Priekšsēdētājs. Lūdzu, ieņemiet vietas! Godātie deputāti! Vēlreiz lūdzu - ieņemiet vietas! Uzsākot plenārsēdi, apspriedīsim Saeimas Prezidija izsludināto darba kārtību 27. un 28.aprīlim. Saeimas Prezidijs ir saņēmis iesniegumu. Godātie kolēģi, ļaujiet deputātiem, kuri vēlas dzirdēt un klausīties, to darīt! Un runātāji, lūdzu, izejiet blakus telpā! Meierovica un Riteņa kungi! Tātad vēlreiz atkārtoju: sākam apspriest Saeimas Prezidija izsludināto darba kārtību 27. un 28. aprīļa plenārsēdēm. Saeimas Prezidijs ir saņēmis iesniegumus. Es šos iesniegumus nolasīšu iesniegšanas secībā.

Pirmais. Frakcijas "Latvijas ceļš" un Latvijas Zemnieku savienības frakcijas deputāti lūdz Saeimu 1994.gada 27.aprīļa sēdes darba kārtībā izdarīt šādas izmaiņas: VI daļas punktu "Ziņojums par Saeimas deputātiem, kuri minēti Latvijas PSR Valsts drošības komitejas aģentūras dienesta dokumentos" (dokuments nr. 447) izskatīt pēc jautājuma "Par Madonas rajona tiesas tiesneses Z.Dombrovskas pirmstermiņa atbrīvošanu no amata".

Ir arī Mandātu un iesniegumu komisijas locekļu iesniegums. Viņi ierosina ieplānot to kā pirmo izskatāmo jautājumu 28.aprīļa Saeimas sēdē. Balsots tiks iesniegšanas kārtībā.

Deputāts Māris Budovskis - LNNK. Lūdzu!

M.Budovskis (LNNK).

Priekšsēdētāja kungs, cienītie kolēģi! Burtiski pirms dažām minūtēm mums beidzās Mandātu un iesniegumu komisijas sēde, kurā, piedaloties ģenerālprokuroram, mēs izskatījām vēlreiz visu šo jautājumu, it sevišķi to procedūras kārtību, kādā mēs varētu šo jautājumu izskatīt. Un mūsu viedoklis bija šāds: tas varētu būt Mandātu un iesniegumu komisijas ziņojums ar ievaddaļu un noslēguma daļu, un šā ziņojuma vidējā daļā ģenerālprokurors nolasītu to izmeklēšanas atzinumu, kāds ir šobrīd. Mēs runājām arī par to, kurā brīdī tas būtu vislabāk izdarāms, lai būtu iespējams maksimāli sagatavot visus tos dokumentus, kādi ir nepieciešami šāda jautājuma izskatīšanā. Un mūsu komisijas, Mandātu un iesniegumu komisijas, viedoklis bija - lūgt jūs atbalstīt, ka šo jautājumu rīt mēs izskatām kā pirmo darba kārtības punktu. Šādu pašu viedokli lūdza arī izteikt ģenerālprokurors, kurš arī uzskata, ka vēlamāk to būtu skatīt rīt no rīta kā pirmo darba kārtības punktu. Lūdzu mūsu viedokli - un reizē arī ģenerālprokurora viedokli - respektēt. Paldies par uzmanību.

Priekšsēdētājs. Vai vēl kāds vēlas runāt? Indulis Bērziņš - "Latvijas ceļš". Lūdzu!

I.Bērziņš (LC).

Cienījamais sēdes vadītāj, cienījamie kolēģi! Protams, ja ģenerālprokurors, kurš šobrīd atrodas zālē, viennozīmīgi pasaka, ka viņš pagaidām nav gatavs ziņot, tad ir ļoti grūti šodien šo jautājumu izskatīt. Bet, ja jautājums ir vienkārši par to, kad ir ērtāk izskatīt šo jautājumu, tad, man liekas, mums ir jābūt pietiekami korektiem kaut vai pret tiem kolēģiem, kuri šobrīd ir apvainoti sadarbībā ar Drošības komiteju. Un, ja jau tik milzīga ir sabiedrības interese par šo problēmu un ja jau presē tik daudz par to rakstīts, tad kāpēc vilkt laiku? Vajag izskatīt to šodien, tūdaļ, - praktiski kā pirmo jautājumu (ja neskaita tos dažus, tīri organizatoriskos jautājumus, kurus mēs varētu izskatīt dažu minūšu laikā), lai beidzot mēs, pieņemsim, deputāti, uzzinātu, kas tur īsti ir, jo baumas ir visdažādākās, un tāpēc mēs gribam zināt, kāda ir patiesība. Es domāju, ka, ja ģenerālprokurors atrodas šeit, zālē, un viņš viennozīmīgi pasaka , ka šodien to nevar, mēs tādā gadījumā nevaram piespiest viņu sniegt ziņojumu. Bet, ja ir iespēja, es tomēr lūdzu nobalsot "Latvijas ceļa" un Zemnieku savienības frakcijas ierosināto variantu un izskatīt to jau šodien, lai vienkārši lieki netracinātu sabiedrību. Radioklausītāji to visu varēs dzirdēt šodien. Kāpēc lai mēs to nedarītu? Tā ka es aicinu balsot par "Latvijas ceļa" un Zemnieku savienības frakcijas priekšlikumu.

Priekšsēdētājs. Vai vēl kāds vēlas runāt? Nevēlas. Lūdzu zvanu! Lūdzu, balsosim par frakcijas "Latvijas ceļš" un Latvijas Zemnieku savienības priekšlikumu - izdarīt izmaiņas darba kārtībā un VI daļas punktu "Ziņojums par Saeimas deputātiem, kuri minēti Latvijas PSR Valsts drošības komitejas aģentūras dienesta dokumentos" (dokuments nr.447) izskatīt pēc jautājuma "Par Madonas rajona tiesas tiesneses Z. Dombrovskas pirmstermiņa atbrīvošanu no amata".

Lūdzu, balsosim! Rezultātu! Par - 63, pret - 7, atturas - 10. Priekšlikums akceptēts. Līdz ar to Mandātu un iesniegumu komisijas deputātu iesniegums netiek balsots.

Nākamais. Frakcijas "Latvijas ceļš" deputāti lūdz Saeimu 1994.gada 27.aprīļa sēdes darba kārtībā izdarīt šādas izmaiņas: likumprojektu "Par papildinājumiem un grozījumiem 1990.gada 26.septembra likumā "Par uzņēmējdarbību"". (dokuments nr.75 un nr.299) un "Grozījumi likumā "Par valsts budžetu 1994.gadam"" (dokuments nr.433 un nr. 443) izskatīt pirms VI daļas pirmā punkta - likumprojekta "Grozījumi likumā "Par bankām"". Vai kāds vēlas runāt? Un vai deputātiem ir iebildes? Deputātiem nav iebilžu. Līdz ar to šis priekšlikums ir pieņemts.

Sākam izskatīt darba kārtību. Pirmais: "Prezidija ziņojumi par ienākušajiem likumprojektiem un Satversmes 81.panta kārtībā izdotajiem Ministru kabineta noteikumiem".

Pirmais - likumprojekts "Grozījums konstitucionālajā likumā "Cilvēka un pilsoņa tiesības un pienākumi"" (dokuments nr. 449). To ir iesniedzis Ministru kabinets. Vai par Saeimas Prezidija slēdzienu deputātiem ir kādas piebildes? Nav. Tādā gadījumā Saeima nolemj nodot šo likumprojektu izskatīšanai Juridiskajai komisijai un nosaka, ka tā apkopos saņemtos priekšlikumus un sagatavos likumprojektu kopā ar priekšlikumiem izskatīšanai Saeimas plenārsēdē.

Nākamais - likumprojekts "Grozījumi likumā "Par zemes reformu Latvijas Republikas pilsētās"". (dokuments nr.450). Iesniedzis Ministru kabinets.

Vai deputātiem ir kādi citi priekšlikumi vai iebildes pret Saeimas Prezidija slēdzienu? Nav. Tādā gadījumā Saeima pieņem lēmumu - nodot šo likumprojektu izskatīšanai Juridiskajai komisijai un Tautsaimniecības, agrārās un reģionālās politikas komisijai un nosaka, ka Tautsaimniecības, agrārās un reģionālās politikas komisija apkopos saņemtos priekšlikumus un sagatavos minēto likumprojektu kopā ar priekšlikumiem izskatīšanai Saeimas plenārsēdē.

Tālāk - likumprojekts "Grozījumi likumā "Par zemes reformu Latvijas Republikas lauku apvidos" (dokuments nr.451). Iesniedzis Ministru kabinets. Vai deputātiem ir kādas piebildes vai grozījumi Saeimas Prezidija slēdzienā? Nav. Līdz ar to Saeima pieņem lēmumu - nodot šo likumprojektu izskatīšanai Tautsaimniecības, agrārās un reģionālās politikas komisijai un nosaka, ka tā apkopos saņemtos priekšlikumus un sagatavos likumprojektu kopā ar priekšlikumiem izskatīšanai Saeimas plenārsēdē.

Likumprojekts "Grozījumi likumā "Par zemes privatizāciju lauku apvidos"" (dokuments nr.452). Iesniedzis Ministru kabinets. Vai ir kādas iebildes pret Saeimas Prezidija slēdzienu? Nav. Tādā gadījumā Saeima pieņem lēmumu - nodot šo likumprojektu izskatīšanai Tautsaimniecības, agrārās un reģionālās politikas komisijai un noteikt, ka tā apkopos priekšlikumus un iesniegs likumprojektu izskatīšanai Saeimā.

Likumprojekts "Grozījumi likumā "Par 1937.gada 22.decembra Zemesgrāmatu likuma spēka atjaunošanu un spēkā stāšanās kārtību""(dokuments nr. 453). Iesniedzis Ministru kabinets. Vai ir kādas iebildes pret Saeimas Prezidija slēdzienu? Nav. Tādā gadījumā Saeima nolemj to nodot Juridiskajai komisijai un nosaka, ka tā apkopos saņemtos priekšlikumus un iesniegs šo likumprojektu izskatīšanai Saeimā.

Likumprojekts "Par Latvijas Republikas un Baltkrievijas Republikas līgumu "Par robežas noteikšanu". (dokuments nr.454). Iesniedzis Ministru kabinets. Vai ir kādas iebildes? Nav. Tādā gadījumā Saeima nolemj to nodot izskatīšanai Aizsardzības un iekšlietu komisijai un Ārlietu komisijai un nosaka, ka Ārlietu komisija apkopos saņemtos priekšlikumus un sagatavos minēto likumprojektu kopā ar priekšlikumiem izskatīšanai Saeimas plenārsēdē.

Likumprojekts "Par Latvijas Republikas un Baltkrievijas Republikas līgumu par tiesisko palīdzību un tiesiskajām attiecībām civilajās un ģimenes lietās un krimināllietās" (dokuments nr. 446). Iesniedzis Ministru kabinets. Iebilžu nav. Līdz ar to Saeima to nolemj nodot izskatīšanai Ārlietu komisijai un Juridiskajai komisijai un nosaka, ka Ārlietu komisija apkopos saņemtos priekšlikumus un iesniegs likumprojektu izskatīšanai Saeimā.

Likumprojekts "Par papildinājumiem 1990.gada 26.septembra likumā "Par uzņēmējdarbību"".

Aivars Berķis - Zemnieku savienība.

A.Berķis (LZS).

Vides un sabiedrisko lietu komisijas vārdā es ierosinu noņemt šo likumprojektu.Tas ir likumprojekts "Par pastu". Un izdevīgāk būs (skatoties darba kārtībā), ja mēs šo vienu rindiņu, kas būtu jāpapildina uzņēmējdarbības likumā, pievienotu kā labojumu likumprojektam "Par papildinājumiem un grozījumiem 1990.gada 26.septembra likumā "Par uzņēmējdarbību"", kas mums šajā plenārsēdē būs, kā paredzēts, pirmajā lasījumā. Tātad komisija lūdz šo jautājumu neiekļaut.

Priekšsēdētājs. Vai deputātiem ir iebildes? Nav. Līdz ar to uzskatām, ka komisija savu priekšlikumu ir noņēmusi.

Tālāk seko Ministru kabineta noteikumi. Un sākam ar Ministru kabineta noteikumiem nr. 74 - "Par likuma "Par audzinoša rakstura piespiedu līdzekļu piemērošanu nepilngadīgajiem" papildināšanu". Vai pret Saeimas Prezidija slēdzienu ir kādas iebildes? Citi lēmumu projekti par Ministru kabineta noteikumiem, kuri ir pieņemti Satversmes 81.panta kārtībā, nav saņemti. Vismaz sēdes vadītājam tādu nav. Vai ir iebildes pret Saeimas Prezidija slēdzienu? Līdz ar to Saeima pieņem lēmumu - nodot tos Cilvēktiesību komisijai un nosaka, ka šī komisija apkopos saņemtos priekšlikumus un sagatavos likumprojektu kopā ar priekšlikumiem izskatīšanai Saeimas plenārsēdē.

Ministru kabineta noteikumi nr.75 "Par grozījumiem un papildinājumiem Izglītības likumā" (dokuments nr.458). Vai ir iebildes pret Saeimas Prezidija slēdzienu? Nav. Tādā gadījumā Saeima pieņem lēmumu - nodot tos Izglītības, kultūras un zinātnes komisijai un nosaka, ka tā apkopos saņemtos priekšlikumus un iesniegs likumprojektu izskatīšanai Saeimai.

Ministru kabineta noteikumi nr.78 "Par grozījumiem un papildinājumiem likumā "Par aviāciju"" (dokuments nr.437). Pret Saeimas Prezidija slēdzienu nav iebilžu, līdz ar to Saeima nolemj nodot tos Tautsaimniecības, agrārās un reģionālās politikas komisijai un noteikt, ka tā apkopos saņemtos priekšlikumus un sagatavos likumprojektu izskatīšanai Saeimas plenārsēdē.

Ministru kabineta noteikumi nr.81 "Par grozījumiem un papildinājumiem likumā "Par cukuru"" (dokuments nr.459). Nav iebilžu. Līdz ar to Saeima nolemj nodot šos noteikumus Tautsaimniecības, agrārās un reģionālās politikas komisijai un nosaka, ka tā apkopos saņemtos priekšlikumus un sagatavos šo likumprojektu izskatīšanai Saeimas plenārsēdē.

Ministru kabineta noteikumi nr.82 "Par papildinājumiem likumā "Par uzņēmējdarbību"" (dokuments nr.460). Nav iebilžu, līdz ar to Saeima pieņem lēmumu - nodot šos noteikumus Tautsaimniecības, agrārās un reģionālās politikas komisijai un nosaka, ka tā apkopos saņemtos priekšlikumus un sagatavos likumprojektu izskatīšanai Saeimas plenārsēdē.

Ministru kabineta noteikumi nr.77 "Par grozījumiem likumā "Par uzņēmējdarbību"" (dokuments nr.461). Tie ir grozījumi ar citu saturu, tāpēc šeit ir dažāda numerācija, bet likums ir viens. Nav iebilžu, līdz ar to Saeima pieņem lēmumu - nodot šos noteikumus Tautsaimniecības, agrārās un reģionālās politikas komisijai un nosaka, ka tā apkopos saņemtos priekšlikumus un sagatavos likumprojektu izskatīšanai Saeimas plenārsēdē.

Ministru kabineta noteikumi nr.79 "Par grozījumiem likumā "Par ārvalstnieku un bezvalstnieku ieceļošanu un uzturēšanos Latvijas Republikā"" (dokuments nr.462). Vārds - Aizsardzības un iekšlietu komisijas priekšsēdētājam Ivaram Silāram "Latvijas ceļš". Lūdzu!

I.Silārs (LC).

Cienījamais Prezidij, cienījamie kolēģi! Man, kā Aizsardzības un iekšlietu komisijas priekšsēdētājam, protams, ļoti simpātiska ir Prezidija nostāja, kurš grib atvieglot mūsu komisijas darbu, jo slodze ir tiešām liela, taču, neraugoties uz to, es gribu pievērst jūsu uzmanību tam, ka piedāvātie Ministru kabineta noteikumi paredz reglamentēt Pilsonības un imigrācijas departamenta darbu, robežapsardzības spēku darbu, Valsts policijas, Zemessardzes, Municipālās policijas tiesības un iekšlietu ministra tiesības, tātad tas tomēr ir mūsu komisijas - Aizsardzības un iekšlietu komisijas - darba lauks un kompetence, un tādēļ es lūdzu Prezidiju nodot šos Ministru kabineta noteikumus nevis Juridiskajai komisijai, bet Aizsardzības un iekšlietu komisijai.

Priekšsēdētājs. Paldies. Vai Juridiskajai komisijai nekādu iebilžu nav? Juridiskā komisija šo lūgumu atbalsta. Es ceru, ka Prezidija locekļiem nav iebilžu? Nav. Vai deputātiem vēl ir kādas piezīmes? Arī nav. Līdz ar to Saeima pieņem lēmumu - nodot šos noteikumus izskatīšanai Aizsardzības un iekšlietu komisijai un noteikt, ka tā apkopos saņemtos priekšlikumus un sagatavos likumprojektu izskatīšanai Saeimas plenārsēdē.

Ministru kabineta noteikumi nr.80 "Par likuma "Par policiju" papildināšanu" (dokuments nr.463). Iebilžu nav, līdz ar to Saeima pieņem lēmumu - nodot šos noteikumus Aizsardzības un iekšlietu komisijai un nosaka, ka tā apkopos saņemtos priekšlikumus un sagatavos likumprojektu kopā ar priekšlikumiem izskatīšanai Saeimas plenārsēdē.

Likumprojekts "Grozījums likumā "Par autortiesībām un blakustiesībām"" (dokuments nr.464). To ir iesniegusi Vides un sabiedrisko lietu komisija. Nav nekādu papildinājumu un grozījumu. Līdz ar to Saeima pieņem lēmumu - nodot šo likumprojektu izskatīšanai Izglītības, kultūras un zinātnes komisijai un Vides un sabiedrisko lietu komisijai un nosaka, ka Izglītības, kultūras un zinātnes komisija apkopos saņemtos priekšlikumus un sagatavos minēto likumprojektu kopā ar priekšlikumiem izskatīšanai Saeimas plenārsēdē.

Likumprojekts "Par grozījumiem un papildinājumiem Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā" (dokuments nr.465). Iesniedzis Ministru kabinets. Vārds Juridiskās komisijas priekšsēdētājam Aivaram Endziņam - "Latvijas ceļš".

A.Endziņš (LC).

Cienījamo priekšsēdētāj! Atļaujiet man vērsties pie Ministru kabineta un lūgt Ministru kabinetu noņemt šo projektu. Mēs pašreiz Juridiskajā komisijā strādājam pie grozījumiem un papildinājumiem Administratīvo pārkāpumu kodeksā un mēs to iestrādāsim iekšā jau kā priekšlikumus, tas būs ātrāk nekā atsevišķs likumprojekts. (No zāles Ministru prezidents V.Birkavs: "Piekrītam!")

Priekšsēdētājs. Ministru kabinets piekrīt. Līdz ar to noņemam šo projektu.

Likumprojekts "Par izlozēm un azartspēlēm" (dokuments nr.467). To ir iesniegusi Budžeta un finansu (nodokļu) komisija. Lūdzu atvainot! Tiešām viens likumprojekts ir pagājis secen. Tas ir likumprojekts "Par grozījumiem un papildinājumiem Latvijas Kriminālkodeksā" (dokuments. nr.466), kuru ir iesniedzis Ministru kabinets. Nav iebilžu. Saeima pieņem lēmumu - nodot to izskatīšanai Aizsardzības un iekšlietu komisijai un Juridiskajai komisijai un nosaka, ka Aizsardzības un iekšlietu komisija apkopos saņemtos priekšlikumus un sagatavos minēto likumprojektu izskatīšanai Saeimas plenārsēdē.

Un tagad likumprojekts "Par izsolēm un azartspēlēm" (dokuments nr.467). Lūdzu, deputāts Sinka - frakcija "Tçvzemei un brīvībai".

J.Sinka (TB).

Gribēju vērst priekšsēža kunga uzmanību uz vārdu "izlozēm" nevis "izsolēm".

Priekšsēdētājs. Vai vēl kāds vēlas runāt? Nevēlas. Līdz ar to Saeima pieņem lēmumu - iesniegto likumprojektu "Par izlozēm un azartspēlēm" nodot Budžeta un finansu (nodokļu) komisijai un noteikt, ka tā apkopo saņemtos priekšlikumus un sagatavo minēto likumprojektu kopā ar priekšlikumiem izskatīšanai Saeimas plenārsēdē. Paldies.

Nākamais likumprojekts "Par izložu un azartspēļu nodevu un nodokli" (dokuments nr.468). Iebildes nav. Tad Saeima nolemj nodot šo likumprojektu Budžeta un finansu (nodokļu) komisijai un noteikt, ka tā apkopo saņemtos priekšlikumus un sagatavo minēto likumprojektu kopā ar priekšlikumiem izskatīšanai Saeimas plenārsēdē.

Nākamais likumprojekts "Grozījumi likumā "Par zemes lietošanu un zemes ierīcību"" (dokuments nr.440). Jānis Lagzdiņš - Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšsēdētājs.

J.Lagzdiņš (LC).

Priekšsēdētāja kungs, kolēģi deputāti! Tā kā šajā likumprojektā ir runa par to, ka Centrālajai zemes komisijai tiek dotas plašas tiesības atcelt pašvaldību lēmumus, kas ir pieņemti zemes piešķiršanas jautājumos, es lūdzu šo likumprojektu nodot arī Saeimas Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijai.

Priekšsēdētājs. Vai ir vēl kādas iebildes vai papildinājumi? Nav. Tad Saeima pieņem lēmumu - nodot šo likumprojektu Tautsaimniecības, agrārās un reģionālās politikas komisijai un Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijai un noteikt, ka Tautsaimniecības, agrārās un reģionālās politikas komisija apkopo saņemtos priekšlikumus un sagatavo likumprojektu kopā ar priekšlikumiem izskatīšanai Saeimas plenārsēdē.

Iesniegtie likumprojekti, to nodošana izskatīšanai Saeimā ir pabeigta. Tagad par atvaļinājuma piešķiršana deputātam Amerikam. Vārds Saeimas sekretāram Imantam Daudišam.

I.Daudišs (Saeimas sekretārs).

Godātie deputāti! Deputāts Ameriks lūdz piešķirt atvaļinājumu no 1994.gada 27.aprīļa līdz 4.maijam. Prezidija atzinums ir - piešķirt atvaļinājumu, bet vēl vajadzīgs Saeimas nolēmums šajā jautājumā.

Priekšsēdētājs. Vai deputātiem ir kādas iebildes? Nav. Līdz ar to Saeima akceptē Prezidija priekšlikumu.

Par amatpersonu apstiprināšanu un atbrīvošanu no amata. Par izmaiņām Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas sastāvā: "Lûdzam rast iespēju kārtējā plenārsēdē izskatīt jautājumu par deputāta Saulīša iekļaušanu Izglītības, kultūras un zinātnes komisijā." Un klāt ir pievienots Saeimas lēmuma projekts. Vai kāds vēlas runāt? Nevēlas. Lūdzu zvanu. Lūdzu, balsosim par Saeimas lēmuma projektu: "Ievēlēt deputātu Andri Saulīti Izglītības, kultūras un zinātnes komisijā." Balsosim! Lūdzu rezultātu! Par - 19, pret - 24, atturas - 26. Lēmums nav pieņemts.

Nākamais - par Tamāras Brodas apstiprināšanu par Rīgas pilsētas Ziemeļu rajona tiesas tiesnesi. Lūdzu, Juridiskā komisija. Aivars Endziņš - komisijas priekšsēdētājs.

A.Endziņš (LC).

Cienījamo priekšsēdētāj, cienījamie deputāti! Juridiskā komisija izskatīja tieslietu ministra iesniegumu par Tamāras Brodas apstiprināšanu par Rīgas pilsētas Ziemeļu rajona tiesas tiesnesi. Dokumentā nr.439 jums ir pieejams gan raksturojums, gan izziņa par viņas iepriekšējo darbu. Juridiskā komisija vienbalsīgi rekomendē cienījamajai Saeimai apstiprināt Tamāru Brodu par Rīgas pilsētas Ziemeļu rajona tautas tiesnesi. Lūdzu par to nobalsot.

Priekšsēdētājs. Lūdzu zvanu! Godātie deputāti, būs aizklātā balsošana! Lūdzu operatoru ņemt to vērā. Vai esam gatavi? Lūdzu, balsosim par Juridiskās komisijas ieteikto lēmuma projektu. Balsojam. Godātie deputāti, kā es atceros, mūs brīdināja, ka aizklātajā balsošanā jūs pat paši nezināsit, kā jūs esat balsojuši. Es šeit domāju par signāllampiņas iedegšanos. Jo kā gan citādi tā var būt aizklāta balsošana, ja vismaz no kolēģu puses ir redzams, kā jūs esat balsojuši. Lūdzu rezultātu! Par - 48, pret - 13, atturas - 15. Saeima pieņem lēmumu un apstiprina Tamāru Brodu par Rīgas pilsētas Ziemeļu rajona tiesas tiesnesi.

A.Endziņš. Juridiskā komisija izskatīja arī iesniegumu par Ingrīdas Brūveres iecelšanu par Alūksnes rajona tiesas tiesnesi. Arī šajā jautājumā Juridiskā komisija vienbalsīgi rekomendē cienījamajai Saeimai iecelt Ingrīdu Brūveri par Alūksnes rajona tiesas tiesnesi. Raksturojums un izziņa par viņas darba gaitām jums ir pievienota dokumentā nr. 439.

Priekšsēdētājs. Lūdzu, balsosim par lēmumu - iecelt Ingrīdu Brūveri par Alūksnes rajona tiesas tiesnesi. Balsojam. Rezultātu! Par - 59, pret - 6, atturas - 10. Ingrīda Brūvere ir iecelta par Alūksnes rajona tiesas tiesnesi.

Tālāk, lūdzu!

A.Endziņš. Komisija izskatīja arī iesniegumu par Olgas Lazdiņas iecelšanu par Rīgas rajona tiesas tiesnesi. Uzklausījusi Olgu Lazdiņu, kā arī iepazinusies ar raksturojumu, ar viņas darba gaitām, Juridiskā komisija vienbalsīgi rekomendē iecelt Olgu Lazdiņu par Rīgas rajona tiesas tiesnesi. Lūdzu cienījamo Saeimu atbalstīt Juridiskās komisijas lēmumu!

Priekšsēdētājs. Balsosim par Juridiskās komisijas priekšlikumu! Lūdzu rezultātu! 56 - par, pret - 6, 12 - atturas. Olga Lazdiņa ir iecelta par Rīgas rajona tiesas tiesnesi.

A.Endziņš. Juridiskā komisija izskatīja arī tieslietu ministra iesniegumu par dažu Latvijas Republikas rajonu tiesu administratīvo tiesnešu iecelšanu. Juridiskā komisija, izskatījusi Anitas Bērziņas kandidatūru iecelšanai par Cēsu rajona tiesas administratīvo tiesnesi, vienbalsīgi rekomendē cienījamajai Saeimai iecelt Anitu Bērziņu par Cēsu rajona tiesas administratīvo tiesnesi. Arī izziņa un raksturojums ir pievienots.

Priekšsēdētājs. Lūdzu, balsosim par Juridiskās komisijas priekšlikumu! Lūdzu rezultātu! Par - 60, pret - 4, atturas - 7. Anita Bērziņa ir iecelta par Cēsu rajona tiesas administratīvo tiesnesi.

Tālāk, lūdzu!

A.Endziņš. Juridiskā komisija izskatīja arī Ojāra Cimermaņa kandidatūru iecelšanai par Bauskas rajona tiesas administratīvo tiesnesi un secināja, ka Ojāram Cimermanim ir bagāta juridiskā prakse, un vienbalsīgi rekomendē cienījamajai Saeimai iecelt Ojāru Cimermani par Bauskas rajona tiesas administratīvo tiesnesi.

Priekšsēdētājs. Lūdzu, balsosim par Juridiskās komisijas priekšlikumu! Lūdzu rezultātu! Par - 64, pret - 4, atturas - 8. Ojārs Cimermanis iecelts par Bauskas rajona tiesas administratīvo tiesnesi.

Tālāk, lūdzu!

