Sēdi vada Latvijas Republikas 5.Saeimas priekšsēdētājs

Anatolijs Gorbunovs.

Priekšsēdētājs. Šodien ar 13.janvāra plenārsēdi atklāju 1994.gada Saeimas ziemas sesiju.

Lūdzu, apspriedīsim Saeimas Prezidija izsludināto darba kārtību. Saeimas Prezidijs ir saņēmis divus rakstveida priekšlikumus. Šos priekšlikumus ir iesnieguši deputāti no LNNK frakcijas, un tie ir šādi: “Lūdzam iekļaut darba kārtībā kā steidzamu lēmuma projektu par dažiem Ministru kabineta nelikumīgiem noteikumiem un lēmumiem.” Godātie kolēģi, ja jūs trokšņosit, tad vienīgi var ierosināt uz kādu brīdi pārtraukt sēdi un tad turpināt, jo citādi jau nevarēs dzirdēt.

Un otrs priekšlikums, ko iesniedza LNNK frakcija: “Iekļaut 5.Saeimas 13.janvāra darba kārtībā kā steidzamu lēmuma projektu “Par rudens un ziemas sesiju starplaikā pieņemtajiem Ministru kabineta lēmumiem un noteikumiem, ar kuriem tiek grozīti Latvijas Republikas likumi”.” Tas ir 35. un 39.dokuments.

Lūdzu - deputāts Panteļējevs.

A.Panteļējevs (LC).

97.panta kārtībā es iebilstu pret šo lēmumprojektu izskatīšanu šodien.

Priekšsēdētājs. Godātie deputāti, mums ir jāvienojas par procedūru. Šie lēmumu projekti saskaņā ar Kārtības rulli ir uzskatāmi par patstāvīgiem priekšlikumiem, kurus iesniedz vismaz 10 deputāti. Tos mēs apspriežam vienā lasījumā, un apspriešana notiek tajā pašā sēdē, kurā priekšlikums iesniegts, ja tam piekrīt iesniedzēji un neviens deputāts iebildumus neceļ. Deputāts Panteļējevs uzskata, ka viņš izmanto savas tiesības, kuras viņam dotas Kārtības ruļļa 97.pantā.

Lūdzu - deputāts Kiršteins! Godātais deputāt Kirštein, lūdzu jūs doties uz tribīni un paust savas domas un viedokļus.

A.Kiršteins (LNNK).

Godājamais priekšsēdētāj, godājamie deputāti! Es gribētu jūs lūgt pārdomāt dokumentu, ko iesniegusi Latvijas Nacionālās neatkarības kustības frakcija un 10 deputāti, un tomēr iekļaut kā steidzamu šodienas darba kārtībā lēmuma projektu par dažiem Ministru kabineta nelikumīgiem noteikumiem un lēmumiem. Jūs visi bijāt liecinieki gan televīzijas, gan dažādu avīžu informācijai un varējāt pārliecināties, ka tomēr tika sajauktas divas lietas - cēloņi un sekas. Latvijas Nacionālās neatkarības kustība jau savā pieņemtajā paziņojumā norādīja, ka tā neatbalsta tāda veida realizācijas paņēmienus un mehānismus, kādus izmantojis Vidzemes priekšpilsētas valdes priekšsēdētājs Ruča kungs. Taču lietas būtība ir pavisam cita. Ministru kabineta lēmumā nr.1, kas tika izdots saskaņā ar grozījumiem par galvaspilsētas Rīgas pašvaldību, ir ierakstīts, ka, pamatojoties uz Latvijas Republikas Nacionālās drošības padomes lēmumu, Rīgas Domes priekšsēdētāja vietnieks Andrejs Ručs tiek atbrīvots no ieņemamajiem amatiem. Es gribētu atgādināt, ka spēkā esošie likumdošanas akti, piemēram, lēmums, kas ir pieņemts 1992.gada 15.septembrī Augstākajā padomē, kā pēdējo datumu karaspēka izvešanai bija noteicis 31.decembri, un šis lēmums nav nekādā veidā ne atcelts, ne arī grozīts, bet tagadējā Drošības padomes sēdē sēž tie cilvēki, kuri balsoja par šo datumu un par šā lēmuma pieņemšanu. Tātad tajā reizē balsoja un bija klāt gan Andrejeva kungs, gan Gorbunova kungs, gan Kristovska kungs, kas tagad ir Drošības padomē. Jautājums ir cits - kas notiek pēc 31.decembra?

Pēc 31.decembra tie īpašumi, kuri bija armijas pakļautībā, ar Augstākās padomes lēmumu pāriet pašvaldību pakļautībā.Ručs kā otrais cilvēks aiz Rīgas Domes priekšsēdētāja ir atbildīgs gan par savas pilsētas teritorijā esošajiem zemes gabaliem, gan īpašumiem. Par to, ka viņš nemācēja izdarīt vai neizdarīja tik pareizi, kā to vajadzēja, ir atbildīga valdība un valdības ieceltā komisija. Šeit, Saeimā, bija iesniegts pieprasījums par to, kas notiks pēc 31.decembra.

Novembrī un decembrī valdībai bija pietiekami daudz laika, lai iesniegtu projektu, ka visu šo jautājumu izskatīšana, kuri ir saistīti ar īpašumiem un ar šo termiņu, tiek pagarināta vai nu līdz martam, vai, teiksim, līdz 31. augustam, kā pašreiz tiek spriests sarunās. Taču nekādi projekti netika iesniegti, un tātad joprojām paliek spēkā 31.decembris. Nekas absolūti nav mainījies, ir tikai parādījies viens papīrs, ko mēs saņēmām, ka līdz 31.martam ir pagarinātas uzturēšanās atļaujas. Uz kāda pamata ir pagarinātas šīs uzturēšanās atļaujas, par to nav nekāds likumprojekts iesniegts.

Tā kārtība ir pavisam cita. Un es varētu saprast, ka, teiksim, Ruča kungs var nezināt daudzas nianses, kādā veidā realizēt šo izpildījumu, bet es nevaru saprast Ministru prezidentu Birkava kungu, kas, pats pēc izglītības būdams jurists, piedalījās šo lēmumu pieņemšanā. Taču neko nav darījis, lai šos lēmumus kaut kādā veidā grozītu vai pagarinātu termiņus, un tā vietā Ministru kabinets pieņem lēmumus pretēji Satversmei, jo pašvaldību vadītājus nedrīkst tik vienkārši mainīt. Es jums teikšu, godājamie deputāti, ka tas draud ar lielām nepatikšanām Latvijas prestižam, jo savā laikā Brazauska kungam un viņa partijai likās jocīgi, ka Viļņas Domē sēž tik daudz cilvēku, kas nav Demokrātiskās darba partijas biedri, un viņi pieņēma lēmumu - atbrīvot Viļņas pašvaldību. Un Panteļējeva kungs bija liecinieks tam, kāda viļņošanās notika Eiropas padomes Parlamentu asamblejā Strasbūrā. Šo lēmumu ar milzīgu blīkšķi vajadzēja nekavējoši atcelt. Tāpēc šeit tik vienkārši nevarētu pieņemt, turklāt absolūti nepamatoti ierakstot, jo Nacionālās drošības padomei nav nekādu tiesību uzdot Ministru kabinetam atbrīvot pašvaldību vadītājus. Jāņem vērā, ka Prezidents šajā gadījumā nenes politisku atbildību. Tātad atbildīgs ir vienīgi Ministru kabinets. Tāpēc šodien vajadzētu steidzīgi nobalsot par šā jautājuma iekļaušanu darba kārtībā un neprotestēt pret šādiem lēmumiem. Vajag atcelt šo valdības lēmumu kā nelikumīgu, pēc tam attiecīgajā kārtībā iekļaut valdības priekšlikumus vai nu par termiņu pagarināšanu, vai par labojumiem, un tad mēs šeit, Saeimā, varam tālāk izskatīt šos gadījumus. Ruča kungu var noņemt no amata divos veidos - viņu var noņemt gan ar Saeimas balsojumu, gan arī ar pašvaldības balsojumu. Šeit nebija nekādas vajadzības pārkāpt šos procesuālos noteikumus.

Tāpēc es tomēr aicinu Panteļējeva kungu neiebilst un sēdes vadītājam novadīt šo procedūru līdz galam.

Priekšsēdētājs. Paldies. Godātais Kiršteina kungs, tā kā man ir tas gods būt Drošības padomes sastāvā, es jūs lūdzu neinterpretēt Drošības padomes lēmumus, bet tos precīzi nolasīt. Jūsu teiktais par to, ka Drošības padome uzdeva, neatbilst patiesībai.

Godātie deputāti, šeit ir divas lietas, kuras mums ir jāizšķir. Protams, Saeima var grozīt Kārtības rulli un visas pārējās likumdošanas lietas. Tas viss ir mūsu balsojuma ziņā, bet ir divas lietas, kuras mums vajadzētu izšķirt. Tātad pirmā.

Es vēlreiz atkārtoju, ko es jums jau nolasīju, ka patstāvīgie priekšlikumi iesniedzami ar vismaz 10 deputātu parakstiem un apspriežami vienā lasījumā, ja tam piekrīt iesniedzēji un neiebilst neviens deputāts. Ja kāds deputāts ceļ iebildumus, mēs to varam apspriest rītdienas sēdē, un tas izriet no Kārtības ruļļa.

Un par jūsu teikto, Kiršteina kungs. Šeit ir otra problēma. Kārtības rullis precīzi paredz, kādā veidā ir atceļami Ministru kabineta noteikumi, kuri pieņemti Latvijas Republikas Satversmes 81.pantā noteiktajā kārtībā. Un šī kārtība ir šāda: saskaņā ar Latvijas Republikas Satversmes 81.pantu Ministru kabineta izdotie un Saeimā noteiktajā laikā iesniegtie noteikumi skaitās atcelti, ja pēc šo noteikumu priekšā celšanas Saeima tos noraida ar sevišķu lēmumu. Tātad šī kārtība ir noteikta un es kā sēdes vadītājs saprotu, ka mēs, ja negribam neko grozīt Kārtības rullī, varētu debatēt par jūsu nākamo iesniegumu, tas ir, ka visi lēmumi vai nolēmumi, kuriem ir likuma spēks starpsesiju laikā un kurus ir pieņēmis Ministru kabinets, tiek iesniegti vienas dienas laikā. Šis jautājums ir debatējams, jo no Satversmes izriet, ka Ministru kabinetam ir tiesības iesniegt triju dienu laikā, bet es pieļauju domu, ka var notikt diskusija, ka Saeima var pieprasīt to izdarīt ātrāk. Taču šo jūsu pirmo iesniegumu - 35.dokumentu -, pamatojoties uz Kārtības ruļļa 97.pantu, mēs varam izskatīt tikai rīt.

Tagad apspriedīsim LNNK frakcijas otro iesniegumu. LNNK frakcija lūdz iekļaut 5.Saeimas 13.janvāra plenārsēdes darba kārtībā kā steidzamu lēmuma projektu “Par rudens un ziemas sesijas starplaikā pieņemtajiem Ministru kabineta lēmumiem un noteikumiem, ar kuriem tiek grozīti Latvijas Republikas likumi”. Pirms jūs sākat diskusiju, es nolasīšu 81.pantu, kurš Satversmē skan tā: “Laikā starp Saeimas sesijām Ministru kabinetam ir tiesība, ja neatliekama vajadzība to prasa, izdot noteikumus, kuriem ir likuma spēks. Šādi noteikumi nevar grozīt Saeimas Vēlēšanu likumu, tiesu iekārtas un procesa likumus, budžetu un budžeta tiesības, kā arī pastāvošās Saeimas laikā pieņemtos likumus, tie nevar attiekties uz amnestiju, valsts kases zīmju emisiju, valsts nodokļiem, muitām, dzelzceļa tarifiem un aizņēmumiem, un tie zaudē spēku, ja nav vēlākais trīs dienas pēc Saeimas nākošās sesijas atklāšanas iesniegti Saeimai.”

Lūdzu, kas vēlas runāt? Deputāte Seile.

A.Seile (LNNK).

Labrīt, laimīgu Jauno gadu visiem deputātiem un pārējiem klātesošajiem! LNNK frakcija, iepazinusies ar materiāliem, kādi bija redzami presē par jau pieņemtajiem Ministru kabineta noteikumiem, ar kuriem tiek grozīti atsevišķi Latvijas Republikas jau pieņemto likumu teksti, grib iepazīties ar visiem nolēmumiem. Mēs esam konstatējuši, ka šīsdienas darba kārtībā viena daļa no šiem jau pieņemtajiem noteikumiem, kuri groza likumu tekstus, ir pirmajā darba kārtības daļā. Bet diemžēl šeit nav publicēti visi noteikumi. LNNK frakcija ir daļēji iepazinusies ar šiem noteikumiem un konstatējusi, ka liela daļa no pieņemtajiem noteikumiem ir lietderīgi, mērķtiecīgi un vajadzīgi, bet mums nav iespējams izdarīt visu šo likumu tekstu, visu šo grozījumu analīzi, tāpēc frakcija lūdz paātrināt to iesniegšanu, jo nākamajā nedēļā komisijās un frakcijās varētu tos izskatīt un izvērtēt, lai tie Saeimā tiktu vai nu apstiprināti, vai noraidīti. Lūdzu atbalstīt 39.dokumentu.

Priekšsēdētājs. Ministru prezidents Valdis Birkavs.

V.Birkavs (Ministru prezidents).

Labrīt, godātie kolēģi! Arī es gribu pievienoties Seiles kundzes apsveikumam Jaunajā gadā un vēlēt Saeimai raženu darbu. Es tikai gribētu piebilst, ka mēs nevaram - un tam es nekādā gadījumā nepiekrītu - ar Saeimas lēmumu ierobežot Ministru kabineta konstitucionālās, Satversmē noteiktās tiesības iesniegt šos labojumus ne vēlāk kā trīs dienas. Daļa labojumu, kuri tika pieņemti pagājušajā Ministru kabineta sēdē pirms nedēļas, jau ir iesniegta, daļa tiks iesniegta pirms termiņa, acīmredzot rīt vakarā. Tātad faktiski būs pagājusi nedaudz vairāk kā viena diena, bet, tā kā Ministru kabinets strādāja līdz vēlai naktij - pāri pusnaktij, dokumenti tomēr ir jāsagatavo. Attiecībā uz tiem mēs nekādu noslēpumu netaisīsim, jo pavisam Ministru kabinets Satversmes 81.panta kārtībā šajā Saeimas sesijas starplaikā ir pieņēmis 38 grozījumus Saeimas likumos. Tā ka dokumenti tiks iesniegti savlaicīgi, un visi varēs ar tiem iepazīties. Es vienīgi lūgtu Saeimu - un pret to es iebilstu -, neierobežot Ministru kabineta konstitucionālās tiesības, jo to mēs varam darīt tikai ar kvalificētu kvorumu, mainot Satversmi.

Priekšsēdētājs. Deputāts Budovskis. Lūdzu!

M.Budovskis (LNNK).

Priekšsēdētāja kungs, cienītie kolēģi! Es saprotu, ka, ziemas sesijai sākoties, varbūt daudzi ir sarūgtināti, bet daudzi - priecīgi. Citiem ir parādījušas pilnvaras, citiem tās ir zudušas. Sesiju starplaiks ir beidzies.

Nupat Ministru prezidents minēja, ka milzum daudz labojumi ir izdarīti 81.panta kārtībā, bet es gribētu, kolēģi, jums atgādināt, ka, lai gan Satversmes 81.pants nosaka, ka laikā starp Saeimas sesijām Ministru kabinetam ir tiesība, ja neatliekama vajadzība to prasa... Redzat, cienītie kolēģi, es saprotu tā, ka viens ir mehānisms, ar kuru, izmantojot starplaiku, ātri mēģina sarakstīt ļoti daudz un ļoti daudz pieņemt. Un pēc tam neatkarīgi no tā, vai tas ir noticis ar Satversmes pārkāpumu vai bez Satversmes pārkāpuma, nākas rēķināties ar to, kas ir izdarīts. Bet otrs viedoklis ir tāds, ka patiešām, ja Ministru kabinets darbojas ar pilnu atbildības sajūtu, ir jājautā, vai tā ir bijusi neatliekama vajadzība.

Es gribētu uzdot vēl vienu jautājumu. Mums ir daudz likumprojektu, ko Ministru kabinets pats ir iesniedzis un ko Saeima ir pieņēmusi, un kas ir izdoti jau komisijām skatīt. Tad izrādās, ka arī attiecībā uz šiem likumprojektiem Ministru kabinets uzskata, ka Saeimai tie tālāk vairs nav jāskata, ka, izmantojot šo starpbrīdi, viņi to var izdarīt un pieņemt. Tās diskusijas, tā viedokļu starpība, kas parādās Saeimā, nevienu vairs neinteresē. jo redzat, tad var pieņemt. Tādā gadījumā es gribētu šeit, cienītie kolēģi, teikt, ka acīmredzot tā vairs nebūs šīsdienas diskusija, bet mēs pantu pēc panta un likumu pēc likuma skatīsim cauri, lai mēs varētu redzēt, vai tā bija neatliekama vajadzība un vai šeit nav pārkāptas tās tiesības, kas ir dotas tikai Saeimai. Vai šinī gadījumā sesiju starplaikā netika uzurpētas mūsu tiesības to izdarīt un vai šinī laikā nav pārkāpta Satversme. Jau gadījumā, attiecībā uz kuru mēs iesniedzām likumprojektu, ir pārkāpta Satversme, jo 81.pants nosaka, ka Ministru kabinets šā 81.panta sakarā pastāvošās Saeimas laikā pieņemtos likumus nevar grozīt. Lūk, bet tie, kas attiecas uz pašvaldībām, ir šīs Saeimas laikā pieņemti likumi, un tie ir grozīti.

Cienītie kolēģi! Es gribētu aicināt jūs visus padomāt, kādā situācijā mēs visi esam šeit nostādīti, kā pašlaik Saeima tiek diskreditēta un kādā veidā, teiksim, tiek uzurpēta vara. Es gribētu atgādināt tikai vienu, ka šādā situācijā mums varbūt patiešām vajag iet vēl vienā atvaļinājumā vai pārtraukumā, un tad Ministru kabinets var turpināt rīkoties. Tad atkārtosies 1934.gads, jo nevienam vairs šāda Saeima nebūs vajadzīga. Visu nepārtraukti var izdarīt Ministru kabinets.

Priekšsēdētājs. Var izmantot savas tiesības arī replikām, bet vajag ievērot arī citu deputātu tiesības un intereses piedalīties Saeimas sēdē. Klausoties, kas šeit notiek, es vēlreiz atkārtoju godātajam kolēģim Budovskim un oponentiem no “Latvijas ceļa”: ir divas iespējas, kuras mums paredz Kārtības rullis un Satversme. Vēlreiz jums atkārtošu. Pirmā iespēja: saskaņā ar Latvijas Republikas Satversmes 81.pantu Ministru kabineta izdotie un Saeimai noteiktā laikā iesniegtie noteikumi skaitās par atceltiem, ja šo noteikumu priekšā celšanas laikā, nevis pēc izskatīšanas lasījumos, Saeima tos noraida ar sevišķu lēmumu. Precīzi pateikts.

Otra iespēja. Ja jūs, godātais Budovska kungs, uzskatāt par vajadzīgu izskatīt jautājumu par Satversmes pārkāpumu, tad tas ir otrs ceļš, ko, starp citu, LNNK jau paredzēja. Tad var iesniegt attiecīgu pieprasījumu un noklausīties atbildi uz šo pieprasījumu. Es vienkārši stāstu procedūru, to, kā un ko vajag darīt. Šo pieprasījumu vajag iesniegt kā steidzamu un pēc pieprasījuma motīvu izklāstīšanas un atbilžu noklausīšanās pieņemt pārejas formulu, un pārejas formulā jūs zināt, kādus attiecīgus lēmumus var pieņemt par atsevišķiem ministriem vai par valdību kopumā. Tas ir viss. Tā ir procedūra, kura ir noteikta, un šīs procedūras ietvaros, es domāju, Saeima var ļoti efektīvi izskatīt visus jautājumus, kurus ir izskatījis Ministru kabinets ar likuma spēku un sesiju starplaikā. Mums vajadzētu vienoties par šo Kārtības ruļļa noteikto procedūru, bet, ja ir citi priekšlikumi vai es nepareizi traktēju Kārtības rulli, tad, lūdzu, izsakiet savu viedokli. Es nekad neiebilstu un vienmēr jūs uzklausu, jo mans mērķis ir tikai viens - lai visiem deputātiem būtu vienlīdz lielas iespējas efektīvi paust un realizēt savus uzskatus. Budovska kungs, jūs vēlaties runāt? Lūdzu - par procedūru!

M.Budovskis. Jā, par procedūru. Priekšsēdētāja kungs, paldies, bet mēs esam iesnieguši. 38.dokuments ir par pieprasījumu.

Priekšsēdētājs. Es to arī atzīmēju, ka jūs esat ļoti tālredzīgi visu darījuši. Es atvainojos, ka komentēju jūsu rīcību. Bet tagad, lai pabeigtu mūsu diskusiju un lai mēs zināmā mērā arī stingri ievērotu Kārtības rulli, tad, kā es saprotu, man vajadzētu Birkava kunga priekšlikumu likt uz balsošanu, jo viņa uzskats ir tāds, ka Saeima ar šo LNNK priekšlikumu ierobežo valdības kompetenci, kuru tai nosaka Satversme. Protams, katrs deputāts var Satversmes pārkāpumus interpretēt un argumentēt. Taču man kā sēdes vadītājam būtu jāizmanto 120.pants un jāpasaka, ka tad, ja kāds deputāts iesniedz priekšlikumu, ka attiecīgā lieta pēc būtības tādā veidā nav apspriežama Saeimā, šāds priekšlikums ir nobalsojams. (Starpsauciens no zāles. Deputāts V.Birkavs: “Es iebilstu 97.panta kārtībā kā deputāts.”)

Birkava kungs iebilst arī 97.panta kārtībā. Te man, godātie kolēģi, ir mazas teorētiskas pārdomas - 97.pants ir tiešām ļoti spēcīgs pants, un, kā kādreiz mūsu tālie kolēģi ir pieņēmuši, tam tajā ziņā ir spēks, ka tas neļauj Saeimā izskatīt sēdes laikā iesniegtos lēmumu projektus vai deputātu priekšlikumus, ja kāds iebilst. Un, ja viens deputāts iebilst, tas jautājums pāriet uz nākamo sēdi. Tas netiek noraidīts, bet pāriet uz nākamo sēdi. Tāds ir Kārtības ruļļa 97.pants. Es atvainojos par šiem maniem spriedelējumiem. Mums ir likumprojekti, lēmumi par likumprojektiem un deputātu priekšlikumi, jautājumi un pieprasījumi, un tas ir 10 deputātu patstāvīgs priekšlikums. Līdz ar to, pamatojoties uz 97.pantu un priekšlikumu, kuru izteica Ministru prezidents Birkavs, atliekam to uz rītdienu - uz nākamo sēdi.

Tālāk par priekšlikumu Kārtības ruļļa 97.panta kārtībā. “Ņemot vērā to, ka šā gada 10.janvāra notikumi Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētā, kad atsevišķu politisku avantūristu provokāciju rezultātā reāli bija apdraudēta Latvijas Republikas suverenitāte, ir pierādījuši, ka 5.Saeimas izveidotās Izmeklēšanas komisijas priekšsēdētājs Milbergs šā gada 10. janvārī ir darbojies saskaņā ar šīs provokācijas tiešo izpildītāju Ruču, frakcija “Saskaņa Latvijai” ierosina atbrīvot deputātu Robertu Milbergu no Saeimas Izmeklēšanas komisijas priekšsēdētāja pienākumiem, izsakot viņam neuzticību.”

Vai neviens negrib runāt? Deputāts Budovskis - lūdzu!

Es atvainojos, es kļūdījos. Lūdzu, balsosim par šā priekšlikuma iekļaušanu darba kārtībā. Lūdzu rezultātu. Par - 40, pret - 12, atturas - 15. Ir iekļauts darba kārtībā. Deputāte Seile. Par procedūru, lūdzu!

A.Seile (LNNK).

Par procedūru. Es gribēju atgriezties pie iepriekšējā jautājuma - pie 39.dokumenta. Mēs lūdzam apspriest LNNK priekšlikumu kā steidzamu, izdalīt visus materiālus, kuri pieņemti Ministru kabineta sēdē sesiju starplaikā. Gribu atsaukties uz Kārtības ruļļa 107.pantu: “Pieprasījumi, kurus to iesniedzēji apzīmējuši par steidzamiem, izdalāmi vispirms frakciju pārstāvjiem informācijas nolūkā un ceļami priekšā Saeimai tuvākajā sēdē, ja tie iesniegti vismaz piecas stundas pirms šīs sēdes sākuma.” Jā, mēs vakar iesniedzām šo priekšlikumu. Iesniedzām Kancelejai, lai tas tiktu izdalīts frakcijām. Šodien šis priekšlikums ir izdalīts, un tajā pašā laikā mēs varam balsot par visiem citiem priekšlikumiem, bet par šo mēs plenārsēdē pat nebalsojam. Es izsaku protestu.

Priekšsēdētājs. Godātā deputāte Seile, es šo protestu noraidu un atvainojos par jūsu nesapratni vai neizpratni. Jūs taču ļoti labi zināt, ka pieprasījumus mēs izskatām pēc tam, kad esam noklausījušies Prezidija ziņojumus. Es taču arī teicu par LNNK frakcijas tālredzību, ka ir paredzēti priekšlikumi, kuros visus šos jautājumus... es atvainojos, ir paredzēti pieprasījumi, tā ka šos jautājumus tālāk varēs diskutēt un lemt. Ir tikko saņemts ierosinājums: “Lūdzam pavairot un iekļaut 1994.gada 13.janvāra Saeimas plenārsēdes darba kārtībā deputātu pieprasījumu Latvijas Republikas tieslietu ministram Levita kungam par darbībām ar nekustamo īpašumu Latvijas Republikā.” Tas tiks izskatīts kā pieprasījums. Es atvainojos! Sekretariāts paskaidro, ka frakcijas “Saskaņa Latvijai” iesniegtais pieprasījums ir atzīmēts kā steidzams, tāpēc saskaņā ar Kārtības ruļļa 107.pantu tas ceļams priekšā Saeimai 14.janvāra sēdē, jo nav iesniegts piecas stundas pirms šodienas sēdes sākuma. Tātad jūsu pieprasījumu kā steidzamu varēsim izskatīt rītdienas plenārsēdē. Vai ir vēl kādi pieprasījumi Sekretariātā iesniegti? Nav.

Vēl par plenārsēdes darba kārtību. Frakcijas “Latvijas ceļš” deputāti lūdz Saeimu 1994.gada 13.janvāra plenārsēdes darba kārtībā iekļaut likumprojekta par valsts un pašvaldību īpašumu objektu privatizāciju otro lasījumu. Un nolasīšu arī otru... Ceru, ka jums ir izsniegti visi šie grozījumi plenārsēdes darba kārtībā. Frakcijas “Latvijas ceļš” deputāti lūdz Saeimu 13.janvāra sēdes darba kārtībā izdarīt šādus grozījumus: Saeimas 1994.gada 13.janvāra plenārsēdes darba kārtībā iekļautos likumprojektus par valsts un pašvaldību īpašumu objektu privatizāciju, “Par grozījumiem un papildinājumiem 1992.gada 9.decembra likumā “Par valsts un pašvaldību īpašuma privatizācijas fondiem””, “Par grozījumiem un papildinājumiem 1992.gada 17.marta likumā “Par valsts un pašvaldību īpašuma inventarizācijas komisijām”” un “Par grozījumiem un papildinājumiem 1992.gada 10.jūnija likumā “Par privatizējamo valsts un pašvaldību īpašuma objektu (uzņēmumu) un to mantas novērtēšanas kārtību”” izskatīt pirms likumprojekta “Par valsts īpašuma fondu”.

Frakcijas “Latvijas ceļš” deputāti Saeimu lūdz atlikt likumprojekta “Par grozījumiem likumā “Par policiju”” izskatīšanu.

Vai jums ir iesniegti rakstveidā šie priekšlikumi? Nav. Tad jārunā par katru priekšlikumu atsevišķi. Vai ir kādas iebildes? Deputāts Endziņš - lūdzu!

A.Endziņš (LC).

Cienījamo priekšsēdētāj, cienījamie deputāti! Atgādinu, ka ir arī 34.dokuments - Juridiskās komisijas priekšlikums attiecībā uz valsts civildienesta likumu. Jūs to nepieminējāt.

Priekšsēdētājs. Paldies. Man diemžēl nav šā dokumenta, bet, ja tas ir komisijas iesniegums, es jums vēlreiz šo priekšlikumu varu pateikt. Endziņa kungs savu priekšlikumu ir izteicis. Lūdzu, pārējie deputāti! Deputāts Jānis Lagzdiņš - Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšsēdētājs. Lūdzu!

J.Lagzdiņš (LC).

Priekšsēdētāja kungs! Kolēģi deputāti! Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas vārdā piekrītu Endziņa kunga priekšlikumam šā likumprojekta izskatīšanu atlikt.

Priekšsēdētājs. Paldies. Vai kāds deputāts iebilst? Nē. Tādā gadījumā likumprojekts “Par valsts civildienestu” tiek svītrots no darba kārtības.

Par pārējiem priekšlikumiem. Vai attiecībā uz likumprojektu par valsts un pašvaldību īpašumu objektu privatizāciju otrā lasījuma izskatīšanu šodien ir kādas iebildes? Nav. Iekļaujam to šodienas darba kārtībā.

Par grozījumiem darba kārtības punktu secībā. Vai attiecībā uz priekšlikumu likumprojektus par valsts pašvaldību īpašumu objektu privatizāciju “Par grozījumiem un papildinājumiem 1992.gada 9. decembra likumā “Par valsts pašvaldību īpašuma privatizācijas fondiem””, “Par grozījumiem un papildinājumiem 1992.gada 17.marta likumā “Par valsts un pašvaldību īpašuma inventarizācijas komisijām”” un “Par grozījumiem un papildinājumiem 1992.gada 10.jūnija likumā “Par privatizējamo valsts un pašvaldību īpašuma objektu (uzņēmumu) un to mantas novērtēšanas kārtību”” izskatīt pirms likumprojekta “Par valsts īpašuma fondu” nav iebilžu? Paldies. Akceptēts.

Un vai ir iebildes pret to, ka frakcijas “Latvijas ceļš” deputāti lūdz atlikt likumprojekta “Par grozījumiem likumā “Par policiju”” izskatīšanu? Neviens neiebilst. Likumprojekts tiek svītrots no darba kārtības.

Godātie kolēģi! Vai, izņemot jautājumus un pieprasījumus, kurus mēs izskatīsim pēc Prezidija ziņojumiem par saņemtajiem likumprojektiem, ir kādi citi jūsu iesniegumi vai citi priekšlikumi, kuri šeit tagad nav izskatīti? Nav. Tādā gadījumā sāksim izskatīt darba kārtību.

Prezidija ziņojumi par saņemtajiem likumprojektiem. Likumprojektu “Grozījumi Latvijas Republikas Darba likumu kodeksā” iesniedzis Ministru kabinets. Priekšlikums ir to nodot izskatīšanai Sociālo un darba lietu komisijai, lai tā sagatavo šo likumprojektu izskatīšanai Saeimā. Vai ir kādas iebildes? Nav. Lēmums ir pieņemts.

Nākamais ir likumprojekts “Par Latvijas Republikas tiesu tiesnešu disciplināro atbildību”, kuru ir iesniedzis Ministru kabinets. Likumprojektu nodot izskatīšanai Aizsardzības un iekšlietu komisijai un Juridiskajai komisijai, un Juridiskā komisija apkopos priekšlikumus un iesniegs likumprojektu izskatīšanai Saeimā. Vai deputātiem ir iebildes vai citi priekšlikumi? Nav. Lēmums ir pieņemts.

Likumprojektu “Grozījumi Latvijas Kriminālprocesu kodeksā” ir iesniedzis Ministru kabinets. Likumprojektu nodot Aizsardzības un iekšlietu komisijai, Cilvēktiesību komisijai un Juridiskajai komisijai, un Aizsardzības un iekšlietu komisija apkopos priekšlikumus un iesniegs likumprojektu izskatīšanai Saeimā. Vai ir iebildes? Nav. Lēmums ir pieņemts.

Nākamais ir likumprojekts “Par papildinājumiem Latvijas Republikas Augstākās padomes 1993.gada 30.marta lēmumā “Par peļņas nodokļa, īpašuma nodokļa un iedzīvotāju ienākuma nodokļu maksājumu atvieglojumiem sabiedriskajām organizācijām, fondiem un uzņēmumiem 1992. un 1993.gadā””. To iesniedz Cilvēktiesību komisija. Ir priekšlikums nodot to izskatīšanai Budžeta un finansu komisijai, Cilvēktiesību komisijai un Vides un sabiedrisko lietu komisijai un noteikt, ka Vides un sabiedrisko lietu komisija apkopo priekšlikumus un iesniedz izskatīšanai Saeimā. Vai ir iebildes vai citi priekšlikumi? Nav. lēmums ir pieņemts.

Tagad - darba kārtības 5.punkts. Ministru kabinets ir iesniedzis izskatīšanai likumprojektu “Par grozījumiem likumā “Par autortiesībām un blakustiesībām””. Ir priekšlikums nodot to Izglītības, kultūras un zinātnes komisijai un Vides un sabiedrisko lietu komisijai un noteikt, ka Izglītības, kultūras un zinātnes komisija apkopo saņemtos priekšlikumus, sagatavo likumprojektu iesniegšanai Saeimā. Vai ir iebildes? Nav. Lēmums ir pieņemts.

Godātie kolēģi! Tagad - 6.punkts darba kārtības sadaļā “Prezidija ziņojumi par ienākušajiem likumprojektiem”. Ministru kabineta noteikumi nr.36 “Par grozījumiem Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā”. Saeimas Prezidijs ierosina Satversmes 81.panta kārtībā pieņemtos Ministru kabineta noteikumus nr.36 “Par grozījumiem Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā” nodot Juridiskajai komisijai un noteikt, ka tā apkopo saņemtos priekšlikumus un sagatavo likumprojektu kopā ar priekšlikumiem izskatīšanai Saeimas plenārsēdē. Vai kāds iebilst? Vai ir citi priekšlikumi? Nav. Lēmums pieņemts.

Nākamais darba kārtības punkts ir Ministru kabineta noteikumi nr.35 “Par valsts policijas un Zemessardzes papildu tiesībām”. Saeimas Prezidijs ierosina Satversmes 81.panta kārtībā pieņemtos Ministru kabineta noteikumus “Par valsts policijas un Zemessardzes papildu tiesībām” nodot Aizsardzības un iekšlietu komisijai un Juridiskajai komisijai un noteikt, ka Aizsardzības un iekšlietu komisija apkopo saņemtos priekšlikumus un sagatavo likumprojektu kopā ar priekšlikumiem izskatīšanai Saeimas plenārsēdē. Deputāte Birzniece - lūdzu!

I.Birzniece (LC).

Mēs ierosinām, lai arī Cilvēktiesību komisija un Juridiskā komisija izskatītu šo likumprojektu.

Priekšsēdētājs. Vai ir vēl kādi papildinājumi? Vai neviens neiebilst pret deputātes Birznieces ierosināto papildinājumu? Nav iebildumu. Lēmums ir pieņemts.

Nākamais darba kārtības punkts - Ministru kabineta noteikumi nr.41 “Par pārvadājumiem ar autotransportu”. Saeimas Prezidijs ierosina Satversmes 81.panta kārtībā pieņemtos Ministru kabineta noteikumus nr. 41 “Par pārvadājumiem ar autotransportu” nodot Juridiskajai komisijai un Tautsaimniecības, agrārās un reģionālās politikas komisijai un noteikt, ka Juridiskā komisija apkopo saņemtos priekšlikumus un sagatavo likumprojektu kopā ar priekšlikumiem izskatīšanai Saeimas plenārsēdē. Vai kādam ir iebildes vai citi priekšlikumi? Nav. lēmums ir pieņemts.

Godātie deputāti! Prezidija ziņojumi par saņemtajiem likumprojektiem ir izskatīti. Tagad vārds Saeimas Prezidija sekretāra biedram deputātam Tomiņam. Viņš ziņos par pieprasījumiem un jautājumiem.

Z.Tomiņš (Saeimas Prezidija sekretāra biedrs).

LNNK frakcijas pieprasījums Latvijas Republikas Ministru kabinetam. Datums: 12.01.94. “LNNK frakcija pieprasa Latvijas Republikas Ministru kabinetam paskaidrot, kādēļ, pamatojoties uz Latvijas Republikas Nacionālās drošības padomes 10.janvāra nelikumīgo prasību atbrīvot Andreju Ruču no ieņemamā amata, Ministru kabinets pieņēma neatbilstoši Satversmes 81.pantā noteiktajai kārtībai nelikumīgus noteikumus “Par grozījumiem likumā “Par galvaspilsētas Rīgas pašvaldību”” un “Par grozījumiem likumā “Par rajona, pilsētas, pilsētas rajona un pagasta tautas deputāta statusu”” un lēmumu “Par Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas padomes priekšsēdētāju”.” Pieprasījumu ir parakstījuši 5.Saeimas deputāti Aleksandrs Kiršteins, Māris Budovskis, Anna Seile, Viesturs Karnups, Eduards Berklavs, Pēteris Tabūns, Alfrēds Žīgurs, Imants Kalniņš, Janīna Kušnere un Dainis Stalts.

Priekšsēdētājs. Kārtības ruļļa 105.pants: “Par pieprasījumiem, kurus iesniedzēji nav atzinuši par steidzamiem, priekšsēdētājs ziņo tuvākā sēdē un nodod tos Pieprasījumu komisijai.” Tātad šis pieprasījums tiek nodots Pieprasījumu komisijai.

Tālāk, lūdzu!

Z.Tomiņš. LNNK frakcijas jautājums Latvijas Republikas Ministru kabinetam un iekšlietu ministram Ģirtam Valdim Kristovskim. Datums: 12.01.94. “1994.gada 11.janvārī Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas izpildkomitejas valdes ēkā iebruka bruņotu vīru grupa aizsargtērpos bez atšķirības zīmēm un maskām aizklātām sejām. Iebrukuma dalībnieki šaušanas gatavībā izvietojās visos izpildkomitejas ēkas stāvos, traucējot pašpārvaldes iestādes darbu un radot apjukumu apmeklētājos, sirmgalvjos, pensionāros un vecākos ar bērniem. Gūto piedzīvojumu rezultātā vairākiem apmeklētājiem nācās griezties pēc neatliekamas medicīniskās palīdzības. Lūdzam paskaidrot: 1) kādi bruņoti formējumi piedalījās iebrukumā Vidzemes priekšpilsētas ēkā un kas tos komandēja šīs operācijas laikā; 2) kas deva rīkojumu minētajiem bruņotajiem formējumiem un kāds bija pamatojums, lai tiem dotu attiecīgu uzdevumu.” Jautājumu ir parakstījuši 5.Saeimas deputāti Aleksandrs Kiršteins, Māris Budovskis, Anna Seile, Viesturs Pauls Karnups un Eduards Berklavs.

Priekšsēdētājs. Vārds deputātam Kostandam!

O.Kostanda (LNNK).

Cienījamās dāmas deputātes un godājamie deputātu kungi! Vakar mēs saņēmām daudz telefonu zvanu, pilsoņi griezās pie mums ar sūdzībām attiecībā uz notikušo 11.janvārī Vidzemes priekšpilsētas izpildkomitejā. Notikuma atspoguļojums masu informācijas līdzekļos neatsedz būtisko, un deputātiem nav skaidrs, kas īsti tur ir noticis. Var konstatēt tikai to, ka bija ieradusies bruņotu cilvēku grupa bez atšķirības zīmēm uz formastērpiem, tātad nav skaidrs, kas tas bija par formējumu. Vai tā ir kaut kāda atsevišķa pretterorisma vienība? Varbūt Vidzemes priekšpilsētā ir ieperinājušies teroristi? Vai tur ir izmantota mobilā policijas pulka vienība vai kādas rajona policijas nodaļas cilvēki? Nav skaidrs, kas tiek gatavots. Varbūt tiek plānots kāds ekonomisks noziegums vai gatavota Vidzemes priekšpilsētas ēkas izlaupīšana - un tā tālāk, un tā tālāk. Mēs gribam noskaidrot, kas īsti ir noticis Vidzemes priekšpilsētas administratīvajā ēkā, kas ir radījis apjukumu apmeklētājos, radījis situāciju, ka vairākiem cilvēkiem pasliktinājās veselības stāvoklis un bija jāizsauc ātrās medicīniskās palīdzības mašīna. Šobrīd viss tiek izskaidrots ar to, ka notikusi ieroču pārņemšana. Bet vai tad tā jāorganizē šādas militāras akcijas veidā? Vai bija pietiekams pamats tur atrasties maskās tērptiem vīriem, kaut ko slēpjot, no kaut kā baidoties? Tāpēc ir sagatavots šis jautājums, un mēs gribam dzirdēt paskaidrojumu, jo tomēr ir negaidīta šāda rīcība pret civiliestādi, kurā strādā ierēdņi un kurā nav bruņotu cilvēku, pret iestādi, kura ir pilna ar civiliem apmeklētājiem. Un tajā pašā laikā mēnešiem ilgi neredzam citu rīcību. Piemēram, pēc pagājušā gada oktobra notikumiem Krievijā, kuri skāra arī Latviju, tika izdots valdības rīkojums Iekšlietu ministrijai veikt pasākumus, lai pārtrauktu pretvalstisko organizāciju darbību Latvijā. Nav noticis neviens pasākums, un pēkšņi notiek kaut kādas bruņotas akcijas! Kas tās ir sankcionējis? Kādi mērķi ir bijuši šīm vienībām? Uz šo jautājumu mēs gribētu sagaidīt atbildi.

Priekšsēdētājs. LNNK frakcijas jautājumu nododam Latvijas Republikas Ministru kabinetam un iekšlietu ministram Ģirtam Valdim Kristovskim.

Lūdzu, nākamo jautājumu.

