Priekšsēdētājs. Godātie deputāti, uzsākam plenārsēdi! Vakar plenārsēdes noslēgumā ar tādiem, varbūt saucieniem, jeb izsaucieniem nozāles, kuriem bija masveida raksturs, jūs ieteicāt šīsdienas plenārsēdes jautājumu izskatīšanas secību izskatīt šodien no rīta, atklājot plenārsēdi. Frakcijas "Latvijas ceļš" ceputāti ir iesnieguši likumprojektu izdkatīšanas secību. Vai tie ir pavairoti, jeb tikai tie ir iesniegti Prezidijā. Pavairoti nav, tāpēc lūdzu uzmanību, es nolasīšu: tātad secība.

1. Jautājums par Augstākās tiesas priekšsēdētāja apstiprināšanu.

2. Likumprojekts par muitas nodokļiem un tarifiem.

3. Likumprojekts "Par grozījumiem un papildinājumiem Latvijas Kriminālprocesu kodeksā.

4. Likumprojekts "Par ostām".

5. Likumprojekts "Grozījumi Administratīvo pārkāpumu kodeksā".

6. Likumprojekts "Grozījumi likumā "Par akcīzes nodokli"".

7. Likumprojekts "Grozījumi likumā "Par zemes reformu Latvijas Republikas pilsētās"".

8. Likumprojekts "Grozījumi likumā "Par zemes privatizāciju lauku apvidos"".

9. Likumprojekts "Grozījumi likumā "Par zemes reformu Latvijas Republikas lauku apvidos"".

Vēl Prezidijs lūgtu Saeimu uzsākot izskatīt šodienas darba kārtības jautājumus, kā pirmo iekļaut Saeimas Prezidija ziņojumu par trijiem likumprojektiem, jo ir neloģiski, ja šie iesniegtie likumprojekti paliktu Prezidijā un nevis komisijās. Tātad - nodot komisijām.

Vēl ir iesniegums: "Lûdzam uzsākt š.g. 22.jūnija Saeimas plenārsēdi, kā pirmo izskatot likumprojektu "Par muitas nodokli"". Deputāts Novakšānovs _ Zemnieku savienības frakcija.

V.Novakšānovs (LZS).

Cienījamie kolēģi un Prezidij! vēlos lūgt jūsu atbalstu arī iekļaut dienas kārtībā 12. un 13.punktu - likumprojekti "Grozījumi likumā par akciju sabiedrībām" trešajā lasījumā. Likumprojekts "Grozījumi likumā "Par valsts uzņēmumiem"". Trešajā lasījumā. Lai mēs varētu ar mierīgu sirdi arī iet atvaļinājumā pabeidzot likumu trešajā lasījumā.

Priekšsēdētājs. Godātie deputāti! Neviens nevienu jautājumu nav no darba kārtības izņēmis. Tas ir darba kārtībā, deputāt Novakšānov. Tātad šeit ir piedāvāta pirmo deviņu likumprojektu secība.

Deputāts Rozentāls, lūdzu! Latvijas Zemnieku savienības frakcija.

A.Rozentāls (LZS).

Mēs varētu piekrist jūsu pirmajai piedāvātajai programmai un noņemt savu piedāvājumu, ka muitas tarifiem noteikti jābūt pirmajiem. Mēs varētu poiekrist kopējai programmai.

Priekšsēdētājs. Godātie deputāti! Pirms pieņemsism lēmumu par secību, ir viens jautājums, kuru Ārlietu komisija lūdz iekļaut Saeimas darba kārtībā. Un šis jautājums ir par 1963.gada 21.maija Vīnes konvencijas "Par civilo atbildību par kodolkaitējumiem" . Un 1988.gada 21.septembra kopīgā protokola "Par Vīnes un Parīzes konvenciju pielietojumu" ratificēšanu. Vai ir iebildes par iekļaušanu? Nav. Un vēl "Par Latvijas Republikas valdības un Lietuvas Republikas valdības vienošanos par sadarbību sociālās nodrošināšanas jomā" ratificēšanu. Ir iebildes? Nav.

Tagad par secību. Ir "Latvijas ceļa" iesniegtā secība un 10 deputātu - pārsvzrā Zemnieku savienības iesniegtā secība. Atšķirība ir tāda, ka "Latvijas ceļa" pirmais jautājums "Par Augstākās tiesas priekšsēdētāja apstiprināšanu" un 10 deputāti iesniedz, ka pirmais jautājums "Par muitas nodokļiem un tarifiem". Balsojums secības kārtībā, jo "Latvijas ceļš" iesniedzis 8.50 - deputāti 8.55. Lūdzu zvanu! Lūdzu, balsosim par "Latvijas ceļa" deputātu iesniegto priekšlikumu secībai, kura nolasīta.

Pirmais jautājums. "Augstākās tiesas priekšsēdētāja apstiprināšana".

Otrais. "Likums par muitas nodokli".

Lūdzu rezultātu! Par - 55, pret - 1, atturas - 3. Pieņemts.

Prezidija ziņojumi. Likumprojekts "Grozījumi likumā "Par valsts ieņēmumu dienestu". Vai ir kādas iebildes par Saeimas Prezidija slēdzienu? Nav. Saeima nolemj nodot Budžeta un finansu komisijai un Juridiskajai komisijai. Un nosaka, ka Budžeta un finansu komisija apkopo saņemtos priekšlikumus un sagatavo minēto likumprojektu izskatīšanai Saeimā.

Nākamais likumprojekts "Grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā". Vai kāds vēlas runāt, vai ir iebildes? Nav. Saeima nolemj nodot Juridiskajai komisijai un nosaka, ka tā apkopos saņemtos priekšlikumus, sagatavos minēto likumprojektu izskatīšanai Saeimas plenārsēdē.

Likumprojekts "Par obligāto sociālo apdrošināšanu bezdarba gadījumā". Es atvainojos, arī iepriekšējam likumprojektu iesniedzis ir Ministru kabinets. Arī minētais. Vai ir iebildes par Saeimas Prezidija slēdzienu? Nav. Saeima pieņem lēmumu - nodot Sociālo un darba lietu komisijai un nosaka, ka tā apkopos saņemtos priekšlikumus, sagatavos minēto likumprojektu izskatīšanai Saeimā. Es atvainojos, deputāti otrajā rindā, jūsu balsis ir skaļākas nekā šeit mikrofonā!

Deputātu pieprasījumu jautājumu, lūdzu, Zigurds Tomiņš - sekretāra biedrs.

Z.Tomiņš (Saeimas sekretāra biedrs).

Latvijas Republikas Saeimas Prezidijam. Deputātu pieprasījums Ministru prezidentam Valdim Birkavam, finansu ministram Uldim Osim.

"Latvijas Republikas likumā "Par valsts budžetu1994.gadam"" ir paredzēta daļa no cukura apgrozījuma nodokļa - 1,35 miljons latu ieskaitīt Zemkopības ministrijas cukura ražošanas veicināšanas fondā. Tālākai izlietošanai atbilstoši šā fonda nolikumam. Pēc Valsts statistikas komitejas informācijas valsts budžeta apgrozījuma nodokļa ieņēmumu daļa 1994.gada 1.ceturksnī ir izpildīta par 24 procentiem. 1,35 miljons latu sadalījums par gada ceturkšņiem un aptuveni 337 000 latu, tātad atbilstoši budžeta izpildei cukura ražošanas veicināšanas fondā par 1.ceturksni pienācāas saņemt 320 000 latu. Finansu ministrija ir pārskaitījusi tikai 110 000 latu. Cukura ražošanas veicināšanas fonda padome stādot gada izdevumu tāmi, rēķinājās, ka valsts institūcijas ieskaitīs līdzekļus proporcionāli tam kā pildīsies budžeta posteņi ieņēmumu daļā. Lūdzu jūsu atbildi kādā secībā un kad tiks ieskaitīti līdzekļi cukura ražošanas veicināšanas fondā. Atbilstoši likumam par cukuru, cukura muitas nodeva ir jāieskaita specializētā kontā. 1993.gadā muitas nodeva tika iekasēta arī valūtā - 17 870 US$. Un 1300 DM. Varbūt arī citā valūtā, kas mums nav zināma. Šīs summas nav konvertētas un ieskaitītas specializētajā kontā, bet gan valsts valūtas budžeta kontā, tādejādi pārkāpjot likumu par cukuru 10.panta prasības. Lūdzu jūsu skaidrojumu, kad šī summa tiks ieskaitīta pēc piekritības."

Deputāti Čepānis, Grava, Dreģe, Leiškalns, Prēdele, Brūvers, Lucāns, Janeks, Stroganovs, Fjodorova.

Priekšsēdētājs. Tas nav kā steidzams? Nododam Pieprasījumu komisijai. Tālāk!

Z.Tomiņš. Varu vēl informēt, ka šis pieprasījums un tālāk sekojošie jautājumi un pieprasījumi ir vakardien plenārsēdes laikā izdalīti deputātiem.

Nākošais. Iesniedz frakcija Tautsaimnieku politiskā apvienība. Latvijas Republikas Ministru prezidentam Valdim Birkavam. Pieprasījums.

"Iepazīstoties ar Baltijas Asamblejas enerģētikas un ekoloģijas komitejas locekļu atskaiti 1994.gada 16.jūnijā "Par Lietuvas Ignalinas atomelektrostacijas ekspluatāciju un zviedru ekspertu slēdzienu, kas bija publicēts laikrakstā "Diena" 1993.gada 26.oktobrī, nākas secināt, ka šie slēdzieni ir ļoti pretrunīgi. Lūdzam sniegt atbildi kāds ir Latvijas Republikas valdības viedoklis šajā jautājumā." Deputāti Folkmane, Kide, Stalts, Janeks, Stašs, Zaščerinskis, Rugāte, Grīgs, Lucāns, Saulītis.

Priekšsēdētājs. Jautājumi nododami atbildes sniegšanai Ministru prezidentam Valdim Birkavam.

Z.Tomiņš. Latgales deputātu grupas jautājums. Izglītības, kultūras un zinātnes ministram Jānim Vaivada kungam.

"Sakarā ar 1995.gada budžeta projekta izstrādi, lūdzam informēt Saeimu 2.septembra plenārsēdē, kāds būs Latvijas Republikas nacionālās izglītības programmas pilns saturs (no pirmsskolas līdz augstskolai) un stratēģija visā valsts teritorijā? Īpaši lūdzam precizēt:

1. Kādas ir latviešu un krievu skolu skaitliskās attiecības un to perspektīve.

2. Kādas ir reālās iespējas apgūt izglītību latviešu valodā pierobežas pagastu sākuma skolās.

a) latviešiem;

b) krieviem u.c. tautību bērniem rajonu un lielāko pilsētu skolās;

3. Kādi ir praktiski skolotāju sagatavošanas un pārkvalifikācijas pasākumi (īpaši Latgales pagastu un rajonu skolām un lielākajās pilsētās).

4. Kāds ir stāvoklis mācību grāmatu izdošanā latviešu valodā.

5. Kā tiek risinātas skolu telpu nodrošinājums sakarā ar latviešu kla1su atvēršanu krievu skolās un kāda ir iespējamā perspektīve 3-4 gados, kad kllašu skaitam teorētiski būtu jāmainās par labu latviešu plūsmai."

Deputāti Rugāte, Kušnere, Folkmane, Graudiņš, Poča, Daudišs, Gorbunovs, Novakšānovs, Kokins, Seiksts."

Priekšsēdētājs. Jautājumi nododami Izglītības, kultūras un zinātnes ministram Jānim Vaivadam.

Z.Tomiņš. Jautājums Valsts kultūras ministram Jānim Dripes kungam. Latgales deputātu grupa lūdz iepazīstināt ar faktisko līdzekļu sadali Latgales programmas ietvaros (20 245 lati) 1994.gadā. Savā iesniegumā Ministru prezidentam un finansu ministram un Saeimas budžeta un finansu (nodokļu) komisijai, kultūras daļā atbalstījām divas pozīcijas.

1. Latgales kultūras centra Rēzeknes izdevbiecībai - 15 000 latu;

2. Latales Pētniecības institūtam - 15 000 latu; Summā - 30 000 latu.

Budžeta projektā tika iestrādāta summa - 20 245 lati (kods nr.15) ar atšifrējumu valsts pasūtījums Latgales programmai. Šie līdzekļi nav summēti skolu finansējumu nodrošināšanā. Lūdzam pārskatīt finansējuma pamatojumu piešķirto līdzekļu apjomā (20 245 lati). Un informērt par izmaksām Latgales deputātu grupu. Deputāti Rigāte, Kušnere, Folkmane, Poča, Kokins, Gorbunovs, Seiksts, Daudišs, Graudiņš, Novakšānovs."

Priekšsēdētājs. Jautājumi nododami valsts kultūras ministram Jānim Dripem.

Nr.2

Priekšsēdētājs. Nākamais jautājums par Augstākās tiesas priekšsēdētāju. Aivars Endziņš - Juridiskās komisijas priekšsēdētājs. Lūdzu!

A.Endziņš (LC).

Cienījamo priekšsēdētāj, cienījamie kolēģi! Mēs pavisam nesen, 18.jūnijā, izdarījām izmaiņas likumā "Par tiesu varu" un ierakstījām šā likuma 50.panta pirmajā daļā, ka Ministru kabinets ierosina no Augstākās tiesas locekļu vidus Augstākās tiesas priekšsēdētāja kandidatūru. Un saskaņā ar šo likumu Augstākās tiesas priekšsēdētājs tiek apstiprināts šajā amatā uz septiņiem gadiem. Juridiskā komisija izskatīja Ministru kabineta priekšlikumu...

Priekšsēdētājs. Es atvainojos. Deputāti un augstās amatpersonas, es jūs nesaucu vārdā, bet izmantojiet blakus telpas apspriedēm. Mēs pagaidīsim! Lūdzu turpiniet!

A.Endziņš. Juridiskā komisija izskatīja Ministru kabineta priekšlikumu savā sēdē un vienprātīgi atbalstīja Guļāna Andra kandidatūru apstiprināšanai par Latvijas Republikas Augstākās tiesas priekšsēdētāju. Jums ir izsniegta arī izziņa par Andra Guļāna darba gaitām un nav tik pārāk sen, tas bija vēl šogad, kad Saeima Guļānu Andri apstiprināja arī par Augstākās tiesas locekli. Juridiskā komisija uzklausot Andri Guļānu, uzklausot arī Augstākās tiesas priekšsēdētāja vietnieka Dūdeļa kunga viedokli, kurš izteica arī Augstākās tiesas locekļu atbalstu Guļāna kandidatūrai šim amatam. Juridiskā komisija vienprātīgi rekomendē cienījamai Saeimai atbalstīt Andra Guļāna kandidatūru iecelšanai par Augstākās tiesas priekšsēdētāja vietnieku. Es lūdzu cienījamo Saeimu atbalstīt šo priekšlikumu un apstiprināt Andri Guļānu par Augstākās tiesas priekšsēdētāju. Un pirms Līgosvētkiem gribu pateikt, ka Andris Guļāns ir arī Jāņa dēls.

Priekšsēdētājs. Zvanu! Lūdzu balsosim par Guļāna apstiprināšanu par Augstākās tiesas priekšsēdētāju. Balsošana aizklāta! Balsojam. Vai visi nobalsojuši? Rezultātu! Par - 74, pret - 1, atturas - 5. Andris Guļāns apstiprināts par Augstākās tiesas priekšsēdētāju. (Aplausi.)

Nākamais. Likumprojekts "Par muitas nodokļiem, tarifiem", dokuments nr.711. Andris Piebalgs - Budžeta komisijas priekšsēdētājs. Lūdzu!

A.Piebalgs (LC).

Cienījamais priekšsēdētāja kungs, cienījamie deputāti! Darba ir nepieciešami divi dokumenti, tie, kas ir viskvalitatīvākie priekš darba, dokuments nr.711-c un nr.711-b.

Priekšsēdētājs. Tā, man viņš nemaz nav numurēts. Šeit ir domāta šī tabula, Piebalga kungs?

A.Piebalgs. Nē!

Priekšsēdētājs. Visi deputāti izmisīgi meklē. "B" ir, bet "c" nav. Vai visiem deputātiem ir šie nosauktie dokumenti, vai vēl jāuzgaida? Vajadzīgs laiks vēl. Esiet tik laipni... 711-c. Deputātiem ir izdalīts? Vai varam sākt?

A.Piebalgs. Tātad dokumentā nr.711-c ir apkopoti priekšlikumi, kas attiecas uz likumu un vēl viens priekšlikums arī, kas attiecas tieši uz pašiem tarifiem. Vispirms, tātad ir papildināti lietotie termini ar diviem jauniem terminiem, kuriem sastopās likumā, kuri tanī pašā laikā nav sīkāk paskaidroti. Pirmais no šiem terminiem ir "importa nodeva" un otrs ir "kompensācijas mehānisms".

Priekšsēdētājs. Nav iebildes? Tālāk!

A.Piebalgs. Tālāk. Likuma 1.pantā pēc Saeimas Juridiskā biroja priekšlikuma tiek piedāvāts nomainīt vārdus "valsts ieņēmuma dienests" ar vārdiem "Ministru kabinets".

Priekšsēdētājs. Nav iebildes? Nav. Tālāk!

A.Piebalgs. 4.pantā, tā kā iepriekšējā reizē parādījās tabulās tāda situācija, pielikumos, kuros bija gan uzdota muitu nodokļa likme izteikta procentos, gan arī latos, tad šajā pantā tiek iestrādāta norma, ka, ja muitas nodokļu likmi mēs precei ir noteikta vienlaicīgi procentos un latos, tad precei piemērojama muita procentos plus likme latos. Lai nebūtu speciāli attiecīgajā tabulā jāatzīmē tur zvaigznīte, kas varētu radīt lielus pārpratumus.

Priekšsēdētājs. Ir iebildes? Nav. Tālāk!

A.Piebalgs. Tālāk, tāda problēma, Budžeta komisijai radās 6.pantā, jo šeit ir faktiski divi, tātad, alternatīvi priekšlikumi, tas, ko mēs nobalsojām iepriekšējā plenārsēdē, kad skatījām muitas tarifus un jaunie Ministru kabineta priekšlikumi. Ja par šo pantu otro, trešo un ceturto daļu, faktiski, mums ir tādi daudz maz vienots priekšlikums, tad par pirmo daļu mums ir domstarpības arī Budžeta komisijā. Un tāpēc mums šis pants būtu jāskata pa daļām. Tātad pirmā, otrā, trešā, ceturtā. Tad pirmajā daļā Budžeta komisija atzina par to, ka Ministru kabineta piedāvātā redakcija labāka, bet radās domstarpības par rindkopu, kas ir iebalsota otrajā lasījumā, tātad, kura ir priekšpēdēj1a rindkopa pirmajā daļā, kur ir rakstīts sekojoši: minēto draudu novēršanai Ministru kabinets uz laiku līdz diviem gadiem var pielietot arī preču un citu priekšmetu eksportu un importa kvantitatīvos ierobežojumus. Un tāpēc priekšlikums, kas it kā būtu jāapspriež ir sekojošs: vai šo rindkopu mēs atstājam spēkā arī trešajā lasījumā. Apspriežot šo, uzstājās gan finansu ministrs, kurš uzskata, ka šāda norma ir arhaiska un viņa ir nevajadzīga šajā likumā. Diemžēl mēs nevarējām vienprātīgi atrisināt šo strīdu un tāpēc faktiski šobrīd ir par to, ka pie Ministru kabineta redakcijas, lai papildinātu viņu ar šo rindkopu minēto draudu novēršanai Ministru kabinets uz laiku līdz diviem gadiem var pielietot arī preču un citu priekšmetu eksportu un importa kvantitatīvos ierobežojumus.

Priekšsēdētājs. Vai kāds vēlas runāt? Par ko pirmo balsosim? Par Ministru kabineta iesniegto priekšlikumu?

A.Piebalgs. Jā, protams.

Priekšsēdētājs. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsojam par šo priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par - 64, pret - nav, atturas - 7. Pieņemts.

A.Piebalgs. Un tagad ir jābalso par to, vai papildināt šo redakciju ar to priekšlikumu: minēto draudu, par to kvantitatīvo ierobežojumu.

Priekšsēdētājs. Nolasiet, lūdzu!

A.Piebalgs. Tātad, minēto draudu novēršanai Ministru kabinets uz laiku līdz diviem gadiem var pielietot arī preču un citu priekšmetu eksportu un importu kvantitatīvos ierobežojumus. Vai šo rindkopu pievienot vai nepievienot. Finansu ministrs uzskata, ka viņa nav jāpievieno šī rindkopa, ka viņa ir lieka.

Priekšsēdētājs. Lūdzu balsosim! Balsojam. Rezultātu! Par - 26, pret - 32, atturas - 15. Nav pieņemts.

A.Piebalgs. Tālāk, 6.panta otrajā daļā Budžeta un finansu komisija izstrādāja redakciju, kas nav pretrunā ar to, ko ir iesniedzis Ministru kabinets, bet viņa ir vienkāršota un finansu ministrs neiebilda pret to. Tātad izteikt panta otro daļu sekojošā redakcijā: lai veicinātu tālāku tirdzniecības liberalizāciju, neapdraudot vietējo ražotāju intereses un nodrošinot vietējo resursu efektīvu izmantošanu Ministru kabinets uz laiku līdz vienam gadam var noteikt attiecīgus muitas tarifu kvotas. Muitas tarifu kvotu nepieciešamību un pielietošanu nosaka Ministru kabineta noteikumi.

Priekšsēdētājs. Vai ir iebildes? Nav. Akceptēts. Tālāk!

A.Piebalgs. Tālāk, trešajā daļā Budžetu un finansu komisija ierosināja izteikt šo pantu tā, pēc tā priekšlikuma, ko mums iesniedza Juridiskais birojs, jo šeit it kā no loģiskas viedokļa Ministru kabineta priekšlikums ir ļoti skaidrs, ja nepieciešams pagarināt šo antidempinga termiņu, tad Ministru kabinetam jāsaņem Saeimas piekrišana. Juridiski nav tāda procedūra, ka kaut kādam pasākumam Ministru kabinets var saņemt Saeimas piekrišanu, reāli tas viss notiek ar likuma spēku. Un tāpēc ierosinājums, kas nāca no Juridiskā biroja un ko Budžeta un finansu komisija akceptēja ir sekojošs: ja valsts ekonomisko interešu aizsardzība prasa iepriekšminētā termiņa pagarināšanu, tirdzniecības regulēšanu turpmākā realizācija var notikt tikai pēc atbilstošu grozījumu izdarīšanu šajā likumā. Vienkārši korektāka forma.

Priekšsēdētājs. Vai ir iebildes? Paldies. Tālāk!

A.Piebalgs. Par Ministru kabineta piedāvāto ceturto daļu nekādas domstarpības Budžeta un finansu komisijā nebija.

Priekšsēdētājs. Vai deputātiem ir iebildumi? Arī nav. Tālāk!

A.Piebalgs. Tālāk 7.pantā arī pēc Juridiskā biroja ierosinājuma Budžeta un finansu komisija ierosina izslēgt atsauksmi uz vispārīgo nolīgumu par tarifiem un tirdzniecību, jo tā ir starptautiska norma un nav jāatsauc Latvijas likumos uz starptautisko nolīguma. Saskaņošana pats par sevi var būt, bet nevajadzētu atsaukties uz šādu te nolīgumu.

Priekšsēdētājs. Nav iebildes? Nav. Tālāk!

A.Piebalgs. Tālāk - 13.pantā piektajā daļā tiek piedāvāts vienkārši izslēgt vārdus "saskaņā ar starptautiskajiem līgumiem", jo šeit nav viņiem juridiska slodze un ja būs šie starptautiskie līgumi, tad šeit nav nekādu pretrunu.

Priekšsēdētājs. Nav iebildes? Tālāk!

A.Piebalgs. Tālāk 14.pantā. Šeit ne visai precīzi ir tā redakcija, kas ir piedāvāta. Tad 14.panta trešajā daļā tiek izteikts vienkārši redakcija: Latvijas Republikas un ārvalstu valūta un vērtspapīri, bez tālākās piezīmes.

Priekšsēdētājs. Tālāk!

A.Piebalgs. Tālāk - 17.pantā. Šeit ir redakcionāla izmaiņa.

Priekšsēdētājs. Deputātiem nav iebildes? Nav.

A.Piebalgs. 20.pantā, tā ir arī bija tāds priekšlikums no Ministru kabineta, izslēgt pantu un mainīt pārējo pantu numerāciju. Tātad, es nedaudz apstāšos, kāda ir motivācija. Principā Latvijā ir ļoti izdevīgi, ka ieved preces uz pārstrādi. No šāda viedokļa nav jēgas aplikt viņas ar muitas nodokli, jo, ja mēs ievedam preces uz pārstrādi, mēs nodrošinām cilvēkiem darbu un pēc tam viņas izvedam ārā. Diskusija faktiski ir par pašu mehānismu. Jo,ja paredz atļauju saņemšanu, tad, protams, šeit veidojas tāda situācija, kad, ja saņem atļaujas, vajag attiecīgas iestādes, vajag departamentus un attiecīgi, nu, var pastāv iespēja arī kukuļiem, šajā shēmā. Un tāpēc, lai pēc iespējas samazinātu šo, nu, birokrātisko procedūru, deputāte Poča iesniedza priekšlikumu izteikt pantu šādā redakcijā: preču un citu priekšmetu pieteikšana pārstrādes procedūrai. Un šeit, kā jūs redzat, ja mēs apskatām iepriekšējo, ir izslēgta otrā daļa, kur ir tās atļaujas došana, tajā pašā laikā ir pateikts, kas var dabūt šīs atļaujas, ka viņam jāiesniedz pieteikums, un, ja kādi ir noteikumi, lai viņš vispār rakstveidā jāuzrāda šie pieteikumi. Šajā gadījumā visa darbība notiek Valsts ieņēmumu dienestā un nevajadzīga ir speciāla institūcija, kas...

Nr.3

valsts ieņēmuma dienestā un nevajadzīga speciāla institūcija, kas dod atļaujas. Tādēļ es lūgtu atbalstīt deputātes Počas priekšlikumu un arī Ministru kabineta pārstāvja, kas piedalījās budžeta komisijas sēdē, neiebilda pret šo.

Priekšsēdētājs. Vai kāds vēlas runāt? Nevēlas. Tad iebildumu nav. Tālāk!

A.Piebalgs. Tālāk 24.pantā pēc būtības ir redakcionālas dabas labojums.

Priekšsēdētājs. Tālāk!

A.Piebalgs. 27.pantā mēs faktiski budžeta komisijā nonācām zināmā pretrunā. Šeit, diemžēl pašā likumprojektā ir iznācis spoguļattēls, tas attiecas, kad uz preces uz pārstrādi ieved un arī izved. Un pēc formālās shēmas rodas jautājums, vai mums ir izdevīgi izvest preces uz pārstrādi. Un pēc tam viņas pārstrādātas vest atpakaļ. Vienu no tādiem piemēriem ļoti labi minēja Gūtmaņa kungs par gulšņiem, sliedēm, dzelzceļa sliedēm, tātad attiecīgi mēs sagatavojām materiālu, izvedam uz Lietuvu, kur viņus apstrādā un vedam atpakaļ. Vadoties no tā, bija radies šāds priekšlikums, ka vajadzīga ir šāda norma, ne tikai, protams, no šī viena konkrētā piemēra, bet, diemžēl, tādu piemēru mēs varam minēt maz. Un Ministru kabinets, lai atkal izslēgtu birokrātisko sistēmu, aicināja izslēgt pantu, mainīt pārējo pantu numerāciju. Diemžēl šeit ir problēma, jo ja uz ievešanu pārstrādē tur tas risks ir mazāks, tad uz izvešanu pārstrādei risks ir ļoti liels, ka visu to var dabūt ārā, teiksim vest graudus uz pārstrādi Vācijā un vest atpakaļ spirtu, bet vai to viņi pārstrādā, tas ir cits jautājums. Un mūsu skatījumā, Budžeta komisijas, kas šobrīd nedrīkst slēgt ārā 27.pantu, jo pareizāk būtu bijis slēgt 26.pantu. Diemžēl par 26.panta izslēgšanu mums nebija priekšlikumu. Un tādēļ mums bija priekšlikums faktiski atstāt šo pantu esošajā redakcijā, lai situāciju nepasliktinātu un tad, kad mēs grozīsim, noteikti mēs grozīsim ļoti bieži gan šos pašus tarifus, līdz ar to mums būs arī iespēja pieķerties pie šī 27.panta, bet šobrīd viņu izslēdzot mēs situāciju padarām sliktāku, lai, gan, protams, problēma eksistē un faktiski varētu arī būt, ka mums nav vajadzīgs arī šis 26.pants. Bet Ministru kabineta priekšlikums ir izslēgt pantu.

Priekšsēdētājs. Vai kāds iebilst par komisijas priekšlikumu? Neiebilst. Akceptēts. Tālāk!

A. Piebalgs. Tālāk 29.pantā ir deputāta Gūtmaņa ierosinājums, kur ir vienkārši precizē normu un Budžeta un finansu komisija atbalstīja šo priekšlikumu.

Priekšsēdētājs. Deputātiem nav iebildes? Nav.

A.Piebalgs. Tālāk 30.pantā ir līdzīgs deputāta Gūtmaņa priekšlikums, kas arī precizē šo normu, un viņu padara tā, lai viņa nedarbotos absurdi. Budžeta komisija atbalstīja šo priekšlikumu.

Priekšsēdētājs. Deputātiem nav iebildes? Nav. Tālāk!

A.Piebalgs. 35.pantā Budžeta un finansu komisija ierosina nomainīt vārdus "valsts ieņēmuma dienests" ar vārdiem "Ministru kabinets", jo loks, uz ko attiecas attiecīgie noteikumi, skar ļoti daudz personas un rezultātā šādus noteikumus var izdot tikai Ministru kabinets.

Priekšsēdētājs. Arī nav iebildes. Tālāk!

A.Piebalgs. 37.pantā ir paplašināts pēc Juridiskā biroja priekšlikuma panta nosaukums, lai precīzāk atspoguļotu šī panta tekstu.

Priekšsēdētājs. Nav iebildes.

A.Piebalgs. 39.pantā tiek piedāvāts nomainīt vārdus "valsts ieņēmuma dienests" ar "Ministru kabinets".

Priekšsēdētājs. To mēs esam darījuši arī citos pantos. Nav iebildes.

A.Piebalgs. 44.panta ceturtajā daļā mainīt arī vārdus "valsts ieņēmumu dienests" ar vārdiem "Ministru kabinets".

Priekšsēdētājs. Arī tas ir darīts.

A.Piebalgs. Un pārejas noteikumos arī ļoti līdzīga tāda ir pirmajā daļā, nomainīt vārdus "valsts ieņēmuma dienests" ar vārdiem "Ministru kabinets".

Priekšsēdētājs. Tālāk!

A.Piebalgs. Tālāk pie šī paša priekšlikuma, mēs varam pāriet uz tabulām, bet varbūt, lai būtu vienkāršāk izskatīt vēl tos divus priekšlikumus, kas ir dokumentā nr.711-c, jo viņiem nebija nekādas pretrunas Budžeta un finansu komisijā.

Priekšsēdētājs. Lūdzu!

A.Piebalgs. Tātad vispirms deputāta Bērziņa priekšlikums - noteikt ievedmuitas likmi vīnogu sausie vīni šampanieša ražošanai 0,5 un 1 procents. Tas nozīmē loti maza ievedmuitas likme un šeit ir speciāls kods. Tātad šo priekšlikumu atbalstīja Budžeta un finansu komisija un arī Ministru kabineta pārstāvji, kas piedalījās šajā sēdē.

Priekšsēdētājs. Deputātiem ir iebildes? Nav.

A.Piebalgs. Un tad ir - precizē kodus no iepriekšējā labojuma - divi, kas šeit ir, 0813 un attiecīgi otrs kods tiek precizēts.

Priekšsēdētājs. Paldies.

A.Piebalgs. Tālāk mēs varam pāriet pie galvenā dokumenta, varētu teikt, dokumenta nr.711-b. Tātad paša priekšlikumi, kuri vissvarīgākie priekšlikumi ir faktiski pašā sākotnējā daļā, jo tālāk ir reāli tie priekšlikumi vai nu Ministru kabineta priekšlikumi, vai atbilstoši Tautsaimnieku politiskās apvienības, kas sakrīt ar Ministru kabineta priekšlikumiem. Ir atrasts dokuments nr.711-b. Ir visiem. Tātad otrā grupa - gaļa un subprodukti.

Priekšsēdētājs. Godātie deputāti, varbūt uzmanību un es referentu lūdzu arī deputātiem skaidrot mūsu procedūru, lai nebūtu nekādu pārpratumu par balsojumiem un par citām lietām. Jo te ir ļoti konkrētas lietas un tāpēc lūdzu uzmanību.

A.Piebalgs. Tātad pirmais priekšlikums tātad grupā gaļa un subprodukti ir par atdzesētu liellopu gaļu. Tātad šeit ir tikai viens priekšlikums - deputāta Jonīša priekšlikums, tātad jābalso ir tikai šis priekšlikums un ja viņs netiek nobalsots, tad automātiski, protams, paliek tā redakcija, kas ir otrajā lasījumā nobalsotā redakcija.

Priekšsēdētājs. Godātie deputāti, tas arī laikam būs gandrīz par visiem šiem priekšlikumiem.

A.Piebalgs. Jā, tur, kur ir deputāts Jonītis, tur pārējās problēmas mums nekādas nebūs.

Priekšsēdētājs. Cerēsim. Deputāts Jonītis. Lūdzu, jums vārds. "Latvijas ceļš".

R.Jonītis (LC).

Godātais priekšsēdētāj, godāta Saeima! Es paskaidrošu, ar kādiem motīviem ir radušies šie priekšlikumi un kāda ir šī priekšlikumu būtība. Jau pagājušajā Saeimas sēdē, kad tika izskatīti muitas tarifu priekšlikumi par lauksaimniecības produktiem, lielākā daļa deputātu, frakciju pārstāvji un arī ministri izteica savu viedokli, kādiem jābūt muitas tarifiem, vai bezgalīgi augstiem, vai bezgalīgi zemiem. Šajā gadījumā tas pamatarguments, kāpēc es vispār šos priekšlikumus atkārtoti iesniedzu, ka šie priekšlikumi balstās uz pamattendenci tādu, ka Latvijā nevajadzētu noteikt aizliedzoša rakstura muitas tarifus, respektīvi, nosakot tos 100 vai apmēram 100 procentu apmērā kā tas patreizējā brīdī tiek piedāvāts daudzām preču grupām. Mēs nupat praktiski akceptējām pašu likumprojekta tekstu. Šajā likumprojekta 7.pantā ir paredzēts, ja tiek kaitēts Latvijas ražotājiem vai arī Latvijas uzņēmējiem, lauksaimniecības ražojumu pārstrādes uzņēmumiem vasi kā savādāk tiek kaitēts Latvijas ekonomikai, tad pēc zemkopības ministra priekšlikuma var mainīt šīs muitas tarifu aprēķināšanas likmes un nodevu papildinājumus pirmajām 24 grupām un pēc Ekonomikas ministrijas priekšlikuma - pārējām preču grupām. Šajā gadījumā tas vairs nedarbojas kā muitas tarifu pamatlikme, kas attiecas uz pilnīgi visām valstīm, vai tur ir noslēgti kādi līgumi vai nav noslēgti līgumi. Šos kompensācijas un antidempinga tarifus var piemērot uz katru konkrētu valsti, zinot kā katra konkrēta valsts dotē vai subsidē savu produkciju, līdz ar to diezgan precīzi var noteikt šīs preces cenu gan muitas robežā aprēķinot šīs iekasējamās vērtības, gan arī pēc tam tirdzniecībā ievērojot, no kuras valsts šīs preces nāk. Dabīgi, šajā gadījumā jāizmanto tikai viens nosacījums - muitas dienestam ir jāpārbauda preču izcelsmes sertifikāts. Un obligāti jāprasa šis preces izcelsmes sertifikāts uz jebkuru produkciju, kas tiek ievesta.

Otrs pamatnosacījums bija tāds, ka gandrīz nekur pasaulē vairs neizmanto specifiskās muitas, tas ir muitas, kas nosaka preces muitas vērtību latos vai naudas vienībā par preces mērvienību. Visa pasaule tomēr piekrīt tam pamatprincipam, ka tam ir jābūt vērtības muitai, preču vērtības un arī pasaules cenas mēs nupat visi izmantojām gan Zemnieku savienība, gan es savos aprēķinos. Mēs varam strīdēties par šīs pasaules cenas ticamību, viņas lielumu vai ko citu, bet šīs pasaules cenas ir, viņas tiek publicētas daudzos laikrakstos un šajā gadījumā mani priekšlikumi ir mainīt nevis visus šos tarifus, bet it sevišķi es uzsveru uz to, ka Latvijā jau pastāv augsta līmeņa ražošanas uzņēmumi, kas nodarbojas, piemēram ar putnkopību, tas attiecas par putnu gaļu, par olām. Mēs paši labi zinām, kādi mums ir šie putnu kombināti - "Íekava", "Iecava" un arī tieši tāpat mums ir Rēzeknē arkārtīgi liels piena pārstrādes kombināts, kas ražo iebiezināto pienu un arī cita veida piena produktus. Šajā gadījumā galvenokārt vērība ir likta uz to, ka jāaizsargā ar palielinātām šīm likmēm, varbūt palielinātām vai samazinātām, mēs varam strīdēties, bet ar palielinātām likmēm jāaizsargā tieši tās preču grupas, kuras Latvijā ir iespējams gan ražot vietējam tirgum, gan arī eksportēt un nebūtu jāuzliek ārkārtīgi augstas ievedmuitas likmes tām preču grupām, kur pašizmaksa Latvijā ir pietiekoši zema, lai šo preci varētu ražot tāpat. Tas konkrēti attiecas uz liellopu gaļu. Pēc šī veterinārijas institūta aprēķiniem liellopu gaļas pašizmaksa Latvijā pagaidām ir viszemākā no šī reģiona valstīm, tas ir pirmais pamatnosacījums. Otrkārt mēs zinām, ka arī Latvijas iedzīvotāji šo liellopu gaļu tomēr patērē gandrīz pārsvarā. Un mums nedaudz ir jādomā arī par to, kā mainīsies šīs tirgus cenas, kāda būs iedzīvotāju pirktspēja, un vai iedzīvotāji, kas neražo lauksaimniecības produkciju, vispār varēs šo lauksaimniecības produkciju nopirkt pēc tam, kad tiks piemērotas jau otrā lasījumā pieņemtie šie muitas tarifi. Paterizējā brīdī es gribētu vienīgi paskaidrot to, ka man arī šeit ir tāds aprēķins, kur ir gan pasaules cena latos par kilogramu, gan otrā lasījuma nobalsotais muitas tarifs arī latos par kilogramu. Un es domāju, ka nebūtu pārāk nopietni, ievērojot, ka liellopu gaļa pasaules tirgū maksā 84 santīmi par kilogramu, patreiz šai liellopu gaļai noteikt vēl papildus muitas likmi 72,5 santīmi par kilogramu, ievērojot to, ka viss vēl tiek aplikts ar apgrozījuma nodokli, un arī veikala uzcenojumu, jūs varat apmēram iedomāties, kāda būs liellopu gaļas cena Latvijā.

Tieši tas pats attiecas arī uz cūkgaļu, kur pasaules cena patreizējā brīdī ir pat mazāka nekā mūsu nobalsotais otrā lasījumā piedāvātās muitas tarifa likmes. Pasaules tirgū cūkgaļa maksā 80 santīmu. Mums ievedmuita vien ir 82 santīmi par kilogramu.

Nedaudz mazāk tas attiecas par aitas gaļu un putnu gaļu, bet arī tas ir diezgan būtiski, ja aitas gaļa pasaules tirgū maksā šos 90 santīmus, tad patreiz nobalsotā muitas vērtība - 63,5 santīmi par kilogramu rada 70 procentu palielinājumu jebkurā gadījumā. Un es domāju, ka mums jebkurš vietējais lauksaimniecības ražotājs var šo gaļu piedāvāt gan par 1,20 latu, gan par 1,30 latu, gan par 1,40 latu. Visas šīs cenas ir vairumcenas. Šīs nav mazumcenas. Pasaules cena, tā ir vairumcena, nekādā gadījumā nevajag iedomāties, ka tā ir cena, par kuru pārdod veikalos.

