Sēdi vada Latvijas Republikas 9.Saeimas priekšsēdētājs

Gundars Daudze.

Sēdes darba kārtība
Satura rādītājs
Balsojumi

Sēdes vadītājs. Labrīt, godātie kolēģi! Lūdzu, ieņemiet vietas!

Sākam Saeimas 2008.gada 2.oktobra sēdi.

Pirms mēs sākam skatīt apstiprināto sēdes darba kārtību, mums ir jālemj par iespējamiem grozījumiem šodienas sēdes darba kārtībā.

Saeimas Prezidijs ir saņēmis piecu deputātu parakstītu ierosinājumu izdarīt izmaiņas šodienas sēdes darba kārtībā un mainīt lietu izskatīšanas secību un darba kārtības 29.punktu - lēmuma projektu „Par Parlamentārās izmeklēšanas komisijas sakarā ar iespējamu pretlikumīgu un neētisku rīcību tieslietu sistēmā darbības laika pagarināšanu” - izskatīt uzreiz pēc darba kārtības 27.punkta - Parlamentārās izmeklēšanas komisijas ziņojuma. Vai deputātiem ir iebildumi pret šādu grozījumu? Deputāti neiebilst. Darba kārtība ir grozīta.

Un tā, godātie kolēģi, sākam skatīt šodienas sēdei apstiprināto darba kārtību.

Sākam ar Prezidija ziņojumiem par iesniegtajiem likumprojektiem.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu „Grozījumi Likumā par ostām” nodot Tautsaimniecības komisijai un Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijai un noteikt, ka Tautsaimniecības komisija ir atbildīgā komisija.

Saskaņā ar Saeimas kārtības rulli viens deputāts var runāt „par”, viens - „pret” likumprojekta nodošanu komisijai.

„Par” pieteicies runāt deputāts Kārlis Leiškalns. Lūdzu!

K.Leiškalns (Tautas partijas frakcija).

Paldies, priekšsēdētāja kungs!

Labrīt, dāmas un kungi! Kolēģi!

Protams, tagad ir rudens un ir cirpšanas laiks, un ir ārkārtīgi moderni samazināt algas valžu un padomju locekļiem… es atgādinu, ka es runāju „par”… tomēr es gribu vērst atbildīgās komisijas, kurai šis likumprojekts tiks nodots, kā arī atbildīgās ministrijas uzmanību uz tām nepilnībām, kas ir minētajā likumprojektā.

Mums jau šodien ir jāzina, ka trim lielajām ostām ir dažādi statusi: tātad Rīgas brīvosta un Liepājas SEZ ir atvasināta juridiskā persona, turpretī Ventspils osta ir pašvaldības iestāde. Līdz ar to ir jāpieņem lēmumi.

Šajā likumprojektā nekas nav rakstīts par Liepājas SEZ, jo Liepājā ir SEZ valde un nebūt nav Ostu valde.

Tāpat interesanti ir saskatīt šajā likumprojektā ministru kompetenci, jo, kā mēs zinām, atvasinātas publiskas iestādes pašas ir tiesīgas uz autonomu budžetu. Un no šā likumprojekta, manuprāt, izriet, ka turpmāk ostu valdēm, ostas valdes locekļiem, kurus iecels Ministru kabinets, algu maksās attiecīgā ministrija, jo tikai attiecīgā ministrija ir lemtspējīga par budžetiem.

Tā ka es vēršu Blumberga kunga un atbildīgās - Tautsaimniecības komisijas uzmanību uz to, ka acīmredzot šeit neizdosies izlabot esošo likumu, bet pirmajā lasījumā būs jāiesniedz pārdomāts, saprotams un alternatīvs likumprojekts.

Protams, lielās algas ir „jāapgriež”. Es tam varētu klusībā pat piekrist, bet ne jau ar šādām nekompetentām metodēm.

Paldies.

Sēdes vadītājs. Paldies.

„Pret” likumprojekta nodošanu komisijām neviens nav pieteicies runāt. Vai deputātiem ir iebildumi pret to, ka šis likumprojekts tiek nodots Tautsaimniecības komisijai un Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijai, nosakot, ka Tautsaimniecības komisija ir atbildīgā komisija? Deputāti neiebilst.

Vai kāds prasa balsojumu? Neprasa. Likumprojekts nodots komisijām.

Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts „Grozījumi Informācijas atklātības likumā”.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu „Grozījumi Informācijas atklātības likumā” nodot Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija.

Kā jau es teicu, viens deputāts var runāt „par”, viens - „pret” likumprojekta nodošanu komisijai.

„Pret” likumprojekta nodošanu komisijai ir pieteikusies runāt deputāte Ilma Čepāne.

I.Čepāne (partijas „Pilsoniskā Savienība” frakcija).

Labrīt, godātie kolēģi!

Es piekrītu likumprojekta anotācijā norādītajam, ka administratīvās tiesas ir pārslogotas un ka administratīvajam procesam ir jābūt efektīvākam. Tas ir no vienas puses. Taču, no otras puses, man ir jautājums: kāpēc valdība uzskata, ka informācijas nesniegšanu, nepienācīgu sniegšanu var pārsūdzēt tikai tagad, iesniedzot kasācijas sūdzību Augstākās tiesas Senāta Administratīvo lietu departamentam, izlaižot apelāciju?

Es gribētu pievērst jūsu uzmanību tam, kāpēc es runāju „pret”. Tāpēc, ka šāda lieta, sašaurinot šo tiesvedības procesu, varētu būt pretrunā ne tikai ar Satversmi, proti, ar Satversmes 100. un 115.pantu, bet arī - es jums to minēšu - ar vides jomu, kur es esmu pēdējos gadus īpaši specializējusies, proti, ar vienu starptautisku konvenciju.

Ja mēs runājam par Satversmi, tad Satversmē, 100.pantā, vārda brīvība ir noregulēta. Kā jūs zināt, vārda brīvības pamatā ir tikai informēta sabiedrība; pretējā gadījumā, ja sabiedrība netiek pietiekami informēta, tad šis vārda brīvības paudējs atsevišķos gadījumos vienkārši, kā liecina prakse, pārvēršas par pūli.

Otrkārt, Satversmes 115.pantā ir nostiprināts valsts objektīvais pienākums sniegt informāciju sabiedrībai vides aizsardzības jomā.

Un beidzot par šo konvenciju, kuru jūs varbūt nezināt. 2002.gadā Saeima ir ratificējusi Orhūsas konvenciju par pieeju informācijai, sabiedrības dalību lēmumu pieņemšanā un iespēju griezties tiesu iestādēs saistībā ar vides jautājumiem. Kā jūs redzat, viens no trijiem pīlāriem - un pats pirmais - ir tieši tiesības uz informāciju. Pēc tam seko līdzdalības tiesības un visbeidzot - vēršanās tiesā.

Es šajā gadījumā nerunāju no opozīcijas viedokļa, ka man nepatiktu, ka tagad kāds valdības priekšlikums tiek iesniegts. Es tiešām jūs aicinu izvērtēt šo priekšlikumu no konstitucionālo tiesību viedokļa un balsot „pret” šo grozījumu.

Sēdes vadītājs. Paldies.

„Par” likumprojekta nodošanu komisijai neviens nav pieteicies runāt. Lūdzu zvanu! Balsosim par Ministru kabineta iesniegtā likumprojekta „Grozījumi Informācijas atklātības likumā” nodošanu Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 57, pret - 9, atturas - 2. Likumprojekts komisijai nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina deputātu Zaķa, Latkovska, Mūrnieces, Bendrātes un Ziedones-Kantānes iesniegto likumprojektu „Grozījums Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja likumā” nodot Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijai un Juridiskajai komisijai un noteikt, ka Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisija ir atbildīgā komisija.

„Par” likumprojekta nodošanu komisijām pieteicies runāt deputāts Ainars Latkovskis.

A.Latkovskis (frakcija „Jaunais laiks”).

Kolēģi! Pirms trim četriem mēnešiem, kad sākās visa epopeja ar Loskutova noņemšanu no amata, valdošās koalīcijas politiķi, visi kā viens, teica: „Nu, tātad Loskutovs ir jānoņem no amata, jo ir pamatoti sakāms - tur ir pārkāpumi. Mēs rīkosim atklātu konkursu un pieņemsim jaunu KNAB vadītāju.” Taču pagāja apmēram trīs nedēļas, un ideja par atklāta konkursa rīkošanu jau vairs neizskanēja ne no viena politiķa mutes. Pēdējais, kas ir, - Godmanis argumentē ar to, ka izraudzīšana notiks tikai no profesionāļu vidus, tas ir, no tiesībsargājošo iestāžu darbinieku vidus. Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja likums gan to nenosaka. (No zāles dep. V.A.Krauklis: „Latkovski par KNAB vadītāju!”) Bet, lai nenotiktu līdzīgi, kā bija ar atklāta konkursa rīkošanas ideju, mēs piedāvājam iet palīgā Godmaņa kungam. Ja jau viņš argumentē, ka par jauno KNAB vadītāju ir jāizraugās profesionālis, „Jaunais laiks” piedāvā Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja likumā grozījumu, kurš paredz: kandidātam jābūt ar vismaz piecu gadu pieredzi KNAB vai tiesībsargājošās iestādēs. Tas izslēgtu iespēju pēc tam atkal mainīt domas un iecelt kādu cilvēku pilnīgi no malas.

Aicinu atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Paldies.

„Pret” likumprojekta nodošanu komisijām neviens nav pieteicies runāt. Vai deputātiem ir iebildumi pret to, ka likumprojekts tiek nodots komisijām? (No zāles: „Ir!”) Deputāti iebilst. Lūdzu zvanu! Balsosim par deputātu Zaķa, Latkovska, Mūrnieces, Bendrātes un Ziedones-Kantānes iesniegtā likumprojekta „Grozījums Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja likumā” nodošanu Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijai un Juridiskajai komisijai, nosakot, ka Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisija ir atbildīgā komisija! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 41, pret - 43, atturas - 3. Likumprojekts komisijām nav nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu „Grozījumi Militārā dienesta likumā” nodot Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputāti neiebilst.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu „Par Latvijas Kultūras akadēmijas Satversmes grozījumiem” nodot Izglītības, kultūras un zinātnes komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputāti neiebilst.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu „Grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā” nodot Izglītības, kultūras un zinātnes komisijai un Juridiskajai komisijai un noteikt, ka Juridiskā komisija ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputāti neiebilst.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu „Grozījumi likumā „Par sapulcēm, gājieniem un piketiem”” nodot Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija.

Saskaņā ar Kārtības rulli viens deputāts var runāt „par”, viens - „pret” likumprojekta nodošanu komisijai. Runāt „pret” pieteicies deputāts Vladimirs Buzajevs.

V.Buzajevs (PCTVL frakcija).

Cienījamais Prezidij! Cienījamās dāmas un kungi! Es faktiski turpināšu cienījamās Ilmas Čepānes runu par pamatbrīvību ierobežojumiem. Bijusī Satversmes tiesas tiesnese runāja par vārda brīvības ierobežojumu, un pilnībā analoģisks sapulču brīvības ierobežojums ir jums te redzams. Un tagad atļaujiet man izklāstīt PCTVL frakcijas publisko paziņojumu saskaņā ar apspriežamo likumprojektu.

Lēmums padarīt stingrāku likumu „Par sapulcēm, gājieniem un piketiem” ir valdības pēdējais arguments strīdā ar sociālajiem partneriem. Saeima gatavojas 2.oktobrī nodot komisijām Ministru kabineta sagatavotos grozījumus likumā „Par sapulcēm, gājieniem un piketiem”. Sākotnējā variantā grozījumi paredz likvidēt apelācijas instanci, pārsūdzot tiesā sapulces aizliegumu. Tādā veidā būtiski pieaug iespēja, ka pašvaldības nepamatoti un nesodīti aizliegs protesta akcijas. Izskatot likumprojektu Saeimā, pie kuras sliekšņa kā nelūgti viesi aizvien biežāk pulcējas ar valdības politiku neapmierinātie skolotāji, mediķi un citu profesiju pārstāvji, var sagaidīt, ka likumprojekta izskatīšanas gaitā tiks likumā ieviesti arī citi ierobežojumi Satversmes garantētajai sapulču brīvībai.

PCTVL frakcija aicina neizmantot pamattiesību un pamatbrīvību ierobežojumus kā argumentu strīdos ar sociālajiem partneriem un balsos „pret” likumprojektu visos tā virzības etapos Saeimā.

Cienījamie skolotāju, mediķu, policistu un pārējo tautas slāņu aizstāvji, kuri piepilda šo zāli! Es aicinu jūs jau šobrīd balsot „pret”, lai atņemtu PCTVL frakcijai to gandarījumu - balsot „pret” šo likumprojektu četras reizes, kā tas ir paredzēts Kārtības rullī.

Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītājs. Paldies.

„Par” likumprojekta nodošanu komisijai neviens nav pieteicies runāt. Lūdzu zvanu! Balsosim par Ministru kabineta iesniegtā likumprojekta „Grozījumi likumā „Par sapulcēm, gājieniem un piketiem”” nodošanu Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 72, pret - 7, atturas - nav. Likumprojekts komisijai nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu „Grozījums Krimināllikumā” nodot Juridiskajai komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Saskaņā ar Kārtības rulli viens deputāts var runāt „par”, viens - „pret” likumprojekta nodošanu komisijai.

Runāt „pret” pieteikusies deputāte Linda Mūrniece.

L.Mūrniece (frakcija „Jaunais laiks”).

Cienījamie kolēģi! Kamēr mēs parlamentā domājam par to, kā uzlabot bērnu drošību, valdība mums ir atsūtījusi likuma grozījumu, kas aizstāv bērnu izvarotājus un slepkavas. Šā grozījuma būtība ir tā, ka Tieslietu ministrija piedāvā atbrīvot pirms termiņa tos bērnu izvarotājus un slepkavas, kuri būs svēti nosolījušies nekad vairs tā nedarīt un sadarboties ar Valsts probācijas dienestu. Manuprāt, šie grozījumi ir liekulīgi un ciniski. Liekulīgi tāpēc, ka pats tieslietu ministrs pirms neilga laika teica, ka viņš ir kategoriski pret to, ka pirmstermiņa atbrīvošanu varētu piemērot šādiem noziedzniekiem. Taču tagad mēs redzam, ka darbos viņš dara pretējo. Atsūtījis šo grozījumu ir tieši tieslietu ministrs!

Ciniski tie ir tāpēc, ka Bērnu un ģimenes lietu ministrija ar šiem grozījumiem lielās kā ar vienu no saviem darbiem, ko tā ir paveikusi bērnu labā. Tas, ko mēs redzam šajos grozījumos, patiesībā tiek darīts bērnu izvarotāju un slepkavu labā. Jo pagājušajā nedēļā parlaments jau ir nobalsojis par grozījumu tieši šajā pašā pantā, kas paredz, ka pirmstermiņa atbrīvošana bērnu izvarotājiem un slepkavām nav iespējama.

Tāpēc es lūdzu parlamentu balsot „pret” šiem grozījumiem Krimināllikumā, ko mums ir atsūtījusi valdība, atbalstījusi Tieslietu ministrija un Bērnu un ģimenes lietu ministrija.

Sēdes vadītājs. Paldies.

Lūdzu, ieslēdziet mikrofonu deputātam Jānim Šmitam.

J.Šmits (LPP/LC frakcija).

Es lūdzu šo likumprojektu nodot arī Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijai.

Sēdes vadītājs. Paldies, Šmita kungs.

Godātie kolēģi, tātad, pirms mēs balsojam par šā likumprojekta nodošanu komisijām vai komisijai, ir jautājums: vai kādam ir iebildumi pret to (No zāles: „Nekādu iebildumu!”), ka mēs papildinām Prezidija atzinumu ar to, ka mēs šo likumprojektu nododam arī Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijai, bet jebkurā gadījumā Juridiskā komisija paliek atbildīgā komisija? Deputāti neiebilst.

Tādā gadījumā lūdzu zvanu! Balsosim par Ministru kabineta iesniegtā likumprojekta „Grozījums Krimināllikumā” nodošanu Juridiskajai komisijai un Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijai, nosakot, ka Juridiskā komisija ir atbildīgā komisija! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 52, pret - 18, atturas - 13. Likumprojekts komisijām nodots.

Godātie kolēģi! Pārejam pie nākamās sadaļas „Par atvaļinājuma piešķiršanu” deputātiem. Deputāts Sergejs Dolgopolovs lūdz piešķirt bezalgas atvaļinājumu no 6. līdz 10.oktobrim. Lūdzu zvanu! Balsosim par bezalgas atvaļinājuma piešķiršanu deputātam Sergejam Dolgopolovam! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 75, pret - 1, atturas - nav. Atvaļinājums deputātam Sergejam Dolgopolovam ir piešķirts.

Arī deputāte Karina Pētersone lūdz piešķirt bezalgas atvaļinājumu šā gada 2.oktobrī. Lūdzu zvanu! Balsosim par bezalgas atvaļinājuma piešķiršanu deputātei Karinai Pētersonei! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 76, pret un atturas - nav. Atvaļinājums deputātei Karinai Pētersonei piešķirts.

Nākamā darba kārtības sadaļa - „Par likumu nodošanu otrreizējai caurlūkošanai komisijām”.

Likums „Grozījumi Valsts civildienesta likumā”.

Saskaņā ar Saeimas kārtības ruļļa 115.pantu šis likums kopā ar Valsts prezidenta motivētiem iebildumiem bez debatēm ir nododams atbildīgajai komisijai un citām komisijām. Mums ir jālemj par termiņu, kādā iesniedzami priekšlikumi un likums atkārtoti izskatāms Saeimas sēdē.

Lūdzu, ieslēdziet mikrofonu deputātam Oskaram Spurdziņam!

O.Spurdziņš (Tautas partijas frakcija).

Priekšlikums ir šāds: priekšlikumu iesniegšanas termiņš - šā gada 6.oktobris, izskatīšana - 27.novembrī, jo tad apritē būs arī budžets nākamajam gadam. Un tie ir saistīti jautājumi.

Sēdes vadītājs. Vai deputātiem ir iebildumi pret to, ka otrreizējai caurlūkošanai nodotais likums „Grozījumi Valsts civildienesta likumā” tiek izskatīts Saeimas 27.novembra sēdē un priekšlikumu iesniegšanas termiņš ir 6.oktobris? Deputāti neiebilst. Vai kāds pieprasa balsojumu? Deputāti nepieprasa balsojumu. Tātad 6.oktobris ir priekšlikumu iesniegšanas termiņš, bet 27.novembrī likums tiks skatīts Saeimas sēdē.

Nākamais ir likums „Grozījumi Valsts un pašvaldību mantas atsavināšanas likumā”, ko mēs no Valsts prezidenta arī esam saņēmuši otrreizējai caurlūkošanai.

Lūdzu, ieslēdziet mikrofonu deputātam Oskaram Spurdziņam! Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas laiku un datumu, kad mēs Saeimas sēdē skatīsim šo likumu.

O.Spurdziņš (Tautas partijas frakcija).

Priekšlikums ir šāds: priekšlikumu iesniegšanas termiņš - šā gada 6.oktobris, izskatīšana Saeimas sēdē - 30.oktobrī.

Sēdes vadītājs. Tātad deputāts Spurdziņš piedāvā par priekšlikumu iesniegšanas termiņu noteikt 6.oktobri un izskatīt Saeimas sēdē 30.oktobrī. Vai deputātiem ir iebildumi pret šādu priekšlikumu? Deputāti neiebilst. Vai kāds pieprasa balsojumu? Nepieprasa balsojumu. Tātad priekšlikumu iesniegšanas termiņš ir 6.oktobris un izskatīšana Saeimas sēdē - 30.oktobrī.

Nākamā darba kārtības sadaļa - „Amatpersonu ievēlēšana, apstiprināšana, iecelšana, atbrīvošana vai atlaišana no amata, uzticības vai neuzticības izteikšana”.

Lēmuma projekts „Par Elmāra Lenša apstiprināšanu par Zemgales apgabaltiesas tiesnesi”.

Juridiskās komisijas vārdā - deputāts Dzintars Rasnačs.

Dz.Rasnačs (TB/LNNK frakcija).

Labrīt, godātie kolēģi! Saeimas Juridiskā komisija izskatīja tieslietu ministra ieteikumu apstiprināt Zemgales apgabaltiesas tiesneša amatā Elmāru Lenšu.

Uzklausot ministrijas pārstāvjus, kā arī pašu tiesneša amata kandidātu - pašreizējo Zemgales tiesas apgabala prokuratūras prokuroru -, komisija nonāca pie vienprātīga slēdziena, ka ir jāatbalsta Elmāra Lenša apstiprināšana Zemgales apgabaltiesas tiesneša amatā. Aizklātā balsojumā ar 12 balsīm „par”, nevienu - „pret” un nevienu - „atturas” Juridiskā komisija vienprātīgi atbalstīja šo lēmumu.

Sēdes vadītājs. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu „Par Elmāra Lenša apstiprināšanu par Zemgales apgabaltiesas tiesnesi”! Atgādinu, ka balsojums ir aizklāts. Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 79, pret - 1, atturas - nav. Lēmums pieņemts.

Nākamais darba kārtības punkts - pieprasījums bērnu un ģimenes lietu ministram Ainaram Baštikam „Par ministrijas darbību”.

Pieprasījuma iesniedzēju vārdā - deputāte Inguna Rībena.

I.Rībena (frakcija „Jaunais laiks”).

Godājamais priekšsēdētāja kungs! Godājamie kolēģi! Gandrīz ik nedēļu Latviju šokē ziņas par vardarbību pret bērniem, un traģiski ir tas, ka šī parādība savā ziņā jau ir kļuvusi par sadzīvisku normu pie mums.

2007.gadā Bērnu un ģimenes lietu ministrija kopumā ir izstrādājusi vien sešus normatīvo aktu grozījumu projektus, nodarbinot 98 darbiniekus un iztērējot 14 miljonus latu no valsts budžeta. Savukārt, kā liecina ministra Baštika izteikumi presē, līdzekļus šī ministrija plāno ietaupīt, samazinot Valsts bērnu tiesību aizsardzības inspekcijas reģionālo inspektoru skaitu. Gandrīz neticami!

Laikā, kad paaudžu atjaunošanās dabiskā ceļā Latvijā ir viena no zemākajām Eiropā un pasaulē, kad katru dienu iedzīvotāju skaits Latvijā samazinās par 30 cilvēkiem, kad nepieciešamā dzimstības koeficienta 2,1 vietā ir 1,26, laikā, kad Latvija ir starp desmit visnovecojošākajām valstīm pasaulē, kur bērnu līdz 14 gadu vecumam skaits ir samazinājies no 20 procentiem 1989.gadā līdz 15 procentiem 2006.gadā, bet 65 gadu un vēl vecāku cilvēku īpatsvars no 16 procentiem 2005.gadā 2051.gadā gandrīz dubultosies, kad aizvien aktuālāka kļūst jaunu cilvēku aizbraukšana, lai nodrošinātu sevi un ģimeni, kad ir zems dzimstības līmenis, jo nav drošības ne par attiecību stabilitāti, ne par bērnu nākotni, ne par finansēm vai mājokli, laikā, kad patērētāju sabiedrībā ir totāla vērtību krīze, augsta mirstība, pašnāvības, autoavārijas, vardarbība, noziedzība, mīlestības un sapratnes trūkums, stress, katastrofāli liels abortu skaits - 12 tūkstoši gadā, tas ir, viens aborts uz katru no diviem dzīviem piedzimušiem bērniem, un slima sabiedrība (ar to es domāju alkoholismu, smēķēšanu, narkomāniju, datoratkarību, atkarību no azartspēlēm un visu pārējo), tik lielai institūcijai, kāda ir Bērnu un ģimenes lietu ministrija, ar gandrīz 100 darbiniekiem un 14 miljonu latu finansējumu gadā, būtu jāstrādā daudz intensīvāk un daudz jaudīgāk. Tāpēc, es domāju, ir iemesls par to parunāt Pieprasījumu komisijā, un es aicinu Pieprasījumu komisiju izskatīt šo jautājumu.

Paldies.

Sēdes vadītājs. Paldies deputātei Rībenai.

Saskaņā ar Saeimas kārtības ruļļa 126.panta pirmo daļu pieprasījums tiek nodots Pieprasījumu komisijai.

Godātie kolēģi! Pārejam pie nākamās šodienas darba kārtības sadaļas - „Likumprojektu izskatīšana”.

Likumprojekts „Par Latvijas Republikas un Krievijas Federācijas līgumu par sadarbību sociālās drošības jomā”, otrais lasījums.

Ārlietu komisijas vārdā ziņos deputāts Eglītis.

J.Eglītis (Tautas partijas frakcija).

Godātais priekšsēdētāj! Godātie kolēģi! Strādāsim ar dokumentu, kura numurs ir 593/Lp9. Otrajam lasījumam ir saņemts viens - deputāta Plinera priekšlikums, un, izskatījusi to, komisija ir nolēmusi neatbalstīt.

Sēdes vadītājs. Sākam debates. Debatēs vārds deputātam Vladimiram Buzajevam.

V.Buzajevs (PCTVL frakcija).

Cienījamais Prezidij! Cienījamās dāmas un kungi! Ļaujiet man paust gandarījumu par to, ka atkal ir sākts līguma ar Krieviju par sociālo nodrošināšanu izskatīšanas process. Līguma ratifikācija nesīs labumu gan nelielam skaitam Krievijas pastāvīgo iedzīvotāju, kuri strādā Latvijā, gan arī lielam skaitam Latvijas iedzīvotāju, kuri strādā kaimiņvalstī. Starp citu, pēdējo skaits var krasi pieaugt, jo Latvijas ekonomiskais cikls ieiet recesijas periodā tajā pašā laikā, kad Krievijas ekonomika turpina efektīvi attīstīties un tajā vērojams acīm redzams darba roku trūkums.

Īpaša loma apspriežamajā līgumā, protams, ir ne tikai nākotnei, bet arī pagātnei. Runa ir par Latvijas nepilsoņiem. Viņiem beidzot tiks ieskaitīts darba stāžs, kurš ir uzkrāts Krievijā līdz 1991.gadam un kuru pašreiz ieskaita tikai pilsoņiem. Uz viņiem arī ir attiecināms apspriežamais frakcijas priekšlikums, kas sastāv no divām daļām.

Pirmā daļa ir tīri informatīva un skan šādi: „Valsts nodrošina to personu apzināšanu un informēšanu, kurām saskaņā ar šo līgumu ir tiesības uz pensijas pārrēķināšanu.” Tātad pienākums būt par pieaugošās pensijas pārrēķināšanas un klienta informēšanas iniciatoru tiek uzlikts nevis uz pašu pensionāru pleciem, bet gan Labklājības ministrijai. Tas ir gan taisnīgi, gan visnotaļ īstenojami, jo ministrijas rīcībā ir visi vajadzīgie dati.

Otra priekšlikuma daļa, protams, ir daudz izaicinošāka un aicina izmaksāt pensionāriem visus tos zaudējumus, kurus viņi cieta tikai tādēļ, ka agrāk viņiem netika ieskaitīta šī daļa darba stāža. Un tas, dāmas un kungi, arī ir taisnīgi, jo pilsoņiem absolūti analoģiskos apstākļos tika ieskaitīts viss stāžs. Tā sekas attiecībā uz nepilsoņiem - tiek pārkāpts Eiropas Konvencijas, kas aizliedz diskrimināciju, 14.pants, kas, kopīgi ņemts ar Konvencijas Pirmā protokola 1.pantu, aizstāv tiesības uz privātīpašumu.

Vai tas tā ir vai nav - noskaidrosies visai drīz. Jau aizritējuši vairāk nekā trīs mēneši kopš tās dienas, kad šī lieta tika publiski izskatīta Eiropas Cilvēktiesību tiesas Lielajā palātā, kur es klātesot pārstāvēju savu klienti - nepilsoni. Ceru, ka esmu vinnējis, un tad Saeima būs spiesta atcelt jebkurus ierobežojumus stāžam, kas bija uzkrāts visās citās bijušās PSRS republikās, neatkarīgi no divpusējo līgumu ar Latviju esamības vai trūkuma.

Grozījums tika iesniegts jau martā, tātad pirms tiesas procesa, kas ilgst jau gandrīz deviņus gadus, fināla etapa. Lai kā tas arī būtu, PCTVL frakcija savu grozījumu neatsauc un pieprasa balsošanu. Tāpat neatkarīgi no balsošanas par šo grozījumu rezultāta mūsu frakcija balsos arī par līguma ar Krieviju ratifikāciju kopumā.

Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītājs. Paldies.

Debatēs vārds deputātam Artim Pabrikam.

A.Pabriks (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Labrīt, dāmas un kungi! Šis ir viens no līgumiem, kas ir bijis Ārlietu ministrijas arī atbalstīts un citu ministriju stiprināts attiecībās ar Krieviju diezgan ilgu laiku. Un arī vēl pirms pāris mēnešiem, runājot Ārlietu komisijā, mēs nospriedām šo līgumu virzīt tālāk uz priekšu.

Tajā pašā laikā šodienas apstākļos mums ir varbūt vēlreiz šī lieta jāpārdomā, jo šis līgums pašreiz no mūsu budžeta prasīs apmēram 8 miljonus latu. Ņemot to vērā, mans aicinājums būtu atgriezties pie šā līguma tad, kad mēs būsim pieņēmuši un tikuši skaidrībā par mūsu valsts budžetu nākamajam gadam. Jo citādi mums ir ļoti grūti saprast, kādēļ mēs nevarējām atbalstīt nekādas izmaiņas mūsu pensionāru, mūsu invalīdu, teiksim tā, sociālajā nodrošināšanā un pensiju paaugstināšanā, bet šeit mēs, nezinot, kur mēs ņemsim 8 miljonus, ejam uz priekšu.

Līdz ar to konceptuāli es neiestājos pret šo likumu, bet, ņemot vērā laika grafiku, es domāju, ka mums nekas nenotiks, ja mēs pa virsu tiem desmit gadiem, kurus mēs gaidījām, vēl uzliksim pāris mēnešu.

Paldies.

Sēdes vadītājs. Paldies.

Man gan jāatgādina, ka otrajā lasījumā var runāt tikai par priekšlikumiem, nevis par likumprojektu kopumā. Jums aizrādījums.

Vārds deputātam Pēterim Tabūnam.

P.Tabūns (TB/LNNK frakcija).

Cienījamie kolēģi! Priekšlikums ir nepieņemams, jo pašā būtībā šis likumprojekts ir nepieņemams. Par to es stāstīju, kad mēs to pieņēmām pirmajā lasījumā. Jo šeit jau izskan doma, ka šos cilvēkus, kuriem mēs tik ļoti laipni atvēlam naudu, pie tam lielu naudu gadā… Pabrika kungs, nevis 8 miljonus, bet nākamgad tas prasīs 10 miljonus, pēc tam nākamajos gados - 11, 12 un tā tālāk. Tā ir milzīga nauda!

Sēdes vadītājs. Lūdzu, runājiet par priekšlikumu!

P.Tabūns. Tieši par priekšlikumu es runāju! Jūs taču nevarat mani apstrīdēt, jo būtība ir patiešām tā, ka mēs šiem cilvēkiem, par kuriem priekšlikumā ir rakstīts, ka viņi ir pat jāsameklē, ja viņi nepiesakās, ka viņiem, pensionāriem, šeit sabraukušajiem, nākamajā gadā maksās papildus apmēram 60 latus. Ja viņus mēs tātad… ja viņi paši nesameklē valsts iestādes, tad viņi ir jāsameklē. Redziet, cik tālu mēs esam aizgājuši! Un man patīk, ka Pabrika kungs beidzot ir nācis pie (No zāles: „Prāta!”) prāta patiešām, ka viņš ir izstājies no partijas un nodibinājis citu partiju. Jo toreiz viņš bija tas, kurš virzīja šo likumprojektu. Tieši viņš! Tagad ir labi, ka patiešām viņš nāca pie atziņas, ka šobrīd, kad budžets ir apdraudēts, kad mēs taupām it visur, tas nav pieņemams, ka svešajiem, šeit sabraukušajiem, varēs jostas atlaist vaļā, bet savējiem ir jāsavelk visur un visādos veidos. Tas ir pilnīgi un absolūti nepieņemami!

Vai tādēļ Krievija, kurai nākam pretī vienpusēji… Krievija jau nav pieņēmusi, es atvainojos, šo likumu! Nav ratificējusi! Viņa to sola kādā nākotnē. Mēs atkal kārtējo reizi paklanāmies un pirmie parādām, tā sakot, milzīgu piekāpšanos, pretimnākšanu, jo likumprojekts ir vienpusīgi izdevīgs. Vienpusīgi izdevīgs! Tas ir ar neapbruņotu aci redzams! Mēs šiem cilvēkiem gadā dosim 10, 11, 12 miljonus. Draugi mīļie! Šajos trūcības apstākļos, kad par katru latu šodien cīnāmies! Taču apjēgsim vienreiz par visām reizēm šādas nejēdzības! Šādu pazemojumu, godīgi sakot. Un nolemsim patiešām, ka sliktākajā gadījumā, ja nu neatļaujamies šodien to noraidīt vispār, tad iesaldēt, tāpat kā mēs runājam šodien par algu iesaldēšanu.

Sēdes vadītājs. Es atvainojos, mēs par priekšlikumu runājam šobrīd. Un balsosim arī šobrīd par priekšlikumu.

P.Tabūns. Paldies.

Sēdes vadītājs. Paldies, Tabūna kungs!

Debatēs vārds deputātam Vladimiram Buzajevam, otro reizi.

V.Buzajevs (PCTVL frakcija).

