Latvijas Republikas 9

Pirms mēs sākam izskatīt apstiprināto šodienas sēdes darba kārtību, mums ir jālemj par iespējamiem grozījumiem tajā.

Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisija lūdz iekļaut šodienas sēdes darba kārtības sadaļā „Prezidija ziņojumi par iesniegtajiem likumprojektiem” šīs komisijas izstrādāto likumprojektu „Grozījums Valsts probācijas dienesta likumā”. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputāti iebilst?… (No zāles dep. A.Bērziņš: „Balsot!”) Es nesapratu… Deputāts Andris Bērziņš no Latvijas Pirmās partijas un partijas „Latvijas Ceļš” frakcijas iebilst?… Tātad ir nepieciešams balsojums. Lūdzu zvanu! Balsosim par iespējamiem grozījumiem šodienas sēdes darba kārtībā, iekļaujot tās sadaļā „Prezidija ziņojumi par iesniegtajiem likumprojektiem” Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas izstrādāto likumprojektu „Grozījums Valsts probācijas dienesta likumā”! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 62, pret - 2, atturas - 3. Darba kārtība ir grozīta.

Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija lūdz izdarīt izmaiņas šodienas sēdes darba kārtībā un iekļaut sadaļā „Likumprojektu izskatīšana” likumprojektu „Grozījumi Noguldījumu garantiju likumā” izskatīšanai pirmajā lasījumā. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputāti neiebilst. Darba kārtība ir grozīta.

Saeimas Prezidijs ir saņēmis desmit deputātu parakstītu iesniegumu ar lūgumu iekļaut šodienas sēdes darba kārtībā lēmuma projektu „Par deputāta Aigara Štokenberga atsaukšanu no Juridiskās komisijas”. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputāti neiebilst. Darba kārtība ir grozīta.

Saeimas Prezidijs ir saņēmis desmit deputātu parakstītu iesniegumu ar lūgumu iekļaut šodienas sēdes darba kārtībā lēmuma projektu „Par deputāta Aigara Štokenberga ievēlēšanu Sociālo un darba lietu komisijā”. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputāti neiebilst. Darba kārtība ir grozīta.

Godātie kolēģi! Sākam izskatīt apstiprināto darba kārtību. Tradicionāli sākam ar sadaļu „Prezidija ziņojumi par iesniegtajiem likumprojektiem”.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu „Grozījumi Apdrošināšanas un pārapdrošināšanas starpnieku darbības likumā” nodot Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputāti neiebilst.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu „Par Latvijas Republikas valdības un Tadžikistānas Republikas valdības nolīgumu par gaisa satiksmi” nodot Ārlietu komisijai un Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai un noteikt, ka Ārlietu komisija ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputāti neiebilst.

Saeimas Prezidijs ierosina deputātu Buzajeva, Plinera, Buhvalova, Sokolovska un Mitrofanova iesniegto likumprojektu „Grozījumi likumā „Par valsts pensijām”” nodot Sociālo un darba lietu komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija.

Saskaņā ar Saeimas kārtības rulli viens deputāts var runāt „par”, viens - „pret” likumprojekta nodošanu komisijai.

Vārds deputātam Buzajevam. Viņš acīmredzot runās „par” likumprojekta nodošanu komisijai.

Cienījamais Prezidij! Cienījamās dāmas un kungi! PCTVL frakcijas deputātu iesniegtais likumprojekts paredz pielīdzināt tiesībās Latvijas pilsoņus un Latvijas nepilsoņus attiecībā uz līdz 1991.gadam uzkrāto darba un tiem pielīdzināto periodu iekļaušanu apdrošināšanas stāžā.

Likumprojekts paredz ne tikai pārrēķināt pensijas esošo apmēru, bet arī novērst kaitējumu, kas tika nodarīts Latvijas valsts pensiju saņēmējiem, kuri, būdami Latvijas Republikas nepilsoņi, saņēma valsts pensiju laika posmā no Eiropas Cilvēktiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvencijas spēkā stāšanās brīža Latvijā līdz šā likuma spēkā stāšanās brīdim, sakarā ar to, ka personu apdrošināšanas stāžā netika iekļauti attiecīgie darba periodi.

Kaitējumu tiek ierosināts novērst, izmaksājot kompensācijas par nesaņemto pensijas daļu, ievērojot patēriņa cenu indeksa izmaiņas. Kompensāciju izmaksas tiek plānots veikt pusotra gada laikā. Kā redzams no anotācijas, to personu skaits, kas cietušas no konvencijas pārkāpuma, ir 57 tūkstoši. Ikgadējā izmaksu summa pensiju tekošā apmēra palielināšanai sastāda aptuveni 10 miljonus latu gadā. Kopējais kompensējamais kaitējums - 80 miljoni latu. Tikai nesāciet nu atkal stāstīt man par krīzi, pie kuras izcelšanās nepilsoņi ir vainojami vismazāk! Viņi bija godīgi maksājuši nodokļus, tikai no ienākuma nodokļa vien un tikai pašvaldību darbā, kuru vēlēšanās viņi nepiedalās, ieguldīdami apmēram pusotra miljarda latu.

Dāmas un kungi! Acīmredzot katrs no jums zina, ka šo likumprojektu tika sagatavojusi Latvijas Cilvēktiesību komiteja sakarā ar satriecošu uzvaru pār Latvijas valdību Eiropas Cilvēktiesību tiesas Lielajā palātā šā gada 18.februārī. Starp citu, tā nav pirmā uzvara un - esiet droši! - ne pēdējā. Kā zināms, mūsu valdībā ir „supermeni”, viņi jau sešas dienas pēc sprieduma pasludināšanas bija aptvēruši tā saturu (50 lappušu angļu valodā) un sapulcējās, lai apspriestu, ko tad ar šo spriedumu darīt. Toreizējais premjers Ivars Godmanis pasludināja Ministru kabineta sēdi par aizklātu, lai pēcnācēji neuzzinātu, kāda argumentācija tajā izskanēja. No protokola atklātās daļas var uzzināt, ka, sekojot Vladimiram Uļjanovam pa pēdām, ministri nolēma iet citu ceļu.

Labklājības ministrija 16.aprīlī padarīja zināmu šo ceļu - atņemt arī Latvijas pilsoņiem tās tiesības, kuras nebauda Latvijas nepilsoņi. Pēc ministrijas aprēķiniem, pēc šā jaunieveduma stāšanās spēkā apzagto Latvijas pilsoņu skaits sastādīs 15 procentus no visiem pensijā aizejošajiem vēlētājiem un katru gadu tas pieaugs par 4 tūkstošiem cilvēku. Katram no tiem tiks nozagti 7 darba stāža gadi un tātad 38 lati mēnesī izzagti no kabatas.

Pēdējo 10 gadu laikā Eiropas Cilvēktiesību tiesa ir fiksējusi 104 diskriminācijas gadījumus 22 valstīs, taču tikai Latvija tā vietā, lai paplašinātu diskriminētā mazākuma tiesības, nolēma atņemt tās arī vairākumam. Nu tad ņemiet karogu rokās, ministru kungi, un novēlu jums laimīgu peldēšanu pie Niagāras ūdenskrituma! Saeimai pašreiz tiek piedāvāts daudz saprātīgāks un drošāks ceļš, un tādēļ es aicinu balsot „par”.

Vai deputātiem ir iebildumi pret to, ka šis likumprojekts tiek nodots komisijai? (No zāles: „Jā! Ir!”) Deputāti iebilst. Tas nozīmē, ka mums nepieciešams balsojums. Lūdzu zvanu! Balsosim par deputātu Buzajeva, Plinera, Buhvalova, Sokolovska un Mitrofanova iesniegtā likumprojekta „Grozījumi likumā „Par valsts pensijām”” nodošanu Sociālo un darba lietu komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 22, pret - 57, atturas - 8. Likumprojekts komisijai nav nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu „Grozījumi likumā „Par darbinieku aizsardzību darba devēja maksātnespējas gadījumā”” nodot Sociālo un darba lietu komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputāti neiebilst.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu „Grozījumi Militārā dienesta likumā”” nodot Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi? (No zāles: „Balsot!”) Deputāti prasa balsojumu. Lūdzu zvanu! Balsosim par Ministru kabineta iesniegtā likumprojekta „Grozījumi Militārā dienesta likumā”” nodošanu Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 65, pret - 21, atturas - nav. Likumprojekts komisijai nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina Saeimas Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas iesniegto likumprojektu „Grozījumi Latvijas Sodu izpildes kodeksā” nodot Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputāti neiebilst.

Saeimas Prezidijs ierosina Saeimas Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas iesniegto likumprojektu „Grozījums Valsts probācijas dienesta likumā” nodot Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputāti neiebilst. Likumprojekts nodots Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijai.

Godātie kolēģi! Pārejam pie nākamās sadaļas - „Par neapmaksāta atvaļinājuma piešķiršanu”.

Saeimas Prezidijs ir saņēmis deputātes Janīnas Kursītes-Pakules iesniegumu ar lūgumu piešķirt viņai bezalgas atvaļinājumu šā gada 30.aprīlī. Lūdzu zvanu! Balsosim par neapmaksāta atvaļinājuma piešķiršanu deputātei Janīnai Kursītei-Pakulei šā gada 30.aprīlī! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 73, pret - 1, atturas - 1. Neapmaksāts atvaļinājums deputātei Kursītei-Pakulei ir piešķirts.

Saeimas Prezidijs ir saņēmis arī deputāta Gunta Blumberga iesniegumu ar lūgumu piešķirt viņam neapmaksātu atvaļinājumu šā gada 30.aprīlī. Lūdzu zvanu! Balsosim par neapmaksāta atvaļinājuma piešķiršanu deputātam Guntim Blumbergam šā gada 30.aprīlī! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 67, pret - 5, atturas - 1. Neapmaksāts atvaļinājums deputātam Blumbergam ir piešķirts.

Un Saeimas Prezidijs ir saņēmis arī deputāta Kārļa Leiškalna iesniegumu ar lūgumu piešķirt viņam neapmaksātu atvaļinājumu šā gada 30.aprīlī. Lūdzu zvanu! Balsosim par neapmaksāta atvaļinājuma piešķiršanu deputātam Kārlim Leiškalnam šā gada 30.aprīlī! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 73, pret un atturas - nav. Neapmaksāts atvaļinājums deputātam Kārlim Leiškalnam ir piešķirts.

Godātie kolēģi! Pirms mēs sākam izskatīt nākamo darba kārtības sadaļu „Likumprojektu izskatīšana”, mums jālemj vēl par diviem iespējamiem grozījumiem šodienas sēdes darba kārtībā.

Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisija lūdz šīs pašas komisijas izstrādāto likumprojektu „Grozījumi Latvijas Sodu izpildes kodeksā” virzīt izskatīšanai pirmajā lasījumā bez atkārtotas izskatīšanas atbildīgajā komisijā un iekļaut to šodienas sēdes darba kārtībā. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputāti neiebilst. Darba kārtība ir grozīta.

Un Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisija lūdz arī otru šīs komisijas izstrādāto likumprojektu „Grozījums Valsts probācijas dienesta likumā” virzīt izskatīšanai pirmajā lasījumā bez atkārtotas izskatīšanas atbildīgajā komisijā un iekļaut to šodienas sēdes darba kārtībā. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputāti neiebilst. Darba kārtība ir grozīta.

Likumprojekts „Grozījums likumā „Par īpaši aizsargājamām dabas teritorijām””, otrais lasījums. Likumprojekts atzīts par steidzamu.

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā - deputāts Jānis Tutins.

Labrīt, cienījamie kolēģi! Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija ir labi pastrādājusi, un deputāti uz otro, galīgo, lasījumu priekšlikumus nav iesnieguši. Tāpēc lūdzu atbalstīt likumprojektu otrajā, galīgajā, lasījumā.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu „Grozījums likumā „Par īpaši aizsargājamām dabas teritorijām”” otrajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 76, pret - nav, atturas - 1. Likums pieņemts.

Sēdes vadītājs. Likumprojekts „Grozījumi likumā „Par valsts un pašvaldību kapitāla daļām un kapitālsabiedrībām””, otrais lasījums. Likumprojekts atzīts par steidzamu.

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā - deputāts Māris Ārbergs.

Godātais Prezidij! Godātie kolēģi! Strādāsim ar likumprojektu „Grozījumi likumā „Par valsts un pašvaldību kapitāla daļām un kapitālsabiedrībām””. Uz otro lasījumu saņemti septiņi priekšlikumi.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu „Grozījumi likumā „Par valsts un pašvaldību kapitāla daļām un kapitālsabiedrībām”” otrajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 73, pret - nav, atturas - 1. Likums pieņemts.

Nākamais darba kārtības punkts - likumprojekts „Grozījums Darba likumā”, otrais lasījums. Likumprojekts atzīts par steidzamu.

Godātie deputāti! Sociālo un darba lietu komisija piedāvā ļoti nelielus grozījumus Darba likumā.

1.priekšlikums precizē to pašu pirmā lasījuma redakciju. Komisija iesaka atbalstīt šo priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Sākam debates. Debatēs vārds deputātam Krišjānim Kariņam.

Godājamais priekšsēdētāja kungs! Cienījamie kolēģi! Reizēm mūsu Saeimā debates nenotiek par to, par ko tās varētu notikt. Iespējams, tas ir tāpēc, ka ne visi ir pievērsuši uzmanību tur, kur vajadzēja. Proti, šis likumprojekts - likumprojekts „Grozījums Darba likumā” - tika izskatīts Sociālo un darba lietu komisijā, bet faktiski tā būtība visdziļāk skar Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas locekļu redzesloku, proti, tas, manuprāt, ļoti skars uzņēmējdarbības vidi.

Ar Prezidija atļauju es gribētu runāt gan par 1., gan par 2.priekšlikumu, kurš ir par spēkā stāšanos.

Par pirmo grozījumu. Proti, šis likuma grozījums paredz, ka visās darba vietās uz vietas ir jābūt darba līgumam. Pirmajā acumirklī tas var šķist tīri loģiski - līgumiem taču ir jābūt. Bet tas grozījums paredz to, ka jābūt ne tikai darba līguma vienam eksemplāram pie darba devēja, otram - pie darba ņēmēja, kā tas ir bijis līdz šim, bet ka ir jāatrodas arī, piemēram, katrā tirdzniecības objektā kopijai. Un tas nozīmē, ka Valsts darba inspekcijai būs vēl viena represīvā metode, kā piedzīt kārtējās soda naudas no uzņēmējiem. Jo, ja šādu likumu mēs pieņemam, mēs tātad uzliekam par pienākumu visiem tagad sakopēt visus darba līgumus. Kas tad varēs apliecināt, ka kopija ir īsti patiesa? Jo tagad ar datortehniku, ar fotokopēšanas tehniku tur nav nekādas garantijas, ja tur nav oriģinālu parakstu virsū. Un būs diemžēl tādi uzņēmēji, kas vai nu šo likuma grozījumu nebūs ievērojuši, vai būs piemirsuši, un kārtējo reizi inspekcija varēs prasīt soda naudas.

Bet kur ir tā būtība? Tā būtība ir tā, ka valstij vajadzētu būt interesei par to, vai darba devējs maksā vai nemaksā nodokli. Un to var ļoti elementārā veidā konstatēt Valsts ieņēmumu dienests, apskatot darbinieku skaitu un apskatot samaksātos sociālos nodokļus un iedzīvotāju ienākuma nodokļus. Tātad šis grozījums, manuprāt, nenesīs gaidīto labumu. Ir, iespējams, iecerēts, ka tad būs lielāka kārtība un maksās vairāk nodokļus. Es prognozēju, ka būs gluži pretēji - šis grozījums izraisīs uzņēmēju kārtējo sūdzību klāstu, kas nāks pār Saeimu; uzņēmēji sūdzēsies par to, ka kārtējo reizi ir pieņemts likums, kas nevis veicina uzņēmējdarbību, bet to apgrūtina. Jo, es atkārtoju, nodokļu nemaksāšanu vai maksāšanu var viegli kontrolēt, apskatot uzņēmēju samaksātos nodokļus - gan sociālos nodokļus, gan iedzīvotāju ienākuma nodokļus.

Tātad es aicinu noraidīt abus šos grozījumus, un faktiski aicinu noraidīt arī likumprojektu kopumā otrajā lasījumā. Manuprāt, šis jautājums ir daudz nopietnāk jāizdebatē starp Sociālo un darba lietu komisiju un Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisiju.

Cienījamie kolēģi! Man kā Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas priekšsēdētāja biedram lielā mērā ir jāpiekrīt deputāta Krišjāņa Kariņa teiktajam, ka pozitīvai normai, tādai, kas pirmajā brīdī šķiet pozitīva, īstenībā diemžēl, ja mēs to pieņemsim, tas rezultāts nebūs tāds, kāds tas varbūt bija domāts.

Pirmām kārtām šī norma ir papildu slogs likumpaklausīgajiem uzņēmējiem. Tātad būs jāgatavo kopijas. Un, tā kā saskaņā ar Fizisko personu datu aizsardzības likumu kopija nevar atrasties vienkārši kaut kur, tai ir jābūt drošā vietā, lai nevar ar šiem datiem iepazīties... Tātad būs vajadzīgs vai nu seifs, vai kāds speciāls slēgts skapis, kuru katrā mazā veikalā diez vai vispār var ielikt; ar naudu kopā arī to neglabās.

Otra lieta ir tā, ka savukārt tie, kas izvairās vai mēģina izvairīties no likuma pildīšanas… Jāteic, ka kopija, ja tā nav notariāli apstiprināta, nav nekāds dokuments. Tādas kopijas ar kopējamo aparātu var sataisīt, cik vien sirds kāro. Tātad beigu beigās, ja radīsies šaubas, būs tik un tā jāpārliecinās centrālajā ofisā, vai līgums ir īsts, vai ar šo cilvēku līgums ir noslēgts.

Tā ka tā faktiski ir tāda iluzora palīdzība kontrolētājiem, bet pilnīgi nepamatots un nevajadzīgs slogs šodien, modernā sabiedrībā, kad ir elektroniskās datubāzes uzņēmējiem.

Godātie kolēģi! Es mēģināšu oponēt abiem diviem iepriekš runājušajiem kungiem.

Paskatīsimies, kāda ir pašreizējā, spēkā esošā likuma normas redakcija! Proti, darba līgumu sagatavo divos eksemplāros, no kuriem viens glabājas pie darbinieka un otrs - pie darba devēja. Tātad, ja, piemēram, kādā būvē… Kā mēs zinām, celtniecībā ir ārkārtīgi liela šī nelegālā nodarbinātība, tāpat arī citur… Mēs esam redzējuši kaut vai šos publiski rādītos sižetus, ka Valsts darba inspekcija šodien faktiski savas funkcijas nevar pildīt, jo… Kas notiek tad, kad atnāk šī inspekcija? Inspektors prasa: „Vai jūs šeit strādājat?” - „Nē, ziniet, es esmu atnācis ciemos pie drauga... Nē, ziniet, man šeit patīk atrasties un skatīties, kā šeit būvē... Es varbūt kaut kādu pieredzi gribētu iegūt...”

