Sēdi vada Latvijas Republikas 5.Saeimas priekšsēdētāja biedrs Andrejs Krastiņš.

Sēdes vadītājs. Godājamie Saeimas deputāti, ir pulksten 9.00, lūdzu ieņemt savas vietas! Godājamos deputātus, Kabineta ministrus, valsts ministrus lūdzu ieņemt savas vietas! Paldies. 1.decembra Saeimas sēde ir atklāta. Vai godājamiem deputātiem ir kādi priekšlikumi par darba kārtību? Ir saņemti divi identiski priekšlikumi - no frakcijas "Latvijas ceļš" un no Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas, un šie priekšlikumi ir izdalīti. Tātad izdarīt izmaiņas - likumprojektus, kas darba kārtībā ir no nr.22 līdz 36, tātad nodokļu paketi, izskatīt pēc otrās sadaļas, tātad pēc Pieprasījumu komisijas atzinuma. Vai godājamai Saeimai ir kādi iebildumi? Iebildumu nav. Paldies, nolemts.

Nākamais ienākšanas kārtībā ir 10 Saeimas deputātu ierosinājums Kārtības ruļļa 117.panta kārtībā. Iesniedz patstāvīgu priekšlikumu un ierosina to iekļaut 1.decembra sēdes darba kārtībā pēc trešās sadaļas izskatīšanas deputāti Dāliņš, Grīnblats, Straume, Rozentāls, Prēdele, Silārs, Stalts, Berklavs, Tabūns un Putniņš. Tātad šis ir patstāvīgs priekšlikums par Saeimas lēmumu sakarā ar Krievijas Federācijas bruņoto spēku vienību agresiju pret Čečenijas republiku un par Krievijas Federācijas vadītāju izteiktajiem ultimātiem un draudiem ar spēku iejaukties Čečenijas iekšējās lietās. Godājamie Saeimas deputāti, vai ir kādi iebildumi pret šā dokumenta iekļaušanu šīsdienas sēdes darba kārtībā? (No zāles deputāts A.Panteļējevs: "Ir iebildumi.") Tātad tas tiek pašlaik pavairots un tiek saņemts. Tā, ir iebildumi. Var izteikties "par" un "pret". Vai ir, kas izteiksies "par" un "pret"? Lūdzu! Panteļējeva kungs - "Latvijas ceļš". "Par" vai "pret"?

A.Panteļējevs (LC).

Tas ir patstāvīgs priekšlikums, es aizmirsu, kura panta kārtībā, es vienkārši iebilstu, un es uzskatu, ka mēs varam atgriezties pie šī jautājuma, kad Ārlietu komisija būs izskatījusi to, tas ir pietiekami nopietns jautājums.

Sēdes vadītājs. Paldies. Vai pretēju argumentu nav? Tātad iebildis ir viens deputāts. Un pāriet uz nākamo sēdi.

Paldies. Vēl ir viens dokuments pie mūsu darba kārtības, bet tas ir tehniski risināms jautājums, tātad Tautsaimniecības, agrārās un reģionālās politikas komisija griezusies pie Saeimas sēdes sakarā ar likumprojektu "Par radiācijas drošību un kodoldrošību", kas izskatāms šīsdienas sēdē, - dokumentā nr.1197 aizstāt 2.un 8.lappusi ar pielikumā esošajām attiecīgajām lappusēm. Vai ir kādi iebildumi godājamai Saeimai? Nav. Paldies. Tātad saskaņā ar darba kārtību Prezidija ziņojumi.

Pirmais. Likumprojekts "Grozījums Pilsētas domes, rajona padomes un pagasta padomes vēlēšanu likumā". Saeimas Prezidijs ierosina Saeimas Juridiskās komisijas iesniegto likumprojektu "Grozījums Pilsētas domes, rajona padomes un pagasta padomes vēlēšanu likumā" nodot Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai ir iebildumi? Nav. Paldies. Nolemts.

Nākamais. Prezidija atzinums par likumprojektu "Par grozījumiem Latvijas kriminālkodeksā". Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu "Par grozījumiem Latvijas kriminālkodeksā" nodot Aizsardzības un iekšlietu komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai ir iebildumi? Nav. Paldies. Nolemts.

Trešais. Saeimas Prezidija atzinums par likumprojektu "Par Latvijas Republikas un Islandes Republikas konvenciju par nodokļu dubultās uzlikšanas un nodokļu nemaksāšanas novēršanu". Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu nodot Budžeta un finansu (nodokļu) komisijai un Ārlietu komisijai un noteikt, ka Budžeta un finansu (nodokļu) komisija ir atbildīgā komisija. Vai ir kādi iebildumi? Nav. Paldies. (Zālē liels troksnis.) Es lūdzu godājamos deputātus maksimāli ievērot klusumu, jo citi kolēģi varbūt nevar dzirdēt un normāli lasīt avīzes.

Nākamais Saeimas Prezidija atzinums. Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu "Par Latvijas Republikas un Čehijas Republikas konvenciju par nodokļu dubultās uzlikšanas un nodokļu nemaksāšanas novēršanu" nodot Budžeta un finansu (nodokļu) komisijai un Ārlietu komisijai un noteikt, ka Budžeta un finansu (nodokļu) komisija ir atbildīgā komisija. Vai ir kādi iebildumi? Nav. Paldies. Nolemts.

Nākamais Saeimas Prezidija atzinums. Saeimas Prezidijs ierosina Saeimas Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas iesniegto likumprojektu "Grozījumi likumā "Par sabiedriskajām organizācijām un to apvienībām"" nodot Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai ir iebildumi? Nav. Paldies. Nolemts.

Nākamais Saeimas Prezidija atzinums. Saeimas Prezidijs ierosina deputātu Grīnblata, Sinkas, Straumes, Dāliņa un Prēdeles iesniegto likumprojektu "Grozījumi likumā par namīpašumu atdošanu likumīgajiem īpašniekiem" nodot Juridiskajai komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai ir iebildumi? Nav. Paldies. Nolemts.

Nākamais Saeimas Prezidija atzinums. Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu "Par valsts un pašvaldību dzīvokļu fonda privatizāciju" nodot Juridiskajai komisijai, Tautsaimniecības, agrārās un reģionālās politikas komisijai un Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijai un noteikt, ka Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija ir atbildīgā komisija. Vai ir iebildumi? Nav. Paldies. Nolemts.

Nākamais Saeimas Prezidija atzinums. Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu "Par tabakas izstrādājumu ražošanas, realizācijas, reklāmas un smēķēšanas ierobežošanu" nodot Sociālo un darba lietu komisijai un Vides un sabiedrisko lietu komisijai un noteikt, ka Sociālo un darba lietu komisija ir atbildīgā komisija. Vai ir iebildumi? Nav. Paldies. Nolemts.

Nākamais Saeimas Prezidija atzinums. "Grozījumi likumā "Par uzņēmējdarbību"". Tātad Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu "Grozījumi likumā "Par uzņēmējdarbību"" nodot Tautsaimniecības, agrārās un reģionālās politikas komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Tā, par šo, ja? Lūdzu! Piebalga kungs - "Latvijas ceļš". Un arī finansu ministrs.

A.Piebalgs (finansu ministrs).

Es gribētu runāt kā finansu ministrs, un es lūgtu cienījamo Saeimu noņemt šo jautājumu, jo "Grozījumi likumā "Par uzņēmējdarbību"" - tas ir par 32.pantu, par ko mēs esam diskutējuši, ir atrasta jauna formula, kā to realizēt, un mēs iesniegsim to kā priekšlikumu tieši Tautsaimniecības komisijai, bet ne kā atsevišķu likumprojektu, jo šis pants ir grozīts ļoti daudzas reizes. Tā ka es lūgtu noņemt šo jautājumu Ministru kabineta vārdā.

Sēdes vadītājs. Paldies. Nav citu domu? Nav. Noņemts.

Nākamais - "Grozījumi Latvijas administratīvo pārkāpumu kodeksā". Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu "Grozījumi Latvijas administratīvo pārkāpumu kodeksā" nodot Juridiskajai komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai ir iebildumi? Nav. Paldies.

Un Saeimas Prezidija atzinums par likumprojektu "Par valsts budžetu 1995.gadam". Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu "Par valsts budžetu 1995.gadam" nodot visām Saeimas komisijām un noteikt, ka Budžeta un finansu (nodokļu) komisija ir atbildīgā komisija. Vai ir kādi iebildumi? Nav. Paldies. Nolemts.

Godājamie kolēģi, mums ir jāiekļauj arī darba kārtībā "Grozījumi likumā "Par sabiedriskajām organizācijām un to apvienībām"" pirmajā lasījumā bez atkārtotas izskatīšanas atbildīgajā komisijā. Iekļaut viņu šīsdienas darba kārtībā. Vai ir iebildumi? Iebildumu nav. Paldies. Nolemts.

Deputāts Aivars Endziņš ("Latvijas ceļš") vēlas izteikties par nododamajiem likumprojektiem. Lūdzu!

A.Endziņš (LC).

Cienījamo priekšsēdētāj! Cienījamie kolēģi! Man Juridiskās komisijas vārdā būtu liels lūgums Saeimai - piekrist un iekļaut dienas kārtībā, lai varētu nodot komisijai, dokumentu nr.1239, kas deputātiem ir pieejams no 29.novembra. Diemžēl Kabinets ir iesniedzis šo likumprojektu ar nokavēšanos, tātad pirmdien Prezidijs nevarēja viņu izskatīt; tas ir likumprojekts "Par tiesu piesēdētāju vēlēšanu noteikšanu". Likums paredz, ka tiesu piesēdētāju vēlēšanas ir jānosaka ne vēlāk kā trīs mēnešus pirms termiņa izbeigšanās. Un jūs zināt, kāda mums ir izveidojusies situācija ar visu tiesu reformu, - tiek veidotas apgabaltiesas, un es ļoti lūgtu, lai mēs varētu paspēt šajā sesijā līdz Ziemassvētku brīvdienām šo likumu pieņemt, pieņemt steidzamības kārtībā, iekļaut viņu tagad nododamo likumprojektu sarakstā un noteikt, ka atbildīgā komisija ir Juridiskā komisija un kā otra komisija - Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija.

Sēdes vadītājs. Paldies. Endziņa kungs, es ceru, iesniegs arī Prezidijam atzinumu. Vai godājamajai sēdei ir iebildumi, ka Saeimas Prezidijs pieņem analoģisku atzinumu, kā to ierosināja Endziņa kungs? Nav iebildumu. Paldies. Nolemts. Tiek nosūtīts minētajām komisijām.

Nākamais mūsu darba kārtības jautājums - Pieprasījumu komisijas atzinums. Lūdzu - Bērziņa kungs, Pieprasījumu komisijas priekšsēdis.

G.Bērziņš (LZS).

Pieprasījumu komisija, izskatot Saeimas deputātu Rugātes, Grīga, Lamberga, Lakševica, Grīnblata, Tabūna, Grota, Kušneres, Budovska, Žīgura, Imanta Kalniņa, Rozentāla, Putniņa, Dāliņa, Stalta, Seiles, Karnupa, Saulīša, Dreģes un Mārtiņa Ādama Kalniņa pieprasījumu Ministru prezidentam Mārim Gailim jautājumā par juridisko un fizisko personu saistībām elektronisko sabiedrības saziņas līdzekļu monopoldarbībā un tās izpausmes veidiem valstī (rudens sesijas dokuments nr.1169), noklausījās Ministru prezidenta biedra un finansu ministra Piebalga paskaidrojumus; komisija atzīst, ka nepieciešams izdarīt korekcijas spēkā esošajos likumos, kas reglamentē sabiedrības saziņas līdzekļu darbību jaunajos tirgus ekonomikas apstākļos.

Otrais. Nepieciešams izmainīt likuma "Par radio un televīziju" 12.pantu ar mērķi nostiprināt Latvijas Radio un televīzijas padomi kā sabiedrības interešu pārstāvi.

Trešais. Monopoldarbības un sabiedrības saziņas līdzekļu likumu normu neievērošana ir katras attiecīgās valsts institūcijas kompetencē. Balstoties uz iepriekšminēto, komisija nolēma pieprasījumu nevirzīt tālāk kā Saeimas pieprasījumu, kā arī ierosina Ministru kabinetam un Vides un sabiedrisko lietu komisijai sakārtojumu - Saeimai iesniegt nepieciešamos grozījumus attiecīgajos likumos.

Sēdes vadītājs. Paldies. Godājamie deputāti, mums ir ar balsojumu jāapstiprina šis Pieprasījumu komisijas lēmums. Lūdzu balsošanu. Balsojam par Pieprasījumu komisijas atzinumu - par šī pieprasījuma nevirzīšanu tālāk. Lūdzu! Paldies. Lūdzu rezultātu! Par - 37, pret - 17, atturas - 10. Pieprasījumu komisijas atzinums ir apstiprināts. Paldies.

Nākamais dienas kārtības jautājums. Trešā sadaļa - "Par izmaiņām komisiju sastāvā". Es atvainojos, godājamie kolēģi! Godājamie kolēģi, mēs ar savu balsojumu... Es ļoti atvainojos, pēc otrās sadaļas nobalsojām - uzsākt izskatīt likumprojektu, tātad par izmaiņām komisijas sastāvā izskatīsim pēc tam. Paldies.

Tātad sākam izskatīt likumprojektus, sākot ar mūsu dienas kārtības punktu nr. 22. Tātad dokumenti nr. 1121, nr. 1121-a un nr. 1222. Paldies.

Piebalga kungs, lūdzu, jums vārds ziņojumam!

A.Piebalgs (finansu ministrs).

Cienījamais priekšsēdētāja kungs, cienījamie kolēģi! Izmantojot šo iespēju, ka es reiz esmu arī Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas ziņotājs šajā jautājumā un finansu ministrs, es gribētu lūgt arī jūsu uzmanību pievērst tādam apstāklim, ka šoreiz tika iesniegta nodokļu likumdošanas pakete. Un tāpēc faktiski, runājot par jau pirmo likumprojektu, manā skatījumā, lietderīgi ir pieskarties visai paketei kopumā.

Uzreiz gan jāsaka atruna, ka šajā paketē trūkst divu likumprojektu. Par vienu, tas ir, par nekustamā īpašuma nodokli, situācija ir diezgan skaidra. Viņš ir izstrādāts, saskaņots ar Pašvaldību savienību, konceptuāli apspriests arī Budžeta komisijā un sekos šai paketei. Sliktāk ir ar sociālā nodokļa likumdošanas izstrādi. Šeit ir vairāki fragmenti, bet arvien nav kopējās ainas, kur acīmredzot šī paketes daļa sekos tikai nākošajā gadā kā likumprojekti, un reāli viņi varētu sākt strādāt tikai ar 1996. gadu.

Kāda nepieciešamība bija izstrādāt šo nodokļu likumdošanas paketi? Pirmais, tas ir tīri fiskālais jeb, varētu teikt, finansu aspekts. Nodokļi, kādi bija, vai nodokļu likumdošanas akti, kas noteica šos nodokļus, nepieļāva nodokļu elastību, tas ir, nodokļu ieņēmumi nav tieši proporcionāli iekšzemes kopprodukta pieaugumam. Un tas nozīmē, ka jebkurā gadījumā, tikko gribam iegūt vairāk naudas budžetā, tad seko solis - paaugstināt likmes vai aplikt jaunus objektus, kas principā nav pieņemami.

Otrs ir tīri ekonomiskais aspekts, jo uzņēmējdarbības attīstību kavē nodokļu sistēmas nestabilitāte jeb, precīzāk, neprognozējamība. Gada laikā un iepriekšējos gados, sākot no nodokļu paketes, ko Augstākā padome izstrādāja 1990. gadā, balstoties uz to ekonomisko sistēmu, kas bija tajā laikā, protams, ir mainīta bezgalīgi daudzas reizes. Un visa rezultātā ir izveidojusies virkne pretrunu šajā paketē, un galvenais, ka nav arī... (Zālē liels troksnis.)

Sēdes vadītājs. Es atvainojos, Piebalga kungs... Godājamie deputāti, ja ir kas pārrunājams, lūdzu, izdariet to Saeimas kuluāros, jo ļoti grūti ir tiešām saklausīt ziņojumu par mūsu nodokļu paketi.

A.Piebalgs. Paldies, priekšsēdētāja kungs!

Sēdes vadītājs. Lūdzu!

A.Piebalgs. Trešais ir juridiskais aspekts. Daudzi likumu grozījumi, instrukcijas un skaidrojumi rada nodokļu likumdošanas nepārskatāmību un juridiskas pretrunas. Īpaši slikti bija tas, ka esošā likumdošanas pakete, kāda šodien strādā, pieļāva ļoti daudz skaidrojumu tieši no Valsts ieņēmumu dienesta puses, kas automātiski pārnesās uz nodokļu maksātājiem, un tajā pašā laikā, tā kā šī prakse bija ilgstoša, tad ļoti grūti bija un ir no viņas šodien aiziet prom. Tātad visu šo trīs aspektu kopsumma izraisa nepieciešamību izveidot jaunu nodokļu paketi.

Kādi tad ir šīs nodokļu paketes mērķi? Līdzīgi kā jau nepieciešamībai ir arī šeit, pirmkārt, fiskālais mērķis - nodrošināt 1995. gadā ieņēmumus no nodokļiem, kas varētu būt 37,3 procenti no iekšzemes kopprodukta. 1994. gadā tie ir 35,3, un bez jauniem nodokļu grozījumiem 1996.-2000. gadā iegūt 38 līdz 40 procentus no iekšzemes kopprodukta. Tas ir samērā - no vienas puses mēs varētu teikt - augsts procents, no otras puses - ja mēs skatāmies īpaši Eiropas valstis, tas ir pilnīgi normāls, tāds, kāds ir lielākajā daļā Eiropas kopienas valstu. Bet skaidrs, ka naudas būs tad vairāk pie šīs paketes, ja aug iekšzemes kopprodukts, ja attīstās ekonomika, jo palielināt nodokļu likmes, protams, ir īslaicīgs pasākums, kas, neattīstoties ekonomikai, dod tikai īslaicīgu labumu.

Otrais mērķis ir ekonomiskais - veicināt uzņēmējdarbību, samazinot tiešo nodokļu īpatsvaru nodokļu ieņēmumos, tātad palielinot patēriņa vai netiešo nodokļu īpatsvaru; stimulēt investīcijas... te ir sekojošas lietas iestrādātas paketē - tā ir stabilitāte, zemas likmes, atvieglojumi, ievedot investīcijas preces, izdevīgas pamatlīdzekļu nolietojuma normas... un stimulēt eksportu un tranzītu, tas ir, atvieglojumi netiešajos nodokļos un procedūru vienkāršošanās.

Trešais mērķis ir sociālais mērķis - nepalielināt nodokļu slogu iedzīvotājiem ar zemiem ienākumiem. Un otrs - arī noteikt saudzīgu nodokļu režīmu lauksaimniecībai.

Ceturtais mērķis - juridiskais - saskaņot nodokļu likumus ar citiem likumiem, saskaņot Latvijas nodokļu likumdošanu ar OECD valstīs un īpaši Eiropas kopienas valstīs pielietoto praksi un dot juridisko bāzi, lai novērstu izvairīšanos no nodokļu maksāšanas.

Tātad galvenais šo likumprojektu kopējais vadmotīvs ir nodrošināt stabilu nodokļu sistēmu pie samērā zemām likmēm, bet plašu un stabilu bāzi, kur ir ļoti grūti aiziet no nodokļu nemaksāšanas. Ja šāda sistēma veiksmīgi spēs funkcionēt, tad Latvijas valsts tiks nodrošināta ar stabiliem nodokļu ieņēmumiem.

Kas ieiet paketē? Tātad šajā paketē ieiet, pirmkārt, galvenais likums "Par nodokļiem un nodevām". Tad ir "Par uzņēmumu ienākuma nodokli", "Grozījumi likumā "Par iedzīvotāju ienākuma nodokli"", likumprojekts "Par pievienotās vērtības nodokli", "Grozījumi likumā "Par akcīzes nodokli"", "Grozījumi likumā "Par transportlīdzekļu ikgadējo nodevu"" un "Grozījumi likumā "Par muitas nodokli (tarifiem)"". Un likumprojekts "Par dabas resursu nodokli", kas tika jau iesniegts ātrāk, ko valdība ir iesniegusi, un saistītie ar šo likumprojektu paketi likumi.

Šoreiz arī mēs izmantojām tādu paņēmienu, ka kopā ar nodokļu likumdošanas paketi ir arī grozījumi tajos likumprojektos... likumos, kuri ir tieši saistīti ar nodokļu iekasēšanu, lai, izdarot grozījumus pamatnodokļu sistēmā, notiktu arī atbilstoši grozījumi "balsta" likumu sistēmā. Un tāpēc ir klāt pievienoti pie šīs nodokļu likumdošanas paketes grozījumi likumā par uzņēmējdarbību, par akciju sabiedrībām, par sabiedrībām ar ierobežotu atbildību, par grāmatvedību, par uzņēmumu gada pārskatiem, par Valsts ieņēmumu dienestu, par ārvalstu ieguldījumiem Latvijas Republikā. Un šoreiz es tiešām arī lūgtu cienījamos deputātus skatīt šos grozījumus šajā likumā tieši kontekstā ar nodokļu paketi.

Tagad par atsevišķiem likumprojektiem. Pirmais likumprojekts tātad par nodokļiem un nodevām. Pie šī likumprojekta arī ļoti cieši piesaistās grozījumi likumā par Valsts ieņēmumu dienestu. Viņš izstrādāts ar mērķi uzlabot nodokļu iekasēšanu tirgus ekonomikas apstākļos, diferencēt sodus par nodokļu nemaksāšanu līdz pat uzņēmuma slēgšanai un krimināllietas ierosināšanai, aizsargāt nodokļu maksātāju intereses, zaudējumu atlīdzināšana, instrukciju un skaidrojošo vēstuļu tiesiskā statusa pazemināšana. Saistoši turpmāk nodokļu maksātājiem ir tikai likumi un Ministru kabineta noteikumi. Valsts ieņēmumu dienests var tikai dot savas instrukcijas atbilstoši uz saviem darbiniekiem. Valdības un pašvaldības tiesību precizēšana nodokļu likumdošanas jomā, tas ir, tiesības uzlikt nodevas.

Vēl varu runāt, priekšsēdētāja kungs, vai arī beidzas mans laiks?

Sēdes vadītājs. Piebalga kungs, jūs vēl varat 50 minūtes un 50 sekundes.

A.Piebalgs. Labi, paldies.

Sēdes vadītājs. Lūdzu!

A.Piebalgs. Nākošais ir likumprojekts "Par uzņēmumu ienākuma nodokli". Tātad šis likumprojekts ir peļņas nodokļa jauna redakcija. Galvenais mērķis ir nodrošināt šī nodokļa reālu iekasēšanu un neradīt šķēršļus uzņēmējdarbības attīstībai. Tas tiek panākts, nosakot zemas likmes, augstas pamatlīdzekļu nolietojuma normas, apliekot nerezidentu ārvalstnieku ienākumus un ieviešot īpašus noteikumus saistītiem uzņēmumiem, samazinot un vienkāršojot atvieglojumus.

Turpmāk nodokļu atlaides mazajiem uzņēmumiem ir - lauksaimniekiem (it īpaši šis jaunais Ministru kabineta priekšlikums - 10 lati par katru lauksaimnieciski izmantotās zemes hektāru), uzņēmumiem, kas veic ziedojumus, par ārvalstīs samaksāto nodokli, kā arī invalīdu uzņēmumiem. Tiek atļauts pārcelt zaudējumus līdz pieciem gadiem, pietuvināt apliekamos ienākumus faktiskajai uzņēmumu peļņai, kas noteikta, balstoties uz uzņēmumu grāmatvedību, un atceļot atvieglojumus likumā par ārvalstu ieguldījumiem Latvijas Republikā. Tātad šo nodokli maksās uzņēmumi, kuriem atbilstoši likumam par grāmatvedību un par uzņēmuma gada pārskatiem jāveic grāmatvedība dubultā ieraksta sistēmā un jāiesniedz gada pārskati, tāpēc šajos likumos tiek noteikts konkrēts slieksnis, kuru sasniedzot, tas ir jādara.

Grozījumi likumā "Par iedzīvotāju ienākuma nodokli" ir izdarīti, lai saskaņotu šo likumu ar likumu "Par uzņēmumu ienākuma nodokli". Īpaši jautājumā par nerezidentu aplikšanu ar nodokli. Precizēti nosacījumi, kā jāmaksā nodokļi mazajiem uzņēmumiem, jo būtiski pieaugs uzņēmumu skaits, kas maksās šo nodokli. Paredzēts, ka lielākajai daļai iedzīvotāju, kas gūst ar nodokli apliekamos ienākumus, būs jāaizpilda ienākumu deklarācijas. Tomēr tiem iedzīvotājiem, kas gūst ienākumus tikai algu veidā, būs saīsināta - vienkārša deklarācija. Katrā ziņā visi šie pasākumi noteikti uzlabos nodokļu iekasēšanu. Šādas deklarācijas ir jāaizpilda tātad iedzīvotājiem, kas gūst ienākumus algu veidā.

Īpašs jautājums, protams, kas tika ļoti būtiski diskutēts, ir par zemnieku saimniecībām. Tomēr attiecībā uz zemnieku saimniecībām ir būtiski pieminēt to, ka slieksnis, kuru pārsniedzot ir jāmaksā nodoklis no ienākumiem, no lauksaimnieciskās darbības, ir 3000 lati, un tas ir tīrais ienākums. Tā ka faktiski viņš nebūs jāmaksā zemnieku saimniecībām, jo tās nodarbojas ar šāda veida uzņēmējdarbību. Te ir domāts faktiski, ka "tîrā" lauksaimniecība, protams, ir mūsu nodokļu sistēmas prioritāte... (Starpsauciens no zāles: "Vai iekasēšanas?") Nē, taisni otrādi, neaplikšana...

Tālāk par pievienotās vērtības nodokli. Likumprojekts juridiski sakārto nodokļu maksātāju reģistrācijas procedūru un novērš citas pretrunas, vienkāršo nodokļu atmaksāšanas procedūru preču un pakalpojumu eksporta un tranzīta pārvadājumu gadījumos (tāpēc ieviesta nulles likme), novērš iespējas izvairīties no nodokļu maksāšanas, pielietojot viltotus dokumentus, ir saskaņots ar Eiropas kopienas 6. direktīvas prasībām, tas ir, veicina starptautisko tirdzniecību un Baltijas valstu vienota tirgus izveidošanu. Likumprojektā ir saglabāta lielākā daļa no atvieglojumiem, kuri bija Apgrozījuma nodoklī. Tomēr daļa no tiem ir pārcelta uz Muitas nodokļa likumu, jo pievienotās vērtības nodokli un muitas nodokli turpmāk uz robežas maksās sinhroni. Līdz ar to būs atvieglots nodokļu režīms tiem uzņēmumiem, kas ražo preces eksportam vai nodarbojas ar preču reeksportu. Tomēr likumā noteikts arī īpašs atvieglojums, ievedot pamatlīdzekļus.

Likumprojekts "Par transportlīdzekļu ikgadējo nodevu" un grozījumi likumā "Par akcīzes nodokli" ir sagatavoti, lai uzlabotu finansiālo stāvokli autoceļu remontam un tālākai uzturēšanai. Šie abi nodokļi kopumā dos ceļu uzturēšanai apmēram 18 miljonus latu. Tātad 1994. gadā iekasēs transportlīdzekļu nodevu aptuveni 4 miljonu latu apmērā, bet papildus no valsts budžeta ceļu uzturēšanai bija paredzēti aptuveni 5 miljoni latu. Tātad jūs redzat no šiem skaitļiem, ka, pieņemot šādu likumprojektu, katrā ziņā autoceļu stāvokļa finansēšanai ir ļoti būtiski palielināts līdzekļu daudzums, kas neapšaubāmi atstās turpmāk ietekmi uz infrakstruktūras attīstību un tādā veidā attiecīgi arī stimulēs tālāku tautsaimniecības attīstību.

Kā jau es teicu, vēl šajā paketē sekos likumprojekts par nekustamā īpašuma nodokli. Un nākošajā gadā būs arī sociālā nodokļa likumprojekti.

Es vēl gribētu pieskarties likumprojekta "Par dabas resursu nodokli" jaunajai redakcijai. Likumprojekts ir izstrādāts Vides un reģionālās attīstības ministrijā, piedaloties ekspertiem no OECD valstīm. Likumprojekts paredz palielināt nodokli par dabas resursu izmantošanu un uzlabot šā nodokļa iekasēšanu. Paredzētie maksājumi par vidēji kaitīgu vielu ražošanu un patērēšanu noteikti atbilstoši starpvalstu konvenciju prasībām. Svarīgi, ka iegūtie līdzekļi no šiem nodokļiem tiks ieskaitīti speciālā budžetā, kurš paredzēts tehnoloģiskiem pārkārtojumiem kaitīgo vielu patēriņa samazināšanai, tai skaitā katlu māju rekonstrukcijai.

Kopumā apspriežot šo nodokļu likumdošanas paketi frakcijās, komisijās, ir izdarīts... var izdarīt vienu secinājumu, - ka pašā paketē, lai arī faktiski nodokļu likumdošana nav tā jaukākā sfēra, kurā, teiksim, var panākt pilnīgus kompromisus, kopējā nostāja ir pozitīva. Protams, otrajā un trešajā lasījumā būs ļoti daudz priekšlikumu atsevišķos nodokļos, bet Budžeta un finansu komisijā, arī Tautsaimniecības komisijā šī pakete tika atbalstīta pirmajā lasījumā. Tādēļ es arī lūgtu cienījamo Saeimu atbalstīt šo likumdošanas paketi, protams, balsojot par katru no nodokļiem atsevišķi pirmajā lasījumā. Paldies.

Sēdes vadītājs. Paldies Piebalga kungam. Tātad uzsākam debates par 22. dienas kārtības jautājumu. Vai ir pieteikušies debatēs? Debatēs ir pieteicies deputāts Bērziņš - "Latvijas ceļš". Lūdzu! (Aplausi.)

Paldies, godājamie kolēģi! Es domāju, ka mani atvainos Bērziņa kungs un godājamie Zemnieku savienības deputāti - jo ir tikai gods, ka Bērziņa kungs būtu jebkurā frakcijā, - un piedos, jo es pirmo reizi šajā sesijā vadu plenārsēdi. Lūdzu, atvainojiet vēlreiz, Bērziņa kungs! Jums vārds 15 minūtes.

G.Bērziņš (LZS).

Es arī, tā kā šī ir pakete un 15 likumprojekti, tikai vienu reizi. Un šeit, protams, ir jārunā par visu paketi. Protams, Piebalga kungs runāja par nestabilitāti. Grūti runāt par stabilitāti, zinot šodienas datumu un zinot to datumu, kurā mēs gribam... Iespējams, šie likumi stāsies spēkā. Šis īsais laiks, kas ir atlicis Saeimai izskatīšanai, protams, var radīt problēmas, lai šo likumu paketi ievērojami uzlabotu un atrisinātu šīs problēmas.

Zemnieku savienība, vakar izskatījusi likumu paketi, nolēma to atbalstīt pirmajā lasījumā - izņemot vienu likumprojektu par transporta nodevām, - bet tas nenozīmē, ka šajos likumos nav problēmas un ka šāds pats lēmums varētu būt otrajā un trešajā lasījumā. Tāpēc, ka mēs pirmajā lasījumā... likumprojekti ir atbalstāmi konceptuāli, un otrajā un trešajā lasījumā ir iesniedzami konkrēti priekšlikumi. Protams, ja dažas no problēmām netiks risinātas, varētu būt, ka kādi nodokļi negūs mūsu atbalstu.

Pirmais, par ko es gribētu runāt, - kopumā nodokļu paketē šeit iezīmējas kaut kādi virzieni pārejai uz tiesiskiem principiem nodokļu iekasēšanā, kaut gan tie tomēr nav pilnīgi. Dažos likumprojektos ir runa par to, ka Kabinets izdod noteikumus, reglamentē likuma pielietošanu, turpretim likumprojektā par Valsts ieņēmumu dienestu ir ierakstīts un šīs pilnvaras tiek dotas vienā pantā - pielietošanu un iekasēšanu veikt, reglamentēt Ieņēmumu dienestam. Tas ir šobrīd viens no mūsu galvenajiem konceptuālajiem jautājumiem, kam ir jātiek atrisinātam. Tātad ir jābeidz šī prakse, ka ir likums un ir vesela kaudze vēstulīšu, instrukciju utt., kuras visiem varbūt pat nav pieejamas.

Nav pieļaujama prakse, ka likumdevējs pieņem atvieglojumus, bet tas, kas ir saņēmis šos atvieglojumus, saņem apgrūtinājumu, kā tas ir iznācis, piemēram, ar apgrozījuma nodokli par komunālajiem maksājumiem. Piemēram, Rīgā par gigakaloriju uzņēmumiem ir jāmaksā 10,76, bet iedzīvotājiem vairāk nekā 12 lati, jo Saeima šeit ir pieņēmusi atvieglojumu, ka netiek aplikts ar apgrozījuma nodokli, bet tā notraktē ar vienu vēstulīti, kuru Budžeta komisijai līdz šim vēl nav izdevies pieredzēt, kādā veidā tas tiek īstenots, ka kurināmais, bilancē ieslēdzot, uzņēmumiem tiek sadalīts divās daļās. Viens, kas iet it kā siltuma realizācijai ar ienākuma nodokli apliktajiem lietotājiem, bet otrs - neapliktajiem lietotājiem. Protams, tāda situācijā nākošajā likumu paketē nav turpināma.

Mūsu viedoklis ir tāds - pie tā ļoti rūpīgi Zemnieku savienības eksperti strādā - ka ir vajadzīgs apmēram divus gadus ilgs šis pārejas posms, ka ir vajadzīgi šie Ministru kabineta noteikumi, jo likumdošanas pielietošana nodokļos ir sarežģīta lieta un visu paredzēt uzreiz nevar. Arī attīstītajās valstīs ir lieli šie likumprojekti, tur principā viss ir reglamentēts likumā. Mūsuprāt, būtu jāpasaka arī šodien, ka tai šķirtnei būtu jābūt - ne vēlāk kā 1997.gada 1.janvārī, ka būtu jāstājas spēkā likumiem tādā apjomā, lai tos nevajadzētu vairs skaidrot ne Ministru kabinetam, ne citām iestādēm.

Vēl Piebalga kungs runāja par zemniekiem. Par prioritātēm.Viņš teica, ka tā ir viena no valdības prioritātēm. Diemžēl šobrīd ir izrādījies tā, ka tā ir prioritāte nevis nodokļu neaplikšanas, bet aplikšanas ziņā. Jo tā ir viena no divām pozīcijām, kurās tiek palielināti nodokļi. Jo lauksaimnieciskā darbība līdz šim bija atbrīvota no ienākuma nodokļa, šobrīd tā tiek aplikta - protams, ar dažādiem ierobežojumiem un ar šiem "sliekšņiem".

Otrs, kas, manuprāt, ir nesaprotams - ka Finansu ministrija tomēr vienmēr ir aicinājusi iet uz pēc iespējas vienkāršākām administrēšanas shēmām. Zemniekiem, individuālajiem, kas šobrīd maksās ienākuma nodokli kā iedzīvotāju ienākuma nodokli, šī administrēšanas shēma tomēr, manuprāt, ir daudz par sarežģītu, un šobrīd, manuprāt, ne valsts ierēdņiem, ne tiem cilvēkiem, kuriem būs jāizpilda šīs deklarācijas, skaidrības nav. Nav ko mānīt sevi un nav ko ieviest tik sarežģītu shēmu, par kuru ir skaidrs, ka tā nestrādās! Ir skaidri un gaiši jāpasaka: ja ko grib darīt, tad šo ienākuma nodokļa aplikšanu zemnieku saimniecībām var darīt tikai tādā veidā, ka tas stājas spēkā pēc gada, ne ātrāk, kamēr sāk strādāt šī sistēma. Jo iekasēšana ir ļoti sarežģīta administrēšana.

Otra lieta, kur, mūsuprāt, tiek palielināti nodokļi, ir iedzīvotāju ienākuma nodoklis - paaugstinātā 35% likme. Tātad, manuprāt, ir šis trūcīgais minimums, ko nevajadzētu aplikt, kas arī ir ielikts. Protams, ir slikti, ka šis neapliekamais minimums neatšķiras no iztikas minimuma vai minimālās algas, tas ir cits jautājums. Bet otrs "slieksnis", kad stājas spēkā šī 35% likme, papildus šie 10%, šis "slieksnis" ir samazināts, pie kam noteikts stingrs, un, ja pieņem, ka tomēr nākošgad arī budžetā tiek prognozēta inflācija - 15 procenti (un apmēram tāda tā varētu arī būt), kā arī pieļaujot, ka ir iespējama kaut kāda algas paaugstināšanās, mēs panākam to, ka ļoti ievērojama daļa iedzīvotāju maksās 35% likmi. Tie būs gan valsts ierēdņi, gan citi. Un tad ir jautājums: kādā veidā mēs veicinām? Vai Latvijā ir vajadzīgs šis turīgais vidusslānis un vai 35% likme ir tā, ar kuru ir jāapliek šis vidusslānis, lai tas neveidotos, un kura praktiski mums diemžēl nav - šobrīd vēl nav tāda pietiekami plaša? Manuprāt, tas ir vienīgais... nevis vienīgais, bet viens no valsts stabilitātes pamatiem. Šeit arī ir... es uzsveru, tās ir divas vietas, kur tomēr ir diezgan ievērojams nodokļu pielikums. Citās vietās praktiski šī nodokļu paaugstināšana nav vērojama.

Tātad vēlreiz, lai par katru no nodokļu veidiem nerunātu, minēšu dažus iebildumus un problēmas, kas ir atsevišķos nodokļu veidos.

