Sēdi vada Latvijas Republikas 9.Saeimas priekšsēdētājs
Gundars Daudze.

Sēdes vadītājs. Labrīt, godātie kolēģi! Lūdzu, ieņemiet vietas!

Sākam Saeimas 2009.gada 3.septembra sēdi.

Pirms sākam izskatīt apstiprināto šodienas sēdes darba kārtību, mums jālemj par iespējamiem grozījumiem tajā.

Saeimas Prezidijs ir saņēmis desmit Saeimas deputātu - Muižnieces, Lagzdiņa, Kučinska, Paula, Ģīļa, Ārberga, Brieža, Porieša, Zommeres un Eglīša - iesniegumu ar lūgumu iekļaut sadaļā „Amatpersonu ievēlēšana, apstiprināšana, iecelšana, atbrīvošana vai atlaišana no amata, uzticības vai neuzticības izteikšana” lēmuma projektu „Par Saeimas priekšsēdētāja biedres Vinetas Muižnieces atsaukšanu no amata”. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputāti neiebilst. Darba kārtība grozīta.

Saeimas Prezidijs ir saņēmis Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas iesniegumu ar lūgumu izslēgt no darba kārtības likumprojekta „Grozījumi Militārā dienesta likumā” izskatīšanu trešajā lasījumā. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputāti neiebilst. Darba kārtība grozīta.

Saeimas Prezidijs ir saņēmis piecu deputātu iesniegumu ar lūgumu izslēgt no darba kārtības 19.punktu - likumprojekta „Grozījums Tūrisma likumā” izskatīšanu pirmajā lasījumā. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputāti neiebilst. Darba kārtība grozīta.

Godātie kolēģi! Sākam izskatīt apstiprināto darba kārtību. Sākam tradicionāli ar Saeimas Prezidija ziņojumiem par iesniegtajiem likumprojektiem.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu „Grozījumi likumā „Par akcīzes nodokli”” nodot Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi? (No zāles: „Balsot!”) Deputāti prasa balsojumu. Lūdzu zvanu! Balsosim par Ministru kabineta iesniegtā likumprojekta „Grozījumi likumā „Par akcīzes nodokli”” nodošanu Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 54, pret - 5, atturas - 17. Likumprojekts komisijai nodots.

Lūdzu, ieslēdziet mikrofonu deputātam Armandam Krauklim.

V.A.Krauklis (Tautas partijas frakcija).

Es ļoti atvainojos, laikam nokavēju. Mēs vēlējāmies, lai arī mūsu komisijai nodotu šo likumprojektu. Var vēl?

Sēdes vadītājs. Es arī ļoti atvainojos, bet jūs patiešām nokavējāt.

Tātad likumprojekts ir nodots tikai Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai. Katrā ziņā Kārtības rullis ļauj komisijai lūgt arī jūsu komisijas atzinumu un viedokli par šo likumprojektu.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu „Grozījumi Komerclikuma spēkā stāšanās kārtības likumā” nodot Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputāti neiebilst.

Saeimas Prezidijs ierosina Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas iesniegto likumprojektu „Grozījumi Radio un televīzijas likumā” nodot Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputāti neiebilst.

Saeimas Prezidijs ierosina deputātu Plinera, Buzajeva, Buhvalova, Sokolovska un Mitrofanova iesniegto likumprojektu „Grozījumi Bezdarbnieku un darba meklētāju atbalsta likumā” nodot Sociālo un darba lietu komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Saskaņā ar Saeimas kārtības rulli viens deputāts var runāt „par”, viens - „pret” likumprojekta nodošanu komisijai. Vārds deputātam Jakovam Plineram. Viņš acīmredzot runās „par” likumprojekta nodošanu komisijai.

J.Pliners (PCTVL frakcija).

Cienījamais Prezidij! Godātie deputāti! Kādēļ mūsu likumprojekts, kas paredz nacionālo minoritāšu diskriminācijas samazināšanu darba tirgū, tika iesniegts tieši pašreiz? Šādi iemesli ir trīs.

Pirmkārt. Patlaban bezdarbs ir kļuvis par nacionālo katastrofu, un jebkāda veida diskriminācija, kas attiecas uz pieeju darba tirgum un uz iespēju atgriezties šajā tirgū, nav pieļaujama.

Otrkārt. Uz problēmām, kas saistītas ar antidiskriminācijas pasākumu trūkumu nacionālajā likumdošanā, jau norādīja Eiropas Komisija. Labklājības ministrija bija sagatavojusi attiecīgus priekšlikumus, kurus mēs daļēji pārņēmām arī piedāvātajā likumprojektā. Lai izvairītos no lielām starptautiskām nepatikšanām, labāk būtu paātrināt procesu un iesniegt šos priekšlikumus uzreiz Saeimā izskatīšanai.

Treškārt. Nodarbinātības valsts dienests beidzot tika publicējis datus par bezdarbnieku etnisko sastāvu. Šie dati tika publicēti, ieskaitot 2004.gadu, pēc tam šādas publikācijas tika pārtrauktas. Neskatoties uz to, no Latvijas sniegtajām atskaitēm starptautiskajām organizācijām izrietēja, ka valdībai ir šie dati. Pēc PCTVL frakcijas divkārtējiem jautājumiem Ministru prezidentam šādi dati atkal tika publicēti, un mēs tos apstrādājām. Sanāk, ka nelatviešu daļa bezdarbnieku vidū ir daudz augstāka par viņu daļu iedzīvotāju sastāvā. Konkrēti - aptuveni tā ir par 30 procentiem augstāka nekā latviešu vidū. Šī pārsniegšana novērojama arī visās riska grupās, kuras izdalījis Nodarbinātības valsts dienests. Nacionālo minoritāšu pārstāvju īpatsvars starp ilgstošiem bezdarbniekiem ir par 43 procentiem, pirmspensijas vecuma bezdarbnieku - par 95 procentiem, bet bijušo ieslodzīto - gandrīz trīs reizes lielāks nekā latviešu vidū. Šādas disproporcijas, ja tādas tiktu konstatētas civilizētā valstī, izsauktu nekavējošu reakciju un speciālus pasākumus, kas domāti to izskaušanai.

Mēs arī piedāvājam valdībai šos pasākumus izstrādāt un pirmām kārtām atteikties no privātās sfēras darbinieku valsts valodas masveida atestācijas, ko paredz Ministru kabineta noteikumi, kas aizvakar stājās spēkā.

Cits likumprojekta aspekts - tā ir krievu valodas ieviešana bezdarbnieku pārkvalifikācijas procesā. Tā pati statistika demonstrē, ka tikai 34 procentiem bezdarbnieku, kuriem būtu nepieciešams saņemt valsts valodas apliecības, pārkvalificēšanās nodarbības ir kaut vai daļēji efektīvas, bet vēl 54 procentiem krievu bezdarbnieku tās ir pilnībā neefektīvas. Tas attiecas uz visām izdalītajām riska grupām. Tostarp attiecībā uz bijušajiem ieslodzītajiem šie skaitļi sastāda attiecīgi 15 un 83 procentus. Valsts dod priekšroku tam, lai sūtītu šos cilvēkus aplaupīt garāmgājējus, nevis dod viņiem iespēju dzimtajā valodā apgūt sabiedrībai noderīgas nodarbes.

Oponentu pamatiebildums: „Bet kādēļ lietot tieši krievu valodu, nevis, piemēram, suahili valodu?” Ja tiektos pēc abstrakta taisnīguma, tad tā varētu būt arī suahili, bet, ja cenšamies efektīvi izmantot budžeta un Eiropas Savienības fondu līdzekļus, tad derētu ņemt vērā, ka 99 procenti šo bezdarbnieku ir spējīgi apgūt mācības tieši krievu valodā. (No zāles dep. J.Dobelis: „Laiks!”) Aicinu nobalsot…

Sēdes vadītājs. Plinera kungs, jūsu runas laiks ir beidzies!

J.Pliners. … par likumprojekta nodošanu komisijām.

Paldies.

Sēdes vadītājs. Paldies.

Vārds deputātam Jurim Dobelim. Viņš acīmredzot runās „pret” likumprojekta nodošanu komisijai.

J.Dobelis (TB/LNNK frakcija).

Cienītie kolēģi! Iesniegtais priekšlikums nav nekādas rūpes par bezdarbniekiem. Tas izskatās pēc vēlmes kacināt cilvēkus, cenšoties izraisīt etniska rakstura pretrunas. To ļoti labi raksturo šis dokuments, kas iesniegts it kā mazākumtautību organizāciju vārdā. Es te jums nolasīšu dažas tās mazākumtautību organizācijas: Latvijas Cilvēktiesību komiteja - līdzpriekšsēdētājs Kotovs, Krievu sabiedrība Latvijā - Favorska, Blokādi pārcietušo Ļeņingradas iedzīvotāju biedrība - kaut kāda Šnejevsone (nu, es atvainojos, nevaru lāgā salasīt), Rīgas Reģionālā krievu kopiena - Baranovs, „Deti vojni” - Noginova, Liepājas Krievu kopiena, Latvijas Krievu kopiena - prezidents Altuhovs. Kur te ir tās mazākumtautības? Interesantākais ir viens, ko uzrakstījusi „Rezistans Frances” (tikai ne sevišķi pareizā franču valodā), bet parakstījis Hmeļevskis, un pirmais burts ir tāds ļoti skaists krievu „X”. Kas pēc tā „X” nāk, nav lāgā saprotams. Lūk, otro burtu nevar kārtīgi salasīt.

Lūk, te ir tā lieta, ka kārtējo reizi izmanto cilvēku nelaimi, cilvēku nepatikšanas, lai izvirzītu priekšplānā etniska rakstura nesaskaņas. Aiz šīs mazākumtautību aizstāvju maskas slēpjas skaidri izteikts politikānisms. Tas bija arī labi dzirdams, nākot šodien uz Saeimas sēdi, nedaudz ieklausoties šo mītiņotāju runās. Tur skaidri tika pateikts - latviešu valoda neesot konkurētspējīga, gandrīz vai vispār to nav ko te īpaši respektēt. Šāda satura runas man ir jādzird tepat pie Saeimas! Neapšaubāmi, iesniedzēji, norūpējušies par savu politisko lejupkrišanu, kas ir acīm redzama, norūpējušies par konkurenci, kas valda attiecīgi šajā spārnā, mēģinās jebkuriem paņēmieniem izraisīt kaut kāda veida nesaskaņas. Jo jaukt mazākumtautības ar vienu tautību ir diezgan amizanti.

Arī iesniegtajā likumprojektā vietumis parādās it kā mazākumtautības, un vēl interesantāk, ka parādās it kā daži vārdi, kas runā par dzimto valodu - nevis par latviešu, bet par kaut kādu citu dzimto valodu. Interesanti, cik dzimtajās valodās tad būtu jātulko dokumenti un cik dzimtajās valodās būtu jāsniedz kaut kāda veida informācija?

Tā ka, godātie kolēģi, šāda veida mēģinājumi radīt kaut kādus nemierus, kaut kādas nesaskaņas ir katrā ziņā pilnībā jānoraida, un arī jebkuri citi mēģinājumi „ieslidināt” nesaskaņas, kas skar dažādas etniskās minoritātes, ir jānovērš, un aicinu šāda veida priekšlikumus neatbalstīt.

Sēdes vadītājs. Paldies.

Viens deputāts runājis „par”, viens - „pret” likumprojekta nodošanu komisijai.

Lūdzu zvanu! Balsosim par deputātu Plinera, Buzajeva, Buhvalova, Sokolovska un Mitrofanova iesniegtā likumprojekta „Grozījumi Bezdarbnieku un darba meklētāju atbalsta likumā” nodošanu Sociālo un darba lietu komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 21, pret - 55, atturas - 12. Likumprojekts komisijai nav nodots.

Godātie kolēģi, pirms turpinām izskatīt apstiprināto darba kārtību, mums jālemj vēl par iespējamu grozījumu šodienas sēdes darba kārtībā. Ir saņemts piecu deputātu - Zaķa, Daudzes, Muižnieces, Līdakas un Grīnblata - iesniegums ar lūgumu iekļaut šodienas sēdes darba kārtībā sadaļā „Prezidija ziņojumi par iesniegtajiem likumprojektiem” šo pašu piecu deputātu iesniegto likumprojektu „Grozījumi likumā „Par uzņēmumu ienākuma nodokli””.

Saskaņā ar Kārtības rulli vienam deputātam ir tiesības runāt „par”, vienam - „pret” grozījumiem darba kārtībā.

Vārds deputātei Ilmai Čepānei.

I.Čepāne (partijas „Pilsoniskā Savienība” frakcija).

Labdien, godātie deputāti! Es ļoti gribu, lai jūs sev pateiktu, pirms cik minūtēm jūs saņēmāt šo likumprojektu. Es to saņēmu pirms divām minūtēm. Un es gribu šodien aicināt jūs visupirms no juridiskās tehnikas viedokļa, bet pēc tam arī pēc būtības neiekļaut šo likumprojektu šodienas darba kārtībā.

Kāpēc? Pirmkārt, ja jūs paskatīsieties darba kārtībā, tad redzēsiet, ka, manuprāt, tas jau ir iekļauts 14.punktā …ka šis likumprojekts tiek izskatīts pirmajā lasījumā.

Otrkārt, es nesaprotu, kāpēc ir tāda steiga, jo, nedaudz pārzinot šo likumu „Par uzņēmumu ienākuma nodokli”, mēs varam redzēt, ka 2009.gada 16.jūnijā jūs paši jau esat pieņēmuši grozījumus šajā likumā.

Un, proti, kas tur ir paredzēts? Tur šajos grozījumos ir paredzēts, ka rezidenti un pastāvīgās pārstāvniecības ir tiesīgas samazināt apliekamo ienākumu par summu, kura ziedota budžeta iestādēm, kā arī Latvijas Republikā reģistrētām biedrībām, nodibinājumiem, reliģiskajām organizācijām vai iestādēm, kurām piešķirts sabiedriskā labuma organizācijas statuss saskaņā ar Sabiedriskā labuma organizāciju likumu. Apliekamā ienākuma samazinājums nedrīkst pārsniegt 20 procentus no apliekamā ienākuma.

