Latvijas Republikas 9.Saeimas
pavasara sesijas deviņpadsmitās (ārkārtas) sēdes
2008.gada 15.jūlijā
turpinājums
2008.gada 17.jūlijā (pulksten 12.00)

Sēdi vada Latvijas Republikas 9.Saeimas priekšsēdētājs

Gundars Daudze.

Sēdes darba kārtība
Satura rādītājs
Balsojumi

Sēdes vadītājs. Godātie kolēģi! Lūdzu, ieņemiet vietas!

Turpināsim Saeimas ārkārtas sēdi, kuras darba kārtībā ir likumprojekts „Grozījumi likumā „Par valsts budžetu 2008.gadam””.

Šābrīža darba kārtībā tātad ir tikai viens punkts – likumprojekts „Grozījumi likumā „Par valsts budžetu 2008.gadam””. Otrais lasījums. Likumprojekts atzīts par steidzamu.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā – deputāts Kārlis Leiškalns.

K.Leiškalns (Tautas partijas frakcija).

Paldies, priekšsēdētāja kungs! Dāmas un kungi! Sēdē izskatāmā dokumenta numurs ir 2731E, un tie ir otrajam lasījumam atbildīgajā komisijā apkopotie priekšlikumi par grozījumiem likumā „Par valsts budžetu 2008.gadam”, kas sagatavoti pieņemšanai otrajā, galīgajā, lasījumā.

Atbildīgā komisija ir saņēmusi 34 plus vienu nobeiguma priekšlikumu un aicina jūs turpināt likumprojektu izskatīt pa priekšlikumiem.

Pirmais ir atbildīgās komisijas priekšlikums par kopsavilkuma skaitļu precizēšanu. Aicinu to atbalstīt.

Sēdi vada Latvijas Republikas 9.Saeimas priekšsēdētāja biedre

Vineta Muižniece.

Sēdes vadītāja. Deputātiem nav iebildumu pret 1.priekšlikumu.

K.Leiškalns. Paldies sēdes vadītājas kundzei.

Pārejam pie 2.priekšlikuma. Tas ir ļoti būtisks priekšlikums, ko ir iesniegusi frakcija „Jaunais laiks”, un tajā ir runa par akciju sabiedrības „Latvijas Valsts meži” līdzekļu ieskaitīšanu valsts pamatbudžetā, kam jau tā Ministru kabinets ir palielinājis iemaksu budžetā par 3,6 miljoniem. Savukārt „Jaunais laiks” piedāvā šo atskaitījumu palielināt vēl par 50 miljoniem. Komisija, uzklausījusi vairākus ekspertus un speciālistus meža nozares attīstības jomā, to nav atbalstījusi.

Aicinu neatbalstīt minēto priekšlikumu.

Sēdes vadītāja. Sākam debates par 2.priekšlikumu.

Debatēs runās deputāts Krišjānis Kariņš.

A.K.Kariņš (frakcija „Jaunais laiks”).

Sēdes vadītāja! Premjerministra kungs! Kolēģi! 2.priekšlikums, ko iesniedza mūsu frakcija „Jaunais laiks”, ir par to, lai palielinātu iemaksas valsts pamatbudžetā no akciju sabiedrības „Latvijas Valsts mežu” peļņas… lai iemaksātu valsts pamatbudžetā 82 miljonus latu.

Šādos ļoti spaidīgos budžeta apstākļos valstī, protams, paliek ļoti daudz vajadzību, kurām vienkārši nav finansējuma avota, jo, kā mēs zinām, budžeta ieņēmumi, it īpaši pievienotās vērtības nodoklis, netiek iekasēti, tas ir, šis nodoklis netiek maksāts, jo tirdzniecības apjomi valstī ir strauji kritušies. Taču, skatoties cauri dažādus iespējamos finansējuma avotus, uzkrītoša ir valsts akciju sabiedrība „Latvijas Valsts meži”, kurai 2007.gadā peļņa… nevis apgrozījums, bet peļņa ir 92 miljoni 700 tūkstoši latu.

Tagad ieskatīsimies nedaudz pagātnē, kāda agrāk ir bijusi peļņa akciju sabiedrībai „Latvijas Valsts meži” un ko tā ar šo peļņu ir darījusi… kā to ir izmantojusi.

2006.gadā „Latvijas Valsts meži” nopelnīja 44 miljonus – par 50 miljoniem mazāk nekā 2007.gadā; 2005.gadā – 22 miljonus, 2004.gadā – 33 miljonus, 2003.gadā – 13 miljonus. Tātad pirms dažiem gadiem šī peļņa bija 13 miljoni, bet tagad jau ir 92 miljoni.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijā mēs šo jautājumu nedaudz padiskutējām, un, ja es nemaldos, tas bija premjerministrs, kurš lietoja vārdus „uzņēmumu dekapitalizācija” un „drauds uzņēmuma pastāvēšanai”, norādīdams, ka tur ir nepieciešami ieguldījumi, ka tur ir vajadzīgi meža ceļi, ka tur ir jāveic meža stādījumi, un tā tālāk.

Taču, ja mēs pavērojam, ka ir bijusi peļņa 2007. un 2006.gadā, tad redzam, ka starpība ir gandrīz uz pusi lielāka, tātad tā ir augusi no 44 uz 92 miljoniem, bet es nekur neesmu redzējis statistiku, kas liecinātu par to, ka divreiz vairāk ir jāstāda meži, ka ir jāiepērk divreiz dārgāka tehnika vai divreiz vairāk ir jāizbūvē meža ceļi.

Par to, ko „Latvijas Valsts meži” agrāk ir darījuši ar savu peļņu, ir publiski pieejama informācija, kas sniedz peļņas un zaudējumu pārskatu. Un, proti, te ir postenis „Ieņēmumi no procentiem”. Ieņēmumi no procentiem nozīmē to, ka tad, ja uzņēmums ir ieguldījis naudu, teiksim, depozītā, banka tam izmaksā procentus par šo noguldījumu. Kādi tad ir bijuši „Latvijas Valsts mežu” ieņēmumi no procentiem? Un tad ir ļoti vērtīgi paskatīties 2006.gada peļņu no procentiem. Ieņēmumi no procentiem sastāda nedaudz vairāk par miljonu latu. Viens miljons latu ir nopelnīts tieši no procentiem!

Padomāsim nedaudz matemātiski! Miljonu latu, ja bankas maksā aptuveni 5 procentus, saņem par 20 miljonu latu lielu ieguldījumu. Kāda tad bija peļņa 2005.gadā? Tie paši 22 miljoni! No tā var secināt, ka „Latvijas Valsts meži” pēdējā gada laikā faktiski visu iepriekšējo gadu peļņu ir nevis ieguldījuši attīstībā – būvējuši ceļus vai stādījuši mežus –, bet gan ielikuši bankā uz procentiem, kas, protams, ir zem inflācijas līmeņa, tādā veidā nopelnot sev miljonu latu.

Līdz ar to arguments, ka uzņēmumu nevajag dekapitalizēt, neiztur kritiku, jo uzņēmums iepriekšējo gadu peļņu nav izmantojis attīstībai, bet gan peļņas gūšanai no procentiem.

Bet atcerēsimies, kolēģi, ka akciju sabiedrība „Latvijas Valsts meži” pieder mūsu valsts nodokļu maksātājiem. Mums visiem! Īpašnieks ir tas, kurš pārdala peļņu, nevis pats uzņēmums! Un tādēļ, lai varētu finansēt gan nepieciešamo ceļu attīstību, kas ir ļoti cieši „apgriezta” ar budžeta grozījumiem, gan arī lai varētu finansēt solīto pensiju pielikumu, kas bija solīts jau no 2007.gada 1.janvāra, mūsu priekšlikums ir palielināt iemaksas pamatbudžetā no 32 miljoniem uz 82 miljoniem, ko budžetam varētu dot „Latvijas Valsts meži” no savas peļņas. Viņiem tik un tā paliek vairāk nekā 10 miljoni latu attīstībai. Un, kā liecina citu gadu rādītāji, pēc kuriem var vadīties, tad diezin vai viņi vispār visu to naudu izmantotu attīstībai. Viņi droši vien turpinātu to likt depozītos.

Aicinu tātad atbalstīt 2. – frakcijas „Jaunais laiks” – priekšlikumu un palielināt iemaksas budžetā no „Latvijas Valsts mežiem” no 32 uz 82 miljoniem latu.

Paldies.

Sēdi vada Latvijas Republikas 9.Saeimas priekšsēdētājs

Gundars Daudze.

Sēdes vadītājs. Vārds Zemkopības ministrijas parlamentārajai sekretārei Ligitai Silaraupai.

L.Silaraupa (Zemkopības ministrijas parlamentārā sekretāre).

Augsti godātais Prezidij! Cienījamie deputāti! Vēlos sniegt pamatojumu „Latvijas Valsts mežu” atlikušās peļņas ieguldīšanai meža nozares konkurētspējas paaugstināšanā, nevis tās izmantošanai dividenžu saņemšanai vai pilnībā ieskaitīšanai valsts pamatbudžetā.

Sāksim ar to, ka „Latvijas Valsts meži” ir valstij piederošo mežu – apmēram, 1,5 miljoni hektāru – 50 procentu īpašnieks, tātad būtībā arī apsaimniekotājs, pārvaldītājs.

Akciju sabiedrība „Latvijas Valsts meži” kā izejvielu avots nodrošina Latvijas nacionālo kokapstrādes nozari ar izejvielām – ar koksni. Tā šobrīd ir vienīgais stabilais un prognozējamais koksnes ieguves avots, jo, kā mēs zinām, šobrīd privātie meži nav prognozējami, un faktiski ir bloķēts arī koksnes imports no Krievijas, un tāpēc „Latvijas Valsts meži” ir jāapskata nevis atrauti, bet gan kontekstā ar visu meža nozari kā tādu, jo tikai šis kopējais apskats spēj dod patiesu priekšstatu par to, kas notiek šajā nozarē.

Tātad meža nozarē kopumā šobrīd strādā vairāk nekā 4000 uzņēmumu, kas faktiski 65 tūkstošiem cilvēku dod darbavietas. Pagājušajā gadā šīs nozares apgrozījums ir bijis 1,5 miljardus liels, un tas sastādīja 4,4 procentus no iekšzemes kopprodukta.

Jāatzīmē, ka 2007.gads „Latvijas Valsts mežiem” patiešām bija it kā lielas peļņas gads, un faktiski ir jāsaka tā, ka līdzīgi bija arī visā Eiropā, un tā tas bija tieši tāpēc, ka sadalījās Eiropas koksnes tirgus un ļoti strauji uzlēca kokmateriālu cenas. Un arī šī peļņa „Latvijas Valsts mežiem” pieauga tieši no kokapstrādes sektora.

Jāteic tā, ka pagājušā gada eiforija šogad ir stipri vien saplakusi un īstenībā mēs stāvam skarbās realitātes priekšā. Jāteic tā, ka notiekošo ļoti spēcīgi kopumā ietekmē tās pašas parādības, kas iespaido arī visas pārējās nozares, – šajā gadījumā tā ir ASV hipotekāro kredītu krīze, būvniecības apjomu kritums Eiropas Savienībā, kā arī no citām valstīm ievesto lēto kokmateriālu ienākšana Eiropas Savienībā (konkrēti ir runa par Kanādu). Tāpat kā jebkuru citu nozari arī kokmateriālu nozari skar ļoti augstās kredītresursu, energonesēju un personāla sadārdzināšanās izmaksas. Līdz ar to ir ļoti svarīgi, kā akciju sabiedrības „Latvijas Valsts meži” īpašnieks, šajā gadījumā valsts, izmanto šo iegūto peļņu, vai notiks šīs peļņas tālāka ieguldīšana nozares attīstībā vai mēs to iztērēsim vienkārši sīkiem izdevumiem pārējās nozarēs, atstādami vienu spēcīgu, labu nozari bez tālākās attīstības iespējām. Vai tad tas būtu pareizi?

Kā tad tiek dalīta „Latvijas Valsts mežu” peļņa? Pēc tam, kad ir izpildītas Ministru kabineta noteikumos ierakstītās prasības, kas nosaka, ka valsts budžetā ir jāieskaita ne mazāk kā 27 procenti no iegūtās peļņas, ko akciju sabiedrība „Latvijas Valsts meži” arī ir izdarījusi… Jāteic, ka šogad tas principā ir izdarīts ar uzviju – mēs esam ieskaitījuši valsts budžetā 32,3 miljonus, kas būtībā ir 34 procenti. Savukārt pārējie līdzekļi tika ieskaitīti „Latvijas Valsts mežu” pamatkapitālā, un tie kļūst par valsts kapitāldaļu pieaugumu. No šiem līdzekļiem tālāk tiek plānotas investīcijas nozares attīstībai.

Un tagad neliels ieskats tajā, kā tiek sadalītas šīs investīcijas. 2007.gadā kopumā investīcijām bija plānoti 29 miljoni. Meža infrastruktūrā tika ieguldīti 26 miljoni un citās investīcijās – 3 miljoni. Šogad plānots kopā ieguldīt 55 miljonus, to skaitā 47 miljoni ir paredzēti investīcijām mežu infrastruktūrā un 8 miljoni – pārējām investīcijām. 2009.gadā tiek plānots investīciju ieguldījums 65 miljonu latu apmērā, to skaitā 59 miljoni ir paredzēti investīcijām tieši infrastruktūrā un 6 miljoni – pārējās nozarēs un ražošanā.

Ko mēs darām ar šiem līdzekļiem? Par šiem līdzekļiem pirmām kārtām ir jābūvē meža ceļi. Latvijā ar meža ceļiem jau vēsturiski ir bijis kritisks stāvoklis. Mūsu mežu blīvums ir 3 reizes mazāks nekā attīstītajās mežu valstīs Eiropas Savienībā – Zviedrijā, Somijā, arī daudzkārt pieminētajā Īrijā. Pēdējās bezsala mitrās ziemas ir parādījušas, ka kokapstrādei nepieciešamo koksni var piegādāt tikai pa labiem ceļiem, tāpēc 2008. un 2009.gadā par šiem līdzekļiem ir paredzēts uzbūvēt, kā jau teicu, 1420 kilometrus jaunu, labu meža ceļu. Ja mēs to nedarīsim, tad faktiski katrs rudens, katra ziema radīs krīzi kokapstrādē. Tad mums būs jāaptur gan ražošana, gan arī jāatbrīvo no darba cilvēki un jāzaudē sava vieta izcīnītajā tirgū.

Otrkārt, ir ļoti svarīgi mežos veikt meliorāciju. Ir jāatjauno ūdensnotece. Mūsu meži slīkst, un, ja mēs nenovadīsim ūdeni, tad faktiski Latvijā 40 procenti visas mežu platības pārvērtīsies necaurbrienamos brikšņos – būtībā koku kapsētā. Tāpēc, lai šo situāciju mainītu, „Latvijas Valsts meži” plāno ieguldīt līdzekļus meliorācijas darbu veikšanai 47 tūkstošu hektāru platībā.

Un visbeidzot es gribu teikt, ka mums ir jārīkojas saprātīgi. Latvijā darbojas viens no visefektīvākajiem mežsaimniecības uzņēmumiem Eiropā, pie mums brauc mācīties no Vācijas, Austrijas, arī no Zviedrijas un Somijas. Valsts kā šā uzņēmuma īpašnieks katru gadu saņem milzīgus maksājumus par veiksmīgo saimniecisko darbību. Pēdējos piecos gados dividendēs un citos maksājumos saņemti 125 miljoni latu, un katru gadu šie maksājumi ir pieauguši apmēram par 24 procentiem.

Un tāpēc gribas retoriski jautāt situācijas apzinātajiem sagrozītājiem: „Kur tad mēs īstenībā ejam? Vai atkal uz komunismu? Vai arī citu valsts uzņēmumu peļņa būtu jānolemj apēšanai? Ja iet slikti vienam, tad lai iet slikti arī pārējiem, it īpaši valsts uzņēmumiem?”

Jāteic, ka ne vienu reizi vien mēs esam dzirdējuši arī šo retoriku par uzņēmuma „Latvijas Valsts meži” privatizāciju. Šādi izteikumi pilnībā neiztur kritiku, jo – tiešām, varu vēlreiz to apliecināt! – uzņēmums „Latvijas Valsts meži” nekad netiks privatizēts, un tas nepārprotami norādīts arī Latvijas valsts likumdošanas aktos.

Nobeigumā gribu vēl uzsvērt, ka pasaulē nav neviena uzņēmuma, kura īpašnieks varētu noslaukt simtprocentīgu peļņu un atņemt attīstībai līdzekļus, palikdams ilgtermiņā nesodīts par to. Šeit taču ir runa par Latvijas mežiem, par Latvijas meža nozares, arī kokapstrādes, attīstību un nākotni. Un sods par mūsu alkatību var būt bargs, un par to mēs maksāsim vēlāk ļoti dārgi un sāpīgi. Tāpēc es aicinu cienījamos deputātus neatbalstīt šo priekšlikumu.

Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītājs. Paldies.

Debatēs vārds deputātam Aigaram Štokenbergam.

A.Štokenbergs (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Godātais Saeimas priekšsēdētāja kungs! Godātais Ministru prezidenta kungs! Godātie ministri! Kolēģi! Dāmas un kungi!

2.priekšlikums ir cieši saistīts ar 16.priekšlikumu, kura būtība ir vienkārši piešķirt vairāk naudas pašvaldību ceļiem. Mēs visi zinām, kādā stāvoklī ir pašvaldību ceļi. Tiem tiek novirzīti 12 miljoni gadā. Te ir priekšlikums iedot vēl 50 miljonus.

Es domāju, ka šis jautājums ir jāskata drusku plašāk, nekā to darīja cienījamais Kariņa kungs. Ja mēs palasām valsts akciju sabiedrības „Latvijas Valsts meži” finansiālos pārskatus (pēdējie pieejamie finanšu pārskati ir par 2006.gadu), tad redzam, ka valsts uzņēmuma „Latvijas Valsts meži” pamatlīdzekļu vērtība 2006.gadā ir bijusi 58 miljoni latu. Dīvaini, ka neviens Latvijā šobrīd nezina, kāda ir šā uzņēmuma aktīvu vērtība, proti, visu to mežu vērtība, kuri ir valsts akciju sabiedrības „Latvijas Valsts meži” pārvaldīšanā. Vai kāds man var to pateikt? Varbūt kāds no ministriem? Cik liela šobrīd ir patiesā valsts akciju sabiedrības „Latvijas Valsts meži” aktīvu vērtība? Kāda ir peļņa, un kā ir mainījusies šo aktīvu vērtība gadu gaitā? Mums ir ārkārtīgi grūti pārliecināties par to. Vienīgais, ko mēs varam redzēt, ir, kā cienījamā parlamentārā sekretāre teica, tas, ka katru gadu tiek ieguldīti vairāki desmiti miljonu meža ceļu būvniecībā. Ja šogad šis skaitlis ir 45 miljoni, tad es aicinu vienkārši padomāt: vai šajā situācijā, kad, starp citu, viena no valdības prioritātēm ir administratīvi teritoriālās reformas pabeigšana, – vai šajā situācijā mūsu prioritāte ir ieguldīt šo naudu meža ceļos vai pašvaldību ceļos? Tas ir tas vienkāršais jautājums, uz kuru mums šodien vajadzētu atbildēt, lemjot par šo priekšlikumu. Tāpēc es aicinu to atbalstīt.

