Sēdi vada Latvijas Republikas 9.Saeimas priekšsēdētājs

Indulis Emsis.

Sēdes darba kārtība
Satura rādītājs
Balsojumi

Sēdes vadītājs. Godātie kolēģi! Lūdzu, ieņemiet vietas Sēžu zālē!

Godātie kolēģi! Sākam Saeimas 24.maija sēdi.

Vispirms lemsim par sēdes darba kārtību. Saeimas Prezidijs ir saņēmis vairākus priekšlikumus mainīt šīsdienas sēdes darba kārtību.

Pirmo izskatīsim Tautsaimniecības komisijas priekšlikumu izsvītrot no sēdes darba kārtības 24.punktu - likumprojektu „Grozījumi Valsts informācijas sistēmu likumā”. Vai deputātiem ir iebildumi pret šā punkta izsvītrošanu no darba kārtības? Deputātiem iebildumu nav. Darba kārtības 24.punkts ir izsvītrots.

Saeimas Prezidijs ir saņēmis Agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas priekšsēdētājas Annas Seiles iesniegumu ar lūgumu izsvītrot no darba kārtības 14.punktu - likumprojektu „Grozījumi likumā „Par zemes privatizāciju lauku apvidos””. Vai deputātiem ir iebildumi pret šādu darba kārtības maiņu - 14.punkta svītrošanu? Nav iebildumu. Darba kārtība ir mainīta.

Saeimas Prezidijs ir saņēmis arī Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas priekšlikumu. Komisijas priekšsēdētājs Juris Dalbiņš lūdz sēdes darba kārtībā iekļaut likumprojektu „Grozījumi likumā „Par to bijušās PSRS pilsoņu statusu, kuriem nav Latvijas vai citas valsts pilsonības””. Vai kolēģiem ir iebildumi pret to, ka minētais likumprojekts tiktu iekļauts šīsdienas sēdes darba kārtībā? Deputātiem iebildumu nav. Darba kārtība ir mainīta.

Un beidzamais priekšlikums. Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisija ir vērsusies Saeimas Prezidijā ar iesniegumu, lai pirms sēdes darba kārtības 14.punkta iekļautu likumprojektu „Grozījumi Personu speciālās aizsardzības likumā” izskatīšanai pirmajā lasījumā. Vai deputātiem ir iebildumi pret šādu darba kārtības maiņu? Deputātiem iebildumu nav. Darba kārtība ir mainīta.

Godātie kolēģi! Līdz ar to visi pašreiz iesniegtie priekšlikumi par sēdes darba kārtības izmaiņām ir izskatīti. Pārejam pie saskaņotās darba kārtības izskatīšanas.

Izskatīsim pirmo sadaļu - Saeimas Prezidija atzinumi.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu „Grozījumi Sauszemes transportlīdzekļu īpašnieku civiltiesiskās atbildības obligātās apdrošināšanas likumā” nodot Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi pret Saeimas Prezidija atzinumu? Deputātiem iebildumu nav. Nododam minēto likumprojektu komisijai.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu „Par Nolīgumu starp Eiropas Savienību un Īslandes Republiku un Norvēģijas Karalisti par nodošanas procedūru starp Eiropas Savienības dalībvalstīm un Īslandi un Norvēģiju” nodot Ārlietu komisijai un Juridiskajai komisijai un noteikt, ka Ārlietu komisija ir atbildīgā komisija. Vai deputāti piekrīt Saeimas Prezidija atzinumam? Deputāti Saeimas Prezidija atzinumam piekrīt. Lēmums pieņemts.

Saeimas Prezidijs ierosina Saeimas Juridiskās komisijas iesniegto likumprojektu „Grozījumi likumā „Par Centrālo vēlēšanu komisiju”” nodot Juridiskajai komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputāti piekrīt Saeimas Prezidija atzinumam? Deputāti Saeimas Prezidija atzinumam piekrīt. Lēmums pieņemts.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu „Grozījums Muzeju likumā” nodot Izglītības, kultūras un zinātnes komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputāti piekrīt Saeimas Prezidija atzinumam? Deputāti Saeimas Prezidija atzinumam piekrīt. Lēmums pieņemts.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu „Grozījums Operatīvās darbības likumā” nodot Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputāti piekrīt Saeimas Prezidija atzinumam? Deputāti Saeimas Prezidija atzinumam piekrīt. Lēmums pieņemts.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu „Grozījumi Imigrācijas likumā” nodot Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputāti piekrīt Saeimas Prezidija atzinumam? Deputāti grib debatēt par minēto jautājumu.

Vārds deputātam Jānim Šmitam. Lūdzu ieslēgt mikrofonu deputātam Jānim Šmitam.

J.Šmits (LPP/LC frakcija).

Lūdzu šo likumprojektu nodot arī Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijai.

Sēdes vadītājs. Deputāts Jānis Šmits lūdz nodot minēto likumprojektu „Grozījumi Imigrācijas likumā” arī Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijai. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Tātad atbildīgā komisija ir Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisija, un vēl arī deputāta Jāņa Šmita priekšlikumu deputāti atbalsta. Paldies. Lēmums pieņemts.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu „Grozījumi likumā „Par izdienas pensijām Iekšlietu ministrijas sistēmas darbiniekiem ar speciālajām dienesta pakāpēm”” nodot Sociālo un darba lietu komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputāti piekrīt Saeimas Prezidija atzinumam? Deputāti Saeimas Prezidija atzinumam piekrīt. Lēmums pieņemts.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu „Grozījums likumā „Par aviāciju”” nodot Tautsaimniecības komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputāti piekrīt Saeimas Prezidija atzinumam? Deputāti Saeimas Prezidija atzinumam piekrīt. Lēmums pieņemts.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu „Grozījums Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā” nodot Juridiskajai komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputāti piekrīt Saeimas Prezidija atzinumam? Deputāti Saeimas Prezidija atzinumam piekrīt. Lēmums pieņemts.

Saeimas Prezidijs ierosina Saeimas Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas iesniegto likumprojektu „Grozījumi likumā „Par to bijušās PSRS pilsoņu statusu, kuriem nav Latvijas vai citas valsts pilsonības”” nodot Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputāti piekrīt Saeimas Prezidija atzinumam? Deputāti piekrīt Saeimas Prezidija atzinumam. Lēmums pieņemts.

Godātie kolēģi, pārejam pie nākamā jautājuma izskatīšanas. Proti, Saeimas Prezidijs, vienojoties ar Frakciju padomi, nolēma slēgt Saeimas pavasara sesiju 2007.gada 21.jūnijā un sākt rudens sesiju 2007.gada 4.septembrī. Vai deputātiem ir kādi citi priekšlikumi? (No zāles: „Nav!”) Citu priekšlikumu nav. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Balsosim par Saeimas Prezidija un Frakciju padomes lēmumu! Lūdzu rezultātu! Par - 83, pret un atturas - nav. Lēmums pieņemts. Paldies.

Izskatīsim darba kārtības sadaļu par amatpersonu ievēlēšanu.

Pirmo izskatīsim lēmuma projektu „Par Intara Bistera apstiprināšanu par Zemgales apgabaltiesas tiesnesi”.

Juridiskās komisijas vārdā - deputāts Dzintars Rasnačs.

Dz.Rasnačs (TB/LNNK frakcija).

Godātais priekšsēdētāj! Godātie deputāti! Saeimas Juridiskā komisija izskatīja tieslietu ministra Gaida Bērziņa ieteikumu apstiprināt Intaru Bisteru par Zemgales apgabaltiesas tiesnesi, vienlaikus atbrīvojot viņu no Rīgas apgabaltiesas tiesneša amata. Juridiskā komisija atbalstīja šo lēmuma projektu.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Balsosim par lēmuma projekta, kura reģistrācijas numurs ir 149/Lm9, pieņemšanu! Lūdzu rezultātu! Par - 76, pret - 1, atturas - nav. Lēmums pieņemts.

Izskatīsim nākamo darba kārtības punktu - lēmuma projektu „Par Viestura Gaidukēviča iecelšanu par Rīgas pilsētas Ziemeļu rajona tiesas tiesnesi”.

Juridiskās komisijas vārdā - deputāts Dzintars Rasnačs.

Dz.Rasnačs (TB/LNNK frakcija).

Juridiskā komisija izskatīja tieslietu ministra Gaida Bērziņa ieteikumu iecelt Viesturu Gaidukēviču Rīgas pilsētas Ziemeļu rajona tiesas tiesneša amatā. Juridiskā komisija vienprātīgi atbalstīja šo ieteikumu.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Balsosim par lēmuma projekta, kura reģistrācijas numurs ir 150/Lm9, pieņemšanu! Lūdzu rezultātu! Par - 79, pret - 2, atturas - nav. Lēmums pieņemts.

Izskatīsim nākamo darba kārtības punktu - lēmuma projektu „Par Sanitas Strakšes iecelšanu par Rīgas pilsētas Ziemeļu rajona tiesas tiesnesi”.

Juridiskās komisijas vārdā - deputāts Dzintars Rasnačs.

Dz.Rasnačs (TB/LNNK frakcija).

Juridiskā komisija izskatīja tieslietu ministra Gaida Bērziņa ieteikumu iecelt Rīgas pilsētas Ziemeļu rajona tiesas tiesneša amatā Sanitu Strakši, un Juridiskā komisija vienprātīgi atbalstīja šo lēmuma projektu.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Balsosim par lēmuma projekta, kura reģistrācijas numurs ir 151/Lm9, pieņemšanu! Lūdzu rezultātu! Par - 81, pret un atturas - nav. Lēmums pieņemts.

Godātie kolēģi, izskatīsim nākamo sadaļu - „Likumprojektu izskatīšana”.

Un pirmo izskatīsim likumprojektu „Grozījumi Personu speciālās aizsardzības likumā”.

Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas vārdā - deputāts Juris Dalbiņš.

J.Dalbiņš (Tautas partijas frakcija).

Augsti godātais priekšsēdētāja kungs! Kolēģi! Izskatīsim likumprojektu „Grozījumi Personu speciālās aizsardzības likumā”. Likumprojekts paredz precizēt kārtību, kā jārīkojas gadījumos, kad personai dzīvības un veselības apdraudējums radies pēc konkrēta kriminālprocesa, kurā sniegtas liecības, un apdraudējums ir saistīts ar šīm liecībām iztiesāšanas procesā.

Bez tam apspriežamajā likumprojektā ir ietverti grozījumi, kas konkrēto likumu saskaņo ar Kriminālprocesa likuma normām.

Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisija 23.maija sēdē apsprieda šo likumprojektu un to konceptuāli atbalstīja.

Komisijas vārdā aicinu pieņemt likumprojektu pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Balsosim par likumprojekta ar reģistrācijas numuru 341/Lp pieņemšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu rezultātu! Par - 82, pret un atturas - nav.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam.

J.Dalbiņš. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš otrajam lasījumam - 31.maijs.

Sēdes vadītājs. 31.maijs. Vai deputātiem ir kādi citi priekšlikumi? Citu priekšlikumu nav. Lēmums par priekšlikumu iesniegšanas termiņu pieņemts.

Izskatīsim nākamo darba kārtības punktu - likumprojektu „Grozījumi Dzelzceļa likumā”. Otrais lasījums. Likumprojekts atzīts par steidzamu.

Tautsaimniecības komisijas vārdā - deputāts Vitālijs Aizbalts.

V.Aizbalts (LPP/LC frakcija).

Augsti godātais priekšsēdētāja kungs! Cienījamie kolēģi! Izskatāmā dokumenta numurs ir 828B. Tautsaimniecības komisijā uz otro lasījumu kopumā tika iesniegti un izskatīti sešpadsmit priekšlikumi.

1. - Juridiskā biroja priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

V.Aizbalts. 2. - Juridiskā biroja priekšlikums. Arī atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt komisijas atzinumam.

V.Aizbalts. 3. - arī Juridiskā biroja priekšlikums. Un arī tas ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt komisijas atzinumam.

V.Aizbalts. 4. un 5.priekšlikums ir skatāmi kopā. 4. - Satiksmes ministrijas parlamentārā sekretāra Vitālija Aizbalta priekšlikums. Tas ir atbalstīts daļēji un iekļauts atbildīgās komisijas 5.priekšlikumā, kas ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt komisijas atzinumiem par 4. un 5.priekšlikumu.

V.Aizbalts. 6. - Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt komisijai.

V.Aizbalts. 7. - Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt komisijai.

V.Aizbalts. 8. un 9.priekšlikums - abi skatāmi kopā. 8. - Satiksmes ministrijas parlamentārā sekretāra priekšlikums. Atbalstīts daļēji un iekļauts atbildīgās komisijas 9.priekšlikumā, kas ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt atbildīgās komisijas atzinumiem par 8. un 9.priekšlikumu.

V.Aizbalts. Tāpat kopā skatāmi arī 10. un 11.priekšlikums. 10. - Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts daļēji un iekļauts atbildīgās komisijas 11.priekšlikumā, kas ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt komisijas atzinumiem par 10. un 11.priekšlikumu.

V.Aizbalts. 12. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt komisijai.

V.Aizbalts. 13. - Satiksmes ministrijas parlamentārā sekretāra priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt komisijas atzinumam.

V.Aizbalts. 14., 15. un 16.priekšlikums ir skatāmi kopā. 14. un 15. ir Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīti daļēji un iekļauti atbildīgās komisijas 16.priekšlikumā, kas ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt komisijas atzinumiem par 14., 15. un 16.priekšlikumu.

V.Aizbalts. Līdz ar to visi priekšlikumi ir izskatīti. Lūdzu atbalstīt šā likumprojekta pieņemšanu otrajā, galīgajā, lasījumā.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Balsosim par likumprojekta ar reģistrācijas numuru 319/Lp9 pieņemšanu! Lūdzu rezultātu! Par - 83, pret un atturas - nav. Likums pieņemts.

V.Aizbalts. Paldies, kolēģi!

Sēdes vadītājs. Izskatīsim nākamo darba kārtības punktu - likumprojektu „Par Latvijas Republikas valdības un Amerikas Savienoto Valstu valdības līgumu par izdošanu”. Otrais lasījums.

Ārlietu komisijas vārdā - deputāts Sergejs Mirskis.

S.Mirskis (frakcija „Saskaņas Centrs”).

Augsti godātais Saeimas priekšsēdētāj! Godātie deputāti! Izskatīsim dokumentu Nr.90 - likumprojektu „Par Latvijas Republikas valdības un Amerikas Savienoto Valstu valdības līgumu par izdošanu”.

Dokuments tika skatīts Ārlietu komisijā. Neviens priekšlikums netika iesniegts. Aicinu balsot par likumprojekta pieņemšanu otrajā, galīgajā, lasījumā.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Balsosim par likumprojekta, kura reģistrācijas numurs ir 36/Lp9, pieņemšanu! Lūdzu rezultātu! Par - 78, pret un atturas - nav. Tātad likums pieņemts. Paldies.

Izskatīsim nākamo darba kārtības punktu - likumprojektu „Par Latvijas Republikas valdības un Lietuvas Republikas valdības vienošanos par grozījumu izdarīšanu 1995.gada 9.jūnija Nolīgumā starp Latvijas Republikas valdību un Lietuvas Republikas valdību par valsts robežas šķērsošanas vietām”. Otrais lasījums.

Ārlietu komisijas vārdā - deputāts Sergejs Mirskis.

S.Mirskis (frakcija „Saskaņas Centrs”).

Godātie kolēģi! Ārlietu komisija izskatīja dokumentu Nr.812 - likumprojektu „Par Latvijas Republikas valdības un Lietuvas Republikas valdības vienošanos par grozījumu izdarīšanu 1995.gada 9.jūnija Nolīgumā starp Latvijas Republikas valdību un Lietuvas Republikas valdību par valsts robežas šķērsošanas vietām”. Uz otro lasījumu netika iesniegts neviens priekšlikums. Tāpēc Ārlietu komisijas vārdā aicinu jūs balsot par likumprojekta pieņemšanu otrajā, galīgajā, lasījumā un atbalstīt to.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Balsosim par likumprojekta, kura reģistrācijas numurs ir 317/Lp9, pieņemšanu otrajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu rezultātu! Par - 81, pret un atturas - nav. Likums pieņemts.

