Sēdi vada Latvijas Republikas 9.Saeimas priekšsēdētāja biedre

Solvita Āboltiņa.

Sēdes vadītāja. Cienījamie kolēģi! Lūdzu, ieņemiet vietas!

Sākam Saeimas 9.septembra ārkārtas sēdi.

Darba kārtībā jautājums - „Ziņojums par starptautisko aizdevēju piešķirtā finansējuma saņemtās daļas izlietojumu un atlikušās daļas izmantošanas nosacījumiem”.

Vārds ziņojumam finanšu ministram Einaram Repšem.

E.Repše (finanšu ministrs).

Godātā Saeimas priekšsēdētāja biedres kundze! Godātie deputāti! Premjerministra kungs! Ministri!

Jūs aptuveni zināt, kādā stāvoklī valsts bija nogājusi pagājušā gada beigās un šā gada sākumā gan pašu neizdarības dēļ, gan pašu pielaisto pārmērību dēļ, gan arī globālās ekonomiskās krīzes radīto apstākļu rezultātā.

Jūs labi zināt, kādā stāvoklī mūsu valdība pārņēma valsti: diemžēl aizdevumu ņemšana, lai finansētu mūsu budžeta deficītu, bija nepieciešama un neizbēgama lieta, izņemot gadījumu, ja mēs būtu gatavi savu budžeta deficītu samazināt strauji un tūlīt vēl par aptuveni 10 procentiem no iekšzemes kopprodukta.

Straujā tautsaimniecības izaugsme pēdējo piecu gadu garumā, kas galvenokārt notika dēļ privātā patēriņa, dēļ ieguldījumiem nekustamā īpašuma un citos neeksportējamo preču sektoros, radīja papildu pieprasījumu un arī algu palielinājumu, kas pasliktināja mūsu valsts konkurētspēju, palielināja mūsu valsts budžeta deficītu, bet neradīja jaunu pievienoto vērtību, neradīja jaunu eksportējamu produkciju un radīja priekšnoteikumus ļoti krasai Latvijas ekonomikas reakcijai uz globālo ekonomikas lejupslīdi. Šajos apstākļos nebija vis tā kā Igaunijā, kur varēja visus gadus dzīvot ar sabalansētu budžetu un pēdējos gados pat veidot sev uzkrājumus nebaltām dienām; Latvija bija spiesta, lai nodrošinātu valsts budžeta finansēšanu un Valsts kases kontu likviditāti, aizņemties no starptautiskām organizācijām, Starptautiskā Valūtas fonda, Eiropas Komisijas un dažādiem divpusējiem donoriem.

Ņemot vērā, ka Latvijā krīzes rezultātā būtiski ir samazinājusies kredītresursu pieejamība un tautsaimniecības lejupslīdes apstākļos īpaši svarīgi ir nodrošināt arī kaut cik normālu funkcionēšanu banku sistēmā, šā aizdevuma ņemšana kļuva īpaši aktuāla un neatliekama. Protams, situācija Latvijas ekonomikā ir tāda, ka Latvijas budžeta deficīta un ārējā parāda finansēšanai nepieciešamo līdzekļu apjomu iekšējā tirgū aizņemties nav iespējams. Tātad ārējais aizņēmums bija vienīgā reālā alternatīva šajos apstākļos.

2008.gada decembra beigās Eiropas Komisija, Starptautiskais Valūtas fonds, Pasaules Banka, Eiropas Rekonstrukcijas un attīstības banka un vairākas Eiropas Savienības dalībvalstis vienojās par finanšu atbalsta sniegšanu Latvijai septiņarpus miljardu eiro apmērā, kuru paredzēts izmantot aptuveni šādiem mērķiem:

valsts budžeta deficīta finansēšanai - 2,6 miljardi eiro jeb 35 procenti no kopējā aizņēmuma;

finanšu sektora stabilitātes nodrošināšanai - aptuveni 2,7 miljardi eiro jeb 36 procenti no kopējā aizņēmuma;

valsts parāda refinansēšanai - 1,6 miljardi eiro jeb 21 procents no kopējā aizņēmuma;

valsts budžeta aizdevumiem pašvaldībām un atvasinātām publiskām iestādēm - 0,6 miljardi eiro jeb 8 procenti no kopējā aizņēmuma.

Par pamatu aizdevuma līguma slēgšanai un aizdevumu izsniegšanai kalpo Latvijas valdības apstiprinātā apņemšanās - starptautiski apstiprinātā apņemšanās! - samazināt savu budžeta deficītu, īstenot virkni strukturālu reformu Latvijas valsts pārvaldē un tautsaimniecībā, būtiski palielināt Latvijas valsts konkurētspēju un radīt priekšnoteikumus jaunu darba vietu radīšanai, jaunu eksportspējīgu produktu ražošanai un mūsu eksporta ieņēmumu kāpināšanai. Šādi priekšnoteikumi no jebkura kreditora tiek saprātīgi prasīti, lai pārliecinātu aizdevēju, ka aizņēmējs būs spējīgs aizņemtos līdzekļus arī kaut kad atdot. Tāpēc šinī gadījumā starptautisko institūciju izvirzītie nosacījumi sakrīt ar Latvijas valsts pašas interesēm, proti, mazināt nesabalansētību, kas ir vērojama mūsu iekšzemē, mazināt budžeta deficītu, kas katru gadu palielina mūsu ārējo parādu, un palielināt Latvijas konkurētspēju, lai mēs spētu atgūties un izmantot pilnā apmērā iespējamo drīzo pasaules ekonomikas atveseļošanos.

Tātad šīs starptautiskās apņemšanās, ko parakstījusi Latvijas valdība vai, pareizāk sakot, divas valdības pēc kārtas (te ir jārunā par Godmaņa kunga vadīto valdību, kura parakstīja pirmo Nodomu vēstuli Starptautiskajam Valūtas fondam un pirmo Saprašanās memorandu ar Eiropas Kopienu, un arī Dombrovska kunga vadīto valdību, kura tagad parakstīja otro Nodomu vēstuli Starptautiskajam Valūtas fondam un grozījumus Saprašanās memorandā ar Eiropas Kopienu)… tātad šīs starptautiskās apņemšanās ir fiksētas šajos dokumentos, un tās pamatā ir ar Starptautisko Valūtas fondu un Eiropas Komisiju.

Tāpat Latvijas valdības un arī Latvijas parlamenta stingrā apņemšanās risināt ar valsts konkurētspēju saistītos uzdevumus ir fiksēta Latvijas Republikas Saeimas pieņemtajā papildinātajā Latvijas ekonomikas stabilizācijas un izaugsmes atjaunošanas programmā, ko pieņēmām kopā ar 2009.gada budžeta grozījumiem.

Nodomu vēstule Starptautiskajam Valūtas fondam, ko parakstīja mūsu valdība, tika parakstīta šajā gadā, bet pirmā vēstule tika parakstīta jau 2008.gada 18.decembrī, savukārt Saprašanās memorands ar Eiropas Kopienu tika parakstīts šā gada 28.janvārī. Papildu vienošanās starp Eiropas Kopienu un Latvijas valdību ir parakstīta 2009.gada 13.jūlijā, savukārt ar Starptautisko Valūtas fondu papildu vienošanās tika parakstīta šā gada 27.jūlijā, paredzot, protams, ekonomikas politikas papildu pasākumus un papildu kritērijus katras nākamās aizdevuma daļas saņemšanai, kā arī pārskata iesniegšanas noteikumus. Abi šie dokumenti ir publiskoti un tātad pieejami vispārējai zināšanai un analīzei.

Maksājumi līdz šim ir saņemti divreiz no Starptautiskā Valūtas fonda un divreiz no Eiropas Komisijas. Līdz šā gada 31.augustam valsts kopumā ir saņēmusi 2,08 miljardus latu, no kuriem patlaban ir izlietots tikai 1 miljards 110 miljoni latu. Un šī nauda ir izlietota sekojošiem mērķiem: gandrīz 60 procenti ir izlietoti valsts parāda atmaksai, tātad valsts parāda pārfinansēšanai, 0,5 procenti - valsts budžeta aizdevumiem, 25 procenti - valsts budžeta deficīta segšanai, 14,6 procenti - atbalstam finanšu sektora stabilitātei. Pārējo naudu, atlikušos 0,97 miljardus latu, plānots novirzīt valsts budžeta vajadzībām, arī iepriekš nosauktajiem mērķiem, un arī finanšu sektora stabilitātes nodrošināšanai gadījumā, ja šāda vajadzība radīsies.

Vienlaikus saskaņā ar noslēgtajiem līgumiem mēs daļu no pieejamiem finanšu resursiem - aptuveni 600 miljonus eiro - iezīmējam tieši rezerves izveidošanai finanšu sektora stabilizācijas vajadzībām. Šāda rezerve… labākajā gadījumā tā netiks izmantota un netiks notērēta. Un pat sliktākajā gadījumā, ja šāda likviditātes rezerve banku sistēmas likviditātes vajadzību papildināšanai būs nepieciešama, tā būs kā aizdevums bankām, nevis ieguldījums bankās. Tas būs aizdevums gadījumā, ja ekonomisku procesu vai kādu pasaules ekonomisku notikumu, vai kādas spekulantu izraisītas panikas, vai negatīvas finanšu tirgus reakcijas gadījumā mums banku sistēmā kontos iestāsies naudas trūkums tīri likviditātes ziņā. Un, lai atdzīvinātu naudas plūsmas, kreditēšanu un nodrošinātu normālu finanšu sektora darbību, tad šeit būs līdzekļi, kurus būs iespējams izmantot arī banku likviditātes palielināšanai.

Tikai tādā gadījumā, ja tiks normatīvajos aktos paredzētajā kārtībā pieņemti arī kādi lēmumi par atsevišķu banku kapitalizāciju, tikai tādā gadījumā nauda varēs tikt uzskatīta par notērētu jeb ieguldītu atsevišķu kredītiestāžu kapitālā. Patlaban mēs tādu vajadzību neredzam bez jau līdz šim zināmām un apspriestām valstij piederošām bankām, kuru kapitalizācija jau ir veikta likumos un arī budžeta procedūrā paredzētajā kārtībā.

Jāuzsver, ka šāda drošības rezerve ir ļoti nepieciešama un vēlama tieši no stabilitātes viedokļa, jo apstākļos, kad pasaules finanšu tirgi ir ļoti, ļoti nervozi un jebkura negatīva ziņa no Latvijas, tai skaitā iespējamā nestabilitāte valdībā vai koalīcijā, vai arī kādi citi faktori nekavējoties ļoti krasi atsaucas uz Latvijas reitingiem, aizdevumiem Latvijai un citiem privātā tirgus veiktajiem pasākumiem. Pats fakts, ka Latvijas Bankā vai arī Valsts kases kontos guļ nauda, kas ir paredzēta drošības rezervei, ir ļoti nomierinošs un jebkurus spekulatīvus spiedienus ļoti atvēsinošs faktors.

Jebkuri atbalsta pasākumi finanšu sektoram neatkarīgi no līdzekļu avota ir iepriekš jāsaskaņo gan ar Latvijas parlamentu un valdību normatīvajos aktos paredzētajā kārtībā, gan arī ar Starptautisko Valūtas fondu un Eiropas Komisiju. Šobrīd noslēgtās vienošanās neparedz finanšu sektora stabilizācijai neizmantotos līdzekļus novirzīt budžeta deficīta segšanai.

Pasaules Bankas aizdevums 400 miljonu eiro apmērā ir sadalīts divās daļās - finanšu sektora un sociālā sektora aizdevumā. Aizdevums finanšu sektoram tiks apstiprināts Pasaules Bankas izpilddirektoru valdē, domājams, šā gada 22.septembrī. Sociālā sektora aizdevuma pamatā ir sociālās drošības tīkla stratēģijas izstrāde un ieviešana, kuras mērķis ir samazināt negatīvo sociālo spriedzi un negatīvo ietekmi uz sabiedrības vismazāk aizsargātajām grupām - trūcīgajiem iedzīvotājiem. Un šādas grupas ir izveidojušās vai arī skaitliski papildinājušās gan globālās un Latvijas finanšu un ekonomikas krīzes rezultātā, gan strukturālo reformu veikšanas rezultātā, gan arī kādu citu faktoru rezultātā.

Sociālās drošības tīkla sistēmā ir paredzēti pasākumi veselības, izglītības un labklājības jomu atbalstam, un par šiem pasākumiem patlaban diskutē Latvijas Republikas valdība.

Pasaules Bankas aizdevuma līgums finanšu sektoram balstās uz standartaizdevuma nosacījumiem un finanšu nosacījumiem. Viens no nosacījumiem turpmākai sadarbībai ar starptautiskajiem aizdevējiem, protams, ir Latvijas līdz šim uzņemto saistību izpilde. Un pirmām kārtām to, kas attiecas uz fiskālo politiku nākamajā - 2010.gadā.

Atcerēsimies, ka uzņemtās saistības paredz fiskālā deficīta samazināšanu 500 miljonu apmērā, kas atbilst 4 procentiem no iekšzemes kopprodukta. Latvijas valdība vēstulē Starptautiskajam Valūtas fondam par vienu no stratēģiskajiem mērķiem ir noteikusi pēc iespējas ātrāku valsts konkurētspējas atjaunošanu un eiro ieviešanu, par vēlāko termiņu nosakot 2014.gadu. Protams, mums būs jāstrādā visiem kopā, lai šos mērķus un galvenokārt valsts konkurētspējas atjaunošanu un eiro ieviešanu arī tik tiešām sasniegtu. Protams, vieglu risinājumu un kādu pēkšņu ģeniālu jaunu iespēju šeit nebūs. Būs cītīgi jāturpina tas, ko mēs esam jau iesākuši, proti, jāsamazina valdības tēriņi - gan nelietderīgie, gan atsevišķos gadījumos arī lietderīgie, bet ne prioritārie - un jāpanāk valsts budžeta deficīta samazināšana līdz pieņemamam līmenim.

Atcerēsimies, ka pat tad, ja mūsu budžeta deficīts būtu tikai 10 procenti no iekšzemes kopprodukta, tie būtu vismaz 1,2 miljardi latu gadā. Un, ja katru gadu šo summu pievieno mūsu ārējam parādam un ja katru gadu par šo summu mums ir jāmaksā procenti, tad par 120 miljoniem latu tā summa var būt... es atvainojos, par 1,2 miljardiem latu šī summa labvēlīgos apstākļos būtu tikai 60 miljoni papildus procentu maksājumiem par valsts parādu, kas atbilstu aptuveni procentu likmei - 5 procenti gadā. Bet gadījumā, ja situācija sarežģās un ja mēs vairs nevaram mūsu slikto reitingu vai kādas citas negatīvas publicitātes dēļ aizņemties tik vienkārši, tad tādā gadījumā procentu likmes vēsturiski ir kāpušas un atkal var kāpt līdz 10 procentiem vai pat augstāk. Un tas nozīmē, ka mēs par 10 procentu deficītu varētu pievienot pat līdz 120 miljoniem latu klāt pie pilnīgi nevajadzīgiem izdevumiem katru gadu.

Vēl aizrādīšu, ka nākamā gada budžetā kā absolūti nepieciešami izdevumi (un tie ir saistīti jau ar līdz šim uzbūvēto pārmērīgi augsto Latvijas valsts parādu) ir jāparedz līdzekļi procentu nomaksai vien aptuveni 318 miljonu latu apmērā. Tas ir jau par šobrīd esošo parādu.

Skaidrs, ka tādā gadījumā, ja mēs būtu dzīvojuši līdzīgi kā Igaunija un nebūtu krājuši parādu gadu pa gadam, mēs varētu šobrīd vismaz dubultot sociālās aprūpes vajadzībām vajadzīgos budžeta līdzekļus. Tātad par šo summu mēs varētu darīt kādus citus vajadzīgus darbus, nevis maksātu šos procentus.

Tālāka valsts budžeta deficīta palielināšana, tālāka valsts parāda palielināšana draud mūs novest vispār pie nekontrolējamas parāda procentu maksājumu un deficīta spirāles, kas var beigties tikai ar pilnīgu Latvijas valsts nespēju pildīt savas uzņemtās saistības. Līdz tādam līmenim mēs nedrīkstam nonākt. Mēs nedrīkstam pieļaut arī 10 procentu deficītu mūsu valsts budžetā, tāpēc mums steidzami ir jāveic pasākumi, lai šo deficītu samazinātu. Un atcerēsimies, ka tikai tad, kad mēs būsim budžeta deficītu samazinājuši līdz nullei un vēl mazliet, tikai tad mēs varēsim sākt domāt par parāda atdošanu, jo parādu var atdot tikai un vienīgi no pozitīvas finanšu plūsmas - tātad, ja budžetā ir nevis deficīts, bet pārpalikums. Un mums ir jāstrādā, lai šāda iespēja Latvijai rastos puslīdz pārskatāmā nākotnē.

