Skan himna.

Spīkers. Dodam vārdu Latvijas Republikas Saeimas nama saimniekam - Saeimas priekšsēdētājam Anatolijam Gorbunovam.

A.Gorbunovs ( 5. Saeimas priekšsēdētājs).

Labrīt, godātie Skolēnu Saeimas deputāti! Šim namam šī diena, es ceru, ir vēsturiska. Un šī diena paliks nozīmīga arī jums. Es domāju, ka 5.Saeimas deputāti būs pagodināti, ka šodien, 1995.gada 26.maijā viņu vietas šajā Augstajā namā esat ieņēmuši jūs - Skolēnu Saeimas deputāti.

Diemžēl es esmu arī nedaudz sarūgtināts, jo ne visi deputāti ir atstājuši savas balsošanas pults atslēgas. Līdz ar to acīmredzot jūs nevarēsit izmantot elektronisko balsošanas iekārtu, kas ir normāla parlamenta neatņemama sastāvdaļa.

Latvijas Satversmē ir noteikts, ka Latvija ir neatkarīga demokrātiska valsts. Un mēs visi zinām, ka demokrātija ir tautas vara. Pats galvenais jautājums - kā šī tautas vara funkcionē. No šīs pašas tribīnes daudzi deputāti, tas ir, mēs, esam atzinuši, ka demokrātiju mēs vēl tikai mācāmies. Katrā ziņā, kā jūs zināt un arī mēs to zinām, daudz lietderīgāk ir mācīties jaunībā. Un mācīties ir lietderīgi no citu kļūdām.

Tad, kad jūs pieteicāt šo Saeimu šajā namā, es katrā ziņā biju ļoti patīkami pārsteigts un gandarīts, iepazīstoties ar jūsu programmu - jūs gribat šeit organizēt nevis vienkāršu Saeimas apmeklējumu, kas pati par sevi arī būtu patīkama lieta, ka jūs gribat organizēt nevis vienkāršu demokrātijas lietišķo spēli, bet ka jūs gribat izmantot Saeimu kā demokrātisku parlamentārisma formu, lai apspriestu savas problēmas, lai risinātu savas problēmas. Tas, manuprāt, ir ļoti būtiski. Un tas man liekas pats galvenais šajā brīdī.

Es, protams, ļoti vēlētos, lai Skolēnu Saeima kļūtu par tradīciju, jo demokrātija reizē ir gan zināšanas, gan prakse, gan pieredze, gan tradīcija, un lai tiešām Skolēnu Saeima kļūtu par tradīciju un nekļūtu tikai par Vislatvijas skolēnu sapulci vai vienkārši par skolēnu pārstāvju sapulci. Es katrā ziņā varētu izteikt savu personīgo viedokli, ka tā noteikti ir vajadzīga, bet jums pašiem būs jālemj un jāstrādā, lai tas tā būtu.

Vispirms jau par jūsu deputāta statusu. Parlamentā, Saeimā, deputātam ir statuss, kurš sākas no viņa ievēlēšanas brīža un no viņa atbildības to cilvēku priekšā, kuri viņu ir ievēlējuši. Ja šīs demokrātiskās saiknes starp solījumiem un pēc tam starp atbildību nav, tad šim deputāta statusam nav reāla satura. Es te vēl nerunāju par visām citām lietām.

Otrs. Katram parlamentam ir savs reglaments. Saeimai tas ir Kārtības rullis. Tas ir likums, kā tiek pieņemti likumi. Un tā nav vienkārši kādas procedūras tradīcija, tā nav vienkārši kāda lieta, kas dažreiz nav saprotama, kāpēc šī procedūra notiek varbūt tik lēni un kāpēc tā nav ātrāka. Ļoti vienkārši - tieši šī procedūra un reglaments nosaka parlamenta darbību. Jūs nekad nevarat zināt, kad jūsu viedoklis gūs balsu vairākumu un kad gūs mazākumu. Jums ir jābūt pārliecinātiem, ka jebkurā situācijā, neatkarīgi no tā, vai jūsu viedoklis gūst vairākuma vai mazākuma atbalstu, no Saeimas spīkera jeb priekšsēdētāja, vienalga, kā jūs viņu sauksit, puses, būs vienveidīga pieeja. Līdz ar to jūsu darbs būs mērķtiecīgs un rezultatīvs. Ja tas tā nebūs, tad, protams, parlamenta sēde pārvērtīsies par tādu sapulci, kurā mēs izkliedzam savas sāpes, savus priekšlikumus un visu pārējo.

Tāpēc es tiešām aicinu sākt varbūt ar šo tradīciju - ar stingru reglamenta ievērošanu un reglamenta ietvaros pakļaušanos Saeimas spīkeram.

Tālāk. Mani ļoti māc bažas par to, vai jūs līdz galam esat apzinājušies to formu, kuru esat izvēlējušies, tas ir, Saeimu, parlamentu. Kāpēc pasaulē vispār ir radušies parlamenti un kāpēc tie funkcionē demokrātiskajās valstīs? Manā izpratnē to galvenā sūtība nav formulēt savas prasības - kas pēc savas būtības arī ir ļoti svarīgi, - bet to galvenā būtība un sūtība ir saskaņot tās intereses, kuras valda dažādos sabiedrības slāņos. Tātad - pirmām kārtām izteikt savas prasības un tad šīs prasības saskaņot ar sabiedrības interesēm, ar citu sabiedrības slāņu un grupu interesēm. Ja tas tā nenotiek, tad tā nav parlamentāra forma, tad tā ir vienkārši arodsanāksme, kur formulē un piesaka savas prasības.

Un nobeigumā vēl par savām bažām. Es nekādā ziņā negribu jūs tādā veidā varbūt ierobežot attiecībā uz jūsu izvirzītajiem mērķiem šodien. Nē - gluži otrādi! Jūsu formulētās prasības palīdzēs Latvijas Republikas 5.Saeimai un varbūt arī 6.Saeimai... es nezinu, bet katrā ziņā tās mums palīdzēs, pieņemot Izglītības likumu. Taču, ja mēs runājam par interesēm un par interešu saskaņošanu ar sabiedrību - ar skolotājiem, ar vecākiem, ar citiem -, tad katrā ziņā, ja jūs esat pulcējušies šeit, lai ar savu darbību, ar savām prasībām, ar saviem priekšlikumiem pilnveidotu izglītības sistēmu, tad manā izpratnē, tas, kurš pilnveido izglītības sistēmu valstī, tas pilnveido arī šīs valsts sabiedrību. Tāpēc es jums no sirds vēlu sekmes un šorīt jūs apsveicu! (Aplausi.)

Spīkers. Dodu vārdu Latvijas Republikas 5.Saeimas deputātam Jānim Vaivadam.

J.Vaivads (LC).

Augsti godātais Prezidij! Godātie skolēni! Parlamentārieši! Es patiešām esmu priecīgs un lepns par šo dienu, ka šeit, šajā Augstajā namā, beidzot ir realizējusies jūsu iecere - ka mūsu valstī skolēni sanāk kopā, lai demokrātiskā veidā - ar demokrātisku pieeju, izpratni, domāšanu un arī ar tālāku valsts izpratni un domāšanu - risinātu problēmas, kas ir svarīgas gan jums pašiem, gan mums - visai sabiedrībai kopumā. Es jūs sirsnīgi apsveicu šajā dienā!

Varbūt tikai dažas pārdomas. Saeima jeb parlaments ir demokrātiskas valsts, manuprāt, sirds, un, kamēr šī sirds pukst, tikmēr mēs jūtam, ka valsts ir dzīva, ka šajā valstī ir dzīva demokrātija. 5.Saeima, kas ir mūsu valsts demokrātiskā sirds, tagad blakus jūt vēl jaunus sirdspukstus. Es domāju, ka tas ir ļoti ļoti patīkams notikums, un es pievienojos Gorbunova kungam tajā cerībā, ka tā būs arī tradīcija, ka tā būs arī mūsu nākotne, zināmā mērā garantija mūsu demokrātijai, mūsu valstij arī nākotnē.

Jūs tagad it kā esat kļuvuši politiķi. Jau ļoti daudz kas ir dzirdēts par politiku, tas, ar kādiem vārdiem politiku raksturo gan atsevišķi cilvēki, gan vispār plaša sabiedrības daļa, un viņi visi saka, kas ir politika. Es nebeigšu atkārtot jau vairākkārt dzirdētus vārdus, kā politiku agrāk - un, es domāju arī vēl daudz pilnīgāk - saprata mūsu cilvēki. Viens no viņiem ir mums visiem pazīstamais Aristotelis. Viņš sacīja, ka politika - tā ir augstākā zinātne. Tai kalpo visas atsevišķās zinātnes, jo tā ir vērsta uz visas tautas labumu. Un, lūk, ar šādu pieeju, es domāju, jums arī nevajadzētu kautrēties būt politiķiem tieši šādā nozīmē - domājot par visas tautas labumu.

Jā, Saeima, tās komisijas un frakcijas jau ir saņēmušas jauno Izglītības likuma projektu. Un es domāju, ka šīsdienas sēde, protams, jau formulētā veidā ienesīs arī kaut ko jaunu šajā projektā. Es tādu cerību izsaku, jo esmu pārliecināts, ka šis, kā mēs sakām, smadzeņu potenciāla kopums, kas tagad sēž šajos solos, to spēj. Un es ceru, ka arī šai dienai tādā ziņā būs rezultāts.

Nobeidzot savu uzrunu, es gribētu vēlēt jums, lai tā demokrātiskā pieeja, kas ir ielikta pamatā jūsu šīsdienas darbam, lai tā lielā mērā turpinātu savu dzīvi arī Latvijas skolās, no kurām jūs esat. Es zinu, ka daudzās skolās ir šie skolu parlamenti, tikai nezinu, kā katrā vietā tiek sauktas šīs Saeimas, bet daudzās vietās, manuprāt, tur pietrūkst šo kopējo problēmu un interešu risināšanas, šīs demokrātiskās izpratnes, kas ir vienīgais ceļš, lai sabiedrībā valdītu stabilitāte, savstarpēja sapratne. Un arī tas ir pamats progresam. Un es novēlu, lai šīs idejas aizceļotu arī uz Latvijas skolām un lai arī tur tajās iedziļinātos, lai plašāk attīstītos tas, ko jūs ar šīsdienas veikumu aizsāksit šeit, šajā Augstajā namā. Vēlu jums, tiešām ar rezultātiem piesātinātu, interesantu un arī diskusijām bagātu darba dienu. Paldies. (Aplausi.)

Spīkers. Dodu vārdu laikraksta "Izglītība un Kultūra" redaktorei Andrai Mangalei.

A.Mangale (laikraksta "Izglītība un Kultūra" redaktore).

Godājamie Skolēnu parlamenta pārstāvji! Godājamie parlamenta viesi! Laikrakstam "Izglītība un Kultūra" jau veselu mēnesi bija iespējams strādāt kopā ar Skolēnu parlamenta pārstāvjiem, kad jūs gatavojāties šim notikumam, kas šodien šeit jau ir sācies. Tātad Skolēnu Saeima tūlīt sāks savu darbu un visa šī gatavošanās tai bija ļoti nopietna un ļoti atbildīga. Un tāpēc nav ne mazāko šaubu, ka arī tikpat nopietni un atbildīgi risināsies šis darbs parlamentā. Gatavošanos tam mēs atspoguļojām gan laikrakstā "Izglītība un Kultūra", gan arī tas tika atainots citā presē. Tomēr šodien, šajā vēsturiskajā brīdī, "Izglītība un Kultūra" gribētu uzdāvināt no laikraksta nelielu Saeimas grāmatiņu, kur jūs visus šos notikumus, savas atziņas varētu fiksēt, un, iespējams, tad mēs varētu to visu apkopot un arī plašāk publicēt. Paldies. (Aplausi.)

Spīkers. Dodu vārdu Latvijas Skolēnu Saeimas Vēlēšanu koordinācijas centra pārstāvim Mārtiņam Mikstanam.

M.Mikstans (Latvijas Skolēnu Saeimas Vēlēšanu koordinācijas centra pārstāvis).

Labdien! Šī diena ir savā ziņā vēsturiska visai Latvijai. Notiek nebijis notikums, un jūs visi esat tam liecinieki. Notiek vēsturē pirmā Latvijas Skolēnu Saeima. Latvijā ir Latvijas Republikas Saeima, kas ir visas tautas Saeima. Tā pārstāv Latvijas tautas intereses, izdod likumus un citus visai tautai saistošus dokumentus. Arī skolēniem ir vajadzīgi savi likumi, savas tiesības. Un uz šīs bāzes tad arī radās ideja par Latvijas Skolēnu Saeimu. Ceļš uz šo dienu bija samērā ilgs un grūts. Te mums ir jāsaka liels paldies visiem daudzajiem atbalstītājiem, un tie būtu: ASV Informācijas birojs, politiskā partija "Latvijas ceļš", politiskā partija LNNK, politiskā partija - Latvijas Zemnieku savienība, kā arī Latvijas Republikas 5.Saeimas deputāti un administrācija, Izglītības un zinātnes ministrija, laikraksts "Izglītība un Kultūra", kā arī īpaša pateicība Gunāram Kurlovičam, Andrim Tomašūnam, Andrai Mangalei, Imantam Daudišam, Elgai Podniecei, Pēterim Elfertam, Guntim Beņķim, Ivetai Bumbierei, Renātei Krūmalai un arī visiem tiem cilvēkiem, kuri mums palīdzējuši šodien sarīkot šo Skolēnu Saeimu, lai jūs visi varētu būt šeit. Un tieši tādēļ, neraugoties uz visām grūtībām un šķēršļiem, mums, Latvijas Skolēnu Saeimas Vēlēšanu koordinācijas centram, ir īpašs prieks jūs redzēt šeit - Latvijas Republikas Saeimas nama sēžu zālē. Un mēs sveicam jūs un novēlam jums produktīvu darba dienu! Paldies jums! (Aplausi.)

Saskaņā ar Skolēnu Saeimas darba kārtību, kas atrodas jūsu mapē, mums vajadzētu apstiprināt Balsu skaitīšanas komisiju. Tiek piedāvāta Balsu skaitīšanas komisija šādā sastāvā: Inese Grunda, Kristīne Ķince, Ieva Gailuma, Kristīne Liljē, Laine Paspārne un Tālis Eipurs. Lūdzu, balsojiet! Kas ir par? Vairākums. Paldies. Tātad ir apstiprināta Balsu skaitīšanas komisija šādā sastāvā: Inese Grunda, Kristīne Ķince, Ieva Gailuma, Kristīne Liljē, Laine Paspārne un Tālis Eipurs.

Tagad mums ir jāapstiprina deputātu mandāti. Balsu skaitīšanas komisija, lūdzu, ieņemiet vietas! Tātad lūdzam apstiprināt deputātu mandātus. Kas ir par apstiprināšanu? Vairākums.

Nākošais punkts Saeimas darba kārtībā ir spīkera un tā biedru apstiprināšana. Tātad tas pagaidām ir Prezidija projekts. Un Prezidija sastāvā ir ieteikti: Solvita Masule - spīkere, Indriķis Liepa - spīkeres biedrs, Inese Rozentāle - spīkeres biedre. Ir priekšlikums balsot par katru Prezidija locekli atsevišķi. Tātad - kas ir par Solvitas Masules kandidatūru Saeimas spīkeres amatam? Lūdzu, balsojiet! Vai Balsu skaitīšanas komisijai ir zināms rezultāts? Ir vairākums. 16, 21, 19 un 22. Kas ir pret? "Pret" nav. Paldies.

Nākošais. Kurš ir par Indriķi Liepu kā Saeimas spīkeres biedru? Lūdzu, balsojam! Paldies. Kurš ir pret? Paldies. Kurš atturas? Paldies. Ir 2 - pret, atturas - 4, bet pārējie no klātesošajiem ir "par". Tātad pieņemts.

Un pēdējais - Inese Rozentāle. Kurš ir par Ineses Rozentāles kandidatūru spīkeres biedres amatam? Paldies. Kurš ir pret? Tātad par - 63, tas nozīmē, ka ir pieņemts. Līdz ar to mēs paziņojam, ka Prezidija sastāvā ir Solvita Masule - spīkere, Indriķis Liepa - spīkeres biedrs, Inese Rozentāle - spīkeres biedre. Lūdzam Saeimas Prezidiju ieņemt savas vietas!

Spīkere. Turpinot mūsu šīsdienas sēdi, mēs pārejam pie Redakcijas komisijas apstiprināšanas. Tātad mēs apstiprinām Redakcijas komisiju, kuras sastāvā ir ieteikti šādi cilvēki: Karīna Sauka, Linda Kalniņa, Jolanta Zīle, Kristīne Jermanova un Ilze Krūkle. Kas ir par? Lūdzu Balsu skaitīšanas komisiju sākt savu darbu. Kas - pret? Kas atturas? Paldies. Par - 73, pret - nav, un atturas - arī nav.

Pārejam pie nākamā punkta - Kārtības ruļļa apstiprināšana. Tas ir dokuments nr.2. Es ceru, ka jūs to esat izskatījuši. Tātad balsosim par šo dokumentu. Kas - par? Balsu skaitīšanas komisija, lūdzu! Kas - par? Kas - pret? Kas atturas? Paldies. Par - 75, pret - 7, atturas - 7.

Pārejam pie šīsdienas darba kārtības. Tas ir dokuments nr. 1. Balsosim par visu darba kārtību kopumā! Es atvainojos, par darba kārtību. Kas - par? Kas -pret? Kas atturas? Paldies. Par - 66, pret - 4, atturas - 3. Pieņemts.

Saskaņā ar mūsu darba kārtību mēs pārejam pie 1. punkta - likumprojekta "Par skolēnu pašpārvaldēm". Atbildīgā komisija ir Pašvaldību komisija, ziņotāja - Ilona Platonova.

Taču pirms tam es vēlētos paskaidrot. Pēc šīs runas notiks debates. Jums uz galda visiem ir lapiņas "Lûdzu vārdu". Ar šīm lapiņām jūs varat... Tās aizpildījuši, iesniedziet šīs lapiņas, lūdzu, Sekretariātā. Sekretariāts tās pados tālāk Prezidijam, un es došu jums vārdu.

Tālāk. Visi priekšlikumi iesniedzami Sekretariātā rakstiski, jo mutiski izteikti priekšlikumi netiks fiksēti. Ja jūs vēlaties, lai tie tiktu fiksēti, tad tas ir īpaši jāpiebilst.

Es domāju, ka mēs varam pāriet pie likumprojekta "Par skolēnu pašpārvaldēm" izskatīšanas. Lūdzu, Ilona Platonova!

I.Platonova.

Tātad vispirms es gribētu pateikt paldies visiem tiem, kuri līdzdarbojās šī likumprojekta tapšanā, un pastāstīt mazliet par to, kā tapa šis likumprojekts.

Vispirms skatieties dokumentu nr. 3, tas ir likumprojekts "Par skolēnu pašpārvaldēm".

Komisijai tika iesniegti apmēram 5 dažādi priekšlikumi, kā formulēt šīs problēmas, kas radušās attiecībā uz skolēnu pašpārvaldēm, un kā vispār šādas lietas formulēt. Komisija darbojās konferencē, kas notika 19. maijā, un tika izveidots šis variants, kuru šobrīd arī jūs redzat. Tas ir pielikums Izglītības likumam, un es gribētu sākt ar to, ka izskaidrošu, ar ko atšķiras skolas pašpārvalde no skolēnu pašpārvaldes.