Un attiecībā par sviestu, ir līdzīga situācija. Ja sviests patreiz pasaules tirgū maksā 85 santīmi kilogramā, tad patreiz mūsu piedāvātā, nobalsotā otrā lasījuma muitas tarifu likme ir gandrīz 73 santīmi par kilogramu. Un es uzskatu, ka šis palielinājums radīs ārkārtīgi lielas grūtības iedzīvotājiem vispār iegādāties lauksaimniecības produkciju. Nav nekādas cerības, ka ar šādām ārkārtīgi paaugstinātām muitām, mēs savu vietējo tirgu varēsim pasargāt no cenu celšanās tieši uz šīm pirmās nepieciešamības precēm.

Ļoti strīdīgs jautājums varētu būt par šīm olām, jo mans piedāvātais variants par olām faktiski varbūt ir lielāks nekā pasaules cena un lielāks arī nekā Zemnieku savienības vai Ministru kabineta piedāvājums, vairākkārtīgi. Šis piedāvājums ir 5 santīmi par vienu olu. Var būt, ka tas ir ārkārtīgi liels, bet šis piedāvājums ir radies viena vienkārša iemesla dēļ. Patreizējā brīdī šajos olu ražošanas kombinētos ir ieguldītas diezgan lielas naudas summas gan no Latvijas, gan no ārzemēm un šie uzņēmumi pagaidām ir arī to sarakstā, kuriem šie kredīti vai ieguldījumi būtu jāatmaksā. Tas varbūt arī īsumā būtu viss. Tas ir iemesls, kāpēc es tomēr uzturētu šos balsojumus par šīm preču grupām. Paldies.

Priekšsēdētājs. Ir pieteikušies runātāji? Nav. Zvanu! Deputāts Stašs - Tautsaimnieku politiskā apvienība. Lūdzu!

L.Stašs (TPA).

Daiļās dāmas un cienījamie kungi! Ar Dieva palīgu, sajaucot ekonomiku ar politiku un citām lietām, mēs esam aizklapējuši savu Austrumu tirgu, kas bija vienīgā zemnieku cerība, kur vēl varētu pārdot un realizēt mūsu produkciju. Nesen, vakar, aizvakar mēs ar lielu patosu

Nr. 4

klausījāmies ziņojumu no Pavlovska kunga, ka mēs esam noslēguši līgumu ar Eiropas savienību - brīvās tirdzniecības līgumu. Tas paverot mums ceļu uz lielām perspektīvām un uz labklājību. Šaubos un varu teikt, ka mūsu pārstādītāji un zemnieki vēl ilgi klepos ar asinīm, ko tas mums nesīs. To varu droši pateikt.

Un vēl viena lieta. Pavlovska kunga ziņojumā mēs dzirdējām, ka mēs jau nākošgad varēsim eksportēt uz ārzemēm... iedomājaties... tūkstoš tonnu gaļas. Tūkstoš tonnu! Tikai bez realizācijas garantijām. Tas ir daudz vai maz? Tūkstoš tonnu - to ražoja vēl nesen savā laika neliela vidēja saimniecība, kolhozs vai sovhozs. Tas ir tūkstoš tonnu. Ja mums nebūtu ražošana likvidēta šodien to ražot varētu viens pagasts. Tas nozīmē, ka mēs varēsim... mums atļauj tūkstoš tonnu, ko ražo viens pagasts. Ko tad darīs citi pagasti un citu pagastu zemnieki? Vai tas ir gudri vai nē, spriediet paši. Zemnieki ir apgrauzīti līdz šim tikpat kā žīdi Jeruzalemē. Šodien mēs jau viņiem atkal griežam laukā aknas bez narkozes. Un šodien, ja mēs pieņemam tādus likumus un tādus muitas tarifus, tad zemniekiem ir beigas. Jau vakar, braucot uz Rīgu, ar mani brauca daži zemnieki, gadījās vienā vagonā no Latgales puses, kuri brauca uz Rīgu cerībā dabūt darbu un kau kādu dzīvokli, jo viņi ir... Un tā progresīvā zemnieku daļa, kuri ļoti labi saprot. ka izdzīvot nav iespējams, viņiem ir ģimenes un viņi brauc uz Rīgu pie pazīstamiem un radiniekiem, lai dabūtu kaut kādu darbu. Bet vai mums Rīgā ir darbs, vai mums Rīgā gaida zemniekus, kas ieplūdīs no laukiem? Vai lielākās pilsētās ir darbs? Vai ražošana ir? Par to būtu jāpadomā.

Tagad Zemnieku savienība iesniedza... pieņēmām otrajā lasījumā muitas tarifus. "Latvijas ceļš", viņu sabiedrotie, principā to neatbalstīja un kā dzirdam no Jonīša kunga šodien rodas pavisam jauna koncepcija. Jauna koncepcija. Vai mēs pieņemsim šodien kaut kādus tarifus, es šodien jums varu galvot... varu galvot, ka vai mēs pieņemsim Jonīša kunga piedāvātos tarifus, vai atstāsim otrajā lasījumā zemnieku piedāvātos tarifus, viņi netiks īstenoti dzīvē, viņi vienkārši netiks īstenoti dzīvē, jo pagājušajā reizē mēs jau dzirdējām no visiem ministriem, kas te uzstājās, ka tas nav vajadzīgs, ka tas nav iespējams un mēs to nedarīsim. Tas skaidri izskanēja starp rindām. Un vienīgā izeja tagad zemniekiem, tā teikt, tēvzemes dēliem - varat ņemt dakšas un iet apsargāt savas robežas. Ja to vēl izdarīsim, tad kaut kas būs. Ja zemnieki neapsargās, muita to neizdarīs un valdība par to nerūpēsies, tas ir skaidrs. Paliks viss kā bijis, augs mafijas, peļņa, korupcija un pelnīsies un bāzīs miljonus kabatā tie cilvēki, kas ir saistīti ar šito kontrabandu un tā tālāk. Tā kā tas nemainīsies, kaut gan jūs pieņemsiet... jeb mēs pieņemsim arī tādu likumu.

Es domāju, ka šitais jautājums nav vis vienkārši ekonomikas jautājums. Šitais jautājums nav vis vienkārši, tā sakot, saimniecisks jautājums. Tas jau ir pāraudzis morālā jautājumā. Tā ir vienkārši morāle. Un es jau sen varu teikt godīgi, jau sen jūtu, ka pie mums īstas morāles nav. Par tiem bauriem... tas ir "Latvijas ceļam", viņiem tie zemnieki, tie bauri, ir pie vienas vietas un arī pārstrādātāji, bet tā ir viena latviešu tautas daļa, liela tautas daļa un arī labākā no tautas daļas. Tā tās lietas stāv.

Es domāju, ka tas viss ir izaudzis tāpēc, ka mūsu šodienu mēs esam saauguši roku rokā kā cimds ar roku... kā saka, ka roka roku mazgā, mēs esam saauguši pilnīgi likumdošanas vara ar izpildvaru. Mums šodien parlamentā cilvēki, sevišķi vadošā koalīcija stādā divos, trijos un četros amatos. Un mēs vairs neko nevaram darīt. Es domāju, ka tas nav normāli, ja mums ir saaugusi izpildvara ar likumdošanas varu un šitādas lietas notiks vienmēr un mēs itin nekā neizdarīsim. Tātad šodien tāds čiks vien iznāks. Tā ir tikai tāda parunāšana, bet gala rezultātā nekas nebūs. Nu es nedomāju, ka tas mums labi beigsies, tas labi nebeigsies. Būs lietas, kuras mēs vēlāk nožēlosim. Paldies.

Priekšsēdētājs. Gundars Bērziņš - Zemnieku savienība. Pēc tam - Jānis Lucāns.

G.Bērziņš (LZS).

Tātad 711-d dokuments ir, kuru es arī lūgtu jūs apskatīties un pirmais, ar ko es gribētu iesākt, ir par šiem te kompromisa variantiem tā saucamajiem. Es gribētu teikt viennozīmīgi - tie nav kompromisa varianti, tie ir radikāls pavērsiens vēl uz patreiz esošo tarifu pat samazināšanu, pie kam, ievērojami. Var būt runa... pēc aprēķinu metodoloģijas, cik tas būs - viena, divas reizes dažās pozīcijās, nu Jonīša kungs ļoti ciena olas. Olām viņš tiešām lielu tarifu, kuru mēs varētu arī atbalstīt, bet pārējās pozīcijas lielāko tiesu ir ievērojams samazinājums pat pret patreiz esošajiem. Tā kā lai kādam nerastos ilūzijas, es gribu pateikt skaidri un gaiši, tātad par ko jūs balsosiet. 711. dokumnetā tas ir redzams.

Otrs, ko es gribētu teikt, es tomēr neredzu šeit šinīs priekšlikumos konsekvenci. Ja mūsu priekšlikumos ir izteikta konsekvence, kur to, ko mēs ražojam mēģinām aizstāvēt, to, ko mēs neražojam, mēs ierosinām samazināt, vai, kas ir kā izejvielas... Šobrīd jau ir šis likumprojekts nonācis pēdējā stadijā, kad ir aizmirsies, ka bija kādas septiņas pozīcijas vairāk , līdz 24. grupai, kurai mēs ievērojami samazinājām, kuras mēs paši neražojam, tā kā šeit es domāju, ka attīstot šos te priekšlikumus būtu jāstrādā tālāk, jo es neredzu vajadzību arī citās... un nav jēgas sargāt graudu tirgu, kurši šobrīd ir izdevies, ja tos graudus nav kur likt. Tā jkā šeit, ja šis priekšlikums tiks pieņemts, es domāju, ka viņš ir jāattīsta tālāk un konsekventi, lai nebūtu, kā saka, pārpratumu. Ja ir šī te politika, tad konsekventi jārealizē un jaskatās, kā tas viss beigsies gan valstij, gan zemniekiem, gan citiem.

Par to, kāpēc šobrīd šis jautājums tik krasi ir saasinājies. Un, kā Staša kungs teica, tas šobrīd nav tikai ekonomisks, tas ir arī citās sfērās ieejošs jautājums, jo dinamika pirmajā kvartālā par iekšējā tirgus piepildījumu, cik to piepilda vietējie ražotāji, cik legālais imports, cik kontrabanda, parāda ārkārtīgi strauju dinamiku vietējā tirgus zaudēšanu vietējiem ražotājiem. Ja pagājušogad oficiālā statistika vidējā, piemēram, gaļā rādīja 3 procentus legālo ievedumu, tad šobrīd jau rāda pirmajā kvartālā 11. Tātad četrkārtīgi un apmēram pēc mūsu rēķiniem ap 16 varētu būt kontrabandas daļa. Tātad no vietējā tirgus jau 27 procenti nav vietējam ražotājam. Un es varu pateikt, ko tas maksā. Ko tas maksā ražotājam, ko tas maksā valstij, ko tas maksā patērētājiem. Tātad 27 procenti iekšējā tirgus sašaurināšana. Lauksaimniecības ražotājiem un pārstrādātājiem liedz ieņēmumus par 95,5 miljoniem. 95,5 miljoni latu. Tātad nekādi kredīti, tās līnijas, kas ir patreiz, nespēj kompensēt šos te zaudējumus. Šeit manjprāt ir izšķiršanās, vai ļaut zemniekiem pašiem nopelnīt, vai tiešām viņus pēc tam vilkt kaut kādā veidā uz valsts rēķina. Tātad no šiem 95,5 miljoniem 28,8 miljoni zaudē budžets. Kopā saskaitot legālo ievedemu un to, ko samaksā par apgrozījuma nodokli importā, tīrais zaudējums valsts budžetam mīnus viens variants pret otru, ir 23,4 miljoni. Kā saka, šī tendence ir ļoti strauja un neizbēgama, ka šobrīd viņa neapstāsies, to jūs varat iepazīties pabraukājot pa laukiem un uzprasot, kādas ir lopu realizācijas iespējas. Ja šobrīd Jonīša kungs teica, ka ir zema pašizmaksa liellopiem, nav jau zema pašizmaksa, nav jau iespējas realizēties, pats arī lieliski zinu, par kādām cenām avr realizēt šobrīd - 31-33 jaunlopa cena ir. Par tādu cenu, piedodiet, pusotra gada laikā lopu turēšana neatmaksājas nekādā ziņā.

Vēl es gribu runāt arī par tiešu sakarību. Katra ievestā tonna šīs te importa produkcijas liedz darba vietas noteiktam skaitam mūsu valsts pilsoņu un iedzīvotāju. Tātad, piemēra, cūkgaļas simts tonnu ievešana samazina par 3,4 darba vietām gadā nodarbināto skaitu. Tas ir simts tonnas. Rēķinot to, ka šobrīd piedāvā it kā teorētisko modeli, ka šobrīd tie 16 procenti laukos ir pulka par daudz, kā saka, būs mazāk, būs mazāk problēmu, es gribu redzēt, kādi līdzekļi būs nepieciešami. Piemēram, ir šis aprēķins arī, cik vajag pārkvalificēšanai. Otrs - rūpniecības nozarēs privatizācija nopietni sākusies nav, kaut gan ir deklarēta un šī privatizācija saaugs nevis ar jaunu darba vietu radīšanu, bet vēl papildus ar darba spēka izbrīvēšanos. Ja mēs gribam sagrūst šīs te divas plūsmas - lauku plūsmu un pilsētu plūsmas, ko Staša kungs stāstīja, ka brauc uz pilsētu daudz, bet tiem pilsētniekiem šajā privatizācijā arī būs jāsēžas vilcienā un jābrauc laukos meklēt sezonas darbs, tad es domāju, ka tā ir absolūti nesaprātīga politika.

Par starptautiskajiem noteikumiem un tā tālāk. Tātad GATT Urugvajas raunda dokumentā L sekcija - lauksaimniecība. 4. punkts. Tātad tas ir starptautiskās prasības, kas ir par šo tātad: tirdzniecības barjeras un subsīdijas var uz laiku palielināt, ja ir kādas pazīmes, kas liecina, ka vietējais tirgus importa rezultātā tiek nepareizi ietekmēts, piemēram, ja vienā gadā importa apjoms pieaug virs 125 procentiem attiecībā pret bāzes gada apjomu, var ieves uz laiku paaugstinātus tarifus. Gads, kas jau 25 procentus palielinājumu par gadu uzskata par kritisku pazīmi, šobrīd mums ir jau pirmajā kvartālā četrkārtīgi - 400 procentīga un mēs mierīgi, kā saka, uz to noraugāmies un vēl ierosinām nevis paaugstināt un savest šo lietu kārtībā, bet pazemināt vēl šos tarifus.

Par kopējo aizsardzības līmeni. Iepriekšējā sēdē izdalītais dokuments... jo ir šobrīd tas strīds, vai mēs ļoti atšķiramies no citām šīm te valstīm. Ja par attīstītām valstīm ir pilnīga skaidrība, tur mēs atpaliekam un tālu atpaliekam, trīskārtīgi un četrkārtīgi pat pamatprodukcijas veidos tarifu līmenī, tad arī pārējā jaunattīstības valstīs, Austrumeiropas valstis šobrīd jau ir augstāks šis te muitas tarifu līmenis. Vidējais tarifu līmenis, kāds ir patreiz, šeit ir divas aprēķina metodoloģijas - vienā tiek rēķināts alkohols, jo alkohols tomēr ir arī šinīs te grupās un tomēr alkoholam ir pavisam cita muitas tarifu, kā saka, nozīme. Tātad tad ir 28 procenti patreiz. Un tad ņemot šo vērā tiktu paaugstināts uz 30,8. Ja bez alkohola, tad patreiz ir 20,4 un būtu 23,2. Polijā, Ungārijā šis te līmenis ir ap 30, arī pārējās valstīs ir virs 20. Vienīgie, kas izteikti atšķiras, tā ir Igaunija, kur šie te tarifi ir ļoti zemi.

Vēlreiz. Tas jautājums, ka šobrīd tiek spēlēts par cenām, par pircēju, ka skolotājam, ārstam jāmaksā būs par zemnieka mazproduktīvo darbu. Es gribu teikt vienu - tad, kad vajadzēja pierādīt otrādi... es lūdzu iepaz īties ar to materiālu, kas tika iesniegts toreiz, kad vajadzēja palielināt apgrozījuma nodokli, kad pirmais variants bija plānots trīskārtīgi palielināt apgrozījuma nodokli - no 6 uz 18 un no 12 uz 18 pārējām precēm, tad Finansu ministrija izrēķināja šo te iespējamo inflāciju 5 procenti. Tātad trīskārtīgi mainot apgrozījuma nodokli pārtikai, kas sastāda apmēram trešdaļu apgrozījuma, un sevišķi maznodrošināto pirktspējas grozā ieiet kā galvenā sastāvdaļa, tātad tad šī te ietekme ir ļoti maza. Pēc mūsu aprēķiniem tiešā ietekme varētu būt kaut kur 0,8 - 1,5 procenti. No otras puses ir pilnīgi skaidrs, ka pamatā cenu nosaka maksātspējīgā pirktspēja un šeit, piemēram, tas piemērs ārējā konkurence vai negodīgā konkurence un iekšējā konkurence. Manuprāt, visspilgtāk man palika atmiņā un ko tikko arī apstiprināja statistikas komitejas apkopotie dati, tas, ko teica Seiles kundze, kad mēs runājām LNNK frakcijā par Talsiem, ka Talsos, tur, kur it tālu no robežas, ir vislētākā gaļa un desas produkcija. Tikko, piemēram, statistiskā analīze par pārtikas cenu celšanos sakarā ar apgrozījuma nodokļa maiņu bija arī tieši norādīts, ka Talsi, kas ir tālu no robežām, kur neieplšut ši te importa produkcija, cena ir viszemākā. Liellopu daļas fileja - 1,20, desas - 0,90 santīmi. Citās vietās 1.80 līdz 2.00 latiem fileja. Tātad arī šeit es domāju, ka tas raksturojas ne tikai ar kaut kādām teorijām, arī praksē rāda, ka šī iekšējā konkurence vienalga paliek un viņa ir pietiekami nežēlīga, viņa neļaus ražotājam prasīt no pircēja cenu, ko viņš nespēs samaksāt.

Un pašās beigās es gribētu pateikt, ka šis ir ļoti būtisks jautājums. Ne par velti daudzas valstis pasaules šī te lauksaimniecības politika ir atsevišķi noteikta, notiek savādākās ekonomiskās kategorijās nedaudz kā pārējā šī te politika. Un es domāju, ka tam ir pamats, jo, piemēram, ja mēs ietu uz to modeli, ko mums patreiz aicina, ka nu mums varbūt iznāk dārgāk... protams, Jaunzēlandē, Argentīnā, kur ir šīs te dabīgās ganības visu ziemu, kur nemaz nav jāpiebaro, protams, varētu ražot lētāk. Tad ir jautājums - vai mums vispār vajag ražot.

Nr.5

G.Bērziņš. Tad ir jautājums vai mums vispār vajag ražot. Bet paskataties praktiski katra sevi cienoša valsts, izņemot kaut kādas jaunattīstītības valstis, kuras nespēj sevi nodrošināt ar pārtiku. Tomēr stāda par mērķi, lai šī valsts spētu sevi pabarot pamatprodukcijas veidos. Un šeit es domāju, šie muitas tarifi, manuprāt, es baidos varbūt es pārspīlēju vai tas būs tas vērtējums, bet manuprāt tas ir tomēr valsts eksistences ekonomiskās suverenitātes jautājums un jau uz ilgākiem gadiem, jo šie tarifi saskaņā ar Eirosavienības līgumu mainīti vairāk nevarēs tikt nemaz vai tā procedūra būs ļoti sarežģīta.

Otrs, kas būs, kad iestājoties GATĀ šie tarifi būs jāsamazina, jo neviens neskatīsies kādi viņi mums šodien ir, vai viņi ir zem vidējā līmeņa div desmitkārtīgi vai trīsdesmitkārtīgi vai ir augstāki, tiks noteikts kad ir jāsamazina no 20-36% pa atsevišķām pozīcijām un mēs šo te savu tirgu noklāsim ar visu importa produkciju. Un es gribu pateikt arī, ka patērētājs noklājot šobrīd, kad mēs barojamies ar pabirām no lielajiem galdiem, nevajag uzskatīt, ka tās cenas tā produkcija, kas nāk kā pabiras kā atlikums no šī lielā galda, ka tādas cenas turpināsie mūžīgi. Tikko vietējais ražotājs būs iznīcināts, sagrauts, cenas sāksies nopietna tirdzniecība un cenas būs vēl augstākas kā vietējiem ražotājiem būtu, jo pasaule arī šobrīd atsakās no subsidēšanas un šiem aizsardzības mehānismiem. Pasaules tirgū pārtikas cenas tuvākajos gados kāps un mūsu ražotājs vienalga maksās šīs milzīgās cenas. Es gribu raksturot arī šeit ne ar kaut kādiem aprēķiniem, kuri desmit pieņēmumu no kuriem jebkurš var būt maldīgs es gribu raksturot ar Igaunijas piemēru. Igaunijā inflācija no 1992.gada un sevišķi pārtikas preču celšanās ir straujāka kā mums, ja mums tas ir 51% rēķinot no 1992.gada beigām, tad Igaunijā tas ir 64%. Prasīsim kāpēc? It kā Igaunijā tiek realizēts šis te modelis, ko mums patreiz piedāvā vēl labākā variantā. Mums vēl līdz nullei nav nonākuši, nu, es ceru, ka nonāks, jo liela starpība es šeit neredzu. Te nav ko mānīt cilvēkus, jāieliek ir godīgi nulles, lai vismaz zin, kas tas ir. Tātad pēc šīs te teorijas, cenām, jo patērētājam nevajadzētu šīm cenām celties. Es papētīju, piemēram, cukura cenu dinamiku Igaunijā. Mums šī cena, protams, ir augsta, jo ir aizsargmuita, mēs gribam lai mūsu cukura audzētāji ražotu. Un sākumā šī cenu starpība bija liela, 10-12 santīmi par kilogramu. Šobrīd šī realizācijas cena ir palikusi vairs tikai 2-4 santīmi, paprasīsim, kas šobrīd ir mainījies, kādi faktori ir mainījušies? Mūsu cena praktiski ir stabīla, protams, ir nedaudz augstāka, pasaules tirgū cena, protams, svārstās, bet tās svārstības nav tik ievērojamas. Ir noticis tas, kad, ko es teicu, kad barošanās ar pabirām ir beigusies, ir sākusies nopietna tirdzniecība, kurā vietā, ja šīnī iekšējā tirgū ir vakuums redzot iespēju gūt milzīgu peļņu notiek šo spēku apvienošanās un patērētājs vienalga pārmaksā. Tāpēc es aicinātu apzināties visus deputātus, es zinu, ka šobrīd ir iedarbināta balsošanas mašīna, kas bezkaislīgi nobalsos un iespējams, ka nobalsos ne tā kā vajag. Bet es gribo tomēr likt pie sirds pārējiem deputātiem apzināties to izšķirīgo nozīmi kā jūs, cik svarīgs ir šis balsojums, tas nav runa par skaitļiem pusprocentu, pieciem, tas ir par Latvijas lauksaimniecības, Latvijas patērētāju, Latvijas arī ekonomisko nākotni un attīstību, tāpēc es ļoti rūpīgi gribētu, lai jūs to izsveriet un vēl ko es gribētu pateikt, kad ļoti iespējams, ka mūsu atrašanās pie varas stūres pēc šiem balsojumiem, ja tiks pieņemta šādā redakcijā, nebūs iespējama, tātad tie cilvēki, kas atbalsta šo politiku balsojot jūs apzinaties to, ka jums būs jāaizņem arī šīs mūsu vietas, jāturpina, jārealizē šī politika, ko jūs uzskatiet par pareizu un jānes arī visa atbildība par to. Paldies par uzmanību.

Priekšsēdētājs. Vārds Jānim Lucānam - Tautsaimnieku politiskā apvienība. Lūdzu!

J.Lucāns (TPA).

Cienījamais priekšsēdētāj, cienījamie deputāti! Man, protams, ļoti žēl, kad šādus jautājumus apspriežot, zālē ir ļoti maz uzmanības, jo pēc būtības šodien apspriežamais jautājums ir viens no ārkārtīgi svarīgiem Latvijas tālākā attīstībā. Pēc būtības šajā mazajā it kā jautājumā par muitas tarifiem attiecībā uz lauksaimniecības produkciju, pēc būtības sastopās divas Latvijas attīstības koncepcijas ekonomikā. No vienas puses liberālā koncepcija, ko proponē mūsu finansu un ekonomikas korifeji, Oša kungs un Kehra kungs, un no otras puses tā koncepcija, kuru saprot lielākā daļa Latvijas iedzīvotāju un tanī skaitā ražotāji visi. Man šinī brīdī jāsaka, ka attiecībā uz Zemkopības ministriju, kad es ļoti augstu gribu vērtēt Zemkopības ministriju, ministrijas, teiksim, iekšējo pārliecību un drosmi uzstāties par šo stāvokli tādā pozīcijā, kādā viņa uzstājās. Un, ja mēs par šo lietu runājam nopietni, tad ko vajadzētu varbūt šajā brīdī mēģināt saprast un izšķirt. Kas var noteikt, varbūt uzstādīsim jautājumu tā, kas var noteikt Latvijas lauksaimniecības konkurētspēju tirgū? Atmetoto varbūt citus mazāk svarīgus faktorus, viens no būtiskākajiem ir kapitālkoncentrācijas iespēja laukos. Es domāju, ka šī faktora ietekmi neviens nav spējīgs apšaubīt. Kas patreiz ir noticis Latvijas laukos? Latvijas laukos faktiski ir noticis pretējais process, nevis kapitāla koncentrācija, bet kapitāla dalīšana pie kam šajā dalīšanas procesā ir liela daļa kapitāla, ļoti liela daļā ir faktiski aizgājusi bojā. Tātad Latvijas lauksaimnieks ir vairākkārt nostādīts nelabvēlīgā ražošanas situācijā. Pirmskārt ir pazaudēts kapitāls, otrkārt, Latvijas lauksaimniekam nav lielas ražošanas pieredzes, tas ir būtiski, un treškārt, Latvijas lauksaimniekam šajā situācijā nav nosargāta iekšējā tirgus, lai viņš varētu vismaz šajā tirgū iziet nopietni ar savu preci. Lai man kāds ekonomists nāk un atbild uz jautājumu, kā ir iespējams ražotājam šajos apstākļos pastāvēt. Uz šo jautājumu atbildi nav spējīgs sniegt neviens šajā zālē, kā var pastāvēt lauksaimniecība šajā situācijā, es, protams, redzu, ka Oša kungs māj ar galvu, ka vīņs ir spējīgs atbildēt uz šo jautājumu, bet es esmu pārliecināts, kā būt, ka tā būs kārtējā politiskā demagoģija, kas nevienu nepārliecinās, jo dzīves process rāda pretējo, ka Latvijā lauksaimniecība sistemātiski un metodiski tiek iznīcināta. Un šis lēmums par muitas tarifu pazemināšanu, ir būtībā nāves spriedums Latvijas lauksaimniecībai. Visskaidrākā un tīrākā veidā. Ko var darīt šajā situācijā? Kādā mēs patreiz esam, reālajā situācijā? Ir divi ceļi, kurus var iet. Pirmais ceļš - ja mēs gribam, lai lauksaimniecības produkcija būtu kaut cik konkurētspējīga, kaut vai savā iekšējā tirgū, ir nepieciešamas valsts dotācijas. Valsts dotācijām iespēju nekādu nav un tuvākā laikā arī nebūs. Tātad atliek vienīgi otrais ceļš, tas ir aizsargāt valsts iekšējo tirgu. Šajā ziņā Latvijā ir samērā labvēlīga situācija, jo ražošanas līmenis ir nokritis tik tālu, kad faktiski Latvijā lauksaimniecība ražo mazāk nekā ir patērētājs spējīgs izlietot šo produkciju, tātad patreiz lauksaimniecībai nav vairs vajadzīgs teiksim pārvarēt šeit kaut kādas barjeras, bet tagad ir jāsāk uzreiz kapitāla uzkrāšanas process. Protams, kad atbilde šeit ir viennozīmīga, ka kaut kādā mērā cenas celsies, bet cenu celšanās līmenis lauksaimniecības produktiem piekopjot šo politiku būs tikai tik daudz, cik tas ir nepieciešams, lai sāktos Latvijā starp lauksaimniekiem reālā konkurence, lai spēcīgākie lauksaimnieki varētu jau strādāt ar peļņu un tie, kas nav spējīgi, teiksim, šo pašizmaksas līmeni sasniegt, būs spiesti izputēt. Ja šobrīd mēs analizējam situāciju, tad jebkurš Latvijas lauksaimnieks šajā ekonomiskajā situācijā nav spējīgs ražot lauksaimniecības produkciju ar peļņu. Piekritīsiem jebkurš šajā zālē, kad šādā situācijā nevar uzskatīt par nopietnu, teiksim, šadas nozares attīstību. Man ļoti gribētos, kad klātesošie deputāti pieietu ļoti analītiski un ar pietiekamu izpratni šī jautājuma svarīgumam. Es ļoti aicinu visu opozīciju šajā brīdī mēs lielā mērā varam izlemt Latvijas likteni, jo cik var noprast Zemnieku savienība balsos pret šiem tarifu pazeminājumiem, ja visa opozīcija būtu pietiekoši vienota, mums ir iespēja šo iznīcinošo procesu apturēt, tāpēc man ļoti gribētos aicināt visu opozīciju šajā reizē būt vienotiem, jo tā nu ir viena svēta pārliecība, ka diez vai Latvija var pastāvēt bez lauksaimniecības. Ja Somija var diskutēt par to, ir vajadzīga lauksaimniecība viņai vai nav vajadzīga, kur Somija atrodās attiecībā uz lauksaimniecību daudz sliktākos apstākļos nekā Latvija, tad es domāju, ka attiecībā uz Latviju šis jautājums nav diskutējams. Latvijā lauksaimniecībai ir jābūt vienai no tādām nozarēm, kas ne tikai ražo visu, kas nepieciešams Latvijas iedzīvotājiem, un tas ir iespējams, un tas ir reāli. Ir vajadzīga tikai saprotoša politika attiecībā pret šo lauksaimniecību. Es ļoti gribu vēlreiz aicināt visu opozīciju neatbalstīt Jonīša kunga priekšlikumus. Paldies.

Priekšsēdētājs. Lūdzu zvanu reģistrācijai! Lūdzu reģistrēsimies! Lūdzu nolasīt iztrūkstošos deputātus Zigurdu Tomiņu - sekretāra biedru.

Z.Tomiņš (Saeimas sekretāra biedrs).

Nav reģistrējušies: Andris Ameriks, Olafs Brūvers, Ernests Jurkāns, Edvīns Kide...

Priekšsēdētājs. Edvīns Kide ir zālē.

Z.Tomiņš. Jānis Lagzdiņš, Egils Levits, Joahims Zīgerists un Alfrēds Žīgurs.

Priekšsēdētājs. Pārtraukums.

(Pārtraukums)

nr.6

Priekšsēdētājs. Reģistrācija kvorumam! Reģistrējaties! Ir reģistrācija kvorumam, lūdzu, reģistrējaties! Lūdzu rezultātu! 56 deputāti. Vārds Annai Seilei - LNNK.

Turpinām apspriest likumu "Par ievedmuitas tarifiem" trešajā lasījumā. Vārds Annai Seilei. Lūdzu, klusumu zālē!

A.Seile (LNNK).

Cienījamie kolēģi! Tātad atkal runājam par muitas tarifiem un jau trešajā lasījunmā. Bet man būtu aicinājums jums - vairāk turēties pie lietas un pie konkrētiem sagatavotiem priekšlikumiem. Jo vispārējās debates faktiski mēs jau noturējām otrajā lasījumā. Un tātad gribētos atgādināt, ka viss, kas saistījās ar dzīvu lopu ievešanu Latvijā, jau tika nobalsots otrajā lasījumā un tādēļ, lai nerastos deputātiem pārpratums, šīs rindiņas vairs trešajā lasījumā nav. Nav arī iebildumu ne no Jonīša kunga ne no Ministru kabineta vai kāda cita puses.

Kas ir šajā likumprojektā? Es domāju, ka prātīgāk būtu bijis, ja mēs vismaz apvienotu šo apspriešanu par atsevišķām preču grupām un tad par tām būtu debatējuši, bet ja nu tā ir iesākts, tad nekā nevar darīt. Tāpēc arī man ir jāpasaka šiš vispārējās frāzes, ka zemniekam tīri fiziskā iekļūšana Rīgas un citu pilsētu tirgos ir apgrūtināta. Un ja tagad mēs nepaceļam muitas nodokli ārzemju lauksaimniecības produkcijai, tad arī iekļūšana pāri robežai ir brīva un zemnieks nevar savu preci nogādāt tirgū arī tīri teorētisku apstākļu dēļ, jo tā vienkārši netiks pieņemta lētās ārzemju produkcijas dēļ. Ja kāds grib barot kaķi ar ārzemju konserviem, manuprāt, ir ļoti loģiski, ja šim ārzemju konservam uzliek muitas nodokli un tāpat tas ir arī ar visu pārējo pārtikas produkciju, bet ja kāds var iztikt ar tepat mūsu latviešu subproduktiem, tad būtu pienācīgi un pareizi, ja šie subprodukti tiktu Latvijā pārdoti par viszemākajām cenām, nevis lai mēs tos iekonservētu, aizvestu uz Eiropu un pārdotu tur par pasaules cenām. Un vēl konkurētu kādā kastītē šos subproduktus ielikt. Un ja šobrīd valdošā koalīcija nevar nopnākt pie vienota viedokļa, es domāju, ka vajadzētu aicināt arī "Latvijas ceļa" frakciju izteikt katram deputātam atsevišķi savu personīgo viedokli, kas notiks ar mūsu lauksaimniecību. Un arī Nacionālās Neatkarības Kustības frakcijā un partijā ir atšķirīgi viedokļi. Un tomēr neskatoties uz to, ka es esmu Nacionālās Neatkarības Kustības frakcijā, es uzskatu, ka mēs esam Latvijas zemnieku interešu aizstāvji un aicinu vispirmām kārtām savu frakciju balsot par to likumprojektu, kādu mēs nobalsojām otrajā lasījumā pēc Zemnieku savienības priekšlikuma. Un ja kādreiz zemnieki ir pievīluši kādu deputātu, nepareizi balsodami vai nu "Latvijas ceļa" viedokļa, vai no LNNK viedokļa, tad es iesaku šoreiz neskatīties pēc šiem kritērijiem, bet balsot tikai un vienīgi par būtību. Būt ai nebūt Latvijas lauksaimniecībai. Un tas ir par otrajā lasījumā nobalsoto produkciju. Produkcijas tarifiem.

Vēl es nedaudz gribēju piebilst par tiem muitas tarifiem, kuri ir uzlikti zivju prtodukcijai. Tātad - brētliņām, reņģēm, tās ievedot Latvijā. Jā, te ir jāizškiras par to, kas būs lētāk, vai mūsu konservu ražotāji iepirks lētu produkciju, kura ieplūst pāri robežai, vai mēs atļausim izdzīvot savai piekrastes zvejniecībai? Nupat zvejnieku jkolhozi privatizējušies. Izveidojušās šīs mazās paju sabiedrības un viņu piekrastē sazvejotā reņģe un brētliņa faktiski ir dārgāka nekā šīs preces, kas iekļūst pāri robežai bez muitas. Tāpēc šajā gadījumā es atbalstu Tautsaimnieku politiskās apvienības sagatavoto priekšlikumu par muitas tarifu pacelšanu līdz 15 un 20 procentiem preču grupai 03 un 02. 15 un 20 procentu apmērā, jo arī mūsu ražotājiem, mūsu piekrastes zvejniekiem ir jāizdzīvo.

Nobeigumā. Tā kā rīt tuvojas Jāņi, es gribu aicināt "Latvijas ceļa" frakciju ieklausītos zemniekos un lai viņu politika nebūtu tāda, kā šodien tajās rindiņās, kas nopublicētas avīzē "Labrīt". Un tātad tā ir tāda:

"Ja man būtu tā naudiņa,

Kas guļ jūras dibenā.

Es nopirktu latvju zemi

Ar visiem zemniekiem.

Es zemnieku fdancinātu

Brīvā tirgus struktūrās,

Ja zemnieki augstu lēktu,

Es pieliktu nodoklīti.

(Arī muitas nodoklīti). "

Tātad es aicinu balsot par Zemnieku frakcijas priekšlikumiem.

Priekšsēdētājs. Tālāk. Juris Janeks - Tautas politiskā apvienība.

J.Janeks (TPA).

Godājamie kolēģi! Šīs lietas nopietnību vai nenopietnību apliecina tas, cik ir Saeimas deputātu zālē. Parasti, kad šādus jautājumus apskata, kas ir nepieciešami lauksaimniecībai, šie Saeimas deputāti ir samērā maz zālē. Vienkāršota tarifu uzņemšana mūsu Saeimā ir neizprotama. Ja visās normālās valstīs tas ir ļoti atbildīgs moments un par to notiek stipri lieli strīdi, un stipri liela cīņa. Es gribētu teikt, ka lauksaimniecības produkcijai vajadzētu lauksaimniecības produkciju atbrīvot no izvedmuitas, lai veicinātu eksportu un varētu arī to teikt, ka mūsu produkcija lauksaimniecības ražotā, ir ievērojami labāka nekā ārzemju, kura ir diezgan ķimizēta vai ar krāsvielām iestrādāta, lai tā būtu izskatīgāka, bet mūsu produkcijai tās tā nav. Un mums trūkst tikai tās pieklājīgs iefasējums. Ja tāds mums būtu, mēs varētu pat iet uz konkurenci ar `rzemju produkciju. Grūtāk, teiksim, ir ar cenu konkurēt. Bet ar kvalitāti mēs varam droši konkurēt.

Šeit es domāju, ka valdībai visādā veidā vajadzētu veicināt vai nu ar kredītiem, vai kā citādāk, lai mēs varētu dabūt šādas fasēšanas jaunās tehnoloģijas un līdzvērtīgi konkurētu tirgū, kurā mēs drīz ieiesim kā partneri Eiropā. Es gribu uzskatīt, ka Jonīša skaidrojums nav visai korekts. Par cenām. Salīdzinoši ārzemēs un pie mums. Jo ārzemēs nav tādu attiecību latam pret dolāru vai marku, kādu šeit mēs esam noteikuši, jo jūs jau ziniet, kā bija padomju laikos, kad viens rublis bija vērtīgāks, jeb teiksim, viens rublis bija pielīdzināts 85 centiem Amerikas valūtas. Un patreiz šis salīdzinājums mums tikai iekšēji ir, bet ja mēs ejam uz ārpusi, tad tas tā nav. Un tādas tās cenas mēs nevaram rēķināt. Šeit jau ļoti kļūdījās Kiršteina, sacīdams iepriekšējā reizē, ka viens bekons maksā Amerikā vienu dolāru 60 centus. Es varētu teikt, latviešu izteicienu, ka tāda cena būs tad, kad pūcei aste ziedēs. Un tas, diemžēl, ir tikai viens kilograms maksā 1 $ un 60 centus bekons. Šeit, es domāju, ka nav sevišķas vietas uztraukumam, ka pieņemot šādus paaugstinātus tarifus, ka mēs tos nevaram izmainīt. Jebkurā gadījumā produkts, kurš mums nepietiek valstij, mēs varam noteikt kvotas, varam izmainīt ievedmuitu un mēs šo produkciju varam saņemt šeit. Bet tomēr tam produktam, ko mēs mēs varam saražot, šādai muitai būtu jābūt. Un, manuprāt, kad nav korekti arī tas, ka mēs patreiz baidām ar`šādu uzrunu pensionārus, mediķus, skolotājus. Redziet, zemnieki panāks to, ka šīs kategorijas būs tuvu bada stāvoklim.