Te tika teikts, ka nauda esot vajadzīga nozares attīstībai. Tas bija tāds visai abstrakts priekšlikums. Un tika arī teikts, ka pie mums braucot mācīties no Vācijas un Zviedrijas. Taču pēdējie publiski pieejamie pārskati liecina par to, ka koksnes pārstrādes nozarē pievienotā vērtība Latvijā uz vienu kubikmetru ir 138 eiro, Zviedrijā – 364 eiro, Vācijā – 601 eiro. Kas ir tas, ko pie mums brauc mācīties šie Vācijas un Zviedrijas uzņēmēji? Protams, Latvija var turpināt meža nozarē tādu politiku, kāda ir bijusi līdz šim, – cirst vairāk. Bet, manuprāt, tas racionālais grauds ir tas, ka mums tiešām ir jāsaprot, ka ir vajadzīgi papildu līdzekļi, lai Latvijas rūpniecībā paaugstinātos pievienotā vērtība, nevis jāveic kaut kādi abstrakti prātojumi par to, kā nozarei attīstīties.

Pēdējais, ko es gribētu atgādināt. Deklarācijā par Ivara Godmaņa vadītā Ministru kabineta iecerēto darbību jeb tā dēvētajā Godmaņa valdības deklarācijā ir rakstīts: „Aktīvi vērsīsimies pret izvairīšanos no nodokļu maksāšanas, PVN izkrāpšanu, aplokšņu algām [..]; šīs cīņas mērķis ir nodrošināt godīgu uzņēmumu konkurētspēju.”

Es tiešām aicinu valdību kopumā nodrošināt valsts akciju sabiedrības „Latvijas Valsts meži” spēju godīgi konkurēt šajā tirgū. Informācija, ko 2007.gadā sniedzis Valsts ieņēmumu dienests, liecina par to, ka 38 procenti no visiem meža nozares uzņēmumiem ir aprēķinājuši vidējo darba samaksu, kas ir mazāka par Latvijā noteikto minimālo algu. Atkārtoju – 38 procenti! Savukārt 13 procenti darba devēju jeb 371 uzņēmums, kas darbojas šajā nozarē, iesnieguši tukšus pārskatus, proti, norādījuši, ka viņi algu saviem darbiniekiem nemaksā vispār.

Tās ir tās lietas, par kurām es aicinu valdību arī turpmāk domāt. Un, protams, es šodien aicinu jūs atbalstīt 2.priekšlikumu, kā arī 16.priekšlikumu.

Paldies.

Sēdes vadītājs. Paldies.

Debatēs vārds deputātam Artim Kamparam.

A.Kampars (frakcija „Jaunais laiks”).

Godātais premjera kungs! Priekšsēdētāja kungs! Kolēģi!

Vēlreiz atgādināšu, par ko mēs šodien debatējam.

Proti, 2007.gadā Latvijas valsts uzņēmumam „Latvijas Valsts meži”, kurš principā ir monopolists šajā tirgū, apgrozījums ir bijis 162 miljoni latu, peļņa ir bijusi 96 miljoni latu. Tātad šā uzņēmuma, monopoluzņēmuma, rentabilitāte ir gandrīz 60 procentu.

Vēršos pie tiem kolēģiem, kuri ir kaut ko dzirdējuši par ekonomiskajām kapacitātēm un kategorijām: vai kāds no jums kaut kur privātā uzņēmējdarbībā jebkad ir redzējis šādus skaitļus? Pieņemu, ka atsevišķos gadījumos, piemēram, farmācijas vai ieroču tirdzniecības nozarē, var būt šādi skaitļi.

Godātie kolēģi! Šobrīd mēs tātad runājam par valsts uzņēmumu, kurš pagājušajā gadā uz straujā cenu kāpuma rēķina guva peļņu. Šis valsts uzņēmums nevis līdzsvaroja tirgus apstākļos attīstību tiem privātajiem uzņēmumiem, kuri šā straujā cenu kāpuma dēļ neizdzīvoja un kuri līdz ar to nemaksāja nodokļus, bet gan – tieši otrādi – šis valsts uzņēmums nopelnīja ļoti lielu naudu. Tas ir pat cienījami un saprotami, ja raugās, teiksim, no tā viedokļa, ka šim valsts uzņēmumam būtu jābūt peļņai.

Taču tad ir nākamais jautājums, kas, manuprāt, ir ļoti loģisks un pamatots: kā šo peļņu izmanto? Atgādināšu, ka jau gandrīz 70 miljonus lieli ir uzņēmuma „Latvijas Valsts meži” izdevumi. Kādiem mērķiem ir paredzēti šie izdevumi? Protams, ļoti jauki, ka tiek ierīkoti ceļi mežos. Neapšaubāmi! Tiek veikta mežu atjaunošana. Ļoti jauki! Tiešām ļoti jauki! Ļoti labi un pareizi.

Taču, es domāju, katrs, kas ir bijis ārpus Rīgas, redz arī to, ka gandrīz katru gadu tiek mainīti, tiek iegādāti jauni džipi uzņēmumā „Latvijas Valsts meži”. Uzņēmuma „Latvijas Valsts meži” biroji ir aprīkoti ar vislabākajām mēbelēm, tās tiek mainītas ļoti regulāri. Arī algas šajā uzņēmumā vienmēr ir krietni virs tā līmeņa, kāds ir privātajā biznesā šajā sektorā. Tā ka šie izdevumi, manuprāt, ir pietiekami lieli. Es nesaku, ka tos vajag samazināt. Uzņēmums „Latvijas Valsts meži” tiešām to visu ir darījis savas kompetences ietvaros. Bet nevajag teikt, ka gandrīz 70 miljoni latu, kas ierēķināmi izdevumos pagājušajā gadā, ir ļoti maz un ka šie 96 miljoni, ja uzņēmuma īpašnieks, valsts, izdomātu tos sadalīt tomēr citām prioritātēm, ir kas katastrofāls. Kolēģi, tā tas noteikti nav!

Atgādināšu dažas lietas tiem cilvēkiem, kuri komisijas sēdē, kā es lasīju, teikuši, ka šeit varētu būt kāda dekapitalizācija vai kas ļoti slikts darāms, lai samazinātu šā uzņēmuma konkurētspēju.

Atcerēsimies, ka jebkurā privātā institūcijā, neatkarīgi no tā, vai tā būtu akciju sabiedrība vai slēgta privāta struktūra, ir tā, ka jaunā gada sākumā, veicot bilances apstiprināšanu, uzņēmuma īpašnieki vai īpašnieks (šajā gadījumā – Latvijas valsts) lemj, ko darīt ar iegūto peļņu. Un šie lēmumi vienmēr ir ļoti loģiski. Viens lēmums var būt šāds: visu peļņu investēt tālākā attīstībā. Saprotami! Var arī būt lēmums peļņu daļēji investēt attīstībā. Taču mēdz būt arī tā, ka īpašnieki nolemj šo peļņu izmantot citām absolūti nepieciešamām vajadzībām savā nozarē, savās interesēs.

Ja šajā gadījumā Latvijas valsts uzskata, ka valsts un pašvaldību citu ceļu veidošana un būvēšana nav valsts interesēs, tad es nesaprotu – kas ir valsts interesēs?

Vai tiešām mēs ar šo gribam meža ceļus pretstatīt pašvaldību un valsts pirmās nozīmes ceļiem?

Mēs redzam, ka vislielākā naudas summa budžetā tiek noņemta no projektiem, kas ir ar Eiropas Savienības līdzfinansējumu tieši ceļu būvei, Šlesera kungs! Tieši jūsu vadītajai nozarei, kaut gan jūs esat vairākkārt ļoti aktīvi aicinājis aizstāvēt infrastruktūru un ceļu būvi!

Tad nu varbūt tomēr šajā gadā, kad tiešām ir to ieņēmumu kritums, kas tiek gūti no PVN, īpašnieks varētu vienreiz nolemt šo savu dividendēs iegūto peļņu… Uzveru: tikai peļņu, nevis pamatlīdzekļus un aktīvus, ieguldīt kādā citā virzienā, kas šobrīd ir ļoti svarīgs. Tie argumenti, ka šādā veidā mēs iznīcināšot uzņēmumu „Latvijas Valsts meži”, ir smieklīgi un absurdi!

Kolēģi! Kā es jums jau teicu, aktīvi, kas ir šim uzņēmumam, netiek aizskarti. Meža resursi, kas ir valstij piederoši un ko uzņēmums „Latvijas Valsts meži” tikai lieto, par tiem nemaksādams ne santīma, joprojām ir. Tie paliek!

Tāpēc es aicinu: kolēģi, šajā situācijā, kad tiešām budžeta ieņēmumi nav bijuši pareizi plānoti un kad līdzekļi no PVN mums budžetā neienāk, nu neekonomēsim uz ceļu rēķina, uz infrastruktūras attīstības, uz Latvijas valsts attīstības rēķina! Tas ir katra Latvijas iedzīvotāja interesēs!

Es aicinu atbalstīt gan 2.priekšlikumu, gan arī 16. – frakcijas „Jaunais laiks” priekšlikumu un tādējādi tomēr līdzsvarot un samērot ceļu attīstību mežos un ceļu attīstību pašvaldībās.

Atbalstīsim!

Sēdes vadītājs. Vārds Ministru prezidentam Ivaram Godmanim.

I.Godmanis (Ministru prezidents).

Cienījamais Saeimas priekšsēdētāj! Cienījamie deputāti! Ministri!

Zemkopības ministrs ir komandējumā, tāpēc es šodien daļēji pārstāvēšu arī viņu, sacīdams sekojošo.

Pirmkārt, 90 miljonu peļņa… Ja mēs paskatāmies, cik lielu summu mēs tik tiešām vēlamies ar valsts budžeta grozījumu saņemt no uzņēmuma „Latvijas Valsts meži”, tad redzam, ka 32 miljoni – tie ir apmēram 30 procenti. Tie, kas zina ekonomiku, saprot, ka 30 procenti dividenžu no īpašnieka – tā ir faktiski gandrīz vai augšējā robeža. Tas ir tas, ko faktiski var lietot. Tas, ko mēs lietojam „Lattelecom”; tas, ko mēs lietojam LMT, un tā tālāk.

Ja ir runa par monopolistu, tad it kā varētu paņemt vairāk. Nekur citur neizņem dividendes… Redziet, šī akciju sabiedrība – tā ir valsts akciju sabiedrība. Tas nozīmē, ka tas, kas netiek paņemts no valsts puses, ir faktiski tas, kas veido tās kapitālu un rezerves. Tagad ir jautājums par to, kā akciju sabiedrība to izmanto. Vai ir vērts šādu daļu līdzekļu atstāt šai kompānijai?

Te ir divi aspekti. Viens aspekts ir tīri praktisks. Paskatīsimies uz skaitļiem! Man patīk, ka šeit runā par skaitļiem. Ja paskatīsimies, kāds ir PVN apmaksas pieaugums šā gada pirmajā pusgadā (piecos mēnešos, precīzāk sakot) attiecībā pret iepriekšējo gadu, tad redzam, ka akciju sabiedrība „Latvijas Valsts meži” prasa vairāk nekā 3,6 miljonu PVN apmaksas – tā teikt, ir piestādījusi rēķinu valstij. Un kā jūs domājat – kāpēc šie maksājumi?... Tas ir saistīts ar to, ka tik tiešām jābūvē viņiem ceļi un jānodrošina visas šīs absolūti nepieciešamās, ar infrastruktūru saistītās lietas… Kāpēc – to es paskaidrošu vēlāk.

Neapšaubāmi, viņi pērk būvmateriālus, viņi maksā par darbu, un tur ir šie 18 procenti… Un viņi nepārdod tos ceļus! Līdz ar to faktiski ir normāli, ka viņi prasa šos 18 procentus no valsts. Kas ir tas, ko mēs šajā budžeta situācijā lūdzam uzņēmumam „Latvijas Valsts meži”? To summu, ko viņi mums ir lūguši apmaksāt, mēs viņiem savukārt lūdzam kā praktisku papildu dividendi. (Un tāpēc otrs šā likumprojekta lasījums atšķiras no pirmā.) Un uzņēmums „Latvijas Valsts meži” tam piekrita. Es nedomāju, ka viņi bija ļoti priecīgi, bet tomēr nāca pretī. Tas ir punkts viens.

Punkts divi. Šis ir nepārprotams pierādījums, ka faktiski nauda tiek tērēta vajadzīgās infrastruktūras veidošanai. Tā ir matemātika. Situācija ar PVN to pierāda.

Tā otra lieta ir daudz nepatīkamāka. Un tie, kas šeit no tribīnes runāja, nezina šo jauninājumu.

Skatoties, kādas ir iepirkuma cenas valstī, jāņem vērā, ka mums ir divi tirgi – ir valstij piederošie meži, un ir privātajiem piederošie meži. Kopš pagājušā gada sākuma un līdz pat šim brīdim mēs varam šeit vērot ainu, kas nepatīkamāka nekā Skandināvijā. Lai gan šeit ir ļoti daudz iepircējfirmu ar skandināvu kapitālu, realitāte ir tā, ka iepirkumu cenas Latvijā ir jau sasniegušas zināmā mērā maksimumu un tagad par 20 procentiem sāk mazināties. Turklāt mazinās abās pusēs – un pārsvarā jau tomēr privātajā pusē. Turklāt, kā par nelaimi, privātajā pusē liela daļa ir palikusi maksimumā, cerot, ka vēl arvien kāds samaksās to cenu, kas bija maksimuma cena. Ja mēs skatāmies, ka attīstījās cenas Skandināvijā, tad redzam, ka tur nekāda maksimuma nebija. Savukārt mēs piedzīvojām to, ka cenu sadārdzinājums Latvijā atstāja iespaidu uz eksporta produkcijas tirgus daļu – uz zāģmateriāliem –, ko mēs pārdevām ārpusē.

Un tagad jautājums: kā „Latvijas Valsts meži” varētu nostrādāt kā zināms dempfers? Un šādos apstākļos, ja viņi ieiet tirgū un strādā nevis uz cenu paaugstināšanu, bet mēģina šo iepirkuma cenu uzturēt vairāk vai mazāk zemāku, tad, iespējams, viņiem tas ir samērā apgrūtinoši. Taču, lai viņi to varētu darīt, viņiem ir nepieciešams zināms kapitāls. Tas ir punkts viens.

Punkts divi. Ir kāda ļoti nepatīkama saistība, jo Latvijā apmēram 12 procentus no importa sastāda kokmateriāli. Ja ņemam pēc kvalitātes, tad kvalitatīvā koksne ir vairāk nekā 12 procenti. Diemžēl šis imports, sākot ar nākamo gadu, varētu arī nebūt, ņemot vērā eksporta tarifu nosacījumus tām valstīm, kas eksportē šos apaļkokus. Tas nozīmē, ka mums ir radikāli mainījusies situācija.

Praktiski no nākamā gada sākuma Zemkopības ministrija gatavos īpašu programmu, lai neiznāk tā, ka, trūkstot šim lētajam resursam, ko mēs iepērkam, mums varētu rasties problēmas ar to, ka mēs varam zaudēt pietiekami daudz savu eksporta tirgu. Arī vietējā tirgū varētu būt cenu kāpums, kas būtu saistīts ar to, ka mums vairāk ir jāatstāj valstī iekšā. Un šajā gadījumā ir arī ļoti svarīgi, kā valsts akciju sabiedrība piedalīsies visā šajā procesā un kā tā stabilizēs šo procesu.

Faktiski viens no variantiem ir tāds, ka tos divus gadus, kad netika izcirsts atbilstoši tāmei, kas bija apstiprināta, kā arī ņemot vērā to, ka nākamgad imports mums praktiski varētu samazināties par tiem procentiem, kurus es minēju, mums nāksies to visu kompensēt. Un tad ir jautājums: kāda loma tajā visā ir „Latvijas Valsts mežiem”? Es domāju, ka šinī brīdī, ņemot vērā šīs divas lietas, ir ļoti svarīgi, lai šī kompānija būtu ar tādu kapitālu un rezervi, ka tā varētu šajā tirgū darboties kā stabilizators. Tas ir punkts divi. Un tāpēc ņemt ārā naudu no jebkurām, arī ļoti vajadzīgām, lietām nebūtu pareizi.

Un trešais. Vecos laikos, kā to atceras deputāti ar pieredzi, kad vēl bija specbudžeti, protams, saistība starp „Latvijas Valsts mežu” ieņēmumiem un meža dienesta uzturēšanu bija viennozīmīga – caur specbudžetu. Tagad, protams, tas tā vairs nav, bet tomēr… Un tomēr! Ja mēs skatīsimies pēc būtības, nevis pēc birokrātijas un burta, tad, dabīgi, zināmā mērā mūsu meža dienests caur valsts budžetu tomēr ir saistīts ar to, kā šī akciju sabiedrība strādā.

Ņemot vērā šīs divas lietas – šo samērā nepatīkamo cenu kāpumu, kas īpaši sakāpināja cenas, starp citu, privāto mežu īpašniekiem, kuri faktiski tagad gaida, ka šī cena atkal turpinās augt, neskatoties uz to, ka tas tā neturpināsies… Tas ir viens aspekts, kur „Latvijas Valsts mežiem” būtu jānospēlē sava loma. Un otrs aspekts ir saistīts ar to, ka mums mainās importa struktūra, kas sadārdzinās resursus. Es domāju, ka vairāk līdzekļu no „Latvijas Valsts mežiem”, kā mēs šeit to ar jūsu palīdzību darām, mēs pieprasīt nevaram, šinī brīdī tas ir maksimums.

Tāpēc es lūdzu neatbalstīt šo priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Paldies Ministru prezidentam.

Debatēs vārds deputātam Augustam Brigmanim.

A.Brigmanis (ZZS frakcija).

Godājamie kolēģi! Mežkopība, mežrūpniecība, Latvijas meži ir mūsu valsts bagātība, un es vērtētu mežus kopumā tā: cilvēkam plaušas ir orgāns, ar kuru mēs elpojam, uzturam savu dzīvību, savukārt arī Latvijas valsts meži ir viens no svarīgākajiem mūsu dzīvības orgāniem.

Es varbūt gari nerunāšu par šo lietu, ko šeit precīzi jau raksturoja ar skaitļiem. Es vairāk runāšu par šo ekoloģisko faktoru – par šo dabas bagātību, par šo zaļo rotu. Es domāju, ka šeit nekad nebūs par daudz līdzekļu, ko mēs varētu ieguldīt šajā sfērā. Es domāju, ka meža uzturēšana, meža sakopšana, meža infrastruktūras attīstīšana, jaunu mežu stādīšana un atalgojuma maksāšana cilvēkiem, kas strādā šajā sfērā, ir ārkārtīgi svarīgs faktors. Un, ja mēs tagad šo priekšlikumu par līdzekļu samazināšanu… šos mežus tēlaini salīdzinātu ar jēdzienu „plaukstošs uzņēmums”, tad man tas asociētos ar mūsu klasiku – ar Pāvila Rozīša romānu „Ceplis”, kad jauns, talantīgs uzņēmējs (No zāles dep. K.Leiškalns: „Virsnieks!”) grib izputināt plaukstošu uzņēmumu, noņemot nost… (No zāles dep. K.Leiškalns: „Virsnieks!”) Nu virsnieks, jā, virsnieks… Bet es šeit domāju, ka, noņemot nost šos līdzekļus, mēs panāksim tieši šo Rozīša kunga aprakstīto efektu – izputināsim plaukstošu uzņēmumu.