Izskatīsim nākamo darba kārtības punktu - likumprojektu „Par Latvijas Republikas valdības un Kirgīzijas Republikas valdības līgumu par nodokļu dubultās uzlikšanas un nodokļu nemaksāšanas novēršanu attiecībā uz ienākuma nodokļiem”. Otrais lasījums.

Ārlietu komisijas vārdā - deputāts Sergejs Mirskis.

S.Mirskis (frakcija „Saskaņas Centrs”).

Godātie kolēģi! Ārlietu komisija izskatīja likumprojektu „Par Latvijas Republikas valdības un Kirgīzijas Republikas valdības līgumu par nodokļu dubultās uzlikšanas un nodokļu nemaksāšanas novēršanu attiecībā uz ienākuma nodokļiem”. Uz otro lasījumu netika iesniegts neviens priekšlikums. Ārlietu komisijas vārdā aicinu jūs balsot par likumprojekta pieņemšanu otrajā, galīgajā, lasījumā.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Balsosim par likumprojekta, kura reģistrācijas numurs ir 307/Lp9, pieņemšanu otrajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu rezultātu! Par - 74, pret un atturas - nav. Likums pieņemts.

Godātie kolēģi! Saeimas Prezidijs ir saņēmis atkal jaunus priekšlikumus par sēdes darba kārtības izmaiņām.

Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas vārdā komisijas priekšsēdētājs Juris Dalbiņš lūdz likumprojektu „Grozījumi likumā „Par to bijušās PSRS pilsoņu statusu, kuriem nav Latvijas vai citas valsts pilsonības”” izskatīt pirmajā lasījumā bez atkārtotas izskatīšanas atbildīgajā komisijā un iekļaut to 24.maija sēdes darba kārtībā. Vai deputāti piekrīt šim priekšlikumam? Deputāti piekrīt. Tātad iekļaujam darba kārtībā.

Juridiskās komisijas priekšsēdētājs Mareks Segliņš lūdz likumprojektu „Grozījumi likumā „Par Centrālo vēlēšanu komisiju”” izskatīt pirmajā lasījumā bez atkārtotas izskatīšanas komisijā. Deputāti piekrīt šādām darba kārtības izmaiņām. Paldies. Lēmums pieņemts.

Tālāk. Saeimas Prezidijs ir saņēmis piecu deputātu - Āboltiņas, Bendrātes, Rībenas, Ķikustes un Kalnietes - iesniegumu „Saskaņā ar Saeimas kārtības ruļļa 51.pantu lūdzam iekļaut 24.maija Saeimas sēdes darba kārtībā likumprojektu „Grozījumi Bērnu tiesību aizsardzības likumā” un to izskatīt sadaļā „Prezidija ziņojumi””. Vai deputāti piekrīt? (No zāles: „Piekrītam! Atbalstām!”) Deputāti pieteikušies runāt par šo jautājumu. Par iekļaušanu darba kārtībā grib runāt deputāte Solvita Āboltiņa. (No zāles dep. J.Dobelis: „Kāda velna pēc?” Dep. Dz.Ābiķis: „Propaganda!” Dep. J.Dobelis: „Netērē laiku! Tev dejot ir jāiet!”)

S.Āboltiņa (frakcija „Jaunais laiks”).

Labrīt, cienījamie kolēģi! Es saprotu, ka šodien būs tas patīkamais izņēmums, jo parasti lielais vairums šajā zālē sēdošo skeptiski vērtē opozīcijas priekšlikumus mainīt darba kārtību un lūgumus iekļaut papildus kādus likumu grozījumus. „Jaunais laiks” šodien lūdz iekļaut divu likumu grozījumus - likumprojektu „Grozījumi Sodu reģistra likumā” un likumprojektu „Grozījumi Bērnu tiesību aizsardzības likumā”. Grozījumu būtība ir ļoti vienkārša. Mēs ierosinām, ka ikvienam Bērnu tiesību aizsardzības likuma subjektam būtu dota iespēja pārliecināties, vai tuvumā neatrodas cilvēki, no kuriem bērniem būtu īpaši jāuzmanās. Un es patiesi ceru, ka šodien nebūs tā reize, kad, aizbildinoties ar argumentu, ka to iesniedzis „Jaunais laiks” (No zāles dep. J.Dobelis: „Nu ej taču projām!”) vai ka priekšlikumi nav pietiekami izvērtēti, jūs neatbalstīsiet šo lūgumu. Jo runa šoreiz ir par vienu no pašām svarīgākajām lietām ikviena cilvēka dzīvē, par mūsu valsts dzīves nākotni. Runa ir par mūsu bērnu drošību.

Par neapspriestu vai maz diskutētu šo jautājumu nenosauksi, jo mēs spriežam par šo jautājumu dažādos līmeņos pietiekami ilgi. Mēs runājām par to pagājušajā Saeimā, kad visu valsti satricināja ziņa par Liepājā noslepkavoto meiteni. Šo noziegumu bija paveicis blakus dzīvojošs varmāka, kurš par līdzīgu noziegumu bija sodīts jau agrāk.

Pagājušajā Saeimā jūs neatbalstījāt opozīcijas deputāta Agešina priekšlikumu, kas varbūt būtu izglābis citu bērnu dzīvības.

Aktīvi diskutējam par šo jautājumu mēs arī jau kopš aprīļa beigām, kad līdzīgā veidā dzīvību zaudēja vēl viens bērns - Justīne. To, ka mūsu bērni nevar justies droši, atzīst iekšlietu ministrs un iesaka pielietot dārgas un grūti ieviešamas aproces, kas, protams, ļaus mums atrast noziedznieku, kad viņš būs jau paveicis kārtējo vardarbību. To, ka vardarbīgus dzimumnoziegumus izdarījušas personas netiek pietiekami uzraudzītas, atzīst tieslietu ministrs; to, ka nauda šo problēmu risināšanai tuvākajā laikā netiks piešķirta, atzīst gan finanšu ministrs, gan arī, kā redzējām vakar, premjers. Speciālisti labas idejas par problēmas risināšanu stāsta Saeimas Bērnu tiesību aizsardzības apakškomisijai, un es ticu, ka ilgākā laika posmā darba grupas piedāvās ne vienu vien problēmas risinājumu. Šī problēma nav atrisināma tikai ar dažiem likuma grozījumiem.

Tieši tāpēc „Jaunais laiks” aicina pāriet no runām pie darbiem un jau šodien iekļaut darba kārtībā un atbalstīt piedāvātos likuma grozījumus.

Latvijas bērniem un viņu vecākiem nav svarīgas pozīcijas un opozīcijas nebeidzamās ķildas. Un es gribu ticēt, Dobeļa kungs, ka vismaz jautājumā par mūsu bērnu drošību… ka šim jautājumam nav politiskas piederības un ka vismaz šis ir tāds jautājums, ko mēs atzīstam par pietiekami svarīgu, lai to risinātu visi kopīgi.

Sēdes vadītājs. Godātie kolēģi deputāti, vai kāds no jums iebilst… (No zāles: „Nē!”) pret to, ka mēs iekļaujam darba kārtībā šo likumprojektu? (No zāles dep. J.Dobelis: „Nē taču, neiebilstam!”) Neiebilst. Neviens deputāts neiebilst. Līdz ar to es iekļauju pie Saeimas Prezidija ziņojumiem un uzreiz arī nolasu Saeimas Prezidija atzinumu: „Saeimas Prezidijs ierosina deputātu Āboltiņas, Bendrātes, Rībenas, Ķikustes un Kalnietes iesniegto likumprojektu „Grozījumi Bērnu tiesību aizsardzības likumā” nodot Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija.” Vai deputāti piekrīt Saeimas Prezidija atzinumam? (No zāles: „Piekrīt!”) Deputāti piekrīt Saeimas Prezidija atzinumam. Lēmums pieņemts.

Tās pašas minētās piecas deputātes - Āboltiņa, Bendrāte, Rībena, Ķikuste un Kalniete - ir iesniegušas priekšlikumu mainīt 24.maija sēdes darba kārtību: iekļaut tajā likumprojektu „Grozījumi Sodu reģistra likumā” un iekļaut to sadaļā „Prezidija ziņojumi”. Vai deputātiem ir iebildumi pret to, ka šādi papildinām darba kārtību? Deputātiem iebildumu nav. Līdz ar to Saeimas Prezidijs ir sagatavojis atzinumu par likumprojektu „Grozījumi Sodu reģistra likumā”: „Saeimas Prezidijs ierosina deputātu Āboltiņas, Bendrātes, Rībenas, Ķikustes un Kalnietes iesniegto likumprojektu „Grozījumi Sodu reģistra likumā” nodot Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija.” Vai deputāti piekrīt Saeimas Prezidija atzinumam? (No zāles: „Piekrīt!”) Deputāti piekrīt Saeimas Prezidija atzinumam. Lēmums pieņemts.

Turpinām izskatīt darba kārtību.

Izskatīsim likumprojektu „Grozījumi Valsts civildienesta likumā”. Trešais lasījums.

Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas vārdā - deputāts Staņislavs Šķesters.

S.Šķesters (ZZS frakcija).

Augsti godātais priekšsēdētāj! Godātie kolēģi! Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija ir izskatījusi likumprojektu „Grozījumi Valsts civildienesta likumā” trešajam lasījumam. Tā kā priekšlikumi komisijā nav iesniegti, es Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas vārdā lūdzu atbalstīt šo likumprojektu trešajā lasījumā.

Paldies.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Balsosim par likumprojekta, kura reģistrācijas numurs ir 84/Lp9, pieņemšanu! Lūdzu rezultātu! Par - 79, pret un atturas - nav. Likums pieņemts.

Izskatīsim nākamo darba kārtības punktu - likumprojektu „Grozījums Ieguldītāju aizsardzības likumā”. Trešais lasījums.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā - deputāts Māris Ārbergs.

M.Ārbergs (Tautas partijas frakcija).

Godātais Prezidij! Godātie kolēģi! Izskatīsim dokumentu ar reģistrācijas numuru 270/Lp9 - likumprojektu „Grozījums Ieguldītāju aizsardzības likumā”. Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija izskatīja šo likumprojektu trešajam lasījumam. Priekšlikumi nav saņemti. Lūdzu atbalstīt likumprojektu trešajā, galīgajā, lasījumā.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Balsosim par likumprojekta, kura reģistrācijas numurs ir 270/Lp9, pieņemšanu! Lūdzu rezultātu! Par - 78, pret - nav, atturas - 1. Likums pieņemts.

Izskatīsim nākamo darba kārtības punktu - likumprojektu „Grozījums likumā „Par svētku, atceres un atzīmējamām dienām””. Trešais lasījums.

Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas vārdā - deputāts Jānis Šmits.

J.Šmits (LPP/LC frakcija).

Augsti godātais priekšsēdētāja kungs! Godātie kolēģi! Strādāsim ar dokumentu Nr.957 - likumprojektu „Grozījums likumā „Par svētku, atceres un atzīmējamām dienām””. Uz trešo lasījumu komisijā pavisam ir saņemti 11 priekšlikumi, kuri tika izskatīti komisijas sēdē.

1. - PCTVL frakcijas priekšlikums komisijā nav atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Atklājam debates. Debatēs pieteicies deputāts Valērijs Buhvalovs.

V.Buhvalovs (PCTVL frakcija).

Cienījamais Prezidij! Godātie kolēģi! Es īsumā atkārtošu argumentāciju, kāpēc pareizticīgo Ziemassvētki un Lieldienas būtu jāatzīst par atzīmējamām dienām.

Citu kristīgo konfesiju attiecīgie reliģiskie un pēc sava rakstura svinīgie datumi ir atzīti pat par valsts svētkiem. No tā izriet, ka pareizticīgo un vecticībnieku konfesijas tiek acīm redzami diskriminētas. Latvijas Krimināllikuma 150.panta redakcija, kas galīgajā lasījumā tika nobalsota iepriekšējā ceturtdienā, paredz pat cietumsodu par nevienlīdzīgu attieksmi pret dažādām konfesijām.

Šeit man pat negribētos runāt par starptautiskajām rekomendācijām vai, teiksim, par Baltkrievijas starptautisko pieredzi šajā jomā, jo Baltkrievijā katoļu mazākums ir pilnīgi līdztiesīgs ar pareizticīgo vairākumu. Varbūt jums ir kaut kādas šaubas par pareizticīgo un vecticībnieku lomu Latvijas vēsturē un sabiedriskajā dzīvē? Tad nu es atgādināšu, ka pareizticība ir vissenākā kristīgā konfesija Latvijas teritorijā.

Vecticībnieku draudžu vēsturei Latvijā ir vismaz 300 gadu. Pēc oficiāliem datiem, Latvijā pareizticīgo ir vairāk par 350 tūkstošiem, un līdz ar to iznāk, ka skaitliski tā ir trešā lielākā konfesija.

Pastāv vēl arī daudz drošāka pazīme, kas liecina par ticīgo skaitu, un tie ir mirušo un jaundzimušo reģistrācijas dati, kas atspoguļo, cik cilvēku ir apglabāti vai kristīti pēc pareizticīgo rituāla. Šie dati liecina, ka pareizticīgo konfesija pat tad, ja neņem vērā vecticībniekus, tai piederīgo skaita ziņā ieņem pirmo vietu, pārspējot gan katoļus, gan luterāņus. Ja valsts, atteikdamās oficiāli atzīt pareizticību kā līdztiesīgu konfesiju, vēlas turpināt tieši krievu, ukraiņu un baltkrievu diskrimināciju, tad derētu atcerēties, ka pareizticīgo vidū ir arī tūkstošiem latviešu.

Dāmas un kungi! Praktiski mēs neko neprasām, izņemot elementāru cieņu pret reliģisko pārliecību. Ja mūsu valsts nav spējīga paspert pat šādu soli pretim pareizticībai, tad tā pazemo nevis mūs, bet gan pati sevi.

Sēdes vadītājs. Debates slēdzu. Vai komisijas vārdā ir kas piebilstams? Nav nekas piebilstams. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Balsosim par 1. -PCTVL frakcijas priekšlikumu! Lūdzu rezultātu! Par - 27, pret - 48, atturas - 13. Priekšlikums nav atbalstīts.

J.Šmits. 2. - PCTVL frakcijas priekšlikums. Komisijā nav atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Atklājam debates. Debatēs pieteicies deputāts Vladimirs Buzajevs.

V.Buzajevs (PCTVL frakcija).

Cienījamais Prezidij! Cienījamās dāmas un kungi! Pēc likumprojekta nobalsošanas otrajā lasījumā svētku dienu skaits Latvijā, kuras varētu nesakrist ar sestdienu un svētdienu, ir palielinājies par vienu dienu un sasniedz skaitli vienpadsmit. Kā jūs zināt, atbildīgā komisija atbalstīja ideju, kas paredz kompensēt visas svētku dienas, kas kalendārā iekrīt brīvdienās. Pēc tam likumprojekts diemžēl tika svītrots no izskatīšanas un nu atkal ir atgriezts komisijā. Rezultātā komisija šo priekšlikumu ir atbalstījusi saīsinātā variantā un pēc Ministru prezidenta ierosinājuma nolēmusi kompensēt tikai divas svētku dienas no vienpadsmit.

Turpretī PCTVL frakcija piedāvā kompensēt sešas svētku dienas no vienpadsmit. Tas ir solis pretī vismaz 80 000 cilvēku, kas piedalījās attiecīgajā aptaujā, kuras mērķis bija noskaidrot sabiedrības viedokli.

Šogad abas Līgo dienas iznāk brīvdienās. Ja tiks atbalstīts PCTVL frakcijas priekšlikums, tad mēs svinēsim šos svētkus nevis divas, bet gan trīs dienas.

Kalvīša kungs, atdosim tautai Līgo svētkus! Aicinām atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Debates slēdzu.

Komisijas vārdā nekas nav piebilstams. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Balsosim par 2. - PCTVL frakcijas priekšlikumu! Lūdzu rezultātu! Par - 37, pret - 28, atturas - 21. Priekšlikums nav atbalstīts.

J.Šmits. 3. - Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas priekšlikums. Komisijā ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt komisijai.

J.Šmits. 4. - TB/LNNK frakcijas priekšlikums. Komisijā nav atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Atklājam debates. Debatēs pieteicies deputāts Juris Dobelis. (Dep. J.Dobelis: „Kusiņa kungs, netraucē!”)