Runājot par robežām, sakot, ka šīs muitas paaugstinātās, mums radīs lielākas iespējas šeit ienākt nekontrolētiem produktiem. Es gan domāju, ka mūsu ierēdņu skaits ir vairāk nekā vajag, un ir spējīgs nodrošināt lai muita strādātu normāli. Un nevajadzētu šeit atklāt no tribīnes Saeimā, paziņot muitas bezspēcību. Jeb atkal, teiksim, paaugstinot tarifus, ka nu ir ar muitu arī tikpat kā cauri un neko nevarēs kontrolēt. tā ir tāda bezspēcības paziņošana.

Es gribu pateikt, ka cena, ko samaksāt tagad par produktu zemniekam, ir apmēram 30 - 40 procentu no tā, ko maksā pircējs plauktā veikalā. Tāds tik zemas cenas es pat nezinu, kurā vietā būtu. Un ja nevar dabūt par piena litru zemnieks to, ko dabū tirgū patreiz, es nerēķinu šeit tauku procentu. Tātad dabū apmēram 12 - 14... 12 būtu vasarā un 14-16 ziemā, tas ir normāli. Un tas būtu arī jāmaksā šiem Piena kombinātiem. Es gribu pateikt, ka augstākās šķiras piens patreiz maksā 7 santīnus, ko maksā Piena kombināts.

Runājot par gaļu. Cūkgaļai būtu jāmaksā apmēram 1 lats 1o sant. dzīvsvarā, liellopu gaļai - 70-80 sant., tad arī varētu strādāt. Tad būtu kāda jēga tam darbam.

Es gribētu ierosināt tāpat, tikpat draudzīgi kā mēs nobalsojām otrajā lasījumā, arī trešajā lasījumā pieņemt priekšlikumus, ko iesniegusi Zemkopības ministrija kopā ar Zemnieku savienības frakciju. Katrā ziņā mūsu frakcija tā balsos, jo mes tikai tādu izeju redzam. Un arī šajā jaunajā priekšlikumā 711b ir ielikti arī mūsu priekšlikumi, faktiski tie ir Zvejnieku savienības caur mums ieliktie, ka arī šos muitas tarifus noteikt zivju produkcijai. Jo tādā veidā arī aizsargājot piekrastes zvejniecību. Paldies.

Priekšsēdētājs. Tālāk vārds Vilim Krištopānam - "Latvijas ceļš".

Nr. 7

V.Krištopans (LC).

Godājamais Prezidij, godājamie deputāti! Es gribētu pakavēties pie dažiem jautājumiem šajā tik daudz apspriestajā tarifu lietā. Ļoti interesanti klausīties jau vairākus gadus, ka mūs baida ar badu. Un interesantākais ir tas, ka tie deputāti, kas bija gan AP, gan kas ir tagad, faktiski ir vieni un tie paši. Pēc tam mūs baidīja, es atceros, kad mēs tikko tikām ievēlēti rudenī, un kad lauksaimniekiem bija lielas problēmas ar graudu realizāciju un ka mūsu graudu tirgus bija it kā pārpildīts un mēs te mēģinājām kaut ko darīt, lai graudus būtu kur likt, nepagāja ne divas nedēļas, kad mūsu Tautsaimniecības komisijā viens no mūsu godājamajiem kolēģiem sāka mūs baidīt ar to, ka ziemā, tas ir pagājušajā ziemā, nebūs baltmaizes. Nākošais, ar ko mūs tagad baida, ka iznīks pilnīgi zemniecība. Un es esmu pilnīgi pārliecināts, ka īsto zemnieku nekas nebaida un īsto pārstrādātāju nekas nebaida. Un, jo būs grūtāk, jo viņi augstāk pacelsies un jo būs grūtāk, jo viņi būs ātrāk konkurēt spējīgi pasaules tirgū. Un tas, ko mēs it kā gribam viņiem palīdzēt ar tarifiem, mēs viņiem tikai darām sliktu, tas ir tas pats, kas tēvs trešklasniekam nekontrolējami dod naudu un viņš vairs nesaprot, kas tas ir un beigās viņš noeit no ceļa un pazūd. Un šis ir pilnīgi tāds pats gadījums. Un laiks rādīs, kā tas viss tālāk notiks. Valsts ieņēmumu dienests un muita nav bezspēcīgi, ja viņi būtu bezspēcīgi, tad es neuztrauktos par šiem tarifiem, bet nelaime jau ir tāda - ja viņus pieņems, viņi nostrādās. Tas, ka mums ierēdņu ir par maz nevis par daudz, tas arī ir fakts. Mums trūkst cilvēki. Jūs paši zināt, kāds stāvoklis ir uz robežām. Ja mums, piemēram, pagājušonedēļ aiztur trīs mašīnas ar cukuru, kuram virsū ir uzkrauti griķi un ved kā griķus un tas ir katrā otrajā mašīnā, mums trūkst vismaz tūkstots cilvēku, lai spētu reāli cīnīties ar spiedienu, kāds nā. Un ja mēs pieņemsim tarifus, tad mums trūks jau desmit tūkstošu cilvēku.

Bet ne jau par to es tagad gribu runāt. Mani ļoti interesē šie Kārļa Ulmaņa citāti, kuri šeit tiek citēt. Un es gribētu teikt, ka tas ir vāji slēpts protekcionisms jeb vēl sliktāk, tas ir vāji slēpts lielo, nemobīlo, konkurētnespējīgo pārtsrādes uzņēmumu lobisms. Un droši vien šeit sēž cilvēki, kas kaut kādā veidā ir saistīti ar šiem lielajiem pārstrādes uzņēmumiem, jo tas Ulmaņa citāts, ko es esmu vairākas reizes dzirdējis, ka cenu un muitu politika uzturēs lauksaimniecību, ļaus viņai dzīvot. Un uzreiz rodas jautājums- kas maksās par lauksaimnieicības uzturēšanu? Kuri tie būs? Un šeit mūsu kolēģi, koalīcijas partneri saka, ļaujiet viņiem atsperties kādu laiku un tad viņi dzīvos. Kurš maksās par viņu atsperšanos? Protams, ka... (iebildumi no zāles)... izeja ir pavisam vienkārša - izdzīvos tie, kas laikus pārorientēsies. Ādažos ir...

Priekšsēdētājs. Godātie deputāti... lūdzu šādus dialogus neuzsākt...

A.Krištopans. Es dialogu neuzsāku.

Priekšsēdētājs. Bet jūs atbildējāt... Tā ir piedalīšanās dialogā.

V.Krištopans. Es saprotu, ka tas ceļš būs ilgstošs un sāpīgs. Un ja Latvijas laikā bija pāri par 200 000 tā saucamo zemnieku saimniecību, un kad viss tika toreiz orientēts un tā tiešām bija lielākā latviešu tautas daļa, kas tur dzīvoja, diemžēl tagad lielākā latveišu tautas un Latvijas iedzīvotāju daļa nedzīvo laukos un mēs nevaram šeit tēlot sīku nozares arodbiedrību, es pasvītroju šo vārdu, kas aizstāv vienu nozari un par šo nozari būs spiesti maksāt citi, kuri ir maznodrošināti nosacīti. Es negribu vairs šeit saukt, kuri tie būs, bet tie, kuriem ir nelielas algas, būs spiesti maksāt ja ne dārgāk, tad vismaz par nekvalitatīvāku preci to pašu cenu. Un es kā deputāts un tautas pārstāvis nevaru par to balsot, jo viņi, mani ievēlot, nedeva man tādas tiesības pazemināt viņu pirktās pārtikas kvalitāti. Paldies par uzmanību.

Priekšsēdētājs. Andris Grots - Kristīgo demokrātu savienība. Lūdzu! Pēc tam - Pēteris Tabūns.

A.Grots (KDS).

Cienījamais Prezidij, cienījamie kolēģi! Šis ir ļoti sāpīgs un aktuāls jautājums Latvijai, bet es gribētu izteikt īpašu atzīnību Staša kungam un vēl pavisam nedaudziem citiem, kuri ir pieminējuši būtībā vienu no vissvarīgākajiem jautājumiem, un proti, par robežu. Mēs ļoti gudri te spriedelējam par muitas tarifiem, bet mēs neņemam vērā to, ka ar to situāciju, kādā patreiz ir Latvijas robeža, tam ir ļoti maza nozīme. Jo mūsu robeža ir caura, kontrabanda nāk pa jūras ceļu un pa sauszemes ceļu, un nav naudas, nav līdzekļu, nav apmācītu cilvēku, kas to spētu kontrolēt. Un es ieteiktu visiem kolēģiem, bet it īpaši Zemnieku savienības kolēģiem par šo faktu lūdzu padomāt. Paldies.

Priekšsēdētājs. Pēteris Tabūns - LNNK. Lūdzu! Pēc tam - Gunārs Resnais.

P.Tabūns (LNNK).

Cienījamie kolēģi! Jautājums ir drīzāk nevis ekonomisks, jautājums ir politisks, vēl vairāk, jautājums ir attieksmē, un vēl vairāk, kārtībā vai pareizāk sakot, nekārtībā valstī. Jautājums ir darba organizācijā elementārajā. Lūk, diez kāpēc mēs par to pavisam šodien nerunājam. Jā, mēs nobalsojām otrajā lasījumā par Latvijas zemnieku aizsardzību tā vienkārši sakot un viss atkal ir šķērsām. Es gribētu gan zemniekiem atgādināt šo to par jūsu sadarbību ar "Latvijas ceļu", kas jums ir iznācis, bet to jūs paši ļoti labi zināt, es jums vairs īpaši to neteikšu.

Un nu ir šis jaunais, tā saucamais, kompromisa variants. Jā, varbūt, varbūt tas ir kaut kas, ko varētu likt vidū, varbūt, es patiešām neņemos apgalvot, jo es neesmu speciālists, varbūt patiesība ir kaut kur vidū, varbūt. Žēl, ka neviens šodien tā arī īsti nevar pateikt, kur tad mēs esam - vidū, pa labi vai pa kreisi. Kā tad īsti ir? Neviens nevar ar pārliecinošiem skaitļiem, bet vajadzēja šādus skaitļus mums. Mums vajadzēja dot visiem, it īpaši tiem, kuri neesam speciālisti, bet kuri gribam piedalīties un spriest par to, dot šos skaitļus. Pārliecināt mūs. Lai mēs varētu izšķirties arī tie, kuri neesam speciālisti, kāda ir pateisība un kur ir patiesība.

Jā, es uzskatu, ka mēs šo to pārsālījām iepriekšējā reizē nobalsojot par ievedmuitām, nevajadzēja droši vien paaugstināt ievedmuitas rīsiem, kurus neaudzējam, kakao un vēl daudzām citām precēm, bet skaidrs, ka galvenā produkcija šobrīd šajā haosa laikā ir jāaizsargā, jo es jau teicu, ka kļūdas ir pavisam kaut kur citur nevis šajā ekonomiskajā politikā. Šodien, es uzskatu, ka vajadz ēja paaicināt, varbūt ne tikai šodien, bet jau iepriekš gan frakcijās, gan komisijās un tā tālāk un šodien šeit muitas priekšnieku, valdībai vajadzēja sniegt atskaiti vai programmu, kādā veidā viņi aizsargās robežas, jo savādāk nav nekādas nozīmes. Mēs šos muitniekus un visiem ir zināms, ka muitā tiek ņemti "kukuļi" , milzīgi un drīz vien būs tā, ka muitā vajadzēs milzīgus kukuļus dot, lai iekļūtu tur, mēs viņus padarīsim vēl bagātākus un faktiski no visa šī te cīniņa mums šeit Saeimā gan no vienas puses, gan no otras, iznāks čiks. Valsts labā. Valsts labā var iznākt čiks. Lūk, kas var iznākt.

Es uzskatu, ka valdība nepiekrīt paugstināt tarifus, jo nespēj ieviest kārtību uz robežām un ne tikai uz robežām. Spiež, protams, arī mafiozi. Ja palielināsies cenas Latvijā, tad protams būs ļoti izdevīgi kontrabandas ceļā ievest pēc iespējas vairāk produkcijas no ārzemēm, kur šo produkciju ražo, lauksaimniecības produkciju, ko dotē ārzemēs un saņemt lielu peļņu. Kas tad ies aizsargāt un kas ies strādāt muitnieku vietā? Vai pats zemnieks, kā Staša kungs teica, ar dakšām gan strādās tīrumā gan aizsargās robežas? Vai par to vispirms nevajadzēja padomāt, iekams ķeramies pie šīs problēmas? Bet diemžēl, lūk, nav skaidrs nevienam, īsti laikam ne zemniekiem, Zemkopības ministrijai un arī otram flangam - ko īsti darīt? Un es ceru, ka kāds no valdības vīriem pateiks, vai viņi piekrīt Krištopana kungam, jo viņš ir valdības vīrs, bet viņš pateica šodien fantastisku domu - jo zemnieku vairāk spiedīsim, jo zemniekam būs sliktāk, jo viņš dzīvos labāk. Jo viņš labāk ķepurosies... Nu tā jau ir fantastiska doma.

Bet nobeigumā, lūk, ko. Varbūt, ka mūsu visu uztraukumi gan iepriekšējā plenārsēdē, kad spriedām par muitas tarifiem, arī šodien un vispār sabiedrībā ir absolūti nevietā. Un, lūk, kāpēc. Jo Saeima, kā izrādās, un cik šķiet pēc daudzu ceļinieku domām, valdības domām, Saeima ir traucēklis. Ieklausieties - Saeima ir traucēklis darbā, jo Indulis Bērziņš nesen "Dienā", pavisam nesen, atceraties, rakstīja tā - virsraksts bija: "Saeimas privilēģija - brīvdienas". Vai vēl nav kāds fantastisks gājiens? Un viņš rakstīja tur tā: ka atrodoties Saeimai, tātad mums deputātiem, brīvdienās, beidzot valdība varēšot mierīgi uzelpot un mierīgi strādāt un varēšot ražot noteikumus, vārdu sakot, likumus un diktēt savus noteikumus. Un tāpēc mēs atradīsimies drīz divu mēnešu brīvdienās un valdība varēs strādāt. Varbūt, ka tādā veidā tiks atrisināts... Lūk, varbūt, ka mūsu uztraukumi, zemnieki, jūs arī , ir pavisam nevietā. Un viss būs, kā mēdz sacīt, kārtībā un zemniekam arī nevajadzēs skriet uz robežām ar dakšām rokās. Paldies par uzmanību!

Priekšsēdētājs. Gunārs Resnais - Zemnieku savienība. Pēc tam - deputāts Zaščerinskis.

G.Resnais (LZS).

Skatoties uz agrākiem laikiem un uz Latvijas lauku attīstību, tad šodien Saeimai vajadzēja debatēt par muitas tarifiem pat līdz komatam, cīnīties trešajā lasījumā par skaitļu desmitdaļām. Un diemžēl tas nav iespējams ne Saeimas vainas pēc laikam un ne jau arī tikai valdības vainas pēc, bet tāds ir mūsu liktenis pārejas periodā. Kontrabanda ir tik liela, ka cenu stabilitāti kaut kādu noteikt nav iespējams un mēs šodien politizējamies. Un acīmredzot nav arī ko runāt par procentu desmitdaļām jeb par procentiem, kad šeit ir nesaskaņas pašā koncepcijā - pievērst laukiem uzmanību, ir vajadzīga vai nav vajadzīga pašražotā produkcija, ar ko nodarbosies lauku ražotājs un lauku pārstrādātājs, varbūt atradīs darbu. Šie jautājumi tiek diskutēti un tāpēc šodienas sarunas neatšķiras no otrā lasījuma Saeimas plenārsēdes debatēm.

Ir ļoti sāpīgi, bet šī neizpratne, šīs programmas neatbilstība pirmsvēlēšanu tekstam, solījumiem vēlētājiem, sākās jau tad, kad mēs sākām uzlikt akcīzes nodokļus energo nesošajiem materiāliem - dīzeļdegvielai, benzīnam, tas sākās jau tad, kad mēs palielinājām apgrozījuma nodokli, jo, lai kaut kāda ekonomika varētu pastāvēt, pirmais priekšnoteikums nenoliedzami ir tās produkcijas pašizmaksa. Šīs produkcijas spēja konkurēt ārējā tirgū, lai viņa būtu ne tikai labāka, bet obligāti, lai būtu lētāka. Un vai tad mēs kaut kur sevi virzām? Ārzemju daudzas Rietumeiropas valstis, nevis daudzas, bet attīstītākās, simtprocentīgi dotē savu lauksaimniecību, piemaksā savai lauksaimniecības produkcijai. UN šodien Latvija saskarās ne jau ar savas produkcijas pašizmaksu, ar Rietumu dotētās ievestās produkcijas vērtību. Vai šeit ir iespēja kaut kādai konkrencei? Tas nav iespējams. Un faktiski, ja mēs būsim godīgi, tad laikam simtprocentīgi piekritīsim, ka nevienam tā, kā lauksaimniekiem, ir vajadzīga sava valdība. Tirdzniecības koncerni varbūt var darboties arī bez šīs valdības, laukiem ir valdība vajadzīga, kas to atbalsta, kas veicina tirgu, eksportu, dotēšanu, nu uzskatiet protekcionismu kā gribat - vai tiešo vai netiešo, citādi vēl šodien pasaulē zemnieks neeksistē. Ne jau tikai Latvijā.

Un tāpēc mani ļoti uztrauc un laucinieki jautā - vai tā nav jūsu tur Saeimā mērķtiecīga lauksaimniecības gremdēšana? Sākot ar akcīzes nodokli degvielai, lai produkcija paliktu dārgāka, ar apgrozības nodokli, lai produkcija paliktu dārgāka

Nr.8

ar apgrozības nodokli, lai produkcija paliktu dārgāka valsts ir nabaga, likumsakarīgi, dotēt, subsidēt nav no kāt, tad faktiski nav jau alternatīva. Vienīgā alternatīva ir muitas tarifi. Neievest produkciju no citurienes. Dotētu, vēlreiz atkārtoju, lētāku. Lauki ir spējīgi paēdināt savu tautu, savu produkciju saražot. Gaļas ražošanā un piena produkcijā, pamatā gaļas ražošanā Latvija baroja savu tautu pat nelaimīgajos LPSR laikos. Un vairāk nekā vienu trešo daļu produkcijas atdeva Krievijai. Tagad varētu saukt eksportiem. Ļeņingradas apgabalu un Maskavu baroja. Šodien mēs nevaram pabarot savu tautu, mums ir jāpalīdz rietumu firmām likvidēt savu pārprodukciju. Ar to produkciju, kuru varam ražot paši. Attīstot itkā brīvo tirgu, ar nevienādiem noteikumiem. Vai tā ir valsts aizstāvība par savu iedzīvotāju daļu, ko sauc par laukiem? Es nezinu. Es mulstu.

Otrs jautājums par laukiem. Man ir bailes, ka šeit ir mērķtiecīgi, tik tiešām laucinieki pareizi saka, ka mērķtiecīga programma. Mums gatavojas interesants likums - "Par zemes privatizāciju lauku apvidos arī juridiskajām personām". Ziniet, nu nav labāka augsne, kā nogremdēt zemnieku, lai viņš nebūtu tirgus, lai viņš nevarētu pārdot savu produkciju. Kas viņam atliek? Pardot savu zemi. Bez strīda. Un pircējs atrodas. Juridiskas personas, firmas būs. Pārdot savu zemi, kuru viņš ir atguvis pēc pusgadsimta pārtraukuma. Daudzos gadījumos sapostītu. Ar vēlmi - viņu uzlabot. Es nezinu, es negribu jūs kairināt, bet nevar tik daudz ignorēt tautas daļu. Jūs atceraties, vēl pus gadu atpakaļ drausmīgi ilgstošo nesamaksu par laukos saražoto produkciju. Gaļa, graudi, piens. Kur vēl sabiedrības daļa, republikā un citur ir ar mieru gaidīt pus gadu naudu par pārdoto produkciju. Un pēc tam saņemt viņu bez indeksācijas, izejot no inflācijas. Tie ir lauki. Un šodien mēs pasakām - cīnaties, taisiet brīvo tirgu, gaidiet to, kad Holandē izbeigsies pārprodukcija. Tas nav pieņemami. Cienījamie kolēģi, un es ļoti lūdzu jūs padomājiet, šie muitas tarifi nav kaprīze. Ļoti žēl, ka pēc tik ilgiem laikiem mēs atgriezāmies pie sava privātīpašuma ar nevienādiem noteikumiem. Visa mūsu neatkarība ir veltīta privātīpašuma atzīšanai. Tas ir brīnišķīgi. Bet salīdziniet šodien rūpnieka atguvušo īpašumu, īres namīpašnieka atguvušo īpašumu un zemes īpašumu, kurš ir atguvis šajā situācijā. Zemniekam aprite ir gads, kad viņš var kaut ko sagaidīt. Vai mēs esam vienādā situācijā? Un ja šādu lietu nespēj saprast, ir grūti spriest. Un es pat nespēju izskaidrot, kāpēc tas tā notiek. Jo nav pieļaujama varbūtība, ka kāds to nesaprot. Visi ļoti brīnišķīgi saprot. Tikai ir drausmīgs cinisms. Varbūt pat vēl vairāk. Varbūt, es nezinu, ir ļoti izdevīgi radīt šādu situāciju. Varbūt tas ir barters jau ar ārzemēm, kas nāk iekšā, kas tiek dots pretī. Tāpēc es ļoti aicinu bez emocijām šoreiz normāli padomāt un balsot katram pēc savas sirdsapziņas. Es nešaubos, ka Saeima pārstāv latviešu tautu un latvietim sirdsapziņa vienmēr ir bijusi diezgan augsti kotēta. Par zemnieku vispār nerunājam. Viņam, ja kaut kas pieder, tad tā ir šī plika zemes mīlestība un sirdsapziņa. Es noeju no šīs tribīnes ar optimismu, un nevajadzētu pārmest zemniekiem vienu, nobeigumā teikšu. Jā, šie muitas tarifi nedrīkst būt ilgstoši, bet ir jāuzsāk šī ražošana laukos. Ir jāuzsāk un tad, kad valdībai parādīsies arī rūpniecība, kad parādīsies nauda, ar ko varēs dotēt, varēs ņemt nost šos muitas tarifus. Tās ir divas koncepcijas, kādā veidā šī lieta tiek kārtota. Es ceru uz Saeimas saprātu un nerunāšu par nacionālām lietām, par izdzīvošanu, par latvietību tikai no laukiem, lai gan mēs visur varam parakties. Vienā otrā mums ir zviedru asinis vairāk, vienā, otrā lietuviešu, poļu, vācu. Bet zemnieki mēs esam visi, un pat nedaudz paaudzēs atpakaļ. Un šodien atteikties no saviem senčiem, tā ir nelietība, ko es personīgi nespēju nekādos apstākļos, ne pie kādiem vilinošiem solījumiem, nedz arī pie draudiem. Paldies.

Priekšsēdētājs. Jevgēnijs Zaščerinskis - Tautsaimnieku politiskā apvienība. Lūdzu, jums vārds. Pēc tam... Lūdzu!

J.Zaščerinskis (TPA).

Cienījamie kolēģi! Spriežot pēc tā, cik deputātu ir zālē, un spriežot pēc tā, cik lielāka daļa no klātesošajiem uzmanīgi seko debatēm, rodas iespaids, ka mēs apspriežas pašlaik kaut kur otršķirīgas, varbūt trešās pakāpes svarīguma jautājumu. Šķiet gan, ka ir pieņemts valdošajā frakcijā, jeb "Latvijas ceļa" pamatā politiska rakstura jautājums un tāpēc interese par argumentiem, ko varētu izteikt opozīcija, par argumentiem, kādus vajadzētu ņemt vērā, lai pareizāk atrisinātu to jautājumu, gandrīz vairs nav vērts. Un liekas, ka šeit visu to argumentu pasniegšana ir tāda velta mutes dzesēšana. Tāpēc es atvainojos un mēģināšu būs pavisa īss un konkrēts. Un tikai dažus jautājumus. Budžeta komisijā televīzijai Oša kungs izplatīja sekojošu formulu - lauksaimniecības attīstība, konkurence, investīciju kredīti, tālāk kredītu droša saimniecību atlase, tehniskais progress, ražošanas efektivitāte un tā tālāk. Jā, teorētiski, kolēģi, 100 procenti ir piekrīt un absolūti nav ko iebilst šai formulai. Bet jebkura teorija darbojas tikai tad, ja viņa kaut cik saskan ar praktiskiem ražošanas apstākļiem. Pamēģināsim paskatīt šinī situācijā, ko finansu ministrs mums piedāvā no konkurences viedokļa. Tiek piedāvāta konkurence ar ārzemju ražotājiem. Ārzemju ražotājiem, kuriem darba ražīgums, tehnoloģijas augstākas tehnoloģijas dēļ, ir sešas līdz astoņas reizes lielāks. Konkurēt ar ārzemju ražotājiem, kuriem atkarībā no valsts, ir no 40 līdz 60 procentiem dotācijas lauksaimnieciskajiem ražotājiem. Un konkurēt šajos apstākļos ar vietējo ražošanu, kur tā visa nav. Ko nozīmē šī konkurence? Manuprāt, šī konkurence nozīmē to pašu, ka uz vieniem svaru kausiem nolikt zīloni, uz otriem svaru kausiem noteikt pelīti, un prasīt, lai tā pele pārsver to zīloni. Un tad nāks tā visa tālākā attīstība, ir progress, i ražošanas efektivitāte. Vai ir reāli tādus noteikumus uzstādīt un to prasīt? Praktiski šinī situācijā nav konkurences, cienījamie kolēģi! Un ja nav konkurences, nav progresa. To mēs visi zinām un tam ir jāpiekrīt. Un šinī situācijā Latvijas ražotājam praktiski ir viena izeja - sašaurināt savu ražošanu tik tālu, lai es varu pats paēst, tas ražotājs varētu pats paēst. Tas nozīmē, mēs stimulējam uz naturālo saimniecību. Vai šinī sakarībā tā formula tālāk darbosies, investīcijas un kredīti. Es domāju, ka jūs paši ļoti labi ziniet, kādas mums iespējas par investīcijām no budžeta. Kādus kredītus varēs saņemt. Komercbankas jau tagad skaidri un gaiši pasaka: Lauksaimniecības nozare ir nerentabla, nerentabla pat tā, kas var būt visperspektīvākā varētu būt, kas ir pietiekoši liela saimniecības ar pietiekoši augstām ražām un pietiekoši augstu produktivitāti. Pat tie nevar mūsu kredītus dabūt. Pie tam tie kredīti par tādiem procentiem, ka vēl arvien, par kuriem nav ko cerēt.

Nākošais. Ja mēs palielinām importu, un tas ir neizbēgams pie šādiem konkurences noteikumiem, tas nozīmē, ka mums arvien vairāk palielināsies ārējās tirdzniecības bilance, deficīts. Un viņš arī šī gada pirmajā ceturksnī atkal ir ievērojami palielinājies. Tātad to mēs atkal varēsim segt ar ārzemju kredītiem, pirksim vēl vairāk lauksaimniecības produkciju, vēl vairāk vajadzēs ārzemju kredītus, kuri praktiski pie šiem sliktajiem kreditēšanas noteikumiem neaizies tomēr atkal lauksaimniecībai, ekonomika ir ekonomika. Un katrs meklēs, kur izdevīgāk. un rezultātā procentos vien mēs būsim spiesti maksāt tādas summas, viņas jau tagad ir pietiekoši lielas. Atcerēsimies kaut vai Latas kredītu, kur jau tagad jānodzēš no budžeta turpat 5 miljoni. Un visas šīs summas tāpat aizies Oša kungs, kā jūs sakiet, uz to patērētāju rēķina. Uz tā mediķa rēķina.

No otras puses konkurence ir vajadzīga. Un kamēr vēl Latvijā mēs spējam ražot tik daudz lauksaimniecības produkciju, ka viņa nodrošina iekšējo patēriņu, kamēr nodrošina iekšējo patēriņu, palielinot ievedmuitas tas nozīmē samazinot, jeb teiksim uzlabojot iekšējā ražotāja konkurenci pret ārējo ražotāju, mēs veidosim iekšējo konkurenci un iekšējā konkurences rezultātā tā formula tiešām sāks darboties. Ja mēs šo situāciju neizmantosim tagad, un nonāksim pie tā, ka iekšējā ražošana samazināsies stipri zem patēriņa, tad vairs mums nelīdzēs arī muitas, jo tad mums nebūs pietiekošas produkcijas. Mēs būsim spiesti to produkciju pirkt. Tātad būs divi varianti - vai nu tādā gadījumā pirkt par lielām muitām un lielām cenām, vai turpināt to spirāles iegriešanu vietējai ražošanai uz leju. Tāpēc es aicinu tomēr, cienījamie kolēģi, pārdomājiet, radīsim to konkurenci, radīsim iekšējā tirgū konkurenci, radīsim to konkurenci, kamēr vēl spējam paši saražot Latvijai nepieciešamo pārtikas daudzumu, konkurences rezultātā attīstīsim to ražošanu, lai mēs varam sākt ar tiem spēcīgākiem pēc tam aiziet arī uz ārējo tirgu. Un tādā gadījumā vēlreiz atkārtoju, tā formula, Oša kungs, tiešām sāks normāli darboties. Pretēju rezultātu es neredzu. Paldies par uzmanību.

Priekšsēdētājs. Godātie deputāti, Prezidijs ir saņēmis iesniegumu, 10 deputāti ir parakstījušies un lūdz slēgt runātāju sarakstu. Runātāju saraksta mums ir sekojošs: Leondards Stašs, atvainojiet, tikai uzvārdus - Rozentāls, Kide, Kiršteins, Osis, Birkavs. Lūdzu zvanu! Par vēlu, Kinnas kungs. Jums iespēja visu laiku ir pierakstīties. Lūdzu balsosim par deputātu ierosinājumu - slēgt runātāju sarakstu un sarakstu es nolasīju. Lūdzu rezultātu! Par - 54, pret - 16, atturas - 4. Runātāju saraksts slēgts.

Vārds deputātam Leonardam Stašam, pēc tam deputāts Rozentāls.

L.Stašs

Man gribas vēlreiz pateikt kaut ko. Nesen mēs lasām avīzē ziņu, ka mēs saņēmām no Japānas bankām kredītus 60 miljonu dolāru apmērā, lai apmaksātu parādus Krievijai par Latvijas gāzi. Par saņemto gāzi, ko saņēma "Latvijas gāze". Tas ir tikai puse no tā, kas mums vajadzīga. Mums vajadzīgi vēl 60 miljoni dolāru, lai apmaksātu otru pusi, ko mēs esam parādā arī par pagājušo gadu. Un šogad mēs sūknējam gāzi jau Inčukalna gāzes rezervuāros, lai apgādātu nākošo gadu, par ko nav nemaz samaksāts. Pasakiet man, ministru kungi, vienu jautājumu - vai mēs labāk ņemt kredītus no Japānas, Honkongas vai tā tālāk miljoniem dolāru, jeb vieglāk to bija apmaksāt Krievijai ar Latvijas zemnieku produkciju, ar gaļu, iebiezināto pienu, sviestu, un tā tālāk. Te vajadzīgi 30 000 tonnu bija, lai apmaksātu tos 60 miljonus, ko mēs paņēmām no Japānas. Vai mēs nevarējām ražot 30 000 tonnu? Paskaitiet, cik mēs vēl nesen ražojām un sūtījām uz Krieviju. Mēs to nedarām. Un pasakiet, Krištopāna kungs, un pārējie ministri, kur palika

Nr.9

Un pārējie ministri. Kur palika tanī laikā kā mēs apmaksāsim vai apmaksājam kredītus, ko garantējam latvieši naftai valsts. Valsts iestādei Latvijas naftai četri miljoni dolāru Latai un tā tālāk, tas ir morāls atkal faktors, kāpēc mēs nesaucam pie atbildības tos vīrus, kas tos zaudējumus valstij nes. Vai tas nav atkal mūsu valdības un mūsu ministru neizdarība un bezatbildība, mums taču tie ir jāapmaksā. Tanī pat laikā, kad ievedot naftas produktus pārējās, tie, kas tirgo, privātstruktūras un tā tālāk, pelnīja 50 un 70 procentus peļņas un Latvijas nafta 4 miljoni zaudējumu. Pasakiet, kā tas šodien ir?

Priekšsēdētājs. Vārds Andrim Rozentālam - Zemnieku savienība, pēc tam Edvīns Kide.

A.Rozentāls (LZS).

Cienījamais Prezidij, godājamie deputāti, klātesošie! Šodien, tāpat kā vakardien, tiek apspriests Saeimā jautājums par Latvijas nācijas izdzīvošanu. Vakar mēs tam veltījām visu dienu un šodien avīzes ir pilnas par mūsu darba vērtējumu, kas, protams, ir ļoti dažāds. Šodien, es domāju, ka pieņemot nepareizu lēmumu, neatbalstot Zemnieku savienības izvirzītos muitas tarifus, kas šobrīd vienīgi var izglābt latviešu lauku, Latvijas laukus, es atvainojos, kur dzīvo latviešu tautas lielākā daļa un arī citas tautas, kuras ir pamatā pilsoņi, tiks nolikts vairāk apdraudēts nekā ar mūsu pilsonības likumu vienu vai otru variantu. Jā, mēs diskutējām ļoti ilgi par 0,1 procentu pēc 2000.gada, tad iznīcinot lauksaimniecību, kā nozari tuvākajos gados Latvijā, mums nevajadzēs pēc 2000.gada diskutēt par Latvijas nācijs izdzīvošanu un nebūs nekas jālabo, mēs jau būsim ielikuši šodien, ja lauki netiks apdzīvotu un tā ir lauksaimnieciskā ražošana ap ko ir saistīts serviss, ar ko ir saistīts mazpilsētu un ciematu dzīve, ar to ir saistīts mūsu kultūras un tradīcijas saglabāšana, kuras neizdevās iznīcināt 700 gadus un 50 gadus, kurus mēs ar vienu balsojumu iznīcināsim, jo bez ražošanas un eksistences līdzekļiem, cilvēks nevar dzīvot laukos. Šobrīd tā ir lauksaimniecība un mežsaimniecība, kur arī, protams, mums jārunā zemnieku, lauksaimnieku iespēja piekļūt pie`siem valsts mežiem, kuri šobrīd mēs esam iznomājuši ārzemju firmām un zemnieki šais mežos iekšā netiek, bet, protams, tas ir cits temats, tas ir komplekss jautājums par Latvijas lauku izdzīvošanu, un, ja saka, un mēģina ar demagoģiju apgalvot, ka zemniekiem jau nav programmas, viņi jau neko nedara, tad man, cienījamie mūsu koalīcijas partneri, un cienījamie Nacionālās neatkarības kolēģi, gribas vērsties pie jums pēc sapratnes un izpratnes, kad iznīcinot Latvijas lauksaimniecību, kā šo te paredzēja iepriekšējie runātāji, jo sliktāk, jo labāk nu, tā ir morāles, tā ir izpratnes lieta, katram. Es domāju, kad jūs katrs pēc savas sirdsapziņas izprotot, kad Latvijas var izdzīvot tikai ar lauksaimniecību, lauki, kur, protams, ir daudz vajadzīgas reformas, lai šī ražošana kļūtu rentablāka, lai cilvēki dzīvotu tur labāk, bet šobrīd cilvēki no Latgales pagastiem nevar bērnus uz skolu aizsūtīt, jo viņš nevar pārdot savu produkciju. Vajag par to padomāt. Vai mēs varam konkurēt ar Eiropu, tās subsidētās, dotētās ar eksportdotācijām un šobrīd ar dempinga cenām ievesto produkciju, faktiski, kaitīgo produkciju, jūs taču, cienītie kolēģi, ziniet, cik šobrīd vidēji maksā ievestā gaļa uz muitas robežas, ziniet? Trīs santīmi par ko maksā muitu, ko mēs šeit runājam par kaut kādām augstām muitām dārgām precēm, cik fantastisku peļņu gūst šīs komercfirmas? Par cukuru mēs pagājušo gadu neatradām, kas ieveda 50-60 tūkstoš tonnas cukura un Latvijas budžetā deva 30 miljonus zaudējumus. Mēs šodien zinām, ka vairāk kā simtiem firmas ieved lēto cūkgaļu uz cik miljonus uz to nopelna. Un zemnieks nevar pārdot savu produkciju tirgū. Es negribu kavēt jūsu laiku, es aicinu balsot par Zemnieku savienības iesniegto likumprojektu "Par muitām" nobalsojot par Latvijas nācijas izdzīvošanu. Paldies.

Priekšsēdētājs. Aleksandrs Kiršteins, LNNK. Es ļoti atvainojos, tā ir mana kļūda un vaina. Edvīns Kide - Tautsaimnieku politiskā apvienība, pēc tam Aleksandrs Kiršteins.

E.Kide (TPA).

