Latvijas Republikas 9

Pirms mēs sākam izskatīt apstiprināto sēdes darba kārtību, mums ir jālemj par iespējamiem grozījumiem tajā.

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija lūdz izdarīt izmaiņas šodienas sēdes darba kārtībā un iekļaut tajā Saeimas lēmuma projektu „Par priekšlikumu iesniegšanas termiņa pagarināšanu likumprojekta „Grozījumi Rēzeknes speciālās ekonomiskās zonas likumā” 2.lasījumam līdz 2009.gada 8.jūnijam”. Vai deputātiem ir iebildumi pret šādiem grozījumiem? Deputāti neiebilst. Darba kārtība ir grozīta.

Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija lūdz izdarīt izmaiņas šodienas sēdes darba kārtībā un sadaļā „Likumprojektu izskatīšana” kā pirmos izskatīt likumprojektu „Grozījumi Ministru kabineta iekārtas likumā” un alternatīvo likumprojektu „Grozījumi Ministru kabineta iekārtas likumā” pirmajā lasījumā. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputāti neiebilst. Darba kārtība ir grozīta.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija lūdz izdarīt izmaiņas šodienas sēdes darba kārtībā un iekļaut sadaļā „Likumprojektu izskatīšana” Ministru kabineta iesniegtā likumprojekta „Grozījumi Likumā par budžetu un finanšu vadību” izskatīšanu pirmajā lasījumā un komisijas izstrādātā alternatīvā likumprojekta „Grozījumi Likumā par budžetu un finanšu vadību” izskatīšanu pirmajā lasījumā. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputāti neiebilst. Darba kārtība ir grozīta.

Un Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisija lūdz iekļaut šodienas sēdē izskatīšanai pirmajā lasījumā likumprojektu „Grozījumi Civilās aizsardzības likumā”. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputāti neiebilst. Darba kārtība ir grozīta.

Godātie kolēģi! Sākam izskatīt apstiprināto darba kārtību ar sadaļu „Prezidija ziņojumi par iesniegtajiem likumprojektiem”.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu „Grozījumi Elektronisko dokumentu likumā” nodot Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputāti neiebilst.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu „Grozījums likumā „Par kultūras pieminekļu aizsardzību”” nodot Izglītības, kultūras un zinātnes komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputāti neiebilst.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu „Grozījumi likumā „Par īpašumu atdošanu reliģiskajām organizācijām”” nodot Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijai un Juridiskajai komisijai un noteikt, ka Juridiskā komisija ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputāti neiebilst.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu „Grozījumi Patentu likumā” nodot Izglītības, kultūras un zinātnes komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputāti neiebilst.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu „Grozījumi Ķīmisko vielu un ķīmisko produktu likumā” nodot Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputāti neiebilst.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu „Grozījums likumā „Par radiācijas drošību un kodoldrošību”” nodot Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputāti neiebilst.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu „Grozījumi Bāriņtiesu likumā” nodot Juridiskajai komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputāti neiebilst.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu „Grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā” nodot Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijai un Juridiskajai komisijai un noteikt, ka Juridiskā komisija ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputāti neiebilst.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu „Grozījumi Militārā dienesta likumā” nodot Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputāti neiebilst.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu „Grozījums likumā „Par pilsētas domes, rajona padomes, novada domes un pagasta padomes deputāta statusu”” nodot Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputāti neiebilst.

Saeimas Prezidijs ierosina deputātu Plinera, Buhvalova, Buzajeva, Sokolovska un Mitrofanova iesniegto likumprojektu „Grozījumi likumā „Latvijas Nacionālo bruņoto spēku piedalīšanās starptautiskajās operācijās”” nodot Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijai un Ārlietu komisijai un noteikt, ka Ārlietu komisija ir atbildīgā komisija.

Saskaņā ar Saeimas kārtības rulli viens deputāts var runāt „par”, viens - „pret” likumprojekta nodošanu komisijām.

Godātie kolēģi! Mēs piedāvājam izdarīt grozījumus - ierobežot Latvijas Nacionālo bruņoto spēku dalību „karstajos” punktos tikai ar Eiropas Savienības valstu teritoriju. Līdz ar to Ministru kabinetam tiek dots uzdevums sagatavot lēmuma projektu par Latvijas karavīru atsaukšanu no misijas Afganistānā. Diemžēl solidaritāte mūsu valstij izmaksā pārāk dārgi. Ko tad mūsu Nacionālie bruņotie spēki kopš 2003.gada dara tajā valstī? Kādus mērķus viņi tur cenšas sasniegt un kādus jau ir sasnieguši?

Minēšu tikai vienu faktu. Proti, saskaņā ar ASV Kongresa pētniecības dienesta 2007.gadā sagatavotu atskaiti 2001.gadā, kad tika uzsākta militārā operācija Afganistānā, tur tika saražotas aptuveni 200 tonnas opija jēlprodukta (kā jums ir zināms, no tā ražo heroīnu), savukārt 2007.gadā - jau 8 tūkstoši 200 tonnas, un tas padara šo valsti par vienu no pasaulē lielākajām šīs narkotikas eksportētājām. Tas ir viens no daudzajiem NATO misijas blakusefektiem. ASV iniciētā militārā operācija norit pēc tāda paša scenārija, pēc kāda savulaik noritēja ASV bijušā ģeopolitiskā pretpola PSRS ofensīva Afganistānā. Tā pati iekšējā anarhija, korupcija, narkotiku eksporta pieaugums un mazefektīvas finansiālas injekcijas reģiona demokratizācijā. Beigsies tas viss arī tagad tieši tāpat. Agri vai vēlu NATO misija Afganistānā būs jāizbeidz. Jāizbeidz nevis tāpēc, ka tiks sasniegti tās gaišie mērķi, bet gan tāpēc, ka ies bojā karavīri, lētas narkotikas applūdinās visu Eiropu un iecerētais demokrātijas eksports cietīs neveiksmi.

Godātie kolēģi! Latvija ir iesaistījusies bezgalīgā militārā operācijā. Bezgalīgā tāpēc, ka tās deklarētie mērķi principā nav sasniedzami. Šajā nebeidzamajā riņķadejā nebūs uzvarētāju, būs tikai zaudētāji, tāpēc mums ir jāsaņemas un jāaiziet, kamēr neesam zaudējuši pārāk daudz. Jāaiziet! Un turpmāk jāparedz, ka mēs riskējam ar mūsu cilvēku dzīvībām nevis tādēļ, lai solidāri balstītu kādas lielvalsts ģeopolitiskās ambīcijas vai intereses, bet tikai tādēļ, lai sniegtu palīdzīgu roku Eiropas Savienības dalībvalstīm un tikai šo valstu teritorijās.

Cienītie kolēģi! Iesniegtajā projektā ir manāmi jūtamas pretvalstiskas darbības iezīmes. Ļoti īpatnēji ir tas, ka tieši šajās dienās ir mūsu Valsts prezidenta Valda Zatlera vizīte Amerikas Savienotajās Valstīs un ka tieši šajās dienās parādās šāds vairāk nekā īpatnējs priekšlikums. Iesniedzēji vai nu nesaprot, vai izliekas, ka nesaprot, ko nozīmē NATO valstu dokumentāra vienošanās, un arī aizmirst, ka ne visas NATO dalībvalstis ir Eiropas Savienības dalībvalstis.

Ja mēs ieskatāmies priekšlikumā par 2.pantu, tad redzam, ka tagad tiek ieteiktas starptautiskās operācijas tikai Eiropas Savienības dalībvalstu teritorijās. Un kā tad ir ar to 5.punktu? Un kā tad ir ar tām NATO dalībvalstīm, kuras nav Eiropas Savienībā? Iesniedzēji to vienkārši nav sapratuši. Pilnīgi! Tā ir visrupjākā kļūda šajā iesniegumā.

Otrs - par misiju Afganistānā. Vai tiešām nav skaidrs, ka militārajās operācijas, ja tās rīko valstu apvienība, šīs valstis operāciju laikā ir savā starpā saistītas un ka nevar izraut no šīs saistības atsevišķu militāru vienību? (No zāles dep. J.Pliners: „Var, var!”) Iesniedzēji to vienkārši atkal nejēdz. Cita vārda šeit nebūtu, ko lietot. Lūk!

Tā ka ir arī jāsaprot, kāpēc tas viss parādās. Ja mēs atceramies, kas notika 9.maijā Rīgā, ja mēs atceramies Krievijas īpatnējos izteicienus par attieksmi pret vēsturi, citu uzskatu nosodīšanu tikai tāpēc vien, ka tie atšķiras no valdošās elites uzskatiem Krievijā, tad nav ko brīnīties, ka būs dažnedažādi mēģinājumi, lai kaut kādā veidā radītu plaisas arī citās valstīs, lai radītu neuzticību citu valstu starpā. Lai radītu neuzticību, piemēram, Amerikas Savienotajās Valstīs, paziņojot, ka, lūk, Latvijā parlamenta deputāti taisās izjaukt to vienošanos, kāda ir panākta starp NATO dalībvalstīm, runājot par dažādām misijām.

Tā ka runa ir skaidra, maskas ir kritušas, vainīgie ir acīm redzami. Līdz ar to nav ko brīnīties, ka Saeimas vairākums, kurš joprojām ir loģiski domājošs un nav demagogi, šo priekšlikumu neatbalstīs.

Viens deputāts ir runājis „par”, viens - „pret” likumprojekta nodošanu komisijām.

Lūdzu zvanu! Balsosim par deputātu Plinera, Buhvalova, Buzajeva, Sokolovska un Mitrofanova iesniegtā likumprojekta „Grozījumi likumā „Latvijas Nacionālo bruņoto spēku piedalīšanās starptautiskajās operācijās”” nodošanu Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijai un Ārlietu komisijai, nosakot, ka Ārlietu komisija ir atbildīgā komisija! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 19, pret - 68, atturas - 1. Likumprojekts komisijām nav nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina deputātu Rasnača, Grīnblata, Kalniņa, Tabūna un Dobeļa iesniegto likumprojektu „Grozījumi Eiropas Parlamenta vēlēšanu likumā” nodot Juridiskajai komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija.

Saskaņā ar Saeimas kārtības rulli viens deputāts var runāt „par”, viens - „pret” likumprojekta nodošanu komisijai. Vārds deputātam Jurim Dobelim. Viņš acīmredzot runās „par” nodošanu komisijai.

Cienītie kolēģi! Jo biežāk mēs jūtam uzbrukumus Latvijas valstij, latviešu tautai un mūsu tautas vērtībām, jo skaidrākam un stingrākam ir jābūt pretsparam, tāpēc ir jāizmanto jebkura iespēja, lai atgādinātu par mūsu vērtībām, un tāpēc esam vēlreiz nolēmuši ieteikt kolēģiem dot zināmu ceļamaizi Latvijas Republikas pilsoņiem - vēlētājiem.

Ko mēs piedāvājam? Mēs piedāvājam jebkuram, kurš dodas uz Eiropas Parlamentu pārstāvēt Latvijas valsti un mūsu pamatlikumu… mēs dodam viņam iespēju parādīt, pašam novērtēt savas latviešu valodas zināšanas. Nevis tā, kā patlaban likumā ir ierakstīts: gribi - uzrādi, negribi - neuzrādi.

Mēs latviešu valodai esam pietiekami daudz vērības pievērsuši gan sava pamatlikuma, Latvijas Republikas Satversmes, 4.pantā, gan arī citos likumos. Mums ir Valsts valodas likums, mums Saeimā darba valoda ir latviešu valoda, pašvaldībās darba valoda ir latviešu valoda. Līdz ar to mēs vienkārši aicinām jebkuru, kas taisās doties uz Eiropas Parlamentu pārstāvēt Latvijas valsti, dot latviešu valodas - valsts valodas - savas prasmes pašnovērtējumu. Tas ir, es domāju, pilnīgi dabiski un saprotami. Un galīgi nesaprotami ir tas, ka šeit var būt arguments, ka tā ir kaut kāda iejaukšanās kaut kādā personīgajā dzīvē vai kaut kas tamlīdzīgs.

Līdz ar to es ļoti aicinu kolēģus novirzīt šo likumprojektu uz komisijām. Arguments, ka tas jau ir… ka kaut kas tāds jau ir likumā, nav pareizs. Jo likumā ir skaidri pateikts: dari, kā gribi. Gribi - uzrādi latviešu valodas zināšanas, negribi - vari arī neuzrādīt. Nu, es domāju, ja mēs padomātu par citām Eiropas valstīm… Es nevaru iedomāties tādu gadījumu, ka no kādas no tādām vecajām Eiropas valstīm - Vācijas, Francijas, Itālijas, Spānijas - kāds varētu iedomāties neprast… riskētu, neprazdams savas valsts valodu, pārstāvēt savu valsti Eiropas Parlamentā. Tā ka, godātie kolēģi, aicinu mūs atbalstīt.

Bez tam mēs piedāvājam ļoti skaidru rīcību, reālu rīcību, reālu attieksmi pret mūsu valsts valodu. Un mūsu rindās nav tādu cilvēku, kas kā tādi tukši lielībmaisi sevi pasludina par vienīgajiem Latvijas patriotiem un par vienīgajiem cīnītājiem par latviskajām, nacionālajām vērtībām. Mēs piedāvājam savu darbu.

Viens deputāts ir runājis „par” likumprojekta nodošanu komisijai. Runāt „pret” neviens nav pieteicies. Vai deputāti prasa balsojumu? Lūdzu zvanu! Balsosim par deputātu Rasnača, Grīnblata, Kalniņa, Tabūna un Dobeļa iesniegtā likumprojekta „Grozījumi Eiropas Parlamenta vēlēšanu likumā” nodošanu Juridiskajai komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 13, pret - 5, atturas - 67. Likumprojekts komisijai nav nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina deputātu Plinera, Buhvalova, Buzajeva, Mitrofanova un Sokolovska iesniegto likumprojektu „Grozījumi likumā „Par valsts pensijām”” nodot Sociālo un darba lietu komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija.

Saskaņā ar Saeimas kārtības rulli viens deputāts var runāt „par”, viens - „pret” likumprojekta nodošanu komisijai.

Cienījamais Prezidij! Cienījamās dāmas un kungi! 18.maijā ir pagājuši trīs mēneši no brīža, kad Eiropas Cilvēktiesību tiesas Lielā palāta pieņēma spriedumu lietā „Andrejeva pret Latviju”. Trīs mēneši ir standarta termiņš sprieduma izpildei. Tiesa nolēma, ka Latvijai ir jānovērš nepilsoņu diskriminācija salīdzinājumā ar pilsoņiem jautājumā par tā darba stāža uzskaiti, kas līdz 1990.gadam uzkrāts ārpus Latvijas.

PCTVL iesniedza Saeimā grozījumus likumā „Par valsts pensijām”, kuri paredzēja no 1.jūlija atbilstoši veikt Latvijas nepilsoņu pensiju pārrēķinu. Uz šo brīdi Latvijai ir noslēgti līgumi par pensiju stāža savstarpēju ieskaitīšanu ar gandrīz visām bijušās PSRS Eiropas daļā esošajām valstīm, izņemot Moldovu. Tāpēc likumprojekts skar tikai 8 procentus nepilsoņu, kuru darba stāžs ir arī ārpus Latvijas. Tādi ir ne vairāk kā 2000 cilvēku. Līgumi ar Krieviju un Baltkrieviju pagaidām nav stājušies spēkā, taču līdzekļi, lai paaugstinātu pensijas nepilsoņiem, kuri uzkrājuši darba stāžu šajās valstīs, jau ir iekļauti 2009.gada budžetā. Papildu līdzekļi, kas nepieciešami, lai izpildītu Eiropas Cilvēktiesību tiesas spriedumu, 2009.gadā sastāda tikai 600 000 latu, bet tuvāko piecu gadu laikā - ne vairāk kā 1 miljonu latu gadā, taču Latvijas valdība ir nolēmusi „novērst diskrimināciju” (pēdiņās) ar citiem, nestandarta, paņēmieniem, atņemot tiesības uz šo stāžu arī Latvijas pilsoņiem. Likumprojekta autore, Labklājības ministrija, atbildot uz PCTVL deputātu jautājumiem, atzinās, ka ir veselas 35 reizes kļūdījusies attiecībā uz to iedzīvotāju skaitu, kas cietīs no šā likumprojekta, un 20 reizes kļūdījusies attiecībā uz tiem finanšu līdzekļiem, kurus cilvēki zaudēs. Tikai trīs gados vien pēc likumprojekta realizācijas no tā cietīs 12 000 Latvijas pilsoņu par kopējo summu 8 miljoni latu. Un tas viss tiek darīts, lai ietaupītu uz 2000 nepilsoņu pensiju rēķina.

Labklājības ministrs Uldis Augulis, atbildot uz deputātu jautājumiem, nevarēja minēt nevienu precedentu, kad no 104 Eiropas Cilvēktiesību tiesas konstatētajiem diskriminācijas faktiem 25 valstīs šīs diskriminācijas novēršana tiktu panākta šādā, maigi sakot, netipiskā veidā. Tas būtu analoģiski rīcībai, ka, lai, piemēram, iedzīvinātu starptautiskās rekomendācijas par diskriminācijas novēršanu attiecībā uz viendzimuma laulībām, valdība tagad aizliegtu slēgt laulības starp dažādu dzimumu pārstāvjiem.

Lēmums par Latvijas īpašo ceļu Eiropas Cilvēktiesību tiesas sprieduma izpildē tika pieņemts jau iepriekšējās valdības laikā. Toreizējais Ministru prezidents Ivars Godmanis pasludināja attiecīgo 24.februāra Ministru kabineta sēdi par aizklātu. No sēdes protokola izriet, ka bez atbildīgā - ārlietu ministra sēdē uzstājās tikai Ministru prezidents un ar pensiju lietām visai vāji saistītais satiksmes ministrs Ainārs Šlesers. Kurš gan cits! Par abiem kopā viņiem izdevās pārliecināt visus pārējos ministrus vienbalsīgi pieņemt šo Latvijai apkaunojošo lēmumu.

Tādā veidā tika nodemonstrēts gan naids pret nepilsoņiem, gan ciniskā attieksme pret visiem iedzīvotājiem, it īpaši pret vēlētājiem. Tā ir LPP/LC partiju politiskā pašnāvība. Diemžēl šīm pašnāvībām aizvakar pievienojās arī vesels Ministru kabinets, kas atbalstīja šo kaunpilno likumprojektu.

PCTVL frakcija tomēr aicina jauno valdošo koalīciju glābt valsts godu un nobalsot „par” PCTVL iesniegtā likumprojekta „Grozījumi likumā „Par valsts pensijām”” nodošanu komisijai.

Pretējā gadījumā starptautiskais skandāls ir neizbēgams, un tas savukārt negatīvi ietekmēs arī Latvijas kredītreitingu.

Vārds deputātam Pēterim Tabūnam. Viņš acīmredzot runās „pret” likumprojekta nodošanu komisijai.

Cienījamie kolēģi! Te nu mēs esam! Plinera, Buzajeva un citu „sarkano” balsis ar katru dienu skan aizvien skaļāk un draudošāk, jo mēs to esam pieļāvuši.