Skolas pašpārvalde, kura ir arī Izglītības likumprojektā, ir pašpārvalde, kas nodarbojas ar visām skolas lietām, tas ir, ar budžetu, ar pedagogiem, to darba apmaksu, darba slodzi, mācību darbu u.c. Līdz ar to, protams, tai nav tik daudz laika, lai tā nodarbotos arī ar visu skolēnu privāto dzīvi, ar saviesīgu pasākumu rīkošanu, ar problēmām, kas rodas skolēniem: skolēnam ar skolēnu, skolēnam ar skolotāju, arī klasei ar klasi. Minēšu kaut vai tādu piemēru. Ja skolā ir 600 skolēnu, tad savas problēmas viņi reti risina pie direktora, viņi tās izrunā kaut kur vārtrūmēs, un direktors arī fiziski nespēj, teiksim, ar 600 skolēniem sarunāties ar katru atsevišķi. Ja skolēni ir aktīvi, viņi var rīkot pasākumus, bet katru reizi, kad viņi šos pasākumus rīko, tie ir jāakceptē skolas direktoram. Ja katrs skolēns, kurš iedomāsies rīkot šādu pasākumu, ies pie direktora, tad notiks vienkārši dīvainas lietas - direktors fiziski tos nespēs apstiprināt, viņš nespēs tos cenzēt. Pastāv arī bailes no direktora kā tāda.

Līdz ar to ir jābūt kādai organizācijai, kas būtu starpniece starp skolas administrāciju un skolēniem, reizēm arī starp skolotājiem un skolēniem. Tai nav jābūt soda organizācijai un tomēr tādai ir jāpastāv, lai skolēni varētu mazliet atklātāk runāt par to. Un līdz ar to es domāju, ka jūs saprotat, ka šī problēma ir ļoti svarīga Latvijas skolās. Ir skolas, kurās šīs pašvaldības jau pastāv, taču tās nav likumīgas, jo šāda likuma nekur nav, un skolas vadība var pilnībā aizliegt šīs pašvaldības izveidošanu. Protams, mēs nedrīkstam to pieļaut, un, ja mūsu iespējās ir kaut ko labot, tad mums ir jāmēģina šo likumprojektu arī apstiprināt.

Kāpēc tas ir tieši tāds? Tajā varētu būt daudz vairāk pantu. Komisijai bija, teiksim, priekšlikumi par budžetu, bet tas ir Izglītības likums, un līdz ar to tajā nav vietas tam, kas neattiecas uz izglītību. Ir ļoti daudz sasāpējušu problēmu gan par to, kā organizēt skolēnu pašpārvaldi, gan par to, ko vispār var izdarīt šī skolēnu pašpārvalde, gan arī par to, kādā veidā tā var tikt pie līdzekļiem. Bet tas viss attiecas uz skolēnu pašpārvaldi kā tādu, nevis uz Izglītības likumu. Es ceru, ka deputāti saprot, ka mēs runājam tikai par Izglītības likumu.

Un tāpēc - par pašpārvaldes tiesiskumu. Kāpēc ir jābūt tieši šādam formulējumam?

Pirmkārt, skolēnu pašpārvaldi ievēlē tiešās un aizklātās vēlēšanās. Tās nevar būt atklātas, jo skolā ir ļoti daudzi gandrīz vai barveži, kas varētu tās ietekmēt gan fiziski, gan morāli. Vēlēšanas organizē vēlēšanu komisija, tas ir pats par sevi saprotams.

Es ceru, ka arī pārējos punktus jūs izlasīsiet un sapratīsiet.

Visi šie punkti vispār ir ... es atvainojos...

Tātad konferencē mēs runājām arī par to, ka ir ļoti dažādi skolēnu pašpārvalžu veidi un daudz kas cits. Ne visam tam ir jāatrodas šajā likumprojektā, bet par to visu ir noteikti jārunā, un es domāju, ka mēs varētu arī sarīkot vēl kādu sēdi, kurā mēs to visu pārrunātu. Bija ļoti daudz priekšlikumu tieši par to, kādā veidā to organizēt, bet šim likumprojektam ir jāparādās kā neobligātam - kā tādam, kas nosaka, ka skolēniem ir tiesības uz pašpārvaldi. Taču tas nav obligāti, jo ne visās skolās tas ir obligāti nepieciešams. Ne visi skolēni ir tik aktīvi, lai viņiem tas būtu vajadzīgs, bet ir skolas, kur tas ir vajadzīgs.

Un tad vēl. Es domāju, ka mēs šodien negribam veidot ieteikumus attiecībā uz visu likumdošanu, kas skar skolēnus, bet tikai uz šo skolēnu pašpārvaldi un Izglītības likumu. Un skolēnu pašpārvaldes funkcijas kā tādas ir... galvenās, protams, skar sabiedrisko dzīvi, mācības un ārpusskolas pasākumus, vispār - tieši norises skolā.

Kāpēc tieši sabiedriskā dzīve? Tā ir šābrīža situācija, kas to prasa. Nav sabiedriskās dzīves - it sevišķi laukos. Rīgā vēl, teiksim, ir iespējas, tur skolēni var kaut ko darīt, kaut kur iet, kaut ko rīkot, bet laukos tas tā nav. Mēs gribam, lai veidotos skolēni (un vēlāk - arī pieauguši cilvēki), kuri prot paši sevi aizstāvēt, kuri prot kaut ko panākt savā labā, tāpēc nevar šo darbu atdot tādai alternatīvai, ka ir iecelts algots darbinieks, kas saucas - sabiedriskā darba organizators. Cik ilgi var algot citu cilvēku, kurš var izklaidēt pārējos? Tas ir jokdaris, kurš vienkārši stumj un bīda pārējos. Ir jāļauj skolēniem strādāt pašiem. Un es domāju, ka arī mācību procesu skolēnu pašpārvalde var veicināt daudz labāk nekā, teiksim, direktors vai skolotāji, jo viņi nezina šo situāciju tik labi kā skolēni. Vienā skolā varbūt tie varētu būt īpaši atvieglojumi, citā skolā tās varētu būt mācību priekšmetu dienas, kurās rosina skolēnus domāt par katru priekšmetu. Bet šīs nianses ir jāatstāj katras skolas pašas ziņā. Tādēļ mēs nevaram paredzēt attiecībā uz katru atsevišķu skolu kādu speciālu gadījumu: teiksim, vienā skolā būs tāda un tāda pašpārvalde, otrā būs tāda. Katrai skolai ir jādod iespēja rīkot šo pašpārvaldi, un tieši tāpēc arī ir šis likumprojekts - lai dotu iespēju, nevis lai pavēlētu, ka tai ir obligāti jābūt. Paldies par uzmanību. (Aplausi.)

Spīkere. Pirms sākam debates par šo jautājumu, mums ir jāizskata Prezidijam iesniegtais protests: "Pçc mūsu apstiprinātā Kārtības ruļļa piektās nodaļas 2. punkta par Prezidija apstiprināšanu bija jābalso aizklāti. Juris Tiltiņš, Aiga Sakalaura." Es nolasīšu šo punktu. Piektās nodaļas 2. punkts: "Balsošanu vada spīkers, un tā ir atklāta; aizklāti balso tikai par Saeimas Prezidija apstiprināšanu." Diemžēl Kārtības rullis vēl nebija apstiprināts, un, balstoties uz tehniskajām iespējām un uz konferences rezultātiem, mēs balsojām atklāti.

Es domāju, ka mēs varam sākt debates, ja nekādu pretenziju nav. Tās ir debates par likumprojektu par skolēnu pašpārvaldēm. Vai neviens nav pieteicies debatēm? Vai ir iesniegti kādi priekšlikumi? Tātad priekšlikumi būs... Es atvainojos, - trīs minūšu pārtraukums.

Spīkere. Sakarā ar to, ka deputāti... jūs, cienījamie pārstāvji, neesat pieteikušies runāt debatēs, bet ir iesniegti priekšlikumi, es lūdzu Redakcijas komisiju sākt savu darbu, un mēs izsludinām 10 minūšu ilgu pārtraukumu, lai Redakcijas komisija varētu apkopot iesniegtos priekšlikumus, un pēc tam mēs pāriesim pie balsošanas.

Spīkere. Es domāju, ka mēs varam atsākt savu darbu. Un iesākumam - daži paziņojumi. Mūsu Saeimas sēdē piedalās 87 pārstāvji. Jūsu zināšanai - pusdienas būs no pulksten 13.30 līdz 14.30. Preses konference sāksies 17.00, visi ir laipni aicināti paklausīties, kā noritēs šī preses konference. Un es domāju, ka ir iesniegts vēl viens priekšlikums, bet priekšlikumus apkopos Redakcijas komisija, kura vēl nav gatava, tādēļ mēs pāriesim pie darba kārtības 2.punkta. Bet nupat ir pieteicies pirmais runātājs debatēs. Tā, lūdzu Gunāru Strodu pie mikrofona - par skolēnu pašpārvalžu jautājumu!

G.Strods. Sveicināti visi! Es atbalstu Ilonas nupat izklāstīto likumprojektu par skolēnu pašpārvaldēm - tikai pirmo punktu, 1.3.punkts ir nedaudz nekorekts. Tur ir jābūt: "vçlēšanu komisiju ieceļ un apstiprina skolā pastāvošā pašpārvalde", jo - kā vēlēšanu komisija pati sevi var iecelt? Tas ir tāds nedaudz nekorekts punkts. Bet es domāju, ka viss pārējais ir ļoti pieņemams, un iesaku jums tomēr šo projektu atbalstīt, jo, pēc manām domām, tas ir tīri normāli izstrādāts. Paldies.

Spīkere. Tagad mēs varam pāriet pie nākamā punkta. Tas ir likumprojekts "Par skolēnu tiesībām un pienākumiem". (Kāds kaut ko saka no zāles.) Tajā brīdī, kad Redakcijas komisija beigs savu darbu un Prezidijā tiks iesniegts šis priekšlikums, mēs atgriezīsimies pie šā jautājuma. Un tagad es lūdzu komisijas ziņotāju Līgu Karsu izteikties par šo likumprojektu.

L.Karsa. Labdien! Lūdzu jūs paņemt likumprojektu "Par skolēnu tiesībām un pienākumiem". Pirms es sāku ziņot par to, ko mēs komisijā darījām, es gribētu pateikties visiem, kuri palīdzēja man šo ziņojumu sagatavot.

Mēs kā sāpīgāko jautājumu pirmo sākam minēt jautājumu par skolēnu tiesībām, nevis par skolēnu pienākumiem. Skolēnu pienākumi - tas visnotaļ ir ļoti svarīgs jautājums, bet jautājums par skolēnu tiesībām un to pārkāpumiem ir, mūsuprāt, daudz, daudz sāpīgāks. Un 1.punktā ir teikts, ka skolēniem ir tiesības uz brīvu presi, radio un televīziju skolā. Nevienam nav noslēpums, ka skolas radio un presē nedrīkst izteikties brīvi, jo citādi draud kaut kāds zināms sods no skolotāju vai direktora puses, un visasāk tas atspoguļojas mācību darba vērtējumā. Mēs pielikām šim punktam divus papildinājumus, lai skolu, skolotāju pašvaldības nepārbaudītu skolas avīzes vai sienas lapas un neizsvītrotu no tām sev nepatīkamo. Mūsuprāt, tas būtu ļoti, ļoti svarīgs punkts, lai skolas avīzēs būtu izteiktas tikai un vienīgi skolēnu domas, nevis tas, kas direktoram vai skolotājam ir patīkams.

Tagad - 2.punkts. Tas mums liekas ļoti svarīgs, jo tajā ir teikts, ka skolēniem ir tiesības uz skolēnu pašpārvaldi skolā. Par šo jautājumu runāja Jolanta, un, cik es saprotu, tas jautājums būtu izrunāts, un vienīgais, ko mēs no savas puses varētu piebilst, ir ieteikums, lai tas būtu orgāns, ko vada tikai un vienīgi skolēni, un lai šim orgānam būtu zināmas tiesības ietekmēt skolas iekšējo kārtību. Lai nebūtu tā: "Jâ, jā, jūs tur darbojaties, bet mēs esam mēs - skolotāji -, un tā ir mūsu problēma! Jūs esat jūs."

3.punkts - skolēniem ir tiesības izstrādāt skolas iekšējās kārtības noteikumus, balstoties uz Latvijas Republikas Izglītības likumu. Zināmā mērā šis jautājums ir attiecināms uz 2.punktu. Tas taču ir ļoti būtiski, lai skolēni izstrādātu paši savas skolas iekšējās kārtības noteikumus, kurus pēc tam skolotāji varētu apstiprināt vai arī papildināt. Es domāju, ka šim projektam varētu visi piekrist, jo skolēni nedrīkst vieni paši izstrādāt likumprojektu, jo var būt, ka skolā ir ne visai paklausīgi tie skolēni, tādēļ tomēr ir jāsaskaņo tās intereses.

4.punkts - tiesības uz netraucētu mācību darbu un izglītības iegūšanu. Šeit galvenais uzsvars ir likts uz vārdu "netraucētu", lai nebūtu nesaskaņu starp skolēniem un skolotājiem, jo ikviens no savas paša pieredzes zina, cik ļoti nepatīkami ir iet mācīties pie tāda skolotāja, kas ir nepatīkams vai slikti izturas pret skolēniem. Tāpēc arī rodas biežie stundu kavējumi un sliktās atzīmes, jo stundās valda nevis savstarpēji lietišķas attiecības, bet gan simpātijas vai antipātijas.

5.punkts - tiesības uz vienlīdzīgu attieksmi starp pedagogiem un skolēniem, kā arī citiem skolā strādājošajiem darbiniekiem. Šis punkts ir līdzīgs 4.punktam, jo skolotājs nedrīkst būt augstprātīgs vai despotisks pret skolēnu. Skolēni un skolotājs skolā ir vienlīdzīgi, un tas ir, mūsuprāt, pats svarīgākais punkts, jo skolotājs nedrīkst bļaut uz skolēnu un skolēns nedrīkst bļaut uz skolotāju. Protams, ir jābūt cieņai.

6.punkts - tiesības brīvi paust un aizstāvēt savas domas un uzskatus. Es domāju, ka šis punkts ļoti tieši sasaucas ar 1.punktu, un tas papildu debates neprasa.

7.punkts - tiesības iegūt izraudzītās izglītības iestādes tipam un profilam atbilstošu izglītību. Kā zināms, jebkuram no jums ir tiesības brīvi iet uz to skolu, kas jums pašiem patīk, ja jūs spējat nokārtot attiecīgos iestājeksāmenus. Un iestājeksāmenos lems attiecīgās skolas skolotāji, un, ja tur rodas kādas problēmas, tad tās ir saistītas vienīgi ar pašu izglītības līmeni.

8.punkts - tiesības noteiktā kārtībā pārtraukt un atsākt izglītošanos. Tas būs kaut kas jauns vidusskolās un arodskolās, jo mēs esam nolēmuši iekļaut šeit tādu punktu, kas noteiks, ka vidusskolās un arodskolās būs iespējams ņemt akadēmisko gadu, jo arī vidusskolniekiem un arodskolniekiem, tāpat kā studentiem, ir savas problēmas un var būt kaut kādas nesaskaņas vai kaut kas tamlīdzīgs, un viņiem ir jādod iespēja paņemt vienu gadu brīvu. To nebūtu ieteicams darīt 12.klasē, taču šo punktu varētu vēl sīkāk izstrādāt.

9.punkts - tiesības saņemt informāciju par visiem jautājumiem, kas saistīti ar skolēnu izglītošanos. Mēs komisijā izdomājām tādu variantu, ka varētu būt attiecīgajā skolā vai rajona centrā, pilsētā, informācijas centrs, kurā varētu saņemt informāciju par visām mācību iestādēm, kas atrodas Latvijā, par visām iespējām studēt ārzemēs un par to, kāda tur ir mācību maksa, un visai šai informācijai būtu jābūt bez maksas, jo tās ir skolēna tiesības - zināt, kur viņš var iet mācīties. Jo, piemēram, var būt tāds cilvēks, kurš neko citu nav redzējis, kā vien savu apkārtni, skolu un pilsētu, jo viņam vienkārši nav līdzekļu, lai kaut ko vairāk redzētu, apskatītu. Lai viņam būtu tiesības uzzināt, kur viņš varētu mācīties!

10.punkts - tiesības izglītošanās procesā izmantot izglītības iestāžu telpas, bibliotēkas, citas informācijas krātuves, lasītavas, mācību līdzekļus un iekārtas bez maksas. Es uzsveru - bez maksas. Kā zināms, visiem skolās jāmaksā par to, ka viņi izmanto kopēšanas iekārtas. Tās ir it kā direktoram piederošas iekārtas, un par to jāmaksā 4 vai 5 santīmi par lapu. Mūsuprāt, par to būtu atsevišķi jāizstrādā kāds punkts un par to arī jānobalso, un jāpanāk, lai tas reāli darbotos skolās. Varbūt varētu vērsties pie parlamenta, kurš lemj par budžetu, un lūgt atvēlēt kaut kādu zināmu summu tieši šim nolūkam, jo tas ir ļoti, ļoti svarīgi - it sevišķi šajā situācijā, jo grāmatas ir ļoti dārgas un ir arī ļoti daudzas tādas, kuru trūkst.

11.punkts - tiesības izmantot izglītības iestādes dienesta viesnīcu un citus pakalpojumus. Internātā tā ir smaga problēma, un bieži vien direktors un skolotāji, lemdami par to, kuri dzīvos internātā, vadās tikai pēc tā, vai konkrētās personas ir viņiem simpātiskas. Tas ir grūts jautājums, jo nevar katrā skolā būt kā parlamentā. Tas varētu būt skolēnu pašvaldību darbs, par ko jau minēja Ilona.

12.punkts - tiesības piedalīties izglītības iestādes pašpārvaldē. Tās, protams, ir visiem, un tas notiek uz vēlēšanu pamata. Tie ir tie cilvēki, kurus ievēlēs pašpārvaldē.

13.punkts - tiesības uz veselības un darba aizsardzības noteikumu ievērošanu izglītības iestādē. Protams, nevienam nav noslēpums, ka mums ir jāiet skolā tad, kad krāsotāji krāso grīdas, tad, kad balina griestus, un nevienā brīdī nav garantijas, ka tev kāds spainis neuzgāzīsies vai nepaslīdēs kāja. Un sanitārie noteikumi dažu skolu ēdnīcās ir, maigi sakot, zem normas.

14.punkts - tiesības uz personiskā īpašuma saglabāšanu, skolēnam atrodoties izglītības iestādē. Kalkulatoru atņemšana matemātikas stundās - tā dažās skolās vēl joprojām ir aktuāla problēma, bet es domāju, ka ar šo jautājumu būtu jānodarbojas skolēnu pašpārvaldēm.

Tagad - "Skolēnu (izglītojamo) pienākumi".

1.punkts. Mācīties, lai iegūtu izvēlētajai izglītības programmai atbilstošu izglītību. Protams, tas ir jebkura skolēna pirmais pienākums - mācīties. Ja esi skolā, tad tev ir jāmācās, un, ja tu nemācies, tad tu vari vai nu meklēt citu skolu, vai nemācīties un iet strādāt. Tās ir jebkura skolēna tiesības. Un šis pants ir ļoti cieši saistīts ar "darba pantu", kas nosaka, ka strādāt drīkst tikai no kādiem 18 gadiem vai no 15 gadiem, tas sasaucas ar jūsu tiesībām. Ja jūs esat nobriedis to darīt un negribat mācīties, - lūdzu! Kāpēc gan to nevarētu darīt?

2.punkts. Izpildīt izglītības iestādes prasības attiecībā uz mācību vai studiju procesu. Jā, tie ir iekšējās kārtības noteikumi, bet tur arī būtu jābūt skolēnu viedoklim. Un to jau mēs minējām, kad runājām par skolēnu tiesībām.

3.punkts. Ievērot izglītības iestādes noteikumus vai satversmi un iekšējās kārtības noteikumus. Jā, tie ir skolēnu pienākumi, un es domāju, ka ikvienam ir jāievēro iekšējās kārtības noteikumi, jo visi skolēni - tā ir sabiedrība, un, kā jebkurā sabiedrībā, tajā valda savi likumi un savas zināmas normas.