Cienījamo priekšsēdētāj, cienījamie deputāti! Jau otrā plenārsēde tiek veltīta dienas kārtībai, kas saucas "Muitas tarifi". Viena notika naktī visdedzīgākās debatēs, šodien otra - arī nemazāk dedzīgās debatēs. Faktiski es gribētu vērtēt, ka tas nav dienas kārtības punkts ar tik vienkāršu kā "Muitas tarifi", bet gan debates par divām stipri atšķirīgām lauksaimniecības un zināmā mērā arī tautsaimniecības politikām. Un paradoksālākais ir tas, ka šīs politikas viena puse, tas ir viena puse, nāk no tās pašas koalīcijas viena spārna un otra puse no koalīcijas otra spārna. Izskatās tā, ka kuģis tiek vests, tautsaimnieciskais un lauksaimnieciskais kuģis, bet katrs no koalīcijas lielajiem locekļiem stūri griež uz pilnīgi pretējo pusi. Faktiski šādā gadījumā kuģis nevar sasniegt galamērķi, kuģim jāiet dibenā. Un mums ir jāizšķirās uz kuru pusi tad tautsaimniecisko un lauksaimniecisko stūri griezt, tātad tas izšķirās šeit, ne par muitas tarifiem, bet par lauksaimniecisko un arī faktiski par tautsaimniecisko politiku. Šeit Zaščerinska kungs teica, kad nav vērts vairs ko argumentēt, jo mēs viens otru vairs nedzirdam. Arī man izskatās pašlaik zālē, ka šeit ir divu kurlo sarunas, kur katrs kurlais izlēmis, ka viņa slēdziens ir pareizs, un otra slēdziens ir pilnīgi nepieņemams. Paradoksālakais tomēr ir tas, ka vienam kurlajam rokā ir stūre, tas ir tiesisks un spējīgs to kuģi griezt un to kuģi griež uz to pusi, kurai otra puse npiekrīt. Šoreiz otrai pusei - Zemnieku savienībai - jūs redzat cik dedzīgi piekrītam gan pirmajā gan otrajā plenārsēdē, visi mūsu tautsaimnieciskās politiskās apvienības locekļi, viņi uzstājās gan vienu gan divas reizes un esam pilnīgi vienoti ar zemniekiem, viņu mēs uzskatām ļoti taisnīgās un ļoti argumentētās prasībās. Un tagad mazliet es gribu argumentēt savu teikto ar to pašu, ko Zaščerinska kungs argumentēja, ar divām attīstības formulām. Vienu, ko sniedz valdība - Oša kungs, kas ir galēji konservatīvi liberāla un kura paredz kas izdzīvos, tas izdzīvos no zemniekiem par pārējiem mums nav daļas. Šī formula pasaka, sīkzemnieks neviens neizdzīvos izdzīvos lielās konkrētspējīgās saimniecības, formula pareiza, bet netiek dota atbilde, ko tik ātri un tik drīzā laikā darīs visa tās sīkzemniecība, Oša kungs, ko mēs kopā ar jums esam radījuši, kuriem mēs ar Seiles kundzi un komisijām zemi esam sadalījuši, neiedevuši kredītus, nav atbilde, kas notiks ar viņiem vai viņi papildinās bezdarbnieku skaitu pilsētā, lūk, šeit es to neredzu, šeit ir tā atbilde tāda, sīkzemnieki, tā ir jūsu problēma, tā vairs mūsu problēma nav, lūk, un to es uzskatu par galēji konservatīvi liberālu nostādni. Oša kungs, kā valdības pārstāvis, es saprotu, dod arī vērtējumu Kinnas formulai, tas ir Kinnas, kā zemkopības ministra it kā politikai. Un es uzskatu, ka šīs vērtējums ir, Oša kungs, ļoti nekorekts, jo viņš skan šādi: ka lauksaimniecības attīstība zem Kinnas formulas, tas ir pilnīgs protekcionisms, ka lauksaimniecības attīstība ir protekcionisms. Ka tālāk, ka šī politika ir vērsta uz sīksaimniecības struktūru, augstu ievedmuitu, zemu efektivitāti, augstām izmaksām, dārgiem produktiem, zemu konkrētspēju un stagnāciju. Tas ir ļoti bargs vērtējums un mēs tam nevaram piekrist. Un vēl paradoksālākais ir tas, Oša kungs, ka tas ir jūsu valdības loceklis, jūsu kabineta loceklis. Tātad jāizšķirās, kuru jūsu kabineta loceklis un zemnieku savienības tā daļa ved un uz kurieni jūs gribat vest. Un tagad man ir rokās Zemkopības ministrijas lauksaimniecības attīstības formula, un mēs Tautsaimnieku politiskās apvienības frakcijas locekļi gribam stipri piekrist šai formulai, uzskatām, ka šo formulu var attīstīt un tā formula ir dzīvotspējīga un var arī tos sīkzemniekus, kurus mēs esam radījuši, izvest no tās krīzes un mums ir tāds pienākums izvest no krīzes. Un es atļaušos tomēr pie dažiem šīs Zemkopības ministrijas un arī Zemnieku savienības, un šinī gadījumā, zināmā mērā Tautsaimnieku politiskās apvienības formulas mazliet apstāties un, proti, ka lauksaimniecības attīstība ir konkurence iekšējā tirgū, kā Zaščerinska kungs teica. Pasargājot nedaudz aizvējā, nedaudz dodot aizvēju no ārējā tirgus radīt iekšējo konkurenci, bet konkurence būs. Un tālāk mērķtiecīgs kvalitatīvi veicinošs, tikai mērķtiecīgs ierobežots kvalitatīvs, veicinošs protekcionisms, kas pakāpeniski samaiznās. Un tālāk šī politika jeb formula balstās, jā, uz sīksaimniecības struktūru, bet mums viņa jāpieņem kā realitāte, jo mums viņas ir. Bet tālāk arī teikts, ka sīksaimniecības struktūra. kura konkurences rezultātā var pārveidoties par lielākas konkurentspējīgas saimniecības struktūru, es piebilstu no savas puses, no mūsu Tautsaimnieku politiskās apvienības puses, ka ne tikai konkurences rezultātā, bet arī kooperācijas rezultātā, kuru valdība šodien nemaz un nekādā gadījumā zemkopības kooperāciju nav atbalstījusi, no valdības puses, ne mēs, Saeima, ar tiesisko nodrošinājumu. Tālāk šī politika saka, šī zemkopības politika saka, ka visu šo konkurentspējīgo saimniecību attīstība attīstīs aktīvs zemes tirgus. Arī mēs viņu atbalstām un tāpēc atbalstām arīzemes pārdošanu, ierobežotu zemes pārdošanu juridiskajām personām, kas palīdzēs veidoties konkurētspējīgām saimniecībām. Un ir teikts, šai formulā, jā, tā ir Kinnas formula arī un zināmā mērā šeit sdakrīt ar mūsu formulu, ka visu to saimniecību regulēs regulētas ievedmuitas un es teiktu arī kvotas, regulētas kvotas, nolaižot ievedmuitas pakāpeniski zemāk, mēs varam palielināt konkurences spiedienu un mēs varam regulēt arī preču apkomu tirgū, palielinot vai samazinot kvotas. Tālāk tiek teikts, ka zem šādas politikas notiek pakāpeniska efektivitātes un kvalitātes paaugstināšana. Jā, viņa ir iespējama, jo, kā Zaščerinska kungs teica, tiek iedots nedaudz laika un tas ir trīs, četri vai pieci gadi. Tas aivēnis, ko pagājušo reizi arī teica Breša kungs. Tālāk no tā var veidoties ražošanas un izmaksu un cenu sabalansētība. Šodien viņa nav sabalansētas cenas ne arī izmaksas un nav iespējams pie tik lielas ārējās konkurences viņas sabalansēt. Un līdz ar to radīsies produkcija pieprasījums un piedāvājums tirgū. Vispirms iekšējā tirgū, pēc tam ārējā tirgus spiediena palileināt. Un kopumā, nobeidzot šo politiku, ko es šeit pašlaik interpretēju, kaut viss tas jau tika dzirdēts šeit plenārsēdē, lūk, šādas politikas rezultātā pakāpeniska, mērķtiecīga lauksaimniecības nozaru attīstība, kā tāda, nevis stagnācija un pamirums.

Un tagad nobeidzot, cienītie deputāti, par cik mēs uzskatām, ka nevar vienā valdībā būt divas pilnīgi pretējas politikas un nevar būt tā, ka viens otru neuzklausa, bet viens stūrē, tad mēs reiz gribam dzirdēt, kāda tad būs tā paliekošā politika, uz kurienes tad stūres rats to kuģi virzīs, jo iepriekšējā plenārsēdē Kehra kungs pateica, ka mēs īsti nezinām uz kurieni mēs stūrējam, bet pēc šīm formulām mēs redzam uz kurieni tiek stūrēts un tāpēc Tautsaimnieku politiskā apvienība nāk ar iniciatīvu, ko atbalstīja arī Zemnieku savienības deputāti, sniegt pieprasījumu Ministru prezidentam Birkava kungam un šis pieprasījums skan: pieprasām sniegt atskaiti Latvijas Republikas Ministru kabinetam 1994.gada 15.septembrī par stāvokli Latvijas tautsaimniecībā un valdības veiktajiem pasākumiem ekonomikas konkurentspējas palielināšanā. Ja mēs dzirdēsim kāda ir analīze par esošo pašreizējo stāvokli, ja mēs dzirdēsim galīgo slēdzienu, kāda politika būs, tad mēs arī varēsim redzēt vai šis aizvēnis, ko pašlaik šie muitas tarifi, mēs paredzam veidot, vai viņš vispār ir vajadzīgs, ja Oša kungs darbībā iet jūsu formula, tad par nekādu aizvēni te nav runas, mums nav ko cīnīties, un zemkopība var nolaisties prostrācijā, tad tarifiem vairs nav nekādas nozīmes. Mēs runājam tikai par pakāpenisku tarifu pazemināšanu un par pakāpenisku aizvēni, un vēlreiz gribu atgāsdināt, ka mūsu tarifi, ko piedāvājam ir par 20-30% zemāki kā Eiropas savienības tarifi un mēs viņus taisāmies vēl nolaist, pakāpeniski palielinot šo konkurenci. Tādēļ es arī reizē plenārsēdi informēju par šo mūsu pieprasījumu, bet nobeigumā aicinu balsot deputātus par Zemnieku savienības muitas tarifiem, kuri dos realizēt iespēju tieši Zemnieku savienības un arī Tautsaimnieku politiskās apvienības lauksaimniecisko politiku. Paldies.

Priekšsēdētājs. Aleksandrs Kiršteins, LNNK. Pēc tam...

nr.10

Aleksandrs Kiršteins LNNK. Pēc tam - ministrs Osis.

A.Kiršteins (LNNK).

Godājamais priekšsēdētāj, godājamie deputāti! Mēs te uzmanīgi klkausījāmies, mūsu frakcija un es gribu teikt, ka šoreiz taisnība nav ne vieniem, ne otriem. Taisnība, kā parasti, ir LNNK pusē. Un to jūs tūlīt dzirdēsit. (Aplausi.) Es pagāju1so reizi teicu, ka tie, kas neko nav gribējuši mācīties skolā, un daudzi nav iemācījušies lasīt, to nedarīs arī Saeimā. Bet tagad es konstatēju, ka daudzi arī nedzird. Es gribētu atkārtot Janeka kunga, ka es pagājušoreiz neteicu, ka cūkgaļa maksā 1 $. Es teicu, tad, kad tā ir nodota un atrēķināti ir visi izdevumi, tad tur pelļņa bieži vuen ir 1 $. Bieži vien daudzās valstīs šī pašizmaksa ir lielāka un valsts piemaksā klāt. Bet to es teicu pagājušajā reizē. Tā kā nevajag sacīt, ka maksā, teiksim, cūkgaļa vai vēl kaut kas 1 $. Es tā nekad neesmu teicis. Bet tas nav svarīgi.

Tagad šeit, kāpēc mēs visu laiku runājam tikai par dažiem priekšlikumiem, vai par dažām pozīcijām? Zemnieku savienībai vajadzēja šeit runāt kopumā par visiem muitas tarifiem, kuri neapmierina Latvijas Nacionālo Neatkarības Kustību, un acīmredzot viņi neapmierina arī Zemnieku savienību. Arī pārējās frakcijas. Bet šeit es tūlīt pateikšu. Pirmā pozīcija, kas acīmredzot ir ļoti svarīga mūsu piena un gaļas ražotājiem, acīmredzot, cik es sapratu, ir dekoratīvie ziedu pušķi. Jo nez kāpēc svaigi žāvēti, balināti un krāsoti pušķi tiek pacekti, muitas tarifi tiem tiek paaugstināti par 20%. Tātad kaut kur veikalā dekoratīvi izkārti, kas kaut kādā mērā audzina gaumi un kaut kādā mērā palīudz arī latviešu šiem ziedu kārtotājiem konkurences apstākļos, uzlabot situāciju Rīgā un skatlogos, tātad acīmredzot tā ir tik bīstama lieta un tik ļoti apdraud mūsu lauksaimniecību, ka šeit muitas tarifu padome un arī valdība ir piekritusi, jo ir uzlikusi 20% paaugstinājumu. Protams, tie pušķi tas ir tāds joks. Tas ir vairāk skaistuma elements. Bet mani izbrīna cits kas. Vai, piemēram, zemniekus nemaz neuztrauc vannas, plastmasas izstrādājumi? Vai jūs esiet apskatījušies, ka krāsaino metālu izstrādājumi, piemēram, krāni, vai caurules no krāsainā metāla paliks dārgākas. Tātad jūs gribiet ietaupīt uz krāsotiem dekoratīviem ziedu pušķiem un pārmaksāt pēc tam celtniecības materiālos? To taču maksā zemnieki no savas kabatas. No kurienes vispār muitas tarifos ir parādījušies šādi diezgan fantastiski priekšlikumi? Ja mēs visu laiku uzstājamies, ka mēs nepaceļam muitu tai produkcijai, kas Latvijā tiek ievesta, bet šeit mēs uzskatām... Es piekrītu, ka varbūt zemniekiem nepatīk zīda kleitas un tur var par 6% paaugstināt, lai būtu. Mēs Latvijā paši audzēsi jāņtārpiņus un zīdkokus. Bet man nav skaidrs, kāpēc mēs tā gribam sadārdzināt celtniecības materiālus. Es gan saprotu, ka mums ir par daudz dzīvokļus un tas laikam sasaucas ar šo deokupācijas programmu. Jo ilgāk dzīvosim komunālajos dzīvokļos, jo vairāk iznīks un pārējie vienkārši aizmuks no šejienes. Tāpēc mēs celsim turpmāk. Arī dāzādiem mēslojumu veidiem varbūt vajadzētu pacelt. Es lasīju pagājušoreiz avīzē diezgan interesantu lietu, ka Latvijā trūkst iesala, tas tiek ievests no Baltkrievijas un par to ir jāmaksā diezgan ievērojama ievedmuita. Rezultātā, tātad pašū ražotā produkcija paliek dārgāka. Latvijā ražotā eksporta produkcija paliek dārgāka, bet ievestā produkcija veiksmīgāk konkurē un izspiež pašu ražojumus. Tātad tā ir ļoti pareiza politika šinī gadījumā.

Lieta laikam ir pavisam citur. Un te pareizi tika norādīts, ka galvenā nelaime bija šie lielie lauksaimniecības pārstrādes monopoluzņēmumi. Mēs ļoti labi zinām viņu politiku - pārdot par monopolcenām ļoti dārgi. Sagādātājiem zemniekiem nemaksāt neko, vai maksāt kaut ko ļoti minimāli. Tā kā tagad ir radusies ir konkurence, tad, protams, dārgi pārdot ir diezgan grūti, sāksies tagad kaut kāds diezgan normāls process, parādās kaut kāda daudzveidība. Un ļoti daudzi šie monopolražotāji ir ieinteresēti, ka kaut kādā veidā vēl saglabāt savu peļņu.

Nākošais, ko es šeit gribētu pateikt, ka problēma jau nebija esošajos muitas tarifos, tie bija pietiekami. Problēma bija deklarēšanā uz robežas. Jūs taču ļoti labi saprotiet, ka jā šī cūkgaļa uz robežas tiktu deklarēta par 1 latu kilogramā, vai par 1,5 vai par 2 latiem un tad tiktu vēl pielikti klāt šie muitas tarifi, tad būtu pietiekama kontrole. Un te pilnīgi pamatoti teica, ka līdz šim varēja atļauties deklarēt par dažiem santīmiem, vai par 10, vai par 20. Bija dažādi kuriozi. Jūs ziniet, ka bija atsevišķi robežpunkti un te pareizi teica Lauksaimniecības ministrijas pārstāvji, ka kaut kur laikam bija dzīvi lopi deklarēti par 2 santīmiem kilogramā, ja es nemaldos. Tātad nelaime jau nebija muitas tarifos, bet nebija šī likumdošana noregulēta un nebija pareiza metode, kādā veidā notiek šī deklarēšana.

Tikko mēs visi nobalsojām un es varu derēt, ka ļoti daudzi to neizlasīja, jo ja vīni būtu izlasījuši, tad vīņi nebūtu runājuši to, ko daudzi teica. Mēs taču tikko pieņēmām, godājamie ko1ēģi, 7.pantu. Es atļaušos jums nolasīt. Tur ir teikts, ka deklarācijas aprēķinātajai muitas vērtībai un ziņām ir jābalstā uz objektīvu un dokumentāri apstiprinātu informāciju. Ja šādas informācijas nav, muitas iestādes ir tiesīgas izmantot to rīcībā esošās ziņas par analoģisku preču vai citu priekšmetu cenām. Tātad cenas tagad būs normālas, tās tiks deklarētas jau vairākas reizes augstākas uz muitu. Un līdz ar to tad man uzreiz ir cits jautājums. Ja šī muitas deklarētā cena būs daudzas reizes augstāka, jo tā atbildīs reālajai cenai, pieņemsim cūkgaļa, ja mēs skatāmies, ka cūkgaļai vēl tiks pielikti 40%, jeb aitas gaļai un kazas gaļai - 30%. Tad kā tas atsauksies uz cenu līmeni Latvijā? Tas atsauksies ar ļoti lielu cenu paaugstinājumu. Pie viena noteikuma, ja šī muita tiešām strādās labi. Es domāju, ka gan Zemnieku savienības frakcija, gan tautsaimnieku apvienība, gan LNNK un "Latvijas ceļš" parūpēsies, lai šī muita tiešām strādātu labi turpmāk. Tā kā šinī gadījumā jau būs ļoti ievērojama aizsargbarjera, tas ir viens.

Otrs. Mēs piekrītam, ka pagaidām ir jāsglabā gan šai cūkgaļai, gan liellopu gaļai, gan aitas gaļai, gan arī piena produkcijai, kas tiek ievesta, šai produkcijai šī muita ir pietiekami augsta. Un tā tiks saglabāta pie šiem jaunajiem deklarēšanas principiem, kurus mēs nosakām. Un tā būs daudz, tā jau nebūs par dažiem procentiem paaugstināšana. Tā būs paaugstināšana vairākas reizes.

Te ir vēl tāda kurioza lieta. Man ļoti patīk, ka es redzēju tribīnē Lucāna kungu, jo mums bija tas gods trīs gadus sēdēt Augstākajā padomē un katru nedēļu mēs klausījāmies, ka būs bads. Un bads būs arvien lielāks un tā rezultātā radās ažiotāža un valdība iepirka, jeb pārpirka vairākus simtus tūkstošus tonnu graudu, kuri pūst tagad, lūk, šajās glabātuvēs par kuriem ir samaksāti miljoni. Šo graudu uzturēšana arī maksā miljonus. Un tur, lūk, ir tā nauda, kuru varēja izlietot investīcijām laukos.

Bet man ir diezgan dīvaini klausīties no tiem pašiem cilvēkiem, kas visu laiku teica, ka produktu paliek ar vien mazāk, bads būs arvien lielāks, un pēķšņi viņi maina savus uzskatus un saka tā: produktu būs arvien vairāk. Jūs pārēdīsities! Pacelsim šīs ievedmuitas, pacelsim šos tarifus un viss būs kārtībā. Tāpēc es domāju, ka pirmkārt, mums būs jāsaglabā šie ievedmuitas tarifi uz šiem galvenajiem produkcijas veidiem.
Otrkārt, mums ir ļoti nopietni jāpārskata, jo cilvēki bija noguruši otrā lasījuma laikā un tas jau bija naktī un mēs esam tur ierakstījuši pāris desmit produkciju veidus, par kuriem tiem pašiem zemniekiem būs jāmaksā daudz lielāka cena. Kā jau es teicu. Galvenokārt tie ir celtniecības materiāli. Cauruļvadi, vannas, krāni, sadzīves priekšmeti, apģērbi. Jo Latvijā zīdu neražos, kā jūs ziniet. Un arī kokvilnu neražos tuvākajā laikā. Ļoti daudz būs jāpārmaksā. Jo tā ir masu produkcija. Un ļoti daudz tiek patērēta. Tā kā šeit es domāju, ka mēs palīdzēsim zemniekiem pārskatīt, lai viņiem nebūtu jāmaksā par šiem izstrādājumiem.

Un pēdējais. Šeit es tomēr aicinātu atbalstīt saskaņā ar mūsu programmas šos Jonīša kunga priekšlikumus, es domāju, ka šie 30 un 40 procenti, es atkārtoju. Pie jaunās deklarēšanas sistēmas vairākas reizes paaugstinās šīs ievedmuitas. Pie jaunās deklarēšanas sistēmas ar noteikumu, ka šī muita strādās normāli. Ja muita nestrādās normāli, mēs atgriezīsimies pēc brīvdienām un izskatīasīm jau šoreiz jautājumu, kādā veidā darbojas šīs muitas deklarācijas. Tas ir daudz svarīgāks uzdevums. Paldies.

Priekšsēdētājs. Par jūsu priekšlikumu, ka mēs pārskatīsim ir tikai deputāta Jonīša priekšlikums. Ja ir kādi priekšlikumi - svītrot, vai kā citādi, vienīgais, to var darīt - svītrot otrajā lasījumā. Un atstāt tātad tādu, kāds tas ir. Tad to ir jāiesniedz rakstiski, citādi tādā veidā tikai paasakot, ka tur vienai vai otrai kategorijai mēs atgriezīsimies un ka otrajā lasījumā bija, tas ir, pirmajā lasījumā bija pieļauta kļūda, vienkārši es to informācijai saku, ka tā mēs neko nevarēsim balsot, tāpēc, lūdzu, ja jūsu nodomi ir nopietni, tad jūs iesniedziet, lūdzu, rakstiski.

Uldis Osis - finansu ministrs. Pēc tam - Valdis Birkavs. Un tad lemsim par ministra Kinnas iesniegumu.

U.Osis (finansu ministrs).

Cienījamo priekšsēdētāj, cienījamie deputāti! Šeit daudz tika pieminētas divas atšķirīgas koncepcijas formulas kā realizēt lauksaimniecības politiku. Manuprāt, būtība ir daudz prozaiskāka. Aiz šīm formulām faktiski slēpjas dažādas intereses, kas šeit nebija noformulētas. Līdz šim nav tikušas noformulētas. Un šīs divas dažādās intereses no vienas puses ir ražotāju intereses, kuri ir ieinteresēti augstās ievedmuitās un protekcionismā. No otras puses, ir patērētāju intereses. Par nožēlošanu, kuri nav šodien organizētā veidā Latvijā vispār nekādi pārstāvēti. Un tā varbūt šeit ir tā problēma, ka rezultātā diskusija it kā izvēršas starp diviem vai trijiem ministriem, vai koalīcijas iekšienē. Ja būtu šī organizētā patērētāju pārstāvība, diskusija būtu pavisam savādāka. Starp citu, runājot par šīm pašām formulām, ko Zaščerinska kungs un Kides kungs interpretēja tieši Zemkopības ministrijas izstrādātajā variantā. Redziet, manuprāt, ir tā, ka jebkura sfēra, nu teiksim, matemātika sākas no reizes reķina un elementārām aritmētiskām operācijām. Tāpat vakar, piemēram, tika diskutēts daudz par valodu. Arī valoda sākas no ābeces, tad nāk gramatika, sintakse, tas ir valodas likuma sakarības. Jēga, doma jebkura sākas no burtu un vārdu zināmas noteiktas kombinācijas. Ja jūs nezināt šīs likumsakrības, jūs nevarat uzrakstīt formulu matemātikā un būs arī bezjēdzība valodā. Manuprāt, kaut kas līdzīgs ir iznācis ar Zemkopības ministrijas šo formulu, kas tika apspriesta, jo tajā tikai paskatoties vien, uzreiz kļuva skaidrs, ka šeit nav pat elementārākās ekonomikas pamatnostādnes, jēgas par likumdakarībām. Šis tik tiešam ir tāds ekletisks savienojums no populāriem ekonomiskiem jēdzieniem. Diemžēl, bez savstarpējas saistības. Jebkurā ekonomikas, parastā mācību grāmatā var noskaidrot, kā protekcionisms ir antitēze šai pašai brīvā tirgus konkurencei. Un ja mēs šeit lasām, ka lauksaimniecības attīstība ir konkurence iekšējā tirgū, mērķtiecīgs, kvalitāti veicinošs protekcionisms, tad pilnīgi nav saprotams, kā protekcionisms veicina konkurenci. Manuprāt, tas ir tīrs absurds.

Es nerunāšu par pašiem tarifiem kā tādiem. Varbūt tikai par dažiem komentāriem, kas šeit tika izteikti. Piemēram, Bērziņa kungs runāja par lieliem zaudējumiem, kas būs budžetā, kas būs tautsaimniecībā, utt. Tieši otrādi.

Kiršteina kungs pilnīgi pareizi pagājušajā plenārsēdē kā vienu no galvenajiem momentiem, manuprāt no atslēgas momentiem pieminēja, ka patērētājs, lūk, tas kuru mēs būtībā aizmirtām visu laiku runājot par tarfifiem, viņš ir galvenais ieguvējs, jo patērētājs šodien pērk šo subsidēto produkciju un Rietumu valstis caur savām subsīdijām piemaksā šim patērētājam. Tas ir tikpat kā katram no mums, katram pensionāram pie pensijas, katram budžeta iestādē nodarbinātajam piemaksāt pie darba algas vismaz 10 vai 15 latus. Rezultātā šī ekonomikas loģika jau ir pavisam savādāka, cienījamie Zaščerinska un Kides kungi! Un tā loģika ir tāda, ka patērētājs ietaupot viņš spēj vairāk atlikt uzkrājumos maksājot mazāk par tekošo patēriņu, par šiem pārtikas produktiem. Un banku statistika jau šodien mums parāda, ka strauji palielinās vietējie uzkrājumi vietējie depozīti banku sistēmā, kurš ir tas avots investīcijām un kredītiem arī lauksaimniecībā. Šeit šī formula realizējas un tā ir ābece, tas ir reizes rēķins, ko vajadzētu vienreiz mums visiem iemācīties pirms mēs sākam runāt par sarežģītām formulām un programmām tautsaimniecībā vai lauksaimniecībā.

Tālāk. Attiecībā par darbavietu zaudēšanu. Darbavietu saglabāšanas mēģinājumi ar augstiem tarifiem ir visnesaprātīgākā metode kā to darīt. Tieši darbavietu saglabāšana ir panākama ar investīciju palīdzību. Investīcijas darbavietās ir pat tāds termins, tas ir gandrīz vienlīdzības zīme. Bet tieši šie augstie piedāvātie muitas tarifi nozāģē šīs investīcijas un kredīti šinī gadījumā, ārvalstu investīcijas kredītus. Jo citu šodien mums nav. Kamēr šie uzkrājumi un ietaupījumi veidojas, mums nav citu kredītu kā tikai ārvalstu.

Tālāk es vēlreiz atgādināšu, ka jau pašlaik Latvijā, Baltijas valstu vidū ir visaugstākās ievedmuitas. Lietuvā - 10%, Igaunijā - praktiski nulle. Un, palielinot tās vēl piecas, sešas reizes, tās būs visaugstākās arī visā Austrumeiropā. Turklāt augstie ievedmuitas tarifi faktiski ir aizliedzoši tarifi un atcerēsimies vienu piemēru, ko šei jau pieminēja arī Kiršteina kungs , tiesa gan, ne sevišķi precīzi, jo faktiski tikai uz divām metālu pozīcijām mums ir augstas izvedmuitas. Uz pārējiem mums ir 5-10 procenti. Kādreiz metāls tika licencēts. Gan licencēts, gan vispār aizliegts, pēc tam tika noteikta izvedmuita 40 - 60 procentu apmērā, visas šīs dažādās pieejas neko nemainīja. Turpinājās masveidīga metāla zagšana. Tā pārtraukta tika tikai tad, kad uz krāsainajiem metāliem tika ievesta izvedmuitas likme 5-10 procenti. Gandrīz momentāli situācija normalizējās un normalizējusies, normāla tā ir arī tagad. Un tieši otrādi, cukura piemērs parāda, ka nav iespējams. Ja jums pastāv šī cenu starpība, nekādā veidā jums nav iespējams nodrošināt, lūk, šo iekšējā tirgus aizsardzību. Pat Eiropas savienības eksperti atzīt. Ir dažādi vērtējumi par dažādiem produkcijas veidiem

Nr. 11

U.Osis. ... eksperti atzīst, ir dažādi vērtējumi par dažādu produkciju veidiem, ka no 10 līdz 20 procentiem pie viņu perfektās kompjuterizētās sistēmas pie tirdzniecības apgrozījuma pastāv kontrabanda.

Un vēl. Lucāna kungs izteicās, ka Zemkopības ministrijas piedāvātos tarifus atbalsta lielākā iedzīvotāju daļa. Interesanti, kad un kādā veidā viņš tos ir saskaitījis? Jo neaizmirsīsim vēlreiz, ka lielākā iedzīvotāju daļa ir patērētāji. Un vēl Lucāna kungs minēja, ka neviens nevar atbildēt uz jautājumu - kā tad attīstīties ražotājam. Un šeit nav nekāda demagoģija, Lucāna kungs, vajadzīga, lai izskaidrotu, kā attīstīsies. Katrs students, kas apguvis ekonomikas pamatus, es gan teikšu, tirgus ekonomikas pamatus, pateiks, ka ražošanas attīstība balstās uz, piemkārt, uz konkurenci, uz iniciatīvu, uz stimuliem. Tas ir galvenais attīstības ceļš un tā ir formula, ko mēs piedāvājam pieļaut - pieņemamus, normālus, kontrolējamus mutas tarifus, ko mēs tik tiešām reāli spējam nodrošināt ar muitu un robežapsardzi un kas tiešām stimulētu šo konkurenci.

Un vēl. Zaščerinska kungs minēja, ka nav iespējams konkurēt ar ārvalstu ražotāju, bet šo konkurētspēju taču nenodrošina augstie tarifi, ne ekonomisko, ne tehnisko apsvērumu dēļ, tieši otrādi, mēs ar augstajiem tarifiem, ja pat pieņemam teorētiski, ka viņi varētu efektīgi darboties šajā gadījumā, mēs apslāpējam šo konkurenci. Arī iekšējā konkurence ir ilūzija. Tādēļ jau Rietumu valstis savā laikā ieviesa protekcionismu, ka arī lauksaimniecībai jebkurā valstī - Francijā, Vācijā, vai Eiropas savienībā - iekšējais tirgus ir par šauru, viņš ir nepietiekošs. Vēl jo svarīgāk tas ir Latvijā. Ar mazu iedzīvotāju sastāvu un ar vāji apdzīvotu teritoriju.

Tādēl, cienījamie kolēģi, es aicinu balsot tomēr par deputāta Jonīša variantu. Paldies.

Priekšsēdētājs. Mums tagad 12.30 ir pārtraukums. Lūdzu zvanu reģistrācijai!

Godātie deputāti! Tātad runātāju saraksts ir slēgts un mēs ar šo problēmu sastapāmies jau iepriekšējā reizē. Pēc tam, kad deputāti nobalso, ka saraksts ir slēgts, ministri uzskata, ka viņi var runāt ārpus kārtas un šo iespēju izmanto. ES domāju, ka tas nav pareizi, jo tad ir vienam balsojumam jākorespondējas ar otru balsojumu jeb lēmumu. Bet varbūt norunāsim tādā veidā, ka ministrs Kinna tiešām slēgšanas brīdī pienāca pie Sekretariāta un tiešām, ja ir priekšlikums slēgt sarakstu un ministri, kuri grib runāt, viņi var iesniegt šo priekšlikumu savu un līdz ar to būt sarakstā un piedalīties debatēs. Ministrs Kinna lūdz izlemt jautājumu balsojot Saeimai. Es domāju, ka varbūt šoreiz nevajadzētu izvērst debates, bet ministram Kinnam dot vārdu, viņs lūdz 7 minūtes un šo praksi arī turpināt, ka līdz ko ir ierosināts priekšlikums slēgt debates, tas ir, slēgt runātāju sarakstu, ministri var pienākt un iesniegt pirms balsojuma, pēc tam, protams, nekādaas ministru runas ārpus kārtas nav pielaižamas. Tā es traktēju kā sēdes vadītājs Kārtības rulli un tā arī paliksim šoreiz, būs jauns Kārtības rullis, būs jaunas idejas, tad arī lemsim citādāk.

Ministru prezidents ar ministru var vienoties, kādā secībā viņi runās... Lūdzu reģistrējamies! Lūdzu nolasīt iztrūkstošos deputātus!

Z.Tomiņš (Saeimas sekretāra biedrs).

Nav reģistrējušies:

Andris Ameriks,

Dzintars Ābiķis,

Olafs Brūvers,

Ernests Jurkāns,

Jānis Lagzdiņš,

Egils Levits,

Joahims Zīgerists,

Alfrēds Žīgurs.

Priekšsēdētājs. Pārtraukums.

Priekšsēdētājs. Lūdzu reģistrāciju kvorumam! Kvoruma nav, lūdzu sparīgi zvanīt! Lūdzu reģistrējamies! Rezultātu! 54.

Turpinām apspriest likumprojektu "Par muitas nodokļiem un tarifiem". Vārds zemkopības ministram Jānim Kinnam.

J.Kinna (zemkopības ministrs).

Cienījamais Prezidij, cienījamie deputāti! Es lūdzu visus paņemt dokument nr. 711-d. Arī "Latvijas ceļa" frakcijas deputātus es lūdzu paņemt šo dokumentu. Un kamēr jūs viņu meklējat, es izstāstīšu vienu ļoti mazu līdzību. Tad, kad iejauc maizi un pieliek raugu, tad šo mīklu pārsedz ar vieglu baltu drānu. Un tad šī mīkla uzrūgst un no tās ir laba maize. Bet, ja labas lietas ir iejauktas abrā un tiek uzlikts virsū slogs, kuru šī mīkla nevar pacelt, tad iznāk tikai glīzdains kaut kāds plācenis, kurš praktiski nav ēdams.

Kas ir šobrīd šis slogs? Šobrīd šis slogs, kas uzgulstās uz Latvijas lauksaimniecību ir citu valstu fantastiski lielais atbalsts lauksaimniecībai, kādu mūsu valsts nespēj sniegt. Es jums nosaukšu tikai dažus skaitļus - uz 1 hektāru lauksaimneicībā izmantojamās zemes Amerikas Savienotās Valstīs šis atbalsts ir 100 dolāru, Kanādā - 160, OICD valstīs apmēram 180 un Eiropas savienības valstīs, kurām mēs esam cieši kaimiņos un ar nākošā gada 1. janvāri sāksim tirgoties, ir 800 dolāru uz vienu lauksaimniecības izmantojamās zemes hektāru. Latvijā, starp citu, tas ir šobrīd 5,8 dolāri. Vai mēs varam kaut ko šobrīd citu likt tam pretī? Un faktiski es gribu teikt, ka mums nav nekā cita ko likt pretī, kā vien šobrīd pacensties nožogot uz laiku mūsu iekšējo tirgu. Un panākt ar darbībām, ar muitas tarifiem tādu situāciju, ka iekšējais tirgus 85-95 procentu apmērā tiek saglabāts vietējai produkcijai.

Un tagad par šo dokumentu. Es jums viņu lūdzu paņemt nevis tāpēc, lai jūs skatītos šo formulu, bet gan es gribu īsi komentēt deputāta Jonīša priekšlikumus. Un es gribu, lai mēs apzināmies, par ko mēs balsosim. Presē vairākkārtīgi izskanēja viedoklis, ka deputāta Jonīša priekšlikumi ir kompromisa priekšlikumi. Par kompromisa priekšlikumiem viņus var uzskatīt tikai divās vai trijās pozīcijās, bet pirmajā pozīcijā, tas ir trīskārtīga esošo muitas tarifu samazināšana, jo, ja patreiz Ministru kabineta noteiktā likme ir 15 santīmi uz katru kilogramu, tad deputāta Jonīša ierosinātie 10 vai 20 procenti ir apmēram 5 santīmi. Un šeit neko neuzlabos Kiršteina kunga pieminētais mūsu likums, ka uz robežas mēs varēsim... neļausim deklarēt neīstas cenas. Diemžēl attīstīto valstu pieredze ir pierādījusi, ka nav iespējams ar šo cenu manipulāciju efektīvi cīnīties un tāpēc uz visām tām preču grupām, uz kurām mēs šobrīd ierosinām, arī tur eksistē naturālie tarifi konkrētas vērtības izteiksmē. Neko Zemkopības ministrija nav izgudrojusi no jauna, bet paņēmusi efektīvāko cīņas līdzekli, kāds patreiz pasaulē ir pazīstams.

Tātad otrajā pozīcijā - saldētā liellopu gaļā - ir tāda pati attiecība. Jonīša piedāvātais priekšlikums dod apmēram 5 santīmu uz kilogramu, patreiz esošais ir 15. Atdzisusi saldētā cūkgaļa Jonīša priekšlikumā dod 12, patreiz esošais ir 15. Es jums nelasīšu tālāk, jo es ceru, ka jūs beidzot visi šo dokumentu atradāt. Vienīgais, kur Jonīša kungan ir samisējies, tas ir jautājumā ar tām olām, jo tur es domāju, ka viņš ir rēķinājis uz divām olām varbūt nevis uz vienu, tarifu, jo tur viņš ir uzlicis galīgi nepamatoti augstu, bet patiesībā jautājums ir cits - un kāpēc šeit ir liels tarifs parādījies - tāpēc, ka olu ražošana šobrīd, pamatā olu ražošana nepieder Latvijas ražotājiem, bet gan pieder Zviedrijas un tas ir Zviedrijas firmas protekcionisms vai lobisms pie Jonīša kunga šajā jautājumā, lai olām pēkšņi būtu 5 santīmi mūsu piedāvāto 2 vietā.

Par zināma kompromisa priekšlikumu var uzskatīt 16. grupu, kur ir piedāvāti tarifi, Jonīša kungs piedāvā 029 santīmus, to dod tie viņa piedāvātie procenti, patreiz kabineta ir 20. Un arī par 16-02 grupā, kur ir patreiz kabineta, tas ir "Pârējie izstrādājumi, konservi no gaļas un gaļas produktiem un subproduktiem" tur patreiz kabinetam ir 5 santīmi, Jonīša piedāvātajā variantā iznāk 15. Tikai šīs divas grupas reāli varētu uzskatīt par zināmiem kompromisa priekšlikumiem un tajā pašā laikā es gribētu tomēr lūgt jūs atbalstīt Zemnieku savienības iesniegto, jo, ja arī mēs šajā situācijā būsim kaut ko pāršāvuši pār strīpu, samazināt mēs paspēsim vienmēr. Bet, es vēlreiz atkārtoju un Pavlovska kungs man neļaus samelot, ka līgumā, ko viņš tikko parafējis un ko tuvākā laikā nāksies parakstīt un pēc tam jums ratificēt, šobrīd ir iestrādāti un no Eiropas puses, savienības puses pilnībā ieņemti Zemkopības ministrijas izstrādātie tarifi un ir atspoguļots arī tarifu samazināšanas ceļš pa gadiem. Ja mēs šobrīd pieņemsim citus tarifus, protams, mēs varam to izdarīt, tad acīmredzot kā mēs tiekam vērtēti, zināmā mērā varētu parādīties, ka vienai grupai cilvēku noteikti būs jāiestājas pret šī līguma ratifikāciju, jo tādā gadījumā, ja mēs saskaņā ar līguma tekstu stāsies spēkā zeme tarifi un plus vēl iestrādātie samazinājumi, es gribu teikt, ka tādā gadījumā šis līgums būs kaut kādā veidā jāpārstrādā.

Un nobeigumā. Es gribu teikt vienu, ka es saprotu un redzu, kādā veidā Latvijas lauksaimniecība var kļūt konkurētspējīga. Bet es nesaprotu un neredzu, kā viņa var kļūt konkurētspējīga Finansu ministrijas piedāvātajā formulā, jo es skaidri zinu, ka šādu kredīta resursu Latvijā nav un arī tuvākajā laikā nebūs. Un tāpēc es , Birkava kungs, lūdzu gadījumā, ja netiks apstiprināti mūsu piedāvātie tarifi, lūdzu līdz mana atvaļinājuma beigām sameklēt citu zemkopības ministru, jo realizēt politiku, kuru es neizprotu, varbūt sava analfabētisma pēc, es neesmu spējīgs un netaisos to darīt. Paldies.

Priekšsēdētājs. Vārds Ministru prezidentam Valdim Birkavam. Lūdzu!

V.Birkavs (Ministru prezidents).