Tālāk. Godātie klātesošie! Presē ir izskanējuši dažādi valsts budžeta deficīta novērtējumi un ir izteikti dažādi minējumi. Tātad izskanējuši ir 13 procenti, 10 procenti, 8 procenti un 6 procenti. Vēlos norādīt, ka visi šie skaitļi savā būtībā ir pareizi, bet katrs no tiem ir rēķināts pēc atšķirīgas metodoloģijas, un būtībā runa ir par vienu un to pašu situāciju.

Finanšu ministrija prognozē, ka valsts budžeta deficīts šogad… ka valsts pamatbudžeta deficīts varētu sasniegt aptuveni 6 vai 6,5 procentus no IKP. Valsts budžets! Koriģēju: valsts budžets kopā ar sociālo budžetu.

Jaunākie dati par budžeta izpildi šā gada astoņos mēnešos liecina, ka šobrīd uzkrātais budžeta deficīts ir aptuveni 4 procenti no iekšzemes kopprodukta jeb 502 miljoni latu. Taču tuvāko mēnešu laikā deficīts varētu palielināties, jo tiek plānoti papildu izdevumi sociālās spriedzes mazināšanai, sociālā tīkla stratēģijas finansēšanai, garantētā minimālā ienākumu pabalsta izmaksām, pacientu līdzmaksājumu segšanai trūcīgajiem, kā arī skolēnu transporta izmaksu kompensēšanai saistībā ar skolu tīkla reorganizāciju. Tāpēc budžeta deficītu ietekmēs izdevumu palielinājums šā gada pēdējos mēnešos, kā arī ļoti ticamā nodokļu ieņēmumu pasliktināšanās šā gada pēdējos mēnešos. Budžetā ir arī vērojams zināms cikliskums, un parasti tātad gada vidū deficīts ir mazāks nekā gada beigās. Ar to mums ir jārēķinās.

Tālāk. Mums ir jāņem vērā arī prognozētā budžeta deficīta apjoms pašvaldībās, uz ko valdībai nav tiešas ietekmes, bet kas var sliktākajā gadījumā sasniegt aptuveni pusotru procentu no iekšzemes kopprodukta. Tad konsolidētā kopbudžeta deficīts, tātad valsts un pašvaldību, pieaug jau līdz septiņarpus, astoņiem procentiem pat pēc Finanšu ministrijas metodoloģijas un aprēķina. Ja šo skaitli mēs pārrēķinām pēc Eiropas kontu sistēmas metodoloģijas, ko izmanto Eiropas Komisija, deficīts palielinās vēl par aptuveni pusotru līdz diviem procentiem no iekšzemes kopprodukta un sasniedz jau 10 procentus. Nodrošināt šādu maksimālo deficīta līmeni šogad esam stingri apsolījušies mūsu aizdevējiem - Eiropas Komisijai un arī Starptautiskajam Valūtas fondam.

Metodoloģijas ir atšķirīgas, jo Eiropas Komisija savos aprēķinos izmanto uzkrājumu principu, tas ir, dažādas finanšu plūsmas tiek uzskaitītas atbilstoši maksājumu saistību rašanās brīdim, nevis fiziskā, faktiski veiktā maksājuma brīdim. Tas nozīmē, ka, ja mēs šobrīd uzņemamies ilgtermiņa saistības, kas mums prasīs izmaksas nākotnē, tad pēc šīs Eiropas Komisijas lietotās metodoloģijas ilgtermiņa saistības jau uzreiz ir iekļaujamas arī deficītā, kas pēc būtības ir pareizi.

Savukārt pēc Starptautiskā Valūtas fonda aprēķiniem, kur pielieto vēl citu metodoloģiju, valdības un pašvaldību budžeta deficīts šogad sliktākajā gadījumā var sasniegt pat 13 procentus, kas atbilst aptuveni 8 procentiem pēc Finanšu ministrijas metodoloģijas un 10 procentiem pēc Eiropas Komisijas metodoloģijas. Tie ir vieni un tie paši skaitļi. Atbilst vieniem un tiem pašiem procesiem. Šis nekādā gadījumā nav kļūdaini interpretējams, kā to atsevišķos gadījumos es dzirdēju presē, ka Starptautiskais Valūtas fonds, lūk, mums ir atļāvis palielināt deficītu līdz 13 procentiem. Nē, nekā tamlīdzīga nav! Mums ir jāsasniedz tas deficīts, par ko mēs esam vienojušies budžeta grozījumos.

Starptautiskais Valūtas fonds lieto atšķirīgu ieņēmumu un izdevumu aprēķinu, kā rezultātā ieņēmumi tiek prognozēti tradicionāli mazāki un konservatīvāki, bet izdevumi - lielāki, un tas veido šo aptuveno starpību. Papildus tiek paredzēts arī viens procents kā drošības spilvens, ja nu gadījumā kaut kur kaut kas aiziet pavisam greizi un nekontrolējami. It īpaši Starptautiskais Valūtas fonds prognozē, ka varbūt mums būs kādi pasākumi jāveic, sagaidot pārmērīgas grūtības un nekontrolējamus procesus sociālajā jomā.

Šis drošības spilvens nav uzskatāms kā papildu atļāvums pielietot vienu procentu no kopprodukta sociālās sfēras papildu finansēšanai. Nē, tas ir tikai drošības ventilis, lai gadījumā, ja nu tiešām šeit iestājas kādi pavisam ārkārtas apstākļi… lai mēs tādēļ vien, ka esam palīdzējuši vismazāk nodrošinātai sabiedrības daļai, formāli nenokļūtu situācijā, ka mēs neizpildām programmas nosacījumus un nevaram vairs saņemt nākamo aizdevumu. Bet visi tie pasākumi, par kuriem mēs esam vienojušies, arī tai skaitā Nodomu vēstulē un memorandā ar Eiropas Kopienu, ir jāīsteno pēc labākās sirdsapziņas, un pēc tam būs rūpīgi jāpierāda un jāatskaitās abām šīm kreditoru institūcijām, lai mēs vispār varētu turpināt tālāku sarunu par aizņemšanos.

Atcerēsimies, ka mūsu mērķis nav iztērēt visus aizdevumu veidā pieejamos līdzekļus. Labākajā gadījumā Latvijai būs nepieciešama tikai daļa no teorētiski pieejamiem septiņarpus miljardiem eiro. Jo mazāks būs mūsu deficīts, jo mazāk līdzekļu mēs notērēsim un jo mazāk mums vēlāk arī būs jāatdod.

Runājot par to, kādiem tad nolūkiem šī nauda tiek tērēta, es jau uzskaitīju to procentuālo sadalījumu. Gribētu uzsvērt, ka jebkuri tēriņi, kas notiek Latvijas valstī, ir atbilstoši Latvijas valsts budžetam jeb arī atsevišķos gadījumos citiem normatīvajiem aktiem. Bet neviens tēriņš nevar tikt īstenots, apejot Ministru kabinetu, Saeimu un/vai normatīvajos aktos paredzēto kārtību. Līdz ar to pirmām kārtām nav nekādu bažu, ka šie līdzekļi, kas ir domāti mūsu likumisko procesu finansēšanai, varētu nonākt kaut kur neceļos. Ja naudas asignējumi nebūs paredzēti budžetos vai ja tie netiks paredzēti citos normatīvajos aktos precīzi reglamentētā kārtībā, pēc Ministru kabineta noteikumiem, piemēram, izsniedzot aizdevumus kādām pašvaldībām, atvasinātām publiskām iestādēm vai arī aizdevumus bankām finanšu sektora stabilitātes nodrošinājumam, tādā gadījumā tie netiks tērēti. Viss ir mūsu - valdības un parlamenta - kontrolē.

Otrām kārtām. Ir pilnīgi aplami norādīt uz šobrīd Valsts kasē pieejamo līdzekļu rezervi vai uz kādu atsevišķu, piemēram, Pasaules Bankas, aizdevumu un teikt: „Redziet, tur ir nauda! Varat ņemt to un tūlīt pat tērēt, piemēram, neatliekamām vajadzībām veselības aprūpes nozarē.” Tā nevar! Jebkuri tēriņi Latvijā ir jāizlaiž caur budžetu, jāuzskaita budžetā, un tas, jebkuri tēriņi, palielina mūsu valsts budžeta deficītu. Šīs aizņemtās naudas knapi pietiks, lai mēs varētu nosegt vajadzības, kas saistītas ar mūsu pašreizējo budžeta deficītu un ar nākamgad plānoto budžeta deficītu.

Visbeidzot - par mūsu budžetu kopumā. Redziet, lai mēs saprastu, ka samazināt budžeta tēriņus par 410 vai vairāk miljoniem latu nav vis triviāls uzdevums, es gribētu vispirms atbildēt, kur tad ir radusies starpība starp 2004.gada budžetu, kad mēs - atcerieties! - dzīvojām ar krietni mazākiem līdzekļiem, un 2009.gada budžetu. Šī starpība galvenokārt ir radusies sociālajā aizsardzībā, kur finansējuma palielinājums ir vairāk nekā divkāršojies - no 690 miljoniem latu 2004.gadā uz 1 miljardu 643 miljoniem latu šogad. Būtisks un gandrīz divkāršs palielinājums ir arī izglītībā, kur 259 miljonus latu mēs tērējām 2004.gadā, savukārt šogad tērējam jau 489 miljonus latu. Tāpat mums vairāk nekā divkāršs pieaugums ir pozīcijā „Atpūta un kultūra”. Arī veselības aizsardzības budžets no 232 miljoniem ir pieaudzis līdz 432 miljoniem, bet vides aizsardzībai ir pieaudzis vairāk nekā divreiz (nu te ir gan jāatceras, ka te ir iekļauta arī tā sauktā Kioto nauda).

Arī ekonomiskajā darbībā, kas būtu sīkāk atšifrējama, ir ļoti būtisks pieaugums, bet tajā visi izdevumi ir attiecināmi uz galveno šīs valdības prioritāti - ekonomikas sildīšanu - un arī uz citu tēmu, ko tik daudz cilājuši ekonomisti un arī Saeimas deputāti. Tātad ekonomiskajā darbībā ir pieaugums no 283 miljoniem uz 818 miljoniem. Iespējams, šeit būtu meklējamas kādas ekonomijas iespējas, strādājot pie nākamā gada budžeta samazinājuma.

Sabiedriskajai kārtībai un drošībai palielinājums ir procentuāli mazāks, bet arī tas ir izaudzis no 155 līdz 255 miljoniem, aizsardzībai tas ir palielinājies no 90 līdz 164 miljoniem, bet valsts parāda procentu maksājumi un arī iemaksas Eiropas Savienības budžetā… šī pozīcija ir palielinājusies no 103 līdz 368 miljoniem latu.

Vispārīgie valdības dienesti, dažādas iestādes, mums vajadzīgās inspekcijas un tā tālāk, arī ministriju centrālie aparāti un viss tas, kas saistīts ar formulējumu „vispārīgie valdības dienesti”… to līdzekļi ir pieauguši salīdzinoši nedaudz (tur pieaugums ne tuvu nav divkāršs) - no 184 miljoniem līdz 259 miljoniem. Arī tur droši vien ir ekonomija. Tātad, kā jūs redzat, galvenais līdzekļu pieaugums starp 2004.gadu un šo gadu ir bijis saistīts ar sociālo drošību, veselības aizsardzību un izglītību.

Tālāk. Ja mēs paskatāmies valsts budžetu funkciju griezumā, kas ir pareizais veids, kā skatīties valsts budžetu, jo nav jau svarīgi, caur kādu resoru konkrētā nauda tiek virzīta, bet ir svarīgi, kādam mērķim un nolūkam tā nauda tiek izlietota... Un tieši funkcionālā griezumā mēs šogad faktiski pirmo gadu skatām budžetu un pirmo gadu mēs strādājam pie budžeta sastādīšanas, tieši domājot par funkcionālo griezumu, un tad nu atkal vislielākais finanšu ieguldījums mums ir sociālajā aizsardzībā, skaidri parādot, ka tā ir šīs valdības un arī visu iepriekšējo valdību prioritāte. Un sociālajai aizsardzībai mēs patlaban nākamā gada budžeta bāzē esam iekļāvuši 1 miljardu 540 miljonus latu šīs funkcijas nodrošināšanai.

Nākamais stabiņš ir fondu naudas. Eiropas fondi, dažādi fondi. Tur mēs nākamā gada budžeta bāzē esam iekļāvuši 827 miljonus latu, kas, no vienas puses, būtu varbūt ļoti ērts avots, kur panākt finanšu līdzekļu samazinājumu, bet šo saskaņā ar mūsu starptautisko vienošanos mēs nedrīkstam aiztikt, proti, Eiropas fondu apguvei novirzīto līdzekļu samazinājums vai neizpilde netiks ieskaitīta mums deficīta samazināšanā. Un tam arī ir loģisks pamats. Jo galu galā šī ir nauda, ko mums dāvina Eiropas Komisija atmaksu veidā un kas, ja mēs to procesu reiz sāksim, katru gadu varēs turpināt sildīt mūsu ekonomiku, papildus finansēt mūsu konkurētspēju; tad šie nebūt nebūtu uzskatāmi par tiem nelietderīgākiem izdevumiem. Bet tātad ar ārvalstu finanšu palīdzību saistītos izdevumus mēs nedrīkstam aiztikt saskaņā ar mūsu starptautiskajām vienošanām.

Valsts parāda vadība jeb procentu maksājumi 318 miljonu latu apmērā un iemaksas Eiropas Komisijā par dalību Eiropas Savienībā nav pakļaujami samazinājumam. Un nākamais stabiņš - 367 miljoni - ir paredzēts veselības aprūpei kā funkcijai. Gribu uzsvērt - kā funkcijai, jo nozarei kopumā būs pieejams augstāks finansējums - 3,4 procenti no nacionālā kopprodukta jeb aptuveni 405 miljoni latu, taču ne visa šī nauda aizies tieši veselības aprūpes funkcijai. Daļa no tās, protams, aizies arī ministriju centrālo aparātu uzturēšanai, tas ir iekļauts citā funkcijā pēc šā funkcionālā sadalījuma. Bet tieši veselības aprūpei aizies 367 miljoni latu. Un tas ir ceturtais lielākais stabiņš šajā grafikā.

Nākamais stabiņš ir izglītība. Un tur aizies 345 miljoni latu. Tālāk seko ekonomiskā darbība - 255 miljoni latu, un te jau mēs varam sākt atšifrēt sīkāk, ko tas nozīmē, kādas apakšfunkcijas tas iekļauj, un, iespējams, domāt par kādiem samazinājumiem. Sabiedriskā kārtība un drošība - 165 miljoni; valsts pārvaldes iestādes, dažādas, bet ne ministrijas un ministriju centrālie aparāti, - 159 miljoni; aizsardzība - 137 miljoni, vispārīgie valdības dienesti - 98 miljoni; kultūra, sports, atpūta - 76 miljoni; neatkarīgās iestādes -Saeima, tiesas, Augstākā tiesa, prokuratūra, Valsts kontrole un citas - 73 miljoni; politiku veidošana (šeit ir ministriju centrālie aparāti) - 53 miljoni. Jā, daudz! Uzskatu, ka varam samazināt, it īpaši tām ministrijām, kas atšķirībā, piemēram, no Iekšlietu ministrijas ir līdz šim nepietiekami samazinājušas savas centrālā aparāta izmaksas. Mums, citām ministrijām, acīmredzot būs jāseko Iekšlietu ministrijas paraugam, un ne visām ministrijām šeit varēs piemērot vienādu samazinājumu. Es uzskatu, ka vairāk būtu jāsamazina tās, kuru administratīvie aparāti tērē vairāk. Bet šeit ir iespējams samazinājums. Taču, pat ja mēs pilnībā likvidētu visas ministrijas un visu ministriju centrālos aparātus, ievērojiet, ka mēs varētu panākt tikai desmito daļu no mums nepieciešamā deficīta samazinājuma nākamajam gadam. Tā ka, godātie deputāti un klātesošie, risinājums būs jāmeklē arī ārpus… arī citu funkciju samazināšanā.

Visbeidzot - vides aizsardzība, tas ir pēdējais stabiņš. Funkcionālā griezumā mēs tai tērējam pavisam maz - 2 miljonus, un šeit tas stabiņš grafikā gandrīz pilnīgi pazūd.

Ar to, godātie klātesošie, ļaujiet man beigt savu īso ziņojumu par valsts finanšu stāvokli, starptautisko aizņēmumu un tā izmantošanas mērķiem, un es labprāt vēlāk atbildēšu, ja būs debašu gaitā kādi jautājumi.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Sākam debates. Vārds deputātei Vinetai Muižniecei.

V.Muižniece (Tautas partijas frakcija).

