Latvijas Republikas 6.Saeimas rudens
sesijas 1996.gada 9.septembra desmitās
(ārkārtas) sēdes turpinājums
1996.gada 12.septembrī
Sēdi vada Latvijas Republikas 6.Saeimas priekšsēdētāja
Ilga Kreituse.
Sēdes vadītāja. Labrīt, godātie
kolēģi! Turpinām ārkārtas sēdes
darbu. Lūdzu nākt tribīnē Tautsaimniecības,
agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas
referentu, lai mēs turpinātu darbu pie likumprojekta "Grozījumi
likumā "Par zemes reformu Latvijas Republikas pilsētās"".
Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās
politikas komisijas vārdā - Jānis Rāzna, Demokrātiskās
partijas Saimnieks frakcijas deputāts.
J.Rāzna (Demokrātiskās partijas Saimnieks frakcija).
Labrīt, cienījamais Prezidij, cienījamie
deputāti! Tātad jums visiem ir izdalīts dokuments, kurā
ir precizēts pagājušajā sēdē izskatāmais
likumprojekts "Grozījumi likumā "Par zemes reformu
Latvijas Republikas pilsētās"".
Sēdes vadītāja. Rāznas kungs,
precizējiet dokumenta numuru, lai visi deputāti var šo
dokumentu atrast. Pasakiet, lūdzu, deputātiem papilddokumenta
numuru. Tas ir, cik es saprotu, dokuments nr.1306A.
J.Rāzna. Jā, dokuments nr.1306A.
Sēdes vadītāja. Lūdzu deputātus
tagad paņemt dokumentu nr.1306A. Turpinām izskatīšanu,
dokumenta nr.1306 vietā izmantojot šo tabulu, kas ir dokumentā
nr.1306A. Vai tā, Rāznas kungs? Jā?
J.Rāzna. Jā. Tātad turpināsim,
sākot ar 24.lappusi. 24.lappusē ir Tautsaimniecības,
agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas
priekšlikums izveidot jaunu 22.pantu, un panta nosaukums ir "Darījumu
saskaņošanas kārtība".
Sēdes vadītāja. Vai tā ir panta
jauna redakcija, jeb vai ir jauns pants izveidots? Jo, kā es redzu,
iepriekšējā dokumentā mums ir pirmās redakcijas
22.pants.
J.Rāzna. Tas ir jauns pants. Būtībā
22.pants ir izteikts jaunā redakcijā.
Sēdes vadītāja. Pants ir izteikts jaunā
redakcijā otrajā lasījumā pēc komisijas
izteiktā priekšlikuma. Tātad nav izveidots jauns pants?
J.Rāzna. Nē, tas ir izteikts jaunā
redakcijā.
Sēdes vadītāja. Vai deputātiem
ir kādi iebildumi? Debatēs neviens pieteicies nav. Vai deputātiem
nav iebildumu pret komisijas slēdzienu - izteikt 22.pantu tādā
redakcijā, kāda šeit redzama? Iebildumu nav. Pieņemts.
J.Rāzna. Tālāk. Ir Juridiskā biroja
priekšlikums, kurš būtībā iesaka to pašu
- izveidot jaunu pantu. Un komisija šo priekšlikumu atbalstīja.
Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu
pret Juridiskā biroja priekšlikuma atbalstīšanu un
iestrādāšanu 22.panta jaunajā redakcijā nav.
Pieņemts.
J.Rāzna. 25.lappuse. Frakcija "Latvijai"
arī iesaka izveidot jaunu 22.pantu, bet komisija šo priekšlikumu
neatbalstīja. (No zāles deputāts A.Endziņš:
"Mçs jau nobalsojām pagājušajā sēdē!
Cik tad reizes var balsot?")
Sēdes vadītāja. Frakcija lūdz
balsojumu? Aivars Endziņš - frakcijas "Latvijas ceļš"
deputāts. Endziņa kungs, lūdzu, runājiet kā
visi deputāti - no tribīnes.
A.Endziņš (frakcija "Latvijas ceļš").
Cienījamā priekšsēdētāja!
Cienījamie kolēģi! Par šo frakcijas "Latvijai"
priekšlikumu mums jau bija balsojums ārkārtas sēdē
pirmdien, un atkārtots balsojums ir pretrunā ar Kārtības
rulli.
Sēdes vadītāja. Godātie kolēģi,
tagad uzklausīsim, ko teiks referents komisijas vārdā.
Bet es pieņemu šo Endziņa kunga aizrādījumu,
ja komisijai nav iebildumu un ja komisija piekrīt tam, ko teica Endziņa
kungs.
J.Rāzna. Komisija piekrīt, jo tiešām
pagājušajā reizē tika balsots par šo priekšlikumu,
un šis priekšlikums tika noraidīts.
Sēdes vadītāja. Nu, tad paldies. Turpinām
darbu.
J.Rāzna. Tālāk - 26.lappuse. Tātad
- vecais 22.pants. Tautsaimniecības, agrārās, vides un
reģionālās politikas komisija iesaka izteikt to kā
23.pantu un precizēt tā redakciju.
Sēdes vadītāja. Rāznas kungs,
mums apspriešana sākās ar to, ka es nupat jūs lūdzu
precizēt, vai tas, ko mēs tikko kā pieņēmām
nebalsojot - vai tas ir jauns 22.pants vai tā panta jauna redakcija.
Jūs teicāt, ka tā ir panta jauna redakcija. Bet tagad
skatāmies 26.lappusē - jauns 22.pants. Cik tad mums ir 22.pantu?