Un pēdējais - 4.punkts. Ar cieņu izturēties pret citiem skolēniem (izglītojamajiem), pedagogiem un pārējiem izglītības iestādes darbiniekiem - protams, ja tas pats tiek darīts attiecībā pret skolēniem. Nedrīkst visu laiku tikai pierādīt skolotājiem: "Mçs jūs cienām, mēs jūs mīlam! - bet šis skolotājs pazemo, ir despotisks vai kā savādāk slikti izturas pret skolēnu. Un es vēl gribētu piebilst, ka skolēnu tiesības un pienākumi ir ļoti, ļoti lielā saskarē ar skolotāju pienākumiem un tiesībām. Un mūsu mērķis ir izstrādāt varbūt ar skolēnu pašvaldību palīdzību - arī līdzīgas skolotāju tiesības un pienākumus un pēc tam varbūt arī tos pārrunāt. Tas no manas puses būtu viss. (Aplausi.)

Spīkere. Paldies runātājam! Es lūdzu pārstāvjus pieteikties debatēs un iesniegt savus priekšlikumus. Liekas, sakarā ar to, ka mēs esam ļoti ražīgi strādājuši konferencē, debatēs neviens nepiesakās. Tas nozīmē, ka laikam visi jautājumi visiem ir skaidri, viss ir izdiskutēts jau pirms tam. Liekas, pieteicās debatēs... Vārds tiek dots Ilonai Platonovai - par skolēnu tiesībām un pienākumiem.

I.Platonova. Tas, ko jūs tikko dzirdējāt, es domāju, bija pietiekami iespaidīgi, lai jūs pārliecinātu, ka šie lēmumi patiesi ir nopietni pārdomāti. Taču es varu arī piebilst, ka lielākā daļa visu šo tiesību un arī pienākumu ir ņemti no jaunā Izglītības likuma. Tāpēc es ieteiktu - varbūt iesniegšu tūlīt šo priekšlikumu -, ka mēs varētu to pieņemt kā memorandu vai atbalstu jaunajam Izglītības likumam un ieteikt Saeimai to pieņemt pēc iespējas ātrāk. Es domāju, ka tas ir jāizdara, jo lielākā daļa visu šo punktu, kas ir uzrādīti kā izglītojamo tiesības un izglītojamo pienākumi, ir ietverti jaunajā Izglītības likuma projektā.

Spīkere. Paldies. Debatēs ir pieteikusies arī Ilze Škraba.

I.Škraba. Labdien! Man jāpiekrīt iepriekš teiktajam, taču es vēl varu piebilst arī savas domas. Manuprāt, tiesības izstrādāt skolēnu iekšējās kārtības noteikumus, balstoties uz Latvijas Republikas Izglītības likumu, ir katras skolas iekšējā lieta. Ja skolas vadība ir pret to, tad skolēniem ir jāmēģina tā pārliecināt, ka arī skolēns var izstrādāt savus iekšējās kārtības noteikumus. Nedrīkst aizliegt skolēnam brīvi paust savas domas. Protams, tas jādara saskaņā ar skolotājiem un skolas vadību, bet var arī nepakļauties skolas vadībai. Skolēnam savā skolā jājūtas drošam. Skolēns ir savas skolas un arī savas valsts nākamais lepnums. Skolēni ir jānodrošina ar bezmaksas mācību līdzekļiem. Un man ir jāpiekrīt Līgai, ka skolēnam izglītība ir jāiegūst bez maksas. Ja mēs paši sastādām skolēnu iekšējās kārtības noteikumus, tad mums arī pašiem tie ir jāievēro, jo, ja mēs sastādām šos noteikumus un tos neievērojam, tad arī skolotājiem un skolas vadībai būs pretenzijas pret mums. Tātad cienīsim skolotājus un arī paši sevi. Paldies. (Aplausi.)

Spīkere. Vārdu lūdz Mārtiņš Mikstans.

M.Mikstans. Jā, man ir īss un skaidrs priekšlikums, kuru es gan negribēju noformēt tieši rakstiska priekšlikuma formā, un tas ir attiecībā uz Ilonas minēto priekšlikumu par speciāla memoranda vai rezolūcijas veidošanu tieši par skolēnu tiesībām. Es piedāvāju varbūt tādu variantu - padomāt, kā Ilonai izstrādāt atsevišķus priekšlikumus, punktus memoranda galīgajā variantā, kuram dots nosaukums "Ieteikumprojekts "Par izglītības sistēmu Latvijā"", un tas ir dokuments nr.5., kas tiks apspriests Saeimas darba dienas beigās. To varētu tur kā atsevišķu punktu iekļaut.

Spīkere. Paldies. Vai ir vēl kāds, kas ir pieteicies debatēs? Par šo likumprojektu priekšlikumu nav. Mēs pārejam pie balsošanas. Tātad mēs balsosim par likumprojektu "Par skolēnu tiesībām un pienākumiem". Mēs balsosim pa pantiem. Pirmā sadaļa - "Skolēnu (izglītojamo) tiesības". "Skolēniem (izglītojamiem) ir tiesības: 1. uz brīvu presi, radio un televīziju skolā". Kas - par? Lūdzu Balsu skaitīšanas komisiju sākt savu darbu. Paldies. Kurš - pret? Paldies. Kas atturas? Paldies. Lūdzu rezultātu. Par - 82, pret - 1, atturas - 2.

Pārejam pie nākamā punkta - "Tiesības uz skolēnu pašpārvaldi skolā". Kas - par? Paldies. Kas - pret? Paldies. Kas atturas? Paldies. Rezultātu lūdzu! Par - 80, pret - neviens, atturas - 2.

"Tiesības izstrādāt iekšējās kārtības noteikumus skolā, balstoties uz Latvijas Republikas Izglītības likumu". Kas - par? Paldies. Kas - pret? Paldies. Kas atturas? Paldies. Lūdzu rezultātu. Par - 70, pret - 1, atturas - 10.

"Tiesības uz netraucētu mācību darbu un izglītības iegūšanu". Kas ir par šo priekšlikumu? Paldies. Kas - pret? Paldies. Kas atturas? Paldies. Lūdzu rezultātu. Par - 70, pret - neviens, atturas - 13.

"Tiesības uz vienlīdzību starp pedagogiem un skolēniem, kā arī citiem skolā strādājošiem darbiniekiem". Kas - par? Paldies. Kas - pret? Paldies. Kas atturas? Paldies. Lūdzu rezultātu! Par - 76, pret - 1, atturas - 4. Pieņemts.

"Tiesības brīvi paust un aizstāvēt savas domas un uzskatus (vārda brīvība skolā)". Kas - par? Paldies. Kas - pret? Paldies. Kas atturas? Paldies. Mūsu Saeimā ir neredzēta vienprātība, jo visi priekšlikumi joprojām tiek pieņemti ar ļoti milzīgu pārsvaru. Lūdzu rezultātu! Par - 74, pret - 2, atturas - 4.

"Tiesības iegūt izraudzītās iestādes tipam un profilam atbilstošu izglītību". Kas - par? Paldies. Kas - pret? Paldies. Kas atturas? Paldies.

"Tiesības noteiktā kārtībā pārtraukt un atsākt izglītošanos". Kas - par? Paldies. Kas - pret? Paldies. Kas atturas? Paldies.

Es nepateicu iepriekšējā balsojuma rezultātus. Un tie ir tādi: par - 71, pret - neviens, atturas - 5.

Un šī balsojuma rezultāti ir šādi: par - 49, pret - 16, atturas - 19. Pieņemts. Mēs joprojām balsojam ļoti brīnišķīgi.

"Tiesības saņemt informāciju par visiem jautājumiem, kas saistīti ar skolēnu izglītošanos". Kas ir par šo priekšlikumu? Kas - pret? Paldies. Kas atturas? Paldies. Par - 74, pret - neviens, atturas - 5.

"Tiesības izglītošanās procesā izmantot izglītības iestāžu telpas, bibliotēkas, citas informācijas krātuves, lasītavas, mācību līdzekļus un iekārtas bez maksas". Kas ir par šo priekšlikumu? Paldies. Kas - pret? Paldies. Kas atturas? Paldies. Rezultāti: par - 70, pret - 4, atturas - 6.

Mēs pārejam pie nākamā punkta - "Tiesības izmantot izglītības iestādes dienesta viesnīcu un citus pakalpojumus". Kas - par? Paldies. Kas - pret? Paldies. Kas atturas? Paldies. Par - 47, pret - 6, atturas - 29. Pieņemts.

"Tiesības piedalīties izglītības iestādes pašpārvaldē". Kas - par? Paldies. Kas - pret? Paldies. Kas atturas? Paldies. Par - 74, pret - 2, atturas - 3.

Nākamais punkts - "Tiesības uz veselības un darba aizsardzības noteikumu ievērošanu izglītības iestādēs". Kas ir par šo priekšlikumu? Paldies. Kas - pret? Paldies. Kas atturas? Paldies. Varbūt, lūdzu, vēlreiz nobalsojiet "pret". Un atturas? Paldies. Par - 78, pret - 1, atturas -4.

"Tiesības uz personiskā īpašuma saglabāšanu, skolēnam (izglītojamajam) atrodoties izglītības iestādē". Kas - par? Paldies. Kas - pret? Paldies. Kas atturas? Paldies. Par - 66, pret - 9, atturas - 12. Pieņemts.

Tagad mums būtu jāpāriet pie skolēnu pienākumiem, bet sakarā ar to, ka ir saņemts Lienes Liepiņas pieteikums debatēs, mēs izņēmuma kārtā dodam viņai vārdu, jo tas ir likumprojekts "Par skolēnu tiesībām un pienākumiem".

Lūdzu, Liene Liepiņa!

L.Liepiņa.

Man likās, ka likumprojekta "Par skolēnu tiesībām un pienākumiem" 1.panta 9.punkts ir praktiski nevajadzīgs. Izlasot vēl neizskatītā likumprojekta "Izglītības sistēma Latvijā" 2.panta 1.punktu, ir redzams, ka tas ir pilnīgi tāds pats, un tāpēc man liekas, ka 9.punkts nav vajadzīgs. To es arī gribēju pateikt.

Spīkere. Paldies. Pašlaik es nolasīšu paziņojumu: "Tie, kuri nav saņēmuši krūšu piespraudes, lūdzam starpbrīdī griezties Sekretariātā, tas ir, pārtraukumā. (Tās ir domātas šīs zīmītes.) Iesakām laika taupīšanas nolūkā balsu skaitīšanu veikt pēc vairākuma un mazākuma principa, nevis pēc skaitļiem. Deputāti Kristīne Jermanova un Mārtiņš Mikstans.

Vai kādam ir pretenzijas pret šo priekšlikumu? Ja pretenziju nav, tad mēs pieņemam to. Bija? Ir pretenzijas? Tātad mums ir jānobalso. Kāda, lūdzu? Varbūt jūs varētu runāt no šejienes? Lūdzu, iznāciet priekšā un pasakiet savas pretenzijas!

(Nezināma persona).

Šajā gadījumā noteikti būtu vajadzīgs punkts, jo te ir jāsaprot tas, ka tā ir informācija gan par visu mācību procesu, gan arī par pašas skolas darba procesu, un, tas jau viss būs saistīts ar izglītošanos. Otrajā sadaļā, tas ir, "Skolēnu (izglītojamo) pienākumi," tas ir 1.punkts, kuru vēlējās salīdzināt. Tas jau būs tiešāks - par programmu. Es vienkārši gribēju pateikt to, ka šis punkts tomēr ir vajadzīgs.

Spīkere. Paldies. Ilona Platonova ir lūgusi vārdu debatēs, bet debates diemžēl tiek pārtrauktas.

Vēl viens paziņojums. Pēc pārtraukuma mēs balsosim ar elektroniku. (Aplausi.) Es domāju, ka turpināt balsošanu par šo likumprojektu mēs varētu pēc debatēm... es atvainojos, - pēc pārtraukuma. Pārtraukums uz stundu sakarā ar Redakcijas komisijas darbu, tas ir, līdz pulksten 12.30. 12.30 mēs atsāksim darbu.

Spīkere. Atsākam darbu! Un tagad maza informācija. Valdis Savicka kungs jūs informēs par to, kā lietot šo balsošanas iekārtu.

V.Savickis.

Labdien! Jums šodien būs iespēja izmantot un salīdzināt, kā norit balsošana ar kartītēm un ar elektronisko balsošanas sistēmu. Arī deputāti pirmsākumos balsoja ar kartītēm. Tātad, kad sēdes vadītājs aicinās balsot, noskanēs skaņas signāls, pēc tam jūs varēsit nospiest uz pults vienu no trim izvēles taustiņiem: "par", "pret" vai "atturas". Un pie attiecīgā taustiņa iedegsies lampiņa. Gadījumā, ja izvēles taustiņš nospiests nepareizi, jūs varat nospiest kādu citu taustiņu un tad attiecīgi pie šī taustiņa iedegsies cita gaismas diode. Tas īsumā būtu viss.

Spīkere. Paldies. Tagad par mūsu darbu. Debatēs ir pieteikušies četri pārstāvji, bet man diemžēl ir jāpasaka, ka debates pašlaik nenotiks, jo par šo jautājumu reiz debates jau bija atklātas, taču toreiz neviens debatēs nepieteicās. Līdz ar to debašu nebūs, mēs turpināsim balsošanu par skolēnu pienākumiem.

Redakcijas komisija pašlaik beidz pieņemt priekšlikumus par pirmo likumprojektu. Līdz ar to ieteikumi par dokumentu nr. 3, par tā pirmās nodaļas 3. pantu, tiek noraidīti, un šis teksts ir tāds, ka Vēlēšanu komisija nedrīkst iecelt pašpārvaldi. Tas tiek noraidīts, jo Redakcijas komisija priekšlikumus vairs nepieņem - tie tika iesniegti par vēlu.

Tātad mēs turpinām balsošanu par likumprojekta "Par skolēnu tiesībām un pienākumiem" otro daļu - "Skolēnu (izglītojamo) pienākumi".

Tā kā mēs tagad balsosim ar elektronisko iekārtu, tad man ir jautājums: vai kādam būtu pretenzijas, ka mēs balsotu uzreiz kopā par visiem četriem punktiem? Pretenziju nav. Līdz ar to mēs balsojam par... Ir? Labi, priekšlikums pieņemts - tātad mēs balsosim par katru punktu atsevišķi.

Un līdz ar to mēs pārejam pie balsošanas. "Skolēnu (izglītojamo) pienākums ir: pirmais - mācīties, lai iegūtu izraudzītajai izglītības programmmai atbilstošu izglītību". Kas - par? Vai balsosim kopumā? Tagad lūdzam balsot! Vai visi ir nobalsojuši? Tad var ieslēgt rezultātu. Tātad: par - 71, pret - 8, atturas - 3. Pieņemts. Skatīsim tālāk!

"Izpildīt izglītības iestādes prasības attiecībā uz mācību vai studiju procesu". Lūdzu balsot! Lūdzu rezultātu... Par - 58, pret - 10, atturas - 14. Pieņemts.

Par 3. punktu: "Ievērot izglītības iestādes nolikumu vai satversmi un iekšējās kārtības noteikumus". Lūdzu balsot! Rezultātu lūdzu! Par - 68, pret - 3, atturas - 11.

Par 4. punktu: "Ar cieņu izturēties pret citiem skolēniem (izglītojamajiem), pedagogiem, pārējiem izglītības iestādes darbiniekiem". Lūdzu balsot! Rezultātu lūdzu! Par - 60, pret - 9, atturas - 12.

Tagad mēs esam nobalsojuši atsevišķi par visiem punktiem, un pašlaik mēs balsosim par šī likumprojekta apstiprināšanu kopumā, kāds tas ir. Tātad -lūdzu balsot! Lūdzu rezultātu! Par - 59, pret - 10, atturas - 8.

Līdz ar to šis likums ir pieņemts ar šādu rezultātu: par - 89, pret - 10 un 8 - atturas. Šis likums ir pieņemts galīgajā variantā, kāds tas ir.

Mēs atgriežamies pie pirmā jautājuma - "Par skolēnu pašpārvaldēm". Vai Redakcijas komisija ir zālē? Es domāju, ka lūgšu Redakcijas komisijas pārstāvi, lai viņš nāk un izsakās par šo likumprojektu - apkopo priekšlikumus par likumprojektu "Par skolēnu pašpārvaldēm".

(Nezināma persona)

Tātad Redakcijas komisija 6 cilvēku sastāvā ir apkopojusi visus priekšlikumus par likumprojektu "Par skolēnu pašpārvaldēm". Kopā ir saņemti 5 priekšlikumi, bet diemžēl laika trūkuma dēļ mēs varēsim izskatīt tikai četrus. Es ceru, ka tie jums visiem ir izdalīti.

Tātad likumprojekts "Par skolēnu pašpārvaldēm". Pirmā daļa. Ir saņemti priekšlikumi par 1.1. panta papildpunktiem, kurus Redakcijas komisija principā visus atbalsta, izņemot piekto papildinājumu, kuru komisija iesaka iesniedzējam papildināt. Tas, kā jūs varat redzēt, ir saņemts no RTU Āgenskalna koledžas.

Bez tam jūs varat redzēt, ka ir arī priekšlikumi par 1.5., 1.6., 1.3. un 1.4. pantu. Redakcijas komisija neatbalsta priekšlikumu par 1.3. pantu, ka Vēlēšanu komisija ieceļ un apstiprina skolā pastāvošo pašpārvaldi, bet, ja tādas nav, to apstiprina balsstiesīgo skolēnu pilnsapulce bez saskaņošanas ar skolas administrāciju. Tātad Redakcijas komisijas viedoklis ir - neatbalstīt, tāpēc ka tas ir pretrunā ar 1. apakšpunktu. Pirmkārt, Vēlēšanu komisija neieceļ skolā pastāvošo pašpārvaldi, tā tiek vēlēta tiešās un aizklātās vēlēšanās, turklāt skolēnu pašpārvaldes vēlēšanas tomēr būtu jāsaskaņo ar skolas administrāciju, jo citādi mēs varam nonākt tādā situācijā, ka skolēnu pašpārvaldei skolā vienkārši nebūs nozīmes. Tātad tas bija Redakcijas komisijas viedoklis.

Vai kādam ir pretenzijas pret kādu no priekšlikumiem?

Spīkere. Es domāju, ja pretenziju nav, mēs varētu pāriet pie balsošanas. Bet sākumā, es domāju, mēs varētu nobalsot par šo likumprojektu, kāds tas ir dokumentā nr. 3, un pēc tam pāriet pie balsošanas par atsevišķiem priekšlikumiem.

Un vēl ir viens priekšlikums - balsot par visu dokumentu uzreiz. Vai ir pretenzijas? Līdz ar to mēs balsosim par punktiem. Tātad mēs balsojam par likumprojektu "Par skolēnu pašpārvaldēm", tādu, kāds viņš ir, - dokumentu nr. 3. Pēc tam mēs balsosim par atsevišķiem priekšlikumiem, kas iesniegti par šo likumprojektu.

Es domāju, ka mēs varētu pāriet pie balsošanas. Tātad 1. pants - "Skolēnu pašpārvaldes tiesiskums". Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par šo punktu! Paldies. Rezultātu lūdzu! ... (no zāles kāds kaut ko skaidro). Bija pretenzijas, lai balsotu atsevišķi pa punktiem.... Mēs balsosim pa punktiem, jo bija pretenzijas pret balsošanu par visu likumprojektu kopumā. Mēs balsojam par 1. punktu - "Skolēnu pašpārvaldi ievēlē tiešās un aizklātās vēlēšanās". 1.1. pants. Tātad lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu, balsosim par šo punktu: "Skolēnu pašpārvaldi ievēlē tiešās un aizklātās vēlēšanās". Lūdzu rezultātu! Par - 72, pret - 3... Pieņemts.

