Sēdi vada Latvijas Republikas 9.Saeimas priekšsēdētājs

Gundars Daudze.

Sēdes darba kārtība
Satura rādītājs

Sēdes vadītājs. Labdien, godātie kolēģi! Lūdzu, ieņemiet vietas!

Godātie kolēģi! Lūdzu, ieņemiet vietas, un lūgums arī telefonus sapulces darbam atbilstošā režīmā ieslēgt…

Kolēģi! Sākam Saeimas ārkārtas sesijas sēdi.

Šodienas sēdes darba kārtībā ir viens punkts – Valsts prezidenta uzruna.

Vārds Valsts prezidentam Valdim Zatleram.

V.Zatlers (Valsts prezidents).

Augsti godātais Saeimas priekšsēdētāj! Cienījamās deputātes un godājamie deputāti! Ekselences! Dāmas un kungi!

Likumdevējs Satversmē Valsts prezidentam ir paredzējis divas iespējas, kā ietekmēt Saeimas darbu.

Pirmā – atbilstoši Satversmes 20.pantam prasīt Saeimas ārkārtas sēdes sasaukšanu un noteikt tās darba kārtību.

Otrā – atbilstoši Satversmes 48.pantam iniciēt tautas nobalsošanu par Saeimas atlaišanu.

Šodien, četras dienas pēc referenduma, esmu izmantojis Valsts prezidentam Satversmē noteiktās tiesības un pirmo reizi Latvijas vēsturē esmu sasaucis jūs uz Saeimas ārkārtas sēdi.

Darba kārtībā ir tikai viens jautājums: nepieciešamība Satversmē nostiprināt tautas tiesības – tiesības atlaist Saeimu. Lai gan pilsoņu balsojuma rezultāti vēl tiek precizēti, secinājumiem faktu pietiek. Liela sabiedrības daļa skaidri ir pateikusi – tā grib ciešāku kontroli pār Saeimas darbu. Vairāk nekā 600 tūkstoši cilvēku vēlas tikt sadzirdēti un uzklausīti ne tikai reizi četros gados. Tie ir aktīvi, līdzdarboties gatavi pilsoņi, kam svarīgs Latvijas liktenis, un es esmu lepns, ka šādu cilvēku mums ir tik daudz. Jo tieši pilsoniskā līdzdalība, parlamenta un valdības darba patstāvīga vērtēšana ir attīstītas demokrātijas spilgtākā un arī vērtīgākā izpausme.

Savukārt parlamenta un valdības uzdevums ir veicināt šo pilsonisko aktivitāti, reaģēt uz to. Deputātiem ir jāpavada daudz laika, ieklausoties sabiedrības balsī, izzinot ļaužu domas, vēlmes un arī cerības, un skaidrojot savu darbu un lēmumus. Tas ir vienīgais ceļš uz sadarbību starp varu un tautu. Sadarbība vienmēr ir auglīgāka par konfliktu. Tāpat kā uzticība vienmēr ir tālredzīgāka par neticību.

Šodien no šīs tribīnes es no sirds pateicos visiem, kuri piedalījās referendumā, neatkarīgi no balsojuma. Šie ļaudis vēlreiz apliecināja, ka valstiskās apziņas gars ir dzīvs un pieņemas spēkā.

Šis bija jau otrs referendums 9.Saeimas laikā. Un nav grūti pamanīt, ka ļaužu aktivitāte šajā laikā ir dubultojusies.

Godātie deputāti! Vispirms vēlos īsi atgādināt Satversmes grozījumu izstrādes vēsturi.

Tā aizsākās pērnā gada augustā, kad kopā ar konstitucionālo tiesību ekspertiem Egilu Levitu un Inetu Ziemeli vienojāmies par Konstitucionālo tiesību komisijas izveidi. Komisija darbu uzsāka pagājušā gada nogalē un pēc intensīva darba piecu mēnešu garumā iepazīstināja ar priekšlikumiem, kā mainīt Satversmi, dodot tautai tiesības atlaist Saeimu.

Dokumentu ar pilnu komisijas slēdziena tekstu 30.aprīlī iesniedzu Saeimai izvērtēšanai.

5.jūnijā Saeima noraidīja vienas desmitās daļas vēlētāju iesniegto likumprojektu par Satversmes grozījumiem. Savu lēmumu jūs, deputāti, skaidrojat ar to, ka arodbiedrību sagatavotā Satversmes grozījumu redakcija nav juridiski kvalitatīva.

