Sēdi vada Latvijas Republikas 9.Saeimas priekšsēdētājs

Gundars Daudze.

Sēdes vadītājs. Sāksim Saeimas 2009.gada 3.decembra sēdi.

Pirms mēs sākam izskatīt apstiprināto sēdes darba kārtību, mums ir jālemj par iespējamiem grozījumiem šodienas sēdes darba kārtībā.

Saeimas Prezidijs ir saņēmis Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas iesniegumu ar lūgumu iekļaut šodienas sēdes darba kārtībā likumprojekta „Grozījumi likumā „Par policiju”” izskatīšanu pirmajā lasījumā. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputāti neiebilst. Darba kārtība ir grozīta.

Saeimas Prezidijs ir saņēmis Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas iesniegumu ar lūgumu iekļaut šodienas sēdes darba kārtībā šīs pašas komisijas izstrādāto likumprojektu „Grozījumi Bāriņtiesu likumā” - acīmredzot sadaļā „Prezidija ziņojumi par iesniegtajiem likumprojektiem”. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputāti neiebilst. Darba kārtība ir grozīta.

Ir saņemts piecu deputātu - Āboltiņas, Seiles, Muižnieces, Brigmaņa un Grīnblata - iesniegums ar lūgumu iekļaut šodienas sēdes darba kārtībā sadaļā „Prezidija ziņojumi par iesniegtajiem likumprojektiem” likumprojektu „Grozījumi likumā „Par likumu un citu Saeimas, Valsts prezidenta un Ministru kabineta pieņemto aktu izsludināšanas, publicēšanas, spēkā stāšanās kārtību un spēkā esamību”” ar reģistrācijas numuru 5242A. Vai deputātiem ir iebildumi pret šādu grozījumu? Deputāti neiebilst. Darba kārtība ir grozīta.

Saeimas Prezidijs ir saņēmis Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas iesniegumu ar lūgumu iekļaut šodienas sēdes darba kārtībā šīs pašas komisijas izstrādāto likumprojektu „Grozījumi likumā „Par valsts sociālo apdrošināšanu””... iekļaut to sadaļā „Prezidija ziņojumi par iesniegtajiem likumprojektiem”. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputāti neiebilst. Darba kārtība ir grozīta.

Un vēl Saeimas Prezidijs ir saņēmis Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas iesniegumu ar lūgumu izdarīt izmaiņas šā gada 3.decembra sēdes darba kārtībā un izslēgt no ceturtās sadaļas „Likumprojektu izskatīšana” likumprojekta „Grozījumi likumā „Par nodokļiem un nodevām”” izskatīšanu trešajā lasījumā. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputāti neiebilst. Darba kārtība ir grozīta.

Un tā, godātie kolēģi, Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu „Grozījumi Kredītiestāžu likumā” nodot Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputāti neiebilst.

Saeimas Prezidijs ierosina deputātu Āboltiņas, Seiles, Muižnieces, Brigmaņa un Grīnblata iesniegto likumprojektu „Grozījumi likumā „Par likumu un citu Saeimas, Valsts prezidenta un Ministru kabineta pieņemto aktu izsludināšanas, publicēšanas, spēkā stāšanās kārtību un spēkā esamību”” ar reģistrācijas numuru 1603/Lp9 nodot Juridiskajai komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija.

Vārds deputātei Vinetai Muižniecei.

V.Muižniece (Tautas partijas frakcija).

Labdien, godātie kolēģi! Kā jūs redzat, šo likumprojektu ir iesnieguši koalīcijas partiju frakciju pārstāvji. Taču man jānorāda, ka diemžēl šeit ieviesusies tehniska kļūda. Esam to centušies labot. Jūs tikko jau pieņēmāt lēmumu iekļaut šīsdienas sēdes darba kārtības sadaļā „Prezidija ziņojumi” jaunu likumprojektu, kas aizstāj šo likumprojektu. Līdz ar to es atsaucu savu parakstu un lūdzu par šo likumprojektu šodien vairs nelemt, bet lemt par aizstājošo likumprojektu, kurš ir mūsu sēdes darba kārtībā.

Paldies.

Sēdes vadītājs. Paldies.

Tā kā viens no iesniedzējiem savu parakstu ir atsaucis, šis likumprojekts vairs nav virzāms tālāk.

Saeimas Prezidijs ierosina deputātu Āboltiņas, Seiles, Muižnieces, Brigmaņa un Grīnblata iesniegto likumprojektu „Grozījums likumā „Par Latvijas Republikas starptautiskajiem līgumiem”” nodot Ārlietu komisijai un Juridiskajai komisijai un noteikt, ka Ārlietu komisija ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputāti neiebilst.

Saeimas Prezidijs ierosina deputātu Āboltiņas, Seiles, Muižnieces, Brigmaņa un Grīnblata iesniegto likumprojektu „Grozījums Satversmes tiesas likumā” nodot Juridiskajai komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija.

Vārds deputātei Vinetai Muižniecei.

V.Muižniece (Tautas partijas frakcija).

Godātie kolēģi! Šis likumprojekts saistīts ar diviem iepriekš minētajiem, un man jāteic, ka, lemjot par to, kādi grozījumi ir nepieciešami saistībā ar jautājumu par ziņotāju, Juridiskā komisija uz šo ierosmi reaģēja ļoti ātri un jau šajā nedēļā, izskatot likumprojektu „Grozījums Satversmes tiesas likumā”, kuru mēs gatavojam trešajam lasījumam un kuru jums, kolēģi, būs iespēja skatīt jau nākamajā nedēļā, šo ideju te jau ir iekļāvusi. Līdz ar to šis labais nodoms, kas šeit ir ieplānots, pēc būtības tiks realizēts nākamajā nedēļā. Līdz ar to šis likumprojekts vairs nebūtu nepieciešams, un līdz ar to es varu atsaukt savu parakstu, jo šis jautājums tiks atrisināts jau nākamajā nedēļā.

Paldies.

Sēdes vadītājs. Paldies deputātei Muižniecei.

Līdz ar to arī šis likumprojekts nav virzāms tālāk.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu „Grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā” nodot Juridiskajai komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputāti neiebilst.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu „Grozījumi Militārā dienesta likumā” nodot Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija.

Saskaņā ar Saeimas kārtības rulli viens deputāts var runāt „par”, viens - „pret” likumprojekta nodošanu komisijai.

Vārds deputātam Jurim Dalbiņam.

J.Dalbiņš (Tautas partijas frakcija).

Augsti godātais Saeimas priekšsēdētāja kungs! Cienījamie kolēģi! Likumprojekts „Grozījumi Militārā dienesta likumā” un nākamais likumprojekts „Grozījumi Nacionālo bruņoto spēku likumā” ir nākuši no valdības, un komisijai ar tiem būs jāstrādā turpmākajā laikā.

Šajos likumprojektos ir paredzēta ļoti nopietna reorganizācija Aizsardzības ministrijas struktūrā, Nacionālo bruņoto spēku štāba struktūrās un vadības struktūrās. Ir lūgts skatīt šos likumprojektus steidzami, lai likumi stātos spēkā ar 2010.gada 1.janvāri.

Kā komisijas priekšsēdētājs varu tikai teikt, ka, protams, komisija ar šiem likumprojektiem strādās, bet šāda veida ļoti nopietnas reorganizācijas, kuras skar mūsu valsts drošības sistēmas vadību, nevar tikt izskatītas steidzamības kārtā. Es uzskatu, ka datums, ko lūdz valdība, nav izpildāms un jāskata šie likumprojekti ir trijos lasījumos, nopietni iepazīstoties ar to atbilstību mūsu konceptuālajām nostādnēm, lai šī sistēma būtu spējīga darboties un efektīvi nodrošināt valsts drošību.

Paldies.

Sēdes vadītājs. Paldies.

Vai deputātiem ir iebildumi pret to, ka Ministru kabineta iesniegtais likumprojekts „Grozījumi Militārā dienesta likumā” tiek nodots Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija? Deputāti neiebilst. Likumprojekts komisijai nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu „Grozījumi Nacionālo bruņoto spēku likumā” nodot Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputāti neiebilst.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu „Grozījums Enerģētikas likuma atsevišķu pantu spēkā stāšanās kārtības likumā” nodot Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputāti neiebilst.

Saeimas Prezidijs ierosina Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas iesniegto likumprojektu „Grozījumi Bāriņtiesu likumā” nodot Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputāti neiebilst.

Saeimas Prezidijs ierosina deputātu Āboltiņas, Seiles, Muižnieces, Brigmaņa un Grīnblata iesniegto likumprojektu „Grozījumi likumā „Par likumu un citu Saeimas, Valsts prezidenta un Ministru kabineta pieņemto aktu izsludināšanas, publicēšanas, spēkā stāšanās kārtību un spēkā esamību”” nodot Juridiskajai komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputāti neiebilst.

Saeimas Prezidijs ierosina Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas iesniegto likumprojektu „Grozījumi likumā „Par valsts sociālo apdrošināšanu”” nodot Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputāti neiebilst.

Godātie kolēģi! Līdz ar to pārejam pie nākamās darba kārtības sadaļas - „Amatpersonu ievēlēšana, apstiprināšana, iecelšana, atbrīvošana vai atlaišana no amata, uzticības vai neuzticības izteikšana”.

Lēmuma projekts „Par Renātes Krasovskas apstiprināšanu par Dobeles rajona tiesas tiesnesi”.

Juridiskās komisijas vārdā - deputāts Jānis Reirs.

J.Reirs (frakcija „Jaunais laiks”).

Augsti godātais priekšsēdētāja kungs! Godātie kolēģi! Juridiskā komisija ir saņēmusi dokumentus un sagatavojusi lēmuma projektu „Par Renātes Krasovskas apstiprināšanu par Dobeles rajona tiesas tiesnesi”. Šo lēmuma projektu tā izskatīja savā komisijā, aizklāti balsoja un atbalstīja to.

Lūdzu arī Saeimu atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu „Par Renātes Krasovskas apstiprināšanu par Dobeles rajona tiesas tiesnesi”! Atgādinu, ka balsojums ir aizklāts. Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 82, pret - 1, atturas - nav. Lēmums pieņemts.

Lēmuma projekts „Par Elitas Stivriņas apstiprināšanu par Rīgas rajona tiesas tiesnesi”.

Juridiskās komisijas vārdā - deputāts Jānis Reirs.

J.Reirs (frakcija „Jaunais laiks”).

Juridiskā komisija piedāvā apstiprināt lēmuma projektu „Par Elitas Stivriņas apstiprināšanu par Rīgas rajona tiesas tiesnesi”. Juridiskā komisija ir izskatījusi šo lēmuma projektu savā sēdē, aizklāti balsojusi un atbalstījusi.

Lūdzu arī Saeimu atbalstīt šo lēmuma projektu.

Sēdes vadītājs. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu „Par Elitas Stivriņas apstiprināšanu par Rīgas rajona tiesas tiesnesi”! Atgādinu, ka balsojums ir aizklāts. Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 79, pret - 2, atturas - 1. Lēmums pieņemts.