Tad, kad atjaunojām Latvijas neatkarību, no Latvijas bija jāaizbrauc visiem tiem, kuri kopā ar Padomju armiju bija šeit sabraukuši. To prasīja - un arī šodien tas paliek spēkā! - 1949.gada Ženēvas konvencija. To jūs ļoti labi zināt. Mēs to neizdarījām, neprasījām un tagad maksājam par to. Un maksāsim ik dienu. Seko jaunas un jaunas prasības, atsaucoties uz Eiropas Cilvēktiesību tiesu, uz dažādām citām konvencijām. Redziet, Ženēvas konvenciju, kas ir ļoti būtiska okupētajai Latvijai (ļoti būtiska, jo tas apdraud valsts un nācijas pastāvēšanu!), varot neievērot, bet visas citas - jāievēro.

Iedevām nepilsoņa statusu, pret ko toreiz LNNK protestēja, un bija pavisam citi likumprojekti, un nu nepilsoņi jau aizvien vairāk un vairāk tiek pielīdzināti pilsoņiem.

Par šo piedāvājumu no PCTVL. Viņiem vēl nepietiek ar to, ka pavisam nesen tika nolemts, ka visiem tiem nepilsoņiem, kas dzīvo šeit, Latvijā, tiek ieskaitīts arī stāžs, ko viņi uzkrājuši ārpus Latvijas, un līdz ar to gadā mēs tērēsim 10, 11 vai 12 miljonus; to jau šodien mēs izjūtam un turpmāk izjutīsim jo īpaši. Bet ar to viņiem nepietiek. Ar to viņiem nepietiek! Ko lai padara? Neesam spējuši izskaidrot Eiropai un pasaulei to postu, ko atnesa padomju okupācija. Ja būtu to spējuši, tad šādu Eiropas Cilvēktiesību tiesas spriedumu, kāds ir Andrejevas lietā un uz ko viņi tagad te atsaucas, nebūtu.

Atcerēsimies, ka, pieņemot likumu par nepilsoņa statusu, tika formulēts, ka šiem cilvēkiem tiek dots pagaidu statuss Latvijā, kamēr viņi atrod sev mājvietu pasaulē, laimīgāku salu!

Un es gribu, kolēģi, uzrunāt jūs visus, kuriem, es skatos, ne sevišķi interesē šī lieta… Es uzrunāju drīzāk cilvēkus - latviešu tautu. Ja tas tā turpināsies, tad Eiropas Cilvēktiesību tiesa vai kāda cita institūcija Eiropā vai pasaulē drīz pieprasīs, lai nepilsoņiem likuma vārdā… lai, tā sakot, ar kaut kādu jaunu konvenciju vai citu likumu nepilsoņiem piešķirtu bez jebkādiem nosacījumiem pilsoņu tiesības. Bet atcerēsimies un sapratīsim vienreiz par visām reizēm: tad nebūs latviešu kā nācijas un nebūs Latvijas kā valsts. Kad mēs to sapratīsim? Laikam tad, kad būs jau par vēlu.

Viens deputāts ir runājis „par”, viens - „pret” likumprojekta nodošanu komisijai.

Lūdzu zvanu! Balsosim par deputātu Plinera, Buhvalova, Buzajeva, Mitrofanova un Sokolovska iesniegtā likumprojekta „Grozījumi likumā „Par valsts pensijām”” nodošanu Sociālo un darba lietu komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 20, pret - 68, atturas - 2. Likumprojekts komisijai nav nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu „Grozījumi Darba aizsardzības likumā” nodot Sociālo un darba lietu komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputāti neiebilst.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu „Ģeotelpiskās informācijas likums” nodot Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputāti neiebilst.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu „Grozījumi Civilprocesa likumā” nodot Juridiskajai komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputāti neiebilst.

Godātie kolēģi! Nākamais darba kārtības punkts - par neapmaksāta atvaļinājuma piešķiršanu deputātam Aleksandram Mirskim no šā gada 18.maija līdz 22.maijam. Saeimas Prezidijs ir saņēmis deputāta Mirska iesniegumu, un reizi sesijā deputātiem ir tiesības uz šādu atvaļinājumu. Lūdzu zvanu! Balsosim par neapmaksāta atvaļinājuma piešķiršanu deputātam Aleksandram Mirskim no šā gada 18. līdz 22.maijam! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 81, pret - nav, atturas - 1. Atvaļinājums deputātam Aleksandram Mirskim ir piešķirts.

Sākam izskatīt nākamo šodienas darba kārtības sadaļu - „Likumprojektu izskatīšana”.

Likumprojekts „Grozījumi Ministru kabineta iekārtas likumā”, pirmais lasījums.

Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas vārdā - deputāts Jānis Lagzdiņš.

Godātie kolēģi deputāti! Valdība ir izstrādājusi un iesniegusi izskatīšanai Saeimā grozījumus Ministru kabineta iekārtas likumā. Minētie grozījumi ir nepieciešami sakarā ar to, ka tiek likvidēta Bērnu un ģimenes lietu ministrija.

Atbildīgā komisija izvērtēja valdības iesniegto likumprojektu un izstrādāja alternatīvu likumprojektu. Es aicinu atturēties, balsojot par valdības iesniegto projektu, un balsot „par” komisijas iesniegto alternatīvo likumprojektu.

Bet pirms balsojuma pirmajā lasījumā komisijas vārdā aicinu likumprojektam noteikt steidzamību.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par Ministru kabineta iesniegto likumprojektu „Grozījumi Ministru kabineta iekārtas likumā” pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 3, pret - 11, atturas - 65. Ministru kabineta iesniegtais likumprojekts nav atbalstīts pirmajā lasījumā.

Tagad lūdzu zvanu! Balsosim par steidzamības piešķiršanu Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas iesniegtajam alternatīvajam likumprojektam „Grozījumi Ministru kabineta iekārtas likumā”! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 63, pret - 9, atturas - 5. Likumprojekts atzīts par steidzamu.

Lūdzu vēlreiz zvanu! Balsosim par Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas izstrādāto alternatīvo likumprojektu „Grozījumi Ministru kabineta iekārtas likumā” pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 65, pret - 9, atturas - nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā pieņemts.

J.Lagzdiņš. Komisijas vārdā aicinu minēto likumprojektu, tā kā tas satur divus tehniskus juridiska rakstura grozījumus, otrajā lasījumā pieņemt bez priekšlikumu termiņa izsludināšanas - tātad pieņemt tūlīt.

Vai deputātiem ir iebildumi pret šādu priekšlikumu? (No zāles: „Nav! Ir!”) Deputāti iebilst. Līdz ar to mēs nevaram skatīt šodien šo likumprojektu otrajā lasījumā.

Lūdzu, nosakiet priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam un to, kad otrajā, galīgajā, lasījumā likumprojekts tiks skatīts Saeimas sēdē.

Komisijas vārdā es aicinu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu - 15 minūtes, bet izskatīt to šodien - šajā Saeimas sēdē. (No zāles dep. J.Dobelis: „Lai dzīvo Lagzdiņš! Rokas nost no Lagzdiņa!” No zāles: „Pareizi!”)

Ņemot vērā Prezidija un Saeimas priekšsēdētāja iebildumus un atgādinājumu par Saeimas Kārtības ruļļa normām, priekšlikumu termiņš tātad būs 22.maijs, izskatīšana - nākamajā Saeimas sēdē.

Sēdes vadītājs. Tātad priekšlikumu iesniegšanas termiņš - 22.maijs un izskatīšana nākamajā sēdē - 28.maijā. Deputātiem ir iebildumi? Deputāti neiebilst.

Nākamais darba kārtības punkts - likumprojekts „Grozījumi Ķemeru nacionālā parka likumā”, otrais lasījums. Likumprojekts atzīts par steidzamu.

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā - deputāte Anna Seile.

Godātie deputāti! Izskatīsim dokumentu Nr.4133B. Likumprojekta otrajam lasījumam ir saņemti trīs priekšlikumi.

1.priekšlikums. To ir sagatavojis Juridiskais birojs. Komisija šo priekšlikumu ir atbalstījusi daļēji un iekļāvusi 2. - atbildīgās komisijas priekšlikumā. Abi šie priekšlikumi ir redakcionāli.

A.Seile. 3.priekšlikums ir sakarā ar likuma spēkā stāšanās laiku. Mēs esam noteikuši, ka šis likums stājas spēkā nākamajā dienā pēc tā izsludināšanas, jo arī visi pārējie līdzīgie likumi, kas runā par aizsargājamām teritorijām, stājas spēkā 1.jūnijā. Lūdzam atbalstīt šo priekšlikumu.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījumi Ķemeru nacionālā parka likumā” pieņemšanu otrajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 75, pret un atturas - nav. Likums pieņemts.

Likumprojekts „Fizisku personu, kuras veic saimniecisko darbību, diskriminācijas aizlieguma likums”, trešais lasījums.

Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas vārdā - deputāte Ingrīda Circene.

Strādāsim ar dokumentu Nr.1088/Lp9. Likumprojektu „Fizisku personu, kuras veic saimniecisko darbību, diskriminācijas aizlieguma likums” izskatīsim trešajā lasījumā.

1. - Labklājības ministrijas parlamentārā sekretāra Staķa priekšlikums. Atbalstīts un redakcionāli precizēts komisijas priekšlikumā - 2.priekšlikumā -, kurš ir atbalstīts.

I.Circene. 3. - tiesībsarga priekšlikums. Daļēji atbalstīts un iekļauts komisijas priekšlikumā - 4.priekšlikumā -, kurš ir atbalstīts.

I.Circene. Līdz ar to visi priekšlikumi ir izskatīti. Lūdzu pieņemt likumprojektu trešajā lasījumā.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Fizisku personu, kuras veic saimniecisko darbību, diskriminācijas aizlieguma likums” pieņemšanu trešajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 76, pret - nav, atturas - 1. Likums pieņemts.

Sēdes vadītājs. Likumprojekts „Grozījumi Prokuratūras likumā”, trešais lasījums.

Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas vārdā - deputāts Juris Dalbiņš.

Augsti godātais priekšsēdētāj! Cienījamie kolēģi! Likumprojekta „Grozījumi Prokuratūras likumā” trešajam lasījumam ir saņemts viens priekšlikums, kas izskatīts komisijas sēdē. Šo priekšlikumu ir iesniedzis Saeimas deputāts Mārtiņš Roze. Komisija šo priekšlikumu neatbalstīja.

Godātais priekšsēdētāja kungs! Cienījamie kolēģi! Šis priekšlikums, kā tika solīts iepriekšējā sēdē, kad mēs izskatījām šo likumu, arīdzan tika iesniegts, jo debatēs par šo likumu... Faktiski debates izvērsās daudz plašākas, runājot arī par cilvēktiesību ievērošanu kopumā Latvijas tiesu sistēmā, un tādēļ priekšlikums satur papildinājumu konkrētajam pantam, paredzot, ka prokuroram savā darbībā ir jāvadās arīdzan pēc cilvēktiesībām.

Faktiski debates bija pietiekami saturīgas, taču vēl līdz šim mēs neesam kopīgi pārrunājuši, kas būtu darāms likumdošanā kopumā, un tādēļ es izmantoju šo iespēju, lai vismaz vienā likumā cilvēktiesību jautājums tiktu iekļauts.

Labrīt, godātie kolēģi! Rozes kungs, ja jūs tā uzmanīgi izlasītu šo 5.pantu, ko piedāvā komisija, tad jūs redzētu, ka tas, ko jūs vēlaties, jau ir iekļauts šajā komisijas priekšlikumā.

Es gribētu, lai jūs tad arī pasakāt, ko jūs vispār saprotat ar cilvēktiesībām un kur šīs cilvēktiesības ir nostiprinātas. Proti, pašreizējā redakcijā, ko piedāvā komisija, ir noteikts, ka katrs prokurors, izskatot konkrētas lietas, savus lēmumus pieņem patstāvīgi un vienpersoniski un pamatojoties uz savu pārliecību un likumiem. Un šajos likumos jau ir reglamentētas šīs cilvēktiesības, tostarp arī Satversmē, kur ir noteiktas cilvēka pamattiesības. Protams, Satversme ir visaugstākais likums mūsu valstī, bet tādā veidā... Ja jūs gribējāt varbūt pastiprināt šo cilvēktiesību, šo cilvēka pamattiesību, ievērošanu, tad jums varbūt vajadzēja ierakstīt iekšā „un Satversmē noteikto pamattiesību”, ja reiz jūs nesaprotat, ka arī Satversme tomēr tāds pats likums vien ir.

Nu, piemēram, mēs Latvijā esam ratificējuši Eiropas Cilvēka tiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvenciju ar likumu. Šajā ratificētajā Eiropas Cilvēka tiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvencijā taču ir uzskaitītas visas šīs te cilvēka pamattiesības. Piemēram, Pirmā protokola 1.pantā ir definētas tiesības uz īpašumu, 6.pantā - tiesības uz taisnīgu tiesu, bet tālāk - arī tiesības uz dzīvību. Es domāju, vienkārši būtu varbūt jauki, ja jūs nāktu uz Juridisko komisiju, un tad jūs tā pamazām apgūtu šos jēdzienus, ko faktiski māca pirmajā kursā studentiem.

Cienītie kolēģi! Nākas nedaudz atgādināt to, kas notika Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas sēdē. Vēlreiz atgādināt.

Ja jau mēs iekustinām šīs lietas, kas ir saistītas ar jēdzienu „cilvēktiesības”, kas tiešām ir pietiekami plaši jau apskatītas gan mūsu valsts pamatlikumā - Latvijas Republikas Satversmē, gan arī citos likumos, tad tādā gadījumā, ja mēs gribam izvērst nopietnu diskusiju par šo jautājumu, tai ir jābūt kompleksai - tajā ir jāpiedalās gan prokuratūras pārstāvim, gan Eiropas Cilvēktiesību tiesas pārstāvim... ir jāpiedalās vismaz Tieslietu ministrijas pārstāvim.

Mēs komisijā vienojāmies par šo diskusiju. Mēs vienojāmies par datumu, kad komisijas sēde varētu notikt, un nolēmām šo komisijas sēdi veltīt tikai šim jautājumam. Un līdz ar to vispār atmetīsim šo principu, ka mēs faktiski iesniedzam uz trešo lasījumu... Rozes kungs, jūs iesniedzāt konceptuāli pavisam citu priekšlikumu, kas konceptuāli ir saistāms ar visu Prokuratūras likumu. Nu diemžēl tā ir! Un līdz ar to... Labi, ka jūs tos pārējos vēl neiesniedzāt... Nu, paldies par to! Bet jebkurā gadījumā, ja mēs gribam vispār juridiski apskatīt visas šīs lietas, tad, lūdzu - tādas iespējas jums būs. Jūs tiksiet aicināts uz šo sēdi, un mēs varēsim šo sarunu turpināt.

Lūdzu zvanu! Balsosim par 1. - deputāta Mārtiņa Rozes priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 25, pret - 43, atturas - 6. Priekšlikums nav atbalstīts.

J.Dalbiņš. Līdz ar to visi iesniegtie priekšlikumi šajā likumprojektā ir izskatīti. Komisijas vārdā aicinu likumprojektu atbalstīt trešajā lasījumā.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījumi Prokuratūras likumā” pieņemšanu trešajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 77, pret - nav, atturas - 1. Likums pieņemts.

Likumprojekts „Biometrijas datu apstrādes sistēmas likums”, trešais lasījums.

Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas vārdā - deputāts Juris Dalbiņš.

Augsti godātais priekšsēdētāj! Kolēģi! Likumprojekta „Biometrijas datu apstrādes sistēmas likums” trešajam lasījumam priekšlikumi komisijā netika saņemti. Komisijas vārdā lūdzu pieņemt likumprojektu trešajā lasījumā.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Biometrijas datu apstrādes sistēmas likums” pieņemšanu trešajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 79, pret un atturas - nav. Likums pieņemts.

Likumprojekts „Grozījumi likumā „Par nodokļiem un nodevām””, trešais lasījums.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā… Kas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā ziņos par likumprojektu „Grozījumi likumā „Par nodokļiem un nodevām””? Pārceļam uz darba kārtības beigām. Turpinām… Nu esam jau pārcēluši uz darba kārtības beigām.

Likumprojekts „Grozījumi Patērētāju tiesību aizsardzības likumā”, trešais lasījums.

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā - deputāts Dzintars Zaķis.

Godājamais priekšsēdētāj! Cienījamie kolēģi, labdien! Izskatīsim trešajā lasījumā likumprojektu „Grozījumi Patērētāju tiesību aizsardzības likumā”, dokumenta numurs 4204. Kopumā saņemti četrpadsmit priekšlikumi.

Dz.Zaķis. 2. - deputāta Plinera priekšlikums. Nav atbalstīts. (No zāles: „Balsot!”)

Lūdzu zvanu! Balsosim par 2. - deputāta Plinera priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 19, pret - 57, atturas - 8. Priekšlikums nav atbalstīts

Dz.Zaķis. 5. - ekonomikas ministra priekšlikums. Ir atbalstīts. (No zāles dep. A.Bērziņš (LPP/LC): „Aizdomīgi!”)

Dz.Zaķis. 6. - ekonomikas ministra priekšlikums. Ir atbalstīts daļēji un iekļauts 7. - atbildīgās komisijas priekšlikumā. (No zāles dep. A.Bērziņš (LPP/LC): „Vēl aizdomīgāk!”)

Dz.Zaķis. 9. - ekonomikas ministra priekšlikums. Ir atbalstīts daļēji un iekļauts 10. - atbildīgās komisijas priekšlikumā.

Dz.Zaķis. 13. - ekonomikas ministra priekšlikums. Ir atbalstīts daļēji un iekļauts 14. - atbildīgās komisijas priekšlikumā.

Dz.Zaķis. Pirms nobalsojam par šo likumprojektu trešajā lasījumā, es komisijas vārdā vēlos atgādināt, ka šis ir ļoti nozīmīgs likumprojekts, jo mēs ar šo likumprojektu panākam trīs svarīgas lietas.

Pirmā lieta ir tā, ka tiem hipotekāro kredītu ņēmējiem, kuri ievēros līgumā izvirzītos noteikumus, turpmāk bankas nevarēs pieprasīt nezin kādus maksājumus.

Otra svarīgā lieta ir tā, ka arī ķīlas devēja un galvotāja tiesiskās attiecības tiks regulētas ar šā likuma palīdzību; arī pret ķīlas devējiem un galvotājiem bankas nevarēs vērsties ārpus šā likuma ietvariem.

Un trešā ļoti nozīmīgā lieta ir tā, ka turpmāk patērētājam par līguma nepildīšanu vairs nevarēs uzlikt neproporcionāli lielus sodus vai kompensācijas.

Šīs trīs ir ļoti svarīgas lietas, tāpēc aicinu atbalstīt likumprojektu trešajā, galīgajā, lasījumā.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījumi Patērētāju tiesību aizsardzības likumā” pieņemšanu trešajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 80, pret - nav, atturas - 1. Likums pieņemts.

Nākamais darba kārtības punkts - likumprojekts „Grozījumi Bāriņtiesu likumā”, trešais lasījums.

Godātie kolēģi! Strādāsim ar likumprojektu „Grozījumi Bāriņtiesu likumā” (dokumenta reģistrācijas numurs 986/Lp9). Pirms trešā lasījuma komisija ir saņēmusi un izskatījusi deviņus priekšlikumus.

1.priekšlikumu ir iesniedzis Saeimas Juridiskais birojs. Tas paredz precizējumus vairākos likuma pantos saistībā ar administratīvi teritoriālo reformu. Lūdzu atbalstīt.

V.Muižniece. 2.priekšlikumu ir iesniedzis bērnu, ģimenes un sabiedrības integrācijas lietu ministrs. Tas izsaka jaunā redakcijā likuma 12.pantu. Komisija šo priekšlikumu ir atbalstījusi.

