I.Ēlerts: Tas ir valdības uzdevums - noteikt. Es tomēr aicinātu nobalsot par manu priekšlikumu iekļaut to 19.pantā un noteikt ar likumu, ka zemes nodokli maksā tīkla valdītājs, lai aizsargātu zemes īpašnieku.

U.Pētersons: Jā.

Priekšsēdētājs: Tātad lieku uz balsošanu Ēlerta kunga priekšlikumu, kuru viņš tikko citēja un kurš ir arī dokumentā fiksēts.

Lūdzu balsošanas režīmu. Lūdzu, balsosim. Rezultāts: par - 22, pret - 1, atturas - 3. Šis papildinājums ir pieņemts.

Un nu varam balsot par 19.pantu kopumā. Lūdzu balsošanas režīmu. Lūdzu, balsosim par 19.pantu kopumā. Ar Karlsona kunga labojumu. Lūdzu, par balsošanas motīviem. Ir balsošanas režīms, Salīša kungs.

B.Salītis: Bet kā tad palika - vai vienojās mutiski ar Karlsona kungu?

Priekšsēdētājs: Tas viss ir ierakstīts.

B.Salītis: Tā, kā bija iesniegts rakstveidā, vai tā, kā jūs mutiski vienojāties? Cienījamie deputāti, tā jau nenotiek, ka mutiski var vienoties, ja deputātiem nav rakstveidā iesniegtā teksta. Tā nenotiek trešajā lasījumā, tad, kad jāpieņem likums.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, precizējiet, Pētersona kungs!

U.Pētersons: Es mēģināšu, taču arī man diemžēl ir jārunā tā ekspromtā. Tātad valsts specializēto telekomunikāciju tīklu un privāto tīklu īpašniekiem ir servitūtu tiesības un tā joprojām. Tas ir līgumiskais servitūts. Ja kāds grib taisīt pāri manai zemei līniju, lai nāk, sarunāsim, ja nevarēsim vienoties, iesim uz tiesu, tiesāsimies, un tiesa izšķirs.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, Blumberga kungs!

O.Blumbergs: Es domāju, ka vārdi "telekomunikāciju organizācijas" izsmeļ visu. Kādēļ tas vēl jāpaskaidro?

U.Pētersons: Mēs tad iztaisīsim vēl vienu analīzi, lai noskaidrotu, vai tiešām var lietot vārdus "visām telekomunikāciju organizācijām", bet tāda jēdziena man nav. Es mēģināju tās visas uzskaitīt, nosaukt, kādi tīklu īpašnieki var būt. Un mums ir trīs: telekomunikāciju organizācija, kas ekspluatē publisko tīklu, valsts specializētās organizācijas, kuras var būt, - cik to būs, mēs pagaidām nezinām, - un privātie tīkli. Es domāju, ka tā tiek aptverti visi.

Priekšsēdētājs: Protams, Salīša kungam ir taisnība. Lūdzu balsošanas režīmu. Balsosim par 19.pantu kopumā. Rezultāts: par - 28, pret - 4, atturas - 5.

Nākamie labojumi.

U.Pētersons: Tālāk mēs sākam no gala.

Priekšsēdētājs: 512.dokuments. Lūdzu, par tiem pantiem, kuros ir labojumi.

Lūdzu, Ēlerta kungs!

I.Ēlerts: Tātad jau likumā lietotajos terminos autori viscaur ir ņēmuši vērā to manu priekšlikumu, kas 512.dokumentā ir kā pats pirmais, jo signāls ir tikai līdzeklis, bet šeit laikam vienkārši ir aizmirsies. Un te vēl ir palicis "signālpārraidē". Vai tas ir pamatoti, Pētersona kungs? "Publiskais telekomunikāciju tīkls..." otrajā rindā.

U.Pētersons: "... kas nodrošina signālu pārraides starp diviem..."

I.Ēlerts: Acīmredzot mēs nodrošinām informācijas pārraidi, protams, ar signālu palīdzību.

U.Pētersons: Atklāti sakot, es esmu jurists, es neesmu tehnokrāts, es domāju, ka te varētu būt informācija vai signāls. Praktiski jau ir signāls. Tas nesatur nekādu informāciju. Informācija ir absolūti bezpersoniska attiecībā uz to, ko tā pārraida.

I.Ēlerts: Tādā gadījumā es ceru, ka jūsu tehniskie eksperti jums ir līdzi. Viņi varētu dot slēdzienu, bet man arī ir zināma sajēga šajās lietās, un es tomēr lūgtu balsot.

U.Pētersons: Es palūgšu ekspertus, tehniskos ekspertus, noskaidrot, kas ir precīzāk - signālu vai informācijas pārraide.

Priekšsēdētājs: Cupruna kungs vēlas...

I.Cupruns: Man jāaizrāda, ka pa vadiem diemžēl skrien signāls, nevis informācija. Informācija parādās aparātā, kurš uztver signālu un pārveido to informācijā.

U.Pētersons: Kuru tas atšifrē...

Priekšsēdētājs: Vai ir vēl vajadzīgs kāda tehniskā eksperta ziņojums? Nevajag. Paldies. Tātad paliek šādā pašā veidā, Ēlerta kungs? Nepaliek. Tad sakiet, ko jūs vēlaties. Lai Ēlerta kungs varbūt pabeidz un pēc tam...

I.Ēlerts: Es tomēr iebilstu. Ja jau pirmā definīcija nosaka, ka telekomunikācijas ir informācijas pārraides sistēma… Es vēlreiz uzsveru: pa vadiem iet signāli. Ir gaismas signāli un tamlīdzīgi. Bet tas ir tikai līdzeklis informācijas pārraidei. Mēs pārraidām runu, pa telefaksu mēs pārraidām attēlu, tā visa ir informācija, nevis signāli, bet visu to pārveido signālos. Un tas ir tehnisks līdzeklis. Tāpat kā vadi, kā modulators, kā uztvērējs, kā raidītājs un tā tālāk.

Priekšsēdētājs: Gūtmaņa kungs.

A.Gūtmanis, satiksmes ministrs: Traktējumi var būt dažādi. Mēs turējāmies pie Eiropas Kopienas terminoloģijas, un šo likumu fāzes programmas ietvaros ir izskatījuši Eiropas Kopienas eksperti. Mēs turējāmies pie tās terminoloģijas, kas ir pieņemta tur. Var būt arī citādi, bet es iesaku palikt pie Eiropas Kopienas terminoloģijas.

Priekšsēdētājs: Vai Ēlerta kungs pastāv uz balsošanu?

U.Pētersons: To es biju aizmirsis pateikt, godātās dāmas un kungi! Šī terminoloģija ir diezgan skrupulozi salīdzināta ar ITU. Tā ir viena no vecākajām starptautiskajām organizācijām elektrosakaru jomā Apvienoto Nāciju Organizācijā. Mūsu terminoloģija diezgan precīzi atbilst viņu rekomendācijām.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, Eglāja kungs!

V.Eglājs: Es arī gribu pievērsties terminoloģijai, tas ir, tādiem terminiem kā telekomunikāciju lietotājs, telekomunikāciju pamatpakalpojumi un papildpakalpojumi. Šie termini varbūt atbilst starptautiskajiem terminiem, bet likuma teksts neatbilst šīm definīcijām. Teiksim, telekomunikāciju lietotāji ir personas, kuru tehniskie līdzekļi noteiktā kārtībā pieslēgti telekomunikāciju tīklam, bet 7.panta 2.punktā ir rakstīts, ka lietotājiem ir vienlīdzīgas tiesības pieslēgties. Iznāk tā: kā lietotājs viņš ir pieslēgts, bet vai viņam ir tiesības pieslēgties?

U.Pētersons: Lietotājs parādās divās kvalitātēs: viens, kurš pieslēdz savu telefaksu, savu telefonu un tā tālāk, otrs, kurš aiziet pie automāta vai uz citu publiskās lietošanas vietu, uz pasta nodaļu un zvana. Tātad viņš ir šeit, tā sakot, divās personās, parādās divās lomās. Un tādā izpratnē definīcija ir pilnīgi pareiza. Attiecībā uz 7.pantu par telekomunikāciju organizācijas pienākumu nodrošināt telekomunikāciju pakalpojumu lietotājiem vienlīdzīgas tiesības pieslēgties tīklam. Tātad, ja es gribu uzlikt savu telefaksu, man ir jānodrošina šīs tiesības.

V.Eglājs: Bet, ja es neesmu vēl pieslēgts un neesmu lietotājs, taču gribu kļūt par lietotāju?

U.Pētersons: Ja jūs ejat lejā zvanīt pa telefonu, jūs kļūstat par tā lietotāju. Jebkurš, kurš ņem telefona klausuli rokā, kļūst par lietotāju. Tas, kurš maksā, kurš nemaksā, jau neizšķir jautājumu.

V.Eglājs: Nākamais − par tiem pamatpakalpojumiem un papildpakalpojumiem. Šeit nu gan neiet gali kopā, jo šeit ir teikts, ka pamatpakalpojumi ir tie pakalpojumi, kas nodrošina signālu pārraidi un maršrutizāciju telekomunikāciju tīklos, bet papildpakalpojumi ir tie pakalpojumi, kas neietilpst pamatpakalpojumos, tātad tie nav saistīti ar signālu pārraidi.

Aplūkosim 14.pantu. Tur ir teikts, ka telekomunikāciju papildpakalpojumi ir elektroniskā pasta pakalpojumu sniegšana, informācijas piegāde no elektroniskajām datubāzēm, citu veidu informācijas apstrāde un piegāde. Tas tieši atbilst signālu vai informācijas pārraidei un maršrutizācijai, bet ir ietilpināts 14.pantā kā papildpakalpojums. Taču definīcijā teikts, ka tas nevar signālus pārraidīt. Tātad 14.panta teksts neiet kopā ar definīciju.

U.Pētersons: Vai mēs runājam par vienu tekstu − telekomunikāciju... Jā, es atvainojos, jā... Tā lieta ir tāda, ka būtībā šajā dalījumā ir ietverts tas, ko mēs gribētu attiecībā uz šiem pamatpakalpojumiem. Tāds pats dalījums ir arī citās valstīs, teiksim, "Bundesposttelekom" likumā. Mēs gribētu fiksēt, lai šī monopolizācija būtu ļoti minimāla, nosakot šos pamatpakalpojumus. Un tāpēc visi tie papildpakalpojumi − runas, elektroniskais pasts, informācijas apgāde, dokumentu apmaiņa un tā tālāk, un tā joprojām − ir iznesti ārā, un jebkurš, kurš būs spējīgs šādā jomā darboties, varēs sniegt šos papildpakalpojumus. Bet mēs gribam, lai attiecībā uz pamatpakalpojumiem būtu dabiskais monopolstāvoklis, lai tas būtu pēc iespējas šaurāks šai telekomunikāciju organizācijai.

V.Eglājs: Es tikai gribu pateikt, ka teksta un datu pārraide tieši ir elektroniskā pasta...

U.Pētersons: Jā, bet publiskajā tīklā. Publiskajā tīklā.

V.Eglājs: Bet varētu būt tā, ka tie gali, tie pārraides signāli neatbilst šai definīcijai.

Priekšsēdētājs: Eglāja kungs, vai jums būs priekšlikums balsošanai?

V.Eglājs: Šos terminus svītrot no terminu skaidrojuma.

Priekšsēdētājs: Kurus tieši?

V.Eglājs: Par pamatpakalpojumiem un papildpakalpojumiem. Šie termini ir definēti konkrētos pantos.

Priekšsēdētājs: Paldies. Likšu uz balsošanu. Svītrošanu var likt. Vai Ēlerta kungs paliek pie tā, ka jābalso arī par signāliem?

Jā, Ēlerta kungs pastāv. Viņam ir deputāta tiesības prasīt, lai tiktu nobalsots, ka signālu vietā būtu "informācija". Tādas tiesības viņam ir, Cupruna kungs. Bet man reglamentā nav fiksētas iespējas viņam to aizliegt.

Tātad vispirms balsosim par to izslēgšanu. Karlsona kungs, vai jūs šajā sakarībā?

J.Karlsons: Man ir papildinājums. Ja mēs runājam par šo terminoloģiju, tad tūlīt jāgriežas pie 13. un 14.panta, jo tur man ir priekšlikums tieši terminoloģijas sakarībā. Tātad tas ir jāskatās kontekstā. Ja man atļauts, tad es varētu runāt par šo jautājumu.

Priekšsēdētājs: Lūdzu.

J.Karlsons: Tas ir tieši šajā sakarībā. Man bija ierosinājums no 13.panta svītrot trīs vārdus − "datu, teksta un attēla", jo tie tiešām pēc tam figurē telekomunikāciju papildpakalpojumos. Elektroniskais pasts taču ir dati, informācijas piegāde arī ir dati, elektronisko dokumentu apmaiņa ir teksts un attēli. Tātad tas tiek uzskaitīts gan 13., gan 14.pantā. Gan pamatpakalpojumi, gan papildpakalpojumi iznāk viens un tas pats. Tieši tāpēc es gribēju, lai pamatpakalpojumos paliek šī runa, kas nav atšifrētais jēdziens, kas nav ne dati, ne teksts. Bet, ja atstāj šos "papildpakalpojumus", tas 13.pantā tie nepaliek iekšā.

U.Pētersons: Mums visa tā spēle bija starp publisko un privāto tīklu. Tādā gadījumā visi šie attēli, pārraide un tā tālāk individuālos, privātos kabeļtīklos, kurus starp četrām piecām mājām iztaisīs, ir viņu darīšana, lai viņi tur pārraida, ko grib. Tajā pašā laikā attiecībā uz publisko tīklu tās ir ekskluzīvās tiesības. Tāpēc mēs gribējām šo starpību saglabāt. Es pilnīgi piekrītu, ka tas ir identiski, bet publiskajā tīklā tās ir ekskluzīvās tiesības, privātajos tīklos lai raida, ko grib.

J.Karlsons: Es ļoti atvainojos, bet mobilais telefons? Tas iesaistās publiskos telefonu tīklos.

U.Pētersons: Mobilais telefons iziet uz publisko tīklu.

J.Karlsons: Tātad tam ir pilnīgas tiesības.

U.Pētersons: Mobilajam telefonam likumā ir paredzēti atsevišķi noteikumi, bet principā var savā starpā ar mobilajiem runāt, bet, ja abonents iziet kaut kur citur, viņam ir jāiet caur publisko tīklu. Tāpēc arī šobrīd notiek tā, ka apmaksā tam visas nodevas un...

J.Karlsons: Bet tas 13.pantā nav fiksēts.

Priekšsēdētājs: Kungi, lūdzu, formulējiet balsošanas priekšmetu. Pagaidām man ir skaidrs, ka jābalso par šo divu jēdzienu svītrošanu, pēc Eglāja kunga priekšlikuma. Un pēc tam jābalso par vārda "signālu" aizstāšanu ar vārdu "informācija".

I.Ēlerts: Cienījamie deputāti! Acīmredzot nav vērts strīdēties par signāliem un informāciju. Tas jau nav būtiski. Bet es gribētu vērst uzmanību uz ko citu: Eglāja kungs pareizi ir pamanījis, ka ir pretruna starp pamatpakalpojumu un papildpakalpojumu definīciju un tiem likuma pantiem, kas šos pakalpojumus precizē. Manuprāt, definīcijas ir pareizākas par šo pantu saturu. Tāpēc es esmu iesniedzis grozījumus par šo pantu saturu. Karlsona kungs arī ir iesniedzis. Es aicinātu atstāt šīs divas definīcijas, jo tās ir pareizākas nekā panti. Eglāja kungs ir pamanījis šo pretrunu. Bet priekšlikums izslēgt, manuprāt, nav pamatots. Definīcijas ir pareizas.

Priekšsēdētājs: Ja Eglāja kungs uztur savu prasību... Lūdzu, Eglāja kungs!

V.Eglājs: Es savu prasību neuzturu. Es, galvenais, pievērsu uzmanību. Man nav priekšlikumu par citu pantu grozījumiem.

Priekšsēdētājs: Paldies, Eglāja kungs! Paldies, Cupruna kungs! Paldies. Par signāliem un informāciju mēs vairāk nerunāsim. Mēs varam virzīties tālāk. Lūdzu.

I.Ēlerts: Es atvainojos, man vēl būtu iebildums attiecībā uz terminiem. Pirmkārt, publiskie mobilie telekomunikāciju tīkli nebūt ne vienmēr nodrošina signālu pārraidi starp divām vai vairākām mobilām iekārtām. Pietiek ar vienu mobilu telekomunikāciju iekārtu, kas sazinās ar nekustīgu iekārtu. Es domāju, ka šie vārdi "divām vai vairākām" nav būtiski un, tos izslēdzot, pants kļūtu precīzāks.

Jautājums ir par to, vai tīklu pieslēguma punkts kalpo komutācijai? Es domāju, ka tas īsti pareizi nav, bet neko sliktu tas nedara. Bet man ir ļoti liels iebildums pret terminu "tehniskā specifikācija".

Priekšsēdētājs: Stop, Ēlerts kungs, tātad par publiskiem motīviem. Attiecībā uz radiotelekomunikāciju tīkliem jūsu labojumus es sapratu, Pētersona kungs. Tiek ņemts vērā.

Labi, turpināsim. Tehniskā specifikācija.

I.Ēlerts: Nekur tālāk likumā nav lietots vārds "specifikācija". Jau nākamajā terminā ir pateikts "atbilst telekomunikāciju tīkla tehniskajiem noteikumiem", kas tā pati tehniskā specifikācija vien ir, bet tikai skan latviskāk.

U.Pētersons: Mēs varbūt esam pārāk turējušies pie tiem pašiem starptautiskās elektrosakaru konvencijas terminiem.

I.Ēlerts: Es domāju, ka tie varētu būt tehniskie noteikumi.

Priekšsēdētājs: Es saprotu, ka neviens neiebilst un darba grupa pieņem priekšlikumu. Arī Gūtmaņa kungs groza galvu, bet pareizā virzienā.

