nr

Sēdes vadītājs. Cienījamās kolēģes un godātie kolēģi! Lūdzu, ieņemiet vietas Sēžu zālē! Sākam 4.aprīļa sēdi.

Vispirms mums jālemj par šīsdienas sēdes darba kārtībā papildus iekļaujamiem jautājumiem.

Juridiskā komisija lūdz izdarīt grozījumu Saeimas 4.aprīļa sēdes darba kārtībā un izskatīt jautājumu par Juridiskās komisijas iesniegtā likumprojekta „Grozījums likumā „Par Krimināllikuma spēkā stāšanās un piemērošanas kārtību”” nodošanu komisijām. Vai deputātiem ir iebildumi pret darba kārtības papildināšanu? Deputātiem iebildumu nav. Darba kārtība ir papildināta.

Tāpat Juridiskā komisija lūdz izdarīt grozījumu Saeimas 4.aprīļa sēdes darba kārtībā un izskatīt jautājumu par Juridiskās komisijas iesniegtā likumprojekta „Valsts prezidenta ievēlēšanas likums” nodošanu komisijām. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Darba kārtība ir papildināta.

Godātie deputāti! Pirms sākam izskatīt sēdes darba kārtību, daru zināmu, ka Saeimas Prezidijs ir saņēmis desmit deputātu - Zaķa, Latkovska, Kalnietes, Circenes un citu deputātu - iesniegtu pieprasījumu Ministru prezidentam Aigaram Kalvītim - „Par ekoloģisko katastrofu Daugavā”. Saskaņā ar Saeimas kārtības rulli mēs to nododam Pieprasījumu komisijai.

Godātie deputāti, izskatīsim Saeimas Prezidija ziņojumus par iesniegtajiem likumprojektiem!

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu „Grozījumi Robežsardzes likumā” nodot Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi pret Saeimas Prezidija atzinumu? Deputātiem iebildumu nav. Likumprojekts ir nodots komisijai.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu „Grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā” nodot Juridiskajai komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi pret Saeimas Prezidija atzinumu? Deputātiem iebildumu nav. Likumprojektu nododam komisijai.

Saeimas Prezidijs ierosina deputātu Plinera, Sokolovska, Buzajeva, Mitrofanova, Kabanova un Buhvalova iesniegto likumprojektu „Grozījumi Saeimas kārtības rullī” nodot Juridiskajai komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija.

Cienījamais Prezidij! Godātie deputāti! PCTVL frakcija ir iesniegusi Saeimas Prezidijam likumprojektu „Grozījumi Saeimas kārtības rullī”, kas ļauj bez īpašiem izdevumiem četrkārtīgi uzlabot Saeimas darbību likumdošanas jomā.

9.Saeimas pilnvaru laikā deputāti jau paspēja iesniegt 45 likumprojektus, bet tikai 11 no tiem tika nodoti komisijām. Pārējie 34 likumprojekti tika noraidīti jau tā saucamajā nulles lasījumā - tas ir, praktiski bez jebkādas apspriešanas. Tādējādi gandrīz trīs ceturtdaļas no likumdevēju centieniem zuda vējā.

Līdz ar to deputātiem tika liegta iespēja saņemt Saeimas komisiju speciālistu un ieinteresēto ministriju pārstāvju kvalificētas atsauksmes par iesniegtajiem likumprojektiem. Tāpat deputātiem līdz ar to tika liegta iespēja pilnvērtīgi aizstāvēt šos savus likumprojektus, jo likumprojektus aizstāvēt ir iespējams tikai tad, kad tiek veikta to izskatīšana pirmajā lasījumā.

PCTVL frakcijas iesniegtais likumprojekts paredz, ka jebkurš likumprojekts nododams komisijām bez balsošanas un Saeima lemj tikai par grozījumiem „Prezidija atzinumā ietvertajā Saeimas lēmuma projektā”; atbildīgā komisija Saeimas noteiktajā termiņā izskata likumprojektu pirms pirmā lasījuma. Likumprojekts paredz arī to, ka atbildīgā komisija izskatīto likumprojektu iesniedz Saeimas Prezidijam divu nedēļu laikā pēc izskatīšanas.

Godātie deputāti, jūs, protams, nojaušat, kas ir tie laimīgie, kuru likumprojekti tika nodoti komisijām. Pareizi! Pirmām kārtām ir jāmin pieci likumprojekti, kurus parakstīja deputāti no Tautas partijas frakcijas, Zaļo un Zemnieku savienības frakcijas un Latvijas Pirmās partijas un partijas „Latvijas Ceļš” frakcijas. Vēl pa vienam likumprojektam deputāti no ZZS frakcijas un LPP/LC frakcijas iesniedza patstāvīgi. Pārējos četrus no komisijām nodotajiem likumprojektiem sagatavoja deputāti no apvienības „Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcijas (savukārt pieci no deviņiem viņu likumprojektiem tika noraidīti jau pašā ceļa sākumā). Visi 27 likumprojekti, kurus sagatavoja trīs opozīcijas frakcijas, tika noraidīti bez jebkādas izskatīšanas: piecos gadījumos šis bēdīgais liktenis piemeklēja frakcijas „Saskaņas Centrs” likumprojektus, deviņos - frakcijas „Jaunais laiks” un trīspadsmit gadījumos - PCTVL frakcijas likumprojektus.

Līdz ar to pašreiz Satversmes 5. un 64.pantā nostiprinātās likumdošanas iniciatīvas tiesības ir būtiski ierobežotas 41 deputātam un daļēji ierobežotas septiņiem no 100 Saeimas deputātiem. Tomēr saskaņā ar Latvijas Republikas Satversmes 5.pantu Saeima sastāv no 100, nevis no 51 tautas priekšstāvja. Arī saskaņā ar Satversmes 64.pantu likumdošanas tiesības pieder Saeimai, nevis tikai tai daļai Saeimas deputātu, kas pieder pie valdošās koalīcijas.

Dāmas un kungi! Mēs ierosinām tūlīt pat uzsākt darīt labus darbus un nodot komisijām PCTVL frakcijas sagatavoto likumprojektu.

Cienītie kolēģi! Ko tad īsti grib panākt šā dīvainā priekšlikuma iesniedzēji? Viņi vienkārši grib pamatīgi traucēt Saeimas darbu. Kā visvienkāršāk var traucēt darbu? Nodibināt kaut kādas savdabīgas darba grupas, kas it kā paredzētas jautājumu izskatīšanai, bet kas patiesībā nozīmē jautājumu „nogremdēšanu”. Vēl viens variants - iesniegt visdažādākos, visbezjēdzīgākos priekšlikumus, ar ļoti nopietnu sejas izteiksmi stāstot, ka tie esot ļoti vajadzīgi. Jāņem vērā arī tas, ka šā grozījuma iesniedzēji par visām varītēm cenšas šeit, Saeimā, šad un tad piedāvāt visdažādākos vēstures viltojumus, reizēm pat tādus, kas pat sapnī nevar ienākt prātā, un par katru cenu cenšas šos viltojumus piedāvāt pirms kādiem mūsu valstij svarīgiem notikumiem. Tā ka nav ko brīnīties! Un tad nu gan būs interesanti, kad nāks, blāķiem vien nāks, „visģeniālākie” (pēdiņās) priekšlikumi un par katru priekšlikumu runās no rīta līdz vakaram. Jo, ja tie nonāk komisijās, tad jau ir pavisam cita lieta! Šeit, paldies Dievam, tikai piecas minūtes var runāt „par” un piecas minūtes - „pret”. Un tad - sveiki! Beidzas tad sarunas! Ja tas tā nebūs, tad būs gara un plaša izrunāšanās. Kādus tik brīnumus jūs te tad dzirdēsiet! Mēs jau šodien vēlāk runāsim par tiem pūļa histērijas „autoriem”, kas šad un tad parādās Latvijas valstī.

Tā ka ir jāteic kategorisks „nē” šādai pilnīgi nekontrolētai rīcībai, kas faktiski lielā mērā var paralizēt Saeimas darbu.

Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Balsosim par likumprojekta, kura reģistrācijas numurs ir 300/Lp9, nodošanu Juridiskajai komisijai! Lūdzu rezultātu! Par - 22, pret - 34, atturas - 34. Likumprojekts komisijai nav nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina deputātu Āboltiņas, Latkovska, Zaķa, Šadurska un Bendrātes iesniegto likumprojektu „Tiesu izpildītāju administrācijas likums” nodot Juridiskajai komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija.

Godātie kolēģi! Pēdējā laikā mēs diezgan bieži runājam par tiesiskumu, par tiesiskuma un demokrātijas apdraudējumu. Stipra un neatkarīga tiesu vara ir demokrātiskas valsts stūrakmens. Šo patiesību mēs atkārtojam regulāri. Taču mūsu tiesu sistēma pēdējā laikā ir piedzīvojusi līdz šim vēl nebijušus satricinājumus: ir aizturētas par kukuļņemšanu divas tiesneses un citas tiesu sistēmai tuvu stāvošas personas, to skaitā bijušās Tiesu izpildītāju padomes priekšsēdētājas Ingas Čepjolkinas māsa Raimonda Spore. Tas pierāda, ka nebūt ne viss ir kārtībā šajā sistēmā.

Premjers Kalvītis pirms kāda laika intervijā teica: „Jākonstatē, ka tiesu izpildītāji ir tāda īpaša, privileģēta kategorija. Viņi ir pamanījušies pieņemt sev speciālu likumu, kas viņus pilnībā pasargā un norobežo no visas pārējās sabiedrības. Šī sistēma ir steidzīgi salaužama, jo mēs nevaram valstī turēt korupcijas mudžekli, kurš dara, ko grib.”

Tomēr sistēma, nedaudz pielabota, turpina darboties tālāk! Uzskatu, ka pašreiz spēkā esošais Tiesu izpildītāju likums, lai arī ar ievērojamiem uzlabojumiem, kas ierobežojuši tiesu izpildītāju plašās tiesības un „vienlīdzīgāko starp vienlīdzīgajiem” statusu, ir tapis un turpina kalpot tikai šauras cilvēku grupas, nevis visas sabiedrības interesēs. Joprojām šajā jomā pastāv neskaidrības par tiesību normu piemērošanu, un tas nelabvēlīgā situācijā nostāda cilvēku bez specifiskām zināšanām. Uzskatu, ka zvērinātu tiesu izpildītāju institūts savu uzticības kredītu ir izsmēlis un ka sākotnējo labo ideju par spēcīga un neatkarīga tiesu izpildītāja institūta izveidi tās īstenošanas laikā neatgriezeniski sabojāja daži negodīgi un ambiciozi cilvēki. Tāpēc vienīgais reālais risinājums, kas nodrošinātu taisnīga, sabiedrības interesēm atbilstoša institūta pastāvēšanu, ir esošā zvērinātu tiesu izpildītāju institūta likvidēšana, tā vietā radot tādu tiesu izpildītāju sistēmu, kas būtu pakļauta daudz stingrākai kontrolei no valsts puses.

Un tieši tāpēc frakcija „Jaunais laiks” iesniedz izskatīšanai Saeimā šo Tieslietu ministrijā sagatavoto likumprojektu. Jā, šis likumprojekts ir tapis Tieslietu ministrijā iepriekšējās Saeimas laikā, bet diemžēl dienasgaismu neieraudzīja. Tāpēc mēs tagad piedāvājam šo likumprojektu, kurš ir profesionāli izstrādāts, nodot Saeimas apspriešanai. Un es aicinu šo likumprojektu atbalstīt gan tādas partijas kā Tautas partija, kuras programmā ir rakstīts: „Reorganizēsim tiesu izpildītāju institūtu,” gan arī ikvienu šajā zālē sēdošo, kam rūp tiesiskums kā princips mūsu valstī.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Balsosim par likumprojekta, kura reģistrācijas numurs ir 302/Lp9, nodošanu Juridiskajai komisijai! Lūdzu rezultātu! Par - 39, pret - 20, atturas - 31. Likumprojekts komisijai nav nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina Juridiskās komisijas iesniegto likumprojektu „Grozījums likumā „Par Krimināllikuma spēkā stāšanās un piemērošanas kārtību”” nodot Juridiskajai komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija.