A.Endziņš. Juridiskā komisija izskatīja arī Jēkaba Kremberga kandidatūru iecelšanai par Ogres rajona tiesas administratīvo tiesnesi un arī vienbalsīgi rekomendē cienījamajai Saeimai iecelt Jēkabu Krembergu par Ogres rajona tiesas administratīvo tiesnesi.

Priekšsēdētājs. Balsosim par Juridiskās komisijas priekšlikumu! Lūdzu rezultātu! Par - 58, pret - 5, atturas - 8. Jēkabs Krembergs ir iecelts par Ogres rajona tiesas administratīvo tiesnesi.

Nākamais darba kārtības punkts...

A.Endziņš. Cienījamā Saeima! Juridiskā komisija ir saņēmusi iesniegumu arī no Madonas rajona tiesas tiesneses Zitas Dombrovskas ar lūgumu atbrīvot viņu no ieņemamā amata pirms termiņa sakarā ar iecelšanu citā amatā. Zita Dombrovska jau ir iecelta un pilda zvērināta notāra pienākumus, un līdz ar to ir skaidrs, ka viņa nevar savienot šos divus amatus. Lūdzu atbrīvot.

Priekšsēdētājs. Lūdzu, balsosim par Juridiskās komisijas priekšlikumu! Lūdzu rezultātu! 67 - par, pret - 3, atturas - 4. Zita Dombrovska atbrīvota no Madonas rajona tiesas tiesneses pienākumiem sakarā ar iecelšanu citā amatā.

Tālāk. Saskaņā ar Saeimas balsojumu darba kārtībā ir iekļauts ziņojums par Saeimas deputātiem, kuri ir minēti Latvijas PSR Valsts drošības komitejas aģentūras dienesta dokumentos.

Māris Budovskis - Mandātu un iesniegumu komisijas priekšsēdētājs. Lūdzu!

M.Budovskis (LNNK).

Priekšsēdētāja kungs, cienītie kolēģi! Pagājušā gada 23. septembrī Saeima pieņēma lēmumu ar uzdevumu Saeimas Mandātu un iesniegumu komisijai pieprasīt un sagatavot materiālus par mandātu anulēšanu Saeimas deputātiem, kuri ir bijuši saistīti ar PSRS vai Latvijas PSR Valsts drošības komiteju. Cita starpā šajā lēmumā ir teikts, ka Mandātu un iesniegumu komisijai ir uzdots izstrādāt priekšlikumus par šo deputātu mandātu anulēšanu un līdz ar Latvijas Republikas ģenerālprokurora atzinumu par iesniegto materiālu autentiskumu šos priekšlikumus nodot Saeimai izskatīšanai.

Šobrīd tiek gatavots pavairošanai Mandātu un iesniegumu komisijas lēmums, kas paredzētu ceļu sadarbības fakta pozitīvas konstatēšanas gadījumā anulēt mandātus, bet par to es gribētu lūgt informēt šā ziņojuma pēdējā daļā. Šobrīd es vēlētos lūgt Saeimas atbalstu Prokuratūras atzinuma nolasīšanai un esošajā izmeklēšanas brīdī lūgt ģenerālprokuroru darīt to zināmu Saeimai.

Priekšsēdētājs. Lūdzu- Jānis Skrastiņš.

J.Skrastiņš (Latvijas Republikas ģenerālprokurors).

Augsti godātais priekšsēdētāja kungs, godātie deputāti, dāmas un kungi! Prokuratūra, pildot Saeimas 23.septembra pieņemto lēmumu, ir veikusi pārbaudi dokumentiem, kurus no Totalitārisma seku dokumentēšanas centra saņēma Mandātu un iesniegumu komisija. Mandātu un iesniegumu komisija pirms šo dokumentu tālākas nodošanas Prokuratūrai satikās ar dokumentos minētajiem pieciem deputātiem, uzzināja šo deputātu viedokli un tālāk nodeva šos dokumentus Prokuratūrai tai uzticētā uzdevuma veikšanai, proti, dokumentu autentiskuma pārbaudei. Tieši šis Saeimas nospraustais darba apjoms uz šo brīdi ir veikts, un Prokuratūra ir iesniegusi Mandātu un iesniegumu komisijai savu atzinumu par šo dokumentu autentiskumu.

Godātie deputāti! Jums visiem ir zināms, ka Latvijas rīcībā neatrodas Valsts drošības komitejas aģentu personas un darba lietas, kurās ir sakopota galvenā informācija par aģenta personību, kā arī par viņa darbību un dokumentiem, ko aģenti varētu būt rakstījuši ar savu roku un parakstījuši savā vārdā. Līdz ar to Prokuratūrai bija jāveic sarežģīts uzdevums un jāiztiek bez šīs unikālās informācijas bāzes, kura šobrīd atrodas Krievijā, un Krievija šo bāzi pēc Latvijas neatkarības atjaunošanas nav Latvijai atdevusi Tāpēc Prokuratūra, veicot šo uzdevumu, lietoja šādas metodes: izpētīja uzskaites dokumentus, tos kopumā un savstarpējā saistībā.

Tātad Totalitārisma seku dokumentēšanas centra rīcībā atrodas 53 aģentu personīgo un darba lietu uzskaites žurnāli, kas būtībā ir vispilnīgākais šīs aģentūras darba reģistrs, kāds Valsts drošības komitejā pastāvēja. Šie žurnāli ir sākti 1953. gada 6. martā, bet beidzamais žurnāls ir 1987. gada janvārī, tālāko žurnālu Latvijas rīcībā nav, un Latvijas Prokuratūrai tie pieejami nebija.

Bez tam Latvijas Totalitārisma seku dokumentēšanas centra rīcībā atrodas trīs veidu kartotēkas, kurās atrodas kartītes ar formu nr. 3. Tur ir ierakstīti ne tikai aģentu pseidonīmi, bet arī viņu uzvārdi, vārdi, tēvavārdi, vervēšanas datums un šīs kartītes sastādītāja uzvārds, kā arī paraksts, ko ir devis kāds no Valsts drošības komitejas vadošajiem darbiniekiem. Šīs kartotēkas ir alfabētiskajā kartotēkā, kurā visi šie aģenti bija sakārtoti pēc alfabēta. Otra kartotēka, kura zināmā mērā korespondē alfabētiskajai kartotēkai, ir statistikas kartotēka, kurā faktiski ir šo pašu kartīšu dublikāti, jo šī kartotēka bija sakārtota pēc Valsts drošības komitejas struktūrām, lai varētu uzskaitīt, cik aģentu ir katrai Valsts drošības komitejas struktūrai. Trešā kartotēka ir neliela kartotēka, tā ir to personu kartotēka, kur ir reģistrēti tie aģenti, kuri ir savervēti PSRS Bruņotajos spēkos un tālāk nodoti Latvijas Valsts drošības komitejai. Tātad šīs kartītes savstarpēji dubultojas.

Tātad visa šī sistēma ir apskatīta kopumā, es arī pats personīgi esmu iepazinies ar šiem žurnāliem un kartotēku, un šie žurnāli, kā jau es minēju, no 1953. gada līdz 1987. gadam veido vienotu žurnālu sistēmu, kur neviens numurs neatkārtojas un kur pēc šo žurnālu atribūtikas un visa pārējā var spriest, kā šie žurnāli ir radušies, - šie žurnāli ir radušies tajā laika periodā, ar kādu šie ieraksti ir arī datēti. Savukārt kartītes, kas ir mūsu rīcībā un kas atrodas šajās kartotēkās, atbilst šiem žurnāliem. Tātad, ja kartītē ir šis ieraksts un kartītei ir numurs, atbilstoši šim numuram ir jābūt ierakstam arī šajos žurnālos.

Lai aina būtu pilna, ir jāinformē, ka Valsts drošības komitejas Pirmās pārvaldes, kas bija ārējās izlūkošanas pārvalde, žurnāli tika vesti atsevišķi un šo žurnālu Latvijas rīcībā nav, bet tās rīcībā ir Pirmās pārvaldes aģentu kartītes, kuras tāpat kā pārējo aģentu kartītes atrodas vienotā kartīšu uzskaites sistēmā Valsts drošības komitejas Desmitajā daļā, kura bija speciāli aģentūras uzskaites daļa.

Tāda ir šī kopaina, ar kādu mēs esam iepazinušies un kāda tā pašlaik atrodas Totalitārisma seku dokumentēšanas centra izpētes rīcībā.

Bez šīs kartotēkas - aģentūras uzskaites kartotēkas - tika izpētīti arī pārējie Valsts drošības komitejas dienesta dokumenti, kuri atrodas minētā centra rīcībā, ar nolūku, lai tajos atrastu aģentu ziņojumu dublikātus, plānus vai citus materiālus, kas apstiprinātu, ka minētās kartiņas nav sastādītas vēlāk un ka šādi aģenti ir darbojušies. Šādas pārbaudes rezultātā tika arī atrasti atsevišķi, ar šiem pseidonīmiem parakstīti ziņojumi, kuri atbilda tā laika šo cilvēku attiecīgajām darbavietām un tēmām, par kādām tur bija rakstīts. Bez tam šie pārējie dokumenti tika izpētīti arī ar citu nolūku - lai salīdzinātu rokrakstus, lai varētu spriest par to, vai tiešām šie paraksti ir to darbinieku paraksti, kas tajā laikā strādāja attiecīgajos amatos. Bez tam tika savākta Valsts drošības komitejas iekšējo normatīvo dokumentu pakete, ciktāl tas mums bija iespējams (tajā skaitā daļa tika saņemta no Lietuvas Ģenerālprokuratūras), un tika visa šī iekšējā kārtība izstudēta, lai precīzi noskaidrotu, kādā veidā notika aģentu vervēšana un savervēto aģentu uzskaite, kāda bija aģentūras uzskaites dokumentācija Valsts drošības komitejā.

Lai precizētu to, cik tālu Latvijas Valsts drošības komiteja ievēroja PSRS Valsts drošības komitejas noteiktās instrukcijas, pavēles un nolikumus, tika izjautāti dzīvi esošie bijušās Latvijas PSR Valsts drošības komitejas darbinieki, to skaitā tās priekšsēdētājs Johansons, viņa vietnieks Trubiņš, kā arī 1. daļas vadītāji, kuri tieši parakstīja vervēšanu attiecībā uz ārējās izlūkošanas darbiniekiem, kā arī 10.nodaļas darbinieki, kuri tieši veica šo uzskaiti un ar kuru rokām ir aizpildīti šie žurnāli.

Tika iztaujāti arī jūsu kolēģi - deputāti, kuru vārdi šajās kartiņās bija minēti, un tika ņemti vērā viņu argumenti, un viņi tika arī pārbaudīti, ciktāl tas šajā gadījumā ietilpa jautājumā par autentiskumu.

Tika iztaujātas arī citas personas, par kurām bija ziņas, ka viņi varētu sniegt informāciju vai nu par šo uzskaites kārtību, vai par pašu sadarbības faktu, un vairākos gadījumos šīs personas izteica viņu rīcībā esošo informāciju, ar kuru apstiprināja, ka viņiem agrākajos gados ir bijusi informācija par atsevišķu cilvēku sadarbību ar Valsts drošības komiteju. Un tika arī savākti atsevišķi dokumenti no citām valsts iestādēm, kuri varēja mums noderēt šā jautājuma lemšanai, lai spriestu par to, vai šie dokumenti nav kādā saistībā ar iespējamo sadarbību vai ar vervēšanu.

Veicot visu šo darbu un iepazīstoties ar visiem dokumentiem, mums, protams, nebija iespējams aprobežoties tikai un vienīgi ar autentiskuma jautājumu pētīšanu, jo daudzos gadījumos šo autentiskumu apstiprināja informācija par to, ka faktiski šāda sadarbība ir notikusi. Bet tas nebija mūsu mērķis, un mēs izgājām ārpus Saeimas spraustā uzdevuma tikai tāpēc, lai godprātīgi varētu runāt šodien par autentiskumu. Un tāpēc par to, vai ir bijusi faktiska sadarbība vai nav bijusi faktiska sadarbība, šodien es neesmu gatavs runāt un uz šādiem jautājumiem neesmu arī gatavs atbildēt. Bet es varu pasludināt Saeimai tos secinājumus, pie kādiem Prokuratūra ir nonākusi pēc šā darba veikšanas.

Pirmkārt, Totalitāro režīmu noziegumu izmeklēšanas komisijas Totalitārisma seku dokumentēšanas centra rīcībā atrodas oriģināli Valsts drošības komitejas aģentūras uzskaites dokumenti, kuri aizpildīti tajos norādītajā laikā un sastādīti saskaņā ar bijušās PSRS Valsts drošības komitejas nolikumiem, pavēlēm un instrukcijām.

Otrkārt, dokumenti par Saeimas deputātiem Andrejevu, Inkēnu, Kreitusu, Milbergu un Siliņu ietilpst vienotā Valsts drošības komitejas aģentūras uzskaites sistēmā, tos aizpildījuši un parakstījuši attiecīgajā laika periodā Valsts drošības komitejā strādājošie darbinieki. Atsevišķu aģentu personīgo un darba lietu uzskaites žurnālu iztrūkums neizslēdz iespējas spriest par uzskaites kartiņu formu nr.3 autentiskumu. Minētais ļauj Prokuratūrai sniegt Saeimai atzinumu, ka Totalitāro režīmu noziegumu izmeklēšanas komisijas Totalitārisma seku dokumentēšanas centra rīcībā esošie aģentūras uzskaites dokumenti, žurnāli un kartiņas, kas satur informāciju par Andrejeva, Inkēna, Kreitusa, Milberga un Siliņa sadarbību ar Valsts drošības komiteju, ir autentiski.

Dokumenta autentiskums pats par sevi nedod pietiekamu pamatu atzinumam par apzinātu slepenas sadarbības faktu. Šā fakta konstatēšanai, manuprāt, Saeimai būtu jānosaka īpaša kārtība, saskaņā ar kuru arī Prokuratūra tālāk rīkotos, lai nevis konstatētu dokumentu autentiskumu, bet lai varētu Saeimas noteiktā kārtībā spriest par to, vai ir bijusi faktiski šāda sadarbība. Paldies par uzmanību.

Priekšsēdētājs. Mandātu un iesniegumu komisijas priekšsēdētājs Māris Budovskis - LNNK. Lūdzu!

M.Budovskis (LNNK).

Priekšsēdētāja kungs, cienītie kolēģi! Mandātu un iesniegumu komisija ir mēģinājusi izvērtēt tos ceļus, kādā veidā varētu atrisināt jautājumu, lai visā pilnībā izpildītu mums noteikto uzdevumu.

Tātad - par ceļiem. Es gribētu atzīmēt trīs ceļus. Pirmais ir likuma ceļš. Tātad šodien Saeimas Juridiskajā komisijā tika izskatīts likumprojekts "Par bijušās PSRS Valsts drošības komitejas dokumentu saglabāšanu, izmantošanu un personas sadarbības fakta ar VDK konstatēšanu". Tātad šis ceļš būtu viens no visiespējamākajiem, izmantojot šo likumu kā pamatu visai tai procedūrai un slēdzieniem, kādi ir saistīti ar šīs problēmas risinājumu. Tanī pašā laikā es gribu teikt, ka šeit tātad būtu iespējamais noslēgums, tas ir, tiesas process, kas izteiktu galīgo, rezultējošo slēdzienu, un ikvienam no minētajiem deputātiem būtu pārsūdzības iespējas, un tādā veidā varētu nonākt pie galīga rezultāta.

Vienlaicīgi es gribu atzīmēt, ka Satversmes 18.pants nosaka, ka Saeima pati pārbauda savu locekļu pilnvaras. Līdz ar to parādās vēl pāris iespējas, kādā veidā varētu skatīt šo jautājumu. Viens no tiem, kuru mēs nosacīti esam nosaukuši par īpašo ceļu, tas ir, kad Saeima uzdod šo jautājumu risināt Mandātu un iesniegumu komisijai. Proti, šajā gadījumā Mandātu un iesniegumu komisija tiek pilnvarota ar zināmām tiesas funkcijām. Šinī gadījumā tiek izskatīti visi tie prokuratūras dati, izmeklēšanas dati, kuri liecinātu par noteiktu sadarbību. Mandātu un iesniegumu komisija tādā gadījumā uzaicinātu vēlreiz šos deputātus, un šo faktu gaismā tiktu izskatītas, izvērtētas viņu atbildes, un tad Mandātu un iesniegumu komisija sagatavotu noteiktu lēmuma projektu, kurš tiktu izskatīts Saeimas sēdē. Saeima ar savu balsojumu tātad nosaka, vai deputātu mandāti ir anulējami vai nav.

Nākamais - trešais ceļš ir, kad Saeima pati lemj. Šinī gadījumā tas ir ļoti problemātisks variants. Visas Saeimas priekšā tiek, no vienas puses, izklāstīti visi izmeklēšanas materiāli, bet no otras puses, deputāti - šajā sadarbībā vainotie deputāti - izsaka noteikti savus argumentus. Saeima klausās, uzdod jautājumus, un faktiski vienlaicīgi iznāk tā, ka šeit, zālē, atrodas 99 zvērinātie, kuri pēc tam izsaka savu verdiktu.

Katrā gadījumā Mandātu un iesniegumu komisija ir nonākusi pie secinājuma, ka vispareizākais ceļš būtu pirmais, tas ir, likuma ceļš. Šajā sakarā mēs esam sagatavojuši lēmuma projektu, kurā tas tiek norādīts. Es šobrīd nezinu, vai Sekretariāts to ir saņēmis un vai tas ir pavairots un tiek izdalīts.

Tātad šā brīža situācija - man liekas, tas visiem ir skaidrs, - neatļauj nekādu jautājuma izskatīšanas novilcināšanu - un it sevišķi saistībā ar šā likumprojekta pieņemšanu Saeimā. Šajā sakarā Mandātu un iesniegumu komisija lūdz jūs izskatīt šādu lēmuma projektu - "Par priekšlikumiem to deputātu mandātu anulēšanai, kuri minēti Latvijas PSR Valsts drošības komitejas aģentūras dienesta dokumentos": "Òemot vērā, ka Latvijas PSR Valsts drošības komitejas aģentūras dienesta dokumentu autentiskums pats par sevi nedod pietiekamu pamatu atzinumam par deputātu Andrejeva, Inkēna, Kreitusa, Milberga un Siliņa apzinātas slepenas sadarbības faktu ar minēto organizāciju, Saeima nolemj:

1) paātrināt likumprojekta "Par bijušās PSRS Valsts drošības komitejas dokumentu saglabāšanu, izmantošanu un sadarbības fakta ar to konstatēšanu" izstrādāšanu un pieņemšanu;

2) sadarbības fakta konstatēšanai izmantot likumu "Par bijušās PSRS Valsts drošības komitejas dokumentu saglabāšanu, izmantošanu un sadarbības fakta ar to konstatēšanu"." Paldies par uzmanību.

Priekšsēdētājs. Vai Sekretariātā ir pieteikušies runātāji? Nav. Lūdzu zvanu! Debatēs jāpiesakās rakstveidā, jo atklājam oficiālas debates. Godātie kolēģi! Ja mēs atklājam debates, lūdzu, pierakstieties debatēs! Es varu pagaidīt jūs. Mūsu līdzšinējā prakse attiecībā uz procedūru ir tāda. Jo sēdes vadītājam ir jāatklāj debates vai nav jāatklāj debates.

Prezidijs ir saņēmis iesniegumus. Nolasīšu tos iesniegšanas kārtībā. Tātad pirmais ir Mandātu komisijas iesniegtais lēmuma projekts, kurš jums ir pavairots. Tālāk. Deputāti Lambergs, Berklavs, Kostanda, Tabūns, Karnups, Stalts, Seile, Imants Kalniņš, Kušnere un Žīgurs ierosina iekļaut 1994.gada 27.aprīļa plenārsēdes darba kārtībā lēmuma projektu "Par mandātu anulēšanu pieciem Saeimas deputātiem - Andrejevam, Inkēnam, Milbergam, Kreitusam un Siliņam" kā pirmo jautājumu. Un lēmuma projekts ir pievienots. Vai ir vēl kādi dokumenti?

"Ierosinām sākt debates." Un seko deputātu paraksti. Lai sāktu debates, vajag pieteikties debatēs. Kā es saprotu, deputāti iesniedz savus priekšlikumus par debatēm. Iesniegumi ar lūgumiem dabūt vārdu debatēs ir saņemti, un pirmais runās deputāts Roberts Milbergs - "Tçvzemei un brīvībai". Lūdzu!

R.Milbergs (TB).

Cienījamais Prezidij, cienījamie deputāti! Šodien es šeit stāvu jūsu priekšā, lai paziņotu, ka man savā dzīvē ar Valsts drošības komiteju ir bijušas divas saskares, kas ir saistītas, kā viņi vērtē, ar pretpadomju darbību. Ar pilnu atbildību es paziņoju, ka es nekad un nekādā veidā neesmu sadarbojies ar šo organizāciju, neesmu pildījis tās uzdotos uzdevumus.

Tajā pašā laikā, strādājot Izmeklēšanas komisijā, komisija pagājušā gada 23.oktobrī iesniedza Latvijas Republikas ģenerālprokuroram materiālu par Valsts drošības komitejas dokumentu iznīcināšanu, atlasīšanu un šķirošanu. Es domāju, ka vienlaicīgi ar izmeklēšanas procesu, kas noteikti ir jāveic saskaņā ar likumu, tiks izmeklēta arī šī Latvijas valstij, mūsu sabiedrībai un mūsu valsts liktenim ļoti būtiskā lieta par to, kā tika šie dokumenti pārņemti un kas noticis šā procesa rezultātā.

Es gribu paziņot, ka es atbalstu šo Mandātu un iesniegumu komisijas iesniegto lēmuma projektu par darbību saistībā ar likumu. Paldies.

Priekšsēdētājs. Vārds deputātam Jurim Janekam - "Saskaņa Latvijai". Pēc tam - deputāts Kide.

J.Janeks (SL).

Cienījamie deputāti! Šodien Saeima ir nonākusi vienreiz pie tā punkta, kurā nu būtu mums jāparāda, cik mēs esam godprātīgi. Šie pieci kungi, kurus nosauca ģenerālprokurors un kuru autentiskums sadarbībā ar VDK ir pierādīts, nav turējuši godaprātu un nav savlaicīgi to pateikuši, un nav savlaicīgi, godaprātu turot, atteikušies no deputāta pilnvarām. Mēs, balotējoties šai Saeimai, parakstījām cilvēkam tādus ļoti varbūt nepatīkamus zvērestus. Mēs zvērējām un rakstījām, un parakstījām, ka neesam sadarbojušies ar VDK orgāniem. Šie pieci kungi, to zinādami, arī parakstīja. Tad pajautāsim: vai tas ir viņu godaprāts?Pagājušā Augstākā padome izdeva likumu speciāli priekš Bojāra. Noķēra vienu čekas darbinieku, kurš pats atzinās. To es saprotu. Tas ir godaprāts. Es domāju, ka neviens šiem kungiem, kurus nosauca, neatņem viņu specialitātes (tas ir, žurnālista vai ārsta, vai drošības tehnikas inženiera, vai kaut kādu citu), kur viņi varēja mierīgi strādāt. Bet es gribētu piebilst, ka nevajag, parakstot šādu zvērestu un zinot, ka es tur esmu darbojies, līst tur, kur nevajag līst. Un tā kā viņi to nav ņēmuši galvā, tad šāda situācija ir izveidojusies.

Es domāju, ka šeit būtu jāpiemin arī par frakcijas atbildību, jo šie deputāti visu laiku tiek vilkti līdzi, tā teikt, laisti aktīvā darbībā. Un es gribētu pateikt, ka viņi ļoti aktīvi apkaroja frakciju"Saskaņa Latvijai". Mēs tikām vispirms nodēvēti par "sarkaniem", tad vēlāk par postkomunistiem, tad ortodoksāļiem, tad nihilistiem, un es nezinu, kas mēs tagad esam, kaut gan divi no mūsu frakcijas ir izcietuši izsūtījumu, jo līdz ar savām ģimenēm bijuši Sibīrijā. Es, piemēram, biju Vācijā, mani šķīra trīs stundas, lai mēs pārietu Amerikas zonu, bet, tā kā mēs bijām Amerikas zonā un tā kā mēs bijām ļoti daudz bērnu, tad vienkārši tāda iespēja izpalika, un krievi mūs atveda atpakaļ. Tādi mēs esam postkomunisti, "sarkanie", utt. Mēs cenšamies citus neapvainot, un es negribu varbūt arī šoreiz apvainot frakcijas, jo tās varbūt arī nav zinājušas, bet es tomēr gribu palikt pie tā, ka šie kungi zināja, ko viņi ir darījuši. Un, ja viņiem ir segvārdi, tad viņi ir VDK darbinieki. Arī man piedāvāja braukt, man piedāvāja, teiksim, dot ziņojumus, bet es to nedarīju. Un ļoti daudzi to nedarīja. Es saprotu, ka arī no šiem varbūt kādi pāris vai trīs ir profesionāli čekisti, kā es uzzināju; ar kādiem pāris ir tā - gribējās braukt. Bet visiem gribējās braukt. Tad kāpēc, teiksim, citi to tā nedarīja? Citi tomēr piecieta un nebrauca. Tātad tomēr tie atkal tanī laikā bija labākie no labākajiem latviešiem. Es gribētu arī teikt tā: ja mēs runājam par mūsu frakciju, tad varbūt, šādi mūs dēvējot, taisni šodien ir kauns, ka mūsu frakcijā nav neviena čekista. (Smiekli zālē.) Taisni kauns. Es, piemēram, uzskatu, ka šiem tomēr, manuprāt, tas ir pilnīgs pierādījums, kā šodien ģenerālprokurors sacīja, un es neredzu iespēju strādāt kopā vienā Saeimā ar šiem kungiem. Un, ja viņi vēl atļaujas kāpt šeit, tribīnē, tad es viņiem pavisam neticu. Protams, arī pašā sākumā man radās šaubas, jo šeit, Augstākajā padomē, Andrejeva kungs zvērēja, ka viņš pildīs tikai to, ko viņam liks Augstākā padome. Tad man ienāca prātā doma: vai ārlietu ministrs ir robots, ka viņš pildīs tikai to, ko pasaka. Tātad, ja viņš kur aizbrauc, viņš nevar savu domu pielietot, viņam jānāk atpakaļ uz Augstāko padomi un jāuzzina, ko tā domā, lai tad varētu runāt.

Es domāju, ka pilnībā šodien katram Saeimas deputātam, mums, kas neesam bijuši čekisti, tas būs ļoti svarīgs balsojums. Kāds būs mūsu godaprāts? Un tā mēs arī tiksim novērtēti ārpusē. To jūs saprotat. Visu laiku par mums smejas ārpusē, zīmē visādas karikatūras, kā mēs te skraidām no viena kabineta uz otru. Beigās prasa: vai jūs neesat pārstiepušies, tos maisus mainīdami no viena kabineta uz otru? Un tā tālāk. Arī šodien mēs sevi parādīsim gan saviem vēlētājiem, gan cilvēkiem, kuri vienmēr ir bijuši noskaņoti pret VDK. Un mēs zinām gan viņu metodes, gan to, kā viņi darbojas.

Tātad man ir arī priekšlikums: ja mēs, pati Saeima, varam lemt, tad mums arī ir jānolemj par šiem kungiem - apturēt viņu pilnvaras šeit, viņu darbību Saeimā, un lai viņi tiesā attaisnojas tāpat kā Rubiks, kam tagad, teiksim, ir apturēta viņa darbība šeit, Saeimā, līdz tiesas spriedumam.

Es domāju, ka arī tas fakts, ka pašreiz pašvaldības tiks ievēlētas, kas būs kristāltīras no čekas, es tā ceru... Un kādi tad mēs izskatīsimies šeit, Saeimā, ar saviem kungiem? Paldies par uzmanību.

Priekšsēdētājs. Deputāts Kide - frakcija "Saskaņa Latvijai". Pēc tam - Aristids Lambergs.

E.Kide (SL).