Godātie kolēģi! Godātais Ministru prezidenta kungs! Ministri! Beidzot ir pienākusi diena, kad parlaments publiski apspriež tik nopietnu jautājumu kā starptautiskais aizdevums un tā nosacījumi.

Tautas partija ir aicinājusi sasaukt Saeimas ārkārtas sēdi ar mērķi raisīt atklātu diskusiju, kura, iespējams, tā arī nenotiktu, ja mēs to nebūtu iniciējuši. Protams, žēl, ka par tik svarīgu jautājumu mēs runājam tik novēloti. Taču arī šodien ir būtiski dzirdēt atbildes uz jautājumiem - kā tērēts līdzšinējais aizdevums, kā to plānots izlietot turpmāk, bet jo īpaši būtiski ir analizēt, uz kādiem nosacījumiem piešķirts aizdevums.

Mēs augstu vērtējam Starptautiskā Valūtas fonda atbalstu Latvijai, iesaistoties krīzes risinājumu meklēšanā. Sadarbība ar Starptautisko Valūtas fondu ir svarīga, jo stiprina uzticību Latvijas valstij, ļauj saņemt mums tik nepieciešamo aizņēmumu un mazina kapitāla aizplūšanas draudus no mūsu ekonomikas. Taču stāsts šodien nav par viņiem, bet gan par mums.

Tautas partija, tāpat kā citas koalīcijas partijas, ir parakstījusi Starptautiskajam Valūtas fondam adresēto Nodomu vēstuli. Taču kādos apstākļos tas notika? Bez diskusijām, rūpīgas izvērtēšanas, pārspīlētā steigā un pat ar nepatiesu argumentu palīdzību, kurus es gribētu nosaukt pat par šantāžu. (No zāles dep. J.Urbanovičs: „Kas notiek?”)

Atgādināšu, ka Ministru prezidents Valdis Dombrovskis 27.jūlijā aicināja mūs parakstīt vēstuli vienas dienas laikā bez pienācīgas iepazīšanās ar vēstules saturu, kā pamatojumu šādai rīcībai minot to, ka šajā dienā it kā notiekot Starptautiskā Valūtas fonda sēde, kurā būtu jālemj par aizdevuma daļas piešķiršanu. Situācija nopietna. Vēlākais jau liek secināt, ka tikām maldināti, jo šāda sēde notika veselu mēnesi vēlāk. Kas tas bija un kāpēc šāda attieksme pret koalīcijas partneriem, no kuriem sagaida kopīgu atbildību par vēstulē rakstīto?

Tautas partija izprot Starptautiskā Valūtas fonda aizdevuma nepieciešamību, taču mēs nekādi nevaram atbalstīt veidu, kā ir rīkojušies Ministru prezidents un finanšu ministrs šajā situācijā.

Tautas partijas frakcija saņēma skarbus pārmetumus par to, ka vēlamies pienācīgi iepazīties ar vēstules saturu, to izvērtēt, izteikt savu viedokli un uzdot jautājumus par nosacījumiem. Saeimas lielākajai frakcijai Ministru prezidents un finanšu ministrs veltīja vien pāris stundas sarunai par tik sarežģītu un apjomīgu dokumentu, kas būtiski ietekmē visus Latvijas iedzīvotājus. Turklāt mēs tā arī nesaņēmām pārliecinošas atbildes un bijām spiesti konstatēt, ka arī paša Ministru prezidenta un finanšu ministra viedokļi pārāk daudzos jautājumos atšķiras. Tas ir pamats bažām par 2010.gada budžeta izstrādi.

Mēs redzam, ka finanšu ministrs neskopojas ar dažādiem ierosinājumiem - ko nogriezt, kā palielināt nodokļus, taču no valdības puses ir maz dzirdēts par to, kā sildīt ekonomiku, stimulēt tautsaimniecības attīstību, palīdzēt mūsu valsts iedzīvotājiem, darba ņēmējiem un darba devējiem. Arī šodien ministra ziņojumā par ekonomikas stimulēšanu gan neko tādu nedzirdējām. Ziņojums, manuprāt, bija diezgan formāls, bet kas ir svarīgi: kad mēs redzēsim kādus priekšlikumus ne tikai budžeta cirpšanai, bet arī valsts ieņēmumu palielināšanai, ekonomikas atveseļošanai?

Domāju, ka valdības piedāvājums apjomīgai nodokļu palielināšanai ir vērtējams kā Starptautiskā Valūtas fonda ierosmes pārspīlējums. Nodokļi ir tikai ekonomikas stimulēšanas instruments, nevis pašmērķis. Galvenais mērķis ir tautas labklājība, bet šobrīd - arī tās dzīvotspēja. To taču nav grūti saprast! Ir jābeidz putrot mērķi ar instrumentiem!

Ko varam konstatēt šodien? Ministru prezidents, finanšu ministrs un arī ekonomikas ministrs tā arī nav spējuši vēl sniegt saprotamu tuvākas un tālākas nākotnes Latvijas ekonomikas attīstības scenāriju. Neziņa šodien iedzīvotājus nomāc visvairāk. Tā bremzē jebkādu ekonomisko attīstību. Ģimene nevar pieņemt lēmumu par dzīvokļa remontu, ja nezina, kāds būs ģimenes budžets tuvākajā laikā. Uzņēmējs nevar pieņemt lēmumu par jaunas ražotnes atvēršanu, ja nezina, kāda būs valsts nodokļu politika. Katram no mums radu vai draugu vidū ir kāds, kas ir zaudējis darbu, un arī mūsu vecākiem ir samazināta pensija. Šī krīze skar ikvienu Latvijas iedzīvotāju, pabalstu saņēmējus un arī vairs nesaņēmējus. To skaits ir strauji audzis. Kas viņus sagaida? Skaidrības vēl nav.

Tautas partija krīzes apstākļos neatbalstīs nesamērīgu nodokļu sloga palielināšanu...

Sēdes vadītāja. Jūsu uzstāšanās laiks ir beidzies.

V.Muižniece. Vai drīkstētu pabeigt?

Sēdes vadītāja. Vai kolēģi atļauj runāt? Lūdzu, turpiniet!

V.Muižniece. Paldies.

Līdzšinējā pieredze skaidri apliecina, ka nodokļu palielināšana nedod gaidītos fiskālos rezultātus, bet atstāj negatīvu iespaidu uz tautsaimniecību un iedzīvotāju dzīves līmeni.

Savukārt jautājums par nekustamā īpašuma nodokļa ieviešanu ir visumā diskutējams, taču nodokļu pieaugums nav pieļaujams tad, kad Latvijā ir krīze, bet pieļaujams tikai tad, kad mēs atgriezīsimies pie augoša iekšzemes kopprodukta.

Īpaši svarīgs ir jautājums par strukturālām reformām, kuras ir neatliekami veicamas un tiek minētas arī Nodomu vēstulē. Tautas partija ir nākusi ar saviem priekšlikumiem, kas atspoguļojas Edgara Zalāna sagatavotajā valsts pārvaldes reformu plānā. Diemžēl koalīcijas partneri arvien atrod kādu ieganstu nopietnas, saturīgas diskusijas atlikšanai, taču jautājums par strukturālām reformām ir cieši saistīts ar iespēju taupīt un ietaupīt valsts budžeta līdzekļus. Ja mūsu piedāvājumi tiek atlikti un to izvērtēšana tiek vilcināta, tad jājautā: vai jums ir kāds cits plāns un, ja ir, tad kur tas ir? Un kāpēc par to nekas nav zināms? Vai atkal ir gaidāmi kādi slepeni gatavoti piedāvājumi?

Mēs uzskatām, ka, lai spertu nopietnus izmaiņu soļus valsts izdevumu samazināšanā, nodokļu izmaiņās un valsts pārvaldes pārkārtošanā, ir nepieciešams plašs sabiedrības un sociālo partneru atbalsts. Un mēs patiešām būtu gandarīti, ja šodien arī redzētu skaidru valdības vadītāja atbildi uz jautājumu, kā Latvijai izkļūt no ekonomiskās krīzes.

Pateicos par jūsu uzmanību un atļauju pabeigt runu.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Nākamais debatēs deputāts Juris Sokolovskis. Atgādinu, ka debašu laiks ir piecas minūtes.

J.Sokolovskis (PCTVL frakcija).

Godātie kolēģi! Valdības Nodomu protokols, kas adresēts Starptautiskajam Valūtas fondam, atgādina man situāciju, kurā kolhoza priekšsēdētājs uzņemas papildu saistības pārpildīt šā gada plānu gaļas piegādēm un, lai to izdarītu, atdot uz kautuvi visus kolhoza lopus, tai skaitā piena govis. Jautājums par to, ka nākotnē nebūs vairs ne piena, ne gaļas, viņu neinteresē, jo tā būs jau nākamā kolhoza priekšsēdētāja problēma. Taču ordeni par plāna izpildi var saņemt jau tagad.

Dīvaini liekas arī tas, ka mēs apspriežam Nodomu protokolu, kur lielākā daļa no tajā ietvertajiem pasākumiem ir jāapstiprina parlamentam ar savu balsojumu tikai tagad, kad dokuments jau sen ir parakstīts.

Vai godājamiem ministriem nešķiet, ka šis dokuments bija jāapspriež parlamentā vēl pirms tā parakstīšanas, nevis jānostāda deputāti fakta priekšā?

Gribu norādīt, ka, pieņemot jebkādus lēmumus, ir nepieciešams ņemt vērā to bēdīgo pieredzi, kura valdībai jau ir, pieņemot steidzīgus un nepārdomātus lēmumus ar mērķi izdabāt Starptautiskajam Valūtas fondam. Ir skaidrs, ka mūsu kreditori gaida no mums reālus rezultātus, nevis procesu vai procesa imitāciju. Nodomu protokola 12.punktā ir teikts: kā valdības panākums tiek atzīmēts budžeta ieņēmumu palielināšanās, balstoties uz akcīzes nodokļa paaugstināšanu alkoholam un cigaretēm.

Taču statistika parāda, ka ienākumi budžetā no šo nodokļu paaugstināšanas ne tikai nav palielinājušies, bet ir pat samazinājušies par 16 miljoniem salīdzinājumā ar pagājušā gada attiecīgo periodu un līdz gada beigām nesaņemtie nodokļu ienākumi var pieaugt līdz 27 miljoniem latu. Šī summa dīvainā kārtā sakrīt ar to, ko valdība plāno iegūt, apliekot ar nodokli pensionāru „hruščovkas”. Varētu taisnoties, ka ieņēmumu kritums ir skaidrojams ar ekonomisko krīzi, taču, ja mēs paskatāmies uz citām akcīzes preču grupām, kuru patēriņu nevarēja kompensēt kontrabanda, piemēram, alu, tad mēs redzam, ka ienākumi pārsniedz valdības plānotos. Tas nozīmē, ka patēriņš būtiski nesamazinājās, taču valdība ar savu nepārdomāto lēmumu sāka liet ūdeni uz kontrabandistu dzirnavām un uzdāvināja viņiem 27 miljonus budžeta naudas. Krīze te nav vainīga, tika pieņemti kļūdaini - es pat teiktu, neatgriezeniski kļūdaini - lēmumi. Jo, pat pazeminot šo akcīzi, mēs automātiski nelikvidēsim šogad uzplaukušo kontrabandas tīklu.

Gribētu saņemt finanšu ministra vai premjera redzējumu par to, cik daudz šādu eksperimentālu ekonomisku risinājumu ir iekļauts šajā Nodomu protokolā. Risinājumu, kuru fiskālo efektu valdība nekad nevar garantēt un kuru ieviešanas rezultātā situācija var izveidoties līdzīgi kā ar akcīzes nodokļa paaugstināšanu. Vai kāds var garantēt, ka Nodomu protokolā piedāvātajos ekonomiskajos risinājumos ir ņemti vērā visi riski: ekonomikas ēnu sektora ietekme, darba un kapitāla aizplūšana, ārējie ekonomiskie faktori? Lasot šo Nodomu protokolu, rodas priekšstats, ka valdība tagad cenšas imitēt vagona kustību, vienkārši šūpojot to no vienas puses uz otru. Tajā pašā laikā neviens pat necenšas noskaidrot, uz kurieni braucam, vai mums pietiks degvielas un kas mūs sagaidīs nākamajā pieturā.

Godātie kolēģi! Cilvēku attieksme ir ļoti vienkārša! Ja mēs paskatīsimies, cik tagad darba devējs gatavs maksāt darba ņēmējam, ja mēs pēc tam paskatīsimies, cik liels ir nodokļu slogs, tad var atņemt 24 procentus sociālo nodokli, kuru maksā darba devējs, pēc tam 9 procentus sociālo nodokli, kuru maksā darba ņēmējs, pēc tam 23 procentus iedzīvotāju ienākuma nodokli… Iznāk apmēram puse no tā, ko darba devējs principā gatavs maksāt par darbu. Pēc tam atlikušo daļu apliek ar 21 procentu lielu pievienotās vērtības nodokli, jo visu atlikušo daļu cilvēks tērē. Cilvēks maksā akcīzes nodokli, maksās nekustamā īpašuma nodokli, un iznāk tā, ka vara pārdala vairāk nekā 70 procentus no viņa algas - principā atņem.

Un ko cilvēks var saņemt? Mēs redzam, ka gatavojas kārtējais sociālo garantiju samazinājums. Līdz ar to mēs sagaidīsim ēnu ekonomikas pieaugumu - tik strauju, ka mēs tagad pat nevaram iedomāties. Cilvēki gatavi saņemt algu aploksnē, cilvēki gatavi neņemt čekus, cilvēki gatavi pirkt kontrabandas cigaretes… Tātad tas viss atspoguļosies nākamā gada budžetā, un līdz ar to pēc kāda laika mums nāksies atkal atgriezties tajā pašā vietā un atkal spriest par to, kā mēs varam samazināt budžeta izdevumus.

Līdz ar to neizdarīsim kļūdas…

Sēdes vadītāja. Jūsu debašu laiks ir beidzies!

J.Sokolovskis. …un tomēr domāsim par nākotni.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Nākamā debatēs deputāte Anna Seile.

A.Seile (partijas „Pilsoniskā Savienība” frakcija).

Godātie Saeimas deputāti un Latvijas sabiedrība! Šis tik tiešām nav vienkāršs laiks, bet kaut kā mums no tās bedres, no tās krīzes ir jātiek laukā. Un tie, kas ir uzņēmušies pašlaik atbildību - un tā ir šī koalīcija, kuru veido Tautas partija, Zaļie un Zemnieki, „Jaunais laiks”, „Pilsoniskā Savienība” (No zāles dep. J.Dobelis: „Kur „Tēvzeme” palika?”) -, manuprāt (No zāles: „Tēvzeme ir sirdī!”), ir spiesti izvest no krīzes, no esošās krīzes, sabiedrību… (No zāles dep. J.Dobelis: „Tu pati biji „Tēvzemē”!”) Un apvienība „Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK arī, protams, ir šajā valdošajā koalīcijā… Vai es varu turpināt? (No zāles dep. J.Dobelis: „Drīkst!”)

Tātad es gribu teikt, ka sabiedrība gaida šo drošību un gaida krīzes beigas, bet kādam tas ir jāizdara. Un tāpēc arī visi šie pasākumi, kas tiek izstrādāti, ir vērsti uz to, lai pēc iespējas ātrāk varētu izmaksāt joprojām cilvēkiem algas un pensijas un lai arī ražošana atjaunotos Latvijā.

Jāsaka, ka šodienas ziņojums, ko sniedza finanšu ministrs, tik tiešām bija laikā, un runāt par to, vai tas varēja būt agrāk vai vēlāk, - tas, protams, nav tik nozīmīgi, jo runāt var tikai tad, kad jau ir gatavas vienošanās, kad ir gatavi, parakstīti šie aizdevuma nosacījumi un kad ir plāns, kā saglābt ekonomisko situāciju valstī.

Šāgada budžeta veidošanā, protams, bija ārkārtīgi lielas grūtības, jo bija jāveic lieli izdevumu daļas samazinājumi, bet tas pats sekos arī nākamajā gadā. Un šeit ir vajadzīga koalīcijas partiju vienošanās. Un, protams, ir jāievēro tas, ka sociālajiem maksājumiem ir jāgarantē zināmas summas, lai tiktu izmaksātas pensijas, pabalsti un viss pārējais, kas nepieciešams cilvēka normālai dzīvei. Un tikai tad cilvēkiem radīsies šī drošības sajūta valstī, ka valdība un Saeima par viņiem domā.

Un kādi tad ir šie mehānismi, kādā veidā valdība to gatavojas darīt? Ir radies cilvēkos satraukums, ka varētu tikt palielināts nodokļu slogs.