J.Dobelis (TB/LNNK frakcija).

Cienītie kolēģi! Kusiņa kungs! Šis tomēr ir pārāk nopietns jautājums, tā ka varbūt atļaujiet paklausīties arī citiem!

Runāsim - par ko? Mēs atrodamies vēsturiskas izvēles priekšā. Mēs gribam ietvert savā, Latvijas, kalendārā okupācijas laikā iedibinātos svētkus - 8.martu. Un tāpēc šeit šinī brīdī nerunāsim ne par neļķēm, ne par šņabi, bet runāsim par attieksmi pret Latvijas vēsturi.

Runāsim par to, ko nozīmē patriotisms un ko nozīmē nacionālā pārliecība. Redziet, daži jokupēteri nacionālistus mēģina visādi noniecināt. Viņi man izskatās kā pliki, sarkani, ūsaini āži, kas staigā pa pasauli un nevar sev vietu atrast. Nevar sev dzimteni atrast un nevar sev tautu atrast. Un tāpēc aiztiek citus, kam ir nacionālā pārliecība.

Lūk! Un nacionālajai pārliecībai atbilst arī vēlme nosargāt savas vēsturiski iegūtās vērtības. Nu vajadzētu taču tam vienreiz būt skaidram! Mēs daudz runājam par savu teritoriju, runājam par Abreni. Jā, par to arī ir jārunā! Taču tāpat ir jārunā par savu vēsturi. Tāpat ir jārunā par savu attieksmi pret to, kas ir jāsaglabā. Nedrīkst pieļaut, ka Latvijas Republikas kalendārā parādās no okupācijas laika ievazāti datumi. Gadiem ilgi ir bijusi šī stīvēšanās Saeimā, gadiem ilgi šitie visi ir mēģinājuši iedabūt iekšā to 8.martu. Šoreiz otrajā lasījumā izdevās ar lielām mokām, ar dažām balsīm to dabūt iekšā tikai tāpēc, ka diemžēl latviešu politiķi bija neuzmanīgi un nepievērsa uzmanību tam, kā viņi pārvērš savu kalendāru, kā viņi pārvērš savu attieksmi pret savu vēsturi.

Kāpēc tieši krievu avīzes bija stāvā sajūsmā pēc otrā lasījuma un ar tādu saldenu prieku paziņoja par to, ka beidzot taču esot kaut kas panākts?

Kolēģi, es saprotu, ka kreisie paliek kreisie, viņi tādi ir dzimuši, un viņi tādi aizies nebūtībā. Nekas tur nemainīsies! Veltas cerības, ka viņus uz kaut ko var piedabūt. Taču es vēršos pie latviešu deputātiem - pie pozīcijas un opozīcijas latviešu deputātiem. (No zāles dep.V.Orlovs: Sveiciens tev liels!”) Nepieķēziet mūsu kalendāru! Lūdzu, atļaujiet mums savu vēsturisko mantojumu saglabāt! Un nejauksim šīs divas lietas kopā! Ja kādam patīk vienā vai otrā dienā uz kaut kurieni aiziet ar ziediem, bez ziediem, ar šņabi, ar konjaku, es nezinu, ar ko, tā ir pavisam cita lieta. Bet, ja jūs paņemat kalendāru un tur ieliekat iekšā šādas atceres dienas, tad es jums pateikšu, ka atceres diena ir arī 11.novembris, atceres diena ir arī 11.augusts. Tās ir dienas, kas ir veltītas mūsu karavīriem. Vai tad mēs šo kaulainās Cetkinas ievazāto datumu gribam salīdzināt ar mūsu karavīru atceres dienām? Šeit tiešām nav runa par kaut ko citu, kā tikai par mūsu attieksmi! Sākot jau ar 5.Saeimas laiku, mēs esam nosargājuši savu kalendāru, neesam ļāvuši to pieķēzīt. Aicinu jūs, cienītie kolēģi deputāti, šoreiz padomāt par to, kādai ir jābūt mūsu attieksmei pret mūsu pagātnes mantojumu.

Aicinu atbalstīt mūsu priekšlikumu. Ļoti savādi un ļoti žēl, ka komisija to neizdarīja.

Sēdes vadītājs. Debates turpinās deputāts Pēteris Tabūns.

P.Tabūns (TB/LNNK frakcija).

Cienījamie kolēģi! Šis lēmums, kurš tūdaļ tiks pieņemts, nemaz nav tik mazsvarīgs. Kā jūs balsosiet? Visu iepriekšējo Saeimu deputāti allaž ir noraidījuši šādu latviešiem nepieņemamu priekšlikumu - reanimēt 8.martu, šos svētkus, kas bija pazīstami kā novītušu tulpju un dzeršanas svētki. (No zāles dep. V.Agešins: „Nav taisnība!”) Visu Saeimu deputāti allaž ir noraidījuši! Nevienam latvietim šeit nekad necēlās roka, lai par to balsotu, neviens nenāca tribīnē un nerunāja, ka vajadzētu reanimēt šos padomju svētkus. Neviens! (No zāles dep. V.Agešins: „Nav taisnība!”) Bet, lūk, sanāca 9.Saeima, un 9.Saeimas deputāti jau lemj par šīs dienas atzīmēšanu. Kas ir noticis, latvieši? Kas ir noticis, kāpēc vajag reanimēt šos svētkus? Ziniet, vajag skatīties drusciņ dziļāk. Mēs mazpamazām, soli pa solim, reanimējam visu to vai lielu daļu no tā, kas bija padomju laikā. Savā veidā tā ir okupācijas atzīšana. Jā! Tā tas ir! Tieši tā to vajag uztvert. Un kur nu vēl tādas lietas, par kādām mēs vēl pavisam nesen te, Saeimā, lēmām, - par robežlīguma ratificēšanu!… Tas, protams, ir daudz, daudz, daudz, daudz mazākā mērā... Bet tomēr tas ir tas pats! Vai to ir grūti saprast? Redziet, svētki, sievietes sveic… Mēs jau redzējām, kā te sveic sievietes kreisā flanga deputāti, - ar tādām pašām padomju laika novītušām tulpītēm, kādas man būtu kauns - man būtu kauns! - sievietei pasniegt. Es nekad mūžā to neesmu darījis un nedarīšu!… Vienalga, kādā dienā!

Tāpēc, kolēģi, aicinu jūs - nu saprotiet taču dziļākā būtībā, nevis vienkārši tā: „Redziet, būs viena diena, kurā sievietes beidzot tiks sveiktas!” Nu, ja mēs Latvijā esam tik nesolīdi vīrieši, ka varam novītušu tulpīti pasniegt tikai 8.martā, tad ko mēs esam vērti?! Sieviete ir tā, kura jāmīl katru dienu, arī pēc iespējas katru dienu jāpasniedz zieds. Un ne tikai! (No zāles dep. A.Bērziņš (ZZS): „Kas vēl?”) Dāvana un mīlestība!

Bet ko tad jūs? Vienu reizi gadā ar vienu novītušu tulpīti un mazu iedzeršanu? Kolēģi, atjēdzieties! Atjēdzieties un balsojiet, lūdzu, kā visu iepriekšējo Saeimu deputāti, kas ir kategoriski nolieguši to!… Paskatieties, kā viņi tur, kreisajā flangā, priecājas, ka viņi atkal kaut ko ir panākuši padomju kārtības reanimēšanā!

Sēdes vadītājs. Debates slēdzu. Vai komisijas vārdā ir kas piebilstams? Nav nekas piebilstams.

Godātie kolēģi! Balsosim par 4. - apvienības „Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcijas priekšlikumu! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 29, pret - 43, atturas - 14. Priekšlikums nav atbalstīts.

J.Šmits. 5. - deputāta Buzajeva priekšlikums. Komisijā nav atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Atklājam debates. Debatēs pieteicies deputāts Nikolajs Kabanovs.

N.Kabanovs (PCTVL frakcija).

Cienījamie kolēģi! Vispirms es gribētu jūs apsveikt ar to, ka mēs tagad atbalstām un atjaunojam vienu no mūsu svētākajām dienām - 8.martu.

Likumā ir minētas vēl arī veselas četras genocīda upuru piemiņas dienas - 25.marts, 14.jūnijs, 4.jūlijs un decembra pirmā svētdiena. Taču, ja likumā dotā visu šo datumu interpretācija atbilstu īstenībai, tad Latvijā vairs nedzīvotu neviens cilvēks, bet, tā kā mēs tomēr dzīvojam, par ko liecina mūsu šodienas diskusija, tad nav nekādu šaubu par vēstures oficiālās versijas pareizību.

Ir skaidrs, ka gan 1941.gada 14.jūnija, gan 1949.gada 25.marta izsūtījumi ir liela mēroga pārkāpumi un represijas, taču tos var nodēvēt par noziegumiem plašākā nozīmē, bet nekādi nevar nosaukt par genocīdu. Abos šajos izsūtījumu viļņos, ja varam ticēt mūsdienu Latvijas vēsturniekiem, tika represēti 200 000 cilvēku, pie tam vismaz 40 000 cilvēku atgriezās atpakaļ… Es atvainojos, 80 procenti izsūtīto atgriezās atpakaļ, bet 40 000 cilvēku diemžēl gāja bojā. Šis noziegums netika vērsts konkrēti pret kādu no Latvijas etnosiem. 1941.gada 14.jūnijā, piemēram, tika iznīcināta liela daļa Latvijas krievu kopienas līderu. Pati šī akcija tika nodēvēta par sociāli svešu elementu izsūtīšanu, un tā bija īstenota arī ar latviešu tautības partijas aktīvistu līdzdalību.

Savukārt hitleriskais terors, kurā tika iznīcināti vismaz 100 000 Latvijas pilsoņu (pārsvarā ebreju), faktiski noveda pie ebreju kopienas pilnīgas iznīcināšanas. Un to nebūt neīstenoja pašu ebreju rokas. Šis terors absolūti sakrīt ar starptautiski atzīto genocīda definīciju, un līdz ar to tikai 4.jūliju varētu atzīt par genocīda upuru piemiņas dienu.

Kara laikā mūsu Latvija diemžēl kļuva par ļoti efektīvu cilvēku masu iznīcināšanas novadu, un šeit tika nogādāti cilvēki no visas Eiropas un no okupētās PSRS. Kopējais noslepkavoto skaits sastādīja vairākus simtus tūkstošus cilvēku. Tas ir krietni vairāk par to cilvēku skaitu, kuri diemžēl gāja bojā Sibīrijā. Tāpēc, dāmas un kungi, nav vērts nodarboties ar melīgu propagandu. It īpaši tad, ja šai propagandai ir konkrēts mērķis - novērst iedzīvotāju uzmanību no pašreizējās varas pārstāvju darbības.

Latvijas iedzīvotāju skaits no 1989. līdz 2007.gadam ir sarucis tieši par 400 tūkstošiem cilvēku. Tieši šādu ciparu min arī Latvijas vēsturnieki, novērtēdami Latvijas demogrāfiskos zaudējumus Otrā pasaules kara laikā.

Varētu teikt, ka tā saucamie „demokrāti” (pēdiņās) Latvijas tautu ir noveduši tikpat lielā demogrāfiskā postā, kā to izdarīja nacistiskā Vācija.

Kopš 1990.gada Latvijas iedzīvotāju dabisko pieaugumu ir nomainījis dabiskais zudums. Turklāt nelatviešu samazinājuma tempi divreiz pārsniedz latviešu samazināšanās tempus. Starp citu, tā ir tieša demogrāfiskā genocīda pazīme.

Nu jā! Ja jūs uzskatāt, ka latvieši ir daudz vērtīgāka iedzīvotāju daļa, tad atzīmēšu, ka kopš neatkarības atgūšanas 1990.gadā latviešu skaits Latvijā ir sarucis par 47 tūkstošiem, bet, ņemot vērā netiešus demogrāfiskos zudumus, - par 90 tūkstošiem. Tas ir genocīds, mīļie kolēģi!

Un es lūdzu jūs atbalstīt PCTVL priekšlikumus!

Sēdes vadītājs. Debates turpinās deputāts Juris Dobelis.

J.Dobelis (TB/LNNK frakcija).

Cienītie kolēģi! Vispirms es izsaku nosodījumu visiem tiem, kuri zinot vai nesaprotot pieķēzīja Latvijas Republikas kalendāru, bet acīmredzot tā ir tāda jautra nodarbošanās. Mums ļoti patīk spēlēties ar savu vēsturi.

Otrkārt, 5.priekšlikums skaidri parāda, ka iesniedzējs galīgi nezina Latvijas vēsturi vai arī izliekas, ka nezina Latvijas vēsturi. Apzināta faktu sagrozīšana vai ārkārtīgi liela, milzīga nezināšana. Divi varianti.

Ne jau velti iepriekšējais runātājs - viņam vairs nebija ko teikt, jo viņš vēsturi nezina, - nekā no tās nesaprot! Un tāpēc viņš sāka runāt par šīsdienas valdību. Šim priekšlikumam nav nekāda sakara ar šīsdienas valdību. Tā var patikt vai nepatikt, bet iepriekšējais runātājs nav pat izlasījis tekstu, kāds ir šis priekšlikums. Viņš vienkārši atnāca un kaut ko runāja, nezinādams, ko nozīmē vārds „genocīds”, nezinādams, ko nozīmē vārds „terors”.

Uzsveru skaidri un gaiši, ka diemžēl, patīk tas vai nepatīk, bet komunistiskā iekārta vienmēr ir vērsusies pret nacionālo domāšanu. Vienmēr un visur! Ne jau velti šodien Saeimā sēž tādi cilvēki, kuri, nesaprotot, kas ir nacionālisms, vienkārši lieto neķītrus vārdus, varbūt nesaprazdami to jēgu. To viņiem vēl varētu piedot.

Komunistiskajai ideoloģijai bija raksturīgi noliegt jebkuru nacionālo domāšanu. Pilnīgi noliegt! Saplūdināt kopā visus cilvēkus, apvienot viņus kaut kādā mistiskā jēdzienā - padomju tauta un uzspiest lielkrievu šovinistu radīto domu par to, ka ir vienota valoda. Ja jau ir vienota padomju tauta, tad ir arī vienota valoda. Nu, protams, ka tā ir krievu valoda!

Un tāpēc ārkārtīgi rūpīgi atkal ir jāskatās uz mūsu pagātni - uz to, pret ko tad vērsās komunistiskā iekārta. Tā kopā ar sakausēto, iekausēto lielkrievu šovinismu apkaroja jebkuru tautību, un tas ir šīs iekārtas darbības pamatā. Līdz ar to mēs šīs sekas redzam arī šodien. Ļoti vienkārši - visur iesprauž vārdu „terors”. Tas ir moderni. Skaisti izskan: „Cīnīsimies pret terorismu, apkarosim teroru!” Aizvietojam vārdu „genocīds” ar vārdu „terors”. Viss ir kārtībā! Visa pasaule zina, kas ir terors. Nav nekādu jautājumu.

Priekšlikums ir vienkārši bezkaunīgs. Tas ir apzināti bezkaunīgs. Protams, apvienojumā ar tieksmi nākt un parunāt. Un šeit nāks un atkal runās cilvēki, kuri neko nejēdz no nacionālisma, kuri neko nejēdz no nacionālās domāšanas. Tie ir cilvēki, kam nav savas dzimtenes, kam nav savas tautas. Tie ir cilvēki, kas nāk šeit uz Saeimu, lai iegūtu sev personīgu labumu. Un visļaunākais ir tas, ka viņi cenšas izmantot šo tribīni, cenšas izmantot šo runāšanu personīgo interešu labad. Un tikai! Un jebkurš, kas nāks no turienes, jebkurš, kas iedrošināsies šeit nākt, par to runāt un noniecināt nacionālo domāšanu, kā arī nicīgi izturēties pret genocīdu, ir tieši tāds pats - pliks āzis, kas vazājas pa pasauli.

Sēdes vadītājs. Debates turpinās deputāts Dzintars Ābiķis.

Dz.Ābiķis (Tautas partijas frakcija).