Tātad - uzņēmumu ienākuma nodoklis. Pozītīvais ir tas, ko Piebalga kungs teica, - ka ir parādījusies arī nerezindentālā aplikšana ar nodokļiem un ir sadalīts, definēts: rezidentālā un nerezidentālā. Problēma ir tā, ka tiek aplikta lauksaimniecība, kā es jau teicu, bet ir vēl viena ļoti būtiska problēma, ar kuru mēs saskārāmies arī Budžeta komisijā, - ka šobrīd nodokļu paketei principā ir iesniegts, ir izvērtējams tikai fiskālais ... ka nav nopietna ekonomiskā, tautsaimnieciskā vērtējuma šai nodokļu paketei. Šeit ir jautājums par amortizāciju. Protams, ir šīs paātrinātās amortizācijas normas, bet tās tomēr manuprāt, arī nav īsti sabalansētas. Kuģiem, piemēram, 10 gadi. Kuģi 10 gados tomēr neamortizējas pilnībā.

Otrs. Ir atšķirīgi, ļoti atšķirīgi amortizācijas laiki vecajiem, tātad esošajiem, pamatlīdzekļiem un tiem līdzekļiem, kas tiek iegādāti pēc šā likuma stāšanās spēkā. Individuālajam uzņēmumam vai kādai citai formai šī paātrinātā amortizācija varētu būt izdevīga, jo līdz ar to nebūs jāmaksā tā saucamā papīra peļņa, kad peļņa ir uz papīra, bet īstenībā tās nav, bet lielākajām ražošanas formām, piemēram, akciju sabiedrībām, šeit var rasties noteiktas problēmas, jo akciju sabiedrības strādā un akcionāri iesaistās, lai saņemtu dividendes. Dividendes var saņemt no peļņas. Ja ir paātrināta amortizācija. Tātad akciju sabiedrībās peļņas vai nu nebūs, vai tā būs ļoti maza. Manuprāt, iesaistīšanās šajā uzņēmējdarbības formā un ticība tai varētu mazināties.

Šeit, manuprāt, risinājums ir tāds, ka ir jānosaka reālas šīs amortizācijas normas, un viena no iespējām, arī nododot ekspluatācijā vai iegādājoties kādu no ražošanas līdzekļiem, būtu iespēja elastīgi noteikt šo amortizācijas laiku.

Tātad - par iedzīvotāju ienākuma nodokli. Es jau par šīm divām problēmām runāju. Sarežģītā amortizēšana, kurai principā nav gatavi ne valsts dienesti, ne iedzīvotāji, jo izskaidrošanas darbs nav pietiekami veikts.

Otrs. Tātad šī paaugstinātās nodokļu likmes ieviešana lielai iedzīvotāju daļai. Tai, manuprāt, būs ļoti negatīvas sekas.

Pievienotās vērtības nodoklis. Šajā nodoklī tomēr saglabājas viena no šīm galvenajām problēmām, kas bija pašreiz apgrozījuma nodoklī, tas ir, šie maksātāji un nemaksātāji, un lielā mērā tas skar lauksaimniecību. Tas, ka mēs atgriezāmies, kad bija apgrozījuma nodokļa izmaiņas un es biju iesniedzis ļoti vienkāršu priekšlikumu, kas sastāvēja no diviem teikumiem, ka visi saņem un visi maksā un pēc tam viņi var izvēlēties, kādu bilanci... Tad teica, ka tāds labojums var novest valsti pie katastrofas, jo budžets zaudēšot apmēram 50 - 60 miljonus latu. Bet tā nauda principā ir tā, kas tiek izņemta no laukiem. Tā ir tā nauda. Tas šobrīd, pārveidojoties ražotāju struktūrai laukos, pārejot no lielražošanas normām uz mazākām un vidējām ražotnēm, kur apgrozījumi nav pārāk lieli un līdz ar to likumdošanā nav paredzēta šī obligātā maksāšana, noved pie tā, ka šie nodokļu nemaksātāji un kopumā lauki zaudēs šīs milzīgās summas. Viņiem tiek paaugstināta pašizmaksa. Šajā jaunajā likumā, manuprāt, ir arī šī problēma. Iepriekšējā likumdošanā bija iespējas izvēlēties - kļūt vai nekļūt par nodokļu maksātāju, jaunajā tomēr ir daudz stingrāki noteikumi, un šīs brīvās izvēles - kļūt vai nekļūt par nodokļu maksātāju - jaunajā likumpaketē nav.

Vēl par dažiem nodokļu veidiem, kuri pašreiz ir iesniegti vai ir tikai iesniegšanas stadijā, - tas ir, par dabas resursu nodokli, kurš, protams, rada daudzas problēmas, par īpašuma nodokli, kuru vakar Budžeta komisija skatīja darba variantā. Šeit arī rodas ļoti daudzas problēmas, jo ir skaidra nodokļa fiskālā interese, nav skaidra tautsaimnieciski ekonomiskā daļa. Kas tiek veicināts - īpašuma efektīvāka apsaimniekošana, investīcijas vai citi jautājumi?

Vēl nodokļu paketē viens no būtiskākajiem trūkumiem, kas ir jāuzsver, ir stabilas nodokļu bāzes radīšanas pašvaldībai trūkums. Šīs nodokļu bāzes likumi paredz veco kārtību, kad ir šī izlīdzināšana (katra gada budžetā līdzekļi tiek izlīdzināti), tātad paredz absolūtu šo sociālisma principu. Tas šajā pārejas periodā... Es jau vienreiz teicu - es uzskatu, ka tas varētu tikt pielietots kaut kādā pārejas periodā, bet tomēr nosakot un stimulējot pašvaldību strādāt šajā uzņēmējdarbības attīstības, nodokļu iekasēšanas jomā, tomēr pasakot, ka, piemēram, kaut vai ar 1996. gadu tik un tik līdzekļu noteikti paliks uzņēmuma rīcībā. Šobrīd viss tiek dalīts un pārdalīts. Manuprāt, šīs nodokļu paketes trūkums ir šajā jautājumā.

Otrs, ko es vēlreiz gribu teikt, - ir labi pieņemt likumus. Es ceru, ka Saeima pieņems likumus. No otras puses, ir svarīgi arī šīs tiesiskās valsts principi par dalīšanu. Un katrai varai pildīt savus pienākumus: likumdevējiem - likumdevēju un izpildvarai - izpildvaras. Es tikai gribu novēlēt - ja šie likumprojekti tiks pieņemti, lai arī tie tiktu īstenoti no valdības puses. Nevis tā, kā, piemēram, tagad ir ar privatizācijas sertifikātiem: 14.1. pantu, kuru likumdevējs pieņēma, valdība Satversmes 81.panta kārtībā mainīja, izslēdza Saeimas pieņemtos pārejas noteikumus, pašreiz neīsteno šo 14.1.pantu un principā tātad nepilda likumdevēja gribu. Paldies par uzmanību!

Sēdes vadītājs. Paldies Bērziņa kungam. Nākamais debatēs uzstājas deputāts Māris Grīnblats - "Tçvzemei un brīvībai". Lūdzu! Gatavojas deputāts Jānis Lucāns.

M.Grīnblats (TB).

Godātie deputāti! Tāpat kā iepriekšējie runātāji es negribu runāt tikai par šo "jumta" likumu "Par nodokļiem un nodevām", bet īsumā tātad pieskarties visai nodokļu un nodevu problēmai kopumā, par cik šeit runa ir par noteiktu nodokļu paketi, kuru iesniedza valdība. Katrā ziņā mēģinājums sakārtot nodokļu likumošanu pats par sevi ir pilnīgi apsveicams, jo arī, mūsuprāt, pašreizējā nodokļu sistēmā pastāv vairāki visai būtiski trūkumi. Pirmām kārtām to nevar uzskatīt par sistēmu kā tādu. Otrām kārtām pārāk biežas ir savstarpēji nesaistītas izmaiņas un likmes, kuras ir tīri psiholoģiski vai ekonomiski nepamatotas; tās bieži vien veicina to, ka uzņēmēji vai nodokļu maksātāji, kuri pēc savas dabas nepavisam nav noskaņoti nonākt konfliktā ar likumu, to dara vienīgi tādēļ, lai vairāk vai mazāk veiksmīgi turpinātu savu uzņēmējdarbību un nebankrotētu, kā tas būtu, ja viņi pilnīgi godprātīgi maksātu visus nodokļus, ieskaitot arī sociālo nodokli. Līdz ar to valsts varu pārsvarā nodarbina tikai ar vienu problēmu - ar valsts kases piepildīšanu, tajā pašā laikā nodokļu likumdošana neveic vai tikai ļoti mazā mērā veic uzņēmējdarbības veicināšanas funkciju. Vēl jo vairāk, es domāju, visiem ir skaidrs tas, ka pat vislabākā nodokļu likumdošana pietiekami efektīvi neveicina ne fiskālo funkciju, ne uzņēmējdarbības veicināšanu, ja nepietiekamā līmenī darbojas robežapsardze, muita un citas valsts institūcijas, kurām tādā vai citādā veidā jāregulē tie procesi, ar kuriem ir saistīta šī nodokļu aprēķināšana, iekasēšana, tai skaitā arī jautājumi par muitas nodevām.

Vēl viena būtiska problēma, kuru mēs saskatām visā nodokļu likumdošanā, ir līdz šim pārmērīgi lielais īpatsvars tiem jautājumiem, kas tiek regulēti ārpus likumdošanas faktiski vai nu Ministru kabineta noteikumu veidā, vai, vēl jo vairāk, dažādu instrukciju, ieteikumu, vai ministriju ierēdņu dažādu lēmumu veidā, kuru pilnīga pārzināšana pat no to cilvēku puses, kuriem šie nodokļi jāmaksā, pati par sevi ir gandrīz neiespējama. Katrā ziņā tas neatbilst tiesiskas valsts principiem.

Kas attiecas uz pašreiz izskatāmo nodokļu likumdošanu, tad mēs tomēr esam spiesti norādīt uz to, ka šī nodokļu pakete, kurai būtu jāskar praktiski visa apgrozībā esošā likumdošana, tomēr nav pilnīga. Katrā ziņā būtu bijis jāredz arī tātad īpašuma un zemes nodoklis, kam faktiski vajadzētu pārveidoties par vienotu nekustamo īpašumu nodokli. Tā ir viena lieta.

Otra lieta. Šeit tomēr nav sociālā nodokļa, kura īpatsvars vai devums valsts ienākumos tomēr, pēc prognozēm un pēc aprēķiniem, nepavisam nav pats sīkākais, bet pietiekami liels, jo, kad šis nodoklis parādīsies, es ceru, ka mēs šīs sēdes laikā no valdības jau uzzināsim, kad tas būs. Šī tomēr nav pilnīga pakete.

Tālāk jāpiezīmē tas, ka arī jau pašlaik iesniegtajos likumprojektos atsevišķi termini tiek lietoti ar atsevišķu nozīmi, dažādu nozīmi, arī grūti interpretējamu nozīmi, kaut vai tādi jēdzieni kā "rezidence" un "nerezidence" attiecībā uz nodokļu maksātājiem - gan fiziskajām, gan juridiskajām personām. Ir šīs dažādās nianses dažādos likumos. Ir arī tādi termini, kuri varbūt saglabājušies no iepriekšējās - padomju - likumdošanas laikiem un kuri nedz šajos likumos, nedz arī likumos, kas ir ar šiem iesniegtajiem saistīti, tomēr nav pietiekami precīzi definēti. Kā, piemēram, uzņēmumu ienākuma nodoklī atrodošais termins "realizācijas apjoms".

Ņemot vērā šo likumdošanas projektu kopas īpašo nozīmi, šodien būtu jālemj par samērā saprātīgu laiku līdz otrajam lasījumam, jo es domāju, ka ne tikai mūsu frakcijai, bet arī citām frakcijām var būt pietiekami daudz priekšlikumu, kuri būtu izskatāmi, katrā ziņā rūpīgi izsverami laikā līdz otrajam lasījumam, nevis atstājami starp otro un trešo, kad, protams, bieži vien parādās konceptuāli labojumi, kas visā visumā, kā to atzinis ir, es domāju, vairums Saeimas deputātu, nav vēlami, bet tomēr vienmēr notiek. Jo vienmēr, arī pēc otrā lasījuma, izrādās, ka ir vēlme kaut ko mainīt nevis niansēs, bet būtiski. Domājams, ka šāda prakse būtu pēc iespējas jāizskauž.

Kas attiecas uz citām niansēm jau iesniegtajos likumprojektos, tad uzmanību pievērš nodokļu maksātāju reģistrācija Valsts ieņēmumu dienestā, kur šī aktivitāte būtu jāparāda pašiem nodokļu maksātājiem. Zinot to, cik ātri faktiski risinās dažādu reģistru veidošana, mūsuprāt, tomēr būtu saprātīgāk, ka šo uzdevumu veic Uzņēmumu reģistrs un Iedzīvotāju reģistrs, no vienas puses, un Valsts ieņēmumu dienests, no otras puses, nevis paļaujas uz pašu nodokļu maksātāju apzinīguma aktivitāti. Jo tas diemžēl var būt labi domāts, bet var kļūt vēl par papildu nišu vai papildu ieganstu, lai atsacītos arī no nodokļu maksāšanas kā tādas.

Tālāk par atbildību attiecībā uz nodokļu nemaksāšanu vai nepareizu, vai maldinošu nodokļu deklarāciju iesniegšanu. Šeit būtu pirmām kārtām, dabiski, nepieciešamas arī izmaiņas Administratīvo pārkāpumu kodeksā un Kriminālkodeksā, kas nosaka stingrāku atbildību par šādu pārkāpumu veikšanu, lai tā būtu krietni nopietnāka un proporcionāla tam, par kādām summām ir runa, jo tajā pašā laikā līdz šādu izmaiņu izdarīšanai būtu jāpalielina, jādod lielākas iespējas tiesai ar tiesas lēmumiem fiksēt tos vai citus pārkāpumus. Katrā ziņā maksimāli būtu jāsamazina Valsts ieņēmumu dienesta ierēdņu iespējas risināt šādas soda maksas, varbūt tikai, protams, zināma minimuma robežās. Katrā ziņā būtu jāpalielina tieši šī tiesas, nevis ierēdņu loma. Jo tālāk es jau pieminēju par šiem Ministru kabineta noteikumiem. Vesela virkne iesniegto likumprojektu paredz Ministru kabineta noteikumus, un acīmredzot vismaz daudzos šo likumprojektu pārejas noteikumos būtu jāfiksē, ka šie - tagad no jauna izskatāmie grozījumi vai pilnīgi jaunie likumi nestājas spēkā ātrāk, nekā stājas spēkā tajos ietvertie vai saistībā ar tiem paredzētie Ministru kabineta noteikumi, jo pretējā gadījumā atkal veidosies situācija, kādu mēs šeit jau zinām no vienas otras citas likumdošanas sfēras, ka likums, kas varbūt principā pilnīgi atbilstošs un atbilst virzībai uz likumdošanas sakārtošanu un tiesisku valsti, stājas spēkā, bet šie palīgdokumenti, kas ir vajadzīgi, nestājas spēkā. Līdz ar to nav atrisināts tas, kas faktiski bija vajadzīgs.

Tālāk, mūsuprāt, ir visai būtiski tas, ka ir ne tikai jānes atbildība nodokļu maksātājiem par nodokļu savlaicīgu nemaksāšanu vai nepareizu ziņu sniegšanu, bet atbildība jānes arī valsts iestādēm, kuras nodarbojas ar nodokļu iekasēšanu, ja tās šos nodokļus aprēķina nepareizi vai nepamatoti. Tātad šai atbildībai ir jābūt pēc iespējas simetriskai un arī nodokļu maksātājs ir jāpasargā no valsts patvaļas tādā pašā mērā, kādā pretēji.

Tālāk, mūsuprāt, dažādām ziņām, kuru iesniegšanu no nodokļu maksātājiem prasa likumi, ir varbūt jābūt pietiekami precīzi aprakstītām likumu pielikumos, kas šajā nodokļu paketē nav manāms. Vismaz, teiksim, tas būtu jādara tādā līmenī, kā tas ir likumā "Par ārvalstu ieguldījumiem Latvijas Republikā".

Iepriekšējais runātājs jau pieskārās tam, ka nodokļiem nebūtu jāveic ... šai nodokļu paketei nebūtu jāveic tikai likumdošanas vai fiskālā funkcija. Visai būtisks jautājums ir arī par uzņēmējdarbības veicināšanu. Mūsuprāt, visai būtisks ir jautājums, kas apsverams laikā tātad ir līdz otrajam lasījumam... Es domāju, ka mēs attiecīgus priekšlikumus arī iesniegsim. Tātad tas ir par atlaidēm no peļņas, kura tiek ieguldīta uzņēmumu attīstībā, ražošanas paplašināšanā. Kāds šeit šīs atlaides procents var būt - tas, dabiski, ir diskutabls jautājums. Domāju, ka mēs konkrētus priekšlikumus sagatavosim šajā sakarībā.

Visbeidzot tātad runā arī šeit iepriekš jau izskanēja par ienākuma nodokļa šīm likmēm - par 25 procentiem un 35 procentiem - un kādas būs sekas. Šī ienākuma inflācijas rezultātā tās faktiski pieaugs, un ievērojamu daļu ienākuma nodokļu maksātāji, kuri visā visumā nepavisam nebūtu pieskaitāmi pašiem turīgākajiem, dabūs maksāt šos 35 procentus. Un vai tas visā visumā atkal nesekmēs tieksmi izvairīties no šo augsto summu uzrādīšanas? Mūsuprāt, acīmredzot būtu apsverama tātad doma par to, ka ir vajadzīgas nevis, teiksim, šīs divas likmes - 25 procenti un 30 procenti - , bet tomēr ir vajadzīga nepārtraukta šīs likmes līkne - tātad mainoties jebkurai summai plūstoši, lai nav šīs lēcienveidīgās pārejas.

Kas attiecas uz iekasēšanas vai uz administrēšanas sarežģītību, tad es domāju, ka tas pilnīgi risināms ir ar matemātisku tabulu palīdzību, kur var šīs visas likmes pie attiecīgiem ienākumiem, summām pilnīgi precīzi izrēķināt, un ierēdņiem šeit īpaša papildu piepūle nebūtu vajadzīga. Varbūt pie ļoti maziem ienākumiem var būt šī likme arī zem 25 procentiem tādā pašā plūstošā veidā, lai nebūtu šī krasā lēciena. Tātad ir pilnīgi neapliekamais minimums un uzreiz 25 procenti. Šeit varētu būt mazāk. Dabiski, tas arī ir diskutabls jautājums. Varbūt 20 procenti, varbūt pat līdz kādiem 15-16 procentiem. Dabiski, saprātīgās robežās.

Un visbeidzot arī tātad par nodokļu avansa maksājumiem. Mūsuprāt, būtu izdarāmi tādi grozījumi, ka visā visumā šie maksājumi nav obligāti, bet ka tie ir brīvprātīgi un tajos ir ieinteresēts katrs godprātīgs nodokļu maksātājs, kurš rēķinās ar tādu vai citādu peļņu visā gada laikā un ir saprātīgi ieinteresēts nesagādāt sev grūtības šajā maksājuma gada beigās. Tātad te ir vesela virkne priekšlikumu, kurus, es domāju, uz otro lasījumu mūsu frakcija iesniegs.

Attiecībā uz nodokļu "jumta" likumu es jau teicu. Mūsuprāt, šeit ir ļoti daudz pretrunu. Šie ārkārtīgi daudzie Ministru kabineta noteikumi, kas faktiski šeit vēl neparādās. Katrā ziņā nebūtu vajadzīga tāda prakse, ka parādās kaut kādas pretrunīgas nodokļu iekasēšanas normas, kuras nav vispār paredzētas šajos likumos, vai likumi vai kādi noteikumi, kuri nav paredzēti savukārt šajā "jumta" likumā. Tad atkal radīsies pretrunas ar šīm vispārīgajām tēzēm, par kurām mēs diskutējām, tādēļ par šo "jumta" likumu mēs atturamies... kaut arī kopsummā, es uzsveru, mūsu frakcija uzskata, ka izmaiņas vēl likumdošanā ir vajadzīgas, jo runa var būt vienīgi par to, kāda virziena šīs izmaiņas ir un kādas ir šīs detaļas, par ko, es ceru, arī būs vēl runa, spriežot par katru no nodokļu projektiem atsevišķi. Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītājs. Paldies. Vārds debatēs deputātam Jānim Lucānam - Tautsaimnieku politiskā apvienība! Un deputātus, kas vēlas debatēt, lūdzu rakstiski pieteikties.

J.Lucāns (TPA).

Cienījamais sēdes vadītāj! Cienījamie deputāti! Man gribētos paanalizēt jaunos nodokļu likumus no ražotāja viedokļa. Nav apstrīdams, ka jaunie nodokļu likumi ir solis uz priekšu Latvijas nodokļu likumdošanā, un par to jau te vairāki iepriekšējie runātāji, ministru ieskaitot, ir daudz runājuši. Un tāpēc es pakavēšos pie tiem jautājumiem, pie tām problēmām, par kurām ir vērts varbūt padomāt un palauzīt galvu, lai, virzoties uz priekšu, mēs izdarītu mazāk kļūdu.

Tātad pirmais jautājums. Šeit Piebalga kungs minēja un uzsvēra, ka nodokļu kopējais apjoms sastāda ap 35 procentiem, - aptuveni, tas rādītājs ir aptuvens, - ap 35 procentiem no kopprodukta. Un uzstādīsim šeit jautājumu - vai tas ir daudz vai maz, salīdzinot ar Rietumu valstīs pieņemtajiem standartiem? Ja nodokļos vispār var runāt par standartiem. Tātad 35 procenti. Ja mēs salīdzinām tikai skaitļus kā lielumus, tādā gadījumā varam uzskatīt, ka mēs esam ļoti normālā līmenī attiecībā pret Rietumu valstīm. Bet ārkārtīgi atšķirīga ir situācija, kādā šie skaitļi realizējas dzīvē. Rietumu valstīs šis skaitlis ir normāls tāda procesa laikā, kad ražošanas pamatkapitāls, ražošanas pamatfondi, regulāri tiek atjaunoti, paātrinātā tempā tiek uzstādītas jaunas tehnoloģijas un viss pārējais, turpretim pie mums šī nodokļu slodze ražotājiem nāk situācijā, kad ir šajā ziņā ārkārtīgi nelabvēlīgs stāvoklis. Var sacīt tā, ka pēdējo 10 gadu laikā rūpniecībā ražošanas kapitāls ir atjaunots pazeminātā līmenī. Tātad ir noticis ražošanas kapitāla novecošanās process. Pie tam pēdējos četros gados praktiski lielākajā daļā uzņēmumu šis ražošanas kapitāls vispār vairs nav atjaunots. Tātad uz šīs situācijas fona šis skaitlis - 35 procenti - ir ļoti, ļoti augsts, un šā skaitļa, teiksim, iedarbība būs jūtama pazeminātos ražošanas attīstības tempos turpmākajā laikā. Tātad šajā ziņā acīmredzot valsts ekonomiskajai politikai būtu jābūt tādai, kas meklētu papildu iespējas investīcijām ražošanā. Tā būtu pirmā lieta, kas izriet no tā. Šeit bija runa par to, ka ir šajā nodokļu likumu sistēmā arī investīcijas veicinošie pasākumi. Un kā vienu no šiem pasākumiem min, lūk, šīs paaugstinātās amortizācijas normas. Protams, tas viss ir ļoti labi. Bet vēlreiz es gribu atgādināt to, ka pie reālās situācijas, kādā pašreiz atrodas Latvijas rūpniecība, - jo šeit mēs runājam par rūpniecību šajā brīdī, - pie šīs reālās situācijas tikai šāds investīcijas veicinošs pasākums ir pārāk neefektīvs, pārāk mazs, lai mēs varētu cerēt uz kaut kādām straujākām izmaiņām pozitīvā virzienā tuvākajā laikā.

Nākošā nepilnība šajā nodokļu likumdošanā ir saistīta ar nodokļu administrēšanu. Pašreiz, cenšoties atvieglot Valsts ieņēmumu dienesta darbību, nodokļu likumdošanā ir ielikti tādi administrēšanas pasākumi, kas prasīs no uzņēmumiem lielus papīra daudzumus, viņu pārvadāšanu no uzņēmuma uz Ienākumu dienestu un otrādi, ko varētu pavisam efektīvi un vienkārši jebkurā laikā izdarīt jebkura liela uzņēmuma grāmatvedībā. Lūk, šis moments netiek ņemts vērā, un tādējādi nevajadzīgi tiek sarežģīta šī lieta. Uz to, teiksim, nodokļu likuma sastādītājiem arī derētu vērst uzmanību.

Nākošais jautājums šinī pašā sakarībā ir - mums būtu jāmācās no pagātnes kļūdām. 1992.gadā šādu kļūdu dēļ radās ražošanas ekonomikā vesels sajukums, kuru vēl šobrīd ekonomiskie dienesti nav spējīgi atšķetināt. Un tas radās no tā, ka nodokļu likumus ierēdņi patvaļīgi interpretēja. Tātad mums vajadzētu, mācoties no šīm kļūdām, pieņemt šāda veida lēmumu, ka nodokļu likums stājas spēkā tikai tad, kad ir sagatavotas instrukcijas, kādā veidā pielietojami šie likumi, lai šī patvaļa nebūtu iespējama, jo, vēlreiz atkārtoju, mums jau ir negatīva pieredze pāris gadus atpakaļ šajā jautājumā.

Kas attiecas uz lauksaimniecību, man gribētos īpašu uzmanību vērst uz to, ka jaunie nodokļu likumi relatīvi vairāk skar lauksaimniecību. Šis palielinājums nodokļos relatīvi lielāks ir lauksaimniecībā. Es nerunāju par absolūtiem skaitļiem, es runāju, ka relatīvi lielāks. Vai ir pamats šim relatīvi lielākajam palielinājumam lauksaimniecībā? Un atkal es gribu apelēt pie tā, ka pašreiz lauksaimniecībā ir notikušas ļoti kardinālas izmaiņas. Praktiski nelietojams ir kļuvis tas kapitāls, kas bijis agrākajā laikā, un zemniekam ir nepieciešams... ja mēs gribam kaut cik, kaut kādā mērā, konkurēt pasaules tirgū, ir nepieciešams jauns kapitāla uzkrājums. Daudzos gadījumos praktiski šis kapitāla uzkrājums zemnieku saimniecībās ir tuvu nullei. Lūk, šādā stāvoklī šie nodokļu palielinājumi nepavisam nav ne laikā, ne vietā.

Par visiem šiem priekšlikumiem, par ko es šeit runāju vispārinātā veidā, Tautsaimnieku politiskajai apvienībai būs konkrēti priekšlikumi otrajam lasījumam par labojumiem nodokļu likumos, un es līdz ar to gribu aicināt deputātus ieklausīties šajās lietās tad, kad mēs otrajā lasījumā strīdēsimies par šīm lietām, un atbalstīt šīs lietas. Protams, nemainot paša Nodokļu likuma būtību. Man gribētos teikt tā, ka šī situācija, kādā mēs pašreiz esam, ja mēs viņu tā nopietni analizētu, mums parādītu varbūt vienu būtisku momentu, ka praktiski ar nodokļu likumdošanas palīdzību valsts budžeta palielināšanas iespējas ir izsmeltas. Es negribu šeit runāt par tiem skaitļiem, kas ielikti budžetā, - tas ir citas sarunas temats, bet šie skaitļi to rāda, ka valsts budžeta palielināšanas iespējas ir izsmeltas. Tātad ir pienācis pēdējais brīdis un, manuprāt, pietiekoši izdevīgs brīdis, kad būtu jāparunā par valsts ekonomiskās politikas zināmām maiņām, lai mēs varētu turpmākajā laikā cerīgāk skatīties nākotnē. Jo vienīgā reālā iespēja turpmākajā laikā iegūt lielākus ieņēmumus valsts budžetā, labāk nodrošināt to funkciju izpildi, kas valstij jānodrošina, ir vienīgi attīstot ražošanu, un šajā ziņā ir samērā izdevīgs stāvoklis, jo lielai daļai ražotāju ir iespējas palielināt ražošanu. Ir daudz tādu objektīvu apstākļu, kas var veicināt šo ražošanu, tikai vajadzētu mazliet pakoriģēt valsts ekonomisko politiku. Un es gribētu aicināt šeit klātesošos - pamēģināsim varbūt kopīgiem spēkiem darīt to, jo, atkārtoju vēlreiz, iespējas ir, un brīdis, es domāju, ir pietiekoši izdevīgs. Paldies.

Sēdes vadītājs. Paldies Lucāna kungam. Lūdzu - vārds deputātam Andrim Grotam, Kristīgo demokrātu savienība. Vienīgi mums līdz šīs rīta sēdes beigām ir palikušas 14 minūtes. Lūdzu ņemt vērā, ka Grota kungs nevarēs izmantot pilnas 15. Vēlu jums veiksmi! (No zāles deputāts A.Grots: "Es kaut kā iztikšu.")

A.Grots (KDS).

Cienījamais Prezidij! Cienījamie kolēģi! Rūpīgi esam izpētījuši nodokļu likumu paketi, un KDS frakcija to atbalsta pirmajā lasījumā. Tomēr būs atsevišķi likumi, kur ir nepilnības, kur mēs neesam apmierināti, un mēs noteikti uz otro lasījumu iesniegsim mūsu grozījumus. Bet pirmajā lasījumā mēs atbalstām. Paldies! Un ceru, ka pārāk ilgi nerunāju.

Sēdes vadītājs. Paldies Grota kungam, un tas dod iespēju kā nākamajam vārdu dot Aristidam Lamberga kungam. LNNK frakcija.

A.Lambergs (LNNK).

Arī LNNK frakcija atbalsta šo likumu paketi pirmajā lasījumā. Nav man vajadzības ilgi atkārtot visu iepriekšējo teikto kritiku un analīzi par šiem likumiem. LNNK ekonomiskā darba grupa rūpīgi sekos šiem likumiem, viņiem ir mīnusi, absolūti par to nav runas, un otrajam un trešajam lasījumam mēs iesniegsim savus priekšlikumus. Paldies par uzmanību, lūdzam atbalstīt paketi pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītājs. Paldies. Vai ir vēl pieteikušies debatēs? Nav. Paldies, debates par šo dienas kārtības 22.punktu, tātad likumprojektu "Par nodokļiem un nodevām", pabeigtas. Balsojam par pirmo lasījumu šim likumprojektam. Lūdzu godājamos deputātus ieņemt vietas. Balsojam par Latvijas Republikas likuma "Par nodokļiem un nodevām" pieņemšanu pirmajā lasījumā. Paldies. Lūdzu rezultātu! Par - 71, pret - 3, atturas - 4. Pieņemts pirmajā lasījumā.

Godājamajai Saeimai ir jālemj par termiņiem, kādos ir iesniedzami papildinājumi, labojumi otrajam lasījumam. Lūdzu, Kehra kungs, - jūsu ierosinājums.

O.Kehris (LC).

Godātie kolēģi! Mēs labprāt zināmā mērā gribētu arī konsultēties ar jums, kādam būtu jābūt šim nepieciešamajam termiņam, bet mēs esam diezgan pamatīgi apsprieduši iespējamo nodokļu apspriešanas grafiku gan Budžeta komisijā, gan arī Starpfrakciju padomē. Protams, tur nav varbūt pilnīgas vienprātības, bet mūsu priekšlikums varētu būt... ja mēs varētu un acīmredzot jau uz pirmo lasījumu... un tas bija jūtams no debatēm un arī no tiem priekšlikumiem, kurus ir saņēmusi Budžeta komisija, ka deputāti ir diezgan rūpīgi iepazinušies ar šiem priekšlikumiem un ka priekšlikumus otrajam lasījumam varētu sagatavot piecu dienu laikā. Ja tas būtu iespējams. Tādā gadījumā mēs lūgtu noteikt šo termiņu līdz otrdienai, tas ir, 6.datumam. Būtu vēlams līdz pulksten 16.00. Tādā gadījumā jau trešdien Budžeta komisija varētu strādāt pie šiem jautājumiem. Tātad - līdz 6.datumam pulksten 16.00.

Sēdes vadītājs. Paldies. Vai ir citas domas? Lūdzu - deputāts Lambergs, LNNK. Pirmais. Pēc tam Gundars Bērziņš - Zemnieku savienība.

A.Lambergs (LNNK).

Diemžēl nevaru pievienoties Kehra kunga ieteikumam. Šī pakete tomēr ir komplicēta, viņai ir daudz trūkumu, jāizdara labojumi, nav iespējams nepilnas nedēļas laikā tos izdarīt. Līdz ar to LNNK proponē vismaz divas nedēļas. Paldies.

Sēdes vadītājs. Paldies. Lūdzu - Gundars Bērziņš, Latvijas Zemnieku savienība.

G.Bērziņš (LZS).

Šeit, skatot otrā lasījuma termiņu, protams, manuprāt, galvenais ir, ka būs trešais, kad domāta to likumu stāšanās spēkā. Un, ja ir vēlēšanās ar Jauno gadu, kas, protams, ir problemātiski, tad šīs iespējas ir ļoti ierobežotas, bet, manuprāt, šeit ir galvenā izšķiršanās par iespējamo trešo lasījumu, kas ir vai nu 22., vai 27., 28. Un tomēr šī likumdošanas prakse, ka otrajam lasījumam ļoti maz ir laika un ļoti daudz priekšlikumu, un konceptuāli koncentrējas trešajam lasījumam, manuprāt, nav normāla, jo trešajā, sabalsojot dažādus priekšlikumus jau līdz šim nopietnos likumos, ir ļoti bieži bijušas problēmas, ka tad ir jārediģē. Un iznāk tas teksts bišķi savādāks, kā ir nobalsots. Tāpēc otrais lasījums... Sevišķi Kehra kungs te runāja... Tikai es gribu aizrādīt, ka viņš vienpersoniski noturēja un nedēļu Saeimai darbam noņēma, neiesniedzot Budžeta komisijas lēmumu Saeimas Prezidijā, un kopumā tagad grib atstāt Saeimai trīs nedēļas, kad vienpersoniski jau vienu nedēļu pazaudēja Saeima tāpēc, ka pēc Budžeta komisijas lēmuma šis lēmums netika iesniegts Saeimā. Mans priekšlikums ir tātad, ja ir runa par nākošo nedēļu, tiek domāts, ka 12. būs speciāla šī plenārsēde par nodokļiem. Mans priekšlikums būtu vēl par divām dienām vismaz pagarināt šo termiņu, tātad ceturtdiena ir iesniegšanas termiņš, un skatīt 14. plenārsēdē. Paldies.

Sēdes vadītājs. Paldies. Tātad mums ir Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas ierosinājums - iesniegt labojumus un grozījumus līdz 6.decembrim pulksten 16.00. Ir LNNK frakcijas ierosinājums - noteikt šo iesniegumu termiņu divas nedēļas, tātad, skaitot no šodienas, līdz 15.decembrim. Un ir Zemnieku savienības variants, tātad pagarināt par divām dienām - no 12. uz... (No zāles deputāts G.Bērziņš: "Lîdz 10. iesniegšana.") Cik es saprotu, tas ir iesniegumu iesniegšanas... tas nav par iesniegumiem, bet tas ir par plenārsēdi - līdz 10.iesniegšana. Paldies, Bērziņa kungs, - līdz 10. Tātad mums ir jābalso, Saeima to noteiks ar savu lēmumu. Ienākšanas kārtībā kā pirmais ir komisijas priekšlikums - 6.decembris pulksten 16.00. Otrs ir LNNK frakcijas priekšlikums - 15.decembris un trešais ir Zemnieku savienības priekšlikums - 10.decembris. Lūdzu balsošanu! Balsojam par komisijas ierosinājumu kā pirmo. Lūdzu, balsojam! Lūdzu rezultātu! Par - 42, pret - 11, atturas - 11. Lēmums pieņemts. Tātad iesniegumu pieņemšanas termiņš - 6.decembris pulksten 4.00 pēcpusdienā. Paldies.

Godājamie kolēģi, mums līdz pārtraukumam ir palikušas 5 minūtes. Es domāju, ka mēs neuzsāksim nākošā likumprojekta apspriešanu. Ir viens paziņojums, un pēc tam - reģistrācija kvorumam. Reģistrācija.

Godājamie kolēģi, šodien, 1.decembrī, ir dzimšanas diena mūsu kolēģim Aleksandram Pētersonam. Viņš ir sasirdzis un atrodas mājās, bet es ceru, ka viņš mūs dzird, un es domāju, ka mēs viņu sveiksim viņa dzimšanas dienā. (Aplausi.) Paldies.

Vēl ir paziņojums, ko pieprasa kolēģis Dāliņš ("Tçvzemei un brīvībai"), par Čečenijas atbalsta grupas sanāksmi. Viņš ir arī uzrakstījis, es laika ietaupījuma dēļ nolasīšu. Viņš piedāvā šo sanāksmi pulksten 1.00 pēcpusdienā, šodien un bez norādes. To viņš atsevišķi paskaidros laikam grupas dalībniekiem. Paldies.

Vai ir vēl kādi paziņojumi pirms reģistrācijas? Kolēģis Viesturs Pauls Karnups - lūdzu!

V.P.Karnups (LNNK).

Es vienkārši gribu paziņot Izmeklēšanas komisijas locekļiem, ka būs īsa komisijas sēde. Parastā vietā, pulksten 15.00. Paldies. (Starpsauciens no zāles: "Komisija to izsludina.")

Sēdes vadītājs. Paldies. Tā ir Izmeklēšanas komisija un viņi zina to vietu. Paldies. Godājamie kolēģi, lūdzu uzmanību reģistrācijai. Reģistrējamies. Paldies. Lūdzu rezultātu! Saeimas sekretāra biedru Tomiņa kungu lūdzu nolasīt reģistrācijas rezultātus. Reģistrējušies 80 deputāti.

Lūdzu - vārds Tomiņa kungam!

Z.Tomiņš (Saeimas sekretāra biedrs).