Tātad es, kolēģi, aicinu nenoņemt līdzekļus mežam, šai nozarei. Lai tā attīstās! Tas būs tikai mūsu kopīgais ieguvums gan veselībai, gan mūsu attīstībai, gan darbam, gan pārējai valsts attīstībai. (No zāles dep. A.Bērziņš (LPP/LC): „Ļausim virsniekam strādāt!”)

Sēdes vadītājs. Paldies.

Debatēs vārds deputātam Jānim Reiram.

J.Reirs (frakcija „Jaunais laiks”).

Cienījamais priekšsēdētāja kungs! Ministru prezidenta kungs! Kolēģi! Šeit aizstāvībai tika runāts par to, lai mēs nenobalsotu „par” šo priekšlikumu; tika runāts par visu, izņemot lietas būtību. Tiek jaukti termini, peļņa. Peļņa nepieder uzņēmumam! Peļņa vienmēr un visur ir piederējusi īpašniekam, un īpašnieks rīkojas ar peļņu pēc saviem ieskatiem vai kā ir labāk. (No zāles dep. V.A.Krauklis: „Kā labāk!”)

Ministru prezidenta kungs! Daļa sabiedrības jums vēl uzticas, un es domāju, ka nevajag mulsināt sabiedrību, kā piemēru minot „Lattelecom” un „Latvijas Mobilo telefonu”. Tieši šie uzņēmumi ir piemērs tam, kā vajadzētu īpašniekam rīkoties ar peļņu. „Lattelecom” gandrīz vai no pirmās savas pastāvēšanas dienas visu peļņu ir izmaksājis dividendēs. Man nav informācijas par daudziem pēdējiem gadiem, bet, piemēram, 2007.gadā no 39 miljoniem peļņas dividendēs ir izmaksāti 36 miljoni. Arī „Latvijas Mobilais telefons” tieši tāpat veic savu darbību un izmaksā ļoti daudz līdzekļu – vairāk nekā 50 procentus – dividendēs. Un dividenžu izmaksa pieder pie normālas pasaules attīstības, nevis tā, kā mūs te biedēja parlamentārā sekretāre, sacīdama, ka dividenžu izmaksāšana ir komunisma rēgs vai kaut kas tamlīdzīgs.

Līdz ar to es uzskatu, ka šis priekšlikums ir pilnīgi normāls priekšlikums, ka īpašnieks ir tiesīgs rīkoties ar savu peļņu, kā viņš grib, un peļņu novirzīt tur, kur to grib. Un, ja saistībā ar 16.priekšlikumu mēs piedāvājam šo peļņu novirzīt ceļu attīstībai, tad tā ir mūsu labā griba.

Un vēl viens jautājums. Runa būs par attīstību un par kapitalizācijām. Lūdzu, es gribētu dzirdēt, cik tad pašreiz „Latvijas Valsts mežiem” naudas ir ieguldīts depozītos un cik viņi ir nopelnījuši šogad. Un kāda saistība ir starp zaļo lapotni un elpošanu un miljonu miljoniem latu depozītos tajā laikā, kad pensionāriem nav samaksāts no šā gada sākuma solītais pielikums – 40 santīmi par katru darba gadu, kas arī ir ietverts mūsu priekšlikumos?

Tā ka es lūdzu atbalstīt šo un arī 16.priekšlikumu.

Paldies.

Sēdes vadītājs. Paldies.

Debatēs vārds deputātam Aigaram Štokenbergam, otro reizi.

A.Štokenbergs (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Ministru prezidenta runā, protams, par cenām viss bija pareizi, bet es saklausīju vienu bīstamu lietu, kas te tika pateikta, – to, ka „Latvijas Valsts meži” pēkšņi sāks uzstāties kā cenu stabilitātes garants. Ja mēs te runājam par to, kur tiešām ir problēmas cenu veidošanā, tad bilance… Ja mēs paskatāmies koksnes bilanci, tad redzam, ka patēriņš pluss eksports pagājušajā gadā ir bijis par 2,8 miljoniem kubikmetru lielāks nekā ieguves un importa summa. Ko tas nozīmē? To, ka Latvijā ir 2,8 miljoni kubikmetru neuzskaitītas koksnes. Tieši to tas nozīmē! Tur varbūt jāsāk meklēt… runāt arī par cenām.

Ja tas pieņēmums ir tāds, ka šī nauda, šie 50 miljoni „Latvijas Valsts mežiem” ir vajadzīgi, lai tos ieguldītu pamatkapitālā, tad mēs atbildi šodien jau dzirdējām no parlamentārās sekretāres. Tas ieguldījums pamatkapitālā… gandrīz visi 45 miljoni latu tiks ieguldīti, lai būvētu meža ceļus. Tāda bija skaidra atbilde! Vēl 6 miljoni tiks tērēti citai infrastruktūrai. Tie ir ilgtermiņa ieguldījumi, tie nav apgrozāmie līdzekļi! Tādējādi ar tiem nav iespējams piedalīties kaut kādā cenu stabilitātes garantēšanā. Pēc būtības tas nozīmē, ka ar šo naudu, kura tiks iebūvēta meža ceļos, vienkārši tiks palielināts pamatkapitāls, kas ļaus uzņēmumam vairāk aizņemties. Vai tas ir tas, ko jūs tagad gribat panākt, – to, ka „Latvijas Valsts meži” aizņemas kredītos naudu un ar to kļūst par cenu stabilitātes garantu?

Paldies.

Sēdes vadītājs. Paldies.

Debatēs vārds deputātei Annai Seilei.

A.Seile (partijas „Pilsoniskā Savienība” frakcija).

Godātie deputāti! Es vispirms vēlos paslavēt akciju sabiedrības „Latvijas Valsts meži” vadību par patiešām labu un konstruktīvu līdzšinējo darbību, jo tik tiešām viņiem darbi veicas, ienākumi pildās, viņi rūpējas par savu darbinieku algām, ir iegādāta laba tehnika un labā līmenī tiek atjaunoti Latvijas valsts meži. Paldies Dievam un paldies deputātiem, ka šie meži netiek privatizēti, ka tie joprojām ir valsts īpašums.

Un tomēr man gribētos pateikt vēl arī dažas citas atziņas. Kādreiz bija tā, ka pašvaldības saņēma daļu no izsolēs gūtajiem ienākumiem par kokmateriālu pārdošanu – par meža materiālu pārdošanu. Un šīs pašvaldības, kurām ir maz lauksaimniecības zemes un maz iespēju saņemt citus nodokļus, tad saņēma daļu no šīm tā sauktajām celma naudām. Tagad tā vairs nav, un šīs pašvaldības, kuru teritorijā atrodas lieli valsts meža īpašumi, faktiski dzīvo uz nabadzības robežas. Tām nav iespēju sakārtot savus ceļus, un šie ceļi ļoti bieži ir raibi kā dzeņa vēders. Tiklīdz iet cauri valsts mežam, ceļš ir ideālā kārtībā, bet šis pats „Latvijas Valsts meža” transports brauc arī pa pašvaldību ceļiem, kur ir dubļu bedres. No šā viedokļa skatoties, es domāju, ka, ja visi Latvijas valstī savelk jostas, tad to varētu darīt arī valsts akciju sabiedrība.

Šeit jau runāja par to, ka akciju sabiedrībai varbūt gadīsies ārkārtīgi lieli zaudējumi. Bet šāgada līdzekļu plānojumā taču jau ir paredzēti gan meža atjaunošanas darbi, gan visi pārējie darbi, to skaitā ceļu būve! Tam līdzekļi jau ir ieplānoti! No šīs tīrās peļņas 50 miljoni būtu laba dāvana, labs ieguldījums arī pašvaldību budžetā, ja mēs atbalstītu arī nākamos priekšlikumus.

No šā viedokļa skatoties, es domāju, ka valsts akciju sabiedrības līdzekļi ir veidojušies no valsts mežu nopelnītās naudas, un, ja galvenokārt „Latvijas Valsts meži” faktiski veic starpnieka funkcijas, pārdodami šos valsts mežu materiālus izsolēs, tad es domāju, ka šis 50 miljonu „piespricējums” Latvijas valsts budžetam ir tikai lietderīgs.

Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītājs. Paldies.

Debatēs vārds deputātam Ingmāram Līdakam.

I.Līdaka (ZZS frakcija).

Cienījamie deputāti! Man diezgan nepieņemams šķiet tāds pretnostatījums: pašvaldību ceļi un „Latvijas Valsts mežu” būvētie ceļi, jo, ja paraugās tā reāli, tad daudzviet tieši šie „Latvijas Valsts mežu” būvētie ceļi atrisina arī pašvaldību problēmas, jo padara pieejamas arī tās mājas, tās sētas, kurām ir ļoti, ļoti apgrūtināti sakari kaut vai, teiksim, ar pagasta centru.

Tas ir viens.

Otrs. Diezgan bieži „Latvijas Valsts meži” būvē savus ceļus, būtībā dublējot pašvaldību ceļus, lai pašvaldību ceļi nesaņemtu to milzīgo slodzi, ko dod, teiksim, šī kokmateriālu izvešana. Tas ir otrs.

Un vēl trešais. Es reizēm salīdzinu „Latvijas Valsts mežus”, privāto mežu īpašniekus un šo peļņu, apgrozījumu, un tā tālāk, un tā joprojām, kaut gan domāju, ka nevienam nav noslēpums, ka tieši privāto mežu īpašnieki… Tieši privāto mežu apsaimniekošana ir vieta, kur ir ļoti, ļoti daudz šīs „pelēkās” naudas, kur ir aploksnītes un ir diezgan grūti iegūt īstu priekšstatu par to, kāda tur ir peļņa, atšķirībā no „Latvijas Valsts mežiem”.

Es vairāk nediskutēšu, bet tomēr lūdzu nenostatīt pretī akciju sabiedrības „Latvijas Valsts meži” darbību daudzu attālu reģionu ceļu tīkla attīstībā un pašvaldību darbu.

Sēdes vadītājs. Debates beidzu. Vai komisijas vārdā deputātam Leiškalnam ir kas piebilstams?

K.Leiškalns. Jā, dāmas un kungi! Komisija noklausījās vairākus viedokļus par minēto tēmu, bet atbildīgās komisijas atzinums par šo priekšlikumu bija negatīvs, jo pārlieka jostas savilkšana valsts mežu apsaimniekotājiem – akciju sabiedrībai „Latvijas Valsts meži” – var novest atpakaļ pie tās situācijas, kādā mēs bijām 90.gadu sākumā. Es arī domāju, ka tas ir daudzu cilvēku interesēs – atjaunot ilgtermiņa mežizstrādes līgumus tad, kad mežs tiek noplicināts, kad ceļi tur netiek būvēti un meži netiek atjaunoti.

Tātad aicinu atbalstīt komisijas viedokli.

Sēdes vadītājs. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par 2. – frakcijas „Jaunais laiks” priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 38, pret - 48, atturas - 1. Priekšlikums nav atbalstīts.

K.Leiškalns. 3. ir Juridiskā biroja priekšlikums par attiecīgajām ailēm budžeta likumā. Un atbildīgā komisija to ir atbalstījusi. Tāpat to ir atbalstījis Ministru kabinets.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

K.Leiškalns. 4. ir atbildīgās komisijas priekšlikums par likumprojekta sakārtošanu. Aicinu jūs to atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

K.Leiškalns. 5. ir deputātu Daudzes, Muižnieces, Pētersones, Rasnača un Klementjeva kunga priekšlikums par Saeimas darbības nodrošināšanas samazinājumu 102 000 latu apmērā. Komisija to ir atbalstījusi. Kabinets atbalsta.

Sēdes vadītājs. Deputāti prasa balsojumu. (No zāles: „Jums piecas algas nost!”) Lūdzu zvanu! Balsosim par 5. – deputātu Daudzes, Muižnieces, Pētersones, Rasnača un Klementjeva priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 79, pret un atturas - nav. Priekšlikums atbalstīts.

K.Leiškalns. 6. – Ministru kabineta priekšlikums – par nenozīmīgu līdzekļu pārcelšanu no Finanšu ministrijas uz Ārlietu ministriju. Komisija un Ministru kabinets to atbalsta.

Aicinu jūs atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Es atvainojos! 6. …

K.Leiškalns. Ak, jā, – tagad ir 6.priekšlikums. Es atvainojos!

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

K.Leiškalns. Savukārt 7. ir deputātu Golubova, Rubika, Urbanoviča, Ribakova un Vidavska priekšlikums par Aizsardzības ministrijas budžeta samazinājumu par 10 miljoniem latu, pārceļot tos uz Finanšu ministriju valsts pārvaldes iestāžu nodarīto zaudējumu atlīdzināšanai.

Sēdes vadītājs. Sākam debates. Debatēs vārds deputātam Aleksandram Golubovam. (No zāles dep. Dz.Ābiķis: „Okupācija bija?”)

A.Golubovs (frakcija „Saskaņas Centrs”).

Tieši tev nebija…

Sēdes vadītājs. Cienījamais runātāj, no tribīnes…

A.Golubovs. Cienījamie kolēģi! Šā mūsu priekšlikuma būtība ir ļoti skaidra. Vienu reizi mēs atļāvāmies, ka mūsu „svētā govs” ir Nacionālie bruņotie spēki. Kāpēc mūsu valsts var atļauties maksāt 2 procentus no mūsu IKP tieši bruņotajiem spēkiem – mūsu aizsardzībai? Kādēļ?

Pavisam nesen pie mums viesojās Slovēnijas delegācija, un viņi skaidri un gaiši pateica, ka viņu valsts nav tik bagāta, lai maksātu 2 procentus, tāpēc viņi maksā tikai 1,5 procentus no IKP. Arī mēs varam atļauties to darīt. Nav tur problēmas!

Mēs neskaram šos bruņotos spēkus tik lielā mērā, lai tie beigtu pastāvēt. Tie pastāvēs! Mēs atļāvāmies noņemt tiem tikai 1/18 daļu. Tie būs!

Lūdzu atbalstīt mūsu priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Debates beidzam.

Vai komisijas vārdā ir kas piebilstams? (No zāles: „Balsot!”)

K.Leiškalns. Dāmas un kungi! Šeit ir jābalso. Komisija šoreiz pat neko nepiebildīs.

Sēdes vadītājs. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par 7. – deputātu Golubova, Rubika, Urbanoviča, Ribakova un Vidavska priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 22, pret - 64, atturas - nav. Priekšlikums nav atbalstīts.

K.Leiškalns. Paldies.

Arī 8.priekšlikums saņemts no deputātiem Golubova, Rubika, Urbanoviča, Ribakova un Vidavska. Šā priekšlikuma būtība ir pārvirzīt 4 605 000 no Aizsardzības ministrijas uz Iekšlietu ministriju Valsts policijas darbības nodrošināšanai. Komisija un Ministru kabinets to neatbalstīja.

Sēdes vadītājs. Sākam debates. Debatēs vārds deputātam Aleksandram Golubovam.

A.Golubovs (frakcija „Saskaņas Centrs”).

Cienījamie kolēģi! Šajā nedēļā parādījās ziņa par to, ka Rīga ir viskriminālākā galvaspilsēta visā Eiropas Savienībā. Tieši tā! Un tas tā jau ir! Pat mūsu iekšlietu ministra vecāki nesen, kā mēs zinām, tika apzagti. Nevienu zagli tā arī laikam neatrada.

Dosim nedaudz vairāk līdzekļu policistu atalgojumam! Varbūt viņi tad labāk strādās!

Sēdes vadītājs. Debates beidzam.

Vai komisijas vārdā deputāts Leiškalns vēlas ko teikt?

K.Leiškalns. Komisijas vārdā es aicinu nobalsot par komisijas viedokli.

Sēdes vadītājs. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par 8. – deputātu Golubova, Rubika, Urbanoviča, Ribakova un Vidavska priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 21, pret - 64, atturas - nav. Priekšlikums nav atbalstīts.

K.Leiškalns. Paldies.

Nākamais ir 9. – deputāta Šadurska priekšlikums. Ierosina pievienotās vērtības nodokļa prognozi palielināt 200 000 latu apjomā un novirzīt attiecīgo naudu uz Izglītības un zinātnes ministriju mācību literatūras iegādei. Komisija priekšlikumu nav atbalstījusi, jo neuzskata par iespējamu palielināt nodokļa prognozi.

Sēdes vadītājs. Deputāti prasa balsojumu. Lūdzu zvanu! Balsosim par 9. – deputāta Šadurska priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 35, pret - 45, atturas - 3. Priekšlikums nav atbalstīts.

K.Leiškalns. Pamatbudžeta ieņēmumi. 10.priekšlikums. Deputāts Šadurskis aicina palielināt iedzīvotāju ienākuma nodokļa prognozi par 5 miljoniem latu un novirzīt šo naudu visnotaļ pozitīvam mērķim – Izglītības un zinātnes ministrijai augstskolu pasākumiem. Komisija priekšlikumu nav atbalstījusi iepriekš minēto iemeslu dēļ.

Sēdes vadītājs. Sākam debates. Debatēs vārds deputātam Kārlim Šadurskim.

K.Šadurskis (partijas „Pilsoniskā Savienība” frakcija).

Godātie kolēģi! 10.priekšlikums un 11.priekšlikums ir par līdzīgu ienākuma avotu, un tātad argumentācija arī ir līdzīga. Tāpēc, ja ļauts, runāšu par tiem abiem kopā.

Nacionālās attīstības plānā un Deklarācijā par Ministru kabineta iecerēto darbību ir daudz runāts par zināšanu sabiedrību, par izglītību, par zinātni. Tikai darbi neseko. Darbi ir pretēji.

Godātie kolēģi! Plānots, ka pēc grozījumu izdarīšanas Latvijas valsts konsolidētais gada budžets būs ar 8 miljonu latu pārpalikumu. Uz 5,256 miljardus latu lielo izdevumu fona šī summa ir tikai simboliska dekorācija, kas valdībai ļaus dažus mēnešus runāt par budžetu ar pārpalikumu; pēc tam, nepildoties ieņēmumu prognozēm, kādu laiku varēs runāt par sabalansētu budžetu; pēc tam kādu laiku – par budžetu ar nelielu deficītu, bet gada beigās atliks tikai plātīt rokas un brīnīties, kā esam nonākuši pie aptuveni ceturtdaļmiljarda latu iztrūkuma. Summa, par kādu Saeimai būtu bijis jāsamazina budžeta tēriņi, lai gada beigās iegūtu tiešām sabalansētu budžetu, pēc daudzu speciālistu aplēsēm, svārstās ap pusmiljarda latu. Tātad valdības piedāvātais 235 miljonu latu samazinājums ir tikai tāds pussolis. Šis pussolis bija nepieciešams, un, pareizi veikts, tas būtu labojis daudzas no pagājušā gada nogalē valdības pieļautajām kļūdām, izstrādājot fantāzijas diktētās šāgada pamatbudžeta nodokļu ieņēmumu prognozes un negausīgas tērēšanas tieksmes diktētās izdevumu programmas. (No zāles dep. V.A.Krauklis: „Par priekšlikumu nevarētu?”) Taču šis solis ir veikts nepareizā virzienā – samazinot nevis ministriju bāzes izdevumus, bet gan samazinot valsts attīstībai vitāli svarīgas programmas izglītībā un zinātnē.