Lēmuma projekts „Par Ingas Juhņevičas iecelšanu par Administratīvās rajona tiesas tiesnesi”.

Juridiskās komisijas vārdā - deputāts Jānis Reirs.

J.Reirs (frakcija „Jaunais laiks”).

Juridiskā komisija, aizklāti balsojot, atbalstīja lēmuma projektu „Par Ingas Juhņevičas iecelšanu par Administratīvās rajona tiesas tiesnesi”.

Lūdzu arī Saeimu atbalstīt šo lēmuma projektu.

Sēdes vadītājs. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu „Par Ingas Juhņevičas iecelšanu par Administratīvās rajona tiesas tiesnesi”! Atgādinu, ka balsojums ir aizklāts. Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 86, pret - 3, atturas - nav. Lēmums pieņemts.

Godātie kolēģi! Pārejam pie nākamās sadaļas - „Deputātu pieprasījumi”.

Deputātu Bērziņa, Aizbalta, Dukšinska, Mackeviča, Feldmanes, Kastēna, Jaundžeikara, Pētersones, Baštika, Urbanoviča un Agešina pieprasījums Ministru prezidentam Valdim Dombrovskim „Par valsts budžeta dotāciju pirmās klases skolnieku nodrošināšanai ar bezmaksas ēdināšanu”.

Motivācijas sniegšanai vārds deputātam Jānim Dukšinskim.

J.Dukšinskis (LPP/LC frakcija).

Augsti godājamais Saeimas priekšsēdētāja kungs! Cienījamie kolēģi!

Aizvakar mēs, lielākā daļa no mums, nobalsojām par valsts budžetu 2010.gadam. Taču, tā kā budžeta pieņemšanas gaitā jautājums par pirmās klases skolēnu ēdināšanai nepieciešamo dotāciju piešķiršanu no valsts budžeta netika atrisināts (un, kā mēs redzējām, budžeta apspriešanas gaitā nebija pat kaut kādas īpašas intereses un motivācijas panākt šā jautājuma kaut kādu pozitīvu risinājumu), mēs esam spiesti vērsties ar pieprasījumu pie valdības, lai tomēr vēlreiz akcentētu šā jautājuma svarīgumu un noskaidrotu arī vairākus būtiskus jautājumus.

Atcerēsimies, ka tad, kad pastāvēja Bērnu un ģimenes lietu ministrija, tika izstrādātas vairākas konceptuālas programmas un stratēģijas, kas nostiprina un atbalsta bērnu un ģimenes lietu politiku, piemēram, valsts ģimenes politika un rīcības plāns 2004.-2013.gadam. Arī šajā rīcības plānā bija minēts, ka 1.-4.klases skolēnu nodrošināšana ar brīvpusdienām ir viena no prioritātēm, kas valdībai tālāk ir jārisina un jāataino budžeta dokumentos, un arī jārealizē.

Pēc Bērnu un ģimenes lietu ministrijas likvidācijas šīs normas izpilde tika deleģēta Izglītības un zinātnes ministrijai.

Iepazinušies ar skaitļiem, kas tika piedāvāti aizvakar un arī agrāk budžeta paketē, LPP/LC frakcijas deputāti secināja, ka šīs summas nav pietiekamas, lai šo normu īstenotu. Šo faktu apstiprināja Bērnu tiesību aizsardzības apakškomisija, kad mēs saņēmām informāciju no ministrijas speciālistiem, ka tiešām, lai šīs normas izpildi nodrošinātu, ir nepieciešami vēl 600 000 latu. Līdz 1.maijam ēdināsim pirmās klases bērnus arī 2010.gadā, bet kas tālāk būs - grūti pateikt.

Tāpēc mums radās vairāki jautājumi, kādā veidā šo problēmu atrisināt, un tos mēs vēlētos uzdot arī valdībai, konkrēti Dombrovska kungam.

Kurš konkrēti pieņēma lēmumu par budžeta dotācijas samazināšanu pirmās klases skolēnu nodrošināšanai ar bezmaksas pusdienām?

Kāpēc ministrija nepilda šīs normas?

Kādam periodam šobrīd ir paredzēts attiecīgais valsts finansējums?

Vai jau ir pieņemts lēmums, ka tikai maznodrošinātie skolēni tiks nodrošināti ar bezmaksas pusdienām?

Un ko valdība domā arī par citām programmām (piemēram, „Skolas piens”, „Latvijas auglis”), kuras esošajā situācijā ir likvidētas vai kuras nemaz nav uzsāktas?

Un kāpēc tas tā ir tikai Latvijā, bet kaimiņvalstīs šādas programmas darbojas?

Lūdzu atzīt šo pieprasījumu par steidzamu.

Paldies.

Sēdes vadītājs. Paldies.

Kā jūs jau dzirdējāt, pieprasījuma iesniedzēji aicina atzīt šo pieprasījumu par steidzamu.

Lemjot par steidzamību, saskaņā ar Saeimas kārtības rulli viens deputāts var runāt „par”, viens - „pret”.

Ja kāds no pieprasījuma iesniedzējiem ir jau runājis par steidzamību, tas nozīmē, ka viņš ir runājis „par”. Jautājums: vai attiecībā uz steidzamību kāds vēlas runāt „pret”? Mums jautājums par steidzamību ir jāizšķir balsojot.

Lūdzu zvanu! Balsosim par pieprasījuma Ministru prezidentam Valdim Dombrovskim „Par valsts budžeta dotāciju pirmās klases skolnieku nodrošināšanai ar bezmaksas ēdināšanu” atzīšanu par steidzamu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 31, pret - 56, atturas - 5. Pieprasījums nav atzīts par steidzamu un tiek nodots Pieprasījumu komisijai.

Godātie kolēģi! Ir saņemts vēl viens pieprasījums, ko iesniedzēji lūdz atzīt par steidzamu. To ir iesnieguši deputāti Kastēns, Bērziņš, Dukšinskis, Mackevičs, Ribakovs, Urbanovičs, Aizbalts, Pētersone, Feldmane un Jaundžeikars. Pieprasījums ir adresēts Ministru prezidentam Valdim Dombrovskim „Par slepenības statusa noņemšanu visiem ar a/s „Parex banka” pārņemšanas procesu saistītajiem dokumentiem”.

Vārds motivācijai deputātam Oskaram Kastēnam.

O.Kastēns (LPP/LC frakcija).

Cienījamo priekšsēdētāj! Godājamie deputāti! Mūsu frakcija pieprasa slepenības statusa noņemšanu visiem ar akciju sabiedrības „Parex banka” pārņemšanas procesu saistītajiem dokumentiem.

Jau šā gada septembrī premjers paziņoja, ka viņa valdība veiks visas nepieciešamās darbības, lai noņemtu slepenības ierobežojumus iepriekš pieņemtajiem Ministru kabineta lēmumiem. Visas nepieciešamās darbības acīmredzot nav veiktas, jo vēl joprojām ir pietiekami daudz dokumentu, kuriem ir slepenības statuss. Varbūt daži deputāti domā, ka es šobrīd kā notikumu aculiecinieks no tribīnes sākšu stāstīt dažādas detaļas par to, kā noritēja šīs slēgtās sēdes. To es nedarīšu, pirmkārt, tāpēc, ka šīm sēdēm vēl joprojām ir slepenības statuss, un, otrkārt, es neko daudz no tā neatceros.

Tātad, ja mēs paskatāmies pašreizējo likumdošanu, tad redzam, ka saskaņā ar Informācijas atklātības likuma 5.panta ceturto daļu informācijas autors vai iestādes vadītājs šo ierobežotas pieejamības statusu nosaka uz laiku, kas nav ilgāks par vienu gadu. Un īstenībā šobrīd šis slepenības statuss izskatās jau mazliet smieklīgs, jo, ja jūs tagad paskatīsieties šodienas avīzes, palasīsiet interneta portālus, jūs redzēsiet, ka šo sēžu protokoli jau klīst arī pa publisko vidi un ikviens, kurš grib iepazīties ar to, ko kurš teica, ko motivēja, ko atbalstīja un kurā mirklī varbūt aizgāja projām no šīs sēdes… ar to jūs jau varat iepazīties arī publiski.

Es domāju, ka šobrīd premjers Dombrovskis dara visu, lai netiktu noņemts šis slepenības plīvurs, un tas tiek darīts ar vienu konkrētu iemeslu, - tas tiek darīts ar iemeslu, lai varētu atrast kādu grēkāzi, kādu bijušo premjeru, uz kuru tad attiecīgi varētu novelt visas vainas un visas problēmas, kas ir radušās saistībā ar šīs te bankas pārņemšanu.

Tāpēc es arī aicinu deputātus iestāties par atklātību, noraut šo slepenības šķidrautu no „Parex bankas” lietas un publiskot visus dokumentus.

Sēdes vadītājs. Paldies.

Tātad arī šo pieprasījumu tiek ierosināts atzīt par steidzamu. Vai kāds vēlas runāt „par” vai „pret” steidzamības piešķiršanu? Deputāts Eniņš vēlas runāt „par” steidzamību.

Lūdzu! Vārds deputātam Eniņam.

G.J.Eniņš (ZZS frakcija).

Augsti godātie! Es esmu tagad nesapratnē, jo tie paši, tā frakcija, kas Godmaņa vadībā uzbūvēja visu to „Parex banku”, tagad… Vai tad jūs tagad… Nu, tad speriet soli tālāk un atbalstiet mūs! Izsauksim, lai Godmani izdod izmeklēšanai…

Sēdes vadītājs. Es atvainojos! Runājiet par steidzamību. Vai jūs aicināt atzīt par steidzamu šo pieprasījumu vai ne?

G.J.Eniņš. Nu labi, bez steidzamības iztiksim.

Sēdes vadītājs. „Pret” steidzamību.

Deputāte Čepāne var runāt piecas minūtes „par” steidzamību.

Tādā gadījumā mums šobrīd ir jābalso par steidzamības piešķiršanu šim pieprasījumam. Lūdzu zvanu! Balsosim par steidzamības piešķiršanu Ministru prezidentam Valdim Dombrovskim adresētajam pieprasījumam „Par slepenības statusa noņemšanu visiem ar a/s „Parex banka” pārņemšanas procesu saistītajiem dokumentiem”! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 30, pret - 58, atturas - 3. Šis pieprasījums nav atzīts par steidzamu un tiek nodots Pieprasījumu komisijai.

Godātie kolēģi! Pirms mēs pārejam pie nākamās sadaļas „Likumprojektu izskatīšana”, mums vēl jālemj par iespējamām izmaiņām šodienas sēdes darba kārtībā.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija lūdz šīs pašas komisijas izstrādāto likumprojektu „Grozījumi Bāriņtiesu likumā” iekļaut šodienas sēdes darba kārtībā izskatīšanai pirmajā lasījumā bez atkārtotas izskatīšanas atbildīgajā komisijā. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputāti neiebilst. Darba kārtība grozīta.