Nav reģistrējušies: Aivars Berķis, Valdis Birkavs, Igors Bukovskis, Jānis Bunkšs, Gaļina Fjodorova, Anatolijs Gorbunovs, Juris Janeks, Edvīns Kide, Nikolajs Krasohins, Aleksandrs Pētersons, Gunārs Resnais, Andris Saulītis, Anna Seile, Juris Sinka, Anita Stankēviča un Joahims Zīgerists. Paldies par uzmanību!

Sēdes vadītājs. Paldies. Pārtraukums līdz pulksten 11.00.

(Pārtraukums)

Sēdes vadītājs. Ir pulksten 11.00. Turpinām darbu plenārsēdē. Lūdzu deputātiem paredzētajās vietās atrasties tikai Saeimas deputātus un tam pilnvarotas personas no Saeimas Kancelejas.

Godātie kolēģi, pagaidīsim Žīgura kungu un Bukovska kungu, kamēr viņi beigs savu apspriedi, un tad sāksim plenārsēdi! Paldies. Varam turpināt darbu plenārsēdē.

Nākamais ir dienas kārtības jautājums nr. 23 - "Par uzņēmumu ienākuma nodokli". Dokumenti nr. 1124, 1124-a un 1222-a. Kā mani informēja godājamais Piebalga kungs, viņš savā ziņojumā jau ir aptvēris visu nodokļu paketi un ar atsevišķu ziņojumu par katru no nodokļu paketē ietvertajiem likumprojektiem neuzstāsies. Tāpēc mēs varam atklāt debates par dienas kārtības 23. jautājumu. Vai ir, lūdzu, pieteikušies depautāti debatēs par šo jautājumu? Deputāti debatēs par šo jautājumu nav pieteikušies, un līdz ar to debates par šo jautājumu ir slēgtas.

Lūdzu balsošanas režīmu, un balsojam par dienas kārtības 23. jautājumu - "Par uzņēmumu ienākuma nodokli". Lūdzu rezultātu! Par - 47, pret - nav, atturas - 3. Ir pieņemts pirmajā lasījumā. Paldies.

Nākamais ir dienas kārtības jautājums nr. 24 - "Par pievienotās vērtības nodokli". Dokumenti nr. 1131, 1131-a un 1222. Atklājam debates par šo likumprojektu. Vai ir, lūdzu, pieteikušies godājamie deputāti debatēs? Deputāti nav pieteikušies, līdz ar to debates pabeigtas. Lūdzu balsojumu! Balsojam par šo likumprojektu - par dienas kārtības 24. jautājumu, "Par pievienotās vērtības nodokli". Lūdzu! Lūdzu rezultātu! Par - 49, pret - nav, atturas - 3. Pieņemts pirmajā lasījumā.

Dienas kārtības 25. jautājums - "Grozījumi likumā "Par iedzīvotāju ienākuma nodokli"". Dokuments nr. 1129. Vai ir pieteikušies deputāti debatēs par šo jautājumu? Nav pieteikušies. Debates pabeigtas. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsojam par šo dienas kārtības jautājumu - "Grozījumi likumā par iedzīvotāju ienākumu nodokli". Paldies. Lūdzu rezultātu! Par - 49, pret - 1, atturas - 2. Pieņemts pirmajā lasījumā.

Godājamie kolēģi, Sekretariāts vērsa manu uzmanību uz to, ka jānosaka termiņi, bet mēs termiņus nolēmām noteikt kopumā par visu nodokļu paketi, - es atgādinu. Paldies.

Dienas kārtības 26. jautājums - "Grozījumi likumā "Par uzņēmumu gada pārskatiem"". Dokumenti nr. 1128, 1128-a un 1222-a. Vai ir pieteikušies debatēs godājamie deputāti? Deputāti nav pieteikušies debatēs, līdz ar to debates pabeigtas. Lūdzu balsojuma režīmu, un balsosim par šiem grozījumiem likumā "Par uzņēmumu gada pārskatiem"! Lūdzu rezultātu! Par - 50, pret - nav, atturas - 1. Pieņemts pirmajā lasījumā. Paldies.

Nākamais ir dienas kārtības 27. jautājums - "Grozījumi likumā "Par muitas nodokli (tarifiem)"". Dokumenti nr. 1133, 1133-a un 1222-a. Vai ir pieteikušies godājamie deputāti debatēs? Jā, debatēs ir pieteicies deputāts Tomiņš - Zemnieku savienība. Lūdzu!

Z.Tomiņš (LZS).

Es ierosinu šo likumprojektu "Grozījumi likumā "Par muitas nodokli (tarifiem)"", kas ir ļoti... tātad groza mūsu nesen pieņemto likumu, noraidīt. Jo daļu no tiem ierosinājumiem, kas šeit ir un ar ko ir domāts papildināt jau pieņemto likumu, - pēc būtības lielāko daļu no tiem mēs jau konceptuāli noraidījām gan komisijā, gan arī Saeimā, un es uzskatu, ka likumiem ir jābūt ilgākā laika periodā stabiliem, it sevišķi tādam likumam, kas attiecas uz muitas tarifiem un kas ir saistīts ar starptautiskām institūcijām, saistīts ar brīvās tirdzniecības līgumiem, ar Eiropas savienību, un tāpēc nevajadzētu mums katru mēnesi vai reizi mēnesī, vai reizi divos mēnešos to mainīt, un tāpēc es ierosinu šo likumprojektu - "Grozījumi likumā "Par Muitas nodokli (tarifiem)"" - noraidīt. Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītājs. Paldies. Vai vēl ir pieteikušies kādi deputāti debatēs par šo jautājumu? Citi deputāti nav pieteikušies debatēs. Līdz ar to debates ir pabeigtas. Lūdzu balsošanas režīmu un balsosim par grozījumiem likumā "Par muitas nodokli (tarifiem)""! Lūdzu rezultātu! Par - 38, pret - 10, atturas - 1. (Starpsauciens no zāles: "Atturas - 7.") Pieņemts pirmajā lasījumā... "Pret"... "atturas" - 7 , es atvainojos, man te ir labots tātad.

Dienas kārtības 28. jautājums - "Grozījumi likumā "Par akcīzes nodokli"". Dokumenti nr. 1135, 1135-a un 1222-a. Vai ir pieteikušies deputāti debatēs par šo jautājumu? Deputāti nav pieteikušies debatēs. Debates pabeigtas. Lūdzu, balsosim par šo dienas kārtības jautājumu - "Grozījumi likumā "Par akcīzes nodokli""! Lūdzu rezultātu! Par - 52, pret - 3, atturas - 4. Likumprojekts pieņemts pirmajā lasījumā. Paldies.

Nākamais ir dienas kārtības 29. jautājums - "Grozījumi likumā "Par uzņēmējdarbību"". Dokumenti nr. 1123, 1123-a un 1222-a. Debatēs ir pieteicies deputāts Jonītis - "Latvijas ceļš". Lūdzu!

R.Jonītis (LC).

Godātais priekšsēdētāj, godātā Saeima! Tautsaimniecības komisija izskatīja šīs izmaiņas likumā "Par uzņēmējdarbību". Tas atkal ir saistīts ar 32. pantu, ar licences izsniegšanu, un Tautsaimniecības komisija jau savā darbā izmanto pašreiz piecus šādus grozījumus tieši attiecībā uz šo 32. pantu, un es Tautsaimniecības komisijas vārdā lūdzu noraidīt šo pirmajā lasījumā. Tautsaimniecības komisija to jau izmanto darbam otrajā lasījumā, viņa ir uzskatījusi to kā priekšlikumu, bet vienkārši tādēļ, lai varētu sakārtot mūsu lietvedību, es aicinu noraidīt to.

Sēdes vadītājs. Paldies. Lūdzu, vai vēl ir kāds pieteicies debatēs par šo jautājumu? Nav. Debates pabeigtas. Lūdzu, balsojam par 29. dienas kārtības jautājumu - "Grozījumi likumā "Par uzņēmējdarbību"". Lūdzu rezultātu! Par - 5, pret - 51, atturas - 8. Likumprojekts pirmajā lasījumā noraidīts.

Nākamais - 30. dienas kārtības jautājums - "Grozījumi likumā "Par sabiedrībām ar ierobežotu atbildību"". Dokumenti nr. 1130, nr. 1130-a un 1222-a. Vai ir deputāti pieteikušies debatēs? Jā, lūdzu - deputāts Kehris, "Latvijas ceļš".

O.Kehris (LC).

Godātais priekšsēdētāj, godātie kolēģi! Es runāšu Budžeta komisijas vārdā, jo mēs vakar saņēmām vakarpusē vēstuli no Tautsaimniecības, agrārās un reģionālās politikas komisijas, ko parakstījis komisijas priekšsēdētājs Voldemārs Novakšānova kungs, un šī komisija ierosina šo likumu, kā arī pārējos nodokļu paketē minētos likumprojektus, kuri ir iesniegti Saeimā, uzskatīt par steidzamiem un ierosināt šo steidzamību. Mēs neesam to izskatījuši Budžeta komisijā, bet personiski es neiebilstu, drīzāk atbalstītu šo Tautsaimniecības komisijas priekšlikumu, jo šie likumprojekti tiešām ir samērā īsi, - tie ir labojumi, un viņus varētu tiešām gan pēc procedūras, gan arī pēc viņu būtības, lai viņi stātos spēkā jebkurā gadījumā ar nākamā gada sākumu, atbalstīt. Paldies.

Sēdes vadītājs. Paldies. Šajā sakarībā ir balsojums, bet balsojums par katru no šiem likumprojektiem - par steidzamību. Mēs nevaram balsot par visiem kopumā.

Kehra kungs, Sekretariāts griež vērību, ka jāprecizē. Vai tas ir jūsu komisijas viedoklis un vai ir izskatīts komisijā šis ierosinājums? Jo var ierosināt atbildīgā komisija, bet Novakšānova kunga vadītā komisija par šo likumprojektu nav atbildīgā.

Kārtības ruļļa 92. pants nosaka, ka likumprojektu, kas pēc atbildīgās komisijas vai 10 deputātu priekšlikuma... ar Saeimas lēmumu atzīt par steidzamu... Tātad vai nu atbildīgā komisija, vai 10 deputāti.

Lūdzu, Kehra kungs, jūsu komentārus!

O.Kehris. Mēs esam šo jautājumu, proti, Tautsaimniecības komisijas priekšlikumu, šodien izskatījuši, tiem deputātiem klātesot, kuri bija, bet mums nebija paredzēta oficiāla sēde. Tādēļ, ja neviens no klātesošajiem mūsu komisijas locekļiem neiebilst, tad es lūdzu uzskatīt to par komisijas iesniegumu.

Sēdes vadītājs. Paldies. Es domāju, paātrināsim procedūru, ko mums arī dod Kārtības rullis. Vai kāds no Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas deputātiem iebilst par šādu komisijas atzinumu par to, ka tas ir steidzams?... Ierosinājums - kā steidzams... Šādu iebildumu nav. Tāpēc varam uzskatīt to par atbildīgās komisijas nolēmumu. Lūdzu balsojumu! Balsojam par šī jautājuma - "Grozījumi likumā "Par sabiedrībām ar ierobežotu atbildību"" uzskatīšanu kā steidzamu. Lūdzu! Lūdzu rezultātu! 57 - par, pret - 1, atturas - 4. Tātad šis likumprojekts tiek izskatīts kā steidzams. Divos lasījumos.

Tagad varam atvērt debates par šo dienas kārtības jautājumu - "Grozījumi likumā "Par sabiedrībām ar ierobežotu atbildību"". Vai ir pieteikušies deputāti debatēs par šo dienas kārtības jautājumu? Par šo dienas kārtības jautājumu deputāti debatēs nav pieteikušies. Debates pabeigtas. Balsošanas režīmu! Balsojam par šo likumprojektu - "Grozījumi likumā "Par sabiedrībām ar ierobežotu atbildību"". Lūdzu rezultātu! Par - 61, pret - 1, atturas - 2. Pieņemts pirmajā lasījumā un tiek turpmāk izskatīts kā steidzams. Tātad steidzamiem likumprojektiem ir jānosaka izskatīšanas diena otrajam lasījumam. Lūdzu, Kehra kungs, jūsu viedokli!

O.Kehris. Es ierosinātu parasto plenārsēdi, tas ir...

Sēdes vadītājs. 8. decembris.

O.Kehris. Jā, es domāju, 8. datums.

Sēdes vadītājs. Paldies! Tātad nākamā - otrā lasījuma - izskatīšanas diena ir 1994. gada 8. decembris.Paldies.

Nākamais - "Grozījumi likumā "Par akciju sabiedrībām"". Pirms debašu atklāšanas mums ir jābalso par šā likumprojekta izskatīšanu steidzamības kārtībā.

Lūdzu balsošanas režīmu! Balsojam par šā likumprojekta steidzamību. Lūdzu rezultātu! Par - 54, pret - 4, atturas - 3. Pieņemts steidzamības kārtībā. Paldies.

Lūdzu, atklājam debates par šo likumprojektu! Vai ir deputāti pieteikušies debatēs par šo likumprojektu? Deputāti nav pieteikušies debatēs par šo likumprojektu. Debates ir pabeigtas. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsojam par "Grozījumi likumā "Par akciju sabiedrībām"". Lūdzu rezultātu! Par - 63, pret - 2, atturas -2. Likumprojekts pieņemts otrajā lasījumā. (Starpsauciens no zāles: "Pirmajā!") Es atvainojos - pirmajā lasījumā, un, kā es saprotu, tad otrā lasījuma termiņš visiem šiem likumprojektiem ir 8.decembris.

Nākamais - 32.dienas kārtības - jautājums "Grozījumi likumā "Par Valsts ieņēmumu dienestu"". Dokumenti nr. 1122., 1122-a un 1222-a. Vai ir pieteikušies deputāti debatēs par šo dienas kārtības jautājumu? Ir pieteicies debatēs deputāts Gundars Bērziņš - (Zemnieku savienība), kurš noteikti arī iesniegs savu rakstisko pieteikumu.

G.Bērziņš (LZS).

Šeit ar Ieņēmumu dienestu situācija ir tāda, ka viens likumprojekts mums ir izskatīšanas procedūrā, kurš ir garāks, bet šis iesniegtais dokuments nr. 1122, manuprāt, ir viens no tiem, kur ir visvairāk problēmu saistībā ar tiesiskumu nodokļu paketē, jo 4.panta ... papildināt 4.pantu ar 10.punktu šādā redakcijā. Tātad Ieņēmumu dienests var pieņemt īpašus lēmumus par nodokļu likumdošanas aktu piemērošanu problemātisku nodokļu maksājumu gadījumos utt. Tas ir garš. Un vēl šeit ir - noteikt kārtību, kādā jāaprēķina nodokļi, un tie jāatspoguļo grāmatvedībā. Tur gan ir atbilstoši Kabineta noteikumiem. Manuprāt, šis ir viens no tādiem problemātiskākajiem. Es ierosinātu to noraidīt, jo ir otrs likumprojekts, kas ir steidzamības kārtā, un, ja šajā likumprojektā ir kaut kas, tas, kas ir arī vajadzīgs, tad to var ielikt tanī un virzīt kopā, jo nav normāli, ka Ieņēmumu dienesta likums tiek skatīts vienā no lasījumiem, ja tas tiek nobremzēts. Pēkšņi parādās viens, kas tiek steidzamības kārtā ātrāk izvirzīts cauri... Tad ir jāskata kopumā. Tas, kas tanī likumā nav pieņemams, to nevirzīt. Tāpēc, noraidot šo likumprojektu, īpašas problēmas nerodas, ja tur ir vērtīgi un vajadzīgi priekšlikumi. Paldies!

Sēdes vadītājs. Paldies. Piebalga kungs! Lūdzu kā ziņotāju finansu ministru.

A.Piebalgs (finansu ministrs).

Es piekristu Bērziņa kunga argumentācijai, un, tā kā noņemt vairs to nevar... Tiešām tas bija saistīts ar kopējo paketi, bet, tā kā eksistē jau "Grozījumi likumā "Par Valsts ieņēmumu dienestu"", mums nav nekādas problēmas pielikt tos labojumus pie tā projekta, kas arī pirmajā lasījumā jau ir pieņemts, vienkārši pielikt tos kā formālists. Tāpēc es piekrītu noraidīt šo likumprojektu, jo vienkārši cita kārtība šobrīd nevar būt. Nevis būtības dēļ, bet formas dēļ. Paldies. (No zāles deputāts A.Endziņš: "Noņemt vajag - valdība to var.")

Sēdes vadītājs. Piebalga kungs labos laikam sevi.

A.Piebalgs. Tātad es saprotu, ka Endziņa kungs saka, ka var. Valdības vārdā es lūgtu noņemt. Tātad var nemaz nebalsot par to.

Sēdes vadītājs. Paldies, Piebalga kungs! Vai deputātiem ir tādas pašas domas? Tātad - noņemts. Paldies.

Nākamais ir 33. punkts - "Grozījumi likumā "Par ārvalstu ieguldījumiem"". Dokumenti nr. 1125, nr. 1125-a un nr. 1222-a. Vai ir pieteikušies godājamie deputāti debatēs par šo likumprojektu? Deputāti nav pieteikušies debatēs par šo likumprojektu. Debates ir pabeigtas.

Lūdzu balsošanu! Balsojam par šo likumprojektu. Paldies. Lūdzu rezultātu! Par - 59, pret - 3, atturas -3. Likumprojekts pieņemts pirmajā lasījumā.

Nākamais ir 34. punkts - "Grozījumi likumā "Par grāmatvedību"". Dokumenti nr. 1126, nr.1126-a un nr. 1222-a. Vai ir pieteikušies godājamie deputāti debatēs par šo dienas kārtības jautājumu?

Es ļoti atvainojos! Drusku par ātru mēs gājām uz priekšu, un aizmirsu formalitāti. Tātad mums vēl ir jābalso par šā likumprojekta steidzamību, ko ierosināja komisija un atbalstīja. Pirms debatēm. Un tad būs debates.

Lūdzu, godājamie deputāti, balsošanas režīmu! Un balsojam par šā likumprojekta steidzamību! Lūdzu rezultātu! Par - 58, pret - 3, atturas - 2. Tātad atzīts šis likumprojekts par steidzamu.

Atklājam debates šajā jautājumā. Debatēs pierakstījies viens deputāts - deputāts Žīgurs - LNNK frakcija. Lūdzu! Jums 15 minūtes.

A.Žīgurs (LNNK).

Godājamais Prezidij! Godājamie kolēgas! Es lūdzu nebalsot par šo priekšlikumu, jo grāmatvedības likumi tā nav saskaņoti ar ārvalstu likumiem un mēs varam nonākt ļoti lielās nepatikšanās, un viņi tiešām varbūt nav iedoti Juridiskajai komisijai, es pats neesmu jurists, bet šādā veidā tos līgumus un visu, kas attiecas uz šo, mēs nevaram pieņemt. Es domāju, ka varbūt Piebalga kungs varētu nodot Juridiskajai komisijai vēlreiz to izskatīt cauri. Tas man būtu viss.

Sēdes vadītājs. Paldies, Žīgura kungs! Vai vēl kāds deputāts vēlas debatēt? Nē. Debates šajā jautājumā ir pabeigtas.

Lūdzu, balsosim par likumprojektu"Grozījumi likumā "Par grāmatvedību""! Lūdzu rezultātu! Par - 52, pret - 4, atturas - 6. Pieņemts pirmajā lasījumā.

Nākamais ir 35. punkts. Grozījumi un papildinājumi likumā "Par transportlīdzekļu ikgadējo nodevu". Pirms debašu atklāšanas, lūdzu, balsojam par šā likumprojekta steidzamību. Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu! Lūdzu rezultātu! Par - 49, pret - 9, atturas - 3. Ir pieņemts lēmums par steidzamību.

Atklājam debates par šo dienas kārtības jautājumu. Debatēs ir pieteicies deputāts Rozentāls - Latvijas Zemnieku savienība. Lūdzu!

A.Rozentāls (LZS).

Cienījamais Prezidij! Godājamie kolēģi! Es aicinu balsot pret šo likumprojektu, jo šāda prakse, ka mēs palielinām nodokļus tajās pozīcijās, kur tos visvieglāk ir iekasēt... tas ir, pirms tehniskām apskatēm visas mašīnas samaksā transporta nodokli. Šis transporta nodoklis pašreiz tiek ievērojami palielināts un jau tā nerentablā transporta nozare, kur ir novecojušas mašīnas un ir jāiegādājas jauna tehnika, tiek apgrūtināta. Vēl jo vairāk - šis apgrūtinājums vēršas pret lauku cilvēkiem, kuri nodarbojas ar lauksaimniecisko ražošanu, un tur vispār rentabilitāte un peļņa šobrīd... Nu, to jau šeit, nodokļu likumus kopēji apspriežot, mēs secinājām, ka nodokļu slodze lauksaimniecībā vēl palielinās un šī transporta nodokļa slodze tieši gulstas uz lauksaimniecisko ražošanu.

Protams, ka ceļi ir vajadzīgi, ir vajadzīga nauda šo ceļu uzturēšanai, bet naudas iegūšanas veids ir akcīze, kas jāliek uz patērēto degvielu, kas reāli tiek pirkta un pirkta tik daudz, lai brauktu. Bet, kas attiecas uz tehniku, kura lauku darbos tiek izmantota dažus mēnešus gadā, turpat saimniecībā un vispār lauksaimnieciskajā ražošanā šī tehnika netiek izmantota ar tādu noslodzi, kā tas varbūt ir komerctransportā. Par zemnieku saimniecībām runājot, mēs ar kolēģiem no Tautsaimnieku politiskās apvienības gan diskutējām nedaudz, bet nonācām pie slēdziena, ka ir jātur četras govis, lai varētu samaksāt tikai vienas mašīnas transporta nodokli, jo peļņa no govs gadā pie šīm piena cenām, izmaksām ir 25 lati. Es nezinu, cik tad ir jātur govis, tikai lai samaksātu nodokļus, no kā tālāk attīstīsies lauksaimnieciskā ražošana, dodot investīcijas lauksaimniecībā, jo arī šīs investīcijas no valsts nenāk. Tātad ražotāju un ražošanas līdzekļu papildu aplikšanu ar nodokļiem es uzskatu par nepareizu politikas virzienu. Tāpēc es aicinu šādā veidā neatbalstīt, bet iekasēt akcīzes nodokli, kuru, protams, ir grūti iekasēt. Daudz grūtāk. Kurš netiek iekasēts, par ko es varu droši no šīs tribīnes apgalvot, bet to varbūt izvērtēs citā diskusijā. Tātad - lūgums iekasēt nodokļus tur, kur tie ir, bet neuzlikt papildu nodokļus ražotājiem. Paldies!

Sēdes vadītājs. Paldies. Nākamajam vārds Andrim Gūtmanim - satiksmes ministram. Viņš var runāt vienu stundu.

A.Gūtmanis (satiksmes ministrs).

Paldies, priekšsēdētāja kungs! Cienījamie deputāti! Pirmajā lasījumā mēs apspriežam konceptuāli likumprojektu. Es gribu teikt tā, ka problēmas sakarā ar ceļu uzturēšanu ir ne tikai mūsu valstī, tādas problēmas ir visās valstīs. Politiķi, eksperti, par šo problēmu ir daudz diskutējuši. Šā gada aprīlī Krētas salā notika visas Eiropas transporta ministru un atbildīgo politiķu otrā Viseiropas konference, kurā sprieda par ceļu uzturēšanas problēmu. Konceptuāli ir viens princips: ceļu lietotājiem ir jāmaksā par to pakalpojumu, par ceļu uzturēšanu. Satiksmes ministrija ceļu projektus ir iesniegusi - Latvijas ceļu attīstības programmu tuvākajiem 10 gadiem. Un pilnīgi precīzi ir visi skaitļi, cik izmaksā ceļu uzturēšana nākotnē.

Es negribu jūs apgrūtināt ar skaitļiem. Es gribu teikt, ka, lai Latvijas ceļi būtu drošā un lietojamā stāvoklī, ik gadus ceļu uzturēšanai ir jāizlieto 60 miljoni latu. Jūs saprotiet, ka šodien Latvijas budžetā tādas naudas nav, bet, ja mēs šos ceļus neuzturēsim, tad situācija veidojas tāda, ka nepadarīts remonts lavīnveidā padārdzina ceļu nākamos remontus. Ja mēs nedarīsim tos ceļu remontus tuvākajos gados, tad vienā otrā vietā tie ceļi sabruks vispār. Un tad nav runa vairs par ceļu uzturēšanu, bet par jaunu ceļu būvi. Tāpēc es esmu pateicīgs Saeimai un jums, ka mēs pieņēmām šajā gadā likumu par ceļu fondu un ka mēs esam izveidojuši sistēmu līdzekļu iegūšanai ceļu uzturēšanai. Šī sistēma ļauj mums arī kārtot jautājumu par to, lai saņemtu kredītu, kamēr šis ceļu fonds nav piepildījies ar naudu. Un dabīgi, ka šajā ceļu fondā jāiet ne tikai autotransporta nodevai, dabīgi, ka jāiet ir degvielas akcīzei, dabīgi, ka ir jāņem kredīti, jo šodien mums ir tikai 10% līdzekļu no tā, kas ir vajadzīgi ceļu uzturēšanai.

Es esmu informēts par tām problēmām, ar kādām nāk Zemnieku savienība, Tautsaimnieku politiskā apvienība jautājumā par autotransporta nodevu zemnieku saimniecībās. Es domāju, ka šis jautājums, kādai jābūt nodevai, nav pirmā lasījuma jautājums. To var vēl skatīties, un par to vēl var domāt. Es domāju, ka zemnieku saimniecībās pamatā ir automobiļi ar masu līdz 12 tonnām. Tie ir tie ZIL, un tie ir tie GAZ. Acīmredzot ir iespējas atrast ... Šodien tā nodaļa ir 40 latu jau esošajā likumā, un ir iespējas atrast kaut kādas atlaides.

Es gribu teikt, ka ne jau zemnieks ir galvenais kravas pārvadātājs un galvenais ceļu nolietotājs. Šogad caur Latviju ies tranzītā 31 miljons tonnu kravas. Pamatā ies. Pa cauruļvadu naftas produkti, pa dzelzceļu. Bet pieaugs starptautiskie pārvadājumi. Šis nodoklis būtībā ir vērsts uz to, lai tās kravas mašīnas, kuru tonnāža ir vairāk nekā 30 tonnu, 40 tonnas, un kuras iespaido to ceļu, tās mežu vedēju mašīnas, kas zemes ceļus izbrauc un iespaido, - lai par to peļņu, ko tās gūst, tās arī investētu atpakaļ.

Es uzaicinu, cienījamie deputāti, balsot konceptuāli par šā likuma pieņemšanu pirmajā lasījumā. Protams, Satiksmes ministrija kopā ar jums aktīvi darbosies, lai atrisinātu vienu mazu daļiņu, jo zemnieki nav noteicošie kravas automobiļu pārvadājumos, un, dabīgi, no tās tehnikas, kas nemaitā ceļus, - no tās arī nav to naudu ko ņemt.

Tāpēc es vēlreiz lūdzu Latvijas ceļu uzturēšanas vajadzībām balsot par šo likumu konceptuāli pirmajā lasījumā. Paldies par uzmanību!

Sēdes vadītājs. Paldies. Es arī gribu precizēt, ka Gūtmaņa kungs, runājot par Latvijas ceļu, domāja autoceļus, nevis politiskās partijas, kuras mēs neuzturam. Paldies.

Nākamais debatēs ir deputāts Mārtiņš Ādams Kalniņš - Latvijas Zemnieku savienība. Lūdzu! Gatavojas Lucāna kungs no Tautsaimnieku politiskās apvienības.

M.Ā.Kalniņš (LZS).

Godājamais priekšsēdētāja kungs! Cienījamie kolēģi! Man liekas, ka, izejot no tāda viedokļa, ka smagākās mašīnas bojā ceļus, vistaisnīgāk ir, ka tās likmes būtu attiecīgi arī noregulētas tā, lai smagākās mašīnas maksātu augstāku likmi.

Bet attiecībā uz zemnieku saimniecībām ir tiešām tāda situācija, ka dažas tās smagās mašīnas tālu nebrauc un arī varbūt reti tiek lietotas. Tādēļ likt viņiem maksāt tikpat, cik tiem smagajiem transportiem, kuri braukā diendienā tālus gabalus, būtu netaisnīgi.

Ir piemēri citās valstīs, ka tās mašīnas, kuras tiek lietotas tikai zemnieku saimniecību vajadzībām, lieto numuru, kurām tas ir uzrādīts. Un to tad var kontrolēt tā, lai tās netiktu izmantotas citiem uzdevumiem, kā vien normālai zemnieku saimniecības apkalpošanai. Tātad tas ir viegli atrisināms jautājums. Nav jāpieņem tādi noteikumi, ka vilks paēdis un kaza beigta, bet varētu būt tādi, ka vilks ir diezgan labi paēdis un kaza ir dzīva. Tādēļ es esmu par to, lai šo pieņemtu pirmajā lasījumā, bet lai radītu zināmus izņēmumus zemnieku saimniecību smagajām mašīnām. Pateicos.

Sēdes vadītājs. Paldies. Vārds deputātam Jānim Lucānam - Tautsaimnieku politiskā apvienība. Lūdzu!

J.Lucāns (TPA).

Cienījamie deputāti! Var būt, ka šeit jau ir pietiekami daudz pateikts par zemniecību, par lauksaimniekiem. Man gribētos tikai vērst uzmanību uz vienu apstākli, ka, ja mēs lietojam vārdus, ka no šīs transporta nodevas jāatbrīvo zemnieku saimniecības, tad mums jāsaprot, ka zemnieku saimniecības ir dažādas. Ir zemnieku saimniecības, kas nodarbojas ar daudzām dažādām citām lietām, un ir zemnieku saimniecības, kas nodarbojas ar tīro lauksaimniecību. Līdz ar to acīmredzot šajā situācijā visnotaļ atbalstu to domu, ka zemniekiem, kas nodarbojas ar lauksaimniecību, lai cik tas jocīgi skan, - ka šiem zemniekiem jau nevajadzētu maksāt šo transporta nodevu. Tātad ir vajadzīgi kādi objektīvāki kritēriji, pēc kā spriest par to, kas un kā atbrīvojams no šīm nodevām. No Tautsaimnieku politiskās apvienības ir apmēram šāda veida priekšlikums, kas būs otrajā lasījumā jau iesniegts kā konstruktīvs priekšlikums, - ka mums ir ļoti labi zināms, cik automašīnu ir vajadzīgs, teiksim, uz 20 vai 25 hektāriem zemnieku saimniecībā.

Izejot no šā rādītāja, attiecīgas platības zemnieku saimniecība un tajā esošās automašīnas (noteiktā skaitā atbilstoši šai zemes platībai) tiek atbrīvotas no nodokļa. Tādējādi mēs varam izbēgt no tās situācijas, ka tiek atbrīvoti no nodokļa, piemēram, tie zemnieki, kas galvenokārt nodarbojas ar mežu izstrādāšanu un līdz ar to pilnīgi pamatoti maksā transporta nodokli. Lūk, būtu šāds priekšlikums, kā šo jautājumu risināt, lai, kā te iepriekšējais runātājs teica, vilks būtu ieēdis un kaza arī dzīva.

Sēdes vadītājs. Paldies. Vai ir vēl pieteikušies deputāti debatēs par šo dienas kārtības jautājumu? Nav. Tad debates ir pabeigtas. Lūdzu, balsojam par grozījumiem un papildinājumiem likumā "Par transportlīdzekļu ikgadējo nodevu". Paldies. Lūdzu rezultātu. Par - 57, pret - 3, atturas - 8. Pieņemts pirmajā lasījumā.

Dienas kārtības 36. jautājums - "Par dabas resursu nodokli". Dokuments nr. 999, 999-a un 1222-a. Lūdzu, vai ir pieteikušies godājamie deputāti debatēs? Pirms debašu atklāšanas balsojam par šī likumprojekta steidzamību. Lūdzu, Kehra kungs, jo tika minēti visi līdz beigām!

O.Kehris (LC).

Šo likumprojektu komisija neierosina kā steidzamu, un arī, manuprāt, Tautsaimniecības komisija viņu nav ierosinājusi kā steidzamu, jo šis ir atsevišķs nodoklis un pēc būtības viņš būtu jāizskata normāli trīs lasījumos. Paldies.

Sēdes vadītājs. Paldies. Tātad likumprojekts "Par dabas resursu nodokli" tiek izskatīts parastajā kārtībā - trijos lasījumos. Atklājam debates. Kā pirmais debatēs uzstājas pie frakcijām nepiederošais deputāts - Ēriks Kaža. Lūdzu! Un gatavojas Imants Kalniņš.

Ē.Kaža (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Godātais Prezidij! Godātā Saeima! Kad mēs, izskatot šo likumprojektu, tikai pirmo reizi to redzējām, es tajā laikā uzstājos un arī prasīju jūs noraidīt šo likumprojektu, bet es saprotu, ka tajā laikā mēs varbūt skatījām šo likumprojektu gandrīz vairāk tikai no nosaukuma. Jā, patiešām, mums varbūt ir vajadzīgs šis te dabas resursu nodoklis, bet šodien es saprotu, ka mēs jau balsojam konceptuāli par šo likumprojektu, un tagad es laikam runāšu patiešām par viņa koncepciju. Šeit es redzu, ka tas nav dabas resursu nodoklis īstenībā, tas ir, es varu nosaukt, vai nu akcīzes nodoklis, vai tas ir apgrozījuma nodoklis. Un to vajag skaidri visiem saprast. Tas ir apgrozījuma nodoklis uz energoresursiem (viens no milzīgiem punktiem) un uz visu pārtiku. Un vajag arī saprast tās sekas, ko mēs panāksim, kad pieņemsim tādu likumprojektu. Vispirms mēs dabūsim vismaz (tas ir mūsu skaitlis) apmēram 10 procentus inflāciju uzreiz. Es negribu runāt par to, ka šodien Latvija ir jau gandrīz viena no dārgākajām valstīm, ka šodien pārtika šeit ir dārgāka un arī dzīves līmenis, ir dārgi dzīvot šodien šeit. Tas nozīmē, ka, ja mēs šodien gatavojamies šo likumprojektu pieņemt, mēs esam gatavi paaugstināt cenas par 10 procentiem. Un uz ko? Tas vairākumā "sitīs" tiem cilvēkiem, maznodrošinātajiem. Tas notiek, un mums nevajag paaugstināt pensijas, tāpēc ka vienalga mēs viņas saņemsim atpakaļ ar šo nodokli.

Un galvenais - kā mēs izmantosim šo nodokli. Es saprotu, ka tas būs atkal speciālais budžets, priekš kura... Es, piemēram, neredzēju līdz šim brīdim nekādas programmas, kur šie te līdzekļi būs izmantoti. Tas nozīmē, ka mēs nezinām, kur viņi būs. Bet mēs jau par to maksāsim. Mēs visi kopā. Jā, bagātiem cilvēkiem nebūs grūti, būs grūti tikai tiem, kuriem nav naudas. Un, ja runātu patiešām par koncepciju, šeit ir tādi cipari, par kuriem es jau runāju, ja ņemtu mūsu gandrīz kaitīgās, kā es saprotu, preces - tie ir dzērieni un pārtika. Un diezgan interesanti, ka šodien ir nodoklis, ka vajag maksāt šo nodokli, procentus, no šīs pārtikas vērtības. Es gribu saprast, kāda ir starpība, ja, piemēram, mums ir piena pudele un konjaka pudele, kaut konjaks varbūt maksā 100 dolārus un piena pudele - 20 santīmus, bet apgrozījuma nodoklis būs viens un tāds pats. Un tas nozīmē, ka mēs par šo stikla gabalu, kad pirksim to konjaku, piemēram, maksāsim, es nezinu, simt vai divsimt reižu dārgāk nekā par šo pudeli ar pienu. Un tā būs ar visu pārtiku, ar visu papīru. Un ko jūs domājat - šie te pat papīri un tās pudeles būs savāktas? Es domāju, ka ne. Pagaidām mēs neesam ekonomiski gatavi to taisīt. Un ko darīt ar tām pudelēm, kuras būs atdotas atpakaļ? Kungi, tas iznāk, ka šo nodokli mēs maksāsim gandrīz desmit reižu. Bet nevajag to nodot atpakaļ - pudeles.

Ja runājam par kurināmo, tad, atvainojiet, es šeit redzu, ja arī skatīt no ekonomiskās pozīcijas, ko mēs stimulējam kā valsti. Mēs stimulējam šodien patērēt gāzi, bet, ja tieši no neatkarības pozīcijas, es, piemēram, baidos... Es varu pateikt, ka šodien gāze ir viens no dārgākajiem kurināmajiem. Bet tāpat mēs ar šo pašu likumu gribam gandrīz sagraut visu savu iekšējo ražošanu, tas ir, kūdru. Nav šodien lietderīgi izmantot kūdru. Mēs labāk lietosim gāzi. Un pirksim ārzemēs produktu. Mēs neizmantosim savu iekšējo produktu - kūdru, vai tas būs koks vai tā būs malka. Vienalga, mēs izmantosim gāzi, tas ir, mēs to stimulējam ar šo likumu. Un kāpēc es lūdzu arī noraidīt to konceptuāli? Tāpēc, ka varbūt šeit būs cilvēks, kurš pateiks: ja mēs varam izmainīt tos ciparus, svītrot kaut kādas daļas. Kungi, nē! Šeit tie cipari, kuri ir ielikti, pēc tam viņi ir ielikti saturā, un gandrīz pusē no šī te likumprojekta ir runāts par to, kā to visu izmantot. Es tikai lūgšu varbūt Ministru kabinetu pārtaisīt šo likumprojektu, lai tas likumprojekts "Par dabas resursu nodokli" patiešām apliktu dabas resursus, bet ne kurināmo un ne pārtiku. Tas nav tas. Paldies par uzmanību!