Augstākā izglītība un zinātne ir divas jomas, kas vistiešāk ietekmēs valsts konkurētspēju jau tuvākajā nākotnē. Bez investīcijām inovācijās un mūsu cilvēku intelektuālajā attīstībā ir neiespējami konkurēt starptautiskajā tirgū, kur galvenais kritērijs ir jaunas tehnoloģijas un darba ražīgums. Tieši tas nosaka ikvienas mūsu preces vai pakalpojuma eksportspēju. Neinvestējot šajās jomās, mēs neglābjami turpināsim atpalikt. Nākamā, aiznākamā gada un turpmāko gadu budžetus izstrādājot, valdībām būs arvien grūtāk un grūtāk tos sabalansēt. Citiem vārdiem sakot, mēs šodien ieprogrammējam savas nākamās krīzes un stagnāciju. To taču visi saprot, vai ne? Tam, kas ir rakstīts Nacionālās attīstības plānā, rīcība neseko. Pareizāk sakot, seko tieši pretējais. Par miljoniem latu tiek samazināts jau tā trūcīgais finansējums augstākajai izglītībai un zinātnei, kur pirms dažiem gadiem ar milzīgām pūlēm bija panākts iepriekšējās stagnācijas lūzums un sākusies attīstība. Šodien šos vārgos attīstības asnus mūsu āzis, kas iecelts par dārznieku, gatavs bez žēlastības nobradāt.

Manu priekšlikumu būtība ir palielināt par pieciem miljoniem latu finansējumu augstākajai izglītībai un par pieciem miljoniem – zinātniskās darbības nodrošinājuma finansējumu. Tās nav astronomiskas summas budžeta makroskaitļu kopsakarībā, taču ārkārtīgi svarīgas un nepieciešamas, lai valsts attīstība turpinātos.

Kolēģi, jūs varbūt teiksiet, ka mani priekšlikumi ir noraidāmi, jo kā ieņēmumu avots minēts nodokļu prognozes palielinājums. (No zāles dep. V.A.Krauklis: „Tā ir!”) Formāli jau tas tā ir. Taču mūsu 5,264 miljardu latu ieņēmumu prognozē saskaņā ar manis iepriekšminētajām aplēsēm jau ir daudz utopijas. Reāli gads tiks noslēgts, kā es vērtēju, ar apmēram 250 miljonus lielu budžeta deficītu. Tātad mans ierosinājums pievieno klāt šim ieņēmumu sapnim tikai 0,2 procentus cerību. Tomēr labums, ko mūsu valsts gūtu no šo minēto budžeta programmu pieauguma, būtu reāls, taustāms un nākotnē materializētos daudzos miljonos iekasētu nodokļu, iekšzemes kopprodukta pieaugumā, inflācijas stabilizācijā, tekošā konta deficīta samazinājumā, jaunās darba vietās un varbūt arī izkļūšanā no Eiropas statistikas tabulu pēdējās vietas.

Aicinu atbalstīt 10.priekšlikumu un arī nākamo – 11.priekšlikumu.

Paldies.

Sēdes vadītājs. Vārds Izglītības un zinātnes ministrijas parlamentārajam sekretāram Rolandam Brokam.

R.Broks (Izglītības un zinātnes ministrijas parlamentārais sekretārs).

Labdien, augsti godātais Saeimas priekšsēdētāja kungs! Ministru prezidenta kungs! Ministri! Cienītās deputātes! Godātie deputāti!

Es nevaru piekrist šeit izteiktajam viedoklim, ka Izglītības un zinātnes ministrijas budžeta grozījumi neesot vērsti uz attīstību. Šis budžets ir optimāls un sociāli atbildīgs, tas ir atbilstošs Izglītības un zinātnes ministrijas iespējām un nodrošina tās attīstību.

Attīstība ir process, kas ir jāvērtē zināmā termiņā. Salīdzinot pagājušā gada un šāgada Izglītības un zinātnes ministrijas budžetu, svarīgi ir uzsvērt, ka, neskatoties uz šiem grozījumiem un šo samazinājumu, palielinājums salīdzinājumā ar 2007.gadu ir būtisks.

Izglītības un zinātnes ministrija nesamazināja pedagogu algas. Gluži pretēji! No 1.septembra visām pedagogu kategorijām, sākot ar bērnudārzu un beidzot ar augstskolu pedagogiem, tiek nodrošināts būtisks atalgojuma palielinājums. Kopējais pieaugums ir 133 miljoni latu. Augstākajai izglītībai, neskatoties uz budžeta grozījumiem, finansējuma palielinājums ir 9 miljoni latu. Zinātnei finansējuma palielinājums ir 4 miljoni latu, kas ir 12 procenti. Līdz ar to es uzskatu, ka šis budžets ir atbilstošs valsts iespējām, un lūdzu deputāta Šadurska priekšlikumus neatbalstīt.

Paldies.

Sēdes vadītājs. Paldies.

Debatēs vārds deputātam Artim Pabrikam.

A.Pabriks (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Labdien, dāmas un kungi! Es diemžēl nevaru piekrist Izglītības un zinātnes ministrijas parlamentārā sekretāra teiktajam, ka šis budžets un tā labojumi attiecībā uz konkrēto ministriju ir vērsti uz attīstību. Man ir prieks, protams, par to, ka premjers ievēro taupību un cenšas tikt galā ar inflāciju. Tas ir jādara. Bet tajā pašā laikā mēs nedrīkstam aizmirst to, ka mums ir jādomā arī kopumā par attīstību šajā valstī (No zāles dep. J.Dobelis: „Mūsu valstī, ne „šajā valstī”!”)… par tehnoloģijām, par zinātni un par mūsu konkurētspēju.

Ja skatāmies uz Izglītības un zinātnes ministrijas budžetu kopumā šajos budžeta grozījumos, tad redzam, ka ir samazinājums tajās ailēs, kas attiecas uz pētniecību, uz sadarbību, kura Eiropas Savienības iekšienē notiek saistībā ar pētniecības un zinātnes projektiem, tirgus jautājumu pētniecību; arī tajās sadaļās, kas ir saistītas ar mūsu dalību (no ārlietu resoru puses) dažādās citās starptautiskās institūcijās, es redzu samazinājumu.

Un tad man ir jautājums: kāpēc šādās ailēs mums ir jāveic samazinājums, ja mēs rakstām katru otro, trešo gadu dažādas ilgtermiņa un īstermiņa attīstības koncepcijas, kurās visiem stāstām, ka mums cilvēks, zinātne un tehnoloģija un visas citas šīs lietas ir prioritāte?

Šie budžeta labojumi un mūsu ekonomiskā attīstība, manā izpratnē, neliecina par ilgtspējīgu attīstību.

Līdz ar to es aicinu atbalstīt šos Šadurska kunga piedāvātos priekšlikumus.

Paldies.

Sēdes vadītājs. Debatēs vārds Ministru prezidentam Ivaram Godmanim.

I.Godmanis (Ministru prezidents).

Cienījamo priekšsēdētāj! Cienījamie ministri un deputāti! Izglītības un zinātnes ministre Koķes kundze atrodas komandējumā, tāpēc es atļaušos vienreiz par šo tēmu uzstāties šeit.

Par šo sāpīgo jautājumu. Nav jau noslēpums, ka jebkuri zinātnes finansējuma un augstākās izglītības finansējuma samazinājumi ir ļoti sāpīgi. Par to mums faktiski valdībā nav diskusiju. Tas, ko parlamentārais sekretārs pateica, – pēc būtības viņš nosauca tos palielinājumus pēc 2007.gada bāzes.

Attiecībā uz šiem un arī tālākajiem priekšlikumiem par izglītību un zinātni pirmā lieta, ko es gribētu pateikt, ir tā, ka visās šajās programmās, kas ir saistītas ar izglītību, tas samazinājums ir kādas 2,7 vai trīs reizes mazāks nekā kopējais. Mēs kopā ar to procentu esam likuši 5,91… Ir atsevišķi resori, kas ir par 10 procentiem samazinājuši… Tas ir tādā jomā kā reģionālā attīstība. Savukārt izglītībai un zinātnei šie finansējuma samazinājumi ir apmēram 2 vai 2,2 vai 2,4 procentu ietvaros.

Tas tomēr parāda valdības attieksmi. Mēs atzīstam, ka samazinām. Taču cenšamies samazināt daudz mazāk nekā citiem. Ņemot vērā, protams, arī to, ko šeit teica cienījamie deputāti.

Viena lieta man tiešām ir jāatzīst: aizvakar es nebiju precīzs. Te viens precīzs deputāts teica, ka viņš te atradis to, ka centrālajam aparātam ir finansējuma palielinājums. Tagad jūs redzat – labojumos precīzi ir rakstīts, kāpēc ir šis palielinājums. Tas nebija saistīts ar centrālo aparātu. Starp citu, ir atsevišķa Eiropas Savienības struktūrfondu apguves programma, kuru tagad jūs varat atrast grozījumos un kura pirms tam nebija atzīmēta.

Un es lūdzu jūs atbalstīt to, ko jūs sakāt, – ka Eiropas fondu apguvi tomēr nevajadzētu samazināt.

Par konkrētām lietām. Es gribētu nedaudz par programmām pateikt. Jā, visi šie samazinājumi nav patīkami. Te nav ko slēpties!

Profesionālā izglītība – 2,52 procentu samazinājums no vispārējiem ieņēmumiem. Tie faktiski sadalās divās daļās… 1,344 miljoni latu – apakšprogrammā 02.04.00, kā to redzat jums izdalītajos materiālos… Tur ir samazināti izdevumi atlīdzībai…

Diemžēl, jā, tur ir jautājums arī par nodrošināšanu – par precēm, materiāliem, kurus mēs nevaram tādā daudzumā iegādāties šai sistēmai. Es ceru, ka tad, kad mēs skatīsim nākamā gada budžetu, mēs varēsim kaut kādā veidā pārstrukturēt… Taču tas ir tas postenis, kura samazināšanu pati ministrija uzskata par iespējamu.

Un 10 000 latu – no apakšprogrammas „Profesionālās izglītības administrācija”… Vienu grāmatu mēs nevarēsim izdot,… tur bija paredzēts izdot grāmatu par profesionālo izglītību Latvijā… Tas, protams, nav pozitīvi, bet tāda ir realitāte.

Par augstāko izglītību. Faktiski tur ir trīs posteņi, kuros ir samazinājums – 2,51 procents. Programma 03.00.00 „Augstākā izglītība” – 1,7 miljoni… Ir samazināti izdevumi pasākumiem… Jā, ir samazināti izdevumi atlīdzībai, izdevumi precēm, pakalpojumiem, pamatkapitāla veidošanai – 2,51 procents.

Tālāk seko šādi cipari: 28 000 latu – faktiski šāds samazinājums ir apakšprogrammai „Dotācija Rīgas Ekonomikas augstskolai”. Taču tas ir nevis tādā nozīmē, ka mēs nemaksājam, bet gan tāpēc, ka finansējums samazinās valūtas kursa svārstību dēļ. Tas nav finansējuma samazinājums pēc būtības, bet gan valūtas kursa svārstību izraisīts samazinājums. To naudu mēs varam nemaksāt.

Un tad, protams, jāpiemin 257 000 latu samazinājums, kas nav patīkams, apakšprogrammā 03.11.00 „Koledžas”. Arī tur ir izdevumi atlīdzībai, precēm un pakalpojumiem. Uzsvars tur ir uz preču un pakalpojumu faktisko iepirkumu… Tie, protams, ir vajadzīgi, bet mēs nevaram to atļauties pie pašreizējiem ieņēmumiem.

Un, lai man nevajadzētu nākt šeit tribīnē vairākas reizes, es gribētu pie reizes parunāt arī par šo sāpīgo jautājumu, par ko šeit vēl būs diskusijas, – par valsts valodu. Noklausījos debates, kad pirmajā lasījumā deputāti izteicās, un varu pateikt sekojošo. Atsevišķus samazinātus posteņus jūs tur atradīsiet. Saistībā ar valodu ir vienai apakšprogrammai arī palielinājums, kas gan nav liels. Taču tie samazinājumi ir faktiski šādi: 33 tūkstoši. Ja jūs paskatīsieties, kāda ir tā proporcionālā attiecība, tad redzēsiet, ka kopumā tie visi nebūs lielāki par 2 procentiem. Pat mazāki tie būs. Ja jūs parēķināsiet matemātiski.

Tātad apakšprogrammā 04.01.00 „Valsts valodas attīstība” – 33 146 latu liels samazinājums. Samazināti izdevumi Valsts valodas aģentūras sociolingvistiskajam pētījumam „Valodas politikas ietekme uz valodas apguvi izglītībā”, bukletam „Situācijas apzināšana vārdnīcu izstrādes un publicēšanas jomā Latvijā”, semināram „Valodas speciālistu sagatavošana augstskolās”, kā arī latviešu valodas lektorātiem Gēteborgas Universitātē un Prāgas Kārļa universitātē. Tie ir tie posteņi, kas praktiski veido šo samazinājumu. Faktiski tie ir mācību materiāli. Mēs nevarēsim tos izdot šajā gadā. Tie gan ir nevis mācību metodiskie materiāli, bet informatīvie materiāli.

Par 21 557 latiem mēs samazinām finansējumu apakšprogrammā 04.02.00 „Atbalsts latviešu valodas apguvei”. Smagi, bet tāda ir realitāte. Mēs samazinām izdevumus Latviešu valodas apguves valsts aģentūras elektroniskā mācību līdzekļa „Latviešu valoda kā svešvaloda pieaugušajiem” izdošanai DVD formātā. Mēs šo DVD nevarēsim šogad izdot. Tas, protams, nenozīmē, ka mēs arī turpmāk taupīsim uz tā rēķina. Taču šoreiz tas ir tas viens mācību līdzeklis, kura izdošanu DVD formātā mēs nevaram nodrošināt.

Jāpiemin arī vēl tas, ka ir 29 392 latu liels samazinājums (procentuālā ziņā tas ir stipri mazāks nekā vidējais samazinājums) Tulkošanas un terminoloģijas centram. Tas mazinājums ir faktiski uz atalgojuma fonda rēķina – tiek samazināts attiecīgo štata vienību skaits (nodaļas vadītāja, saimniecības nodaļas vadītāja, terminologa amats un tā tālāk).

Par zinātni jāteic, ka zinātnei tas finansējuma samazinājums, kā to šeit jau deputāti teica, ir 2,84 procenti. Šis samazinājums ir vairāk nekā divas reizes mazāks nekā tas, kādu mēs prasām attiecībā uz pārējām jomām.

Šeit viena programma ir ļoti problemātiska – tie ir uz tirgu orientētie pētījumi. 340 130 latu samazinājums arī ir būtisks, jo Valsts kontrole, pētot, kādas ir bijušas atskaites par šāda tipa pētījumiem iepriekšējā gadā, ļoti nopietni un pamatoti ir izteikusi savus pārmetumus. Es esmu to teicis arī augstskolu vadītājiem – jo tās ir augstskolas, kas piedalās šajos projektos! –, lai viņi tomēr sakārto savus atskaites dokumentus, kā viņi šo programmu pēta un kā galu galā par to atskaitās, tajā skaitā arī par saņemto atalgojumu, un tā tālāk.

Un tad, protams, parādās nepatīkama lieta: 189 000 mēs samazinām programmai 05.09.00 – „Dalība Eiropas Savienības pētniecības tehnoloģiju attīstības programmās”. Tur ir samazināts nākamo projektu skaits. Bet tur ir vēl viena cita problēma – mēs samērā neaktīvi strādājam pie tiem starptautiskajiem projektiem zinātnē, kas mums ir pieejami Briselē, un neviens nevar īpaši lielīties ar šo projektu apguvi. Tur tas atbildīgais cilvēks, Kapenieka kungs, kādreiz bija mans kolēģis. Es viņam prasīju: „Kāda ir situācija?” – „Nu, tā ir jāuzlabo!” Un tādi rīkojumi faktiski jau ir doti.

Tad vēl ir pavisam nelieli – nelieli! – samazinājumi nozares vadībai 2,22 procentu apmērā programmai 06.00.00 – „Izglītības valsts inspekcija”. Jā, ir samazināts finansējums ārvalstu komandējumiem, iestādes uzturēšanai. Tas pats attiecas arī uz citām ministrijām. Lūk!

Un tagad ir Eiropas Universitātes institūts. Mēs nevaram tik daudz tam iemaksāt, samazinot 60 000 latu.

Ja mēs runājam par sportu, tad arī tur ir samazinājums, bet tas nav liels – 2,42 procenti. Protams, arī tur ir paredzētas sāpīgas lietas – amata vietu likvidācija – 6000 latu. Bet ir vēl arī citas lietas, kas, protams, ir nepatīkamas, jo nacionālajām sporta bāzēm mēs nevaram nosegt visus maksājumus, kas ir paredzēti attiecībā uz komunālajiem pakalpojumiem, tāpēc tām nāksies palielināt maksas pakalpojumu klāstu.

Tas arī ir viss, ko es varētu teikt par šiem samazinājumiem.

Protams, es varu atzīt, ka tas tik tiešām nav pats labākais veids, bet tas, ko es kategoriski nevaru pieņemt no Šadurska kunga teiktā… Ja viņš zina matemātiku – un viņš to zina!… Saprotiet, ja mēs apšaubām, ka mūsu piedāvātā korekcija, kuru mēs tagad liekam jums priekšā, novedīs pie sabalansēta budžeta, tad piedāvājums palielināt ieņēmumu prognozi, kuru mēs jums esam pietiekami konservatīvu uzzīmējuši, par ko es teicu jau pirmajā lasījumā, ir tikai vēl plašāks solis tajā virzienā, lai īstenotos tas, ko jūs vēlaties. Es atšķirībā no jums nevēlos to! Es vēlos, lai mums izdotos, pirmkārt, pierādīt, ka šie grozījumi ir reāli, otrkārt, lai mēs gada beigās, 31.decembrī, nodemonstrētu, ka mēs varam sasniegt nulli konsolidētajā budžetā. Varbūt šajā ziņā mūsu vēlmes atšķiras. Acīmredzot tāda ir pozīcijas un opozīcijas loģika.

Paldies.

Sēdes vadītājs. Paldies.

Vārds deputātam Kārlim Šadurskim, otro reizi.

K.Šadurskis (partijas „Pilsoniskā Savienība” frakcija).

Godātie kolēģi! Pozīcijas un opozīcijas loģika – šie vārdi ir ļoti bieži dzirdēti no šīs tribīnes, tāpēc nebūtu pat vērts tos atkārtot. (No zāles dep. J.Dobelis: „Ir taču tā”!)

Vienā ziņā es gribu pateikt paldies Ministru prezidentam par kļūdas, uz kuru es norādīju aizvakardienas sēdē, atzīšanu. Tas notiek ļoti reti, kad mūsu valdība atzīst kļūdas. Paldies, Godmaņa kungs! Tiesa gan, šī kļūda, ierakstot centrālo aparātu, kur faktiski bija jāraksta tehniskā palīdzība, filozofiski arī ir stipri diskutējama… Jo – kas tad ir šī tehniskā palīdzība? Tā ir valsts priekšapmaksa tiem darbiniekiem, kuri strādā pie Eiropas projektu apkalpošanas.