Piemēram, nodoklis par dzīvokļa īpašumu. Ja šis nodoklis ir tāds - 0,2 procenti - un attiecas praktiski uz visiem cilvēkiem, tad es gribu paskaidrot, ka tas ir tikai un vienīgi apmēram 10, 15 vai 20 lati gadā. Nevis mēnesī! Gadā! Par vienkāršu blokmājas dzīvokli. Un lielāku slogu tas, protams, radīs tiem, kas ir iepirkuši lielus īpašumus, cerēdami tos pārdot tajos treknajos un bagātajos gados.

Un vēl. Es gribu teikt, ka arī Tautsaimniecības komisija strādā pie jautājumiem, lai Latvijas vietējie resursi tiktu labi izmantoti un lai koksne un alternatīvie enerģētikas resursi būtu… lai to izmantošanai būtu arī valsts atbalsts. Un tādā gadījumā var būt, ka nevajadzēs vietējiem ražotājiem domāt par braukšanu prom no Latvijas un meklēt sev labāku, laimīgāku zemi citā valstī. Protams, nevienam nepatīk nodokļu palielināšana, un tādēļ visi gaida no Saeimas un no valdības, ka varētu būt arī lieli samazinājumi administratīvajā valsts pārvaldē. (No zāles: „Aizsardzībā!”) Un, protams, to arī sagaidīs, ja vien mēs šajā koalīcijā spēsim vienoties par attiecīgu funkciju samazināšanu, īpaši uzraudzības funkciju samazināšanu, birokrātiskā aparāta samazināšanu, un tad jau arī no tās bedres pamazām varēsim sākt rāpties laukā.

Protams, viens no galvenajiem uzdevumiem ir arī vienotas atalgojuma sistēmas izstrāde, pie kā jau Ministru kabinets strādā. Es domāju, ka tas arī zināmā mērā ieviesīs uzticību. Bet te ir aicinājums visiem domāt kopā, visām ministrijām domāt par to, lai tik tiešām šāda sistēma tiktu ieviesta un lai atsevišķās ministrijās nebūtu papildu prēmiju izmaksāšana un algu fiktīva samazināšana.

Nu, un gribētos nobeigumā teikt, ka ir jau jādod cerība arī tiem, kas līdz šim nav varējuši izpirkt zemi naudas trūkuma dēļ, arī tādēļ, ka zemes uzmērīšana ir ārkārtīgi dārga, un acīmredzot Saeimas rītdienas sēdē Tautsaimniecības komisijas priekšsēdētājs informēs sabiedrību par to, ka komisija ir izstrādājusi priekšlikumus, lai pagarinātu vismaz uz 10 gadiem šo zemes izpirkšanas procesu ar atvieglotiem noteikumiem. Un es domāju, ka…

Sēdes vadītāja. Jūsu laiks beidzies.

A.Seile. … šī valdība, kas ir uzņēmusies tādā grūtā laikā…

Sēdes vadītāja. Jūsu laiks beidzies.

A.Seile. … šo smago slogu - izvest tautu no krīzes, ir pelnījusi palīdzību arī no sabiedrības. Un šī sadarbība acīmredzot būs auglīga tikai tad, ja mēs nevis viens uz otru brēksim un kliegsim, bet sniegsim savus padomus.

Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Nākamais runās deputāts Vents Armands Krauklis. Es atgādinu vēl vienu reizi - debašu laiks ir piecas minūtes. Lūdzu, cienīsim cits citu!

V.A.Krauklis (Tautas partijas frakcija).

Cienījamie kolēģi! Ministru prezident! Ministri! Pārējie klātesošie! Vispirms es gribu savu runu iesākt ar to, ka ir ļoti svarīgi tiešām sabiedrību informēt, bet tas veids, kā tas notiek, man šķiet, tomēr nav īsti pareizs. Gan tas, ka tiešām šī informēšana bija salīdzinoši vēlu, gan arī tas, ka… Piemēram, gatavojoties šai sēdei, es rūpīgi iepazinos ar šo vienošanos ar Starptautisko Valūtas fondu, un izrādās, ka, piemēram, parakstītā versija atšķiras no publicētās versijas. Piemēram, pazuduši… es nezinu, vai speciāli pazudis vai nav pazudis speciāli… vai nejauši… Ko, lūdzu?

Sēdes vadītāja. Lūdzu nesarunāties ar zāli.

V.A.Krauklis. Es atvainojos.

Tātad parakstītajā versijā ir, ka mēs 400 miljonus aizņemsimies arī no privātā sektora… (No zāles E.Repše: „Jums nav tiesību izpaust ierobežotas pieejamības informāciju. Jums nav tiesību!”) Nē. Tātad… (No zāles E.Repše: „Es vēlos paskaidrot šo situāciju! Es lūdzu vārdu!”)

Sēdes vadītāja. Lūdzu nesarunāties ar zāli!

V.A.Krauklis. Nē. Es tad formulēšu jautājumu citādāk, Repšes kungs. Es vēlos tad uzdot jautājumu citādāk…

Sēdes vadītāja. Kraukļa kungs, jums ir tiesības pabeigt, un tad finanšu ministram ir tiesības uz...

V.A.Krauklis. Es vēlos formulēt jautājumu citādāk. Vai tas ir apzināti vai neapzināti, ka publicētais dokuments atšķiras no parakstītā dokumenta? Un, ja tas ir apzināti, kādi ir tie iemesli un kas tad ir tas, ko sabiedrība drīkst zināt, un kas ir tas, ko sabiedrība nedrīkst zināt? Es domāju, ka tagad es korekti pajautāju.

Tālāk. Ja mēs runājam par pašu šo te Repšes kunga ziņojumu un par tā būtību. Jā, tas ir, es domāju, korekts tādā ziņā, ka ar lielajiem cipariem tur viss ir kārtībā. Tas ir savā ziņā, nu, tāds grāmatvedisks piegājiens. Un tas, protams, ir viens no veidiem, kā to darīt. Bet mēs tomēr, iniciējot šo sēdi, protams, vēlējāmies arī dzirdēt, kādā veidā ar šā te starptautiskā aizdevuma palīdzību mēs veicināsim ekonomisko attīstību.

Jūs minējāt, ka tā ir prioritāte. Ļoti labi! Bet mēs tikai nedzirdējām, kā tā prioritāte izpaudīsies konkrētos darbos. Tālāk gāja runa atkal tikai par to, kā mēs tajā funkcijā mazināsim, kā tur vēl mazināsim budžeta deficītu, bet mēs gribam dzirdēt, kādā veidā mēs pie esošajām nodokļu likmēm palielināsim nodokļu ieņēmumus un līdz ar to varēsim tiešām arī budžetā vairāk ko pārdalīt. Nu kaut vai, ja mēs pievērsīsimies šiem 600 miljoniem eiro, kas ir banku sektorā… Jā, protams, var to turēt kā rezervi, bet mēs zinām, ka kopumā aizdevumā ir paredzēti 2,7 miljardi eiro banku sektora stabilizācijai. Tas nozīmētu, ka... Vai nebūtu pareizi tomēr vest sarunas ar aizdevējiem un vismaz daļu šo te līdzekļu jau tagad ieguldīt vismaz kādās valsts bankās, lai veicinātu kreditēšanu, jo pašlaik kredīta līdzekļi faktiski nav pieejami uzņēmējiem? Un tas ir viens no iemesliem, kādēļ krītas nodokļu ieņēmumi, jo nav ne no apgrozāmajiem līdzekļiem, ne no tiem pašiem Eiropas fondiem pieejami līdzekļi.

Mēs šodien mūsu komisijā dzirdējām, ka tieši tie fondi, kas ir tautsaimniecībai, kur uzņēmējiem jau ir apstiprināti projekti, šogad nevarēs tikt realizēti, jo trūkst gan kredīta līdzekļu, gan arī budžetā nav tam līdzekļu. Tātad būtu loģiski, ka no šā te aizņēmuma tiktu finansēts, kaut vai palielinot šodien īstermiņā budžeta deficītu un nākamgad dabūjot šo naudu atpakaļ… ka tiktu finansēts līdzfinansējums no valsts budžeta, lai varētu fondus izmantot jau šogad, nevis ar četru, piecu mēnešu nobīdi, kā tas izskatās, ja neko nemainīs, kas savukārt sinerģiju tautsaimniecībai dos tikai pēc gada. Bet mums to sinerģiju vajag tagad!

Tālāk. Protams, svarīgs jautājums ir arī par to, vai tuvākajā laikā ir plānots šos līdzekļus ieguldīt vai neieguldīt „Parex bankā”, vai tomēr šo te, kas ir banka… kas savā ziņā ir viens no lielākajiem... nu, tādiem smagumiem mums kaklā, vai to tomēr nevajadzētu, teiksim, pārdot...

Tāpat, ja mēs runājam par Pasaules Bankas 200 miljoniem finanšu sektoram, arī tur, es domāju, būtu jāatrod shēma, kā šos līdzekļus caur valstij piederošu banku novirzīt tautsaimniecībai. Jo tas tiešām ir prioritārs jautājums.

Ja mēs nākamgad atradīsim veidu, kā samazināt 500 miljonus, un ja mēs neveicināsim tautsaimniecības attīstību, tad arī aiznākamgad mums būs jānogriež tikpat liela summa. Un, ja nākamgad varbūt tas vēl ir iespējams...

Sēdes vadītāja. Jūsu laiks ir beidzies....

V.A.Krauklis. ... tad aiznākamgad gan ne. Tādēļ aicinu prioritātes ieviest dzīvē.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds finanšu ministram Einaram Repšem.

E.Repše (finanšu ministrs).

Priekšsēdētāj! Godātie klātesošie!

Es reaģēju tik operatīvi, lai novērstu iespējamo kaitējumu, ko deputāts Krauklis varēja nodarīt valsts interesēm, apzināti vai neapzināti izpaužot ierobežotas pieejamības informāciju publiski.

Tātad paskaidrošu, ka tādos dokumentos, kā, piemēram, valdības Nodomu vēstule Starptautiskajam Valūtas fondam, var būt arī jutīga informācija, kas nedrīkstētu nonākt tirgus dalībnieku un spekulantu rokās, jo tad viņiem rastos nevajadzīgas priekšrocības salīdzinājumā ar valsts iestādēm, piemēram, salīdzinājumā ar Valsts kasi vai salīdzinājumā ar Latvijas Banku, noteiktos brīžos. Tādēļ tā ir tradicionāla prakse attiecībā ne tikai uz Latviju, bet attiecībā arī uz daudzām citām valstīm, ka atsevišķi jautājumi, saskaņojot ar Starptautisko Valūtas fondu, no publiskotās versijas tiek izņemti. Šinī gadījumā parakstītais dokuments, kas arvien ir ierobežotas pieejamības informācija (tātad tāda, ko aizsargā normatīvie akti, kas reglamentē šeit valsts noslēpumu aizsardzību, un Tautas partijas frakcijai šī informācija ir tapusi pieejama kā ierobežotas pieejamības informācija), atšķiras no publiskotās versijas ar diviem atsevišķiem teikumiem un kādas institūcijas pieminēšanu noteiktas procedūras sakarā; tas galīgi nemaina, protams, šīs vienošanās garu, saturu un tā tālāk. Un, protams, jebkuram deputātam, kuram ir pielaide, vai arī visai Saeimai slēgtas sēdes ietvaros ir pieejams detalizēts skaidrojums. Tās informācijas publiskošana, ko Vents Krauklis gandrīz jau izdarīja un ko man, cerams, savlaicīgi izdevās novērst, būtu devusi noteiktiem tirgus dalībniekiem priekšrocības salīdzinājumā ar Valsts kasi Latvijas valsts parādzīmju izsolēs, un tas varētu slikti atsaukties uz valsti procentu likmēs, ko mēs esam spiesti maksāt. Tātad tas būtu nodarījis tiešu kaitējumu Latvijas valsts finanšu interesēm. Ja Kraukļa kungs būtu pajautājis mums pirms sēdes, pirms izmantot šādas lietas politiskos motīvos, mēs būtu paskaidrojuši. Ja deputāts Krauklis būtu izrādījis lielāku cieņu Latvijas Republikas ierobežotas pieejamības informācijai un noslēpumu aizsardzībai, arī tad šāds precedents nebūtu noticis.

Otra informācija, kuru, par laimi, deputātam Krauklim vēl neizdevās publiskot, dotu būtisku priekšrocību valūtas spekulantiem gadījumā, ja viņi zinātu noteiktus nosacījumus… arī tajā gadījumā, ja kāds jaudīgs spekulants vai spekulantu grupa ņemtos atkal spekulēt pret Latvijas latu.

Konkrēta skaitļa minēšana noteiktā kontekstā varētu radīt spekulantiem nevajadzīgas priekšrocības un tādējādi kaitēt Latvijas valsts interesēm. Ne velti šo pirmo teikumu pēc Valsts kases speciālistu lūguma un otro teikumu pēc Latvijas Bankas lūguma no publiskās versijas mēs esam izņēmuši. Vēl kādas institūcijas minēšana divās vietās, tās nosaukuma minēšana vienkārši noteiktas procedūras ietvaros arī nebūtu pieļaujama (No zāles dep. V.A.Krauklis: „Un pielikumu?”)… būtu radījusi nevajadzīgu ažiotāžu gadījumā, ja šī… Tātad šīs ir vienīgās lietas, kas Nodomu vēstules tekstā atšķiras. Par pielikumiem mēs varam runāt atsevišķi. Es runāju patlaban par pamattekstu, un es… Kraukļa kungs, es runāju par to ierobežotas pieejamības informāciju, kuru jūs neuzmanīgi… gandrīz publiskojāt un kuras publiskošana, vismaz pēc speciālistu domām, Latvijas valstij finansiāli varētu radīt zaudējumus. Pat ja tas, jūsuprāt, tā nebūtu, manuprāt, ir jāciena Latvijā pastāvošie normatīvie akti, kas reglamentē valsts noslēpumu un ierobežotas pieejamības informācijas aizsardzību.

Es lūgtu pret to vienkārši izrādīt cieņu, nevis izmantot politiskos mērķos un motīvos, un es ceru, ka ar savu operatīvo iejaukšanos es esmu gan izskaidrojis šo situāciju sabiedrībai, gan arī novērsis informācijas noplūdi.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātam Vladimiram Buzajevam.

V.Buzajevs (PCTVL frakcija).

Labdien, cienījamie klātesošie! Es uzmanīgi izlasīju gan Repšes kunga, gan Dombrovska kunga vēstules, kas bija adresētas gan Rīgai, gan Vašingtonai, un pirmais iespaids bija tāds, ka varbūt neoficiālais tulkojums no „saimnieku” valodas uz valsts valodu ir nepareizs. Bet diemžēl visur taisnība - gan Zviedrijas bankas saglabāšana uz Latvijas nodokļu maksātāju rēķina ar procentu likmes maksāšanu zviedriem, gan visu esošo nodokļu likmju palielināšana un jaunu nodokļu ieviešana, lai arī turpmāk žņaugtu pusdzīvos vietējos uzņēmējus un nodokļu maksātājus, puse no kuriem jau ir bezdarbnieki un puse nevar tikt galā ar saviem kredītiem. Gan izglītības finansējuma samazināšana uz 77 procentiem divu gadu laikā, gan tā sauktā pensijas reforma, kas ir vismaz visu piemaksu atcelšana un pensijas vecuma palielināšana.

Un man ir vienīgais priekšlikums visām koalīcijas partijām: iekļaujiet visu šo murgu savās priekšvēlēšanu programmās! Jo šajās vēstulēs ir runa ne tikai par 2010.gadu, bet arī par turpmāko periodu. Ņemsim, teiksim, Tautas partiju, kas šodien norobežojas no visiem saviem koalīcijas partneriem. Bet tomēr pēdējo piecu gadu laikā Tautas partija spēlēja bijušās Komunistiskās partijas vadošo lomu, un priekšvēlēšanu programmā ir jāiekļauj… Ja šodienas krīze nevar iznīcināt Latviju pilnīgi, tad četru gadu laikā viņi vēl vienu izgudros…

„Jaunajam laikam” jāuzņemas atbildība par banku saglabāšanu uz iedzīvotāju rēķina un par nodokļu palielinājumu. Un būtu lietderīgi arī „Pilsoniskajai Savienībai” un partijai „Sabiedrība citai politikai” šim priekšlikumam pievienoties, jo viņi grib izveidot vienu partiju.

Zaļo un Zemnieku savienībai jāuzņemas atbildība par izglītības iznīcināšanu un pensionāru iznīcināšanu.

Un diemžēl tikai TB/LNNK ir bez uzdevuma, bet viņi var droši turpināt cīņu pret okupantiem un krievu valodu, starpnacionālā naida kurināšanu, jo vēlētājiem… jūsu dzīvei ar tādu programmu pietiek.

Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Nākamajam vārds deputātam Oskaram Spurdziņam.

O.Spurdziņš (Tautas partijas frakcija).

Cienījamie kolēģi! Augsti godātais Ministru prezidenta kungs! Ministri!