I.Ēlerts: Un pats pēdējais par terminiem. Nav nekāda pamata lietot terminu "telekomunikāciju organizācija", ja jau ir pateikts, ka Latvijā ir tikai viens publiskais telekomunikāciju tīkls. Par to ir runa otrajā rindkopā, tā ka nav nekāda pamata šeit ierakstīt tās organizācijas nosaukumu, jo tas jau tomēr varētu mainīties. Tas ir mans rakstveidā iesniegts priekšlikums, par ko es lūdzu nobalsot.

Priekšsēdētājs: Tātad Ēlerta kunga rakstveida priekšlikums, par kuru viņš tikko...

U.Pētersons: Varbūt nerīkojam balsošanu. Es par to "Lattelekom" piekrītu.

Priekšsēdētājs: Tātad arī šis priekšlikums tiek iestrādāts likumā, un stenogrammā tas ir fiksēts. Ēlerta kungam atliek vienīgi pārliecināties, vai tas ir izdarīts.

Citos nekādu labojumu nav. 4.pants.

U.Pētersons: Redakcionāli grozījumi bija 2.panta otrajā daļā.

Priekšsēdētājs: Pētersona kungs, mēs tagad apspriežam tikai tos labojumus, kas ir iesniegti rakstveidā, panti mums vairs nav jāapspriež.

U.Pētersons: Es runāju par tiem pantiem, kuros mēs esam izdarījuši grozījumus pēc otrā lasījuma.

Priekšsēdētājs: Labi. Lūdzu.

U.Pētersons: Otrajā daļā tika rekomendēts Ministru padomi nosaukt par valdību, to mēs arī izdarījām. Nākamajā pantā bija runa par frekvenču brīvu izmantošanu. Tur bija runa par civilpersonām, un tā bija terminoloģijas neatbilstība. Mēs vienkārši pateicām, ka nosaka frekvenču joslas brīvai izmantošanai.

Un tad nākošie ierosinājumi, ja es pareizi saprotu, ir Ēlerta kungam. Tātad 5.panta otrajā punktā.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, Ēlerta kungs!

I.Ēlerts: Es atvainojos. Vēl ir 4.pantā runa par papildinājumiem, kas reglamentētu atļauju izsniegšanas, termiņu un iespēju pārsūdzēt tiesā. Šādu līdzīgu priekšlikumu jūs esat pieņēmuši, ja nemaldos, attiecībā uz publiskajiem mobilajiem tīkliem. Kāds iemesls bija noraidīt šo priekšlikumu šeit. Ja jūs pamatojat, tas nu tā, bet man būtu aicinājums pieslēgt.

U.Pētersons: Es, būdams jurists, iedrošinos mēģināt izskaidrot: lieta ir tāda, ka šajā gadījumā runa ir par absolūti fizikālām parādībām, tas ir, par frekvenci. Vai kādam var iedot to frekvenci vai ne? Frekvence ir zināms solis, kur viena raidstacija strādā vienā, bet otra − otrā solī, un tāda situācija nav absolūti iespējama, ka tiesa lemj un saka, ziniet, jūs strādāsit tajā un tam virsū. Tāpēc tur, kur ir runa par mobilo telefonu, ir nepieciešama licence uzņēmējdarbībai. Tā faktiski ir iegājies. Mēs likumdošanas aktos tagad atjaunojot visus šos jēdzienus. Jēdzienu "licence" mēs lietojam divās nozīmēs. Šajā gadījumā runa ir par atļauju lietot noteiktu frekvenci. Bet pārsūdzēt to tiesā? Tiesa vienkārši nav spējīga lemt par tādu lietu.

I.Ēlerts: Man jāpiekrīt. Paldies.

Priekšsēdētājs: Paldies. Karlsona kungs, lūdzu!

J.Karlsons: Es gribēju izteikties par 5.pantu.

Priekšsēdētājs: Vai par ceturto kāds pieprasa speciālu balsošanu? Nē.

Lūdzu, Karlsona kungs, par piekto!

J.Karlsons: Ar vienu vārdu sakot, man bija 5.panta pirmās daļas 2.apakšpunkta redakcija precizēta un izteikta paplašinātā veidā. Proti, manā priekšlikumā "komercdarbība" tiek nomainīta ar "uzņēmējdarbību", kas ir loģiskāka un pareizāk atbilst šim punktam kā tādam un arī šim likumam, jo tā ir nevis komercdarbība, ko veic telekomunikāciju organizācija, bet gan uzņēmējdarbība plašākā mērā, turklāt vēl iekļaujot tīkla operatorus, tas ir, paplašinot visas šīs organizācijas, kuras sniedz telekomunikāciju lietotājiem pamatpakalpojumus. Tātad redakcija, kā jums ir priekšā rakstīts, būtu šāda: "veikt uzņēmējdarbību, sniedzot telekomunikāciju lietotājiem un tīklu operatoriem pamatpakalpojumus publiskajā telekomunikāciju tīklā". Šo priekšlikumu komisija un darba grupa nav pieņēmusi, tāpat kā Ēlerta kunga priekšlikumu, kas faktiski sasaucas ar manējo, kā konceptuāli tika nobalsots. Es zināmā mērā protestēju, jo arī šis ir nevis konceptuāls jautājums, bet tīri organizatorisks uzlabošanas un redakcionāla rakstura jautājums. Tā ka es pastāvētu uz šāda veida redakcijas nobalsošanu.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, Pētersona kungs!

U.Pētersons: Tātad telekomunikāciju organizāciju ekskluzīvas tiesības veikt uzņēmējdarbību, sniedzot telekomunikāciju lietotājiem... Būtībā jau šajos vārdos ir ietverti tīklu operatori. Ja mēs iepriekš jēdzienos neiestrādājām to un konceptuāli vienojāmies, ka tur neparādās tas tīklu operators, tad pārējais jau viss te ir iekšā.

J.Karlsons: Bet kāpēc mēs konceptuāli vienojāmies, ka šis tīklu operators neparādās?

U.Pētersons: Es vēlreiz mēģināšu atgādināt, ka mēs norunājām, ka tādi specializēto tīklu lietotāji kā Aizsardzības ministrija un privātie tīkli nav tīklu operatori, viņi ir tīklu īpašnieki. Jo tīklu operatoru mēs definējām, paskatieties iepriekš, kā organizāciju, kas nodarbojas ar publiskā tīkla komerciālu ekspluatāciju. Es domāju, jūs piekritīsiet, ka viss iet iekšā, izņemot šos vārdus "specializētos tīklu operatorus". Ja mēs par to esam vienojušies, tad par pārējo jau varētu teikt − "veikt uzņēmējdarbību", tam es piekrītu.

J.Karlsons: Man vēl ir papildinājums par publisko telekomunikāciju tīklu − "pakalpojumus publiskajā telekomunikāciju tīklā".

U.Pētersons: Pamatpakalpojumus publiskajā telekomunikāciju tīklā...

J.Karlsons: Jā, bet tas šeit nav, tas ir mans papildinājums. Te ir tikai "telekomunikāciju pamatpakalpojumus". Un es papildinu ar vārdiem "publiskajā telekomunikāciju tīklā". Un, lūdzu, vēl šo uzņēmējdarbību.

U.Pētersons: Uzņēmējdarbībai mēs varam viennozīmīgi piekrist.

Priekšsēdētājs: Tie ir, Karlsona kungs, jūsu rakstveidā iesniegtie priekšlikumi?

J.Karlsons: Jā, tieši tā!

Priekšsēdētājs: Ja tie tiek pieņemti, tad mēs nebalsojam. Tie rakstveidā ir iesniegti.

U.Pētersons: Pamatpakalpojumus publiskajā telekomunikāciju tīklā?

J.Karlsons: Jā.

U.Pētersons: Par ekskluzīvajām tiesībām es palūgšu izteikties ekspertus, bet man liekas, ka mēs varētu vienoties arī par šīm tiesībām.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, Gūtmaņa kungs!

A.Gūtmanis: Es domāju, ka jāpievērš uzmanība likuma būtībai un saturam. Kāpēc ir vajadzīgas ekskluzīvās tiesības? Latvijā pastāv tāds tirgus, kāds nu tas ir. Mēs varam būvēt daudzus tīklus, bet tas maksās daudzkārt dārgāk, un tad Latvijas iedzīvotāji un uzņēmēji maksās lielākus tarifus. Tā lieta ir tāda, ka attiecībā uz publisko tīklu to nevar pieļaut, tās ir publiskā tīkla ekskluzīvās tiesības, un mēs norunājām to dot uz 20 gadiem, lai mēs Latvijā varētu investēt un uzbūvēt modernu tīklu. Ja mēs to izņemam ārā, tad likums sabrūk. Tas ir principiāls jautājums.

J.Karlsons: Bet es neierosinu to izņemt ārā, es, tieši otrādi, ierosinu ietvert šos vārdus.

U.Pētersons: Es palūgšu Jerkena kungu aplūkot šo problēmu no tehniskā viedokļa, bet man liekas, ka te varētu kādus kompromisa risinājumus rast. Mēs jau iepriekš esam pateikuši, ka telekomunikāciju organizācijai ir šīs ekskluzīvās tiesības.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, vārds ekspertam.

A.Jerkens, Satiksmes ministrijas padomnieks: Tas nav tehniskas dabas jautājums, tas varbūt ir visprincipiālākais jautājums visā likumā. Te ir runa par to, ka nevienam citam, izņemot telekomunikāciju organizāciju, netiek dotas tiesības veikt uzņēmējdarbību telekomunikāciju jomā. Šis ir vienīgais veids, lai mēs nepieļautu krējuma nosmelšanu Latvijas telekomunikācijai un varētu attīstīt laukus, ieņemot no starptautiskajiem sakariem to, ko visi grib darīt. Neviens neies jums laukos taisīt telekomunikācijas.

Priekšsēdētājs: Tādā gadījumā tas ir tas pats sākotnējais konceptuālais jautājums.

A.Jerkens: Jā, tas ir viskonceptuālākais jautājums šajā likumprojektā.

A.Gūtmanis: Jā, no turienes viņš nāk.

Priekšsēdētājs: Ēlerta kungs, lūdzu!

I.Ēlerts: Manuprāt, minētie argumenti nav pamatoti, jo terminos jau ir pateikts, ka Latvijā ir tikai viens publiskais telekomunikāciju tīkls. Un netiek ierobežoti publisko radio telekomunikāciju mobilie tīkli. Tie taču netiek ierobežoti. Tas ir pilnīgi loģiski, un tie, protams, tiek licencēti, lai pamatpakalpojumus publiskajā tīklā varētu sniegt tikai šī telekomunikāciju organizācija, tas ir, ekskluzīvi, taču tas attiecas tikai uz publisko telekomunikāciju tīklu. Attiecībā uz pārējiem tīkliem ir pateikts, ko drīkst sniegt un ko nedrīkst. Tas ir pateikts likumā, ka privātie nedrīkst sniegt komerciālus pakalpojumus. Es nezinu, par ko cīnās cienījamais Gūtmaņa kungs un citi cienījamie kungi, manuprāt, Karlsona kunga priekšlikums ir ļoti precīzs, es savu priekšlikumu atsaucu, jo tas bija sliktāks, katrā ziņā Karlsona kunga priekšlikums ir atbalstāms, un es aicinātu par to balsot.

Priekšsēdētājs: Karlsona kungs, lūdzu, precizējiet, jo man nav tā dokumenta, kurā ir jūsu priekšlikums.

J.Karlsons: Visi priekšlikumi ir apkopoti. Viss šis teksts ir priekšā. Tātad: "veikt uzņēmējdarbību, sniedzot telekomunikāciju lietotājiem…", tad es ņemu ārā "tīklu operatoriem", jo man tika izskaidrots, ka tas jautājums jau ir atrisināts, "pamatpakalpojumus publiskajā telekomunikāciju tīklā". Un tālāk kā tekstā.

Priekšsēdētājs: Paldies. Cupruna kungs, vai jūs par to pašu?

I.Cupruns: Es nezinu, kā lai es tagad pasaku deputātiem... Nejauksim šo sistēmu. Ja mēs mēģināsim ar padsmit balsīm grozīt šo koncepciju, tad nekas cits neatliks, kā šo likumu vispār atlikt. Jūs saprotiet, ko tas viss nozīmē? Šobrīd Latvijai ir daudz signālpārraidīšanas sistēmu, un ja mēs ļausim to īpašniekiem nodarboties ar komerciju, tad jebkurš dzelzceļnieku tīkls, jebkurš labi organizētais Latvenergo tīkls šodien sāks pelnīt naudiņu ar telekomunikācijām. Tas ir viens.

Otrs. Tā telekomunikāciju sistēma republikā var darboties tikai kā vienots organisms, jo, gūstot lielāku peļņu pilsētā un ciešot zaudējumus laukos, savstarpēji kompensējot tikai var eksistēt. Ja mēs daudziem atļausim nodarboties ar šo komercdarbību, tad dabīgi, ka tikai krējumu nosmels. Kas šodien laukos ir redzējis mobilo telefonu? Vai vēl kaut kādu tehnikas brīnumu? Talsos tādu nav, un nemaz nerunāsim par Sasmaku. Tie ir tikai tur, kur ir nauda. Tie nosmels naudu, bet kas tad strādās laukos? Es lūdzu, kolēģi, turieties pie šā formulējuma!

Priekšsēdētājs: Godātie kolēģi, mums ir parasta prakse, ka strīdus gadījumā neatkarīgi no tā, vai tas ir par konceptuālu jautājumu vai nav, to izšķir vai nu grupas vadītājs, vai arī plenārsēde balsojot.

Zaļetajeva kungs, lūdzu!

S.Zaļetajevs: */Es arī gribu teikt, ka šis tiešām ir diezgan principiāls jautājums: vai nu mēs veidojam tirgus ekonomiku, kur viss, kas ir ko vērts, maksā tik, cik tas maksā, vai arī mēs turēsimies šoreiz pie vecajiem, mums labi zināmajiem sociālistiskajiem principiem, kad kaut kas neizdevīgs tiks kompensēts uz izdevīgākā rēķina. Ādu dalīsim un pārdalīsim simts un tūkstoš reizes./

Priekšsēdētājs: Pētersona kungs, vai, pēc jūsu ieskata, tas ir konceptuāls jautājums vai nav?

U.Pētersons: Zināmā mērā tas varētu būt konceptuāls.

Priekšsēdētājs: Ja tas ir konceptuāls, tad es to nevaru likt uz balsošanu. Ja kāds uzskata, ka tas nav konceptuāls, tad man jāizvirza plenārsēdei priekšlikums nobalsot, vai tas ir konceptuāls vai nav. Bet mēs taču par šo jautājumu esam nobalsojuši pirmajā lasījumā. Tātad tas ir konceptuāls, un uz balsošanu es to nelieku.

Lūdzu, Zaļetajeva kungs!

S.Zaļetajevs: */Un tomēr es prasu, lai par šo jautājumu nobalsotu plenārsēde. Vai mēs par šo punktu varam balsot vai nevaram? Bet pēc tam, kad būs pieņemts lēmums, varēs izlemt pēc būtības./

Priekšsēdētājs: Zaļetajeva kungs, par to, vai tas ir konceptuāls vai nav konceptuāls, patiesību sakot, mēs lemjam tad, kad vēl nav balsots par konceptuālajiem jautājumiem, nevis trešajā lasījumā. Šajā gadījumā par to jau ir nobalsots. Mēs savā laikā jūsu priekšlikumus pirmajā lasījumā tiešām likām uz balsošanu, lai izšķirtu, vai tas ir konceptuāls vai ne. Šajā gadījumā situācija ir nedaudz citāda, par to jau ir nobalsots kā par konceptuālu.

Virzīsimies tālāk. Lūdzu.

U.Pētersons: Man šeit ir pirmā dokumenta pirmā balsojuma atzīmes. 2.punkts − "tīklu operatori" − toreiz tika izslēgti, tas ir par to, par ko mēs runājām ar Karlsona kungu.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, Pētersona kungs, nākamo jautājumu!

U.Pētersons: Pēc vienošanās ar Karlsona kungu vai ar Ēlerta kungu ir papildināts 4.punkts.

Priekšsēdētājs: Vai visiem ir izdalīti šie labojumi? Vai kāds pieprasa speciālus balsojumus? Nē. Bet tie ir iestrādāti? Paldies.

U.Pētersons: Nākamais būtiskais labojums ir 7.pantā, kas ir papildināts ar vārdiem "un to pieejamu visiem Latvijas Republikas iedzīvotājiem".

Priekšsēdētājs: Lūdzu, Ēlerta kungs!

I.Ēlerts: Es ļoti atvainojos, man tomēr būtu iebildums attiecībā uz 512.dokumentā minēto 6.panta otro daļu. Manuprāt, ir nepareizi, ka neapmaksāto rēķinu apmaksā un sodus...

U.Pētersons: Atvainojiet, Ēlerta kungs, to mēs pieņemam.

I.Ēlerts: Tātad to nosaka nevis telekomunikāciju organizācija, bet tarifu padome. Ja?

U.Pētersons: Jā.

I.Ēlerts: Paldies.

U.Pētersons: Es biju vienkārši... Te ir tik daudz dokumentu.

I.Ēlerts: Jā, es saprotu, bet tā nu laikam nebūs deputātu vaina. Un man tāds pavisam naivs jautājums − kādēļ jūs ierobežojat ar 6.panta piekto daļu iespēju ražot pašai telekomunikāciju organizācijai vajadzīgās iekārtas un nepieņemat šo priekšlikumu, ka tā nedrīkstētu ražot pārdošanai. Man tas tā savādi liekas.

U.Pētersons: Jā, šeit ir tas būtiskais skaidrojums. Tas jau nāk no mūsu iepriekšējā lēmuma, kuru mēs esam savā laikā pieņēmuši novembrī, kas skan tā: lai nepieļautu monopolstāvokļa izmantošanu, patērētāju interešu aizstāvībai telekomunikācijām noteikt šādus ierobežojumus: telekomunikāciju pakalpojumu sniegšana norobežojama no telekomunikāciju pamatlīdzekļu ražošanas. Tas ir tas, par ko mēs paši pagājušajā gadā nobalsojām. Būtība ir tāda: ja tagad, piemēram, "Lattelekom", vairodamies un krustodamies ar dažādiem uzņēmumiem, kļūst par līdzīpašnieku vienā solīdā telekomunikāciju, teiksim, telefonu ražošanas sabiedrībā un pats sāk ražot telefonus, tātad tas vairs necentīsies iepirkt, protams, lētākus un labākus, bet pirks tos, ko ražo pats. Tāda tā doma šeit slēpjas, un tā ir visa lietas būtība.

