Priekšsēdētājs. Labrīt, godātie deputāti! Lūdzu, ieņemiet vietas! Turpinām izskatīt darba kārtībā iekļautos jautājumus. Par deputātu pieprasījumiem un jautājumiem. Atbilde uz Saeimas pieprasījumu Ministru prezidentam Valdim Birkavam - informēt Saeimu par to, kādi konkrēti pasākumi tiks veikti, lai kontrolētu Krievijas armijas izvešanas procesu un nepieļautu demobilizēto virsnieku skaita palielināšanos Latvijā, kā arī viņu iesaistīšanos komercstruktūru darbībā un bruņotu apsardzes vienību radīšanā, un turpmāk veicinātu viņu izbraukšanu no Latvijas. Ministrs Valdis Pavlovskis. Lūdzu!

V.Pavlovskis (aizsardzības ministrs).

Godājamais Prezidij, godājamie Saeimas locekļi! Mūsu ziņojums ir sadalīts divās daļās - es došu pirmo daļu, un Kristovska kungs dos otro daļu. Mans ziņojums skar Aizsardzības ministrijas darbību šajā jomā.

Lai kontrolētu Krievijas armijas izvešanas procesu un apzinātu demobilizēto virsnieku skaitu Latvijā, Aizsardzības ministrija veic virkni pasākumu. Notiek pilnīga Krievijas armijas bruņojuma, tehnikas, materiālu un inventāra izvešanas un ievešanas kontrole un uzskaite. Tiek izsniegtas atļaujas iebraukt un īslaicīgi uzturēties Latvijā tām Krievijas militārpersonām, kas risina jautājumus, kuri saistīti ar Krievijas armijas izvešanu no Latvijas. Laikā no 1993.gada 9.marta līdz 1994.gada 22.aprīlim ir izsniegta 1 091 šāda atļauja. Ir nodrošināta pilnīga to Krievijas militārpersonu uzskaite, kuri izbrauc no Latvijas kopā ar ģimenēm. Sākot no 1992.gada, šādā veidā no Latvijas ir izbraukušas 1860 ģimenes, to skaitā šā gada martā ir izbraukušas 200 ģimenes. Aizsardzības ministrijas rīcībā nav pilnīgu datu par tām izbraukušajām Krievijas militārpersonām, kuru ģimenes locekļi palikuši Latvijā. Ziemeļrietumu karaspēka daļa nav mums devusi šādu informāciju, tādas neesot viņu rīcībā. Pēc Ziemeļrietumu karaspēka grupas informācijas, pēdējos gados no Latvijas ir izbraukuši 1863 Krievijas armijas pensionāri. Līdz šim laikam Latvijā nav noslēgta starpvalstu vienošanās par aizliegumu izformēt karaspēka daļas Latvijā. Tas veicina Krievijas armijas atvaļināto personu skaita palielināšanu Latvijā. Pēc Aizsardzības ministrijas Krievijas Federācijas Bruņoto spēku izvešanas kontroles biroja datiem, no 1992.gada 1.februāra Latvijas teritorijā izformētas 479 Krievijas karaspēka daļas. Liela daļa šā personālsastāva netiek izvesta no Latvijas. Viņiem tiek izmaksāts demobilizācijas pabalsts, un par viņu turpmāko likteni Ziemeļrietumu karaspēka grupas vadība vairs neinteresējas. Šīs izsmeltās personas ar dažādiem nelikumīgiem paņēmieniem cenšas palikt uz pastāvīgu dzīvi Latvijā.

Lai apzinātu visas Krievijas armijas aktīvajā dienestā esošās un atvaļinātās militārpersonas, Aizsardzības ministrija 1994.gada 3.martā pieprasīja no visām Latvijas Republikas pilsētām un rajonu pašvaldībām līdz 15.aprīlim iesniegt attiecīgajā pilsētā vai rajonā dzīvojošo Krievijas armijas atvaļināto un aktīvā dienestā esošo militārpersonu un viņu ģimenes locekļu sarakstu. Līdz 25.aprīlim saraksti ir saņemti tikai no Rīgas pilsētas Kurzemes priekšpilsētas un Vidzemes priekšpilsētas un no Rēzeknes un Alūksnes pilsētām. Aizsardzības ministrijas rīcībā ir nepilnīgi saraksti arī par citās pilsētās un rajonos dzīvojošām atvaļinātajām militārpersonām. Iegūt pilnīgu informāciju traucē tas, ka pašvaldībām nav juridisku saistību gatavot šādu sarakstu. Tāpēc ir nepieciešams Latvijas valdības rīkojums, kas uzliktu pašvaldībām par pienākumu veikt šo uzskaiti. Aizsardzības ministrija veic pasākumus, lai novērstu Krievijas militārpersonu mēģinājumus nelegāli šķērsot Latvijas robežu. Robežpārkāpēji tiek aizturēti un deportēti. Atklātie robežpārkāpumu punkti tiek reģistrēti, un informācija par tiem tiek regulāri nosūtīta Latvijas Republikas valdībai.

Aizsardzības ministrijas Krievijas Federācijas Bruņoto spēku izvešanas kontroles birojs kontrolē Krievijas militāro spēku militāro objektu nodošanu Latvijas Republikas pašvaldībām un citām struktūrām. Tiek uzskaitīts Krievijas armijas nelikumīgi izpārdotais vai iznomātais nekustamais īpašums. Šajā jautājumā ir daudz problēmu. Sakarā ar nepilnībām likumdošanā atsevišķas firmas ignorē valdības lēmumus. Līdz šim laikam tiek iesniegti akti ar atpakaļejošiem datumiem par objektu nopirkšanu. Ja likumā nav noteikts, ka pirkums ir jāapstiprina notariālā vai kādā citā veidā, firmas, kuras nopirkušas militāros objektus vai noslēgušas apšaubāmus līgumus ar Latvijas valsts vai pašvaldības struktūrām, atsakās iesniegt Aizsardzības ministrijas Krievijas Federācijas Bruņoto spēku izvešanas kontroles birojam dokumentus, kuri apliecinātu šo firmu likumīgu darbību. Tādējādi birojs nevar kontrolēt bijušo Krievijas armijas objektu pārņemšanas likumību.

Latvijā nav valsts struktūras, kas analizētu firmu dibinātāju un tajās strādājošo personu sarakstus. Daudzas firmas ir veidojušas bijušās Krievijas Bruņoto spēku militārpersonas vai Valsts drošības komitejas darbinieki, kā arī personas, kas dzīvo ārpus Latvijas Republikas robežām. Tādējādi ir radusies iespēja atvaļinātām Krievijas militārpersonām iesaistīties šo firmu darbā, neskatoties uz personību apliecinošu dokumentu trūkumu, kā arī neievērojot Valsts valodas likuma prasības. Atsevišķas firmas ir izveidojušas iekšējo bruņoto apsardzi, kuras sastāvā ir atvaļinātās Krievijas militārpersonas un bijušās Valsts drošības komitejas darbinieki.

Aizsardzības ministrija iesaka veikt šādus pasākumus: izveidot darba grupu un uzdot tai līdz 1994.gada 1.jūnijam iesniegt Ministru prezidentam informāciju par Krievijas Bruņoto spēku atvaļināto militārpersonu atrašanos Latvijas Republikā; panākt starpvalstu vienošanos par aizliegumu izformēt Krievijas Bruņoto spēku karaspēka daļas Latvijas teritorijā; uzdot attiecīgajām Latvijas Republikas valsts struktūrām analizēt firmu dibinātāju un darbinieku sarakstus, noskaidrojot tās firmas, kurās darbojas bijušās Krievijas Bruņoto spēku militārpersonas un Valsts drošības komitejas darbinieki; sagatavot likumīgu pamatojumu informācijas pieprasīšanai no pilsētu un rajonu pašvaldībām par visām Krievijas armijas aktīvajā dienestā esošām un atvaļinātajām militārpersonām, kas uzturas Latvijā.

Savu ziņojumu beidzu. Paldies par uzmanību.

Priekšsēdētājs. Iekšlietu ministrs Ģirts Kristovskis.

Ģ.Kristovskis (iekšlietu ministrs).

Cienījamo priekšsēdētāj, cienījamie deputāti! Atbildot uz iesniegto jautājumu, es gribu minēt to, ka līdz šim Pilsonības un imigrācijas departaments galvenokārt aprobežojies ar informācijas apkopošanu un Krievijas Federācijas Bruņotajiem spēkiem piederošo personu fiksāciju. Taču, ievērojot to, ka liels skaits Krievijas Federācijas Bruņoto spēku kontingentam piederošo personu joprojām izvairās no reģistrācijas, uzskatām, ka neatliekami uzsākamas tīri policejiska rakstura operācijas, lai piespiestu Krievijas Federācijas Bruņoto spēku kontingentam piederošās personas, kuru uzturēšanās Latvijas Republikā pieļaujama līdz 1994.gada 31.augustam, pārreģistrēties noteiktā kārtībā un uzsāktu nelegāli uzturošos personu piespiedu izraidīšanu.

Iekšlietu ministrija ir sagatavojusi vairākus dokumentus, lai šos uzdevumus veiktu, un līdz ar to mēs Satversmes 81.panta kārtībā jau esam pieņēmuši nepieciešamās izmaiņas likumā par ārvalstnieku un bezvalstnieku uzturēšanos un ieceļošanu Latvijas Republikā. Šobrīd ir uzsākta Migrācijas policijas veidošana, bet mēs saskaramies ar tīri praktiskām grūtībām, jo mums pietrūkst cilvēku šīs policijas izveidošanai un arī šobrīd nav atrasts finansējums. Bet darbs pie šā jautājuma rit. Migrācijas policijas izveidē ir arī dažas konceptuālas dabas problēmas, bet šis jautājums tiks atrisināts. Ir arī veikti pasākumi, lai tiktu pabeigta Pasu un vīzu daļas praktiskā iekļaušana Pilsonības un imigrācijas departamenta sastāvā, noņemtas spriedzes, kas šajā procesā ir veidojušās, un ir sagatavots Ministru kabineta lēmums, kura atsevišķus punktus es nolasīšu:

Iekšlietu Ministrijai veikt pasākumus, kas nodrošinātu personu dokumentu kontroli Krievijas Federācijas Bruņoto spēku dislokācijas vietu tiešā tuvumā, kā arī Krievijas Federācijas Bruņoto spēku kontingentam piederošo personu kompakti izvietoto dzīvesvietu rajonos.

Veicot dokumentu pārbaudi, izņemt pēc tās rīcībā esošām ziņām Krievijas Federācijas Bruņoto spēku kontingentam piederošo personu dokumentus ar nepamatoti izdarītām Iedzīvotāju reģistra atzīmēm, lai tās anulētu.

Veikt likumā noteiktos pasākumus pilsētās, rajonos un pagastos, no kuriem, pēc Krievijas Federācijas Bruņoto spēku izvešanas kontroles biroja ziņām, pabeigta šīs valsts Bruņoto spēku formējumu izvešana, lai panāktu šiem formējumiem piederošu, bet no valsts neizbraukušo personu izraidīšanu.

Kopā ar attiecīgajām pašvaldībām veikt pasu režīma kontroli Krievijas Federācijas Bruņoto spēku kontingentam piederošo personu nodotajās dzīvojamajās telpās.

Kopā ar Krievijas Federācijas Bruņoto spēku izvešanas kontroles biroju reizi mēnesī Ministru kabinetam iesniegt informāciju par veiktajiem pasākumiem un to rezultātiem.

Uzlikt par pienākumu valsts un pašvaldību institūcijām informāciju par Krievijas Federācijas Bruņoto spēku kontingentam piederošajām personām, kuras nav saņēmušas vai pagarinājušas pagaidu uzturēšanās atļaujas un turpina uzturēties Latvijas Republikā, kā arī nepamatoti saņēmušas civilpersonu dokumentus vai iekļautas Iedzīvotāju reģistrā, iesniegt Pilsonības un imigrācijas departamentam.

Minēšu dažus skaitļus. Uz 1994.gada 1.martu Pilsonības un imigrācijas departamenta rīcībā ir šādi dati, ka Krievijas Federācijas Bruņoto spēku militārpersonas un viņu ģimenes locekļi ir pagarinājuši pagaidu uzturēšanās atļaujas kopskaitā 13 974 personām. Turpretim 1993.gada 31.decembrī šādu personu skaits bija 35 166 personas. Kā jūs redzat, laikā no aizvadītā gada beigām jaunas pagaidu uzturēšanās atļaujas nav saņēmuši turpat 20 tūkstoši cilvēku. Tātad manis nosauktie pasākumi ir vērsti uz to, lai mēs konstatētu, kas noticis ar šīm 20 000 personām - vai tās likumīgā kārtībā, saskaņā ar Krievijas Federācijas karaspēka izvešanas plānu, ir atstājušas republiku vai tādā vai citādā veidā ir mēģinājušas šeit izvietoties.

Minēšu vēl vienu skaitli. Aizvadītajā gadā (līdz 1994.gada martam) Pilsonības un imigrācijas departaments ir izsniedzis 614 izbraukšanas rīkojumus ārvalstniekiem un bezvalstniekiem sakarā ar dažādiem vīzu un uzturēšanās dokumentu pārkāpumiem Latvijas Republikā. Paldies par uzmanību.

Priekšsēdētājs. Pieprasījumu komisijas referāts par deputātu Čepāņa, Leiškalna, Berklava, Bukovska, Grīnblata, Milberga, Pētersona, Straumes, Puriņas un Lamberga pieprasījumu Ministru prezidentam Birkavam un finansu ministram Osim par Ventspils pilsētas veselības aizsardzības iestāžu finansēšanu. Lūdzu!

R.Jonītis (Pieprasījumu komisijas priekšsēdētāja biedrs).

Pieprasījuma pamatdokumentu jūs varat redzēt dokumentā nr.469. Tā ir Ventspils pilsētas slimnīcas vēstule par naudas nesaņemšanu no valsts budžeta līdzekļiem. Pieprasījumu komisija bija spiesta sanākt vakar uz ārkārtas sēdi un mainīt savu balsojumu sakarā ar to, ka pirmdien Pieprasījumu komisija saņēma faksu no Ventspils pilsētas slimnīcas, ka nauda tomēr ir pārskaitīta, un šajā gadījumā, izskatot šo deputātu pieprasījumu par līdzekļu iedalījumu Ventspils pilsētas veselības aizsardzības vajadzībām, Pieprasījumu komisija nolēma šo pieprasījumu tālāk nevirzīt, tā kā pieprasījums savu pamatuzdevumu ir veicis un nauda ir pārskaitīta. Paldies par uzmanību.

Priekšsēdētājs. Vārds Saeimas sekretāram Daudišam pieprasījuma nolasīšanai.

I.Daudišs (Saeimas sekretārs).

"Latvijas Republikas Saeimas deputātu steidzams pieprasījums Latvijas Republikas Ministru prezidentam Valdim Birkavam. 1994.gada 10.martā nodibināts Latvijas-Vācijas kopuzņēmums "Berlat" SIA, uzņēmums reģistrēts šā gada 17.martā. Fakti liecina, ka, dibinot šo kopuzņēmumu, ir pārkāpti Latvijas Republikas likumi un Ministru kabineta noteikumi. Nav Spirta monopola padomes lēmuma par jauna ražošanas uzņēmuma izveidi, nav pašvaldības piekrišanas un tā tālāk. Iepazīstoties ar faktiskajiem apstākļiem un kopuzņēmuma tapšanas būtību, to konstatējusi arī Latvijas Republikas Valsts kontrole. Redzams, ka "Berlat" SIA nebūs orientēts uz vietējā spirta izmantošanu produkcijas ražošanā, bet to ievedīs. Tas negatīvi ietekmēs Latvijas lauksaimniecisko ražošanu, kā arī apdraudēs spirta ražošanu valstī. Vācijas partnerim piederēs kontrolpakete 60%, kā rezultātā tas varēs diktēt kvalitātes, cenu un realizācijas jautājumus. Valstij zaudējumi radīsies arī, dodot kopuzņēmumam nodokļu atvieglojumus. Valsts firmas "Latvijas balzams" analīze liecina, ka tās finansiālais stāvoklis ir stabils, rentabilitāte ir augsta. "Latvijas balzams" šobrīd ir viens no lielākajiem nodokļu maksātājiem Latvijā. Firmā ir alternatīvs projekts, kā attīstīt ražošanu saviem spēkiem, sadarbojoties ar vietējām saimnieciskām struktūrām, piemēram, "Turību", kā izejvielu piegādātājiem, saglabājot alkoholisko dzērienu ražošanu Latvijā kā vienu no ienesīgākajām nozarēm. Mēs, apakšā parakstījušies deputāti, pieprasām: pirmkārt, sniegt paskaidrojumu par to, kāpēc notika šāda valsts intereses aizskaroša kopuzņēmuma veidošana un kas tiek darīts, lai šādu praksi izskaustu;

otrkārt, pārtraukt kopuzņēmuma "Berlat" SIA turpmāko izveidošanu un anulēt to Uzņēmumu reģistrā;

treškārt, saukt pie atbildības tās personas, kas pieļāvušas kopuzņēmuma pretlikumīgu tapšanu;

ceturtkārt, sniegt ieskatu par to, kas tiek darīts, lai valsts firma "Latvijas balzāms" veiksmīgi attīstītos, nepakļaujot to ārzemju firmas diktātam.

Saeimas deputāti Tabūns, Karnups, Berklavs, Lambergs, Žīgurs, Kalniņš, Puriņa, Seile, Kušnere, Stalts."

Priekšsēdētājs. Vispirms būs balsojums par steidzamību. Zvanu, lūdzu! Lūdzu, balsosim par nolasītā deputātu pieprasījuma steidzamību! Rezultātu! Par - 36, pret - 9, atturas - 23. Lēmums par steidzamību ir pieņemts. Sākam debates. Pēteris Tabūns - LNNK. Lūdzu!

P.Tabūns (LNNK).

Cienījamais Prezidij, cienījamie deputāti! Kāpēc LNNK iesniedza šo pieprasījumu un lūdza izskatīt to steidzami? Es personīgi esmu pietiekami pamatīgi iepazinies ar šo, nu jau jāsaka, "Latvijas balzama", lietu. Jāteic, ka šis ir bēdīgs un reizē pamācošs gadījums, kā ieinteresētas personas (diemžēl augsti stāvošas, šodien es nenosaukšu viņu vārdus) veic un nākotnē var veikt arī citur, teikšu skaidri, graujošu pretvalstisku darbību, lai iznīcinātu Latvijas ražošanu, pakļaujot to ārzemju kapitālam, dažādām ārzemju firmām. Un, kā šķiet, viņi to dara, personīgu interešu vadīti. Un zem ļoti skaista lozunga: "Ceļu ārzemju investīcijām!" Protams, tas ir ļoti labi, arī es personīgi un LNNK ir par ārzemju investīcijām, bet tam visam jābūt saprāta robežās, paturot kontroli pār šo procesu un paturot prātā galveno - valsts intereses. Man ir vesela materiālu pakete par šo lietu, arī jūsu rīcībā ir Valsts kontroles pārbaudes rezultāti, secinājumi par to, kas ir noticis un kas notiek valsts firmā "Latvijas balzāms". Šis kopuzņēmums ir oficiāli reģistrēts "Berlat" SIA, tātad - kopīgi ar vācu firmu. Kāpēc tas radies? Tikai tāpēc, ka "Latvijas balzamā" ir nepabeigta būve. Ar ieganstu, it kā "Latvijas balzams" pats nespējot to izmantot, tiek aicināta šī ārzemju firma. Faktiski jau tagad ir skaidri redzams, ka uzņēmuma nākotne tiek atdota viņu varā. Tas, kolēģi, izskatās, es gribētu sacīt, jau pēc kaitniecības. Tūdaļ jūs dzirdēsit, kā tas izskatās faktos un skaitļos.

Interesanta ir šīs kopfirmas tapšanas vēsture. Protokols datēts ar šā gada 10.martu, tātad tas ir pavisam svaigs notikums, un interesanti ir atzīmēt to, ka tieši šajā dienā Valsts kontrole ir ieradusies "Latvijas balzamā" un uzsākusi pārbaudi par visu šo notiekošo, un par to neviens tur nemaz nav ieminējies. Tātad tas viss darīts paslepus! Jaundibinātās sabiedrības "Berlat" pamatkapitāls ir 1 miljons latu, un tas ir 60%, tātad, kā paši saprotat, šī firma patur kontrolpaketi. Raksturīgi, ka nav Spirta monopola padomes lēmuma par jauna alkoholisko dzērienu ražošanas uzņēmuma izveidi, kas atbilstu Latvijas Republikas Ministru kabineta attiecīgiem noteikumiem. Nav pašvaldības piekrišanas, kuras administratīvajā teritorijā paredzēts uzsākt alkoholisko dzērienu ražošanu. Nav dokumentu par faktiski izdarīto mantisko ieguldījumu - un tā tālāk.

Izvērtējusi šos dokumentus, Valsts kontrole secina, ka "Berlat" SIA dibināšanas dokumentu analīze, kā šeit rakstīts, dod pamatu secināt, ka jaunizveidotais uzņēmums nav orientēts uz vietējā spirta izmantošanu produkcijas ražošanai. Jūs paši saprotat, ko tas nozīmē. Tātad dibinātāji paredz, ka nepieciešamības gadījumā ievedīs spirtu no ārzemēm (tas jau ir skaidri nojaušams). Tas ir arī paredzēts dibināšanas sapulces protokola attiecīgajā punktā. Ņemot vērā, ka Vācijas partnerim tātad, kā es jau sacīju, piederēs šī kontrolpakete, 60% kapitāla, nav grūti iedomāties, ka kvalitātes un cenu jautājumi, un ne tikai tas vien, tiks diktēti no šīs firmas puses.

Interesanti, ka "Berlat" SIA dibinātāji nav izstrādājuši turpmākās saimnieciskās darbības jeb, kā mēs sakām, biznesa plānu, kurā būtu atspoguļota ražošanas koncepcija, produkcijas veidi, ražošanas apjoms un tā tālāk, un, kad Valsts kontrole pieprasījusi sniegt šos datus, tad ir vienīgi pienācis telefakss vispārīgos vilcienos, no kā īsti nevar izdarīt pamatīgus secinājumus. Atbilstoši likumam uzņēmums tiek atbrīvots no peļņas nodokļa uz trim gadiem, sākot no peļņas ieguves pirmā gada, bet nākamajos piecos gados peļņas nodokli uzņēmumam tātad samazinās par 50%. Nu, tas ir attiecīgi paredzēts ar likumu, un ko tas nozīmē? Pavērtējot šā kopuzņēmuma darbību nākotnē, ir paredzēts, ka peļņu tas nesīs trešajā gadā, tad tā jau būs apmēram 700 tūkstoši latu, bet, lūk, uzņēmums tomēr saņems šādas milzīgas nodokļu atlaides! Un, lūk, ko raksta Valsts kontrole: ņemot vērā augšminētos nodokļu atvieglojumus, Latvijas budžets neiegūs peļņas nodokli vismaz 300 tūkstošus latu gadā, bet nākamajos piecos gados tikai 50% no aprēķināmā peļņas nodokļa, turklāt 60% no iegūtās peļņas saņems Vācijas puse.

Nedaudz par valsts firmas "Latvijas balzams" pašreizējo stāvokli, par tās darbību. Valsts firma "Latvijas balzams" ir sniegusi pārskatu par 1993.gadu, un, izanalizējot to, ir jāsecina, ka firmas finansiālais stāvoklis ir stabils, rentabilitāte ir augsta, un, kā jau minēts pieprasījumā, tā ir viena no lielākajām nodokļu maksātājām valstī. Firmas vadībai ir iespējas attīstīt ražošanu saviem spēkiem, bez ārzemju partneru palīdzības. Perspektīvā paredzēts alkoholisko dzērienu ražošanas attīstībā iesaistīt vietējās saimnieciskās struktūras, piemēram, "Turību", ar kuru jau ir vienošanās, ka tā būs izejvielu, pusfabrikātu piegādātāja. Latvijai tas būtu ļoti izdevīgi - attīstīt savu ražošanu, turēt šo alkoholisko dzērienu ražošanu savās rokās.

Es pavisam īsi vēl ieskatīšos dokumentos, kas ir manā rīcībā par alternatīvo projektu, ko izstrādājuši šā uzņēmuma cilvēki. Un šis minētais alternatīvais priekšlikums paredz, ka šā kopuzņēmuma "Berlat" veidošanas vietā varētu paplašināt liķiera ceha jaudas līdz 1 miljonam dekalitru gadā. Tie būtu augsti kvalitatīvi dzērieni - pārsvarā no dabīgām izejvielām. Ražošanai izmantotu, lūk, šīs telpas, kuras tagad ir paredzētas (un faktiski jau atdotas) šai firmai. Priekšlikuma realizācijas gadījumā "Latvijas balzama" peļņa palielināsies vairāk nekā par vienu miljonu latu, bet ienākums valsts budžetā pieaugs par 3 miljoniem latu. Kā jau es sacīju, ir panākta principiāla vienošanās ar "Turību", tātad šeit ir nosaukti precīzi skaitļi. Varētu izmantot Latvijā esošās izejvielas - ogas, ābolus un tā tālāk -, kuras cilvēki nezina, kur likt, jo nav attiecīgu pārstrādes uzņēmumu.

Nolasīšu vienu punktu no tā, kas rakstīts šajā alternatīvajā projektā. Gadījumā, ja Latvijas valsts uzņēmumā "Latvijas balzams" patiešām nevar tikt atrasti līdzekļi alternatīvā priekšlikuma realizācijai, ņemot vērā arī vajadzīgās izmaksas jaunās sulu un morsu nodaļas tehnoloģiskajai sasaistei ar liķieru cehu - kopsummā līdz 100 tūkstošiem latu, tādus līdzekļus ir gatavi ieguldīt šajā pasākumā vairāki "Latvijas balzama" produkcijas vairumizplatītāji. Par to arī ir panākta principiāla vienošanās.

Es domāju, ka man nevajag jūs sīkāk ar to iepazīstināt, jo jūs droši vien jau izlasījāt šo Valsts kontroles materiālu, kurā ir arī skaidri un gaiši rakstīts, ka šādas kopfirmas dibināšanai nav nekāda pamata, nav nekādas vajadzības, mēs varam iztikt paši. Un nolasīšu vēl citātu no Spirta monopola pārvaldes secinājuma, ko parakstījis direktors Roķa kungs. Lūk, viņa secinājums: "Uzskatu, ka jaunizveidotais uzņēmums "Berlat" SIA tieši un negatīvi ietekmēs valsts firmas "Latvijas balzams" darbību līdz pilnīgai tās paralīzei un valsts firmas bankrotam. Ar 60 procentu ārvalstu partneru daļu uzņēmuma pamatkapitālā un ar uzņēmuma vadības rīcībā esošās valsts firmas "Latvijas balzams" komercnoslēpumu līmeņa informācijas palīdzību kopuzņēmums viegli var panākt situāciju, ka arī pārējais valsts firmas "Latvijas balzams" îpašums pāriet kopuzņēmuma vai pat ārvalstu partneru īpašumā."

Tāpēc, kā jūs saprotat, LNNK iesniedza šo pieprasījumu, turklāt steidzamu, jo firma organizējas, top, un mēs uzskatām, ka tas ir jāpārtrauc, jādara gals šādai darbībai, un tāpēc mēs, LNNK deputāti, prasām sniegt paskaidrojumus, kāpēc notiek šāda valsts intereses aizskaroša kopuzņēmuma veidošana un kas tiek darīts, lai šādu praksi izskaustu - šādu praksi izskaustu valstī vispār. Prasām pārtraukt kopuzņēmuma "Berlat" SIA turpmāku izveidošanu un anulēt to Uzņēmumu reģistrā, saukt pie atbildības tās personas, kas pieļāvušas kopuzņēmuma pretlikumīgu tapšanu, un sniegt ieskatu par to, kas tiek darīts, lai valsts firma "Latvijas balzams" veiksmīgi attīstītos, nepakļaujot to ārzemju firmas diktātam, jo tas ir Latvijas valsts interesēs. Paldies par uzmanību!

Priekšsēdētājs. Voldemārs Novakšānovs - Zemnieku savienība.

V.Novakšānovs (LZS).

Cienījamais Prezidij, cienījamie deputāti! Tautsaimniecības, agrārās un reģionālās politikas komisijā ir nonākuši materiāli, bet vispirms bija sūdzība no "Rîgas balzama" darbiniekiem par šo kopuzņēmuma izveidi, un vēlāk mēs saņēmām tos pašus dokumentus, kurus tikko pieminēja deputāts Tabūns. Es biju aizbraucis divas reizes uz rūpnīcu, un pie mums trīs reizes uz pārrunām bija šā kolektīva vadība un arī ceha priekšnieks, tāpēc es vēlos izteikt mazliet precizējumus.

Lieta ir tāda, ka 60 procenti - tie vāciešiem pieder tikai attiecībā uz nenobeigto divstāvīgo cehu, kas ir tikai "Rîgas balzama" teritorijā iekšā, kur veidojas kopuzņēmums. Tātad veselā uzņēmumā iet iekšā kopuzņēmums. Un es gribu teikt, ka pamatā vislielākā kļūda ir bijusi administrācijai, kura neuztur tuvus kontaktus ar savu kolektīvu. Un ir jāsaka, ka 75 procenti strādājošo - gan inženiertehnisko darbinieku, gan arī strādnieku - ir pret šā kopuzņēmuma izveidi.

Un nākamais. Es neņemos šodien spriest, vai tas ir labi vai slikti. Jāsaka, ka šim jautājumam noteikti ir jāpieiet ļoti uzmanīgi, un ar lielo steidzamību, kā mēs darām šodien, es baidos, ka varam pieņemt pārsteidzīgu lēmumu. Mēs varam kļūdīties, jo, cienījamie, šeit ir jāvadās gan no ekonomiskām, gan arī no juridiskām lietām, kaut gan darbs tur tika paveikts ļoti pavirši - 17. martā ar lielu steigu tika reģistrēts uzņēmums, un, kaut gan Tieslietu ministrija saka, ka viss ir O.K., man parasti tā steiga diez cik lielu uzticību neievieš. Un es vēlreiz saku, ka nevajag šodien steigties un pieņemt rezumē vai kaut ko pārtraukt, jo bez ekonomiskiem un juridiskiem aprēķiniem es personīgi no balsošanas atsakos. Man vienīgi ir pārdomas, ka, lūk, spirta vai alkohola ražošanu atdot citai valstij.... Nu, mīļie mani! Es pat domāju, ka mums pašreiz tur veidojas ļoti labs liķiera ražošanas cehs, ka mums vajadzētu atjaunot Kalkūnes spirta rūpnīcu.

Nākamais. Aizvakar es braucu kopā ar šīs rūpnīcas direktoru, laboratorijas vadītāju un ceha priekšnieku pie "Rîgas stikla" ïaudīm. Mēs runājām, kā mums Latvijā ražot oriģinālas stikla gaišās pudeles eksportam, lai lietu liķierus un to citu alkoholu tur iekšā. Mums ir jāstrādā. Un ar pudelēm vien mēs varam nest milzīgu peļņu. Patlaban tās eksportē gan no Krievijas, gan no Lietuvas. Mums tur ir jāiegulda līdzekļi un jāatjauno pašiem sava stikla rūpniecība. Un šo kompleksu kopā veidojot, - man liekas, tie aprēķini parādīsies tādi, ka ir izdevīgi mums pašiem, latviešiem, turēt savu alkohola monopolu, attīstīt savu stikla rūpniecību un rezultātā ļaudīm dot darbu. Tāpēc es vēlreiz saku, ka ir jārēķina, bet ir jāskatās arī juridiski. Es ļoti baidos, ka vienā dienā mēs parakstām dokumentus par kopuzņēmuma izveidi, bet otrā dienā to graujam kopā. Es ļoti lūdzu izrēķināt un nesteigties. Un man vienīgi ir jāizsaka nožēla, ka tajā 17. martā - vismaz es tā uzskatu - divi punkti ir pārkāpti, kad ar lielu steigu tika šis kopuzņēmums reģistrēts.