Cienījamie kolēģi! Sakarā ar šīm debatēm es gribētu vēl vienu reizi precizēt PCTVL frakcijas pozīciju. Mēs pieprasām izmaksāt nepilsoņiem naudu ar atpakaļspēku, bet līgums kopumā, ja mūsu priekšlikums netiks pieņemts, paredz maksāt papildu naudu nepilsoņiem tikai no līguma ratifikācijas brīža. Un visi šie pārmetumi, kuri gan no Pabrika kunga, gan no cienījamā Tabūna kunga izskan attiecībā uz līguma ietekmi uz budžetu, - visi šie pārmetumi ir kļūdaini. Jo, ja Eiropas Cilvēktiesību tiesa pasludinās spriedumu manā lietā pret Latviju, tad mēs būsim spiesti izmaksāt šos 8 miljonus neatkarīgi no tā, vai mēs ratificēsim šo līgumu vai ne.

Aicinu balsot „par” - gan par priekšlikumu, gan par likumprojektu kopumā.

Paldies.

Sēdes vadītājs. Debates beidzam.

Vai deputātam Jānim Eglītim ir kas piebilstams komisijas vārdā?

J.Eglītis. Komisijas vārdā aicinu neatbalstīt deputāta Plinera priekšlikumu!

Sēdes vadītājs. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par 1. - deputāta Jakova Plinera priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 18, pret - 59, atturas - nav. Priekšlikums nav atbalstīts.

J.Eglītis. Līdz ar to visi iesniegtie priekšlikumi ir izskatīti. Komisijas vārdā aicinu atbalstīt likumprojektu otrajā, galīgajā, lasījumā.

Sēdes vadītājs. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Par Latvijas Republikas un Krievijas Federācijas līgumu par sadarbību sociālās drošības jomā” pieņemšanu otrajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 71, pret - 8, atturas - 1. Likums pieņemts.

Likumprojekts „Grozījumi Pilsētas domes, novada domes un pagasta padomes vēlēšanu likumā”. Trešais lasījums.

Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas vārdā - deputāts Pēteris Hanka.

P.Hanka (ZZS frakcija).

Labrīt, cienījamais Prezidij! Kolēģi! Ļoti gaidīts un svarīgs ir šis dokuments - dokuments ar numuru 2912.

Komisija ilgi un pamatīgi šo jautājumu skatīja, pieaicinot ekspertus, un tā nu mēs esam nonākuši pie trešā lasījuma.

1.priekšlikums, ko ir iesnieguši deputāti Grīnblats, Dobelis, Tabūns, Kalniņš un Rasnačs, nav guvis atbalstu. Tas tiek skatīts jau vairākas reizes, un it kā pēc būtības šie grozījumi nav jāizdara šajā likumprojektā. (No zāles: „Balsot!”)

Sēdes vadītājs. Deputāti prasa balsojumu. Lūdzu zvanu! Balsosim par 1. - deputātu Grīnblata, Dobeļa, Tabūna, Kalniņa un Rasnača priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 10, pret - 41, atturas - 20. Priekšlikums nav atbalstīts.

P.Hanka. 2. - Ministru kabineta iesniegts priekšlikums - ir daļēji atbalstīts. Un lūdzu skatīt 3.priekšlikumu - komisijas priekšlikumu! Lūdzu atbalstīt šo priekšlikumu!

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

P.Hanka. 4.priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

P.Hanka. 5. - Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

P.Hanka. 6. - deputāta Blumberga kunga priekšlikums - ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Sākam debates.

Debatēs vārds deputātam Gunāram Laicānam.

G.Laicāns (partijas „Pilsoniskā Savienība” frakcija).

Godātie deputāti! Šajā likumprojektā 2.pants ir ļoti nozīmīgs, jo tajā ir runa par vietējās pašvaldībās ievēlējamo deputātu skaitu. Protams, ļoti žēl, ka neizdevās nedz pirmajā, nedz otrajā lasījumā pārliecināt deputātus, ka tiks mazināta demokrātija vietējās pašvaldībās, ja samazinās deputātu skaitu piecas līdz desmit reizes un lielie novadi netiks pārstāvēti ar pietiekamu skaitu deputātu.

Turklāt šajā priekšlikumā nav ievērots vēl viens princips. To varētu teikt par deputātu skaita samērīgumu.

Lai varētu to ilustrēt, sniegšu konkrētus piemērus, kas, protams, ir no man jau zināmā Talsu rajona un Ventspils rajona, tā kā tas ir Blumberga priekšlikums (viņš ļoti labi zina Ventspils novadu). Tātad ir trīs jaunie novadi - Dundagas novads, Ventspils novads un Talsu novads. Pēc konkrētā priekšlikuma, Dundagas novadā (pieci tūkstoši iedzīvotāju, divas pašvaldības veido šo novadu) - 15 deputātu; blakus esošajā Ventspils novadā (12 pašvaldības veido šo novadu, turpat 14 tūkstoši iedzīvotāju - 15 deputātu; un blakus esošajā Talsu novadā (16 pašvaldības veido Talsu novadu, 35 tūkstoši) -17 deputātu, tas ir tikai par diviem deputātiem vairāk. Tātad turpat piecas reizes lielāks iedzīvotāju skaits, bet deputātu skaits ir tikai par diviem deputātiem lielāks. Vai tādā veidā lielais Talsu novads var tikt pārstāvēts? Kā var šādi pārstāvēt šo lielo teritoriju?!

Tāpēc partijas „Pilsoniskā Savienība” frakcija neatbalsta šo priekšlikumu.

Nākamais ir mūsu priekšlikums, kas skar deputātu skaitu. Pēc mūsu priekšlikuma, Dundagas novadā - 15, Ventspils novadā - 17, Talsu novadā - 19 deputātu. No 10 tūkstošiem līdz 20 tūkstošiem mēs šo iedzīvotāju skaitu vēl palielinām.

Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītājs. Debates beidzam. Vai deputāts Hanka vēlas ko piebilst komisijas vārdā?

P.Hanka. Jā. Es ļoti cienu savu bijušo kolēģi dundadznieku. Un bija ne tikai šie divi priekšlikumi. Mūsu komisijā bija daudz priekšlikumu, un mēs izsvērām ļoti pamatīgi šos jautājumus. Lūdzu tomēr atbalstīt deputāta Blumberga iesniegto priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par 6. - deputāta Blumberga priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 68, pret - 10, atturas - 1. Priekšlikums atbalstīts.

P.Hanka. 7. - tātad tas vairs…

Sēdes vadītājs. 7. - nav vairs balsojams. Mēs nupat atbalstījām sesto.

P.Hanka. 8. - atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

P.Hanka. 9. - nav atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Sākam debates. Debatēs vārds deputātam Jakovam Plineram.

J.Pliners (PCTVL frakcija).

Cienījamais Prezidij! Godātie deputāti! Latvijas nepilsoņus bieži vien dēvē par okupācijas mantojumu, tomēr kaimiņvalstīs - Lietuvā un Igaunijā -, kuras tādā pašā mērā pārdzīvoja iestāšanos PSRS, atrašanos tās sastāvā un izstāšanos no tās, pret nepilsoņiem izturas citādāk. Lietuva piedāvāja saviem krievvalodīgajiem iedzīvotājiem pilsonības nulles variantu, bet Igaunija, sākot ar pirmajām pēcpadomju perioda municipālajām vēlēšanām, deva balsstiesības tajās visiem pastāvīgajiem iedzīvotājiem. Latvijas valdošo partiju pārstāvji ir reāli nobažījušies par to, ka krievu vēlētāju skaita palielināšanās uz nepilsoņu rēķina padarīs valdošo eliti konkurēt nespējīgu. Igaunijas piemērs tomēr demonstrē, ka Igaunijas nepilsoņi balso par tām igauņu etniskajām partijām, kuras sola ņemt vērā viņu intereses. Nepilsoņiem piemīt visdažādākie politiskie uzskati, un tie ne mazāk par pilsoņiem ir pakļauti priekšvēlēšanu reklāmas ietekmei.

Vēl Latvijā mēdz apgalvot: ja krievu skaits tajā būtu tikpat neliels kā Lietuvā vai vismaz kā Igaunijā, tad tiesības balsot pašvaldību vēlēšanās viņiem tiktu dotas. Tātad - jo lielākam cilvēku skaitam ir atņemtas tiesības, jo pamatotāks šis akts izskatās. Tas atgādina šādu teicienu: „Ja nozagsi maizes klaipu, tad nonāksi cietumā, bet, ja nozagsi miljonu, kļūsi par cienījamu cilvēku.”

Saskaņā ar Eiropas Savienības praksi jebkuram Eiropas Savienības pilsonim ir tiesības balsot un izvirzīt savu kandidatūru jebkurā Eiropas Savienības valstī ar minimāliem ierobežojumiem attiecībā uz uzturēšanās cenzu.

2003.gadā Eiropas Padomes Parlamentārā Asambleja akceptēja rekomendāciju imigrantu integrācijas politikai Eiropas Padomes dalībvalstīs. Minētā rekomendācija ir adresēta Eiropas Padomes Ministru komitejai, un tajā ir lūgums aicināt visas dalībvalstis dot tiesības piedalīties municipālajās vēlēšanās imigrantiem, kuru uzturēšanās termiņš valstī nav mazāks par 3 gadiem. Atgādināšu, ka Latvijas nepilsoņiem, kuri dzimuši ārpus Latvijas, vidējais uzturēšanās termiņš ir 40 gadu. Tieši no minētās Parlamentārās Asamblejas rekomendācijas arī ir ņemti PCTVL priekšlikumi. No 25 Eiropas Savienības dalībvalstīm 13 valstīs (līdz pēdējai paplašināšanai) Parlamentārās Asamblejas rekomendācija ir īstenota. Latvijas nepilsoņi, kas īslaicīgi uzturas šajās valstīs, ievēlē tajās vietējās pašvaldības; to viņiem nav tiesību darīt savā dzimtajā valstī.

Dāmas un kungi! Dot balsstiesības nepilsoņiem iespējams tikai ar valdošās elites piekrišanu, tādēļ tās valdošās partijas, kuras atbalstīs vispārējo vēlēšanu tiesību vietējās vēlēšanās atjaunošanu, varēs cerēt uz jaunatnākušo vēlētāju atbildi - pateicību. Tas, ka nepilsoņiem tiks dotas balsstiesības pašvaldību vēlēšanās, sekmēs šīs šķelšanās starp valsti un krievvalodīgo kopienu pārvarēšanu. Samazināsies arī starptautiskais spiediens uz Latvijas Republiku sakarā ar Latvijas mazākumtautību diskrimināciju. Konkurences palielināšanās vietējās vēlēšanās atstās labvēlīgu iespaidu uz visu sabiedrību kopumā, jo sekmēs daudz rīcībspējīgāku vadītāju parādīšanos un korupcijas līmeņa samazināšanos.

Aicinu balsot „par”.

Paldies.

Sēdes vadītājs. Paldies.

Debatēs vārds deputātam Vladimiram Buzajevam.

V.Buzajevs (PCTVL frakcija).

Cienījamais Prezidij! Cienījamās dāmas un kungi! Te viena no Saeimā pārstāvētajām partijām pēkšņi paziņoja, ka pienācis laiks sabiedrībā apspriest tādu problēmu kā nepilsoņu piedalīšanās pašvaldību vēlēšanās. Paziņoja, bet klusē jau pusotru gadu. PCTVL frakcijai nācās pašai uzsākt problēmas apspriešanu, ko mēs arī darām tieši tur, kur šī problēma būtu jāapspriež, proti, Saeimā, turklāt jau trešo reizi pēc kārtas. Lai jums tas nepatīk, bet neko nevar darīt - Satversmes 100.pants garantē vārda brīvību.

Pirms divām nedēļām mūsu galvenais speciālists sakarā ar iespējamu pretlikumīgu un neētisku rīcību tieslietu sistēmā paziņoja šeit, ka šī PCTVL darbība ir antikonstitucionāla, proti, mūsu priekšlikumi ir it kā pretrunā ar nākamo - Satversmes 101.pantu, kurā rakstīts, ka pašvaldības ievēlē pilntiesīgi Latvijas pilsoņi un Eiropas Savienības pilsoņi, kas pastāvīgi uzturas Latvijā. Saraksts patiešām ir īss un iznīcinošs. Turklāt pirmām kārtām - Rietumu demokrātijas izpratnē. Viņi jau 300 gadus bļauj par vispārējām vēlēšanu tiesībām, bet šeit - lūdzu! - anglis, nodzīvojis Rīgā desmit mēnešus, var kļūt par mēru pilsētai, kurā viņš pastāvīgi bija kārtojis savas dabiskās vajadzības pie Brīvības pieminekļa. Bet krievs, kas dzimis Rīgā, kur bija dzimuši arī viņa vecāki un kur apbedīti viņa vecāmāte un vectēvs, kuri atbrīvoja Rīgu no vācu nacistiskajiem iebrucējiem vai arī bija šeit ieslodzīti Salaspils koncentrācijas nometnē, - šis krievs pat nevar nobalsot par šo angli!

Dāmas un kungi! Vai tas fakts, ka Satversmes 101.pantā nepilsoņi vispār nav minēti, nozīmē likuma līmenī aizliegumu dot viņiem tiesības piedalīties vēlēšanās? Lai atbildētu uz šo jautājumu, aplūkosim vēl kādu frāzi no tā paša panta. „Ikvienam Latvijas pilsonim un Eiropas Savienības pilsonim, kas pastāvīgi uzturas Latvijā, ir tiesības likumā paredzētajā veidā piedalīties pašvaldību darbībā.” Nepilsoņi arī šeit nav minēti, bet likums ļauj nepilsonim darboties jebkurā pašvaldības komisijā, strādāt jebkuru amatu pašvaldībā un pat būt ievēlētam par Rīgas izpilddirektoru. Jā, ir tiesības vadīt visu galvaspilsētas saimniecību, bet balsot pašvaldības vēlēšanās nevar. Tātad Satversmes 101.panta traktējums kā aizliegums piedalīties vēlēšanās tiem, kuri tajā nav minēti, ir nepareizs. Šis pants aizstāv tos, kuri tajā ir minēti. Viņiem, tas ir, Latvijas pilsoņiem, likumdošanas līmenī nedrīkst bez nopietniem iemesliem atņemt balsstiesības, nedz arī tiesības izvirzīt savu kandidatūru vēlēšanās, kā valdošā koalīcija to bija izdarījusi ar Jāni Ādamsonu.

Nobeigumā man gribētos citēt ANO Vispārējās cilvēktiesību deklarācijas 21.pantu. „Katram cilvēkam ir tiesības piedalīties savas valsts pārvaldē tieši vai ar brīvi izvēlētu pārstāvju starpniecību. Ikvienam ir vienlīdzīgas tiesības piedalīties valsts pārvaldē savā zemē. Tautas gribai ir jābūt valdības varas pamatam: šai gribai ir jābūt izteiktai periodiskās un nefalsificētās vēlēšanās, kam jānotiek uz vispārēju un vienlīdzīgu vēlēšanu tiesību pamata, aizklāti balsojot vai arī citās līdzvērtīgās formās, kas nodrošina vēlētāju brīvas gribas izpaudumu.” Pastāv cerība, ka šī deklarācija savā 60. pastāvēšanas gadā beidzot tiks īstenota arī Latvijā.

Aicinu balsot „par”!

Sēdes vadītājs. Paldies.

Debatēs vārds deputātam Valērijam Buhvalovam.

V.Buhvalovs (PCTVL frakcija).

Godātie kolēģi! Nav zināma neviena starptautiska rekomendācija, kas apsveiktu Latvijas nepilsoņu nepiedalīšanos pašvaldību vēlēšanās. Savu viennozīmīgo viedokli par nepieciešamību ļaut nepilsoņiem piedalīties pašvaldību vēlēšanās pauda vismaz divas ANO komitejas, Eiropas Parlaments, EDSO trīs reizes, dažas Eiropas Padomes struktūras, ieskaitot Parlamentāro Asambleju, vismaz sešas reizes.

Starptautisko organizāciju viedoklis pēc savas būtības ir šāds: nepamatotu ierobežojumu nepilsoņiem atcelšanas process, ieskaitot pirmām kārtām arī nepilsoņu pielaišanu dalībai pašvaldību vēlēšanās, sekmē sabiedrības integrāciju, un tam jānorit paralēli ar naturalizācijas procesu.

Kas attiecas uz naturalizāciju, tad salīdzinājumā ar 2004.gadu šis lietderīgais process palēninājies sešas reizes. Un, lai tādos tempos naturalizētu palikušos nepilsoņus, būs nepieciešami 100 gadi. Turklāt naturalizācijas process praktiski nav pieejams gados vecākiem cilvēkiem. Trīspadsmit gadu laikā kopš šā procesa sākuma naturalizēties spēja tikai 8000 personu, kuru vecums pārsniedz 60 gadus, tas ir, 7 procenti no šā vecuma nepilsoņu skaita.

Par to uztraukusies krievu prese, pēc pašas iniciatīvas tā sarīkoja naturalizācijas zemo tempu iemeslu pētīšanu.

Lūdzu, jūsu ievērībai - tipiskas aptaujas atbildes.

Pirmā atbilde. „Manu māti aizdzina no Baltkrievijas uz Jelgavu. Tur es arī piedzimu. Daudz ko piedzīvojām visu mūžu Latvijā, cēlām, un tagad man jākārto eksāmens vēsturē, kur padomju cilvēkus dēvē par bendēm.”

Otrā atbilde. „Man ir 67 gadi. Triju gadu vecumā vācieši atveda mani kopā ar māti no Ļeņingradas apgabala uz karagūstekņu nometni, kas tika ierīkota ķieģeļu rūpnīcā Jēkabpils apkārtnē. Tā mēs šeit arī palikām. Valodu es zinu, latviešus cienu, bet arī mani lūdzu cienīt.”

Trešā atbilde. „Mums ir četras nepilsoņu paaudzes, turklāt mēs visi esam šajā zemē dzimuši, bet naturalizācijas gaitā pieprasa atbildēt uz šādu jautājumu - kad jūs ieceļojāt Latvijā? Lūk, kur ir absurds! Bet mēs negrasāmies tajā piedalīties.”

Ceturtā atbilde. „Mums ir nepilsoņu paaudzes. Pie tam es 45 gadus biju audzinājusi bērnus Latvijas skolās, mani šeit atsūtīja pēc sadales, kā speciālistu. Tādēļ attieksmi pret sevi uzskatu par pazemojošu.”

Piektā atbilde. „Piedzimu Rīgā 1947.gadā, 61 gadu nekur no šejienes nebiju izceļojusi, strādāju tā, ka saņēmu invaliditātes 2.grupu. Vīrs, divi bērni un trīs mazbērni - visi ir pilsoņi. Man pat uzvārds ir latvisks. Vai tad par visu to es neesmu pelnījusi pilsonību? To nelūgšu principiāli, jo tas ir neloģiski.”

Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītājs. Debates beidzam.

Vai komisijas vārdā deputāts Hanka vēlas ko piebilst?

P.Hanka. Cienījamie kolēģi! Par šiem jautājumiem mēs runājam jau ilgi un dikti - gandrīz katrā sēdē. Latvijas Republikas likumdevējs ir noteicis, kā var iegūt pilsonību, un tad var piedalīties jebkurās vēlēšanās. Tikai ir divi mazi sīkumi: jāiemācās latviski runāt un jānoliek eksāmens.

Es lūdzu balsot tā, kā komisija ir ieteikusi.

Sēdes vadītājs. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par 9. - frakcijas „Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā” priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 20, pret - 58, atturas - nav. Priekšlikums nav atbalstīts.

P.Hanka. 10.priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Sākam debates.

Debatēs vārds deputātam Vladimiram Buzajevam.

V.Buzajevs (PCTVL frakcija).

Cienījamais Prezidij! Cienījamās dāmas un kungi! Kaut arī jūs, kas pārstāvat Saeimas vairākumu, neesat ļāvuši nepilsoņiem balsot pašvaldību vēlēšanās, man pēc procedūras ir iespēja aizstāvēt PCTVL frakcijas priekšlikumu - dot nepilsoņiem iespēju kandidēt. Un es to izmantošu.

No 18 sabiedrisko organizāciju septembrī iesniegtās vēstules, kas tika adresēta Saeimai, jūs jau zināt, ka pēdējo 75 gadu laikā vispārējās pašvaldību vēlēšanas ir rīkotas tikai vienreiz - 1989.gadā, kad pastāvēja tā saucamais okupācijas režīms.

Pēdējo reizi nepilsoņi izmantoja savas balsstiesības 1991.gada 3.marta referendumā. Viņi tika aicināti nobalsot ne jau par kaut ko nebūtisku, bet gan par demokrātisku un valstiski neatkarīgu Latviju. Kāds ir šis demokrātijas līmenis - to nepilsoņi izjuta jau pēc pusgada un tupina baudīt līdz pat šai dienai.

EDSO novērotāji, rokas bezpalīdzīgi plātīdami, diplomātiski konstatē, ka, pateicoties vispārējam vēlēšanu trūkumam, Latvijā ir vērojams demokrātijas deficīts. Lūk, kā šis deficīts izskatās skaitliskā izteiksmē! 1997.gadā pašvaldību vēlēšanās mazākumtautību pārstāvju skaits starp deputātu kandidātiem bija tikai 6 procenti, bet 2001.gadā un 2005.gadā attiecīgi - 7,6 un 17,4 procenti. Un tā tas ir, neskatoties uz to, ka mazākumtautības sastāda aptuveni 40 procentus no visiem Latvijas iedzīvotājiem. Kā piemēru ņemsim Rīgas domi. Patlaban krievu tautības deputātu tur ir tieši 25 procenti, bet latviešu - 72 procenti, kaut gan pilsētā latviešu un krievu skaits ir aptuveni vienāds - pa 42 procentiem.

Dāmas un kungi! Te ir klaja rasisma izpausme tās klasiskajā veidā -, kā Dienvidāfrikā pirms Nelsona Mandelas. Protams, jūs atkal varat nodoties retorikai par okupācijas tēmu, bet 1987.gadā pašvaldību vadītāju vidū nelatvieši bija tikai 23 procenti, kamēr valsts iedzīvotāju vidū viņi bija 47 procenti. Vai rasisms nāk par labu visai sabiedrībai kopumā - ļaujiet man to apšaubīt. To personu vidū, kurām bija atņemtas politiskās tiesības, ir ļoti daudz unikālu, augsti kvalificētu speciālistu, kurus patlaban Latvijā nesagatavo un nesagatavoja arī padomju laikā. Tieši viņi arī būtu spējīgi atrisināt veselu virkni problēmu tādās lielpilsētās kā Rīga vai Liepāja, jo šīs problēmas nav pa spēkam bijušajiem lauku sētu iedzīvotājiem.

Un beidzot par nepilsoņu finansiālo ieguldījumu pašvaldību attīstībā - tātad par nodokļiem, kuri tiek no viņiem ievākti un kuru izlietošanu viņi nevar noteikt caur saviem pārstāvjiem pašvaldībās. Nav ne jausmas, ko tad tur, saņemdama prāvu finansējumu, dara komisija, kas aprēķina okupācijas zaudējumu summu. Bet es pats visai ātri aprēķināju to summu, kuru jūs nozagāt nepilsoņiem. Kopš 1994.gada, kad nepilsoņus pirmo reizi nepielaida pašvaldību vēlēšanās, līdz šā gada beigām tika ievākti 5,8 miljardi latu ienākuma nodokļa. No tiem 4,4 miljardi tika izlietoti pašvaldību uzturēšanai, un šī nepilsoņu iemaksātā daļa nodoklī ir 1,5 miljardi latu. „Ja jau zagt, tad tikai milzīgas summas!” - šo devīzi būtu lietderīgi izkārt gan Saeimā, gan Ministru kabinetā, nomainot to izkārtni, kur rakstīts: „Viens likums - viena taisnība visiem!”

Sēdes vadītājs. Debates beidzam. Vai komisijas vārdā deputāts Hanka vēlas ko piebilst?

P.Hanka. Komisijas vārdā lūdzu neatbalstīt šo priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par 10. - frakcijas „Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā” priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 18, pret - 59, atturas - 1. Priekšlikums nav atbalstīts.

P.Hanka. 11. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

P.Hanka. 12.priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Sākam debates. Debatēs vārds deputātam Jakovam Plineram.

J.Pliners (PCTVL frakcija).

Godātie deputāti! Latvijas likumdošanā pastāv ne mazums muļķīgu nejēdzību, bet tā, kuru es jums tūlīt minēšu, var droši sacensties par pirmo vietu. Domes vēlēšanās par kandidātiem nevar pieteikt personas, kuras pēc 1991.gada 13.janvāra darbojušās PSKP, Latvijas PSR Darbaļaužu internacionālajā frontē, Darba kolektīvu apvienotajā padomē, Kara un darba veterānu organizācijā un Vislatvijas sabiedrības glābšanas komitejā. Starp citu, visas šīs jau 17 gadus neeksistējošās organizācijas, izņemot PSKP, bija pirmie Latvijas topošās pilsoniskās sabiedrības asni.

Pievēršu jūsu uzmanību datumam, kas ir iekļauts likumā, - 1991.gada 13.janvāris. Tie no mums, kuri ir gados vecāki, lieliski zina, ka visas šīs organizācijas legāli pastāvēja līdz 1991.gada augustam - tātad vēl pusgadu. Neviens no šo organizāciju biedriem nevarēja paredzēt, ka viņa piedalīšanās legālajā organizācijā ar pašu cēlāko programmu uz mūžu liegs viņam tiesības izvirzīt savu kandidatūru gandrīz jebkurās vēlēšanās. Vēl vairāk! Kaut arī Saeima pieņēma deklarāciju par noziedzīgo komunistisko režīmu, izejot no likumdošanas viedokļa, neviena no šīm minētajām organizācijām nav noziedzīga. Par noziedzīgu kādu organizāciju var atzīt vienīgi tiesa, bet nekādas tiesas tieši arī nebija! Augstākā padome nobalsoja, ka par noziedzīgu ir jāatzīst frakcija, kura bija palikusi mazākumā. Un viss! Tieši tāpat, kā tas notika Konventā Lielās franču revolūcijas laikos.

Paradokss vēl ir arī tas, ka komunistisko režīmu mēs atzinām par noziedzīgu kopš brīža, kad tika uzrakstīts Kārļa Marksa „Komunistiskās partijas manifests”, bet Komunistiskās partijas darbību par noziedzīgu mēs atzīstam tikai kopš 1991.gada 13.janvāra. Varbūt tas ir tāpēc, ka zālē sēdošo valdošās koalīcijas partiju deputātu vidū bijušo komunistu ir gandrīz puse?

Es jau nemaz nerunāju par ārvalstniekiem, kuri ir Eiropas valstu komunistisko partiju biedri un kuriem ir tiesības kandidēt vēlēšanās, neņemot vērā to, kādā datumā viņi bija iestājušies savās partijās - līdz bēdīgi slavenajam 13.janvārim vai pēc tā.

Vēl viena nejēdzība. Analoģisks ierobežojums ir spēkā arī Saeimas vēlēšanās, bet tas nav spēkā Eiropas Parlamenta vēlēšanās, kaut arī Eiropas Parlamenta deputāta ietekme daudzkārt pārsniedz, teiksim, Babītes pagasta deputāta ietekmi. Tātad iespējamais kaitējums no eirodeputāta darbības, kas saistīta ar viņa uzskatiem, pie kuriem viņš bija pieturējies pirms 17 gadiem, daudzkārt pārsniegs vietējā deputāta nodarīto kaitējumu.

Būtu derīgi atcerēties arī to, ka pēc Satversmes atjaunošanas pirmajās Saeimas vēlēšanās nekādu politisko ierobežojumu kandidātiem nebija. To izdomāja jau vēlāk un ieviesa ar atpakaļejošu datumu, savdabīgi pielietojot Staļina tēzi, ka, tuvojoties komunismam, saasinās šķiru cīņa. Turklāt visu instanču tiesām un lielam skaitam tiesnešu ir jālauza galva, cenšoties izprast vārda „darbojušās” jēgu. Vai tas nozīmē, ka šīs personas bija maksājušas biedra naudu? Tādēļ mēs arī piedāvājam pievienot likumam šādu frāzi: „kuras sakarā ar šo darbošanos ir kriminālsodītas”. Cik zināms, neskatoties uz nebeidzamām runām par neskaitāmiem komunistu noziegumiem, Latvijā ir tikai divi šādi cilvēki.

Aicinu demonstrēt veselo saprātu un balsot „par”! Paldies.

Sēdes vadītājs. Debates beidzam. Vai komisijas vārdā ir kas piebilstams?

P.Hanka. Atbildīgās komisijas vārdā aicinu šo priekšlikumu neatbalstīt.

Sēdes vadītājs. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par 12. - frakcijas „Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā” priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 6, pret - 75, atturas - nav. Priekšlikums nav atbalstīts.

P.Hanka. 13.priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

P.Hanka. 14.priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

P.Hanka. 15.priekšlikums. Nav atbalstīts. (No zāles: „Balsot!”)

Sēdes vadītājs. Deputāti prasa balsojumu. Lūdzu zvanu! Balsosim par 15. - deputātu Grīnblata, Dobeļa, Tabūna, Kalniņa un Rasnača priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 11, pret - 30, atturas - 29. Priekšlikums nav atbalstīts.

P.Hanka. 16. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

P.Hanka. 17.priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

P.Hanka. 18. - daļēji atbalstīts un iekļauts 19.priekšlikumā.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

P.Hanka. 19.priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

P.Hanka. Un tagad jūsu priekšā, cienījamie kolēģi, ir dokuments uz divām lapiņām ar numuru 2912A. Darba procesā šeit bija radušās kļūdas, un nu šīs kļūdas ir jāizlabo. Šo kļūdu labojumi ir redzami uz šīm lapām. Paskatieties 16.pantu! Te lietas būtība ir ļoti vienkārša: vēlētāju apvienību sarakstus iesniedz tikai novadi. Republikas pilsētas vēlētāju apvienību sarakstus neiesniedz.

Sēdes vadītājs. Es atvainojos, par kuru priekšlikumu jūs tagad runājat? Par 19.?

P.Hanka. Jā.

Sēdes vadītājs. Par 19.priekšlikumu nupat jūs teicāt, ka komisija to ir atbalstījusi un ka nevienam no deputātiem nebija iebildumu. Līdz ar to jums tagad jārunā par 20.priekšlikumu.

P.Hanka. Nē, es teicu, ka vajag skatīt 19.

Sēdes vadītājs. Hankas kungs, jūs teicāt, ka 18.priekšlikums ir daļēji atbalstīts un iekļauts 19.priekšlikumā, bet 19.priekšlikums savukārt ir atbalstīts, un nevienam no deputātiem nebija iebildumu pret to, ka tas ir atbalstīts. Es saprotu, ka mēs turpinām darbu ar 20.priekšlikumu.

P.Hanka. Nē, tas nav tā! Cienījamie kolēģi, nevar būt tā! Ir jāpārbalso, jo…

Sēdes vadītājs. Kas ir jāpārbalso?

Lūdzu, ieslēdziet mikrofonu deputātam Spurdziņam - šīs komisijas priekšsēdētājam.

O.Spurdziņš (Tautas partijas frakcija).

Viss ir pareizi, kolēģi, tikai viena maza nianse, ko mūsu kolēģis nepateica, - to, ka 19. - Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšlikums - ir uz atsevišķas lapas. Jo tas, kas ir rakstīts tabulā, tas nav precīzi. Vairāk jautājumu nav. Paldies.

Sēdes vadītājs. Skaidrs. Bet es sapratu, ka mēs tātad atbalstījām 19.priekšlikumu un turpinām tagad ar 20.

P.Hanka. Jā, jā.

Sēdes vadītājs. Paldies. Turpinām ar 20.priekšlikumu.

P.Hanka. 20.priekšlikums ir daļēji atbalstīts un iekļauts 21.priekšlikumā.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

P.Hanka. 21.priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

P.Hanka. 22.priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

P.Hanka. 23.priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

P.Hanka. Un šeit ir tas pats - 24.priekšlikums ir uz atsevišķas lapas, un šis priekšlikums pareizi ir formulēts 24.a priekšlikumā, kurš uz šīs lapas ir pēdējais punkts…

Sēdes vadītājs. …un kurš ir atbalstīts.

P.Hanka. Jā, kurš ir atbalstīts… Es lūdzu arī Saeimu atbalstīt šo labojumu.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

P.Hanka. 25.priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

P.Hanka. 26.priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

P.Hanka. 27.priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

P.Hanka. 28.priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

P.Hanka. 29.priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

P.Hanka. 30.priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

P.Hanka. 31.priekšlikums. Atbalstīts un daļēji iekļauts 32.priekšlikumā.

Sēdes vadītājs. Es saprotu, ka ir daļēji atbalstīts un iekļauts 32.priekšlikumā.

P.Hanka. Daļēji, jā.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

P.Hanka. 32.priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

P.Hanka. 33.priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

P.Hanka. 34.priekšlikums. Atbalstīts daļēji un iekļauts 35.priekšlikumā.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

P.Hanka. 35.priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

P.Hanka. 36.priekšlikums. Nav atbalstīts. (No zāles: „Balsot!”)

Sēdes vadītājs. Deputāti prasa balsojumu. Lūdzu zvanu! Balsosim par 36. - frakcijas „Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā” priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 18, pret - 60, atturas - nav. Priekšlikums nav atbalstīts.

P.Hanka. 37.priekšlikums. Daļēji atbalstīts un iekļauts 38.priekšlikumā.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

P.Hanka. 38.priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

P.Hanka. 39.priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

P.Hanka. 40.priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

P.Hanka. 41.priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

P.Hanka. 42.priekšlikums. Atbalstīts daļēji un iekļauts 43.priekšlikumā.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

P.Hanka. 43.priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

P.Hanka. 44.priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

P.Hanka. 45.priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

P.Hanka. 46.priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Sākam debates.