I.Ēlerts: Jā, nu jūs jau tieši pateicāt to, ka ražo pārdošanai. Bet, ja tas "Lattelekom" vilks vadus? Būtībā jau tiek ražotas telekomunikāciju iekārtas. Tas tā drusku jocīgi...

U.Pētersons: Būtība ir tajā vārdā "uzņēmējdarbība". Īpaši ir tas.

I.Ēlerts: Tad gan jums ir taisnība. Paldies.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, Karlsona kungs!

J.Karlsons: Ēlerta kungs laikam tika pārliecināts, bet es, goda vārds, Pētersona kungs, neesmu vēl pārliecināts tieši par šo uzņēmējdarbības veikšanu savu nepieciešamību dēļ. Es pats esmu strādājis 21 gadu remonta organizācijās un ļoti labi zinu šo momentu, ka staba izgatavošana, kabeļu uzmavas izgatavošana nevis pārdošanai, bet servisa vajadzībām, ir tā uzņēmējdarbība. Šī uzņēmējdarbība ir jāveido, pie šiem uzņēmumiem ir atsevišķas organizācijas, kas to dara, kas strādā un izgatavo šo iekārtu. Kāpēc tad šajā punktā ir noteikts... Te vienkārši ir jāieliek, ka nevis pārdošanai vai kaut kā tamlīdzīgi. Vai arī tas punkts būtu jāsvītro.

U.Pētersons: Tādā gadījumā es jums piekrītu. Ja telekoms izveidos sev kaut kādu stabu rūpnīcu, tad tas tiešām nevarēs pārdot šos stabus lauksaimniekam, kuram jāvelk elektrība, jo stabs ir viens gan telefonam, gan tai... Es varbūt piekristu, ja te būtu teikts − iekārtu ražošana pārdošanai. Jūs tas apmierinātu?

J.Karlsons: Jā, tas mani apmierina, tāpēc ka šeit Blumberga kungs runā par to, ka tādā gadījumā, ja viņam aizliegs, labāka konkurence gadīsies. Bet tieši otrādi. Ja viņam šī konkurence aizliegs, tā ir cita lieta, tur es pilnīgi piekrītu.

Priekšsēdētājs: Tātad mēs pieņemam 6.panta piekto daļu, papildinot to ar vārdu "pārdošanai", kas ir 512.dokumentā.

U.Pētersons: Jā. Mēs tad pieliksim klāt vārdu, un teksts skanēs tā: organizācijai aizliegts veikt uzņēmējdarbību, kas saistīta ar telekomunikāciju iekārtu ražošanu un pārdošanu.

Priekšsēdētājs: Vai kāds pieprasa balsošanu, ja ir iestrādāts šis papildinājums? Nē. Virzīsimies tālāk.

U.Pētersons: Tā. Par septīto es jau ziņoju. 9.pantā bija attiecīgi iebildumi par tarifa padomes izveidošanu. Es uztraucos, kad ieraugu Ēlerta kungu pieceļamies, vai kaut ko neesmu palaidis garām.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, Ēlerta kungs!

I.Ēlerts: Man šoreiz jāatvainojas. Iesniedzot otrajam lasījumam pilnīgi citu paņēmienu, es biju palaidis garām, kā strādā Telekomunikāciju tarifu padome, bet es neuzstāju uz to un tādēļ neesmu iesniedzis rakstveidā. Tomēr lūdzu mani atvainot par 8.panta otro daļu. Būtībā ir tā, ka strīdus gadījumā, ja Telekomunikāciju tarifu padomei ir domstarpības ar telekomunikāciju organizāciju, tad lēmumu pieņems satiksmes ministrs. Nenoniecinot satiksmes ministru, Telekomunikāciju tarifu padome būtībā ir virs ministrijām. Pirmajā lasījumā bija pamatots tās sastāvs, kas gan tālāk nav guvis atbalstu, taču ir pateikts, ka padomē būs septiņi neatkarīgi eksperti. Taču tik zemu nevar nolikt šo šķīrējtiesnešu lomu, ja Tarifu padome pēc sava sastāva būtībā ir virs ministrijas. Es domāju, ka likumā vajadzētu satiksmes ministru aizvietot ar valdību. Es, protams, negribu noniecināt ministra lomu, taču te varētu būt zināmas problēmas.

U.Pētersons: Tā kā mēs esam lielu pārmaiņu priekšā, tad es piekrītu tādai lietai.

Priekšsēdētājs: Tātad satiksmes ministrs tiek nomainīts ar valdību. Vai kāds pieprasa speciālu balsošanu? Nē. Virzīsimies tālāk.

U.Pētersons: 9.pantā toreiz tika runāts par citiem variantiem (kā jūs zināt, ka veidoja ministrs un tā tālāk), tātad mēs nonācām pie secinājuma, ka tarifu padomi pēc ministra ieteikuma izveido valdība septiņu neatkarīgu ekspertu sastāvā, un lai viņi tiešām būtu neatkarīgi, tad uz zināmu termiņu.

Priekšsēdētājs: Tālāk, lūdzu.

U.Pētersons: Nākamie grozījumi ir saistīti ar 13.pantu. Arī šeit, tāpat kā 2., 4., 5., 6. un 7.punktā, ir jāsvītro vārdi "publiskajos". "Publiskajos tīklos".

Priekšsēdētājs: Tie ir svītroti. Ja? Tā es saprotu.

U.Pētersons: Jā, tie ir svītroti, izņemot trešo.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, Karlsona kungs!

J.Karlsons: Tātad mēs atgriežamies pie 13.panta, par ko jau es minēju, gan terminoloģijas jautājumu sakarā, gan arī attiecībā uz šo loģiku, kādā veidā likt − kā pamatpakalpojumus vai papildpakalpojumus − noteikto pakalpojumu. Tātad manā priekšlikumā ir svītroti no pamatpakalpojumu veidiem izvērsumu datu, tekstu un attēlu pārraidi. Jo šie visi telekomunikāciju pakalpojumi kā papildpakalpojumi ir minēti 14.pantā. Un līdz ar to šie panti it kā viens otru atkārto. Tāpēc es uzturu spēkā šo svītrojumu un lūdzu to vai nu pārrunāt, vai par to nobalsot.

U.Pētersons: Es laikam neprecīzi izteicos. Es domāju tieši par to otro, kur vajadzēja saglabāt to "publisko".

J.Karlsons: Jā.

U.Pētersons: Tā būtība ir tāda, ka ekskluzīvās tiesības publiskajā tīklā ir telekomam, privātajos tīklos, protams, viņi var raidīt, ko grib, jo tās ekskluzīvās tiesības attiecas uz publiskajiem tīkliem.

J.Karlsons: Bet es runāju tieši par šiem trim vārdiem "datiem, tekstu un attēlu".

U.Pētersons: Bet, ja es izveidoju tīklu, kas man pārraida no vienas manas firmas uz otru datus, tekstu, attēlu un vēl ko citu, tā ir mana privāta lieta. Bet es nelietoju publisko tīklu. Publiskajā tīklā attiecībā uz šiem pārraidījumiem ir ekskluzīvās telekomunikāciju organizācijas tiesības.

J.Karlsons: Bet, Pētersona kungs, 14.pantā tas viss atkal ir pārskaitīts.

U.Pētersons: Bet tas jau ir papildpakalpojums privātajos tīklos. Kā papildpakalpojums.

J.Karlsons: Te tomēr ir pretruna.

U.Pētersons: Es palūgšu Jerkena kungu komentēt šo aspektu.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, vārds ekspertam!

A.Jerkens: Es gribu teikt, ka tā ir klasiskā formula, kas ir simtprocentīgi pārņemta no Eiropas Zaļās grāmatas. Balss dati, mēs varbūt varam strīdēties par attēlu, bet ne par datiem.

14.pantā ir iekļauta tā daļa no šīs grāmatas, kurā ir runa par brīvās konkurences atļaušanu.

U.Pētersons: 14.pants papildpakalpojumos konkurē, kas labāk un lētāk. 13.pants ir ekskluzīvās tiesības publiskajos tīklos. Tā es to saprotu. Varbūt mēs varam kaut ko akcentēt, lai tā lieta būtu skaidrāka.

Priekšsēdētājs: Eglāja kungs. Eglāja kunga vietā Ēlerta kungs.

I.Ēlerts: Es ļoti atvainojos Eglāja kungam. Viņš runās par 8.punktu, bet es gribētu runāt par 1. un 2.punktu. Atklāti sakot, es redzu šeit kompromisu starp autoru nostāju, Karlsona viedokli un arī manu priekšlikumu. Es aicinātu izmantot definīciju, ka publiskais telekomunikāciju tīkls ir infrastruktūras signālu pārraidē. Un signālu pārraide patiešām un neapšaubāmi ir pamatpakalpojums. Tas ir minēts arī definīcijā. Signālu pārraidē. Lai tā būtu.

U.Pētersons: Varbūt. Bet ja tas kaut kā korespondē ar Blumberga kunga izteikto priekšlikumu, ka no 14.panta tas atšifrējums vispār jāsvītro ārā? Tikai tādā gadījumā nebūs īsti skaidrs, kas tad būtu tas papildpakalpojums. Ar izslēdzošo metodi.

Priekšsēdētājs: Vai tas tiek pieņemts? Tad vēlreiz jāpaskaidro precīzi, lai deputāti zina.

U.Pētersons: Tātad 13.pants paliek tāds, kāds tas būtu bijis, izslēdzot vārdus "datu, tekstu un attēlu". Tā es sapratu.

I.Ēlerts: Tātad būtu signālu pārraides starp to un to.

U.Pētersons: Starp telekomunikāciju tīkliem pieslēgtām lietotāju iekārtām.

Priekšsēdētājs: Uzklausīsim ekspertu.

A.Jerkens: Mēs pašlaik mēģinām sajaukt infrastruktūru ar pakalpojumiem. Tās ir dažādas lietas. Infrastruktūra ir signālu pārraidē. Bet pakalpojumi ir teksts, dati, balss. Tā ir klasiskā formula, es vēlreiz atgādinu. Vai mēs gribam izgudrot kaut ko jaunu un atšķirīgu no Eiropas?

I.Ēlerts: Cienījamais eksperta kungs, diemžēl es painteresējos par šo lietu, un izrādās, ka tieši Eiropas valstīs pamatpakalpojumos netiek minēti dati, teksts un attēls.

A.Jerkens: "Voice and date", ja jūs gribat angliski, kā tas skan Eiropas Kopienas Zaļajā grāmatā. Attēls un teksts, tas ir diskutējams jautājums.

I.Ēlerts: Nav īsti godīgi, cienījamo ekspert. Labi, es aicinātu balsot par šādu priekšlikumu − aizvietot vārdus "runu, datu, tekstu un attēlu" ar vārdu "signāls" 1. un 2.punktā.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, Cupruna kungs!

U.Pētersons: Es atvainojos, Ēlerta kungs, jūs mazliet par daudz pieķērāt klāt − "runas" nebija jūsu priekšlikumā.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, Cupruna kungs! Pēc tam - Zaļetajeva kungs.

I.Cupruns: Kolēģi, es nevaru piekrist Ēlerta kunga izklāstam, jo kas tad ir pakalpojums? Pakalpojums ir kaut kas, par ko maksā naudu. Bet es nemaksāju naudu par to, ka kaut kur, kaut kādos vados skrien strāva, es maksāju naudu par to, ka es dzirdu savu sievu drāts otrā galā vai redzu bildi, ko man rāda. Tas ir pakalpojums. Strāva, tas ir tikai līdzeklis, kas palīdz veikt pakalpojumu. Pakalpojums ir prece gatavā veidā, par ko maksā naudu.

Priekšsēdētājs: Zaļetajeva kungs.

S.Zaļetajevs: Man ir tāds lūgums. Varbūt vajag paskaidrot, ar ko atšķiras publiskais telekomunikāciju tīkls no privāttelekomunikāciju tīkla iespējām. Kāda ir to principiāla atšķirība?

U.Pētersons: Principiālā atšķirība ir tā, ka publiskajā telekomunikāciju tīklā noteiktos pieslēgumu punktos vai ar noteiktām tehniskām iekārtām jebkurš var pieslēgties par zināmu maksu un tā tālāk. Privātā - vai starp diviem, trim, desmit, piecdesmit punktiem - šī te fiziskā vai juridiskā persona šo tīklu izmanto savām interesēm, savām vajadzībām, bet neizmanto komerciāliem nolūkiem par maksu. Tāda ir tā atšķirība. Man liekas, ka mēs pirms laba laiciņa par to tikām skaidrībā.

Priekšsēdētājs: Karlsona kungs, lūdzu!

S.Zaļetajevs: Es atvainojos.

Priekšsēdētājs: Jā, lūdzu, pabeidziet!

S.Zaļetajevs: Bet šeit ir teikts, likumā noteiktajā termiņā − vispārējai lietošanai.

U.Pētersons: Jā, vispārējai lietošanai. Tātad jūs ņemat telefonu un zvaniet.

S.Zaļetajevs: Tātad jebkurš var pieslēgties?

U.Pētersons: Jā.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, Karlsona kungs!

J.Karlsons: Pētersona kungs un cienījamie kolēģi! Vienreiz taču jātiek ar šo 13. un 14.pantu galā, un es saprotu, ka problēmu rada tikai šī nesavienojamība, jo abi divi panti atkārtojas. Man ir vēl viens cits priekšlikums. Tā kā preambulā ir definēts, kas ir telekomunikāciju papildpakalpojumi, 14.pantā to neuzskaitīt un šos četrus vārdus vispār izslēgt. Līdz ar to pretruna starp abiem pantiem būtu likvidēta.

Priekšsēdētājs: Vai Ēlerta kungs var piekrist?

I.Ēlerts: Ne gluži. Es domāju, ka tādā gadījumā tiks liegta uzņēmējiem tieši šo datu pārraides, datu apstrādes un tamlīdzīgu pakalpojumu sniegšana. Te ir tas būtiskais. To var saprast kā vēlmi monopolizēt visu tīklu. To var saprast, tā ir ekonomiski pamatota un saprotama. Bet monopolizēt visus pakalpojumus nav pareizi. Runu − jā, signālus − jā, bet ne datu un attēlu pārraidi, tādā gadījumā jau vairs nepaliek papildpakalpojumos ko pakalpot. Papildpakalpojumi tiek likvidēti. Labi, es piekrītu − runas un signālu pārraides ar publisko telekomunikāciju tīklu, kaut gan...

Priekšsēdētājs: Balsosim par Ēlerta kunga priekšlikumu 13.panta 1.punktā. Tātad vārdus "datu, tekstu, attēlu" aizvietot ar vārdu "signāli". Abos divos. Arī otrajā.

Balsošanas režīmu.

U.Pētersons: Es atvainojos, runa bija tikai par otro.

Priekšsēdētājs: Tikai otrajā? Man tagad pašam nav skaidrs kā par pirmo, tā par otro? Pētersona kungs, vai par abiem balsosim?

U.Pētersons: Es atvainojos, Ēlerta kungs, vai jūsu priekšlikums attiecas uz abiem punktiem?

Priekšsēdētājs: Tātad uz abiem − uz 1. un 2.punktu. Balsosim par Ēlerta kunga priekšlikumu. Režīms ir ieslēgts. Lūdzu balsot.

U.Pētersons: Vai runa ir par vārdiem "datu, tekstu, attēlu"?

Priekšsēdētājs: Jā. Lūdzu balsot! Lūdzu rezultātu. Tātad: par − 14, pret − 2, atturas − 5. Ēlerta kungs priekšlikums ir pieņemts.

Karlsona kungs, vai jūsu priekšlikums būs balsojams?

J.Karlsons: Nē.

Priekšsēdētājs: Tādā gadījumā lūdzu, Eglāja kungs.

V.Eglājs: Es ierosinu izslēgt 8.punktu, jo es neredzu pamata monopolizēt taksofonu iekārtošanu publiskajās vietās. Taksofoni ir tehniska iekārta, kā iekasēt maksu, un tas var būt arī citiem pakalpojumiem, to nevar saistīt ar šo monopolizēto tīklu.

U.Pētersons: Tas ir interesants jautājums. Vai tad es sava dzīvokļa telefonu varēšu izīrēt par maksu kaimiņiem? Tādā gadījumā tas pārvērtīsies par taksofonu. Vai nodokļus es maksāšu?

V.Eglājs: Es gribētu teikt savādāk. Ir kaut kādā pagastā lokāls tīkls, ko izmanto tikai pagasta robežās un kas nav ar jūsu tīklu nekādi saistīts. Bet ir taksofoni. Tas var būt ar vadu vai kaut kādā veidā, bet taksofons pats par sevi ir tehniska iekārta naudas iekasēšanai.

U.Pētersons: Varbūt, ka te ir neprecizitāte, runa ir par taksofona izmantošanu publiskajā tīklā. Jo privātā ir citādi. Ja es saviem darbiniekiem iztaisu iekšējo, lai viņi viens otram zvana par maksu, tad tā nav problēma.

V.Eglājs: Vienkārši monopolizēt taksofona iekārtošanu.

U.Pētersons: Un publiskās vietas, manuprāt, arī ne visai labi skan.

V.Eglājs: Es ierosinu to svītrot.

Priekšsēdētājs: Eglāja kunga priekšlikums − svītrot. Karlsona kungs, par šo pašu?

J.Karlsons: Jā.

Priekšsēdētājs: Lūdzu.

J.Karlsons: Attiecībā uz 8.punktu, Pētersona kungs, mans priekšlikums tika noraidīts, bet es tieši to precizējumu gribēju ieviest, jo es uzskatu, ka taksofonu iekārtošana publiskajā telefonu tīklā un viss pārējais tik tiešām ir tikai vienas organizācijas pienākums. Bet pastāv vēl citi taksofonu tīkli kā informācijas taksofoni. Varētu pastāvēt, lūk, kā Eglāja kungs teica, kāds privātais taksofonu tīkls. Pieņemsim, ka tāda situācija var būt. Tāpēc šis papildinājums ir pilnīgi nepieciešams. Ja jūs to nepieņemsiet, es lūgšu par to nobalsot.