Ir vēl viens lūgums, un tas ir analoģisks. Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija lūdz šīs pašas komisijas izstrādāto likumprojektu „Grozījumi likumā „Par valsts sociālo apdrošināšanu”” iekļaut šodienas sēdes darba kārtībā izskatīšanai pirmajā lasījumā bez atkārtotas izskatīšanas atbildīgajā komisijā. Vai deputātiem ir iebildumi? (No zāles: „Ir!”) Deputātiem ir iebildumi. Līdz ar to mums šis jautājums ir jāizšķir balsojot. Lūdzu zvanu! Balsosim par šādu grozījumu šodienas sēdes darba kārtībā: iekļaut tajā izskatīšanai pirmajā lasījumā likumprojektu „Grozījumi likumā „Par valsts sociālo apdrošināšanu””, ko izstrādājusi Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija, bez atkārtotas izskatīšanas atbildīgajā komisijā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 67, pret - 17, atturas - 2. Darba kārtība grozīta.

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija lūdz iekļaut šodienas sēdes darba kārtībā likumprojekta „Grozījums Enerģētikas likuma atsevišķu pantu spēkā stāšanās kārtības likumā” izskatīšanu pirmajā lasījumā. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputāti neiebilst. Darba kārtība grozīta.

Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisija lūdz izdarīt grozījumu šodienas sēdes darba kārtībā un izslēgt no tās likumprojekta „Grozījumi Imigrācijas likumā” izskatīšanu otrajā lasījumā. Vai deputātiem ir iebildumi? (No zāles: „Ir! Nav!”) Deputāti prasa balsojumu. Lūdzu zvanu! Balsosim par to, lai no šodienas sēdes darba kārtības tiktu izslēgts likumprojekts „Grozījumi Imigrācijas likumā”, kas bija iekļauts izskatīšanai otrajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 67, pret - 16, atturas - nav. Darba kārtība grozīta.

Godātie kolēģi, sākam izskatīt apstiprināto darba kārtību.

Likumprojekts „Grozījumi likumā „Par palīdzību dzīvokļa jautājumu risināšanā””, trešais lasījums.

Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas vārdā - deputāts Jānis Lagzdiņš.

J.Lagzdiņš (Tautas partijas frakcija).

Godājamie kolēģi deputāti! Atbildīgā komisija minēto likumprojektu sagatavoja trešajam, galīgajam, lasījumam. Piedāvāju jūsu izvērtēšanai divus priekšlikumus.

1. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

J.Lagzdiņš. 2. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Arī tas ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

J.Lagzdiņš. Līdz ar to es aicinu atbalstīt likumprojektu arī trešajā, galīgajā, lasījumā.

Sēdes vadītājs. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījumi likumā „Par palīdzību dzīvokļa jautājumu risināšanā”” pieņemšanu trešajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 84, pret un atturas - nav. Likums pieņemts.

Likumprojekts „Grozījumi Komercķīlas likumā”, trešais lasījums.

Juridiskās komisijas vārdā - deputāte Ilma Čepāne.

I.Čepāne (partijas „Pilsoniskā Savienība” frakcija).

Labrīt, godātie deputāti! Izskatāmā dokumenta numurs ir 5238. Ir iesniegti trīs priekšlikumi.

1. - tieslietu ministra Segliņa kunga priekšlikums. Komisijā tas ir daļēji atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

I.Čepāne. 2. - Juridiskās komisijas priekšlikums - izteikt 39.panta nosaukumu jaunā redakcijā. Komisijā ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

I.Čepāne. 3. - Juridiskās komisijas priekšlikums. Arī tas ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

I.Čepāne. Lūdzu godātos kolēģus pieņemt likumprojektu trešajā lasījumā.

Sēdes vadītājs. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījumi Komercķīlas likumā” pieņemšanu trešajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 85, pret un atturas - nav. Likums pieņemts.

Likumprojekts „Grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā” (reģistrācijas numurs 1503/Lp9), pirmais lasījums.

Juridiskās komisijas vārdā - deputāts Dzintars Rasnačs.

Dz.Rasnačs (TB/LNNK frakcija).

Labrīt, godātie kolēģi! Skatām likumprojektu Nr.1503/Lp9 - „Grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā”. To ir iesniedzis Ministru kabinets, un jāteic, ka tas ir pirmais gadījums, kad Ministru kabinets ir ievērojis Juridiskās komisijas aizrādījumu, ka, ja vairākām ministrijām ir priekšlikumi par kādu likumu, tad tos var iesniegt apvienotus. Šoreiz valdība to ir izdarījusi. Taču Juridiskā komisija labprāt uzklausītu arī visu to konkrēto ministriju pārstāvjus, kas šos priekšlikumus ir iesniegušas. Mums bija vairāki jautājumi tieši par Veselības ministrijas kompetencē esošajiem jautājumiem, bet te ierasties valdība nebija deleģējusi nevienu pārstāvi, jo atbildīgais ir Ekonomikas ministrijas pārstāvis.

Līdz ar to komisija konstatēja, ka, protams, likumprojekts ir apstiprināms pirmajā lasījumā, taču mēs aicinām otrā lasījuma sagatavošanā piedalīties gan Ekonomikas ministrijas pārstāvi, gan Veselības ministrijas pārstāvi.

Aicinām atbalstīt pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītājs. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā” (reģistrācijas numurs 1503/Lp9) pieņemšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 84, pret un atturas - nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā pieņemts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam.

Dz.Rasnačs. Komisija ierosina, ka termiņš ir divas nedēļas - tātad šā gada 17.decembris.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

Nākamais darba kārtības punkts - likumprojekts „Grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā” (reģistrācijas numurs 1484/Lp9), pirmais lasījums.

Juridiskās komisijas vārdā - deputāts Dzintars Rasnačs.

Dz.Rasnačs (TB/LNNK frakcija).

Juridiskā komisija izskatīja Ministru kabineta iesniegto un Finanšu ministrijas sagatavoto likumprojektu un aicina atbalstīt to pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītājs. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā” (reģistrācijas numurs 1484/Lp9) pieņemšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 83, pret un atturas - nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā pieņemts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam.

Dz.Rasnačs. Komisija ierosina īsāko termiņu - piecas dienas, tātad šā gada 9.decembris.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

Likumprojekts „Grozījumi Civilprocesa likumā”, otrais lasījums.

Juridiskās komisijas vārdā - deputāte Solvita Āboltiņa.

S.Āboltiņa (frakcija „Jaunais laiks”).

Cienījamie kolēģi! Strādāsim ar Saeimas sēdē izskatāmo dokumentu Nr.5237 - likumprojektu „Grozījumi Civilprocesa likumā”.

Uz otro lasījumu Juridiskā komisija ir saņēmusi septiņpadsmit priekšlikumus.

1. - Juridiskās komisijas priekšlikums, kurš guva atbalstu.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

S.Āboltiņa. 2. - labklājības ministra priekšlikums, kurš ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

S.Āboltiņa. 3. - labklājības ministra priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

S.Āboltiņa. 4. - deputāta Buzajeva priekšlikums. Tas ir atbalstīts daļēji un iekļauts labklājības ministra Auguļa priekšlikumā - priekšlikumā Nr.5.

Es gribu vērst deputātu uzmanību gan uz jau iepriekš atbalstītajiem, gan uz šo priekšlikumu. Gribu uzsvērt, ka tas ir viens no tādiem darbiem, kas vērsti uz to, lai kaut kādā veidā mēs tomēr aizsargātu sociāli neaizsargātos cilvēkus. Mēs darām to, grozot šo likumu tādējādi, ka pantā, kurš nosaka summas, uz kurām nevar vērst piedziņu, ļoti būtiski tiek paplašināts to pabalstu, to sociālo maksājumu skaits, kurus cilvēkiem nevar atņemt pat tad, ja viņiem ir kādas problēmas ar banku.

Komisija daļēji atbalstīja 5.priekšlikumu... tātad atbalstīja, redakcionāli precizējot, Auguļa kunga priekšlikumu - 5.priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

S.Āboltiņa. 6. - Juridiskās komisijas priekšlikums, kurš arī guva komisijas atbalstu.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

S.Āboltiņa. 7. - Juridiskās komisijas priekšlikums, kurš arī aizsargā hipotekārā kredīta ņēmējus. Ir pilnīgi jauna daļa, kura paredz to, ka piedziņa uz nekustamo īpašumu var tikt atlikta uz vienu gadu. Kā jau teicu, arī šo priekšlikumu izstrādāja Juridiskā komisija. Pēc diezgan plašām diskusijām ar speciālistiem šis priekšlikums guva komisijas atbalstu.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

S.Āboltiņa. 8. - Juridiskās komisijas priekšlikums. Arī tas ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

S.Āboltiņa. 9. - politisko organizāciju (partiju) apvienības „Saskaņas Centrs” frakcijas priekšlikums. Netika atbalstīts. (No zāles: „Balsot!”)

Sēdes vadītājs. Deputāti prasa balsojumu. Lūdzu zvanu! Balsosim par 9. - frakcijas „Saskaņas Centrs” priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 24, pret - 56, atturas - 2. Priekšlikums nav atbalstīts.

S.Āboltiņa. Savukārt, diskutējot par šo pašu pantu, tātad par nekustamā īpašuma izsoles izziņošanu, Juridiskā komisija piedāvāja pati savu redakciju par to, kādos termiņos tiek izziņotas izsoles, un 10. - Juridiskās komisijas priekšlikums - tika atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt... (No zāles: „Balsot!”) Ā, deputāti tomēr prasa balsojumu. Lūdzu zvanu! Balsosim par 10. - atbildīgās komisijas priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 64, pret - 15, atturas - nav. Priekšlikums atbalstīts.

S.Āboltiņa. 11. - Juridiskās komisijas priekšlikums. Arī tas komisijā tika atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

S.Āboltiņa. 12. - Juridiskās komisijas priekšlikums. Tas attiecas uz izsoles sekām, kā arī saīsina termiņus, lai šādas izsoles notiktu iespējami operatīvāk. Tika atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

S.Āboltiņa. 13. - Juridiskās komisijas priekšlikums par nekustamā īpašuma izsoles akta apstiprināšanu. Pants ir papildināts ar jaunu daļu, kurā paredzēts, ka pēc bankas lūguma, kuras izsniegtā pieprasījuma garantijas vēstule izmatota pirkuma summas apmaksai, tiesa lemj par ķīlas tiesības nodibināšanu uz pārdoto nekustamo īpašumu. Tātad arī tas ir ļoti būtisks un svarīgs priekšlikums. Komisijā tika atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

S.Āboltiņa. 14. - politisko organizāciju (partiju) apvienības „Saskaņas Centrs” frakcijas priekšlikums. Netika atbalstīts. (No zāles: „Balsot!”)