Es ļoti rūpīgi izlasīju šo ziņojumu, un mans secinājums ir tāds, ka finanšu ministrs Einars Repše ir pārlieku skops. Es šeit nerunāju par viņa varbūt tādu personisko īpašību, jo es viņu tik labi nepazīstu, tādēļ nemāku spriest, bet es šeit runāju tieši par šo dokumentu, jo, manuprāt, tā izdevība, kas šajā gadījumā bija, - sabiedrībai paskaidrot vairākus jautājumus, kas sabiedrību šobrīd nomoka, ir palaista garām. Es šo dokumentu nosauktu par tādu „ķeksīša dokumentu”, jo, pirmkārt, sabiedrībā virmo arī tas, ka mēs varam iztikt ar saviem līdzekļiem, ar savu naudu. Šeit bija iespēja paskaidrot, vai tas ir iespējams vai ne.

Otrkārt, finanšu sektora atbalsts. Arī sabiedrībai ir ļoti daudz jautājumu, kas šajā ziņojumā netika skaidroti, tāpēc prasītos plašāk un dziļāk paskaidrot, varbūt arī kaut nedaudz iezīmēt šo „Parex bankas” virzības jautājumu.

Es nevaru un negribu pārmest Dombrovska kunga vadītajai valdībai to, ka viņi ir iesākuši šo aizņemšanās ceļu, jo to izdarīja arī iepriekšējā valdība un, iespējams, pamatoti. Bet vienu gan es domāju: lai šis dokuments… būtu nepieciešams, lai tas mani, kolēģus un sabiedrību pārliecinātu, ka tā ir pati optimālākā iespēja, kur mēs šos līdzekļus pēc tam, kad aizņemamies, ieguldām. Diemžēl to es nevaru tā sacīt.

Paldies, ka uzklausījāt.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Nākamajam vārds ekonomikas ministram Artim Kamparam.

A.Kampars (ekonomikas ministrs).

Augsti godātā Saeimas priekšsēdētāja biedres kundze! Godātie deputāti!

Arī es būtu ļoti priecīgs, ja jūs uzklausītu šobrīd tomēr konkrētas lietas un nerunātu tādas frāzes, kas ik pa laikam izskan publiskajā laukā, ka nekas netiek darīts. Tāpēc es tiešām nosaukšu konkrētas lietas.

Un iesākumam, jo varbūt tie atsevišķie koalīcijas partijas - Tautas partijas - deputāti, nezinu, laikam līdz galam nesaprot, teiksim, kas ir šī ekonomikas sildīšana īstermiņā un vidējā termiņā, es izskaidrošu to ļoti precīzi. Tātad: ar ekonomikas sildīšanu mēs saprotam iespējami lielākas naudas masas vai finanšu līdzekļu ieplūdināšanu tautsaimniecībā iespējami īsākā laikā. (No zāles dep. V.A.Krauklis: „Protams!”) Tā ir tā īstermiņa ekonomikas sildīšana. Vidēja termiņa politika ir tas, ko mēs neesam izdarījuši pēdējos piecos gados atsevišķa Tautas partijas premjera vadībā; mēs neesam izstrādājuši tad pilnīgi skaidru ekonomikas atveseļošanas politiku un plānu, kā iet uz priekšu. Un šī vidējā termiņa politika ir tā, kas mums ir absolūti nepieciešama, skaidra un ko mēs šobrīd esam izstrādājuši un liekam priekšā.

Trešā lieta, kas mums ir. Un jāsaka šeit paldies atsevišķiem Tautas partijas ministriem par Nacionālā attīstības plāna izstrādi. Tiešām - paldies! - vērtīgs liels dokuments, bet tam principā ir tāda liela nākotnes kopējās vīzijas nozīme. Tā ka mēs runājam par pirmajām divām lietām. Tagad runāsim konkrēti.

Pirmais. Atbalsts uzņēmējdarbībai, šī naudas investēšana, pie kā pēdējos sešos mēnešos mēs te strādājam. No šā gada aprīļa Hipotēku un zemes bankā ir pieejami 200 miljoni latu aizdevumos uzņēmēju konkurētspējas uzlabošanai. (No zāles dep. V.Muižniece: „Cik ir saņemts?”) Aizdevumos izsniegti 80 miljoni latu.

Tālāk. Garantijas uzņēmēju konkurētspējas uzlabošanai, kas ir kā finanšu instruments, ko no 1.aprīļa ievieš Latvijas Garantiju aģentūra. Uz 8.septembri izsniegtas 230 garantijas 62 uzņēmumiem, kuru kopējā summa ir 22,8 miljoni latu.

Nākamais. No 21.augusta Hipotēku un zemes banka ir uzsākusi aizdevumu programmu - atbalstu pašnodarbinātības uzņēmējdarbības uzsākšanai; tur kopējais finansējums ir 14,3 miljoni latu, un šogad vēl šajā programmā būs pieejami 1,4 miljoni latu.

Tālāk. Šogad konkurss ir beidzies, mēs to esam pabeiguši pietiekami ātrā laikā, - riska kapitāla fondam ir uzvarētājs. Šogad šis instruments uzsāk darbu, un šeit kopā ir 30 miljoni eiro pieejami. Šogad darbu uzsāk arī specializēts „sēklas”, uzsākšanas kapitāla, fonds, kur pieejami 21,4 miljoni eiro. Tuvākajā laikā tiks ieviesta augsta riska aizdevumu programma, un tur būs 104 miljonu eiro finansējums.

Nākamais. Energoefektivitāte un investīcijas pašvaldību energotaupības jomās. Mūsu dzīvokļu programmā šobrīd ir iesniegts 71 projekts par kopējo summu 7,1 miljons latu, un šī summa… šis process turpinās ģeometriskā progresijā, ņemot vērā to aktīvo informācijas kampaņu, ko esam uzsākuši.

Nākamais. Centralizētā siltumapgādes sistēmu efektivitātes paaugstināšanas programma, kur ir iesniegti 35 projekti par 7,48 miljoniem latu; nākamā gada sākumā - vēl 42,3 miljoni latu.

Nākamais. Atjaunojamos energoresursus izmantojošo koģenerācijas elektrostaciju programma, kur ir nupat kā beidzies šis iesniegšanas termiņš, - 17,34 miljoni latu.

Vēl. Ārējā ekonomiskā politika. Mēs esam koncentrējuši mūsu pārstāvniecības ārzemēs zem vienota jumta ar koncentrētu politiku un šobrīd ļoti aktīvi ārējā ekonomiskajā politikā uzsākuši darbu… Laika trūkuma dēļ nesaukšu, man ir atlikusi tikai viena minūte.

Nākamais. Gribētu parādīt, kolēģi, jums šādu grafiku. Es zinu, ka Tautas partijas cilvēki to noteikti zina, viņi ir to redzējuši. Es to pakomentēšu. No šejienes… kameras mums nav, mēs diemžēl nevaram pievilkt klāt… Kas šeit rakstīts? Uzņēmējdarbības atbalsta jomā no Eiropas struktūrfondiem finansējumiem, kas ir līdz pat 2013.gadam, Ekonomikas ministrija ir samaksājusi 63 procentus no kopējā pieejamā finansējuma. Turpretī to ministru pārraudzītajā sfērā, kas ir iekritusi Tautas partijai… piemēram, kultūrai, nav ne parakstīti, ne veikti maksājumi, - nulle procenti struktūrfondu virzībai.

E-pārvalde. Noslēgtie līgumi - 14,8 procenti no kopējā finansējuma, veiktie maksājumi - nulle.

Veselība. Parakstītie - 19,5 procenti, veiktie maksājumi - 2,5 procenti.

Tālāk. Pilsētvide. Parakstīti dokumenti par 22,8 procentiem, veikti maksājumi par 0,5 procentiem.

Tātad, godātie kolēģi, es vienkārši aicinu būt koleģiāliem kā koalīcijas partneriem, lai šo sildīšanu pavērstu arī ar jūsu ministru atbildību un to virzītu uz priekšu, jo mēs savu darbiņu darām ļoti aktīvi. Un, ja mēs esam vienā koalīcijā un strādājam kopā, tad strādāsim kopā, nevis mēģināsim cits citu kritizēt.

Paldies jums liels! (Aplausi.)

Sēdes vadītāja. Paldies.

Nākamajam vārds deputātam Ventam Armandam Krauklim, otro reizi.

V.A.Krauklis (Tautas partijas frakcija).

Pirmām kārtām es gribu teikt to: ja kāds dokuments tiek publiskots un ja tas netiek publiskots pilnā apmērā, tad publiskotājs loģiski pasaka, ka tādu un tādu iemeslu dēļ tajā ir vietas, kas parasti tiek iekrāsotas melnā krāsā, jo tās nav izpaužamas. Un tad tāds gadījums vispār nevarētu rasties.

Otrām kārtām. Tātad pielikumi, kas kopā ir 10 lappuses un kas ir tikpat svarīgi, lai saprastu šo te vienošanos, tie arī nav publiskoti. Ja tie ir tikpat slepeni, tad to arī vajag pateikt. Es gan tur tādu milzīgu slepenību nesaskatīju, lasot tos, bet var būt, ka es nesaprotu kaut ko. Jo tikai tad, ja visu šo dokumentu paketi skata kopumā, var saprast, par ko ir runa. Un tas tādā selektīvā veidā, neparādot tās vietas, kas ir slepenas… tas nav pareizi.

Otrs - par Eiropas fondiem. Es piekrītu, ka Ekonomikas ministrijā ir vairākas programmas, kas ir palaistas... tiešām ir tur trīsdesmit, četrdesmit miljoni, bet pašlaik līdzfinansējuma nauda valsts budžetā ir beigusies. Arī apstiprinātie projekti tālāk vairs nav realizējami, ja netiks mainīts budžets un šim mērķim novirzīti papildu līdzekļi. Un tas ir jādara, jo tie ir apstiprināti projekti, kur uzņēmēji jau faktiski ir uzsākuši iepirkuma procedūras un visu pārējo, bet tagad pat nevar saņemt avansa maksājumus. Uz to es vēršu uzmanību.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Nākamajai vārds debatēs deputātei Baibai Rivžai.

B.Rivža (ZZS frakcija).

Cienījamo Prezidij! Kolēģi! Premjera kungs, finanšu ministra kungs!

Finanšu ministrs savā runā uzsvēra, ka mums ir jāatbalsta izglītības joma, un es tam pilnīgi piekrītu, it sevišķi ņemot vērā to, ka izglītības joma ir uzsākusi smagas, sāpīgas reformas, un tajā jau jūnijā samazinājumi ir bijuši milzīgi.

Seiles kundze savā runā uzsvēra, ka mums ir jādomā par sociālo aizsardzību, un tam es arī pilnīgi piekrītu. Mums tiešām ir ļoti sarežģīta situācija ar pensionāriem, ar ģimenēm, kurās vīri un māmiņas ir zaudējuši savu darbu un vairs nesaņem bezdarbnieka pabalstu.

Bet, ja mēs paskatāmies tagad uz skaitļiem, uz tiem samazinājumiem, uz bāzes finansējuma samazinājumu 2010.gadā, tad mēs redzam, ka realitāte neatbilst tam, ko mēs sakām, jo samazinājums tieši šīm abām jomām - izglītībai un sociālajai aizsardzībai -, ja mēs tās pieņemam par simts procentiem, ir vislielākais. Tas kopā veido apmēram 56 procentus. Un tad mums vēl uz priekšu ir jādomā arī par tiem 400 miljoniem, kuri vēl būs jāsamazina. Un tāpēc es uzskatu, ka mums ir vēlreiz jāpārskata tās prioritātes, ko mēs esam samazinājumos ielikuši, un kopīgiem spēkiem - gan opozīcijai, gan pozīcijai - ar finanšu ministra aktīvu iesaistīšanos ir jādomā, kur mēs varam izdarīt mazsāpīgāku samazinājumu.

Es arī uzskatu, ka mums tomēr ir vēlreiz jāizvērtē valsts pārvalde, jo valsts pārvalde ir tā sfēra, pret kuru mēs esam bijuši ļoti, ļoti saudzīgi.

Un es tiešām atbalstu Kampara kunga teikto, ka ir svarīgi uzsākt mazo uzņēmējdarbību, veicināt pašnodarbinātības attīstību, jo cilvēkam ir jājūt, ka viņš ir vajadzīgs sabiedrībai, ka viņam ir dota iespēja sākt savu uzņēmējdarbību, ka viņš var sākt pats pelnīt un nebūt atkarīgs no valsts žēlastības un palīdzības. Un tas atkal ir mūsu uzdevums. Jā, mums tik tiešām 21.augustā Hipotēku un zemes bankā ir sākusies atbalsta programma pašnodarbinātajiem, bet mums ir tik daudz kontrolējošo institūciju, kas šinī situācijā absolūti nav vajadzīgas, jo te ir drīzāk vajadzīga palīdzība, nevis sodīšana. Un te atkal ir runa par to, vai šīs ir tās funkcijas, kuras mums šobrīd ir jāveic, un vai mēs te nevaram kaut ko samazināt, ietaupot līdzekļus tam, kas mums ir vajadzīgs, tas ir, uzņēmējdarbības atbalstam, izglītībai, arī cilvēku sociālajai aizsardzībai.

Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Nākamajam vārds deputātam Uldim Ivaram Gravam.

U.I.Grava (frakcija „Jaunais laiks”).

Godātā sēdes vadītāja! Godājamie ministri un cienījamie deputāti! Pirms daudziem, daudziem gadiem, kad vēl nebija tāda Starptautiskā Valūtas fonda, nebija Eiropas Komisijas, Latvija pat nebija atrodama Eiropas kartē un nebija pat puse no Eiropas valstīm atrodama šajā Eiropas kartē, kaut kur tālu Skotijā Edinburgas Universitātē bija tāds profesors Tailers, kas 1787.gadā uzstādīja tādu jautājumu: „Cik ilgi var pastāvēt viena demokrātiska valsts?” Un viņš veica tādu analīzi un sacīja: „Katra tauta sāk ar verdzību, tad rodas kāda ticība, šī ticība pārvēršas drosmē, un no šīs drosmes izaug tautai brīvība.” Un viss jau būtu labi, bet tad, šo brīvību iegūstot, vēlētāji atklāj - to saka profesors Tailers pirms 200 gadiem! -, ka viņi var iebalsot sev bagātīgas veltes no publiskās naudas glabātuves, un tad no šīs pārpilnības rodas pašapmierinātība, ko mēs saucam šodien… mēs to vērtējam kā tādu patēriņa sabiedrību, no kā rodas apātija, atkarība, un tad valsts nonāk atpakaļ verdzībā. Un tā šis Tailers, kad viņš uzstādīja pats sev šo jautājumu, cik ilgi pastāv viena demokrātiska valsts, deva atbildi: 200 gadus.

Pasarg’ Dievs! Mēs, Latvija, tak vēl to pirmo simtgadi neesam sasnieguši! Un tādēļ es domāju, ka šobrīd varbūt der atcerēties, ka nav tas lielākais sasniegums tas, ka Latvija šodien ir NATO dalībvalsts vai ka Latvija šodien ir Eiropas Savienības dalībvalsts, bet drīzāk mēs varam būt pateicīgi par to, ka Latvija ir viena no 186 dalībvalstīm Starptautiskajā Valūtas fondā. Un mēs absolūti nesaprotam, kas ir šis Starptautiskais Valūtas fonds. Tā nav viena iestāde, kas veicina kaut kur attīstību. Nē, tā ir pēdējo cerību banka! Kad cilvēki nonāk tādā izmisuma situācijā un arī valstis nonāk tādā izmisuma situācijā, ka tām vairs nav, no kā rēķinus maksāt, tad Starptautiskais Valūtas fonds nāk šīm valstīm palīgā. Un katrai valstij ir sava zināma kvota līdzekļiem, kurus Starptautiskais Valūtas fonds var aizdot.

Vai Latvijai Starptautiskais Valūtas fonds aizdeva 100 procentus no atvēlētās kvotas? Vai tas aizdeva 200 procentus no šīs atvēlētās kvotas? Starptautiskais Valūtas fonds Latvijai, lai mēs tiktu ārā no šīs bedres, aizdeva 1200 procentus no tā, kas Latvijai pienācās! Un rezultāts ir tas, ka mēs sākam lēnām kāpt ārā no šīs bedres. Ja mēs nebūtu šo aizdevumu dabūjuši, tad pensionāriem šis septembris būtu atnācis ar tukšu valsts naudas lādi un viņi nebūtu dabūjuši nekā. Un tādā situācijā arī šie 90 procenti varbūt ir viena laba zīme. Un tas pats attiecināms gan uz skolām, gan uz slimnīcām, uz katru dzīves jomu.