Z.Tomiņš. Nākamais ir LNNK frakcijas jautājums Latvijas Republikas Ministru kabinetam, datums: 12.01.94. “LNNK frakcija lūdz paskaidrot, kādēļ valdība ir pārkāpusi savas pilnvaras, apstiprinot 1993.gada 21.decembrī noteikumus nr. 37 “Par pagaidu uzturēšanās atļauju un autotransporta līdzekļu pārvietošanās atļauju pagarināšanu”, kas ir pretrunā ar spēkā esošo Augstākās padomes lēmuma “Par starpvalstu sarunām ar Krieviju karaspēka izvešanas jautājumos” 1.punktu, bez atsauces uz Satversmes 81.pantu.” Jautājumu ir parakstījuši 5.Saeimas deputāti Aleksandrs Kiršteins, Māris Budovskis, Anna Seile, Pēteris Tabūns un Dainis Stalts.

Priekšsēdētājs. Paldies. Neviens nevēlas runāt. Līdz ar to šo jautājumu iesniedzu Latvijas Republikas Ministru kabinetam, Ministru prezidentam Valdim Birkavam. Vai vēl ir kāds jautājums? Es atvainojos, tad lasiet tālāk!

Z.Tomiņš. Deputātu frakcija “Saskaņa Latvijai” iesniedz Kārtības ruļļa 99.panta kārtībā jautājumu Latvijas Republikas Ministru prezidentam Valdim Birkavam un iekšlietu ministram Ģirtam Valdim Kristovskim: “Pēdējo mēnešu laikā mūsu valstī vērojami noteiktu politisko spēku centieni saasināt iekšpolitisko situāciju Latvijā un saasināt Latvijas Republikas ārpolitisko stāvokli. Valstī arvien biežāki kļūst rupjas administratīvas patvaļas un ārpusparlamenta politiskas cīņas recidīvi - pat ar bruņota spēka pielietošanu. Mērķtiecīgi tiek veidotas bruņotas vienības, kuras nepakļaujas valsts varai. Viskliedzošākais šādas rīcības piemērs ir situācija Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētā, kuras valdi līdz pēdējam laikam vadīja apvienības “Tēvzemei un brīvībai” aktīvists Andrejs Ručs. Uzsācis savu darbību Vidzemes priekšpilsētas valdes vadībā, Andrejs Ručs atļāvās klaji nerēķināties ar Latvijas Republikas likumiem. Pateicoties bijušā parlamenta nacionāli radikālā spārna aizstāvībai, šī rīcība palika bez nopietnas pretreakcijas. Pēc 5.Saeimas ievēlēšanas Andreja Ruča iesāktā likumu ignorēšana pārauga klajā bruņotā patvaļā, izmantojot Zemessardzes 13.bataljona un Vidzemes priekšpilsētas municipālās policijas vienības, kas faktiski ir pārvērstas par Andreja Ruča bruņotajiem spēkiem un ir gatavas izpildīt jebkuru Andreja Ruča nelikumīgu rīkojumu. Latvijas Republikas valdība līdz pat pēdējam laikam uz Andreja Ruča un viņa bruņoto spēku nelikumīgajām izrīcībām (dažādu objektu aplenkšana un ieņemšana ar ieroču spēku, patvaļīgas kontroles un izlikšanas) ir reaģējusi visai miegaini un nevarīgi, un tas sekmēja Andreja Ruča un viņa piekritēju šā gada 10.janvārī Rīgā izraisīto provokāciju, kas radījusi negatīvu starptautisku rezonansi un tieši apdraudēja Latvijas Republikas suverenitāti. Mums ir pietiekams pamats uzskatīt, ka Andreja Ruča un viņa pavadoņu rīcību ne vien atbalstīja, bet arī ierosināja atsevišķi Saeimas deputāti, kuri par katru cenu vēlas ar arpusparlamentārām metodēm destabilizēt iekšpolitisko situāciju valstī. Izbrīnu izraisa Latvijas Republikas daudzo drošības struktūru nevarība izzināt šo radikālo spēku plānus un savlaicīgi novērst šā gada 10.janvāra bruņoto akciju. Vai Latvijai ir vajadzīgi tik nevarīgi drošības dienesti? Vai nav nepieciešama steidzama šo sadrumstaloto valsts institūciju reorganizācija? Mēs lūdzam Ministru prezidentu Valdi Birkavu un iekšlietu ministru Ģirtu Valdi Kristovski sniegt atbildes uz šādiem jautājumiem: 1) kādi pasākumi (organizatoriski, struktūru un likumdošanas iniciatīvas pasākumi) tiek veikti, lai turpmāk nepieļautu atsevišķu pašvaldību vadītāju patvarīgu rīcību, kas grauj valsts varu un pārkāpj iedzīvotāju tiesības; 2) vai tiks izstrādāti un ierosināti valsts prezidentam un Nacionālās drošības padomei priekšlikumi, lai pilnībā izslēgtu atsevišķu politisku spēku ietekmi dažādos bruņotos valsts formējumos un, ja nepieciešams, lai izformētu atsevišķas politizētas bruņotas vienības, kas izpilda šo politizēto spēku pasūtījumu; 3) vai tiks pārskatīts pašvaldību policijas vienību darbības normatīvais pamats, lai nepieļautu situāciju, ka pašvaldību policija kļūst par vietējo “karaļu” karadraudzēm, kuras izpilda šādu “karaļu” jebkuru nelikumīgu rīkojumu, un, ja nepieciešams, likvidēt pašvaldību policijas institūtu un visas pašvaldību apsardzes funkcijas uzticēt vienīgi valsts policijai; 4) vai tiks reorganizētas tās valsts struktūras, kuru uzdevums ir ar operatīvā darba metodēm garantēt valsts drošību, ar nolūku panākt šo struktūru efektīgu darbu un precīzu pakļautību, izstrādāt bruņotu incidentu novēršanas mehānismu valsts teritorijā, nepieļaut šo izziņas un spēka struktūru politizēšanu; 5) vai turpmāk savlaicīgi un bez minstināšanās - līdz pat Krievijas bruņoto spēku pilnīgai izvešanai no valsts teritorijas - tiks risināti visi normatīvie un organizatoriskie jautājumi, kas saistīti ar Krievijas bruņoto spēku pagaidu uzturēšanos Latvijā, lai Ministru kabineta neizdarība atkal neradītu ieganstus patvarīgai rīcībai? Frakcija “Saskaņa Latvijai” ir pārliecināta, ka cīņai par politisko varu Latvijā ir jānotiek vienīgi ar parlamentārām metodēm, un nosoda jebkuru ārpusparlamenta rīcību, kura tieši vai netieši grauj likumīgo valsts varu. Frakcijas “Saskaņa Latvijai” deputāti Kide, Zaščerinskis, Stašs, Ameriks, Kuprijanova. 1994.gada 13.janvārī.”

Priekšsēdētājs. Arī šo jautājumu nododam Ministru kabinetam, Ministru prezidentam Valdim Birkavam. Atļaujiet atgādināt, ka ne vēlāk par 48 stundām pēc jautājuma saņemšanas ir jādod atbilde rakstveidā vai mutvārdos.

Vairāk jautājumu un pieprasījumu nav. Izskatīsim nākamo darba kārtības punktu. Tas ir lēmuma projekts “Par dažu Latvijas Republikas rajonu (pilsētu) tiesu tiesnešu iecelšanu”. Ziņos Juridiskās komisijas priekšsēdētājs Aivars Endziņš no frakcijas “Latvijas ceļš”.

A.Endziņš (LC).

Cienījamo priekšsēdētāj, cienījamie deputāti! Ierosinām iecelt par tiesu tiesnešiem šādas personas: Guntu Ozoliņu, Viju Silenieci un Anitu Stikāni. Jums visiem ir izdalīts izziņas materiāls par šiem tiesnešu kandidātiem, par viņu iepriekšējām darba gaitām. Tie ir juristi, kuri ir nokārtojuši eksāmenu, un ir atzīts, ka viņi varētu strādāt par tiesnešiem. Lūdzu atbalstīt Juridiskās komisijas vienprātīgo lēmumu par atbalstu šiem tiesnešiem. Kārtības rullis, kā jūs zināt, paredz to, ka balsošana ir aizklāta. Es lūgtu Saeimu piekrist balsošanu rīkot ar mūsu balsošanas mehānisma palīdzību un attiecīgi operatoru garantēt, lai nevarētu izdarīt izdruku no balsošanas rezultātiem.

Es gribētu informēt arī par to, ka Juridiskā komisija ļoti uzmanīgi izskatīja visu šo trīs jauno tiesnešu kandidatūras. Gunta Ozoliņa tiek rekomendēta ievēlēšanai par Rīgas pilsētas Ziemeļu rajona tiesas tiesnesi, Vija Sileniece - par Jūrmalas pilsētas tiesas tiesnesi un Anita Stikāne - par Preiļu rajona tiesas tiesnesi. Lūdzu atbalstīt Juridiskās komisijas priekšlikumu un balsojot izteikt savu viedokli par šiem tiesnešiem.

Priekšsēdētājs. Vispirms, godātie deputāti, vienosimies par procedūru. tātad notiks aizklāta balsošana. Sākumā mums ir jādzird operatora oficiāls paskaidrojums no tribīnes, ka mūsu iekārta arī šodien ļauj aizklāti balsot. Lūdzu tribīnē!

V.Savickis (balsošanas iekārtu speciālists).

Godājamie deputāti! Neierakstot datu bāzē, tiek realizēta aizklāta balsošana.

Priekšsēdētājs. Paldies. Vai kāds deputāts vēlas runāt par procedūru? Nevēlas. Tad, lūdzu, paņemiet 8.dokumentu, kurā ir Saeimas lēmuma projekts “Par dažu Latvijas Republikas rajonu (pilsētu) tiesu tiesnešu iecelšanu”. Lūdzu, balsosim! Es atvainojos! Godātie kolēģi, mēs, protams, balsosim par katru kandidatūru atsevišķi. Balsosim par to, ka Gunta Ozoliņa tiek iecelta par Rīgas pilsētas Ziemeļu rajona tiesas tiesnesi. Lūdzu! Rezultātu! Par - 70, pret - 2, atturas - 9. Gunta Ozoliņa ir iecelta par Rīgas pilsētas Ziemeļu rajona tiesas tiesnesi. Apsveicam! Vēlam sekmes darbā!

Nākamais balsojums par Viju Silenieci - Jūrmalas pilsētas tiesas tiesnesi. Balsosim! Lūdzu rezultātu! Bet mēs jau nevaram neko konstatēt. Rezultātu! 71 - par, 1 - pret, 8 - atturas. Vija Sileniece ir iecelta par Jūrmalas pilsētas tiesas tiesnesi. Lai jums būtu skaidrība. Viens deputāts pacēla roku, bet aizklātajā balsošanā mēs neko konstatēt nevaram. Tāpēc es sniedzu šo paskaidrojumu.

Balsosim par Anitu Stikāni kā Preiļu rajona tiesas tiesnesi. Lūdzu rezultātu! 71 - par, pret - nav, 8 - atturas. Anita Stikāne ir iecelta par Preiļu rajona tiesas tiesnesi. Gan Viju Silenieci, gan Anitu Stikāni apsveicam un vēlam sekmes darbā!

Aivars Endziņš - Juridiskās komisijas priekšsēdētājs. Lūdzu!

A.Endziņš (LC).

Cienījamo priekšsēdētāj, cienījamie deputāti! Juridiskā komisija saņēma iesniegumu ar lūgumu atkārtoti izskatīt Jūrmalas pilsētas tiesas tiesneša amatam Hipolita Mika kandidatūru. Šo iesniegumu mēs saņēmām 13.decembrī. Juridiskā komisija atkārtoti izskatīja šo jautājumu, un jāsaka tā, ka pēc pirmās balsošanas reizes, kad Hipolits Miks netika apstiprināts, mēs saņēmām arī Latvijas Tiesnešu biedrības iesniegumu, kurā tika izteikta neizpratne par to, ka četri tiesneši netika saņēmuši pietiekamu atbalstu Saeimā un ka tas viss ir noticis nemotivēti, jo tie kolēģi, kuriem Saeima atteica savu uzticību, par tiesnešiem strādā ilgus gadus un veic savu darbu apzinīgi un atbildīgi Latvijas valsts un tās pilsoņu interesēs. Tiesnešu biedrības valde ir neizpratnē par notikušo, neievēlēšanas motīvu nezināšana izsauc satraukumu Latvijas tiesnešu saimē, rada bažas par demokrātijas principu ievērošanu Saeimas darbībā. Mēs saņēmām Juridiskajā komisijā arī protokola izrakstu no Latvijas Republikas Juristu biedrības Jūrmalas nodaļas biedru kopsapulces, kura bija notikusi pagājušā gada 14.decembrī, un arī tur tika izteikta neizpratne un Hipolits Miks raksturots pozitīvi kā jurists, kā viens no labākajiem tiesnešiem. Un arī tur tika izteikts lūgums rast iespēju izskatīt Hipolita Mika kandidatūru atkārtoti. To arī Juridiskā komisija izdarīja, un komisijā neviens neiebilda, tā ka komisija rekomendē Saeimai apstiprināt Hipolitu Miku par Jūrmalas pilsētas tiesas tiesnesi.

Priekšsēdētājs. Paldies. Vai par procedūru nekādu iebildumu deputātiem nav? Tad lūdzu zvanu. Balsosim par Mika apstiprināšanu par Jūrmalas pilsētas tiesas tiesnesi. Balsosim. Lūdzu rezultātu. 41 - par, 20 - pret, 20 - atturas. Lēmums pieņemts.

Tālāk, lūdzu!

A.Endziņš. Cienījamo priekšsēdētāj, cienījamie deputāti! Mēs esam saņēmuši arī Liepājas pilsētas tiesas tiesneša Štālberga iesniegumu par pirmstermiņa atbrīvošanu no amata. Lūdzu Saeimu to akceptēt un atbrīvot Štālbergu no Liepājas pilsētas tiesas tiesneša amata pirms termiņa.

Priekšsēdētājs. Lūdzu, balsosim! Rezultātu. 57 - par, 6 - pret, 9 - atturas. Lēmums pieņemts.

Nākamā sadaļa - Saeimas 1993.gada 9.decembra plenārsēdes darba kārtībā iekļautie, bet neizskatītie jautājumi. Likumprojekts “Par grozījumiem likumā “Par autoceļiem”” (otrais lasījums).

Deputāts Lakševics no frakcijas “Kristīgo demokrātu savienība”.

U.Lakševics (KDS).

Godāto Saeimas priekšsēdētāj, godātie deputāti! 25.novembrī mēs pieņēmām pirmajā lasījumā likumprojektu “Par grozījumiem likumā “Par autoceļiem””. Šie grozījumi attiecas uz izmaiņām autoceļu valsts pārvaldē un finansēšanā, izveidojot valsts un pašvaldību autoceļu un ielu fondus. Šajā laikā Tautsaimniecības, agrārās un reģionālās politikas komisijā esam saņēmuši priekšlikumus par 7. un 13.panta papildināšanu vai iesniegtās redakcijas grozīšanu. Tāpēc aicinu atbalstīt Satiksmes ministrijas izstrādāto likumprojektu otrajā lasījumā.

Priekšsēdētājs. Paldies. Lūdzu, vai kāds vēlas runāt debatēs? Lūdzu zvanu. Godātie deputāti, balsojam par likumprojekta “Par grozījumiem likumā “Par autoceļiem”” pieņemšanu otrajā lasījumā. Viens papildus “par” - deputāts Lakševics. Lūdzu rezultātu. 77 - par, pret - nav, 5 - atturas. Akceptēts otrajā lasījumā. Lūdzu!

U. Lakševics. Trešais lasījums varētu notikt 27.janvārī.

Priekšsēdētājs. Paldies. Pieņemam zināšanai.

Izskatīsim nākamo likumprojektu - “Grozījums Latvijas Republikas Satversmē” (507.dokuments). Otrais lasījums. Ziņos Juridiskā komisija. Es atvainojos! Endziņa kungs nekust ne no vietas, jo viņš jūt, ka es esmu kļūdījies. Mums pēc kārtas ir jāizskata cits likumprojekts - “Grozījumi likumā “Par īpašuma atdošanu reliģiskajām organizācijām””. Otrais lasījums.

A.Seiksts (LC).

Godātais Saeimas priekšsēdētāj, godātie kolēģi! Atcerieties - pēc pirmā lasījuma likumprojektā “Par grozījumiem...”

Priekšsēdētājs. Es atvainojos, atkal mana kļūda! Vārds deputātam Seikstam no frakcijas “Latvijas ceļš”. Viņš komisijas vārdā ziņos par likumprojektu “Grozījumi likumā “Par īpašuma atdošanu reliģiskajām organizācijām””.

A.Seiksts. Godātie kolēģi! Pēc pirmā lasījuma, kad mēs nobalsojām, ka šis likumprojekts ir steidzams, uz otro lasījumu no Tautsaimniecības, reģionālās un agrārās politikas komisijas, kas šo likumprojektu izskatīja ļoti rūpīgi, nav ienācis neviens priekšlikums, papildinājums, grozījums vai kāds cits iesniegums. Jūs esat pagājušajā reizē saņēmuši, ja nemaldos, 525. dokumentu ar Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas atzinumu par likumprojekta apturēšanas nepieciešamību. Esmu spiests diemžēl komentēt, ka neviens likumprojekta autors - ne Timpas kungs, ne es - nebija uzaicināts ne uz vienu komisijas sēdi, ar mums neviens nekādā līmenī nav runājis. Tā vietā, lai uzklausītu likumprojekta autoru argumentus, šī komisija izlēma patstāvīgi pastaigāties pa Rīgu un apmeklēt objektus, kas būtu atdodami, taču neņēma vērā, ka adreses šodien ir citādas nekā Zemesgrāmatā. Un šie argumenti kalpoja par pamatu lēmumam, ka likumprojekts ir apturams.

Godātie kolēģi, es netaisos kritizēt citas komisijas darba stilu, es netaisos iejaukties citu komisiju darbā, bet man ir nepieciešams to ziņot cienītajai Saeimai. Varbūt tā bija mana kļūda, ka es pie grozījumiem nepievienoju pamatlikumu, to, ko ir pieņēmusi Augstākā padome. Es biju cerējis, ka tie, kuri dziļi interesējas, būs izlasījuši. Lai jautājums būtu pilnīgi skaidrs, atgriežos pie tā vēlreiz. Neviena reliģiska organizācija ne uz draudzei, ne biedrībai piederošo īpašumu nevar pretendēt, ja tā savu darbību ir pārtraukusi un ja tās īpašuma tiesības nav atzinusi tiesa. Otrkārt, nevienai biedrībai un brālībai īpašums netiek atjaunots. Tikai draudze, kurai piederējusi biedrība ar visu īpašumu, ja tas ir redzams statūtos, var pretendēt. Mums jau ir bijuši mēģinājumi atnākt uz departamentu vai uz nodaļu un censties pretendēt, ka, lūk, mums tur piederēja. Mēs uzreiz prasām arhīva izziņu, statūtus. Ja tur nav redzams, ka tas piederējis draudzei, nekādi jautājumi nevar būt, un mēs aizstāvam, atvainojiet, nevis emocionāli draudžu, bet valsts un likumīgā īpašnieka intereses. Es ļoti gribētu, ka tie, kam vēl ir šaubas, paņemtu to likumu, kurš tika pieņemts pagājušajā gadā. Es atvainojos - 1992.gadā Augstākajā padomē. Šie jautājumi tiks noņemti no darba kārtības.

Attiecībā uz atsevišķiem objektiem jāteic, ka godātie minētās komisijas locekļi bez manas ziņas gan atnāca uz departamentu, bet viņi bija spiesti konstatēt, ka, piemēram, vecticībniekiem visas arhīva izziņas ir kārtībā un ka šie tiešām ir tie īpašumi. Es nezinu par citiem. Kā es pagājušajā ziņojumā jau teicu, es šobrīd nevaru pasacīt par visu Latvijas teritoriju, cik kapsētu, nabagmāju vai patversmju vēl var būt, bet vienu gan garantēju, ka departaments vadās un vadīsies tikai pēc likuma un nevienam nelikumīgi nekāds īpašums netiks piešķirts.

Es atvainojos. Ļoti lūdzu vienu vēl piebildi uzklausīt. Mēs, runājot par Ministru kabinetu - ne jau par kabinetu oficiāli - esam ņēmuši vērā Ministru kabineta ieteikumu par termiņiem, un pieteikšanās uz īpašumu tātad ir līdz 31.martam. Jo tas ir saskaņots visās instancēs. Es ļoti gribētu, lai šo mūsu likumprojektu apstiprina otrajā un pēdējā lasījumā un līdz ar to dod iespēju pieteikties tiem, kas nav objektīvu iemeslu dēļ paspējuši pieteikties. Ja mēs to neizdarīsim, ļoti daudzas - es vēlreiz atkārtoju - patversmes, nabagmājas vai citi objekti, ko likumīgi pienākas atdot, var netikt atdoti. Ja mēs atdodam, tad atdosim godīgi.

Priekšsēdētājs. Godātie deputāti, pulksten 10.30 sāksies pārtraukums. Mums ir paziņojumi pirms pārtraukuma. Un es gribēju lūgt arī Kušneres kundzi izteikt savu viedokli. Ir atlikušas piecas minūtes. Vai nebūtu labāk, ja mēs atsāktu debatēt pēc pārtraukuma? Vai jūs gribat izmantot 5 minūtes? Jūs piekrītat? Pēc pārtraukuma jums dosim vārdu. Labi? Vārds paziņojumam Saeimas Prezidija sekretāram Daudišam.

I.Daudišs (Saeimas Prezidija sekretārs).

Kolēģi, visus tos deputātus, kas ziedoja naudu Līgatnes papīrfabrikas atjaunošanai, grāmatu apgāds “Teātra anekdotes” aicina pārtraukumā Sarkanajā zālē uz īsu brīdi, lai pasniegtu nelielas piemiņas veltes.

Priekšsēdētājs. Paldies. Godātie kolēģi! Tagad, lūdzu, esiet uzmanīgi un klausieties šo svarīgo paziņojumu. Sesiju starplaikā daži mūsu kolēģi ir atzīmējuši jubilejas. Mēs arī sveicam Gunāru Resno 60 gadu jubilejā, Voldemāru Novakšānovu - 50 gadu jubilejā un Daini Staltu - 55 gadu jubilejā. (Zālē aplausi.) Un tagad lūdzu zvanu reģistrācijai. Reģistrācija. Sekretāra biedru deputātu Tomiņu lūdzu nolasīt izdruku.

Z.Tomiņš (Saeimas sekretāra biedrs).

Nav reģistrējušies Olafs Brūvers, Igors Bukovskis, Ilmārs Dāliņš, Jānis Jurkāns, Ojārs Kehris, Mārtiņš Ādams Kalniņš, Odisejs Kostanda.

Priekšsēdētājs. Kostanda ir zālē.

Z.Tomiņš. Atzīmēts. Aristids Lambergs, Jānis Ritenis, Anta Rugāte.

Priekšsēdētājs. Jānis Ritenis ir zālē. Anta Rugāte ir zālē.

Z.Tomiņš. Leonards Stašs.

Priekšsēdētājs. Leonards Stašs ir zālē.

Z.Tomiņš. Pēteris Tabūns.

Priekšsēdētājs. Pēteris Tabūns ir zālē.

Z.Tomiņš. Joahima Zīgerista nav zālē.

Priekšsēdētājs. Pārtraukums.

(P ā r t r a u k u m s)

Sēdi vada Latvijas Republikas 5.Saeimas priekšsēdētājs

Anatolijs Gorbunovs.

Priekšsēdētājs. Ieņemsim savas vietas. Frakcijas “Latvijas ceļš” deputāti ierosina 1994.gada 13.janvāra plenārsēdē strādāt līdz pulksten 18.00. Tādu ierosinājumu saņēmis Prezidijs, un es to daru jums zināmu. Lūdzu zv anu! Lūdzu deputāts Indulis Bērziņš no frakcijas “Latvijas ceļš”.

I.Bērziņš (LC).

Cienījamie kolēģi, šis ierosinājums par pulksten 18.00 ir tikai tādēļ, ka šodien ir atceres pasākumi. Visiem deputātiem, kas vēlas, būs iespējas aiziet uz Doma laukumu. Tā ka es lūdzu atbalstīt mūsu ideju - šodien strādāt līdz 18.00, ņemot vērā mūsu balsojumu par to, ka strādāsim rīt, tā ka attiecīgo jautājumu izskatīšanu mēs varēsim turpināt rīt.

Priekšsēdētājs. Vai vēl kāds vēlas runāt par šo ierosinājumu? Lūdzu, balsosim par frakcijas “Latvijas ceļš” ierosinājumu - strādāt šodienas plenārsēdē līdz pulksten 18.00. Lūdzu rezultātu. Par - 53, pret - nav, 4 - atturas. Priekšlikums ir pieņemts.

Turpināsim debates par likumprojektu “Grozījumi likumā “Par īpašuma atdošanu reliģiskajām organizācijām””. Janīna Kušnere no LNNK frakcijas. Lūdzu - jums vārds!

J.Kušnere (LNNK).

Runājot par grozījumiem likumprojektā par īpašuma atdošanu reliģiskajām organizācijām, jāteic, ka nav izprotams, kāpēc bija nepieciešami šie grozījumi, jo principā īpašumus ir iespējams atdot reliģiskajām organizācijām jau pēc spēkā esošā Augstākās padomes pieņemtā likuma, kurā, starp citu, ir runāts arī par tiesību pārmantošanu. Tādā veidā jebkas, kas ir piederējis kādam reliģiskajam centram, ir pierādāms tiesas ceļā, un būtu iespējams noteikt to arī pēc tā likuma, kuru bija pieņēmusi Augstākā padome. Sakarā ar to, ka tika izteikti pārmetumi Izglītības, kultūras un zinātnes komisijai par nekorektumu, par neinformēšanu, par neapspriešanos, tad es - lūdzu, atvainojiet par neinformētību - uzskatu, ka mūsu komisija bija tā, kas strādāja pie šā likumprojekta. Kāpēc tad tai nebūtu tiesību iepazīties ar likumprojektu un lūgt arīdzan tā apspriešanu atlikt, ja tā uzskata, ka ir tādi fakti, kuri būtu jānoskaidro?

LNNK frakcija liek priekšā šajos grozījumos pēc otrā punkta 6.panta redakcijā otrās rindkopas pēdējo teikumu svītrot. Tas skan šādi: “Ja draudze vai cita reliģiskā organizācija vairs nepastāv, tās īpašumu, kā arī reliģisko organizāciju izveidoto labdarības un citu biedrību, patversmi, nabagmāju un tamlīdzīgu īpašumu pārņem attiecīgais reliģiskais centrs.” Un pamatojums tam ir tāds, ka īpašuma tiesību pārmantojamība ir paredzēta likumā un to var noteikt un pierādīt tiesa.

Priekšsēdētājs. Vārds Aidai Prēdelei no frakcijas “Kristīgo demokrātu savienība”. Pēc tam - Andris Grots.

A.Prēdele (KDS).

Cienījamie kolēģi! Sakarā ar grozījumiem likumā par reliģisko organizāciju īpašumu atdošanu deputātiem tika izdalīts reliģisko īpašumu saraksts. Diemžēl šis saraksts ir ļoti nepilnīgs un patiesībā pavisam trūcīgs. Es to gribētu kaut nedaudz komentēt, īpašu uzmanību pievēršot vecticībnieku problēmai kā tādai. Un kāpēc? Tāpēc, ka tieši vecticībnieki jeb staroveri bija tie, par kuriem mēs lielā mērā varējām sacīt, ka tie bija mūsu vēlētāji, Kristīgo demokrātu savienības vēlētāji.

Draugi, mani ļoti izbrīna deputātu un reizēm arī dažu vēl mazāk zinošu cilvēku attieksme pret baznīcas īpašumiem, it kā tie būtu radušies kaut kādā nelikumīgā veidā un ka tie tiktu izmantoti vai vismaz būtu tāda vēlme tos izmantot kaut kā citādi nekā tikai tautas interesēs, Latvijas cilvēku interesēs. Jūs labi zināt, ka šie īpašumi ir radušies no cilvēku ziedojumiem, no mazāk vai vairāk bagātu ļaužu ziedojumiem Latvijas laikā un vēl arī pirms tam, un tas ir tāds pats īpašums kā daža laba deputāta lauku saimniecība vai dzīvojamā māja. Un tad es gribētu jautāt, vai viens otrs deputāts nejustos visai pārsteigts, ja kāds sāktu apšaubīt viņa īpašumus un varbūt pat runāt par to, ka šo īpašumu ir par daudz. Proti, šie īpašumi, kas radušies no tautas ziedojumiem, patiesībā ir tautas kopīgs īpašums, un te nevar būt runas par to, ka kaut kādai draudzei zemes vai namu ir par daudz.

Daži vārdi par staroveriem. Kā jūs jau zināt, šis pareizticības atzars savulaik Krievijā tika vajāts, un staroveri meklēja gan morālu, gan arī saimniecisku aizsardzību Latvijā. Te šī vecticībnieku draudze dzīvo kopš 17.gadsimta un ir iesakņojusies, kļūdama par saimnieciski stipriem un Latvijas brīvvalsts laikā īpaši lojāliem centīgiem, krietniem pilsoņiem. 1937.gada statistika liecina, ka Latvijā ir 100 000 vecticībnieku. Sarunā ar vecticībnieku draudzes vadību man izdevās uzzināt, ka arī šogad Latvijā ir apmēram 80 000 vecticībnieku. Tāpēc dīvaini skan arī kuluāros dzirdētās runas par to, ka vecticībniekiem īpašumu it kā esot par daudz. Tikos ar vecticībnieku baznīcas galvu Miroļubova kungu. Viņš ir sašutis un, taisnību sakot, visai pārsteigts par to, ka, piemēram, namu Elizabetes ielā 12, kurš savulaik piederēja vecticībnieku nabagmājai un kuru arī tagad bija paredzēts ierīkot kā nabagmāju, nācās grūti un smagi atkarot caur tiesu. Gandrīz visi šie īpašumi savulaik ir bijuši patversmes bērniem, patversmes nabagiem, kā tādus tos draudzes vēlas izmantot turpmāk. Tāpēc man liekas tik dīvaina mūsu deputātu stāšanās pretī šai draudžu interesei - palīdzēt vienkāršiem cilvēkiem, palīdzēt, taisnību sakot, nabagiem.

Minēšu tikai dažus vecticībnieku īpašumus. Vecticībnieku īpašums ir arī Daugavpils ielā 32, kur tagad ir uzcelta rajona pašvaldības ēka. Un ne jau visi tur ir tik ļoti noraidoši pret baznīcas īpašumiem. Pateicoties Latgales priekšpilsētas pašvaldības sapratnei, kā kompensācija par šo īpašumu ir saņemta katlu māja, ko vecticībnieku draudze izmanto kopā ar ebreju draudzes uzcelto slimnīcu. Īpašumam Ludzas ielā 30 savukārt, izrādās, nav nekādu inventāra lietu, līdz ar to tas arī it kā pazūd. Turpretī namu bijušajā Latgales ielā 91 (tagad Maskavas ielā) vecticībnieki ir saņēmuši, bet tur ierīkoti komunālie dzīvokļi un tādējādi nav iespējams ierīkot tur paredzēto bērnu patversmi. Cik daudz mums ir bērnu, kuriem šāda patversme būtu vajadzīga, kuriem būtu vajadzīga rūpīgo, kristīgo cilvēku gādība, - to jūs paši zināt. Ar to es gribētu uzsvērt, ka visi šie vecticībnieku īpašumi, kas savulaik bija labdarības iestādes, tādas varētu kļūt arī tagad.

Vecticībniekiem ir arī lieli zemes īpašumi, sākot no Deglava tilta līdz Vefam, vairākas kapsētas, zeme Gaiļezerā. Varbūt arī tad te kādam radīsies domas, ka tā visa ir vienkārši par daudz. Manuprāt, šie īpašumi ir jāatdod, tas ir mūsu pienākums.

Priekšsēdētājs. Vārds deputātam Andrim Grotam no frakcijas “Kristīgo

demokrātu savienība”. Grota kungs, es ļoti atvainojos, taču Endziņa kungs pieprasa vārdu procedūras jautājumā.

A.Endziņš (LC).

Cienījamo priekšsēdētāj, cienījamie deputāti! Mēs apspriežam likumprojektu otrajā lasījumā. Mēs nobalsojām, ka šis likumprojekts ir steidzams. Tagad mēs faktiski turpinām vispārējas debates. Otrajā lasījumā ir pieļaujamas debates par katru pantu, un mēs tādā gadījumā varam diskutēt par pantu. Es lūdzu sēdes vadītāju to ievērot. Ja ir kāds priekšlikums par lietas atlikšanu, kā es sapratu no deputātes Kušneres, tad tas ir balsojams jautājums pirms balsošanas kopumā, bet turpināt tagad atkal vispārējas debates - to Saeimas kārtības rullis neparedz.

Priekšsēdētājs. Es nekomentēšu Endziņa kunga komentāru, bet došu vārdu, kā jau es to esmu izdarījis, deputātam Andrim Grotam no frakcijas “Kristīgo demokrātu savienība”.

A.Grots (KDS).

Cienījamais Prezidij un dārgie kolēģi! Mēs šajā istabā daudz dzirdam par īpašumiem, par to atdošanu, par neatdošanu, kam ir tiesības, kam nav tiesību. Noskaņojums gan visumā, es teiktu, Saeimā un arī tautā ir tāds, ka likumīgo īpašnieku prasības ir jāievēro un īpašumi būtu pēc iespējas daudz jāatdod, bet es esmu manījis dažās pašvaldībās, izpildkomitejās un man ir bažas arī par dažiem Saeimas locekļiem, ka ir arī tādas domas, ka ir jāpieļauj izņēmumi. Un, proti, lielākais izņēmums ir draudžu īpašumi. Kam tām draudzēm vajag tās zemes? Kam tām draudzēm vajag tās mājas? Bet, ja mēs būvējam tiesisku valsti, ja mēs cenšamies Latvijā vadīties pēc likuma principa, tad mēs nevaram šķirot, ka citiem likumīgiem īpašniekiem tiks atdota zeme, atdotas mājas, bet draudzēm tas nav vajadzīgs, tām sava baznīca, sava kulta telpa jau ir, un kam gan tām vajag zemi, kam vajag citu ēku. Nē, draudzēm, kuras ir bijušas īpašnieki, ir tiesības uz šo zemi, uz šīm mājām un arī uz nabagmājām, un arī uz kapsētām. Kā draudzes mācītājs es pats zinu, ka draudzes darbs ir ļoti apgrūtināts, ja nav pienācīgu telpu, kuras šīs draudzes bieži par savu naudu pirkušas un šīs ēkas cēlušas. Tātad, mīļie kolēģi, vispār nevar būt domu, ja mēs gribam runāt par tiesisku valsti, ka attiecībā uz draudzēm netiktu piemērotas tās pašas tiesības, kādas ir citiem pilsoņiem un citām organizācijām, kurām mēs taisāmies īpašumus piešķirt.

Priekšsēdētājs. Vārds deputātei Gravai no frakcijas “Demokrātiskā partija”. Pēc tam - Pauls Putniņš.

I.Grava (DP).

Es gribu nomierināt mazliet sakarsušos mūsu kristīgo demokrātu prātus.

Neviens nevienai draudzei neko netaisās atņemt, un nevajag mūs te apvainot, nevajag mūs te visādi saukt pie kārtības. Jautājums ir pavisam cits - kāpēc 6.pantā parādās izņēmumu tiesības baznīcai un draudzēm? Latvijā neviens nevar atjaunot savas īpašuma tiesības ne uz zemi, ne uz māju citādi, kā tikai pierādot ar arhīvā esošajiem dokumentiem, kuru pamatdokuments ir Zemesgrāmata, vai bankā korobarēts ieraksts par šā darījuma nokārtošanu. Bet priekšā iznāk Seiksta kungs un mums visiem stāsta, ka ar to pietiek, ka baznīcas statūtos ir ierakstīts, ka baznīcai piederējis tāds un tāds nams, un baznīca šo namu saņem. Nē, tā tas nedrīkst būt! Un tā tas nedrīkst būt Latvijā, ja tā ir demokrātiska un likumīga valsts.

Kāda ir faktiskā situācija šodien? Gan mūsu frakcijā, gan, cik es zinu, kaimiņu frakcijā pēc zāles izkārtojuma ir vairākas sūdzības par to, ka baznīcas, kas nevar pierādīt ar Zemesgrāmatu ierakstiem, prasa atpakaļ īpašumus.

Vēl viena lieta. Ja tauta ziedoja un tauta uzbūvēja, tad tautai arī varētu atdot, un tāpēc, runājot par konkrēti 6.pantu, nevis par kaut kādu koncepciju, vispirms man ir iebildums pret šo ierakstu, ka tad, ja draudze nepastāv, īpašumu pārņem reliģiskais centrs kopumā. Tad ir jautājums: ko mēs atzīstam par īpašnieku - draudzi vai reliģisko centru kopumā? Te vispirms ir jāatdala šīs divas lietas.

Nākamais. Kāpēc attiecībā uz reliģiskajām organizācijām parādās ieraksts? Vispirms tātad ir tās, kas nav pārtraukušas darbību, bet pēc tam 6.pantā, turpat nākamajā rindkopā, parādās ieraksts: “Par īpašuma tiesību pārmantotājām var atzīt...” Kā var likumā būt vārdi “var atzīt”? Tātad var arī neatzīt. Bet ko var atzīt? Vai jaundibinātās draudzes, ka tās ir tās pašas vecās? Tad kāpēc personīgos īpašumos nevar kaut kādā tiesā kāds pierādīt, ka viņš ir bijis radniecīgās attiecībās nezin kādā tur pakāpē, un lūgt, lai viņam atjauno tiesības? Nedrīkst būt šādi izņēmumi.

Vēl viens jautājums. Īpašumi, kuri ir apšaubāmi, pieder Latvijas valstij. Tad man ir jautājums tāds: kāpēc tiesa izprasa republikas Tieslietu ministrijas Reliģijas lietu konsultatīvās padomes atzinumu? Kāpēc tiesa neprasa šo atzinumu Finansu ministrijai, kas Latvijā pārvalda valsts īpašumu? Viss.

Priekšsēdētājs. Vārds deputātam Paulam Putniņam no frakcijas “Zemnieku savienība”. Pēc tam - Antons Seiksts.

P.Putniņš (LZS).

Godātais priekšsēdētāj! Cienījamie kolēģi! Šis jautājums katrā ziņā ir rūpīgi skatāms. Es noteikti noraidu Seiksta kunga kategorisko iebildumu pret mūsu komisijas rīcību, jo tas bija ārkārtīgi loģiski, jo šādi iebildumi šajā gadījumā pat mazliet, kā tas vēlāk izrādījās, komiskā veidā parādījās, proti, ka ir mainītas adreses un radies sajaukums adresu nozīmē. Tas katrā ziņā uz mūsu komisijas darba stilu, kā mēs visi saprotam, ēnu nemet. Tādos gadījumos mēs rīkojamies operatīvi, un arī šinī gadījumā mēs tā rīkojamies. Mēs neko nenoraidām principā, mēs tikai aizturējām uz brīdi, un, redzat, te jau arī rodas daudzas citas iebildes. Katrs jautājums ir skatāms pakāpeniski, korekti, pēc lietas būtības. Un es domāju, ka nekāda traģēdija te nav notikusi un ka arī šis jautājums tiks atrisināts vispārējā kārtībā. Un, Seiksta kungs, mēs personiski jums atvainojamies, ka mēs jūs nepieaicinājām, bet mēs nevarējām tās pusstundas laikā jūs mūsu sanāksmē iesaistīt. Tā ka es domāju, ka nekādam īpašam satraukumam šeit nu gan vietas nav.

Priekšsēdētājs. Deputāts Antons Seiksts - lūdzu!

A.Seiksts (LC).

Godātie kolēģi. Ja nākamreiz vajadzēs izdarīt grozījumus un papildinājumus, es apsolos patukšot valsts budžetu, lai nokopētu katram deputātam likumu, kurā tiek izdarīti atsevišķie grozījumi. Tagad es uzskatu par nepieciešamu pēc iespējas korekti atbildēt uz tiem jautājumiem, kādi šeit pavīdēja godāto kolēģu debatēs.

Es teicu Saeimai, bet tagad saku atsevišķi godātajai Kušneres kundzei, deputātei Kušnerei, ka šie grozījumi bija nepieciešami tādēļ, ka daļa reliģisko organizāciju, attiecībā uz kurām likums ir spēkā un kuras var atgūt īpašumus, bija reģistrētas Iekšlietu ministrijā, bet daļa bija reģistrētas Sabiedrisko lietu ministrijā, un tas netika fiksēts iepriekšējā likumā. Tāpēc grozījumi kā tādi ir nepieciešami, un šajā gadījumā nevajadzētu teikt to, ka visu var izdarīt ar iepriekšējo likumu.

Es personīgi atceļu jebkādus apvainojumus un atsakos turpmāk kritizēt komisiju. Un tāpēc piedodiet, ja es pateicu kaut ko paasāk. Varu teikt tikai to, ka, ja jūs būtu mūs paaicinājuši, mēs ar Timpas kungu uz visiem jautājumiem būtu atbildējuši.

Es nevaru piekrist tam, pirmkārt, jau procedūras ziņā. Kā Endziņa kungs teica, pēdējā lasījumā grozījumus neizdara, bet, Kušneres kundze un godātie kolēģi, arī grozījumu projektā iepriekšējā likuma 6.panta otrās rindkopas pēdējais teikums nav grozīts. Bet kāpēc tur minēts centrs? Tiem deputātiem, kas nebija Augstākajā padomē, paskaidroju, ka, debatējot par šo likumu pirms diviem gadiem, Augstākā padome vadījās no tā, ka valstij nav tiesību grozīt baznīcu satversmes, un no tā, ka daudzām baznīcām īpašumtiesības nosaka šo baznīcu iekšējie statūti. Ja mēs toreiz būtu lēmuši citādi, tā būtu iejaukšanās baznīcu dzīvē. Dažām konfesijām centri ir, dažām nav. Lūk, kāpēc tika respektēti to iekšējie statūti.