Debatēs vārds deputātam Valērijam Buhvalovam.

V.Buhvalovs (PCTVL frakcija).

Cienījamie kolēģi! PCTVL frakcija ierosina atgriezties pie pašvaldību vēlēšanu sistēmas, kas pastāvēja gan pirms valstiskās neatkarības zaudēšanas, gan arī dažus gadus jau pēc neatkarības atjaunošanas, tas ir, pie sistēmas, kas ir bez jebkādām 5 procentu barjerām.

Oponentu iebildums, ka it kā tad visādas sīkas partijas, kuras saņēma vienu divus deputātu mandātus, nespēs savā starpā vienoties, ir visai apstrīdams, jo šeit ir jāskatās, tieši par ko šīm partijām nāksies savstarpēji vienoties. Ja par to, kam un cik ļauts nozagt no pilsētas budžeta, tad, bez šaubām, viņas dzīvos kā zirnekļi vienā burkā, kā to mēs varam vērot daudzās pašvaldībās.

Bet, ja tautas ievēlētie deputāti mēģinās vienoties par to, lai strādātu savu vēlētāju labā, tad viņi vienmēr spēs rast kopīgu valodu.

Piecu procentu barjeras ieviešana viscaur un visur, no Liepājas līdz Jelgavai, - tā ir regresīva atgriešanās no proporcionālām vēlēšanām, kas nostiprinātas Latvijas Republikas Satversmē, pie padomju laika bēdīgi slavenajām komunistu un bezpartejisko bloka vēlēšanām.

Dāmas un kungi! Uz mirkli pārcelsimies no drēgnās Latvijas uz saulaino Turciju.

Pērnā gada 30.janvārī Eiropas Cilvēktiesību tiesa pasludināja spriedumu kārtējā lietā pret Turciju. Tiesā tika apstrīdēta Turcijas parlamenta lieliskā ideja  - ieviest desmit procentu barjeru parlamenta vēlēšanās. Pēc pieteicēju viedokļa, augstais slieksnis, kas tika uzstādīts partiju iekļūšanai parlamentā, padarīja iedzīvotāju pārstāvību visai netaisnīgu un veda pie valdības leģitimitātes krīzes, jo parlaments zaudēja savu lomu kā demokrātijas brīvas izpausmes tribīne. Kad šis jauninājums tika piemērots pirmo reizi, parlamentā izrādījās pārstāvētas partijas, par kurām nobalsojuši tikai 55 procenti no to vēlētāju skaita, kuri piedalījās vēlēšanās. Gandrīz puses aktīvo vēlētāju balsis gāja zudumā. Tas pats var notikt arī mūsu lielpilsētās, ja lēmums par 5 procentu barjeru paliks spēkā. Derētu ņemt vērā, ka pilsētu domēs tiks pārstāvētas tikai lielo partiju frakcijas, kuras iekšēji saista partijas disciplīna un saistības, kas tām jāpilda attiecībā pret sponsoriem, un, ja opozīcija tiks nocirsta ar šo barjeru, tad šādā veidā pieņemtu lēmumu iekšējā kritika, kas pastiprināta ar deputāta mandātu un pieeju visai pašvaldību dokumentācijai, kļūs vienkārši neiespējama.

Aicinu atbalstīt mūsu priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Debates beidzam. Vai deputāts Hanka vēlas ko piebilst komisijas vārdā?

P.Hanka. Komisijas vārdā es aicinu neatbalstīt šo priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par 46. - partijas „Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā” frakcijas priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 5, pret - 74, atturas - nav. Priekšlikums nav atbalstīts.

P.Hanka. 47.priekšlikums nav atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Sākam debates. Debatēs vārds deputātei Ilmai Čepānei.

I.Čepāne (partijas „Pilsoniskā Savienība” frakcija).

Godātie kolēģi! Salīdzinājumā ar likuma sākotnējo redakciju pašreizējā likuma redakcijā (trešajā lasījumā) paredzēts, ka deputātu vietu sadalē nepiedalās tie kandidātu saraksti, kuri pašvaldību vēlēšanās ir saņēmuši mazāk nekā 5 procentus balsu. Protams, mēs varam runāt par tādām pašvaldībām kā Jūrmala. Ņemot vērā izveidojušos situāciju, tur būtu nepieciešami šie 5 procenti. Bet man ir jautājums - vai tiešām visās pašvaldībās vajag šos 5 procentus? Es domāju, ka varētu nebūt problēmu tajās pašvaldībās, kur iedzīvotāju skaits ir līdz 5 tūkstošiem. Tur varētu būt šīs vēlēšanu apvienības saskaņā ar šo likumu.

Taču, ja ir no 5 tūkstošiem līdz 15 tūkstošiem, vai šādā gadījumā šis priekšnoteikums tomēr neierobežo attiecīgo pagastu iedzīvotāju tiesības izvēlēties savus kalpus jeb pārstāvjus pašvaldībās? Manuprāt, politiskās aktivitātes šajās pašvaldībās vēl nav tik lielā mērā attīstījušās, lai tie cilvēki, kas balotējas vēlēšanās, iestātos vienā vai otrā partijā.

Es domāju, ka būtu plašāka vietējo iedzīvotāju pārstāvniecība, ja jūs atbalstītu „Pilsoniskās Savienības” priekšlikumu, ka deputātu vietu sadalē pašvaldībā, kuras administratīvajā teritorijā vēlēšanu izsludināšanas dienā ir Iedzīvotāju reģistrā reģistrēti ne mazāk kā 15 tūkstoši iedzīvotāju, piedalās tie kandidātu saraksti, kuri šīs pašvaldības vēlēšanās ir saņēmuši vairāk nekā 5 procentus no nodoto balsu kopskaita.

Paldies.

Sēdes vadītājs. Paldies deputātei Čepānei.

Deputāts Juris Dobelis arī pieteicies debatēt, bet mums ir atlikušas tikai divas minūtes līdz pārtraukumam. Jūs paspēsiet? (No zāles dep. J.Dobelis: „Vienu minūti!”)

J.Dobelis (TB/LNNK frakcija).

Cienītie kolēģi! Izlasiet uzmanīgi, ko iesaka šā priekšlikuma iesniedzēji! Viņi ir iesnieguši normu, kas faktiski ir vienkārši neatbilstoša vienkāršai domāšanai. Jo - ko darīsim ar tiem sarakstiem, kas vēlēšanās būs ieguvuši tieši 5 procentus balsu?

Saeimā, piemēram, iekļūst saraksts, kas ir ieguvis tieši 5 procentus. Šie dramatiskie nosacījumi nostāda Saeimas vēlēšanas zemākā līmenī nekā pašvaldību vēlēšanas. Lūdzu, izlasiet, kas ir teikts 41.panta tekstā! „…nepiedalās tie kandidātu saraksti, kuri šīs pašvaldības vēlēšanās saņēmuši mazāk nekā piecus procentus…” Iesniedzēji to pilnīgi noliedz. Tie saraksti, kas ir saņēmuši 5 procentus, neatbilst iesniedzēju prasībām.

Līdz ar to pēc būtības šis priekšlikums ir noraidāms.

Sēdes vadītājs. Debates beidzam. Vai komisijas vārdā deputāts Hanka vēlas ko piebilst?

P.Hanka. Komisijas vārdā es aicinu šo priekšlikumu neatbalstīt.

Sēdes vadītājs. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par 47. - partijas „Pilsoniskā Savienība” frakcijas priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 19, pret - 64, atturas - 2. Priekšlikums nav atbalstīts.

Godātie kolēģi! Mums ir pienācis laiks pārtraukumam. Lūdzu zvanu reģistrācijai! Reģistrēsimies ar balsošanas kartēm!

Kamēr tiek gatavoti reģistrācijas rezultāti, paziņojumam vārds deputātam Andrim Bērziņam no Zaļo un Zemnieku savienības frakcijas.

A.Bērziņš (ZZS frakcija).

Kolēģi! Publisko izdevumu un revīzijas komisijas sēde 106.telpā pēc piecām minūtēm.

Sociālo un darba lietu komisijas sēde komisijas telpās pulksten 10.40.

Sēdes vadītājs. Paziņojumam vārds deputātam Guntim Blumbergam.

G.Blumbergs (ZZS frakcija).

Cienījamie Tautsaimniecības komisijas locekļi! Lūdzu uz sēdi pēc piecām minūtēm mūsu telpās!

Sēdes vadītājs. Paziņojumam vārds deputātam Jānim Šmitam.

J.Šmits (LPP/LC frakcija).

Cienījamie Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas locekļi! Lūdzu uz komisijas sēdi pēc piecām minūtēm komisijas telpās!

Sēdes vadītājs. Reģistrācijas rezultātu nolasīšanai vārds Saeimas sekretāra biedram Andrejam Klementjevam.

A.Klementjevs (9.Saeimas sekretāra biedrs).

Labrīt, augsti godātie deputāti! Nav reģistrējušies: Andris Bērziņš (LPP/LC), Boriss Cilevičs, Ingrīda Circene, Ina Druviete, Jānis Lagzdiņš, Leopolds Ozoliņš, Aigars Kalvītis, Karina Pētersone, Anta Rugāte un Inese Šlesere.

Sēdes vadītājs. Paldies.

Pārtraukums līdz pulksten 11.00.

Sēdi vada Latvijas Republikas 9.Saeimas priekšsēdētājs

Gundars Daudze.

Sēdes vadītājs. Godātie kolēģi! Liekas, vēl ir diezgan retas mūsu rindas… Vai es varētu palūgt vēl vienu reizi zvanu, lai deputāti dzird, ka viņus ļoti gaida Sēžu zālē?

Un tā, godātie kolēģi, es atgādinu, ka mēs pirms pārtraukuma bijām iesākuši skatīt likumprojektu „Grozījumi Pilsētas domes, novada domes un pagasta padomes vēlēšanu likumā”, kurā kā priekšlikumi iekļauts arī likumprojekts ar reģistrācijas numuru 741/Lp9. Atbildīgā komisija ir Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija. Likumprojektu mēs skatām trešajā lasījumā.

Komisijas vārdā ziņo deputāts Pēteris Hanka. Mēs beidzām ar 47.priekšlikumu, un tagad mums ir jāskata 48.priekšlikums. Lūdzu!

P.Hanka (ZZS frakcija).

48.priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

P.Hanka. 49.priekšlikums. Daļēji atbalstīts un iekļauts 50.priekšlikumā.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

P.Hanka. 50.priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

P.Hanka. 51. - atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

P.Hanka. 52. - atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

P.Hanka. 53. - atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

P.Hanka. 54. - atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

P.Hanka. 55. - atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

P.Hanka. 56. - nav atbalstīts. (No zāles:„Balsot!”)

Sēdes vadītājs. Deputāti prasa balsojumu. Lūdzu zvanu! Balsosim par 56. - partijas „Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā” frakcijas priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 17, pret - 61, atturas - nav. Priekšlikums nav atbalstīts.

P.Hanka. 57.priekšlikums - atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

P.Hanka. 58. - atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

P.Hanka. 59. - atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

P.Hanka. 60. - atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

P.Hanka. 61. - nav atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

P.Hanka. 62. - atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

P.Hanka. Līdz ar to visi priekšlikumi izskatīti. Komisijas vārdā lūdzu Saeimu atbalstīt likumprojektu galīgajā, trešajā, lasījumā.

Sēdes vadītājs. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījumi Pilsētas domes, novada domes un pagasta padomes vēlēšanu likumā” pieņemšanu trešajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 69, pret - 10, atturas - nav. Likums pieņemts.

Godātie kolēģi! Saeimas Prezidijs ir saņēmis partijas „Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā” frakcijas priekšsēdētāja parakstītu iesniegumu. Viņš saskaņā ar Saeimas kārtības ruļļa 144.panta pirmo daļu iesniedz ziņojumu par balsošanas motīviem sakarā ar šo likumprojektu, un saskaņā ar Saeimas kārtības ruļļa 144.panta otrās daļas regulējumu viņš vēlas nolasīt šo ziņojumu pēc balsojuma rezultātu paziņošanas.

Vārds deputātam Jakovam Plineram.

J.Pliners (PCTVL frakcija).

Godātie deputāti! Frakcijas vārdā gribu paziņot jums, ka PCTVL vēlas paust nožēlu par vienaldzīgu Saeimas attieksmi pret 900 tūkstošu Latvijas iedzīvotāju un daudzu autoritatīvu starptautisku organizāciju prasībām piešķirt nepilsoņiem tiesības piedalīties pašvaldību vēlēšanās. Mūsu apstākļos pašvaldību vēlēšanas, kad piedalīties tajās ir liegts apmēram pusei Latvijas mazākumtautību pārstāvju (No zāles dep. V.A.Krauklis: „No kura laika 900 tūkstoši?”), nevar uzskatīt par vispārējām un tātad arī par leģitīmām un demokrātiskām.

PCTVL frakcija ir gatava arī turpmāk cīnīties pret EDSO novērotāju konstatēto demokrātijas deficītu Latvijā. Kā pirmo soli šajā virzienā frakcija ir sagatavojusi vēstuli Latvijas Valsts prezidentam Valdim Zatleram ar lūgumu izmantot Satversmes 71.pantā nostiprinātās tiesības un atgriezt likumu „Grozījumi Pilsētas domes, novada domes un pagasta padomes vēlēšanu likumā” otrreizējai caurlūkošanai Saeimā. Vēstulē cita starpā ir pieminēts, ka Saeima kārtējo reizi ignorēja daudzkārtējās, neatlaidīgās un viennozīmīgās ANO, Eiropas Parlamenta, EDSO un Eiropas Padomes rekomendācijas šajā jomā, kas ir pievienotas vēstulei.

Tāpat frakcija informēs prezidentu, ka pirms balsošanas Saeimas deputāti tika iepazīstināti arī ar virkni ietekmīgāko nelatviešu sabiedrisko organizāciju vēstuli, kurā bija atspoguļots ievērojamas Latvijas nacionālo grupu daļas viedoklis. Šādos apstākļos mēs piedāvājam Valdim Zatleram būt ne tikai latviešu, bet arī visas Latvijas tautas prezidentam, kā arī parūpēties par Latvijas tēlu starptautiskajā arēnā.

Mēs arī pieprasām pieņemt mazākumtautību pārstāvju delegāciju pirms vēstulē minēto jautājumu risināšanas un publiski izskaidrot šiem cilvēkiem un visai Latvijas tautai, kādēļ viņu prasības var vai nevar tikt apmierinātas.

Paldies.

Sēdes vadītājs. Paldies.

Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts „Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja amatpersonu izdienas pensiju likums”, trešais lasījums.

Sociālo un darba lietu komisijas vārdā - deputāte Silva Bendrāte.

S.Bendrāte (frakcija „Jaunais laiks”).

Cienījamie kolēģi! Dokuments Nr.2925, ko izskatīsim, ir Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja amatpersonu izdienas pensiju likums, kurš mūsu Saeimai ir virzījies diezgan ilgi cauri, skatot to visos trijos lasījumos, un šā likumprojekta, topošā likuma, mērķis ir nodrošināt lielākas sociālās garantijas KNAB darbiniekiem, kā arī lielāku iespēju piesaistīt kompetentus un pieredzējušus darbiniekus, kas uzlabotu, protams, šā biroja darbu.

Tātad cītīgi ir strādājusi Sociālo un darba lietu komisija kopā ar Saeimas Juridisko biroju, iesaistoties arī Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja pārstāvjiem.

Šim trešajam lasījumam ir iesniegti septiņi priekšlikumi. Tad skatīsim tos pēc kārtas.

1. - Juridiskā biroja priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

S.Bendrāte. 2. - Sociālo un darba lietu komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

S.Bendrāte. Arī 3. - Sociālo un darba lietu komisijas priekšlikums - ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

S.Bendrāte. 4. - Juridiskā biroja priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

S.Bendrāte. 5. - Juridiskā biroja priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

S.Bendrāte. 6. - Sociālo un darba lietu komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

S.Bendrāte. Kā arī pēdējais, 7., - Sociālo un darba lietu komisijas priekšlikums - ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

S.Bendrāte. Es aicinu jūs, cienījamie kolēģi, atbalstīt šo likumprojektu trešajā, galīgajā, lasījumā.

Sēdes vadītājs. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja amatpersonu izdienas pensiju likums” pieņemšanu trešajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 78, pret - nav, atturas - 1. Likums pieņemts.

Likumprojekts „Grozījumi Aizsargjoslu likumā”, pirmais lasījums.

Agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā - deputāte Anna Seile.

A.Seile (partijas „Pilsoniskā Savienība” frakcija).

Godātie deputāti! Šis ir ārkārtīgi sarežģīts likums, jo Aizsargjoslu likuma izskatīšana vienmēr ir izraisījusi gan sabiedrībā, gan deputātu vidū ļoti asas un pamatīgas debates, tāpēc mums visiem būs rūpīgi jāstrādā, lai šo likumprojektu varētu pieņemt pirmajā, otrajā un trešajā lasījumā.

Likumprojekta numurs ir 2825. Komisija ir iepazinusies ar šo likumprojektu un ir to atbalstījusi pirmajā lasījumā, taču, izvērtējusi visus „par” un „pret”, steidzamību šim likumprojektam nav noteikusi.

Likumprojektu ir sagatavojusi Vides ministrija, un Ministru prezidents akceptēja šo likumprojektu. Nu tas atsūtīts uz Saeimu.

Šajā likumprojektā galvenokārt ir runa par tehniskajām un drošības aizsargjoslām, un, manuprāt, šie grozījumi ir būtiski un svarīgi, jo tiek noteikti ne tikai jauni aizsargjoslu platumi, bet arī dažādi pasākumi, lai varētu regulēt darbību aizsargjoslā un lai mēģinātu sakārtot zemes īpašnieku un objektu īpašnieku savstarpējās attiecības. Bet jāsaka, ka šeit viss vēl nav pilnīgi atrisināts, jo par visām aizsargjoslām nav izstrādāti šādi nosacījumi, lai būtu pilnīga skaidrība, kā var cirst kokus, kā var piekļūt gāzes vadam un tamlīdzīgi. Tāpēc acīmredzot ilgstošā laikā būs jādarbojas darba grupās, pieaicinot speciālistus.

Bet ir arī vēl cita problēma. Iepriekšējos likuma grozījumos šāgada pavasara sesijā mēs galvenokārt skatījām tos jautājumus, kuri saistīti ar applūstošajām teritorijām un ar apbūves ierobežošanu tajās, turpretī šajā likumprojektā tomēr zināmā mērā tiek grozīti daži panti, kuri regulē apbūvi tā sauktajā kāpu aizsargjoslā gar Baltijas jūras un Rīgas līča piekrasti. Un arī šajā jautājumā sabiedriskās organizācijas jau ir izteikušas savu satraukumu, tāpēc mēs uzskatām, ka mums apspriešanā būs jāpieaicina ļoti daudzas gan sabiedriskās organizācijas, gan ministriju darba grupas. Mēģināsim atrast atkal tādus vērtīgus kompromisus, lai likumprojekts būtu skaidrs, saprotams un dabai nenodarītu postījumus.

Tātad šo likumprojektu komisija ir atbalstījusi pirmajā lasījumā un lūdz to darīt arī Saeimai.

Sēdes vadītājs. Sākam debates. Debatēs vārds deputātam Dzintaram Zaķim.

Dz.Zaķis (frakcija „Jaunais laiks”).

Labdien, dāmas un kungi! Cienījamais priekšsēdētāj! Es aicinu neatbalstīt šo likumprojektu pirmajā lasījumā (No zāles dep. K.Leiškalns: „Kas tad nu?”), un es paskaidrošu, kādu iemeslu dēļ.

Seiles kundze ļoti precīzi paskaidroja, ka šoreiz grozījumi likumprojektā skar divas ļoti nozīmīgas sfēras.

Tā pirmā, neapšaubāmi, ir svarīga, - proti, tās ir aizsargjoslas infrastruktūra. Par to diskusiju it kā nebūtu. Tā problēma, manuprāt, ir tāda, ka šajos grozījumos parādās arī piedāvājumi mainīt regulējamu krasta kāpu aizsargjoslā, tāpēc es precizēšu, kas ir tas, kas, mūsuprāt, varētu radīt nopietnas bažas nākotnē.

Proti, spēkā esošajā likumā šobrīd ir noteikts, ka trīs hektāri ir mazākā platība jaunveidojamam zemes gabalam, turpretī tagad ir pateikts, ka šī norma ir iekļaujama teritorijas plānojumā. Es tā arī nesaprotu, kas notiks ar tām pašvaldībām, kuras ir piejūras pašvaldības, bet kurām nav teritorijas plānojuma. Varētu traktēt arī tā, ka turpmāk tajās pašvaldībās, kur teritorijas plānojuma nav, zemes gabalu varēs dalīt arī mazākos gabalos. Tas, manuprāt, ir nepareizi.

Un otra lieta, kas arī ir diezgan nozīmīga. Iepriekš tika noteikts, ka mājas, ēkas un būves var rekonstruēt esošajā apjomā, turpretī jaunais likumprojekts piedāvā rekonstrukciju paplašināt līdz 30 procentiem; respektīvi, ja kāds nolems savu krasta kāpu aizsargjoslā esošo ēku vai būvi rekonstruēt, viņš to varēs faktiski palielināt par 30 procentiem. Nu, elementāra matemātika: trīsreiz palielinot, 200 procentus var iegūt ar trīs būvatļaujām pēc kārtas. Vai tas ir vajadzīgs? Domāju, arī šāda norma nav nepieciešama.

Un vēl vairāk bažīgus ne tikai „Jaunā laika” politiķus, bet arī daudzas nevalstiskās organizācijas dara tā diskusija, kas ir izskanējusi masu medijos, ka Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrija grasās ievērojami mainīt normas, kas attiecas tieši uz apbūvi krasta kāpu aizsargjoslā. Ļoti labi, ka Zalāna kungs ir šeit klāt, varbūt viņš mums var paskaidrot par saviem mērķiem, bet mēs esam dzirdējuši to, ka plāno mainīt nosacījumus par zemes privatizāciju zem privatizētām ēkām vai būvēm. Kā mēs labi zinām, šobrīd tas krasta kāpu aizsargjoslā ir aizliegts, bet par šādu atļāvumu Pašvaldību lietu ministrija ir runājusi… Mēs esam dzirdējuši arī to, ka Pašvaldību lietu ministrija grasās samazināt pašu krasta kāpu aizsargjoslas platumu. Uzskatām, ka arī šī rīcība nebūtu pareiza. Uzskatām, ka šāda likuma atvēršana tikai radītu nevajadzīgus normu atvieglinājumus krasta kāpu aizsargjoslā, un tāpēc aicinām šo likumprojektu neatbalstīt.

Sēdes vadītājs. Paldies.

Debatēs vārds deputātam Kārlim Leiškalnam.

K.Leiškalns (Tautas partijas frakcija).

Paldies, priekšsēdētāja kungs!

Zaķa kungs! Kolēģi!

Nu to nu gan vienreiz ne! Skatīsim likumu trijos lasījumos, dažus pantus noraidīsim, dažus - pieņemsim. Pēdējā reizē, kad mēs skatījāmies Aizsargjoslu likumu parlamentā, es atbildīgajai komisijai iesniedzu tuvu pie simts priekšlikumiem, kas regulē tieši šos tehniskos aizsargjoslu nosacījumus, kas attiecas uz elektrības un gāzes vadiem un, velns vien zina, vēl uz kādām citām struktūrām. Tajā reizē Zaķa kungs man teica: „Leiškaln, tu esi iesniedzis labus priekšlikumus! Tie ir kļuvuši šobrīd par valdības likumprojekta pamatu, bet mēs tos neskatīsim, tāpēc ka mēs tagad skatām kaut ko tādu, kas saistīts ar ostām, ar pašām aizsargjoslām, ar applūstošām teritorijām un tamlīdzīgi.” „Labi!” es piekritu. Es nenācu te tribīnē, nežāvēju muti un neaicināju obligāti balsot par maniem priekšlikumiem, tos, protams, arī neatsaucot.

Šodien jūs man stāstāt otru stāstu. Tad, kad Ministru kabinets iesniedza šos tehniskos, kur varbūt ir kaut kādi sadalījumi - trīs hektāri divos hektāros vai tamlīdzīgi priekšlikumi -, jūs atkal sakāt: „Tos neskatīsim, tāpēc ka tur klāt ir piekabināts tas.” Un tā ārkārtīgi vajadzīgas, nepieciešamas lietas, pēc kurām brēktin brēc Latvijas nogurusī tautsaimniecība, atkal netiks izskatītas, tāpēc ka deputātiem ir slinkums izteikt savu viedokli par katru pantu, par katru normu atsevišķi. Iesim uz priekšu, atbalstīsim pirmajā lasījumā, un jūs varēsiet tos nedalāmos gabalus atstāt, paturēt, par to jau lems parlaments.

Nestrādāšana nav labākais darbs. Šad un tad nestrādāšana, protams, dod pozitīvākus rezultātus nekā strādāšana. Bet mums šeit ir jādara darbs, jāskata likumprojekti, kas ir iesniegti, jāiesniedz savi priekšlikumi un jāmēģina panākt savas taisnības uzvaru.

Aicinu atbalstīt likumprojektu pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītājs. Paldies.

Debatēs vārds deputātam Ingmāram Līdakam.

I.Līdaka (ZZS frakcija).

Cienījamie deputāti! Te nu man jāsaka tā, ka es piekrītu Zaķa kungam, bet piekrītu arī Leiškalna kungam. Protams, vairāki punkti šajos paredzētajos grozījumos ir diskutabli, bet tās diskusijas jau droši vien nebūs, ja šodien noraidīs iesniegto likumprojektu. Līdz ar to es, protams, aicinu to atbalstīt.

Un Leiškalna kungam noteikti ir taisnība. Tik tiešām galvenais uzsvars šajos grozījumos ir likts uz sen sasāpējušiem tehnisko aizsargjoslu grozījumiem, kas patiešām ir vitāli nepieciešami.

Runājot par sabiedriskajām organizācijām, es pats esmu informējis apmēram 25 vides nevalstiskās organizācijas par šā likuma virzību un par paredzētajiem grozījumiem, un es ļoti gaidu arī viņu viedokli.

Tā ka mans aicinājums ir atbalstīt tālāko virzību - atbalstīt pirmajā lasījumā, lai varētu patiešām sākt diskusiju. Protams, var jau paust aizdomas par to, kādas izmaiņas, kādus priekšlikumus ir sagatavojusi Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrija, bet tā jau ir tāda spriedelēšana - kas būtu, ja būtu.

Ceru, ka būs labi.

Sēdes vadītājs. Paldies.

Debatēs vārds deputātei Ilmai Čepānei.

I.Čepāne (partijas „Pilsoniskā Savienība” frakcija).

Godātie kolēģi! Es aicinātu šoreiz atbalstīt šo likumprojektu. Pretēji Zaķa kunga teiktajam, galvenā jēga pašreizējiem grozījumiem ir saistībā ar tehniskām aizsargjoslām, kas ir ļoti nepieciešamas. Tajā pašā laikā es varētu arī piekrist Zaķa kungam, ka Latvija faktiski līdz ar katru grozījumu spēkā stāšanos gandrīz tiek pārvērsta un pārklāta ar vienām vienīgām aizsargjoslām, atsevišķos gadījumos neparedzot nekustamā īpašuma īpašniekiem vai lietotājiem attiecīgās kompensācijas.

Un, proti. Kā mēs zinām, Satversmes 105.pants pieļauj ierobežot īpašumtiesības, bet tajā pašā laikā šim īpašumtiesību ierobežojumam ir jābūt samērīgam. Un šo samērīgumu mēs varam panākt tikai tādā gadījumā, ja atsevišķos gadījumos (es uzskatu - ne visos) ir noteikta šī samērīgā kompensācija.

Turklāt es gribētu īpaši pievērst Zaķa kunga un manu bijušo kolēģu „Jaunajā laikā” uzmanību tam, ka ne jau stingrais tiesiskais regulējums nosaka to, vai šī piekraste būs vai nebūs apbūvēta. To galvenokārt nosaka likuma piemērotāji un politiskā griba. Ja šajā gadījumā politiskā griba būs tāda, lai vēl pēdējā brīdī pakamptu no šīm aizsargjoslām par sertifikātiem šīs te apbūvētās teritorijas un ne tikai zem ēkām un būvēm… Nu tad skatīsimies, kas būs!

Es arī esmu runājusi ar nevalstiskajām organizācijām. Nevalstiskās organizācijas ir satraukušās pamatoti, bet es domāju, ka mēs savā komisijā un pēc tam arī Tautsaimniecības komisija uzaicinās šīs nevalstiskās organizācijas, jo labāk ir strādāt ar nevalstiskajām organizācijām pašā sākumā, nevis pēc tam, kad jau kaut kas ir izdarīts, lai nevajadzētu klausīties šo nevalstisko organizāciju protestos.

Es šodien aicinu atklāti darīt šo darbu un aicinu arī „Jauno laiku” atbalstīt likumprojektu pirmajā lasījumā.

Paldies.

Sēdes vadītājs. Paldies.

Debates beidzam. Vai deputāte Seile vēlas ko komisijas vārdā vēl piebilst?

A.Seile. Godātie deputāti! Ja mēs šodien neatbalstīsim šo likumprojektu, nepieņemsim to pirmajā lasījumā, tādā gadījumā mums nebūs jaunu aizsargjoslu ap optiskajiem teleskopiem Baldonē un Irbenē Ventspils rajonā un nebūs arī jaunnoteiktas aizsargjoslas gar degvielas uzpildes stacijām. Šie varbūt ir tādi sīki argumenti, bet es gribu pievērst jūsu uzmanību tam, ko teica Zaķa kungs, jo viņš vada ne tikai „Jaunā laika” frakciju, bet strādā arī Tautsaimniecības komisijā. Šie brīdinājumi, protams, komisijā būs jāizskata, un komisija jau ir apņēmusies veidot arī darba grupu. Mēs ar Tautsaimniecības komisijas vadītāju Blumberga kungu esam pārrunājuši, ka iespēja šajā darba grupā piedalīties, protams, būs visiem Saeimas deputātiem, it īpaši Tautsaimniecības komisijas locekļiem, kurā strādā arī Zaķa kungs. Būsim modri! Sakārtosim likumu! Tas nav pirmais likums, kurš top ar ļoti lielām grūtībām. Es aicinu jūs atbalstīt to, jo citādi mēs neatrisināsim arī šīs attiecības starp zemes īpašnieku un objekta īpašnieku, piemēram, starp gāzes vada īpašnieku un zemes īpašnieku, uz kura zemes ir gāzes vads. Daži ieskicējumi šeit ir, bet tie nav pilnībā izstrādāti un ir nepieciešams šo likumprojektu papildināt, ļoti rūpīgi apspriest gan ar vides, gan ar Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrijas speciālistiem.

Lūdzu, atbalstiet šo likumprojektu!

Sēdes vadītājs. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījumi Aizsargjoslu likumā” pieņemšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 69, pret - 10, atturas - nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā pieņemts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam!

A.Seile. Komisija ir nolēmusi noteikt tādu diezgan solīdu termiņu priekšlikumu iesniegšanai, un tas ir 17.oktobris.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

A.Seile. Paldies.

Sēdes vadītājs. Nākamais darba kārtības punkts - likumprojekts „Latvijas-Šveices sadarbības programmas vadības likums”, pirmais lasījums.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā - deputāts Kārlis Leiškalns.

K.Leiškalns (Tautas partijas frakcija).

Priekšsēža kungs! Dāmas un kungi! Šeit nu gan nebūs, es domāju, lielas diskusijas. Strādāsim ar dokumentu Nr.2766 - ar likumprojektu „Latvijas-Šveices sadarbības programmas vadības likums”, kas nosaka to strukturālo vadību, kas saistīta ar Šveices Konfederācijas finansiālo palīdzību. Atbildīgā komisija likumprojektu ir izskatījusi un uzskata to par nepieciešamu, bet jau novēlotu un tāpēc aicina minētajam likumprojektam noteikt steidzamību.

Sēdes vadītājs. Paldies.

Saskaņā ar Saeimas kārtības rulli vispirms mums jābalso par steidzamības piešķiršanu likumprojektam. Lūdzu zvanu! Balsosim par steidzamības piešķiršanu likumprojektam „Latvijas-Šveices sadarbības programmas vadības likums”! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 67, pret - 11, atturas - 1. Likumprojekts atzīts par steidzamu.

K.Leiškalns. Komisijas vārdā jūs aicinu pēc šīs ne pārāk lielās vienprātības atbalstīt likumprojektu pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Latvijas-Šveices sadarbības programmas vadības likums” pieņemšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 80, pret un atturas - nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā pieņemts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu, kā arī to, kad mēs Saeimas sēdē likumprojektu skatīsim otrajā, galīgajā, lasījumā.

K.Leiškalns. Pēc šā jūsu vienprātīgā balsojuma komisija gaidīs priekšlikumus līdz šā gada 7.oktobrim. Un otrajā lasījumā lūdzu likumprojektu izskatīt šā gada 16.oktobrī.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

Likumprojekts „Grozījumi Krājaizdevu sabiedrību likumā”, pirmais lasījums.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā - deputāts Kārlis Leiškalns.

K.Leiškalns (Tautas partijas frakcija).

Atbildīgā komisija ir izskatījusi šos grozījumus Krājaizdevu sabiedrību likumā, kas reglamentē krājaizdevu sabiedrības sniedzamo informāciju attiecīgajām iestādēm. Un tieši tāpēc, ka šie grozījumi nepieciešami, aicinu atbalstīt likumprojektu pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītājs. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījumi Krājaizdevu sabiedrību likumā” pieņemšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 78, pret un atturas - nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā pieņemts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam.