U.Pētersons: Es gandrīz nosveros par labu Eglāja kungam.

Priekšsēdētājs: Ka svītrot? Tātad lieku uz balsošanu...

U.Pētersons: Nevis svītrot, bet piekrist viņa labojumam − publiskajā tīklā, tā kā tas bija.

Priekšsēdētājs: Tātad ir divi priekšlikumi. Pirmais ir Eglāja kunga priekšlikums − svītrot.

Lūdzu, Eglāja kungs!

V.Eglājs: Es gribētu papildināt − par taksofona iekārtošanu noteikt tarifu. Par pamatpakalpojumiem tarifus nosaka tarifu padome. Bet par taksofona iekārtošanu neatbilst vispār tai... Tas nav pakalpojums.

U.Pētersons: Redakcionāli tas neattiecas.

Priekšsēdētājs: Karlsona kungs, kā skan jūsu redakcija?

J.Karlsons: Tātad 8.punkts manā redakcijā būtu − publiskā telekomunikāciju tīkla taksofonu ekspluatācija.

Priekšsēdētājs: Tas ir rakstveidā iesniegtajos priekšlikumos. Paldies. Ēlerta kungs.

I.Ēlerts: Es varbūt piedāvātu risinājumu tam, uz ko aizrādīja Eglāja kungs. 8.apakšpunktu varētu pārcelt uz 5.pantu, kur ir ekskluzīvās tiesības. Loģiski, ka šo "publiskā telekomunikāciju tīkla taksofona iekārtošana" ir patiešām ekskluzīvās tiesības. Tā tas ir.

Priekšsēdētājs: Tad ir trešais priekšlikums − pārcelt uz 5.pantu.

I.Ēlerts: Jā, pārcelt uz 5.pantu.

Priekšsēdētājs: Vai Eglāja kungs un Karlsona kungs tādā gadījumā noņem savus priekšlikumus?

U.Pētersons: Vai tādā gadījumā mēs nesajaucam "maķenīt" sistēmu? Jo tad jau vēl viens otrs punkts būtu jāpārceļ uz turieni. Visi šie pamatpakalpojumi skaitās ekskluzīvi. Es domāju, lai labāk paliek turpat, kur tas ir bijis. Bet, ja mēs grozām tā, kā Karlsona kungs to lika priekšā, tad viss ir kārtībā.

Priekšsēdētājs: Tātad balsosim par diviem priekšlikumiem. Pirmais − Eglāja kunga priekšlikums − svītrot. Otrais − Karlsona kunga redakcija.

Lūdzu balsošanas režīmu. Lūdzu balsot. Lūdzu rezultātu. Par − 7, pret − 6, atturas − 11. Tātad nav svītrots.

Tagad Karlsona kunga redakcija. Lūdzu par Karlsona redakciju, kas arī ir rakstveidā iesniegta. Balsošanas režīmu! Lūdzu balsot. Lūdzu rezultātu. Par − 14, pret − 1, atturas − 8. Pieņemta Karlsona kunga redakcija.

Lūdzu, Ēlerta kungs!

I.Ēlerts: Diemžēl 13.panta 5. un 6.punkts absolūti neatbilst mūsu pieņemtajai telekomunikāciju pamatpakalpojumu definīcijai, kas ir ļoti pareiza. Kas nodrošina signālu pārraidi un maršrutizāciju? Ko pārraida un kam pārraida? Lietotāju saraksts un uzziņu sniegšana, turklāt ne tikai par publisko telekomunikāciju tīklu, bet arī par mobilo tīklu. Nu, tās ir klajas, es atvainojos, varbūt par stipru teikts, bet, manuprāt, pamatoti teikts, bezkaunīgas pretenzijas. Es aicinātu šos divus punktus izslēgt. Ielikt tos 14.pantā, ja autori vēlas, var, bet es domāju, ka nav obligātas vajadzības.

Priekšsēdētājs: Tātad ir viens priekšlikums − svītrot 5. un 6.punktu.

Gūtmaņa kungs, lūdzu!

U.Pētersons: Vai pārcelt, ja es pareizi sapratu, uz ekskluzīvajām tiesībām.

A.Gūtmanis: Es tādā gadījumā kaut ko nesaprotu. Es uzskatu, ka tie ir konceptuāli jautājumi, par kuriem mēs runājam. Bet kas tad tagad notiek? Likums tiek skatīts trešajā lasījumā un pa vārdam tiek izņemts pats būtiskākais. Mēs jau izņēmām informācijas pārraidi, vienā vietā mēs iedevām ekskluzīvās tiesības, bet tagad ļoti smalki tās tiek sagrautas. Beigās tas likums nemaz nebūs baudāms. Tas ir principiāls un konceptuāls jautājums. Tas nav redakcionālas dabas jautājums.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, Ēlerta kungs!

I.Ēlerts: Gūtmaņa kungs, diemžēl signālu un runas pārraide ir ekskluzīvās tiesības, taču sastādīt lietotāju sarakstu, publicēt to un vēl sniegt uzziņas, turklāt es uzsveru ne tikai šo publiskotību, bet arī publisko mobilo tīklu, jo tā tas teksts skan. Tas ir nepieļaujami, mīļie cilvēki! Tātad pat Augstākās padomes kanceleja nedrīkstēs izplatīt Augstākās padomes telefonu sarakstus. Savā vidū, protams, ne par maksu.

Priekšsēdētājs: Eglāja kungs.

V.Eglājs: Es gribu atgādināt cienījamiem autoriem, ka mums ir likums par konkurenci un monopoldarbības ierobežošanu. Tur ir pateikts, kas ir monopolstāvoklis, kas ir dabīgais monopolstāvoklis. Dabiskais monopolstāvoklis, uz ko pretendē tieši šis likums, tādu koncepciju mēs arī pieņēmām, ir objektīvi ierobežot konkurences attīstības iespējas, galvenokārt tehniskās un sociālās infrastruktūras nozarēs. Es atvainojos, šādi te krikumi ar ko pelnīt naudu, ir klajā pretrunā ar šo likumu. Un tāpēc es tomēr atbalstītu šo ierosinājumu un izmestu.

U.Pētersons: Tāpēc jau mēs arī šeit mokāmies un pieņemam šito likumu, ka tas ir dabiskais monopols, kas ir izveidojies. Vai nu mēs to nīcinām ārā (tad šo likumu nevajag), vai arī mēs to gribam saglabāt un kaut kādā veidā no valsts ierobežot. Attiecībā uz 5. un 6.jautājumu zināmā mērā var piekrist tam, ka tie neatbilst signāla pārraidēm maršrutizācijai un telekomunikāciju pamatpakalpojumiem, kurus mēs ar lielām grūtībām tiešām tā esam definējuši, bet tas, ka uz šiem te pamatpakalpojumiem vajadzētu saglabāt ekskluzīvas tiesības tam, kam pieder tīkls, manuprāt, noteikti ir jāatstāj.

Priekšsēdētājs: Vārds ekspertam.

A.Jerkens: Es nesapratu Ēlerta kunga repliku attiecībā uz mobilo telekomunikāciju tīklu. Protams, ka viņi varēs izdot savu telefonu grāmatu, par to nav nekādu šaubu, un jebkurš tīkls varēs izdot savu grāmatu.

I.Ēlerts: Tātad cienījamais eksperta kungs, ziņotājs Pētersona kungs teica, ka ir svītrojams vārds "publiskā". Es precīzi nepateicu, bet sapratu, ka tas svītrojams arī 5. un 6.punktā. Turklāt ekskluzīvo tiesību pamats 5.punktā ir norādīts, tas ir dabiskais monopols. Sastādīt telefonu grāmatu un sniegt uzziņas − tas nekādā veidā nav dabisks monopols. Dabisks monopols ir pārraidīt signālus publiskajā tīklā. Jā, tas ir dabisks monopols. Jums nav nekāda pamata bezkaunīgi noteikt ekskluzīvas tiesības uz šiem diviem pakalpojumiem, kas nav ne pamatpakalpojumi, ne dabisks monopols.

A.Jerkens: Es varu jums piekrist, ka mēs atstājam vārdu "publiskais" 5.punktā.

U.Pētersons: Bet uz saviem tīkliem, es domāju, viņam būtu jāatstāj šīs tiesības, jo galu galā viņam nepārtraukti ir jākārto datubāze un jātērē noteikti līdzekļi, lai uzturētu nepārtraukti kontroles stāvoklī šo te sarakstu. Tāpēc nevajadzētu liegt viņam šīs tiesības, citādi viens klerks paņem disketi un pārdod par lielu naudu. Piemēram, tagad ir parādījušās "Zaļās lapas", kas plūc laurus pavisam citā lietā un citā vietā.

I.Ēlerts: Tā ir pavisam cita likuma joma. Mucenieka kungs ļoti pamatoti aizrāda to. Es aicinu nobalsot par šo divu punktu izslēgšanu.

U.Pētersons: Bet jums bija viens priekšlikums pārcelt viņus uz ekskluzīvajām tiesībām.

I.Ēlerts: Tāda priekšlikuma gan man nebija. Es visu laiku pret to cīnos, jo tas nav dabiskais monopols, tur nevar būt ekskluzīvu tiesību.

Priekšsēdētājs: Ēlerta kungs, es savām ausīm dzirdēju, ka Pētersona kungs piedāvāja un jūs piekritāt, bet es domāju, tas bija, nesaprotot, ko Pētersona kungs piedāvā. Es to nelikšu uz balsošanu.

Tātad es gribētu precizēt, pirmkārt, vai vārdi "publiskā" 5. un 6.punktā paliek vai nepaliek?

U.Pētersons: Paliek.

Priekšsēdētājs: Tātad 5. un 6.punktā paliek pagaidām arī vārdi "publiskā"?

U.Pētersons: Paliek.

Priekšsēdētājs: Man ir jāliek uz balsošanu Ēlerta kunga priekšlikums par 5. un pēc tam 6.punkta svītrošanu.

Lūdzu balsošanas režīmu. Balsojam par 5.punkta svītrošanu. Lūdzu balsot! Lūdzu rezultātu. Par − 22, pret − 3, atturas − 11. Svītrots.

Un tagad par 6.punkta svītrošanu. Lūdzu balsošanas režīmu. Lūdzu balsot! Lūdzu rezultātu. Par − 18, pret − 3, atturas − 14. Ar vienas balss vairākumu svītrots.

U.Pētersons: Būtu traģiski, ja šis paliktu un tā iepriekšējā nebūtu.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, turpinām!

U.Pētersons: Nākamie labojumi ir 15.pantā. Tur paredzēts aizvietot vārdu "lietotājs" ar vārdu "operators".

16.pantā izslēgt otro teikumu: "Atļaujā jānosaka, ka runas, datu, teksta, attēlu pārraide starp publisko mobilo tīklu un telekomunikāciju tīkliem ārvalstīs tiek veikta, lietojot publisko tīklu."

Priekšsēdētājs: Lūdzu, Karlsona kungs!

J.Karlsons: Tas ir mans priekšlikums. Arī Ēlerta kungs ir kaut ko līdzīgu izteicis. Pamatoju priekšlikumu ar to, ka nekādā gadījumā nevar pieļaut šādu publiskā tīkla monopolizāciju saistībā ar ārzemju publisko tīklu, jo šis pats mobilais telefons nekontrolējami var iziet uz kādu citu mobilā telefona tīklu, ko publiskais tīkls un telekomunikāciju organizācija nespēs kontrolēt nekādā gadījumā. Tāpēc tas ieies šajā ārvalstu publiskajā tīklā bez šīs licences (atļaujas). Tādēļ es uzskatu, ka ir jādod licencēta atļauja šādai darbībai, dabīgi, − par attiecīgu samaksu. Nedrīkst atļaujā ietvert šīs tiesības. Nav iekļaujama tāda redakcija, ka atļaujā jānosaka, ka runas, datu, tekstu, attēla pārraides starp publisko un mobilo radiotelekomunikāciju tīklu un telekomunikāciju tīkliem ārvalstīs tiek veiktas, lietojot Latvijas Republikas publisko telekomunikāciju tīklu. Tas praktiski nav realizējams. Tāpēc es domāju, ka tas ir noteikti jāiekļauj licencēšanas veidā.

U.Pētersons: Es palūgšu...

Priekšsēdētājs: Bet kāds ir šis formulējums?

U.Pētersons: Bija priekšlikums otro teikumu izslēgt.

Priekšsēdētājs: Izsvītrot otro teikumu.

J.Karlsons: Jā.

Priekšsēdētājs: Ēlerta kungs.

I.Ēlerts: Tātad vēl papildu pamatojums. Es jau saprotu, ka dikti gribas, jo tas ir tas visienesīgākais telekomunikācijās. Tieši tādēļ. Bet esošais publiskais mobilais telekomunikāciju tīkls, kas Latvijā ir vienīgais, jau sen strādā ar ārzemju abonentiem, un tātad te jau ir mēģinājums atņemt kādam to, kas ir. Un tas jau ir nopietni. Atņemt kādam to, kas viņam ir. Tā ir īpašuma atsavināšana bez īpaša Latvijas Republikas likuma.

U.Pētersons: Šo lietu, ko mēs taisāmies atņemt faktiski, komentēs Jerkena kungs.

A.Jerkens: Ēlerta kungs, drīkst pajautāt, kā šodien strādā mobilais telefons?

U.Pētersons: Tas tāpat strādā caur publiskajiem tīkliem. (Pētersons un Jerkens runā vienlaikus.)

Priekšsēdētājs: Godātie referenti, nerunājiet visi reizē!

A.Jerkens: Bet es gribētu pilnīgi piekrist Ēlerta kungam vienā lietā, te ir tas krējums. Te ir tas, ko kādreiz zviedri gribēja, proti, 14 gadus ekspluatēt starptautiskos sakarus. Viņi te saliktu mobilos tīklus. Mēs varētu zvanīt tepat, no šīs vietas uz visu pasauli. Bet tādā gadījumā visu to krējumu smels viņi. Tāpēc radās doma, ka mums ir jāpārdala, tāpēc mēs te cīnāmies ar to dabīgo monopolu un ar visu šito te. Šobrīd republikā uz starptautiskiem tīkliem var iziet caur "Lattelecom". Es domāju, ka tā situācija šeit būtu jāsaglabā, mēs nevienam neko neatņemam.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, Karlsona kungs!

J.Karlsons: Es pilnīgi piekrītu Ēlerta kungam, ka šā publiskā mobilā radiotelekomunikāciju tīkla izveidošanai atļauju izsniedz Latvijas Republikas Satiksmes ministrija. Šajā atļaujā, šajā licencē var paredzēt visas šīs maksas par starptautisko pakalpojumu sniegšanu. Tas, lūk, ir šis krējums, kuru var paņemt ne tikai šis mobilais tīkls, bet arī telekomunikāciju publiskais tīkls. Bet nekādā gadījumā mēs nedrīkstam pieļaut aizliegšanu. Šodien biznesmeņi tiešām šīs sarunas ved caur publisko telefontīklu. Bet, ja būs aizliegums, jūs nenokontrolēsiet, viņi to var izdarīt arī caur citu mobilo telefontīklu.

U.Pētersons: Nē.

J.Karlsons: Es esmu tehnisks cilvēks, es ļoti labi to zinu. Mani jūs nepārliecināsiet, ka to nevar izdarīt. Nekādā gadījumā nepārliecināsiet.

U.Pētersons: Tie būs atsevišķi partizānu gadījumi, bet tas ir ārkārtīgi viegli kontrolējams.

J.Karlsons: Tas nav atsevišķs gadījums. Tas ir iespējams jebkurā pilnīgi globālā vietā.

U.Pētersons: Ja nebūs likuma aizlieguma, tad tie kļūs par masveidīgiem gadījumiem. Tad viss, par ko mēs te strīdamies − par šo dabīgo monopolu, par tā ekonomisko pamatojumu, sagrūst.

J.Karlsons: Es tomēr nekādā gadījumā nepiekritīšu, ka šāda veida aizliegumi veicina attīstību. Nekādā gadījumā... Es lūdzu balsot par šo otrā teikuma svītrošanu.

U.Pētersons: Es gribu teikt, ka tieši ar to mēs sagrausim ļoti daudz no šā likuma.

Priekšsēdētājs: Ēlerta kungs.

I.Ēlerts: Tātad vēl - pamatojot šo izslēgšanu. Es atceros, ka mums kādreiz bija iesniegta atskaite par valūtas budžeta izlietošanu. Tā nebija šīsdienas atskaite, bet agrāka atskaite. Tur bija Ārlietu ministrijas izdevumi sarunām, kurās izmantots publiskais mobilais telekomunikāciju tīkls. Viņi tos pamato tieši ar to, ka visas diplomātiskās sarunas, kas būtu slēpjamas, kam zināmu apstākļu dēļ nav jāparādās atklātībā, viņi visi ved tikai caur šo mobilo tīklu, jo viņam ir īpaša sakaru sistēma ar ārzemēm.

Mans ierosinājums ir konceptuāli pieņemts pirmā lasījuma tekstā. Cienījamie deputāti, varat paņemt 376.dokumentu. Tur šāda teikuma nav.

U.Pētersons: Attiecībā uz to, ka mobilais tīkls ir vislabākais, lai vestu slepenas sarunas. Tie ir kārtējie maldi, jo pašreiz to vislabāk var noklausīties.

Priekšsēdētājs: Eglāja kungs, pēc tam − Gūtmaņa kungs.

V.Eglājs: Gribu pievērst uzmanību tam, ka mums ir konstitucionālais likums par brīvu informācijas apmaiņu. Šādi aizliegumi agrāk bija arī demonstrācijām. Bija jāprasa atļauja. Bet likumā ir pateikts, ka tās ir jāpieteic, nevis jāprasa atļauja. Šajā vietā var būt tarifi. Tarifu padome nosaka izmantošanu. Koncepcija ietver pretmonopola darbību un paredz, ka nedrīkst šādā veidā ierobežot. Tur ir tāds pants.