Cienījamais priekšsēdētāj, cienījamie deputāti! Iepriekšējos mēnešos mūsu plenārsēdēm bija raksturīga ļoti liela aktivitāte. Aktivitāte nevis ekonomikas un tautsaimniecības jautājumos, bet aktivitāte likumprojektos un lēmumu projektos, kuri paredzēja kristāltīrību gan civildienesta ierēdņiem to rindās, gan kristāltīrību pagastu un pilsētu deputātu rindās, gan kristāltīrību jebkur un jebkurā vietā. Šīs kristāltīrības prasības nogāja pat līdz bijušo komjaunatnes skolu sekretāru apšaubīšanai, vai viņi drīkst strādāt par skolotājiem, līdz apšaubīšanai, vai pionieru vadītāji vispār skolai tuvumā var iet un vai tas nepazemo Latvijas pedagoģijas vārdu. Un šie 1ēmumu projektu un likumprojektu plūdi pamatā nāca no frakcijas "Tçvzemei un brīvībai", kuras pārstāvis Milberga kungs tikko kā uzstājās jūsu priekšā.

Šodien aktivitāte par kristāltīrību Saeimā ir galīgi saplakusi, un nav vairs neviena runātāja, ir vienīgi frakcijas "Saskaņa Latvijai" deputāti. Nav aktivitātes arī no frakcijas "Tçvzemei un brīvībai" puses, jo pašreiz ir jārunā par aģentiem savā vidū, nevis par aģentiem pagastveču līmenī. Un te nu mēs esam galīgi apmulsuši. Mēs esam tikpat apmulsuši kā tad, kad mēs iepriekšējās reizēs pieņēmām lēmumu projektus, ka mūs nevar atsaukt, ja uz mums attiecas kaut kas attiecas tāds, ka tauta mums nevarētu uzticēties. Sevi mēs ļoti sterili sargājam un pat pie autentiski pierādītiem materiāliem sakām, ka tomēr jāpārbauda, vai šie autentiskie materiāli ir autentiski.

Un es sapratu no Budovska kunga teiktā, ka visos mūsu likumos - gan likumā par civildienestu, gan arī par deputāta statusu, gan Vēlēšanu likumā, kuros mēs pieņēmām tās iespējas, ka nedrīkst ... Tie cilvēki, kas sadarbojušies ar čeku, tur būs, jo viņiem gan pierādīt sadarbību nekādas iespējas nebūs, ja tik augstā līmenī, tik augstā institūcijā, šādu iespēju nav. Kādu tad nu mēs, Saeima, izdomāsim likumā procedūru, lai varētu pierādīt faktiski nepierādāmo?

Es tomēr, cienītie deputāti, teikšu savu viedokli, ka nemaz nav tik svarīgs tas gadījums, vai nu šie kolēģi atrodas šeit, Saeimā, vai neatrodas Saeimā, ne tik liela ir viņu bīstamība, ticiet man! Bet, manuprāt, pats svarīgākais ir, lūk, mūsu attieksme pret šo jautājumu, kā Janeka kungs teica, visas tautas priekšā. Un es te skatītu tādu aspektu - kāda attieksme ir pašam deputātam, kuram parāda šo mapi un kurš tomēr to mapi neatzīst un uzskata: "Pierādiet man, man nekas nav jāpierāda!"

Mēs taisāmies ieiet Eiropā un vienmēr skatāmies uz tiem precedentiem gan Eiropā, gan Amerikā, kādas prasības ir pret prezidentu, kādas prasības ir pret deputātu. Un pats mazākais deputāta vai prezidenta paklupiens jau dod pamatu šim prezidentam aiziet no augstā amata. Arī neliela nodokļu nenomaksāšana par zemi vai kaut kas cits. Uz mums šādas prasības attiekties nevar, jo mēs esam Latvijas deputāti.

Tātad runa ir par to, kāda būs attieksme pašam deputātam - vai deputāts var nostāties mūsu priekšā un uz laiku, kamēr izspriež tiesa, nolikt savu mandātu. Es domāju, ka vislabākais, morāli un ētiski vispieņemamākais gadījums būtu tas, ka paši deputāti bez tiem garajiem pierādījumiem līdz tiesai, kamēr tiesa izspriež, šos mandātus noliktu un tad, kad tiesa būs izspriedusi, ka tā tas nav, ar godu tautas priekšā saņemtu mandātus atpakaļ. Tas ir par deputātu.

Attiecībā uz Saeimu. Kāds ir Saeimas vērtējums un kāda ir Saeimas aktivitāte atiecībā uz šo lietu? Manuprāt, izņemot Dievu, ir palikušas tikai vēl trīs lietas, kam tauta it kā tic, trim pīlāriem. Tā ir Satversme, kura ir svēta, tā ir Saeima, likumdevējs, kurai tauta grib ticēt, un tā ir valdība, kas izpilda šos Saeimas, likumdevēja, rīkojumus. Ja šie pīlāri sašķobās, ja tiem nav ticības, tad tautai vairs nav ticības nekam. Tāpēc Saeimas attieksme pret šo lietu ir svarīgāka, nekā ir pati šī lietas būtība. Un šodien tauta skatās uz Saeimu, uz to, kā Saeima vērtē šīs lietas. Ja Saeima tik dedzīgi nobalsoja (un es atzīstu, ka pareizi nobalsoja) par trim likumiem - Civildienesta likumu, Vēlēšanu likumu un deputātu statusa likumu -, kas nepieļauj šādiem darbiniekiem nekādas iespējas būt šajās vai nu civildienesta ierēdņu rindās, vai deputātu rindās... Es skatījos uz šiem balsojumiem un arī pats balsoju par to, ka nav pieļaujama šo darbinieku, bijušo aģentu, atrašanās šajās rindās. Taču šodien, kad runa ir par šiem pašiem jautājumiem, šie balsojumi prātā vairs nav palikuši.

Es gribētu vēl teikt attiecībā uz valdību. Es domāju, ka tauta ar interesi noskatās uz valdību, kāda attieksme pašai valdībai ir pret saviem valdības locekļiem un ļoti atbildīgiem locekļiem - pret ārlietu ministru un arī pret cilvēku, kas pārstāv Latvijas tēlu, arī morālo tēlu - Inkēna kungu. Kāda attieksme ir valdībai pret šiem valdības locekļiem un reizē deputātiem? Es ļoti gribētu cerēt, ka arī šie valdības locekļi un citi deputāti tiesā pēc tam pierādīs, ka viņi nav bijuši vainīgi šajā sadarbībā, ka tā ir tikai dokumentu sagadīšanās, bet pašlaik tai attieksmei vajadzētu būt citai.

Un vēl. Janeka kungs jau teica: kāda tad attieksme ir frakcijai? Un man šeit ir jautājums: kāda attieksme ir frakcijai, it īpaši "Tçvzemei un brīvībai", kas mūs pārplūdina ar antičekas dokumentiem? Es redzu, ka attieksme ir tāda, ka tā šodien klusē. Un tā persona, kurai ir uzdots būt par priekšsēdētāju komisijā, kas pārbauda kristāltīrību bijušā valdībā, saka, ka viņa turpinās savu darbu, ka ir tiesības turpināt. Šeit jau no vietas uzdeva jautājumu mazliet iztēlei: sakiet, cienījamie deputāti un žurnālisti, vai varat iedomāties, kāds būtu stāvoklis un vai tas stāvoklis būtu tāds, kāds ir pašlaik, ja izrādītos, - lai man piedod "Lîdztiesība", - ja kāds no "Lîdztiesības" deputātiem būtu ticis tajā autentiskajā vai pusautentiskajā sarakstā? Es domāju, ka operativitāte būtu stipri lielāka. Tas pats būtu arī tad, kā Janeka kungs teica, ja tur būtu kāds no frakcijas "Saskaņa Latvijai" deputātiem, kurus no paša sākuma krāsoja par diezgan rozā. Arī tad būtu. Tici! Es domāju, ka arī ar autentiskumu tiktu skaidrībā ātrāk. Bojārs godīgi tika ar sevi galā, un es uzskatu, ka tas ir augstā ētiskā līmenī, ka viņš pats to nosauca un ka te nebija nekādu sarunu. Saka jau tā (es šodien presē lasīju), ka ir dažādi laiki, ka tie bija tādi laiki, ka citādi nevarēja ne zinātni virzīt, ne citu ko darīt. Ka citādi nevarēja. Zināmā mērā tā ir taisnība, bet es teikšu tikai vienu: kaut kādi laiki ir vienmēr, bet cilvēks tajos laikos ne vienmēr ir kaut kāds, bet tieši tāds, kāds viņš ir. Un tāpēc labāk būtu, neteikt, kā frakcija "Tçvzemei un brīvībai" saka: skatieties uz maniem vārdiem, neskatieties uz maniem darbiem, bet skatīties patiešām uz darbiem. Un šodien mums būtu jāizsaka attieksme un priekšlikumi. Es uzturu LNNK priekšlikumu, ka šiem deputātiem vajadzētu prasīt nolikt mandātus līdz tam laikam, kamēr tiesā pierādītu, ka šis fakts neatbilst īstenībai, un tad mandātus varētu saņemt atpakaļ. Tad, es domāju, mēs būtu izdarījuši pēc savas sirdsapziņas un arī tautas priekšā izdarījuši to, ko mēs esam solījuši iepriekšējās plenārsēdēs, apspriežot likumus par mūsu rindu tīrību gan ierēdņu vidū, gan deputātu vidū, gan citu personu vidū. Paldies.

Priekšsēdētājs. Līdz pārtraukumam 5 minūtes. Vai jūs, deputāt Lamberg, izmantosit tās? Pēc tam. Zvanu! Reģistrācija! Reģistrēsimies! Lūdzu priekšsēdētāja biedru Aivaru Berķi nolasīt izdruku. Kamēr izdruka tiek sagatavota, vārds paziņojumam deputātam Jonītim.

R.Jonītis. Es lūdzu visus Pieprasījumu komisijas locekļus, tikko sāksies pārtraukums, tepat pie durvīm nobalsot.

Priekšsēdētājs. Esiet tik laipni un uzkavējieties vēl mirkli. Deputāti, uzkavējieties!

A.Berķis (Saeimas priekšsēdētāja biedrs).

Nav reģistrējušies: Andris Ameriks, Georgs Andrejevs, Gundars Bērziņš, Valdis Birkavs...

Priekšsēdētājs. Ir zālē!

A.Berķis. Imants Daudišs...

Priekšsēdētājs. Ir zālē!

A.Berķis. Māris Graudiņš, Aleksandrs Kiršteins, Andrejs Krastiņš - bija zālē. Vilis Krištopans, Egils Levits, Voldemārs Novakšānovs, Andrejs Panteļējevs, Valdis Pavlovskis, Aleksandrs Pētersons, Anta Rugāte, Ivars Silārs - ir zālē. Andrejs Siliņš, Leonards Stašs, Zigurds Tomiņš, Mārtiņš Virsis, Joahims Zīgerists.

Priekšsēdētājs. Paldies. Pārtraukums.

(Pārtraukums)

Priekšsēdētājs. Godātie deputāti, lūdzu, ieņemiet vietas! Vārds deputātam Aristidam Lambergam - LNNK. Pēc tam - Edvīns Inkēns.

A.Lambergs (LNNK).

Godātais Prezidij, godātie deputāti! Pirms sāku savu īso uzrunu, gribu teikt, ka pievienojos kolēģim Kidem visā viņa teiktajā apmērā, izņemot vienu. Izskanēja doma, ka "Saskaņa" ir vienīgā un pirmā, kas ir iestājusies par šiem čekas maisiem. Gribēju atgādināt, ka LNNK bija tā, kas iesniedza likumprojektu, LNNK bija tā, kas iesniedz likumprojektu par amatu jeb darba ierobežošanu bijušajiem čekas darbiniekiem, un LNNK bija arī citu nacionāli un politiski svarīgu likumu iesniedzēja, no kuriem gan beigās daudzi bija noraidīti, bet tas nu - draudzīgā veidā, lai mūsu lietas būtu sakārtotas pareizi, nevis lai lielītos ar frakcijas darbu.

Es gribēju pateikt tikai to, ka LNNK frakcija noraida Mandātu un iesniegumu komisijas iesniegto lēmuma projektu. Ko tas nozīmē? Tas pēc būtības nozīmē šo lietu pagarināt. Tāpat kā pacelt tepiķi un putekļus paslaucīt apakšā. Jo pēc būtības - kas būs? Ir vajadzīgs likums, tur paies laiks, tad nodos tiesā un tā tiesās. Ja gadījumā notiesā, tad apelēs, un tur paies gads vai pat vairāk. Līdz ar to, mūsu vērtējumā, līdz 6. Saeimas vēlēšanām nekas nenotiks. Mums būs jāturpina strādāt un darboties ar šiem pieciem cilvēkiem.

Es domāju, un arī mūsu uzskats ir tāds, ka pierādījumi ir sniegti. Jo galu galā, kad mēs visi balotējāmies 5. Saeimas vēlēšanām, tad mums bija jāparaksta dokuments, kas tieši noteica, ka mēs apzvēram, ka nevienam no mums nav bijusi darīšana ar augšminēto Valsts drošības komiteju un citām izlūkošanas struktūrām. Un es domāju, ka tas, ko prokurors nolasīja... Prokurors nolasīja, ka šie vārdi tur atrodas, ir autentiski, ka ir ieraksti, ka ir segvārdi, ka ir ziņojumi. Un es nezinu, kas tad vēl ir vajadzīgs, lai būtu pierādījumi, ka ir notikusi sadarbošanās ar šīm iestādēm. LNNK netiesā nevienu no viņiem, vai ir darīts kas ļauns vai nav, bet fakts ir tas, ka uzticības punkts ir lauzts. Un es domāju, ka mēs pastāvam uz šā punkta, ka mēs šodien pieprasām balsojumu. Un mēs nelokāmi pastāvam, lai būtu balsojums, - lai šie mandāti nebūtu tikai atlikti, bet gan tiktu anulēti. Es atkārtoju, ka mūsu pieprasījums ir tāds, lai mandāti tiktu anulēti, jo pierādījumi ir pietiekami. Ir jābalso un jāparāda mūsu katra nostāja.

Es domāju tā. Es gribētu skart jautājumu par ģenerālprokurora ziņojumu. Mani tas pēc būtības pilnīgi neapmierināja, jo tajā trūka detaļu. Es gribēju dzirdēt, ko katrs ir darījis. Viņa minējumus par ierakstiem, par parakstiem, par ziņojumiem, par absolūti nepārprotamu dokumentu autentitāti, ka šis ir noticis... Vai tas ir par visiem? Tā varēja saprast. Vai nevajadzēja arī sniegt citu informāciju, jo prokurors teica, ka vēl citur parādās informācija, dokumentācija un citi jautājumi. Kas tie ir par dokumentiem? Kur tas "citur" vēl atrodas? Un es domāju, ka Mandātu komisija nav izpildījusi savu pienākumu un nav nākusi pie pareizā slēdziena. Ir notikusi izvairīšanās, un mēs to nevaram pieļaut. Ir vienreiz jānostājas, ir šim procesam jāiziet cauri un vienādi vai otrādi mums ir jāuzņemas atbildība par saviem lēmumiem. Un mums ir jāuzņemas atbildība katram individuāli. Nav apšaubāms fakts, ka liecība ir viltota, kas katram mums bija jāparaksta. Un te nav runa, kā jau es teicu, par vainas apmēriem, bet ir fakts, ka liecība ir bijusi viltota. Līdz ar to uzticība ir lauzta.

Un nobeigumā es gribētu apelēt. Es gribētu apelēt pie saviem bijušajiem trimdas kolēģiem. Es gribētu apelēt pie Gunāra Meierovica, pie brāļiem Pavlovskiem un visiem pārējiem, kas tik cītīgi visu laiku ir balsojuši "pret" šiem mūsu nacionālpolitiskajiem likumiem un iesniegumiem. Es domāju, ka ir pienācis laiks jums, kungi! Mīļie kolēģi, lai atceramies to, ka visus šos 20 gadus mēs esam kopā strādājuši pret šo varmācīgo organizāciju, fiziski strādājuši pret šo organizāciju, lai to neitralizētu un lai tās spēku uz Latviju un latviešu tautu pārtrauktu. Un šī darbība ir bijusi sekmīga un nozīmīga. Un es nesaprotu, kā šie trimdas deputāti jeb deputāti, kas nāk no trimdas, varētu nobalsot pretim. Bet to mēs redzēsim, jo katram būs jāatbild par savu balsojumu. Lieciet amatus pie malas, lieciet savas pozīcijas pie malas, aizmirstiet frakciju disciplīnu, ja tāda ir bijusi lemta! Vienreiz ir jābalso pēc sirdsapziņas, jāskatās acīs tiem pārējiem, kas palika otrā pusē, - būs jāatbild mūsu bijušajai PBLA, ALA un citām organizācijām, mūsu "Daugavas vanagiem" un citiem, kas mūs tur atbalstījuši un sūtījuši cīņā pret šīm organizācijām. Būs jāskatās viņiem acīs un būs jāskatās acīs savai ģimenei, saviem bērniem, mazbērniem, kā arī pašam savā sirdsapziņā.

Tāpēc es aicinu visus jūs noraidīt Mandātu un iesniegumu komisijas lēmuma projektu un nobalsot par LNNK iesniegto projektu, lai anulētu deputātu mandātus šiem pieciem Saeimas deputātiem. Paldies.

Priekšsēdētājs. Vārds Edvīnam Inkēnam - "Latvijas ceļš", pēc tam - Juris Sinka.

E.Inkēns (LC).

Cienījamais priekšsēdētāj! Būtībā tas, ko mēs pašreiz runājam, ir saruna par upura jēriem. Tajā brīdī, kad mani izsauca pie sevis prokurors Strēļa kungs un uzrādīja tos dokumentus, kas ir viņa rīcībā, mēs ar viņu arī ieslīgām dažādās filozofiskās pārdomās, jo tie no jums, kas daudzmaz zina visu šo lietu, arī zina, ka tajā ir simtiem un varbūt tūkstošiem dažādu nianšu. Un šeit nav ne balts, ne melns, te ir pelēks un daudzas citas krāsas.

Un Strēļa kungs man deva kādu ļoti labu, kā man šķita, piemēru, jo mēs runājām par to, ka būtībā sabiedrībai ir kaut kādā veidā jātiek vaļā no šiem čekas maisiem, jo nevar pakļaut 7 vai 23 tūkstošus šo žurnālu ierakstu cilvēkus visu laiku iespējamajai šantāžai arī no Krievijas puses. Strēļa kunga piemērs bija tāds. Tad, kad Dienvidamerikā, kur dzīvo šīs mazās, niknās zivis, kuras, manuprāt, sauc par piraijām, jāpārdzen pāri upei lopu bars, augšpusē atrod citu sēkli un dzen pāri klibu govi, un, kamēr tās zivtiņas apēd to klibo govi, tikmēr viss lielais bars ir pāri.

Es domāju, ka kaut kas līdzīgs pašreiz notiek Latvijā un ka mēs neesam unikāli. Kaut kas līdzīgs notika Vācijā, kaut kas līdzīgs notika Lietuvā ar diviem cilvēkiem, ko jūs visi zināt, un no šā viedokļa es domāju, ka tā ir svēta lieta.

Savā laikā Indulis Bērziņš sacīja, ka zināmos apstākļos var piespiest cilvēkus ēst "Pedigree pal" un viņi teiks, ka tas ir ļoti garšīgs. Man likās, ka tas salīdzinājums ir pārspīlēts, bet nu es redzu, ka nav pārspīlēts, jo būtībā tas ir tieši tas, ko mēs pašreiz darām. Mums mantojumā ir atstāti "pîrādziņi", pīrādziņi ar cilvēku gaļu. Un mēs tos ēdam un šņakstinām, un jūtamies pie tam ļoti drosmīgi, varonīgi un tā tālāk.

Es netaisos tagad ieslīgt savās atmiņās par to, ko daži no ļoti dusmīgajiem deputātiem darīja vienā vai otrā gadā, bet es jums gribu teikt, ka tā drosme viņiem pieaug, jo attālinās risks kaut ko dzīvē zaudēt. Es neesmu pašnāvnieks un neesmu arī traks, Janeka kungs. Ja man būtu bijusi kaut mazākā nojausma vai doma, vai pieļāvums, ka es esmu tajā maisā, es nerādītos Saeimā. Man ir pārāk daudz vietu, kur es varu strādāt, būdams pietiekami labi algots un saņemdams gandarījumu savā darbā. Man te nebija ko darīt. Es netaisos šeit taisnoties. Es netaisos sist pie krūtīm un pērkondimdošā balsī paziņot, ka es nekad un nevienā vietā un tā tālāk... Man tas nav vajadzīgs. Es esmu parakstījis attiecīgos papīrus un es pagaidām neredzu nekādu pamatu nevienam tos faktiski apšaubīt, lai arī cik nikni jūs runātu.

Ģenerālprokurora kungs man personīgi ir devis zināmu izskaidrojumu tam, kāpēc šie papīri ir autentiski, jo arī man galvā bija visfantastiskākie izskaidrojumi par superviltojumiem, lielajām sazvērestībām un tā tālāk. Bet galarezultātā taisnība jau ir daudz vienkāršāka. Un tāpēc es pieņemu no jums, kolēģi vai, ja kāds negrib mani uzskatīt par kolēģi, tad pieņemu no jums, deputātu kungi, jebkuru veidu, kā jūs risināsit šo jautājumu, - vai jūs to apspriedīsit šeit vai atdosit komisijai vai tiesai... Man ir vienalga. Es tikai gribu, lai tādā gadījumā jūs tomēr izklausāt visu to faktisko materiālu, kas ir vai nav Prokuratūras rīcībā. Jo pretējā gadījumā tas atgādina tikai linča tiesu, kuras pamatā ir nevis alkas pēc patiesības, bet gan alkas pēc politiskās izrēķināšanās vai politiskās spēles, jo nenoliegsim, ka pašreiz šeit viena frakcija, kurā nav neviena čekista, vienkārši reabilitējas par to, ka to ilgu laiku ir saukuši par "sarkanajiem". Un tālāk. Te var katram atrast savu politisko motivāciju, un tāpēc manī izraisa cieņu cilvēki no tās pašas bijušās frakcijas, kas to vismaz nedara.

Man pašam visā šajā lietā īstenībā ir tikai viens īsti svarīgs jautājums, kuram ir mazs sakars ar to, ko mēs šodien izskatām, jo tas ir vairāk morālas dabas jautājums. Tas zināmā mērā ir arī tautas garīgā spēka jautājums. Visā manā dzīvē ir bijuši tikai daži gadi, kad es esmu dzīvojis "lielo" dzīvi, tādu īstu dzīvi, jo tas, kas ir šeit, un tas, kas notiek ministra krēslā, tā, protams, ir profesionāla politika, bet tā nav aizraujoša dzīve. Tā aizraujošā dzīve bija mūsu atmodas laiks, tad, kad mēs, ļoti dažādi būdami, to skaitā kopā ar Kides kungu, to skaitā ar Janeka kungu, visi kopā gājām vienā virzienā un neskatījāmies, kāda katram bija vakardiena, bet cīnījāmies par vienu mērķi, kurš tagad ir izkarots. Un es negribētu, lai kaut vienam cilvēkam no tiem, kuri savā laikā man ir ticējuši, rodas kaut mazākās šaubas par to, ka es esmu tajā laikā bijis pilnīgi godīgs. Faktiskie materiāli, kas ir šajās tā saucamajās autentiskajās kartītēs, arī liecina par to, pat Valsts drošības komiteja man to neinkriminē, jo jebkurā gadījumā es tur esmu ierakstīts tikai kā astoņdesmito gadu vidus cilvēks, ar ko viņi ir sadarbojušies.

Ja šī lieta netiek skarta, tad viss pārējais ir tikai mans personīgais liktenis, jo mani ļoti uztrauc tas, kā mēs savā sabiedrībā noārdām visu to labo, ko mēs paši esam panākuši. Mums nez kāpēc patīk sīku politisku iemeslu dēļ, sīku klaču un sīku vienas vai piecu dienu interešu dēļ samīdīt to, kas ir bijis un kas ir kopā paveikts. Mēs visu, kas ir bijis pirms mums... tas viss ir slikts, tajā skaitā arī Augstākā padome, kuru savā laikā cilvēki ar asarām acīs sagaidīja. Ja mēs to visu samīdām dubļos, tad mums nav uz kā celt to skaisto. Visā latviešu vēsturē mēs tagad atceramies divus punktus - Saules kauju un brīvības cīņas, mūsu bērni atcerēsies šo laiku kā labu. Tad nepadarīsim visu to samīcītu, nesamīsim to dubļos melnu!

Es pieļauju, ka būs vēl viens arguments, kas tiks lietots. Tas tiks lietots tajā brīdī, kad tiks izskatīti līgumi ar Krieviju. Tur teiks - jā, divi cilvēki, kas ir saistīti ar šiem līgumiem, ir čekisti. Taču, ja jums ir kaut cik veselas loģikas, tad jūs sapratīsit elementāru lietu - neviens izlūkdienests nekad neatstāj ziņas par cilvēkiem, kas ir viņu aktīvajā dienestā. Tas ir neiespējami, un jūs to labi saprotat.

Un ir otra lieta. Tajā brīdī, kad mēs runājām Maskavā, varbūt tieši es un Andrejeva kungs bijām visneievainojamākie, jo krieviem pat nebija ar ko šantažēt. Tā ka jebkura vēlēšanās sasiet to ar Krievijas līgumiem ir vienkārši negodīga un apzināti meli.

Ir dažas lietas, ko es nekad nedarīšu. Pirmā lieta, ko es nekad nedarīšu, ir tā, ka es nekad nelūgšu, pieņemsim, šajā situācijā žēlsirdību no Maskavas. Un otra lieta - es nekad nesūdzēšu presi tiesā. Prese var par mani rakstīt visu, ko grib. Es to nekad nedarīšu. Bet attiecībā uz savu mandātu es pašreiz neredzu iemeslu, kāpēc lai es to pats noliktu, jo man, pirmkārt, ir jāatbild savā priekšā. Es ļoti atvainojos, bet savā priekšā es varu droši pateikt, ka man nav iemesla to nolikt. Mazliet citāda situācija ir ar valdību, jo, protams, valdības uzdevums ir nevis mani aizstāvēt vai neaizstāvēt, bet turpināt to reformu, ko tā ir iesākusi, jo tā jau tāpat, arī bez mana akmens kaklā, ir smaga. Tāpēc es Birkava kungam jau esmu pirms kāda laika izteicis priekšlikumu, ka uz to brīdi, līdz tiesa vai kāda cita instance pateiks, vai es esmu vai neesmu vainīgs, es savu darbību, protams, varu apturēt, jo es negribu, lai valdībai ir vēl papildu grūtības manis dēļ. Tajā brīdī, kad Birkava kungs pateiks - jā, tas jau būs noticis fakts.

Un vēl viena lieta. Andrejeva kungs šeit nav tāpēc, ka viņš ir slims. Un slims viņš ir lielā mērā tāpēc, ka uz viņu guļ šī briesmīgā apsūdzība. Jā, lielā mērā viņa slimība ir uz nervu pamata. Es neesmu pētījis Andrejeva kunga pagātni un nezinu, kāda tā ir, bet es varu pilnīgi droši pateikt, ka pat tad, ja es nebūtu šeit šajos "piecīšos", bet būtu tāds pats kā jebkurš no jums, es nevaru iedomāties tādu ļaunumu, ko Andrejeva kungs būtu varējis izdarīt, lai tas nekompensētos ar to milzīgo darbu, ko šis cilvēks ir izdarījis Latvijas valsts nostiprināšanā, ko viņš ir izdarījis, lai Latviju pasaulē pazītu kā pieaugušu un inteliģentu valsti. Un tas ir arī viņa nopelns. Nevar noliegt, ka tas bija arī Jurkāna kunga nopelns. Ir lietas, kas ir reāli redzamas un ko cilvēks ir izdarījis, un noliegt tās arī nav godīgi.

Tas arī ir viss, ko es būtībā gribēju jums pateikt. Paldies. Jā, es vēl gribēju piemetināt tikai vienu lietu. Tiem, kuri nemāk lasīt. Tomēr dokumentā ir šāda rinda: "Dokumenta autentiskums pats par sevi nedod pietiekamu atzinumu par deputāta apzinātas slepenas sadarbības faktu ar minēto organizāciju."

Priekšsēdētājs. Vārds deputātam Jurim Sinkam - "Tçvzemei un brīvībai". Pēc tam - Andrim Saulītim.

J.Sinka (TB).