Līdz šim tas nedrīkstēja pārsniegt 20 procentus no nodokļu kopējās summas. Kādu iemeslu dēļ likumprojekta iesniedzēji atkal atgriežas pie iepriekšējās kārtības?

Nākamais jautājums: vai šis jautājums ir saskaņots ar finanšu ministru, jo katrā ziņā tam ir būtiska ietekme uz valsts budžetu?

Kas šeit deg? Ja mēs paskatāmies tiesisko regulējumu šīm sabiedriskā labuma organizācijām, es varu teikt, ka šeit vienā maisā ir samestas kopā futbola bumbas ar ežiem. Ja mēs skatāmies, piemēram, tādas sabiedriskā labuma organizācijas… ja mēs runājam par kādām bērnu tiesību aizsardzības organizācijām, tad tās var salīdzināt ar mazu, mazu kaķīti, bet, piemēram, Latvijas Olimpiskā komiteja būtu apmēram zilonis... Taču jūs pasakāt, ka tie abi ir vienādi, jo abiem diviem ir četras kājas.

Es ļoti labi saprotu, kas jums šeit deg, bet tas ir jāizskata normālā kārtībā, kādu paredz Kārtības rullis. Šeit nekur nav jāskrien, īpaši ņemot vērā to, ka arī vakar, ja mēs katrā ziņā runājam par koalīcijas sadarbību, arī Sadarbības padomes sēdē šis jautājums no visu frakciju puses netika atbalstīts.

Paldies. Es ļoti lūdzu neatbalstīt šo nepārdomāto likumprojektu.

Paldies.

Sēdes vadītājs. Paldies.

Pirms es dodu vārdu deputātam Ventam Armandam Krauklim, es gan gribu aizrādīt Čepānes kundzei, ka Kārtības rullis netiek pārkāpts, ierosinot grozīt darba kārtību.

Vārds deputātam Ventam Armandam Krauklim. Viņš acīmredzot runās „par” likumprojekta nodošanu komisijai.

V.A.Krauklis (Tautas partijas frakcija).

Cienījamie kolēģi! Stipra personība spēj atzīt savas kļūdas, un ir pilnīgi skaidrs, ka tā bija kļūda - pirmām kārtām tādā steigā mainīt šo normu, bet otrām kārtām - tā rezultātā atstāt bez līdzekļiem labdarības organizācijas, sporta organizācijas, kultūras organizācijas, turklāt ar katru šo organizāciju ir saistīti daudzi cilvēki - gan veci cilvēki, gan bērni, gan sociāli aktīvi cilvēki. Un tāpēc nav ko kavēties…

Protams, komisijai ir iespēja arī šo te priekšlikumu iekļaut tajā likumprojektā, kas jau ir nodots pirmajam lasījumam. Tur nav nekādas pretrunas, tāpēc es aicinu nestiept garumā un atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Paldies.

Viens deputāts ir runājis „par”, viens - „pret” darba kārtības grozījumiem.

Lūdzu zvanu! Balsosim par to, lai tiktu grozīta šodienas sēdes darba kārtība un sadaļā „Prezidija ziņojumi par iesniegtajiem likumprojektiem” tiktu iekļauts Saeimas Prezidija ziņojums par deputātu Zaķa, Daudzes, Muižnieces, Līdakas un Grīnblata iesniegto likumprojektu „Grozījumi likumā „Par uzņēmumu ienākuma nodokli””! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 75, pret - 8, atturas - 6. Darba kārtība grozīta.

Turpinām izskatīt apstiprināto darba kārtību. Saeimas Prezidijs ierosina Sociālo un darba lietu komisijas iesniegto likumprojektu „Grozījumi likumā „Par valsts pensiju un valsts pabalstu izmaksu laika periodā no 2009.gada līdz 2012.gadam”” nodot Sociālo un darba lietu komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputāti neiebilst.

Saeimas Prezidijs ierosina deputātu Zaķa, Daudzes, Muižnieces, Līdakas un Grīnblata iesniegto likumprojektu „Grozījumi likumā „Par uzņēmumu ienākuma nodokli”” nodot Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi? (No zāles: „Balsot!”) Deputāti prasa balsojumu. Lūdzu zvanu! Balsosim par deputātu Zaķa, Daudzes, Muižnieces, Līdakas un Grīnblata iesniegtā likumprojekta „Grozījumi likumā „Par uzņēmumu ienākuma nodokli”” nodošanu Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 77, pret - 6, atturas - 7. Likumprojekts komisijai nodots.

Godātie kolēģi, turpinām ar nākamo apakšsadaļu pie Saeimas Prezidija ziņojumiem - „Par atvaļinājuma piešķiršanu”.

Deputāts Aigars Štokenbergs bija lūdzis Saeimas Prezidiju piešķirt viņam neapmaksātu atvaļinājumu šā gada 27.augustā. Šo atvaļinājumu Saeimas Prezidijs ir piešķīris. Šis jautājums nav balsojams, tam ir informatīva nozīme.

Saeimas Prezidijs ir saņēmis arī deputāta Mārtiņa Rozes iesniegumu ar lūgumu piešķirt viņam neapmaksātu atvaļinājumu laikā no 1.septembra līdz 7.septembrim. Arī šo atvaļinājumu Saeimas Prezidijs ir piešķīris, un arī par šo jautājumu mums nav jābalso. Vienkārši Saeimas Prezidijs informē par savu pieņemto lēmumu.

Pirms sākam izskatīt nākamo apstiprinātās darba kārtības punktu un nākamo sadaļu, mums jālemj vēl par diviem iespējamiem grozījumiem šodienas sēdes darba kārtībā.

Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisija lūdz iekļaut šodienas sēdes darba kārtībā izskatīšanai pirmajā lasījumā šīs pašas komisijas izstrādāto likumprojektu „Grozījumi Radio un televīzijas likumā” bez atkārtotas izskatīšanas atbildīgajā komisijā. Vai deputātiem ir iebildumi? (No zāles: „Balsot!”) Deputāti prasa balsojumu. Lūdzu zvanu! Balsosim par šo darba kārtības grozījumu - iekļaut šodienas sēdes darba kārtībā izskatīšanai pirmajā lasījumā Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas izstrādāto likumprojektu „Grozījumi Radio un televīzijas likumā” bez atkārtotas izskatīšanas atbildīgajā komisijā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 54, pret - 14, atturas - 18. Darba kārtība grozīta.

Saeimas Prezidijs ir saņēmis arī Sociālo un darba lietu komisijas iesniegumu ar lūgumu izdarīt šodienas sēdes darba kārtībā grozījumu - sadaļā „Likumprojektu izskatīšana” iekļaut likumprojektu „Grozījumi likumā „Par valsts pensiju un valsts pabalstu izmaksu laika periodā no 2009.gada līdz 2012.gadam””, kuru ir izstrādājusi Sociālo un darba lietu komisija, un to izskatīt šodienas sēdē pirmajā lasījumā bez atkārtotas izskatīšanas atbildīgajā komisijā. Vai deputātiem ir iebildumi? (No zāles: „Nē!”) Deputāti neiebilst. Darba kārtība grozīta.

Godātie kolēģi! Turpinām izskatīt apstiprināto darba kārtību un sākam izskatīt sadaļu „Amatpersonu ievēlēšana, apstiprināšana, iecelšana, atbrīvošana vai atlaišana no amata, uzticības vai neuzticības izteikšana”.

Lēmuma projekts „Par Saeimas priekšsēdētāja biedres Vinetas Muižnieces atsaukšanu no amata”. Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu „Par Saeimas priekšsēdētāja biedres Vinetas Muižnieces atsaukšanu no amata”! (No zāles dep. A.Bērziņš (LPP/LC): „Lai strādā! Lai strādā!”) Atgādinu, ka balsojums ir aizklāts. Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 67, pret - 17, atturas - 5. Lēmums pieņemts.

Vārds deputātei Vinetai Muižniecei. Viņa vēlas runāt par balsošanas motīviem.

V.Muižniece (Tautas partijas frakcija).

Godātie kolēģi! Liels paldies, ka jūs esat atbalstījuši manu vēlmi šobrīd pilnībā pildīt frakcijas vadītājas pienākumus. Tieši tāpēc es arī aizeju no darba Saeimas Prezidijā.

Man jāsaka paldies arī saviem Prezidija locekļiem… jā, maniem kolēģiem. Darbs šajā ziņā ir bijis ārkārtīgi konstruktīvs, un šis laiks, strādājot Prezidijā, arī ir bijis ļoti interesants. Un jūs ļoti labi saprotat, ka šobrīd es dodos pildīt frakcijas vadītāja pienākumus nevis tādēļ, ka tas būtu vieglāk, jaukāk vai labāk apmaksāts, bet tieši tādēļ, ka tas ir jauns, sarežģīts izaicinājums laikā, kādā mēs šobrīd dzīvojam, kad valstī situācija nav vienkārša un politiķiem ir jāmeklē labi risinājumi.

Esmu pārliecināta, ka arī nākamais kolēģis no mūsu partijas pienācīgi spēs pildīt Prezidija locekļa pienākumus un baudīs jūsu uzticību.

Paldies jums!

Sēdes vadītājs. Paldies. Un es vēlos gan savā, gan Saeimas Prezidija, gan mūsu visu vārdā pateikt paldies Vinetai Muižniecei par darbu Saeimas Prezidijā. (Aplausi.)

Godātie kolēģi! Saeimas Prezidijs ir saņēmis desmit deputātu iesniegumu ar lūgumu iekļaut šodienas sēdes darba kārtībā šajā pašā sadaļā „Amatpersonu ievēlēšana, apstiprināšana, iecelšana, atbrīvošana vai atlaišana no amata, uzticības vai neuzticības izteikšana” lēmuma projektu par Saeimas priekšsēdētāja biedra vēlēšanām. Un ir iesniegts lēmuma projekts „Par Saeimas deputātes Antas Rugātes ievēlēšanu par Saeimas priekšsēdētāja biedri”. Vai deputātiem ir iebildumi pret to, ka tiek grozīta darba kārtība? (No zāles: „Nav iebildumu! Nē!”) Deputāti neiebilst. Darba kārtība ir grozīta. Tas nozīmē, ka mums ir jāizdara šobrīd Saeimas priekšsēdētāja biedra vēlēšanas. Citas kandidatūras nav iesniegtas, tātad ir viena kandidatūra - deputāte Anta Rugāte.

Balsu skaitītāju vārdā deputāts Pēteris Tabūns, jo Saeimas kārtības rullis nosaka, ka šī balsošana ir aizklāta un notiek ar vēlēšanu zīmēm.

P.Tabūns (TB/LNNK frakcija).

Cienījamie kolēģi! Tā kā kandidāts ir tikai viens, balsošana nav sarežģīta. Jūs jau ļoti labi zināt šo kārtību, tāpēc sīkāk nestāstīšu. Balsu skaitītājiem lūdzu ierasties Balsošanas zālē, kur ķersimies pie darba.

Sēdes vadītājs. Paldies.

Es deputātus aicinu ieklausīties zāles signālos, jo ar zvanu deputāti tiks aicināti balsot.

Bet, pirms mēs ejam balsot… Godātie kolēģi! Šodien, tieši šodien, dzimšanas diena ir mūsu kolēģei Dagnijai Staķei. Mēs sveicam Dagniju Staķi mūsu visu vārdā! (Aplausi.)

P.Tabūns (TB/LNNK frakcija).

Kolēģi, vai visi, kas vēlējušies, ir nobalsojuši, lūdzu?

Sēdi vada Latvijas Republikas 9.Saeimas priekšsēdētājs

Gundars Daudze.

Sēdes vadītājs. Godātie kolēģi, lūdzu, ieņemiet vietas.

Es vēlreiz aicinu visus ieņemt vietas. Turpināsim Saeimas sēdi.

Balsu skaitītāju vārdā - deputāts Pēteris Tabūns.

P.Tabūns (TB/LNNK frakcija).

Cienījamie kolēģi! Iepazīstinu ar Saeimas balsu skaitītāju sēdes protokolu Nr.26, par balsošanas rezultātiem, ievēlot Latvijas Republikas 9.Saeimas priekšsēdētāja biedru 2009.gada 3.septembrī, Rīgā, Saeimas namā, vēlēšanu zīme Nr.23.

Kopumā izgatavotas 120 vēlēšanu zīmes.

Deputātiem izsniegtas 92 vēlēšanu zīmes.

Sabojātas un nomainītas - nav.

Dzēstas atlikušās 28 vēlēšanu zīmes. No vēlēšanu kastes izņemtas 92 vēlēšanu zīmes.

Par derīgām atzītas 88 vēlēšanu zīmes.

Par nederīgām atzītas 4 vēlēšanu zīmes.

Par kandidātu nodotās balsis.

Tātad par kandidāti Antu Rugāti „par” nodotas 25 balsis, „pret” - 63 balsis.

Līdz ar to par to pašu kandidātu jābalso vēlreiz. Jāizgatavo jaunas vēlēšanu zīmes. Balsosim vēlreiz.

Sēdes vadītājs. Paldies.

Paldies deputātam Tabūnam. Tiešām Saeimas kārtības rullis paredz atkārtotu balsojumu par šo pašu kandidātu. Ja kandidāts netiek ievēlēts, tad tiek izsludinātas jaunas vēlēšanas.

Klausieties atkal signālu, kas vēstīs par balsošanas sākumu.

P.Tabūns (TB/LNNK frakcija).

Kolēģi, vai visi, kas vēlējušies nobalsot, ir nobalsojuši, lūdzu?

Sēdi vada Latvijas Republikas 9.Saeimas priekšsēdētājs

Gundars Daudze.