Ja komisija uzskata, ka tad, ja objekts nav saglabājies, zūd īpašumtiesības, tas nav juridiskā ziņā korekti. Objekta var arī nebūt, un ir vienalga, kā iela saucas. Tāpēc jau likums arī nosaka, ko darīt šādā gadījumā, - vai kompensēt, vai aizstāt ar kādu citu īpašumu. Arī tas ir fiksēts iepriekšējā likumā. Godātā Gravas kundze, jūs sakāt pilnīgi pareizi, ka uz reliģiskajām organizācijām attiecas visi tie paši likumi - tāpat kā visos īpašuma jautājumos. Nevienam netiek atdots īpašums bez arhīva izziņas un zemes grāmatu izraksta. Nevienā un nekādā gadījumā nekāda runa netiek sākta. Bet, ja jūs sakāt, ka tiesa nav brīva pierādījumu izvēlē, es jums teikšu, ka tad, ja draudze nav pārtraukusi savu darbu, tas ir beztiesas gadījums. Ja draudze ir pārtraukusi savu darbu, tas ir tiesas gadījums. Bet to, kā rīkoties tiesai, nosaka pati tiesa. Tāpēc arī tā ir suverēna un trešā vara.

Un pats pēdējais. Godātā Gravas kundze, Reliģisko lietu nodaļas izziņas šeit ir minētas divu iemeslu dēļ. Tas tika akceptēts, pamatlikumu apspriežot 1992.gada maijā. Pirmais nosacījums ir tas, ka tām konfesijām, kurām centru nav, Reliģisko lietu departamentā jeb tagadējā Reliģisko lietu nodaļā ir arhīvu izziņas. Godātie kolēģi no Izglītības komisijas aizgāja un redzēja. Viņi gribēja neatrast, bet viņi atrada. Mums ir par katru Latvijas draudzi ziņas, kas, ko, kam un ar kādu rīkojumu atņēmis un tāpēc mēs varam “pa tiešo” griezties arhīvā pēc šīs izziņas, jo citādi arhīvā neko nevar atrast divu, triju un pat piecu gadu laikā, jo arhīvi pārslogoti. Bet, kad atnāk pie mums, mēs paskatāmies draudzes lietā un redzam, ka ar tādu un tādu rīkojumu tādā un tādā datumā tāda un tāda institūcija tam to un to ir atņēmusi. Un tāpēc arī ierakstīja, ka tiesa vai attiecīgi cita institūcija izprasa Reliģijas lietu nodaļas atzinumu. Bet tas nenozīmē, ka Reliģijas lietu nodaļai būtu piešķirtas īpašas pilnvaras kaut kādu īpašuma jautājumu kārtošanā. Tai ir tikai izziņas funkcija - un ne vairāk.

Godātie kolēģi! Es jūs ļoti lūdzu - neteiksim, ka par procedūru debates varēja nebūt un varēja būt. Varbūt ir pat labi, ka bija. Bet es ļoti lūdzu atbalstīt šo likumprojektu. Vēlreiz uzsveru - ja Reliģisko lietu nodaļas darbā kāds atradīs nelikumīgu darbību, lai kādai draudzei kaut ko atdotu, es kā apsūdzētais iešu pirmais tiesā. Ja es nebūšu, tas būs kāds cits. Mēs vadīsimies tikai pēc likuma. Bet, ja esam atdevuši īpašumu šai vienīgajai juridiskajai personai, tad atdosim godīgi un līdz galam. Es ļoti lūdzu nobalsot par šo likumprojektu. Paldies par uzmanību!

Priekšsēdētājs. Vai debatēs vēl ir pieteikušies deputāti? Nav. Godātie kolēģi, es ļoti pateicos Endziņa kungam par modrību, ar kādu viņš vienmēr seko, kā mēs ievērojam Kārtības rulli. Un es domāju, ka tas ir ļoti labi, jo mēs esam pasargāti no kļūdām. Bet šinī gadījumā jāņem vērā, ka LNNK frakcijas priekšlikumi ir daudzkārtaini un daudzplākšņaini. Šoreiz tātad pirmais priekšlikums... Kādā secībā? Acīmredzot tādā, ka pirmais ir priekšlikums... Saskaņā ar Kārtības rulli deputāti var pieprasīt atlikt. Un to deputāte Kušnere arī darīja. Bet līdzās ir otrs LNNK frakcijas priekšlikums - svītrot 6.panta otrās rindkopas pēdējo teikumu, kuru jums Kušneres kundze nolasīja: “Ja draudze vai kāda cita reliģiskā organizācija vairs nepastāv, tās īpašumu, kā arī reliģisko organizāciju izveidoto labdarības un citu biedrību, patversmju, nabagmāju un tamlīdzīgu īpašumu pārņem attiecīgais reliģiskais centrs Latvijā.” Tāpēc arī par šā panta daļas svītrojumu notika diskusija, kura, kā es saprotu, trešajā lasījumā ir pilnīgi pieļaujama. Šinī gadījumā ir otrais lasījums, bet steidzamības gadījumā tas atbilst trešā lasījuma nosacījumiem.

Par procedūru vēlas runāt Endziņa kungs. Lūdzu!

A.Endziņš (LC).

Cienījamo priekšsēdētāj, cienījamie deputāti! Kārtības ruļļa 113.pantā noteikts, ka katrs iesniegums ir rakstveidā jānoformulē valsts valodā un ka iesniedzējam tas ir jāparaksta. Deputāti un atbildīgā komisija šādu iesniegumu līdz jautājuma izskatīšanai plenārsēdē nav uzrakstījuši. Pirmais lasījums bija, ja nemaldos, decembrī vai, pareizāk sakot, rudens sesijas pēdējā plenārsēdē vai pat agrāk. Tātad laiks bija pilnīgi pietiekams. Kārtības rullī nav sīkākas reglamentācijas attiecībā uz to, kā izskatāmi priekšlikumi otrajam lasījumam.Bet, ja rīkojamies analoģiski kā ar trešo pantu, šādi priekšlikumi vispār nav izskatāmi - un jo vairāk tad, ja tie nav izskatīti arī komisijā. Un to liekam uz balsošanu.

Priekšsēdētājs. Godātais Endziņa kungs! Seiksta kungs, kas runāja komisijas vārdā, tādus iebildumus necēla, un līdz ar to man nebija nekādu iespēju šo lietu komentēt tā, kā jūs tagad esat to komentējis pēc tam, kad mēs esam jau to apsprieduši. Un tāpēc es varu tikai atsaukties uz mūsu praksi. Pirmais balsojums būtu saskaņā ar 121.pantu: pirms balsošanas pēc būtības izšķiram priekšlikumu par lietas atlikšanu, ko arī lūdza deputāte Kušnere. Zvanu! Lūdzu, balsosim par deputātes Kušneres priekšlikumu - atlikt likumprojekta izskatīšanu un nodot to atpakaļ komisijai. Lūdzu rezultātu. Par - 32, pret - 33, atturas - 14. Šis priekšlikums nav pieņemts. Es vēlreiz atkārtoju, ka komisija, kura iesniedza šo priekšlikumu, nenoraidīja LNNK frakcijas ieteikto grozījumu - svītrot 6.panta otrās rindkopas pēdējo teikumu. Par procedūru runās deputāts Karnups, pēc tam - deputāts Seiksts. Lūdzu!

V.P.Karnups (LNNK).

Godājamie kolēģi! Mēs ņēmām trešā lasījuma veikšanas kārtību par paraugu steidzamības kārtībā izdarāmam otrajam lasījumam, bet Kārtības ruļļa 92.pants nosaka, ka trešajā lasījumā apspriežami un balsojami ir tikai tie panti, kuriem ir iesniegti labojumi. Tur nav nedz laiks dots, nedz arī norādīts, ka vajag komisijai iesniegt šos labojumus. Tur ir norādīts tikai tas, ka apspriecami ir tie panti, kuriem ir iesniegti labojumi. Labojums tiek iesniegts, un par to mums vajag balsot.

Priekšsēdētājs. Diemžēl es nevaru piekrist jums, Karnupa kungs, jo ir iepriekšējais pants, kas nosaka, ka laikā starp otro un trešo lasījumu, bet ne vēlāk par piecām dienām pirms trešā lasījuma dienas deputāti, kā arī tā komisija, kas projektu apspriedusi, var iesniegt labojumus un papildinājumus attiecībā uz projektu. Un Endziņa kungs iestājas tieši par šo pantu, kā es saprotu. Un tā tas ir, un mēs to attiecinām uz otro lasījumu, ja tas ir steidzams.

Par procedūru grib runāt arī Seiksta kungs. Lūdzu!

A.Seiksts (LC).

Paldies, priekšsēdētāja kungs, ka jūs nolasījāt to pantu, par kuru es gribēju runāt, bet es negribu jums, priekšsēdētāja kungs, piekrist tajā ziņā, ka komisija neesot protestējusi. Komisija vadās pēc Kārtības ruļļa un var atbalstīt vai protestēt pret to, kas tai iesniegts rakstveidā. Bet, tā kā laikā starp pirmo un otro lasījumu nekas cits rakstveidā nav iesniegts kā tikai noraidījums, man nebija arī pret ko protestēt. Ja kolēģi uzmanīgi klausījās, tad dzirdēja, ka es komisijas vārdā apgāzu, ja tā drīkst teikt, savu priekšlikumu - svītrot šo teikumu un minēju argumentus, kāpēc to nevar svītrot. Tāpēc lūdzu uztvert to kā komisijas noraidījumu attiecībā uz šo priekšlikumu, kas tagad pēkšņi parādījās un kas agrāk rakstveidā nebija iesniegts.

Priekšsēdētājs. Jā, Seiksta kungs, ar šo sava priekšlikuma “apgāšanu” jūs esat iesaistījies diskusijā. Un, tā kā jūs esat iesaistījies diskusijā, man šis jautājums jāliek uz balsošanu, un tā es arī darīšu. Palūkojieties pats uz savu teikto: jūs iesaistījāties diskusijā, lai šo priekšlikumu noraidītu nevis Kārtības ruļļa ietvaros, bet pēc būtības. Tāpēc tagad mums tas arī jāizlemj balsojot. Tā tas ir! Protams, ja es būtu bijis uzmanīgāks un būtu pieprasījis no Sekretariāta ziņas par to, kad, kur un kas ir iesniedzis, es varētu pateikt priekšā, bet, tā kā es to nedarīju, lietas gāja tā, kā gāja, un te nu mēs esam nonākuši pie balsošanas.

Deputāte Seile runās par procedūru. Lūdzu!

A.Seile (LNNK).

Cienījamie deputāti un sēdes vadītāj! Es gribu atgādināt, ka, apspriežot otrajā lasījumā likumprojektu par zemes reformu, es tieši uz tribīnes saņēmu Zemnieku savienības frakcijas iesniegumu. Tajā pašā dienā! Ja es nebūtu personīgi piedalījusies iepriekšējā dienā frakcijas sēdē, es pat nezinātu, kas tur bija rakstīts. Bet formulētos priekšlikumus man iesniedza tieši šeit, uz tribīnes. Tāpēc es nesaprotu, kādēļ toreiz tas nebija Kārtības ruļļa pārkāpums un kādēļ šodien par šo iesniegto priekšlikumu netiek balsots. Ja plenārsēde to noraidīs, šie vārdi netiks svītroti, ja nenoraidīs, tos svītros.

Priekšsēdētājs. Godātie kolēģi! Līdz šim ir bijis tā (un es ceru, ka tā būs arī turpmāk), ka tad, ja komisija, kura izskata likumprojektu trešajā vai otrajā lasījumā, pirms izskatīt šo jautājumu vai attiecīgo pantu, paziņoja, ka tā ir saņēmusi priekšlikumu īsākā vai nokavētā termiņā nekā ir noteikts Kārtības rullī, mēs to neizskatījām, un, lai gan tas tā nenotika ar zemes reformas likuma grozījumiem, es aicinu nedz propagandēt tādu praksi, nedz arī turpināt to.

Bet tagad, lūdzu, paņemiet dokumentu, kuru ir iesniegusi Nacionālās neatkarības kustības frakcija. Tas ir priekšlikums attiecībā uz “Grozījumiem likumā “Par īpašuma atdošanu reliģiskajām organizācijām””. Vai šis priekšlikums ir jums izdalīts? Vai kāds no frakcijas negribētu komentēt radušos situāciju? Man rastos laiks apdomāties. Vēlreiz aicinu kolēģus deputātus ievērot Kārtības rulli, jo tā mēs ietaupītu laiku. Mēs varam atgriezties pie šā jautājuma pēc 10 minūtēm. Saskaņā ar Kārtības rulli pie cita jautājuma mēs varam pāriet tikai tad, ja jūs par šādu pāriešanu nobalsojat. Vai LNNK frakcija ierosina pāriet uz 10 minūtēm pie cita jautājuma, līdz tiks pavairots jūsu iesniegums? Lūdzu, balsosim par pāreju pie cita jautājuma izskatīšanas apmēram 10 minūšu ilgā laikā, lai varētu pavairot LNNK frakcijas priekšlikumu! Lūdzu rezultātu! Par - 67, pret - 3, atturas - 7. Paldies. Varam skatīt nākamo jautājumu.

Likumprojekts “Grozījums Latvijas Republikas Satversmē”. Otrais lasījums. Deputāts Endziņš - lūdzu!

A.Endziņš (LC).

Cienījamais priekšsēdētāj, cienījamie deputāti! Aicinu paņemt 507.dokumentu “Grozījums Latvijas Republikas Satversmē”. Tur jums ir uzskatāmi parādīts, kādi grozījumi ir izdarīti pēc pirmā lasījuma. Gribu pāris vārdos jums tos motivēt.

Kā jūs redzat, 8.pantā jēdziens “vēlēšanu tiesības” ir aizstāts ar jēdzienu “tiesības vēlēt”. Kāda ir motivācija? Mēs ņēmām vērā to, ka termins “vēlēšanu tiesības” tā pašreizējā izpratnē ietver sevī gan tiesības vēlēt, gan tiesības tikt ievēlētam. Un tāpēc, lai izvairītos no iespējamām pretrunām ar Satversmes 9.pantu, kurā norādīts, ka Saeimā var ievēlēt katru pilntiesīgu pilsoni, kurš vēlēšanu pirmajā dienā ir vecāks par 21 gadu, Juridiskā komisija, apspriedusi šo jautājumu arī ar Juridiskā biroja speciālistiem, iesaka, lūk, šādu formulējumu: tiesības vēlēt.

Otrs labojums, par kuru pirmā lasījuma gaitā jau es īsumā informēju kā par iespējamu labojumu. Iepriekšējā tekstā bija teikts, ka vēlēšanu tiesības ir abu dzimumu pilntiesīgiem Latvijas pilsoņiem. Bet jāņem vērā, ka mums ir Konstitucionālais likums par cilvēku un pilsoņu tiesībām un pienākumiem, kurš nosaka, ka visi cilvēki neatkarīgi no dzimuma un tā tālāk ir vienlīdzīgi likuma priekšā. Tādēļ, lai likumā nebūtu šīs dublēšanās, jo šodien visiem ir skaidrs, ka tiesības vēlēt ir abu dzimumu pilntiesīgām personām, iesakām formulējumu, ka tiesības vēlēt ir pilntiesīgiem Latvijas pilsoņiem.

Un vēl. Kā jūs redzat, iepriekšējā tekstā bija - “vēlēšanu pirmajā dienā ir vecāki par 18 gadiem”. Mēs nonācām pie secinājuma, ka pareizāk būtu rakstīt - “kuri vēlēšanu dienā ir sasnieguši 18 gadu vecumu”, jo, kā jūs redzat arī likumprojektā par vietējo pašvaldību vēlēšanām, principā mēs domājam, ka vēlēšanas turpmāk vajadzētu rīkot vienā dienā. Tā ir viena lieta. Otra lieta - sakarā ar darbu pie likumprojekta par likumu ierosināšanu un tautas nobalsošanu un lai šinī sakarībā varētu precīzi konstatēt to vēlētāju loku, kuri ir piedalījušies 5.Saeimas vēlēšanās, ierosinām: “kuri vēlēšanu dienā ir sasnieguši 18 gadu vecumu”.

Tie ir labojumi, kas šajā pantā ir izdarīti, un es lūdzu cienījamo Saeimu tos akceptēt. Paldies par uzmanību.

Priekšsēdētājs. Vai kāds vēlas runāt debatēs? Lūdzu zvanu! Lūdzu, balsosim par likumprojektu “Grozījums Latvijas Republikas Satversmē”: Izteikt Latvijas Republikas Satversmes 8.pantu šādā redakcijā: “Tiesības vēlēt ir pilntiesīgiem Latvijas pilsoņiem, kuri vēlēšanu dienā ir sasnieguši 18 gadu vecumu.” Lūdzu rezultātu. Par - 77, pret - 3, atturas - 4. Lūdzu, pārbaudiet deputāta Tomiņa balsojumu! Nebalsoja. Tātad 78 - par, 3 - pret, 4 - atturas. Likumprojekts “Grozījums Latvijas Republikas Satversmē” ir akceptēts otrajā lasījumā.

Lūdzu, deputāts Aivars Endziņš!

A.Endziņš (LC).

Cienījamo priekšsēdētāj, cienījamie deputāti! Juridiskās komisijas vārdā lūdzu iekļaut 27.janvāra darba kārtībā Satversmes grozījumu trešo lasījumu, lai mēs varētu ievērot Kārtības rullī noteikto termiņu, ka ir vajadzīgas ne mazāk kā desmit dienas starp likumprojekta otro un trešo lasījumu.

Priekšsēdētājs. Paldies. Pieņemam zināšanai. Varam atgriezties pie likumprojekta “Grozījumi likumā “Par īpašuma atdošanu reliģiskajām organizācijām””. Teksts jums tiek izdalīts. Vai es varu to nolasīt, lai jūs tad balsotu? Tātad LNNK frakcijas priekšlikums ir likumprojekta 6.panta otrajā daļā svītrot: “Ja draudze vai cita reliģiskā organizācija vairs nepastāv, tās īpašumus, kā arī reliģisko organizāciju izveidoto labdarības un citu biedrību, patversmju, nabagmāju un tamlīdzīgu īpašumu pārņem attiecīgais reliģiskais centrs Latvijā.” Balsosim par šo priekšlikumu - svītrot tikko nolasīto! Lūdzu rezultātu. Par - 30, pret - 32, atturas - 19. Šis labojums, tas ir, svītrojums, nav pieņemts.

Balsosim par likumprojekta “Grozījumi likumā “Par īpašuma atdošanu reliģiskajām organizācijām”” pieņemšanu kopumā. Lūdzu rezultātu. Par - 55, pret - 3, atturas - 18. Likums par grozījumiem likumā “Par īpašuma atdošanu reliģiskajām organizācijām” ir pieņemts.

Par procedūru deputāts Leiškalns! (No zāles deputāts K.Leiškalns: “Es balsoju “par”.”) Lūdzu pārbaudīt deputāta Leiškalna balsojumu. Deputāts Leiškalns labo savu balsojumu uz “par”. Līdz ar to 56 ir “par”.

Nākamais ir likumprojekts “Grozījumi likumā “Par uzņēmējdarbību””. Otrais lasījums. Tautsaimniecības komisijas sekretārs deputāts Graudiņš - lūdzu!

M.Graudiņš (LC).

Cienījamie kolēģi! Attiecībā uz grozījumiem 1990.gada 26.septembra likumā “Par uzņēmējdarbību” Tautsaimniecības, agrārās un reģionālās politikas komisijā ir iesniegti vairāki priekšlikumi. Spēkā esošā likuma 31.pantā nosaka, kādi dokumenti nepieciešami uzņēmumu reģistrācijai. No LNNK frakcijas ir saņemts iesniegums pievienot 5.pantu, kurš noteiktu, ka vajadzīga Latvijas Zinātņu akadēmijas Latviešu valodas institūta Valsts valodas konsultāciju dienesta vīza, kas apstiprina uzņēmuma nosaukuma atbilstību prasībām, kuras ietvertas Valodu likumā un Nolikumā par valsts valodas lietošanu nosaukumos un informācijā. Komisija noraidīja šo priekšlikumu, jo būtībā jau tagad tas ir ilgstošs birokrātisks process, notiek uzņēmuma reģistrācija gan ārzemju, gan arī vietējām firmām, varētu rasties sajukumi attiecībā uz firmu identitāti, piemēram, kaut vai šeit pat, Baltijas telpā. Ja katrā Baltijas valstī būtu līdzīgs likums, Latvijas firmām būtu jāmaina savs nosaukums, savs vārds attiecīgi katrā Baltijas valstī. Un vispār izskanēja doma, ka šis nav pats būtiskākais kritērijs latviskas Latvijas saglabāšanai, bet ka šajā virzienā sperami būtu citi soļi.

Priekšsēdētājs. Godātie deputāti, vai kāds vēlas runāt par 31. pantu?

V.P.Karnups (LNNK).

Es domāju, ka komisijas pamatojums, kāpēc tā noraidīja LNNK frakcijas iesniegumu, ir pārāk sekls. Problēma ir tāda, ka mums tomēr ir Valsts valodas likums, mums ir nolikums, kas šo likumu iedzīvina sabiedrībā, un sakarā ar to varētu notikt, ka Uzņēmumu reģistrs reģistrēs kaut kādu uzņēmumu, kuram pēc tam Valsts valodas inspekcija varētu uzlikt sodu par to, ka tā nosaukums neatbilst Valodu likumam. Vai nebūtu tomēr vieglāk topošam uzņēmumam piezvanīt uz Zinātņu akadēmiju vai citādā veidā sazināties ar turienes speciālistiem, lai nodrošinātu, ka uzņēmuma nosaukums atbilst Valodu likuma prasībām, un tad iesniegt savus dokumentus? Es domāju, ka tas faktiski atvieglinās darbību jaunajiem uzņēmumiem. Es lūdzu atbalstīt šo priekšlikumu.

Priekšsēdētājs. Deputāts Dzintars Ābiķis - lūdzu!

Dz.Ābiķis (LC).

Cienījamie kolēģi! Par to, vai šī norma ir rakstīta likumā, šajā likumā, var strīdēties, jo parasti jau mēs, rakstot likumus, neietveram likumos to, kas jau ir rakstīts kādā citā likumā. Un šobrīd likumā par valsts valodu un no tā izrietošajā Ministru padomes nolikumā par valsts valodas lietošanu šī norma tiek paredzēta, un to firmu nosaukums, kurās attiecīgs procents ir latviešu, tas ir, vietējam, kapitālam, ir jāsaskaņo ar Valsts valodas dienestu. Bet šobrīd es uzkāpu tribīnē tāpēc, ka mani absolūti neapmierināja Graudiņa kunga sniegtā argumentācija (un tāds ir acīmredzot arī Tautsaimniecības komisijas viedoklis), jo faktiski šī argumentācija izskanēja kā vēršanās pret likumu un pret Ministru padomes nolikumu, kas joprojām ir spēkā. Un, ja šie likumdošanas akti ir spēkā, tad, dibinot uzņēmumus, šie likumdošanas akti joprojām ir jāievēro. Es neuzstāju, lai LNNK frakcijas priekšlikumu iekļautu šo normu likumā, jo tā jau ir paredzēta citos likumdošanas aktos, bet es kategoriski nosodu Tautsaimniecības komisijas pozīciju šajā jautājumā, jo tā ir vēršanās pret spēkā esošajiem likumdošanas aktiem.

Priekšsēdētājs. Vai vēl kāds vēlas runāt? Lūdzu, deputāts Graudiņš no frakcijas “Latvijas ceļš”.

M.Graudiņš (LC).

Es tomēr gribu aizstāvēt to motivāciju, kāda bija Tautsaimniecības komisijai. Es piekrītu tam, ka šim vispārējam likumam vajadzētu reglamentēt kārtību, taču piespiest uzņēmumus attiecīgi katrā gadījumā griezties pie šādas komisijas, pie Latviešu valodas institūta Valsts valodas konsultāciju dienesta, lai saņemtu vīzu, būtu, mūsuprāt, nelietderīgi. Un atklāti sakot, daudzos gadījumos ir jābrīnās... Manuprāt, dažādi salikteņi (kā firmu nosaukums “Protex”, “Baltex”), kurus šad tad mēģina aizliegt... Ir ļoti apstrīdami, kas ir latvisks nosaukums un kas nav latvisks nosaukums. Un, kā jau es minēju, ja mēs gribam darboties vienotā tirgū, kaut vai Baltijas tirgū, tad varētu rasties ļoti daudz sarežģījumu, kas, mūsuprāt, nebūtu vietā. Mēs šajā gadījumā nekādā ziņā nebijām domājuši vērsties vispār pret Valodu likumu.

Priekšsēdētājs. Vai vēl kāds vēlas runāt? Lūdzu, balsosim par LNNK frakcijas priekšlikumu - 31.pantā ierakstīt, ka ir nepieciešama Latvijas Zinātņu akadēmijas Latviešu valodas institūta Valsts valodas konsultāciju dienesta vīza, kas apstiprina uzņēmuma nosaukumu atbilstību prasībām, kuras ietvertas Valodu likumā un Nolikumā par valsts valodas lietošanu nosaukumos un informācijā! Lūdzu rezultātu. Par - 31, pret - 12, atturas - 13. Priekšlikums ir pieņemts.

M.Graudiņš (LC).

Šo pašu - 31.pantu LNNK frakcija ir ierosinājusi papildināt ar 7.punktu, kas noteiktu, ka reģistrējamā uzņēmuma vai uzņēmējsabiedrības adresi apstiprinošs dokuments ir ēku īpašnieka vai pārvaldītāja izziņa vai atzīme pasē, kā arī citi dokumenti, kuri noteikti likumos par uzņēmējdarbības formām un par Uzņēmumu reģistru. Tātad LNNK frakcija ierosina, ka arī tie būtu nepieciešami uzņēmējdarbības dokumentu iegūšanai. Tautsaimniecības komisija noraidīja šo prasību, jo konstatēja, ka šī prasība jau ir iekļauta spēkā esošajos likumdošanas aktos.

Priekšsēdētājs. Vai kāds vēlas runāt? Vai ir iebildumi? Nav. Komisijas priekšlikums ir akceptēts. Tālāk, lūdzu!

M.Graudiņš (LC).

Grozījumi, kurus Ministru kabinets ieteica 32.pantā, būtībā stingrāk reglamentē alkoholisko dzērienu izgatavošanu un tirdzniecību. Likuma 32.pantā ietvertie uzņēmējdarbības ierobežojumi nosaka, ka tikai ar speciālu atļauju jeb licenci, ko izsniedz Latvijas Republikas rajonu un pilsētu un pilsētas rajona pašvaldības, ir atļauta alus izgatavošana pārdošanai. Šajā redakcijā būtu svītrots vīns. Tālāk: tikai ar speciālu atļauju (licenci), ko izsniedz Latvijas Republikas Ministru padome vai tās pilnvarota institūcija, ir atļauta etilspirta un alkoholisko dzērienu ievešana vai izgatavošana pārdošanai. Būtu svītrota frāze - “kuru stiprums pārsniedz 25 grādus”. Tautsaimniecības komisija ierosināja akceptēt šos grozījumus.

Priekšsēdētājs. Vai deputātiem ir iebildes, vai kāds vēlas runāt? Iebilžu nav. Komisijas priekšlikums ir akceptēts.

M.Graudiņš (LC).

Likuma 34.pants reglamentē uzņēmējsabiedrību un uzņēmumu likvidāciju. Tautsaimniecības komisija ierosināja papildināt 34.panta 8.daļu ar tekstu, ka uzņēmumam parādi jāmaksā šādā secībā: darbinieku prasījumi, kas izriet no darba tiesiskajām attiecībām, un prasījumi par kaitējumu atlīdzināšanu, kas nodarīti ar sakropļojumu vai citu veselības bojājumu, kā arī sakarā ar apgādnieka zaudējumu. Pārejas noteikumi šeit būtu šādi: šis grozījums attiecas uz visiem prasījumiem, kas izriet no darba tiesiskajām attiecībām, un prasījumiem par kaitējumu atlīdzināšanu neatkarīgi no tā, kad radusies prasījuma tiesība. Būtiskākais šeit ir tas, ka uzņēmumu likvidācijas gadījumos izmaksātu algas. Šobrīd tā daudzmaz visur pasaulē ir atzīta prakse, ka pirmām kārtām jāgādā par strādnieku darba atalgojumu. Uzņēmuma maksātnespējas gadījumā šis papildinājums garantētu kārtību, kas aizsargātu strādnieku tiesības saņemt savu pienācīgi nopelnīto algu. Tādējādi varētu izvairīties no gadījumiem, kādi Latvijā jau ir bijuši, kad, piemēram, “Radiotehnikas” strādnieki protestē pret “Latvenergo” mēģinājumiem iegūt ražoto preci savā īpašumā parādu piedzīšanai. Tātad Tautsaimniecības komisija ierosina akceptēt arī šo grozījumu.

Priekšsēdētājs. Vai ir kādas iebildes vai citi priekšlikumi? Vai kāds vēlas runāt? Runātāju nav. Komisijas priekšlikums ir akceptēts.

Deputāts Graudiņš - lūdzu!

M.Graudiņš (LC).

Es atvainojos, bija vēl viens grozījums vienā pantā - 32.panta 24.punktā. Iekšlietu ministrija ir iesniegusi papildinājumu attiecībā uz 24.punktu. Šis papildinājums nosaka, ka pirotehnisko materiālu un ierīču ražošana, un ieviešana realizācijā un pirotehniskie pakalpojumi būtu reglamentēti. Tautsaimniecības komisija ierosināja akceptēt arī šo grozījumu.

Priekšsēdētājs. Vai jūs nevarētu man to parādīt. Man diemžēl nav šā labojuma.

Godātie deputāti, es jums vēlreiz nolasu: “Izteikt 32.panta trešās daļas 24.punktu šādā redakcijā: “Pirotehnisko materiālu un ieroču ražošana, ieviešana realizācijā. Un pirotehniskie pakalpojumi.” Diemžēl komisijas iesniegtajā dokumenta tabulā šāda grozījuma nav. Vai jums, deputāti, ir šāds grozījums? Es aicinu jūs, Graudiņa kungs, šo grozījumu attiecināt uz trešo lasījumu, jo deputātiem arī tā nav.

M.Graudiņš. Norunāts. Tad es gribētu likt priekšā balsot par šiem grozījumiem visumā otrajā lasījumā.

Priekšsēdētājs. Paldies. Lūdzu, balsosim par likumprojekta “Grozījums likumā “Par uzņēmējdarbību”” akceptu otrajā lasījumā. Lūdzu rezultātu. Par - 72, pret - 2, atturas - 2. Ir pieņemts otrajā lasījumā. Lūdzu!

M.Graudiņš. Tautsaimniecības, agrārās, un reģionālās politikas komisija lūdz šo grozījumu likumprojektā “Par uzņēmējdarbību” izskatīt trešajā lasījumā 27.janvāra plenārsēdē.

Priekšsēdētājs. Paldies. Nākamais jautājums - likumprojekts “Pilsētas domes, rajona padomes un pagasta padomes vēlēšanu likums”. Trešais lasījums. Ziņos Jānis Lagzdiņš - Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšsēdētājs.

J.Lagzdiņš (LC).

Priekšsēdētāja kungs, kolēģi deputāti! Pēc otrā lasījuma likumprojektā ir izdarīti gandrīz 50 grozījumi. Pirmais grozījums attiecas uz likumprojekta nosaukumu. Atbildīgā komisija ierosina likumprojekta nosaukumu izteikt šādi: “Pilsētas domes, rajona padomes un pagasta padomes vēlēšanu likums”.

Priekšsēdētājs. Lūdzu, vai deputātiem ir iebildes? Nav. Akceptēts.

J.Lagzdiņš. Tālāk atbildīgā komisija ierosina visā likuma tekstā vārdu “locekļi” aizstāt ar vārdu “deputāti”.

Priekšsēdētājs. Ir iebildes? Nav. Komisijas priekšlikums ir akceptēts.

J.Lagzdiņš. Nākamais ir kolēģa Jāņa Straumes priekšlikums. Un tas ir šāds: 2.panta pēdējā teikumā skaitļa 45 vietā rakstīt skaitli 60. Tas nozīmē, ka Rīgas pilsētas domes sastāvā būs 60 deputāti, ja mēs atbalstīsim šo priekšlikumu.

Priekšsēdētājs. Komisija atbalsta. Lūdzu, vai jums deputāti ir kādas iebildes? Nav. Deputāta Straumes priekšlikums ir pieņemts.

J.Lagzdiņš. Godātie kolēģi, frakcijas “Saskaņa Latvijai” deputāti, neskatoties uz to, ka otrā lasījuma laikā tika balsots un noraidīts šīs frakcijas deputātu priekšlikums paplašināt vēlētāju loku, atkārtoti ir iesnieguši šādu priekšlikumu par vairākiem pantiem. Kāds ir šis priekšlikums - to jūs varat redzēt likumam pievienotajā tabulā, ar ko jūs varat iepazīties. Analoģisks priekšlikums bija pirmā un otrā lasījuma laikā. Priekšsēdētāj, ar jūsu atļauju es nenolasīšu šo garo priekšlikumu.

Priekšsēdētājs. Lūdzu, vai kāds vēlas...

J.Lagzdiņš. Komisija noraida šo priekšlikumu.

Priekšsēdētājs. Vai kāds vēlas runāt par šo priekšlikumu? Arī pret komisijas lēmumu neviens neiebilst? Paldies. Komisijas lēmums ir akceptēts.

J.Lagzdiņš. Nākamais ir frakcijas “Saskaņa Latvijai” priekšlikums par 6.pantu, un tas arī attiecas uz vēlētāju loku. Arī šis priekšlikums ir komisijā noraidīts.

Priekšsēdētājs. Lūdzu, vai kāds vēlas runāt? Vai kāds iebilst pret komisijas lēmumu? Neiebilst. Komisijas lēmums ir akceptēts.

J.Lagzdiņš (LC).

Nākamais ir frakcijas “Saskaņa Latvijai” deputātu priekšlikums, tas neattiecas uz vēlētāju loku, bet attiecas uz trešā lasījuma 7.pantu. Un, proti, šīs frakcijas deputāti ierosina liegt tiesības personām, kurām likumā noteiktajā kārtībā reģistrēti nekustamie īpašumi, balsot tajā administratīvajā teritorijā, kurā šie īpašumi ir reģistrēti. Arī šo priekšlikumu komisija noraidīja, un tāpat kā pirmajā lasījumā mēs to balsojām.

Priekšsēdētājs. Lūdzu, vai kāds vēlas runāt? Vai kāds iebilst? Neiebilst. Komisijas lēmums par 7.pantu ir akceptēts.

J.Lagzdiņš. Godātie kolēģi, nākamais ir Demokrātiskās partijas frakcijas deputātu priekšlikums, kurš ir redzams šodien izdalītajā 22.b dokumentā. Tas skan šādi: “Otrās nodaļas 8.pantu papildināt ar šādu normu: “Domē, padomē var ievēlēt Latvijas pilsoni, kurš nav citas valsts pilsonis un kurš vēlēšanu dienā ir sasniedzis...”” un tālāk kā tekstā - tātad ir sasniedzis 21 gada vecumu un atbilst pārējām prasībām. Komisija šo priekšlikumu pieņēma ar balsu vairākumu, bet, kolēģi, es gribētu informēt: ja mēs šo priekšlikumu pieņemam, tas nozīmē, ka pašvaldību vēlēšanās nevarēs tikt ievēlēti tie pilsoņi, kuriem joprojām saglabājas citas valsts pilsonība, un tā ir atšķirība, ja mēs salīdzinām ar Saeimas vēlēšanām.

Priekšsēdētājs. Vai kāds vēlas runāt? Lūdzu, deputāts Sinka - “Tēvzemei un brīvībai”.

J.Sinka (TB).

Priekšsēža kungs, dāmas un kungi! Man jānožēlo, ka komisija šo priekšlikumu ir pieņēmusi. Man liekas, ka šeit izpaužas ārkārtīgi liela nelabvēlība pret bēgļiem no komunistu režīma, kas vai nu ir nokļuvuši Rietumos, vai arī vēlāk deportēti uz Sibīriju, bet sevišķi tā ir vēršanās pret Rietumu latviešiem, kuriem ir mītņu zemju pavalstniecība. Vairākos gadījumos, piemēram, Anglijas gadījumā tie, kas tur dzimuši, automātiski ir tās zemes pilsoņi, bet viņi ir arī palikuši un ir reģistrējušies kā Latvijas pilsoņi ar tiesībām piedalīties vēlēšanās. Tā ir diskriminācija, un tai ir dažāda motivācija. Pazīstot dažas personas, es varu tikai izteikt sašutumu par to, ka šīs personas ir ļoti piekāpīgas jautājumā par Latvijas pilsonības piešķiršanu nelegāli iebraukušajiem un viņu bērniem, bet šajā gadījumā, kā man liekas, tā ir tīrā nenovīdība. Mēs, latvieši, esam ļoti nenovīdīgi pēc dabas. Man ļoti žēl, ka tas tā ir. Tas attiecas arī uz mani. Es nemaz sevi neizslēdzu. Bet samazināt mūsu vēlētāju un it sevišķi Latvijas pilsoņu vēlētāju kopumu tādā veidā, ja tie paši krievi, un nerunāsim nemaz par žīdiem un vāciešiem, ir daudz iecietīgāki pret krietni lielāku skaitu pilsoņu, kas tiešām ir bijuši emigranti, nevis tādi, kas ir bēguši šajos ļoti traģiskajos apstākļos. Es domāju, ka ar to mūsu Latvija, mūsu pašvaldības neko neiegūs, ja mēs šos cilvēkus izslēgsim. Es domāju, ka tā ir netaisnība, neatkarīgi no tā, kā tie Rietumu latvieši ir uzvedušies, bet ļoti bieži ir tādi izteicieni, ka nu jums jau divas pases un tā tālāk, un tā joprojām. Tas rada rūgtumu, un es domāju, ka tas ir pavisam nevajadzīgs gājiens. Es lūdzu atstāt pantu negrozītu un šo grozījumu nepieņemt.

Priekšsēdētājs. Vārds deputātam Andrejam Panteļējevam no frakcijas “Latvijas ceļš”.

A.Panteļējevs (LC).

Cienījamais priekšsēdētāj, cienījamie klātesošie! Mūsu frakcija nav balsojusi šinī jautājumā, tāpēc es šoreiz izteikšu savu personīgo viedokli. Es domāju, būtu loģiski, ka šāds process ir jāuzsāk un ka galu galā šā procesa noslēguma posmā ir jābūt tādam rezultātam, ka Latvijas iedzīvotāji nesadalās divās kategorijās: viena kategorija, kuriem ir atļauta dubultā pavalstniecība, un otra - kuriem nav. Un acīmredzot šis process arī ar laiku noslēgsies. Taču šobrīd man liekas, ka pašreizējā situācijā mēs darītu visai ačgārni, ja šo procesu uzsāktu tā, kā mēs to esam uzsākuši ar šo labojumu projektu. Man liktos loģiskāk, ja mēs sāktu ievērot šo noteikumu ar nākamajām Saeimas vēlēšanām, kā arī ar augstākās institūcijas vēlēšanām, turklāt nevis tādā formā kā šeit, ka cilvēks vispār nevar pretendēt uz ievēlēšanu, bet tādā formā, kas tiek ievēlēts, pēc tam tiek apstiprināts tikai tādā gadījumā, ja viņš atsakās no otras pavalstniecības. Ja mēs iestrādāsim tādu normu, kāda tā ir pašlaik iesniegta, tad iznāk, ka kandidātiem jau kandidēšanas posmā ir jāatsakās no otras pavalstniecības. Pašreizējā periodā, ņemot vērā iespēju, ka šo kandidātu var arī neievēlēt, es nedomāju, ka tas būtu sevišķi saprātīgi šobrīd ierobežot iespējamo kandidātu loku un viņu piesaistīšanu mūsu pašvaldībām, jo neaizmirsīsim, ka mūsu pašvaldībās vajadzēs daudz aktīvi strādāt gribošu cilvēku varbūt dažreiz ar citādāku skatienu uz dzīvi, un, cik es zinu, tad, kā mūsu pašreizējie pētījumi liecina, nemaz tik daudz cilvēku pašlaik nelaužas, lai kandidētu pašvaldību vēlēšanās. Tā vēl būs problēma, lai atrastu tur kandidātus. Tāpēc diemžēl pašreizējam formulējumam, kas paredz, ka, jau kandidējot uz vietējām pašvaldībām, ir jāatsakās no otras pavalstniecības, es personīgi nevaru piekrist. Iespējams - bet to nevar izdarīt tagad, - to varbūt varētu izdarīt Saeimas vēlēšanās, piekrītot formulējumam, ka cilvēkiem, kas jau ir ievēlēti, pēc tam jāatsakās no otras pavalstniecības, bet pašreizējā redakcija man liekas nepieņemama un neapdomīga.

Priekšsēdētājs. Deputāts Kiršteins... Deputāte Grava, vai jūs arī debatēsit? Labi. Tagad runās deputāts Kiršteins.

A.Kiršteins (LNNK).

Godājamie deputāti! LNNK iniciatīvas rezultātā kādreiz Augstākā padome pieņēma dokumentu par to, ka pilsoņu tiesības tiek saglabātas gan tiem, kas ir izbraukuši sakarā ar kara un okupācijas apstākļiem, gan tiem, kas kaut kādu citu iemeslu dēļ dzīvo ārpus Latvijas. Bet diemžēl šīs Saeimas sastāvs un nosaukums pierādīja, ka ļoti daudzi deputāti... Šeit es negribētu runāt par tādiem kā Elferta kungs, kuram es ticu, ka viņš neatgriezīsies Amerikā, vai par tiem deputātiem, kas ir LNNK sastāvā, jo viņi savu dzīvi ir saistījuši ar Latviju, un jūs visi to zināt, bet diemžēl pārējie, kas šeit ir, ir parādījuši savu absolūto nekompetenci vietējo apstākļu pazīšanā. Iedomājieties, kas notiks, ja cilvēks, kas nav Latvijā nodzīvojis kaut vai piecus gadus un kam ir divas pavalstniecības, tiks ievēlēts vietējā pašvaldībā. Es domāju, ka, protams, laikus varēja iestrādāt tādas lietas, ka, teiksim, cilvēkam pēc vēlēšanām, ja viņš ir ievēlēts, tomēr būtu jāizvēlas. Tas nav domāts ar atpakaļejošu datumu, un es ceru, ka tas tiks ietverts nākamajās Saeimas vēlēšanās, bet es vēlreiz atkārtoju: ja Rīgas Domē tiks ievēlēti cilvēki, kuri šeit ir ieradušies pirms trīs dienām un ja viņi sāks stāstīt tādas brīnumlietas, kuras mēs esam dzirdējuši, teiksim, no dažiem cilvēkiem, par to kāds ir pensiju likums Austrālijā līdz 67 gadiem, kur var dzīvot, vai vēl kādus zilus brīnumus, tad mēs diemžēl piedzīvosim daudz lielākas nepatikšanas nekā šajā Saeimas sastāvā.