Sēdes vadītājs. Paldies. Nākamajam, lūdzu, vārds deputātam Imantam Kalniņam - LNNK. Gatavojas Jānis Urbanovičs - Tautas saskaņas partija.

I.Kalniņš (LNNK).

Godājamais Prezidij! Godājamā Saeima! Vispirms es gribu atzīmēt, ka Budžeta komisijā, runājot par šo likumprojektu, arī bija dažādi viedokļi un ka komisija kā tāda pie viena viedokļa arī nenonāca. Pārspriežot šo likumprojektu frakcijā, LNNK gribēja lūgt paskaidrojumus, respektīvi, uzzināt precīzāku argumentāciju par punktiem, kurus es nosaukšu. Es ceru, ka vides aizsardzības valsts ministrs Emša kungs atbildēs uz šiem jautājumiem.

Par pozīciju "Ûdens" mums šķiet, ka būtu racionālāk, ja šeit tiek runāts par kaut kādu likmi. Mums šķiet, ka būtu racionālāk pielietot lietotāju diferenciāciju; ja ne, tad ir iespējams, ka maksa par dzeramo ūdeni iedzīvotājiem palielināsies vairākas reizes.

Otrs. Par pozīcijām, ko minēja deputāts Kaža, - kūdra, mazuts. Šī nav tikai ekonomiskā pozīcija un vides aizsardzības pozīcija. Šī ir politiska pozīcija, un arī šeit mēs gribētu kaut kādus paskaidrojumus.

Runājot par to, ka šis nodoklis tiek ievākts licenču veidā, jāatzīst, ka šis ir diezgan valdzinošs paņēmiens, zināmā mērā eksotisks, bet kādēļ vienam nodoklim atšķirībā no visiem pārējiem vajag piešķirt speciālu režīmu? Arī šķiet, ka nav racionāli.

Ceturtkārt 11.pants, kas runā par nodokļu ieskaitīšanu budžetā. LNNK uzskata, ka, lai realizētu valsts vides aizsardzības programmas, ir absolūti nepieņemams šo ienākumu, šo līdzekļu decentralizācija tādā veidā, kā tas ir projektēts 11.pantā. Nevar jau tā, ka vienā pagastā intensīvi cilvēki nodarbosies ar vides aizsardzību, blakuspagastā - ne, un līdz ar to vispār varētu runāt par vides aizsardzību. Vides aizsardzība ir valsts programma, viņai jānotiek centralizēti. Frakcijas vārdā es gribētu lūgt deputātus neatbalstīt šo likumprojektu pirmajā lasījumā vismaz tik ilgi, kamēr mēs neesam dzirdējuši argumentus un vajadzīgos aprēķinus, par kuriem es šeit runāju, un atlikt šī likumprojekta pieņemšanu pirmajā lasījumā. Paldies.

Sēdes vadītājs. Paldies. Lūdzu - deputāts Jānis Urbanovičs, Tautas saskaņas partija. Gatavojas deputāts Endziņš.

J.Urbanovičs (TSP).

Godātais Prezidij! Cienījamā Saeima! Budžeta komisijā šis jautājums tika izskatīts diezgan ilgi - ilgāk varbūt nekā citi nodokļu likumi, un mēs divi ar Kalniņa kungu izteicām aizrādījumus šī likuma sagatavotājiem par, mūsuprāt, ļoti būtiskiem jautājumiem. Mēs nopratām, ka mūsu aizrādījumi tiks ņemti vērā, sniedzot šeit, Saeimā, pirmajā lasījumā šo likumu. Tas nav izdarīts, un tāpēc es šeit esmu tribīnē un aizkavēšu jūsu uzmanību ar divām, manuprāt, nekonsekvencēm, kas ir šajā likumā ieliktas. Un tāpēc šis likums būtībā nevar tikt īstenots vispār, ja mēs skatāmies, kāda koncepcija ir ielikta, iekasējot šo nodokli. Proti, 30 procenti no nodokļiem tiek ieskaitīti valsts budžetā, nodokļu mehānismu tātad izstrādā, skatās un labo savas kompetences robežās Vides un reģionālās attīstības ministrija, turpat 70 procenti tiek koncentrēti pagastā un rajonā. Kāpēc? Es domāju tāpat kā mans kolēģis Kalniņa kungs, ka visi 100 procenti būtu iekasējami speciālajā vai arī tieši valsts budžetā Vides un reģionālās attīstības ministrijas kontrolē, lai nenonāktu mēs situācijā, kādā mēs esam pašreiz. Negribētos, lai mēs to, šo situāciju, uz ilgiem laikiem apstiprinātu Latvijā ar likumu, ar šo likumu. Proti, ja es dzīvoju, teiksim, Vērēmu pagastā, man nav vienaldzīgi kas un kādā veidā iztērēs līdzekļus, teiksim, par netālu no Kārsavas esošā māla kalna norakšanu. Tā ir viena. Un tā var runāt par katru pozīciju, kas šeit ir rakstīta. Es domāju, ka būtu ļoti labi, ja tie, kas izstrādā gan reģionu attīstības, gan vides aizsardzības politiku - viņu kontrole atbild Saeimai, atbild visai tautai, valstij -, arī būtu tie, kas kopā ar šī zemākā līmeņa - pašvaldību - cilvēkiem spriestu un domātu par programmām, kā lētāk, bet labāk izmantot šos līdzekļus. Tas būtu pirmais. Tas ir konceptuāls jautājums, un tāpēc, bez šaubām, viņam ir vieta ne tikai 11.pantā, kā ir, bet tas ir gandrīz visos pantos, un viņš maina likuma būtību.

Un otrs. Ja paskatās pielikumus, kur ir nosaukti dabas šie resursi, par kuriem tiek paredzēts iekasēt milzīgus nodokļus, varētu strīdēties, ka daži varētu būt lielāki, citi varētu būt mazāki, bet ir viens, tikai viens, par kuru nerunāja iepriekšējie runātāji, kas liek domāt, ka, arī konceptuāli nosakot šo līmeni atsevišķiem resursu veidiem, tie tomēr nav pārdomāti. Proti, ņemsim 18.pozīciju - "Sapropelis" pie 60 procentu mitruma. Latgalē pašreiz tā ir liela problēma - šis sapropelis. Ne tāpēc, ka viņa trūkst un par viņu būtu jāiekasē nauda, bet tāpēc, ka zivju ezeros ir maz, un daudzas firmas šodien pat pie pagasta pretimnākšanas un pagasta solījumiem piešķirt kādu cirsmu par lētāku naudu, vienalga neuzdrošinās šo sapropeli ņemt ārā, jo zivis slāpst. Un tagad, kad būs 10 santīmi par vienu tonnu, kad ir vairāk kā puse ūdens tajā tonnā, skaidrs, ka ar zivīm ezeros būs slikti. Paldies.

Sēdes vadītājs. Paldies. Lūdzu - vārds deputātam Endziņam, "Latvijas ceļš". Gatavojas Indulis Emsis - valsts ministrs.

A.Endziņš (LC).

Cienījamo priekšsēdētāj! Cienījamie kolēģi! Es arī gribētu pievienoties jau iepriekš runājušajiem deputātiem un atbalstu viņu viedokli, ka šis nodokļu likums, manuprāt, ir absolūti nepārdomāts. Es saprotu Vides un reģionālās attīstības ministriju, kura rūpējas par nepieciešamību aizsargāt vidi, ka tam ir vajadzīgi līdzekļi. Tas viss ir saprotams. Bet, ja mēs paskatāmies, kas šajā likumā ir ielikts iekšā, tad man šeit ir vairāk jautājumu nekā atbilžu. Visi pielikumi, kur ir norādīts, par ko tad galu galā no tā nabaga Latvijas iedzīvotāja mēs domājam iekasēt... Kaut vai, teiksim, 1. pielikums, kur ir runa par dabas resursu nodokļa likmēm par dabas resursu ieguvi (izmantošanu). Man ir jautājums cienījamam Emša kungam: vai Civillikums ir spēkā pie mums vai nav? Kā ir šinī gadījumā, pēc jūsu viedokļa, ar īpašumu, ja zeme ir īpašumā?

Ir paredzēts mums vēl zemes nodoklis. Šeit jau pirmajā pozīcijā mēs redzam "augsne". Vēl varētu saprast, ja būtu runa par augsni, kas tiek pārdota-teiksim melnzemi, bet te ir iekavās "izmantošana". Es tagad nesaprotu, vai zemniekam būs jāmaksā nodoklis: viens - zemes nodoklis, otrs - par izmantošanu, vai vēl papildus tiks aprēķināts, apmēram cik tur tad galu galā kubikmetros viņš audzē gurķus vai kāpostus vai kaut kas tamlīdzīgs.

Ja mēs paskatāmies tālāk pielikumus - dabas resursu nodokļa likme par gaisa piesārņošanu. Es saprotu, ka gaisu piesārņot ir slikti, bet kas ir zem šī jēdziena "netoksiskie izmeši"? Es saprotu, ka laikam katrā mājā, kurā nav centrālās apkures, ir acīmredzot krāsns, ir dūmvads, un, vai nu kurina ar akmeņoglēm, vai ar oglēm, vai ar kūdru, vai ar malku, dūmi gaisā kūp. Acīmredzot vides inspektoru būs mums daudz vairāk, uzliks skaitītāju pie katra dūmvada un skatīsies, cik tonnu izkūpēs kaut kā gaisā. Maksāsim atkal klāt pie visiem jau tiem nodokļiem, kas mums pastāv.

Ja mēs paskatāmies tālāk: 7. pielikums - "Dabas resursu nodokļa likmes par videi kaitīgu preču un produktu patēriņu". Akmeņogles, kūdra, mazuts, gāze, dīzeļdegviela, benzīns un tā tālāk. Mums visur jau uz šīm precēm ir nodokļi virsū. Tātad tas nāk papildus vēl klāt pie tā, kas jau pastāv. Bet mehānisms, ka es redzētu, kādā veidā konkrēti par tiem litriem benzīna, ko es nodedzinu, lietojot savu personīgo transporta līdzekli, kādā veidā tas nodalīsies nost? Kā tas aizies un kāda izskatīsies galu galā šī te cena? Un padomāsim varbūt ne tikai par luksus, teiksim automašīnu, ja es izmantoju. Ar ko mēs kurinām šodienas apstākļos individuālās mājas? Vai nu ar akmeņoglēm, vai ar kūdru, vai arī ar šķidro kurināmo. Kādas ir minimālās cenas akmeņogļu tonnai pašreiz? Laikam lētākais, tas ir, tīri tikai viena tonna - 30 latu. Vismaz lētākus sludinājumus es avīzē neesmu redzējis. 30 un tālāk jau nāk 40 un 45, tas ir tikai tonna. Plus atvešana. Tagad nāks pie tā klāt vēl šie procenti.

Jau deputāts Kaža runāja par pudelēm. Tas ir absurds vispār! Es domāju, ka mums laikam vajadzētu drīzāk domāt par to, kā savākt šīs stikla pudeles, nevis prasīt vēl nodokli par stikla lauskām, par pudelēm pielikt klāt. Man liekas, ka tā ir izejviela, mēs neesam tik bagāti laikam, ka viņu vajadzētu izmantot. Es nezinu, Rietumos ir speciālas atkritumu tvertnes, kur šie atkritumi tiek šķiroti, lai viņus varētu izmantot pārstrādājošā rūpniecība, bet mēs gribam visur - tikai maksā, maksā, maksā... Man liekas, ka tomēr ir jāpārdomā, un es katrā gadījumā neesmu gatavs balsot par šo te likumprojektu pirmajā lasījumā. Paldies.

Sēdes vadītājs. Paldies. Vārds Indulim Emsim, kurš uzstājas kā vides aizsardzības valsts ministrs, taču viņš neprasīja ārpus kārtas. Lūdzu - tātad parastā uzstāšanās.

I.Emsis (vides aizsardzības valsts ministrs).

Cienījamie deputāti! Paldies par jūsu aktīvo atsaucību. Par to, ka jūs esat ļoti rūpīgi iepazinušies ar šo likumu. Tas tiešām ir ļoti, ļoti patīkami, un attiecībā uz šo likumu es gribu teikt, ka tāds nodoklis mums jau eksistē. Un, ja mēs teorētiski realizētu vairāku deputātu priekšlikumu un to neakceptētu, tas nozīmē, ka vienalga mums būtu šis nodoklis, jo tas jau eksistē vairākus gadus - un eksistē, manuprāt, ļoti veicinošā veidā: palīdz atrisināt vides aizsardzības problēmas Latvijā. Jautājums ir tāds: kāpēc tad mēs izšķīrāmies par šī nodokļa modifikāciju, kas ir ielikta šajā likumprojektā? Un tas vienīgais iemesls ir tas, ka mēs gribējām no fiskālās funkcijas, no līdzekļu savākšanas funkcijas, pāriet uz regulējošo funkciju, radīt diferenci starp videi draudzīgu rīcību un videi nedraudzīgu rīcību. Un tāpēc arī ir šī nodokļa modifikācija, tāpēc ir šie pielikumi un viss pārējais. Lūk, šī ir pati, pati šī likumprojekta sāls - ļaut cilvēkam un uzņēmējam izvēlēties, vai viņš patērē vai ražo videi draudzīgu vai videi vairāk riskantu produkciju. Un tā ir tā iespējas izvēle. Un, atgriežoties tuvāk - tātad šeit šie priekšlikumi vairāk skar dažādas pozīcijas, un es varbūt iziešu tām pozīcijām cauri, lai paskaidrotu, kāda varētu būt tālākā šī mūsu likumprojekta virzība Saeimā un ko mēs tur varētu vēl uzlabot, ņemot vērā šos jūsu izteiktos viedokļus.

Pirmkārt, par Kažas kunga izteiktajām piezīmēm par kurināmo un pārtiku. Pārtika kļūs dārgāka. Kurināmais ir sadalīts videi draudzīgā kurināmā un videi mazāk draudzīgā kurināmā. Videi draudzīgais, piemēram, gāze, ir aplikts ar nulles likmi, jo izmeši, dedzinot ar gāzi, ir videi nesalīdzināmi draudzīgāki nekā tad, ja mēs kurinām ar mazutu, un sēra saturs mazutā pārsniedz 8%. Nekas šobrīd Latvijas likumdošanā neregulē to, vai mēs no Krievijas vai no kādas citas valsts iepērkam mazutu ar sēra saturu, procentu; šis nodoklis to regulē un veicina mūsu uzņēmējus iepirkt mazutu ar mazāku sēra saturu. Tas ir tas regulējošais jēdziens. Ja mēs runājam par kūdru, tad jāsaka - kūdra ir purvos, un purvi ir Latvijas bioloģiskās daudzveidības un klimata stabilizācijas, un visas mūsu valsts tālākās bioloģiskās daudzveidības viena no aizsardzības konsekvencēm. Tāpēc kūdru dedzina tikai tautas, kas ļoti, ļoti pavirši iaturas pret saviem resursiem. Kūdru dedzināt, dāmas un kungi, nav labi! Tas pat ir ļoti slikti, tāpēc mēs šeit esam ielikuši zināmu regulu attiecībā uz kūdru, toties malku jūs varat dedzināt bez šī dabas resursa, tāpēc mēs ar šo stimulējam jūs izmantot malku un izkopt Latvijas mežus. Un tā tālāk. Tātad šeit ir visas šīs regulas ar iepriekšēju mērķi.

Attiecībā uz to, kam es varu piekrist un kam mēs esam izlēmuši jau šodien piekrist. Tas ir jautājums par ūdeni, ko minēja Kalniņa kungs, un es uzskatu, ka šajā ziņā tur mums ir paredzēta šī depresijas piltuves aplikšana. Tātad depresijas piltuve ir tāda situācija valstī, kad mēs par daudz izpumpējam dzeramos ūdeņus no grunts un rodas zināms vielu deficīts šajā gruntī, un tiek sūkts iekšā no virszemes ūdeņiem, ar paaugstinātu intensitāti tiek iesūkti piesārņotie ūdeņi gruntī, un tas rada šo gruntsūdeņu papildu piesārņojumu. Mēs, pumpējot ārā, it kā sūcam iekšā šo piesārņoto virspusi. Tāda situācija ir izveidojusies Lielrīgā un vairākās vietās, kur intensīvi izmanto šos gruntsūdeņus dažādām (nevis cilvēka) vajadzībām. Piemēram, Rīgā gruntsūdeņus ļoti daudz izmanto rūpnieciskai ražošanai, un mūsu jautājums ir: kāpēc? Un, lūk, tādēļ šī cena bija šeit pielikta, lai cilvēkus stimulētu pārdomāt, vai tiešām mums šie tīrie gruntsūdeņi ir tie, kuri jāizmanto dzeršanai un dzeršanai ir jāizmanto Daugavas virsūdens, kurā ir ļoti liels piesārņojuma risks. Bet, saprotot pašreizējo situāciju, mēs esam ar mieru šo punktu attiecībā uz dzeramo ūdeni koriģēt, ņemot vērā mūsu iedzīvotāju maksātspējas ierobežotību. Šis punkts ir tas, ko mēs varētu izmainīt.

Attiecībā uz Kažas kunga paustajām bažām par pārtiku. Dāmas un kungi, mūsu vēlme bija ieviest šeit Latvijas precēm papildu priekšrocības tirgū, tā ir tā lietas būtība. Tie ar krāsainajiem papīriņiem aplipinātie pārtikas produkti ir mums ārkārtīgi grūta problēma, jo visa šī plastika un tas viss, kurā tie ir iepakoti, mums ir jāpārstrādā. Bet ir jautājums: kā lai mēs šo pārstrādes rūpniecību iedibinām? Kā lai mēs to iedibinām, par kādiem līdzekļiem? Lūk, bija paredzēts šeit uzlikt zināmu maksu šiem pārtikas "spožumiem" no ārvalstīm, lai par šo naudiņu mēs sakrātu līdzekļus un ieguldītu pārstrādājošās rūpniecības veicināšanai. Šis ir tā saucamais... Visa tā nauda nekur nepaliek, tā aiziet atpakaļ pārstrādes rūpniecības veicināšanai. Tā pārstrādes rūpniecība varētu būt plastikas pārstrāde, stikla pārstrāde. Jā, tie ir galvenie, ar ko mums šodien jādarbojas. Ar metālu mēs jau tiekam galā. Tātad, lūk, iedibināt šo te, iegriezt šo ratu, lai mums ir sākumkapitāls, ar ko varētu strādāt. Jautājums: vai mēs to nevaram izdarīt tāpat, vienkārši no valsts budžeta? Varam, bet bez priekšrocības Latvijas pārtikai. Te ir tā izšķiršanās ļoti vienkārša, jo Latvijā ražotais produkts nav tā ievīstīts desmit dažādos videi nedraudzīgos ietinamajos materiālos, līdz ar to tas ir videi daudz draudzīgāks. Tāda ir mūsu ideja.

Attiecībā uz ieskaitījumu budžetā. Jā, mēs ejam pret vēju. Latvijā ir skaidri saskatāmas centralizācijas tieksmes - visu centralizēt, visu pēc tam pārdalīt. Es principā, kā politiķis, neatbalstu šo virzienu, es uzskatu, ka mūsu vējš ir decentralizācija. Maksimāla problēmas iesaistīšana, cik vien iespējams, zemākās pārvaldes struktūrās, tas ir, pagastu līmenī, un pirmo reizi mūsu likumā parādās rajoni.

Ar ko šis likums atšķiras no iepriekšējā dabas resursu nodokļu likuma? Iepriekšējā dabas resursu nodokļu likumā 70% aizgāja valstij, 30% palika pagastā. Tagad ir iesaistīts arī rajona līmenis. Kāpēc? Tāpēc, ka attīrīšanas iekārtas nevar uzcelt pagasts viens pats, tāpēc ka pagastam parasti to nevajag, tāpēc ka izgāztuves maksā bargu naudu un pagasts viens pats to nevar izdarīt. Un tāpēc ir vairākiem pagastiem jāsaiet kopā un tas jādara, un, lai tas notiktu, labāk ir iesaistīt rajonu kā starpnieku šajā funkcijā. Jautājums ir tāds: vai visas mūsu pašvaldības ir gatavas šobrīd šos līdzekļus novaldīt un novadīt? Uz to es atklāti atbildu: ne visas! Ne visas! Es varu garantēt, ka būs tādi rajoni un tādas pašvaldības, kur nepratīs lietderīgi šos līdzekļus izmantot. Bet man ir jautājums - dāmas un kungi, kā tad mēs viņus iemācīsim ar tiem līdzekļiem strādāt, ja mēs viņiem regulāri nedodam nekādas iespējas to darīt? Tad, lūk, - šeit ir paredzēts, ka, ja pagastā izvieto... Ja, pieņemsim, Talsu pilsētas atkritumu izgāztuvi mēs izvietojam kādā pie Talsiem novietotā pagastā, man ir jautājums: vai šim pagastam nav drusku jānopelna nauda par to, ka viņi atvēl savu zemi izgāztuves ierīkošanai? Es atbildu: ir jānopelna nauda, pretējā gadījumā mēs staigāsim un klaudzināsim pie aizvērtām durvīm, jo nostrādās princips: "Tikai ne manā pagalmā, tikai ne pie manis! Lieciet jūs tos atkritumus, kur gribat, tikai ne pie manis!" Mēs šeit parādām mazu pievilcīgu kumosiņu, mēs sakām: "Ierīkosim to pie jums, jums būs neliels risks, bet toties jūs saņemsiet regulāru papildinājumu pagasta kasē." Es nevaru šobrīd piedāvāt labāku risinājumu. Mums nav labāka risinājuma, arī pasaule nezina labāka risinājuma, nauda ir vislabākais izlīdzinātājs domstarpībās.

Par sapropeli. Jā, es domāju tā - jūs sakāt, ka par tonnu 10 santīmus samaksāt ir dārgi, bet man liekas, ka tas ir ļoti lēti. Bet var būt, ka mēs viens otru nesaprotam. Sapropelis Latvijā ir ne tikai mēslošanas līdzeklis, daudzi Latvijas ezeru sapropeļi ir ar ārstniecisku nozīmi. Un, ja mēs atdodam šo sapropeli par velti jeb ja atkal pagasts nekādi nevar attiecībā uz šo lietu drusku nopelnīt, teiksim tā, tad ir ārkārtīgi grūti pie šī sapropeļa izstrādes tikt klāt. Mums nav intereses sākt izstrādāt šo dabas resursu. Jo pār dabas resursu valda pašvaldība. Sakiet, kāpēc pašvaldībai jāatvēl firmai izstrādāt šo sapropeli? Lūk, tāpēc, ka viņa cer uz šo dabas resursu nodokli, uz šo nelielo, valsts noteikto daļu. Un tas savukārt veicinās to, ka izstrādātājam vajadzēs to visu pārdomāt, lai darbs būtu ar iespējami lielāku ekonomisko efektu. Protams, mēs varam otrajā lasījumā strīdēties, vai tie ir 10 santīmi vai 8, vai varbūt 5, to es nezinu, par to mēs varētu pastrīdēties, mums ir savi aprēķini, mēs liktu jums priekšā savus un būtu gatavi diskutēt ar jums.

Endziņa kungs saka, ka, dedzinot jebko, gaisā kūp dūmi un ka inspektoriem vajag vairāk rūpēties par to, lai šie dūmi kūpētu mazāk. Tas ir pilnīgi precīzi. Bet, cienījamie kolēģi, mēs esam parakstījuši 1992.gadā - konkrēti, Gorbunova kungs parakstīja - Klimata konvenciju, un šajā Klimata konvencijā visas pasaules valstis apņēmās cīnīties pret globālajām klimata izmaiņām. Un tas nozīmē, ka ar nodokli mums būs jāapliek, ieejot Eiropā, jebkurš kurināmais. Un šis ir vienkārši tas, ko tautā dēvē par konvenciju, prasību ieviešanu nacionālajā likumdošanā - un absolūti nekas vairāk. Tas, ko visas pasaules valstis nolemj kaut kur, ir likumos jāiestrādā. Lūk, šī ir mūsu versija - iestrādāt Klimata konvencijas prasības: sadedzināt kurināmo, bet atbrīvot dažus kurināmā veidus, lai stimulētu pāriešanu uz lokālo kurināmo, uz malku, lai stimulētu pāriešanu uz gāzi, kas ir tīra, - mums tur ir problēmas ar Krieviju, bet tās var atrisināt, - un lai stimulētu pāriešanu uz citiem videi draudzīgiem kurināmā veidiem. Bet par to visu būs jāmaksā, un to mēs arī piedāvājam, un šī samaksas daļa par kurināmo, salīdzinot ar akcīzes nodokli, ir nesalīdzināmi maza, un mans jautājums ir: kāpēc tā uztraucas par šo mazo daļu, kuru ir paredzēts vides aizsardzībai novirzīt? Kāpēc neuztraucas par to lielo daļu, kas jāmaksā tā kā tā? Un tad es atbildu: uztraucas tāpēc, ka deputātiem acīmredzot nepatīk Latvijas vide un viņi negrib realizēt programmu šīs vides stabilizācijai un sakārtošanai. Un tas varētu būt tas iemesls, jo šie ienākumi tiek mērķēti tikai vides aizsardzībai, tātad tos nevar izmantot pensijām. Tā ir tā nelaime, dāmas un kungi! Citu nelaimju šajā likumā nav. Es pieņemu, ka ir ļoti, ļoti diskutējami šie tarifi un attiecīgās tabulas, un attiecīgie skaitļi. Es piedāvāju to ļoti, ļoti rūpīgi darīt otrajā lasījumā, un mēs būsim ārkārtīgi cītīgi un argumentējoši līdzstrādātāji šajā procesā, bet šodien es jūs aicinu nobalsot par šo nodokļu likumprojektu pirmajā lasījumā un atļaut to sakārtot tā, lai tas atbilstu jūsu priekšstatiem. Attiecībā uz otro lasījumu es ceru uz jūsu atsaucību tā sagatavošanas laikā, un tas ļaus mums strādāt tālāk - labāk, intensīvāk, un arī būs nedaudz vairāk līdzekļu šo programmu realizācijai. Paldies.

Sēdes vadītājs. Paldies. Turpinām debates. Vēl ir debatēs pieteikušies pieci deputāti. Pievēršu uzmanību, ka palikušas 14 minūtes līdz pusdienas pārtraukumam. Nākamajam vārds deputātam Jānim Lucānam - Tautsaimnieku politiskā apvienība. Lūdzu! Un gatavojas deputāte Aija Poča - "Latvijas ceļš".

J.Lucāns (TPA).

Cienījamie deputāti! Ja mēs dzīvotu valstī, kurā iedzīvotāju vidējā alga mēnesī būtu 200 latu, acīmredzot nebūtu nozīmes kāpt šajā brīdī šinī tribīnē un mēģināt par kaut ko īpaši strīdēties, jo neapstrīdams ir viens, - ka vide ir jāsargā, ir jādomā par nākamām paaudzēm, kā viņas dzīvos, un viss tas ir pareizi, un, tā teorētiski spriežot, viss ir tā, kā to saka.

Un var piekrist šeit Emša kungam, ka vajag domāt, kā cīnīties ar plastikas iesaiņojumiem, lai visa pasaule ap mums apkārt nebūtu piemētāta ar šiem iesaiņojuma materiāliem. Viss tas ir pareizi. Un būtu ļoti labi, ja tos aprēķinus, par kuriem Emša kungs šeit stāstīja, viņš varētu uzticēt arī mums, deputātiem, apskatīties, teiksim, kā tas izskatās dzīvē. Diemžēl, ja mēs analizējam šo nodokļu priekšlikumu... likumprojektu par šo nodokli, ja mēs skatāmies no ekonomiskā viedokļa, tad rodas diezgan daudz nepieņemamu un nesaprotamu lietu.

Sāksim kaut vai ar to pašu nelaimīgo ūdeni, kura cena Rīgā pieaugs, pēc aprēķiniem, 6,5 reizes. Var teikt, nu ko ūdens... nu cik tur, teiksim, nu daži lati mēnesī. Bet tam, kuram nav šo latu, šie daži lati mēnesī ir jau problēma, un priekš viņa tā ir inflācija un nekas cits, tā ir inflācija. Un mēs varam runāt par kūdru, kas Latvijā vēl pagaidām ir - un diezgan daudz, un atkal mēs runājam par inflāciju. Ja mēs runājam par kurināmajām degvielām, atkal ar tādu pašu noteiktību tūlīt var runāt par inflāciju. Tā ir inflācija. Pie tam šeit es gribu minēt vienu paradoksu, kas acīm redzami pierāda, ka pieņemtajam lēmumam nav apakšā, teiksim, ekonomiska aprēķina. Es nosaukšu tikai vienu piemēru: 50 ha zemnieku saimniecība par degvielu, par dīzeļdegvielu, maksās nodokli gadā 4,25 latus, bet par eļļām, ko lieto šiem pašiem traktoriem, kas strādā ar šo dīzeļdegvielu, šī zemnieku saimniecība samaksās 62,5 latus. Jūs pasakiet, kur šeit ir samērs, kur šeit ir loģika un ar ko to pamatot?

Es jau nerunāju par to, ka man nav ne mazākās pārliecības, ka tie, kas pieņēma, teiksim, izvirzīja šīs nodokļu likmes, - ka viņi padomāja par to, kas notiks ar Latvijas būvmateriālu rūpniecību, kas notiks ar šīs rūpniecības konkurētspēju pasaules tirgū (jo daudzos gadījumos mūsu rūpniecība strādā ne tikai priekš Latvijas, bet strādā arī priekš pasaules tirgus) un kādas būs tam sekas, ja, teiksim, šī rūpniecība zaudēs šo konkurētspēju, ja zaudēs darba vietas un tā tālāk. Mēs jau zinām, kā tas notiek, kā tā ķēde, teiksim, savā starpā virknējas.

Ko es gribētu teikt? Es gribētu teikt to, ka diemžēl ir jākonstatē, ka nodokļa ekonomiskais pamatojums ir nepietiekams. Un no tā mums attiecīgi jāizdara secinājumi, ka tomēr ir jāpastrādā pie šī likumprojekta. Es negribu iebilst pret principiem, ka tas tā ir vajadzīgs, tomēr ekonomiski pamatotāk ir jāpiestrādā pie šīm lietām, un tāpēc es nevaru balsot par šo likumprojektu pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītājs. Paldies. Lūdzu! Deputāte Poča - "Latvijas ceļš". Un gatavojas deputāts Dzintars Ābiķis.

A.Poča (LC).

Cienījamie kolēģi! Vispirms nedaudz par šī likumprojekta izskatīšanas procedūru. Budžeta komisija bija nozīmēta kā atbildīgā komisija. Un, pirms mēs to izskatījām savā komisijā, mēs saņēmām atsauksmes no divām citām komisijām, kas šo likumprojektu bija izskatījušas. Viena no tām bija Vides un sabiedrisko lietu komisija, kura šo likumprojektu atbalstīja pirmajā lasījumā, bez piezīmēm. Otra komisija bija Tautsaimniecības, agrārās un reģionālās politikas komisija. Arī šī komisija izskatīja šo likumprojektu un atbalstīja to konceptuāli pirmajā lasījumā.

Šeit uzstājās mūsu komisijas kolēģis deputāts Kalniņš, un viņš izteicās par to, ka komisija nav pieņēmusi lēmumu. Nē, komisija pieņēma lēmumu par nodošanu pirmajā lasījumā un tieši tāpēc šis likumprojekts ir šeit, sēdē. Jautājums bija par to, ka mums bija ļoti smagas diskusijas. Tik tiešām, un es Kalniņa kungam gribētu pilnībā piekrist.

Tagad par problēmu, kuru skar šis dabas resursu nodoklis. Pirmām kārtām es tomēr gribētu akcentēt, ka šim likumam, šim nodoklim ir tieši regulējoša loma. Tas tieši stimulē un regulē, un ierosina domāt par to, kā efektīvi izmantot dabas resursus jeb kā izvēlēties tautsaimniecībā tos resursus, kuri nodarītu mazāku kaitējumu videi, līdz ar to mums būtu jāmaksā mazāks nodoklis.

Mums nevajag aizmirst, ka mēs dzīvojam un tiecamies dzīvot ne tikai vienotā ekonomiskā telpā; mēs dzīvojam nedalītā, vienotā dabas telpā, un visā apkārtnē visas valstis ārkārtīgi daudz uzmanības pievērš tieši dabas problēmām - gaisa piesārņošanai, ūdeņu piesārņošanai un tamlīdzīgi. Un agri vai vēlu mēs būsim spiesti šīs likmes pacelt - vai nu mēs gribam, vai negribam. Dabas resursi ir ierobežoti, un mums par to lietošanu būs jāmaksā.

Vēl šis likums stimulē, manuprāt, vairāk izmantot tā saucamos atjaunojamos dabas resursus, tos, kurus mēs varam izaudzēt, pārstrādāt un iegūt. Un tomēr stimulē mūs ierobežoti izmantot tā saucamos neatjaunojamos resursus, kuri uz planētas ir stipri ierobežoti.

Tagad par pašu likumprojektu. Jā, ir šeit problēmas. Arī mums diskutējot radās vesela rinda problēmu par atsevišķiem terminiem, par skaidrojumiem, un tik tiešām attiecībā uz otro lasījumu būtu nepieciešams ļoti daudz papildu materiālu, lai piekristu vienai vai otrai likmei, lai piekristu vienai vai otrai panta redakcijai. Bet es gribētu teikt, ka šeit jau 7. pielikumā ir parādīti, no vienas puses, ieņēmumi no dabas resursiem, no dabas resursu nodokļa un, no otras puses, ir paredzēti atskaitījumi, kur šo nodokli novirzīt, lai varētu to izmantot tieši šiem dabas aizsardzības pasākumiem. Un kā piemēru šeit daudz runāja par stikla taru un tamlīdzīgi, Jā, šeit ir paredzēti atskaitījumu likme - 3 procenti par stikla taru, bet tajā pašā laikā viņi tiek novirzīti tieši šai utilizācijai un atkārtotai pārstrādei. Un es domāju, ka mums ir milzu problēma vēl joprojām šeit Latvijā - kur likt stikla pudeles, kur likt makulatūru, kur likt izlietotās polietilēna plēves un tamlīdzīgi.

Jautājums šeit pacēlās arī par to, vai mums būs jāmaksā par katru ūdeni. Nav diemžēl likumprojektā... tas ir katram patērētājam un katram īpašniekam par ūdeni, ko viņš ņem savā zemē, vai granti, ko viņš izmanto sava ceļa nolīdzināšanai vai tamlīdzīgi... nav precīzi tas likumā pateikts, bet tomēr, kā mums autori paskaidroja, šeit ir runa tieši par rūpnieciski izmantojamiem dabas resursiem, kur jāsaņem īpaša atļauja.

Ņemot vērā visus šos aspektus un apzinoties, ka šāds likumprojekts ir nepieciešams, Budžeta komisija uzskatīja, ka viņš ir jāatbalsta pirmajā lasījumā, un aicinu arī jūs to atbalstīt, bet, protams, rūpīgi strādāt pie otrā lasījuma.

Sēdes vadītājs. Paldies. Ir palikušas līdz sēdes beigām 5 minūtes. Vai Ābiķa kungs vēlas izmantot?... (No zāles deputāts Dz. Ābiķis: "Trīs minūtes.") Bet 3 minūtes... 3 minūtes Ābiķa kungam un debates turpināsim pēc pārtraukuma. Lūdzu, Ābiķa kungs - "Latvijas ceļš".

Dz.Ābiķis (LC).

Augsti godātais priekšsēdētāj, cienījamie kolēģi! Jautājums jau šobrīd ir tiešām konceptuāls - vai mēs gribam ieiet Eiropā vai negribam? Un var piekrist Lucāna kunga argumentiem un vēl atsevišķu kolēģu izteikumiem par tarifu lielumu. Un tik tiešām, - varbūt šobrīd šajā smagajā situācijā mēs varētu otrajā lasījumā par tarifiem diskutēt un varbūt šobrīd tie pat varētu būt drīzāk simboliski nekā tādi, kas īpaši "sistu pa kabatu", bet es domāju, ka, ja mēs gribam iet pa attīstītas valsts ceļu, tad konceptuāli mums šis likumprojekts ir jāatbalsta, jo nepārprotami šis likumprojekts ved uz to attīstības ceļu, kāds mūsu mazajai Latvijai ir nepieciešams, tas ir, dabas resursu taupīšanu un mazāk energoietilpīgas ražošanas attīstību. Jā, no vienas puses tas it kā sadārdzina ražošanu, bet, ņemt vērā to efektu, ka līdz ar to arī patērētājs, ražotājs centīsies taupīt enerģiju, tā rezultātā tās produkcijas pašizmaksas samazināsies. Bez tam likumprojekts ir vērsts arī uz to, lai mēs Eiropā ieietu ar to bagātību, kas mums ir, ar ko mēs izceļamies šobrīd Eiropas valstu vidū, un tā ir relatīvi labi saglabājusies vide. Tāpēc es aicinu atstāt šo tarifu jautājumu diskusijām otrajā lasījumā, jo tik tiešām varbūt šur tur tos var samazināt, bet iesim tomēr pa attīstītas valsts ceļu, nevis pa mazattīstītas Āfrikas valsts ceļu, kur šie jautājumi diemžēl netiek īpaši diskutēti. Un es aicinu tomēr konceptuāli šo likumprojektu atbalstīt. Paldies.

Sēdes vadītājs. Paldies. Domāju, ka Ābiķa kungs Āfriku minēja kā vienu no piemēriem, jo mazattīstītas valstis ir visos kontinentos un pasaules daļās.

Pirms pārtraukuma, pirms reģistrācijas tātad mūsu kolēģis Dāliņa kungs ir lūdzis paziņot no Prezidija, ka sanāksme, par kuru viņš runāja šīs sēdes sākumā, būs 12.30 blakustelpā un ilgums būšot tieši 15 minūtes.

Lūdzu sagatavoties reģistrācijai un reģistrēsimies! Paldies. Lūdzu rezultātu un Tomiņa kungu lūdzu nolasīt reģistrācijas rezultātus.