Un vēl - par vietējo izejvielu ražošanu. Es jums teikšu tā: mums taču ir dzērvenes, mums ir brūklenes, mums tikai ir jāiet un ar rokām jāpaņem Dieva dāvanas no purva, bet mēs paši esam slinki, cilvēkiem būtu darbs. Nākamais. Mums ir arī aveņu audzētāji. Tajā pašā Višķu tehnikumā ir plantācijas priekš balzama, mums ir zemniekiem jādod darbs, un, ja mēs atdosim to vāciešiem, vai tas ir prāta darbs? Un tāpēc es domāju, ka jārīkojas ļoti uzmanīgi.

Vēl par peļņas sadali. Tajā līgumā ir divas jocīgas lietas, ka kvalitātei atbilst vai cenai. Nu ir fakts, ka uz šejieni ies vācu spirts. Es runāju arī ar viņu trešo kompanjonu -Virbu spirta rūpnīcu. Virbu spirta rūpnīcas vadība arī ir pret šā kopuzņēmuma izveidi, un jāsaka, ka mēs sakarā ar šo kopuzņēmumu faktiski ļoti slikti strādājam tirgus izveidē un tirgus apguvē, un es baidos, ka mēs līdz ar šo līgumu zaudēsim arī potenciālo Austrumu šņabja tirgu un atdosim to, ļausim rīkoties tur vāciešiem, kaut gan viņi tur jau ļoti efektīvi arī rīkojas, izmantojot mūsu, es ļoti laipnu teikšu vārdu - pasivitāti. Te vajadzētu stingrāku vārdu teikt.

Un man ir priekšlikums šo jautājumu atdot jaunizveidotās privatizācijas aģentūras kontrolē.

Es gribu teikt, ka šodien ar kopuzņēmumiem... Kāpēc es esmu tik uzmanīgs attiecībā uz kopuzņēmumiem? Ņemsim, piemēram, - es minēšu veco nosaukumu - "Parīzes komūnu". Kad es aizbraucu, tad redzēju, ka tur valsts daļa ir atstāta "Ritmam", kuram ir visi parādi un nesamaksātās pensijas un vēl daždažādi citi sociālie trūkumi. Cilvēki katru trešdienu stāv rindā un gaida no direktrises naudiņu un tajā pašā laikā"amerikāņu-latviešu kopuzņēmums" ir tikai šilte. Es neatradu ne direktoru, ne grāmatvedi, godīgi sakot, es nevienu pelīti neatradu tur. Tātad ir tikai šilte. Un patiesībā es baidos, lai nenonāk tādā pašā stāvoklī arī šodien diezgan labi strādājošais "Rîgas raugs". Es gribu teikt un brīdināt, lai mēs ar šiem kopuzņēmumiem nenokļūstam tādā situācijā, kādā ir "Rîgas tabakas fabrika". Tāpēc būsim ļoti uzmanīgi. Lūdzu ierēdņus strādāt, ļoti daudz rēķināt un aiztāvēt Latvijas ekonomiskās intereses. Bet ar steidzamību es lūdzu nepārcensties, jo pašreiz Valsts kontrole ir pieprasījusi ziņas par šīs firmas ekonomisko situāciju - kā tā ir situēta Vācijā.

Nākamais. Es vēlreiz lūdzu: mums ir jāstrādā ar ārzemniekiem, jāstrādā ar Rietumiem, bet jāstrādā godīgi, balstoties uz līdzsvaru ... Un jāteic, ka mums ir jāskatās, lai mūsu tautai būtu darbs un lai zemniekiem būtu, kur likt produkciju. Un beigās es tomēr lūdzu nodot šo jautājumu privatizācijas aģentūrai.

Priekšsēdētājs. Godātie deputāti, lūdzu uzmanību paziņojumam. Pie mums zālē viesu rindās atrodas Austrumu-Rietumu parlamentārās prakses projekta Baltijas konsultatīvās komitejas dalībnieki - Igaunijas un Lietuvas parlamenta deputāti un projekta direktore Džila Adlere.

Vārds deputātam Aristidam Lambergam. Pēc tam - Jānis Kinna.

A.Lambergs (LNNK).

Godātais Prezidij, godātie deputāti! Pilnīgi piekrītu Novakšānova kunga teiktajam, ka mums ir jābūt uzmanīgiem, bet tomēr, uzklausot materiālus, ko ir teikusi Spirta monopola pārvalde un tās direktors I.Roķis, ka jaunizveidotā SIA "Berlat" tieši un negatīvi ietekmē valsts firmas "Latvijas balzams" darbību līdz pat pilnīgai tās paralīzei un valsts firmas bankrotam, kā arī zinot valsts kontroliera R.Černaja dokumentus, lūdzu šo informāciju nodot prokuroram tālākai darbībai un analīzei. Es domāju, ka ar privatizācijas aģentūru šinī brīdī nepietiks. Šie materiāli ir pārāk spēcīgi, lai tos nodotu aģentūrai. Līdz ar to es ierosinu nodot tos Prokuratūrai tālākai rīcībai un darbībai.

Priekšsēdētājs. Ministrs Jānis Kinna. Lūdzu! Ierosinājumus lūdzu iesniegt rakstveidā.

J.Kinna (zemkopības ministrs).

Cienījamie deputāti! Tā tas ir vienmēr, ja kāds projekts realizējas, - tad ir apmierinātie un ir neapmierinātie. Tādas diskusijas mums bija par visiem kopuzņēmumiem, un es nezinu Latvijā praktiski nevienu izveidoto kopuzņēmumu vai kādu projektu, kur visas puses būtu apmierinātas. Un šobrīd es atgriezīšos nesenā vēsturē - laikā pirms 9 mēnešiem - un paskaidrošu situāciju, kāpēc Zemkopības ministrija saņēma šo uzņēmumu un kāpēc tika pieņemti šādi lēmumi.

Pirmkārt. Par "Latvijas balzama" dažādu struktūru izveidošanu Zemkopības ministrija saņēma nodomu protokolu ar zviedru monopola firmu "Vinsprit", nodomu protokolu ar somu monopola firmu "Alko" un par uzsākto sadarbību ar šo vācu firmu "Berliner Baren Siegel". Zviedru nodoma protokola būtība bija apmēram tāda, ka "Latvijas balzams" nevar runāt ne ar vienu citu, kamēr nav beidzis sarunas ar Zviedriju. Somu "Alko" nodomu protokola būtība bija tāda, ka tiek izveidots kopuzņēmums ar "Alko" dominējošo kapitālu attiecībā uz visu importu un eksportu, kā arī iekšējo tirgu. Un vēl šis vācu priekšlikums - no trīs gadus tukšā, stāvošā, nepabeigtā ražošanas ceha izveidot kopuzņēmumu liķiera un konjaka dzērienu ražošanai šeit, Latvijā. Zemkopības ministrija aizsūtīja visām trim firmām vēstules ar lūgumu līdz 1994. gada 1. februārim iesniegt konkrētus projektus par to, ko tās vēlas un kādi ir "Rîgas balzama" izpētes rezultātā viņu priekšlikumi. No "Alko" un no "Vinsprit" mēs šobrīd saņēmām pieklājīgu atteikumu, ka sakarā ar abu šo valstu iestāšanos Eiropas savienībā tiek likvidēts abu firmu monopolstāvoklis viņu valstī un ka šobrīd tās nevar iesaistīties projektā. Šī vācu firma atsūtīja savu piedāvājumu izveidot šo kopuzņēmumu - es vēlreiz atkārtoju - uz nepabeigta ceha bāzes, kuru vairāk nekā četrus gadus nav varējuši pabeigt. Tobrīd "Latvijas balzams" atradās diezgan smagās finansiālajās grūtībās un viens no tā centrālajiem izplatītājiem - centrālā savienība "Turība" - bija "Rîgas balzamam" parādā vairāk nekā vienu miljonu latu.

Protams, "Latvijas balzams" sāka izsniegt mazāk produkciju tiem, kas nebija maksājuši par izplatīšanu, un pakāpeniski šis parāds tika nodeldēts.

Tālāk par to, ka 10.martā nodibinātais kopuzņēmums neizmantos Latvijas spirtu. Es gribu teikt to, ka šie ir tikai pilnīgi teorētiski pieļāvumi, jo praktiski saskaņā ar mūsu pašreizējo likumdošanu, ar mūsu muitas tarifu lielumiem nav iespējams neizmantot vietējo spirtu, jo spirta ievedmuita ir tik augsta, ka, lai arī kāda būtu tā cena Latvijā, to tik un tā ir izdevīgāk pirkt mūsu republikā. Un tas bija pamatarguments, kāpēc Zemkopības ministrija piekrita šā kopuzņēmuma radīšanai, jo šī vācu firma nāk pie mums gan ar savām markām, gan ar savu ārējo tirgu. Bez tam dibināšanas līgumā ir paredzēta atsauce, ka ne mazāk kā 75 procenti no šajā cehā vai kopuzņēmumā saražotās produkcijas tiks eksportēta ārpus Latvijas. Tāpēc izteikumam, ka mēs, dibinot šo kopuzņēmumu, esam samazinājuši spirta patēriņu, es gribētu kategoriski nepiekrist. Un pamatjautājums, kāpēc mēs to dibinājām, ir tikai tāds - palielināt šo Latvijas zemnieku iespējamās ražotās produkcijas noietu.

Tālāk par to, par ko šeit Tabūna kungs ļoti ilgi stāstīja - par iespējamo peļņu. Alkohola ražotāju peļņas lielums nekad nesastāda peļņas nodokli, bet katra valsts izņem no alkohola ražotājiem peļņu ar akcīzes nodokli. Un, ja mēs salīdzinām pagājušā gada "Latvijas balzama" peļņas un akcīzes nodokļu sadalījumu, tad tās ir attiecības 1:10. Desmit reižu vairāk tiek izņemts ar akcīzes nodokli, un tikai viena desmitā daļa ir peļņas nodoklis.

Nākamais. Es gribu vēlreiz pateikt par alternatīvo projektu. Tas vienmēr ir rakaturīgi, ka pēc kāda lēmuma pieņemšanas parādās alternatīvie projekti. Diemžēl šo alternatīvo projektu, par kuru runāja Tabūna kungs, es ar Valsts kontroles mīļu gādību saņēmu vakardienas pastā. Kopuzņēmumu noslēgšanas brīdī nekāda alternatīvā projekta Zemkopības ministrijas rīcībā nebija.

Tālāk par priekšlikumu - pārtraukt kopuzņēmuma "Berlat" izveidošanu un anulēt to Uzņēmumu reģistrā. Valsts kontrole bija iesniegusi Tieslietu ministrijai prasību par reģistrācijas anulēšanu. Tieslietu ministra vadībā šis pieprasījums tika izskatīts un atzīts par nepamatotu, tātad tiek uzskatīts, ka reģistrācija ir veikta likumīgi. Šeit viens no inkriminētajiem pārkāpumiem bija par to, ka nav pašvaldības atļaujas. Tabūna kungs, ir šāda pašvaldības atļauja! Un es to esmu turējis savās rokās. Tālāk par to, ka nav Spirta monopola padomes lēmuma. Šobrīd nav šādas Spirta monopola padomes, tā šobrīd vēl nav izveidota. Nenoliedzami, jaunajam kopuzņēmumam no šīs padomes būs jāsaņem ražošanas licence. Par to nav ne mazāko šaubu, ka šāda ražošanas licence būs jāsaņem tieši no šīs padomes, un, ja šai padomei radīsies iespaids, ka nav iespējams tehnoloģiski norobežot uzņēmumus, lai kopuzņēmums būtu tehnoloģiski norobežots... Es šeit nedomāju ar augstu sētu un dzeloņstieplēm, bet lai tas būtu tehnoloģiski norobežots. Tad, protams, Monopola padome varēs atteikties šādu licenci zsniegt. Šobrīd tā vienkārši nevarēja būt izsniegta, jo šāda padome vēl līdz šim brīdim nav izveidota, bet saskaņā ar spēkā esošo likumdošanu uz šo brīdi ir Ekonomikas ministrijas atzinums.

Tālāk par izveidošanu, reģistrāciju un anulēšanu. Es gribu teikt tā: ja mēs vieglprātīgi vienā dienā izveidosim, reģistrēsim, bet otrā dienā kaut kāda spiediena rezultātā anulēsim reģistru un pārtrauksim darbību, tad tas mūsu normālam prestižam nebūt nerunās par labu. Es piekrītu, ka varētu lūgt prokuroru pārbaudīt visus lietas materiālus, bet man šeit nav ne mazāko bažu, jo es gribu teikt, ka pie Zemkopības ministrijas rokām nav pielipis ne mazākais puteklis, kas pierādītu tās kaut kādu materiālo ieinteresētību šāda uzņēmuma veidošanā. Un varētu sniegt arī pārskatu par to, kas tiek darīts, lai "Latvijas balzams" attīstītos. Tātad šobrīd ir sagatavota "Latvijas balzama" pāreja uz valsts akciju sabiedrības statusu. Šajā gadījumā tā nav pārejas forma uz privatizāciju. Valsts akciju sabiedrība ir nepieciešama tādēļ, lai demokratizētu šā valsts uzņēmuma pārvaldi, lai nebūtu tādas situācijas , kāda ir izveidojusies šobrīd, kad "Latvijas balzama" direktors atbalsta vienu projektu, bet liķiera ceha direktors pēc viena projekta realizācijas sāk izstrādāt alternatīvo projektu utt. Tāpēc pašreiz tiek izveidota valde un tiek izveidota padome, un turpmāk firma funkcionēs kā valsts akciju sabiedrība. Paldies. Tas man viss.

Priekšsēdētājs. Vai Sekretariātā ir pieteikušies vēl runātāji? Nav. Lūdzu zvanu! Atgādinu, godātie deputāti: ja Saeima atzīst pieprasījumu par steidzamu, - un to mēs esam izdarījuši, - tad tā tūlīt stājas pie apspriešanas pēc būtības un nobalsošanas par tā pieņemšanu.

Godātie deputāti! Balsosim par deputātu Tabūna, Karnupa, Berklava, Žīgura, Imanta Kalniņa, Veltas Puriņas, Annas Seiles, Kušneres un Stalta pieprasījuma pieņemšanu. Lūdzu rezultātu! Par - 31, pret - 16, atturas - 24. Nav pieņemts.

Vārds Saeimas sekretāram Imantam Daudišam.

I.Daudišs (Saeimas sekretārs).

Godāti e kolēģi! Prezidijs ir saņēmis 11 deputātu parakstītu jautājumu Latvijas Republikas Zemessardzes štāba priekšniekam Eihmanim. Saskaņā ar Kārtības ruļļa 99.pantu 5 deputāti var iesniegt Saeimas jautājumus Ministru kabineta locekļiem. Tātad labākajā gadījumā šo jautājumu Eihmaņa kungam vienkārši varam nosūtīt, bet katrā ziņā tas netiks pieņemts oficiāli saskaņā ar Kārtības rulli kā jautājums Saeimas sēdē.

Priekšsēdētājs. Tātad tas nav Saeimas kompetencē. Jūs varat uzdot jautājumus, pieprasīt un iepazīties ar lietas būtību, iesniegt savus priekšlikumus, bet tikai saskaņā ar Kārtības rulli. Un Kārtības rullis tiešām neparedz, ka Saeimai jālemj par tāda veida jautājumiem Vai, pareizāk sakot, par tādām amatpersonām.

Vai ir izskatīti visi jautājumi un pieprasījumi?

Saskaņā ar mūsu balsojumu izskatīsim grozījumus likumā "Par valsts budžetu 1994.gadam"... Tūlīt! Lūdzu, atvainojiet - vispirms par uzņēmējdarbību un tad būs grozījumi valsts budžetā.

Lūdzu - deputāts Jonītis!

R.Jonītis (LC).

Godātais priekšsēdētāj, godātā Saeima! Mums ir jāizskata grozījumi un papildinājumi likumā "Par uzņēmējdarbību". Un šajā gadījumā mūsu komisija jau ir apkopojusi visus šos iesniegtos priekšlikumus par uzņēmējdarbību. Šie priekšlikumi pirmajam lasījumam velkas jau no 17.janvāra plenārsēdes. Es lūgtu godāto Saeimu atbalstīt šos labojumus pirmajā lasījumā. Te bez darba kārtībā uzrādītajiem un ziemas sesijā izskatīt paredzētā dokumenta nr. 75 vēl ir papildu dokumenti nr.278, 299, 321-a, 333 un vakar trīs nodotie no jauna. Visi šie labojumi skar tikai atsevišķas uzņēmējdarbības formas, kurām ir nepieciešama vai nu Ministru kabineta vai pašvaldības licence darbības uzsākšanai. Es aicinātu komisijas vārdā Saeimu atbalstīt šos grozījumus likumprojektā "Par uzņēmējdarbību" pirmajā lasījumā un visām komisijām, kā arī Ministru kabinetam vēlreiz pārdomāt un uz otro lasījumu iesniegt iespējamos labojumus un papildinājumus par dažām citām uzņēmējdarbības formām. Piemēram, es sapratu, ka saistībā ar likumu "Par pastu" jau būs labojums arī par pasta darbības veikšanu, par tās iekļaušanu šajā likumprojektā. Tāpēc visām pārējām komisijām, kuras uzskata, ka vēl kāda uzņēmējdarbības forma nav ietverta vai būtu svītrojama, lūdzu pēc tam, otrajā lasījumā, šos apkopotos sarakstus iesniegt Tautsaimniecības komisijai pēc iespējas ātrāk.

Priekšsēdētājs. Vai kāds vēlas runāt? Lūdzu zvanu! Vai mēs balsojam par dokumentu nr. 299 ?

R.Jonītis. Jā. Par to, kas ir darba kārtībā. Tur ir šie dokumenti nr. 75 un 299. Dokuments nr.75 ir Ministru kabineta noteikumi nr.14, kas faktiski jau ir spēkā, bet dokuments nr.299 ir papildinājumi. Tautsaimniecības komisija uz otro lasījumu apkopos visus šos priekšlikumus vienā dokumentā, kurā visas šīs uzņēmējdarbības formas būs uzskaitītas secīgi - ar secīgu numerāciju.

Priekšsēdētājs. Godātais deputāt Jonīti! Protams, ka tas komisijai ir jādara, bet mums ir jābalso par ļoti konkrētiem dokumentiem. Jūs te vedinājāt mūs, lai mēs visus papildinājumus akceptētu. Mēs nekādus papildinājumus neakceptējam. Mēs akceptējam iesniegtos dokumentus pirmajā lasījumā. Un kā es saprotu, tie ir šie dokumenti nr.299 un nr.75. Mēs katru atsevišķi akceptējam, un pēc tam komisija var tos apvienot kopā un pievienot vēl ļoti daudzus citus papildinājumus vai grozījumus. Jūs tam piekrītat?

R.Jonītis. Šajā gadījumā mums būtu jābalso tikai 299.dokuments, jo šeit šis 75.dokuments ir ietverts tabulas veidā, salīdzinot to ar līdzšinējo redakciju. Tikai 299.dokuments būtu balsojams.

Priekšsēdētājs. Paldies. Lūdzu, balsosim par papildinājumiem un grozījumiem 1990.gada 26.septembra likumā "Par uzņēmējdarbību". Dokuments nr.299.

Deputāt Kostanda, rupjības izteica amatpersonām! Lūdzu rezultātu! Par - 62, pret - nav, atturas - 5.

R.Jonītis. Paldies. Es lūgtu visus priekšlikumus...

Priekšsēdētājs. Pieņemts pirmajā lasījumā, un tālāk pārejam uz lasīšanu pa pantiem.

R.Jonītis. Es lūgtu visus priekšlikumus otrajam lasījumam iesniegt līdz 10.maijam.

Priekšsēdētājs. Pieņemam zināšanai. Paldies.

Tagad par labojumiem budžetā. Ziņos Andris Piebalgs - Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas priekšsēdētājs.

A.Piebalgs (LC).

Cienījamais priekšsēdētāja kungs, cienījamie deputāti! Jūsu uzmanībai tiek piedāvāts likumprojekts "Grozījumi likumā "Par valsts budžetu 1994.gadam". Kādi tad bija galvenie iemesli, kāpēc šāds likums ir sagatavots? Runa ir par dokumentiem nr.443 un 443a. Tātad, pieņemot budžetu 1994.gadam, palika virkne problēmu, ko neizdevās atrisināt šajā budžetā. Šīs problēmas tika uzdots Ministru kabinetam risināt laika gaitā. Un galvenā no tām bija bērnu pabalstu problēma, jo, protams, to 10 miljonu, kas tika ielikti pamatbudžetā, pietiek tikai pāris mēnešiem, bet cerība uz to, ka varbūt izdosies atrast efektīvāku un lētāku sistēmu, kā palīdzēt īpaši mazturīgajiem, neattaisnojās. Tā rezultātā mēs esam nonākuši viennozīmīgā situācijā, ka ir jāpaliek gan pie bērnu pabalsta, gan arī pie nodokļu atvieglojumiem, bet, tā kā eksistē abas sistēmas, ir vajadzīgi papildu līdzekļi, un tie jau ir vajadzīgi maijā, jo pretējā gadījumā nevar izmaksāt bērnu pabalstus, tā kā aprobācija ir izsmelta, bet Finansu ministrija var rīkoties tikai aprobācijas ietvaros. Tātad pamatā izdevumu postenis ir šie bērnu pabalsti.

Otra lielā pozīcija ir saistīta ar spēku struktūru algām. Līdz šim spēku struktūru algas (es te domāju - visā iepriekšējā gadā) bija ļoti cieši saistītas ar minimālo algu, un, automātiski mainoties minimālajai algai, veidojas krass lēciens, kur faktiski nauda ir vajadzīga ārkārtīgi daudz. Ministru kabinets pieņēma lēmumu, sakārtoja šo algu jautājumu, bet tas arī prasa 5,1 miljonu latu. Tomēr tajā iekšpolitiskajā un ārpolitiskajā situācijā, kāda ir Latvijā, es domāju, ka šī nauda bija vajadzīga šajā sfērā. Un ir skaidrs, ka, kaut arī tas ir neliels ieguldījums, tas tomēr kaut kādā mērā garantē iekšējo un ārējo drošību.

Trešā lieta ir nedaudz citādāka. Tā saistīta ar valsts garantijām. Savā laikā tika dotas valsts garantijas firmai "LATA" (faktiski šodien tā ir SIA "Latinternational") par kredītiem Somijas graudu iegādei un Kanādas sojas pupu iegādei. Tajā situācijā tas izskatījās pareizs lēmums, jo bija nepieciešama lopbarība, turklāt bija skaidrs, ka vecās saimnieciskās saites ar bijušajām PSRS republikām ir ierobežotas. Tāpēc izskatījās, ka tas lēmums būtu pareizs. Taču tajā pašā laikā, realizējot šo biznesa plānu, notika būtiskas atkāpes, un faktiski neizdevās realizēt šo biznesa plānu. Tādēļ mēs praktiski nonācām situācijā, ko mēs apspriedām jau janvārī, - ka SIA "Latinternational" ar nomaksu ir problēmas. Un tādā gadījumā kreditori, protams, griežas pie garantētāja, šajā gadījumā - pie valsts. Tāpēc šajā pirmajā etapā, lai atrisinātu šo problēmu, mēs rakstām gan ieņēmumos šo summu, gan izdevumos, tātad uzdodam Finansu ministrijai piedzīt šos 5,4 miljonus latu. Vai tas būs reāli - to faktiski mēs varēsim zināt jau tuvākā mēneša vai tuvāko pāris mēnešu laikā, cik tad lielu summu varēsim piedzīt šajā pozīcijā. Taču citas iespējas vienkārši nav, jo, ja nevarēs atrast optimālu variantu, kā SIA "Latinternational" varētu iemaksāt šo naudu, lai varētu nokārtot kredītsaistības, tad, protams, var izskatīt šīs firmas bankrota procedūru, kuras rezultātā, protams, saņem naudu, bet es nedomāju, ka tik lielu, kāda būtu vajadzība. Es ceru, ka šeit tiks atrasts kaut kāds optimāls risinājums.

Tālāk. Šā budžeta projekts ierosina arī daudz izmaiņu savstarpējās pozīcijās. Šīs pozīcijas tātad ir vienas ministrijas ietvaros, un, protams, tās ir saskaņojusi gan Finansu ministrija, gan attiecīgā resoru ministrija ir ierosinājusi, tāpēc šajā pozīcijā mums, teiksim, nekādu izcilu iebildumu nav.

Protams, ne visas vajadzības ir atspoguļotas budžetā. Mēs esam saņēmuši diezgan daudz priekšlikumu, kas saistīti atkal ar izdevumu daļas palielināšanu, bet es gribētu ļoti precīzi nodefinēt situāciju, kādā mēs esam šobrīd - aprīlī. Valsts ieņēmumi marta mēnesī, bet tikai marta mēnesī, izgāja uz plānoto. Cerības par aprīli un maiju ir viegli optimistiskas, tas ir, ka būs nedaudz varbūt vairāk par 1/12, bet ne krass lēciens. Tas nozīmē, ka visu pusgadu mēs faktiski dzēsīsim to naudas trūkumu, kas bija janvāra un februāra ieņēmumos, kas principā bija tipiski. Līdz ar to palielinātā ieņēmumu daļa virs tā, kas te būs piedāvāta projektā, izskatās šobrīd pilnīgi avantūriski un nenopietni.

Otra pozīcija ir deficīts. Attiecībā uz defīcītu parlaments ir nolēmis maksimālo deficītu - 40 miljoni latu un izskatās, ka tas ir arī maksimālais lielums. Tas nozīmē, ka turpmākie grozījumi var būt tikai uz iekšējo izdevumu rēķina - tātad, samazinot izdevumus vienā sfērā, var tos palielināt citā sfērā, Cita ceļa šobrīd vairs nav. Un tāpēc rodas jautājums: kur tad valdība šajā gadījumā projektā piedāvā naudu, lai segtu deficītu, jo pat manā uzskaitījumā tagad iznāca 23 miljoni latu, kas vajadzīgi automātiski, lai atrisinātu šīs problēmas. Pirmais - ir jāatsakās no dažām izmaiņām peļņas nodoklī. Šīs nodokļu izmaiņas bija saistītas ar vienotu peļņas nodokļa likmi, ar nodokļu kredītiem, taču diemžēl šobrīd ekonomiskā situācija neļauj to realizēt. Valdība realizēs arī virkni pasākumu, lai samazinātu tiešos nodokļus, bet katrā ziņā ne pilnā kompleksā. Un tādā veidā mēs varētu cerēt, ka valsts budžetā ienāks 9,182 miljoni latu. Tā ir viena pozīcija.

Otra pozīcija ir saistīta ar iedzīvotāju ienākumu nodokli. Mainot neapliekamo minimumu no 25 latiem uz minimālās algas lielumu - 22,5 latiem, protams, reāli katram tā izmaiņa it kā ir ļoti neliela, bet, tā kā nodokļu maksātāju skaits ir ļoti liels, tad tam ir būtisks iespaids kopējā nodoklī. Un otrs - samazināt summu par apgādājamo no 20 latiem uz 15 latiem. Šeit, protams, grupa ir mazāka, bet jārēķinās ar to, ka mēs velkam divas atvieglojumu sistēmas. Tātad viena saistās ar ienākumu nodokli un vēl pabalstu sistēma. Protams, valsts budžets to pilnā apmērā, tā, kā bija agrāk, nevar pavilkt, un tādējādi veidojas vēl 11 miljoni latu. Tātad kopumā šajā projektā, kas ir iesniegts, saskan visi ieņēmumi un izdevumi, bet maksimālais deficīts ir precīzi 40 miljoni latu. Mēs meklējam iespējas, kurus izdevumus samazināt, tāpēc tos priekšlikumus, kurus esam saņēmuši Budžeta komisijā un kurus mēs principā akceptējam, lūdzam piedāvāt Saeimai otrajā lasījumā, lai varētu sabalansēt budžetu tajos rāmjos, kādi ir šeit.

Vēl, protams, es neesmu minējis to, ka ir paredzēts arī sociālā nodokļa ienākums lielāks par 565 tūkstošiem latu, bet tas ir saistīts ar izmaiņām minimālajā algā, un, dabiski, nevajag arī ļoti optimistiski skatīties šajā brīdī uz sociālo nodokli. Tas pildās normāli šajā situācijā, bet katrā ziņā es nevarētu teikt, ka ir kaut kāds milzīgs optimisms, ka tas varētu pildīties fantastiski labi.

Ja mēs apkopojam šo priekšlikumu pašu būtību, tad es domāju, ka likumprojekts pirmajā lasījumā noteikti ir akceptējams, jo tā ir visnesāpīgākā izeja no reālās situācijas, kurā mēs atradāmies. Tā faktiski ir visvienkāršākā. Protams, varētu analizēt, kādas tad ir alternatīvas. Alternatīvas bija ļoti vienkāršas - atteikties vai nu no nodokļu atvieglojuma, vai no pabalstiem, bet ir skaidrs, ka sociāli ģimenes ar bērniem ir viszemākā grupa, jo viņu ieņēmumi uz vienu ģimenes locekli, protams, atrodas pašā apakšā. Un tādā gadījumā, protams, ir jāatstāj divas sistēmas, vai arī, protams, būtu loģiskāk tās sasummēt un mēģināt šo palīdzību sniegt atbilstoši ienākumiem. Tāda sistēma, es domāju, uz nākamo gadu tiks radīta, bet šajā gadā mums ir jāpaliek pie tādas sistēmas, kāda ir. Tātad ir dubultā sistēma, jo tā ir vienīgā izeja. Un tāpēc es ierosinu akceptēt likumprojektu pirmajā lasījumā.

Otra lieta, ko es gribēju teikt. Es gribētu lūgt un arī ierosināt komisijas vārdā izlemt par steidzamību. Protams, tas nenozīmē, ka mēs šos grozījumus otrajā lasījumā skatīsim šodien vai rīt. Otro lasījumu Budžeta komisija piedāvā nākamajā nedēļā, bet steidzamība ir saistīta ar izsludināšanu, jo, protams, steidzamu likumprojektu izsludināšanai ir paredzētas trīs dienas. Un tā rezultātā šie budžeta grozījumi, ja tos pieņems, stātos spēkā jau maijā, un tad nevarētu būt aizture ar bērnu pabalstu izmaksu. Pretējā gadījumā var būt aizture. Un es domāju, ka tiem cilvēkiem, kuri lielā mērā ir atkarīgi no šā bērnu pabalsta, tās dažas dienas ir ārkārtīgi būtiskas. Varbūt tas nav būtiski no likumdošanas procesa, bet šajā gadījumā tas ir būtiski.

Un trešā lieta tātad ir saistīta ar Budžeta un finansu komisijas sagatavoto likumprojektu (dokumentu nr.443-a). Tas neatšķiras attiecībā uz skaitļu materiālu no tā, ko iesniedza valdība. Skaitļi ir tieši tie paši, bet tam, manā skatījumā, ir korekta juridiskā slodze, ja mēs balsojam par galējo aprobāciju, nevis par kaut kādiem starprezultātiem. Tātad likums pasaka, kāda ir galīgā aprobācija kaut kādai pozīcijai. Finansu ministrija neiebilda, tātad arī valdība neiebilda pret to, ka mēs pirmajā lasījumā kā apskatāmo dokumentu izmantotu 443-a dokumentu, bet tajā pašā laikā kā paskaidrojošais dokuments tiktu izmantots valdības iesniegtais projekts. Paldies.