Sēdes vadītājs. Deputāti prasa balsojumu. Lūdzu zvanu! Balsosim par 14. - frakcijas „Saskaņas Centrs” priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 23, pret - 56, atturas - 7. Priekšlikums nav atbalstīts.

S.Āboltiņa. 15. - deputātes Rībenas priekšlikums. Es gribu uzsvērt to, ka tas ir saturā līdzīgs politisko organizāciju (partiju) apvienības „Saskaņas Centrs” frakcijas priekšlikumam, jo abi šie priekšlikumi paredz to, ka izsoles termiņš saīsinās kopumā, tātad netiek rīkotas trīs izsoles, ir tikai divas. Bet savukārt atšķirība ir tajā, par ko vienojās Juridiskā komisija, atbalstīdama Rībenas kundzes priekšlikumu. Tas ir, garantējot to summu, par kādu otrajā izsolē īpašums var tikt izsolīts... Tātad, ja mēs paredzētu vienkārši automātiski izslēgt vienu no nekustamā īpašuma izsolēm, kredītņēmējam ļoti stipri tiktu samazināta summa. Šajā situācijā mēs nosakām šādus griestus un tādējādi aizsargājam cilvēku no tā, ka viņam nekustamais īpašums tiktu atņemts par ievērojami zemāku cenu nekā tā, kas spēj nosegt jebkuras izmaksas. Tātad 15. - deputātes Rībenas priekšlikums - komisijā guva atbalstu.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

S.Āboltiņa. 16. - Juridiskās komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

S.Āboltiņa. 17. - Juridiskās komisijas priekšlikums par likuma spēkā stāšanos. Arī tas ir guvis atbalstu.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt komisijas viedoklim.

S.Āboltiņa. Līdz ar to visi priekšlikumi ir izskatīti. Lūdzu deputātus atbalstīt likumprojektu otrajā lasījumā.

Sēdes vadītājs. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu „Grozījumi Civilprocesa likumā” otrajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 91, pret un atturas - nav. Likumprojekts otrajā lasījumā pieņemts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu trešajam lasījumam.

S.Āboltiņa. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš trešajam lasījumam - 8.decembris.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

Likumprojekts „Grozījumi likumā „Par policiju””, pirmais lasījums.

Aizsardzības iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas vārdā - deputāts Juris Dobelis.

J.Dobelis (TB/LNNK frakcija).

Cienītie kolēģi! Komisija šo likumprojektu izskatīja savā sēdē un lūdz atbalstīt pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījumi likumā „Par policiju”” pieņemšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 88, pret un atturas - nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā pieņemts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam.

J.Dobelis. 16.decembris.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

Nākamais darba kārtības punkts - likumprojekts „Grozījumi Bāriņtiesu likumā”, pirmais lasījums.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā - deputāts Guntis Bērziņš.

G.Bērziņš (frakcija „Jaunais laiks”).

Cienītais priekšsēdētāj! Cienītie kolēģi! Šis likumprojekts, ko ir iesniegusi Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija, radās tā iemesla dēļ, ka bāriņtiesai kā tādai un tās locekļiem arī vajadzēja parādīties likumprojektā… tas ir, valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likuma projektā. Respektīvi, viņi parādās, bet diemžēl tehnisku iemeslu dēļ netika iesniegts tas likumprojekts, kurš attiecas uz bāriņtiesu un kurā ir atsauce uz šo likumu - vispārējo likumu.

Lai šo pārskatīšanos labotu, šodien ir iesniegts šis likumprojekts. Tur ir atsauce uz vispārējo likumu.

Tāpēc es komisijas vārdā aicinu Saeimu likumprojektam piešķirt steidzamību.

Sēdes vadītājs. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par steidzamības piešķiršanu likumprojektam „Grozījumi Bāriņtiesu likumā”! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 84, pret un atturas - nav. Likumprojekts atzīts par steidzamu.

G.Bērziņš. Aicinu Saeimu likumprojektu pieņemt pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījumi Bāriņtiesu likumā” pieņemšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 87, pret un atturas - nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā pieņemts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam, kā arī otrā lasījuma datumu.

G.Bērziņš. Kolēģi! Ja Saeimai nav iebildumu, aicinu Saeimu likumprojektu pieņemt arī otrajā, galīgajā, lasījumā. (No zāles dep. K.Leiškalns: „Uzreiz!”)

Sēdes vadītājs. Vai deputāti iebilst? (No zāles: „Nē!”) Deputāti neiebilst. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījumi Bāriņtiesu likumā” pieņemšanu otrajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 87, pret un atturas - nav. Likums pieņemts.

G.Bērziņš. Paldies.

Sēdes vadītājs. Likumprojekts „Grozījumi likumā „Par valsts sociālo apdrošināšanu””, pirmais lasījums.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā - deputāts Guntis Bērziņš.

G.Bērziņš (frakcija „Jaunais laiks”).

Cienītie kolēģi! Situācija ar šo likumprojektu ir līdzīga, tāda pati kā ar iepriekšējo: diemžēl tehnisku iemeslu dēļ... tabulā, pieņemot budžetu un attiecīgos likumus, kuri saistīti ar budžetu, tehnisku iemeslu dēļ neparādījās šie pieci grozījumi... Tie faktiski parādās Iedzīvotāju ienākuma nodokļa likumā, bet tiem vajadzēja parādīties arī šajā likumā. Diemžēl tehnisku iemeslu dēļ tie šeit neparādās.

Tāpēc aicinu Saeimu likumprojektam piešķirt steidzamību.

Sēdes vadītājs. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par steidzamības piešķiršanu likumprojektam „Grozījumi likumā „Par valsts sociālo apdrošināšanu””! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 87, pret un atturas - nav. Likumprojekts atzīts par steidzamu.

G.Bērziņš. Aicinu Saeimu likumprojektu pieņemt pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījumi likumā „Par valsts sociālo apdrošināšanu”” pieņemšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 88, pret un atturas - nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā pieņemts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu, kā arī otrā lasījuma datumu.

G.Bērziņš. Kolēģi! Ja Saeimai nav iebildumu, aicinu Saeimu pieņemt likumprojektu arī otrajā, galīgajā, lasījumā. (No zāles dep. K.Leiškalns: „Uzreiz!”)

Sēdes vadītājs. Vai deputāti iebilst? (No zāles: „Nē!”) Deputāti neiebilst.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījumi likumā „Par valsts sociālo apdrošināšanu”” pieņemšanu otrajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 91, pret un atturas - nav. Likums pieņemts.

G.Bērziņš. Paldies, kolēģi!

Sēdes vadītājs. Likumprojekts „Grozījums Enerģētikas likuma atsevišķu pantu spēkā stāšanās kārtības likumā”, pirmais lasījums.

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā - deputāts Vents Armands Krauklis.

V.A.Krauklis (Tautas partijas frakcija).

Cienījamie kolēģi! Varu teikt, ka ar šo likumprojektu ir līdzīga situācija kā tā, par kuru nupat stāstīja iepriekšējais ziņotājs. Taču šoreiz tās nav tehniska rakstura problēmas. Ekonomikas ministrija ir nedaudz nokavējusi dokumenta iesniegšanu. (No zāles dep. A.Bērziņš (LPP/LC): „Kauns! Kauns!”) Proti, ir runa par kompāniju „Latvijas Gāze”, par tirgus atvēršanu... To faktiski nav iespējams izdarīt ar 1.janvāri, bet likuma norma pašlaik paredz jau ar 1.janvāri to darīt. Un, ja mēs šo likumu steidzīgi nemainītu, tad faktiski būtu steidzami jāsadala šī kompānija divās daļās, līdzīgi kā savulaik tika izdarīts ar „Latvenergo”. Tas būtu dārgāk sabiedrībai, patērētājiem un, galvenais, nedotu efektu, jo pašlaik Latvijā citi gāzes piegādātāji vienkārši tehniski nav iespējami.

Tāpēc aicinu piešķirt likumprojektam steidzamību.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par steidzamības piešķiršanu likumprojektam „Grozījums Enerģētikas likuma atsevišķu pantu spēkā stāšanās kārtības likumā”! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 86, pret un atturas - nav. Likumprojekts atzīts par steidzamu.

V.A.Krauklis. Lūdzu atbalstīt likumprojektu pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījums Enerģētikas likuma atsevišķu pantu spēkā stāšanās kārtības likumā” pieņemšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 85, pret un atturas - nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā pieņemts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu, kā arī otrā lasījuma datumu.

V.A.Krauklis. Ja deputātiem nav iebildumu, mēs varētu šodien pieņemt arī otrajā lasījumā. (No zāles dep. K.Leiškalns: „Ko darīsim, pieņemsim uzreiz!”)

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījums Enerģētikas likuma atsevišķu pantu spēkā stāšanās kārtības likumā” pieņemšanu otrajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 87, pret - 1, atturas - nav. Likums pieņemts.

Līdz ar to visa šodienas sēdes darba kārtība izskatīta.

Es informēju, ka šodien pulksten 17.00 bija paredzēta atbilde uz deputātu Plinera, Sokolovska, Buhvalova, Mitrofanova un Buzajeva uzdoto jautājumu ārlietu ministram Mārim Riekstiņam „Par Latvijas interešu lobēšanu Eiropas Savienībā”. Uz šo jautājumu ir saņemta rakstiska atbilde, un jautājuma iesniedzēji informējuši Saeimas Prezidiju, ka viņus apmierina saņemtā rakstiskā atbilde. Līdz ar to jautājumu un atbilžu sniegšanas sēde šodien nenotiks.

Lūdzu zvanu reģistrācijai! Lūdzu reģistrācijas režīmu! Lūdzu reģistrācijas rezultātu! Kamēr tiek gatavota reģistrācijas rezultātu izdruka, noklausīsimies paziņojumus.

Pirmajam vārds deputātam Oskaram Spurdziņam.

O.Spurdziņš (Tautas partijas frakcija).

Cienījamie kolēģi! Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas sēde pulksten 10.30 komisijas telpās.

Sēdes vadītājs. Vārds deputātei Ingrīdai Circenei.

I.Circene (frakcija „Jaunais laiks”).

Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas sēde pēc piecām minūtēm komisijas telpās.

Sēdes vadītājs. Vārds deputātam Andrim Bērziņam no Zaļo un Zemnieku savienības frakcijas.

A.Bērziņš (ZZS frakcija).

Publisko izdevumu un revīzijas komisijas sēde pulksten 10.00 - 106.telpā. Un Sociālo un darba lietu komisijas sēde pulksten 10.15 Sociālo un darba lietu komisijas telpās.

Sēdes vadītājs. Vārds deputātei Ērikai Zommerei.

Ē. Zommere (Tautas partijas frakcija).

Cienījamie Baltijas lietu apakškomisijas deputāti! Lūdzu Juridiskās komisijas telpās uz sēdi pulksten 10.10.

Sēdes vadītājs. Vārds deputātam Dzintaram Ābiķim.

Dz.Ābiķis (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Cienījamie kolēģi no Sporta apakškomisijas! Nākamnedēļ mums sēde otrdien nesāksies pulksten 9.00, kā parasti, bet gan pulksten 9.20.