Tajā pašā laikā jūs neizmantojat arī Latvijas konstitucionālo tiesību jomas ekspertu sagatavotos priekšlikumus, lai nāktu klajā ar savu iniciatīvu par Satversmes grozījumiem. Šodien jāatceras arī tas, ka pērn rudenī visnotaļ strupi tika pārtraukts dialogs par valsts budžetu Nacionālās trīspusējās sadarbības padomes ietvaros. Šai padomei jānodrošina saikne starp darba devējiem, arodbiedrībām un valdību. Arodbiedrību viedokļa neuzklausīšana izraisīja asu reakciju. Neskatoties uz to, ka Saeima panāca kompromisu, trīspusējais dialogs atsākās tikai tad, kad jau ritēja parakstu vākšana par referenduma ierosināšanu, bet uzticība parlamentam un valdībai jau bija būtiski iedragāta.

Rūpīgi izvērtējot pagājušā gada notikumus, ir saprotams, kāpēc gada laikā divas reizes pieaudzis to cilvēku skaits, kuri dodas uz balsošanas kabīnēm. Lai gan sestdien netika savākts nepieciešamais balsu skaits, tomēr referenduma rezultāti jums un jūsu vēlētājiem nes ļoti nopietnu ziņu.

Godātā Saeima! Četrdesmit procenti balsstiesīgo Latvijas pilsoņu sestdien skaidri pauda savu gribu – tiesības nepieciešamības gadījumā atlaist Saeimu. Tik lielas sabiedrības daļas vēlmi nav iespējams ignorēt. Nemainot Satversmes būtību un saglabājot tās garu, mūsu valsts pamatlikumā nepieciešams paredzēt tiesības noteiktai daļai vēlētāju rosināt tautas nobalsošanu par Saeimas atsaukšanu. Priekšlaicīgas parlamenta vēlēšanas ir viens no veidiem, kā atrisināt gan parlamentāras, gan arī valsts krīzes. Vēl svarīgāk ir, lai jaunās vēlēšanās pēc iespējas ātrāk tiek ievēlēts politiskai situācijai atbilstošāks un tautas gribu precīzāk pildošs parlamenta sastāvs.

Tikpat būtiski ir, lai Saeimas atsaukšana kādam nekļūtu par ikdienas ieroci politiski savtīgu mērķu īstenošanai.

Cienījamās deputātes! Godājamie deputāti! Lai ātri un sekmīgi atrisinātu vienlīdz parlamentārās un valsts krīzes, tiesības ierosināt Saeimas priekšlaicīgu atlaišanu Satversmē jāparedz gan Valsts prezidentam, gan noteiktam skaitam vēlētāju, nobalsojot referendumā. Satversmes grozījumu izstrādes procesā īpaši vēlos uzsvērt Konstitucionālo tiesību komisijas atzinumu nozīmīgumu. Komisijas eksperti, visaugstākās raudzes juristi, strādāja piecus mēnešus, kuru laikā rūpīgi izanalizēja Satversmes vēsturisko struktūru, citu valstu konstitucionālo pieredzi, kā arī Latvijas politiskās sistēmas īpatnības. Komisijas veiktā analīze ir būtisks priekšnoteikums Satversmes pilnveidošanai, uzlabojot Saeimas priekšlaicīgas atlaišanas un jaunas Saeimas ievēlēšanas mehānismu. Lai šis mehānisms kļūtu par Latvijas kā parlamentārdemokrātiskas valsts iekārtas instrumentu politisko problēmu risināšanai, tam Satversmē jāparedz skaidra procesuālā kārtība. Grozot Satversmi, nepieciešams precīzs, tautai saprotams tautas tiesību formulējums. Šā gada 3.jūnijā, izmantojot savas likumu ierosināšanas tiesības, esmu iesniedzis Saeimā likumdošanas priekšlikumu veikt grozījumus Satversmē, paredzot Valsts prezidentam tiesības atlaist Saeimu.

Šodien jums darbam nododu likumdošanas iniciatīvu par tautas tiesībām priekšlaicīgi atlaist Saeimu. Satversme nosaka, ka likumdošana ir Saeimas funkcija, tāpēc Satversmes grozījumi ir jāizstrādā šeit – Saeimas namā, nodrošinot kvalitatīvas likumdevēja debates un kopīgu darbu ar tiesību zinātniekiem.

Sestdien tauta jums ir devusi uzdevumu. Es aicinu jūs strādāt tautas labā, noliekot malā strīdus un nodalot tautas gribu no politiskās varas spekulācijām. Izmaiņas Satversmē stājas spēkā, ja par tām trijos lasījumos nobalso vismaz divas trešdaļas no klātesošajiem Saeimas deputātiem. Tas nav pozīcijas jautājums, tas nav opozīcijas jautājums, tā ir visas Saeimas atbildība vēlētāju priekšā.