Z.Tomiņš (Saeimas sekretāra biedrs).

Nav reģistrējušies:

Aivars Berķis,

Valdis Birkavs,

Jānis Bunkšs,

Gaļina Fjodorova,

Juris Janeks,

Nikolajs Krasohins,

Aleksandrs Pētersons,

Gunārs Resnais,

Indra Sāmīte...

Sēdes vadītajs. Sāmītes kundze ir zālē.

Z.Tomiņš.

Andris Saulītis,

Juris Sinka,

Anita Stankēviča,

Joahims Zīgerists.

Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītājs. Paldies. Pārtraukums līdz pulksten pusdiviem.

Sēdi vada Latvijas Republikas 5.Saeimas priekšsēdētāja biedrs Andrejs Krastiņš. (Starpsauciens no zāles: "Kâpēc nevar sēdi vadīt Gorbunova kungs?")

Sēdes vadītājs. Kolēģi, pulkstenis ir pusdivi pēcpusdienā. Lūdzu, reģistrējamies kvorumam! Nedrīkst, Novakšānova kungs, citu pogu spiest! Lūdzu rezultātu! 28 deputāti reģistrējušies. (Starpsauciens no zāles: "Grīgam atkal jāizsludina ārkārtas stāvoklis.") Lūdzu, pagaidīsim! Lūdzu vēlreiz zvanīt! Pie izņēmuma stāvokļa Saeima tiek atlaista, tā ka nav vairs reģistrācijas. Lūdzu godājamos deputātus būt uzmanīgiem, atkārtoti pārbaudīsim kvorumu zālē. Lūdzu reģistrācijas režīmu, nospiedīsim pogas. Lūdzu reģistrēties! Paldies. Lūdzu rezultātu! 46 deputāti. (Starpsauciens no zāles: "Divreiz reģistrējas, un nav kvoruma?") Saskaņā ar Kārtības ruļļa 48.pantu būs pārtraukums uz 5 minūtēm, pēc tam atkārtosim kvoruma pārbaudi. (Zālē ienāk deputāts J.Ritenis, kuru sagaida starpsaucieni: "Ai, Riten, Riten!") Lūdzu zvanīt un frakciju vadītājiem varbūt parūpēties, lai deputāti ierastos zālē. (Starpsaucieni un aplausi, kad zālē ierodas deputāts A.Panteļējevs.) Gribu vērst uzmanību pirms pārtraukuma beigām, ka tie, kas ir ieradušies zālē pēc pulksten pusdiviem pēcpusdienā, ka jūsu dēļ tika pārtraukums izsludināts un tiek arī aprēķināti tie zaudējumi, kas ir nodarīti Saeimai līdz ar nesavlaicīgu plenārsēdes uzsākšanu un lieku pārtraukumu. Lūdzu reģistrēties kvorumam! Lūdzu rezultātu! 67 deputāti zālē, varam turpināt darbu.

Turpinām debates jautājumā par dabas resursu nodokli. Vārds deputātam Novakšānovam - Latvijas Zemnieku savienība. Gatavojas Ēriks Kaža - pie frakcijām nepiederošs deputāts.

V.Novakšānovs (LZS).

Cienījamais Prezidij! Godājamie kolēģi! Man, klausoties ministra Emša uzstāšanos, radās iespaids, nu patiesi klasisks piemērs no Francijas jakobīņu kluba, ka mēs visu savu dzīvi, ekonomiku novirzām uz nodokļiem. Es nejutu šajā likuma apspriešanas laikā to domu, kur varētu just, ka šis likums veicina Latvijas rūpniecības, arī lauksaimniecības ražošanu. Es nejutu arī, ka šis likums veicinātu dabas atveseļošanu. Man liekas, ka šis likums no autoriem, kas viņu ir sacerējuši un sarakstījuši, nav domāts priekš Latvijas vides un Latvijas tautsaimniecības. Es gribētu teikt, ka šis likums, kā saka... Mēs jau draudzīgi pa mežu nevaram vairs paiet, jo piegāzts koku, un jāsaka, ka draudzīgi ceļ ezeros benzīnu uzpildes stacijas, mīļi ceļ uzpildes stacijas pilsētas centros blakus skolām, kaut gan netālu jau atrodas uzpildes stacija. Ļoti draudzīgi un mīļi ar kaimiņvalstu atbalstu izmaina dominējošās ainavas. Pļaviņās pat attīstītā sociālisma laikā nebija tik daudz pāri dzelzceļam dolomītu atkraušanas kravu pa nakti kā pagājušajā gadā. Mani interesē, lūk, visi šie "gâjieni", ko dara mūsu valstī, - cik tad Vides un reģionālās attīstības ministrija par šiem pasākumiem ir saņēmusi to zaudējumu, ko augstāk minētais ir nodarījis un nākotnē var nodarīt. Es šeit domāju par Ķīšezeru. Un uzskatu, ka vēl ir daudz citu iespēju Vides un reģionālās attīstības ministrijas speciālistiem izdomāt, kā var dabūt nodokļus, naudu, lai mēs to dabu atveseļotu.

Un šoreiz es lūdzu uzmanīgi pievērsties deputāta Jāņa Urbanoviča teiktajam par to, ka mums Latvijā aizaug ar dūņām ezeri, par to, ka mums jāattīsta, jāattīra no ostām arī dūņas, tai pašā Liepājā. Vai tad arī par to vajadzēs maksāt? Fakts, es saprotu, ka ārstnieciskās dūņas - tā ir cita lieta, bet, ja mēs ierakstām tikai dūņas... Es vēlētos lūgt jūs, cienījamie deputāti, piekrist mūsu kolēģa lūgumam - šo likumprojektu, kā teica deputāts Endziņš, vēlreiz atgriezt atpakaļ šīs ministrijas speciālistiem, lai parēķina, kas stimulētu ražošanas attīstību un reizē arī dabu. Es uzskatu, ka šis likumprojekts priekš pirmā lasījuma, kaut viņš ir ļoti svarīgs, nav izstrādāts līdz galam, un lūdzu atbalstīt deputāta Endziņa priekšlikumu. Paldies.

Sēdes vadītājs. Paldies. Lūdzu - pie frakcijām nepiederošs deputāts Ēriks Kaža, uzstājas otro reizi, 5 minūtes. Gatavojas Anta Rugāte.

Ē.Kaža (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Godātie kolēģi, es ļoti vēlreiz gribu pievērst jūsu uzmanību, ka galvenais, par ko es runāju, tas ir par šo likumprojektu saturu, jo, kaut nosaukums ir par dabas resursu nodokli, tas ir apgrozījuma nodoklis. Ja mēs šeit kā likumdevēji nolemjam, ka mums vajag šodien iztaisīt apgrozījuma nodokli pārtikai un energoresursiem, tad vajag uzrakstīt, kā es saprotu, atsevišķu likumprojektu un par to balsot, bet nevajag šeit salikt divas lietas kopā. Un es piekrītu Poča kundzei un Ābiķa kungam, kad viņi uzstājas un saka: jā, mums patiešām ir vajadzīgs likumprojekts par dabas resursiem! Jā, bet tieši par dabas resursu izmantošanu, nevis apgrozījuma nodokli. Un man, atklāti runājot, kā deputātam bija diezgan skumji dzirdēt no ministra kunga, kad viņš normāli pateica: kungi, jums būs jāmaksā šis te nodoklis! Es atvainojos, man likās, ka mēs esam šeit patiešām deputāti, lai nolemtu, vai mūsu tautai būs jāmaksā tāds nodoklis vai ne, un nekāda ministrija nevar tā pateikt, ka jums jāmaksā. Tieši priekš tam mēs šeit esam. Tas ir tieši ētiski, un es saprotu, ka Emša kungs skatās no vienas puses, bet mēs esam šeit, lai redzētu to visu situāciju kopumā. Un par to mēs runājam - par inflāciju un par to, kāda būs saistība ar ekonomiku tālāk. Un es lūgtu jūs neatbalstīt šo likumprojektu, lai patiešām ministrijā vēl piestrādā un iztaisa normālu, kārtīgu likumprojektu, bet par dabas resursu izmantošanu, nevis par apgrozījuma nodokli. Paldies.

Sēdes vadītājs. Paldies. Lūdzu - deputāte Anta Rugāte, Kristīgo demokrātu savienība. Gatavojas Ilga Grava.

A.Rugāte (KDS).

Paldies, cienījamo Prezidij! Godātie kolēģi! Vides un sabiedrisko lietu komisija ļoti rūpīgi, detāli iepazinās ar šo dokumentu jau tajā pakāpē, kad tas tika gatavots iesniegšanai Saeimā, jo šis ir jautājums, kas mūsu komisiju sakarā ar specifiku jo īpaši interesēja. Un man gribētos paust komisijas viedokli par to, ka patiešām šīs diskusijas rezultātā mēs nonācām pie savstarpējas sapratnes ar pietiekami pārliecinošu paskaidrojumu un pamatojumu tam, ko šodien jums klāstīja arī Vides aizsardzības valsts ministrs Emša kungs. Kaut vai tas vien, ka šobrīd spēkā esošās likmes un esošais likums par nodokļiem principā nerealizē vairākas funkcijas, jo tas ir radīts pārejas ekonomikas laikam, nevis tirgus ekonomikai. Tas ir viens.

Un ar šo jauno nodokļu, dabas resursu nodokļu paketi tiek paplašināts dabas resursu lietošanas jēdziens kā tāds, ietverot tajā videi kaitīgu preču un produktu patērēšanu, un tiek veicināta, kā jau Emša kungs teica, tā produkta izvēle lietošanai, kurš ir mazāk kaitīgs, izdarot no tā ekonomiski izdevīgākus secinājumus lietotājam, kā viņam pasargāt Latvijas dabu un kā viņam ražot to, ko viņš ir iedomājis ražot savā ražošanas nozarē.

Un nevar īsti varbūt arī piekrist Novakšānova kunga teiktajam, ka šis likums ierobežotu ražotāju iespējas. Drīzāk šis likums disciplinē mūsu attieksmi pret to, kas mums ir un ar ko mēs esam bagāti. Būs par vēlu runāt par nodokļiem, likmēm, to nenormālajām paaugstināšanas iespējām, kad mums šie resursi sāks izsīkt. Par to ir jādomā savlaicīgi, un ministrija liecina par savu savlaicīgo domāšanu, lai gan patiesībā tas būtu varējis būt vēl agrāk, tad mēs ilgāku laiku būtu diskutējuši un vairāk iepazinušies ar šo materiālu.

Un vēl - kas attiecas uz šajā likumā piedāvāto decentralizēto nodokļu pārdali par labu pašvaldībām, kuras šobrīd arī saņēma ļoti nelielu daļu un faktiski nevarēja nekādā veidā izmantot, jo arī šī izmantošana nebija pietiekami reglamentēta. Šī nodokļu izmantošana savā teritorijā par labu tam, kas patiesībā tiek izsmelts un nekādā veidā tik ātrā laikā nevar atjaunoties, ja vispār var atjaunoties. Un tādēļ šī pārdale par labu vietējām pašvaldībām, kas dod viņām gan iespēju pārzināt savus resursus, gan iespēju arī attīstīt tādus ražošanas veidus, kas nostiprina to teritorijā gan finansiālās, gan ražošanas iespējas, ir veiksmīgs risinājums. Cits jautājums, ja mēs diskutētu otrajā lasījumā par tarifiem un par tiem apjomiem, kas ir maksājami, bet tā ir īpaša saruna, smaga un nopietna saruna otrajām lasījumā, kuram mums vajadzētu ļoti nopietni gatavoties, un šeit ministrijas līdzdalība ir vēlreiz ļoti un nopietni nepieciešama. Taču šobrīd, nepieņemot konceptuāli, mēs faktiski nepieņemam tādu likumu, kas aizsargā mūsu Latvijas bagātību, to, kuru mēs esam nedaudz vēsturiski pārmantojuši no Padomju Savienības neizsmeļamo dabas bagātību "iespējām" - ka mēs varam ņemt vienalga ko, vienalga - cik, jo mums taču ir... Tā gluži nav. Un, ja arī paskatamies uz individuālo saimniecību, uz zemnieka saimniecību, kurai ir jāizrok aka, lai varētu lietot ūdeni savas mājas vajadzībām, tad taču šis nodoklis tai nav saistošs, jo ir runa tikai par rūpniecisku izmantošanu. Un nekas nav par velti paņemams. Te nu mums ir visīstākā reize un vieta atcerēties, ka tā ir prece un ka par preci daudz vai maz, vairāk vai mazāk, agrāk vai vēlāk ir jāmaksā. Es aicinu atbalstīt šo likumprojektu un ļoti nopietni deputātiem visās saistošajās komisijās, arī individuāli un ministriju jo īpaši strādāt, gatavojot otro lasījumu, detāli runājot par atbilstošajiem tarifiem. Paldies.

Sēdes vadītājs. Paldies. Lūdzu - deputāte Grava, Demokrātiskā partija. Gatavojas deputāts Gorbunovs.

I.Grava (DP).

Man liekas, ka mēs pašlaik salaižam kaut ko ne tā. Mēs aicinām konceptuāli pieņemt likumu, kuram ir nepieņemams praktiskais pildījums. Kam mums ir vajadzīgs likums bez praktiskā pildījuma? Tāpēc vien, lai būtu teorētiski kaut kāds papīrs? Tas, man liekas, šobrīd šeit vispār nebūtu apspriežams jautājums.

Un otra lieta, ko es gribētu teikt. No šīs tribīnes mēs tik bieži gribam ieiet Eiropā. Man liekas, ka Latvija kā valsts ģeogrāfiski sen atrodas Eiropā, un mēs varam gribēt vai ne, bet mēs tur būsim, vienalga kāda šeit būs valstiskā iekārta, un tāpēc tādas lietas nevajadzētu teikt vismaz no šīs tribīnes. Un, ja mēs gribēsim ieiet Amerikā, mēs tur nekad neieiesim, jo valsti nevar klēpī paņemt un uz citu kontinentu aiznest.

Bet, runājot par šo likumprojektu, es gribu atbalstīt to, ko teica Kažas kungs. Sauksim lietas īstajā vārdā! Pamatā tas ir apgrozījuma nodoklis pēc sava piepildījuma, nevis pēc teorētiskā izklāsta. Un uzreiz ir elementārs jautājums: cik pieaugs apkures cena? Jo, lai liktu cilvēkam izvēlēties, ir jādod vienādas starta iespējas. Es arī labprāt savā miestiņā, tur, kur mamma dzīvo, teiktu: kuriniet tikai ar gāzi, jo tā ir tīra! Tikai nelaime viena - nav jau tā gāzes vada, nav jau šīs izvēles iespējas, lai viņi to varētu darīt. Tā tas ir. Līdz ar to visas šīs runas, ka ar šo likumu mēs šodien cilvēkam liekam izvēlēties, ir nekorektas un nepārdomātas.

Nākamais jautājums. Vai situācijā, kad ļoti daudziem individuālajiem kurināmā patērētājiem dzīvības un nāves jautājums ir vispār nopirkt kurināmo, mēs viņus sāksim mācīt no šīs tribīnes, ka viņš ir nepareizo iegādājies, nepareizos dūmus kūpina debesīs? Vai mēs esam korekti, it sevišķi tagad, kad atkal ir jautājums par algām, naudām, samaksām un izdzīvošanu? Kā mēs pret to izturamies? Un tāpēc, ja par stikla taru runā, tad man ir tāda sajūta, ka Emša kungs dzīvo kaut kur citur, nevis Latvijā, jo neviena cita Eiropas attīstīta valsts pārtikas produktu iesaiņojumam, ja neskaita augstas šķirnes alu, neizmanto stiklu. Tikai Latvija! Kur jūs Latvijā esat redzējuši somu pienu stikla pudelēs? Tikai Latvijas piens, un Latvija ir šī neefektīvā valsts, kur izmanto pamatā stikla taru pārtikas produktiem. Es nerunāju par citiem, ko mēs šeit, Latvijā, patērējam. Tāpēc mums ir jābūt korektiem savos pamatojumos.

Un es gribētu tieši tāpat teikt, ka šis likumprojekts teorētiski būtu pieņemams pirmajā lasījumā, bet, par cik viņam nav faktiskā, reālā piepildījuma un tas ir pretrunā ar šodien eksistējošo reālo situāciju, es aicinu likumprojektu noraidīt pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītājs. Paldies. Lūdzu - deputāts Gorbunovs. Gatavojas deputāts Ābiķis.

A.Gorbunovs (LC).

Cienījamo sēdes vadītāj, Prezidij, godātie deputāti! Es tribīnē esmu nācis ne tikai tāpēc, ka man bija tas gods Latvijas vārdā parakstīt toreiz Riodežaneiro šos dokumentus par vidi. Tur bija pulcējušies visu pasaules valstu vadītāji vai valdību vadītāji. Arī tas būtu mans pienākums to darīt tikai tādēļ, ka es to izdarīju un ka šie dokumenti ir ratificēti.

Otrs, kāpēc es nāku runāt. Man ir nedaudz neērti, ka šeit jūs, kolēģi, tik varbūt vienkāršoti runājat par mūsu ministra Emša kunga darbību. Es šeit nedomāju no politiskā viedokļa, bet no profesionālā viedokļa. Es vienkārši varu personīgi teikt, ka Emša kungs ir profesionāls cilvēks savā nozarē un viņa profesionalitāte ir atzīta ne tikai Latvijā. Vai mēs ejam uz Eiropu vai neejam uz Eiropu, bet profesionālus cilvēkus atzīst un ievēro visur. Un tāpēc man personīgi šie vienkāršotie tādi salīdzinājumi ar ražošanu, ar dabu... ka attīstīsim vienu un taupīsim otru, un tā tālāk, vienkārši nav pieņemami, un tāpēc es arī šeit gribu izteikt savu viedokli.

Man personīgi vienmēr radies ļoti vienkāršs jautājums no savas dzīves: cik mēs ilgi gandēsim vēl gruntsūdeņus un paši šos sagandētos gruntsūdeņus dzersim? Neatkarīgi no tā, vai šis likums ir pieņemts vai nav pieņemts. Ļoti vienkārša lieta. Tiešām rūpniecībai tiek pumpēti milzīgos apjomos gruntsūdeņi, un visi šie netīrumi, kas ir virsējos slāņos, viņi aiziet gruntsūdenī. Ja, piemēram, 8 metrus dziļu gruntsūdeni Mārupē normāli vēl varēja lietot 4 gadus atpakaļ, tad šodien viņu vairs nevar lietot, jo šis gruntsūdens ir jau sabojāts. Viņu var lietot, tikai aplaistot kādas puķītes, un es domāju, ka pat ne redīsiem un citiem, ko ēd.

Man vienkārši, tā domājot par nākošo paaudzi, rodas jautājums. Man tagad, kad saka: ja es daru tādā veidā, tad nevajag man uzlikt nodokli, un, lai izputinātu Kažas kungu... bet vajag vismaz mazu ievirzi tādu, lai es domātu, kādā veidā ir regulējama tā situācija, lai tomēr mēs apzinātos, ka tā nevar vairāk uz priekšu darīt. Vai mēs ejam Eiropā vai neejam - tas ir cits jautājums, bet ka mēs nevaram šeit, Latvijā, tālāk tā dzīvot. Un šajā likumā, manuprāt, šie akcenti ir parādīti. Es saprotu, ka mums nepatīk tās likmes, un tad mēs piesaucam situāciju ar algām un tā tālāk. Bet es par likmi varu diskutēt, man kaut vai pussantīms, bet lai viņš, kurš pumpē ārā šos gruntsūdeņus un tādā veidā iekšā ieplūdina visus šos netīrumus, kuri nosēžas tur, lai viņš to apzinās. Man tikai tas ir svarīgi.

Otrs. Tagad gar lielajām pilsētām sabūvētas šīs... toreiz satelīti... dažādās vasarnīcas, dārza mājiņas un tā tālāk. Pat tad, kad novada visus šos notekūdeņus kāda grāvī, pēc tam tas grāvis aiziet uz kādu upi. Labi, upi sagandē, bet vismaz kaut kādā veidā attīrās, un tad vismaz varbūt to upi var attīrīt? Bet to jau nedara. Visi izrok tikai bedri attiecīgi, izbetonē četras malas un ieber oļus iekšā, un mierīgi visu iesūcina gruntsūdenī. Iesūcina gruntsūdenī, un mums nekādu bažu par to nav. Bet es jums to Mārupes piemēru varu pateikt - cik ilgi tas tā būs? Un vai tam, kas nevīžo šo lietu elementāri sakārtot, lai to var kaut kur izvest, vai viņam nevajadzēja kādu santīmu, vismaz santīmu maksāt, lai viņš padomā, ka tā nevar darīt.

Nākošais. Atkal... Protams, Gravas kundzei pilnīga taisnība par to, ka tā nevar būt, nav alternatīvas, bet mēs izvirzām šo nodokļa jautājumu. Bet tajās vietās, kur ir alternatīva - kur ir šī gāze? Protams, akmeņogles maksā lētāk, un, ja pusciemats tagad kūpina šīs akmeņogles... Jā, mums naudas nav, bet kaut vai ar santīmu varētu likt manīt to, ka mums jāiet tajā virzienā, ka ir tāds kurināmais, kurš būtu pieņemams videi un iedzīvotājiem.

Tas pats attiecas uz tiem pašiem... nu tagad pavisam varbūt emocionāli... uz tiem pašiem pīpmaņiem. Man, piemēram, kā nepīpmanim atrasties lidmašīnā ar pīpmaņiem divas stundas, - tas ir pēc tam pusnedēļas veselību zaudēt... Bet viņš jau neko, viņš eleganti sēž tur, pīpē nemitīgi un ļoti labi jūtas. Kāpēc viņš arī nevarēja ar vienu santīmu kaut kādā veidā izjust šo situāciju, ka tā ir citādi regulējama? Bet tas, protams, neattiecas uz šo likumu, jo citādi jūs pēc tam runāsit un teiksit šeit tādas lietas, par kurām jums tiešām būs taisnība.

Tāpēc tiešām pirmais, par ko es gribēju runāt, ir par Emša kungu kā speciālistu un tiešām viņu aizstāvēt.

Otrs - par pašu likumu. Likums acīmredzot tādā veidā tiešām nav pieņemams, bet es aicinātu varbūt izmantot arī citu - izmantot 136. pantu, jo visi šeit teica, ka teorētiski tas ir pareizi, ka viņu vajag citādi sakārtot un vajag tiešām tās likmes... Es personīgi balsotu par tādām arī, par ūdens likmēm, kuras ir simboliskas, bet kuras vienkārši ievirza to lietu kaut kādās vismaz proporcijās.

Tad varbūt, ja deputātiem tas būtu pieņemams, es ierosinātu 136. panta kārtībā, ka pirms balsošanas pēc būtības izšķirami jautājumi par nodošanu komisijai atpakaļ, nodot šo likumprojektu komisijai atpakaļ, un, ja frakcijām vai deputātiem ir konkrētas iebildes, varbūt Emša kungs pats viņu nevirzīs tālāk, bet viņu pārstrādās. Jā...? Bet noraidīt tagad pirmajā lasījumā šo varbūt ideju kā tādu, man liekas, nebūtu pareizi, bet katrā ziņā jums ir savi argumenti, un es sēdes vadītāju aicinātu šo 137. ... 136. pantu izmantot un balsot par šo priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Paldies! Vārds deputātam Dzintaram Ābiķim - "Latvijas ceļš". Runā otrreiz - 5 minūtes.

Dz.Ābiķis (LC).

Cienījamie kolēģi! Es ļoti atvainojos, ka kāpju otro reizi tribīnē, bet es gribētu atkārtot to, ko sākumā teica Gorbunova kungs. Man ļoti negribētos, lai vienkāršota pieeju vai varbūt pat vienkārša neizpratne gūtu virsroku pār profesionālu pieeju šajā jautājumā. Jā, Gravas kundze, ģeogrāfiski mēs esam Eiropā, bet, ja rēķina, cik mēs patērējam enerģiju uz vienu produkcijas vienību, ko ražojam, tad pēc šī rādītāja mēs neesam Eiropā. Mēs neesam Eiropā, ja mēs skatāmies attieksmi pret dabas resursiem, attieksmi pret dabu. Mēs neesam šobrīd Eiropā. Gravas kundze, man ir sāpīgi teikt tos vārdus skaļi ģeogrāfam, bet nu diemžēl šobrīd tas tā ir.

Un tāpēc es aicinu: diskutēsim tiešām otrajā lasījumā par tarifiem. Diskutēsim par sapropeli, lai gan arī es uzskatu, ka tā ir dabas bagātība, un samaksai, kaut vai simboliskai, par šīs dabas bagātības izmantošanu ir jābūt. Jo vissliktākais ir tas, ka cilvēks kaut ko ņem un neko nemaksā, un līdz ar to arī kaut vai simboliski, bet šī attieksme mainīsies, un tā vairs nebūs simboliska.

Tāpat diskutēsim arī par ūdens tarifiem. (Starpsauciens no zāles: "Par vēja - arī.") Tas tiešām ir diskutējami, bet konceptuāli, ja mēs gribam iet - es vēlreiz atkārtoju, ko jau iepriekš teicu - civilizētas valsts attīstības ceļu... Mēs taču esam pievienojušies konvencijām dažādos dabas aizsardzības jautājumos. Mēs taču gribam iet civilizētas valsts attīstības ceļu, un šī prakse civilizētās valstīs par šādu dabas nodokli eksistē. Mēs varam tikai priecāties par to, ka mums varbūt izpaliek tā attīstības stadija lielā mērā, ko Eiropa jau ir izgājusi, jo arī attīstajā kapitālistiskajā Eiropā ilgu laiku nebija izpratnes šajos jautājumos. Un tad, kad šīs valstis ir apjēgušas beidzot, tad tā pieeja ir pavisam cita, un mēs varam nonākt līdera pozīcijās - mēs varam dot priekšzīmi Eiropai, jo mums, pateicoties tam, ka mūsu saimniecība bija stipri ekstensīvāka, tomēr vide ir kvalitatīvāka, un mēs ar to būsim Eiropas priekšgalā.

Es lūdzu jūs konceptuāli... tiešām lūdzu jūs ļoti konceptuāli atbalstīt pirmajā lasījumā, bet par konkrētām lietām, par atsevišķām pozīcijām, par tarifiem diskutēsim, pamatīgi izdiskutēsim otrajā lasījumā. Paldies par uzmanību!

Sēdes vadītājs. Paldies. Vārds deputātam Aivaram Endziņam - "Latvijas ceļš", runā otrreiz - 5 minūtes. Gatavojas Imants Kalniņš.

A.Endziņš (LC).

Cienījamo priekšsēdētāj, cienījamie kolēģi! Es arī atvainojos, ka kāpju tribīnē otro reizi. Ja būtu runa tikai par... diskusija par tarifiem, tad būtu viena lieta. Bet, cienījamais Ābiķa kungs un cienījamais Emša kungs, vai jūs paši esat lasījuši pašu likumu bez šiem tarifiem? Kas šeit ir rakstīts? Kas ir dabas resursu lietošana šā likuma izpratnē 1. pantā - tā ir dabas resursu ieguve, iesaistīšana saimnieciskajā apritē, piesārņojošu vielu ievadīšana vai noplūde vidē, videi kaitīgu preču un produktu patērēšana, un tālāk seko jau, lūk, šie tarifi. Tātad pirksim pienu tikai taisnā ceļā izlejamo, nevis pudelēs, nevis tetrapakās. Bet paskatīsimies vēl tālāk. Ir dabas resursu lietošanas limiti. Ir dabas resursu ieguves, vides piesārņošanas, ievadīšanas un tā tālāk.... Pēc šī likuma ir sajauktas kopā divas lietas - individuāls patērētājs un ražotājs. Tā arī ir vēl viena lieta.

Otra lieta. Pēc šī likuma tagad iznāk tā, ka ir jāiegūst vai nu... gan licence, gan atļauja. Es saprotu, teiksim, pēc šī te likuma iznāk tā, ka, ja tev ir privātā māja, ja tev nav šis centrālais ūdensvads klāt, ja tev ir sava aka vai tev ir sava spice, tad tev ir jāiet uz Vides aizsardzības komiteju, jāizņem atļauja, jāizņem licence. Pie tam šī licence būs limitēta, emitācija arī šeit ir ierobežota, tātad varbūt tiks noteikts, cik spaiņus es drīkstu izsmelt no savas akas vai kaut kas tamlīdzīgs. Man liekas, ka šeit ir līdz absurdam. Ja būtu runa tik tiešām tikai par šiem te tarifiem! Un arī, kā saka, tie paši tarifi tik tiešām ir absurdi. Un es katrā gadījumā... es esmu tik daudz ar likumprojektiem sastapies savā komisijā, kad komisijai ir jāpārstrādā nekvalitatīvs projekts... Es domāju, ka vienreiz cilvēki par to naudu ir saņēmuši, viņi ir uzklausījuši visas mūsu iebildes šeit, tad lai ir tik laipni Vides aizsardzības komitejas speciālisti, tie projekta autori, kas varbūt vēl naudu par to līgumā ir saņēmuši, apmaksu kaut kādu, lai tad viņi arī pārstrādā un iesniedz jaunu. Un tad mēs varēsim šeit tik tiešām diskutēt konkrēti par konkrētām pozīcijām. Bet šādā veidā, kāds viņš izskatās - es atkārtoju vēlreiz -, viņš nav nododams atpakaļ komisijai. Es stingri šaubos, vai Vides un sabiedrisko lietu komisija būs spējīga no šā projekta kaut ko jēdzīgu radīt. Tur ir vajadzīgi tik tiešām speciālisti un jārīkojas pārdomāti, un es gribētu arī, lai juristu acs redzētu un saliktu pa plauktiņiem šo te likumprojektu. Paldies.

Sēdes vadītājs. Lūdzu - deputāts Imants Kalniņš, LNNK. Gatavojas Māris Graudiņš.

I.Kalniņš (LNNK).

Godājamais Prezidij, godājamā Saeima! Es neatvainojos par to, ka otrreiz nāku tribīnē, jo, kā jūs, Ābiķa kungs, varat lūgt mani, lai es balsoju pirmajā lasījumā par šo likumprojektu, ja man ir tik daudz jautājumu sakarā ar šo likumprojektu.

Es gribu atgādināt cienījamajiem deputātiem, ka pašlaik ir spēkā likums par dabas resursu nodokli. Tā ka zināmā mērā tie jautājumi, kas interesē tieši cilvēkus, kuri nodarbojas ar valsts vides aizsardzību, šī vide zināmā mērā ir aizsargāta. Bet vai tas ir nedabiski, ja deputātiem rodas jautājumi par piedāvāto likumprojektu, un vai tas būtu normāli, ka, ja debates pierāda, ka problēmas tomēr šeit ir, ka mēs tik vieglprātīgi nobalsotu tomēr par viņu pirmajā lasījumā? Šeit ir konceptuālas problēmas, un tādēļ nav absolūti nekāda traģēdija, ja vēl vienu reizi šis likumprojekts tiek apspriests gan pašā ministrijā, gan arī komisijās un frakcijās. Paldies.

Sēdes vadītājs. Paldies. Lūdzu - deputāts Māris Graudiņš, "Latvijas ceļš".

M.Graudiņš (LC).

Cienījamie kolēģi! Ir jau vairāki deputāti izteikušies "par" un "pret" šo dabas resursu nodokli, un Tautsaimniecības komisijas deputāti nobalsoja atbalstīt šo priekšlikumu pirmajā lasījumā tieši tādēļ, ka mēs atzinām, ka tomēr ir jārūpējas par mūsu vidi, neraugoties uz zināmām bažām par šo ietekmi uz mūsu ražošanu. Ir jāpārdomā tarifu likmes sadaļās attiecībā uz ūdeni, uz stiklu, kuru izmanto mūsu vietējie pārtikas pārstrādātāji, uz kūdru, lai šo vietējo uzņēmumu darbība nepiedzīvotu pārāk krasu pārmaiņu. Taču atcerēsimies arī to, ka, kamēr mazuta cenas neizbēgami pieaugs, tomēr varētu rasties situācija, ka atsevišķas cenas arī varētu samazināties. "Latvijas gāze", piemēram, šodien darbojas zem 40 procentu kapacitātē. Ir skaidrs, ka, radot izvēli, radot salīdzinoši lētāku preci, vairāki uzņēmumi, vairāki ražotāji izvēlēsies izmantot gāzi. Tādējādi šī izvēle arī kļūs ekonomiskāka, jo, kā jau mēs zinām, papildināt šo mazāk nekā 40 procentīgo kapacitāti uz augstāku koeficientu ir daudz lētāks process, un tādējādi nemaz nebūtu pārsteigums, ja varētu samazināties šīs cenas. Turklāt tā ir arī mūsu valdības politika. Izmantojot gāzi vairāk nekā citus enerģētikas avotus, mēs arī veicinām mūsu nacionālo drošību, jo, lūk, Inčukalna apakšzemes gāzes krātuvē mums ir vairāk nekā viena gada gāzes krātuve, uz kuru mēs varam paļauties, nevis uz ārzemju mazuta avotiem.

Ņemot vērā visus šos faktorus, kopumā mums jāapzinās, ka galu galā tomēr šie ir mūsu lauki, mūsu zeme, mūsu meži, mūsu bērnu plaušas un mūsu visu dzeramais ūdens, kas mums būtu jāsargā. Nauda - vai mums tas patīk vai ne - ir izteiksmes līdzeklis, kas visdrīzāk liek mums padomāt par šīm neatsveramajām mūsu dzīves sastāvdaļām. Ar daiļrunību vien nepietiks, lai mēs savu Latvijas vidi sakārtotu. Tādēļ Tautsaimniecības komisija ir nolēmusi atbalstīt šo likumprojektu pirmajā lasījumā. Paldies!

Sēdes vadītājs. Paldies. Otrs lūdza atvēli runāt vides aizsardzības valsts ministrs Indulis Emsis. Lūdzu!

I.Emsis (vides aizsardzības valsts ministrs).

Augsti godātie deputāti! Es negribu jūs ļoti ilgi aizkavēt. Es atzīstu, ka acīmredzot mūsu darbs šeit, Saeimas komisijās, ar deputātiem, ar Latvijas sabiedrību nav bijis pietiekami intensīvs. Mani argumenti nav bijuši tik labi, lai es varētu šo mūsu kopējo ideju pietiekoši skaidri paust un pārliecināt jūs. Un tā, protams, ir arī mana vaina, kas man jāatzīst.

Bet ir arī tādi apgalvojumi, uz kuriem es tomēr gribu atbildēt tūlīt, kur es savu vainu nesajūtu. Pirmkārt, nekādi nodokļi neskar individuālo sektoru. Endziņa kungs, nekādi nodokļi neskar jūsu privāto māju, jūsu dārziņu vai ko citu. (No zāles deputāts A.Endziņš: "Tas ir likumā - licence.") Jā, tur ir rakstīts, ka tie, kas saņem licences un atļaujas... Vai jūs ņemat licenci vai atļauju?

Sēdes vadītājs. Man ir jāatvainojas, bet sarunas starp referentu un zālē sēdošajiem deputātiem netiek pieļautas.

I.Emsis. Es atvainojos. Tātad šajā sakarībā... Tātad likums attiecas uz ražotāju, uz to, kas nodarbosies ar uzņēmējdarbību, un šajā sakarībā viņam jāizņem attiecīga licence un atļauja. Individuālais patērētājs šādu atļauju izņem tad, ja viņa dabas resursu patēriņš pārsniedz noteiktu apjomu attiecībā uz dzeramo ūdeni, tas ir, 50 kubikmetru diennaktī.

Tātad attiecībā uz pienu. Mums likums neparedz, ka mēs veicinātu pirkt neiesaiņotus produktus. Likumprojekts paredz tikai vienu, - ka, pērkot produktus, jūs samaksājat daļu no produktu pārstrādei nepieciešamajiem izdevumiem un tad, kad jūs šo tukšo, izlietoto taru atdodat atpakaļ, jūs saņemat naudu atpakaļ. Tas ir vienkāršs instruments, lai jūs aiznestu atpakaļ šo sev vairs nederīgo iesaiņojumu. Ja tās ir pudeles, tad tās ir pudeles, ja tā ir plastikas tara, tad tā ir plastikas tara. Šeit, šajā tabulā, tāpēc ir trīs ailes. 7.tabulā ir trīs ailes. Tāpēc arī, kas attiecas uz Lucāna kunga apgalvojumu, ka zemnieks maksās tik un tik par eļļām, - viņš maksās tik un tik par eļļām tikai tad, ja viņš šo eļļu izlies ārā. Bet, ja viņš aiznes un šo taru nodod (paskatieties 7.tabulu, pirmo, otro un trešo nodaļu!), tad 60% no šīs cenas, ko viņš ir samaksājis par eļļu, viņš dabū atpakaļ. Tad, kad viņš nodod šo eļļu firmai, kas ir uzņēmusies šo eļļu pārstrādāt, tā saņem 20% no šīs daļas un 20% aiziet šajā vides kopējā fondā. Tātad līdz ar to tas ir tas pats, tā pati labā sistēma, ko mēs varam atcerēties no saviem jaunības laikiem, kad pudeles varēja kaut kur nodot un saņemt par tām zināmu summu atpakaļ. Tā ir vienīgā jēga, būtība, - ieviest vielu apriti, lai viņi būtu ieinteresēti nodot atpakaļ to, kas vairs nav vajadzīgs, nevis to vienkārši izmest ārā. Tā ir tā lietas būtība.

Tāpēc man jums jāsaka, ka, protams, ja mēs šo nodokļu likumu šodien neapstiprināsim, es jūs varu pilnīgi droši nomierināt, - nākošā gada budžets tāpēc nesagrūs. Bet kāpēc nesagrūs? Tāpēc, ka šis mūsu nodokļa apjoms ir ļoti neliels. Ļoti neliels. Un es varu dot jums konkrētus skaitļus. Tātad 1995.gadā tas sastāda 0,4% no mūsu kopējā, tātad no visas kopējās sistēmas. Tāpēc es īsti nesaprotu, kāpēc tik liels uztraukums par šiem 0,4%?