Kas izstrādā šos projektus? Izglītības un zinātnes jomā tās ir universitātes. Ja šos 850 000 latu sadalītu, pieņemsim, četrām universitātēm, tad, es domāju, ka priekšapmaksa 200 000 latu apjomā universitātei, kas ir šā projekta izstrādātāja, valstij varbūt dotu lielāku labumu nekā priekšapmaksa tiem darbiniekiem, kuri to apkalpo. Diemžēl mūsu augstskolu juridiskais statuss – atvasinātās publiskās personas – neļauj to saņemt. Vai vienkāršāk nebija pieņemt manis ierosinātos grozījumus Augstākās izglītības likumā… es atvainojos, Augstskolu likumā, tātad pašreizējā likuma grozījumos, kas universitātēm ļautu pretendēt uz šo priekšapmaksu? Bet tas jau ir saimniekošanas jautājums…

Bet nu, kolēģi, par pozīciju un opozīciju. Par optimitāti. Jau pagājušā gada nogalē, strādājot pie šāgada pamatbudžeta, mēs dzirdējām…

Sēdes vadītājs. Jums ir vēl desmit sekundes…

K.Šadurskis. Es pabeigšu dažās sekundēs… Mēs dzirdējām par to, ka 2008.gada budžets ir optimāls. Taču izrādījās, ka pievienotās vērtības nodokļa prognoze ir pat ar 40 procentu kļūdu. Kolēģi, kur nu šeit optimums? Un, ziniet, ja no 8 miljonu utopiski plānotā pārpalikuma šajā budžetā noņem piecus, tad, Godmaņa kungs, ne no fiziķa interpretācijas, ne no matemātiķa interpretācijas, nekas liels nemainās…

Paldies.

Sēdes vadītājs. Debates beidzam.

Vai Leiškalna kungam ir kas piebilstams?

K.Leiškalns. Jā, atbildīgā komisija ļoti konsekventi raudzījās, lai nevienu priekšlikumu neatbalstītu pēc pozīcijas–opozīcijas principa, bet gan vadījās pēc principa, ka tiek paaugstināta ieņēmumu prognoze. Līdz ar to, lai arī cik labs būtu deputāta Šadurska priekšlikums – un tas tiešām ir labs priekšlikums, tie tiešām ir cēli mērķi –, taču atbildīgā komisija to nevarēja atbalstīt.

Aicinu atbalstīt atbildīgās komisijas viedokli.

Sēdes vadītājs. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par 10. – deputāta Šadurska priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 39, pret - 47, atturas - 2. Priekšlikums nav atbalstīts.

K.Leiškalns. 11. – deputāta Kārļa Šadurska priekšlikums – ir tikpat cēls, bet atbildīgā komisija to nav atbalstījusi, jo atkal iedzīvotāju ienākuma nodokļa prognoze tiek palielināta par pieciem miljoniem latu.

Aicinu neatbalstīt 11.priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Deputāti prasa balsojumu. Lūdzu zvanu! Balsosim par 11. – deputāta Šadurska priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 38, pret - 47, atturas - 3. Priekšlikums nav atbalstīts.

K.Leiškalns. 12.priekšlikumā deputāts Šadurskis aicina, bet šoreiz jau par 2 miljoniem latu, paaugstināt iedzīvotāju ienākuma nodokļa prognozi un šo naudu novirzīt Izglītības un zinātnes ministrijai.

Komisija priekšlikumu nav atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Deputāti prasa balsojumu. Lūdzu zvanu! Balsosim par 12. – deputāta Šadurska priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 36, pret - 48, atturas - 3. Priekšlikums nav atbalstīts.

K.Leiškalns. 13.priekšlikumā deputāte Ina Druvietes kundze aicina palielināt pievienotās vērtības nodokļa iekasēšanas prognozes par 200 tūkstošiem un novirzīt attiecīgo summu Izglītības un zinātnes ministrijai valsts valodas attīstībai. Komisija to nav atbalstījusi iepriekš minēto iemeslu dēļ.

Sēdes vadītājs. Sākam debates. Debatēs vārds deputātei Inai Druvietei.

I.Druviete (partijas „Pilsoniskā Savienība” frakcija).

Cienījamie kolēģi! Godmaņa kungs! Aizvakar, apspriežot budžeta grozījumus, es norādīju uz savām bažām par to, ka, mūsu prezidenta šārīta vārdiem runājot, mērķa sasniegšanai tiek ziedoti ideāli, vērtības, ko cienī un godā sabiedrība. Šodien parunāsim precīzāk par šīm vērtībām, jo šķiet, ka budžeta grozījumu pieņemšanas steigā garām varētu būt paslīdējusi šo grozījumu būtība un arī to starptautiskā rezonanse.

Varu pierādīt, ka tik tiešām valsts valodas politika budžeta grozījumos ir cietusi visvairāk. Jums pilnīga taisnība, Godmaņa kungs, ka Izglītības un zinātnes ministrijai šis procents vidēji ir mazāks, bet tieši šīm divām institūcijām – Valsts valodas aģentūrai un Tulkošanas un terminoloģijas centram – budžeta grozījumos samazinājums ir precīzi par 5,91 procentu. Precīzi par 5,91 procentu, turklāt ar stingru norādījumu šīm iestādēm, ka nekādas augšupejošas diskusijas nav pieļaujamas. Un, tā kā šīs iestādes pārsvarā veic tikai valsts valodas politikas programmā norādītos uzdevumus, tām nav papildu ienākumu no Eiropas fondiem, tad šis samazinājums nav tikai uz atalgojuma rēķina. Nebūt ne! No tā cieš ļoti svarīgas pozīcijas. Un kuras? Tad nu visi kopā paskatīsimies.

Protams, mēs varam neveikt pētījumus situācijas analīzei, bet tad mums būs ļoti grūti pierādīt, vai tik tiešām mūsu bažām par latviešu valodas situācijas pasliktināšanos ir pamats. Šie Valsts valodas aģentūras veiktie pētījumi mums ļāva runāt nevis emociju, bet faktu līmenī, taču pašlaik acīmredzot mēs atkal atgriezīsimies pie nepārbaudāmām emocijām.

Mēs varam neizdot kādu grāmatu. Protams, tas ir pirmais, ko mēs varam darīt. Varam neattīstīt tā saukto latviešu valodas korpusu, par kuru arī ļoti daudzi politiķi runā kā par svarīgu nosacījumu latviešu valodas attīstībai.

Taču ir skarta arī vēl daudz nopietnāka pozīcija. Tā ir latviešu valodas mācīšana ārzemēs. Mēs taču vēlamies, lai mūsu valodu mācās citu valstu universitātēs? Un pašreiz mūsu valoda netiks mācīta Prāgas Kārļa universitātē, Gēteborgas Universitātē un, kā to redzēsim, ir apdraudēta arī latviešu valodas mācīšana Sietlas Vašingtona universitātē. Tas ir ļoti nopietni! Cita finansējuma jau nav, un līdz ar to mēs nekādi nevaram izpildīt Eiropas Savienības vadlīnijās ietverto principu, ka ikvienas valsts valoda ir jāmāca arī citās valstīs. Visas valstis to finansēs, Latvija – atkal ne. Paliks vienīgā! Paskatīsimies, kā mūsu kaimiņi, lietuvieši un igauņi, atbalsta savas valodas mācīšanu! Tas notiek praktiski visās Eiropas valstīs un vēl daudzviet citur pasaulē. Mēs no tā atsakāmies.

Tālāk par Tulkošanas un terminoloģijas centru. Protams, var atgādināt Ministru kabineta šāgada februārī pieņemto protokola lēmumu par Latvijas Republikai saistošo starptautisko līgumu tekstiem, kuri nav pieejami latviešu valodā. Mēs taču zinām, ka starptautisko tiesību akti nevar stāties spēkā Latvijā, ja tiem nav nodrošināts oficiāls tulkojums latviešu valodā. Un tikpat labi mēs zinām arī to, ka ir ļoti svarīgi tulkot Eiropas Savienības dokumentus latviski. Tikai tad tas ir likumīgs pamats mūsu tiesību aktu izdošanai. Tas nenotiks! Vismaz par 70 procentiem būs jāsamazina šis apjoms.

Nav tā, ka mēs visi varam strādāt ar tekstiem oriģinālvalodā! Piemēram, Eiropas Kopienu Tiesas materiāli ir franču valodā. Ļoti neliels mūsu ierēdņu procents var brīvi strādāt ar dokumentiem franciski. Un tad, ja Latvijai ir jāspriež par pievienošanos kādam Eiropas Kopienu Tiesas procesam, mēs to varam izdarīt uz šo tulkoto dokumentu pamata. Tagad tas tā nenotiks.

Mēs, protams, līdz ar to apdraudam arī investīcijas Latvijā, jo ārvalstu investori taču grib iepazīties ar mūsu likumdošanu. Tagad tas nebūs iespējams.

Protams, es nemaz nerunāšu par to, ka mums atkal būs iespējams (kā tas notika Eiropas Konstitūcijas līguma gadījumā), strādāt ar dokumentu, kurā ir 500 kļūdu, jo nebūs iespējams veikt šo koordināciju starp Tulkošanas un terminoloģijas centru un Briseles un Luksemburgas tulkotājiem. Tā ir realitāte! Tie ir pieejami skaitļi un fakti.

Un tātad – kādi ir secinājumi…

Sēdes vadītājs. Druvietes kundze, jūsu runas laiks ir beidzies!

I.Druviete. Varu pārtraukt un runāt pie otrā priekšlikuma… Labāk uzreiz? Arī es tā domāju.

Sēdes vadītājs. Vai mēs tam piekrītam? (No zāles: „Piekrītam!”) Piekrītam.

I.Druviete. Tātad šeit nav runa ne par emocijām, ne par partejisku nostādni. Šeit ir runa par ļoti niecīgu summu, no kā smagi var ciest Latvijas valsts starptautiskais prestižs. Protams, būs zudis arī pamats jebkādām runām par to, ka Latvijas parlaments aizstāv valsts valodu. Tā ir ļoti niecīga summa!

Un balsojums, protams, būs ļoti interesants politologiem. Nu nevarētu taču būt tā, ka apvienības „Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija, kuras ministrs, gods kam gods, ir saglabājis Valsts valodas inspekcijas budžetu, samazinot to tikai par 300 latiem, balsos tikai par to valodas aizstāvības daļu, kas ir jūsu partijas pārziņā. Es tam neticu! Jūs vienmēr esat pierādījuši pretējo.

Nu nevarētu būt arī tā, ka Zaļo un Zemnieku savienība, kura pārzina valsts valodas politiku – un dara to godam – un kuras ministre gan Prāgā, gan Sietlā ir lepojusies ar to, ka Latvijai tagad būs savs lektorāts, balsos „pret”.

Un galu galā vai tad „Saskaņas Centrs” un PCTVL, kas visu laiku apgalvo, ka viņi iestājas par valsts valodu, varētu nobalsot „pret”? Šeit nav neviena represīva pasākuma. Tā ir tikai latviešu valodas attīstības veicināšana un starptautiskā prestiža celšana.

Tātad – ar šiem 60 tūkstošiem mēs budžetu nesagrausim, bet mēs varam sagraut latviešu pašapziņu, un mēs varam sagraut Latvijas valsts starptautisko prestižu.

Kā mēs to skaidri nobalsojām 1.priekšlikumā, tad kopsavilkumi var tikt grozīti.

Mums tagad sekos pārtraukums. Mēs teorētiski jau esam pieļāvuši iespēju tomēr atkāpties no Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas atbalstītajiem grozījumiem. Tad nu varbūt vēlreiz padomāsim un ar šo nelielo summu nesagādāsim sev lielu kaunu un nepieļausim šo lielo kļūdu ar ilgstošām sekām.

Paldies. Es tiešām ceru, ka tas tā notiks.

Sēdes vadītājs. Debatēs vārds Ministru prezidentam Ivaram Godmanim.

I.Godmanis (Ministru prezidents).

Cienījamie deputāti! Es atvainojos! Tomēr, ja mēs runājam par matemātiku, būsim precīzi!

Programma 04.20.00 ir jūsu materiālos – „Valsts valodas politika un pārvalde”. Finansējums – 1,976 miljoni 397 lati. Samazinājums – 60 365 lati. Tie ir 3,05 procenti.

Ja mēs runājam par valsts valodas attīstības programmu 09.80.00, par kuru es jau teicu, par šiem metodiskajiem materiāliem, tad redzam, ka tur finansējums ir 560 844 lati, bet samazinājums ir 30 146. Jā, tur ir 5,91 procents – tam es piekrītu. Taču, ja jūs paiesiet uz priekšu, tad tur programma „Atbalsts latviešu valsts valodas apguvei”… Es runāju par programmu „Atbalsts latviešu valsts valodas apguvei”. Tās ir programmas 09.81.00 un 04.20.00. Tur paredzētais finansējums ir 484 754 lati. Tur nav samazinājuma. Tur ir pat palielinājums par 2173 latiem. Tur pat nav mīnus zīmes!

Un pēdējais ir Tulkošanas un terminoloģijas centrs: finansējums – 930 799 lati, samazinājums – 29 392 lati. Samazinājums ir 3,15 procenti. Tas nav precīzi, ka visām šīm institūcijām samazinājums būtu 5,91 procents!

Taču, kas attiecas uz valsts valodas attīstību, tad tur ir divu un pat vairāku tūkstošu atbalsts plusos.

Sēdes vadītājs. Godātie kolēģi! Tuvojas pārtraukums. Mēs esam saņēmuši desmit deputātu iesniegumu ar priekšlikumu turpināt sēdi bez pārtraukuma, līdz tiek izskaitīts šis jautājums, respektīvi, likumprojekts „Grozījumi likumā „Par valsts budžetu 2008.gadam””. Vai deputāti piekrīt šādam priekšlikumam? (No zāles: „Nē!”, „Jā!”)

Tādā gadījumā mums par šo priekšlikumu ir jābalso. Lūdzu zvanu! Balsosim par priekšlikumu – turpināt Saeimas sēdi bez pārtraukuma, līdz tiek izskatīta visa darba kārtība! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 54, pret - 29, atturas - nav. Sēde tiek turpināta bez pārtraukuma. Mums debatēs ir pieteicies vēl viens deputāts, tāpēc ir priekšlikums ļaut runāt deputātam Pēterim Tabūnam un acīmredzot ar balsojumu izšķirt šā priekšlikuma likteni…

Vai kādam ir iebildumi pret to, ka mēs pabeidzam skatīt 13.priekšlikumu? Mums debatēs ir pieteicies viens deputāts. Vai balsosim? Deputāti prasa balsojumu.

Tātad ir priekšlikums – pabeigt izskatīt šo 13.priekšlikumu un tad iet pārtraukumā. (Zālē liels troksnis. Starpsaucieni.)

Ak, tā! Pareizi! Es atvainojos! Mēs taču nobalsojām… Īstenībā man patiešām būtu vajadzīgs pārtraukums.

Tā ka tagad vārds debatēs ir deputātam Pēterim Tabūnam.

P.Tabūns (TB/LNNK frakcija).

Cienījamie kolēģi!…

Sēdes vadītājs. Godātie kolēģi! Jūs vēlējāties strādāt bez pārtraukuma. Tad nu, lūdzu, esiet tik mīļi un ievērojiet klusumu!

P.Tabūns. Cienījamie kolēģi! Piecdesmit okupācijas gados valsts valoda ir cietusi ārkārtīgi. Es ceru, ka man tas nav jāpierāda. Jūs to ļoti labi zināt, un ķerties kaut vai pie nelielas valsts valodas attīstības finansējuma samazināšanas… Es uzskatu, ka tas nebija prāta darbs! Tāds ir mans viedoklis.

Mēs Pilsonības likuma izpildes komisijā esam uzklausījuši gandrīz visas ar valsts valodas attīstību saistītās institūcijas. Un konstatējums ir strikts: „Valsts valodas situācija Latvijā pasliktinās, un mēs tuvojamies divvalodībai!” Tā pie mums komisijā teica pie Valsts prezidenta kancelejas nodibinātās Valsts valodas komisijas vadītājs Veisberga kungs. Arī citu institūciju, kas atbildīgas par valsts valodas situāciju, tās uzlabošanu, konstatējums bija līdzīgs.

Un tāpēc, neskatoties uz to, ka es atrodos pozīcijā, es šodien nepiekrītu tam, ka kaut vai par minimālām summām, bet valsts valodas attīstības iespējas tomēr tiek samazinātas. Ņemot vērā to, ka jau ir bijis šis samazinājums, es, būdams pozīcijas deputāts, tomēr atbalstīšu šo priekšlikumu.

Paldies.

Sēdes vadītājs. Paldies.

Debatēs vārds deputātei Inai Druvietei, otro reizi.

I.Druviete (partijas „Pilsoniskā Savienība” frakcija).

Godmaņa kungs! Es saprotu, ka nav nozīmes strīdēties par procentiem. Es nupat pārbaudīju, un arī abu šo aģentūru direktori apliecināja, ka viņi ir samazinājuši savu budžetu par 5,91 procentu jeb precīzi par to summu, kas norādīta. Bet tā nav lietas būtība! Lietas būtība taču nav 2 procentos, bet gan tajā apstāklī, ka mēs nepildām starptautiskās saistības un apdraudam valsts valodu. Un summa tiešām ir niecīga: ir prasīts tieši tas, kas ir bijis sākotnējā budžetā! Un šoreiz tiešām lieta ir nopietna. Es domāju, ka visi būs tikai pateicīgi valdībai, ja tiešām šī summa tiks atrasta un mēs šos draudus novērsīsim.

Paldies jums jau iepriekš.

Sēdes vadītājs. Debatēs vārds deputātei Ilmai Čepānei.

I.Čepāne (partijas „Pilsoniskā Savienība” frakcija).

Godātie kolēģi!

Godātais Godmaņa kungs! Man ļoti žēl, ka jūs nebijāt no rīta, kad es ziņoju kolēģiem par nelielu pētījumu par augstākās ierēdniecības atalgojumu. Un nu mēs šeit strīdamies… Iespējams, jūs, kā jau fiziķis, pilnīgi pareizi aprēķinājāt šos procentus. Bet runa jau ir par 60 tūkstošiem. Paskatieties… Atšķiriet kaut vai telefongrāmatu un paskatieties! Un ieejiet Valsts ieņēmumu dienestā, lai jums sagādā šīs deklarācijas!

No rīta es nerunāju par Izglītības un zinātnes ministrijas centrālo aparātu. Varu pateikt, ka vienam pašam valsts sekretāram ir – kopā ar to, cik viņš saņem kā kapitāldaļu turētāja pārstāvis šajā ministrijā, – 70 procentu no šīs summas… Ņemot vērā, ka valsts sekretāram ir četri vietnieki un vēl arī padomnieki un ka savukārt arī šiem valsts sekretāra vietniekiem ir padomnieki un vietnieki, es domāju, ka, skatoties uz šo lietu pēc būtības, mēs atradīsim šos 60 tūkstošus. Faktiski šis ir principa jautājums. Tabūna kungs, nav runa par to, kurš te ir lielāks latvietis vai kurš ir pozīcijā vai opozīcijā.

Sēdes vadītājs. Debatēs vārds deputātam Dzintaram Rasnačam.

Dz.Rasnačs (TB/LNNK frakcija).