Vai deputāti piekrīt Prezidija atzinumam? Deputāti Prezidija atzinumam piekrīt. Likumprojekts komisijai nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina Saeimas Juridiskās komisijas iesniegto likumprojektu „Valsts prezidenta ievēlēšanas likums” nodot Juridiskajai komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputāti piekrīt Saeimas Prezidija atzinumam? Deputāti prasa balsojumu. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Balsosim par likumprojekta ar reģistrācijas numuru 305/Lp9 nodošanu Juridiskajai komisijai! Lūdzu rezultātu! Par - 70, pret - nav, atturas - 19. Likumprojekts komisijai nodots.

Godātie kolēģi! Deputāts Artis Kampars lūdz piešķirt viņam atvaļinājumu šā gada 4.aprīlī. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Balsosim par atvaļinājuma piešķiršanu deputātam Artim Kamparam! Lūdzu rezultātu! Par - 80, pret - 1, atturas - 1. Atvaļinājums deputātam piešķirts.

Izskatīsim nākamo sadaļu „Amatpersonu ievēlēšana, apstiprināšana, iecelšana, atbrīvošana vai atlaišana no amata, uzticības vai neuzticības izteikšana”.

Juridiskā komisija lūdz izskatīt lēmuma projektu „Par Tatjanas Ivanovas iecelšanu par Daugavpils zemesgrāmatu nodaļas tiesnesi”.

Godātais priekšsēdētāj! Godātie deputāti! Saeimas Juridiskā komisija izskatīja tieslietu ministra Gaida Bērziņa ieteikumu - iecelt Tatjanu Ivanovu par Daugavpils zemesgrāmatu nodaļas tiesnesi - un, aizklāti balsojot, ar desmit balsīm „par” vienprātīgi atbalstīja šo lēmuma projektu.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Balsosim par lēmuma projekta ar reģistrācijas numuru 120/Lm9 pieņemšanu! Lūdzu rezultātu! Par - 89, pret - nav, atturas - nav. Lēmums pieņemts.

Tāpat izskatīsim nākamo lēmuma projektu „Par Ilutas Kovaļovas iecelšanu par Rīgas rajona zemesgrāmatu nodaļas tiesnesi”.

Juridiskā komisija izskatīja tieslietu ministra Gaida Bērziņa ieteikumu - iecelt Rīgas rajona zemesgrāmatu nodaļas tiesneša amatā Ilutu Kovaļovu. Arī šajā gadījumā Juridiskā komisija ar desmit balsīm „par” vienprātīgi atbalstīja sagatavoto lēmuma projektu.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Balsosim par lēmuma projekta ar reģistrācijas numuru 121/Lm9 pieņemšanu! Lūdzu rezultātu! Par - 86, pret un atturas - nav. Lēmums pieņemts.

Izskatīsim nākamo darba kārtības punktu - lēmuma projektu „Par Ievas Zabarovskas iecelšanu par Rīgas pilsētas zemesgrāmatu nodaļas tiesnesi”.

Juridiskā komisija izskatīja arī tieslietu ministra Gaida Bērziņa trešo ieteikumu - Rīgas pilsētas zemesgrāmatu nodaļas tiesneša amatā iecelt Ievu Zabarovsku. Arī šajā gadījumā Juridiskā komisija aizklāti balsoja un ar desmit balsīm „par” vienprātīgi atbalstīja šo lēmuma projektu.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Balsosim par lēmuma projekta ar reģistrācijas numuru 122/Lm9 pieņemšanu! Lūdzu rezultātu! Par - 86, pret un atturas - nav. Lēmums pieņemts.

Godātie kolēģi! Pirms pārejam pie likumprojektu izskatīšanas, informēju jūs, ka Saeimas Prezidijs ir saņēmis vēl vienu Juridiskās komisijas priekšlikumu. Saskaņā ar Saeimas kārtības ruļļa 86.pantu Juridiskā komisija lūdz likumprojektu „Grozījums likumā „Par Krimināllikuma spēkā stāšanās un piemērošanas kārtību”” izskatīt pirmajā lasījumā bez atkārtotas izskatīšanas komisijā. Vai deputātiem ir iebildumi pret to, ka mēs iekļaujam minēto likumprojektu darba kārtības beigās izskatīšanai pirmajā lasījumā? Nav iebildumu.

Un mēs esam saņēmuši vēl otru Juridiskās komisijas priekšlikumu. Saskaņā ar Kārtības ruļļa 86.pantu Juridiskā komisija lūdz likumprojektu „Valsts prezidenta ievēlēšanas likums” izskatīt pirmajā lasījumā bez atkārtotas izskatīšanas komisijā. Vai deputātiem ir iebildumi pret šā likumprojekta iekļaušanu šīsdienas darba kārtībā? Iebildumu nav. Darba kārtība ir papildināta.

Likumprojekts „Grozījumi likumā „Par zemes īpašnieku tiesībām uz kompensāciju par saimnieciskās darbības ierobežojumiem īpaši aizsargājamās dabas teritorijās un mikroliegumos””. Otrais lasījums.

Agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā - deputāte Anna Seile.

Godātie deputāti! Izskatāmā dokumenta reģistrācijas numurs ir 276/Lp9. Mēs šo likumprojektu izskatām kā steidzamu otrajā lasījumā.

Komisija ir saņēmusi vienu priekšlikumu. Īpašu pateicību tā vēlas izteikt Latvijas Pirmās partijas un partijas „Latvijas Ceļš” apvienotajai frakcijai par likumprojekta konstruktīvo apspriešanu komisijas sēdē. Tās iesniegtie priekšlikumi tiks rūpīgi apsvērti, izvērtēti un acīmredzot arī iestrādāti nākamajos šā likuma grozījumos, kas sagaidāmi vēl šajā gadā.

Tātad 1.priekšlikumu ir iesniedzis Juridiskais birojs, un komisija šo priekšlikumu ir atbalstījusi.

A.Seile. Paldies. Turklāt 6.panta visā otrajā daļā ir izdarīti arī redakcionāli precizējumi. Vairāk priekšlikumu par šo likumprojektu nav.

Sēdes vadītājs. Jā, arī 9.pantā ir izdarīts redakcionāls precizējums. Citu priekšlikumu nav. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Balsosim par likumprojekta ar reģistrācijas numuru 276/Lp9 pieņemšanu! Lūdzu rezultātu! Par - 88, pret un atturas - nav. Likums pieņemts.

A.Seile. Man jāsaka tāpat kā deputātam Ābiķim: „Paldies par vienprātīgo atbalstu!”

Sēdes vadītājs. Izskatīsim likumprojektu „Grozījumi Prokuratūras likumā”. Trešais lasījums.

Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas vārdā - deputāts Juris Dalbiņš.

Augsti godātais priekšsēdētāj! Kolēģi! Likumprojekts „Grozījumi Prokuratūras likumā”. Otrajam lasījumam iesniegts viens priekšlikums.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt komisijas atzinumam. Tātad citi priekšlikumi nav saņemti. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Balsosim par likumprojekta ar reģistrācijas numuru 86/Lp9 pieņemšanu! Lūdzu rezultātu! Par - 87, pret un atturas - nav. Likums pieņemts.

Izskatīsim likumprojektu „Grozījumi Latvijas Sodu izpildes kodeksā”. Trešais lasījums.

Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas vārdā - deputāts Juris Dalbiņš.

Priekšsēdētāja kungs! Kolēģi! Likumprojekts „Grozījumi Latvijas Sodu izpildes kodeksā”. Trešais lasījums. Komisija ir saņēmusi 12 priekšlikumus.

Sēdes vadītājs. Atklājam debates. Debatēs pieteicies deputāts Valērijs Agešins.

Cienījamie kolēģi! Mūsu priekšlikuma būtība un mērķis - nodrošināt tulka bezmaksas palīdzību cietumos. Mēs uzskatām, ka brīvības atņemšanas iestādes administrācijai nepieciešamības gadījumā būtu jānodrošina notiesātajiem tulka palīdzība bez maksas.

Nav nekas piebilstams. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Balsosim par 1. - deputāta Agešina priekšlikumu! Lūdzu rezultātu! Par - 25, pret - 60, atturas - 1. Priekšlikums nav pieņemts.

J.Dalbiņš. 2.priekšlikumu iesniedzis tieslietu ministrs Gaidis Bērziņa kungs. Komisija viņa priekšlikumu atbalstīja. (Starpsauciens: „Balsot!”)

Sēdes vadītājs. Deputāti prasa balsojumu. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Balsosim par 2. - tieslietu ministra Gaida Bērziņa kunga priekšlikumu! Lūdzu rezultātu! Par - 67, pret - 6, atturas - 15. Priekšlikums atbalstīts.

J.Dalbiņš. 4. - tieslietu ministra Gaida Bērziņa priekšlikums. Komisija to atbalstīja daļēji…

J.Dalbiņš. …Daļēji atbalstīja un iekļāva atbildīgās komisijas redakcijā. Es atvainojos!

Sēdes vadītājs. Pret 4. un 5.priekšlikumu un atbildīgās komisijas atzinumiem deputātiem iebildumu nav. Paldies.

J.Dalbiņš. 6. - tieslietu ministra Gaida Bērziņa priekšlikums. Daļēji atbalstīts un iekļauts atbildīgās komisijas redakcijā 7.priekšlikumā.

Sēdes vadītājs. Pret 6. un 7.priekšlikumu un komisijas atzinumiem deputātiem iebildumu nav.

J.Dalbiņš. 8. - tieslietu ministra Gaida Bērziņa priekšlikums. Komisija atbalstījusi.

J.Dalbiņš. 9. - Saeimas Juridiskā biroja priekšlikums. Komisija to ir atbalstījusi.

J.Dalbiņš. 10. - tieslietu ministra Gaida Bērziņa priekšlikums. Komisija atbalstīja.

J.Dalbiņš. 11. - tieslietu ministra Gaida Bērziņa priekšlikums. Atbalstīts daļēji un izteikts atbildīgās komisijas redakcijā.

Sēdes vadītājs. Pret 11. un 12.priekšlikumu un komisijas atzinumiem par tiem deputātiem iebildumu nav.

J.Dalbiņš. Līdz ar to visi priekšlikumi ir izskatīti. Lūdzu atbalstīt šo likumprojektu trešajā lasījumā.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Balsosim par likumprojekta ar reģistrācijas numuru 119/Lp9 pieņemšanu! Lūdzu rezultātu! Par - 89, pret un atturas - nav. Likums pieņemts.

Izskatīsim likumprojektu „Eiropas komunikāciju tīklu projektu vadības likums” trešajā lasījumā.

Augsti godātais priekšsēdētāja kungs! Cienījamie kolēģi! Izskatīsim dokumentu Nr.756. Tautsaimniecības komisija uz likumprojekta trešo lasījumu ir sagatavojusi 19 priekšlikumus.

V.Aizbalts. Līdz ar to visi priekšlikumi ir izskatīti. Lūdzu Saeimu atbalstīt likumprojektu trešajā, galīgajā, lasījumā.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Balsosim par likumprojekta, kura reģistrācijas numurs ir 182/Lp9, pieņemšanu trešajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu rezultātu! Par - 85, pret un atturas - nav. Likums pieņemts.

Izskatīsim nākamo likumprojektu - „Grozījumi Autopārvadājumu likumā”. Trešais lasījums.

Augsti godātais priekšsēdētāja kungs! Cienījamie kolēģi! Izskatāmā dokumenta numurs ir 758. Tautsaimniecības komisija uz likumprojekta trešo lasījumu ir saņēmusi un izskatījusi kopumā 17 priekšlikumus.