Cienījamie kolēģi! Esmu visus šos daudzos mēnešus bijis Mandātu komisijas loceklis. Un daudzreiz, ne tikai šinī jautājumā, esmu argumentējis un kaut kādi sevi atzinis par Rietumu latvieti. Lai gan arvien ātrāk es gribu pārvērsties par vienkāršu latvieti, kas ir atgriezies savā tēvzemē. Un te nu saduras personīgās jūtas, simpātijas, antipātijas. Un tad man ir jādzird no maniem Rietumu kolēģiem atgādinājums, ka mums ir jāturas un jācīnās pret mūsu vecveco ienaidnieku.

Tajā pašā laikā vecu vecā ienaidnieka liecību mēs esam ar mieru pieņemt, daudz nejautājot. Zināmā mērā šis ir gandrīz vai pārsteigums, jo mūsu komisijā, Mandātu komisijā (un arī Mandātu komisijas priekšsēdis Budovska kungs piekrita), mēs bijām sasnieguši apmēram pusceļu. Proti, bija laiks tagad, pēc vairāku mēnešu izmeklēšanas, minēt tos cilvēkus, kaut arī prese un daudzi citi jau bija viņus minējuši visādos variantos. Mēs pieturējāmies pie zināmiem, es ceru, ētikas standartiem. Un Dievs zina, ka ne tikai ētikā var noslīkt. Un, proti, pie tās, ka mēs katrā ziņā nerunājām par to, ko mēs Mandātu komisijā spriedām. Arī savās frakcijās ne. Vismaz es to varu teikt par sevi, un es pieņemu to, ka to var teikt par visiem Mandātu komisijas locekļiem. Un šodien pēc tam, kad mēs vairākkārt esam runājuši par to, ka jāpierāda cilvēka vaina un nevajag... Un man jāatgriežas pie tā Rietumu uzskata, kas būtu jāzina Lamberga kungam, kas būtu jāzina Karnupa kungam un arī Meierovica kungam un daudziem citiem, kas ir dzīvojuši Rietumos, - ka tur, protams, apsūdzētajam nav tiesā jāpierāda sava nevainība. Tas ir jādara prokuroram. Un tādēļ man bija totāli nepieņemams Janeka kunga izteiciens: "Nu tad lai iet uz tiesu un tur mēģina pierādīt!" Tā jau bija tā padomju tiesa. Tur bija tam nabaga apsūdzētajam jāpierāda sava nevainība. Ja mēs runājam par taisnu tiesu, te ir ļoti liels dažādu uzskatu un emociju konflikts un sadursme. Rietumos ir arī teiciens: ne vien jāspriež taisna tiesa, bet arī jāredz, ka tā taisnā tiesa tiek spriesta. Un arī teiciens:labāk lai divi vainīgie paliek nenotiesāti, nekā viens nevainīgais tiek notiesāts. Un tā tālāk. Tas, ko Mandātu komisija nolēma, mums likās taisnīgi. Tātad, pirms kādu nosoda, ir jāpierāda viņa vaina.

Te runāja Kides kungs, un protams, nabaga " "Tçvzemei un brīvībai" - to vien viņš minēja. Kaut kādā ziņā jau mēs esam kā tāds piedauzības akmens, vai ne? Un Kides kungs vēl uzdrošinājās teikt, ka nu mēs klusējam un nerunājam. Kā tad es varēju runāt, ja viņš te stāvēja - un vēl turklāt diezgan ilgi?! Kur tad nu ir tā loģika? Tā ka lai nākotnē Kides kungs nemētājas ar tādiem apvainojumiem, ka mēs tikai klusējam, protams, jo mūsu rindās ir arī "kâds". Bet mana vēlēšanās ir atbrīvot šo zemi no nepareiziem apvainojumiem, no linča tiesas - tieši tā, kā kāds iepriekšējais runātājs to teica. Atbrīvot no VDK, kuras liecība bija nepieņemama Minsteres tiesā, piemēram, Maikovska lietā. Kaut arī tur bija vairāki, kas ieradās. Jo uz viņiem kaut kā skatās ar aizdomām. Bet, protams, tajā pašā laikā (pirms par daudz smaidu te parādās vadošās koalīcijas cilvēkiem) mums ir pieņemami visi tie VDK darbinieki un "gruisti", kas ir, piemēram, starp atvaļinātajiem virsniekiem. Tie visi mums ir pieņemami, un mēs parafējam attiecīgus līgumus ar Krieviju - laikam tikai tādēļ, ka Krievijas elpa jūtama aiz muguras (angļu valodā ir tāds izteiciens). Redzat - uzreiz rodas pavisam citi standarti tad, kad mums ir darīšanas ar lielo krievu brāli. Un tādēļ mēs ar steigu aizmirstam par visiem tiem VDK darbiniekiem un tā tālāk. Te ir tāds šausmīgs standartu konflikts, kas ir radījis konfliktu arī manī, jo man tiešām gribētos, lai spriež taisnu tiesu, nevis linča tiesu. Bet tas nenozīmē, ka tiem, kas ir vainīgi, tas nebūtu godīgi jāatzīst. Tā nu tad ir tā džentlmeņa lieta. Bet vai to mēs varam šeit sagaidīt? Es ļoti šaubos - pēc visiem tiem abpusējiem, trīspusējiem, četrpusējiem apvainojumiem, ko es šinī laikā un arī agrāk esmu tomēr dzirdējis no Latvijas latviešiem (es uzdrošinos tieši tā teikt, kaut gan arī es esmu Latvijas latvietis, esmu te dzimis). Un tas bija ļoti raksturīgi. Kā Kides kungs un Janeka kungs teica, - "èekists". Šeit jau mēs specificēsim, šeit nav čekisti. Tie nav štata darbinieki. Strādājuši Pirmajā daļā, jā, bet kā aģenti varbūt. Bet es runāju vispārināti. Es nerunāju pašlaik ne par vienu personu atsevišķi. Tātad - ko mēs saucam par čekistu? Katru, kas ir bijis ziņotājs vai aģents, vai kas cits, vai kuram ir bijuši kaut kādi sakari. Tos mēs vienkārši saucam par čekistiem. Varbūt tas ir tāds veids, kā mēs ekonomējam savus vārdus, esam taupīgi ar vārdiem. Un tas apzīmējums - čekists - iegūst ārkārtīgi plašu nozīmi. Tie apvainojumi ir bijuši, tie ir nākuši no dažādiem cilvēkiem - dažiem it kā ļoti cienījamiem, dažiem mazāk cienījamiem. Un kā viņi ir viens otru apstrādājuši. Tā es arī uzskatu, un tas arī nav nekas oriģināls. Par to nastu, ko mums ir atstājusi krievu okupācija. Pret kuru tagad mūsu valdība ar tādu iecietību izturas - tādā mērā, ka pat neprasa visu iespējamo Latvijai no šīm sarunām ar krieviem.

Te ir atkal tāds ārkārtīgi smags nosodījums tieši tiem mūsu bijušajiem, daļēji vēl tagadējiem kaklakungiem, kas mūs mēģina žņaugt arī citādos veidos. Arī caur tām daudzajām firmām - vairāk vai mazāk respektējamām. Un, protams, te starp deputātiem taču ir diezgan daudz to, kas vismaz ir iepazinušies ar uzņēmējdarbību. Tā ka šis ir ārkārtīgi grūts gadījums, un man ir jāsaka, ka mēs par daudz ātri steidzamies viens otru nosodīt. Lai gan man arī ir personīgas simpātijas un antipātijas. Arī man gribētos redzēt, ka kādai noteiktai daļai ir mazāk balsu un ka tās iespaids tiek erodēts.

Bet, kad es aizraujos ar tādām jūtām, tad tomēr man jānāk atpakaļ pie tā jēdziena - taisna tiesa. Mums ļoti ļoti nopietni par to būtu jādomā. Par taisnu tiesu. Un arī tiem, kas tiešām ir vainīgi. Varbūt tiem, kas jūtas bezvainīgi tikai tādēļ, ka viņi kaut kur tur nav gadījušies. Ej nu sazini! Bet mums tiešām ir jāpadomā, pirms mēs pieņemam šoreiz tieši LNNK priekšlikumu - anulēt mandātus bez jebkādiem iebildumiem. Varētu vēl būt runa par ļoti skaistu, no krievu valodas ņemtu frāzi - par šo mandātu laika aizkavēšanu līdz tam brīdim, kad galīgie izmeklēšanas rezultāti būs zināmi. Bet pašlaik mēs esam tikai pusceļā, un tiešām vēl nekādi galarezultāti nav sasniegti, bet mēs šausmīgi steidzamies citus apvainot. Tur laikam ir kaut kāda personiska patika. Es nezinu. Tas man šķiet mazliet perversi. Paldies par uzmanību.

Priekšsēdētājs. Andris Saulītis - pie frakcijām nepiederošs deputāts. Pēc tam runās Ilga Grava - Demokrātiskās partijas frakcija.

A.Saulītis (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Es gribētu iedalīt savu runu divās daļās. Pirmā daļa ir tāda, ka kompromiss ar patiesību agri vai vēlu, bet vienmēr rada nepārvaramas problēmas nākotnē. To vismaz ir rādījusi apzinātā cilvēces vēsture.

Pirmais kompromisa punkts ir Augstākās padomes lēmums attiecībā uz sadarbību ar VDK. Es domāju, ka to vajadzēja izdarīt pilnīgāk. Vajadzēja pieņemt lēmumu vispār par sadarbību ar citu zemju izlūkdienestiem - arī ar Amerikas Savienoto Valstu vai Vācijas, vai kādu citu izlūkdienestu. Izlūkdienests ir izlūkdienests. Varētu pat lūgt no šīm valstīm, vai viņi var to apliecināt, vai kāds var to apliecināt. Es domāju, ka tas būtu korekti nevis pret mums, bet korekti pret valsti, pret patiesību, pret pilsoņiem. Tā būtu pirmā daļa. Pirmās daļas noslēgumā es gribu teikt, ka šie cilvēki pirmām kārtām ir indivīdi. Tas ir viens punkts .

Otrām kārtām. Nevar būt nekādas piecīšu lietas. Absolūti izslēdzama ir parādība, ka tiesa ar kaut kādu spriedumu runā par kaut kādu kopumu. Tātad ir jārunā par indivīdiem, par konkrētiem apstākļiem, un tad pēc tam var runāt un lemt par katru no tām lietām.

Bet, sākot otro daļu, es gribu pateikt, ka tā bija tikai izpildvara. Tie bija cilvēki, kas izpildīja, jeb, kā saka Svētajos rakstos, tie bija tie kapteiņi vai karavīri, kuriem teica:"Ej!"- un viņi gāja. Un viņiem teica: "Nâc šurp!" - un viņi gāja atpakaļ. Tie bija tie cilvēki, kas katrs individuāli... Es nenoņemu no viņiem vainu, un man nav nekādu tiesību to darīt, tā ir viņu individuāla lieta. Un vislielākais soģis ir katrs pats sev. Tas ir jāatzīst, un tam ir jāpiekrīt. Bet tā ir tā lieta, ka tie bija cilvēki, kas to darīja zināmu apstākļu dēļ - morālu, ētisku vai karjerisku, vai kādu citu apstākļu dēļ. Viņiem dzīvē ir tāda epizode. Es domāju, ka šie gadījumi nav nekas jauns. Es zinu, ka tāds gadījums laikam bija ar Austrijas premjerministru Valdheima kungu. Cik es atceros, viņš bija strādājis vācu izlūkdienestā par tulku; bija vēl vairāki vīri. Tā tas process iet, un faktiski tas tā arī nenoiet no vēstures skatuves līdz pat šai dienai. Atkal un atkal kaut kur uzpeld un atkal aiziet nebūtībā. Jūs zināt arī par Vācijas rūgto pieredzi.

Bet ir vēl viena lieta. Runa ir par tādas kategorijas cilvēkiem, ko varētu nosaukt par sakrālo, reliģiozo vai iedvesmojošo slāni. Visi sadalās divās daļās. Pirmais slānis ir tā saucamais praviešu slānis, un tas ir praviešu slānis vienai ticībai, ko sauc par pretcilvēcisko, prethumāno, cilvēknīstošo ticību. Un tā ticība ir totalitārisms, kura pirmo daļu nosodīja Nirnbergā - un ļoti pareizi to izdarīja. Un tā otra daļa - tas ir komunisms. Un, kā mēs zinām, šīs ticības pravieši, lielie pravieši jeb sludinātāji, sākot ar Marksu, Engelsu, Ļeņinu, Staļinu, - viņi tā arī tika attēloti: viņus zīmēja kā tādas svētbildes, kā ikonas. Visi no mazotnes varēja redzēt uz sienas šos tēlus - glorificētus, apjūsmotus. Viņus uzspieda cilvēkiem. Cilvēkiem lika viņus pielūgt - neatkarīgi no tā, kādi bija cilvēku personiskie uzskati jeb ieskati šajā jautājumā. Pats drausmīgākais šajā ticībā bija tas, ka tika noliegta cilvēka individuālā vērtība, cilvēka personas vērtība. Šī vēsturiskā kļūda noveda pie tām milzīgajām, traģiskajām sekām, kuras turpinās līdz pat šai dienai, līdz pat šim brīdim, kad, ignorējot personu, cilvēki maldīgi uzskata, ka, izmainot struktūras, pārvaldes formas, absolutizējot demokrātiju, izmainīsies arī pats cilvēks. Diemžēl šai utopijai ir kādi 10 tūkstoši vai vairāk gadu cilvēces vēsturē (šeit es nešķiroju tautas), un šī utopija vienmēr - sākot ar Platonu Grieķijā - ir novedusi pie lielāka vai mazāka mēroga traģēdijām, kuras beidzas ar fizisku izrēķināšanos, apspiešanu vai cilvēku personību citādu ietekmēšanu. Tad, lūk, zem šā sakrālā slāņa bija, varētu teikt, tādi kā garīdznieki - levītu slānis: iedvesmotāji, ideologi. Viņi staigāja starp mums, smaidīja un mācīja šīs ticības. Viņi mācīja mūs, sākot no pirmās klases skolā, vēlāk - institūtā. Neatlaidīgi, katru dienu, katru stundu - televīzijā, radio, presē - viņi bija mums klāt. Un viņi izveidoja no mums absolūtus idiotus. Viņi paralizēja mūsu iekšējo gribu, un mēs vairs nespējām atbildēt par to, ko mēs darījām. Un tagad mūs nosoda par to, ko mēs darījām. Vai tas ir godīgi, ka nosoda kalpu, bet kungu atstāj mierā? Tā ir tā patiesība. Es domāju, ka ir jānovērtē šī darbība, jo cīņa taču nenotiek starp cilvēkiem, - notiek garīga cīņa! Un šeit ir jāņem tie pretinieki vērā un ir jāskatās, ko kurš ir izdarījis, cik kurš ir kaitējis Latvijai, Latvijas pilsonim, Latvijas pilsoņa gara izpausmei. Es domāju, ka, novērtējot šo noziegumu pret saprātu, pret cilvēcību, pret homo sapiens kā tādu, ir jābūt daudz bargākiem, kritiskākiem. Nevis jācīnās pret tā cilvēka miesu, bet jācīnās pret viņa idejām, pret viņa darbību, pret to, ko viņš ir izdarījis. Pret to paralīzi, ko viņš ienesa cilvēkos, pret to tumsu, kas nāca caur viņu mūsu sabiedrībā. Tādas ir manas pārdomas.

Un nobeidzot es gribu nākt klajā ar vienu mazu paziņojumu: izvērtējot šodienas balsojumu par manis iekļaušanu Izglītības, kultūras un zinātnes komisijā, es izstājos no Nacionālā bloka. Paldies par uzmanību.

Priekšsēdētājs. Vārds deputātei Ilgai Gravai - Demokrātiskās partijas frakcija. Pēc tam runās Jānis Lucāns.

I.Grava (DP).

Man šodien gribējās teikt, ka te ir vīru spēles zaļā dabā, tikai diemžēl es nekādi tos vīrus nevaru īsti ieraudzīt (ja neskaita dažus). Un šoreiz es publiski gribu izteikt atzinību cilvēkam, ar kuru es bieži šeit esmu diskutējusi un kuram oponējusi tribīnē, es gribu izteikt atzinību Sinkas kungam. Paldies, ka jums ir tāda drosme, godaprāts un saprašana! Šoreiz jūs patiešām bijāt tāds, kādam ir jābūt cilvēkam, kam Latvijas tauta ir uzticējusi savu mandātu. Ja mani šokē Lamberga kungs, izrādās, viņš atbild PBLA priekšā. Izrādās, viņš atbild ALAs priekšā. Es domāju, ka viņš atbild Latvijas vēlētāju priekšā. Nē, tie priekš viņa nav nekas! Viņam ir PBLA, kas nav pat īsti Latvijā atbraukusi pilnā sastāvā. Bet runa ir par kaut ko citu. Runa ir par to, ko mēs šodien gribam darīt. Kas šeit notiek? Tanī brīdī, kad runāja Janeka kungs, man šķita, ka atvērsies durvis un Berijas vīri ar šautenēm plecā un uzspraustiem štikiem ienāks iekšā un tos, kas nedomā kā Janeks, Kide un LNNK, izvedīs ārā no zāles. Kāpēc? Tāpēc, ka pat ģenerālprokurors, cilvēks, kas Latvijā veic šo funkciju, kam ir uzticēts veikt šo funkciju, pasaka: "Cilvēku vaina nav pierādīta." Ðī kartiņa nenozīmē, ka cilvēks ir strādājis VDK. Šo kartiņu aizpildīja tad, ja gribēja šo cilvēku savervēt. To pasaka ģenerālprokurors. Un tagad nāk priekšā un smejas Karnups, kas nekad pie VDK nav īsti bijis. Austrālijā VDK nebija, Karnupa kungs, ja? To es saprotu. Bet es gribu teikt kaut ko citu. Un tad nāk un runā Janeks un atnāk Kide, un tāds ģenerālprokurors, izrādās, ir muļķis, jo viņš esot runājis nepareizi. Esot mapes, esot lietas, esot pierādījumi. Parādiet man kaut vienu mapi, kaut vienu lietu, kaut vienu pierādījumu! Es nevaru saprast, kurš melo - Budovskis, kas ir no LNNK frakcijas un šeit nolasa Mandātu komisijas viedokli, vai viņa biedri no LNNK frakcijas? Budovska kungs neteica, ka viņš domā savādāk nekā Mandātu komisija. Folkmanes kundze no frakcijas "Saskaņa Latvijai" neteica, ka viņa domā savādāk nekā Mandātu komisija. Kāpēc priekšā pēkšņi nāk Lamberga kungs un saka, ka LNNK domā savādāk? Kurš no viņiem šeit nav godīgs? Kuram šeit ir taisnība, kuram nav?

Un tagad padomāsim! Jā, vēsturē ir precedents. Un šeit tas precedents man ir rokās. Mums ir mape par vienu cilvēku - par vienu cilvēku, kurš no deputātu rindām vienīgais rakstīja ziņojumus, kas ir vēsturiski pierādīti. Tikai nezin kāpēc LNNK šo cilvēku atzīst par nevainīgu tāpēc, ka viņš ir teicis: "Piedodiet!" Bet vai tas noņem vainu? Ja slepkava saka: "Piedodiet!", vai tāpēc viņš nav slepkava? Un es šos dokumentus, kurus tīšuprāt - un nebaidos no šiem vārdiem! - slēpa LNNK un Totalitāro režīmu noziegumu izmeklēšanas komisija, kuru vada LNNK biedrs, kam palīgs ir LNNK biedrs, un kuras informācijas centru vada LNNK biedrs, - es šos dokumentus šodien nododu Saeimas Prezidijam, lai tas tos tālāk nodotu ģenerālprokuroram izvērtēšanai, jo Totalitāro režīmu noziegumu izmeklēšanas komisijas Totalitārisma seku dokumentēšanas centrs nav uzskatījis par vajadzīgu tos Skrastiņa kungam pat parādīt. Par to es šodien pārliecinājos sarunā ar ģenerālprokuroru. Tāpēc būsim ar godaprātu! Vai mums vienmēr sēž frakcijas pirmā solā prāts, sirdsapziņa un gods, kā mēdza reizēm rakstīt komunistu laikos uz sienas? Ja mums ir likumīga valsts, ja mums ir demokrātiska valsts, kurā darbojas konstitūcija, tad kas ir devis tiesības LNNK, Kidem un Zaščerinskim paziņot cilvēkus par vainīgiem? Kas viņiem ir devis tādas tiesības valstī, kurā darbojas likums? Es zinu tikai divus režīmus, kur nevajadzēja ne tiesu, ne likumu, ne ko citu: tie bija fašisms un staļinisms. Un šinī gadījumā šiem cilvēkiem diemžēl pagātnes nasta ir pārāk smagi iegūlusies apziņā. Lai viņi man to piedod. Es biju domājusi, ka tie ir vīri ar gaišu prātu. Prāts ir gaišs, bet ne vienmēr. Es atvainojos jau iepriekš jums abiem diviem par teikto. Es jums to saku tāpēc, ka šodien jūs bijāt daudz vārgāki un daudz nespējīgāki nekā Sinkas kungs, kas pierādīja savu spēku jūsu priekšā.

Un vēl viens moments. Ja mēs šodien gribam kaut ko apturēt, kaut ko atņemt, ar kādām acīm mēs skatīsimies uz cilvēkiem, kas pēc tiesas tiks atzīti par nevainīgiem? Kā mēs to kompensēsim? Kur ir morālais gandarījums, kas ir ierakstīts šinī VDK likumprojektā? Kā mēs to sniegsim? Kur būs? Es šaubos, vai Janeka kungs nāks tribīnē un visas tautas priekšā teiks: "Piedodiet, es kļūdījos." Un arī tas nebūs grēka izsmēlums, jo neviens nedrīkst apvainot otru tādā noziegumā, kā to grib izdarīt šodien. Un tāpēc padomājiet vēlreiz: ja jūs gribat kaut ko apturēt, kaut ko atņemt, kaut ko aizliegt un kādu apvainot bez tiesas, tad es negribu no šīs tribīnes vairs dzirdēt vārdus "Satversme", "likums", "tiesa", "tiesības"! Un šodien atzīšos godīgi un atvainošos "Lîdztiesībai", ka šis precedents ar Rubiku bija šis gājiens, kad mēs neizmantojām Satversmi tā, kā mums to deva, un atzīšos godīgi, ka toreiz arī mūs uz to piespieda LNNK. Man ir jautājums: kam tas tiek darīts, ar kādu mērķi, ar kādām vajadzībām? Ja šīs pašvaldību vēlēšanas ir tik nozīmīgas, vai jūs, mīļie draugi, patiešām domājat, ka, kāpjot citiem uz galvām un sevi piesedzot, jūs būsiet tautai mīļāki? Agri vai vēlu viss nāks gaismā. Tāpat kā 1940. un 1941.gads, kurš vēl aizvien sēž šinī zālē, nenovērtēts tiesiskā ceļā. Paldies par uzmanību.

Priekšsēdētājs. Vārds Jānim Lucānam - "Saskaņa Latvijai". Pēc tam uzstāsies Indulis Bērziņš.

J.Lucāns (SL).

Cienījamais priekšsēdētāj, cienījamie deputāti! Rodas sajūta, ka pašreiz mūsu plenārsēde sāk pieņemties temperatūrā. Un man, tāpat kā iepriekšējam runātājam, ir jāatzīst, ka mani pārsteidz dažu runātāju paustā, šajā situācijā diezgan apbrīnojamā loģika, kādā veidā mēs pierādām, ka kāds ir vainīgs vai kāds ir nevainīgs. Arī es varu izteikt tikai izbrīnu, bet es centīšos nenosaukt lietas galīgi savos vārdos. Mana nostāja šajā jautājumā ir apmēram šāda: mums šodien nav darīšana ar pieciem noziedzniekiem, un līdz ar to mēs nevaram uz viņiem kā uz tādiem skatīties. Mums šodien ir darīšana ar pieciem cilvēkiem, kas ir bijuši vājāki par citiem šeit, šajā zālē, sēdošajiem un nav varējuši turēties pretī tam piedāvājumam, kāds ir bijis. Tātad šodien mēs runājam par to, kas ir godīgums vai kas nav godīgums.

Jautājums, ko es sev uzstādu, ir tāds: vai šie cilvēki, kas parakstīja dokumentu par to, ka viņi nav visā tajā piedalījušies un ka viņiem nav ar to nekāda sakara, - vai viņi nesaprata to, ko viņi paraksta? Es nevaru pieļaut šādu varbūtību. Mēs visi esam parakstījuši šo dokumentu, un visi esam atbildīgi par savu parakstu. Un no šā viedokļa es saprotu, ka šie cilvēki ir vainīgi.

No otras puses, ģenerālprokurors savā runā pierādīja, ka šie paraksti ir autentiski un arī šinī lietas daļā man nerodas nekādas šaubas. Mēs zinām arī to, ka visi šie nosacījumi un pieņēmumi tika pirms Saeimas vēlēšanām deklarēti un apspriesti, un katram no mums bija zināms, kādas būs sekas tad, ja mēs būsim kaut ko slēpuši. Nu ir pienācis brīdis, kad izrādās, ka tomēr daži ir kaut ko slēpuši, un viņiem par to ir jāatbild, viņiem jāatbild par to, vai viņi ir bijuši godīgi vai nav bijuši godīgi. Es vēlreiz atkārtoju, ka mums šodien šeit nav darīšana ar pieciem noziedzniekiem. Vai ir darīšana ar noziedzniekiem vai nav - to var pierādīt tikai tiesa. Bet šodien ir darīšana ar pieciem cilvēkiem, kas nav bijuši godprātīgi, izpildot pirms Saeimas vēlēšanām šos priekšvēlēšanu dokumentus. Un šinī ziņā pašreiz uz Saeimu gulstas ļoti liela morāla atbildība, lai mēs nepieņemtu nepareizu lēmumu, rīkodamies pēc principa: kas vienam nav atļauts, tas tomēr visaugstākajam ir atļauts. Jo Saeima patiešām ar balsošanu var nolemt jebko un pateikt, ka balts ir melns jeb ka melns ir balts. Bet tikai atcerēsimies vienu, - ka Saeimai, tajā skaitā arī valdošajai frakcijai, ir vajadzīga arī kaut kāda tautas uzticība! Un, lūk, šajā ziņā mums ir šodien jābūt godīgiem. Es saprotu, ka tā ir smaga diena Saeimai, tā ir nepatīkama diena. Es gribētu pat teikt, ka daudzējādā ziņā tā varbūt ir nepareiza diena, bet mēs šos spēles noteikumus sākumā esam pieņēmuši un būsim godīgi un nospēlēsim godīgi šo spēli līdz galam. Un tāpēc arī es uzskatu, ka Mandātu komisijas sagatavotais lēmuma projekts nav pieņemams. Mums ir jāpaliek konsekventiem un jāpilda tie nosacījumi, kādi bija vēlēšanu priekšvakarā. Parādīsim Latvijai, ka Saeima attiecībā uz sevi var būt pietiekami principiāla, lai nepieļautu negodīgumu šeit atklātā veidā! Paldies par uzmanību.

Priekšsēdētājs. Vārds Indulim Bērziņam, pēc tam uzstāsies Alfreds Čepānis. Indulis Bērziņš - "Latvijas ceļš".

I.Bērziņš (LC).

Cienījamais sēdes vadītāj! Cienījamie kolēģi! Cienījamais Lucāna kungs! Tā tiešām nav spēle, jo viņi ir dzīvi cilvēki. Vienkārši dzīvi cilvēki, nevis politiskas figūras spēlē, kuru šobrīd, teiksim godīgi viens otram, mēs mēģinām spēlēt, lai iegūtu vietas vienā vai otrā valdībā, palielinātu savu ietekmi, nomelnojot savus politiskos pretiniekus, lai uz viņu fona, paši paliekot turpat kur esam, izrādītos labāki. "Latvijas ceļš" ir par to, lai likums būtu visiem viens un lai tiesu spriež tiesa. Es atkārtoju vēlreiz: "Latvijas ceļš" ir par to, lai tiesu spriestu tiesa. Tajā brīdī, kad tiesa būs izdarījusi savu secinājumu, mēs nekavējoties balsosim par mandātu anulēšanu. Pat ja tie būtu tikai mūsu frakcijas mandāti un neviens cits no citas frakcijas netiktu atzīts par vainīgu, mēs balsosim par šo mandātu anulēšanu. Bet to mēs darīsim tajā brīdī, kad tiesa pieņems savu lēmumu.