Priekšsēdētājs. Deputāte Grava no frakcijas “Demokrātiskā partija”. Pēc tam deputāts Žīgurs.

I.Grava (DP).

Vispirms es atvainojos, Sinkas kungs, jo te nav runas par Rietumu latviešiem un Latvijā dzīvojošajiem, bet ir runa par Latvijas pilsoņiem, kuriem ir citas valsts pilsonība. Tātad tie ir arī visi, kas dzīvo kādā citā valstī, nevis tikai Rietumos, bet vispār citā zemes puslodē.

Tālāk par to, ka kādreiz ir jāsāk. Jā, es pilnīgi piekrītu, ka kādreiz ir jāsāk, un domāju, ka šis brīdis Latvijā ir pienācis. Mēs nevaram atņemt, un neviens negatavojas atņemt tās tiesības, kas ir cilvēkiem, kuri ir ievēlēti Saeimā. Tas būtu absurds - kaut ko darīt ar atpakaļejošu datumu, bet varbūt vajadzētu sākt no zemākā sliekšņa, lai pārietu uz augstāko, jo Rīgas padome tad darbosies, kad vēlēs 6.Saeimu, un atkal būs pretruna. 6.Saeima nevarēs, bet padomē būs ievēlēts. Tad varbūt domāsim arī par perspektīvu.

Tā nav nelabvēlība, bet, ja man jāklausās šeit, Saeimas zālē, ka māte - Latvija, tēvs - Amerika... Es jau vienreiz teicu: ja gribi kalpot savai tautai, izvēlies savas tautas politisko klātbūtni un tās pilsonību. Neviens jau neko jums negrib atņemt, bet, ja gribat politiski vadīt savu tautu, nāciet pie savas tautas! Mēs taču neviens nesakām, ka jums ir kaut kas cits jāmaina. Ja gribat būt šeit politiskie vadītāji un strādāt tautas labā, tad apvienosimies un to izdarīsim.

Nākamais moments, kas ir jāņem vērā, ir tas, ka tūlīt mēs sāksim strādāt pie Pilsonības likuma otrajā lasījumā. Es neatradu nevienu likumprojektu - pieņemto, ne nepieņemto -, kurā Latvijā būtu paredzēta dubultpilsonība. Padomāsim arī par to! Tas būs pretrunā ar Pilsonības likumu. Es pilnīgi piekristu Panteļējeva kungam, bet laikam tūlīt man aizrādīs, ka Kārtības rullī tas nav paredzēts, ka šis ieraksts varētu būt tāds un ka šīs ievēlēšanas gadījumā tas stājas spēkā. Tikai te būtu vēl otrs moments, tas, vai atkal neparādīsies kāds vilcējspēks, kas ievilks iekšā sarakstu, bet pēc tam teiks: nē, es no otras pilsonības neatteikšos, un tagad nu nāks visi tie aiz viņa. Lūdzu pārdomāt vēlreiz šo jautājumu, jo tā mēs palikām bez bijušajiem prezidenta kandidātiem un tā mēs palikām bez daudziem citiem, kuriem vajadzēja sēdēt šeit, strādāt tās tautas labā, kura viņus ievēlēja un kurai viņi solīja tik daudz labuma.

Priekšsēdētājs. Deputāts Žīgurs no frakcijas LNNK. Lūdzu!

A.Žīgurs (LNNK).

Godātais Prezidij, kolēģi! Mēs tikko dzirdējām iepriekšējo runātāju, kas protestē it kā pret divu pasu īpašniekiem. Es arī esmu divu pasu īpašnieks, es esmu lepns, ka man ir divas pases, tas mani saglabāja kā latvieti. Ja es būtu šeit, tad droši vien Sibīrijā jau būtu beigts. Mans brālis atrodas Turkestānā, viņam nav iespējas atgriezties un viņam Turkestānas valdība spiež izņemt otru pasi. Un visādas citas grūtības tur ir. Un, ja tagad viņš ierastos, viņš ir ļoti labi izglītots, viņš kandidētu... Rīgā viņš nevarētu. Es pats arī nevarētu kandidēt. Labi, es esmu ievēlēts, bet, ja es gribētu, es nevarētu, jo man nav pases pieraksta. Un bez pases pieraksta nevar nevienā iecirknī kandidēt. Tātad redziet, kāda situācija ir. Mūsu likumi nesakārtoti, un nekas vairāk. Mēs tagad te strīdamies, kurš ir labāks un kurš ir sliktāks, no tās partijas vai no tās partijas, bet tā taču nav, partija te nav no svara. Te ir cilvēks pats, un, ja tas cilvēks ir spējīgs, ja viņam ir dotības un ja viņu ievēlē... Gorbunova kungs saņēma Vidzemē vairāk balsu, es esmu numur divi no visām partijām. Tātad vidzemnieki man uzticējās, un tagad jūs apšaubāt. Dievs pasarg, viņš nav uzticama persona...

Nē, jūs ļoti maldāties, vēlētāji nemaldās. Jūs, draugi, te maldāties, tāpēc izbeidziet vienreiz par šitām pasēm strīdēties. Jums visiem bija sarkanās krievu pases, daži tās apmainīja, daži dabūja jaunas un tā tālāk. Par jūsu pasēm es nerunāju, bet jūs par manām pasēm gan runājat.

Priekšsēdētājs. Godātie deputāti! Vēl debatēs ir pieteikušies arī citi kolēģi, bet 12.30 ir pārtraukums. Es lūdzu zvanu, mums vajag reģistrāciju un reģistrācijas procedūru. Mēs nevaram pabeigt šā panta izskatīšanu līdz pārtraukumam, pēc pārtraukuma pirmais runās deputāts Ābiķis, un arī deputāte Marjaša ir pieteikusies. Bet tagad lūdzu zvanu reģistrācijai. Reģistrēsimies! Lūdzu sekretāra biedru Tomiņu nolasīt izdruku.

Z.Tomiņš (Saeimas sekretāra biedrs).

Nav reģistrējušies: Olafs Brūvers, Igors Bukovskis, Ilmārs Dāliņš, Jānis Jurkāns, Aleksandrs Kiršteins...

Priekšsēdētājs. Kiršteins ir zālē.

Z.Tomiņš. ...Mārtiņš Ādams Kalniņš, Janīna Kušnere...

Priekšsēdētājs. Kušnere ir zālē.

Z.Tomiņš. ... Aristids Lambergs, Anna Seile...

Priekšsēdētājs. Seile ir zālē.

Z.Tomiņš. Juris Sinka...

Priekšsēdētājs. Arī ir zālē.

Z.Tomiņš. Jānis Vaivads...

Priekšsēdētājs. Ir zālē.

Z.Tomiņš. Joahims Zīgerists.

Priekšsēdētājs. Paldies. Pārtraukums.

(P ā r t r a u k u m s)

Sēdi vada Latvijas Republikas 5.Saeimas priekšsēdētājs

Anatolijs Gorbunovs.

Priekšsēdētājs. Turpināsim plenārsēdi! Apspriedīsim jautājumu par pilsētas domes, rajonu padomes un pagasta padomes vēlēšanām. Mēs pirms pārtraukuma apspriedām Demokrātiskās partijas frakcijas ierosinājumu - 2. nodaļas 8.pantu izteikt šādā redakcijā: “Domē (padomē) var ievēlēt Latvijas pilsoni, kurš nav citas valsts pilsonis, kurš vēlēšanu dienā ir sasniedzis...” un tālāk kā tekstā. Vārds Dzintaram Ābiķim no frakcijas “Latvijas ceļš”, pēc tam - Ruta Marjaša.

Dz.Ābiķis (LC).

Cienījamais priekšsēdētāj, cienījamie kolēģi! Izskatot šo jautājumu, es tomēr aicinātu savus kolēģus būt iecietīgākiem vienam pret otru, jo mūsu tauta ir maza tauta un iecietība vienam pret otru ir ļoti svarīga īpašība. Es esmu priecīgs par katru latvieti, kas atgriežas uz dzīvi Latvijā, un šīs atgriešanās motivācija mani īpaši neuztrauc. Apskatāmajā jautājumā, proti, priekšlikumā, ko iesniegusi Demokrātiskā partija, ir jāizšķir divi aspekti.

Pirmkārt, tas, vai pretendents ir nodzīvojis zināmu laiku attiecīgajā teritorijā.

Un otrs, vai viņam ir kabatā arī citas valsts pase.

Manā izpratnē pirmais aspekts, cik ilgi kandidāts ir dzīvojis attiecīgajā teritorijā, tiešām ir būtisks pašvaldību vēlēšanās, lai viņš pazītu labāk vietējos apstākļus. Starp citu, 8.pants pašreizējā redakcijā to jau arī paredz. Bet otrs aspekts, tas, vai viņam kabatā ir arī citas valsts pase, manuprāt, nav tik būtisks. Kāpēc gan cilvēks, kurš šeit ir atbraucis no Rietumiem, nodzīvojis divus gadus un varbūt Rietumos ir bijis labs pilsētu būvnieks, attiecīgās specialitātes pārstāvis, nevarētu pretendēt uz domnieka statusu? Es nedomāju, ka no tā domei radīsies kāds ļaunums. Drīzāk gan otrādi. Šā cilvēka pieredze tikai palīdzēs domes darbībā.

Tālāk. Varbūt šodien daudzi neatgriežas Latvijā - es šeit domāju pensijas vecuma cilvēkus - tā apstākļa dēļ, ka viņi baidās zaudēt pensiju. Un šie cilvēki, kam ir dubultpavalstniecība, šobrīd Latvijā šo pensiju saņem. Līdz ar to, saņemot šo pensiju, viņi taču dod ieguldījumu saimnieciskajā dzīvē, jo tā naudiņa ieiet mūsu saimnieciskajā apritē. Tāpēc es vēlreiz aicinu deputātus būt iecietīgākiem. Pamācieties no citām tautām, kaut vai no ebrejiem, kā viņi izturas pret šīm problēmām. Es aicinu neatbalstīt Demokrātiskās partijas iesniegumu.

Priekšsēdētājs. Ruta Marjaša no frakcijas “Latvijas ceļš”. Lūdzu! Pēc tam - Tupešu Jānis.

R.Marjaša (LC).

Cienījamie kolēģi! Es vispār netaisījos uzstāties par šo jautājumu, jo man šķita pats par sevi saprotams, ka valsts pilsoņus, Latvijas pilsoņus, nevarēs šķirot pēc mazāk vai vairāk tiesīgajiem. Mums ir Konstitucionālais likums, kurš nosaka visu pilsoņu vienlīdzību, un šeit nevajadzētu par to tik daudz runāt, bet cienījamā Kiršteina kunga uzstāšanās mani izprovocēja uz to, lai es iznāktu uz tribīnes. Jo cienījamais Kiršteina kungs runāja par īpašu nekompetenci, kas it kā piemīt tieši tiem, kuriem šī dubultā pilsonība faktiski ir izveidojusies, kā mēs zinām, otrā pasaules kara seku rezultātā, nevis kaut kādas brīvas izvēles rezultātā. Mēs šeit nerunājam par cilvēkiem, kuriem bija brīva izvēle. Mēs runājam par cilvēkiem, kuriem šīs brīvās izvēles nebija visu šo laiku. Tagad viņiem pieprasa - gan Kiršteina kungs, gan Demokrātiskās partijas frakcija -, lai viņi pašlaik izdara šo izvēli. Bet, piedodiet, - ja Kiršteina kunga galvenais arguments ir nekompetence, vai līdz ar to, ka, teiksim, kāds (es neminēšu vārdā) visvairāk kompetentais Rietumu latvietis atteiksies no citas valsts pilsonības, viņš kļūs kompetentāks? Taču nē! Un, ja mēs vērtējam cilvēka kompetenci, tad es ļoti šaubos, ka mūsos, tīrajos Latvijas pilsoņos, šo kompetento cilvēku procentuāli būs daudz vairāk. Kompetence vai nekompetence ir individuāla pazīme, un tā absolūti nav saistīta ar pilsonību.

Tagad es kā juriste gribētu vērst jūsu uzmanību uz likumprojekta 9.panta koncepciju. Kam tiek liegta spēja balotēties un tikt ievēlētiem? Tiem, kas izcieš sodu brīvības atņemšanas vietās, tiem, kuri ir atzīti par rīcības nespējīgiem. (Žēl, ka mums nav mehānisma, vajadzētu pārbaudīt psihiatriskajai ekspertīzei, starp citu, vienu otru, tas arī derētu tiem, kuri balotējas. Tas tā, pus pa jokam.) Tiem, kuri bija agrāk sodīti par smagiem noziegumiem, VDK aģentiem un tiem, kuri neprot latviešu valodu. Respektīvi, koncepcija ir tāda, ka tiem, kuriem nevar apriori uzticēt valstisku darbību, bet tagad mums piedāvā šeit ietvert arī cilvēkus, kuriem, kā es jau teicu, otrā pasaules kara rezultātā ir izveidojusies dubultā pilsonība. Vai jūs jūtat šīs koncepcijas nepieņemamību?

Tagad es gribu runāt ne tikai kā deputāte, bet arī kā vēlētāja. Kāpēc jūs, cienījamie kolēģi, gribat ierobežot manas, vēlētāja, tiesības izvērtēt kandidātu? Nu nepatīk kādam... Ir tādi, kam nepatīk Zīgerists. Man arī nepatīk Zīgerists. Es par viņu nebalsošu. Bet kāpēc jūs to gribat man aizliegt ar likumu? Kāpēc jūs neuzticaties cilvēkiem, neļaujat pašiem vērtēt? Nu ejiet un aģitējiet, un stāstiet par to, ka šinī likumā ir noteikts, ka jānodzīvo vismaz 12 mēneši, bet es uzskatu, ka, kaut arī viņš ir nodzīvojis 3 gadus, bet viņš vēl nezina. Viņš ir tāds un šitāds. Priekš tam ir priekšvēlēšanu laiks. Pārlieciniet vēlētājus, bet neatņemiet viņiem tiesības pašiem vērtēt cilvēkus! Tas ir tas, kādēļ es nekādā gadījumā nevaru piekrist šādai kolēģa koncepcijai. Ja jūs varbūt savā laikā būtu piedāvājuši garāku tā saucamo domicila laiku - 12 mēnešu vietā lielāku termiņu, tad par to varētu runāt un visādus motīvus izvirzīt. Bet šodien runāt par to, es domāju, ir absolūti nepamatoti. Tad, kad mēs spriedīsim par Pilsonības likumu, es domāju, būs jāpadomā arī par to, vai tiem cilvēkiem, kuriem ir tiesības uz Latvijas pilsonības atjaunošanu, bet kuri to līdz zināmam laikam nav izdarījuši, nav pieteikušies, nevajadzētu likt naturalizācijas kārtībā atkal pretendēt. Tas ir cits jautājums. Bet sakarā ar Vēlēšanu likumu es, kolēģi, lūdzu jūs neatbalstīt šo Demokrātiskās partijas frakcijas piedāvājumu.

Priekšsēdētājs. Vārds Tupešu Jānim. Lūdzu!

J.Tupesis (ZS).

Godātais priekšsēdētāj, godātie deputāti! Atkal ir parādījies dubultpilsonības rēgs. Šoreiz pašvaldību vēlēšanu likumprojektā. Tiek minēts viens deputāts, viena frakcija un pārējie nosaukti par absolūti nekompetentiem. Kā jau divi iepriekšējie runātāji minēja, kompetenci nosaka nevis viena vai divas pases kabatā, tas, vai tā ir bijusi sarkana vai zaļa. Kompetenci nosaka pavisam kaut kas cits. Un, ja mēs šeit minam vai runājam par nekompetentiem tā saucamajiem ārzemju deputātiem, tad kādam drīz vajadzētu sākt arī runāt par nekompetentiem deputātiem no šīs zemes. Runāsim un turēsimies pie lietas! Ar jūtamu nicināšanu tiek minēts deputāts, kurš dēvē māti par Latviju un tēvu - par Ameriku. Tas nav tikai literārs izteiksmes veids, ko šis deputāts lietojis. Tā ir patiesība, absolūta patiesība. Bet es negribu izvēlēties. Es mīlu vienu un respektēju otru. Taču jūs mani gribat piespiest izvēlēties. Vai šajā sakarā nederētu zināms pragmatisms, zināma lietderība? Mums nav jākopē Vācija vai Izraēla, kuras abas pieļauj dubultpilsonību. Padomāsim par šīm divām tautām, bet darīsim to, kas nāks par labu Latvijai. Jūs man atļaujat, piemēram, atgūt manu senču īpašumu. Tas varētu būt liels, tas varētu būt zināmā pagastā, bet tajā pašā laikā jūs man negribētu ļaut lietderīgi darboties tajā pagastā, dot savas zināšanas tikai tāpēc, ka es respektēju arī savu “tēvu” un mīlu savu “māti”. Var jau būt, ka nevarēšu balotēties nākamajās vēlēšanās. Var jau būt, ka man būs jāatgriežas pie “tēva”. Bet kas no tā būs ieguvējs? Tāda kompetenta un neizmantota tautas daļa ir kā uz rietumiem, tā uz austrumiem. Ļausim visiem sadzīvot kā ar “tēvu”, tā ar “māti”. Aicināsim visus vienā lielā radu saimē. Latviešu saimē. Šeit - Latvijā. Lai kāda pase viņam kabatā.

Priekšsēdētājs. Vai vēl ir runātāji pieteikušies? Deputāts Antons Seiksts no frakcijas “Latvijas ceļš”. Lūdzu!

A.Seiksts (frakcija “Latvijas ceļš”).

Godātie kolēģi! Man nāk prātā sava laika Augstākās padomes lēmums par dubultpilsonību. Man toreiz bija laime vai gods, kā to lai pasaka, bilst savu vārdu par to, ka šī dubultpilsonība ir ne tikai pieļaujama, bet mums nepieciešama. Es nerunāju par to, kā jārīkojas turpmāk. Tagad ir augstākais likumdevējs, likumīgais likumdevējs, un tas šos jautājumus var risināt,

Es pateikšu savas personīgās domas. Es nevienu brīdi neesmu nožēlojis savu toreizējo uzstāšanos, jo absolūtais vairākums no trimdas tautiešiem, tā mēs toreiz saucām viņus, ir pierādījis gan kompetenci, gan Latvijas mīlestību pilnīgi pietiekami. Bet tās būtu emocijas. Es vienīgi piekristu Ābiķa kunga teiktajam, ka būtu jānorāda zināms termiņš noteiktā dzīvesvietā. Pretējā gadījumā visi mūsu labie saukļi par vienošanu... Jo teiks, ka tās ir emocijas, bet pietiek vienā jautājumā parādīt nekonsekvenci, un tad tiem, kas potenciāli var atbraukt un daudz laba izdarīt, zudīs šī ticība, ka šeit viņi tiek gaidīti. Es atbalstu šādu priekšlikumu, un tas ir pieļaujams ar noteikumu, ka jāpatur noteikts gadu cenzs attiecībā uz dzīvesvietu.

Priekšsēdētājs. Vai deputāti ir vēl pieteikušies debatēs? Nav. Lūdzu zvanu. Deputāts Jānis Lagzdiņš - komisijas priekšsēdētājs.

J.Lagzdiņš (LC).

Priekšsēdētāja kungs, kolēģi deputāti! Tā kā es esmu komisijas referents, atļaujiet man šajā gadījumā nekomentēt iepriekšējās uzstāšanās, bet tikai informēt, ka šodienas darba kārtībā bija iekļauts likumprojekts par civildienestu. Saskaņā ar šo likumprojektu par ierēdni var kļūt jebkurš Latvijas Republikas pilsonis neatkarīgi no tā, vai viņš ir kādas citas valsts pilsonis. Vienīgā atšķirība šīm personām ir tā, ka personas, kuras ir ne vien Latvijas pilsoņi, bet arī kādas citas valsts pilsoņi, kļūst par ierēdņiem pēc tam, kad ir nokārtojušas attiecīgos eksāmenus un izturējušas attiecīgos pārbaudījumus. Šīs personas nevis nodod zvērestu, bet izsaka svinīgo solījumu ar mazliet citādāku tekstu. Tā ir vienīgā atšķirība. Kolēģi, es esmu jurists un parasti visus likumprojektus un normu priekšlikumus vērtēju no juridiskā viedokļa. Kolēģi, manuprāt, šis priekšlikums ir jāizvērtē no ētiskā viedokļa, un šobrīd nebūtu ētiski tām partijām, politiskajām organizācijām, vēlētāju apvienībām, kuras savos Saeimas deputātu kandidātu sarakstos ir iekļāvušas daudzus Latvijas pilsoņus, kas ir arī citu valstu pilsoņi, balsot par Demokrātiskās partijas piedāvāto priekšlikumu.

Priekšsēdētājs. Vai vēl kāds vēlas runāt? Lūdzu, balsosim! Deputāts Kiršteins no LNNK frakcijas.

A.Kiršteins (LNNK).

Godājamais priekšsēdētāj, godājamie deputāti! Vienkārši informācijai. Šeit nav runa tikai par Rietumu latviešiem. Pašreiz Krievijā ir Latvijas pilsoņi, kuri ir bijuši izsūtīti 1949.gadā un dažādu iemeslu dēļ vēl nav atgriezušies. Viņiem - pretēji Rietumu pilsoņiem - pagaidām nav tiesības turēt divas pases, jo bija PSRS situācija un tā tālāk. Tagad ir izveidota jauna valsts - Krievija, kurai būs un jau tiek dalītas viņu pašu pases. Un šis jautājums ir abpusējs. Pāris desmit tūkstošu Latvijas pilsoņu, kas dzīvo Krievijā, arī gribēs piedalīties šeit vēlēšanās, kaut arī viņi nav dzīvojuši Latvijā, teiksim, 30 gadus. Un tāpēc mans priekšlikums bija un es gribētu atgādināt visiem pārējiem, ka mums tas būs jāizskata arī Ārlietu komisijā un jāmaina šī situācija. Tātad te nav runa tikai par Rietumu latviešiem.

Otrkārt. Es tomēr gribēju teikt, ka būs diezgan kurioza situācija, ja, teiksim, speci ālists no Krasnojarskas... Ir daudzas pašvaldības Krievijā, kur latvieši, Latvijas pilsoņi, ir pilsētu vadītāji, un viņi piedalīsies uzreiz vēlēšanās. Viņiem būs divas pases, un tad, ja mums rodas kaut kādi sarežģījumi ar šo valsti, es gribētu zināt, kādu nostāju viņi šinī situācijā ieņems - vai Krievijas nostāju, vai Latvijas nostāju. Jo šie cilvēki arī grib saglabāt Krievijas pasi. Te nav runa tikai par Rietumu latviešiem. Te ir runa par vienlīdzību vispār, un neviens netaisās nevienam nekādas pases atņemt. Taču piedodiet, cienījamie kungi, ir taču pagājis laiks - ir pagājuši trīs gadi. Un nākamās Saeimas vēlēšanas būs pēc pusotra gada. Ja cilvēks grib šeit palikt, darboties parlamentā un būt profesionāls ierēdnis, tad tomēr vajadzētu izvēlēties, kuras valsts piederīgais viņš ir. Nav taču runa par pārējiem. Un tāpēc es lūdzu šeit nerunāt par Rietumu latviešiem, bet runāt tādā pašā sakarā arī par tiem latviešiem, kas Krievijā mūsu konsulātā Maskavā ir iesnieguši prasību - paturēt divas pases - Krievijas un Latvijas pasi, jo visi cilvēki ir vienlīdzīgi šajā situācijā.

Priekšsēdētājs. Vārds deputātam Sinkam no frakcijas “Tēvzemei un brīvībai”.

J.Sinka (TB).

Paldies. Šajā gadījumā neteikšu, ka tas ir absolūts bezprecedenta, bet es oponēšu savam citādi pieņemamajam kolēģim Aleksandra Kiršteinam. Ir teiciens, ka graudus kādreiz nevar tik viegli atšķirt no pelavām vai otrādi, ka ir jāņem abi kopā. Nerunāsim par noziedzniekiem, jo te jau ir klauzulas, kas to izslēdz, bet, ja latvieti deportēja 1941., 1949. vai kādā citā gadā uz Sibīriju un viņš vai viņa dēls vai meita “aizķērās” Sibīrijā, tagad arī šajā gadījumā viņš man ir pieņemams pat ar abām pasēm, jo es domāju, ka būtu vērts riskēt un ka to procents, kuri nodos Latviju Krievijas labā, starp tiem latviešiem, kas gribēs te atbraukt pie savām saknēm un būt ar mums kopā, būs ļoti maz. Tad jau atkal ir jāšaubās, cik liels procents no tiem, kas šeit dzīvo, ir ar mieru nodot mūsu valsti un mūsu tautu. Tas būtu jāapsver.

Priekšsēdētājs. Vai vēl kāds vēlas runāt? Lūdzu zvanu. Balsosim Demokrātiskās partijas frakcijas ierosināto priekšlikumu par 2.nodaļas 8.pantu. Citēju: “Domē (padomē) var ievēlēt Latvijas pilsoni, kurš nav citas valsts pilsonis, kurš vēlēšanu dienā ir sasniedzis...” un tālāk kā tekstā. Balsosim! Lūdzu rezultātu! Par - 26, pret - 34, atturas - 15. Deputāts Lagzdiņš - “pret”. Tātad 35 - pret. Līdz ar to šis priekšlikums nav akceptēts.

Lūdzu, turpināsim!

J.Lagzdiņš (LC).

Nākamais priekšlikums ir par 9.pantu. Deputāts Straume ierosina papildināt 4.apakšpunktu ar šādu tekstu: “PSKP CK, LKP CK pilsētu, rajonu, pilsētu rajonu un citu komunistiskās partijas komiteju algotie darbinieki, izņemot tehnisko personālu, PSKP CK un LKP CK locekļi, VĻKJS CK un LĻKJS CK locekļi, ar likumiem un tiesas spriedumiem aizliegto organizāciju dalībnieki.” Lietas būtība ir tāda, ka kolēģis Straume atkārtoti ierosina noteikt, ka minētās personas nevar ievēlēt pilsētas domē, rajona padomē vai pagasta padomē. Komisija šo priekšlikumu noraidīja.

Priekšsēdētājs. Atklāsim debates. Vārds deputātam Straumem, pēc tam deputāts Leiškalns.

J.Straume (TB).

Godātie kolēģi, mēs esam spiesti atkal atgriezties pie jautājuma par okupācijas seku likvidācijas nepieciešamību. Protams, okupācija turpinās un mēs vēl nevaram paredzēt tās ilgumu. Zotova kungs piedāvā piecus gadus, Birkava kungs - trīs. Bet gan jau viņi vienosies. Par visu taču var vienoties, it sevišķi tad, ja saliec muguru pēc iespējas padevīgākā pozā. Bet, atšķirībā no Skrundas lokatora problēmas, padomju totalitārās sistēmas demontāžu šobrīd nekavē nekādi ārēji šķēršļi - ne ģenerālmajors Vodopjanovs, ne liberāldemokrāts Žirinovskis. To kavē tikai un vienīgi šajā zālē sēdošā vairākuma nevēlēšanās nokārtot rēķinus ar pagātni, cenšanās sarkanbaltsarkanā karoga aizsegā, 18.novembra un citu tautai svētu simbolu aizsegā turpināt atracot to sistēmu un to morāli, kuru Latvijā atnesa no austrumu puses 1940.gada vasarā. Tikai tā var izskaidrot Demokrātiskās partijas un frakcijas “Saskaņa Latvijai”, “Līdztiesība” un “Latvijas ceļa” kopīgo pozīciju - nepieļaut amatu, arī vēlētu amatu, ierobežojumus bijušajiem noziedzīgās komunistiskās nomenklatūras darbiniekiem, tiem cilvēkiem, kuri bija Maskavas organizētā genocīda priekšstāvji Latvijā. Protams, var izskaidrot “demokrātu” un “Saskaņas”, “Līdztiesības” un “ceļinieku” kopīgās nostājas cēloņus: šajās frakcijās ir gan bijušie dažādu līmeņu partorgi, gan komsorgi, gan vēsturnieki, kuriem savulaik nācās pamatot sociālistiskās revolūcijas nepieciešamību un atmaskot buržuāzisko Latviju. Viņi ir tie, kuri visdedzīgāk aicina domāt par nākotni un neatskatīties pagātnē, jo izrādās, ka jaunības atmiņas ne vienmēr ir tās patīkamākās. Protams, var saprast, kāpēc viņi nevēlas nodarīt pāri saviem bijušajiem kolēģiem - pat tad, ja paši varētu paturēt šīs Saeimas deputāta krēslu. Diemžēl šī koleģialitāte ir viens no faktoriem, kuri šobrīd kavē Latvijas valsts patiesu atdzimšanu. Tas ir simboliski, ka krēsli šajā zālē novietoti otrādi, nekā tas bija līdz okupācijai. Un labi, ka budžetā nav naudas, lai tos pagrieztu atpakaļ, jo mēs vēl arvien savās domās esam ar muguru pret Latvijas Republiku, aizstāvēdami totalitārisma un okupācijas režīma kodolu - PSKP vēlētos un algotos darbiniekus. Tas nebūt nav formāls jautājums, kā daži iedomājas. Rēķini ir jānokārto, tos tik un tā vajadzēs nokārtot. Bez politiskas un morālas attīrīšanās nebūs ne svētības Latvijas saimnieciskajai attīstībai, ne arī tautas patiesas vienotības. Nevar būt svētības tautai, kura dzīvo ar svešu morāli! Un tieši tāpēc frakcija “Tēvzemei un brīvībai” deboļševizācijas jautājumu nenoņems no darba kārtības, kamēr tas nebūs atrisināts. Pārbalsojiet mūs, dāmas un kungi! Protams, jūs varat mūs pārbalsot gan vienu, gan otru, gan trešo reizi - un tā tālāk. Pārbalsojiet, bet ar to jau nekas netiks atrisināts!

Par dažiem pretargumentiem. Oponenti mēdz jautāt - kāpēc jāierobežo tieši šāds personu loks, kāpēc ir minēti tie, bet nav minēti šitie? Protams, ierobežojamo kategoriju saraksts var būt nedaudz uz vienu vai otru pusi, bet ne jau tas ir galvenais. Visi šie jautātāji ļoti labi zina, ka neviens likums pasaulē nav ideāls un absolūti taisnīgs pret visiem, bet tas nenozīmē, ka nebūtu jāievēro princips noslēgt rēķinus (ja ne pilnībā, tad vismaz morālā un politiskā līmenī) ar komunistisko pagātni. Mums pūlas iegalvot, ka tomēr esot jānorobežo labie kompartijas darbinieki no sliktajiem, un parasti vēl nosauc dažus sabiedrībā populārus uzvārdus. Par sliktajiem viss būtu skaidrs, tāpēc es šodien gribu runāt par labajiem un vēršos tieši pie viņiem šajā zālē. Ja šie cilvēki patiešām stājās kompartijā nevis karjeras dēļ, bet ar nodomu palīdzēt latviešu tautai un uzskata, ka ir to arī darījuši vai vismaz centušies darīt, tad šajā vēsturiskajā situācijā viņi nevarētu nesaprast, ka pats labākais, ko viņi šodien var izdarīt latviešu tautai, ir - nobalsot par šo likuma pantu tādā redakcijā, lai mēs beidzot varētu pavilkt svītru zem pagātnes un lai šo jautājumu nebūtu jāturpina apspriest pēc kāda laika atkal no jauna. Ja viņi to izdarīs, tad latviešu tautai patiešām būs pamats viņiem ticēt.

Par vēlētāju izvēles ierobežošanu, kas arī bija viens no pretargumentiem manis piedāvātajam 9.panta formulējumam. Jā, formāli tā it kā būtu, bet neaizmirsīsim, lūdzu, to, ka mēs visi labi zinām, ka apsviedīgākā komunistiskās nomenklatūras daļa ir izmantojusi savu agrāk privileģēto stāvokli “prihvatizācijas” procesā. Turklāt gan laukos, gan pilsētās. Un šī nomenklatūra atkal ir privileģētā stāvoklī! Tai ir daudz naudas un mantas. Bet tas, ko nozīmē nauda vēlēšanu kampaņā, domāju, nevienam šajā zālē īpaši nav jāizskaidro.

Un ir vēl viena lieta, kas ir raksturīga laukiem: bailes. Bailes no bijušajiem partorgiem, kuri dažādā veidā saglabājuši savu ietekmi vai nu kā darba devēji, vai kā zemes komisiju darbinieki, vai kā tehnikas izīrētāji - un tā joprojām. Ļaudis ir spiesti izjust savu atkarību no šiem cilvēkiem, kas gribot negribot uztur kolhozu laikā izveidojušos dzimtcilvēku psiholoģiju. Atslēga izejai no šā apburtā loka ir vienīgi pasīvo vēlēšanu tiesību ierobežojums, jo tikai tad vēlētājs izdarīs izvēli pēc būtības, nevis pātagas vai pīrāga ietekmē.

Turpinājumā es griežos pie cilvēktiesību aizstāvjiem un cilvēktiesību speciālistiem šajā zālē. Pirms mēneša, ANO izsludinātajā cilvēktiesību dienā, 10.decembrī, Apvienoto Nāciju Organizācijas Latvijas asociācija izplatīja paziņojumu par problēmām cilvēktiesību jomā Latvijā, kas publicēts laikrakstā “Izglītība” un man nesaprotamu iemeslu dēļ nav guvis ievērību citos masu informācijas līdzekļos.

Aizkavēšu jūsu uzmanību tikai ar vienu fragmentu. Citēju: “Pasaulē radies priekšstats par Latviju kā reģionu, kurā ir tikai svešas valsts armijas un kolonijas statusa noteikšanas grūtības. Uzsverot šo problēmu kā centrālo un vienīgo starptautiskajā līmenī apspriežamo jautājumu, novērš uzmanību no tās nepietiekošās informācijas par cilvēktiesību pārkāpumiem, kas tikuši un tiek izdarīti attiecībā uz Latvijas pamatiedzīvotājiem. Šo situāciju ļaunprātīgi izmanto valsts ierēdņi, kuru nekompetence un patvaļa draud izvērsties par galveno destabilizējošo faktoru valsts iekšienē. Šos procesus provocē bijušās valdošās ideoloģijas, kompartijas nomenklatūras darbinieku un padomju ierēdņu pieaugošā ietekme visās valsts institūcijās, konstitucionālo privilēģiju savlaicīga aizstāšana ar administratīvajām un ekonomiskajām. Varas saglabāšana valsts augstākajā likumdevējā un izpildvaras struktūrās, tiesību aizsardzības un represīvajās institūcijās dod iespēju ignorēt Latvijas sabiedrības prasības pēc totalitārā režīma visu valsts un sabiedrisko institūciju darbības izvērtēšanas. Un pamatoti, jo, izskatot lielākās daļas augstu amatpersonu darbību padomju iekārtas laikā, iespējams, nāktos konstatēt to tiešo līdzdalību režīma represijās un genocīdā pret savu tautu. Šo ierēdņu vēlēšanās ne tikai izvairīties no atbildības, bet arī saglabāt savu iepriekšējo privileģēto stāvokli nosaka to turpmākās darbības solidaritāti un līdz ar to Latvijas Republikas Saeimas un valdības ierobežotas iespējas, nodrošinot to saistību izpildi, ko valsts uzņēmusies, pievienojoties starptautiskiem dokumentiem cilvēktiesību jomā.” Citāta beigas.

Es vēlreiz gribu likt klātesošajiem pie sirds, ka frakcijas “Tēvzemei un brīvībai” piedāvātā deboļševizācijas koncepcija, kurā ietilpst pašlaik apspriežamā ierobežojošā norma likumā par pašvaldību vēlēšanām, nav untums vai kaprīze. Tas ir viens no obligātiem priekšnoteikumiem reālām, nevis iedomātām reformām pārejai no padomju sistēmas, no okupācijas režīma iedibinātās kārtības uz patiesi brīvu un demokrātisku sabiedrību. Tas ir ne tik daudz pagātnes, cik nākotnes jautājums. To prasa kaut vai elementāra cieņa pret Latvijas neatkarības cīnītājiem, pretošanās kustības dalībniekiem, patriotiem un disidentiem, pret visiem tiem, kurus okupācijas varai neizdevās pakļaut ne ar kādiem līdzekļiem. Tā nav ne naida, ne atriebības akcija. Tas ir sauciens pēc elementāra taisnīguma un aicinājums visiem godīgajiem deputātiem saņemties, lai tauta beidzot varētu dzīvot ar savu, nevis ar svešu morāli. Paldies par uzmanību!

Priekšsēdētājs. Vārds Demokrātiskās partijas deputātam Leiškalnam - lūdzu!

(No zāles deputāts K.Leiškalns: “Es atsakos...”)

Priekšsēdētājs. Lūdzu zvanu! Vārds debatēs deputātam Kiršteinam. Lūdzu!

A.Kiršteins (LNNK).

Godājamais priekšsēdētāj, godājamie deputāti! Es nebūtu šeit runājis, ja nebūtu tik ļoti pārsteigts. Es biju iedomājies, ka tagad te būs milzīgi gara rinda tieši iepriekšējo runātāju - mūsu trimdas pārstāvju, jo nu ir īstais brīdis izteikt savu attieksmi gan pret komunistisko partiju, gan pret 45 vai 50 gadu ilgo periodu, kad trimdas tautieši gaidīja šo brīdi, lai pieņemtu normālas, demokrātiskas valsts likumus, lai, neliekot nevienu cietumā, tomēr pateiktu, ko viņi domā par valsti, kuras pārvaldē ir komunistiskās partijas ideologi. Es personīgi neesmu ne pret vienu cilvēku, bet es biju ārkārtīgi izbrīnījies, es sēdēju un gaidīju, es domāju, ka te kādi 10 ALAS kandidāti vai PBLA pārstāvji iznāks priekšā un tikpat kvēli, kā viņi runāja par iepriekšējo pantu, tagad pateiks savu attieksmi. Un zināt, es izbrīnījos, ka neviens nepieteicās debatēs. Kā tad tā? Desmitiem tūkstošu cilvēku gaidīja 50 gadus šo brīdi, ievēlēja savus labākos vadītājus un savus labākos pārstāvjus, lai nāk un izsaka savu attieksmi.

Otrajā lasījumā bija iesniegts līdzīgs LNNK priekšlikums. To diemžēl noraidīja arī ar trimdas pārstāvju balsīm. Es redzēju, ka daudzi aizskrēja skatīties iepriekšējā balsojuma rezultātus, domāju, ka šajā situācijā vajadzētu arī balsojuma rezultātus par šo pantu salikt kopā, lai trimdas tautieši zina, kādus pārstāvjus viņi ir deleģējuši. Es domāju, ka tagad būtu īstais brīdis šiem varonīgajiem cilvēkiem, nevis tikai tad, kad ir prezidenta vēlēšanas, atbraukt uz šejieni, un, ja nu mani neievēlēja par prezidentu, tad es nospļaujos un braucu atpakaļ uz Ameriku, nākamreiz es atkal atbraukšu. Tupešu Jānis un Birznieces kundze tik ļoti uztraucās par manu iepriekšējo runu, arī Meierovica kungs un pārējie visi. Tāpēc es gribētu uzaicināt - nu nāciet taču un izsakiet savu attieksmi! Jūs tik ilgi - 50 gadus - esat gaidījuši šo mirkli! Vai tagad jums ir pilnīgi vienalga, kas notiek un ko mēs te savēlēsim. Vienreiz mēs noraidām KGB, otrreiz mēs noraidām instruktorus... Es saku vēlreiz un atkārtoju, ka es nevēršos ne pret vienu, bet es biju ļoti izbrīnījies un tikai tāpēc iznācu priekšā, ka trimdas pārstāvjiem bija pilnīgi vienalga, kas še notiek, attiecībā uz šo pantu. Absolūti vienalga! Tas ir fantastiski.

Priekšsēdētājs. Vārds deputātam Panteļējevam, pēc tam - Sinka.

A.Panteļējevs (LC).

Cienījamais priekšsēdētāj, cienījamie klātesošie! Es palūdzu vārdu tikai tāpēc, ka uzstājās Kiršteina kungs, lai tomēr nenotiktu pārpratums. Es lūgtu trimdas pārstāvjus, kas šeit piedalās, atvainot mūs, jo to domu, ko pauda Kiršteina kungs, ka starp labākajiem, ko tauta ir izvēlējusies, viņš ir tas vislabākais, kas var mācīt tos pārējos labākos, pauž tikai viņš viens pats. Tāpat es domāju, ka viņa apsēstība, ar kādu viņš jau iepriekšējā pantā sāka cīnīties pret vienu latviešu grupu un vēl tagad turpina cīnīties... Es ceru, ka viņš atjēgsies, un man tiešām Kiršteina vārdā jāatvainojas kolēģu priekšā, kas ir atbraukuši uz Latviju un strādā kopā ar mums. Paldies. Kiršteina vietā, es tā gribētu teikt... (Smiekli zālē.)

Priekšsēdētājs. Vārds deputātam Sinkam no frakcijas “Tēvzemei un brīvībai”. Lūdzu!

J.Sinka (TB).