Priekšsēdētājs: Gūtmaņa kungs.

A.Gūtmanis: Es gribētu sniegt informāciju un akcentēt uzmanību uz to, ka šis likums nekādā gadījumā neskar speciālos lietotājus un speciālos tīklus. Šeit mēs nerunājam ne par armiju, ne par Drošības dienestu, ne par diplomātisko dienestu. Ja mēs runājam par to, kā tiek šifrēts signāls, lai to nevarētu atšifrēt, tad mobilais telefons ir nedrošākais. To visu noklausās. Ir speciāli radiotelefoni, kurus izmanto šie dienesti.

Priekšsēdētājs: Mucenieka kungs.

V.Mucenieks: Es cienījamiem deputātiem gribētu paskaidrot, ka šajā gadījumā tas monopols tiek veidots speciāli ar vienu nolūku, lai mēs varētu telefonizēt arī lauku rajonus. Ir bezgala daudz dažādu variantu, kā var izveidot dažādus rentablus un peļņu nesošus uzņēmumus. Bet, ja mēs pazaudējam monopolu, tad sakaru sistēmas un bizness veidosies, bet mēs nemūžam nepanāksim to, ka līdz zemnieku mājai, līdz lauku saimniecībai nonāks telefons. Nevis nemūžam, bet varbūt pēc 20, 15 gadiem. Tāpēc to vajag vienmēr paturēt prātā, pirms mēs kaut ko spriežam un lemjam. Šeit, no vienas puses, it kā iznāk, ka mēs ejam uz monopolu, mēs radām ierobežojumus un tā tālāk. Bet tas ir ar vienu šo mērķi, ka mēs skatām to bildi kopumā, ka mēs gribam telefonizēt un ieviest sakarus visā Latvijas teritorijā līdz pēdējam Zilupes krastam.

U.Pētersons: Ja šobrīd mobilais telefons nestrādātu caur publisko tīklu, caur "Lattelecom", tas būtu stāvus bagāts. Bet tikai tādēļ, ka tas maksā savas nodevas, savus tarifus, tas ir spējīgs šo naudu novirzīt investīcijām. Kaut vai viesuļvētras sekas daļēji segt.

Priekšsēdētājs: Eglāja kungs.

V.Eglājs: Es gribu tomēr nolasīt 5.pantu par monopoldarbības aizlieguma ierobežojumu. Te ir teikts: "uzņēmējam, kas ieguvis monopolstāvokli, ir aizliegts, slēdzot līgumus par pakalpojumiem, uzspiest līgumu partnerim noteikumus, kuri ierobežo līgumpartnera rīcības brīvību". Tāpēc jau ir tas punkts, kurš šeit tiek pārkāpts, jo atļauja šajā lietā ir tā, kas ierobežo rīcības brīvību.

U.Pētersons: Bet es gribētu atzīmēt vienu lietu. Licences izsniegšana nekādā gadījumā nebūtu uzskatāma par līguma slēgšanu starp valsts pārvaldes institūciju un uzņēmējorganizāciju. Tas nav līgums, tas ir administratīvs akts, ar kuru valsts dod zināmu atļauju šajos ietvaros darboties. No otras puses, šis ir likums, nevis līgums. Tātad ar šo likumu mēs nosakām šim dabiskajam monopolistam tādu stāvokli, ka visi tie, kas grib strādāt ar mobilajiem telefoniem Latvijas iekšienē, var strādāt krustām šķērsām. Viņu var būt pietiekami daudz. To var visi, kas saņems licences, bet iziet uz ārpusi viņi var tikai caur publisko tīklu.

Priekšsēdētājs: Godātie kolēģi, mums ir jau pārtraukuma laiks, bet vajadzētu par šo punktu nobalsot, lai pēc pārtraukuma neatsāktu diskusijas.

I.Cupruns: Divi vārdi.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, Cupruna kungs!

I.Cupruns: Godātie kolēģi, es jums divus vārdus teikšu par brīvo rīcību un par tirgu. Te visu ko mēs šodien esam dzirdējuši. Zviedri savā laikā aprēķināja, ka viens abonents laukos mēnesī maksā 20 dolārus. Ļausim brīvi rīkoties, ieviesīsim tirgu, un laukos katrs abonents maksās 20 dolārus. Tādēļ ir vajadzīgi ierobežojumi. Ārējie sakari ir krējums.

Priekšsēdētājs: Ēlerta kungs par krējumu.

I.Ēlerts: Tātad šeit atkal nav vis dabiskais monopols, bet mākslīgais monopols.

Priekšsēdētājs: Godātie kolēģi, tātad lieku uz balsošanu Karlsona kunga priekšlikumu svītrot otro teikumu. Lūdzu balsošanas režīmu. Lūdzu balsot! Lūdzu rezultātu. Par svītrošanu − 28, pret − 3, atturas − 6. Otrais teikums ir svītrots.

Tagad pārtraukums. Pēc pārtraukuma sēdi vadīs Krastiņa kungs.

Sēdi vada Latvijas Republikas Augstākās padomes priekšsēdētāja vietnieks Andrejs Krastiņš.

Priekšsēdētājs: Kolēģi, mums ir jāsāk plenārsēde. Varbūt nobalsosim kopumā uzreiz. Baidos, ka mēs nebūsim kvorums. Mēs šeit esam 12. Ja vēl pieskaitītu ministru klāt, tad mēs būtu 13. Labi, es domāju, ka varam sākt strādāt, jo Ēlerta kungs šeit ir. Tā ka nekādas vainas nav.

U.Pētersons: Tātad par 19.pantu mēs jau nobalsojām, ja es pareizi sapratu.

Priekšsēdētājs: Nē, vienu mirklīti. Mums tagad ir 17.pants.

U.Pētersons: 17.pants. Tur bija atjaunots pēdējais teikums. Es neatceros, pēc kā priekšlikuma. Atļauja jāizsniedz viena mēneša laikā no dienas vai šajā termiņā jādod motivēts rakstveida atteikums.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, godājamie kolēģi, par 17.pantu! Nav? Paldies.

18.pants.

U.Pētersons: 18.pants. Tas ir jauns − privātie tīkli. Arī neviens nekādus priekšlikumus nav devis. Atvainojos, Karlsona kungam bija.

Priekšsēdētājs: Karlsona kungs neuztur, cik es saprotu.

U.Pētersons: Bet tas atkrīt, jo viņam bija tie paši tīklu operatori, par kuriem mēs esam jau izdiskutējuši.

Priekšsēdētājs: Paldies. 19.pants.

U.Pētersons: Par to vienu reizi jau tika nobalsots. Es nezinu, vai mēs pie tā atgriežamies trešajā lasījumā.

Priekšsēdētājs: Vai ir kāda vajadzība atgriezties, kolēģi? Jaunas idejas nav radušās?

U.Pētersons: Iestrādāts ierosinājums − visi citi tīklu īpašnieki. Un arī Ēlerta kunga priekšlikums par zemes nodokli.

Priekšsēdētājs: 20.pants. Nav nekas.

U.Pētersons: Par zemes nodokli bija 20.pantā priekšlikums. Bet laikam tas ir jāpārceļ uz 19.pantu.

Priekšsēdētājs: Tātad 20.pantā arī nav? Paldies.

21.pants.

U.Pētersons: 21. un 22.pantā īpašu grozījumu nebija.

Priekšsēdētājs: Vai deputātiem ir kas sakāms? Nav.

23.pants.

U.Pētersons: 23.pantā bija daži tehniskie noteikumi, kas tagad tieši saskanēs ar tiem grozījumiem, kurus mēs izdarījām iepriekš. Trešajā daļā paredzēts, ka Tarifu padome nosaka. Agrāk tās tiesības bija tīklu operatoram piešķirtas. Vairāk priekšlikumu nebija.

Priekšsēdētājs: Paldies. 24.pants.

U.Pētersons: Arī nekādu priekšlikumu nebija. Un arī 25.pantā nebija.

Priekšsēdētājs: Ēlerta kungam gan laikam būs.

I.Ēlerts: Man ir palicis 512.dokumentā viens priekšlikums, kas neattiecas uz konkrētu pantu. Tas ir pavisam īss papildinājums. Tas varētu būt vai nu kāda panta daļa, vai atsevišķs pants. Tātad priekšlikums ir 3.nodaļu no beigām papildināt ar šādu pantu: "Telekomunikāciju organizācijai jāpublicē oficiālā laikrakstā gada pārskats." Jo tā ir monopola organizācija, un tas ir pilnīgi nepieciešami, manuprāt.

U.Pētersons: Mēs principā neiebilstam pret šādu ierakstu. Tas tikai mazliet dublēs citus punktus, jo kā akciju sabiedrība tā publicēs visus datus. Bet to mēs paskatīsimies. Domāju, ka tas netraucē.

I.Ēlerts: Paldies.

U.Pētersons: Vienīgi rodas jautājums, kur visi publicēs, proti, publiskās akciju sabiedrības, kurām savas bilances gada beigās tā vai tā jāpublicē.

Priekšsēdētājs: Cik es saprotu, trešajā lasījumā mums ir jānospriež.

U.Pētersons: Jā. Pēdējais dokuments ir lēmums par spēkā stāšanās kārtību.

Priekšsēdētājs: Par likumu nav nekādu problēmu vairāk?

Godājamie kolēģi, kā tad mums īsti bija? Šis, man liekas, ir trešais lasījums? Godājamie kolēģi, pirms pārejam pie lēmuma, mums ir jānospriež, vai mēs uzreiz varam balsot.

U.Pētersons: Domāju, ka mūsu spēki ir izsīkuši.

Priekšsēdētājs: Es saprotu, ka jūs ierosināt par šo likumu balsot otrdien, 4.maijā, pēc pulksten vieniem.

U.Pētersons: Paldies.

Priekšsēdētājs: Par lēmumu, vai ir kādi jautājumi, godājamie kolēģi? Operatīvi rīkosimies. Par lēmumu arī nekādu iebildumu nav. Tādā gadījumā par lēmumu arī balsojam 4.maijā pēc pulksten vieniem. Par telekomunikācijām esam pabeiguši.

U.Pētersons: Paldies.

Priekšsēdētājs: Nākamais darba kārtības jautājums... Mani jau brīdināja, ka Seiles kundze mēģinās kaut ko iebīdīt. Būsim objektīvi. Es jums pateikšu, kādā kārtībā mans priekšgājējs Birkava kungs te ir sakārtojis. Viņš ierosināja, ka mēs varētu apspriest tādu jautājumu kā Ludzas rajona tiesas tiesneša Jekimova pirmstermiņa atbrīvošanu no amata, lai mēs otrdien varētu balsojamā laikā par to nobalsot. Viņš pats grib iet prom. Nav nekādu problēmu. Tātad uzskatīsim, ka esam apsprieduši šo jautājumu. Pirmdien balsošanas laikā balsojam par Jekimova kunga atbrīvošanu no amata.

Nākamais man arī tāds neliels jautājums − "Par Latvijas Republikas diplomātisko un konsulāro dienestu" otrajā lasījumā. Freimaņa kungs jau startē. Tā ka nav ko vairs balsot. Otrais lasījums.

Lūdzu, Freimaņa kungs!

J.Freimanis: Godājamo priekšsēdētāj, godājamie kolēģi! Jūsu uzmanībai tātad ir iesniegts 471.dokuments, kas attiecas uz Latvijas Republikas likuma "Par Latvijas Republikas diplomātisko un konsulāro dienestu" spēkā stāšanās kārtību. Tas būtu lēmums. Likumam "Par Latvijas Republikas diplomātisko un konsulāro dienestu" ir diezgan liela vēsture. Ja man atmiņa pareizi saka, tad tas ir vairāk nekā pusgadu cirkulējis un ticis slīpēts. Man kolēģiem ir jāatvainojas, jo ir pielaista viena kļūda, paviršības kļūda, par ko katrā ziņā likuma izstrādātāji lūdz atvainot. 1.pantā ir pazudusi frāzīte − "vīzu izsniegšana ārvalstu pilsoņiem". Tam tur ir jābūt klāt šim teikumam. Man, Krastiņa kungs, būtu lūgums, ja tas ir nepieciešams, varētu no Ārlietu ministrijas paaicināt speciālistu − Penkes kungu, kas varētu izstāstīt varbūt par rozīnītēm, kas šajā dokumentā ir.

Priekšsēdētājs: Bet varbūt, Freimaņa kungs, mēs paļausimies uz jūsu dziļo kompetenci un pieredzi, ko jūs pa šiem gadiem esat uzkrājis ārlietu resora darbā.

J.Freimanis: Ja deputāti uzskata, ka tas ir iespējams, tad es domāju, ka mēs varētu šo dokumentu pieņemt. Vēl jo vairāk tādēļ, ka šā dokumenta postulāti visi ir saskaņoti ar esošo starptautisko praksi. Domāju, ka tur mēs neko neriskēsim, ja šodien to šādā sastāvā pieņemsim.

Priekšsēdētājs: Vai godājamiem kolēģiem ir kādi iebildumi par atsevišķiem pantiem? Ir otrais lasījums un būtu jāapspriež pa pantiem. Nav. Tādā gadījumā mēs varam balsot par šā dokumenta akceptēšanu otrajā lasījumā.

J.Freimanis: Krastiņa kungs, ar šo frāzīti 1.pantā, kas ir stenogrammā.

Priekšsēdētājs: Jā, kas ir stenogrammā. Jūs ziņojāt ar šo iebildi. Lūdzu balsošanas režīmu. Balsosim par likumu "Par Latvijas Republikas diplomātisko un konsulāro dienestu". Viena balss papildus "par". Tā ir Freimaņa kunga balss. Arī Seiksta kungs tūlīt nobalsos. Lūdzu rezultātu. Par − 27, pret − 2, neviens neatturas.

Nākamais arī ir Freimaņa kunga jautājums. Lūdzu, uzreiz turpināsim!

J.Freimanis: Godājamie kolēģi! Otrs ir pavisam īss dokuments. Tas ir 470.dokuments. Runa ir par Latvijas Republikas likumu "Par grozījumiem un papildinājumiem Latvijas Republikas likumā "Par diplomātiskajiem un konsulārajiem rangiem"". Ja mēs esam akceptējuši iepriekšējo dokumentu, tad šis dokuments ir vienkārši precizējums, kur tiek precizēti nosaukumi, teiksim, lietvedis − pagaidu lietvedis. Respektīvi, tas ir terminoloģiski precizējošs dokuments. Vairāk man nekas šeit nebūtu piemetināms. Es lūdzu to akceptēt.

Priekšsēdētājs: Man ir jautājums Freimaņa kungam. Vai tiešām mums paliks speciālo uzdevumu vēstnieks, nevis sevišķo uzdevumu vēstnieks? Jo, kā es redzu, tad Terminoloģijas komisijas sekretāri nezin kāpēc kā pamatvalodu ir izvēlējušies krievu valodu, nevis latviešu valodu.

J.Freimanis: Krastiņa kungs, diemžēl mēs nupat akceptējām otrajā lasījumā nosaukumu − speciālo uzdevumu vēstnieks. Tieši tāds arī ir izplatītais jēdziens. Mēs esam precizējuši iepriekšējā likumā rangu − speciālo uzdevumu vēstnieks. Domājam, ka tādam tam ir jāpaliek. Varbūt Penkes kungs var kaut ko paskaidrot?

Priekšsēdētājs: Domāju, ka Saeima izlabos mūsu kļūdas.

J.Freimanis: Nu, te tā tas ir.

Priekšsēdētājs: Skaidrs, paldies par paskaidrojumu. Tādā gadījumā, ja nav iebildumu, godājamie kolēģi, tas ir pirmais lasījums. Vai vēl ir kādi jautājumi Freimaņa kungam? Nav. Vai kāds no kolēģiem vēlas runāt debatēs? Nevēlas.

Lūdzu balsošanas režīmu. Balsojam par šā likuma akceptēšanu pirmajā lasījumā. Viena balss papildus "par". Tā ir Freimaņa kunga balss. Lūdzu rezultātu. 21 − par, pret − nav, atturas − 2. Likums akceptēts pirmajā lasījumā.

Freimaņa kungs, varbūt jūs uzreiz bildīsiet kādu vārdu, līdz kuram laikam kolēģi var iesniegt labojumus un papildinājumus?

J.Freimanis: Godājamie kolēģi! Man liekas, ka būtu labi, ja mēs varētu nedēļas laikā iesniegt labojumus.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, Buķeles kundze!

E.Buķele: Cienījamais Krastiņa kungs, cienījamie kolēģi! Es arī gribētu atbalstīt šoreiz Seiles kundzi. Tiešām tā zemes nodokļu lieta tomēr būtu jāsakārto. Un nekādi priekšlikumi attiecībā uz grozījumiem un papildinājumiem iesniegti nav.

Priekšsēdētājs: Kurš darba kārtības jautājums tas ir, Buķeles kundze?

A.Seile: Vakardienas plenārsēdē nobalsoja atsevišķi par tā iekļaušanu šīsdienas darba kārtībā. Un tāpēc tam tur nav tās vietiņas.

Priekšsēdētājs: Jā, tas ir pats pēdējais. Godājamie kolēģi, nobalsosim par Seiles kundzes priekšlikumu. Būsim demokrātiski.

Lūdzu balsošanas režīmu. Balsojam par to, lai nekavējoties izskatītu likumprojektu "Par grozījumiem un papildinājumiem likumā "Par zemes nodokli"". Lūdzu rezultātu. 24 − par, pret − nav, atturas − 2.

Lūdzu, Seiles kundze! Nē, Krūmiņa kungs, lūdzu!

R.Krūmiņš: Godājamie kolēģi, cienījamās dāmas, godātie kungi! Es aicinu jūs paņemt 508.dokumentu, kurš jums šodien tika izdalīts. Gribu vērst uzmanību uz 3.punktu, kurš salīdzinājumā ar pirmo lasījumu ir iestrādāts no jauna šajā dokumentā. Pirmajā lasījumā bija arī attiecīgs balsojums saskaņā ar Sporta komisijas iesniegto priekšlikumu par šīm nacionālajām sporta bāzēm. Plenārsēde toreiz nobalsoja par šo priekšlikumu.