Skatīsim tālāk. Par 2. punktu: "Vçlēšanas organizē Vēlēšanu komisija". Lūdzu balsošanas režīmu! Balsojam par 1.2. pantu. Lūdzu rezultātu! Pieņemts.

Pārejam pie nākamā:"Vçlēšanu komisiju ieceļ un apstiprina skolā pastāvošā pašpārvalde. Ja tādas nav, to apstiprina un izveido, saskaņojot ar skolas administrāciju." Lūdzu balsošanas rezīmu! Balsosim, lūdzu, par šo punktu! Lūdzu rezultātu! Pieņemts. Es lūdzu nobalsot vēlreiz par šo punktu. Sakarā ar iebildumiem es lūdzu vēlreiz nobalsot par šo punktu. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsojam, lūdzu! Pret - nav. Pieņemts.

Pārejam pie nākamā punkta. Paldies. Tātad 1.4. punkts. "Vçlēšanu komisijas locekļi nedrīkst kandidēt vēlēšanās".

Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu, balsojam! Lūdzu rezultātu! Pieņemts.

Pārejam pie otrā panta - "Skolēnu pašpārvaldes funkcijas" . Tātad to uzdevums ir būt par starpnieku starp skolotājiem, skolas administrāciju un skolēniem.

Lūdzu, balsošanas režīmu!

(Nezināma persona).

Es atvainojos, Redakcijas komisijai ir papildinājumi par 1.punktu.

Spīkere. Es atvainojos! Mēs norunājām balsot par visu likumprojektu un pēc tam par atsevišķām redakcijām.

(Nezināma persona).

Es atvainojos!

Spīkere. Tātad es vēlreiz atkārtoju - mēs balsojam par 2.panta 1.punktu: "...būt par skolotāju, skolas administrācijas un skolēnu starpnieku". Kas balso par šo? Tātad lūdzu balsošanas režīmu! Kas balso par? Lūdzu, balsojiet! Lūdzu rezultātu! Pieņemts.

Otrais punkts - "aizstāvēt skolēnu intereses". Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu, balsosim par šo punktu! Lūdzu rezultātu! Pieņemts.

Skatām tālāk! 3.punkts. - "organizēt skolas sabiedrisko dzīvi". Lūdzu balsošanas režīmu! Balsojums. Lūdzu rezultātu! Pieņemts.

Pārejam pie 4.punkta - "veicināt mācību procesu". Lūdzu balsošanas režīmu! Balsojam par šo punktu. Lūdzu rezultātu! Pieņemts.

Tātad mēs pašlaik esam nobalsojuši par šo likumprojektu. Atcelts vienīgi ir 1. panta 3.punkts.

Tagad mēs pārejam pie priekšlikumiem. Tātad ir priekšlikums - iekļaut jaunu pantu: "Skolēnu pašpārvaldei ir tiesības uz savu, no skolas administrācijas neatkarīgu budžetu" . Varbūt pāriesim pie balsošanas? Lūdzu balsošanas režīmu! Balsojam. Lūdzu rezultātu! Pieņemts. Labi. Tātad balsosim par Redakcijas komisijas priekšlikumu likumprojektam "Par skolēnu pašpārvaldēm". Par to, ka tur ir jauns 3.1. pants. Varbūt Redakcijas komisija varētu to nolasīt?

(Nezināma persona).

Tātad man ir priekšlikums - balsot pēc kārtas. Sākumā ir papildinājumi par 1.apakšpunktu. Vai spīkerei ir kādas pretenzijas?

Spīkere. Nav pretenziju.

(Nezināma persona).

Vienkārši tur nav ievērota kārtība.

1.panta 1.apakšpunkts. Papildinājums. "Skolas pašpārvaldes vēlēšanām ir jābūt brīvām no administrācijas un pedagogu ietekmes".

Spīkere. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsojam.

(Nezināma persona).

Es atvainojos! Tehnisku iemeslu dēļ ir sajaukta kārtība, tāpēc skatieties 1.punkta apakšpunktu.

Spīkere. Šis punkts ir pieņemts. Tālāk, lūdzu!

(Nezināma persona).

2.apakšpunkts. "Skolēnu pašpārvaldes kompetences nosaka līgumā starp skolas administrāciju un pašpārvaldi".

Spīkere. Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu, balsosim par šo apakšpunktu! Lūdzu rezultātu! Pieņemts.

(Nezināma persona).

3.apakšpunkts. "Skolēnu pašpārvaldē ir jābūt dalītai lēmējinstitūcijai un izpildinstitūcijai".

Spīkere. Lūdzu, balsošanas režīmu! Balsosim, lūdzu, par šo apakšpunktu. Lūdzu rezultātu! Diemžēl tas ir noraidīts. Tālāk, lūdzu!

(Nezināma persona).

Tālāk ir priekšlikums par 3.apakšpunktu. 1.panta 3.apakšpunkts: "Vçlēšanu komisija ieceļ un apstiprina skolā pastāvošo pašpārvaldi. Ja tādas nav, to apstiprina balsstiesīgo skolēnu pilnsapulce bez saskaņošanas ar skolas administrāciju."

Spīkere. Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu, balsojam! Lūdzu rezultātu! Noraidīts. Lūdzu, tālāk!

(Nezināma persona).

Tālāk ir 4.apakšpunkts - 1.panta 4.apakšpunkts. Ir priekšlikums... es atvainojos, - šeit ir sajaukta kārtība. Ir priekšlikums par 5.apakšpunktu: "Skolēnu pašpārvaldei ir tiesības uz savu, no skolas administrācijas neatkarīgu budžetu."

Spīkere. Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu, balsosim! Rezultātu! Man tika izteiktas pretenzijas, ka ir jānosauc rezultāti. Tātad: par - 56, pret - 8, atturas - 14. Pieņemts.

(Nezināma persona.)

Ir priekšlikums par 6.apakšpunktu: "Skolēnu pašpārvaldei ir tiesības rīkoties ar šo budžetu pēc saviem ieskatiem."

Spīkere. Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu, balsosim par šo priekšlikumu! Lūdzu rezultātu! Par - 55, pret - 19, atturas - 14. Pieņemts.

(Nezināma persona.)

Nākamais priekšlikums ir iekļaut jaunu pantu šādā redakcijā: "Skolas pašpārvaldes lēmumiem ir vispārobligāts raksturs."

Spīkere. Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu, balsosim par šo pantu! Lūdzu rezultātu! Par - 28, pret - 30, atturas - 28. Noraidīts.

(Nezināma persona.)

Redakcijas komisijā ir iesniegts priekšlikums 2.pantu papildināt ar apakšpunktu, kas noteic skolēnu pašpārvaldes iespēju robežas un skolas vadības tiesības pašpārvaldes rīcību apturēt. Redakcijas komisija atbalsta šā priekšlikuma ideju, bet, tā kā tas nav formulēts pietiekami skaidri, Redakcijas komisijas priekšlikums ir tāds, lai šis punkts skanētu: "Skolēnu pašpārvaldes kompetences robežas nosaka līgumā starp skolas administrāciju un pašpārvaldi." Tas jau ir ietverts pie 1.panta 1.apakšpunkta.

Spīkere. Vai priekšlikuma iesniedzējiem ir kādas pretenzijas? Tātad mēs varam pāriet pie balsošanas. Tas ir nobalsots. Viss ir kārtībā? Nolasiet vēlreiz!

(Nezināma persona.)

"Skolēnu pašpārvaldes kompetences robežas nosaka līgumā starp skolas administrāciju un pašpārvaldi."

Spīkere. Vai Redakcijas komisijai ir vēl kas ko teikt?

(Nezināma persona.)

Jā. Tātad pirmais dokuments ir - ar visiem labojumiem. Es varētu nolasīt, kā tas skan.

Spīkere. Jā, tas būtu ļoti labi!

(Nezināma persona.)

Tātad tas skan tā: "Likumprojekts par skolēnu pašpārvaldēm."

l.pants. Skolēnu pašpārvaldes tiesiskums.

1) Skolēnu pašpārvaldi ievēlē tiešās un aizklātās vēlēšanās. Skolas pašpārvaldes vēlēšanām ir jābūt brīvām no administrācijas un pedagogu ietekmes. Skolēnu pašpārvaldes kompetences robežas nosaka līgumā starp skolas administrāciju un pašpārvaldi. Skolēnu pašpārvaldē ir jābūt dalītai lēmējinstitūcijai un izpildinstitūcijai." Es atvainojos, tas nebija pieņemts.

2) "Vçlēšanas organizē vēlēšanu komisija."

Spīkere. Vai tas ir viss?

(Nezināma persona.)

Nē, tas nav viss.

3) "Vçlēšanu komisijas locekļi nedrīkst kandidēt vēlēšanās.

4) Skolēnu pašpārvaldei ir tiesības uz savu, no skolas administrācijas neatkarīgu budžetu.

5) Skolēnu pašpārvaldei ir tiesības rīkoties ar šo budžetu pēc saviem ieskatiem.

Skolēnu pašpārvaldes funkcijas:

1) Būt par starpnieku starp skolotājiem, skolas administrāciju un skolēniem.

2) Aizstāvēt skolēnu intereses.

3) Organizēt skolas sabiedrisko dzīvi.

4) Veicināt mācību procesu."

Spīkere. Vai varētu atkārtot jautājumu? (Kāds no vietas kaut ko jautā.) Es domāju, ka debates par šo likumprojektu mēs tagad nevaram atklāt. Kas to darīs... ja jums šajā likumprojektā... vai nu šajā likumprojektā paredzētajā kārtībā... ja tādas nav, tad tas paliek diemžēl "gaisā karājoties". Jo, es saku, šis likumprojekts ir tādā variantā, kādā tas ir.

Un tagad attiecībā uz šo likumprojektu es domāju, ka, ja mēs būtu nobalsojuši atsevišķi par katru punktu, mēs tad varētu ļaut Redakcijas komisijai to izveidot pilnīgi, galīgajā variantā,lai mēs redzētu, kāds tas izskatīsies, un pēc tam mēs varētu nobalsot par šā likuma pieņemšanu vispār. Un, ja kādam ir kādas iebildes, es lūdzu tās iesniegt Sekretariātā rakstiski - sakarā ar to, ka pašlaik Redakcijas komisija apkopo balsošanas rezultātus, lai jūs saņemtu galīgo šā dokumenta variantu un lai pēc tam varētu nobalsot par likumu vispār kā tādu.

Mēs pārejam pie darba kārtības 3. punkta, tas ir, pie ieteikumprojekta "Par izglītības sistēmu Latvijā". Lūdzu ziņotāju Aiju Kincu izteikties par šo dokumentu.

A.Kinca.

Lūdzu jūs visus paņemt dokumenta projektu nr. 5 - ieteikumprojektu "Par izglītības sistēmu Latvijā".

Šo ieteikumprojektu Izglītības komisija izveidoja 19. maijā, apkopojot visus ieteikumus. Es gribētu runāt par katru punktu atsevišķi.

Tātad, pirmkārt, ieteikumi Latvijas Republikas Saeimai. Sabiedriskā transporta uzņēmumiem (autobusu parkiem un "Latvijas dzelzceļam") jāsedz 50% no skolēnu ceļa izdevumiem, līdz ar to nosakot vispārizglītojošo skolu audzēkņiem 50% atlaidi no samaksas par transporta pakalpojumiem. Kādēļ ir šis punkts? Tādēļ, ka patlaban tiek pārkāpts Izglītības likuma 52. panta 3. punkts. Paņemiet šo lapu, ko es jums izdalīju! Tur ir lasāms 52. panta 3. punkts, kurš nosaka, ka skolēniem ir tiesības lietot valsts sabiedriskā transporta līdzekļus par pazeminātu maksu vai bez maksas. Pašreiz visi skolēni maksā pilnu biļetes cenu. Tādēļ ir izvirzīts šāds priekšlikums. Šis bija pats pirmais priekšlikums, un es domāju, ka tas ir arī viens no vissvarīgākajiem.

Tālāk - otrais punkts. Skolotājs drīkstētu skolā strādāt līdz pensijas vecumam. Pēc šā termiņa sasniegšanas skolotājs turpina darbu skolā pēc skolēnu vairākuma vēlēšanās. Šis priekšlikums ir sakarā ar to, ka daudzās skolās ir ļoti veci skolotāji, viņi... daži pat ne redz, ne dzird tālāk par trešo solu, un viņiem ir gan veselība sabeigta, gan arī nervu sistēma sabeigta, un no tā cieš gan skolēni, gan skolotāji paši.

Trešais punkts. Katrus piecus gadus skolotājam vajadzētu iziet kvalifikācijas pārbaudi. Tas ir sakarā ar to, ka ir skolas - it sevišķi tās ir dažādas amatniecības skolas - , kur strādā daudzi neprofesionāli skolotāji. Šie skolotāji ir paši šīs amatniecības skolas - tās ir bijušās profesionāli tehniskās skolas - absolvējuši, viņi ir tās beiguši un turpina strādāt tur par meistariem vai skolotājiem. Viņi paši nav profesionāli skolotāji, viņi vienkārši ir šo skolu beiguši, viņi turpina mācīt citus, un tas ir neprofesionāli. Un tādēļ mēs ierosinājām šo punktu.

Tagad pāriesim pie otrās nodaļas, tas ir, pie ieteikumiem Latvijas Republikas Izglītības un zinātnes ministrijai.

Pirmais priekšlikums - izveidot Latvijas skolēniem informācijas centru, kurš sniegtu konkrētu informāciju par skolām, kādas ir Latvijā un ārzemēs.

Vispār šāds centrs jau pastāv, bet tas absolūti neatbilst savām funcijām, tās nepilda. Šajā centrā patlaban nav iespējams iegūt tādu informāciju, kādu mēs šeit pieprasām, tātad informāciju par iestājeksāmeniem, mācību maksu, piedāvātajiem mācību priekšmetiem, specialitāti, kādu var iegūt, konkrēto skolu beidzot, un iespēju mācīties ārzemēs. Par šo punktu jau runāja, un es domāju, ka tas arī ir ļoti svarīgi.

Otrais - pārskatīt 10 ballu vērtēšanas sistēmu. Ierosinām organizēt seminārus un konferences par šo tēmu, kuros savu vārdu varētu teikt arī skolēni. Protams, katrā skolā ir ieviesta 10 ballu vērtēšanas sistēma, bet katrā skolā tā ir atsevišķa un katrā vērtē savādāk. Ir tādi mācību priekšmeti, kuros vispār nav iespējams iegūt 10 balles; to var vienīgi tad, ja piedalās olimpiādēs. Un ir tādi mācību priekšmeti, kuros ir ļoti viegli tās iegūt. Un līdz ar to katrā skolā vērtē savādāk, bet gribētos, lai ir tomēr... lai šīs 10 balles liktu aptuveni... lai 10 ballu sistēmu pielietotu aptuveni vienādi visās skolās.

Trešais. Iesakām saskaņot pamatskolu, vidējo un augstāko mācību iestāžu prasības, līdz ar to veicot standarta izstrādāšanu. Katram mācību priekšmetam jānosaka atsevišķa pārbaužu sistēma. Par šīm prasībām ir jāsaka, ka ir loģiski, ka katrai skolai ir daudzmaz savas prasības, bet tajā pašā laikā tās ir ļoti atšķirīgas, un ļoti bieži... tas ir pilnīgi reāli, ka pastāv tādi gadījumi, ka vidusskolas pēdējās klasēs un augstkolā pašā sākumā skolēni mācās pilnīgi vienu un to pašu, un tas ir nevajadzīgi. Tanī pašā laikā varētu jau mācīties daudz ko citu.

Ceturtais apakšpunkts. Ir jāatceļ obligātā piedalīšanās ārpusskolas pasākumos, kā arī fakultatīvajos pulciņos. Iesakām pārskatīt fiziskās audzināšanas vērtēšanas sistēmu. Šis punkts ir tādēļ, ka tiek pārkāpts Izglītības likuma 53. pants, kurš nosaka, cik liela skolēniem var būt mācību slodze vienā nedēļā, tas ir, to, cik liels ir stundu skaits. Protams, katrā skolā ir šis stundu skaits, un, ja skolēniem vēl obligāti ir jāapmeklē kādi fakultatīvie pulciņi, tad sanāk, ka viņam tiek uzlikta vēl papildu slodze. Bet šie pulciņi visi principā darbojas pēc brīvprātības principa - ja man ir laiks un ja es varu aiziet, tad es eju - vai nu uz keramikas pulciņu, vai kādu citu, bet, ja es nevaru paspēt un ja man ir jāmācās, tad tas, protams, nevar būt obligāti. Bet ir vēl Latvijā skolas, kurās šie pulciņi ir obligāti jāapmeklē.

Un piektais apakšpunkts. Katrā lauku rajonā ir nepieciešama viena valsts ģimnāzija. Šis punkts ir sakarā ar to, ka ļoti reti... ir pilsētas, kurās ir šīs ģimnāzijas, bet pats galvenais ir tas, ka lauku skolās mācību līmenis ir daudz zemāks nekā pilsētas skolās. Lauku skolēni arī grib iestāties dažādās augstākajās mācību iestādēs, un līdz ar to ir daudz problēmu. Un, ja katrā lauku rajonā būtu viena ģimnāzija, kurā varētu mācīties visi lauku skolēni un līdz ar to arī pilsētas skolēni, viņi varētu iegūt šo labāko izglītību, ja viņi to vēlētos. Par cik tā būtu valsts ģimnāzija, tā, protams, piedāvātu dažādus izvēles priekšmetus, kurus parastajās skolās nevar piedāvāt, un lauku skolās vispār tā ir traģiska situācija, jo tur nav daudz izvēles priekšmetu, un līdz ar to... ja būtu katrā lauku rajonā viena šāda ģimnāzija, tad visi tā rajona skolnieki, kuri vēlētos tikt augstākajās mācību iestādēs, to varētu izdarīt, viņi mācītos šajā ģimnāzijā - un mācītos to, ko viņi vēlētos.

Tas man ir viss. Paldies par uzmanību. (Aplausi.)

Spīkere. Paldies Aijai! Un tagad es... šeit ir iesniegtas pretenzijas. Tātad: "Nav godīgi neļaut katru priekšlikumu apspriest debatēs, ir jādod iespēja pamatot savu viedokli." Es atvainojos. Pašā sākumā šis... Šis likumprojekts par skolēnu pašvaldībām bija pirmais, kuru es stādīju priekšā. Kad es aicināju izteikties debatēs, neviens debatēs nepieteicās. Līdz ar to tika apkopoti... mēs pārgājām pie nākamā punkta, tas ir, pie jautājuma par skolēnu pašvaldībām, un mēs esam pieņēmuši likumu, un pašlaik... pēc tam Redakcijas komisija sāka savu darbu, jo tika iesniegti priekšlikumi, un, tā kā debates par šo jautājumu nenotika, es šo iebildumu nepieņemu, jo bija iespēja pieteikties debatēs. (No zāles kāds kaut ko saka.)

Es domāju, ka mēs varētu pāriet tātad... tādā gadījumā mēs varētu ņemt vērā Kārtības rulli. Kur ir Kārtības rullis?... Šeit ir runa par priekšlikumu ierosināšanas kārtību. Tātad: par balsojamo jautājumu notiek debates. Tas būtu visiem skaidrs. Par vārda lūgšanu visiem būtu skaidrs: "Ja kāds pārstāvis vēlas izteikties plašāk, viņam ir jāpierakstās Prezidijā." Es neesmu saņēmusi tādus pieteikumus, šeit man tiek iesniegtas tikai lapiņas ar pieteikumiem attiecībā uz nākamajām debatēm. Tātad - es domāju, ka, ja ir kādas pretenzijas un jūs varat pamatot, kādēļ jūs gribat atgriezties pie tā un gribat vēlreizēju balsojumu par šo projektu, jūs varat pieteikties sacīt runu, kas ir 10 minūšu ilgumā. Man ir tiesības, tas ir, Prezidijam ir tiesības šo runu noraidīt vai ļaut pateikt.