1. - deputāta Mitrofanova priekšlikums. Tas ir daļēji atbalstīts un iekļauts 2. - atbildīgās komisijas priekšlikumā, kas ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt komisijas atzinumam par 1. un 2.priekšlikumu.

V.Aizbalts. 3. - deputāta Mitrofanova priekšlikums. Nav atbalstīts. (Starpsauciens: „Balsot!”)

Sēdes vadītājs. Deputāti prasa balsojumu. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Balsosim par 3. - deputāta Mitrofanova priekšlikumu! Lūdzu rezultātu! Par - 7, pret - 72, atturas - 5. Priekšlikums nav atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Atklājam debates. Debatēs pieteicies deputāts Dzintars Zaķis.

Cienījamais priekšsēdētāj! Godājamie kolēģi! Saskaņā ar šobrīd spēkā esošo likumdošanu uz Latvijas autoceļiem kravas transportu un arī sabiedrisko transportu drīkst apturēt vai nu ceļu policists, vai arī, kā izrādās, robežsargi. Taču galveno slodzi šajā ziņā uz saviem pleciem nes ceļu policisti.

Un tātad - kāda ir šobrīd situācija no autovadītāju viedokļa? Tā ir ļoti skaidra un nepārprotama, labi saprotama: ja uz ceļa redzam ceļu policistu, ir jāapstājas… ar visu no tā izrietošo.

Tas piedāvātais priekšlikums, kas parādījās uz otro lasījumu, nozīmē, ka arī Autotransporta inspekcijas ierēdnis drīkstēs turpmāk apturēt autotransportu uz ceļa. Inspekcijas pārstāvji mums komisijā ziņoja par to, ka vairāk nekā 30 vietās uz Latvijas autoceļiem tikšot izvietoti stacionārie svari, un tur tad arī šī svēršana notiks. Protams, paralēli notiks arī svēršana ar autonomajiem jeb pārvietojamiem svariem.

Mana priekšlikuma būtība ir sekojoša. Es ierosinu, ka turpmāk tajās vietās, kur ir stacionārie svari, šie inspektori, Autotransporta inspekcijas inspektori, drīkstēs apturēt šīs automašīnas. Pārējā valsts teritorijā to drīkstēs darīt, tāpat kā iepriekš, kopā ar Ceļu policijas policistu. Tā ir šā priekšlikuma būtība. Un tieši tāpēc es aicinu atbalstīt manu priekšlikumu, jo tas būs viens solis pretī kārtības ieviešanai. Taču tas nebūs radikāls risinājums, kādu īstenībā šobrīd jau piedāvā otrajā lasījumā apstiprinātā redakcija. Vēl vairāk - es gribu apgalvot, ka mūsu valsts budžetu tomēr veido nodokļi. Šos nodokļus maksā galvenokārt mazie un vidējie uzņēmēji, un, ja mēs ļausim salīdzinoši lielāku rīcības brīvību šiem inspektoriem, šāda rīcība tomēr novedīs pie tā, ka mūsu uzņēmēji nonāks grūtākā situācijā.

Sēdes vadītājs. Debates slēdzu. Vai komisijas vārdā deputāts Vitālijs Aizbalts vēlas ko teikt? Lūdzu!

V.Aizbalts. Godātais priekšsēdētāja kungs! Cienījamie kolēģi! Tautsaimniecības komisijā, protams, arī uz trešo lasījumu bija diskusijas par šiem priekšlikumiem. Mēs bijām uzaicinājuši Autopārvadātāju asociāciju, „Latvijas auto”, Latvijas pasažieru pārvadātāju asociāciju, Ceļu policiju. Un visas šīs institūcijas vienbalsīgi noraidīja gan Mitrofanova, gan deputāta Zaķa priekšlikumus un atbalstīja 5. - komisijas priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Balsosim par 4. - deputāta Zaķa priekšlikumu! Lūdzu rezultātu! Par - 37, pret - 29, atturas - 18. Priekšlikums nav atbalstīts.

5. - atbildīgās komisijas priekšlikums - atbalstīts. Ir uzlabota 5.² panta redakcija. Tā ir panta trešā daļa. (Starpsauciens: „Balsot!”)

Sēdes vadītājs. Deputāti prasa balsojumu. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Balsosim par 5. - atbildīgās komisijas priekšlikumu! Lūdzu rezultātu! Par - 59, pret - 19, atturas - 1. Priekšlikums atbalstīts.

6. un 7.priekšlikums ir skatāmi kopā. Te, tabulā, pie 6.priekšlikuma ir neliela kļūda… Būtībā 6. - deputāta Mitrofanova priekšlikums - ir daļēji atbalstīts un iekļauts 7.priekšlikumā, kurš ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputātiem nav iebildumu pret 6. un 7.priekšlikumu un pret komisijas atzinumu, kurš tiek koriģēts attiecībā uz tabulā redzamo 6. - deputāta Mitrofanova priekšlikumu.

8. - deputāta Zaķa priekšlikums - ir daļēji atbalstīts. Tas iekļauts 9. - komisijas priekšlikumā, kurš ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputātiem nav iebildumu pret 8. un 9.priekšlikumu un pret komisijas atzinumiem par tiem.

11. - deputāta Mitrofanova priekšlikums - ir daļēji atbalstīts. Tas iekļauts 12. - komisijas priekšlikumā, kurš ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputātiem nav iebildumu pret 11. un 12.priekšlikumu un pret komisijas atzinumiem par tiem.

16. - daļēji atbalstīts un iekļauts 17.priekšlikumā, kurš ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputātiem nav iebildumu pret 16. un 17.priekšlikumu un pret komisijas atzinumiem par tiem.

V.Aizbalts. Līdz ar to visi priekšlikumi ir izskatīti. Lūdzu pieņemt likumprojektu trešajā, galīgajā, lasījumā!

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Balsosim par likumprojekta, kura reģistrācijas numurs ir 203/Lp9, pieņemšanu trešajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu rezultātu! Par - 85, pret un atturas - nav. Likums pieņemts.

Izskatīsim nākamo likumprojektu - „Grozījumi likumā „Par 1999.gada 3.jūnija Protokolu par grozījumiem 1980.gada 9.maija Konvencijā par starptautiskajiem dzelzceļa pārvadājumiem (COTIF)””. Trešais lasījums.

Ārlietu komisijas vārdā - deputāts Andris Bērziņš no Latvijas Pirmās partijas un partijas „Latvijas Ceļš” frakcijas.

Godājamais Prezidij! Cienījamie kolēģi! Likumprojekts šodien ir skatāms trešo reizi. Likumprojekts ir nepieciešams tādēļ, lai dzelzceļa pārvadājumus regulējošo Latvijas likumdošanas aktu normas saskaņotu ar attiecīgo starptautisko likumdošanas aktu normām. Trešajam lasījumam priekšlikumus neesam saņēmuši. Esam komisijā vienbalsīgi nolēmuši, ka likumprojekts ir atbalstāms trešajā, galīgajā, lasījumā Saeimā.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Balsosim par likumprojekta, kura reģistrācijas numurs ir 194/Lp9, pieņemšanu! Lūdzu rezultātu! Par - 85, pret un atturas - nav. Likums pieņemts.

Izskatīsim nākamo likumprojektu - „Grozījumi Ūdens apsaimniekošanas likumā”. Pirmais lasījums.

Agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā - deputāts Ingmārs Līdaka.

Cienījamie deputāti! Jūsu uzmanībai tiek piedāvāts likumprojekts ar reģistrācijas numuru 277/Lp9 - „Grozījumi Ūdens apsaimniekošanas likumā”.

Šie grozījumi precizē hidrotehnisko būvju projektēšanas un ekspluatācijas regulējumu, kā arī nosaka nesen izveidotās Vides, ģeoloģijas un metroloģijas aģentūras kompetences jomas ūdens resursu apsaimniekošanā.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Balsosim par likumprojekta, kura reģistrācijas numurs ir 277/Lp9, pieņemšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu rezultātu! Par - 81, pret - nav, atturas - 1. Likumprojekts pirmajā lasījumā pieņemts.

Sēdes vadītājs. 12.aprīlis. Vai deputātiem ir citi priekšlikumi? Deputātiem citu priekšlikumu nav. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš - 12.aprīlis.

Izskatīsim nākamo likumprojektu - „Grozījumi Valsts civildienesta likumā”. Otrais lasījums.

Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas vārdā - deputāts Staņislavs Šķesters.

Augsti godājamais priekšsēdētāj! Godājamie kolēģi! Strādāsim ar likumprojektu „Grozījumi Valsts civildienesta likumā”, kura reģistrācijas numurs ir 84/Lp9.

Sēdes vadītājs. Atklājam debates. Debatēs pieteicies deputāts Valērijs Buhvalovs.

Cienījamais Prezidij! Godājamie deputāti! Jautājumus par nepamatotiem ierobežojumiem nepilsoņiem mēs skatām katrā Saeimas sēdē, dažreiz - pat divas trīs reizes. Tā pagājušajā sēdē tika izskatīti uzreiz divi jautājumi - par to, lai nepilsoņiem dotu pielaidi valsts noslēpumam, un par nepilsoņu pielaidi civilajiem amatiem Bruņotajos spēkos. Savukārt aizpagājušajā sēdē izskatījām jautājumu par nepilsoņu pielaišanu dalībai pašvaldību vēlēšanās.

Turklāt derētu atzīmēt, ka PCTVL frakcija vis nenosaka, kad Saeimā kārtējo reizi turpināt diskusiju par ierobežojumiem nepilsoņiem. Vienkārši mēs, PCTVL frakcija, cenšamies attiecībā uz jebkuru likumu, kur šādi ierobežojumi pastāv, iesniegt priekšlikumus par ierobežojumu atcelšanu, kaut gan likums ir izskatīšanai atvērts pavisam cita iemesla dēļ. Vienkārši likumdošanas aktos ir tik daudz ierobežojumu nepilsoņiem, ka šie ierobežojumi nonāk pretrunā gan ar sabiedrības interesēm, gan ar tikumības pamatiem, gan ar veselo saprātu.

No pirmā acu uzmetiena ierobežojumi nepilsoņiem strādāt par valsts ierēdņiem liekas pamatoti, bet tā tas šķiet tikai tad, ja aizmirst, no kurienes šie nepilsoņi ir uzradušies. Tie parādījās pirms 16 gadiem, kad Latvijas Republikas Augstākā padome nolēma atņemt politiskās tiesības vienai trešdaļai savu vēlētāju. Ņemiet vērā, ka Tautas fronte pirms vēlēšanām solīja kaut ko pavisam pretēju! 1990.gada 4.maija deklarācijā „Par Latvijas Republikas neatkarības atjaunošanu” šie solījumi tika fiksēti: „Garantēt Latvijas Republikas un citu valstu pilsoņiem, kas pastāvīgi dzīvo Latvijas teritorijā, sociālās, ekonomiskās un kultūras tiesības, kā arī politiskās brīvības, kuras atbilst vispāratzītām starptautiskām cilvēktiesību normām. Tas pilnā mērā attiecināms uz tiem PSRS pilsoņiem, kuri izteiks vēlēšanos dzīvot Latvijā, nepieņemot tās pilsonību.”

Kādēļ no sabiedrības apzināti tiek slēpts tas fakts, ka tā saucamā naturalizācijas procedūra ir nonākusi līdz absolūtā bankrota robežai? Naturalizācijas pieteikumu iesniegšanas tempi (salīdzinājumā ar 2005.gadu) ir kritušies gandrīz sešas reizes, un, lai tādos tempos naturalizētu atlikušos nepilsoņus, būs nepieciešami 100 gadi.