Godātā Saeima! Es nerunāšu par tarifa paaugstināšanas negatīvajām vai iedomāti pozitīvajām sekām, par to jau ir pietiekami daudz pateikts. Es runāšu par politiku, kura no spilgti, varbūt pat pārāk spilgti izteiktas politikas Rietumu virzienā, lēni, bet neatlaidīgi sāk pagriezties

Nr.12

V.Birkavs. Bet neatlaidīgi sāk pagriezties labu vārdu aizsegā Austrumu virzienā. Vakar ar 38 balsīm Saeima akceptēja kvotu principu, kurš Latvija nesīs un jau nes pilnām riekšavām ārpolitisku neslavu un iekšpolitiskas problēmas. Kurš apturēs vismaz uz laiku, ja ne vispār, virzību uz Eiropas savienību un galvenais kurš mazina valsts drošību. Kura tika izvirzīta, kuru esmu pasludinājis par prioritāti numur viens un kuru redzu ne jau ieroču daudzumā. Līdz ar tio apdraudēta ir arī pati būtiskākā lieta. Valsts neatkarība un netiek atrisināta, bet apgrūtināta politika, kura vedīs pie latviešu tautas izdzīvošanas un attīstības. Šodien mēs gribam akceptēt muitas tarifus, kuru dēļ zaudēsim starptautisku finansu organizāciju atbalstu, faktiski, nevis aizsargājot Latvijas zemnieku, bet nolemjot to nīkuļošanai. Bet Latvijas pensionārus, mazturīgos iedzīvotājus, bezdarbniekus, slikti apmaksātos skolotājus un medicīnas darbiniekus, vārdu sakot patērētājus, nolemjam cenu kāpumam un inflācijai. Tomēr šeit vēl ir vieta diskusijai, jo pretrunas valdībā ir radušās tāpēc, ka visa lauksaimniecības politika līdz pat šim brīdim tika nodota Latvijas zemnieku savienības frakcijas rokās, atstājot novārtā savstarpēji saskaņotus, es pasvītroju lauksaimniecības politikas īstenošanu. Tas varēja turpināties zināmu laiku, līdz brīdim kamēr nesadūrās galējie viedokļi. Nu tas ir noticis, lai gan arī šeit vēl es redzu reālu izeju, tai skaitā to jautājumu atrisināšanā, kuru ierosināja par kuriem runāja Kinnas kungs. Viens kļūmīgs solis var tikt izskaidrots. Divi kļūmīgi soļi liecina par kustību noteiktā virzienā, diemžēl šajā gadījumā neraugoties uz labiem, patiesi labiem nodomiem un uz patisu, es pasvītroju, Latvijas mīlestību, kas skanēja vakardienas un šodienas runās, abi soļi tiek sperti nepareizā virzienā - Krievijas virzienā. Objektīvi Krievijas virzienā. Līdz ar to kā ārpolitikā, tā iekšpolitikā ir sadūrušās divas principiāli atšķirīgas politiskas un ekonomiskas pieejas, un Saeima ar saviem balsojumiem sāk mainīt, vai var mainīt valsts attīstības virzienu. Izvēloties šķietamu aizsardzību reālas attīstības vietā. Izvēloties pareizu mērķi, bet nepareizus līdzekļus. Es kā Ministru prezidents šādā situācijā uzņemties atbildību par valsts tālāko atbildību nevaru. Esmu vienmēr teicis, ka palikšu amatā tikai tik ilgi kamēr spēšu veikt reformas un garantēt valsts attīstību pareizā virzienā. Patlaban šī virzība ir apdraudēta, pāri mūsu zemei savelkas mākoņi, kurus vēl ir jāmēģina izklīdināt. Valdība veisks visu nepieciešamo, lai situāciju valstī vērstu par labu, lai izlabotu. Taču, ja tas neizdosies ne vienā no punktiem, valdība atkāpsies.

Priekšsēdētājs. Lūdzu zvanu! Lūdzu referentu.

A.Piebalgs. Cienījamais priekšsēdētāj, cienījamie kolēģi! Es gribētu tikai pirms balsošanas vēlreiz atgādināt to, kad, ja teiksim izmanto dokumentu attiecīgi 711-d, redzat ir svarīgi vienmēr parādīt aprēķināšanas metodiku, un katrā ziņā ja iziet ar teiksim, šādu priekšlikumu, tad es domāju, ka tomēr jāiet jāparāda arī aprēķinu metodika, jo, ja mēs ņemam pret pasaules cenu, tas nav precīzi korekti cipari, bet ne jau par to iet runa. Man šķiet, ka svarīgākais ir tomēr izšķirties par pašu politiku. Jā, deputāta Jonīša priekšlikumi, tie ir zemi muitas tarifi, tas nav protekcionisms, protams, paliek pozīcijas ārpus viņa šī te piedāvājuma, teiksim, siers un biezpiens un vēl atsevišķi produkti, kas paliek ārpusē, bet faktiski tā ir izšķiršanās starp divām politikām. Un šajā gadījumā deputāta Jonīša politika ir viena politika un faktiski, ja mēs noraidām viņu, tā ir cita politika, tā ir cita ekonomiskā politika, kā teica Ministru prezidents. Un tagad mēs varam pāriet pie otras grupas - gaļa un subprodukti.

Priekšsēdētājs. Godātie deputāti, mēs sāksim balsot, jo metodiku skaidrot tas ir sarežģīti, nav nekādi izdales materiāli, kurus varētu pētīt.

A.Piebalgs. Tātad otrajā grupā, pirmais priekšlikums, kas ir tātad deputāta priekšlikumi par atdzesētu vai atdzeses liellopu gaļu, tad priekšlikums ir 10%, tātad labvēlības režīmā un 20% tas ir normāli, tātad procentuālā attiecība.

Priekšsēdētājs. Lūdzu, pirms balsošanas, tātad, ja tāpāt kā vakar, ja negūsta atbalstu kāds no priekšlikumiem, tad pirmā lasījuma redakcija paliek. Otrā lasījuma, jā, šeit nav divi lasījumi. Esam gatavi balsošanai? Godātais Piebalga kungs, jūs lasīsiet vai man lasīt, kā būtu ērtāk?

A.Piebalgs. Būtu labāk, ja to darītu priekšsēdētāja kungs.

Priekšsēdētājs. Un jūs tad...

A.Piebalgs . Jā, ja gadījumā kas, tad vienkārši...

Priekšsēdētājs. Par procedūru? Par procedūru Gundars Bērziņš.

G.Bērziņš (LZS).

Es ļoti atvainojos, bet ir iesniegums par balsošanas veidu, par Jonīša priekšlikumiem. Ir 10 deputātu priekšlikums kādā veidā balsot par šiem Jonīša priekšlikumiem.

Priekšsēdētājs. Bet šeit, tad es nesapratu, katru deputāta Jonīša priekšlikumu nosaucot?

G.Bērziņš. Jā.

Priekšsēdētājs. Es domāju, ka par pielikumu iet runa. Par katru? Lūdzu! Līdz ar to, godātie deputāti, desmit deputāti lūdz un kā paskaidroja Gundars Bērziņš, katru priekšlikumu balsot izsaucot deputātu vārdā, citu priekšlikumu nav? Līdz ar to uzsākam šo procedūru. Lūdzu balsosim preces kods 0201 - atdzesēta vai atdzisusi liellopu gaļa - deputāta Jonīša priekšlikums. Balsojam. Lūdzu rezultātu! Par - 47, pret - 26, atturas - 11. Ir pieņemts. Lūdzu nosauciet sekretāra biedru nolasīt deputātu balsojumu.

Z.Tomiņš (Saeimas sekretāra biedrs).

Balsojums par deputāta Jonīša priekšlikumu: Romāns Apsītis - par, Dzintars Ābiķis - par, Aleksandrs Bartaševics - atturas, Martijans Bekasovs - par, Eduards Berklavs - par, Aivars Berķis - pret, Gundars Bērziņš - pret, Indulis Bērziņš - par, Valdis Birkavs - par, Inese Birzniece - par, Vilnis Edvīns Bresis - pret, Olafs Brūvers - atturas, Māris Budovskis - par, Igors Bukovskis - par, Alfreds Čepānis - par, Imants Daudišs - par, Ilmārs Dāliņš - atturas, Pēteris Elferts - par, Aivars Endziņš - par, Gaļina Fjodorova - atturas, Irēna Folkmane - pret, Māris Gailis - par, Anatolijs Gorbunovs - par, Ilga Grava - par, Māris Graudiņš - par, Oskars Grīgs - pret, Māris Grīnblats - pret, Andris Grots - pret, Andris Gūtmanis - par, Juris Janeks - pret, Raimonds Jonītis - par, Jānis Jurkāns - par, Imants Kalniņš - atturas, Lainis Kamaldiņš - par, Viesturs Pauls Karnups - par, Ēriks Kaža - par, Ojārs Kehris - par, Edvīns Kide - pret, Aleksandrs Kiršteins - par, Mārtiņš Ādams Kalniņš - pret, Jānis Kokins - pret, Nikolajs Krasohins - par, Andrejs Krastiņš - par, Ģirts Valdis Kristovskis - par, Vilis Krištopans - par, Janīna Kušnere - pret, Uldis Lakševics - pret, Aristids Lambergs - par, Larisa Laviņa - atturas, Kārlis Leiškalns - par, Andris Līgotnis - par, Jānis Lucāns - pret, Ruta Marjaša - par, Gunārs Meierovics - par, Voldemārs Novakšānovs - pret, Uldis Osis - par, Andrejs Panteļējevs - par, Oļģerts Pavlovskis - par, Valdis Pavlovskis - par, Aleksandrs Pētersons - atturas, Andris Piebalgs - par, Aija Poča - par, Aida Prēdele - atturas, Velta Puriņa - par, Pauls Putniņš - pret, Gunārs Resnais - pret, Jānis Ritenis - par, Andris Rozentāls - pret, Anta Rugāte - pret, Andris Saulītis - pret, Antons Seiksts - par, Anna Seile - pret, Ivars Silārs - par, Dainis Stalts - atturas, Leonards Stašs - pret, Jānis Straume - pret, Filips Stroganovs - atturas, Pēteris Tabūns - atturas, Zigurds Tomiņš - pret, Jānis Ārvaldis Tupesis - pret, Jānis Vaivads - par, Mārtiņš Virsis - par, Jevgenijs Zaščerinskis - pret, Māris Zvaigzne - par.

Priekšsēdētājs. Lūdzu balsosim par nākamo pozīciju. Preces kods 0202 - saldēta liellopu gaļa, deputāta Jonīša priekšlikums. Lūdzu rezultātu! Par - 45, pret - 29, atturas - 8. Pieņemts. Lūdzu nosaukt deputātus vārdā viņu balsojumu rezultātus.

Z.Tomiņš (Saeimas sekretāra biedrs).

Balsojums: Romāns Apsītis - par, Dzintars Ābiķis - par, Aleksandrs Bartaševics - atturas, Martijans Bekasovs - par, Eduards Berklavs - atturas, Aivars Berķis - pret, Gundars Bērziņš - pret, Indulis Bērziņš - par, Valdis Birkavs - par, Inese Birzniece - par, Vilnis Edvīns Bresis - pret, Olafs Brūvers - atturas, Māris Budovskis - par, Igors Bukovskis - par, Alfreds Čepānis - par, Imants Daudišs - par, Ilmārs Dāliņš - atturas, Pēteris Elferts - par, Aivars Endziņš - par, Gaļina Fjodorova - atturas, Irēna Folkmane - pret, Māris Gailis - par, Anatolijs Gorbunovs - par, Ilga Grava - par, Māris Graudiņš - par, Oskars Grīgs - nav balsojis, Māris Grīnblats - pret, Andris Grots - pret, Andris Gūtmanis - par, Juris Janeks - pret, Raimonds Jonītis - par, Jānis Jurkāns - nav balsojis, Imants Kalniņš - atturas, Lainis Kamaldiņš - par, Viesturs Pauls Karnups - par, Ēriks Kaža - par, Ojārs Kehris - par, Edvīns Kide - pret, Aleksandrs Kiršteins - par

Nr.13

Aleksandrs Kiršteins - par, Mārtiņš Ādams Kalniņš - pret, Jānis Kokins - pret, Nikolajs Krosohins - par, Andrejs Krastiņš - par, Ģirts Valdis Kristovskis - par, Vilis Krištopans - par, Janīna Kušnere - pret, Uldis Lakševics - pret, Aristids Lambergs - par, Larisa Laviņa - pret, Kārlis Leiškalns - par, Andris Līgotnis - par, Jānis Lucāns - pret, Ruta Marjaša - par, Gunārs Meierovics - par, Voldemārs Novakšānovs - pret, Uldis Osis - par, Andrejs Panteļējevs - par, Oļģerts Pavlovskis - par, Valdis Pavlovskis - par, Aleksandrs Pētersons - atturas, Andris Piebalgs - par, Aija Poča - par, Aīda Prēdele - pret, Velta Puriņa - par, Pauls Putniņš - pret, Gunārs Resnais - pret, Jānis Ritenis - atturas, Andris Rozentāls - pret, Anta Rugāte - pret, Andris Saulītis - pret, Antons Seiksts - par, Anna Seile - pret, Ivars Silārs - par, Dainis Stalts - pret, Leonards Stašs - pret, Jānis Straume - pret, Hilips Stroganovs - par, Pēteris Tabūns - pret, Zigurds Tomiņš - pret, Jānis Ārvaldis Tupesis - pret, Jānis Vaivads - par, Mārtiņš Virsis - par, Jevgēnijs Zaščerinskis - pret, Māris Zvaigzne - par.

Priekšsēdētājs. Godātie deputāti! Zālē ir troksnis un daži deputāti izsaka protestu par to, ka viņi nedzird šeit lasīto no tribīnes, un es piekrītu viņu protestam.

R.Jonītis. Cienījamais priekšsēdētāja kungs, es drīkstu par procedūru?

Priekšsēdētājs. Par procedūru. Lūdzu!

R.Jonītis. Man priekšlikums ir sekojošs. Tā kā faktiski grupā ir viendabīgi priekšlikumi, šoreiz, atšķirībā no iepriekšējās reizes, mēs varētu varbūt balsot par grupu attiecīgo un tad nolasīt, jo vienkārši, ņemot vērā to, ka mums ir ārkārtīgi daudz priekšlikumi un tad vēl likumprojekti, kas jāizskata nebūtu lietderīgi tiešām pēc katra b alsojuma lasīt, pēc katras grupas, tad drīzāk balsot par grupu kopumā.

Priekšsēdētājs. Vai iesniedzēji piekrīt? Bet tad ir jāmēģina šīs grupas...

R.Jonītis. Jā, es to varētu palīdzēt. Tagad mums ir atlikušas divas pozīcijas otrajā grupā - atdzisusi, atdzesēta vai saldēta aitu un kazu gaļa un atdzisusi, atdzesēta vai saldēta mājputnu gaļa un subprodukti, kas norādīti 0105 pozīcijā. Varētu uzreiz balsot par viņām, par divām pozīcijām.

Priekšsēdētājs. Es atvainojos, mēs par cūkgaļu neesam balsojuši.

R.Jonītis. Jā, un cūkgaļa arī, protams. Atdzisusi, atdzesēta vai saldēta cukgaļa. Trīs pozīcijām uzreiz varētu balsot. 203., 204. un 207.pozīcija. Un tad nolasīt, ja neviens neiebilst, protams.

Priekšsēdētājs. Godātie deputāti! Tātad mums piedāvā balsot tagad par trim pozīcijām - 023, 024, 027. Visām trijām ir deputāta Jonīša priekšlikumi. Vai ir kādas iebildes, ja mēs balsojam par šo grupu kopumā? Vai kāds iebilst no deputātiem? Nav. Tad lūdzu balsojam. Balsojam. Lūdzu rezultātu! Par - 45, pret - 3, atturas - 4. Pieņemts. Lūdzu nolasīt deputātu balsojumu.

Z.Tomiņš. Balsojums par... Romāns Apsītis - par, Dzintars Ābiķis - par, Aleksandrs Bartašēvics - atturas, Martinjans Bekasovs - par, Eduards Berklavs - par, Aivars Berķis - pret, Gundars Bērziņš - nebalso, Indulis Bērziņš - par, Valdis Birkavs - par, Inese Birzniece - par, Vilnis Edvīns Bresis - nebalso, Olafs Brūvers - atturas, Māris Budovskis - par, Igors Bukovskis - par, Alfrēds Čepānis - par, Imants Daudišs - par, Ilmārs Dāliņš - nebalso, Pēteris Elferts - par, Aivars Endziņš - par, Gaļina Fjodorova - atturas, Irēna Folkmane - nebalso, Māris Gailis - par, Anatolijs Gorbunovs - par, Ilga Grava - par, Māris Graudiņš - par, Oskars Grīgs - nebalso, Māris Grīnblats - nebalso, Andris Grots - nebalso, Andris Gūtmanis - par, Juris Janeks - nebalso, Raimonds Jonītis - par, Jānis Jurkāns - nebalso, Imants Kalniņš - atturas, Lainis Kamaldiņš - par, Viesturs Pauls Karnups - par, Ēriks Kaža - par, Ojārs Kehris - par, Edvīns Kide - nebalso, Aleksandrs Kiršteins - par, Mārtiņš Ādams Kalniņš - nebalso, Jānis Kokins - nebalso, Nikolajs Krosohins - par, Andrejs Krastiņš - par, Ģirts Valdis Kristovskis - par, Vilis Krištopans - par, Janīna Kušnere - nebalso, Uldis Lakševics - nebalso, Aristids Lambergs - par, Larisa Laviņa - nebalso, Kārlis Leiškalns - par, Andris Līgotnis - par, Jānis Lucāns - nebalso, Ruta Marjaša - par, Gunārs Meierovics - par, Voldemārs Novakšānovs - nebalso, Uldis Osis - par, Andrejs Panteļējevs - par, Oļģerts Pavlovskis - par, Valdis Pavlovskis - par, Aleksandrs Pētersons - nebalso, Andris Piebalgs - par, Aija Poča - par, Aīda Prēdele - nebalso, Velta Puriņa - par, Pauls Putniņš - nebalso, Gunārs Resnais - nebalso, Jānis Ritenis - nebalso,. Andris Rozentāls - nebalso, Anta Rugāte - nebalso, Andris Saulītis - nebals, Antons Seiksts - par, Anna Seile - nebalso, Ivars Silārs - par, Dainis Stalts - nebalso, Leonards Stašs - nebalso, Jānis Straume - nebalso, Filips Stroganovs - nebalso, Pēteris Tabūns - nebalso, Zigurds Tomiņš - pret, Jānis Ārvaldis Tupesis - pret, Jānis Vaivads - par, Mārtiņš Virsis - par, Jevgēnijs Zaščerinskis - nebalso, Māris Zvaigzne - par.

Priekšsēdētājs. Lūdzu noformulēt nākošo grupu.

A.Piebalgs. Nākošā grupa - 3.grupa - zivis un vēžveidīgie moluski un citas ūdens bezmugurkaulnieki. Tātad trešajā grupā priekšlikumi ir pilnīgi vienādi no Tautsaimnieku politiskās apvienības un no Ministru kabineta. Tā kā problēmas šeit nav, Budžeta komisija arī neiebilda pret šo grupu tādā redakcijā, kādā tiek piedāvāts šoreiz gan no Tautsaimnieku politiskās apvienības, gan no Ministru kabineta. Es nezinu, vai ir vajadzība balsot.

Priekšsēdētājs. Vai deputātiem ir kādas iebildes? Ir nepieciešamība balsot? Nav. Tālāk, lūdzu!

A.Piebalgs. Tālāk 4.grupa. Varētu balsot varbūt par visu grupu kopumā, bet ir viena pozīcija, kas ir tāda īpaša - tās olas, kuras grūti pieksiatīt pie piena un pie piena produktiem. Bet ja deputātiem nav iebildumi, varam balsot par visu...

Priekšsēdētājs. Nē, nu vajadzētu sadalīt tomēr.

A.Piebalgs. Tātad par pirmajām trijām pozīcijām. Par olām. Tātad paliek pirmās trīs pozīcijas - 0401, 0402, 040500.

Priekšsēdētājs. Deputāts Jonītis savu priekšlikumu par olām noņem. Bet mēs nevaram debatēt. Jūs tikai par procedūru? Par kādiem motīviem, godātais deputāt? Par procedūru var tikai. Lūdzu!

Par procedūru. Tā kā iepriekš arī bija šī prakse, šis priekšlikums bija iesniegts, varbūt citi deputāti arī atbalstīja, tā kā nebija vajadzības iesniegt, bija šis precedents, ka jau autors mēģināja noņemt no balsošanas un ka tomēr Saeima balsoja. Es arī šoreiz, te kāds priekšlikums bija iesniegts, citiem nebija vajadzības sniegt, šodien noņemot viņu, es piedāvātu balsot arī par viņu. Šis precedents jau plenārsēdēs bija.

Priekšsēdētājs. Jā, godātie kolēģi! Tie nav motīvi, bet sēdes vadītājs vienkārši būtu vaicājis, vai kādam ir iebildes. Un ja ir iebildes, tad ir balsojums. Vispirms par piena lietām balsosim. Vēlreiz nosauciet, lūdzu!

A.Piebalgs. Pozīcija 0401, 0402, 040500.

Priekšsēdētājs. Lūdzu balsojam par deputāta Jonīša priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par - 50, pret - 10, atturas - 4. Lūdzu nolasīt deputātu balsojumu.

Z.Tomiņš. Balsojums: Romāns Apsītis - par, Dzintars Ābiķis - par, Aleksandrs Bartašēvics - par, Martinjans Bekasovs - par, Eduards Berklavs - atturas, Aivars Berķis - pret, Gundars Bērziņš - pret, Indulis Bērziņš - par, Valdis Birkavs - par, Inese Birzniece - par, Vilnis Edvīns Bresis - nebalso, Olafs Brūvers - atturas, Māris Budovskis - par, Igors Bukovskis - par, Alfrēds Čepānis - par, Imants Daudišs - par, Ilmārs Dāliņš - nebalso, Olga Dreģe - par, Pēteris Elferts - nebalso, Aivars Endziņš - par, Gaļina Fjodorova - atturas, Irēna Folkmane - nebalso, Māris Gailis - par, Anatolijs Gorbunovs - par, Ilga Grava - par, Māris Graudiņš - par, Oskars Grīgs - nebalso, Māris Grīnblats - nebalso, Andris Grots - pret, Andris Gūtmanis - par, Juris Janeks - nebalso, Raimonds Jonītis - par, Jānis Jurkāns - par, Imants Kalniņš - atturas, Lainis Kamaldiņš - par, Viesturs Pauls Karnups - par, Ērika Kaža - par, Ojārs Kehris - par, Edvīns Kide - nebalso, Aleksandrs Kiršteins - par, Mārtiņš Ādams Kalniņš - par, Jānis Kokins - nebalso, Nikolajs Krosohins - par, Andrejs Krastiņš - nebalso, Ģirts Valdis Kristovskis - par, Vilis Krištopans - par, Janīna Kušnere - nebalso, Uldis Lakševics - pret, Aristids Lambergs - par, Larisa Laviņa - par, Kārlis Leiškalns - par, Andris Līgotnis - par, Jānis Lucāns - nebalso, Ruta Marjaša - par, Gunārs Meierovics, Voldemārs Novakšānovs - nebalso, Uldis Osis - par, Andrejs Panteļējevs - par, Oļģerts Pavlovskis - par, Valdis Pavlovskis - par, Aleksandrs Pētersons - nebalso, Andris Piebalgs - par, Aija Poča - par, Aīda Prēdele - pret, Velta Puriņa - par, Pauls Putniņš - nebalso, Gunārs Resnais - nebalso, Jānis Ritenis - par, Andris Rozentāls - pret, Anta Rugāte - pret, Andris Saulītis - pret, Antons Seiksts - par, Anna Seile - nebalso, Ivars Silārs - par, Dainis Stalts - par, Anita Stankēviča - par, Leonards Stašs - nebalso, Jānis Straume - nebalso, Filips Stroganovs - nebalso, Pēteris Tabūns - nebalso, Zigurds Tomiņš - pret, Jānis Ārvaldis Tupesis - pret, Jānis Vaivads - par, Mārtiņš Virsis - par, Jevgēņijs Zaščerinskis - nebalso, Māris Zvaigzne - par.

Priekšsēdētājs. Nākošo pozīciju - 040700 - svaigas, konservētas vai vārītas putnu olas ar čaumalu.

A.Piebalgs. Priekšsēdētāja kungs, vai varētu šo nelasīt? Varbūt, ka nevienam nav iebildumu, par tām olām.

Priekšsēdētājs. Tā nevar traktēt. Jūs variet nevis man aicināt, bet deputātus aicināt atsaukt. Bet kamēr nav atsaukuma, tikmēr mēs abi šeit nevaram šo procesu regulēt.

A.Piebalgs. Vismaz par šo pozīciju, jo pēc tam būs 16.pozīcija - par gaļu kopumā. Var jau par olām arī, protams.

Priekšsēdētājs. Balsojam par deputāta Jonīša priekšlikumu - svaigas, konservētas vai vārītas putnu olas ar čaumalu.

nr.14

Lūdzu rezultātu! 25 - par, pret - 39, atturas - 6. Nav pieņemts. Lūdzu nolasīt balsojošos deputātus!

Z.Tomiņš (Saeimas sekretāra biedrs).

Rezultāts: Romāns Apsītis - pret, Dzintars Ābiķis - par, Aleksandrs Bartaševičš - par, Martijans Bekasovs - atturas, Eduards Berklavs - nebalso, Aivars Berķis - par, Gundars Bērziņš - par, Indulis Bērziņš - pret, Valdis Birkavs - pret, Inese Birzniece - pret, Vilnis Edvīns Bresis - nebalso, Olafs Brūvers - atturas, Māris Budovskis - pret, Igors Bukovskis - par, Alfreds Čepānis - pret, Imants Daudišs - par, Ilmārs Dāliņš - nebalso, Olga Dreģe - nebalso, Pēteris Elferts - pret, Aivars Endziņš - pret, Gaļina Fjodorova - par, Irēna Folkmane - nebalso, Māris Gailis - pret, Anatolijs Gorbunovs - pret, Ilga Grava - pret, Māris Graudiņš - par, Oskars Grīgs - par, Māris Grīnblats - atturas, Andris Grots - par, Andris Gūtmanis - pret, Juris Janeks - par, Raimonds Jonītis - par, Jānis Jurkāns - pret, Imants Kalniņš - atturas, Lainis Kamaldiņš - atturas, Viesturs Pauls Karnups - pret, ĒriksKaža - par, Ojārs Kehris - pret, Edvīns Kide - pret, Aleksandrs Kiršteins - nebalso... Kiršteins labo?

Priekšsēdētājs. Godātie deputāti! Tas ir labi, ka jūs tagad pateicāt citu balsojumu. Acīmredzot tā tas ir bijis, bet nospiests, vai aparatūra ir atkal citu fiksējusi, tā kā rezultāts jau ir paziņots, tad tas jūsu paziņojums ir tikai protokolam. (Kāds kaut ko saka no vietas.)

Lūdzu, tālāk!

Z.Tomiņš.

Mārtiņš Ādamss Kalniņš - par, Jānis Kokins - par, Nikolajs Krasohins - atturas, Andrejs Krastiņš - nebalso, Ģirts Valdis Kristovskis - pret, Vilis Krištopans - par, Janīna Kušnere - pret, Uldis Lakševics - par, Aristids Lambergs - pret, Larisa Laviņa - par, Kārlis Leiškalns - pret, Andris Līgotnis - pret, Jānis Lucāns - par, Ruta Marjaša - pret, Gunārs Meierovics - nebalso, Voldemārs Novakšānovs - pret, Uldis Osis - pret, Andrejs Panteļējevs - pret, Oļģerts Pavlovskis - pret, Valdis Pavlovskis - par, Aleksandrs Pētersons - nebalso, Andris Piebalgs - pret, Aija Poča - pret, Aida Prēdele - par, Velta Puriņa - pret, Pauls Putniņš - pret, Gunārs Resnais - pret, Jānis Ritenis - nebalso, Andris Rozentāls - pret, Anta Rugāte - nebalso, Andris Saulītis - par, Antons Seiksts - pret, Anna Seile - nebalso, Ivars Silārs - pret, Dainis Stalts - pret, Anita Stankēviča - pret, Leonards Stašs - nebalso, Jānis Straume - nebalso, Filips Stroganovs - nebalso, Pēteris Tabūns - nebalso, Zigurds Tomiņš - par, Jānis Ārvaldis Tupesis - pret, Jānis Vaivads - pret, Mārtiņš Virsis - par, Jevgenijs Zaščerinskis - par, Māris Zvaigzne - pret.

Priekšsēdētājs. Tālāk, lūdzu!

R.Jonītis (LC).

Tālāk pēdējais balsojums ar izsaukšanu. Zivju vai vēžveidīgo molusku vai pārējo ūdens bezmugurkaulinieku izstrādājumi. Divas pozīcijas . Nr. 160100 un 1602.

Priekšsēdētājs.Lūdzu, balsosim par deputāta Jonīša priekšlikumu.Balsojam. Godātie deputāti, nevajag vēl rezultātu! Ja jums ir kādas šaubas par savu balsojumu, vai arī redziet, tas pirksts dažreiz tiešām tā automātiski citur nospiež pogu, jo man pašam arī tā ir gadījies. Nevis to, kā gribētu par ko balsot, tāpēc ja tas ir tā, tad rezzultātu tagad nepaziņojam un lasām izdruku. Un pēc tam rezultātu ziņosim, citādi nav iespējams mainīt rezultātu.

Godātie kolēģi! Mums jābūt konsekventiem. Mēs tā esam vienojušies, ja mēs mainām balsojumu tad, kad izsauc deputātus vārdā, t1atad uz tablo rezultātam tagad nav jābūt. Nav jābūt! Tāpēc, lūdzu, lasiet deputātu balsojumu un pēc tam būs rezultāts. Paldies. Viens deputāts atbalstīja.

Z.Tomiņš.

Balsojums: Romāns Apsītis - par, Dzintars Ābiķis - par, Aleksandrs Bartaševičs - atturas, Martijans Bekasovs - par, Eduards Berklavs - atturas, Aivars Berķis - pret, Gundars Bērziņš - pret, Indulis Bērziņš - par, Valdis Birkavs - par, Inese Birzniece - par, Vilnis Edvīns Bresis - nebalso, Olafs Brūvers - atturas, Māris Budovskis - par, Igors Bukovskis - par, Alfreds Čepānis - par, Imants Daudišs - par, Ilmārs Dāliņš - nebalso, Olga Deeģe - nebalso, Pēteris Elferts - par, Aivars Endziņš - par, Gaļina Fjodorova - nebalsos, Irēna Folkmane - nebalso, Māris Gailis - par, Anatolijs Gorbunovs - par, Ilga Grava - par, Māris Graudiņš - par, Oskars Grīgs - nebalso, Māris Grīnblats - nebalso, Andris Grots - pret, Andris Gūtmanis - par, Juris Janeks - par, Raimonds Jonītis - par, Jānis Jurkāns - par, Imants Kalniņš - par, Lainis Kamaldiņš - par, Viesturs Pauls Karnups - par, Ēriks Kaža - par, Ojārs Kehris - par, Edvīns Kide - pret, Aleksandrs Kiršteins - par, Mārtiņš Ādams Kalniņš - nebalso, Jānis Kokins - pret, Nikolajs Krasohins - par, Andrejs Krastiņš - nebalso, Ģirts Valdis Kristovskis - par, Vilis Krištopāns - par, Janīna Kušnere - par, Uldis Lakševics - pret, Aristids Lambergs - par, Larisa Laviņa - atturas, Kārlis Leiškalns - par, Andris Līgotnis - par, Jānis Lucāns - par, Ruta Marjaša - par, Gunārs Meierovics - par, Voldemārs Novakšānovs - pret, Uldis Osis - par, Andrejs Panteļējevs - par, Oļģerts Pavlovskis - par, Valdis Pavlovskis - par, Aleksandrs Pētersons - nebalso, Andris Piebalgs - par, Aija Poča - par, Aida Prēdele - pret, Velta Puriņa - par, Pauls Putniņš - pret, Gunārs Resnais - pret, Jānis Ritenis - nebalso, Andris Rozentāls - pret, Anta Rugāte - nebalso, Andris Saulītis - pret, Antons Seiksts - par, Anna Seile - par, Ivars Silārs - par, Dainis Stalts - par, Anita Stankēviča - par, Leonards Stašs - nebalso, Jānis Straume - nebalso, Filips Stroganovs - nebalso, Pēteris Tabūns - nebalso, Zigurds Tomiņš - pret, Jānis Ārvaldis Tupesis - pret, Jānis Vaivads - par, Mārtiņš Virsis - par, Jevgenijs Zaščerinskis - pret, Māris Zvaigzne - par.

Priekšsēdētājs. Vēlreiz rezultātu. Man ir jānosauc. Rezultāts. 51 - par, 15 - pret, atturas - 4. Pieņemts.

A.Piebalgs. Tālāk ir Ministru kabineta priekšlikumi par 70.grupā "Stikls un tā izstrādājumi". Šeit ir tātad divas apakšgrupas - stikla tara un stikla kolbas elektriskajam apgaismojumam. Diemžēl deputātiem nav pavairotas vēl divas pozīcijas, kur ir pilnīgi identisks priekšlikums no Ministru kabineta. Tie ir stikla tara no krāsainā stikla farmeceitiskajām vajadzībām. Tieši tās pašas likmes, kas ir stikla tarai un elektriskajam apgaismojumam, stikla kolbām. Budžeta komisijā šeit nekādu problēmu nebija ar šo pozīciju.

Priekšsēdētājs. Vai deputātiem ir iebildes? Nav. Bet man tomēr gribētos, lai jūs precīzi komentējiet kāda ir mūsu attieksme pret nepavairotiem priiekšlikumiem.

A.Piebalgs. Tātad likme ir sekojoša. Pozīcija 701090500 "Stikla tara no krāsainā stikla farmaceitiskām vajadzībām". Priekšlikums ir 05%, 1%. Tātad otrajā lasījumā bija palikusi 15-20 procentu. Ja kādam ir iebildumi, tad, porotams, tos jautri var neskaitīt.

Priekšsēdētājs. Bet šis priekšlikums ir izskatīts komisijā?

A.Piebalgs. Jā.

Priekšsēdētājs. Jo tas ir vienkārši precedents. Tad mēs arī pārējos varam tādā veidā skatīt.

Anna Seile, lūdzu!

A. Seile (LNNK).

Tautsaimnieku komisija. Es gribētu piedāvāt tādu variantu, ka balsot par tiem nodrukātajiem variantiem atsevišķi, un par no jauna ierosinātajiem, kuri nav rakstiski iesniegti, atsevišķi. Kāpēc? Tāpēc, ka mana pozīcija, piemēram ir tāda, ka par stikla taru kolbām un elektriskajiem apgaismojumiem es esmu par to, lai atbalstītu zemnieku priekšlikumu, bet par stikla taru, stikla izstrādājumiem, kuri nepieciešami farmaceitiskajai rūpniecībai, es atbalstu Ministra kabineta priekšlikumu. Lai nāk iekšā šīs speciālā stikla tara par maziem muitas tarifiem. tāpēc te nevarētu būt vienots balsojums par visu šo grupu kopā.

A.Piebalgs. Es atvainojos. Tie abos gadījumos bija Ministru kabineta priekšlikumi. Tātad Ministru kabinets strādājot pie muitas tarifiem, vienkārši tie nav Zemnieku savienības priekšlikumi nekādā ziņā šeit nekāds sakars nav.

Priekšsēdētājs. Katrā ziņā ir ļoti grūti tagad vismaz sēdes vadītājam aicināt balsot par priekšlikumiem, kuri nav izsniegti deputātiem.

A.Piebalgs. Tādā gadījumā viņš vienkārši nav jāizskata. Tas ir vienīgais variants. Paliek tikai tie, kas ir izsniegti deputātiem.

Priekšsēdētājs. Būtu ļoti vēlams. Jo citādi tas ir precedents un mēs tad nevaram pabeigt.

A.Piebalgs. Es piekrītu. Piekrītu.

Priekšsēdētājs. Par šiem izsniegtajiem "Stikla tara - Ministru kabinets, stikla kolbas un tā tālāk pēc teksta. Un arī elektriskajiem apgaismojumiem Ministru kabinets. Vai ir kādas iebildes. Ir nepieciešams balsot? Nav nepieciešams balsot. Tad ir akceptēts.

A.Piebalgs. Tālāk ir Ministru kabinets iesniedzis priekšlikumus, arī par izvedmuitas tarifiem, tātad grupa 25. Preces kods 2517. Oļi, šķembas un grants produkcija. Tur ir priekšlikums - noņemt muitas tarifu. Muitu vispār. Izvedmuitu.

Priekšsēdētājs. Vai deputātiem ir iebildes? Ir nepieciešams balsojums? Nav.

A.Piebalgs. Līdz ar to mēs esam izskatījuši visus priekšlikumus un varam balsot par likumprojektu kopumā.

Priekšsēdētājs. Lūdzu zvanu! Godātie deputāti! Šeit ir priekšlikums un pieprasījums balsot par pielikumu kopumā. Ņemot vērā, ka tas ir kā viens pants. Nav iebildes?

Nr. 15

Priekšēdētājs. Nav iebildes? Lūdzu balsojam par pirmo pielikumu kopumā! Lūdzu rezultātu! 47 - par, 22 - pret, atturas - 6. Pieņemts.

Tagad balsosim par likumu "Par muitas nodokli un tarifiem" kopumā. Balsojam! Lūdzu rezultātu! Par - 48, pret - 19, atturas - 10. Pieņemts.

Prezidijs ir saņēmis priekšlikumu no 5 deputātiem: pēc muitas tarifu apstiprināšanas ierosinām izskatīt tos likumprojektus, kuri paredz likumu izskatīšanu otrajā lasījumā kā steidzamus Prezidijā iesniegtajā darba kārtībā noteiktajā secībā. Lūdzu, vai deputātiem ir iebildes?

Ivars Silārs - Aizsardzības un iekšlietu komisija.

I.Silārs (LC).

Cienījamie kolēģi! Man ir iebilde sakarā ar to, ka mēs šorīt jau nolēmām, ka pēc šī tikko izskatītā likumprojekta ir jāizskata grozījumi Kriminālprocesa kodeksā, jo tas ir saistīts... šis likumprojekts ir saistīts ar Prokuratūras likumu, kuram jāstājas spēkā 1. jūlijā un šī ir pēdējā diena, kad mēs varam šo procesuālo likumu pieņemt, lai vispār arī Prokuratūras likums varētu darboties. Tādēl es pastāvu uz to, lai tagad, tā kā no rīta bija peiņemts un nevienam iebildumu nebija, tiktu izskatīti "Grozījumi un papildinājumi Latvijas Kriminālprocesa kodeksā" dokuments nr. 704.

Priekšsēdētājs. Godātie deputāti! Šeit diemžēl sākam izskatīt jautājumu... deputāts Rozentāls arī lūdz vārdu. Bet tagad ir jābeidz izskatīt šis priekšlikums par secību. Jautājumu var izskatīt tikai balsojot. Tātad bija arī cits priekšlikums un tāpēc lūdzu zvanu! Lūdzu balsosim par deputātu iesniegto priekšlikumu - nākošo secību veidot sekojoši: pirmais - par zemes komisijām, tad - par namīpašumu denacionalizāciju, par ostām, par ieņēmumiem no meža resursu realizācijas. Tagad tūlīt pēc... nu mēs jau esam izskatījuši muitas un tarifus. Balsojam par šo priekšlikumu! Rezultātu! Par - 16, pret - 35, atturas... Nav pieņemts.

Saskaņā ar Kārtības ruļļa 129. pantu deputāts Rozentāls lūdz vārdu.

A.Rozentāls (LZS).

Cienītie kolēģi, Prezidij! Izmantojot 129. panta kārtībā noteiktās tiesības, gribu sniegt jums paziņojumu sakarā ar balsošanas motīviem.

"Saeimas Latvijas zemnieku savienības frakcijas paziņojums. Saeima, šā gada 29. jūnija sēdē, noraidot Latvijas Zemnieku savienības iesniegtos priekšlikumus par iekšējā tirgus aizsardz ību saistībā ar likumu "Par muitas nodokli" ir padarījusi par neiespējamu Ministru kabineta deklarētās lauksaimniecības politikas īstenošanu. Zemnieku savienības frakcijas deputāti uzskata, ka Saeimai pieņemot šādu likumu "Par muitas nodokli", agrārā reforma Latvijā nolemta neveiksmei un lauksaimniecība kā viena no Latvijas saimniecības pamatnozarēm tiks iznīcināta ar neprognozējamām sekām latviešu nācijai."

Tā kā mūsu koalīcijas vienošanās un arī valdības deklarācijā, kuru sniedza šeit Saeimā priekšā mēs bijām vienojušies, ka lauksaimniecības politikā tiek ņemti vērā Zemnieku savienības ieteikumi, ko šobrīd mūsu koalīcijas partneri neņēma vērā un tiek pieņemts Oša kunga un Kehra kunga interpretētā lauksaimniecības attīstība, tad mēs arī ar 10 deputātu parakstiem iesniedzam priekšlikumu par Oša kunga un Kehra kunga demisiju.

Priekšsēdētājs. Lūdzu, izskatām nākošo jautājumu - likumprojekts "Par grozījumiem un papildinājumiem Latvijas Kriminālprocesa kodeksā".

A.Līgotni (LC).

Dokuments, kuru tagad skatām, ir ar numuru 703. Pie šī likuma pēc otrā lasījuma ir ienākuši tikai četri priekšlikumi, pie kam visi komisijas sēdē...

Priekšsēdētājs. Lūdzu kārtību un klusumu!