Sēdes vadītājs. Godātie kolēģi! Lūdzu, ieņemiet vietas!

Balsu skaitītāju vārdā - deputāts Pēteris Tabūns.

P.Tabūns (TB/LNNK frakcija).

Cienījamie kolēģi! Iepazīstinu ar Saeimas balsu skaitītāju sēdes protokolu Nr.27 - par balsošanas rezultātiem, ievēlot Latvijas Republikas 9.Saeimas priekšsēdētāja biedru.

2009.gada 3.septembrī Rīgā, Saeimas namā, vēlēšanu zīme Nr.24.

Kopumā izgatavotas 120 vēlēšanu zīmes.

Deputātiem izsniegtas 88 vēlēšanu zīmes.

Sabojātas un nomainītas - nav.

Dzēstas atlikušās 32 vēlēšanu zīmes.

No vēlēšanu kastes izņemtas 88 vēlēšanu zīmes.

Par derīgām atzītas 88 vēlēšanu zīmes.

Par nederīgām atzītas - nav.

Par kandidāti Antu Rugāti nodotās balsis: par - 20, pret - 68.

Saskaņā ar Saeimas kārtības ruļļa 26.pantu Latvijas Republikas 9.Saeimas priekšsēdētāja biedrs nav ievēlēts.

Sēdes vadītājs. Paldies deputātam Tabūnam.

Līdz ar to jautājums par Saeimas priekšsēdētāja biedra vēlēšanām ir šajā reizē uzskatāms par izskatītu un saskaņā ar Saeimas kārtības rulli ir izvirzāmi jauni kandidāti; iespējams virzīt arī iepriekšējo kandidātu. Jautājums tātad ir kā atsevišķs darba kārtības punkts acīmredzot jāskata vai nu šajā, vai kādā no turpmākajām Saeimas sēdēm.

Godātie kolēģi! Tā kā mēs esam bijuši faktiski pārtraukumā, gaidot vēlēšanu rezultātus, desmit deputāti ir pauduši savu viedokli, ka varbūt ir iespējams turpināt Saeimas sēdi bez pārtraukuma, līdz mēs būsim izskatījuši visus darba kārtības jautājumus. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputāti neiebilst. Sēde tiek turpināta bez pārtraukuma.

Pirms turpinām skatīt apstiprināto šodienas sēdes darba kārtību, mums ir jālemj par iespējamiem grozījumiem tajā. Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija lūdz izslēgt no tās 23.punktu - lēmuma projektu „Par atbildīgās komisijas maiņu likumprojektam „Grozījumi likumā „Par pašvaldību finansu izlīdzināšanu”””. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputāti neiebilst. Darba kārtība grozīta.

Godātie kolēģi! Sākam skatīt sadaļu „Likumprojektu izskatīšana”. Likumprojekts „Grozījumi Sēklu aprites likumā”. Likumprojekts atzīts par steidzamu. Likumprojektu skatām otrajā lasījumā.

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā - deputāts Madars Lasmanis.

M.Lasmanis (frakcija „Jaunais laiks”).

Godātie kolēģi! Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija ir izskatījusi un sagatavojusi otrajam, galīgajam, lasījumam likumprojektu „Grozījumi Sēklu aprites likumā”.

Esam saņēmuši septiņpadsmit priekšlikumus.

1.priekšlikums - Zemkopības ministrijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

M.Lasmanis. 2. - Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts daļēji un iekļauts 3. - atbildīgās komisijas priekšlikumā -, kurš ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

M.Lasmanis. 4. - Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

M.Lasmanis. 5. - Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

M.Lasmanis. 6. - Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

M.Lasmanis. 7. - Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

M.Lasmanis. 8. - Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

M.Lasmanis. 9. - Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

M.Lasmanis. 10. - Zemkopības ministrijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

M.Lasmanis. 11. - Zemkopības ministrijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

M.Lasmanis. 12. - Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

M.Lasmanis. 13. - Zemkopības ministrijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

M.Lasmanis. 14. - Zemkopības ministrijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

M.Lasmanis. 15. - Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

M.Lasmanis. 16. - Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

M.Lasmanis. 17. - Zemkopības ministrijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

M.Lasmanis. Tie ir visi priekšlikumi. Lūdzam atbalstīt likumprojektu otrajā, galīgajā, lasījumā.

Sēdes vadītājs. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījumi Sēklu aprites likumā” pieņemšanu otrajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 87, pret - nav, atturas - 1. Likums pieņemts.

Likumprojekts „Grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā”, trešais lasījums.

Juridiskās komisijas vārdā - deputāts Dzintars Rasnačs.

Dz.Rasnačs (TB/LNNK frakcija).

Labdien, godātie kolēģi! Skatīsim dokumentu Nr.4699. Trešais lasījums Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa grozījumiem. Ir saņemti septiņi priekšlikumi.

1.priekšlikumu iesniegusi Juridiskā komisija. Tas ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

Dz.Rasnačs. 2.priekšlikumu iesniedzis tieslietu ministrs Mareks Segliņš. Tas ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

Dz.Rasnačs. 3.priekšlikumu ir formulējusi Juridiskā komisija. Tas ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

Dz.Rasnačs. Arī 4. - Juridiskās komisijas priekšlikums - ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

Dz.Rasnačs. Arī 5. - Juridiskās komisijas priekšlikums - ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

Dz.Rasnačs. 6.priekšlikumu ir formulējusi Juridiskā komisija. Tas ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

Dz.Rasnačs. 7.priekšlikumu ir iesniegusi iekšlietu ministre Linda Mūrniece. Arī šis priekšlikums ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

Dz.Rasnačs. Līdz ar to komisijas vārdā aicinu balsot par šā likumprojekta pieņemšanu trešajā, galīgajā, lasījumā.

Sēdes vadītājs. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā” pieņemšanu trešajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 85, pret un atturas - nav. Likums pieņemts.

Likumprojekts „Grozījumi Tautas skaitīšanas likumā”, trešais lasījums.

Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas vārdā - deputāte Sarmīte Ķikuste.

S.Ķikuste (frakcija „Jaunais laiks”).

Cienījamie kolēģi! Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija savā sēdē izskatīja minēto likumprojektu. Trešajam, galīgajam, lasījumam priekšlikumi nav iesniegti, tāpēc lūdzu kolēģus atbalstīt minēto likumprojektu trešajā, galīgajā, lasījumā.

Sēdes vadītājs. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījumi Tautas skaitīšanas likumā” pieņemšanu trešajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 84, pret - nav, atturas - 1. Likums pieņemts.

Likumprojekts „Grozījums likumā „Par pilsētas domes, rajona padomes, novada domes un pagasta padomes deputāta statusu””, otrais lasījums.

Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas vārdā - deputāts Oskars Spurdziņš.

O.Spurdziņš (Tautas partijas frakcija).

Cienījamie kolēģi! Strādāsim ar dokumentu Nr.4685. Komisija izskatīja šos grozījumus likumā otrajā lasījumā un izveidoja trīs komisijas priekšlikumus.

1. - Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšlikums. Tas ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

O.Spurdziņš. Arī 2. - šīs pašas komisijas priekšlikums - guva atbalstu.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

O.Spurdziņš. Arī 3. - Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšlikums - tika atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

O.Spurdziņš. Līdz ar to lūdzu jūs atbalstīt likumprojektu otrajā lasījumā.

Sēdes vadītājs. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu „Grozījums likumā „Par pilsētas domes, rajona padomes, novada domes un pagasta padomes deputāta statusu”” otrajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 84, pret un atturas - nav. Likumprojekts otrajā lasījumā pieņemts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu trešajam lasījumam.

O.Spurdziņš. Lūdzu noteikt par priekšlikumu iesniegšanas termiņu trešajam lasījumam šā gada 10.septembri.

Sēdes vadītājs. 10.septembris. Deputāti neiebilst.

O.Spurdziņš. Paldies.

Sēdes vadītājs. Paldies.

Nākamais darba kārtības punkts - likumprojekts „Grozījumi likumā „Par tabakas izstrādājumu realizācijas, reklāmas un lietošanas ierobežošanu””, pirmais lasījums.

Sociālo un darba lietu komisijas vārdā - deputāte Inta Feldmane.

I.Feldmane (LPP/LC frakcija).

Godātie kolēģi! Sociālo un darba lietu komisija izskatīja un konceptuāli atbalstīja pirmajā lasījumā likumprojektu „Grozījumi likumā „Par tabakas izstrādājumu realizācijas, reklāmas un lietošanas ierobežošanu””. Lūdzu Saeimu atbalstīt to pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītājs. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu „Grozījumi likumā „Par tabakas izstrādājumu realizācijas, reklāmas un lietošanas ierobežošanu”” pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 82, pret - nav, atturas - 1. Likumprojekts pirmajā lasījumā pieņemts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam.

I.Feldmane. 10.oktobris.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

Likumprojekts „Grozījumi likumā „Par uzņēmumu ienākuma nodokli””, pirmais lasījums.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā - deputāts Guntis Bērziņš.

G.Bērziņš (frakcija „Jaunais laiks”).

Cienītie kolēģi! Pievērsīsimies likumprojektam Nr.1402/Lp9. Šis likumprojekts skar divus jautājumus. Pirmkārt, lai izvairītos no Eiropas Komisijas ierosinātas pārkāpumu procedūras, tas paredz vienādot nodokļu režīmu attiecībā uz izmaksātajiem procentiem rezidentiem un nerezidentiem. Pašlaik apliekamo ienākumu palielina par procenta apmēru, ja maksātājs ir nerezidents, bet nepalielina, ja maksātājs ir rezidents. Likumprojekts paredz šo procedūru vienādot.

Otrs jautājums, kas tiek skarts. Esošā likumdošana neparedz iespēju atzīt par saimnieciskās darbības izdevumiem tos ieguldījumus, kas veikti publiskās partnerības pamatlīdzekļos, ja nav noslēgts attiecīgs līgums. Likumprojekts labo šo situāciju.

Komisija likumprojektu ir izskatījusi un atbalstījusi virzīšanai uz Saeimu un izskatīšanai pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītājs. Paldies.

Sākam debates. Vārds debatēs deputātam Vladimiram Buzajevam.

V.Buzajevs (PCTVL frakcija).

Cienījamais Prezidij! Godātie kolēģi! Diemžēl ziņotājs nav paskaidrojis, kādā veidā komisija gribētu izlīdzināt rezidentu un nerezidentu tiesības. Šā likuma, vismaz tā pirmās daļas, būtība ir diskriminācijas novēršana saskaņā ar kārtējo Eiropas Komisijas brīdinājumu. Diemžēl diskriminācijas novēršana ir drusciņ savādākā veidā - atņemt mūsu vietējam uzņēmējam tos atvieglojumus, kurus viņi šobrīd bauda. Diemžēl šī diskriminācijas novēršanas iespēja nav pirmā. Tikai pirms nedēļas mēs skatījām grozījumus likumā „Par valsts pensijām”, un tur arī saskaņā ar Eiropas Komisijas brīdinājumu paredzēts novērst diskrimināciju attiecībā pret pensijas piemaksām. Ārvalstu… Latvijas iedzīvotāji, kas dzīvo ārvalstīs, nesaņem piemaksas vispār, un Ministru kabineta lēmums atcelt visas piemaksas no 2012.gada 1.janvāra šajā likumā ir vēl viena diskriminācijas novēršana tādā pašā perversā veidā - atņemt arī pilsoņiem tiesības uz darba stāžu, kas ir uzkrāts ārpus Latvijas PSRS laikā.

PCTVL uzskata: jābeidz iesniegt tādus diskriminācijas novēršanas priekšlikumus.

Mēs šo likumprojektu neatbalstīsim. Aicinām arī visus, kas rūpējas par mūsu uzņēmējdarbības, par mūsu vietējās uzņēmējdarbības attīstību, šo likumprojektu neatbalstīt. Un es gribu tikai piebilst: ja saglabā kāda slāņa diskrimināciju, tad agrāk vai vēlāk tādas pašas tiesības tiks atņemtas vairākumam, kas šobrīd šādu diskrimināciju atbalsta.

Paldies.

Aicinu balsot „pret”.

Sēdes vadītājs. Paldies. Debates beidzam.

Vai komisijas vārdā deputātam Bērziņam ir kas piebilstams? Nav nekas piebilstams.

Tādā gadījumā lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu „Grozījumi likumā „Par uzņēmumu ienākuma nodokli”” pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 77, pret - 5, atturas - nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā pieņemts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam.

G.Bērziņš. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš otrajam lasījumam - 9.septembris.

Sēdes vadītājs. 9.septembris. Deputāti neiebilst.

Nākamais darba kārtības punkts - likumprojekts „Grozījumi likumā „Par nodokļiem un nodevām””, pirmais lasījums.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā - deputāts Guntis Bērziņš.

G.Bērziņš (frakcija „Jaunais laiks”).

Cienītie deputāti! Pievērsīsimies dokumentam Nr.1390. Likumprojekta mērķis ir valsts pārvaldes iestādēs, šajā gadījumā Pārtikas un veterinārajā dienestā, sniegto maksas pakalpojumu pārveidošana par valsts nodevām, ja šie maksas pakalpojumi atbilst attiecīgajiem nodevu kritērijiem.

Likumprojekts arī paredz samazināt administratīvo slogu uzņēmējiem attiecībā uz atļauju saņemšanu transportlīdzekļiem, ar kuriem pārvadā pārtiku.

Komisija likumprojektu ir izskatījusi un atbalstījusi tā virzīšanu uz Saeimu pirmajam lasījumam.

Sēdes vadītājs. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu „Grozījumi likumā „Par nodokļiem un nodevām”” pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 78, pret - nav, atturas - 1. Likumprojekts pirmajā lasījumā pieņemts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam.

G.Bērziņš. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš otrajam lasījumam - 15.septembris.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

Likumprojekts „Grozījums likumā „Par Latvijas Banku””, pirmais lasījums.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā - deputāts Guntis Bērziņš.