Cienījamie kolēģi, mēs taču visu laiku ar šiem cilvēkiem bijām kopā! Mēs ar viņiem dzērām kafiju, spiedām viņiem roku. Vai cienījamajai "Saskaņas" frakcijai vai LNNK frakcijai tiešām nebija līdz šim zināms, ka ir šādi pierādījumi? Kas tad ir mainījies šobrīd pēc ģenerālprokurora ziņojuma, salīdzinot ar to situāciju, kāda bija iepriekš? Noticis ir tikai tas, ka ir secināts, ka šie dokumenti tiešām ir reāli dokumenti. Un es tagad atsaucos uz ģenerālprokurora ziņojumu, no kura arī ņemta ievaddaļa lēmuma projektam, ko piedāvā Budovska kungs kā Mandātu un iesniegumu komisijas priekšsēdētājs. Jāņem vērā, ka Latvijas PSR Valsts drošības komitejas aģentūras dienesta dokumentu autentiskums pats par sevi nedod pietiekamu pamatu atzinumam par deputātu slepenas sadarbības fakta ar minēto organizāciju konstatēšanu, - to teica mūsu valsts ģenerālprokurors. Ja mēs apšaubām viņa kompetenci, nu, tad mums ir vajadzīgs cits ģenerālprokurors. Mēs nedzirdam, ko mums saka ģenerālprokurors, mēs nedzirdam, ko mums saka Mandātu un iesniegumu komisijas priekšsēdētājs. Nu, tad taču, jūs paši saprotat, nav nekādas politikas. Kāda ir politika Budovskim, kurš pārstāv LNNK, nākt šeit un mums melot - turklāt it kā, es vēlreiz pasvītroju, it kā kādam, tas ir, tām frakcijām, no kurām nāk šie cilvēki, par labu (es pasvītroju - it kā) (Starpsauciens no zāles "Lîdztiesībai!")? Jā, gan boļševiki, gan fašisti piedāvāja ļoti vienkāršus variantus: uzreiz, un pie sienas! Un šodien mēs piedāvājam apmēram tieši to pašu: uzreiz! Jā, tas ir vienkāršākais variants. Nav vajadzīga tiesa. Lai pēc tam šie kolēģi, ar kuriem mēs kopā dzērām kafiju, runājāmies vēl divas dienas iepriekš, kad tiešām vēl nekas nebija savādāk, nekā šobrīd, - lai pēc tam šie cilvēki iet un paši mēģina sevi nomazgāt un nokārtot visu! Lai paši mēģina to darīt! Mēs tad būsim labi, tīri un balti, un nekas taču nemainās - "Latvijas ceļa" sarakstā ienāk trīs jauni deputāti, tāpat arī pārējo frakciju sarakstos parādītos jauni cilvēki, un darbs turpinātos. Principā nekas jau nemainītos, bet, cienījamie kolēģi, ja kaut viens no viņiem ir nevainīgs, pat ja viens no viņiem ir nevainīgs, es nekad nevarēšu balsot pret visiem viņiem, jo es uzskatu, ka ir jābalso vai nu pret visiem, vai nu par visiem, jo pieejai ir jābūt visiem vienādai, nevar būt tā, ka "Latvijas ceļš" aizstāv, pieņemsim, savus deputātus un balso pret kādu no citiem deputātiem. Es nevaru balsot pret viņiem kaut vai tādēļ, ka kaut vai viens no viņiem, no šiem cilvēkiem, nemelo. Kāpēc jūs ticat tai organizācijai, kura visu laiku nodarbojās ar mūsu izsekošanu, un neticat šiem cilvēkiem? Šeit no šīs tribīnes Milberga kungs skaidri pateica savu pozīciju. Nu, kāpēc man ir jātic viņiem un nav jātic Milberga kungam? Tieši tādēļ, cienījamie kolēģi, lai arī cik asins garša šobrīd būtu mutē dažiem deputātiem, pacietīsimies drusciņ! Paskatīsimies uz to pavisam reāli! Es ceru, ka Endziņa kungs, ja viņš šeit runās, viņš, es domāju, pateiks, ka tuvākajā laikā varbūt būs otrais lasījums, pēc tam uzreiz trešais lasījums, pēc tam uzreiz tiesa, un šie cilvēki saņems visu, ko viņi būs pelnījuši atbilstoši likumam. Neviens taču šobrīd nebalso atstāt šiem cilvēkiem mandātus neatkarīgi no tā, vai viņi tiks atzīti par čekistiem vai netiks atzīti. Es vēlreiz atkārtoju (un ar to es beidzu savu runu): tajā brīdī, kad tiesa secinās, ka šie cilvēki tiešām ir bijuši, kā rakstīts likumā, vēlēšanu likumā, par kuru mēs savā laikā balsojām, aģenti, turējuši konspiratīvo dzīvokli un tā tālāk, - ja tas tiks secināts tiesā, mūsu frakcija nekavējoties balsos par šo deputātu mandātu anulēšanu. Tāda ir mūsu pozīcija, tāds ir frakcijas balsojums. Paldies par uzmanību. (Starpsauciena bno zāles: "Vienreiz jau balsoja!")

Priekšsēdētājs. Godātie deputāti! Kas attiecas uz deputātes Gravas iesniegtajiem dokumentiem, Sekretariāts tos ir reģistrējis, bet tālāk es tos nododu Mandātu un iesniegumu komisijai, jo Prezidijs taču neizskata šeit tāda veida dokumentus pēc būtības. Deputāte Grava - Demokrātiskās partijas frakcija. Lūdzu!

I.Grava (DP).

Tā kā LNNK frakcijas vadītājs Budovskis ir noraidījis šādu dokumentu pieņemšanu no manis jau pirms pusgada un tā kā Totalitāro režīmu noziegumu izmeklēšanas komisijas Totalitārisma seku dokumentēšanas centrs šos dokumentus ir slēpis un nav prokuroram nodevis, es lūdzu Prezidiju šos dokumentus nodot ģenerālprokuroram.

Priekšsēdētājs. Šie dokumenti tiks nodoti ģenerālprokuroram. Vārds Alfredam Čepānim - Demokrātiskās partijas frakcija. Pēc tam uzstāsies Māris Grīnblats.

A.Čepānis (DP).

Es gribu aicināt kolēģus atcerēties, ka mums pagājušā gada 6.jūlijā, kad 5.Saeima sāka savu pirmo darba dienu, viens no pirmajiem balsojumiem, ja ne pats pirmais, bija tāds, kurš pārkāpa svarīgāko no Latvijas likumiem - Satversmi. Konkrēti runājot, šīs Satversmes 5.pants, kurā rakstīts, ka Satversme sastāv no 100 tautas priekšstāvjiem, joprojām nav izpildīts līdz šai dienai. Un arī tad mēs paļāvāmies vairāk emocijām - ļoti saprotamām, cilvēcīgi attaisnojamām, bet emocijām. Un es negribētu, ka mēs to darītu arī šodien. Tādēļ es ierosinu - kamēr nav tiesas lēmuma par šo piecu Saeimas deputātu vainu vai bezvainīgumu, mandātus viņiem neanulēt. Mēs nevaram, kā jau te teica daudzi, uzņemties ne tiesas, ne kādas citas lēmējvaras lomu, kura mums nepieder, pēc likuma nepieder. Un tādēļ es pats nebalsošu par deputātu mandātu anulēšanu šiem cilvēkiem, iekams nebūs tiesas lēmuma.

Priekšsēdētājs. Māris Grīnblats - "Tçvzemei un brīvībai". Pēc tam - Larisa Laviņa.

M.Grīnblats (TB).

Godātie deputāti! Šeit tika vairākkārt pieminēts arī mūsu frakcijas vārds. Jā, "Tçvzemei un brīvībai" vienmēr ir uzstājusies par to, lai liegtu strādāt atbildīgos valsts amatos gan kompartijas vadošajiem darbiniekiem, gan čekas darbiniekiem, gan arī čekas ziņotājiem. Tādu viedokli mēs esam aizstāvējuši, un arī tagad mēs no tā nevaram atkāpties.

Šeit tika mazliet nepareizi interpretēts ģenerālprokurora teiktais. Ģenerālprokurors runāja par to, ka dokumenti ir autentiski tajā nozīmē, ka tie ir Valsts drošības komitejas dokumenti, bet ne tajā nozīmē, ka ir pierādīts fakts par sadarbību ar VDK. Tās tomēr ir divas dažādas lietas, kas būtu jāņem vērā. Tātad jautājums ir par to, vai šie pieci cilvēki ir vai nav to darījuši. Tas paliek atklāts jautājums šobrīd.

Tajā pašā laikā es arī nevaru pievienoties tam, ko šeit kāds deputāts teica, - ka pārējie 94, kuri nav čekisti, lems par pieciem, kuri varbūt ir. Godātās dāmas un godātie kungi, šeit neviens nevar pilnīgi droši apgalvot, ka šie 94 ir pilnīgi tīri un bez grēka attiecībā uz sadarbību ar čeku vai darbu čekā. Nevar to apgalvot, jo, pirmām kārtām, varbūt daļa no šiem čekas arhīviem ir sadedzināti, daļa no tiem droši vien ir izvesti uz Krieviju un atrodas tur pilnīgā drošībā. Arī tas ir fakts.

Trešām kārtām, kā varbūt visi to arī jau zina, pastāv Valsts drošības komitejas vadības izdotas instrukcijas, saskaņā ar kurām tika izņemtas ārā no šīm lietām to darbinieku kartiņas, kuri padomju laikos bija sasnieguši noteiktu līmeni partijas, komjaunatnes aparātā, valsts dienestā un padomēs. Tātad arī viņu vārdu šajos maisos nav. Un mēs varam ar smagu sirdi konstatēt, ka labākajā gadījumā visa šā procesa rezultātā cietīs sīkās zivtiņas, bet lielās atkal kārtējo reizi izies sveikā. Tā ir bēdīga patiesība, kuru es šeit konstatēju bez jebkādām emocijām, vadoties no tā, vai mūsu frakcijā ir kāds aizdomās turētais vai nav. Tā tas tiešām ir. Protams, bija arī iespēja panākt to, lai uz laiku liegtu strādāt atbildīgos valsts amatos cilvēkiem, kuri varbūt pieder šai kategorijai, vismaz daļēji tai pieder, tātad atbildīgiem kompartijas darbiniekiem un čekas darbiniekiem.

Bet diemžēl divu frakciju priekšlikumi, šie divi varianti par amatu ierobežojumu, tika noraidīti, un vismaz 70 deputāti ir atbildīgi par to, ka šāds lēmums netika pieņemts (tikai 28 vai 29 deputāti balsoja "par"). Arī šāds fakts bija, un arī to nevajadzētu šodien aizmirst. Tajā pašā laikā tas, protams, neatbrīvo no atbildības tos cilvēkus, kas tiek turēti aizdomās, gadījumā, ja viņu vaina tiks pierādīta, - pat ja arī šie lielie, kā saka, nav zināmi, un šie lielie nekur nav teikuši, ka viņi tādi ir bijuši. Kas attiecas uz mūsu frakciju, deputāts Milbergs vienmēr ir apgalvojis, ka viņa vienīgā saistība ar Valsts drošības komiteju ir bijusi tajos gadījumos, kad no viņa prasīti paskaidrojumi par tādām lietām, kā, piemēram, Rietumu radiopārraižu klausīšanās. To viņš ir apgalvojis vienmēr. To viņš apgalvoja arī vakar mūsu frakcijas slēgtajā sēdē un apgalvo arī šodien. Mūsu frakcijas rīcībā nav nekādu pierādījumu, un mēs neesam veikuši šādu izmeklēšanu, kas liecinātu, ka viņa vaina šeit būtu pierādāma. Līdz ar to, ļoti labi saprotot LNNK frakcijas viedokli un saprotot arī šo motivāciju, kādēļ tas ir izvirzīts, mēs uzskatām, ka loģiski būtu turpināt darbu - un paātrinātā veidā turpināt darbu pie likuma par Valsts drošības komitejas materiālu saglabāšanu, izmantošanu un sadarbības fakta ar to konstatēšanu. Šā likumprojekta otrais lasījums pašlaik tiek gatavots, un tālāk tiesai ir jālemj par šīs sadarbības fakta konstatēšanu, pamatojoties uz tiem materiāliem, kuri ir Prokuratūras rīcībā.

Bez tam deputātu grupa, piekrītot Mandātu un iesniegumu komisijas dokumentam, ierosina papildināt to ar 3.punktu un aicina deputātus apsvērt, vai šāds variants būtu pieņemams. Tātad 3.punkts: pārtraukt Saeimas deputātu Andrejeva, Inkēna, Kreitusa, Milberga un Siliņa mandātu darbību līdz tiesas spriedumam par sadarbības ar VDK fakta pierādīšanu. Jo pašlaik ir šīs aizdomas, un mēs nevaram teikt, ka šīs aizdomas ir nieki un ka tas viss ir izdomājums. To mēs nevaram teikt! Tāpat mēs nevaram teikt, ka šīs aizdomas ir simtprocentīgi pierādītas. Ir šīs aizdomas, un šāds papildinājums varētu būt Mandātu un iesniegumu komisijas piedāvātajam variantam. Jā, šiem deputātiem saglabātos iespējas šeit atgriezties gadījumā, ja šī vaina netiktu pierādīta, un es personīgi varu šeit mierīgi iznākt priekšā un atvainoties visiem šiem pieciem, četriem, trijiem, diviem vai vienam, ja tiesa viņu vainu nepierādīs.

Priekšsēdētājs. Larisa Laviņa - "Lîdztiesība". Lūdzu! Pēc tam uzstāsies Andris Grots.

L.Laviņa (L).

Cienījamie kolēģi! Ar nožēlu jāsecina, ka tas, kas pašlaik notiek Saeimā, ir zināmā mērā politisks farss, jo pareizi teica viens no šeit iepriekš runājušiem kolēģiem: ja šis fakts, par kuru mēs šeit runājam, būtu skāris kādu no "Lîdztiesības" deputātiem, mēs nemaz līdz mandātu saņemšanai, protams, nenonāktu. Un ir pilnīgi skaidrs, ka šos faktus, šo sadarbību, šīs mapītes, visu šo varēja noskaidrot jau Centrālā vēlēšanu komisija līdz tam brīdim, kad šī Saeima sanāca kopā uz savu pirmo sēdi. Tas netika izdarīts, un atliek mums tikai spriest katram pašam par to, kālab tas netika izdarīts.

Bet gribu runāt par kaut ko citu. Latvijas Republikas Satversme, kurai mēs visi esam zvērējuši uzticību, paredz, ka deputātu mandātu var atņemt tikai trijos gadījumos. Pirmkārt, tad, ja deputāts pats labprātīgi no šā mandāta atsakās (tas šinī gadījumā nav noticis). Otrkārt, deputāta nāves gadījumā. Un, treškārt, tad, kad ir atbilstošs tiesas lēmums. Es domāju, ka neviens no šiem gadījumiem nav spēkā un tāpēc runāt par mandātu anulēšanu šodien, šeit un tūlīt, ir pāragri - lai arī kā dažiem no šeit klātesošajiem to negribētos darīt. Un šāda rīcība, mūsu frakcijas uztverē, ir nelikumīga, tātad neiespējama. Vienlaicīgi gribu teikt, ka mēs esam par to, lai atbilstoši likumam dotu ģenerālprokuroram visas nepieciešamās pilnvaras izmeklēšanas darbību veikšanai. Un tikai apstiprinoša tiesas sprieduma gadījumā lemtu par deputātu mandātu anulēšanu.

Varbūt kādam no zālē klātesošajiem liekas, ka "Lîdztiesība" cenšas izmantot situāciju savās politiskajās interesēs. Varu ar atbildības sajūtu teikt un ar personīgu pārdzīvojumu jums apstiprināt, ka viss, kas šeit notiek, mums ir dziļi nepatīkams, taču mēs vēlreiz apliecinām savus centienus stingri sekot likuma burtam un garam. Šinī Augstajā namā nedrīkst atkārtoties rupjš Satversmes normu pārkāpums, kuru mēs pieļāvām attiecībā uz deputāta Alfrēda Rubika mandātu. Jūs visi to atceraties. Atceraties arī balsojumu un motivācijas rezultātus. Tāpēc mūsu frakcija uzskata, ka pie šā jautājuma atkārtoti ir jāatgriežas un par to vēlreiz ir jālemj Saeimai.

Taču šinī gadījumā, pat ja jūs noraidīsiet mūsu priekšlikumu, mēs nemainīsim savu attieksmi pret tiem, par kuru likteni mēs lemjam šodien. Paldies par uzmanību.

Priekšsēdētājs. Vārds deputātam Andrim Grotam - Kristīgo demokrātu savienība. Pēc tam uzstāsies Andris Rozentāls.

A.Grots (KDS).

Cienījamais Prezidij, cienījamie kolēģi! Ne ar īpašu prieku es šodien stāvu šeit tribīnē un runāšu savas frakcijas vārdā. Mēs esam runājuši par to, ka ir vajadzīgs tiesas process, ka vaina ir jāpierāda. Es tam pilnīgi piekrītu. Un tāpēc jau no paša sākuma gribu teikt, ka nevaram piekrist LNNK piedāvātajam risinājumam - mandātus anulēt tūlīt, bez jebkāda sprieduma. Tomēr mums ir jākonstatē, ka no deputātiem pamatoti prasa lielāku atbildību nekā no ierindas pilsoņiem. Neviens mūs nav spiedis šeit būt, neviens nelika mums revolveri pie deniņiem un nepiespieda mūs kandidēt. Mēs esam šeit, jo mēs gribējām šeit būt. Un mēs esam šeit tāpēc, ka mēs visi piekritām parakstīt papīru, kas apgalvo, ka mēs neesam sadarbojušies ar Valsts drošības komiteju. Un tāpēc KDS frakcijas vārdā paziņoju, ka mēs piekrītam deputāta Grīnblata un arī līdzīgam deputāta Kides piedāvātam kompromisa variantam, kas paredz pilnīgu iespējamību tiem, kuri tiktu attaisnoti, atgriezties Saeimā, bet līdz tam laikam, kad tas tiks noskaidrots pilnībā, deputātu mandātus apturēt. Paldies par uzmanību.

Priekšsēdētājs. Vārds deputātam Andrim Rozentālam, pēc tam uzstāsies Jānis Jurkāns.

A.Rozentāls (LZS).

Cienījamais Prezidij, godājamie kolēģi! Šis vakars nav Latvijā tik vienkāršs un parasts kā visi iepriekšējie. Es domāju, ka tauta, vēlētāji ir gaidījuši šo vakaru ne jau tik daudz, lai tiktu skaidrībā par to, cik autentiski ir pierādījumi par šiem pieciem deputātiem, bet, manuprāt, lai tiktu skaidrībā, vai Saeima ir tautas interešu aizstāve un ir spējīga lemt par to, kas noticis Latvijā visos šajos piecdesmit gados. Un šeit es piekrītu to cilvēku, kuri nav bijuši Latvijā piecdesmit gadus, pārdomām un neizpratnei, bet man ir bijusi iespēja iepazīties ar čekas darbību no bērnības, kad tēvu apcietināja, ar izvešanu un visu pārējo. Un man ir ārkārtīgi skumji apzināties, ka, atrodoties šajā Augstajā namā, mēs neko neesam izdarījuši, lai beidzot noņemtu to psiholoģisko slogu tautai un lai visus, kas ir vērsušies pret tautu un bijuši noziedzīgo nodarījumu līdzvaininieki, sāktu beidzot saukt pie atbildības un apzināt.

Ir mājas, kurās vēl šobrīd netiek iekšā represētie cilvēki, jo viņu vietās iegāja represētāji, savāca tur mantas, šobrīd viņi tur dzīvo, un zemes komisijas pagastos vēl pieņem viņu pretenzijas, un viņus no turienes nedabū ārā. Šobrīd mēs brīnāmies par daudz ko, kas notiek Latvijā. Grīga kungs noskaitīja veselu virkni firmu, kuru darbību vada nevis tie vistālāk stāvošie nevainīgie ziņotāji (ja viņi par tādiem apliecināsies), bet īstie čekas darbinieki, vadītāji, kuri šobrīd vada politekonomisko dzīvi Latvijā. Piemērus var minēt ļoti daudz. Teiksim, par Liepājas muitu, kurā neatstāj nacionālas attieksmes cilvēkus, bet atstāj čekistus. Tie, kas, piemēram, bija Liepājas muitā iepriekšējā laikā - totalitārisma laikā, pārbaudīja zvejas kuģus. Un, ja kāds grib teikt, ka tie nesadarbojās ar čeku, tad lai tāds panāk šeit un paskatās acīs! Vai viņš tiešām tik naivs un tik liels melis, un domā, ka tas bija tā? Tie visi šobrīd ir muitā. Piemēram, Dobeles milicijas bijušais politiskais vadītājs šobrīd ir Jelgavas robežapsardzē iefiltrējies. Un tā tālāk, un tā joprojām. Kad mēs beidzot ķersimies klāt pie šiem? To gaida tauta! Var būt, ka šis vakars, kad mēs sākam par to runāt un mēģinām sākt risināt šo ļoti sarežģīto kamolu, beidzot novedīs arī pie tālākas darbības risinājuma, bet, ja ne, tad tiešām mums šeit ir jāapzinās sava nespēja Latviju sakārtot. Jo bez pagātnes sakārtošanas mēs nevaram uzcelt nākotni.

Ja runājam par mūsu kolēģiem, es nesaku, ka ar viņiem kāds būtu beidzis sveicināties un dzert kafiju. Te mēģina mūs apvainot, ka kāds šeit ir jutis asins garšu mutē. Man ir ļoti neērti klausīties šādas savu kolēģu runas, bet tomēr es gribu izteikt mūsu - zemnieku - viedokli, ka viņu darbība līdz tiesai, kā šeit saka, vai arī līdz tam brīdim, kad viņi paši visu atzīs, ir jāaptur. Varbūt nevajag nosaukt to par anulēšanu. Šeit mums ir ļoti spēcīgi juristi, - lai viņi to precizē! Bet pierādījumu ir pietiekami, lai mums šīs aizdomas paliktu, un tās ir ļoti pamatotas, tāpēc arī mūsu frakcija - Zemnieku savienības frakcija - uzskata, ka ir jābalso vismaz par apturēšanu. Es nedomāju, ka tā būs kaut kāda traģēdija šiem cilvēkiem. Kā jau šeit Inkēna kungs teica, viņam ir daudz profesiju un viņš darbu atradīs. Es nešaubos ne par vienu no mums, jo mēs šeit, Saeimā, esam tikai uz laiku, bet noņemt slogu no mums visiem, arī no mūsu vēlētājiem, ir nepieciešams, apturot viņu darbību šeit, Saeimā. Paldies par uzmanību.

Priekšsēdētājs. Vārds Jānim Jurkānam - Tautas saskaņas partija. Pēc tam uzstāsies Lainis Kamaldiņš.

J.Jurkāns (TSP).

Es savā mūžā esmu dzīvojis divās valstīs - Padomju Savienībā un tagad neatkarīgajā Latvijā. Un nevienā no šīm valstīm es neesmu juties kā cilvēks. Kā normāls cilvēks es esmu juties Tautas frontes laikos, kad šī tauta bija vienota vienam mērķim, kad iet uz darbu bija vieni svētki, jo mums bija viena ideja, kas mūs visus vienoja un kas mums deva to, kas mums šodien ir un ko mēs paši ar savām rokām šeit ārdām ārā. Kāpēc un kam tas ir izdevīgi, - to kādreiz vēsturnieki izvērtēs.

Es atceros 1992.gada 2.jūniju, kad no šīs tribīnes es, būdams ārlietu ministrs, runāju par mūsu ārpolitiku, un savas analīzes beigās es pirmo reizi runāju par to, ka, lai mēs reāli sasniegtu neatkarību (jo tā neatkarība, kas mums ir, ir diezgan iluzora), ir vajadzīga saskaņa, ir vajadzīga saliedētība sabiedrībā, un, lai to sasniegtu, mūsuprāt, ir vajadzīga šī izlīguma deklarācija, kas pavilktu strīpu apakšā zem mūsu, tā teikt, kuprainās pagātnes. Es runāju par noziegumiem, kas ir pastrādāti. Tādēļ ir vajadzīgs likums, kas noteiktu vainas pakāpi. Attiecīgie cilvēki ir jāsoda. Tas veids, kādā mēs esam sākuši risināt šo jautājumu, ir absolūti greizs un, es gribētu teikt, necilvēcīgs. Es pats esmu bijis ļoti līdzīgā situācijā kā šie pieci deputāti, jo arī manu uzvārdu jau pirms vēlēšanām sāka vazāt avīžu slejās, citā sakarībā, bet es zinu, ko nozīmē tas, ka mēģina degradēt tevi kā personību, es zinu, ko nozīmē izjust šo kaunu, šo negodu taviem tuviniekiem un radiniekiem, un kolēģiem. Un es domāju, ka es saprotu, kāpēc šodien tas notiek. Man liekas, es saprotu, kāpēc LNNK ir izvēlējusies tieši šo momentu. Jo, būtībā ciešot sakāvi jautājumā par Latvijas un Krievijas līgumu, kaut kas taču ir jādara. Kaut kādā veidā tomēr vajadzētu atriebties! Nu tad tagad vilksim ārā šos piecīšus un sāksim, kā jau te teica, to linča tiesu! Un ir, protams, spēki, mums visiem zināmi spēki, kas sēž, berzē rokas un būtībā izbauda to, kas šeit, Latvijā, un šeit, šajā Augstajā namā, notiek. Jo skaidrs, ka kādam tas ir izdevīgi. Ja mēs gribētu būt godīgi un godīgi atrisināt šo uzdevumu, mēs ietu pavisam citu ceļu, bet tas nav tas uzdevums. Uzdevums ir destabilizēt valdību tieši tanī momentā, kad ir jārisina divi būtiskākie jautājumi. Viens ir iekšpolitiskais jautājums, tas ir, pilsonības likuma pieņemšana. Un otrs jautājums ir Latvijas un Krievijas attiecības un Latvijas un Krievijas līgums. Tur jau ir būtībā tā sāls! Un, ja mēs gribam būt godīgi paši pret sevi šeit un arī pret tiem cilvēkiem, kas mūs ir ievēlējuši, tad tas ir jāatzīst. Es nezinu, kāds būs galaiznākums, bet pieņemsim, ka šo jautājumu šiem pieciem deputātiem tiesa atrisinās. Un tad parādīsies citi uzvārdi, jo kādam atkal būs izdevīgi pamest to kaulu: lai nu viņi kož viens otram rīklē! Jo būtībā mēs taču neesam neatkarīga valsts - vismaz šinī jautājumā ne. Jo, kā te pareizi teica, tie dokumenti ir kaut kur Krievijā, kaut kur Maskavā, un ir spēki, kas jebkurā laikā mums pametīs šo kaulu un atkal sarīdīs mūs vienu pret otru, un tāda ķēde būs nebeidzama.