Priekšsēdētājs. Vai debatēs ir pieteikušies runātāji? Nav. Lūdzu zvanu! Debatēs tomēr piesakās. Vārds deputātei Kuprijanovai. Lūdzu!

L.Kuprijanova (SL).

Cienītā Saeima! Pirmais lasījums, protams, nav izšķirošs. Es gribētu, pirmkārt, informēt, ka arī mūsu komisija pieņēma lēmumu - lūgt atlikt otro lasījumu vismaz uz nedēļu. Es ar to gribētu pievērst jūsu uzmanību tam, ka atkārtojas janvāra situācija, jo valdība budžeta izmaiņas iesniedz pēdējā mirklī, tā ka deputātiem un komisijām nav iespējas ar tām iepazīties. Un kārtējo reizi - es gribēju pievērst jūsu uzmanību tam - galvenais motīvs ir tāds: ja jūs nenobalsosit, tad bērniem nebūs pabalstu. Jūs man piedodiet! Ar tiem bērnu pabalstiem mēs ņemamies trīs mēnešus. Ir absolūti zināms un skaidrs, ka tie ir maksājami. Kādēļ nevarēja to projektu jeb to aprobāciju tikai par bērnu pabalstiem dot, teiksim, mēnesi agrāk, lai mēs šodien atkal nebūtu iedzīti sprukās ar termiņiem. Tā kārtējo reizi ir nekorekta rīcība no valdības puses. Toreiz mēs it kā sapratām, ka ir jāpieņem, bet nu atkārtojas tas pats, un man ir tādas lielas aizdomas, ka mēs visu gadu strādāsim tādā tempā un 1995.gada budžetu mēs atkal pieņemsim uz Ziemassvētkiem, turklāt steidzamā kārtā divās stundās.

Tagad pēc būtības. Es uzskatu, ka visiem deputātiem būtu jāpaskatās ļoti precīzi šīs izmaiņas, jo, pirmkārt, man rada šaubas, vai ir pareizi šobrīd pašvaldībām atņemt naudu, kas tām ir drusciņ vairāk ienākusi, jo jūs ļoti labi atceraties, kādas sfēras šobrīd ir nodotas pašvaldību finansēšanā. Kad mēs pieņēmām valsts budžetu, mums teica, ka mēs nevaram vairāk iedot ne skolām, ne slimnīcām, ne, teiksim, sociālajiem pasākumiem, tāpēc ka vairāk līdzekļu nav. Un tagad to ir parādījies vairāk no ienākuma nodokļa. Kādēļ mums tagad tas būtu jāatņem? Vai tad vietējām pašvaldībām visas problēmas šobrīd ir izrisinātas? Mēs taču nolēmām to vienīgo nodokli tām atstāt, tāpēc es domāju, ka šis ir ļoti spēcīgi apspriežams jautājums. Tas ir viens.

Otrs jautājums - bērnu pabalsti. Toreiz ļoti kritizēja manu un arī jūsu vairākuma nostāju, kurš mani atbalstīja attiecībā uz bērnu pabalstiem, sakot, ka būs cita sistēma. Nekādas citas sistēmas šobrīd nebūs, un to Piebalga kungs apstiprināja. Un es pievērsīšu jūsu uzmanību nākamajam faktam. Jūs atceraties, kas notika ar 1.martu, kad pieprasīja labklājības ministra demisiju. Nākamais termiņš bija 1.aprīlis. Kungi, kāds šodien ir datums? Kur ir tie likumi, kas bija solīti? Mēnesis jau ir pagājis, bet kārtējo reizi nav koncepcijas, kārtējo reizi automātiski tiek izmainīts tikai budžets. Es uzskatu, ka tas ir jautājums, par kuru būtu jārunā komisijās un pēc tam plenārsēdē. Es šobrīd negribētu apstāties pie konkrētiem skaitļiem, es vienkārši gribu saasināt jūsu uzmanību uz šo momentu.

Par tiem pašiem kredītiem. Es, atklāti runājot, nezinu, kad ir dota valdības garantija "Latinternational", bet to būtu ļoti interesanti zināt tieši attiecībā uz datumu, jo, starp citu, Godmaņa valdībā tie cilvēki, kuri parakstīja tās garantijas, arī šobrīd ir valdībā. Tad varbūt tas jautājums būtu citādi jāizskata un no viņiem jāpieprasa arī atbildība.

Priekšsēdētājs. Godātie deputāti, mēs turpināsim debates pēc pārtraukuma. Pirms reģistrācijas mums, Prezidijam, un, es domāju, arī visiem deputātiem ir ļoti patīkams paziņojums. Lūdzu uzmanību, deputāt Kide un Zaščerinski! Šodien, tas ir, 28.aprīlī, Ivaram Silāram ir 56. dzimšanas diena, bet rīt brāļiem Pavlovskiem - Oļģertam un Valdim - 60 gadu jubileja. (Aplausi.)

Bet tagad es lūdzu zvanu reģistrācijai. Reģistrācija! Priekšsēdētāja biedru Aivaru Berķi lūdzu nolasīt izdruku.

A.Berķis (Saeimas priekšsēdētāja biedrs).

Nav reģistrējušies: Andris Ameriks, Romāns Apsītis...

Priekšsēdētājs. Apsītis ir zālē.

A.Berķis. Gundars Bērziņš, Māris Budovskis, Imants Daudišs, Oskars Grīgs, Andris Gūtmanis, Aleksandrs Kiršteins, Andrejs Krastiņš, Vilis Krištopans, Egils Levits, Jānis Lucāns, Andrejs Panteļējevs, Aleksandrs Pētersons, Jānis Ritenis... Ritenis ir zālē. Anta Rugāte, Zigurds Tomiņš, Joahims Zīgerists.

Priekšsēdētājs. Pārtraukums.

(Pārtraukums)

Sēdi vada Latvijas Republikas 5.Saeimas priekšsēdētājs Anatolijs Gorbunovs.

Priekšsēdētājs. Godātie deputāti, turpinām sēdi. Lūdzu, ieņemiet vietas! Apspriežam grozījumus budžetā. Vārds deputātam Uldim Osim - finansu ministram. Lūdzu!

U.Osis (finansu ministrs).

Cienījamais Prezidij, godājamie kolēģi! Mani patiešām pārsteidza, pat šokēja, deputātes kolēģes Kuprijanovas uzstāšanās, kurā viņa minēja, ka valdība rīkojusies nekorekti, it kā steigā, iesniedzot šos budžeta grozījumus, un ka nav bijis laika izanalizēt un izpētīt šo grozījumu būtību un pamatotību. Es atļaušos atgādināt, ka, apstiprinot 1994.gada budžetu, tika steigā un nekorekti, bez pamatojumiem, bez koncepcijas, bez analīzes iebalsoti grozījumi iedzīvotāju ienākuma nodoklī. Tas noveda pie budžeta izdevumu divkāršošanās 1994.gadā. Pretēji apstiprinātajam budžetam mums draudēja daudz lielāks budžeta deficīts. Kā jūs atminaties, maksimālā robeža tad bija noteikta 40 miljoni latu. Ja neko negrozītu šajā budžetā, tad līdz gada beigām šis deficīts sasniegtu vairāk nekā 80 miljonus latu, tas ir, būtu vairāk nekā 2 reizes lielāks. Protams, valdībai bija daudz vienkāršāk atlikt peļņas nodokļa reformas ieviešanu, tādējādi panākot ekonomiju, bet, cienījamie kolēģi, jau toreiz valdība iesniedza Saeimas Budžeta komisijai un citām komisijām fiskālās reformas programmu un, stājoties amatā, pat deklarēja, ka nodokļu politika, ko realizēs valdība, būs saistīta ar tiešo nodokļu samazināšanu, to skaitā iedzīvotāju ienākuma nodokļu un peļņas nodokļu samazināšanu un netiešo nodokļu nelielu pieaugumu. Diemžēl šā balsojuma rezultātā par iedzīvotāju ienākuma nodokli, kas radīja divkāršu izmaksas sistēmu bērnu pabalstiem, mēs bijām spiesti, vismaz daļēji, atteikties no šīs politikas, un bija nepieciešams atrast kompromisa variantu, kā to izdarīt. Valdība atrada šo kompromisa variantu. Vajadzēja izstrādāt un pieņemt vismaz modernākus amortizācijas nosacījumus, un tas arī tika izdarīts. Tā rezultātā tika panākts tas, ka mēs vismaz nākotnē dotu iespēju uzņēmējiem vairāk investēt, vismaz uz amortizācijas rēķina, ja ne uz investīciju rēķina, straujāk attīstīties ražošanai, radīt darbavietas, lai nodrošinātu nodokļu ieņēmumus nākotnē. Tādēļ arī bija tik sarežģīti, nebija viegli atrast kompromisa variantu, kā sabalansēt budžetu. Pēc valdības viedokļa, šis praktiski šodien ir vienīgais variants, kā to varētu izdarīt. Protams, ir nepieciešama radikāla pensiju un pabalstu sistēmas reforma. Pagājušajā nedēļā valdībā tika izskatīta daļa no gatavojamās likumu paketes par sociālās apdrošināšanas sistēmu, pie kuras vēl turpinājās darbs.

Kādēļ ir nepieciešama šī reforma? Es minēšu tikai dažus skaitļus. Visiem zināms ir fakts, ka maznodrošināto ģimeņu (par tādām varētu uzskatīt tās, kurām vidējais ienākums mēnesī ir zem 15 latiem) finansiālais stāvoklis 1993.gadā ir ievērojami pasliktinājies. Visparadoksālākais ir tas, ka 1993.gada laikā maznodrošināto ģimeņu finansiālais stāvoklis uz pensiju rēķina, tas ir, palielinot pensijas, ir palielinājies par 111%, bet uz pabalstu rēķina, tas ir, palielinot pabalstus, - par 195%. Toties relatīvi labāk nodrošinātajās ģimenēs, kurās vidējais ienākums uz vienu cilvēku ir 55 lati un vairāk, šie skaitļi ir pavisam savādāki. Pensijas šajās ģimenēs ir palielinājušās par 173% pret 110% maznodrošinātajās, bet uz pabalstu rēķina - par 309% pret maznodrošināto ģimeņu, kā es jau minēju, 195%. Līdz ar to mūsu sociālā politika, ja mēs tādā veidā turpināsim, es atvainojos par izteicienu, iet galīgi šķērsām. Un, lūk, šis balsojums, kas bija par iedzīvotāju ienākuma nodokli, šo tendenci tikai vēl vairāk pastiprināja. Lūk, kur ir koncepcija un, lūk, kur ir analīze. Protams, ka, kā jau es minēju, ir veicama radikāla sociālās nodrošināšanas un apdrošināšanas sistēmas reforma, ko nevar izdarīt ļoti ātri. Šeit priekšnosacījumi ir likumu paketes pieņemšana par sociālo apdrošināšanu, pensiju fondiem un tā tālāk. Tāpat - sociālā budžeta nodalīšana no valsts budžeta. Precīza funkciju nodalīšana starp valdības, starp kabineta atbildīgajām institūcijām, respektīvi, starp Finansu ministriju un Labklājības ministriju. Visi šie jautājumi tiek gatavoti, un tie varētu tikt realizēti, ātrākais, šā gada otrajā pusgadā. Bet šobrīd, kā jau Piebalga kungs minēja, mums ir jāatrod pietiekami ātrs un operatīvs veids, kā sabalansēt budžetu, lai vismaz šajā neracionālajā sistēmā, lai kā mēs to nekritizētu un lai kā tā mums nepatiktu, mums tomēr būtu nauda, ko maksāt cilvēkiem. Jo, ja nu reiz mēs esam pieņēmuši labus vai sliktus lēmumus, mums ir politiska atbildība pret saviem iedzīvotājiem, un mums šī atbildība ir jānes un jānodrošina ar nepieciešamajiem izdevumiem. Tāds ir viens no galvenajiem šo budžeta grozījumu mērķiem.

Protams, uz otro lasījumu varētu meklēt vēl dažādus citus variantus, pārskatīt atsevišķas pozīcijas vai nu ieņēmumos, vai izdevumos - un tā tālāk, bet šobrīd es aicinu cienījamos kolēģus atbalstīt šo likumprojektu - "Grozījumi likumā "Par valsts budžetu 1994.gadam"" pirmajā lasījumā un turpināt darbu, gatavojot tā otro lasījumu. Paldies par uzmanību.

Priekšsēdētājs. Lūdzu zvanu! Būs divi balsojumi. Pirmais būs balsojums par likuma steidzamību, otrais - par likumprojekta akceptu pirmajā lasījumā un par pāreju uz lasīšanu pa pantiem. Lūdzu, balsosim par grozījumu likumā "Par valsts budžetu 1994.gadam" steidzamību! Lūdzu rezultātu! Par - 57, pret - 2, atturas - 2. Steidzamība pieņemta. Tagad, lūdzu, balsosim par akceptu pirmajā lasījumā un par pāreju uz lasīšanu pa pantiem! Balsojam par pieņemšanu pirmajā lasījumā un par pāreju uz lasīšanu pa pantiem. Rezultātu, lūdzu! Par - 61, pret - nav, atturas - 4. Pirmajā lasījumā ir pieņemts. Vai deputāts Piebalgs sniegs kādu informāciju?

A.Piebalgs (LC).

Cienījamie kolēģi, mēs gribētu nākamnedēļ skatīt šo likumprojektu otrajā lasījumā, un, ja nu tiešām vēl ir kādam priekšlikumi gan par ieņēmumiem, gan par izdevumiem, tad vajadzētu šonedēļ tomēr vēl mums tos iedot, jo pretējā gadījumā mēs nevaram apkopot un sagatavot projektu izskatīšanai Saeimas plenārsēdē. Paldies par uzmanību.

Priekšsēdētājs. Nākamais ir likumprojekts "Grozījumi likumā "Par bankām"", otrais lasījums.

Vārds Andrim Piebalgam - Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas priekšsēdētājam.

A.Piebalgs (LC).

Cienījamais priekšsēdētāja kungs, cienījamie kolēģi! Dokuments, ar kuru būtu visvieglāk strādāt, ir dokuments nr. 231-a. Jāsaka, ka, likumprojektu "Grozījumi likumā "Par bankām"" sagatavojot, mēs saskārāmies ar to problēmu, ka likumprojekts gan bija pieņemts pirmajā lasījumā, bet par atsevišķiem pantiem, kuri nebija grozīti, ir izdoti Ministru kabineta noteikumi. Tiesa, tie ir formāli un saistīti ar Valsts kontroles iesaistīšanu. Bet tabulā ir apkopots, kāds ir bijis teksts pirms grozījumiem un kādi grozījumi ir pieņemti Satversmes 81. panta kārtībā. Ir parādīta redakcija, ir norādīts autors un komisijas attieksme.

Pirmais priekšlikums ir par 8. pantu. Vispilnīgāko priekšlikumu ir iesniegusi Sociālo un darba lietu komisija, - ka vajag izteikt pantu šādā redakcijā: ziņas par juridisko personu kontiem un veiktajām operācijām iesniedzamas pašām juridiskajām personām, to augstākajām institūcijām, kā arī tiesām, prokuratūrai, Valsts ieņēmumu dienestam, Valsts kontrolei un Valsts sociālās apdrošināšanas fondam Latvijas Republikas likumdošanas aktos paredzētajos gadījumos. Un ziņas par aizdevuma kontiem izsniedzamas Latvijas Bankas pilnvarotām personām. Tas bija vispilnīgākais apkopojums, un Budžeta un finansu komisija atbalsta tieši šo. Pārējos priekšlikumus es nemaz nerakstīju, jo tie automātiski ietver šo plašāko formulējumu.

Priekšsēdētājs. Vai deputātiem ir kādas iebildes? Nav. Pieņemts.

A.Piebalgs. Nākamie grozījumi ir 9. pantā. Tātad pirmais grozījums ir tīri formāls, - ka vajag aizvietot 4. punktā vārdus "Finansu inspekcija" ar vārdiem "Valsts ieņēmumu dienests". Tātad šis ir tīri formāls grozījums.

Priekšsēdētājs. Tālāk, lūdzu!

A.Piebalgs. Otrs grozījums ir - papildināt pantu ar jaunu punktu šādā redakcijā: Valsts sociālās apdrošināšanas fondam sociālā nodokļa nemaksas gadījumos... Saistīts tas ir ar to, ka sociālā nodokļa iekasēšana ir saistīta tieši ar funkciju, kas ir Valsts sociālās apdrošināšanas fondam, un, protams, tam rodas tādas pašas problēmas, un principā savā sfērā tam ir jādod tādā gadījumā tādas pašas pilnvaras kā Finansu inspekcijai. Budžeta un finansu komisija atbalstīja šo priekšlikumu.

Priekšsēdētājs. Vai ir iebildes? Nav. Tālāk!

A.Piebalgs. Tālāk. Latvijas Banka iesūtīja priekšlikumu - papildināt ar jaunu rindkopu šādā redakcijā: ziņas par aizdevumu kontiem izsniedzamas Latvijas Bankas pilnvarotām personām. Šī norma ir līdzīga tai, kura ir 8.pantā, un Budžeta un finansu komisija to atbalstīja.

Priekšsēdētājs. Vai ir iebildes? Nav. Tālāk!

A.Piebalgs. Attiecībā uz 10. pantu ir pēc būtības divas versijas. Sociālo un darba lietu komisijas priekšlikums principā sakrīt ar Ministru kabineta priekšlikumu, tikai tas ir paplašināts tieši ar to pašu daļu. Tātad šis priekšlikums ir faktiski atbalstīts. Tāds pats kā Ministru kabineta priekšlikums, tikai ir nedaudz paplašināta redakcija. Budžeta un finansu komisija atbalstīja šo priekšlikumu.

Ir arī frakcijas "Lîdztiesība" priekšlikums, kura šo pantu ierosina izteikt tādā redakcijā, ka juridisko personu naudas līdzekļiem un citām vērtībām, kas atrodas komercbankās un citās kredītiestādēs, var uzlikt arestu tikai ar tiesas lēmumu. Uz juridisko personu naudas līdzekļiem un citām vērtībām piedziņu var vērst tikai saskaņā ar tiesas izpildrakstiem. Lai gan šis priekšlikums skan ļoti vilinoši un ir ļoti demokrātisks, tomēr jārēķinās ar to, ka faktiski šiem grozījumiem, tiem pamatgrozījumiem šajā likumā ir viens mērķis - padarīt nodokļu iekasēšanu efektīvāku tajos gadījumos, kad notiek ļaunprātīga izvairīšanās no nodokļu maksāšanas. Tāpēc šis "Lîdztiesības" priekšlikums neguva atbalstu Budžeta komisijā, jo tas, lai gan ir ļoti demokrātisks pēc savas būtības, nepalīdz mums risināt to problēmu, kuru mēs gribam atrisināt.

Priekšsēdētājs. Vai frakcija "Lîdztiesība" uzstāj, ka vajag balsojumu? Lūdzu, balsosim par frakcijas "Lîdztiesība" iesniegto 10. panta redakciju! Dokuments nr. 231-a. Rezultātu! Par - 6, pret - 25, atturas - 16. Nav kvoruma.

Lūdzu atkārtot balsojumu! Balsosim par frakcijas "Lîdztiesība" iesniegto 10. panta redakciju! Balsojam! Rezultātu! Par - 9, pret - 31, atturas - 21. Nav pieņemts.

Līdz ar to mums būtu jānobalso arī par Sociālo un darba lietu komisijas priekšlikumu, kuru atbalsta Budžeta un finansu komisija. Balsojam! Rezultātu! Par - 52, pret - nav, 8 - atturas. Pieņemts. Tālāk!

A.Piebalgs. Nākamais grozījums ir 16. pantā. Tas ir tīri formāls grozījums. Vārdus "Latvijas Republikas Ministru padome" vajag aizstāt ar vārdiem "Ministru kabinets".

Priekšsēdētājs. Tālāk!

A.Piebalgs. Faktiski visgrūtākā izšķiršanās (un mēs pie īsti laba varianta tā arī nenonācām) ir saistīta ar 19. pantu. Ministru kabinets iesaka izteikt pantu šādā redakcijā: banku prasība apmierināma pēc alimentu un nodokļu vai tiem pielīdzināto maksājumu piedziņas.

Līdzšinējā sistēmā banku prasības bija pirms nodokļiem. Protams, tas nav pareizi. Nodokļiem ir jābūt virs banku prasībām. Tajā pašā laikā ir vesela virkne likumdošanas aktu, kas tomēr regulē - bet ļoti pretrunīgi regulē - šo situāciju. Teiksim, likumā par uzņēmējdarbību ir sava sistēma, bet tā ir budžeta parāda prioritāte pēc uzņēmējsabiedrības vai uzņēmuma likvidācijas.

Tālāk. Latvijas Civilprocesa kodeksa 427. pantā (prasījumi par nodokļiem un nenodokļu maksājumiem) arī ir noteikta hierarhija - tiesa, jau ar otrās kārtas piedziņu, bet tikai pēc tiesas sprieduma. Un Civillikums faktiski šo jautājumu neregulē, Civillikums regulē jautājumu par hipotēkām. Tāpēc, manā skatījumā, šobrīd, otrajā lasījumā, vislabāk ir palikt pie Ministru kabineta iesniegtā varianta un vēl pirms trešā lasījuma atrast optimālo formu šim pantam. Jo mērķis jau ir ļoti skaidrs, kāpēc Valsts ieņēmumu dienests grib šo ierakstu. Tādā gadījumā, ja Valsts ieņēmumu dienests var no nodokļu nemaksātāja konta paņemt attiecīgo nenomaksāto summu, tam ir ļoti nepatīkami, ka to pirms viņa izdara banka, un protams, ka Valsts ieņēmumu dienests nedabūs šo naudu. Tātad šeit tā loģika ir pareiza. Tajā pašā laikā kopējā parādu hierarhija nav sakārtota, jo katrā likumā ir savas normas, un, protams, vissarežģītākais ir jautājums par hipotēku šajā procesā. Tāpēc es lūdzu palikt otrajā lasījumā pie Ministru kabineta piedāvātās redakcijas. Lai gan Budžeta komisija ir par šo pantu lauzījusi galvu jau vairākas sēdes pēc kārtas, tomēr mums vēl būs divas nedēļas laika, lai atrastu optimālo šā panta formulējumu.

Priekšsēdētājs. Godātie deputāti, kāds ir jūsu viedoklis par šo priekšlikumu? Viedokļi netiek izteikti. Līdz ar to tas ir atbalsts. Lūdzu zvanu! Lūdzu, balsosim par likumprojekta "Grozījumi likumā "Par bankām"" pieņemšanu otrajā lasījumā! Rezultātu! Par - 57, pret - nav, 5 - atturas. Pieņemts. Kad veiksim trešo lasījumu?

A.Piebalgs. Es lūdzu noteikt trešo lasījumu pēc divām nedēļām, tas ir, 12. maijā.

Priekšsēdētājs. Vai ir iebildumi? Nav. Pieņemts.

Nākamais ir likumprojekts "Par grozījumu Augstākās padomes 1992. gada 14. aprīļa lēmumā "Par neatliekamiem pasākumiem iedzīvotāju sociālajā aizsardzībā"". Pirmais lasījums. Sociālo un darba lietu komisijas vārdā runās deputāts Resnais - Zemnieku savienības frakcija.

G.Resnais (LZS).

Prezidij, kolēģi! Grozījumu būtība ir tāda, ka sakarā ar budžeta struktūras izmaiņām un izlīdzināšanas fonda izveidošanu jeb esamību ir radusies pretruna starp iepriekš pieņemtajiem likumiem un šodienas situāciju. Šajā sakarībā ir izstrādāts dokuments nr. 233, kurā ir izteikts šis labojums. Es to nolasīšu.

Latvijas Republikas Augstākās padomes lēmums "Par neatliekamiem pasākumiem iedzīvotāju sociālajā aizsardzībā" sastāv no 4 pantiem, un tiek ierosināts 3. punkta nobeiguma daļu svītrot: "Atzīt par spēku zaudējušu Latvijas Republikas Augstākas padomes 1992. gada 14. aprīļa lēmuma "Par neatliekamiem pasākumiem iedzīvotāju sociālajā aizsardzībā" (Latvijas Republikas Augstākās Padomes un Valdības Ziņotājs, 1992. gada 18., 19. nr. ) 3. punkta otrā apakšpunkta otro teikumu." Es komisijas vārdā lūdzu nobalsot pirmajā lasījumā par šīm izmaiņām.

Priekšsēdētājs. Vai kāds vēlas runāt debatēs? Anna Seile - LNNK.

A.Seile (LNNK).

Cienījamie deputāti, gribu pievērst jūsu uzmanību tai rindiņai, kuru mēs svītrojam no spēkā esošā likuma teksta. Tātad: Augstākās padomes lēmuma "Par neatliekamiem pasākumiem iedzīvotāju sociālajā aizsardzībā" 3. punktā teikts - "uzdot pilsētu, pilsētas rajonu un pagastu pašvaldībām izveidot sociālās palīdzības dienestu...". Un tālākajā punktā ir noteikts, ka vajag ieviest sociālās palīdzības pabalstus personām, kuru ģimenēs ienākumi, rēķinot uz vienu ģimenes locekli, nesasniedz krīzes iztikas minimumu un kuru rīcībā nav eksistencei nepieciešamo līdzekļu. Bet tālāk seko tieši tā rindiņa, kuru mēs svītrojam. Es jums to nolasīšu: "paredzēt, ka 50 procenti no pabalstos izmaksātajām summām tiek segtas no valsts budžeta". Ja mēs šo rindiņu izsvītrojam, tādā gadījumā mēs vispār neparedzam maznodrošinātajiem kaut kādu atlīdzību no valsts budžeta. Viss paliek no pašvaldību budžeta. Jā, šeit var būt iebildums, ka budžetā, kā jau skaidroja Resnā kungs, šie līdzekļi savstarpējās izlīdzināšanas fondā pašvaldībām tiek it kā paredzēti, bet, izsvītrojot no šā likuma šo rindiņu, ka arī valstij daļa līdzekļu... Es nesaku, ka te būtu jāsaglabā 50 procenti, un tādēļ acīmredzot uz otro lasījumu LNNK frakcija iesniegs kādu savu labojumu. Varētu būt arī citādāks šis procents, varētu būt tajos apmēros, kādos tiek ieskaitīts no valsts budžeta šo pašvaldību budžetu izlīdzināšanas fondā. Tādā apmērā varētu šo summu kompensēt no valsts budžeta. Bet, izsvītrojot šo rindiņu, praktiski mēs uzdodam pašvaldībām segt visus izdevumus maznodrošinātajiem.

Es atļāvos izteikt savas šaubas, un man gribētos dzirdēt ziņotāja komentāru, lai varētu izprast, kā balsot šajā jautājumā. Paldies par uzmanību!

Priekšsēdētājs. Vai ir pieteikušies runātāji? Nav. Lūdzu, deputāts Resnais!

G.Resnais. Es faktiski negribētu komentēt šo situāciju, jo izlīdzināšanas fonds jau nosaka šo kārtību, kas daļēji pāriet pašvaldību pārziņā un tā tālāk. Tāpēc es uzstāju balsot par pirmo lasījumu, un debates pēc tam varētu būt arī otrajā lasījumā.

Priekšsēdētājs. Andris Piebalgs - "Latvijas ceļš". Lūdzu!

A.Piebalgs (LC).

Cienījamais priekšsēdētāja kungs, cienījamie kolēģi! Skaidrs, ka tas princips, kas agrāk bija, - ka vienu procentuālo attiecību ieliek valsts, otru ieliek pašvaldība, - tas vienkārši nav normāls princips. Normāls princips ir, ka likumā par budžetu paredz konkrētu summu. Un mūsu likumā par 1994. gada budžetu ir precīza summa, cik ir jāizmaksā maznodrošinātajiem. Tas nozīmē, ka valsts nevar aiziet no šā, budžets ir tas, kas nosaka. Tikko mēs rakstām procentus, tā jau notiek tās nepatikšanas. Un te jau tas sāk parādīties pretējā virzienā. Tas, man šķiet, arī nav pareizi, ka mēs sakām - pašvaldībām mēs iedodam 60 procentus, jums noteikti jāpieliek 40 procenti. Tā ir pašvaldību nauda, pašvaldības budžets, pašvaldībai jārīkojas ar savu naudu pilnīgi patstāvīgi. Mēs nevaram diktēt procentuālās attiecības. Jā, valstij ir jāpalīdz maznodrošinātajiem. Nav jautājumu. To mēs darām caur budžetu, bet ne procentuālajās attiecībās, jo skaidrs, ka tā neko nenosaka. Valsts nevar aiziet prom no savām saistībām, ja tas ir ierakstīts budžetā, un te ir pilnīga precizitāte. Tāpēc es lūdzu atbalstīt šo likumprojektu pirmajā lasījumā. Tas, ka pie šīs normas mums ir jāstrādā un tā ir jāpilnveido, - tas ir cits jautājums, bet lūdzu nenoraidīt pirmajā lasījumā šo likumprojektu. Paldies par uzmanību.

Priekšsēdētājs. Zvanu, lūdzu! Lūdzu, balsosim par likumprojekta "Par grozījumu Augstākās padomes 1992. gada 14. aprīļa lēmumā "Par neatliekamiem pasākumiem iedzīvotāju sociālajā aizsardzībā"" pieņemšanu pirmajā lasījumā un par pāreju uz lasīšanu pa pantiem! Lūdzu rezultātu! Par - 60, pret - 1, atturas - nav. Pieņemts.

Deputāts Resnais sniegs informāciju. Lūdzu!

G.Resnais (LZS).

Ņemot vērā šo situāciju, būtu priekšlikums - pāriet uz balsošanu pa pantiem. Lai gan deputātes Seiles runa mani mazliet mulsina, es piedāvāju tādu priekšlikumu.

Priekšsēdētājs. Vārds deputātei Annai Seilei.

A.Seile (LNNK).

Cienījamie deputāti! Es varētu ļoti ātri sagatavot šo priekšlikumu, un aptuvens tā skanējums varētu būt tāds, ka valsts garantē savu ieguldījuma daļu valsts budžetā noteiktajos apmēros, bet tomēr ir jāparedz, ka maznodrošinātajiem daļu sedz valsts, atstājot tikai budžeta summu, nebūs pareizi šajā likumā visu atbildību uzlikt tikai uz pašvaldībām. Es varētu to iesniegt, un balsojumu mēs varētu veikt pēc pusdienām.

Priekšsēdētājs. Godātie deputāti! Tāda prakse ir visai problemātiska. Es personīgi tādās reizēs iestājos katrā ziņā par to, lai likumprojektu izskatītu steidzamības kārtībā, tas ir, ar normāliem diviem lasījumiem, ar starplaiku, un tad, man liekas, to rezultātu var ātrāk sasniegt un tas būs kvalitatīvāks. Jo, ja teksts nav pavairots un izsniegts deputātiem un tagad mēs sāksim apspriest, tad būs ļoti grūti.

Jūs runāsiet par procedūru? Lūdzu! Andris Piebalgs.

A.Piebalgs (LC).

Cienījamais priekšsēdētāja kungs, cienījamie deputāti! Varbūt šoreiz vajadzētu izmantot Seiles kundzes priekšlikumu, ka tagad derētu pāriet pie cita darba kārtības punkta, bet pie šā likumprojekta otrā lasījuma atgriezties pēc pusdienām, kad priekšlikums būs pavairots un izdalīts deputātiem. Un tad mēs varētu to izskatīt arī otrajā lasījumā, ņemot vērā arī šo priekšlikumu.