Paldies.

Sēdes vadītājs. Vārds deputātam Augustam Brigmanim.

A.Brigmanis (ZZS frakcija).

Godājamie deputāti! Pieprasījumu komisijas sēde tūlīt, tepat blakuszālē.

Sēdes vadītājs. Vārds deputātam Valdim Ģīlim.

V.Ģīlis (Tautas partijas frakcija).

Sabiedrības veselības apakškomisijas sēde pulksten 10.25.

Sēdes vadītājs. Vārds Saeimas sekretāra biedram... Es atvainojos, Saeimas sekretāram Dzintaram Rasnačam.

Dz.Rasnačs (9. Saeimas sekretārs).

Godātie Saeimas frakciju vadītāji! Lūdzu pulcēties Sarkanajā zālē, kur būs Saeimas Prezidija un Frakciju padomes sēde. Lemsim par dienu, kad ir jābeidz rudens sesija, un par datumu, kad ir jāsāk ziemas sesija.

Sēdes vadītājs. Reģistrācijas rezultātu nolasīšanai vārds Saeimas sekretāra biedram Andrejam Klementjevam.

A.Klementjevs (9.Saeimas sekretāra biedrs).

Labrīt, augsti godātie deputāti! Nav reģistrējušies: Ainars Baštiks, Sergejs Fjodorovs un Leopolds Ozoliņš.

Paldies par darbu.

Uz redzēšanos!

Sēdes vadītājs. Paldies.

Līdz ar to Saeimas 2009.gada 3.decembra sēdi pasludinu par slēgtu.

Balsojumi

Datums: 03.12.2009 09:14:35 bal002
Slēgtais balsojums
Par - 79, pret - 2, atturas - 1. (Reģistr. - 94)
Balsošanas motīvs: Par Elitas Stivriņas apstiprināšanu par Rīgas rajona tiesas tiesnesi (860/Lm9)

Datums: 03.12.2009 09:15:21 bal003
Slēgtais balsojums
Par - 86, pret - 3, atturas - 0. (Reģistr. - 94)
Balsošanas motīvs: Par Ingas Juhņevičas iecelšanu par Administratīvās rajona tiesas tiesnesi (861/Lm9)

Datums: 03.12.2009 09:20:00 bal004
Par - 31, pret - 56, atturas - 5. (Reģistr. - 95)
Balsošanas motīvs: Par pieprasījuma atzīšanu par steidzamu. Par valsts budžeta dotāciju pirmās klases skolnieku nodrošināšanai ar bezmaksas ēdināšanu (27/P9)

Datums: 03.12.2009 09:25:01 bal005
Par - 30, pret - 58, atturas - 3. (Reģistr. - 95)
Balsošanas motīvs: Par pieprasījuma atzīšanu par steidzamu. Par slepenības statusa noņemšanu visiem a/s “Parex banka” pārņemšanas procesu saistītiem dokumentiem (28/P9)

Datums: 03.12.2009 09:26:44 bal006
Par - 67, pret - 17, atturas - 2. (Reģistr. - 96)
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta "Grozījumi likumā "Par valsts sociālo apdrošināšanu"" (1617/Lp9), 1.lasījums, iekļaušanu Saeimas sēdes darba kārtībā

Datums: 03.12.2009 09:27:56 bal007
Par - 67, pret - 16, atturas - 0. (Reģistr. - 96)
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta "Grozījumi Imigrācijas likumā" (1375/Lp9), 2.lasījums, izslēgšanu no Saeimas sēdes darba kārtības

Datums: 03.12.2009 09:28:58 bal008
Par - 84, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 96)
Balsošanas motīvs: Grozījumi likumā “Par palīdzību dzīvokļa jautājumu risināšanā” (1436/Lp9), 3.lasījums

Datums: 03.12.2009 09:30:22 bal009
Par - 85, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 96)
Balsošanas motīvs: Grozījumi Komercķīlas likumā (1377/Lp9), 3.lasījums

Datums: 03.12.2009 09:32:19 bal010
Par - 84, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 96)
Balsošanas motīvs: Grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā (1503/Lp9), 1.lasījums

Datums: 03.12.2009 09:33:17 bal011
Par - 83, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 96)
Balsošanas motīvs: Grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā (1484/Lp9), 1.lasījums

Datums: 03.12.2009 09:36:14 bal012
Par - 24, pret - 56, atturas - 2. (Reģistr. - 97)
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.9. Grozījumi Civilprocesa likumā (1442/Lp9), 2.lasījums

Datums: 03.12.2009 09:37:01 bal013
Par - 64, pret - 15, atturas - 0. (Reģistr. - 97)
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.10. Grozījumi Civilprocesa likumā (1442/Lp9), 2.lasījums

Datums: 03.12.2009 09:38:24 bal014
Par - 23, pret - 56, atturas - 7. (Reģistr. - 97)
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.14. Grozījumi Civilprocesa likumā (1442/Lp9), 2.lasījums

Datums: 03.12.2009 09:40:10 bal015
Par - 91, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 97)
Balsošanas motīvs: Grozījumi Civilprocesa likumā (1442/Lp9), 2.lasījums

Datums: 03.12.2009 09:41:38 bal016
Par - 88, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 97)
Balsošanas motīvs: Grozījumi likumā “Par policiju” (1599/Lp9), 1.lasījums

Datums: 03.12.2009 09:43:19 bal017
Par - 84, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 97)
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta atzīšanu par steidzamu. Grozījumi Bāriņtiesu likumā (1615/Lp9), 1.lasījums

Datums: 03.12.2009 09:43:49 bal018
Par - 87, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 97)
Balsošanas motīvs: Grozījumi Bāriņtiesu likumā (1615/Lp9), 1.lasījums

Datums: 03.12.2009 09:44:26 bal019
Par - 87, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 97)
Balsošanas motīvs: Grozījumi Bāriņtiesu likumā (1615/Lp9), 2.lasījums, steidzams

Datums: 03.12.2009 09:45:41 bal020
Par - 87, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 97)
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta atzīšanu par steidzamu. Grozījumi likumā “Par valsts sociālo apdrošināšanu” (1617/Lp9), 1.lasījums

Datums: 03.12.2009 09:46:07 bal021
Par - 88, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 97)
Balsošanas motīvs: Grozījumi likumā “Par valsts sociālo apdrošināšanu” (1617/Lp9), 1.lasījums

Datums: 03.12.2009 09:46:45 bal022
Par - 91, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 97)
Balsošanas motīvs: Grozījumi likumā “Par valsts sociālo apdrošināšanu” (1617/Lp9), 2.lasījums, steidzams

Datums: 03.12.2009 09:48:22 bal023
Par - 86, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 97)
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta atzīšanu par steidzamu. Grozījums Enerģētikas likuma atsevišķu pantu spēkā stāšanās kārtības likumā (1609/Lp9), 1.lasījums

Datums: 03.12.2009 09:48:50 bal024
Par - 85, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 97)
Balsošanas motīvs: Grozījums Enerģētikas likuma atsevišķu pantu spēkā stāšanās kārtības likumā (1609/Lp9), 1.lasījums

Datums: 03.12.2009 09:49:28 bal025
Par - 87, pret - 1, atturas - 0. (Reģistr. - 97)
Balsošanas motīvs: Grozījums Enerģētikas likuma atsevišķu pantu spēkā stāšanās kārtības likumā (1609/Lp9), 2.lasījums, steidzams

Frakciju viedokļi
2009.gada 3.decembrī

Vadītāja. Labrīt, godātie radioklausītāji! Pirms brīža noslēdzās Saeimas 3.decembra sēde, un nākamajā pusstundā Saeimas deputāti jums pastāstīs par šodienas sēdē izskatītajiem jautājumiem un pieņemtajiem lēmumiem.

Pirmajam šodien vārds partijas „Jaunais laiks” frakcijas priekšsēdētājam Dzintaram Zaķim. Lūdzu!

Labdien, cienījamie radioklausītāji!

Vēlos jums izstāstīt par šīsnedēļas svarīgāko notikumu, jo šodienas sēde bija īsa. Galvenais notikums mums bija tas, ka 1.decembra sēdē mēs pieņēmām nākamā gada valsts budžetu.

Visiem ir jāsaprot, ka Latvijas valsts ir izvēlējusies iet ceļu, ko pagaidām laikam pasaulē neviena no valstīm, kuras ir nonākušas ekonomiskās grūtībās, nav spējusi iziet. Respektīvi, Latvijas valsts nevis devalvē savu valūtu, bet samazina izdevumus un koriģē atsevišķus nodokļus. Tas ir absolūti nepieciešams, jo, ja valsts nolemtu, nedod Dievs, - šoreiz tā jāpiebilst! - devalvēt valūtu, tad ļoti nopietnās grūtībās nonāktu gan mūsu uzņēmēji, gan mūsu iedzīvotāji - visi tie, kas ļoti lielā mērā ir aizņēmušies naudu, turklāt aizņēmušies to tieši ārvalstu valūtās - neatkarīgi no tā, vai tie ir eiro vai dolāri. Tiem cilvēkiem kredītu nasta tad būtu vienkārši nepanesama un masveida bankroti būtu neizbēgami; arī cenas ļoti daudzām precēm paaugstinātos, jo Latvija lielāko daļu preču importē, nevis saražo šeit uz vietas.

Vēlos pastāstīt pavisam nedaudz par to, kāds mūsu budžets ir izveidojies.

Nākamajā gadā mūsu valsts mūsu iedzīvotājiem turpinās garantēt sekojošas lietas.

Joprojām strādās vairāk nekā 7 tūkstoši policistu; joprojām strādās vairāk nekā 3000 ugunsdzēsēju un vairāk nekā 2,5 tūkstoši robežsargu, un visi šie cilvēki saņems nemainītas vai varbūt pat vēl lielākas algas.

Mūsu valsts joprojām sniegs saviem iedzīvotājiem neatliekamo medicīnisko palīdzību bez maksas.

Mūsu valsts joprojām 561 tūkstotim pensionāru maksās pensijas, kuras netiks samazinātas, un šīm pensijām kopumā valsts iztērēs vairāk nekā 1 miljardu latu.

Mūsu valsts joprojām mūsu studentiem nodrošinās 25 tūkstošus apmaksātu studiju vietu.

Mūsu valsts nākamgad mūsu zinātnes attīstībai no Eiropas naudām piedāvās 250 miljonus un arī uzņēmējdarbības attīstībai - vismaz 250 miljonus latu.

Šādus skaitļus var saukt un saukt, jo valsts nākamajā gadā ļoti daudzas lietas saviem iedzīvotājiem turpinās garantēt un centīsies to darīt sociāli taisnīgi.

Mūsu valsts nākamajā gadā arī turpinās samazināt savus izdevumus un nevajadzīgās funkcijas neveikt. Mūsu valsts jau ir šogad likvidējusi visas uzņēmumu padomes. Pirms gada tas bija kā neiespējams sapnis, bet šobrīd vairs nevienā no valsts uzņēmumiem nav padomes.