Diemžēl līdz šim brīdim Tautas frontes dotais solījums nav izpildīts. Acīm redzami šis solījums sastāv no divām daļām: pirmkārt, Latvijas pastāvīgajiem iedzīvotājiem tika solīta brīva Latvijas Republikas pilsonības izvēle, otrkārt, tika solīta garantija saglabāt sociālās, ekonomiskās un kultūras tiesības, arī politiskās brīvības tiem, kuri nevēlas pieņemt Latvijas pilsonību. Pilsonība nav privilēģija, bet gan pienākums! Taču pēc tam tika aizmirsts, ka sabiedrības dalīšanās procesā pilsoņos un nepilsoņos ikvienam nākamajam pilsonim ir pienākums parakstīt anketu, kurā jānorāda, ka viņš vēlas kļūt par Latvijas pilsoni. Un tad, lūk, 89% nākamo nepilsoņu paziņoja, ka viņi vēlas kļūt par Latvijas pilsoņiem.

Dāmas un kungi! Pašreizējā situācijā, kad naturalizācijas procedūra ir nodemonstrējusi savu absolūto nespēju, vairs nav palicis nekādu saprātīgu iebildumu pret pilsoņu un nepilsoņu tiesību atšķirību saraksta samazināšanu, tāpēc aicinu atbalstīt mūsu priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Debates par 1.priekšlikumu turpinās deputāts Dzintars Rasnačs.

Godātie kolēģi! Mēs no sēdes uz sēdi kavējam tik dārgo laiku pilnīgi nevajadzīgās diskusijās, un tāpēc es aicinu PCTVL frakciju: pirms jūs iesniedzat šādus te priekšlikumus, lūdzu, atveriet Satversmi un izlasiet Satversmes 101.pantu! Un beidziet iesniegt antikonstitucionālus priekšlikumus!

S.Šķesters. Cienījamie kolēģi, šis likums attiecas uz Valsts civildienestu, un šeit ir skaidri pateikts: „Uz ierēdņa amatu var pretendēt persona, kura ir Latvijas Republikas pilsonis.” Un tas arī ir loģiski, jo ir skaidrs (No zāles dep. J.Dobelis: „Visiem nav skaidrs!”), ka šajā sektorā - Valsts civildienestā - nevar strādāt cilvēki, kuri nav Latvijas pilsoņi.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Balsosim par 1. - deputāta Buhvalova priekšlikumu! Lūdzu rezultātu! Par - 18, pret - 63, atturas - nav. Priekšlikums nav atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Atklājam debates. Debatēs pieteicies deputāts Vladimirs Buzajevs.

Cienījamais Prezidij! Cienījamās dāmas un godātie kungi! Buhvalova kunga priekšlikums - izteikt ierobežojumus valsts ierēdņiem nedaudz citādākā veidā, nekā tas ir spēkā esošajā likumā - visādā ziņā pelna atbalstu. Šāda veida ierobežojumu, kuros ir lasāmi tādi vārdu savienojumi kā „PSRS” un „Latvijas PSR”, kas nav zināmi mūsu gadsimtā dzimušajiem, ir ļoti daudz. Un arī 9.Saeimas pilnvaru laikā mēs par šo tēmu jau esam paspējuši pietiekami plaši padiskutēt. Es pat tiku izteicis tādu viedokli, ka drīz par mums smiesies mūsu vēlētāji. Un šis laiks jau ir pienācis. Lūk, 20.martā laikraksts „Rītdiena” publicē manu uzstāšanos Saeimā (citēju): „Tie 50 gadi, kas pagāja PSRS sastāvā, - tas ir nejauks sapnis, murgs, okupācija, tomēr Latvijas Republika ir kļuvusi par absolūto čempioni starp visām 180 pasaulē pastāvošajām valstīm tajā ziņā, ka savos likumos tā visbiežāk piemin abreviatūru „PSRS”.”

Dāmas un kungi! Drīzumā uz tiem no jums, kuri ietiepīgi mūsu likumos vēlas saglabāt abreviatūru „PSRS”, ielās rādīs ar pirkstu.

Kolēģa Valērija Buhvalova priekšlikuma būtība - saglabāt ierobežojumus ierēdņiem tikai saistībā ar to darbību, kuru tie ir veikuši pēdējo 15 gadu laikā. Šis termiņš pilnībā saskan ar to noilguma termiņu, kāds Latvijas Krimināllikumā ir noteikts par īpaši smagiem noziegumiem.

Cienījamie kolēģi! Pirms 15 gadiem nekādas PSRS un Latvijas PSR jau sen vairs nebija! Ar to vien jau pilnīgi pietiek. Aicinu atbalstīt šo priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Debates slēdzu. Vai komisijas vārdā ir kas piebilstams? Nav? Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Balsosim par 2. - deputāta Buhvalova priekšlikumu! Lūdzu rezultātu! Par - 22, pret - 60, atturas - 1. Priekšlikums nav pieņemts.

S.Šķesters. 3. - Aizsardzības ministrijas parlamentārā sekretāra Jura Dalbiņa priekšlikums. Ir atbalstīts.

S.Šķesters. Visi priekšlikumi ir izskatīti. Lūdzu atbalstīt likumprojektu otrajā lasījumā.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Balsosim par likumprojekta, kura reģistrācijas numurs ir 84/Lp9, pieņemšanu otrajā lasījumā! Lūdzu rezultātu! Par - 82, pret - 1, atturas - 1. Likumprojekts otrajā lasījumā pieņemts.

Sēdes vadītājs. 10.aprīlis. Vai deputātiem ir kādi citi priekšlikumi? Citu priekšlikumu nav. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš - 10.aprīlis.

Izskatīsim nākamo darba kārtības punktu - likumprojektu „Grozījumi Sodu reģistra likumā”. Otrais lasījums.

Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas vārdā - deputāts Juris Dalbiņš.

Augsti godātais priekšsēdētāja kungs! Kolēģi! Par likumprojektu „Grozījumi Sodu reģistra likumā” Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisija saņēma septiņus priekšlikumus.

1.priekšlikums. Iesniedzis Saeimas Juridiskais birojs. Komisija to atbalstīja.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt arī 7. - atbildīgās komisijas priekšlikumam.

J.Dalbiņš. Līdz ar to visi iesniegtie priekšlikumi ir izskatīti. Lūdzu pieņemt likumprojektu otrajā lasījumā.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Balsosim par likumprojekta, kura reģistrācijas numurs ir 249/Lp9, pieņemšanu otrajā lasījumā! Lūdzu rezultātu! Par - 87, pret un atturas - nav. Likumprojekts otrajā lasījumā pieņemts.

J.Dalbiņš. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš trešajam lasījumam - 13.aprīlis.

Sēdes vadītājs. 13.aprīlis. Deputāti piekrīt priekšlikumu iesniegšanas termiņam - 13.aprīlis.

Izskatīsim nākamo likumprojektu - „Grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā”. Otrais lasījums.

Augsti godātais priekšsēdētāja kungs! Godātie kolēģi! Strādāsim ar likumprojektu „Grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā” (reģistrācijas Nr.226/Lp9).

V.Stepaņenko. 2. - tieslietu ministra Gaida Bērziņa kunga priekšlikums - ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Atklājam debates. Debatēs pieteicies deputāts Jakovs Pliners.

Godātie deputāti! 23.novembrī Satversmes tiesa apmierināja pieteikumu, kuru bija sagatavojuši PCTVL frakcijas deputāti, un pieskaņoja eiropeiskam līmenim tiesības uz sapulču brīvību Latvijā, jo līdz šim, mūsuprāt, tās atradās totalitārā režīma līmenī.

Kā jūs droši vien atceraties, absolūti antidemokrātiskus grozījumus likumā par sapulcēm Saeima pieņēma 2005.gada novembrī, bet ar to vien Saeima vēl neaprobežojās. Tajā pašā novembrī tā ieviesa grozījumus Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 174.³ pantā, dažas reizes palielinot soda naudas apmēru par likuma „Par sapulcēm, gājieniem un piketiem” pārkāpumiem. Soda naudas apmēra pieauguma dinamika ir šāda. Iedomājieties! 1998.gadā pirmo reizi par likuma pārkāpumu bija jāmaksā sods līdz 25 latiem, kopš 2000.gada - 100 latu, bet kopš 2005.gada fiziskajai personai tas ir 250, bet juridiskajai - 2000 latu. Tātad septiņu gadu laikā soda naudas apmērs palielinājies 80 reižu. (No zāles dep. I.Kalniņš: „Inflācija!”)

Par atkārtotu pārkāpumu gada laikā 1998.gadā bija jāmaksā 50 lati, kopš 2000.gada - 150 lati, taču kopš 2005.gada attiecīgi fiziskajām personām - 500 latu, bet juridiskajām personām - 5000 latu. Soda nauda palielinājusies 100 reižu.

Dāmas un kungi! Ja tādos tempos būtu pieaudzis mūsu budžeta apjoms un tautas labklājības līmenis, tad mēs jau sen būtu apdzinuši ne tikai ASV un Japānu, bet arī Eiropas Savienību kopumā, bet dzīves līmenis pie mums jau pārsniegtu Tā Kunga noteikto labklājību Ēdenes dārzā.

Vai šāds soda naudas apmēra pieaugums ir salīdzināms ar iedzīvotāju ienākumu pieaugumu? Vai tas ir samērojams ar nepieciešamību aizstāvēt Satversmē garantētās cilvēku tiesības uz sapulču brīvību?

Jautājums ir tīri retorisks. Lai pārnestu to praktiskajā plāksnē, varētu ielūkoties internetā - KNAB mājaslapā, un tad jūs ieraudzītu, ka sešpadsmit no divdesmit trim politiskajām partijām 2006.gadā ienākumi bija mazāki nekā maksimālais soda naudas apmērs, kas ir paredzēts par likuma „Par sapulcēm, gājieniem un piketiem” pārkāpumu. Varbūt 2005.gadā izdarīto grozījumu autori vēlējās likvidēt daudzpartiju sistēmu Latvijā?

Piebildīsim, ka, piemēram, Krievijā maksimālā soda nauda par tās sapulču likuma pārkāpumu sastāda 446 latus, tātad tā ir 11 reižu mazāka nekā brīvajā Latvijā, savukārt, jūsuprāt, totalitārajā Baltkrievijā, kas ir kļuvusi par Eiropas izraidīto, tā ir tikai 381 latu liela - tātad 13 reižu mazāka nekā pie mums - Eiropas Savienības pašā „demokrātiskākajā” (pēdiņās) valstī.

Tāpēc deputāta Vladimira Buzajeva priekšlikumi, kas paredz kaut vai nedaudz samērot soda naudas apmēru ar veselo saprātu, visādā ziņā pelna atbalstu. Viņa piedāvātie soda naudas apmēri ir nedaudz augstāki, nekā tie bija laikā līdz 2005.gadam, un ir augstāki nekā Krievijā un Baltkrievijā, tomēr ne pārāk. Pat pieņemdami viņa piedāvātos priekšlikumus, mēs kaimiņvalstu acīs tik un tā paliksim „policistu” valsts, bet tomēr vismaz neizskatīsimies kā pilnīgi idioti.

Sēdes vadītājs. Debates slēdzu. Vai deputātam Vjačeslavam Stepaņenko komisijas vārdā ir kas piebilstams? Nav.

Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Balsosim par 7. - deputāta Buzajeva priekšlikumu! Lūdzu rezultātu! Par - 21, pret - 62, atturas - 1. Priekšlikums nav atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Atklājam debates. Debatēs pieteicies deputāts Vladimirs Buzajevs.

Cienījamais Prezidij! Godātie kolēģi likumdevēji! Mans priekšlikums svītrot no Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa pantu, kas paredz soda naudu līdz 250 latiem par necieņu pret valsts valodu, izskatās baigi pretvalstisks un necienīgs attiecībā pret visu latvisko. Tomēr tas ir tikai viens no trim priekšlikumiem, kuros piedāvāts svītrot to vai citu nejēdzību no šā kodeksa. Turklāt divus šāda veida priekšlikumus ir iesniedzis pats tieslietu ministrs no partijas, kura daudzās jomās mums ir pilnīgi pretējos uzskatos.