Priekšsēdētājs. Lūdzu, balsosim par priekšlikumu - likumprojektu "Par grozījumu Augstākās padomes 1992. gada 14. aprīļa lēmumā "Par neatliekamiem pasākumiem iedzīvotāju sociālajā aizsardzībā"" otrajā lasījumā izskatīt pēc pusdienām! Tāds bija priekšlikums. Balsosim! Lūdzu rezultātu! Par - 57, pret - nav, 1 - atturas. Paldies, lēmums pieņemts. Lūdzu, iesniedziet savu priekšlikumu Sekretariātā. To vajag pavairot un izsniegt deputātiem.

Nākamais jautājums ir likumprojekts "Par grozījumiem un papildinājumiem 1993. gada 30. marta likumā "Par īpašuma tiesību atjaunošanu uzņēmumiem un citiem īpašuma objektiem"". Pirmais lasījums. Tautsaimniecības, agrārās un reģionālās politikas komisijas vārdā runās deputāts Jonītis.

R.Jonītis (LC).

Godātais priekšsēdētāj, godātā Saeima! Izskatāmi ir divi dokumenti - ziemas sesijas dokuments nr. 73 un ziemas sesijas dokuments nr.239. Es šā jautājuma izskatīšanā ieteiktu izmantot dokumentu nr.239, kurā jums ir redzams gan likuma vecais teksts, gan ar Satversmes 81.panta noteiktajā kārtībā pieņemtajiem Ministru kabineta noteikumiem nr.12 izdarītās izmaiņas (blakus lappusītē). Īss komentārs par šīm izmaiņām būtu šāds: visas šīs izmaiņas ir radušās sakarā ar to, ka ir izveidotas jaunas valsts institūcijas, kas pārvalda valsts īpašumu un nodarbojas ar šā īpašuma privatizāciju. Tās ir Valsts īpašuma fonds, Privatizācijas aģentūra. Ir arī veikti redakcionālas dabas labojumi sakarā ar Saeimas ievēlēšanu un likuma "Par Ministru kabinetu" pieņemšanu. Tātad ir precizētas šīs institūcijas, kas veic visas darbības, kas saistītas ar bijušā īpašnieka vai viņa mantinieku īpašuma tiesību atjaunošanu. Šīs institūcijas ir nosauktas vārdā. Nevis tā, kā likuma tekstā bija iepriekš - nozaru ministrijas un attiecīgā rajona dažādas institūcijas. Nākamais būtiskais labojums ir tas, ka ir arī precīzi pateikts, kas pieņem lēmumu par īpašuma tiesību atjaunošanu. Es lūdzu Saeimu akceptēt šo likumprojektu pirmajā lasījumā, iepriekš ievērojot, ka tie ir Ministru kabineta 81.panta kārtībā izdotie noteikumi, kas pašreiz ir spēkā. Paldies par uzmanību.

Priekšsēdētājs. Vai kāds vēlas runāt debatēs? Nē, neviens. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta "Par grozījumiem un papildinājumiem 1993.gada 30.marta likumā "Par īpašuma tiesību atjaunošanu uzņēmumiem un citiem īpašuma objektiem"" pieņemšanu pirmajā lasījumā un par pāreju uz lasīšanu pa pantiem! Rezultātu! Par - 52, pret - nav, atturas - 2. Pieņemts.

R.Jonītis. Paldies. Es lūdzu visus deputātus, kam būtu priekšlikumi par izmaiņām šajā likumprojektā, šos priekšlikumus iesniegt Tautsaimniecības komisijā līdz 10.maijam. Paldies.

Priekšsēdētājs. Tālāk. Izskatām likumprojektu "Par kompensāciju izmaksu personām, kuras atbrīvo dzīvojamo platību Latvijas Republikā" (otrais lasījums). Deputāts Karnups - Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas vārdā.

V.P.Karnups (LNNK).

Godājamie kolēģi! Mēs skatāmies dokumentus nr.240. un 240-a. Sakarā ar pirmo lasījumu komisija saņēma vairākus priekšlikumus. Mēs nodevām likumprojektu īpaši zinošam juristam, kurš veica tā ekspertīzi un arī ieteica vairākas izmaiņas. Sakarā ar to komisija visus līdz tam brīdim iesniegtos priekšlikumus izskatīja un pieņēma attiecīgo slēdzienu. Gribu piebilst, ka šis likumprojekts otrajā lasījumā ir bijis kopš ziemas sesijas vidus, un tādā ziņā mēs esam arī saņēmuši, kopš šie dokumenti tika izdalīti, dažas papildu izmaiņas, kuras mēs skatīsim vēlāk, kas būs trešais lasījums. Tātad dokumentā nr. 240-a ir tabula. Es domāju, ka mēs varam sākt.

Priekšsēdētājs. Raiti pa punktiem uz priekšu.

V.P.Karnups. Jā. Pirmais bija deputāta Oša priekšlikums - mainīt nosaukumu, un, ņemot vērā gan likuma saturu, gan citus ierosinājumus, komisija precizēja nosaukumu, un likuma nosaukums ir - "Par kompensāciju izmaksu izceļotājiem, kuri atbrīvo dzīvokļus".

Priekšsēdētājs. Vai deputātiem ir iebildes? Nav. Paliek komisijas redakcija.

V.P.Karnups. Par 1.pantu bija iesniegusi priekšlikumu frakcija "Saskaņa Latvijai". Tas tika noraidīts, toties 1.pants tika precizēts, lai būtu skaidrs likuma mērķis un arī likuma subjekts.

Priekšsēdētājs. "Saskaņa Latvijai" pastāv uz to, ka vajadzīgs balsojums? Neuzstāj. Tālāk!

V.P.Karnups. 2.pants. "Saskaņa Latvijai" ir iesniegusi priekšlikumu, kā arī komisijai pašai bija daži papildinājumi, un tie tika pieņemti.

Priekšsēdētājs. Vai deputātiem ir iebildes? Nav. Tālāk, lūdzu!

V.P.Karnups. 2.pantā bija arī deputāta Elferta iesniegumi, un man vajag atvainoties deputātam, ka teksts, kas parādās dokumentā, nav tieši, precīzi pārrakstīts pēc viņa iesnieguma, bet princips ir, ka, ja cilvēks izsolē samaksā par īres tiesībām, tad šo summu vajadzētu ieskaitīt pilnībā vai daļēji dzīvokļa izpirkšanas maksā tad, kad tiks pieņemts dzīvokļu privatizācijas likums un kad radīsies iespēja privatizēt attiecīgo dzīvokli. Komisija to noraidīja, balstoties uz to, ka šo normu varētu iestrādāt likumā par dzīvokļu privatizāciju. Likumā mēs nevaram atsaukties uz neesošu likumu, un tādā ziņā komisija to noraidīja.

Priekšsēdētājs. Deputāts Elferts - "Latvijas ceļš". Lūdzu!

P.Elferts (LC).

Manā priekšlikumā vajadzētu izsvītrot vārdu "arī", kā tas bija iesniegts Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijā. Tekstam vajadzētu būt šādam: "Pašvaldībām ir tiesības izsolīt iedzīvotāju atbrīvoto dzīvokļu īres tiesības, kā īres ar izpirkumu tiesības, iemaksāto izsoles summu ieskaitot dzīvokļa izpirkuma maksā. Kārtību, kādā notiek dzīvokļu izpirkšana, regulē likumdošana par valsts un pašvaldības dzīvokļu privatizāciju Latvijas Republikā." Kāpēc vajag ierakstīt šādu normu? Lieta ir tāda, ka ļoti drīz sāksies valsts dzīvokļu privatizācija. Dzīvokļu sakārtošanai un privatizācijas sakārtošanai šajā jomā būtu nepieciešams ievērot tirgus ekonomiku un to, cik tirgus diktē dzīvokļu vērtību tādā ziņā, ka, ja mēs izsolām īres tiesības, tā būs viena cena, bet, ja mēs liktu uz izsoli īpašumā, būtu cita cena. Un, ja mēs atbalstām šo formu, ka izsolē var iegūt īres tiesības, tas nozīmē, ka es pēc tam, kad būšu piedalījies šādā izsolē, nonākšu vienā dzīvoklī ar kaimiņu, kurš nav maksājis neko. Tad, privatizējot dzīvokli, man būs jāmaksā sava izsoles maksa, kā arī sertifikāti, bet mans kaimiņš par savu dzīvokli maksās tikai sertifikātus. Mums ir arī likums par valsts un pašvaldību uzņēmumu nomu un nomu ar izpirkumu. Šeit mēs ierakstām normu -"îres ar izpirkumu tiesības". Tā būtu līdzīga norma. Tādā ziņā mēs, liekot dzīvokli uz izsoli, varam noteikt tirgus diktētu, reālāku cenu. Tātad izceļotājs būtu drīzāk ar mieru izvēlēties šādu variantu, nekā nelegāli mainīt dzīvokli, jo būs augstāka cena. Cilvēks, kurš grib piedalīties izsolē, zina, ka tas nonāks agri vai vēlu viņa īpašumā, jo viņš būs iemaksājis šo summu daļēji jau tagad, piedaloties izsolē, un vēlāk, dzīvokli izpērkot, attiecīgi šo summu papildinās ar sertifikātiem vai ar naudu. Tātad arī pašvaldība iegūs no tā, ka arī dzīvoklis tiek likts uz izsoli, ne tikai īres tiesības. Tātad arī pašvaldība iegūs vairāk līdzekļu. Es aicinu atbalstīt priekšlikumu - ierakstīt normu, ka liek uz izsoli nevis īres tiesības, bet īres ar izpirkumu tiesības.

Priekšsēdētājs. Deputāt Karnup, jūs runāsiet par šo pantu? Lūdzu!

V.P.Karnups. Es varu tikai vēlreiz atkārtot, ka mums pašlaik nav likumdošanas par dzīvokļu izpirkšanu, respektīvi, valsts un pašvaldību dzīvokļu fondā esošo dzīvokļu. Es atkārtoju komisijas viedokli, ka šo normu vajadzētu ierakstīt atsevišķā likumā par dzīvokļu privatizāciju.

Priekšsēdētājs. Jānis Lagzdiņš - Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšsēdētājs. "Latvijas ceļš".

J.Lagzdiņš (LC).

Priekšsēdētāja kungs, kolēģi deputāti! Es gribu runāt nevis kā komisijas priekšsēdētājs, bet kā deputāts, jo komisijā es iestājos par deputāta Elferta priekšlikuma pieņemšanu. Es neatkārtošu tos motīvus, kurus šeit minēja kolēģis Elferts, bet, manuprāt, pats galvenais ir tas, ka, ja mēs pieņemtu šo priekšlikumu pēc būtības, tas radītu pircējiem drošības sajūtu. Un tas ir pats galvenais! Tas stimulētu tirgus veidošanos, stimulētu vēlēšanos iegādāties šos dzīvokļus, un visbeidzot jāsaka, ka šāda norma būtu taisnīga norma. Jo šī nauda, kas tiktu iemaksāta par izsolītajiem dzīvokļiem, tiktu ieskaitīta izpirkuma maksā. Un tādējādi šīs personas, kas iegādājas dzīvokli likumā noteiktajā kārtībā, netiktu kaut kādā veidā nostādītas sliktākā stāvoklī nekā citas personas. Tādēļ es aicinu tomēr deputāta Elferta priekšlikumu pieņemt un uz trešo lasījumu precizēt šā priekšlikuma otro teikumu, - kaut gan šeit nav atsauces uz kādu konkrētu normatīvo aktu, ir tikai atsauce uz to, ka kārtību noteiks likumdošana, tātad tie likumi, kurus mēs pieņemsim tuvākajā laikā. Aicinu pieņemt šo priekšlikumu!

Priekšsēdētājs. Deputāt Elfert, ja es pareizi sapratu, jūs precizējāt un svītrojāt vārdu "arī"? Lūdzu zvanu! Godātie deputāti, mēs balsosim par deputāta Elferta priekšlikumu. Runa ir par otro pantu. Es atvainojos, - papildināt ar jaunu pantu, aiz otrā panta ieraksts. Esiet tik laipni, izsvītrojiet vārdu "arī"! Tātad: "Pašvaldībām ir tiesības izsolīt iedzīvotāju atbrīvoto dzīvokļu īres tiesības, kā īres ar izpirkumu tiesības," - un tālāk kā tekstā. Vai varam balsot? Balsosim! Jūs, Karnupa kungs, varat balsot. Lūdzu rezultātu! Par - 55, 1 - pret, 5 - atturas. Deputāta Elferta priekšlikums ir akceptēts. Tālāk, lūdzu!

V.P.Karnups. 3.pants. Budžeta un finansu komisijas priekšlikums tika daļēji pieņemts, un otrā lasījuma teksts tika attiecīgi izmainīts, un arī Sociālo un darba lietu komisijas iesniegtais priekšlikums tika pieņemts. Tā nav sazvērestība, ka 3.pantā tehniskas kļūdas dēļ diemžēl nav iekļauts Elferta kunga priekšlikums, kas skan šādi: "Pašvaldībām ir tiesības 25% no izsoles summas ieskaitīt pašvaldību palīdzības fondā palīdzības sniegšanā dzīvokļu jautājumu risināšanā sociāli mazaizsargātām un maznodrošinātām personām (ģimenēm) likumdošanā noteiktā kārtībā, bet pārējo izsoles summas daļu izmaksāt izceļotājiem." Ðeit var tikai piebilst, ka viņa priekšlikums tika pieņemts un iestrādāts jaunā redakcijā.

Priekšsēdētājs. Tātad 3.pantā komisijas izstrādātā redakcijā tas ir iekļauts, deputāt Elfert? Jā vai nē? Vismaz ar galvu pamājiet! Paldies. Tālāk!

V.P.Karnups. Par 4.pantu bija frakcijas "Saskaņa Latvijai" priekšlikums, un tas tika pieņemts. Redakcija ir precizēta.

Priekšsēdētājs. Paldies. Es atvainojos, stenogrammas precizitātes labad paziņoju - tātad deputāts Elferts piekrita. Es ļoti atvainojos. Par procedūru. Acīmredzot Prezidijam būtu jāpadomā, ka citu valstu parlamentos zālē ir viens vai divi stenogrāfisti vai stenogrāfistes. Var iznākt visai jocīgi, ja lasām stenogrammas, kurās sēdes vadītājs kaut ko komentē, kaut ko saka, kaut kādas piezīmes izsaka, bet tas, kas notiek zālē, ne vienmēr tiek fiksēts mikrofonos un līdz ar to netiek fiksēts stenogrammā. Un tāpēc stenogramma var būt visai nepilnīga. Jo faktiski stenogrammā būtu jāiekļauj pat deputātu skaļākas nopūtas par neapmierinātību, par balsojumu, - nerunājot nemaz par izteiktajām replikām. Tālāk, lūdzu!

V.P.Karnups. 5.pantam komisija tikai precizēja redakciju.

Priekšsēdētājs. Vai ir iebildes? Tālāk!

V.P.Karnups. Kas attiecas uz 6.pantu, atbildīgā komisija 6.pantu faktiski pārcēla uz 2.pantu kā 2.panta otro daļu, kuru mēs varam tagad redzēt jaunā redakcijā. Bija arī frakcijas "Saskaņa Latvijai" priekšlikums, kurā bija uzskaitīta attiecīgā likumdošana. Komisija šo priekšlikumu noraidīja, jo uzskatīja, ka piedāvātā redakcija sašaurina ietverto normu.

Priekšsēdētājs. Vai ir iebildes? Nav. Tālāk!

V.P.Karnups. 7.panta 9.punkts, komisija to izslēdza.

Priekšsēdētājs. Vai deputātiem ir iebildes? Nav. Tālāk!

V.P.Karnups. Bija 8.pants. Frakcija "Saskaņa Latvijai" ierosināja izsvītrot šo pantu, komisija piekrita.

Priekšsēdētājs. Vai deputātiem ir iebildes ? Tālāk!

V.P.Karnups. 9.pants. No Budžeta un finansu komisijas bija divi ierosinājumi, lai šo pantu izslēgtu. Frakcijai "Saskaņa Latvijai" bija priekšlikums izlabot 9.pantu. Komisija pieņēma Budžeta un finansu komisijas ierosinājumu un šo pantu vispār izsvītroja.

Priekšsēdētājs. Ir iebildes? Nav. Tālāk!

V.P.Karnups. 10.pants. Šeit šis ierosinājums nav deputātes Birznieces personīgais viedoklis. Tas faktiski ir Cilvēktiesību komisijas viedoklis, bet, tā kā tehniskas kļūmes dēļ Birznieces kundze parakstīja to kā šīs komisijas priekšsēdētāja, tad tas vienkārši tika ierakstīts kā viņas priekšlikums, lai gan faktiski visur, kur ir deputātes Birznieces vārds, tie ir Cilvēktiesību komisijas ierosinājumi. Sakarā ar 10.pantu tātad Cilvēktiesību komisija ir ierosinājusi vārdus "vai pašvaldības bezpeļņas organizācijas (uzņēmumus)", un tas tika pieņemts.

Priekšsēdētājs. Tālāk, lūdzu!

V.P.Karnups. 11.pants. Bija ierosinājums no Sociālo un darba lietu komisijas - šo pantu izslēgt -, un tas tika pieņemts.

Priekšsēdētājs. Paldies. Tālāk!

V.P.Karnups. 12.pants. Bija ierosinājums no Sociālo un darba lietu komisijas - šo pantu izslēgt -, un tas tika pieņemts.

Priekšsēdētājs. Tālāk!

V.P.Karnups. Komisija ierosināja mainīt otrās nodaļas nosaukumu, un to mēs otrajā lasījumā esam izdarījuši.

Priekšsēdētājs. Tālāk, lūdzu!

V.P.Karnups. 13.pants. Sakarā ar iepriekšējo pantu izsvītrošanu 13.pants tagad ir izteikts kā 6.pants, bez tam tas ir papildināts un precizēts.

Priekšsēdētājs. Tālāk!

V.P.Karnups. Par veco 14.pantu bija ierosinājums no Budžeta un finansu komisijas - šo pantu izslēgt - un priekšlikums no frakcijas "Saskaņa Latvijai" - šo pantu izlabot. Komisija pieņēma Budžetu un finansu komisijas priekšlikumu un šo pantu izslēdza.

Priekšsēdētājs. Vai "Saskaņa Latvijai" nepieprasa balsojumu? Paldies. Tālāk!

V.P.Karnups. 15.pants, kas tagad jaunajā redakcijā ir kļuvis par 7.pantu. Tas ir precizēts un izteikts jaunā redakcijā.

Priekšsēdētājs. Tālāk!

V.P.Karnups. 16.pants. Cilvēktiesību komisija, frakcija "Saskaņa Latvijai" un Sociālo un darba lietu komisija bija vienisprātis, ka vajag izslēgt vārdus "divkāršā apmērā" un vēl papildus Cilvēktiesību komisija vēlas to... Komisija pieņēma šo divu komisiju un frakcijas "Saskaņa Latvijai" ierosinājumu un apvienoja 16.pantu un 17.pantu, izteica to precizētā redakcijā kā 8.pantu. Sakarā ar 17.pantu Cilvēktiesību komisija vēlējās papildināt to ar jaunu daļu, bet komisija, apsvērusi šo priekšlikumu, tomēr to noraidīja un atstāja tādu, kā ir uzrādīts jaunajā redakcijā.

Priekšsēdētājs. Vai ir kādam iebildes? Nav. Tālāk!

V.P.Karnups. 18.pants. Bija ierosinājums no frakcijas "Saskaņa Latvijai" - izslēgt šo pantu -, un tas tika pieņemts.

Priekšsēdētājs. Tālāk!

V.P.Karnups. Komisija papildināja projektu ar jaunu 9.pantu, kas skan tā: "Pçc izsoles attiecīgā pašvaldība pieņem lēmumu, kas ir pamats dzīvokļa īres līguma noslēgšanai ar personu, kura nopirkusi dzīvokļa īres tiesības."

Priekšsēdētājs. Vai ir iebildes? Nav. Akceptēts.

V.P.Karnups. 19.pants. Par to bija ierosinājums no Sociālo un darba lietu komisijas - šo pantu izslēgt. Komisija to noraidīja, pants tika saglabāts, bet kā 9.panta pēdējā daļa.

Priekšsēdētājs. Nav iebildes? Nav. Vai esam visu izskatījuši? Paldies deputātam Karnupam. Zvanu! Lūdzu, balsosim par likumprojekta "Par kompensāciju izmaksu personām, kuras atbrīvo dzīvojamo platību Latvijas Republikā" pieņemšanu otrajā lasījumā. Balsojam. Rezultātu! Par - 66, pret - nav, atturas - 1. Pieņemts.

Deputāt Karnup, lūdzu par trešo lasījumu!

V.P.Karnups. Ierosinu trešajā lasījumā skatīt pēc divām nedēļām. Lūdzu ierosinājumus un priekšlikumus uz trešo lasījumu iesniegt līdz nākamajai trešdienai.

Priekšsēdētājs. Ir iebildes? Nav. Paldies.

Nākamais ir likumprojekts "Par labojumiem un papildinājumiem Latvijas Republikas Augstākās padomes 1992.gada 17.decembra lēmumā "Par Latvijas Republikas likuma "Par zemes privatizāciju lauku apvidos" spēkā stāšanās kārtību" atsevišķu pantu piemērošanu"", pirmais lasījums. Tautsaimniecības, agrārās un reģionālās politikas komisijas vārdā deputāts Rozentāls - Zemnieku savienība.

A.Rozentāls (LZS).

Cienījamais Prezidij, godājamie kolēģi! Ir jāpaņem dokumenti nr.90 un nr.267. Dokumentā nr.90 ir frakcijas "Tçvzemei un brīvībai" priekšlikums Latvijas Republikas Augstākās padomes 1992.gada 17.decembra lēmumam "Par Latvijas Republikas likuma "Par zemes privatizāciju lauku apvidos" atsevišķu pantu piemērošanu". Šis labojums attiecas uz 7.punktu, un tā būtība ir šāda. Šeit, 7.punktā ir runāts par zemes rezervēšanu līdz 1996.gada 1.novembrim, un, kā jūs zināt, zeme tiek rezervēta tām juridiskajām personām, faktiski paju sabiedrībām, kuras to apsaimniekojušas iepriekšējā periodā. Šī rezervēšana gan lielākoties skar likumīgos zemes īpašniekus, arī represētos, bet situācija laukos ir dinamiski veidojusies pavisam atšķirīga, un šobrīd jau nav vairs jautājuma par rezervēšanu, bet par zemes apsaimniekošanu, jo paju sabiedrību likvidēšanās ir daudz straujāka, un šopavasar mēs visi būsim liecinieki tam, ka zeme Latvijā paliks neapstrādāta ārkārtīgi lielos apjomos. Bet tas jau ir cits temats, nevis juridisks temats, jo tas ir saimniecisko jautājumu loks, kuru mums diemžēl, šeit, Saeimā, darbojoties, iznāk skart ļoti maz, jo jautājumi, kurus mēs risinām, vairāk ir politiski un tīri likumdošanas jautājumi, bet ļoti mazā mērā saimnieciski.

Šo jautājumu varētu drīzāk attiecināt uz saimniecisko jautājumu, jo šobrīd Latvijā zemes reforma notiek pēc mūsu nupat nesen pieņemtā likuma "Par zemes reformu lauku apvidos". Tur optimālā variantā ir atrisināti visi zemes jautājumi - no lietotāja pārejot uz īpašnieku un atjaunojot likumīgo īpašnieku tiesības, kā arī atrisinot situāciju laukos, kāda bija izveidojusies pēdējos 50 gados, jo dzīve tomēr ir gājusi uz priekšu, un par to mēs esam gari diskutējuši plenārsēdēs, kurās bija runa par likumu "Par zemes reformu lauku apvidos". Šis labojums izraisa zināmas neskaidrības un ir pretrunā ar tiem mūsu likuma pantiem, kurus mēs pieņēmām un kuri šobrīd ir spēkā attiecībā uz zemes reformu lauku apvidos. Tur ir atrisināti, kā jau teicu, visi šie jautājumi, un, ja mēs gribam kaut ko labot šajā lēmumā par atsevišķu pantu piemērošanu, tad var iznākt, ka atkal jāķeras klāt pie labojumiem pašreiz spēkā esošajā likumā, pie atsevišķiem tā pantiem, tāpēc Tautsaimniecības, agrārās un reģionālās politikas komisija uzskata, ka nav lietderīgi izdarīt šādu labojumu lēmumā "Par Latvijas Republikas likuma "Par zemes privatizāciju lauku apvidos" atsevišķu pantu piemērošanu" un atstāt tā, kā ir. Es domāju, ka lielākajai daļai deputātu, kuri sekoja arī Zemes reformas likuma gaitai, mani paskaidrojumi nav vajadzīgi, jo viņi saprot, par ko ir runa, un atbalstīs Tautsaimniecības, agrārās un reģionālās politikas komisijas pieņemto lēmumu šajā jautājumā.

Priekšsēdētājs. Godātie deputāti, mēs balsosim par iesniegto likumprojektu "Par labojumiem un papildinājumiem Latvijas Republikas Augstākās padomes 1992.gada 17.decembra lēmumā "Par Latvijas Republikas likuma "Par zemes privatizāciju lauku apvidos" atsevišķu pantu piemērošanu"". Un šeit ir divi labojumi. Pirmais - svītrot 7.punkta pēdējo palīgteikumu: "...vai rezervēt piešķiršanai pastāvīgā lietošanā", un otrs - papildināt lēmuma 7.punktu aiz vārdiem "...bet ne ilgāku laiku par 1996.gada 1.novembri" ar vārdiem "tâdā platībā, kādā zemes lietotājs līdz 1992.gada 1.septembrim bija iesācis zemes apstrādāšanu". Es sapratu, ka frakcija "Tçvzemei un brīvībai" neatsauc šo priekšlikumu. Vai kāds vēlas runāt debatēs? Tad balsosim par frakcijas "Tçvzemei un brīvībai" iesniegtā likumprojekta, kuru es jums nolasīju, akceptu pirmajā lasījumā un par pāreju uz lasīšanu pa pantiem. Balsosim! Lūdzu rezultātu! Par - 11, pret - 26, atturas - 18. Nav pieņemts.

Nākamais ir likumprojekts "Par papildinājumiem 1992.gada 16.jūnija likumā "Par valsts un pašvaldību īpašuma objektu (uzņēmumu) privatizācijas kārtību"". Pirmais lasījums. Tautsaimniecības, agrārās un reģionālās politikas komisijas vārdā ziņos deputāts Jonītis.

R.Jonītis (LC).

Godātais priekšsēdētāj, godātā Saeima! Es jau pagājušajā plenārsēdē informēju par Tautsaimniecības komisijas viedokli attiecībā uz šiem papildinājumiem 1992.gada 16.jūnija likumā. Komisijas viedoklis bija neatbalstīt to tālāku izskatīšanu Saeimā pēc pirmā lasījuma, jo ir pieņemts jauns likums par privatizāciju. Bez tam šie labojumi ir tik veci, ka tie vairs nav spēkā, jo nepastāv vairs šis likums. Saeimai vienīgi būtu jānobalso par šā likumprojekta nevirzīšanu tālāk.

Priekšsēdētājs. Te būtu jākonsultējas ar Juridiskās komisijas vadītāju deputātu Endziņu. Kā es saprotu, mums nav tāda formulējuma - neatbalstīt izskatīšanu Saeimā pēc pirmā lasījuma, jo mums ir jānobalso "par" vai "pret" vai arī jānodod Ministru kabinetam atpakaļ. Lūdzu!

A.Endziņš (LC).

Cienījamo priekšsēdētāj, tā kā ir pieņemts, ka likumprojektu, kas ir sagatavots, vajadzētu izskatīt otrajā lasījumā, tad šī problēma ir atrisināta. Tas ir par likuma spēkā stāšanās kārtību utt. Šobrīd mums nav neviena tāda akta, un tāpēc vienīgais ceļš, lai mēs varētu to problēmu atrisināt, ir formāli noraidīt to pirmajā lasījumā, un līdz ar to tam būtu pielikts punkts.

Priekšsēdētājs. Es ceru, ka deputāti saprata, kas te veidojas. (Starpsauciens no zāles: Jā!") Bet, protams, sēdes vadītājs formulēs tādējādi, ka lūgs balsot par likumprojekta "Par papildinājumiem 1992.gada 16.jūnija likumā "Par valsts un pašvaldību īpašuma objektu (uzņēmumu) privatizācijas kārtību" pieņemšanu pirmajā lasījumā un par pāreju uz lasīšanu pa pantiem. Balsojam. Rezultātu! Par - 3, pret - 44, atturas - 12. Nav pieņemts.

Nākamais ir likumprojekts "Par grozījumiem 1991.gada 5.marta likumā "Par pašvaldību uzņēmumu"". Pirmais lasījums. Tautsaimniecības, agrārās un reģionālās politikas komisijas vārdā deputāts Jonītis.

R.Jonītis (LC).

Godātais priekšsēdētāj, godātā Saeima! Izskatot šos grozījumus 1991.gada 5.marta likumā "Par pašvaldības uzņēmumu", mums ir jāizmanto ziemas sesijas dokuments nr. 87. Tas ir Ministru kabineta noteikums nr.31, kas izdots Satversmes 81.panta noteiktajā kārtībā, un pavasara sesijas dokuments nr.269a, kur tabuliņas veidā jūs varat redzēt vienu vienīgu izmaiņu likuma 3.pantā par pašvaldības un tās uzņēmuma atbildību. Pašreizējā brīdī šis likumprojekts ir spēkā, bet, kā mani informēja Valsts un pašvaldības komisijas priekšsēdētājs, šī komisija ir sagatavojusi jaunu likumprojektu par pašvaldības uzņēmumu, un es nezinu, kāda šajā gadījumā varētu būt procedūra. Vai mēs pašreiz varētu noņemt šo izskatīšanu pirmajā lasījumā un izskatīt to kopā ar šo jauno likumprojektu vai arī mums būtu jābalso šis pirmais lasījums Ministru kabineta noteikumiem?

Priekšsēdētājs. Kam jūs to prasāt?

R.Jonītis. Es faktiski prasu Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas vadītāja komentāru. Es lūgtu to, ja var.

Priekšsēdētājs. Godātais deputāt Jāni Lagzdiņ, komisijas vadītāj, pie jums griežas ar jautājumu.

J.Lagzdiņš (LC).

Priekšsēdētāja kungs, kolēģi deputāti! Tik tiešām komisija ir izstrādājusi likumu "Par pašvaldības uzņēmumu" jaunā redakcijā. Tas būtu viens iemesls, kāpēc varbūt vajadzētu atlikt šā likumprojekta izskatīšanu, bet otrs iemesls ir tas, ka Ministru kabinets šā gada janvāra sākumā 81. panta kārtībā ir pieņēmis grozījumus likumā "Par pašvaldību uzņēmumu". To, kāda ir šī redakcija, jūs redzat jums izsniegtajā tabulā, un faktiski šie grozījumi jau ir spēkā, jo tie ir pieņemti Satversmes 81.panta kārtībā. Un šā iemesla dēļ, godātie kolēģi, es pievienojos ziņotāja viedoklim - atlikt šā likumprojekta izskatīšanu šo divu iemeslu dēļ.

Priekšsēdētājs. Zvanu!

R. Jonītis. Ja drīkst, Tautsaimniecības komisijas vārdā. Tātad mūsu komisija lūgtu pašreiz noņemt šā jautājuma izskatīšanu, un tad balsojums laikam nebūtu nepieciešams.