A. Līgotnis. ... un visi šie četri priekšlikumi komisijas sēdē ir akceptēti. Tātad šo tabulu jūs varat redzēt saspraustās dokumentu kopas pēdējā lapā otrā pusē.

Pirmais priekšlikums skar likumprojekta nosaukumu. Šis priekšlikums faktiski ir nācis no Juridiskā biroja un komisija to ir akceptējusi.

Priekšsēdētājs. Nav iebildes? Nākošo lūdzu!

A.Līgotnis. Otrs priekšlikums skar likumprojekta 24. pantu un no šo drošības līdzekļu skaita tiek izslēgts "mantisks galvojums". Tas ir tādēļ, ka izmeklēšanai jābūt ātrai, operatīvai un maksimāli vienkāršai. Ja paliktu šāds drošības līdzeklis, tad praktiski prokuroram, kurš veiktu izmeklētēja funkcijas, būtu jānodarbojas ar īpašuma jautājuma kārtošanu, ar nekustamā īpašuma apķīlāšanu, pēc tam ar realizēšanu un, protams, tas tikai apgrūtinātu nevis vienkāršotu un padarītu operatīvāku izmeklēšanu. Tālab komisija nolēma to izslēgt.

Priekšsēdētājs. Nav iebildes?

A.Līgotnis. Nākamais priekšlikums - trešais. Šeit ir tikai savests kārtībā šis 74. pants, saskaņā ar iepriekš izdarīto labojumu.

Priekšsēdētājs. Deputātiem ir iebildes? Deputāt Krištopan, atbildība par pulcēšanos gulsies uz jums, ja vēl tur turpināsies mītiņi... Nav iebildes par komisijas piedāvājumu? Tālāk.

A.Lītgotnis. Un ceturtais priekšlikums skar šo 70. pantu, par kuru mēs jau balsojām otrajā lasījumā un tur bija tā problēma, ka bija jāatrod drošības garantija, lai izvairītos no iespējām ar prokurora vienpersonisku voluntāru rīcību radīt situāciju, kad ir iespējama tiesas kļūda. Šo jautājumu mēs ļoti rūpīgi pārspriedām komisijā gan ar šīs kriminālprocesa izstrādes darba grupas pārstāvjiem, gan ar prokuratūtas pārstāvjiem, kas ir šī, jūsu acu priekšā esošā, priekšlikuma faktiskie autori un nācām pie tāda slēdziena, ka šādā veidā šī 243. panta 4. daļas konstrukcija dotu gan iespēju izvairīties no eventuālas tiesas kļūdas, gan arī saglabātu to sacīkstes principu, kādu darba grupa ir ielikusi ne tikai šajā, kriminālprocesa šajās normās, bet arī jau jaunajā kriminālprocesa kodeksa projektā. Komisija šādu priekšlikumu ir akceptējusi.

Priekšsēdētājs. Lūdzu, Ivars Silārs - Aizsardzības un iekšlietu komisijas priekšsēdētājs.

I.Silārs (LC).

Cienījamie koļeģi, man ir lūgums... Es piekrītu arī kā komisijas loceklis un komisijas priekšsēdētājs visam, ko Līgotņa kungs teica, izņemot... man ir viens priekšlikums, kuru es vairs komisijā nevarēju iesniegt atvēlētajā laikā, tādēļ es lūdzu šeit atbalstīt mani - svītrot no šā teksta 4. rindiņas četrus vārdus: "no šā paziņojuma saņemšanas", proti, kādēļ. Šeit ir rakstīts, ka par valsts apsūdzētāja atteikšanos no apsūdzības tiesa nekavējoties paziņo augstākstāvošam prokuroram, kuram 72 stundu laikā no šā paziņojuma saņemšanas ir tiesības ar savu lēmumu, nomainot valsts apsūdzētāju, atjaunot valsts apsūdzības uzturēšanu. Ja mēs saglabājam "no šā paziņojuma saņemšanas", tad tas nozīmē, ka tiesa jau nezina, vai augstākstāvošais prokurors ir atvaļinājumā, tiesa nosūta un tā var gadīties, ka nepamatoti attaisnojamais cilvēks vēl ir ilgāku laiku jātur apcietinājumā, kamēr tas būs saņēmis. Šeit faktiski vajadzētu būt: kuram 72 stundu laikā ir tiesības ar savu lēmumu, nomainot valsts apsūdzētāju, atjaunot valsts apsūdzības uzturēšanu. Šīs 72 stundas nedrīkstētu pagarināt, tām būtu jābūt strikti un... tādēļ skaidri, ka 72 stundas un nevienu stundu vairāk. Citādi to var stiept un tas rodas par tādu stiepjamu jēdzienu, kur var attaisnot, ka pasts nav strādājis, ka vēstule ir pazudusi, tādēļ es, atbalstot visu šo koncepciju, lūdzu vienkārši arī piekrist referentu izsvītrot šos četrus vārdus.

Priekšsēdētājs. Aivars Endziņš - Juridiskās komisijas priekšsēdētājs.

A.Endziņš (LC).

Cienījamo priekšsēdētāj, cienījamie deputāti! Es tomēr negribētu atbalstīt Silāra kunga priekšlikumu par šo vārdu svītrošanu. Jo 72 stundas - tas ir kategoriski. Un ja, teiksim, tā ir piektdiena... nākošā ir sestdiena, svētdiena... un acīmredzot svēta vieta tukša nemēdz būt, ja augstākstāvošs prokurors it kā pēc amata ir atvaļinājumā vai prombūtnē, tad viņa funkcijas pilda kāds cits no prokuroriem. Un tomēr šeit ir jābūt arī iespējai prokuroram iepazīties, jo savādāk jau mēs būtībā gribam atgriezties atpakaļ pie tā paša, kas bija - ja nav, nu tad lūdzu tiesai neatkarīgi no tā ir jāattaisno. Es tomēr rosinātu nesvītrot ārā šos vārdus.

Priekšsēdētājs. Ivars Silārs - Aizsardzības komisijas priekšsēdētājs. Lūdzu!

I.Silārs (LC).

Redziet, te ir vēl viena cita lieta. Apsūdzētājs uztur apsūdzību Latvijas valsts vārdā. Un šeit ir paredzēta tāda situācija, ka tātad jebkurā gadījumā nav iespējama valsts apsūdzētājam pat tad, ja ir skaidri redzama lieta, viņš nevar vienmēr ir jāpārskata simtprocentīgi augstākstāvošajam... Ja arī ir sestdiena un svētdiena, ja ir skaidri redzams, ka tas cilvēks ir pilnīgi nepamatoti, tas nav tas cilvēks... viņu nevar attaisnot pat šo 72 stundu laikā. Ja arī ir pa vidu sestdiena un svētdiena, tas tomēr ir gadījums, kad ir jāpaziņo tam augstākstāvošajam prokuroram arī

Nr.16

I.Silārs. Augstākstāvošam prokuroram arī tai pašā piektdienā, ja piektdienā viņš atsakās, tad arī tai piektdiena ir jāpasaka. Un tas ir tāds gadījums, ka tad tam augstākstāvošam arī par to sestdienu un par to svētdienu ir tāpat jāpastrādā, kā strādā izmeklētājs, kā strādā operatīvais darbinieks sestdien, svētdien, lai tas cilvēks, kurš nepamatoti ir arestēts nu netiktu ilgāk aizturēts kā šīs 72 stundas. Tādēļ es tiešām aicinu šos vārdus svītrot, lai nepamatoti apsūdzētais nevarētu bezgala ilgi tikt turēts arestā.

Priekšsēdētājs. Lūdzu zvanu! Referents vēl varētu runāt!

A.Līgotnis. Atļausiet komentāru. Šī tabula jau bija nodrukāta un tikai pēc tam mēs konsultējāmies ar Saeimas Juridiskā biroja speciālistiem. Un man jāsaka, ka arī viņi mums ieteica šos četrus vārdus no likuma svītrot. Tā problēma šeit tik milzīga nevarētu būt, jo sestdiena, svētdiena, tās ir divas diennaktis - 48 stundas - vēl paliek tā pirmdiena, kuras laikā gan ir iespējams izlasīt lietu, gan arī uzrakstīt lēmumu par kļūdu pieļāvušā prokuroira aizvietošanu. Es personīgi arī esmu par šo četru vārdu svītrošanu. Acīmredzot mums vajadzētu rīkoties tā... Priekšsēdētāja kungs, mums acīmredzot vajadzētu rīkoties sekojoši, tas ir mans priekšlikums, jo šeit it kā divi, viens priekšlikums ir uzklājies uz otra, vispirms būtu jānobalso par šo četru vārdu svītrošanu un tad par to, kas paliek pāri.

Priekšsēdētājs. Vai deputātiem ir iebildes? Nav. Pieņemts. Ir pieņemts jūsu priekšlikums, vispirms svītrot...

A.Līgotnis. Tā, tad vēl man kolēģi jāinformē jūs par to, ka šim likumam ir klāt nākuši pieci pārejas noteikumu punkti. Un no tiem jūs redzat, ka ir paredzēts, ka likums kopumā stājas spēkā ar šā gada 1.oktobri, un tā ir diena ar kuru ir jābūt pabeigtai Latvijas Republikas Prokuratūras reorganizācijai. Tādēļ arī šis datums ir izvēlēts. Nākamais, šeit jūs redzat, ka vairāki panti un vairākas šī likuma daļas stāsies spēkā gadu vēlāk, 1995.gada 1.oktobrī, tas nozīmē, ka šīs apgabaltiesas līdz šim laikam vēl gadu strādās kā pirmās instances tiesa saskaņā ar šā likuma normām un tikai pēc kada, kad būs šis pārejas posms beidzies, tad apgabaltiesas sāks kā otrās instances, kā apelācijas tiesas darboties. Tātad arī pēc gada ir jābūt pabeigtai šai Augstākās tiesas reorganizācijai un, protams, ļoti būtiski šeit ir pats pirmais punkts par kuru nu žēl, ka mums atkal tieslietu ministrs nav Latvijā, šeit vietā nav arī valdības vadītājs, bet tieši šis punkts uz viņiem attiecās, jo tur ir skaidri un gaiši noteikts, ka Ministru kabinetam atbilstoši šim likumam līdz šā gada 1.oktobrim ir jānodrošina apgabaltiesu izveidošana un to darbības uzsākšana. Es ceru, ka lai arī šie cilvēki nav klāt, viņi ar likumu iepazīsies un izpildīs to, ko Saeima viņiem būs uzlikusi par pienākumu.

Priekšsēdētājs. Ivars Silārs - Aizsardzības un iekšlietu komisijas vadītājs. Godātie kolēģi, man ir ļoti neērti to kolēģu priekšā, kuri uzmanīgi klausās, seko līdzi un viņiem tas ir jādara troksnī, un, lai cik es varu izteikt piezīmes, diemžēl es saukšu uzvārdā un es visu laiku draudu izraidīt no zāles, bet laikam es pats atstāšu tad Prezidiju un tad jūs varēsiet pačalot un paklusēt. Lūdzu!

I.Silārs (LC).

Cienījamais priekšsēdētāj, cienījamie kolēģi, cienījamā valdība! Es patreiz esmu šajā tribīnē, lai uzrunātu pamatā valdību. Un šeit diemžēl nav ne Ministru prezidenta, nav tieslietu ministra un tikko pa durvīm izgāja pēdējais ministru prezidenta vietnieks Kehra kungs. Taču es runāšu tādēļ, ka es ceru, ka viņi izlasīs stenogrammu par to, par ko es šeit esmu spiests runāt. Un šeit es esmu spiests runāt tādēļ, lai aizstāvētu Prokuratūru, lai aizstāvētu Iekšlietu ministriju, lai aizstāvētu to tiesu reformu, kuru mēs visi cerīgi uzsākām pēc mūsu ievēlēšanas. Ir apritējis nepilns, gandrīz gads kopš mēs strādājam, būs pārtraukums starp sesijām, būs laiks, kad Ministru kabinetam pēdējais laiks sakārtot tās lietas, kuras mēs no viņa gaidījām. Man ir dubultsmagi to teikt, jo es esmu "Latvijas ceļa" frakcijas biedrs, un tā ir mana valdība. Taču šeit es runāju kā Aizsardzības un iekšlietu komisijas priekšsēdētājs, kurš ir vadījis savu komisiju tā, lai šī tiesu reforma maksimāli ātri būtu paveikta un valsts sakārtota, lai tiesībaizsardzības institūcijas varētu strādāt. Un šeit es gribu teikt paldies saviem ne tikai komisijas kolēģiem, bet jums visiem, jo es šeit esmu jutis atbalstu pret to, ko mēs darām. Šeit man ir līdzi sarakste uz komisijas ar Ministru kabinetu un lai šeit nebūtu nekādas emocijas, es gribu citēt tās lietas, tās vēstules un atbildes, lai jūs saprastu. Kas attiecas uz Prokuratūru. Prokuratūras likumprojekts tika iesniegts jau pagājušā gada augustā, kad tiesu reformas sakarā Ministru prezidentam tika nosūtīta Aizsardzības un iekšlietu komisijas vēstule ar mūsu lēmumu, 5.oktobrī, Aizsardzības un iekšlietu komisija nolēma lūgt Ministru kabinetu apkopot Prokuratūras, Iekšlietu ministrijas izmeklēšanas departamenta un Policijas departamenta kopīgas darba grupas sadarbības rezultātus atsevišķā Ministru kabineta lēmumā, kurš būtu iesniedzams Saeimas Aizsardzības un iekšlietu komisijai pirms Prokuratūras likumprojekta trešā lasījuma. Mēs saņēmām atbildi, ka šāda darba grupa ir izveidota. Taču nekāda lēmuma nav un šā gada aprīlī, Latvijas Zvērināto advokātu padomes priekšsēdētāja vietniece mums visiem pazīstamā un cienījamā Vija Jakobsones kundze, nosūtīja Latvijas Republikas tieslietu ministram Levita kungam, vēstuli, kuras secinājums ir tiesu reforma nav uzsākta. Tā ir sūtīta tieslietu ministram un šeit ir viss pateikts priekšā, kas būtu nepieciešams veikt pa etapiem. Tālāk, tā kā nesaņēma atbildi nekādu, iesniedzēji no tieslietu ministra, viņi kopā ar Iekšlietu ministrijas Izmeklēšanas departamenta vadītāju - priekšnieku, griezās pie Aizsardzības un iekšlietu komisijas, kur komisija atkal 25.maijā nosūtīja Birkava kungam jaunu vēstuli, kurā pauda atbalstu tam, kas ir nepieciešams,. lai veiktu tiesu reformu un lūdzām informēt Aizsardzības un iekšlietu komisiju par veiktajiem pasākumiem ņemot vērā tieslietu ministram Levita kungam adresētajā vēstulē izteiktos priekšlikumus. Arī Aizsardzības un iekšlietu komisija nav saņēmusi nekādu atbildi. Kas attiecas uz mūsu pieņemtajiem likumiem par valsts drošības iestādēm un Satversmes aizsardzības biroju, arī šeit mums ir bažas, ka likums paliks tikai uz papīra, ka nekas netiks padarīts, lai šīs iestādes varētu strādāt, jo 1993.gada 9.augustā Aizsardzības un iekšlietu komisija nosūtīja Ministru kabinetam komisijas sēdes lēmumu sakarā ar ko mēs lūdzām ar steigu pieņemt likumu par Valsts noslēpumu. Aizsardzības un iekšlietu komisijas vārdā lūdzam jūs izveidot darba grupu, kas varētu operatīvi pilnveidot pievienoto jau likumprojektu "Par valsts noslēpumu", kurā mūsuprāt ir virkne nepilnību. Mēs saņēmām atbildi 8.septembrī pagājušo gadu, kurā ir rakstīts, ka šā likuma pieņemšana Ministru kabinetā izpildes termiņš ir 6.decembris, taču šodien, kolēģi, ir jau 1994.gada jūnijs, sakarā ar to tapa jauna vēstule, šā gada 28.janvārī, kuru mēs adresējām cienījamam Birkava kungam un uzdrīkstējāmies atgādināt, ka minētā likuma projektu ar komisijas piezīmēm pie tā un lūgumu izveidot darba grupu, kas varētu operatīvi pilnveidot minēto likumprojektu, nosūtījām jums personīgi jau 1993.gada 9.augustā, atbildi no jums komisija nav saņēmusi vēl līdz pat šai dienai, uzskatām, ka šāda prakse ir pilnīgi nepieļaujama un gaidām no jums atbildi pēc būtības. Mūs interesē vai ir izveidota darba grupa "Valsts un dienesta noslēpuma" likumprojekta izstrādāšanai, ja šāda darba grupa nav izveidota, kādēļ nav, ja darba grupa ir izveidota, kas ir iekļautā sastāvā, kurš vada šo darba grupu, kuram no Ministru kabineta locekļiem ir uzdots kontrolēt šā likumprojekta izstrāde, līdz kuram laikam ir bijis paredzēts šo likumprojektu iesniegt Saeimā, kādēļ Aizsardzības un iekšlietu komisija netiek informēta par minētā likumprojekta izstrādes gaitu, bez tam Ministru prezidenta kungs mūs interesē, vai jūsuprāt kāds (kāda) no jūsu vadītā kabineta darbiniekiem šajā konkrētajā gadījumā nebūtu saucami pie atbildības par nolaidīgu savu pienākumu veikšanu. Atbildi komisija nav saņēmusi vēl līdz šai dienai, lai gan zinām, ka ir izstrādāts projekta veidā Tieslietu ministrijā likumprojekts "Par informācijas aizsardzību". To pašu, kas skar tiesu reformu, gribu informēt kolēģus, ka līdzīgi mūsu iesniegumi bija arī par cīņu pret organizēto noziedzību, kurā Aizsardzības un iekšlietu komisija nosūtīja Ministru prezidentam savas komisijas sēdes lēmumu, šā gada 8.aprīlī, kurā rakstījām: ka, lai cīņa būtu iespējama efetīva. Aizsardzības un iekšlietu komisija iesaka Ministru kabinetam izveidot ekspertu darbu grupu pieaicinot Prokuratūras, Iekšlietu ministrijas, Policijas departamentu, Tieslietu ministrijas un citu institūciju speciālistus, kas izstrādātu kompleksu valsts programmu cīņai pret organizēto noziedzību plānojot...

Nr.17

kompleksu valsts programmu cīņai pret organizēto noziedzību, plānojot šajā programmā nepieciešamās tiesību aizsardzības institūciju reformas, izveidot īpašasstruktūrvienības kā Iekšlietu ministrijā, tā prokuratūrā. Nodrošinājumu ar darbiniekiem, materiāli tehnisko nodrošinājumu, nepieciešamās izmaiņas likumos un citos normatīvos aktos. Par veikto lūdzam ziņot Aizsardzības un iekšlietu komisijā mēneša laikā. 8.aprīlis, 8.maijs, 8.jūnijs. Šodien 22.jūnijs. Atbildi komisija nav saņēmusi vēl līdz šai dienai.

Priekšsēdētājs. Es atvainojos. Mums ir pārtraukums tagad. Tāpēc būtu jāturpina, Silāra kungs jums pēc pārtraukuma.

I.Silārs. Paldies. Es vairāk neturpināšu, es lūdzu atbalstīt grozījumus Kriminālprocesa kodeksā visumā un arī turpmāk visiem kopā darīt to, ko mēs spējam, lai izpildvara darītu visu iespējamo, lai šeit pieņemtie likumi darbotos un tiktu pildīti. Paldies.

Priekšsēdētājs. Lūdzu, zvanu! Ministru prezidents Birkava kungs, lūdz pateikt jums, Silāra kungs, ka viņš jūs klausās translācijā pa radio un viņš tagad dodas ceļā uz Cēsīm, lai tikto ar Cēsu kauju dalībniekiem, kā arī viņam ir tikšanās ar Igaunijas premjeru Martu Lāra kungu. Lūdzu balsosim par likuma "Par grozījumiem, papildinājumiem Latvijas Kriminālkodeksā" pieņemšanu kopumā. Balsojam! Lūdzu rezultātu. Par - 68, pret - nav, atturas - 4. Pieņemts. Pārtraukums.

Priekšsēdētājs. Reģistrējamies! Rezultātu! 41 deputāts ir zālē. Godātie deputāti, kamēr mūsu kolēģi ieradīsies uz plenārsēdi, tad es vienkārši informācijas pēc varu pateikt, ka nākošais būs likums "Par ostām". Paņemiet šo dokumentu lūdzu. Bet pirms tam lūdzu reģistrējieties. Varbūt varam atklāt oficiāli sēdi. Reģistrācija! Rezultātu! 59 deputāti. Godātie deputāti, pirms mēs sākam izskaīt nākošo dienas kārtības jautājumu, mums ir jāizskata iesniegums, kuru ir saņēmis Prezidijs. Un tas ir Saeimas kompetencē lemt par šo dokumentu. Tātad: "Pamatojoties uz Satversmes 59.pantu, kā jau šeit nolasīja deputāti, deputāts Rozentāls ierosina šā gada 22.jūnija Saeimas plenārsēdē iekļaut darba kārtībā un izskatīt jautājumu par neuzticības izteikšanu finansu ministram Uldim Osim un ekonomikas ministram Ojāram Kehrim". Lūdzu Indulis Bērziņš - "Latvijas ceļš".

I.Bērziņš (LC).

Cienījamais sēdes vadītāj, cienījamie kolēģi! Pamatojoties uz pašreiz vēl spēkā esošo Saeimas kārtības ruļļa 97.pantu, kurā ir teikts, ka apspriešana notiek tanī pašā sēdē, kurā priekšlikums iesniegts, ja tam piekrīt iesniedzeji un neviens deputāts iebildumus neceļ, es ceļu iebildumus pret šī jautājuma izskatīšanu šodien un attiecīgi ierosinu, jeb automātiski tas tā notiek, šis jautājums tiek izskatīts nākošajā Saeimas kārtējā sēdē. Paldies.

Priekšsēdētājs. Līdz ar to šis iesniegums ir izskatīts.

Tagad sākam izskatīt likumprojektu "Likums par ostām". Uldis Lakševics - Kristīgo demokrātu savienība - komisijas vārdā. Lūdzu!

U.Lakševics (KDS).

Cienījamo Saeimas priekšsēdētāj, godātie deputāti! Pirms divām nedēļām - 8.jūnijā pieņēmām pirmajā lasījumā kā steidzamu Satiksmes ministrijā izstrādāto likumprojektu "Par ostām". Godātie deputāti, paņemiet lūdzu pavasara sesijas dokumentu nr.713...

Priekšsēdētājs. Godātie deputāti! Lūdzu tiešām mēģiniet ievērot klusumu, bet kārtības uzturētājs pēdējās rindās uniformās, es lūdzu visus palūgt, kas ejā tur veido mītiņus vai kaut ko tamlīdzīgu, palūgt attiecīgi to darīt blakus telpās. Tas ir jūsu pienākums.

U.Lakševics. Godātie deputāti! Ir izdalīts arī dokuments 713-a, bet strādāsim ar dokumentu 713., kur ir apkopoti tabulā Tautsaimniecības, agrārās un reģionālās politikas komisijā saņemtie priekšlikumi par atsevišķu likumprojektu pantu grozīšanu vai papildināšanu. Komisija savā sēdē ir izskatījusi priekšlikumus, kurā ir piedalījušies arī deputāti no citām komisijām, kā arī Latvijas zvejnieku savienības pārstāvju un Rīgas Tirdzniecības ostas pārstāvji. Komisijai ir arī savi priekšlikumi un komisijas slēdzienu jūs redzat 713.dokumenta trešajā ailē. Tātad apspriežam likumprojektu "Par ostām" pa pantiem.

Priekšsēdētājs. Lūdzu!

U.Lakševics. Likumprojekta 1.nodaļa - Vispārīgie noteikumi. 1.pants - likuma darbība. Ir saņemti trīs priekšlikumi un 1.lappusē jūs tos redzat otrajā ailē. Tas ir frakcijas Tautsaimnieku politiskā apvienība deputāta Lakševica un deputāta Kažas priekšlikumi. Pirmo divu priekšlikumu būtība ir izslēgt no panta pirmās daļas vārdu "ostas izveidošanu" ar argumentāciju, ka ostas ir jau izveidotas un tajās ir jāorganizē darbs. Tautsaimniecības, agrārās un reģionālās politikas komisija kā vispiemērotāko uzskatīja frakcijas Tautsaimnieku politiskā apvienība 1.panta redakciju. Šis likums nosaka ostas darbības principus un pārvaldes kārtību, kā arī kuģošanas drošību ostā un to atbalstīja. Kas attiecas uz abiem pārējiem, komisijas neatbalstītajiem priekšlikumiem, tad šeit atšķirīgais ir 1.panta beigu daļas "Par kuģošanas drošību ostā" kā pirmā lasījuma un komisijas atbalstītā redakcijā ir izteikt 1.panta beigu daļu šādi: "Kuģošanas drošību kontroles sistēmu" kā deputāta Lakševica priekšlikumā un "Kuģošanas kontroles kārtība ostā" - deputāta Kažas priekšlikumā. Tagad gribu runāt nevis komisijas vārdā, bet sāvā, kā priekšlikuma iesniedzēja.

Priekšsēdētājs. Lūdzu!

U.Lakševics. Domāju, ka likums tiešām nerunā par kuģošanas drošības kādiem satiksmes noteikumiem, bet nosaka kuģošanas kontroles kārtību vai sistēmu ostās. Tāpēc lūdzu varbūt nobalsot par iesniegtajiem priekšlikumiem.

Priekšsēdētājs. Zvanu! Lūdzu balsosim par deputāta Lakševica priekšlikumu 1.pantam. Balsojam! Rezultāts: par - 16, pret - 22, atturas - 19. Deputāts Kaža nav zālē. Deputāts Kaža noņem. Balsosim par frakcijas Tautsaimnieku politiskā apvienība priekšlikumu un līdz ar to komisijas atbalstīto priekšlikumu. Balsojam! Rezultātu! Par - 49, pret - 2, atturas - 7. Pieņemts.

Nākošo pantu!

U.Lakševics. Tālāk. 2.pants - Ostas jēdziens. Par 2.pantu esam saņēmuši tikai vienu, un tas ir frakcijas Tautsaimnieku politiskā apvienība priekšlikums. To arī jūs redzat pirmajā lappusē otrajā ailē. Priekšlikuma būtība ir izslēgt kuģa transporta un ekspedīcijas operāciju uzskaitījumu. Tas jau tāpat ir saprotams un panta pirmā teikuma beigu daļu "ar kuģošanu saistītai saimnieciskai darbībai".

Priekšsēdētājs. Vai deputātiem nav iebildumi par komisijas piedāvāto variantu? Lūdzu - ministrs Gūtmanis.

Nr.18

A.Gūtmanis. Cienījamo priekšsēdētāj, cienījamie deputāti! Es gribētu runāt par to, ka komisija liek priekšā papildināt otrā panta pēdējo teikumu ar zvejniecības vajadzībām tādu kārtulu, ka zvejniecības vajadzībām nosaka to kārtību Ministru kabinets. Ko es gribētu teikt, kad ostu izmantošana zvejniecības vajadzībām nav jāreglamentē ar īpašiem Ministru kabineta noteikumiem, tas ir ostu teritorijas iekšējā sadalījuma jautājums un Ostu pārvaldes kompetence. Īpašu zvejas ostu izveidošanu ir PSRS tradīcija, kad katrai ministrijai bija savas ostas. Kas attiecas uz aizsardzības vajadzībām izmantojamo ostas teritoriju, tad tas režīms jānosaka Ministru kabinetam, jo tas ir saistīts ar valsts noslēpumu drošību un tamlīdzīgi. Tāpēc piekrītot tam, ko komisija iesniedza redakcionāli, es gribētu lūgt balsot par Ministru kabineta redakciju, kad īpaši Ministru kabineta noteikumi attiecas tikai uz aizsardzības vajadzībām nevis uz zvejas ostām. Paldies. Tāds viedoklis arī bija Latvijas ostu padomei, kura sanāca pirmdien un izskatīja šo un citus punktus, es arī izsaku viņas viedokli.

Priekšsēdētājs. Deputāts Novakšānovs, lūdzu!

V.Novakšānovs. Cienījamais priekšsēdētāj, kolēģi deputāti! Man jāienes šajā lietā maza skaidrība, jo, kā jūs ziniet, šis likums "Par ostām" ir ļoti vajadzīgs, bet reizē neaizmirsīsim, ka Latvija nav tikai sauszeme, Latvija ir patiesībā, es tā teikšu, valsts jūras lielvalsts. Un mēs no jūras gaidām daudz vairāk nekā patreiz mēs varam iedomāties. Un tāpēc man ir lūgums, lieta ir tāda, jābūt godīgiem, viens ir Satiksmes ministrijas domas, kas ir autori šim likumprojektam, un otrs nedrīkst aizmirst mūsu kolēģus zvejniekus un es lūdzu neizmest šo vārdu, jo patiesībā tika noņemta ļoti liela sabiedriska spriedze, kad mēs iestrādājām šajā likumā vārdu, aiz vārda "aizsardzības" ielikām vārdu "un zvejniecības vajadzībām". Un es ceru, ka Satiksmes ministrija strādā Ministru kabineta sastāvā, gan jau savas intereses pratīs aizstāvēt, bet zvejniekus, nu gandrīz vai vecā stilā jāsaka, kā šķiru mēs nedrīkstam aizmirst un šajā likumā bez zvejniekiem Latvijas nu nekādi nevarēs dzīvot. Lūdzu atbalstīt komisijas, ļoti grūtā diskusijā izdiskutēto tekstu.

Priekšsēdētājs. Lūdzu, deputāts Aristids Lambergs.

A.Lambergs (LNNK).

Gribētu minēt, ka šis 2.pants ir nolemts papildus noteikt, ka ostas izmantošana zvejniecības vajadzībām nosaka īpaši Ministru kabineta noteikumi. Nu, tāda nostādne vērsta uz to, lai saglabātu bijušās PSRS ostas sadalījumu zvejas un tirdzniecības ostās. Pēc šīs iesniegtās koncepcijas osta ir vienota teritorija, kurā notiek kuģu apkalpošana. Tas neizslēdz iespējas specializēt atsevišķu ostu rajonus, terminālus, konteineru terminālus un arī zvejas kuģu apkalpošanu. Bet kārtību ostās jānosaka ostas pārvaldei. Tādēļ es ieteiktu paturēt Ministru kabineta iesniegto pirmā lasījuma redakciju. Paldies.

Priekšsēdētājs. Lūdzu, es diemžēl neredzēju, kurš jūs pirmais piecēlāties un Endziņa kungam tad jādod otram vārds, jo viņš visvairāk zina, kad jāiesniedz rakstiski pieteikums. Lūdzu, Edvīns Kide.

E.Kide. Cienījamie deputāti, es ļoti lūgtu atbalstīt Tautsaimnieku politiskās apvienības priekšlikumu, jo viņš ir apspriests gan mūsu frakcijā, gan kā Novakšānova kungs teica arī Tautsaimniecības komisijā un par šo priekšlikumu ļoti iestājās Latvijas Zvejnieku savienība, kura nevis grib palikt, nu, it kā zem PSRS pārvaldes statusa, bet grib zināmu noteiktību starp Latvijas zvejas ostām un arī šajos noteikumos paredzēt tās specifiskās prasības par kurām interesējās zvejniecība, jo zvejniecība zināmā mērā ir arī kā lauksaimniecības daļa. Šai zvejniecībai mūsu vairs nav savas ministrijas, nav kur griezties, es nesaku, ka Satiksmes ministrija var būt, nu, galīgi būtu viņu pametusi, bet šai specifikā ļoti gribētos, lai mazliet mēs arī uzticētos šai organizācijai, kas pārstāv šo zvejniecību un es lūgtu atstāt arī vārdu "zvejniecība" un attiecināt šos Ministru kabineta noteikumus uz zvejniecības ostām kā tādām. Paldies.

Priekšsēdētājs. Lūdzu, Aivars Endziņš, Juridiskās komisijas priekšsēdētājs.

A.Endziņš (LC).

Cienījamo priekšsēdētāj, cienījamie kolēģi! Man nav nekādu antipātiju pret zvejniecību, man ļoti garšo zivis, bet mēs pieņemam likumu par ostām un pēc šīs jēgas tad iznāk, ka mēs itkā ierakstot to, paredzam, ka ostu teritorija arī domāta zvejniecībai un, ka mēs ar šo te likumu regulemtēsim kā tad tās zivis zvejos ostu teritorijā. Es tāpēc atbalstītu komsijas, piedošanu, Ministru kabineta priekšlikumu un Lamberga kunga priekšlikumu, tikai es atbalstītu to, ko komisija šeit ir darījusi, ka svītrot šos īpašos Ministru kabineta noteikumus, jo mums ir tikai Ministru kabineta noteikumi un nekādi īpaši noteikumi nav. Bez tam, cik es zinu, tad Zvejniecības savienība laikam ir sabiedrība ar ierobežotu atbildību, ja, un mēs likumā tagad īpaši šeit paredzēsim, ja šāda nepieciešamība ir, lai stimulētu un tamlīdzīgi, tad varbūt, ka ir vajadzīgs īpašs likums. Tā ir cita lieta, bet attiecībā par zvejniecību šeit pie ostām pielikt klāt, tas nereglamentē šos jautājumus un tas absolūti nekādu slodzi normatīvi šeit nenes, cita lieta ir, ka, lūk, varbūt ir nepieciešams perspektīvē pieņemt kaut kādu likumu, jo Latvijas jūras valsts, zvejniecība un tātad varbūt arī tāpat kā mums ir likums par cukuru un tamlīdzīgi, varbūt arī šeit vajadzīgs īpašs likums, bet ne jau šinī te likumā ierskatīt to iekšā.

Sēdi vada Latvijas Republikas 5.Saeimas priekšsēdētāja biedrs Aivars Berķis.

Priekšsēdētājs. Tālāk Anatolijs Gorbunovs, "Latvijas ceļš".

A.Gorbunovs (LC).

Godātais Prezidij, godātie deputāti! Es nācu runāt, tāpēc, ka te izskanēja argumenti par kuriem es arī gribēju izteikt savu viedokli. Ja jau par zvejniecību ir vajadzīgs īpašs likums un par, tai skaitā, kā viņiem visu organizēt un tā tālāk un arī ostas, tad no Endziņa kunga teiktā izriet, ka tad nu Ministra kabineta noteikumus, nu gan var pieņemt, jo pagaidām nav šī likuma. Un jūs sakiet, tad jau tur zvejos tanī ostā, bet, ko tad Aizsardzības ministrija - karos tajā ostā, tad, ja pēc jūsu loģikas šeit pieiet. Ja Aizsardzības vajadzībām ostu izmantošanai var Ministru kabineta noteikumi būt, bet zvejniecības vajadzībām nevar būt noteikumi. Un es domāju sekojoši, ja arī pārējie citi kolēģi teica, ja tur vajag specializētu piestātni un tā tālāk, to visu var izdarīt. Nu, ja jau to var izdarīt, nu kāpēc tad neparedzēt Ministru kabineta noteikumus, kad Ministru kabineta noteikumos visu šo lietu arī var koriģēt, jo, nu, protams, ka šeit ir ieinteresētība un, protams, ka zvejnieki ļoti baidās, baidās no tā, ka tūlīt visiem vienādas iespējas, vienādi noteikumi un tā tālāk un pelnīs naudu ostas un ne jau lai izdzīvotu zvejnieki ar savām varbūt interesēm pieticīgām un ar savām pieticīgām iespējām. Un galu galā mēs jau šeit neko nelemjam, mēs tikai nolemjam šajā pantā to, tāpat kā Aizsardzības ministrijai, ka Ministru kabinetā varētu izskatīt šos ostu izmantošanas noteikumus tieši šīm vajadzībām un es neredzu šeit tiešām nekādu pretrunu ne mēs šeit ostu teritoriju sadalām, ne mēs kaut ko citu darām, bet tādā veidā kā izskan šie argumenti, es personīgi nevaru pieņemt un galu galā, ja mēs tiešām dzirdējām to, ko šeit teica arī deputāts Kide, nu, galu galā kaut kādā veidā taču vajadzētu par zvejniecību padomāt tādā veidā, lai šajos apstākļos, kad viss mainās ostās un citās lietās, lai viņu intereses kaut kādā veidā būtu kontrolē un atkal viņu intereses nevajag pacelt pāri visu citu interesēm, bet neko vairāk, lai tiešām Ministru kabinets izskata šos noteikumus un tāpēc es personīgi aicināšu balsot par šo priekšlikumu un aicinu arī citus deputātus, ja viņiem ir pieņemami šie argumenti to darīt, protams, ka vārdi "îpaši" ir jāsvītro.

Priekšsēdētājs. Tālāk - Andris Gūtmanis - satiksmes ministrs.

A.Gūtmanis (satiksmes ministrs).

Cienījamo priekšsēdētāj, cienījamie deputāti! Es gribētu teikt, ka Satiksmes ministrijā ir zivsaimniecības departaments un es kā ministrs atbildu ne tikai par transportu un sakaru stāvokli, arī par zvejniecības stāvokli mūsu valstī. Es gribētu, teikt, ka mēs šo jautājumu izdiskutējām Latvijas ostu padomē, kurā bez Ministru kabineta pārstāvjiem ir Latvijas jūrnieku savienības divi pārstāvji, mūsu lielo pilsētu pašvaldību vadītāji un sabiedrības pārstāvji un te nebūt runa nav par to, ka būtu jānostāda pretī zvejniekiem, jūrniekiem un jahtotājiem un tā tālāk. Ostā ir vienota teritorija un tas ir konceptuāls jautājums. Un ostā noteikumus nosaka Ostu valde, protams, kad, ja jau jūs deleģēsiet Ministru kabinetam, tad Ministru kabinets jauksies atkal iekšā, lūk, ostu valdes rīcībā. Mums ir skaidri katram jātur sava atbildība par tām lietām. Un es gribētu vēl vienu reizi teikt, ka zvejnieku likteni Latvijā ļoti patīkami ir, kad gādā daudzi deputāti, bet atbildība jūsu priekšā un valdības priekšā tur satiksmes ministrs un viņam palīdz Latvijas jūrnieku savienība, kurā ir zvejnieku pārstāvi, tāpēc es domāju šis nav principiāls jautājums, tad ir likuma loģikas jautājums.

Sēdi vada Latvijas Republikas 5.Saeimas priekšsēdētājs Anatolijs Gorbunovs.

Priekšsēdētājs. Deputāts Budovskis, LNNK.

M.Budvskis (LNNK).

Priekšsēdētāja kungs, cienītie kolēģi! Man ir tikai šeit izraisa neizpratni iekļaut saimniecības vajadzībām, tāpat arī man godīgi izsauca neizpratni Aizsardzības vajadzībām, jo kā viens tā otrs savā būtībā ir noteiktas darbības veids. Tanī pašā laikā, pirmajā sadaļā ir skaidri pateikts, ka ostas ir saistītas ar kuģošanu saistīto saimniecisko darbību, un līdz ar to ir arī viss pateikts. Tālākais visu šo darbību regulē Ministru kabineta noteikumi un ostas noteikumi. Līdz ar to es nesaredzu šeit nekādu nepieciešamību izdalīt kā aizsardzības, tā avejniecības vajadzībām. Un priekšlikums: vienkārši svītrot laukā pēdējo teikumu, pamestu ostu izmantošanu nosaka Ministru kabineta noteikumi un ostas noteikumi. Un līdz ar to arī šis jautājums ir atrisināts.

Priekšsēdētājs. Deputāts Janeks, pēc tam deputāts Stalts.