Kraukļa kungs! Es domāju, ka mūsu valstī neviens īsti nav aprēķinājis, cik liela šeit ir šī nelegālā uzņēmējdarbība mūsu daudzajās nozarēs. (No zāles dep. V.A.Krauklis: „Tas nerisinās šo problēmu!”)

Tātad, ja šim darbiniekam prasa, vai viņš tur strādā, tad viņš saka: „Nē, es šeit atrodos pilnīgi nejauši, es neko nezinu.” Kādi, kas ir godīgāki, saka: „Ziniet, mans darba līgums man ir mājās, manā lauku mājā.”

Tad vēršas pie darba devēja. Vai tad jūs neesat redzējuši, ka darba devējs saka... tur viņa vietnieks kāds ir, un tas saka: „Ziniet, nē... pie priekšnieka visi šie līgumi ir. Visi līgumi atrodas pie priekšnieka.”

Un tad mēģina meklēt, kur ir priekšnieks. Priekšnieks, piemēram, atpūšas kaut kur jūras krastā citās, siltās zemēs. Faktiski Valsts darba inspekcija nevar kontrolēt šo darbinieku tiesisko statusu.

Kariņa kungs, jūs runājāt par Valsts ieņēmumu dienesta sadarbību ar Valsts darba inspekciju. Sakiet, lūdzu, kā lai Valsts ieņēmumu dienests varētu kontrolēt šo nodokļu samaksu, ja tas pat nezina, cik cilvēku strādā attiecīgajā vietā, piemēram, kaut kādā būvē?

Es domāju, ka, ja runājam par to, ka būs ārkārtīgi dārgas šīs izmaksas, tad… Šeit jau nav, Kraukļa kungs, teikts, ka ir jābūt notariāli apstiprinātai kopijai. Vai tad jūs neesat redzējis, kāds izskatās darba līgums, īpaši tautsaimniecībā? Nav tie uz nezin cik sarežģītām lapām, it sevišķi tiem strādniekiem un darbiniekiem… Nav uz 50 vai 100 lapām šie darba līgumi! Tādi tie nav!

Šodien, es domāju, jūs ļoti labi zināt šo statistiku, ka mums ir bezdarbnieki. Daļa saņem bezdarbnieka pabalstu un nelegāli strādā, un daļa to, kuri nestrādā, vispār nesaņem nekādus pabalstus, bet viņi izdzīvo. Tātad mēs šeit skaidri redzam, ka valstij iet garām, manuprāt, miljoniem latu nodokļos. Un man tātad ir jautājums. Ja nu tiešām jūs uzskatāt, ka ir nepieciešams seifs un ka ir draudi personas datu aizsardzībai, tad varbūt tiešām izdevīgāk ir nopirkt seifu vai kādu skapi, nevis palaist vējā simtiem tūkstošu un miljonu latu, ko mēs varētu iegūt nodokļos.

Es tomēr aicinu atbalstīt šo priekšlikumu. Es īsti nezinu, kāds ir Latvijas Darba devēju konfederācijas pārstāvju viedoklis, bet no jurista viedokļa un no kontroles efektivitātes viedokļa, manuprāt, šī pašreizējā norma ir pilnīgi neefektīva.

Godājamais priekšsēdētāja kungs! Cienījamie kolēģi! Es pilnībā pievienojos pirmajiem diviem runātājiem un aicinu jūs neatbalstīt šo likumprojektu, šīs likuma izmaiņas, tāpēc ka te nav paša galvenā.

Pats galvenais ir tas: ja mēs pieņemam šādu likumu un sarežģījam dzīvi vienkāršam uzņēmējam un nekādi neuzlabojam situāciju attiecībā uz negodīgiem uzņēmējiem, tad tas likums nav efektīvs. Un te jau nav jautājums par tām divām vai trim lapiņām, kuras uzņēmējam ir jāizdrukā vai kurām jāuztaisa fotokopija; te ir jautājums par principiem. Ko tad mēs gribam no mūsu uzņēmējiem, no tiem, kas maksā nodokļus mūsu valstī? Vai mēs gribam sarežģīt viņiem dzīvi arī turpmāk vai negribam sarežģīt? Tas jau ir jautājums par principiem, ko mēs šeit gribam ieviest. Un tā ir vienkārši valsts attieksme pret uzņēmēju. Jāatceras, ka uzņēmēji ir tie, kas papildina mūsu budžetu. Mēs varam teikt: „Mēs arī maksājam nodokļus, mēs arī papildinām budžetu.” Nē, mūsu algas, visi mūsu līdzekļi ir no budžeta, un vienīgie, kas papildina budžetu un kas ienes jaunas asinis budžetā, ir uzņēmēji. Un mūsu valdības, šīs valdības, deklarācijā ir arī ierakstīts - mazināt administratīvo un birokrātisko slogu uzņēmējdarbībā. Šis projekts to nemazina nekādi!

Ekonomikas ministrija tagad izstrādā priekšlikumus par sloga mazināšanu, taču mēs ražojam jaunus likumus un jaunus priekšlikumus par to, kā šo slogu palielināt! Un pats galvenais - šī norma nebūs nekādā gadījumā efektīva un sarežģīs dzīvi tikai godīgiem uzņēmējiem.

Es tiešām neapšaubu iesniedzēju labo gribu, bet jāteic, ka Čepānes kundzes minētais piemērs absolūti neatbilst reālajai dzīvei, jo būvniecībā pašlaik jau ir noteikts - un to savulaik iniciēja tieši Tautsaimniecības komisija -, ka katram būvniekam ir jābūt speciālai apliecībai, lai Valsts darba inspekcija uzreiz varētu secināt, vai viņš ir piederīgs šai būvei vai nav. Un tad kontrolētājam ir daudz vieglāk… Tas ir daudz vieglāk, nekā meklēt kaut kur objektā kopiju… Kā es jau teicu, negodīgs uzņēmējs var kopiju uztaisīt, kādu vien vēlas.

Daudz svarīgāk ir cīnīties par to, lai pats darba ņēmējs, ja viņam nav darba līguma, vērstos attiecīgajā inspekcijā, veicināt to, un tikai tad būs rezultāts cīņā pret tiem, kam nav darba līguma, un tādējādi mēs darba ņēmējus aizsargāsim, cīnīsimies pret nelegālo nodarbinātību.

Šī norma ir faktiski deklaratīva, kas reālajā dzīvē nemainīs neko, tāpēc aicinu neatbalstīt ne šos labojumus, ne likumprojektu kopumā.

Cienījamie kolēģi! Čepānes kundze, es centīšos jums īsi atbildēt. Faktiski Kraukļa kungs ir lielā mērā jau atbildējis. Proti, šī norma, ja to pieņemsim, izdarīs tikai vienu lietu - apgrūtinās dzīvi tiem, kuri jau maksā nodokļus, kuriem ir visi līgumi, kuri cenšas pildīt visas valsts prasības. Bet tajā jūsu minētajā gadījumā, ja ierodas inspekcija un prasa, kur ir līgums, tad… Nu, teiksim, trim ir līgums. Viņi parādīs kopiju. Un ceturtais teiks: „Es te nestrādāju, es te esmu tikai ciemos.”

Šī norma nemainīs to būtību. Ja tas cilvēks… ja tas darba devējs un darba ņēmējs šādā veidā piekrāps valsti, šī norma nenovērsīs šo faktu, jo tas tikai apstiprinās tos līgumus, kuri ir, bet tie līgumi, kuri nav… Šī norma nav tāda. Šī jau ir tā pieredze, kas bija arī man agrāk, pirms es vispār ienācu politikā… Nemitīgi valsts ir pieņēmusi normas, kas apgrūtina godīgo uzņēmēju darbību, un neko nedara, lai mazinātu nodokļu krāpšanu vai nodokļu nemaksāšanu. Un šī norma, manuprāt, ir tieši viena no šādām normām! Vairumam uzņēmēju, kuri ir godīgi, kuri maksā visus nodokļus, kārtējo reizi būs apgrūtināta darbība, jo vēl viena forma jāaizpilda. Un lai Dievs nedod, ka viņi vienkārši aizmirst - ne aiz ļauna prāta, bet vienkārši aizmirst - un saņem vēl par to sodu! Un tiem, kuri ir tikai, kā saka, ciemos, šī norma to nemainīs.

Tātad es aicinu to lietu saprast pēc būtības un izprast, ka šādas normas ir tās, kas uzņēmējus dzen izmisumā, ka valsts tikai prasa un prasa papīrus un ignorē lietas būtību. Ir jābūt citām metodēm, kā cīnīties pret nodokļu nemaksāšanu. Prasīt kārtējo papīru no godīgiem uzņēmējiem - tas, manuprāt, nav risinājums.

Godātie kolēģi! Man šķiet, ka Kariņa kungs, Kraukļa kungs un Reira kungs debatējot ir pieļāvuši vienu loģisku neprecizitāti. Jūs iedalāt uzņēmējus godīgajos - tajos, kas maksā nodokļus, - un negodīgajos. It kā tās būtu divas cilvēku kategorijas un it kā nekad mūžā nebūtu iespējama pāreja no vienas uz otru!

Ja mēs nedaudz apgrūtināsim negodīgu uzņēmējdarbību (No zāles dep. V.A.Krauklis: „Mēs neapgrūtinām!”) tiem, kas nemaksā nodokļus, tad ļoti iespējams, ka notiks zināma pāreja no vienas grupas uz otru.

Protams, Kariņa kungam ir pilnīga taisnība attiecībā uz tiem darbiniekiem, kuri ir tikai atnākuši ciemos, gūt darba pieredzi un paskatīties, kā citi strādā. Bet šajā gadījumā darba inspektors var uzdot elementāru jautājumu: „Klau, draugs, ja tu esi atnācis ciemos, kāpēc tu esi darba drēbēs un kāpēc tu nes ķieģeļus?” Savukārt tie, kuri nav darba attiecībās un atsaucas uz līgumu, kas ir mājās vai pie priekšnieka, kurš atpūšas pie jūras, un tā tālāk… Tur šī kopija ļoti noderēs. Un, ja darba devējam būs papildu grūtības apmuļķot Valsts darba inspekciju, tad var būt, ka mazāka būs tā prakse, ka vienus darbiniekus atlaiž, tie saņem bezdarbnieka pabalstu, bet turpina nelegāli strādāt; tikmēr nodarbina citus, tad atlaiž tos, tad tie saņem bezdarbnieka pabalstu… Nu apmēram tā… Aiziešana bezdarbnieka pabalsta saņēmēju pulkā - nu tā ir tā kā tāds papildu atvaļinājums, un darba devējam, negodīgam darba devējam, tas ir papildu… nu, tāpēc ka tad daļu darba algas fonda uzņemas valsts budžets segt no bezdarbnieku pabalstiem. Un tā notiek šī maiņa…

Godātie kolēģi! Es domāju, ka vienas kopijas izgatavošana un tās apstiprināšana ar uzņēmuma zīmogu - tas absolūti… tas daudz nemaksā, jo šeit tiešām nav runa ne par notariāli, ne kā tamlīdzīgi apstiprinātām kopijām. Un darba objektā viens aizslēgts skapis, kurā glabājas pārdesmit darba līgumu kopijas, - tā nebūt nav problēma. Toties Valsts darba inspekcijai tad būs kaut kāda iespēja noķert nelegāli nodarbinātus darbiniekus. Un iespējams, ka tas būs viens papildu stimuls, lai tā uzņēmēju daļa, kas nemaksā nodokļus, ruktu mazumā un pievienotos tai godīgo uzņēmēju daļai, uz kuru aizstāvību ir patiesībā vērsts šis labojums. Jo, kolēģi, neaizmirsīsim arī to, ka tie godīgie uzņēmēji, kurus kolēģi šobrīd tik ļoti aizstāv pret papildu birokrātiju, cieš nevienlīdzīgā konkurencē no tiem uzņēmējiem, kuri nemaksā nodokļus!

Godātie deputāti! Šo priekšlikumu ir sagatavojusi un iesniegusi Sociālo un darba lietu komisija. Un šajā komisijā parasti visi priekšlikumi tiek ļoti rūpīgi izvērtēti. Kam var nodarīt ļaunumu šāds priekšlikums, ja tas tiek pieņemts? Acīmredzot viena daļa - tie būs cilvēki, kuri saņem bezdarbnieka pabalstu un vēl nelegāli strādā, un nemaksā nodokļus no savas saņemtās algas. Algu saņem aploksnē.

Godātais Saeimas priekšsēdētāja kungs! Godātie kolēģi! Ņemot vērā, ka šodien darba kārtībā ir iekļauts jautājums par manu pārvietošanu no Juridiskās komisijas uz Sociālo un darba lietu komisiju, es gribu jums paskaidrot, kāpēc šāda norma būtu derīga.

Paskatieties, lūdzu, kas ir rakstīts 1.priekšlikumā! Bez šīm garajām debatēm, paskatieties, lūdzu, ka 1.priekšlikumā ir paredzēts papildināt jau pirmajā lasījumā pieņemto redakciju! Pirmajā lasījumā pieņemto redakciju paredzēts papildināt tikai ar dažiem vārdiem. Teksts skan: „kas normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā ir reģistrēta Valsts ieņēmumu dienestā”. Viss. Par ko jūs te debatējat?

1.priekšlikums nav par to, vai maksāt algas aploksnēs. 1.priekšlikums tikai precizē pirmajā lasījumā jau nobalsoto redakciju.

Cienītais priekšsēža kungs! Cienītie kolēģi! Es nebiju domājis iesaistīties šajās debatēs, bet nu debašu jautājums tomēr mani zināmā mērā „uzrunāja”.

Es domāju, šeit jautājums jau nav par to, vai ir vajadzīga kontrole vai nav vajadzīga kontrole. Šeit mēs runājam par kontroles formu. Un es gribētu jums atgādināt, ka mēs jau šeit, Saeimā, ļoti daudzi sēžam ar datoriem. Mēs dzīvojam datoru un informācijas tehnoloģiju laikmetā. Es gribu ierosināt, ka šeit vajag meklēt risinājumu, kas nevis ir atkarīgs no papīra gabala, kurš karājas pie sienas, bet ka, teiksim, piemēram, Valsts darba inspekcija nāk ar savu datoru, kurā ir redzami visi darba līgumi. Kādēļ šāds variants nav iespējams?

Tātad es gribu, kolēģi, jums atgādināt: atcerieties, mēs taču dzīvojam tehnikas un informācijas tehnoloģiju laikmetā, nevis vairs, tā teikt, papīra laikmetā!

Augsti godātais priekšsēdētāja kungs! Prezidija locekļi! Cienītās kolēģes un godātie kolēģi! Es tikai dažos vārdos pateikšu par diskusiju, kāda notika Sociālo un darba lietu komisijā, apspriežot šo likumprojektu un it sevišķi 1.priekšlikumu, par kuru mēs tā ļoti dedzīgi diskutējam.

Es pilnībā akceptēju Tautas partijas frakcijas vakardienas lēmumu. Es pilnībā akceptēju frakcijas „Jaunais laiks” lēmumu un saprotu satraukumu par to, ka uzņēmējiem būs arvien grūtāk un ka tas ir tāds ļoti liels pārbaudījums, ka jānodrošina šīs kopijas.

Taču es jums, kolēģi, gribu teikt vienu lietu, un varbūt padomājiet. Šodien Rīgā soļos bezdarbnieki. Viņi sāks no Nodarbinātības valsts aģentūras galvenās mītnes un, ja es pareizi izpratu to, ko masu mediji vēstīja, aizies līdz Ministru kabinetam. Un kas tie par cilvēkiem, kuri tur ies? Statistikas dati šodien rāda, ka no visiem cilvēkiem, kuri ir reģistrējušies kā bezdarbnieki Nodarbinātības valsts aģentūrā, tikai 48 procenti saņem bezdarbnieka pabalstu. Var būt, ka mēs šeit varam tā aizdomāties: varbūt tiešām kopīgiem spēkiem ir jādara viss iespējamais, lai pēc iespējas mazāk cilvēku strādātu Latvijā bez darba līgumiem? Jo pēc tam, kad viņi tiek atbrīvoti no darba, viņiem nav šo sociālo garantiju, ko šajā konkrētajā gadījumā sauc par bezdarbnieka pabalstu.

Kolēģim, kurš vada Budžeta un finanšu (nodokļu) komisiju, varu teikt, ka jūsu priekšlikums ir ļoti labs: ierodas Valsts darba inspekcijas inspektors ar savu klēpjdatoru, atver to vaļā, un tajā viņam ir visa šī informācija. Diemžēl uz šodienu informācija par cilvēka pieņemšanu darbā un par to, vai viņš ir maksājis nodokli vai nav… Arī tajā gaišajā nākotnē, kad mums visi šie darbinieki, ierēdņi būs nodrošināti ar šo individuālo aparatūru un viņi to varēs redzēt, viņi to redzēs tikai trešajā mēnesī pēc brīža, kad cilvēks būs sācis strādāt. Un arī tad tikai ar tādu noteikumu, ka Valsts ieņēmumu dienests būtu gatavs sniegt un pilnībā šo informāciju būtu sniedzis un nodevis Valsts darba inspekcijai. Jo… Jūs taču zināt, kā maksā algu - nākamajā mēnesī izmaksā, pēc tam līdz nākamā mēneša beigām iesniedz atskaiti, un tad notiek šīs atskaites salīdzināšana ar Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūru. Tātad tikai tad, kad iet trešais mēnesis uz beigām, var šo informāciju redzēt.

Vienlaikus, kolēģi, es domāju, mums visiem spēkiem ir jādomā arī par to jautājumu, ka ir pašreiz stipri daudz tādu uzņēmumu vai arī iestāžu, kur cilvēku pieņem darbā uz pārbaudes laiku līdz trim mēnešiem, bet kur diemžēl pēc šiem trim mēnešiem nav maksāti ne nodokļi, ne arī samaksāta darba alga. Tas jums nav noslēpums! Tas ir pavisam smags jautājums.

Es aicinu jūs šodien balsot vai nu tā, kā jūsu frakcijas ir lēmušas, vai tā, kā liek jūsu sirdsapziņa. Man gribētos arī teikt (un es droši vien nekļūdīšos, ja teikšu to arī komisijas vārdā): komisija uzņems jūsu lēmumu, kāds tas būs. Bet mans pienākums bija pateikt jums, kāda ir situācija pašreiz valstī. Un lūdzu... es jūs ļoti aicinu: strādāsim kopā, dodiet savus radošos priekšlikumus, lai varētu šo jomu sakārtot! Cilvēkiem pašreiz Latvijā ir ļoti grūti. It sevišķi tiem, kuri ir sociāli neaizsargāti.

Godātie kolēģi! Šis likuma grozījums un tā apspriešana spilgti parāda to, ka ir bijusi lielāka nepieciešamība pēc debatēm komisijās. Šādas debates ir bijušas tikai Sociālo un darba lietu komisijā. Tātad ir izskatīts tikai sociālās ietekmes jautājums. Neskatot šo jautājumu plašāk, saistībā ar ietekmi uz budžetu, uz tautsaimniecību kopumā, mēs nevaram šādu likumu pieņemt.