Tā. Tālāk. Nākamā daļa ir "Balsošanas kārtība". Tā kā Kārtības rullī nav paredzēts variants, ka debates var vēlreiz atsākt... Tā ka es domāju, ka šīs pretenzijas nav vietā, un, ja mēs noraidām kādu punktu, tas nozīmē, ka tas tiek noraidīts un mēs nevaram par to debatēt, jo debates notika pirms tam. Ja ir speciāli priekšlikumi, tad var pieteikties Sekretariātā, un vārds tiks dots - uz laiku līdz 10 minūtēm, un varēs izteikt visu, ko vēlas, un pēc tam izteikt priekšlikumus, par kuriem var nobalsot Saeima.

Es domāju, ka šis jautājums... Vai ir vēl kādas pretenzijas? Tātad ir iesniegts priekšlikums. 1.3. punkts. Tas ir likumprojekts par pašvaldībām. Tas pats nelaimīgais projekts. Pirmais projekts tātad. 1.3. punkts: "Vçlēšanu komisiju ieceļ un apstiprina balsstiesīgo skolēnu pilnsapulce bez saskaņošanas ar skolas administrāciju." Tātad - analoģisks punkts. Tieši tas pats tika nupat ar balsojumu noraidīts. Tā ka priekšlikums balsot par šo punktu būtu nevietā, jo ir tieši tāds punkt, ka vēlēšanu komisiju ieceļ un apstiprina skolas pašpārvalde, un tas tika noraidīts balsošanā.

Es domāju, ka mēs varam atgriezties pie trešā dokumenta par ... (No zāles kāds kaut ko saka.)... Jā, par debašu pagarināšanu var lemt Saeima, bet pašlaik ir runa par debašu atklāšanu vispār, jo debates notiek pirms balsošanas. Es vēlreiz atkārtoju - mēs strīdamies par 1.punktu - par pašvaldībām. Es atklāju debates, bet neviens diemžēl debatēs nepieteicās. Varbūt es maldos - viens izteicās... (Zālē kaut ko runā.) Es vēlreiz saku - jūs varat pieteikt savu runu tieši par šo jautājumu. Izsakieties konkrēti un plaši, iesakiet konkrētu priekšlikumu! Šis likums vēl nav pieņemts. Bet es runāju par debatēm - tātad debates mēs nevaram atklāt, jo Kārtības rullī principā nav paredzēts, ka debates var pagarināt, bet mums nenotika debates. Tātad es saku vēlreiz - Prezidijs apspriežoties nonāca pie secinājuma... Ja jums ir kaut kas sakāms par šo jautājumu, tad piesakieties runāt! Tātad man ir šeit iesniegts priekšlikums par runu. Šeit ir Ansis Grantiņš. Lūdzu! Es dodu vārdu Ansim Grantiņam.

A.Grantiņš. Labdien! Man būtu vairāki ierosinājumi - un tieši par pirmo nodaļu, par kuru mēs te visu laiku strīdamies. Nevar palikt nerisināts jautājums par to, kas tad ieceļ šo skolēnu pašvaldību. Jo ir vienkārši neloģiski - nevis pašvaldību, bet vēlēšanu komisiju... jo tālāk ir neloģiski. Vēlēšanu komisijas darbība... bet kā tad viņi strādās, ja tās vienkārši nebūs? Un vēl. Un es visu laiku tagad... Prezidijs ķeras pie Kārtības ruļļa, bet mēs to Kārtības rulli neievērojam jau pašā sākumā, jo Prezidijs netika vēlēts aizklāti. Nu protams, Kārtības rulli mēs apstiprinājām, bet mēs neesam rīkojušies saskaņā ar to. Tas būtu viss. Man ir priekšlikums tomēr kaut kādā veidā apspriest šo 1.3. punktu, un mans ieteikums būtu, ka vēlēšanu komisiju ieceļ un apstiprina skolā pastāvošā pašpārvalde, un ja tādas nav, tad to apstiprina skolēnu pilnsapulce, saskaņojot ar skolas vadību. Paldies.

Spīkere. Atbildēšu uz izteikumu par Prezidija apstiprināšanu. Es jau vienreiz to teicu, ka, balstoties uz to, ka Kārtības rullis tajā brīdī vēl nebija pieņemts - vispār Kārtības ruļļa apstiprināšana notika pēc tam, un balstoties uz konferences rezultātiem un uz tehniskajām iespējām, Prezidiju vēlēja atklāti. Es vēlreiz atkārtoju - tajā brīdī tas vēl nebija pieņemts. Balstoties uz konferences rezultātiem. Es domāju, ka replikas no zāles nav atļautas. Ja jums ir pretenzijas,lūdzu, piesakieties runāt! Tagad Mārtiņš Mikstans lūdz vārdu.

M.Mikstans. Vienu reizi mēs "izgāzām" šo nelaimīgo 1.3.punktu, kurā ir runa par to, kādā veidā to vēlēšanu komisiju apstiprina. Es ļoti ceru, ka jūs būsiet tik saprātīgi un sapratīsiet, ka 1.2. punkts nevar eksistēt bez 1.3.punkta. Jo 1.2. punktā ir minēts kaut kāds jēdziens "vçlēšanu komisija" jeb "komiteja" un nav pateikts, kas tā ir, ne kas to vada. Es ļoti ceru, ka mēs tomēr spēsim līdz šīs dienas beigām izveidot šo nelaimīgo 1.3. punktu. Paldies.

Spīkere. Paldies runātājam. Man liekas, vairāk nav iesniegti pieteikumi runāt, tātad es domāju, ka mēs būtu visus pārpratumus noskaidrojuši attiecībā uz Prezidenta vēlēšanām un Kārtības ruļļa ievērošanu. Tā kā pretenziju vairāk nav, mēs pārejam pie debatēm. Šeit ir ļoti liels debatētāju skaits, un kā pirmo es aicinu uz debatēm Jāni Vītolu. Vārds tiek dots uz laiku līdz 3 minūtēm.

J.Vītols. Es runāšu īsi un konkrēti. Es vienkārši aicinu atcelt 14.punktu par skolēnu tiesībām un pienākumiem, jo tas man dod iespēju ierasties ar kalkulatoru, piemēram, uz matemātikas eksāmenu jeb, vienkārši runājot, lietot špikeri kontroldarba laikā, vai, vēl vienkāršāk, atnākt ar alus pudeli uz skolu. Viss. Paldies.

Spīkere. Paldies. Kaut gan tas nebija par jautājumu, tomēr, cik es sapratu, ir izteikts priekšlikums vēlreiz skatīt cauri likumprojektu "Par skolēnu tiesībām un pienākumiem". Tas ir tas likums, kuru mēs esam pieņēmuši. Vai ir kādas problēmas sakarā ar priekšlikumiem? Nebija priekšlikumu? Priekšlikumus varēja iesniegt. Neviens neiesniedza. Mēs pašlaik apspriežam 3.jautājumu. Ja ir iesniegtas kaut kādas lapas par... Otrais ir nobalsots. Kādi bija vēlēšanu rezultāti? Es atkārtoju vēlreiz - tajā laikā, tajā brīdī, kad varēja iesniegt priekšlikumus, neviens priekšlikums līdz Redakcijas komisijai nenonāca. Pēc balsošanas iesniegt priekšlikumus par likumu vairs nevar. Kā es sapratu, Jānis Vītols ierosina vēlreiz izskatīt nobalsotā likuma 14.punktu. Jautājums ir - vai mēs to darīsim? Nē! Tātad viņa priekšlikums ir noraidīts. Tā ir Redakcijas komisijas kļūda.

Es aicinu nākamo debatētāju - Juri Tiltiņu. Ieteikums par likumprojektu. Pirms debatēm lūdzu nosaukt savu vārdu, uzvārdu un skolu!

J.Tiltiņš (Ogres 2.vidusskola).

Es, lasot šo ieteikum projektu "Par izglītības sistēmu Latvijā", apstājos pie pirmās nodaļas 1.punkta, tas ir, pie noteikumiem, ka sabiedriskā transporta uzņēmumiem jāsedz 50% no skolēna ceļa izdevumiem. Es uzskatu, ka šo punktu nevajadzētu pieņemt, jo neviens no Latvijā pastāvošajiem transporta uzņēmumiem neuzņemsies apmaksāt šos izdevumus, un es domāju, ka Latvijas Republikas Saeima arī nepieņems šo likumprojektu tādā veidā, kādā tas pašlaik tiek pasniegts. Vietējās pašvaldības var mēģināt segt tos 50% no sava budžeta tā, kā tas pašlaik notiek, bet es uzskatu, ka nākotnē neviens transporta uzņēmums jeb sabiedrība neuzņemsies segt šos izdevumus. Viss.

Spīkere. Paldies runātājam. Es atkārtoju vēlreiz - pašlaik ir debates jau par 3.jautājumu, un balsošana par pirmo likumprojektu būs tajā brīdī, kad Redakcijas komisija atnesīs galīgo šā projekta variantu. Un ir vēl iesniegts šāds iesniegums: visiem, kam ir pretenzijas, pusdienlaika sākumā sapulcēties blakuszālē, lai izdiskutētu visas radušās problēmas. Es domāju, ka šo priekšlikumu mēs varētu ņemt vērā, un tiešām - pusdienu starpbrīdis ir garš, un tā laikā mēs varētu Sarkanajā zālē izdiskutēt radušās problēmas.

Turpinām debates. Nākamais runātājs ir Artūrs Freimanis. Lūdzu!

A.Freimanis.

Es gribēju runāt par izglītības sistēmu Latvijā. Es esmu apmierināts ar visu, kas šeit bija teikts, un es uzskatu, ka tomēr galvenā problēma mūsu izglītības sistēmā ir kvalificētu skolotāju trūkums. Es saprotu, ka tas ir atkarīgs no mūsu valsts valdības, jo tā atvēl maz līdzekļu skolotāju darba atalgošanai. Diemžēl šīs problēmas upuri esam mēs - skolnieki. Es domāju, ka mums ir tiesības pieprasīt šos kvalificētos skolotājus. Nākotnē būs daudz kas atkarīgs tieši no mums. Mums ir jābūt pietiekami izglītotiem. Katrā skolā ir obligāti jābūt visu mācību priekšmetu skolotājiem, jo daudzās skolās skolotāju trūkums ir tāds, ka paredzētā stunda nenotiek tikai tāpēc, ka nav skolotāja, kas to stundu pasniegtu. Es domāju, ka ir obligāti jābūt visu mācību priekšmetu skolotājiem. Paldies.

Spīkere. Paldies runātājam. Mēs turpinām debates. Nākamā ir Sintija Klempnere. Lūdzu nosaukt vārdu un skolu!

S.Klempnere (Lejasciema vidusskola).

Pirms es nācu uz šejieni, man bija pašai savi ieteikumi par 2.panta trešo punktu, papildinājumi, bet, pirms es nācu uz šejieni, man bija vēl viens ieteikums, tā kā es pirmā biju iesniegusi priekšlikumu attiecībā un šīm debatēm, lai ātrāk tas viss atrisinātos. Pret 1.panta 1.punktu bija pretenzijas, ka vajadzētu vispār atcelt to punktu, ka sabiedriskā transporta uzņēmumiem jāsedz 50% no skolēnu ceļa izdevumiem. Tas ir jāatceļ. Piemēram, mūsu rajonā, Gulbenes rajonā, skolēniem apmaksā pilnīgi visu ceļa naudu. Tāpēc es domāju, ka mums šis priekšlikums ir tikai jāiesniedz Saeimai, lai tā izskata šo jautājumu. Mums tas nav jāpieņem, jo mēs nevaram pavēlēt dzelzceļam vai autobusu parkiem, lai tie mums apmaksā visu to ceļa naudu vai 50%. Mēs tikai iesniedzam šo projektu, lai Saeima to apstiprina.

Par 2.panta 3.punktu. Man būtu papildinājumi, kurus es arī iesniedzu kā priekšlikumus, - vajadzētu izstrādāt vidusskolēnu mācību programmu, jo runa šeit ir ne tikai par to, ka 12.klasē un augstskolas pirmajos kursos mācās vienu un to pašu. Runa šeit ir arī par to, ka skolēns, pabeidzis 9.klasi, nevar izvēlēties mācību priekšmetus. Jo mums ir mācību priekšmetu izvēle... kādi mācību priekšmeti viņam ir jāapgūst, lai viņš iestātos augstskolā... kurus priekšmetus viņam vajadzēs apgūt, lai viņš varētu iestāties augstskolā. Tas arī būtu viss, es domāju. Paldies.

Spīkere. Paldies runātājai. Tagad pulkstenis ir 13.30, un pēc mūsu saraksta pašlaik ir jābūt pārtraukumam. Tagad būs stundu ilgs pārtraukums, tas būs pusdienu starpbrīdis. Ir priekšlikums - turpināt debates par šo pašu jautājumu pēc pusdienām. Vai jūs tam piekrītat? Tagad ir pusdienu starpbrīdis, un tas ir līdz 14.30. Pulksten 14.30 mēs turpināsim debates par šo pašu jautājumu. Es lūdzu mazu uzmanību! Priekšlikumus lūdzu iesniegt laicīgi, jo var rasties tādas pašas problēmas, kādas bija sakarā ar otro dokumentu, tas ir, likumprojektu "Par skolēnu tiesībām un pienākumiem". Tātad līdz pulksten 14.30 tiek pieņemti priekšlikumi. Pēc pusdienām mēs balsosim par likuma projektu "Par skolēnu pašpārvaldēm" un par visām ar to saistītajām problēmām. Šajā pusdienu starpbrīdī, visi, kuri vēlas, var ieiet Sarkanajā zālē, mēs varam izdiskutēt radušās problēmas, lai pēc tam mēs varētu turpināt normālu darbu. Ja kādam ir kādi īpaši priekšlikumi par kādu jaunu punktu, lūdzu iesniegt... tieši darba kārtības jautājumos... tas ir iespējams, tikai tādā gadījumā tas ir jāizdara ar runas palīdzību. Ja kādam ir tiešām vēlēšanās kaut ko mainīt darba kārtībā, protams, par to nolems Saeima. Es domāju, ka mēs varētu iet pārtraukumā. Paldies.

M.Mikstans. Es atvainojos. Lūdzu priekšlikumus iesniegt tikai par šo trešo dokumentu, par ko ir runa, bet par iepriekšējiem vairs ne. Paldies.

Spīkers. Sveicināti atkal pēc pusdienu pārtraukuma, un, iespējams, tagad sēdi vadīšu es. Prezidijs pirms pusdienām apspriedās Sarkanajā zālē, un, tā kā neviens no neapmierinātajiem, kas te zālē klaigāja, nebija ieradies, tad mēs paši izlēmām šo jautājumu. Tātad nākamais plāna punkts ir - mēs vienkārši turpināsim debates, kas tika iesāktas pirms pusdienām. Un tagad vārds tiek dots Jurģim Tūbelim.

J.Tūbelis. Man bija tikai daži ieteikumi, tātad daži priekšlikumi par šo projektu, un es vēlējos tos jums pateikt, šeit priekšā stāvot, tāpēc, ka iepriekš es neievēroju, ka būtu paredzētas debates par šiem priekšlikumiem. Es arī uzskatu, ka tās būtu nepieciešamas. Es tikai gribēju teikt, ka būtu vajadzība mazliet labot ieteikumprojektā pirmo daļu. Kur ir ieteikumi Latvijas Republikas Saeimai. Tur 3.punktā, es domāju, ir jābūt klāt pierakstam, ka skolēnu pašpārvaldei ir jābūt tiesīgai lemt par skolotāju kvalifikācijas pārbaudes veikšanu ārpus kārtas. Respektīvi, skolēnu pašpārvaldei tātad ir tiesības, es domāju, pēc skolēnu vairākuma atzinuma veikt arī ārpuskārtas skolotāju kvalifikācijas pārbaudi. Ja vairākums uzskata, ka šis skolotājs tātad nav pieņemams. Un vēl es gribēju svītrot... nevis gribēju svītrot, bet es gribēju ieteikt, ka vajadzētu otrās daļas 4.punktā svītrot tekstu "kâ arī fakultatīvajos pulciņos". Manuprāt, šis teikums būtu jāsvītro, jo obligāta piedalīšanās fakultatīvajos pulciņos ir tajās skolās, kurās ir šie fakultatīvie pulciņi. Tātad, ja es, pieņemsim, esmu izvēlējies kaut vai fizikas un matemātikas klasi un mums ir fizikas fakultatīvais pulciņš, tad es to pats esmu izvēlējies, tāpēc domāju, ka nav nepieciešama šī piebilde, jo es, izvēloties fizikas klasi, rēķinos ar šo fakultatīvo pulciņu.

Taču pret ārpusklases pulciņiem, pret ārpusklases pasākumiem man nav nekādu pretenziju. Un vēl es vēlētos teikt, ka ir nepieciešama kvalifikācijas pārbaude, pieņemot skolotāju darbā. Tas ir viss. Paldies.

Spīkers. Šos priekšlikumus tev, Jurģi Tūbeli, būtu vēlams iesniegt. Tātad nākamajam vārds ir Mārtiņam Lūsim.

M.Lūsis. Man ir kas iebilstams par ieteikumprojekta "Par izglītības sistēmu Latvijā" otrās nodaļas 5.punktu. Es domāju, ka tas nav risinājums - izveidot ģimnāziju lauku rajonos, jo vienīgais un pareizais risinājums izglītības līmeņa celšanā varētu būt kvalificētu skolotāju meklēšana un iesaistīšana lauku skolās, jo pašreiz attālākajās lauku skolās daudzi priekšmetu skolotāji ir tikai ar vidējo izglītību, un tas galīgi nav pieņemami. Izveidot laukos ģimnāziju bez kvalificētiem skolotājiem, es domāju, būtu tas pats, kas Krieviju nosaukt par Ameriku. Paldies, tas būtu viss.

Spīkers. Turpinām debates. Nākamā var izteikties Inga Benjamiņa. Vai viņa ir zālē? Ā... Es atvainojos!

I.Benjamiņa.

Es piekrītu Aijai par to... Es par tām 10 ballēm runāju, par to 10 baļļu sistēmu. Es piekrītu Aijai, ka šī sistēma visās skolās nav vienāda, un tas tiešām ir tā, ka katrs skolotājs vērtē pēc saviem uzskatiem un pēc tā, cik augstu viņš vērtē skolēnu. Es tikai gribu teikt, ka skolotājam skolēns ir jāvērtē pēc viņa spējām un zināšanām, nevis pēc tā, cik viņš ir nopelnījis tajā stundā un cik viņš ir izmācījies, un arī atzīme ir jāliek pēc viņa spējām, nevis jāizrēķina vidējais un jāizliek šī atzīme, kaut gan viņš to nemaz nav pelnījis. Paldies.

Spīkers. Paldies. Tagad vārds Jurim Tiltiņam.

(J.Tiltiņš no zāles paskaidro, ka viņš ir jau runājis.)

Spīkers. Paldies. Tātad vairs neviens debatēs nav pieteicies. Tagad vārds Ilonai Platonovai. Es atvainojos, lai gan nav pilnīgi ievērota iesniegšanas secība, bet izteikties tomēr būs iespējas.

I.Platonova.

Es gribētu runāt par 1.panta 2.jautājumu. Es domāju, ka mēs šobrīd runājam tikai par vienu projektu, un tas ir...

Spīkers. Lūdzu no zāles neteikt replikas!