Laikā starp pirmo un otro lasījumu ir saņemti priekšlikumi no Zemes dienesta, no Meža ministrijas un no Vides aizsardzības komitejas. Visi saņemtie priekšlikumi ir iestrādāti, tie pamatā bija redakcionāli un diezgan nenozīmīgi. Proti, tika izslēgta 9.punkta piezīme, kas noteic, ka 8.pants neattiecas uz meža zemi. Šobrīd tas tiek attiecināts arī uz meža zemi. Tāpat ir mazliet izsvērts pielikuma 1. un 2.punkts, sadalot to divās daļās. Šobrīd tiek paredzēts aplikt ar nodokli simtprocentīgā apmērā to zemi, kurā trīs gadu laikā pēc nonākšanas īpašumā nav uzsākti meža ierīcības darbi.

Šis dokuments ir saskaņots arī ar Ekonomikas komisiju, ar Kodoliņa kungu. Un nekādas domstarpības nav bijušas. Ja ir kādi jautājumi, esmu gatavs atbildēt.

Priekšsēdētājs: Jautājumi šeit nevar būt, te ir apspriešana pa pantiem.

Lūdzu, godājamie kolēģi, kam ir kādas piezīmes, grozījumi un papildinājumi par kādu no pantiem vai pielikumu? Nav tādu. Paldies, Krūmiņa kungs! Tādā gadījumā varam balsot par akceptēšanu otrajā lasījumā.

Lūdzu balsošanas režīmu. Balsosim par šā likumprojekta akceptēšanu otrajā lasījumā. Lūdzu rezultātu. Par − 31, pret − 1, un neviens neatturas. Likumprojekts akceptēts otrajā lasījumā.

Lūdzu, Eglāja kungs!

V.Eglājs: Man liekas, pēc mūsu procedūras un ņemot vērā to, ka nekādi labojumi otrā lasījuma gaitā nav izdarīti, mēs varētu to iekļaut balsojumam balsojamā reizē trešajā lasījumā.

Priekšsēdētājs: Paldies. Vai godājamiem kolēģiem ir kādi iebildumi? Nav. Tādā gadījumā šis likumprojekts galīgajai nobalsošanai tiek nozīmēts 4.maijā pēc pulksten vieniem balsojamo likumprojektu laikā.

Nākamais pēc saraksta − likumprojekts "Par grozījumiem un papildinājumiem Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā" (par Darba inspekciju) pirmajā lasījumā.

Lūdzu, Muciņa kungs!

L.Muciņš: Likumdošanas jautājumu komisijas vārdā lūdzu dot vārdu Darba inspekcijas pārstāvei par 34., 35., 36. un 37.jautājumu.

Priekšsēdētājs: Lūdzu.

J.Zilotina, Valsts darba inspekcijas pārstāve: Cienījamie deputāti! Likumprojektā piedāvātie grozījumi un papildinājumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā ir saistīti ar to, ka 1992.gada decembrī Ministru padomē, pamatojoties uz Darba likumu kodeksa 246.pantu, ir izveidota Valsts darba inspekcija, kura ir Labklājības ministrijas pārziņā. Kā valsts kontroles un uzraudzības institūcijai tai darbības veikšanai nepieciešams attiecīgs likumdošanas instruments. Likumprojektā, kas ir saistīts ar 1939.gada likuma "Par Darba inspekciju" spēka atjaunošanu, piedāvāts izskatīt, par kādiem pārkāpumiem, kad, ko un ar cik lieliem soda naudas apmēriem tiks piemērota materiālā atbildība. Grozījumus un papildinājumus ierosinām izdarīt trijos pantos − 41., 90.¹ un 222.pantā. Faktiski te nekā jauna nav, izņemot soda apmērus, jo līdz tam tādas tiesības bija Galvenās tehniskās uzraudzības pārvaldes amatpersonām.

Priekšsēdētājs: Paldies. Tikai te laikam rubļi ir jāpapildina ar vārdu − Latvijas rubļi. Lai nebūtu pārpratumu.

J.Zilotina: Jā. Pagaidām kodeksā tā ir bijis, es arī tā ierakstīju.

Priekšsēdētājs: Paldies. Pirmais lasījums. Vai ir kādi jautājumi, godājamie kolēģi, par grozījumiem un papildinājumiem Administratīvo pārkāpumu kodeksā? Paldies. Vai kāds no kolēģiem vēlas uzstāties debatēs? Nav tādu kolēģu. Lūdzu balsošanas režīmu. Ir tomēr.

Lūdzu, Eglāja kungs!

V.Eglājs: Es no Likumdošanas jautājumu komisijas esmu viens no retajiem pārstāvjiem. Mēs šo projektu ļoti rūpīgi un vairākkārt izskatījām komisijā. Es aicinu visus šo projektu atbalstīt, bet uz otro lasījumu tomēr vajag paskatīties, jo tas ir būtiski. Vajadzētu noteikt termiņu, līdz kuram iesniedzami priekšlikumi, ja tādi būtu.

Priekšsēdētājs: Paldies. Mums daudz laika nav. Nedēļa vien paliek. Paldies.

Lūdzu balsošanas režīmu. Balsojam par šā likumprojekta akceptēšanu pirmajā lasījumā. Lūdzu rezultātu. 27 − par, pret − nav, atturas − nav. Akceptēts pirmajā lasījumā.

Nākamais 36.jautājums. Par darba aizsardzību.

J.Zilotina: Darba likumu kodekss.

Priekšsēdētājs: Mums ir likumprojekts "Par darba aizsardzību" otrajā lasījumā.

J.Zilotina: Bet pirms tam...

Priekšsēdētājs: Es ļoti atvainojos, tiešām vispirms ir likumprojekts "Par grozījumiem un papildinājumiem Latvijas Republikas Darba likumu kodeksā".

J.Zilotina: Cienījamie deputāti, grozījumi un papildinājumi Darba likumu kodeksā ir saistīti ar Valsts darba inspekcijas darbību, un sakarā ar to mēs iesniedzām izskatīšanai likumprojektus "Par darba aizsardzību" un par Darba inspekcijas likuma atjaunošanu.

Pirmkārt, sakarā ar likumu "Par darba aizsardzību" piedāvāts izslēgt no Darba likumu kodeksa faktiski visus 10.nodaļas pantus, kuri regulē darba aizsardzības jautājumus, atstājot 147.pantu, kurā būs teikts, ka darbinieku un darba devēju pienākumus un tiesības darba aizsardzības jomā nosaka likums "Par darba aizsardzību". Sakarā ar likumprojektā "Par darba aizsardzību" piedāvāto darba devēju un darbinieku sadarbības mehānismu ir jābūt darbinieku uzticības personām, kurām tiek dotas noteiktas garantijas. Darba devējs viņiem dos iespēju izpildīt uzticētos pienākumus un ar to nodarboties. Tas ir domāts tā, ka dažas stundas no darba laika viņi varēs izmantot, lai izpildītu uzticības personu pienākumus, bet to un arī garantijas iekļaus kolektīvajos līgumos, tā ka uzticības personas darba devējs pēc savas iniciatīvas nevarēs nepamatoti atbrīvot no darba bez Darba inspekcijas piekrišanas. Darba aizsardzības likuma 21.pants. Un par to papildus ir 115.¹pants.

Ļoti būtisks pants ir 37.panta papildinājums. Tas attiecas uz darba aizsardzības noteikumu neievērošanu no darba devēja puses, noslēdzot darba līgumus. Likuma "Par darba aizsardzību" 31.pantā mēs devām darbiniekiem iespēju, atklājot tādus gadījumus, lauzt līgumu. Bet, lai tam uzmanīgi sekotu līdzi pats darba devējs, mēs piedāvājam tik stingru normu, ka šādā gadījumā darba devējam jāmaksā pabalsts vai atlaišanas nauda nevis divu mēnešu vidējās izpeļņas apmērā, bet ne mazāk kā sešu mēnešu vidējās izpeļņas apmērā. Tā ir ļoti stingra norma, bet mēs piedāvājam to izskatīt.

Un pēdējie grozījumi attiecas uz inspekcijas izveidošanas apstiprināšanu kodeksā.

Priekšsēdētājs: Paldies. Pirmais lasījums. Tātad jautājumi. Cupruna kungs. Pēc tam − Freimaņa kungs.

I.Cupruns: Godātā referente, vai jums nešķiet, ka pašreiz Latvijā ir līdz bezgalībai nodzītas un vecmodīgas iekārtas, vārdu sakot, briesmīgā stāvoklī. Bet vai jums nešķiet, ka jebkurā gadījumā, uz ikkatra soļa jebkurš darbinieks gandrīz var lauzt līgumu un saņemt sešu mēnešu kompensāciju? Tie nav izņēmumi. Tās nav atsevišķas darba devēju nelietības, visa sistēma ir tāda, ka pašreiz var sākties lavīnveida process.

J.Zilotina: Runa ir par ko citu. Par to, ka līgumā par mehānismiem tomēr nerunā. Līgumā ir runa par to, ka pienākas kaut kādas garantijas, kaut kādi atvieglojumi. Tātad uzmanīgi ir jāskatās, kas ir rakstīts līgumā. Līgumā neraksta par to, kādos darba apstākļos cilvēks strādās.

I.Cupruns: Jā, līgumā raksta, ka darba devējs apņemas nodrošināt darba apstākļus atbilstoši Latvijas valsts likumdošanas aktiem.

J.Zilotina: Viss likums par darba aizsardzību arī runā par to, ka darba devējs ir atbildīgs.

I.Cupruns: Tomēr tāda lavīna ir iespējama, kā es mēģināju modelēt.

Priekšsēdētājs: Paldies. Bezdarba apstākļos tā nav pārāk bīstama, Cupruna kungs.

J.Zilotina: Jā, no vienas puses, jā. No tā mēs arī baidījāmies.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, Freimaņa kungs!

J.Freimanis: Lūdzu, precizējiet par to pašu mīļo 37.pantu. Kā jūs te esat ieprojektējuši? Ko tas nozīmē − izbeidzot darba līgumu? Pēc kā iniciatīvas − pēc darba devēja iniciatīvas vai pēc darba ņēmēja iniciatīvas? Te nekas tāds nav pateikts.

J.Zilotina: Jā, te nekas nav teikts, jo tas ir minēts likuma "Par darba aizsardzību" 31.pantā. Tur ir fiksēts, kādā gadījumā un kādi pārkāpumi dod iespēju darbiniekam pašam lauzt to līgumu. Vispār tas attiecas uz Darba likumu kodeksu.

J.Freimanis: Nē, pasakiet skaidrā valodā! Tātad šajā gadījumā tas ir tas pārtraukums, kuru izsauc jeb ierosina darba ņēmējs. Tātad strādnieks. Vai par to ir runa?

J.Zilotina: Jā, darbiniekam ir tiesības lauzt tādu līgumu, bet tikai tad, kad Darba inspekcija ir apstiprinājusi, ka tiešām līgums nav precīzs.

J.Freimanis: Jā, saprotu.

Priekšsēdētājs: Vairāk jautājumu nav? Vai kāds no jums vēlas debatēt? Vēlas?

Lūdzu, Freimaņa kungs!

J.Freimanis: Godājamie kolēģi, man būtu ierosinājums ar šo likumu nesteigties tieši šā 37.panta dēļ. Cupruna kungs ļoti precīzi kvalificēja to, es arī gribētu pateikt, ka šis pants ir ļoti bīstams, būtībā ir vēl kaut kas līdzīgs papildu bezdarbnieka pabalstam, kas, protams, ir ļoti patīkami un ļoti pozitīvi, bet tas viss prasa naudu.

Otrkārt, šajā pantā ir obligāti jāiestrādā tas, ka runa ir par darba līgumu, kas pārtraukts pēc darba ņēmēja iniciatīvas.

Treškārt, obligāti šeit ir jābūt klauzulai pēc vārdiem "likumdošanas aktu prasībām darba devēja vainas dēļ", jo, ja ir runa par to, ka visa mūsu aparatūra un iekārtas ir avārijas stāvoklī, kā teica Cupruna kungs, tad darba devējs nevar uzņemties atbildību, ka pēkšņi no jumta nokrīt ķieģelis. Es ļoti atvainojos, bet tā nav nopietna pieeja. Šeit ir jābūt melns uz balta uzrakstītam − darba devēja vainas dēļ. Un tad, ja šī Darba inspekcija ir pierādījusi, ka darba devējs ir pieņēmis darbinieku it kā normālos darba apstākļos, bet patiesībā tā nemaz nav bijis un darba devējs ir krāpis, tad lai viņš maksā visu pusgadu. Bet šinī gadījumā, ja mēs ierakstām tādu formulējumu, kāds ir pašlaik, tas vienam otram būtu ļoti izdevīgi, bet es kategoriski pret to iebilstu.

Priekšsēdētājs: Nākamais debatē deputāts Muciņš.

L.Muciņš: Cienījamo priekšsēdētāj, cienījamie kolēģi deputāti! Man liekas, ka mēs sacēlām vētru ūdensglāzē. Es pirmām kārtām gribu pateikt, ka vaina ir juridisks nosacījums, lai kāds par kaut ko arī atbildētu, tāpat kā attiecīgu komponentu esamība un to saskarsme, lai sāktos ķīmiskā reakcija.

Es aicinu iedziļināties ļoti uzmanīgi piedāvātajā 37.panta redakcijā. Izbeidzot darba līgumu sakarā ar darba līguma neatbilstību darba aizsardzības noteikumiem un likumdošanas aktu prasībām. Tātad darba līgumā ir jāparedz un būtu nepieciešams paredzēt, un arī dažādos normatīvajos aktos būtu jāiekļauj darba aizsardzības likumdošanas aktiem atbilstošas prasības. Ja tās prasības nav izpildītas un, protams, ja tas ir izdarīts vainas dēļ, tad arī šeit mēs varam runāt par citām formām, tāpēc es domāju, ka šeit vainu nevajadzētu likt klāt, pants ir pietiekami normāli formulēts − ja darba līgums neatbilst likumdošanas aktu prasībām, ja tas tiek izbeigts, tad iestājas šīs sekas.

Tātad pirmām kārtām es gribētu paskaidrot Cupruna kungam un arī Freimaņa kungam, ka šeit ir runa nevis par mehānismu, bet par darba līgumu. Ja, slēdzot darba līgumu, ir paredzēti dažādi noteikumi, kas skar darba aizsardzības likumdošanas aktus, tātad specpieni, spectērpi, specaizsarglīdzekļi, specinstrumenti un tā tālāk, un ja reiz darba devējs apsolīja, ka es, strādājot cementa iekraušanas cehā, saņemšu to un to, bet es to nesaņemu un man liek strādāt citādi, tad šis te moments iestājas. Mehānismu dēļ parasti slēdz vai aptur uzņēmumu. Šeit ir pavisam cits mehānisms un 37.pants neattiecas uz šiem gadījumiem, ja es pareizi saprotu. Tātad atslēgas vārdi 37.pantā ir "darba līgums", nevis, kā Cupruna kungs ir sapratis, kaut kādu mehānismu stāvokļa atbilstība Darba drošības inspekcijas un citām šīm prasībām.

Es aicinātu atbalstīt pirmajā lasījumā šo likumprojektu, kaut gan te tā drusku ačgārni viņš ir iesniegts, faktiski mums vajadzēja sākt ar 37., pēc tam ar 36., 35. un 34.punktu, tad likumprojekts būtu daudz saprotamāks. Jo mēs izejam pirmām kārtām no tā, ka atceļam veselu nodaļu LPSR Darba likumu kodeksā un aizvietojam to ar 1939.gada Latvijas laika likumu, dodam tam nelielus labojumus, un tālākais jau faktiski izriet no pirmā, par ko tikai tagad tālāk referente ziņos. Tāpēc es aicinu jūs atbalstīt, jo visi šie četri projekti ir saistīti savā starpā.

Priekšsēdētājs: Paldies. Replikai viena minūte. Lūdzu, Freimaņa kungs!

J.Freimanis: Es gribu kategoriski protestēt pret Muciņa kunga vienkāršoto pieeju. Ja darba likumdošanas aktu nosacījums ir specpiena iedošana, tad mēs zinām, ka šodien specpienu var nesaņemt dažādu iemeslu dēļ. Godājamais Muciņa kungs, jums laikam nav darīšanas ar darba došanu. Šodien mūsu jebkuru iestāžu budžeti ir tik sasprindzināti, ka nav vienalga, vai maksā divus mēnešus vai sešus mēnešus. Es esmu pārliecināts, ka šajā redakcijā visi maksās sešus mēnešus. Tieši tāpēc es pastāvu uz to, ka ir jāpapildina šis dokuments.

Priekšsēdētājs: Paldies.

J.Zilotina: Vai es drīkstētu paskaidrot?

Priekšsēdētājs: Tās ir replikas, uz replikām mums nav jādod atbildes.

Lūdzu, Cupruna kungs! Replika?

I.Cupruns: Es tā to saukšu, kas iznāks, to mēs redzēsim. Es lūgtu, ņemot vērā valsts ekonomisko stāvokli un uzņēmumu tehnisko stāvokli, tomēr nelikt šo pastiprināto normu − sešus mēnešus. Uz zināmu laiku tomēr vajadzētu atstāt tos divus mēnešus. Varbūt pēc pusgada vai gada varēs ielikt pat gadu, tas būs labs regulējošs moments, bet patlaban nav īstais brīdis.

J.Zilotina: Es speciāli jums ieteicu paskatīties 31.pantu darba aizsardzības likumprojektā, kur teikts, ka darba līguma nosacījumi nedrīkst būt pretrunā ar darba aizsardzības likumdošanas aktu prasībām. Ja Darba inspekcija ir konstatējusi šāda veida pārkāpumu, darbiniekiem ir tiesības lauzt darba līgumu sakarā ar tā neatbilstību likuma prasībām. Tāpēc es teicu, ka nekad tā nebūs, ka katrā gadījumā. Tikai ar Darba inspekcijas pierādījumu.