Salīdzināšu ar Poliju. Es varu teikt, ka šogad tas apjoms Polijā sasniedz 0,7% no tā, par kuru mēs runājām. Salīdzinoši - par degvielu. Ja mēs runājam par degvielas procentiem, tad es gribu pieminēt, ka šie energoresursu uzcenojumi normālās valstīs, normāli attīstītās valstīs, sasniedz 100%, Skandināvijā - 200%. Pēc mūsu paredzētā nodokļu likuma - 4%. Tātad jūs šeit redzat šo milzīgo atšķirību. Un tamlīdzīgi.

Vēlreiz atgriežos pie šī iekšzemes kopprodukta: 0,4% no šā iekšzemes kopprodukta - es domāju, ka tas nav daudz, bet tas ir pietiekami, lai mēs ieviestu šo sistēmu, sāktu to un ieviestu dzīvē, lai mēs varētu visu pārējo izstrādāt.

Vēl viena maza piezīme. Par tiem cilvēkiem, kas ir saņēmuši par šo nodokli it kā maksu. Man jāapbēdina - neviens par šo nodokli nekādu maksu nav saņēmis. To mēs esam izstrādājuši - mūsu ministrijas kolektīvs kopā ar juristiem, kopā ar vides aizsardzības speciālistiem, kopā ar dažādiem konsultantiem no mūsu institūcijām Latvijā, zinātniski pētnieciskajām un ārvalstu institūcijām, kuri strādā visi par savu algu. Mēs nepasūtām likumprojektus ārpusē, tātad mums nav neviena cita, pie kā griezties.

Mans piedāvājums būtu šāds. Redzot to, ka šis likumprojekts šeit jūs satrauc un mēs neesam to mācējuši tā uzrakstīt, lai jūs piekristu, mans piedāvājums būtu, ka mēs varētu iet atpakaļ uz komisiju. Mans lūgums ir izmantot šoreiz 136.pantu, ko ieteica Gorbunova kungs. Varbūt mēs, vēlreiz atgriežoties pie šī likumprojekta, komisijā atrisināsim ļoti daudzus jautājumus no tiem, kas šodien ir radušies. Paldies!

Sēdes vadītājs. Paldies. Vai ir vēl pieteikušies deputāti debatēs? Deputāts Grīgs - lūdzu! Viņš runā pirmo reizi, tātad 15 minūtes. Deputāts Grīgs - Zemnieku savienība.

O.Grīgs (LZS).

Kam tad visvairāk sāp par dabu, ja ne zemniekam un lauciniekiem? Es tomēr gribu pievienoties tiem, kas atbalstīja šo likumprojektu. Jā, es neesmu ne augstas, ne vidējas, ne zemas klases jurists, bet tomēr man liekas, ka dabā mēs pēdējā laikā esam tikai patērētāji. Vai tur licences maksās vai nemaksās, - to jau sakārtos, tās lietas, kur jāmaksā ir diemžēl par tiem dabas augļiem, ko paši mēs neradām. Bet paskatīsimies, kas darās mūsu zaļajā rotā - mežā, kas darās mūsu medību saimniecībās, un kas darās upēs, ezeros un citur! Visi medī, bet neviens vairs nebaro to dzīvnieciņu. Agrāk medību kolektīvi cītīgi strādāja pie mežu faunas saglabāšanas, pie koku stādīšanas, turpretim tagad tas ir piemirsts. Agrāk tie, kas cirta mežus, un mežsargs sekoja mežu atjaunošanai, turpretim tagad diemžēl gāž un ņem, vienkārši tautas valodā sakot, praktiski izlaupa. Un nepieliek ne pirkstu, lai atjaunotu mežu! Un nav arī mežziņu, kas to darītu. To darīs skolnieki kādreiz. Tiešām es pat ieteiktu Emša kungam vēl mazlietiņ sirdīgāku likumprojektu rakstīt. Jo ir jāatdod dabai atpakaļ tas, ko mēs patērējām. Tāpēc te ar humoru es varētu kā zemnieks pieiet. Es pašlaik gudroju savā zemnieku saimniecībā, vai nederētu vēja ģeneratoru uzstādīt? (Starpsauciens no zāles: "Pareizi!") Es domāju, tas arī ir dabas resurss. Es tā iedomājos, ka varbūt Emša kungs man uzliks par Austrumu vēju mazāku summu, bet par Eiropas Rietumu vēju varbūt man uzliks lielāku summu? (Starpsauciens no zāles: "Jâņem no Ziemeļiem!") Nu tas tā, ar humoru. Tā ka es ieteiktu atbalstīt šo likumprojektu. Paldies!

Sēdes vadītājs. Paldies. Debatēs, es jūtu, ir vēl pieteikušies. Lūdzu -Tupeša kungs, pie frakcijām nepiederošs deputāts.

J.Tupesis (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Godātais priekšsēdētāj! Deputāti un deputātes! Ir cilvēkiem savas tiesības, bet arī dabai ir savas tiesības. Cilvēku mēs varam apmānīt, un cilvēkus var apmānīt, bet dabu mēs nekad nevaram apmānīt. Tā ar laiku atspēlēsies.

Mani ierosināja šeit uzstāties mans kolēģis deputāts Grīgs. Arī es ieteicu respektēt kā Gorbunova kunga, tā ministra Emša kunga ieteikumu - saskaņā ar Kārtības ruļļa 136. pantu šoreiz nodot atpakaļ komisijai šo ieteikumu, šo priekšlikumu, bet ar to mēs neizteiktu, ka mēs esam pret to. Mēs to tikai attiecīgi sakārtotu, varbūt pārmainītu dažas lietas. Bet vai mēs izmantosim to dabu nelietderīgi vai ne? Ar laiku viņa šā vai tā mums atspēlēsies, ja mēs to nedarīsim tagad. Tagad to darīt - tas ir mūsu spēkos, un es lūdzu atbalstīt kā Emša kunga, tā arī Gorbunova kunga ieteikumus. Paldies!

Sēdes vadītājs. Paldies. Vai ir vēl pieteikušies debatēs? Debatēs vairs nav pieteikušies. Debates pabeigtas.

Godājamie kolēģi! Tātad deputāts Gorbunovs ir to ierosinājis, viņu atbalstīja arī vairāki citi deputāti. Pirms balsošanas pēc būtības (tas atbilst Kārtības ruļļa 136. pantam) ir izšķirami priekšlikumi par lietas atlikšanu, nodošanu atpakaļ komisijai, papildu ziņu ievākšanu u.tml. Šajā gadījumā atbilst formulējums - nodošana atpakaļ komisijai. Un saskaņā ar Kārtības ruļļa 54. pantu šajā gadījumā var izteikties divi runātāji par šādu ierosinājumu. Viens - "par", un viens - "pret". Katrs - 5 minūtes. Vai ir kāds, kas vēlas izteikties par šo ierosinājumu? 136. panta kārtībā. Nav tādu, kas vēlētos izteikties, tāpēc Saeimai ir jābalso par šo priekšlikumu - nodot likumprojektu atpakaļ komisijai.

Lūdzu balsošanas režīmu! Balsojam par šo ierosinājumu - par deputāta Gorbunova ierosinājumu. Lūdzu rezultātu! Par - 55, pret - 12, atturas -6. Likumprojekts "Par dabas resursu nodokli" ir ar Saeimas lēmumu nodots atpakaļ komisijai.

Godājamie kolēģi! Pirms mēs pabeidzam darbu pie likumprojektu paketes par nodokļiem, man ir jālūdz jūsu atļauja labot savu kļūdu, jo tad, kad mēs runājām par likumprojektu par ārvalstu ieguldījumiem, mēs nenobalsojām par šā likumprojekta steidzamību, bet to ir iespējams izdarīt tagad, jo debates par šo likumprojektu nenotika. Tā ka es lūdzu, godājamie kolēģi, - tā, kā to ierosināja (un jūs arī atbalstījāt) par citiem likumprojektiem - nobalsot par likumprojekta "Grozījumi likumā "Par ārvalstu ieguldījumiem Latvijas Republikā" steidzamību.

Lūdzu balsošanas režīmu! Balsojam. Lūdzu rezultātu! Par - 58, pret - 3, atturas - 11. Nolemts par likumprojekta par ārvalstu ieguldījumiem steidzamību. Paldies.

Līdz ar to, godājamie kolēģi, mēs esam izskatījuši likumprojektu paketi par nodokļiem un nodevām, kā arī visus pārējos šos likumprojektus un varam turpināt darbu sēdē saskaņā ar darba kārtību.

Bet pirms tam ir Saeimas Prezidijs saņēmis Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas iesniegumu, kurā Budžeta un finansu (nodokļu) komisija lūdz iekļaut 1. decembra sēdes darba kārtībā jautājumu par Ministru kabineta iesniegtā likumprojekta - par pašvaldību finansu izlīdzināšanu 1995. gadā - nosūtīšanu izskatīšanai Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijai un Budžeta un finansu (nodokļu) komisijai, nosakot, ka atbildīgā ir Budžeta un finansu (nodokļu) komisija. Vai ir iebildumi pret iekļaušanu darba kārtībā? Nav iebildumu. Iekļaujam.

Saeimas Prezidijs ir pieņēmis atzinumu par likumprojektu par pašvaldību finansu izlīdzināšanu 1995. gadā. Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu par pašvaldību finansu izlīdzināšanu 1995. gadā nodot Budžeta un finansu (nodokļu) komisijai un Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijai un noteikt, ka Budžeta un finansu (nodokļu) komisija ir atbildīgā komisija.

Vai ir kādi iebildumi vai papildinājumi? Nav. Paldies. Ir apstiprināts Saeimas Prezidija atzinums. Nodots ir komisijā.

Godājamie kolēģi! Saskaņā ar dienas kārtību nākamais ir dienas kārtības 11. jautājums - Pieprasījumu komisijas atzinums par pieprasījumu Ministru prezidentam Mārim Gailim jautājumā par juridisko un fizisko personu saistībām elektronisko sabiedrības saziņas līdzekļu monopoldarbībā. (Starpsauciens no zāles: "Bija jau!") Es ļoti atvainojos, godājamie kolēģi! Man ir pieredzes trūkums. Tātad 12. jautājums sadaļā "Par izmaiņām komisiju sastāvā". Lēmuma projekts "Par izmaiņām Latvijas Republikas Centrālās zemes komisijas sastāvā". Iesniedz Tautsaimniecības, agrārās un reģionālās politikas komisija.

Lūdzu, Novakšānova kungs!

V.Novakšānovs (LZS).

Godājamais Prezidij! Kolēģi! Tautsaimniecības, agrārās un reģionālās politikas komisija lūdz jūs dot piekrišanu. Latvijas Republikas Saeima nolemj atsaukt no Latvijas Republikas Centrālās zemes komisijas sastāva Ivaru Lišmani, bijušo Rīgas pilsētas valdes locekli, un viņa vietā apstiprināt par Latvijas Republikas Centrālās zemes komisijas locekli Egīlu Vīgantu, Rīgas pilsētas Zemes komisijas priekšsēdētāju.

Sēdes vadītājs. Paldies, Novakšānova kungs! Vai ir kāds no deputātiem, kurš vēlas izteikties par šo lēmuma projektu? Deputāts Tomiņš. Lūdzu!

Z.Tomiņš (LZS).

Es gan vēlētos, lai šādi priekšlikumi un lēmumu projekti citreiz tiktu iesniegti saskaņā ar Kārtības rulli, tātad ar vismaz 10 deputātu parakstiem. Nu var jau, protams, uzskatīt, ka komisija ierosina un ka tur ir, iespējams, piedalījušies 10 deputāti, bet turpmāk lūdzu šādus priekšlikumus iesniegt saskaņā ar Kārtības rulli. (Starpsauciens no zāles: "Paldies!")

Sēdes vadītājs. Paldies Saeimas Sekretariātam, kurš norādīja, ka te ir nelielas nianses un šajā jautājumā var iesniegt arī viens deputāts, un nevienam nav šaubu, ka Novakšānova kungs ir 5. Saeimas deputāts. Paldies.

Mēs esam saņēmuši arī dokumentu nr. 1225-a, kuru ir iesnieguši 10 Saeimas deputāti, un šis saraksts sākas ar deputāta Elferta parakstu un beidzas ar kāda deputāta nesalasāmu parakstu. Šajā dokumentā ir lūgums papildināt 3. punktu šādā redakcijā: apstiprināt par Latvijas Republikas Centrālās zemes komisijas locekli Jāni Bordānu, Saeimas deputātu. Vai ir kādam deputātam vēlēšanās izteikties sakarā ar šo lēmuma projekta papildinājumu? Nav. Paldies. Tādā gadījumā mēs varam balsot par lēmuma projektu kopumā, ar visiem trim punktiem. Tātad pirmais - atsaukt no Latvijas Republikas Centrālās zemes komisijas sastāva Ivaru Lišmani, bijušo Rīgas pilsētas valdes locekli. Otrais - apstiprināt par Latvijas Republikas Centrālās zemes komisijas locekli Egīlu Vīgantu - Rīgas pilsētas Zemes komisijas priekšsēdētāju. Un trešais punkts - apstiprināt par Latvijas Republikas Centrālās zemes komisijas locekli Jāni Bordānu, Saeimas deputātu. Lūdzu, balsosim par šo lēmumu! Var balsot jau kādu labu laiku. Paldies. Rezultātu, lūdzu! Par - 54, pret - nav, atturas - 4. Saeima ir pieņēmusi lēmumu. Paldies.

Nākamais dienas kārtības jautājums ir ceturtā sadaļa, 13. jautājums - likumprojekts "Par radiācijas drošību un kodoldrošību", trešais lasījums, ar papildinājumiem, kurus jūs saņēmāt pirms sēdes, kad šīs lapas nomainīja, tātad dokumenti nr. 887, nr. 1197, nr. 1197-a un šie papildu dokumenti, kas ir iesniegti. Tur ir aizstātas otrā un astotā lapaspuse, tur mēs pievienojām.

Lūdzu, Novakšānova kungs!

V.Novakšānovs (LZS).

Godājamais Prezidij! Cienījamās deputātes! Cienījamie deputāti! Mēs sāksim strādāt ar dokumentu nr. 1197 un arī ar pārējiem dokumentiem, kurus sēdes vadītājs tikko nosauca. Tātad mēs apspriežam saņemtos priekšlikumus - trešais lasījums, likumprojekts "Par radiācijas drošību un kodoldrošību". Pirmajā lapaspusē Juridiskais birojs ieteica likumā lietoto terminu uzskaitījumu veidot kā likumprojekta 1. pantu un attiecīgi mainīt visu pārējo pantu numerāciju. Tautsaimniecības komisijas slēdziens ir - atbalstīt šo Juridiskā biroja priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Paldies. Vai deputātiem ir citas domas? Nav. Paldies. Pieņemts.

V.Novakšānovs. Tālāk. Tautsaimniecības komisija ieteica izteikt terminu "atļauja" precizētā redakcijā, un tā skan: "Atļauja - dokuments, kas atļauj noteiktā laika posmā veikt darbības, kas nevar tikt uzskatītas par uzņēmējdarbību, ar radioaktīvajām vielām un citiem jonizējošā starojuma avotiem, kā arī iegūt tos savā īpašumā vai nodot tos īpašumā citām personām." Ðādu tekstu komisija atbalstīja.

Sēdes vadītājs. Paldies. Deputātiem nav citu viedokļu? Paldies. Pieņemts.

V.Novakšānovs. Tālāk. Ir ieteikums izteikt terminu "darbs jonizējošā starojuma apstākļos" ðādā redakcijā: "Darbs jonizējošā starojuma apstākļos - darbības ar jonizējošā starojuma avotiem vai radioaktīvajām vielām". Tautsaimniecības komisijas priekšlikums tika arī atbalstīts no deputātu puses.

Sēdes vadītājs. Paldies. Vai deputātiem ir cits viedoklis? Nav. Pieņemts.

V.Novakšānovs. Tautsaimniecības komisija vēl ieteica aizstāt terminā "uzņēmējs" vārdus "ir licences īpašnieks" ar vārdiem "kurai izsniegta licence šādai uzņēmējdarbībai". Tautsaimniecības komisija atbalstīja šo priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Paldies. Vai deputātiem ir cits viedoklis? Nav. Pieņemts.

V.Novakšānovs. Nākošais priekšlikums - likumprojekta pirmās nodaļas virsrakstu pārcelt pirms likumā lietoto terminu skaidrojuma un visu likuma pantu daļas numurēt. To ieteica Juridiskais birojs, un mūsu komisija piekrita, atbalstīja šo priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Paldies. Vai deputātiem ir cits viedoklis? Nav. Pieņemts.

V.Novakšānovs. Un tagad lūdzu uzmanību! Nākošais ir otrā lapaspusē, un jāstrādā, lūk, ar...

Sēdes vadītājs. ... dokumentu nr. 1197-b.

V.Novakšānovs. Un tur ir teikts: "Papildināt 2. panta (tagad 3. panta) pirmo daļu ar ceturto apakšpunktu tādā redakcijā, kādu ieteica deputāte Poča, un teikts tā: "veikta strādājošā personāla obligāta apdrošināšana un civiltiesiskās atbildības apdrošināšana likumā noteiktā kārtībā pret kaitējumiem, kas var tikt nodarīti trešajai personai, viņas mantai, dabai un videi." Tautsaimniecības komisija šo deputātes Počas priekšlikumu atbalstīja.

Sēdes vadītājs. Paldies. Vai deputāti piekrīt? Paldies. Pieņemts.

V.Novakšānovs. Tālāk. Tautsaimniecības komisija ierosina izteikt 2. panta (tagad 3. panta) trešo daļu šādā redakcijā: "To atbilstību Starptautiskās radiācijas aizsardzības komisijas, Starptautiskās atomenerģijas aģentūras, Pasaules veselības organizācijas, Eiropas Savienības komisijas un citu starptautisko organizāciju rekomendācijām nodrošina Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija, kura, ja nepieciešams, sagatavo priekšlikumus izmaiņām normatīvajos aktos." Tautsaimniecības komisija šo priekšlikumu atbalsta.

Sēdes vadītājs. Paldies. Godājamie deputāti, nav citu viedokļu? Pieņemts.

V.Novakšānovs. Tālāk. Deputāts Lagzdiņš ieteica aizstāt 3. panta pirmajā daļā vārdus "un citu valdības pilnvaroto institūciju lēmumi" ar šādu tekstu: "un citu valsts pārvaldes iestāžu normatīvie akti, kas pieņemti to kompetences ietvaros". Komisija nolēma to atbalstīt un izteikt 3. panta (tagad 4. panta) pirmo daļu šādā redakcijā: "Radiācijas drošības un kodoldrošības realizācijas tiesiskais pamats ir šis likums, starptautiskie līgumi, Ministru kabineta noteikumi, Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas, Labklājības ministrijas un citu valdības pilnvaroto institūciju lēmumi, kas pieņemti to kompetences ietvaros."

Sēdes vadītājs. Paldies. Pirmām kārtām - vai deputāts Lagzdiņš pieņem šādu redakciju? Pieņem. Paldies. Arī citiem deputātiem nav iebildumu? Pieņemts.

V.Novakšānovs. Tautsaimniecības komisija iesaka izteikt 3. panta (tagad 4. panta) otro daļu šādā redakcijā: "Radiācijas drošības un kodoldrošības likums ir piemērojams arī izņēmuma stāvokļa laikā, ņemot vērā papildu prasības, kuras noteiktas likumā "Par izņēmuma stāvokli"." Tautsaimniecības komisija to atbalstīja.

Sēdes vadītājs. Paldies. Godājamie deputāti, nav iebildumu? Pieņemts.

V.Novakšānovs. Un tagad atgriežamies pie iepriekšējā dokumenta trešās lapaspuses. Tautsaimniecības komisija lūdz atbalstīt priekšlikumu - izteikt 4. panta, tagad 5. panta, pirmo daļu šādā redakcijā: "Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas Vides valsts inspekcijas sastāvā esošā Radiācijas un kodoldrošības inspekcija veic radiācijas un kodoldrošības uzraudzību valstī un izlemj par licenču un atļauju izsniegšanu." Tautsaimniecības komisija šo priekšlikumu atbalstīja.

Sēdes vadītājs. Paldies. Godājamie deputāti, nav iebildumu? Pieņemts.

V.Novakšānovs. Tālāk. Izteikt 5. panta (tagad 6. panta ) pirmo daļu šādā redakcijā: "Ministru kabinets nosaka licenču izsniegšanas kārtību". To ierosināja Tautsaimniecības komisija un, protams, arī nobalsoja "par".

Sēdes vadītājs. Godājamie deputāti, nav iebildumu? Pieņemts.

V.Novakšānovs. Tālāk. Izslēgt 5. panta (tagad 6. panta) otrās daļas pirmo teikumu, jo tas atkārto likuma "Par uzņēmējdarbību" 32. pantu. Tautsaimniecības komisija šo priekšlikumu pati ierosināja un arī atbalstīja.

Sēdes vadītājs. Paldies. Godājamie deputāti, nav iebildumi? Pieņemts.

V.Novakšānovs. Tautsaimniecības komisija ierosina - aizstāt 5. panta (tagad 6. panta) ceturtajā daļā vārdus "licence tiek izsniegta par maksu, kura" ar vārdiem "maksu par licenci". Lūdzam atbalstīt šo priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Godājamajiem deputātiem nav iebildumu? Pieņemts.

V.Novakšānovs. Ceturtā lapaspuse. Tautsaimniecības komisija lūdz - izteikt 6. panta (tagad 7. panta) pirmo un otro daļu šādā redakcijā: "1. Ministru kabinets nosaka atļauju izsniegšanas kārtību; 2. Atļauja nav nepieciešama 6. pantā noteiktajos gadījumos". Tautsaimniecības komisija atbalsta un lūdz Saeimas deputātus atbalstīt šo priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Lūdzu, godājamie deputāti! Vai ir iebildumi? Nav. Pieņemts.

V.Novakšānovs. Tautsaimniecības komisija lūdz - izteikt 8. panta (tagad 9. panta) pirmo daļu šādā redakcijā: "Ministru kabinets nosaka īpašu licenču un atļauju izsniegšanas kārtību valsts nozīmes jonizējošā starojuma objektiem". Lūdzam arī atbalstīt šo priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Godājamie deputāti! Nav iebildumu? Pieņemts.

V.Novakšānovs. Tautsaimniecības komisijas priekšlikums ir - izteikt 9. panta (tagad 10. panta) nosaukumu un pirmo daļu šādā redakcijā: "10. pants. "Licences vai atļaujas anulēšana vai to darbības apturēšana un informācija par licences turētāju". Licence vai atļauja var tikt anulēta vai apturēta tās darbība, ja netiek izpildītas šī likuma vai citu normatīvo aktu prasības attiecībā uz radiācijas drošību un kodoldrošību, kā arī licencē vai atļaujā noteiktās prasības". Tautsaimniecības komisija šo priekšlikumu atbalstīja.

Sēdes vadītājs. Paldies. Godājamie deputāti, nav iebildumu? Pieņemts.

V.Novakšānovs. Piektā lapaspuse. Tautsaimniecības komisija lūdz izteikt 10. panta (tagad 11. panta) trešo un ceturto daļu šādā redakcijā: "Trešā daļa. "Muitas dienesti veic radioaktīvo un kodolmateriālu eksporta un importa operāciju kontroli un ar Radiācijas un kodoldrošības inspekciju saskaņotajā kārtībā sniedz tai nepieciešamo informāciju par šādu materiālu pārvietošanu pāri valsts robežai." Ceturtā daļa. "Visām juridiskajām un fiziskajām personām ir tiesības pieprasīt papildu pārbaudes, kuru veikšana nav Radiācijas un kodoldrošības inspekcijas pienākums. Vides un reģionālās attīstības ministrija var prasīt papildu pārbaužu pieprasītājiem atlīdzināt izdevumus, kuri radušies ņemot paraugus un tos analizējot. Samaksa par šādām papildu pārbaudēm jāiemaksā Latvijas Republikas Vides aizsardzības fondā"". Tautsaimniecības komisijā šis priekšlikums guva atbalstu.

Sēdes vadītājs. Paldies. Godājamajiem deputātiem nav citu viedokļu? Pieņemts.

V.Novakšānovs. Deputāts Lagzdiņš ierosināja - izslēgt 11. pantu kā neatbilstošu likumam"Par 1925. gada 1. aprīļa likuma "Ministru kabineta iekārta" atjaunošanu". Normatīvos aktus Latvijā var izdot tikai Saeima - likumu un Ministru kabinets - noteikumu formā. Tautsaimniecības komisija šo deputāta Lagzdiņa priekšlikumu atbalstīja.

Sēdes vadītājs. Paldies. Vai godājamajiem deputātiem nav citu domu? Nav. Pieņemts.

V.Novakšānovs. Tautsaimniecības komisija lūdza izteikt 13. panta pirmās daļas pirmo punktu šādā redakcijā: "Darba vadītāja pamatpienākumi ir: 1. Reģistrēt radioaktīvās vielas, jonizējošā starojuma avotus un saņemt to izmantošanas atļauju". Tautsaimniecības komisija šo priekšlikumu atbalstīja.

Sēdes vadītājs. Godājamie deputāti! Nav citu viedokļu? Pieņemts.

V.Novakšānovs. Tautsaimniecības komisija lūdz izteikt 28. pantu... Es jūs lūdzu, varbūt, lai saīsinātu laiku, iepazīties, un, ja kādam ir pretenzijas, tad lai izsakās, jo tas ir garš.

Sēdes vadītājs. Lūdzu, godājamie deputāti! Vai kādam ir pretenzijas pret to, ka godājamais referents nenolasa, bet jūs iepazīstaties ar tekstu pēc jums izdalītajiem labojumiem? (No zāles deputāts A.Lambergs: "Neiebilst.") Lamberga kungs neiebilst. Paldies. Vai ir iebildumi? Nav iebildumu. Tātad pieņemta šī 28. panta (tagad 29. panta) redakcija. Paldies.

V.Novakšānovs. Paldies.

Septītā lapaspuse. Tautsaimniecības komisija lūdz pārnest otrā lasījuma redakcijas 29. pantu uz jauno 28. pantu kā trešo daļu precizētajā redakcijā. Trešais: "Radioaktīvās vielas vai jonizējošā starojuma ierīces, kuras izmantotas likumpārkāpumā, jānodod radioaktīvo atkritumu apglabāšanas punktam, vienlaikus veicot pasākumus, lai netiktu apdraudēti cilvēki un apkārtējā vide. Šīs prasības piemērojamas arī tiem konteineriem un citām aizsardzības iekārtām pret jonizējošo starojumu, kuras tieši saistītas ar jonizējošā starojuma avotiem." Tautsaimniecības komisija atbalstīja šo priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Paldies. Vai godājamajiem deputātiem nav iebildumu? Nav. Pieņemts.

V.Novakšānovs. Tautsaimniecības komisija lūdz izslēgt 10. nodaļu.

Sēdes vadītājs. Paldies. Vai deputātiem nav iebildumu? Nav. Pieņemts.

V.Novakšānovs. ...Pārnest otrās daļas 2. punktu uz jaunā 28. panta piekto daļu. Mēs lūdzam atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Paldies. Tur iebildumu laikam nav. Tas ir izdarīts.

V.Novakšānovs. Un izslēgt 11. nodaļu lūdz Tautsaimniecības komisija.

Sēdes vadītājs. Paldies. Vai godājamajiem deputātiem ir iebildumi? Nav. Pieņemts.

V.Novakšānovs. Astotā lapaspuse. Lūdzu, strādāsim ar šo iepriekšējo dokumentu, kur Vides un reģionālās attīstības ministrijas darbinieki, strādājot ar mūsu Tautsaimniecības komisiju, lūdza un mēs piekritām izteikt... Viņi lūdz tā - izteikt 2. punktu šādā redakcijā: "Saeima uzdod Vides un reģionālās attīstības ministrijai līdz 1995. gada 30. jūnijam izstrādāt noteikumus darbību veikšanai ar jonizējošā starojuma avotiem un radioaktīvajiem atkritumiem". Komisija nolēma daļēji atbalstīt un izteikt 2. punktu šādā redakcijā: "Saeima uzdod Vides un reģionālās attīstības ministrijai līdz 1995. gada 31. martam izstrādāt noteikumus darbību veikšanai ar jonizējošā starojuma avotiem un radioaktīvajiem atkritumiem".

Sēdes vadītājs. Paldies. Vai godājamajiem deputātiem ir iebildumi? Nav. Ir? (No zāles deputāts A.Endziņš: "Ir!") Ir iebildumi. Lūdzu, Novakšānova kungs, atbrīvosim tribīni Endziņa kungam! Lūdzu, Endziņa kungs! Deputāts Endziņš - "Latvijas ceļš".

A.Endziņš (LC).

Cienījamo priekšsēdētāj un cienījamo ziņotāj! Tikko Saeima atbalstīja Lagzdiņa kunga priekšlikumu par 11.panta izslēgšanu kā neatbilstošu likumam par Ministru kabineta iekārtas atjaunošanu, kur būtībā bija tas, ka Vides un reģionālās attīstības ministrija izdod normatīvos dokumentus, un šeit tātad Saeima uzdod būtībā darīt to, kas tika izslēgts ārā. Kāda te ir tā loģika, - man īsti nav skaidrs tagad. Kā tas ir saprotams?

Sēdes vadītājs. Paldies Endziņa kungam, kurš uzdeva jautājumu. Lūdzu, Novakšānova kungs par šo labojumu!

V.Novakšānovs. Vakar mums bija sēde un šis priekšlikums tika apspriests. Viņi lūdza, bet es tomēr domāju, ka no juridiskā viedokļa būtu jāpiekrīt deputāta Endziņa priekšlikumam. Un aizstāt 3.punktā vārdus "lîdz decembrim" ar "3 mēnešu laikā no šā likuma spēkā stāšanās dienas".

Sēdes vadītājs. Paldies. Cik es saprotu, Novakšānova kungs noņem šo labojumu. Pēdējam paliek iepriekšējā redakcija. Paldies. Vai deputātiem ir citas domas šajā jautājumā? Vai nepieciešams balsojums? Nav. Tātad paliek iepriekšējā redakcija.

V.Novakšānovs. Un tālāk. Deputāte Folkmane ir iesniegusi - papildināt pārejas noteikumus ar 4., 5.un 6.punktu. Viņš ir ļoti garš. Vai lasīsim? Un komisija lūdz atbalstīt deputātes Folkmanes priekšlikumu. Mēs bijām "par".

Sēdes vadītājs. Vai deputātiem ir iebildumi? Nav. Paldies.

V.Novakšānovs. Un tālāk mēs lūdzam izslēgt normu - "likums stājas spēkā tā izsludināšanas dienā".

Sēdes vadītājs. Paldies. Vai deputātiem ir iebildumi? Nav iebildumu. Paldies.

V.Novakšānovs. Ļoti pateicos Vides un reģionālās attīstības ministrijas speciālistiem, kā arī deputātiem un juristiem, kas ņēma pie šā likuma dalību. Un tā Latvijā pirmo reizi vēsturē ir šis likums par radiāciju. Paldies jums par darbu visiem!

Sēdes vadītājs. Paldies. Lai tiešām šis dokuments iegūtu likuma spēku, mums par viņu Saeimā ir jānobalso kopumā un pēc tam jālūdz Valsts prezidents to izsludināt. Lūdzu zvanīt balsojumam! Godājamā Saeima, balsojam kopumā ar pieņemtajiem priekšlikumiem likumprojektu "Par radiācijas drošību un kodoldrošību". Lūdzu! Lūdzu rezultātu! Par - 69, pret - nav, atturas - nav. Likums pieņemts kopumā.

Godātie kolēģi, mums līdz pārtraukumam ir palikušas vēl 5 minūtes. Ir saņemts Saeimas Prezidijā pieprasījums. Lūdzu nolasīt šo pieprasījumu Saeimas sekretāra biedram Tomiņa kungam.

Z.Tomiņš (Saeimas sekretāra biedrs).

Rudens sesijā izskatāmais dokuments nr.1247. "Pieprasījums Latvijas Republikas satiksmes ministram Andrim Gūtmanim, Latvijas Republikas finansu ministram Andrim Piebalgam. Lūdzam sniegt informāciju Latvijas Republikas Saeimai par vienu no lielākajiem Latvijas valsts uzņēmumiem nodokļu maksātājiem - Latvijas kuģniecības saimniecisko darbību un nodokļu maksājumiem valsts budžetā, iespējamo privatizāciju un šī valsts uzņēmuma vadības rīcības likumību. Saskaņā ar Latvijas Uzņēmumu reģistra datiem uz 25.11.94.gadu valsts uzņēmuma "Latvijas kuģniecība" ìenerāldirektors Pēteris Avotiņš vienlaicīgi ir SIA "Hanza" dibinātājs, līdzīpašnieks un ģenerāldirektors. SIA "Hanza" darbības virzieni saskaņā ar statūtiem ir jūras transports, transporta pakalpojumi, kuģu aģentēšana, kuģu apgāde, jūrnieku iekārtošana darbā un tā tālāk. Lūdzam paskaidrot, vai, pildot abu ģenerāldirektoru amatus, nesaduras abu ģenerāldirektoru vienā - Pētera Avotiņa - personā intereses un vai šajā apstāklī nav saskatāms Latvijas Republikas likuma "Par valsts uzņēmumu" 17.panta pārkāpums? Atbildē lūdzam paskaidrot, vai šī Pētera Avotiņa dubultā darbība nav iespaidojusi valsts uzņēmuma "Latvijas kuģniecība" saimnieciskās darbības rezultātus, iespējamos privatizācijas plānus un ko Satiksmes ministrija ir darījusi, lai pārtrauktu Pētera Avotiņa darbošanos Latvijas kuģniecībai radniecīgos privātuzņēmumos." Paraksti: deputāti Bukovskis, Kostanda, Bekasovs, Urbanovičs, Kuprijanova, Ameriks, Jurkāns, Žīgurs, Kaža, Grava.

Sēdes vadītājs. Paldies. Tātad saskaņā ar Kārtības ruļļa 126.pantu, par cik šis pieprasījums nav pieprasīts kā steidzams, tas tiek nodots Pieprasījumu komisijai. Paldies. Pārtraukums līdz pulksten trijiem un 30 minūtēm pēcpusdienā.

(Pārtraukums)

Sēdi vada Latvijas Republikas 5.Saeimas priekšsēdētājs Anatolijs Gorbunovs.

Sēdes vadītājs. Godātie deputāti, lūdzu, ieņemiet vietas! Turpināsim sēdi! Diemžēl mums jāsāk ar reģistrāciju kvorumam. Lūdzu, reģistrējieties! Lūdzu rezultātu! 47 deputāti reģistrējušies... 48. ierodas. Varbūt vēl divi deputāti būtu tik laipni... Lūdzu zvanu! 49. Paldies, Ābiķa kungs! 50, 51, 52. Paldies.

Izskatām nākamo likumprojektu "Grozījumi likumā "Par zemes privatizāciju lauku apvidos"". Raimonds Jonītis - Tautsaimniecības, agrārās un reģionālās politikas komisijas vārdā, "Latvijas ceļš". Lūdzu!

R.Jonītis (LC).

Godātais priekšsēdētāj! Godātā Saeima! Darbā būs jāizmanto divi dokumenti - nr.1196 un nr.1196-a, kur sakarā ar tehniskām kļūdām divas lapaspuses komisija ir pārstrādājusi un iesniegusi no jauna.

Sēdes vadītājs. Vienu mirklīti, lai deputāti var šos dokumentus sameklēt.

R.Jonītis. Tieši tāpat kā likumā par pilsētas zemes reformu dokuments nr.1196-b ir iedots tikai informācijai, un viņš darbam nebūs pašreiz izmantojams.

Sēdes vadītājs. Vai visiem deputātiem ir šie materiāli, vai varam turpināt? Lūdzu!

R.Jonītis. Pirmais priekšlikums. Pirmajā lappusē ir Zemnieku savienības frakcijas un LNNK frakcijas priekšlikums - papildināt 1.pantu ar 4.punktu, respektīvi, šo 4.punktu izteikt savādākā redakcijā, nekā tas bija nolasīts otrajā lasījumā. Komisija aicina šo redakciju neatbalstīt, bet piedāvā savu, komisijas, variantu, kas redzams labajā ailītē. Tātad tagad jaunā komisijas piedāvātā redakcija būtu - nodot zemi pret atlīdzību Latvijas Republikā reģistrētām juridiskajām personām saskaņā ar sestās nodaļas nosacījumiem.

Sēdes vadītājs. Vai priekšlikumu autori piekrīt komisijas redakcijai? Nav iebildes jums? Nav. Vai deputātiem par komisijas jauno redakciju arī nav iebildes? Pieņemts.

R.Jonītis. Nākamais priekšlikums - 2.lappusē 2.pantā ir Zemnieku savienības frakcijas priekšlikums par 2.panta 5.punktu, ka zeme īpašumā tiek piešķirta par samaksu naudā, tātad uzreiz atrunājot, kāds ir šis atlīdzības veids. Komisija neatbalstīja šo redakciju šajā pantā tikai tāpēc, ka likumam ir izveidota jauna 6.nodaļa, kas paredz pirkšanas un pārdošanas nosacījumus zemes reformas laikā, zemes privatizācijas laikā šajā likumā. Tātad arī Tautsaimniecības komisijas vārdā aicinātu šeit, šajā vietā, par samaksas veidu nerunāt un atbalstīt komisijas viedokli.