Cienījamie kolēģi un kolēģes! Lai gan šī ir apmēram atbilde manam kolēģim Kiršteina kungam, es tomēr atsakos no aizbildniecības, ko ir uzņēmies Panteļējeva kungs. Tā ka es varu atbildēt bez viņa lietussarga vai saulessarga atkarībā no laika apstākļiem. Tas bija Kiršteina kunga izaicinājums, es to pieņemu pavisam tādā garā, es nedomāju sabojāt savas attiecības ar viņu par spīti tam, ko viņš teica. Man ir bijusi, šķiet, pietiekami liela dūša pārstāvēt to domu, ka es arī esmu vēlēšanu kampaņas laikā un arī pirms tam dodot savu piekrišanu balotēties tieši apvienībā “Tēvzemei un brīvībai”, kur, kā jūs to zināt, bija princips, ka vismaz pagaidām šinīs vēlēšanās neviens kandidāts nevarēja būt bijis komunistu partijā. Tas jau vien ir pierādījums, ka man kaut kāda dūša bija, ka es tieši tajā līmenī identificējos ar apvienību “Tēvzemei un brīvībai” neatkarīgi no pārējās tās programmas. Es domāju, ka diezgan daudziem trimdas latviešiem tomēr ir dūša pateikt, ka tā bija komunistu partija, kura Maskavas uzdevumā mocīja mūsu tautu un kuras dēļ es un daudzi citi latvieši atradāmies trimdā vai piespiedu izsūtījumā. Tā ka tāda īsta ideoloģiska kompromisa nevar būt. Taču pat arī tā citādi nosauktā ekstrēmiskā apvienība “Tēvzemei un brīvībai” ir tikpat iecietīga kā Vācijas sociāldemokrāti, vajag tikai piecus gadus pastāvēt “pie ratiem”... Nu kas tad noticis? Nekas briesmīgs. Tajā laikā kaut ko citu darīt un neieņemt vadošus posteņus nav jau nemaz tik milzīgs upuris. Vēl joprojām es personīgi neesmu apmierināts ar to apstākli, ka te ir dažs labs bijušais funkcionārs, kurš ir atbildīgs par daudzu cilvēku, ja ne gluži nāvi, tad vismaz par ārkārtīgu neērtību radīšanu izsūtījuma apstākļos vai etapos un kuram vēl nav piedurts ne vismazākais pirkstiņš. Tā ka es domāju par to mūsu parlamentam un mūsu valdībai, kurā diemžēl ir daži... Tādēļ jau tas “Latvijas ceļš” pagāja man garām, no mana viedokļa, nevis tikai no viņu viedokļa raugoties, ka tur ir kaut kāda sadošanās rokās ar pagātni, ar dominējošo pagātni. Es domāju, ka arī valdībai būtu reiz sirdīgāk jāpievērš uzmanība tiem, kuri tiešām ir atbildīgi par mūsu tautas nelaimi.

Priekšsēdētājs. Vai vēl kāds vēlas runāt? Nav. Lūdzu zvanu! Balsosim par deputāta Straumes ierosināto priekšlikumu - papildināt 4.apakšpunktu ar tekstu: “PSKP CK LKP CK pilsētu, rajonu, pilsētu rajonu un citu komunistiskās partijas komiteju algotie darbinieki, izņemot tehnisko personālu, PSKP CK un LKP CK locekļi, VĻKJS CK un LĻKJS CK locekļi, ar likumiem un tiesas spriedumiem aizliegto organizāciju darbinieki.” Lūdzu rezultātu! Par - 29, pret - 32, atturas - 21. Priekšlikums nav pieņemts. Tālāk, lūdzu! Deputāts Lagzdiņš - komisijas vadītājs.

J.Lagzdiņš (LC).

Kolēģi deputāti! Atbildīgā komisija 12.pantā ir izdarījusi trīs redakcionālus grozījumus: pirmo daļu papildinājusi ar vārdu “attiecīgās”, otrajā daļā vārdu “pašvaldību lēmējinstitūciju” vietā ierakstījusi “dome (padome)” un trešo daļu papildinājusi ar vārdiem “izveidošanas kārtība”.

Priekšsēdētājs. Vai deputātiem ir iebildes? Nav. Akceptēts.

J.Lagzdiņš. Nākamais priekšlikums ir par 15.pantu. Deputāts Straume ierosina papildināt šā panta pirmo daļu ar jaunu teikumu: “Reģistrētas politiskās organizācijas vai to apvienības var iesniegt arī apvienotus kandidātu sarakstus.” Komisija izskatīja šo priekšlikumu un akceptēja mazliet precizētā redakcijā.

Priekšsēdētājs. Ir iebildes? Nav. Pieņemts.

J.Lagzdiņš. Nākamais priekšlikums ir par 17.pantu. Deputāts Straume ierosina papildināt šā panta 4.daļu ar jaunu teikumu šādā redakcijā: “Ja reģistrētās politiskās organizācijas vai to apvienības iesniegušas apvienotu kandidātu sarakstu, pievienojams visu iesniedzējorganizāciju un to apvienību lēmējinstitūciju pilnvarojums.” Priekšlikums iestrādāts 17.pantā, papildinot šo pantu ar jaunu 5.daļu mazliet precizētā redakcijā.

Priekšsēdētājs. Vai ir iebildes? Lūdzu, tālāk!

J.Lagzdiņš. Arī par 18.pantu ir deputāta Straumes priekšlikums. Kolēģis ierosina aizstāt vārdus “trīs vidējo mēnešalgu” ar vārdiem “trīs minimālo mēnešalgu”. Kolēģi, šajā pantā runa ir par to, ka, iesniedzot kandidātu sarakstus augstākā līmeņa pašvaldību vēlēšanām, pieteikumam un kandidātu sarakstam jāpievieno arī kvīts par 100 latu lielas naudas summas jeb tā saucamās drošības naudas iemaksu. Otrajā lasījumā mēs akceptējām vārdus “trīs vidējās mēnešalgas”. Tātad komisija mazliet koriģēja, un šobrīd tiek piedāvāts 100 latu.

Priekšsēdētājs. Ir iebildes? Nav. Akceptēts.

J.Lagzdiņš. Tālāk seko frakcijas “Tēvzemei un brīvībai” deputātu priekšlikums par 20.pantu. Tiek ierosināts 20.pantu aiz vārda “reģistrēt” papildināt ar vārdu “numurēt”. Komisija šo priekšlikumu noraidīja, jo uzskata, ka, pastāvot pirmajā un otrajā lasījumā akceptētajam vēlēšanu zīmes un balsošanas veidam, nav nepieciešams numurēt kandidātu sarakstus. Šo pašu apsvērumu dēļ arī noraidīti visi pārējie frakcijas “Tēvzemei un brīvībai” deputātu iesniegumi, kas būtiski konceptuāli groza pirmajā lasījumā akceptēto balsošanas sistēmu.

Priekšsēdētājs. Vai kāds vēlas runāt? Nevēlas. Iebildumu arī nav. Akceptēts komisijas piedāvātais variants.

J.Lagzdiņš. Nākamais priekšlikums ir par 21.pantu. Deputāts Tomiņš ierosina otro teikumu papildināt ar vārdiem: “... ja atšķiras no citu Latvijas Republikā reģistrēto organizāciju nosaukumiem”. Runa, kolēģi, ir par to, ka, iesniedzot kandidātu sarakstu, saraksta iesniedzēji izvēlas attiecīgajam sarakstam nosaukumu un šim nosaukumam ir jāatšķiras no citu jau reģistrēto Latvijas Republikas politisko organizāciju nosaukuma, no jau iesniegto kandidātu sarakstu nosaukumiem, kā arī no politisko organizāciju vai politisko organizāciju apvienību nosaukumiem, kuru darbība ar likumu vai tiesas lēmumu ir izbeigta.

Priekšsēdētājs. Vai ir iebildes? Nav. Akceptēts.

J.Lagzdiņš. Nākamais labojums izdarīts 22.pantā. Atbildīgā komisija ierosina papildināt to ar vārdiem “... vai arī izdarīt tādus grozījumus”. Runa ir par 22.panta pirmo daļu. Tātad reģistrētos kandidātu sarakstus to iesniedzēji nevarēs ņemt atpakaļ vai arī izdarīt šajos sarakstos kādus grozījumus.

Priekšsēdētājs. Ir iebildes? Nav. Akceptēts.

J.Lagzdiņš. Komisija pēc savas iniciatīvas 22.pantu ir papildinājusi ar jaunu otro daļu, nosakot, ka, ja pēc kandidātu saraksta reģistrācijas pilsētas, rajona vai pagasta vēlēšanu komisija konstatē, ka kāds no pieteiktajiem kandidātiem neatbilst šā likuma 8.un 9.panta prasībām, attiecīgā persona svītrojama no kandidātu saraksta. Piemēram, kolēģi, jūs jau ievērojāt, ka 8. un 9.pantā ir vesela rinda nosacījumu, kādiem jāatbilst kandidātiem. Ja, piemēram, konstatē, ka attiecīgā persona ir bijusi sodīta par smaga nozieguma izdarīšanu, tā tiek svītrota no kandidātu saraksta. Tas ir piemērs.

Priekšsēdētājs. Ir iebildes? Nav. Tālāk, lūdzu!

J.Lagzdiņš. Atbildīgā komisija ierosina 24.panta trešajā daļā vārdus “septiņas dienas” aizstāt ar vārdiem “piecas dienas”. Tas tādēļ, ka attiecīgi ir samazināts tas periods, kurā var vēlēt aktīvajā valsts dienestā iesauktās personas. Šis periods ir saīsināts no septiņām līdz trijām dienām.

Priekšsēdētājs. Ir iebildes? Nav. Akceptēts. Tālāk, lūdzu!

J.Lagzdiņš. 25.pantā pirmajā daļā vārds “nedēļa” ir aizstāts ar vārdiem “trīs dienas”. Par to es runāju jau brīdi iepriekš. Tātad aktīvajā valsts dienestā iesauktās personas varēs vēlēt ne tikvien vispārējā vēlēšanu dienā, bet arī trīs dienas pirms vispārējās vēlēšanu dienas. Tas ir tādēļ, lai dotu tiesības aktīvajā dienestā iesauktajām personām vispār piedalīties vēlēšanās, lai viņi varētu aizbraukt uz savu pagastu, pilsētu un tā tālāk.

Priekšsēdētājs. Nav iebildes? Akceptēts.

J.Lagzdiņš. Kolēģis Straume ierosina šajā pašā pantā no pirmā teikuma svītrot vārdus “arī nedēļu pirms vispārējās vēlēšanu dienas”. Tātad svītrot šīs papildtiesības aktīvajā dienestā iesauktajām personām par trīs dienām pirms vēlēšanu dienas. Komisija šo priekšlikumu noraidīja, jo tādējādi, ja mēs pieņemtu šo kolēģu priekšlikumu, būtiski tiktu apgrūtināta dienējošo iespēja balsot.

Priekšsēdētājs. Vai ir iebildes? Nav. Komisijas ieteiktais variants ir akceptēts. Tālāk, lūdzu.

J.Lagzdiņš. Godātie kolēģi! Tālāk ir vesela rinda frakcijas “Tēvzemei un brīvībai” deputātu iesniegto priekšlikumu - pašvaldību vēlēšanās noteikt tādu pašu balsošanas kārtību, kāda tā bija 5.Saeimas vēlēšanās. Komisija noraidīja šo priekšlikumu, jo uzskatīja, ka šī kārtība ir mazāk piemērota pašvaldību vēlēšanām. Gribu jums, kolēģi, atgādināt, ka mēs jau likumprojekta pirmajā un otrajā lasījumā balsojot akceptējām komisijas piedāvāto balsošanas sistēmu.

Priekšsēdētājs. Vārds deputātam Mārim Grīnblatam - lūdzu!

M.Grīnblats (TB).

Godātie Saeimas deputāti! Kaut arī pašlaik ir trešais lasījums un, protams, nebūtu vēlams izdarīt likumprojektā pārāk būtiskus grozījumus, tomēr gribu pievērst visu klātesošo, it sevišķi juristu un tieslietu speciālistu, uzmanību pretrunai, kāda veidojas starp pirmā panta redakciju un to, kas ir pateikts šā likumprojekta 28.pantā. 1.pantā ir jau pieņemts šāds teksts: “Pilsētas domi, rajona padomi un pagasta padomi ievēlē vienlīdzīgās, tiešās, aizklātās un proporcionālās vēlēšanās uz trim gadiem.” Proporcionālo vēlēšanu paraugs bija 5. un 6.jūnija vēlēšanas, kurās bija izvirzīti dažādi kandidātu saraksti gan no politiskajām partijām, gan no apvienībām, un katrs saraksts vēlētāju priekšā parādījās kā atsevišķa vēlēšanu zīme. Pirmām kārtām, vēlētājs izvēlas tikai starp šīm vēlēšanu zīmēm. Un, otrām kārtām, viņš var izteikt attieksmi pret šīs viņa izraudzītās vēlēšanu zīmes atsevišķiem kandidātiem, no kuriem daži varbūt viņam patīk vairāk, daži mazāk. Tā ka var teikt, ka 5.Saeimā ir proporcionāli parādījusies šī vēlētāju griba tādā veidā, kādā viņi ir nobalsojuši. Savukārt pašreiz, tātad pilsētu, rajonu, rajonu un pagastu vēlēšanu likumā, ko mēs pašlaik izskatām, 28.pantā ir paredzēts, ka visi iesniegtie kandidātu saraksti tiek izvietoti uz vienas lielas zīmes vai vienas milzīgas loksnes, kuras lielums, protams, būs atšķirīgs (pagastā varbūt būs viens vai divi, vai trīs saraksti, bet Rīgā varbūt būs 10 vai 15 saraksti, taču tas nav būtiski), tādējādi faktiski mainās pats izvēles princips, kaut arī šie saraksti šeit ir. Tomēr, zinot to, kādā veidā tie parādās vēlētāju priekšā, var teikt, ka šeit būs tik daudz proporcionālas vēlēšanas un izvēle starp kandidātu sarakstiem, cik būtu reāla izvēle starp visu izvirzīto sarakstu atsevišķiem kandidātiem. Protams, politiķi un žurnālisti pietiekami labi visā orientējas un zina, kas ir šie saraksti un kas ir šīs partijas, u.tml. Vidusmēra vēlētājs (tādi būs vēlētāji visā Latvijā, it sevišķi rajonu un pagastu līmenī, varbūt ne tik daudz Rīgā) skatīsies nevis uz to, vai sarakstu ir izvirzījusi Demokrātiskā partija vai “Latvijas ceļš”, vai apvienība “Tēvzemei un brīvībai”, bet izvēlēsies no attiecīgajiem izvirzītajiem uzvārdiem. Tātad, vienkāršāk sakot, viņš pārsvarā balsos nevis par kādu vienu sarakstu, bet par kandidātiem, kas salasīti no dažādiem sarakstiem, kas būs uz šīs vienas vienīgās viņam izsniegtās zīmes, lai kopsummā savāktu to kandidātu skaitu, kādu viņam ir tiesības ievēlēt, - vai nu 9, vai 11, vai 15, vai 60. Tāda būs reālā praktiskā situācija. Šeit tātad ir pretruna. Faktiski norise ir samērā tuva mažoritārajām vēlēšanām, tikai ar to starpību, ka vienā vēlēšanu apgabalā ievēlē vairākus kandidātus, nevis tikai vienu.

Ir vēl kāda būtiska pretruna. Visai cienījamā frakcija “Latvijas ceļš” visu laiku uzsver domu, ka šī proporcionālo vēlēšanu sistēma ir veids, kā pāriet no uzticības izteikšanas atsevišķiem tā saucamajiem “labajiem cilvēkiem”. Ar šādu cilvēku katrs saprot kaut ko savu, bet ir politiskās uzticamības princips, proti, ka, vai tās būtu vēlēšanas Latvijas mērogā vai Rīgas mērogā, vai pagasta vēlēšanas, politiskā organizācija atbild kopumā par tiem cilvēkiem, ko tā izvirza. Un, ja Latvijas mērogā vai kādā pagastā, vai Rīgā kāda partija izvirza dažus politiski bezatbildīgus cilvēkus no visa sarakstu kopuma, tad beigu beigās cieš visa šī politiskā partija vai apvienība, zaudējot vēlētāju uzticību. Kas jūs esat par organizāciju, ja jūsu organizācijā ir tāds un tāds cilvēks, kaut vai tas ir tikai viens vai divi, vai trīs no visas šīs organizācijas? Vēlētājam, kurš šādās proporcionālās vēlēšanās (vienalga, vai tās ir Latvijas parlamenta, vai pagasta padomes vēlēšanas) ir kļūdījies, nākamajās vēlēšanās ir pietiekami skaidrs, ka par šādu politisko organizāciju vai apvienību nevajag balsot. Ja turpretim vēlētāja priekšā ir viena milzīga vēlēšanu zīme ar trijiem, desmit vai piecpadsmit vēlētāju sarakstiem un ja šis vēlētājs, pietiekami labi zinādams, kas ir Liepiņš un kas ir Bērziņš, un kas ir Smirnovs, balso par viņiem, bet nepietiekami labi zina, kas ir Demokrātiskā partija un kas ir LNNK, un kas ir kaut kāda cita organizācija, tad, protams, viņš būs kļūdījies attiecībā uz Smirnovu vai Bērziņu, vai Pētersonu, un var notikt tā, ka nākamajās vēlēšanās viņš balsos par kaut ko citu - par kādu Jurgensonu vai Grīnblatu, vai Kalniņu, vai Gorbunovu, vai Dievs zina, par ko vēl. Un atkal kļūdīsies un pēc tam balsos atkal par kādiem citiem. Šādā veidā, vēlējot šos “labos cilvēkus”, nekādas politiskās atbildības princips neveidojas. Vienkārši cilvēku galvās tiek pastiprināta šī “politiskā biezputra”, uzskats, it kā atsevišķi labi vai slikti cilvēki veido labu vai sliktu politiku, nevis tiek radīta uzticība noteiktām politiskajām organizācijām. Līdz ar to politiskās organizācijas neizjūt pietiekami augstu atbildību par to, kādas kvalitātes kandidatūra ar to ziņu tiek izvirzīta. Labi, mēs izvirzām dažas apšaubāmas kandidatūras, pat nepainteresējoties, kas tās tādas ir, un vēlētāji nobalso pret šīm kandidatūrām, bet būtībā viņi nav balsojuši par organizāciju, bet ir balsojuši par atsevišķām personām. Ja būs tā, kā pašlaik ir projektā un kā to iesaka arī komisija, es baidos, ka analīze, kas tiks veikta pēc pašvaldību vēlēšanām, parādīs, ka, jo zemāka līmeņa ir šīs pašvaldības (it sevišķi pagastu pašvaldības), jo vairāk tajās balsos tikai par atsevišķu, no dažādiem sarakstiem salasītu personu summu, nevis par kaut kādu konkrētu sarakstu. Līdz ar to šis politiskās bezatbildības līmenis zemākajos varas ešelonos tiks saglabāts vēl vairākus gadus uz priekšu. Baidos, ka šāda prognoze, ko es tagad izsaku, būs visai tuva patiesībai.

Otrais princips, kas ielikts 1.pantā, ir aizklātas vēlēšanas. Es uzsveru, ka šodien uz trešo lasījumu ir cita reakcija, bet tādā redakcijā, kāda bija iepriekš, ka vēlētājs paņem šo savu aizpildīto milzīgo zīmi ar daudzajiem sarakstiem, kur viņš ir salicis plusus vai mīnusus pret vienu vai otru sarakstu vai pret vienu vai otru kandidātu, tās nu gan nav nekādas aizklātas vēlēšanas. Man personiski, protams, ir pilnīgi vienalga, vai kāds vēlēšanu komisijas loceklis skatās, par ko Grīnblats ir balsojis. Man ir sava noteikta politiskā pārliecība, un es atzīmēšu tā, kā es gribu. Savukārt apriņķa līmenī un vēl jo vairāk pagasta līmenī vēlētājs pietiekami labi zina, kurš ir autoritāte viņa pagasta teritorijā, kurš kaut ko nosaka un kurš kaut ko var piešķirt vai nepiešķirt. Viņš arī labi zina, ka vēlēšanu komisiju locekļi bieži vien ir tuvi draugi vai biedri šīm autoritātēm, un neviens vēlētājs neuzskatīs šādu milzīgu zīmi par aizklātām vēlēšanām, nepavisam ne! Tagad, protams, ir piedāvāts mazliet uzlabot variantu, jo tas variants, kas parādās komisijas iesniegtajā 30.pantā, ka vēlēšanu zīmēs ir izdarītas šā likuma 29.pantā paredzētās atzīmes... Vēlētājs to saloka un iedod vēlēšanu komisijas loceklim, kas vēlētāja klātbūtnē vēlēšanu zīmi apzīmogo. Pēc tam vēlētājs vēlēšanu zīmi iemet vēlēšanu kastē. Es baidos, ka, neraugoties uz šo uzlabojumu, daudzi lauku vēlētāji - vienkāršie cilvēki neuzskatīs šādu balsošanas sistēmu par īpaši aizklātu. Ej nu sazini, kā viņš pats ir aizlocījis un kādā veidā tas vēlēšanu komisijas loceklis to zīmogos, vai viņš to zīmi zīmogos šitā, vai viņš to apskatīsies no visām pusēm un tikai pēc tam zīmogos. Varbūt mums, deputātiem šajā zālē, tas nav svarīgi, jo mums ir katram sava politiskā organizācija un sava pārliecība, bet tam vienkāršajam lauku cilvēkam šāda vēlēšanu sistēma neliksies pietiekami aizklāta, un tas automātiski ietekmēs veidu, kādā viņš balsos, vai par ko viņš balsos. Viņš domās: nedod Dievs, tas onkulis vai tā tante, kas ir tajā vēlēšanu komisijā, pirms tā zīmoga uzsišanas paskatīsies: “A-hā! Kā tad tu balsoji par mūsu bijušo kolhoza priekšsēdētāju?!” Baidos, ka tas visai bieži tā arī notiks. Tas būs visai riebīgi, visai komiski. Tāpēc, kaut arī šis ir trešais lasījums, es aicinu tomēr pārdomāt visu šo lietu nevis no vienas vai otras politiskās organizācijas izdevīguma viedokļa, bet no tīras tiesiskas kārtības viedokļa. Jo šie divi principi, manuprāt, ir visai būtiski pārkāpti, un aizklātuma princips jau ir vismaz daļēji pārkāpts šajā redakcijā, kāda pašlaik ir. Tā ka es aicinu visus rūpīgi apdomāt, pirms noraidīt šos priekšlikumus, kurus mēs esam iesnieguši attiecībā uz 28., 29., 30. un 31.pantu. Paldies par uzmanību!

Priekšsēdētājs. Es atvainojos, Grīnblata kungs! Vai jūs domājat, ka būtu balsojams šis jūsu princips vai katrs pants atsevišķi?

M.Grīnblats (TB).

Acīmredzot ir balsojams 28.pants. Un, ja 28. pantu pieņems mūsu ieteiktajā redakcijā, tad loģiski būtu pieņemt arī 29., 30. un 31.pantu. Bet, ja to nepieņem, tad visi četri ir noraidīti.

Priekšsēdētājs. Paldies. Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas vadītājs deputāts Jānis Lagzdiņš - lūdzu!

J.Lagzdiņš (LC).

Kolēģi deputāti! Frakcija “Tēvzemei un brīvībai” svētu ir turējusi to kārtību, kāda ir bijusi nostiprināta pirmskara laika likumos, tādēļ es visu laiku gaidīju, ka šīs frakcijas deputāti ierosinās pašvaldību vēlēšanu likumā noteikt tādu vēlēšanu sistēmu, kāda bija neatkarīgās Latvijas jeb pirmskara Latvijas laikā. Pirmskara Latvijas laikā bija tā saucamie grozāmie saraksti, un proporcionalitātes pakāpes ziņā šī grozāmo sarakstu sistēma nekādi neatšķiras no Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas piedāvātā principa un piedāvātās sistēmas. Pirmskara Latvijā vēlētājs varēja paņemt vēlēšanu zīmi un izsvītrot no šīs vēlēšanu zīmes sev nevēlamo kandidātu. Teiksim, viņš paņēma Sociāldemokrātu partijas vēlēšanu zīmi, izsvītroja trīs kandidātus, ierakstīja vienu Zemnieku savienības kandidātu, vienu Nacionālā centra kandidātu un, teiksim, Nacionālā bloka kandidātu. Un Sociāldemokrātu partija saņēma mazāk tā saucamo talonu, bet Zemnieku savienība saņēma papildus vienu talonu, Nacionālais bloks - vienu talonu un Demokrātiskais cents - arī vienu talonu. Šobrīd mēs piedāvājam pilnīgi analoģisku sistēmu. Tikai šie kandidātu saraksti ir sakārtoti uz vienas zīmes un nav vis jāsvītro ārā, bet jāpieliek krustiņi. Ja vēlētājs vēlas balsot par partiju vai par vēlēšanu apvienību kopumā, viņš iezīmē krustiņu aiz attiecīgās partijas vēlēšanu apvienības nosaukuma. Ja viņš vēlas savu balsi atdot par dažādu partiju kandidātiem, viņš pieliek krustiņu aiz tiem kandidātiem, kurus viņš vēlas redzēt ievēlētus. Bet balsis tiek skaitītas proporcionāli. Attiecīgi par partijām vai par šiem kandidātiem nodotās balsis. Un tas ir pats galvenais. Es, kolēģi, gribētu uzsvērt, ka, mūsuprāt, šāda sistēma ir lētāka, jo nav vajadzīgas šīs daudzās vēlēšanu jeb balsošanas aploksnes. Šāda sistēma ir daudzās Rietumu valstīs, it īpaši Skandināvijas valstīs. Un, manuprāt, šo sistēmu vajadzētu atbalstīt.

Priekšsēdētājs. Paldies. Vai vēl kāds vēlas runāt? Zvanu! Lūdzu, balsosim par frakcijas “Tēvzemei un brīvībai” deputātu ieteikto 28.panta redakciju. Lūdzu rezultātu. Par - 17, pret - 40, atturas - 15. Priekšlikums nav pieņemts. Deputāts Jānis Lagzdiņš - lūdzu!

J.Lagzdiņš (LC).

Godātie kolēģi! Nebūtu lietderīgi balsot par 29., 30. un 31.pantu, tādēļ ka mēs nevaram savādāk nobalsot, jo pretējā gadījumā būs sajukumus.

Priekšsēdētājs. Šādu viedokli izteica arī deputāts Grīnblats, un tāpēc, ja neviens neuzstāj, mēs tālāk nebalsosim, jo tas izriet no 28.panta balsojuma. Vai nav iebilžu? Nav. Tālāk, lūdzu!

J.Lagzdiņš. Nākamais priekšlikums ir par 28.pantu, un tas ir mazliet citādāks. Tas neskar frakcijas “Tēvzemei un brīvībai” priekšlikumu bloku. To ir iesniedzis deputāts Straume. Viņš ierosina 28.panta otro daļu papildināt ar teikumu: “Pēc tam vēlēšanu komisijas loceklim jāapzīmogo vēlēšanu zīme.”

Kolēģa priekšlikuma būtība ir šāda. Tātad komisija ierosina, ka zīmogu vēlēšanu komisijas loceklis uzliek vēlēšanu zīmes otrajā pusē pēc tam, kad vēlētājs kabīnē ir izdarījis attiecīgās atzīmes konkrētajā vēlēšanu zīmē. Pirms nodošanas apzīmogošanai vēlētājs vēlēšanu zīmi saloka, lai nebūtu tādas situācijas, par ko runāja kolēģis Grīnblats. Šāda sistēma, kolēģi, bija Igaunijā. Starp citu, Igaunijā vēlēšanu zīmes apzīmogoja divas reizes - izsniedzot vēlētājam un pēc tam, kad viņš bija izdarījis attiecīgas atzīmes, tātad pirms iemešanas vēlēšanu kastē. Tā ka šāds komisijas piedāvājums nav nekas jauns. Lūdzu, kolēģi, atbalstiet komisijas akceptēto redakciju.

Priekšsēdētājs. Nav iebildumu? Akceptēts.

J.Lagzdiņš. Komisija ierosina papildināt 29.panta ceturto daļu ar jaunu teikumu šādā redakcijā: “Turklāt vēlētājs nedrīkst izdarīt arī atzīmes vietās pēc kandidātu saraksta nosaukumiem.” Šāds papildinājums ir nepieciešams, lai vēlētājam vēlreiz atgādinātu, ka gadījumos, kad viņš pieliek krustiņus aiz kandidātu vārdiem, viņš nedrīkst izdarīt nekādas citas atzīmes.

Priekšsēdētājs. Nav iebilžu? Akceptēts.

J.Lagzdiņš. Atbildīgā komisija ierosina 30.pantu papildināt ar jaunu otro daļu šādā redakcijā: “Ja vēlētājs pirms vēlēšanu zīmes nodošanas apzīmogošanai ir to sabojājis, tās vietā viņam tiek izsniegta otra vēlēšanu zīme.” Šādu precizējumu un papildinājumu mums ļoti lūdza likumā iestrādāt Vēlēšanu komisijas locekļi praktiķi, kuri bija darbojušies daudzās vēlēšanās, jo ir gadījumi, kad vēlētājs kaut kādu apstākļu dēļ ir sabojājis zīmi, un, ja šādas normas nav, tad parasti Vēlēšanu komisijas atkārtoti neizsniedz vēlēšanu zīmi - otru vēlēšanu zīmi. Šajā gadījumā komisija atbalstīja šādu priekšlikumu un noteica, ka sabojātās vēlēšanu zīmes ir īpaši jāuzskaita un pirms vēlēšanu kastu atvēršanas jādzēš. Tas ir reglamentēts atsevišķā pantā.

Priekšsēdētājs. Nav iebildumu? Akceptēts.

J.Lagzdiņš. Atbildīgā komisija ierosina papildināt 32.panta pirmās daļas normu ar vārdiem “vai citu personu rakstveida vai mutvārdu”. Tātad tas attiecas uz gadījumiem, kad vēlētājs veselības stāvokļa dēļ nevar ierasties vēlēšanu telpās. Šādos gadījumos jādod tiesības ne tikvien pašiem vēlētājiem piezvanīt uz attiecīgo iecirkni, bet arī pilnvarot savu ģimenes locekli vai kaimiņu piezvanīt, ka tādā un tādā mājā, tādā un tādā vietā ir persona, kura nevar pati aiziet uz vēlēšanu iecirkni.

Priekšsēdētājs. Ir iebildes? Nav iebildes. Akceptēts.

J.Lagzdiņš. 33.pantu deputāts Straume ierosina papildināt ar vārdiem “izņemot Vēlēšanu komisijas locekli”. Tātad šis priekšlikums ir ņemts vērā. Sakiet, lūdzu, 33.panta pēdējo daļu!

Priekšsēdētājs. Lūdzu! Iebilžu nav. Tālāk!

J.Lagzdiņš. Arī par 37.pantu deputātam Straumem ir ierosinājums - aiz vārda “komisija” papildināt ar vārdiem “vēlēšanu dienas vakarā” un aizstāt vārdus “pa vienam pilnvarotam pārstāvim” ar vārdiem “ne vairāk par diviem pilnvarotiem pārstāvjiem”. Tātad pirmajā un otrajā lasījumā mēs akceptējam tādu normu, kas deva tiesības balsu skaitīšanā piedalīties tikai vienam pilnvarotam pārstāvim no katras organizācijas, kura iesniegusi kandidātu sarakstu. Uz trešo lasījumu komisija akceptēja normu, kas paredz, ka balsu skaitīšanā var piedalīties pa diviem kontrolieriem.

Priekšsēdētājs. Ir iebildes? Nav. Paldies.

J.Lagzdiņš. 38.pantu atbildīgā komisija ierosina papildināt - aiz vārda “neizmantotās” ar vārdiem “un sabojātas”. Šeit ir runa par to, ko es teicu jau iepriekš, - ka tiek dzēstas un uzskatītas ne tikvien neizmantotās, bet arī sabojātās vēlēšanu zīmes.

Priekšsēdētājs. Ir iebildes? Nav.

J.Lagzdiņš. Tālāk ir vesela rinda frakcijas “Tēvzemei un brīvībai” deputātu priekšlikumu, kas attiecas uz 39., 40. un 42.pantu. Tie ir iesniegti kontekstā ar mūsu jau pirms brīža noraidīto frakcijas “Tēvzemei un brīvībai” priekšlikumu par 28.pantu. Tā ka šie priekšlikumi šobrīd nav balsojami.

Priekšsēdētājs. Vai deputātiem ir iebildes? Nav. Tālāk!

J.Lagzdiņš. Tālāk ir būtisks deputāta Jāņa Straumes priekšlikums par 46.pantu. Kolēģis ierosina papildināt to ar šādu teikumu: “Tiesai sūdzība jāizskata trīs dienu laikā no sūdzības iesniegšanas dienas.” Tātad 46.pants nobeiguma noteikumu sadaļā runā par to, ka kandidātu sarakstu iesniedzējiem, kā arī pieteiktajiem kandidātiem ir tiesības Vēlēšanu komisijas lēmumu - jebkuru lēmumu - septiņu dienu laikā pēc tā pieņemšanas pārsūdzēt tiesā pēc Vēlēšanu komisijas atrašanās vietas. Tiesai šī sūdzība ir jāizskata trīs dienu laikā.

Bez tam komisija 46.pantu papildināja ar ļoti būtisku un jaunu otro daļu. Es atļaušos to nolasīt: “Ja tiesa, izskatījusi sūdzību, konstatē, ka vēlēšanās ir pieļauti tādi likumu pārkāpumi, kas ietekmējuši attiecīgās domes (padomes) deputāta vietu sadalījumu starp politiskajām organizācijām, politisko organizāciju apvienībām un vēlētāju apvienībām, tā ar savu lēmumu atceļ attiecīgās pilsētas, rajona vai pagasta Vēlēšanu komisijas lēmumu par domes (padomes) vēlēšanu rezultātu apstiprināšanu. Šajā gadījumā Centrālā vēlēšanu komisija likumā noteiktajā kārtībā izsludina attiecīgās domes (padomes) atkārtotas vēlēšanas.” Tātad, kolēģi, tikai tajos gadījumos tiek izsludinātas atkārtotas vēlēšanas, ja tiesa ir konstatējusi, ka krāpšanās ir novedusi pie tā, ka viena partija, piemēram, piecu deputātu vietā ir ieguvusi četras deputātu vietas. Ja tiesa to nekonstatē un ja šo nelikumību rezultātā nav ietekmēts attiecīgais deputātu vietu sadalījums, atkārtotas vēlēšanas netiek izsludinātas.

Priekšsēdētājs. Ir iebildes? Nav. Paldies.

J.Lagzdiņš. Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija ir grozījusi otrajā lasījumā akceptēto 50.panta redakciju un noteikusi, ka ar vēlēšanu sagatavošanu un norisi saistītie izdevumi tiek segti no attiecīgās pašvaldības budžeta. Bet, kolēģi, ja jūs izlasījāt pārejas noteikumu 1.pantu, tad jūs redzējāt, ka vēlēšanas, kas notiek pēc šā likuma spēkā stāšanās - tātad pirmās šīs vēlēšanas -, izņēmuma kārtā tiek finansētas no valsts budžeta. Komisija uzskata, ka mūsu valstī ir jāievieš normāla pašvaldību vēlēšanu finansēšanas sistēma - tāda, ka pašvaldības pašas finansē attiecīgās domes vai padomes vēlēšanas. Tā tas ir arī daudzās Rietumu valstīs.

Priekšsēdētājs. Ir iebildes? Nav. Tālāk, lūdzu!

J.Lagzdiņš. Precizēts pārejas noteikumu 1.punkts, nosakot, ka tās padomes (domes), kas ievēlētas pēc šā likuma spēkā stāšanās, darbojas nevis trīs gadus, kā tas ir noteikts likuma 1.pantā, bet gan īsāku laika posmu atkarībā no tā, kā mēs nobalsosim par to, kad ir jānotiek nākamajām vēlēšanām.

Priekšsēdētājs. Godātie kolēģi, lūdzu mazu uzmanību! Komisijas vadītājs deputāts Jānis Lagzdiņš jūs aicina uz lielu izšķiršanos, runa ir par vēlēšanu datumu. Kas vēlas runāt?

J.Lagzdiņš. Priekšsēdētāja kungs, es vispirms komentēšu iesniegtos priekšlikumus un komisijas viedokli. Tātad komisija ar balsu vairākumu akceptēja viedokli, ka pašvaldību vēlēšanām, tām, kas notiek pēc šā likuma spēkā stāšanās, ir jānotiek šā gada 24.aprīlī. Deputāts Māris Gailis iesniedza priekšlikumu, ka vēlēšanām jānotiek šā gada 22.maijā. Tas ir diskutējams jautājums, un acīmredzot kolēģi debatēs par to izteiksies.

Priekšsēdētājs. Vārds deputātam Mārim Gailim. Man rakstveida iesnieguma nav, tāpēc es nezinu, kā jūs dēvēt.

M.Gailis (LC).

Priekšsēdētāja kungs, cienījamie kolēģi! Šis ierosinājums tapa tikai tā iemesla dēļ, ka mēs redzam, cik lēni un grūti dažreiz mums veicas ar likumdošanas procesu. Ļoti svarīgais likums par pašvaldībām ir sagatavots un pagājušajā nedēļā akceptēts Ministru kabinetā iesniegšanai Saeimā. Un tas ir ļoti būtisks, jo nosaka “spēles noteikumus” jaunajām pašvaldībām, kuras mēs ievēlēsim šinī pavasarī. Man šķiet, šis mēnesis mums dotu zināmu garantiju, ka likums būs gatavs un pašvaldības, cilvēki, vietējie politiķi, kuri balotēsies pašvaldību vēlēšanās, jau zinās, kādi pienākumi viņiem tiks uzlikti un kāda būs atbildība. Manuprāt, neko būtiski nemainot un nosakot tikai mēnesi vēlāk, mēs dotu iespēju drošāk cerēt, ka likums par pašvaldībām šeit tiks pieņemts. Es aicinātu balsot par 22. maiju. Tie gan ir Vasarassvētki, bet mēs runājām arī ar lielākiem speciālistiem šinī jomā, un arī man šķiet, ka nav nekas slikts, ja ģimenes, kuras Vasarassvētkos apmeklē baznīcu, pēc tam iet un nobalso par vietējiem vadītājiem.

(Starpsauciens no zāles. Deputāts A.Rozentāls: “Varbūt nedēļu ātrāk?”)

Priekšsēdētājs. Vai vēl kāds vēlas runāt? Tātad jūs pastāvat uz sava priekšlikuma balsojumu? Zvanu lūdzu! Komisijas ierosinājums ir 24.aprīlis, bet deputāts Māris Gailis ierosina 22.maiju, tāpēc balsots vispirms tiek deputāta Māra Gaiļa priekšlikums un pēc tam komisijas priekšlikums. Lūdzu balsošanas režīmu. 22.maijs. Lūdzu rezultātu. Par - 45, pret - 21, atturas - 15. Ir pieņemts vēlēšanu datums - 22. maijs. Lūdzu, tālāk!

J.Lagzdiņš. Godātie kolēģi! Vēl ir viens labojums pārejas noteikumos. Pārejas noteikumi ir papildināti ar 2.punktu šādā redakcijā: “Saeima uzdod Tieslietu ministrijai 40.dienā pirms vēlēšanu dienas publicēt oficiālā laikrakstā visu reģistrēto politisko organizāciju un to apvienību sarakstu.” Šāda norma ir nepieciešama tādēļ, ka visām vēlēšanu komisijām - un tādas Latvijā ir 601 - ir jāzina pirms kandidātu saraksta pieņemšanas, kuras organizācijas likumā noteiktajā kārtībā ir reģistrētas Tieslietu ministrijā. Šādu normu, kolēģi, mēs varētu arī neiekļaut pārejas noteikumos, ja Tieslietu ministrija būtu pildījusi likuma “Par sabiedriskajām organizācijām un to apvienībām” 48. pantā uzliktos pienākumus, proti, būtu nodevusi publicēšanai oficiālā laikrakstā visu reģistrēto politisko organizāciju statūtus. Šajā gadījumā tāda norma būtu lieka. Bet, tā kā tas netiek darīts, komisija uzskata, ka likumprojektā ir jāietver pārejas noteikumu 2.punkts.

Priekšsēdētājs. Ir iebildes? Nav. Akceptēts. Zvanu, lūdzu. Lūdzu, balsosim par likumprojekta “Pilsētas domes, rajona padomes un pagasta padomes vēlēšanu likums” pieņemšanu kopumā. Lūdzu rezultātu! 58 - par, 4 - pret, 12 - atturas. Likums pieņemts. Lūdzu, pārbaudiet! Deputāts Līgotnis - “par”. Līdz ar to 59 ir “par”. Pārbaudiet! Deputāts Siliņš - “par”.

Izskatīsim nākamo jautājumu - likumprojektu “Grozījumi Latvijas Republikas Augstākās padomes lēmumā “Par Latvijas Republikas Notariāta likuma spēkā stāšanās laiku un kārtību””. Trešais lasījums. Ziņos Jānis Lagzdiņš - komisijas vadītājs. Un arī ar domu par pulksten 15.00?

J.Lagzdiņš (LC).

Godātie kolēģi! Pēc otrā lasījuma komisija lēmuma projekta pirmajā daļā, respektīvi, preambulā ir svītrojusi vārdus “1993.gada 1.jūnijā”, tādējādi saskaņojot likumprojekta formu ar vispārpieņemto.

Priekšsēdētājs. Vai ir kādas iebildes? Nav. Akceptēts.

J.Lagzdiņš. Tālāk. Lēmuma projekta 15.punkts ir papildināts ar jaunu daļu Juridiskās komisijas piedāvātajā redakcijā. Konkrēto redakciju jūs, kolēģi, varat redzēt likumprojekta tabulas tekstā.

Priekšsēdētājs. Ir iebildes? Nav. Akceptēts.

J.Lagzdiņš. Atbildīgā komisija ir papildinājusi 15.punktu ar jaunu trešo daļu šādā redakcijā: “Šajā pantā noteiktās pagasttiesību darbības veic attiecīgo pašvaldību pilnvarotas algotas amatpersonas.”

Priekšsēdētājs. Lūdzu, vai ir iebildes? Nav. Tālāk, lūdzu!

J.Lagzdiņš. Tā kā Augstākās padomes lēmums par Notariātu likuma spēkā stāšanās laiku un kārtību ir papildināts ar jaunu 15.punktu, bija jāmaina numerācija un tādējādi bija nepieciešams papildināt šo lēmuma projektu ar šādu normu: “Uzskatīt lēmuma līdzšinējo 15.punktu par 16.punktu.”