Līdz ar to mans priekšlikums būtu nodot šo likumprojektu atpakaļ komisijai, lai tā varbūt izskatītu to kopīgi ar Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisiju. Tas būtu kompromisa risinājums, jo absolūti pateikt, ka problēma nepastāv, - tā arī nevar. Jo problēma pastāv, kā es sapratu, lielveikalu filiālēs, dažādu lielo uzņēmumu filiālēs; kuras ir reģionos un kurās tiešām nevar Valsts darba inspekcija konstatēt, vai konkrētais cilvēks strādā legāli vai nelegāli. Bet vai šis ir pareizais risinājums? Es ļoti šaubos.

Līdz ar to mans priekšlikums - vēlreiz atkārtoju! - ir noraidīt likumprojektu kopumā un atdot to komisijai, un noteikt jaunu termiņu, lai Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija kopīgi ar Sociālo un darba lietu komisiju izskatītu visu šo problēmu, kā saka, līdz saknei. (No zāles dep. V.A.Krauklis: „Pareizi, Dzintar!”)

Labdien, dāmas un kungi! Pilnībā piekrītu Rasnača kunga teiktajam. Un galīgi nepiekrītu tam, ko teica arī Barčas kundze.

Man tiešām šķiet, ka valstī ir daudz problēmu saistībā ar algu izmaksu, bet viena no lielākajām problēmām ir, protams, algas aploksnēs, jo lielo veikalu filiālēs, kā jūs tikko minējāt un kā es esmu dzirdējis, tik tiešām ļoti bieži maksā aldziņu aploksnēs. (No zāles dep. V.A.Krauklis: „Daļu!”) Daļu algas - aploksnēs! Jā, tieši tā, daļu algas - aploksnēs!

Paskaidrojiet man, lūdzu, ko mēs iegūsim, ja radīsim tagad jaunu birokrātiju, sadrukāsim tur kaut kādus līgumus, kuros būs sarakstītas iekšā minimālās algas, un ja tik un tā turpinās maksāt algas aploksnēs? Ko tas dos? Nulli tas dos! Ļoti jauki, ka jūs saprotat, ka tā problēma eksistē. Bet jūs aizraujaties ar jaunas birokrātijas radīšanu šobrīd. Kolēģi, jūs visi ļoti labi saprotat, ka kabinetos sēž milzīgi daudz birokrātu, bet tie noteikti neesam mēs. Taču mēs šoreiz strādājam kā klasiski birokrāti, mēs radām jaunu birokrātiju! Un, ja radīsim šo jauno birokrātiju, rezultāts būs nulle! Nav nekādu problēmu ne lielam, ne mazam uzņēmējam sadrukāt dažnedažāda veida darba līgumus. Rezultātā neiegūsim, manuprāt, neko.

Otra. Šobrīd Ministru kabinets ļoti cītīgi strādā pie tā, lai birokrātiju valstī samazinātu. Tāpēc es aicinu pievienoties Rasnača kunga teiktajam. Tad, kad būs likumprojektu pakete saistībā ar birokrātijas samazināšanu valstī, varēsim skatīt to kontekstā arī ar šo jautājumu. Vēl jo vairāk tāpēc, ka jauni Darba likuma grozījumi, cik es saprotu, no Ministru kabineta jau ir ceļā uz Saeimu. Tāpēc es aicinu komisiju neskriet ratiem pa priekšu, nemēģināt pataisīt pašiem sevi baltākus par citiem, un aicinu skatīt visas šīs lietas kontekstā, skatīt to visu kopā ar Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisiju. Tad būs nosacīti abu pušu intereses ievērotas.

Tāpēc es aicinu neatbalstīt šo likumprojektu kopumā un nodot to Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai atkārtotai skatīšanai.

Labdien, cienījamie deputāti! Tomēr aicinu jūs atbalstīt grozījumus, ko izstrādājusi Sociālo un darba lietu komisija. Runājot par birokrātiju, jums jāsaprot, kas bija līdz šim uzņēmējiem slogs. Un ko piedāvā Sociālo un darba lietu komisija? Vienkārši pievienot klāt kopiju darba līgumam. Tā vai tā jebkurā uzņēmumā skapī glabājas kopijas, licences, kases žurnāli… Tik daudz to, ka, pievienojot tiem vēl vienu dokumentu, kurš uzlabos situāciju attiecībā uz nelegālo nodarbinātību, tas nav liels slogs. Nevajag maldināt ne sabiedrību, ne uzņēmējus! Es aicinu atbalstīt Sociālo un darba komisijas piedāvāto priekšlikumu, kurš tika izdebatēts komisijā, kurā ir pārstāvji praktiski no visām frakcijām, un mūsu lēmums bija vienbalsīgs.

Kolēģi! Es gribu jums pateikt tikai pavisam mazu lietiņu. Un it sevišķi Zaķa kungam. Darba likuma lieli grozījumi tiešām ir ceļā pie mums. Vakardien Nacionālajā trīspusējā sadarbības padomē vēlreiz tika par tiem diskutēts. Bet tur ir arī šī norma. Un diemžēl šī norma arī Ministru kabinetā un Nacionālajā trīspusējā sadarbības padomē ir saskaņota ar Latvijas Darba devēju konfederāciju. Bet diez kāpēc mums iznāk tā: kad mēs runājam par lielo algu aplikšanu ar nodokļiem, Latvijas Darba devēju konfederācija, pie mums komisijā, Sociālo un darba lietu komisijā, nespēdama argumentēt, taisnā ceļā devās pie Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas izteikt savu sāpi, sūdzēties. Tāpat ir arī šajā gadījumā, kad ir runa par šiem Darba likuma grozījumiem. Varbūt arī šajā sakarā derētu aizdomāties.

Ministru kabinetā ir saskaņojums, visi it kā ir piekrituši, bet šeit, kad nonāk mūsu komisijā, jāpameklē vēl kāda komisija un tur jāpanāk atbalsts. Varbūt kolēģi aizdomāsies?

Cienījamie kolēģi! Pēc divām stundām mūsu kolēģi valdībā sanāks uz valdības ārkārtas sēdi, lai runātu par to, kur mēs ņemsim naudu, lai mūsu valstī neiestātos reāls bankrots. Lai būtu, kam maksāt naudu, lai būtu, kam maksāt sociālos pabalstus. Vai mūsu valsts ir gatava, vai mūsu ministri ir gatavi piedāvāt strukturālas reformas? Tās ir vajadzīgas pirmām kārtām mums pašiem, lai mēs mazinātu to nenormālo aparātu, kuru esam uzaudzējuši. Lai mēs nelepotos Eiropas Savienībā ar to, ka uz strādājošo skaitu mums ir trakākais un lielākais birokrātiskais aparāts, kuru mēs, mūsu valsts un uzņēmēji, kuru darba uzlabošanai un sociālo nodokļu maksāšanai šo likumu mēs taisāmies pieņemt… Viņi nespēj vairs tik daudz samaksāt.

Jebkuram no ministriem, tajā skaitā arī labklājības ministram, būs jāparāda, cik cilvēkiem ir jāstrādā Darba departamentā, un šeit, lūk, viņam ir jauns pamatojums, kāpēc kādi daži ierēdņi ir atstājami. Viņiem taču radīsies papildu slodze! (No zāles dep. A.Barča: „Par ko?”) Viņiem radīsies papildu slodze, jo būs jauns iemesls kaut ko pārbaudīt. Arī mums radīsies papildu slodze. Juridiskā komisija visdrīzākajā laikā skatīs kārtējos grozījumus Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā.

Kolēģi no Juridiskās komisijas! Jūs redzat, ar ko mēs nodarbojamies! Katru otrdienu pa divām, divarpus stundām mēs uzklausām sociālos partnerus un ministriju ierēdņus, un vieni mēģina pierādīt, kāpēc ir vajadzīga šī norma, ar kuru kādu uzņēmēju sodīt, un sociālie partneri saka: „Nē!”

Jā, šis grozījums ir iesniegts, šis grozījums ir saskaņots. Bet vēl pirmdien atnāca no Latvijas Darba devēju konfederācijas Elīna Egle un teica: „Nu ko jūs tur taisāties pieņemt?!” Varbūt mēs varam apdomāties, atlikt un tiešām to izskatīt tādā kompleksā pasākumā?

Orlova kungs! Jā, protams, ir viena, divas, piecas, desmit… Katram ierēdnim, pat ārstiem… Jūs zināt, cik šādu veidlapu ir ārstam jāaizpilda? Kāpēc mēs šajā brīdī domājam, ka šī papīra lapa, šī kopija, kuru mēs tagad liekam gādāt uzņēmējam, būs tas, kas ieviesīs šajā valstī kārtību, visi sāks maksāt nodokļus, miljoni ieplūdīs valsts kasē? Šis ir tīrs piemērs tam, kādā veidā mēs mēģinām attaisnot birokrātisko aparātu, tātad arī paši sevi, jo mums tagad būs vēl nākamie likumi, kurus skatīt. Nu varbūt tomēr skatīsim to visu kompleksi, tādā veidā, kādā to skata Ministru kabinets, un tādā veidā, kādā to skatīs Sociālo un darba lietu komisija kopā ar Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisiju, tā, lai tas dod šo efektu, un tā, lai visu to grāmatu saraksts, kuras minēja Orlova kungs, tiktu nevis par vienu palielināts, bet par sešām septiņām samazināts!

Juridiskā procedūra, ja mēs šodien neatbalstām šo likumprojektu, ir šāda: likumprojekts atgriežas komisijā, un mēs to turpinām skatīt tālāk. Nu tad varbūt šoreiz pieņemsim šo lēmumu - izskatīsim, uzaicināsim vēlreiz partnerus! Nekas nenotiks, ja mēs to nepieņemsim šodien.

Debatēs vārds deputātam Andrim Bērziņam no Latvijas Pirmās partijas un partijas „Latvijas Ceļš” frakcijas.

Godājamais Prezidij! Godājamie kolēģi! Mēs esam par aplokšņu algu izskaušanu un iespējami stingrāku šā procesa reglamentāciju, tā, lai valsts kasē ienāktu nauda. Taču šo likumprojektu atbalstīt praktiski nav iespējams.

Kolēģi! Starptautiskajā praksē darba tiesiskās attiecības tiek regulētas ļoti dažādi. Tās tiek regulētas ar koplīgumiem, tās tiek regulētas ar tarifu līgumiem, un tās tiek regulētas arī ar individuāla cilvēka konkrētu darba līgumu, kuru viņš ir noslēdzis ar savu darba devēju un kurš pēc būtības satur konfidenciālu informāciju par to, kas ir, teiksim, ārpus noslēgtā koplīguma ietvaros esošajām lietām. Tas ir jautājums par darba ņēmēju motivāciju darba devēju priekšā strādāt labāk, un tas ir jautājums arī par zināmu konkurenci paša uzņēmuma iekšienē darbinieku starpā.

Godājamie kolēģi! Šādā veidā darba tiesiskās attiecības, cik man ir zināms, nevienā Eiropas Savienības dalībvalstī un nevienā Starptautiskās Darba organizācijas dalībvalstī netiek risinātas - ar šādām metodēm, kādas pašlaik šajā likumprojektā tiek piedāvātas.

Godājamie kolēģi! Saprotot, ka šis jautājums ir kaut kā jārisina un jāregulē, mēs tik tiešām no pozīcijas gaidījām, ka tā nāks ar ļoti konkrētu, saskaņotu rīcību, ar tādu… ar konkrētām, precīzām, noregulētām starpministriju saitēm, ka būs koordinēti jautājumi starp Ekonomikas ministriju un Labklājības ministriju, un tā tālāk, un tā joprojām.

Ko mēs redzam? Mēs redzam kaut kādu mēģinājumu fragmentāri un, es gribētu teikt, absolūti analfabētiski risināt šo jautājumu, kas ir pietiekami komplicēts.

Gribu teikt, ka mani patiesi izbrīnīja manas cienījamās kolēģes Aijas Barčas uzstāšanās. Viņa teica, ka tas, ka, teiksim, Valsts darba inspekcija nespēj ātri sazināties ar Valsts ieņēmumu dienestu, ir viens no iemesliem, kuru dēļ tagad šie darba līgumi visiem darba devējiem būs jākopē un jānes uz katru objektu.

Kolēģi, varbūt vajadzētu jums koncentrēties un nosēdināt pie viena galda Valsts ieņēmumu dienestu un Valsts darba inspekciju, un mēģināt abām divām institūcijām likt momentā sastrādāties. Es gribu teikt, ka arī klēpjdatori vairs nav jāpērk, šodien jau ir iPhoni. Valsts darba inspekcijā nosēdiniet pie datora vienu cilvēku, kuram zvanīs darba inspektori no iPhoniem, un izdariet tā, lai viņš uzreiz momentā saņem visu informāciju!

Godājamie kolēģi! Pasaules praksē šīs lietas mēģina regulēt dažādi. Pirmkārt, to mēģina regulēt ar identifikācijas kartēm, kurām ir jābūt katram cilvēkam, atrodoties kādā objektā, un kurās tiek norādīts viņa personas kods. Un tik tiešām administrācija no valsts pārziņā esošajām datubāzēm momentā iegūst visu nepieciešamo informāciju.

Otrkārt, tiek mēģināts… to dažkārt to risina arī ar žurnāliem, kuriem, katru rītu darbu sākot, ir jābūt uzņēmumā, un būvdarbu vadītājs vai darba vadītājs ir atbildīgs par to, ka visi, kas ir tajā konkrētajā objektā, tiek ierakstīti žurnālā. Un darba inspektors atnākot var precīzi identificēt cilvēkus, viņš var identificēt tos cilvēkus, kas ir ierakstīti žurnālā, lai atrastu atšķirību starp to…

Kolēģi, šos jautājumus risina arī tādējādi, ka iepirkuma nolikumos tiek ietvertas prasības par nodokļu nomaksu - gan par uzņēmuma ienākuma nodokļa, gan par iedzīvotāju ienākuma nodokļa, gan arī par sociālo maksājumu nomaksu. Diemžēl mūsu likumdošanā tas pagaidām vēl ir tikai fragmentāri.

Tas tiek risināts arī tādējādi, ka, piemēram, liek darba algas izmaksāt tikai caur bankām, tātad nemaksāt darba algas skaidrā naudā, un dažādos citos veidos.

Godājamie kolēģi! Es aicinu pozīciju beidzot sākt domāt, tā teikt, globāli, beidzot izveidot kādu darba grupu, kurā nosēstos kopā visas ieinteresētās institūcijas un atrastu ļoti konkrētus, precīzus risinājumus, balstoties uz starptautisko praksi, un nemēģinātu izdomāt kaut kādus nacionālus jauninājumus, kuri ir pilnīgā pretrunā ar pasaules praksi.

M.Grīnblats. Komisijas vārdā daudz piebilstams nav. Varu sacīt tikai to, ka priekšlikums ir tapis ciešā sadarbībā ar Valsts darba inspekciju.

Lūdzu zvanu! Balsosim par 1. - Sociālo un darba lietu komisijas priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 30, pret - 35, atturas - 20. Priekšlikums nav atbalstīts.

M.Grīnblats. Un 2.priekšlikums attiecas uz likuma spēkā stāšanās laiku. Komisija to pati ir iesniegusi un, protams, atbalstījusi. (No zāles: „Balsot!”)

Sēdes vadītājs. Deputāti prasa balsojumu. Lūdzu zvanu! Balsosim par 2. - Sociālo un darba lietu komisijas priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 20, pret - 43, atturas - 10. Priekšlikums nav atbalstīts.

M.Grīnblats. Tagad jābalso par likumprojektu kopumā - par tā pieņemšanu otrajā lasījumā. Vēršu jūsu uzmanību uz to, ka paliek spēkā pirmā lasījuma redakcija, kas ir apmēram tāda pati kā piedāvātā… tikai juridiski mazliet sliktāka nekā tā, ko piedāvāja otrajā lasījumā. Diemžēl.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījums Darba likumā” pieņemšanu otrajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 26, pret - 45, atturas - 9. Likumprojekts otrajā lasījumā noraidīts. Tas nozīmē, ka likumprojekts atgriežas Sociālo un darba lietu komisijā un mums ir atkal jānosaka priekšlikumu iesniegšanas termiņš, lai varētu likumprojektu skatīt otrajā lasījumā.

M.Grīnblats. Komisija ierosina par priekšlikumu iesniegšanas termiņu noteikt šā gada 15.maiju.

Aicinu likumprojektu nodot arī Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai kā blakus komisijai.

Sēdes vadītājs. To mēs šobrīd vairs nevaram izdarīt... Tas ir darāms pirms pirmā lasījuma.

Tātad priekšlikumu iesniegšanas termiņš otrajam lasījumam - 15.maijs. Deputāti neiebilst.

Vēlreiz, lūdzu, ieslēdziet mikrofonu deputātam Krauklim! Viņš vēlas kaut ko teikt par procedūru? Nē, viņš sajaucis pogas... Paldies.

Tagad skatām nākamo likumprojektu - „Grozījumi likumā „Par palīdzību dzīvokļa jautājumu risināšanā””, trešais lasījums.

Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas vārdā - deputāts Jānis Lagzdiņš.

Godātie kolēģi deputāti! Sagatavojot minēto likumprojektu trešajam, galīgajam, lasījumam, komisija izvērtēja septiņus priekšlikumus.

1. - atbildīgās komisijas - Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas - priekšlikums, kuru aicinu atbalstīt.

J.Lagzdiņš. Arī 2. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Aicinu atbalstīt.

J.Lagzdiņš. 3. un 4. - Juridiskā biroja priekšlikums un Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšlikums - ir skatāmi kontekstā. Komisija ir daļēji atbalstījusi Juridiskā biroja priekšlikumu, tas ir, 3.priekšlikumu, un pilnībā atbalstījusi Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšlikumu - 4.priekšlikumu.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījumi likumā „Par palīdzību dzīvokļa jautājumu risināšanā”” pieņemšanu trešajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 84, pret un atturas - nav. Likums pieņemts.

Likumprojekts „Grozījumi Slīteres nacionālā parka likumā”, trešais lasījums.

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā - deputāte Anna Seile.

Godātie deputāti! Izskatīsim dokumentu Nr.4083. Saņemti divpadsmit priekšlikumi.

1.priekšlikumu, kas ir redakcionāls un attiecas uz visu likuma tekstu, iesniedzis vides ministrs Vējonis. Komisija atbalsta.

A.Seile. 2.priekšlikumu arī iesniedzis vides ministrs Vējonis, un šā priekšlikuma būtība ir tāda, ka sakarā ar aizsargājamo dabas teritoriju administrāciju reorganizāciju tiek nodibināta pārvalde. Proti, turpmāk būs Dabas aizsardzības pārvalde, kas ir Vides ministrijas sastāvā. Aicinām atbalstīt šo priekšlikumu.

A.Seile. 3.priekšlikums izslēdz 10.pantu, un arī daži nākamie priekšlikumi izslēdz pantus, kuri attiecas uz pašreizējo nacionālā parka administrāciju. Lūdzam atbalstīt 3.priekšlikumu.