K.Leiškalns. Paldies, kolēģi! Gaidīsim jūsu priekšlikumus līdz šā gada 16.oktobrim.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

Likumprojekts „Grozījumi Autopārvadājumu likumā”, otrais lasījums.

Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas vārdā - deputāts Oskars Spurdziņš.

O.Spurdziņš (Tautas partijas frakcija).

Cienījamie kolēģi! Strādāsim ar dokumentu Nr.2898.

Likumprojekta „Grozījumi Autopārvadājumu likumā” otrajam lasījumam ir saņemti četri priekšlikumi.

1.priekšlikums ir Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšlikums, kas tika atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

O.Spurdziņš. 2.priekšlikums ir deputāta Zaķa kunga priekšlikums. Komisija to neatbalstīja, jo uzskatīja, ka komisijai nodotā pakete saistībā ar teritoriālo reformu ir jāskata… saistībā ar teritoriālo reformu šis jautājums ir jāskata pēc būtības. Iesakām Zaķa kungam šo jautājumu iesniegt Tautsaimniecības komisijā, lai varētu to skatīt pēc būtības. Līdz ar to Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija to neatbalstīja.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst pret komisijas viedokli.

O.Spurdziņš. Juridiskā biroja priekšlikums - 3.priekšlikums - tika atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

O.Spurdziņš. Un tika atbalstīts arī Juridiskā biroja 4.priekšlikums.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

O.Spurdziņš. Paldies.

Lūdzu atbalstīt otrajā lasījumā šo likumprojektu.

Sēdes vadītājs. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījumi Autopārvadājumu likumā” pieņemšanu otrajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 73, pret un atturas - nav. Likumprojekts otrajā lasījumā pieņemts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu trešajam lasījumam.

O.Spurdziņš. Lūdzu noteikt par priekšlikumu iesniegšanas termiņu trešajam lasījumam šā gada 10.oktobri.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst. Paldies.

O.Spurdziņš. Paldies.

Sēdes vadītājs. Likumprojekts „Arhīvu likums”, pirmais lasījums.

Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas vārdā - deputāts Jānis Lagzdiņš.

J.Lagzdiņš (Tautas partijas frakcija).

Godājamie kolēģi deputāti! Valdība ir izstrādājusi jauno Arhīvu likumu. Šobrīd spēkā esošais likums „Par arhīviem” darbojas jau kopš 1991.gada. Tas neatbilst vairākām konceptuālām Valsts pārvaldes iekārtas likuma normām un Administratīvā procesa likuma normām. Savukārt ar šo jauno likumu valdība ierosina izveidot jaunu arhīvu sistēmu mūsu valstī, izvirza pamatnoteikumus, pēc kādiem tiek veidots Latvijas Nacionālais arhīvs, noteic, kādas ir Latvijas Nacionālā arhīva tiesības, kāda ir finansēšanas kārtība. Protams, risina arī privāto arhīvu darbības pamatjautājumus, kā arī - un tas ir ļoti svarīgi katram Latvijas iedzīvotājam - to, kā ir pieejami arhīvos glabājamie dokumenti un informācija.

Es aicinu godātos kolēģus deputātus pieņemt šodien pirmajā lasījumā valdības izstrādāto projektu.

Sēdes vadītājs. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Arhīvu likums” pieņemšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 76, pret un atturas - nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā pieņemts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam.

J.Lagzdiņš. Komisijas vārdā aicinu noteikt par priekšlikumu iesniegšanas termiņu 20.novembri.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

Likumprojekts „Nacionālo filmu likums”, pirmais lasījums.

Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas vārdā - deputāts Pauls Putniņš.

P.Putniņš (ZZS frakcija).

Godātais priekšsēdētāja kungs! Godātie kolēģi! Cienītās kolēģes!

Strādāsim ar dokumentu Nr.2685. Likumprojekts „Nacionālo filmu likums” izstrādāts Kultūras ministrijā. Dokumenta paketei ir pievienota anotācija un, protams, pats likumprojekts. Latvijā līdz šim nav bijis neviena normatīvā akta, kas regulētu filmu ražošanu kopumā.

Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisija savā sēdē izskatīja Ministru kabineta iesniegto likumprojektu „Nacionālo filmu likums”. Komisija atbalstīja minēto likumprojektu, un es lūdzu Saeimu to pieņemt pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītājs. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Nacionālo filmu likums” pieņemšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 77, pret un atturas - nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā pieņemts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam.

P.Putniņš. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš otrajam lasījumam - 31.oktobris.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

P.Putniņš. Paldies.

Sēdes vadītājs. Likumprojekts „Administratīvo teritoriju un apdzīvoto vietu likums”, otrais lasījums.

Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas vārdā - deputāts Oskars Spurdziņš.

O.Spurdziņš (Tautas partijas frakcija).

Cienījamie kolēģi! Strādāsim ar dokumentu Nr. 2913. Otrajā lasījumā izskatīsim likumprojektu „Administratīvo teritoriju un apdzīvoto vietu likums”. Gribu sākumā teikt, ka esam saņēmuši otrajam lasījumam 50 priekšlikumus. Komisija, manuprāt, par tiem debatēja ļoti gari, bet saturīgi un lēnām virzījās uz zināmu rezultātu, kas atspoguļojas arī šajā tabulā. Līdz ar to no daudziem priekšlikumiem tika sakompilēts variants, ko arī jūs turpmākajā tekstā redzēsiet.

1.priekšlikums - deputātu Grīnblata, Tabūna, Dobeļa un Kalniņa priekšlikums, kas neguva atbalstu.

Sēdes vadītājs. Sākam debates. Debatēs vārds deputātam Guntim Eniņam.

G.J.Eniņš (ZZS frakcija).

Godātie un mīlētie deputāti un deputātes! Es katru gadu visas savas brīvdienas un svētku dienas esmu veltījis tam, lai meklētu un pētītu Latvijas dabas pieminekļus. Šo mūsu dārgumu meklējumos esmu apbraukājis visus tālākos Latvijas nostūrus, esmu runājis ar ļoti daudziem, ar simtiem lauku cilvēku, sākot ar vienkāršiem zemniekiem un beidzot ar pagastu un rajonu vadītājiem, direktoriem, un šie cilvēki… neviens nav sajūsmā… neesmu dzirdējis, ka būtu kāds sajūsmā par šo… par šo reformu kopumā. Daudzi pat izsakās ļoti skarbi, un, ja jūs dzirdētu vienkāršās, tiešās sarunās aci pret aci ar šiem zemniekiem, kā viņi kritizē to, tad jūs...

Sēdes vadītājs. Eniņa kungs, es gribētu atgādināt, ka, izskatot likumprojektu otrajā lasījumā, mēs varam runāt tikai par konkrēto priekšlikumu. Un patlaban izskatām deputātu priekšlikumu nomainīt jēdzienu „republikas pilsēta” ar „valsts nozīmes pilsēta”.

G.J.Eniņš. Man vajag zināmus pamatojumus priekšlikuma atbalstīšanai. Administratīvi teritoriālā reforma jau pēc pašas būtības ir daudzējādā ziņā apšaubāma un nepareiza, un tagad šis Administratīvo teritoriju un apdzīvoto vietu likums kropļo arī latviešu valodu, kropļo demokrātiju, jauc nacionālo pašapziņu. Nacionālās pašapziņas jaukšanu mēs te varam redzēt pēdējā punktā. Es nolasīšu, kāds ir šis priekšlikums. Ne jau es to esmu devis, un ne vienmēr es varu atbalstīt „tēvzemiešus”, bet… Tātad nolasu, lai jūs dzirdētu. Pirmais priekšlikums: aizstāt visā likuma tekstā vārdus „republikas pilsēta” ar vārdiem - „valsts nozīmes pilsēta”. Proti, vai tad mums tā vairs nav valsts?... Es zinu - Padomju Savienības laikā mums bija republikas nozīmes dabas pieminekļi un Padomju Savienības nozīmes dabas pieminekļi, un bija arī vietējās nozīmes dabas pieminekļi. Tas pats bija ar kultūras pieminekļiem: republikas, Padomju Savienības… Bet tagad… Piemēram, mēs visur līdz šim rakstām - „valsts nozīmes dabas piemineklis”, „kultūras nozīmes dabas piemineklis” un „vietējās nozīmes dabas piemineklis”. Tas pats uz arhitektūru attiecas. Tagad veidosies tāds kā sajukums.

Tātad ikdienas dzīvē mēs lietojam vārdus „valsts nozīmes” attiecībā uz manis nosauktajiem piemēriem: „arheoloģijas piemineklis - valsts vai vietējās nozīmes”… Kā tagad iznāk? Tātad mēs pilsētas sauksim… Es reizē jautāju un rosinu… Šeit man jāatbalsta šis priekšlikums, un es nesaprotu, kāpēc tas ir noraidīts.

Paldies.

Sēdes vadītājs. Paldies.

Debates beidzam. Vai komisijas vārdā deputāts Spurdziņš vēlas ko piebilst?

O.Spurdziņš. Jā. Par šo jautājumu debates nebija viennozīmīgas arī komisijā. Tika piedāvāti vēl dažādi termini, piemēram, brīvpilsēta, un citi. Taču „valsts nozīmes pilsēta”… Komisiju mulsināja tas: vai tad Cēsis, Kuldīga, Ogre un citas nav valsts nozīmes pilsētas? Valstij tās ir tikpat nozīmīgas kā pārējās.

Līdz ar to, nevarēdama ieteikt kaut ko labāku par piedāvāto un tomēr neuzskatīdama, ka tas ir pilnīgs, komisija ir gatava jebkurā brīdī, ja būs kāds labs variants, izskatīt vēlreiz. Bet šajā brīdī šo piedāvājumu tomēr aicina neatbalstīt.

Sēdes vadītājs. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par 1. - deputātu Grīnblata, Tabūna, Dobeļa un Kalniņa priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 18, pret - 37, atturas - 26. Priekšlikums nav atbalstīts.

O.Spurdziņš. Nākamais ir deputātu Šķestera un Kāposta priekšlikums. Abi šie kolēģi ir iesnieguši ļoti daudz priekšlikumu, taču tā ir nedaudz citādāka koncepcija nekā tā, ko atbalstīja komisija. Līdz ar to šie priekšlikumi pārsvarā netika atbalstīti. Tātad arī 2.priekšlikums netika atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Sākam debates.

Debatēs vārds deputātam Staņislavam Šķesteram.

S.Šķesters (ZZS frakcija).

Augsti godātais priekšsēdētāj! Cienījamie kolēģi! Es runāšu par lietu, tieši par priekšlikumu.

Faktiski šajā likumprojektā ir apvienoti divi likumi - esošie likumi; pastāvošie likumi ir šajā likumprojektā kopā savietoti. Tātad tie ir Latvijas Republikas administratīvo teritoriju izveidošanas un apdzīvoto vietu statusa noteikšanas likums un Administratīvi teritoriālās reformas likums. Šajā kontekstā faktiski šī redakcija, kas ir izveidota līdz šim… 2.pantā ir runāts arī par valsts pārvaldes institūciju darbību administratīvajās teritorijās, un faktiski šajā pantā nav pateikts īpaši nekas. Tur vienkārši pasaka, ka valsts pārvaldes institūciju darbību administratīvajās teritorijās regulē citi normatīvie akti.

Mūsu priekšlikums ir konkrēts, tas ir arī pamatots, ka valsts pārvaldes iestāžu un institūciju, kā arī tiesību aizsardzības iestāžu darbības teritorijas atbilst administratīvajām teritorijām.

Tātad kas reāli šodien mums notiek? Ministrijas, resori un iestādes nosaka katra savas reģionālās iestādes. Mēs vēl pat šajā nedēļā Nodarbinātības apakškomisijā pārliecinājāmies, ka, teiksim, Valsts darba inspekcija Latgales reģionālo pārvaldi veido no šādiem rajoniem: no Ludzas, Rēzeknes, Daugavpils, Preiļu un Jēkabpils rajona. Balvu rajona tur nav. Tagad es saprotu, ka Jēkabpili varētu pie Latgales jau pieskaitīt… Vispār arī Krustpili varētu pieskaitīt, bet kāds sakars Neretai vai vēl, teiksim, tām otrā krasta pašvaldībām, šīm teritorijām, ar Latgali? Diez vai. Tātad arī pārējās ministrijas mums… Vides pārvaldes, reģionālās pārvaldes, valsts zemes dienesti un Valsts ieņēmumu dienesta teritorijas faktiski neatbilst administratīvajām teritorijām, tā teikt, tām teritorijām, kuras tālākā nākotnē varētu būt par šiem apriņķiem, par reģionālajām pašvaldībām.

Un tāpēc šis priekšlikums ir tāds: mēs gribētu, lai šīs visas, arī valsts institūcijas, valsts iestādes un ministrijas, jau sāktu piekopt šo politiku - šajās teritorijās veidotu šīs reģionālās pārvaldes. Un reāli tad būtu arī skaidrība, kā mēs varētu praktiski statistikas datus labāk apkopot, veikt analīzi, veikt šo teritoriju attīstības indeksāciju un tamlīdzīgi. Lai mēs reāli varētu šos ciparus salīdzināt ar šiem datiem, lai tie būtu objektīvi un lai šīs teritorijas varētu vienmērīgi attīstīties.

Paldies.

Sēdes vadītājs. Paldies.

Debatēs vārds deputātam Ventam Krauklim.

V.A.Krauklis (Tautas partijas frakcija).

Cienījamie kolēģi! Es saprotu deputāta Šķestera labo gribu, bet es domāju, ka tas izpildījums tomēr nav pareizs. Ir jāsaprot tas, ka administratīvajās teritorijās, ja mēs novienādosim, ka tādās pašās robežās jādarbojas valsts iestādēm, tad faktiski tas nozīmē, ka, piemēram, tad, ja ir neliels novads, piemēram, Priekuļu novads, tur tagad ir jābūt visām valsts iestādēm ar tādu pašu teritorijas apzīmējumu… tām jādarbojas tajā pašā teritorijā. Faktiski mēs sadrumstalosim vēl vairāk, nekā tas ir pašlaik.

Es gan gribu teikt, kolēģi, ka, protams, mums ir jāseko līdzi tam, lai nenotiktu tā, ka beigu beigās, teiksim, viss reģionalizējas un ka uz vietas nepaliek nekādi pakalpojumi. Tas ir mūsu uzdevums. Bet piedāvātais labojums to nerisina, jo ir skaidrs - ja, piemēram, pašlaik šī valsts iestāde darbojas rajona teritorijā un ja rajona teritorijā pēc tam būs četri novadi, nu nebūs tā, ka tagad, piemēram, būs trīs jaunas policijas pārvaldes, tādēļ ka ir trīs novadi ar administratīvo robežu.

Līdz ar to šis priekšlikums noteikti nav atbalstāms.

Sēdes vadītājs. Paldies.

Debatēs vārds deputātei Annai Seilei.

A.Seile (partijas „Pilsoniskā Savienība” frakcija).

Godātie deputāti! Pašvaldību reforma ir ārkārtīgi nopietns jautājums. Katram vārdam ir jābūt precīzam. Un šajā priekšlikumā, ko ir iesniedzis Šķestera kungs, es sapratu, ko viņš teica, bet nesaprotu to, ko viņš ir uzrakstījis. (No zāles dep. V.A.Krauklis: „Tieši tā!”) Un, ja šeit būtu rakstīts, ka šai valsts iestāžu darbībai ir jāatbilst administratīvajām teritorijām, tad vajadzēja skaidri pateikt, vai tas ir rajons. Bet, ja tas ir vietējais novads, tad tā nevar darīt. Jo, piemēram, viesojoties Bauskas rajonā, izcēlās diskusija. Ja izveidojas Bauskas novads, Īslīces novads un Rundāles novads, tad katrā no šiem novadiem vajag savu izglītības pārvaldi. Vai tas ir loģiski? Katrā no šiem novadiem vajadzēs Valsts zemes dienestu un pārējās institūcijas. Tas nav loģiski! Tā varētu tiešām būt šī nākamā teritorija, ja tāda tiks izveidota, - apriņķis. Taču sadaļā par apriņķi ir tik maz robežlīniju ieskicēts, ka mums nav skaidrs, kas būs apriņķis. Par to mēs runāsim citos priekšlikumos.

Bet es gribu kritizēt arī to priekšlikumu, kurš pašreiz varētu tikt atbalstīts komisijas variantā, - to, ka valsts pārvaldes institūciju darbību regulē citi normatīvie akti. Un šeit nav nekāda vienota sistēma izstrādāta, tieši kuri normatīvie akti. Par to visu ir jādomā, un arī šeit var būt dažāda pieeja tiesu sistēmai, dažāda pieeja izglītības sistēmai, tāpēc uz trešo lasījumu ir jāprecizē šie priekšlikumi. Es aicinu to darīt Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijai.

Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītājs. Paldies. Debates beidzam.

Vai komisijas vārdā deputāts Spurdziņš vēlas ko piebilst?

O.Spurdziņš. Paldies. Līdzīgi apsvērumi, kā Seiles kundze izteicās, bija arī komisijai. Tas, protams, nav principiāls jautājums atšķirībā no tās sistēmas, ko piedāvā komisija kopumā, no Šķestera kunga un Kāposta kunga priekšlikuma, taču arī sacītais drusku neatbilst tam tekstam, kas šeit ir uzrakstīts.

Līdz ar to es aicinu neatbalstīt 2.priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par 2. - deputātu Šķestera un Kāposta priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 13, pret - 39, atturas - 25. Priekšlikums nav atbalstīts.

O.Spurdziņš. Tāpat atbalstu neguva deputātu Šķestera un Kāposta 3.priekšlikums.

Sēdes vadītājs. Sākam debates.

Vārds debatēs deputātam Guntim Eniņam.

G.J.Eniņš (ZZS frakcija).

Godātie deputāti! Man šis priekšlikums ir… Es to redzu kā ļoti sakarīgu un nesaprotu, kāpēc tas ir noraidīts. Jo jau tikko manis pieminētajās ceļojumu un ekspedīciju gaitās es Latgalē redzēju tādas sādžas, kur kādreiz dzīvoja 30 vai 40 cilvēki. Tagad tur dzīvo vairs tikai viena tantiņa. Pie viņas svētdienā atbrauc un atved maizīti dēli, mazbērni, bet viņa tur dzīvo. Vai tādu apdzīvotu vietu, kurā dzīvo šis viens cilvēks, mēs izstrīposim un neskaitīsim par apdzīvotu vietu? Ir vietas, kur bijušajā muižā dzīvo viens cilvēks, bet tur ir bijis centrs. Vai tad… Tīri no ģeogrāfiskā, kartogrāfiskā viedokļa tā ir apdzīvota vieta.

Tāpēc es lūdzu atbalstīt šo priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Debates beidzam.

Komisijas vārdā - deputāts Oskars Spurdziņš.

O.Spurdziņš. Šis priekšlikums ir jāskata kontekstā ar 4. - Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšlikumu, kur, komisijasprāt, izslēdzot no pamatpanta teksta vārdu „pastāvīgi”, paliek ļoti skaidra un visiem saprotama redakcija; proti, apdzīvotā vieta ir teritorija, kurā dzīvo cilvēki. Plaši, bet neko arī nesamudžinot, skaidri un gaiši pateikts!

Līdz ar to, komisijasprāt, deputātu Šķestera un Kāposta 3.priekšlikums nav atbalstāms.

Sēdes vadītājs. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par 3. - deputāta Šķestera un deputāta Kāposta priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 12, pret - 57, atturas - 12. Priekšlikums nav atbalstīts.

O.Spurdziņš. 4. - Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšlikums, par ko jau es runāju. Tas ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Sākam debates.

Debatēs vārds deputātam Jānim Klaužam. Klauža kungs izskatās izbrīnījies… Varbūt tad vajag kādu pogu vēlreiz nospiest, lai informācijas sistēma jūs nereģistrētu kā deputātu, kurš vēlas debatēt.

Es saprotu, ka debates netiek atklātas.

Jautājums deputātiem: vai kādam ir iebildumi pret atbildīgās komisijas priekšlikumu? Deputāti neiebilst.

O.Spurdziņš. 5. - deputātu Šķestera un Kāposta kunga priekšlikums. Netika atbalstīts. (No zāles: „Balsot!”)

Sēdes vadītājs. Deputāti prasa balsojumu. Lūdzu zvanu! Balsosim par 5. - deputāta Šķestera un deputāta Kāposta priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 18, pret - 50, atturas - 8. Priekšlikums nav atbalstīts.

O.Spurdziņš. 6. - Juridiskā biroja tehnisks priekšlikums, kas guva atbalstu.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

O.Spurdziņš. 7. - deputātu Šķestera un Kāposta priekšlikums. Neguva atbalstu komisijā.

Sēdes vadītājs. Sākam debates.

Debatēs vārds deputātam Staņislavam Šķesteram.

S.Šķesters (ZZS frakcija).

Godātie kolēģi! 7.priekšlikumā runāts par 6.pantu - „Apriņķu administratīvās teritorijas”. Mēs uzskatām, ka administratīvās teritorijas veido vienotas vietējās pašvaldības, kurām ir kopīgas reģionālās intereses, un ka apriņķu administratīvo teritoriju centri ir pilsētas, kurām pirms šā likuma spēkā stāšanās ir bijis republikas pilsētas vai ir republikas pilsētas statuss, vai citas pilsētas, kuras nosaka Saeima, pamatojoties uz vietējo pašvaldību domju lēmumiem un Ministru kabineta atzinumiem.

Pašreiz spēkā esošā redakcija nosaka, ka šo apriņķu administratīvajās teritorijās nedrīkst būt mazāk par 200 tūkstošiem iedzīvotāju. Bet mēs uzskatām, ka faktiski šīs teritorijas priekš Latvijas ir palielas, un tāpēc ir nepieciešams, lai šī teritorija… Faktiski ap republikas nozīmes pilsētām varētu veidoties šie apriņķi, kuri būtu arī loģiski un ļoti progresīvi, veidojot otrā līmeņa pašvaldības  - šīs apriņķu pašvaldības.

Paldies.

Sēdes vadītājs. Paldies.

Debatēs vārds deputātei Annai Seilei.

A.Seile (partijas „Pilsoniskā Savienība” frakcija).

Godātie deputāti! Likums paredz, ka Latvijas Republiku iedalīs apriņķos, republikas pilsētās un novados. Viss it kā pareizi. Šajā pantā jau zināmā mērā tiek regulēta apriņķu izveidošana, bet arī šajā likumprojektā tiek paredzēts, ka par apriņķiem būs īpašs, atsevišķs, likums. Tātad šajā likumā vajadzētu noteikt tikai galvenos principus, un, manuprāt, to ļoti pamatoti ir izdarījis Staņislavs Šķesters un Andis Kāposts, nosakot šos principus, bet neieliekot robežlīniju, cik iedzīvotājiem - vairāk vai mazāk - ir jābūt šajā apriņķī.

Partijas „Pilsoniskā Savienība” frakcija aicina arī pārējos deputātus uzmanīgi izvērtēt šo priekšlikumu un tik tiešām neielikt tādas robežlīnijas kā, piemēram, 200 tūkstoši pastāvīgo iedzīvotāju vienā apriņķī, kas varētu nozīmēt, ka Latvijā būs 5 apriņķi.

Bet mēs ļoti labi zinām, cik grūti risinājās diskusijas Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijā, kur kādreiz Ventspils, Liepāja un Kuldīga (diemžēl Talsi - ne) cīnījās par to, kura būs apriņķa centrs. Un šādas diskusijas ir jārisina, jāatrisina, bet mēs nevaram ielikt robežlīniju, ka būs 200 tūkstoši pastāvīgo iedzīvotāju un ka tas nu ir tas labākais variants apriņķa izveidošanai.

Aicinu atbalstīt deputātu Šķestera un Kāposta priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Paldies.

Debatēs vārds deputātam Dzintaram Ābiķim.

Dz.Ābiķis (Tautas partijas frakcija).

Cienījamie kolēģi! Nu kā var atbalstīt Šķestera kunga priekšlikumu, ja šā priekšlikuma pirmajā daļā šie nosacījumi ir tik izplūduši? (No zāles: „Nav gan!”) Pasakiet man, vai Latvijā visas pašvaldības, pilnīgi visas, ir teritoriāli vienotas, vai Latvijā visām pašvaldībām nav kopīgas reģionālās intereses, vai visai Latvijai Eiropas kontekstā nav kopīgas reģionālās intereses? (No zāles: „Nav!”) Ir! Mēs varam paņemt jebkuras divas pašvaldības, kurām ir kopīgas robežas. Tām noteikti būs kādi saskares momenti, kuros būs kaut kādas reģionālās intereses.

Šāds kritērijs ir pārāk izplūdis, tāpēc ir nepieciešams precīzāks kritērijs, un to piedāvā atbildīgā komisija.

Paldies.

Sēdes vadītājs. Debatēs vārds deputātei Annai Seilei, otro reizi.

A.Seile (partijas „Pilsoniskā Savienība” frakcija).

Godātie deputāti un it īpaši godātais Ābiķa kungs! Šāds nosacījums šā priekšlikuma pirmajā daļā, manuprāt, ir ielikts tādēļ, lai Gulbenes novads neizveidotu kopīgu novadu, teiksim, ar Talsu novadu.

Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītājs. Paldies.

Debates beidzam. Vai komisijas vārdā deputāts Spurdziņš vēlas ko bilst?

O.Spurdziņš. Komisijas vairākums tomēr neatbalstīja deputātu Šķestera un Kāposta piedāvātos principus. Līdz ar to aicinu neatbalstīt 7.priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par 7. - deputātu Šķestera un Kāposta priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 22, pret - 48, atturas - 5. Priekšlikums nav atbalstīts.

O.Spurdziņš. 8. - deputātu Šķestera un Kāposta priekšlikums - tika daļēji atbalstīts, to iestrādājot 10. - komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītājs. Sākam debates. Debatēs vārds deputātam Ivanam Klementjevam. Deputāts Ivans Klementjevs tomēr nevēlas debatēt.

Debatēs vārds deputātam Sergejam Fjodorovam. Arī deputāts Fjodorovs, izrādās, nevēlas debatēt.

Cienījamie kolēģi! Esiet ļoti uzmanīgi tajā brīdi, kad jūs darbojaties ar papīriem gar balsošanas iekārtu!

Tātad debates ir beigušās, pat vēl nesākušās… Es saprotu, ka pret 8.priekšlikuma iekļaušanu 10.priekšlikumā nevienam nav iebildumu.

Turpinām ar 9.priekšlikumu.

O.Spurdziņš. Arī deputāta Kampara 9.priekšlikums, ņemot to par pamatu, tika iekļauts komisijas uzlabotajā un precizētajā 10.priekšlikumā.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

O.Spurdziņš. Tātad 10.priekšlikums, ko izstrādājusi komisija, tika atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Sākam debates. Debatēs vārds deputātei Annai Seilei.

A.Seile (partijas „Pilsoniskā Savienība” frakcija).

Godātie deputāti! Es vēlreiz gribu lūgt Valsts pārvaldes un pašvaldības komisiju ļoti rūpīgi izvērtēt formulējumus. Tā, piemēram, otrajā daļā ir teikts, ka Saeima var izveidot, likvidēt, [..], administratīvo teritoriju, grozīt robežas, [..], likumprojektam - klausieties uzmanīgi! - pievienojot Ministru kabineta atzinumu un ieinteresēto pašvaldību lēmumus. Kādā veidā tos pievienot šim likumprojektam? Vai tas tiks pievienots arī likumam vai tikai iesniegts uz Saeimas sēdi kā paskaidrojums? No šā teksta nevar saprast. Vienkārši dīvaini tas skan.

Sēdes vadītājs. Paldies.

Debates beidzam. Komisijas vārdā - deputāts Spurdziņš.

O.Spurdziņš. Jā, to mēs vēl precizēsim komisijā. Bet šeit mēs pasakām vienu: republikas pilsētas un tās administratīvo teritoriju nosaka Saeima. Viennozīmīgi! Un tas ir par pamatu šim priekšlikumam. Tātad to izdara likumdevējs, nevis valdība.

Sēdes vadītājs. Paldies.

Vai kādam no deputātiem ir iebildumi pret 10.priekšlikumu? Es nesapratu. Seiles kundze prasa balsojumu? Ā, vēl arī deputāti prasa balsojumu… Lūdzu zvanu! Balsosim par 10. - Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 48, pret - 5, atturas - 16. Priekšlikums atbalstīts.

O.Spurdziņš. 11. - deputāta Brigmaņa kunga priekšlikums. Neguva komisijas atbalstu.

Sēdes vadītājs. Sākam debates. Debatēs vārds deputātam Guntim Eniņam.

G.J.Eniņš (ZZS frakcija).

Cienījamie deputāti! Es neesmu šajā komisijā un neesmu līdzdarbojies. Es tāpēc gribētu nolasīt 11.priekšlikuma pirmo daļu: „Latvijas Republikas iedalījumu novadu administratīvajās teritorijās nosaka Saeima, pamatojoties uz novadu veidojošo vietējo pašvaldību domju (padomju) lēmumiem…” - un ļoti uzmanīgi klausieties! - „…ievērojot pašvaldību iedzīvotāju intereses un Eiropas Vietējo pašvaldību hartas principus.”

Tātad šis priekšlikums nav atbalstīts, tātad mēs neievērojam… pretēji šim ir tas, ka mēs neievērojam pašvaldību iedzīvotāju intereses. Kā tad es varu piekrist šādam?…

Es aicinu arī jūs atbalstīt šo priekšlikumu, jo pretējā gadījumā, ja mēs Saeimā to neatbalstām, tad… Jūs neievērojat pašvaldību iedzīvotāju intereses! Vai man kāds varbūt paskaidros?

Sēdes vadītājs. Paldies.

Debatēs vārds deputātam Augustam Brigmanim.

A.Brigmanis (ZZS frakcija).

Labdien, cienījamie kolēģi! Tiešām, mums ir turpmākajā likumprojekta izskatīšanas gaitā jāizšķiras, pa kādu ceļu mēs iesim, skatot šo nozīmīgo likumprojektu, kas skar praktiski visu valsti. Vai mēs iesim pa ceļu, kas vērsts uz iedzīvotāju interešu aizstāvību, uz pašvaldību viedokļu, interešu aizstāvību, vai mēs iesim voluntāri, pēc savas iegribas apstiprinot vienu vai otru pašvaldību pēc to lieluma?

Mana priekšlikuma būtība ir šāda. Es šeit rakstu… un mūsu, Zaļo un Zemnieku savienības apvienības, viedoklis ir, ka pamatā šai reformas gaitai ir brīvprātības princips un ka būtībā mums ir jāpieņem lēmums par pašvaldību robežu maiņu, pamatojoties - pamatojoties! - uz pašvaldību lēmumiem. Pamatojoties uz pašvaldību lēmumiem!

Tālākajā likumprojekta apspriešanas gaitā jūs te atradīsiet apstiprinātos komisijas lēmumus, kur ir viedoklis, pievienojot… pievienojot šos pašvaldību lēmumus. Tātad mēs jau apriori atzīstam, ka pašvaldības var lemt, ko grib, mēs jums mapītē tos lēmumus ieliksim; tā ir jūsu darīšana, kā jūs spriežat, mēs šeit esam gudrāki, un mēs par tiem, kā saka, arī izlemsim.

Otra lieta. Kolēģi, nevajag aizmirst, ka mums ir 34 pašvaldības, kas savu viedokli pašreiz aizstāv Satversmes tiesā.

Tālāk. Mēs, kolēģi, esam tātad iestrādājuši un apstiprinām komisijas lēmumu ar kādiem mistiskiem kritērijiem (es gribu uzsvērt vārdu „mistiskiem”).

Pašreiz, kad notiek reforma, mēs cenšamies iestutēt to reformu kaut kādos kritēriju rāmjos, „uzzīmējot”, vai tie ir 4000 vai 3000, vai 5000, kas tos novadus veidos, un cik lieli attālumi var būt vai kādi attālumi var būt…

Tad, kad mēs atzīmējām šo faktu un kad mēs devām pašvaldībām signālu par šo reformu, nebija nekādu šādu kritēriju. Tagad, kad mēs redzam, ka pašvaldības vēlas savas intereses aizstāvēt Satversmes tiesā, mēs ar likuma spēku gribam pateikt - jūs tur varat iet, bet mēs būsim tie gudrie, kas uztaisīs tādu likumu, ka jums tā iešana uz Satversmes tiesu nav vajadzīga. Nu, kolēģi, tādai nostādnei Zaļo un Zemnieku savienība nevar piekrist. Tas mums ir absolūti nepieņemams! Mēs aicinām, kolēģi, tomēr balsot par šo priekšlikumu, kas tātad pauž iedzīvotāju interešu aizstāvību un, kā jau šeit minēja Eniņa kungs, ievēro Eiropas Vietējo pašvaldību hartu, jo mums visiem ļoti patīk atsaukties uz Eiropas Savienības likumdošanas aktiem visās likumdošanas aktu normās. Tagad mēs, kā saka, šeit šo Eiropas Savienības hartu izmetam ārā: te tā mums nav vajadzīga, te mums uz to nav jāatsaucas.

Es gribētu, kolēģi, teikt: lai veselais saprāts jums tomēr ir pārsvarā, pieņemot šo lēmumu! Nevadīsimies pēc klajām emocijām, nedz pēc kāda konkrēta labuma! Ļausim, lai šīs pašvaldības, kas ir, dodas uz Satversmes tiesu un savu taisnību aizstāv! Neuzspiedīsim kaut kādus likuma rāmjus Satversmes tiesai, lemjot par tām, par šīm konkrētajām pašvaldībām! Ja jūs, kolēģi, neatbalstāt šo priekšlikumu, tad skaidri un gaiši Zaļo un Zemnieku savienība pasaka, ka mēs nevaram balsot par šo likumprojektu kopumā.