Pirmsvēlēšanu laikā kā vienu no galvenajiem mūsu programmas punktiem mēs piedāvājām šo izlīgumu sabiedrībā. Mēs pat izstrādājām projektu, mēs to iedevām Prezidentam, mēs to iedevām komisijai, bet reakcijas uz to nav nekādas. Jo droši vien arī šeit ir tie spēki, kam šī izlīguma deklarācija, šī saskaņa, šī saliedētība šinī valstī nav vajadzīga. Jo būtībā tas ir tas pīlārs, tas ir tas mūsu valsts drošības pīlārs - šī saliedētība. Sabiedrībā nav saliedētības - un nav lielā mērā šobrīd tāpēc, ka mēs paši šeit esam pie tā vainīgi, mēs esam izdarījuši daudz ko tādu, kas sabiedrību šķeļ, un skumjākais ir tas, ka saliedētības nav šeit. Es nevaru iedomāties, kā mēs sakārtosim šo valsti, ja mēs arvien vairāk un vairāk dzīsim ķīli mūsu starpā. Vai jūs aptverat, kādā morālā vidē dzīvo tauta šobrīd un kādā morālā, teiksim, atmosfērā mēs te strādājam? Būtībā tās ceturtdienas, kad mēs te nākam, ir kā krusta ceļš, jo būtībā ir šī atmosfēra šeit, ir šī nevēlēšanās beidzot nonākt pie zināmiem kopsaucējiem, pie zināmām pamatnostādnēm mūsu iekšpolitikā un ārpolitikā, neturēties pie šiem krēsliem un nedomāt: kā nu es izdzīvošu līdz nākamajām vēlēšanām, - bet domāt par to, kas būtu jāizdara vispirms, lai sakārtotu šo valsti. Un sakārtot šo valsti mēs varēsim tikai tad, ja parādīsies reiz šinī valstī viens politiķis, kas varēs nosēdināt pie viena galda visas šeit esošās politiskās frakcijas, lai izrunātos par tām pamatnostādnēm, kādas ir vajadzīgas, un vienotos par tām. Kādreiz savā politiskajā darbībā mēs taču to varējām. Kāpēc mēs nevaram to šodien? Un kas atbildēs par to, ka mēs negribam šodien izdarīt to, kas mums šodien būtībā būtu jāizdara? Tas ir tas mūsu svētākais pienākums šeit. Un es tiešām gribu aicināt deputātus šobrīd neuzņemties uz savas sirdsapziņas to grēku, kādu mēs gribam uzņemties, jo mums tiešām nav tiesību šodien nedz kādam ko dot, nedz kādam kaut ko atņemt, - es domāju, tieši mandātu jautājumā, jo būtībā šis mandāts ir tautas iedots un tikai tauta to var izšķirt. Un šinī konkrētajā gadījumā es uzskatu, ka ir vajadzīgs tiesas spriedums, un tad mēs šeit varētu godīgi pildīt savu darbu. Paldies par uzmanību.

Priekšsēdētājs. Lainis Kamaldiņš - "Latvijas ceļš". Pēc tam - Aivars Endziņš.

Es ļoti atvainojos, deputāt Kamaldiņ! Praktiski pulkstenis ir 21.30, tuvojas pārtraukums. Lūdzu zvanu! Bet, godātie deputāti, Prezidijā, vismaz pie sēdes vadītāja, nav arī priekšlikuma par sēdes tālāko darbu, jo, kā mēs norunājām un bija arī attiecīgs balsojums, ka trešdienās mēs strādājam no pulksten 18.00 līdz 22.00. Nē, ir iesniegums. Frakcijas "Latvijas ceļš" deputāti lūdz pagarināt sēdi līdz pulksten 24.00. (Starpsauciens no zāles: "Vienīgie!")

Godātie deputāti, jums informācijai un tālākai lēmuma pieņemšanai. Es varu jums pateikt par deputātiem, kuri ir pierakstījušies debatēs. Tas būtu tāds zināms orientieris, kaut gan runātāju saraksts nav noslēgts un debatēs var pieteikties jebkurā brīdī. Ir pieteikušies Aivars Endziņš, Ivars Silārs, Anna Seile, Aristids Lambergs... Vienreiz ir runājis, tāpēc tālāk vārds tiem, kuri nav runājuši ...Tupešu Jānis, Ernests Jurkāns, Ģirts Kristovskis, Aristids Lambergs.

Bet Prezidijā ir arī viens priekšlikums, kurš ir jānobalso, - strādāt 1īdz pulksten 24.00. Ja kāds grib runāt - tad, lūdzu! Ja citu priekšlikumu nebūs, tad, manuprāt, sēdes vadītājs ne visai korekti ir darījis, ka sācis runāt par pārtraukumu. Ja citu priekšlikumu nebūs un citu balsojumu nebūs, tad pulksten 22.00 sēde tiks slēgta. Protams, ja netiks pieņemts lēmums turpināt darbu līdz 24.00. Vai netiks iesniegti kādi citi priekšlikumi.

Vai varam balsot? Māris Budovskis - lūdzu, vārds jums!

M.Budovskis (LNNK).

Priekšsēdētāja kungs, cienītie kolēģi! Es nezinu, kāds tālāk būs mūsu lēmums - vai turpināt, pagarināt, saīsināt runāšanas laiku vai slēgt debatētāju sarakstu - , bet es gribētu lūgt jūsu piekrišanu atļaut šīs dienas beigu daļā izteikt noslēguma viedokli.

Priekšsēdētājs. Jums kā referentam vienmēr tiks dots vārds. Indulis Bērziņš - "Latvijas ceļš".

I.Bērziņš (LC).

Cienījamo sēdes vadītāj, cienījamie kolēģi! Praktiski šis iesniegums par pulksten 24.00 ir tikai tādēļ, lai šodien izteiktu savu viedokli un nobalsotu. Un ir vienalga, kāds būs balsojums. Kā mēs izlemsim, kā balsosim - tā arī būs, bet rītdien varētu vienkārši sākt ar normāliem likumprojektiem, kurus gaida tauta. Nu būsim taču... Es nedomāju, ka tauta tagad saspringti gaida tādu... ka tai ir tik svarīgi šie pieci. Man liekas, ka tai ir daudz svarīgāk, lai tiktu ... Arī šis jautājums ir svarīgs, bet svarīgi ir arī tas, lai tiktu pieņemti tie likumprojekti, kurus tā gaida. Tas ir tikai tādēļ, lai mēs rīt sāktu normāli strādāt. Un šodien vajag nobalsot. Principā "Latvijas ceļš" atbalstītu, ka ir ātrāk... ja runātāji beigtu... Tikko runātāji beidz, būtu balsojums, un mēs varētu strādāt varbūt pat nevis līdz 24.00, bet ātrāk beigt, taču katrā ziņā vajadzētu pabeigt šo jautājumu. Mēs iesniedzām priekšlikumu par pulksten 24.00 un lūdzam atbalstīt, kā arī nobalsot šodien šo jautājumu un to pabeigt.

Priekšsēdētājs. Godātie deputāti! Ir saņemts iesniegums no Aleksandra Kiršteina, (Starpsauciens no zāles: "Viņš te nav!") Aristida Lamberga, Māra Budovska, Eduarda Berklava, Karnupa, Tabūna... Atvainojiet, ka nosaucu tikai uzvārdus... Stalta, Kušneres, Puriņas un Imanta Kalniņa ar lūgumu - turpināt sēdi līdz jautājuma izskatīšanai. Vai tādā gadījumā jūs atsaucat? Indulis Bērziņš tikko izteica jaunu domu - līdz šā jautājuma izskatīšanai. Tātad šeit tagad nav runa par deputātiem, bet ir runa par konkrētu priekšlikumu. Ir viens priekšlikums - turpināt sēdi līdz jautājuma izskatīšanai, līdz ar to ar pusotras stundas darbu un starpbrīžiem, jo deputātiem tomēr vajadzētu elementāri... Pārtraukums būs pusstundu ik pēc pusotras stundas. Lūdzu zvanu! Balsosim par ierosinājumu - turpināt sēdi līdz jautājuma izskatīšanai. Lūdzu rezultātu! 61 - par, 16 - pret, 8 - atturas. Lēmums pieņemts. Līdz ar to pārtraukums pusstundu.

Priekšsēdētājs. Ieņemiet vietas! Lūdzu reģistrēties kvorumam! Lūdzu rezultātu! 52 deputāti. Turpinām sēdi.

Frakcija "Saskaņa Latvijai" ir iesniegusi priekšlikumu - slēgt debatētāju sarakstu. Šis priekšlikums ir balsojams, bet vispirms es nolasīšu to deputātu uzvārdus, kuri ir pieteikušies debatēs: Endziņš, Silārs, Seile, Tupešu Jānis, Ernests Jurkāns, Kristovskis, Dāliņš, Tabūns, Folkmane, Lambergs un, protams, referenti. Balsošanas režīmu! Balsosim par priekšlikumu - slēgt runātāju sarakstu. Rezultātu! Par - 54, 2 - pret, atturas - nav. Ierosinājums ir pieņemts. Runātāju saraksts ir slēgts.

Vārds Lainim Kamaldiņam - "Latvijas ceļš", pēc tam - Aivars Endziņš.

L.Kamaldiņš (LC).

Godātais Prezidij, godātie deputāti! Es runāšu gan kā jurists, gan kā Nacionālās drošības komisijas loceklis, gan kā bijušais izmeklētājs.

Vispirms man gribētos nedaudz parunāt par priekšlikumu, kurā ir ierosinājums apturēt deputātu mandātu darbību. Protams, mani oponenti atsauksies uz Kārtības ruļļa 19. pantu, kurā ir teikts, ka, izdodot deputātu tiesāšanai, Saeima lemj, vai viņam turpmāk līdz galīgajam tiesas spriedumam ir tiesības piedalīties Saeimas, tās komisiju vai citu iestāžu sēdēs.Taču es gribētu norādīt, ka faktiski mēs nevienu no šiem deputātiem tiesāšanai neizdodam. Šāda tiesāšanas procedūra ir paredzēta tikai likumprojektā par bijušās PSRS Valsts drošības komitejas dokumentu saglabāšanu, izmantošanu un sadarbības fakta ar to konstatēšanu, un tas ir pieņemts tikai pirmajā lasījumā. Tātad es uzskatu, ka šis Kārtības ruļļa pants šim gadījumam nav piemērojams, un tāpēc deputātu mandātu darbības apturēšana likumdošanā vispār nav paredzēta un nav iespējama. Mani personīgi pārsteidz milzīgā uzticība čekas maisu saturam. Faktiski tas nozīmē, ka mēs uzticamies arī pašai čekai. Jau Izmeklēšanas komisijas priekšsēdētājs pieminēja apstākļus, kādos tika pārņemti šie maisi. Man, piemēram, ir zināma informācija, ka pirmās korekcijas šajos arhīvos, tātad maisu saturā, tika izdarītas vismaz jau 1988. gadā. Man kā juristam, pirms balsoju par mandātu anulēšanu pieciem deputātiem, gribētos redzēt tiesas spriedumu, ar kuru būtu konstatēts, ka šie deputāti tik tiešām ir sadarbojušies ar Valsts drošības komiteju. Satversmes 86. pants nosaka, ka tiesu var spriest tikai tie orgāni, kuriem šīs tiesības piešķir likums, un tikai likumā paredzētajā kārtībā. Daudzi runātāji pēc būtības aicināja Saeimu uzņemties tiesas funkcijas. Tad jau pēc analoģijas, sekojot šim principam, par civildienesta ierēdņiem lems Civildienesta pārvalde, bet par pašvaldību deputātiem - pašvaldības, un tiesas spriešanas princips tiks apiets.

Es tomēr ceru, ka deputāti pierādīs savu vēlmi nostiprināt tiesisku valsti un atbalstīs Mandātu un iesniegumu komisijas lēmuma projektu par piecu minēto deputātu sadarbības ar Valsts drošības komiteju konstatēšanu tiesas ceļā un balsos pret LNNK deputātu ierosināto linča tiesas variantu Saeimā. Paldies.

Priekšsēdētājs. Ivars Silārs - "Latvijas ceļš", pēc tam - Anna Seile. (No zāles skan Endziņa iebildumi.) Sēdes vadītājs neatsauc savu pieteikumu. Endziņa kungs, pagaidiet, lūdzu, drusciņ... Es Ivaru Silāru pieteicu, jo viņš bija jau vistuvāk tribīnei, es gan pats esmu vainīgs.

I.Silārs (LC).

Es ceru, ka Endziņa kungs atvainos gan priekšsēdētāju, gan arī mani. Es ilgi negrasos aizkavēt jūs. Es izrunājos ar ģenerālprokuroru par viņa viedokli, kā tad būtu pareizāk, viņaprāt, rīkoties. Un viņš man atbildēja: vistaisnīgākais ceļš būtu tiesas ceļš. Un bez tam viņš teica, ka par trim ir savākti pietiekami materiāli, (Starpsauciens no zāles: "Kurieni?") lai tad, kad būs pieņemts likums... Un viņš cer, ka 15. maijā varētu tikt pieņemts šis likums, kas paredz šo procedūru. Tātad ap 15. jūniju, vēl papildinot šos materiālus, viņš par trim jau varētu iesniegt. Tie ir ģenerālprokurora vārdi. Kuri ir šie cilvēki - to viņš man neteica. Bez tam viņš teica vēl tādu lietu (arī nesakot, kurš tas ir), ka viņš ir uzaicinājis, lai spriestu par šo apsūdzības materiālu ticamību, arī tos, kuri ir aizpildījuši un parakstījuši šīs aģentu kartītes, tātad arī tos darbiniekus. Tad par vienu darbinieks ir teicis, ka tas, ko viņš tur ierakstījis, pats nezina, ka viņš tur ir ierakstīts, vismaz tad viņš to nezināja. Šis darbinieks teicis: "Es viņu ierakstīju ar nodomu "apstrādāt", izmantot viņu, kad tas man varētu noderēt." Šajā situācijā, kad mēs nezinām, vismaz ir jādomā, ka viens varētu būt pilnīgi nevainīgs un nav neko melojis. Mēs nezinām, kurš tas ir, un tad man ir jāpiekrīt ģenerālprokuroram, ka vienīgais taisnīgais ceļš būtu tiesas ceļš.

Vēl ģenerālprokurora kungs teica, ka sliktākajā gadījumā tad viņam ir šeit vēlreiz jāuzstājas, jo, kā viņš saprot, daudzi deputāti ir pārklausījušies un nav precīzi fiksējuši, ko viņš ir sacījis par tiem materiāliem. Bez tam viņš sacīja.... Es viņam izteicu tādu domu, ka tad varbūt pirms laika tika vispār tie uzvārdi šeit oficiāli pateikti. Arī par to viņš teica, ka tur nu nekā nevar darīt, jo tie uzvārdi jau bija zināmi pirms šīsdienas sēdes. Un tas, ka šie uzvārdi ir un ka tagad tie ir šeit izskanējuši, ļauj ģenerālprokuroram daudz plašāk strādāt ar tiem cilvēkiem, kuri varētu liecināt. Un tiesā uzklausīs ne jau tikai prokurora atstāstījumu, tiesa aicinās lieciniekus, izdarīs izmeklēšanu, pareizāk sakot, arī vēl līdz tiesai konfrontāciju ar šiem lieciniekiem, un es domāju, ka labāk ir pagaidīt. Lai tas tiešām iet savu tiesisko ceļu, jo šovakar reizēm tiešām šķiet, ka daži nu tagad ir notraukuši savus baiļu sviedrus, jo viņu uzvārdi nav starp šiem pieciem, un dodas niknā uzbrukumā. Bet es domāju, ka šeit varbūt parādīsies arī ne tikai pieci, ka varbūt parādīsies vēl kāds, jo ģenerālprokurors tagad varēs pieprasīt ziņas no Krievijas Federācijas caur Krievijas Federācijas Prokuratūru, ar kuru, kā zināms, ir līgums Latvijas Prokuratūrai, tātad pieprasīt dokumentus no Krievijas Federācijas. Protams, vienmēr paliek šaubas, vai tos saņems, bet tagad, kad šie uzvārdi ir nosaukti, kad šis process ir sācies, ir pamats. Citādi nebija pamata griezties pie šīs Prokuratūras. Tagad, kad ir šis ierosinājums, kad ir nākusi klajā Mandātu un iesniegumu komisija, kad ģenerālprokuroram šeit bija jāuzstājas, viņam ir tiesības prasīt.

Es gribu atgādināt kolēģiem, ka tas likuma labojums, kurš tika pieņemts 5.Saeimas Vēlēšanu likumā, tas, cienījamie kolēģi, nebija par vienu Juri Bojāru. Tas tika pieņemts, lai šeit, Saeimā, neienāktu Valsts drošības komitejas aģenti. Ja nebūtu pieņemts šis likums, tad mēs šeit šodien nerunātu par to, kā savas rindas attīrīt no negodīgiem cilvēkiem. Toreiz bija zināms vien Juris Bojārs kā štata darbinieks, turpretī tagad mēs runājam jau par pieciem aizdomās turētajiem. Un tāds pats būs arī šis precedents, lai pierādītu, ka arī Civilierēdņu likums nav tikai ķeksītim, bet ka arī tur risināsies visi šie procesi tāpat uz priekšu. Manā aicinājumā es šeit gribu atkārtot vienkārši ģenerālprokurora vārdus, ko viņš teica: "Vienīgais taisnīgais ceļš ir tiesas ceļš."

Priekšsēdētājs. Aivars Endziņš - "Latvijas ceļš". Pēc tam - Anna Seile.

A.Endziņš (LC).

Cienījamo priekšsēdētāj, cienījamie deputāti! Daudz, ko es gribēju teikt, ir jau pateikuši mani kolēģi. Un pirmām kārtām es tāpat kā Gravas kundze gribu pateikt paldies par demokrātijas paraugstundu cienījamajam Sinkas kungam, kurš bija ļoti spilgts pretstats kādam citam Rietumu demokrātijas pārstāvim - Lamberga kungam. Šeit gan tika teikts par okupācijas nastu, par okupācijas sekām, par totalitārisma sekām, bet, es atvainojos, tas tieši ir tas, uz ko aicināja Lamberga kungs un ar ko apelēja pie saviem kolēģiem, ārzemju latviešiem no PBLA, no ALA, lai viņi beidzot pārdomā, lai beidzot pārstāj balsot vienādi ar valdošo koalīciju un lai nāk kopā ar viņiem. Te tik tiešām ir tas, ka faktiski ir aicinājums nevis uz demokrātiju, bet aicinājums tieši uz to, no kā mēs cenšamies visu laiku izvairīties - no šīm ārkārtējām komisijām, no šīm "troikām" un citām ārkārtējām tiesām, kas bez jebkāda procesa izsprieda cilvēku likteņus. Un tas, ar ko šodien nodarbojas Prokuratūra, tiesa, proti, ar reabilitācijas jautājumiem... Un mēs šodien gribam darīt to pašu. Šeit jau ļoti uzskatāmi Silāra kungs mums minēja, kādi ir šie pierādījumi šobrīd. Kā redzat, ģenerālprokurora kungs nevienu vārdu šeit neteica, ka ir pietiekami un ka kāds no viņiem ir vainīgs, bet man liekas, ka tad, ja ir demokrātija - un mēs runājam par tiesisku valsti, to, vai ir vainīgs, var pateikt tikai tiesa. Tā ir nevainības prezumpcija. Un acīmredzot tas mums ir svēti jāievēro. Mēs tik tiešām apelējam pie Satversmes, apelējam pie tiesiskas valsts idejas, bet šādā veidā, spriežot uz ātru roku tiesu, mēs nekad tiesisku valsti nesasniegsim. Mēs tādā veidā drīzāk sasniegsim jaunu 1934.gadu. Visticamākais. Un tāpēc es aicinu par to padomāt.

Mandātu un iesniegumu komisijas lēmuma projekts ir pietiekami korekts, jo šeit ir skaidri un gaiši pateikts, ka mums ir jāpaātrina likumprojekta pieņemšana, kas skar šo problēmu, - kas skar Valsts drošības komitejas dokumentus, to saglabāšanu, kā arī sadarbības fakta ar Drošības komiteju konstatēšanu. Mēs cerējām, ka mums izdosies to jau sagatavot, lai varētu rīt izskatīt otrajā lasījumā, bet diemžēl tas neizdevās. Ģenerālprokurors kopā ar vēl dažiem juristiem ir apsolījis, ka pirmdienas pēcpusdienā komisijā jau būs attiecīgie labojumi, kas skars gan procesuālo daļu un attieksies tieši uz izmeklēšanu - fakta konstatēšanu, noskaidrošanu - gan skars arī procesuālās normas, kas būtu nepieciešamas tiesai, izskatot šāda jautājuma lietas.

Šeit bija idejas par to, ka likums mums pieļauj. Jā, zināmā mērā pieļauj juridiskā fakta konstatāciju civilprocesuālā kārtā, bet pamatā tās ir normas, kas ir ieliktas civilprocesā. Tās vairāk reglamentē to, lai kā juridisku faktu konstatētu, ka persona tiek izsludināta par mirušu, vai, teiksim, skar labojumus civilstāvokļa aktu reģistrā. Un tamlīdzīgi. Šinī gadījumā varētu būt, bet nav tā pamata, tās bāzes, lai tik tiešām objektīvi jautājums varētu tikt izskatīts. Un tāpēc es domāju, ka acīmredzot mums tik tiešām ir jāpaātrina likumprojekta pieņemšana. Es ceru, ka mēs tiksim galā ar šo projektu, jo būtībā šeit ir palicis viens pants, un, kā ģenerālprokurors teica, mums laikam šeit iznāks trīs panti tā vietā un pēdējā daļa, ja mēs to nepaspēsim atrisināt. Proti, tas ir jautājums jau par šo dokumentu zinātnisko izpēti un par publikācijas iespējām, teiksim, pēc cik gadiem un kādos apmēros. To mēs varētu šobrīd arī atlikt un papildināt pēc tam, jo tas šodien, momentā, nav tik aktuāls, bet pārējo varētu pieņemt. Un es vēlreiz gribētu atkārtot to, ko cienījamais Kamaldiņa kungs teica, - ka šobrīd nav likumīgas bāzes, lai mēs varētu apturēt mandāta darbību, nav tādas! To neparedz ne Satversme, ne Kārtības rullis. Viņš jau jums citēja to. Es lūdzu to ņemt vērā un, pirms mēs balsosim par vienu vai par otru priekšlikumu, apsvērt visu un vadīties nevis pēc emocijām, bet pēc likuma.

Priekšsēdētājs. Anna Seile - LNNK. Pēc tam Tupešu Jānis - Zemnieku savienība.

A.Seile (LNNK).

Man šodien ir grūti runāt, jo zālē ir slikts noskaņojums un slikta aura. Un tomēr arī es pieteicos runāt par šiem VDK dokumentiem. Taču man liekas, ka mēs šodien zālē dzirdam katrs ko citu. Mēs iztulkojam prokurora un Mandātu un iesniegumu komisijas priekšsēdētāja runu katrs no savām pozīcijām. Es gribu paskaidrot, ka es, noklausoties prokurora runu un Budovska kunga ziņojumu, dzirdēju tiešu apliecinājumu, ka nosauktajiem pieciem cilvēkiem - un es šodien zālē dzirdēju šo piecu cilvēku uzvārdus, ka viņiem ir pierādīts, ka ir viņu ziņojumi, ka ir pārbaudīti viņu rokraksti, viņu paraksti, ka ir viņu aģentu, viņu vervētāju liecības un dokumenti. To es dzirdēju šodienas ziņojumā.

Kāpēc LNNK neierosināja agrāk šo jautājumu? Lieta taču ir ļoti vienkārša - LNNK visu laiku par to runā, bet bija jāgaida šis Mandātu un iesniegumu komisijas slēdziens. Un lūk, Mandātu komisijas slēdziens ir vienbalsīgs. Mandātu komisijas, kurā ir visi pārstāvji, slēdziens ir saņemts, tātad šo lietu var izskatīt Saeimā, un arī Prezidijs ir atbalstījis šā jautājuma iekļaušanu šīsdienas plenārsēdē. Tas ir pamats, nevis tas, kā iztulko atsevišķi deputāti, ka LNNK nu ir sacēlusi priekšvēlēšanu troksni, jo viņu mapītes nav šo piecu deputātu skaitā. Es esmu pilnīgi droša, ka tad, ja atradīsies arī kāds no LNNK deputātiem un ar līdzīgiem pierādījumiem, kā šodien ziņoja prokurora kungs, arī mēs nobalsosim par šāda cilvēka izslēgšanu tāpat kā mēs acīmredzot esam jau pieņēmuši savā frakcijā balsojumu arī par Milberga kunga izslēgšanu.

Bet kāds vēl varēja būt risinājums? Risinājums varēja būt ļoti vienkāršs. Visiem pieņemams, ētisks. Ja cilvēks ir nepatiesi apvainots, tad viņš pats noliek savu mandātu un iesūdz tiesā to, kurš viņu apvaino. Šodien sēdē es dzirdēju gan Inkēna kungu, gan Milberga kungu, kuri noliedza šādu iespēju, bet viņi skaidri nepateica, vai ir vai nav sadarbojušies. Viņi šeit nesit sev pie krūtīm, sacīdami, esmu vai neesmu sadarbojies. Tas viss palika miglā tīts, un viņi neizvirzīja šo iespēju: jūs mani esat apvainojuši, un es tagad jūs sūdzu tiesā. Es tā būtu darījusi. Un tādēļ - kāds šodien varētu būt risinājums? Endziņa kungs apgalvo, ka nav nevienā pantā ne Satversmē, ne Kārtības rullī nekas teikts par to, ka mēs varētu vai nu apturēt mandāta darbību, vai anulēt mandātu. Daļa deputātu ierosina anulēt mandātu, bet daļa deputātu ierosina apturēt tā darbību. Taču ir arī šis Satversmes 18.pants, kurš skaidri pasaka - Saeima pati pārbauda savu locekļu pilnvaras. Šajā gadījumā Saeima pārbauda to locekļu pilnvaras, par kuriem prokurors šodien sniedza ziņojumu, nosauca viņu uzvārdus, un tie nav nekādi preses materiāli, kurus var stiept uz vienu pusi vai uz otru pusi. Es nesaprotu, kādēļ prese bija pasteigusies komentēt jau visus šos jautājumus. Tātad tas bija prokurora ziņojums. Mēs šodien, lai pilnīgi atzītu, kas darāms ar šiem deputātiem, ierosinām divus variantus. Viens - apturēt šo mandātu darbību un otrs - tos anulēt. Es, būdama LNNK pārstāve, atbalstu šo stingrāko variantu - anulēt, ja viņi paši šodienas sēdē neizteica šo vēlēšanos - nolikt savu mandātu.

Un tālāk varētu rīkoties, pamatojoties jau uz Kārtības ruļļa 5.pantu, kur ir paredzēts arī šis deputāta izslēgšanas gadījums. Tātad Laviņas kundze neprecīzi nolasīja šo pantu, kurš skan tā: "Ja deputāts mandāta neapstiprināšanas, nāves, izstāšanās (un uzmanību!) vai izslēgšanas gadījumā iziet no deputātu skaita..." Tātad arī tāds variants ir paredzēts. Bez tam 19.pants Kārtības rullī paredz, ka Saeima lemj, vai deputātam turpmāk, līdz galīgam tiesas spriedumam - tātad, ja prokurors cels apsūdzību tiesā - ir tiesība piedalīties Saeimas, tās komisiju vai citu iestāžu sēdēs.

Mans aicinājums šodien ir tāds. Pirmkārt, ja mēs balsosim par Mandātu un iesniegumu komisijas priekšlikumu, tad tajā būtu nepieciešams labojums - apturēt šo piecu deputātu darbību. Un, ja mēs balsosim par LNNK priekšlikumu, kuru arī es atbalstu, tad anulēt šo deputātu mandātus. Vienā vai otrā gadījumā mēs tautai būtu skaidri pateikuši, ka miglu vairs acīs nepūtīsim. Ja mēs šodien nenobalsosim par kaut ko, un aiziesim mājās, neko nepateikuši, tad vienmēr par mums varēs teikt: jūs visi tur esat tādi, kā jūs nobalsojāt! Jūs cilvēkus, par kuriem ir izvirzīta apsūdzība, (un šo apsūdzību faktiski ir izvirzījis prokurors), jūs viņus atstājat Saeimā, lai viņi lemj latviešu tautas likteni. Es aicinu deputātus balsot vai par vienu, vai nu par otru priekšlikumu, bet nepalikt neizlēmīgiem. Tas ir mūsu godaprāta jautājums. Un es vēlreiz atkārtoju - te daudzi saka, ka atklāsies vēl mapītes, un redz, Gravas kundze jau nes mapītes. Sākumā es domāju, ka viņa ir Mandātu un iesniegumu komisijā, ja viņa tiek pie tādām mapītēm. Varbūt vēl kāds atnesīs kādu mapīti, un arī par viņiem lems prokurors. Un tad, pēc prokurora ziņojuma, mēs lemsim arī par viņu deputāta mandāta anulēšanu. Bet es izsaku cerību, ka šādu mapīšu var nebūt, jo Saeimu vēlēja mūsu latviešu tauta. Paldies par uzmanību!

Priekšsēdētājs. Vārds Tupešu Jānim - Latvijas Zemnieku savienība, pēc tam - Ernests Jurkāns.

J.Tupesis (LZS).