Priekšsēdētājs. Ir iebildes? Nav. Paldies.

J.Lagzdiņš. Lēmuma projekts ir papildināts ar šādu normu: “Likums stājas spēkā ar tā izsludināšanas dienu.”

Priekšsēdētājs. Nav iebilžu? Nav. Paldies. Zvanu! Lūdzu, balsosim par likuma “Grozījumi Latvijas Republikas Augstākās padomes lēmumā “Par Latvijas Republikas Notariāta likuma spēkā stāšanās laiku un kārtību”” pieņemšanu kopumā. Lūdzu rezultātu. Deputāts Līgotnis - “par”. 72 - par, 1 - pret, 1 - atturas. Likums pieņemts.

Tagad pirms pārtraukuma būs paziņojumi. Vārds deputātei Antai Rugātei. Pēc tam - Andris Piebalgs.

A.Rugāte (KDS).

Es gribētu lūgt Vides un sabiedrisko lietu komisijas locekļus tūliņ pēc šīs daļas sēdes beigām palikt zālē uz ļoti īsu sēdi. Un vēl es lūdzu Latgales deputātu grupu pulksten 18.00, kad mēs beigsim šodienas darbu, arī palikt zālē uz ļoti īsu brīdi.

Priekšsēdētājs. Vārds paziņojumam Andrim Piebalgam. Lūdzu!

A.Piebalgs (LC).

Es gribētu lūgt Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas locekļus šajā pārtraukumā sapulcēties Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas telpās.

Priekšsēdētājs. Vai vēl paziņojumi ir? Tad būs pārtraukums.

(P ā r t r a u k u m s )

Sēdi vada Latvijas Republikas 5.Saeimas priekšsēdētājs

Anatolijs Gorbunovs.

Priekšsēdētājs. Turpināsim plenārsēdi! Prezidijs ir saņēmis iesniegumu: “Lūdzam strādāt no 15.30 līdz 18.00 bez pārtraukuma.” Iesniedzis ir “Latvijas ceļš”. Lūdzu zvanu! Balsosim par priekšlikumu - strādāt no pulksten 15.30 līdz 18.00 bez pārtraukuma. Lūdzu rezultātu. 30 - par, 2 - pret, 4 - atturas. Zālē ir kvorums, bet balsojumā kvoruma nav. Un tagad sēdes vadītājam formāli ir jāgaida kvorums. Vai deputāti nebūtu tik laipni un nereģistrētos kvorumam? Reģistrācija kvorumam! Rezultātu! 58. Paldies. Lūdzu, balsosim par priekšlikumu - strādāt līdz 18.00 bez pārtraukuma. kā zināt, mūsu balsojums ir par to, ka šodien mēs strādāsim līdz 18.00. Balsosim! Lūdzu rezultātu. Par - 49, pret - 4, atturas - 10. Paldies. Esam šo priekšlikumu akceptējuši.

Nākamais jautājums, kuru mēs izskatīsim, ir likumprojekts “Par Centrālo vēlēšanu komisiju”. Ziņos Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšsēdētājs Jānis Lagzdiņš.

J.Lagzdiņš (LC).

Kolēģi deputāti, pēc otrā lasījuma komisija ir saņēmusi Juridiskās komisijas priekšlikumus, kā arī pati izdarījusi vairākus grozījumus. Pirmais grozījums. Visā likumprojekta tekstā pēc atbildīgās komisijas priekšlikuma aiz panta numuriem ir ierakstīts vārds “pants”.

Priekšsēdētājs. Nav iebildes? Akceptēts.

J.Lagzdiņš. Nākamais priekšlikums - 1.pantā vārdu “ievēlēšanas” aizstāt ar vārdu “sanākšanas”.

Priekšsēdētājs. Ir iebildes? Nav. Akceptēts.

J.Lagzdiņš. Pēc otrā lasījuma redakcijas par 2.pantu ir Juridiskās komisijas priekšlikums - 2.pantu sadalīt divos pantos, kurus izteikt šādā redakcijā: “Centrālās vēlēšanu komisijas sastāvā ir deviņi locekļi, astoņus Centrālās vēlēšanu komisijas locekļus ievēlēs Saeimas kārtības rullī noteiktajā kārtībā, bet vienu locekli no tiesnešu vidus - Augstākā tiesa savā plēnumā. Saeimas ievēlēto Centrālās vēlēšanu komisijas locekli Saeima var atsaukt no komisijas sastāva, pirmkārt, ja to prasa ne mazāk kā 10 Saeimas deputāti; otrkārt, pēc attiecīgā Centrālās vēlēšanu komisijas locekļu iesnieguma. Augstākās tiesas ievēlēto Vēlēšanu komisijas locekli no komisijas var atsaukt Augstākā tiesa. Ja kāds komisijas loceklis izbeidz savu darbību komisijā, Saeima vai Augstākā tiesa viņa vietā ievēlē citu.” Komisija ar nelieliem precizējumiem šo priekšlikumu ir pieņēmusi.

Priekšsēdētājs. Vai ir iebildes? Nav. Lagzdiņa kungs, jums jautājums. Frakciju padomes sēdē komisijas vārdā bija lūgts akceptēt pārejas noteikumus par šo astoņu Saeimas komisijas locekļu ievēlēšanu. Vai tas paliek spēkā?

J.Lagzdiņš. Nē. Nevar pieņemt šādu rekomendāciju, jo Centrālā vēlēšanu komisijas ievēlēšanas procedūras pamatnoteikumus reglamentē Saeimas kārtības rullis, kā arī var noteikt Saeima ar īpašu lēmumu. Pārejas noteikumos nebūtu lietderīgi to reglamentēt.

Priekšsēdētājs. Paldies.

J.Lagzdiņš. Tālāk ir Juridiskās komisijas ierosinājums otrajā lasījumā pieņemto 3. un 4.pantu pārcelt uz otro nodaļu, bet 5.pantu - uz trešo nodaļu. Šis priekšlikums ir pieņemts.

Priekšsēdētājs. Nav iebilžu? Akceptēts.

J.Lagzdiņš.Tālāk. Juridiskā komisija ierosina otrajā lasījumā pieņemtajā 3.pantā svītrot “Centrālā vēlēšanu komisija savā darbībā ievēro likumus”, tādēļ, ka Juridiskā komisija uzskata, ka tā ir vispārzināma norma, kas katrā likumā nav jāatkārto. Tādēļ ir šāds priekšlikums.

Turklāt Juridiskā komisija ierosina otrajā lasījumā pieņemtajā 3.pantā vārdus “oficiālajā laikrakstā” aizvietot ar vārdiem “laikrakstā “Latvijas Vēstnesis””. Šo otro priekšlikumu komisija nav akceptējusi, jo šobrīd joprojām spēkā ir Augstākās padomes pieņemtais likums, kas nosaka, ka likumi un lēmumi ir jāpublicē laikrakstā “Diena”, ja nemaldos, savukārt Ministru kabinets pirms Jaunā gada ir pieņēmis normatīvo aktu, kas reglamentē oficiālā laikraksta “Latvijas Vēstnesis” darbību. Tādēļ komisija liek priekšā tādu kompromisa redakciju, proti, atstāt šo formulējumu “oficiālais laikraksts”, jo var būt, ka pēc gada vai pusotra gada “Latvijas Vēstnesim” būs kāds cits nosaukums, piemēram, pirmskara nosaukums “Valdības Vēstnesis”. Tādēļ arī komisija piedāvā šo kompromisa variantu.

Priekšsēdētājs. Nav iebildumu? Nav. Paldies.

J. Lagzdiņš. Tālāk Juridiskā komisija ierosina otrajā lasījumā pieņemtajā 3.pantā vārdu “jāizpilda” aizstāt ar vārdu “jāievēro”.

Priekšlikums ir pieņemts.

Priekšsēdētājs. Es ceru, ka deputātiem nav iebildumu.

J.Lagzdiņš. Juridiskā komisija 6.pantā ierosina vārdu “izpilda” aizstāt ar vārdiem “vienveidīga un pareiza piemērošana”.

Priekšsēdētājs. Arī nav iebilžu.

J.Lagzdiņš. Juridiskā komisija ierosina arī 2.apakšpunktā svītrot vārdus “pēc Saeimas lēmuma”. Arī tas ir pieņemts. Un 3.apakšpunktā vārdus “vēlēšanu sagatavošanas norise” aizstāt ar vārdiem “vēlēšanu vai tautas nobalsošanas sagatavošana”. Arī šis priekšlikums ir pieņemts. Lūdzu skatīt 4. un 6.pantu.

Priekšsēdētājs. Vai deputātiem nav iebilžu? Tālāk, lūdzu!

J.Lagzdiņš. Juridiskā komisija par 7.pantu ir iesniegusi priekšlikumu - izteikt to šādā redakcijā: “Centrālā vēlēšanu komisija nosaka naudas līdzekļu sadalījumu citām vēlēšanu komisijām, rūpējas, lai vēlēšanu komisijas būtu nodrošinātas ar telpām, transportu un citiem materiāliem un tehniskajiem līdzekļiem.” Priekšlikums ir pieņemts, skatīt 6.panta 1. un 2.punktu.

Priekšsēdētājs. Deputātiem ir iebildes? Nav. Pieņemts.

J.Lagzdiņš. Tālāk. Godātie kolēģi! Juridiskā komisija ir iesniegusi veselu rindu, ja tā varētu teikt, tehniska rakstura priekšlikumu par 8., 9., 10., 11.,12. un 13.pantu. Juridiskās komisijas priekšlikumu būtība ir tāda, ka tiek ierosināts sistematizēt normas, kas reglamentē Centrālās vēlēšanu komisijas kompetenci attiecībā uz Saeimas vēlēšanām, attiecībā uz pašvaldību vēlēšanām, attiecībā uz tautas nobalsošanu, izkārtojot šos pienākumus pa atsevišķiem pantiem. Komisija šo ierosinājumu ir pieņēmusi un ar nelieliem grozījumiem ir akceptējusi Juridiskās komisijas piedāvāto attiecīgo pantu redakciju.

Lūdzu, godātie deputāti! Vai jums ir iebildes? Nav. Tātad mēs akceptējam veiksmīgo abu komisiju sadarbību un precizējumus šajos nosauktajos pantos.

J.Lagzdiņš. Tālāk. Juridiskā komisija ierosina 15.pantā vārdus “atbilstoši viņu kvalifikācijas kategorijai darbavietā, bet ne mazāk par kvalifikācijas 3.kategorijas atalgojumu” aizstāt ar vārdiem “atbilstoši kvalifikācijas 3.kategorijai”. Priekšlikums ir pieņemts. Skatīt 16.pantu. Šajā pantā ir runa par Centrālās vēlēšanu komisijas amatpersonu darba apmaksu.

Tāpat komisija ir pieņēmusi šā panta otrajā daļā Juridiskās komisijas priekšlikumu vārdus “vēlēšanu sagatavošanas periodā” aizstāt ar vārdiem “savu pienākumu pildīšanas laikā”.

Priekšsēdētājs. Ir iebildes? Nav. Paldies.

J.Lagzdiņš. Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija ir noraidījusi Juridiskās komisijas priekšlikumu - 16.panta pirmajā daļā vārdus “oficiālā laikrakstā” aizstāt ar vārdiem “laikrakstā “Latvijas Vēstnesis””, vadoties pēc manis iepriekš izteiktajiem motīviem.

Priekšsēdētājs. Arī nav iebilžu. Akceptēts.

J.Lagzdiņš. Nākamais priekšlikums - par 18.pantu. Juridiskā komisija ierosina izteikt to šādā redakcijā: “Ja Centrālās vēlēšanu komisijas loceklis tiek pieteikts par deputātu kandidātu Saeimas vēlēšanās, viņa darbība komisijā izbeidzas ar brīdi, kad tiek iesniegts attiecīgais saraksts.” Šis priekšlikums ir pieņemts. Ja, kolēģi, jūs ievērojāt, tad 19.pantā tas ir atspoguļots.

Priekšsēdētājs. Nav iebilžu? Paldies. Tālāk.

J.Lagzdiņš. Vēl ir Juridiskās komisijas priekšlikums par 18.panta trešo daļu, proti, 1.apakšpunktā svītrot vārdus “piedalās šo jautājumu apspriešanā”. Šis priekšlikums ir noraidīts, jo Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija uzskatīja, ka šāds precizējums nebūtu lieks un ka tas vēlēšanu komisijas locekļiem netraucē pareizi izprast šīs normas redakciju.

Priekšsēdētājs. Vai kāds iebilst? Akceptējam komisijas redakciju.

J.Lagzdiņš. Tālāk - 19.pantā vārdus “Saeimas Kancelejas ietvaros” aizstāt ar vārdiem “Centrālās vēlēšanu komisijas”. Šeit, kolēģi, ir runa par to, ka Saeimas vēlēšanās Centrālo vēlēšanu komisiju pamatā apkalpoja nevis Centrālās vēlēšanu komisijas aparāts, bet gan Saeimas Kancelejas aparāts un sekretariāts, kas darbojās Kancelejas sastāvā. Komisijas domā, ka jāizveido normāla, pastāvīga Centrālās vēlēšanu komisijas apkalpošanas sistēma, proti, šis darbs ir jānodrošina Centrālās vēlēšanu komisijas sekretariātam, kas darbojas tās tiešā pakļautībā. Tā ka Juridiskās komisijas priekšlikums ir pieņemts.

Priekšsēdētājs. Ir iebildes? Šis priekšlikums ir akceptēts.

J.Lagzdiņš. Godātie kolēģi, lūdzu pieņemt šo likumu trešajā lasījumā, jo pretējā gadījumā mēs pašvaldību vēlēšanas nevarēsim organizēt.

Priekšsēdētājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par likuma “Par Centrālo vēlēšanu komisiju” pieņemšanu kopumā. Lūdzu rezultātu. Par - 70, pret - nav, atturas - 4. Likums pieņemts.

Nākamais likumprojekts, kuru izskatīsim, ir “Grozījumi likumā “Par civilo aizsardzību” un likumā “Par izņēmuma stāvokli””. Ziņos Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšsēdētājs deputāts Jānis Lagzdiņš.

J.Lagzdiņš (LC).

Priekšsēdētāja kungs, kolēģi deputāti! Par likumprojektu “Grozījumi likumā “Par civilo aizsardzību” un likumā “Par izņēmuma stāvokli”” pēc otrā lasījuma ir saņemti tikai frakcijas “Saskaņa Latvijai” deputātu priekšlikumi, kuri, kolēģi, ir ietverti atsevišķā dokumentā, kas tika izdalīts šorīt. Iesniegti tie tika likumā noteiktajā kārtībā.

Tātad pirmais priekšlikums ir atbildīgās komisijas priekšlikums par likumprojektu “Par civilo aizsardzību”. Komisija ir precizējusi otrajā lasījumā pieņemto 2.punktu, tā vietā liekot precizētu 2., 3., 4. un 5.punktu. Pēc satura redakcija nav mainījusies, tā tikai ir sadalīta - šis 2.punkts ir sadalīts četros atsevišķos punktos, lai būtu vieglāk lasāms un saprotams.

Priekšsēdētājs. Lūdzu! 25.dokumentam ir pievienots dokuments “Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšlikumi”. Deputāts Endziņš no frakcijas “Latvijas ceļš”.

A.Endziņš (LC).

Cienījamo priekšsēdētāj, cienījamie deputāti! Diemžēl es pārāk vēlu esmu ieraudzījis trešā lasījuma redakciju, bet man tomēr ir iebildes pret to, ka 5.panta pirmā un otrā daļa tika izteikta tādā redakcijā, ka par sistēmas darbību un tās uzdevumu izpildi atbild Ministru prezidents. Latvijas Republikas Satversme nosaka, ka prezidents nenes būtisku atbildību. Es šeit saskatu pretrunu ar Satversmi. (Zālē smiekli.)

Priekšsēdētājs. Lūdzu, par tālākajiem priekšlikumiem - Jānis Lagzdiņš.

J. Lagzdiņš. Tālākie priekšlikumi, godātie kolēģi, ir par likumprojekta “Par civilo aizsardzību” 8.pantu. Šajā pantā ir izdarīti nelieli precizējumi, Latvijas Republikas valdības vadītāju apzīmējot ar juridiski pareizāku termiņu - Ministru prezidents. Precizējums izdarīts arī 21.panta otrajā daļā un 21.panta trešajā daļā.

Priekšsēdētājs. Ir iebildes? Nav. Akceptēts.

J.Lagzdiņš. Komisija ir izdarījusi redakcionālus grozījumus, likumprojekta 22., 23. un 26.pantā vārdi “Latvijas Republikas valdības vadītājs” aizstāti ar vārdiem “Ministru prezidents”. Savukārt 23.panta piektajā daļā vārdi “Latvijas Republikas valdība” - ar vārdiem “Ministru kabinets”. Arī 26.pantā vārdi “Latvijas Republikas valdības vadītājs” aizstāti ar vārdiem “Ministru prezidents” un vārds “izpilddirektors” ar vārdu “direktors”. Tie ir visi grozījumi, kurus ir akceptējusi atbildīgā komisija.

Priekšsēdētājs. Vai deputātiem nav iebilžu?

J.Lagzdiņš. Tālāk ir grozījumi likumā “Par izņēmuma stāvokli”. Šeit ir izdarīti, godātie kolēģi, būtiski grozījumi pēc deputāta Ivara Silāra priekšlikuma. Grozījumu un savulaik Augstākās padomes pieņemtā likuma “Par izņēmuma stāvokli” teksts ir saskaņots ar Satversmes 62.pantu. Turklāt, godātie kolēģi, būtu jāņem vērā arī frakcijas “Saskaņa Latvijai” priekšlikumi, kas ir redzami atsevišķā 40.dokumentā. Tātad pirmais priekšlikums ir saņemts no deputāta Silāra, un komisija pilnībā to ir ņēmusi vērā un izpildījusi Silāra kunga ieteikumu.

Priekšsēdētājs. Vai deputātiem ir iebildes? Nav. Akceptēts.

J.Lagzdiņš. Godātie kolēģi, daži vārdi par frakcijas “Saskaņa Latvijai” priekšlikumu. Tā kā likuma “Par izņēmuma stāvokli” teksts ir saskaņots ar Satversmes 62.pantu, nav nepieciešamības ar likumu “Par izņēmuma stāvokli” reglamentēt valdības darbību gadījumos, kad valstī notiek stihiskas nelaimes - kādi plūdi, katastrofas, jo šos jautājumus reglamentē likums “Par civilo aizsardzību”. Un šajos gadījumos, kad notiek stihiskas nelaimes, saskaņā ar Satversmi, godātie kolēģi, valstī nav izsludināms izņēmuma stāvoklis, jo Satversme to neparedz. Un šajā sakarā ir pieņemami frakcijas “Saskaņa Latvijai” visi trīs priekšlikumi.

Priekšsēdētājs. Lūdzu, deputāti, kāds ir jūsu viedoklis? Vai jums ir iebildes? Varbūt kāds vēlas runāt? Nevēlas. Tad akceptējam.

J.Lagzdiņš. Godātie kolēģi, vairāk priekšlikumu par šo likumprojektu nav iesniegts.

Priekšsēdētājs. Zvanu! Lūdzu, balsosim par likuma “Grozījumi likumā “Par civilo aizsardzību” un likumā “Par izņēmuma stāvokli”” pieņemšanu visumā. Lūdzu rezultātu. Par - 71, pret - 1, atturas - 5. Likums ir pieņemts.

Nākamais ir likumprojekts “Par dažu Latvijas Republikas Augstākās padomes un Latvijas Republikas Augstākās padomes Prezidija lēmumu atcelšanu”. Trešais lasījums. Ziņos Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas vadītājs Jānis Lagzdiņš.

J.Lagzdiņš (LC).

Godātie kolēģi! Pēc otrā lasījuma likumprojektā ir izdarīti tikai trīs redakcionāli grozījumi analogi visos trijos punktos, svītrojot atceļamo lēmumu pieņemšanas datumus, jo tāda ir Juridiskā biroja rekomendācija, ka likumprojektos nav jāmin normatīvo aktu pieņemšanas datumi.

Priekšsēdētājs. Lūdzu, vai deputātiem ir iebildes? Nav. Zvanu! Balsosim par likuma “Par dažu Latvijas Republikas Augstākās padomes un Latvijas Republikas Augstākās padomes Prezidija lēmumu atcelšanu” pieņemšanu visumā. Lūdzu rezultātu. Par - 77, pret - nav, atturas - 1. Likums pieņemts.

Likumprojekts “Grozījumi likumā “Par veterinārmedicīnu””. Ziņos Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšsēdētājs Jānis Lagzdiņš.

J.Lagzdiņš (LC).

Godātie kolēģi! Likumprojektā “Grozījumi likumā “Par veterinārmedicīnu”” (447.dokuments) pēc otrā lasījuma ir izdarīti divi grozījumi. Atbildīgā komisija pēc savas iniciatīvas ir papildinājusi likumprojektu ar jaunu punktu šādā redakcijā: “Izslēgt no 11.panta vārdus “un pašvaldību”.” Kolēģi, likuma “Par veterinārmedicīnu” 11.pantā ir runa par to, kā tiek finansētas valsts veterinārās uzraudzības iestādes. Līdz šim likumprojektā bija norma, kas nosaka, ka šīs iestādes tiek finansētas arī no pašvaldību budžeta. Komisija uzskata, ka konceptuāli nepareiza ir pieeja, ka valsts iestādes tiek finansētas no pašvaldību budžeta. Komisija turpinās arī no citiem likumprojektiem svītrot šādas savulaik Augstākās padomes pieņemtās normas.

Priekšsēdētājs. Vai deputātiem ir iebildes? Pieņemts.

J.Lagzdiņš. Likumprojekts ir papildināts ar jaunu pēdējo daļu šādā redakcijā: “Likums stājas spēkā ar tā izsludināšanas dienu.”

Priekšsēdētājs. Zvanu, lūdzu! Balsosim par likumu “Grozījumi likumā “Par veterinārmedicīnu”” pieņemšanu kopumā. Lūdzu rezultātu. 74 - par, 1 - pret, atturas - nav. Likums pieņemts.

Likumprojekts “Par Latvijas Republikas starptautiskajiem līgumiem”. Ziņos Ārlietu komisijas priekšsēdētājs.

A.Kiršteins (LNNK).

Godājamais priekšsēdētāj, godājamie deputāti! Paņemiet, lūdzu, 7.dokumentu - likumprojektu “Par Latvijas Republikas starptautiskajiem līgumiem”. Komisija to izskatīja, un laikā starp otro un trešo lasījumu nekādi grozījumi netika iesniegti. 16.panta otrajā variantā Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija neuzturēja labojumu, tātad paliek spēkā pirmais variants, kas bija nobalsots otrajā lasījumā, tāpēc lūdzu akceptēt šo likumprojektu tādā pašā variantā, kādu mēs nobalsojām otrajā lasījumā.

Priekšsēdētājs. Vai kāds vēlas runāt? Nē. Lūdzu zvanu. Balsosim par likuma “Par Latvijas Republikas starptautiskajiem līgumiem” pieņemšanu kopumā. Lūdzu rezultātu. Par - 73, pret - nav, 2 - atturas. Likums pieņemts.

Nākamais likumprojekts - “Grozījumi likumā “Par Latvijas Investīciju banku””. Ziņos Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas priekšsēdētājs Andris Piebalgs.

A.Piebalgs (LC).

Likumprojekts ir iesniegts izskatīšanai trešajā lasījumā. Kā jūs atceraties, tas bija saistīts ar tīri formālu labojumu, ka savulaik Augstākajā padomē tika pieņemts jauns likums par akciju sabiedrībām, uz kuru šajā likumā ir atsauce. Nekādi priekšlikumi nav saņemti, un tāpēc es lūgtu balsot par šo likumprojektu trešajā lasījumā.

Priekšsēdētājs. Zvanu! Vai kāds vēlas runāt? Lūdzu, balsosim par likuma “Grozījumi likumā “Par Latvijas Investīcijas banku”” pieņemšanu kopumā. Viens papildus - “par”. Deputāts Piebalgs. Lūdzu rezultātu. Par - 70, pret - 3, 1- atturas. Likums pieņemts.

A.Piebalgs. Nākamais ir likumprojekts “Grozījumi likumā “Par valsts un pašvaldību uzņēmumu pārveidošanu statūtsabiedrībās””. Arī šajā likumā bija tas pats formālais labojums, un arī par šo likumprojektu uz trešo lasījumu nekādi priekšlikumi nav saņemti, tāpēc es lūgtu atbalstīt to trešajā lasījumā.

Priekšsēdētājs. Vai kādam ir iebildumi? Nav. Balsosim par likuma “Grozījumi likumā “Par valsts un pašvaldību uzņēmumu pārveidošanu statūtsabiedrībās”” pieņemšanu kopumā. Deputāts Piebalgs - “par”. Lūdzu rezultātu. 69 - par, 1 - pret, atturas - 1. Likums pieņemts.

Nākamais ir likumprojekts “Grozījumi likumā “Par apdrošināšanu””. Lūdzu!

A.Piebalgs (LC).

Cienījamais priekšsēdētāj un cienījamie deputāti! Grozījumi likumā “Par apdrošināšanu” saistīti ar iepriekšminēto jautājumu, ka tika pieņemts jauns likums “Par akciju sabiedrībām”, uz kuru bija atsauces arī šajā likumā. Nekādi priekšlikumi nav saņemti, un es lūgtu atbalstīt šo likumu.

Priekšsēdētājs. Vai kāds vēlas runāt? Lūdzu, balsosim par likuma “Grozījumi likumā “Par apdrošināšanu”” pieņemšanu kopumā. Deputāts Piebalgs - “par”. Lūdzu rezultātu. Vai deputāta Piebalga balss jau ir iekšā? Varbūt man ir jāpieskaita? Es domāju, ka jūs, dzirdot viņa vēlmi, kaut ko darāt lietas labā. Sapratu jūs. Tātad 70 - par, pret - nav, atturas - 1. Likums ir pieņemts.

A.Piebalgs (LC).

Nākamais likumprojekts ir “Grozījumi likumā “Par biržām””. Šie grozījumi saistīti ar iepriekšminēto problēmu. Nekādi priekšlikumi uz trešo lasījumu nav ienākuši, es lūgtu akceptēt trešajā lasījumā šo likumprojektu.

Priekšsēdētājs. Lūdzu, vai kāds vēlas runāt? Nevēlas. Tad balsosim par likuma “Grozījumi likumā “Par biržām”” pieņemšanu kopumā. Deputāts Piebalgs - “par”. Lūdzu rezultātu. Par - 69, pret - 2, atturas - nav. Likums pieņemts.

Nākamais ir likumprojekts “Par transportlīdzekļu ikgadējo nodevu”.

A.Piebalgs (LC).

Cienījamais priekšsēdētāja kungs, cienījamie deputāti! Uz trešo lasījumu par šo likumprojektu ir saņemti vairāki priekšlikumi. Ja jūs paņemsit 14.dokumentu, kas izsniegts, jūs redzēsit grozījumus. Pirmais grozījums ir 3.panta 1.apakšpunktā un 2.apakšpunktā. Šiem grozījumiem ir formāls raksturs. Jūs atceraties deputāta Grota priekšlikumu, par ko nobalsoja plenārsēde, ka pikapiem šo nodevu nosaka 7,5 latu apmērā. Precizējot terminoloģiju, tiek izslēgts vārds “pikapi” kā tāds, bet ir parastais, teiksim žigulis ar pikapu. Tas ir tāds pats vieglais automobilis, un tam ir 7,5 lati. Un, ja ir tā sauktais, kā te parādījās, pikaps ar kravas kasti, tad tas ir kravas automobilis uz vieglā automobiļa bāzes. Budžeta un finansu (nodokļu) komisija un arī deputāts Grots piekrita šim redakcionālajam labojumam.

Priekšsēdētājs. Vai jūs sapratāt, godātie deputāti? Iebilžu nav. Akceptēts.

A.Piebalgs. Otrs ir jau daudz nopietnāks priekšlikums. Deputāts Kreituss ierosina izslēgt trešajā lasījumā no likumprojekta tekstu “luksus markas vieglie automobiļi” saskaņā ar Ministru kabinetā apstiprinātu sarakstu. No Tehniskās universitātes ir saņemts arī profesora Liberta paskaidrojums. Viņš uzskata, ka šai nodevai ir cits iemesls, tā ir saistīta ar to, kā automobiļi iedarbojas uz ceļiem, un līdz ar to luksus jēdziens ir pilnīgi cits. Tas vairāk saistās tieši ar akcīzes nodokli. Profesors Liberts uzsver arī to, ka luksus markas automobiļiem nav definīcijas. Un tas ir papildu arguments deputāta Kreitusa priekšlikumam. Budžeta un finansu (nodokļu) komisija atbalstīja deputāta Kreitusa priekšlikumu - izslēgt šo apakšpunktu no likumprojekta.

Priekšēdētājs. Vai kāds vēlas runāt? Lūdzu, deputāts Kreituss no frakcijas “Demokrātiskā partija”.

A.Kreituss (DP).

Cienījamo priekšsēdētāj, cienījamie deputāti! Es runāšu pavisam īsi, paredzot, ka varētu būt jautājumi. Pirmais. Piebalga kungs jau teica par profesora Liberta paskaidrojumu, un mēs, ienesot šādu klasificējumu - luksus, varētu būt vienīgie pasaulē, kas tādā veidā mēģinātu jautājumu risināt, jo pasaulē, pēc viņa paskaidrojuma, ir vispārpieņemta kārtība, kā šādus jautājumus risina. Un tas ir pēc tonnāžas, tātad pēc spiediena uz ceļu un atsevišķos gadījumos arī pēc kubatūras. Šajā gadījumā tas ir ņemts vērā. Un, otrkārt, jēdziens “luksus” jau arī tika dažādi definēts, tā ka nav tik viegli piemērojams.

Es tikai gribētu mazlietiņ paskatīties atpakaļ. Kad mūsu Latvijā ienāca žiguļu markas mašīnas, tad visiem likās, kā tā ir luksus salīdzinājumā ar moskviču. Šodien tā mašīna visiem liekas kā švaka konservu kārba attiecībā uz puslīdz modernām automašīnām, un mēs gribam saukt, teiksim, mersedesu par modernu automašīnu jeb luksus mašīnu. Tā ir tikai moderna cilvēku aizsargājoša automašīna ar visām ietaisēm, lai aizsargātu mūsu dzīvību sarežģītajos ekspluatācijas apstākļos. Un tāpēc visai nosacīti ir šis jēdziens par luksus automašīnu.

Trešais moments. Ļoti sarežģīti būtu šādus luksus automašīnu sarakstus izveidot un visās krājkasēs un bankās, kur varētu maksāt šo gada nodokli, tos izkārt. Turklāt tur sēž cienījamas kundzes vecākos gados, kuras visai maz varētu saprast no šīm dažādajām markām un dažādiem nosaukumiem. Tāpēc es domāju, ka pašreiz šis priekšlikums, kas ir Budžeta un finansu (nodokļu) komisijā izstrādāts, tikai vienkāršotu darbu. Un patiesībā, ņemot vērā akcīzes nodokli un budžetu kopumā, nekādi zaudējumi nerodas.

Priekšsēdētājs. Vai vēl kāds vēlas runāt? Deputāts Karnups - lūdzu! LNNK.

P.Karnups (LNNK).

Godājamie kolēģi! Es domāju, ka, neskatoties uz cienījamu profesoru slēdzieniem, jēdziens “luksus automobilis” jeb luksus markas automobilis” ir pieņemts visādās valstīs. Es piekrītu, ka parasti šādus terminus lieto sakarā ar akcīzes nodokļiem, bet definēt, kas ir luksus markas automobilis, ir iespējams; vairākām valstīm ir šāda definīcija, un es domāju, ka Ministru kabinets ir spējīgs šos automobiļus ielikt kaut kādā sarakstā. Tāpēc es aicinu atbalstīt šo iepriekšējo pieņemto variantu, lai mēs turpinātu uz priekšu.

Priekšsēdētājs. Vai vēl kāds vēlas runāt? Lūdzu, deputāts Sinka no frakcijas “Tēvzemei un brīvībai”.

J. Sinka (TB).

Pievienojos Karnupa kunga teiktajam ar piemēru. Nupat Frankfurtē pērkams jaguārs par 117 000 vācu marku. Varu tikai tā pieņemt, ka viņš ir izdevis visu savu naudiņu par šo mašīnu, ja viņam vairs nav ko samaksāt 50 latu gadā. Bet es tomēr domāju, ka tas cilvēks, kas var atļauties maksāt tādu summu par jaguāru, ko uzskata par luksus modeli, varētu atļauties arī 50 latus.

Priekšsēdētājs. Vai kāds vēlas runāt? Nevēlas. Mēs varam balsot. Godātie deputāti, lūdzu zvanu. Mēs balsosim par deputāta Kreitusa ierosinājumu - izslēgt 1.panta 1.apakšpunktā vārdus “luksus markas vieglie automobiļi saskaņā ar Ministru kabineta apstiprinātu sarakstu - 50 lati”. Es atvainojos! Par - 44. Deputāts Piebalgs arī. Pret - 13, atturas - 13. Priekšlikums ir pieņemts. Tiek svītrots.

A.Piebalgs. Līdz ar to 5.pantā automātiski mainās tas, kas ir iekavās: “izņemot luksus markas automobiļus”. Skaidrs, ka tas vairs nav balsojams.

Paliek vēl viens balsojums. Tas ir deputāta Tomiņa labojums 5.pantā - “Atbrīvošana no nodevas”. Deputāts Tomiņš ierosina šo pantu izteikt šādā redakcijā: “No nodevas maksāšanas tiek atbrīvoti 1. un 2.grupas invalīdi un nestrādājošie pensionāri, kuriem pieder automobiļi, izņemot...”, tātad tas nāk ārā, “... un 3.grupas invalīdi, kuriem pieder speciāli aprīkotas vadības automobiļi un motorratiņi”. Budceta un finansu (nodokļu) komisijas viedoklis par šo priekšlikumu ir negatīvs. Pamatojumu visprecīzāk izteica satiksmes ministrs. Mums ir 660 tūkstoši pensionāru un 330 tūkstoši automašīnu. Līdz ar to nav nekādu problēmu pārreģistrēt šo automašīnu uz nestrādājoša pensionāra vārda, un līdz ar to mūsu ceļiem, pa kuriem brauc visi, nekas no šīs summas netiks. Tātad šoreiz šis priekšlikums Budžeta komisijā neguva atbalstu.

Priekšsēdētājs. Satiksmes ministrs Andris Gūtmanis. Lūdzu!

A. Gūtmanis (satiksmes ministrs).

Priekšsēdētāja kungs, cienījamie deputāti! Maza izziņa: par 7,5 latiem var nopirkt 40 litru benzīna, ar ko var nobraukt 400 kilometru. “Svētdienas” braucējs vidēji gadā nobrauc 8000 kilometru. Bet, ja nevar samaksāt tik daudz, tad mašīna viņam stāvēs un zaudējumi par stāvēšanu būs vēl lielāki. Un otra ir tehnoloģiska problēma. Mēs nevaram izkontrolēt, kurš ir strādājošs un kurš - nestrādājošs pensionārs. Šodien es esmu nestrādājošs pensionārs, bet rīt es esmu strādājošs pensionārs. Un šī kontroles sistēma būs ļoti dārga. Tā ka es gribētu iestāties par to, lai mēs visiem noteiktu 7,5 latus, izņemot invalīdus, kā tas bija likuma otrajā redakcijā.

Priekšsēdētājs. Balsosim par deputāta Tomiņa ierosinājumu - no nodevas maksāšanas tiek atbrīvoti 1. un 2. grupas invalīdi un nestrādājošie pensionāri, kuriem pieder automobiļi, un 3.grupas invalīdi, kuriem pieder speciāli aprīkotas vadības automobiļi un motorratiņi. Viens “pret” - deputāts Piebalgs. Balsosim! Rezultātu! Par - 23, pret - 30, atturas - 23. Priekšlikums nav pieņemts. Tālāk, lūdzu!

A.Piebalgs. Līdz ar to es lūgtu pieņemt šo likumprojektu trešajā lasījumā.

Priekšsēdētājs. Zvanu! Balsosim par likuma “Par transportlīdzekļu ikgadējo nodevu” pieņemšanu kopumā. Lūdzu rezultātu. Par - 78, pret - nav, atturas - 3. Likums pieņemts.

Nākamais likumprojekts - “Par papildinājumiem Latvijas Republikas Augstākās padomes 1993.gada 30.marta lēmumā “Par peļņas nodokļa, īpašuma nodokļa, iedzīvotāju ienākuma nodokļa maksājumu atvieglojumiem sabiedriskajām organizācijām, fondiem un uzņēmumiem 1992.un 1993.gadā””. Lūdzu, Vides un sabiedrisko lietu komisijas priekšsēdētāja Anta Rugāte.

A.Rugāte (KDS).

Lūdzu, paņemiet 6.dokumentu. Tas ir šā likumprojekta pirmā lasījuma variants, bet otrajā pusē ir arī piedāvātie labojumi, spēkā esošā redakcija, kas attiecas uz likuma nosaukumu, un komisijas piedāvātā redakcija, kuras papildinājumi ir izsniegti. Proti, 1994.gada pirmajā pusgadā šo priekšlikumu izteica Izglītības, kultūras un zinātnes komisija, un mēs to apspriedām Vides un sabiedrisko lietu komisijā; mums bija pat kopīga komisijas sēde. Mēs piekritām principiālam priekšlikumam, kuru izvirzīja Izglītības, kultūras un zinātnes komisija, saskaņojām viedokļus par to, ka šāds pagarinājums būtu nepieciešams uz pusgadu tādēļ, ka vajadzētu pārliecināties par to, kā šie fondi ir darbojušies iepriekšējā gadā, kāda ir to finansiālā darbība, ko mums par katru no šiem fondiem, kuri ir saņēmuši atvieglojumus, var pateikt Finansu ministrijas Finansu inspekcijā un ko var pateikt viņi paši, ja viņi uzskata par vajadzīgu savu pozīciju aizstāvēt vai apliecināt. Tādēļ ir vajadzīgs šis pusgada pagarinājums, lai mēs varētu viņus uzklausīt, un vēl pagarinājums ir vajadzīgs arī tādēļ, lai mēs varētu izdiskutēt jautājumu par fondu sakārtotību valstī vispār. Jo, kā jūs zināt, fondu skaits šobrīd ir atvērts. To neviens nav ierobežojis ne satura, ne kvantitātes ziņā. Ir vairāki fondi, kuri ir paralēli, kuri viens otru tikpat kā atkārto gan nosaukumā, gan arī saturā un ir ļoti līdzīgi. Būtu vēlams, lai valstī mēs izveidotu fondu tādu sakārtotību, kas būtu vērsta uz noteiktām nozarēm un kalpotu šo nozaru sabiedriskajam stiprinājumam un kopdarbībai ar attiecīgo nozaru ministrijām. Tas ir tikai priekšlikums, kuru es jums izsaku, citējot vienu otru domu, kāda izskanēja šajā kopīgajā apspriedē ar Izglītības, kultūras un zinātnes komisiju. Šis jautājums šobrīd ir atklāts arī mūsu priekšlikumiem un debatēm. Mēs komisijā vēlamies dzirdēt arī Reformu ministrijas viedokli, to esam lūguši un aicināsim arī vēlreiz, atkārtoti, lai Reformu ministrija izteiktu savu viedokli par principu, kādā būtu sakārtojama fondu lieta valstī. Tāpēc ir vajadzīgs šis labojums un papildinājums.

Priekšsēdētājs. Paldies. Atklāsim debates. Uldis Osis no frakcijas “Latvijas ceļš”. Lūdzu! Jūs runāsit kā ministrs vai kā deputāts?

U.Osis (LC).

Cienījamie kolēģi! Nav nekādu šaubu, ka šis grozījums ir aktuāls un nepieciešams un sabiedriskās organizācijas un fondi, kas pašlaik ir sevišķi smagā stāvoklī sakarā ar ekonomikas grūtībām, ir visnotaļ jāatbalsta. Tāpēc es aicinātu atbalstīt pirmajā lasījumā kopumā šo likumprojektu par lēmuma papildinājumu, bet vienlaikus es vēlētos izteikt arī valdības viedokli attiecībā uz atsevišķiem šā lēmuma punktiem. Konkrēti runa ir par 1. un 2. papildinājuma punktiem 6.dokumentā. Mēs uzskatām - es runāju pašlaik par abiem punktiem kopumā -, ka nav lietderīgi pagarināt šā Augstākās padomes lēmuma darbību arī 1994., tas ir šā gada pirmajā pusgadā, jo, kā mēs esam pārliecinājušies, šādu atvieglojumu piešķiršanas kārtība nav sevi attaisnojusi. Es gribētu uzsvērt - ne atvieglojumu piešķiršana vispār, bet kārtība, kādā veidā šie atvieglojumi tiek piešķirti. Jo pašlaik ir sākusies nekontrolējama šā saraksta papildināšanās un zaudējumi budžetā un arī dažādās sabiedriskās organizācijas un fondi tiek izskatīti uz nevienmērīga, nevienlaicīga pamata. Es vēlētos jūs informēt, ka Ministru kabinetā tiek izskatīta peļņas nodokļa atvieglojumu piešķiršanas jaunā kārtība, neveidojot īpašus sarakstus kā tādus. Tie ir jau vienā lasījumā izskatīti Ministru kabineta Ekonomikas ministrijā, un nākamnedēļ paredzams, ka tiks izskatīti vēlreiz un pēc tam nekavējoties nodoti Ministru kabinetam akceptēšanai kopumā. Mēs varētu prognozēt, ka dažu nedēļu laikā Ministru kabinets iesniegs šos savus priekšlikumus Saeimai.

Attiecībā uz Latvijas brīvības cīnītāju fondu mēs uzskatām, ka tas būtu izņēmums, ka būtu nepieciešams izņēmuma kārtā iekļaut šo organizāciju 1992. un 1993.gada sarakstā tā iemesla dēļ, ka tajā netika pārstāvētas šāda profila labdarības organizācijas.