Tāda ir būtība šim manam priekšlikumam.

Paldies.

Sēdes vadītājs. Paldies.

Debatēs vārds deputātam Dzintaram Ābiķim.

Dz.Ābiķis (Tautas partijas frakcija).

Cienījamie kolēģi! Es tomēr gribu atgādināt, ka Latvija nav federatīva valsts… (No zāles: „Un nekad nav bijusi!”) …un nekad nav bijusi. Un, manuprāt, atbildīgā komisija šo jautājumu ir ļoti labi sabalansējusi, jo 2.punktā skaidri un gaiši ir rakstīts, ka Saeima var izveidot, likvidēt novada administratīvo teritoriju un grozīt tā robežas valsts un pašvaldības iedzīvotāju (!) interesēs. Tātad ir jāievēro gan valsts intereses, gan pašvaldības intereses. Un neaizmirsīsim arī to, kāda ir situācija… cik raibs ir mūsu nacionālais sastāvs, cik raibs nacionālais sastāvs ir Latgales pašvaldībās! Mums valstī ir vajadzīga stabilitāte, lai būtu šī sabalansētība starp valsts, tātad visas Latvijas, iedzīvotāju interesēm un vajadzībām un, protams, arī pašvaldības iedzīvotāju interesēm un vajadzībām, kā to arī šeit komisija ir skaidri un gaiši ierakstījusi.

Paldies. (No zāles dep. K.Leiškalns: „Taisnīgi vārdi!”)

Sēdes vadītājs. Paldies.

Debatēs vārds deputātei Ilmai Čepānei.

I.Čepāne (partijas „Pilsoniskā Savienība” frakcija).

Godātie kolēģi! Es atbalstu Brigmaņa kunga priekšlikumu. Un paskaidrošu, kāpēc.

Vai jūs komisijā tiešām domājat, ka jūs izbēgsiet no lietas izskatīšanas Satversmes tiesā? (No zāles dep. K.Leiškalns: „Nekad!”) Jūs varbūt domājat, ka jūs izbēgsiet. Satversmes tiesā ir iesniegts pieteikums par Ministru kabineta noteikumu, kuri nosaka attiecīgo novadu skaitu, neatbilstību Satversmei. Acīmredzot, cik es tagad saprotu, šos novadus, konkrētu karti, vairs nezīmēs Ministru kabinets, bet šo karti zīmēs Saeimas deputāti - katrs pēc sava prāta un saprašanas. Tur liela darīšana nav vajadzīga. Šajā gadījumā es domāju, ka Satversmes tiesā… protams, tiesa var izskatīt arī šo lietu, ja arī normatīvais akts ir zaudējis savu spēku… nav lieta jāizbeidz. Bet, es domāju, šajā gadījumā pašvaldības, kas ir sagatavojušas šo priekšlikumu, mainīs prasījuma priekšmetu un prasīs Satversmes tiesai atzīt šo likumu par spēkā neesošu. Un es domāju, ka tiesiskā valstī nevar šādā veidā svaidīties, ka vienā brīdī novadus nosaka Ministru kabinets ar saviem noteikumiem, bet otrā brīdī izdomā, ka to darīs Saeima. Mani tiešām ļoti pārsteidz šī nekonsekvence no jūsu puses. Un to nesaprot, arī runājot ar cilvēkiem. Mēs ar Kučinska kungu bijām aizbraukuši pirms divām nedēļām uz Jēkabpili, un tur arī tie cilvēki ir ļoti lielā nesaprašanā. Viņi nesaprot, kā tā var - ar vienu roku valdība dara kaut ko, pēc tam ar otru roku Saeima dara kaut ko citu.

Es domāju, ka vajadzētu atbalstīt Brigmaņa kunga priekšlikumu. Tas ir ļoti pamatots, atsaucas arī uz attiecīgajiem Eiropas normatīvajiem aktiem un atsaucas arī uz vietējo iedzīvotāju iniciatīvu. Vismaz es to tā saprotu.

Paldies.

Sēdes vadītājs. Paldies.

Debatēs vārds deputātam Staņislavam Šķesteram. (No zāles dep. K.Leiškalns: „Mazs bij’ tēva novadiņš!”)

S.Šķesters (ZZS frakcija).

Cienījamie kolēģi! Republika ir laba lieta… Jā, es jau teicu, ka novadi… jā, tie ir.

Jautājums ir par priekšlikumu. Es faktiski atbalstu Brigmaņa kunga un Čepānes kundzes teikto. Man liekas, ka tas jautājums sasaucas ar Abrenes jautājumu saistībā ar Satversmi. Mēs gribam atkal kārtējo otro variantu - neļaut Satversmes tiesai normāli izspriest un pieņemt lēmumu saistībā ar šīm 34 pašvaldībām. Satversmes tiesā šos pieteikumus, šīs prasības iesniegušas ne tikai pašvaldības, bet ir iesniegušas arī personas, iedzīvotāji un iedzīvotāju grupas. Tātad ir ne tikai 31 pieteikums, bet noteikti tur ir vairāk.

Un tāpēc es domāju, ka mums vajadzētu respektēt šo Satversmes tiesas darbu, Satversmes tiesas pieņemto lēmumu, un tad būtu skaidri redzams, kas īsti, teiksim, mums valstī notiek.

Ja mēs skatām kopumā, tad, es domāju, Brigmaņa kunga un arī manā priekšlikumā (ja jūs atbalstāt Brigmaņa kunga priekšlikumu - 11.priekšlikumu -, tad es savu priekšlikumu atsaucu) ir skaidri un gaiši pateikts, ka šo teritoriālo iedalījumu pamats ir pašvaldību lēmumi. Pašvaldību lēmumi! Un lai tās pašvaldības, kuras ir pieņēmušas šos lēmumus par šiem lielajiem novadiem, - paldies Dievam, lai tās dzīvo laimīgi! Bet tās pašvaldības, kuras ir pieņēmušas tādu lēmumu, ka tās nav gatavas ieiet šajos lielajos novados, - tās pašvaldības mums ir jārespektē.

Tās nav tikai pašvaldības… Tie ir iedzīvotāji, tie ir mūsu pagasta cilvēki, kas ievēlēja šo pagasta padomi, kurai ir jāaizstāv tieši viņu intereses, nevis kaut kādas, teiksim, partijas vai kaut kādu citu instrumentu vai ietekmju intereses.

Tāpēc es domāju, ka šis priekšlikums ir ļoti vajadzīgs un nepieciešams.

Un vēl viena nozīmīga lieta ir tā, ka pārejas noteikumos, kas ir šajā likumprojektā, ir pateikts, ka šie divi likumi, kurus es iepriekš nosaucu - Administratīvi teritoriālās reformas likums un Administratīvās teritorijas statusa likums -, ka tie faktiski zaudē spēku. Nu, un te ir sajaukta, kā saka, manna ar kāpostiem kopā. Un tas ir ļoti slikti, ka mēs reformas gaitā spēles noteikumus mainām… spēles noteikumus mainām spēles laikā… Pašvaldībām ir jābūt skaidrībai par to, uz ko tās iet. Vēlēšanas ir tuvu, notiks jau nākamā gada jūnijā, pirmajā jūnija sestdienā, un tātad visi šie darbi ir reāli jāpaveic līdz gada beigām, un jābūt ir skaidrībai gan pašvaldībām, gan iedzīvotājiem, gan arī politiķiem.

Tāpēc lūdzu atbalstīt 11.priekšlikumu, un iesim uz priekšu, un visiem būs labi. Un nekas nenotiks, ja šī 31 pašvaldība pievienosies šim sarakstam.

Un tālāk. Reforma nav, teiksim, pēdējais periods vai pēdējā iespēja; nav tā, ka tad nenotiks tālākas izmaiņas šajā novadu kartē un vispār administratīvajās teritorijās. Noteikti tas turpināsies, un veidosies vēl jauni novadi, jaunas iespējas, bet tagad mēs būsim tiešām radījuši šo iespēju vietējām pašvaldībām - pieņemt šos lēmumus. Šeit nav runa par reģionālajām pašvaldībām, nedz par citām institūcijām. Un arī Eiropas Vietējo pašvaldību harta saka, ka mums šie principi ir jāievēro. Tās ir vietējās pašvaldības. Ja mēs gribam valstī radīt tikai vienu pašvaldību, ar Rīgu centrā, tad mēs varam tā rīkoties.

Paldies.

Sēdes vadītājs. Paldies.

Debatēs vārds deputātam Pēterim Tabūnam.

P.Tabūns (TB/LNNK frakcija).

Cienījamie kolēģi! Ilgi esam ķīvējušies ap šo reformu, un, godīgi sakot, galarezultāts - ja ne čiks, tad tāds pusčiks vien ir iznācis. Rezultāts nu patiešām nav dižs!

Man šī reforma atgādina padomju laiku rīcību, kad sadzina kolhozos un gribēja padarīt laimīgus pret paša gribu.

Arī tagad cilvēkus, pašvaldības, arī tās, kuras ļoti labi strādā un kuras negrib apvienoties šajos dižajos kolhozos, piespiežam. Jā, piespiežam! Ja ne, nopērkam. Nopērkam ar šiem 200 tūkstošiem vai vēl visādi citādi, un tā nav pareiza rīcība. Primārās taču ir pašvaldību iedzīvotāju intereses. Ir taisnība tas, ko saka un raksta Zemnieku savienības ļaudis, šajā gadījumā - Brigmaņa kungs.

Tā nevar rīkoties. Šī reforma varēja turpināties uz brīvprātības principa pamata vēl 10 gadus, un nekas ļauns nebūtu noticis. Kampara kungs saķer galvu… Bet nez kāpēc vajadzīga šāda drausmīga steiga, piespiešana? (No zāles dep. V.A.Krauklis: „15 gadi, kāda steiga?”) Nu nedrīkst taču šādā piespiedu veidā un uzpirkšanas ceļā darīt cilvēkus laimīgus! Es saprotu, tūlīt atsauksies uz Eiropas fondiem, uz to, kādā veidā tos var apgūt - un tā tālāk, un tā joprojām -, un uz visu ko citu, bet šāda rīcība… jūs man varat stāstīt, ko jūs gribat, bet es tajā redzu sadzīšanu kolhozos. Padarīt laimīgus pret pašu gribu - šādi mēģinājumi ir bieži vien bijuši, un nekas prātīgs no tā nav iznācis. Un nekas prātīgs neiznāks arī tagad. Kāpēc jūs piespiežat 33 pašvaldības, kuras nepakļāvās ne uzpirkšanai, ne pierunāšanai, ne piespiešanai, bet iesniedza prasību Satversmes tiesā? Kāpēc jūs tās gribat padarīt laimīgas pret pašu gribu? Vai tas ir pareizi?

Kāpēc jūs neļāvāt tām dzīvot tā, kā viņas uzskata par pareizu? Un nekas ļauns šajā valstī nenotiktu. Jūs man neiestāstīsiet to, ka tāpēc sagrūtu valsts, sagrūtu attīstība un tā tālāk. Muļķības! (Aplausi!)

Sēdes vadītājs. Debatēs vārds deputātam Visvaldim Lācim.

V.Lācis (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Cienījamais Saeimas priekšsēdētāj! Cienījamie kolēģi!

Trīs reizes jau es kāpu šajā tribīnē, vienmēr ar vienkāršiem, īsiem paziņojumiem šajā pašvaldību jautājumā, un arī šoreiz, redzot, ka tomēr debates izvēršas, es uzskatu, ka nevar klusēt. Visas šīs trīs reizes.

Es, 32 gadus (tiešām tādu deputātu ir maz) pavadījis pagastā un būdams pastāvīgā kontaktā ar apkārtējo pagastu iedzīvotājiem, varu teikt, ka es iestājos par to, ka vārds „pašvaldība” jāievēro un jāievēro pašvaldības suverenitāte, jādod šiem cilvēkiem iespēja pašiem veidot savu likteni un pašiem būt tur, kur viņi grib. Tādēļ arī šoreiz es atbalstu ZZS priekšlikumu.

Paldies.

Sēdes vadītājs. Paldies.

Debatēs vārds deputātam Artim Kamparam.

A.Kampars (frakcija „Jaunais laiks”).

Godātais priekšsēdētāja kungs! Kolēģi! Arī es reizi pa reizei - nu, ne mazāk kā divas reizes nedēļā - atrodos ārpus Rīgas un runāju ar pašvaldību cilvēkiem, galvenokārt iedzīvotājiem. Un vai zināt, kas lielum lielo vairākumu šo cilvēku satrauc visvairāk? Šīs reformas nebeidzamība. (No zāles dep. K.Leiškalns: „Pareizi!”) Šīs reformas nespēja kaut ko panākt. Šeit ir jāizdara viens no lēmumiem: vai nu šī reforma loģiskā veidā ir beidzot jāpabeidz, vai jāpasaka cilvēkiem - šīs reformas nebūs, punkts! Piecpadsmit gadus šķērdēti līdzekļi pētījumos, 15 gadus šķērdēti līdzekļi investīcijās, 15 gadus politiskajā tirgū tirgošanās ir notikusi, it kā augstāk turot iedzīvotāju intereses. Kolēģi, jūs ļoti labi zināt, par ko ir runa šobrīd! Šobrīd atsevišķām partijām kaut kādā veidā to politiskās ietekmes bāze tiks izsista no kāju apakšas. (No zāles: „Pareizi!”) Tā ir ļoti vienkārša situācija. Ja mēs uzskatām, ka Latvijā nav vajadzīga reforma, tad nolemsim tā un beigsim mānīt cilvēkus! Pateiksim: „Reformas nebūs! Nevajag!” Ja Tabūna kungs aicina vēl 20 gadus kaut ko reformēt pašas reformēšanas dēļ, tad, manuprāt, tas ir izcils priekšlikums, ko Latvijas cilvēki vienmēr ir noraidījuši.

Kolēģi! Otra lieta, ko es gribētu pateikt. Ja mēs no šīs tribīnes apšaubām, ka Latvija ir parlamentāra valsts un ka Latvijas parlaments ir tas, kas nosaka pašus būtiskākos lēmumus šīs valsts nākotnē, tad, ziniet, šeit man ir ļoti, ļoti lielas pārdomas, vai šie cilvēki, kas šādus pieņēmumus izsaka, tiešām ir lasījuši Satversmi. Manuprāt, tā ir pats pamatu pamats! Ja Ministru kabinets līdz šim nav spējis reformu kvalitatīvi novadīt līdz kvalitatīvām beigām iedzīvotāju interesēs, tad Latvijas Saeima (No zāles dep. K.Leiškalns: „To izdarīs!”) ir tā, kuras pienākums ir to izdarīt - es uzsveru vārdu „pienākums”! -, nevis muļķot cilvēkus, tērēt naudu entos gadus un mēģināt to visu padarīt par nebeidzamu farsu, kolēģi. Vienkārši būsim atbildīgi pret tiem cilvēkiem, kuri jau 15 gadus nezina, kā viņi tālāk dzīvos!

Es biju nesen Degoles pagastā. Šie nabaga cilvēki vairs neinvestē attīstībā, jo viņi nezina, kam tas piederēs nākotnē. Viņi saka, ka viņiem apkure nolaista līdz pēdējam tikai tā iemesla dēļ, ka viņi nesaprot, kāda būs nākotnes Latvijas karte. Ja mēs tā turpināsim vēl 10 gadus, tad būs tā, ka cilvēkiem vairs nebūs nekā.

Nu būsim atbildīgi! Nolemsim šā vai tā, bet pieliksim punktu šai epopejai, kas saucas reforma!

Paldies. (No zāles dep. K.Leiškalns: „Pareizi, Kampar!”)

Sēdes vadītājs. Debatēs vārds deputātam Ventam Krauklim.

V.A.Krauklis (Tautas partijas frakcija).

Cienījamie kolēģi! Ļoti labi, ka mēs šodien par šo jautājumu diskutējam - diskutējam par jautājumu, kas tiešām skar visus iedzīvotājus. Bet es gribu teikt to, ka šajā priekšlikumā ierakstītais, ka Saeimai, pamatojoties uz ieinteresēto pašvaldību domju lēmumiem un ievērojot pašvaldību iedzīvotāju intereses, būtu jāpieņem lēmums… Es piekrītu, ka mums jāpieņem lēmums iedzīvotāju interesēs, bet ne vienmēr pašvaldības domes lēmums sakrīt ar iedzīvotāju interesēm. Es gribu minēt dažus piemērus.

Mums Latvijā ir pašvaldības, kuru administratīvie izdevumi ir vairāk nekā puse no visa pašvaldības budžeta, kur pagastvecis faktiski nosaka visu, kas šajā pagastā notiek, viņa sieva ir izpilddirektore, bet ģimenes locekļi vēl kādos amatos… Un šādā pagastā, kad sāka runāt par reformu, dzīvoja 1000 iedzīvotāju, bet tagad dzīvo 500, jo tur nekas nenotiek. Tur ir ģimenes bizness! Un es gribu teikt to, ka šāda dome, protams, nekad nenobalsos par kaut kādu apvienošanos. Protams, tā nav domes interesēs, bet tā ir iedzīvotāju interesēs - vismaz to atlikušo iedzīvotāju interesēs, kas tur ir palikuši. Un nevajag teikt, ka tas nav demokrātiski!

Ļoti demokrātiskā valsts Dānija savulaik 20 gadus brīvprātīgi mēģināja apvienot savas pašvaldības, un beidzot dāņu parlaments nolēma un izveidoja lielākas, konkurētspējīgākas pašvaldības. Un tagad, pirms dažiem gadiem, viņi veica otro kārtu, jo secināja, ka arī tas mērogs ir par mazu, lai pašvaldība tiešām spētu pati valdīt.

Te pareizi teica: pašvaldība ir tie, kas paši var valdīt! Bet tie, kas var paši valdīt, ir tie, kas spēj sev nopelnīt naudu, nevis dzīvot tikai no pašvaldību izlīdzināšanas fonda, kur lielākā daļa naudas beigās aiziet administrācijas uzturēšanai. (No zāles: „Tieši tā!”)

Tādēļ aicinu neatbalstīt šos priekšlikumus un veidot tādas pašvaldības, kuras spēj pašas valdīt!

Sēdes vadītājs. Paldies.

Debatēs vārds deputātam Visvaldim Lācim, otro reizi.

V.Lācis (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Vēlreiz, cienījamie kolēģi, atbildot uz iepriekšējo Saeimas deputātu runām, uz deputāta Kraukļa runu un arī uz otra deputāta, kas pirms tam runāja no „Jaunā laika”, sacīto, es tomēr gribu izteikt atkal savus argumentus par labu pašvaldību suverenitātei.

Deputāts Krauklis, piemēram, teica, ka mazās pašvaldībās galvenā ieinteresētība ir tam priekšsēdētājam un tiem, kas saņem tās algas. Nu tā taču nav! Es dzīvoju mazā - 800 cilvēciņu pagastā. (No zāles dep. V.A.Krauklis: „Jo paveicās!”) Un, ja šie Vestienas pagasta iedzīvotāji uzskata un nebēdā, un neuztraucas par to, ka tur tādas algas priekšsēdētājam un, teiksim, pārējiem tiek maksātas, tad tā ir viņu daļa! Tur mums nevajag iejaukties. Viņi paši tad taču nav tie cietēji, ja viņi ir ar mieru tās algas maksāt!

Šie argumenti jau daudzreiz ir izskanējuši, ka it kā tā reforma notiek tikai tādēļ, lai, lūk, samazinātu to daudzo pagastu algoto personu ienākumus. Tā tas nav! Atstāsim viņiem vēlreiz to iespēju pašiem pateikt, vai viņi grib maksāt piecas, sešas vai septiņas algas šajā pagastā vai negrib. Tā, lūk, ir tā suverenitāte!

Un otrs. Pirmais runātājs teica, ka, lūk, šī reforma ir iztērējusi 14 miljonus latu un notikusi jau tik daudz gadu. Nu mans spriedums ir tāds: tātad atbildīgi ir tie, kas šo reformu izgudroja, kuras dēļ mēs iztērējām šos 14 miljonus latu, un atbildīgi ir tie neveiksminieki, kas nemācēja šo reformu līdz galam īstenot šo daudzo gadu laikā, bet nav atbildīgi mazo un vidējo, it sevišķi lauku iedzīvotāju, pašvaldību vadītāji un tie cilvēki, kas šajās pašvaldībās dzīvo. (Aplausi.)

Sēdes vadītājs. Paldies.

Debatēs vārds deputātam Pēterim Tabūnam, otro reizi.

P.Tabūns (TB/LNNK frakcija).

Redziet, cik liela vētra sacēlās par to, ka Tabūns pateica skaidri un gaiši. Es saprotu, ka es varu kļūdīties. Es varu kļūdīties, var Brigmaņa kungs kļūdīties, bet vai kļūdās visa Zaļo un Zemnieku savienība? Vai kļūdās tie cilvēki, kas ievēlēja - pamatā no laukiem - Zaļos un Zemniekus, 18 deputātus, Saeimā?

Kampara kungs, tas nozīmē, ka jūs pasakāt, ka mēs visi esam dumji… saprotiet… un jūs - gudrinieks. Pie tam jūs pateicāt tādus vārdus, ka nedrīkst nolemt… Jānolemj ir šā vai tā, bet jānolemj! Vārdu sakot, kas tur iznāks? Kas tur iznāks, tas tad lai arī ir. Bet jāizlemj ir noteikti! Noteikti jāizlemj! Nu tā taču nevar! Lemiet jūs, cik ilgi gribat!…

Mūs kritizē par sliktiem likumiem, bet ir jādiskutē, jāstrīdas, jāpierāda tik ilgi, kamēr likums ir normāls, nevis šā vai tā, Kampara kungs! Šādu un tādu likumu nevar pieņemt! Nedrīkst to pieņemt!

Un tāpēc es kategoriski iesaku savu viedokli, un šis viedoklis nav tikai mans viedoklis, bet ir ārkārtīgi daudzu, simtiem tūkstošu cilvēku viedoklis, arī to 33 pašvaldību viedoklis, kuras prasa Satversmes tiesu. Un tad redzēsim, ko Satversmes tiesa prasīs.

Sēdes vadītājs. Paldies.

Debatēs vārds deputātam Gunāram Laicānam.

G.Laicāns (partijas „Pilsoniskā Savienība” frakcija).

Godātie kolēģi! Es arī meklēju atbildi uz jautājumu, kur tas suns aprakts. Jo sākotnēji doma bija ļoti laba; ir divi likumi - likums par apdzīvoto vietu statusu (1991.gadā) un likums par administratīvi teritoriālo reformu (1998.gadā)… un izveidot no tiem vienu likumu. Sākotnējā doma bija, ka šis likums darbosies pēc reformas. Arī jūs vērojāt šo konstrukciju šim likumprojektam. Tas bija domāts pēc reformas.

Bet kas notika? Lūk, viss ir atkarīgs no tā, kā trešajā lasījumā tiks iesniegts priekšlikums par to, kā šis likums stāsies spēkā. Jo mēs jau pirmajā lasījumā nobalsojām, ka atceļam pamatlikumu - reformas pamatlikumu. Deviņus mēnešus pirms reformas atceļam pamatlikumu - Administratīvi teritoriālās reformas likumu! Atceļam!

Otrkārt. Protams, būs arī priekšlikums trešajā lasījumā, ka mēs atceļam Ministru kabineta 2006.gada 28.jūnija noteikumus Nr.478. - atcerieties! -, kuri tagad paredz 103 novadus un 9 republikas pilsētas.

Un tad mums ir jautājums, uz kuru es gribu saņemt atbildi: kādā veidā trešajā lasījumā Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrija, jo šā likuma konstrukcija to pasaka, iesniegs nevis karti, bet sarakstu un cik būs… Nē, Kampara kungs, nav runa… Reforma būs, neuztraucieties! Kā sacīt, guliet mierīgs, jo būs reforma!… Bet ir jautājums: vai trešajā lasījumā iesniegtajā kartē būs 103 vai būs 30 novadi? Tur būs tikai saraksts, jo arī šis likumprojekts paredz, ka tikai 3-4 gados šī ministrija šīs robežas aprakstīs.

Tātad pirmais jautājums: vai… un jums, Saeimai… Tas ir labi, un tā mēs arī sākumā domājām, ka ir pareizi, ka Saeima apstiprina. Tā bija ļoti laba doma! Bet pēc reformas! Un jums trešajā lasījumā būs jāceļ roka vai jānospiež poga par to, ka Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrija iesniegs jums sarakstu bez kaut kādas apspriešanas.

Lūk, tur ir tā problēma! Un te ir tas nabaga suns, par ko es sākumā runāju, - kā izbēgt no Satversmes tiesas? Atdevām Abreni, pēc tam Satversmes tiesa… Tagad atkal - šīs 33 pašvaldības, kas nelocījās nekādos vējos, pieņēma sākotnējo lēmumu, nesaņēma 200 tūkstošus, atbalstu ieguva no deputātiem, no iedzīvotājiem… Nu, kā es vienmēr saku, - šīs 33 pašvaldības būs „jaņos”.

Paldies. (No zāles dep. K.Leiškalns: „Bet kas ir suns - pašvaldība vai Satversmes tiesa?”)

Sēdes vadītājs. Paldies.

Debatēs vārds deputātam Dzintaram Rasnačam.

Dz.Rasnačs (TB/LNNK frakcija).

Godātie kolēģi no Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas! Mēs taču paši braucām uz Lietuvu pārliecināties par šo administratīvi teritoriālo reformu. Lietuvieši to varēja izdarīt vienā dienā. Mēs velkam kaķi aiz astes 15 gadus. Nu atvainojiet! Šī situācija… šī situācija, kas ir Lietuvā šodien… Protams, viņi veic zināmas korekcijas pēc tās reformas, kas tika veikta vienā dienā, bet viņi to ir izdarījuši.

Un, atklāti runājot, tas, kas šobrīd notiek, man ļoti atgādina… Savulaik bija tāda multiplikācijas filma par behemotu, kurš baidījās no potēm. Ziniet, šī situācija man ļoti atgādina šo multfilmu.

Paldies.

Sēdes vadītājs. Debatēs vārds reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministram Edgaram Zalānam. (No zāles dep. K.Leiškalns: „Bet ātri, Zalān!” Dep. S.Āboltiņa: „Minūte!”)

E.Zalāns (reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrs).

Vēl viena minūte ir, augsti godājamie deputāti… Paldies.

Patiesībā es tikai par divām lietām gribēju pateikt: viena ir brīvprātība, ar ko diezgan daudzi manipulē, un otra ir šīs pašvaldības iedzīvotāju intereses.

Mums brīvprātība ir bijusi, kā jau te vairāki deputāti minēja, pietiekami ilgi - 15 gadus, ir bijis paralēli ļoti garš konsultāciju process. Tā nav bijusi tāda vienkārša brīvprātība… diezgan neorganizēta… Process ir bijis organizēts, esam gājuši tam cauri, un šeit ir jautājums par to, vai Saeima spēj paveikt pāreju no bezatbildības uz atbildību un tiešām pieņemt šo lēmumu. Šajā punktā es pilnīgi atbalstu Kampara kungu. Un jāpasaka arī tas, ka šis Kampara kunga un atbildīgās komisijas priekšlikums par kritērijiem ir vistuvākais tam visnopietnākajam projektam, kurš bija izstrādāts 2000.gadā par reformu. Tieši no kritēriju viedokļa!

Otra lieta par šo pašvaldību iedzīvotāju viedokli ir tāda, ka pašreizējais likums paredz, ka pašvaldību vadītājiem ir jāskaidro saviem iedzīvotājiem apvienošanās process. Diemžēl tie pašvaldību vadītāji, kuri ir pret reformu, lielā mērā šo likumu skaidro tikai no vienas puses un saka, ka viss būs sliktāk. Protams, ar tādu retoriku nekāda normāla apvienošanās nav panākama. Un patiesībā šīs iedzīvotāju intereses bieži vien tiek jauktas, kā man ar nožēlu jāsecina, - es esmu ticies ar ļoti, ļoti daudziem pašvaldību vadītājiem - …tās tiek jauktas ar pašvaldību vadītāju interesēm, kas domā par saviem amatiem un savu krēslu.

Es arī varu pateikt vienu piemēru par teritoriju, kurai diezgan tuvu dzīvoju, - tas ir Alsungas pagasts, tāpēc es diezgan droši - par 90 procentiem - varu pateikt: ja Alsungas pagasts, uz kura iedzīvotāju interesēm šobrīd atsaucas, paliks viens pats, tad pēc 3-4 gadiem šie paši iedzīvotāji teiks, ka viņi to ļoti nožēlo, jo patiesībā viņiem Kuldīgas novadā ir daudz lielākas attīstības iespējas nekā vienā atsevišķā pagastā.

Tādēļ es aicinu neatbalstīt šo priekšlikumu un tomēr nonākt pie tā, ka mēs varam lemt par kritērijiem un arī par karti kopumā… ka jūs varat nolemt par karti kopumā šeit - Saeimā.

Paldies.

Sēdes vadītājs. Godātie kolēģi! Ir pienācis laiks pārtraukumam. Ņemot vērā to, ka ir pieteikušies vēl divi debatētāji, acīmredzot debates mēs turpināsim pēc pārtraukuma. Lūdzu zvanu reģistrācijai! Reģistrēsimies ar balsošanas kartēm!

Kamēr tiek apkopoti reģistrācijas rezultāti, vārds paziņojumam deputātam Oskaram Spurdziņam.

O.Spurdziņš (Tautas partijas frakcija).

Cienījamie kolēģi! Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas sēde notiks pēc 5 minūtēm komisijas telpās.

Sēdes vadītājs. Vārds reģistrācijas rezultātu nolasīšanai Saeimas sekretāra biedram Andrejam Klementjevam.

A.Klementjevs (9.Saeimas sekretāra biedrs).

Paldies.

Augsti godātie deputāti! Nav reģistrējušies: Inta Feldmane, Andris Bērziņš (LPP/LC), Aigars Štokenbergs, Boriss Cilevičs, Ingrīda Circene, Ina Druviete, Dzintars Jaundžeikars, Jānis Klaužs, Visvaldis Lācis, Leopolds Ozoliņš, Aigars Kalvītis, Karina Pētersone, Anta Rugāte un Inese Šlesere.

Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītājs. Paldies.

Pārtraukums līdz pulksten 13.30.

Sēdi vada Latvijas Republikas 9.Saeimas priekšsēdētājs

Gundars Daudze.

Godātie kolēģi! Lūdzu, ieņemiet vietas! Turpināsim Saeimas sēdi.

Es atgādinu, ka mēs šobrīd skatām darba kārtības 24.punktu - likumprojektu „Administratīvo teritoriju un apdzīvoto vietu likums” otrajā lasījumā.

Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas vārdā par šo likumprojektu referē deputāts Oskars Spurdziņš, un mēs pirms pārtraukuma pārtraucām debates. Šobrīd debatēs vārds deputātam Ingmāram Līdakam.

I.Līdaka (ZZS frakcija).

Cienījamie kolēģi! Es tā mazliet neizprotu Tautas partijas milzīgo uztraukumu un rūpi, ka varbūt tomēr Brigmaņa kunga priekšlikums netiks pieņemts.

Patiesībā jau Zalāna kungs lieliski pateica, ka daža pašvaldība ļoti rūgti nožēlos, ka nebūs apvienojusies, nebūs lielāka novada sastāvā. Taču man atkal šķiet tā: nu kāpēc gan Zalāna kungs tā nožēlo? Vai viņš būtu tik labs cilvēks? Vai viņam tik ļoti rūpētu šo nepaklausīgo pašvaldību iedzīvotāju liktenis? Nu droši vien jau ne. Un līdz ar to, tā kā es nesaskatu tādu variantu, ka šī jauno novadu karte būtu kaut kas galīgs, klintī iecirsts un nemaināms, tad es te neredzu šķēršļus. Lai paliek šīs mazās pašvaldības, kuras negrib apvienoties, tām nāksies nožēlot. Iedzīvotāji redzēs, ka lielie novadi dzīvo daudz labāk. Tad nu šie iedzīvotāji, protams, izdarīs pareizu izvēli nākamajās pašvaldību vēlēšanās vai varbūt aiznākamajās, ievēlēs tādus savus priekšstāvjus, kuri pēc tam nobalsos par vēlmi apvienoties lielā novadā. Es šeit neredzu nekādu problēmu.

Un līdz ar to, protams, arī man Brigmaņa kunga ierosinājums šķiet daudz, daudz pieņemamāks, jo, ja nu mēs pieņemam, ka pašvaldību iedzīvotāji ir kā tādi mazi bērni, kuri neizdarīs pareizo secinājumu, kamēr nebūs, teiksim, mēli vai roku pielikuši pie krāsns durtiņām, nu tad ļausim viņiem pielikt šo roku pie karstām plīts durtiņām, apdedzināties un pēc tam pieņemt pareizo lēmumu!

Paldies.

Sēdes vadītājs. Paldies.

Debatēs vārds deputātam Guntim Eniņam, otro reizi.

G.J.Eniņš (ZZS frakcija).

Cienītie kolēģi! Es esmu tādu garāku mūžu dzīvojis un piedzīvojis trīs atbrīvošanas. Pirmā atbrīvošana bija 1940.gadā. Bet ceturto reizi es atbrīvojos pats kopā ar savu tautu 1991.gadā. Un es domāju, ka no šā brīža mēs esam brīvi, mēs varam, kā gribam… izstāties no kolhoza… kas gribēja, palika kolhozā. Varēja… drīkstēja bez bailēm izstāties no partijas un dibināt jaunas partijas, biedrības dibināt. Tā ir tā brīvība, ka cilvēks var darīt, kā grib, pats izlemt, ar ko savienoties un no kā atvienoties.