Augsti godātais priekšsēdētāj, cienījamie kolēģi! Cienījamie kolēģi no opozīcijas! Es tomēr aicinātu jūs nespēlēties ar tik nopietnām lietām. Es gribu atgādināt kolēģiem vienu patiesību - to, ka „Vjatlaga” nometnēs, kur tika ieslodzīti arī daudzi no tiem, kuri cieta 25.martā, mirstība bija piecas reizes augstāka nekā Buhenvaldē. Tā ka, lūdzu, nespēlējieties ar šīm lietām!

Sēdes vadītājs. Debates slēdzu. Komisijas vārdā par 5. - deputāta Buzajeva priekšlikumu - nekas nav piebilstams. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Balsosim par 5. - deputāta Buzajeva priekšlikumu! Lūdzu rezultātu! Par - 13, pret - 66, atturas - nav. Priekšlikums ir noraidīts.

J.Šmits. 6. - PCTVL frakcijas priekšlikums. Komisijā nav atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Atklājam debates. Debatēs pieteicies deputāts Juris Dobelis.

J.Dobelis (TB/LNNK frakcija).

Cienītie kolēģi! Izlasiet, lūdzu, rūpīgi šo priekšlikumu - 6.priekšlikumu! Tas ir vēl viens mēģinājums Latvijas vēsturi pielāgot Krievijas prasībām, nekas cits! Sen šeit viss ir nolemts par 8.maiju - kas tas tāds ir, kas tā ir par dienu. Ne jau velti latviešu leģionāri Lestenes Brāļu kapos tieši 8.maijā pulcējas kopā, atceroties Otrā pasaules kara upurus. Arī paši viņi diemžēl tādi bija.

Kāds ir pamats priekšlikumam pielikt klāt šeit 9.maiju? Kur ir loģika? Ļoti vienkārši! Krievija, toreiz PSRS, iespītējās - par spīti visai Eiropai izvēlējās 9.maiju. Izvēlējās sakarā ar to, ka naktī par dažām stundām šis laiks pārbīdījās no 8.maija uz 9.maiju. Nekāda cita iemesla nebija!

Visā Eiropā ir iedibināta vienota nostāja šinī jautājumā, bet Krievija pasaka: „Nē!” Krievijai vajadzīgs ir 9.maijs! Interesanti, ka Krievija ir aizmirsusi tādus vairāk ievērojamus karus kā, piemēram, karu pret Napoleonu, kaut gan varbūt vairāk varētu lepoties ar to, ka tieši Krievijai tur bija lieli nopelni… Nē, viņiem ir vajadzīgs šis karš - Otrais pasaules karš! Tāpēc, ka šodien ar Otro pasaules karu var spēlēties. Ne jau velti arvien pompozākas ir svinības katru gadu tieši 9.maijā, arvien vairāk tiek uzaicināti ārzemju speciālisti, lai parādītu savu militāro varenību. Tas nekas, ka pārdesmit kilometru attālumā no Maskavas nav elektrības mājās, nav tilta pār upi un vecs pensionārs netiek pie savas pensijas, jo otrā upes krastā atrodas nodaļa, kur viņam ir pensija jāsaņem. Un Latvijā diemžēl ir šie Krievijas pakalpiņi, kas pūš visu laiku Krievijas stabulē. Viņi nav nekādi Latvijas patrioti, nekad tādi nav bijuši un nekad tādi arī nebūs. Ir vienkārši nožēlojami skatīties, ka Eiropas Savienības dalībvalsts parlamenta pārstāvji ar aplausiem sveic huligānus, sveic visādus dauzoņas, kas Igaunijā sarīkoja nekārtības. Un mierīgi tas notiek! Un mēs šeit runājam par kaut kādu sabiedrības saprašanos, par kaut kādu abpusēju cieņu! Tāda var būt tikai tad, ja ir cieņa pret pamatvērtībām. Viena no pamatvērtībām ir mūsu attieksme pret mūsu pagātni, pret mūsu vēsturisko mantojumu. Un mūsu vēsturiskais mantojums ir cieši jāsaista ar Eiropas vēsturisko mantojumu, ja jau mēs esam Eiropas Savienības dalībvalsts. Kā gan citādi! Ne jau velti pēdējās tikšanās laikā Eiropas Savienība, paldies Dievam, ar Krieviju runāja vienā balsī, nevis viena valsts pateica to vai otra - šito.

Arī šis gadījums ir mēģinājums izraut no Eiropas Savienības vērtībām kaut ko tādu… Tas vairāk piedien Krievijai… Tādu priekšlikumu, protams, mēs neatbalstīsim.

Cienītie kolēģi, es aicinu pastāvīgi atgādināt Latvijas Republikas pilsoņiem šos mēģinājumus pārvērst Latvijas Republikas vēsturi, pavērst to sev vēlamā virzienā, pielāgojot to Krievijas prasībām!

Šajā pašā kontekstā ir jāatceras arī nupat notikusī, nesenā, Kaļužnija viesošanās pie mūsu deputātiem. Tur atkal bija skaidri redzams uzpūtīgs šovinisms, savas valodas uzspiešana. Kāpēc mums ir jārunā ar Krievijas pārstāvjiem krievu valodā? Kāpēc mēs nevaram izvēlēties kopīgu darba valodu - angļu, franču vai kādu citu, kādu vien gribat? Nē, notiek tā, ka mums ir jāpielāgojas viņu prasībām: viņš, šeit atrazdamies kā vēstnieks, nav atradis par vajadzīgu iemācīties latviešu valodu!

Tātad, ja mēs pratīsim sevi kā latviešus aizstāvēt, tad kaut kas sanāks. Un, lūdzu, atmaskojiet jebkuras šitās bezkaunības, kādas slēpjas 6.priekšlikumā!

Sēdes vadītājs. Debatēs pieteicies runāt deputāts Vladimirs Buzajevs.

V.Buzajevs (PCTVL frakcija).

Cienījamais Prezidij! Godātie deputāti! Jūsu priekšā vēl viens kompromisa priekšlikums, kuru mēs izvirzām un kurā ir runa ne tikai par pagātni, bet arī par tagadni un - vēl vairāk! - par Latvijas nākotni. Tas ir vēl viens mūsu mēģinājums piespiest valdošo vairākumu atzīt acīm redzamo, proti, ierakstīt kalendārā, ka nacisma sakāves gadskārta atzīmējama divas dienas pēc kārtas - 8. un 9.maijā -, kā to arī dara Latvijas tautas lielākā daļa. Pirms pāris nedēļām jūs visi varējāt pārliecināties, ka tas ir fakts. Stūrgalvīgā nevēlēšanās atzīt par oficiāli atzīmējamu to dienu, kuru ik gadus mūsu mazajā valstī publiski svin simtiem tūkstošu cilvēku, nedara jums godu. Šāda stulba un demonstratīva valdošā vairākuma uzvedība liek šaubīties par tā politisko kompetenci, risinot arī jebkuru citu jautājumu. Un saistībā ar diskusiju par Pārdaugavā esošā pieminekļa atbrīvotājiem demontēšanu - ar šā jautājuma risināšanu nodarbojas galvaspilsētas mērs no partijas, kas īpaši nesamierināmi izturas pret Staļinu, Čērčilu un Rūzveltu, - rodas jautājums par to, ka oficiālajai Latvijai vēl līdz pat šim laikam nav kļuvis skaidrs, kurā pusē tad tā bija karojusi Otrā pasaules kara laikā.

Dāmas un kungi no Saeimas labējā spārna! Ja jau Waffen SS leģions ir jūsu sirdīm daudz mīļāks nekā Rīgu no nacistiem atbrīvojušais 130.Latviešu strēlnieku korpuss un ja jau Kalēja, Arāja, Cukura un Ozola benžu komandas izsauc jūsos lielāku cieņu nekā Normandijas krastos desantējies amerikāņu karaspēks, tad no tā loģiski izriet, ka šādai valstij rodas zināmas saistības. Tad jau mūsu valstij vajag saņemt nevis dotācijas no Eiropas Savienības fondiem, bet gan izmaksāt reparācijas, tai skaitā arī tai pašai Krievijai, kurai Latvija pretēji jebkādai loģikai cenšas piestādīt rēķinu.

Dāmas un kungi! Veltīgi jūs pūlaties nostādīt ārpus likuma svētkus, kas ir tik dārgi simtiem tūkstošu Latvijas krievu, baltkrievu, poļu, ukraiņu un latviešu antifašistu sirdīm. Jūs paši apzināti pārvēršat 9.maiju par masu pilsoniskās nepakļaušanās dienu un objektīvi sekmējat to, lai šī nepakļaušanās notiktu nevis vienu dienu reizi gadā, bet gan ik dienas. Jau tas fakts, ka cilvēkiem, simtiem tūkstošu cilvēku patvaļīgi tiek liegtas politiskās tiesības, ka ir apdraudēta krievu minoritātes kultūra un valoda, tiek veikts uzbrukums krievu skolām, - tas viss, ko jūs cenšaties īstenot, ir ļoti tuvs tieši nacistiskajai ideoloģijai.

Diemžēl daudziem šeit zālē sēdošajiem Otrais pasaules karš nav beidzies ar Hitlera pašnāvību. Pienācis laiks arī Latvijai oficiāli atzīt hitleriskā reiha kapitulācijas dienu.

Paldies par uzmanību. (No zāles dep. I.Kalniņš: „Neko nevarēja saprast!”)

Sēdes vadītājs. Debatēs pieteicies runāt deputāts Jakovs Pliners.

J.Pliners (PCTVL frakcija).

Cienījamais Prezidij! Godātie deputāti! Bieži vien Saeimas sēdēs deputāts Dobelis apgalvo, ka mēs nezinām vēsturi. Es uzskatu, ka vēsturi nezina pats Dobeļa kungs un viņam līdzīgie. Mēs vēsturi zinām!

Cilvēce ir apveltīta ar neaizstājamu dārgumu - tā ir atmiņa. No vēsturiskās atmiņas kvalitātes ir atkarīga mūsu nākotne. Atmiņām ir jābūt patiesām, godīgām un tīrām. Izkropļotas atmiņas nes cilvēcei tikai nelaimi un ļaunumu.

Bez 8. un 9.maija, bez uzvaras pār fašismu nebūtu ne Latvijas, ne Saeimas. Saeimas ēkā vācu fašistiskās okupācijas laikā atradās (varbūt kāds to vēl nezina) Ostlandes SS štābs, kuru vadīja Rīgā 1946.gadā ar nāvi sodītais ģenerālis Frīdrihs Jekelns. Viena no galvenajām vēsturisko atmiņu glabātājām, bez šaubām, ir literatūra. To ir teicis ne tikai Ļevs Tolstojs, bet arī Rainis un Aspazija. Tāpēc es gribētu dāvināt Saeimas bibliotēkai divas grāmatas - divus vēstures spārnus, divas vēstures liecinieces -, kuras izdevusi Starptautiskā ebreju geto un genocīda vēstures biedrība 2007.gadā. Viena grāmata saucas „Tiesības uz dzīvi”, un tās autore ir ebrejiete Ella Medaljē. Otra - pazīstamo latviešu rakstnieku Annas Sakses un Jāņa Sudrabkalna grāmata, kas satur svaigas atmiņas, jo ir sarakstīta 1945.gadā un saucas „Par vācu fašistisko briesmoņu zvērībām Padomju Latvijā”; 2007.gadā šī grāmata tika iztulkota krievu valodā ar nosaukumu „Bendes un upuri”. Abas grāmatas stāsta par brūnā mēra pastrādātajām zvērībām Latvijā laikā no 1941.gada līdz 1944.gadam. Tajās stāstīts par to, kā nacisti iznīcināja ebrejus (pirmajā grāmatā) un latviešus (otrajā grāmatā).

Starp citu, Ella Medaljē kādu laiku bija ieslodzīta Saeimas ēkas, kas tolaik, kā jau minēju, kalpoja par SS štābu, pagrabos. Un viņu pratināja pats ģenerālis Jekelns.

Ja nebūtu diženās uzvaras pār vācu fašistiskajiem iebrucējiem, ja 1945.gada 8. un 9.maijā Vācija nekapitulētu, tad cilvēces un tātad arī latviešu tautas vēsture veidotos pavisam citāda. Daļu no latviešiem visdrīzāk iznīcinātu, daļu pārvācotu, daļu izsūtītu uz Krievijas ziemeļu rajoniem, kā to bija ieplānojis 15-20 gadu laikā izdarīt reihsministrs Rozenbergs.

Tā nav taisnība, ka 9.maiju - Uzvaras dienu pār nacistisko Vāciju - svin tikai Krievijā. 9.maiju atzīmē arī Čehijā, kas tāpat kā Latvija ir Eiropas Savienības dalībvalsts… 9.maiju, Uzvaras svētkus, svin arī vairums NVS valstu. Tāpat 9.maiju svin arī paši vācieši. To es redzēju pats savām acīm: noliek ziedus pie pieminekļa padomju karavīram - ar vācu meitiņu uz rokām -, kas atrodas Treptova parkā Berlīnē.

Es lūdzu atbalstīt mūsu priekšlikumu! Es lūdzu iepazīties ar šīm grāmatām, kuras, es ceru, tiks nodotas… Laipni lūdzu, lai Prezidijs tās nodotu mūsu Saeimas bibliotēkai!

Paldies jums par uzmanību.

Sēdes vadītājs. Debates turpinās deputāts Juris Dobelis, otro reizi.

J.Dobelis (TB/LNNK frakcija).

Cienītie kolēģi! Nu, redziet nu! Atkal nonākam pie vecu vecās parunas: „Zvaniņš skan, tikai nav zināms, kur tas atrodas.” Kāds ir priekšlikums? Priekšlikums ir tikai par to, kur, kad un ko atzīmēt. Runa ir par piemiņas dienu!

Par ko runāja iepriekšējais runātājs? Viņš vispār nerunāja par piemiņas dienām, viņš sāka runāt par visādām ciešanām. Nu varbūt sāksim ar kaut kādiem aizvēsturiskiem laikiem pirms kādiem desmittūkstoš gadiem un tad pakāpeniski nonāksim līdz šodienai?

Redziet, šis runātājs skaidri parādīja savu attieksmi. Viņš vai nu nezina vēsturi, vai izliekas, ka nezina. (No zāles dep. J.Pliners: „Juri, organizēsim eksāmenu, kurš labāk zina!”) Un šī izlikšanās ir daudz bīstamāka! Tā ir skaidra izlikšanās, tāpēc ka, runājot par vēsturiskiem datumiem, tiek iepīts tas, kas pilnīgi neattiecas uz šo priekšlikumu. Šis priekšlikums ir tikai par 8. un 9.maiju, šis priekšlikums nav ne par kādiem genocīdiem, ne par kaut kādiem citiem vēsturiskiem datumiem.

Te jau viens runātājs aizrunājās līdz Arājam, līdz… es nezinu, līdz vēl kam. Protams, tā ir pastāvīga Krievijas politiķu vēlme - visur, kur vajag, iepīt savas intereses.

Aicinu šo priekšlikumu noraidīt.

Sēdes vadītājs. Debates slēdzu. Vai vēlaties komisijas vārdā kaut ko piebilst? Nē. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Balsosim par 6. - PCTVL frakcijas priekšlikumu! Lūdzu rezultātu! Par - 20, pret - 67, neviens deputāts neatturas. Priekšlikums nav atbalstīts.

J.Šmits. 7. - deputāta Buzajeva priekšlikums. Komisijā nav atbalstīts. (No zāles: „Balsot!”)

Sēdes vadītājs. Deputāti prasa balsojumu. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Balsosim par 7. - deputāta Buzajeva priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par - 17, pret - 64, atturas - nav. Priekšlikums nav atbalstīts.

J.Šmits. 8. - deputāta Buzajeva priekšlikums. Komisijā nav atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Atklājam debates. Debatēs pieteicies deputāts Juris Dobelis.

J.Dobelis (TB/LNNK frakcija).