Priekšsēdētājs. Kā es saprotu, pret deputātiem, pārējiem kolēģiem, būtu korekti, ja jūs atliktu tā izskatīšanu. Jūs aizņēmāt mūsu laiku un beidzot paši noskaidrojāt. Un par atlikšanu ir jābalso. Lūdzu, balsosim par šā likumprojekta izskatīšanas atlikšanu. Rezultātu! Par - 71, pret - nav, 3 - atturas. Pieņemts.

Nākamais ir likumprojekts "Par grozījumiem un papildinājumiem 1991.gada 5.novembra likumā "Par pašvaldību īpašumā esošo tirdzniecības, sabiedriskās ēdināšanas un sadzīves pakalpojumu objektu privatizāciju" (pirmais lasījums). Deputāts Jonītis - komisijas vārdā.

R.Jonītis (LC).

Godātais priekšsēdētāj, godātā Saeima! Arī šis ir Ministru kabineta noteikums, kas izdots saskaņā ar Satversmes 81.pantu. Tas ir ziemas sesijas dokuments nr.69. Tautsaimniecības komisija, izskatot kopumā šos ziemas sesijas dokumentus, arī nr. 69, un pieņemot jauno likumu par privatizāciju Latvijas Republikā, nolēma, ka arī šos pašvaldību īpašumus varētu privatizēt pēc tiem pašiem noteikumiem kā valsts īpašumu, jo šie uzņēmumi ne ar ko neatšķiras. Bez tam Tautsaimniecības komisija jau šā likuma labojumos, kas sagatavoti otrajam lasījumam, par valsts un pašvaldību īpašuma privatizāciju ir sagatavojusi priekšlikumu par pārejas noteikumiem - atcelt gan šos Kabineta noteikumus nr.8, gan pašu likumu "Par pašvaldību īpašumā esošo tirdzniecības, sabiedriskās ēdināšanas un sadzīves pakalpojumu objektu privatizāciju". Tāpēc mēs lūgtu deputātus, kā ir rakstīts komisijas ziņojumā, neatbalstīt šā jautājuma tālāku izskatīšanu Saeimā pēc pirmā lasījuma. Tātad būtu jābalso par tā noraidīšanu pirmajā lasījumā.

Priekšsēdētājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta "Par grozījumiem un papildinājumiem 1991.gada 5.novembra likumā "Par pašvaldību īpašumā esošo tirdzniecības, sabiedriskās ēdināšanas un sadzīves pakalpojumu objektu privatizāciju"" pieņemšanu pirmajā lasījumā un pāreju uz lasīšanu pa pantiem. Lūdzu rezultātu! 7 - par, pret - 61, atturas - 7. Nav pieņemts.

Lūdzu zvanu reģistrācijai. Lūdzu, reģistrēsimies! Reģistrācija! Priekšsēdētāja biedru Aivaru Berķi lūdzu nolasīt izdruku! Vai ir kādi paziņojumi? Lūdzu, palieciet vietās un uzklausiet izdruku! Pēc tam saskaņā ar mūsu balsojumu mēs apspriedīsim priekšlikumus likumprojektam "Par grozījumu Augstākās padomes 1992.gada 14.jūnija lēmumā "Par neatliekamiem uzdevumiem iedzīvotāju sociālajā aizsardzībā"". Un konkrēti tas būs deputātes Annas Seiles priekšlikums. Līdz ar to tas būs šā likumprojekta otrais lasījums.

A.Berķis (Saeimas priekšsēdētāja biedrs).

Nav reģistrējušies:

Andris Ameriks,

Gundars Bērziņš,

Māris Budovskis,

Imants Daudišs,

Oskars Grīgs,

Aleksandrs Kiršteins,

Andrejs Krastiņš,

Vilis Krištopans,

Egils Levits,

Gunārs Meierovics,

Andrejs Panteļējevs,

Aleksandrs Pētersons,

Anta Rugāte,

Zigurds Tomiņš,

Jānis Vaivads,

Joahims Zīgerists.

Priekšsēdētājs. Pārtraukums.

Priekšsēdētājs. Mums ir laiks turpināt plenārsēdi. Jau 4-5 minūtes ir pat pāri. Lūdzu, ieņemiet savas vietas.

Izskatām likumprojektu "Par grozījumu Augstākās padomes 1992. gada 14. jūnija lēmumā "Par neatliekamiem uzdevumiem iedzīvotāju sociālā aizsardzībā"". Apspriedīsim 3. punkta otrā apakšpunkta otrā teikuma redakciju, ko iesaka deputāte Seile. Vai jūs vēlētos komentēt, deputāte Seile?

A.Seile (LNNK).

Izskatot šo likumprojektu otrajā lasījumā, es esmu iesniegusi labojumu. Labojuma būtība: paredzēt, ka daļa no pabalstos izmaksātajām summām tiek segta no valsts budžeta vietējo budžetu izlīdzināšanas fondā iedalītajām mērķdotācijām un dotācijām. Tas atbilst apgalvojumam, ko izteica referents, ka daļa tiks segta, bet šis ieraksts nodrošina šo dotāciju iedalīšanu arī nākamā un aiznākamā gada budžetā, ja likumdošana nemainās. Ja likums paliek tādā redakcijā, kā ir, tad pašvaldībām vienām pašām pēc šā likuma ieraksta ir jāsedz visas dotācijas un pabalsti maznodrošinātajiem cilvēkiem. Paldies par uzmanību! Es uzturu spēkā savu labojumu.

Priekšsēdētājs. Lūdzu, deputāt Resnais, komisijas vārdā!

G.Resnais (LZS).

Komisija atbalsta šo priekšlikumu otrajam lasījumam, un līdz ar to šajā likumprojektā citu piedāvātu izmaiņu un grozījumu nav.

Priekšsēdētājs. Lūdzu zvanu! Lūdzu, balsosim par 3. punkta 2.apakšpunkta otrā teikuma šādu redakciju: "Paredzēt, ka daļa no pabalstos izmaksātajām summām tiek segta no valsts budžeta vietējo budžetu izlīdzināšanas fondā iedalītajām mērķdotācijām un dotācijām." Lūdzu, balsosim! Tas ir deputātes Seiles iesniegtais priekšlikums. Rezultātu! Par - 52, pret - 2, atturas - 2. Pieņemts.

G.Resnais. Paldies kolēģiem par aktivitāti, un ir lūgums Prezidijam trešo lasījumu noteikt pēc divām nedēļām, tas ir, ja nemaldos, 12.maijā.

Priekšsēdētājs. Ir iebildes? Nav. Paldies.

Izskatīsim likumprojektu "Par Latvijas Republikas 1935. gada Konsulārā reglamenta spēka atjaunošanu un grozījumiem un papildinājumiem tajā". Pirmais lasījums. Ārlietu komisija. Komisijas vārdā deputāts Juris Sinka.

J.Sinka (TB).

Dāmas un kungi! Ārlietu komisija piedāvā jums pirmajam lasījumam tikko minēto likumprojektu, par kuru referēt mēs esam lūguši valsts sekretāra vietnieku juridiskajās un konsulārajās lietās Sjanīša kungu. Bet es tagad viņu neredzu šeit.... Jā, lūdzu! Piedošanu!

A.Sjanītis (Ārlietu ministrijas valsts sekretāra vietnieks).

Cienījamie deputāti! Pavisam īsi, piecās minūtēs, par likumprojekta koncepciju. Šāda atsevišķa likuma nepieciešamību nosaka Konsulārā dienesta specifika. Pagājušajā gadā pieņemtais likums "Par diplomātisko un konsulāro dienestu" noteica vispārīgos vilcienos konsulārā dienesta vietu kopējā ārlietu dienesta struktūrā, kā arī regulēja diplomātiskajam un konsulārajam dienestam kopīgos jautājumus, turpretī Konsulārais reglaments pamatā ir veltīts tam, lai dotu konsulārajām amatpersonām pilnvaras specifisku un atbildīgu juridisko darbību veikšanai. Proti, tas, pirmkārt, nosaka, kas tad ir šīs konsulārās amatpersonas, kas līdz šim vispār nav reglamentētas, lai gan konsuls veic ļoti atbildīgas juridiskās darbības.

Otrkārt, tas nosaka Latvijai tik ļoti svarīgā goda konsula institūta vietu un lomu. Šeit gan ir nepieciešami daži labojumi un papildinājumi, kuri tiks izdarīti saskaņā ar Juridiskās komisijas norādījumiem.

Treškārt, tas dod pilnvaras to juridisko darbību veikšanai, kuras mūsu konsuli nevar veikt bez likumiska pilnvarojuma, proti, notariālās darbības, dokumentu legalizāciju, civilstāvokļa aktu reģistrāciju, kā arī citus pilnvarojumus.

Ceturtkārt, reglaments mums dod likumisko pamatu finansiālo jautājumu sakārtošanai saistībā ar konsulārā dienesta ieņēmumiem, kas varētu būt ļoti nozīmīgs impulss, lai paplašinātu un uzlabotu Latvijas konsulāro tīklu pasaulē un tādējādi daudz labāk nodrošinātu mūsu pilsoņu konsulāro aizsardzību ārvalstīs.

Piektkārt, un visbeidzot. Reglaments pilnvaro ārlietu ministru apstiprināt instrukcijas šā reglamenta piemērošanai, kur konsulārā dienesta funkcijas tiks detalizēti regulētas. Šīs instrukcijas projekts ir jau gatavs, un interesenti var ar to iepazīties.

Viss iepriekš minētais ir tas būtiskais, kas nosaka šā likumprojekta nepieciešamību. Analogi likumi pastāv arī vairākumā ārvalstu, piemēram, Vācijā. Tā kā konsulārās funkcijas un pats konsula institūts ir, tā teikt klasisks, jo konsulārie uzdevumi būtībā palikuši nemainīgi, tad mēs uzskatījām par iespējamu atjaunot 1935. gada Konsulāro reglamentu, tādējādi savā ziņā arī turpinot mūsu ārlietu dienesta tradīcijas. Protams, vecajā reglamentā ir izdarīti diezgan daudzi būtiski labojumi un papildinājumi, taču mēs centāmies saglabāt tā būtību.

Nopietni labojumi un papildinājumi tika izteikti no Juridiskās komisijas puses. Tie visi tiks ņemti vērā un iestrādāti likumprojektā, ja jūs akceptēsit šo likumprojektu šodien pirmajā lasījumā. Paldies par uzmanību!

Priekšsēdētājs. Vai deputāti debatēs ir pieteikušies? Nav. Lūdzu zvanu! Vai Juridiskā komisija uztur savu balsojumu, jo tas tad būtu jābalso pirmais? Aivars Endziņš - Juridiskās komisijas vadītājs.

A.Endziņš (LC).

Cienījamo priekšsēdētāj, cienījamie deputāti! Ņemot vērā Sjanīša kunga teikto, kā arī iepriekšējo sarunu un apņemšanos, ka šīs pretrunas tiks novērstas, es atsaucu Juridiskās komisijas priekšlikumu.

Priekšsēdētājs. Balsošanas režīmu! Lūdzu, balsosim par likumprojekta "Par Latvijas Republikas 1935. gada Konsulārā reglamenta spēka atjaunošanu un grozījumiem un papildinājumiem tajā" pieņemšanu pirmajā lasījumā un pāriešanu uz lasīšanu pa pantiem. Lūdzu rezultātu! Par - 59, pret - nav, atturas - nav. Pieņemts pirmajā lasījumā.

Nākamais - likumprojekts "Par 1966. gada 16. decembra Starptautiskā līguma par civilajām un politiskajām tiesībām fakultatīvo protokolu". Trešais lasījums.

J.Sinka (TB).

Uz otro lasījumu bija pāris grozījumu, bet uz trešo tādi vairs nav iesniegti. Viss likumprojekts sastāv no 14 pantiem (dokuments nr. 264). Vai jūs vēlaties, lai es to visu nolasu? Nekādu iebildumu nevienam vairs nav bijis, un es ierosinu par to nobalsot kopumā, ja jūs nevēlaties, lai es nolasu visus pantus.

Priekšsēdētājs. Deputātiem iebildumu nav. Līdz ar to es lūdzu zvanu! Balsosim par likuma "Par 1966. gada 16. decembra Starptautiskā līguma par civilajām un politiskajām tiesībām fakultatīvo protokolu" pieņemšanu visumā. Balsojam. Rezultātu! Par - 54, pret - nav, atturas - nav. Likums pieņemts.

J.Sinka. Priekšsēža kungs, par iepriekšējā likuma otro lasījumu. Tas varētu būt pēc divām nedēļām - 12. maijā.

Priekšsēdētājs. Pieņemam zināšanai.

J.Sinka. Paldies.

Priekšsēdētājs. Nākamais likumprojekts - "Grozījumi Latvijas Darba likumu kodeksā". Pirmais lasījums. Sociālo un darba lietu komisijas vārdā deputāts Elferts.

P.Elferts (LC).

Godātais Prezidij, cienījamie deputāti! Likumprojektu "Grozījumi Latvijas Darba likumu kodeksā" sastāda viens punkts. Un tā būtība ir tāda: ja atlaida kādu no darba, tad Darba likumu kodeksā bija norma - izmaksāt 3 mēnešu algu. Izdarot šos grozījumus, tiek noteikts, ka atlaišanas pabalsts tiek izmaksāts ne mazāk kā viena mēneša vidējās izpeļņas apmērā vai apmērā, kāds paredzēts darba koplīgumā vai darba līgumā, pusēm vienojoties. Tātad šī norma tiek mainīta no 3 mēnešiem uz 1 mēnesi, saglabājot arī iespējas koplīgumā iestrādāt citas normas.

Priekšsēdētājs. Lūdzu, godātie deputāti, kādi ir jūsu priekšlikumi? Nav priekšlikumu. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta "Grozījumi Latvijas Darba likumu kodeksā" pieņemšanu pirmajā lasījumā. Balsojam. Lūdzu rezultātu! 44 - par, pret - 2, 10 - atturas. Pieņemts.

P.Elferts. Tā kā komisijā nav saņemts neviens priekšlikums un arī... (Starpsaucieni no zāles: "Nevar būt, tas tikai pirmais lasījums. Priekšlikumu vesela jūra!"). Labi, mēs lūgsim jūsu priekšlikumus uz otro lasījumu iesniegt Sociālo un darba lietu komisijā. Paldies.

Priekšsēdētājs. Paldies arī jums par izpratni. Nākamais ir likumprojekts "Par papildinājumiem un grozījumiem 1990. gada 26. septembra likumā "Par uzņēmējdarbību"".

Es gan neesmu izsvītrojis, bet mēs to esam jau izskatījuši kā pašu pirmo no likumprojektiem.

Nākamais ir likumprojekts "Par spirta un alkoholisko dzērienu monopolu Latvijas Republikā". Pirmais lasījums - Tautsaimniecības, agrārās un reģionālās politikas komisija. Komisijas vārdā deputāts Graudiņš. Lūdzu!

M.Graudiņš (LC).

Cienījamie kolēģi! Likums "Par spirta un alkoholisko dzērienu monopolu Latvijas Republikā" principā piešķir valstij ekskluzīvas tiesības noteikt kārtību, kādā Latvijas Republikā veicama jēlspirta, spirta un alkoholisko dzērienu ražošana, izmantošana, izvešana, ievešana, vairumtirdzniecība un mazumtirdzniecība. Daudzējādā ziņā šis deputātu Kreitusa, Gravas, Čepāņa, Leiškalna un Dreģes likumprojekts ir agrīna versija no vēlāk pieņemtajiem Ministru kabineta noteikumiem, bet praksē likuma būtība ir līdzīga. Es ierosinātu to pieņemt pirmajā lasījumā.

Priekšsēdētājs. Lūdzu zvanu! Lūdzu, balsosim par likumprojekta "Par spirta un alkoholisko dzērienu monopolu Latvijas Republikā" pieņemšanu pirmajā lasījumā un par pāriešanu uz lasīšanu pa pantiem. Lūdzu rezultātu! Par - 49, pret - nav, atturas - 6. Pieņemts.

Graudiņa kungs, atstājot tribīni, lūdza pateikt, ka pēc divām nedēļām viņš lūgtu izskatīšanu otrajā lasījumā. Pieņemam zināšanai viņa lūgumu.

Tālāk ir likumprojekts "Par grozījumiem likumā "Par valsts tehnisko uzraudzību"" pirmajā lasījumā. Tautsaimniecības, agrārās un reģionālās politikas komisija. Komisijas vārdā deputāts Bartaševičs.

A.Bartaševičs (L).

Godātais priekšsēdētāj, godātā Saeima! Tautsaimniecības, agrārās un reģionālās politikas komisija iesniedz uz pirmo lasījumu likumprojektu "Par grozījumiem likumā "Par valsts tehnisko uzraudzību"" (dokuments nr. 294).

Grozījumi iesniegti komisijā kā Satversmes 81. panta noteiktajā kārtībā izdotie Ministru kabineta noteikumi. Piedāvātie likuma labojumi attiecas tikai uz vienu šā likuma "Par valsts tehniskās uzraudzības normatīvo aktu apstiprināšanu un izstrādi" pantu. Tas ir 2. pants. Jaunajā redakcijā ir paredzēts, ka normatīvos aktus apstiprina Ministru kabinets vai Ministru kabineta uzdevumā kāda cita valsts institūcija. Šāda kārtība paredz vienkāršu un paātrina tehniskās uzraudzības aktu pieņemšanas procedūru, kas pašreizējā situācijā, kad tiek rakstīts no jauna un izmainīts tik liels normatīvo dokumentu daudzums, ir vienīgā iespēja, kā tuvākajā laikā ievest zināmu kārtību ražošanā. Komisijas vārdā piedāvāju atbalstīt likumprojektu un virzīt to uz otro lasījumu kā steidzamu.

Priekšsēdētājs. Paldies. Deputāts Aivars Endziņš - Juridiskā komisija.

A.Endziņš (LC).

Cienījamo priekšsēdētāj, cienījamie deputāti! Tas ir normatīvais akts, kas izdots Satversmes 81.panta kārtībā, tas ir spēkā, un šeit nekāda steidzamība līdz ar to nav. Tā ir viena lieta.

Otra lieta. Šeit ir jāapsver arī tas labojums, kas ir izdarīts 81.panta kārtībā un kas attiecas uz to, ka Ministru kabineta uzdevumā to veic cita valsts institūcija. Šeit ir jautājums par atbilstību pašam likumam "Par Ministru kabineta iekārtu", jo normatīvos aktus ministrija var izdot tikai sev padotajām iestādēm, bet šajā gadījumā tehniskā uzraudzība iziet jau ārpus viena resora ietvariem, tāpēc, ja arī Saeima atbalsta steidzamību, tad katrā ziņā to nevar izskatīt tūlīt, jo šeit ir nopietni jāpadomā par precīzāku formulējumu.

Priekšsēdētājs. Jūs vēlaties komentēt? Bet, godātais deputāt Bartaševič, kur šeit ir rakstīts, ka vajag steidzami?

A.Bartaševičs. Jā, to ierosināja komisija.

Priekšsēdētājs. Bet komisijas sekretārs Graudiņa kungs, kurš ir parakstījis, šeit nav to norādījis vai es vienkārši nevaru atrast to. Komisijas priekšsēdētājs esot teicis, ka neesot vajadzīga steidzamība. Dokumentos tiešām nav pieprasīta steidzamība. Jūs acīmredzot no komisijas sēdes atceraties. (No zāles deputāts V.Novakšānovs: "Nav vajadzīga steidzamība!") Tad, ja mēs varam uzskatīt, ka Voldemārs Novakšānovs kā komisijas priekšsēdētājs ir paziņojis komisijas vārdā, tad mēs balsosim par pieņemšanu pirmajā lasījumā un par pāreju uz lasīšanu pa pantiem. Balsošanas režīmu! Balsojam. Lūdzu rezultātu! Par - 52, pret - nav, atturas - 1. Pieņemts. Lūdzu!

A.Bartaševičs. Un tad es piedāvāju izskatīt šo jautājumu otrajā lasījumā 12.maijā.

Priekšsēdētājs. Nav iebildes? Paldies.

Likumprojekts "Par grozījumiem likumā "Par akciju sabiedrībām"". Tautsaimniecības, agrārās un reģionālās politikas komisija, komisijas vārdā deputāts Jonītis.

R.Jonītis (LC).

Godātais priekšsēdētāj, godātā Saeima! Šie labojumi ir redzami ziemas sesijas dokumentā nr.298. Tur tabuliņas veidā ir parādīts likuma teksts pirms Ministru kabineta noteikumu pieņemšanas un Ministru kabineta noteikumiem nr.20 "Par grozījumiem likumā "Par akciju sabiedrībām"", kas pieņemti 81.panta kārtībā kā esošā redakcija, kas redzama tabulas labajā ailītē. Šie noteikumi paredz palielināt banku dibināšanas pamatkapitāla lielumu, kā arī izmaina visu iepriekš minēto akciju sabiedrību pamatkapitāla lieluma definējumu, kas bija dots Latvijas rubļos, bet tagad ir nosaukts latos. Es aicinātu Saeimu atbalstīt šo likumprojektu pirmajā lasījumā, jo šis likumprojekts paredz to, ka bankas varēs kļūt aizvien drošākas ieguldītājiem un arī tiem uzņēmējiem, kas darbojas ar banku starpniecību.

Priekšsēdētājs. Lūdzu zvanu! Lūdzu, balsosim par likumprojekta "Par grozījumiem likumā "Par akciju sabiedrībām"" pieņemšanu pirmajā lasījumā un par pāreju uz lasīšanu pa pantiem. Rezultātu! Par - 60, pret - nav, atturas - 1. Pieņemts.

R.Jonītis. Es komisijas vārdā lūdzu iesniegt priekšlikumus un papildinājumus šim likumprojektam līdz 4.maijam.

Priekšsēdētājs. Paldies. Pieņemam zināšanai.

Nākamais likumprojekts "Par diplomātisko pasi". Ārlietu komisijas vārdā Juris Sinka - frakcija "Tçvzemei un brīvībai".

J.Sinka (TB).

Dāmas un kungi! Tas ir dokuments nr.319 un tas ir otrā lasījuma variants, tikai te 380.dokumentā, kā norādījis Lagzdiņa kungs, trūkst 3.pantā viena punkta, ko otrā lasījuma laikā pieņēma. Taču tā ir tikai tehniska kļūda, tā jau parādījās stenogrammā, un tas tiks iestrādāts šajā likumā. Un šis pants, vai, pareizāk sakot, šis punkts skan: "Personām, kurām (tas nāk zem 3.panta) diplomātisko pasi izsniedz..." Tur ir septiņas kategorijas, tad vēl ir viena tām personām, kurām saskaņā ar likumu ir tiesības pārstāvēt Latvijas valsti ārzemēs. Tas bija arī otrā lasījuma laikā kā vienīgais iebildums jeb papildinājums. Un varētu teikt, ka tagad šis likumprojekts ir nobeigts, un es piedāvāju to pieņemt trešajā lasījumā.

Priekšsēdētājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par likuma "Par diplomātisko pasi" pieņemšanu visumā. Balsojam. Rezultātu! Par - 52, pret - 2, atturas - 1. Likums pieņemts.

Nākamais ir likumprojekts par pievienošanos Starptautiskās darba organizācijas konvencijām.

J.Sinka. Priekšsēža kungs, dāmas un kungi! Ja jums ir šis dokuments, tad es būtu ļoti priecīgs, ja jūs varētu pieņemt to pirmajā lasījumā, jo man šā dokumenta nav. Bet mēs jau esam... Paldies, Karnupa kungs, tas ir ļoti laipni no jums.

Priekšsēdētājs. Es ļoti atvainojos, vai ir kas sakāms par procedūru? Vai ir jāpārtrauc ziņotājs? Kaut kas ir noticis. (Smiekli zālē.)

P.Elferts. Ja nemaldos, Ārlietu komisija ar savu lēmumu ir uzdevusi par šo jautājumu ziņot Sociālo un darba lietu komisijai.

J.Sinka. Tādā gadījumā man absolūti nav nekādu iebildumu, ka kāds cits pārņem šo jautājumu. Te ir kāds pārpratums, jo acīmredzot...

Priekšsēdētājs. Deputāt Elfert, ja es nemaldos, - vai jūs nepretendējat uz ziņojumu? Deputāts Elferts.

P.Elferts. Godātais Prezidij! Cienījamie deputāti! Man nav iebildumu, ka Ārlietu komisija ziņo, bet es arī esmu gatavs ziņot par šo likumprojektu.

Priekšsēdētājs. Lūdzu!

P.Elferts. Tā. Lūdzu, izņemiet dokumentu nr.320! Tas ir likumprojekts "Par Latvijas Republikas pievienošanos Starptautiskās darba organizācijas konvencijām nr.81, 129, 144, 154, 155, 158, 173". Konvencijas attiecas uz darba inspekciju ražošanā un tirdzniecībā, darba inspekciju lauksaimniecībā, trīspusējām konsultācijām starptautisko darba normu pielietošanas sekmēšanai, kolektīvo pārrunu atbalstīšanu, darba drošību, veselību, darba vidi, darba attiecību pārtraukšanu pēc uzņēmēju iniciatīvas, strādājošo prasību aizsardzību uzņēmēju maksātnespējas gadījumā.

Priekšsēdētājs. Lūdzu, balsosim par likumprojekta "Par Latvijas Republikas pievienošanos Starptautiskās darba organizācijas konvencijām nr.81, 129, 144, 154, 155, 158, 173" pieņemšanu pirmajā lasījumā un par pāriešanu uz lasīšanu pa pantiem! Rezultātu! Par - 58, pret - nav, atturas - nav. Pieņemts.

P.Elferts. Godātais Prezidij! Tā kā nav bijuši nekādi priekšlikumi nedz mūsu komisijā, nedz, cik man ir zināms, arī Ārlietu komisijā, piedāvāju pāriet uz lasīšanu pa pantiem.

Priekšsēdētājs. Nav iebilžu? (Starpsauciens no zāles: "Nç!") Lūdzu!

P.Elferts. 1.pants. Te ir ar šo likumu pieņemtas, apstiprinātas šādas Starptautiskās darba organizācijas konvencijas. Konvencija nr.81 - Konvencija par darba inspekciju ražošanā un tirdzniecībā...

Priekšsēdētājs. Es atvainojos, ko jūs tagad mums piedāvājat?

P.Elferts. Pieņemt 1.pantu. (No zāles deputāts I.Silārs: "Vai ir labojumi, papildinājumi?")

Priekšsēdētājs. Bet, ja nav labojumu un papildinājumu, tad nav jābalso par katru pantu. Ja mēs esam sākuši izskatīt likumprojektu otrajā lasījumā un ja nav labojumu un papildinājumu. Jo, kā es saprotu, ir loģiski, ka pie konvencijām ar papildinājumiem un labojumiem ir grūtāk. Vārdu lūdz Aivars Endziņš - Juridiskās komisijas vadītājs.

A.Endziņš (LC).

Cienījamo priekšsēdētāj, cienījamie deputāti! Es tomēr lūdzu nepāriet tūlīt un nesākt otro lasījumu pa pantiem, jo acīmredzot ir jāpaskatās, vai pēc Konvencijas nr.158.teksta mēs varam vai nevaram dot atrunas, jo tas ir saistīts šajā gadījumā, ja mēs pievienojamies, ar nepieciešamību izdarīt izmaiņas mūsu iekšējā likumdošanā, proti, Darba likumu kodeksā. Un jāizdara ir izmaiņas tādā gadījumā Darba likumu kodeksa 33.panta 5.punktā, jo tas pašreiz ir pretrunā ar šo Konvenciju nr.158. Konvencija nosaka, ka darba devējs nav tiesīgs atbrīvot no darba darbinieku pārejošas darba nespējas gadījumā. Vispār nav tiesīgs to darīt. Pārejoša darba nespēja nevar būt par iemeslu atbrīvošanai no darba. Turpretim Darba likumu kodeksā ir skaidri un gaiši ierakstīts, ka šādas tiesības ir, ja pārejošā darba nespēja ilgst četrus mēnešus pēc kārtas, un ir vēl slimību saraksts, kas paredz, ka šis termiņš var būt garāks - līdz 12 mēnešiem. Tātad acīmredzot ir jāpadomā, - es nezinu, neesmu tik kompetents šajā brīdī atbildēt, - vai mēs varam ar atrunu pievienoties šai konvencijai jeb mums ir jāizdara izmaiņas Darba likumu kodeksā, jo mēs esam arī deklarējuši, ka kolīzijas gadījumā ir jāvadās pēc starptautisko tiesību normas. Tā ka varbūt vispirms izdomāsim un tad risināsim šo jautājumu tālāk!

Priekšsēdētājs. Godātie deputāti, mūsu situācija ir tāda, ka mēs pirmajā lasījumā esam to pieņēmuši, un tas, ko teica Endziņa kungs, vienlīdz attiecas arī uz pirmo lasījumu, jo nu šie panti jau ir šeit. Mēs esam uzsākuši otro lasījumu. Deputātiem nebija iebilžu. Tagad likumprojekts ir otrajā lasījumā, un mums ir divas iespējas - vai nu atlikt tā izskatīšanu (tas gan netika ierosināts), vai akceptēt otrajā lasījumā un starp otro un trešo lasījumu komisijās un pēc tam šeit, plenārsēdē, lemt vēl par atsevišķiem pantiem. Aivars Endziņš - Juridiskā komisija.

A.Endziņš. Cienījamo priekšsēdētāj, cienījamie deputāti! Es atvainojos, ka es nepaspēju savlaicīgi noreaģēt. Es uzskatu, ka var to pieņemt otrajā lasījumā un tik tiešām šo jautājumu atrisināt laika posmā starp otro un trešo lasījumu, tāpēc aicinu nobalsot "par".

Priekšsēdētājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta "Par pievienošanos Starptautiskās darba organizācijas konvencijām" pieņemšanu otrajā lasījumā! Balsojam! Rezultātu! Par - 50, pret - nav, atturas - 4. Pieņemts.

P.Elferts. Tā. Gribētu to skatīt trešajā lasījumā 12.maijā.

Priekšsēdētājs. Pieņemam zināšanai. Nākamais ir likumprojekts "Par pastu". Vides un sabiedrisko lietu komisijas vārdā runās Aivars Berķis - Zemnieku savienības frakcija.

A.Berķis (LZS).

Vai neviens neapstrīd manas ziņotāja tiesības? Tā. Mums ir vajadzīgi dokumenti nr.321, nr.189 un nr.321-a dokuments. Labojumus ir iesniegusi tikai pati Vides un sabiedrisko lietu komisija, neviens cits labojums nav iesniegts. Mūsu labojums ir 18.pantā - "Pasta materiālās atbildības apmērs par iekšzemes sūtījumiem", kura 3.punktā pirmajā lasījumā bija teikts:"Par neapdrošinātas pakas nozaudēšanu pasts izmaksā atlīdzību iekasētā tarifa trīskāršā apmērā." Mūsu komisijas viedoklis ir, ka šī summa ir pārāk maza, jo, piemēram, ja mēs sūtām kaut grāmatas tādā sūtījumā (grāmatas ir diezgan dārgas, sacīsim, viena grāmata maksā divus latus), - sūtām 10 grāmatas, sūtījuma vērtība 20 lati, svars 2kg, tarifs 80 santīmi par kilogramu, tātad jūs par šo sūtījumu saņemsiet 1 latu un 60 santīmus. Neskaitot neērtības, kādas cēlušās, un neskatoties uz to, ka pastam tomēr ir jārūpējas arī par to, kā strādāt atbildīgāk un nesagādāt saviem klientiem neērtības. Tā ka mūsu priekšlikums ir - 18.panta trešo punktu izteikt šādā redakcijā: "Par neapdrošinātas pakas nozaudēšanu pasts izmaksā atlīdzību iekasētā tarifa trīsdesmitkārtīgā apmērā." Vai ir kādi iebildumi?