Godātie kolēģi! Es arī gribētu dažus ne pārāk maigus vārdus teikt izglītības un zinātnes ministrei. Kad apspriedām šo projektu pirmajā lasījumā, es viņai piegāju klāt un teicu: „Nu ejiet un runājiet, aizstāviet, pasakiet, ka te no mušas tiek izpūsts zilonis! Pasakiet, cik daudz ir iedots valsts valodai! Salieciet plusus kopā ar mīnusiem, un tad jūs redzēsiet, ka bilance ir pozitīva.” Nē, viņa sēž un klusē! Un tagad ir iespēja no mušas izpūst ziloni un emocijām valdīt pār pragmatismu.

Tā ka es vienkārši aicinu Ministru prezidentu… protams, pēc vakardienas skarbajiem vārdiem izglītības un zinātnes ministrei, kad bija runa par centrālo aparātu… Tomēr, lemjot šādas lietas, kas ir principā ļoti jutīgas visiem latviešu deputātiem, sākot no Ābiķa labajā pusē un beidzot ar Šķesteru kreisajā pusē, nevajag ļaut šādi pagriezt tik sensitīvus, tik jutīgus jautājumus! Tā ir milzīga kļūda!

Protams, es balsošu „pret”. Tās lietas ir jādara citādi.

Tas ir vienkārši aizrādījums izglītības un zinātnes ministrei.

Sēdes vadītājs. Debates beidzam.

Komisijas vārdā – deputāts Leiškalns.

K.Leiškalns. Dāmas un kungi! Jūs acīmredzot būsiet jau pamanījuši, ka deputāte Druviete prasa palielināt pievienotās vērtības nodokļa prognozi par 200 tūkstošiem (kopsummā pa abiem priekšlikumiem – par 400 tūkstošiem), bet izdevumu daļu – par apmēram 61 vai 62 tūkstošiem. Tomēr komisija ir nolēmusi neatbalstīt šo priekšlikumu, un komisijas vārdā es aicinu neatbalstīt to. Jo, šādā veidā piesaukdami morāli un līdzekļus sīki sadalīdami, mēs varam sagraut visu to shēmu, ko budžeta projektā mums piedāvā valdība.

Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītājs. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par 13. – deputātes Inas Druvietes priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 21, pret - 35, atturas - 29. Priekšlikums nav atbalstīts.

K.Leiškalns. 14.priekšlikums ir līdzīgs, un pēc savas būtības mēs jau par šo priekšlikumu esam diskutējuši tajās debatēs, kas notika par 13.priekšlikumu. Tā ka komisijas vārdā aicinu neatbalstīt. (No zāles dep. I.Druviete: „Balsojumu!”)

Sēdes vadītājs. Deputāti prasa balsojumu. Lūdzu zvanu! Balsosim par 14. – deputātes Druvietes priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 40, pret - 38, atturas - 10. Priekšlikums nav atbalstīts.

K.Leiškalns. Paldies.

15. – Ministru kabineta priekšlikums. Tas neietekmē budžeta skaitļus kopumā, tā ir līdzekļu pārdale ministrijas ietvaros. Aicinu atbalstīt šo priekšlikumu, kā to ir jau izdarījusi atbildīgā komisija.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

K.Leiškalns. 16. – frakcijas „Jaunais laiks” priekšlikums. Nav balsojams, jo mēs neatbalstījām līdzekļu avotus no uzņēmuma „Latvijas Valsts meži”.

Sēdes vadītājs. Taisnība.

K.Leiškalns. 17. – satiksmes ministra Šlesera kunga priekšlikums. Ierosina naudas pārcelšanu no Finanšu ministrijas uz Satiksmes ministriju („Kohēzijas fonda finansētie projekti ostu attīstībai”).

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

K.Leiškalns. 18.priekšlikums ir par armiju. To ir iesnieguši deputāti Golubovs, Rubiks, Urbanovičs, Ribakovs un Vidavskis. Minētie deputāti ir ierosinājuši 500 tūkstošu latu pārvietošanu no sadaļas „Gaisa spēki” uz sadaļu „Sociālie pabalsti”. Komisija nav atbalstījusi. (No zāles: „Balsot!”)

Sēdes vadītājs. Deputāti prasa balsojumu. Lūdzu zvanu! Balsosim par deputātu Golubova, Rubika, Urbanoviča, Ribakova un Vidavska iesniegto 18. priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 19, pret - 64, atturas - nav. Priekšlikums nav atbalstīts.

K.Leiškalns. 19.priekšlikums. Deputāti Golubovs, Rubiks, Urbanovičs, Ribakovs un Vidavskis ierosina 500 tūkstošus paņemt no Jūras spēku budžeta Aizsardzības ministrijā un pārcelt uz Labklājības ministriju – valsts sociālo pabalstu izmaksai. Komisija nav atbalstījusi. (No zāles: „Balsot!”)

Sēdes vadītājs. Deputāti prasa balsojumu. Lūdzu zvanu! Balsosim par 19. – deputātu Golubova, Rubika, Urbanoviča, Ribakova un Vidavska priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 21, pret - 60, atturas - 7. Priekšlikums nav atbalstīts.

K.Leiškalns. 20.priekšlikums. To iesnieguši deputāti Golubovs, Rubiks, Urbanovičs, Ribakovs un Vidavskis, un tas ir līdzīgs. Ierosina tādu pašu summu – 500 tūkstošus – no Aizsardzības ministrijas Sauszemes spēku budžeta pārcelt uz Labklājības ministriju – valsts sociālo pabalstu izmaksai. Komisija priekšlikumu nav atbalstījusi. (No zāles: „Balsot!”)

Sēdes vadītājs. Deputāti prasa balsojumu. Lūdzu zvanu! Balsosim par 20. – deputātu Golubova, Rubika, Urbanoviča, Ribakova un Vidavska priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 20, pret - 54, atturas - 7. Priekšlikums nav atbalstīts.

K.Leiškalns. 21.priekšlikums. Deputāti Golubovs, Rubiks, Urbanovičs, Ribakovs un Vidavskis ierosina Aizsardzības ministrijai atņemt 500 tūkstošus un tos pārcelt uz Labklājības ministriju. Komisija nav atbalstījusi. (No zāles: „Balsot!”)

Sēdes vadītājs. Deputāti prasa balsojumu. Lūdzu zvanu! Balsosim par 21. – deputātu Golubova, Rubika, Urbanoviča, Ribakova un Vidavska priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 20, pret - 55, atturas - 7. Priekšlikums nav atbalstīts.

K.Leiškalns. 22.priekšlikums. Deputāti Golubovs, Rubiks, Urbanovičs, Ribakovs un Vidavskis ierosina 500 tūkstošus no Aizsardzības ministrijas pārcelt uz Labklājības ministriju. Komisija pārcēlumu neatbalsta. (No zāles: „Balsot!”)

Sēdes vadītājs. Deputāti prasa balsojumu. Lūdzu zvanu! Balsosim par 22. – deputātu Golubova, Rubika, Urbanoviča, Ribakova un Vidavska priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 21, pret - 52, atturas - 6. Priekšlikums nav atbalstīts.

K.Leiškalns. 23.priekšlikums. Deputāti Golubovs, Rubiks, Urbanovičs, Ribakovs un Vidavskis ierosina atņemt Aizsardzības ministrijai 500 tūkstošus un nodot tos Labklājības ministrijas budžeta rīcībā. Komisija neatbalsta. (No zāles: „Balsot!”)

Sēdes vadītājs. Deputāti prasa balsojumu. Lūdzu zvanu! Balsosim par 23. – deputātu Golubova, Rubika, Urbanoviča, Ribakova un Vidavska priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 21, pret - 54, atturas - 6. Priekšlikums nav atbalstīts.

K.Leiškalns. 24.priekšlikums. Deputāti Golubovs, Rubiks, Urbanovičs, Ribakovs un Vidavskis ierosina pārcelt 500 tūkstošus no Aizsardzības ministrijas uz Labklājības ministriju – sociālajiem pabalstiem. Komisija nav atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Sākam debates.

Debatēs vārds deputātam Aleksandram Golubovam.

A.Golubovs (frakcija „Saskaņas Centrs”).

Jūs jau noraidījāt veselu virkni mūsu priekšlikumu, kas vērsti uz to, lai papildinātu Labklājības ministrijas budžetu. Šeit es redzu labklājības ministri Purnes kundzi… Es ļoti brīnos – vai jūsu ministrijai pietiek naudas visiem pabalstiem? Es domāju, ka ne! Es brīnos, ka jūs klusējat.

Sēdes vadītājs. Debates beidzam.

Vai deputāts Leiškalns vēlas kaut ko piebilst komisijas vārdā?

K.Leiškalns. Komisijas vārdā aicinu balsot.

Sēdes vadītājs. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par 24. – deputātu Golubova, Rubika, Urbanoviča, Ribakova un Vidavska priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 21, pret - 54, atturas - 7. Priekšlikums nav atbalstīts.

K.Leiškalns. Paldies.

25.priekšlikums. Frakcija „Jaunais laiks” ierosina no uzkrājuma izņemt 13 miljonus 700 tūkstošus un novirzīt tos uz Labklājības ministrijas izmaksu sadaļu – valsts pensiju speciālo budžetu. Komisija nav atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Sākam debates. Debatēs vārds deputātei Silvai Bendrātei.

S.Bendrāte (frakcija „Jaunais laiks”).

Cienījamie kolēģi! Valsts prezidents savā rīta uzrunā mums uzsvēra, ka ir jābūt drosmei uzņemties atbildību. Šis priekšlikums, ko iesniegusi frakcija „Jaunais laiks”, ir tieši par to. Ir jāuzņemas atbildība un jābūt tik drosmīgiem, lai pildītu solījumu.

Pensionāriem tika dots solījums, ka jau ar šā gada 1.janvāri tiks maksāta paaugstināta piemaksa pie pensijas, proti, piemaksa par katru līdz 1996.gadam nostrādāto darba mūža gadu. Bet, kā mēs zinām, šī piemaksa tiek maksāta tikai ar 1.jūniju.

Taču šeit debatēs nedz iepriekšējā reizē, nedz arī šodien nebija nevienu mirkli dzirdams neviens arguments par to, kāpēc nav iespējams pildīt solījumu. Nedz no premjerministra mutes, nedz arī no Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas pārstāvja mutes neizskanēja neviens šāds arguments!

Kompensējamais nesaņemtā pensiju pieauguma apjoms jeb, citiem vārdiem sakot, tas piemaksas apjoms, kas ir jāsaņem par gada pirmajiem pieciem mēnešiem, ir 13,7 miljoni latu, pēc Labklājības ministrijas iesniegtās informācijas.

Frakcija „Jaunais laiks” uzskata, ka šo naudu ir iespējams samaksāt, jo sociālo iemaksu plāns pildās un pārpildās – atšķirībā no citiem nodokļiem. Atgādināšu: šā gada pirmajos piecos mēnešos šā plāna izpilde bija 109 procenti! Atgādināšu arī to, ka 2008.gada budžetā sākotnējā apstiprinātā sociālās apdrošināšanas iemaksu prognoze bija 1,6 miljoni latu. Acīmredzot speciālisti, veidojot budžeta grozījumus, ir secinājuši, ka sociālo iemaksu prognozi var paaugstināt līdz 1,7 miljoniem latu. Tas ir precīzi par 100 miljoniem latu vairāk. Tad nu jājautā – kāpēc šo prognozi nevarēja palielināt līdz 113,7 miljoniem latu?

Mēs jau esam gan šajā, gan arī iepriekšējā reizē debatēs dzirdējuši, ka ar prognozēm finanšu speciālistiem ir bijis diezgan pagrūti, jo reālie skaitļi ir bijuši citādāki, nekā ticis prognozēts, aprēķinot gan inflāciju, gan arī nepieciešamos līdzekļus.

Tātad papildus prognozētā sociālo iemaksu summa tikpat labi varētu būt arī šāda.

Labi. Otrkārt. Ja tomēr šis finanšu avots jums šķiet nepieņemams, tad es atgādināšu, ka sociālā budžeta uzkrājums jau ir kopumā vairāk nekā 830 miljoni latu. No šejienes to samērā nelielo summu, tos nieka 13,7 miljonus, var noteikti novirzīt pensiju piemaksu piecu mēnešu parāda dzēšanai, jo tas nav labs valsts budžeta pārvaldības princips – caurumus pamatbudžetā piesegt ar sociālā budžeta uzkrājumu. Šis uzkrājums ir domāts sociālajām vajadzībām! Tagad atkal tiek taupīts uz veco ļaužu, pensionāru, rēķina.

Un treškārt. Galu galā šos nepieciešamos 13,7 miljonus, ko tika solīts pensionāriem izmaksāt, lai tādējādi atdotu viņiem kā pensiju parādu, var arī iegūt, aktīvāk apkarojot ēnu ekonomiku. Arī par to šorīt runāja Valsts prezidents.

Ēnu ekonomikas īpatsvars, pēc speciālistu aprēķiniem, ir ceturtā vai piektā daļa Latvijas iekšzemes kopprodukta.

Kā redzat, mums ir iespējas pildīt pensionāriem doto solījumu – samaksāt viņiem šo piemaksu, 40 santīmus par katru darba stāža gadu, sākot jau ar 1.janvāri. Samaksāt viņiem šo piemaksu, kuru viņiem būtu vajadzējis saņemt jau visus tos piecus aizvadītos mēnešus, – šīs iespējas ir! Galvenais ir politiskā griba uzņemties atbildību un rīkoties. Vecajiem ļaudīm tas noteikti rudeni un ziemu padarītu vieglāku.

Dažādi informācijas avoti, kā jūs zināt, liecina, ka jau rudenī sagaidāms cenu sprādziens: siltumapgāde mājsaimniecībām var sadārdzināties par 50 procentiem. „Latvijas Gāze” ir pieprasījusi paaugstināt siltuma tarifus, un sabiedriskais regulators jau ir pasteidzies paust, ka neesot pamata atteikt. Sagaidāms arī, ka vēl dārgāka kļūs elektrība un sabiedriskais transports. Un tas noteikti izraisīs sadārdzinājumā ķēdes reakciju īpaši to pirmās nepieciešamības preču un pakalpojumu grupās, kas vistiešāk attiecas uz pensionāriem, un tās ir pārtika, siltums un veselības aprūpe.

Atgādināšu arī, ka iztikas minimums ir jau vairāk nekā 160 latu. Pateikšu arī to, ka vidējā vecuma pensija…

Sēdes vadītājs. Jūsu runas laiks ir beidzies!

S.Bendrāte. … ir apmēram 136 lati. Es tūliņ beigšu. Ja drīkst… (No zāles dep. A.Bērziņš (ZZS): „Drīkst beigt!”)

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu? Deputāti neiebilst.

S.Bendrāte. Tā pensiju piemaksa, tie 40 santīmi, ko sāka maksāt ar 1.jūniju, pieplusēs 7 latus, rudens indeksācija varbūt pieplusēs klāt vēl otrtik. Tomēr tas nesasniegs iztikas minimumu.

Ja tomēr šis parāds, kas iekrājies pa pieciem mēnešiem, tiktu dzēsts, tas apstāklis pietuvinātu šim gaidāmajam rezultātam. Un tad būtu skaidrība, ka šī nauda noteikti būs un ka to saņems laikus, jau rudenī. Tā ziņa ir ļoti svarīga vecajiem cilvēkiem! Turklāt Labklājības ministrija jau ir sagatavojusi atbilstošus Ministru kabineta noteikumus, tie ir tikai jāapstiprina.

Tāpēc „Jaunais laiks” aicina atbalstīt šo priekšlikumu un pildīt solījumu, kā arī kompensēt šos 5 mēnešus – 40 santīmu piemaksu pie pensijas. Un vēl pateikšu, kolēģi, ka uz šo lēmumu gaida turpat vai 378 000 Latvijas pensionāru.

Sēdes vadītājs. Debatēs vārds deputātam Aigaram Štokenbergam.

Kolēģi, es jūs visus lūdzu ievērot reglamentu un atcerēties, ka debašu laiks ir 5 minūtes – pirmo reizi un 2 minūtes – otro reizi.

A.Štokenbergs (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Godātais Saeimas priekšsēdētāja kungs! Godātie kolēģi! Šodien tiek labota viena ačgārnība. Mēs visi atceramies, ka 20.decembrī tika veidota jaunā – Godmaņa valdība. Toreiz mēs teicām, ka tā ir tā pati vecā valdība. Un tā arī bija. Šodien tiek labota senāka netaisnība, jo šai valdībai nebija sava budžeta – tas bija iepriekšējās valdības budžets. Šodien arī Godmaņa valdībai ir savs budžets.

Vai kaut kas ir mainījies? Es visvairāk gribēju ieraudzīt šajā budžetā to, ka tajā ir ietvertas kaut kādas prioritātes, to, ka šai valdībai ir kaut kāda vīzija par to, kas šobrīd valstij ir vissvarīgākais. Vienīgais, ko mēs tur ieraudzījām par likumprojektu, ir teksts anotācijā, ka „…likumprojekts ir izstrādāts, ņemot vērā indivīda intereses – lai arī valdībai atbilstoši precizētajām valsts budžeta ieņēmumu prognozēm, apņemoties līdz gada beigām nodrošināt budžeta pārpalikumu, nācās samazināt valsts budžeta kopējos izdevumus, samazinājumam netika pakļautas sociāli neaizsargātākās iedzīvotāju grupas – (netiek samazināti izdevumi sociālajiem pabalstiem un pensijām).” Un zem šiem vārdiem stāv finanšu ministra paraksts.

Nu tad paskatīsimies, kas notiek šajā budžetā! Budžeta likumprojekta 93.lapā jūs varat atrast, ka kopējais sociālo pabalstu samazinājums ir 2 876 000 latu, tajā skaitā invalīdu kopšanas pabalstiem samazinājums 1 407 000, un tādā garā. To jūs visu varat skaitīt. Jūs varat formāli teikt: „Jā, ir samazinājies pabalstu saņēmēju skaits.” Bet tas liecina tikai par vienu – vai nu Darba ekspertīzes ārstu komisijai vispār nav nekāda priekšstata par to, kādai tad būtu jābūt prognozei, vai arī valdība vienkārši ir izlikusies, ka visa tā dzīves dārdzība, kas attiecas uz pensionāriem, vienādā mērā attiecas arī, piemēram, uz invalīdiem. Un invalīda kopšanas pabalsts, kā ir bijis 100 latu, tā arī paliek. Un tādā veidā mēs te varam to visu skaitīt.

Kura tad ir nākamā pozīcija, kur valdībai izdevies ievērojami ietaupīt naudu? 11 miljoni 736 lati ir ietaupīti tāpēc, ka vecuma pensiju saņēmēju skaits ir samazinājies no prognozētajām 472 130 personām uz 465 506 personām. Pateiksim to vienkāršāk: ir nomiruši par 7 tūkstošiem vairāk pensionāru, nekā valdība gada sākumā bija prognozējusi. Šādos apstākļos, ja jūs saskaitāt šīs summas, kopā tie ir 11 miljoni, bet tie 2,8 miljoni ir tas, ko šobrīd mēs aicinām atgriezt atpakaļ valsts speciālajā budžetā. Neko vairāk. Tikai atstājiet, lūdzu, savā vietā to naudu, kas gada sākumā bija plānota speciālajā budžetā. Neko vairāk mēs šobrīd nelūdzam!