Priekšsēdētājs: Godājamie kolēģi, tas ir pirmais lasījums. Lūdzu, esiet tikpat centīgi, sastādot priekšlikumus rakstveidā otrajam lasījumam, un tad mēs balsosim. Tik un tā mēs tagad neizstrīdēsimies.

Lūdzu balsošanas režīmu. Balsosim par šā likumprojekta akceptēšanu pirmajā lasījumā. Lūdzu nedēļas laikā rakstveidā iesniegt visus labojumus. Lūdzu rezultātu. 26 − par, 2 − pret, 2 − atturas. Likumprojekts akceptēts pirmajā lasījumā.

Nākamais ir likumprojekts "Par darba aizsardzību". Drusku biezāks. Otrais lasījums.

J.Zilotina: Izskatīšanai piedāvātajā likumprojektā "Par darba aizsardzību" pēc pirmā lasījuma, ņemot vērā deputātu un Rūpniecības komisijas priekšlikumus, ir izdarīti grozījumi. Kopumā septiņos pantos, arī 4. un 5.pantā, ir redakcionāli labojumi, 6. un 9.pantā ir grozījumi pēc būtības un redakcionālas izmaiņas. 10.pantā pēc pirmā lasījuma notikušās apspriešanas aizliegums attiecināts tikai uz ražošanas un transporta līdzekļu izmantošanu darbā. Visi grozījumi ir pasvītroti. Jūs varat sekot līdzi.

20.pantā ir redakcionāli labojumi, tur pasvītrots nekas nav. Bet to jūs varat redzēt. 32.pantā izslēgtas papildu vienreizējās kompensācijas par darbā gūtām traumām vai arodslimībām sakarā ar to, ka tiek izstrādāts likums par obligāto apdrošināšanu pret nelaimes gadījumiem un arodslimībām, kur paredzēts cits mehānisms. Mēs, likumprojekta izstrādātāji, un Likumdošanas jautājumu komisija uzskatām, ka diez vai būtu lietderīgi situācijā, kad to pašu obligāto kaitējuma atlīdzību, kas ir spēkā saskaņā ar Ministru padomes apstiprināto kārtību, darba devēji knapi var samaksāt, radīt tādu situāciju, ka sakropļotam darbiniekam būs jāmeklē tiesas ceļā papildus kaut kāda kompensācija. Un pie tam tik liela. Ceram, ka minētais likums par apdrošināšanu vai par 1939.gada likuma spēka atjaunošanu nākamajā gadā būs. Visi labojumi ir apspriesti Likumdošanas jautājumu komisijas sēdē.

Priekšsēdētājs: Paldies. Vai pēc tik detalizēta ziņojuma kādam no deputātiem, kas iesnieguši šos labojumus, vai Rūpniecības komisijai ir kādi iebildumi par katru no šā likumprojekta pantiem? Nav. Tādā gadījumā mēs esam šo likumprojektu...

Ir? Muciņa kungs ceļas kājās. Lūdzu. Par kuru pantu? Varbūt uzreiz precizējiet.

L.Muciņš: Cupruna kunga un Freimaņa kunga jautājumi tomēr uzvedināja mani uz vienu domu, ko es gribētu cienījamai referentei darīt zināmu. Par 31.pantu. Acīmredzot ar Darba inspekcijas konstatēšanu vien nevajadzētu pārsteigties. Vajadzētu tomēr vēlāk šā likuma pantu papildināt, ja ir konstatēts šāda veida pārkāpums un pieprasīts to novērst, bet pēc noteiktā termiņa tas nav novērsts, tad varētu iedarboties šī sešu mēnešu norma. Citādi tiešām pārāk vienkārši būtu dabūt šo sešu mēnešu pabalstu it kā tikai par vienu formālu pārkāpumu. Tad šī prasība būtu salāgota ar Freimaņa un Cupruna kunga iebildumiem.

Priekšsēdētājs: Vai ir kādi iebildumi pret šādu papildinājumu?

J.Zilotina: Tam var piekrist pilnīgi.

Priekšsēdētājs: Tātad, lūdzu, uz trešo lasījumu, kontrolējiet, Muciņa kungs, to jūsu ierosinājumu. Iesniedziet varbūt, un tas tiks pavairots. Vai vēl kāds vēlas izteikties? Nevēlas.

Lūdzu balsošanas režīmu. Balsosim par šā likumprojekta akceptēšanu otrajā lasījumā. Lūdzu rezultātu. 27 − par, 1 − pret, neviens neatturas. Likumprojekts akceptēts otrajā lasījumā.

Lūdzu, Freimaņa kungs!

J.Freimanis: Es ļoti atvainojos. Kas ir tā iepriekšējā 431.dokumenta, ko mēs trieciena tempā pieņēmām, iesniedzējs? Kam lai iesniedz labojumu? Tas ir pilnīgi anonīms papīrs. Kādai komisijai, kura komisija ir atbildīga par šo dokumentu?

Priekšsēdētājs: Likumdošanas jautājumu komisija.

J.Zilotina: Darba likumu kodekss?

J.Freimanis: Jā. Par 431.dokumentu.

Priekšsēdētājs: Cik es saprotu, Muciņa kungs ir kurators visam šim jautājumam.

Nākamais ir Latvijas Republikas likums "Par 1939.gada 28.aprīļa likuma "Par Darba inspekciju" spēka atjaunošanu".

Godājamie kolēģi, šodien arī ir 28.aprīlis. Būtu labi, ja mēs atjaunotu.

J.Zilotina: Pēc pirmā lasījuma par šo likumprojektu nekādi papildinājumi iesniegti netika.

Priekšsēdētājs: Paldies. Vai otrā lasījuma stadijā ir kādi labojumi un papildinājumi par kādu no pantiem vai par likumu kopumā? Nav. Lūdzu, balsosim. Un, ja būs pozitīvs rezultāts, tad mēs ar pilnām tiesībām varam šo likumprojektu nolikt balsošanai 4.maijā pēc pulksten vieniem.

Bet tagad lūdzu balsošanas režīmu. Balsosim. Lūdzu rezultātu. Par − 29, pret − nav, atturas − nav. Tātad tieši 28.aprīlī arī atjaunosim šā likuma darbību.

J.Zilotina: Paldies.

Priekšsēdētājs: Paldies. Ar darba likumdošanu mēs esam sekmīgi tikuši galā, godājamie kolēģi.

Nākamais darba kārtības jautājums ir par valsts materiālajām rezervēm pirmajā lasījumā. Godājamie kolēģi, kas ir kompetents par materiālajām rezervēm? Nav. Ziņotāja nav, tātad arī atliekam. Materiālo rezervju nebūs.

Nākamais ir likumprojekts "Par vēlēšanu kampaņas finansēšanas noteikumiem", bet Bojāra kunga nav. Tātad atliekam šo likumprojektu uz šīs sesijas beigām. Pēc 6.jūnija izskatīsim.

Nākamais − likumprojekts "Par autortiesībām un blakustiesībām".

P.Laķis: Mums ziņotājs ir Autortiesību aģentūras direktors Lapiņa kungs. Lūdzu.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, Lapiņa kungs! Otrais lasījums. Apspriešana pa pantiem.

H.Lapiņš, Autortiesību aģentūras direktors: Godātais priekšsēdētāj, godātie deputāti! Sagatavojoties otrajam lasījumam, ir saņemti divi deputātu priekšlikumi. Deputāts Alberts Bels iesniedza priekšlikumu par autortiesību atjaunošanu tiem autoriem, kuriem tās bija liegtas uz nenoteiktu laika posmu. Šo priekšlikumu darba grupa ņēma vērā un iestrādāja Latvijas Republikas Augstākās padomes lēmuma par kārtību, kādā likums stājas spēkā, 7.punktā.

Otrs bija deputāta Laķa iesniegums papildināt likuma 11.panta 4.punktu ar vārdu "operators", tātad autortiesību zaudējumi vizuāliem darbiem attiecas arī uz operatoriem. Tie bija divi vienīgie deputātu iesniegumi, gatavojoties otrajam lasījumam.

Priekšsēdētājs: Paldies. Lūdzu, Bela kungs!

A.Bels: Cienījamie deputāti! Es jūs aicinu paņemt to mazo lapiņu, kur ir uzrakstīts tas priekšlikums. Tur rakstīts tā: "Autoriem, kuru darbi Latvijā bija aizliegti no 1940.gada jūnija līdz 1990.gada maijam, no autortiesību noilguma laika izskaita aizliegumu gadus". Tā ir ļoti skaidri un labi saprotama norma, kas atsedz šā labojuma būtību. Patlaban man apgalvo, ka šī norma ir atspoguļota lēmuma 7.punktā, tāpēc es jums nolasīšu šā lēmuma 7.punktu. Tur ir teikts tā: "Noteikt, ka gadījumos, kad autors vai autortiesību pārņēmēji tiesas ceļā pierāda darba, uz kuru attiecas likuma 4. un 5.panta izmantošanas, aizliegumu vai ierobežojumus autortiesībās, uz šo darbu pagarināmas par šo aizlieguma vai ierobežojuma periodu."

Kā redzat, šī redakcija ir sastādīta tipiskā advokatūras stilā, kur vajadzīgi divi juristi, lai to izskaidrotu, un tad trešais jurists vēl izskaidros, ko šie divi juristi ir skaidrojuši. Šādā kārtā, protams, juristiem ir liela maize. Mans priekšlikums ir ļoti skaidrs un vienkāršs, tas labi iederas likuma 30.panta konstrukcijā, kur ir fiksēti tieši šādi momenti par autortiesību darbības termiņiem atsevišķiem darbu veidiem, tieši mans priekšlikums pēc stilistikas un pēc konstrukcijas labi iederas 30.pantā. Tāpēc es lūdzu balsot cienījamos kolēģus, kaut ar trim balsīm pret divām, tomēr dabūt iekšā šo papildinājumu autortiesību likumā. Lēmumā var norādīt, ka tiešām ir nepieciešams tiesas atzinums, lai pierādītu, ka tāds ierobežojums ir bijis. Tas neizslēdz šīs normas ieviešanu autortiesību likumā.

Priekšsēdētājs: Muciņa kungs, par šo pašu? Lūdzu.

L.Muciņš: Jā, es visnotaļ, par 100 procentiem atbalstu Bela kunga priekšlikumu un aicinu balsot par viņa piedāvātā varianta iekļaušanu likumā, jo es kā advokatūras pārstāvis nekādā ziņā negribu iedzīvoties uz nabadzīgo autoru rēķina. Paldies.

Priekšsēdētājs: Jūsu rīcībā būs bagātie autori, Muciņa kungs. Lūdzu balsošanas režīmu. Balsojam par Bela kunga priekšlikumu − papildināt 30.pantu ar viņa labojumu. Lūdzu rezultātu. Par − 23, pret − nav, atturas − 3. Tātad Bela kunga papildinājums ir iekļauts 30.pantā, sekojoši tiks grozīta konstrukcija, protams, lēmumā tas tiks ņemts vērā.

Lūdzu izteikties vēl par kādu no pantiem kolēģus, kuri varbūt ar šo papildinājumu nav apmierināti vai kuriem tagad, iepazīstoties ar likumu, radušās kādas idejas.

H.Lapiņš: Otrs priekšlikums bija deputāta Laķa papildinājums. Viņš ierosina 11.pantā iekļaut autortiesības arī attiecībā uz operatoriem.

Priekšsēdētājs: Kā es saprotu, Laķa kungs ir apmierināts. Nav problēmu. Lūdzu, kādiem deputātiem vēl kas sakāms? Nav. Par likumprojektu kopumā? Arī nav.

Balsošanas režīmu! Lūdzu balsošanas režīmu, balsojam par šā likumprojekta akceptēšanu otrajā lasījumā. Lūdzu rezultātu. Par − 26, pret − nav, atturas − 1. Likumprojekts akceptēts otrajā lasījumā. Paldies.

Nākamais darba kārtības jautājums − par dizainparaugu aizsardzību. Arī otrais lasījums. Lūdzu.

(Referents nestādās priekšā.): Likumprojektā par dizainparaugu aizsardzību deputātu ierosinājumu un papildinājumu otrajam lasījumam nebija. Likumprojekts ir izgājis starptautisko ekspertīzi un izrediģēts atbilstoši ierosinājumiem, kurus mums deva Vispasaules starptautiskā intelektuālā īpašuma aizsardzības organizācija.

Priekšsēdētājs: Paldies. Vai kāds no deputātiem apstrīd starptautiskās ekspertīzes atzinumu? Nav tādu. Tādā gadījumā mēs varam balsot par šā likumprojekta akceptēšanu otrajā lasījumā.

Lūdzu balsošanas režīmu. Lūdzu rezultātu. 28 − par, pret − nav, atturas − nav.

Lūdzu, Laķa kungs, jūsu ierosinājums, kā es saprotu, ir tāds, lai mēs otrdien pēc pulksten vieniem nobalsotu. Neviens no deputātiem neiebilst. Labojumi arī nav iesniegti. Tātad 4.maijā pēc pulksten vieniem mēs par šo likumprojektu balsosim galīgajā variantā. Paldies.

Lūdzu, Laķa kungs!

P.Laķis: Ņemot vērā to, ka likumā par autortiesībām arī būtībā bija tikai viens papildinājums, vai nebūtu iespējams arī par to tajā pašā laikā nobalsot?

Priekšsēdētājs: Nē, Laķa kungs! Ir papildinājums, un vēl ir labojumi lēmumā, kā es saprotu. Un vēl es saprotu, ka Muciņa kungs tūlīt iebildīs, tā ka mums tik un tā nekas nesanāks.

Nākamais darba kārtības jautājums − par grozījumiem Latvijas Republikas 1992.gada 9.jūlija likumā "Par grozījumiem un papildinājumiem Latvijas Republikas 1990.gada 12.decembra likumā "Par valsts uzņēmumu"". Pirmais lasījums.

Lūdzu, Blumberga kungs! Lūdzu sagatavoties jautājumu uzdošanai un debatēm.

O.Blumbergs: Godājamie kolēģi! Likuma, kurā mēs gatavojamies izdarīt grozījumus, 11.panta otrajā daļā ir šāda redakcija: kustamos pamatlīdzekļus uzņēmums var pārdot bez administratīvas atļaujas par vienošanās cenu un līdzvērtīgi mainīt ar citiem Latvijas Republikas valsts uzņēmumiem, iestādēm vai organizācijām. Citām juridiskajām vai fiziskajām personām kustamos pamatlīdzekļus var pārdot tikai izsolēs. Mēs ierosinām šo pantu papildināt ar tekstu: izņemot transportlīdzekļus, tajā skaitā kuģus un citus peldošos līdzekļus, kuru pārdošana saskaņojama ar nozares ministriju. Ienākumi no transportlīdzekļu pārdošanas izlietojami tikai transporta parka atjaunošanai, kā arī tehniskā aprīkojuma un apkopes līdzekļu modernizēšanai. Kādēļ tiek iesniegts šāds priekšlikums? Mēs to izskaidrojam šādi. Tā kā privatizācijas gaita mums ir ļoti lēna, pakāpeniski ir novecojušies pamatlīdzekļi transporta organizācijās, sevišķi tas attiecas uz aviācijas transportu, autotransportu un lielā mērā arī uz jūras transportu. Jāsaka, ka šajā jautājumā mēs neesam vienīgie iniciatori. Papildinājumu attiecībā uz jūras transporta līdzekļiem šajā likumprojektā ierosināja Jūras lietu komisija.

Kāds ir stāvoklis, piemēram, aviācijā? Mums šobrīd ir novecojis lidmašīnu parks, faktiski liela daļa lidmašīnu saskaņā ar starptautiskajiem noteikumiem nevarēs veikt lidojumus uz Eiropu, jo nebūs tiesīgi lidot izraisītā trokšņa dēļ, kas neatbilst noteiktajiem starptautiskajiem standartiem. Šo lidmašīnu turpmāka izmantošana būs iespējama tikai NVS valstīs un varbūt vēl atsevišķos reģionos, piemēram, Āfrikā, Klusā okeāna salās. Tātad šodien ir pēdējais brīdis, kad mēs varam šīs lidmašīnas pārdot, vismaz mēģināt pārdot tās ārpus Latvijas, attiecīgajos reģionos vai NVS valstīs un to vietā iegādāties "Boeing" vai cita tipa lidmašīnas, sakārtot savu aviācijas parku un sagatavot to tā, lai mēs būtu spējīgi konkurēt tieši šajā, galvenokārt Eiropas, virzienā. Mums ļoti trūkst modernu aviācijas transportlīdzekļu. Pašlaik Latvijas aviācijā ir TU−154−8, TU−134−13, AN−24−9. Mēs esam aprēķinājuši, ka reāli mums pietiktu ar četrām piecām TU−154 tipa lidmašīnām, piecām līdz septiņām TU−134, četrām AN−24. Ir arī vesela virkne sīko lidmašīnu, kuru realizācija arī būtu iespējama. Tas dotu kopumā apmēram 13,5 miljonus ASV dolāru ienākumu, kas radītu iespēju līzēt apmēram trīs "Boeing" tipa lidmašīnas, lai nodrošinātu Eiropas līnijas. Ja mēs gaidīsim un vilcināsimies, šīs lidmašīnas faktiski kļūs nepārdodamas, nevienam nevajadzīgas. Galarezultātā Latvijas valsts cietīs tikai smagus zaudējumus un ieguvuma nebūs nekāda.

Tāds pats stāvoklis ir arī autotransportā. Ir ļoti daudz kravas autotransporta līdzekļu, kuriem ir ļoti liels degvielas patēriņš un kuru turpmāka funkcionēšana Latvijā faktiski nebūtu vajadzīga. Šie līdzekļi jau šodien atrodas, tā teikt, garāžu laukumos un netiek izmantoti. Apmēram 22000 kravas autotransporta vienību patlaban pakāpeniski tiek izģērbtas, sākot ar riepām un beidzot ar rezerves daļām. Viss tiek noskrūvēts vai noņemts, lai to tālāk izmantotu, pārdotu un tā joprojām.