A.Seile. 5.priekšlikumu iesniedzis vides ministrs Vējonis. Komisija aicina atbalstīt.

A.Seile. 9.priekšlikumu iesniedzis vides ministrs Vējonis. Komisija to ir daļēji atbalstījusi, precizējusi redakciju un noteikusi, ka pašvaldības nosaukums tiek mainīts saskaņā ar Administratīvo teritoriju un apdzīvoto vietu likumu. Aicinām atbalstīt.

A.Seile. 12.priekšlikumu iesniedzis vides ministrs Vējonis un Juridiskais birojs un aicina izslēgt likuma spēkā stāšanās nosacījumu, jo likums var stāties spēkā parastajā kārtībā. Aicinām atbalstīt.

Visi priekšlikumi ir izskatīti. Balsosim par likumprojekta pieņemšanu trešajā lasījumā.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījumi Slīteres nacionālā parka likumā” pieņemšanu trešajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 77, pret - nav, atturas - 1. Likums pieņemts.

Likumprojekts „Grozījumi likumā „Par nodokļiem un nodevām””, trešais lasījums.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā - deputāts Guntis Bērziņš.

Cienītais priekšsēža kungs! Cienītie kolēģi! Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija likumprojektu ir izskatījusi pirms trešā lasījuma un iesniegusi izskatīšanai Saeimas sēdē.

Godātie kolēģi! „Saskaņas Centra” priekšlikums paredz to invaliditātes pensiju, kuras izmaksā pirmās un otrās grupas invalīdiem, neaplikšanu ar iedzīvotāju ienākuma nodokli. Tas dotu iespēju šiem cilvēkiem, tas ir, vismaz 3000 cilvēkiem, iedzīvotājiem, šajos grūtajos krīzes apstākļos papildus saņemt vidēji 12 latus un 43 santīmus mēnesī. Tā ir summa, kas tagad viņiem tiek ieturēta kā iedzīvotāju ienākuma nodoklis. Kopā visa tā summa budžetam izmaksās apmēram 30 tūkstošus latu. Tas vidēji ir apmēram trīs ierēdņu algas gadā, tāpēc lūdzam atbalstīt mūsu priekšlikumu.

G.Bērziņš. Godātie kolēģi! Es tikai gribu atgādināt, ka šis ir „jumta” likums, bet priekšlikums, kas tika iesniegts, faktiski attiecas uz iedzīvotāju ienākuma nodokli un kā tāds būtu skatāms saistībā ar attiecīgo likumu - likumu „Par iedzīvotāju ienākuma nodokli”, nevis šo likumu, kas ir „jumta” likums. Komisija uzskata, ka tas nepieder pie šā likuma.

Lūdzu zvanu! Balsosim par 1. - deputāta Rubika priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 24, pret - 40, atturas - 11. Priekšlikums nav atbalstīts.

G.Bērziņš. 2. - Zemkopības ministrijas parlamentārā sekretāra Silaraupa kunga priekšlikums. Komisijas lēmums - atbalstīt.

G.Bērziņš. 3. - Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšlikums. Komisijas lēmums - atbalstīt.

G.Bērziņš. 4. - Zemkopības ministrijas parlamentārā sekretāra Silaraupa kunga priekšlikums. Tas ir daļēji iekļauts komisijas priekšlikumā - 5.priekšlikumā -, kuru komisija, saprotams, atbalsta. (No zāles dep. J.Dobelis: „Silaraupa ir sieviete!”) Es ļoti atvainojos, es viņu nepazīstu, tā ka es atvainojos.

Sēdes vadītājs. Deputātiem nav iebildumu pret komisijas viedokli par 4. un 5.priekšlikumu.

G.Bērziņš. Arī 6.priekšlikums ir no Zemkopības ministrijas parlamentārās sekretāres. Tas ir daļēji iekļauts komisijas priekšlikumā -, 7.priekšlikumā -, kuru komisija, saprotams, ir atbalstījusi.

G.Bērziņš. Visi priekšlikumi ir izskatīti. Aicinu Saeimu pieņemt likumprojektu trešajā lasījumā.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījumi likumā „Par nodokļiem un nodevām”” pieņemšanu trešajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 75, pret un atturas - nav. Likums pieņemts.

Sēdes vadītājs. Likumprojekts „Grozījumi Moricsalas dabas rezervāta likumā”, trešais lasījums.

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā - deputāte Anna Seile.

Godātie deputāti! Izskatīsim dokumentu 4085. Kopumā saņemti seši priekšlikumi.

Šajā likumprojektā, ko tagad izskatām trešajā lasījumā, tiek runāts par to, ka mainās rezervāta pārvalde. Līdz šim Moricsalas dabas rezervātu pārvaldīja Slīteres nacionālā parka administrācija. Turpmāk to darīs Dabas aizsardzības pārvalde.

A.Seile. 3.priekšlikumu, kas ir par pārejas noteikumiem, iesniedzis vides ministrs Vējonis. Komisija 3.priekšlikumu atbalsta daļēji, bet pilnībā atbalsta Juridiskā biroja priekšlikumu - 4.priekšlikumu. Lūdzam to atbalstīt.

A.Seile. 5.priekšlikumu ir sagatavojis vides ministrs Vējonis. Tas paredz nosacījumu, ka līdz šā gada 1.jūnijam rezervāta pārvaldi joprojām īstenos Slīteres nacionālā parka administrācija. Komisija lūdz atbalstīt šo priekšlikumu.

A.Seile. 6.priekšlikumu, kas izslēdz noteikumu par likuma spēkā stāšanās laiku, iesniedzis vides ministrs Vējonis. Komisija lūdz atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījumi Moricsalas dabas rezervāta likumā” pieņemšanu trešajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 80, pret un atturas - nav. Likums pieņemts.

Nākamais darba kārtības punkts - likumprojekts „Grozījumi Grīņu dabas rezervāta likumā”, trešais lasījums.

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā - deputāte Anna Seile.

Godātie deputāti! Dokumenta numurs 4086. Saņemti kopumā seši priekšlikumi, kas ir analoģiski tiem priekšlikumiem, kurus nupat izskatījām sakarā ar Moricsalas dabas rezervāta likuma grozījumiem.

A.Seile. 2.priekšlikums. To iesniedzis Juridiskais birojs, un tas ir redakcionāls. Lūdzam atbalstīt.

A.Seile. 3.priekšlikumu iesniedzis vides ministrs Vējonis. Komisija to atbalsta daļēji, bet pilnībā atbalsta Juridiskā biroja priekšlikumu - 4.priekšlikumu -, kuru atbalstīt lūdz Saeimu.

A.Seile. 5.priekšlikumu iesniedzis vides ministrs Vējonis. Priekšlikums nosaka, ka līdz šā gada 1.jūnijam rezervāta pārvaldi joprojām īstenos Slīteres nacionālā parka administrācija. Aicinām atbalstīt.

A.Seile. Un pēdējais priekšlikums, 6.priekšlikums, izslēdz noteikumus par likuma spēkā stāšanās laiku. Tas nozīmē, ka likums stāsies spēkā parastā kārtībā, steigas nav. Lūdzam atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījumi Grīņu dabas rezervāta likumā” pieņemšanu trešajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 82, pret un atturas - nav. Likums pieņemts.

Likumprojekts „Grozījumi Teiču dabas rezervāta likumā”, trešais lasījums.

Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas vārdā - deputāts Oskars Spurdziņš.

Cienījamie kolēģi! Strādāsim ar dokumentu Nr.4090 - likumprojektu „Grozījumi Teiču dabas rezervāta likumā”. Būtībā iesniegtie priekšlikumi ir līdzīgi tiem, kas jau tika izskatīti, kad mēs skatījām iepriekšējos likumprojektus par dabas rezervātiem. Ir saņemti pārsvarā vides ministra Vējoņa kunga priekšlikumi.

O.Spurdziņš. 3. - Juridiskā biroja priekšlikums. Būtībā tas ir precizējums, un tas ir atbalstīts.

O.Spurdziņš. Arī 6. - vides ministra Vējoņa priekšlikums - guva komisijas atbalstu.

O.Spurdziņš. Arī 7. - vides ministra Vējoņa priekšlikums - tika atbalstīts.

O.Spurdziņš. Vides ministra Vējoņa iesniegtais 10.priekšlikums arī guva atbalstu.

O.Spurdziņš. 12. - Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

O.Spurdziņš. 14. - Juridiskā biroja priekšlikums - arī tika komisijā atbalstīts.

O.Spurdziņš. Un 15. - Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas izstrādātais priekšlikums. Ir atbalstīts.

O.Spurdziņš. Lūdzu akceptēt likumprojektu trešajā, galīgajā, lasījumā.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījumi Teiču dabas rezervāta likumā” pieņemšanu trešajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 83, pret un atturas - nav. Likums pieņemts.

Nākamais darba kārtības punkts - likumprojekts „Grozījumi Latvijas Sodu izpildes kodeksā”, trešais lasījums.

Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas vārdā - deputāts Juris Dalbiņš.

Augsti godātais priekšsēdētāj! Cienījamie kolēģi! Izskatīsim likumprojektu „Grozījumi Latvijas Sodu izpildes kodeksā” (Nr.1005), kurā iekļauts likumprojekts Nr.1099.

Likumprojekta trešajam lasījumam ir iesniegti desmit priekšlikumi, un tie tika izskatīti komisijas sēdē.

1. - bijušā tieslietu ministra Gaida Bērziņa priekšlikums. Komisija priekšlikumu atbalstīja.

J.Dalbiņš. 2. - bijušā tieslietu ministra Bērziņa priekšlikums. Komisija atbalstīja.

J.Dalbiņš. 3. - bijušā tieslietu ministra Bērziņa priekšlikums. Komisijā tika atbalstīts.

J.Dalbiņš. 4.priekšlikums ir saskaņā ar Saeimas kārtības ruļļa 85.panta otrās daļas 2.punktu likumprojektā iekļautais Latvijas Sodu izpildes kodeksa grozījums - likumprojekts ar reģistrācijas numuru 1099. Komisija to neatbalstīja. (No zāles: „Balsot!”)

Sēdes vadītājs. Deputāti prasa balsojumu. Lūdzu zvanu! Balsosim par 4.priekšlikumu! Tas ir kā priekšlikums iekļautais likumprojekts Nr.1099. Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 8, pret - 54, atturas - 12. Priekšlikums noraidīts.

J.Dalbiņš. 5. - tieslietu ministra Mareka Segliņa priekšlikums. Komisijā tika atbalstīts.

J.Dalbiņš. 6. - Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas priekšlikums. Lūdzu atbalstīt.

J.Dalbiņš. 7. - tieslietu ministra Segliņa priekšlikums. Komisija priekšlikumu daļēji atbalsta savā priekšlikumā - 8.priekšlikumā.

J.Dalbiņš. 9.priekšlikums ir likumprojektā iekļautais Latvijas Sodu izpildes kodeksa grozījums - likumprojekts ar reģistrācijas numuru 1099. Komisija to neatbalstīja.

Sēdes vadītājs. Šis priekšlikums nav balsojams, jo mēs noraidījām 4.priekšlikumu.

10. - Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas priekšlikums. Lūdzu atbalstīt.

J.Dalbiņš. Līdz ar to visi iesniegtie priekšlikumi ir izskatīti. Lūdzu atbalstīt likumprojektu trešajā lasījumā.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījumi Latvijas sodu izpildes kodeksā” pieņemšanu trešajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 81, pret un atturas - nav. Likums pieņemts.

Likumprojekts „Grozījumi Lauksaimniecības un lauku attīstības likumā”, trešais lasījums.

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā - deputāts Jānis Tutins.

Cienījamie kolēģi! Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija minētā likumprojekta trešajam lasījumam priekšlikumus nav saņēmusi. Lūdzu atbalstīt likumprojektu trešajā, galīgajā, lasījumā.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījumi Lauksaimniecības un lauku attīstības likumā” pieņemšanu trešajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 82, pret un atturas - nav. Likums pieņemts.

Sēdes vadītājs. Nākamais darba kārtības punkts - likumprojekts „Grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā”, trešais lasījums.

Godātie kolēģi! Saeimas Juridiskā komisija, izskatot pirms trešā lasījuma likumprojektu „Grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā” (dokuments Nr.4096), ir saņēmusi divdesmit sešus priekšlikumus. Pārsvarā šie grozījumi skar navigāciju, tātad kuģošanu, un nostiprina atbildību tiem subjektiem, kuri ir saistīti ar kuģošanu.

1.priekšlikums, ko iesniedzis Satiksmes ministrijas parlamentārais sekretārs Artūrs Bergholcs, ir atbalstīts.

Dz.Rasnačs. 2.priekšlikumu ir iesniedzis bijušais Iekšlietu ministrijas parlamentārais sekretārs Ziedonis Rubezis. Tas atbalstīts daļēji un iekļauts Juridiskās komisijas priekšlikumā - 3.priekšlikumā.

Dz.Rasnačs. Savukārt 7. - Juridiskā biroja priekšlikumu - komisija ir atbalstījusi.

Dz.Rasnačs. 9. - Ziedoņa Rubeža, bijušā Iekšlietu ministrijas parlamentārā sekretāra, priekšlikums. Daļēji atbalstīts un iekļauts Juridiskās komisijas priekšlikumā - 10.priekšlikumā.

Dz.Rasnačs. Arī 11. - Ziedoņa Rubeža priekšlikums. Daļēji atbalstīts un iekļauts Juridiskās komisijas priekšlikumā - 12.priekšlikumā.

Dz.Rasnačs. 13.priekšlikumu iesniedzis Satiksmes ministrijas parlamentārais sekretārs Bergholcs. Tas ir atbalstīts.

Dz.Rasnačs. 15.priekšlikums ir cits likumprojekts, kas iekļauts kā priekšlikums šajā likumprojektā. Arī tas ir atbalstīts.

Dz.Rasnačs. 16. - iekšlietu ministres Lindas Mūrnieces priekšlikums. Arī ir atbalstīts.

Dz.Rasnačs. 17. - Satiksmes ministrijas parlamentārā sekretāra Bergholca priekšlikums. Arī ir atbalstīts.

Dz.Rasnačs. Arī 18.priekšlikumu ir iesniedzis Satiksmes ministrijas parlamentārais sekretārs Bergholcs. Arī ir atbalstīts.

Dz.Rasnačs. 21.priekšlikumu formulējusi pati Juridiskā komisija un, protams, pati arī atbalstījusi.

Dz.Rasnačs. Arī 23.priekšlikumu ir iesniedzis Juridiskais birojs. Priekšlikums paredz izslēgt likumprojekta 20.pantu un ir atbalstīts.

Dz.Rasnačs. 24.priekšlikums, ko iesniedzis Juridiskais birojs, paredz izslēgt 299.² panta otro daļu. Tas ir atbalstīts.

Dz.Rasnačs. 25. - Satiksmes ministrijas parlamentārā sekretāra Bergholca priekšlikums. Komisija atbalstīja.

Dz.Rasnačs. Un visbeidzot 26. - Juridiskā biroja priekšlikums. Komisija arī to ir atbalstījusi.

Dz.Rasnačs. Līdz ar to komisija aicina deputātus balsot par likumprojekta apstiprināšanu pēdējā, trešajā, lasījumā.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā” pieņemšanu trešajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 86, pret un atturas - nav. Likums pieņemts.

Likumprojekts „Grozījumi likumā „Par tiesu varu””, trešais lasījums.

Cienījamie kolēģi! Strādāsim ar dokumentu Nr.4097. Šis ir Juridiskās komisijas izstrādātais likumprojekts „Grozījumi likumā „Par tiesu varu””.

S.Āboltiņa. 4. - Juridiskā biroja priekšlikums. Arī tas ir guvis komisijas atbalstu.

S.Āboltiņa. 5.priekšlikumu izstrādāja Juridiskā komisija. Tas ir atbalstīts.

S.Āboltiņa. 6. - Juridiskā biroja priekšlikums par likuma spēkā stāšanās un Ministru kabineta noteikumu izstrādes termiņiem. Tas ir atbalstīts.

S.Āboltiņa. Līdz ar to visi priekšlikumi ir izskatīti. Juridiskās komisijas vārdā lūdzu jūs atbalstīt likumprojektu „Grozījumi likumā „Par tiesu varu””, pieņemt to trešajā, galīgajā, lasījumā.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījumi likumā „Par tiesu varu”” pieņemšanu trešajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 84, pret un atturas - nav. Likums pieņemts.

Nākamais darba kārtības punkts - likumprojekts „Par Rīgas Stradiņa universitātes Satversmes grozījumiem”, trešais lasījums.

Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas vārdā - deputāts Jānis Dukšinskis.

Augsti godājamais Saeimas priekšsēdētāja kungs! Cienījamie deputāti! Aicinu strādāt ar likumprojektu, kura reģistrācijas numurs 1090, - ar likumprojektu „Par Rīgas Stradiņa universitātes Satversmes grozījumiem”.

Uz trešo lasījumu komisija priekšlikumus nav saņēmusi. Aicinu atbalstīt likumprojektu, balsot par tā pieņemšanu trešajā, galīgajā, lasījumā.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Par Rīgas Stradiņa universitātes Satversmes grozījumiem” pieņemšanu trešajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 80, pret un atturas - nav. Likums pieņemts.

Nākamais darba kārtības punkts - likumprojekts „Krustkalnu dabas rezervāta likums”, trešais lasījums.

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā - deputāts Ingmārs Līdaka.

Esiet sveicināti, kolēģi! Jūsu uzmanībai tātad likumprojekts „Krustkalnu dabas rezervāta likums”. Trešajam lasījumam atbildīgā komisija saņēmusi septiņus priekšlikumus.

Kā jau vairākos likumprojektos, kas šodien tika izskatīti, arī šajā ir precizēts, kura iestāde realizē rezervāta pārvaldi. Par to ir vides ministra Vējoņa 1. un 2.priekšlikums, kuri ir atbalstīti komisijā.

I.Līdaka. 3. - Juridiskā biroja priekšlikums par pārvietošanās ierobežojumu neattiecināšanu uz vietējiem iedzīvotājiem. Tas ir atbalstīts.

I.Līdaka. 4. - vides ministra Vējoņa priekšlikums. Tur ir ieteikts 8.panta otrās daļas 1.punktā mainīt terminu. Lūdzu atbalstīt.

I.Līdaka. 5. - Juridiskā biroja redakcionāls priekšlikums. Lūdzu atbalstīt.

I.Līdaka. 6. - vides ministra Vējoņa priekšlikums par pārejas noteikumiem. Tas ir atbalstīts.

I.Līdaka. Atbalstīts ir arī 7. - Juridiskā biroja priekšlikums par likuma attiecināšanu uz konkrētajām pašvaldībām laikā līdz jaunās Administratīvo teritoriju un apdzīvotu vietu likuma redakcijas spēkā stāšanās brīdim.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Krustkalnu dabas rezervāta likums” pieņemšanu trešajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 84, pret un atturas - nav. Likums pieņemts.