Un tāpēc mēs varam būt pateicīgi šiem mūsu starptautiskajiem aizdevējiem, mēs varam būt pateicīgi mūsu valdībai, mūsu premjeram Dombrovskim, mūsu finanšu ministram Repšem par to, ka ir drosme izvest mūsu valsti ārā no šīs saimnieciskās krīzes. Un mēs tikai varam ar gandarījumu pievienoties tam, ko ir teicis Starptautiskais Valūtas fonds, tā vadītājs, kas saka, ka viņš saredz Latvijā ilgstošas strukturālas reformas, ka viņš saredz atbalstu sociālajiem partneriem un ka viņš saredz šos centienus pasargāt mūsu maznodrošinātos.

Tā ka paldies par to, ka mēs kāpjam ārā no šīs saimnieciskās bedres!

Sēdes vadītāja. Paldies.

Pirms es dodu vārdu nākamajam debatētājam, es gribu jūs informēt, ka Saeimas Prezidijs ir saņēmis desmit deputātu - Bendrātes, Bērziņa, Latkovska, Ziedones-Kantānes, Circenes, Rībenas, Seiles, Laicāna, Šadurska un Kursītes-Pakules - iesniegumu ar lūgumu turpināt Saeimas šodienas ārkārtas sēdi bez pārtraukuma līdz visu debašu izskanēšanai. Vai deputātiem ir iebildumi? (No zāles: „Nav! Nav!”) Tātad turpinām sēdi un debates.

Vārds deputātam Kārlim Šadurskim.

K.Šadurskis (partijas „Pilsoniskā Savienība” frakcija).

Godātie kolēģi! Godātie valdības locekļi! Paldies finanšu ministram par ziņojumu.

Es esmu daudz domājis par jautājumu, vai Latvijai bija cits pozitīvais scenārijs, vai mūsu krīze būtu vieglāka un kad ir bijis lūzuma punkts. Manuprāt, šis lūzuma punkts ir bijis 2004.gada aprīlī, kad tālaika valdība, kas strādāja no 2002.gada beigām līdz 2004.gada sākumam, bija uzsākusi taupības politiku valstī. Taču tālaika opozīcija bija ļoti spēcīga, par to tai var izteikt atzinību… par šo profesionalitāti. Valdība krita, un nākamos gandrīz piecus gadus taupības politiku aizstāja bezbēdīga tērēšana. Protams, cilvēkiem daudz patīkamāka ir tā valdība, kas saka: „Tērējiet! Un še jums vēl!”, nevis: „Pietaupiet nebaltai dienai!”

Protams, arī tālaika valdība no 2002. līdz 2004.gadam izdarīja kļūdas. Tolaik vajadzēja pielikt kapitāla pieauguma nodokli, tolaik vajadzēja nekustamā īpašuma nodoklī ņemt vērā dzīvojamo platību. Taču koalīcija ir tik spēcīga, cik tā spēj panākt savu lēmumu izpildi. Un daudz grūtāk ir panākt nepopulāru lēmumu izpildi tad, kad klājas labi, nevis tad, kad klājas slikti. Šajā ziņā mums šobrīd ir vieglāk panākt šādu lēmumu izpildi. Taču arī šeit, lai panāktu savu, mums, koalīcijai, ir jāstrādā ļoti vienoti un ļoti atbildīgi. Un šis būs ļoti grūts uzdevums, es domāju, tīri objektīvi, jo uzskatu, ka mūsu jau tā apgrieztajos budžeta tēriņos būs ļoti grūti atrast vairāk nekā 400 miljonus… Būs ļoti grūti izveidot saprātīgas nodokļu politikas izmaiņas un nodrošināt to iekasējamību.

Tās ir objektīvās grūtības, bet vēl ir arī ļoti daudz subjektīvo grūtību, un es domāju, ka neviens no koalīcijas partneriem nedrīkst atļauties sev privilēģiju strādāt kā iekšējais opozicionārs. Un es arī domāju, ka ikvienam no koalīcijas partneriem ir jānodrošina ļoti laba pārvaldība tam uzticētajās jomās.

Man ir ļoti lielas bažas, vai veselības aprūpes ziņā Zāļu valsts aģentūra un Zāļu cenu valsts aģentūra ar savu lielo, daudzskaitlīgo sastāvu un budžetu tiešām spēs nodrošināt pensionāriem ļoti kvalitatīvas zāles. Turklāt tās būs pārāk dārgas, lai pensionāri tās saņemtu. Man šķiet, ka uzblīdusī veselības aprūpes administrācija diez vai atsvērs veselības aprūpes iestāžu bankrotu, kurš varbūt ne visai labas pārvaldības rezultātā rada zināmus riskus.

Šobrīd mūsu kļūdas ārkārtīgi daudz maksā. „Parex bankas” pārņemšana bija nepieciešama, taču Tautas partijas finanšu ministra un Latvijas Pirmās partijas un partijas „Latvijas Ceļš” premjera vadībā šī pārņemšana notika tik nemākulīgi, ka no bankas aizplūda daudz, daudz miljonu. Rotaļāšanās ap saprašanās vēstules parakstīšanu radīja nopietnu zaudējumu Latvijai, vismaz tādā izpratnē, ka mazināja uzticību donora un kreditora attiecībās.

Godātie kolēģi! Ikvienam mūsu darbam ir sekas, un tās ir ļoti būtiskas. Un tāpēc faktiski manas īsās uzrunas galvenais mērķis ir uzsvērt, ka neviena no koalīcijas partijām nevar atļauties sev to greznību nestrādāt kopā, vienlīdz atbildīgi, līdz ar visām citām.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Nākamajam vārds deputātam Guntim Bērziņam.

G.Bērziņš (frakcija „Jaunais laiks”).

Godātais premjer! Sēdes vadītāj! Kolēģi! Mēs te esam jau daudz un dažādi, un detalizēti runājuši par Starptautiskā Valūtas fonda, Eiropas Kopienas un Ziemeļvalstu aizdevumu Latvijai. Bet krīze… šī krīze, kurā mēs pašlaik esam, nebūs bezgalīga. Un es gribētu mest skatu drusku tālākā nākotnē… tuvākā nākotnē, un šī nākotne ir mūsu 2010.gada budžets. Un es gribētu teikt - šis budžets būs mums atspēriena punkts. Tas būs atspēriena punkts šeit, Latvijā, un tas būs atspēriena punkts un atskaites punkts, pēc kura vērtēs arī ārzemēs. Jo uz mums ļoti skatās arī no ārzemēm. Uz to, kas notiek šeit, Latvijā.

Šodien Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija viesojās Latvijas Bankā, un arī Latvijas Bankas atzinums ir, ka ekonomiskā situācija Latvijā sāk stabilizēties. Mūsu tekošā konta deficīts, kas daudzus gadus bija negatīvs, jo mēs daudz vairāk importējam nekā eksportējam, jau kopš gada sākuma ir pozitīvs. Mēs esam mūsu Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijā redzējuši, ka nodokļu ieņēmumi tagad sāk stabilizēties. Tie ir kritušies, bet šis kritums sāk stabilizēties, un izskatās, ka mēs šogad iekļausimies tajā kopbudžeta deficītā, kas ir paredzēts un ko Repšes kungs jau minēja, - ne vairāk kā 10 procenti.

Mūsu atveseļošanās šeit, Latvijā, ir ļoti atkarīga arī no tā, kas notiek ārzemēs. Un ārzemēs jau ir vērojamas pirmās pazīmes, ka ir tā saucamie zaļie asni. Notiek jau tomēr mazliet ekonomikas atveseļošanās. Tā, piemēram, Amerikas Savienotajās Valstīs tiek ziņots, ka ražošana sāk atkal mazliet kāpt, nevis krītas. Mājokļu cenas sāk pieaugt. Arī tādās Eiropas valstīs kā Francijā, Vācijā un Portugālē ir paziņots, ka recesija ir beigusies, ir beidzies kritums, un šīs valstis sāk mazliet atkopties. Un no šīs atkopšanās ir atkarīga arī mūsu atkopšanās, jo mēs esam ļoti atvērta ekonomika, un tas, ka mēs varam piesaistīt finanses no ārzemēm, ir ļoti svarīgi mūsu atkopšanās procesam.

Runājot par mūsu budžetu, es gribētu atgādināt tikai to, ko jau atgādināja ekonomikas ministrs, - ka tiek veikts aktīvs darbs ekonomikas sildīšanā, lai radītu jaunas darba vietas un veicinātu Latvijas uzņēmumu konkurētspēju salīdzinājumā ar citām valstīm šajā reģionā.

Es neatkārtošos, jo ekonomikas ministrs jums jau pieminēja dažādus šos projektus, šīs jomas, kurās tiek veikta šī sildīšana.

Es arī gribu atgādināt un domāju: mēs visi šajā zālē ļoti labi saprotam, ka daudziem cilvēkiem Latvijā pašlaik klājas grūti. Un šī situācija varbūt vēl vairāk pasliktināsies šoruden un šoziem.

Taču šajā sakarā valdība ir paredzējusi arī tā saukto sociālā atbalsta spilvenu, pie kura pašlaik tiek veikts ļoti atbildīgs darbs, lai maznodrošinātajiem un tiem, kas palikuši bez darba, nodrošinātu atbalstu, piemēram, tādas lietas kā trūcīgo pacientu maksājumus un skolēnu transportēšanu.

Es redzu, ka mans debašu laiks iet uz beigām, tāpēc tikai gribu vēlreiz atkārtot, ka šāgada budžeta pieņemšana mums būs ļoti svarīgs pagrieziena punkts. Un šis punkts mums, kolēģi, ir jāpanāk vienoti. Ja mēs sūtīsim signālu uz ārpasauli, ka mēs šeit šķeļamies, ka mums domas dalās, tas būs slikts signāls un tikai attālinās brīdi, kad mēs beigās varēsim paši sev teikt: „Jā, tiešām Latvijas ekonomika sāk atveseļoties!” Bet es ceru, ka tā nebūs.

Kolēģi, es atgādinu, ka krīze nav bezgalīga, ka tā nebūs bezgalīga un ka būs laiks, kad Latvija atgriezīsies pie izaugsmes.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Nākamajai vārds deputātei Aijai Barčai.

A.Barča (Tautas partijas frakcija).

Augsti godātais Saeimas Prezidij! Cienījamās deputātes un godātie deputāti! Augsti godātie Ministru kabineta locekļi!

Protams, es vēlos runāt un centīšos izteikt vairākas lietas par sociālā bloka jautājumiem.

Kādēļ es izlēmu te nākt, runāt un jums to teikt? Tādēļ, ka finanšu ministra ziņojumā es saklausīju informāciju par lielajiem tēriņiem un to pieaugumu sociālajā budžetā laika periodā no 2004. līdz 2009.gadam, kā arī tikko, pirms dažām minūtēm, dzirdēju sava novadnieka, liepājnieka un kolēģa Gravas kunga, teikto par pensiju un pabalstu izmaksām, kur, lūk, varējām būt pie tukšas naudas lādes. Diemžēl tā tas nav.

Jo, redziet, ja mūsu valstī ir dalītais budžets - valsts sociālās apdrošināšanas speciālais budžets un valsts pamatbudžets, tad, kolēģi, lai arī cik skarbi tas būtu, bet mums tomēr ir jāzina pavisam skaidri, ka, lūk, iepriekšējā laika periodā valsts sociālās apdrošināšanas budžetā uzkrājums ir izveidojies un ka tas ir visai solīds. 2009.gada sākumā šis līdzekļu uzkrājums bija 951 miljons latu. Nedaudz vēlāk, pašreiz, augusta beigās, līdzekļu uzkrājums ir sarucis līdz 845 miljoniem latu. Tā ir tikai informācija, ko Sociālo un darba lietu komisija savās sēdēs ir guvusi gan no Finanšu ministrijas atbildīgajām amatpersonām, gan arī no Valsts kases vadības. Turpretī valsts pamatbudžets 2008.gadā attiecībā pret iekšzemes kopproduktu ir bijis mīnus 4 procenti. Tātad, kolēģi, droši vien derētu padiskutēt arī par to, vai tiešām mūsu valstī ir vajadzīgs tas, ka mēs nosakām, ka no speciālā valsts apdrošināšanas budžeta mēs finansēsim to un to, bet no pamatbudžeta - to un to. Kā 90.gadu beigās sociālais budžets pēc Krievijas krīzes aizņēmās naudu no valsts pamatbudžeta par attiecīgiem procentiem, tā tagad valsts budžets aizņemas naudiņu no valsts speciālā sociālās apdrošināšanas budžeta. Varbūt, kolēģi, mums beigās būtu jāvienojas par to, ka mūsu valstī ir kopīgs budžets, lai nevajadzētu vienam otram norādīt un šos miljonus skaitīt uz priekšu un atpakaļ.

Tiek runāts, ka izdevumi sociālajā blokā arvien vairāk pieaug. Diemžēl tas tā nav. Jo, ja mēs skatāmies, piemēram, uz bezdarbnieku pabalstiem, tad redzam, ka pēdējo divu mēnešu laikā nekāda pieauguma tur nav. Ja kopumā vērtējam sociālā budžeta izdevumus, tad redzam, ka pēdējos mēnešos izdevumi ir pamazinājušies par 20-30 procentiem.

Tās ir tādas konsekvences, kuras zina gan Finanšu ministrija, gan Labklājības ministrija, un vēl jo vairāk mēs to visu ļoti nopietni skatām Sociālo un darba lietu komisijā.

Protams, izsaku atzinību, ka šodien ārkārtas sēdē skan šis ziņojums. Pēc izdarītajiem grozījumiem likumā „Saeimas kārtības rullis” Finanšu ministrija un finanšu ministrs ir pirmais, kurš uzstājas ar ziņojumu par savu jomu. Protams, atzinība Einaram Repšes kungam, taču man ļoti gribētos, lai arī pārējās jomas pārstāvošie ministri nāktu parlamentā runāt par savām problēmām, par nopietniem uzdevumiem un mēs visi aktīvi piedalītos šo jautājumu risināšanā.

Noslēgumā es gribu aicināt Ministru kabinetu un Ministru prezidentu Dombrovska kungu censties Ministru kabinetā darbus veikt konsekventi. Piemēram, vakardien, runājot par sociālā bloka jautājumiem, par tā saukto sociālās drošības spilvenu vai arī sociālās drošības tīklu, tika norādīts, ka ļoti liela loma pašreiz ir un arvien vairāk būs sociālajiem darbiniekiem, sociālā darba speciālistiem, jo tie ir cilvēki, kuri strādā ļoti smagu darbu un ir vistuvāk cilvēkam, kuram pašreiz, šodien, Latvijā ir grūti.

Turpretī Ministru kabinetā… Pagājušajā nedēļā komisijas sēdē skatījām iespējamos likumus, kurus drīz te saņemsim; ministrijas ir izstrādājušas tādus projektus, kuri paredz, ka sociālos dienestus it kā nevajag veidot, it kā nav nepieciešama tiem cilvēkiem vairs attiecīgā izglītība, un tā tālāk.

Tātad vēlu veiksmi Ministru kabinetam un aicinu uz ļoti konsekventiem un izsvērtiem lēmumiem.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Nākamajam vārds deputātam Igoram Pimenovam.

I.Pimenovs (frakcija „Saskaņas Centrs”).

Cienījamās deputātes! Godātie deputāti! Mēs esam izlasījuši Finanšu ministrijas ziņojumu, lasījuši Nodomu protokolu, noklausījušies debates starp valdošās koalīcijas partiju pārstāvjiem deputātiem par to, kā var uzlabot dokumentu, kuru mums piedāvā zināšanai ministrija. Es uzsveru, ka šis dokuments, kaut tehniski labi sagatavots, nav uzlabojams. Jo patiesībā tie paši politiķi, kas veicināja finanšu burbuļa veidošanos Latvijas Republikā, turpina līdzšinējo neoliberālo politiku, kas novedīs Latviju līdz pilnīgam bankrotam.

Pirms 20 gadiem… gandrīz 20 gadiem mūsu ekonomiskā politika bija reducēta uz monetāro politiku, uz fiskālo politiku un uz finanšu sektora attīstību un pilnīgi norobežojās no ražošanas tiešas veidošanas ar valsts līdzekļu izmantošanu Latvijā.

Un tagad mēs patiesībā izskatām visu šo pasākumu plānu kā dabas katastrofas seku pārvarēšanas plānu. Jau esošie, līdz šim saņemtie… un drīz arī pārējie starptautisko aizdevēju izsniegtie kredīti būs saņemti, taču mēs tos, turpinot šo politiku, nekad nevarēsim atmaksāt, kā vien tikai vēl vairāk samazinot iztikas minimumu Latvijā, novedot tautas dzīvi, tās eksistenci līdz minimumam, graujot izglītību, sociālos pabalstus un iedzīvotāju drošību.