Ja mēs vilcināsimies, drīz viss šis transporta parks būs pilnīgi iznīcināts un rezultātā no tā sauktā likuma par valsts uzņēmumu, kurš bija vērsts uz valsts īpašuma saglabāšanu, faktiski nebūs nekādas jēgas. Tāpēc mēs aicinām jūs pieņemt mūsu priekšlikumu par šiem grozījumiem, lai šos līdzekļus novirzītu tieši tajā pašā virzienā, no kurienes tie ir nākuši, proti, transporta sistēmas sakārtošanai un modernizēšanai.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, jautājumus. Lūdzu, Muciņa kungs! Pēc tam - Krūmiņa kungs.

L.Muciņš: Man ir vairāki jautājumi, jo es mazliet nesaprotu vai nu jūsu teikto, vai arī likuma tekstu. Žēl, ka nav pievienota iepriekšējā redakcija. Tātad es saprotu, ka izņēmums ir valsts uzņēmumi, bet, ja pārdod citām juridiskajām vai fiziskajām personām, tad tas var notikt tikai izsolē. Kā ir ar transportlīdzekļiem? Vai transportlīdzekļu, tajā skaitā kuģu un peldošo līdzekļu, pārdošanai arī ir vajadzīga šī saskaņošana ar nozares ministriju, vai arī šeit ir domāts tā, ka ir izsole un plus vēl attiecībā uz šiem līdzekļiem ir jāsaskaņo ar nozares ministriju?

O.Blumbergs: Nē, šeit jāsaprot ir tā, kā ir tekstā − izņemot transportlīdzekļus. Viss pārējais paliek līdz vārdam "izsole", līdz komatam vecajā redakcijā. Tā ir ļoti skaidra. Tālāk − turpinājums, tā jau ir redakcija, kuru mēs piedāvājam papildus. Tātad šeit nav nepieciešams pievienot veco redakciju, tā jau tur ir un beidzas ar vārdu "izsole". Mēs piedāvājam attiecībā uz transportlīdzekļiem nepaļauties vairs tikai uz izsoli. Izsoles jau ir bijušas, mēs esam meklējuši, aicinājuši, piedāvājuši, bet diemžēl tikai atsevišķos gadījumos izdodas sameklēt kādu, kas ir ar mieru pirkt. Reāli nekāda izsole neiznāk, jo šis transporta parks vairs nav tāds, pēc kura būtu, kā teikt, pieprasījums. Ir atsevišķi gribētāji, ar katru konkrēti ir jāvienojas par cenu, respektīvi, izsoles mehānisms kā tāds pārvēršas par sarunu mehānismu, kas noris starp pircēju un pārdevēju.

L.Muciņš: Tad man ir otrs jautājums. Jūs nevēlaties izsolīt vai šeit ir problēmas ar izsoles mehānismu?

O.Blumbergs: Nē, tieši otrādi, mēs esam izsolījuši, mēs esam piedāvājuši ļoti daudzām firmām, bet nav, saprotiet, nav neviena gribētāja! Rietumu firmas šo tehniku vispār nevēlas pirkt, jo viņām tā neder, jo vairāk tādēļ, ka šīs lidmašīnas var lidot vairs tikai šajā gadā, nākamajā gadā tās vairs nevarēs apkalpot Rietumu līnijas, tur tām visi ceļi ir slēgti. Tāpēc, lūk, šī izsole nenotiek. Vienīgi vēl NVS valstīs var kaut kur kādam kaut ko pārdot. Un, ja būs tāda iespēja, ka izsolē uz vienu un to pašu lidmašīnu ir trīs piedāvājumi, dabiski, ka tiks izraudzīts visizdevīgākais. Bet kontrole jāatdod nozares ministrijai jau tagad, lai tā operatīvi varētu rīkoties.

L.Muciņš: Es saprotu, bet jūs man un pārējiem kolēģiem skaidrojat tikai par gaisa transporta līdzekļiem, bet minēti ir arī citi transportlīdzekļi, tātad arī mašīnas.

O.Blumbergs: Tieši tā, tas attiecas uz visiem transportlīdzekļiem. Tā mēs to saprotam.

L.Muciņš: Nu, tad es izsaku šaubas - vai nu tiešām transportlīdzeklis nebūtu nevienam vajadzīgs ne šeit, Latvijā, ne citur. Sekojot presei, var uzzināt, ka iespējams nopirkt trīs lidmašīnas AN−24 par trim tūkstošiem rubļu, man ir šaubas par šādu te...

O.Blumbergs: Nē, es nezinu, kur ir teikts par trim tūkstošiem rubļu... Tas varbūt tā presē kaut kur ir parādījies...

Priekšsēdētājs: Lūdzu, Krūmiņa kungs!

R.Krūmiņš: Man faktiski ir tāds kā priekšlikums. Redzot, cik grūti Krastiņa kungam bija izlasīt, man šķiet, ka būtu jāmaina likuma nosaukums, būtu vienkārši jāizdara grozījumi 12.decembra likumā "Par valsts uzņēmumu", nevis rakstīt to visu, ka 9.jūlija likumā un tā tālāk, jo mēs jau nevaram... Man šķiet, ka juridiski nav pareizi grozīt grozījumus, ir jāgroza pats likums, kaut arī tajā pašā vietā, kur tas jau vienreiz grozīts. Bet jāgroza ir likums! Tāpēc man būtu priekšlikums − rakstīt vienkārši − grozījumi likumā "Par valsts uzņēmumu".

O.Blumbergs: Paldies, Krūmiņa kungs, tam es varētu piekrist, droši vien, ka tā būtu pareizāk. Turpinot atbildēt Muciņa kungam, es gribu teikt, ka mums ir reāla iespēja AN−24 pārdot nevis par diviem tūkstošiem rubļu (es nezinu, no kurienes šāds cipars ir ņemts, avīzēs daudz ko raksta), bet cena varētu būt apmēram 0,5 miljoni Amerikas Savienoto Valstu dolāru.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, Freimaņa kungs!

J.Freimanis: Blumberga kungs, sakiet, lūdzu, jūs esat šo dokumentu pamatā iecerējis attiecībā uz lidmašīnām, bet kā tad būs ar tādām lietām kā lokomotīves? Piemēram, aiz Ieriķu stacijas ir vesela tāda lokomotīvju un vagonu "vecmāmiņu" kapsēta. Vai tagad Latvijas dzelzceļš varēs visu to pārdot, kam vien patīk, vai arī mēs tās "vecmāmiņas" varēsim lietot? Tātad, kā ir ar citiem līdzekļiem?

O.Blumbergs: Uz dzelzceļa stāvoklis ir apmēram tāds pats, tikai to, kas atrodas aiz Ieriķiem, protams, pārdot vairs nevarēs. Tam pircēju nav, jo tepat blakus, Baltkrievijā, ir veselas trīs kapsētas, kurās ir apmēram 50 reizes vairāk tādu pašu lūžņu.

Priekšsēdētājs: Godājamie kolēģi, ir iespēja lēti iegādāties lokomotīves...

O.Blumbergs: Lokomotīves varētu izmantot citādi, un mēs to saskatām reāli. Viena otra no šīm lokomotīvēm tiešām varētu kalpot kā vietējās apsildīšanas sistēma.

Priekšsēdētājs: Paldies. Es domāju, ka deputāti attīstīs šo ideju tālāk.

Godājamie kolēģi, vai kāds no jums vēlas uzstāties debatēs par šo likumprojektu? Ir pirmais lasījums, tā ka jāiesniedz savi rakstveida papildinājumi un labojumi.

Lūdzu balsošanas režīmu, un balsojam par šā likumprojekta akceptēšanu pirmajā lasījumā. Lūdzu rezultātu. 23 − par, 2 − pret, 2 − atturas. Akceptēts pirmajā lasījumā.

Blumberga kungam adresēts jautājums: es varbūt nepietiekami sekoju līdzi mūsu darba kārtībai, vai par autotransporta pārvadājumiem... Vai šo jautājumu mēs esam noņēmuši?

O.Blumbergs: Diemžēl ziņotāji necerēja šodien tik tālu tikt.

Priekšsēdētājs: Nu, paldies, skaidrs.

Nākamais mūsu darba kārtības jautājums... Muciņa kungs, par šo pašu vēl?

L.Muciņš: Nē, par procedūras jautājumiem.

Priekšsēdētājs: Jā, lūdzu!

L.Muciņš: Es, protams, nezinu, ko cienījamais priekšsēdētājs piedāvās nākamo, bet, tā kā Likumdošanas komisija atbild par grozījumiem Muitas kodeksā un tas ir 43.jautājums, kas seko pēc dizainparaugiem, tad...

Priekšsēdētājs: Muciņa kungs, diemžēl vajag labāk apmeklēt plenārsēdes, mēs jau sen to esam izskatījuši pēc Geidāna kunga lūguma. Lūdzu sekretariātu atzīmēt, ka Muciņa kungs dienas pirmajā pusē nav bijis plenārsēdē.

Nākamais ir likumprojekts par valsts sociālās apdrošināšanas pabalstiem pirmajā lasījumā.

Lūdzu, Jurševica kungs!

E.Jurševics: Mums ir analoga situācija. Mēs necerējām, ka jautājumi tik ātri virzīsies uz priekšu, bet būtībā − ja arī mēs šodien sāktu izskatīt, tad mēs vienalga nepabeigsim šodien. Bet es piedāvātu izskatīt 47.jautājumu, mums ir arī ziņotājs.

Priekšsēdētājs: Jā, bet mūs neinteresē ziņotāji, mūs interesē kārtība. Nākamais ir repatriācijas likumprojekts pirmajā lasījumā, protams, ja par to nebūs ziņotāja, tad, jā. Par repatriāciju, godājamie kolēģi! Nav neviena. Tātad pabalsti tiek atlikti... Repatriācija atlikta...

Jā, tālāk ir 47.jautājums − par grozījumiem un papildinājumiem Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā sakarā ar farmaceitiskās darbības likumu. Pirmais lasījums.

(Referents nestādās priekšā.): Sveicināti, cienījamie deputāti! Varbūt es pavisam īsi. Galvenais, es gribu pateikt paldies par to, ka tika pieņemts likums "Par farmaceitisko darbību". Tā kā šā likuma realizācija ir ciešā sakarā ar Administratīvo pārkāpumu kodeksu, ir izstrādāts projekts pirmajam lasījumam par grozījumiem un papildinājumiem Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā.

Es pāris vārdos pateikšu par tiem grozījumiem, kas te tika izdarīti. 46.¹pants ir izvērsts mazliet plašāk, jo esošajā kodeksā nav paredzēti vairāki pārkāpumi, par kuriem būtu jāuzliek administratīvie sodi. Ir iestrādāta arī norma par farmācijas inspekciju, kas būtu tiesīga šos sodus uzlikt. Līdz ar to ir vajadzīgi papildinājumi 230., 250., 304., 166.2., 228.1. un 228.2.pantā. Likumprojekts ir saskaņots ar cienījamo Endziņa kungu un Likumdošanas jautājumu komisiju, tas ir skatīts arī Juridiskajā pārvaldē.

Priekšsēdētājs: Paldies. Vienīgi precizējums − uz šā 412.dokumenta ir rakstīts...

No zāles: Es atvainojos, tas ir 482.dokuments.

Priekšsēdētājs: Jā, es atvainojos, 482.dokuments. Tas ir pirmais lasījums, ja es nemaldos.

No zāles: Jā.

Priekšsēdētājs: Paldies. Tā, lūdzu, kādi būtu jautājumi? Nav jautājumu. Paldies godājamam ziņotājam. Vai kāds vēlas uzstāties debatēs? Neviens.

Balsošanas režīmu! Lūdzu, balsosim par šā likumprojekta akceptēšanu pirmajā lasījumā. Lūdzu rezultātu. 24 − par, 2 − pret un neviens neatturas. Akceptēts pirmajā lasījumā.

Kādi ir ierosinājumi par papildinājumu iesniegšanu komisijai? Jurševica kungs pateiks.

E.Jurševics: Ja varētu lūgt, līdz nākamajai pirmdienai.

Priekšsēdētājs: Jā, godājamie deputāti to ņēma vērā.

Nākamais − likumprojekts "Par audzinoša rakstura piespiedu līdzekļu piemērošanu nepilngadīgajiem".

Geiges kungs, lūdzu! Arī pirmais lasījums. Tā ka gatavojieties jautājumiem, godājamie kolēģi!

I.Geige: Sakarā ar to, ka savā laikā mēs ļoti veiksmīgi esam likvidējuši tā sauktās specskolas, kur ievietoja nepilngadīgos grūti audzināmos, un nekas tajā vietā radīts no jauna netika, tad diezgan ilgā laika posmā darba grupa kopā ar mūsu komisiju beidzot ir sagatavojusi jaunu likumprojektu "Par audzinoša rakstura piespiedu līdzekļu piemērošanu nepilngadīgajiem".

Jums visiem ir 480.dokuments, es domāju, ar to jūs esat iepazinušies. Es domāju, ka man varbūt nevajadzētu to pārstāstīt. Sakarā ar šo likumu ir izdarīti arī grozījumi dažos Latvijas Republikas Kriminālkodeksa pantos, kā arī Kriminālprocesa kodeksā.

Priekšsēdētājs: Paldies. Kādi, lūdzu, būs jautājumi Geiges kungam par nepilngadīgo piespiedu audzināšanu? Freimaņa kungu interesē šis jautājums. Lūdzu.

J.Freimanis: Geiges kungs, mēs tagad taisām tādus pēdējos aktivitātes uzplaiksnījumus. Mani interesē 4.pants. Kas ar to ir domāts, lūdzu? Iedomāsimies vienu reālu nepilngadīgo, kas vazājas pa ielu! Uzlikt par pienākumu nepilngadīgajam atlīdzināt kaut kādus zaudējumus! Viņš taču ir pazudis kokos, bet jūs viņam uzliekat pienākumu, viņš jums pateiks: "Iģi ti..."

Tālāk − 3.punkts. "Nepilngadīgā nodošana galvojumā vecākiem vai personām, kas tos aizstāj..." Kur jūs atradīsit kādu normālu cilvēku, kas gribēs galvot par šo dārgo nepilngadīgo? Paliek, tā sakot, 5.punkts − "Ievietošana mācību un pāraudzināšanas iestādē". Tās visas ir pilnas. Miesas sodu, protams, mums nav. Sakiet, ko jūs ar šo 4.pantu vispār reāli domājāt?

I.Geige: Kāpēc jūs domājat, ka tās mācību un pāraudzināšanas iestādes visas ir pilnas? To pašreiz vispār nav.

Priekšsēdētājs: Šo iestāžu nav. Tās visas ir tukšas, Freimaņa kungs!

J.Freimanis: Tad varbūt jūs atļausiet, ka iepriekšējos pantus mēs izslēdzam, jo tas ir pamatoti.

I.Geige: Es domāju, ka nevajadzētu izslēgt. Ja ir iespējams piemērot kādu no tiem punktiem, tad 5.punkts tāds varētu būt. Ir jādara viss, lai šie nepilngadīgie nenokļūtu tur, lai viņi veidotos citādi.

J.Freimanis: Zināt Krilova fabulu par kaķi un pavāru? Nu, priekš kā tas likums ir vajadzīgs?

I.Geige: Es domāju, ka tas ir ļoti vajadzīgs.

Priekšsēdētājs: Paldies. Vai ir vēl kādi, varbūt mazāk kritiski jautājumi godājamiem kolēģiem? Nav. Paldies, Geiges kungs, par ziņojumu! Vai kāds no kolēģiem vēlas debatēt? Nevēlas.

Balsosim par šā likumprojekta akceptēšanu pirmajā lasījumā. Un Geiges kungs cer, ka tas tiks akceptēts un ka līdz pirmdienai tiks iesniegti papildinājumi. Lūdzu rezultātu. 23 − par, pret − nav, un divi deputāti atturas. Akceptēts pirmajā lasījumā.

Šīsdienas pēdējais darba kārtības jautājums − likumprojekts "Par grozījumiem un papildinājumiem Latvijas Republikas 1991.gada 6.augusta likumā "Par kooperatīvajām (kopdarbības) sabiedrībām"". Pirmais lasījums. Nav neviena no Tirdzniecības un pakalpojumu komisijas. Atliekam. Neko nevar darīt.

Lūdzu, Krūmiņa kungs!

R.Krūmiņš: Man būtu priekšlikums: par viena papildu darba kārtības jautājuma izskatīšanu, kurš tehnisku iemeslu dēļ vakar netika izskatīts. Tas bija iekļauts pagājušās nedēļas Prezidija darba kārtībā, bet nezin kāpēc no tās izslīdējis. Tas ir jautājums par gaļas pārstrādes uzņēmumu privatizāciju. Kancelejā šis dokuments ir sagatavots otrajam lasījumam. Varbūt mēs varētu to izskatīt, ja tas būtu iespējams?

Priekšsēdētājs: Jā, bet tad kolēģiem ir jābalso par šā darba kārtības jautājuma, kurš nav izdalīts, iekļaušanu darba kārtībā.

R.Krūmiņš: Es, saprotot kolēģu noskaņojumu, tad lūgtu varbūt nobalsot par to, ka šo projektu varētu skatīt 4.datumā pulksten 12.00.

Priekšsēdētājs: Es par to šaubos, man liekas, ka 4.datumā mēs jau esam sabalsojuši veselu virkni. Ja jūs, Krūmiņa kungs, ierosināt, tad mēs varam balsot, protams. Tātad Krūmiņa kungs ierosināja, lai šis jautājums par gaļas pārstrādes uzņēmumu privatizāciju otrajā lasījumā tiktu iekļauts 4.maija darba kārtībā un tieši pulksten 12.00.

Lūdzu balsošanas režīmu. Balsojam par Krūmiņa kunga ierosinājumu. Lūdzu rezultātu. Par − 16, pret − 1, atturas − 5. Gribu brīdināt, Krūmiņa kungs, ka var iznākt arī pārbalsojums. Nav sevišķi pārliecinoši, bet tāds ir balsojums procedūras jautājumā. Ar vienkāršu vairākumu mēs esam tā nolēmuši.

Godājamie kolēģi, mēs esam izskatījuši visus darba kārtības jautājumus un varam slēgt plenārsēdi 18 minūtes pirms noteiktā laika. Paldies par darbu! Uz redzēšanos 4.maijā!