Nākamais darba kārtības punkts - likumprojekts „Grozījumi Rāznas nacionālā parka likumā”, trešais lasījums.

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā - deputāts Ingmārs Līdaka.

Arī šie Rāznas nacionālā parka likuma grozījumi ir saistīti ar nacionālo parku jauno pārvaldes modeli.

1. un 2.priekšlikums - vides ministra Raimonda Vējoņa priekšlikumi - ir tieši par šo pārvaldes modeli. Tos komisija ir atbalstījusi.

I.Līdaka. 5. - vides ministra Vējoņa priekšlikums, kurš attiecas uz pārejas noteikumiem. Tas guvis komisijas atbalstu.

I.Līdaka. Arī 6., kas ir Juridiskā biroja priekšlikums, komisijā ir atbalstīts. Tas sakārto likuma tekstu saskaņā ar jaunu administratīvo iedalījumu.

I.Līdaka. Un līdz ar to lūdzu atbalstīt likumprojektu trešajā lasījumā. (No zāles dep. J.Dobelis: „Paga, paga, vēl trīs priekšlikumi!”) Kur tad? Es atvainojos…

7. - Juridiskā biroja priekšlikums - ir daļēji atbalstīts un iekļauts 8.priekšlikumā, ko sagatavojusi atbildīgā komisija, un tas neapšaubāmi ir atbalstīts.

I.Līdaka. Arī 9. - vides ministra Vējoņa un Juridiskā biroja kopīgi sagatavots priekšlikums - ir atbalstīts.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījumi Rāznas nacionālā parka likumā” pieņemšanu trešajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 84, pret un atturas - nav. Likums pieņemts.

Nākamais darba kārtības punkts - likumprojekts „Gaujas nacionālā parka likums”, trešais lasījums.

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā - deputāts Juris Sokolovskis.

Godātie kolēģi! Strādāsim ar dokumentu Nr.4103 - ar likumprojektu „Gaujas nacionālā parka likums”.

J.Sokolovskis. Līdz ar to lūdzu atbalstīt likumprojektu trešajā, galīgajā, lasījumā.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Gaujas nacionālā parka likums” pieņemšanu trešajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 81, pret un atturas - nav. Likums pieņemts.

Godātie kolēģi! Ir pienācis laiks pārtraukumam. Lūdzu zvanu reģistrācijai! Reģistrēsimies ar balsošanas kartēm!

Kamēr tiek apkopoti reģistrācijas rezultāti, noklausīsimies paziņojumus.

Kolēģi! Publisko izdevumu un revīzijas komisijas sēde notiks pēc piecām minūtēm Publisko izdevumu un revīzijas komisijas telpā - 106.telpā.

Godājamie kolēģi! Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas sēde pēc trijām minūtēm komisijas telpā.

Cienītie Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas locekļi! Gaidu uz sanāksmi Apaļajā zālē tūlīt pēc Saeimas sēdes.

Sēdes vadītājs. Reģistrācijas rezultātu nolasīšanai vārds Saeimas sekretāra biedram Andrejam Klementjevam.

Labrīt, augsti godātie deputāti! Nav reģistrējušies: Ainars Baštiks, Guntis Blumbergs, Boriss Cilevičs, Ingrīda Circene (No zāles dep. A.Ziedone-Kantāne: „Viņa ir komandējumā!”), Ina Druviete, Mārtiņš Roze, Kārlis Leiškalns, Oskars Kastēns, Raimonds Pauls, Baiba Rivža un Artis Pabriks.

Sēdes vadītājs. Godātie kolēģi, lūdzu, ieņemiet vietas! Turpināsim Saeimas 2009.gada 30.aprīļa sēdi.

Pirms sākam izskatīt nākamo darba kārtības jautājumu, informēju, ka Saeimas Prezidijs ir saņēmis deputātes Inas Druvietes iesniegumu ar lūgumu piešķirt viņai šodien, 30.aprīlī, neapmaksātu atvaļinājumu. Saeimas Prezidijs savā sēdē šo atvaļinājumu ir piešķīris. Šis jautājums nav balsojams, vienkārši šī informācija tiek nolasīta Saeimas sēdē.

Ir saņemts deputātu Plinera, Sokolovska, Buvhalova, Mitrofanova un Buzajeva jautājums iekšlietu ministrei Lindai Mūrniecei „Par to jaundzimušo bērnu reģistrāciju, kuriem viens no vecākiem ir Latvijas nepilsonis un otrs - ārzemnieks”. Jautājums tiek nodots iekšlietu ministrei Lindai Mūrniecei.

Ir saņemts deputātu Plinera, Sokolovska, Buzajeva, Buhvalova un Mitrofanova jautājums labklājības ministram Uldim Augulim „Par likumprojektu „Grozījumi likumā „Par valsts pensijām”” (VSS-619), kā arī par LR Saeimas deputātu tiesību ierobežošanu, nesniedzot atbildi pēc būtības uz deputātu jautājumu Nr.150/J9 sadaļā, kas attiecas uz līgumiem ar Baltiju un Baltkrieviju sociālās drošības jomā”. Jautājums tiek nodots labklājības ministram Uldim Augulim.

Ir saņemts vēl viens labklājības ministram Uldim Augulim adresēts jautājums, ko arī iesnieguši deputāti Pliners, Sokolovskis, Buzajevs, Buhvalovs, Mitrofanovs, - „Par likumprojektu „Grozījumi likumā „Par valsts pensijām”” (VSS-619), kā arī par LR Saeimas deputātu tiesību ierobežošanu, nesniedzot atbildi pēc būtības uz deputātu jautājumu Nr.150/J9 sadaļā, kas skar divu Latvijai saistošu starptautisko dokumentu atšķirīgu izpildi”. Arī šis jautājums tiek nodots labklājības ministram Uldim Augulim.

Trešais šo pašu iesniedzēju adresētais jautājums labklājības ministram Uldim Augulim - „Par likumprojektu „Grozījumi likumā „Par valsts pensijām”” (VSS-619), kā arī par LR Saeimas deputātu tiesību ierobežošanu, nesniedzot atbildi pēc būtības uz deputātu jautājumu Nr.150/J9 sadaļā, kas skar tiesības, kuras šodien bauda gan pilsoņi, gan nepilsoņi”. Arī šis jautājums tiek nodots labklājības ministram Uldim Augulim.

Un iepriekš minētie iesniedzēji, tātad deputāti Pliners, Sokolovskis, Buzajevs, Buhvalovs un Mitrofanovs, ir iesnieguši vēl vienu jautājumu labklājības ministram Uldim Augulim - „Par likumprojektu „Grozījumi likumā „Par valsts pensijām”” (VSS-619) un kļūdām aprēķinos”. Un viens no iesniedzējiem - deputāts Jakovs Pliners - lūdz vārdu šā jautājuma motivācijai dot deputātam Vladimiram Buzajevam.

Valdība ir nolēmusi izpildīt Eiropas Cilvēktiesību tiesas spriedumu lietā „Andrejeva pret Latviju” veidā, kādu pasaule vēl nav pieredzējusi. Nevis palielināt pensijas nepilsoņiem, bet gan samazināt tās Latvijas pilsoņiem, atņemot viņiem tiesības uz darba stāžu, kas līdz 1991.gadam tika uzkrāts ārpus Latvijas. Šajā sakarā labklājības ministram tika uzdots jautājums, atbildē uz kuru viņš kļūdaini apgalvo, ka ministrijas sagatavotais likumprojekts skars tikai 317 Latvijas pilsoņus un kopējais viņiem nodarītais zaudējums triju gadu laikā sastādīs tikai 450 tūkstošus latu. Ministrijas aprēķinos ir iezagusies būtiska kļūda, kurai arī ir veltīts šis jautājums. Trīs gadus pēc likuma ieviešanas diskriminējamo pilsoņu skaits sastādīs 12 tūkstošus cilvēku. Tas ir 35 reizes vairāk, nekā to sarēķinājusi Labklājības ministrija. Šim cilvēkiem nodarītais zaudējums sastādīs nevis 450 tūkstošus latu, bet gan 10 reizes vairāk jeb 4,5 miljonus latu.

PCTVL pieprasa atcelt skandalozo Ministru kabineta iesniegto likumprojektu un vēlas paust bažas, ka valdības aprēķini, saņemot ārvalstu aizņēmumus un tos sadalot, varētu būt tikpat neprecīzi un kļūdaini.

Godātie kolēģi! Ja reiz mēs esam sākuši runāt par deputātu jautājumiem, informēju, ka nupat Saeimas Prezidijs saņēmis Ministru prezidenta biroja vadītājas parakstītu informāciju, ka šodien notiek Ministru kabineta ārkārtas sēde un līdz ar to Ministru prezidents nevarēs sniegt šodien pulksten 17.00 mutvārdu atbildi uz Saeimas deputātu jautājumu „Par LR Ministru prezidenta Valda Dombrovska publisko retoriku”.

Es saprotu, ka atbilde uz otru jautājumu, kuru bija paredzēts šodien izskatīt, jautājuma iesniedzējus apmierina, un līdz ar to šodien pulksten 17.00 jautājumu un atbilžu sēde nenotiks.

Un tagad turpinām izskatīt darba kārtības sadaļu „Likumprojektu izskatīšana”. Turpinām ar 18.punktu.

Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas vārdā - deputāts Juris Dalbiņš.

Augsti godātais priekšsēdētāj! Cienījamie kolēģi! Likumprojekta „Grozījums Sodu reģistra likumā” otrajam lasījumam priekšlikumi nav saņemti. Komisija izskatīja likumprojektu savā sēdē un aicina to pieņemt otrajā lasījumā.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījums Sodu reģistra likumā” pieņemšanu otrajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 78, pret un atturas - nav. Likumprojekts otrajā lasījumā pieņemts.

J.Dalbiņš. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš trešajam lasījumam - 11.maijs.

Nākamais darba kārtības punkts - likumprojekts „Grozījums Tūrisma likumā”, pirmais lasījums.

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā - deputāts Artūrs Rubiks.

Godātie kolēģi! Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija izskatīja likumprojektu „Grozījums Tūrisma likumā” un pieņēma lēmumu atbalstīt minēto likumprojektu pirmajā lasījumā. Lūdzu balsot.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījums Tūrisma likumā” pieņemšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 77, pret un atturas - nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā pieņemts.

Nākamais darba kārtības punkts - likumprojekts „Grozījumi Autopārvadājumu likumā”, pirmais lasījums.

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā - deputāts Vitālijs Aizbalts.

Augsti godātais priekšsēdētāja kungs! Cienījamie kolēģi! Izskatīsim dokumentu Nr.4095 - likumprojektu „Grozījumi Autopārvadājumu likumā”. Šos grozījumus ir sagatavojusi Satiksmes ministrija, un būtībā tie ir vērsti pret nelegālajiem autopārvadātājiem. Šinī likumprojektā paredzēts precizēt gan neregulāro pārvadājumu definīciju, gan arī pašpārvadājumu definīciju. Ir ieviesti jauni panti par lēmumu apstrīdēšanas un pārsūdzēšanas kārtību un arī paredzēts dot deleģējumu Ministru kabinetam noteikumu izstrādei par pasažieru neregulāro pārvadājumu kārtību Latvijā.

Komisija izskatīja šo likumprojektu un atbalstīja pirmajā lasījumā. Lūdzu Saeimu atbalstīt to.

Cienījamie kolēģi! Jau ilgstoši pasažieri, uzņēmēji un amatpersonas diskutē par tā sauktajiem neregulārajiem pasažieru pārvadātājiem, kuri ir saņēmuši licences komercpārvadājumu veikšanai. Gribētos īpaši atzīmēt, ka šāda licence ļauj veikt neregulārus pasažieru pārvadājumus.

Ministru kabinets 24.martā apstiprināja grozījumus Autopārvadājumu likumā. Manuprāt, ļoti neveiksmīgi precizēja atsevišķu pasažieru pārvadājumu veidu definīcijas un līdz ar to samazināja iespēju veikt neregulāros pasažieru pārvadājumus.

Savukārt 8.aprīlī Saeimas vairākums nobalsoja par Autopārvadājumu likuma grozījumu nodošanu komisijām.

Es vēlos atgādināt to, ka Eiropas Kopienu Padomes 1992.gada 16.marta regula noteic, ka pakalpojumu sniegšanas brīvība ir kopējās transporta politikas pamatprincips, kas prasa nediskriminēt pārvadātājus. Paredzētie grozījumi Autopārvadājumu likuma 23.pantā ir pretrunā ar pasažieru interesēm, kā arī ar Eiropas Kopienu Padomes regulu.

Minētās regulas 2.panta 3.punkts noteic, ka neregulārie pārvadājumi ir pārvadājumi, kuru galvenā pazīme ir pasažieru pārvadāšana grupās, kas sastādītas pēc klienta vai paša pārvadātāja iniciatīvas.

Ja attiecībā uz neregulārajiem pasažieru pārvadājumiem Saeima pieņems minētos grozījumus, kuros ir ietverts nosacījums, ka pasažieru grupas tiek izveidotas tikai pēc pasūtītāja iniciatīvas, tad faktiski tiks izjaukts transporta tirgus - tiks diskriminēti mazākie uzņēmēji, kuri strādā pasažieru interesēs un spēj nodrošināt klientiem to servisu, kuru nespēj nodrošināt regulārie pārvadājumi.

Šādi grozījumi pilnībā izslēdz tirgus pieprasījumu, kuram ir jābūt elastīgam. Likumprojekta anotācija arī ir nekorekta.

Tāpēc uzskatu par nepieciešamu vērst jūsu uzmanību uz nepilnībām likumprojektā un anotācijā. Autori apgalvo, ka neregulārie pārvadājumi ir maskēti pasažieru regulāri pārvadājumi. Tas neatbilst reālajai situācijai. Veicot neregulārus pasažieru pārvadājumus, pārvadātājs piedāvā pasažieriem tādu servisu, kādu nevar nodrošināt regulārie pārvadājumi, - piemēram, pasažiera uzņemšanu pie mājām vai viņam izdevīgā vietā un nogādāšanu pēc pasažiera norādes viņam vajadzīgā vietā, elastīgas cenas, cenu atlaides pensionāriem, invalīdiem, daudzbērnu ģimenēm.

Gatavojot anotāciju par pašreizējo situāciju, nav veikti nopietni zinātniski pētījumi, situācijas analīze, pasažieru aptaujas. Faktiski anotācijā minētais balstās uz klajiem apgalvojumiem bez nopietnas juridiskas argumentācijas un konkrētiem faktiem.

Uzņēmumi, kuri nodarbojas ar neregulāriem pasažieru pārvadājumiem, tāpat maksā nodokļus, nodrošina darba vietas cilvēkiem, tiem ir attiecīgas licences. Automašīnas tiek uzturētas tehniskā kārtībā, šoferi vada transportlīdzekli atbilstoši kategorijai, kas dod tiesības pārvadāt pasažierus. Minētie uzņēmēji nesaņem dotācijas no valsts, kā tas ir ar sabiedrisko transportu. Pārvadātājs savu darbu organizē tā, lai netraucētu sabiedriskajam transportam.

Pirmkārt. Neregulārie pārvadātāji piebrauc pasažieriem klāt, ja nav briesmīgi liels līkums, un, piemēram, labprāt iebrauc lidostā „Rīga” un nogādā pasažierus, ja vajag, uz citu pilsētu, līdz pat mājas durvīm, ar visu smago bagāžu. Savukārt dotētie pārvadātāji liek kulties ar visu bagāžu uz Rīgas centru un tur nīkt autoostā.

Otrkārt. Pateicoties neregulārajiem pārvadātājiem, var aizbraukt uz vajadzīgo vietu gan pirms tam, kad dotētie autobusi sākuši kustēties, gan pēc pēdējā autobusa reisa.

Treškārt. Uzskatu, ka neregulārie pārvadātāji ir tīrais ieguvums budžetā, jo viņi nevaimanā pēc dotācijām un, izrādās, no laba prāta dara darbu, par kuru īpaši smalki un licencēti kantori prasa no valsts atsevišķu samaksu.

Un par nodokļiem. Kādi gan nodokļi gaidāmi no atsevišķiem autobusu parkiem, uzņēmumiem, kuri strādā ar vieniem vienīgiem zaudējumiem? Gribas jautāt - kāpēc tad jātērē budžeta līdzekļi? Man ir bažas par to, ka ministrija izdomājusi veidu, kā legāli nozagt Bauskas, Aizkraukles, Tukuma, Ogres, Jūrmalas, Liepājas, kā arī daudzu Latgales pasažieru pārvadātāju gadiem veidoto biznesu. Rodas jautājums: vai brīvais tirgus ir valdības ļaunākais ienaidnieks? Ņemot vērā ekonomisko situāciju valstī, īpaši svarīgi ir ievērot godīgu konkurenci autopārvadājumu jomā. Uzskatu, ka, ja pieņemsim minētos grozījumus, tiks apdraudēti kopējās transporta politikas pamatprincipi, to skaitā pakalpojumu sniegšanas brīvība, tiks diskriminēti mazākie uzņēmēji, liedzot iespējas pārvadāt pasažieru grupas pēc paša pārvadātāja iniciatīvas. Vēl vairāk! Likumprojekts neparedz elastīgu uzņemšanas, nogādāšanas režīmu pasažieriem vai to grupām, jo regulārie pārvadājumi tiek veikti tikai konkrētos maršrutos.

Likumprojekts neveicina konkurenci, jo regulārie pasažieru pārvadātāji saņem valsts dotācijas, kas nostāda pārējos tirgus dalībniekus nevienlīdzīgā situācijā.

Vēlos visbeidzot vērst jūsu uzmanību uz to, ka likumprojekta anotācijā minētie tā sauktie nelegālie pasažieru pārvadātāji ir saņēmuši legālas licences komercpārvadājumu veikšanai, tiem ir atļauts veikt pārvadājumus gan Latvijas teritorijā, gan ārvalstīs, un viņi ievēro normatīvajos aktos izvirzītās prasības autovadītājiem un transportlīdzekļiem.

Līdz ar to lūdzu izvērtēt minētos ieteikumus un iebildumus un aicinu balsot „pret”.

Cienījamie kolēģi! Jāteic, ka, arī komisijā diskutējot, mēs redzējām, ka te ir normas, kas prasa ļoti rūpīgu izvērtējumu. Un komisija ir gatava to darīt. Mēs aicināsim uz komisijas sēdi gan lielo pārvadātāju, gan mazo pārvadātāju pārstāvjus, un pilnīgi droši varu teikt, ka nepārdomāti lēmumi komisijā netiks pieņemti.

Arī pašreizējos runātājus laipni aicinu uz attiecīgo komisijas sēdi, un strādāsim kopīgi, lai galu galā likumprojekts būtu visām pusēm pieņemams!