Lūk, kā tas viss tiek pamatots likumprojekta anotācijā! Tātad projekts paredz svītrot Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā divus pantus, jo, pēc saņemtās informācijas, praksē nav bijis neviena gadījuma, kad būtu uzsākta administratīvā pārkāpuma lieta saskaņā ar šiem pantiem.

Par 36.apakšpunktu, kuru es piedāvāju svītrot, faktiski ir sniegta tāda pati informācija, norādot, ka 201.³⁶ panta pastāvēšanas sešu gadu laikā praksē nav bijis neviena gadījuma, kad šis pants būtu ticis piemērots, tikai šī informācija ir pasniegta ar pavisam citiem vārdiem: „Ņemot vērā, ka Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 201.³⁶ pantā paredzēto administratīvo pārkāpumu lietu (necieņa pret valsts valodu) izskatīšana šobrīd neietilpst nevienas institūcijas kompetencē, likumprojektā ietverts grozījums Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 236.³ pantā, nododot šo administratīvo pārkāpumu lietu izskatīšanu Valsts valodas centra kompetencē.”

Tātad pastāvošā attieksme pret diviem jau kopš dzimšanas vienādiem nedzīviem likumiem, pret ne reizi praksē nepiemērotām viena un tā paša kodeksa daļām ir gluži pretēja, jo viena daļa paredz šo normu sekmīgi apbedīt, bet otra daļa - brīnumainā kārtā atdzīvināt.

Tātad cienījamais ministrs Gaidis Bērziņa kungs ir uzdrošinājies uzņemties uzdevumu, kas agrāk bija pa spēkam vienīgi Jēzum Kristum, kurš Lācaru augšāmcēla no mirušajiem. Tas būtu labi, ja vien ministrs rīkotos tādu pašu cēlu mērķu vadīts.

Es tomēr uzdrošināšos apšaubīt tieslietu ministra brīnumdara spējas, jo, lai arī kā balzamētu nelaiķi, kaut vai iesēdinātu viņu goda krēslā, līķa nejaukā smirdoņa tomēr paliek. Tāpēc es arī biju ierosinājis ar godu apglabāt nedzīvi dzimušo pantu par necieņu pret valsts valodu. Patiesībā godināšanu šis pants pelna, jo jau no paša savas aizkapa dzīves iesākuma tas sešu gadu laikposmā apstiprināja to faktu, ka Latvijā nepastāv nekāda necieņa pret valsts valodu. Nepastāv, neskatoties pat uz to, ka valsts visiem spēkiem cenšas šo necieņu izraisīt, noteikdama visāda veida bezgalīgas soda naudas, atbalstīdama valodas „inkvizitorus” un bezkaunīgi pasludinādama Latvijā krievu valodu par svešvalodu.

Aicinu pasludināt Saeimā klusuma brīdi un guldīt nelaiķi zemes klēpī. Āmen!

Sēdes vadītājs. Debates par Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 201.pantu turpina deputāts Juris Dobelis.

Cienījamie kolēģi, redziet nu, cik tālu var aiziet cilvēka bezkaunība! Citādi nevar nosaukt šādus priekšlikumus. Nu, ir taču tā spalvainā kāja - nu, lien taču viņa reizēm ārā! Un arī tagad ir atkal izlīdusi tā pamatīgi. Kas tad nu nepatīk? Nepatīk tas, ka soda par necieņas izrādīšanu pret valsts valodu. Tas, lūk, redziet, nepatīk! Neskatoties uz to, ka valsts valodas jēdziens ir minēts Satversmē, un neskatoties uz to, ka ir īpašs Valsts valodas likums, tomēr rodas tādas īpatnējas domas: „Kas nu tur, tajā pantā, tāds sevišķs? Kāpēc tāds pants ir vajadzīgs?” Pie tam pants ir ļoti miermīlīgs, soda naudas nav pārlieku lielas. Te pirmīt bija uztraukums par to, ka soda ar lielām summām partijas, kurām to līdzekļu nav tik daudz. Nu, ja nav tik daudz to līdzekļu, tad nelieniet ārā uz ielām un nepārkāpiet likumus! Tad jūs arī neviens nesodīs un varēsiet mierīgi dzīvot tālāk.

Tomēr ir kaut kāda piesardzība parādījusies tajos pārkāpējos. Ja jau viņus nevar nosodīt, tas nozīmē, ka viņi nepārkāpj… Jo ir šāds pants. Ja šāda panta nebūs, tad zināms skaits tādu tipu iedrošināsies pārkāpt Valsts valodas likumu. Par to es nemaz nešaubos!

Un tagad atcerēsimies to, kas notika no rīta, nedaudz agrāk! Šeit tika skatītas šīs piedāvātās izmaiņas Saeimas kārtības rullī. Ja tādas pieņemtu, tad par šādiem un līdzīgiem, nu, godīgi sakot, jocīgiem priekšlikumiem te nāktu runāt un komisijās runātu nepārtraukti, jo iesniedzējiem nav jau svarīgs valsts stāvoklis, nav svarīga saimnieciskā attīstība valstī, viņiem ir svarīga „cīņa” (pēdiņās vai bez pēdiņām, kā nu kuro reizi) par savu ietekmi Latvijā. Cīņa, lūk, tieši ar šādiem paņēmieniem. Nepilsoņu jautājumu izvelk ārā gan tad, kad vajag, gan arī tad, kad nevajag, izvelk ārā vēl kaut kādas īpatnējas lietas, kas ir pilnīgā pretrunā ar Satversmi… Bet tas nekavē iesniegt šādus priekšlikumus, kurus kategoriski nedrīkst atbalstīt!

Sēdes vadītājs. Debates slēdzu. Komisijas vārdā nekas piebilstams nav. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Balsosim par 9. - deputāta Buzajeva priekšlikumu! Lūdzu rezultātu! Par - 20, pret - 65, atturas - 1. Priekšlikums nav atbalstīts.

V.Stepaņenko. 10.priekšlikums arī nav atbalstīts. (Starpsauciens: „Balsot!”)

Sēdes vadītājs. Deputāti prasa balsojumu. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Balsosim par 10. - deputāta Buzajeva priekšlikumu! Lūdzu rezultātu! Par - 20, pret - 60, atturas - nav. Priekšlikums nav atbalstīts.

V.Stepaņenko. 19.priekšlikums - nav atbalstīts. (Starpsauciens: „Balsot!”)

Sēdes vadītājs. Deputāti prasa balsojumu. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Balsosim par 19. - deputāta Buzajeva priekšlikumu! Lūdzu rezultātu! Par - 20, pret - 65, atturas - 1. Priekšlikums nav atbalstīts.

V.Stepaņenko. 27.priekšlikums - nav atbalstīts. (Starpsauciens: „Balsot!”)

Sēdes vadītājs. Deputāti prasa balsojumu. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Balsosim par 27. - deputāta Buzajeva priekšlikumu! Lūdzu rezultātu! Par - 16, pret - 63, atturas - nav. Priekšlikums nav atbalstīts.

V.Stepaņenko. 28.priekšlikums - nav atbalstīts. (Starpsauciens: „Balsot!”)

Sēdes vadītājs. Deputāti prasa balsojumu. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Balsosim par 28. - deputāta Buzajeva priekšlikumu! Lūdzu rezultātu! Par - 19, pret - 62, atturas - nav. Priekšlikums nav atbalstīts.

V.Stepaņenko. Līdz ar to visi priekšlikumi ir izskatīti. Lūdzu Saeimu nobalsot par likumprojekta pieņemšanu otrajā lasījumā.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Balsosim par likumprojekta, kura reģistrācijas numurs ir 226/Lp9, pieņemšanu otrajā lasījumā! Lūdzu rezultātu! Par - 81, pret un atturas - nav. Likumprojekts otrajā lasījumā pieņemts.

Sēdes vadītājs. 20.aprīlis. Vai deputātiem ir kādi citi priekšlikumi? Citu priekšlikumu nav. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš - 20.aprīlis.

Izskatīsim nākamo darba kārtības punktu - likumprojektu „Grozījumi Latvijas Republikas Satversmē”.

Godātie kolēģi! Saskaņā ar mūsu likumiem un Kārtības rulli mums ir jāreģistrējas kvorumam, lai izskatītu jautājumus, kuri skar Latvijas Republikas Satversmi. Tāpēc, lūdzu, reģistrēsimies… Godātie kolēģi, šajā reizē ar kartēm nav jāreģistrējas!… Aicinu ieslēgt reģistrācijas režīmu! Jums iedegsies pie kādas no podziņām reģistrācijas režīma zīme… Un to pogu arī vajag spiest!… Ja visas pogas spīd, tad jūs esat reģistrējušies. Lūdzu rezultātu! Reģistrējies ir 91 deputāts. Kvorumam ir vajadzīgi 67 deputāti. Tātad kvorums Satversmes grozījumu izskatīšanai ir.

Godātie kolēģi! Sāksim izskatīt likumprojektu „Grozījumi Latvijas Republikas Satversmē”.

Kolēģi! Tātad strādāsim ar likumprojektu, kura reģistrācijas numurs ir 301/Lp9. Juridiskā komisija ir izstrādājusi šādu likumprojektu, un nu tas ir nodots jums apspriešanai. Acīmredzot būs par to debates. Laipni lūgti tie kolēģi, kuri vēlas padebatēt, ieņemt vietas tribīnē un padebatēt! Dokuments ir jūsu priekšā.

Ja neviens nevēlas debatēt, tad aicinu atbalstīt likumprojektu pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītājs. Godātie kolēģi! Atklājam debates. Debatēs pirmais pieteicies deputāts Juris Dobelis.

Cienītie kolēģi! Man vismaz liekas, ka nevajadzēja šos divus punktus piedāvāt šodien. To pirmo es saprastu. Šā punkta jēga ir pilnīgi skaidra, šāda norma ir vajadzīga, nepieciešama. Bet kāpēc bija vajadzīgs tā steigties ar to 2.punktu - ar šo 81.panta izslēgšanu?

Es vienkārši izteikšu dažas domas, un pēc tam jau varēsim rīkoties tālāk.

Rodas iespaids, ka šis piedāvātais punkts iekļaujas kaut kādā vispārīgā mākslīgās histērijas uzkurināšanas gaisotnē, kas šodien ir raksturīga Latvijas valstij. Diemžēl. Kam tas ir izdevīgi? Nu, padomājiet paši!

Mūsu pamatvērtības… Nav nemaz tik daudz to, un viena no tām ir mūsu valsts Satversme. Pie tam tā ir mūsu senču rūpīgi izstrādāta. Nezin kāpēc mēs šo Satversmi šad tad vēlamies raustīt, staipīt. Uz kuru pusi vajag, uz to pusi pastaipa.

Šodien faktiski tiek atkārtots tas, kas skan visus pēdējos mēnešus. Skan viss kaut kas, ko tik vien var iedomāties… Sāc tik domāt, kurā laikrakstā ir patiesība atspoguļota un kurā - meli, kura televīzija runā kaut ko jēdzīgu un kura - kaut ko pilnīgi bezjēdzīgu! Kaut kādi nezināmi ļaundari uzvilkuši kapraču formastērpus un nepārtraukti rok bedri 9.Saeimai. Es saprotu, ka viņiem varētu būt domubiedri un līdzzinātāji. Nekad nebūs visi apmierināti, tas tāpat ir skaidrs. Kaut kāds izbadējies bars tā kā tādi mazi zīdainīši, kuriem trūkst knupīša, visu laiku brēc: „Atlaist Saeimu! Atlaist Saeimu! Atlaist Saeimu!” Vienalga, kas notiks pēc tam, bet atlaist!

Citi savukārt ir ķērušies pie kaut kādiem mīklainiem sarakstiem… Vieniem ir vieni saraksti, otriem - otri saraksti, trešiem - trešie saraksti…

Pēc pēdējām ziņām, visi 100 Saeimas deputāti ir kaut kādos sarakstos. Kurš ir tas labais saraksts un kurš ir tas sliktais saraksts, - to jau mēs redzēsim nākotnē.