Es gribu pievērst jūsu uzmanību tam apstāklim, ka ministrijā 2010.gada budžeta samazināšana… kopbudžeta deficīta samazināšana paredzēta līdz 8,5 procentiem un ka plānots paaugstināt PVN pamatlikmi no 21 procenta līdz 23 procentiem. Jau tagad esošā likme ir galējais punkts. Tālāka PVN palielināšana nedos nekādu pozitīvu rezultātu, tikai negatīvu un graus vēl vairāk ekonomisko attīstību.

Turpat ministrija arī raksta, ka no 2010.gada 1.janvāra pieļaujama progresīvā iedzīvotāju ienākuma nodokļa sistēma… ka to varētu palielināt, ieviešot līdz 25 procentiem nodokļa likmi tiem iedzīvotājiem, kuru ienākumi pārsniedz 500 latus, un pakāpeniski palielināt robežlikmi. Tas nozīmē, ka patiesībā tiks grauts viss vidējais slānis, jo mūsu pilsoņi un nepilsoņi, kas dzīvo Latvijas Republikā, vidēji saņem ienākumus, kas ir ļoti tuvi šim skaitlim. Tas nozīmē, ka daudziem jo daudziem Latvijas iedzīvotājiem šis progresīvais ienākuma nodoklis nozīmēs turpmāku slīdēšanu uz nabadzības pusi.

Es uzskatu, ka Latvijas ekonomika tomēr ir jāaizsargā ar aktīvu iejaukšanos ekonomikā un ražošanas veidošanu. Mēs pirms pieciem gadiem tikām iestājušies Eiropas Savienībā, patiesībā cerot uz to, ka Latvija kļūs tāda pati kā Dānija vai Vācija. Tātad īstenībā mēs cerējām uz politiku, kas tagad Eiropas Savienībā tiek saukta par sociāldemokrātisku politiku. Bet īstenībā notika eksperiments, kurā mūsu valsti uzskata par kaut kādiem trusīšiem, ar nolūku saprast, vai būs īstenojušās ekonomikā tagad tās lietas vai nebūs.

Šī valdība nekad nevarēs uzlabot Latvijā ekonomiku, ja tā krasi nemainīs esošo ekonomisko politiku. Es domāju, ka, tikai mainot šo paradigmu, var uzlabot situāciju Latvijas valstī. Šis plāns ir īslaicīgas rīcības plāns. Patiesībā tas nedos nekādu labumu, ja mēs mēģinām uzlabot stāvokli Latvijā.

Paldies jums!

Sēdes vadītāja. Paldies.

Nākamajam vārds deputātam Mārtiņam Rozem.

M.Roze (ZZS frakcija).

Cienījamie klātesošie! Kolēģi! Domubiedri un citādāk domājošie!

Mēs šodien no šīs tribīnes esam apmainījušies ar visai asiem vārdiem - acīmredzot pelnīti! - gan no vienas, gan no otras, gan no trešās puses. Tiešām mēs visi nevaram domāt vienādi, mums ir dažādi uzskati, bet mums ir jātiek vaļā no šā sastinguma punkta, kurā mēs paši sevi varbūt esam nedaudz iedzinuši. Jā, mēs esam par to, lai nopietni tiktu taupīts valsts sektorā, lai atbildīgi apietos gan ar valsts, gan ar aizdoto naudu, kā arīdzan ar to naudu, kuru mēs varam saņemt kā Eiropas Savienības dalībvalsts.

Mēs pašlaik laikam esam tik stingri savilkuši jostu daudzām nozarēm, ka tālāk runāt par ļoti būtisku ieguvumu droši vien vairs nevaram. Tātad mums ir ļoti nopietni jāpievēršas budžeta ieņēmumu daļai. Jā, mēs skatāmies uz nodokļiem, un te ir vairākas iespējas. Protams, var vienkārši pacelt nodokļus, bet var arī progresīvi diferencēti pacelt nodokļus. Es domāju, ka par to mēs vēl diskutēsim, arīdzan runājot par nekustamā īpašuma nodokli, jo par to var būt radikāli atšķirīgi viedokļi. Tomēr mēs nenoliedzami nonāksim pie viena rezultāta, kurš būs labvēlīgs gan mūsu iedzīvotājiem, gan valstij kopumā.

Tomēr ir vēl viena daļa, kas laikam tikai daļēji tika skarta šodienas sēdē, bet par kuru mēs diskutējām Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijā. Tātad tā ir reālā ekonomikas sildīšana, jo tikai un vienīgi normāli funkcionējoša ekonomika, attīstībā esoši uzņēmumi var dot būtisku pienesumu valsts budžetam. Un tieši tāpēc es aicinu ļoti būtisku uzmanību pievērst tai sadaļai, kur ir Eiropas struktūrfondu un pārējo Eiropas fondu finansējums - gan pašu finansējums, gan līdzfinansējums, gan pārējie instrumenti, kas atvieglo šo fondu apgūšanu.

Es varu atļauties minēt piemēru no savas nesenās pieredzes, ka uzņēmums, saņemot tanī laikā vēl SAPARD finansējumu aptuveni 200 tūkstošu latu apmērā, nepilnos trijos gados tikai ar palielinātu uzņēmuma ienākuma nodokļa nomaksu pieckārtīgi nosedza šo grantu, ko tas bija saņēmis. Līdzīgi, es uzskatu, mums ir jārīkojas arī pašlaik, jo tikai šādā veidā mēs varētu pārliecināt ar argumentiem aizdevumu sniedzējus, ka mēs varam nomaksāt šo parādu, ko mēs pašlaik veidojam, lai varētu valsts un sabiedrība, visi mūsu cilvēki, izdzīvot, un vienlaicīgi varam arī attīstīt ekonomiku.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Debates slēdzu. Nē, atvainojos… (No zāles dep. A.Golubovs: „Viss bija laikus izdarīts!”)… Vai finanšu ministrs vēlas vēl ko piebilst? (No zāles dep. J.Dobelis: „Golubov! Okupācija bija. Atceries vienmēr!”) (Dep. A.Golubovs: „Viss bija laikus izdarīts!”)

Ar jauno sistēmu ir sarežģīti. Bet, tā kā demokrātija ir ļoti svarīgs instruments, es kā sēdes vadītāja, lai arī debates tika slēgtas, atjaunoju tās un dodu vārdu deputātam Golubovam. Lūdzu!

Runā deputāts Aleksandrs Golubovs.

A.Golubovs (frakcija „Saskaņas Centrs”).

Cienījamie kolēģi! Šodien mēs uzklausījām, man liekas, ļoti interesantu ziņojumu no finanšu ministra. Bet tas pats mūsu finanšu ministrs paziņoja, ka tas vēl nav viss. Ir vēl arī slepenie protokoli. Pēc tam mēs uzklausījām ekonomikas ministra ziņojumu un uzzinājām, ka kaut kāda nauda tiks ekonomikai. Bet nezinām - kur. Un man ļoti gribētos zināt, kad šo paktu - citādi nosaukt to es nevaru, to var nosaukt par Dombrovska-Repšes, no vienas puses, un Starptautiskā Valūtas fonda, no otras puses, paktu! - nosodīs Latvijas iedzīvotāji.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Nākamajam vārds debatēs Ministru prezidentam Valdim Dombrovskim. (No zāles dep. J.Dobelis: „Debates jau beidzās!”) Dobeļa kungs, mēs atjaunojām debates.

V.Dombrovskis (Ministru prezidents).

Cienījamā sēdes vadītāja! Godātie deputāti un deputātes! Ministru kabineta locekļi!

Sākumā par to jautājumu, kas šajās debatēs vairākkārt tika uzdots pēc būtības, - kādi ir valdības galvenie darba virzieni, lai izkļūtu no ekonomiskās krīzes. Un es šeit gribu uzsvērt trīs galvenos darba virzienus.

Pirmais ir budžeta stabilizācija. Mēs labi zinām, ka budžeta situācija mums ir ļoti smaga, jo pat tā sauktajos treknajos gados, kad ekonomikas izaugsme bija divciparu skaitlis, budžets netika sabalansēts. Rezultāts ir tas, ka pašreiz mums nākas veikt šos ļoti sāpīgos samazinājumus. Taču, neraugoties uz visiem samazinājumiem, maksimālais pieļaujamais budžeta deficīta līmenis šogad ir 10 procenti no iekšzemes kopprodukta. Tas ir konsolidētajam budžetam, kurš ietver sevī arī pašvaldību budžetus. Tomēr tas aizvien ir ļoti liels budžeta deficīta līmenis salīdzinājumā ar Māstrihtas kritēriju, kas ir 3 procenti.

Ar šo fiskālo stabilizāciju mēs pakāpeniski varēsim virzīties uz priekšu un nākamgad turpināt budžeta deficīta līmeņa samazināšanu, bet plānotais budžeta deficīta līmenis nākamgad ir 8,5 procenti no iekšzemes kopprodukta.

Otrs virziens, pie kura valdība strādā, ir jau daudzkārt pieminētā ekonomikas sildīšana. Un te es gribu uzsvērt galvenos pasākumus, kas tiek veikti ekonomikas sildīšanai.

Pirmām kārtām tā ir Eiropas Savienības fondu pārdale, paredzot līdzekļus uzņēmējdarbības atbalstam, īstenojot ēku siltināšanas programmu un veicinot kredītu resursu pieejamību caur Latvijas Hipotēku un zemes banku un arī caur Eiropas Investīciju fondu.

Kas attiecas uz Eiropas Savienības fondu līdzfinansējumu, tad, neraugoties uz ievērojamo budžeta izdevumu samazinājumu, kas tika veikts budžeta grozījumos, Eiropas Savienības fondu līdzfinansējumam (salīdzinājumā ar iepriekšējās valdības apstiprināto budžetu) papildus tika piešķirti 66 miljoni latu.

Attiecībā uz nodokļu politikas pilnveidošanu, kā mēs zinām, strādā darba grupa ekonomikas ministra vadībā, kas risina jautājumus, kuri saistīti ar uzņēmumu ienākuma nodokļa avansa maksājumiem, ar PVN maksāšanu pēc rēķinu apmaksas. Ņemot vērā to, ka valdība ir definējusi prioritārās tautsaimniecības nozares, tiek risināts jautājums arī par uzņēmumu ienākuma nodokļa atlaidēm lielajiem investīciju projektiem prioritārajās nozarēs. Tie ir tie jautājumi, pie kuriem, protams, ir jāstrādā paralēli... jā, diemžēl arī pie nepopulāriem lēmumiem, kurus nākas pieņemt.

Vēl, runājot par ekonomikas sildīšanas pasākumiem, minēšu tos līdzekļus, ko mēs novirzām energoefektivitātes pasākumiem, no starptautiskās emisiju tirdzniecības. Te man jāuzteic Vides ministrijas darbs, kura ir ļoti nopietni strādājusi, turklāt ļoti sekmīgi strādājusi pie šo emisiju tirdzniecības, kā rezultātā valsts budžetā tiešām ir piesaistīti būtiski līdzekļi daudzu desmitu miljonu latu apjomā, kuri pašreiz tiek novirzīti energoefektivitātes pasākumiem.

Un vēl es gribu uzsvērt kādu pasākumu, kas ir sācis darboties no 1.jūnija, - ir iedarbināta eksporta kredītu garantijas sistēma. Šis pasākums ir daudz ceļojis no vienas valdības dokumenta uz nākamās valdības dokumentu, līdz nu beidzot atradās viens ministrs, kas to reāli arī ieviesa. (No zāles: „Kurš?”)

Trešais darba virziens, kurā strādā valdība krīzes pārvarēšanai, ir sociālās drošības tīkls. Tātad, tiešām saprotot situāciju, kāda sagaida mūs rudenī, ziemā, kā arī saprotot situāciju, kāda ir ar bezdarbu, valdība ir apstiprinājusi sociālās drošības tīkla pasākumus, kas darbojas trīs galvenajos virzienos - labklājība, izglītība un veselība.

Attiecībā uz labklājību. Tā ir garantētā minimālo ienākumu paaugstināšana līdz 40 latiem - pieaugušajiem un līdz 45 latiem - bērniem. Tā ir dzīvokļu pabalstu sistēma, kurai arī no valsts budžeta būs rezervēti līdzekļi, lai nepieciešamības gadījumā finansiāli palīdzētu pašvaldībām ar šo pabalstu izmaksām. Arī garantētajam minimālajam ienākumam, saprotot to, ka pašvaldībām var būt grūtības ar šo pabalstu izmaksu, 50 procentus no tā līdzfinansēs no valsts budžeta.

Tā ir arī darba tā sauktā praktizēšana ar stipendijām jeb pagaidu darbi pašvaldībās. Šie ir pasākumi labklājības jomā.

Attiecībā uz izglītību. Ir dota atbilde uz ļoti jutīgo jautājumu par piecgadīgo un sešgadīgo bērnu apmācību, uz to, vai tā tiks nodrošināta. Jā, tā tiks nodrošināta, un te tiek paredzēta finansiālā palīdzība tām pašvaldībām, kuras ir skārusi skolu tīkla reorganizācija, transporta nodrošināšanai skolēniem, lai skolēnus varētu nogādāt tajās skolās, kurās viņi mācīsies atbilstoši skolu tīkla optimizācijai.

Attiecībā uz veselību. Pasākumi ir vērsti uz veselības aprūpes pakalpojumiem un medikamentu pieejamības uzlabošanu trūcīgajiem iedzīvotājiem. Un pirmais pasākums šeit ir pacienta iemaksas atcelšana trūcīgajiem iedzīvotājiem. Otrs pasākums ir simtprocentīga kompensējamo medikamentu apmaksa, ja pacienta līdzmaksājums gadā pārsniedz 50 latus. Tie ir pasākumi, kas vērsti uz to, lai trūcīgie pacienti tiktu atbrīvoti no samaksas par tā sauktajām slimnīcu - viesnīcu gultām. Un tāpat ir vairāki pasākumi, kas saistīti ar mājas aprūpi un citi pasākumi. Šie ir trīs galvenie virzieni, tātad budžeta stabilizācija, ekonomikas sildīšana un sociālās drošības tīkls.

Attiecībā uz sabiedrības iesaisti budžeta veidošanas procesā mēs zinām, ka ir izveidota reformas vadības grupa, kurā ir iesaistīti Latvijas Darba devēju konfederācijas pārstāvji, Latvijas Brīvo arodbiedrību savienības pārstāvji, Latvijas Pašvaldību savienības pārstāvji un Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras pārstāvji, un šajā grupā visi jautājumi, kas saistīti ar 2010.gada budžeta izstrādi un arī ar strukturālajām reformām, tiek detalizēti apspriesti.

Jaunums šāgada budžeta izstrādē ir tas, ka, lai varētu debatēt par budžetu pēc būtības, ir sagatavots ļoti detalizēts budžeta izdevumu sadalījums pēc funkcijām, un te ir jāsaka paldies Valsts Kancelejas un Finanšu ministrijas kopdarbam, kura gaitā ir izstrādāts un nodrošināts budžeta sadalījums pa funkcijām. Tātad tiešām mēs varam diskutēt par budžetu nevis kā ierasti - lineāri vai kā tamlīdzīgi, bet varam diskutēt par budžetu, tiešām izvērtējot dažādu funkciju nepieciešamību.

Tas attiecībā uz pasākumiem ekonomiskās krīzes pārvarēšanai.

Tagad es pievērsīšos atsevišķiem pārmetumiem, kas ir izskanējuši pārsvarā no… faktiski tikai no Tautas partijas deputātu puses. Mēģināšu runāt par visiem šiem pārmetumiem pēc kārtas.

Pirmkārt, par līdzekļu sadalījumu - par to, cik daudz līdzekļu tiek nodalīts budžeta deficīta finansēšanai, valdības parāda pārkreditēšanai un finanšu sektora stabilizācijai. Jāatzīst, ka šo vienošanos konceptuāli panāca jau iepriekšējā valdība un toreizējais finanšu ministrs Slaktera kungs, un tur šī summa, jūsu pieminētie 2,7 miljardi eiro, ir iekšā.

Un, kā es esmu jau vairākkārt teicis gan valdības sēdēs, gan Sadarbības padomes sēdēs, gan arī publiski, valdība tiešām risina sarunas ar starptautiskajiem aizdevējiem, lai gadījumā, ja finanšu sektora stabilizācijai tik lieli līdzekļi nebūs nepieciešami, daļu no šiem līdzekļiem varētu novirzīt tur, kur tie ir vairāk nepieciešami, un tā ir acīmredzot budžeta deficīta finansēšana.

Otrkārt. Par izskanējušo pārmetumu par vēstules Starptautiskajam Valūtas fondam parakstīšanu. Vēlos uzsvērt, ka šī vēstule un sarunu gaita tika vairākkārt apspriesta Sadarbības padomē, šī vēstule, pilnais teksts, bija pieejama jau divas dienas pirms parakstīšanas visām politiskajām partijām. Sēde notika sestdien, un tajā piedalījās arī Tautas partijas pārstāvji. Viņi kaut kāda iemesla dēļ tajā sēdē nekādus iebildumus neizteica, bet iebildumus pēkšņi sāka izteikt pirmdien īsi pirms parakstīšanas.