I.Platonova. Un tikai par to, lai mēs nenovirzītos no tēmas. Runāsim par otro projektu pēc tam, kad tam, teiksim, būs dots laiks. Tātad es noteikti nepiekrītu šim formulējumam, ka pēc šī termiņa sasniegšanas skolotājs turpina darbu skolā pēc skolēnu vairākuma vēlēšanām. Tas, pirmkārt, nav zināms, kuri skolēni to gribēs. Un ko darīt ar pamatskolas skolotājiem, kuri māca no 1. līdz 4. klasītei? Es domāju, ka šādu punktu mēs vispār varētu arī neiesniegt, jo tā principā ir vēršanās pret pedagogiem, kuri ir pensijas vecumā un kuri ir labi pedagogi. Ir arī tādi pedagogi. Es, protams, neapgalvoju, ka visi ir tādi, bet visur ir izņēmumi, un līdz ar to mēs nedrīkstētu šādi formulēt. Attiecībā uz vidusskolas skolotājiem mēs varam dot vidusskolēniem tiesības izlemt, bet tie ir vidusskolas skolēni, kuri paši jau zina, kas ir labi un kas ir slikti, turpretī pamatskolas skolēniem, kuri domā tā: ja man skolotājs neielika pieci tikai tāpēc, ka es nošpikoju, tad tas ir slikts skolotājs... Viņu izpratnē labi skolotāji būs tie, kuri nemācīs. Līdz ar to šis punkts ir vai nu jārediģē, vai arī tas ir jāatceļ vispār. Es gribētu tieši dzirdēt, ko domā pārējie, jo es nedomāju, ka mums būtu uzreiz jāiesniedz... Varbūt vispirms izrunāsim šo jautājumu, jo vai tiešām jūs domājat, ka var vienkārši ņemt un atcelt skolotāju tikai tāpēc, ka, teiksim, 1.klases skolēnam nepatīk, kā viņu māca. Paldies.

Spīkers. Paldies. Un nākamajai vārds Zigrīdai Ručiņai.

Z.Ručiņa. Es gribētu ierosināt, lai tiktu pārskatīts dokuments nr.5 - tajā minētie ieteikumi Latvijas Republikas Saeimai. Runāšu konkrēti par 2.punktu. Ierosinu, lai par to, vai skolotājs drīkstēs strādāt skolā, pārsniedzis pensijas vecumu, izlemj skolas pašpārvalde. Respektīvi, skolas skolēnu parlaments, jo tieši skolēnu parlaments ir starpnieks starp skolēniem un skolotājiem, jo viņi atbalstīs skolēnus un neatstās opozīcijā arī skolotājus. Un, manuprāt, saprātīgākais būtu tieši šajā punktā minētais risinājums. Paldies. (Aplausi.)

Spīkers. Paldies. Nākamajam vārds Mārtiņam Mikstanam.

M.Mikstans. Es gribētu vēlreiz parunāt par šo valsts ģimnāziju lietu. Veidojot ieteikumus šim projektam, runa nebija par valsts ģimnāziju pārveidošanu... par katras vidusskolas pārveidošanu par valsts ģimnāziju. Bija runa par vienu vietu - vismaz vienu vietu rajonā -, kur katrs skolēns varētu iegūt tādu izglītību, kas būtu nepieciešama viņa tālākajiem mērķiem. Protams, ja skolēns grib iegūt tikai vidējo izglītību un negrib nekur tālāk mācīties, tad viņam šī valsts ģimnāzija nebūtu nepieciešama, taču, ja viņš grib turpināt mācības augstskolā, izturēt konkursu un bez maksas iekļūt kādā no augstskolām, tad domāju, ka tas ir diezgan aktuāli, jo pagaidām, es nezinu, vai ir ļoti daudz tādu skolu, kuras ir īpaši labas un kuras varētu tiešām pretendēt uz valsts ģimnāzijas statusu ar visiem skolotājiem, bet kuriem ir vidējā izglītība... un tā tālāk. Es uzaicinu padomāt tieši par šo jautājumu, un, tas jau ir tikai ieteikums, tas vēl nav likums. Mēs, šī Saeima, nevaram izveidot valsts ģimnāzijas katrā lauku rajonā, taču mēs varam pabīdīt šo lietu, lai kāds kaut kur - gan Saeimā, gan valdībā - arī mēģinātu šo lietu virzīt tālāk. Paldies.

Spīkers. Es atgādinu, ka vēl arvien var turpināt pieteikties debatēs, kā arī vēl pāris minūšu var iesniegt rakstveida priekšlikumus Sekretariātā. Un tagad vārds Līgai Karsai.

L.Karsa. Šeit tagad daudz un dikti jauc šos visus likumprojektus kopā, bet es vēl gribētu par skolēnu tiesībām parunāt. Un, lai gan mēs esam jau nobalsojuši par tiesībām, man tomēr ir viens priekšlikums. Un es gribētu lūgt, ja jūs tam piekritīsit, par to nobalsot atsevišķi. Priekšlikums ir nācis no pašu deputātu vidus par skolēnu tiesībām uz savu uzņēmējdarbību skolā. Un šis punkts skanētu tā: "Tiesības uz savu uzņēmējdarbību, ja tas netraucē mācību darbu un nerada neērtības skolā". Labums varētu būt tāds, ka skolēns iegūtu praksi un arī zināmus savus līdzekļus. Un cilvēks, kas jau ar to ir nodarbojies, nodarbojies ar savu uzņēmējdarbību skolā, arī stāstīja, ka tas palīdz iestāties kādā skolā. Un es gribētu, lai mēs tūlīt to ierakstītu kā 1.panta 15.punktu skolēnu tiesībās. Es lūgtu Prezidiju par to izsludināt balsošanu.

Spīkers. Nākamajam vārds ir Ansim Grantiņam.

A.Grantiņš. Man būtu vairāki priekšlikumi tieši ieteikumprojektā "Par izglītības sistēmu Latvijā".

1. punktā ierakstītais, ka sabiedriskie transporta uzņēmumi (autobusu parki un "Latvijas dzelzceļš") sedz skolēnu izdevumus, es domāju, nav pārāk reāls, tas, ka tieši šie uzņēmumi sedz. Protams, es atbalstu šo punktu, un tas ir ļoti vajadzīgs, jo skolēni... mēs taču nekur nestrādājam, mēs taču paši savu naudu nepelnām. Izdevumi būtu jāsedz, bet, es domāju šeit ir jāmeklē citi izdevumu segšanas avoti, nevis tas jādara tādām organizācijām kā "Latvijas dzelzceļš" vai autobusu parki.

Tālāk. Par skolotāju pensijas vecumu. Es domāju, ka šo teikumu "Skolotājs drīkst strādāt skolā līdz pensijas vecuma sasniegšanai..." vajadzētu vispār svītrot, jo tas tiešām it kā aizvaino cilvēku, ka viņš drīkst strādāt, lūk, tikai līdz tam vecumam, bet varētu atstāt, ka "pçc pensijas termiņa sasniegšanas skolotājs turpina darbu". Un pēc tam, lai balso. Vismaz vidusskolas klašu skolēni. Lai balso visi, kuri mācās pie šī skolotāja, jo pretējā gadījumā var būt arī situācija, ka skolas parlaments nav kompetents nobalsot. Varbūt nevienam no parlamentāriešiem šis skolotājs nemāca. Un tad lai tomēr skolēni, vismaz vidusskolas klašu audzēkņi, lai lemj par to.

Tālāk par to, ka katrā lauku rajonā nepieciešama viena valsts ģimnāzija. Es domāju, ka to nekādā gadījumā nedrīkstētu pieļaut, tas būtu diezgan netaktiski, jo valsts ģimnāzijas statusu tomēr piešķir pēc noteiktas akreditācijas, un, ja skola neatbilst šīm prasībām, tad vienkārši sanāks uz augstskolām... tad nebūs objektīva vērtējuma. Viena valsts ģimnāzija ieliks tādas atzīmes, bet otra valsts ģimnāzija - tādas... Tas pats attiecas uz šo baļļu vērtējumu, un to no augšas nedrīkst uzspiest. Vajag nolemt, ka šī skola tiešām atbilst valsts ģimnāzijas statusam. Rajonā tādas var būt divas, bet var arī būt, ka nav nevienas. Paldies! (Aplausi.)

Spīkers. Tātad mēs vēl arvien turpinām debates.

Nākamais ir Mārtiņš Lūsis.

M.Lūsis (Zemgales vidusskola).

Vēl par tām pašām skolām - par šo ģimnāziju izveidošanu lauku rajonos. Es domāju, ka, ja varētu panākt to, ka saved kārtībā lauku skolas un atrod labus speciālistus, kas šajās skolās jau pašus pamatus normāli iemācīs, tad arī rajonos var atrast kvalificētas vidusskolas, uz kurām no lauku rajoniem var aizbraukt šie bērni, kuri grib mācīties. Ja viņiem pamati būs ielikti jau pamatskolās, tad viņi viegli tiks arī vidusskolā, un, ja viņi tomēr gribēs mācīties, viņi pabeigs arī to vidusskolu un bez jebkādām grūtībām augstskolās varēs iestāties. Tāpēc tie būtu lieki izdevumi, vispār lieka runāšana par šo ģimnāziju izveidošanu.

Spīkers. Tātad, kā es saprotu, neviens vairs nevēlas piedalīties debatēs par šo jautājumu. Iesniedziet, lūdzu, rakstveidā pieteikumu debatēm.

Tagad ir parādījusies ļoti liela interese par otru mūsu izskatāmo jautājumu šodien, tas ir, par skolēnu tiesībām un pienākumiem. Tātad līdz pulksten 15.00, tas ir, vēl 10 minūtes, var iesniegt priekšlikumus par to. Ja atliks laiks, mēs to izskatīsim pašās sēdes beigās, taču nevis vairs kā likumprojekta pieņemšanu, bet jau kā likuma labojumus.

Tagad, ja neviens negrib piedalīties debatēs... Jā, vēl parādījās...

Dodam vārdu Aigai Sakalaurai. Es atvainojos, ja es kaut ko nepareizi izlasīju.

A.Sakalaura (Ogres 2.vidusskola).

Es runāšu par ieteikumprojektu "Par izglītības sistēmu Latvijā". Pirmās nodaļas 2.punkts, par kuru Ilona šeit izteica neapmierinātību. Mēs domājam, ka vajadzētu ļaut balsot par šo skolotāju atstāšanu skolā tiem bērniem, kuriem ir balsstiesības parlamentā, tas ir, no 12 gadu vecuma. Tiešām, 1.klases skolēns nevarētu balsot par 12. klases skolotāja atstāšanu skolā. Tas tad īsumā būtu arī viss, ko es gribēju teikt.

Spīkers. Tātad vēl divi cilvēki lūdz vārdu. Ilze Škraba!

I. Škraba. Es runāšu par ieteikumprojektu "Par izglītības sistēmu Latvijā" otrās nodaļas 2.punktu. 10 ballu vērtēšanas sistēma daudzās Latvijas skolās vēl nav līdz galam izprasta. Daudzi skolotāji vēl aizvien vērtē pēc tā sauktās personīgās pieredzes sistēmas. It sevišķi vecākie skolotāji, kuri ir pieraduši pie vecās vērtēšanas sistēmas. Daudzus skolēnus neapmierina skolotāju atšķirīgie vērtējumi. Skolotājam ir jābūt objektīvam savos vērtējumos, ir jāvērtē pēc skolēnu zināšanām, nevis pēc uzvedības tajā brīdī. Es uzskatu, ka par šo tēmu ir jāorganizē semināri un konferences, lai mēs visi kopā - skolēni un skolotāji - nonāktu pie kopīga rezultāta. Bet mums visiem ir jāapzinās, ka, lai kāds arī nebūtu rezultāts, vienprātības mums nebūs nekad. Paldies par uzmanību!

Spīkers. Lūdzu! Nākamajai vārds Ilonai Platonovai.

I.Platonova. Es tikko runāju ar vienu cilvēku, kurš ir nedaudz kompetents attiecībā uz šiem jautājumiem, kurus mēs esam iesnieguši Latvijas Republikas Izglītības un zinātnes ministrijai. Priekšlikums ir šāds: izsvītrot divus vārdus no 2.punkta 1.apakšpunkta, lai šis teksts skanētu šādi: izveidot Latvijas skolēniem informācijas centru, kas sniegtu šādu konkrētu informāciju par skolām Latvijā. Tāds centrs, kas sniedz informāciju par skolām ārzemēs, jau ir izveidots. Taču šie centri ir dalīti. Ir dažādi informācijas centri, kas sniedz informāciju par izglītības iespējām gan Ziemeļvalstīs, gan Amerikā, gan Anglijā. Visās vēstniecībās ir pilnīga informācija. Līdz ar to skolēniem tāda informācija ir pieejama. Nav nevienas institūcijas, kas spētu šo informāciju tik efektīvi apkopot un arī izstrādāt, lai... Ja skolēns pats, teiksim, interesējas par kādu noteiktu valsti, viņš var kaut vai aizrakstīt uz šo noteikto informācijas centru, un viņam pienāks atbilde. Līdz ar to šāds centrs vairs nav jāveido. Tas būtu dubults darbs. Katras vēstniecības pienākumos ietilpst šāda informācijas centra veidošana. Un tur ir visāda informācija - gan par iestājeksāmeniem, gan par mācību maksām, gan par piedāvātajiem priekšmetiem, bakalaura grādiem un daudz ko citu. Tādēļ es domāju, ka mēs varētu svītrot ārā šo tekstu. Es pat ierosinātu, ka varbūt par to derētu nobalsot. Ja kādam ir vēl citas domas, par to varētu izteikties. Jo šobrīd, es domāju, nav vairs neviens pieteicies runāt debatēs.

Spīkers. Tātad jautājums ir tāds: vai kādam ir pretenzijas, ja par Ilonas priekšlikumu mēs balsotu tūlīt? Jā, varbūt nāc priekšā un nolasi vēlreiz!

I.Platonova. Tātad šis punkts skan šādi: "izveidot Latvijas skolēniem informācijas centru, kas sniegtu šādu konkrētu informāciju par skolām Latvijā: iestājeksāmeni, mācību maksa, piedāvātie mācību priekšmeti, iegūtā specialitāte skolu beidzot un iespējas mācīties ārzemēs". Ir skolas, kuras rīko apmaiņas braucienus. Kas ir par šo?..

Spīkers. Tātad lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu, balsojiet! Lūdzu rezultātu! Tātad 49 - par, 21 - pret, 9 - atturas. Tātad šis punkts ir pieņemts. (Aplausi.)

I.Platonova. Paldies.

Spīkers. Turpinām debates. Nākamajam vārds Jurģim Tūbelim.

J.Tūbelis. Es tikai gribēju dažos vārdos oponēt Aigas tikko teiktajam. Pirms brītiņa viņa teica, ka būtu jālemj par skolotāja atstāšanu skolā, kad viņš ir sasniedzis pensijas vecumu. Par to būtu jālemj balsstiesīgajiem skolas skolēniem - vecumā no 12 gadiem. Es tam absolūti nepiekrītu, jo es domāju - kā var balsot par to skolēni, kuriem šis skolotājs neko nepasniedz? Es uzskatu, ka balsstiesīgi šajā gadījumā ir tie skolēni, kuriem šis skolotājs kaut ko pasniedz. Jāņem vērā tikai to balsis, kuri kaut ko zina par šo skolotāju. Jo skolēni, kuriem šis skolotājs neko nepasniedz, nevar pateikt, vai viņš labi māca vai ne. No tā, ka viņiem kāds cits skolēns ir teicis, ka viņš slikti māca - no tā neko nevar spriest. Jābalso ir tikai tiem, kas mācās pie šā skolotāja. Paldies!

Spīkers. Tātad, cik es saprotu, neviens vairāk nevēlas pieteikties debatēs. Vēl.. Jā, labi. Pašlaik ir iesniegts mazs protests Prezidijam: "Ð.g. 19.maijā Latvijas skolēnu konferencē tika pieņemts lēmums, ka šajā sēdē pirmais tiks izskatīts ieteikumprojekts "Par izglītības sistēmu Latvijā"." Tas ir ar dažiem parakstiem. Bet es nesaprotu - ko ar to tagad var gribēt? To izskata!

Tagad turpinām debates. Vārds Mārtiņam Mikstanam!

M.Mikstans. Man ir īss priekšlikums, un motīvus es paskaidrošu. Man ir priekšlikums ieteikumprojektā svītrot 2.punktu - visu pilnībā. Kāpēc? Motivēšu.

Pirmkārt, ar punktu tiks aizskarta ļoti liela daļa Latvijas skolotāju. Mēs iegūsim - tieši Saeima iegūs - ļoti daudzus nedraugus. Tas var iegūt ļoti sliktu atbalsi arī Izglītības un zinātnes ministrijā, kas var tiešām diezgan fatāli ietekmēt šā ieteikumprojekta tālāko likteni. Bet par to jums pašiem jāspriež. Paldies.

Spīkers. Tātad, cik es saprotu, debatēs vairs nav neviens pieteicies. Mēs pārejam pie nākamā jautājuma - tas ir likumprojekts "Par skolēnu pašpārvaldēm". Tagad notiks balsošana par šo likumprojektu. Paņemiet šos likumprojektus, kas ir pārstrādāti! Acīmredzot balsosim par katru pantu atsevišķi. Varbūt balsosim par visu projektu, ja nevienam nav iebildumu. (No zāles kāds kaut ko saka.)

Lūdzu, no zāles neizsakiet replikas! Piesakieties runāt par procedūru! Tātad... labi... Tā kā tika izteiktas pretenzijas par to, vai balsot par visu likumprojektu kopumā, vajadzēs tomēr balsot par atsevišķiem pantiem.

Likumprojekts "Par skolēnu pašpārvaldēm".

1.pants - "Skolēnu pašpārvaldes tiesiskums". Un 1.punkts ir šāds: "Skolēnu pašpārvaldi ievēlē tiešās un aizklātās vēlēšanās." Tātad - balsošanas režīmu, lūdzu!... Nāc, lūdzu, priekšā un izsakies!

(Nezināma persona.)

Man ir viens ļoti būtisks priekšlikums. Tā kā mēs vienreiz par šo likumprojektu jau esam nobalsojuši, tad tos punktus, kurus mēs esam apstiprinājuši, mēs varētu atstāt tādus, kādi tie ir. Taču ir problēmas attiecībā uz tiem, par kuriem ir nākuši klāt ierosinājumi. Tas ir viens.

Otrs. Ir viens punkts, kura izskatīšana mums šobrīd ir apstājusies uz vietas, un mēs par to vairs nedomājam. Tas ir punkts par to, kā tiek veidota un iecelta vēlēšanu komisija. Es uzskatu, ka par to ir jārunā. Nedrīkst būt mistiska vēlēšanu komisija! Nav zināms, kā to veido un kur to veido. Tas nav demokrātiski. Es domāju ierosināt, ka vispirms mēs varam izrunāt šo jautājumu, vēlreiz uztaisīt debates, kaut vai... nu es nezinu... 15 līdz 20 minūtes, atkarībā no tā, cik daudz priekšlikumu jums vēl būs par labošanu. Ir taču arī iesniegti Redakcijas komisijā, cik es sapratu, pāris priekšlikumi. Un pēc tam varam balsot. Vispirms tātad izrunāt visu, un tikai pēc tam balsot. Varbūt mēs varētu nobalsot arī par to, vai balsojam uzreiz vai debatējam. Es domāju, ka tas ir iespējams šobrīd.

Spīkers. Tātad bija paredzēts laiks debatēm par 1. punktu, bet, cik es atceros, neviens nepieteicās. Ja tagad ir vēlēšanās runāt par 1.3. punktu, es nezinu... varbūt lai atnāk Redakcijas komisijas pārstāvis un ar priekšlikumiem... Lūdzu Redakcijas komisijas pārstāvi! Par skolēnu pašpārvaldēm - par 1.3. punktu. (No zāles kāds kaut ko saka.)

Tātad- 5 minūšu ilgs pārtraukums.