Mūsu valsts ir likvidējusi no 73 aģentūrām 37 aģentūras. Nosaukšu dažas: aģentūra „Jaunie Trīs brāļi” ir likvidēta, „Valsts materiālās rezerves” ir likvidēta, Valsts būvinspekcija ir likvidēta, Sabiedrības veselības aģentūra ir likvidēta... Un tā tālāk un tālāk varētu saukt, jo kopumā 37 aģentūras ir likvidētas.

Ministrijās strādājošo skaitu valsts kopumā ir samazinājusi no vairāk nekā 4000 cilvēkiem uz 2900 cilvēkiem, savukārt kopumā valsts pārvaldē strādājošo cilvēku skaits ir samazinājies par 12 tūkstošiem cilvēku. Tas ir šajā gadā. Bet nākamajā gadā šie samazinājumi vēl turpināsies.

Mēs esam pieņēmuši vienoto valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atalgojuma sistēmu. Tas nozīmē, ka nebūs netaisnības: divās dažādās iestādēs strādājošiem cilvēkiem, kas dara vienādu darbu, arī atalgojums būs vienāds. Cerams, ka lielāko algu šinī valstī saņems premjerministrs un visu ierēdņu algas būs pakārtotas tieši šai algai. Nekādu ārkārtīgu pārspīlējumu algu sistēmā vairs nebūs. Tas viss ir padarīts.

Es uzskatu, ka mēs esam tikai ceļa vidū. Vēl ir jāveic ļoti nopietnas reformas arī nākamgad. Mēs centīsimies gan mūsu pensionāriem, gan trūcīgajiem cilvēkiem palīdzēt, tiklīdz tas būs iespējams, tiklīdz mūsu ekonomika sakārtosies. Es domāju, ka ekonomikas izaugsme mūsu valstij vēl priekšā.

Paldies par uzmanību.

Vadītāja. Paldies partijas „Jaunais laiks” frakcijas priekšsēdētājam Zaķa kungam.

Nākamajam vārds partijas „Pilsoniskā Savienība” frakcijas deputātam Kārlim Šadurskim. Lūdzu!

Labdien, cienījamie radioklausītāji! Jā, šodien tiešām bija ļoti īsa sēde pēc aizvakardienas garajām budžeta debatēm. Par šodienas sēdi... nu, daudz nemaz nebūtu ko stāstīt.

Manuprāt, pieminēšanas vērti ir divi notikumi. Es teiktu tā: viens - labs, un otrs - smieklīgs.

Sākšu ar smieklīgo. Patiesībā notikums, kura sakarā tas bija, ne tuvu nav smieklīgs. Ir runa par „Parex bankas” pārņemšanu. Kā droši vien jūs, godātie radioklausītāji, jau zināt, ir ierosināts kriminālprocess par šo pārņemšanu. Tātad ir aizdomas par iespējamiem noziedzīgiem nodarījumiem, ne tikai kļūdām pārņemšanas procesā. Kā mēs zinām, premjers Dombrovskis ir pieprasījis noņemt slepenības statusu visiem līgumiem, visiem dokumentiem, kas ir šajā sakarā, lai sabiedrība varētu to arī uzzināt.

Nu, un Latvijas Pirmā partija/”Latvijas Ceļš”, laikam sajuzdama zināmus riskus un draudus savam bijušajam premjeram, šodien iesniedza Saeimā pieprasījumu par šā slepenības statusa noņemšanu ar „Parex” saistītiem dokumentiem. Nu, tas izklausās tā mazliet jocīgi, ka tā partija, kas visvairāk ir bijusi iesaistīta šajās lietās, pati tagad mēģina šādā veidā, es nezinu, izvairīties no politiskās atbildības, ja tā var teikt.

Bet nu vēl par otru notikumu.

Šodien tika izslēgts no Saeimas sēdes darba kārtības likumprojekts „Grozījumi Imigrācijas likumā”. Man ir ārkārtīgi liels prieks, ka Saeimas deputāti ir beidzot pievērsušies diskusijai par šiem jautājumiem, jo uz otro lasījumu sagatavotajā redakcijā bija vairāki priekšlikumi, kas, pēc partijas „Pilsoniskā Savienība” frakcijas deputātu domām, ir nepamatoti. Proti, ir runa par termiņuzturēšanās atļauju piešķiršanu tiem investoriem, kuri investē 25 tūkstošus latu kādas kapitālsabiedrības pamatkapitālā Latvijā un nodrošina papildus vismaz piecas darba vietas vai arī nopērk nekustamo īpašumu 100 tūkstošu latu vai 50 tūkstošu latu (ja tas nav Rīgā vai Pierīgā) vērtībā, vai arī iegulda 200 tūkstošus latu kādas bankas subordinētajā kapitālā.

Mēs uzskatām, ka ir pamatoti piešķirt termiņuzturēšanās atļaujas tiem ārvalstu pilsoņiem, kuri izdara nopietnu ieguldījumu Latvijas ekonomikā. Protams, šīm summām jābūt nesalīdzināmi lielākām par 25 tūkstošiem latu. Mēs neatbalstām to, ka nekustamā īpašuma iegāde būtu par iemeslu uzturēties Latvijā.

Runājot par noguldījumiem bankās, jāteic, ka tā būtu visumā atbalstāma lieta. Tātad daļēji varētu piekrist šādam priekšlikumam, bet šiem sliekšņiem būtu jābūt daudz augstākiem, un man ir patiess prieks, ka Saeimas deputāti ir beidzot pievērsušies nopietnai diskusijai, pavirši sagatavotais likumprojekts ir izņemts no darba kārtības. Komisija turpinās darbu, un es ceru, ka mēs beigu beigās pieņemsim izsvērtu un loģisku likumu, kas kalpos Latvijas sabiedrības interesēm un patiesi sildīs Latvijas ekonomiku.

Paldies.

Vadītāja. Paldies partijas „Pilsoniskā Savienība” frakcijas deputātam Kārlim Šadurskim.

Nākamajam vārds Tautas partijas frakcijas deputātam Ventam Armandam Krauklim. Lūdzu!

Labdien, cienījamie radioklausītāji! Man jāsāk ar to, ar ko beidza mans kolēģis Šadurska kungs, jo šie priekšlikumi, kas bija iesniegti Imigrācijas likuma sakarā un bija vērsti uz Latvijas tautsaimniecības attīstības veicināšanu, tika sagatavoti Tautsaimniecības komisijā.

Jāteic gan, ka pēc ļoti rūpīgām un ilgām diskusijām, izvērtējuši tos sliekšņus, kādi varētu būt, lai tiešām šiem investoriem būtu interese investēt Latvijā, uz nedēļu mēs šo likumprojektu nolēmām atsaukt, jā. Bet jāteic, ka iemesls ir cits. Iemesls ir tas, ka atbildīgās komisijas deputāti, to skaitā Šadurska kungs, acīmredzot nebija pievērsuši uzmanību normai, kas pašlaik ir spēkā: iemaksājot 2 tūkstošus latus SIA pamatkapitālā, jau pašlaik var iegūt šo uzturēšanās atļauju. Katru gadu to izmanto apmēram 500 cilvēki. Bet nākamgad tie vairs nebūtu 2 tūkstoši latu, tie būtu tikai 150 lati.

Šādu grozījumu šajā likumprojektā vienkārši nav. Un, protams, 150 lati nav tas līmenis, kur tiešām vajadzētu kādam dot uzturēšanās atļauju. Un tāpēc mēs ar Dalbiņa kungu norunājām, ka šāds labojums tiks iestrādāts, jo mūs arī uztrauc tas… mēs vēlamies lai šeit nebrauktu cilvēki, kuriem faktiski nav nekādu iztikas līdzekļu. Jo 150 latu - tā ir vienkārši smieklīga robeža.

Bet par to, ka pārējie priekšlikumi ir ekonomiku veicinoši, mums nav šaubu.

Es gribu parunāt arī par pašu budžetu un tā pieņemšanas gaitu, jo tas faktiski tomēr ir svarīgākais notikums šajā nedēļā.

Protams, mums nav prieka vai gandarījuma par šā budžeta saturu, bet pats fakts, ka budžets ir pieņemts, ir vērtējams pozitīvi. Jo nezināt spēles noteikumus - tas, lai gan tāpēc spēle varbūt ir slikta, ir sliktāk nekā… nekā tad, kad būtu tāda pilnīgi neregulēta situācija, ka katra diena nes arvien jaunus pārsteigumus un brīnumus jaunu nodokļu veidā.

Taču arī ir lietas, par kurām Tautas partija tomēr ir gandarīta. Viena ir tā, ka no finanšu ministra puses daudzkārt tika ierosināts samazināt šo neapliekamo minimumu… samazināt neapliekamo minimumu par apgādājamām personām. Tā bija tāda robežšķirtne, kur Tautas partija strikti pateica, ka par budžetu nebalsos, jo šie samazinājumi tiešām skartu visas ģimenes un skartu tieši tos, kuriem pašlaik ir vismazāk līdzekļu.

Mēs arī esam tomēr priecīgi, ka no mājokļa nodokļa sākotnējā varianta - sākotnēji aprēķini rādīja, ka par dzīvokli būtu jāmaksā kādi 200 lati, - mēs tagad esam nonākuši pie samērīgas likmes, kas būs 5, 10, 20 lati - atkarībā no vietas, kurā šis dzīvoklis vai māja atrodas. Protams, lielo māju, dārgo māju īpašniekiem nodoklis būs 200, 300, 400 latu.

Tālāk. Protams, mēs esam gandarīti arī par to, ka izdevās panākt, ka pseidoprogresīvais ienākuma nodoklis netiek ieviests, jo tas variants, kas nestu naudu budžetā, būtu, ka progresīvais nodoklis būtu no 300 latu algas. Tas absolūti neveicinātu ne Latvijas ekonomiku, ne to, ka cilvēki gribētu maksāt nodokļus. Tas ir pozitīvi, ka šā progresīvā nodokļa nav.

Koalīcija ir piekritusi uzreiz pēc budžeta pieņemšanas diskutēt par to, kādā veidā piemērot nodokli dienesta automašīnām. Mēs vairākkārt esam norādījuši, ka esošais regulējums nenesīs budžetā ienākumus un liks cilvēkiem un kompānijām faktiski izvairīties no šā nodokļa nomaksas. Mums bija arī konkrēti priekšlikumi, bet koalīcija tajā brīdī tos neatbalstīja, jo, lūk, šis piedāvātais variants jau bija saskaņots ar starptautiskajiem aizdevējiem. Šis būs darbs, kas būs jāizdara, lai tiešām šī norma būtu tāda, kas, pirmkārt, netraucē uzņēmējdarbību un, otrkārt, ļauj iekasēt nodokļus un nespiež potenciālos šā nodokļa maksātājus izdomāt visādas shēmas, lai šo nodokli nemaksātu.