J.Janeks. Godātie deputāti! Šo ieteikumu ienesām mēs pamatojoties uz zvejnieku savienības priekšlikumu. Un es domāju, ka salīdzinoši, ja mēs liekam Ministru kabinetu ieteikumos aizsardzību, tad zvejniecība šeit būtu noteikti liekama, jo salīdzinoši aizsardzības jeb kara flotes kuģu daudzumu ar zvejniecības kuģu daudzumu, mums ir zvejniecībai 250 kuģi, tomēr pārsvars ir zvejniecībai, un varbūt mums labāk veicinātu to miermīlīgo pusi, kuru ostas varētu strādāt zvejniecības labā ne tikai uzsverot mūsu ļoti stipros bruņotos spēkus un teiksim aizsardzības nepieciešamību. Un manuprāt, kad visai īpatnēji, kad nāk priekšā mūsu Saeimai kaut kas par tautsaimniecību jāiekļauj, ja, tad ir valdošā koalīcija un vēl pieslienās pretī uzreiz, bet ļoti tādi momentiņi, teiksim, kā bruņošanās, vai aizsardzības, tie tūliņ neaprunājami tiek pieņemti, bet vai mēs būsim stipri bruņota valsts, tās ir lielas šaubas, bet, ka mēs būsim stipra valsts, kura nodarbosies ar lauksaimniecību un zvejniecību, tur bez šaubām tā būs. Vai būs šī valdība, vai cita, pie tā mēs nonāksim. Paldies.

Priekšsēdētājs. Deputāts Stalts, LNNK. Lūdzu!

Nr. 19

Priekšsēdētājs. Deputāts Stalts - LNNK. Lūdzu!

D.Stalts (LNNK).

Godājamais Prezidij, cienījamās deputātes, godājamie deputāti! Dr`oši vien, ka ir divas rindiņas, ko jebkurš mūsu tautā zina. Un tās jau rakstīja Krišjānis Valdemārs: "Latvji, ejiet jūriņā, naudu krājiet pūriņā". Un ir skaidrs, ka tajā laikā, kad viņš šīs rindiņas rakstīja, tad viņš domāja visvairāk par zvejniecību. Zvejniecība, tas ir tāds vienots liels, vesels jēdziens. Neba nu tā, ka zvejos tur kazragus un grunduļus pa tām ostām, bet doma ir par zvejas floti. Un tālabad es ierosinu šo teikumu atstāt, bet rakstīt viņu tā: "Ostu izmantošanu aizsardzības un zvejas flotes vajadzībām nosaka īpaši ostu valžu noteikumi" . Un līdz ar to šis jautājums tad risināsies tā, kā tas ir nepieciešams to risināt, jo, kamēr mūsu zvejnieki būs tik tālu spējīgi savas mazās ostas attīstīt un uzbūvēt un atjaunot, tikmēr viņiem ir nepieciešamas garantijas, lai lielajās ostās viņiem būtu nodrošināta iespēja pastāvēt, glābiņu rast, remontu iztaisīt un visas pārējas operācijas, kādas ar to ir saistāmas. Es aicinu neizmest no šī panta redakcijas zvejniecību kā tādu. Paldies.

Priekšsēdētājs. Ivars Silārs - "Latvijas ceļš". Lūdzu!

I.Silārs (LC).

Es esmu spiests, cienījamie kolēģi, uzstāties pēc mana kolēģa Budovska ieteikuma svītrot otro teikumu. Un daļēji man gan arī ir jāiebilst manam draugam un kolēģim Dainim Staltam. Redziet, tas pats... tie paši vārdi "Latvji, ejiet jūriņā..." neattiecas uz ostu. Šis ir likums par ostām un tas nereglamentē ne zvejniecību, ne tirdzniecību, ne kuģniecību, bet viņš nosaka... šis pants ir ostas jēdziens, ka osta ir tas un tas. Un šeit es runāju kā Aizsardzības un iekšlietu komisijas priekšsēdētājs. Redziet, šeit tā aizsardzība ir parādījusies gluži vienkārši tādēļ, ka atšķirībā no civilajām ostām, mums ir vēl kara osta. Un kara ostā nevar ieiet civilā flote, tai ir īpašs režīms, citādi vispār tiešām šim otrajam teikumam nevajadzētu būt. Sakarā ar to Bolderājas kara ostu ir šis teikums par aizsardzību. Es gluži vienkārši gribu vērst jūsu uzmanību uz to, ka likums ir par ostām, par ostu teritoriju un tādēļ jau arī ir taisnība, ka ostās zivis nezvejo, bet ostās ir kara kuģi un īpašs režīms - aizsardzības režīms. Tādēļ es vienkārši iebilstu šajā gadījumā Budovska kungam par otrā teikuma svītrošanu. To nevar svītrot.

Priekšsēdētājs. Ilma Čepāne - parlamentārā sekretāre.

I.Čepāne (parlamentārā sekretāre).

Godātais priekšsēdētāja kungs, godātie deputāti! Pirms jūs balsojiet, es gribētu jums darīt zināmu, ka Jūrniecības departamenta vadībā, Satiksmes ministrijā ir izstrādāts zvejniecības likuma projekts un es domāju, ka nākošajā jau apmēram pēc mēneša šis likumprojekts varētu tikt iesniegts Ministru kabinetā. Un es domāju, ka šeit nevajadzētu gan noteikumus, gan arī vēl likumu. Vienkārši mums šie likumi ir tiešām tik daudz... nu ja jau nu jūs tiešām atbalstiet tā, ka nu zvejniecība ir jāizceļ pāri visam, tad varbūt mēs to varam darīt un otrkārt, es gribētu pievērst jūsu uzmanību arī Silāra kunga teiktajam. Šeit ir tomēr sava veida specifika pārejot, mums pārņemot šīs te ostas no Krievijas armijas bruņotajiem spēkiem, jo pašlaik ir diemžēl tāda situācija, ka arī mūsu tā saucamās kara ostas, es nepiekrītu, kā šeit runātāji teica, ka nodarbojas, ka nu šeit būs tagad lielā bruņošanās un karošana... nē, šeit jābūt ir normālam tomēr valsts noslēpumam, lai arī šajās kara ostās nenotiktu tiešām nekontrolēts bizness jeb uzņēmējdarbība. Paldies.

Priekšsēdētājs. Godātie deputāti, balsošana kārtība laikam ir sekojoša. Vispirms mums ir jābalso par deputāta Budovska ierosinājumu - svītrot no teksta "aizsardzības vajadzībām", bet atstāt tikai "ostu izmantošanu nosaka Ministru kabineta noteikumi un attiecīgas ostas noteikumi". Tāds bija jūsu priekšlikums?

Par procedūru? Lūdzu! Deputāts Janeks.

J.Janeks (TSP).

Es nezinu, vai ir deputātiem iesniegts Budovska priekšlikums, man viņa nav.

Priekšsēdētājs. Godātie deputāti, svītrot mēs... līdz šim mums bija precedenti, ka mēs svītrojam bez rakstiska iesnieguma.

Deputāts Budovskis noņem savu priekšlikumu? Līdz ar to ir jābalso Tautsaimnieku politiskās apvienības priekšlikums, kurš šeit ir, tikai bez vārda "îpašs". Lūdzu zvanu! Lūdzu balsosim! Lūdzu rezultātu! Par - 19, pret - 25, atturas - 18. Nav pieņemts.

Tālāk, lūdzu!

U.Lakševics. Tālāk 3. pants - "Ostas robežu noteikšana".

Priekšsēdētājs. Vienu sekundīti... Deputāts Aivars Endziņš (no zāles kaut ko runā). Otrajā lasījumā varēsiet izsvītrot "îpašu".... Pēdējais?... Godātie kolēģi, es saprotu, ka nav iebildumu par to "îpaši" svītrošanu? Tālāk lūdzu!

U.Lakševics. Tālāk 2. lappusē - 3. pants - "Ostas robežu noteikšana". Šeit ir divi priekšlikumi. Tautsaimniecības, agrārās un reģionālās politikas komisijas un deputāta Lakševiča priekšlikums. Abi priekšlikumi diezgan būtiski atšķiras no 3. panta pirmā lasījuma redakcijas, jo abos priekšlikumos ostas robežas, iekļaujot tajās arī teritorijas, kas pēc sava ģeogrāfiskā stāvokļa varētu būt izmantotas ostas perspektīvajai attīstībai, nosaka Ministru kabinets, bet nevis pašvaldība kā pirmā lasījuma redakcijā. Kāpēc tomēr ostu robežas pēc Tautsaimniecības, agrārās un reģionālās politikas komisijas viedokļa ir jānosaka Ministru kabinetam? Pirmkārt, jau tāpēc, ka ostas robeža, kā jau likumprojekta 2. pantā ir atzīmēt, ietver arī ārējos reidus un kuģu ceļus pieejā un tas ir valsts īpašums. Pēc komisijas ieskata pašvaldība nevar noteikt robežu par valsts īpašumu.

Un otrkārt, zemes atsavināšanu valsts un sabiedrības vajadzībām arī nevarēs veikt pašvaldība, ja radīsies tāda nepieciešamība mainīt ostas robežu. Jo pēc 1993. gada 30. marta Augstākās padomes pieņemtā likuma "Par 1937. gada 22. decembra zemes grāmatu likuma spēka atjaunošanu un spēkā stāšanās kārtību" fiziskās un juridiskās personām, kuras par zemi ir pieprasījušas kompensāciju vai reformas gaitā nav pieprasījušas zemi , īpašumtiesības uz šo zemi nostiprināmas valstij. Un arī šinī gadījumā komisijas viedoklis ir, ka pašvaldība nevar noteikt robežu par valsts īpašumu.

Priekšsēdētājs. Par savu priekšlikumu jūs arī runāsiet?

U.Lakševics. Tā kā mans priekšlikums sasaucās lielā mērā ar komisijas priekšlikumu, tad es par savu priekšlikumu neuzstāju balsot.

Priekšsēdētājs. Paldies. Lūdzu, vai vēlas kāds runāt? Vai ir iebildumi? Nav. Pieņemts. Tālāk.

U.Lakševics. Tālāk. 4. pants - "Nekustamais īpašums ostā". Par pirmo daļu. Jūs otrā ailē redzat divus priekšlikumus - Tautsaimniecības, agrārās un reģionālās politikas komisijas un deputāta Lakševiča priekšlikumus, kur ir priekšlikums izslēgt vārdus "vai citas juridiskas vai fiziskas personas". Un tā mans priekšlikums būtu "ostas teritorijas sauszemes daļa, ostas zeme var būt valsts vai pašvaldības īpašums". Un man šķiet, ka ostas teritorijas pārvaldīšana, kas atrastos vienās rokās, no visiem aspektiem un arī pēc ārzemju ekspertu domām būtu labāka un racionālāka.

Tautsaimniecības komisija, izskatot šo pantu, konstatēja un norādīja, ka zemes reforma ilgst jau vairāk kā divus gadus un pa šo laiku ostu teritorijās ir jau atjaunotas bijušo īpašnieku tiesības uz zemi. Un ne valstij, ne pašvaldībām, ne ostām nav tik daudz līdzekļu, lai uzreiz atpirktu un kompensētu bijušajiem īpašniekiem par ostu zemi. Bet uz mērķi ir jāvirzās pakāpeniski.

Lai zustu bažas par to, ka Latvijas ostu zemes, mūsu nacionālā bagātība, izmantojot šo 4. panta pirmās daļas ierakstu, ka ostu zemes var būt valsts, pašvaldības vai citas juridiskas vai fiziskas personas īpašums , varētu izpārdot, Tautsaimniecības, agrārās un reģionālās politikas komisija 4. panta pirmo daļu papildinājusi ar 2. un 3. teikumu: tiesības pirkt ostas zemi pieder tikai ostas pārvaldei un ostas pārvaldei savukārt aizliegts ostas zemi pārdot. Komisijas slēdziens bija, ka atbalstīt šādu 4. panta pirmās daļas redakciju, iekļaujot otro un trešo teikumu 18. pantā.

Tā kā šis ir ļoti racionāls priekšlikums, es arī neuzstāju balsot par savu redakciju.

Priekšsēdētājs. Vai kāds vēlas runāt? Nevēlās. Akceptēts.

U.Lakševics. Tālāk. Nākošajā trešajā lappusē ir priekšlikums... par 4. panta trešo daļu ir saņemts Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas precizējums - atstāt 4. panta trešajā daļā vārdus... aizstāt "pašvaldības institūcijas" ar vārdiem "attiecīgās pilsētas domes vai pagastu padomes". Komisijas slēdziens bija atbalstīt.

Priekšsēdētājs. Nav iebildes? Nav. Pieņemts.

U.Lakševics. Tālāk 4. panta ceturtā daļa. Otrajā ailē jūs redzat trīs priekšlikumus: Tautsaimniecības, agrārās un reģionālās politikas komisijas, frakcijas "Tausaimnieku politiskā apvienība" un deputāta Lakševica priekšlikumi.

Priekšlikumu būtība: izslēgt piestātnes no ostas kopējo hidrotehnisko būvju saraksta, kas trīs lielajās ostās pieder valstij vai pašvaldībām.

Un tālāk deputāta Lakševica priekšlikums - 4. pantu aiz 4. punkta papildināt ar jaunu punktu, kur arī ir paskaidrots par piestātnēm, ēkām, virszemes un apakšzemes komunikācijām. Kam tās pieder un uz kādu laiku atrodas valdījumā vai īpašumā?

Tautsaimniecības, agrāras un reģionālās politikas komisija atbalstīja priekšlikumu izslēgt piestātnes no ostas hidrotehnisko būvju saraksta, kas pieder valstij un pašvaldībām un ir nodotas ostas pārvaldes valdījumā. Un tas galvenokārt ir šādu iemeslu dēļ, ka piestātnes ostās jau reāli praksē atrodas

nr.20

kā piestātnes ostās reāli praksē atrodas fizisko vai juridisko personu īpašumā. Un viens uzņēmējs ir piestātnes izbūvēšanā varbūt ielicis 15 miljonus, cits varbūt 70-80. Varbūt cits - 100 miljonus dolāru. Skatoties pēc pirmā lasījuma redakcijas, piestātnes tāpat kā citas hidrotehniskās būves ir valsts vai pašvaldību īpašums. Tad āri ir jāizstrādā kāds īpašs atsavināšanas un kompensēšanas mehanisms. Bet tā kā piestātņu vērtība ir ļoti liela. Ieliktās summas to izveidošanai ir augstas, tad pēc komisijas domām tas nav reāli. Frakcijas Tautsaimnieku politiskās apvienības 4.panta 4.daļas redakcija, ko komisija neatbalstīja, pēc būtības ir ļoti līdzīga Tautsaimniecības komisijas redakcijai. Tikai akcentēts, ka hidrotehniskās būves kuģu ceļi ir valsts īpašums. Un citas ostas būves var būt arī pašvaldību vai fizisku un juridisku personu īpašums. Domāju, ka šeit ir jābalso par šiem priekšlikumiem.

Priekšsēdētājs. Lūdzu, ministrs Gūtmanis.

A.Gūtmanis (satiksmes ministrs).

Es izteikšu savu kā ministra un Latvijas ostu padomes viedokli šajā jautājumā. Redziet, jautājums ir ļoti svarīgs. Piestātne ir ostas infrastruktūras galvenā sastāvdaļa un likuma uzbūve ir tāda, ka šajā likumā ostas pārvalde nodarbojas ar infrastruktūras jautājumiem un jautājumiem, kas ir saistīti ar pakalpojumiem. Ostā notiek Stividoru kompānijās, kas var būt dažādu īpašumu formās. Es jums teikšu vienu mazu piemēru. Ir tāda firma "Baltic Terminal", kura nodibināja kopuzņēmumu Rīgas ostā pašreizējā terminālā, tad, kad Latvija vēl nebija brīva ar kuģniecību. Būtībā mēs šodien esam sadūrušies ar tādu faktu, ka mums nav pasažieru satiksme, prāmju satiksme Rīgā. Tāpēc pārejas noteikumos šajā likumā ir paredzēts, ka visi īpašnieki, kuriem pieder šodien tās piestātnes, tās lieto 30 gadus. Bet mums tā doma, ka tas likums nedarbosies vienu gadu, bet ka tas ir likums uz daudziem 10 gadiem, kas novedīs mūsu ostu stāvokli civilizētā veidā kā tas ir tagad Francijā, Anglijā un citās valstīs. Un nākotnē visām tām piestātnēm, kā ostu infrastruktūrai būtu jānonāk ostas pārvaldes ricībā, kura tālāk regulētu visas šīs lietas.

Kas attiecas uz bažām par to, ka nebūs investīcijas, nevarēs taisīt tās piestātnes, jeb kāds tur konfiscēs. Ko es jums gribētu teikt, cienījamie deputāti. Dabīgi, ka šodienas situācija ir tāda, ja mums ir pareizi sakārtota likumdošana un garantijas, taisni otrādi - ostas pārvalde saņemt tos kredītus un būvēt tās piestātnes un tad izīrēt. Tā tas pasaulē notiek. Es gribētu noņemt tās bažas jums un iestāties par to, ka balsot par Ministru kabineta ieteikto un no Latvijas ostu padomes atbalstīto viedokli, ka piestātne ir neatņemama ostas infrastruktūras sastāvdaļa un ņemot vērā, ka mēs atrodamies kādā pārejas periodā, to pārejas periodu tad regulēs tie pārejas noteikumi. Paldies.

Priekšsēdētājs. Lūdzu zvanu! Vispirms deputāta Lakševica priekšlikums.

U.Lakševics. Es gan gribētu aicināt sadalīt balsojumu divās daļās.

Priekšsēdētājs. Lūdzu!

U.Lakševics. Vispirms balsot par Tautsaimnieku politiskās apvienības un komisijas viedokli. Un ja tas tiek nobalsots, tad mans papildinājums tad tas būtiski iederas tur. Ja tiek noraidītas šīs abas redakcijas un pieņemts Ministru kabineta variants, tad es noņemu savu priekšlikumu.

Priekšsēdētājs. Paldies. Tā īsti laba prakse nav, bet nu, ja tas tā ir gadījies... Lūdzu, Ilma Čepāne!

I.Čepāne. Es īsti nesapratu. Šeit Lakševica kungs liek priekšā balsot vienlaicīgi par abiem variantiem? Tikai, godājamie deputāti, paskatieties, ka šeit ir atšķirības. Faktiski, ko iesnied Tautsaimniecības, agrārās un reģionālās politikas komisija tur ir tas pats, ko ir iesniedzis Ministru kabinets apgriezts otrādi, bet tikai izņemts vārds "piestātnes" ârā, lai jūs saprastu.

Tālāk. Ja mēs skatāmies Tautsaimnieku politiskā apvienība tur ir izņemts ārā "pašvaldības". Tur paliek valsts īpašumā viss tas. Es gribētu jums lūgt tik tiešām atbalstīt Ministru kabineta iesniegto projektu, jo lai jums noņemtu tiešām aizdomas, ka šeit notiks kaut kāda nelikumīga nacionalizācija. Lūdzu, paskatieties pārejas noteikumu 3.punktu. Pārejas noteikumu 3.punktā ir pateikts, ka nevienam neko nost neņems. Šeit vienkārši viss paliks tāpat kamēr saskaņā ar likumu tiks noteikti servitūti. Paldies.

Priekšsēdētājs. Edvīns Kide, lūdzu! Tautsaimnieku politiskā apvienība.

E.Kide (TPA).

Cienījamie deputāti! Mums nav šajā gadījumā nekādas bažas tieši par īpašniekiem, kuriem kaut kas būtu atņemts. Varētu teikt. Bet mums rada bažas tas, ka ostas kopējās hidrotehniskās būves, kas ir ļoti lielas un investīciju ietilpīgas, kā moli, straumes regulēšanas dambji, viļņlauži un bākas. Rīgas, Liepājas un Ventspils ostās šajās lielajās nacionālajās ostās nav valsts īpašums kā tāds. Pirmkārt, no tā viedokļa mēs bažījamies, ka tās prasa lielas investīcijas. Un otrkārt, mēs bažījamies, ja valstij vai šajās trijās nacionālajās ostās nav teikšana, ka katra ostu pārvalde nosaka to saimniecību pati. Tāpēc mēs tomēr lūgtu nebalsot par mūsu koncepciju, ka šīs trīs lielās nacionālās ostas šīs hidrotehniskās lielās būves atbildīgās ir valsts īpašums. Paldies.

Priekšsēdētājs. Zvans bija mums? Lūdzu, balsosim par Tautsaimniecības, agrārās un reģionālās politikas komisijas redakciju. Rezultātu! Par - 14, pret - 29, atturas - 16. Nav pieņemts.

Balsosim par frakcijas "Tautsaimnieku politiskā apvienība" priekšlikumu. Rezultātu! Par - 26, pret - 25, atturas - 11. Nav pieņemts.

Deputāts Lakševics noņem. Līdz ar to tas pants paliek Ministru kabineta iesniegtaj1a redakcijā. Tālāk, lūdzu!

U.Lakševics. Tālāk. 4.pants piektā daļa. 4. lapaspusē otrajā ailē ir redzams deputāta Tomiņa priekšlikums - izslēgt 4.panta piektā daļā teikumu "Ostu pārvalde šajos darījumos rīkojas zemes īpašnieku vārdā". Frakcijas "Tautsaimnieku politiskā apvienība" vēl radikālāks priekšlikums - izslēgt ne tikai 5.daļas otro, bet arī trešo teikumu: "Ostu pārvalde tajā pašā nolūkā var izīrēt vai iznomāt arī tās labā nodibinātos servitūtus citām juridiskām vai fiziskām personām piederošo ostu zemi". Tautsaimnicības agrārās un reģionālās politikas komisija neatbalstīja šos abus priekšlikumus, jo uzskata, ka ostu pārvaldei ir šādas iespējas jādod. Un komisija atbalstīja 4.panta piekto daļu pirmā lasījuma nemainītā redakcijā.

Priekšsēdētājs. Deputāts Tomiņš - Zemnieku savienība. Lūdzu!

Z.Tomiņš (LZS).

Es uzskatu, ka lai varētu darīties, rīkoties īpašnieku vārdā, tad normāli valstij vai pašvaldībai ir jārīkojas saskaņā ar Civillikumu, jātsavina šī zeme, vai šī manta un tad viņi var rīkoties. Un es uzskatu, ka nevajadzētu šeit papildināt, jeb rakstīt jaunus pantus Civillikumam klāt un tāpēc mans ierosinājums ir - izslēgt šo 5.daļas 2.teikumu kā pretrunā ar Civillikumu. Un ja tas nav pretrunā ar Civillikumu, tad mums šeit nevajadzētu pārrakstīt Civillikumu atkal 1:1 šajā likumā.

Priekšsēdētājs. Ilma Čepāne, lūdzu!

I.Čepāne (Satiksmes ministrijas pārstāve).

Godātie deputāti un godātais Tomiņa kungs! Lūdzu, paskatieties Civillikumu, tur tieši Civillikumā ir noteikts, ka servitūtus var nodibināt tikai ar likumu. Mēs šeit nepapildinām Civillikumu. Civillikums to prasa un tādēļ mēs esam to ierakstījuši iekšā.

Otra lieta.Šeit paskatieties, Ostu padomē, kur bija Valsts un pašvaldību institūciju pārstāvji visaugstākajā līmenī, piekrita, ka šeit Ostu pārvalde uzstāsies kā šo divu īpašnieku pilnvarnieks. Un rīkosies. Šeit ne Pašvaldības komisijas nav iebildumu, ne arī no valsts institūciju puses nav iebildumu. Bet pirms jūs balsojat, es gribētu palūgt tīri juridiski redakcionālu labojumu šeit un turpmākajās vietās, un, proti, jēdzienu "ierīkot", aizstāt ar Civillikumā 10131.pantā un citos pantos "nodibināt". Jo tur ir teikts "nodibina servitūtus". Paldies.

Priekšsēdētājs. Anna Seile - LNNK. Lūdzu!

A.Seile (LNNK).

Cienījamie deputāti! Ministru kabinets savā redakcijā ir izteicies mazliet neprecīzi un mēģinājis mīkstināt to, ko viņš grib darīt. Un ja viņš ir teicis, ka Ostu pārvalde darījumos ar zemi var rīkoties īpašnieka vārdā, tad vajadzēja teikt skaidru valodu, ka šajos gadījumos Ostu pārvalde grib rīkoties zemes īpašnieku vietā.

Tādēļ es atbalstu Tomiņa kunga priekšlikumu - izsvītrot šos vārdus, ka ostu pārvalde varētu rīkoties īpašnieku vietā. Bet ja valstij vajag šo īpašumu, tad to vajag atsavināt piespiedu atsavināšanas kārtā. Par labu valstij vai sabiedrības vajadzībām, kā tas ir teikts Tautsaimnieku politiskās apvienības priekšlikumā.

Priekšsēdētājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par deputāta Tomiņa priekšlikumu - izslēgt 4.panta piektajā daļā teikumu: "Ostas pārvalde šajos darījumos rīkojas zemes īpašnieku vārdā". Rezultātu! Par - 23, pret - 24, atturas - 16. Nav pieņemts. Kuru tālāk jūs iesakiet balsot?

U.Lakševics. Tautsaimnieku politiskā apvienība.

Priekšsēdētājs. Šeit visi trīs ir atbalstīti. Vai kāds iebilst? Es atvainojos, es Tautsaimnieku politisko apvienību šeit vienu izlaidu. Lūdzu, balsosim - izslēgt 4.panta piektās daļas otro un trešo teikumu. Tas ir atsevišķs priekšlikums.

Nr.21

tas ir atsevišķs priekšlikums. Lūdzu rezultātu! Par - 14, pret - 27, atturas - 19. Nav pieņemts. Par pārējiem, kuri ir atbalstīti komisijā, ir kādas iebildes? Nav. Tad ir akceptēts. Tālāk!

U.Lakševics. Tālāk. 5.pants - Ostas pārvalde.

Priekšsēdētājs. Vai ir kādi iebildumi? Par redakciju, kura ir atbalstīta komisijā. Nav. Tālāk! 6.

U.Lakševics. 6.pants.

Priekšsēdētājs. Ir iebildes kādas? Nav.

U.Lakševics. Septītais.

Priekšsēdētājs. Acīmredzot ir jābalso deputāta Kažas priekšlikums. Viņš atsakās, un tad pārējie ir atbalstīti. Ir kādas iebildes? Nav. 8.pants.

U.Lakševics. 8.pants - Ostas pārvalde. Šeit ir Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšlikums - izteikt pirmo daļu ar šādu teikumu - ostas pārvaldes struktūru valdes un ostas pārvaldnieka tiesības un pienākumus nosaka ostas pārvaldes nolikums. Komisija atbalstīja šo priekšlikumu.

Priekšsēdētājs. Paldies. Deputāts Tomiņš savu priekšlikumu noņem. Ir kādas iebildes vēl? Nav. Nākošais!

U.Lakševics. Nākošais. 8.panta otrā daļa. 8.lappusē jūs redzat priekšlikumus, ko iesnieguši Valsts pārvaldes un pašvaldību komisiju deputāts Lakševics un frakcija Tautsaimnieku politiskā apvienība. Būtiskas atšķirības no diviem pirmajiem priekšlikumiem ir frakcijas Tautsaimniecības politiskā apvienība. Jaunajā 8.panta otrās daļas redakcijā, kur ostas valdi, saskaņojot ar pašvaldībām, ieceļ Satiksmes ministrijā. Pārējos priekšlikumos valdi ieceļ pašvaldība. Valsts pārvaldes un pašvaldību komisijas priekšlikumā ir Rīgas, Liepājas un Ventspils ostu valdes, sastāv no sešiem attiecīgo pilsētu domju ieceltiem locekļiem un četriem ministriju pārstāvjiem. Bet deputāta Lakševica priekšlikumā pārējās Latvijas ostu valdēs jāparedz vietas ostas uzņēmumu, uzņēmējsabiedrību pārstāvjiem. Tautsaimniecības komisija neatbalstīja šos priekšlikumus un par vispiemērotāko atzina pirmā lasījuma redakciju. Es personīgi uzturu savu priekšlikumu.

Priekšsēdētājs. Paldies. Jūsu pozīcija skaidra. Valsts pārvaldes un pašvaldību komisija uztur savu, ja? Sāksim tad balsot. Par secību. Vispirms Valsts pārvaldes un pašvaldību komisija, pēc tam deputāta Lakševica priekšlikums, pēc tam frakcijas Tautsaimnieku politiskā apvienība. Par secību nav iebildes? Lūdzu, zvanu! Balsojam par valsts pārvaldes un pašvaldību komisijas redakciju 8.panta otrajai daļai. Rezultātu! Par - 18, pret - 31, atturas - 12. Nav pieņemts.

Otrais - deputāta Lakševica priekšlikums. Nevar vairāk, jo mēs sākām balsot. Ja jūs pirms tam būtu lūgusi vārdu, es jums noteikti būtu devis vārdu. Balsojam par deputāta Lakševica priekšlikumu. Rezultātu! Par,- 9, atturas - 31, nē, 31 - pret, atturas - 19. Nav pieņemts.

Tautsaimnieku politiskās apvienības priekšlikums. Balsojam! Rezultāts. 13 - par, pret - 28, atturas - 22. Nav pieņemts.

Līdz ar to paliek Ministru kabineta redakcija otrajam apakšpunktam. Lūdzu! Jūs par šo jautājumu? Par otro?

Lūdzu, Aivars Endziņš - Juridiskās komisijas priekšsēdētājs.

A.Endziņš (LC).

Cienījamais priekšsēdētāj, cienījamie deputāti! Lieta ir tāda: mēs atbalstījām Ministru kabineta priekšlikumu, bet šeit ir saglabājies "ostas valdi ieceļ pašvaldības". Mēs jau iepriekš pieņēmām Valsts pārvaldes un pašvaldību komisijas priekšlikumu šo jēdzienu "pašvaldība" nomainīt ar attiecīgās pilsētas domi vai pagasta padomi. Es domāju, ka šeit arī tas būtu precīzi jāraksta iekšā, jo savādāk likums nenoteiks, kas tad galu galā lems.

Priekšsēdētājs. Paldies. Izskatām 3.apakšpunktu.

U.Lakševics. Tautsaimniecības, agrārās un reģionālās politikas komisija savā sēdē atbalstīja Valsts pārvaldes un pašvaldību komisijas ieteikumu - izslēgt 8.panta 3.daļas otro teikumu.

Priekšsēdētājs. Ir iebildes? Nav. Tālāk!

U.Lakševics. Tālāk. 8.panta 4.daļa. Tautsaimniecības komisija atbalstīja arī Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšlikumu - aizstāt 8.panta 4.daļā vārdus "Latvijas ostu padome" ar vārdiem "Satiksmes ministrija", jo Latvijas ostu padome nevar izšķirt strīdus, bet tai ir tikai padomdevējtiesības. Bet galavārdu var teikt tikai ministrija.

Priekšsēdētājs. Ir iebildes? Lūdzu, Ilma Čepāne.

I.Čepāne (satiksmes ministrija).

Protams, Satiksmes ministrija un noteikti Gūtmaņa kungs ir ārkārtīgi pagodināts par šādu te priekšlikumu. Bet es tomēr gribētu teikt, ka Ostu padomes sēdē lūdza atbalstīt visi šie pašvaldību un valsts institūciju pārstāvji tomēr Ministru kabineta redakciju.

Priekšsēdētājs. Balsosim! Aizstāt vārdus "Latvijas ostu padome" ar vārdiem "Satiksmes ministrija". Balsojam! Rezultātu! Par - 46, pret - 3, atturas - 15. Pieņemts.

U.Lakševics. Tālāk 9.lapaspusē jūs redzat, ir Valsts pārvaldes un pašvaldību komisijas priekšlikums, ko atbalstīja Tautsaimniecības komisija - papildināt likuma projektu ar jaunu 9.pantu. Ierobežojumi valsts valdes locekļiem. Ierobežojumi ir ļoti stingri, bet komisija tos atbalstīja.

Priekšsēdētājs. Nav iebildumi? Nav. Tālāk!

U.Lakševics. Tālāk, nākošais pants - 9.pants - Latvijas ostu padome. 10.lappusē ir jauna Valsts pārvaldes un pašvaldību komisijas esošā 9.panta redakcija. Šeit ir priekšlikums un Tautsaimniecības komisija to atbalstīja, ka nevis Ministru kabinets izveido Latvijas ostu padomi ministru prezidenta vadībā, bet pie Satiksmes ministrijas ir Latvijas ostu konsultatīvā padome. Padomes priekšsēdētājs ir satiksmes ministrs, jo par transporta politiku Latvijā atbild satiksmes ministrs. Un ministru prezidentam ir daudz lielāki un svarīgāki uzdevumi. Varbūt sākumā lai saaicinātu kopā Latvijas lielāko pilsētu vadītājums tam bija attaisnojums, bet tagad tas nav nepieciešams. Un komisija atbalstīja šo priekšlikumu.

Priekšsēdētājs. Nav iebildes? Satiksmes ministrs Gūtmanis - lūdzu!

A.Gūtmanis (Satiksmes ministrs).

Cienījamo priekšsēdētāj, cienījamie deputāti! Paldies par uzticību komisijai un, protams, visa atbildība par stāvokli satiksmes ministram. Bet pirmdien Latvijas ostu padome izvērtējot šos te priekšlikumus balsojumu, lūdza atbalstīt to redakciju, ko iesniedza valdība. Jo ņemot vērā, ka kā jau šeit teica, ka ostu nozīme ir lielāka nekā transporta jēga tikai. Un ņemot vērā to, ka mums ir diezgan daudz jautājumu, kas ir saistīti starp valsts un pašvaldību līmeni, ņemot vērā, ka Latvijas ostu padomē ir Rīgas, Liepājas un Ventspils pašvaldību vadītāji, kad ir ostu vadītāji, Jūrnieku savienības vadītāji, ka tur piedalās finansu ministrs, ka tur piedalās ekonomisko reformu ministrs, vides un reģionālās attīstības ministrs, satiksmes ministrs, tad tā ir iespēja paralēli Ministru kabineta sēdēm reizi mēnesī veltīt veselu dienu lūk, profesionāli šīm problēmām. Kad Latvija būs sakārtota un tas nebūs nepieciešams, tad var lemt savādāk, bet tagad es iestātos par to redakciju, kāda ir iesniegta pirmajā lasījumā.

Priekšsēdētājs. Lūdzu balsosim par Valsts pārvaldes, pašvaldību komisijas priekšlikumu. Balsojam! Rezultātu! Par - 34, pret - 23, atturas - 14. Nav pieņemts. Paliek iepriekšējā redakcija. Lūdzu, Aivars Endziņš - Juridiskās komisijas priekšsēdētājs.

A.Endziņš (LC).

Cienījamo priekšsēdētāj, cienījamie deputāti! Mēs noraidījām valsts pārvaldes un pašvaldību komisijas priekšlikumu, bet šeit, manuprāt ir tas uzskaitījums - Rīgas domes priekšsēdētājs, Liepājas domes priekšsēdētājs, Ventspils domes priekšsēdētājs, ka šis formulējums būtu jāprecizē attiecībā par valdības, Rīgas pilsētas valdes vadītājs, pilsētas valdes vadītājs, atbilstoši tā, kā tanī likumā, ka vajadzētu izmainīt šos nosaukumus, pašvaldību vadītājus, tas, kas ir valsts pārvaldes un pašvaldību komisijas priekšlikumā. Lai būtu precīzi.

Priekšsēdētājs. Paldies. Es ceru, ka likuma iesniedzēji ņems vērā to. Lūdzu, piekrītiet. Tālāk!

U.Lakševics. Tālāk 10.pants. Latvijas ostu padomes galvenie uzdevumi. Šeit ir valsts un pašvaldību komisijas 10.panta redakcija. Un Tautsaimniecības komisijas slēdziens ir atbalstīt, bet šeit, man šķiet ir problēmas, jo mēs iepriekšējo 9.panta redakciju faktiski pieņēmām pirmā lasījuma redakciju. Un tā vairs neiet konceptuāli kopā ar jauno redakciju - ar 10.panta Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas iesniegto redakciju.

Priekšsēdētājs. Vai uzstāj komisija uz balsojumu? Neuzstāj. Tālāk!

Nr.22

Priekšsēdētājs. Neuzstāj. Tālāk!

U.Lakševics. Tālāk. Trešā daļa - ostas pārvaldes finansu līdzekļi. Šeit neesam saņēmuši priekšlikumus.

Tālāk - 12.pants. Nodevu veidi ostās. 12.lappusē otrajā ailē ir frakcijas Tautsaimnieku politiskās apvienības priekšlikums, papildināt 12.panta pirmo daļu aiz vārdiem "mazo kuģu nodevām" ar vādiem "zvejas kuģu nodevām". Tautsaimniecības komisijas viedoklis - atbalstīt. Te gan jāsaka, ka ir zināma problēma, jo pašreiz tāds jēdziens nepastāv "zvejas kuģu nodevas" un tie kuģi, kas Baltijas jūrā zvejo ir pieskaitāmi pie mazo kuģu klases, bet Tautsaimniecības komisija jau otrajā pantā īpaši izcēla zvejniecības nozīmi un tāpēc nolēma, ka ir jāievieš īpaša, varbūt arī uz atvieglotiem noteikumiem, zvejas kuģu nodeva.

Priekšsēdētājs. Nav iebildes? Lūdzu! Ministrs Gūtmanis.

A.Gūtmanis (satiksmes ministrs).

Cienījamo priekšsēdētāj, cienījamie deputāti! Es gribētu akcentēt to, kad visi kuģi, kas avejo Baltijas jūrā pieder pie maziem kuģiem un tā nodeva ir 3 lati. Un es gribētu teikt tā, ka līdzās šiem te zvejas kuģiem, kas avejo Baltijas jūrā, mums no PSRS laikiem ir okeānu zvejas flote, kas pārorientējās uz kravu pārvadājumiem, bāzes kuģi un nav tāda klasifikācija "zvejas kuģi", tad mums iznāks tā, no zvejas kuģiem līdz transporta flotei, un šis nav politisks likums, šis ir saimniecisks likums. Un jātaisa tādu, lai būtu saprotami, un es ieteiktu atstāt tos mazos kuģus un būs mums normāls darbs. Paldies.

Priekšsēdētājs. Lūdzu, Edvīns Kide - Tautsaimnieku politiskā apvienība.

E.Kide (TPA).

Cienījamie deputāti! Cik mums ir zināms pēc terminoloģijas zem maziem kuģiem saprot motorlaivas un citas laivas. Bet kā jau te teica Janeka kungs, mums ir vispār vairāk kā 250 zvejas kuģu, ja mēs viņus vispār neklasificējam un vairs neatzīstam, tad it kā nu nebūtu īsti tas piemēroti. Cik mēs arī saprotam, lielie okeānu traleri šeit nav domāti un arī mums viņi šodien vairs nestrādā. Mēs šeit runājam tieši par piejūras zveju, tieši par zvejas floti, tieši par zvejas kuģiem un tāpēc arī Zvejnieku savienība, nu, mūsu vārdā lūdz piedāvāt terminu "zvejas kuģu nodeva". Paldies.

Priekšsēdētājs. Zvanu! Deputāt Lakševics, par balsojumu. Tautsaimnieku politiskā apvienība, pēc tam jūsu, papildinājumi?

U.Lakševics. Šeit nav par 12.pantu. Te ir tikai viens priekšlikums.

Priekšsēdētājs. Es atvainojos, es izskatu 13.pantu.

U.Lakševics. Nē, nē, mēs skatāmies 12.pantu. Papildināt 12.panta pirmo daļu aiz vārdiem "mazo zvejas kuģu nodeva".

Priekšsēdētājs. Es ļoti atvainojos. Lūdzu balsosim par Tautsaimnieku politiskās apvienības priekšlikumu. Rezultātu! Par - 24, pret - 30, atturas - 20. Nav pieņemts. Tālāk!

U.Lakševics. Tālāk. 13.pants - nodevu sadalījums. Tautsaimniecības komisija atbalstīja frakcijas Tautsaimnieku politiskā apvienība priekšlikumu, ka 50% tonnāžas nodevas, kā arī zvejas kuģu un sanitāro nodevu saņem ostas teritorijā esošie uzņēmumi, uzņēmējsabiedrības, kas sniedz pakalpojumus un kuru piestātnes tiek izmantotas. Domājam, ka attīstībai tas ir vajadzīgs un, ka jāstimulē uzņēmumi modernizēt ražošanu.

Priekšsēdētājs. Nu diemžēl zvejas kuģu nav vairāk.

U.Lakševics. Mazo kuģu.