G.Bērziņš (frakcija „Jaunais laiks”).

Cienītie deputāti! Runa ir par likumprojektu Nr.1387/Lp9. Šis ir ļoti vienkāršs likumprojekts, kas paredz palielināt Latvijas Bankas maksājumus par kapitāla izmantošanu no 15 procentiem uz 50 procentiem. Tādējādi Latvijas Banka valsts pamatbudžetā ieskaitītu 65 procentus no gada peļņas - 15 procentu lielu uzņēmuma ienākuma nodokli un 50 procentus - par kapitāla izmantošanu.

Tāpat kā iepriekšējos komisija arī šo likumprojektu ir izskatījusi un atbalstījusi tā virzīšanu uz Saeimu pirmajam lasījumam.

Sēdes vadītājs. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu „Grozījums likumā „Par Latvijas Banku”” pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 83, pret un atturas - nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā pieņemts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam.

G.Bērziņš. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš - 9.septembris.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

G.Bērziņš. Paldies.

Sēdes vadītājs. Nākamais darba kārtības punkts - likumprojekts „Grozījums Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā”, ar reģistrācijas numuru 1190/Lp9, otrais lasījums.

Juridiskās komisijas vārdā - deputāts Dzintars Rasnačs.

Dz.Rasnačs (TB/LNNK frakcija).

Godātie kolēģi! Izskatīsim dokumentu Nr.4698. Juridiskajā komisijā nav uz likumprojekta otro lasījumu saņemts neviens priekšlikums. Aicinām pieņemt likumprojektu otrajā lasījumā.

Sēdes vadītājs. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu „Grozījums Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā” otrajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 84, pret un atturas - nav. Likumprojekts otrajā lasījumā pieņemts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu trešajam lasījumam.

Dz.Rasnačs. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš ir šā gada 8.septembris.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

Nākamais darba kārtības punkts - likumprojekts „Grozījumi Atkritumu apsaimniekošanas likumā”, pirmais lasījums.

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā - deputāte Anna Seile.

A.Seile (partijas „Pilsoniskā Savienība” frakcija).

Godātie deputāti! Dokuments Nr.4637. Komisija ierosina noteikt šim likumprojektam steidzamību, lai tiktu novērsti Eiropas Komisijas 2009.gada 29.janvāra vēstulē minētie direktīvu pārkāpumi. Lūdzu atbalstīt steidzamību.

Sēdes vadītājs. Paldies.

Saskaņā ar Saeimas kārtības rulli vispirms mums jābalso par steidzamības piešķiršanu likumprojektam. Lūdzu zvanu! Balsosim par steidzamības piešķiršanu likumprojektam „Grozījumi Atkritumu apsaimniekošanas likumā”! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 81, pret - nav, atturas - 3. Likumprojekts atzīts par steidzamu.

A.Seile. Likumprojekts noteic, ka par atkritumu apsaimniekošanu atbildīgas ir arī tās personas, kuras savas saimnieciskās darbības ietvaros ieved no citām valstīm vai arī izved uz citām valstīm elektriskās un elektroniskās iekārtas, un viņām ir jāievēro šajā likumā noteiktās prasības. Komisija atbalstīja likumprojektu pirmajā lasījumā. Lūdzu jūs to atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu „Grozījumi Atkritumu apsaimniekošanas likumā” pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 84, pret un atturas - nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā pieņemts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam, kā arī laiku, kad otrajā, galīgajā, lasījumā likumprojekts tiks izskatīts Saeimas sēdē.

A.Seile. Komisija iesaka priekšlikumus iesniegt līdz 8.septembrim un likumprojektu izskatīt 17.septembrī Saeimas sēdē.

Sēdes vadītājs. Deputātiem nav iebildumu. Tātad priekšlikumu iesniegšanas termiņš - 8.septembris. Izskatīšana galīgajā lasījumā - 17.septembrī.

Paldies.

Likumprojekts „Grozījumi Valsts materiālo rezervju likumā”, pirmais lasījums.

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā - deputāts Artūrs Rubiks.

A.Rubiks (frakcija „Saskaņas Centrs”).

Godātie kolēģi! Strādāsim ar dokumentu Nr.4702. Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija šā gada 27.augustā savā sēdē izskatīja likumprojektu „Grozījumi Valsts materiālo rezervju likumā” un atbalstīja to. Lūdzu atbalstīt likumprojektu pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītājs. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu „Grozījumi Valsts materiālo rezervju likumā” pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 77, pret un atturas - nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā pieņemts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam.

A.Rubiks. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš - šā gada 14.septembris.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

Paldies.

A.Rubiks. Paldies.

Sēdes vadītājs. Likumprojekts „Grozījumi Elektronisko dokumentu likumā”, otrais lasījums.

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā - deputāts Māris Ārbergs.

M.Ārbergs (Tautas partijas frakcija).

Godātais Prezidij! Godātie kolēģi! Strādāsim ar dokumentu Nr.4705 - „Grozījumi Elektronisko dokumentu likumā”. Komisija uz otro lasījumu nav saņēmusi nevienu priekšlikumu. Lūdzu jūs atbalstīt likumprojektu otrajā lasījumā.

Sēdes vadītājs. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu „Grozījumi Elektronisko dokumentu likumā” otrajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 81, pret un atturas - nav. Likumprojekts otrajā lasījumā pieņemts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu trešajam lasījumam.

M.Ārbergs. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš - šā gada 8.septembris.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

Likumprojekts „Grozījums Eiropas kooperatīvo sabiedrību likumā”, otrais lasījums.

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā - deputāts Artūrs Rubiks.

A.Rubiks (frakcija „Saskaņas Centrs”).

Godātie kolēģi! Strādāsim ar dokumentu Nr.4706. Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija ir saņēmusi trīs priekšlikumus likumprojektam „Grozījums Eiropas kooperatīvo sabiedrību likumā”.

1. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

A.Rubiks. 2. - Juridiskā biroja priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

A.Rubiks. 3. - Juridiskā biroja priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

A.Rubiks. Lūdzu atbalstīt minēto likumprojektu otrajā lasījumā.

Sēdes vadītājs. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu „Grozījums Eiropas kooperatīvo sabiedrību likumā” otrajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 83, pret un atturas - nav. Likumprojekts otrajā lasījumā pieņemts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu trešajam lasījumam.

A.Rubiks. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš - šā gada 10.septembris.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

A.Rubiks. Paldies.

Sēdes vadītājs. Nākamais darba kārtības punkts - lēmuma projekts „Par priekšlikumu iesniegšanas termiņa pagarināšanu likumprojekta „Latvijas valsts karoga likums” (Nr.1226/Lp9) otrajam lasījumam līdz 2009.gada 1.oktobrim”. Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu „Par priekšlikumu iesniegšanas termiņa pagarināšanu likumprojekta „Latvijas valsts karoga likums” (Nr.1226/Lp9) otrajam lasījumam līdz 2009.gada 1.oktobrim”! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 83, pret un atturas - nav. Lēmums pieņemts.

Nākamais darba kārtības punkts - likumprojekts „Grozījumi Radio un televīzijas likumā”, pirmais lasījums.

Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas vārdā - deputāte Ingrīda Circene.

I.Circene (frakcija „Jaunais laiks”).

Cienījamie kolēģi! Pašreizējais Radio un televīzijas likums nosaka, ka Nacionālā radio un televīzijas padome piešķir apraides tiesības un ka tās nav nododamas citai personai. Sakarā ar to, ka ir samazināts finansējums, gan Nacionālā radio un televīzijas padome, gan Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisija izskatīja iespēju par to, ka varētu nodot šīs apraides tiesības arī trešajai personai, un tāpēc ir nepieciešams veikt grozījumus likumdošanā.

Saistībā ar Publiskās un privātās partnerības likumu šis likumprojekts paredz uz laiku nodot koncesijā apraides tiesības trešajai personai, un sakarā ar to, ka tas ir saistīts ar nākamā, 2010., gada budžetu, Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisija lūdz piešķirt šim likumprojektam steidzamību.

Sēdes vadītājs. Saskaņā ar Kārtības rulli mums vispirms ir jābalso par steidzamību… Jautājums deputātam Oskaram Kastēnam: vai jūs vēlaties runāt par steidzamību vai par likumprojektu pirmajā lasījumā? Par likumprojektu pirmajā lasījumā.

Tātad lūdzu zvanu! Balsosim par steidzamības piešķiršanu likumprojektam „Grozījumi Radio un televīzijas likumā”! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 59, pret - 22, atturas - 5. Likumprojekts atzīts par steidzamu.

I.Circene. Paldies. Komisija lūdz atbalstīt likumprojektu arī pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītājs. Sākam debates.

Vārds debatēs deputātam Oskaram Kastēnam.

O.Kastēns (LPP/LC frakcija).

Cienījamie deputāti un deputātes! Es gribu pateikt šodien dažas tēzes par šo jauno likumprojektu - par grozījumiem Radio un televīzijas likumā.

Tātad faktiski likumprojekts paredz papildināt 15.panta piekto daļu ar jaunu nosacījumu, ka apraides atļaujas piešķirtās tiesības nav nododamas citai personai, izņemot gadījumus, kuros Nacionālā radio un televīzijas padome nolemj nodot sabiedriskajai raidorganizācijai piešķirto apraides atļauju citai personai saskaņā ar Publiskās un privātās partnerības likumu.

Likumprojekta anotācijā ir norādīta tā būtība - auditorkompānijas „Ernst&Joung” izstrādātais priekšlikums Latvijas Radio 2.programmu nodot koncesijā. Diemžēl piedāvātā likumprojekta tekstā mēs nevaram atrast vārdu „koncesija”.

Turklāt gribu arī norādīt, ka Publiskās un privātās partnerības likums tika pieņemts šā gada jūnijā un stāsies spēkā 1.oktobrī. Tātad tas vēl nemaz īsti nav stājies spēkā.

Jaunais likums paredz vairākas tā dēvētās PPP sadarbības formas. Tās ir līgumiskā, publiskā un privātā partnerība, kā arī institucionālā, publiskā un privātā partnerība, izveidojot kopsabiedrību. Un šobrīd var tikai minēt, kādā veidā izpaudīsies Latvijas Radio 2.programmas nodošana citai personai.

Godīgi sakot, mani arī nepārliecināja tie argumenti, kas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijā izskanēja par šo nodošanu koncesijā. Man radās iespaids, ka Latvijas Radio vadība nav… viņiem pašiem nav skaidrs, kādā veidā tiks šī koncesija īstenota. Man ļoti lielu izbrīnu raisīja arī Latvijas Radio vadības apgalvojums, ka, tā kā Eiropā šāda koncesija nekad nav īstenota, tas notiek pirmo reizi, ka sabiedrisks radio vai sabiedriskā televīzija nodod koncesijā savu kanālu, kurš ir pats populārākais. Es gribu atgādināt: tā kā tas notiek pirmo reizi, šim eksperimentam ir jābūt sekmīgam. Man gan liekas, ka, ja kaut ko dara pirmo reizi, tad ir jāatceras tie vārdi, ka septiņas reizes ir jānomēra un tikai vienu reizi nogriež. Šobrīd man liekas, ka mēs septiņas reizes griežam, pirms tam nevienu reizi kārtīgi nenomērījuši. Turklāt, ja paskatāmies arī Publisko iepirkumu likuma 2.pielikuma 27.punktu, mēs redzam, ka šis likums regulē citus pakalpojumus, izņemot līgumus par programmas materiāla veidošanu vai pārveidošanu, ja tas paredzēts apraidei, ko veiks raidorganizācija. Respektīvi, ja mēs negrozīsim Publisko iepirkumu likumu, 2.pielikumu, tad faktiski bez šā likuma grozījuma mēs nevaram nodot koncesijā Latvijas Radio 2.programmu. Protams, mēs saprotam, ka Latvijas Radio situācija nav labvēlīga. Un tiešām - ja līdz gada beigām netiks pieņemti nopietni mēri jeb pasākumi, tad šī finansiālā situācija tiešām apdraud Latvijas Radio normālu eksistenci.

Taču es gribu šajā gadījumā aicināt kārtīgi apsvērt procedūru, lai mēs ar šo nepārdomāto koncesiju neizdarītu lielāku ļaunumu nekā labumu.

Paldies.

Sēdes vadītājs. Paldies.

Vārds debatēs deputātei Inai Druvietei.

I.Druviete (partijas „Pilsoniskā Savienība” frakcija).

Godājamie deputāti un deputātes! Pamats diskusijām ir. Mēs visi zinām, kādā finansiālā situācijā pašreiz atrodas sabiedriskās raidorganizācijas, un mēs arī esam vienisprātis, ka mums ir jāmeklē jebkura iespēja nodrošināt šo sabiedrisko apraidi.

Mūsu priekšā esošais likumprojekts, kā jūs zināt, iespējams, bauda savas dzīves pēdējo gadu, un es ceru, ka pēc iespējas ātrāk jaunais Elektronisko mediju likums, vispusīgi apspriests, nonāks mūsu priekšā balsošanai un šīs lietas sakārtos, bet pašlaik tiek piedāvāti grozījumi jau esošajā likumā vienas konkrētas raidorganizācijas, vienas konkrētas problēmas risināšanai.

Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas sēdē es izteicu savu un mūsu frakcijas kolēģu pārliecību, ka, iespējams, likuma atvēršana nemaz nav nepieciešama; ka šīs konkrētās raidorganizācijas, Latvijas Radio 2.programmas problēmas mēs varētu risināt arī Ministru kabinetā. It kā tika pierādīts, ka tas nav iespējams. Joprojām meklēsim pretargumentus, lai vērstos pret šā likuma atvēršanu vispār.

Bet, ja nu reiz tā ir noticis, es tomēr diskusijai gribu piedāvāt dažus punktus, par kuriem mums noteikti ir jādomā.

Piekrītu tam, ko teica Kastēna kungs, - nav septiņreiz nomērīts! Turklāt nav meklētas visas iespējas, pirms mēs atraujam maisam galu vaļā.