Priekšsēdētājs. Nav.

A.Berķis. Paldies. 4.punkts:"Apdrošināta sūtījuma vai neapdrošinātas pakas satura bojājuma vai iztrūkuma gadījumā pasts izmaksā bojāto vai iztrūkstošo mantu faktisko vērtību saskaņā ar satura sarakstu." It kā būtu pareizi - par to, kas pazaudēts, tādā vērtībā arī samaksā. Bet es jau kādreiz minēju šādu piemēru: iedomājieties, ka jums sūta kādu motorzāģa detaļu, kura jums ir ļoti vajadzīga! Jūs esat sasaucis strādniekus, sarīkojis talku, sūtījums pienāk, un izrādās, ka šī detaļa ir sabojāta vai arī sūtījums ir pazaudēts un jums veltīgi nostāv visu dienu talcinieki un darbu nav iespējams uzsākt, un par to jums samaksā šīs iztrūkstošās detaļas vērtību. Vai arī, piemēram, es esmu nolēmis sarīkot kāzas un mans kāzu uzvalks, ko man sūta drēbnieks, ir pazaudēts, un man izmaksā šo uzvalka vērtību, bet manas kāzas ir pagalam! (Smiekli zālē.) Tāpēc mūsu komisijas ierosinājums ir - izteikt 18.panta 4.punktu šādā redakcijā: "Apdrošināta sūtījuma vai neapdrošinātas pakas satura bojājuma vai iztrūkuma gadījumā pasts izmaksā trīskārtīgu bojāto vai iztrūkstošo mantu faktisko vērtību saskaņā ar satura sarakstu." Vai ir iebildumi?

Priekšsēdētājs. Vai jūsu komisijas balsojums bija vienbalsīgs?

A.Berķis. Vienbalsīgs. (Smiekli zālē.)

Priekšsēdētājs. Tālāk, lūdzu!

A.Berķis. Tālāk ir 19.pants - gadījumi, kuros pasts atbrīvots no materiālās atbildības. 3.punkts: "Pasts neatbild par neapdrošināta sūtījuma nozaudēšanu, ja izrādās, ka sūtītājs ļaunprātīgi noteicis sūtījuma vērtību augstāku par patieso." Mums ir jautājums - kā ir iespējams noteikt, vai nozaudētam sūtījumam sūtītājs vērtību noteicis augstāku par patieso vērtību? Mēs uzskatām, ka tas nav iespējams, un tāpēc iesakām šo punktu izsvītrot, attiecīgi izmainot tālāko numerāciju. Vai ir iebildumi?

Priekšsēdētājs. Tālāk!

A.Berķis. Līdz ar to attiecīgi 23.pantam ir jāpiešķir 24.numurs - un tā tālāk. Latvijas pasta attiecības ar pasta pārvadātāju. Likumā papildus vajag iestrādāt jaunu pantu, kas bija likuma pirmajā variantā, bet kas bija pazudis otrajā variantā. Un līdz ar to 23.pants būtu tāds: "Latvijas pasta iestādes". Pirmais apakšpunkts: "Latvijas pasta pakalpojumu tīkla funkcionēšanai tiek iekārtotas pasta iestādes. Vietējām pašvaldībām savā teritorijā jānodrošina Latvijas pasta iestādes ar atbilstošām telpām vai ēkām. Lauku sakaru nodaļu vajadzībām šīs telpas pašvaldības piešķir uz sava rēķina." Vai ir iebildumi pret šo punktu? (Starpsauciens no zāles: "Nav!")

Priekšsēdētājs. Nav.

A.Berķis. Tālāk 23.panta otrais apakšpunkts: "Latvijas pastam ir tiesības bez atlīdzības izvietot pie juridiskām un fiziskām personām piederošām ēkām vēstuļu un citu sūtījumu kastes, saskaņojot to izvietošanu ar ēku īpašniekiem." Vai ir iebildumi? Nav. Paldies.

Šis pasta likuma projekts ir saistīts ar viena punkta papildinājumu 1990.gada 26.septembra likumā par uzņēmējdarbību. Šo papildinājumu šim likumam mēs iesniegsim. Un līdz ar to es lūdzu atbalstīt šo likumprojektu "Par pastu" otrajā lasījumā.

Priekšsēdētājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta "Par pastu" pieņemšanu otrajā lasījumā! Balsojam. Lūdzu rezultātu! Par - 51, pret - nav, atturas - 1. Pieņemts otrajā lasījumā.

A.Berķis. Man ir lūgums trešo lasījumu paredzēt 12.maijā.

Priekšsēdētājs. Nav iebildumu? Pieņemts.

Nākamais ir likumprojekts "Par pārvadājumiem ar autotransportu" (pirmais lasījums). Atbildīgā ir Juridiskā komisija. Vārds Aivaram Endziņam - Juridiskās komisijas vadītājam!

A.Endziņš (LC).

Cienījamo priekšsēdētāj, cienījamie deputāti! Es lūgtu vadīties pēc dokumenta nr.326, kas ir likumprojekts "Par pārvadājumiem ar autotransportu". Likumprojekts ir pieņemts, kā jūs zināt, Satversmes 81.panta kārtībā un tagad tiek nodots cienījamajai Saeimai pirmajam lasījumam.

Juridiskā komisija izskatīja šos Ministru kabineta noteikumus un uzskata, ka šis likumprojekts ir konceptuāli atbalstāms, un lūdz to darīt arī cienījamo Saeimu. Tajā pašā laikā gribu jūs informēt, ka esam jau saņēmuši priekšlikumus par šo likumprojektu gan no Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas, gan arī no Tautsaimniecības, agrārās un reģionālās politikas komisijas. Ir priekšlikumi arī Juridiskajai komisijai. Un tos visus mēs iestrādāsim, gatavojot likumprojektu otrajam lasījumam. Lūdzu atbalstīt Juridiskās komisijas viedokli un akceptēt likumprojektu pirmajā lasījumā.

Priekšsēdētājs. Lūdzu zvanu! Lūdzu, balsosim par likumprojekta "Par pārvadājumiem ar autotransportu" pieņemšanu pirmajā lasījumā un pāriešanu uz lasīšanu pa pantiem! Rezultātu! Par - 45, pret - nav, atturas - arī nav. (Troksnis zālē.) Vēlreiz balsosim! Ieslēgsim balsošanas režīmu! Balsojam vēlreiz. Rezultātu! Par - 53, pret - nav, atturas - 1. Pieņemts.

Nākamais ir likumprojekts "Grozījumi likumā "Par Latvijas labības tirgu un valsts labības rezervi"(pirmais lasījums). Deputāts Janeks - Tautsaimniecības, agrārās un reģionālās politikas komisijas vārdā.

J.Janeks (SL).

Šeit ir divi dokumenti. Pirmais ir Tautsaimniecības komisijas iesniegtais pirmajam lasījumam, tas ir dokuments nr.323, un tas ir radies no frakcijas "Saskaņa Latvijai" iesniegtā dokumenta nr.217. Redziet, būtība ir tāda, ka, 1993.gada 20.oktobrī palielinot apgrozījuma nodokļa likmi labībai un labības produktiem līdz 10 procentiem, vēl palika pieņemtais 3 procentu nodoklis, kurš ir 3 procentu apmērā no izlietotā, tas tiek ieskaitīts šajā Zemkopības ministrijas fondā. Kā Zemkopības ministrija paskaidroja, šis fonds izveidots it kā diferenciālā rente, lai līdzekļus pārdalītu par labu tiem, kas strādā ar sliktākām iespējām (kā tas varētu būt Latgalē). Bet jāsaka atklāti, ka mēs komisijā nesaņēmām tādu iesniegumu, kurā Zemkopības ministrija būtu atšifrējusi, kādā veidā sadalās šie 3 procenti. Man gribētos iebilst, ka, ja attiecībā uz pārtikas produktiem apgrozījuma nodoklis no labības ir noteikts 10 procentu apmērā, tad, šim "3" nākot klāt, tas ir 13, bet pārstrādājumiem jeb izstrādājumiem, teiksim, kombikormam, tas palielinās. Tur šis apgrozījuma nodoklis ir 18 procenti, un 3 procenti nāk klāt, tas ir 21. Un būtībā arī tanī pašā nelabvēlīgajā zonā, kuru mēs gribētu no šā fonda it kā atbalstīt, viņi maksā šo lielo cenu par labības izstrādājumiem. Un "Saskaņa Latvijai" ir iesniegusi divus priekšlikumus. Pirmais ir, ka vajag izsvītrot 8.panta piekto daļu, tas ir, nepārskaitīt 3 procentus no pārstrādes Zemkopības ministrijas fondā. Un otrais ir - 11.panta trešo daļu svītrot, tas ir, to, kur paredzēts reģionālās izlīdzināšanas fondu veidot no šiem trim procentiem. Man būtu ierosinājums pieņemt šo likumprojektu pirmajā lasījumā, pašreiz atklāt debates un visus tos priekšlikumus, kādi ir arī Zemkopības ministrijai, skatīt tad, kad būs nākamais - otrais lasījums. Paldies par uzmanību.

Priekšsēdētājs. Atklājam debates. Igors Bukovskis - Tautas saskaņas partijas frakcija.

I.Bukovskis (SL).

Es vispār tagad negribētu runāt, bet, ja runā, tad ir jārunā. Vispār tā: 3 procenti - tas ir slēptais apgrozījuma nodoklis, kurš ir augstāks par kopējo apgrozījuma nodokļa likmi un kurš būtiski sadārdzina mūsu labības produktu cenu. Tas nozīmē, ka, ja mēs piekrītam šim piedāvājumam, mēs praktiski varam teikt, ka mēs beidzot, pirmo reizi savā valstī esam pazeminājuši cenas maizei, lauksaimniecības produktiem un tā tālāk. Es domāju, ka Saeimai vienreiz tomēr ir jāizšķiras un jāizdara kaut kas labs. Ja mēs deklarējam par lauksaimniecības prioritāti, tad tiešām nevajag raut no lauksaimniekiem tos 3 procentus, bet tomēr ir "jâsturmē" pie tā, ka tas neaiziet budžetā un nesadalās ne starp pensionāriem, ne vēl kaut kur, aiziet tieši Zemkopības ministrijai - bez kaut kāda sadales mehānisma, bez vēl kaut kā. Kādi ir "caurumi" Zemkopības ministrijai, mēs ļoti labi zinām. Šobrīd viens no lielākajiem caurumiem - tie ir tie iepriekš izdotie kredīti "Latinternational", kuri jāsedz, un beidzot jāsauc pie atbildības tie, kas ir ņēmuši to valsts naudu (un tās, starp citu, ir privātstruktūras), un tomēr no viņiem jāprasa tā nauda atpakaļ, un lai viņi norēķinās par to naudu, ko viņi ir paņēmuši. Pietiek Latvijas nodokļu maksātājiem atbildēt par kaut kādu atsevišķu privātpersonu iedzīvošanos! Paldies par uzmanību.

Priekšsēdētājs. Es ļoti atvainojos deputātam Bukovskim, bet es nolasīju tā, kā jūs pats bijāt šeit uzrakstījis. Es tā arī pieteicu jūs, bet jūs mani pārlabojāt un teicāt, ka jūs esat no frakcijas "Saskaņa Latvijai". Es jūs pieteicu kā runātāju, bet jūs manu teikto labojāt. (No zāles deputāts I.Bukovskis: "Tad vēl nebija, kad priekšlikums bija iesniegts.")

I.Bukovskis. Es atvainojos. (Troksnis zālē.)

Priekšsēdētājs. Nē, nē, tikai skaidrības labad. Citu neko. Lūdzu - deputāts Zaščerinskis! (Zālē troksnis.)

J.Zaščerinskis (SL).

Cienījamais Prezidij, cienījamie kolēģi! Es šo jautājumu gribētu apskatīt no trijiem aspektiem, tas ir, no likumības aspekta un ekonomiskās lietderības aspekta un trešais aspekts ir - vai pašlaik spēkā esošā likuma norma atbilst tam mērķim, kuram tā ir domāta.

Likuma "Par Latvijas labības tirgu un valsts rezervi" 8.panta piektā daļa kuru ir ierosināts izslēgt, nosaka, ka labības pārdevējiem par jebkuru pārdoto graudu partiju, kā arī no graudiem ražoto lopbarības miltu, putraimu partiju ir jāpārskaita trīs procenti no darījuma summas reģionālās izlīdzināšanas fondā. Turklāt tas neattiecas uz pašu ražotāju, bet tikai uz labības kombinātiem jeb starpniekiem. No likumības viedokļa: "jumta" likumā par nodokļiem un nodevām 8.pantā ir noteikti visi iespējamie nodokļu veidi, ar kādiem var aplikt mūsu valstī, bet tāds nodokļu veids šajā likumā nav paredzēts. Tātad te jau ir zināma pretruna starp likumu par nodokļiem un nodevām un pašlaik apskatāmo normu likumā "Par Latvijas labības tirgu un valsts labības rezervi". Nolikumā par šīs normas piemērošanu, ko izdevusi Zemkopības ministrija, ir noteikts, ka atskaitījums 3 procentu apmērā no pirkuma vērtības norēķinu dokumentos jāuzrāda atsevišķi, praktiski tāpat kā apgrozījuma nodoklis. Tātad faktiski, kā jau šeit tika atzīmēts, mēs apgrozījuma nodokli palielinām par 3 procentiem un tātad nosakām 21 procenta apmērā. Vienlaicīgi likumā par apgrozījuma nodokli mums ir noteikts, ka apgrozījuma nodoklis tiek noteikts vienots - 18 procentu apmērā. Tātad no likumības viedokļa šeit ir otra pretruna.

Tagad, cienījamie kolēģi, - vismaz tie, kam ekonomika kaut cik interesē, -es gribētu pakavēties pie šā panta lietderības no ekonomiskā viedokļa. (Zālē liels troksnis, deputāti sarunājās savā starpā.)

Priekšsēdētājs. Deputāt Zaščerinski! Es ļoti atvainojos, ir vajadzīgs laiks, lai izteiktu piezīmes.

J.Zaščerinskis. Cienījamie kolēģi! Acīmredzot ar likumdošanu un citādiem visāda veida pasākumiem mums būtu jādara viss, lai samazinātu mūsu ražotās produkcijas izmaksas, padarītu mūsu ražoto produkciju konkurētspējīgāku salīdzinājumā ar Rietumu produkciju. Kas mums pašlaik praktiski notiek? Nosakot 3 procentu papildu samaksu par kombikormu, mēs sadārdzinām savu ražoto produkciju. Jo dārgāk pērkam kombikormu, jo dārgāka ir mūsu produkcija. Un situācijā, kad, no vienas puses, iekasējam par 3 procentiem lielāku summu par lopbarību, bet, no otras puses, atdodam to pašu naudiņu, kā saka, tam pašam lauksaimniekam varbūt atpakaļ, mēs faktiski, lauksaimniecībā neizmainot kopējo naudas summu, ražošanas izmaksas palielinām. Tātad produkcija paliek mazāk konkurētspējīga.

No otras puses, sadārdzinot iepirkto lopbarību, mēs spiežam zemnieku izbarot lopiem savus graudus, nevis kombikormu. Bet, izbarojot savus graudus, mēs patērējam par 20 - 25 procentiem lielāku daudzumu vienas produkcijas ražošanai. Tātad atkal mēs sadārdzinām savu produkciju. Un faktiski ar šādu neapdomātu likuma normu, neko neiegūstot, mēs pazaudējam konkurences spējas un nevajadzīgi sadārdzinām savu produkciju.

No lietderības viedokļa. No tā mērķa viedokļa, kam tas ir domāts. Doma varbūt sākotnēji ir normāla un saprotama. Lai varētu iekasēt noteiktu summu reģionālās izlīdzināšanas fondā un pēc tam to izmaksāt, teiksim, sliktākos apstākļos strādājošajiem. Bet, cienījamie kolēģi, kombikormu pērk kā Zemgalē strādājošais zemnieks, tā arī Latgalē strādājošais zemnieks! Turklāt, tā kā Latgalē strādājošais zemnieks iegūst mazāku ražu, viņam jāpērk vairāk spēkbarības, lai saražotu tādu pašu produkcijas daudzumu. Tātad viņš faktiski nevis iegūst, bet samaksā vairāk no saviem līdzekļiem. Un galarezultātā šī likuma norma neko nedod, bet notiek tieši pretēji - varbūt tieši tas, kas strādā sliktākos apstākļos un kam sava raža ir mazāka, spiests vairāk iepirkt, lai saražotu tādu pašu produkcijas daudzumu. Tātad viņš ir spiests arī samaksāt vairāk.

Un beigās, kolēģi, es gribētu rosināt jūs uz pārdomām: kam vajadzīga tāda likuma norma, kas nonāk pretrunā ar citiem likuma pantiem, neko nedod no ekonomiskā viedokļa, bet dod mīnusu un arī nekalpo tam mērķim, kas ir izvirzīts? Šāda norma varbūt var interesēt vienīgi ierēdnim, kas ir tiesīgs pēc tam šo iekasēto naudiņu mēģināt pārdalīt. Paldies par uzmanību.

Priekšsēdētājs. Voldemārs Novakšānovs - Latvijas Zemnieku savienība. Ir brīži, kad zālē ir liels troksnis un grūti pat šeit dzirdēt runātāju. Esiet tik laipni, un esiet uzmanīgi pret tiem deputātiem, kuri vēlas klausīties!

V.Novakšānovs (LZS).

Cienījamais Prezidij, cienījamie kolēģi! Pašreiz atkal ir tas moments, kad jāsaka tā paruna, ka mēs laužamies atvērtos vārtos. Un pašreiz ir tas moments, kas parāda, kā mūsu ierēdņi strādā jau jaunajā Latvijas sistēmā. Mums taču ir Latvijas attīstības aģentūra, kura pēdējā laikā ļoti spēcīgi strādā tieši attiecībā uz reģionālo novadu attīstību. Un, izejot no šīs situācijas, es uzskatu, ka ir jau pavisam cita valsts pārvaldes struktūra, un jāsaka godīgi, ka es kā Tautsaimniecības komisijas vadītājs, ar ļoti lielām cerībām skatos tieši uz Ulda Vītoliņa vadīto aģentūru - Latvijas attīstības aģentūru, redzu, ka tieši ar viņu palīdzību mēs varēsim visātrākajā laikā pārkonstruēt un vadīt tautsaimniecību. Bet, ņemot vērā šo dokumentu, šos trīs procentus, man ir jautājums. Jāatceras vēsture: arī toreiz, kad Latvijā bija "miņisterstvo zagotovok",Rīga centās koncentrēt savās rokās varu. Vara ir nauda. Un lasīja jau toreiz tos procentus. Man ir interesanti. Šodien Jānis Kinna man teica: "Ja tu šo likumu nolaidīsi no 3 procentiem, kā sacīt, tad tu Latgalē būsi ienaidnieks." Es gribu teikt, ka, lai es nepaliktu par ienaidnieku, vajag šā likumprojekta lasījumā... Bet man ir pieprasījums Madonas, Liepājas, Daugavpils un Rēzeknes labības produktu pārstrādes kombinātu ekonomistiem - sniegt Saeimai, mūsu komisijai, rakstisku atskaiti un norādīt ceļus, no kurienes viņi to naudu, tos 3 procentus, ņēma un kā viņiem Rīga deva atpakaļ, un kur viņi to izlietoja - savām mašīnbūvēm vai atkal zemnieku kreditēšanā. Lūk, ja šāda atskaite būs pa reģioniem, mēs varēsim spriest, vai tas der vai ne. Bet patiesībā es šajos trijos procentos redzu tikai varas koncentrāciju vienās rokās - Rīgas rokās. Un tāpēc mans priekšlikums ir - turpināt līdz otrajam lasījumam Tautsaimniecības komisijā, bet skatīt, kādi ir tieši dzīvē šie rezultāti - šie 3 procenti. Es baidos, ka liela taisnība ir Zaščerinska kungam. Paldies par uzmanību.

Priekšsēdētājs. Lūdzu zvanu! Lūdzu, balsosim par likumprojekta "Grozījumi likumā "Par Latvijas labības tirgu un valsts labības rezervi"" pieņemšanu pirmajā lasījumā un par pāriešanu uz lasīšanu pa pantiem! Rezultātu! Par - 54, pret - nav, atturas - 6. Pieņemts pirmajā lasījumā.

J.Janeks (SL).

Tas nav sarežģīts, es domāju, ka to varētu paveikt līdz nākamajai plenārsēdei. Ja iespējams. Kā, lūdzu? Priekšsēdētājs grib, lai tas tiktu izdarīts līdz 11.maijam.

Priekšsēdētājs. Pasakiet, kāds priekšsēdētājs!

J.Janeks. Tautsaimniecības, agrārās un reģionālās komisijas priekšsēdētājs.

Priekšsēdētājs. Stenogrammai vajag precizitāti. Nav iebilžu? Paldies.

Likumprojekts "Par papildinājumiem 1990.gada 12.decembra likumā "Par valsts uzņēmumu"".

Voldemārs Novakšānovs - Tautsaimniecības, agrārās un reģionālās politikas komisijas priekšsēdētājs.

V.Novakšānovs (LZS).

Cienījamais Prezidij, cienījamie kolēģi! Lai darbotos ar šo likumprojektu, jāpaņem ziemas sesijas dokumenti nr. 72, nr.329 un nr.329a. Likumprojekts - papildinājumi likumā "Par valsts uzņēmumu". Ministru kabinets 81.pantā ir ielicis priekšlikumu par valsts uzņēmuma pamatkapitāla izmantošanu. Mūsu komisija šo jautājumu izskatīja, atbalstīja un lūdz to izskatīt pirmajā lasījumā un atbalstīt. Mums ir ļoti vajadzīgs šis likums, un ir jau iestrādāti arī daži priekšlikumi no arodbiedrībām par valsts uzņēmumu pamatkapitāla izmantošanu, tāpēc lūdzam jūs aktīvi darboties otrajā lasījumā. Un it sevišķi es aicinu arodbiedrības atbalstīt šo likumprojektu pirmajā lasījumā un nobalsot par to, lai mēs pārietu uz otro lasījumu. Komisija to vienbalsīgi atbalstīja.

Priekšsēdētājs. Paldies. Zvanu, lūdzu! Balsosim par likumprojekta "Papildinājumi 1990.gada 12.decembra likumā "Par valsts uzņēmumu"" pieņemšanu pirmajā lasījumā un par pāreju uz lasīšanu pa pantiem! Balsojam! Rezultātu! Par - 51, pret - 1, atturas - nav. Pieņemts.

V.Novakšānovs. Lūdzu otrajam lasījumam priekšlikumus iesniegt līdz 10.maijam. Paldies par darbu, kas tika veikts, sagatavojot pirmo lasījumu.

Priekšsēdētājs. Pieņemam zināšanai. Tālāk. Likumprojekts "Par pilsētas domes, rajona padomes un pagasta padomes deputātu atsaukšanas kārtību". Pirmais lasījums. Jānis Lagzdiņš - Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšsēdētājs.

J.Lagzdiņš (LC).

Priekšsēdētāja kungs, kolēģi deputāti! Vispirms dažos vārdos par to, kādēļ vispār nepieciešams likums par vietējo pašvaldību deputātu atsaukšanu. Atbilde, kolēģi, ir pavisam vienkārša. Ja likumdošanā būs šāds mehānisms, tad mēs disciplinēsim domju un padomju deputātus. Viņi strādās labāk, viņi strādās čaklāk, viņi nemainīs savu politisko piederību, frakcijas piederību, un gadījumā, ja viņi pieļaus (vai nu kā deputāti, vai kā cilvēki) kādus likumpārkāpumus, bet netiks saukti pie kriminālatbildības, tad tā partija un tie cilvēki, kuri ir iesnieguši attiecīgo kandidātu sarakstu, varēs ierosināt šā slinkā, negodīgā deputāta atsaukšanu. Manuprāt, šāds likums palielinātu deputātu politisko atbildību savas frakcijas, savas partijas priekšā un savu vēlētāju priekšā. Kāds likumprojektā ir ielikts atsaukšanas mehānisms? Tātad: ierosināt deputātu atsaukšanu var tie vēlētāji, kas parakstījuši attiecīgo kandidātu sarakstu. Tas ir noteikts likumprojekta pirmajā pantā. Atsaukšanu var ierosināt, ja līdz kārtējām vēlēšanām - nākamajām vēlēšanām ir atlikuši ne mazāk kā 9 mēneši. Ja šis periods ir mazāks, atsaukšanu ierosināt nav iespējams. Iesniegumu par attiecīgā deputāta atsaukšanu iesniedz attiecīgās vēlēšanu komisijas priekšsēdētājam - vai tā būtu pagasta vēlēšanu komisija, rajona vēlēšanu komisija vai pilsētas vēlēšanu komisija. Šis iesniegums ir jāparaksta ne mazāk kā divām trešdaļām to vēlētāju, kas parakstījuši attiecīgo deputātu kandidātu sarakstu. Tātad tie ir tie cilvēki, kas ir iesnieguši kandidātu sarakstu. Ir iesniegts priekšlikums, ka deputātu atsaukšanu varētu ierosināt arī attiecīgās politiskās organizācijas lēmējinstitūcijas. Tas ir ļoti apsverams priekšlikums.

Lai politiskās organizācijas vai kandidātu sarakstu parakstītāji pārsteidzīgi neizmantotu šādu tiesību, likumprojekta 4.pantā ir noteikts, ka vēlēšanu komisijas pieņem tikai tādus iesniegumus par deputātu atsaukšanu, kuru iesniedzēji ir iemaksājuši drošības naudu šādā apmērā: ja tiek atsaukts Rīgas pilsētas domes deputāts - 500 latu, ja tiek atsaukts republikas pilsētas domes vai rajona padomes deputāts - 250 lati, bet, ja tiek atsaukts rajona pilsētas domes vai pagasta padomes deputāts, - 100 latu. Šī drošības nauda ir iemaksājama attiecīgās pašvaldības depozītā.

Tālāk. Tad, kad ir iesniegts iesniegums, attiecīgā vēlēšanu komisija pārbauda, vai atsaukšanas ierosinātāji ir tās pašas personas, kas parakstījušas attiecīgo kandidātu sarakstu. Ja dokumenti ir kārtībā, tad vēlēšanu komisija izsludina atsaukšanu. Balsošana par deputātu atsaukšanu notiek sestdienā vai svētdienā, bet ne ātrāk kā 40 dienas un ne vēlāk kā 50 dienas pēc tam, kad vēlēšanu komisija ir pieņēmusi lēmumu par deputātu atsaukšanas izsludināšanu.

Tālāk. Atsaukšanai tiek izveidoti vēlēšanu iecirkņi, pareizāk sakot, tiek izmantoti tie vēlēšanu iecirkņi un tās vēlēšanu komisijas, kas ir izveidotas attiecīgās pašvaldības vēlēšanām, tātad nav jāveido kādas jaunas komisijas vai kādas jaunas struktūras, to veic vēlēšanu komisijas. Balsošana un šī vēlēšanu organizācija lielā mērā atbilst tai organizācijai, kāda ir paredzēta likumā par domes (padomes) deputātu vēlēšanām. To nosaka likumprojekta 10., 11., 12. un 13.pants. Arī balsu skaitīšanas mehānisms ir līdzīgs, un balsošanas rezultātu aprēķināšanas kārtība ir analoga.

Tālāk. Kolēģi, es gribu vērst jūsu uzmanību, ka balsošanas un vēlēšanu, un deputātu atsaukšanas finansēšana notiek no attiecīgās pašvaldības budžeta līdzekļiem. To nosaka likumprojekta 18.pants. Savukārt likumprojekta 20.pantā ir noteikts, ka tad, ja deputātu atsaukšana tiek atzīta par nenotikušu, atkārtoti to var ierosināt tikai pēc gada.

Vēl pāris vārdos, godātie kolēģi, par to, kādā gadījumā deputāts tiek uzskatīts par atsauktu. Deputāts tiek uzskatīts par atsauktu tad, ja par viņa atsaukšanu attiecīgās pašvaldības teritorijā ir nobalsojusi ne mazāk kā puse no tā vēlētāju skaita, kas iepriekšējās vēlēšanās ir nobalsojuši par attiecīgo deputātu kandidātu sarakstu. Tātad: ja par "Latvijas ceļu" kādas pašvaldības teritorijā nobalsojuši, teiksim, 1000 vēlētāju un "Latvijas ceļš" ierosina šā nepaklausīgā deputāta atsaukšanu, tad, lai viņš tiktu uzskatīts par atsauktu, ir jānobalso 501 vēlētājam.

Godātie kolēģi, es gribu uzsvērt, ka šo likumprojektu nevarētu izmantot kaut kādās savtīgās interesēs citas politiskās organizācijas, jo atsauktā deputāta vietā taču nāk nākamais no attiecīgā saraksta (tātad manis minētā piemēra gadījumā - nākamais deputāta kandidāts no "Latvijas ceļa" saraksta). Tādēļ ieinteresēti šādā atsaukšanā būtu tieši attiecīgās partijas piekritēji un attiecīgie vēlētāji, un to nevar izmantot citas partijas piekritēji. Ļaunprātīgi. Un šī sistēma ir piemērojama tikai proporcionālā vēlēšanu sistēmā. Tādēļ, godātie kolēģi, es lūdzu šo likumprojektu atbalstīt un pieņemt to pirmajā lasījumā. Un lūdzu jūs iesniegt savus priekšlikumus.

Priekšsēdētājs. Atklājam debates. Vārds Jurim Sinkam - "Tçvzemei un brīvībai". Lūdzu! Septiņas minūtes.

J.Sinka (TB).

Cienījamie kolēģi! Es iesaku šo likumprojektu noraidīt. Proti, es uzskatu to par mūsu demokrātiskās brīvības ierobežošanu. Pat ja Lagzdiņa kungs tik augstsirdīgi saka, ka tikai attiecīgā (un "attiecīgais" ir lillā vārdiņš) - tikai attiecīgā partija var deputātu atsaukt, tad arī tajā attiecīgajā partijā (vienalga, kā mēs to nosaucam) var izveidoties politiski pretinieki šai personai, vīrietim vai sievietei, viena vai otra iemesla dēļ, un šie iemesli ne vienmēr var būt godīgi. Ja nu kāds ir ievēlēts pagasta, pilsētas vai apriņķa domē, tad viņam (vai viņai) jāļauj darboties līdz nākamajām vēlēšanām, jo kas tad nu noteiks (te nu ir epiteti lietoti!), vai šis pārstāvis ir slinks, negodīgs, nepaklausīgs? Nepaklausīgs kam, es gribētu zināt? Šis likums sagādā iespēju pat centrālajai valdībai un dažādām personām, grupām, organizācijām pielietot nelegālas... Nu gan jau, es domāju, (No zāles deputāts J.Lagzdiņš: "Kâdā veidā?") atradīsies gudri cilvēki un to izgudros, bet man nepienākas ar jums te argumentēt, Lagzdiņa kungs! Pēc visiem Kārtības ruļļa noteikumiem, jūs varat iebilst šeit, no šīs vietas. Es uzskatu šo likumu par tādu, kas ir vērsts pret demokrātiju. Un, jā, - ievēlēts pārstāvis līdz nākamajām vēlēšanām. Un, ja viņš ir kaut ko noziedzies pret likumu, tad, protams, pret viņu vērsīsies likuma bardzība - lielākā vai mazākā mērā. Es tiešām jūs lūdzu apdomāt šo likumu! Deputātu atsaukšanu, cita starpā, pielietoja okupācijas režīms, šā režīma vadošā partija. Kad viņiem kāds neiepatikās, proti, kāds, kas nebija laikam pieturējies komunistu partijas līnijai, tad šis bija skaists veids, kā iespaidot vēlētājus un pateikt: tagad, lūdzu, atsauciet! Un par to atsaukšanu es esmu dzirdējis no visām Padomju Savienības malām. Un es nedomāju, ka mums tagad šeit, brīvajā Latvijā, vajadzētu to tādā veidā ierobežot, jo mēs pakaram Damokla zobenu pār katra vēlēta pārstāvja galvu. Un viņš nevar zināt pat, kā viņam ir jāuzvedas. Es domāju, tāda kritērija nemaz nevarētu būt. Kura tad ir tā autoritāte, kas novērtēs, vai viņš ir negodīgs, slinks, par daudz ilgi guļ vai par maz guļ, tā ka viņam nākamajā dienā nav skaidra domāšana, vai šis vai tas, varbūt par daudz dzer?! Jā, nu, tur ir variantu bez gala, bet tas vienkāršākais būtu, ka vēlētāji ir viņu ievēlējuši, tāpat kā šī Saeima, šī valdība ir pagājušo gadu ievēlēta, un laikam pagaidām tie vēlētāji to ir nopelnījuši. Lūdzu, padomājiet par to! Paldies par uzmanību.