Godātais priekšsēdētāj, Prezidij, godātie kolēģi! Man nav slikta aura pret jums, kā iepriekšējā runātāja teica. Es ieņemu neitrālu stāvokli absolūti pret jums visiem - tiem, kuri esat sliktu vai labu par mani teikuši - , līdz man ir un būs kaut kādi pierādījumi vai iemesli mainīt savas domas. Es ieņemu pavisam neitrālu stāvokli. No pirmās dienas, manā skatījumā, šī valsts un zeme plaukst, un absolūti pirmajai prioritātei ir jābūt taisnīguma prioritātei. Ja šī zeme nebūs taisnīga zeme, kurā valdīs tiesa, likumi un šo likumu ievērošana, tad tās prioritātes, kuras mēs pašreiz uzskatām par tām augstākajām prioritātēm - vienalga, vai tā ir Pilsonības likuma pieņemšana, vai tā ir armijas izvešana... Ja šī nebūs taisnīga, likumīga zeme, tad arī tās lietas šai zemei nelīdzēs. Un es ceru, ka tu, Aristid, pēdējo reiz to saki uz mums visiem, liekot mūs visus vienā maisā. Mani ievēlēja kurzemnieki, un es neesmu atbildīgs ne PBLA, ne ALA. Es esmu galu galā atbildīgs savai sirdsapziņai un tai demokrātijai, no kuras tu pats nāci. Tu zini, ka arī tu varēsi nobalsot pēc savas sirdsapziņas un ka varbūt tavi vēlētāji tevi nākamreiz neievēlēs. Manī arī, klausoties šeit jūs visus, maļas taisnīguma dzirnas. Jo arī es klausos visos pārmetumos un aizdomās bez pierādījumiem, vismaz līdz šim. Un kāds manas frakcijas kolēģis man jau par to bieži ņirgājas, ka es prasot pierādījumus! Jā, man vajag pierādījumus. Man Saeimā vajadzīgi pierādījumi. Un, manuprāt, šajā zemē ir vajadzīgi pierādījumi, un šie pierādījumi arī būs. Nav, manuprāt, šeit runa par populismu, par nākamajām pašvaldību vēlēšanām vai par pašreizējo ārpolitikas stāvokli. Šeit, manuprāt, ir runa par īstā un patiesīgā demokrātijā izveidojušos godaprātu un uzticamību. Jā, šis pats paraksts... Mēs visi parakstījām šo dokumentu, un arī es to parakstīju, un man varbūt to vārdu pa vārdam vajadzētu zināt. Es vārdu pa vārdam nevaru to pateikt, bet tur ir runa par "sadarbošanos". Es to lieku pēdiņās. Arī es esmu tādā gadījumā divas reizes sadarbojies ar čeku. (Smiekli zālē.) Arī es esmu pratināts. Jūs varbūt uzskatāt, ka es te nesen esmu parādījies, bet es šeit esmu darbojies jau ilgus gadus. Ilgus gadus. Redzat, pie tās atzīšanās arī man ir ieteikums. Arī es aicinu nenolikt mandātu, nebalsot, nepiespiest šiem kolēģiem nolikt viņu mandātus, līdz mums būs pierādījumi, tiesas spriedums. Bet ar visu to man ir grūti iedomāties, kāpēc deputāts, par kuru turpat vai visa tauta domā, ka viņš ir čekas darbinieks vai ka viņš nav... Es to nezinu, bet, ja šis deputāts reprezentē mūsu tautu vai mūsu valdību, tad es domāju,- un tas ir mans uzskats - , es aicinātu nevis ar balsojumu apturēt viņa darbību, bet lai paši šie pieci deputāti noliktu savus mandātus, lai viņi apturētu savu darbību līdz ātrai likuma pieņemšanai. Tur mēs būsim atbildīgi par ātru likuma pieņemšanu un tikpat ātru tiesu. Un šeit ir runa arī par respektu, kura daudzkārt šajā telpā trūkst. Cilvēku var respektēt, un ir situācijas, kad viņu var respektēt .

Un, nobeidzot savas pārdomas, gribu teikt, ka šeit tikpat nāks šī steidzīgā likumdošana, šī steidzīgā tiesa. Es domāju, ka viņi drīz būs. Nevis ka tā tiesa steidzīgi darbosies, bet šeit ir runa par lieciniekiem. Šai zemei vēl, manuprāt, ir jāmācās šis tas no tā, kas pašreiz notiek Lietuvā, kur cilvēki nāk un liecina. Un, ja jums, jebkuram, par šiem pieciem potenciālajiem čekas darbiniekiem ir liecības, tad šajā tiesā jūs arī dodiet savas liecības, un tas spriedums būs taisnīgs un likumīgs.

Priekšsēdētājs. Vārds deputātam Ernestam Jurkānam - "Saskaņa Latvijai", pēc tam - Ģirts Kristovskis.

E.Jurkāns (SL).

Godātais priekšsēdētāj, godātie kolēģi! Zināt, man nāk atmiņā viena tikšanās. Es nesen biju Madonas rajonā pie mana vectēva paziņas, viņam jau ir pāri 90. Es viņu uzskatu par savu tēvu, jo mans tēvs gāja bojā ļoti agri. Es saku: "Kâ iet, vecais?" Viņš saka: "Aiziesim, es tev parādīšu vienu fermu!" Tā ir blakus viņa mājai. Mēs aizejam uz turieni, un es redzu izsistus logus, izrautus vārtus, noņemtus motorus un tā tālāk. Viņš saka: "Re, kā iet!", bet viņš arī saka: "To es saprotu, ka tā ir, bet trakākais ir tas, ka kaimiņu puika, kam ir 4 gadi, šos logus sit. Kādus mēs izaudzināsim mūsu bērnus, kāda ir mūsu morāle?" Es domāju, ka par to mēs šodien runājam. Es atceros savu dzīvi. Man ir bijusi līdzīga situācija, un es gribētu, lai jūs ieklausītos. Es biju vēl jauns, tikko beidzis universitāti, tas bija 1982. gads, kad mūsu cienītā partija kaut kādas plūsmas rezultātā mani ierāva šajās "dzirnavās", kad cilvēki, kam es varbūt tajā laikā ticēju, no manis novērsās, kad parādījās raksti pēc pasūtījuma. Voldemārs to noteikti zina. Man ir izrauti divi gadi no dzīves, bet tajā pašā laikā šajos divos gados es esmu tapis stiprāks. Man lika saprast, mana dvēsele sāka saprast cilvēkus. Tajā pašā laikā es esmu pateicīgs savai sievai, es esmu pateicīgs savam kolektīvam, es esmu pateicīgs sūtnim Dānijā, bijušajam Augstākās tiesas priekšsēdētājam Zemrībo kungam, kas izturēja šo spiedienu un pierādīja to, ka nav manas vainas. Es biju arī partijas biedrs, bet 1988. gadā, kad mani atjaunoja partijā, es otrā dienā noliku to mandātu tāpēc, ka man nebija tāda partija vajadzīga, ka cilvēki, kuri mani it kā audzināja, no manis novērsās.

Es negribētu šodien pieņemt lēmumu, lai nobalso tā, ka šiem cilvēkiem, par ko ir runa šodien, es nevarētu rīt skatīties acīs. Nekad es to neizdarīšu. Es to izdarīšu tikai tad un arī tad skatīšos acīs, kad būs taisnīgs lēmums. Es izskatīju šodien Satversmi, izskatīju arī Kārtības rulli. Nu nevaram mēs tur pievienot kādu normu klāt... ko mēs varētu izdarīt. Nu nevaram! Tas ir likums, un likums ir jāciena. Un tauta mūs arī sapratīs. Vienīgais, ko es gribētu teikt kā cilvēks un kā es to izdarītu... Es piekrītu Tupešu Jānim un es šodien - ticiet man - pateiktu: "Kolēģi, lūdzu, apturiet mana mandāta darbību!" Vai vēl labāk, kas būtu tuvāk Kārtības rullim: "Lûdzu pārtraukt manu piedalīšanos plenārsēdēs un komisiju sēdēs līdz taisnīgam un likumīgam tiesas spriedumam vai tiesas lēmumam." Paldies par uzmanību!

Priekšsēdētājs. Ģirts Kristovskis - "Latvijas ceļš". Pēc tam - Dāliņš "Tçvzemei un brīvībai".

Ģ.Kristovskis (LC).

Cienījamo priekšsēdētāj, cienījamie deputāti! "Agrāk vai vēlāk, bet reizi tas notiek - viņi nāk un piešus katra cilvēka apziņā iecērt uz mūžīgu palikšanu, jo tu esi viņu maize. Pat vēl ilgi pirms tavas nevainīgās piedzimšanas tu jau esi viņu maize."

Apmēram tādā veidā pirms gadiem desmit es pierakstīju savas izjūtas tad, kad es saskāros pirmo reizi ar čeku, un divus gadus šī čeka mani mocīja tā un citādi un visādi mēģināja mani padarīt par to, par ko daudzus cilvēkus arī padarīja, - par savu ziņotāju, par savu aģentu un tamlīdzīgi. Bet es izturēju. Un esmu lepns par to. Varbūt man veicās ar to, ka man bija tāda ģimene un man bija tādi vecāki, un man bija tādi skolotāji, un treneris man bija tāds, kas mani pabalstīja un stiprināja tajā brīdī, kad likās, ka aiz muguras ir tikai bezdibenis. Un es varētu šeit kopā ar Lamberga kungu tagad sākt spārdīt visus tos, kuri neizturēja, kuriem nebija, kur atkāpties, un kuri tomēr mēģināja noturēties. Bet, Lamberga kungs, es biju šeit, Latvijā, jūs bijāt kur..? Es nebiju Austrālijā vai vēl kaut kādās citās pasaules valstīs, es biju šeit un varu novērtēt to, ko nozīmē noturēties uz bezdibeņa malas. Un es šeit varu pateikt, ka mana paraksta nav nekur un ka arī nevienu dokumentu par mani nekur neatradīs.

Kāpēc es par to visu runāju? Tāpēc, ka man faktiski sāp tas, kas šeit notiek. Arī par tiem, kuri neizturēja, arī par manu tautu tas sāp, jo faktiski šodien tie paši pieši, kuri toreiz tika iecirsti, kuri piecdesmit gadus tika cirsti cilvēku apziņā, tie joprojām tur ir iekšā, un joprojām šeit notiek tas process, ka mēs raustām tos un priecājamies, ka kādam līst asinis un ka kādam sāp. Un izrādās, ka tādi ir, kuri var par to smieties. Es gribu teikt, ka mēs ar to demonstrējam tikai to, ka Drošības komitejas gars ir dzīvs un noziedzīgs un ka tas joprojām ir šeit, šajā zālē. Tikai es neredzu tos baiļu sviedrus un tās sāpes, ko piedzīvoja mūsu tauta, kura nokļuva karceros, pret kuru pavērsa automātu stobrus, kura pabija visur un izgāja šos moku ceļus un kura visu to sajuta. Es to neesmu sajutis, bet es to iedomājos.

Un tāpēc es domāju par to ētisko pusi, kuru šie cilvēki varbūt izjuta, kad pret viņiem sāka vērsties šī sistēma. Man pat grūti pateikt, kas bija pamatā tam, ka savā laikā, varbūt piecdesmitajos gados, Andrejeva kungam šī sistēma varbūt uzspieda un viņam nebija kur atkāpties. Es pat nezinu, vai tas ir noticis. Es to nevaru novērtēt, jo es to neesmu redzējis - ne šos dokumentus, ne kaut ko citu. Es nezinu, kādi varbūt bija motīvi astoņdesmitajos gados, to, vai kaut kas bija mainījies vai nebija mainījies, kas bija tam visam pamatā. Bet tajā pašā laikā es varu pateikt: ko mēs varam vairāk sodīt - vai šos cilvēkus, kuri neizturēja, vai varbūt tos pašus cilvēkus, kuri sēž šeit zālē un kuri tāpat ir pārkāpuši likumu, jo piedalījušies malu medībās, bet viņi netika noķerti. Ir tādi cilvēki, kuri ir... Diemžēl ir arī jākonstatē, ka dzīves negadījumos zem viņu vadītajām automašīnām ir gājuši bojā bērni, arī tādas lietas ir notikušas. Un tāpēc mēs pat spilgti zinām, vēl vēlēšanu laikā tas bija... Acīmredzot, ja mēs šo praksi piekoptu un toreiz būtu bijušas brīvas rokas, tad mēs būtu ar visu spēku metušies virsū tam cilvēkam, kuram pagadījās šis nelaimīgais brīdis. Vienkārši toreiz laikam pietrūka laika, bet toreiz mēs gaidījām tiesu, kas attaisnoja šo cilvēku un kas izsvēra visus šos apstākļus, kas ir notikuši toreiz. Un tāpēc šo cilvēku neatstādināja malā, un viņš sēž šeit, zālē. Un tajā pašā laikā mēs... Lamberga kungs, jūs pats zināt, ka par jums rakstīja, ka jūs nemaksājat nodokļus, bet tajā pašā laikā šeit zālē sēdošie... Manuprāt, neviens nav redzējis, vai jūs maksājat vai nemaksājat, kaut kas tur bija - kaut kāds saraksts tur avīzē bija un kaut ko rakstīja, un kaut kādi liecinieki bija, un izmeklētāji kaut ko ziņoja, bet neviens taču tāpēc nav skrējis un meklējis, un pārbaudījis, vai jūs esat to darījis vai neesat darījis. (Starpsaucieni no zāles: "Slikti! Vajadzēja pārbaudīt!")

Jā. Un galu galā, vai šī šodien šeit ir tiesa? Es gribu teikt tā: man tiek prasīts un arī tautai tiek uzsvērts - tad, lūdzu, deputāti, tagad parādiet savu attieksmi!, - bet es neesmu redzējis šos dokumentus un es tos nevaru izvērtēt. Es esmu iekšlietu ministrs, bet es tomēr to nevaru pateikt. Varbūt es esmu labākā situācijā nekā Skrastiņa kungs, kurš ir prokurors un kuram tas tika uzdots izmeklēt.

Tāpēc varbūt es šodien pasaku, ka atsakos balsot par šo jautājumu, neskatoties uz to, ka arī es esmu no šīs varas un no šīs pašas sistēmas cietis. Vienkārši tikai tāpēc, lai šeit VDK gars nebūtu dzīvs. Lai to izlemj tiesa, lai šeit nebūtu linča tiesas, tas, ko šeit viens otrs piedāvā. Mēs it kā būvējam valsti, bet tajā pašā laikā šeit pat, šajā zālē, to gribam sagraut un pat neapzināmies - ko. Paldies par uzmanību!

Priekšsēdētājs. Ilmārs Dāliņš - "Tçvzemei un brīvībai". Pēc tam - Pēteris Tabūns.

I.Dāliņš (TB).

Cienītais Prezidij un cienītie kolēģi! Es šoreiz esmu tribīnē pirmo reizi. Es vienkārši domāju, ka personīgu iemeslu dēļ es varu drusku pagaidīt, bet šī lieta mani briesmīgi aizkustināja, un es nospriedu, ka kaut kā arī man būs pie visas šīs lietas risināšanas jāpiedalās, kaut vai tikai ar mazu balsošanu. Man tomēr ir radušās milzīgas šaubas, vai mēs darām pareizi, ka mēs tagad šos piecus cilvēkus mēģinām drakoniski apvainot un apkarot. Varbūt ne tieši apvainot, bet tik vienkāršā veidā to lietu nokārtot.

Es nāku no tādas nozares, kas ir tīri tehniska, un jūs varbūt viens otrs teiksit, ka tad tā lieta ir vienkārša un skaidra. Daudzreiz tā nav. Un ko tad mēs darām mūsu laukā? Mēs vienkārši sistemātiski katrs individuāli pētām kaut kādu sakarību tajā lietā, lai pārliecinātos, vai tiešām mēs varam to lietu kontrolēt, it sevišķi tas attiecas uz eksperimentālajām zinātnēm, kur var daudz ar tām lietām spēlēties. Un tad attīstās tāda filozofija, ka cilvēks jūtas labāk, jo viņš ir darījis to labāko, lai viņa uzskatiem būtu pamati.

Šoreiz arī man ir vajadzīgi kaut kādi pamati, lai es varētu vērsties pie šiem pieciem cilvēkiem. Es, piemēram, esmu sastrādājies ilgāku laiku ar Robertu Milbergu un es personīgi atzīstu, ka viņš aizstāv Latvijas intereses tikpat labi, ja vēl ne labāk šinī laikā, kopš es viņu pazīstu, nekā es, kas nāku no Rietumiem. Tāpat man ir bijusi komisijās darīšana arī ar Edvīnu Inkēnu, un, kaut gan viņš to neaizstāv tādā veidā, kā to dara Roberts Milbergs, viņš tomēr ir aizstāvējis Latvijas intereses, un es domāju, ka tas ir bijis pamatots un taisnīgs darbs, un man tur nav bijuši iebildumi.

Es vēlētos tādu taisnīgu izkārtojumu un es negribētu, ka tautas ievēlētus cilvēkus vienkārši... ka mēs te vienkārši atnākam priekšā un uz ātru roku pasakām, ka nu viņiem ir jāaiziet... Var būt, ka tas ir pareizi, var būt, ka tas ir politiski, bet viņi zināmā mērā ir arī mūsu kolēģi, un kaut kāda iecietība mums būtu jāparāda. Un es esmu par to, ka tā būtu vajadzīgs darīt. Un, ja tiešām rastos kaut kāda iespēja vairāk pierādīt tās lietas, tad jau droši vien kas skaidrāks radīsies, bet šajā brīdī ar visu to steigties tik lielā mērā... Var būt, ka tas ir pareizi arī no mūsu frakcijas viedokļa politisku apsvērumu dēļ, bet cilvēka cienīšanas dēļ varbūt nevajadzētu pārsteigties.

Mans lūgums būtu- pārdomāt vēlreiz to lietu ļoti pamatīgi. Mēs esam politiska organizācija, un mums jādara varbūt lietas politiskā veidā, bet mēs esam otrām kārtām cilvēki, un mēs esam laikā, kad mums jāparāda arī cienība pret mūsu kolēģiem. Paldies.

Priekšsēdētājs. Pēteris Tabūns - LNNK, pēc tam - Irēna Folkmane.

P.Tabūns (LNNK).

Es gribētu vispirms sacīt un mudināt Kristovska kungu atšķirt spārdīšanu ar kājām no mudināšanas atteikties no mandāta. Tas nav viens un tas pats. Šeit nav neviens spārdījis citus - arī šos piecus cilvēkus - ar kājām. Es to neesmu dzirdējis šeit. Un iekšlietu ministram to vajadzētu atšķirt. Bet mani dara uzmanīgu kas cits. Vai nav interesants notikumu pavērsiens šodien, kolēģi, ka uzbrukumi šodien stipri sekojuši LNNK un tās cilvēkiem. Izbrīnu tas manī nerada, kārtējās pārdomas gan. Un padomāt es mudinātu arī jūs, it īpaši sabiedrību, vai nu, lūk, LNNK pēkšņi... Par ko? Par to, ka mēs virzījām šo lietu nepārtraukti visu laiku, par to, ka prasīja sabiedrība un prasa šodien. Tā grib rast atbildi uz šo jautājumu, un mums, Saeimai, vispirms ir jādod šī atbilde sabiedrībai, visupirms latviešu tautai, kura ir drausmīgi cietusi.

Kāpēc LNNK prasa anulēt mandātus? Ak tu Dievs! Labi, jūsu domas ir citādākas. Es arī drīzāk gandrīz nosveros uz šo darbības apturēšanu, bet tāpēc jau nevajag mūs uzreiz vainot visādos grēkos, izmantojot situāciju, izmantojot attiecīgo jautājumu vai problēmu, kuru paceļam šeit, Saeimā. Jo, redzat, mūs uztrauc tas, kas šodien notiek sabiedrībā. Mūs uztrauc tas, ka vēl nav tiesāti tie, kas organizēja puču, kas janvāra dienās rīkoja šos slaktiņus, un tā tālāk un tā joprojām. Tie, kuri izlaupīja Latviju, tie, kuri šeit sabraukuši, šie migranti, šie vistīrākie okupanti, kurus mēs šodien varam saukt par okupantiem, kuri tūkstošiem ir kļuvuši bagāti, pārbagāti, bet prasa vēl pēc Latvijas zemes. Lūk, kāpēc mūs uztrauc šīs lietas nepārtrauktā bremzēšana un šī viļāšana, šo čekas maisu nēsāšana no pagraba uz pagrabu un tā tālāk un tā joprojām. Vai ir beidzot jārod atbilde vai nav? To taču no mums prasa sabiedrība. Ir negodīgi, Gravas kundze, uzbrukt nepareizā virzienā un izmantot vienmēr iespējamo brīdi, lai iekostu... Kam? Berklava kungam! (No zāles deputāte I.Grava: "Es protestēju! Es nenosaucu!") Jums droši vien nepatīk, ka LNNK akcijas vai, kā mēdz sacīt, atbalsts tautā aug. Bet kāpēc? To jūs varat paanalizēt pati.

Un es gribu atbildēt pie reizes arī Jurkāna kungam. Viņš teica, ka LNNK vai nacionālais bloks, vienalga, kā mēs teiksim, cieta sakāvi. (Starpsauciens no zāles: "Sagrāvi!") Sakāvi - iedomājieties! - līguma Latvija-Krievija sakarā. Kā var teikt šādu vārdu -sakāve! Un tas esot mudinājis atriebties. Mēs, LNNK un pārējie deputāti, zinām, par ko mēs cīnāmies - un to mēs darīsim - par šo neatkarīgo Latviju, par to, lai Latvija patiešām nenonāktu atpakaļ krievu jūgā. Mēs cīnīsimies, un pret Jurkānu arī, jo viņam ir absolūti pretēja pozīcija, ko jūs paužat. Jūs teicāt: "Saskaņa vajadzīga!" Piedodiet, Jurkāna kungs, man saskaņas nebūs ar šiem simttūkstoš armijniekiem, militāristiem. Nebūs, nebūs saskaņas! (Starpsauciens no zāles: "Jûs cīnāties pret citādi domājošiem!") Tā ka jūs varat droši saskaņoties, tur neko nevar darīt, bet mums saskaņas nebūs! "Politisks farss", teica Laviņas kundze. Šodien politisks farss... Es saprotu, ka "Lîdztiesības" pārstāvji, protams, varēja teikt, ka tas ir politisks farss, jo viņi aizstāvēja, (Starpsauciens no zāles: "Satversme!") šodien pat, šeit no tribīnes Rubika kungu. Tā ir traģēdija, nevis farss, kas notiek šodien. Tā ir tautas traģēdija, ka mēs nezinām, kas atrodas mums blakus, to, vai mēs varam ticēt cilvēkiem, kas mums sēž blakus, vai ne. Jūs domājat, ka tas ir patīkami jebkuram no mums? Tupeša kungs šodien teica: "Es atrodos neitrālā pozīcijā." Tupeša kungs, šodien atrasties neitrālā pozīcijā ir vismaz gļēvulība, un to jūs esat izrādījis ne reizi vien šeit. (Starpsauciens no zāles: "Pierakstiet!") Diemžēl. Un es jautāju sev un es iesaku pajautāt, un jūs droši vien jau esat jautājuši šodien sev: "Vai līdz 1987.gadam čeka fabricēja un it īpaši par šiem cilvēkiem fabricēja lietas?" Es vēl saprastu, ja tā to darītu pēc 1987.gada, bet kāda viņiem bija vajadzība to darīt līdz 1987.gadam. Es šodien ne no viena šādu atbildi nedzirdēju, bet tas ir ļoti svarīgi.

Un attiecībā uz to, ko es dzirdēju no ģenerālprokurora Skrastiņa kunga. Man liekas, es labprāt uzzinātu, ka tā tas nav bijis, bet man liekas, ka šiem cilvēkiem ir bijis sakars ar VDK. Un kā lai es citādāk domāju, dzirdot visu to, kas sabiedrībā risinājies? Jā, ja man jābalso, tad es drīzāk balsotu par deputātu mandātu darbības apturēšanu. Žēl, ka paši šie deputāti neierosināja to darīt. Bet, redzat, no tā, ko pateica Silāra kungs, un no tā, ko viņam starpbrīdī ir pateicis ģenerālprokurors, es sapratu, ka par trim cilvēkiem esot šie materiāli. Un tas jau ir stipri nopietni.

Bērziņa kungs, mēs nealkstam asiņu! Vai jūs patiešām to neesat sapratis vēl šeit, Saeimā? Vai patiešām jūs neesat sapratis? Es ļoti ļoti brīnos.

Priekšsēdētājs. Irēna Folkmane - "Saskaņa Latvijai". Pēc tam - Aristids Lambergs.

I.Folkmane (SL).

Cienījamie kolēģi, cienījamo Prezidij! Es nezinu, man ir ļoti grūti runāt, tāpēc ka kopš jūlija, kad mēs sākām strādāt Saeimā un kad mēs šajā zālē ienācām, man liekas, mēs visi ienācām ar tādu domu, ka tīrai sirdsapziņai mums jābūt vienmēr un visos mūsu darbos, ko mēs veiksim. Un man tika uzticēts pienākums darboties Mandātu un iesniegumu komisijā.

Man gribas teikt, ka tas bija smags solis un smaga nasta tajā brīdī, kad mums uzticēja piecas mapītes. Toreiz es Vanaga kungam arī teicu, jūs savu nastu pārkraujat uz mūsu pleciem, jo šajās mapēs taču ir cilvēku likteņi, un tas, kā tie risināsies un kā mēs to visu tālāk risināsim, tas ir ārkārtīgi ārkārtīgi smags ceļš. Un Mandātu un iesniegumu komisija, kurā mēs esam arī trīs deputātes - sievietes, bieži sēdējām ar šīm mapēm līdz vēlai vakara stundai, un, kad vajadzēja uzaicināt arī šos piecus deputātus, es teikšu godīgi, tas bija ļoti nepatīkami, jo mēs it kā uzņēmāmies arī šo soģa lomu, kad mums bija jājautā saviem kolēģiem, vai šī informācija, kuru satur mapīte, ir patiesa. Protams, visas piecas atbildes bija noliedzošas, un arī tad, kad mēs šīs mapes atdevām Prokuratūrai, mūsu darbs jau nebeidzās, bet atkal turpinājās, jo nāca Prokuratūras darbinieki. Un mēs redzējām arī to, kā šīs mapītes kļuva aizvien aizvien biezākas. Tātad jautājums tika risināts Prokuratūrā, tika meklēti pierādījumi vai attaisnojumi, bet visādā ziņā šis materiāls krājās, un tāpēc es negribētu teikt, ka laikam pilnīgi netaisnīgi ir šie materiāli apkopoti. Es domāju, ka to šodien arī ģenerālprokurors pateica savā runā, bet es neuzņemos tādas tiesības, lai aicinātu tieši, ...lai arī es varētu uzņemties, tiesas funkcijas. Es uz to jūs neaicinu, man tādas tiesības neviens nav devis. Man nav tiesību mest šo akmeni. Bet tas, ka mums vajag noskaidrot šo patiesību, es domāju, ka tas tomēr tā ir, jo, ja mēs paskatāmies procentuāli pret visiem ievēlētajiem deputātiem... Šie pieci vārdi, kas sāka atskanēt jau vasaras vidū, nozīmē, ka ir pieci procenti. Man tā arī vēlētāji vienā Latgales novadā teica: "Bet jūsu taču tur ir pieci procenti, kas sadarbojušies ar VDK." Tātad arī es esmu starp tiem, un, kamēr šie uzvārdi nebija nosaukti, uz jebkuru no mums varēja arī šī ēna būt. Ēna varēja būt, un tā arī bija. Un tomēr es gribu teikt, ka mēs visi atbildam vēlētāju priekšā un ka tās aizdomas, kas ir izskanējušas presē un sabiedrībā, tās šobrīd ir pamatotas. Vai nu mums tas patīk, vai nepatīk, bet tā tas ir, kamēr netiks noskaidrota šī patiesība. Un es domāju, ka no ētiskā viedokļa mēs jau nemeklējam šeit upura jēra, kā te izskanēja. Es domāju, ka mums vajag pierādīt savu godaprātu, ka arī Saeimā mēs varam atzīt patiesību, kaut arī tā varbūt ir ārkārtīgi ārkārtīgi smaga. Un es domāju, ka jebkurā demokrātiskā valstī... Mēs arī Latviju tādu ceram un uz to ejam, un jūs taču paši zināt, ka jebkurā demokrātiskā valstī mēģina noskaidrot ikvienu traipu, kas var mest ēnu uz tautas priekšstāvjiem, tāpēc arī mūsu pienākums ir šo procesu paātrināt. Es domāju, es pievienojos tiem runātājiem, kas šajā tribīnē teica, ka, iespējams, pašiem šiem cilvēkiem vajadzēja atrast spēku un atteikties uz kādu mirkli - lūk, apturēt sava mandāta darbību...