Pievērsiet uzmanību arī tam, ka tomēr pastāv abstrakcijas līmeņa nesakritība starp likumprojektu un tā anotāciju. Likumprojekts ir ļoti vispārīgs - tajā runāts par sabiedrisko raidorganizāciju apraides atļauju nodošanu citai personai vispār, bet anotācijā mēs ļoti skaidri redzam, ka runāts ir tikai par Latvijas Radio 2. Un tik tiešām šis eksperiments, kura mērķis, protams, ir cēls un visiem saprotams, tomēr nez vai ir pietiekami pārdomāts, tādēļ arī steidzamība, kaut to, protams, balsta finansiālo līdzekļu piešķiršanas nepieciešamība, ir apšaubāma.

Tātad, kaut arī ir šī nepieciešamība, kaut arī ir zināma steiga, lūdzu tomēr apspriest arī alternatīvās iespējas un neatdot velnam mazo pirkstiņu, jo mēs nezinām, kādas sekas tas atstās uz Latvijas sabiedriskajām raidorganizācijām vispār.

Paldies.

Sēdes vadītājs. Paldies. Debates beidzam.

Vai komisijas vārdā deputāte Circene vēlas ko piebilst?

I.Circene. Jā. Es dažus vārdus vēlos piebilst komisijas vārdā, jo tiešām šī diskusija notika un īstenībā diskusija notiek jau no 30.aprīļa par to, kādā veidā sabalansēt Latvijas Radio un Latvijas Televīzijas budžetus, jo tā situācija, kāda ir pašreiz, protams, var radīt diskusiju, ka ir iespējams samazināt administratīvos izdevumus, ir iespēja optimizēt algas vai štatus, bet, kopumā ņemot, ir jāatzīst, ka kompānijas „Ernst&Joung” audita slēdziens ir līdzīgs tam, ko saka arī Nacionālā radio un televīzijas padome, - to, ka, kopumā ņemot, uzturēt četras programmas pašreizējā situācijā Latvijas Radio vienkārši nespēj.

Lai mēs varētu saglabāt šīs nacionālās programmas, kuras ir latviešu valodā, ar attiecīgajām iestrādēm, mūzikas raidījumiem un visu pārējo, ko tiešām ir iemīļojuši šie Latvijas Radio 2 klausītāji, pašreizējā situācijā tiek piedāvāts tāds variants, ka, balstoties uz Publiskās un privātās partnerības likumu, viena no šīm programmām tiek atdota koncesijā.

Tiešām šī iespēja tāda ir pirmo reizi, un, iespējams, ir arī problēmas, kuras mēs iepriekš nevaram paredzēt, bet šodien ir septembris, 3.septembris, un nākamā gada budžeta veidošana ir tieši šīsdienas aktualitāte. Mēs negribam neko sasteigt, mēs gribam septiņreiz nomērīt. Bet, lai varētu šo jautājumu aktualizēt un lemt, vai tā darīt vai tā nedarīt, tomēr ir jābūt likumiskam pamatam. Un tas arī ir pamats tam, ka vēlamies saglabāt šo nacionālo programmu un vēlamies atbalstīt šādu piedāvājumu.

Komisija likumprojektu atbalstīja pirmajā lasījumā, un es lūdzu arī kolēģus atbalstīt to pirmajā lasījumā Saeimā.

Sēdes vadītājs. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu „Grozījumi Radio un televīzijas likumā” pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 67, pret - 1, atturas - 18. Likumprojekts pirmajā lasījumā pieņemts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam, kā arī to, kad otrajā, galīgajā, lasījumā likumprojekts tiks skatīts Saeimas sēdē.

I.Circene. Jā, paldies.

Mēs vēlētos, lai priekšlikumi tiktu iesniegti līdz 11.septembrim un izskatīšana Saeimā būtu 24.septembrī.

Sēdes vadītājs. 11.septembris - priekšlikumu iesniegšanas termiņš, 24.septembrī - otrais un galīgais lasījums.

I.Circene. Jā.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst. Paldies.

I.Circene. Paldies.

Sēdes vadītājs. Nākamais darba kārtības punkts - likumprojekts „Grozījumi likumā „Par valsts pensiju un valsts pabalstu izmaksu laika periodā no 2009.gada līdz 2012.gadam””, pirmais lasījums.

Sociālo un darba lietu komisijas vārdā - deputāte Aija Barča.

A.Barča (Tautas partijas frakcija).

Augsti godātie Prezidija locekļi! Cienījamās deputātes un godātie deputāti! Sociālo un darba lietu komisijas vārdā šodien aicinu jūs izskatīt likumprojektu „Grozījumi likumā „Par valsts pensiju un valsts pabalstu izmaksu laika periodā no 2009.gada līdz 2012.gadam””.

Es atgādinu, kolēģi, ka mēs jau esam balsojuši par šo likumprojektu un ka likums savu darbību ir sācis Latvijā šā gada 1.jūlijā.

Diemžēl ir jāatzīst, ka, pieņemot šo likumu, mēs kļūdījāmies. To mēs noskaidrojām arī Sociālo un darba lietu komisijā, kur Labklājības ministrijas ierēdņi atzina, ka tik tiešām nebijām pilnībā padomājuši par cilvēkiem ar invaliditāti. Šodien jums izskatīšanai nodotā likumprojekta būtība ir tāda, ka, lai invalīdi Latvijā tiktu uzskatīti kā vienota sociāla grupa, ir nepieciešams izdarīt grozījumus un noteikt, ka invalīdiem, kuri sava vecuma dēļ, tas ir, iestājoties pilnajam pensijas vecumam… Gan vīriešiem, gan sievietēm tas pašreiz ir 62 gadi. Ja viņi nezaudē savu invalīda statusu, viņi tik tiešām ir līdzvērtīgi visiem pārējiem invalīdiem, kuriem ir noteikta invaliditāte. Šajā gadījumā ir runa par personām, kurām invaliditāte ir noteikta uz mūžu, tātad „bez atkārtotas invaliditātes ekspertīzes termiņa”.

Un tādēļ es aicinu, kolēģi, labot šo kļūdu. Sociālo un darba lietu komisija jūs aicina balsot par šo likumprojektu, noteikt tam steidzamību, lai mēs varētu kļūdu izlabotu Latvijā redzēt jau ar šā gada 1.oktobri. Trīs mēnešus cilvēkiem ar invaliditāti bija jāsadzīvo tā, it kā viņi būtu iedalīti it kā divās daļās.

Gatavojot likumprojektu, mēs sadarbojāmies ar Labklājības ministriju, sadarbojāmies ar invalīdus pārstāvošajām organizācijām, ar Latvijas Pensionāru federāciju, un visi kā viens atzina, ka tik tiešām tā ir kļūda, un izteica aicinājumu Latvijas Republikas parlamentam šo kļūdu labot.

Sēdes vadītājs. Paldies.

Saskaņā ar Saeimas kārtības rulli vispirms mums jābalso par steidzamības piešķiršanu likumprojektam. Lūdzu zvanu! Balsosim par steidzamības piešķiršanu likumprojektam „Grozījumi likumā „Par valsts pensiju un valsts pabalstu izmaksu laika periodā no 2009.gada līdz 2012.gadam””. Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 87, pret - nav, atturas - 5. Likumprojekts atzīts par steidzamu.

A.Seile. Sociālo un darba lietu komisijas vārdā es aicinu, kolēģi, nobalsot par likumprojektu pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītājs. Paldies.

Sākam debates. Vārds debatēs deputātam Andrejam Klementjevam.

A.Klementjevs (frakcija „Saskaņas Centrs”).

Paldies Sociālo un darba lietu komisijai par to, ka tā glābj mūsu godu un labo kļūdas. Es gribu jums pateikt, ka visiem deputātiem nevajag uzņemties atbildību par šīm kļūdām. Galvenā kļūda bija tiem deputātiem, kuri atbalstīja šo likumu.

Tas pirmkārt.

Otrkārt. Atbildīgā ir Labklājības ministrija… Ļoti žēl, ka nav šodien zālē labklājības ministra, kurš varētu taisnoties, kāpēc trīs mēnešus cilvēkiem ieturēja šo naudu. Un kurš viņiem atdos šo naudu? (No zāles: „Tie, kas balsoja!”) Galvenais jautājums! Jā, skaidrs, ka ļoti labs priekšlikums bija no LPP/LC frakcijas - atvilkt no algas visiem deputātiem, kuri balsoja „par”, un šo naudu atdot invalīdiem, jo bija nelikumīgi ieturēti šie 10 procenti tiem, kuri nestrādā, un 70 procenti tiem, kuri strādā.

Bet mans priekšlikums ir cits - sakarā ar to, ka šī nauda ir iekasēta un atrodas budžetā, naudu atdot atpakaļ un pārejas noteikumos iestrādāt tādu normu, lai par trim mēnešiem ieturētā nauda tiktu atdota atkal atpakaļ invalīdiem. Es gribu atgādināt to, ko pateica ļoti labi Aija Barča, - to, ka cilvēkam tehniski iznāk maiņa 62 gados… Viņa personīgajā pensijas lietā, kad viņš pāriet no invaliditātes pensijas uz vecuma pensiju, viņam nekas nemainās. Viņš ir invalīds uz mūžu, viņš saņem visus atvieglojumus no valsts, kuri paliek šodien, bet tehniski mainās tikai viņa personīgā lieta, un tajā momentā, kad notiek šī tehniskā izmaiņa, viņam atvelk 10 procentus, bet, ja viņš strādā, atņem 70 procentus. Un trīs mēnešus mūsu invalīdiem, kuri mēģina strādāt (un tas ir viņiem varoņa darbs - šajos grūtajos laikos vēl strādāt!), mēs atvelkam šo naudu, un valsts iedzīvojas par šo naudu un negrib atdot to!

Tas ir pirmais.

Un otrs - šie 10 procenti. Mums iznāk tā, ka invalīds uz mūžu, kas ir 61 gada vecumā, saņem pilnu pensiju, bet tam, kuram robeža ir 62 gadi un viens mēnesis, mēs atņemam.

Sakarā ar to, augsti godātie deputāti, labosim kļūdu līdz galam un iestrādāsim pārejas noteikumos normu, ka valsts invalīdiem atgriež atpakaļ visu šo ieturēto naudu.

Paldies par uzmanību.

Bet vispār es teikšu, ka „Saskaņas Centrs” jau pašā sākumā neatbalstīja šo krīzes likumprojektu.

Paldies.

Sēdes vadītājs. Paldies.

Debates beidzam.

Vai komisijas vārdā deputāte Barča vēlas ko piebilst? Nevēlas neko piebilst. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu „Grozījumi likumā „Par valsts pensiju un valsts pabalstu izmaksu laika periodā no 2009.gada līdz 2012.gadam”” pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 87, pret un atturas - nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā pieņemts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam, kā arī to, kad otrajā, galīgajā, lasījumā likumprojekts tiks izskatīts Saeimas sēdē.

A.Barča. Paldies, kolēģi!

Priekšlikumus Sociālo un darba lietu komisija aicina iesniegt līdz 7.septembrim, pirmdienai.

Sēdes vadītājs. Un otrais lasījums?

A.Barča. Un otrais lasījums 10.septembrī - nākamajā ceturtdienā.

Sēdes vadītājs. Tātad - 7.septembris un 10.septembris. Deputāti neiebilst. Paldies.

Līdz ar to visi darba kārtības jautājumi izskatīti.

Šodien bija paredzēta arī sēde, kurā tiktu sniegtas atbildes uz deputātu jautājumiem. Bija paredzēts izskatīt divus jautājumus. Uz abiem jautājumiem ir saņemtas rakstiskas atbildes. Ir saņemta arī informācija no jautājumu iesniedzējiem, ka viņus apmierina saņemtās rakstiskās atbildes. Līdz ar to jautājumu un atbilžu sēde šodien nenotiks.

Lūdzu zvanu reģistrācijai! Atgādinu, ka reģistrācija notiek ar pogām, nevis ar balsošanas kartēm. Lūdzu reģistrācijas režīmu! Lūdzu reģistrācijas rezultātu!

Kamēr tiek izdrukāti reģistrācijas rezultāti, vārds paziņojumam Ventam Armandam Krauklim.

V.A.Krauklis (Tautas partijas frakcija).

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas sēde notiks tūlīt komisijas telpās.

Sēdes vadītājs. Vārds paziņojumam deputātei Ingrīdai Circenei.

I.Circene (frakcija „Jaunais laiks”).

Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas sēde komisijas telpās pēc piecām minūtēm.

Sēdes vadītājs. Vārds paziņojumam deputātam Andrim Bērziņam no Zaļo un Zemnieku savienības frakcijas.

A.Bērziņš (ZZS frakcija).

Kolēģi! Publisko izdevumu un revīzijas komisijas sēde pēc piecām minūtēm 106.telpā, bet Sociālo un darba lietu komisijas sēde - pulksten 12.15.

Sēdes vadītājs. Vārds paziņojumam deputātam Mārim Ārbergam.

M.Ārbergs (Tautas partijas frakcija).

Mandātu, iesniegumu un ētikas komisijas sēde pulksten 12.20 mūsu komisijas telpās.

Sēdes vadītājs. Vārds paziņojumam deputātam Oskaram Spurdziņam.

O.Spurdziņš (Tautas partijas frakcija).

Kolēģi! Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas sēde pulksten 12.30 komisijas telpās.

Sēdes vadītājs. Vārds paziņojumam deputātam Jānim Reiram.

J.Reirs (frakcija „Jaunais laiks”).

Baltijas Asamblejas sēde notiks tūlīt Juridiskās komisijas telpās. Paldies.

Sēdes vadītājs. Vārds paziņojumam deputātam Andrim Bērziņam - LPP/LC.

A.Bērziņš (LPP/LC frakcija).

Godājamie kolēģi! Ārlietu komisijas sēde tūlīt - pulksten 11.50 Ārlietu komisijas telpās.