Priekšsēdētājs. Andris Piebalgs - "Latvijas ceļš". Es atvainojos, ir atlikušas divas minūtes, un tad ir pārtraukums. Pēc pārtraukuma ir pieteicies runāt Andris Saulītis. Tagad vārds Andrim Piebalgam - paziņojumam.

A.Piebalgs (LC).

Es gribu lūgt "Latvijas ceļa" frakciju sapulcēties frakcijas telpās uz īsu apspriedi. Paldies.

Priekšsēdētājs. Pārtraukums.

(Pārtraukums)

Sēdi vada Latvijas Republikas 5.Saeimas priekšsēdētājs Anatolijs Gorbunovs.

Priekšsēdētājs. Reģistrācija kvoruma noteikšanai! Rezultātu! Reģistrējušies ir 59 deputāti. Turpinām izskatīt likumprojektu "Par pilsētas domes, rajona padomes un pagasta padomes deputātu atsaukšanas kārtību". Vārds Andrim Saulītim - pie frakcijām nepiederošam deputātam. (Zālē troksnis.)

A.Saulītis (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Šis, es domāju, ir viens no pašiem svarīgākajiem jautājumiem un arī viena no tām kļūdām, ko cilvēce jau izdara 50 vai 60 gadu tūkstošus. Pirmās pārdomas, kas manī sāka izraisīties attiecībā uz šā jautājuma svarīgumu, bija: kāpēc, nostrādājot zināmu laika posmu, zināmu savas dzīves daļu, mans darbs cieta fiasko? Man bija daudz vieglāk izdarīt savas kļūdas, jo es strādāju patiesi, un tad es atsēdos pie sasistas siles un mierīgi, soli pa solim, sāku domāt, kāpēc tā ir noticis. Tas bija ilgs ceļš, tas bija mokošs ceļš, tas bija ceļš starp maldiem, ilūzijām, un viena no tādām robežšķirtnēm šajā ceļā bija tad, kad mēs, rīkojoties saskaņā ar personisko iniciatīvu, sarīkojām aptauju. Un tā aptauja bija šāda. Mēs uzdevām sabiedrībā vairākus jautājumus, un mēs prasījām vienkāršiem cilvēkiem, lietojot elementāras socioloģiskas metodes, ko viņi saprot ar vārdu "liberālisms", ko viņi saprot ar vārdiem "kristīgā demokrātija", "konservatīvisms" vai kādiem citiem jēdzieniem. Un, mīļie, tā šausminošā patiesība bija tā, ka no 85 līdz 90% visu to cilvēku šos jēdzienus nemaz nesaprata, viņi nemācēja atšķirt, ko nozīmē, teiksim, liberālisms, ko nozīmē kritīgā demokrātija! Es gribu teikt, ka tā ir zināmā mērā mūsu sabiedrības izvēles ierobežošana, vislielākā ierobežošana. Tā ir ierobežošana caur nezināšanu. Un tad es gāju vienu soli tālāk, un tas secinājums bija vēl skaudrāks. Un tas bija, ļoti tēlaini izsakoties, tāds. Ja paņem uzlīmi ar vārdu "mersedess" un uzlīmē šo uzlīmi zaporožecam, tad, saprotiet, šīs mersedesa īpašības nezin kādā brīnumainā kārtā nepāriet uz to zaporožecu. Bija virsū uzlīmēts vārds "mersedess", bet zaporožecs kā bija, tā palika zaporožecs. Tā bija tikai acīm redzama patiesība, ka cilvēks, kas mēģina domāt, - viņš vienkārši nevarēja... cilvēks, kas ierauga tādu patiesību, - vienkārši viņa gars tajā brīdī ir satriekts no atklāsmes stipruma. Bez šaubām, es runāju līdzībās, bet es domāju, ka te ir kompetenti un cienoši cilvēki un viņi saprot, par ko es runāju. Es speciāli izvēlos tādus bezpersoniskus piemērus, lai parādītu lietas būtību, kas attiecas uz visiem, jo mēs visi esam, vai mums tas patīk vai nepatīk, cilvēki. Domājoši cilvēki, personas! Un, lūk, es spēru nākamo soli, - ļoti svarīga ir personas loma, personiskā atbildība un personas vieta sabiedrībā. Un, iedziļinoties šajā jautājumā, bija skaidri redzams disbalanss jēdzienos, kas šodien notiek mūsu sabiedrībā. Mēs runājam vienādiem terminiem, bet katrs ieliekam šajos terminos savu personiski domāto jēgu. Tas ir tāpat kā pie Bābeles: visi runāja vienā valodā, bet viens otru nesaprata. Bet es negribu ieiet tādās filozofiskās lietās. Analizējot citu valstu pieredzi, Eiropas valstu pieredzi, analizējot tiešos kontaktus, draudzīgos, tuvos kontaktus ar Beļģijas, Vācijas, Holandes, Norvēģijas, Zviedrijas, Igaunijas, Lietuvas kolēģiem, kristiešiem, tuvās attiecībās bija redzams, ka visu šo laiku notiek disbalanss starp personu un sabiedrību. Sabiedriskās intereses visu laiku tiek stādītas augstāk nekā personas brīvās gribas un gara izpausmes. Šeit nav runa par galējībām, runa ir par to procesu, - ka šīm attiecībām jābūt harmonijā, līdzsvarā. Un, lūk, viena no galvenajām valsts īpašībām sabiedrībā vai tautā ir tas, ka valstī ar likumdošanu ir jānodrošina šis līdzsvars. Un šī līdzsvara, šī balansa precizitāte kā tāda, arī ir zināmā mērā viens no demokrātijas mērauklas identifikācijas momentiem, tāpat kā, teiksim, mērvienības etalons, kas atrodas kaut kur Francijā. Tas ir ļoti svarīgs elements! Šī ignorance attiecībā uz šo elementu ir novedusi pie ļoti lielām kļūdām cilvēkus, kas tiešām ir domājoši un daudz zinošāki un profesionālāki par mani. Es vēlos, lai viņi atgriežas Platona laikos, tas ir 4.gadsimts pirms mūsu ēras, tie ir grieķu kultūras, demokrātijas sasniegumi un krahs, kas izgaismoja jeb iesvētīja šīs totalitārās varas, kurus augļus mēs plūcam līdz šai dienai, un genocīdu pār mūsu tautu. Tā bija viena ideālistiska mācība, viena gaiša, skaista mācība, ka skaisti likumi, skaista sabiedrība, viena skaista Saules pilsēta pati par sevi izmainīs sabiedrības locekļus. Tā ir tā utopija! Un, jo skaistāka tā bija, jo nežēlīgāki bija paņēmieni, kā mēģināja cilvēkiem - indivīdiem, personām - uzspiest šo patiesību.

Un tagad par konkrēto. Ja nolaižamies uz zemes, tad arī šeit redzam, ka sabiedrībā sākas disbalanss, un tagad, paskatīsimies, kas notiek ar partiju, ar partiju kā vienu institūciju normālā sabiedrībā. Par ko pārvēršas partija? Ja mēs pieņemam, ka kolektīvā atbildība jeb kolektīvs spēj ietekmēt indivīda izvēli kā tādu, tad partijas faktiski uzurpē varu - likumdošanas varu un izpildvaru -, un notiek tas, ka mēs pārvēršamies par tā saucamo leļļu teātra sabiedrību, un mēs, kas šeit sēžam, vairs neesam mēs, bet mēs esam zināmu grupējumu ietekmes sfēru sabiedrības daļas marionetes. Ar mums var izrīkoties jebkura griba jebkurā mirklī, kā varas nesēji to vēlas. Un tad šeit arī rodas tā transformācija. Partijas kā tādas, ko normālā Rietumu civilizācija saprot, pirmām kārtām, kā izglītošanas un identifikācijas institūtu, pārvēršas par varas nesēju un varas iedvesmotāju institūciju. Un, lūk, te ir šī pretruna, par kuru varētu runāt ilgi jo ilgi, bet es domāju, ka tas ir pietiekams arguments, lai vienreiz uz visiem laikiem atteiktos no kolektīva diktāta pār personisko izvēli un pār personisko atbildību. Jāatceras, ka katra partija kā tāda, sastāv no konkrētiem dzīviem cilvēkiem, un, ja mēs runājam par cilvēku, tad Rietumu tradīcija humānu cilvēku izprot kā cilvēku, kā personu, kas ir apveltīta ar brīvu gribu un izvēli, kas seko šai brīvajai gribai.

Un ir vēl viena lieta, kas neattiecas uz šo tēmu. Mīlestība kā tāda, ir brīva cilvēka brīvas gribas izpausme. Ierobežojot brīvu gribu, mēs nespējam vairs runāt par tām kategorijām, uz kurām mēs mēģinām būvēt savu Latvijas valsti.

Un noslēgumā vēl viens mīts, no kura jātiek drošsirdīgi vaļā. Mīļie cilvēki! Tieša, maģiska Eiropas savienības vai citu likumu pārnešana uz Latviju, neizmainot cilvēka personu, personas izglītības līmeni kā tādu, būs viena no lielākajām traģēdijām Latvijas tautai. To varētu salīdzināt ar pašu izsmeļošāko un skaidrāko pierādījumu, ko dod pasaules vēsture, - kas notiek tad, kad jaunu vīnu mēģina liet vecos maisos. Paldies.

Priekšsēdētājs. Vārds deputātam Andrim Grotam - Kristīgo demokrātu savienība.

A.Grots (KDS).

Cienījamais Prezidij, cienījamie kolēģi! Mēs šeit runājam vairāk par to jēdzienu, kuram tad īsti ir teikšana sabiedrībā. Sabiedrībā ir likumi, kuri regulē demokrātisko procesu, regulē ievēlēšanas procesu. Un ir gadījumi, kad ievēlētais cilvēks tiešām uzvedas tā, ka viņam mandāts ir jāatņem, "jâiesaldē" vai kaut kā citādi ar šo cilvēku ir jātiek galā. Bet, ja nav šādu īpašu gadījumu, kurus regulē likums, tad nevar pieļaut, ka cilvēku brīvi izteiktā griba kaut kādu jaunu politisku vēju dēļ tiktu mainīta. Tas arī ievēlēto cilvēku savā ziņā liktu ķīlā. Un, ja arī būtu atsaukšanas kampaņa, tad kā varētu pierādīt, ka šie cilvēki balsojuši par šo listi, par šo kandidātu? Tātad es domāju, ka, ja mēs cenšamies būvēt sabiedrību, kas ir vairāk orientēta uz Rietumiem un uz demokrātiju, tad šāds likums, kāds tas pašreiz te ir, nav pieņemams. Paldies par uzmanību.

Priekšsēdētājs. Jānis Lagzdiņš - Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšsēdētājs.

J.Lagzdiņš (LC).

Priekšsēdētāja kungs, kolēģi deputāti! Es biju ļoti gandarīts par kolēģu runām, it īpaši par kolēģa Saulīša runu, jo mēs savās runās ļoti bieži esam pārāk piezemēti un lietišķi. Tiešām kolēģis Saulītis runāja par lietu, tikai viņš runāja simbolos.

Tagad par dažiem iebildumiem. Galvenais iebildums bija tas, ko izteica Sinkas kungs, - ka likums nav demokrātisks, jo tas pieļauj ievēlētā cilvēka atsaukšanu pirms termiņa. Godātie kolēģi, demokrātijai ir divas puses: pirmā - ka tauta mums uzticas, tauta par mums balso, tauta mūs ievēlē, un tad mēs strādājam. Bet, manuprāt, augstāka demokrātija ir tad, ja tautai mēs dodam tiesības gadījumā, ja es esmu nelikumīgi vai nelietderīgi valkājis tautas uzticību, ka tā var teikt savu vārdu un teikt tā: godāto Jāni, godāto Pēteri, tev ir jāiet mājās, jo tu slikti strādā! Un šo vārdu saka nevis kāda partija vai valdība, Sinkas kungs, vai kaut kādas amatpersonas, bet to saka tieši tie paši cilvēki, kuri ir ievēlējuši. Tieši tie paši cilvēki saka šos vārdus!

Un tagad, godātie kolēģi, es vēršos pie nacionālā bloka. Pieņemsim tādu situāciju: Rīgā jūs iegūsit 31 deputāta vietu, bet pēc trijām vai četrām sēdēm jūs pēkšņi konstatējat, ka viens deputāts ir pārdevies un ka jums vairs nav vairākuma Rīgas domē, ka jūs vairs nelemjat par Rīgas domi. Ko jūs darīsit? Un trīs gadus jūs sēdēsit. Jūsu vēlētāji jūs aicinās un teiks: "Ko jūs darāt, kāpēc jūs netiekat galā?" Jūs teiksit: "Nav likuma!"

Saulīša kungs runāja par harmoniju. Manuprāt, harmonija un līdzsvars ir tad, ja mēs tautai dodam ne vien tiesības pašvaldību deputātus ievēlēt, bet arī viņus atsaukt. Tātad, manuprāt, šajā likumā ir tieši harmonija.

Un vēl. Godātie kolēģi, es gribētu uzsvērt, ka šis likums nav par Saeimas deputātu atsaukšanu, bet gan par vietējo pašvaldību deputātu atsaukšanu. Es aicinātu jūs, kolēģi, pieņemt šo likumu pirmajā lasījumā.

Priekšsēdētājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta "Par pilsētas domes, rajona padomes un pagasta padomes deputātu atsaukšanas kārtību" pieņemšanu pirmajā lasījumā un par pāriešanu uz lasīšanu pa pantiem. Lūdzu rezultātu! Par - 47, pret - 10, atturas - 9. Pieņemts pirmajā lasījumā.

Likumprojekts "Par Latvijas Republikas tiesu tiesnešu disciplināro atbildību". Pirmais lasījums. Juridiskās komisijas priekšsēdētājs Aivars Endziņš.

A.Endziņš (LC).

Cienījamo priekšsēdētāj, cienījamie deputāti! Lūdzu, paņemiet dokumentu nr. 4! Tas ir Ministru kabineta iesniegtais likumprojekts "Par Latvijas Republikas tiesu tiesnešu disciplināro atbildību". Vēl Augstākās padomes laikā, pieņemot likumu "Par tiesu varu", radās nepieciešamība pēc šāda likuma. Diemžēl šā likumprojekta izskatīšana ir iekavējusies, jo Kabinets to iesniedza jau pagājušā gada decembrī, kaut arī gan Augstākā padome, gan Saeima jau agrāk gaidīja šo likumprojektu. Tas ir nepieciešams, jo praksē mums jau rodas gadījumi, kad nav iespējams izmantot disciplinārās sankcijas tad, kad ir reāla nepieciešamība to darīt.

Juridiskā komisija ļoti uzmanīgi iepazinās ar šo projektu. Mums jau ir izstrādāti savi priekšlikumi par šā likumprojekta pilnveidošanu. Mēs esam saņēmuši arī Aizsardzības un iekšlietu komisijas atsauksmi, kura konceptuāli atbalsta šo likumu un ierosina to akceptēt pirmajā lasījumā. Esam saņēmuši arī iekšlietu ministra Ģirta Kristovska kunga priekšlikumus šim likumprojektam, kurus visus mēs iestrādāsim uz otro lasījumu.

Es aicinātu cienījamos kolēģus akceptēt šo likumprojektu pirmajā lasījumā, un, ja kādam tādi ir, dot savus priekšlikumus par šā likumprojekta pilnveidošanu Juridiskajai komisijai. Paldies par uzmanību!

Priekšsēdētājs. Zvanu! Balsosim par likumprojekta "Par Latvijas Republikas tiesas tiesnešu disciplināro atbildību" pieņemšanu pirmajā lasījumā un par pāriešanu uz lasīšanu pa pantiem. Balsojam. Rezultātu! Par - 52, pret - nav, atturas - 3. Pieņemts.

Likumprojekts "Par Latvijas Republikas Augstākās padomes Prezidija un Latvijas Republikas Ministru padomes 1993. gada 21. janvāra lēmuma "Par Latvijas Republikas Aizsardzības spēku, Zemessardzes, Iekšlietu ministrijas bruņoto formējumu un Drošības dienesta amatu sadalījumu pēc kvalifikācijas kategorijām un dienesta pakāpēm un par piemaksu pie amatalgas" atzīšanu par spēka zaudējušu". Otrais lasījums. Aizsardzības un iekšlietu komisijas priekšsēdētājs Ivars Silārs.

I.Silārs (LC).

Cienījamo priekšsēdētāj, cienījamie kolēģi! Ar jūsu laipnu atļauju es gribētu tikko kā priekšsēdētāja nosaukto un mūsu izskatīšanai nodoto likumprojektu paketē skatīt kā pēdējo, jo mums vispirms ir jāizdara grozījumi likumos "Par policiju", "Par Zemessardzi", "Par Aizsardzības spēkiem" un tikai tad mēs varētu atcelt spēkā esošos likumus.

Tādēļ es lūgtu vispirms skatīt darba kārtības 25. punktā ietverto projektu "Par grozījumiem un papildinājumiem likumā "Par policiju"" otrajā lasījumā. Tādēļ paņemiet, lūdzu, ziemas sesijas dokumentus nr. 66, nr. 139 un nr. 366, par pamatu ņemot dokumentu nr. 366, kurā ir redzama tabula, kādā kārtībā mēs esam izskatījuši Latvijas Republikas Ministru kabineta Satversmes 81. panta noteiktajā kārtībā pieņemtos noteikumus nr. 19 un atbilstoši iesniegtajiem labojumiem sagatavojuši tos parastajā likumdošanas kārtībā kā likumprojektu otrajam lasījumam.

Tātad vispirms, pateicoties Saeimas Juridiskajam birojam, mēs esam konstatējuši, ka bija nepieciešams sakārtot likuma 1. un 15. pantu, jo šeit ir pretruna jau esošajā likumā starp 1. un 15. pantu, kas noteica, ka Latvijas Republikas policija ir reizē valsts un pašvaldības policija. Šeit ir sakārtots tā, ka pašreiz nav pretrunu starp 1. un 15. pantu. Tātad tagad 1. pants mūsu piedāvātajā redakcijā skan tā: "Policija ir apbruņota militarizēta valsts vai pašvaldības institūcija, kuras pienākums ir aizsargāt personu dzīvību, veselību, tiesības un brīvības, īpašumu, sabiedrības un valsts intereses no noziegumiem un citiem prettiesiskiem apdraudējumiem." 15. pants ir izteikts tā, ka policija sastāv no valsts policijas un pašvaldības policijas. Pēc vecās redakcijas iznāca tā, ka pašvaldības policija ir arī valsts policija. Tātad tagad ir skaidri un strikti nodalīts, ka valstī ir valsts policija un ir pašvaldības policija.

Priekšsēdētājs. Vai deputātiem ir kādas iebildes? Nav. Tālāk, lūdzu!

I.Silārs. Tālāk ir Ministru kabineta piedāvātais grozījums 15. panta 3. daļā, kas principā ir pieņemts ar sīkiem redakcionāliem labojumiem, ko būtībā ir izdarījuši latviešu valodas redaktori, nevis komisija. Komisija ir akceptējusi šos labojumus.

Priekšsēdētājs. Tālāk, lūdzu!

I.Silārs. Par 19. pantu. Šeit komisija ir ņēmusi vērā konceptuālo piedāvājumu, taču, apspriežot komisijā redakciju, to ir papildinājusi. Šā panta būtība ir tāda, ka Latvijas valstij rodas problēmas ar to, ka dažādu rajonu municipālajām policijām ir dažādas formas, un, pārbraucot no viena rajona otrā, pretī nāk bruņoti cilvēki atkal jaunā formas tērpā, un nav saprotams, kas tie īsti ir. Tādēļ mūsu uzskats ir tāds, ka arī municipālajai policijai Latvijas valstī ir jābūt vienotai formai, protams, ar atšķirības zīmēm. Katram rajonam vai katrai pilsētai var būt sava īpatnība, kas raksturo tieši tās ģerboni vai kādu citu īpatnību. Bet tam ir jābūt vienotam formas tērpam. Un tādēļ mēs to redakciju, ko piedāvāja Ministru kabinets, ka pašvaldības policija savus pienākumus pilda formas tērpā, mēs mainām un piedāvājam tādu redakciju, ka pašvaldības policija savus pienākumus pilda vienota parauga formas tērpā, ko apstiprina Latvijas Republikas iekšlietu ministrs, jo šeit tomēr tai ir jābūt saskaņotai un atbilstošai. Tāds ir mūsu piedāvājums, ko ierosina komisija.

Priekšsēdētājs. Deputātiem nav iebildumu? 21. pants.

I.Silārs. Attiecībā uz 21. pantu mēs arī konceptuāli pieņēmām Ministru kabineta piedāvāto, tikai atkal mainījām redakciju un tagad ierosinām, ka pašvaldības policijas priekšnieku un viņu vietnieku ieceļ amatā iekšlietu ministrs saskaņā ar pašvaldības ieteikumu, bet atbrīvo iekšlietu ministrs. Šeit tomēr ir jābūt lielai saskaņotībai. Un mēs uzskatām, ka par iekšējo kārtību valstī galu galā atbild iekšlietu ministrs. Un viņam ir jāzina, ko ieceļ par attiecīgā ranga, attiecīgā līmeņa un attiecīgās sagatavotības policijas priekšnieku.

Priekšsēdētājs. 26. pants.

I.Silārs. 26. pantā komisija pilnībā ir akceptējusi Ministru kabineta piedāvāto 26. panta otrās daļas redakciju.

Priekšsēdētājs. Tālāk, lūdzu!

I.Silārs. Attiecībā uz 28. pantu komisija tāpat pilnībā atbalsta piedāvātās izmaiņas, proti, tātad mēs akceptējam tos noteikumus, kuri jau faktiski ir spēkā kā Ministru kabineta noteikumi, - ka no šā gada valstī pieņemt policijā var tikai Latvijas pilsoņus.

Priekšsēdētājs. 34. pants.

I.Silārs. 34. pants. Man ir jālūdz komisija atvainot, jo te ir mazliet jālabo pati redakcija. Nevis panta, bet piedāvājuma, jo šeit vajag nevis izteikt 34. panta trešo daļu šādā redakcijā, bet gan papildināt 34. pantu ar trešo daļu šādā redakcijā, tā kā šim pantam ir tikai divas daļas, un šeit tiek piedāvāta trešā daļa. Šeit jāsaka, ka mēs, pamatā pašu būtību atbalstot, nevarējām pieņemt Ministru kabineta piedāvāto redakciju. Mēs saskaņojām ar Saeimas Juridisko biroju, kā būtu šie papildu izmantojamie līdzekļi tīri juridiski sakārtojami, lai nerastos pretrunas ar spēkā esošo Administratīvo pārkāpumu kodeksu, Kriminālprocesa kodeksu un Kriminālkodeksu. Tātad, kā redzat, pati būtība ir palikusi, tikai divreiz īsākā- lakoniskākā - redakcijā.

Priekšsēdētājs. Tālāk, lūdzu!

I.Silārs. Tālāk. Pārejas noteikumu norma Ministru kabineta piedāvātajā redakcijā ir pieņemta visā pilnībā. Tā tātad attiecas uz to, ka tagad drīkst pieņemt policijā tikai Latvijas valsts pilsoņus, bet neattiecas uz tiem, kuri tur ir palikuši, nav aizgājuši uz privātstruktūrām, bet kas atbilst visiem citiem Latvijas valsts likumiem, kā šeit ir īpaši uzsvērts, arī citiem likumiem - to skaitā, Valodas likuma prasībām. Ja viņi atbilst citām likumu prasībām, viņi var turpināt pildīt savu darbu, jo tam nav atpakaļejoša spēka.

Priekšsēdētājs. Nav iebildes? Nav.

I.Silārs. Līdz ar to es aicinātu šo piedāvāto likumprojektu nobalsot otrajā lasījumā.

Priekšsēdētājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta "Par grozījumiem un papildinājumiem likumā "Par policiju"" pieņemšanu otrajā lasījumā. Balsojam. Rezultātu! Par - 62, pret - nav, atturas - 2. Pieņemts.

I.Silārs. Paldies. Ja kādam ir priekšlikumi, lūgums iesniegt tos tā, lai mēs varētu trešajā lasījumā nobalsot pēc divām nedēļām, proti, 12. maijā.

Priekšsēdētājs. Pieņemam zināšanai. Tālāk, lūdzu!

I.Silārs. Tālāk, kolēģi, lūdzu izskatīsim likumprojektu "Par grozījumiem likumā "Par Latvijas Republikas Zemessardzi" otrajā lasījumā, tāpēc lūdzu paņemt dokumentu nr. 369, kurā, kā jūs redzat, ir mūsu komisijas viedoklis par šiem Ministru kabineta noteikumiem.

Tātad pirmais piedāvājums, kas attiecas uz likuma par Zemessardzi pirmo daļu, tiek pieņemts visā pilnībā bez iebildumiem.

Priekšsēdētājs. Deputātiem nav iebildumu? Nav. Tālāk, lūdzu!

I.Silārs. Attiecībā uz 45. panta ceturto daļu šeit ir rakstīts, ka tā ir noraidīta. Gribētu teikt, ka ir noraidīts šis piedāvājums Ministru kabineta ieteiktajā redakcijā. Mēs šo pamatdomu esam izteikuši savā, komisijas piedāvātajā, redakcijā, proti, ka piemaksa par izdienu ir jāpiešķir atkarībā no virsnieka atestācijas rezultātiem. Un izdienas pensija tiek izmaksāta tikai tām personām, kas nesaņem citu valstu pensiju. Jo, kā mēs zinām, līdz šim prakse bija tāda, ka automātiski tika maksāta izdiena neatkarīgi no tā, vai viņš ir labs vai slikts, viņam bija šī piemaksa, bet nu tā ir jāsaista ar atestāciju - vai viņš ir derīgs un vai viņš ir papildinājis savas zināšanas šajā laikā, kad viņš ir strādājis. Bez tam otrs noteikums nevarētu būt tāds, ka reizē mēs maksājam piemaksas no savas valsts budžeta tiem, kuri saņem pensiju vēl no citas valsts, un pamatā tas, protams, ir no Krievijas Federācijas. Šeit nu cilvēkam būtu jāizvēlas. Ja viņš strādā mūsu valstij, tad viņam vajadzētu atteikties no pensijas saņemšanas no citas valsts. Nevar reizē ēst divu kungu maizi.

Priekšsēdētājs. Ir iebildes? Nav. Paldies. Līdz ar to arī šo likumprojektu es lūdzu, kolēģi, atbalstīt otrajā lasījumā. Lūdzu zvanu! Lūdzu, balsosim par likumprojekta "Par grozījumiem likumā "Par Latvijas Republikas Zemessardzi"" pieņemšanu otrajā lasījumā. Balsojam. Rezultātu! Par - 53, pret - 1, atturas - 3. Pieņemts.

I.Silārs. Paldies. Un arī attiecībā uz šo likumprojektu, ja kādam kolēģim ir papildinājumi, lūdzu iesniegt tos nedēļas laikā, kā arī lūdzu iekļaut šo likumprojektu izskatīšanai trešajā lasījumā 12.maija plenārsēdē.

Priekšsēdētājs. Pieņemam zināšanai. Tālāk, lūdzu!

I.Silārs. Tālāk, kolēģi, lūdzu, izskatīsim likumprojektu "Par grozījumiem likumā "Par Aizsardzības spēkiem"". Lūdzu, paņemiet ziemas sesijas dokumentu nr. 368, kur ir apkopoti gan priekšlikumi kā Ministru kabineta noteikumu normas, gan arī mūsu komisijas viedoklis. Pirmais attiecas uz 16.pantu. Šeit man ir jāpaskaidro, ka diemžēl es esmu spiests atzīt, ka mēs esam pieļāvuši kļūdu, jo mēs pieņēmām viena kolēģa piedāvājumu - ierakstīt šajā normā tekstu "ârvalstu Bruņoto spēku militārā vai speciālā dienesta pakāpes". Kā redzat, tas pēc kārtas ir pirmais numurs pēdējā sadaļā - komisijas sagatavotajā otrā lasījuma redakcijā. Šeit tā norma par ārvalstu Bruņoto spēku militārpersonām ir svītrojama ārā gluži vienkārši tā iemesla dēļ, ka par to runā jau cits likuma pants, proti, 40. pants, kas paliek negrozīts. Tādēļ tā norma nav jāpārliek uz šo pantu. Tātad bez tas normas paliek tā, kā ir šajā redakcijā, es nolasu: "Virsnieku amatos var iecelt Aizsardzības spēkos iesauktās personas, kam iepriekš ir piešķirtas Latvijas Republikas Iekšlietu ministrijas, Zemessardzes, Prokuratūras, Drošības dienesta pakāpes. Šādos gadījumos karavīru dienesta pakāpes piešķir Latvijas Republikas Ministru kabineta noteiktajā kārtībā. "

Priekšsēdētājs. Nav iebildes? Tālāk, lūdzu!

I.Silārs. Tālāk ir 45.panta pirmās daļas grozījumi, ko Aizsardzības un iekšlietu komisija ir pieņēmusi. Šeit ir runa par virsniekiem un virsdienesta instruktoriem - ka virsnieki, virsdienesta instruktori un kareivji par dienestu saņem atalgojumu un bezmaksas formas tērpu. Atalgojumā ietilpst pamatalga, piemaksas par dienesta pakāpi, piemaksas par izdienu un citas piemaksas, kuru apmērus nosaka Ministru kabinets.

Priekšsēdētājs. Arī nav iebildes.

I.Silārs. Par 45.panta otro daļu komisijai ir nedaudz atšķirīgs viedoklis, nekā bija Ministru kabinetam. Un, proti, mūsu komisijas viedoklis ir tāds, ka obligātā dienesta karavīri dienesta laikā atrodas valsts apgādībā, viņi saņem bezmaksas formas tērpu un atalgojumu, arī piemaksu par amata un dienesta pakāpi Ministru kabineta noteiktajā apmērā.

Priekšsēdētājs. Tālāk, lūdzu!