Priekšsēdētājs. Mūs ministrs ļoti pārliecina un mēs ticam viņam, ka nav zvejas kuģu. Līdz ar to, godātie deputāti, tiešām problemātisks balsojums kļūst, jo vai tā vienkārši var zvejas kuģu vietā šeit likt mazos kuģus, es neņemos šādu te procedūru. Lūdzu, ministrs, viņam ārpuskārtas vārds.

A.Gūtmanis (satiksmes ministrs).

Paldies, priekšsēdētāja kungs! Cienījamie deputāti! Ja tā dziļi iedomājas, kas tur uzrskatīts, iznāk tā, kad uzņēmums maksā pats sev nodevas, tur nav pareizi uzrakstīts. Tur tā nevar atstāt to lietu. Es iesaku balsot pret.

Priekšsēdētājs. Aivars Endziņš, lūdzu!

A.Endziņš (LC).

Es vispār nesaprotu, kā te var balsot, jo ir no sākuma patiekts, ka tonnāžas nodevas saņem ostas pārvalde, pēc tam trešā daļa jau nāk 50% tonnāžas nodevas saņem esošie uzņēmumi un tā tālāk. Kas te ir ielikts iekšā, ko ir domājuši šeit Tautsaimnieku politiskā apvienība, es tiešām nevaru saprast, kā var vispār par to balsot?

Priekšsēdētājs. Vai kāds izskaidros deputātam Aivaram Endziņam, vai viņš paliks neziņā? Godātie deputāti, es nevaru likt uz balsošanu šo redakciju, jo tiešām saskaņā ar iepriekšējo balsojumu, nav zvejas kuģi, un tāpēc vienkārši es neesmu tiesīgs te kaut ko mainīt un pielāgot jūsu balsošanai, vēl jo vairāk, ka Juridiskās komisijas priekšsēdētājs nesaprot. Kas te sanāk ar formulējumiem, tāpēc paliek Ministru kabineta formulētais pants. Jūs piekrītiet kā referents?

U.Lakševics. Jā, es piekrītu.

Priekšsēdētājs. Tālāk!

U.Lakševics. Bet tālāk ir arī mans priekšlikums papildināt 13.panta pirmo daļu ar vārdiem, bet ostās, kur kopējās hidrotehniskās būves ir privāts īpašums, 50% saņem kopējo hidrotehnisko būvju īpašnieki to uzturēšanai. Par šo priekšlikumu es aicinātu nobalsot.

Priekšsēdētājs. Lūdzu, balsosim! 13.panta pirmo daļu, Lakševica priekšlikums 13.lappusē. Lūdzu rezultātu! Par - 27, pret - 21, atturas - 21. Nav pieņemts.

U.Lakševics. Tālāk ir deputāta Oša priekšlikums izslēgt 13.panta otro daļu. Gan komisijā apspriežot šo priekšlikumu, gan runājot ar ostu pārvaldniekiem un pašvaldību vadītājiem, rodas secinājums, ka ir divu veidu viedokļi un divas nostājas. Ostu pārvaldnieki, protams, saka, ka ostu attīstībai ir nepieciešama visa summa no tonnāžas kanāla mazo kuģu enkura un ledus nodevām. Un pie tam tiek atzīmēts, ka ostas pašreiz atrodas asā konkurences cīņā un tām ir nepieciešami līdzekļi. Savukārt pašvaldību vadītāji iestājas par to, ka 10% no iepriekšminētajām nodevām noteikti ir jāieskaita pašvaldību speciālā budžetā, jo ostas kā infrastruktūras svarīgākā daļa iekļaujas pilsētā un pilsētai ir liela interese par šo ostu un tās attīstību. Un nebūs šie 10% arī visa pašvaldības interese un palīdzība ostai beigsies. Tā kā 13.panta otrajā daļā ir minēts, ka šie 10% ir jāizmanto ar ostas darbību saistītas infrastruktūras attīstību, komisija neatbalstīja deputāta Oša priekšlikumu, izslēgt 13.panta otro daļu.

Priekšsēdētājs. Anna Seile - LNNK. Lūdzu!

A.Seile (LNNK).

Cienījamie deputāti! Mans teiciens būs par procedūru. Pēdējos trijos balsojumos 20 deputāti regulāri atturās, tātad vai nu nesaprot likumu vai neiedziļinās vai varbūt ir kādi citi iemesli un tieši šie 20 deputāti, kuri atturās nosver par sliktu labojumiem, kuri varēja būt par labu mazajām ostām, zvejas kuģiem un visiem pārējiem. Es jūs ļoti lūdzu koncentrēties un šajā gadījumā neatbalstīt Oša kunga priekšlikumu, neatturēties par viņu, bet balsot pret viņu, jo izslēdzot šo normu pat 10% netiks vietējai pašvaldībai no ienākumiem.

Priekšsēdētājs. Turpināsim apspriest šo lietu pēc pārtraukuma, jo debates var turpināties pēc pārtraukuma. Pirmajam vārds būs ministram Uldim Osim, bet godātie... Godātie deputāti, lūdzu uzmanību! Ir deputātu iesniegums, kuru Prezidija locekļiem, kuru es labprāt nolasu: "Ðodien aprit 75 gadi, kopš vēsturiskās Ziemeļlatvijas armijas uzvaras pār apvienotajiem naidnieku karapūļiem Cēsu kaujās 1919.gadā. Bez šīs uzvaras nebūtu brīvās Latvijas, ar klusuma brīdi godināsim šo varoņu piemiņu, godinādami arī mūsu igauņu un somu brāļu izcilo ieguldījumu Latvijas brīvības cīņās. Dainis Stalts, Vietur Karnups, Pēteris Tabūns, Aristids Lambergs, Eduards Berklavs." (Visi pieceļas.) Paldies.

Frakcijas "Latvijas ceļš" deputāti lūdz pagarināt sēdi līdz 19.00. Jāņa vakars nav vēl šovakar. Godātie kolēģi! Tas nav sēdes vadītāja jautājums, tas ir Saeimas jautājums, lūdzu balsot par frakcijas "Latvijas ceļš" deputātu iesniegumu pagarināt sēdi līdz pulksten 19.00. Balsojam. Lūdzu rezultātu! Par - 37, pret - 33, atturas - 9. Lēmums nav pieņemts. Izskatām citus iesniegumus.

A.Gūtmanis (satiksmes ministrs).

Cienījamie priekšsēdētāj, cienījamie deputāti! Man būtu priekšlikums pabeigt ostu likumu un svinēt Jāņus, bez pārtraukuma.

Priekšsēdētājs. Priekšlikums bez pārtraukuma pabeigt ostu likumu un Prezidijs kā vienmēr uztur spēkā savus ziņojumus un

Nr. 23

kā vienmēr uztur spēkā savus ziņojumus un noklausīties Prezidija ziņojumus, ko ir iesnieguši deputāti. Lūdzu balsojam! Rezultātu! Par - 70, pret - 2, atturas - 6. Pieņemts. Turpinām!

Uz preses konferenci priekšsēdētāja biedrs Aivars Berķis pulcina frakciju pārstāvjus, bet mēs turpinām izskatīt likumu.

Uldis Osis - lūdzu! Izskatām deputāta Ulda Oša priekšlikumu - 13. pants - izslēgt 13. panta otro daļu. Lūdzu!

U.Osis (LC).

Es noņemu savu priekšlikumu un lūdzu, ka nav obligāti balsot par viņu.

Priekšsēdētājs. Tālāk, lūdzu!

U.Lakševics. 14. pants - "Maksa par pakalpojumiem". Šeit ir frakcijas Tautsaimnieku politiskā apvienība priekšlikums - aizstāt 14. panta otrajā daļā vārdu "operators" ar vārdu "pârstāvis". Komisijas viedoklis, ka vārds "operators" var būt tekstā iekļuvis no kāda tulkojuma un ka latviskāk būtu vārds "pârstāvis". Un šo izmaiņu atbalstīja.

Priekšsēdētājs. Nav iebildes? Tālāk.

U.Lakševics. Tālāk 6. nodaļa - Uzņēmējdarbība ostā. 17. pants. 15. lappusē jūs redzat tikai vienu un tas ir deputāta Kažas priekšlikums. Deputāta Kažas priekšlikuma būtība: izslēgt otro teikumu - "Ðāds līgums par uzņēmējdarbību ostā slēdzams arī tajā gadījumā, ja uzņēmēja statūtos paredzētās saimnieciskās darbības veikšanai nav nepieciešamā zeme ostas teritorija". Tautsaimniecības komisija atbalstīja deputāta Kažas priekšlikumu, jo arī komisijas viedoklis ir, ka otrais teikums ir lieks. Katram ostas uzņēmējam būs jāslēdz dažādi specifiski līgumi, piemēram, par informatīvo nodrošinājumu un citi. Un tad ostas uzņēmumam jau būs līgums ar ostas pārvaldi.

Priekšsēdētājs. Nav iebildes? Nav. Tālāk.

U.Lakševics. 18. pants - "Saimnieciskās darbības ierobežojumi". Šeit, pirmkārt ir Tautsaimniecības komisijas priekšlikums papildināt 18. pantu ar jaunu ceturto daļu. Tiesības pirkt ostas zemi ir tikai valstij un pašvaldībai ostas pārvadles personā, ostas pārvaldei savukārt ir aizliegts ostas zemi pārdot. To jau mēs akceptējām 4. panta 4. daļā. Komisijas viedoklis, ka ar šo ierakstu zūd bažas vai aizdomas, ka ostu zemi ātri izpārdos vai privatizēs.

Priekšsēdētājs. Ir iebildes? Nav. Tālāk.

U.Lakševics. 18. pants. Jauna 5. daļa. Ir deputāta Gorbunova priekšlikums - papildināt 18. pantu ar jauno 5. daļu: "Pçrkot vai pārdodot ostu teritorijas zemi, par kuru bijušais īpašnieks saņēmis sertifikātus, viņam pēc viņa vēlēšanās sertifikātu vērtība izmaksājama naudā". Ostu teritorijā būs īpašnieki, kuru par ostu zemi piespiedu kārtā saņēma sertifikātus. Tikai mūsu apstākļos vienmēr pastāv bažas, vai pietiks līdzekļu ko samaksāt. Komisija gan atbalstīja šo deputāta Gorbunova priekšlikumu.

Priekšsēdētājs. Ilma Čepāne - lūdzu!

I.Čepāne.

Godātie deputāti, šeit iznāk ļoti interesanti. Pasekojiet līdzi tagad, ko es jums stāstīšu. Tas ir apmēram tā pēc principa, ka dubults neplīst. Mēs tātad esam ierakstījuši iepriekš un nobalsojuši, ka iepriekšējā rindkopā ir teikts, ka ostas pārvaldei ir aizliegts ostas zemi pārdot. Tātad tagad padomāsim, kā tas iznāk. Zeme, par kuru īpašnieks ostas teritorijā ir saņēmis sertifikātus saskaņā ar likumu nonāk vai nu valsts vai pašvaldības īpašumā. Savukārt valsts un pašvaldība tālāk nodod to ostas pārvaldei, ostas pārvaldes rīcībā. Ostas pārvaldei ir aizliegts pārdot. Un šajā gadījumā vispār tāda pārdošana nevar notikt. Tāpēc es domāju, ka diezgan neloģiski tur ir ierakstīt iekšā. Bet iespējams, ka valdoties no tā principa, kā jau es teicu, nu varbūt atstājiet. Es ļoti gribētu zināt Gorbunova kunga viedokli.

A.Krastiņš. Vārds deputātam Gorbunovam.

A.Gorbunovs (LC).

Godātais Prezidij, godātie kolēģi! Tātad manas bažas šeit jau bija izteiktas no tribīnes un viņas ir saistītas ar to, ka tiešām Augstākā padome un tagad Saeima pieņēma lēmumus un likumus par piespiedu atsavināšanu un kompensāciju sertifikātu veidā. Es saprotu, ka tas viss ir ļoti pareizi ja Saeima un toreiz Augstākā padome šos sertifikātus izsniedz piespiedu kārtā kā kompensāciju, pieņemsim, par valsts īpašumu, par valsts zemi. Tas viss ir saprotams. Un pēc tam tālāk valsts ierēdņi, pašvaldību ierēdņi šo zemi tirgo tālāk. Bet ja piespiedu kārtā atsavināt no īpašniekiem, viņiem izsniedz sertifikātus un pēc tam es vienkārši intuitīvi jūtu, ka tādā veidā pieņemot likumu par zemes tirdzniecību gan valsts ierēdņi, gan pašvaldību ierēdņi uz likumīga pamata varēs turpināt šo tirdzniecību, kas ir apsveicama. Un lai tas arī notiek. Bet ja tas notiek ar bijušā īpašnieka īpašumu, tad, kā jau te arī Tautsaimnieku politiskā apvienība runāja par zemi laukos, tad šim bijušajam īpašniekam ir tiešām jāsedz šie sertifikāti naudā un tad lai tas, kas tirgojas tālāk, lai arī dzēš šos sertifikātus nevis valsts un pašvaldības. Jo te taču ir skaidra lieta, ka var būt dažādi korupcijas mēģinājumi, jo mēs paši it kā virzām uz to ierēdņus. Var būt, ka es šeit ierakstīju, lai dubults neplīstu. Var būt. Bet es vienkārši domāju tā, ja jau ierakstām, ka tiesības ir pirkt, tad kur ir pirkšana, tur ir pārdošana. Un protams, ka te viens teikums ir, ka ostas pārvaldei savukārt ir aizliegts ostas zemi pārdot. Bet es domāju, ka vēl līdz tai ostas pārvaldei pa starpām var būt pirkšanas un pārdošanas. Un līdz ar to, ja būtu pieņemams šis mans priekšlikums, tad jebkurā gadījumā šīs korupcijas nenotiktu. Un es domāju, ka tādā veidā mēs varbūt arī zināmā mērā pasargātu arī valsts ierēdņus un viņu varbūt labo vārdu, jo pietiek kaut kur, kaut kādām spraugām būt un viens ierēdnis kaut ko nelikumīgu dara, lai šī varbūt tāda nu... nelikumības aura sāktu veidoties ap visiem, ap visiem ierēdņiem, ap visu valdību un beigās ap Saeimu, ka mēs tikai gribam kaut ko iztirgot, kaut ko pārdot un tā tālāk. Un daudzos gadījumos ņemot vērā varbūt tos formulējumus, kurus iesniedza frakcija "Tçvzemei un brīvībai" par īpašuma lietām, viņiem ir taisnība, jo tie mūsu formulējumi, kas strikti šīs īpašuma tiesības nesakārto, bet ļauj ierēdņiem dažādi varbūt traktēt un pēc tam dažādi rīkoties, nu taču tagad jau notiek tā, ka par sertifikātiem, piemēram, iepērk mežu un tālāk tūlīt tirgo. Nu tas taču notiek tagad! Un mēs uz to vienkārši noraugāmies un pēc tam it kā mēs neesam atbildīgi par to.

Es, protams, neuzstāju, ka šim priekšlikumam ir jābūt pilnīgi šeit tādā veidā šeit ierakstītam. Nu citādi nevar, tas ir trešais lasījums, bet ja tam ir tikai vaina, ka dubults neplīst un nekas cits nav te iekšēji politisks nepieņemams, tad nu gan varētu pieņemt.

Preikšsēdētājs. Vārds Annai Seilei - LNNK, pēc tam - deputāts Zaščerinskis un es nezinu, vai deputāts Stašs arī gribēja vārdu?

A.Seile (LNNK).

Cienījamie deputāti! Te nav tikai tas, ka dubults neplīst un tādēļ ir jāieraksta šis Gorbunova kunga priekšlikums. Lieta ir tāda, ka ostas atrodas gan pilsētu teritorijās, gan lauku teritorijās. Un tā kā pilsētu teritorijās pēc pašreiz spēkā esošajiem zemes reformas likumiem pieļauj izmaksāt kompensāciju kā sertifikātos, tā naudā, bet laukos nepieļauj, tātad tā osta, kura atrodas lauku teritorijā, saņem samaksu tikai sertifikātos. Un tādēļ tikai no šī viedokļa es arī atbalstu Gorbunova kunga priekšlikumu, bet lai sakārtotu un viņs nebūtu pretrunā ar mūsu iepriekšējiem balsojumiem, kas paredz, ka ostas zemi tālāk pārdot nevar, kaut gan, protams, var būt visādi slēpti gadījumi, var izmainīt ostu teritoriju robežas un vienu gabaliņu pārdot, vis kas dzīvē ir iespējams.... Es iesaku, ja šī priekšlikuma autors Gorbunova kungs piekrīt, izsvītrot no viņa priekšlikuma vārdus "vai pārdot". Pietiks, ja šis teksts skanēs tā: pērkot ostu teritorijas zemi... un tālāk kā tekstā. Tātad tiek pieļauta vērtību apmaksāšana naudā. Šajā gadījumā, es jau redzu, ka arī Čepānes kundze māj ar galvu, nav pretrunu ar iepriekšējo likumu... ar likuma iepriekšējiem punktiem.

Priekšsēdētājs. Es, protams, piekrītu... Vai deputātiem nav iebildes? Ejam tālāk.

U.Lakševics. Par 18. panta pirmo un otro daļu ir deputāta Lakševica priekšlikumi. Komisija tos neatbalstīja, tie varbūt nav tik nozīmīgi un es uz balsošanu neuzstāju.

21. pants. Ostu attīstības fonda līdzekļu izlietojums. Šeit ir deputāta Tomiņa priekšlikums - izteikt 21. pantu šādā redakcijā: par ostu attīstības fonda līdzekļu izlietojumu lemj Latvijas ostu padome. Ostu attīstības fonds ir valsts budžeta speciālā budžeta sastāvdaļa., kura nolikumu apstiprina Ministru kabinets. Ostu fonds, kā 13. pantā teikts, ir daļa no ostu nodevām un no kā tiek uzturēta jūras administrācija, kas savukārt ir Satiksmes ministrijas pakļautībā esošā valsts pārvaldes institūcija, kurā ir kuģu reģistrs, glābšanas dienests, hidrogrāfu dienests, jūrnieku reģistrs un citi, kā arī viss, kas saistīts ar valsts pārvaldes funkciju izpildi jūrniecībā. Tautsaimniecības, agrārās un reģionālās politikas komisija neatbalstīja deputāta Tomiņa priekšlikumu mainīt 21. panta redakciju.

Priekšsēdētājs. Deputāts Tomiņš - Zemnieku savienība.

Z.Tomiņš (LZS).

Mana priekšlikuma būtība ir tāda, ka ir speciāli pieņemami likumi par budžeta un finansu vadību, kur līdzīgiem gadījumiem tika nolemts, ka ir iespēja veidot speciālo budžetu un tieši konkrētām nozarēm un mērķiem attiecīgi speciālā budžeta sastāvdaļas. Un tā arī līdzīgas diskusijas izvērsās arī par Valsts un mežsaimniecības attīstības fondu un arī citiem, kur es zinu, ka Budžeta un fiannsu komisijā uzskats bija tāds, ka jābūt ir šādiem... šādiem fondiem ir jābūt kā speciālā budžeta sastāvdaļai, jo viņi tomēr, kā jau te bija minēts, veidojas no līdzekļiem, no atskaitījumiem, no ostu nodevām, valsts asignējumiem. Un viņiem arī ir jābūt

nr.24

nodevām valsts asignējumiem. Un viņiem arī jābūt valsts budžeta kontrolei par viņu izlietojumu. Protams, to tad noteiktu kā manā ierosinājumā nolikumu apstiprinātu Ministru kabinets. Un lemtu par Latvijas ostu padomi. Un tāpēc tapa šis priekšlikums. Un es aicinātu par to arī balsot.

Priekšsēdētājs. Andris Piebalgs - Finansu un budžeta (nodokļu) komisijas priekšēdētājs.

A.Piebalgs (LC).

Cienījamais priekšsēdētāj, cienījamie kolēģi! Es gribētu arī atbalstīt deputāta Tomiņa priekšlikumu. Ja mēs esam pieņēmuši likumu par budžeta un finansu vadību. Un deputāta Tomiņa priekšlikums nav nekas cits kā precīza saskaņa ar šo likumu. Tā kā šeit nav nekāda speciāli jauna norma. Es saprotu, ka gribas speciālo budžetu, kas ir it kā vienkāršāks varbūt izlietojuma ziņā, bet nekas slikts jau nenotiks, ja Saeima kopējos ciparus apstiprinās. Nekas jau slikts šeit nenotiek. Tā kā es domāju, ka tā ir kontrole Saeimai par visiem līdzekļiem. Jo pilnīgi identiska attieksme mums bija arī pret to mežu attīstībaa fondu, kas arī kā speciālais budžets, protams, iekšējā iejaukšanās no Saeimas puses, īpaši nenotiek, bet vismaz redz cik valstij kopā ir ieņēmumu un izdevumu par šo. Tā kā es lūgtu atbalstīt deputāta Tomiņa priekšlikumu.

Priekšsēdētājs.Ilma Čepāne, lūdzu!

I.Čepāne (Satiksmes ministrijas pārstāve). Godātie deputāti! Es tikko konsultējos ar Jūrniecības departamenta direktoru Sermuļa kungu. Viņš saka, ka šī summa ir ārkārtīgi neliela. Un, ja, proti, ka ja kā saka Piebalga kungs to lems Saeima, tas ir ārkārtīgi lēni. Jūs paši ziniet. Un tas ir ļoti operatīvi dazkārt jādara. Un galvenokārt, lai atbalstītu mazās ostas.

Priekšsēdētājs. Lūdzu, Edvīns Kide. Pēc tam - Aija Poča.

E.Kide (TPA).

Cienījamie deputāti! Ja mēs konsekventi gribam sekot lidzekļu izlietojumam un līdzekļu ienākumiem pa nozarēm, tad mums šie līdzekļi ir jālaiž caur budžetu. Un speciālie budžeti paredz ne tikai kopējos ciparus, bet paredz arī gan ienākošo daļu, gan arī izdevumu kalkulāciju. Ja šie izdevumi vai ienākumi pret nodevām ir mazi, tad tik un tā sniedzot investīcijas caur budžetu, mēs varam salīdzināt, cik ir saņemts par nodevām, un cik mums no valsts investīcijām ir jādod papildus. Pretējā gadījumā ir neskaidrība. Mēs varam domāt, ka no nodevām ir pietiekoši lieli ienākumi. Un neinvestēt. Tātad es uzstādu par to, lai ietu caur speciālo budžetu un nebūtu precedenti šo līdzekļu, kā saka, akumulēšanai kaut kur un izlietošanai ārpus budžetā kā tāda. Paldies.

Priekšsēdētājs. Aija Poča - "Latvijas ceļš". Lūdzu!

A.Poča. Es gribētu tikai pievienoties iepriekšējiem runātājiem un mazliet papildināt tajā aspektā, ka speciālais budžets - tie ir līdzekļi, kuri tiek iekasēti vadoties no īpaša likuma. Tas būs no šā likuma "Par ostām". Un arī tie izlietojami īpašiem mērķiem. Bet speciālais budžets ir jāatspoguļo valsts budžetā, lai vienkārši mēs redzētu, ar kādiem līdzekļiem valsts rīkojas. Apropriācija šeit būs patstāvīga. Pastāvīga. It īpaši, teiksim, ko dod Ministru kabineta likums vai nolikums. Bet summas atspoguļosies budžetā. Paldies.

Priekšsēdētājs. Ministrs Gūtmanis pauda viedokli, ka viņš ļoti atbalsta šo priekšlikumu. Referents... Par ko balsosim? Ja atbalsta visi.

U Lakševics. Komisija nav atbalstījusi šo priekšlikumu. Tad ir jābalso.

Priekšsēdētājs. Nu tad balsosim! Tad lūdzu, balsosim! Balsojam par deputāta Tomiņa priekšlikumu, kas viņu atbalstīja - jūs jau visi dzirdējāt šeit. Un kas arī neatbalstīja un argumenti bija. Lūdzu, rezultātu! Par - 50, 2 - pret, atturas - 9.Pieņemts. Tālāk!

U.Lakševics. Tālāk pa pantiem visi priekšlikumi ir izskatīti. Vēl ir priekšlikums pārejas noteikumos. 17.lappusē otrajā ailē jūs redzat divus priekšlikumus par pārejas noteikumu 2.punkta redakcijas maiņu. Un tie ir: frakcijas "Tautsaimnieku politiskā apvienība". Un otrs priekšlikums - Tautsaimniecības agrārās un reģionālās politikas komisijas priekšlikums. Priekšlikuma būtība. Frakcijas "Tautsaimnieku politiskā apvienība" ierosina ēkas un būves, kas likuma spēkā stāšanās brīdī ir Valsts, pašvaldības fizisko vai juridisko personu valdījumā, paliek viņu īpašumā. Tas ir tas būtiskākais un komisija šo redakciju neatbalstīja. Tautsaimniecības, agrārās un reģionālās politikas komisija savā 2.punkta priekšlikumā bez ēkām un būvēm, ietilpina arī kuģu piestātnes. Un tās paliek nevis īpašumā, bet valdījumā. Uz šādu redakciju Tautsaimniecības komisija šādu redakciju uzskata par vispiemērotāko.

Priekšsēdētājs. Kāds ir deputātu viedoklis? Piekrīt? Paldies. Tālāk!

U.Lakšēvics. Tālāk par pārejas noteikumiem. 3.punkts. Šeit ir Tautsaimniecības, agrārās un reģionālās politikas komisijas priekšlikums - izteikt pārejas noteikumu 3.punktu šādā redakcijā: "Çkas un būves, kas likuma spēkā stāšanās brīdī ostas teritorijā pieder citām personām tiek izmantotas kārtībā, kāda pastāv sā likuma spēkā stāšanās brīdī. Līdz ostas pārvalde nosaka servitūtus saskaņā ar šā likuma 4.pantu". Komisija uzskata šādu 3.panta tekstu par vispiemērotāko. Vienīgi no sevis es varbūt varu pateikt, ka ļoti labi būtu , ja šeit ietilpinātu arī vārdu "zemi". "Zemi, ēkas un būves".

Priekšēdētājs. Es atvainojos, es tomēr jūs nesapratu. Ko nozīmē "ïoti labi būtu"?

U.Lakšēvics. Man diemžēl nav iesniegts rakstisks priekšlikums.

Priekšsēdētājs. Tad es saprotu, mums vienkārši jāizsaka nožēla, bet tiešām es nevaru likt uz balsojumu to, kas nav iesniegts rakstiski. Tālāk!

U.Lakšēvics. Tādā gadījumā visi priekšlikumi ir izskatīti. Un aicinu pieņemt likumu "Par ostām" otrajā lasījumā kopumā!

Priekšēdētājs. Lūdzu zvanu! Godātie deputāti! Lūdzu, balsosim par likuma "Likums par ostām" pieņemšanu kopumā. Lūdzu rezultātu! Par - 69, pret - nav, atturas - 1.Pieņemts.

Tālāk. Prezidija ziņojumi. Lūdzu, Zigurds Tomiņš!

Z.Tomiņš (Saeimas sekretāra biedrs).

Prezidijs ir saņēmis deputāta Andreja Siliņa iesniegumu - dokumentu nr. 742, kas jums tika arī izdalīts ar lūgumu. "piešķirt viena mēneša atvaļinājumu no š.g. 4.jūlija, sakarā ar uzaicinājumu piedalīties divās starptautiskajās zinātniskajās konferencēs Francijā un Vācijā ar prombūtnes laiku, ilgāku par nedēļu. Deputāts A.Siliņš 20.06.94."

Prezidijs izskatīja šo iesniegumu un ņemot vērā , ka Prezidijs š.g. 21.jūnijā nosūtīja Rīgas pilsētas Prokuratūrai pieteikumu par deputātu Inkena, Kreitusa, Milberga un Siliņa sadarbības faktu ar VDK konstatēšanu". Un šāds atvaļinājums varētu kavēt lietas izskatīšanu, Prezidijs atbilstoši Kārtības ruļļa 12.pantam, atzīst, ka atvaļinājums deputātam Andrejam Siliņam no š.g. 4.jūlija nebūtu piešķirams. (Zālē troksnis.)

Priekšsēdētājs. Godātie kolēģi! Šeit Mandātu un iesniegumu komisijas vārdā lūdzam sniegt paskaidrojumu par Saeimas pavasara sesijas dokumentu nr.742 iekļaušanu oficiālo dokumentu skaitā un izplatīšanu deputātiem. Tas ir aicināts Saeimas priekšsēdētājam. Es uzskatu, ka deputātam Siliņam neviens nav liedzis iesniegt Prezidijā savu iesniegumu un Saeimai attiecīgi saskaņā ar Kārtības rulli, ir jālemj. Tas nav Saeimas Prezidija jautājuma izlemšana. UN arī Mandātu komisija iesniedz deputātu ziņojumu, lai Prezidijs sniedz plašāku skaidrojumus par juridiskiem aspektiem saistītiem ar šo deputātu statusu. Tad jūsu zināšanai: arī Mandātu komisijas zināšanai. Prezidijs šo Mandātu un iesniegumu komisijas iesniegumu nodeva Juridiskajam birojam. Juridiskajai komisijai un lūdza Mandātu un iesniegumu komisiju apkopot šos priekšlikumus un noteikt šo deputātu tiesisko statusu.

Bet tagad, saskaņā ar Kārtības rulli, Saeimai jāizlemj par šī deputāta iesniegumu. Prezidijs savu atzinumu ir sniedzis.

Lūdzu, balsosim. Ja kāds vēlas runāt, tad ... Par Prezidija atzinumu. Lūdzu! Lūdzu rezultātu! Par - 45, pret - 8, atturas - 14. Pieņemts. Tālāk!

Z.Tomiņš. Deputātu pieprasījums Ministru prezidentam Valdim Birkavam. "Pieprasām sniegt atskaiti Latvijas Republikas Ministru kabinetam 1994.gada 15.septembrī par stāvokli Latvijas tautsaimniecībā un valdības veiktajiem pasākumiem ekonomikas konkurētspējas palielināšanā". Deputāti Kide, Zaščerinskis, Bresis, Stašs, Lucāns, Janeks, Folkmane, Kuprijanova, Rozentāls, Putniņš, Resnais, Kokins, Kalniņš Mārtiņš Ādams, Novakšānovs, Gundars Bērziņš, Alfrēds Čepānis."

Priekšsēdētājs. Edvīns Kide lūdz vārdu motivācijai par deputātu pieprasījumu.

Nr.25

Priekšsēdētājs. Edvīns Kide nav. Līdz ar to nododam šo pieprasījumu Pieprasījumu komisijai. Tālāk, lūdzu!

Godātie deputāti, tagad ir secība, te jāskatās pēc laikiem. 15.54 - deputāts Juris Janeks - tas bija par ostām. Es atvainojos, bet kāpēc jūs gribiet paziņojumu sniegt jeb jūs vēl gribiet sniegt to paziņojumu, lūdzu!

Es atvainojos, mēs lasījām tā, kā šeit ir uzrakstīts. Tālāk Kazimirs Šļakota - mežu valsts ministrs.

K.Šļakota (mežu valsts ministrs).

Cienījamais priekšēdētāj, cienītie deputāti! Es saprotu, ka šodien nav laiks, un ka nupat sākas svētki, bet man ir liels lūgums. Vai jūs neizskatītu pēdējā lasījumā likumu "Par ieņēmumiem mežu resursu realizācijā". Lieta ir tā, ka atstājot savu amatu, es gribētu atstāt normālu bāzi tam, ka mežsaimniecība Latvijā attīstās. Man ir liels lūgums jums.

Priekšsēdētājs. Lūdzu balsosim par šo priekšlikumu. Balsojam! Lūdzu rezultātu! Par - 59, pret - 5, atturas - 7. Pieņemts. Lūdzu referentu!

A.Seile.

Cienījamie deputāti! Priekšlikumi ir saņemti ļoti maz. Mēs esam jau nobalsojuši pagājušajā nedēļā, ka šis likumprojekts ir steidzams.

Un tātad, dokuments nr.714, par 1. pantu uz otro un pēdējo lasījumu, jo dokuments ir steidzams, ir atbalstīti visi iesniegtie priekšlikumi.

Par 2.pantu komisija ir atbalstījusi visus iesniegtos priekšlikumus.

Par 3.pantu ir iesniedzis deputāts Tomiņš priekšlikumu, kurš nav pēc savas būtības pretrunā ar visu šī panta koncepciju un komisija ir nolēmusi šo priekšlikumu neatbalstīt. Ja deputāts Tomiņš uztur savu priekšlikumu...

Priekšsēdētājs. Deputāts Zigurds Tomiņš. Lūdzu!

Z.Tomiņš (LZS).

Man gan jāsaka, ka mans priekšlikums - izslēgt 3.pantu, pēc būtības ir pretrunā ar 3.panta koncepciju. Un man jāsaka, ka pamatojums par izslēgšanu ir tāpēc, ka šis 3.pants ar nosaukumu - "Mežu resursu piešķiršanas kārtība" ir pretrunā ar koncepciju. šā likuma koncepciju, kura nosaukums ir "Par ieņēmumiem no meža resursu realizācijas". Mēs zinām, ka mums ir likums, "jumta likums" par meža apsaimniekošanu, izmantošanu, kurā ir noteikts, kādā kārtībā un kādos likumos tiks atrunāta gan valsts mežu izmantošanas kārtība, gan citādāk. Un šis likums tieši runā par ieņēmumiem no mežu resursu realizācijas un tāpēc es uzskatu, ka nebūtu nepieciešams šajā likumā sākt runāt par lietām, kas būtu jārunā citos likumos un kurš līdz 1.maijam tāds likums "Par valsts meža izmantošanas kārtību" bija Saeimai Ministru kabinetam jāiesniedz un līdz šim brīdim, 1.maijs ir sen jau pagājis, šāds likums Saeimā nav iesniegts un mums jāskatās, kā tiek likumi izpildīti. Un nevar lāpīties likuma vietā mēģināt šos te jautājumus sākt iestrādāt citos likumos, pavisam ar citiem nosaukumiem. Un tāpēc šajā likumā "Par mežu resursu realizāciju" mēs nevaram runāt par mežu resursu piešķiršanas kārtību. Un tāpēc mans priekšlikums ir izslēgt 3.panta 1.daļu, bet savukārt otro daļu, kas attiecas uz meža resursu realizāciju, pievienot attiecīgi otrajam pantam kā pēdējo rindkopu.

Priekšsēdētājs. Lūdzu balsosim par deputāta Zigurda Tomiņa priekšlikumu - izslēgt 3.panta pirmo daļu. Lūdzu rezultātu!

A.Seile. Balsoju "pret". Es taču nezināju, ka te ir poga.

Priekšsēdētājs. Lūdzu rezultātu! Par - 13, pret - 42, atturas - 14. Nav pieņemts.

A.Seile. Otrs Tomiņa kunga iesniegtais priekšlikums šajā pantā ir atbalstīts.

Priekšsēdētājs. Nav iebildumu?

A.Seile. Tālākie priekšlikumi ir pārejas noteikumos. Pēc Juridiskās komisijas ierosinājuma es izteicu viņas priekšlikumus savā priekšlikumā un Tautsaimniecības komisija izskatot savā sēdē nepaspēja viņus atbalstīt tikai tāpēc, ka es viņus nebiju vēl rakstiski uzrakstījusi. Šis ir redakcionāli veiklāks formulējums, kas pasaka, ka iepriekšējais likums zaudē spēku un šis stājas spēkā no jauna. Aicinu atbalstīt.

Priekšsēdētājs. Nav iebildumu? Nav. Tālāk!

A.Seile. Paldies. Visi priekšlikumi.

Priekšsēdētājs. Zvanu! Lūdzu balsosim par likuma "Par ieņēmumiem no meža resursu realizācijas" pieņemšanu kopumā. Rezultātu! Par - 65, pret - nav, atturas - 3. Ir pieņemts.

Vēl ir divi paziņojumi. Tā vismaz lūdz deputāts Ģirts Kristovskis, vai ministrs Ģirts Kristovskis, šeit nav rakstīts. Un pēc tam deputāts Bukovskis.

Ģ.V.Kristovskis.

Cienījamo priekšsēdētāj, cienījamie deputāti! Šoreiz es runāju kā ministrs, jo kā zināms, 6.jūlijā Latvijā gaidāma ir Amerikas prezidenta Klintona vizīte un šīs vizītes sagatavošanā būs spēkā diezgan dzelžaini drošības pasākumi un ņemot vērā iepriekšējo pieredzi, ka mums ir bijuši starpgadījumi ka deputāti mēģina pārvietoties vai saskaras ar šķēršļiem, jo ir slēgtas ielas un rodas konflikti, tātad 6.datumā arī dodoties šeit uz Saeimu, jums var gadīties ceļā, ka ielas ir slēgtas un jums, droši vien arī neizdosies varbūt arī šos šķēršļus parvarēt. Tāpēc varbūt iepriekš apdomāt savas grajektorijas un nonākt laikā tur. Un ievērot laika rezervi un nonākt savos galapunktos bez starpgadījumiem. Es lūdzu ņemt visus šo vērā. Paldies.

Priekšsēdētājs. Pieņemam zināšanai, protams, ar iebildēm. Deputāts Bukovskis ir noņēmis savus priekšlikumus. Mums vairāk nav nekādu iesniegumu. Godātie deputāti, tad jau mums reģistrācija, bet pirms reģistrācijas es tad kopā Prezidijs un mēs visi slēdzam šo plenārsēdi, slēdzam pavasara sesiju. Rudens sesijas sākumu izsludinās vai paziņos Saeimas Prezidijs. Tagad novēlēsim acīmredzot priecīgus Līgo svētkus un līksmus Jāņus un veiksmīgu vasaru, darbam komisijās un ja nepieciešams būs, ārkārtas sēdēs. Tagad lūdzu reģistrēsimies. Reģistrējamies! Godātie kolēģi! Lūdzu uzgaidiet! Vēl maza informācija, kādā no telpām apakšstāvā esot arī alus, un, protams, siers. Tāpēc deputātus ar Jāņiem priekšgalā, laipni lūdzam uzkavēties tur. Un tagad uzmanību, nosauksim iztrūkstošos deputātus. Lūdzu - Zigurds Tomiņš - Sekretāra biedrs.

Z.Tomiņš (Sekretāra biedrs).

Nav reģistrējušies:

Andris Ameriks,

Aivars Berķis...

Priekšsēdētājs. Godātie kolēģi! Preses konference. Bet nosauciet visus un frakciju pārstāvji tad informējiet.

Z.Tomiņš. Valdis Birkavs,

Olafs Brūvers...

Priekšsēdētājs. Zālē.

Z.Tomiņš. Igors Bukovskis...

Priekšsēdētājs. Zālē.

Z.Tomiņš. Imants Daudišs,

Oskars Grīgs,

Priekšsēdētājs. Komisijā - Imants Daudišs.

Z.Tomiņš. Māris Grīnblats.

Priekšsēdētājs. Frakcija, ja ir preses konferencē, tad tādu mazu... Preses konferencē? Jo pagājušoreiz no jums bija divi preses konferencē.

Z.Tomiņš. Andris Grots...

Priekšsēdētājs. Preses konferencē.

Z.Tomiņš. Ernests Jurkāns,

Jānis Jurkāns...

Priekšsēdētājs. Preses konferencē.

Z.Tomiņš. Aleksandrs Kiršteins...

Priekšsēdētājs. Preses konferencē.

Z.Tomiņš. Jānis Lagzdiņš,

Egīls Levis,

Andris Līgotnis...

Priekšsēdētājs. Andris Līgotnis zālē.

Z.Tomiņš. Jānis Lucāns...

Priekšsēdētājs. Preses konferencē.

Z.Tomiņš. Uldis Osis,

Andrejs Panteļējevs...

Priekšsēdētājs. Preses konferencē.

Z.Tomiņš. Valdis Pavlovskis,

Andris Rozentāls...

Priekšsēdētājs. Preses konferencē.

Z.Tomiņš. Juris Sinka,

Jānis Vaivads,

Joahims Zīgerists,

Priekšsēdētājs. Jānis Vaivads - zālē.

Z.Tomiņš. Joahims Zīgerists un

Alfrēds Žīgurs.

Paldies par uzmanību.

Priekšsēdētājs. Paldies. Uz redzēšanos!