V.Muižniece. Tāpat arī 3.priekšlikums, kas attiecas uz 15.pantu, ir iesniegts no bērnu, ģimenes un sabiedrības integrācijas lietu ministra puses un ir atbalstīts.

V.Muižniece. 4.priekšlikums, kas tabulā ir iesniegts kā Juridiskās komisijas priekšlikums, pēc būtības ir Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas priekšlikums, kurš ir saistīts ar grozījumiem arī citos likumos, kas attiecas uz speciālo dienestu darbu. Šo priekšlikumu komisija ir atbalstījusi.

V.Muižniece. 5.priekšlikums. To ir iesniedzis bērnu, ģimenes un sabiedrības integrācijas lietu ministrs, un tas attiecas uz likuma 46.pantu, kas tiek papildināts ar jaunu pantu par bāriņtiesas priekšsēdētāja pienākumiem. Šo priekšlikumu komisija ir atbalstījusi daļēji, sagatavojot savu - 6.priekšlikumu, kurš ir atbalstīts.

V.Muižniece. 7.priekšlikums ir Juridiskā biroja priekšlikums, kas paredz precizējumu 60.panta redakcijā. Komisija to ir atbalstījusi, vēl precizējot.

V.Muižniece. 8. ir bērnu, ģimenes un sabiedrības integrācijas lietu ministra priekšlikums, kas ierosina likumu papildināt ar jaunu 93.¹ pantu par atlaišanas pabalstiem. Šo priekšlikumu komisija ir atbalstījusi.

V.Muižniece. Un 9.priekšlikums, kas saņemts no bērnu, ģimenes un sabiedrības integrācijas lietu ministra, attiecas uz pārejas noteikumiem. Tie tiek papildināti ar jaunu punktu, kas attiecas uz šiem grozījumiem. Šo priekšlikumu komisija ir atbalstījusi, redakcionāli precizējot. Lūdzu atbalstīt.

V.Muižniece. Līdz ar to ir izskatīti visi priekšlikumi, kas tika saņemti pirms trešā lasījuma. Lūdzu atbalstīt likumprojektu trešajā lasījumā.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījumi Bāriņtiesu likumā” pieņemšanu trešajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 85, pret un atturas - nav. Likums pieņemts.

Nākamais darba kārtības punkts - likumprojekts „Grozījumi Civilstāvokļa aktu likumā”, trešais lasījums.

Godātie kolēģi! Strādāsim ar likumprojektu „Grozījumi Civilstāvokļa aktu likumā” (dokumenta reģistrācijas numurs 1004/Lp9), trešais lasījums. Pirms trešā lasījuma Juridiskā komisija ir saņēmusi četrus priekšlikumus, un visus šos priekšlikumus ir iesniedzis Saeimas Juridiskais birojs.

1.priekšlikums precizē likumprojektā piedāvāto likuma 2.panta redakciju. Juridiskā komisija to ir atbalstījusi.

V.Muižniece. 2.priekšlikums ir paredzēts, lai svītrotu no likuma 2.panta trešās daļas trešo teikumu. Arī šo priekšlikumu Juridiskā komisija ir atbalstījusi.

V.Muižniece. 3.priekšlikums rosina papildināt 2.pantu ar jaunu daļu. Juridiskā komisija šo priekšlikumu ir atbalstījusi.

V.Muižniece. Savukārt 4.priekšlikums attiecas uz likumprojektā paredzētajiem pārejas noteikumiem. Šeit ir precizējums, kas arī ir saistīts ar administratīvi teritoriālo reformu. Šo priekšlikumu komisija ir atbalstījusi.

V.Muižniece. Līdz ar to visi priekšlikumi ir izskatīti. Lūdzu atbalstīt likumprojektu trešajā lasījumā.

Balsosim. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījumi Civilstāvokļa aktu likumā” pieņemšanu trešajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 89, pret un atturas - nav. Likums pieņemts.

Nākamais darba kārtības punkts - likumprojekts „Grozījumi Krimināllikumā”, trešais lasījums.

Cienījamie kolēģi! Izskatīsim dokumentu Nr.4207 - likumprojektu „Grozījumi Krimināllikumā”, kurā ir iekļauti vēl divi likumprojekti „Grozījumi Krimināllikumā”, tādējādi apvienojot trīs likumprojektus vienā.

Debatēs vārds deputātam Vladimiram Buzajevam. Buzajeva kungs, jūs runāsiet par 5. vai par 6.priekšlikumu?

V.Buzajevs. Cienījamais Prezidij! Cienījamās dāmas un kungi! Saskaņā ar reglamenta īpatnībām esmu spiests debatēt gan par 5., gan par 6.priekšlikumu, jo tie abi ir par vienu un to pašu pantu. Un, ja runājam par lietas būtību, tad jāteic, ka starp šiem grozījumiem ir arī šāds: par genocīda, nozieguma pret cilvēci, nozieguma pret mieru vai kara nozieguma publisku slavināšanu vai īstenotā genocīda, nozieguma pret cilvēci vai kara nozieguma publisku noliegšanu vai attaisnošanu soda ar brīvības atņemšanu uz laiku līdz pieciem gadiem vai ar piespiedu darbu. Tieslietu ministrija apgalvo, ka šis grozījums tika iesniegts, lai izpildītu Eiropas Komisijas ietvarlēmumu. Un tā ir taisnība. Bet ne jau visa. Jo direktīvā bija paredzēta atbildība ne par šo noziegumu - noziegumu kā tādu - slavināšanu, bet tikai par to noziegumu slavināšanu, kuri starptautiski tikuši atzīti par tādiem, proti, par noziegumu atzīti saskaņā ar Romas Starptautiskās krimināltiesas statūtiem vai 1945.gada 8.augusta Londonas nolīgumam pievienoto Starptautiskā militārā tribunāla hartu. Tieši ar atsaucēm uz šīm iestādēm man gribas papildināt likumprojektu. Protams, runa ir par noziedzīgo nacistisko režīmu, nevis par to režīmu, kurš Latvijas oficiālo aprindu pārstāvjiem liekas īpaši noziedzīgs.

Latvijas Ārlietu ministrija, kurai par savu eksistenci jāpateicas arī manai kā nodokļu maksātāja naudai un Latvijas nepilsoņu, pēdējā aukstā kara gūstekņu, naudai, ir pielikusi daudz pūļu, lai panāktu arī komunistiskā režīma atzīšanu par noziedzīgu. Tā paša komunistiskā režīma, kura laikā Latvija pēc IKP uz vienu iedzīvotāju atradās vienā līmenī ar Japānu, nevis skraidīja pa visu pasauli ar izstieptu roku, lūgdama pēc ubaga dāvanām.

Tādēļ gadījumā, ja mans priekšlikums netiks pieņemts, rodas formāls pamatojums iedot man piecus gadus cietumā kaut vai par to vien, ko es biju teicis iepriekšējā rindkopā. Un tas nebūt nav drausmīgi: padomājiet tik - par vienu deputātu mazāk vai par vienu vairāk… Lieta tā, ka viedokli, ka padomju laikos dzīvot bija daudz labāk nekā pašreizējos pseidodemokrātiskajos laikos, atbalsta lielākā Latvijas iedzīvotāju daļa. Cietumu visiem nepietiks, nāksies sarīkot koncentrācijas nometnes visiem komunistiskā režīma slavētājiem, toties apsargu ar šmaiseriem būs gana. Viņus nokomplektēs no to Latvijas politiķu lielākās daļas, kuri uzskata Eiropas atbrīvotājus no nacistiem par noziedzniekiem, Hitleru - par labu puisi, bet padomju laikus - par okupāciju un genocīdu.

Es kā bijušais zinātnieks no Saeimas tribīnes dodu svinīgu solījumu veikt eksperimentu uz sevis - nākamajā dienā pēc šā likuma stāšanās spēkā es solu rakstiski izklāstīt visu to, ko es domāju par nekad nebijušo komunistisko genocīdu un okupāciju, un, nepārtulkojis to latviešu valodā, aizsūtīšu sava sacerējuma tekstu un pretenziju uz prokuratūru. Ja prokuratūra saskatīs šajā tekstā tā nozieguma pazīmes, atbildība par kuru ir paredzēta 74.¹ pantā, tad man ir taisnība, bet, ja nesaskatīs, tad taisnība ir Tieslietu ministrijai.

Kolēģi deputāti, es aicinu jūs balsot par Nirnbergas tribunālu... tātad 5. - noraidīt, bet 6. - atbalstīt.

Cienītie kolēģi! Šeit vajadzētu runāt par skaidru principu - izvairīties uzrādīt kaut kādus konkrētus vēsturiskus notikumus vai datus un tos vispārināt. Ja mēs runājam par visādiem tribunāliem, sekām un tamlīdzīgi, tad es gribētu piebilst.

Pirmām kārtām atkārtot to, kas pašlaik notiek Krievijā... ka top kaut kāds unikāli jocīgs likums par to, ka būtu jāsoda tie, kam ir savs viedoklis par vēsturi. Tātad, ja tu nepiekrīti, ka mūsu armija tiek slavināta, tad tev ir jāsēž cietumā. Vairāk nekā jocīgi! Es domāju, ka tā ir tāda īpaša tendence ievirzīt vēlamajā gultnē varbūt to vēsturisko viedokli, kāds kādam ir ļoti, ļoti patīkams un pieņemams un ir saistīts ar dažādām lentītēm un sveša karoga vicināšanu.

Un es gribētu atgādināt no vēstures kaut vai vienu pašu faktu par to pašu 1945.gadu, kad kaut kā nejauši divas atombumbas nokrita Japānā uz Hirosimu un uz Nagasaki. Un bija tāds Staļina tētis, kas ļoti jūsmīgi apsveica citas valsts pārstāvjus sakarā ar šo divu bumbiņu nomešanu. Rezultātā simtiem tūkstošu cilvēku gāja bojā, neviens starptautiskais tribunāls nav bijis, un ne to vienu, ne to otru pusi neviens par to nav nosodījis.

Un tāpēc izvairīsimies no kaut kādu vēsturisku notikumu „pievilkšanas” pie vispārinājuma, jo, ja ir runa par tribunāliem un par Nirnbergu, tad ir skaidrs, ka šodien pēc tādām nirnbergām prasās kā ēst, ja mēs papētām, kas ir noticis pēc Otrā pasaules kara dažādās pasaules valstīs.

I.Valers. Komisijas vārdā nav nekas piebilstams. Šī debate faktiski bija par 6.priekšlikumu. Ja mēs runājam par 5.priekšlikumu, tad vajag svītrot no likuma šo pantu un to iekļaut saskaņā ar 8.priekšlikumu likuma citā vietā, lai sakārtotu vienkārši likumu.

Sēdes vadītājs. Jā, bet deputāts Buzajevs pieprasīja balsojumu par 5.priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Balsosim par 5. - tieslietu ministra Segliņa priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 64, pret - nav, atturas - 17. Priekšlikums atbalstīts.

I.Valers. 7.priekšlikums ir iesniegts, lai sakārtotu pantu secību. Tas ir no tieslietu ministra Bērziņa… no Segliņa, es atvainojos, un ir atbalstīts.

I.Valers. 8. - tieslietu ministra Segliņa priekšlikums. Atbalstīts daļēji, iekļaujot komisijas priekšlikumā - 9.priekšlikumā.

I.Valers. 9. - Juridiskās komisijas priekšlikums. Komisijā, protams, atbalstīts.

I.Valers. 10. - Tieslietu ministrijas parlamentārā sekretāra R.Bērziņa priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

I.Valers. 27. - tieslietu ministra priekšlikums. Atbalstīts daļēji, iekļaujot 28. un 29. priekšlikumā.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījumi Krimināllikumā” pieņemšanu trešajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 80, pret - nav, atturas - 5. Likums pieņemts.

Likumprojekts „Grozījumi likumā „Par Ziemeļvidzemes biosfēras rezervātu””, trešais lasījums.

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā - deputāts Madars Lasmanis.

Labrīt, godātie kolēģi! Strādāsim ar likumprojektu „Grozījumi likumā „Par Ziemeļvidzemes biosfēras rezervātu””. Trešajam lasījumam ir sagatavots viens atbildīgās komisijas priekšlikums. Aicinām kolēģus atbalstīt to.

M.Lasmanis. Vairāk priekšlikumu nav. Aicinu atbalstīt likumprojektu trešajā, galīgajā, lasījumā.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījumi likumā „Par Ziemeļvidzemes biosfēras rezervātu”” pieņemšanu trešajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 78, pret un atturas - nav. Likums pieņemts.

Likumprojekts „Grozījums Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja likumā””, otrais lasījums.

Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas vārdā - deputāts Juris Dalbiņš.

Augsti godātais priekšsēdētāj! Cienījamie kolēģi! Likumprojekta „Grozījums Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja likumā” otrajam lasījumam priekšlikumi nav iesniegti. Komisija izskatīja likumprojektu un lūdz atbalstīt to otrajā lasījumā.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījums Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja likumā” pieņemšanu otrajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 74, pret un atturas - nav. Likumprojekts otrajā lasījumā pieņemts.

Nākamais darba kārtības punkts - likumprojekts „Grozījums Kredītiestāžu likumā”, pirmais lasījums.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā - deputāts Kārlis Leiškalns.

Te nu es esmu, un strādāsim ar likumprojektu, kura numurs ir 4111. Skaists cipars! Likumprojekts „Grozījums Kredītiestāžu likumā”, pirmajā lasījumā likumprojekts ir atbalstīts atbildīgajā komisijā, un tas paģēr likuma 62.pantā vien to, ka administrators attiecībā uz cilvēku, kurš ir uzsācis maksātnespēju, varēs iepazīties ar visiem viņa kontiem, ienākumiem un naudas plūsmām. Tas ir ārkārtīgi svarīgi, lai privātpersonas maksātnespēja gadījuma pēc netiktu izmantota, varētu teikt, nelietīgos nolūkos.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu „Grozījums Kredītiestāžu likumā” pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 78, pret un atturas - nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā pieņemts… Ā, tur kāds nepareizi bija nospiedis pogu…

K.Leiškalns. Kolēģi, komisija jūsu priekšlikumus gaidīs līdz 26.maijam šogad pat. (No zāles dep. A.Bērziņš (LPP/LC): „Ļoti labs ziņojums!”)

Nākamais darba kārtības punkts - likumprojekts „Grozījums Tūrisma likumā”, otrais lasījums.

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā - deputāts Artūrs Rubiks.

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija saņēma vienu priekšlikumu par likumprojektu „Grozījums Tūrisma likumā”. Šo priekšlikumu bija iesniedzis Juridiskais birojs, un Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija to atbalstīja.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu „Grozījums Tūrisma likumā” otrajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 75, pret un atturas - nav. Likumprojekts otrajā lasījumā pieņemts.

Sēdes vadītājs. Likumprojekts „Par Rīgas Pedagoģijas un izglītības vadības akadēmijas Satversmi”, otrais lasījums.

Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas vārdā - deputāts Jānis Dukšinskis.

Augsti godājamais Saeimas priekšsēdētāja kungs! Cienījamie kolēģi! Aicinu strādāt ar likumprojektu „Par Rīgas Pedagoģijas un izglītības vadības akadēmijas Satversmi”, reģistrācijas numurs 1142/Lp9. Atbildīgā komisija otrajam lasījumam priekšlikumus nav saņēmusi, tāpēc lūdzu atbalstīt šo likumprojektu otrajā lasījumā.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu „Par Rīgas Pedagoģijas un izglītības vadības akadēmijas Satversmi” otrajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 78, pret un atturas - nav. Likumprojekts otrajā lasījumā pieņemts.

J.Dukšinskis. Par priekšlikumu iesniegšanas termiņu trešajam lasījumam lūdzu noteikt šā gada 26.maiju.

Likumprojekts „Grozījumi likumā „Par nodokļiem un nodevām””, otrais lasījums.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā - deputāts Kārlis Leiškalns.

Paldies, priekšsēdētāj! Darba dokumenta numurs ir 4201. Otrajam lasījumam tika sagatavoti grozījumi likumā „Par nodokļiem un nodevām”, saistībā ar tiem atbildīgajai komisijai bija vairāki priekšlikumi, un rezultātā tādi ir veseli divpadsmit.

Tāpat man jāsaka, ka arī 2. ir Juridiskā biroja priekšlikums, un arī 3. ir Juridiskā biroja priekšlikums. Tie visi ir sasummēti un izteikti 4.priekšlikumā atbildīgās komisijas redakcijā. Aicinu jūs atbalstīt atbildīgo komisiju, kas ir ļoti ņēmusi vērā mūsu čaklo Juridisko biroju.

Pārejam pie 5.priekšlikuma par 24.¹ pantu. Un atkal Juridiskais birojs kā vienmēr… kā gandrīz vienmēr ir atbalstīts.

K.Leiškalns. Tālāk ir līdzīga situācija. Par 24.¹ pantu ir divi Juridiskā biroja priekšlikumi - 6. un 7.priekšlikums. Tie ir ņemti vērā, bet izteikti atbildīgās komisijas priekšlikumā - 8.priekšlikumā. Aicinu jūs to atbalstīt.

K.Leiškalns. Līdzīga situācija ir ar ceturto daļu: 9.priekšlikums, ko iesniedzis Juridiskais birojs, tiek atbalstīts daļēji un iekļauts 10. - atbildīgās komisijas priekšlikumā. Aicinu jūs to atbalstīt.

K.Leiškalns. 11.priekšlikums ir par 24.² pantu. Tas ir Juridiskā biroja priekšlikums. Tas nav pārveidots, bet ir atbalstīts uzreiz. Aicinu atbalstīt.

K.Leiškalns. Juridiskais birojs piedāvā - un ļoti pareizi piedāvā! - priekšlikumu izslēgt pārejas noteikumu 103.punktu (tas ir likumprojekta 8.pants), un komisija šo priekšlikumu ir atbalstījusi. Tas ir 12.priekšlikums.

Līdz ar to visi priekšlikumi ir izskatīti. Aicinu atbalstīt likumprojektu otrajā lasījumā.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījumi likumā „Par nodokļiem un nodevām”” pieņemšanu otrajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 84, pret un atturas - nav. Likumprojekts otrajā lasījumā atbalstīts.

K.Leiškalns. Paldies, kā Ābiķis saka, par vienprātīgo atbalstu. Aicinu priekšlikumus komisijā iesniegt līdz 26.maijam pulksten 17.00.

Likumprojekts „Grozījumi Noguldījumu garantiju likumā”, otrais lasījums.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā - deputāts Guntis Bērziņš.

Cienītais priekšsēža kungs! Cienītie deputāti! Strādāsim ar dokumentu Nr.1177/Lp9.

Tas ir likumprojekts „Grozījumi Noguldījumu garantiju likumā”. Ir iesniegti divdesmit pieci priekšlikumi.

1. - Juridiskā biroja priekšlikums. Ir atbalstīts. (No zāles dep. A.Bērziņš (LPP/LC): „Pareizi!”)

G.Bērziņš. 2. - Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts. (No zāles dep. A.Bērziņš (LPP/LC): „Taisnīgi!”)

G.Bērziņš. 3. - Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts. (No zāles dep. A.Bērziņš (LPP/LC): „Godprātīgs lēmums!”)

G.Bērziņš. 5. - deputāta Kārļa Leiškalna priekšlikums. Tas ir daļēji iekļauts 6.priekšlikumā, kas ir Juridiskā biroja priekšlikums, kuru komisija ir atbalstījusi.