Cienītie kolēģi! Izlasiet, lūdzu, šo priekšlikumu! Tā jau vispār ir klaja ņirgāšanās par Latviju! Pilnīgi klaja ņirgāšanās - vārdu „okupācija” aizstāt ar vārdu „inkorporācija”. Pirmkārt, tas parāda, ka iesniedzējs nezina, ko nozīmē vārds „inkorporācija”, jo 17.jūnijā, pat tad, ja mēs runātu tīri teorētiski, nebija nekādas inkorporācijas. Tik daudz jau nu gan jums vajadzēja vēsturi zināt! Vēl bija 21.jūlijs ar mākslīgi sasauktu tā saucamo Saeimas sēdi, vēl bija augusts, kad brauca smieklīgās drēbēs saģērbti, saproties… (No zāles dep. N.Kabanovs: „Latviešu tautastērpos!”) it kā latvieši uz Maskavu… bija uzbeks, kurš aicināja mūs uzņemt laimīgajā tautu saimē. Tā ka tas vien jau liecina par jūsu līmeni - par to, kā jūs izturaties pret vēsturi. Lūk, par ko ir runa!

Bet, otrkārt, tā ir klaja ņirgāšanās! Mums kalendārā jau ir Latvijas Republikas okupācijas diena. Kurš normāli domājošs cilvēks, kas kaut cik ciena Latviju, - es šeit nerunāšu par tautību… kurš kaut cik normāli domājošs cilvēks drīkst noliegt okupāciju?! Jā, mums šādas bezkaunības šeit ir bijis jādzird. Nāks vēl viens otrs prātvēders, kas labi iedzīvojies Latvijā, un runās, ka nav bijusi nekāda okupācija, ka tauta pati labprātīgi ir sagaidījusi attiecīgos iebrucējus.

Diemžēl daļu drosmes tādiem runātājiem dod arī šis balsojums par 8.martu. Tas rada pārliecību, ka ar laiku varētu būt lielāka visatļautība. Un, redziet, desmitiem tūkstošu, simtiem tūkstošu bojā gājušo cilvēku šeit netiek minēti. Šeit nav runa par to, ko Latvijai nodarīja 17.jūnijs. Nē, mēs vēl mierīgi novāksim nost vārdu „okupācija”. Tāda, redziet, nemaz nav bijusi! Ļoti skaisti!

Un tad nu parunāsim par savstarpējo cieņu, parunāsim par nacionālismu, par to, kā kurš to saprot, parunāsim par tiem cilvēkiem, kuri visu laiku „līmējas” klāt Krievijai, kuri faktiski ir vistīrākie Krievijas piekritēji visos jautājumos, un, ja viņi kaut kur arī tēlo, ka viņi ar kaut kādām interesēm aizstāv Latvijas Republikas pilsoņus, tad tā ir mākslīga izlikšanās. Nekas vairāk!

Paldies, protams, daļēji arī par to, ka jūs dodat man iespēju runāt par vēsturi. Ja nebūtu šādu priekšlikumu, es nevarētu runāt. Es jau nenākšu runāt par katru jūsu priekšlikumu, ja tas neskar vēsturi, bet, ja tas skar mūsu apvainošanu… ja tas skar okupācijas noliegšanu, ja tas klaji parāda iesniedzēju pilnīgu vēstures nezināšanu un pilnīgu nesaprašanu, ko kurš vārds nozīmē, ja kāds nevar saprast, kas ir „okupācija”, kas ir „aneksija” un kas ir „inkorporācija”… Nu diemžēl! Tad paņemiet svešvārdu vārdnīcu un izlasiet, ko katrs šis vārds nozīmē! Tur jums nav pat labi jāzina latviešu valoda! Pietiks ar jūsu valodas zināšanām…

Tātad šis ir sasteigts, ātrs priekšlikums, lai tikai kaut kā „iezāģētu”, lai tikai ar kaut kādiem paņēmieniem noņemtu vārdu „okupācija”, lai apšaubītu šo vārdu! Jo, piedošanu, kā velns no krusta Krievija baidās no vārda „okupācija”. Pamēģiniet no viena krievu diplomāta kaut kur izspiest to, ka Latvija, Lietuva un Igaunija ir bijusi okupēta! Pamēģiniet kādā starptautiskā saietā no viņa to izspiest! Neiespējami! Jūs varat viņam milzīgu rulli uz vēdera uzlikt, nobraukt trīs reizes pa vēderu, bet viņš tik un tā neko nepateiks!

Tātad - lūdzu! Es ceru, ka lielais vairākums Latvijas Republikas Saeimas deputātu sapratīs, ko nozīmē visi šie slēptie vai atklātie uzbrukumi mūsu pagātnei, it īpaši šim jēdzienam, kas skar Latvijas Republikas okupāciju.

Sēdes vadītājs. Debatēs pieteicies runāt deputāts Vladimirs Buzajevs.

V.Buzajevs (PCTVL frakcija).

Cienījamais Prezidij! Godātie kolēģi! Dobeļa kunga uzstāšanās runā ir daļa taisnības. Tieši 17.jūnijs bija Latvijas inkorporācijas procesa PSRS sastāvā tikai sākums. Šis process turpinājās divus mēnešus un tika pabeigts ar Latvijas Saeimas lūgumu - pieņemt Latviju PSRS sastāvā. Es neuzskatu, ka tā bija godīga un starptautiskajām normām atbilstoša PSRS rīcība. Es tikai uzskatu, ka būtu lietderīgi mūsu likumos izmantot taisnīgu terminoloģiju - nevis tādu, kura tolaik tika izgudrota Gebelsa propagandas ministrijas iekšienē, bet gan tādu, kuru izmantoja gan Čērčils, gan Rūzvelts.

1940.gadā Latvijā nebija nedz karadarbības, nedz okupācijas administrācijas, pat ne īpaša stāvokļa. Latvijas teritorijā uzreiz stājās spēkā PSRS likumdošana, un visi Latvijas pilsoņi tika uzņemti PSRS pilsonībā, pilnībā baudot PSRS pilsoņu nelielās tiesības un grūtos pienākumus, - tātad inkorporācijas tipiskās pazīmes.

1991.gada oktobrī Latvijas Augstākā padome atņēma politiskās un pārējās pilsoniskās tiesības savu vēlētāju vienai trešdaļai. Mūsu lielo pilsētu domes, it īpaši Rīgā un Liepājā, attiecībā uz savu pilsētu iedzīvotāju ievērojamu daļu ir tuvākas okupācijas administrācijai nekā, teiksim, Rīgas pilsētas Proletāriešu rajona izpildkomiteja Eduarda Berklava darbības laikā. Ir likumsakarīgi, ka, teiksim, tipisks okupācijas administrācijas pārstāvis krievu pilsētā Jānis Birks ar lielu prieku ir saskaņojis NSS gājienu 9.maijā pie Latvijas atbrīvotāju pieminekļa.

Mans priekšlikums, kas paredz aizstāt vārdu „okupācija” ar vārdu „inkorporācija”, ir svarīgs ne tikai tādēļ, lai reabilitētu Čērčila un Rūzvelta godīgos vārdos. Šis priekšlikums pilnīgi atbilst arī vēsturiskajai taisnībai un manu vēlētāju vēlmei. Mēs šeit neesam sveši. (No zāles dep. I.Kalninš: „Neskaties uz mani!”) Neesam nevēlami viesi. Mēs esam Latvijas tautas neatņemama sastāvdaļa. Aicinu atbalstīt! (No zāles dep. I.Kalniņš: „Neko nevarēja saprast!”)

Sēdes vadītājs. Debates turpinās deputāts Pēteris Tabūns. Vai jums pietiks ar atlikušo laiku līdz pārtraukumam? Pietiks. Lūdzu!

P.Tabūns (TB/LNNK frakcija).

Pietiks. Tikai dažos teikumos. Man kā Latvijas patriotam ir kauns, ka dienu no dienas, sēdi pēc sēdes man šeit, neatkarīgā Latvijā, ir jāklausās šādu Latvijas nelabvēļu, lai neteiktu ienaidnieku, runas, kas ir absolūti apkaunojošas. Žēl, ka jums, vismaz vienai daļai, tās nav apkaunojošas. Un šodien jūs jau piekāpāties šim spiedienam, atzīdami 8.martu par atzīmējamu dienu.

Saeimas sēdes - cik reižu es esmu šeit to atgādinājis no tribīnes! - pārvēršas par „sarkano deputātu” spēka demonstrēšanas vietu. (No zāles dep. J.Pliners: „Par tēmu! Par tēmu jārunā!”) Reizi pēc reizes, atkal un atkal - regulāri! Un mēs to ciešam un pieciešam. (No zāles dep. A.Golubovs: „Kas jums atliek!”) Cik ilgi?

Draugi mīļie, latviešu deputāti! No Atmodas laika ideāliem drīz vairs laikam nepaliks pāri itin nekas, ja mēs te turpināsim klausīties, neko nedarīt un piekāpties. Man patiešām ir kauns, ka tā tas notiek 9.Saeimā.

Sēdes vadītājs. Vai deputāts Jakovs Pliners runās pēc pārtraukuma? Jums ir viena minūte. Lūdzu!

J.Pliners (PCTVL frakcija).

Godājamais Prezidij! Pirmkārt, es uzskatu, ka jums jāseko - tieši priekšsēdētājam! -, vai deputāts runā par konkrēto priekšlikumu vai viņš novirzās no tēmas.

Un, otrkārt, es gribu jums visiem pateikt, ka griezties tikai pie latviešu deputātiem… Es domāju, ka mēs visi esam Latvijas deputāti, tāpēc griezties pie deputātiem tā, kā to darīja iepriekšējais runātājs, - tas ir nekorekti, tas ir, manuprāt, amorāli, un tā ir tēma, kuru vajadzētu izskatīt Mandātu, ētikas un iesniegumu komisijai. No tā sākas nacionālisms vai vēl kas sliktāks.

Paldies jums!

Sēdes vadītājs. Vai Juris Dobelis vēl…? Tagad ir pienācis laiks pārtraukumam. Jūs gribat runāt? (No zāles: „Runā, Juri! Lai runā! Pasaki visu! Sadod viņiem!”) Nu, lūdzu! Vārds deputātam Jurim Dobelim.

J.Dobelis (TB/LNNK frakcija).

Cienītie kolēģi! Tad, kad nelatviešu deputāti ar savu rīcību pierādīs, ka viņi ir Latvijas patrioti un latviešu tautas atbalstītāji, tad būs cita runa. Jūsu līdzšinējie priekšlikumi ir ar pilnīgi pretēju nozīmi, tāpēc, lūdzu, labojieties! Es jūs varu pamācīt.

Sēdes vadītājs. Debates slēdzu. Godātie kolēģi! Komisijas vārdā nekas nav piebilstams. Paldies. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Balsosim par 8. - deputāta Buzajeva priekšlikumu! Lūdzu rezultātu! Par - 17, pret - 62, atturas - 1. Priekšlikums nav atbalstīts.

Godātie kolēģi, mēs turpināsim izskatīt šo likumprojektu pēc pārtraukuma. Tagad lūdzu zvanu reģistrācijai. Lūdzu reģistrēties…

Godātie kolēģi, vārds paziņojumam deputātam Andrim Bērziņam no ZZS frakcijas.

A.Bērziņš (ZZS frakcija).

Godātie kolēģi, man ir ļoti svarīgs paziņojums. Sociālo un darba lietu komisijas sēde pēc šīs komisijas priekšsēdētājas Aijas Barčas iniciatīvas notiks šodien pulksten 10.36 Sociālo un darba lietu komisijas telpās.

Sēdes vadītājs. Vārds paziņojumam deputātam Staņislavam Šķesteram.

S.Šķesters (ZZS frakcija).

Augsti godātie Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas deputāti! Lūdzu uz sēdi pēc 5 minūtēm. Paldies.

Sēdes vadītājs. Paldies.

Vārds paziņojumam deputātam Jānim Šmitam.

J.Šmits (LPP/LC frakcija).

Augsti godātie Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas locekļi! Es aicinu jūs uz sēdi, kas notiks pulksten 10.35 Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas telpās. Paldies.

Sēdes vadītājs. Vārds reģistrācijas rezultātu nolasīšanai Saeimas sekretāra biedram Andrejam Klementjevam.

A.Klementjevs (9.Saeimas sekretāra biedrs).

Labrīt, augsti godātie deputāti! Nav reģistrējušies: Boriss Cilevičs, Dzintars Jaundžeikars, Ivans Klementjevs, Visvaldis Lācis, Gunārs Laicāns, Ainars Latkovskis, Anatolijs Mackevičs, Leopolds Ozoliņš, Uldis Augulis un Māris Krastiņš. Paldies.

Sēdes vadītājs. Pārtraukums līdz pulksten 11.00.

Sēdi vada Latvijas Republikas 9.Saeimas priekšsēdētājs

Indulis Emsis.

Sēdes vadītājs. Godātie kolēģi! Atsākam darbu. Atgādinu, ka mēs turpinām izskatīt likumprojektu „Grozījums likumā „Par svētku, atceres un atzīmējamām dienām””. Mēs izskatām šo likumprojektu trešajā lasījumā.

Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas vārdā ziņo deputāts Jānis Šmits. Par 9.priekšlikumu.

J.Šmits. 9. - deputāta Buzajeva priekšlikums. Komisijā nav atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Atklājam debates. Debatēs pieteicies deputāts Juris Dobelis.

J.Dobelis (TB/LNNK frakcija).

Cienītie kolēģi! Nupat mēs dzirdējām satraucošus vārdus par to, ka šeit šķir latviešus no citām tautībām, skanēja pat visādi Ētikas kodeksa jautājumi.

Un tagad izlasiet šo 9.priekšlikumu! Vai šis priekšlikums nav tieši tāds, kas vērsts uz šo tautību dalīšanu? Tiek noniecināta tauta kā tāda. Un viss notikušais tiek apzīmēts ar tādiem savdabīgiem vārdiem: „PSRS dzīvojošie latvieši”. Lūk, tad tie, kuri te nākat un gaudojat par citām tautībām, izlasiet to, ko jūs paši iesniedzāt! Tieši jūs esat tie, kuri provocē kaut kādas tādas lietas. Un tā ir vēlme izvairīties no tā, ka totalitārais komunistiskais režīms vērsās pret veselām tautām kā tādām.

Es varbūt atgādināšu tiem, kuri nelasa grāmatas par vēsturi - un tādu te ir diezgan daudz!... Kad vēstures grāmatās tika publicētas safabricētās lietas par latviešiem, kurās viltus veidā ietilpināja teikumus, ka, lūk, Latvijas buržuāziskie nacionālisti, kā toreiz runāja, esot saistīti ar citiem latviešiem, kuri tajā brīdī atradās Krievijā, tad tā skaidrā valodā bija vēršanās pret veselu tautu, nevis pret šīs tautības atsevišķiem pārstāvjiem. Un, ja jūs runājat par to, ka nevajag radīt konfrontāciju, tad, piedošanu, kamēr būs šāda Krievijai vajadzīgā un iztapīgā darbība, tikmēr būs arī šī konfrontācija, un tā tikai vēl padziļināsies.

Vai tiešām ir grūti pamanīt, ka latviešu jauniešu vidū pakāpeniski nostiprinās nacionālisms? Pirms gadiem desmit nebija šādu organizāciju, kādas ir šodien. Labi! Tās ir mazskaitlīgas, bet tās nav radušās nejauši. Tās ir radušās tāpēc, ka ir iemesls. Kā lai latviešu jaunietis jūtas, redzot to ālēšanos Pārdaugavā 9.maijā? Kā lai viņš jūtas? Kā lai jūtas domājošs inteliģents, latvietis, lasot šos priekšlikumus? Vai tiešām jūs nejūtat, ka jūs apzināti ejat uz konfrontāciju? Es domāju, ka jūs to ļoti labi jūtat un saprotat. Jums ir vajadzīga konfrontācija! Jā, lai atbildētu tādiem kā jūs, man ir jānāk tribīnē, lai jūs atmaskotu. Tas ir mans darbs. Citādu es to nevaru iedomāties.

Mums nupat bija tikšanās ar Lietuvas un Igaunijas Aizsardzības komisiju pārstāvjiem, kur igauņi skaidrā valodā pateica, ka pēc tā, kas notika Tallinā, pakāpeniski pieaug, turklāt pamatīgi pieaug to igauņu jauniešu skaits, kuri izsaka vēlēšanos darboties drošības struktūrās. Lūdzu, turpiniet tādā pašā garā, ja jums tas ir vajadzīgs!