Un pēdējais, ko es pieminēšu, ir Ministru kabineta priekšlikuma ideja attiecībā uz šo 1. un 2.punktu, ir tas, ka mēs paredzam, ka uzņēmuma nodokļu maksājumu summa budžetā tiks samazināta 70 procentu apmērā no tās summas, kuru uzņēmumi ziedojumu vai dāvinājumu veidā novirza fondiem un programmām. Bet šeit ir paredzams arī ierobežojums uzņēmumiem - “donoriem” jeb sponsoriem, tas ir 5 procenti no nodokļu maksājumu summas budžetā. Tāpēc es aicinātu atbalstīt pirmajā lasījumā konceptuāli, bet uz otro lasījumu, kad mēs jau runāsim konkrēti pa pantiem, Ministru kabinets iesniegs savus priekšlikumus.

Priekšsēdētājs. Vārds Andrim Piebalgam no frakcijas “Latvijas ceļš”. Paldies. Andris Piebalgs atsauc savu uzstāšanos. Vai vēl kāds vēlas runāt? Lūdzu, deputāts Kide no frakcijas “Saskaņa Latvijai”.

E.Kide (SL).

Cienījamie deputāti, arī es atbalstu pirmajā lasījumā šo likumprojektu. Tas ir ļoti nobriedis un aktuāls likumprojekts, jo visu laiku mēs kaut kā ievelkam savu likumdevēja darbību, nokārtojot fondu un sabiedrisko organizāciju atvieglojumus no peļņas nodokļa. Mani ļoti iepriecināja Oša kunga teiktais, ka ilgi gaidītais labojums peļņas nodokļa, kā es saprotu, 33.pantā ir jau tādā gatavības pakāpē. Un, ja tas ir tādā gatavības pakāpē, tad būtu iespējams reizē ar otro lasījumu šos labojumus pieņemt. Un arī aicinu atbalstīt pirmajā lasījumā šo likumprojektu.

Priekšsēdētājs. Vārds deputātam Paulam Putniņam no frakcijas “Zemnieku savienība”. Lūdzu!

P.Putniņš (ZS).

Cienījamais priekšsēdētāj, cienījamie kolēģi, šis jautājums patiešām ir ārkārtīgi svarīgs. Un tāpēc arī šis priekšlikums dod pusgadu laika, lai mēs varētu šo sistēmu iekšēji vispirms sakārtot un tad griezties atklātībā ar to. Tāpēc ka šī fondu sistēma pašlaik, protams, darbojas varbūt nevienmērīgi, bet, no otras puses, tas ir izdzīvošanas jautājums daudzām radošajām organizācijām, fondiem, vispār kultūras dzīvei, tas ir kā dzīvības vai nāves jautājums. Ja mēs to budžeta papildinājuma vārdā viegli apstrīdēsim, tas būs tāds nodarījums, ka es pat nezinu, ar kādām sekām tas varētu mums draudēt. Protams, tur arī iekšēji, vadoties pēc pašlaik esošā saraksta, droši vien ir daudz nekārtību. Rugātes kundze jau tieši tādā sakarībā minēja, ka vajadzētu to visu kontrolēt, rast kontroles iespēju. Es domāju, ka arī pati sistēma ir drusciņ revidējama un uzlabojama, bet tieši tādā nozīmē, lai šī ārpusbudžeta (šajā gadījumā - kultūras finansēšanas) sistēma darītu būtisku labumu mūsu kultūras dzīvei, un tas nav tikai kultūras dzīvei, tas ir nācijas pastāvēšanai, bet es tikai tagad neesmu skaidrībā, kā tas būtu procesuāli darāms, ja mēs šo pusgadu nedabūjam šīs lietas sakārtošanai.

Priekšsēdētājs. Paldies. Vai vēl kāds vēlas runāt debatēs? Nevēlas. Lūdzu, komisijas vadītāja Anta Rugāte!

A.Rugāte (KDS).

Kolēģi, mums patiešām nevajadzētu šobrīd skatīt pa pantiem. Bet nelaime ir tāda, ka pirmā pielikuma otrās sadaļas 47.punkts būtu papildināms jau šobrīd, lai konceptuāli tad patiešām visi, kas pretendē uz atvieglojumu pagarinājumu uz pusgadu, tiktu iekļauti. Tas ir Ministru kabineta priekšlikums, ko atbalstījusi arī Budžeta un finansu (nodokļu) komisija un arī Vides un sabiedrisko lietu komisija. Tas attiecas uz Latvijas brīvības cīnītāju palīdzības fonda iekļaušanu maksājumu atvieglojumu šajā sarakstā.

Priekšsēdētājs. Projektā tas ir?

A.Rugāte. Jā, projektā tas ir.

Priekšsēdētājs. Lūdzu zvanu. Mēs balsosim par akceptu pirmajā lasījumā. Jūs vēl gribējāt kaut ko teikt?

A.Rugāte. Nē, paldies.

Priekšsēdētājs. Paldies. Lūdzu, balsosim par likumprojekta “Par papildinājumiem Latvijas Republikas Augstākās padomes 1993.gada 30.marta lēmumā “Par peļņas nodokļa, īpašuma nodokļa un iedzīvotāju ienākumu nodokļa maksājumu atvieglojumiem sabiedriskajām organizācijām, fondiem un uzņēmumiem 1992. un 1993.gadā”” akceptu pirmajā lasījumā un pāreju uz tā lasīšanu pa pantiem. Lūdzu rezultātu. Par - 70, pret - 2, atturas - 3. Akceptēts pirmajā lasījumā. Lūdzu, deputāte Anta Rugāte!

A.Rugāte. Paldies, kolēģi! Man ir papildu informācija sakarā ar šodien no Cilvēktiesību komisijas saņemto 1.dokumentu vēl par vairākiem fondiem, uz kuriem viņi ierosina attiecināt šādus atvieglojumus. Es ceru, ka mēs kopīgi sēdē izskatīsim šo jautājumu un otrajā lasījumā arī tas tiks virzīts tālāk.

Priekšsēdētājs. Paldies. Nākamais jautājums, kuru izskatīsim, ir grozījumi un papildinājumi 1992.gada 16.jūnija likumā par valsts un pašvaldību īpašumu objektu privatizācijas kārtību. Vai būs kāds ziņotājs? Deputāts Kaža no frakcijas “Saskaņa Latvijai”.

Ē.Kaža (SL).

Cienījamais priekšsēdētāj, cienījamie deputāti! Es uzskatu, ka ir lieki runāt par nepieciešamību pieņemt šo likumprojektu paketi.Tas bija nepieciešams jau agrāk, jo privatizācija notiek, bet nav noteikti privatizācijas kārtības principi un instruktoriem, kas atbild par privatizācijas gaitu republikā, nav likumīga pamata darbam.

Posmā starp pirmo un otro lasījumu likumprojekts ir būtiski mainījies. Ir ņemti vērā visi šie priekšlikumi, un gandrīz par trešdaļu ir palielinājies punktu skaits. Ir pārskatīta likumprojekta struktūra. Ir nodalīta atsevišķi valsts īpašuma un municipālā īpašuma privatizācija, rūpīgi izstrādāts privatizācijas process, katra dienesta darba kārtība, atbildība un arī kontrole pār izpildi. Ir konkretizēti izpildes veidi. Ir izsvītrots tāds veids kā noma ar izpirkšanas tiesībām, kas nomainīts ar izpirkšanu uz nomaksu. Ir izstrādāts jautājums par pirmpirkuma tiesībām, un ir noteikts, ka pašvaldībām nav pirmpirkuma tiesību uz valsts īpašumu. Projektā ir izstrādāts jautājums par privatizācijas objekta darbības kontroli pēc privatizācijas. Ir paredzēts kontrolēt līgumsaistību izpildi, tas ir, īpašuma izmantošanu, darba veidu, samazināšanu, uzņēmuma profilu. Ir paredzēta privatizācijas procesa atklātība: katrs privatizācijas gadījums un privatizācijas noteikumi ir jāpublicē presē. Ir paredzēts, ka privatizācijas aģentūra būs akciju sabiedrība, bet ne SIA, kā tas bija domāts iepriekš. Ir noteikts, ka no summas, kas tiek samaksāta par privatizēto objektu, netiks ieturēti nodokļi. Viss privatizācijas process ir koncentrēts nevis nozares ministrijas, bet privatizācijas aģentūras rokās. Visus līgumus par valsts īpašuma privatizāciju slēdz privatizācijas aģentūra. Ir ņemts vērā arodbiedrību priekšlikums, ka uzņēmumu privatizācijas jautājumu apspriešanā jāpiedalās arī uzņēmuma darba kolektīva pārstāvim. Tika noraidīts Hipotēku un zemes bankas priekšlikums. Toties ir priekšlikums valdībai tuvākajā laikā uz privatizācijas gaitā saņemto līdzekļu rēķina palielināt šīs bankas pamatkapitālu. Kopumā likumprojekts ir izstrādāts ļoti rūpīgi, ir ņemti vērā visi priekšlikumi un aizrādījumi, un tieši tāpēc es ierosinu nevilkt garumā apspriešanu un apstiprināt projektu otrajā lasījumā.

Priekšsēdētājs. Godātie deputāti! Kā es saprotu, grozījumi ir skāruši tās vietas projektā, kuras ir pasvītrotas. Divās vietās es atradu iespēju arī balsot, jo ir varianti.

Ē.Kaža. Nē, par diviem punktiem ir... Attiecībā uz 2.pantu Tautsaimniecības komisijas viedoklis bija... Bija trīs priekšlikumi. Valsts vai pašvaldību īpašuma objektu pārdošana fiziskajām personām un tādām juridiskajām personām, kuru pamatkapitāls ir privātais kapitāls ne mazāk kā - un šis ir Tautsaimniecības komisijas priekšlikums - 75 procentu apmērā... Mums bija arī priekšlikums, ka par šo jautājumu vajag nobalsot Saeimā. Ir runa par valsts un pašvaldību īpašuma objektu privatizācijas likumu, tas ir dokuments nr.33.

Priekšsēdētājs. Godātie deputāti! Vispirms par procedūru. Jāteic, ka šī situācija ir sarežģīta, un es aicinu komisijas iesniegt tādu pašu dokumentu, kādu iesniedza Juridiskā komisija, kādu iesniedza Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija. Dokumentā ir pilnīgi skaidrs, kas ir iesniedzis, ko ir iesniedzis un kāda ir komisijas attieksme pret šiem iesniegtajiem labojumiem. Un norunāsim, ka nākamreiz to pieprasīsim, bet tagad tātad, kā es esmu ievērojis, projektā ir divi panti, kur ir varianti balsojumiem, tie ir 2.pants un 4.pants. Var būt, ka tādi panti ir vairāki. Bet deputāti vai komisijas iesniedza savus priekšlikumus, kuri ir noraidīti un kurus jūs uzturat kā balsojamus.

Ē.Kaža. Mums nebija tādi iedoti rakstveidā, bet šeit komisijas vārdā ierosināja nobalsot, jo 2.pantā komisijas lēmums bija, ka ir 75 procenti, un 4.pantā komisijas lēmums bija, ka ir 25 procenti.

Priekšsēdētājs. Jā. Deputāt Endziņ, es saprotu, ka jūs pamatoti runāsiet par procedūru, tāpēc, lūdzu, jums vārds!

A.Endziņš (LC).

Cienījamo priekšsēdētāj, cienījamie deputāti! Mēs apspriežam šo likumprojektu otrajā lasījumā. Un, cik es saprotu no komentāriem, tad, sākot jau ar likumprojektā lietotajiem terminiem, viss, kas ir pasvītrots, rāda, ka tātad te ir izdarītas kaut kādas izmaiņas salīdzinājumā ar pirmo lasījumu, un acīmredzot tāpēc saskaņā ar procedūru mums ir “jāiet cauri” likumprojektam pa pantiem. Ja neviens neiebildīs pret izdarītajiem labojumiem, varēsim iet tālāk, bet ir jāskata pa pantiem. Un tas, ka varbūt ir alternatīvi varianti vai kaut kas tamlīdzīgs, ir atsevišķs jautājums, kas ir balsojams jau pats par sevi, bet tik un tā mums ir jāskata cauri katrs pants.

Priekšsēdētājs. Mums nebija ne mazāko nodomu “neiet” pa pantiem, es tikai prasīju par kopējo noformējumu.

Lūdzu - deputāts Karnups par procedūru.

V.P.Karnups (LNNK).

Godājamie kolēģi! Es atbalstu Prezidija... ja ne ierosinājumus, tad vismaz komentārus. Es vienkārši nevaru šajā likumprojektā orientēties, neskatoties uz to, ka gandrīz viss likumprojekts ir svītrots. No kurienes tie labojumi nāca, vai tiem bija vēl alternatīvi varianti? Neviens nevar to pateikt, un tiešām es lūdzu... Es redzu, ka ne tikai dokuments nr.33, bet arī dokumenti nr.28 un nr.29 un nr.30 ir tādā pašā stāvoklī, un mans priekšlikums ir, lai šā likumprojekta izskatīšanu otrajā lasījumā atliktu uz vienu nedēļu un uzdotu atbildīgajai komisijai sagatavot tās izmaiņas tādā veidā, lai mēs varētu orientēties un varētu kaut kādu jēdzīgu lēmumu pieņemt, citādi tagad būs tikai automātiska balsošana, kurai nebūs nekāda pamata.

(Starpsauciens no zāles. Deputāts M.Budovskis: “Neviens nezina.”)

Priekšsēdētājs. Godātie kolēģi! Es sniegšu mazu komentāru, jo man ir tas gods strādāt Tautsaimniecības komisijā. Ne velti es prasīju, vai ir kāds deputātu iesniegts priekšlikums, kas nav šeit izskatīts. Zālē bija klusums. Nevis neviens nezina, Budovska kungs, bet neviens nav iesniedzis... Nu, tā paskaidroja šā likumprojekta komisijas priekšsēdētājs. Un mums ir jāskata katrs pants un, ja kādam deputātam būs kādas iebildes, viņš tā izteiks, bet, ja nekādi ieteikumi nav iesniegti rakstveidā un nav šeit pievienoti, mums ir jāiet pa pantiem. Ja ir citāda situācija, tad, lūdzu.

Deputāts Kaža - lūdzu!

Ē.Kaža (SL).

Gribu izskaidrot situāciju. Bija organizēta kopīga komisija, kurā bija iekļauti pārstāvji no visām frakcijām, un viņi kopīgi strādāja, un visi priekšlikumi, kurus bija pirms tam iesniegusi LNNK frakcija un visas pārējās, un arī arodbiedrība, bija iekļauti šeit. Un tieši tāpēc mums tas likumprojekts šodien izskatās mazliet lielāks. Bet tas nozīmē, ka visi priekšlikumi, kuri vispār bija iesniegti mūsu komisijā, ir likumprojektā iekļauti. Tikai Hipotēku un zemes bankas priekšlikumu mēs noraidījām. Visus pārējos, kurus bija iesniegusi gan LNNK frakcija, gan citas frakcijas, mēs jau ielikām iekšā. Tas ir mūsu kopīgais darbs. Un tieši tāpēc man ir priekšlikums: ja jums šodien ir kaut kādi iebildumi attiecībā uz konkrētiem pantiem vai ja jūs domājat, ka kādu pantu vēl vajag ielikt šajā likumprojektā, par to vajag runāt. Ja kādā pantā ir kādas pretrunas, tās vajag noskaidrot, un pēc tam likumprojekta trešajā lasījumā mēs to ieliksim iekšā. Bet šodien ir runa par to, vai mēs vēl kādu pantu ieliksim vai svītrosim ārā. Par to, es domāju, vajag runāt šodien, kad ir otrais lasījums.

Priekšsēdētājs. Deputāts Kide no frakcijas “Saskaņa Latvijai”.

E.Kide (SL).

Cienītie deputāti! Man šķiet, ka mums pašlaik ir bezprecedenta gadījums, kad likumu grozījumos tiek ieslēpts pilnīgi jauns konceptuāls likums. Mēs pieņēmām Ministru kabineta likumu... atjaunojām likumu “Par Ministru kabinetu”, un tā struktūrā parādījās divas struktūrvienības - Valsts īpašuma fonds un Privatizācijas aģentūra. Un mēs visu laiku cītīgi gaidījām, kad parādīsies divi likumi par šīm ļoti atbildīgajām institūcijām. Mēs saņēmām likumprojektu “Par Valsts īpašuma fondu”, un tas ir ietverts šodienas darba kārtībā, bet otrs likums - likums par privatizācijas aģentūru, kas privatizēs visu valsts īpašumu, ir iekļauts vecajā 1992.gada 16.jūnija likumā. Es uzskatu, ka tas ir nepieņemami procesuālā ziņā un ka valsts īpašuma privatizācijas nodaļa no šā likuma, kas faktiski atspoguļo privatizācijas aģentūras likumu, ir jāizņem ārā un jāpieņem kā ļoti svarīgs likums pilnīgi atsevišķi, paralēli Valsts īpašuma fondam. Jāpieņem kā jauns likums. Un šis likums, kuru mēs tagad gribam grozīt, būtu atliekams, lai tiktu skaidrībā, kas tur paliek pēc tam pāri un, kā teica Karnupa kungs, lai parādītu autorus, lai parādītu saņemtās alternatīvas un lai mēs tiktu skaidrībā. Mēs esam ilgi gaidījuši privatizācijas likumu, mēs nedrīkstam tādā steigā un neizskaidrotībā to pieņemt. Es esmu par likumprojekta izskatīšanas atlikšanu līdz tā sakārtošanai.

Priekšsēdētājs. Privatizācijas valsts ministrs Druvis Skulte. Lūdzu!

D.Skulte (Latvijas Republikas privatizācijas ministrs).

Godājamo priekšsēdētāj, godājamie deputāti! Es varbūt gribu visu paskaidrot, lai mums šodien nerastos pārpratumi, kas varētu kavēt šā likuma pieņemšanu otrajā lasījumā.

Šis likumprojekts pirmajā lasījumā ir konceptuāli nobalsots tieši ar šādu likuma struktūru, un komisijā nav iesniegts rakstveidā neviens deputātu priekšlikums mainīt šā likumprojekta statusu, un arī Kides kunga priekšlikumus, izskatot to komisijā, mēs nesaņēmām. Tādēļ, tikai izskatot šo likumprojektu Tautsaimniecības komisijā, tas tiešām tika uzlabots, turoties pie tās koncepcijas, par kuru lielā vienprātībā nobalsoja pirmajā lasījumā.

Tātad ir tikai paskaidrojumi, kas ir šajā pirmajā daļā, jo, debatēs izsakoties, deputāti aicināja... Konkrēti Lamberga kungs aicināja likumā lietotos terminus atklāt likumprojekta pirmajā... ko mēs arī izdarījām. Diemžēl šie iesniegumi nebija rakstveidā. Piedaloties Seiles kundzei, likumprojekts tika izskatīts kopīgi ar Zemes komisiju. Zemes komisijas iebildumi un arī šie jautājumi tika pēc saskaņošanas iestrādāti šajā likumprojektā, tādēļ es aicinu tomēr izskatīt šo likumprojektu pa pantiem. Līdz trešajam lasījumam tātad vēl būs divas nedēļas, un, ja pret pantiem ir būtiski iebildumi vai ja pantos jāizdara papildinājumi, lūdzu iesniegt šos papildinājumus, lai tos varētu iestrādāt projektā, jo šis projekts tiešām ir ļoti nepieciešams.Mēs tiešām gaidījām, ka šos konkrētos priekšlikumus iesniegs līdz otrajam lasījumam. Tagad nāksies ar tiem strādāt trešajā lasījumā.

Priekšsēdētājs. Deputāte Seile, lūdzu!

A.Seile (LNNK).

Cienījamie deputāti! Es kā Tautsaimniecības komisijas locekle gribu mazliet komentēt situāciju, ja sēdes vadītājs to atļauj.

Priekšsēdētājs. Lūdzu, lūdzu, tikai dariet to procedūras aspektā!

A.Seile (LNNK).

Tautsaimniecības komisija 4.janvāra sēdē izskatīja šos likumprojektus, gatavojot tos otrajam lasījumam. Es kā Centrālās zemes komisijas priekšsēdētāja iesniedzu vairākus priekšlikumus, kuri saistījās ar nesakārtotību zemes likumdošanas aktos. Ministru kabineta darba grupa, kura ir šo likumprojektu autors, 33.dokumentā iestrādāja visus Centrālās zemes komisijas iesniegtos priekšlikumus. Tie ir atbalstīti, bet no tā, kādā veidā tie ir parādīti, deputātiem varbūt nav skaidrs, jo te nav redzams ne iesniedzējs jeb autors, ne kas cits. Ja vēl kāds deputāts protestē, ka ir iesniegti priekšlikumi, kuri šeit tekstā nav parādīti, tad acīmredzot apspriešana būs jāatliek, bet Gorbunova kungs jau uzaicināja izteikties visus deputātus, un mani iesniegumi, kaut arī tie šeit nav akceptēti kā deputātes Seiles iesniegumi, ir iestrādāti likumprojektā 33.dokumentā, bet visi likumprojekti kopā veido veselu paketi. Tie ir 28. un 33.dokumentā. Un tie visi jau pirmajā lasījumā tika kompleksi izskatīti pēc būtības. Es no sava viedokļa uzskatu, ka izskatīšanu var turpināt pa pantiem. Runāju par 33.dokumentu.

Priekšsēdētājs. Paldies. Godātie deputāti, par atlikšanu mēs varam izlemt tikai pirms balsošanas. Es kā sēdes vadītājs neredzu iemesla atlikt pašu izskatīšanu. Mums ir jāiet pa pantiem, jo, kad es vēlreiz prasīju, vai ir kādi iesniegumi, kuri nav nedz ņemti vērā, nedz ir kā citādi reaģēts uz šiem iesniegumiem... Mēs esam izteikuši piezīmi par formu, kādā mēs šo dokumentu esam saņēmuši, bet pēc būtības viss ir jāizskata pa pantiem, un pirms akcepta otrajā lasījumā pirmais tiks balsots priekšlikums par atlikšanu.

Bet tagad sāksim izskatīt katru pantu, un ja deputātiem būs iebildes, tad viņi tās izteiks. Tā. Likumprojekts par valsts un pašvaldību īpašumu objektu privatizāciju. Vai par preambulu ir kādas iebildes? Nav.

Pirmā daļa. Likumā lietotie termini. Vai deputātiem ir kādas iebildes? Nav.

Vispārīgie noteikumi. 1.pants. Vai deputātiem ir kādas iebildes pret komisijas piedāvāto redakciju? Nav.

2.pants. Privatizācijas metodes. Tautsaimniecības komisija ieteica 1.punktā rakstīt “Valsts vai pašvaldību īpašuma objektu pārdošana fiziskajām personām un tādām juridiskajām personām, kuru pamatkapitālā ir privātais kapitāls ne mazāk kā 75 procentu apmērā.” Vai deputāti uzstāj, ka jābūt citādiem procentiem? Lūdzu, deputāts Endziņš!

A.Endziņš (LC).

Cienījamo priekšsēdētāj! Cienījamie deputāti! Es negribu runāt par procentu vienu, otru vai trešo variantu. Man ir priekšlikums. Es ierosinu, gatavojot likumprojektu trešajam lasījumam, 1.punktu sadalītu, lai šis formulējums neradītu situāciju, ka arī fiziskajai personai pamatkapitāls var būt privātkapitāls kaut kādos procentos. Ja tā ir fiziskā persona, tad ir runa tikai par tās kapitālu, tāpēc vajag atdalīt nost fizisko personu no juridiskās personas.Citu priekšlikumu man nav.

Priekšsēdētājs. Paldies. To izskatiet uz trešo lasījumu, bet tagad ir runa par procentiem. Vai pret 75 procentiem ir iebildes? Lūdzu, deputāts Sinka!

J.Sinka (TB).

Es uzskatu, ka 51 procents.

Priekšsēdētājs. Vai jūs uzstājat, ka jābalso arī par 51 procentu? Labi, balsosim par 51 procentu un par 75 procentiem. Ja pirms balsošanas kāds vēlas izteikties un runāt par motīviem, lūdzu, runājiet!

Pirmais variants - 51 procents. Deputāt Sinka, vai jūs vēlaties runāt? Nevēlas. Tad balsosim! Pirmais balsojums būs par 51 procentu, otrais par Tautsaimniecības komisijas priekšlikumu - 75 procenti. Balsosim tagad par 51 procentu! Lūdzu rezultātu. Par - 14, pret - 29, atturas - 14. Šis priekšlikums nav pieņemts.

Nākamais balsojums ir - 75 procenti. Lūdzu, balsosim! Rezultātu! Par - 54, pret - 4, atturas - 6. (No zāles deputāte Seile: “Es balsoju “par”.”) Esiet tik laipni un paskatieties deputātes Seiles balsojumu! Pret. Deputāte Seile savu balsojumu labo uz “par”. Tātad ir pieņemts lēmums, ka būs 75 procenti.

Vai par 3.pantu deputātiem ir kādas iebildes? Arī 4.pantā ir procentu varianti. Lūdzu, deputāts Kaža!

Ē.Kaža. No Tautsaimniecības komisijas bija saņemts priekšlikums - 25 procenti. Ka juridiskajai personai, kurai pamatkapitāls... privātais kapitāls nepārsniedz 25 procentus.

Priekšsēdētājs. Ne viss ir dzirdams, ko jūs runājat...

Ē.Kaža. Tas jau bija vienu reizi nobalsots, un tas ir...

Priekšsēdētājs. Deputāts Ivars Silārs no frakcijas “Latvijas ceļš”.

I.Silārs (LC).

Es aicinu atbalstīt 25 procentus, kas izriet no mūsu pirmā balsojuma par 75 procentiem.

Priekšsēdētājs. Tā ir gan. Lūdzu, balsosim! Deputāts Kaža ir “par”. Rezultātu! Par - 51, pret - 2, atturas - 2. Tātad 4.pantā būs 25 procenti.

5. pants. Vai deputātiem ir kādas piezīmes? Nav. Akceptēts.

6. pants. Deputātiem nav piezīmju.

3.daļa - valsts īpašuma privatizācija. 1.nodaļa. Privatizācijas aģentūra. 7.pants. Iebilžu nav. Akceptēts. 8.pants. Akceptēts. 9.pants. Akceptēts. 10.pants. Arī akceptēts. 11.pants. Nav iebildumu. Akceptēts. 12.pants. Akceptēts. 13.pants. Akceptēts. 14.pants. Akceptēts. 15.pants. Akceptēts. 16.pants. Akceptēts. 17.pants. Deputāte Seile, lūdzu!

A.Seile (LNNK).

Es tikai lūdzu lēnāku tempu. Tā kā tieši attiecībā uz šo pantu Centrālā zemes komisija iesniedza savus labojumus, es lūdzu pārtraukumu, lai es paspētu izlasīt 17.pantu par privatizācijas subjektu pirmpirkuma tiesībām, jo es šo dokumentu saņēmu tikai šodien pēc Tautsaimniecības komisijas sēdes. Tautsaimniecības komisijas sēdē to atbalstīja, bet es lūdzu mazliet lēnāku tempu!

Priekšsēdētājs. Lasām17.pantu... Vai nav iebildumu par 17.pantu? Akceptēts. 18.pants. Iebilžu nav. 19.pants. Arī akceptēts. 20.pants. Akceptēts. 21.pants. Akceptēts. 22.pants. Akceptēts. 23.pants. Akceptēts. 24.pants. Akceptēts. 25.pants. Akceptēts. 26.pants. Akceptēts. 27.pants. Akceptēts. 28.pants. Akceptēts. 29.pants. Akceptēts. 30.pants. Akceptēts.

4.daļa - pašvaldību īpašumu privatizācija. 31.pants. Akceptēts. 32.pants. Akceptēts. 33.pants. Akceptēts. 34.pants. Akceptēts.

35.pants. Deputāts Lucāns - lūdzu!

J.Lucāns (SL).

Es faktiski nokavēju. Par 17.pantu arī bija it kā tas pats.

Priekšsēdētājs. Esiet tik laipns un runājiet mikrofonā!

J.Lucāns (SL).

Pirmpirkuma tiesības uz privatizējamo objektu ir tam privatizācijas objektam, kura īpašumā ir zemes gabals. Man gribētos vērst jūsu uzmanību uz šādu situāciju. Laukos ir ciemati, kuri, protams, atrodas uz kāda zemes īpašuma. Teiksim, tur ir daudzas mājas, kas ir celtas par valsts līdzekļiem, tātad pēc būtības tas ir valsts īpašums. Tajās dzīvo cilvēki. Un tagad rodas situācija, ka šie cilvēki, dzīvodami šajā mājā, nevar vairs privatizēt šo māju, ja es pareizi saprotu šeit rakstīto. Jeb, ja ir, teiksim, kaut kādas atrunas, būtu jāizdara šīs atrunas. Lai tie cilvēki, kas šajās mājās dzīvo, tomēr varētu privatizēt tās. Es saprotu, ka es saņemšu atbildi tūlīt.

Priekšsēdētājs. Lūdzu!

Ē.Kaža (SL).

Šeit ir runa par pašvaldību īpašumu privatizāciju. Un šeit pirmpirkuma tiesības var būt tikai pašvaldībām par sevi. Un, ja viņi prasa paši savu īpašumu privatizēt un pēc tam grib to paņemt, viņiem nav tādu tiesību. Pašvaldība pati to atdod privatizācijai.

J.Lucāns. Zināt, es nesapratu.

Ē.Kaža. Tās ir pirmpirkuma tiesības.

Priekšsēdētājs. Deputāte Seile, vai jūs nepalīdzētu?

Ē.Kaža. Es varu izskaidrot. Mēs jau pateicām, ka pašvaldībai nav pirmpirkuma tiesību. Un šajā punktā ir runa tikai par pašvaldību īpašumu.

Priekšsēdētājs. 35.pants. Privatizācijas subjektu...

Ē.Kaža. Mēs runājam par pašvaldības komisiju, kas atvēl privatizēt savu objektu uz savas zemes, pēc tam...

J.Lucāns (SL).

Pašvaldības īpašums atrodas uz kāda zemes. Tādas situācijas ir.

Priekšsēdētājs. Godātie kolēģi, es atvainojos! Lūdzu, runājiet mikrofonā pa vienam, jo top stenogramma!

J.Lucāns (SL).

Redziet, runa ir par to, ka arī pašvaldības īpašumi var atrasties uz privātas zemes. Teiksim, šīs dzīvojamās mājas. Citur tās ir noformētas kā valsts īpašums, citur ir noformētas kā pašvaldības īpašums. Jo gan vienā, gan otrā gadījumā tās ir celtas par valsts līdzekļiem. Lūk, kas tad iznāk šajā situācijā?

Priekšsēdētājs. Par 35.pantu vēlas runāt deputāts Jonītis no frakcijas “Latvijas ceļš”.

R.Jonītis (LC).

Lai neradītu vēl lielāku sajukumu visā šajā jautājumā, kas saistīts ar privatizāciju, paskaidroju, ka mēs izskatījām vispārīgos noteikumus, un pirmā panta otrajā punktā sacīts: “Valsts un pašvaldību īpašumā esošā dzīvojamā fonda privatizāciju nosaka citi likumi.” Tātad šie dzīvojamie nami netiek privatizēti pēc šā vispārīgā likuma. Bet, ja nu gadījumā arī visi šie nami tiks privatizēti, to noteiks šis atsevišķais likums. Jebkurā gadījumā uz to namu varēs pretendēt tikai tanī gadījumā, ja uz šīs zemes būs vairāk nekā puse no nama.

Priekšsēdētājs. Lūdzu, deputāts Lucāns.

J.Lucāns (SL).

Vairāk nekā puse nama uz šīs zemes... Es domāju, ka vairumā gadījumu viss nams atrodas uz šīs zemes. Tas ir pirmkārt. Un otrkārt, lūk, lauku ciematos, gandrīz pie katras mājiņas ir arī kūts vai klētiņa, kas pēc būtības jau it kā attiecas uz citu objektu kategoriju, jo tā nav dzīvojamā ēka. Es baidos, ka šeit, ja mēs neko nenoprecizēsim, var rasties liels sajukums.

Priekšsēdētājs. Deputāte Seile no LNNK frakcijas - lūdzu!

A.Seile (LNNK).

Likumprojekta 35.pantā ir runa par pirmpirkuma tiesībām, par to, kādam subjektam ir tiesības pirmpirkt objektu. Un pirmajā punktā ir runa par šādu gadījumu. Es izstāstīšu to ļoti vienkāršoti. Mēs ilgi meklējām juristu palīdzību, lai to pareizi formulētu. Lieta ir tāda, ka, ja viens objekts jeb būve, piemēram, konservu fabrika, atrodas uz divu vai vairāku īpašnieku zemes, šādā gadījumā pirmpirkuma tiesības uz šo objektu ir vispirms jāpiesola zemes īpašniekam, bet kuram no šiem trijiem? Pirmajā punktā ir pateikts, ka tam, kuram būve aizņem vismaz 50 procenti viņa zemes. Tātad, nevis tam, uz kura zemes ir 1/4 ēkas, bet šim, kuram būve aizņem vairāk par pusi teritorijas. Tāda ir šā likuma būtība. Jebkurā gadījumā pirmās pirmpirkuma tiesības uz būvi, kā noteikts likumā par Civillikuma spēkā stāšanās kārtību, ir zemes īpašniekam, kuram ir pirmpirkuma tiesības, un tad viņš piesakās uz šo objektu. Un otrās pirmpirkuma tiesības, kā ir noteikts likumā par Civillikuma spēkā stāšanās kārtību, ir ēkas īpašniekam, tātad tam, kurš šo ēku grib nosolīt. Tādi noteikumi šeit ir iestrādāti. Man liekas, ka ātrais temps mums vienkārši neļauj iedziļināties tieši šajā punktā. Centrālā zemes komisija iesniedza savus priekšlikumus. Man ļoti žēl, ka tie nav tieši noformēti kā priekšlikumi un tie nav šeit redzami, bet tie visi ir izstrādāti ilgos strīdos un pieņemti pilnībā. Man kā Centrālās zemes komisijas vadītājai iebildumu pret šo punktu nav.

Priekšsēdētājs. Deputāts Lucāns no frakcijas “Saskaņa Latvijai” - lūdzu!

J.Lucāns (SL).

Es tomēr vēlreiz gribu precizēt šo lietu. Es pieņemu, ka par dzīvokļu un dzīvojamo māju privatizāciju būs atsevišķs likums. Bet tādā gadījumā es to pašu jautājumu: kas notiks, lūk, ar šo nelielo ražošanas ēku, kas atrodas gandrīz pie katras šādas dzīvojamās mājas? Vai neiznāks tā, ka māja piederēs vienam, bet to ēku paņems cits? Kas var man atbildēt uz šādu jautājumu?

Priekšsēdētājs. Deputāte Seile un deputāts Kaža grib atbildēt. Lūdzu, deputāte Seile!

A.Seile (LNNK).

Te atkal ir vainojams mūsu ļoti ātrais temps un tas, ka likumprojekts ir saņemts tikai no rīta. Šajā likumā ir runa par valsts un pašvaldību īpašuma privatizāciju. Tātad par tiem objektiem, kuri pieder valstij vai pašvaldībai un kurus valsts vai pašvaldība grib nodot kādai fiziskai personai. Šajā gadījumā visretāk tā būs kūts. Tātad valsts uzņēmums var būt konservu fabrika, osta vai kāda cita celtne. Pašvaldības ēka var būt katlu māja, attīrīšanas iekārtas... Ja kāds grib privatizēt. Un par dzīvokļu privatizāciju būs pavisam cits likums, kā mums to valdība ir apsolījusi.

Priekšsēdētājs. Godātie deputāti! Man liekas, ka mana balss ir ļoti rāma, un, ja kādam ir iebildes vai pat ja pirkstu kāds pakustina, es jau tūlīt aicinu jūs tribīnē. Tāpēc es nekādā gadījumā nekādus tempus negribu noteikt. Lūdzu, deputāts Kaža!

Ē. Kaža (SL).

Man ir tāds priekšlikums: es saprotu, ka pamatā nav nekādu pretrunu ar visu šo pantu, bet šeit ir runa par to, ka jūs gribat kaut ko iekļaut saturā, bet tas jau būs priekšlikums trešajam lasījumam. Šodien mēs varam šeit strīdēties, bet es domāju, ka tādējādi mēs tērēsim laiku. Ja būs konkrēts priekšlikums, mēs to pieņemsim trešajā lasījumā. Bet ja par visu pantu kopumā ir kaut kādi iebildumi, tad, es domāju, mums vajag šeit par to runāt. Es lūdzu nobalsot par šo pantu un turpināt darbu.

Priekšsēdētājs. Deputāts Lucāns piekrita iesniegt savus precizējumus trešajam lasījumam, un līdz ar to balsojums tagad nav vajadzīgs.

36.pants, 37.pants, 38.pants, 39.pants, 40.pants, 41.pants, 42., 43., 44., 45., 46., 47., 48., 49., 50., 51., 52., 53., 54., 55., 56., 57., 58., 59., 60. un 61.pants. Lūdzu zvanu! Deputāts Sinka, lūdzu!

J.Sinka (TB).

Priekšsēdētāja kungs, runāšu par procedūru. Tā kā bija absolūti neiespējams ar šo garo un ļoti, ļoti būtisko likumprojektu iepazīties laika trūkuma dēļ, ir lūgums, lai pirms trešā lasījuma mēs visu saņemtu savlaicīgi, lai mēs varētu to izskatīt. Es negribētu teikt, ka otrā lasījuma vadīšana bija farss, tā bija lieliska, bet, mums likumprojektā nebija iespējams ieskatīties. Pirms trešā lasījuma, lūdzu, dodiet mums laiku šāda ļoti svarīga likuma izskatīšanai.

Priekšsēdētājs. Es ceru, ka komisija pilnīgi pieņēma deputāta Sinkas, gan iebildes, gan arī priekšlikumus. Vismaz es, kā sēdes vadītājs, visnotaļ tos atbalstu. Deputāt Karnup, vai jūs uzturat spēkā savu priekšlikumu? Deputāts Karnups neuztur spēkā savu priekšlikumu par izskatīšanas atlikšanu, jo Tautsaimniecības komisijā strādāja galvenokārt divas darba grupas - valdības darba grupa un LNNK frakcijas darba grupa, kuras šo likumprojektu pilnveidoja otrajam lasījumam, un, protams, Zemes komisijas iesniegtie priekšlikumi tika ņemti vērā. Es to atļaujos jums pasacīt vienkārši kā deputāts no Tautsaimniecības komisijas. Tagad, lūdzu, balsosim par šā likumprojekta akceptēšanu otrajā lasījumā! Viens “par” papildus, un tas ir deputāta Kažas balsojums. Lūdzu rezultātu. Par - 56, pret - 1, atturas - 13. Likumprojekts ir akceptēts otrajā lasījumā. Kādu informāciju jūs sniegsiet par trešo lasījumu?

Ē.Kaža. Tad man būs lūgums par visiem četriem likumprojektiem kopā, bet tagad es lūdzu iedot visus priekšlikumus līdz 21.janvārim Tautsaimniecības komisijā, lai varētu šo likumprojektu uz trešo lasījumu virzīt 27.janvārī.

Priekšsēdētājs. 27.janvāris. Vai kādam ir iebildes? Citu priekšlikumu nav. Pieņemam zināšanai, ka trešais lasījums būs 27.janvārī.

Tagad izskatīsim likumprojektu “Par grozījumiem un papildinājumiem 1992.gada 9.decembra likumā “Par valsts un pašvaldību īpašuma...”” privatizācijas fondiem””. Lūdzu!

Ē.Kaža. Jā. Tas ir 28.dokuments. Par šo likumprojektu mūsu komisijā nekādu priekšlikumu nebija, un tieši par to man ir priekšlikums - atbalstīt šo likumprojektu otrajā lasījumā.

Priekšsēdētājs. Endziņa kungs, es ceru, ka jums nav iebildumu. Ja nav priekšlikumu, mums pa pantiem nav jālasa, jo tiek lasīti tie panti, par kuriem ir priekšlikumi. Diemžēl es nedzirdu, ko jūs sakāt. Par komisiju es negalvoju.

Ē.Kaža. No komisijas puses arī nekādu priekšlikumu nav. Atliek tikai nobalsot.

Priekšsēdētājs. Lūdzu, vai deputātiem ir kādas iebildes? Lūdzu zvanu. Lūdzu, balsosim par likumprojekta “Par grozījumiem un papildinājumiem 1992.gada 9.decembra likumā “Par valsts un pašvaldību īpašuma privatizācijas fondiem”” akceptu otrajā lasījumā. Lūdzu rezultātu. Deputāts Kaža - “par”. Par - 54, pret - 1, atturas - 12. Likumprojekts pieņemts.

Nākamais likumprojekts “Par grozījumiem un papildinājumiem 1992. gada 17.marta likumā “Par valsts un pašvaldību īpašuma inventarizācijas komisijām”” (otrais lasījums). Es ļoti atvainojos, jo likumprojektam par valsts un pašvaldību īpašuma privatizācijas fondiem ir trešais lasījums. Deputāt Kaža, ir arī divdesmit...

(Deputāts Kaža kaut ko nesaprotamu saka.)

Priekšsēdētājs. Nē, nē, mēs pieļāvām neprecizitāti un, akceptējot otrajā lasījumā likumprojektu par valsts un pašvaldību īpašuma privatizācijas fondiem, nenoteicām trešā lasījuma datumu. Vai tas ir tāds pats?

Ē.Kaža. Tas ir tāds pats, 27.janvāris.

Priekšsēdētājs. 27.janvāris. Nav iebildumu? Pieņemam zināšanai. Nākamais ir likumprojekts “Par grozījumiem un papildinājumiem 1992.gada 17.marta likumā “Par valsts un pašvaldību īpašuma...”” Es atvainojos, par privatizācijas komisijām. Šeit ir rakstīts - inventarizācijas komisijām.

Ē.Kaža. Jā, par privatizācijas komisijām.

Priekšsēdētājs. Lūdzu!

Ē.Kaža. Tas ir 29.dokuments. Arī par šo likumprojektu nekādu priekšlikumu nebija, un Tautsaimniecības komisijas vārdā mums ir priekšlikums atbalstīt šo likumprojektu otrajā lasījumā.