Es tā domāju: nu labi, lai ņemas ar tādām lietām tie, kam ir tāda profesija! Lūk, tas ir viņu darbs, viņu pienākums! Jo lielāka histērija, jo vairāk darba.

Bet kāpēc ir tam jāseko šeit, Saeimā? Šeit viss notiek ļoti mierīgi, bez jebkādiem uztraukumiem, un tāpēc mēs varam arī mierīgi parunāt. Parunāsim par šādu varbūtību: nav vairs 81.panta. Nav, un cauri! Izņemts ārā, un viss!

Ne sevišķi labi sadzīvo Saeimā vieni ar otriem. Ir cilvēki, kas šo Saeimu vairs negrib. Un kāda varētu būt viena no viņu rīcībām? Maksimalizēt iespēju boikotēt Saeimas darbu. Maksimāli!…

Tādos gadījumos šad un tad varbūt tomēr vajadzētu dot valdībai iespēju ārkārtas stāvokļa brīdī pieņemt kādus būtiskus lēmumus, kas līdzinās likumiem un kas faktiski ir ar likuma spēku. Ja mēs pieņemam to, ka valdībai vispār nevajag vairs dot nekādas iespējas, tad, protams, tas ir pavisam cits jautājums.

Atgādināšu to, ka valdības nāk un valdības iet. Būs mīļas valdības un nemīļas valdības. Arī šeit, zālē, sēž dažādi premjeri, dažādu laiku premjeri, - vēstures liecinieki. Kuru kurš vairāk vai mazāk mīl, es nezinu. Mums ir bijuši dažādi Saulveži. Viens ir vedis pretim saulei, otrs ir vedis… Vienu Saulvedi ir pastūmuši nost, cits Saulvedis ir aizgājis privātajā dzīvē. Vēl arī kādu citu Saulvedi pastumj malā… Visgrūtāk, protams, ir tādam Saulvedim, kam apkārt ir ļoti daudz Saulcerīšu. Ja šīs Saulcerītes, nedod Dievs, sāk savā starpā plūkties, tad tādam Saulvedim zūd visa viņa dzīves jēga. Jo, ja Saulcerīte nostājas pret Saulcerīti, tad tas tiešām jau ir kaut kas tāds, kas tuvina valstī krīzi.

Kāpēc, lūk, šādos brīžos mums steigties ar 81.panta izņemšanu ārā? Kam tas ir vajadzīgs? (No zāles: „Saulcerītei! Saulvedim!”) Kam tas kaut ko dod? Skan dažādas domas. Vieni saka, ka tas ir vajadzīgs Saulvedim, otri saka, ka Saulcerītei. Nu, tad man ir jāprasa: kurai no Saulcerītēm? (No zāles dep. S.Āboltiņa: „Visām!”) Jo viņu ir daudz un, nedod Dievs, nevar saprast, ar kuru runāt un ar kuru nerunāt, ar kuru strīdēties, ar kuru - ne.

Lūk, šādā gaisotnē es tiešām būtu bijis ļoti priecīgs, ja Juridiskā komisija tiešām runātu par 40.panta atbalstīšanu un pieņemšanu galīgajā lasījumā. Par 40.pantu nav jautājumu. Bet vai tiešām mēs nevaram atgriezties pie 81.panta? Ja nu nepatīk kaut kas tajā redakcijā, kaut gan nekā briesmīga jau tur nav, var to redakciju pielabot. Kāpēc tas pants vienkārši ir jāmet ārā? Kāpēc mēs gribam panākt to, ka valstī varētu rasties tāds stāvoklis, tāds brīdis, ka ne vairs Saeima strādātu, ne arī valdībai vairs būtu tiesības kādu nopietnu lēmumu pieņemt? Vai mums tas ir vajadzīgs?

Es vienkārši aicinu šodien padomāt par to! Paldies Dievam, Satversmes grozījumus pieņem trijos lasījumos. Mums ir pietiekami laika padomāt par to. Es paužu savu personīgo viedokli. Man nepatīk 81.panta izņemšanas ideja jau no paša sākuma. Es netaisos pētīt, kurš ir galvenais autors šādai idejai. Šeit mēs katrs varam izteikt savas domas, šajā ziņā nav nekādas problēmas.

Nepretendēju uz pilnīgu patiesību. Tas ir mans viedoklis. Lūdzu, pamatojiet, kāpēc tas pants ir jāizņem ārā! Ko no tā izņemšanas iegūs Satversme? Ko iegūs sabiedrība?

Negribētos, ka mēs tik nicīgi izturamies pret savu pamatlikumu. Šķiet, ka gandrīz neviena valsts pasaulē tik bezjēdzīgi neņemas ar saviem pamatlikumiem kā mēs. (Es runāju par pietiekami civilizētām valstīm, par kādu es uzskatu arī Latviju.)

Tāpēc, cienītie kolēģi, es iesaku padomāt par 81.panta izņemšanas jēgu. Man liekas, ka šo pantu vajadzētu atstāt.

Sēdes vadītājs. Godātie kolēģi! Pirms turpinām debates, daru zināmu, ka Saeimas Prezidijs ir saņēmis 10 deputātu - Lagzdiņa, Āboltiņas, Dalbiņa, Rugātes, Kučinska un citu deputātu - priekšlikumu: „Lūdzam turpināt Saeimas sēdi bez pārtraukuma izsludināšanas, līdz tiek izskatīta visa sēdes darba kārtība.” Vai deputātiem ir iebildumi? (Starpsaucieni: „Nav!”) Deputātiem iebildumu nav.

Es jums gribu pateikt sekojošo: 2004.gada septembrī mēs atradām savas partijas ofisā, deputātu pieņemšanas telpā, noklausīšanās ierīci, un ir iespējams, ka līdzīga ierīce atrodas arī mūsu frakcijas telpās Saeimā. Proti, 14.martā frakcijas sēdē mēs pieņēmām lēmumu - sagatavot grozījumus Latvijas Republikas Satversmē, lai izslēgtu no tās 81.pantu, un iesniegt attiecīgu likumprojektu Saeimas Prezidijam nākamajā dienā, un darīt to parastā kārtībā; tas notika pulksten 14.30, taču jau pēc dažām stundām, kad dokuments jau bija gatavs, mēs no interneta saņēmām informāciju, ka valdošā koalīcija jau ir gatava iesniegt analoģisku likumprojektu.

Citēju no PCTVL rīcības programmas ceturtās sadaļas: „PCTVL ir par reālu varas dalīšanu, tajā skaitā likumdošanas varas un izpildvaras. Nepieciešams atcelt Satversmes 81.pantu, kas ļauj Ministru kabinetam Saeimas sēžu starplaikā pieņemt noteikumus, kuriem piemīt likuma spēks.” (Citāta beigas.) Un, lūk, mūsu sagatavotā likumprojekta anotācija: „Latvijas Republikas Satversmes 81.pants paredz, ka laikā starp Saeimas sesijām Ministru kabinetam ir tiesības, ja neatliekama vajadzība to prasa, izdot noteikumus, kuriem ir likuma spēks. Šādi noteikumi nevar grozīt Saeimas Vēlēšanu likumu, tiesu iekārtas un procesa likumus, budžetu un budžeta tiesības, kā arī pastāvošās Saeimas laikā pieņemtos likumus. Tie nevar attiekties uz amnestiju, valsts nodokļiem, muitām un aizņēmumiem, un tie zaudē spēku, ja nav, vēlākais, trīs dienas pēc Saeimas nākamās sesijas atklāšanas iesniegti Saeimai.” Šī likumdošanas norma ir zināmā pretrunā ar Latvijas Republikas Satversmes 64.pantu, kurā teikts, ka „likumdošanas tiesības pieder Saeimai, kā arī tautai šinī Satversmē paredzētā kārtībā un apmēros”.

Bez tam nav nekādas nepieciešamības deleģēt Ministru kabinetam tiesības pieņemt noteikumus, kuriem ir likuma spēks. Neatliekamas vajadzības gadījumā Saeimai ir tiesības pieņemt likumprojektu, kā jums tas ir zināms, steidzamības kārtā - vienas darba dienas laikā divos lasījumos, tātad vienas sēdes laikā, ja neviens no deputātiem pret to neiebilst.

Ministru kabinetam arī bez tā ir Satversmes 65.pantā atrunātās likumdošanas iniciatīvas tiesības. Satversmes 81.pantā Ministru kabinetam piešķirto tiesību izmantošanas prakse neliecina par šā panta pastāvēšanas lietderību. Parasti neatliekamā vajadzība pieņemt šos noteikumus ir stipri apšaubāma. Saeimas tiesības iesniegt grozījumus Satversmes 81.panta kārtībā pieņemtajiem noteikumiem rada juridiskas kolīzijas, kas ir saistītas ar to, ka fiziskajām un juridiskajām personām Ministru kabineta noteikumu piešķirtās tiesības pēc kāda laika var tikt atņemtas.

Visi šie iepriekšminētie trūkumi pilnā mērā parādījās arī pēc tam, kad 2007.gada 8.janvārī Ministru kabinets Satversmes 81.panta kārtībā pieņēma noteikumus Nr.32 „Grozījumi Nacionālās drošības likumā” un noteikumus Nr.34 „Grozījumi Valsts drošības iestāžu likumā”. Šo noteikumu izskatīšanas gaitā arī noskaidrojās, ka Satversmes 81.pants ir pretrunā ar Satversmes 72.pantu, saskaņā ar kuru Valsts prezidentam ir tiesības apturēt likuma publicēšanu uz diviem mēnešiem. Un valstī izveidojās pirmskrīzes situācija.

Ņemot vērā iepriekšminēto, PCTVL frakcija ir gatava atbalstīt likumprojektu visos trijos lasījumos un iestājas par visradikālāko variantu - vispār svītrot no Satversmes teksta 81.pantu.

Sēdes vadītājs. Debates par grozījumiem Latvijas Republikas Satversmē turpinās deputāte Ilma Čepāne.

Godātie deputāti! Pret Satversmi jebkuram no mums ir jābūt ļoti lielai cieņai, un to nedrīkst grozīt tā, kā mēs dažkārt grozām savus viedokļus par vienu vai otru likumu, par vienu vai otru politisko situāciju. Es šeit neatbildēšu savam vislabākajam paziņam no 90.gadiem, kurš mēģināja pazemot sievietes kā politiķes un arī par citiem pazemojumiem.

Es tikai gribu teikt, ka šis Satversmes 81.pants jau vairākkārt pēc Latvijas neatkarības atjaunošanas ir bijis draudu priekšvakarā, proti, arī pirms desmit gadiem daudz netrūka, ka šis Satversmes pants tiktu izslēgts no Satversmes, taču toreiz Saeimā pietrūka balsu.

Mana pieredze iepriekšējā darbā liecina par to, ka, tiekoties ar ļoti daudzu valstu konstitucionālo tiesu tiesnešiem, viņiem visiem ir bijis ļoti pamatīgi jāskaidro, kāpēc Latvijā kaut kas tāds ir iespējams, proti, ka Ministru kabinets, valdība, darbojas likumdevēja vietā.

Manuprāt, šī norma Latvijai bija vajadzīga pēc Latvijas neatkarības nodibināšanas, kad Latvijai pašai nebija savu likumu. Un, otrkārt, šī norma noteikti bija nepieciešama 90.gadu sākumā pēc Latvijas neatkarības atjaunošanas, kad Augstākā padome un pēc tam arī Saeima nevarēja pieņemt nepieciešamos likumus, kas noteiktu jauno kārtību atjaunotajā valstī. Manuprāt, šī norma Satversmē visu laiku faktiski ir bijusi kā tāds kultūras vai vēstures piemineklis, kas norāda uz mūsu demokrātiskās valsts īpatnībām.