V.Aizbalts. Cienījamie kolēģi! Šis likumprojekts attiecībā uz neregulāriem pasažieru pārvadājumiem ir izstrādāts, pamatojoties uz pašas Autopārvadātāju asociācijas ieteikumiem un priekšlikumiem. Ja kolēģiem ir vēl kādi papildu ieteikumi, iebildumi, labojumi šajās definīcijās, tad, kā jau Kraukļa kungs teica, komisija tos labprāt uzklausīs un ietvers priekšlikumos uz otro lasījumu.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījumi Autopārvadājumu likumā” pieņemšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 40, pret - 34, atturas - 4. Likumprojekts pirmajā lasījumā pieņemts.

V.Aizbalts. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš otrajam lasījumam - šā gada 14.maijs.

Nākamais darba kārtības punkts - likumprojekts „Grozījumi likumā „Par valsts kompensāciju cietušajiem””, otrais lasījums.

Cienījamie kolēģi! Dokuments Nr.4098 - likumprojekts „Grozījumi likumā „Par valsts kompensāciju cietušajiem””.

Juridiskajā komisijā ir saņemti un izskatīti divdesmit septiņi priekšlikumi.

1. - deputāta Valda Ģīļa priekšlikums. Tas tika ļoti pamatīgi izdiskutēts, galu galā atbalstīts un iekļauts komisijas priekšlikumā. Vienlaikus tika lemts arī par to, ka jāstrādā pie Krimināllikuma grozījumiem, lai Krimināllikums nebūtu pretrunā ar likumu „Pa valsts kompensāciju cietušajiem”.

Cienījamo Prezidij! Cienījamie kolēģi! Es vienkārši nedaudz paskaidrošu, par ko ir runa.

Paredzētais grozījums šobrīd skar patiesībā tikai vienu infekciju, kura varētu būt bīstama cietušā veselībai. Tas ir ministrijas iesniegtajā priekšlikumā. Taču man kā ārstam likās, ka tas nav tā īsti godīgi - izcelt tikai vienu infekciju. Es domāju, ka visi mediķi saprot, ka bīstamas sekas cilvēka veselībai, ieskaitot pat cietušā nāvi, var izraisīt liels daudzums dažādu infekciju un ka, izceldami vienu, mēs patiesībā tā kā noniecinātu pārējās.

Tāpēc mana priekšlikuma būtība ir tāda: nenosaukt vārdā konkrētu infekciju. Ministrijas iebildumi, ka Krimināllikumā ir paredzēta atbildība tikai par inficēšanu, apzinātu inficēšanu, ar HIV vīrusu, - tā patiesībā nav īsta atbilde. Jo - kas mums traucē grozīt Krimināllikumu? Un jau šonedēļ, kā es sapratu, Tieslietu ministrija ir sagatavojusi šādus grozījumus Krimināllikumā.

Mana priekšlikuma būtība ir tātad nenosaukt vārdā konkrētu infekciju, bet, ja inficēšana ir izdarīta tīši jeb apzināti, tad cietušajam par to pienākas kompensācija tāpat kā par visām citām uzskaitītajām lietām.

I.Valers. Komisija šo priekšlikumu atbalstīja daļēji un iekļāva 4. - komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītājs. Es saprotu, ka nevienam nav iebildumu pret komisijas viedokli.

I.Valers. 2.priekšlikums ir no tieslietu ministra Segliņa kunga. Komisija to noraidīja, jo faktiski priekšlikums paredz atgriezties pie tā, ka šo infekciju... vispār izņemt ārā inficēšanu un strādāt pie Krimināllikuma, un tikai tad, vēlāk, risināt šo jautājumu. Tā kā komisija atbalstīja deputāta Ģīļa priekšlikumu un izveidoja savējo, 2.priekšlikums ir noraidīts.

I.Valers. 3. - Juridiskā biroja priekšlikums. Arī tas daļēji atbalstīts un iekļauts 4. - Juridiskās komisijas priekšlikumā.

I.Valers. 4. - Juridiskās komisijas priekšlikums, kas, protams, ir atbalstīts komisijā.

I.Valers. 7. - tieslietu ministra Segliņa priekšlikums. Atbalstīts daļēji, iekļauts 9.priekšlikumā, kas ir Juridiskās komisijas priekšlikums.

I.Valers. 8. - Juridiskā biroja priekšlikums. Arī tas daļēji atbalstīts, iekļauts 9. - komisijas priekšlikumā.

I.Valers. 11. - tieslietu ministra Segliņa priekšlikums. Atbalstīts… neatbalstīts, atvainojiet. Atvainojos! Nav atbalstīts.

I.Valers. 12. - deputāta Valda Ģīļa priekšlikums. Līdzīgs kā 1.priekšlikums. Redakcionāli precizēts, atbalstīts.

I.Valers. 14. - Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts daļēji, iekļaujot 15. - komisijas priekšlikumā.

I.Valers. 21. - Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts daļēji, iekļauts komisijas priekšlikumā - 22.priekšlikumā.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījumi likumā „Par valsts kompensāciju cietušajiem”” pieņemšanu otrajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 77, pret un atturas - nav. Likumprojekts otrajā lasījumā pieņemts.

Nākamais darba kārtības punkts - likumprojekts „Grozījums likumā „Par valsts un pašvaldību finanšu līdzekļu un mantas izšķērdēšanas novēršanu””, otrais lasījums.

Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas vārdā - deputāts Oskars Spurdziņš.

Cienījamie kolēģi! Strādāsim ar dokumentu Nr.4100. Uz otro lasījumu komisija priekšlikumus nesaņēma, bet izstrādāja četrus savus priekšlikumus.

1. - Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšlikums, kas guva atbalstu.

O.Spurdziņš. Atbalstīts arī 2. - Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšlikums.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījums likumā „Par valsts un pašvaldību finanšu līdzekļu un mantas izšķērdēšanas novēršanu”” pieņemšanu otrajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 81, pret un atturas - nav. Likumprojekts otrajā lasījumā pieņemts.

O.Spurdziņš. Lūdzu noteikt par priekšlikumu iesniegšanas termiņu trešajam lasījumam šā gada 15.maiju.

Sēdes vadītājs. Nākamais darba kārtības punkts - likumprojekts „Grozījumi Noguldījumu garantiju likumā”, pirmais lasījums.

Cienījamie kolēģi! Cienījamais priekšsēdētāj! Mēs skatām dokumentu Nr.4074. Un ir lūgums atbalstīt šos grozījumus Noguldījumu garantiju likumā.

Šeit ir vesela virkne precizējumu, bet pati būtība ir 3.8.panta otrajā daļā. Būtība ir tā, ka pašreizējo 0,05 procentu vietā, ko maksā noguldījumu garantiju fondā maksātāji, ir paredzamas korekcijas gan uz leju, gan uz augšu: 75 procenti no likmes - var būt šāds samazinājums, un var būt arī palielinājums līdz 140 procentiem. Un to, kuram piemērot palielinājumu vai samazinājumu un cik lielā mērā, faktiski noteiks Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) izstrādātie precīzie noteikumi, ņemot vērā arī kvantitatīvos, skaitliskos rādītājus - kapitāla pietiekamības rādītājus, likviditātes rādītājus un lielo riska darījumu rādītājus.

Pirmajā brīdī var šķist, ka tas varētu kaut kādā veidā sadalīt mūsu maksātājus, jā. Bet tas ir saistīts ar viņu rīcību tirgū. Un tas ir ļoti nepieciešams viena cita iemesla dēļ, jo mūsu noguldījumu garantiju fonds ir 80 miljoni. Ja mums vajadzētu garantēt visus 50 tūkstošu eiro noguldījumus, tad tas būtu jau pāri par miljardu. Tāpēc ir ļoti svarīgi, lai tomēr tās iestādes, kas veic maksājumus noguldījumu garantiju fondā... lai tā summa, ko tās iemaksā, nebūtu absolūti visām vienāda, bet būtu saistīta ar viņu finansiālās darbības riska pakāpi. Tāda ir šo grozījumu būtība.

Un otra lieta. Šeit ir arī precizējumi visos tajos jautājumos, kas ir saistīti ar to, kā nodrošināt garantētās atlīdzības izmaksu precīzi termiņā. Ir minēta vesela virkne pasākumu saistībā ar to, kā komisija izvēlas maksātāju - banku, iestādi... Un ir arī ļoti svarīgi, ka šī procedūra attiecas arī uz Eiropas Savienības dalībvalstīs reģistrēto banku filiālēm. Tas arī ir svarīgi! Ne tikai mūsu vietējās bankas, bet arī citu valstu banku filiāles šeit darbojas. Arī tām tiks piemēroti šie kritēriji.

Precizējums šeit ir arī attiecībā uz grāmatvedības reģistriem, lai būtu precīza informācija no noguldījumu piesaistītāja, lai nodrošinātu informāciju par visiem noguldītājiem, kuriem izmaksā garantēto atlīdzību saskaņā ar šā likuma noteikumiem. Apmērs, un tā tālāk...

Tā kā nesen parlaments pieņēma paātrinātu izmaksu procedūru, lai nekavētu, lai 20 dienās veiktu izmaksas, šie ir ļoti svarīgi dokumenti... Šie likuma grozījumi ir saistīti arī ar programmu... ar Starptautisko Valūtas fondu.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījumi Noguldījumu garantiju likumā” pieņemšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 86, pret un atturas - nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā pieņemts.

I.Godmanis. Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijā tika nolemts izskatīt šo likumprojektu pietiekami ātrā tempā. Mēs nevaram vilkt garumā tā izskatīšanu, tāpēc ir lūgums noteikt 11.maiju par priekšlikumu iesniegšanas termiņu.

Sēdes vadītājs. Mēs jau nupat nobalsojām par pieņemšanu pirmajā lasījumā... Un priekšlikumu iesniegšanas termiņš ir 11.maijs. Deputāti neiebilst. Paldies.

Pirms sākam izskatīt nākamo darba kārtības punktu, informēju, ka Saeimas Prezidijs ir saņēmis desmit deputātu parakstītu iesniegumu ar lūgumu... Tā kā šiem deputātiem ir licies, ka attiecībā uz balsojumu par dokumentu Nr.3994 balsojuma rezultātu izdrukā uzrādīti deputāti, kuri neatradās zālē tajā brīdī, viņi lūdz veikt atkārtotu balsojumu. Ja es pareizi saprotu, dokuments Nr.3994 ir likumprojekts „Grozījumi Autopārvadājumu likumā”.

Saskaņā ar Saeimas kārtības ruļļa 142.pantu ne vēlāk kā vienas stundas laikā var apšaubīt balsojumu vismaz pieci deputāti. Saskaņā ar 54.pantu viens deputāts var runāt „par”, viens - „pret” nepieciešamību pārbalsot. Ja neviens nav pieteicies runāt, tad… Vispirms mums balsojot jāizšķir, vai mēs veiksim pārbalsošanu par šo likumprojektu - dokumentu Nr.3994! Runāt neviens nav pieteicies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par to, vai tiks veikts atkārtots balsojums par šo likumprojektu - dokumentu Nr.3994! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 43, pret - 38, atturas - 3. Tātad ir nepieciešama pārbalsošana… Tātad par likumprojektu tiks balsots vēlreiz.

Lūdzu zvanu! Atgādinu, ka mēs tagad atkārtoti balsosim par likumprojekta „Grozījumi Autopārvadājumu likumā” pieņemšanu pirmajā lasījumā. Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 44, pret - 39, atturas - 5. Balsis sadalās līdzīgi. Mums ir jābalso vēlreiz. Ja vēlreiz balsis sadalīsies līdzīgi, tādā gadījumā likumprojekts netiks pieņemts pirmajā lasījumā. (No zāles dep. J.Dobelis: „Soda metienus vajadzēja!”)

Lūdzu zvanu! Tātad vēlreiz balsosim par likumprojekta „Grozījumi Autopārvadājumu likumā” pieņemšanu pirmajā lasījumā. Lūdzu balsošanas režīmu! (No zāles dep. K.Šadurskis: „Nebalso par otru, Dukšinski! Ko tu dari?”) Lūdzu rezultātu! Par - 44, pret - 40, atturas - 4. Likumprojekts pirmajā lasījumā noraidīts. (Aplausi.)

Nākamais darba kārtības punkts - lēmuma projekts „Par deputāta Aigara Štokenberga atsaukšanu no Juridiskās komisijas”.

Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu „Par deputāta Aigara Štokenberga atsaukšanu no Juridiskās komisijas”! Atgādinu, ka balsojums ir aizklāts. Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 73, pret - 2, atturas - nav. Lēmums pieņemts.

Nākamais darba kārtības punkts - lēmuma projekts „Par deputāta Aigara Štokenberga ievēlēšanu Sociālo un darba lietu komisijā”.

Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu „Par deputāta Aigara Štokenberga ievēlēšanu Sociālo un darba lietu komisijā”! (No zāles dep. A.Bērziņš (ZZS): „Mēs sen tevi gaidījām!”) Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 78, pret - 1, atturas - nav. Lēmums pieņemts.

Nākamais darba kārtības punkts - likumprojekts „Grozījumi Latvijas Sodu izpildes kodeksā”, pirmais lasījums.

Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas vārdā - deputāts Juris Dalbiņš.

Augsti godātais priekšsēdētāj! Cienījamie kolēģi! Likumprojekts „Grozījumi Sodu izpildes kodeksā”, pirmais lasījums.

Sabiedrībā jau ilgāku laiku noris diskusija par nepieciešamību pilnveidot bērnu aizsardzību no noziedzīgiem nodarījumiem pret dzimumneaizskaramību un tikumību. Vislielākos šāda nodarījuma draudus bērniem rada personas, kas jau vienu vai vairākas reizes ir tiesātas par šādiem noziedzīgiem nodarījumiem un tikušas atbrīvotas pēc brīvības atņemšanas soda izciešanas.

Bieži par šādu personu atgriešanos sabiedrībā pēc soda izciešanas neuzzina tās institūcijas, kurām ir noteikta kompetence bērnu tiesību aizsardzībā, tāpēc ir nepieciešams izveidot sistēmu visu to institūciju, kurām ir kompetence bērnu tiesību aizsardzībā, informēšanai par personām, kas tiek atbrīvotas pēc brīvības atņemšanas soda izciešanas.

Šodien Saeimai izskatīšanai nodoti likumprojekti „Grozījumi Latvijas Sodu izpildes kodeksā” un „Grozījums Valsts probācijas dienesta likumā”, un komisija iesniegs savus priekšlikumus par grozījumiem Bāriņtiesu likumā un nosūtīs tos Juridiskajai komisijai. Šie visi ir vērsti uz šādas informēšanas sistēmas izveidi. Likumprojektus kopā ar iesaistītajām institūcijām izstrādāja Tieslietu ministrija un Saeimas kārtības ruļļa 79.panta kārtībā iesniedza tos komisijā turpmākai virzībai Saeimā.

Komisija izskatīja šo likumprojektu savā sēdē, un komisijas vārdā aicinu pieņemt to pirmajā lasījumā.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījumi Latvijas Sodu izpildes kodeksā” pieņemšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 83, pret un atturas - nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā pieņemts.

Nākamais darba kārtības punkts - likumprojekts „Grozījums Valsts probācijas dienesta likumā”, pirmais lasījums.

Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas vārdā - deputāts Juris Dalbiņš.

Augsti godātais priekšsēdētāj! Kolēģi! Likumprojektā ietvertais grozījums saistīts ar labojumiem divos pārējos likumos un vērsts uz visu to institūciju, kurām ir kompetence bērnu tiesību aizsardzībā, informēšanas sistēmas izveidi, lai tās tiktu informētas par personām, kas tiek atbrīvotas pēc brīvības atņemšanas soda izciešanas.

Valsts probācijas dienests uzrauga personas, kuras nosacīti pirms termiņa atbrīvotas no brīvības atņemšanas soda, tāpēc Valsts probācijas dienestam jāparedz arī noteikta kompetence bāriņtiesu informēšanā. Valsts probācijas dienests uzrauga arī nosacīti notiesātās personas un citas personas, tāpēc jānosaka Valsts probācijas dienestam pienākums informēt bāriņtiesu, ja klienta uzraudzības gaitā iegūtas ziņas, kas rada pamatotas aizdomas par bērna veselības, dzīvības un pilnvērtīgas attīstības apdraudējuma iespējamību, un Valsts probācijas dienesta klients dzīvo vai plāno dzīvot ģimenē, kurā ir bērni.

Komisija likumprojektu apsprieda savā sēdē un konceptuāli atbalstīja, un komisijas vārdā aicinu to atbalstīt pirmajā lasījumā.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījums Valsts probācijas dienesta likumā” pieņemšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 84, pret un atturas - nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā pieņemts.

Godātie kolēģi! Līdz ar to visi šodienas sēdes darba kārtības punkti izskatīti. Lūdzu zvanu reģistrācijai! Reģistrēsimies ar balsošanas kartēm!

Kamēr tiek apkopoti reģistrācijas rezultāti, noklausīsimies paziņojumus.

Godātie deputāti, kas strādā Juridiskajā komisijā! Vēršu jūsu uzmanību uz to, ka Juridiskās komisijas sēde šodien pulksten 12.15.

Cienījamie kolēģi! Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas sēde pēc piecām minūtēm komisijas telpās.

Sēdes vadītājs. Vārds deputātam Andrim Bērziņam no Zaļo un Zemnieku savienības frakcijas.

Sociālo un darba lietu komisijas sēde notiks pulksten 12.00 Sociālo un darba lietu komisijas telpās.

Baltijas lietu apakškomisijas sēde pulksten 11.45 Juridiskās komisijas telpās. Paldies.

Sēdes vadītājs. Reģistrācijas rezultātu nolasīšanai vārds Saeimas sekretāra biedram Andrejam Klementjevam.

Labdien, augsti godātie deputāti! Nav reģistrējušies: Aija Barča, Aigars Štokenbergs, Guntis Blumbergs, Boriss Cilevičs, Ingrīda Circene, Ina Druviete, Kārlis Leiškalns, Madars Lasmanis, Oskars Kastēns, Jānis Klaužs, Leopolds Ozoliņš, Raimonds Pauls un Baiba Rivža.

Grozījums Darba likumā (2.lasījums. Steidzams)
Datums: 30.04.2009. 09:57:56 bal009
Balsošanas motīvs: Par 1.priekšlikumu

Grozījums Darba likumā (2.lasījums. Steidzams)
Datums: 30.04.2009. 09:58:34 bal010
Balsošanas motīvs: Par 2.priekšlikumu

Grozījumi likumā "Par nodokļiem un nodevām" (3.lasījums)
Datums: 30.04.2009. 10:07:08 bal014
Balsošanas motīvs: Par 1.priekšlikumu

Grozījumi Latvijas Sodu izpildes kodeksā (3.lasījums)
Datums: 30.04.2009. 10:16:30 bal019
Balsošanas motīvs: Par 4.priekšlikumu

Par likumprojekta "Grozījumi Autopārvadājumu likumā" pārbalsošanu
Datums: 30.04.2009. 11:33:48 bal034
Balsošanas motīvs: Par pārbalsošanu

Par Aigara Štokenberga ievēlēšanu Sociālo un darba lietu komisijā
Datums: 30.04.2009. 11:36:30 bal038
Balsošanas motīvs: Par lēmuma projektu ar dok. nr.4115

Frakciju viedokļi

2009.gada 30.aprīlī

Vadītāja. Labdien, godātie radioklausītāji!