Un visbeidzot. Mēs esam arī savlaicīgi koalīcijai pieteikuši, ka šis papildu nodoklis dabasgāzei… ka tur ir jābūt mehānismam, kā aizsargāt tos uzņēmumus, kas ražo produkciju eksportam. Jo nedrīkstētu būt situācija, ka jau tā grūtajā situācijā tie uzņēmumi, kas strādā eksportam, ir spiesti sadārdzināt savu produkciju šā nodokļa dēļ un faktiski zaudē savu konkurētspēju.

Tā ka mūs gaida darbs. Jau šodien tika labotas vairākas kļūdas, kas tika pieļautas budžeta pieņemšanas gaitā. Būs jālabo arī kļūdas, kas tika konstatētas faktiski jau tūliņ pēc budžeta pieņemšanas.

Paldies par uzmanību.

Vadītāja. Paldies Tautas partijas frakcijas deputātam Kraukļa kungam.

Frakciju viedokļu izklāstu turpina Latvijas Pirmās partijas un partijas „Latvijas Ceļš” frakcijas deputāte Inta Feldmane. Lūdzu!

Labdien, cienījamie radioklausītāji! Arī es mazliet runāšu par Saeimas ārkārtas sēdi, kura notika otrdien un kurā apstiprināja nākamā gada budžetu. Tajā, tāpat kā toreiz, kad pieņēmām 2009.gada budžeta grozījumus, Dombrovska valdība veica 500 miljonu latu samazinājumu, palielināja nodokļu un nodevu likmes un ieviesa jaunus nodokļus.

Latvijas Pirmās partijas un partijas „Latvijas Ceļš” frakcija iesniedza vairākus priekšlikumus, piemēram, par uzturlīdzekļu apmēra nesamazināšanu, vecāku, bezdarbnieku, slimības, maternitātes pabalstu griestu atcelšanu un citus, bet diemžēl atbalstīts tika tikai viens Latvijas Pirmās partijas un partijas „Latvijas Ceļš” frakcijas priekšlikums - priekšlikums par iedzīvotāju ienākuma nodokļa atvieglojumu par apgādībā esošu personu. Mūsu frakcija uzskata, ka šis budžets ir veidots nevis uz valsts rēķina, bet gan uz iedzīvotāju rēķina - palielinot nodokļus un samazinot valsts sociālās garantijas un pabalstus. Katras ģimenes budžets būtiski saruks, bet izdevumi, kā rāda prognoze, pieaugs vidēji par 24-27 procentiem. Šis budžets mērķtiecīgi vēršas pret ģimenēm ar bērniem un liecina, ka valdība ir tālu no reālās dzīves. Šo budžetu neatbalstīja sociālie partneri, asi kritizēja neatkarīgie eksperti, un pat koalīciju veidojošās partijas un to deputāti ir atzinuši, ka viņiem pašiem ir kauns par šo budžetu.

Arī pašvaldības valsts aplaupīs par 26 miljoniem latu, jo tiek mainīts iedzīvotāju ienākuma nodokļa sadalījums starp valsti un pašvaldību. Un pat šo summu valsts negarantē neizpildes gadījumā. Tas nozīmē, ka jau šodien valdība zina, ka šis budžets nepildīsies.

Mēs uzskatām, ka šāds budžets grauj uzņēmējdarbības attīstību, jo nodokļu sloga palielināšana un papildu nodokļu un citu maksājumu uzlikšana spiedīs Latvijas uzņēmējus pāriet pelēkajā sektorā un pārcelt ražotnes uz citām valstīm vai vispār likvidēt.

Esam izvērtējuši valdošās koalīcijas sagatavoto 2010.gada budžetu un uzskatām to par pretvalstisku. Atbildība par šo budžetu būs jāuzņemas visām valdību veidojošajām partijām.

Latvijas Pirmās partijas un partijas „Latvijas Ceļš” frakcijas deputāti ir iesnieguši pieprasījumu Ministru prezidentam Valdim Dombrovskim „Par valsts budžeta dotāciju pirmās klases skolnieku nodrošināšanai ar bezmaksas ēdināšanu”. Bērnu tiesību aizsardzības apakškomisijas sēdē Izglītības un zinātnes ministrija paziņoja, ka nākamā gada budžetā dotācija pirmklasnieku nodrošināšanai ar brīvpusdienām samazināta par 600 tūkstošiem latu. Tas nozīmē, ka nākamajā gadā var nepietikt līdzekļu, lai segtu ēdināšanas izdevumus pirmās klases audzēkņiem.

Tāpēc mēs vēlamies saņemt atbildes. Kurš pieņēma lēmumu par budžeta dotāciju samazināšanu pirmās klases skolēnu nodrošināšanai ar siltām pusdienām, un kādam periodam šobrīd ir paredzēts valsts finansējums?

Tāpat šodien mēs sagatavojām un iesniedzām pieprasījumu Ministru prezidentam Valdim Dombrovskim „Par slepenības statusa noņemšanu visiem ar a/s „Parex banka” pārņemšanas procesu saistītiem dokumentiem”.

Kāpēc mēs to darījām? Tāpēc, ka mums radās šaubas, vai tas tiks izdarīts, jo 30.septembrī Ministru prezidents Valdis Dombrovskis paziņoja, ka viņa valdībā tiks veiktas visas darbības, lai noņemtu ar slepenības statusu saistītos ierobežojumus, taču 12.novembrī no masu medijiem mēs uzzinājām, ka viņš uzdevis valsts amatpersonām tikai izvērtēt „Parex bankas” pārņemšanas procesa... ar šo procesu saistītos dokumentus. Tāpēc mēs iesniedzām šo pieprasījumu un uzskatām, ka tas ir ļoti svarīgs un nepieciešams, jo vakar mēs kārtējo reizi… no masu medijiem uzzinājām par šo nepubliskoto oficiālo dokumentu - par 2008.gada 8.novembra valdības sēdes protokolu. Minētajā valdības sēdē tika lemts par „Parex bankas” pārņemšanu. No šā protokola mēs uzzinājām, ka par to lēma ne tikai valdība un Godmanis, bet arī Latvijas Banka, Finanšu un kapitāla tirgus komisija, Finanšu ministrija un visas tajā laikā valdībā esošās partijas.

Tādēļ šodien es pateicos par to, ka jūs uzklausījāt. Un, neskatoties ne uz ko, svinēsim otro Adventi, apmeklēsim dievnamus un palīdzēsim tiem, kam šobrīd ir visgrūtāk!

Paldies.

Vadītāja. Paldies Intai Feldmanei no Latvijas Pirmās partijas un partijas „Latvijas Ceļš” frakcijas.

Nākamajam vārds apvienības „Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcijas priekšsēdētājam Mārim Grīnblatam. Lūdzu!

Labdien, godātie radioklausītāji! Nopietnākā sēde bija otrdien. No rīta līdz vēlam vakaram tika izskatīts 2010.gada budžeta projekts. Balsojumos, kas notika, nebija nepatīkamu pārsteigumu, bet, protams, jāsaka, ka nebija arī patīkamu pārsteigumu. Saeima atbalstīja ar ievērojamu balsu vairākumu valdības piedāvāto. Mūsu frakciju gandarīja tas, ka mūsu priekšlikums atbalstīt vairākas nacionālpatriotiskās organizācijas bija atradis dzirdīgas ausis un Aizsardzības ministrija atbalsta nacionālos karavīrus un Nacionālo partizānu apvienību. Tieslietu ministrija piešķīra papildu dotāciju Politiski represēto apvienībai. Tāpat atbalstīts mūsu priekšlikums palielināt nekustamā īpašuma nodokļa atlaides politiski represētajiem, tātad attiecināt ne tikai uz individuālo ēku, bet arī uz dzīvokli; tas diemžēl būs aktuāli no 1.janvāra. Tātad iespējama 50 procentu atlaide.

Droši vien lielāku iespaidu uz iedzīvotājiem atstās 26 procentus lielais iedzīvotāju ienākuma nodoklis, kas, protams, ir domāts, lai panāktu Starptautiskā Valūtas fonda, Eiropas Komisijas un vairāku Eiropas valstu valdību pieprasīto budžeta konsolidāciju, kuru nu diemžēl mēs esam spiesti veikt savas visai bēdīgās situācijas dēļ. To, protams, jutīs visi, gan tie, kas pelna maz, gan tie, kas pelna daudz. Var piekrist arī tam, ka šī nodokļa izmaiņa ne visai veicinās investīcijas Latvijā. Droši vien būtu jāmeklē saprātīgs risinājums; šie 26 procenti ir tikai pagaidu līdzeklis, nevis uz mūžīgiem laikiem.

Acīmredzot var izteikt nožēlu, ka tomēr valdība neatrada drosmi ieviest vēl arī nodokli 10 procentu apmērā papildus uzņēmumu ienākuma nodoklim tiem uzņēmumiem, kuri pelna vairāk par 5 miljoniem latu gadā; tie būtu lieluzņēmēji, un lielākoties tie ir ārvalstu kapitāli Latvijā.

Var teikt tikai vienu - ka Ministru kabinetam un, protams, arī Saeimai un tās atbildīgajām komisijām būs uzmanīgi jāseko līdzi nākamā gada budžeta izpildei, jo, protams, pastāv jautājums par to, kā pildīsies tas vai cits nodoklis. Uzmanīgi jāseko līdzi jau no paša gada sākuma, lai veiktu izmaiņas, ja šie nodokļi tomēr pārmērīgi žņaugs to vai citu tautsaimniecības sektoru. Jo cits mērķis jau nevar būt, kā vien bezdarba mazināšana; tas ir ļoti smags, pats smagākais apstāklis... Un tātad, lai sekmētu tautsaimniecības atjaunošanos, kura šobrīd, protams, nav gaidāma... nepavisam ne gada sākumā... Valdībai un Saeimai ir jāizdara viss, lai nākamajiem, tiem, kurus ievēlēs nākamā gada beigās, vismaz 2011.gada budžeta sastādīšana būtu nedaudz priecīgāka un sabiedrība to gaidītu vismaz ar lielāku optimismu nekā gaida šo ziemu.

Paldies par uzmanību.

Vadītāja. Paldies apvienības „Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcijas priekšsēdētājam Mārim Grīnblatam.

Nākamajam vārds Zaļo un Zemnieku savienības frakcijas deputātam Staņislavam Šķesteram. Lūdzu!

Labdien, cienījamie radioklausītāji! Dažus vārdus sākumā teikšu par šodienas sēdi.

Es gribu atzīmēt likumprojektu „Grozījumi Civilprocesa likumā”, jo mūsu labklājības ministra priekšlikumi tika atbalstīti, Tiesu izpildītāji un parādu piedzinēju kompānijas ļoti agresīvi izturas pret kredītņēmējiem, pret ģimenēm ar bērniem, invalīdiem, pret ģimeņu apgādniekiem, un tāpēc tika akceptētas otrajā lasījumā normas, kuras regulē summas, uz kurām nevar vērst piedziņu.