Es tagad varētu izteikt savu viedokli, jo frakcijā mums, īpaši par šo jautājumu, ir pat dažādi viedokļi, un mēs neesam nolēmuši… Es pat neparedzēju šādas debates.

Un pirmais jautājums: „Ko šajā gadījumā valsts iegūs no tā?” Šajā gadījumā valsts no tā iegūs, ka valdībai nebūs kārdinājuma ļaunprātīgi izmantot šo Satversmes 81.pantu un līdz ar to arī pārkāpt Satversmes 1.pantu, no kura izriet tāds princips kā varas dalīšanas princips. Sekojot līdzi debatēm, tam, ko jūs šeit debatēs runājāt par varas dalīšanu, es redzu, ka jums diemžēl nav skaidrības par to, ko nozīmē šī te varas dalīšana. To, protams, var noskaidrot, palasot atsevišķus Satversmes tiesas spriedumus, kā arī speciālo literatūru, kur ļoti pamatoti ir norādīti šīs varas dalīšanas galvenie pamatprincipi.

Otrkārt, pašreizējā situācijā es tomēr uzskatu, ka šī norma būtu izslēdzama. Tas ir mans viedoklis. Ņemot vērā tieši to, kas notiek šajā Saeimā un šajā valdībā, ka valdība Satversmes 81.panta kārtībā mēģināja, piemēram, ar likuma spēku izdot noteikumus par šīm valsts drošības iestādēm, ka valdība mēģināja ar noteikumiem, kam ir likuma spēks, regulēt gan zemes reformas pabeigšanu, gan arī reģionālo attīstību, pie tam darīja to ārkārtīgi neprofesionāli un nekonsekventi, mēs, piemēram, tagad savā komisijā esam bijuši spiesti pat piekrist domai, ka ir jābūt pilnīgi citam tiesiskajam regulējumam. Un tāpēc es tomēr aicinu atbalstīt šo sagatavoto priekšlikumu.

Šis varētu pastāvēt, Satversmes 81.pants varētu būt izmantojams, manuprāt, tikai divos gadījumos: proti, pirmais gadījums varētu būt tad, kad ir, piemēram, izveidojies kara stāvoklis, un otrais gadījums, kad ir notikušas dabas katastrofas, kad nevar sazināties ar deputātiem elektroniski - pa mobilajiem telefoniem, kad vairs nedarbojas pasts un tamlīdzīgi.

Pretējā gadījumā, manuprāt, mēs tikai iegūsim tautas acīs lielāku uzticību, ja šis pants Satversmē vairs nepastāvēs, lai gan es tomēr ar smagu sirdi piekritīšu tā svītrošanai.

Sēdes vadītājs. Debates slēdzu. Vai komisijas vārdā ir kas piebilstams? Deputāts Mareks Segliņš neko piebilst negrib. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Balsosim par likumprojekta „Grozījumi Latvijas Republikas Satversmē” (reģistrācijas numurs 301/Lp9) pieņemšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu rezultātu! Par - 90, pret - nav, atturas - 1. Likumprojekts pirmajā lasījumā pieņemts.

Sēdes vadītājs. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš otrajam lasījumam - 9.aprīlis. Vai ir kādi citi priekšlikumi? Citu priekšlikumu nav. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš otrajam lasījumam - 9.aprīlis.

Izskatīsim nākamo darba kārtības punktu - likumprojektu „Grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā”. Pirmais lasījums.

Kolēģi! Juridiskā komisija ir atbalstījusi šo likumprojektu pirmajam lasījumam. Lūdzu atbalstīt to pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Balsosim par likumprojekta ar reģistrācijas numuru 259/Lp9 pieņemšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu rezultātu! Par - 90, pret un atturas - nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā pieņemts.

Sēdes vadītājs. 13.aprīlis. Vai deputātiem ir kādi citi priekšlikumi? Citu priekšlikumu nav. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš - 13.aprīlis.

Izskatīsim nākamo darba kārtības punktu - likumprojektu „Par Konvenciju par kultūras izpausmju daudzveidības aizsardzību un veicināšanu”. Pirmais lasījums.

Godāto Saeimas priekšsēdētāj! Godātie kolēģi! Izskatīsim dokumentu Nr.646 un Nr.760. Pirmajā lasījumā mums būtu izskatāms likumprojekts „Par Konvenciju par kultūras izpausmju daudzveidības aizsardzību un veicināšanu”.

Lūdzu atbalstīt šo mūsu tautai un arī minoritātēm ļoti svarīgo Konvenciju. Lūdzu atbalstīt likumprojektu pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Balsosim par likumprojekta ar reģistrācijas numuru 271/Lp9 pieņemšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu rezultātu! Par - 87, pret - nav, atturas - 1. Likumprojekts pirmajā lasījumā pieņemts.

Sēdes vadītājs. 21.aprīlis. Vai deputātiem ir kādi citi priekšlikumi? Citu priekšlikumu nav. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš - 21.aprīlis.

Izskatīsim nākamo darba kārtības punktu - likumprojektu „Grozījumi likumā „Par Konvenciju par ķīmisko ieroču izstrādes, izgatavošanas, uzkrāšanas un pielietošanas aizliegumu un ķīmisko ieroču iznīcināšanu””. Pirmais lasījums.

Cienījamie kolēģi! Lūdzu atbalstīt pirmajā lasījumā arī izskatāmo likumprojektu „Grozījumi likumā „Par Konvenciju par ķīmisko ieroču izstrādes, izgatavošanas, uzkrāšanas un pielietošanas aizliegumu un ķīmisko ieroču iznīcināšanu”” (reģistrācijas numurs 258/Lp9).

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Balsosim par likumprojekta ar reģistrācijas numuru 258/Lp9 pieņemšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu rezultātu! Par - 76, pret - nav, atturas - 1. Likumprojekts pirmajā lasījumā pieņemts.

Sēdes vadītājs. 21.aprīlis. Vai deputātiem ir kādi citi priekšlikumi? Citu priekšlikumu nav. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš - 21.aprīlis.

Izskatīsim nākamo darba kārtības punktu - likumprojektu „Par Latvijas Republikas valdības un Baltkrievijas Republikas valdības protokolu par grozījumiem 1993.gada 18.augusta Latvijas Republikas valdības un Baltkrievijas Republikas valdības vienošanās par robežu caurlaides punktiem”. Pirmais lasījums.

Godātie kolēģi! Cienījamo priekšsēdētāj! Skatīsim dokumentu ar reģistrācijas numuru 265/Lp9 - likumprojektu „Par Latvijas Republikas valdības un Baltkrievijas Republikas valdības protokolu par grozījumiem 1993.gada 18.augusta Latvijas Republikas valdības un Baltkrievijas Republikas valdības vienošanās par robežu caurlaides punktiem”. Likumprojekta būtība ir tāda, ka paredzēts palielināt šo caurlaides punktu skaitu.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Balsosim par likumprojekta ar reģistrācijas numuru 265/Lp9 pieņemšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu rezultātu! Par - 86, pret un atturas - nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā pieņemts.

Sēdes vadītājs. 21.aprīlis. Vai deputātiem ir kādi citi priekšlikumi? Citu priekšlikumu nav. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš - 21.aprīlis.

Sēdes vadītājs. Izskatīsim nākamo darba kārtības punktu - lēmuma projektu „Par priekšlikumu iesniegšanas termiņa pagarināšanu likumprojekta „Grozījumi likumā „Par valsts un pašvaldību zemes īpašuma tiesībām un to nostiprināšanu zemesgrāmatās”” (Nr.155/Lp9) trešajam lasījumam līdz 2007.gada 20.aprīlim”.

Kolēģi! Tātad ir sagatavots lēmuma projekts, kas Juridiskajā komisijā ir atbalstīts. Tas paredz pagarināt priekšlikumu iesniegšanas termiņu likumprojekta „Grozījumi likumā „Par valsts un pašvaldību zemes īpašuma tiesībām un to nostiprināšanu zemesgrāmatās”” trešajam lasījumam līdz šā gada 20.aprīlim.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Balsosim par lēmuma projekta ar reģistrācijas numuru 119/Lm9 pieņemšanu! Lūdzu rezultātu! Par - 87, pret - nav, atturas - 1. Lēmums pieņemts.

Izskatīsim nākamo darba kārtības punktu - likumprojektu „Grozījums likumā „Par Krimināllikuma spēkā stāšanās un piemērošanas kārtību””. Pirmais lasījums.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Balsosim par likumprojekta ar reģistrācijas numuru 304/Lp9 pieņemšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu rezultātu! Par - 92, pret - nav, atturas - 1. Likumprojekts pirmajā lasījumā pieņemts.

Sēdes vadītājs. 10.aprīlis. Vai deputātiem ir kādi citi priekšlikumi? Citu priekšlikumu deputātiem nav. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš - 10.aprīlis.

Izskatīsim nākamo darba kārtības punktu - likumprojektu „Valsts prezidenta ievēlēšanas likums”, pirmais lasījums.

Godātie kolēģi! Jums šodien vērtēšanai tiek piedāvāts pilnīgi jauns likums - tāds, kāds Latvijā vēl nav bijis. Tas ir Valsts prezidenta ievēlēšanas likums. Šā gada sākumā, janvārī, mēs saņēmām Valsts prezidentes ierosinājumu izvērtēt iespēju - Valsts prezidenta ievēlēšanas kārtību un procedūras noteikt likumā, kā arī apsvērt iespēju par grozījumu izdarīšanu Satversmē šajā sakarā.

Pavisam nesen, pirms dažām minūtēm, mēs pieņēmām lēmumu par grozījumu izdarīšanu Satversmē. Pirmais grozījums skar Satversmes 40.pantu, paredzot mainīt tā redakciju tādējādi, ka Valsts prezidents, uzņemoties amata pienākumus, dod svinīgo solījumu nevis vairs tuvākajā Saeimas sēdē, bet gan uzņemoties amata pienākumus. Tas mums savukārt ļauj Valsts prezidentu ievēlēt jau savlaicīgi.

Tas, kā tas būtu darāms un kādas ir procedūras, kāds ir kandidātu izvirzīšanas un vēlēšanu laiks, ir noteikts jums piedāvātajā likumā. Šeit jūs varat atrast pietiekami skaidru procedūru, turklāt tādu, kas nav paredzēta vienam konkrētam gadam vai tikai kārtējo vēlēšanu gadījumam. Šeit ir ietverti visi Satversmē paredzētie gadījumi - arī tādi, ja notiek Valsts prezidenta ārkārtas vēlēšanas.

Juridiskā komisija likumprojektu atbalstīja bez grozījumiem, un tā aicina jūs atbalstīt šo likumprojektu pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Balsosim par likumprojekta ar reģistrācijas numuru 305/Lp9 pieņemšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu rezultātu! Par - 70, pret - 1, atturas - 20. Likumprojekts pirmajā lasījumā pieņemts.

Sēdes vadītājs. 9.aprīlis. Vai deputātiem ir kādi citi priekšlikumi? Deputātiem citu priekšlikumu nav. Tātad priekšlikumu iesniegšanas termiņš - 9.aprīlis.

Godātie kolēģi, mēs esam izskatījuši visus šīsdienas darba kārtības jautājumus. Lūdzu reģistrēties ar balsošanas kartēm.

Cienījamie kolēģi! Baltijas lietu apakškomisijas deputātus lūdzu uz sanāksmi Ārlietu komisijas zālē tūlīt pēc sēdes beigām. Paldies.

Vārds reģistrācijas rezultātu nolasīšanai Saeimas sekretāra biedram Andrejam Klementjevam.

Augsti godātie deputāti! Nav reģistrējušies: Inta Feldmane, Augusts Brigmanis, Valērijs Buhvalovs, Juris Dalbiņš, Ina Druviete, Kārlis Leiškalns, Artis Kampars, Jānis Šmits, Aleksandrs Mirskis, Vitālijs Orlovs, Karina Pētersone un Viktors Ščerbatihs. Paldies.