Sēdes vadītājs. Vai priekšlikumu iesniedzēji neiebilst? Priekšlikumu iesniedzēji uztur. Lūdzu zvanu! Lūdzu, balsosim par Zemnieku savienības frakcijas priekšlikumu 2.lappusē - izteikt 2.panta 5.punktu šādā redakcijā: "Zeme īpašumā tiek piešķirta Latvijas Republikas pilsoņiem, bet Latvijas Republikā reģistrētām juridiskajām personām pārdod par samaksu naudā". Lūdzu, balsojam par šo Zemnieku savienības frakcijas priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par - 14, pret - 23, atturas - 6. Nav kvoruma. Lūdzu, balsosim vēlreiz. Balsojam. Lūdzu rezultātu! Par - 12, pret - 26, atturas - 10. Ja pēc diviem balsojumiem nav kvoruma... Iedodiet Kārtības rulli, lūdzu! Tā ka šeit ir tiešām kvoruma jautājums. Es ceru, ka šeit nekādu politisku jautājumu nav. (Starpsauciens no zāles: "Nervozu zvanu!")

Godātie deputāti! Tā kā arī pēc pārbalsojuma kvoruma nav, tad sēdes vadītājs izsludina pārtraukumu uz 5 minūtēm.

(Pārtraukums)

Sēdi vada Latvijas Republikas 5.Saeimas priekšsēdētājs Anatolijs Gorbunovs.

Sēdes vadītājs. Deputāti, kuri tagad ieradās, jūsu zināšanai: sēde ir pārtraukta uz piecām minūtēm, jo, divreiz balsojot, nebija kvoruma, un pēc 5 minūtēm vēlreiz notiks balsojums.

Godātie deputāti, turpinām sēdi! Tika ierosināts balsojums par Latvijas Zemnieku savienības frakcijas ierosināto 2.panta 5.punkta redakciju: "Zeme īpašumā tiek piešķirta Latvijas Republikas pilsoņiem, bet Latvijas Republikā reģistrētajām juridiskajām personām pārdod par samaksu naudā". Lūdzu, balsosim par šo priekšlikumu. Balsojam. Lūdzu rezultātu! Par - 14, pret - 32, atturas - 14. Nav pieņemts. Tālāk, lūdzu!

R.Jonītis. Nākošie priekšlikumi. 3.pantā ir divi priekšlikumi: deputātes Seiles priekšlikums, ko komisija atbalstīja, un deputāta Stalta priekšlikums, kas runā par zemes dzīļu izmantošanu un jau nosauc kādu reglamentējošu likumu par zemes dzīļu izmantošanu. Komisija neatbalstīja tikai tā iemesla dēļ, ka šāds likums nav ne sagatavots, ne pašreiz arī kāds viņu gatavojas izstrādāt. Līdz ar to, ja tāda likuma nav, tad šādā redakcijā komisija nevarēja viņu atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Par deputātes Seiles 3.panta otrās daļas redakciju, kuru komisija atbalstīja. Vai deputātiem nav iebildes? Nav.

Par 3.panta ceturto daļu - deputāta Stalta priekšlikumu. Vārds debatēs Dainim Staltam - Latvijas Nacionālās neatkarības kustība. Lūdzu!

D.Stalts (LNNK).

Godātais Prezidij! Cienījamās deputātes, godājamie deputāti! Gribu jums pateikt šajā sakarībā, ka esmu pārliecināts, ka šajā likumprojektā tāpat kā jebkurā citā likumprojektā nedrīkst ietvert pantus, kas balstītos uz likumiem, kuru nav vai kuri ir vēl tikai tapšanas stadijā. Un tālāk, ja jūs rūpīgi paskatīsities, ir minēts, ka pārejas noteikumos ir ierakstīts - uzdot Ministru kabinetam līdz 1.janvārim izstrādāt un iesniegt Saeimā likumu, kas regulē zemes dzīļu izmantošanas kārtību. Tas, protams, ir apsveicami, bet kāda ir garantija, ka šis likums taps mēneša laikā, ja jau to nav spējuši iesniegt nedz Augstākās padomes laikā, nedz līdz šim brīdim? Tad, ja tomēr tas brīnumainā kārtā taptu, tad varam iedomāties, cik ilgā laikā to caurskatīs Saeimas komisijas un trijos lasījumos pieņems pati Saeima. Un visu šo laiku fiziskās un juridiskās personas, tā teikt, varēs izvērsties.

Pirms neilga brītiņa mēs jau dzirdējām, ka augsti godātais deputāts Novakšānovs minēja faktu, ka katru nakti Pļaviņās tiek piepildīti vilciena sastāvi un dodas prom.

Pagājušajā sēdē deputāts Ameriks minēja, ka zeme ir prece. Bet vai sirdsapziņa arī ir prece? Vai mūsu māte Latvija un mūsu mātes Latvijas vaigs - zeme un viss, kas pie tās pieder, arī ir prece? Aicinu atbalstīt manu un arī Latvijas ģeologu savienības viedokli un pagaidīt, līdz šis likums, kas regulē zemes dzīļu izmantošanas kārtību, patiesi būs izstrādāts un pieņemts.

Gribu jums minēt vēl dažas nianses, kuras varbūt jūs varētu ieinteresēt un aicināt nobalsot par šo tikai aizturēšanu līdz tam laikam, kamēr šis likums tiks pieņemts. Protams, iebildes skanēs noteikti, ka Civillikums 1937. gadā norāda to un to, ka zemes dzīles pieder tiem, kam tā zeme pieder, utt.

Bet, cienījamie kolēģi, padomāsim par to, ka 1937. gadā mūsu tēvu un tēvutēvu zināšanas un visu valsts pārvaldes institūcijās strādājošo zināšanas un visapkārt zināšanas par to, kā ir izmantojama zeme un tās dzīles, un tāpat tās tehniskās iespējas un dziļu procesu savstarpējā iedarbība, un viss pārējais taču nebija tik augstā līmenī apgūts un zināms, kā šobrīd tas ir zināms.

Civillikumā ir teikts - jā, viss virs zemes un zem zemes ir īpašums. Svēta, tā sacīt jāsaka, kategorija, kā daudz kur tiek minēts. Bet tagad padomāsim tā: pie pašreizējās tehnikas, pie pašreizējām iespējām, nu kaut vai Inčukalna pazemes gāzes glabātuvē, tās zemes īpašnieks, kas tur būs pavisam netālu, paņems buldozeru un nolīdzinās uz zemes esošos urbumus ar visiem gāzes cauruļvadu izbāzeņiem. Izurbs vēl vienu urbumu un ņems gāzi. Tas varbūt ir tā nedaudz vulgarizēti teikts, bet praksē ir zināmi gadījumi, un arī mūsu Saeimas deputātu un viņu piederīgo praksē ir zināmi gadījumi, ka, piemēram, lūk, šādi mērķtiecīgi virzīti urbumi ir veicami, un tas nav tikai ieurbties zemē iekšā un gaidīt, vai tur būs teorētiski apsvērto izmeklējumu rezultāts. Vai tur būs nafta vai tur būs gāze, vai kas cits. Bet šis urbums perpendikulāri zemē, zemes vaigā, ir mērķtiecīgi virzāms un virzāms ne tikai dažus simtus metru, bet virzāms kilometru, pusotra un divus uz sāniem. Līdz pat tai vietai, kur ir kaut kas. Kur ir ko ņemt.

Vēl vienu piemēru varētu teikt. Īpašnieku kūtīs, krājas daudz vircas, teiksim, ir lopkautuve ar pamatīgu notekūdeņu daudzumu. Attīrīšanas iekārtas ir ļoti dārgas. Nu ko, ezers kaimiņos vai upīte, bet tur laist nedrīkst. Darīsim tā - sūknēsim visu tur pazemē iekšā. Neviens ne čiku, ne grabu. Bet no tiem pašiem slāņiem blakus esošais kaimiņš vai, teiksim, pilsētas ciemats vai apdzīvotā vieta vēlēsies ņemt dzeramo ūdeni. Un kas nu? Šodien šis kaitējums vēl nav aprēķināms, bet pēc gada, pēc vairākiem, kas tad būs? Vai mums nepietiek jau ar Inčukalna gudrona krātuvi un citiem piemēriem?

Vēl vienu tādu mundrinošu piemēru gribu jums teikt. Tas nav tikai izzīsts no īkšķa. Ir jau bijuši piemēri, piemēram, Latgalē, kad veikli īpašnieki ir sarunājuši ar citās zemēs esošajiem ļaudīm par atkritumu novietošanu savā zemītē. Izrok bedres, sagāž iekšā, aizrok ciet. Bet, lūk, tur tie esošie ūdeņi ar savām īpašībām, ar uzsūkšanās spēju, ar papildināšanās spēju, ar plūšanu utt., ar visām šīm sakarībām, ar visām šīm saistībām, ar to sistēmu, ko sauc par pazemes ūdeņiem... Tātad atkal var samaitāt mūsu dzīvošanai tik vitāli svarīgo lietu kā dzeramo ūdeni.

Manis jau pieminētajā Inčukalna skābā gudrona glabātuvē - smilšu karjerā tika sagāzti kādas Rīgas rūpnīcas pārstrādes atkritumi. Un arī citi. Smiltis ir labas un caurlaidīgas, un ūdeņi šajā rajonā ir cieši saistīti ar gruntsūdeņiem, ar pazemes ūdeņiem, kurus izmanto Rīgas ūdens apgādei.

Es negribu nevienā te trauksmi celt vai īpaši baidīt, bet es gribu tikai jūs ļoti lūgt pārdomāt. Mūsu mazā zeme un šāda rīcība ar to, kas ir zem zemes, var izsaukt neprognozējamas sekas. Pilnīgi neprognozējamas. Un, lai izvairītos no šādām sekām, mūsu ģeologi, augsti kvalificēti ģeologi, ir strādājuši ilgus gadus un veikuši ļoti rūpīgus pētījumus, bet ļoti rūpīgus pētījumus ir veikušas arī tādas organizācijas kā "Òevaģeologia" pārstāvji. Bet Latvijai šo pētnieku rīcībā esošo ziņu nav, jo viņi aizbrauca un paņēma līdzi sev šos pētījumus. Bet kāpēc tad tika veikti šie fundamentālie pētījumi par katru Latvijas zemes kvadrātmetru? Ja jūs rūpīgi sekojat līdzi tam, kas notiek Baltkrievijā, kas notiek Lietuvā un citās zemēs, jūsos varbūt būs radusies neliela interese par to - Baltkrievijā - zelta atradnes, Lietuvā - kaut kādi dīvaini pētījumi par kimberlīta piltuvēm, par dimanta atradnēm. It kā fantastika, bet nav šeit nekādas fantastikas. Mēs tuvojamies 21. gadsimtenim. Mūsu mazajā Latvijā ir unikālas dzelzsrūdu atradnes Gārsenē, Inčukalnā, Staicelē. Ir tikai nepieciešams pagaidīt vēl brīdi - vai nu pagaidīt vai sagaidīt, vai pašiem parūpēties par to, lai mūsu tehnoloģija būtu tik spēcīga, lai mēs varētu pie tā strādāt, lai gūtu labumu no šīm atradnēm, bet, ja šo labumu gūs tikai cilvēku grupas, koncerni utt., tad kāds labums no tā būs mūsu zemei, mūsu valstij?

Domāju, ka šo pētījumu rezultāti, manis nosauktās "Òevaģeologia" pētījumu rezultāti, jau ir rokā superfirmām. Un tās ir notēmējušas ne tikai uz teritorijām, kurās derīgo izrakteņu atradnes vai ieguves varētu tikt izmantotas, teiksim, pēc 50 gadiem, bet arī uz teritorijām, kurās ir Latvijas pelēko dārgakmeņu krājumi, kā tos sirdspilnā mīlestībā ir dēvējis Jānis Greste, izcilais Latvijas dabas pētnieks, kura audzēknim man ir bijis tas gods būt. Tie varētu tikt izmantoti arīdzan, lai veidotu starptautisko trasi, par kuru šodien Latvijā neviens vēl nerunā, bet kura jau ir iezīmēta daudzās citās - īpašās kartēs. Un ir paredzēts, lai savienotu Pēterburgu ar Hanzas pilsētām, šķērsojot visu Latviju. Un tā saucas"Via Hanzeatica", nevis "Via Baltica". Šī zaļā līnija - tā ir, lūk, šī trase, ko jūs redzat, ko es speciāli iezīmēju, lai jūs to labi saskatītu. Tātad "Via Hanzeatica". 5 gadu laikā paredzētas investīcijas 250 miljonu dolāru apmērā, par kuru tad izvestu no Latvijas zemes gūto laupījumu, veikli nogādājot to jebkurā Eiropas vietā, jebkurā malā. Līdzīgi kā to līdz pat 1991. gadam veica okupācijas armija, no Latvijas milzu apjomos izvezdama visu, ko nu vien var izrakt, un, kā jau deputāts Novakšānovs minēja, šobrīd vēl aizvien izved no Pļaviņu lauztuvēm. Es cienījamos kolēģus ļoti lūgtu pārdomāt to pie balsojuma par šo. Pagaidīsim līdz tam brīdim, kad tiešām būs šis likums par Latvijas zemes dzīļu izmantošanu, un atcerēsimies, ka neba mēs vieni tādi esam, kas par Latvijas mātes vaigu rūpējamies, lai tas nepārvērstos par Mēness ainavai līdzīgu vaigu.

Taivanā ārzemniekiem nepārdod ne pēdas savas zemes. Ķīnā ārzemnieki var tikai nomāt zemi. Un Izraēlā 90% no zemes pieder valstij kā visaugstākā vērtība. Neiztirgosim savu dārgumu! Paldies!

Sēdes vadītājs. Anna Seile - Latvijas Nacionālās neatkarības kustība. Lūdzu - jums vārds!

A.Seile (LNNK).

Cienījamais sēdes vadītāj un deputāti! Es saprotu Daiņa Stalta rūpes par Latvijas derīgajiem izrakteņiem un mūsu dabas bagātībām. Protams, šī problēma nav atrisināta, jo tik tiešām, ja kādreiz, padomju laikos, bija vismaz spēkā Ūdeņu kodekss, Zemes kodekss un Derīgo izrakteņu kodekss, tad tagad tādu aizsargājošu likumu par zemes dzīlēm faktiski nav. Es jums gribu atgādināt, ka pirmie zemes reformas likumi tika pieņemti jau 1990. gadā, kas skan tā, it kā tie būtu ļoti sen pieņemti, bet tas bija pats pirmais Privatizācijas likums, kad nevienā jomā vēl netika uzsākta privatizācija, bet zemi jau sāka dalīt cilvēkiem, sāka galvenokārt atdot atpakaļ īpašniekiem un tika dotas iespējas māju īpašniekiem laukos iegūt zemes pleķīti pie savas mājas. Tāda ir tā vēsture. Un no šā brīža tika steidzināts - aizsargāsim derīgos izrakteņus! Bet tas netika izdarīts. Pirmajā zemes reformas kārtā zemes lietošanas tiesības tika liegtas bijušajiem zemes īpašniekiem uz tām derīgo izrakteņu iegulām, kuras bija valstiski nozīmīgas un kuru sarakstu apstiprināja Ministru kabinets. Un Centrālā zemes komisija ir saņēmusi īpašnieku protestu veselu paketi šajā jautājumā, kāpēc mūsu zeme paliek valstij, kāpēc valsts šo zemi iznomā citiem, bet bijušais īpašnieks nevar dabūt šo zemi lietošanā. Ja mēs pieņemam šo redakciju Stalta kunga variantā, tad mēs šo ekspropriāciju turpinām. Tad arī īpašuma īpašnieks zemi nevar atgūt. Ja paliek tā, kā ir iestrādājusi komisija, kā ir nobalsots jau otrajā lasījumā, tad visi šie zemes īpašnieki var atjaunot īpašuma tiesības uz savu zemi arī tādos gadījumos, ja pašreiz viņu zemi lieto kāda cita juridiskā persona. Pārsvarā tās ir juridiskās personas - SIA, dažādas starpkolhozu celtniecības organizāciju pārmantotājas parasti tās ir. Īpašnieks pie šīs zemes netiek. Viņš nevar uzstādīt nekādus noteikumus, un tādēļ es uzskatu, ka šī otrajā lasījumā nobalsotā redakcija ir taisnīga, tā ir par labu īpašniekiem, bet, ja ģeologi ir slinkojuši kopš 1990. gada un nav sagatavojuši un iesnieguši likumu... Ja tāds likums būtu, mēs ar Daini Staltu kā tie, kas varbūt ir vairāk iedziļinājušies šajā problēmā, viņu parakstītu nekavējoties un iesniegtu Saeimai izskatīšanai, lai mēs tad varētu lemt, cik dziļi drīkst rakties tas īpašnieks, cik dziļi drīkst rakties nomnieks tajā zemē, kādus izrakteņus viņš drīkst izmantot un kādus varbūt vispār nedrīkst, ja tie Latvijā ir retums, bet diemžēl šis process ir aizkavējies.

Es saprotu, ka tam ir arī objektīvi iemesli, jo ģeologi tika svaidīti jau Augstākās padomes laikā no vienas ministrijas pie otras. Bez tam viņi tika sadalīti pat divās daļās, un varbūt tas ir tas process, kas ir objektīvi aizkavējies tieši šo organizatorisko jautājumu dēļ. Man jau sen liekas, ka vajadzēja Latvijā būt atsevišķam ģeoloģijas dienestam tāpat kā meža dienestam - ar tādām pašām tiesībām, jo, ja viens pārvalda mežus, tad otrs pārvalda zemes dzīles. Bet var būt, ka tie ir tie jautājumi, kas ir kavējuši mūs pieņemt pareizu lēmumu. Bet tagad, manuprāt, lai būtu taisnība, nekas cits neatliek - ir jāatjauno īpašuma tiesības. Ja valstij vajadzēs kādu zemes gabalu, viņa izstrādās likumu un ierobežos izmantošanas tiesības. Galu galā viņa piespiedu kārtā atsavinās, bet nevaram turpināt šo netaisnību, kad lietotājs - un parasti tā ir juridiskā persona - turpina zemi lietot, bet bijušais īpašnieks noskatās un nevarīgi noplāta rokas. Tādēļ es, izjūtot visu cieņu pret savu kolēģi, tomēr aicinu nebalsot par viņa priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Vai vēl ir pieteikušies debatēs? Jā, ir. Aivars Endziņš - "Latvijas ceļš". Lūdzu - jums vārds!

A.Endziņš (LC).

Cienījamo priekšsēdētāj, cienījamie kolēģi! Faktiski man pēc Seiles kundzes uzstāšanās nebūtu jākāpj gandrīz vai tribīnē, jo es visnotaļ viņu atbalstu. Es gan tikai gribētu teikt, ka arī iepriekšējā lasījumā ne visai precīzs varbūt tas formulējums ir, ka tiek atjaunotas īpašumtiesības uz derīgo izrakteņu, atradņu un ieguvju teritorijām, faktiski tiek atjaunotas īpašumtiesības uz zemi. Un acīmredzot tā, kā ir trešajā daļā, kur ir runa par aizsargājamiem dabas objektiem, aizņemtās zemes nodošanu īpašumā reglamentē. Tā līdzīgi vajadzētu būt arī šajā daļā, bet tas, ko piedāvā Stalta kungs, tas tik tiešām nav pieņemams. Es nerunāšu tiešām šeit par pretrunu ar Civillikumu, jo acīmredzot, ja mēs ierobežojam, tad ir jābūt arī priekšlikumiem par grozījumiem Civillikumā, kas paredz kaut ko citu.

Otra lieta. Jūs šeit runājāt visu laiku par kaut kādiem koncerniem, par kaut kādu... "Òevaģeologu" vai... es nezinu kādu... Pēc jūsu formulējuma, tad iznāk tādā veidā, ka tas zemes īpašnieks - vienai daļai jau ir atgriezta atpakaļ zeme - ir jau reģistrēts zemesgrāmatā, bet viņš pat nezina... Varbūt ģeoloģi kādreiz pētījot ir atraduši, kas atrodas viņa teritorijā, un tad šeit ir atkal jau pilnīgi dažāda pieeja. Tāpēc es arī aicinātu cienījamo Saeimu neatbalstīt šo te priekšlikumu, lai jau paliek kaut vai tas nepilnīgais formulējums, kāds ir iepriekšējā redakcijā, bet tas katrā gadījumā tomēr aizstāv īpašnieka tiesības atjaunot savas īpašumtiesības uz zemi, kas viņam bija - viņam pašam vai viņa senčiem. Nevis, teiksim, atlikt vēl uz kaut kādu nenoteiktu laiku. Paldies.

Sēdes vadītājs. Vairāk nav pieteikušies debatēs? Debates pabeidzam. Par deputāta Stalta priekšlikumu. Tagad lūdzu zvanu! Vai referents vēlas īsu komentāru?

R.Jonītis. Es vienīgi varētu varbūt komentēt to, ko Endziņa kungs teica, un Seiles kundze arī nupat tam piekrita, bet tas laikam vairs nebūtu saskaņā ne ar Kārtības rulli, ne ar izskatīšanas metodoloģiju - mainīt šo 3. panta ceturto daļu uz jaunu redakciju. Mēs varētu vienkārši piekrist un pēc tam turpmāk darbā pie šī paša likuma varbūt mēģināt atrast labāku redakciju vai lūgt Juridisko biroju noprecizēt šo redakciju, bet es saprotu, ka mums ir jābalso tas, kas ir...

Sēdes vadītājs. Tā ir redakcija, par kuru jūs runājat, ir redakcija likumam, kurš ir spēkā....

R.Jonītis. Jā.

Sēdes vadītājs. Un, lai to mainītu... Nu es te nerunāšu par visām procedūrām, kas ir vajadzīgas, bet tagad ir runa par deputāta Stalta priekšlikumu. Un, lūdzu, balsosim par deputāta Stalta priekšlikumu trešajā lappusē - izteikt 3. panta ceturto daļu šādā redakcijā:"Bijušajiem zemes īpašniekiem vai viņu mantiniekiem pēc to pieprasījuma...", - un tālākais teksts jums ir, godātie deputāti. Balsošanas režīmu! Balsojam! Lūdzu rezultātu! Par - 7, pret - 32, atturas - 28. Deputāta Stalta priekšlikums ir noraidīts.

R.Jonītis. Nākošais priekšlikums ir redzams 4. lapaspusē. Tas attiecas uz 6. panta pirmo daļu. Iesniegusi frakcija "Tçvzemei un brīvībai". Ierosina svītrot 6. panta pirmajā daļā vārdus "individuālo augļu dārzu". Tautsaimniecības komisija izskatīja šo jautājumu un neatbalstīja šādu svītrojumu, jo tas mainītu šās zemes reformas nosacījumus jau pašreiz, 1994. gada beigās, un tas laikam laikā nebūtu vairs sakārtojams.

Sēdes vadītājs. Runātāji nav pieteikušies? Lūdzu, balsosim par frakcijas "Tçvzemei un brīvībai" priekšlikumu - svītrot 6. panta pirmajā daļā vārdus "individuālo augļu dārzu". Balsojam! Rezultātu! Par - 12, pret - 35, atturas - 16. Priekšlikums ir noraidīts.

R.Jonītis. Nākošais priekšlikums ir par 6. panta otrās daļas jaunu redakciju, kas redzama 3. ailītē. Arī to ir iesniegusi frakcija "Tçvzemei un brīvībai". Tautsaimniecības komisija savā sēdē neatbalstīja šo redakciju.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par frakcijas "Tçvzemei un brīvībai" ieteikto 6. panta otrās daļas redakciju: "Ja zemes reformas pirmajā kārtā zeme ir piešķirta citai fiziskajai personai, kas nav Latvijas Republikas pilsonis, šī panta pirmajā daļā minētajos izņēmuma gadījumos zeme paliek valsts īpašumā, ja zemes īpašnieks vai viņa mantinieks vēlas kompensāciju vai līdzvērtīgu zemi citā vietā. Ja īpašnieks šādu vēlēšanos nav izteicis, īpašuma tiesības uz zemi atjaunojamas īpašniekiem, kuriem tā piederēja līdz 1940. gada 21. jūlijam, bet ēku īpašniekiem piešķiramas nomas tiesības līdz attiecīgo ēku saimnieciskā mūža ilguma notecēšanai." Balsojam! Lūdzu rezultātu! Par - 13, pret - 32, atturas - 19. Priekšlikums noraidīts. Nākošo!

R.Jonītis. Nākošais priekšlikums ir 5. lapaspusē. Arī frakcija "Tçvzemei un brīvībai"...

Sēdes vadītājs. Sāciet no gala!

R.Jonītis. Tātad nākošais priekšlikums ir par 6. panta septīto daļu. Frakcijas "Tçvzemei un brīvībai" priekšlikums redzams 3. ailītē. Komisija atbalstīja šo maiņu būtībā, bet nedaudz mainīja redakciju. Tātad komisijas slēdziens ir - atbalstīt un izteikt jaunā redakcijā, tas ir redzams labajā pusē, 4. ailītē.

Sēdes vadītājs. Vai frakcija piekrīt jaunajai redakcijai? Piekrīt. Vai deputātiem ir iebildes? Arī nav. Pieņemts.

R.Jonītis. Nākošais - 7. pantā. Tautsaimniecības komisija ierosina mainīt... nē, papildināt šo 7. pantu ar trešo daļu jaunā redakcijā. Tātad juridiskās personas var lietot zemi arī gadījumā, ja zemes īpašnieks iesaistījies uzņēmējdarbībā, ieguldot zemes lietošanas tiesības. Šajā gadījumā tas ir tikai juridisks sakārtojums. Šis pants runā par juridisko personu zemes lietošanas tiesībām, un tas ir pārcelts no 2. lasījuma redakcijas, no Tautsaimnieku politiskās apvienības priekšlikuma, kurš paredzēja, ka zeme izmantojama arī šādā veidā. Tātad tas ir paskaidrojums...

Sēdes vadītājs. Vai deputāti vēlas runāt? Nav pieteikušies debatēs par šo redakciju? Deputātiem nav iebilžu? Nav. Pieņemts.

R.Jonītis. Nākošais priekšlikums ir par 12. pantu. Šeit es lūdzu izmantot dokumentu ar numuru 1196-a. Augšā minēts lappuses numurs - septītais. 12. pantā ir runa par kompensācijas saņemšanas tiesībām. LNNK frakcija bija iesniegusi priekšlikumu papildināt 12. pantu ar jaunu otro daļu, kas paredzēja, ka valstij būtu jāsamaksā naudā 28 lati par sertifikātu visām uzskaitītajām kategorijām, to jūs redzat 3. ailītē, visu šo redakciju. Tātad Tautsaimniecības komisijas viedoklis redzams 4. ailītē. Tātad tas ir - daļēji atbalstīt un šo 12. pantu izteikt... 12. panta otro daļu izteikt jau konkrētā redakcijā, kas ir redzama 4. ailītē, - tiesības dzēst šos kompensācijas sertifikātus, saņemot samaksu naudā 28 latu vērtībā par sertifikātu Ministru kabineta noteiktajā kārtībā ir stipri šaurākam personu lokam - bijušajiem zemes īpašniekiem, kuri līdz 1992. gada 31. decembrim ir pieprasījuši kompensāciju, vai arī bijušajiem zemes īpašniekiem un viņu pirmās šķiras mantiniekiem, kuri zemi pieprasījuši līdz 1991. gada 20. jūnijam un nav varējuši to saņemt likuma ierobežojumu dēļ un ir ierakstīti neapmierināto zemes pieprasītāju reģistrā. Es varētu paskaidrot. Vienīgi komisijas redakcijas, šīs redakcijas būtība ir tīri saimnieciska un tīri finansiāla. Ja Saeima izšķirtos balsot par LNNK frakcijas priekšlikumu, Zemes dienesta dati bija tādi, ka tas no valsts budžeta prasītu ap 150 miljoniem latu. Laikam pašreizējā brīdī visiem kaut cik ir zināmas budžeta iespējas. Priekšlikums ir praktiski nerealizējams, tātad kaut cik realizējams varētu būt komisijas piedāvātais variants, kur summa tomēr varētu būt pāri par 8 miljoniem latu (pēc Zemes dienesta datiem). (Starpsauciens no zāles: "Âbiķi, nestaigā riņķī! Tev būs jārunā!")

Sēdes vadītājs. Sākam debates. Vārds Annai Seilei - Latvijas Nacionālās neatkarības kustība. Lūdzu!

A.Seile (LNNK).

Cienījamais priekšsēdētāj un godātā Saeima! Latvijas Nacionālās neatkarības kustība ļoti stingri uzstājas pret to, ka zeme tiktu pārdota juridiskajām personām, kamēr netiek sakārtotas bijušo īpašnieku attiecības un netiek ievērotas viņu tiesības. Un tāpēc Nacionālās neatkarības kustības frakcijas deputāti ir sagatavojuši šo priekšlikumu, kura būtība ir tāda: visiem tiem, kuri uzticējās valstij, ir tiesības saņemt no valsts šo kompensāciju naudā. Ja jau reiz šī valsts zeme tiek pakļauta pārdalīšanai tālākajā procesā un zemes īpašnieks no zemes faktiski ir labprātīgi atteicies. Centrālā zemes komisija un Valsts zemes dienests kopīgi ir konstatējuši, ka apmēram par 1 miljonu hektāru Latvijā ir pieprasīta kompensācija. Tā ir liela zemes platība. Un tāpēc es uzskatu to par daļēju kompromisu - pārveidojot Latvijas Nacionālās neatkarības kustības frakcijas iesniegto priekšlikumu, Tautsaimniecības komisija tomēr ir atradusi iespēju daļai no šiem zemes pieprasītājiem izmaksāt kompensāciju naudā. Un pirmām kārtām tie ir bijušie īpašnieki, un, pēc mūsu aprēķiniem, to pieprasītāju, kuri paši ir bijušie zemes īpašnieki, ir Latvijā apmēram 200 cilvēku. Un tāpēc tas būtu tikai vairāk nekā godīgi, ja viņi nevis skraidītu, pārdodot savus sertifikātus, nezinot, par kādu cenu, bet tieši saņemtu šos 28 latus - vērtību naudā - un saņemtu no valsts. Jā, Tautsaimniecības komisijas priekšlikumā ir iestrādāta šī norma - Ministru kabineta noteiktā kārtībā, kas it kā paredz, ka Ministru kabinets varētu noteikt arī ilgāku kompensācijas izmaksāšanas termiņu, varbūt pa daļām - vispirms kādu daļu, pēc tam atkarībā no budžeta vai kādiem citiem līdzekļiem, piemēram, Privatizācijas fonda līdzekļiem, to varētu segt arī vēlāk, un tāpēc es uzskatu par kompromisu šo Tautsaimniecības komisijas priekšlikumu, bet, protams, Latvijas bijušajiem zemes īpašniekiem vajadzīgāks un derīgāks ir Latvijas Nacionālās neatkarības kustības iesniegtais priekšlikums.

Vēl es gribu paskaidrot, ka ļoti normāla ir arī tā norma, ka bijušo zemes īpašnieku un viņu pirmās kārtas mantinieku zeme, kura ir pieprasīta, bet kuru nevarēja atdot likuma ierobežojuma dēļ, tiek kompensēta naudā. Jā, tā tiešām, es domāju, ir ļoti nepieciešama norma, jo tas nebija atkarīgs no paša cilvēka, -vai nu viņš gribēja saņemt šo kompensāciju, vai varbūt viņš gribēja atdabūt atpakaļ zemi, bet nevarēja, jo kāds cits uz šīs zemes jau bija uzbūvējis māju vai kādā citā veidā likuma prioritāte deva viņam tiesības šo zemi izmantot. Un viņš neatgūst arī īpašuma tiesības.

Un tāpēc es aicinu jūs, cienījamie deputāti, izšķirties par šiem diviem balsojumiem. Protams, Nacionālās neatkarības kustības priekšlikums ir pilnīgāks, aptverošāks un bagātāks, bet varbūt Latvijas valstij šajā brīdī grūtāk apmaksājams. Bet Tautsaimnieku komisijas priekšlikums ir zināmā mērā kompromiss. Paldies par uzmanību!

Sēdes vadītājs. Vārds debatēs deputātam Gorbunovam - "Latvijas ceļš".

A.Gorbunovs (LC).

Cienījamais Prezidij, godātie deputāti! Mana izpratne par šo problēmu ir līdzīga kā deputātei Seilei, tāpēc es gari nerunāšu. Viņa balstās uz to, ka, pirms sākam zemes tirdzniecību jeb atļaujam pašvaldībām un valstīm pārdot savu zemi, tām katrā ziņā ir jānorēķinās ar bijušajiem zemes īpašniekiem, jo tieši pašvaldības un valsts ir bijušo zemes īpašnieku zemi atdevuši citiem Latvijas Republikas pilsoņiem, kuri to ir likumīgā kārtā saņēmuši, bet šī norēķināšanās vai šī attiecību nokārtošana līdz galam nav veikta, un tas ir pirmām kārtām mūsu, likumdevēju darbs.

Bet tagad - par šiem abiem priekšlikumiem. Pilnīgi piekrītot visam tam, ko šeit teica deputāte Seile, es tomēr gribu oponēt, ka LNNK priekšlikums nav tik visaptverošs, un reizē man tas nav visās detaļās pieņemams. Un tā atšķirība ir tāda. Lai būtu varbūt vienkārši un saprotami - ir dažādas kategorijas Latvijas pilsoņu, kuri ir pieprasījuši kompensāciju par savu zemi. Vieni ir pieprasījuši šo kompensāciju tāpēc, ka viņi vienkārši nav spējīgi to zemi apstrādāt, bet neviens neliedz viņiem atjaunot īpašumtiesības uz savu zemi un šo zemi ņemt pēc tam, pārdot un izmantot pēc saviem ieskatiem. Un tāpēc, kaut arī LNNK priekšlikums attiecas, pieņemsim, uz pensionāriem, tas tomēr nebūtu korekti - likt citiem maksāt par to, ka šie cilvēki nevēlas savas īpašumtiesības izmantot un tālāk ar šo zemi rīkoties, vai nu to pārdodot, vai paši to izmantojot. Jo šeit runa ir par to, ka jādzēš šie kompensācijas sertifikāti. Un kā valsts tos var dzēst? Tikai uz nodokļu maksātāju rēķina. Tas ir, attiecībā uz budžetu, vai nu attiecībā uz Privatizācijas fonda līdzekļiem, vai kādiem citiem līdzekļiem, kuri ir valsts līdzekļi un saistīti ar budžetu. Tātad Latvijas Nacionālās neatkarības kustības frakcijas priekšlikumā šis ir mīnuss - un diezgan būtisks mīnuss. Komisijas priekšlikumā toties ir strikti pateikts, ka šie sertifikāti ir jādzēš Ministru kabineta noteiktā kārtībā tikai tiem pilsoņiem, kuriem valsts ir liegusi ar likumu šīs īpašumtiesības atjaunot. Un viņa tos nesadala kategorijās -pensionāri vai politiski represētie, vai invalīdi, vai citas kategorijas. Viņa nesadala. Viņa piedāvā tiem, kuriem ar likumu ir šīs tiesības liegtas. Un, ja viņa, valsts, kā Seiles kundze teica, ir iedevusi viņiem šos sertifikātus, tad valstij arī ir jādzēš šie sertifikāti. Par to, kādā veidā to darīt, mēs jau debatējām iepriekšējā reizē. Bet ko gan pozitīvu vajadzētu no LNNK frakcijas piedāvājuma izmantot? Diemžēl mūsu Kārtības rullis neparedz, bet mēs varam pārejas noteikumos... Arī to diemžēl nedrīkst rakstīt. Mēs tad varam šeit publiski paziņot, ka tiesības dzēst zemes kompensācijas sertifikātus, saņemot samaksu naudā 28 latu vērtībā par sertifikātu, Latvijas Republikas Ministru kabineta noteiktajā kārtībā ir bijušajiem zemes īpašniekiem, kuri līdz 1992. gada 31. decembrim ir pieprasījuši kompensāciju, vai bijušajiem zemes īpašniekiem un viņu pirmās šķiras mantiniekiem, kuri zemi ir pieprasījuši līdz 1991. gada 20. jūnijam un nav varējuši to saņemt - pasvītroju - likuma ierobežojumu dēļ. Iekavās - "ierakstīti neapmierināto zemes pieprasītāju reģistrā". Tad Ministru kabinets, nosakot šo kārtību, tiešām varētu darīt tā, kā šeit ierosina Latvijas Nacionālās neatkarības kustības frakcija. Un tiešām vajadzētu vispirms... jo vajadzēs kaut kādu secību. Tūlīt runās finansu ministrs, un mums ir skaidrs, par ko viņš runās un kāpēc viņš runās no šīs tribīnes. Tātad visiem uzreiz nevarēs dzēst šos sertifikātus. Un tur nu tādā veidā, kā ierosina LNNK frakcija... Ministru kabinets gan varētu šo kārtību noteikt tādu, ka vispirms šos sertifikātus dzēstu zemes īpašniekiem. Šī kategorija nav liela, kā jūs zināt, un tas arī ir dabiski. Tiešie zemes īpašnieki. Pieņemsim, nuja, kā nu kuram. Bet faktiski viss lielais vairums jau ir pirmās šķiras mantinieki vai pēc tam mazdēli un mazmeitas. Par tiem jau ir runa faktiski.