Paldies jums.

Sēdes vadītājs. Debatēs vārds Ministru prezidentam Ivaram Godmanim.

I.Godmanis (Ministru prezidents).

Cienījamo priekšsēdētāj! Cienījamie deputāti! Šis ir viens no varbūt centrālajiem jautājumiem, par ko acīmredzot ir uzsāktas arī debates, un tāpēc ir ārkārtīgi svarīgi precīzi definēt valdības pozīciju, tās izdarīto un to, ko mēs vēl darīsim saskaņā ar plānu, kas valdībā ir apstiprināts.

Pirmais – par faktiem. Papildu izdevumi, kas ir paredzēti tieši sociālajā sadaļā sakarā ar pensiju indeksāciju, piemaksām pie vecuma pensijas un pabalstu nodrošināšanu, šajā budžetā tiek palielināti par 88 miljoniem 67 tūkstošiem 199 latiem. Tāda ir tā atšķirība, ko Štokenberga kungs neieraudzīja! 88 miljoni! Tas ir viens.

Otrais. Ko tas nozīmē praktiski? Kolēģi, ja mēs skatāmies 2008.gadu… ja mēs skatāmies vidējo pensiju, tad redzam, ka vecuma pensiju saņem 465 506 cilvēki. Vidējais pensijas apmērs pirms indeksācijas gada sākumā bija 120 lati 19 santīmi. Es varētu minēt arī skaitļus par vidējām pensijām pa pensionāru grupām, bet es negribu jūs pārlieku nogurdināt ar skaitļiem. Es vienkārši pateikšu, ar ko mēs beigsim šo gadu.

Tātad, ja vidējā vecuma pensija mums bija 120 lati 19 santīmi, tad visi tie pasākumi, kurus parlaments ar likuma spēku ir nostiprinājis šajā gadā un kurus valdība arī cenšas pildīt, prasa šos budžeta grozījumus. Mēs esam precīzi skatījušies, kādi indeksācijas apmēri ir jāņem – vienā gadījumā esam analizējuši sešu mēnešu, otrā gadījumā – 12 mēnešu vidējos rādītājus –, un tad realitātē ar visām piemaksām un indeksācijām oktobrī vidējā pensija būs 173 lati 53 santīmi.

Protams, ja mēs sadalām šo vidējo pensiju pa grupām, tad mēs varam teikt tā, ka ar visām piemaksām vidējā pensija valstī pieaugs par 28 procentiem pat tad, ja mēs uzskatām, ka vidējā inflācija valstī varētu būt… Es patlaban nevaru prognozēt tās precīzu lielumu gada beigās. Es tikai esmu izteicis savas prognozes. Taču, ja mēs kaut vai paliekam pie šā cipara, kāds tas ir šodien, – 17 procenti, tad redzam, ka starpība starp 28 un 17 procentiem ir 11 procenti, kas tomēr pārsniedz tos rādītājus, ko nosaka dzīves dārdzība.

Dabīgi, man jāpasaka uzreiz tas, ka es šeit runāju par vidējiem cipariem. Ja mēs skatāmies tālāk lielāko pensiju virzienā, tad tām šis pieaugums ar visām piemaksām būs mazāks. Viennozīmīgi! Un tāpēc nākamajā gadā parlaments mainīs politiku un pieņems likumu, kas valdībai būs jāpilda. Valdībai nāksies gan piemaksāt, gan indeksēt visas pensijas. Un tas viennozīmīgi prasīs līdzekļus, kurus valdība jau ir ierēķinājusi, veidojot jauno budžetu. Un tie būs 64,3 miljoni piemaksām pie vecuma pensijas – 70 santīmu par katru gadu neatkarīgi no pensijas apmēra, 8,9 miljoni piemaksām pie invaliditātes pensijām, 1 miljons tiks paredzēts tām pensijām, kuras būs jāindeksē un kuras ir virs 225 latiem, 5,7 miljoni – priekšlaicīgās pensionēšanās termiņa pagarināšanai. Vēl nauda ir atvēlēta politiski represētajām personām, dodot tām iespēju pensionēties piecus gadus pirms likumīgā pensionēšanās vecuma sasniegšanas.

Ja man jārunā par to, kāds ir galarezultāts… Es jau nosaucu 28 procentu pieaugumu pensijām šogad, kas tomēr ir par 10 procentiem lielākas nekā pašreizējā inflācija. Man jāsaka tā: protams, ja mēs skatāmies citu pensiju saņēmējus, tad redzams, ka pensija apgādnieka zaudējuma gadījumā gada beigās arī būs pieaugusi par 26,8 procentiem. Mēs izpildīsim šo plānu, ko esam jums piedāvājuši. Ja mēs runājam par invaliditātes pensijām, tad invaliditātes pensija šajā gadā pieaugs par 32,6 procentiem.

Jā, man ir jāatzīst, ka šie ir absolūtie cipari! Ja mēs skatāmies absolūtos ciparos, tam redzam, ka tie nav pietiekami lieli, lai mēs varētu teikt, ka pēc 2008.gadā veiktajiem pasākumiem mēs spējam panākt, ka lielākā daļa no pensionāriem saņem pensiju, kas ir lielāka nekā iztikas minimums.

Te nu man jāatzīst, ka, neraugoties uz visiem šiem pasākumiem, šis ir tikai pirmais tāds solis, jo nākamā gada indeksācijās mēs esam rēķinājuši eventuālās inflācijas lielumu. Arī jaunās piemaksas no pirmā pensijas gada faktiski šo procentu stipri vien uzlabos. To pensionāru skaits, kas reāli saņems pensiju, kura jau ir virs iztikas minimuma… Ja mēs skatāmies vidējo pensijas apmēru pēc indeksāciju piemaksām, kādas esam plānojuši 2009.gadā, tad redzam, ka vidējā pensija būs 225 lati. Es vēlreiz saku: es negribu teikt, ka tas ir kaut kas ļoti daudz un ka tas ir tas, par ko mēs varētu vicināt karogus vai pūst taures. Tā tas, protams, nav! Šis te plāns, kuram vēl ir jāatrod resursi, ko mēs bez diskusijām arī atradīsim, attiecībā uz pensionāru sadaļu ir reāli izpildāms. Tas reāli nodrošinās šo procesu… šo tendenci, lai pēc iespējas vairāk pensionāru, to skaitā arī invalīdi, ne tikai pensionāri, kā arī cilvēki, kas saņem pensiju apgādnieka zaudējuma gadījumā… lai mēs varētu palielināt to pensiju lielumu, kas ir virs iztikas minimuma… lai pamazām, bet konsekventi mēs tās palielinātu. Mūsu mērķis ir viennozīmīgs – lai pensionāru vairākums 2009.gadā saņemtu pensiju, kas ir virs iztikas minimuma, tas ir jau pāri par 55–60 procentiem pensionāru. Es nevaru teikt, ka tādu būs 90 vai 100 procentu, jo, tiklīdz es teikšu, ka būs 90 vai 100 procentu, tad mēs kritīsim otrā galējībā.

Un te man ir jāpasaka viena lieta. Mēs te visu laiku operējam ar diviem budžetiem. Cilvēki, kas pārzina finanses, saprot, ka runa ir par konsolidēto valsts budžetu, kurā ir gan speciālais budžets, gan valsts pamatbudžets. Tas, ka mēs valsts pamatbudžetā veicam samazinājumu par 57 miljoniem latu ne saistībā ar Eiropas naudu, bet gan saistībā ar visiem resoriem un sociālajā daļā par 88 miljoniem palielinām izdevumus, tomēr norāda uz to, ka šī tendence ir viennozīmīga, ka tā turpināsies arī 2009.gadā un ka mēs mēģināsim to daļu, ko nosaka deficīts pamatbudžetā, arvien vairāk un vairāk mazināt. Pat pie lejupejošas ekonomikas!

Tāpēc es personīgi neizslēdzu… Mēs, protams, sekosim līdzi inflācijas izmaiņām, mēs sekosim līdzi arī tam, ko šeit jau minēja par tarifiem… Mums ir atsevišķs plāns, kuru mēs īstenosim. Vēl tikai neliela ievirze jums…

Mēs patlaban šeit runājam par valsts pamatbudžetu kopā ar konsolidēto budžetu. Mēs to, jūsu zināšanai, samazinām. Ja mēs pirmajā pusgadā paskatāmies pašvaldību konsolidētos budžetus – gan pamata, gan speciālo budžetu, tad redzam, ka pie 255 miljonu liela deficīta abos budžetos, tas ir pabeigts ar 76 miljonu lielu proficītu.

Paldies Dievam, ka pašvaldību sadaļā ir šie 76 miljoni, kas ir plusā. Tas ir virs plāna, un es ceru, ka tas zināmā mērā radīs divas lietas. Pirmā. Es tiešām no šīs tribīnes aicinu pašvaldības līdzdarboties valdībā divu problēmu risināšanā. Šis te uzkrājums un šis te pārpalikums faktiski būtu novirzāms divām lietām: un tās sadalās laukos un pilsētās. Runājot par pilsētām, pamatā uzsvars ir likts tieši uz pabalstu piešķiršanu apkures tarifu sadārdzinājumiem, un acīmredzot pašvaldībām nāksies pamainīt savas pabalstu struktūras proporcijas. Kas attiecas uz lauku rajoniem, tad tur no pašvaldībām pamatā ir plānots atbalsts pārvadājumiem, it īpaši bērniem un arī pensionāriem, jo pašvaldību budžeti, paldies Dievam, ir tādā situācijā, ka to vajadzībām šeit nav jānāk ar samazinājumu.

Protams, man var teikt, ka 76 miljonu pārpalikums ir tāds, ko iztērēs otrajā pusgadā, jo pirmais pusgads jau nav tas tērējošais laiks, un tomēr es domāju, ka valstī vismaz tajā stadijā, kad pašvaldību sadaļa finansiāli ir daudz stabilāka, manuprāt, nodokļu sistēma bija izveidota pareiza… Mēs vienkārši apelēsim…

Protams, arī mēs, valdība, līdzdarbosimies šo divu problēmu risināšanā. Un viens no piemēriem ir tas, ko nosaka arī likums, – un tie ir šie 10 miljoni, kas patlaban domāti pārvadājumiem autobusos. Tāpēc es tiešām lūgtu reāli, koriģējot, iespējams, arī situācijas, tomēr rīkoties pēc šā plāna, ko mēs jums piedāvājam. To jums var pierādīt arī speciālisti no Labklājības ministrijas.

Jebkuras manipulācijas ar to, ka ir kaut kādi divi atsevišķi budžeti valstī, – tā nav realitāte! Mums ir viena valsts kase! Mums faktiski ir viena nauda. Praktisks piemērs tam, ka mēs sākam taupīt valsts pamatbudžetu un turpināsim to darīt arī 2009.gadā, ir šīsdienas sēde.

Paldies.

Sēdes vadītājs. Debatēs vārds deputātam Kārlim Šadurskim.

K.Šadurskis (partijas „Pilsoniskā Savienība” frakcija).

Godātie kolēģi! Mani patiesībā satrieca Štokenberga kunga minētie skaitļi, jo, lasot budžeta likumu, man šī lieta bija paslīdējusi garām.

Es runāšu mazliet sarežģīti, bet centīšos skaidrot ļoti vienkārši. Varbūt izdosies. Bet man ir jālieto daži matemātiskās statistikas jēdzieni.

Godātie kolēģi! Prognozējot ekonomikas attīstību, ir iespējami dažādi scenāriji, ir iespējamas dažādas kļūdas – arī milzīgas kļūdas! Mēs pie tā esam pieraduši.

Prognozējot demogrāfisko situāciju – un to lieliski zina visi apdrošinātāji –, prognoze tiek veikta, balstoties uz mirstības tabulām, kas ir pietiekami precīzas, ja skatās lielā iedzīvotāju kopā. Un tur ir saskatāma katra indivīda nomiršanas varbūtība nākamā gada laikā. (No zāles: „Un kad tev būs?”) Četrdesmitgadīgajam vīrietim, piemēram, Latvijā nomiršanas varbūtība nākamā gada laikā ir 0,02. Tālāk precīzi neatceros datus no šīm tabulām…

Kolēģi! Mums ir apmēram 500 tūkstoši pensionāru. Lielo skaitļu likums nosaka to, ka nejaušības lielās kopās izzūd un ka nejaušās parādībās sāk parādīties arvien izteiktākas likumsakarības, un tādējādi ir pamats šo mirstības tabulu sastādīšanai. Precizitāte, ja N ir 500 tūkstoši, ir kā kvadrātsakne no N, un tas ir apmēram 700. Tas nozīmē, ka pēc mirstības tabulām prognozētā pensionāru izmiršana varētu būt ar kļūdu apmēram viens tūkstotis. Un, ja mēs redzam, Barčas kundze, ka ir nomiruši 7000 – tātad vairāk nekā prognozēts! (No zāles dep. A.Barča: „Kur es tur pie vainas?”) –, tad, godātie kolēģi, tas liecina par to, ka šī nav dabiskā mirstība, bet šī ir izmiršana ekonomisku apstākļu dēļ. Saprotiet to!

Godmaņa kungs! Jūs to lieliski saprotat.

Un tāpēc es uzskatu, ka šis „Jaunā laika” priekšlikums ir absolūti nepieciešams, lai kaut kādā veidā aizkavētu (piedodiet par vienkāršo runu!) mūsu pensionāru izmiršanu nabadzības dēļ.

Paldies.

Sēdes vadītājs. Debatēs vārds deputātam Vitālijam Orlovam.

V.Orlovs (frakcija „Saskaņas Centrs”).

Cienījamais Ministru prezident! Prezidij! Kolēģi! Negribēju iet un runāt, bet pēc Ministru prezidenta uzrunas arī es nolēmu kāpt tribīnē un tomēr vērst Ministru prezidenta uzmanību kādam faktam.

Tad, kad jūs runājāt par inflāciju, par indeksāciju, jums, Ministru prezident, jāsaprot tas, ka pārtika… tā daļa, kas skar jebkuru pensionāru, – medikamentu sadārdzinājums, pārtika un siltums – tā ir lielāka nekā 20 procenti, bet tas, ka gada laikā ir samazinājušies sakari par mīnus 5 procentiem, tas neskar pensionārus. Un tā indeksācija… Domājot par indeksāciju, mums ir jāsaprot tas, ka indeksācija neatbilst tai inflācijai, kas skar pensionārus, un tam jums ir jāpievērš uzmanība nākotnē!

Paldies.

Sēdes vadītājs. Vārds deputātam Aigaram Štokenbergam, otro reizi.

A.Štokenbergs (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Godātais Saeimas priekšsēdētāja kungs! Ministru prezident! Ministri! Kolēģi! Es gribētu atzīmēt vienu lietu – to, ka šodien Saeimā ir ievērojami uzlabojusies politisko debašu kvalitāte, un par to es esmu pateicīgs Ministru prezidentam. Es ceru, ka viņš tās noturēs līmenī arī turpmāk…

Tā ir taisnība, ka vidējās pensijas lielums, ievērojot inflācijas korekciju, – un mēs to esam izrēķinājuši! – arvien vairāk tuvojas iztikas minimumam. Tikai ir viena problēma. Saprotiet taču: ja šī starpība ir krājusies vairāku gadu garumā, ja tā ir krājusies visus pēdējos gadus, tad ar to ir tāpat kā ar pamatlīdzekļiem uzņēmumā – jums kādā jaukā dienā vienkārši vairs nav ko amortizēt. Tāpēc to cilvēku stāvoklis, kuri ir atkarīgi no sociālajām iemaksām, ir arvien vairāk pasliktinājies. Tur ir vajadzīgs radikāls lūzums, par kuru mēs te visu laiku runājam.

Taisnība ir arī tas, ka beidzot mēs šodien sadzirdējām, ka valstī ir konsolidētais budžets. Tas nozīmē, ka jebkurš mistiskais uzkrājums, par kuru te kāds visu laiku runāja… par uzkrājumu pensiju budžetā…, tas tik un tā kādreiz būs jāmaksā no pamatbudžeta. Saprotiet to! Un tas, kas joprojām ir nepatīkami pēc visiem šiem grozījumiem… Saprotiet, ja mēs runājam par konsolidēto budžetu, tad tā proporcija, kādā sociālās apdrošināšanas iemaksas finansē pamatbudžetu, pēc šiem grozījumiem tikai palielināsies, jo šis palielinājums rodas no tā, ka pieaug sociālās apdrošināšanas iemaksas.

Tas fakts, ka sociālais budžets par 254 miljoniem finansē samazināto pamatbudžetu, liecina par to, ka sociālais budžets pēc šiem grozījumiem arvien lielākā mērā finansēs pamatbudžetu. Un, lai te nebūtu nekādu šaubu par to, kā šoziem mainīsies tarifi, varu pateikt, ka pašreiz tie ir 203,74 dolāri par tonnu, bet gada beigās tiek plānoti 800 dolāri. Un lietotājiem tas nozīmē tarifu palielinājumu par 84 procentiem. Ja nākamā pensiju indeksācija ir gaidāma tikai pavasarī, tad šīs sociālo grupu problēmas šoziem būs īsti akūtas un svarīgas.

Paldies.

Sēdes vadītājs. Vārds deputātei Silvai Bendrātei, otro reizi.

S.Bendrāte (frakcija „Jaunais laiks”).

Kolēģi! Vispirms atvainojos, ka, runājot par prognozi, nosaucu nepareizus skaitļus, domādama nevis 1,6 miljonus un 1,7 miljonus, bet 1,6 miljardus un 1,7 miljardus. Domāju, ka jūs to sapratāt, jo paši jau arī sekojāt līdzi.

Tagad es gribētu teikt jums, Ministru prezident, ka runāt par lielo pieaugumu, kāds ir procentos, – tas nav korekti, tāpēc ka, pie bāzes 4 latiem pieskaitot vēl 4 latus, ir 100 procentu pieaugums. Un tā ir manipulācija ar budžetu – slēpties aiz termina „konsolidētais budžets” un sociālā budžeta uzkrājumus netērēt sociāliem mērķiem. Sociālā budžeta uzkrājumu un sociālā budžeta mērķis ir kliedēt riskus. Riski mums draud, turklāt diezgan lieli, un par to jau te daudzas reizes runāja.

Tas pamatjautājums ir par to, vai valdība paredz vai neparedz pildīt solījumu. Ir 830 miljonu latu uzkrājums sociālajā budžetā, un frakcija „Jaunais laiks” ir iesniegusi priekšlikumu, ar kuru jums prasa, lai tiktu pildīts solījums – izmaksāt pensionāriem to piemaksu pie pensijas, tos 40 santīmus par katru darba mūža gadu, kas nostrādāts līdz 1996.gadam. Tas ir viss, ko mēs vēlamies. Tik vien! Un to vēlas arī pensionāri. Viņi uz to cer, viņi ar to rēķinās.

Sēdes vadītājs. Debatēs vārds deputātei Intai Feldmanei… Deputāte Feldmane tomēr nevēlas runāt. Debates beidzam.

Vārds deputātam Šadurskim…

K.Leiškalns. Šadurskim?

Sēdes vadītājs. Es atvainojos… Vārds deputātam Leiškalnam.

K.Leiškalns. Paldies.

Mēs runājam par 25. – frakcijas „Jaunais laiks” priekšlikumu. Komisijas vārdā tomēr ir jāpasaka dažas lietas.