G.Bērziņš. 14. - deputāta Kārļa Leiškalna priekšlikums. Ir daļēji atbalstīts.

Un tie visi ir iekļauti komisijas iesniegtajā 17.priekšlikumā, kuru komisija ir atbalstījusi.

G.Bērziņš. Un pēdējais ir 25. - deputāta Leiškalna priekšlikums. Atbalstīts.

G.Bērziņš. Visi priekšlikumi ir izskatīti. Aicinu Saeimu pieņemt likumprojektu otrajā lasījumā.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījumi Noguldījumu garantiju likumā” pieņemšanu otrajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 81, pret un atturas - nav. Likumprojekts otrajā lasījumā pieņemts.

G.Bērziņš. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš trešajam lasījumam - 26.maijs.

Sēdes vadītājs. Nākamais darba kārtības punkts - likumprojekts „Grozījumi Kriminālprocesa likumā”, otrais lasījums.

Cienījamie kolēģi! Dokumenta numurs 4210 - likumprojekts „Grozījumi Kriminālprocesa likumā”. Kopumā komisija saņēma 24 priekšlikumus.

1.priekšlikums saņemts no tieslietu ministra Mareka Segliņa. Komisijā atbalstīts.

I.Valers. Līdz ar to visi priekšlikumi ir izskatīti. Lūdzam atbalstīt likumprojektu otrajā lasījumā.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu „Grozījumi Kriminālprocesa likumā” otrajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 90, pret un atturas - nav. Likumprojekts otrajā lasījumā pieņemts.

Nākamais darba kārtības punkts - likumprojekts „Grozījumi Likumā par budžetu un finanšu vadību”, pirmais lasījums.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā - deputāts Guntis Bērziņš.

Godātais priekšsēža kungs! Godātie deputāti! Pievērsīsimies dokumentam Nr.1198/Lp9, kā arī alternatīvajam likumprojektam ar numuru 1223/Lp9. Šis likumprojekts paredz īpašos gadījumos sniegt paplašinātas pilnvaras finanšu ministram. Tas ļaus finanšu ministram labāk pārvaldīt valsts budžetu un finanses un ātrāk reaģēt situācijā, kas no ekonomiskā vai finansiālā viedokļa uzskatāma par ārkārtas situāciju.

Minētās papildu pilnvaras atbalsta gan Starptautiskais Valūtas fonds, gan Eiropas Komisija.

Es gribu paskaidrot, ka Ministru kabineta sākotnēji piedāvātajā likumprojektā Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija saskatīja zināmas juridiskas nepilnības, un rezultātā ar Juridiskā biroja palīdzību komisija izstrādāja alternatīvu likumprojektu, kas jums šodien tiek arī piedāvāts.

Likumprojekts nosaka īpašu vai ārkārtas situāciju, ja trīs mēnešu laikā valsts budžeta ieņēmumi attiecībā pret izdevumiem samazinās par vairāk nekā 0,5 procentiem no iekšzemes kopprodukta vai arī ja faktiskais budžeta deficīts par vairāk nekā 0,5 procentiem pārsniedz prognozēto budžeta deficītu.

Finanšu ministrs savas paplašinātās pilnvaras varēs izmantot arī gadījumos, ja Valsts kase ziņos par resursu nepietiekamību. Saskaņā ar šo ministra rīkojumu Valsts kase varēs noteikt asignējumu aizkavēšanu vai samazināšanu uz laiku, kas būs ne ilgāks par trim mēnešiem. Pēc rīkojuma pieņemšanas finanšu ministram ir pienākums septiņu darba dienu laikā informēt Ministru kabinetu par savu rīkojumu, un Ministru kabinetam tad ir jāpieņem lēmums. Ja nepieciešams ilgāks laiks, tad Ministru kabinetam ir jāiesniedz Saeimā grozījums valsts budžetā.

Godātie deputāti! Es jūs aicinu šodien noraidīt sākotnējo likumprojektu, bet atbalstīt komisijas izstrādāto alternatīvo likumprojektu. Komisija alternatīvo likumprojektu ir skatījusi trijās sēdēs un ir atbalstījusi, un lūdz jūs to atzīt par steidzamu.

Sēdes vadītājs. Jā, godātie kolēģi! Pirms mēs… Lūdzu mazliet uzmanības! Pirms mēs sākam debates, es gribu informēt, ka bez šā darba kārtības punkta mums ir vēl trīs darba kārtības punkti palikuši neizskatīti, un ir saņemts 10 deputātu iesniegums ar priekšlikumu turpināt sēdi bez pārtraukuma, līdz visa darba kārtība būs izskatīta. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem nav iebildumu. Sēde tiek turpināta bez pārtraukuma.

Debatēs vārds deputātam Andrim Bērziņam no Latvijas Pirmās partijas un partijas „Latvijas Ceļš” frakcijas.

Augsti godātais Prezidij! Godātie kolēģi! Likumprojekts „Grozījumi Likumā par valsts budžetu un finanšu vadību”, ko mēs pagājušajā Saeimas sēdē nodevām atbildīgajai komisijai - Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai -, ir vispār ļoti interesanta lasāmviela. Es neesmu pārliecināts... tomēr esmu pārliecināts, ka jūs visi to esat izlasījuši, bet tik un tā gribētu jums citēt dažas daļas.

Panta 2.² daļā tiek piedāvāts: finanšu ministram ir tiesības dot rīkojumu Valsts kasei noteiktam periodam noteikt ierobežojumus attiecībā uz budžeta tālāku izlietošanu. (No zāles dep. J.Dobelis: „Pareizi!”) Šie ierobežojumi nav regulēti ne laikā, ne telpā.

Godājamie kolēģi! Tālāk. Kad finanšu ministrs ir devis šo rīkojumu un faktiski apstādinājis Saeimas pieņemtā budžeta darbību, kāds viņam ir pienākums? (No zāles dep. J.Dobelis: „Nekāds!”) Panta 2.² daļa saka, ka viņam ir jāatnāk uz Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisiju un tā jāinformē. Nevis jāiesniedz grozījumi vai papildinājumi, bet vienkārši jāinformē.

Godājamie kolēģi! Tālāk, panta 2.³ daļā, tiek paredzētas tiesības Valsts kasei noteikt ierobežojumus, kā šeit, likumprojektā, rakstīts, noteiktam periodam jeb noteiktam laikam. Bet ko nozīmē noteikts laiks? Vai tas ir gads, divi gadi, trīs gadi, mēnesis, nedēļa? Par to neviens nerunā.

Pirmais jautājums ir tāds: vai Latvijas Republikas Satversmes 1.pantā teiktais, ka Latvija ir neatkarīga demokrātiska republika, vēl joprojām ir spēkā? (No zāles: „Ir!”) Varbūt valdošā koalīcija domā, ka tas vairs tā nav?

Godājamie kolēģi! Rodas arī otrs jautājums: vai vispār ir vajadzīga Saeima, un kādēļ mēs šeit velti tērējam laiku, runājot par budžetiem, par nodokļiem? Varbūt pilnīgi pietiek ar to, ka mums ir divi lēmēji - finanšu ministrs un Valsts kase, kuri visus jautājumus atrisina klusībā, un mums nekas cits... neviens cits vairs nav vajadzīgs?

Godājamie kolēģi! Ir arī vēl trešais jautājums, kas man nevilšus nāk prātā. Nāk prātā… Es neesmu sazvērestības teoriju piekritējs, taču man nevilšus rodas jautājums: vai Latvijā ar šo dokumentu iesniegšanu nesākas jauna vadonisma ēra? Vai mums nerodas kāds Ulmanis-2 vai Čavess-3, vai vēl kāds cits lielāks vadonis?

Godājamie kolēģi, liekas taču ārkārtīgi dīvaini, ka trīs mēnešu laikā, kas pašlaik valdošajai koalīcijai jau bija doti, lai iesniegtu budžeta grozījumus un lai mēs varētu diskutēt par šiem budžeta grozījumiem… tā vietā, lai nopietni strādātu pie šiem budžeta grozījumiem, mēs faktiski saņemam šādu te likumprojektu, kas dod pilnīgi viennozīmīgi absolūtas tiesības vienam cilvēkam darboties visas demokrātiski ievēlētās Saeimas un Ministru kabineta vietā.

Godājamie kolēģi! Es domāju, ka tas ir absolūti nepieņemami, tāpēc gribu izteikt atzinību Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai, kura ir nākusi klajā ar alternatīvu likumprojektu, taču, godājamie kolēģi, es tomēr gribu teikt, ka arī alternatīvais likumprojekts nav jābalso, jo jau nobalsotie grozījumi Likumā par budžetu un finanšu vadību Ministru kabinetam dod tiesības atkāpties īpašās situācijās no pieņemtā budžeta. Šīs atkāpes Ministru kabinets var reglamentēt savos Ministru kabineta noteikumos, tāpēc nekādi šāda veida grozījumi likumā, kādus šodien piedāvā atbildīgā komisija kā alternatīvo likumprojektu, nav nepieciešami.

Godājamie kolēģi! Aicinu nobalsot abus šos likumprojektus un noraidīt tos kā absolūti nedemokrātiskus un neatbilstošus Latvijas Republikas Satversmei.

Sēdes vadītājs. Vārds debatēs deputātam Aināram Šleseram. (No zāles dep. J.Dobelis: „Mans draugs Ainārs!”)

Augsti godājamais Saeimas priekšsēdētāja kungs! Godājamie klātesošie! Vēl pavisam nesen ļoti daudzi no šīs tribīnes runāja, ka Satversmē nav nepieciešams 81.pants - nav nepieciešams uzticēt valdībai iespēju ārkārtas situācijā pieņemt valstij būtiskus lēmumus. Pavisam nesen, pirms pāris dienām, Ministru prezidents Valdis Dombrovskis un finanšu ministrs Einars Repše ir paziņojuši, ka situācija valstī sāk uzlaboties un ka mēs esam sasnieguši zemāko punktu, taču netiek piedāvāti risinājumi, kā radīt darba vietas un ko darīt tiem cilvēkiem, kuri ir palikuši bez darba. Bet būs labāk! Galvenais - ticēsim, jo nākotne izskatās diezgan perspektīva.

Tad kāpēc šajā laikā, kad premjers un finanšu ministrs runā, ka situācija valstī uzlabojas, ir jādod šādas īpašas pilnvaras finanšu ministram, kurš viens pats suverēni var pieņemt lēmumus, kādi nekad finanšu ministram iepriekš nav deleģēti? Tad varbūt tomēr mēģināsim padomāt, kam tad mēs uzticēsimies šeit, Saeimā (No zāles dep. J.Dobelis: „Paši sev!”), - vai valdībai vai vienam ministram? (No zāles dep. J.Dobelis: „Paši sev!”) Un ir jāsaka tas, ka vienam cilvēkam dot tik lielas pilnvaras - pat ne premjeram, bet finanšu ministram! - nebūtu pareizi, taču, ja mēs vēlamies atbalstīt situāciju, kad ir jārīkojas ātri un strauji, tad vajadzētu atgriezties pie 81.panta atjaunošanas Satversmē, jo tomēr valdības lēmumiem būtu nepieciešams dot lielākas pilnvaras, nevis atsevišķiem ministriem.

Ja šodien finanšu ministram tiks dota šāda pilnvara, tad pēc kāda laika tāda tiks dota arī citam ministram… Rezultātā - kādā veidā šī valsts tiks pārvaldīta? Un tieši tāpēc es aicinu ne tikai opozīcijas deputātus, bet pirmām kārtām pozīcijas deputātus izvērtēt šo kļūdaino lēmumu un to neatbalstīt.

Godāto Prezidij! Ļoti cienījamie kolēģi! Jā, mēs visi apzināmies, ka šobrīd Latvijā ir neordināra situācija, un tā, protams, prasa neordinārus risinājumus, bet, mūsuprāt, šis likums pēc savas būtības ir pārāk neordinārs pat šai neordinārajai situācijai.

Jo, redziet, mēs gribētu tomēr brīdināt, ka Latvijā, salīdzinot ar daudzām citām valstīm, kur šis likums varbūt arī varētu strādāt, jo šīs valstis konstitucionāli ir uzbūvētas pavisam citādi… Šis likums varbūt varētu darboties Francijā, kas ir prezidentāla valsts, šis likums varbūt varētu labi strādāt Anglijas apstākļos, kur ir stabila divpartiju sistēma, kur viena partija nomaina otru un kur valdību neveido koalīcija. Mēs vienkārši domājam, ka šis likums papildus ekonomiskajām grūtībām var radīt arī politisku nestabilitāti. Jo, lai cik godprātīgs un atbildīgs būtu cilvēks, kas ieņem finanšu ministra posteni (un šeit negribētos apšaubīt Repšes kunga kā ministra godprātību vai atbildību), viens ministrs, nostājoties pret koalīcijas partneriem ar visai sāpīgu lēmumu piedāvājumu, var radīt nesaskaņas Ministru kabinetā, valdībā un politisku nestabilitāti visā valstī. Un tāpēc es domāju, ka ir jāatgriežas pie domas, ka var rasties šāda situācija, ka izmaksas no kādiem kontiem būtu apturamas, bet to var risināt dažādi. Šādas tiesības var piešķirt - ar kontrasignācijas tiesībām Valsts kases ierēdņiem - Finanšu ministrijai, izvērtējot situāciju. Un šādi lēmumi būtu skaņojami. Lai cik sāpīgi un grūti tie būtu, tie būtu jāpieņem, visam Ministru kabinetam vienojoties. Jo mēs visi esam vienādā situācijā. Un tomēr būtu nepieciešams skaņojums ar Saeimu vismaz Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas līmenī, kā tas ir pašlaik likumā, kas ir spēkā.

Godātie kolēģi! Ārkārtas pilnvaru došana nav nekas labs, un neviens par to nepriecājas. Par tādu soli valsts izšķiras parasti tad, ja tiešām ir ārkārtas situācija. Un var būt, ka labākais risinājums būtu bijis pieņemt likumu par krīzi vai par ārkārtas situāciju. Bet tas ir daudz ilgāks ceļš.

Mēs katru dienu dzīvojam pāri saviem līdzekļiem, un, jo ātrāk mēs spēsim tikt pie viena kompakta budžeta un pieņemt lēmumu par to, jo drošāk, ka mēs iesim tālāk. Es ar lielu uzmanību klausījos Latvijas Pirmās partijas kolēģu runas un domāju par to, cik grūts tomēr politiķu liktenis. Tad, kad tu esi koalīcijā, tu runā vienu - tad tu saki „krā, krā, krā” tiem, kas kritizē. Bet, kad tu esi kopā ar opozīciju, tad ir jārunā „mjau, mjau, mjau”, un nekas cits neiznāk.

Protams, ja tas būtu Šlesers, kurš ar ārkārtīgu patvarību rīkojās Satiksmes ministrijā un ignorēja Valsts kontroles un citus norādījumus, tad ārkārtas pilnvaras noteikti pienāktos, tas būtu pareizi. Bet, ja mēs šodien pieņemsim šo grūto lēmumu un nobalsosim, tad tas nu noteikti ir pret Latvijas valsts konstitucionālo iekārtu.

Šlesera kungs, es aicinu jūs tomēr runāt par lietām, kuras jūs labāk saprotat. (No zāles dep. K.Šadurskis: „Tad jau viņam nebūs par ko runāt!”) Šis likumprojekts nevēršas pret mūsu valsts iedzīvotājiem. Tas vēršas pret birokrātu patvaļu. Tas dos finanšu ministram tiesības nevis tērēt valsts līdzekļus, bet apturēt birokrātu patvaļīgu valsts līdzekļu tērēšanu.

Konkrēts piemērs. Atcerēsimies pērnā gada beigas, kad premjers vēl bija Godmaņa kungs! Godmaņa valdība pieņēma lēmumu: uz gada beigām ministrijām, tas ir, birokrātiem, nebūs izmaksāt prēmijas. Man ir līdzi tabula... es nezinu, vai jūs varat... jūs diemžēl nevarat visi saredzēt... Latvijas Bankas sagatavota tabula par valsts konsolidētā kopbudžeta uzkrājumu bilanci katra mēneša beigās (miljonos latu) pērnajā gadā. Jūs redzat, ka visi stabiņi iet uz augšu, bet pēdējie trīs stabiņi ar aizvien lielāku mīnusa zīmi iet uz leju - tas ir oktobris, novembris un decembris -, jo pērnā gada beigās mūsu birokrāti izšķērdēja mūsu nodokļu maksātāju naudu, rīkodamies pretēji Ministru kabineta lēmumam neizmaksāt prēmijas.

Šis likums iedos Ministru kabinetam finanšu ministra personā zobus, lai apturētu birokrātu patvaļu.

Godātie kolēģi! Tas ir labi, ka mēs pievēršamies jautājumiem, kas attiecas uz konkrētās situācijas regulāciju. Es ļoti labi saprotu, ka deputātiem šķiet ļoti sarežģīti, ka ir jāgroza ļoti daudzi likumi. Šajā sakarā varētu būt vairāki risinājumi, varbūt patiešām arī veiksmīgāki. Tāds, piemēram, varētu būt priekšlikums gatavot īpašu likumu par šo situāciju, kādā mēs šobrīd esam. Tas veidotu tiesiski skaidrāku vidi, kādā veidā tiek ievēroti arī visi tiesību principi, par kuriem tagad ir nācis modē runāt, taču diskusijā nekādā ziņā nevar atbalstīt visa samešanu vienā katlā, kā to, piemēram, šobrīd dara kolēģi, it īpaši Šlesera kungs, un es šeit gribētu ieviest skaidrību par Satversmes 81.panta neiederību šajā diskusijā tieši tādēļ, ka mēs jau nevaram aprobežoties tikai ar to, ka atceramies, kas savulaik bija rakstīts 81.panta pirmajā teikumā, - to, ka laikā starp Saeimas sesijām Ministru kabinetam ir tādas tiesības, ja neatliekama vajadzība to prasa, kaut ko risināt. Bet vai tad mēs, lai risinātu situācijas, tagad ierosināsim atkal gaidīt kādu starpsesiju laiku vai to, ka parlaments nestrādā? Manuprāt, parlamentam šādās situācijās ir jāstrādā, cik nepieciešams, un par starpsesijām nav jāsapņo.

Turklāt es gribētu arī atgādināt, ka Satversmes 81.pants tādā veidā, kāds tas savulaik bija un tika izslēgts, vairs nav atjaunojams, jo tas mums nepalīdzētu arī šajā situācijā. Un tās nostalģiskās atmiņas ir nepamatotas, jo Satversmes 81.panta otrais teikums savukārt norādīja, ka šādi noteikumi nevar grozīt Saeimas vēlēšanu likumu, Tiesu iekārtas un procesa likumu, budžetu un budžeta tiesības. Tātad tas nevarētu grozīt arī likumu, par kuru mēs runājam šobrīd, un tādēļ es aicinu šo diskusiju koncentrēt uz konstruktīvām lietām. Manuprāt, būtu labi, ja mēs nemēģinātu piesaukt visu iespējamo tikai tādēļ, ka ir priekšvēlēšanu laiks.

Vārds debatēs deputātam Andrim Bērziņam no Latvijas Pirmās partijas un partijas „Latvijas Ceļš” frakcijas, otro reizi.

Godājamais priekšsēdētāj! Godājamie kolēģi! Mani Kariņa kungs izprovocēja šeit nākt un otrreiz runāt.