Bet šodien es sāku šaubīties, vai tā brīvība ir tāda īsta brīvība, un man jāturpina tas, ko teica kolēģis Ingmārs Līdaka… Nu, ja tu esi… ja tas ir sliktāks ceļš, tad dzīve to parādīs. Un es nedaudz brīnos arī par „Jauno laiku”, bet, ja es tā labi padomāju, tad es nebrīnos. Nu, tur ir ļoti simpātiski, zinoši cilvēki Sociālo un darba lietu komisijā, viņi tās lietas saprot. Bet viņi ir rīdzinieki! (No zāles dep. K.Leiškalns: „Kampars jau nav nekāds rīdzinieks!”) Nu tātad - ko var aktieri un diktori, un kultūras darbinieki, ko viņi… Es atvainojos, cienījamās kundzes, jūs tomēr neorientējaties jautājumos par lauku dzīvi tā. Ļaujiet saprast… Tomēr zemnieki ir tuvāki laukiem, tomēr viņi vairāk saprot. Es, lai gan esmu rīdzinieks, visas savas brīvās dienas esmu pavadījis laukos un arī tās lietas daudzmaz saprotu. Te Zalāna kungs sacīja draudoši, ka Alsunga pēc diviem trim gadiem nožēlošot, ka nav iestājusies. Kāpēc viņai jānožēlo? Kāpēc tāds uzstādījums? Kāpēc šī reforma nevar turpināties savā attīstībā? Kāpēc ir viens tāds bļāviena gads, un viss cauri? Un ja reforma nav 15 gadus… pārmet mums, ka, redziet, 15 gadus… kuri te nu vainīgi ir… nu, slikti tad tā reforma ir veidota…

Sēdes vadītājs. Eniņa kungs, jūsu runas laiks ir beidzies!

G.J.Eniņš. …slikti par to aģitēts. Tātad tai jāturpinās sakarīgi un uz brīvprātības pamatiem, uz brīvības pamatiem.

Aicinu atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Paldies.

Debatēs vārds deputātam Paulam Putniņam.

P.Putniņš (ZZS frakcija).

Godāto priekšsēdētāj! Godātie kolēģi un cienītās kolēģes!

Kamēr mēs no vienas vai otras frakcijas runājam konstruktīvi un argumentējam savu pārliecību, tikmēr viss ir labi. Bet es satrūkos tajā brīdī, kad Kampara kungs šeit tribīnē stāvēja. Un es pēkšņi ieraudzīju divas ideoloģijas. Kampara kungs, ja jūs pārstāvat „Jauno laiku”, tas ir diezgan briesmīgi! Jo jūs faktiski pateicāt tādu domu, ka reformu vajagot nogrūst stūrī, jo visiem ir apnicis, visi domā, ka tik kā nebūt ātrāk galā nonākt. Tieši tā jūs teicāt. Un tā ir briesmīga ideoloģija.

Un Brigmaņa kunga priekšlikumā (es vēl starpbrīdī pārlasīju) ir ļoti konstruktīvi salikts viss, kas ir nepieciešams. Mums ir jāvedina cilvēki domāt, jāvedina cilvēki izvēlēties, uzņemties atbildību. Ne vienmēr iznāks no tā lietišķs, labs rezultāts. Bet mēs stāvam pavisam citā ideoloģijā attiecībā pret savu sabiedrību, attiecībā pret savu tautu.

Kolēģi! Domājiet paši par to, jo tas tā negaidīti parādījās mūsu Saeimā, mūsu parlamentā, - divi šādi domu gājieni. Es negribu te pat pieskarties… Zalāna kungs ir amatpersona, augsta, un viņa draudus šīm mazajām pašvaldībām, kuras pašas izdarījušas savu izvēli, es negribu komentēt… Tās, kas Satversmes tiesā meklē palīdzību, tās 34… Bet tomēr tā ir sava doma. Varbūt kādreiz tā būs arī kļūdaina, bet tā ir sava doma, sava pārliecība. Un tas mums jāstimulē un jāvedina cilvēki domāt un uzņemties atbildību pašiem.

Paldies.

Sēdes vadītājs. Paldies.

Debatēs vārds deputātam Augustam Brigmanim, otro reizi.

A.Brigmanis (ZZS frakcija).

Paldies tiem kolēģiem, kas savās uzrunās atbalstīja manu priekšlikumu. Paldies tiem kolēģiem arī par kritiku.

Es gribētu runāt galvenokārt tikai par vienu lietu - kliedēt vienu mītu, ko šīs reformas piekritēji izvirza bezmaz kā stūrakmeni. Lūk, ir tie ļaunie pašvaldību vadītāji, kas grib sēdēt un pie saviem mīkstajiem krēsliem turēties, un ir tā apmātā tauta, kuras viedoklis, kā saka, netiek ņemts vērā. Ka tie grib iet uz šo saulaino tāli. Ka, lūk, viņi grib iet iekšā tajos lielajos novados, bet tie ļaunie pašvaldību vadītāji ir tie, kas viņiem neļauj šo izvēli izdarīt.

Un, lai man neļautu sameloties, šeit ir Gunārs Laicāns. Mēs ar viņu kopā bijām Vecumniekos. Un es uzdevu šo jautājumu… Zalāna kungs, man uz galda ir no Priekuļiem un no Amatas vairāki tūkstoši iedzīvotāju parakstu - kā šobrīd pieņemts runāt, ar visiem personas kodiem. Es prasu: „Zalāna kungs, ja es šo sarakstu jums nolikšu priekšā, jūs ņemsiet vērā šo pašvaldību viedokli?” Ko atbildēja Zalāna kungs? Skaidri un saprotami: „Nē! Nē!” Tātad ne jau tie iedzīvotāji tur kaut ko viņam izšķir, nedz arī to izšķir šo pašvaldību viedoklis. Galvenais ir tas: tikai dūrei ir spēks, un tikai balsošanas mašīnai ir spēks.

Kolēģi, es gribu pateikt skaidri un gaiši. Vēlreiz paldies par jūsu viedokli, par jūsu domām. Būsim saprātīgi, lemsim par to, kā mums tālāk dzīvot! Lūdzu, atbalstiet šo priekšlikumu, kas ietver sevī brīvprātības principu novadu veidošanā! (Aplausi.)

Sēdes vadītājs. Paldies.

Debatēs vārds deputātam Dzintaram Ābiķim, otro reizi.

Dz.Ābiķis (Tautas partijas frakcija).

Cienījamie kolēģi! Cienījamais Lāča kungs! Pasakiet man, kas ir pašvaldības neatkarība! Jūs teicāt, ka pašvaldībām ir jābūt suverēnām. Mēs esam - es vēlreiz atkārtoju! - vienota valsts. Un Brigmaņa kungam es saku: protams, es ticu, ka tā nebūs, bet pieņemsim, ka jums atnesīs 4000 Zilupes iedzīvotāju parakstus, ka viņi vairs nevēlas būt šinī administratīvi teritoriālajā vienībā, ko sauc par Latviju. Un arī tad jūs to ņemsiet vērā? Tā ka komisijas priekšlikumā ir sabalansētas pašvaldības iedzīvotāju intereses un valsts intereses, kuras, nedod Dievs, kādā atsevišķā gadījumā var atšķirties.

Sēdes vadītājs. Paldies. Debates beidzam.

Vai komisijas vārdā deputāts Spurdziņš vēlas ko piebilst?

O.Spurdziņš. Kolēģi, par dažām lietām. Šeit jau nav runa par bailēm vai atvienošanos. Šeit ir runa par principiem. Un komisija tomēr vairāk atbalstīja to principu, ko piedāvāja Kampara kungs. Mēs to juridiski precizējām. Tas ir princips, ka novadu administratīvo teritoriju nosaka Saeima, likumdevējs mūsu valstī, un dara to pēc atbilstošiem kritērijiem, kādi ir; tie nav vis, kā Brigmaņa kungs teica, mistiski, bet tie ir daudzus gadus debatēti, analizēti un zinātniski pierādīti. Pēc tiem tad Saeima to arī nosaka, ņemot vērā pašvaldību vēlmes, jo ir arī izņēmuma gadījumi valstī, kā jūs saprotat. Tādēļ jāskata ir 11., 12., 13. un 14.priekšlikums kopumā.

Atbilde Čepānes kundzei. Nē, mēs tā nedomājam! Jo arī jūs jau ļoti labi zināt, bet maldināt klausītājus, ka Satversmes tiesa izskata… Bet izskata ne jau to, vai būt novadiem vai ne, bet to, vai ir ievērota procedūra šo novadu veidošanā. Par to jau ir runa!

Kas attiecas uz to suni, Laicāna kungs. Tas suns jau piecpadsmit gadu laikā ir sācis smirdēt diemžēl.

Es aicinu neatbalstīt deputāta Brigmaņa priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par 11. - deputāta Augusta Brigmaņa priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 27, pret - 39, atturas - 14. Priekšlikums nav atbalstīts.

Godātie kolēģi! Saeimas Prezidijs ir saņēmis 11 deputātu parakstītu iesniegumu ar lūgumu pēc balsojuma par 11.priekšlikumu nolasīt balsojuma rezultātus.

Rezultātu nolasīšanai vārds Saeimas sekretāra biedram Andrejam Klementjevam.

A.Klementjevs (9.Saeimas sekretāra biedrs).

Labdien, augsti godātie deputāti!

Balsojuma motīvs ir 11.priekšlikums: „par” nobalsoja 27 deputāti - Andris Bērziņš (ZZS), Guntis Blumbergs, Vilnis Edvīns Bresis, Augusts Brigmanis, Valērijs Buhvalovs, Vladimirs Buzajevs, Ilma Čepāne, Gundars Daudze, Guntis Jānis Eniņš, Pēteris Hanka, Sandra Kalniete, Andis Kāposts, Gunārs Laicāns, Visvaldis Lācis, Ingmārs Līdaka, Miroslavs Mitrofanovs, Jakovs Pliners, Pauls Putniņš, Anna Seile, Juris Sokolovskis, Dagnija Staķe, Jānis Strazdiņš, Kārlis Šadurskis, Viktors Ščerbatihs, Staņislavs Šķesters, Pēteris Tabūns un Gunārs Upenieks.

„Pret” nobalsoja 39 deputāti - Valērijs Agešins, Dzintars Ābiķis, Māris Ārbergs, Aija Barča, Uldis Briedis, Juris Dalbiņš, Jānis Dukšinskis, Jānis Eglītis, Inta Feldmane, Sergejs Fjodorovs, Aleksandrs Golubovs, Māris Grīnblats, Dzintars Jaundžeikars, Jānis Klaužs, Ivans Klementjevs, Vents Armands Krauklis, Māris Kučinskis, Jānis Lagzdiņš, Kārlis Leiškalns, Leons Līdums, Anatolijs Mackevičs, Aleksandrs Mirskis, Sergejs Mirskis, Vineta Muižniece, Vitālijs Orlovs, Vaira Paegle, Raimonds Pauls, Dzintars Rasnačs, Ivans Ribakovs, Artūrs Rubiks, Anta Rugāte, Oskars Spurdziņš, Jānis Šmits, Aigars Štokenbergs, Dainis Turlais, Jānis Tutins, Jānis Urbanovičs, Nils Ušakovs un Ērika Zommere.

Atturējās 14 deputāti - Solvita Āboltiņa, Silva Bendrāte, Juris Dobelis, Sergejs Dolgopolovs, Uldis Ivars Grava, Valdis Ģīlis, Artis Kampars, Arturs Krišjānis Kariņš, Andrejs Klementjevs, Sarmīte Ķikuste, Atris Pabriks, Imants Valers, Dzintars Zaķis un Ausma Ziedone-Kantāne.

Paldies.

Sēdes vadītājs. Paldies.

Turpinām ar 12.priekšlikumu.

Vārds Oskaram Spurdziņam.

O.Spurdziņš. 12. - deputātu Šķestera un Kāposta priekšlikums. Neguva Saeimas komisijas atbalstu.

Sēdes vadītājs. Sākam debates.

Vārds deputātam Staņislavam Šķesteram. Šķestera kungs nevēlas debatēt… Jūs prasāt balsojumu? Šķestera kungs lūdz balsojumu par 12.priekšlikumu. Lūdzu zvanu! Balsosim par 12. - deputāta Šķestera un deputāta Kāposta priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 19, pret - 40, atturas - 18. Priekšlikums nav atbalstīts.

O.Spurdziņš. 13. - deputāta Kampara kunga priekšlikums. Ir daļēji atbalstīts un iestrādāts komisijas priekšlikumā - 14.priekšlikumā.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

O.Spurdziņš. 14. - ir Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšlikums. Tas tika atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst… Es atvainojos, Šķestera kungs vēlas runāt par 14.priekšlikumu.

Sākam debates. Debatēs vārds deputātam Staņislavam Šķesteram.

S.Šķesters (ZZS frakcija).

Augsti godātais priekšsēdētāj! Cienījamie kolēģi! Šis faktiski ir ļoti nozīmīgs priekšlikums, jo šeit, kā jau es minēju iepriekš un kā teica arī kolēģi, jautājums ir par kritērijiem, pēc kādiem veidojas novadu administratīvās teritorijas. Ja 8.pants stājas spēkā ar likuma spēkā stāšanās dienu, tad automātiski visi šie kritēriji attieksies uz jau esošajiem vai arī uz tiem novadiem, kuri tiks izveidoti.

Mēs nevarētu piekrist šiem kritērijiem. Kā es jau minēju, šeit noteikumus nedrīkstētu mainīt spēles laikā. Pašvaldības, izveidojot novadus, pamatojās uz Administratīvi teritoriālās reformas likumu, kur šādi kritēriji vispār nebija iekļauti. Un tāpēc 8.panta trešais, ceturtais un piektais punkts nav atbalstāms, jo tādā veidā mēs faktiski pārskatām visu jau esošo Ministru kabinetā apstiprināto karti. Un tātad reāli… Mēs skatījāmies komisijā: tad, kad bija šis kritērijs vēl augstāks no ministrijas puses - ka šo iedzīvotāju skaits var būt mazāks nekā 5000 -, tādas kopumā vēl bija 28 pašvaldības... Tie ir jau uz šodienu izveidotie novadi, kuri pēc šiem kritērijiem vairs nevarētu būt novadi.

Un vēl viens jautājums, ja runājam par šiem iedzīvotājiem. Tur, 3.punktā, arī ir pateikts - 4000 pastāvīgo iedzīvotāju. Īsti arī nav skaidrs, kas ir tie pastāvīgie iedzīvotāji. Mums ir pilsoņi, nepilsoņi un citas kategorijas... Nu labi, tā ir tehniska kategorija, es saprotu, to var labot.

Otra lieta. 4.punktā ir pateikts, ka šajā administratīvajā teritorijā ir ciems, kurā ir vairāk nekā 2000 pastāvīgo iedzīvotāju, vai pilsētas. Tad arī šis kritērijs, ka 2000… šodien, skatot jau esošo karti, nerunāsim par tām pašvaldībām, kuras ir Satversmes tiesā iesniegušas pieteikumu… tad reāli šīs daudzās pašvaldības neiztur šo kritēriju.

Un trešais - attāluma kritērijs, ka infrastruktūras centram jāatrodas... ka šis rādiuss nepārsniedz 50 kilometrus. Faktiski arī šis kritērijs, es domāju, nav ņemams nopietni, jo faktiski tiek piemērots šis kritērijs tieši esošajai situācijai, ja mēs saglabājam, teiksim, to, ka ir šie 4000 iedzīvotāju un 2000 iedzīvotāju ciemi.

Tātad, es domāju, šie kritēriji nav pieņemami, tie jāizņem no likuma ārā. Taču, ja mēs tomēr gribam ieviest šos kritērijus, tad tie varētu stāties spēkā pēc jaunajām pašvaldību vēlēšanām, pēc 2009.gada 6.jūnija, un reāli tad veidot jau tos jaunos novadus, kur pašvaldības gribēs apvienoties; teiksim, varētu pieņemt varbūt šādus kritērijus vai arī citus kritērijus, bet uz šo periodu mēs šo pantu nevarētu atbalstīt. Mēs jūs lūgtu, kolēģi, arī neatbalstīt šo pantu... šo priekšlikumu.

Paldies.

Sēdes vadītājs. Paldies.

Debatēs vārds deputātam Visvaldim Lācim.

V.Lācis (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Cienījamais priekšsēdētāja kungs! Es lūdzu jūs tomēr neteikt, ka es nerunāju par lietu, jo es runāšu par lietu. Šoreiz es runāšu ļoti īsi. Es atgādināšu, ka 2006.gadā, kad es šeit, būdams galīgi jauns deputāts, ienācu, es aizstāvēju „Jauno laiku” tajā sakarā, ka viņi bija ar mieru ieiet valdībā, bet viņi teica: “Mēs pieturamies pie viena principa.” Un tikai tas bija šķērslis, bet prese un visi pārējie, arī kolēģi šeit, Saeimā, darīja ļoti nepareizi - uzbruka „Jaunajam laikam”. Bet tā taču ir ļoti laba lieta, ja vispār politiskajai partijai ir pastāvīgs princips!

Un šoreiz atkal es nāku tribīnē, lai atbalstītu Staņislava Šķestera priekšlikumu. Un atkal prese pārmet, sevišķi spēcīgi šoreiz pārmet Zemnieku savienībai, ka, lūk, viņi grib gāzt valdību, viņi iespītējas, it kā nebūtu neviena motīva, lai tā dēvētā laucinieku partija aizstāvētu lauku iedzīvotāju intereses. Un arī šajā Šķestera runā es saskatu - vērtēju to kā laucinieks, kā īsts laucinieks - nu, Šķesters vēl ilgāk ir nodzīvojis pagastā nekā es -, ka Zemnieku savienība nemaz citādāk nevar rīkoties: viņiem ir princips, viņi aizstāv lauku intereses, un viņiem tas jādara. Un šajā gadījumā, saprazdams, ko Šķesters saka, es esmu kopā ar viņiem un atbalstu Šķestera priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Paldies.

Debates beidzam. Vai komisijas vārdā deputāts Spurdziņš vēlas ko teikt?

O.Spurdziņš. Jā. Es vēlos piebilst, ka komisija patiešām ļoti rūpīgi sagatavoja šo priekšlikumu, tas ir viens noslēgts priekšlikums šajā koncepcijā. Un komisijas vairākums pieņēma šo redakciju. Bet Šķestera kungs nepateica līdz galam, 4.punktā ir arī izņēmuma gadījumi atrunāti. Kā jau es minēju savā iepriekšējā uzstāšanās reizē, protams, komisija saprot Latvijas situāciju, redz Latvijas karti šodien un tāpēc piedāvā arī izņēmuma gadījumus Saeimai, bet tas, nepārprotami, ir jādara Saeimai - mūsu valsts likumdevējam.

Paldies. Un es lūdzu akceptēt 14. - Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas pārdomāto priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par 14. - Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 56, pret - 20, atturas - 3. Priekšlikums atbalstīts.

O.Spurdziņš. 15. - deputātu Šķestera un Kāposta priekšlikums. Daļēji atbalstīts un iestrādāts 17.priekšlikumā.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

O.Spurdziņš. Juridiskā biroja 16.priekšlikums arī ir daļēji atbalstīts un iestrādāts 17. - atbildīgās komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

O.Spurdziņš. 17. - Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšlikums. Ir guvis atbalstu.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

O.Spurdziņš. Deputātu Šķestera un Kāposta 18.priekšlikums ir daļēji atbalstīts, to iestrādājot 34.priekšlikumā.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

O.Spurdziņš. Tieslietu ministrs Gaidis Bērziņš 19.priekšlikumā guva komisijas atbalstu.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

O.Spurdziņš. Tieslietu ministra Bērziņa 20.priekšlikums ir daļēji atbalstīts, iestrādājot to 21. - atbildīgās komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

O.Spurdziņš. Savukārt 21. - atbildīgās komisijas priekšlikums - ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

O.Spurdziņš. Arī reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministra Zalāna 22.priekšlikums guva atbalstu. Tas ir daļēji atbalstīts un precizēts komisijas 23.priekšlikumā.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

O.Spurdziņš. Tātad 23. - komisijas priekšlikums - ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

O.Spurdziņš. Tieslietu ministra Bērziņa 24.priekšlikums tika daļēji atbalstīts, to iestrādājot 26. - komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

O.Spurdziņš. Līdzīgi arī ministra Zalāna kunga 25.priekšlikums tika atbalstīts, to iestrādājot 26.priekšlikumā.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

O.Spurdziņš. 26. - komisijas priekšlikums - guva atbalstu.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

O.Spurdziņš. Ministra Bērziņa kunga 27.priekšlikums daļēji atbalstīts, to iestrādājot 28. - komisijas priekšlikumā, kas ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

O.Spurdziņš. 29. - tieslietu ministra Bērziņa kunga priekšlikums. Neguva komisijas atbalstu.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

O.Spurdziņš. Ministra Zalāna kunga 30.priekšlikums daļēji atbalstīts, to iestrādājot 31. - komisijas priekšlikumā, kas guva atbalstu.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

O.Spurdziņš. Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministra Zalāna viedoklis daļēji atbalstīts 32.priekšlikumā un iestrādāts 34. - komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

O.Spurdziņš. Tāpat arī Bērziņa kunga 33.priekšlikums daļēji atbalstīts, to iestrādājot komisijas 34., atbalstītajā, priekšlikumā.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

O.Spurdziņš. 35. - reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministra priekšlikums. Daļēji atbalstīts, to iestrādājot 36. - komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

O.Spurdziņš. 36. - komisijas priekšlikums - guvis atbalstu.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

O.Spurdziņš. Juridiskā biroja 37.priekšlikums ir daļēji atbalstīts un iestrādāts 38. - komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

O.Spurdziņš. Tas ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

O.Spurdziņš. Atbalstīts arī 39. - deputāta Kampara kunga priekšlikums.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

O.Spurdziņš. Atbalstīts arī Juridiskā biroja 40.priekšlikums.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

O.Spurdziņš. Un 41. - Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšlikums.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

O.Spurdziņš. Atbalstu guva arī Juridiskā biroja 42.priekšlikums.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

O.Spurdziņš. Netika atbalstīts deputātu Šķestera un Kāposta 43.priekšlikums.

Sēdes vadītājs. Sākam debates. Debatēs vārds deputātam Staņislavam Šķesteram.

S.Šķesters (ZZS frakcija).

Cienījamie kolēģi! Šis priekšlikums ir saistīts ar pašvaldību budžetiem, jo, izveidojot jaunos novadus, faktiski novados iekļāvās pagasti vai arī pilsētas ar dažādu finansiālo stāvokli, dažādiem budžetiem. Vienas pašvaldības saņem atbalstu no pašvaldību izlīdzināšanas fonda, un ir pašvaldības, kuras dotē… kuras iemaksā šajā fondā. Ir arī šī vidējā zona, kur pašvaldības, kuras ne maksā, ne ņem no šā pašvaldību izlīdzināšanas mehānisma.

Tāpēc šis priekšlikums ir tāds, lai nepasliktinātu situāciju budžetos šajos jaunajos novados. Mūsu priekšlikums ir šāds: ja pēc novada pašvaldības izveidošanas tās budžeta ieņēmumi ir mazāki nekā novadu veidojošo pašvaldību budžetu summa novada izveidošanas gadā, tad turpmākajos gados novada pašvaldībai Ministru kabineta noteiktā kārtībā piešķir dotāciju šīs starpības izlīdzināšanai. Tāpēc tas ir domāts, lai nepasliktinātu esošo situāciju pašreiz šajās teritorijās, jauno novadu teritorijās. Un, es domāju, kamēr nav pieņemts jaunais pašvaldību finanšu izlīdzināšanas mehānisms, būtu jāpastāv tādai kārtībai, ka šīs teritorijas arī tīri finansiāli nezaudē.

Es lūgtu atbalstīt mūsu priekšlikumu… 43.priekšlikumu.

Paldies.

Sēdes vadītājs. Paldies.

Debatēs vārds deputātam Artim Kamparam.

A.Kampars (frakcija „Jaunais laiks”).

Godātais priekšsēdētāja kungs! Cienītie kolēģi! Šī ir tā situācija, kad Šķestera kungam ir absolūta taisnība. Tātad mēs labi zinām, ka pamatmērķis reformai ir tiešām un pēc būtības uzlabot iedzīvotāju situāciju - pakalpojumu pieejamību jaunajos novados. Un, ņemot vērā to, ka novadi ir dažādi un ka kopā reizēm ar pilsētām, kuras šobrīd maksā izlīdzināšanas fondā un kurām tiks pievienotas varbūt vairākas pašvaldības, kas šobrīd tiešām varbūt nav ar tik lielu rocību, tad kopumā kāds varbūt būs tiešām liels zaudētājs. Un es esmu dziļi pārliecināts, ka tām pilsētām, kuras šobrīd uzņemas šo ļoti smago lomu, teiksim, veidot lielus, spēcīgus novadus, šo pilsētu iedzīvotājiem nevajag būt ķīlniekiem un nevajag būt tiem, kuri no reformas zaudē.

Līdz ar to, godātie kolēģi, šis princips, ka pēc reformas jaunajiem novadiem ieņēmumi nevar būt mazāki kā pirms reformas novadu pašvaldību ieņēmumu summa, ir absolūti atbalstāms. Vienīgi šajā situācijā, balstoties uz Juridiskā biroja argumentiem, tiešām šī nav īstā vieta, kur to minēt.

Tas, ko es gribētu no Saeimas augstās tribīnes teikt: manuprāt, šis princips ir viens no pašiem galvenajiem priekšnosacījumiem, lai reforma veiksmīgi turpinātos. Un mēs zinām, ka viens no svarīgākajiem likumiem, kurš vēl būtu Saeimā jāizskata saistībā ar reformu, ir Pašvaldību finanšu izlīdzināšanas likums. Un šī nu ir tā vieta, kur mums gan ministrija, gan arī citi pārstāvji apsolīja, ka šis princips tiks iestrādāts.

Tātad, ticot šo augsto amatpersonu solījumiem, ka šis princips tiks iestrādāts atbilstošajos likumos, tiešām varbūt šeit, šajā likumā, tas nav īsti atbalstāms, bet princips kā tāds ir absolūti pareizs un vajadzīgs, kolēģi. Es ļoti, ļoti ceru, ka, atgriežoties pie šā likuma, kas pie mums drīz tiks izskatīts, mēs visi šo atcerēsimies. Ļoti aicinu Šķestera kungu aktīvi debatēt un iesniegt šajā likumā tieši tādu pašu priekšlikumu, ko mēs noteikti tur atbalstīsim. Šķestera kungs, šoreiz diemžēl šī nav īstā vieta... īstā vieta un laiks.

Sēdes vadītājs. Paldies. Debates beidzam.

Vai komisijas vārdā Spurdziņa kungs ko piebildīs?

O.Spurdziņš. Mēģināšu īsi. Kampara kungs faktiski jau pauda komisijas principiālo viedokli, ka šādai pieejai ir vieta mūsu koncepcijā par teritoriāli administratīvo reformu. Taču šeit Šķestera kungs un Kāposta kungs ir starp rozīnēm iemaisījuši plūmi. Tas nozīmē, ka šā piedāvājuma pareizā vieta, protams, ir Pašvaldību finanšu izlīdzināšanas likums, kur par to būtu jārunā. Šeit nav īstā vieta! Bet tas nav tikai solījums, Kampara kungs! Mēs esam to iestrādājuši arī mūsu komisijas protokolā - tātad tas nav pazudis.

Šajā gadījumā es aicinu neatbalstīt šo priekšlikumu šajā likumā.

Sēdes vadītājs. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par 43. - deputātu Šķestera un Kāposta priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 22, pret - 44, atturas - 18. Priekšlikums nav atbalstīts.

O.Spurdziņš. Atbalstīts tika arī 44. - Juridiskā biroja priekšlikums.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

O.Spurdziņš. Arī 45. - Juridiskā biroja priekšlikums - komisijā guva atbalstu.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

O.Spurdziņš. Tāpat arī 46. - Juridiskā biroja priekšlikums.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

O.Spurdziņš. 47. - deputāta Kampara kunga priekšlikums - daļēji atbalstīts, to iestrādājot Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas 48.priekšlikumā.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

O.Spurdziņš. Savukārt 48.priekšlikums guva komisijas atbalstu.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

O.Spurdziņš. Netika atbalstīts Šķestera un Kāposta kunga 49.priekšlikums, jo citos likumos mēs esam par termiņiem lēmuši citādi. Līdz ar to šie termiņi būtu saskaņojami. Tādēļ šis priekšlikums neguva atbalstu komisijā.

Sēdes vadītājs. Sākam debates. Debatēs vārds deputātam Staņislavam Šķesteram.

S.Šķesters (ZZS frakcija).

Kolēģi, šis priekšlikums ir ļoti saistīts ar mūsu tālāko jautājumu par reģionālajām pašvaldībām. Likumprojektā ir pateikts, ka līdz 2010.gada 31.septembrim sagatavo un iesniedz Saeimā likumprojektu par apriņķu administratīvajām teritorijām, par apriņķu administratīvajiem centriem. Mūsu priekšlikums: šis termiņš ir pagarš, tāpēc šo termiņu vajag saīsināt līdz šā gada 31.decembrim. Tātad būtu jāiesniedz likumprojekts par apriņķu administratīvajām teritorijām un par apriņķu administratīvajiem centriem. Jo, atklāti sakot, šodien skatot daudzus jautājumus, kas saistīti ar rajonu reorganizācijas lietām, mēs jūtam, ka daudzas funkcijas, daudzas lietas mums nav kam īsti nodot. Tās, kas ir saistītas, teiksim, ar rajonu pašvaldību likvidāciju.

Tādējādi, ja mēs skaidri zinātu, kādi ir šie apriņķi, kādas ir to funkcijas, kādi ir pienākumi, kādi ir finansējumi, tad mēs skaidrāk arī varētu tālāk risināt jautājumu par rajonu reorganizāciju. Un arī pašvaldību vadītāji, novadu vadītāji un pašvaldību deputāti labāk zinātu, kā viņiem tālāk rīkoties, ja būtu skaidra pozīcija par apriņķiem.

Es saprotu, ka visi, arī daļa opozīcijas partneru un koalīcija, ir piekrituši, ka šie apriņķi būs, jo neviens nav teicis, ka to nebūs. Tātad es domāju, ka šis apriņķu likums jau sen ir izstrādāts, faktiski jau Kučinska laikā, kad viņš bija ministrs, un es domāju, ka tas neprasīs lielu gudrību, lai mēs varētu šajā kopējā kontekstā šo apriņķu likumu iesniegt Saeimā, sākt par to debatēt. Un tad mēs būtu skaidrākā pozīcijā, skaidrāka būtu virzība, kādas funkcijas mēs varētu deleģēt šim apriņķim. Jo šodien atklāti izkristalizējās tāda tendence, ka faktiski rajona funkcijas lielā mērā mēģina pārņemt valsts pārvalde. Tātad atkal kārtējo reizi varas centralizācija, teiksim, darbavietu likvidācija reģionos. Tādā veidā mēs visas lietas kārtosim tikai Rīgā.

Es tomēr lūgtu jūs tiešām paātrināt šo procesu, lai tiešām šis likumprojekts par apriņķiem nonāktu Saeimā ātrāk un lai mēs ātrāk varētu strādāt pie šā jautājuma.

Un tad nu es lūgtu jūs tomēr atbalstīt manu priekšlikumu, jo tas arī nemaksā neko. Tas vienkārši saīsinātu mūsu laiku un radītu lielāku skaidrību par pašvaldību, otrā līmeņa pašvaldību, turpmāko likteni.

Paldies.

Sēdes vadītājs. Paldies. Debates beidzam.

Komisijas vārdā - deputāts Spurdziņš.

O.Spurdziņš. Es jau teicu, ka tas ir saskaņojams ar citu likumu attiecīgo terminējumu, un šajā gadījumā komisija, protams, arī vēlētos ātrāku šo Saeimā redzēto likumprojektu iesniegšanu no valdības puses, taču mēs esam jau fiksējuši, ka apriņķi iesniegs zināmā laikā. Mēs gaidām tomēr kvalitatīvu, nevis sasteigtu likumprojektu.

Un es lūdzu tomēr šajā gadījumā neatbalstīt šo deputātu priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par 49. - deputātu Šķestera un Kāposta priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 20, pret - 42, atturas - 17. Priekšlikums nav atbalstīts.

O.Spurdziņš. 50. - Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšlikums. Guva atbalstu.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

O.Spurdziņš. Lūdzu akceptēt likumprojektu „Administratīvo teritoriju un apdzīvoto vietu likums” otrajā lasījumā.

Sēdes vadītājs. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Administratīvo teritoriju un apdzīvoto vietu likums” pieņemšanu otrajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 55, pret - 21, atturas - 7. Likumprojekts otrajā lasījumā pieņemts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu trešajam lasījumam.

O.Spurdziņš. Mēs komisijā vienojāmies, ka tas varētu būt šā gada 17.oktobris.

Sēdes vadītājs. Lūdzu, ieslēdziet mikrofonu deputātam Staņislavam Šķesteram!

S.Šķesters (ZZS frakcija).

Jā. Sakarā ar to, ka šis likumprojekts tiešām ir ļoti nozīmīgs visai mūsu sabiedrībai, valstij, es lūgtu pagarināt priekšlikumu iesniegšanas termiņu līdz šā gada 31.oktobrim.