Tiešraidē no Saeimas nama Sarkanās zāles skan „Frakciju viedokļi”. Un tūlīt Saeimas deputāti jūs informēs, par ko šodien tika lemts un kādi lēmumi pieņemti.

Pirmajam vārds partijas „Jaunais laiks” frakcijas deputātam Arturam Krišjānim Kariņam. Lūdzu!

A.K.Kariņš (frakcija „Jaunais laiks”).

Labdien, radioklausītāji! Šodien Saeima pēc garām debatēm tomēr noraidīja Darba likuma grozījumus, kuri, manuprāt un „Jaunā laika” domām, apgrūtinātu uzņēmējdarbības vidi, jo paredzēja prasīt no uzņēmējiem kārtējos papīrus; manuprāt, tas būtu apgrūtinājis godīgos uzņēmējus un faktiski nebūtu veicinājis to, kas valstij visvairāk interesē, tas ir, mazināt nodokļu nemaksāšanu un strādāšanu bez darba nodokļiem.

Debates bija ļoti asas, bet arī norādīja uz nepieciešamību atrast labāku risinājumu. „Jaunais laiks” neatbalsta šādus grozījumus, kas apgrūtina uzņēmējdarbības vidi. „Jaunais laiks” uzsver, ka ir jāatrod līdzsvars starp valsts interesēm, tas ir, iekasēt nodokļus, un uzņēmēju interesēm, lai viņi varētu ar pēc iespējas mazām prasībām, mazām formalitātēm un mazām kontrolēm veikt savu darbību.

Mūsu arguments tika saklausīts, un Saeima kopumā noraidīja šos grozījumus.

Valdība šobrīd strādā pie valsts budžeta grozījumiem, strādā pie tā, lai mēs varētu mūsu valsti izvest no šīs ekonomiskās krīzes. Esmu pārliecināts, ka mēs to varēsim, esmu pārliecināts, ka šodienas grūtie apstākļi mums pāries un, kad krīze būs pagājusi, mūsu valsts aparāts būs mazāks, lētāks un, kā tagad mīl teikt, efektīvāks.

Noslēgumā es visiem gribu novēlēt jaukas gaidāmās brīvdienas un jaukas 4.maija svinības! Paldies.

Vadītāja. Paldies „Jaunā laika” frakcijas deputātam Kariņa kungam.

Nākamajam vārds apvienības „Saskaņas Centrs” frakcijas deputātam Valērijam Agešinam. Lūdzu!

V.Agešins (frakcija „Saskaņas Centrs”).

Labdien, cienījamie radioklausītāji! Vispirmām kārtām es vēlos paust savu viedokli un mūsu frakcijas viedokli par grozījumiem likumā „Par nodokļiem un nodevām”.

Šodien „Saskaņas Centrs” piedāvāja atbrīvot no nodokļiem un nodevām cilvēkus ar īpašām vajadzībām, invalīdus. Mūsu frakcijas deputāts Rubiks savā priekšlikumā raksta: jebkurš ienākums, ko gūst personas, kas ir iekšzemes nodokļu maksātājas, ir apliekams ar iedzīvotāju ienākuma nodokli (izņemot smagas invaliditātes, I un II grupas invalīdu, pensijas). Bet diemžēl šis mūsu ierosinājums netika atbalstīts un tika Saeimā noraidīts.

Otrām kārtām īsi un kodolīgi izstāstīšu par grozījumiem Autopārvadājumu likumā. Diemžēl Ministru kabinets 24.martā apstiprināja grozījumus Autopārvadājumu likumā, manuprāt, ļoti neveiksmīgi precizējot atsevišķu pasažieru pārvadājumu veidu definīcijas un līdz ar to samazinot iespēju veikt neregulārus pasažieru pārvadājumus starp pilsētām.

8.aprīlī Saeimas vairākums nobalsoja par Autopārvadājumu likuma grozījumu nodošanu komisijām. Bet šodien „Saskaņas Centram” ar „Jaunā laika”, „Pilsoniskās Savienības”, PCTVL un „Sabiedrības citai politikai” deputātu palīdzību izdevās panākt to, lai šie grozījumi, kuri ir vērsti pret „maršrutniekiem”, pret neregulārajiem pasažieru pārvadājumiem, tiktu noraidīti. Tātad tie uzņēmēji, kuri nodarbojas ar neregulārajiem pasažieru pārvadājumiem, varēs arī turpmāk to mierīgi darīt.

Paldies par uzmanību.

Vadītāja. Paldies apvienības „Saskaņas Centrs” frakcijas deputātam Valērijam Agešinam.

Nākamais runās Tautas partijas frakcijas deputāts Jānis Porietis. Lūdzu!

J.Porietis (Tautas partijas frakcija).

Labdien, cienījamie radioklausītāji! Tautas partijas frakcija šodien atbalstīja gan Ministru kabineta iesniegto likumprojektu tālāku virzību, gan arī balsoja par Saeimas komisiju atbalstītiem likumprojektiem.

Izņēmums bija likumprojekts „Grozījumi Darba likumā”, kuru šeit jau minēja. Par to gan Tautas partijas frakcijā, gan arī šodien Saeimas sēdē izraisījās spraigas diskusijas. Šo grozījumu būtība ir samazināt nelegālo nodarbinātību, tas ir, to, ka darba ņēmēji tiek nodarbināti bez darba līguma. No vienas puses, kā tas arī izskanēja debatēs, protams, darba līguma kopijas atrašanās tuvāk darba ņēmējam var veicināt nelegālās nodarbinātības mazināšanos. Taču, no otras puses, Darba likums jau nosaka, ka darba līguma vienam eksemplāram ir jābūt pie darba ņēmēja. Kopija, kas tiek prasīta šajā grozījumā, ir tikai kopija bez oriģināla juridiskā spēka. Protams, darba līguma esamību var pārbaudīt gan VID datu bāzē, tātad elektroniski, gan problēmu gadījumā pieprasīt darba devējam līguma oriģinālu.

Mūsuprāt, šādi grozījumi nevajadzīgi sarežģī darba devēju ikdienu un faktiski, kā jau minēju, palielina birokrātijas slogu, un tāpēc tāds kā Zālamana spriedums bija – atdot šo likumprojektu atpakaļ Sociālo un darba lietu komisijai.

Tautas partijas frakcija vakar pieņēma lēmumu aicināt sasaukt atklātu valdības ārkārtas sēdi, kura būtu veltīta ekonomiskās aktivitātes atjaunošanai Latvijā. un Nav šaubu, ka budžeta izdevumu samazināšana un strukturālas reformas ir neizbēgams nosacījums, lai saņemtu starptautisko aizdevumu. Taču izdevumu samazināšana ir tikai viens no valdības uzdevumiem. Tikpat neatliekams uzdevums būtu ekonomiskās aktivitātes atjaunošana, kas nozīmē ievērojami lielāku atbalstu uzņēmējdarbībai, paātrināti ieplūdinot Latvijas ekonomikā Eiropas struktūrfondu līdzekļus, kā arī maksimāli samazinot birokrātiskos šķēršļus uzņēmējdarbībai.

Faktiski gan sabiedrībai, gan uzņēmējam ir nepieciešams dot skaidru signālu, ka valdības rīcība ir ne tikai budžeta samazināšanas virzienā, bet ka ir arī pozitīvs redzējums par to, kā atdzīvināt ekonomisko aktivitāti.

Un, protams, samazinot budžetu, rūpīgi ir jāizvērtē katras reorganizējamās skolas, muzeja, bibliotēkas, slimnīcas vai citas iestādes nozīme Latvijā, lai nebūtu sasteigtu lēmumu ar negatīvu ietekmi uz Latvijas nākotni.

Aicinām koalīciju veidojošos politiskos spēkus panākt vienotu izpratni, ka tikai ar izlēmīgiem pasākumiem ekonomikas stimulēšanā var panākt cerēto efektu – tautsaimniecības augšupeju.

Un, protams, izmantojot izdevību, šajās pavasarīgi siltajās dienās es gribu visus sveikt gan ar Latvijas Republikas Satversmes sapulces sasaukšanas dienu, gan ar Darba svētkiem, gan arī ar Latvijas Republikas Neatkarības deklarācijas pasludināšanas dienu. Sveiciens jums šajos svētkos, un lai labs noskaņojums!

Paldies.

Vadītāja. Paldies Tautas partijas frakcijas deputātam Jānim Porietim.

Frakciju viedokļus turpina Zaļo un Zemnieku savienības frakcijas deputāts Staņislavs Šķesters. Lūdzu!

S.Šķesters (ZZS frakcija).

Labdien, cienījamie radioklausītāji! Šodien Saeimā mēs veicām veselu virkni grozījumu, kas vērsti uz vides, teritoriju aizsardzību, struktūru sakārtošanu. Tie ir saistīti ar valsts pārvaldes strukturālo reformu. Tāpēc visu nacionālo parku – Gaujas, Rāznas, Slīteres nacionālā parka un – dabas rezervātu – Teiču, Moricsalas, Krustkalnu dabas rezervāta – administrācijas tiek reorganizētas, šajās teritorijās administrēšana no 2009.gada 1.jūnija notiek ar Vides ministrijas pakļautībā esošas tiešās pārvaldes iestādes – Dabas aizsardzības pārvaldes – struktūru. Šis centrs varētu atrasties Siguldā. Tāpēc nozīmīgi būtu šo teritoriju administrācijām zināmā veidā pārkārtoties, un reāli tiks ieekonomēti arī līdzekļi, šos administratīvos izdevumus samazinot.

Nozīmīgi ir grozījumi Lauksaimniecības un lauku attīstības likumā, kuri šodien tika skatīti. Tiek mainīti zemes izmantošanas un saglabāšanas noteikumi, kā arī nosacījumi bioloģiskajai lauksaimniecībai un lauksaimniecības kultūru integrētajai audzēšanai. Tas vairāk ir saskaņā ar Eiropas Savienības regulējumu.

Zaļo un Zemnieku savienības (ZZS) jeb Zaļās partijas un Zemnieku savienības kopējie saraksti pašreiz… kā saka, ir beigušas iesniegt pašvaldību vēlēšanām savus deputātu kandidātu sarakstus. Mūsu kopējie saraksti 72 pašvaldībās tika iesniegti. Kā jūs zināt, pašvaldību vēlēšanas tagad jau notiks jaunajās administratīvajās teritorijās, tātad 109 novados un 9 republikas pilsētās. Jums, cienījamie radioklausītāji, būs jāizdara izvēle, par kādiem politiskajiem spēkiem balsot.

Tāpat arī Eiropas Parlamenta deputātu kandidāti jau intensīvi strādā pie vēlēšanu kampaņām, un jums dota iespēja izvēlēties tos cilvēkus, tos aktīvos politiķus, kuri būtu gatavi aizstāvēt Eiropā jūsu intereses, lai mums, arī mūsu zemniekiem, nosacījumi Eiropas Savienībā būtu vienlīdzīgi – kā visā pārējā Eiropas Savienībā.

Es saprotu, ka laukos notiek intensīvi sējas darbi. Un ir pareizs tas mūsu, latviešu, teiciens: „Ko sēsi, to pļausi.” Tāpēc novēlu zemniekiem izturību un līdzekļus un labi veikt šos lauku darbus.

Noslēgumā gribu apsveikt visus mūsu valsts iedzīvotājus sakarā ar mūsu valsts nozīmīgajiem svētkiem, kuri ir maija sākumā, 1.maijā un 4.maijā, – tātad ar Latvijas Republikas Satversmes sapulces sasaukšanas dienu un Latvijas Republikas Neatkarības deklarācijas pasludināšanas dienu.

Paldies.

Vadītāja. Paldies Šķestera kungam no Zaļo un Zemnieku savienības frakcijas.

Tagad runās Latvijas Pirmās partijas un partijas „Latvijas Ceļš” frakcijas deputāts Anatolijs Mackevičs. Lūdzu!

A.Mackevičs (LPP/LC frakcija).

Labdien, godājamie radioklausītāji! Šodien esam saņēmuši Ministru prezidenta atbildi uz deputātu jautājumu, vai Ministru kabinets savā darbībā ignorēs tiesiskās paļāvības principu un jau šogad samazinās bezdarbnieku pabalstus, grozīs māmiņu algas un ģimenes valsts pabalsta saņemšanas nosacījumus. No Valda Dombrovska atbildes noprotams, ka Labklājības ministrija jau gatava izmainīt minēto pabalstu saņemšanas nosacījumus un kārtību, kas samazinās ienākumus ģimenēm ar bērniem un bez darba palikušajiem.

Latvijas Pirmās partijas un partijas „Latvijas Ceļš” frakcija atkārtoti uzsver, ka kategoriski iebilst pret jebkāda veida valsts atbalsta mazināšanu ģimenēm ar bērniem un vēršanos pret sabiedrības sociāli neaizsargātajiem slāņiem.

Nav izprotama arī valdības attieksme pret pedagogiem. Gan skolotāji, gan bērnu vecāki iespējami ātrāk grib skaidrību skolu reformu jautājumā. No ministrijas puses ir bezatbildīgi katru dienu nosaukt atšķirīgus skaitļus, cik skolu reformēs un cik skolotāju paliks bez darba. Vakar notika Latvijas skolotāju kongresa noslēguma plenārsēde. Latvijas Pirmā partija un „Latvijas Ceļš” atbalsta skolotāju taisnīgās prasības par lauku skolu saglabāšanas nepieciešamību un samērīgu atalgojumu pedagogiem.

Ir atnācis pavasaris, ko izjūtam arī frakcijā. Pie LPP/LC frakcijas loga ligzdo sudrabkaija. Tika izteikti minējumi, ka tā ir pārcēlusi savu ligzdu no Finanšu ministrijas jumta pēc Ministru prezidenta un finanšu ministra pēdējo dienu skaļajiem paziņojumiem par jaunajiem vecākiem paredzētā atbalsta samazināšanu. Pie loga blakus kaijai izvietota web kamera, lai līdz brīdim, kad būs izšķīlušies mazuļi, kaijas gaitām arī citi interesenti varētu sekot mājaslapā, kuras adrese www.lpp/lc.lv.

Novēlu visiem radioklausītājiem un Latvijas iedzīvotājiem priecīgas brīvdienas, labi atpūsties un ģimenes lokā sagaidīt Darba svētkus – 1.maiju – un Latvijas Republikas Neatkarības deklarācijas pasludināšanas dienu – 4.maiju.

Paldies par uzmanību.

Vadītāja. Paldies Latvijas Pirmās partijas un partijas „Latvijas Ceļš” frakcijas deputātam Mackeviča kungam.

Apvienības „Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK vārdā, kā ierasts, runās frakcijas priekšsēdētājs Māris Grīnblats. Lūdzu!

M.Grīnblats (TB/LNNK frakcija).

Labdien, godātie radioklausītāji! Šodien Saeima izskatīja samērā daudzus likumu grozījumus. Vairumu atbalstīja vienu, valdības iesniegto, kas skar autopārvadājumu jautājumus, neatbalstīja. Neatbalstīja arī Sociālo un darba lietu komisijas pēc Valsts Darba inspekcijas ieteikuma tapušo rosinājumu noteikt, ka struktūrvienībās jāatrodas arī darba līgumu kopijām, pret kuru visvairāk iebilda tieši Latvijas Darba devēju konfederācija. Tā ka šis jautājums droši vien būs jārisina turpmāk, skatot jau daudz plašākus grozījumus saistībā ar Darba likumu.

Jāpiebilst, ka šobrīd valdība turpina darbu pie šā gada budžeta grozījumiem, kas neapšaubāmi nozīmē arī visai būtiskas izmaiņas valsts padotības, pakļautības iestāžu uzbūvē, iestāžu likvidēšanu, iestāžu apvienošanu. Taču šīs ir izmaiņas, kas ir vajadzīgas mums pašiem, jo esam apkrāvušies ar ļoti daudzām liekām funkcijām. Šīs izmaiņas vajadzīgas arī tāpēc, lai jūlijā valsts kasē ieplūstu Starptautiskā Valūtas fonda un Eiropas Komisijas aizdotā nauda, bez kuras diemžēl pilnā apjomā izmaksāt algas, pensijas un pabalstus vairs nebūs iespējams. Reāli tas varētu nozīmēt to, ka šī izmaksa varētu kavēties; tas varētu liecināt par to, ka Latvija diemžēl pāriet jau tādā ļoti riskantā statusā.

Šajā sakarībā neapšaubāmi, ka, neiebilzdami pret šādu procesu kopumā, mēs uzskatām, ka nebūtu pieļaujama valstij būtisku funkciju likvidēšana šādas īsināšanas rezultātā.

Un īpaši sekosim līdzi tam, lai tas labais darbs, kas iesākts, iepriekšējā tieslietu ministra Gaida Bērziņa vadībā nostiprinot Valsts valodas centra, kura būtiska funkcija – valodas lietošanas kontrole, tomēr nepazustu. Vakar frakcijā uzklausījām gan paša Valsts valodas centra, gan Izglītības un zinātnes ministrijas, gan Tieslietu ministrijas pārstāvju viedokli, vai būtu pieļaujama Valsts valodas centra pārvietošana uz Izglītības un zinātnes ministriju, kur tas iekļautos kādā plašākā aģentūrā. Pret to mums ir vairāki būtiski iebildumi. It sevišķi tādi, ka kontrolējošā funkcija tomēr nevar atrasties zem viena jumta ar politikas īstenošanu. Un arī tāpēc, ka Izglītības un zinātnes ministrijas funkcija, kas ir saistīta ar izglītības sfēras pārraudzību, tomēr ir šaurāka nekā valodas lietošana dažādās sabiedrisko pakalpojumu jomās – gan transporta, gan tirdzniecības, gan citās, kas skar tieši iedzīvotāju intereses.

Jāteic, ka mūsu viedoklis pilnībā sakrīt ar Izglītības un zinātnes ministrijas darbinieku viedokli. Mazliet atšķirīgs un neskaidrāks bija Tieslietu ministrijas viedoklis, kurš pieļāva tādas vai citādas izmaiņas, bet par tām mēs diskutēsim, jo tiešām uzskatām, ka šādas izmaiņas nebūtu pieļaujamas.

Nobeigumā vēlos arī mūsu frakcijas deputātu vārdā sveikt visus Latvijas pilsoņus un iedzīvotājus ar Latvijas Republikas Satversmes sapulces sasaukšanas gadadienu un 4.maija Neatkarības deklarācijas pieņemšanas gadadienu.

Uz redzēšanos!

Vadītāja. Paldies apvienības „Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcijas priekšsēdētājam Grīnblata kungam.

Nākamajam vārds partijas „Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā” frakcijas deputātam Vladimiram Buzajevam. Lūdzu!

V.Buzajevs (PCTVL frakcija).