Kariņa kungs, lai mēs būtu pilnīgi korekti, man ir jāsaka, ka šis sagatavotais likumprojekts nevēršas tikai pret birokrātiem. Tas diemžēl vēršas arī pret visiem Latvijas iedzīvotājiem - pret visiem, kuri dzīvo pašvaldībās, pret visiem, kuri strādā uzņēmumos, kas ir piedalījušies valsts pasūtījumu konkursos un ir dabūjuši šos pasūtījumus. Šis likums vēršas pret visiem! Un tas, ko jūs teicāt šajā gadījumā, bija tīrs un klajš populisms, es atvainojos.

Otrkārt. Jūs savā uzstāšanās laikā teicāt, ka šis likums dos finanšu ministram, konkrēti nesaucot Repšes kungu vārdā, zobus. Bet tad man ir jautājums: a kur tad palikuši Dombrovska zobi? Vai pa šiem diviem mēnešiem visi izkrituši? Kāpēc Ministru prezidents nespēj kontrolēt savus ministrus, kā viņi tērē budžetu? Vai tādēļ šādus ministrus vienkārši nevajag atlaist?

Godājamie kolēģi koalīcijā! Esiet, lūdzu, tik mīļi un sakārtojiet koalīcijā darbu! Sakārtojiet, lai ministri strādātu, sakārtojiet, lai Ministru prezidents dod skaidrus un nepārprotamus rīkojumus un lai vienam finanšu ministram nav jāuzņemas viss šis smagums, kuru jūs tagad plānojat uzcelt viņa pleciem!

Te jau daļa no deputātiem runāja par demokrātijas principu ievērošanu. Es parunāšu drusku par to, kā traktēt ekonomikas lietas šajā likumprojektā.

Redziet, es lasīju vairākas reizes… piedodiet, bet ekonomikā un jebkurā matemātikā runa ir vai nu par procentiem, vai par procentpunktiem. Ja mēs palasām to redakciju, kādā šis likumprojekts ir iesniegts, tad te ir runa par 0,5 procentiem… Nu vienkārši tiem deputātiem, kuri varbūt budžetu nepārzina no galvas... iekšzemes kopprodukts tiek prognozēts apmēram 14 miljardi latu… Līdz ar to viens procents no kopprodukta... Un mēs te visu laiku runājam par deficītu, vai tas būs 5 vai 7 procenti... Viens procents līdz ar to ir 140 miljoni. Ja likumprojekta autori vēlas rakstīt, ka šī prognoze atšķirsies par 0,5 procentiem, tad mēs ar šo balsojumu iedodam finanšu ministram pilnvaras rīkoties, drastiski rīkoties, ja plānotie ieņēmumi... ja deficīts ir pieaudzis, teiksim, par 700 tūkstošiem latu. 700 tūkstoši - tas tā ir, vadoties pēc tās redakcijas, kas šobrīd mums tiek piedāvāta. Es ticu, ka likumprojekta autori varbūt gribēja rakstīt, ka, ja, teiksim, deficīts atšķiras... Ja tas ir turpmāk nevis 5 procenti, bet 5,5... Jā, tas būtu būtiski, tie būtu 70 miljoni. Tādā gadījumā acīmredzot ir vajadzīgs kāds instruments, lai reaģētu uz situāciju ekonomikā un, teiksim, finanšu piešķīrumu. Bet, cienījamie kolēģi, tādā redakcijā, kādā šobrīd likumprojekts ir uzrakstīts, mēs dodam ārkārtas pilnvaras finanšu ministram lemt vienpersoniski par 700 tūkstošiem latu tad, ja budžeta situācija ir pasliktinājusies par 700 tūkstošiem latu. Manuprāt, tas nav samērīgi.

G.Bērziņš. Paldies, priekšsēža kungs! Es gribu komisijas vārdā šeit teikt, ka, bez šaubām, komisijā mēs apzinājāmies, ka šis likumprojekts ir ļoti jutīgs. Īpaši jutīgs ir jautājums par to, cik tālu šādas pilnvaras var dot un cik tālu tās, teiksim, var sniegties, lai tās tomēr būtu saskaņā ar Latvijas likumdošanu un ar Satversmi. Un šajā sakarā komisijai bija vajadzīgas trīs sēdes, bija arī vairākas konsultācijas ar mūsu Juridisko biroju. Komisija uzskata, ka alternatīvais likumprojekts ir kompromiss, kas ir sasniegts; ka tomēr ir sasniegts ļoti labs balanss: no vienas puses, ir iespēja finanšu ministram ātri reaģēt uz situāciju, tas ir, neprognozējamu situāciju, bet, no otras puses, tomēr tiek ievērotas visas tās tiesības, kas ir dotas likumos un Satversmē. Es gribu vēl atgādināt, ka likumā ir paredzēts, ka šāds lēmums, ko finanšu ministrs pieņem, pēc tam ir jāapstiprina Ministru kabinetam septiņu dienu laikā. Tā ka faktiski nav tā, ka finanšu ministram ir tiesības vienpersoniski rīkoties. Šīs tiesības ir ierobežotas! Tās ir ierobežotas arī laika ziņā - ir runa par trim mēnešiem. Ja ir vēlme apstādināt vai samazināt asignējumus uz ilgāku laiku, tad ir jāiesniedz Saeimā budžeta grozījumi.

Sēdes vadītājs. Es atvainojos! Tātad mums ir divi likumprojekti - likumprojekts, ko ir iesniedzis Ministru kabinets, un alternatīvais likumprojekts. Jūs varētu komisijas vārdā vēl vienu reizi izstāstīt komisijas viedokli par Ministru kabineta iesniegto likumprojektu.

G.Bērziņš. Es atvainojos! Komisijas vārdā es aicinu vispirms noraidīt sākotnējo likumprojektu, kura reģistrācijas numurs ir 1198/Lp9.

Lūdzu zvanu! Balsosim par Ministru kabineta iesniegto likumprojektu „Grozījumi Likumā par budžetu un finanšu vadību” pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 1, pret - 87, atturas - 3. Likumprojekts noraidīts.

G.Bērziņš. Komisijas vārdā aicinu piešķirt steidzamību alternatīvajam likumprojektam, kura reģistrācijas numurs ir 1223/Lp9.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par steidzamības piešķiršanu Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas izstrādātajam alternatīvajam likumprojektam „Grozījumi Likumā par budžetu un finanšu vadību”! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 51, pret - 31, atturas - 4. Likumprojekts atzīts par steidzamu.

G.Bērziņš. Komisijas vārdā aicinu atbalstīt alternatīvo likumprojektu pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas izstrādāto alternatīvo likumprojektu „Grozījumi Likumā par budžetu un finanšu vadību” pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 54, pret - 15, atturas - 16. Likumprojekts pirmajā lasījumā pieņemts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam, kā arī to, kad otrajā, galīgajā, lasījumā šis likumprojekts tiks izskatīts Saeimas sēdē.

G.Bērziņš. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš otrajam lasījumam - 22.maijs pulksten 17.00, bet otrais lasījums Saeimas sēdē - 28.maijā.

Sēdes vadītājs. Vai deputāts Buzajevs vēlas nākt klajā ar citu priekšlikumu? Lūdzu, ieslēdziet mikrofonu deputātam Buzajevam!

Man ir priekšlikums - līdz 7.jūnijam iesniegt priekšlikumus un izskatīt 11.jūnija sēdē, tātad pēc pašvaldību vēlēšanām, un skatīt kopā ar visu budžeta paketi, lai dotu tomēr valdošajai koalīcijai kaut nelielus panākumus vēlēšanās.

Saskaņā ar Kārtības… Ā, vēl, lūdzu, ieslēdziet mikrofonu deputātam Štokenbergam!

Godātie kolēģi! Man ir ierosinājums noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu nevis līdz rītdienai, kas vienkārši atkal ir nesaprātīgi, jo mēs gribam tomēr saņemt kvalitatīvus likumprojektus, bet noteikt to līdz 25.maijam pulksten 17.00.

Godātie kolēģi! Saskaņā ar Kārtības rulli mums vispirms jābalso par tālāko termiņu - tātad par deputāta Buzajeva priekšlikumu, ka priekšlikumu iesniegšanas termiņš ir 7.jūnijs, bet izskatīšana galīgajā lasījumā - 11.jūnijā. Lūdzu zvanu! Balsosim par deputāta Buzajeva priekšlikumu - par priekšlikumu iesniegšanas termiņu noteikt 7.jūniju, bet izskatīšanu otrajā, galīgajā, lasījumā - 11.jūnijā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 21, pret - 65, atturas - 3. Deputāta Buzajeva priekšlikums noraidīts.

G.Bērziņš. Komisijas vārdā gribu teikt, kolēģi, ka arī 25.maijs būtu pieņemams kā priekšlikumu iesniegšanas termiņš.

Sēdes vadītājs. Jā, tātad es saprotu, ka komisijas viedoklis šobrīd saskan arī ar deputāta Štokenberga priekšlikumu - noteikt par priekšlikumu iesniegšanas termiņu 25.maiju un izskatīt otrajā lasījumā 28.maijā. Vai deputātiem ir iebildumi? (No zāles: „Nav!”) Deputāti neiebilst. Paldies.

Sēdes vadītājs. Nākamais darba kārtības punkts - lēmuma projekts „Par priekšlikumu iesniegšanas termiņa pagarināšanu likumprojekta „Grozījumi Rēzeknes speciālās ekonomiskās zonas likumā” (Nr.1000/Lp9) 2.lasījumam līdz 2009.gada 8.jūnijam”. Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu „Par priekšlikumu iesniegšanas termiņa pagarināšanu likumprojekta „Grozījumi Rēzeknes speciālās ekonomiskās zonas likumā” (Nr.1000/Lp9) 2.lasījumam līdz 2009.gada 8.jūnijam”! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 90, pret un atturas - nav. Lēmums pieņemts.

Vai deputātam Mackevičam kaut kas piebilstams par procedūru? Jūs esat nospiedis pogu…

Nākamais darba kārtības punkts - likumprojekts „Grozījumi Civilās aizsardzības likumā”, pirmais lasījums.

Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas vārdā - deputāts Juris Dalbiņš.

Augsti godātais priekšsēdētāj! Kolēģi! Likumprojekts „Grozījumi Civilās aizsardzības likumā” sagatavots ar šādu mērķi - izslēgt no likuma normas, kas saistītas ar aizsargbūvēm, jo gandrīz visas aizsargbūves atrodas neapmierinošā tehniskā stāvoklī, un tās nevar izmantot iedzīvotāju aizsardzībai no katastrofu izraisošo postošo faktoru iedarbības. Turklāt nepietiek līdzekļu aizsargbūvju pienācīgai uzturēšanai. Tāpēc to tehniskais stāvoklis ar katru gadu pasliktinās.

Komisija savā 20.maija sēdē apsprieda šo likumprojektu un konceptuāli to atbalstīja. Komisijas vārdā aicinu atbalstīt likumprojektu pirmajā lasījumā.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījumi Civilās aizsardzības likumā” pieņemšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 86, pret un atturas - nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā pieņemts.

Un, godātie kolēģi, pēdējais šīsdienas sēdes darba kārtības jautājums - likumprojekts „Grozījumi likumā „Par nodokļiem un nodevām””, trešais lasījums.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā - deputāts Kārlis Leiškalns.

Paldies, priekšsēdētāja kungs! Stāv rakstīts - tie pirmie būs tie pēdējie.

Strādāsim ar dokumentu Nr.4200 - likumprojektu „Grozījumi likumā „Par nodokļiem un nodevām””, kuru atbildīgā komisija ir sagatavojusi trešajam lasījumam.

1.priekšlikumu ir iesniedzis Juridiskais birojs, un atbildīgā komisija to ir atbalstījusi.

K.Leiškalns. 2. - Finanšu ministrijas parlamentārās sekretāres Šņepstes kundzes, kura nu vairs nav parlamentārā sekretāre, priekšlikums. Komisija, neskatoties uz iesniedzējas amata zudumu, priekšlikumu ir atbalstījusi.

K.Leiškalns. 3. - Finanšu ministrijas bijušās parlamentārās sekretāres Šņepstes kundzes priekšlikums. Ir atbalstīts tikai daļēji, iekļauts 4. - atbildīgās komisijas priekšlikumā.

K.Leiškalns. Tas pats stāsts ir par 5.priekšlikumu. Iesniegusi bijusī Finanšu ministrijas parlamentārā sekretāre Šņepste. Ir daļēji atbalstīts. Bet komisijai, rūpīgi strādājot, bija jāizveido priekšlikums, ko jūs redzat ar 6.numuru. Aicinu jūs atbalstīt atbildīgo komisiju.

K.Leiškalns. 7. - Finanšu ministrijas bijušās parlamentārās sekretāres Šņepstes kundzes priekšlikums. Komisija nesāka to pārstrādāt, vienkārši neatbalstīja, un viss. Aicinu jūs rīkoties līdzīgi.

K.Leiškalns. 8. - atbildīgās komisijas priekšlikums par šo pašu pantu un šo pašu daļu. Aicinu jūs to atbalstīt.

K.Leiškalns. 9. - bijušās parlamentārās sekretāres Šņepstes kundzes priekšlikums. Ir daļēji atbalstīts, bet tomēr pārstrādāts, iekļauts atbildīgās komisijas priekšlikumā - 10.priekšlikumā. Aicinu jūs atbalstīt 10.priekšlikumu.

K.Leiškalns. Tas pats stāsts ir par 11.priekšlikumu. Iesniegusi bijusī parlamentārā sekretāre Šņepste. Atbildīgā komisija no tā paņēmusi to būtisko un vajadzīgo, bet izteikusi to redakcijā, kura jūsu tabulās ir ar 12.numuru kā atbildīgās komisijas priekšlikums. Aicinu jūs to atbalstīt.

K.Leiškalns. Un 14. - Juridiskā biroja priekšlikums. Ierosina izslēgt norādi par likuma spēkā stāšanās datumu. Bija paredzēts, ka likums stātos spēkā šā gada 1.martā. Skaidrs, ka komisija atbalstīja Juridisko biroju un izslēdza šo norādi.

K.Leiškalns. Un tagad aicinu deputātus atbalstīt likumprojektu trešajā, galīgajā, lasījumā.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījumi likumā „Par nodokļiem un nodevām”” pieņemšanu trešajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 90, pret un atturas - nav. Likums pieņemts.

Godātie kolēģi, informēju, ka Saeimas Prezidijs ir saņēmis piecus deputātu jautājumus.

Pirmais ir jautājums, kuru ir iesnieguši deputāti Pliners, Sokolovskis, Buhvalovs, Buzajevs un Mitrofanovs un kurš adresēts izglītības un zinātnes ministrei Tatjanai Koķei - „Par juridiskajiem pakalpojumiem”. Jautājums tiek nodots izglītības un zinātnes ministrei Tatjanai Koķei.

Šie paši iesniedzēji ir sagatavojuši arī jautājumu Ministru prezidentam Valdim Dombrovskim „Par Labklājības ministrijas nekompetenci”. Šis jautājums tiek nodots Ministru prezidentam Valdim Dombrovskim.

Jau iepriekš minētie pieci iesniedzēji ir sagatavojuši jautājumu arī ārlietu ministram Mārim Riekstiņam „Par Latvijas līgumsaistībām”. Šis jautājums tiek nodots ārlietu ministram Mārim Riekstiņam.

Jau iepriekš minētie iesniedzēji ir sagatavojuši arī jautājumu tieslietu ministram Marekam Segliņam „Par naturalizācijas gaitu”. Arī šis jautājums tiek nodots atbilstoši pēc piekritības tieslietu ministram Marekam Segliņam.

Un jau iepriekš minētie iesniedzēji Pliners, Buhvalovs, Sokolovskis, Buzajevs un Mitrofanovs ir sagatavojuši vēl vienu jautājumu Ministru prezidentam Valdim Dombrovskim „Par 2008.gada 29.jūlija MK noteikumu Nr.612 realizācijas iespējām, kā arī par LR Saeimas deputātu tiesību ierobežošanu, nesniedzot atbildi pēc būtības uz deputātu jautājumu Nr.160/J9”. Arī šis jautājums tiek nodots Ministru prezidentam Valdim Dombrovskim.

Kamēr tiek apkopoti reģistrācijas rezultāti, vārds paziņojumam deputātam Andrim Bērziņam no Zaļo un Zemnieku savienības frakcijas.

Kolēģi! Pulksten 11.10 notiks Publisko izdevumu un revīzijas komisijas sēde Revīzijas komisijas telpās, bet pulksten 11.40 - Sociālo un darba lietu komisijas sēde.

Cienījamie Tautsaimniecības, agrārās vides un reģionālās politikas komisijas locekļi! Lūdzu uz komisijas sēdi pēc 5 minūtēm mūsu telpās. Atgādinu arī, ka pulksten 12.30 mums komisijā ir tikšanās ar finanšu ministru Einaru Repši.

Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas sēde komisijas telpās pēc 5 minūtēm. Paldies.

Cienījamie kolēģi! Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas sēde komisijas telpās pulksten 11.30.

Cienījamie Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas locekļi! Lūdzu pulcēties uz sēdi komisijas telpās pulksten 11.05.

Cienītie kolēģi! Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas sēde notiks Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas telpās pulksten 11.15.

Sēdes vadītājs. Vārds reģistrācijas rezultātu nolasīšanai Saeimas sekretāra biedram Andrejam Klementjevam.

Labrīt, augsti godātie deputāti! Nav reģistrējušies: Dzintars Ābiķis, Valērijs Agešins, Ainars Baštiks, Andris Bērziņš (LPP/LC), Aigars Štokenbergs, Guntis Blumbergs, Nikolajs Kabanovs, Sandra Kalniete, Kārlis Leiškalns, Visvaldis Lācis, Aleksandrs Mirskis, Vitālijs Orlovs, Baiba Rivža, Jānis Strazdiņš, Viktors Ščerbatihs, Jānis Tutins un Dzintars Zaķis. Paldies!

Sēdes vadītāja. Godātie kolēģi! Ir pienācis laiks atbilžu sniegšanai uz deputātu jautājumiem.

Pirms sākam atbildes uz deputātu jautājumiem, informēju, ka ir saņemts iesniegums no ārlietu ministra par attaisnotu prombūtni, kā arī iesniegums no tieslietu ministra par attaisnotu prombūtni. Līdz ar to saskaņā ar Saeimas kārtības ruļļa 122.pantu atbildes uz ceturto un piekto jautājumu tiek pārceltas un tiks sniegtas pēc nākamās kārtējās sēdes.

Pirmais ir deputātu Andra Bērziņa, Dukšinska, Mackeviča, Kastēna un Aizbalta jautājums Ministru prezidentam Valdim Dombrovskim “Par Ministru prezidenta Valda Dombrovska publisko retoriku”.

Uz šo jautājumu Ministru prezidents ir sniedzis rakstveida atbildi. Neviens no iesniedzējiem nav ieradies. Līdz ar to jautājums ir uzskatāms par izskatītu un varam pāriet pie nākamā jautājuma.

Nākamais ir deputātu Plinera, Sokolovska, Buhvalova, Mitrofanova un Buzajeva jautājums iekšlietu ministrei Lindai Mūrniecei “Par to jaundzimušo bērnu reģistrāciju, kuriem viens no vecākiem ir Latvijas nepilsonis un otrs - ārzemnieks”.

Iekšlietu ministre ir sniegusi rakstveida atbildi, bet deputāti nav apmierināti ar atbildi.

Labdien, cienījamie kolēģi! Iekšlietu ministrija tiešām ir sniegusi ļoti detalizētu atbildi uz jautājumu „Par to jaundzimušo bērnu reģistrāciju, kuriem viens no vecākiem ir Latvijas nepilsonis un otrs - ārzemnieks”.