Tā kā priekšlikums iesniegts, komisijai par priekšlikumu bija jābalso. Jā, priekšlikums pēc savas būtības ir ļoti labs… Ir ierosināts līdzekļus izņemt no rezerves, taču ailē, kas ir labajā pusē, nav pateikts, kur tad tos izlietot. Mums tad ir vai nu jāpieņem atsevišķs likums, vai budžeta pieņemšana jāatliek… Vajadzēja norādīt naudas izlietošanas mērķi, jo šobrīd, es domāju, Labklājības ministrija nav tiesīga tik voluntāri rīkoties ar gandrīz 14 miljoniem latu… Es pieņemu, ka nav (No zāles dep. A.K.Kariņš: „Tas nav arguments!”)… es vienkārši saku… Kariņa kungs, jūsu frakcijas priekšlikumu izskatīja komisijas sēdē. Es brīdināju jūsu frakciju, ka šeit vajadzīgi nelieli tehniski grozījumi. Taču tādi netika iesniegti.

Tā ka es, lai gan vienmēr esmu ļoti sirsnīgs pret jums (jūs taču to zināt!), aicinu Saeimu tomēr atbalstīt komisijas viedokli – neatbalstīt šo priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par 25. - frakcijas „Jaunais laiks” priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 42, pret - 46, atturas - 3. Priekšlikums nav atbalstīts.

K.Leiškalns. Paldies.

25. – deputātu Golubova, Rubika, Urbanoviča…

Sēdes vadītājs. 26.priekšlikums…

K.Leiškalns. 26.priekšlikums, atvainojos. Acis nerāda! Tas ir deputātu Golubova, Rubika, Urbanoviča, Ribakova un Vidavska priekšlikums veikt 6 miljonus 970 tūkstošus latu lielas asignācijas atņemšanu Kultūras ministrijai un pārcelšanu uz valsts pensiju speciālo budžetu. Jāteic, ka komisija priekšlikumu neatbalstīja un nevar atbalstīt. Pirmkārt, Latvijas Nacionālās bibliotēkas būvniecība ir noteikta ar likumu. Otrkārt, par visām šīm summām jau šobrīd ir noslēgti līgumi, ir bijuši konkursi. Līdz ar to šis priekšlikums nav izpildāms, lai kā arī deputātu grupai to gribētos.

Tā ka aicinu neatbalstīt.

Sēdes vadītājs. Sākam debates.

Debatēs vārds deputātam Aleksandram Golubovam. (No zāles dep. J.Dobelis: „Viņš taču neatzīst okupāciju!”)

A.Golubovs (frakcija „Saskaņas Centrs”).

Cienījamie kolēģi! Šā priekšlikuma būtība ir ļoti skaidra. Ja nu mūsu valsts tagad ekonomē, cik vien var un kur vien var, tad varbūt ieekonomēsim uz šā projekta rēķina! Varbūt padomāsim, vai var atļauties mūsu valsts pašreiz īstenot tādu projektu, kurš ir paredzēts ar šādu finansējumu. Padomājiet! Ieekonomēsim 7 miljonus!

Sēdes vadītājs. Debates beidzam.

Deputāts Leiškalns – komisijas vārdā.

K.Leiškalns. Es jau teicu, ka šos 7 miljonus nevar ieekonomēt. Taču, vadoties pēc Nacionālās bibliotēkas likuma, paredzētais Latvijas Bankas maksājums ir veikts, līdzekļi ir aizgājuši no Kultūras ministrijas un novirzīti budžeta pārpalikuma nodrošināšanai. Arī tas ir jāņem vērā.

Tā ka es aicinu neatbalstīt minēto priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par 26. – deputātu Golubova, Rubika, Urbanoviča, Ribakova un Vidavska priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 22, pret - 49, atturas - 11. Priekšlikums nav atbalstīts.

K.Leiškalns. Paldies.

27.priekšlikums. Deputāts Buzajevs ierosina 92 miljonus latu novirzīt no sociālā budžeta līdzekļu uzkrājumiem (kā viņš raksta, atlikumu) uz valsts pensiju speciālo budžetu Labklājības ministrijā. Komisija šo daudzus miljonus vērto priekšlikumu nav atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Sākam debates.

Debatēs vārds deputātam Vladimiram Buzajevam.

V.Buzajevs (PCTVL frakcija).

Cienījamais Ministru prezident! Godātie kolēģi! Otrdien, apspriežot šeit budžeta grozījumus pirmajā lasījumā, mēs ilgi runājām par budžeta prognozes ticamību. Jau 23.augustā būs referendums par grozījumiem likumā „Par valsts pensijām”. Un ko mēs darīsim tad, ja, visticamākajā gadījumā, valdība būs zaudētāja, bet tauta – ieguvēja? Kā zināms, sociālās apdrošināšanas iemaksu ieņēmumu piecu mēnešu plāna izpilde bija 109 procenti. Saskaņā ar to valsts sociālās apdrošināšanas speciālais budžets ir ieplānots gandrīz pusotra miljarda latu apmērā. Diemžēl šī milzīgā summa ir daļēji izmantojama, lai dzēstu pamatbudžeta deficītu. Ja runājam konkrēti, tad jāteic, ka konsolidētā budžeta ieņēmumi ir kritušies par 234 miljoniem latu, bet pamatbudžeta – tikai par 169 miljoniem latu. Deficīts 65 miljonu latu apmērā tiks pārklāts no sociālā budžeta līdzekļiem. Šī nauda tomēr ir paredzēta pensiju izmaksām. Bet, ja minētā summa ir iekļauta pamatbudžetā, tad pietiek uzreiz tādas tautai vajadzīgas iestādes uzturēšanai kā Ārlietu ministrija – 40,8 miljoni latu; Saeimai – 15,1 miljons latu; Ministru kabinetam – 5,8 miljoni latu, Valsts prezidenta kancelejai – 3,3 miljoni latu. Kopā tieši 65 miljoni!

Dāmas un kungi! Ne īpaši taisnīgi ir dzīvot uz pensionāru rēķina un kliegt: pensiju paaugstināšanai nav naudas! Turklāt jāņem vērā, ka 8 miljoni jau ir atņemti pensionāriem, lai nodrošinātu budžeta pārpalikumu 0,05 procentu apmērā no iekšzemes kopprodukta.

Ja vēlētāju iesniegtais likumprojekts gūs atbalstu tautas referendumā, minimālo pensiju paaugstināšanai līdz iztikas minimumam būs papildus nepieciešami 266 miljoni latu gadā vai 92 miljoni latu pēdējiem četriem 2008.gada mēnešiem pēc referenduma. Tie ir tikai 6,4 procenti no ieplānotā speciālā budžeta apmēra.

Es ierosinu neizmantot šo summu budžeta deficīta segšanai, bet iekļaut to valsts pensiju speciālā budžeta izdevumos.

Konsolidētais budžets šādā gadījumā būs ar nelielu deficītu, kas būs 0,6 procentu apmērā no iekšzemes kopprodukta, bet, protams, iekļausies Māstrihtas kritēriju ietvaros.

Dāmas un kungi! Visus tos deputātus, kuri jau atbalstījuši Saeimā vai arī gatavojas referendumā atbalstīt grozījumus likumā „Par valsts pensijām”, aicinu balsot „par” arī šodien.

Paldies.

Sēdes vadītājs. Debates beidzam.

Deputāts Leiškalns – komisijas vārdā.

K.Leiškalns. Jā, komisijas vārdā ārkārtīgi grūti paskaidrot deputāta Buzajeva priekšlikumu, kur budžets ir tas pats, bet izdevumi… cik es vismaz saprotu savā nogurušajā galvā, avoti ir 92 miljoni, bet izdevumi, manuprāt, ir 368 miljoni.

Man liekas, ka te drusciņ klibo tā juridiskā tehnika priekšlikumu iesniegšanā.

Aicinu atbalstīt komisijas viedokli.

Sēdes vadītājs. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par 27. – deputāta Buzajeva priekšlikumu. Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 21, pret - 51, atturas - 10. Priekšlikums nav atbalstīts.

K.Leiškalns. Paldies.

28.priekšlikums. Deputāts Buzajevs aicina izņemt naudu no sadaļas „Valsts valodas funkciju atjaunošana un nostiprināšana” un pārcelt to uz sadaļu „Naturalizācija”. Summa, protams, nav liela, bet komisija priekšlikumu nav atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Sākam debates.

Debatēs vārds deputātam Vladimiram Buzajevam.

V.Buzajevs (PCTVL frakcija).

Runāšu gan par šo, gan arī par nākamo priekšlikumu, jo tur līdzekļu avots ir tāds pats.

Es, kā jau Saeimas Juridiskās komisijas loceklis, neesmu apmierināts ar budžeta līdzekļu pārdalīšanu Tieslietu ministrijas iekšienē. Man nav saprotams, kāpēc par gandrīz 90 tūkstošiem ir samazināts juridiskās palīdzības finansējums un par vismaz 8 tūkstošiem – Naturalizācijas pārvaldes finansējums.

Lai minēto samazināšanu nepieļautu, es atradu līdzekļu avotu Tieslietu ministrijas budžetā. Konkrēti, atradu tur programmu ar dīvainu nosaukumu: „Valsts valodas funkciju atjaunošana un nostiprināšana”.

Mēs jau 18 gadus esam neatkarīga valsts. Ko tur vēl var stiprināt un īpaši atjaunot? Protams, visiem ir zināms, ka zem šā pompozā nosaukuma slēpjas Valsts valodas centrs, kura vienīgais uzdevums ir ķert un sodīt krievvalodīgos pārdevējus, dzelzceļniekus vai cietumu darbiniekus.

Svētdien es biju Latgalē un, sekodams Dobeļa kunga padomam, runāju veikalos tikai latviski. Visu, kas man bija vajadzīgs, nopirku bez jebkādām problēmām, lai gan pārdevējas savā starpā sarunājās krieviski.

Cienījamais tieslietu ministrs, kas it kā nevarēja nopirkt Daugavpilī kaklasaiti, noteikti problēmu pārspīlē.

Valsts valodas centra finansējuma samazinājums ir tikai 300 latu jeb, procentos izsakot, vienas desmitās daļas apmērā - vismazākais visās budžeta izmaiņu ailēs.

Sakarā ar to es ierosinu samazināt Valsts valodas centra finansējumu - no esošajiem 290 tūkstošiem latu samazināt līdz 195 tūkstošiem latu.

Pērn tas bija 203 000 latu un aizpērn - tikai 113 000 latu apmērā. Tātad iestāde noteikti izdzīvos!

Un nav vērts šeit runāt par necieņu pret valsts valodu, nedz arī par deputāta zvēresta pārkāpšanu. Galu galā Naturalizācijas pārvalde organizē valsts valodas kursus, bet juridiskās palīdzības dienests sarakstās ar saviem maznodrošinātajiem klientiem tikai latviski.

Aicinu atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Debates beidzu.

K.Leiškalns. Nu te nu tiešām nav pat ko komisijas vārdā piebilst. Aicinu balsot „pret”!

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par 28. - deputāta Buzajeva priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 18, pret - 68, atturas - 1. Priekšlikums nav atbalstīts.

K.Leiškalns. 29.priekšlikums. Arī šā priekšlikuma būtība ir tāda pati: deputāts Buzajevs ierosina atņemt programmai „Valsts valodas funkciju atjaunošana un nostiprināšana” 90 tūkstošus. Komisija priekšlikumu nav atbalstījusi. (No zāles: „Balsot!”)

Sēdes vadītājs. Deputāti prasa balsojumu. Lūdzu zvanu! Balsosim par 29. - deputāta Buzajeva priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 20, pret - 70, atturas - nav. Priekšlikums nav atbalstīts.

K.Leiškalns. 30. - Ministru kabineta priekšlikums. Tas ir par nelielu summu pārcēlumu Ministru kabineta ietvaros. Aicinu atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

K.Leiškalns. 31. - Ministru kabineta priekšlikums. Komisija atbalsta.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

K.Leiškalns. Arī 32.priekšlikums ir Ministru kabineta priekšlikums, kuru komisija atbalsta.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

K.Leiškalns. 33.priekšlikums - par Nacionālajiem bruņotajiem spēkiem. Iesnieguši Golubovs, Rubiks, Urbanovičs, Ribakovs un Vidavskis. Ir runa par 15 miljonu (drusciņ vairāk par 15 miljoniem) pārlikšanu uz mērķdotācijām pašvaldībām. Komisija priekšlikumu nav atbalstījusi. (No zāles: „Balsot!”)

Sēdes vadītājs. Deputāti prasa balsojumu. Lūdzu zvanu! Balsosim par 33. - deputātu Golubova, Rubika, Urbanoviča, Ribakova un Vidavska priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 21, pret - 56, atturas - 9. Priekšlikums nav atbalstīts.

K.Leiškalns. Dāmas un kungi! Beidzamajā lappusē ir komisijas priekšlikums par izmaiņām 8.pielikumā. Arī par šo priekšlikumu mums ir jābalso. Aicinu atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

K.Leiškalns. Nācijas vārdā un komisijas vārdā aicinu jūs atbalstīt budžeta grozījumu projektu otrajā lasījumā!

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījumi likumā „Par valsts budžetu 2008.gadam”” pieņemšanu otrajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 51, pret - 42, atturas - nav. Likums „Grozījumi likumā „Par valsts budžetu 2008.gadam”” pieņemts. (Aplausi.)

Cienījamie kolēģi! Mums ir jāreģistrējas. Lūdzu zvanu reģistrācijai! Reģistrēsimies ar balsošanas kartēm!

Reģistrācijas rezultātu nolasīšanai vārds Saeimas sekretāra biedram Andrejam Klementjevam.

A.Klementjevs (9.Saeimas sekretāra biedrs).

Augsti godātie deputāti! Nav reģistrējušies: Aigars Štokenbergs, Ingrīda Circene, Nikolajs Kabanovs, Imants Kalniņš, Ivans Klementjevs, Jānis Lagzdiņš, Ingmārs Līdaka, Vitālijs Orlovs, Valdis Ģīlis, Viktors Ščerbatihs un Inese Šlesere.

Sēdes vadītājs. Paldies.

Saeimas ārkārtas sēdi pasludinu par slēgtu.

Saeimas kārtējā sēde atsāksies pulksten 15.00.

Balsojumi

Grozījumi likumā "Par valsts budžetu 2008.gadam" (2.lasījums. Steidzams)
Datums: 17.07.2008. 12:51:28 bal050
Balsošanas motīvs: Par 5.priekšlikumu

Grozījumi likumā "Par valsts budžetu 2008.gadam" (2.lasījums. Steidzams)
Datums: 17.07.2008. 12:54:24 bal051
Balsošanas motīvs: Par 7.priekšlikumu

Grozījumi likumā "Par valsts budžetu 2008.gadam" (2.lasījums. Steidzams)
Datums: 17.07.2008. 12:56:14 bal052
Balsošanas motīvs: Par 8.priekšlikumu

Grozījumi likumā "Par valsts budžetu 2008.gadam" (2.lasījums. Steidzams)
Datums: 17.07.2008. 12:57:02 bal053
Balsošanas motīvs: Par 9.priekšlikumu

Grozījumi likumā "Par valsts budžetu 2008.gadam" (2.lasījums. Steidzams)
Datums: 17.07.2008. 13:19:26 bal054
Balsošanas motīvs: Par 10.priekšlikumu

Grozījumi likumā "Par valsts budžetu 2008.gadam" (2.lasījums. Steidzams)
Datums: 17.07.2008. 13:20:10 bal055
Balsošanas motīvs: Par 11.priekšlikumu

Grozījumi likumā "Par valsts budžetu 2008.gadam" (2.lasījums. Steidzams)
Datums: 17.07.2008. 13:20:52 bal056
Balsošanas motīvs: Par 12.priekšlikumu

Datums: 17.07.2008. 13:31:34 bal057
Balsošanas motīvs: Par sēdes turpināšanu bez pārtraukuma

Grozījumi likumā "Par valsts budžetu 2008.gadam" (2.lasījums. Steidzams)
Datums: 17.07.2008. 13:40:12 bal058
Balsošanas motīvs: Par 13.priekšlikumu

Grozījumi likumā "Par valsts budžetu 2008.gadam" (2.lasījums. Steidzams)
Datums: 17.07.2008. 13:40:50 bal059
Balsošanas motīvs: Par 14.priekšlikumu

Grozījumi likumā "Par valsts budžetu 2008.gadam" (2.lasījums. Steidzams)
Datums: 17.07.2008. 13:42:14 bal060
Balsošanas motīvs: Par 18.priekšlikumu

Grozījumi likumā "Par valsts budžetu 2008.gadam" (2.lasījums. Steidzams)
Datums: 17.07.2008. 13:42:58 bal061
Balsošanas motīvs: Par 19.priekšlikumu

Grozījumi likumā "Par valsts budžetu 2008.gadam" (2.lasījums. Steidzams)
Datums: 17.07.2008. 13:43:38 bal062
Balsošanas motīvs: Par 20.priekšlikumu

Grozījumi likumā "Par valsts budžetu 2008.gadam" (2.lasījums. Steidzams)
Datums: 17.07.2008. 13:44:20 bal063
Balsošanas motīvs: Par 21.priekšlikumu

Grozījumi likumā "Par valsts budžetu 2008.gadam" (2.lasījums. Steidzams)
Datums: 17.07.2008. 13:44:58 bal064
Balsošanas motīvs: Par 22.priekšlikumu

Grozījumi likumā "Par valsts budžetu 2008.gadam" (2.lasījums. Steidzams)
Datums: 17.07.2008. 13:45:36 bal065
Balsošanas motīvs: Par 23.priekšlikumu

Grozījumi likumā "Par valsts budžetu 2008.gadam" (2.lasījums. Steidzams)
Datums: 17.07.2008. 13:47:12 bal066
Balsošanas motīvs: Par 24.priekšlikumu

Grozījumi likumā "Par valsts budžetu 2008.gadam" (2.lasījums. Steidzams)
Datums: 17.07.2008. 14:17:16 bal067
Balsošanas motīvs: Par 25.priekšlikumu

Grozījumi likumā "Par valsts budžetu 2008.gadam" (2.lasījums. Steidzams)
Datums: 17.07.2008. 14:19:44 bal068
Balsošanas motīvs: Par 26.priekšlikumu

Grozījumi likumā "Par valsts budžetu 2008.gadam" (2.lasījums. Steidzams)
Datums: 17.07.2008. 14:25:00 bal069
Balsošanas motīvs: Par 27.priekšlikumu

Grozījumi likumā "Par valsts budžetu 2008.gadam" (2.lasījums. Steidzams)
Datums: 17.07.2008. 14:28:58 bal070
Balsošanas motīvs: Par 28.priekšlikumu

Grozījumi likumā "Par valsts budžetu 2008.gadam" (2.lasījums. Steidzams)
Datums: 17.07.2008. 14:29:30 bal071
Balsošanas motīvs: Par 29.priekšlikumu

Grozījumi likumā "Par valsts budžetu 2008.gadam" (2.lasījums. Steidzams)
Datums: 17.07.2008. 14:30:32 bal072
Balsošanas motīvs: Par 33.priekšlikumu

Grozījumi likumā "Par valsts budžetu 2008.gadam" (2.lasījums. Steidzams)
Datums: 17.07.2008. 14:31:20 bal073
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.2731E pieņemšanu 2.lasījumā