Sēdes vadītājs. Godātie kolēģi, tātad mums ir divi priekšlikumi. Komisijas priekšlikums: priekšlikumu iesniegšanas termiņš trešajam lasījumam - 17.oktobris. Un deputāta Šķestera priekšlikums: priekšlikumu iesniegšanas termiņš - 31.oktobris.

Saskaņā ar Kārtības rulli mums ir jābalso vispirms par tālāko termiņu, garāko termiņu. Lūdzu zvanu! Balsosim par to, lai par priekšlikumu iesniegšanas termiņu likumprojekta „Administratīvo teritoriju un apdzīvoto vietu likums” trešajam lasījumam tiktu noteikts 31.oktobris! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 23, pret - 39, atturas - 14. Priekšlikums nav atbalstīts. Līdz ar to spēkā ir īsākais termiņš - 17.oktobris.

Godātie kolēģi! Nākamais darba kārtības punkts - likumprojekts „Par nekustamā īpašuma atsavināšanu sabiedriskajām vajadzībām - Dienvidu tilta pār Daugavu 3.kārtas būvniecībai”, pirmais lasījums.

Juridiskās komisijas vārdā - deputāts Dzintars Rasnačs.

Dz.Rasnačs (TB/LNNK frakcija).

Godātie kolēģi! Skatām likumprojektu Nr.833/Lp9, dokumentu Nr.2808. Likumprojektu ir sagatavojusi Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrija. Juridiskā komisija izskatīja šo projektu un uzklausīja visas ar to saistītās puses, gan konkrēto zemes īpašnieku, gan Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrijas pārstāvjus un Rīgas domes pārstāvjus, gan arī būvniecības projekta realizētājus, un jāteic, ka komisija atzina, ka likums ir, pirmkārt, virzāms steidzamības kārtā.

Otrkārt, saskaņā ar Satversmes 105.pantu, protams, īpašniekam pienākas taisnīga atlīdzība, un, ja īpašnieks nevienojas ar Rīgas domi jeb, pareizāk sakot, Rīgas dome ar īpašnieku, tad tas ir risināms tiesas ceļā, un tiesai būtu jābūt tai, kas nosaka, cik liels apmērs ir taisnīgai atlīdzībai. Mēs arī komisijas sēdē… es personīgi ieteicu Rīgas domei vadīties pēc Kultūras ministrijas pieredzes, kad sākotnēji bija problēmas Nacionālās bibliotēkas būvniecības sakarā, taču tika rasts kompromiss ar īpašniekiem un tika izmaksāta taisnīga atlīdzība.

Noslēdzot šo ziņojumu, informēju, ka komisijā, protams, bija dažādi viedokļi, taču vairākums atbalstīja to domu, ka likumprojekts jāvirza un ka vienkārši nav cita risinājuma šai problēmai.

Līdz ar to komisijas vārdā aicinu atzīt likumprojekta steidzamību.

Sēdes vadītājs. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par steidzamības piešķiršanu likumprojektam „Par nekustamā īpašuma atsavināšanu sabiedriskajām vajadzībām - Dienvidu tilta pār Daugavu 3.kārtas būvniecībai”! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 51, pret - 26, atturas - 1. Likumprojekts atzīts par steidzamu.

Dz.Rasnačs. Komisija aicina pieņemt likumprojektu pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Par nekustamā īpašuma atsavināšanu sabiedriskajām vajadzībām - Dienvidu tilta pār Daugavu 3.kārtas būvniecībai” pieņemšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 55, pret - 14, atturas - 12. Likumprojekts pirmajā lasījumā pieņemts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam un datumu, kad Saeimas sēdē likumprojekts tiks izskatīts otrajā lasījumā.

Dz.Rasnačs. Aicinu noteikt šā gada 6.oktobri par priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam un šā gada 9.oktobri - par dienu, kad varētu izskatīt otrajā, galīgajā, lasījumā.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

Likumprojekts „Grozījumi Eiropas Parlamenta vēlēšanu likumā”, otrais lasījums.

Juridiskās komisijas vārdā - deputāts Andis Kāposts.

A.Kāposts (ZZS frakcija).

Cienījamie kolēģi! Strādāsim ar likumprojektu „Grozījumi Eiropas Parlamenta vēlēšanu likumā” (likumprojekts Nr.565/Lp9).

Komisija ir saņēmusi četrus priekšlikumus.

1.priekšlikumu komisija neatbalstīja.

Sēdes vadītājs. Sākam debates. Debatēs vārds deputātam Jakovam Plineram.

J.Pliners (PCTVL frakcija).

Godātie deputāti! Mēs lieliski saprotam, ka Eiropas Parlamenta vēlētāju loka paplašināšana uz nepilsoņu rēķina, kuri sastāda tikai 20 procentus Latvijas iedzīvotāju, principiāli neietekmēs vēlēšanu rezultātus. Šajā gadījumā ievēlētie deputāti vienkārši uzmanīgāk izturēsies arī pret šīs savu vēlētāju daļas vajadzībām.

Lūk, piemēram, veicis pārbaudi par Latvijas sagatavotību iestājai Eiropas Savienībā un apkopojis pārbaudes rezultātus, Eiropas Parlaments rekomendēja Latvijai sekojošo (citēju): „Eiropas Parlaments aicina Latvijas varas institūcijas virzīt uz priekšu naturalizācijas procesu un uzskata, ka par ieguldījumu šajā virzībā varētu kalpot minimālās valodas zināšanas prasības, kas tiek izvirzītas veciem ļaudīm; aicina Latvijas varas pārstāvjus pārvarēt sabiedrībā pastāvošo šķelšanos un sekmēt nepilsoņu patiesu integrāciju, nodrošinot vienlīdzīgas tiesības izglītībā un iespējas iekārtoties darbā; piedāvā Latvijas varas pārstāvjiem paredzēt piešķirt nepilsoņiem, kuri ilgu laiku ir dzīvojuši Latvijā, iespēju piedalīties vietējo pašvaldību vēlēšanās.” Citāta beigas.

Kādēļ par šīs rekomendācijas izpildīšanu necīnās nedz Rihards Pīks, nedz Aldis Kušķis, nedz Inese Vaidere, nedz Roberts Zīle?… Kādēļ no deviņiem deputātiem no Latvijas Eiropas Parlamentā valsts godu šajā jautājumā aizstāv tikai viena vienīga - Tatjana Ždanoka? Acīmredzot tādēļ, ka šajā kompānijā viņa ir vienīgais nesavtīgais cilvēks, kas gatavs aizstāvēt to cilvēku intereses, kuriem ir liegta iespēja balsot personīgi gan par viņu, gan par viņas pārstāvēto partiju.

Varam arī kā piemēru ņemt to faktu, ka no 80 ierobežojumiem, kuri ir nepilsoņiem un kurus konstatēja un saskaitīja Latvijas Cilvēktiesību komiteja, 17 gadījumos kāda konkrēta priekšrocība tiek dota ne tikai Latvijas pilsoņiem, bet arī ārvalstniekiem, Eiropas Savienības pilsoņiem. Vēl vairāk! Nav zināms neviens gadījums, kad kādas no privilēģijām saskaņā ar kārtējo regulu vai direktīvu būtu kļuvušas pieejamas ne tikai Eiropas Savienības pilsoņiem, bet arī Latvijas nepilsoņiem. Turklāt starp šiem 17 gadījumiem lielākā daļa ir tādu, ka - līdzīgi, kā tas ir ar nepilsoņiem, - kādas konkrētas tiesības tiek atņemtas alkoholiķiem, narkomāniem, psihiski slimajiem, teroristiem un naidīgo (pēc likumdevēja domām) organizāciju biedriem, kuri ir Latvijas pilsoņi.

Šī situācija ir apkaunojoša Latvijai, jo priekšrocības, kas tiek dotas ārvalstniekiem salīdzinājumā ar vietējiem iedzīvotājiem, ir raksturīgas vāji attīstītām koloniālām valstīm. Tā apkauno arī pašu Eiropas Savienību, jo demokrātiskā ideja par visu Eiropas Savienības pilsoņu vienlīdzību, lai kur arī tie atrastos, Latvijas gadījumā pārvēršas par farsu. Eiropas Savienība gāja pretim deputātes no Latvijas Tatjanas Ždanokas prasībām un nodrošināja Latvijas un Igaunijas nepilsoņiem brīvu pārvietošanos visā Eiropas Savienības teritorijā. Šāda rīcība viennozīmīgi demonstrē tā fakta atzīšanu, ka mūsu, Baltijas, nepilsoņi, kuri pārsvarā ir slāvu izcelsmes, ir tādi paši pilntiesīgi savējie, Eiropas Savienības ļaudis, kādi ir ar visām tiesībām apveltītie Eiropas Savienības pilsoņi, latvieši un igauņi. Tātad dot viņiem Eiropas Savienības līmenī balsstiesības, kuras ārpus Latvijas teritorijas viņiem jau tā ir pašvaldību līmenī, - tas būtu nākamais loģiskais solis.

Aicinu nebaidīties un balsot „par”! Paldies.

Sēdes vadītājs. Paldies.

Debatēs vārds deputātam Vladimiram Buzajevam.

V.Buzajevs (PCTVL frakcija).

Cienījamais Prezidij! Dāmas un kungi! Šā gada 11.septembrī Saeimas Prezidijs, trīs Saeimas komisijas un daudzi Saeimas deputāti tieši uz ielas saņēma 18 sabiedrisko organizāciju vēstuli. Tās saturs pārsvarā attiecas uz nepilsoņu pielaišanu pašvaldību vēlēšanās, bet arī par Eiropas Parlamenta vēlēšanām tur šis tas tika minēts, proti (citēju): „2009.gada 6.jūnijā Latvijā vienlaikus notiks pašvaldību un Eiropas Parlamenta vēlēšanas. Šajās vēlēšanās ir tiesības kandidēt ārzemniekiem, ES pilsoņiem, kuru uzturēšanās stāžs Latvijā ir 10 mēneši, un balsot ārzemniekiem, ES pilsoņiem, kuru uzturēšanās stāžs Latvijā ir trīs mēneši. Tajā pašā laikā šādu tiesību nav Latvijas nepilsoņiem, kuri sastāda gandrīz pusi no Latvijas mazākumtautībām. Apmēram viena trešdaļa Latvijas nepilsoņu ir dzimuši Latvijā. Pārējiem nepilsoņiem vidējais uzturēšanās stāžs Latvijā ir aptuveni četrdesmit gadu.

Gribētu vērst jūsu uzmanību uz to, ka Latvijai pienākošos vietu skaits Eiropas Parlamentā ir proporcionāls tās pastāvīgo iedzīvotāju skaitam. Divus no deviņu deputātu mandātiem Latvija saņem uz nepilsoņu rēķina. Mēs pieprasām izskatīt jautājumu par nepilsoņu pielaišanu dalībai Eiropas Parlamentā un visu pastāvīgo iedzīvotāju - pašvaldību vēlēšanās.” Citāta beigas.

Šo vēstuli parakstījušo skaitā ir arī baltkrievu savienības Latvijā, ukraiņu biedrību apvienības Latvijā, krievu sabiedrības Latvijā, Latvijas krievu kopienas, Latvijas krievu kopienas apvienotā kongresa vadītāji un tādas organizācijas, kura apvieno dažādas neslāvu minoritāšu organizācijas, tas ir, mazākumtautību sabiedrisko organizāciju apvienības „Sadraudzība”, vadītāji.

Tātad jūsu priekšā ir visu Latvijas mazākumtautību organizētās daļas - 40 procentu Latvijas iedzīvotāju - viedoklis. Tādēļ mēs arī pieprasām, lai šis PCTVL frakcijas personā paustais gandrīz 1 miljona cilvēku priekšlikums tiktu nopietni un vispusīgi izskatīts.

Dāmas un kungi! Ja jau ir runa par diviem Eiropas Parlamenta deputātu mandātiem, kurus Latvija saņem uz nepilsoņu rēķina, tad ļaujiet jūs iepazīstināt ar bezpilsonības situāciju ES ietvaros. Man to būs vieglāk izdarīt nekā pārējiem 99 deputātiem, jo es jau astoņus gadus uzturu privātu saraksti ar Latvijas valdību sakarā ar savas klientes, nepilsones, lietu, kas tiek izskatīta Eiropas Cilvēktiesību tiesā. Kā tas bija arī gadījumā ar „Latvenergo”, kad 5 miljoni latu pazuda kaut kur tālajās Seišelu Salās (tos pārsūtīja no vienas ielas puses uz otru), mēs sarakstāmies caur Strasbūru - un tikai angliski.

Pēdējais sveiciens no Godmaņa kunga man pienāca pagājušajā nedēļā, un tajā starp pārējām pusotra simta lappusēm bija arī nepieciešamie statistikas dati. Tiesa gan, tie bija dati tikai par 19 valstīm no 27, bet visas lielās valstis tur bija iekļautas. Lūk, uz 2006.gada beigām ES dzīvoja 547 830 nepilsoņi, no tiem 72 procenti - Latvijā, bet, ja ņem kopā ar Igauniju, tad sanāks arī visi 93 procenti. Starp citu, septembrī arī Igaunijas parlaments apsprieda tieši jautājumu par pašmāju nepilsoņu pielaišanu Eiropas Parlamenta vēlēšanās. Kā jums tas labi zināms, pašvaldību vēlēšanās Igaunijas nepilsoņi balso jau kopš 1993.gada.

Šodien mums ir iespēja pārspēt gausos mūsu brāļus igauņus un aicinu balsot „par”.

Sēdes vadītājs. Paldies.

Debatēs vārds deputātam Valērijam Buhvalovam.

V.Buhvalovs (PCTVL frakcija).

Cienījamie kolēģi! Latvijas nepilsoņi Eiropas Savienībā tika uzņemti kopā ar pilsoņiem, bet viņiem nebija tiesību paust savu viedokli attiecīgajā referendumā. Taču ir bijis arī tieši pretēji.

1991.gada 3.marta referendumā viņiem bija iespēja paust savu viedokli jautājumā par Latvijas neatkarību, un daudzi no viņiem balsoja „par”; daudzi balsoja arī par tiem Augstākās padomes deputātiem, kuri pēc tam atņēma viņiem visas politiskās tiesības. Iespējams, ka tiem, kuri toreiz balsoja par Tautas fronti, arī vajadzēja atņemt politiskās tiesības, kuras šie ļaudis bija tik neprātīgi izmantojuši.

Bet atkārtošu to vēlreiz: par Latvijas iestāšanos ES nepilsoņi nekādu atbildību nenes. Tādēļ tā nebūtu taisnīga lieta - atņemt viņiem politiskās tiesības vēl arī Eiropas Parlamenta vēlēšanās.

Mēs nebūtu iniciējuši Saeimā šā jautājuma izskatīšanu, ja ārvalstniekiem netiktu dotas tiesības balsot par Latvijas kandidātu sarakstiem. Šie ārvalstnieki nav pat spējīgi sameklēt Latviju pasaules kartē vai uz globusa. Ja mēs vēlamies būt konkurētspējīgi un panākt, lai vārds „Latvija” no Eiropas Parlamenta tribīnes tiktu izrunāts ar cieņu, iesākumā mums būtu jāiemācās cienīt pašiem sevi. Nedrīkstētu nostādīt pašmāju nodokļu maksātājus zemāk par ārvalstniekiem. Savulaik Eiropas Parlaments bija piedāvājies atzīt par Eiropas Savienības pilsoņiem visus pastāvīgos iedzīvotājus neatkarīgi no tā, vai viņiem ir vai nav kādas konkrētas Eiropas valsts pilsonība. Vēl vairāk! Šo ideju dažādos variantos Eiropas Parlaments turpina izskatīt.

25.septembrī Eiropas Parlaments pieņēma rezolūciju par ikgadējo debašu, kas notiek brīvības, drošības un tieslietu jomā, rezultātiem. Rezolūcija satur virkni rekomendāciju Eiropas Komisijai un ES Padomei.

Vienā no šīm rekomendācijām tika ieteikts nostiprināt likumā ilggadējo iedzīvotāju, kuri nav ES pilsoņi, tiesības balsot Eiropas līmeņa un vietējās vēlēšanās. Pēc labējo frakciju iniciatīvas šī rekomendācija tika nodota atsevišķai balsošanai ar mērķi to izslēgt. Diemžēl viņiem to izdevās panākt, turklāt tikai ar 16 balsu pārsvaru… no 750 balsīm. No Latvijas deputātiem par atbalstu rekomendācijai par balsstiesību paplašināšanu iestājās tikai Tatjana Ždanoka.

Aicinu jūs atbalstīt mūsu priekšlikumu.

Paldies.

Sēdes vadītājs. Paldies.

Debates beidzam. Vai komisijas vārdā deputāts Kāposts vēlas ko piebilst?

A.Kāposts. Komisijas vārdā aicinu respektēt komisijas viedokli un neatbalstīt šo priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par 1. - partijas „Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā” frakcijas priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 21, pret - 63, atturas - nav. Priekšlikums nav atbalstīts.

A.Kāposts. 2. - apvienības „Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcijas priekšlikums - arī netika atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Sākam debates. Debatēs vārds deputātam Visvaldim Lācim. Jūs esat nospiedis pogu. (No zāles dep. V.Lācis: „Atvainojiet!”) Es saprotu, ka deputāts Lācis tomēr nevēlas uzstāties debatēs. Deputāti prasa balsojumu. Lūdzu zvanu! Balsosim par 2. - apvienības „Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcijas priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 6, pret - 57, atturas - 16. Priekšlikums nav atbalstīts.

A.Kāposts. 3.priekšlikums arī netika atbalstīts. (No zāles: „Balsot!”)

Sēdes vadītājs. Deputāti prasa balsojumu. Deputāts Tabūns tomēr vēlas debatēs runāt. Sākam debates. Debatēs vārds deputātam Pēterim Tabūnam.

P.Tabūns (TB/LNNK frakcija).

Cienījamie kolēģi! Kļūdas ir jāatzīst, un kļūdas ir jālabo. Un, lūk, mēs esam nonākuši līdz šim priekšlikumam, ko piedāvā apvienība „Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK, lai labotu kļūdu, kas tika pieļauta toreiz, kad pieņēmām likumu par Eiropas Parlamenta vēlēšanām. Toreiz tika pieļauta ārkārtīgi liela kļūda - demokrātija tika pārprasta, un, lūk, piemērs tam ir tās nepatikšanas (ja gribat, tā var apzīmēt), ko Eiropas Parlamentā ir ienesusi Ždanoka. Lūk, tāpēc, ka atļāvām piedalīties vēlēšanās, tas ir, būt ievēlētiem Eiropas Parlamentā tiem, kuri, kā rakstīts mūsu, „Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK, priekšlikumā, pēc 1991.gada 13.janvāra darbojušies PSKP, LKP, Latvijas PSR Darbaļaužu internacionālajā frontē, Darba kolektīvu apvienotajā padomē, Kara un darba veterānu organizācijā, Vislatvijas sabiedrības glābšanas komitejā vai tās reģionālajās nodaļās. Vai tad tagad mēs neredzam, ka toreiz pieļāvām kļūdu? Toreiz mēs, „tēvzemieši”, apelējām pie „Jaunā laika” sirdsapziņas un sapratnes, diemžēl mums neizdevās, un tieši ar viņu balsīm toreiz tika panākts, ka tiem, kuri cīnījās pret Latvijas neatkarību, aizstāvēja okupācijas režīmu, tagad ir tiesības piedalīties Eiropas Parlamenta darbā. Un tā nu ir noticis. Vēl vairāk! Tagad jau mēs zinām, ka Rubiks kandidēšot arī Eiropas Parlamenta vēlēšanās (No zāles dep. A.Rubiks: „Pilnīgi pareizi!”). Redziet, kāds spīdeklis mūs gaida Eiropas Parlamentā! (No zāles: „Tā ir politiska reklāma!”) Un mēs arī ļoti labi zinām, ka pārējie 8 deputāti vienu lielu daļu no sava darba velta tam, lai apkarotu šo vienu, kura praktiski cīnās un dara visu, lai apkaunotu Latviju.

Cienījamie kolēģi! Vai patiešām mēs neesam to sapratuši? Vai patiešām draudi Latvijai vairs nepastāv? Vai okupācijas sekas ir likvidētas? Vai nav Krievijas „piektās kolonnas” Latvijā - un tā tālāk, un tā joprojām -, kas šo ideoloģiju nes un potē ne tikai Latvijā?

Mēs šodien zinām, mēs dzirdam, kā šis kreisais flangs šodien uzstājās ar savām prasībām, kas faktiski ir pretkonstitucionālas, un nepārtraukti, dienu no dienas, bombardē mūs, traucē Saeimas darbu un prasa lietas, ko nepieļauj Konstitūcija. Saprotiet!

Un vai tad tagad mēs nelabosim šo kļūdu? (No zāles: „Nelabosim!”) Vai tad ļausim Ždanokai blakus sēdēt vēl Rubikam? Vai nepietiek? Nu taču atjēdzieties, cilvēki mīļie, latvieši! Nu kur tad mēs nonāksim, ja tik tālu un tādā veidā mēs izprotam demokrātiju?

Lūdzu, atbalstiet mūsu priekšlikumu, un labosim šo ļoti lielo toreiz pieļauto kļūdu!

Sēdes vadītājs. Paldies.

Debatēs vārds deputātam Dzintaram Rasnačam.

Dz.Rasnačs (TB/LNNK frakcija).

Kolēģi! Es aicinu tiešām, Plinera vārdiem runājot, nebaidīties un balsot „par”. Nebaidīties no tās pašas Ždanokas, jo es saprotu, ka šodien jūs te sākāt ar savu priekšlikumu jau viņas priekšvēlēšanu kampaņu, jo viņai nu ir parādījies nopietns konkurents - Alfrēds Rubiks no cita saraksta. Viņi būs dažādos sarakstos. Bet ne jau par to ir šis stāsts.

Stāsts ir par to, ka Eiropas Cilvēktiesību tiesas Lielā palāta ir lēmusi par to, ka Ždanokas prasība pret Latvijas valsti ir bijusi nepamatota jautājumā par ierobežojumiem kandidēt pašvaldību vēlēšanās. Un man šķiet, ka tas ir ļoti nopietns arguments, uz kuru mēs varam balstīties arī turpmāk, ja šāda tiesvedība būs par šiem ierobežojumiem. Šie ierobežojumi ir tikpat pamatoti, un ne velti tie paši, kuri ir pret šiem ierobežojumiem, teica, ka Babītes pagasta deputāts nevarot būt lielāks drauds valstij kā Eiropas Parlamenta deputāts. Tā ka viņi paši praktiski… Tā ka praktiski, Plinera vārdiem runājot, Ždanokai būtu jāierobežo tiesības kandidēt. Un ne jau tikai viņai, bet visām tām personām, kuras konkrētajā laikā ir darbojušās pret Latvijas valsti.

Vai mēs esam aizmirsuši janvāra barikāžu dienas, un vai mēs esam aizmirsuši draudīgās augusta puča dienas? Vai tiešām mums ir tik īsa atmiņa? Un skatīsimies to arī kontekstā ar nesenajiem notikumiem Gruzijā! Ja mēs pirms tam dzīvojām ilūziju pasaulē, tad šodien mēs dzīvojam jau citā realitātē.

Tāpēc aicinu atbalstīt mūsu priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Debates beidzam.

Vai komisijas vārdā deputāts Kāposts vēlas ko piebilst?

A.Kāposts. Komisijas lēmums bija neatbalstīt šo priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par 3. - apvienības „Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcijas priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 19, pret - 23, atturas - 37. Priekšlikums nav atbalstīts.

A.Kāposts. Arī 4. - apvienības „Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcijas priekšlikums - netika atbalstīts. (No zāles: „Balsot!”)

Sēdes vadītājs. Deputāti prasa balsojumu. Lūdzu zvanu! Balsosim par 4. - apvienības „Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcijas priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 16, pret - nav, atturas - 42. Priekšlikums nav atbalstīts.

A.Kāposts. Lūdzu atbalstīt likumprojektu otrajā lasījumā.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījumi Eiropas Parlamenta vēlēšanu likumā” pieņemšanu otrajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 65, pret un atturas - nav. Likumprojekts otrajā lasījumā pieņemts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu trešajam lasījumam.

A.Kāposts. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš trešajam lasījumam - šā gada 13.oktobris.

Sēdes vadītājs. Kurš oktobris, es atvainojos?

A.Kāposts. 13.oktobris.

Sēdes vadītājs. 13.oktobris. Deputāti neiebilst.

Nākamais darba kārtības punkts „Parlamentārās izmeklēšanas komisijas sakarā ar iespējamu pretlikumīgu un neētisku rīcību tieslietu sistēmā ziņojums”.

Komisijas vārdā - Juris Dobelis.

J.Dobelis (TB/LNNK frakcija).

Cienītie kolēģi! Tā kā jums visiem bija pieejams ziņojuma teksts, es atļaušos tikai paskaidrot dažas tēzes.

Komisija tika izveidota pagājušā gada 6.septembrī, un tās veidošanas formālais iemesls bija atklātībā parādījies izdevums „Tiesāšanās kā ķēķis”, kurā bija publicētas it kā notikušas sarunas starp tiesnešiem un advokātiem. Tā kā daudziem šķita ļoti interesanti šādas sarunas apspriest Saeimas līmenī, tad tiešām arī šāda komisija tika nodibināta.

Šīs komisijas sastāvā bija visi, kas to vēlējās, kā savu frakciju pārstāvji - pa diviem no katras frakcijas. Laika gaitā viens otrs neizturēja, aizgāja no komisijas. Viens otrs izturēja līdz galam. Šie uzvārdi ir pieejami tekstā.

Uz kuru pusi vajadzēja virzīties komisijai savā darbā? Rakņāties pa desmit gadus veciem notikumiem un tēlot prokurorus vai tomēr ar savu darbu palīdzēt atrast Saeimas vietu tiesu varas sistēmas pilnveidošanā? Šinī sakarā arī bija jāaicina eksperti, vadošie eksperti mūsu valstī: gan Augstākās tiesas priekšsēdētājs, gan ģenerālprokurors, tieslietu ministrs un tā tālāk.

Vēl viena īpatnība komisijas darbā, ko daudzi noliedza un negribēja dzirdēt, bija tā, ka minētajā izdevumā publicētās telefonsarunas bija nelikumīgi noklausītas. Sarunu oriģinālteksti nebija pieejami. Bija tikai tulkojumi - tātad savā laikā no latviešu valodas uz krievu valodu, pēc tam atkal no krievu uz latviešu valodu. Neskatoties uz to, viens otrs ļoti nopietni skatījās uz šiem materiāliem.

Tad mums vēl vajadzēja, protams, iedziļināties arī tajā stāvoklī, kādā atradās sabiedrība tanī laikā. Bija zināma ažiotāža. Ģenerālprokuratūra izveidoja īpašu darba grupu, kura ņēmās ap šīm lietām. Iesaistījās arī Augstākā tiesa un tā tālāk.

Tiesneši pat izveidoja savu Ētikas komisiju, un Saeima šo normu iekļāva likumā „Par tiesu varu”. Diemžēl ne sevišķi labas kļuva viena otra advokāta un tiesneša attiecības, un vēl šobaltdien viens otrs izsakās, ka tās ir kļuvušas formālas un ir notikusi pilnīga atsvešināšanās.

Taču komisija savā darbā vērtēja arī to, kas noticis pēc tā laika, kad tika minētas šīs te telefonsarunas - starpību starp Latvijas tiesu sistēmu 1996.-2000.gadā un šodien. To, ka ir pieņemti vairāki ļoti nozīmīgi procesuālie likumi - Civilprocesa likums, Administratīvā procesa likums, Kriminālprocesa likums un tā tālāk.

Bez tam ir divas dažādas juristu paaudzes, kas ir iesaistītas tiesu varas sistēmā. Tām ir dažāds laiks, kad tika iegūta izglītība, kad tika iegūtas pamatzināšanas, kad tika iegūta prakse.

Un tas viss ir jāņem vērā, veidojoties tālāk tiesu varas sistēmai.

Un tāpēc parādījās arī jautājums: vai tiesu varas sistēmai ļaut rīkoties kā pašregulējamai vai tur nepārtraukti no malas iejaukties?

Šķiet, ka pareizākais ir nostiprināt tās struktūras, kas ir pašā tiesu varas sistēmā, kā, piemēram, Tiesnešu disciplinārlietu kolēģiju, kā, piemēram, Tiesnešu kvalifikācijas kolēģiju un tamlīdzīgas lietas, ar novērotājiem, kuriem dot lielākas pilnvaras.

Bez tam ir ļoti nopietni pārskatāms tiesnešu vecuma cenza jautājums, lai nebūtu šīs milzīgās starpības starp beidzēju, kas beidz augstskolu 23 gadu vecumā, un 30 gadu vecumu, no kura tikai viņš var kļūt par tiesnesi. Līdz ar to šeit varētu runāt par nepieciešamību radīt jaunu amatu - jaunākā tiesneša amatu, kas varētu būt kā pārejas amats šim augstskolas beidzējam, un tāpat pilnīgāk izskatīt tiesneša palīga funkcijas.

Protams, jautājums ir ļoti nopietns, ja mēs runājam par profesionālo ētiku, bet šeit, šķiet, ir ļoti svarīgi tas, ka šie ētikas spriedumi, šī attieksme pret ētiku, ir vienāda. Tai jāmēģina būt vienādai gan no tiesnešu, gan no advokātu, gan arī no prokuroru puses. Līdz ar to, neapšaubāmi, būtu vēlamas kopīgas mācības, kopīgas apspriedes, lai varētu šos standartus noapaļot.

Vēl varētu runāt par problēmām, kas skar lietu izskatīšanas laiku, kas skar tiesu spriedumu atklātību, izveidot vienotu datubāzi, kas ļautu tiem, kuri to vēlas, pieiet pat pirmās instances spriedumiem.

Tāpat varētu paskatīties, ko likumos pamainīt, ja ir šaubas par tiesneša objektivitāti; piemēram, likuma „Par tiesu varu” 14.pantā papildināt pirmo teikumu, kur varētu uzsvērt to, ka tiesnesis vai tiesneši informē procesa dalībniekus par attiecībām ar kādu no pusēm.

Un es nevaru nepieskarties vēl vienu reizi šim jautājumam, kas daudzus komisijas locekļus ļoti uztrauc, - tās ir tās pašas nelikumīgi noklausītās telefonsarunas, jo es gribētu uzsvērt vienu. Diemžēl Latvijā nav izteikta prakse, kas pilnīgi noliegtu šo nelikumīgo telefonsarunu izmantošanu tiesas procesos.

Un tad var parādīties kāda sūdzība Eiropas Cilvēktiesību tiesā, un es gandrīz vai paredzu, ka tādā gadījumā sūdzētājs uzvarēs, jo Eiropas Cilvēktiesību tiesa noteikti pievērsīs uzmanību šādām iespējamām atkāpēm no likuma.

Es negribētu, ka mēs pārvēršam savu attieksmi pret tiesu varu par politisku izrādīšanos, par kaut kādu svētuļu un godīgo tēlošanu, jo, godīgi sakot, aptuveni gada laikā es redzēju, kurš strādā, kurš nestrādā, kurš vēlas izcelties un pamācīt citus, pats lāgā nesaprazdams, ko saka. Diemžēl tādas attiecības šad un tad komisijā bija, bet tiesības izteikties ir katram bijušas, tiesības iesniegt ierosinājumus ir katram bijušas, un līdz ar to es ceru, ka vairāk vai mazāk liela daļa darba ir padarīta un ir neliels ieskats arī nākotnē, ko turpmāk vajadzētu darīt.

Tā ka es to stundu, kas man bija paredzēta ziņojumam, krietni saīsināju, cerēdams, ka jūs esat paši izpētījuši iesniegtos materiālus.

Paldies.

Sēdes vadītājs. Paldies.

Sākam debates. Debatēs vārds deputātei Ilmai Čepānei.

I.Čepāne (partijas „Pilsoniskā Savienība” frakcija).

Godātie kolēģi un Saeimā esošie juristi! Es ceru, ka vismaz jūs esat izlasījuši šo ziņojumu.

Es domāju, ka šeit, ja mēs vērtējam šo ziņojumu ar jurista aci, ir fundamentāli „atklājumi” tiesību zinātnē.

Un sāksim ar atsevišķām šā ziņojuma „pērlēm”.

Proti, 3.lapaspusē ir teikts, ka pēc augstākminētās publikācijas parādīšanās tās negatīvais iznākums bija attiecību pasliktināšanās ar tiesu varas profesijām. Pēc vairāku ekspertu domām, attiecības starp advokātiem un tiesnešiem kļuva redzami saltas ar savstarpējām aizdomām un piesardzību. Vēl šobaltdien skan šādi vārdi: „Tiesnešu un advokātu attiecības ir kļuvušas formālas, notikusi pilnīga atsvešināšanās, kas grauj arī tiesību teoriju.”

Es nezinu, kādu tiesību teoriju šajā jomā autors ir domājis. Vai šajā gadījumā šī tiesību teorija ir tāda, ka tiesnešiem un advokātiem vajadzētu ķēķī dzert tēju vai kafiju?

Nākamais „atklājums” ir 4.lapaspusē. Autors uzsver, ka jāatceras, ka tiesu varas likumu tapšanu Latvijā ir ietekmējusi citu valstu, īpaši ASV, pieredze. Es domāju, ka ar jurisprudenci saistītie zina, ka tas ir pilnīgi aplams apgalvojums. Mums nav zvērināto tiesas un tamlīdzīgi.

Nākamais apgalvojums: nevajadzētu pieļaut tādus gadījumus, ka uz amatpersonas vietu virza tādu cilvēku, no kura kāda iestāde gribētu tikt vaļā.

Godātie kolēģi! Likums „Par tiesu varu” paredz prasības tiesnešiem, un arī Prokuratūras likums paredz, kādas ir prasības tiesnešiem.