Priekšsēdētājs. Vai deputātiem ir kādas iebildes? Nav. Tad balsosim par likumprojekta “Par grozījumiem un papildinājumiem 1992.gada 17.marta likumā “Par valsts un pašvaldību īpašuma privatizācijas komisijām”” akceptu otrajā lasījumā. Deputāts Kaža - “par”. Lūdzu rezultātu. Par - 60, pret - 1, atturas - 9. Akceptēts otrajā lasījumā.

Nākamais ir likumprojekts “Par grozījumiem un papildinājumiem 1992.gada 10.jūnija likumā “Par privatizējamo valsts un pašvaldību īpašuma objektu (uzņēmumu) un to mantas novērtēšanas kārtību””.

Ē.Kaža. Par šo likumprojektu arī nebija nekādu priekšlikumu. Ir tikai tāds redakcionāls priekšlikums - nosvītrot “vai valsts”. Tie ir likumā lietotie termini, un tas ir tieši redakcionāls. Tā ir kļūda, kura šeit ir iekļauta.

Priekšsēdētājs. Vai deputātiem ir iebildes? Nav. Vai mēs varam balsot par akceptu otrajā lasījumā? Lūdzu, balsosim par likumprojektu “Par grozījumiem un papildinājumiem 1992.gada 10.jūnija likumā “Par privatizējamo valsts un pašvaldību īpašuma (uzņēmumu) un to mantas novērtēšanas kārtību”” otrajā lasījumā. Lūdzu rezultātu. 57 - par. Deputāts Kaža arī - “par”. 3 - pret, 6 - atturas. Akceptēts otrajā lasījumā.

Ē.Kaža. Par šiem pēdējiem diviem likumprojektiem ir ierosinājums - skatīt tos kopumā 27. janvārī.

Priekšsēdētājs. Tātad viss privatizācijas likumprojektu bloks trešajā lasījumā tiks skatīts 27.janvārī.

Ē.Kaža. Es vēlreiz ļoti lūdzu visus priekšlikumus iedot mūsu komisijai līdz 21.janvārim.

Priekšsēdētājs. Vai deputātu izteiktos iebildumus jūs...

Ē.Kaža. Jā, mēs tos iekļausim nākamajā, trešajā, lasījumā.

Priekšsēdētājs. Nē. Vai deputātu izteiktos iebildumus par procedūru jūs ņemsit vērā? Jā, par noformējumu.

Ē.Kaža. Šeit es varu pateikt, ka tas bija gandrīz visā kopīgajā darbā un tur nebija ļoti lielu strīdu.

Priekšsēdētājs. Nākamo izskatīsim likumprojektu “Par Valsts īpašuma fondu”.

A.Piebalgs (LC).

Cienījamais priekšsēdētāja kungs, cienījamie kolēģi! Likumprojekts “Par Valsts īpašuma fondu” ir cieši saistīts ar tiem privatizācijas likumprojektiem, ko mēs šodien izskatījām un pieņēmām otrajā lasījumā. Jāteic, ka nekādi īpaši priekšlikumi par šo likumprojektu pagaidām nav saņemti, bet es zinu, ka daudzi deputāti pie tā vēl strādā, un šobrīd ir saņemti tikai manis paša priekšlikumi. Sakarā ar to, ka mums ir ļoti svarīgi rītdien izskatīt Budžeta likumu, šodien noteikti būtu jāizskata grozījumi nodokļos, lai mēs rītdien varētu iekļauties likumprojektā par budžetu. Es gribētu arī savus priekšlikumus šobrīd noņemt, atstāt tos uz trešo lasījumu un trešo lasījumu noteikt uz 3.februāri, jo Budžeta un finansu (nodokļu) komisijai šobrīd ir ārkārtīgi daudz darba ar budžetu, lai mēs varētu iestrādāt vēl tos eventuālos priekšlikumus, kas nāks. Līdz ar to es varu teikt, ka šobrīd uz otro lasījumu nekādi priekšlikumi nav saņemti, bet uz trešo lasījumu, es ceru, acīmredzot to būs stipri vairāk.

Priekšsēdētājs. Godātais deputāt Piebalg, kā jūs saprotat, jūsu priekšlikumam ir visai grūti piekrist, jo jūs pats esat šeit labojis...

A.Piebalgs. Jā, es tos iesniegšu uz trešo lasījumu.

Priekšsēdētājs. Jūs noņemat?

A.Piebalgs. Jā, es noņemu. Es to uzsveru - es noņemu, un tas saistīts pamatā ar to, ka šodien būtu ļoti svarīgi izskatīt trīs nodokļu grozījumus, jo citādāk budžeta izskatīšanas procedūrai rītdien faktiski nav īpašas jēgas.

Priekšsēdētājs. Ja deputāts Piebalgs noņem savus priekšlikumus otrajam lasījumam un viņš iesniegs tos trešajā lasījumā, tad tiešām neviena deputāta iesniegto priekšlikumu vairāk nav. Vai mēs ar komisijas vadītāju esam pareizi konstatējuši?

A.Piebalgs. Jā. Pilnīgi pareizi.

Priekšsēdētājs. Es deputātiem prasu!

A.Piebalgs. Nav, nav. Kas nav, tas nav.

Priekšsēdētājs. Lūdzu zvanu. Lūdzu, balsosim par likumprojekta “Par Valsts īpašuma fondu” akceptu otrajā lasījumā. Lūdzu rezultātu. Par - 56, pret - 4, atturas - 9. Likumprojekts akceptēts otrajā lasījumā.

Nākamais ir likumprojekts “Grozījumi 1990.gada 20.decembra likumā “Par peļņas nodokli”” (pirmais lasījums).

A.Piebalgs. Cienītais priekšsēdētāja kungs, es ceru, ka esat saņēmis 10 deputātu iesniegumu par šā likumprojekta izskatīšanas steidzamību.

Priekšsēdētājs. Tas jau ir klāt. Jā.

A.Piebalgs. Es gribētu pamatot steidzamības iemeslu. Tātad šie likumprojekti gan ir īsi, bet tie ir tieši saistīti ar budžetu un līdz ar to, lai mēs varētu sākt budžetu skatīt pirmajā lasījumā, mums ir noteikti parlamentā jābūt izteiktai attieksmei pret šiem grozījumiem.

Priekšsēdētājs. 10 deputāti no frakcijas “Latvijas ceļš” ierosina grozījumus 1990.gada 20.decembrī likumā “Par peļņas nodokli” izskatīt steidzamā kārtā. Lūdzu, deputāte Seile no LNNK frakcijas.

A.Seile (LNNK).

Cienījamie deputāti! Es gribu jūsu uzmanību vērst uz vienu faktu. Mēs pašreiz gribam izdarīt grozījumus likumā “Par peļņas nodokli”, un šajā likumā paredzētie grozījumi ir ieskaitīti ar visu peļņas nodokli Latvijas Republikas valsts budžetā. Varbūt es tam arī varētu piekrist, bet ir vēl pārējie likumi - ir likums “Par apgrozījuma nodokli”, kur tāpat ir paredzēti grozījumi, ir likums “Par ienākuma nodokli”, un man liekas, ka visi šie likumprojekti ir jāskata ļoti ciešā saistībā. Vispirms vajadzētu lūgt, lai par šo kopsaiti Piebalga kungs mūs informētu. Par to, kas tad nonāks pašvaldību budžetā un kas būs valsts budžetā. Līdz šim no Pašvaldību savienības ir saņemti ļoti lieli protesti, arī no atsevišķām pašvaldībām, kuras pat nav Pašvaldību savienībā, ka no apgrozījuma nodokļa, kurš veido lielāko ienākuma daļu, netiek nekas novirzīts pašvaldībām. Pašvaldībām pēc projekta - man gan šeit trūkst pilnas informācijas - tātad paliek tikai zemes nodoklis un ienākuma nodoklis. Ienākuma nodoklis lauku pašvaldībām ir prognozējams ārkārtīgi mazs. Nupat tikos Ķūļciemā ar iedzīvotājiem, un šis nelielais ciemats saka tā: no kā mums veidosies šis ienākuma nodoklis, ja SIA vairs algu nemaksā un ja zemnieku saimniecībām ienākumu nav. Un šie nav vienīgie iebildumi, tāpēc es lūdzu, ja procedūra to pieļauj, tomēr informēt par šo kopsakarību, kā izmainīsies nodokļu sadalījums valsts budžetā un pašvaldību budžetos.

Priekšsēdētājs. Godātie deputāti, es ceru, ka jūs neiebildīsiet, ja komisijas vadītājs Piebalgs mums izstāstīs kopēju koncepciju, atbildot uz tiem jautājumiem, kurus uzstādīja deputāte Seile, un pēc tam mēs balsosim par steidzamību. Tāds bija deputātes Seiles priekšlikums.

A.Piebalgs. Jā, es pilnīgi piekrītu Seiles kundzei, un viņa arī pilnīgi precīzi noraksturoja situāciju. Tātad tiek piedāvāti grozījumi trijos nodokļu likumos - peļņas nodokļu likumā, apgrozījuma nodokļa likumā un iedzīvotāju ienākumu nodokļa likumā. Pēc šīs koncepcijas, kas ir saistīta tieši ar to, kādi skaitļi ir budžetā, nodokļu sadalījums tad šobrīd ir tāds, ka pašvaldībām paliek zemes nodoklis, īpašuma nodoklis un iedzīvotāju ienākuma nodoklis. Valstij paliek peļņas nodoklis un arī apgrozījuma nodoklis. Bez tam no valsts budžeta 15 miljoni latu nonāk atpakaļ pašvaldību izlīdzināšanas fondā un attiecīgi tiek sadalīti kā mērķdotācijas vai dotācijas. Tāda ir kopējā koncepcija, un Seiles kundze jau faktiski to pateica.

Priekšsēdētājs. Paldies. Lūdzu, balsosim par frakcijas “Latvijas ceļš” deputātu priekšlikumu - izskatīt šos likumus steidzamā kārtībā. Balsojums ir konkrēti par peļņas nodokli. Deputāts Piebalgs - “par”. Rezultātu lūdzu. Par - 49, pret - 16, atturas - 8. Priekšlikums pieņemts.

A.Piebalgs. Tātad pirmais no šiem likumprojektiem ir “Grozījumi 1990.gada 20.decembra likumā “Par peļņas nodokli””. Šajos grozījumos ir divi panti, bet abiem ir pilnīgi vienāda būtība. Peļņas nodoklis sakarā ar šiem grozījumiem pilnībā tiek ieskaitīts valsts budžetā. Protams, šeit var būt atsevišķas iebildes, ka tādā gadījumā pašvaldības nav īpaši ieinteresētas attīstīt uzņēmējdarbību savā teritorijā. Bet šeit varētu būt arī precīzs pretarguments, ka tā ir saistīta arī ar iedzīvotāju ienākumiem. Un, ja iedzīvotāju ienākumu nodoklis pilnībā paliek, tad automātiski ir šī saikne, un tādā veidā caur iedzīvotāju ienākumu nodokli šī problēma tiek risināta. Budžeta un finansu (nodokļu) komisija, balsīm daloties, akceptēja šos grozījumus, un vēl viens arguments par labu šiem grozījumiem ir tāds, ka katru gadu līdz šim tika skatīti grozījumi tīri procentuālā sadalē. Tātad katru gadu, ja nav rādītājs stabils, nodoklis paliek vienā noteiktā vietā un vienmēr ir tendence pārdalīt procentus. Šajā gadījumā situācija ir pilnīgi skaidra un faktiski būtiskākais jautājums jau ir nevis tas, kā sadalās nodoklis, bet pati būtība - vai pašvaldībām pietiek naudas, un šis jau ir jautājums, kas ir diskutējams tieši sakarā ar budžeta projektu, kurā parādās gan pašvaldību ieņēmumu rēķins, gan arī atbilstošā dotāciju un mērķdotāciju summa. Es lūgtu atbalstīt šo likumu pirmajā lasījumā.

Priekšsēdētājs. Vai kāds no deputātiem vēlas runāt? Lūdzu zvanu. Balsosim likumprojekta “Grozījumi 1990.gada 20.decembra likumā “Par peļņas nodokli”” akceptu pirmajā lasījumā un par pāreju lasīšanai pa pantiem. Deputāts Piebalgs “par”. Lūdzu rezultātu. Par - 48, pret - 15, atturas - 7. Es atvainojos, par - 49, pret - 15, atturas - 7. Akceptēts pirmajā lasījumā.

A.Piebalgs. Es lūgtu tūlīt pat pāriet arī pie otrā lasījuma - lasījuma pa pantiem, jo šeit ir pilnīgi skaidra gan pirmā, gan otrā lasījuma būtība, tā ir pilnīgi identiska. Arī no citām komisijām un no individuāliem deputātiem konkrēti priekšlikumi par šo likumprojektu šajā laikā, kopš tas ir Saeimā, nav ienākuši. Laiks faktiski bija pietiekami ilgs, jo no komisijām tika iesniegti jau 16.decembrī.

Priekšsēdētājs. Deputāte Anna Seile no LNNK frakcijas. Lūdzu!

A.Seile (LNNK).

Cienījamais projekta apspriešanas vadītāj, Piebalga kungs! Es gribu iesniegt priekšlikumu, bet vēl nespēju to sagatavot. Lūdzu atlikt šo balsojumu otrajā lasījumā, jo tik tiešām es gribu iesniegt priekšlikumu par šo projektu un gribu iesniegt priekšlikumu arī par apgrozījuma nodokļa procentuālo sadalījumu. Tāpēc es lūdzu nekavējoties nebalsot par šo likumu otrajā un tātad arī pēdējā lasījumā.

Priekšsēdētājs. Deputāts Piebalgs - lūdzu!

A.Piebalgs. Es tomēr gribētu lūgt, atbalstīt savu priekšlikumu divu iemeslu dēļ. Pirmais iemesls ir tas, ka, kā es jau teicu, no 16.decembra līdz 13.janvārim bija pietiekami ilgs laiks, lai iesniegtu priekšlikumus. Starp citu, šis precedents mums jau bija - šodien mēs pieņēmām trešajā lasījumā četrus formālos likumus, un iebildums bija tieši tāds pats, ka būs vēl priekšlikumi. Jāsaka, ka atkal mēneša laikā praktiski nekādu priekšlikumu nebija. Tas ir viens arguments.

Otrs arguments ir tas, ka, ja mēs šodien neskatām otrajā lasījumā, tad faktiski visa budžeta skatīšana automātiski atvirzās par nedēļu vai vēl ilgāku laiku, kas katrā ziņā ir ārkārtīgi negatīvs faktors. Jo jau tā mēs 1994.gada budžetu skatām 1994.gadā. Tāpēc es lūgtu plenārsēdi atbalstīt skatīšanu uzreiz otrajā lasījumā pa pantiem.

Priekšsēdētājs. Godātie deputāti! Līdz šim mūsu praksē šādi gadījumi nav bijuši, ja deputāts pieprasa iespēju viņam iesniegt savu priekšlikumu, pirms likumprojekts tiktu izskatīts otrajā lasījumā, kad notiek lasījums pa pantiem, ka mēs noraidām iespējas to darīt.

A.Piebalgs. Es gribētu teikt, ka šādi precedenti līdz šim ir bijuši, cienījamo sēdes vadītāj. Tas ir viens. Un otrs. Es vēlreiz lūgtu, lai plenārsēde nobalso par šo jautājumu. Es tad saku, ka budžeta projekts automātiski skatīšanai atvirzās vismaz par nedēļu. Vismaz! Pirmais lasījums pat atvirzās.

Priekšsēdētājs. Es ceru, ka Juridiskās komisijas priekšsēdētājs deputāts Endziņš sniegs arī savu komentāru par deputātu tiesībām starp pirmo un otro lasījumu.

A.Endziņš (LC).

Cienījamo priekšsēdētāj, cienījamie deputāti! Saeimas kārtības rullis sīki nereglamentē šo kārtību, un tas ir Saeimai lemjams jautājums - vai skatīt tūlīt pa pantiem vai rīkot kādu pārtraukumu. Katrā ziņā šis dokuments tik tiešām ir bijis izsniegts, ja es nemaldos, apmēram 14.decembrī. Un skaidrs, ka pa šo laiku - turpat vai mēnesi - bija iespēja izteikt visus šos priekšlikumus un iesniegt tos atbildīgajai komisijai. Tā ka tas ir jāizlemj Saeimai.

Priekšsēdētājs. Deputāte Seile - lūdzu!

A.Seile (LNNK).

Cienījamie deputāti! Parasti priekšlikumus iesniedz pēc pirmā un otrā lasījuma. Man nebija zināms, ka šodien plenārsēde nobalsos ar balsu vairākumu par steidzamību. Es uzskatu, ka mani priekšlikumi par labojumiem - un tādi paši man būs par apgrozījuma nodokli -, kurus es varētu izteikt arī mutiski, tiek noraidīti. Vai plenārsēde noraidīs deputātu priekšlikumus?

Priekšsēdētājs. Deputāts Karnups no LNNK frakcijas.

V.P.Karnups (LNNK).

Godājamie kolēģi! Es domāju, ka mēs varam šeit rīkoties tā, kā šorīt runājām, ka, ja ir nobalsots, ka likumprojekts ir izskatāms steidzami, tad otrais lasījums ir analoģisks trešajam lasījumam. Tā mēs šorīt spriedelējām un tādu kārtību mēs pieņēmām. Tad mums vajag skatīties, kas ir teikts Kārtības rullī par to, ko vajag darīt starp otro un trešo lasījumu. Un tur 92.pantā ir skaidri un gaiši teikts, ka trešajā lasījumā ir apspriežami un balsojami tikai tie panti, attiecībā uz kuriem ir iesniegti labojumi. Tad, protams, vajag, ja deputāts pieprasa, dot iespēju laikus sagatavot labojumus.

Priekšsēdētājs. Godātie deputāti! Protams, jūs varat izlemt, kā mums rīkoties. Bet es nemitīgi svārstos par to, ka deputātam ir jādod tiesības iesniegt priekšlikumus starp pirmo un otro lasījumu, kad notiek lasīšana pa pantiem. Vai tās ir divas stundas, vai tās ir trīs stundas, vai tā ir diena vai vairākas dienas, vai tā ir pusstunda, bet viņam šīs tiesības ir jādod, lai viņš var formulēt priekšlikumus rakstveidā un iesniegt, un pavairot. Mūsu uzdevums ir tos pavairot.

Lūdzu, deputāts Piebalgs!

A.Piebalgs (LC).

Cienot deputātes Seiles tiesības, es ierosinu kompromisa variantu: deputāte Seile šodien iesniegtu šo priekšlikumu, un rītdien no rīta mēs balsotu par to otrajā lasījumā. Ja deputāte Seile piekrīt, ka viņa to iesniegs šodien, tad rītdien no rīta es varētu vēl... komisija sanāktu kopā, un mēs varētu rītdien balsot otrajā lasījumā. Jo es vēlreiz saku - pretējā gadījumā budžeta apspriešanas process ievilksies.

Priekšsēdētājs. Deputāte Seile vēlas vēl teikt savu vārdu.

A.Seile (LNNK).

Es vēlos savu viedokli saskaņot ar atsevišķiem pašvaldību vadītājiem, kuri man uzticēja šeit aizstāvēt pašvaldību tiesības. Un tāpēc es varētu šovakar, es domāju, pēc stundām trijām, šo priekšlikumu komisijai iesniegt. Un piekrītu, ka par to varētu balsot rītdienas plenārsēdē no paša rīta.

Priekšsēdētājs. Paldies. Līdz ar to šim likumprojektam par peļņas nodokli otro lasījumu uzsāksim rīt plenārsēdes sākumā. Par procedūru runās deputāts Kide - lūdzu!

E.Kide (SL).

Cienījamie deputāti! Patiešām es runāšu par procedūru. Es negribu nekā jums ieteikt, bet tikai griezt jūsu vērību uz to steigu, kādā mēs pieņemam ļoti svarīgus likumus. Kamēr es biju preses konferencē, pieņemts jau likums par īpašumu fondu un tagad jau trīs nodokļu likumi. Kas attiecas uz procedūru, Kārtības ruļļa 91.pantā teikts, ka laiku starp otro un trešo lasījumu, bet ne īsāku par 10 dienām, nosaka Saeima tūlīt pēc otrā lasījuma. Un mēs pieņemam tik īsā laikā! Es saprotu, cienījamie deputāti, ka šie likumi, kurus mēs šodien vēl neesam pieņēmuši, jau ir iestrādāti budžetā, zinot, ka tos noteikti pieņems. Bet attiecībā uz steidzamību es tomēr iesaku jums padomāt, vai tas ir reāli.

Priekšsēdētājs. Lūdzu, balsosim par deputāta Piebalga priekšlikumu - otro lasījumu likumam par peļņas nodokli sākt rīt no rīta plenārsēdes sākumā. Plenārsēdi rīt uzsāksim ar šo likumprojektu otrajā lasījumā. Tāds ir deputāta Piebalga priekšlikums. Es varbūt to nedaudz samudžināju, bet jūs, es ceru, sapratāt. Lūdzu rezultātu! Viens “par” papildus. Par - 60, pret - 8, atturas - 15. Pieņemts.

Es ļoti atvainojos, šeit ir iesniegums, un tas ir jāizlasa skaļi: “Sakarā ar nepieciešamību šā gada 14.janvāra plenārsēdi veltīt likumprojekta par valsts 1994.gada budžetu izskatīšanai pirmajā lasījumā un to, ka izmaiņas nodokļu likumdošanā ir tieši saistītas ar budžeta likumprojektu, lūdzam pagarināt sēdi līdz izmaiņu nodokļu likumdošanā izskatīšanai.” Es saprotu, ka tagad pirmajā lasījumā...

A.Piebalgs (LC).

Protams. Uz visiem tad attiektos tā pati procedūra. Vēl divi likumprojekti ir palikuši: likumprojekts par grozījumiem likumā “Par apgrozījuma nodokli” un grozījumi likumā “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli”.

Priekšsēdētājs. Tātad šodien plenārsēdi turpināsim, līdz abus divus likumprojektus izskatīsim pirmajā lasījumā. Vai kāds vēlas runāt? Deputāti aktīvi apspriežas savā starpā. Bet mans pienākums ir šo jautājumu likt uz balsošanu. Lūdzu, balsosim par šo ierosinājumu! Viens “par” papildus. Lūdzu rezultātu. Par - 43, pret - 30, atturas - 10. Pieņemts.

A.Piebalgs. Cienījamais priekšsēdētāja kungs! Cienījamie deputāti! Nākamais likumprojekts ir “Grozījumi un papildinājumi 1991.gada 18.decembra likumā “Par apgrozījuma nodokli””. Es lūdzu nobalsot arī par steidzamību.

Priekšsēdētājs. Vai kāds vēlas runāt? Lūdzu, balsosim par steidzamību! Deputāts Piebalgs ir “par”. Balsosim! Lūdzu rezultātu. Par - 40, pret - 16, atturas - 21. Priekšlikums ir pieņemts.

A.Piebalgs. Tātad arī šā nodokļa grozījumi ir identiski ar peļņas nodokli. Apgrozījuma nodoklis tiek iemaksāts Latvijas Republikas valsts budžetā. Attiecībā uz peļņas nodokli jautājums ir tiešām vairāk vai mazāk diskutabls, turpretim šis ir, protams, klasisks valsts nodoklis, un šis grozījums Budžeta komisijā tika atbalstīts. Es lūdzu pieņemt to pirmajā lasījumā.

Priekšsēdētājs.Vai kāds deputāts vēlas runāt? Deputāte Anna Seile - lūdzu!

A.Seile (LNNK).

Cienījamie deputāti! Sakarā ar apgrozījuma nodokli es esmu sagatavojusi priekšlikumu, un, tā kā šis jautājums tiešām ir steidzams, es to pateikšu no tribīnes.

Vairāki pašvaldību vadītāji ir teikuši, ka apgrozījuma nodokļa iekasēšanas kontroli visvieglāk ir izdarīt pašvaldībām, un tieši tāpēc vismaz daļai apgrozījuma nodokļa vajadzētu nonākt vietējo pašvaldību budžetā. Un man ir konkrēts priekšlikums, ka šis nodokļa procents varētu būt 25 procenti no kopējās apgrozījuma summas. Tātad 75 procenti - valsts budžetā, 25 procenti - vietējā budžetā. Protams, es saprotu, ka mans priekšlikums, ja tas tiks atbalstīts, varētu daļēji izmainīt budžeta ienākumu daļu, taču budžeta ienākumu daļu nevajadzētu steigties rīt apstiprināt visā pilnībā, bet izvērtēt visu frakciju un komisiju priekšlikumus. Es domāju, ka, atliekot budžeta pieņemšanu, rīt apspriežot to, bet pieņemšanas laiku atliekot uz nedēļu, mēs varētu visus šos jautājumus sakārtot. Es runāju vairāku pašvaldību vārdā.

Priekšsēdētājs. Deputāts Kide - lūdzu!

E.Kide (SL).

Cienījamie deputāti! Budžeta komisijā es cīnījos par to, lai gan peļņas nodokli, gan apgrozījuma nodokli sadalītu zināmā proporcijā (līdzīgi kā tas bija) starp pašvaldībām un starp valsts budžetu. Un tomēr tas tā neizdevās. Šodien, kad budžetā jau šā likumprojekta sekas ir iestrādātas, budžeta projekts ir gatavs. Rīt mēs to izskatīsim. Bilance ir pilna. Pašlaik visu to pārkārtot, es domāju, vairs nav reāli. Un tāpēc es aicināju, kaut gan Budžeta komisijā es balsoju pret šādu sadali starp pašvaldību un valdību, tomēr to apstiprināt un tālāk tad risināt to lietu jau nākotnē.

(Starpsauciens no zāles: “Mēs jau budžetu nepieņemsim.”)

Priekšsēdētājs. Vai vēl kāds vēlas runāt? Lūdzu, balsosim par likumprojekta par grozījumiem un papildinājumiem likumā “Par apgrozījuma nodokli” akceptēšanu pirmajā lasījumā! Viens “par” - deputāts Piebalgs. Lūdzu rezultātu. Par - 51, pret - 17, atturas - 16. Otrais lasījums būs rīt, uzsākot plenārsēdi.

A.Piebalgs (LC).

Cienījamie deputāti! Es saprotu, ka attiecībā uz pirmajiem diviem likumiem iebildes bija varbūt smagākas. Es gribu jūs lūgt noteikti atbalstīt grozījumu 1993.gada 11.maija likumā “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli” izskatīšanas steidzamību, jo, kā jūs redzat, pirmie divi panti gan ir saistīti ar budžetu, bet ir vērsti tā samazināšanas virzienā. Tie ir atvieglojumi tiem cilvēkiem, kuriem ir jāuztur citas personas. Viņiem tiek samazināts iedzīvotāju ienākuma nodoklis. Es lūdzu atbalstīt grozījumu 1993.gada 11.maija likumā “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli” izskatīšanas steidzamību!

Priekšsēdētājs. Vai kāds vēlas runāt? Lūdzu, balsosim par šo priekšlikumu! Viens “par” - deputāts Piebalgs. Par - 53, pret - 13, atturas - 17. Lēmums par steidzamību ir pieņemts.

A.Piebalgs. Tātad šim likumam faktiski izmantojamas divas daļas. Pirmā daļa, kā jau es teicu, pēc būtības ir atvieglojumi par to personu uzturēšanu, kas nesaņem šajā likumā noteiktos ienākumus. Tajā skaitā ietilpst atvieglojumi par nepilngadīgu bērnu, par bērniem, kamēr tie turpina izglītības iegūšanu (bet ne ilgāk kā līdz 24 gadu vecuma sasniegšanai), par nestrādājošu laulāto, par nestrādājošu vecāku, par maksātāju aizbildniecībā vai aizgādnībā esošu personu uzturēšanu. Tātad šis likuma grozījums faktiski samazina to nodokļu summu, to ienākumu lielumu, ar kuru būtu jāapliek iedzīvotāju ienākuma nodoklis, un daudziem, it īpaši tiem cilvēkiem, kuriem ir zems ienākumu līmenis, tas ļoti būtiski ietekmē to naudas summu, kas viņiem jāiemaksā tieši šajā nodokļu veidā.

Otra daļa pēc būtības ir saistīta ar pašvaldību izlīdzināšanas fondu. Tātad tiek piedāvāts, (tas precīzāk ir redzams budžetā), ka viena daļa no šā iedzīvotāju ienākuma nodokļa, kas tiek maksāts pašvaldībām, veido īpašu pašvaldību budžeta izlīdzināšanas fondu. Tātad šī nauda tiek akumulēta un pēc tam nonāk tām pašvaldībām, kurām ieņēmumi, kas nāk no zemes nodokļa, no tās iedzīvotāju ienākumu nodokļa daļas, kas paliek... “pa tiešo” tātad tiek pārdalīta par labu tām pašvaldībām, kas ir trūcīgas. Tāds ir šis mehānisms, bet precīzāk, protams, tas ir redzams likumā par 1994.gada budžetu. Es lūdzu atbalstīt šo likumprojektu pirmajā lasījumā, jo ir skaidrs, ka pirmie divi punkti neizsauc neviena deputāta iebildumus, bet, kas attiecas uz trešo, mēs par to diskutēsim, skatot likumprojektu pa pantiem, un tas būs rītdien no rīta.

Priekšsēdētājs. Vai kāds vēlas runāt? (Starpsauciens no zāles. Deputāts M.Budovskis: “Kāda jēga?”) Deputāte Kuprijanova no frakcijas “Saskaņa Latvijai”. Lūdzu!

L.Kuprijanova (SL).

Cienītie deputāti! Es jūs aicinu neatbalstīt šo likumprojektu - vismaz ne uzreiz otrajā lasījumā, jo te ir būtiska tieši tā pirmā izmaiņa, kas šobrīd piedāvā izvēli - vai nu saņemt atvieglojumu ienākumu nodoklī, vai saņemt bērnu pabalstu. Tagad bija ļaužu kategorijas, kas saņēma gan atvieglojumu ienākumu nodoklī, gan bērnu pabalstu. Un, starp citu, tās nav tās bagātākās ļaužu kategorijas. Jo pilnīgi pareizi, - pēc šā iznāk, ka tiem, kam ir lieli ienākumi... Ja man tagad būtu nepilngadīgs bērns, man varbūt patiešām būtu izdevīgāk, ņemot vērā manu algu, atteikties no tā smieklīgā pabalsta, kāds, atklāti runājot, šobrīd pastāv, un saņemt nodokļa atvieglojumu. Bet tos, kam ir minimālās algas, es domāju, tas neiespaidos. Un es uzskatu, ka vispār tas ir vēl plaši jāizspriež sabiedrībā. Un šinī gadījumā visvairāk mani uztrauc, ka jaunajā budžeta projektā šīs izmaiņas patiešām jau ir iestrādātas. Ne par velti tur bērnu pabalstu finansējums ir samazinājies salīdzinājumā ar pagājušo gadu, cerot, ka daļa cilvēku no šiem pabalstiem atteiksies un ka tie nebūs jāmaksā, kaut gan mēs visi zinām, ka tie pabalsti ir niecīgi. Un nekādas ģimenes pabalstīšanas programmas mums nav. Tas, ka ir pieņemts lēmums par steidzamību un ir pirmais lasījums, ir viens jautājums, bet es patiešām jūs aicinu atteikties balsot par otro lasījumu.

(Starpsauciens no zāles. Deputāts I.Bērziņš: “Piekrītam!”)

Priekšsēdētājs. Vai vēl kāds vēlas runāt? Nevēlas. Lūdzu, balsosim par likumprojekta “Grozījumi 1993.gada 11.maija likumā “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli”” akceptēšanu pirmajā lasījumā un par pāreju uz lasīšanu pa pantiem rīt plenārsēdē. Deputāts Piebalgs ir “par”. Lūdzu rezultātu. Par - 56, pret - 20, atturas - 10. Akceptēts pirmajā lasījumā.

A.Piebalgs (LC).

Lūdzu cienījamos deputātus iesniegt šos priekšlikumus Budžeta komisijā rīt no pusastoņiem līdz astoņiem vai šodien vakarā un Budžeta komisijas locekļus rītdien pulksten 8.30 sapulcēties uz ārkārtas sēdi, lai izskatītu šos priekšlikumus.

Priekšsēdētājs. Deputāte Kuprijanova - lūdzu!

L.Kuprijanova (SL).

Es uzskatu, ka šis likumprojekts nav tā jāskata. Jāskata tā, kā ir teikts Kārtības rullī, - pēc 10 dienām, mierīgi. Budžeta projektu, es ceru, rīt neskatīs divos lasījumos kā steidzamu. Būs lasījums pa pantiem, kur to varēs apsvērt. Nekas nenotiks, ja rīt sāksim budžeta lasījumu, bet es lūdzu jūs tomēr otro lasījumu sagatavot 10 dienu laikā.

Priekšsēdētājs. Ir divi priekšlikumi. Viens priekšlikums ir - izskatīt likumprojektu otrajā lasījumā rīt, plenārsēdes sākumā, otrs priekšlikums ir - izskatīt pēc 10 dienām. Balsosim par pirmo priekšlikumu - izskatīt šo likumprojektu otrajā lasījumā rīt, kā to ierosināja komisijas vadītājs deputāts Piebalgs. Lūdzu rezultātu. Par - 48, pret - 23, atturas - 14. Priekšlikums pieņemts. Likumprojektu izskatīsim rītdienas plenārsēdē. Lūdzu, atsaucieties uz deputāta Piebalga lūgumu un iesniedziet savus priekšlikumus rakstveidā šodien vai agri no rīta! Zvanu, lūdzu! Lūdzu, reģistrēsimies. Lūdzu izdruku. Sekretāra biedru Tomiņu lūdzu nolasīt reģistrācijas rezultātu. Uzmanību, lūdzu!

Z.Tomiņš (5.Saeimas sekretāra biedrs).

Nav reģistrējušies: Olafs Brūvers, Igors Bukovskis, Ilmārs Dāliņš, Ernests Jurkāns, Jānis Jurkāns, Mārtiņš Ādams Kalniņš, Aivars Kreituss...

Priekšsēdētājs. Deputāts Kreituss ir zālē.

Z.Tomiņš. Atzīmēts. Aristids Lambergs, Aida Prēdele, Mārtiņš Virsis un...

Priekšsēdētājs. Deputāts Mārtiņš Virsis ir zālē.

Z.Tomiņš. Atzīmēts. Un Joahims Zīgerists.

Priekšsēdētājs. Plenārsēdi turpināsim rīt pulksten 9.00.

Stenogrammu parakstījušas: Redaktores: J.Kravale, L.Bumbura, M.Freija.

Mašīnrakstītājas-operatores: B.Strazdiņa, S.Bērziņa, M.Ceļmalniece, I.Kuzņecova.

Korektores: D.Kraule, J.Kurzemniece, S.Stikute

noteikumiem un lēmumiem” - 1.lpp.

Republikas likumi” - 1.lpp.

Par procedūru - dep. A.Panteļējevs - 1.lpp.

- dep. A.Kiršteins - 2.lpp.

- dep. A.Seile - 5.lpp.

- Ministru prezidents dep. V.Birkavs - 6.lpp.

- dep. M.Budovskis - 6.lpp.

- dep. M.Budovskis - 9.lpp.

komisijas priekšsēdētāja pienākumiem - 9.lpp.

Par procedūru - dep. A.Seile - 10.lpp.

Par darba kārtību - dep. A.Endziņš - 11.lpp.

- dep. J.Lagzdiņš - 12.lpp.

īpašumu objektu privatizāciju” - 12.lpp.

likumu kodeksā” - 13.lpp.

tiesnešu disciplināro atbildību” - 13.lpp.

Kriminālprocesa kodeksā” - 13.lpp.

un uzņēmumiem 1992. un 1993.gadā”” - 13.lpp.

autortiesībām un blakustiesībām”” - 13.lpp.

kodeksā” - 14.lpp.

tiesībām” - 14.lpp.

Papildinājums - dep. I.Birzniece - 14.lpp.

“Par pārvadājumiem ar autotransportu” - 14.lpp.

Pieprasījumi un jautājumi

Nolasa sekretāra biedrs - dep. Z.Tomiņš - 15.lpp.

Nolasa sekretāra biedrs - dep. Z.Tomiņš - 15.lpp.

Debates - dep. O.Kostanda - 16.lpp.

Nolasa sekretāra biedrs - dep. Z.Tomiņš - 17.lpp.

Nolasa sekretāra biedrs - dep. Z.Tomiņš - 18.lpp.

Ziņo - dep. A.Endziņš - 20.lpp.

Ziņo - dep. A.Endziņš - 22.lpp.

Ziņo - dep. A.Endziņš - 22.lpp.

Ziņo - dep. U.Lakševics - 23.lpp.

Ziņo - dep. A.Seiksts - 24.lpp.

Paziņojumi - Saeimas Prezidija sekretārs

I.Daudišs - 26.lpp.

Nolasa - sekretāra biedrs Z.Tomiņš - 26.lpp.

Par plenārsēdes darbu - dep. I.Bērziņš - 27.lpp.

Debates - dep. J.Kušnere - 28.lpp.

- dep. A.Prēdele - 29.lpp.

Par procedūru - dep. A.Endziņš - 31.lpp.

Debašu turpinājums - dep. A.Grots - 31.lpp.

- dep. I.Grava - 32.lpp.

- dep. P.Putniņš - 33.lpp.

- dep. A.Seiksts - 34.lpp.

Par procedūru - dep. A.Endziņš - 37.lpp.

- dep. V.P.Karnups - 37.lpp.

- dep. A.Seiksts - 38.lpp.

- dep. A.Seile - 39.lpp.

Ziņo - dep. A.Endziņš - 40.lpp.

reliģiskajām organizācijām”” pieņemšana kopumā - 41.lpp.

Ziņo - dep. M.Graudiņš - 42.lpp.

Debates - dep. V.P.Karnups - 43.lpp.

- dep. Dz.Ābiķis - 43.lpp.

Ziņo - dep. J.Lagzdiņš - 47.lpp.

Debates - dep. J.Sinka - 50.lpp.

- dep. A.Panteļējevs - 51.lpp.

- dep. A.Kiršteins - 52.lpp.

- dep. I.Grava - 52.lpp.

- dep. A.Žīgurs - 54.lpp.

Nolasa - sekretāra biedrs Z.Tomiņš - 55.lpp.

Debašu turpinājums - dep. Dz.Ābiķis - 56.lpp.

- dep. R.Marjaša - 57.lpp.

- dep. J.Tupesis - 59.lpp.

- dep. A.Seiksts - 60.lpp.

- dep. J.Lagzdiņš - 60.lpp.

- dep. A.Kiršteins - 61.lpp.

- dep. J.Sinka - 62.lpp.

- dep. J.Straume - 63.lpp.

- dep. A.Kiršteins - 67.lpp.

- dep. A.Panteļējevs - 68.lpp.

- dep. J.Sinka - 69.lpp.

- dep. M.Grīnblats - 74.lpp.

- dep. M.Gailis - 84.lpp.

Ziņo - dep. J.Lagzdiņš - 85.lpp.

Paziņojumi - dep. A.Rugāte - 87.lpp.

- dep. A.Piebalgs - 87.lpp.

Iesniegums par plenārsēžu darbu - 87.lpp.

Ziņo - dep. J.Lagzdiņš - 88.lpp.

Ziņo - dep. J.Lagzdiņš - 93.lpp.

Priekšlikumi - dep. A.Endziņš - 94.lpp.

Ziņo - dep. J.Lagzdiņš - 96.lpp.

Ziņo - dep. J.Lagzdiņš - 96.lpp.

Ziņo - dep. A.Kiršteins - 97.lpp.

Ziņo - dep. A.Piebalgs - 97.lpp.

Ziņo - dep. A.Piebalgs - 98.lpp.

Ziņo - dep. A.Piebalgs - 98.lpp.

Ziņo - dep. A.Piebalgs - 99.lpp.

Ziņo - dep. A.Piebalgs - 99.lpp.

Debates - dep. A.Kreituss - 100.lpp.

- dep. V.P.Karnups - 101.lpp.

- dep. J.Sinka - 102.lpp.

- satiksmes ministrs A.Gūtmanis - 103.lpp.

Ziņo - dep. A.Rugāte - 103.lpp.

Debates - finansu ministrs dep. U.Osis - 105.lpp.

- dep. E.Kide - 106.lpp.

- dep. P.Putniņš - 106.lpp.

Ziņo - dep. Ē.Kaža - 108.lpp.

Par procedūru - dep. A.Endziņš - 110.lpp.

- dep. V.P.Karnups - 111.lpp.

- dep. E.Kide - 112.lpp.

- privatizācijas valsts ministrs D.Skulte - 113.lpp.

- dep. A.Seile - 114.lpp.

Debates - dep. A.Endziņš - 115.lpp.

- dep. J.Sinka - 116.lpp.

- dep. I.Silārs - 117.lpp.

Par procedūru - dep. A.Seile - 117.lpp.

Debašu turpinājums - dep. J.Lucāns - 118.lpp.

- dep. R.Jonītis - 120.lpp.

- dep. J.Lucāns - 120.lpp.

- dep. A.Seile - 120.lpp.

- dep. J.Lucāns - 121.lpp.

- dep. A.Seile - 121.lpp.

Par procedūru - dep. J.Sinka - 122.lpp.

Ziņo - dep. Ē.Kaža - 123.lpp.

Ziņo - dep. Ē.Kaža - 124.lpp.

Ziņo - dep. Ē.Kaža - 125.lpp.

Ziņo - dep. A.Piebalgs - 126.lpp.

Ziņo - dep. A.Piebalgs - 128.lpp.

Ziņo - dep. A.Piebalgs - 128.lpp.

Priekšlikums - dep. A.Seile - 131.lpp.

Par procedūru - dep. A.Endziņš - 132.lpp.

- dep. A.Seile - 132.lpp.

- dep. V.P.Karnups - 133.lpp.

- dep. A.Seile - 134.lpp.

- dep. E.Kide - 134.lpp.

Par plenārsēdes darbu - 135.lpp.

Ziņo - dep. A.Piebalgs - 135.lpp.

Debates - dep. A.Seile - 136.lpp.

- dep. E.Kide - 136.lpp.

Ziņo - dep. A.Piebalgs - 137.lpp.

Debates - dep. L.Kuprijanova - 138.lpp.

Priekšlikums - dep. L.Kuprijanova - 139.lpp.

Nolasa - sekretāra biedrs Z.Tomiņš - 140.lpp.