Godātie deputāti! Mēs visi zinām, ka būt politiķim nav pateicīgs amats, bet tā ir jūsu izvēle. Jūsu vārdi un jūsu darbi tiek mērīti ar daudz striktāku mērauklu. Jūsu veiksmes bieži klusē, bet jūsu kļūdas vienmēr kliedz. Un tomēr ir brīži, kad jums ir iespējas atvērt durvis uzticībai.

Un tāds brīdis ir šodien. Jums ir lieliska iespēja atjaunot vēlētāju uzticību valsts varai caur ātru, precīzu un saskaņotu darbu, caur vienotību kopīgam mērķim. Tautai ir nepieciešama Saeima, kura jau šodien sāk strādāt pie Satversmes grozījumiem.

Sestdien bija karstākā diena šajā vasarā, un jums jāapzinās, ka tādas būs visas pārējās dienas, līdz tiks piepildīta prasība pēc grozījumiem Satversmē. Es ceru, ka šis darbs tiks paveikts jau rudens sesijā.

Šī jums ir smaga vasara, un, pat neskatoties uz to, ka esat strādājuši mēnesi ilgāk nekā citkārt, nepaveikto darbu sarakstā joprojām ir palikuši vairāki citi tautai būtiski jautājumi.

Viens no tiem ir vēl aizvien neatrisinātais jautājums par trešo personu aģitāciju priekšvēlēšanu laikā. Jau 2006.gada 3.novembrī Augstākās tiesas Senāts spriedumā par 9.Saeimas vēlēšanu norisi ir atzinis, ka valsts nav radījusi mehānismu, kas ļautu savlaicīgi novērst priekšvēlēšanu kampaņas pārkāpumus, neradot draudus tiesisku vēlēšanu norisei. Augstākās tiesas Senāts šajā lietā pieņēma arī blakuslēmumu, vēršot Ministru kabineta uzmanību uz nepieciešamību izveidot efektīvu vēlēšanu norises tiesiskuma kontroles mehānismu. Šodien, pēc vairāk nekā 20 mēnešiem, nepieciešamie grozījumi likumos joprojām nav pieņemti. Neatrisinātais jautājums par trešo personu iesaisti politiskajā reklāmā var tikt izmantots centienos nekontrolēti ietekmēt vēlētājus ar reklāmas kampaņām vai cita veida propagandu. Līdz nākamajām vēlēšanām nepieciešams skaidrs un taisnīgs, ar likumu noteikts finansēšanas regulējums par politisko aģitāciju. Tam jāattiecas uz Saeimas un pašvaldību vēlēšanām, kā arī uz tautas nobalsošanām. Tam jāattiecas gan uz Saeimā pārstāvētām partijām, gan partijām, kuras nav pārstāvētas parlamentā, gan arī uz kampaņā iesaistītām organizācijām un pilsoņu apvienībām.

Godātie Saeimas deputāti! Satversmes 64.pants nosaka: likumdošanas tiesības pieder Saeimai un tautai. Demokrātiskā valstī nav pieļaujams, ka tās pilsoņiem būtu par naudu jāpērk iespēja realizēt savas tiesības. Jau šāgada februārī lūdzu Saeimu rast tiesisku regulējumu samaksai par parakstu notariālu apliecināšanu, ja šie paraksti tiek vākti tautas nobalsošanas ierosināšanai vai likumprojekta iesniegšanai. Es lūdzu Saeimu pēc iespējas ātrāk atrisināt šo jautājumu, līdz ar to nodrošinot pilsoniskās līdzdalības iespēju ikvienam Latvijas pilsonim.

Augsti godātā Saeima! Sestdien Latvijas pilsoņi katrs sev atbildēja uz ļoti svarīgu jautājumu: „Vai es esmu gatavs uzņemties atbildību par savu valsti? Vai es esmu gatavs iesaistīties, līdzdarboties, vērtēt?” Mēs visi esam vienlīdz atbildīgi par mūsu vārdiem un klusēšanu, par mūsu lēmumiem un neizlēmību, par mūsu darbiem un bezdarbību.

Cienījamās deputātes! Augsti godātie deputāti! Vēlos jums pateikties par to, ka atsaucāties uz manu aicinājumu sanākt uz šo sēdi. Valsts prezidenta likumdošanas iniciatīvu par Satversmes grozījumiem, kas balstīti uz Konstitucionālo tiesību komisijas atzinumu, šodien nododu jums darbam. Es ticu jums un paļaujos uz jūsu spēju vienoties valstiskiem mērķiem un tautas interesēm. Uz jums šodien skatās un cer ne tikai tie vairāk nekā 600 tūkstoši pilsoņu, kas sestdien nobalsoja referendumā. Uz jums cer visi Latvijas iedzīvotāji – ikviens, kas vēlas dzīvot labākā, tiesiskākā, taisnīgākā Latvijā.