Sēdes vadītājs. Godātie kolēģi, ziemas sesiju slēdzu. Veiksmīgu darbu sesijas pārtraukumā!

Par darba kārtību


Par Saeimas deputātu pieprasījumu Ministru prezidentam Aigaram Kalvītim “Par ekoloģisko katastrofu Daugavā” (Nr.3/P9) (Dok. Nr.768)


Par likumprojektu “Grozījumi Robežsardzes likumā” (Nr.298/Lp9) (Dok. Nr.729, 729A)


Par likumprojektu “Grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā” (Nr.299/Lp9) (Dok. Nr.743, 743A)


Par likumprojektu “Grozījumi Saeimas kārtības rullī” (Nr.300/Lp9) (Noraidīts) (Dok. Nr.748, 748A)

Priekšlikumi	- dep. J.Pliners (par)
	- dep. J.Dobelis (pret)


Par likumprojektu “Tiesu izpildītāju administrācijas likums” (Nr.302/Lp9) (Noraidīts) (Dok. Nr.757, 757A)

Priekšlikums	- dep. S.Āboltiņa (par)


Par likumprojektu “Grozījums likumā “Par Krimināllikuma spēkā stāšanās un piemērošanas kārtību””. (Nr.304/Lp9) (Dok. Nr.770)


Par likumprojektu “Valsts prezidenta ievēlēšanas likums” (Nr.305/Lp9) (Dok. Nr.771)


Par neapmaksāta atvaļinājuma piešķiršanu deputātam Artim Kamparam (Dok. Nr.763)


Lēmuma projekts “Par Tatjanas Ivanovas iecelšanu par Daugavpils zemesgrāmatu nodaļas tiesnesi” (Nr.120/Lm9) (Dok. Nr.753)

Ziņo	- dep. Dz.Rasnačs


Lēmuma projekts “Par Ilutas Kovaļovas iecelšanu par Rīgas rajona zemesgrāmatu nodaļas tiesnesi” (Nr.121/Lm9) (Dok. Nr.754)

Ziņo	- dep. Dz.Rasnačs


Lēmuma projekts “Par Ievas Zabarovskas iecelšanu par Rīgas pilsētas zemesgrāmatu nodaļas tiesnesi” (Nr.122/Lm9) (Dok. Nr.755)

Ziņo	- dep. Dz.Rasnačs


Par darba kārtību


Likumprojekts “Grozījumi likumā “Par zemes īpašnieku tiesībām uz kompensāciju par saimnieciskās darbības ierobežojumiem īpaši aizsargājamās dabas teritorijās un mikroliegumos”” (Nr.276/Lp9) (2.lasījums) (Steidzams) (Dok. Nr.662)

Ziņo	- dep. A.Seile


Likumprojekts “Grozījumi Prokuratūras likumā” (Nr.86/Lp9) (3.lasījums) (Dok. Nr.736)

Ziņo	- dep. J.Dalbiņš


Likumprojekts “Grozījumi Latvijas Sodu izpildes kodeksā” (Nr.119/Lp9) (3.lasījums) (Dok. Nr.745)

Ziņo	- dep. J.Dalbiņš

Debates	- dep. V.Agešins


Likumprojekts “Eiropas komunikāciju tīklu projektu vadības likums” (Nr.182/Lp9) (3.lasījums) (Dok. Nr.756)

Ziņo	- dep. V.Aizbalts


Likumprojekts “Grozījumi Autopārvadājumu likumā” (3.lasījums) (Nr.203/Lp9) (Dok. Nr.758)

Ziņo	- dep. V.Aizbalts

Debates	- dep. Dz.Zaķis


Likumprojekts “Grozījumi likumā “Par 1999.gada 3.jūnija Protokolu par grozījumiem 1980.gada 9.maija Konvencijā par starptautiskajiem dzelzceļa pārvadājumiem (COTIF)”” (Nr.194/Lp9) (3.lasījums) (Dok. Nr.759)

Ziņo	- dep. A.Bērziņš (LPP/LC)


Likumprojekts “Grozījumi Ūdens apsaimniekošanas likumā” (Nr.277/Lp9) (1.lasījums) (Dok. Nr.664, 735)

Ziņo	- dep. I.Līdaka

Likumprojekts “Grozījumi Valsts civildienesta likumā” (Nr.84/Lp9) (2.lasījums) (Dok. Nr.163, 744)

Ziņo	- dep. S.Šķesters

Debates	- dep. V.Buhvalovs
	- dep. Dz.Rasnačs
	- dep. V.Buzajevs


Likumprojekts “Grozījumi Sodu reģistra likumā” (Nr.249/Lp9) (2.lasījums) (Dok. Nr.561, 746)

Ziņo	- dep. J.Dalbiņš


Likumprojekts “Grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā” (Nr.226/Lp9) (2.lasījums) (Dok. Nr.455, 750)

Ziņo	- dep. V.Stepaņenko

Debates	- dep. J.Pliners
	- dep. V.Buzajevs
	- dep. J.Dobelis


Likumprojekts “Grozījumi Latvijas Republikas Satversmē” (Nr.301/Lp9) (Alternatīva likumprojektam Nr.272/Lp9) (1.lasījums) (Dok. Nr.751)

Ziņo	- dep. M.Segliņš

Debates	- dep. J.Dobelis
	- dep. J.Pliners
	- dep. I.Čepāne


Likumprojekts “Grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā” (Nr.259/Lp9) (1.lasījums) (Dok. Nr.596, 752)

Ziņo	- dep. M.Segliņš

Likumprojekts “Par Konvenciju par kultūras izpausmju daudzveidības aizsardzību un veicināšanu” (Nr.271/Lp9) (1 lasījums) (Dok. Nr.646, 760)

Ziņo	- dep. L.Ozoliņš


Likumprojekts “Grozījumi likumā “Par Konvenciju par ķīmisko ieroču izstrādes, izgatavošanas, uzkrāšanas un pielietošanas aizliegumu un ķīmisko ieroču iznīcināšanu”” (Nr.258/Lp9) (1.lasījums) (Dok. Nr.595, 761)

Ziņo	- dep. L.Ozoliņš


Likumprojekts “Par Latvijas Republikas valdības un Baltkrievijas Republikas valdības protokolu par grozījumiem 1993.gada 18.augusta Latvijas Republikas valdības un Baltkrievijas Republikas valdības vienošanās par robežu caurlaides punktiem” (Nr.265/Lp9) (1.lasījums) (Dok. Nr.615, 762)

Ziņo	- dep. L.Ozoliņš


Lēmuma projekts “Par priekšlikumu iesniegšanas termiņa pagarināšanu likumprojekta “Grozījumi likumā “Par valsts un pašvaldību zemes īpašuma tiesībām un to nostiprināšanu zemesgrāmatās”” trešajam lasījumam” (Nr.119/Lm9) (Dok. Nr.749)

Ziņo	- dep. M.Segliņš


Likumprojekts “Grozījums likumā “Par Krimināllikuma spēkā stāšanās un piemērošanas kārtību”” (Nr.304/Lp9) (1.lasījums) (Dok. Nr.770)

Ziņo	- dep. M.Segliņš


Likumprojekts “Valsts prezidenta ievēlēšanas likums” (Nr.305/Lp9) (1.lasījums) (Dok. Nr.771)

Ziņo	- dep. V.Muižniece

Paziņojums
	- dep. Ē.Zommere

Reģistrācijas rezultāti
Nolasa	- Saeimas sekretāra biedrs A.Klementjevs

Par neapmaksāta atvaļinājuma piešķiršanu deputātam A.Kamparam
Datums: 04.04.2007. 12:17:20 bal004
Balsošanas motīvs: Par lēmuma projektu ar dok. nr.763

Grozījumi likumā "Par zemes īpašnieku tiesībām uz kompensāciju par saimnieciskās darbības ierobežojumiem īpaši aizsargājamās dabas teritorijās un mikroliegumos" (2.lasījums. Steidzams)
Datums: 04.04.2007. 12:23:24 bal008
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.662 pieņemšanu 2.lasījumā

Grozījumi Latvijas Sodu izpildes kodeksā (3.lasījums)
Datums: 04.04.2007. 12:26:18 bal010
Balsošanas motīvs: Par 1.priekšlikumu

Grozījumi Latvijas Sodu izpildes kodeksā (3.lasījums)
Datums: 04.04.2007. 12:26:52 bal011
Balsošanas motīvs: Par 2.priekšlikumu

Grozījumi Autopārvadājumu likumā (3.lasījums)
Datums: 04.04.2007. 12:32:54 bal014
Balsošanas motīvs: Par 3.priekšlikumu

Grozījumi Autopārvadājumu likumā (3.lasījums)
Datums: 04.04.2007. 12:36:14 bal015
Balsošanas motīvs: Par 4.priekšlikumu

Grozījumi Autopārvadājumu likumā (3.lasījums)
Datums: 04.04.2007. 12:36:48 bal016
Balsošanas motīvs: Par 5.priekšlikumu

Grozījumi likumā "Par 1999.gada 3.jūnija Protokolu par grozījumiem 1980.gada 9.maija Konvencijā par starptautiskajiem dzelzceļa pārvadājumiem (COTIF)" (3.lasījums)
Datums: 04.04.2007. 12:40:16 bal018
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.759 pieņemšanu 3.lasījumā

Grozījumi Valsts civildienesta likumā (2.lasījums)
Datums: 04.04.2007. 12:48:20 bal020
Balsošanas motīvs: Par 1.priekšlikumu

Grozījumi Valsts civildienesta likumā (2.lasījums)
Datums: 04.04.2007. 12:51:30 bal021
Balsošanas motīvs: Par 2.priekšlikumu

Grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā (Nr.226/Lp9) (2.lasījums)
Datums: 04.04.2007. 13:01:22 bal024
Balsošanas motīvs: Par 7.priekšlikumu

Grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā (Nr.226/Lp9) (2.lasījums)
Datums: 04.04.2007. 13:09:12 bal025
Balsošanas motīvs: Par 9.priekšlikumu

Grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā (Nr.226/Lp9) (2.lasījums)
Datums: 04.04.2007. 13:09:36 bal026
Balsošanas motīvs: Par 10.priekšlikumu

Grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā (Nr.226/Lp9) (2.lasījums)
Datums: 04.04.2007. 13:10:44 bal027
Balsošanas motīvs: Par 19.priekšlikumu

Grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā (Nr.226/Lp9) (2.lasījums)
Datums: 04.04.2007. 13:11:42 bal028
Balsošanas motīvs: Par 27.priekšlikumu

Grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā (Nr.226/Lp9) (2.lasījums)
Datums: 04.04.2007. 13:12:08 bal029
Balsošanas motīvs: Par 28.priekšlikumu

Grozījumi likumā "Par Konvenciju par ķīmisko ieroču izstrādes, izgatavošanas, uzkrāšanas un pielietošanas aizliegumu un ķīmisko ieroču iznīcināšanu" (1.lasījums)
Datums: 04.04.2007. 13:40:32 bal035
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.595 pieņemšanu 1.lasījumā

Par Latvijas Republikas valdības un Baltkrievijas Republikas valdības protokolu par grozījumiem 1993.gada 18.augusta Latvijas Republikas valdības un Baltkrievijas Republikas valdības vienošanās par robežu caurlaides punktiem (Nr.265/Lp9) (1.lasījums)
Datums: 04.04.2007. 13:42:00 bal036
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.615 pieņemšanu 1.lasījumā

Lēmuma projekts "Par priekšlikumu iesniegšanas termiņa pagarināšanu likumprojekta "Grozījumi likumā "Par valsts un pašvaldību zemes īpašuma tiesībām un to nostiprināšanu zemesgrāmatās"" (Nr.155/Lp9) trešajam lasījumam
Datums: 04.04.2007. 13:43:20 bal037
Balsošanas motīvs: Par lēmuma projektu ar dok. nr.749