Acīmredzot ir vajadzīgs. Un tad te vēl nākat un smilkstat: „Ziniet, jūs mūs tur apspiežat, jūs mūs tur iespiežat…” Kā jūs paši uzvedaties? Jūs radāt visus priekšnosacījumus šādai rīcībai un neko citu!

Paskatieties! Gandrīz visi šodien skatāmie priekšlikumi ir mūsu vēstures noniecināšana, mūsu tautības noniecināšana, līdz pat okupācijas fakta noliegšanai. Aiziet, uz priekšu!

Protams, mēs šo priekšlikumu neatbalstīsim, bet mēs nevaram jums arī neuzsvērt šo jūsu rīcību!

Sēdes vadītājs. Turpināsim debates. Par 9.priekšlikumu debatēs pieteicies deputāts Vladimirs Buzajevs.

V.Buzajevs (PCTVL frakcija).

Cienījamie kolēģi! Es negribēju vilcināt laiku un vispār runāt par šo priekšlikumu, bet es ar lielu neizpratni uzklausīju Dobeļa kunga runu, jo te runa ir par 1938.gada decembra notikumiem tieši PSRS, par teroru, kurš bija vērsts tieši pret PSRS dzīvojošajiem latviešiem. Daudzi cilvēki toreiz tika iznīcināti - un ne tikai tie latvieši, kuri strādāja NKVD aparātā, bet arī tādi izcili cilvēki kā, teiksim, Viktora Alkšņa tēvs, kas bija Sarkanās armijas karaspēka virsnieks. Tika iznīcināti arī daudzi tādi cilvēki, kuri vispār nenodarbojās ar politiku, bet bija Latviešu nacionālās kultūras biedrības vadītāji PSRS laikā. Tā ir liela traģēdija, un tas ir liels noziegums.

Vēl vairāk! Šis noziegums ir tuvāks genocīdam nekā, teiksim, ar citiem šiem datumiem - 14.jūniju vai 25.martu - saistītie notikumi. Ir tikai viena cita lieta - tieši šajā laikā Padomju Savienībā tika iznīcināti arī citu minoritāšu pārstāvji. Vēl vairāk! Tika iznīcināti tieši krievu izcelsmes cilvēki. Teiksim, arī abi mani vectēvi tieši šajā laikā atradās cietumā, bet, paldies Dievam, viņi ir izdzīvojuši.

Šis priekšlikums ir acīm redzams likuma precizējums, un, ja mēs to neizdarīsim, tad no esošā teksta vispār nav saprotams, par ko ir runa. Un ne vairāk. Un sakarā ar to visi Latvijas patrioti - gan no labā spārna, gan no centra, gan no kreisā spārna - var droši balsot par manu 9.priekšlikumu.

Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītājs. Debates slēdzu.

Komisijas vārdā? Ja Jānis Šmits neko nevēlas piebilst, tad lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Balsosim par 9. - deputāta Buzajeva priekšlikumu! Lūdzu rezultātu! Par - 14, pret - 46, atturas - 14. Priekšlikums nav atbalstīts.

J.Šmits. 10. - PCTVL frakcijas priekšlikums. Komisijā nav atbalstīts. (No zāles: „Balsot!”)

Sēdes vadītājs. Deputāti prasa balsojumu. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Balsosim par 10. - PCTVL frakcijas priekšlikumu! Lūdzu rezultātu! Par - 16, pret - 60, atturas - 1. Priekšlikums nav atbalstīts.

J.Šmits. 11. - PCTVL frakcijas priekšlikums. Komisijā nav atbalstīts. (No zāles: „Balsot!”)

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Balsosim par 11. - PCTVL frakcijas priekšlikumu! Lūdzu rezultātu! Par - 18, pret - 59, atturas - 2. Priekšlikums nav atbalstīts.

J.Šmits. Līdz ar to visi priekšlikumi ir izskatīti. Es lūdzu Saeimu atbalstīt likumprojektu trešajā, galīgajā, lasījumā.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Balsosim par likumprojekta ar reģistrācijas numuru 13/Lp9 pieņemšanu! Lūdzu rezultātu! Par - 77, pret - 3, atturas - 3. Likums pieņemts.

J.Šmits. Paldies.

Sēdes vadītājs. Godātie kolēģi, pirms mēs izskatām nākamo darba kārtības punktu, informēju jūs, ka Saeimas Prezidijs ir saņēmis deputātu Plinera, Buhvalova, Kabanova, Mitrofanova, Sokolovska un Buzajeva jautājumu. Deputātu jautājums ir adresēts izglītības un zinātnes ministrei Baibai Rivžai. Jautājuma būtība - par vienota valsts valodas eksāmena ieviešanu. Informēju deputātus, ka šo jautājumu mēs nododam izglītības un zinātnes ministrei Baibai Rivžai.

Izskatīsim nākamo darba kārtības punktu - likumprojektu „Septītās Dienas Adventistu Latvijas draudžu savienības likums”. Trešais lasījums.

Juridiskās komisijas vārdā - deputāts Vjačeslavs Stepaņenko.

V.Stepaņenko (LPP/LC frakcija).

Augsti godātais priekšsēdētāja kungs! Godātie kolēģi! Strādāsim ar likumprojektu „Septītās Dienas Adventistu Latvijas draudžu savienības likums” (reģistrācijas Nr.55/Lp9).

Uz trešo lasījumu Juridiskā komisija ir saņēmusi deviņus priekšlikumus. 1.priekšlikumu tā ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt komisijai.

V.Stepaņenko. 2.priekšlikums - atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt komisijai.

V.Stepaņenko. 3. - atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt komisijai.

V.Stepaņenko. 4. - nav atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt komisijai.

V.Stepaņenko. 5. - nav atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt komisijai.

V.Stepaņenko. 6. - atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

V.Stepaņenko. 7. - atbalstīts daļēji un iekļauts nākamajā - 8.priekšlikumā, kurš ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt atbildīgās komisijas atzinumiem par 7. un 8.priekšlikumu.

V.Stepaņenko. Un pēdējais - 9.priekšlikums - arī ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt komisijai.

V.Stepaņenko. Lūdzu Saeimu nobalsot par likumprojekta pieņemšanu trešajā, galīgajā, lasījumā!

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Balsosim par likumprojekta ar reģistrācijas numuru 55/Lp9 pieņemšanu! Lūdzu rezultātu! Par - 68, pret un atturas - nav. Likums pieņemts.

Izskatīsim nākamo darba kārtības punktu - likumprojektu „Grozījumi Elektronisko dokumentu likumā”. Trešais lasījums.

Tautsaimniecības komisijas vārdā - deputāts Andis Kāposts. (No zāles dep. J.Dobelis: „Turies, Andi, turies!”)

A.Kāposts (ZZS frakcija).

Cienījamie kolēģi, strādāsim ar likumprojektu „Grozījumi Elektronisko dokumentu likumā” (reģistrācijas numurs 255/Lp9). (No zāles dep. V.E.Bresis: „Runā skaļāk!”)

No Juridiskās komisijas ir saņemti seši redakcionāli priekšlikumi, kurus visus komisija ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Skatīsim pa vienam! 1. - Juridiskā biroja priekšlikums.

A.Kāposts. Visi seši priekšlikumi ir atbalstīti.

Sēdes vadītājs. Pa vienam jāskata!

A.Kāposts. 1. - Juridiskās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt komisijas atzinumam.

A.Kāposts. 2. - Juridiskās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt komisijas atzinumam.

A.Kāposts. 3. - Juridiskās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt komisijas atzinumam.

A.Kāposts. 4. - Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt komisijai.

A.Kāposts. 5. - Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt komisijai.

A.Kāposts. Un 6. - Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt komisijas atzinumam.

A.Kāposts. Lūdzu atbalstīt likumprojektu trešajā lasījumā. (No zāles dep. J.Dobelis: „Malacis! Malacis! Foršs čalis!”)

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Balsosim par likumprojekta ar reģistrācijas numuru 255/Lp9 pieņemšanu! Lūdzu rezultātu! Par - 71, pret un atturas - nav. Likums pieņemts.

Izskatīsim nākamo darba kārtības punktu - likumprojektu „Grozījumi likumā „Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā””. Pirmais lasījums.

Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas vārdā - deputāts Jānis Lagzdiņš.

J.Lagzdiņš (Tautas partijas frakcija).

Godātie kolēģi deputāti! Es aicinu atbalstīt valdības iesniegtos likuma grozījumus. Likumprojekts „Grozījumi likumā „Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā”” ir nepieciešams, jo minētais likums jāsaskaņo ar Fizisko personu mantiskā stāvokļa deklarēšanas likumu.

Aicinu atbalstīt likumprojektu pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Balsosim par likumprojekta, kura reģistrācijas numurs ir 332/Lp9, pieņemšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu rezultātu! Par - 80, pret un atturas - nav.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam.

J.Lagzdiņš. 5.jūnijs.

Sēdes vadītājs. 5.jūnijs. Vai deputātiem ir kādi citi priekšlikumi? Deputātiem citu priekšlikumu nav. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš - 5.jūnijs.

Izskatīsim nākamo darba kārtības punktu - likumprojektu „Valsts materiālo rezervju likums”. Pirmais lasījums.

Tautsaimniecības komisijas vārdā - deputāts Artūrs Rubiks.

A.Rubiks (frakcija „Saskaņas Centrs”).

Labdien, godātie kolēģi! Tautsaimniecības komisija izskatīja pirmajā lasījumā likumprojektu „Valsts materiālo rezervju likums” (reģistrācijas numurs 338/Lp9) un atbalstīja to.

Lūdzu balsot.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Balsosim par likumprojekta, kura reģistrācijas numurs ir 338/Lp9, pieņemšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu rezultātu! Par - 79, pret un atturas - nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā pieņemts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam.

A.Rubiks. 29.maijs.

Sēdes vadītājs. 29.maijs. Vai deputātiem ir kādi citi priekšlikumi? (No zāles: „Nav!”) Deputātiem citu priekšlikumu nav. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš - 29.maijs.

Izskatīsim nākamo darba kārtības punktu - likumprojektu „Grozījumi Apdrošināšanas sabiedrību un to uzraudzības likumā”. Otrais lasījums.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā - deputāts Māris Ārbergs.

M.Ārbergs (Tautas partijas frakcija).

Godātais Prezidij! Godātie kolēģi! Strādāsim ar likumprojektu, kura reģistrācijas numurs ir 286/Lp9, - likumprojektu „Grozījumi Apdrošināšanas sabiedrību un to uzraudzības likumā”.

Otrajam lasījumam ir saņemti 13 priekšlikumi.

1. - deputāta Leiškalna priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

M.Ārbergs. 2. - deputāta Leiškalna priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta komisiju.

M.Ārbergs. 3. - Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt komisijai.

M.Ārbergs. 4. - deputāta Leiškalna priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt komisijas atzinumam.

M.Ārbergs. Par 5. - deputāta Leiškalna priekšlikumu - gribētos piebilst, ka ziņas no Kredītu reģistra saņems visi reģistra dalībnieki, to skaitā apdrošinātāji, bankas, līzinga un krājaizdevu sabiedrības un Finanšu un kapitāla tirgus komisija, un visi minētie kopā arī segs reģistra uzturēšanas izdevumus.

Komisija atbalstīja šo priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt komisijas atzinumam.

M.Ārbergs. 6. - Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt komisijas atzinumam.

M.Ārbergs. 7. - deputāta Leiškalna priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt komisijai.

M.Ārbergs. 8. - deputāta Leiškalna priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta komisiju.

M.Ārbergs. 9. - deputāta Leiškalna priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

M.Ārbergs. 10. - deputāta Leiškalna priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

M.Ārbergs. 11. - deputāta Leiškalna priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

M.Ārbergs. 12. - deputāta Leiškalna priekšlikums. Daļēji atbalstīts un iekļauts 13. - Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšlikumā, kas ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt komisijas atzinumam par 12. un 13.priekšlikumu.

Līdz ar to visi priekšlikumi ir izskatīti un mēs varam balsot par likumprojekta pieņemšanu otrajā lasījumā. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Balsosim par likumprojekta, kura reģistrācijas numurs ir 286/Lp9, pieņemšanu otrajā lasījumā! Lūdzu rezultātu! Par - 78, pret un atturas - nav. Likumprojekts otrajā lasījumā pieņemts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu trešajam lasījumam.

M.Ārbergs. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš - 2007.gada 31.maijs.

Sēdes vadītājs. 31.maijs. Deputāti piekrīt piedāvātajam priekšlikumu iesniegšanas termiņam - 31.maijam.

Izskatīsim nākamo darba kārtības punktu - likumprojektu „Grozījumi Saeimas kārtības rullī”. Pirmais lasījums.

Juridiskās komisijas vārdā - deputāts Vjačeslavs Stepaņenko.

V.Stepaņenko (LPP/LC frakcija).

Godātie kolēģi! Juridiskā komisija izskatīja likumprojektu „Grozījumi Saeimas kārtības rullī” (reģistrācijas numurs 337/Lp9) pirms pirmā lasījuma un nolēma to atbalstīt. Lūdzu Saeimu nobalsot par likumprojekta pieņemšanu pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Balsosim par likumprojekta, kura reģistrācijas numurs ir 337/Lp9, pieņemšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu rezultātu! Par - 78, pret un atturas - nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā pieņemts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam.

V.Stepaņenko. 2007.gada 5.jūnijs.

Sēdes vadītājs. 5.jūnijs. Vai deputātiem ir citi priekšlikumi? Deputātiem citu priekšlikumu nav. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš - 5.jūnijs. Paldies.

Pārejam pie nākamā darba kārtības punkta - likumprojekta „Grozījumi Valsts kontroles likumā”. Pirmais lasījums.

Juridiskās komisijas vārdā - deputāts Vjačeslavs Stepaņenko.

V.Stepaņenko (LPP/LC frakcija).

Godātie kolēģi! Juridiskā komisija atbalstīja likumprojektu „Grozījumi Valsts kontroles likumā” (reģistrācijas numurs 316/Lp9) pirms pirmā lasījuma. Lūdzu Saeimu nobalsot par minētā likumprojekta pieņemšanu pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītājs. Atklājam debates. Debatēs pieteicies deputāts Jānis Lagzdiņš.

J.Lagzdiņš (Tautas partijas frakcija).

Godātie kolēģi deputāti! Es aicinu atbalstīt šo likumprojektu, taču iesaku rūpīgi izlasīt piedāvāto likuma 42.panta grozījumu. Proti, 42.pants nosaka to, kādā apmērā tiek Valsts kontroles amatpersonām izmaksāts bērna piedzimšanas pabalsts. Šis pabalsts tagad tiek ievērojami samazināts, un tā apmērs tiek noteikts atkarībā no tā, cik ilgu laika periodu attiecīgā amatpersona ir nostrādājusi Valsts kontrolē.

Valdība ir iesniegusi analogu grozījumu arī Valsts civildienesta likumā. Gribu informēt, ka Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija izskatīja šo grozījumu un tā tālāko virzību apturēja, jo uzskata, ka piedāvātais pabalsta noteikšanas mehānisms pašreizējā demogrāfiskajā situācijā nav atbalstāms, jo tādējādi tiek samazināts pabalsts. Šobrīd, piemēram, ierēdnis, prokurors, tiesnesis, Valsts kontroles darbinieks var saņemt sešu mēnešu pabalstu bērna piedzimšanas gadījumā uzreiz, neatkarīgi no tā, cik liels ir darba stāžs vai dienesta laiks, turpretim kārtība, kas tagad tiek ierosināta, nosaka to, ka sešu mēnešu pabalstu var saņemt tikai tad, ja ir nostrādāti seši gadi.

Kolēģi, padomāsim, ko tas nozīmē! Jāņem vērā, ka minētās amatpersonas var savus pienākumus veikt tikai tad, ja ir ieguvušas augstāko izglītību. Tas nozīmē, ka tikai 31 gada vecumā…

Tas ir pilnīgi nepareizi un neatbalstāmi.

Es aicinu atbalstīt šo likumprojektu, taču lūdzu no tā izslēgt 42.panta grozījumu, lai likumprojekta nākamajos lasījumos tas šeit vairs nebūtu ietverts.

Sēdes vadītājs. Debates slēdzu. Vai ziņotājs Vjačeslavs Stepaņenko neko negrib piebilst komisijas vārdā? Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Balsosim par likumprojekta, kura reģistrācijas numurs ir 316/Lp9, pieņemšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu rezultātu! Par - 77, pret un atturas - nav.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam.