Iekšlietu ministrija ir precīzi atbildējusi uz absolūti visiem jautājumiem, kurus iesniedzēji ir uzdevuši, jo tie ir bijuši tehniski jautājumi attiecībā uz procedūrām. Vienīgais, ko varu piebilst, ir tas, ka Latvijas politika ir tāda, ka mēs cenšamies Latvijā nevairot nepilsoņus. Mēs esam ieinteresēti cilvēkos, kas ir Latvijas pilsoņi, un ir visas iespējas jebkuram naturalizācijas kārtībā iegūt Latvijas pilsonību un tātad arī tādas pašas tiesības kā Latvijas pilsoņiem. Bet jebkuros jautājumos, kas ir saistīti ar bērnu reģistrēšanu, mēs vienmēr izvēlamies variantu, kas ir visizdevīgākais bērniem.

Man tomēr ir divi papildu jautājumi saskaņā ar Saeimas kārtības rulli. Vai varu tos uzdot?

V.Buzajevs. Pirmais jautājums. Tā saucamā nepilsoņu likuma 8.pantā ir teikts, ka likuma subjekti ir arī šā likuma 1.pantā minēto personu bērni, ja šo bērnu dzimšanas brīdī viens no vecākiem ir nepilsonis, bet otrs - ārvalstnieks; tas ir saskaņā ar vecāku savstarpējo vienošanos.

Vai jums neliekas, cienījamā ministres kundze, ka vārdu salikums „ir arī” paredz to, ka uz bērniem nevar attiecināt tās prasības, kuras tiek izvirzītas viņu vecākiem? Konkrēta prasība - pierādīt, ka bērnam dzimšanas brīdī nebija citas valsts pilsonības.

L.Mūrniece. Mēs uzskatām, ka attiecībā uz bērniem likums izvirza tādas pašas prasības kā uz jebkuru citu cilvēku, kas dzīvo šajā valstī. Pilsonības un migrācijas lietu pārvalde man ir apgalvojusi, ka, ja ir jebkādi birokrātiski šķēršļi vai, kārtojot jebkādus dokumentus, rodas sarežģījumi, tā ir gatava nākt pretī, lai šos birokrātiskos šķēršļus maksimāli novērstu.

V.Buzajevs. Otrs jautājums. Bērns, kura vecākiem neizdodas iegūt jūsu pieprasīto izziņu, mēnešiem ilgi dzīvo bez personas koda un nesaņem bezmaksas medicīnisko palīdzību, viņa vecāki nesaņem attiecīgos pabalstus. Vai jums nešķiet, ka ministrija kārtējo reizi zaudēs tiesā (jūsu vadītā ministrija daudzkārt jau ir bijusi zaudētāja tiesu prāvās attiecībā uz tieši šādiem gadījumiem!) un cietīs ministrijas budžets, jo no tā nāksies izmaksāt kompensācijas vecākiem?

L.Mūrniece. Manā rīcībā nav informācijas, ka Iekšlietu ministrija būtu zaudējusi kādā tiesas prāvā. Gribu teikt, ka Pilsonības un migrācijas lietu pārvalde un Iekšlietu ministrija darbojas tikai un vienīgi saskaņā ar likumiem, kādi ir pieņemti mūsu valstī. Attiecībā uz konkrētiem jautājumiem Pilsonības un migrācijas lietu pārvalde vienmēr ir gatava nākt pretī, skaidrot situāciju un palīdzēt rast risinājumus, jo Latvijā rūpējas par katru cilvēku neatkarīgi no tā, vai tas ir pilsonis vai nepilsonis.

Atbildes uz otro jautājumu ir sniegtas. Paldies, ministres kundze. Otrais jautājums ir izskatīts.

Trešais ir deputātu Plinera, Mitrofanova, Sokolovska, Buzajeva un Buhvalova jautājums iekšlietu ministrei Lindai Mūrniecei „Par apvienības „Apsardze” likvidāciju un ar to saistītajiem budžeta zaudējumiem”.

Iekšlietu ministre ir sniegusi rakstveida atbildi. Vai deputāti ir apmierināti ar atbildi? Lūdzu, ministres kundze!

Mēs jau sniedzām rakstisku atbildi, bet rakstiskajā atbildē mēs bijām aprakstījuši tikai teoriju, jo apvienību „Apsardze” likvidējām, sākot ar 1.janvāri, turklāt Valsts policijas priekšniekam līdz 1.jūnijam ir jāiesniedz man plāns, kādā veidā tas notiks. Līdz ar to jebkas, ko mēs šodien runājam, ir tikai un vienīgi teorija. Taču ir skaidrs, ka apvienība „Apsardze” tiks likvidēta tikai un vienīgi tādēļ, lai sakārtotu Valsts policijas iekšējo struktūru, atteiktos no valstij nespecifiskām funkcijām un daļu no tām funkcijām, kas nav specifiskas, atdotu privātajam sektoram. Tādā veidā mēs garantēsim cilvēkiem to pārliecību, ka policija dara tikai to, ko tai paredz likums, nevis paralēli nodarbojas arī ar apsardzes funkcijām. Apvienības „Apsardze” likvidēšana neradīs nekādus zaudējumus, jo apvienība „Apsardze”, atbrīvodama vairākus īpašumus, līdz ar to atbrīvo arī telpas un automašīnas, kuras mēs varēsim atdot atpakaļ telpu izīrētājiem un automašīnu līzinga kompānijām. Tas nozīmē, ka, likvidējot apvienību „Apsardze”, mēs principā... Pēc tam, kad būsim atdevuši īpašumus, ēkas un automašīnas, mēs izmaksāsim cilvēkiem, kuri tiek atlaisti no darba, summu, kuru būsim atguvuši atpakaļ.

Papildu jautājumu iesniegt ir pieteicies deputāts Sokolovskis. Lūdzu, ieslēdziet mikrofonu deputātam Sokolovskim.

Man tomēr ir jautājums. Tagad ir, protams, dziļa ekonomiskā krīze, un tātad sakarā ar likvidāciju paredzēts atlaist daudz cilvēku. Šajā atbildē ir rakstīts, ka varētu tikt atlaisti vairāk nekā 700 cilvēki un zaudējumi varētu pārsniegt 1 miljonu latu. Vai varbūt ir vērts izskatīt jautājumu par to, ka nevajag spert tagad šos izšķirošos soļus, bet vajag tomēr pagaidīt un varbūt reorganizēt apvienības „Apsardze” darbību? Protams, tur ir pārkāpumi, protams, tur problēmas, bet... Piemēram, apsardzes firma Falck nes peļņu, pagājušajā gadā peļņa viņiem bija 4 miljoni. „Apsardze”... Cik saprotu, viņiem līguma apjoms ir daudz lielāks un viņi tātad var nest peļņu, kas būtu vismaz 8 miljoni. Līdz ar to rodas jautājums - vai ir izskatīta iespēja tomēr turpināt kādu laiku apvienības „Apsardze” darbību, protams, reorganizējot to un nodrošinot, ka šī valsts varētu... ka Iekšlietu ministrija varētu saņemt peļņu no tās? Varētu neatlaist tik daudz cilvēku un saņemt kādu peļņu no šīs darbības, un, protams, varētu domāt par reorganizāciju pēc kāda laika.

L.Mūrniece. Jūsu minētā summa - 1 miljons latu - nav zaudējumi, bet gan summa, kas tiek izmaksāta cilvēkiem kompensācijās, ja viņi zaudē darbu. Taču tas nav precīzs aprēķins. Savukārt šo miljonu mēs atgūstam atpakaļ, kā jau es teicu, no ēku īpašuma un automašīnu atdošanas vai nodošanas valsts īpašumā.

Savukārt attiecībā uz cilvēkiem tas skaitlis noteikti nav 700, jo apvienībā „Apsardze” šobrīd strādā apmēram 400 cilvēki, kam tā ir vienīgā darba vieta. Cilvēki netiks vienkārši atbrīvoti no darba, jo viņi ir policijas darbinieki, viņiem tiks meklēts darbs policijas struktūrā vai arī viņi varēs strādāt kādā apsardzes firmā, ja līgumus pārņems kāda no apsardzes firmām. Es uzsveru: mēs runājam par teoriju, jo man vēl nav projekta, kādā veidā tas notiks. Tad šie cilvēki automātiski tiks saglabāti darbā tajā apsardzes firmā, kura pārņems apsargājamos objektus.

Vai iesniedzēji vēlas uzdot arī otru papildu jautājumu? Lūdzu, ieslēdziet mikrofonu deputātam Sokolovskim!

Ja tomēr tiks pieņemts lēmums par apvienības „Apsardze” likvidāciju, varbūt vismaz ir iespēja gūt kādu peļņu, maksimāli samazinot šos zaudējumus? Protams, vislielākā vērtība ir šie noslēgtie līgumi un šo līgumu datubāze. Jebkura privātfirma, es domāju, gatava maksāt milzīgu naudu par to, lai pārņemtu šo tirgus daļu.

Es saprotu, ka tas ir ļoti sarežģīts jautājums, bet tas varētu dot diezgan lielu naudu, jo pretējā gadījumā vienkārši uzdāvināsim šo tirgus daļu kādam no lieliem privātiem uzņēmumiem… Un tad būs atlaisti cilvēki un valstij būs zaudējumi, bet privātām firmām būs milzīga peļņa no tā, jo šis bizness ir ļoti rentabls, it īpaši šajos laikos.

Tad varbūt reorganizēt… Vai ir domāts par to, ka varētu nevis vienkārši atdot, bet pārdot šos līgumus? Vai tas būtu izdevīgi valstij?

L.Mūrniece. Likvidējot apvienību „Apsardze”, valstij noteikti neradīsies zaudējumi, valstī būs sakārtota sistēma un policija veiks tikai policejiskās funkcijas. Savukārt privātais sektors pārņems nespecifisko funkciju - apsardzes funkciju. Liela daļa no apsardzes līgumiem beidzas šā gada beigās. Līdz ar to automātiski līgumsaistības tiek pārtrauktas un tās nevienam nav jāatdod. Savukārt tie līgumi, kas ir noslēgti uz vairākiem gadiem… Par tiem, es jau teicu, mēs runājam teorētiski, jo projekts nav gatavs. Vai tie būs kādā veidā pārdodami vai kā citādāk atdodami - par to mēs varam spriest līdz gada beigām, jo apvienība „Apsardze” tiks likvidēta ar nākamā gada 1.janvāri. Līdz ar to Iekšlietu ministrijai ir ļoti daudz laika, lai šos līgumus nodotu privātajam sektoram tā, lai tas būtu pēc iespējas izdevīgāk valstij. Taču gribam uzsvērt, ka, nododot šos līgumus privātajam sektoram, mēs tādā veidā arī veicinām privāto uzņēmēju biznesu, tādā veidā mēs „sildām” ekonomiku. Un galvenais ir tas, ko es jau vairākkārt esmu teikusi, - ka policija veiks savas policejiskās funkcijas, nodrošinās kārtību, nevis nodarbosies ar apsardzes pakalpojumiem, ar kuriem būtu jānodarbojas privātfirmām.

Atbilde uz šo papildu jautājumu ir sniegta. Paldies, ministres kundze. Līdz ar to trešais jautājums ir izskatīts.

Pēdējais ir deputātu Plinera, Buhvalova, Buzajeva un Mitrofanova jautājums Ministru prezidentam Valdim Dombrovskim „Par 2008.gada 29.jūlija MK noteikumu Nr.612 realizācijas iespējām”.

Ministru prezidents atbildes sniegšanu ir deleģējis izglītības un zinātnes ministrei Tatjanai Koķei, un ir saņemta ministres rakstveida atbilde. Vai deputāti ir apmierināti ar atbildi?

Augsti godātie deputātu kungi! Pavisam nesen es šajā tribīnē biju, lai atbildētu uz šiem jautājumiem. Gribu vēlreiz apliecināt to, ka Latvijas valstī pieaug tādu Latvijas iedzīvotāju skaits, kuriem konkrētam amatam vai profesijai atbilstošais valodas prasmes līmenis pieaug. Visas no 1992.gada izsniegtās apliecības par valodas prasmi ir derīgas, un arī tie audzēkņi, kuri beidz mazākumtautību skolas un kārto pārbaudes darbus 9.klasē un 12.klasē, kā arī augstāko izglītību ieguvušie… arī tiem valodas prasmes pārbaudes nav jāveic. No 2004.gada arī tiem, kas beidz 9.klasi, valodas prasmes pārbaudījumi nav jāveic.

Tāpēc gribu teikt, ka no 1992.gada līdz 2008.gadam vairāk nekā 650 tūkstoši pretendentu ir nokārtojuši pārbaudījumus un ieguvuši valodas prasmes apliecību.

Attiecībā uz pretendentu skaita palielināšanos, ko jūs minat savā vēstulē, jāteic, ka svarīgākais arguments, kas liecina par pretendentu skaita palielināšanos, ir reālā situācija. Un reālā situācija ir tāda, ka gan 2008.gadā, gan arī tagad, 2009.gadā, visi pieprasījumi, kas ir bijuši, un visi, kas ir nākuši kārtot valodas prasmes pārbaudījumu, ir ņemti pretī, viņiem ir bijusi iespēja kārtot šo pārbaudījumu, un viņi savas apliecības ir saņēmuši.

Tiesa gan, jāteic, ka skaita ziņā ir būtiska atšķirība starp reģistrējušamies pārbaudei un kārtojušiem pārbaudi. Tā, piemēram, šā gada janvārī atšķirība starp reģistrējušamies skaitu un to cilvēku skaitu, kuri kārtojuši, ir gandrīz 300 cilvēku. Tāda tendence ir.

Tā ka kopumā mēs gribam teikt, ka Izglītības satura un eksaminācijas centrs pašreiz apmierina pieprasījumu un tā reālā situācija, kas ir tagad, lielas bažas mums nevieš.

Sēdes vadītāja. Papildu jautājuma uzdošanai ir pieteicies deputāts Buzajevs. Lūdzu, ieslēdziet mikrofonu deputātam Buzajevam!

Pirmais papildu jautājums. Ministru prezidenta biroja vadītājas parakstītajā atbildes vēstulē frakcijas deputātiem ir teikts, ka jautājums Ministru prezidenta uzdevumā ir nosūtīts izglītības un zinātnes ministrei un tieslietu ministram savstarpēji saskaņotas atbildes sagatavošanai.

Jūsu sniegtajā rakstveida atbildē nevar konstatēt nekādas saskaņojuma pazīmes.

Tāpēc lūdzu jūs atbildēt, kāpēc nav izpildīts Ministru prezidenta rīkojums, un lūdzu jūs apstiprināt savas pilnvaras sniegt mutisku atbildi Ministru prezidenta vietā.

Sēdes vadītāja. Šī ir savstarpēji saskaņota atbilde, un Ministru prezidenta vārdā Ministru prezidenta biroja vadītāja ir informējusi parlamentu par to, ka šāda atbilde tiks sniegta... ka šo mutvārdu atbildi sniegs ministre Koķe.

T.Koķe. Kā jau tika teikts, man tika ar rezolūciju dots uzdevums atbildēt uz jautājumu.

Jāteic, ka valsts valodas prasmes pārbaudījumu veikšana ir Izglītības un zinātnes ministrijas kompetencē, jo ar to nodarbojas Izglītības satura un eksaminācijas centrs. Tāpēc man ir pilna kompetence sniegt jums atbildes arī jautājumā par pārbaudījumiem.

V.Buzajevs. Savā atbildē jūs norādāt, ka, lai atrisinātu situāciju ar valodas prasmes atestāciju, ir nepieciešams palielināt valsts nodevas apmēru. Nosauciet, kādai, jūsuprāt, ir jābūt šai nodevai, lai bezdarbnieks nevarētu iegūt atestātu un nomirtu badā vai sāktu aplaupīt garāmgājējus un bankas.

Man jāteic, ka gan aprēķini, gan arī pašreiz izvirzītais jautājums ir nedaudz pārspīlēts. Maznodrošinātiem cilvēkiem arī tad, ja tie kārto valsts valodas prasmes pārbaudījumus, ir tās pašas atlaides, kas Latvijas valstī noteiktas tiem cilvēkiem, kas ir ieguvuši maznodrošinātas personas statusu. Pretējā gadījumā valsts nodevas pašreizējais apmērs ir noteikts ar attiecīgiem likumiem. Tāda ir Latvijas valstī iedibinātā kārtība.

Līdz ar to atbilde uz pēdējo jautājumu ir sniegta. Visi jautājumi ir izskatīti.

Grozījumi Prokuratūras likumā (3.lasījums)
Datums: 21.05.2009. 09:46:44 bal010
Balsošanas motīvs: Par 1.priekšlikumu

Grozījumi Patērētāju tiesību aizsardzības likumā (3.lasījums)
Datums: 21.05.2009. 09:49:46 bal013
Balsošanas motīvs: Par 2.priekšlikumu

Grozījumi Krimināllikumā (3.lasījums)
Datums: 21.05.2009. 10:06:00 bal017
Balsošanas motīvs: Par 5.priekšlikumu

Par priekšlikumu iesniegšanas termiņa pagarināšanu likumprojekta "Grozījumi Rēzeknes speciālās ekonomiskās zonas likumā" (Nr.1000/Lp9) 2.lasījumam līdz 2009.gada 8.jūnijam
Datums: 21.05.2009. 10:54:52 bal031
Balsošanas motīvs: Par lēmuma projektu ar dok. nr.4222

Frakciju viedokļi

2009.gada 21.maijā

Vadītāja. Labdien, godātie radioklausītāji! No Saeimas nama Sēžu zāles patlaban skan „Frakciju viedokļi”.

Ir noslēgusies Saeimas sēde, un deputāti jums tūlīt pastāstīs par tajā skatītajiem jautājumiem un pieņemtajiem lēmumiem.

Pirmajam vārds Zaļo un Zemnieku savienības frakcijas deputātam Staņislavam Šķesteram. Lūdzu!

S.Šķesters (ZZS frakcija).

Labdien, cienījamie radioklausītāji! Šodien Saeimā tika izskatīti diezgan nozīmīgi likumprojekti un trešajā lasījumā tika akceptēti grozījumi „Patērētāju tiesību aizsardzības likumā”. Un šajā likumā tika akceptēts 6.pants par netaisnīgiem līgumu noteikumiem, kurus zināmā veidā piemēro patērētājiem, kas neizpilda līgumsaistības, tātad neproporcionāli lielus līgumsodus vai citas kompensācijas par līgumu neizpildi. Tātad ar šo likumu reāli tiek veikta patērētāju tiesību aizsardzība, tiek paplašinātas funkcijas un pilnvaras arī Patērētāju tiesību aizsardzības centram. Tādā veidā tiek aizsargāti mūsu patērētāji tieši šajos jautājumos. Taču sevišķi ir jāatzīmē 8.¹pants, kurā īpaši akcentēti noteikumi attiecībā uz kredītiem, kuru atmaksa par nekustamo īpašumu ar hipotēku… tātad reāli kredīta devējam nav tiesību kaut ko pieprasīt no patērētāja, kas nav pieļāvis būtiskus pārkāpumus… Un arī citi apakšpunkti nosaka to, ka patērētājs tiek aizsargāts no zināma veida ļaunprātīgas banku ietekmes uz saviem kreditoriem.