Jūsu vienotā rīcība var likt viņiem noticēt, jūsu neizlēmība un bezdarbība – vilties. Izvēle ir jūsu rokās, un es vēlu jums veiksmi.

Paldies par uzmanību. (Aplausi.)

Sēdes vadītājs. Paldies Valsts prezidentam Valdim Zatleram!

Satversmes grozījumi būs Saeimas darba prioritāte, un jau šodien Saeimas Prezidijs lems par šīs likumdošanas iniciatīvas nodošanu Saeimas komisijām.

Līdz ar to visi šodienas darba kārtības jautājumi ir izskatīti.

Tajā pašā laikā informēju, ka ir saņemts desmit deputātu parakstīts iesniegums ar pieprasījumu rīkot debates šajā ārkārtas sēdē pēc Valsts prezidenta uzrunas.

Savukārt es informēju, ka saskaņā ar Saeimas kārtības rulli Saeimas Prezidijs, vienojoties ar Frakciju padomi, nolēma, ka Saeimas 2008.gada 6.augusta ārkārtas sesijas sēdē pēc Valsts prezidenta uzrunas debates netiek atklātas. (No zāles: „Tā ir kļūda!”)

Lūdzu zvanu reģistrācijai! Reģistrēsimies ar balsošanas kartēm.

Kamēr tiek gatavoti reģistrācijas rezultāti, informēju, ka Saeimas Prezidija sēde notiks šodien pulksten 10.30 Sarkanajā zālē.

Vārds paziņojumam deputātei Vinetai Muižniecei.

V.Muižniece (Tautas partijas frakcija).

Godātie Juridiskās komisijas locekļi! Lūdzu uzmanību! Juridiskās komisijas sēde notiks pulksten 11.00 Juridiskās komisijas telpās, lai sāktu darbu pie Valsts prezidenta iesniegtās iniciatīvas.

Sēdes vadītājs. Vārds paziņojumam deputātam Jurim Dobelim.

J.Dobelis (TB/LNNK frakcija).

Cienītie kolēģi! Vismaz jums es gribu pateikt dažus vārdus, ko es domāju.

Ir latviešu tautas paruna: dari, ko darīdams, apdomā galu.

Es aicinu visus kolēģus padomāt, pie kā mēs esam ķērušies, un neoperēt tikai ar 600 000, kuri ir nobalsojuši „par”, bet operēt arī ar 900 000, kuri vai nu balsoja „pret”, vai neatnāca. Un tautas griba parasti ir tautas vairākuma griba, nevis mazākuma griba.

Līdz ar to: dari, ko darīdams, apdomā galu!

Sēdes vadītājs. Kolēģi Dobeli! Jums šajā paziņojuma pieteikumā bija jānorāda, ka jūs gribat sniegt politisku paziņojumu. Šis jūsu paziņojums īsti neatbilst Kārtības rullim.

Vārds paziņojumam deputātam Andrim Bērziņam no Zaļo un Zemnieku savienības frakcijas.

A.Bērziņš (ZZS frakcija).

Kolēģi! Sociālo un darba lietu komisijas sēde notiks pulksten 12.00.

Sēdes vadītājs. Vārds paziņojumam deputātam Jānim Šmitam.

J.Šmits (LPP/LC frakcija).

Godātie Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas locekļi! Komisijas sēde notiks pulksten 10.30 komisijas telpās.

Sēdes vadītājs. Vārds reģistrācijas rezultātu nolasīšanai Saeimas sekretāra biedram Andrejam Klementjevam.

A.Klementjevs (9.Saeimas sekretāra biedrs).

Labrīt, augsti godātie deputāti! Nav reģistrējušies: Dzintars Ābiķis, Solvita Āboltiņa, Vitālijs Aizbalts, Aija Barča, Silva Bendrāte, Ausma Ziedone-Kantāne, Boriss Cilevičs, Ingrīda Circene, Jānis Eglītis, Uldis Ivars Grava, Māris Grīnblats, Artis Kampars, Arturs Krišjānis Kariņš, Sarmīte Ķikuste, Ainars Latkovskis, Linda Mūrniece, Leopolds Ozoliņš, Aigars Kalvītis, Jānis Reirs, Einars Repše, Inguna Rībena, Andis Kāposts, Viktors Ščerbatihs un Dzintars Zaķis.

Paldies.

Sēdes vadītājs. Paldies.

Līdz ar to Saeimas ārkārtas sesijas 6.augusta sēdi pasludinu par slēgtu.