Sēdes vadītājs. Vārds paziņojumam deputātei Karinai Pētersonei.

K.Pētersone (LPP/LC frakcija).

Es vēlos pievērst Sieviešu deputāšu grupas uzmanību. Sakarā ar to, ka šodien ir intensīvs komisiju darbs, mēs savas grupas sanāksmi sasauksim citā laikā. Paldies. Šodien netiksimies.

Sēdes vadītājs. Vārds paziņojumam deputātam Guntim Bērziņam.

G.Bērziņš (frakcija „Jaunais laiks”).

Cienītie kolēģi! Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas sēde Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas telpās pulksten 12.30. Pulksten 12.30 pulcējas Budžeta komisija. Paldies.

Sēdes vadītājs. Vārds informācijai par reģistrācijas rezultātiem Saeimas sekretāra biedram Andrejam Klementjevam.

A.Klementjevs (9.Saeimas sekretāra biedrs).

Labdien, augsti godātie deputāti! Jaunā sistēma strādā arvien labāk un kļūdās arvien mazāk un mazāk. Nav reģistrējušies: Augusts Brigmanis, Visvaldis Lācis, Sergejs Mirskis, Mārtiņš Roze, Atis Slakteris, Viktors Ščerbatihs un Mihails Zemļinskis.

Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītājs. Paldies.

Līdz ar to Saeimas 2009.gada 3.septembra sēdi pasludinu par slēgtu.

Balsojumi

Datums: 03.09.2009 09:16:56 bal002
Par - 21, pret - 55, atturas - 12. (Reģistr. - 93)
Balsošanas motīvs: Grozījumi Bezdarbnieku un darba meklētāju atbalsta likumā (1413/Lp9), nodošana komisijām

Datums: 03.09.2009 09:22:35 bal003
Par - 75, pret - 8, atturas - 6. (Reģistr. - 92)
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta "Grozījumi likumā "Par uzņēmumu ienākuma nodokli"" (1423/Lp9), nodošana komisijām, iekļaušanu Saeimas sēdes darba kārtībā

Datums: 03.09.2009 09:23:57 bal004
Par - 77, pret - 6, atturas - 7. (Reģistr. - 93)
Balsošanas motīvs: Grozījumi likumā "Par uzņēmumu ienākuma nodokli" (1423/Lp9), nodošana komisijām

Datums: 03.09.2009 09:25:59 bal005
Par - 54, pret - 14, atturas - 18. (Reģistr. - 93)
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta "Grozījumi Radio un televīzijas likumā" (1412/Lp9), 1.lasījums, iekļaušanu Saeimas sēdes darba kārtībā

Datums: 03.09.2009 09:27:28 bal006
Slēgtais balsojums
Par - 67, pret - 17, atturas - 5. (Reģistr. - 93)
Balsošanas motīvs: Par Saeimas priekšsēdētāja biedres Vinetas Muižnieces atsaukšanu no amata (778/Lm9)

Datums: 03.09.2009 10:15:31 bal007
Balsošana ar vēlēšanu zīmēm (atkartots balsojums).
Par - 25, pret - 63.
Balsošanas motīvs: Par Saeimas deputātes Antas Rugātes ievēlēšanu par Saeimas priekšsēdētāja biedri (779/Lm9)

Datums: 03.09.2009 10:57:43 bal008
Balsošana ar vēlēšanu zīmēm
Par - 20, pret - 68.
Balsošanas motīvs: Par Saeimas deputātes Antas Rugātes ievēlēšanu par Saeimas priekšsēdētāja biedri (779/Lm9)

Datums: 03.09.2009 11:02:35 bal009
Par - 87, pret - 0, atturas - 1. (Reģistr. - 94)
Balsošanas motīvs: Grozījumi Sēklu aprites likumā (1376/Lp9), 2. lasījums, steidzams

Datums: 03.09.2009 11:04:15 bal010
Par - 85, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 94)
Balsošanas motīvs: Grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā (1206/Lp9), 3. lasījums

Datums: 03.09.2009 11:05:08 bal011
Par - 84, pret - 0, atturas - 1. (Reģistr. - 94)
Balsošanas motīvs: Grozījumi Tautas skaitīšanas likumā (1136/Lp9), 3. lasījums

Datums: 03.09.2009 11:06:22 bal012
Par - 84, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 94)
Balsošanas motīvs: Grozījums likumā "Par pilsētas domes, rajona padomes, novada domes un pagasta padomes deputāta statusu" (1208/Lp9), 2. lasījums

Datums: 03.09.2009 11:07:29 bal013
Par - 82, pret - 0, atturas - 1. (Reģistr. - 94)
Balsošanas motīvs: Grozījumi likumā "Par tabakas izstrādājumu realizācijas, reklāmas un lietošanas ierobežošanu" (1373/Lp9), 1. lasījums

Datums: 03.09.2009 11:12:33 bal014
Par - 77, pret - 5, atturas - 0. (Reģistr. - 94)
Balsošanas motīvs: Grozījumi likumā "Par uzņēmumu ienākuma nodokli" (1402/Lp9), 1. lasījums

Datums: 03.09.2009 11:14:02 bal015
Par - 78, pret - 0, atturas - 1. (Reģistr. - 94)
Balsošanas motīvs: Grozījumi likumā "Par nodokļiem un nodevām" (1390/Lp9), 1. lasījums

Datums: 03.09.2009 11:15:25 bal016
Par - 83, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 94)
Balsošanas motīvs: Grozījums likumā "Par Latvijas Banku" (1387/Lp9), 1. lasījums

Datums: 03.09.2009 11:16:30 bal017
Par - 84, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 94)
Balsošanas motīvs: Grozījums Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā (1190/Lp9), 2. lasījums

Datums: 03.09.2009 11:17:47 bal018
Par - 81, pret - 0, atturas - 3. (Reģistr. - 94)
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta atzīšanu par steidzamu. Grozījumi Atkritumu apsaimniekošanas likumā (1392/Lp9), 1. lasījums

Datums: 03.09.2009 11:18:35 bal019
Par - 84, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 94)
Balsošanas motīvs: Grozījumi Atkritumu apsaimniekošanas likumā (1392/Lp9), 1. lasījums

Datums: 03.09.2009 11:19:53 bal020
Par - 77, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 94)
Balsošanas motīvs: Grozījumi Valsts materiālo rezervju likumā (1398/Lp9), 1. lasījums

Datums: 03.09.2009 11:20:50 bal021
Par - 81, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 94)
Balsošanas motīvs: Grozījumi Elektronisko dokumentu likumā (1199/Lp9), 2. lasījums

Datums: 03.09.2009 11:22:09 bal022
Par - 83, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 94)
Balsošanas motīvs: Grozījums Eiropas kooperatīvo sabiedrību likumā (1191/Lp9), 2. lasījums

Datums: 03.09.2009 11:22:56 bal023
Par - 83, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 94)
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu iesniegšanas termiņa pagarināšanu likumprojekta "Latvijas valsts karoga likums" (Nr.1226/Lp9) otrajam lasījumam līdz 2009.gada 1.oktobrim (777/Lm9)

Datums: 03.09.2009 11:24:31 bal024
Par - 59, pret - 22, atturas - 5. (Reģistr. - 94)
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta atzīšanu par steidzamu. Grozījumi Radio un televīzijas likumā (1412/Lp9), 1. lasījums

Datums: 03.09.2009 11:34:00 bal025
Par - 67, pret - 1, atturas - 18. (Reģistr. - 94)
Balsošanas motīvs: Grozījumi Radio un televīzijas likumā (1412/Lp9), 1. lasījums

Datums: 03.09.2009 11:38:04 bal026
Par - 87, pret - 0, atturas - 5. (Reģistr. - 94)
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta atzīšanu par steidzamu. Grozījumi likumā "Par valsts pensiju un valsts pabalstu izmaksu laika periodā no 2009.gada līdz 2012.gadam" (1414/Lp9), 1. lasījums

Datums: 03.09.2009 11:41:15 bal027
Par - 87, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 94)
Balsošanas motīvs: Grozījumi likumā "Par valsts pensiju un valsts pabalstu izmaksu laika periodā no 2009.gada līdz 2012.gadam" (1414/Lp9), 1. lasījums

Frakciju viedokļi

Vadītāja. Esiet sveicināti, godātie radioklausītāji! Ir noslēgusies Saeimas 3.septembra sēde, un „Frakciju viedokļu” tiešraidē no Saeimas nama Sarkanās zāles Saeimas deputāti jums tūlīt pastāstīs par šodien sēdē skatītajiem jautājumiem un pieņemtajiem lēmumiem.

Pirmajam vārds šodien - apvienības „Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcijas deputātam Jurim Dobelim. Lūdzu!

Godātie radioklausītāji!

Diemžēl šajā ne sevišķi vieglajā laika posmā atrodas politikāņi, kas grib to izmantot savā labā, iesniedzot īpašus priekšlikumus it kā par bezdarbniekiem, it kā rūpējoties par cilvēkiem, bet faktiski tas izskatās pēc vēlmes kacināt cilvēkus, nostādot vienu tautību pret otru, izskatās pēc cenšanās izraisīt etniska rakstura pretrunas. Runā it kā par mazākumtautību problēmām, bet, ja ieskatās pašā dokumentā, tad skaidri redzams, ka runa ir tikai par krieviem un par krievu valodu. Un ļoti smieklīgs izskatās priekšlikums par bezdarba samazināšanas preventīvo pasākumu īstenošanu pasākumos iesaistīto personu dzimtajā valodā. Interesanti gan, cik tad tās dzimtās valodas varētu saskaitīt Latvijā? Nu, liekas, kādas 80 vai 90. Tas, protams, ir tikai lieks pierādījums tam, kāda liekulība tur valda.

Vēl liekulīgāks ir kaut kāds īpaši izplatīts dokuments Saeimā, kurš it kā atbalsta šo iesniegto likumprojektu. Un tie paraksti paši par sevi kaut ko nozīmē. Un, ja apskatās, kādas organizācijas šo dokumentu ir iesniegušas, tad tur bez krieviem grūti kādu citu ir ieraudzīt. Vissmieklīgākais ir viens tāds Hmeļevskis, kas it kā ir centies pārstāvēt Francijas pretestības kustību, bet nav pratis uzrakstīt pat salasāmi un pareizi šīs kustības nosaukumu, parakstoties, protams, savā dzimtajā valodā.

Līdz ar to jāsaka tā: acīmredzot ir jābūt gataviem līdzīga rakstura rīcībām, kuras īpaši izmantos šos apstākļus, kādi ir Latvijā, un mēģinās tos izmantot savā labā, tracinot un kaitinot cilvēkus, rīdot vienu tautību pret otru.

Līdz ar to jāsaka skaidri un gaiši: laikam jau līdz nākamās Saeimas vēlēšanām aiz jebkurām mazākumtautību aizstāvju maskām slēpsies skaidri izteikts politikānisms, kas reizēm varētu robežoties arī ar ultrašovinismu.

Paldies.

Vadītāja. Paldies Dobeļa kungam no apvienības „Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcijas.

Nākamajam vārds apvienības „Saskaņas Centrs” frakcijas deputātam Valērijam Agešinam. Lūdzu!

Paldies.

Labdien, cienījamie radioklausītāji! Šodien es vēlos paust frakcijas „Saskaņas Centrs” viedokli par iespējamo nekustamā īpašuma nodokļa ieviešanu.

„Saskaņas Centra” frakcijas deputāti uzskata, ka šobrīd nav pieļaujams ieviest jaunus nodokļus, un neatbalstīs nevienu no šobrīd apspriestajiem nekustamā īpašuma nodokļa apliecināšanas variantiem. Nodokļu sistēmas pamats ir godīgas attiecības starp valsti un nodokļu maksātājiem. Un nodoklis nav nodokļu maksātāju labdarība. Nodokļu maksātājs ir tiesīgs rēķināties ar to, ka valsts atgriezīs viņam naudu, kas samaksāta nodokļos, sniedzot konkrētus pakalpojumus. Piemēram, ja autovadītājs maksā ceļa nodokli, viņš ir tiesīgs rēķināties ar to, ka valsts iztērēs viņa līdzekļus ceļu remontam.

Bet kādus ieguvumus no jaunā nekustamā īpašuma nodokļa saņems nodokļu maksātāji - tipveida dzīvokļa īpašnieki visā valstī? Ir taču skaidri saprotams, ka nauda tiks iztērēta budžeta caurumu lāpīšanai, nevis tiks investēta, piemēram, tā paša dzīvokļu fonda uzturēšanai normālā stāvoklī.

Atzīmēšu, ka jau 90.gados vairāki valsts iedzīvotāji privatizēja dzīvokļus tipveida mājās, kuru tehniskais stāvoklis jau tad nebija ideāls. Pēc privatizācijas finansiālie izdevumi, kas saistīti ar dzīvojamās daudzstāvu mājas uzturēšanu kārtībā, pilnībā gūlās uz dzīvokļu īpašnieku pleciem. Un tagad šie cilvēki būs spiesti maksāt vēl papildus arī nekustamā īpašuma nodokli.

Mēs uzskatām, ka tas ir īsts rekets no valsts puses, turklāt apzināts rekets, jo bez mājokļa nevar iztikt neviens cilvēks, un tāpēc ienākumi valsts budžetā būs garantēti. Varas partijas jau tāpat nedod Latvijas iedzīvotājiem nekādas pozitīvas cerības, atņem cilvēkiem darbu un ienākumus, bet tagad vēl arī taisās izdzīt viņus uz ielas.

Politiskā apvienība „Saskaņas Centrs” iestājas pret šo cinismu un pieliks visus spēkus, lai šāds likums Saeimā netiktu pieņemts.

Paldies par uzmanību.

Vadītāja. Paldies apvienības „Saskaņas Centrs” frakcijas deputātam Valērijam Agešinam.

Tautas partijas frakcijas vārdā šodien runās frakcijas priekšsēdētāja Vineta Muižniece. Lūdzu!