Tālāk ir vēl viens jautājums, kas saistīts ar reformu. Un tie ir grozījumi Bāriņtiesu likumā, kuri paredz to, ka līdz vienas vai vairāku bāriņtiesu izveidošanai novadā, bet ne ilgāk kā līdz šā gada 30.septembrim, darbu turpina pagastu un pilsētu bāriņtiesas atbilstoši to kompetencei un darbības teritorijai, kā arī tiek noteiktas sociālās garantijas bāriņtiesas priekšsēdētāja vai vadības atlaišanas gadījumā.

Nozīmīgs jautājums šonedēļ tika skatīts arī Eiropas lietu komisijā, kur tika akceptēts pamatjautājums par lauksaimniecības tālāku attīstību. Eiropas Parlamentā nākamajā periodā būšot jāpieņem nozīmīgi lēmumi tieši par lauku un lauksaimniecības attīstību, tāpēc daudzas Eiropas Savienības valstis tomēr grib ieviest liberālāku lauksaimniecības politiku.

Zaļo un Zemnieku savienība vienmēr ir iestājusies par vienlīdzīgiem nosacījumiem lauku cilvēkiem, lauksaimniekiem, kā arī par vienādu atbalstu visiem lauksaimniecības spektra ražotājiem, kuri ražo lauksaimniecisko produkciju. Un tādā veidā visam lauku atbalstam, teiksim, gan lauku sektoram, gan citām uzņēmējdarbības formām, gan arī visai lauksaimnieciskajai ražošanai ir jābūt tirgu veicinošai, bet līdz ar to arī dzīvesveidam laukos ir jābūt tādam, kas dotu iespēju cilvēkam dzīvot laukos un attīstīties.

Paldies.

Vadītāja. Paldies Šķestera kungam no Zaļo un Zemnieku savienības frakcijas.

Nākamais runās Latvijas Pirmās partijas un partijas „Latvijas Ceļš” frakcijas deputāts Jānis Dukšinskis. Lūdzu!

J.Dukšinskis (LPP/LC frakcija).

Labdien, godājamie radioklausītāji! Saeima šodien pirmajā lasījumā skatīja grozījumus likumā „Par budžetu un finanšu vadību”, kas paredz finanšu ministram dot tiesības noteikt Valsts kases konta lietošanas ierobežojumus. Sākotnējo likumprojektu Latvijas Pirmās partijas un partijas „Latvijas Ceļš” frakcija jau pagājušajā Saeimas sēdē neatbalstīja, kā arī neatbalstīja šā likumprojekta nodošanu komisijai. Esam gandarīti, ka Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija ir sagatavojusi alternatīvu likumprojektu, kas vismaz nepieļauj finanšu ministra tiesības uz jebkuru laiku noteikt Valsts kases kontu lietošanas ierobežojumus, bet paredz, ka finanšu ministram 7 darba dienu laikā par to būs jāinformē arī Ministru kabinets, kas pieņems galīgo lēmumu par plānoto Valsts kases konta lietošanas ierobežojumu un iespējamiem grozījumiem Ministru kabineta noteikumos.

Mums liekas dīvaini un nesaprotami, ka laikā, kad valdībai būtu saspringti jāstrādā pie budžeta grozījumu pieņemšanas, lai savlaicīgi saņemtu starptautisko aizdevumu un izvestu valsti no krīzes, Finanšu ministrija acīmredzot vispār netaisās strādāt vai gatavojas kādam ārkārtas stāvoklim un tāpēc grib piešķirt finanšu ministram tiesības lemt Saeimas un Ministru kabineta vietā.

Šodien Saeima nodeva komisijām likumprojektu, kas mums arī liekas pietiekami svarīgs, - „Grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā”. Mēs, gan Latvijas Pirmās partijas un partijas „Latvijas Ceļš” frakcijas deputāti, gan es kā Bērnu tiesību aizsardzības apakškomisijas priekšsēdētājs, atbalstām šos grozījumus, kas paredz palielināt soda apmēru par nepilngadīgā iesaistīšanu alkoholisko dzērienu lietošanā vai nepilngadīgā novešanu līdz dzēruma stāvoklim, par nepilngadīgā iesaistīšanu ubagošanā un par fizisku un emocionālu vardarbību pret bērnu.

Normatīvais akts paredz arī atbildību par Bērnu tiesību aizsardzības likuma 50.panta otrās daļas pārkāpumu, tas ir, par bērnu iesaistīšanu skaistumkonkursos. Runa ir par atbildību par Bērnu tiesību aizsardzības likuma 50.panta trešās un ceturtās daļas pārkāpumu, kā arī par Ministru kabineta noteikumu pārkāpumu, kuri nosaka kārtību, kādā bērnus var iesaistīt aktivitātēs un pasākumos, kas saistīti ar ārējā izskata demonstrēšanu.

Atbalstāma ir arī soda apmēra palielināšana par bērna atstāšanu bez uzraudzības un par bērnu aprūpes pienākumu nepildīšanu, un es ceru, ka jau nākamnedēļ mūsu apakškomisija un arī Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisija un citas atbildīgās komisijas atbalstīs šos grozījumus.

Pozitīvi ir tas, ka trešajā lasījumā tika atbalstīti grozījumi Patērētāju tiesību aizsardzības likumā, kas daļēji ierobežos banku patvaļu, mainot līguma noteikumus, par ko sākotnēji iestājās un cīnījās arī LPP/LC frakcija.

Latvijas Pirmās partijas un partijas „Latvijas Ceļš” frakcijas deputāti ir sašutuši par valdības nepārdomātiem lēmumiem un paziņojumiem, kas traumēja jaunās ģimenes un, iespējams, kaitēja daudzu topošo māmiņu un viņu gaidāmo bērnu veselībai, taču, ņemot vērā to, ka Ministru kabinets ir nolēmis pārskatīt iepriekšējo pieņemto lēmumu par vecāku pabalsta samazināšanu no šā gada 1.jūlija, LPP/LC Saeimas frakcijas turpinās atbalstīt Valda Dombrovska valdības konstruktīvos soļus, tajā pašā laikā uzturot spēkā pieprasījumu valdības vadītājam par tiesiskās paļāvības principa ievērošanas nepieciešamību attiecībā uz vecāku pabalstu un ģimenes valsts pabalstu tik ilgi, kamēr Dombrovskis sniegs atbildes uz visiem pieprasījumā uzdotajiem jautājumiem. Pagaidām mēs uz tiem vēl neesam saņēmuši atbildes.

Tas ir desmitiem tūkstošu jauno un topošo vecāku nopelns, kāpēc valdība nobijās un neatļāvās neievērot tiesiskās paļāvības principu vismaz attiecībā uz tiem vecākiem, kuru bērniņš ir jau ceļā. Tas gan ir tikai pussolis pretī jaunajām ģimenēm, jo valdība šobrīd prāto, kā juridiski korekti samazināt māmiņu algas, lai gan tā vietā būtu jāmeklē citu izdevumu samazināšanas priekšlikumi, piemēram, solidārs samazinājums virs noteiktā limita visiem, kuri saņem naudu no sociālā budžeta, un tādu ir pietiekami daudz.

Notiekošais liek aizdomāties par nepieciešamību valdības sastāvā saglabāt ministru, kas ir tieši atbildīgs par bērnu un ģimenes jautājumiem, jo tad šādi lēmumi netiktu pieļauti.

Paldies par uzmanību.

Vadītāja. Paldies Dukšinska kungam no Latvijas Pirmās partijas un partijas „Latvijas Ceļš” frakcijas.

Tālāk vārds partijas „Jaunais laiks” deputātam Arturam Krišjānim Kariņam. Lūdzu!

A.K.Kariņš (frakcija „Jaunais laiks”).

Labdien, cienījamie radioklausītāji! Šādos krīzes apstākļos viens otrs var uzdot attaisnojamu jautājumu, ko tad Saeima un valdība dara, lai palīdzētu saviem iedzīvotājiem, lai viņu situācija nebūtu gluži tik smaga.

Šodien mēs galīgajā lasījumā pieņēmām grozījumus Patērētāju tiesību aizsardzības likumā, ko „Jaunais laiks” ir no sākuma atbalstījis, un šodien Saeima kopumā tos pieņēma. Šeit ļoti svarīgi ir trīs punkti, kas tika mainīti.

Pirmām kārtām, ja cilvēks godīgi maksā hipotekāro kredītu, banka nevar nākt klajā ar savām prasībām, piemēram, palielināt ķīlas apjomu un tā tālāk. Ja cilvēks godīgi maksā, tad banka nevar skarties klāt godīgajam maksātājam, pasliktinot viņa kredīta nosacījumus.

Otrais punkts ir tāds, ka galvotājs jeb ķīlas devējs ir pasargāts tādā ziņā, ka banka, apejot pašu kredītņēmēju, nevar tūlīt vērsties, kas notiek ļoti bieži, teiksim, pie kredītņēmēja vecākiem vai citiem radiniekiem un piedzīt no viņiem ķīlu, bet tai vispirms ir jāvienojas ar kredītņēmēju. Un tas ir ļoti svarīgi.

Un trešām kārtām. Līdz ar likuma grozījumiem patērētājam par līguma nepildīšanu vairs nevar uzlikt nepamatoti lielu naudas sodu. Agrāk patērētāji varēja vērsties vienīgi tiesā, kas ir diezgan lēns process, turpretī tagad līdz ar likuma grozījumiem patērētāju tiesību aizsardzības biroji, balstoties uz likumu, var tiešā veidā iesaistīties šajā procesā. Tas ir viens uzlabojums.

Otrs. Tika skatīti arī grozījumi Likumā par budžetu un finanšu vadību. Mēs esam atraduši veidu, kā tiešā ceļā apkarot birokrātijas patvaļu; proti, pērnā gada beigās, kad iepriekšējā valdība bija pieņēmusi rīkojumu, ka ierēdņi vairs nedrīkst sev izmaksāt papildu algas un prēmijas, rīkojoties tieši pretēji valdības aizliegumiem, ļoti lielā apjomā tas tomēr tika darīts. Šodien pieņemtie grozījumi pirmajā lasījumā dos finanšu ministram tiesības apturēt šādus maksājumus, ja tie jau ir pieņemti, jo tādi nedrīkstētu būt. Varētu teikt, ka Saeima šodien iedod zobus finanšu ministram, lai tas varētu apturēt birokrātu patvaļu.

Paldies par jūsu uzmanību.

Vadītāja. Paldies Kariņa kungam no partijas „Jaunais laiks” frakcijas.

Nākamajam vārds partijas „Pilsoniskā Savienība” frakcijas deputātam Gunāram Laicānam. Lūdzu!

G.Laicāns (partijas „Pilsoniskā Savienība” frakcija).

Labdien, godātie radioklausītāji! Arī partijas „Pilsoniskā Savienība” frakcijas deputāti šodien atbalstīja Patērētāju tiesību aizsardzības likuma izmaiņas, kas paredz kredītņēmēju aizsardzību. Tāpat partijas „Pilsoniskā Savienība” frakcija atbalstīja grozījumus Likumā par budžetu un finanšu vadību, kuri finanšu ministram dod tiesības izdot rīkojumus krīzes situācijā.

Taču pats svarīgākais jautājums, par ko es gribētu runāt, ir Eiropas Parlamenta un pašvaldību vēlēšanu tuvošanās, kas jūtama arī Saeimā. Saistībā ar šīm vēlēšanām partijas „Pilsoniskā Savienība” frakcijai ir aicinājums vēlētājiem vairāk tikties ar pašvaldību… pašvaldībās ar tiem deputātu kandidātiem, kas ir izvirzījuši savas programmas konkrētajās pašvaldībās.

Šajā sakarā mums ir ļoti svarīgi runāt par tiem likumiem, ko mēs esam aizstāvējuši. Viens no nozīmīgākajiem „Pilsoniskās Savienības” veikumiem ir valsts uzņēmumu padomju likvidēšana vai būtiska to locekļu skaita samazināšana, kā arī valžu locekļu algu būtiska samazināšana. „Pilsoniskā Savienība” konsekventi iestājas pret neprofesionālu, bet politiski angažētu personu iecelšanu šo uzņēmumu padomēs un valdēs. Mēs ceram, ka mūsu veikumu neizmantos citas partijas, lai spodrinātu savas spalvas pirms pašvaldību vēlēšanām. Atsevišķas partijas priekšvēlēšanu aģitācijā runā par šo jautājumu, taču vienlaikus pašas nekautrējas iecelt šajās padomēs neprofesionālas, toties politiski uzticamas personas.

Tāpat mēs vēršam uzmanību uz to, ka likumā par rajonu pašvaldību reorganizāciju bija paredzēts, ka Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrija līdz 1.jūnijam iesniegs Saeimā likumprojektu par apriņķiem. Šeit būs, es domāju, ļoti pamatīgas diskusijas, jo ir divi ļoti svarīgi jautājumi: viens ir par valsts pārvaldes iestādēm reģionos, un otrs - kādas būs funkcijas apriņķiem, kādi būs resursi un kā šīs funkcijas varēs veikt.

Tāpēc šīs divas, vairāk nekā divas, nedēļas paies Eiropas Parlamenta un pašvaldību vēlēšanu zīmē.

Paldies par uzmanību.

Vadītāja. Paldies Laicāna kungam no partijas „Pilsoniskā Savienība” frakcijas.

Nākamajam vārds apvienības „Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcijas priekšsēdētājam Mārim Grīnblatam. Lūdzu!

M.Grīnblats (TB/LNNK frakcija).

Labdien, godātie radioklausītāji! Aizvadītajā nedēļā mūsu frakcija tikās ar Latvijas Bankas prezidentu Rimšēviča kungu un uzklausīja viņa pārdomas par to, kādas sekas Latvijas ekonomikā gaidāmas tuvākajā laikā. Redzams, ka viņam vairākos punktos ir kritiska attieksme pret valdības kavēšanos ar budžeta grozījumiem un to, kā mums varētu sekmēties gada otrajā pusē. Bija zināma domu apmaiņa, kas tomēr, es domāju, būs lietderīga gan mums, gan Latvijas Bankas vadītājam.

Šodien gribu pievērst īpašu uzmanību tam, ka tiek veikti pirmajā lasījumā grozījumi Likumā par budžetu un finanšu vadību, ko varētu nosaukt par pretizšķērdēšanas likumu. Atcerēsimies pagājušo gadu! Novembra pirmajās dienās premjers Godmanis un finanšu ministrs Slakteris pasludināja kursu uz lielāku taupību, jo jau tobrīd bija skaidrs, ka Latvijai būs jāaizņemas pietiekami lieli līdzekļi un būs problēmas ar bankas „Parex” glābšanu. Nesekoja nekādi konkrēti praktiski soļi, lai šo taupību nodrošinātu, budžeta grozījumi bija tikai vēlāk. Tāpēc, kā to parāda Valsts kontrole, gan ministrijas, gan daudzas valsts iestādes diemžēl veica lielus nelietderīgus tēriņus gan prēmiju, gan piemaksu, gan citā veidā tieši pagājušā gada beigās, un valsts budžeta deficīts, kura stāvoklis bija samērā ciešams līdz oktobrim, ļoti dramatiski pieauga tieši pagājušā gada beigās - tieši tajā laikā, kad formāli tika pasludināts kurss uz taupību, bet netika veikti nekādi soļi, lai šo taupību nodrošinātu. Toties šis likums ļaus finanšu ministram būtiski ietekmēt ministriju un iestāžu vēlmi tērēties, pat ja budžets to pieļauj. Taču to nepieļauj ieņēmumi, kas faktiski krītas.

Pie citām lietām pieminēsim, ka mūsu apvienība vēlreiz atgādināja par to, ka Eiropas Parlamenta vēlēšanu kandidātiem obligāti būtu jāuzrāda sava latviešu valodas prasme. Diemžēl daži kandidāti jau ir apliecinājuši, ka viņi valodu neprot un arī nemācīsies. Varam pateikties tikai tiem nedaudzajiem citu partiju deputātiem, kas atbalstīja mūsu priekšlikumu, jo tam būtu nozīme vismaz uz 2014.gada vēlēšanām.

Un jāpiezīmē, ka PCTVL iesniedza grozījumus likumā „Latvijas Nacionālo bruņoto spēku piedalīšanās starptautiskās operācijās”. Šie grozījumi tieši apdraud Latvijas nacionālo drošību. Jo nevar saistīt Latvijas dalību šādās operācijās tikai ar atrašanos citu Eiropas Savienības dalībvalstu teritorijās. Ir taču vairākas NATO valstis, kuras nav Eiropas Savienības dalībvalstis. Mūsu līgumi, kas ir slēgti par iestāšanos NATO, saista mūs ar savstarpēju sadarbību arī ar tām. Un dalība citās starptautiskās operācijās, kas tieši neattiecas uz NATO un Eiropas Savienības dalībvalstu teritorijām, ir pietiekami pamatota ar to, ka starptautiskā drošība tādai mazai valstij kā Latvija nodrošināma, atrodoties starptautisko drošību garantējošās organizācijās. Jo diemžēl problēmas, kā tas pagājušajā gadā gadījās Gruzijai, Krievijas iebrukuma gadījumā ir diezgan lielas. Latviju pasargā tieši tas, ka mēs esam gan NATO dalībvalsts, gan Eiropas Savienības dalībvalsts. Tā ka šāda veida korekcijas šajos likumos noteikti nav pieļaujamas.

Paldies par uzmanību.

Vadītāja. Paldies Grīnblata kungam - apvienības „Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcijas priekšsēdētājam.

Nākamajam vārds apvienības „Saskaņas Centrs” frakcijas deputātam Valērijam Agešinam. Lūdzu!

V.Agešins (frakcija „Saskaņas Centrs”).

Paldies.

Labdien, cienījamie radioklausītāji!

Pirmām kārtām par likumprojektiem.

Saeimas Juridiskās komisijas deputāti, tiekoties vakar ar tieslietu ministru Mareku Segliņu, uzsvēra, ka, izstrādājot likumprojektus, ministrijām daudz nopietnāk jākoordinē sava darbība. Nav reti gadījumi, kad grozījumus vienā likumā iesniedz dažādas ministrijas, turklāt dara to gandrīz vienlaicīgi, savstarpēji nesaskaņojušas. Tiklīdz likumā veikti grozījumi, tas atkal jāver vaļā! Ir bijuši gadījumi, kad vienas nedēļas laikā komisija saņem pat četrus dažādus Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa grozījumu projektus. „Saskaņas Centrs” uzskata, ka šāds darbības modelis nav veiksmīgs, jo nekoordinēta rīcība prasa resursus un naudu, ko varētu izmantot daudz lietderīgāk. Rodas jautājums - vai pie šādas darba kvalitātes Valsts kancelejā patiešām nepieciešams milzīgs Juridiskais departaments, kas faktiski dublē Tieslietu ministrijas funkcijas? Savukārt ministrs Segliņš apliecināja, ka Tieslietu ministrija patlaban izskata iespējas, kā optimizēt likumprojektu sagatavošanu, - noteikt par konkrētu likumprojektu virzību atbildīgas ministrijas vai arī spert radikālāku soli un noteikt, ka likumprojektu apriti nodrošina vienīgi Tieslietu ministrija.