Tātad piedziņu nevar vērst uz atlaišanas pabalstu, uz apbedīšanas pabalstu, uz vienreizējo pabalstu mirušā laulātajam, uz valsts sociālo pabalstu, uz valsts atbalstu ar celiakiju slimam bērnam, kuram nav noteikta invaliditāte; uz apgādnieka zaudējuma pensiju un atlīdzību par apgādnieka zaudējumu, kā arī uz minimālo uzturlīdzekļu apmēru, kuru bērnam nodrošina katrs no vecākiem neatkarīgi no viņa mantiskā stāvokļa. Tika regulētas arī normas par piedziņas vēršanu uz citiem parādnieka ienākumiem, kas gūti ārpus darba samaksas.

Tā. Kopumā jūs dzirdējāt arī kolēģu teikto par to, ka šonedēļ bija nozīmīgs darbs pie nākamā gada budžeta. Tika pieņemts 2010.gada budžets ar smagu sirdi, tomēr tika atbalstīti visi tie priekšlikumi; arī tāda koalīcijas partija kā Zaļo un Zemnieku savienība to darīja. Gribu teikt to, ka pie tā, ka mēs esam šādā situācijā nonākuši, nav jau vainīga tikai šī valdība, bet arī visas iepriekšējās valdības, kas tomēr kopumā mūsu valsti ir novedušas līdz šādam stāvoklim.

Es gribu atzīmēt, ka, pateicoties arī Zaļo un Zemnieku savienības frakcijas deputātiem, Izglītības un zinātnes ministrija vēl vienu miljonu dabūja tieši augstskolām un vienu miljonu - zinātnei. Skaidrs, ka šodien būtu mums jāveicina viss, jādara viss, lai tomēr mūsu jaunieši varētu mācīties, iegūt izglītību, un šo laiku, krīzes laiku, izmantotu savas kapacitātes celšanai un arī sabiedrības izglītošanai.

Dažus vārdus gribu teikt arī par to, ka faktiski budžeta paketē, izskatot likumprojektu par iedzīvotāju ienākuma nodokli, tomēr tika rasts kompromiss saistībā ar meža zemēm un meža īpašniekiem. Kā jūs zināt, līdz šim gadam netika maksāts iedzīvotāju ienākuma nodoklis par kokmateriālu izmantošanu, realizēšanu. Tagad tika rasta iespēja, ka turpmāk, 2010.gadā, šis nodoklis netiks piemērots tiem meža īpašniekiem, kuri realizē savā mežā iegūtos kokmateriālus, un tas netiks uzskatīts par saimniecisko darbību. Skaidrs, ka, ja šie darījumi notiks komercnolūkos, tad nāksies maksāt 10 procentus - kapitāla pieauguma nodokli. Tātad šī norma tomēr palīdzēs zemniekiem - laukos dos iespēju iegūt kaut kādus līdzekļus arī no meža realizācijas un izmantošanas.

Gribu atzīmēt arī to, ka vakar arī Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija atbalstīja 4,9 miljonu latu piešķiršanu tieši zemniekiem akcīzes nodokļa atmaksai; tur bija problēmas ar līdzekļiem. Pašreiz Ministru kabinets gatavo normatīvos aktus, lai mēs varētu nākamajā gadā administrēt šo akcīzes nodokli tieši lauksaimniekiem. Kā jūs zināt, tieši pirms Ziemassvētkiem lielākā daļa zemnieku, lauksaimnieku saņems šos platības maksājumus - avansa maksājumus 67 procentu apmērā par apstrādātajām platībām.

Liels paldies. Lai jums ir laba otrā Advente! Strādāsim kopā, būsim vienoti! Skaidrs, ka no šīs situācijas mēs varam iziet tikai kopīgi - gan politiķi, gan sabiedrība, gan valdība.

Paldies.

Vadītāja. Paldies Zaļo un Zemnieku savienības frakcijas deputātam Šķestera kungam.

Nākamajam vārds partijas „Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā” frakcijas deputātam Vladimiram Buzajevam. Lūdzu!

Labrīt, cienījamie radioklausītāji! Esmu galējs opozicionārs, taču esmu gatavs atzīt, ka valdība reti, bet tomēr dara labus darbus. Šodien Saeima ir apstiprinājusi un nosūtījusi komisijām valdības likumprojektu „Grozījumi Kredītiestāžu likumā”. Likumprojekta būtība - ka hipotekārā kredīta saņēmējs atbild par to ne ar visu, bet tikai ar iekļauto mantu. Ja šim likumprojektam... likumam būtu piešķirts atpakaļejošs spēks, tad virkne dažu ļoti asu problēmu būtu atrisinātas.

Šodien situācija valstī ir tāda: privātpersonas ir 14 miljardus latu parādā kredītiestādēm. Tas ir sešas reizes vairāk nekā valsts parāds. No tiem 8 miljardi ir tieši hipotekārie kredīti, lai nopirktu dzīvokli. Tikai gada laikā kavēto maksājumu skaits palielinājies 6 reizes, 400 tūkstoši ģimeņu ir to firmu klienti, kuras piedzen parādus piespiedu kārtā. Mums ir parādnieku valsts!

Šodien Saeima otrajā lasījumā apstiprināja ļoti labus grozījumus Civilprocesa likumā. Proti, pilnībā atbalstīts mans priekšlikums nevērst piedziņu uz visiem sociālajiem pabalstiem. Atbildīgā komisija pat papildināja šo manu priekšlikumu ar apgādnieka zaudējuma pabalstu, ar minimālo uzturlīdzekļu apmēru un tā tālāk. (Agrāk bija tikai divu veidu pabalsti - piedzimšanas un apbedīšanas pabalsts -, pret kuriem netika vērsta piedziņa.) Visticamāk, šis likumprojekts... šis likums stāsies spēkā jau no 1.janvāra, un paldies Dievam.

Jau agrāk Saeima akceptēja arī citu PCTVL frakcijas priekšlikumu - dot pašvaldībām iespēju piešķirt maznodrošināto statusu vai dot citus sociālos pabalstus arī parādniekiem, neskatoties uz parādu veidu un daudzumu. Un, ja jūs pašvaldībā nevarat šo pabalstu saņemt, tas nozīmē, ka pašvaldība nav izpildījusi savu darbu, un jūs varētu rakstīt uz Saeimas PCTVL frakciju, un mēs pamēģināsim vietējo varu ietekmēt.

Un pēdējais, ko gribu teikt. Šodien no rīta bija LNT raidījumā „900 sekundes” diskusija, kurā piedalījās mūsu frakcijas priekšsēdētājs Jakovs Pliners un TB/LNNK pārstāvis, bijušais tieslietu ministrs Dzintars Rasnačs. Un jautājums bija viens - vai jau ir laiks likvidēt visas krievu skolas? Un studijā saņemtie zvani liecināja: 500 cilvēki bija „par”, bet 300 bija tomēr „pret” šo skolu likvidāciju.

Paldies visiem šiem 300 latviešiem, kuriem dvēselē nav rusofobijas. Kopā mēs varam pārvarēt krīzi un tomēr nokārtot visas problēmas mūsu valstī.

Paldies.

Vadītāja. Paldies deputātam Vladimiram Buzajevam no partijas „Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā” frakcijas.

Un šodien „Frakciju viedokļus” noslēdz apvienības „Saskaņas Centrs” frakcijas deputāts Valērijs Agešins. Lūdzu!

Labdien, cienījamie radioklausītāji! Šodien izskatīšanai Saeimas komisijām tika nodoti divi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa grozījumu bloki.

Pirmais grozījumu bloks paredz pilnveidot likumu, novērst nepilnības likumdošanā. Grozījumi paredz administratīvo atbildību nepilngadīgajiem par smēķēšanu un alkoholisko dzērienu lietošanu. Līdz ar to tiesībsargājošās institūcijas turpmāk varēs attiecīgajām personām izteikt brīdinājumu vai uzlikt naudas sodu līdz 25 latiem. Arī pašvaldību administratīvajām komisijām būs plašākas tiesības, tās varēs vienlaicīgi vērtēt gan nepilngadīgā rīcību un noteikt sodu atbilstoši likuma „Par audzinoša rakstura piespiedu līdzekļu piemērošanu bērniem” noteiktajam regulējumam, gan arī izvērtēt nepilngadīgā vecāku atbildību.

Pēc minēto normu ieviešanas tiktu radīti labvēlīgi priekšnosacījumi, lai ierobežotu nepilngadīgo smēķēšanu un alkoholisko dzērienu un citu apreibinošu vielu lietošanu, kas pēdējā laikā kļūst par arvien aktuālāku problēmu.

Otrām kārtām. Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa grozījumi paredz paaugstināt sodus par ceļu satiksmes drošības noteikumu pārkāpumiem un tādējādi novērst situāciju, ka Latvijā tiek konstatēti tik daudzi gadījumi, ka transportlīdzekļi tiek vadīti, to vadītājiem esot alkohola reibumā. Likumprojektā ir paredzēts paaugstināt maksimālo piemērojamā naudas soda apmēru par transportlīdzekļa vadīšanu alkohola reibumā līdz 1000 latiem, tātad divas reizes. Tiek dubultoti arī termiņi vadīšanas tiesību atņemšanai par minēto pārkāpumu; paredzētais maksimālais termiņš par transportlīdzekļa vadīšanu alkohola reibumā, ja alkohola koncentrācija asinīs pārsniedz 1,5 promiles, ir 48 mēneši 24 mēnešu vietā.

Ietekmi uz pārmaiņām sabiedrībā var uzskatīt par netiešu, taču, ievērojot iepriekšējās izmaiņas sodiem par pārkāpumiem ceļu satiksmē, sodu palielināšana nodrošina administratīvās atbildības uzdevumu - sodošo, audzinošo un preventīvo funkciju. Tādējādi tiek aizsargātas personu tiesības un likumīgās intereses, tiek vairāk ievērota valsts noteiktā kārtība, kā arī arvien vairāk parādās apzinīga attieksme pret saviem pienākumiem. Tā kā tiek būtiski palielināts sodu apmērs par transportlīdzekļu vadīšanu alkohola reibumā un narkotisko vielu ietekmē, ir prognozējama attiecīgo noteikumu pārkāpumu skaita samazināšanās, kā arī bojāgājušo un ievainoto personu skaita samazināšanās.

Par šo likumprojektu vēl paredzētas diskusijas Saeimā, bet es ceru, ka patiešām bojāgājušo un ievainoto personu skaits uz Latvijas ceļiem samazināsies.

Paldies par uzmanību.

Vadītāja. Paldies apvienības „Saskaņas Centrs” frakcijas deputātam Valērijam Agešinam.

Līdz ar to šodienas pārraide „Frakciju viedokļi” no Saeimas nama Sēžu zāles ir izskanējusi.

To vadīja Saeimas Preses dienesta konsultante Dace Laipa.

Paldies, ka klausījāties, un visu labu!