Labdien, cienījamie radioklausītāji! Valdība ir nolēmusi izpildīt Eiropas Cilvēktiesību tiesas spriedumu lietā „Andrejeva pret Latviju” veidā, kādu pasaule vēl nav pieredzējusi. Nevis palielināt pensijas nepilsoņiem, bet gan samazināt tās Latvijas pilsoņiem, atņemot viņiem tiesības uz darba stāžu, kas līdz 1991.gadam tika uzkrāts ārpus Latvijas. Šajā sakarā labklājības ministram tika uzdots jautājums, atbildē uz kuru viņš kļūdaini apgalvoja, ka ministrijas sagatavotais likumprojekts skars tikai 317 Latvijas pilsoņus un kopējais viņiem nodarītais zaudējums triju gadu laikā sastādīs tikai 450 tūkstošus latu. Trīs gadus pēc likumprojekta ieviešanas diskriminējamo pilsoņu skaits, pēc mūsu aprēķiniem, sastādīs 12 tūkstošus cilvēku, tas ir, 35 reizes vairāk, nekā to ir sarēķinājusi Labklājības ministrija. Atņemot no pensijas vidēji 38 latus mēnesī, šiem cilvēkiem nodarītais zaudējums sastāda 4,5 miljonus latu, tātad desmit reizes vairāk, nekā to sarēķināja ministrija.

PCTVL pieprasa atsaukt skandalozo likumprojektu, kas ir no Ministru kabineta, un vēlas paust bažas, ka valdības aprēķini, saņemot ārvalstu aizņēmumus un tos sadalot, varētu būt tikpat neprecīzi un kļūdaini.

Sakarā ar augstāk minēto ļoti svarīgs visiem jaunajiem pensionāriem ir jautājums par divpusējiem Latvijas līgumiem ar Krieviju un Baltkrieviju, kuri, starp citu, paredz arī savstarpēju darba stāža uzskaiti.

Labklājības ministrs mums ir atbildējis, ka ar Krievijas ekspertiem tikšanās notika 1.aprīlī, puses pēc tikšanās negrib viena otru redzēt un turpmāk sazināsies ar vēstulēm. Ar Baltkrieviju pēdējā vēstuļu apmaiņa bija pagājušā gada 22.decembrī, un jau četrus mēnešus no Baltkrievijas nav atbildes.

Ministrs izvairījās no atbildes uz tiešiem mūsu jautājumiem, vai šie līgumi stāsies spēkā līdz gada beigām. Klusums šajā gadījumā ir mūsu bažu apstiprinājums.

Otrs jautājums. Par bezdarbu. Pēc bezdarba līmeņa mēs esam otrajā vietā Eiropas Savienībā, bet valdība nedara neko, lai atrisinātu problēmu. Lai palīdzētu valdībai, šodien ielās notiks bezdarbnieku gājiens, kuru organizē PCTVL kopā ar celtnieku arodbiedrībām. Marša sākums no Nodarbinātības Valsts dienesta ēkas Jēzusbaznīcas ielā 11 šodien pulksten 17.00. Pulksten 17.30 arī pie Ministru kabineta ēkas būs sapulce. Aicinu piedalīties!

Paldies.

Vadītāja. Paldies Vladimiram Buzajevam no partijas „Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā” frakcijas.

Un šodien „Frakciju viedokļus” noslēdz partijas „Pilsoniskā Savienība” frakcijas deputāte Sandra Kalniete. Lūdzu!

S.Kalniete (partijas „Pilsoniskā Savienība” frakcija).

Labdien, godātie radioklausītāji! Man šodien pienākas runāt pēdējai un ir tāda sajūta, ka mani kolēģi jau ir pateikuši visu, kas šodien ir noticis Saeimas sēdē.

Tāpēc es gribu runāt par vairākām lietām, kas ir netiešāk saistītas ar Saeimas darbu.

Šobrīd viens no satraucošākajiem faktiem, kas ir nonācis līdz Saeimai, ir izglītības un zinātnes ministres Tatjanas Koķes 24.aprīlī valdības ārkārtas sēdē izteiktais ierosinājums nodot Misiņa bibliotēku Latvijas Nacionālajai bibliotēkai, bet Latvijas Akadēmisko bibliotēku – apvienot ar augstskolu bibliotēkām, sadalot šos krājumus atbilstoši augstskolu profilam.

Partija „Pilsoniskā Savienība” uzskata, ka šāda sasteigta un nepārdomāta bibliotēku pārstrukturēšana tiešām apdraud Latvijas Akadēmiskās bibliotēkas un Misiņa bibliotēkas pastāvēšanu.

Mēs runājam par bibliotēku ar gadsimtiem ilgu vēsturi un tradīcijām, katrā sevi cienošā Eiropas valstī ir Akadēmiskā bibliotēka.

„Pilsoniskās Savienības” deputātiem nav izprotams iecerētās apvienošanas ieguvums, jo Latvijas Nacionālajā bibliotēkā nav atbilstošu telpu unikālo bibliotēkas krājumu pienācīgai izvietošanai. Iecere Akadēmiskās bibliotēkas rokrakstu un reto grāmatu un Misiņa bibliotēkas krājumus sadalīt un pārvietot daļu no tiem uz depozitāriju, Nacionālās bibliotēkas depozitāriju Silakrogā, faktiski nozīmētu šīs bibliotēkas likvidāciju.

Es vēršos ar aicinājumu pie visiem radioklausītājiem to nepieļaut un aktīvi paust savus iebildumus pret šādām metodēm Izglītības un zinātnes ministrijas izdevumu samazināšanā. Ekonomija ir jāatrod citur – samazinot gan nevajadzīgo aģentūru skaitu, gan arī pārspīlēto to ierēdņu daudzumu, kuri nodarbojas ar izglītības sistēmas pārraudzīšanu.

Partijas „Pilsoniskā Savienība” frakcijas deputāte Janīna Kursīte ir vairākkārt ierosinājusi iekļaut šo jautājumu arī Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas darba kārtībā, taču pagaidām vēl arvien tas nav izdarīts. Strazdiņa kungs, kurš pārstāv to pašu politisko partiju, ko ministre Koķe, acīmredzot nevēlas sagādāt nepatīkamus brīžus savai kolēģei.

„Pilsoniskās Savienības” deputāti turklāt ierosina šīs komisijas deputātiem apmeklēt Latvijas Akadēmisko bibliotēku, tāpat kā nesen, kad deputāti iepazinās ar Nacionālās bibliotēkas celtniecību.

Šobrīd rit valdības ārkārtas sēde par budžeta jautājumiem, un es gribu teikt, ka sabiedrībā arvien pieaugošā neziņa par to, kādi lēmumi tiks pieņemti, kļūst nomācoša. Faktiski kopš 12.decembra, kad tika pieņemti budžeta grozījumi, valsts ik dienu, ik nedēļu, ik mēnesi tērē vairāk, nekā budžets to šobrīd atļauj.

Mēs vēl arvien dzīvojam uz parāda. Šobrīd tāpēc, ka nav izpildītas saistības, kuras mēs uzņēmāmies, noslēdzot vienošanos ar Starptautisko Valūtas fondu un Eiropas Komisiju, valsts ir palaidusi garām 1 miljardu no šā aizdevuma un ir spiesta par trīsreiz augstākiem procentiem pirkt jeb aizņemties dārgāku naudu komercbankās. Drīz tuvojas termiņš otrajam miljardam. Es ļoti aicinu tos ministrus, kas nevar izšķirties, kā un kur optimizēt savus izdevumus, tomēr saņemties un šos nepatīkamos lēmumus pieņemt. Atliekot tie nekļūs vieglāki, vilcinoties mēs tikai arvien pasliktinām savu situāciju.

Es arī gribu nobeigumā apsveikt visus radioklausītājus gan Latvijas Republikas Satversmes sapulces sasaukšanas gadadienā, gan arī Latvijas Neatkarības deklarācijas pasludināšanas gadadienā. Pēc gada mēs svinēsim 20 gadus, kopš tika pieņemta 4.maija deklarācija. Es ceru, ka šo jubileju mēs sagaidīsim priecīgākā noskaņojumā.

Paldies.

Vadītāja. Paldies partijas „Pilsoniskā Savienība” frakcijas deputātei Sandrai Kalnietei.

Līdz ar to pārraide „Frakciju viedokļi” šodien ir izskanējusi. To vadīja Saeimas Preses dienesta konsultante Dace Laipa.

Paldies, ka klausījāties, un visu labu.

Par darba kārtību


Par likumprojektu „Grozījumi Apdrošināšanas un pārapdrošināšanas starpnieku darbības likumā” (Nr.1176/Lp9) (Dok. Nr.4071, 4071A)


Par likumprojektu „Par Latvijas Republikas valdības un Tadžikistānas Republikas valdības nolīgumu par gaisa satiksmi” (Nr.1178/Lp9) (Dok. Nr.4078, 4078A)


Par likumprojektu „Grozījumi likumā „Par valsts pensijām”” (Nr.1179/Lp9) (Noraidīts) (Dok. Nr.4081, 4081A, 4081B)

Priekšlikums	- dep. V.Buzajevs (par)


Par likumprojektu „Grozījumi likumā „Par darbinieku aizsardzību darba devēja maksātnespējas gadījumā”” (Nr.1180/Lp9) (Dok. Nr.4104, 4104A)


Par likumprojektu „Grozījumi Militārā dienesta likumā” (Nr.1182/Lp9) (Dok. Nr.4106, 4106A)


Par likumprojektu „Grozījumi Latvijas Sodu izpildes kodeksā” (Nr.1184/Lp9) (Dok. Nr.4121)


Par likumprojektu „Grozījums Valsts probācijas dienesta likumā” (Nr.1185/Lp9) (Dok. Nr.4122)


Par neapmaksāta atvaļinājuma piešķiršanu deputātei Janīnai Kursītei-Pakulei šā gada 30.aprīlī (Dok. Nr.4088)


Par neapmaksāta atvaļinājuma piešķiršanu deputātam Guntim Blumbergam šā gada 30.aprīlī (Dok. Nr.4089)


Par neapmaksāta atvaļinājuma piešķiršanu deputātam Kārlim Leiškalnam šā gada 30.aprīlī (Dok. Nr.4107)


Par darba kārtību


Likumprojekts „Grozījums likumā „Par īpaši aizsargājamām dabas teritorijām”” (Nr.1159/Lp9) (2.lasījums) (Steidzams) (Dok. Nr.4012)

Ziņo	- dep. J.Tutins


Likumprojekts „Grozījumi likumā „Par valsts un pašvaldību kapitāla daļām un kapitālsabiedrībām”” (Nr.1160/Lp9) (2.lasījums) (Steidzams) (Dok. Nr.4013)

Ziņo	- dep. M.Ārbergs


Likumprojekts „Grozījums Darba likumā” (Nr.1171/Lp9) (2.lasījums) (Steidzams) (Noraidīts) (Dok. Nr.4065)

Ziņo	- dep. M.Grīnblats

Debates	- dep. A.K.Kariņš
	- dep. V.A.Krauklis
	- dep. I.Čepāne
	- dep. J.Reirs
	- dep. V.A.Krauklis
	- dep. A.K.Kariņš
	- dep. K.Šadurskis
	- dep. A.Seile
	- dep. A.Štokenbergs
	- dep. G.Bērziņš
	- dep. A.Barča
	- dep. Dz.Rasnačs
	- dep. Dz.Zaķis
	- dep. V.Orlovs
	- dep. A.Barča
	- dep. S.Āboltiņa
	- dep. A.Bērziņš (LPP/LC)

Likumprojekts „Grozījumi likumā „Par palīdzību dzīvokļa jautājumu risināšanā”” (Nr.916/Lp9) (3.lasījums) (Dok. Nr.4079)

Ziņo	- dep. J.Lagzdiņš


Likumprojekts „Grozījumi Slīteres nacionālā parka likumā” (Nr.905/Lp9) (3.lasījums) (Dok. Nr.4083)

Ziņo	- dep. A.Seile


Likumprojekts „Grozījumi likumā „Par nodokļiem un nodevām”” (Nr.1069/Lp9) (3.lasījums) (Dok. Nr.4084)

Ziņo	- dep. G.Bērziņš

Debates	- dep. A.Rubiks


Likumprojekts „Grozījumi Moricsalas dabas rezervāta likumā” (Nr.904/Lp9) (3.lasījums) (Dok. Nr.4085)

Ziņo	- dep. A.Seile


Likumprojekts „Grozījumi Grīņu dabas rezervāta likumā” (Nr.903/Lp9) (3.lasījums) (Dok. Nr.4086)

Ziņo	- dep. A.Seile
Likumprojekts „Grozījumi Teiču dabas rezervāta likumā” (Nr.938/Lp9) (3.lasījums) (Dok. Nr.4090)

Ziņo	- dep. O.Spurdziņš


Likumprojekts „Grozījumi Latvijas Sodu izpildes kodeksā” (Nr.1005/Lp9) (Iekļauts likumprojekts Nr.1099/Lp9) (3.lasījums) (Dok. Nr.4091)

Ziņo	- dep. J.Dalbiņš


Likumprojekts „Grozījumi Lauksaimniecības un lauku attīstības likumā” (Nr.1054/Lp9) (3.lasījums) (Dok. Nr.4093)

Ziņo	- dep. J.Tutins


Likumprojekts „Grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā” (Nr.654/Lp9) (Iekļauts likumprojekts Nr.1104/Lp9) (3.lasījums) (Dok. Nr.4096)

Ziņo	- dep. Dz.Rasnačs


Likumprojekts „Grozījumi likumā „Par tiesu varu”” (Nr.1124/Lp9) (3.lasījums) (Dok. Nr.4097)

Ziņo	- dep. S.Āboltiņa


Likumprojekts „Par Rīgas Stradiņa universitātes Satversmes grozījumiem” (Nr.1090/Lp9) (3.lasījums) (Dok. Nr.4099)

Ziņo	- dep. J.Dukšinskis


Likumprojekts „Krustkalnu dabas rezervāta likums” (Nr.922/Lp9) (3.lasījums) (Dok. Nr.4101)

Ziņo	- dep. I.Līdaka


Likumprojekts „Grozījumi Rāznas nacionālā parka likumā” (Nr.981/Lp9) (3.lasījums) (Dok. Nr.4102)

Ziņo	- dep. I.Līdaka


Likumprojekts „Gaujas nacionālā parka likums” (Nr.1068/Lp9) (3.lasījums) (Dok. Nr.4103)

Ziņo	- dep. J.Sokolovskis

Paziņojumi
	- dep. A.Bērziņš (ZZS)
	- dep. V.A.Krauklis
	- dep. J.Strazdiņš

Reģistrācijas rezultāti
Nolasa	- Saeimas sekretāra biedrs A.Klementjevs


Informācija par neapmaksāta atvaļinājuma piešķiršanu deputātei Inai Druvietei


Par Saeimas deputātu jautājumu iekšlietu ministrei Lindai Mūrniecei „Par to jaundzimušo bērnu reģistrāciju, kuriem viens no vecākiem ir Latvijas nepilsonis un otrs - ārzemnieks” (Nr.151/J9))


Par Saeimas deputātu jautājumu labklājības ministram Uldim Augulim „Par likumprojektu „Grozījumi likumā „Par valsts pensijām”” (VSS-619) un kļūdām aprēķinos” (Nr.152/J9))


Par Saeimas deputātu jautājumu labklājības ministram Uldim Augulim „Par likumprojektu „Grozījumi likumā „Par valsts pensijām”” (VSS-619), kā arī par LR Saeimas deputātu tiesību ierobežošanu, nesniedzot atbildi pēc būtības uz deputātu jautājumu Nr.150/J9 sadaļā, kas attiecas uz līgumiem ar Krieviju un Baltkrieviju sociālās drošības jomā” (Nr.153/J9))


Par Saeimas deputātu jautājumu labklājības ministram Uldim Augulim „Par likumprojektu „Grozījumi likumā „Par valsts pensijām”” (VSS - 619), kā arī par LR Saeimas deputātu tiesību ierobežošanu, nesniedzot atbildi pēc būtības uz deputātu jautājumu Nr.150/J9 sadaļā, kas skar divu Latvijai saistošu starptautisko dokumentu atšķirīgu izpildi” (Nr.154/J9))


Par Saeimas deputātu jautājumu labklājības ministram Uldim Augulim „Par likumprojektu „Grozījumi likumā „Par valsts pensijām”” (VSS-619), kā arī par LR Saeimas deputātu tiesību ierobežošanu, nesniedzot atbildi pēc būtības uz deputātu jautājumu Nr.150/J9 sadaļā, kas skar tiesības, kuras šodien bauda gan pilsoņi, gan nepilsoņi” (Nr.155/J9))

Motivācija	- dep. V.Buzajevs


Likumprojekts „Grozījums Sodu reģistra likumā” (Nr.1134/Lp9) (2.lasījums) (Dok. Nr.4082)

Ziņo	- dep. J.Dalbiņš


Likumprojekts „Grozījums Tūrisma likumā” (Nr.1162/Lp9) (1.lasījums) (Dok. Nr.4035, 4094)

Ziņo	- dep. A.Rubiks


Likumprojekts „Grozījumi Autopārvadājumu likumā” (Nr.1155/Lp9) (1.lasījums) (Noraidīts) (Dok. Nr.3994, 4095)

Ziņo	- dep. V.Aizbalts

Debates	- dep. V.Agešins
	- dep. V.A.Krauklis


Likumprojekts „Grozījumi likumā „Par valsts kompensāciju cietušajiem”” (Nr.1070/Lp9) (2.lasījums) (Dok. Nr.4098)

Ziņo	- dep. I.Valers

Debates	- dep. V.Ģīlis


Likumprojekts „Grozījums likumā „Par valsts un pašvaldību finanšu līdzekļu un mantas izšķērdēšanas novēršanu”” (Nr.908/Lp9) (2.lasījums) (Dok. Nr.4100)

Ziņo	- dep. O.Spurdziņš


Likumprojekts „Grozījumi Noguldījumu garantiju likumā” (Nr.1177/Lp9) (1.lasījums) (Dok. Nr.4117)

Ziņo	- dep. I.Godmanis

Par atkārtotu balsojumu par likumprojektu „Grozījumi Autopārvadājumu likumā” pirmajā lasījumā


Lēmuma projekts „Par deputāta Aigara Štokenberga atsaukšanu no Juridiskās komisijas” (Nr.690/Lm9) (Dok. Nr.4114)


Lēmuma projekts „Par deputāta Aigara Štokenberga ievēlēšanu Sociālo un darba lietu komisijā” (Nr.691/Lm9) (Dok. Nr.4115)


Likumprojekts „Grozījumi Latvijas Sodu izpildes kodeksā” (Nr.1184/Lp9) (1.lasījums) (Dok. Nr.4121)

Ziņo	- dep. J.Dalbiņš


Likumprojekts „Grozījums Valsts probācijas dienesta likumā” (Nr.1185/Lp9) (1.lasījums) (Dok. Nr.4122)

Ziņo	- dep. J.Dalbiņš

Paziņojumi
	- dep. V.Muižniece
	- dep. O.Spurdziņš
	- dep. A.Bērziņš (ZZS)
	- dep. J.Reirs

Reģistrācijas rezultāti
Nolasa	- Saeimas sekretāra biedrs A.Klementjevs