Spīkers. Atsākam pārtraukto sēdi. Lūdzu, ieņemiet vietas! Pašlaik Prezidijā ir iesniegts protests, un tas ir šāds: "Netika izskatīti labojumi likumprojektā "Par skolēnu tiesībām un pienākumiem". Lūdzu tos izskatīt, tas var būtiski mainīt šo likumprojektu." Tas vairs nav likumprojekts, tas jau ir likums, jo mēs par to nobalsojām. Ja tiešām ir kāda briesmīga vēlēšanās kaut ko mainīt, bija laiks, kad... vēl pašlaik var līdz pulksten trijiem iesniegt labojumus. Un, ja būs laiks, mēs to apspriedīsim pašās darba dienas beigās.

Bet tagad mēs balsosim par likumprojektu "Par skolēnu pašpārvaldēm", par 1.3. punktu. Lūdzu Redakcijas komisijas pārstāvi!

(Nezināma persona.)

Tātad, kā jūs zināt, pirmajā balsošanas reizē tika nobalsots "pret" gan par sākumā izvirzīto 3. apakšpunktu, gan arī par to, kurš tika iesniegts Redakcijas komisijai kā papildinājums.

Spīkers. Jā... Tātad sākotnējais punkts bija: "Vçlēšanu komisiju ieceļ un apstiprina skolā pastāvošā pašpārvalde. Ja tādas nav, to apstiprina un izveido, saskaņojot ar skolas administrāciju." Tas bija sākotnējais variants. Redakcijas komisija izstrādāja gandrīz pretēju.

Lūdzu!

(Nezināma persona.)

Redakcijas komisija neizstrādāja, bet tas vienkārši bija priekšlikums: "Vçlēšanu komisiju ieceļ un apstiprina balsstiesīgo skolēnu pilnsapulce bez saskaņošanas ar skolas administrāciju." Bez saskaņošanas. Es jūs aicinu balsot par vienu no šiem priekšlikumiem. (No zāles kāds kaut ko saka.)

Spīkers. Lūdzu, beidziet replikas no zāles! Tagad balsosim par šiem abiem. Lūdzu balsošanas režīmu!

(Nezināma persona.)

Tātad balsojam par pirmo: "Vçlēšanu komisiju ieceļ un apstiprina skolā pastāvošā pašpārvalde. Ja tādas nav, to apstiprina un izveido, saskaņojot ar skolas administrāciju."

Spīkers. Tātad balsosim par šo punktu! Varbūt nolasi vēlvienreiz!

(Nezināma persona.)

"Vçlēšanu komisiju ieceļ un apstiprina skolā pastāvošā pašpārvalde. Ja tādas nav, to apstiprina un izveido, saskaņojot ar skolas administrāciju."

Spīkers. Tātad lūdzu rezultātus! Tātad tas ir noraidīts: par - 22, pret - 37, atturas - 14.

Un tagad balsosim par otro variantu - par to, kas tika iesniegts no zāles. Lūdzu, nolasi to!

(Nezināma persona.)

"Vçlēšanu komisiju ieceļ un apstiprina balsstiesīgo skolēnu pilnsapulce bez saskaņošanas ar skolas administrāciju."

Spīkers. Balsošanas režīmu, lūdzu! Balsosim par šo variantu. Balsošanas rezultātus, lūdzu! Tātad: 39 - par, 19 - pret un 18 - atturas. Pieņemts.

(Nezināma persona.)

Tātad ir pieņemts otrais variants.

Spīkers. Tātad, lūdzu, izlasi šo variantu vēlvienreiz! Un lai pievieno likumam!

(Nezināma persona.)

Tātad ir pieņemts šis variants: "Vçlēšanu komisiju ieceļ un apstiprina balsstiesīgo skolēnu pilnsapulce bez saskaņošanas ar skolas administrāciju." Tas ir 1. panta 3. apakšpunkts.

Spīkers. Tagad - mazs ziņojums: Kasparu Vāli vēlas redzēt Redakcijas komisija.

Un tagad mēs balsosim par visu šo likumprojektu kopumā. Likumprojekts "Par skolēnu pašpārvaldēm". Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim! Rezultātus, lūdzu! Tātad: 39 - par, 8 - pret, 21 - atturas. Pieņemts.

Oficiāli vēl nebija beigušās debates par izglītības sistēmu Latvijā. Vai kādam vēl ir kas, ko šeit teikt? Tātad priekšlikums ir balsot atsevišķi par katru ieteikumu, kas tika izteikts debatēs. Vai ir kādas pretenzijas? Tā... pirmais priekšlikums attiecas uz 2. panta 4. punktu. Un šis priekšlikums ir - svītrot no šā teikuma vārdus "kâ arī fakultatīvajos pulciņos". Lūdzu balsošanas režīmu! Tātad balsosim par šo priekšlikumu! Balsošanas rezultātus, lūdzu! Tātad nav pieņemts: 24 - par, 29 - pret, 19 - atturas.

Ir iesniegti vēl divi pieteikumi par piedalīšanos debatēs. Pirmais ir Māris Rjabko.

M.Rjabko.

Labdien! Gribētu atgriezties vēl pie tā punkta, kurā ir teikts, ka skolotāji drīkst strādāt skolā līdz pensijas vecuma sasniegšanai. Es domāju, ka skolotājs drīkst strādāt līdz pensijas vecuma sasniegšanai un ilgāk - līdz tam laikam, kad ir vietā kāds cits jauns pasniedzējs, jo tagad ir aktuāla problēma - jaunu skolotāju trūkums, kuri varētu nomainīt šos vecos pedagogus. Paldies par uzmanību.

Spīkers. Tātad kā pēdējā debatēs ir pieteikusies Vija Vanaga - viņa būs tiešām pēdējā, kas varēs izteikties par šo jautājumu. Lūdzu!

V.Vanaga (Lejasciema vidusskola).

Es gribēju runāt par to pašu, ko Māris, - par skolotāju pensijām. Es nepiekrītu tam, ka skolēni var noteikt to, vai skolotājam ir jāstrādā pēc pensijas vecuma vai nav. Jo tomēr... es nezinu, vai skolēniem ir tiesības balsot par skolotājiem. Es nezinu, es uzskatu, ka... es nezinu... man šķiet, ka ne. Paldies par uzmanību.

Spīkers. Tātad balsosim par ieteikumprojektu "Par izglītības sistēmu Latvijā". Un balsosim par katru punktu atsevišķi.

Pirmais: sabiedriskā transporta uzņēmumiem (autobusu parkiem un "Latvijas dzelzceļam") jāsedz 50% no skolēnu ceļa izdevumiem, līdz ar to nosakot vispārizglītojošo skolu audzēkņiem 50% samaksu par transporta pakalpojumiem. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par šo punktu! Lūdzu rezultātus! Tātad: 43 - par, 27 - pret, atturas - 6. Pieņemts.

Nākamais punkts: skolotājs drīkstētu strādāt skolā līdz pensijas vecumam, bet pēc šā termiņa sasniegšanas skolotājs turpina darbu skolā pēc skolēnu vairākuma vēlēšanās. Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu, balsosim! Rezultātus, lūdzu! Tātad: 29 - par, 38 - pret, 9 - atturas. Tātad 2. punkts nav pieņemts.

Pārejam pie 3. punkta: katrus 5 gadus skolotājiem vajadzētu iziet kvalifikācijas pārbaudi. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par šo punktu! Lūdzu rezultātus! Tātad: 66 - par, 10 - pret, 3 - atturas. Pieņemts.

2. pants, 1. punkts: Latvijas Republikas Izglītības un zinātnes ministrijai izveidot informācijas centru Latvijas skolēniem, kurš sniegtu konkrētu informāciju par skolām Latvijā un ārzemēs. Jā... Vārds "ârzemēs" ir svītrots, par to jau mēs nobalsojām. Tātad - informāciju par iestājeksāmeniem, mācību maksu, piedāvātajiem mācību priekšmetiem, specialitāti skolu beidzot un iespējām mācīties ārzemēs. Balsosim! Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par šo punktu! Rezultātus, lūdzu! Tātad: 74 - par, 2 - pret, 2 - atturas. Pieņemts.

Nākamais ir 2. panta 2. punkts: pārskatīt 10 ballu vērtēšanas sistēmu, organizēt seminārus un konferences par šo tēmu, kuros savu vārdu varētu teikt arī skolēni. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par 2. panta 2. punktu! Lūdzu rezultātus! Tātad: 62 - par, 7 - pret, 8 - atturas. Tātad arī šis pants ir pieņemts.

2. panta 3. punkts: saskaņot pamatskolu, vidējo un augstāko mācību iestāžu prasības, līdz ar to - izstrādāt standartus. Katram mācību priekšmetam jānosaka atsevišķa pārbaužu sistēma. Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu balsot par šo punktu! Rezultātus, lūdzu! 70 - par, 3 - pret, atturas - 5. Pieņemts.

4. punkts: atcelt obligāto piedalīšanos ārpusskolas pasākumos, kā arī fakultatīvajos pulciņos, pārskatīt fiziskās audzināšanas vērtēšanas sistēmu. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par šo punktu! Lūdzu rezultātus! Tātad: par - 60, pret - 9, atturas - 7. Pieņemts.

2. panta pēdējais punkts - 5. punkts: katrā lauku rajonā ir nepieciešama viena valsts ģimnāzija. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par šo punktu! Lūdzu rezultātus! Tātad: 22 - par, 43 - pret, atturas - 14. Šis punkts nav pieņemts.

Tagad Redakcijas komisija lūdz starpbrīdi - 5 minūtes.

Spīkers. Ieņemiet vietas! Mēs turpinām sēdi. Kur ir āmurs? Vārds Redakcijas komisijai.

K.Jermanova.

Tātad Redakcijas komisija ir apkopojusi priekšlikumus par 3.likumprojektu. Tas ir ieteikumprojekts "Par izglītības sistēmu Latvijā". Pavisam tika saņemti 11 ieteikumi. Divi no tiem ir ieteikumi par punktu mainīšanu, bet pārējie - papildinājumi konkrētajiem punktiem. Es ceru, ka šis projekts jums ir izdalīts un ka jūs visi varat to tagad apskatīties. Es gribētu paskaidrot Redakcijas komisijas viedokli par atsevišķu punktu atbalstīšanu vai neatbalstīšanu.

Tātad par 1. punktu. Bija ierosinājums - papildināt ar vārdiem "tikai mācību gada laikā". Mīļie deputāti! Domāsim loģiski, kas ir izdevīgāk, - visa gada laikā vai tikai mācību gada laikā. Katrā ziņā par šo priekšlikumu tiks balsots.

Par 2. punktu ir ienākuši priekšlikumi, ka skolotājs varētu strādāt līdz pensijas vecumam, ja viņš pats to vēlas un ja to atbalsta skolēni. Un ir vēl viens papildinājums - "... ja par to nobalso vairākums skolēnu, kurus šis skolotājs māca". Ir divi priekšlikumi par šo punktu. Cik es zinu, šis punkts balsošanā tika noraidīts. Katrā ziņā es jūs iepazīstinu ar priekšlikumiem.

Par 3.punktu ir priekšlikums, ka pēc katriem pieciem gadiem skolotājiem un skolas administrācijai vajadzētu iziet kvalifikācijas pārbaudi, kā arī pārbaudi darbam ar cilvēkiem. Tāds ir priekšlikums.

Un bez tam ir priekšlikumi, ka kvalifikācijas pārbaude būtu veicama, skolotāju pieņemot arī darbā. Skolēnu pašpārvaldei, ja skolā tāda ir, ir tiesības lemt par kvalifikācijas pārbaudes veikšanu ārpus kārtas. To Redakcijas komisija atbalsta.

Ir priekšlikums - atcelt 2.punktu. Un, cik es zinu, tas ir izdarīts.

Tālāk par otro daļu. Ir priekšlikums - svītrot 4.punktu, kā jūs to redzat. Un ir arī priekšlikums - pievienot tādu punktu, ka fiziskajai audzināšanai ir nepieciešama vērtēšanas sistēma. Bez tam ir tāds papildinājums, ka vajadzētu izstrādāt vidusskolēnu mācību programmu (3.punkts). Redakcijas komisijas viedoklis ir tāds, ka tas šajā punktā jau ir ietverts - "izstrādāt attiecīgus standartus" un prasības, kā jūs varat lasīt oficiālajā variantā.

Vēl ir priekšlikums izskatīt jautājumu par mācību maksu - par bezmaksas sistēmu Latvijas valstij piederošajās skolās, augstskolās un citās mācību iestādēs.

Spīkers. Tātad mēs tagad balsosim par šiem priekšlikumiem, kurus Kristīne tikko nolasīja. Par 1.panta 2.punktu - to atcelt, jo neuzskata, ka skolotāju darbspējas vai potenciāls ir saistīts ar 60 vai 65 gadu robežu. Tāpat neuzskata, ka visi skolēni ir tiesīgi spriest par skolotāju atbilstību amatam. Šo priekšlikumu nevajag izskatīt, jo tas ir jau noraidīts iepriekšējā balsojumā, kad mēs balsojām par likumprojektu, nevis par priekšlikumiem. Vai kādam ir kādas pretenzijas varbūt? Labi, pārejam pie nākamā punkta.

Varbūt nolasi, lūdzu, nākamo!

K. Jermanova. Es varētu lasīt tādā kārtībā, kāds ir 2.apakšpunkts. Tātad par 2.apakšpunktu ir priekšlikumi, ka skolotājs drīkstētu strādāt pēc pensijas vecuma, ja viņš pats to vēlas un ja to atbalsta skolēni.

Spīkers. Manuprāt, arī šis jautājums iepriekš jau tika izskatīts.

K.Jermanova. Es atvainojos, es gribēju pateikt, ka ir ieviesusies drukas kļūda. Skatieties, lūdzu, papildinājumus - skolotājs drīkstētu strādāt "pçc" pensijas vecuma, (nevis "lîdz"), ja viņš pats to vēlas un ja to atbalsta skolēni. Tāds bija priekšlikums.

Spīkers. Bet būtībā tas ir tas pats 2.punks, kuru noraidīja. Tātad - vai kādam ir pretenzijas, ja mēs arī par šo nebalsotu? Nav. Lūdzu, par nākamo!

K.Jermanova. Tātad par 3.punktu ir šādi papildinājumi - kvalifikācijas pārbaude jāveic arī, skolotāju uzņemot darbā, un skolēnu pašpārvaldei, ja skolā tāda ir, ir tiesības lemt par skolotāju kvalifikācijas pārbaudes veikšanu ārpus kārtas.

Spīkers. Lūdzu balsošanas režīmu. Ir ienācis priekšlikums - balsot par katru ieteikumu atsevišķi. Tātad par pirmo. Lūdzu, nolasi, Kristīne, to!

K.Jermanova. Pirmais priekšlikums skan šādi: "Kvalifikācijas pārbaude jāizpilda arī, skolotāju pieņemot darbā".

Spīkers. Lūdzu, balsosim! Balsošanas rezultātus, lūdzu! 78 - par, 1 - pret, 3 - atturas. Pieņemts.

Par nākamo apakšpunktu.

K.Jermanova. "Skolēnu pašpārvaldei, ja skolā tāda ir, ir tiesības lemt par kvalifikācijas pārbaudes veikšanu ārpus kārtas."

Spīkers. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par šo punktu! Lūdzu rezultātus! Par - 53, pret - 18, atturas - 11. Pieņemts.

Pārejam pie nākamā punkta.

K.Jermanova. Es atvainojos, ir vēl viens papildinājums - pēc katriem pieciem gadiem skolotājiem un skolas administrācijai vajadzētu iziet kvalifikācijas pārbaudi un pārbaudi darbam ar cilvēkiem. Tātad oficiālais variants ir tikai par kvalifikācijas pārbaudi.

Spīkers. Jā, tātad arī par to balsosim. Lūdzu balsošanas režīmu. Balsosim par šo jautājumu! Balsošanas rezultātus lūdzu! Par - 65, pret - 9, atturas - 10. Pieņemts.

Pārejam pie nākamā punkta.

K.Jermanova. Ir priekšlikums par jaunu punktu šādā redakcijā: "Skolēni saņem bezmaksas medicīnas pakalpojumus līdz skolas beigšanai" (nevis 18 gadu sasniegšanai). Šis priekšlikums tiek motivēts tā, ka 12 klasē skolēnam var būt arī 19 gadu.

Spīkers. Jā! Lūdzu balsošanas režīmu. Balsosim par šo punktu! Balsošanas rezultātus, lūdzu! Par - 73, pret - 6, atturas - 4. Pieņemts.

Pārejam pie nākamā punkta.

K.Jermanova. Nākamā sadaļa. Te ir priekšlikums - svītrot 4.punkta daļu "kâ arī fakultatīvos pulciņos".

Spīkers. Manuprāt, šis jau ir nosvītrots.

K.Jermanova. Es vienkārši tad neesmu informēta. Es atvainojos.

Spīkers. Tātad - vai mēs vēlreiz balsosim par šo jautājumu? Vai kādam ir pretenzijas, ja mēs nebalsojam? Tātad tomēr balsosim? Labi, nebalsosim!

K.Jermanova. Tālāk ir priekšlikums - fiziskajai audzināšanai ir nepieciešama vērtēšanas sistēma.

Spīkers. Lūdzu balsošanas režīmu. Balsosim par šo jautājumu! Lūdzu rezultātus! Par - 44, pret - 31, atturas - 9. Pieņemts.

Nākamais punkts.

K.Jermanova. Ir papildinājums 3.punktam, ka vajadzētu izstrādāt vidusskolēnu mācību programmu. Redakcijas komisijas viedoklis bija tāds, ka tas šajā punktā jau ir ietverts.

Spīkers. Es ceru, ka nevienam nav pretenziju, ja mēs nebalsojam par šo punktu. Pārejam pie nākamā!

K.Jermanova. Ir papildinājums - izskatīt jautājumu par bezmaksas izglītību Latvijas valstij piederošajās skolās, augstskolās un citās mācību iestādēs.

Spīkers. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par šo jautājumu! Lūdzu rezultātus! Par - 44, pret - 12, atturas - 27. Pieņemts.

Vai tie ir visi priekšlikumi, kuri ir saņemti?

K.Jermanova. Jā, tie ir visi.

Spīkers. Es lūdzu nerunāt no vietas. Par šo jautājumu netika balsots, bet nevienam arī nebija pretenziju, ka par to nebalsoja. Tātad par šī likuma galīgo variantu, par visu likumu kopumā, mēs balsosim pēc brīža.

Lūdzu, nāciet tribīnē! Taisnība, bija arī tāds priekšlikums - papildināt 1.panta 1.punktu ar vārdiem "tikai mācību gada laikā". Arī par šo balsosim. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par to! Rezultātu lūdzu! Par - 30, pret - 38, atturas - 14. Šis punkts nav pieņemts.

Kā jau minēju, par šo ieteikumprojektu kopumā mēs balsosim vēlāk, kad tam tiks pievienoti priekšlikumi. Un tagad atkal paziņoju mazu pārtraukumu - piecas minūtes. Paldies.

Spīkers. Mums būs iespēja izteikties par skolēnu tiesībām un pienākumiem, bet tas būs aptuveni 15 minūtes, ne ilgāk. Jā, rakstiskus priekšlikumus iesniegt vairs nevar. Paldies.

Es atvainojos, mēs turpinām sēdi. Lūdzu visus atgriezties savās vietās. Prezidijā ir ienācis pieprasījums - balsot par likumprojektu kopā ar grozījumiem, nevis atsevišķi par priekšlikumiem un likumprojektu, kas tika iesniegti pirms sēdes. Jā, protams, par likumprojektu un grozījumiem tiks balsots kopā. Tas būs tad, kad Redakcijas komisija būs to visu apkopojusi. Tagad mēs sākam debates par jau gatavo likumu, kuru mēs izskatījām šodien kā otro, tas ir, par "Skolēnu tiesībām un pienākumiem".