Attiecībā uz pārskatīšanas motivāciju es aicinu mēģināt atšķirt Starptautisko Valūtas fondu no Eiropas Komisijas, jo problēma man bija tāda, ka Eiropas Komisija pirmdien, tas ir, tajā pirmdienā, kad notika Starptautiskajam Valūtas fondam adresētās vēstules parakstīšana, grasījās mums pārskaitīt savu maksājumu, kuru tā bija saistījusi ar šīs vienošanās panākšanu ar Starptautisko Valūtas fondu. Tas viss bija ļoti cieši saistīts ar 1,2 miljardu eiro pārskaitījumu, kuru mēs saņēmām no Eiropas Komisijas, un tas fakts arī Tautas partijai bija pietiekami labi zināms.

Tālāk. Attiecībā uz Nodomu vēstules Starptautiskajam Valūtas fondam publisko apspriešanu un publiskošanas kārtību. Pirmkārt, es neatceros, ka laikā, kad tika parakstīta pirmā vēstule Starptautiskajam Valūtas fondam un kad finanšu ministrs bija Tautas partijas biedrs Atis Slakteris, Slaktera kungs pirms parakstīšanas būtu rīkojis kaut kādas vēstules Starptautiskajam Valūtas fondam plašas sabiedriskas apspriešanas. Un es šeit neko negribu pārmest Slaktera kungam, tāpat kā es neko negribu pārmest arī pašreizējam finanšu ministram, jo tieši tāds ir sarunu formāts, un es domāju, ka arī Tautas partijas deputātiem tas ir labi zināms.

Otrkārt, attiecībā uz publiskošanu. Nodomu protokols ir publiskots pēc lēmuma pieņemšanas Starptautiskā Valūtas fonda valdē - precīzi tāpat, kā tas bija ar pirmo vēstuli Starptautiskajam Valūtas fondam. Un precīzi tāpat kā pirmajā vēstulē tās vietas, kuras satur ierobežotas pieejamības informāciju, nav publicētas. Procedūra ir precīzi tāda pati, un es kaut kā neatceros, ka toreiz Tautas partija būtu ļoti protestējusi pret šo procedūru… un pret toreizējā finanšu ministra Ata Slaktera šo procedūru… Es neatceros, ka Saeimas deputāts Kraukļa kungs būtu mēģinājis no Saeimas tribīnes deklamēt tirgusjutīgu informāciju, kas ir ierobežotas pieejamības informācija… Mēs ievērojām precīzi to pašu procedūru. Tā ka šeit prasītos ievērot zināmu konsekvenci.

Attiecībā uz šiem pielikumiem. Tātad šie pielikumi, precīzi tāpat kā saistībā ar pirmo vēstuli Starptautiskajam Valūtas fondam, ir publiski pieejami gan Starptautiskā Valūtas fonda mājaslapā, gan arī Finanšu ministrijas mājaslapā. Jā, šie pielikumi nav tulkoti latviski, šie pielikumi ir pieejami angliski. Tā ka tas atsevišķiem kungiem, kas te runāja par slepenajiem paktiem un tamlīdzīgi…

Tātad tik daudz par šo procedūru un par šo vēstules publiskošanu vai nepubliskošanu.

Vēl atsevišķi es gribu uzsvērt jautājumu, kas attiecas uz nodokļu politiku. Dzirdējām arī retorikā, ka nodokļus palielināt nedrīkst, un tā tālāk. Nu tad laikam būs jānolasa daži citāti no pirmās vēstules Starptautiskajam Valūtas fondam, kuru, cita starpā, ir parakstījis Tautas partijas biedrs, toreizējais finanšu ministrs Atis Slakteris un kura satur sekojošus teikumus: „Sākot ar 2010.gadu, tiks ieviests 10 procentu nodoklis visiem kapitāla ienākumiem. Sākot ar 2010.gadu, tiks palielināti nekustamā īpašuma un īpašuma nodokļi, kuri pašreiz ir zemāki par vidējo rādītāju OECD. To panāks, atceļot atbrīvojumus, lai paplašinātu nodokļu bāzi.” Tas ir tieši tas, ko arī mēs esam valdībā lēmuši, tikai ar to atšķirību, ka mēs piedāvājam likmi, kas ir 0,2 procenti - tātad piecreiz zemāka par pastāvošo likmi. Bet tieši tāpat, kā rakstīts Slaktera kunga parakstītajā dokumentā, ir atcelti atbrīvojumi, lai paplašinātu nodokļu bāzi.

Bet ko dažas lappuses tālāk mums raksta šajā dokumentā: „Attiecībā uz 2011.gadu būs nepieciešami papildus konsolidācijas pasākumi. Tie sevī ietvers turpmāku PVN likmes palielinājumu, papildus darbinieku skaita un algu samazinājumu valsts sektorā.” Tas ir tas, ko mums ir rakstījis Tautas partijas biedrs Atis Slakteris. Tas ir tas, ko mēs esam izmantojuši par pamatu šīm sarunām ar Starptautisko Valūtas fondu. Īstenībā, piemēram, attiecībā uz PVN, mūsu dokumentā vairs nav rakstīts, ka pasākumi ietvers sevī turpmāku PVN likmes paaugstināšanu, bet ir rakstīts daudz maigāks formulējums, ka tad, ja neatradīsim citus pasākumus, tad tiešām ķersimies pie PVN likmes paaugstināšanas. Tātad mūsu dokuments īstenībā valdībai un arī Saeimai dod daudz plašākas manevra iespējas nekā iepriekšējās valdības un Slaktera kunga parakstītais dokuments. Tā ka šeit Tautas partijai… Tā ir piekritusi pirmajai vēstulei Starptautiskajam Valūtas fondam un parakstījusi otro vēstuli Starptautiskajam Valūtas fondam, tāpēc nevajadzētu tā mētāties uz priekšu un atpakaļ, bet tomēr derētu ievērot kaut kādu konsekvenci.

Tā ka no savas puses es tiešām aicinu Saeimas deputātus, it īpaši koalīcijas partijas, uz konstruktīvu darbu, aicinu strādāt pie šiem trim galvenajiem darba virzieniem - pie budžeta stabilizācijas, pie ekonomikas sildīšanas un pie sociālās drošības tīkla -, lai sekmīgi pārvarētu ekonomisko krīzi.

Paldies par uzmanību. (Aplausi.)

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

Vai ziņotājam - finanšu ministram - ir kas piebilstams? Jā? Lūdzu, vārds finanšu ministram Einaram Repšem.

E.Repše (finanšu ministrs).

Godātie klātesošie! Paldies par daudziem konstruktīviem ierosinājumiem, kas šeit izskanēja, un paldies par visu to konstruktīvo atbalstu, ko valdības darbam sniedza gan Saeimas deputāti, gan politiskās partijas. Arī Tautas partija. Tāpēc es vēl jo vairāk esmu izbrīnīts par šodien no tribīnes dzirdēto, kas izskanēja no atsevišķiem Tautas partijas deputātiem un kas atstāja lielu neskaidrības sajūtu. Vai Tautas partija grib strādāt vai negrib strādāt? Un vai Tautas partija ir galīgi aizmirsusi par tādu lietu kā atbildība par līdzšinējos tā sauktajos treknajos gados īstenoto politiku, kad Tautas partija bija visās valdībās, bet „Jaunais laiks” šajā laikā nebija, ar mazu izņēmumu, nevienā valdībā?

Godātie kolēģi! Šodienas situācijas rašanās jau nav nejauša, tā ir ilggadējas tuvredzīgas un savtīgas politikas rezultāts. Latvijā ir izveidojies nesabalansēts tautsaimniecības modelis ar zemu konkurētspēju un zemu eksporta potenciālu. Šis modelis, kas tika īstenots visos līdzšinējos tā sauktajos treknajos gados (No zāles dep. V.A.Krauklis: „Izaugsmes gados!”), nu ir piedzīvojis krahu, ko vēl daudzkārt pastiprināja globālā ekonomikas krīze. Vai Tautas partija, kas arī tajos laikos pārraudzīja daudzas būtiskas jomas, gribētu šeit galīgi izvairīties no piedāvātās iespējas šos jautājumus tagad risināt? Te mēs izvairīties no piedāvātās iespējas šos jautājumus tagad risināt? Te mēs dzirdējām arī maldinošu informāciju no Muižnieces kundzes par Nodomu vēstules parakstīšanas apstākļiem. Jums ir labi zināms, cik intensīvs bija darbs pie šīs vēstules sagatavošanas. Līdz pēdējam brīdim notika smagas sarunas. Par sarunu gaitu jūs bijāt informēti. Tikko vēstule bija gatava, ar tās galīgo redakciju tika iepazīstinātas, kā jau premjerministrs teica, visas partijas. (No zāles dep. A.Bērziņš (LPP/LC): „Nav visām!”) Visi varēja izlasīt. Tautas partija nevarēja... Visas koalīcijas partijas varēja, es ļoti atvainojos, Bērziņa kungs! Tātad - visi varēja iepazīties ar to un izteikt savus viedokļus, un lemt par parakstīšanu. Tautas partija nepaspēja ne iepazīties ar to, ne arī puslīdz konsekventi rīkoties parakstīšanas sakarā. Un tas toreiz radīja, starp citu, Latvijai ļoti būtisku kaitējumu, kad mēs labas ziņas vietā pēkšņi dabūjām negatīvu ziņu.

Otrām kārtām jāteic, ka tā nav pirmā reize, kad šīs valdības ietvaros Tautas partija ar savu īpatnējo attieksmi rada nelabvēlīgu situāciju. Piemēram, viens no pēdējiem reitinga pazemināšanas gadījumiem. Latvijas reitings, kas jau tā tuvu kritiskajam (mums var sākties ļoti nopietnas nepatikšanas, ja tas tiek pazemināts vēl tālāk!), tika pazemināts. Un tad, kad es privāti runāju ar šīs reitingu aģentūras vadību un analītiķiem, viņi skaidri pateica, ka viens no diviem galvenajiem iemesliem ir toreizējais Tautas partijas demaršs un publiskais troksnis par tēmu - ies Tautas partija laukā no valdības vai neies. Tas bija viens no diviem galvenajiem Latvijas reitinga pasliktināšanas iemesliem. Es domāju, ka vajadzētu uzmanīgāk ar šādiem apstākļiem rīkoties. Gluži tāpat bija arī šodien - notika ierobežotas pieejamības informācijas bezmaz vai publiskošana.

Godātie kolēģi! Atcerēsimies, ka dokuments Starptautiskajam Valūtas fondam bija jāiesniedz, vadoties arī pēc Starptautiskā Valūtas fonda procedūras, mēnesi pirms gaidāmās sēdes! Tā ka, ja mēs gribējām, lai Starptautiskā Valūtas fonda valdes sēdē pieņem (No zāles dep. V.Muižniece kaut ko saka.)… Nē, nebija gluži tā, kā jūs sakāt, Muižnieces kundze! Kā premjerministrs jau informēja, tas bija cieši saistīts ar Eiropas Komisijas plānoto pārskaitījumu. Nu, un tā tālāk... Ko nu es te vairs par to daudz runāšu! Es tomēr gribu aicināt Tautas partiju strādāt kopā ar tiem kolēģiem, kas tiešām strādā un vēlas atrast risinājumus. Jo mēs jau esam… mums kopā ir jāstrādā, un tikai kopīga darba rezultātā mēs varam šīs krīzes pārvarēšanu pasteidzināt. Mēs esam nogājuši, es domāju, jau grūtu ceļu, bet varbūt priekšā ir grūts... varbūt vēl grūtāks ceļš ejams, bet tas nav nebeidzams, un, jo ātrāk mēs pieņemsim pēdējos izšķirošos lēmumus budžeta sabalansēšanā, deficīta mazināšanā un krīzes pārvarēšanā, jo ātrāk arī pati šī krīze būs pāri, jo ar laika vilcināšanu un gumijas stiepšanu nekādi rezultāti netiek sasniegti.

Diemžēl pēc pēdējām apspriedēm, kas attiecās uz budžeta deficīta samazināšanu, kas attiecās uz nodokļu sistēmas labojumu pieņemšanu, man vairs nav īstas pārliecības par to, ka mēs šobrīd esam pilnīgi gatavi izlēmīgai, izšķirīgai rīcībai.

Tas attiecas ne tikai uz vienas partijas ministriem vien. Šeit man ir jārunā par visu partiju ministriem, tikai ar dažiem pozitīviem izņēmumiem. Mums ministri vēl arvien katrs rīkojas kā savas nozares patriarhs vai patrons, nemaz nedomājot par to, ka viņš ir arī valdības loceklis un ka uz visu ministru kopīgās atbildības gulsies arī jautājums par budžeta deficīta samazināšanu.

Nu nevar uzskatīt tā, ka katrs ministrs kā nozares ministrs cīnīsies tikai par savu nozari un ka visu līdzšinējos gados ielaisto budžeta deficītu atrisinās viens pats finanšu ministrs un premjerministrs.

Tāpat ir ar nodokļiem un ar ekonomikas sildīšanu. Nu tik tiešām pareizi premjerministrs teica. Pirmajā Nodomu vēstulē bija paredzētas daudz nepatīkamākas konsekvences nodokļu paaugstināšanas sakarā nekā šodien. Mūsu valdība, Dombrovska valdība, ir panākusi būtisku situācijas uzlabošanos. Un es tiešām ceru, ka mums arī izdosies izvairīties no tālākas uzņēmējdarbībai tik ļoti svarīgo nodokļu celšanas... ka mēs to nepieļausim.

Bet atcerieties, ka pirmajā vēstulē pie 5 procentu recesijas tika parakstīti daudz stingrāki formulējumi un ka tagad pie 18 procentu recesijas mēs esam atraduši iespēju gandrīz pilnībā nodrošināt šo nodokļu stabilitāti.

Par tautsaimniecības sildīšanu. Godātie kolēģi! Nu, skaitļi runā paši par sevi. Fondu naudā budžetā paredzēti 827 miljoni latu, ekonomiskās darbības pozīcijā paredzēti 255 miljoni latu un fondu darbībā ... Tur ir tādi fondi kā Kohēzijas fonds, kā Reģionālās attīstības fonds, kā Eiropas Sociālais fonds, Eiropas Lauksaimniecības garantiju fonds, Eiropas Lauksaimniecības fonds lauku attīstībai...

Sēdes vadītāja. Ministra kungs, jūsu runas laiks ir beidzies!

E.Repše. Jā... Un tā tālāk. Tas viss tiešā veidā ir domāts ekonomikas veicināšanai.

Tāpat ir ar ekonomisko darbību. Te ir paredzēts finansējums valsts autoceļu uzturēšanai, dotācijas zaudējumu segšanai sabiedriskajam transportam, mērķdotācijas pašvaldību autoceļiem, valsts atbalsts lauksaimniecībai un tā tālāk, un tā joprojām.

Es domāju, kolēģi, ka galvenais tautsaimniecības sildīšanā ir nodokļu sloga saglabāšana zemā līmenī...

Sēdes vadītāja. Ministra kungs, jūsu runas laiks ir beidzies...

E.Repše. ... 30 procentu vai pat vēl zemākā līmenī un stabilitāte.

Es pateicos par man doto iespēju jūs uzrunāt un aicinu: strādāsim tiešām kopīgi, lai garantētu šo stabilitāti!

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Saskaņā ar Kārtības rulli mums ir jābalso par ziņojuma pieņemšanu.

Lūdzu zvanu! Balsosim par dokumenta „Ziņojums par starptautisko aizdevēju piešķirtā finansējuma saņemtās daļas izlietojumu un atlikušās daļas izmantošanas nosacījumiem” pieņemšanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 51, pret - 19, atturas - 10. Ziņojums pieņemts.

Līdz ar to visi darba kārtības jautājumi ir izskatīti.

Lūdzu reģistrāciju! Lūdzu zvanu reģistrācijas režīmam! Atgādinu, ka mēs reģistrējamies ar pogām. Nav mums... Nedarbojas sistēma!

Lūdzu vēlreiz reģistrācijas režīmu! Ar pogām... Deputātiem neparādās...

Lūdzu vēlreiz! Piedodiet, jo sistēma ir jauna! Varbūt mēs varam reģistrēties ar kartēm?

Tad lūdzu vēlreiz zvanu! Reģistrācijas režīmu! Reģistrēsimies ar kartēm! Lūdzu zvanu! Lūdzu reģistrācijas režīmu! Nav...

Acīmredzot šodien mūs pieviļ tehnika. Tā kā tā ir Saeimas ārkārtas sēde, es slēdzu to bez reģistrācijas.

Paldies! Sēdi slēdzu.

Balsojumi