Un nākamais. 5.lapaspusē autors uzdod jautājumu (citēju): „Vairākkārt sabiedrībā izskan viedoklis, ka tiesas spriedums ir nelikumīgs. Šādi apgalvojumi neatbilst likumam. Likums „Par tiesu varu” nosaka, ka spēkā esošais spriedums ir ar likuma spēku. Vai drīkst apgalvot, ka spēkā esošais un izpildītais spriedums ir nelikumīgs? Kurš ir tiesīgs tā izteikties? Nedrīkst būt tāds stāvoklis, ka sabiedrība ir pārliecināta, ka Latvijas valstī paliek spēkā nelikumīgi spriedumi.” Tajā pašā laikā nākamajā lapaspusē viņš apgalvo, ka procesos pavīd arī gadījumi, kad rodas tā saucamie likumīgie, bet faktiski netaisnīgie spriedumi.

Nākamais, manuprāt, ir vispār juridiskā absurda kalngals. Autors apgalvo, ka reizēm nākas secināt, ka dažs labs jurists ir iesaistījies kādu politisko vai ekonomisko, reizēm savstarpēji saistītu, grupu cīņās, tāpēc ir jāpievērš īpaša uzmanība tām tiesību normām, kas ir divdomīgi interpretējamas.

Nu, godātie kolēģi, nav tādas divdomīgas interpretācijas metodes! Tiesību teorijā ir zināms, kādas ir interpretācijas metodes.

Nākamais, ko es tomēr gribētu atbildēt autoram. Viņš izvirza jautājumu par to, ka ir jābūt skaidrībai, cik tālu var sniegties oficiālas iestādes tiesības pārkāpt pilsoņu konstitucionālās tiesības. Es gribētu teikt, ka šeit nevis pārkāpt šīs te tiesības, bet saskaņā ar 116.pantu mēs zinām, kādos gadījumos šīs konstitucionālās tiesības, tostarp 96.pantā minētās tiesības, var ierobežot. Un tas, proti, ir citu cilvēku tiesību interesēs, lai aizstāvētu demokrātisko valsts iekārtu, sabiedrības drošību, labklājību un tikumību.

Šajā ziņojumā ir bezgala daudz vēl arī citu interesantu apgalvojumu. Piemēram, autors uzsver, ka krimināllietās trešdaļa no lietu atlikšanas iemesliem ir tieši advokāta neatrašanās uz vietas. Kurā vietā neatrašanās uz vietas - zālē, savā darbavietā vai mājās? Vai vēl kādā citā vietā?

Es esmu pārliecināta, ka tiešām tas ir autora darbs. Bet vismaz tiem kolēģiem, kas ir šajā komisijā, jau gan vajadzēja izlasīt, pirms šo pētījumu vai ziņojumu paraksta.

Es šeit redzu, ka zālē ir no „Dadža” Ruģēna kungs… es pievērstu viņa uzmanību šīm „pērlēm”, kas šajā ziņojumā ir minētas.

Bez tam es arī palūgšu „Jurista Vārdam” publicēt šīs komisijas ziņojumu un pēc tam lūgšu izteikties sabiedrībā pazīstamus juristus par šā ziņojuma saturu.

Paldies, kolēģi! Es katrā ziņā tādu ziņojumu nevaru atbalstīt. Laika trūkuma dēļ es vairāk par to nevaru runāt, bet domāju, ka minētais jau bija pārliecinošs, lai jūs saprastu, kādā līmenī šis ziņojums ir uzrakstīts.

Paldies.

Sēdes vadītājs. Paldies.

Pirms es debatēs dodu vārdu deputātam Artim Pabrikam, es gribētu jūs informēt, ka Saeimas Prezidijs ir saņēmis divus identiska satura iesniegumus, katru ir parakstījuši 10 deputāti. Ir priekšlikums turpināt Saeimas sēdi bez pārtraukuma, līdz tiek izskatīti visi darba kārtības jautājumi. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputāti neiebilst.

Debatēs vārds deputātam Artim Pabrikam.

A.Pabriks (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Labdien, dāmas un kungi! Tas ir jocīgi, bet šis ir otrais gadījums, kad es šodien esmu tribīnē, un man patiesībā ir jāatgādina jums par budžetu, jo šajā konkrētajā gadījumā mēs izskatām divus jautājumus: viens jautājums ir par šīs komisijas saturu, par ko runā pašreiz, bet tūlīt pēc tam būs jautājums par komisijas formu. Es domāju, ka šis ir visspilgtākais piemērs, kā apstākļos, kad mēs atrodamies sliktā ekonomiskā situācijā, kad mēs visus aicinām taupīt naudu, mēs patiesībā cenšamies pievērt acis uz to, ka mēs ražojam kaudzēm bezjēdzīgus papīrus ilgā laika periodā un patiesībā neviens pret to neiebilstam.

Es uzskatu, ka mēs nevaram apstiprināt ne šo ziņojumu, ne šīs komisijas tālāko darbu, jo tas ir principiāls jautājums, kā rādīt paraugu citiem. Tā ir vienkārši veltīga laika šķērdēšana un veltīga līdzekļu šķērdēšana. Un jūs visi to zināt! Arī tie, kas balsos „par”, to ļoti labi zina. Un man ir žēl par to.

Sēdes vadītājs. Debates beidzam.

Vai deputāts Dobelis vēlas komisijas vārdā kaut ko teikt?

J.Dobelis. Abi divi debatētāji diemžēl demonstrēja likumu nezināšanu, jo nav jābalso par ziņojumu (No zāles dep. J.Pliners: „Tur nav par ko balsot!”). Tik daudz jau nu gan vajadzēja saprast.

Tas ir pirmkārt.

Otrkārt. Šī komisija ir vienīgā parlamentārās izmeklēšanas komisija, un, ja tā nebūtu bijusi, tad, es domāju, būtu kādas piecas sešas citas bijušas. Tā ka tas ir tikai ietaupījums, nevis zaudējums. Es domāju, komisijas darbs turpmāk tikai ietaupīs līdzekļus, jo mūsu darbā iecerēts tā virzīties, lai mēs samazinātu to slodzi, kas ir tiesu varas sistēmai.

Tā ka to kritiku, ko es te dzirdēju, es ar tādu skumju smaidu uzklausīju, jo minētajai kritiķei bija tiesības veselu gadu komisijā strādāt. Šā gada laikā netika iesniegts absolūti neviens priekšlikums. Arī mana ziņojuma teksts ir jau vismaz trīs nedēļas visiem zināms un pazīstams.

Tā ka paldies par kritiku!

Sēdes vadītājs. Paldies.

Nākamais darba kārtības punkts - lēmuma projekts „Par Parlamentārās izmeklēšanas komisijas sakarā ar iespējamu pretlikumīgu un neētisku rīcību tieslietu sistēmā darbības laika pagarināšanu”.

Vai komisijas vārdā runās Dobeļa kungs? Jā.

J.Dobelis (TB/LNNK frakcija).

Godīgi sakot, runāšu pavisam īsi. Mēs nezin kādēļ esam piemirsuši, ka mūsu valstī ir trīs varas, un tas ir skaidri pateikts likumā „Par tiesu varu”: ir lēmējvara, ir izpildvara, un ir tiesu vara.

Mums kaut kā nesanāk normāla sadarbība starp šīm varām, un mūsu uzdevums būtu šo sadarbību nostiprināt. Ne jau velti es runāju par Eiropas Cilvēktiesību tiesu un par lietām, kuras diemžēl mēs parasti zaudējam, vēršoties Eiropas Cilvēktiesību tiesā. Ir jāizanalizē iemesli, kāpēc tas tā ir.

Tālāk. Ir vēl vairāki nopietni jautājumi, kas skar arī paredzamās izmaiņas dažos likumos, kuras var kaitēt tikai tiesu varas sistēmai, nevis otrādi.

Līdz ar to šķiet, ka būtu vēlams pagarināt komisijas darbu uz apmēram pusgadu, lai pieņemtu galasecinājumus visos attiecīgajos jautājumos.

Sēdes vadītājs. Paldies.

Sākam debates. Debatēs vārds deputātam Ainaram Latkovskim.

A.Latkovskis (frakcija „Jaunais laiks”).

Pagarināt vai nepagarināt? Pabrika kungs jau minēja budžetu. Es tikai gribu citēt vārdus, ko mūsu Saeimas priekšsēdētājs Gundars Daudze teica piektdien, tiekoties ar streikojošajiem mediķiem un pedagogiem. Gundars Daudze teica viedus vārdus: „Nevaru apsolīt naudu, kuras man nav.” Bet vismaz 20 tūkstoši Gundaram Daudzem ir, jo tik daudz gada laikā izmaksā komisija, ko vada Dobeļa kungs. Juris Dobelis, tās priekšsēdētājs, katru mēnesi par savas komisijas vadīšanu saņem 200 latus (No zāles dep. J.Dobelis: „Tik daudz nav!”); viņa vietnieks, kurš ir izmeklētājs no Valkas, Vents Armands Krauklis, saņem 160 latus (No zāles: „Kauns, kauns!”). Katrs deputāts, to skaitā arī Latkovskis, saņem 21 latu par sēdes apmeklējumu. Komisijai pienākas arī sekretāre - arī tas ir pluss izdevumos. Tātad, Daudzes kungs, 20 tūkstoši jums ir! To es gribētu teikt arī Tautas partijas biedriem, jo finanšu ministrs ir viņu partijas biedrs. Tur pietiek līdzekļu, lai vismaz 17 medmāsām uz gadu palielinātu algu.

Es saprotu, Tabūna kungs nesen savā runā teica, ka ir jāatzīst savas kļūdas. Ir jāatzīst no opozīcijas puses, ka mēs kļūdījāmies, veidojot šo komisiju. Mēs nekad necerējām, ka pozīcija par šīs komisijas vadītāju ievēlēs Dobeļa kungu. Pati komisijas būtība ir diskreditēta, un tai principā nav jēgas. „Jaunā laika” abi deputāti - gan es, gan Solvita Āboltiņa - rītdien iesniegs iesniegumu par izstāšanos no šīs komisijas. Es aicinu arī citus opozīcijas deputātus pievienoties. Bet naudu var ietaupīt kaut vai 17 medmāsām. (Aplausi.)

Sēdes vadītājs. Paldies.

Debatēs vārds deputātam Vitālijam Orlovam.

V.Orlovs (frakcija „Saskaņas Centrs”).

Godājamie deputāti! Es arī nolēmu atstāt komisiju… (Aplausi.) Un tam ir dažādi iemesli.

Es neredzu jēgu turpināt strādāt komisijā, kuru vada cilvēks, kurš ņirgājās tad, kad bija savākti paraksti. Es nevaru strādāt komisijā, kuru vada cilvēks, kuram ir tik zema uzticība gan Saeimā, gan ārpus Saeimas sienām. Es nevaru strādāt komisijā, kuru vada cilvēks, kurš var „iemarinēt”, „iesaldēt” jautājumu, nevis mēģina to risināt. Un tāpēc es uzrakstīju iesniegumu Saeimas Prezidijam un atstāšu komisiju. (Aplausi.)

Sēdes vadītājs. Paldies.

Vārds deputātei Annai Seilei.

A.Seile (partijas „Pilsoniskā Savienība” frakcija).

Godātie deputāti! Partijas „Pilsoniskā Savienība” frakcijas deputāti vairs nepiedalās šīs komisijas darbā jau labu laiku, jo neredz tai jēgu. Šodien mūsu frakcijas deputāti aicina neatbalstīt parlamentārās izmeklēšanas komisijas tālāko darbību, taupīt Saeimas līdzekļus un arī nākamā gada budžetā neparedzēt tādus līdzekļus, kurus varētu veltīgi šķērdēt. Jo arī Saeimai ir jāiekļaujas vispārējā taupības programmā, un šeit nu būtu viens no tiem iemesliem, lai jau šā gada budžetu mēs varētu sataupīt, ja šī komisija pārstātu strādāt. (Aplausi.)

Sēdes vadītājs. Debates beidzam.

Dobeļa kungs komisijas vārdā nevēlas neko piebilst. Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu „Par Parlamentārās izmeklēšanas komisijas sakarā ar iespējamu pretlikumīgu un neētisku rīcību tieslietu sistēmā darbības laika pagarināšanu”! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 41, pret - 39, atturas - nav. Lēmums pieņemts.

Nākamais darba kārtības punkts - lēmuma projekts „Par Nacionālās drošības koncepcijas apstiprināšanu”.

Nacionālās drošības komisijas vārdā - deputāts Dzintars Jaundžeikars.

Dz.Jaundžeikars (LPP/LC frakcija).

Cienījamais priekšsēdētāj! Cienījamie deputāti! Nacionālās drošības komisija atbilstoši Nacionālās drošības likumam izskatīja Nacionālās drošības koncepciju, kuru izstrādājis Ministru kabinets un kura ir apstiprināta Nacionālās drošības padomes 30.jūlija sēdē.

Šis dokuments bija pieejams jau ilgāku laiku, ar to varēja iepazīties, un šā dokumenta pamats ir… koncepcijas galvenais uzdevums būtībā ir noteikt iespējamā valsts apdraudējuma novēršanas stratēģiskos pamatprincipus, prioritātes un pasākumus. Un uz šā dokumenta pamata Ministru kabinets izstrādā Nacionālās drošības plānu, kurā noteiktas nākamā gada prioritātes valsts drošības stāvokļa uzlabošanai.

Komisijā arī šis dokuments nopietni tika izskatīts, un visi komisijas locekļi vienbalsīgi šo dokumentu atbalstīja. Un lūdzu arī Saeimu atbalstīt un apstiprināt šo dokumentu.

Sēdes vadītājs. Paldies.

Sākam debates. Debatēs vārds deputātei Sandrai Kalnietei. Kalnietes kundze, jūs gribat debatēt? Nu… es jums nupat devu vārdu.

S.Kalniete (partijas „Pilsoniskā Savienība” frakcija).

Godātais priekšsēdētāja kungs! Godātie kolēģi! Es uzmanīgi izlasīju Nacionālās drošības koncepciju, un man likās, ka es pārceļos laikā atpakaļ vismaz par pusgadu, ja ne vairāk. Jo, šo dokumentu lasot, ir tāda sajūta, it kā notikumi Gruzijā vispār nebūtu bijuši. Jo pirmais koncepts: tiešu draudu Latvijai nav. Tam es principā varu piekrist.

Preambulā absolūti nav iezīmēta tā jaunā ģeopolitiskā situācija, kāda ir izveidojusies Eiropā pēc Krievijas agresijas Gruzijā, un es esmu pārliecināta no tām daudzajām sarunām, kas man ir bijušas ar ārvalstu deputātiem un militārajiem atašejiem, ka citu NATO dalībvalstu kancelejās vai militārās un stratēģiskās plānošanas birojos notiek ļoti nopietna nacionālo drošības koncepciju pārvērtēšana.

Mēs pieturamies pie tiem mūsu iepriekšējiem eiforiskajiem formulējumiem, ka Latvijā nekādu draudu nav, un tas ir apstākļos, kad Krievija par savu oficiālo politiku ir paziņojusi tiesības atbalstīt un aizsargāt savas valsts pilsoņus trešo valstu teritorijā, turklāt aizsargāt ar jebkuriem līdzekļiem.

Otrkārt, es gribētu pievērst uzmanību tam, ka šajā dokumentā runājam par sadarbību NATO ietvaros, runājam tikai par NATO aizsardzības spēju stiprināšanu, bet nerunājam par to, ka Latvijai ir nepieciešams nacionālais aizsardzības plāns; par to, kā NATO tiek īstenots dzīvē 5.pants; par to, kas un ko, un kad dara, kā konkrēti rīkojas sabiedrotie, kā tiek iedarbināts šis scenārijs tādas valsts aizsardzībai, kāda ir Latvija.

Es domāju, ka šajā koncepcijā būtu arī jānorāda nepieciešamība pastiprināt NATO personāla klātbūtni Latvijas teritorijā. Tas ir ļoti būtisks faktors mūsu drošībai.

Un es gribētu arī teikt, ka mūsu interesēs ir NATO paplašināšanās, taču arī šis aspekts ir palicis ārpus šā konceptuālā dokumenta ietvara. Mums būtu jāizsaka atbalsts Gruzijas un Ukrainas tālākajai virzībai uz NATO.

Es ar lielu interesi izlasīju to nelielo rindkopu, kas ir veltīta jaunajiem riskiem un draudiem. Tas, kas tur ir pateikts par kiberdrošību, ir vienkārši smieklīgi: „…uzlabot atbildīgo valsts institūciju un drošības dienestu sadarbību”, „pilnveidot kritiskās infrastruktūras aizsardzības sistēmu…” Nesen Ārlietu komisijā mēs klausījāmies ziņojumu par kiberdrošību, kurā bija konstatēts, ka Latvijā apmēram 40 procenti no datubāzēm tiek uzskatītas par nedrošām. Valsts institūcijas, privātās institūcijas un militārās institūcijas sadarbojas vāji. Valstī nav noteikta atbildīgā persona, kas nospiež pogu un dod rīkojumu tajā brīdī, ja ir šis kiberuzbrukums. Šis algoritms, atbildības algoritms, nav skaidrs. Koncepcijā nav neviena vārda par nepieciešamību tādu izstrādāt. Un, manuprāt, virsotne visam - apstākļos, kad mēs uzskatām arī enerģētisko drošību par vitāli svarīgu kādas valsts attīstībai, šeit ir ierakstīts vienā no rindkopām pilnīgi skaidri: dabasgāzes kombinētā cikla elektrostacijas celtniecība. Un tas viss pēc tam, kad ir notikusi Krievijas agresija Gruzijā! Un turpat tālāk, lai cik absurdi tas izklausītos, ir teikts: nodrošināt Latvijas energoneatkarību.

Es uzskatu, ka šis dokuments ir pilnīgs brāķis. Aicinu to atdot atpakaļ pārstrādāšanai, lai tas kļūtu atbilstīgs mūsdienu drošības situācijai Latvijā.

Atgriežoties vēl pie enerģētikas politikas, es gribētu novēlēt, lai mēs ierakstītu šajā dokumentā, ka Latvijas interesēs ir veicināt Eiropas Savienības kopējās enerģētiskās politikas izveidi.

Paldies.

Sēdes vadītājs. Paldies.

Debatēs vārds deputātam Andrim Bērziņam - Zaļo un Zemnieku savienība.

A.Bērziņš (ZZS frakcija).

Kolēģi, jā, es runāšu ļoti īsi. Neapšaubāmi, komisija ir strādājusi, Jaundžeikara kungs ir strādājis. Bet es šo dokumentu varu uztvert tā, ka mans balsojums arī būs tikai konceptuāls. Jā, es neesmu pārliecināts. Varbūt es kļūdos. Kad jūs, kolēģi, būsiet šo dokumentu izlasījuši… Bet man šis dokuments atgādina rasolu: tur ir samests iekšā viss, kas ir iespējams. Un ja mēs šo dokumentu situācijā, par kādu mēs runājam un kāda veidojas… Vakar, kolēģi, mēs kopā atbraucām no Eiropas Padomes sēdes. Nav nemaz tik mierīgi ne Eiropā, ne pasaulē kopumā. Un, ja mēs iedosim iedzīvotājiem izlasīt šo dokumentu, es baidos, ka, izlasījuši šo dokumentu, viņi nesapratīs, par ko tur ir runa. Es ļoti ceru, ka to, ko teica Jaundžeikara kungs… ka pēc šā dokumenta taps atsevišķi ļoti konkrēti dokumenti katrā no institūcijām, kas atbild par to. Tāpēc mans balsojums konkrēti šodien… ne jau tāpēc, ka man tagad, uz šīs sēdes beigām, gribētos šausmīgi parunāties, un ne jau… (K.Leiškalns no zāles kaut ko saka.)… Tieši tā, Leiškalna kungs. Bet, runājot par šo dokumentu, jāteic, ka šis…

Sēdes vadītājs. Runātājam nevajadzētu sarunāties ar zāli.

A.Bērziņš. …šis dokuments skar katru no mums. Skar šīs valsts drošību. Es to varu nosaukt par traktātu. Traktātu par drošības draudiem, kurā ir iekšā viss, kas būtu iespējams: priede uzkrīt man uz galvas, naftas vads kaut kur plīst, notiek vēl kaut kas… Bet ko es darīšu vai ko darīs valsts tajā gadījumā, ja kaut kas šeit notiks?… Un, ja mēs šo dokumentu izšķirotu - kas pirmām kārtām var notikt šajā valstī un par ko mums ir jāuztraucas, un ko mēs darīsim, un kāds būs plāns? -, tad es šinī dokumentā to nesaskatu. Mans balsojums būs. Tas būs „par”. Konceptuāls. Tikai konceptuāls. Un es ļoti ceru, ka būs konkrēts, skaidrs dokuments, lai mēs saprastu, ko mums darīt. Es negribu, lai mēs jokotos ar drošību. Tikai tad, kad mums ieknābj kāds sēžamvietā vai uzsit pa galvu, mēs sākam skriet drusku ātrāk nekā citu reizi.

Paldies.

Sēdes vadītājs. Debates beidzam.

Jaundžeikara kungs - komisijas vārdā.

Dz.Jaundžeikars. Jā, pirmām kārtām arī ir jāuzsver, ka tas ir konceptuāls dokuments un to izstrādāja nevis Nacionālās drošības komisija, bet Ministru kabinets, un tas ir apstiprināts Nacionālās drošības padomē. Un uz šā pamata tiek izveidots Nacionālās drošības plāns, kurā liela daļa dokumentu un darbība ir klasificēta informācija. Un tādēļ jāizprot, ko var likt dokumentā un ko nevar.

Lūdzu apstiprināt šo dokumentu, jo komisijas locekļi, kas pārstāvēja gandrīz visas frakcijas, atbalstīja to.

Sēdes vadītājs. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu „Par Nacionālās drošības koncepcijas apstiprināšanu”! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 46, pret - 8, atturas - 18. Lēmums pieņemts.

Godātie kolēģi! Līdz ar to visi darba kārtības jautājumi ir izskatīti.

Šodien bija paredzēts izskatīt divus jautājumus jautājumu un atbilžu sēdē. Uz jautājumu, kas bija adresēts izglītības un zinātnes ministrei Tatjanai Koķei, saņemtā atbilde iesniedzējus apmierina, tāpēc šis jautājums netiks skatīts.

Savukārt otrs - jautājums, kurš bija uzdots tieslietu ministram Gaidim Bērziņam, - tiek pārcelts uz nākamo ceturtdienu, jo Bērziņa kungs atrodas komandējumā un nevar ierasties uz sēdi, taču deputāti vēlas dzirdēt viņa atbildi.

Savukārt divi jautājumi ir iesniegti iekšlietu ministram Marekam Segliņam. Viens ir deputātu Plinera, Buzajeva, Buhvalova, Sokolovska un Mitrofanova jautājums „Par valodas eksāmenu personām, kuras pretendē uz pastāvīgo uzturēšanās atļauju”. Un otrs ir deputātu Kampara, Mūrnieces, Latkovska, Repšes un Āboltiņas jautājums „Par sodu politiku”. Abi šie jautājumi tiek nodoti iekšlietu ministram Marekam Segliņam.

Lūdzu zvanu reģistrācijai! Reģistrēsimies ar balsošanas kartēm!

Reģistrācijas rezultātu nolasīšanai vārds Saeimas sekretāra biedram Andrejam Klementjevam.

A.Klementjevs (9.Saeimas sekretāra biedrs).

Labdien, augsti godātie deputāti! Nav reģistrējušies: Andris Bērziņš (LPP/LC), Boriss Cilevičs, Ingrīda Circene, Gundars Daudze, Ina Druviete, Jānis Dukšinskis, Jānis Šmits, Jānis Klaužs, Ivans Klementjevs, Vents Armands Krauklis, Leopolds Ozoliņš, Aigars Kalvītis, Karina Pētersone, Inese Šlesere, Gunārs Upenieks un Dzintars Zaķis.

Sēdes vadītājs. Paldies.

Līdz ar to Saeimas 2008.gada 2.oktobra sēdi pasludinu par slēgtu.

Balsojumi

Grozījums Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja likumā
Datums: 02.10.2008. 09:11:44 bal002
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.2919 nodošanu komisijai

Grozījumi likumā "Par sapulcēm, gājieniem un piketiem"
Datums: 02.10.2008. 09:16:22 bal003
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.2923 nodošanu komisijai

Grozījumi Krimināllikumā
Datums: 02.10.2008. 09:19:34 bal004
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.2924 nodošanu komisijai

Par neapmaksāta atvaļinājuma piešķiršanu deputātam Sergejam Dolgopolovam
Datums: 02.10.2008. 09:20:18 bal005
Balsošanas motīvs: Par lēmuma projektu ar dok. nr.2914

Par neapmaksāta atvaļinājuma piešķiršanu deputātei Karinai Pētersonei
Datums: 02.10.2008. 09:20:54 bal006
Balsošanas motīvs: Par lēmuma projektu ar dok. nr.2930

Par Latvijas Republikas un Krievijas Federācijas līgumu par sadarbību sociālās drošības jomā (2.lasījums)
Datums: 02.10.2008. 09:41:30 bal008
Balsošanas motīvs: Par 1.priekšlikumu

Par Latvijas Republikas un Krievijas Federācijas līgumu par sadarbību sociālās drošības jomā (2.lasījums)
Datums: 02.10.2008. 09:42:06 bal009
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.2917 pieņemšanu 2.lasījumā

Grozījumi Pilsētas domes, novada domes un pagasta padomes vēlēšanu likumā (3.lasījums)
Datums: 02.10.2008. 09:43:46 bal010
Balsošanas motīvs: Par 1.priekšlikumu

Grozījumi Pilsētas domes, novada domes un pagasta padomes vēlēšanu likumā (3.lasījums)
Datums: 02.10.2008. 09:48:00 bal011
Balsošanas motīvs: Par 6.priekšlikumu

Grozījumi Pilsētas domes, novada domes un pagasta padomes vēlēšanu likumā (3.lasījums)
Datums: 02.10.2008. 10:03:28 bal012
Balsošanas motīvs: Par 9.priekšlikumu

Grozījumi Pilsētas domes, novada domes un pagasta padomes vēlēšanu likumā (3.lasījums)
Datums: 02.10.2008. 10:09:16 bal013
Balsošanas motīvs: Par 10.priekšlikumu

Grozījumi Pilsētas domes, novada domes un pagasta padomes vēlēšanu likumā (3.lasījums)
Datums: 02.10.2008. 10:15:40 bal014
Balsošanas motīvs: Par 12.priekšlikumu

Grozījumi Pilsētas domes, novada domes un pagasta padomes vēlēšanu likumā (3.lasījums)
Datums: 02.10.2008. 10:16:22 bal015
Balsošanas motīvs: Par 15.priekšlikumu

Grozījumi Pilsētas domes, novada domes un pagasta padomes vēlēšanu likumā (3.lasījums)
Datums: 02.10.2008. 10:21:12 bal016
Balsošanas motīvs: Par 36.priekšlikumu

Grozījumi Pilsētas domes, novada domes un pagasta padomes vēlēšanu likumā (3.lasījums)
Datums: 02.10.2008. 10:26:12 bal017
Balsošanas motīvs: Par 46.priekšlikumu

Grozījumi Pilsētas domes, novada domes un pagasta padomes vēlēšanu likumā (3.lasījums)
Datums: 02.10.2008. 10:30:18 bal018
Balsošanas motīvs: Par 47.priekšlikumu

Grozījumi Pilsētas domes, novada domes un pagasta padomes vēlēšanu likumā (3.lasījums)
Datums: 02.10.2008. 11:03:32 bal019
Balsošanas motīvs: Par 56.priekšlikumu

Grozījumi Pilsētas domes, novada domes un pagasta padomes vēlēšanu likumā (3.lasījums)
Datums: 02.10.2008. 11:04:32 bal020
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.2912 pieņemšanu 3.lasījumā

Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja amatpersonu izdienas pensiju likums (3.lasījums)
Datums: 02.10.2008. 11:10:08 bal021
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.2925 pieņemšanu 3.lasījumā

Grozījumi Aizsargjoslu likumā (1.lasījums)
Datums: 02.10.2008. 11:23:38 bal022
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.2825 pieņemšanu 1.lasījumā

Latvijas - Šveices sadarbības programmas vadības likums (1.lasījums)
Datums: 02.10.2008. 11:24:56 bal023
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.2766 steidzamību

Latvijas - Šveices sadarbības programmas vadības likums (1.lasījums)
Datums: 02.10.2008. 11:25:30 bal024
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.2766 pieņemšanu 1.lasījumā

Grozījumi Krājaizdevu sabiedrību likumā (1.lasījums)
Datums: 02.10.2008. 11:26:32 bal025
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.2702 pieņemšanu 1.lasījumā

Grozījumi Autopārvadājumu likumā (2.lasījums)
Datums: 02.10.2008. 11:28:26 bal026
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.2898 pieņemšanu 2.lasījumā

Arhīvu likums (1.lasījums)
Datums: 02.10.2008. 11:30:08 bal027
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.2841 pieņemšanu 1.lasījumā

Nacionālo filmu likums (1.lasījums)
Datums: 02.10.2008. 11:32:06 bal028
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.2683 pieņemšanu 1.lasījumā

Administratīvo teritoriju un apdzīvoto vietu likums (2.lasījums)
Datums: 02.10.2008. 11:38:02 bal029
Balsošanas motīvs: Par 1.priekšlikumu

Administratīvo teritoriju un apdzīvoto vietu likums (2.lasījums)
Datums: 02.10.2008. 11:45:34 bal030
Balsošanas motīvs: Par 2.priekšlikumu

Administratīvo teritoriju un apdzīvoto vietu likums (2.lasījums)
Datums: 02.10.2008. 11:48:02 bal031
Balsošanas motīvs: Par 3.priekšlikumu

Administratīvo teritoriju un apdzīvoto vietu likums (2.lasījums)
Datums: 02.10.2008. 11:49:12 bal032
Balsošanas motīvs: Par 5.priekšlikumu

Administratīvo teritoriju un apdzīvoto vietu likums (2.lasījums)
Datums: 02.10.2008. 11:54:46 bal033
Balsošanas motīvs: Par 7.priekšlikumu

Administratīvo teritoriju un apdzīvoto vietu likums (2.lasījums)
Datums: 02.10.2008. 11:57:48 bal034
Balsošanas motīvs: Par 10.priekšlikumu

Administratīvo teritoriju un apdzīvoto vietu likums (2.lasījums)
Datums: 02.10.2008. 13:44:22 bal035
Balsošanas motīvs: Par 11.priekšlikumu

Administratīvo teritoriju un apdzīvoto vietu likums (2.lasījums)
Datums: 02.10.2008. 13:47:46 bal036
Balsošanas motīvs: Par 12.priekšlikumu

Administratīvo teritoriju un apdzīvoto vietu likums (2.lasījums)
Datums: 02.10.2008. 13:54:16 bal037
Balsošanas motīvs: Par 14.priekšlikumu

Administratīvo teritoriju un apdzīvoto vietu likums (2.lasījums)
Datums: 02.10.2008. 14:02:30 bal038
Balsošanas motīvs: Par 43.priekšlikumu

Administratīvo teritoriju un apdzīvoto vietu likums (2.lasījums)
Datums: 02.10.2008. 14:07:00 bal039
Balsošanas motīvs: Par 49.priekšlikumu

Administratīvo teritoriju un apdzīvoto vietu likums (2.lasījums)
Datums: 02.10.2008. 14:07:40 bal040
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.2913 pieņemšanu 2.lasījumā

Administratīvo teritoriju un apdzīvoto vietu likums (2.lasījums)
Datums: 02.10.2008. 14:09:12 bal041
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu iesniegšanas termiņu /31.10.08./

Par nekustamā īpašuma atsavināšanu sabiedriskajām vajadzībām - Dienvidu tilta pār Daugavu 3.kārtas būvniecībai (1.lasījums)
Datums: 02.10.2008. 14:12:22 bal042
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.2808 steidzamību

Par nekustamā īpašuma atsavināšanu sabiedriskajām vajadzībām - Dienvidu tilta pār Daugavu 3.kārtas būvniecībai (1.lasījums)
Datums: 02.10.2008. 14:12:54 bal043
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.2808 pieņemšanu 1.lasījumā

Grozījumi Eiropas Parlamenta vēlēšanu likumā (2.lasījums)
Datums: 02.10.2008. 14:28:16 bal044
Balsošanas motīvs: Par 1.priekšlikumu

Grozījumi Eiropas Parlamenta vēlēšanu likumā (2.lasījums)
Datums: 02.10.2008. 14:29:02 bal045
Balsošanas motīvs: Par 2.priekšlikumu

Grozījumi Eiropas Parlamenta vēlēšanu likumā (2.lasījums)
Datums: 02.10.2008. 14:37:14 bal046
Balsošanas motīvs: Par 3.priekšlikumu

Grozījumi Eiropas Parlamenta vēlēšanu likumā (2.lasījums)
Datums: 02.10.2008. 14:37:48 bal047
Balsošanas motīvs: Par 4.priekšlikumu

Grozījumi Eiropas Parlamenta vēlēšanu likumā (2.lasījums)
Datums: 02.10.2008. 14:38:24 bal048
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.2927 pieņemšanu 2.lasījumā

Parlamentārās izmeklēšanas komisijas sakarā ar iespējamu pretlikumīgu un neētisku rīcību tieslietu sistēmā darbības laika pagarināšanu
Datums: 02.10.2008. 15:02:42 bal049
Balsošanas motīvs: Par lēmuma projektu ar dok. nr.2915

Par Nacionālās drošības koncepcijas apstiprināšanu
Datums: 02.10.2008. 15:13:22 bal050
Balsošanas motīvs: Par lēmuma projektu ar dok. nr.2894