Paldies.

Labdien, cienījamie radioklausītāji! Jāsaka, ka šodien apspriežamie likumprojekti, kas bija Saeimas darba kārtībā, neradīja īpašas problēmas, taču izveidojās pilnīgi negaidīta situācija balsojumā par ļoti vienkāršu lietu - par Tautas partijas frakcijas pārstāvja maiņu Saeimas Prezidijā. Šis jautājums, kā arī jums ir labi zināms, tika pieteikts jau 10.augustā, kad Tautas partija ievēlēja Vinetu Muižnieci par frakcijas vadītāju, un neradās problēma ar to, ka šī vieta patiešām, kā koalīcija to lēmusi, ir paredzēta Tautas partijas frakcijas pārstāvim.

Pašreizējā situācija parāda, ka acīmredzot šis vienkāršais jautājums ir pārvērties par politiskām cīņām pašā koalīcijā, un tas, manuprāt, liecina par ārkārtīgu vājumu. Un man ir lielas bažas, ļoti lielas bažas, par to, vai koalīcija spēj pieņemt smagus lēmumus - tādus lēmumus, kādi mums būs nepieciešami saistībā ar budžeta veidošanu, tādus lēmumus, kādi mums būs jāpieņem jau pavisam drīz, šajā rudenī. Es ceru, ka Ministru prezidents šim jautājumam pievērsīs īpašu izmanību.

Vēlos arī teikt, ka Tautas partija jau vakar informēja par savu pozīciju nodokļu sloga jautājumā un ka Tautas partija neatbalstīs nodokļu sloga palielināšanu iedzīvotājiem.

Valdes un frakcijas kopsēdē mēs pieņēmām mūsu pamatnostādni, ka ekonomiskās lejupslīdes laikā nepārdomāta nodokļu palielināšana turpmāk nav pieļaujama. Mūsu līdzšinējā pieredze skaidri apliecina, ka nodokļu palielināšana nedod gaidītos fiskālos rezultātus, bet atstāj negatīvu iespaidu uz tautsaimniecību. Spilgts piemērs tam ir pievienotās vērtības nodokļa palielināšana.

Mēģinājumi uz tautsaimniecības ilgtermiņa attīstības rēķina lāpīt šodienas budžeta problēmas diemžēl dod uzņēmējiem un sabiedrībai nomācošus signālus un liecina par to, ka vēl nav meklēti visi ceļi, kā jautājumus risināt.

Mūsuprāt, galvenā iespēja budžeta stabilizācijai ir atrodama būtiskos valsts pārvaldes sistēmas pārkārtojumos, kas balstītos uz decentralizāciju, kompaktu pārvaldes modeli un pakalpojumu tuvināšanu katram Latvijas iedzīvotājam.

Šie principi ir atspoguļoti arī mūsu ministra Edgara Zalāna priekšlikumos, kas iesniegti gan Valsts prezidentam, gan Ministru prezidentam, gan sociālajiem partneriem, un par šiem jautājumiem vakar Zalāna kungam bija saruna ar Valsts prezidentu. Pēc šīs sarunas Valsts prezidents arī ir sasaucis Ministru kabineta ārkārtas sēdi.

Pašreizējie notikumi saistībā ar budžeta veidošanu liecina, ka procesi notiek vai nu pašplūsmā, vai arī notiek tāda nepieņemama atgriešanās pie jūnijā piedzīvotā scenārija, kad notiek tikai lineāri samazinājumi, un tad ir atsauce uz pēdējo brīdi. Varu apgalvot, ka Tautas partija nepiekritīs nekādiem tālākiem vienas nakts balsojumiem.

Paldies par jūsu uzmanību.

Vadītāja. Paldies Tautas partijas priekšsēdētājai Vinetai Muižniecei.

Frakciju viedokļus turpinās partijas „Jaunais laiks” frakcijas deputāte Silva Bendrāte.

Labdien, cienījamie radioklausītāji! Es tomēr neuzskatu, ka skats uz dzīvi ir tik ļoti tumšs, un tāpēc es jums gribu pastāstīt to, kas, manuprāt, mūsu šīsdienas sēdē bija tas pozitīvais.

Vispirms es gribu pieminēt grozījumus likumā „Par uzņēmumu ienākuma nodokli”. Tātad mēs atkal šajā likumā paredzam nodokļa atlaides ziedotājiem, jo mums šķiet, ka ir ļoti svarīgi, lai sabiedriskās organizācijas spētu pastāvēt arī šajā finansiāli grūtajā laikā. Un mēs uzskatām, ka tieši nevalstiskās organizācijas ir tās, kuras jāstiprina, jo tās nodrošina visciešāko saikni ar sabiedrību.

Tāpat es vēlos jums uzsvērt, ka tika pieņemti grozījumi likumā „Par valsts pensiju un valsts pabalstu izmaksu laika periodā no 2009.gada līdz 2012.gadam”. Šim mūsu, Sociālo un darba lietu komisijas, sagatavotajam likumprojektam tika piešķirta steidzamība, un tātad galīgo lasījumu mēs skatīsim 10.septembrī, lai šie likuma grozījumi spēkā stātos jau 1.oktobrī. Un tas paredz labot šo kļūdu, kas, steidzami pieņemot un parakstot dokumentus, ir radusies.

Tātad šis likumprojekts paredz nodrošināt vienlīdzīgu attieksmi pret personām, kuras ir invalīdi uz mūžu un saņem vecuma vai invaliditātes pensiju, nosakot, ka no 2009.gada 1.oktobra likumā noteiktais pensijas apmēra samazinājums par 10 procentiem, bet strādājošajiem - par 70 procentiem netiek attiecināts uz personām, kuras saņem vecuma pensiju un ir invalīdi uz mūžu. Es domāju, ka tas daudzus no jums iepriecinās, un tas ir tikai taisnīgi. Ir jāmāk atzīt kļūdas, un ir jāmāk tās arī labot.

Un vēl otrs šajā sakarā. Es gribu pateikt, ka šobrīd mēs esam… ka vakardien Sociālo un darba lietu komisijā mēs debatējām par vēl vienu citu ļoti jutīgu jautājumu, tas ir, par atlaidēm invalīdiem braukšanai sabiedriskajā transportā, jo notiek spekulācijas ar atlaižu atņemšanu invalīdiem braukšanai sabiedriskajā transportā. Un tātad mēs zinām un arī jūs zināt, ka ir Satiksmes ministrijas sagatavoti noteikumi, kas ir akceptēti, bet tie nav spēkā un droši vien arī nestāsies spēkā, jo šo iespēju - šo brīvo braukšanu invalīdiem sabiedriskajā transportā - paredz likums. Mēs esam to rūpīgi analizējuši, skatījuši un sekosim tam arī līdzi. Un tāpēc, ja jums tiešām šoferi prasa
naudu, - un daži ir iemanījušies to darīt jau pirms 1.septembra -, tad par to ziņojiet gan Satiksmes ministrijas dienestiem, gan policijai un varat dot šo informāciju, lai jums būtu mierīgāka sirds, arī mums, Saeimai.

Un es vēlos vēl piebilst, ka šis, protams, ir grūts laiks, bet šis ir īstais laiks, kad var mainīt nodokļu sistēmu, un mēs jau dzirdam šīs diskusijas par nekustamā īpašuma nodokli, tomēr mēs šajā laikā meklējam tieši šos sociāli vistaisnīgākos variantus, jo treknajos gados mēs nevarējām panākt itin neko sociālā taisnīguma ziņā. Mēs uzskatām, ka par to ir jādebatē un jāmeklē šie risinājumi, un mēs tos noteikti atradīsim.

Taču ļoti svarīga un liela nozīme ir arī tā sauktajiem spekulatīvās darbības nodokļiem, kurus mēs tagad īpaši akcentējam un kurus nu nekādā veidā nevarēja iepriekšējos gados aktivizēt un vispār ieviest. Tātad tas ir kapitāla pieauguma nodoklis, un tas ir nodoklis dividendēm, kas gūtas no lielajiem depozītiem, es uzsveru - no lielajiem depozītiem! Protams, ir arī skaidrs, ka mums ar laiku nāksies atgriezties atkal pie diskusijas par īpašuma un ienākumu sākumdeklarēšanu.

Un tad es visbeidzot vēlos pateikt savas frakcijas „Jaunais laiks” vārdā un savu kolēģu vārdā tiešām paldies tiem, kas paļaujas uz mums un tic mums. Nav viegli nest šālaika smagumu, kas spiež mums kā premjera partijai pieņemt tiešām ļoti nepopulārus lēmumus. Ir būtiski brīži, kad patiesi jārīkojas ātri, kad jāpārvar ierēdņu mazspēja un koalīcijas domstarpības, un tad lēmumu pieņemšana un pats rezultāts varbūt arī neizvēršas izcili precīzs un no visām pusēm un niansēm izsvērts. Turklāt strādāt šādos ekonomiskās krīzes apstākļos mums nevienam nav pieredzes. Mēs tiešām darām, cik spējam un protam ar tiem spēkiem, kas ir mūsu rīcībā, un savas kļūdas mēs cenšamies labot.

Paldies par uzmanību.

Vadītāja. Paldies „Jaunā laika” frakcijas deputātei Silvai Bendrātei.

Tagad runās partijas „Pilsoniskā Savienība” frakcijas priekšsēdētāja Anna Seile. Lūdzu!

Godātie radioklausītāji! Rudens ir ražas laiks. Daba Latvijā nav skopa, un zemnieki novāc labību, dārzos ienākas augļi, gājputni gatavojas aizceļošanai. Un arī Latvijas politikā klāt ir ražas laiks. Ko esam sējuši, to pļausim, un, nākamā gada valsts budžeta ieņēmumu un izdevumu daļu veidojot, mēs to redzēsim. Taču visiem gribētos, lai Latvijā darba devēji un darba ņēmēji nepulcētos aizlidošanai uz ekonomiski siltākajām zemēm, kurās lielākas ir arī sociālās garantijas.

Bet politiķu galvenais uzdevums ir radīt pēc iespējas labākus apstākļus mūsu valsts iedzīvotājiem pat šajā situācijā, kad nodokļu prognozes nepiepildās, bet nauda ir jāatrod gan izglītībai, gan veselības aizsardzībai, gan valsts aizsardzībai, gan sociālajam nodrošinājumam un citām neatliekamām vajadzībām. Un tas nav nekāds vieglais uzdevums.

Šodien, Saeimas 3.septembra sēdē, izskatāmie jautājumi it kā ļoti kardinālas izmaiņas valsts dzīvē nerisina, bet galvenais uzdevums ir to likumu gatavošana, kas ir saistīti ar valsts budžeta paketi, kura drīz tiks skatīta Saeimā. Tāpēc gribu runāt par dažiem no tiem.

Finanšu ministrija ir sagatavojusi ministriju funkciju analīzi, ar kuru šodien tiks iepazīstināti koalīcijas partiju ministri, deputāti, partiju vadītāji, lai atrastu iespējas samazināt izdevumus valsts pārvaldē. Partija „Pilsoniskā Savienība” atbalsta administratīvo izdevumu samazināšanu, un ir jāatzīst, ka līdz šim šī iespēja pilnībā vēl nav tikusi izmantota. Tomēr jebkurš darbinieku samazinājums valsts un pašvaldību struktūrās var palielināt bezdarbnieku skaitu un valsts sociālajā budžetā var radīt paprāvu izdevumu daļu, ja ātri netiks rasti konkrēti risinājumi mazās un vidējās uzņēmējdarbības atbalstam.

Un tāpēc „Pilsoniskā Savienība” neatbalsta to nodokļu palielināšanu, kas uzliek papildu slogu vēl strādājošiem uzņēmumiem, kā, piemēram, PVN likmes palielināšanu, un joprojām stingri pastāv uz šīs likmes samazināšanu vairākās tautsaimniecības nozarēs.

„Pilsoniskā Savienība” ir sagatavojusi virkni priekšlikumu valdības gatavotajiem likuma grozījumiem par mājokļa aplikšanu ar nekustamā īpašuma nodokli, lai nepieļautu nodokļu sloga palielināšanu īpašnieku pašu apdzīvotajiem dzīvokļiem un ēkām ar zemu kadastrālo vērtību. Tā, piemēram, mūsu ierosinājumā pašu īpašnieku apdzīvotie dzīvokļi, divistabu dzīvokļi, kas ir blokmājās ar zemu kadastrālo vērtību, varētu maksāt tikai 10 latus gadā. Vienu latu mēnesī, es domāju, jebkurš dzīvokļa īpašnieks var nomaksāt, lai atbalstītu valsts budžetu.

Šodien Saeimā tika ierosināti grozījumi likumā „Par uzņēmumu ienākuma nodokli”, kas paredzēja palielināt nodokļa atlaides par sabiedriskā labuma organizācijām ziedoto naudu. „Pilsoniskās Savienības” deputāti balsoja pret šo ierosinājumu, jo uzskata, ka rūpīgāk ir jāizvērtē šo sabiedrisko organizāciju līdzšinējā darbība un līdzekļu izlietošana, lai tiesības saņemt nodokļa atlaides tik tiešām būtu tām sabiedrībām, kas nes sabiedrībai patiešām īstu labumu. Bet šajā sarakstā, kurš ir apmēram 1500 vienību liels, ir arī tādas biedrības kā, piemēram, Laulāto tikšanās biedrība, Latvijas Parlamentāro debašu biedrība, un par to, vai tām visām šajā krīzes laikā ir vajadzīgas papildu nodokļa atlaides, mēs varam tikai domāt.

Sabiedrībā ir bažas, ka te varētu tikt iestrādāta arī partiju kases papildināšanas jauna sistēma. „Pilsoniskā Savienība” aicina valdību veidojošās koalīcijas partijas un frakcijas uz patiesu sadarbību budžeta veidošanas procesā, aicina vairāk domāt par ekonomiskās un sociālās vides uzlabošanu, nevis tikai un vienīgi par savas partijas tēla veidošanu.