V.Stepaņenko. 5.jūnijs.

Sēdes vadītājs. 5.jūnijs. Vai deputāti piekrīt ieteiktajam priekšlikumu iesniegšanas termiņam? Deputāti piekrīt. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš - 5.jūnijs. Paldies.

Izskatīsim nākamo darba kārtības punktu - likumprojektu „Grozījumi Notariāta likumā”. Pirmais lasījums.

Juridiskās komisijas vārdā - deputāts Vjačeslavs Stepaņenko.

V.Stepaņenko (LPP/LC frakcija).

Kolēģi! Strādāsim ar likumprojektu „Grozījumi Notariāta likumā” (reģistrācijas numurs 340/Lp9).

Juridiskā komisija atbalstīja likumprojektu pirms pirmā lasījuma. Aicinu Saeimu atbalstīt to pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Balsosim par likumprojekta, kura reģistrācijas numurs ir 340/Lp9, pieņemšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu rezultātu! Par - 77, pret - nav, atturas - 1. Likumprojekts pirmajā lasījumā pieņemts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam.

V.Stepaņenko. 5.jūnijs.

Sēdes vadītājs. 5.jūnijs. Deputāti piekrīt nosauktajam priekšlikumu iesniegšanas termiņam - 5.jūnijam. Lēmums pieņemts. Paldies.

Izskatīsim nākamo darba kārtības punktu - likumprojektu „Grozījumi Tiesu izpildītāju likumā”. Pirmais lasījums.

Juridiskās komisijas vārdā - deputāts Vjačeslavs Stepaņenko.

V.Stepaņenko (LPP/LC frakcija).

Juridiskā komisija atbalstīja minēto likumprojektu pirms pirmā lasījuma. Aicinu Saeimu atbalstīt to.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Balsosim par likumprojekta, kura reģistrācijas numurs ir 313/Lp9, pieņemšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu rezultātu! Par - 81, pret un atturas - nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā pieņemts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam.

V.Stepaņenko. 2007.gada 5.jūnijs.

Sēdes vadītājs. 5.jūnijs. Deputāti piekrīt nosauktajam priekšlikumu iesniegšanas termiņam - 5.jūnijam.

Izskatīsim nākamo darba kārtības punktu - likumprojektu „Grozījumi Krimināllikumā”. Pirmais lasījums.

Juridiskās komisijas vārdā - deputāts Vjačeslavs Stepaņenko.

V.Stepaņenko (LPP/LC frakcija).

Godātie kolēģi! Juridiskā komisija izskatīja likumprojektu „Grozījumi Krimināllikumā” (reģistrācijas numurs 329/Lp9) un nolēma to atbalstīt. Lūdzu Saeimu nobalsot par likumprojekta pieņemšanu pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Balsosim par likumprojekta, kura reģistrācijas numurs ir 329/Lp9, pieņemšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu rezultātu! Par - 77, pret un atturas - nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā pieņemts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam.

V.Stepaņenko. 2007.gada 5.jūnijs.

Sēdes vadītājs. 5.jūnijs. Deputāti piekrīt nosauktajam priekšlikumu iesniegšanas termiņam - 5.jūnijam. Paldies.

Izskatīsim nākamo darba kārtības punktu - likumprojektu „Grozījums Krimināllikumā” (reģistrācijas numurs 325/Lp9). Pirmais lasījums.

Juridiskās komisijas vārdā - deputāts Vjačeslavs Stepaņenko.

V.Stepaņenko (LPP/LC frakcija).

Godātie kolēģi! Tagad strādāsim ar likumprojektu „Grozījums Krimināllikumā”, kura reģistrācijas numurs ir 325/Lp9. Juridiskā komisija atbalstīja minēto likumprojektu, un komisijas vārdā lūdzu Saeimu atbalstīt likumprojekta pieņemšanu pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Balsosim par likumprojekta, kura reģistrācijas numurs ir 325/Lp9, pieņemšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu rezultātu! Par - 78, pret un atturas - nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā pieņemts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam.

V.Stepaņenko. 4.jūnijs.

Sēdes vadītājs. 4.jūnijs. Deputāti piekrīt, ka priekšlikumu iesniegšanas termiņš ir 4.jūnijs. Lēmums pieņemts. Paldies.

Izskatīsim nākamo darba kārtības punktu - likumprojektu „Grozījumi Krimināllikumā” (reģistrācijas numurs 309/Lp9). Pirmais lasījums.

Juridiskās komisijas vārdā - deputāts Vjačeslavs Stepaņenko.

V.Stepaņenko (LPP/LC frakcija).

Kolēģi! Juridiskā komisija atbalstīja likumprojektu „Grozījumi Krimināllikumā”, kura reģistrācijas numurs ir 309/Lp9, un nolēma to atbalstīt.

Lūdzu Saeimu nobalsot par likumprojekta pieņemšanu pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Balsosim par likumprojekta, kura reģistrācijas numurs ir 309/Lp9, pieņemšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu rezultātu! Par - 82, pret un atturas - nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā pieņemts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam.

V.Stepaņenko. 2007.gada 6.jūnijs.

Sēdes vadītājs. 6.jūnijs. Deputāti piekrīt nosauktajam priekšlikumu iesniegšanas termiņam - 6.jūnijam. Paldies.

Izskatīsim nākamo likumprojektu - „Grozījumi likumā „Par ietekmes uz vidi novērtējumu””. Otrais lasījums.

Agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā - deputāts Ingmārs Līdaka.

I.Līdaka (ZZS frakcija).

Labdien, cienījamie deputāti! Jūsu uzmanībai tiek nodots likumprojekts, kura reģistrācijas numurs ir 306/Lp9, - „Grozījumi likumā „Par ietekmes uz vidi novērtējumu””. Atbildīgā komisija - Agrārās, vides un reģionālās politikas komisija - ir saņēmusi trīs priekšlikumus.

1.priekšlikums - Vides ministrijas parlamentārā sekretāra Mārtiņa Jirgena priekšlikums - ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt komisijas atzinumam.

I.Līdaka. 2.priekšlikums - Vides ministrijas parlamentārā sekretāra Mārtiņa Jirgena priekšlikums. Ir atbalstīts un redakcionāli precizēts. Tas nosaka IVN kārtību Eiropas nozīmes aizsargājamās teritorijās.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt komisijas atzinumam.

I.Līdaka. Un 3.priekšlikums attiecas uz pārejas noteikumiem. Tajā ir runa par maksu par ietekmes sākotnējo izvērtējumu. Arī to ir iesniedzis Vides ministrijas parlamentārais sekretārs Jirgens, un tas ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt komisijas atzinumam. Līdz ar to visi priekšlikumi ir izskatīti.

I.Līdaka. Lūdzu atbalstīt likumprojektu otrajā lasījumā.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Balsosim par likumprojekta ar reģistrācijas numuru 306/Lp9 pieņemšanu otrajā lasījumā! Lūdzu rezultātu! Par - 80, pret un atturas - nav. Likumprojekts otrajā lasījumā pieņemts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu trešajam lasījumam.

I.Līdaka. 29.maijs.

Sēdes vadītājs. 29.maijs. Deputāti piekrīt, ka nosauktais priekšlikumu iesniegšanas termiņš ir 29.maijs. Paldies.

Izskatīsim nākamo darba kārtības punktu - likumprojektu „Grozījumi Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības likumā”. Otrais lasījums.

Sociālo un darba lietu komisijas vārdā - deputāte Inta Feldmane.

I.Feldmane (LPP/LC frakcija).

Cienījamie deputāti! Strādāsim ar dokumentu, kura reģistrācijas numurs ir 172/Lp9, - likumprojektu „Grozījumi Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības likumā”. Tajā saskaņā ar Saeimas kārtības rulli ir iekļauts arī likumprojekts ar reģistrācijas numuru 248/Lp9.

Sociālo un darba lietu komisija ir saņēmusi divpadsmit priekšlikumus, kurus ir izskatījusi.

1.priekšlikums - atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt komisijai.

I.Feldmane. 2.priekšlikums - atbalstīts un iestrādāts atbildīgās komisijas 5.priekšlikumā.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt komisijas atzinumam par 2.priekšlikumu.

I.Feldmane. 3.priekšlikums - atbalstīts un iestrādāts atbildīgās komisijas 5.priekšlikumā.

Sēdes vadītājs. Tāpat deputāti atbalsta atbildīgās komisijas atzinumu par 3.priekšlikumu.

I.Feldmane. 4.priekšlikums - daļēji atbalstīts un iestrādāts atbildīgās komisijas 5.priekšlikumā.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt komisijas atzinumam par 4.priekšlikumu.

I.Feldmane. 5.priekšlikums - atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt komisijai.

I.Feldmane. 6.priekšlikums - daļēji atbalstīts un iestrādāts atbildīgās komisijas 7.priekšlikumā.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt komisijas atzinumiem par 6. un 7.priekšlikumu.

I.Feldmane. 7.priekšlikums - atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

I.Feldmane. 8.priekšlikums - atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

I.Feldmane. 9.priekšlikums - nav atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti grib runāt debatēs. Debatēs pieteicies deputāts Vladimirs Buzajevs.

V.Buzajevs (PCTVL frakcija).

Cienījamais Prezidij! Cienījamās dāmas un kungi! Pirmie panākumi cīņā pret inflāciju liek domāt par to, ka par šīs cīņas upuri kļūs Latvijas iedzīvotāju nabadzīgākā daļa. Kā šādā situācijā rīkojas prettautiskā valdība? Tā paceļ nodokļus, nodarbojas ar pompozu objektu būvniecību, sūta karaspēku uz visām pasaules malām, samazina sociālo budžetu. Bet kā ir ar tiem mazturīgajiem? Lai jau viņi nosprāgst! Valstij tik un tā no viņiem nav nekāda labuma. Kalvītis ar savu ideju par Gaismas pili šajā ziņā maz atšķiras no tā paša faraona Heopsa, kurš uz vergu un brīvo ēģiptiešu kauliem uzcēla visdiženāko piramīdu pasaulē.

Kā šādā gadījumā vajadzētu rīkoties tautas valdībai? Tai vienkārši būtu jāindeksē sociālo pabalstu apmērs proporcionāli cenu pieaugumam.

Ko tad šajā gadījumā piedāvā darīt PCTVL frakcija? Citēju: „Garantēto minimālo ienākumu līmenis nedrīkst būt mazāks par Centrālās statistikas pārvaldes aprēķinātā pilna iztikas minimuma patēriņa preču un pakalpojumu groza vidējo vērtību mēnesī [..] ar koeficientu 0,5.”

Dāmas un kungi! Šis garantētais minimālo ienākumu līmenis sastāda tikai 27 latus mēnesī. Jāatzīmē, ka tas ir būtiski cēlies - no 18 latiem mēnesī, kāds tas bija 2004.gadā, līdz 27 latiem. Taču arī šodien šo 27 latu pietiek vien tam, lai iegādātos virvi, ar kuru var garantēti pakārties.

Šo ienākumu apmēru pārskata, pieņemot valdības lēmumus, plānojot attiecīgos grozījumus budžetā, jau pēc tam, kad ir garantēta vēstniecību ēku būvniecība ārvalstīs, militārie izdevumi un ministru algas. Starp citu, aprīlī šis iztikas minimums sasniedza jau 130 latus. Tieši šāda summa statistiski ir nepieciešama, lai varētu izdzīvot vidējais Latvijas iedzīvotājs. Mēs vēlamies garantēt viņam tikai pusi - 65 latus. Turklāt ne jau uzreiz, bet pēc attiecīga pārejas perioda, kura laikā tiktu sabalansēti valsts un pašvaldību budžeti.

Protams, šis PCTVL frakcijas priekšlikums ir tikai puslīdzeklis, kas ir saistīts ar Kārtības ruļļa nepilnībām. Atbildīgajā komisijā jau četrus mēnešus bez virzības atrodas cits likumprojekts, kurš satur arī PCTVL frakcijas priekšlikumus. Tie ir grozījumi Valsts sociālo pabalstu likumā, kurus Saeima ar 89 balsu vairākumu atbalstīja otrajā lasījumā jau 25.janvārī. Starp citu, nobalsotajā variantā tika atbalstīta ideja būtiski paaugstināt bērnu pabalstus. Šo četru mēnešu laikā, kamēr komisijas priekšsēdētāja viena pati vai valdošā koalīcija kopumā ir uzurpējusi varu un ignorē 89 Saeimas deputātu gribu, Latvija ir zaudējusi vismaz kādus pāris tūkstošus mazuļu, kuri potenciāli varētu piedzimt mazturīgās ģimenēs. Varbūt līdz ar to mēs esam zaudējuši nākotnes ģēnijus - tādus kā dzejnieks Rainis vai Nobela prēmijas laureāts ķīmiķis Vilhelms Ostvalds…

Bet ko tad vēl var sagaidīt no Tautas partijas un Kalvīša valdības? Vienīgi tādu darbību vai šajā gadījumā - bezdarbību, kas ir Bībelē minētā ķēniņa Hēroda rīcības cienīga.

Aicinu atbalstīt PCTVL frakcijas priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Debates slēdzu. Vai komisijas vārdā deputāte Inta Feldmane grib ko piebilst par 9.priekšlikumu? (No zāles dep. J.Dobelis: „9.maiju!”) Nekas piebilstams nav. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Balsosim par 9. - PCTVL frakcijas priekšlikumu! Lūdzu rezultātu! Par - 20, pret - 15, atturas - 44. Priekšlikums nav atbalstīts.

I.Feldmane. 10.priekšlikums ir daļēji atbalstīts un iestrādāts 11. - atbildīgās komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītājs. Deputātiem nav iebildumu pret komisijas atzinumiem par 10. un 11.priekšlikumu.

I.Feldmane. 11.priekšlikums - atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

I.Feldmane. 12.priekšlikums - nav atbalstīts. (No zāles: „Balsot!”)

Sēdes vadītājs. Deputāti lūdz… Jā, nav balsojams.

Godātie kolēģi! Līdz ar to visi priekšlikumi ir izskatīti. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Balsosim par likumprojekta ar reģistrācijas numuru 172/Lp9 pieņemšanu otrajā lasījumā! Lūdzu rezultātu! Par - 81, pret - nav, atturas - 1. Likumprojekts otrajā lasījumā pieņemts. (Aplausi.)

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu trešajam lasījumam.

I.Feldmane. 4.jūnijs.

Sēdes vadītājs. 4.jūnijs. Vai deputātiem ir kādi citi priekšlikumi par priekšlikumu iesniegšanas termiņu? Citu priekšlikumu nav. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš - 4.jūnijs.

Izskatīsim nākamo darba kārtības punktu - likumprojektu „Grozījums likumā „Par 1980.gada 10.oktobra Konvencijas par tādu konkrētu parasto ieroču veidu lietošanas aizliegšanu vai ierobežošanu, kurus var uzskatīt par ieročiem, kas nodara ārkārtīgus postījumus vai kam ir neselektīva darbība, 2.protokolu””. Otrais lasījums.

Ārlietu komisijas vārdā - deputāts Sergejs Mirskis. Lūdzu!

S.Mirskis (frakcija „Saskaņas Centrs”).

Augsti godātais Saeimas priekšsēdētāj! Godātie deputāti! Strādāsim ar dokumentu, kura reģistrācijas numurs ir 312/Lp9, - likumprojektu „Grozījums likumā „Par 1980.gada 10.oktobra Konvencijas par tādu konkrētu parasto ieroču veidu lietošanas aizliegšanu vai ierobežošanu, kurus var uzskatīt par ieročiem, kas nodara ārkārtīgus postījumus vai kam ir neselektīva darbība, 2.protokolu””.

Ārlietu komisija izskatīja šo Konvenciju un, tā kā nav saņēmusi nevienu priekšlikumu, atbalstīja to otrajam lasījumam. Lūdzu balsot.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Balsosim par likumprojekta ar reģistrācijas numuru 312/Lp9 pieņemšanu otrajā lasījumā! Lūdzu rezultātu! Par - 79, pret un atturas - nav. Likumprojekts otrajā lasījumā pieņemts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu trešajam lasījumam.