Taču, ja tomēr šiem cilvēkiem nepietiek spēka, varbūt mums arī vajag palīdzēt, tā sakot, izsakot savu priekšlikumu - apturēt viņu mandātu darbību līdz tam mirklim, kamēr tiešām tiesa noteiks, vai šie cilvēki ir vainīgi vai nav vainīgi. Es domāju, ka mūsu pienākums ir to darīt, jo šiem cilvēkiem - padomāsim ! - ir arī ģimenes, ir arī tuvinieki. Un šie deputāti arī strādā un veic ļoti atbildīgus pienākumus kā, piemēram, kolēģa Milberga komisijā. Es domāju, ka ir ļoti grūti cilvēkam strādāt, ja viņš izsauc un izprašņā tos, kurus uzskata vai tur aizdomās par kādiem nodarījumiem, bet viņam var arī mest acīs: "Kas tu esi pats?" Tāpēc, lai tas nenotiktu, es tomēr domāju, ka būtu pareizi - un mūsu frakcija "Saskaņa Latvijai" ierosina, izsaka priekšlikumu - apturēt šo deputātu mandātu darbību līdz mirklim, kamēr tiesa izlems, vai šie cilvēki ir vainīgi vai nevainīgi. Un es domāju, ka mēs varam atsaukties uz Satversmes 18.pantu, kurā ir teikts, ka Saeima pati pārbauda savu locekļu pilnvaras. Un, ja tomēr pēc ģenerālprokurora ziņojuma var teikt, ka Vēlēšanu likums ir bijis pārkāpts, ja šie cilvēki sadarbojušies ar VDK un ja ir atklāta šī pretruna, tad Saeima pati ir tiesīga to lemt. Paldies par uzmanību.

Priekšsēdētājs. Aristids Lambergs. Pēc tam - Valdis Birkavs un Māris Budovskis.

A.Lambergs (LNNK).

Godātais priekšsēdētāj, valde, deputāti! Neatkārtošu to, ko es jau teicu, bet, noklausoties šā vakara komentārus, tomēr daži no tiem prasa atbildi. Lūk, Tabūna kungs jau teica, ka galvenais vaininieks šovakar ir LNNK un tās cilvēki. LNNK ir iesniegusi likumu, LNNK ir manipulējusi ar pierādījumiem, LNNK ir kontrolējusi visu šo sistēmu, LNNK pat acīmredzot ir kontrolējusi arī ģenerālprokuroru un LNNK ir vainīga, ka tieši šodien, tagad, pēc šās situācijas, tas ir nācis svarā, nācis šeit mums priekšā.

Man jāsaka, ka tiešām tā nav taisnība. LNNK ir iesniegusi šos likumus un ir pastāvējusi, un vienmēr pastāvēs, lai šī lieta tiktu nokārtota visātrākajā veidā, godīgi un arī taisnīgi, bet šie apvainojumi nav pamatoti. Es domāju, ka ir savādi, ka šovakar izskan, kā saka, ka apvaino to, kas sauc: "Íer zagli!", bet, kad zaglis aizskrien prom, un tad apvaino to par trokšņa celšanu jeb par miera traucēšanu, ka tieši tas ir tas sliktais, kas sauc: "Íer zagli!" Nu tā tas šovakar ir iznācis. Bet lai tauta lemj, kurā pusē ir taisnība. Es par to nerunāšu.

Es šeit gribētu atbildēt Ilgai Gravai, ka LNNK nekad nav bloķējusi kaut kādus dokumentus pret kādu no mūsu frakcijas dalībniekiem. Es to esmu pieprasījis, lai tie tiktu iesniegti. Un es arī varu pateikt, ka tad, ja dokumenti būs iesniegti, kas pierādoši inkriminēs kādu no LNNK frakcijas dalībniekiem, tad LNNK frakcija gādās, lai šis LNNK frakcijas dalībnieks atteiktos no sava mandāta. To mēs uzskatām par savu frakcijas pienākumu, morālo pienākumu pret mūsu vēlētājiem. Un, ja tā tas būs, tad mēs to arī darīsim.

Attiecībā uz iekšlietu ministra teikto. Es domāju, ka tas nebija īsti godīgi, jo jūs ļoti labi zināt, ka šis jautājums tika iztērzēts jau agrāk, ka Lambergs nav parādā par nodokļu nemaksāšanu, bet gan ir viena firma, kuras darbībā Lambergs gan piedalījās, bet nav ņēmis dalību jau trīs gadus, un vispārīgi ir notikusi šī pārorganizēšana un mans paraksts ir viltots, līdz ar to man nav nekāda darīšana ar šo firmu un pēdējos trīs gadus nav bijusi darīšana. Es domāju, ka var jau dzīt politiku, bet negodīga neslavas celšana arī nav īsti pareizi. Un es domāju, ka tas arī bija zem ministra goda. Jā, jūs ļoti labi zināt, kā tas bija.

Tātad es gribētu teikt tā, ka šis Valsts drošības komitejas jautājums, arī šis likums tiks novilkts, un es nezinu, kur bija godātais Endziņa kungs, ka šis likums nav nācis ārā no Juridiskās komisijas mēnešiem ilgi. Šo likumu varēja jau sen pieņemt, lai mēs varētu darboties šā likuma robežās, bet tas kaut kur gulēja tāpat kā daudzi citi likumi. Kā daudzi citi likumi, kas būtu ļoti svarīgi, lai šie jautājumi tiktu kārtoti un tiktu izkārtoti valstī, guļ "Latvijas ceļa" kontrolētajās komisijās un netiek virzīti.

Līdz ar to es gribētu teikt, ka ir pienācis laiks balsot, un darīsim to katrs pēc savas sirdsapziņas, ko mēs katrs jūtam. Paldies.

Priekšsēdētājs. Valdis Birkavs - Ministru prezidents. Pēc tam - Māris Budovskis.

V.Birkavs (Ministru prezidents).

Godātie kolēģi! Ar labu gribu vien, lai darītu labu, nepietiek. Vēl ir vajadzīga profesionalitāte un profesionālā darbība, kura ir bāzēta uz likumu. Vai kāds šeit apšaubījis zemessargu lojalitāti un uzticību Latvijas valstij, vēlmi kalpot Latvijai? Bet vai kāds spēs atgriezt pie dzīvības tos cilvēkus, kuri nesen aizgāja bojā viņu neprofesionalitātes un likuma neievērošanas dēļ? Vai gribat iet neprofesionalitātes un nelikumības ceļu? Es domāju - nē. Patiesību nepierāda ar balsošanu. Ir tikai viens ceļš - likums, pierādījums, tiesa, rīcība.

Es pirms Saeimas vēlēšanām ļoti priecājos par to, ka Saeimā būs pārstāvēti tik daudzi latvieši no dažādām pasaules zemēm. Es priecājos par to, ka viņi ienāks Latvijā ar savu demokrātijas izjūtu. Un es esmu priecīgs, ka es neesmu vīlies. Viņiem ir šī izjūta.

Es aicinu ķerties nekavējoties - varbūt ne šovakar, bet jau rīt - pie likuma "Par Valsts drošības komitejas materiālu izmantošanu". Tauta ir daudz cietusi no Valsts drošības komitejas. Tauta grib, lai vainīgos sauc pie atbildības. Bet tauta alkst arī pēc taisnības. Pēc taisnīguma. Viens likums, viena taisnība visiem - tas attiecas arī uz šiem pieciem cilvēkiem, par kuriem šodien mēs runājam. Bet to mēs nevaram realizēt, ja nav likuma. Šodien mums nav jāizšķiras starp likumu un sirdsapziņu. Šodien mums ir jāizšķiras starp prettiesisku un tiesisku pieeju. Izdarīsim pareizo izvēli.

Priekšsēdētājs. Māris Budovskis - LNNK.

M.Budovskis (LNNK).

Priekšsēdētāja kungs, cienītie kolēģi! Acīmredzot visi tie, kam ir sāpējis visvairāk, tie, kas visvairāk ir gribējuši izteikties, to arī ir darījuši. Un tomēr. Es nevaru nepieminēt trīs deputātu izteikumus.

Pirmkārt, Seiles kundzes sacītais. Seiles kundze, es gribētu atzīmēt vienu lietu. Jūs runājāt par to, ko ir teicis deputāts Budovskis un ko ir teicis ģenerālprokurors Skrastiņš. Komentējot jūsu teikto, es vienīgi varētu atzīmēt, ka patiešām šodien zālē ir slikta aura. Un es tāpat gribētu atzīmēt deputātes Gravas, es atļaušos teikt, organisko naidu pret LNNK. Un gribu atzīmēt arī Jurkāna kunga politiskās spekulācijas. Un to es gribu pamatot ar šo: cienītie kolēģi, kad jūs balsojāt par Mandātu un iesniegumu komisijas izveidošanu, tad nolēmāt, ka vajadzētu no katras frakcijas pa vienam cilvēkam strādāt šajā komisijā - Mandātu un iesniegumu komisijā. Un līdz šim šajā jautājumā mūsu soļi, mūsu lēmumi un mūsu virzība ir balsota ar 8:0. Tātad - visu frakciju pārstāvji. Mēs esam vienbalsīgi nonākuši pie kāda rezultējoša slēdziena, un tā mēs esam virzījušies un gājuši uz priekšu. Un nevajag šeit mēģināt operēt ar kādiem citiem jēdzieniem jeb salīdzinājumiem, jeb apvainojumiem. Cienītie kolēģi, es ieteikšu jums atturēties no tā! Jo šinī gadījumā jūs apvainojat pirmām kārtām tos frakciiju locekļus, kuriem jūs esat uzticējuši darboties šajā komisijā - Mandātu komisijā. Tādēļ cieniet savu kolēģi no savas frakcijas un nedariet to!

Tālāk. Es gribu teikt, ka, protams, subjektīvais cilvēku vērtējums nosaka viņu uzticību kādam cilvēkam vai kādai cilvēku kopai. Subjektīvais vērtējums faktiski darbojas pēc ļoti vienkāršotas formulas: es tev ticu - vai neticu, es jums ticu - vai neticu. Un ar šo subjektīvo vērtējumu cilvēks var dzīvot, izteikt savu attieksmi, izteikt to nostāju, kāda tam ir pret attiecīgo cilvēku vai cilvēku grupu. Un šinī gadījumā tas attiecas uz šiem pieciem deputātiem, kas šodien tika minēti. Un šinī gadījumā tas attiecas arī uz valdību kopumā, un šinī gadījumā tas attiecas arī uz Saeimu kopumā. Kāda ir mūsu - un ne tikai šajā zālē sēdošo - subjektīvā attieksme? Es runāju par visu to Latvijas iedzīvotāju subjektīvo attieksmi, kuriem daudzmaz interesē, kas šeit notiek, un kuri ir gatavi piedalīties tajos procesos, kas šeit notiek.

Bet tanī pašā laikā es gribu teikt, ka subjektīvais vērtējums nav tiesiskais vērtējums. Nenoliedzu to, ka abi šie vērtējumi ir dziļi respektējami un dziļi nopietni. Un tanī pašā laikā - subjektīvi. Es gribētu šobrīd izteikt tādu viedokli. Šodien šajā sēdē, varbūt pateicoties tam, ka mēs ļoti daudz esam strādājuši sakarā ar šo "maisu lietu", - šodien subjektīvi mani patiešām neiespaidoja nedz Milberga kunga absolūtisms, nedz Inkēna kunga lietotā klibās govs alegorija, nedz arī klusējošo deputātu it kā neizteiktais jeb tādā veidā izteiktais arguments. Nē, tas viss mani neiespaidoja! Katrā ziņā es gribu teikt par subjektīvo uzticību, kādu es izjūtu: jā, es vērtētu subjektīvi. Ja šie deputāti atteiktos no sava mandāta, tādā gadījumā es vērtētu augstāk. Mana ticība paaugstinātos.

Vai šinī gadījumā paaugstinātos arī mana ticība Ministru kabinetam? Jā, mana ticība tam paaugstinātos! Un to pašu es gribu teikt arī par Saeimu: mana ticība Saeimai tad paaugstinātos. Un es domāju, ka šāds skatījums būs daudziem maniem domubiedriem. Ne tikai šajā zālē ir daudzi, kas to pašu teiktu. Jā, šajā gadījumā mana ticība paaugstinātos. Bet šeit ir izskanējuši priekšlikumi. Es gribu teikt: kolēģi, vai mēs patiešām esam nonākuši kādā subjektīvisma varā, vai mēs neprotam interpretēt jeb skatīties un lasīt to, kas ir rakstīts Satversmē, vai to, kas ir rakstīts Kārtības rullī? Un šajā sakarā ir jāatzīmē Kārtības ruļļa 4.pants: "Deputāti bauda visas Saeimas deputātu tiesības, kamēr attiecīgās vēlēšanas nav atceltas vai deputāts savu mandātu nav nolicis vai zaudējis." Lūk, te ir jautājums. Ir faktiski divas iespējas. "Vai deputāts savu mandātu nav nolicis vai zaudējis." Es esmu absolūti pret visiem tiem argumentiem, ar kuru palīdzību šodien mēģināja mums uzspiest domu, ka ir pamats tam, lai šajā zālē spriestu par mandātu zaudēšanu. Nē, kolēģi, paliek vienīgais ceļš - vai deputāts savu mandātu ir nolicis? Tas ir viņu ceļš! Tā ir viņu izvēle. Un vai tā palielinās mūsu ticību katram no viņiem atsevišķi, vai tā palielinās ticību Ministru kabinetam un arī šai Saeimai, - tas šobrīd ir viņu jautājums. Un šinī gadījumā es arī noliedzu to, ka šeit mēģināja izteikt tādu domu: bet tagad mēs balsosim par to, ka šie mandāti ir jāaptur! Nē, kolēģi, ne mums ir jāveic šis balsojums par to, vai mandātu darbība ir jāaptur. Vēlreiz es atkārtoju: tas ir šo piecu deputātu kompetencē - vai viņi atsakās no saviem mandātiem, vai viņi neatsakās. Un es negribu interpretēt ne viņu iekšējo spītu, lai pierādītu savu patiesību, ne viņu sabrukumu, lai it kā nevilšus apliecinātu to, ka tas viss, ko šeit runā, ir jau pierādīta taisnība. Es par to nerunāju. Es runāju vēlreiz par šo uzticības kvotu.

Es gribētu noliegt to, ka šeit bija citi ierosinājumi sakarā ar Kārtības ruļļa 19.pantu: "Izdodot deputātu tiesāšanai, Saeima lemj, vai viņam turpmāk līdz galīgajam tiesas spriedumam ir tiesības piedalīties Saeimas, tās komisiju vai citu iestāžu sēdēs." Un to, lūdzu, lasiet ļoti precīzi! Tātad - "izdodot deputātu tiesāšanai". Vai ikvienam šeit zālē sēdošajam ir kaut viens arguments, lai šodien viņš nāktu un to darītu? Vai varbūt, lēmuma projektu iesniedzot, mēs esam gatavi izdot viņus tiesāšanai? Nē, cienītie kolēģi, nav šādas informācijas un nav tādas iespējas to izdarīt. Tāpēc es vēlreiz gribu atteikt visus šos priekšlikumus, jo tie nav saistībā ar tiem normatīvajiem aktiem, saskaņā ar kuriem mēs rīkojamies un saskaņā ar kuriem mēs šeit strādājam.

Un visbeidzot es gribu jautāt: kāda tad šobrīd būtu šī mūsu subjektīvā nostādne, kas paaugstinātu tautas uzticību šai Saeimai? Es gribu teikt vienu: šai Saeimai šodien vajadzētu pierādīt to, ka tā nelemj ar subjektīvu skatījumu uz lietām, bet ka tā ir likuma veidotāja un likuma ievērotāja.

Tāpēc noslēgumā es vēlreiz gribu aicināt, jūs, cienītie kolēģi, balsot par to lēmuma projektu, kuru ir iesniegusi Mandātu un iesniegumu komisija, jo tas ir tas ceļš, tas tiesiskais ceļš, kas jebkurā gadījumā noņems mums šo subjektīvo uzslāņojumu, šīs emocijas, kuras šeit ir uz vienu pusi un uz otru pusi. Bet tas būs tas ceļš, kurā tiesa pieliks punktu. Paldies par uzmanību.

Priekšsēdētājs. Lūdzu zvanu! Godātie deputāti! Mums ir iesniegti trīs Saeimas lēmumu projekti. Nosaukšu tos iesniegšanas secībā. Lūdzu jūsu uzmanību! Iesniegšanas secība:

Mandātu un iesniegumu komisijas lēmuma projekts - dokuments nr.474;

LNNK frakcijas lēmuma projekts - dokuments nr. 475;

frakcijas "Saskaņa Latvijai" lēmuma projekts - dokuments nr. 477.

Deviņi deputāti - Jānis Straume, Māris Grīnblats, Ilmārs Dāliņš, Juris Sinka, Aida Prēdele, Olafs Brūvers, Andris Grots, Uldis Lakševics un Alfreds Čepānis - iesniedza papildinājumu dokumentam nr. 474, tas ir, Mandātu un iesniegumu komisijas lēmuma projektu papildināt ar 3.punktu šādā redakcijā: "Pârtraukt Saeimas deputātu Andrejeva, Inkēna, Kreitusa, Milberga, Siliņa mandātu darbību līdz tiesas spriedumam par sadarbības ar VDK fakta pierādīšanu."

Godātie kolēģi, Kārtības rullī nav reglamentēta lēmumu pieņemšana. Es varu atsaukties tikai uz precedentiem, kādi mums jau ir bijuši, lēmumus pieņemot, - tātad ierosinu balsot iesniegšanas secībā.

Pirmais ir Mandātu un iesniegumu komisijas sagatavotais lēmuma projekts. Vispirms balsojam par projektu, kurš ir iesniegts, pēc tam - par papildinājumu. Es jau pagājušoreiz skaidroju, ka likumprojektu izskatīšanā vispirms balso par atsevišķa panta papildinājumu. Es personīgi uzskatu, ka tas nav pareizi un ka attiecībā uz lēmumu projektiem ir vispirms jābalso par pašu lēmumu un tad - par papildinājumu. Ja būs jaunais Kārtības rullis un ja būs pieņemta cita kārtība. Es tagad vienīgi gribētu, lai būtu precedents un lai deputāti varētu arī turpmāk rēķināties ar to, kā mēs pieņemam tādā gadījumā lēmumus, un iesniegt savus priekšlikumus, un veidot savus balsojumus.

Protams, ja pirmais lēmuma projekts tiek pieņemts, tad balsojums par otro un trešo nenotiek. Vārdu sakot, par lēmumu projektiem to iesniegšanas secībā tiek balsots tādā veidā, ka viens no tiem iegūst lēmuma pieņemšanai nepieciešamo balsu vairākumu.

Vai vajag īsi vēlreiz atkārtot šo manu domu un vai ir nepieciešams balsot par šo procedūru? Vai kāds iebilst? Vai ir citi priekšlikumi? Lūdzu, deputāts Bukovskis!

I.Bukovskis (SL).

Godātais priekšsēdētāja kungs! Ja bija tādi precedenti un tāda kārtība, ka mēs par labojumiem un papildinājumiem balsojam pirms lēmuma projekta pieņemšanas, tad, es domāju, par lēmumu mainīt šo precedentu vajadzētu tomēr nobalsot.

Priekšsēdētājs. Taisni otrādi, godātais deputāt Bukovski! Kas attiecas uz lēmumiem, mēs pārlabojumus pirmos nebalsojam. Saskaņā ar Kārtības ruļļa 117.pantu mēs vispirms balsojam par pārlabojumiem likuma atsevišķos pantos. Bet, ja jūs uzskatāt, ka par jūsu priekšlikumu ir jābalso, tad, protams, mēs balsosim. (No zāles deputāts I.Bukovskis: "Jâ!") Deputāts Bukovskis uzstāj, lai mēs balsojam par viņa priekšlikumu, ka par papildinājumu ir jānobalso pirms balsošanas par lēmuma projektu. Lūdzu, balsosim par šo priekšlikumu! Lūdzu rezultātu! Par - 33, pret - 33, atturas - 10. Nav pieņemts.

Tātad vispirms balsosim par lēmuma projektu un pēc tam - par papildinājumu.

Lūdzu, paņemiet dokumentu nr.474! Balsojam par Mandātu un iesniegumu komisijas lēmuma projektu. Atļaujiet to nolasīt, lai protokolā un stenogrammā nebūtu nekādu pārpratumu par to, par ko mēs balsojam, jo mums šeit ir dažādi projekti.

Tātad - Saeimas Mandātu un iesniegumu komisijas lēmuma projekts (dokuments nr.474): "Òemot vērā, ka Latvijas PSR Valsts drošības komitejas aģentūras dienesta dokumentu autentiskums pats par sevi nedod pietiekamu pamatu atzinumam par deputātu Andrejeva, Inkēna, Kreitusa, Milberga, Siliņa apzinātas slepenas sadarbības faktu ar minēto organizāciju, Saeima nolemj:

1. Paātrināt likumprojekta "Par bijušās PSRS Valsts drošības komitejas dokumentu saglabāšanu, izmantošanu un sadarbības fakta ar to konstatēšanu" izstrādāšanu un pieņemšanu;

2. Sadarbības fakta konstatēšanai izmantot likumu "Par bijušās PSRS Valsts drošības komitejas dokumentu saglabāšanu, izmantošanu un sadarbības fakta ar to konstatēšanu"."

Lūdzu, balsosim par šo Mandātu un iesniegumu komisijas lēmuma projektu! Lūdzu rezultātu! 42 - par, pret - 13, atturas -23. Pieņemts.

Tagad, lūdzu, balsosim par papildinājumu, kuru ir iesniedzis deputāts Jānis Straume un pārējie. Dokuments nr. 474. Es nolasu: "Papildināt ar 3.punktu šādā redakcijā: "Pârtraukt Saeimas deputātu Andrejeva, Inkēna, Kreitusa, Milberga, Siliņa mandātu darbību līdz tiesas spriedumam par sadarbības ar VDK fakta pierādīšanu.""

Godātie deputāti! Jums... (No zāles deputāts A.Endziņš: "Nav Kārtības rullī tādas kārtības!") Bet kāpēc, Endziņa kungs, kad es nolasīju, jums pastāstīju, kā mēs balsosim, jūs klusējāt?

( No zāles deputāts A.WEndziņš: "Nav tādas kārtības. Es nepiekrītu!")

Godātais kolēģi Endziņ! Es tiešām jūs cienu kā juristu, un mums abiem visvairāk iznāk domstarpību. Un tieši tāpēc es jūs cienu. Jo kas būtu, ja jūs neuzpasētu sēdes vadītāju? Tiešām - būtu kļūdas un viss pārējais, kas no tā izriet.

Godātais deputāt Bērziņ! Būtu labi, ja arī jūs dotos uz savu vietu, jo par balsošanu ir runa. Šie projekti jums bija iesniegti, un jūs visi runājāt debatēs. Un, godātais Endziņa kungs, es runāšu ar jums kā ar juristu. Apgalvojums, (jūsu teiktajā vai manis teiktajā), ka tas ir pret Kārtības rulli un pret Satversmi, vēl nenozīmē, ka tas tā tiešām ir. Jo cik reižu mums ir bijis tā: vieni deputāti saka - tas ir pret Satversmi, otri deputāti saka - tas ir tieši Satversmes attiecīgais pants. Un tad, kā sēdes vadītājs, protams, es varu izteikt savu subjektīvo viedokli. Tad sēdes vadītājs pasaka, ka tas ir pret Satversmi, un to uz balsošanu neliekam. Tas, manuprāt, nebūtu pareizi. Pēc šīs lietas es saprotu, ka vieni deputāti uzskata, ka tas ir Satversmes un Kārtības ruļļa pārkāpums, bet citi deputāti domā taisni otrādi. Man arī, kā deputātam , ir savs viedoklis. Es to izteikšu balsojot, nevis kā citādi. Vai jūs man piekrītat, deputāt Endziņ? Deputāts Endziņš nepiekrīt, bet es iesaku visiem deputātiem, kuri nepiekrīt (es tagad palieku pavisam nekorekts): lūdzu, izdariet to ar balsojumu! Tāpēc dokumentu nr.474a, kuru ir iesniedzis deputāts Jānis Straume un pārējie, es jums visiem nolasīju. Papildināt dokumentu nr.474.2 Tas ir, Mandātu un iesniegumu komisijas lēmumu, kuru mēs pieņēmām, papildināt ar 3.punktu šādā redakcijā: "Pârtraukt Saeimas deputātu Andrejeva, Inkēna, Kreitusa, Milberga, Siliņa mandātu darbību līdz tiesas spriedumam par sadarbības ar VDK fakta pierādīšanu."

Lūdzu, balsosim par šo papildinājumu! Jūs tagad sakāt - nelikumīgs balsojums. Faktiski balsojiet tagad ar kājām! Stāvot kājās. Lūdzu rezultātu! Par - 45, pret - 20. atturas - 11. Papildinājums pieņemts.

Lūdzu, tagad balsosim par Saeimas lēmumu kopumā - ar papildinājumu, kurš nupat tika pieņemts. Vienu sekundīti! Es nolasīšu visu Saeimas lēmumu, par kuru mēs balsosim kopumā: "Saeima nolemj:

1. Paātrināt likumprojekta "Par bijušās PSRS Valsts drošības komitejas dokumentu saglabāšanu, izmantošanu, sadarbības fakta ar to konstatēšanu" izstrādāšanu un pieņemšanu;

2. Sadarbības fakta konstatēšanai izmantot likumu "Par bijušās PSRS Valsts drošības komitejas dokumentu saglabāšanu, izmantošanu un sadarbības fakta ar to konstatēšanu";

3. Pārtraukt Saeimas deputātu Andrejeva, Inkēna, Kreitusa, Milberga, Siliņa mandātu darbību līdz tiesas spriedumam par sadarbības ar VDK fakta pierādīšanu."

Lūdzu, balsosim par šo lēmumu kopumā! Lūdzu rezultātu! Par - 46, pret - 14, atturas - 17. Lēmums pieņemts.

Pirms jūs saņemat izdrukas, lūdzu veikt reģistrāciju! Reģistrācija! Saeimas sekretāru Imantu Daudišu lūdzu nolasīt izdruku.

I.Daudišs (Latvijas Republikas 5.Saeimas sekretārs).

Godātie kolēģi! Nav reģistrējušies sēdes nobeiguma daļā šādi deputāti: Andris Ameriks, Georgs Andrejevs, Gundars Bērziņš, Aleksandrs Kiršteins, Egils Levits, Gunārs Meierovics, Andrejs Panteļējevs, Valdis Pavlovskis, Aleksandrs Pētersons, Velta Puriņa, Jānis Ritenis...

Priekšsēdētājs. Ritenis ir zālē.

I.Daudišs. Anta Rugāte, Andrejs Siliņš, Leonards Stašs, Zigurds Tomiņš, Joahims Zīgerists.

Priekšsēdētājs. Vēl lūdzu jūsu uzmanību paziņojumam.

I.Daudišs. Kultūras valsts ministrs Jānis Dripe ir atsūtījis mums vēstuli. Rīt pulksten 8.30 pie Saeimas ēkas paredzams inteliģentākais un mākslinieciski augstvērtīgākais pikets Saeimas darbības laikā. Dziedās Latvijas Nacionālās operas solisti, viņu vēlēšanās ir vienkārša - Operas darbībai dot dāsnāku un savlaicīgu finansējumu. Ar cieņu - Jānis Dripe.

Priekšsēdētājs. Voldemāram Novakšānovam ir paziņojums.

V.Novakšānovs. Cienījamie Tautsaimniecības, agrārās un reģionālās politikas komisijas locekļi! Lūdzu uz sēdi rīt pulksten 8.30.

Priekšsēdētājs. Saeimas sēde ir slēgta.

Redaktores: L.Bumbura, J.Kravale

Mašīnrakstītājas-operatores: M.Ceļmalniece, B.Strazdiņa, S.Bērziņa, I.Kuzņecova

Korektores: D.Kraule, J.Kurzemniece, S.Stikute