Nākošais - politiski represētie. Tiešām, tāda secība varētu būt. Pēc tam pirmās un otrās grupas invalīdi un pēc tam - pensijas vecuma cilvēki. Šī secība, ko piedāvā LNNK, Ministru kabineta noteikumos tiešām būtu, manuprāt, jāparedz, jo tur, kā es saprotu, ir tas elements, ka visiem uzreiz nevar, viņiem vajadzēs pa gadiem salikt un to secību tomēr kaut kādā veidā kārtot vajadzēs. Un saprotama lieta - pieņemsim, es vai kāds cits, vai mans tēvs vai kāda cita tēvs, aizbraucis kādreiz no zemes, apstākļu spiests, uz Rīgu, un tagad, pieņemsim, mantojam šo zemi. Tā ir viena lieta, ja viņi bija apstākļu spiesti. Bet tie apstākļi bija tādi, ka cilvēks izvēlējās, kur viņš labāk var tajā brīdī dzīvot. Bet cilvēki bija arī citu apstākļu spiesti - cilvēki vienkārši tika izvesti, un viņiem šīs iespējas pieņemt šo lēmumu- aizbraukt vai neaizbraukt no zemes - vispār nebija nekādas. Tāpēc šī kārtība, ko te piedāvā, tāda varētu būt, bet tai būtu jābūt tiešām šajos Ministru kabineta noteikumos, kad viņi noteiks šo kārtību. Un es domāju, protams, ka finansu ministrs šeit runās par budžetu un par budžeta iespējām. Bet arī vēstulēs, kuras, piemēram, es esmu saņēmis, cilvēki izprot, ka nevar momentā visu šo lietu tādā veidā izdarīt - kompensēt un dzēst šos sertifikātus. Un ka ir vajadzīga šī secība. Bet, ja finansu ministrs varbūt domā, ka vispār tas nav iespējams nākošajā gadā, tad jāsaka, ka arī nav iespējams sākt šo zemes tirgu, jo pamatprincips tomēr paliek tāds, ka, pirms tas sākas, īpašuma attiecībām tomēr ir jābūt sakārtotām, cik nu taisnīgi tās var sakārtot šīs zemes reformas gaitā.

Sēdes vadītājs. Vārds Piebalga kungam - finansu ministram.

A.Piebalgs (finansu ministrs).

Cienījamais priekšsēdētāj! Cienījamie kolēģi! Šai lietai tiešām ir vairāki aspekti. Pirmais no tiem. Man, protams, ļoti patika LNNK frakcijas priekšlikums. Tas ir ļoti vilinošs, un es labprāt par to balsotu, nešaubīdamies, ka tas varbūt izskatās vislabākais teorētiskais risinājums. Bet tagad apskatīsimies, kas ir praktiski. Ja šis priekšlikums tiešām maksā 150 miljonus latu. Latvijas kopbudžets tātad ir 900 miljoni latu. Pie tam jūs zināt tās problēmas ar finansējumu, kuras jau ir šobrīd mums atsevišķās sfērās. Tādējādi mēs varam paredzēt, ka šis process ievilksies ārkārtīgi ilgu laiku. Tas, no vienas puses, no mana viedokļa, varētu būt pieņemami, bet, tīri no zemes tirgus jautājuma un no zemes īpašuma attiecību sakārtošanas jautājuma, ir nepieņemami. Tātad pēc būtības tiek piedāvāts pretējais. Skan ļoti labi, praktiskās realizācijas nav vai arī, ja tāda ir, tā ir pilnīgi, varētu teikt, uz nākošo valdību rēķina. Tā varētu teikt, jo esošā valdība un arī nākošā valdība to nevarēs realizēt, ja tas tiek pieņemts šajā formā.

Tālāk. Kas attiecas uz komisijas priekšlikumu, komisijas priekšlikums, protams, finansiāli ir reālāks, bet tas arī nav reāls pilnībā nākošajā gadā, jo tas maksā astoņus miljonus latu. Astoņi miljoni latu. Pie tam, kad budžets ir sastādīts, manā skatījumā, nevar tādu summu savilkt kopā uz nākošo gadu, pat grozot budžetu atsevišķās pozīcijās. Daļēji, protams, to var sākt realizēt, un, tā kā ir teikts, ka ir Ministru kabineta noteiktā kārtība, tas principā varētu būt reāls variants. Tātad, ja deputātiem, teiksim, jāizšķiras, tad jāizšķiras starp iluzoro un ļoti skaisto un reālāko, kurš tomēr ir loģiskāks. Bet es neatbalstīšu nevienu no šiem priekšlikumiem tā iemesla dēļ, ka šeit parādās tīrā sertifikātu nominālvērtību apmaiņa pret naudu. Tātad 28 latus vērtie kompensācijas sertifikāti. Mēs pagriežam naudā. Un tas, man liekas, ir pirmais precedents, kur lati, tātad nauda ir saistīta ar sertifikātiem. Šajā gadījumā tas vēl nav nekas, nav tas traģiskākais, bet, man liekas, līdz ar to ir maisam gals vaļā, un es baidos, ka tas varēs novest pie palielinātas emisijas, pie augstas inflācijas un visām tām sekām. Jo, tikko vienā vietā ir ar likumu noteikts sertifikāts pret naudu, tā uzreiz šis maisam gals ir vaļā, jo mums būs citas, līdzīgas situācijas un mēs nevarēsim teikt - ir precedents, un mums tas būs jādara. Protams, Saeima par šo lietu lems, bet es tiešām aicinu neatbalstīt šo redakciju arī.

Vēl ko es gribētu teikt par kompensācijas sertifikātiem. Tiem taču ir savs pielietojums. Ir tomēr atbilstoša kārtība, kā var lietot šos kompensācijas sertifikātus. Es saprotu, ka nauda ir daudz pievilcīgāka, bet faktiski vajadzēja iet citu ceļu - nevis mainīt kompensācijas sertifikātus pret naudu, bet tiešām maksāt naudā uzreiz, bez šīs kompensācijas sertifikātu starpniecības. Tad tas viss būtu daudz loģiskāks, skaidrāks un būtu arī vieglāk ieplānot budžetu. Paldies.

Sēdes vadītājs. Vārds deputātam Jānim Lagzdiņam - "Latvijas ceļš". Lūdzu!

J.Lagzdiņš (LC).

Augsti godāto Saeimas priekšsēdētāj, kolēģi deputāti! Jebkuram mūsu likumam ir jābūt taisnīgam un likumīgam. Vai konkrētais priekšlikums ir taisnīgs un likumīgs? Ko nozīmē Saeimai būt taisnīgai? Tas nozīmē pieņemt tādus lēmumus, kas nerada kādas īpašas priekšrocības vieniem un nepasliktina stāvokli citiem. Un konkrētais priekšlikums diemžēl ir netaisnīgs. Kādēļ? Tādēļ, ka denacionalizācijas gaitā nevar dažādu ierobežojumu dēļ atdot bijušajiem īpašniekiem un viņu mantiniekiem ne tik vien zemi laukos, bet arī zemi pilsētās, namus pilsētās un laukos, arī dažādus ražošanas objektus. Viena vai otra iemesla dēļ. Un tagad nez kāpēc mēs tiem bijušajiem īpašniekiem vai mantiniekiem, kuriem nevar atdot ierobežojumu dēļ zemi laukos, izmaksājam vai paredzam izmaksāt kompensāciju naudā, bet pilsētas zemju īpašniekiem to izmaksāsim sertifikātos. Tādēļ, godātie kolēģi, es uzskatu, ka šāda Saeimas un valdības pieeja nav pieļaujama. Kādēļ šis priekšlikums ir antikonstitucionāls? Tādēļ, ka joprojām nav atcelts Satversmes 66. pants. Šā panta otrā daļa nosaka (citēju): "Ja Saeima pieņem lēmumu, kurš saistīts ar budžetā neparedzētiem izdevumiem, tad lēmumā ir jāparedz arī līdzekļi, ar kuriem segt šos izdevumus." Ja Saeima nobalsos par šādu lēmumu, tad atbildība par tiem procesiem, kas sāksies mūsu valstī, jāuzņemas tiem deputātiem, kas balsos par šādu priekšlikumu. Un, ja valdība nespēs rast finansu līdzekļus šādām izmaksām, tad arī tiem deputātiem, kas balsos par šādu priekšlikumu, būs jāatbild savu vēlētāju priekšā.

Godātie kolēģi! Man rīt ir tikšanās Aizputē. Jau divās tikšanās reizēs aizputnieki man ir pārmetuši, kādēļ joprojām nav atcelts Ministru padomes, laikam Latvijas PSR Ministru padomes, lēmums par to, ka tiek izmaksāta kompensācija par represijās atsavināto īpašumu. Jo aizputnieki ir ļoti vērīgi, ir ievērojuši, ka diemžēl, dažādi uzpērkot lieciniekus un savācot dažādus dokumentus, dažkārt tiesas ceļā tiek diezgan negodīgi panākta lielu kompensāciju izmaksa par it kā represiju rezultātā atsavināto vai zaudēto īpašumu. Es negribētu, ka mēs nostādītu vienu tautas daļu pret otru, šādus lēmumus pieņemot, it īpaši tādēļ, ka mūsu valsts kase nav pārāk pilna, un it īpaši tādēļ, ka mums stāv priekšā smaga lēmuma pieņemšana un izšķiršanās attiecībā uz pensiju jautājumiem, attiecībā uz to, vai būtu jāmaksā pensijas arī strādājošiem pensionāriem. Un, ja mēs pieņemsim šādus lēmumus, tad diez vai mēs varēsim sekmīgi risināt mūsu pensionāru problēmas. Tādēļ es lūdzu jūs, godātie kolēģi, pirms jūs balsojat, padomāt par to, ko es teicu debatēs. Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītājs. Vārds deputātei Ilgai Gravai - Demokrātiskā partija. Lūdzu! Pēc tam uzstāsies Anna Seile - otru reizi.

I.Grava (DCP).

Es pilnībā atbalstu visu to, ko no šīs tribīnes teica Lagzdiņa kungs, jo, ja mēs vienai cilvēku kategorijai dodam privilēģijas, tad ir jādod izskaidrojums, kāpēc otrai mēs tās noņemam, ja viņi, tā teikt, iziet no vienādas situācijas. Un, ja mēs šodien pieņemam likumu, kurā lauku zeme tiek kompensēta par naudu, tad lūdzu Saeimu tūlīt pat, ar nākamo balsojumu, šeit pat uz vietas izdarīt labojumu pilsētas zemju likumā, lai šie cilvēki būtu vienādā stāvoklī, jo savādāk es paredzu sociālos nemierus. Vai jums tas patīk, vai nepatīk. Jā! Jo, ja tantuks, kas dzīvo Rīgas centrā, saņems sertifikātu, bet viņas māsa, kura dzīvo Bišumuižā, kas toreiz bija lauku , saņems naudu, tad šīs māsas diez vai savā starpā runās turpmāk. Padomāsim par rzemeeālo situāciju!

Otra lieta. Tas ir jautājums par taisnīgumu - cik mēs katrs esam taisnīgi un kas mēs īsti gribam būt. Es saprotu, ka lielākais vēlētāju skaits ir laukos un ka tie noteiks, kas būs vai kas nebūs. Bet arī pilsētā dzīvo cilvēki! Kādreiz teica - Latvijas nākotne ir teļos. Tagad saka - Latvijas nākotne ir laukos. Es gribu teikt, ka pilsēta arī tomēr ir Latvijas nākotne.

Otra lieta. Nosakot šim sertifikātam cenu, šinī gadījumā konkrētu vērtību, Piebalga kungs izteica šaubas. Viņš izteica varbūt tādas pareizākas, nekā es šobrīd. Bet ja nu šis sertifikāts, īpašuma kompensācijas sertifikāts, pēc trim mēnešiem, kad sāksies zemes privatizācija par īpašuma kompensācijas sertifikātiem Rīgā, tirgū maksās 53 latus? Ko tad mēs darīsim? Vai mēs būsim šos cilvēkus aplaimojuši vai apzaguši? Varbūt tā nebūs, bet ja nu tā būs? Kas par to atbildēs?

Un otra lieta. Ja valstij eksistē sertifikātu tirgus, tad tikai tirgus var noteikt cenu. Nevis kaut ko izraut ārā no kopējās masas un mazai daļiņai noteikt cenu vai noteikt vērtību ar likumu. Man liekas, ka tad, kad izstrādāja Sertifikātu likumu, neviens nebija domājis, ka valsts aizvietos šo papīru ar konkrētu naudas summu tās praktiskajā izmaksā. Un neviens nekad nebija teicis, ka sertifikāts ir veids, kādā no valsts saņemt naudu. Te ir saplūdināti kopā vesela rinda dažādu jēdzienu. Un, ja kādam varbūt varētu maksāt tiešā veidā, tad es uzturētu tikai vienu - vispirms šo noraidīt, kāds tas ir, pārstrādāt vispārībā kompensācijas sertifikātu izsniegšanu un maksāt tikai īpašniekiem, jo tie ir veci cilvēki, tiešajiem īpašniekiem, bet tādā gadījumā - kā pilsētās, tā laukos un arī par namiem un citiem objektiem. Bet šobrīd šādā redakcijā... Es uzskatu, ka, lai likums būtu taisnīgs, nav pieņemams ne LNNK ierosinājums, ne arī šis komisijas kompromiss.

Sēdes vadītājs. Anna Seile - otrreiz.

A.Seile (LNNK).

Cienījamie deputāti! Es saprotu, ka zemes likumi ir sarežģīti. Tie tapuši ilgā laika posmā, bet tomēr es nevaru saprast, ka deputāti nav izlasījuši un iepazinušies ar šo likumu pamatnostādnēm. Tāpēc es gribu jums, cienījamie deputāti, paskaidrot, ka Pilsētu zemes likumā ir pieļauta iespēja Ministru kabinetam samaksāt kompensāciju naudā arī bijušajiem īpašniekiem, ja vien Ministru kabinets pieņems tādu lēmumu. Un to var izdarīt, pamatojoties uz šo balsojumu, kāds varētu būt par lauku zemēm.

Vēl es gribu jūs informēt, ka tikai pieci procenti no bijušajiem īpašniekiem ir pieprasījuši kompensāciju par pilsētu zemi. Tikai pieci procenti. Bet laukos tas ir viens miljons hektāru. Pilsētās jaunās mājas ieguvējs var izpirkt no bijušā īpašnieka šo zemes gabalu Ministru kabineta noteiktajā kārtībā. Bet Ministru kabinets vēl kavējas ar šo kārtību. Viņš var noteikt, ka zināmu daļu naudā, zināmu daļu sertifikātos, visu sertifikātos vai visu naudā. Tas ir Ministru kabineta spēkos, un likumos pretrunu šeit nekādu nav. Laukos zeme ir ražošanas līdzeklis, ar to ir jāstrādā. Bet vai tad te ir kāda netaisnība? Vai mēs paņemam no kāda cita kabatas? Ja bijušajam īpašniekam vēl dzīvam esot, viņa pēdējās mūža dienās mēs izmaksājam šos nedaudzos 28 latus par sertifikātu, tas tikai ir vairāk nekā taisnīgi. Un tās nav nekādas privilēģijas lauku iedzīvotājiem. Tas ir vienīgi tajos gadījumos, - kā paredz Tautsaimnieku komisijas variants, - ka cilvēkam nevarēja likuma ierobežojuma dēļ atdot zemi. Un šādas zemes nav nemaz tik daudz: Rojas pagastā ap 30 hektāriem, Mārupes pagastā ap 100 hektāru lielas platības. Un tomēr tas ir cilvēkiem atspaids viņu grūtajās vecumdienās. Protams, var būt, ka taisnīgāk būtu, ja katram pensionāram būtu 50 vai 100 latu pensija. Bet nav, un nevaram! Un tādēļ nevajag teikt, ka šeit viss ir tikai no budžeta un no budžeta nav viss jāatmaksā. Šo kārtību var noteikt arī savādāku. Daļēji no šī zemes tirgus var iegūt līdzekļus, un arī no Privatizācijas fonda līdzekļiem var iegūt naudu, ar kuru atmaksāt bijušajiem īpašniekiem.

Un nav, es domāju, taisnīgs arī Lagzdiņa kunga izteiciens. Jo, piemēram, ja mēs būtu apcietinājuši sešus zagļus un nezinātu, kurš no viņiem ir vainīgais, tad ko labāk darīsim? Palaidīsim visus vaļā vai pakārsim visus uzreiz, kā saka Lagzdiņa kungs, piemēram. Nevienam neko. Nē, tomēr es uzskatu, ka daļa kompensācijas ir jāiedod šiem vismazāk nodrošinātajiem cilvēkiem, un ļoti aicinu jūs balsot par vienu vai par otru priekšlikumu, bet nedarīt tā, ka nebalso ne par vienu.

Sēdes vadītājs. Aivars Endziņš - "Latvijas ceļš". Lūdzu, jums vārds!

A.Endziņš (LC).

Cienījamo priekšsēdētāj, cienījamie kolēģi! Es gribētu turpināt to, ko cienījamais Lagzdiņa kungs jau teica, - par taisnīgumu ja mēs runājam. Mēs tagad redzam tikai zemi vai laukos vai pilsētā, vieniem dosim, otriem nedosim, bet, ja mēs gribam būt taisnīgi, tad padomāsim arī par kaut ko citu - vispār par īpašumu, kas aizgāja bojā, naudu, kas bija noguldīta krājkasēs Latvijas laikā. Pie manis, piemēram, nesen griezās viena pilsone, jo viņas vectēvam, kurš savulaik ir bijis Saeimas deputāts, tika atsavināts īpašums Rīgas centrā. Tas bija Ulmaņa laikā, ar likumu, par to tika izmaksāta kompensācija 100 000 latu, 50 000 latu tika noguldīti krājkasē. 1940. gadā viss, kas bija pāri par 1000 latiem, tika norakstīts, tika saglabāti 1000 latu, pēc tam bija naudas reforma. Šodien viņa ir griezusies Finansu ministrijā, viņai tiek atbildēts, ka viņa labākā gadījumā varētu saņemt kompensāciju, pārrēķinot - 37 santīmus. Un tagad paskatīsimies, tā zeme, viena otra, par kuru varbūt šī kompensācija tiek pieprasīta, ir maksājusi šos 50 000 latus vai ne. Nerunāsim par Latvijas Republikas laiku pirms 1940. gada. Runāsim varbūt tādā gadījumā arī par tiem noguldījumiem, ko cilvēki, kas dzīvojuši šeit, noguldīja valsts darba krājkasēs, naudu, kas palika miljardos toreiz, kad vēl bija kaut kāda vērtība, un kas aizgāja PSRS. Mēs nevaram arī šodien nekādi atrisināt jatājumu, lūk, lai varētu kompensēt šos līdzekļus. Bet mēs izceļam ārā tik tiešām vienu kategoriju. Es saprastu, ka, ja man kabatā būtu nauda, ja valstij budžetā būtu pietiekoši līdzekļu, tad mēs varētu tiešām sastādīt grafiku, varētu nolīdzināt visus šos parādus, kas šajā laika gaitā ir uzkrājušies. Bet, ja mēs tagad ceļam ārā no tā, mēģinām izcelt ārā kaut kādu vienu kategoriju, dot kaut kādas prioritātes, tad es šeit taisnīgumu neredzu. Es arī tāpēc aicinu balsot gan pret vienu, gan pret otru priekšlikumu, jo tie nav pieņemami. Mēs nespējam šādā veidā rīkoties. Paldies.

Sēdes vadītājs. Alfrēds Žīgurs - LNNK. Lūdzu!

A.Žīgurs (LNNK).

Godātais Prezidij, godātie kolēģi! Šeit es gribu runāt ne par tiem, kas ir represēti, bet piekrist arī Annai, jo viņai ir simtprocentīga taisnība, ja runā par taisnību, kura ir jāieved mūsu zemē. Ir mājas arī tiem, kas nebija represēti, un tāds piemērs ir jau, teiksim, Vidzemē, un es domāju, ka citur arī. Manas mājas nopostīja vietējie iedzīvotāji, un no šiem akmeņiem un materiāliem tika uzceltas citas mājas. Un tās šeit atrodas, un tie, kas to izdarīja - saprotams, pēc kolhoza priekšnieka rīkojuma -, vēl dzīvo šodien. Un, ja es nesaņemu to kompensāciju, - es nerunāšu par 28 latiem, es runāšu tikai par nominālo vērtību, kāda tā būtu, kad tā reforma iedarbojās, - ja nesaņemu šo kompensāciju, man nav nekādas iespējas atsākt šo zemi apstrādāt un nav jau kur tur dzīvot. Viena māja, pārējās visas ir noārdītas, bet tie materiālie līdzekļi jau visi atrodas turpat uz vietas. Kad mēs runājam tālāk par pastāvošo kārtību, kur, varētu teikt, runā par labdabīgu ieguvēju, ir jāsaka, ka šie labdabīgie ieguvēji ir sataisījuši atkal tādas problēmas, kādas mēs nevarējām iedomāties, jo tie vadītāji, tā kolhoza vai uzņēmuma vadītāji, ir atdevuši tās zemes un mājas, kas viņiem nepieder. Un tagad ir nepārvaramas grūtības, lai iegūtu atpakaļ to, kas man pienākas. Un kāpēc man būtu jābrauc uz Rīgu un pa visādām iestādēm jāiet, lai es atgūtu to, ko man noņēma 15 minūtēs? Šo problēmu mums var atrisināt varbūt vienīgi ar Annas ierosināto priekšlikumu, kas būtu tas tuvākais taisnībai. Paldies.

Sēdes vadītājs. Vārds deputātam Gorbunovam, otrā reize - 5 minūtes.

A.Gorbunovs (LC).

Cienījamo Prezidij! Godātie deputāti! Tā kā deputāts Jānis Lagzdiņš izteica draudus, es gribēju teikt, ka tas tomēr ir nekorekti. Ar kādām tiesībām jūs draudat tādā veidā, ar Satversmi, piemēram? Vai nākamā gada budžets ir apstiprināts? Es saprastu, ja mēs būtu pieņēmuši šodien budžetu un tad runātu par to, ka mēs pieprasām kaut kādus izdevumus, kuri nav budžetā paredzēti. Es, piemēram, kā deputāts, līdzko saņemšu šo valdības iesniegto budžetu, paredzēšu šos izdevumus budžetā. Un tāpēc tādā veidā, vēl ar Satversmi, draudēt, man liekas, ir vienkārši nekorekti.

Tālāk. Es gribētu vienkārši uzdot jautājumu, turpinot domu, ka nav taisnīgi. Es saprotu, ka vispār kaut kādu ideālu taisnību rast problēmām ir ļoti grūti, kur ir dažādas intereses. Bet es gribētu jautāt deputātam Jānim Lagzdiņam: vai šodien pašvaldības ar bijušo īpašnieku namiem var tirgoties? Tā, kā tās var tirgoties ar bijušo īpašnieku zemi pilsētās, vai pašvaldības var tirgoties ar bijušo īpašnieku namiem? Bijušajiem īpašniekiem klāt tur esot vai savas īpašumtiesības atjaunojot. Nevar! Kāpēc tik nekorektu salīdzinājumu?

Tagad - par to, ka ir aizgājuši bojā īpašumi. Es arī... varbūt deputāts Endziņš varētu nākt otrreiz tribīnē, un labi būtu, ja man trešo reizi iedotu šeit vārdu. Jā, tiešām, - no taisnības viedokļa, ir aizgājuši īpašumi bojā, un Endziņa kungs tagad saka: vajadzētu visiem kompensēt šos īpašumus. Vai nu sarkanā armija, vai vācu armija, vai nu viena, vai otra, vai trešā kaut ko ir likvidējušas, un ir netaisnīgi, ka mēs to neatjaunojam jeb nekompensējam šos līdzekļus. Bet runa jau ir, Endziņa kungs, par to zemi, ko Augstākā padome ar likumu atņēma īpašniekiem, tikai par to ir runa, un tāpēc visas piesaukšanas, kur ir kas zudis, obligācijas, - tas viss ir labi, tiešām, ja nauda būtu valstij, par visiem īpašumiem, zudušajiem vācu laikā, krievu laikā, visos laikos, kas nu kuram kaut kur ir zudis, - visiem varētu atmaksāt. Bet šeit ir runa tikai par to zemi, kuru ar likumu atņēma vai, pareizāk sakot, ar likumu aizliedza atjaunot īpašumtiesības. Endziņa kungs un Lagzdiņa kungs, - ar mūsu balsojumu - arī pilsētā, bet pilsētā viņš tagad to naudā var realizēt, bet laukos - laukos pilsoņi jau... uz tās zemes jau ir uzbūvējies pilsonis, tad viņš nekādā veidā nevar. Tad es varu atbildēt arī Gravas kundzei. Par šiem 28 latiem. Ļoti vienkārši, protams, ja 50 latus kāds var arī zaudēt, bet tas būs zaudējums uz otru pusi, bet lieta jau tāda, ka pašvaldība neļāva tam bijušajam īpašniekam atjaunot īpašumtiesības, bet viņam iedeva 28 latu sertifikātu. Un tagad, kad viņa šo vai citu zemi pārdod, pārdod savu zemi citam, un ja bijušais īpašnieks saka: "Bet samaksājiet man par to sertifikātu, par kuru jūs iedevāt 28 latus," - tad jūs uzreiz sakāt, ka tas ir galīgi nepieņemami. Protams, ka tas nav kaut kāds ideāls variants, bet tā, kā ir tanī likumā, tas vismaz ir solis jau, un, kad deputāti to neizprot, un it sevišķi "Latvijas ceļa" juristi to neizprot un grib sāk tirgoties ar zemi... (Starpsauciens no zāles: "Viņi nekad neizprot!") ... jā, godātie kolēģi, tad tā lieta vienkārši tiešām nav korekta, ja netaisnīga. Un tāpēc tas komisijas variants, lai arī tas nav ideāls... bet, ja mēs par to nobalsotu, mēs vismaz spertu pirmos soļus šajā virzienā. Ja mēs par to nenobalsojam... nu, es personīgi nevaru balsot par zemes tirgu.

Sēdes vadītājs. Vārds deputātam Jonītim! Bet līdz sēdes beigām - 5 minūtes.

R.Jonītis (LC).

Es ļoti īsi, kā deputāts, gribēju uzstāties. Un šajā gadījumā es domāju, ka iepriekšējie runātāji ne visai korekti izmanto to tekstu, kas deputātiem ir izdalīts, un ne vienmēr ir tā, ka tas, ko mēs vēlamies izlasīt šajā tekstā, ir arī rakstīts. Es, piemēram, deputātam Lagzdiņam varētu uzdot vienu no šiem jautājumiem: kurā vietā šajā komisijas piedāvātajā variantā jūs redzat, ka šie līdzekļi tiek izmaksāti no valsts? Ir uzdots Ministru kabinetam noteikt kārtību, kādā to segt, un ir iespējams tikai tas variants, ka tos īpašumus, ko valsts ir paturējusi savām vajadzībām... tiešām tā, kā finansu ministrs teica, - daudz godīgāk būtu nevis izmaksāt par tiem kompensāciju sertifikātos, bet gan atsavināt tos likumā paredzamajā kārtībā un izmaksāt kompensācijas naudā. Tieši tāpat - otrs finansēšanas veids varētu būt tas, ka arī pašreizējam lietotājam, kas šo zemi izmanto, šī zeme būtu jāatgūst par samaksu, tātad arī šie lietotāji jau varētu būt vieni no finansētājiem. Tieši tāpat tas attiecas uz pašvaldībām. Un otrs jautājums. Tas, ka mēs mēģinām pielīdzināt pilsētu zemes lauku apvidiem, - skaidrs, ka tas ir ļoti godīgi, bet vismaz pašreizējā brīdī, pēc mūsu komisijā esošajiem datiem, par pilsētu zemēm nav izmaksāts jeb izsniegts neviens kompensācijas sertifikāts tā vienīgā iemesla dēļ, ka Zemes dienests nebija Ministru kabinetā iesniedzis šo zemes kadastrālo novērtējumu shēmu par Latvijas Republikas pilsētām. Šie zemes kompensācijas sertifikāti ir izsniegti tikai par zemēm lauku apvidos. Tātad par pilsētu zemēm vienkārši nav ko pašreizējā brīdī atmaksāt. Un tāpēc es vēl vienu reizi lūgtu, pirmkārt, diezgan precīzi izlasīt piedāvāto redakciju un pēc tam, otrkārt, varbūt neapvainot vienam otru. Paldies.

Sēdes vadītājs. Godātie deputāti! Zvanu! Godātie deputāti, atsākot mūsu debates par šo jautājumu, pirmais runās Jānis Lagzdiņš nākošajā sēdē, otrreiz. Lūdzu, reģistrēsimies! Reģistrējamies. Lūdzu Saeimas sekretāra biedru Zigurdu Tomiņu nosaukt deputātus, kas nepiedalās sēdē.

Z.Tomiņš (Saeimas sekretāra biedrs).

Nav reģistrējušies: Aivars Berķis, Valdis Birkavs, Jānis Bunkšs, Gaļina Fjodorova, Juris Janeks, Raimonds Jonītis (ir zālē), Nikolajs Krasohins, Gunārs Meierovics, Andrejs Panteļējevs, Aleksandrs Pētersons, Gunārs Resnais, Anta Rugāte, Andris Saulītis...

Sēdes vadītājs. Anta Rugāte ir zālē.

Z.Tomiņš. Juris Sinka, Anita Stankēviča un Joahims Zīgerists. Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītājs. Paldies. Nākamā sēde 8. decembrī pulksten 9.00.

Redaktores: J.Kravale, L.Bumbura

Mašīnrakstītājas-operatores: M.Ceļmalniece, B.Strazdiņa, S.Bērziņa, I.Kuzņecova

Korektores: D.Kraule, J.Kurzemniece, S.Stikute

Par darba kārtību - 1.lpp.

10 Saeimas deputātu patstāvīgais priekšlikums par

Saeimas lēmumu sakarā ar Krievijas Federācijas

Bruņoto spēku vienību agresiju pret Čečenijas

Republiku un ar Krievijas Federācijas vadītāju

izteiktajiem ultimātiem un draudiem ar spēku

iejaukties Čečenijas iekšējās lietās

Priekšlikums - dep. A.Panteļējevs - 1.lpp.

Par likumprojektu "Grozījums Pilsētas domes, rajona

padomes vai pagasta padomes vēlēšanu likumā" - 2.lpp.

Par likumprojektu "Grozījums Latvijas Krimināl-

kodeksā" - 2.lpp.

Par likumprojektu "Par Latvijas Republikas un

Islandes Republikas konvenciju par nodokļu dubultās

uzlikšanas un nodokļu nemaksāšanas novēršanu" - 3.lpp.

Par likumprojektu "Par Latvijas Republikas un Čehijas

Republikas konvenciju par nodokļu dubultās uzlikšanas

un nodokļu nemaksāšanas novēršanu" - 3.lpp.

Par likumprojektu "Grozījumi likumā "Par sabiedris-

kajām organizācijām un to apvienībām"" - 3.lpp.

Par likumprojektu "Grozījumi likumā par namīpašumu

atdošanu likumīgajiem īpašniekiem" - 3.lpp.

Par likumprojektu "Par valsts un pašvaldību

dzīvokļu fonda privatizāciju" - 3.lpp.

Par likumprojektu "Par tabakas izstrādājumu

ražošanas, realizācijas, reklāmas un smēķēšanas

ierobežošanu" - 3.lpp.

Par likumprojektu "Par uzņēmējdarbību" (Noņemts)

Priekšlikums - finansu ministrs A.Piebalgs - 4.lpp.

Par likumprojektu "Grozījumi Latvijas Administratīvo

pārkāpumu kodeksā" - 4.lpp.

Par likumprojektu "Par valsts budžetu 1995.gadam" - 4.lpp.

Par likumprojekta "Grozījumi likumā "Par sabiedriska-

jām organizācijām un to apvienībām"" iekļaušanu

1.decembra sēdes darba kārtībā - 5.lpp.

Par likumprojektu "Par tiesu piesēdētāju vēlēšanu

noteikšanu"

Priekšlikums - dep. A.Endziņš - 5.lpp.

Pieprasījumu komisijas atzinums par pieprasījumu

Ministru prezidentam M.Gailim jautājumā par

juridisko un fizisko personu saistībām elektronisko

sabiedrības saziņas līdzekļu monopoldarbībā

Ziņo - dep. G.Bērziņš - 6.lpp.

Likumprojekts "Par nodokļiem un nodevām"

(1.lasījums)

Ziņo - finansu ministrs A.Piebalgs - 7.lpp.

Debates - dep. G.Bērziņš - 14.lpp.

- dep. M.Grīnblats - 19.lpp.

- dep. J.Lucāns - 24.lpp.

- dep. A.Grots - 27.lpp.

- dep. A.Lambergs - 27.lpp.

Priekšlikumi - dep. O.Kehris - 28.lpp.

- dep. A.Lambergs - 29.lpp.

- dep. G.Bērziņš - 29.lpp.

Paziņojumi - deputāta I.Dāliņa vārdā sēdes

vad. A.Krastiņš - 30.lpp. - dep. V.P.Karnups - 31.lpp.

Reģistrācijas rezultāti

Nolasa - Saeimas sekretāra biedrs Z.Tomiņš - 31.lpp.

Likumprojekts "Par uzņēmumu ienākuma nodokli"

(1.lasījums) - 32.lpp.

Likumprojekts "Par pievienotās vērtības nodokli"

(1.lasījums) - 32.lpp.

Likumprojekts "Grozījumi likumā "Par iedzīvotāju

ienākuma nodokli"" (1.lasījums) - 32.lpp.

Likumprojekts "Grozījumi likumā "Par uzņēmumu

gada pārskatiem"" (1.lasījums) - 33.lpp.

Likumprojekts "Grozījumi likumā "Par muitas

nodokli (tarifiem)"" (1.lasījums)

Debates - dep. Z.Tomiņš - 33.lpp.

Likumprojekts "Grozījumi likumā "Par

akcīzes nodokli"" - 34.lpp.

Likumprojekts "Grozījumi likumā "Par

uzņēmējdarbību"" (Nav pieņemts)

Debates - dep. R.Jonītis - 34.lpp.

Likumprojekts "Grozījumi likumā "Par sabiedrībām

ar ierobežotu atbildību"" (1.lasījums) (Steidzams)

Debates - dep. O.Kehris - 35.lpp.

Komentārs - dep. O.Kehris - 36.lpp.

Likumprojekts "Grozījumi likumā "Par akciju

sabiedrībām"" (1.lasījums) (Steidzams) - 37.lpp.

Likumprojekts "Grozījumi likumā "Par Valsts

ieņēmumu dienestu"" (1.lasījums) (Steidzams)

(Noņemts)

Debates - dep. G.Bērziņš - 38.lpp.

- finansu ministrs A.Piebalgs - 38.lpp.

Likumprojekts "Grozījumi likumā "Par ārvalstu

ieguldījumiem"" (1.lasījums) (Steidzams) - 39.lpp.

- 80.lpp.

Likumprojekts "Grozījumi likumā "Par

grāmatvedību"" (1.lasījums) (Steidzams)

Debates - dep. A.Žīgurs - 40.lpp.

Likumprojekts "Grozījumi un papildinājumi

likumā "Par transporta līdzekļu ikgadējo nodevu""

(1.lasījums) (Steidzams)

Debates - dep. A.Rozentāls - 40.lpp.

- satiksmes ministrs A.Gūtmanis - 41.lpp.

- dep. M.Ā.Kalniņš - 43.lpp.

- dep. J.Lucāns - 44.lpp.

Likumprojekts "Par dabas resursu nodokli"

(1.lasījums) (Nodots atpakaļ komisijai)

Priekšlikums - dep. O.Kehris - 45.lpp.

Debates - dep. Ē.Kaža - 46.lpp.

- dep. I.Kalniņš - 48.lpp.

- dep. J.Urbanovičs - 49.lpp.

- dep. A.Endziņš - 50.lpp.

- vides aizsardzības valsts ministrs I.Emsis - 52.lpp.

- dep. J.Lucāns - 57.lpp.

- dep. A.Poča - 59.lpp.

- dep. Dz.Ābiķis - 61.lpp.

Reģistrācijas rezultāti

Nolasa - Saeimas sekretāra biedrs Z.Tomiņš - 62.lpp.

Debates - dep. V.Novakšānovs - 64.lpp.

- dep. Ē.Kaža - 65.lpp.

- dep. A.Rugāte - 66.lpp.

- dep. I.Grava - 68.lpp.

- dep. A.Gorbunovs - 69.lpp.

- dep. Dz.Ābiķis - 72.lpp.

- dep. A.Endziņš - 73.lpp.

- dep. I.Kalniņš - 74.lpp.

- dep. M.Graudiņš - 75.lpp.

- vides aizsardzības valsts ministrs I.Emsis - 76.lpp.

- dep. O.Grīgs - 78.lpp.

- dep. J.Tupesis - 79.lpp.

Par likumprojektu "Par pašvaldību finansu

izlīdzināšanu 1995.gadā" - 81.lpp.

Lēmuma projekts "Par izmaiņām Latvijas Republikas

Centrālās zemes komisijas sastāvā"

Ziņo - dep. V.Novakšānovs - 82.lpp.

Priekšlikums - dep. Z.Tomiņš - 82.lpp.

Likumprojekts "Par radiācijas drošību un

kodoldrošību" (3.lasījums)

Ziņo - dep. V.Novakšānovs - 83.lpp.

Jautājums - dep. A.Endziņš - 91.lpp.

Pieprasījums Latvijas Republikas satiksmes

ministram A.Gūtmanim, Latvijas Republikas finansu

ministram A.Piebalgam par Latvijas kuģniecības

saimniecisko darbību, nodokļu maksājumiem valsts

budžetā, iespējamo privatizāciju un šī valsts uzņēmuma

vadības rīcības likumību (Nodots Pieprasījumu

komisijai) - 93.lpp.

Likumprojekts "Grozījumi likumā par zemes

privatizāciju lauku apvidos" (3.lasījums)

Ziņo - dep. R.Jonītis - 94.lpp.

Debates - dep. D.Stalts (3.pants) - 97.lpp.

- dep. A.Seile - 101.lpp.

- dep. A.Endziņš - 103.lpp.

Debates - dep. A.Seile (12.pants) - 107.lpp.

- dep. A.Gorbunovs - 109.lpp.

- finansu ministrs A.Piebalgs - 111.lpp.

- dep. J.Lagzdiņš - 113.lpp.

- dep. I.Grava - 114.lpp.

- dep. A.Seile - 116.lpp.

- dep. A.Endziņš - 117.lpp.

- dep. A.Žīgurs - 118.lpp.

- dep. A.Gorbunovs - 119.lpp.

- dep. R.Jonītis - 121.lpp.

Reģistrācijas rezultāti

Nolasa - Saeimas sekretāra biedrs Z.Tomiņš - 122.lpp.