S.Mirskis. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš trešajam lasījumam - 2007.gada 1.jūnijs.

Sēdes vadītājs. 1.jūnijs. Deputāti piekrīt nosauktajam priekšlikumu iesniegšanas termiņam.

Izskatīsim nākamo darba kārtības punktu - likumprojektu „Stratēģiskas nozīmes preču aprites likums”. Otrais lasījums.

Ārlietu komisijas vārdā - deputāts Sergejs Mirskis.

S.Mirskis (frakcija „Saskaņas Centrs”).

Ārlietu komisija izskatīja likumprojektu „Stratēģiskas nozīmes preču aprites likums”. Uz otro lasījumu netika saņemts neviens priekšlikums, tāpēc aicinām jūs atbalstīt šo likumprojektu un balsot „par” to.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Balsosim par likumprojekta ar reģistrācijas numuru 254/Lp9 pieņemšanu otrajā lasījumā! Lūdzu rezultātu! Par - 83, pret un atturas - nav. Likumprojekts otrajā lasījumā pieņemts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu trešajam lasījumam.

S.Mirskis. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš trešajam lasījumam - 2007.gada 1.jūnijs.

Sēdes vadītājs. 1.jūnijs. Deputāti piekrīt nosauktajam priekšlikumu iesniegšanas termiņam trešajam lasījumam.

Izskatīsim nākamo darba kārtības punktu - lēmuma projektu „Par piekrišanu 9.Saeimas deputāta Jāņa Urbanoviča saukšanai pie administratīvās atbildības”. (No zāles: „Ai-ai! Kauns!”)

Mandātu, ētikas un iesniegumu komisijas vārdā - deputāts Sergejs Dolgopolovs.

S.Dolgopolovs (frakcija „Saskaņas Centrs”).

Cienījamie kolēģi! Komisija izskatīja Latvijas Republikas Valsts policijas Galvenās kārtības policijas pārvaldes iesniegumu un lūdz atbalstīt sagatavoto lēmuma projektu.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Balsosim par lēmuma projekta ar reģistrācijas numuru 145/Lm9 pieņemšanu! Lūdzu rezultātu! Par - 66, pret - nav, atturas - 2. Lēmums pieņemts.

Godātie kolēģi! Izskatīsim nākamo darba kārtības jautājumu - lēmuma projektu „Par priekšlikumu iesniegšanas termiņa pagarināšanu likumprojekta „Grozījumi Latvijas Sodu izpildes kodeksā” otrajam lasījumam līdz 2007.gada 1.jūlijam”. Iesniedzējs - Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisija.

Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Balsosim par priekšlikumu iesniegšanas termiņa pagarināšanu! Lūdzu rezultātu! Par - 85, pret un atturas - nav. Lēmuma projekts ar reģistrācijas numuru 147/Lm9 pieņemts.

Izskatīsim nākamo darba kārtības punktu - likumprojektu „Grozījumi likumā „Par to bijušās PSRS pilsoņu statusu, kuriem nav Latvijas vai citas valsts pilsonības””. Pirmais lasījums.

Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas vārdā - deputāts Juris Dalbiņš.

J.Dalbiņš (Tautas partijas frakcija).

Augsti godātais priekšsēdētāj! Kolēģi! Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisija likumprojektu izskatīja savā 23.maija sēdē.

Likumprojektā ietvertais grozījums paredz sakārtot normatīvo aktu sistēmu, paredzot, ka nepilsoņa statuss tiek noteikts tikai saskaņā ar likumu „Par to bijušās PSRS pilsoņu statusu, kuriem nav Latvijas vai citas valsts pilsonības”. Lai šo likumu mēs varētu pieņemt vienotā paketē ar Iedzīvotāju reģistra likumu, komisija lūdz Saeimu šim likumprojektam piešķirt steidzamību.

Sēdes vadītājs. Vispirms mums jāizšķiras par likumprojekta atzīšanu par steidzamu. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Balsosim par likumprojekta atzīšanu par steidzamu! Lūdzu rezultātu! Par - 71, pret - nav, atturas - 8. Likumprojekts atzīts par steidzamu.

J.Dalbiņš. Komisijas vārdā aicinu Saeimu pieņemt šo likumprojektu pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Balsosim par likumprojekta ar reģistrācijas numuru 354/Lp9 pieņemšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu rezultātu! Par - 85, pret un atturas - nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā pieņemts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu un izskatīšanas laiku Saeimas sēdē.

J.Dalbiņš. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš otrajam lasījumam - 7.jūnijs, bet likumprojektu otrajā lasījumā izskatīt 21.jūnijā.

Sēdes vadītājs. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš - 7.jūnijs, izskatīšana 21.jūnijā. Vai pret šiem priekšlikumiem deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš - 7.jūnijs, izskatīšana Saeimas sēdē 21.jūnijā.

Godātie kolēģi! Izskatīsim nākamo darba kārtības punktu - likumprojektu „Grozījumi likumā „Par Centrālo vēlēšanu komisiju””. Pirmais lasījums.

Juridiskās komisijas vārdā… Godātie kolēģi! Kurš ziņos par šo jautājumu? Juridiskās komisijas vārdā - deputāts Mareks Segliņš.

M.Segliņš (Tautas partijas frakcija).

Kolēģi! Lūdzu atbalstīt šo likumprojektu pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Balsosim par likumprojekta ar reģistrācijas numuru 346/Lp9 pieņemšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu rezultātu! Par - 82, pret - nav, atturas - 1. Likumprojekts pirmajā lasījumā pieņemts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam.

M.Segliņš. 30.maijs.

Sēdes vadītājs. 30.maijs. Vai deputātiem ir kādi citi priekšlikumi? Deputātiem citu priekšlikumu nav. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš - 30.maijs.

Godātie kolēģi, visi šīsdienas darba kārtības jautājumi ir izskatīti. (No zāles dep. A.Bērziņš (ZZS): „Žēl!”) Lūdzu zvanu reģistrācijai! Lūdzu reģistrēties!

Vārds paziņojumam deputātam Sergejam Dolgopolovam.

S.Dolgopolovs (frakcija „Saskaņas Centrs”).

Cienījamie kolēģi, Mandātu, ētikas un iesniegumu komisijas sēde notiks pēc piecām minūtēm komisijas telpās.

Sēdes vadītājs. Vārds paziņojumam deputātam Jānim Porietim!

J.Porietis (Tautas partijas frakcija).

Cienījamie deputāti, kas darbojas grupā sadarbībai ar Japānas parlamentu! Ir mainīta tikšanās vieta ar Pēteri Vaivaru. Sarkanās zāles vietā mēs tiksimies Viesu zālē pulksten 12.40. Paldies.

Sēdes vadītājs. Vārds reģistrācijas rezultātu nolasīšanai Saeimas sekretāra biedram Andrejam Klementjevam.

A.Klementjevs (9.Saeimas sekretāra biedrs).

Augsti godātie deputāti, lūdzu uzmanību! Nav reģistrējušies: Augusts Brigmanis, Vladimirs Buzajevs, Boriss Cilevičs, Ilma Čepāne, Vaira Paegle, Ina Druviete, Uldis Ivars Grava, Nikolajs Kabanovs, Vents Armands Krauklis, Visvaldis Lācis, Gunārs Laicāns, Ainars Latkovskis, Anatolijs Mackevičs, Leopolds Ozoliņš, Jānis Porietis, Raimonds Pauls, Karina Pētersone, Dzintars Rasnačs, Viktors Ščerbatihs, Māris Krastiņš, Nils Ušakovs, Imants Valers un Dzintars Zaķis. Paldies.

Sēdes vadītājs. Sēdi slēdzu.

Balsojumi

Grozījumi Personu speciālās aizsardzības likumā (1.lasījums)
Datums: 24.05.2007. 09:16:28 bal005
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.924 pieņemšanu 1.lasījumā

Grozījumi Dzelzceļa likumā (2.lasījums. Steidzams)
Datums: 24.05.2007. 09:20:00 bal006
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.828 pieņemšanu 2.lasījumā

Par Latvijas Republikas valdības un Amerikas Savienoto Valstu valdības līgumu par izdošanu (2.lasījums)
Datums: 24.05.2007. 09:21:24 bal007
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.974 pieņemšanu 2.lasījumā

Par Latvijas Republikas valdības un Lietuvas Republikas valdības vienošanos par grozījumu izdarīšanu 1995.gada 9.jūnija Nolīgumā starp Latvijas Republikas valdību un Lietuvas Republikas valdību par valsts robežas šķērsošanas vietām (2.lasījums)
Datums: 24.05.2007. 09:23:04 bal008
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.975 pieņemšanu 2.lasījumā

Par Latvijas Republikas valdības un Kirgīzijas Republikas valdības līgumu par nodokļu dubultās uzlikšanas un nodokļu nemaksāšanas novēršanu attiecībā uz ienākuma nodokļiem (2.lasījums)
Datums: 24.05.2007. 09:24:16 bal009
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.977 pieņemšanu 2.lasījumā

Grozījumi Valsts civildienesta likumā (3.lasījums)
Datums: 24.05.2007. 09:33:16 bal010
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.949 pieņemšanu 3.lasījumā

Grozījums Ieguldītāju aizsardzības likumā (3.lasījums)
Datums: 24.05.2007. 09:34:10 bal011
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.951 pieņemšanu 3.lasījumā

Grozījums likumā "Par svētku, atceres un atzīmējamām dienām" (3.lasījums)
Datums: 24.05.2007. 09:38:46 bal012
Balsošanas motīvs: Par 1.priekšlikumu

Grozījums likumā "Par svētku, atceres un atzīmējamām dienām" (3.lasījums)
Datums: 24.05.2007. 09:41:20 bal013
Balsošanas motīvs: Par 2.priekšlikumu

Grozījums likumā "Par svētku, atceres un atzīmējamām dienām" (3.lasījums)
Datums: 24.05.2007. 09:51:44 bal014
Balsošanas motīvs: Par 4.priekšlikumu

Grozījums likumā "Par svētku, atceres un atzīmējamām dienām" (3.lasījums)
Datums: 24.05.2007. 10:01:48 bal015
Balsošanas motīvs: Par 5.priekšlikumu

Grozījums likumā "Par svētku, atceres un atzīmējamām dienām" (3.lasījums)
Datums: 24.05.2007. 10:19:08 bal016
Balsošanas motīvs: Par 6.priekšlikumu

Grozījums likumā "Par svētku, atceres un atzīmējamām dienām" (3.lasījums)
Datums: 24.05.2007. 10:19:34 bal017
Balsošanas motīvs: Par 7.priekšlikumu

Grozījums likumā "Par svētku, atceres un atzīmējamām dienām" (3.lasījums)
Datums: 24.05.2007. 10:32:12 bal018
Balsošanas motīvs: Par 8.priekšlikumu

Grozījums likumā "Par svētku, atceres un atzīmējamām dienām" (3.lasījums)
Datums: 24.05.2007. 11:10:08 bal019
Balsošanas motīvs: Par 9.priekšlikumu

Grozījums likumā "Par svētku, atceres un atzīmējamām dienām" (3.lasījums)
Datums: 24.05.2007. 11:10:36 bal020
Balsošanas motīvs: Par 10.priekšlikumu

Grozījums likumā "Par svētku, atceres un atzīmējamām dienām" (3.lasījums)
Datums: 24.05.2007. 11:11:00 bal021
Balsošanas motīvs: Par 11.priekšlikumu

Grozījums likumā "Par svētku, atceres un atzīmējamām dienām" (3.lasījums)
Datums: 24.05.2007. 11:11:28 bal022
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.957 pieņemšanu 3.lasījumā

Septītās Dienas Adventistu Latvijas draudžu savienības likums (3.lasījums)
Datums: 24.05.2007. 11:13:48 bal023
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.965 pieņemšanu 3.lasījumā

Grozījumi Elektronisko dokumentu likumā (3.lasījums)
Datums: 24.05.2007. 11:15:54 bal024
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.970 pieņemšanu 3.lasījumā

Grozījumi likumā "Par interešu konfliktu novēršanu valsts amatpersonu darbībā" (1.lasījums)
Datums: 24.05.2007. 11:17:00 bal025
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.857 pieņemšanu 1.lasījumā

Valsts materiālo rezervju likums (1.lasījums)
Datums: 24.05.2007. 11:18:10 bal026
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.892 pieņemšanu 1.lasījumā

Grozījumi Apdrošināšanas sabiedrību un to uzraudzības likumā (2.lasījums)
Datums: 24.05.2007. 11:21:14 bal027
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.956 pieņemšanu 2.lasījumā

Grozījumi Saeimas kārtības rullī (1.lasījums)
Datums: 24.05.2007. 11:22:24 bal028
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.866 pieņemšanu 1.lasījumā

Grozījumi Valsts kontroles likumā (1.lasījums)
Datums: 24.05.2007. 11:25:24 bal029
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.811 pieņemšanu 1.lasījumā

Grozījumi Notariāta likumā (1.lasījums)
Datums: 24.05.2007. 11:26:28 bal030
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.909 pieņemšanu 1.lasījumā

Grozījumi Tiesu izpildītāju likumā (1.lasījums)
Datums: 24.05.2007. 11:27:24 bal031
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.792 pieņemšanu 1.lasījumā

Grozījumi Krimināllikumā (Nr.329/Lp9) (1.lasījums)
Datums: 24.05.2007. 11:28:22 bal032
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.854 pieņemšanu 1.lasījumā

Grozījumi Krimināllikumā (Nr.325/Lp9) (1.lasījums)
Datums: 24.05.2007. 11:29:24 bal033
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.849 pieņemšanu 1.lasījumā

Grozījumi Krimināllikumā (Nr.309/Lp9) (1.lasījums)
Datums: 24.05.2007. 11:30:28 bal034
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.781 pieņemšanu 1.lasījumā

Grozījumi likumā "Par ietekmes uz vidi novērtējumu" (2.lasījums)
Datums: 24.05.2007. 11:32:32 bal035
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.972 pieņemšanu 2.lasījumā

Grozījumi Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības likumā (2.lasījums)
Datums: 24.05.2007. 11:39:52 bal036
Balsošanas motīvs: Par 9.priekšlikumu

Grozījumi Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības likumā (2.lasījums)
Datums: 24.05.2007. 11:40:50 bal037
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.973 pieņemšanu 2.lasījumā

Grozījums likumā "Par 1980.gada 10.oktobra Konvencijas par tādu konkrētu parasto ieroču veidu lietošanas aizliegšanu vai ierobežošanu, kurus var uzskatīt par ieročiem, kas nodara ārkārtīgus postījumus vai kam ir neselektīva darbība, 2.protokolu" (2.lasījums)
Datums: 24.05.2007. 11:42:46 bal038
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok.nr.976 pieņemšanu 2. lasījumā

Stratēģiskas nozīmes preču aprites likums (2.lasījums)
Datums: 24.05.2007. 11:44:02 bal039
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.978 pieņemšanu 2.lasījumā

Lēmuma projekts "Par piekrišanu 9.Saeimas deputāta Jāņa Urbanoviča saukšanai pie administratīvās atbildības"
Datums: 24.05.2007. 11:45:18 bal040
Balsošanas motīvs: Par lēmuma projektu ar dok. nr.946

Lēmuma projekts "Par priekšlikumu iesniegšanas termiņa pagarināšanu likumprojekta "Grozījumi Latvijas Sodu izpildes kodeksā" otrajam lasījumam""
Datums: 24.05.2007. 11:46:10 bal041
Balsošanas motīvs: Par lēmuma projektu ar dok. nr.953

Grozījums likumā "Par to bijušās PSRS pilsoņu statusu, kuriem nav Latvijas vai citas valsts pilsonības" (1.lasījums)
Datums: 24.05.2007. 11:47:44 bal042
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.993 steidzamību

Grozījums likumā "Par to bijušās PSRS pilsoņu statusu, kuriem nav Latvijas vai citas valsts pilsonības" (1.lasījums)
Datums: 24.05.2007. 11:48:10 bal043
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.993 pieņemšanu 1.lasījumā

Grozījumi likumā "Par Centrālo vēlēšanu komisiju" (1.lasījums)
Datums: 24.05.2007. 11:49:52 bal044
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.966 pieņemšanu 1.lasījumā