I.Silārs. Attiecībā uz 45.panta ceturto daļu mēs Ministru kabineta piedāvāto normu noraidām, un mūsu noraidījuma pamatojums ir tāds, ka mēs tomēr nevaram vienādot tos apstākļus, kādos savu dienestu pilda robežsargi uz robežas, kuri cauru diennakti ir kaujas gatavībā, tāpat arī jūras karaspēki, gaisa spēki, ar tiem, kuri pilda savu dienestu galvaspilsētā vai tās tuvumā. Tātad mēs uzskatām, ka jau šodien, vismaz tuvākajā laikā, mūsu valstī tiem, kuri strādā uz robežas, pienākas piemaksa par īpaši smagiem darba, konkrēti - dienesta, apstākļiem. Un mēs nevaram svītrot to, ko piedāva Ministru kabinets. Mūsu komisija to konceptuāli noraida.

Priekšsēdētājs. Nav iebildes? Pieņemts. Tālāk!

I.Silārs. Attiecībā uz 46.panta sesto daļu mēs šeit esam iestrādājuši gluži to pašu normu, ko jūs atbalstījāt jau tad, kad mēs spriedām par Zemessardzi, proti, ka piemaksa par izdienu tiek piešķirta atkarībā no virsnieka atestācijas rezultātiem. Izdienas pensija tiek izmaksāta tikai tām personām, kuras nesaņem citu valstu pensiju.

Priekšsēdētājs. Arī pieņemts.

I.Silārs. Līdz ar to man ir lūgums balsojot atbalstīt šo likumprojektu otrajā lasījumā.

Priekšsēdētājs. Lūdzu zvanu! Lūdzu, balsosim par likumprojekta "Par grozījumiem likumā "Par Aizsardzības spēkiem"" pieņemšanu otrajā lasījumā. Lūdzu rezultātu! Par - 58, pret - nav, atturas - 3. Pieņemts.

I.Silārs. Paldies. Arī šeit man ir lūgums: ja kādam ir papildinājumi, lūdzu, iesniegt komisijai tos nedēļas laikā un iekļaut likumprojektu izskatīšanai trešajā lasījumā 12.maija plenārsēdē.

Priekšsēdētājs. Nav iebildes.

I.Silārs. Šeit man tūdaļ ir jāpaskaidro: es gribu, lai tas izskanētu šeit, ka jau šodien mēs saņēmām Latvijas Republikas Valsts prezidenta priekšlikumus "Par grozījumiem likumos "Par Latvijas Republikas Zemessardzi" un "Par Aizsardzības spēkiem"". Mēs tos izskatīsim tātad uz trešo lasījumu, un tie būs iekļauti trešajā lasījumā.

Bet tagad lūdzu, kolēģi, izteikt savu viedokli par darba kārtības 24. punktu, kuru Saeimas priekšsēdētājs jau nolasīja. Proti, mums nav nekādu iebildumu pret Ministru kabineta piedāvājumu, kāds ir ierakstīts likumprojektā "Par Latvijas Republikas Augstākās padomes Prezidija un Latvijas Republikas Ministru padomes 1993.gada 21.janvāra lēmuma "Par Latvijas Republikas Aizsardzības spēku, Zemessardzes, Iekšlietu ministrijas bruņoto formējumu un Drošības dienesta amatu sadalījumu pēc kvalifikācijas kategorijām un dienesta pakāpēm un par piemaksu pie pamatalgas" atzīšanu par spēku zaudējušu" (otrais lasījums). Lūdzu balsot!

Priekšsēdētājs. Balsosim! Rezultāts: par - 55, 1 - pret, 1 - atturas. Pieņemts otrajā lasījumā.

I.Silārs. Paldies. Un arī šo likumprojektu lūdzu iekļaut trešajā lasījumā 12.maija plenārsēdē.

Priekšsēdētājs. Paldies. Pieņemam zināšanai.

Nākamais ir likumprojekts "Par grozījumiem atjaunotajā Latvijas Republikas Civillikumā"(Ministru kabineta noteikumi nr. 15).

Aivars Endziņš - Juridiskās komisijas priekšsēdētājs.

A.Endziņš (LC).

Cienījamo priekšsēdētāj, cienījamie deputāti! Juridiskā komisija ļoti uzmanīgi iepazinās ar Satversmes 81.panta kārtībā pieņemtajiem Ministru kabineta noteikumiem nr.15, kuru būtība ir tāda, ka tika izdarīti grozījumi Latvijas Republikas Civillikumā. Un jāsaka tā, ka, mūsuprāt, tie grozījumi, kas tika izdarīti, zināmā mērā radīja haosu. Civillikuma 1100.pantā bija skaidri un gaiši rakstīts, ka mežos, kas pieder vairākiem īpašniekiem, katram no tiem jāapzīmē sava robeža ar stigu 1,5 metru platumā un pēc tam jātur tīra. Skaidri un precīzi. Katram īpašniekam - 1,5 metri. Noteikumos šis pants ir izteikts jaunā redakcijā, kur ir rakstīts, ka mežos un ar krūmiem aizaugušās platībās starp zemesgabaliem zemes īpašniekiem ir jāierīko un jātur tīras līdz diviem metriem platas robežstigas, kurām jānodrošina redzamība starp divām blakusesošām robežzīmēm. Man kā juristam un droši vien arī jums uzreiz rodas jautājums: divi metri katram īpašniekam, vai par abiem īpašniekiem kopā? Varbūt vienam pusmetrs, bet otram - pusotra metra? Un vēl papildinājums, kas ir dots pie šā panta, - ka robežstigas ierīkojamas, izcērtot tajās augošos kokus vai arī iezīmējot ar noturīgu krāsu robežstigas norobežojošos augošos kokus.

Pirmajā daļā tātad ir jāizcērt un jātur tīras, bet otrajā - ka var izcirst, bet var arī neizcirst, tikai iezīmē ar noturīgu krāsu. Būtībā šīs abas daļas runā pretī viena otrai. It sevišķi, ja tas ir jaukts mežs, kur ir augoši lieli koki, bet ir arī krūmāji, un arī tad šī redzamība acīmredzot ir jānodrošina. Tāpēc Juridiskā komisija, izskatot šo priekšlikumu, ierosina izteikt to citā redakcijā.

Tajā pašā laikā gribu jūs informēt, ka mēs saņēmām priekšlikumus šajā sakarībā jau par mūsu projektu, kas tika nosūtīts uz Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministriju, kura iesaka mazliet citādu redakciju. Juridiskā komisija šos priekšlikumus noteikti izskatīs un dos savu slēdzienu. Savas iebildes par mūsu redakciju ir atsūtījis arī mežu valsts ministrs Šļakotas kungs. Arī šos priekšlikumus un iebildumus mēs uzmanīgi izskatīsim Juridiskās komisijas sēdē un uzaicināsim arī pārstāvjus no šīm ministrijām. Mūsu mērķis ir, lai mūsu likumi būtu skaidri, lai tie būtu saprotami jebkuram, nevis vienīgi juristam.

Tajā pašā laikā Juridiskā komisija, tā kā mēs vienlaicīgi izskatām grozījumus Civillikumā, ierosina izdarīt arī precizējumus jeb, pareizāk sakot, papildināt Civillikuma 172.pantu ar otro daļu, proti: ja adoptējamā vārds neatbilst adoptētāja tautībai vai vārds ir grūti izrunājams, adoptējamā vārdu atļauts mainīt. Es vienkārši jūs pašreiz tikai informēju, jo mums ir pirmais lasījums, bet sevišķi par šo otro papildinājumu Civillikumā saistībā ar vārda maiņu ir ļoti daudz iesniegumu, kas lūdz atrisināt šo jautājumu likumdošanas ceļā, jo, atjaunojot Civillikumu, šis jautājums par adoptējamā bērna vārda maiņu netika savlaicīgi atrisināts.

Kopumā es lūdzu atbalstīt šo likumprojektu "Par grozījumiem atjaunotajā Latvijas Republikas Civillikumā" pirmajā lasījumā. Lūdzu iesniegt arī savus priekšlikumus par šā 1100.panta redakciju, kā arī par Civillikuma 172.panta redakciju. Paldies par uzmanību!

Priekšsēdētājs. Debatēs ir pieteikušies Voldemārs Novakšānovs un Aivars Berķis. Voldemārs Novakšānovs - lūdzu! Latvijas Zemnieku savienība.

V.Novakšānovs (LZS).

Cienījamais Prezidij, cienījamie deputāti! Man tāda jocība: vai tad mūsu Saeimā jau bezdarbība sākusies? Tikko kā par mežiem runājām, tikko kā ministrs Šļakota mani nosauca par rupuci... (Zālē smiekli.) tikai tāpēc, ka mēs Saeimā dabūjām tādu likumu, ka Saeima tomēr kontrolē mežu izmantošanas vienu ceturto daļu. Un es viņam atbildēju: "Ko tad tu gribi, ja mēs par vienu teļa ādu plēšamies, nosakot izvedmuitu, bet tu gribi viens pats Mežu ministrijā komisārēt, kā vadīsi vienu ceturto daļu Latvijas teritorijas? Un Latvija lai to nezina, lai atkal iziet cauri un apkārt, kā sacīt, no Tautsaimniecības komisijas laukā, no meža speciālistiem laukā, kur strādā arī juristi?" Es jau esmu pateicīgs par to, ka man Tieslietu ministrija risina jautājumus, vai analītiskajai stacijai būt vai nebūt. Paldies par labo darbu!

Priekšsēdētājs. Aivars Berķis - Zemnieku savienība.

A.Berķis (LZS).

Godātais priekšsēdētāj, godātie deputāti! Vides un sabiedrisko lietu komisija arī izskatīja šo jautājumu par mežiem un grib paskaidrot, kādā sakarībā radās tāds ieraksts, ka var arī iezīmēt kokus, nevis tikai cirst, tātad iezīmēt arī gar šīm stigām ar noturīgu krāsu. Tas ir tāpēc, ka daudzi zemnieki nāca pie mums un sūdzējās, ka tas viņiem, pirmkārt, maksā lielu naudu - celmu naudu, ka viņi nespēj samaksāt šo naudu šobrīd par tiem kokiem, kuri viņiem uz robežām ir jāizcērt.

Otrkārt, ja šos kokus nav tajā brīdī, kur likt, vai ja nav ar ko izvest, tad šie koki uz stigām sapūs. Un tāpēc ir arī paredzēta tā rīcība, ka varētu ne tikai cirst, bet arī necirst. Tātad varētu izcirst tikai šauru vizūriņu, bet tālāk tos kokus iezīmēt ar krāsu. Tā, mūsuprāt, likās ārkārtīgi loģiska rīcība. Starp citu, man ir gadījies būt arī Zviedrijas mežos, un arī viņiem ir ļoti šaura vizūriņa, un ir arī tikai tādi krāsaini metāla mietiņi, kur šī robeža ir redzama. Tā ka nav šie koki jācērt, un tāpēc es domāju, ka to var izteikt. Mēs to jau iesniedzām, jo to var izteikt, manuprāt, ļoti nepārprotami. Un viss būtu skaidrs, ka diviem īpašniekiem mežos starp viņiem piederošajām platībām, viņiem ir jāizveido un jāuztur kārtībā divus metrus plata robežstiga, iezīmējot ar noteiktu krāsu stigu norobežojošos augošos kokus vai arī tos izcērtot, lai būtu nodrošināta redzamība starp divām blakusesošām robežzīmēm. Paldies.

Vārds deputātam Gorbunovam - "Latvijas ceļš".

A.Gorbunovs (LC).

Godātie deputāti! Deputāts Endziņš tiešām īpaši paskaidroja juridisko pusi šai meža lietai, un arī es uzmanīgi izlasīju, tāpēc tagad, gribot negribot, dienas beigās gribas drusciņ pajokot, jo Vides un sabiedrisko lietu komisija arī izskatīja un konstatēja, ka mežā var būt stiga, kura iezīmēta, ar krāsu iezīmējot kokus. Endziņa kungs teica, kas tas ir pilnīgi nepieļaujami no likuma viedokļa, bet es turpretī varu piedāvāt citu gadījumu, ja godātie deputāti mežā ir bijuši. Tā stiga jau var iet tādā veidā, ka tur kādu gabalu nemaz koku nav. (No zāles deputāts A.Endziņš: "Es neteicu!") Ko tad cirtīsit, Endziņa kungs? Jo jūs teicāt: kā tā var būt, ka mežinieki, tas ir, mežsargi ir ierakstījuši - "robežu stigas ierīkojuma, izcērtot tajās augošos kokus vai arī iezīmējot ar noturīgu krāsu robežstigas norobežojošos augošos kokus". Tiešām - ja nav ko cirst, ko tad tur darīs? Un tāpat ar tiem metriem arī. Man pilnīgi nav saprotams, ka mežos, kas pieder vairākiem īpašniekiem, katram no tiem ir jāapzīmē sava robeža ar stigu viena metra platumā un pēc tam tā jātur katram tīra sava viena metra platumā. Ja jau šeit paši mežinieki ir labojuši, tad laikam viņi jau zina labāk, ka mežos un ar krūmiem aizaugušās platībās starp zemes gabaliem to īpašniekiem ir jāierīko un jātur tīras līdz diviem metriem platas robežstigas, kurām jānodrošina redzamība starp divām blakus esošām robežzīmēm. Es saprotu, ka tas droši vien arī nav pareizi, bet, ka komisija tādēļ vien ir izstrādājusi speciāli savu likumprojektu un to iesniegusi, tad man arī, protams, rodas jautājums. (Zālē sarunājās.)

Aivars Endziņš - Juridiskās komisijas priekšsēdētājs.

A.Endziņš (LC).

Cienījamo priekšsēdētāj, cienījamie deputāti! Acīmredzot ir viegli ironizēt, jo mežu jautājumos mēs visi esam lieli speciālisti - vai nu kā mednieki, vai kā sēņotāji, vai ogotāji, vai vienkārši tāpat klaiņojot pa mežu. Bet tajā pašā laikā, ja mēs paskatāmies Latvijas laika Civillikuma 1100.pantu, tad redzam, ka tur bija skaidrs un ka tur acīmredzot pēc tam nevajadzēja nekādu skaidrojumu, kā ir jārīkojas. Juridiskā komisija vadījās pēc tā, lai pēc tam nebūtu tā, ka vai nu mežu ministrs, vai Novakšānova kungs, vai Gorbunova kungs katrs saprot pa savam un tulko, kā ienāk prātā. Es jau teicu, ka varbūt arī tas, ko mēs devām, būtu precizējams, ņemot vērā, teiksim, tās iebildes, kas nāk no Valsts mežu dienesta, no Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas, paredzot arī iespēju, ka tik tiešām ne vienmēr ir jāizcērt, bet ka varētu būt arī iezīmējums, taču normai ir jābūt formulētai tā, lai tas būtu skaidrs katram. Un, otrkārt, es jau teicu, ka šī nepieciešamība radās tāpēc, ka ir jāizdara izmaiņas vēl vienā Civillikuma pantā, jo mums jau darba kārtībā pirmajā lasījumā ir bijis un mēs gatavojam tagad otrajam lasījumam likumprojektu par vārda, uzvārda un tautības ieraksta maiņas iespējām, lai arī šie likumi būtu sabalansēti, un tāpēc ir, lūk, šis priekšlikums par izmaiņām Civillikuma 172.pantā. Tāpēc es tomēr lūdzu cienījamos deputātus akceptēt šos grozījumus un aicinu visas ieinteresētās personas dot savus priekšlikumus. Pārdomāsim vēlreiz šos formulējumus, un es katrā ziņā gribētu, lai šie formulējumi būtu precīzi un visiem skaidri saprotami. Paldies. (Zālē troksnis, deputāti sarunājās.)

Priekšsēdētājs. Godātie deputāti! Kā es saprotu, mums tomēr vajadzēja atsevišķi balsot, jo šeit ir iesniegts Juridiskās komisijas likumprojekts, bet tas neizslēdz iespēju deputātiem balsot arī par, kā es saprotu, mežu ministra iesniegto redakciju - par stigu. Tātad šeit, protams, juridiski mēs varam strīdēties, bet es tomēr nevaru piekrist tam, ka Juridiskā komisija meža stigām pievieno klāt grozījumus attiecībā uz adoptēšanas lietām. Līdz ar to rodas jauns likumprojekts, un par mežu ministra ieteikto redakciju par stigām mēs tad vairs balsot atsevišķi nevaram. Es domāju, ka mēs varam to darīt, un tāpēc būtu jābalso 1100.pants divās redakcijās un 172.pants - vienā redakcijā, jo komisijai faktiski tas ir jauns projekts, kur pievienots pants par adoptējamo klāt pie meža stigām. Lūdzu - Aivars Endziņš.

A.Endziņš (LC).

Cienījamo priekšsēdētāj! Tāpēc jau šeit darba kārtības 28.punktā ir divi likumprojekti. Viens ir par grozījumiem atjaunotajā Civillikumā, un tur jau pats nosaukums, ko devis Kabinets, nav precīzs. Mums nav vis atjaunotais Latvijas Republikas Civillikums, bet ir Latvijas Republikas Civillikums. Tas ir dokuments nr.76, un tie ir Ministru kabineta noteikumi nr.15, kas ir pieņemti Satversmes 81.panta kārtībā. Pret to, ka šī norma būtu precizējama, mēs neiebilstam, bet, tā kā ir nepieciešamība izdarīt izmaiņu arī otrajā vietā, lai mums nebūtu desmit likumprojektu par grozījumiem vienā pantā, kā tas mums pašreiz arī ir, kad mums ir vairāki likumprojekti, kas ir iesniegti par grozījumiem Administratīvo pārkāpumu kodeksā vai citos likumos, un tad mēs katru skatām pa daļām. Tāpēc mēs šeit arī pievienojām un ierosinām skatīt tos kopā, skatīt kā alternatīvu likumprojektu. Un par to būtu jābalso. Tātad deputātiem ir jāizšķiras, jo Juridiskajai komisijai tik un tā paliek izvēles brīvība. Mēs varam arī uz otro lasījumu iestrādāt šo te normu par grozījumiem Civillikuma 172.pantā, ja cienījamā Saeima neatbalsta mūsu projektu kā tādu. Šeit Saeimai ir pašai jāizvēlas.

Priekšsēdētājs. Lūdzu, mēs varam balsot kā alternatīvo, taču, ja jūs pievienojat adoptēšanu klāt, tad tas nav vis alternatīvs, bet ir jauns pants. Lūdzu - Anna Seile!

A.Seile (LNNK).

Mans uzskats šajā jautājumā ir tāds: Tautsaimniecības komisija ir atbalstījusi Ministru kabineta iesniegtos noteikumus nr.15 "Par robežstigu grozīšanu", un tādēļ šajā sēdē mums vajadzētu nobalsot par to, kas tika iesniegts izskatīšanai Juridiskajā komisijā. Šie noteikumi nr.15 ir redzami mums izsniegtās lapiņas otrajā ailītē. Ja mēs par to nobalsojam, tad nevienam nav nekādu iebildumu, ja kāds iesniedz priekšlikumus - nedaudz parediģēt šo tekstu. Te, piemēram, tiešām varētu būt precizējums par to, kuru stigas pusi cirtīs, kā arī var iesniegt priekšlikumus par grozījumiem citos Civillikuma pantos. Bet to visu var balsot konkrēti otrajā lasījumā. Tādēļ mans priekšlikums ir atbalstīt noteikumus nr.15, kurus Ministru kabinets ir iesniedzis pagaidām tādā redakcijā, kāda te ir. Es gribu nedaudz piebilst par šā iesnieguma būtību. Redzat, nelaime bija tāda, ka Civillikumā ir noteikta ļoti plata robežstiga - 3 m plata, un par šīs robežstigas izciršanu zemniekam bija jāmaksā celma nauda. Zemnieki nespēja šo celma naudu samaksāt. Tādēļ Meža ministrija jeb tagad - Valsts mežu dienests nāca pretī šiem cilvēkiem un samazināja robežstigas platumu, taču bija nepieciešamas šīs izmaiņas Civillikumā. Un tā tika pieņemti šie Ministru kabineta noteikumi, visi bija ļoti priecīgi, bet pēc tam zemnieki aptvēra, ka Šļakotas kungs ir izdevis vienu atvieglinājumu - ka vairs nav jāmaksā celma nauda, ja tā labi palūdz; ka celma naudas maksāšanu var arī atlikt. Un tagad viens otrs zemnieks jau sāk pieprasīt - labāk jau bija šī vecā - 3 m platā stiga. Kopš šiem labajiem Latvijas laikiem zemes īpašumi ir tik ļoti aizauguši ar mežiem, ka gandrīz katram cilvēkam pusi no šā īpašuma aizņem mežs vai krūmāji... Tagad īsi pirms tam, kad cilvēks vēl nav izšķīries, vai viņam paliks mūžīgā lietošanā uz paaudzēm šī viņa zeme vai arī viņš tūlīt to kādam pārdos, varbūt mēs mākslīgi pārāk saraibināsim savus Latvijas mežus ar 3 m platām stigām. Es uzskatu, ka Mežu ministrijas jeb Valsts mežu dienesta ierosinājums - samazināt šo stigas platumu līdz diviem metriem, kopjot katram īpašniekam viena metra platu stigas daļu, - ir ļoti normāls, un tādam tam acīmredzot vajadzētu palikt uz otro lasījumu, varbūt vienīgi nedaudz to precizējot. Paldies par uzmanību.

Priekšsēdētājs. Godātie deputāti! Es pilnīgi piekrītu deputātes Seiles kundzes izteiktajam priekšlikumam, un mēs to darīsim, arī balsosim. Bet, redzat, te mums parādās jauna kolīzija, kura teorētiski acīmredzot ir jārisina arī Kārtības rullī, jo Juridiskā komisija bija pirmā no komisijām, kura sāka praktizēt praksi, kura tiešām ātrāk veic grozījumus, jau pirmajā lasījumā izvirzot no komisijas alternatīvu likumprojektu. Un tāda prakse tiešām ir atbalstāma, taču veidojas situācija, ka tiek izdarītas izmaiņas likumos. Tagad izmaiņa ir iesniegta par vienu konkrētu pantu un šis konkrētais pants nonāk komisijās un tiek apspriests, bet Juridiskā vai kāda cita komisija izdara izmaiņas arī vēl citā pantā. It sevišķi tas attiecas uz tādiem "jumta" likumiem, kāds, piemēram, ir Civillikums, un tad te sanāk tā, ka viens pants ir par adoptēšanu, otrs - par meža stigām. Un tagad, ja mēs sekojam komisijas vadītāja ieteikumam un balsojam kā par alternatīvu projektu, tad tas nav pareizi. Mēs varam balsot par alternatīvu tikai konkrētajam pantam. Pareizāk būtu uzskatīt, ka komisija ir iesniegusi divus likumprojektus. Viens - alternatīva 1100.pantam, bet otrs - patstāvīgs likuma labojums 172.pantā. Aivars Endziņš!

A.Endziņš (LC).

Cienījamais priekšsēdētāj, cienījamie deputāti! Mēs, protams, varam filozofēt, vai tā var vai tā nevar rīkoties. Lai atsvabinātu jūs no problēmas un atbrīvotu arī cienījamo Saeimu no tās, es varu atsaukt Juridiskās komisijas izstrādāto likumprojektu kā alternatīvu. Nobalsosim par šiem Ministru kabineta noteikumiem nr.15 kā par likumprojektu pirmajā lasījumā. Gribat vai negribat, bet mums ir tādas tiesības, to pieļauj Kārtības rullis, un to neviens nevar apšaubīt, ka mēs varam izskatīt vēl vienu likumprojektu pie ierosinātā. Tad kāpēc vispār priekšlikumi nāk? Bez tam Civillikums ir tāds universāls likums, kas aptver daudzas sfēras. Bet es uzskatu tieši otrādi - mums pēc maksimuma principa vajadzētu rīkoties tā: ja ir vairāki labojumi, tad ir jāmēģina tos apkopot vienā likumā, nevis sadrumstalot pa desmit labojumiem Administratīvo pārkāpumu kodeksā, Civillikumā vai Kriminālkodeksā. Tātad, ja ir vairāki šie priekšlikumi ienākuši, tad tie ir jāapkopo. Un to mēs varam izdarīt arī tā. Tātad es aicinu cienījamo Saeimu nobalsot pirmajā lasījumā par šiem Ministru kabineta noteikumiem, bet Juridiskā komisija savu alternatīvo variantu atsauc, jo mēs tik un tā to iestrādāsim un ierosināsim Saeimai otrajā lasījumā. Paldies par uzmanību!

Priekšsēdētājs. Bet tas taču ir ģeniāli vienkārši! Jo otrajā lasījumā tiešām to var darīt, - izvirzīt nevis kā alternatīvu, bet kā papildinājumu, kā jaunu pantu un tā tālāk. To var darīt starp otro un trešo lasījumu, jo, ja tagad alternatīvi balso, tad tiešām. Es jau atkārtojos, es pārāk daudz dienas beigās runāju. Lūdzu, balsosim par likumprojekta "Par grozījumiem Latvijas Republikas Civillikumā" pieņemšanu pirmajā lasījumā un par pāreju uz lasīšanu pa pantiem. Runa ir par Ministru kabineta noteikumiem nr.15. Lūdzu balsot. Nav vairs signāla. Esat nobalsojuši? Lūdzu rezultātu! Par - 66, pret - nav, 2 - atturas. Pieņemts.

Vai par otro lasījumu nebūs informācijas? Lūdzu - Aivars Endziņš!

A.Endziņš (LC).

Cienījamie deputāti, kuram ir priekšlikumi, lūdzu piecu dienu laikā savus priekšlikumus iesniegt Juridiskajai komisijai. Kā jau es teicu, virkne priekšlikumu mums ir par to redakciju, kuru mēs likām priekšā, arī no Šļakotas kunga, kura ierosinājumi tik tiešām ir precizējoši.

Priekšsēdētājs. Un līdz ar to, ņemot vērā mūsu filozofisko diskusiju, es saprotu, ka mēs varam iesniegt priekšlikumus otrajam lasījumam par jebkuru pantu. Paldies.

Likumprojekts "Par Latvijas Republikas rajonu (pilsētu) un apgabaltiesu piesēdētāju vēlēšanām". Lūdzu, Aivars Endziņš - Juridiskās komisijas priekšsēdētājs.

A.Endziņš (LC).

Cienījamie deputāti! Lūdzu paņemiet dokumentu nr.486. Tas ir Ministru kabineta iesniegtais likumprojekts "Par Latvijas Republikas rajonu (pilsētu) un apgabaltiesu piesēdētāju vēlēšanām", ko ir izstrādājusi Tieslietu ministrija. Juridiskā komisija rūpīgi iepazinās ar šo likumprojektu, un mums ir virkne iebildumu. Esam saņēmuši arī jau priekšlikumus otrajam lasījumam no Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas, tomēr es ļoti lūgtu, neskatoties uz nepilnībām, akceptēt šo likumprojektu pirmajā lasījumā, kā arī iesniegt savus priekšlikumus, jo jautājums par piesēdētājiem un piesēdētāju jaunajām vēlēšanām ir ļoti aktuāls. Diemžēl bieži vien tiesas process nevar notikt tāpēc, ka trūkst piesēdētāju, jo vairākās vietās daudzi piesēdētāji ir izbeiguši savas funkcijas. Tas ir ļoti aktuāli un nepieciešami, un it sevišķi juridiski jāatrisina šis jautājums par piesēdētāju vēlēšanām sakarā ar apgabaltiesu veidošanu. Paldies par uzmanību!

Priekšsēdētājs. Lūdzu zvanu! Lūdzu, balsosim par likumprojekta "Par Latvijas Republikas rajonu (pilsētu) un apgabaltiesu piesēdētāju vēlēšanām" akceptu pirmajā lasījumā. Balsojam. Esat nobalsojuši? Lūdzu rezultātu! Par - 71, pret - nav, atturas - 3. Pieņemts.

Vārds Saeimas sekretāram Imantam Daudišam par jautājumiem un pieprasījumiem.

I.Daudišs (Saeimas sekretārs).

Godātie kolēģi! Ir ienākuši divi jautājumi. Tātad ir jautājums Latvijas Republikas iekšlietu ministram, ko parakstījuši deputāti Čepānis, Grava, Lakševics, Prēdele, Grots: "Kâdas Latvijas valsts institūcijas bez Iekšlietu ministrijas un Drošības dienesta un uz kādu normatīvo aktu pamata un kādiem autovadītājiem ir izsnieguši agrāk un dara to vēl tagad speciālas apliecības, kuras atļauj neievērot satiksmes noteikumus? Cik un kādām personām šādi dokumenti ir izsniegti, uz cik ilgu laiku? Kur autovadītājiem jāgriežas, lai šādus dokumentus saņemtu? Kas un pēc kādiem kritērijiem pieņem lēmumu par to izsniegšanu? Vai par to ir jāmaksā un cik? Kur nonāk šie līdzekļi? Kuri Saeimas deputāti šādas atļaujas saņēmuši un cik bijušās Augstākās padomes deputātu turpina tās lietot?"

Priekšsēdētājs. Jautājums tiek nodots Latvijas Republikas iekšlietu ministram Ģirtam Kristovskim. Tālāk, lūdzu!

I.Daudišs. Jautājums Latvijas Republikas aizsardzības ministram Pavlovskim un Zemessardzes štāba priekšniekam Eihmanim: "Lûdzam jūs atbildēt uz šādiem jautājumiem: kādus pasākumus ir veikusi Latvijas Republikas Aizsardzības ministrija, lai iegādātos nepieciešamo bruņojumu Latvijas Republikas Zemessardzei 1993./1994.gadā? Kurš Zemessardzes štāba darbinieks 1993.gada sākumā no zemessargiem iekasēja 80 dolārus no katra karabīņu iegādei? Kāpēc solītie ieroči netika iegādāti? Kas veselu gadu notika ar šo naudu? Kāpēc tā joprojām nav atdota zemessargiem? Vai, atsaucoties vairāku Zemessardzes bataljonu aicinājumam, tiks sasaukta Zemessardzes konference? Kad paredzēts to sasaukt? Deputāti Kostanda, Seile, Kušnere, Tabūns, Žīgurs, Bukovskis, Grots, Lakševics, Saulītis, Prēdele."

Priekšsēdētājs. Jautājums tiek nodots aizsardzības ministram Valdim Pavlovskim.

Lūdzu zvanu reģistrācijai! Reģistrēsimies! Vai visi ir reģistrējušies? Lūdzu Saeimas sekretāru Imantu Daudišu nolasīt izdruku, bet jums, godātie kolēģi, lūdzu mazu uzmanību.

I.Daudišs (Saeimas sekretārs).

Nav reģistrējušies: Andris Ameriks, Romāns Apsītis...

Priekšsēdētājs. Romāns Apsītis ir zālē.

I.Daudišs. Gundars Bērziņš, Oskars Grīgs, Edvīns Kide, Aleksandrs Kiršteins, Vilis Krištopans, Valdis Pavlovskis...

Priekšsēdētājs. Valdis Pavlovskis ir zālē.

I.Daudišs. Aleksandrs Pētersons, Pauls Putniņš, Jānis Ritenis, Andris Rozentāls...

Priekšsēdētājs. Andris Rozentāls ir zālē.

I.Daudišs. Anta Rugāte, Zigurds Tomiņš, Jānis Vaivads...

Priekšsēdētājs. Jānis Vaivads ir zālē.

I.Daudišs. Joahims Zīgerists.

Priekšsēdētājs. Nākamā plenārsēde 5.maijā pulksten 9.00.

Redaktores: L.Bumbura, J.Kravale

Mašīnrakstītājas-operatores: B.Strazdiņa, S.Bērziņa, M.Ceļmalniece, I.Kuzņecova

Korektores: D.Kraule, J.Kurzemniece, S.Stikute