Otrām kārtām par skolotāju algām. Ja piepildīsies dramatiskākās prognozes par finansējuma samazinājumu izglītības nozarē un tiks palielināta pedagogu darba slodze, darbu varot zaudēt līdz 10 tūkstošiem pedagogu - tā trešdien Nacionālās trīspusējās sadarbības padomes sēdē sacīja Izglītības un zinātnes ministrijas valsts sekretārs Gruškevics. Sēdes dalībniekiem viņš uzsvēra, ka joprojām nav rasts kompromiss ar Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrību par to, kā īstenot 25 miljonu latu samazinājumu pedagogu algām. Tiek apspriesti divi varianti - lineāra algas samazināšana visiem pedagogiem par 20 procentiem vai pedagogu darba likmes palielināšana no 21 līdz 27 kontaktstundām nedēļā. Pati ministrija tiecas atbalstīt otro variantu, norādīdama, ka lineārās algu samazināšanas gadījumā pastāv draudi, ka izglītības sistēmu pametīs labākie darbinieki. Taču otro variantu asi kritizē arodbiedrība, norādīdama, ka neatbalsta skolotāju darba apstākļu pasliktināšanos komplektā vēl ar darba samaksas samazināšanu.

Kā liecina „Saskaņas Centra” aprēķini, ja pedagogu slodze tiks palielināta līdz 27 kontaktstundām, darbu var zaudēt 11 tūkstoši vispārizglītojošo skolu pedagogu, bet kopā ar profesionālās izglītības, interešu izglītības iestāžu darbiniekiem to skaits var sasniegt 13 tūkstošus cilvēku. Skolotāju darba samaksa samazinātos par 22-25 procentiem, bet nedēļā būtu jāstrādā 51 astronomiskā stunda līdzšinējo 40 stundu vietā.

Iespējams, Gruškevica sniegtā informācija neatbilst patiesībai, nav balstīta uz argumentētiem aprēķiniem, tā vairo sociālo spriedzi sabiedrībā un mācību gada noslēgumā maldina skolotājus.

„Saskaņas Centrs” uzsver, ka, veidojot šā gada budžeta grozījumus, izdosies panākt, ka Izglītības un zinātnes ministrijas līdzekļu samazinājums būs par 10 miljoniem latu mazāks, nekā iepriekš bija plānots. Tas dos iespēju skolotāju darba samaksu saglabāt līdzšinējā apmērā līdz pat 2009.gada 1.septembrim un skolotāji, dodoties atvaļinājumā, saņems to naudu, kas bija iepriekš plānota.

Nobeigumā apvienības „Saskaņas Centrs” deputātu ieteikums valdībai: septiņas reizes nomērīt un vienu reizi nogriezt.

Paldies par uzmanību.

Vadītāja. Paldies Agešina kungam no apvienības „Saskaņas Centrs” frakcijas.

Nākamais runās partijas „Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā” frakcijas deputāts Juris Sokolovskis. Lūdzu!

J.Sokolovskis (PCTVL frakcija).

Paldies.

Cienījamie radioklausītāji! Šodien mūsu frakcija ierosināja izdarīt attiecīgajā likumā grozījumus, lai ierobežotu Latvijas Nacionālo bruņoto spēku dalību karstajos punktos tikai ar Eiropas Savienības valstu teritoriju. Diemžēl kolēģi neatbalstīja mūsu priekšlikumu.

Mūsu argumentācija bija sekojoša. Pagājušonedēļ Valsts prezidents Zatlera kungs izteicās, ka tagad vislielākais apdraudējums Latvijas neatkarībai ir ekonomiskā krīze. Taču šajos ekonomiskās krīzes apstākļos, kad tiek samazināti pabalsti un kad tiek plānots samazināt tā sauktās māmiņu algas, un kad tiek iesaldēta pensiju indeksācija un samazinātas algas skolotājiem, policistiem, ārstiem, mēs atļaujamies... mūsu valsts atļaujas tādu greznību - sūtīt savu karaspēku uz dažādām valstīm un piedalīties dažādās starptautiskajās operācijās! Tas, protams, izmaksā ļoti dārgi mūsu nodokļu maksātājiem, bet, protams, šo budžeta pozīciju nekāds samazinājums neskars.

Tātad jautājums ir tāds: ko pa šo laiku koalīcijas bruņotie spēki ir sasnieguši Afganistānā? Diemžēl nekādi brīnišķīgie tie rezultāti nav. Mēs redzam, ka situācija ar katru mēnesi pasliktinās un diemžēl ir arī tādas pazīmes, kas liecina, ka būs tāpat, kā bija pirms kādiem 20-30 gadiem ar padomju karaspēku, - ka uzvarētāju šajā karā nebūs. Un diemžēl vienīgais rezultāts ir mūsu karavīru zārki.

Mēs uzskatām, ka, ja jau mums ir tāda ekonomiskā situācija, mēs nevaram atļauties tērēt tik daudz līdzekļu, piedaloties šajās operācijās ar tādiem šaubīgiem rezultātiem.

Trešdien Pieprasījumu komisija izskatīja jautājumu par to, vai valdība nepārkāpj tiesiskās paļāvības principu, ierobežodama tā sauktās māmiņu algas un nedodama indeksāciju pensijām. Šīs diskusijas rezultāts: principā var nonākt pie secinājuma, ka valdība, protams, ļoti grib samazināt šos izdevumus, samazināt šos pabalstus un pensijas, bet ļoti baidās no Satversmes tiesas. Protams, gan mēs, gan varbūt arī citi kolēģi, gan arī vienkārši Latvijas iedzīvotāji tagad gatavojas: ja valdība tomēr pieņems māmiņu algu ierobežojumus, mēs iesniegsim Satversmes tiesā pieteikumu un apstrīdēsim šo lēmumu. Un, kā atzina Čepānes kundze, kura pati ir bijusi Satversmes tiesas tiesnese, ir liela varbūtība, ka tomēr valdība zaudēs šo lietu. Un tātad nākamā gada budžetā tik un tā tai vajadzēs atrast naudu, lai kompensētu šos zaudējumus.

Līdz ar to rodas jautājums. Varbūt tiešām šajos grūtajos apstākļos, piemēram, jaunās ģimenes domā: priekš kam tagad maksāt nodokļus, ja māmiņu algas nesaņems? Tie daudzie cilvēki jautā… Otrā pensiju līmeņa atskaitījumi sociālajā budžetā tika samazināti, tātad nākotnē pensijas nebūs...

Iznāk tāda situācija. Kad bija treknie gadi, valdība teica: „Maksājiet nodokļus, un, ja būs kāda krīze un ja jums būs vajadzīgs atbalsts, kad jūs būsiet veci vai, nedod Dievs, saslimsiet, vai ja jums būs vajadzīgs atbalsts, kad jums piedzims bērns, mēs no valsts budžeta jūs atbalstīsim!”

Diemžēl iznāk tāda kā klasiskā finanšu piramīda, jā. Kad cilvēki iemaksājuši un speciālā budžeta ieņēmumi… Ir vislielākais pierādījums, ka speciālajā budžetā uzkrāts gandrīz viens miljards naudas un tātad principā nauda ir, cilvēki ir iemaksājuši. Bet, kad cilvēki nonāk tādā situācijā, ka viņiem ir vajadzīgs atbalsts no valsts, valsts saka: „Diemžēl mēs neko nevaram jums palīdzēt, mēs labāk sūtīsim savu karaspēku uz Afganistānu un uzturēsim, nekā palīdzēsim jaunām ģimenēm, pensionāriem un citiem cilvēkiem, kuriem vajadzīga palīdzība.”

Paldies par uzmanību.

Vadītāja. Paldies Jurim Sokolovskim no partijas „Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā” frakcijas.

Līdz ar to šodienas pārraide „Frakciju viedokļi” ir izskanējusi. To vadīja Saeimas Preses dienesta konsultante Dace Laipa.

Paldies, ka klausījāties, un visu labu.

Latvijas Republikas ārlietu ministra Māra Riekstiņa atbilde uz Saeimas deputātu jautājumu „Par iespējamo Starptautiskās konvencijas par jebkuras rasu diskriminācijas izskaušanu saistību neizpildi” (Nr.158/J9) (Pārcelta)


Latvijas Republikas tieslietu ministra Mareka Segliņa atbilde uz Saeimas deputātu jautājumu „Par informācijas sniegšanu svešvalodā” (Nr.159/J9) (Pārcelta)


Latvijas Republikas Ministru prezidenta Valda Dombrovska atbilde uz Saeimas deputātu jautājumu „Par LR Ministru prezidenta Valda Dombrovska publisko retoriku” (steidzams) (Nr.149/J9) (Rakstiska atbilde)

Latvijas Republikas iekšlietu ministres Lindas Mūrnieces atbilde uz Saeimas deputātu jautājumu „Par to jaundzimušo bērnu reģistrāciju, kuriem viens no vecākiem ir Latvijas nepilsonis un otrs - ārzemnieks” (Nr.151/J9)

Papildjautājums	- dep.V.Buzajevs

Atbilde	- iekšlietu ministre L.Mūrniece

Papildjautājums	- dep. V.Buzajevs

Atbilde	- iekšlietu ministre L.Mūrniece


Latvijas Republikas iekšlietu ministres Lindas Mūrnieces atbilde uz Saeimas deputātu jautājumu „Par apvienības „Apsardze” likvidāciju un ar to saistītajiem budžeta zaudējumiem (Nr.157/J9)

Papildjautājums	- dep. J.Sokolovskis

Atbilde	- iekšlietu ministre L.Mūrniece

Papildjautājums	- dep. J.Sokolovskis

Atbilde	- iekšlietu ministre L.Mūrniece
Latvijas Republikas Ministru prezidenta Valda Dombrovska atbilde uz Saeimas deputātu jautājumu „Par 2008.gada 29.jūlija MK noteikumu Nr.612 realizācijas iespējām” (steidzams) (Nr.160/J9)

Atbild	- izglītības un zinātnes ministre Tatjana Koķe

Papildjautājums	- dep. V.Buzajevs

Atbilde	- izglītības un zinātnes ministre T. Koķe

Papildjautājums	- dep. V.Buzajevs

Atbilde	- izglītības un zinātnes ministre T. Koķe

Par darba kārtību


Par likumprojektu „Grozījumi Elektronisko dokumentu likumā” (Nr.1199/Lp9) (Dok. Nr.4174, 4174A)


Par likumprojektu „Grozījums likumā „Par kultūras pieminekļu aizsardzību”” (Nr.1200/Lp9) (Dok. Nr.4175, 4175A)


Par likumprojektu „Grozījumi likumā „Par īpašumu atdošanu reliģiskajām organizācijām”” (Nr.1201/Lp9) (Dok. Nr.4176, 4176A)


Par likumprojektu „Grozījumi Patentu likumā” (Nr.1202/Lp9) (Dok. Nr.4177, 4177A)


Par likumprojektu „Grozījumi Ķīmisko vielu un ķīmisko produktu likumā” (Nr.1203/Lp9) (Dok. Nr.4178, 4178A)


Par likumprojektu „Grozījums likumā „Par radiācijas drošību un kodoldrošību”” (Nr.1204/Lp9) (Dok. Nr.4179, 4179A)


Par likumprojektu „Grozījumi Bāriņtiesu likumā” (Nr.1205/Lp9) (Dok. Nr.4180, 4180A)


Par likumprojektu „Grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā” (Nr.1206/Lp9) (Dok. Nr.4181, 4181A)


Par likumprojektu „Grozījumi Militārā dienesta likumā” (Nr.1207/Lp9) (Dok. Nr.4182, 4182A)


Par likumprojektu „Grozījums likumā „Par pilsētas domes, rajona padomes, novada domes un pagasta padomes deputāta statusu”” (Nr.1208/Lp9) (Dok. Nr.4187, 4187A)


Par likumprojektu „Grozījumi likumā „Latvijas Nacionālo bruņoto spēku piedalīšanās starptautiskajās operācijās”” (Nr.1210/Lp9) (Noraidīts) (Dok. Nr.4197, 4197A)

Priekšlikumi	- dep. J.Pliners (par)
	- dep. J.Dobelis (pret)


Par likumprojektu „Grozījumi Eiropas Parlamenta vēlēšanu likumā” (Nr.1211/Lp9) (Noraidīts) (Dok. Nr.4202, 4202A)

Priekšlikums	- dep. J.Dobelis (par)


Par likumprojektu „Grozījumi likumā „Par valsts pensijām”” (Nr.1212/Lp9) (Noraidīts) (Dok. Nr.4208, 4208A)

Priekšlikumi	- dep. V.Buzajevs (par)
	- dep. P.Tabūns (pret)


Par likumprojektu „Grozījumi Darba aizsardzības likumā” (Nr.1213/Lp9) (Dok. Nr.4211, 4211A)


Par likumprojektu „Ģeotelpiskās informācijas likums” (Nr.1214/Lp9) (Dok. Nr.4212, 4212A)


Par likumprojektu „Grozījumi Civilprocesa likumā” (Nr.1218/Lp9) (Dok. Nr.4218, 4218A)


Par neapmaksāta atvaļinājuma piešķiršanu deputātam Aleksandram Mirskim no šā gada 18.maija līdz 22.maijam (Dok. Nr.4217)


Likumprojekts „Grozījumi Ministru kabineta iekārtas likumā” (Nr.1188/Lp9) (1.lasījums) (Noraidīts) (Dok. Nr.4232)


Alternatīvais likumprojekts „Grozījumi Ministru kabineta iekārtas likumā” (Nr.1222/Lp9) (1.lasījums) (Steidzams) (Dok. Nr.4232)

Ziņo	- dep. J.Lagzdiņš


Likumprojekts „Grozījumi Ķemeru nacionālā parka likumā” (Nr.1187/Lp9) (2.lasījums) (Steidzams) (Dok. Nr.4133)

Ziņo	- dep. A.Seile


Likumprojekts „Fizisku personu, kuras veic saimniecisko darbību, diskriminācijas aizlieguma likums” (Nr.1088/Lp9) (3.lasījums) (Dok. Nr.4188)

Ziņo	- dep. I.Circene


Likumprojekts „Grozījumi Prokuratūras likumā” (Nr.1114/Lp9) (3.lasījums) (Dok. Nr.4196)

Ziņo	- dep. J.Dalbiņš

Debates	- dep. M.Roze
	- dep. I.Čepāne
	- dep. J.Dobelis

Likumprojekts „Biometrijas datu apstrādes sistēmas likums” (Nr.1105/Lp9) (3.lasījums) (Dok. Nr.4198)

Ziņo	- dep. J.Dalbiņš


Likumprojekts „Grozījumi Patērētāju tiesību aizsardzības likumā” (Nr.1066/Lp9) (3.lasījums) (Dok. Nr.4204)

Ziņo	- dep. Dz.Zaķis


Likumprojekts „Grozījumi Bāriņtiesu likumā” (Nr.986/Lp9) (3.lasījums) (Dok. Nr.4205)

Ziņo	- dep. V.Muižniece


Likumprojekts „Grozījumi Civilstāvokļa aktu likumā” (Nr.1004/Lp9) (3.lasījums) (Dok. Nr.4206)

Ziņo	- dep. V.Muižniece


Likumprojekts „Grozījumi Krimināllikumā” (Nr.657/Lp9) (Iekļauti likumprojekti Nr.725/Lp9 un Nr.817/Lp9) (3.lasījums) (Dok. Nr.4207)

Ziņo	- dep. I.Valers

Debates	- dep. V.Buzajevs
	- dep. J.Dobelis


Likumprojekts „Grozījumi likumā „Par Ziemeļvidzemes biosfēras rezervātu”” (Nr.1150/Lp9) (3.lasījums) (Dok. Nr.4213)

Ziņo	- dep. M.Lasmanis
Likumprojekts „Grozījums Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja likumā” (Nr.1157/Lp9) (2.lasījums) (Dok. Nr.4190)

Ziņo	- dep. J.Dalbiņš


Likumprojekts „Grozījums Kredītiestāžu likumā” (Nr.1183/Lp9) (1.lasījums) (Dok. Nr.4111, 4191)

Ziņo	- dep. K.Leiškalns


Likumprojekts „Grozījums Tūrisma likumā” (Nr.1162/Lp9) (2.lasījums) (Dok. Nr.4195)

Ziņo	- dep. A.Rubiks


Likumprojekts „Par Rīgas Pedagoģijas un izglītības vadības akadēmijas Satversmi” (Nr.1142/Lp9) (2.lasījums) (Dok. Nr.4199)

Ziņo	- dep. J.Dukšinskis

Likumprojekts „Grozījumi likumā „Par nodokļiem un nodevām”” (Nr.1144/Lp9) (2.lasījums) (Dok. Nr.4201)

Ziņo	- dep. K.Leiškalns

Likumprojekts „Grozījumi Noguldījumu garantiju likumā” (Nr.1177/Lp9) (2.lasījums) (Dok. Nr.4203)

Ziņo	- dep. G.Bērziņš


Likumprojekts „Grozījumi Kriminālprocesa likumā” (Nr.1103/Lp9) (2.lasījums) (Dok. Nr.4210)

Ziņo	- dep. I.Valers

Likumprojekts „Grozījumi Likumā par budžetu un finanšu vadību” (Nr.1198/Lp9) (1.lasījums) (Noraidīts) (Dok. Nr.4233)


Alternatīvais likumprojekts „Grozījumi Likumā par budžetu un finanšu vadību” (Nr.1223/Lp9) (1.lasījums) (Steidzams) (Dok. Nr.4233)

Ziņo	- dep. G.Bērziņš

Debates	- dep. A.Bērziņš (LPP/LC)
	- dep. A.Šlesers
	- dep. K.Pētersone
	- dep. S.Kalniete
	- dep. A.K.Kariņš
	- dep. V.Muižniece
	- dep. A.Bērziņš (LPP/LC)
	- dep. A.Štokenbergs


Lēmuma projekts „Par priekšlikumu iesniegšanas termiņa pagarināšanu likumprojekta „Grozījumi Rēzeknes speciālās ekonomiskās zonas likumā” (Nr.1000/Lp9) 2.lasījumam līdz 2009.gada 8.jūnijam” (Nr.695/Lm9) (Dok. Nr.4222)


Likumprojekts „Grozījumi Civilās aizsardzības likumā” (Nr.1195/Lp9) (1.lasījums) (Dok. Nr.4235)

Ziņo	- dep. J.Dalbiņš


Likumprojekts „Grozījumi likumā „Par nodokļiem un nodevām”” (Nr.1062/Lp9) (3.lasījums) (Dok. Nr.4200)

Ziņo	- dep. K.Leiškalns


Par Saeimas deputātu jautājumu izglītības un zinātnes ministrei Tatjanai Koķei „Par juridiskajiem pakalpojumiem” (Nr.161/J9)


Par Saeimas deputātu jautājumu Ministru prezidentam Valdim Dombrovskim „Par Labklājības ministrijas nekompetenci” (Nr.162/J9)


Par Saeimas deputātu jautājumu ārlietu ministram Mārim Riekstiņam „Par Latvijas līgumsaistībām” (Nr.163/J9)


Par Saeimas deputātu jautājumu tieslietu ministram Marekam Segliņam „Par naturalizācijas gaitu” (Nr.164/J9


Par Saeimas deputātu jautājumu Ministru prezidentam Valdim Dombrovskim „Par 2008.gada 29.jūlija MK noteikumu Nr.612 realizācijas iespējām, kā arī par Latvijas Republikas Saeimas deputātu tiesību ierobežošanu, nesniedzot atbildi pēc būtības uz deputātu jautājumu Nr.160/J9” (Nr.165/J9)


Paziņojumi
	- dep. A.Bērziņš (ZZS)
	- dep. G.Blumbergs
	- dep. I.Circene
	- dep. O.Spurdziņš
	- dep. J.Dalbiņš
	- dep. G.Bērziņš

Reģistrācijas rezultāti
Nolasa	- Saeimas sekretāra biedrs A.Klementjevs