Paldies par uzmanību.

Vadītāja. Paldies partijas „Pilsoniskā Savienība” frakcijas priekšsēdētājai Seiles kundzei.

Nākamajam vārds partijas „Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā” frakcijas deputātam Vladimiram Buzajevam.

Labdien, cienījamie radioklausītāji! Šodien Saeima ir skatījusi trīs likumprojektus, kas skar diskriminācijas novēršanu. Pirmo es minēšu likumprojektu „Grozījumi likumā „Par valsts pensiju un valsts pabalstu izmaksu laika periodā no 2009.gada līdz 2012.gadam””. Bēdīgi slavens likumprojekts, kurš paredz atņemt 10 procentus no pensijas nestrādājošiem un 70 procentus strādājošiem pensionāriem un kuru valdība apstiprināja svētdien vakarā. Un valdošā koalīcija nākamajā dienā ir to pieņēmusi, turklāt ar lielām kļūdām! Mēs kategoriski iebilstam pret šo likumprojektu, un ir 9000 pieteikumu Satversmes tiesai.

Sakarā ar to valdošā koalīcija, saprotot, ka nevar uzvarēt Satversmes tiesā, pieņēma lēmumu atvieglot dzīvi invalīdiem, kas saņem vecuma pensiju uz mūžu, un atcelt visus šos ieturējumus - 10 un 70 procentus. Protams, mēs to atbalstām, bet uzskatām, ka jāatdod visas naudas, kas bija saņemtas no jums, cienījamie invalīdi, agrāk, un iesniegsim attiecīgus priekšlikumus.

Otrais likumprojekts par diskrimināciju bija „Grozījumi likumā „Par uzņēmumu ienākuma nodokli””. Iznāk tā, ka vietējam uzņēmējam bija daži atvieglojumi, bet ārzemniekam nebija. Protams, mūsu „saimnieki” no Eiropas Komisijas asi iebilst, un Saeimas vairākuma lēmums - atņemt atvieglojumus arī mūsu uzņēmējiem tādā situācijā, kad visa mūsu uzņēmējdarbība ir apdraudētā stāvoklī!

Diemžēl tā nav pirmā reize, kad tieši tādā perversā veidā novērš diskrimināciju. Teiksim, pirms nedēļas Pensiju likumā: valdība aicināja Saeimu atņemt arī pilsoņiem pensijas par to darba stāžu, kas padomju laikos ir uzkrāts ārpus Latvijas.

Un trešais mūsu priekšlikums bija grozījumi Bezdarbnieku un darba meklētāju atbalsta likumā. Patlaban bezdarbs ir kļuvis par nacionālo katastrofu, un diemžēl arī šajā jomā ir novērojama diskriminācija. Sanāk, ka nelatviešu daļa bezdarbnieku vidū ir daudz lielāka, konkrēti, par 30 procentiem lielāka, nekā latviešu. Šie pārkāpumi ir novērojami arī visās riska grupās, tātad arī starp pirmspensijas vecuma bezdarbniekiem: starp krieviem - par 95 procentiem vairāk, starp bijušajiem ieslodzītajiem - trīs reizes vairāk.

Valsts diemžēl atsakās izmantot krievvalodīgo bezdarbnieku pārkvalifikācijas procesu. Teiksim, starp bijušajiem ieslodzītajiem tikai 15 procenti ir tādu, kas latviešu valodu varētu iemācīties daļēji, bet 83 procenti vispār nevar. Taču valsts dod priekšroku tam, lai sūtītu šos cilvēkus aplaupīt garāmgājējus, nevis dod viņiem iespēju dzimtajā valodā apgūt sabiedrībai noderīgas nodarbes.

Tātad, it kā atbalstot latviešu vairākumu, Saeima praktiski kaitē valstij, jo mūsu priekšlikums tika noraidīts pat bez izskatīšanas komisijās.

Paldies.

Vadītāja. Paldies partijas „Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā” frakcijas deputātam Vladimiram Buzajevam.

„Frakciju viedokļus” turpina Zaļo un Zemnieku savienības frakcijas deputāte Baiba Rivža. Lūdzu!

Labdien! Vispirms es gribu sirsnīgi sveikt skolēnus, it īpaši 1.klases skolēnus un 12.klases skolēnus, tāpat arī studentus, māmiņas, tētus, vecmāmiņas, vectētiņus, skolotājus un akadēmiskos mācībspēkus ar jauna mācību gada uzsākšanu. Un šī ir pirmā nedēļa, kad atkal strādā skolas un augstskolas un mēs esam iegājuši jaunā ritmā - mācību gada ritmā. Lai sekmīgs ir šis gads! Lai daudz jaunu zināšanu tiktu iegūts! Lai studenti gatavo savus bakalaura un maģistra darbus, tie, kas jau ir pēdējā kursā! Un tie, kas studijas sāk, lai pilnībā bauda studentu dzīvi un arī maksimāli iegūst zināšanas no tā, ko augstskolas var šodien dot studentiem!

Runājot par šodienu, jāteic, ka no tiem likumprojektiem, kas tika rosināti, es gribu īpaši atzīmēt šeit trīs.

Pirmais ir „Grozījumi likumā „Par tabakas izstrādājumu realizācijas, reklāmas un lietošanas ierobežošanu””, ko mēs pilnībā atbalstījām attiecībā tieši uz reklāmas un lietošanas ierobežošanu.

Otrs, ko Zemnieku savienība atbalsta (un mēs to darīsim visos balsojumos), ir likumprojekts „Grozījumi likumā „Par valsts pensiju un valsts pabalstu izmaksu laika periodā no 2009.gada līdz 2012.gadam””, kas paredz, ka pensionāri, kas ir invalīdi, nedrīkst būt diskriminēti atkarībā no tā, vai pensija ir invaliditātes pensija vai vecuma pensija. Tiem invalīdiem pensionāriem, kas ir sasnieguši 62 gadu vecumu un saņem vecuma pensiju, no 1.oktobra šā 10 procentu samazinājuma nebūs. Un tas ir arī taisnīgi. Un jāatzīst, ka tur ir valdības kļūda un ka arī mēs esam steigā tā nobalsojuši.

Trešais, ko es gribu šeit uzsvērt un par ko arī Zemnieku savienība iestājas stingri, ir diskutējamais jautājums par sabiedriskā labuma organizācijām - tām organizācijām, kam ir piešķirts sabiedriskā labuma organizācijas statuss. Dažas partijas, piemēram, „Pilsoniskā Savienība”, iebilst pret to, bet es domāju, ka tas risinājums ir jāatbalsta.

Sabiedriskā labuma organizācijas statusu nav viegli saņemt. Un, ja ir kādas šaubas, ka kādai organizācijai - nodibinājumam vai biedrībai, vai reliģiskai organizācijai - tas sabiedriskā labuma organizācijas statuss ir piešķirts nepatiesi un tā nav pilnībā sabiedriskā labuma organizācija, tad mēs šo statusu varam taču noņemt, pārskatīt.

Šo 1500 organizāciju vidū ir tādas organizācijas kā Latvijas Bērnu fonds, invalīdu organizācijas, reliģiskās organizācijas. Ir ļoti svarīgi, lai tās varētu šajos grūtajos laikos saņemt ziedojumus, saņemt palīdzību. Un, lai to varētu izdarīt, ir jādod šī iespēja, ka rezidentiem, pastāvīgajām pārstāvniecībām, nodokļus samazina par 85 procentiem no summām, kas ir ziedotas tieši sabiedriskā labuma organizācijām. Mēs par šo grozījumu iestāsimies. Es domāju, ka tas būtu taisnīgi no visiem aspektiem. Arī tā ir kļūda, kas ir jālabo. Un it īpaši šodien, šajos grūtajos apstākļos.

Nu, un ir vēl viens jautājums, kas ir visu laiku degpunktā visām partijām, un šeit mēs redzam - mēs arī šodien dzirdējām -, ka viedokļi šajā jautājumā ir atšķirīgi. Tas ir valdības virzītais nekustamā īpašuma nodoklis. Jāteic, ka Zemnieku savienība ļoti strādā pie šā likuma izvērtēšanas un mūsu viedoklis ir, ka likums var attiekties tikai uz turīgo slāni. Mēs nedrīkstam pieļaut tādu situāciju, ka cieš daudzbērnu ģimenes, maznodrošināti cilvēki, lauku pensionāri, kas kādreiz ir atguvuši savas dzimtas mājas, kas ir tur dzīvojuši, kas tur ir ieguldījuši līdzekļus un tagad palikuši vieni, jo viņu bērni aizbraukuši dzīvot un strādāt citās Latvijas vietās. Un viņiem tagad būs jāmaksā summas, ko viņi nevar samaksāt! Un tāpēc mums šobrīd ir viens viedoklis: tas nodoklis var attiekties tikai uz turīgiem cilvēkiem, ja tas ir īpašums, kas ir peļņas nolūkos iegūts, kas ir tiešām liels īpašums, bet ne uz to sabiedrības daļu, kurai jau šobrīd ir grūti. Un tātad mēs ļoti rūpīgi sekosim līdzi šā likuma tālākai virzībai.

Noslēgumā gribu vēlēt jaukas brīvdienas un ģimenēs dalīties iespaidos, kā tad skolās un augstskolās ir gājis.

Un tātad atkal - uz tikšanos!

Paldies.

Vadītāja. Paldies deputātei Baibai Rivžai no Zaļo un Zemnieku savienības frakcijas.

Un šodienas „Frakciju viedokļos” pēdējais runās Latvijas Pirmās partijas un partijas „Latvijas Ceļš” frakcijas deputāts Oskars Kastēns.

Lūdzu.

Labdien, cienījamie radioklausītāji! Vēlos pievērst jūsu uzmanību diviem no šodien izskatītajiem likumprojektiem.

Sociālo un darba lietu komisija iesniedza likumprojektu „Grozījumi likumā „Par valsts pensiju un valsts pabalstu izmaksu laika periodā no 2009.gada līdz 2012.gadam””. Mūsu frakcija, LPP/LC, pilnībā atbalstīja šo likumprojektu. Mēs atbalstījām tāpēc, ka līdz šim likums paredzēja atšķirīgu attieksmi attiecībā uz invalīdiem, kuri ir invaliditātes pensijas saņēmēji un kuriem pensijas samazinājums netiek piemērots, un attiecībā uz tiem invalīdiem, kuri saņem vecuma pensiju un kuriem pensija tiek samazināta.

Mēs uzskatām, ka ir nepieciešams nodrošināt vienlīdzīgu attieksmi pret personām, kuras ir invalīdi uz mūžu un saņem vecuma vai invaliditātes pensiju.

Jaunie grozījumi paredz, ka no šā gada 1.oktobra likumā noteiktie pensiju samazinājumi par 10 procentiem un pensiju samazinājums strādājošajiem par 70 procentiem netiek attiecināts uz personām, kuras saņem vecuma pensiju un ir invalīdi uz mūžu. Mēs uzskatām, ka grozījumi šajā likumā ir ārkārtīgi nozīmīgi.

Šodien diskusijas izvērtās arī par Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas steidzamības kārtā iesniegto likumprojektu „Grozījumi Radio un televīzijas likumā”. Šobrīd saskaņā ar Radio un televīzijas likumu jebkurai raidorganizācijai piešķirtās apraides tiesības nav nododamas citai personai. Un saskaņā ar šo tiesību normu raidorganizācijai, kura ir ieguvusi apraides atļauju, pašai ir pienākums nodrošināt apraides tiesības. Pretējā gadījumā raidorganizācijai ir jānodod NRTP apraides atļauja un jāizbeidz sava darbība.

Tomēr saskaņā ar jaunajiem grozījumiem šajā likumā tiks veikts izņēmums attiecībā uz sabiedriskajām raidorganizācijām. Proti, Latvijas Radio šobrīd apsver iespēju nodot Latvijas Radio 2.programmu privātam partnerim.

Mums joprojām nav skaidrs, kā tas notiks, kāda būs procedūra, kādi būs kritēriji. Turklāt likumprojekta autori varbūt apzināti noklusē, ka saskaņā ar Radio un televīzijas likuma 13.panta otro daļu šīs atļaujas termiņš nedrīkst pārsniegt vienu gadu. Arī pašreizējā tekstā mēs neatrodam vārdu „koncesija” un šobrīd varam tikai minēt, kādā veidā izpaudīsies Latvijas Radio 2.programmas nodošana citai personai.

Mēs neesam pret koncesiju kā tādu, taču esam pret to, ka šī Latvijas Radio 2 nodošana kādai citai raidorganizācijai (visticamāk privātai) notiktu sasteigti. Tātad neatbalstām šeit steigu.

Šodien Saeimā ievērības cienīgs notikums arī bija Prezidija noplicināšana. Prezidijā šobrīd ir pieci pārstāvji. Bet pēc tam, kad šo kvintetu pameta Vineta Muižniece, valdošajai koalīcijai tā arī neizdevās vicespīkera krēslā iesēdināt Antu Rugāti. Tātad aizklātais balsojums parādīja, ka par kandidāti balsoja tikai viņas partijas biedri. Godīgi sakot, man cilvēcīgi Rugātes kundzes ir žēl, jo mēs kopīgi ar viņu arī strādājam Latvijas delegācijā Eiropas Padomē. Es domāju, ka stīvēšanās ap vicespīkera krēslu turpināsies arī nākamajā Saeimas sēdē. Šodienas notikumi liecina par milzīgo neuzticēšanos valdošo partiju starpā.

Paldies.

Vadītāja. Paldies Latvijas Pirmās partijas un partijas „Latvijas Ceļš” frakcijas deputātam Oskaram Kastēnam.

Līdz ar to šīsdienas pārraide „Frakciju viedokļi” ir izskanējusi. To vadīja Saeimas Preses dienesta konsultante Dace Laipa.

Paldies, ka klausījāties! Visu labu!