Pirmais šajās debatēs ir pieteicies Jurģis Tūbelis.

J.Tūbelis. Es šeit jau pirms kāda laiciņa saņēmu šo priekšlikumu lapu un tātad redzu, ka Redakcijas komisija nav atbalstījusi šos priekšlikumus, tāpēc gribētu tos mazliet izskaidrot un vārda brīvības robežu noteikt līdz elementārām cieņas un pieklājības robežām. Es īsti neizprotu komisijas darbību, kāpēc tas netiek atbalstīts, jo uzskatu, ka tādā gadījumā var sarunāt visādas rupjības nezin kādos apmēros, un vēl šeit bija klāt tāds teikums, ka personības apvainojumi ir jāpamato un jāpierāda un ka par personības apvainojumiem zināmā līmenī ir jāsaņem zināms sods. Jo tādā gadījumā šo vārda brīvību var izprast stipri vien par plašu.

Un nākamais priekšlikums - bez maksas varētu būt tikai izglītošanās procesa vajadzībām (šeit ir runa par 1.panta 10.punktu), bet kur ir runa par visām šīm kopēšanas vajadzībām un pārējām lietām... Manuprāt, neviena skola mūsdienu apstākļos nav tik liela miljonāre. Tādā gadījumā es no kāda drauga visu romānu pārkopēšu un man par to nekas nebūs jāsamaksā, un es varēšu kopēt vēl nezin ko. Es arī domāju, ka visi mūsu priekšlikumi un mūsu likumi, ko mēs pašreiz apspriežam, uzreiz jau netiek pieņemti, tos vēl izskatīs un tad nolems, vai tos pieņemt vai nepieņemt, tāpēc ļoti būtiski ir tas, kā mēs tos pasniedzam. Ja mēs tos pasniegsim tādā līmenī, ka tiek aizstāvētas tikai mūsu intereses, tad tie, es domāju, nekur tālāk neaizies, tāpēc mums ir jāpadomā arī par to, kā uz to skatīsies ministrija un kā uz to skatīsies pašas skolas. Ja ir, pieņemsim, priekšlikums, ka visus kopēšanas izdevumus segs skola, tad tas ir nereāli - tad skola bankrotēs, jo tīri elementāri nepietiks naudas, lai sakopētu, pieņemsim, kaut vai eksāmenu uzdevumus. Paldies.

Spīkers. Tā. Vēl arvien var pieteikties debatēs, bet nākamais ir Ansis Grantiņš.

A.Grantiņš. Vispirms es daļēji piekrītu iepriekš teiktajam, jo mums būtu tiešām vajadzīgs, lai mēs ne tikai priekš sevis visu izstrādātu un lai ne tikai mums tas patiku, bet lai ar mūsu nodomiem rēķinātos, un tāpēc varbūt vajag padomāt arī tieši par 10.punktu, ka ne jau vienmēr vajag bez maksas. Pilnīgi pareizi - ne jau bez maksas mēs varēsim iet un pārkopēt kaut kādu romānu vai vēl kaut ko. Taču es vairāk gribu vērst jūsu uzmanību uz 14.punktu, jo bija priekšlikums - vispār atcelt 14.punktu. Es domāju, ka to nevarētu darīt, bet nevajadzētu saprast tā, ka ieskaites laikā nevar atņemt kalkulatoru vai arī vēl kaut ko citu. Šeit, es domāju, tieši ir jāsaprot, ka nedrīkst atņemt personīgās mantas uz kādu nenoteiktu laiku; te ir jābūt kaut kādam noteiktam termiņam, un, ja man atņem kalkulatoru ieskaites laikā, tad lai pēc ieskaites man to vienkārši atdod, citādi... Bet šis punkts noteikti būtu jāatstāj, tikai varbūt tas papildinājumos gan nav jāiekļauj, taču te būtu jāsaprot, ka nedrīkst atņemt uz nenoteiktu laiku. Tas būtu viss.

Spīkers. Vārds Ilonai Platonovai.

I.Platonova. Arī es gribu runāt tieši par šiem priekšlikumiem par likumprojektu "Par skolēnu tiesībām un pienākumiem". Es pilnīgi piekrītu šim 1.6.panta papildinājumam, ko iesniegusi RTU Āgenskalna koledža, taču domāju, ka 1.10 labojumu, ka bez maksas saprot tikai pasākumus izglītošanās procesa vajadzībām, vispār nav nepieciešams izskatīt, jo, lūk, 10.punktā ir rakstīts, ka skolēnam ir tiesības izglītošanas procesā izmantot, lūk, šīs visas uzskaitītās iespējas, turklāt bez maksas. Līdz ar to tas jau ir pateikts, ka to var darīt izglītošanās procesā, izglītošanās procesa vajadzībām. Tas ir pilnīgi viens un tas pats.

Tad es vēl domāju, ka 1.14.pants arī nav jāatceļ, jo tiesības uz personīgā īpašuma saglabāšanu, protams, neattiecas uz špikeriem... Manuprāt, tas nav jāuzrāda, jo tas vairs nav personīgais īpašumus, bet ir papildmateriāls tāpat kā mācību grāmata, kuru nevar izmantot ieskaites laikā. Tomēr principā tas būtu jāsaglabā. Protams, špikerus skolotājs drīkst atņemt tieši tāpat kā mācību kladi, mācību grāmatu, pierakstu burtnīcu vai kaut ko tamlīdzīgu.

Un es arī domāju, ka šis 1.15.pants - tiesības veikt uzņēmējdarbību skolā - diezin vai tas būtu tik ļoti nepieciešams šeit, jo principā pastāv šis junior achievement, un tajās skolās, kur tas notiek, tas notiek ar skolas atbalstu. Un citādā veidā es šobrīd nevaru iedomāties, kā varētu veikt uzņēmējdarbību; teiksim, atnāk viens, izdomā, ka viņš, lūk, uz skolas krēsliem zīmējumus veidos vai kaut ko tamlīdzīgu, vai, teiksim, tirgosies vēl ar kaut ko... Es domāju, ka uzņēmējdarbība skolā šobrīd regulē tieši sadarbību ar junior achievement un līdz ar to šis punkts nav jāuzrāda. Tas ir viens no mācību procesa jautājumiem. Tās vairs nav tiesības, bet tā ir daļa no mācību procesa. Tās būtu manas domas. Paldies jums.

Spīkers. Un tagad ir viens runātājs par mazliet citu tēmu. Tika ierosināts nomainīt Prezidiju. Taču šādā gadījumā, ja mēs to gribam, vispirms mums ir jāmaina darba kārtība, kurā būtu paredzēts mainīt Prezidiju. Pēc tam, kā protestā ir rakstīts, vajag organizēt aizklātu balsošanu, un es nezinu... tas aizņems vairāk nekā stundu... Bet nu es lūdzu izteikties Juri Tiltiņu.

J.Tiltiņš. Cienījamie deputāti! Cienījamais Prezidij! Sakarā ar to, ka šodien pulksten 14.34 tika iesniegts ierosinājums par mūsu Prezidija atcelšanu, es lūdzu vārdu, lai vērstu jūsu uzmanību uz Prezidija rīcību. Sarunā ar spīkeres biedru Indriķi Liepu... abi spīkeres biedri lika man saprast, ka šis iesniegums netiks ņemts vērā, lai gan to ir iesnieguši 12 deputāti, balstoties uz mūsu Kārtības rulli. Ja mēs nevēlamies darboties saskaņā ar Kārtības rulli, tad mums attiecīgie punkti būtu jāatceļ vai arī jādara kas cits. Balstoties uz mūsu Kārtības rulli, es ierosinu Prezidijam izsludināt vēlēšanas par Prezidija atcelšanu.

Prezidija atcelšanu var ierosināt 10 personas un vairāk, un pašlaik to ir ierosinājušas 12 personas ar vienu iesniegumu, un šie 12 deputāti uzskata, ka Prezidija darbs viņus neapmierina. Un viņiem ir tiesības pieprasīt Prezidija atcelšanu. Tādā gadījumā viņiem nav vajadzīgs vēl kāds pamatojums, jo viņiem ir tādas tiesības. Tāpat kā mēs tagad apspriežam skolēnu tiesības, arī skolotāji tad jebkurā gadījumā prasīs skolēniem, kāds mums ir pamatojums tādai vai citādai rīcībai, lai gan mēs rīkosimies pēc mūsu deklarētajām tiesībām.

Spīkers. Tātad vēl izvirzījās jautājums par to, ka Saeimas kārtības rullī, kuru visu laiku nebeidzami piesauc, nav nemaz paredzēta tāda iespēja, ka varētu mainīt darba kārtību, tātad, es atvainojos, šis viss ir galīgi "priekš kaķiem"... (Aplausi.) Mēs turpinām debates, un nākamajai vārds ir Kristīnei Jermanovai.

K.Jermanova. Šeit izskanēja lūgums - paskaidrot Redakcijas komisijas viedokli, kāpēc mēs neesam atbalstījuši dažus priekšlikumus. Tātad oficiālā versija par likumprojekta "Par skolēnu tiesībām un pienākumiem" 1.panta 6.punktu skan: "...brīvi paust un aizstāvēt savas domas un uzskatus..." Tika saņemts priekšlikums - papildināt ar vārdiem "brīvības robežu noteikt līdz elementārās cieņas un pieklājības robežām". Redakcijas komisijas viedoklis ir tāds, ka katra cilvēka pieklājība - tā ir viņa paša personīgā darīšana un ka ar likumu to nevar reglamentēt.

Par 10.apakšpunktu bija priekšlikums - "bezmaksas" attiecināt tikai uz izglītošanās procesa vajadzībām, un 10.punktā ir rakstīts "izglītošanās procesā". Es atkārtoju - ir tiesības izglītošanās procesā izmantot izglītības iestāžu telpas, bibliotēkas, citas informācijas krātuves, lasītavas, mācību līdzekļus un iekārtas bez maksas". Tātad - "izglītošanās procesā". Tas jau ir ietverts šajā apakšpunktā. Tas man ir viss. Paldies.

Spīkers. Mēs turpinām debates. Nākamais pieteicies ir Mārtiņš Lūsis.

M.Lūsis. Man būs sakāmais pavisam par citu tēmu, bet es domāju, ka tas ir ļoti būtiski, jo mēs esam pieļāvuši ļoti lielu kļūdu, tas ir, es runāju par pieņemto punktu attiecībā uz 50% atlaidi skolēnu ceļu izdevumiem uz gadu. Manuprāt, tas ir pilnīgi aplami, jo jau par atlaidi uz mācību gadu, es domāju, valdība šaubīsies un to nepieņems, kur nu vēl par gadu... Pieņemsim, ka valdība šo punktu arī apstiprinās, taču pēc tam var celties arī sabiedriska transporta pakalpojumu tarifi. Tas atkal ir galīgi greizi, jo cietīs visi pārējie.

Un kas te vēl ir. Te iznāk tā: ja mēs esam pieņēmuši to uz visu gadu, tad, ja vasaras brīvlaikā es no Ventspils gribēšu braukt, pieņemsim, uz Daugavpili, tad es par šiem 50% mierīgi pie vecāsmammas aizbraukšu, atpūšos un vēl pabraukāšu šur tur... Taču pieņemsim vismaz tā, ka tikai uz mācību gadu, bet nevis visu gadu es varu braukāt tikai par 50%. Un pat kādreizējos "ziedu laikos" valsts neatļāvās to visu finansēt visu gadu, bet tikai finansēja pusgadu, šo mācību gadu. Un tādēļ tagad, kad mūsu valstī vēl ir budžeta grūtības, es domāju, ka tas būtu galīgi aplami - prasīt kaut ko tādu no valdības. Tas nebūs tikai "priekš kaķiem", bet arī priekš zaķiem un visiem pārējiem. (Aplausi.)

Spīkers. Es ļoti atvainojos, ja dažus deputātus aizskāra šie "kaķi"! Bet diemžēl, kā jau bija teikts, debates ilgs tikai 15 minūtes.

Tagad mēs varētu balsot par šiem labojumiem, bet ierosinājumiem attiecībā uz likumprojektu "Par skolēnu tiesībām un pienākumiem". Vai kāds Redakcijas komisijas pārstāvis negribētu nākt tribīnē?

Tātad mēs tagad izskatīsim priekšlikumus, kuri attiecas uz likumprojektu "Par skolēnu tiesībām un pienākumiem", un balsosim par šiem priekšlikumiem.

(Nezināma persona.)

Par šo likumprojektu Redakcijas komisija ir saņēmusi piecus priekšlikumus.Es ceru, ka tie visi ir izdalīti, un jūs tos varat apskatīt. Redakcijas komisija savu viedokli par priekšlikumiem, kurus tā neatbalsta, paskaidroja debatēs. Un mans priekšlikums ir sākt balsošanu.

Spīkers. Lūdzu balsošanas režīmu!

(Nezināma persona.)

Tātad balsojam 6.apakšpunkta maiņu: Vārda brīvības robežu noteikt līdz elementārās cieņas un pieklājības robežām.

Spīkers. Balsošanas režīmu, lūdzu! Balsosim par šo priekšlikumu, lūdzu! Rezultāti ir šādi: 32 - par, 18 - pret, 13 - atturas. Pieņemts.

(Nezin āma persona.)

Šis apakšpunkts varētu skanēt tā: brīvi paust un aizstāvēt savas domas un uzskatus līdz elementārās cieņas un pieklājības robežām. Vai iesniedzējiem ir pretenzijas?

Spīkers. Nākamais punkts. Lūdzu!

(Nezināma persona.)

Tātad ir papildinājums 10.apakšpunktam. Bez maksas - tikai izglītošanās procesa vajadzībām. Tas būtu paskaidrojums. Kas ir par to?

Spīkers. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par šo apakšpunktu. Lūdzu rezultātu! 44 - par, 22 - pret, 12 - atturas. Pieņemts.

Pārejam pie trešā priekšlikuma.

(Nezināma persona.)

Ir priekšlikums atcelt 14.punktu, kas skan šādi: "uz personiskā īpašuma saglabāšanu, skolēnam (izglītojamam) atrodotos izglītības iestādē". Ir priekšlikums atcelt šo punktu, ka skolēniem ir tiesības uz personiskā īpašuma saglabāšanu.

Spīkers. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par šo punktu. Lūdzu rezultātu! 18 - par, 48 - pret, 11 - atturas. Šis punkts nav pieņemts.

Nākamais punkts.

(Nezināma persona.)

Es atvainojos! Tika balsots par šā punkta atcelšanu, bet šis punkts nav atcelts.

Spīkers. Tas nav atcelts.

(Nezināma persona.)

Nākamais. Tas ir nevis papildinājums, bet ierosinājums par jaunu apakšpunktu. Tiesības veikt uzņēmējdarbību skolā. Kas ir par šo punktu?

Spīkers. Lūdzu balsošanas režīmu!

(Nezināma persona.)

Tiesības veikt uzņēmējdarbību skolā.

Spīkers. Balsosim par šo apakšpunktu. Lūdzu rezultātu! 49 - par, 17 - pret, 14 - atturas. Paldies. Pieņemts.

Un pēdējais priekšlikums par šo likumprojektu.

(Nezināma persona.)

Priekšlikums par 2.punktu - noteikt soda mēru par ļaunprātīgu skolas inventāra bojāšanu.

Spīkers. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par šo punktu. Rezultātu, lūdzu! 57 - par, 9 - pret, 10 - atturas. Arī šis ir pieņemts.

Tagad mēs pārejam pie ieteikumprojekta "Par izglītības sistēmu Latvijā". Ceru, ka jums šis teksts ir izdalīts. Tātad tam vajadzētu būt ar visiem papildinājumiem un grozījumiem. Tagad mēs par to varētu balsot pilnībā, jo, es atgādinu, katru pantu mēs jau izskatījām - gan sākotnējā ieteikumprojektā, gan arī tā grozījumos. Tātad es lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par šo ieteikumprojektu kopumā. Lūdzu rezultātu! 54 - par, 10 - pret, 9 - atturas. Arī šis ieteikumprojekts ir pieņemts.

Tātad radās jautājums... Kas ir par to, ka šajā tekstā - nu jau nevis ieteikumprojektā, bet ieteikumā - vajadzētu vienu labojumu? Lūdzu izteikties kādu no autoriem!

(Nezināma persona.)

Es ierosinu atjaunot 2.punktu šādā redakcijā: pēc pensijas vecuma sasniegšanas skolotājs varētu turpināt darbu, ja par to nobalso vairākums to skolēnu, kurus šis skolotājs māca. Es domāju, tāds jautājums izvirzījās jau agrāk, un katram šajā jautājumā ir savs viedoklis. Paldies par uzmanību.

Spīkers. Es atvainojos! Vai jūs ar to domājat kādu 2.punkta apakšpunktu?

(Nezināma persona.)

Jā.

Spīkers. "c".

(Nezināma persona.)

Mēs gribam atjaunot šo apakšpunktu šādā redakcijā.

Spīkers. Nē, tādā gadījumā laikam ir jāveido jauns punkts, jo 2.punktā nav runa par pensijas vecumu.

(Nezināma persona.)

Tādā gadījumā ir jāveido jauns punkts. Tas tika atcelts. Tas ir jāatjauno. Kā tad pareizi ir?

Spīkers. Tātad priekšlikums ir balsot par to.

(Nezināma persona.)

Es to vēlreiz nolasīšu.

Spīkers. Lūdzu!

(Nezināma persona.)

Pēc pensijas vecuma sasniegšanas skolotājs varētu turpināt darbu, ja par to nobalsojis vairākums to skolēnu, kurus šis skolotājs māca.

Spīkers. Lūdzu balsošanas režīmu! Tagad balsosim par šo priekšlikumu. Balsošanas rezultātu, lūdzu! 46 - par, 24 - pret, 7 - atturas. Priekšlikums ir pieņemts.

Beigu beigās mēs varētu pieņemt likumprojektu... nē, tas ir likums tagad. Mēs varētu pieņemt grozījumus likumā "Par skolēnu tiesībām un pienākumiem". Mēs tikko balsojām par atsevišķiem priekšlikumiem. Tagad mēs varētu nobalsot par visiem kopā. Jūs tos varat atrast, es ceru. Tātad, ja jūs tos esat atraduši, es lūdzu balsošanas režīmu! Izteiksim savu attieksmi, balsojot par likuma "Par skolēnu tiesībām un pienākumiem" grozījumiem. Lūdzu, balsosim! Lūdzu rezultātus! 62 - par, 7 - pret, 8 - atturas. Likuma grozījumi ir pieņemti.

Tātad pārtraukums - 5 minūtes.

Spīkers. Lūdzu man veltīt pāris minūtes! Vispirms paziņoju, ka tika iesniegts vēl viens protests par to, ka netika izskatīts noteiktajā termiņā iesniegtais grozījums attiecībā uz likumprojekta "Par skolēnu tiesībām un pienākumiem" 1. panta 1. punktu. Ziemeļvalstu ģimnāzija. Es to nekomentēšu.

Tad vēl. Es vēlreiz atvainojos tiem, kas ļoti gribēja mainīt Prezidiju, bet tas vienkārši nebija tīri praktiski iespējams šajā laikā un ar šo cilvēku daudzumu, kāds ir zālē.

Un tagad - pati svinīgākā daļa. Es paziņoju sēdi par slēgtu.

Bet es lūdzu jūs vēl mirkli uzkavēties un paklausīties, ko es teikšu pēc sēdes.

Pirmkārt, varbūt šajā zālē atrodas kāds, kurš vēlētos organizēt nākamo saeimu - Skolēnu saeimu. Tātad, ja kāds ir, tad viņam ir iespējas par šo jautājumu aprunāties.

Un vēl viena lieta, ko es gribēju teikt, ir tā, ka blakuszālē pulksten piecos notiks preses konference. Jūs visi esat lūgti tajā piedalīties. Paldies.