J.Rāzna. Būtībā tas ir 23.pants,
jo... faktiski 22.pants. Man jāatvainojas, 22.pants ir izteikts jaunā
redakcijā. Un šis ir 23.pants.
Sēdes vadītāja. Anna Seile - LNNK un
LZP frakcijas deputāte.
A.Seile (LNNK un LZP frakcija).
Cienījamā sēdes vadītāja un godātie deputāti! Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija šajā laikā, līdz šim ārkārtas sēdes turpinājumam, krietni pastrādāja, saliekot pretī visus priekšlikumus tā, kā tie ir iesniegti pēc būtības. Pagājušajā reizē tie bija sakārtoti automātiski pa pantiem, tāpēc deputāti nevarēja orientēties. Un tāpēc ir pareizi tā, kā ir ierakstīts 24.lappusē dokumentā nr.1306A. Bet dokumenti tiem deputātiem, kuri tos nav atraduši - es redzu, ka daudziem deputātiem to nav -, atrodas lejā, jūsu dokumentu kastītēs, arī es no turienes to šorīt paņēmu. Sēdes sākumā Rāznas kungs informēja, ka ir izsniegts papildu dokuments. Jūsu palīgi var noiet lejā - šim dokumentam pakaļ. Sēdes darbā nekādi traucējumi neradīsies, jo tas nebūs ilgi, tikai kādas divas minūtes.
Tagad, tātad ir ierosinājums izveidot jaunu
22.pantu, un sēde to šorīt atbalstīja. Tas bija
Juridiskā biroja priekšlikums, kuru Tautsaimniecības, agrārās,
vides un reģionālās politikas komisija izteica tādā
redakcijā, kādu jūs redzat pēdējā
ailē. "Darījumu saskaņošanas kārtība"
- šis ir ļoti nepieciešams pants, jo Ministru kabineta iesniegtajā
likumprojektā tik tiešām līdz šim nebija pateikts,
kādā veidā šie darījumi tiek veikti, kas tos
paraksta, cik dienu laikā šis process ir jāizskata un ka
līgumā ir jāparedz arī saistības par zemes
izmantošanu un investīcijām. To visu mēs šorīt
jau pieņēmām bez iebildumiem. Tagad ir runa par to,
ka arī frakcija "Latvijai" ir iesniegusi jaunu 22.pantu,
bet ar pavisam citu tekstu. Viņu ierosinātais pants saucas:
" 22.pants. Investīciju līgumi". Tekstu par šiem
investīciju līgumiem ir paredzēts iekļaut Tautsaimniecības,
agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas
izstrādātās redakcijas pēdējā, ceturtajā
daļā, par ko mēs jau esam nobalsojuši, un Tautsaimniecības,
agrārās, vides un reģionālās politikas komisija
neatbalstīja šo frakcijas "Latvijai" priekšlikumu
tikai tā viena iemesla dēļ, ka šeit pārāk
sīki ir reglamentēts, cik darba vietu ir jārada, cik
lielām ir jābūt investīcijām un cik darba
vietām jābūt uz vienu kvadrātmetru īpašumā
iegūtās zemes. Mēs uzskatījām, ka šāda
reglamentācija ir daudz par sīku, to var noteikt, ja vajag,
ar atsevišķiem Ministru kabineta noteikumiem, bet tā nav
likuma norma. Tāpēc komisija ierosināja neatbalstīt
šo 22.pantu "Investīciju līgumi", kuru frakcija
"Latvijai" ierosina.
Sēdes vadītāja. Seiles kundze izteica
aizdomas, ka deputātiem nav šā dokumenta, un sacīja,
ka to var divu minūšu laikā iegūt. Vai ir nepieciešamība
izziņot pārtraukumu, lai deputāti saņemtu šo
dokumentu? Nav. Paldies. Turpinām darbu. Tātad 26.lappuse.
Rāznas kungs, vēlreiz precizējiet.
J.Rāzna. 26.lappuse. Tātad Tautsaimniecības,
agrārās, vides un reģionālās politikas komisija
iesaka izteikt bijušo 22.pantu tagad kā 23.pantu precizētā
redakcijā.
Sēdes vadītāja. Deputātiem nav
iebildumu pret komisijas slēdzienu par 23.panta jauno redakciju.
Pieņemts.
J.Rāzna. Tālāk. Tajā pašā
lappusē ir vēl viens priekšlikums - deputāti Pēterkops,
Jirgens, Ozoliņš, Balodis, Jurdžs, Požarnovs, Vidiņš,
Grīnblats, Sinka un Pētersons iesaka aizvietot 22.pantā
vārdus "20.panta otrajā daļā minētās
personas" ar vārdiem "20.panta 4.un 5.punktā minētās
personas". Komisijas priekšlikums - neatbalstīt. Es nedaudz
paskaidrošu, kāpēc. 20.panta otrajā daļā
ir teikts, ka būtībā publicē laikrakstā...
tātad tie, kas ir ieguvuši zemi... tās ir citas fiziskās
un juridiskās personas. Šobrīd šie deputāti ierosina
nomainīt šo tekstu ar "20.panta 4.un 5.punktā minētās
personas". Tas nozīmē, ka... šobrīd mums jau
ir 4.un 5.punkts izmainīts, to mēs paši pieņēmām.
4.punkts skan: "...sabiedriskās un reliģiskās organizācijas".
Un 5.punkts... mēs iebalsojām frakcijas "Tçvzemei
un Brīvībai" priekšlikumu... būtībā
tās ir citas ārvalstu fiziskās un juridiskās personas.
Pēc būtības tagad deputātiem acīmredzot
ir jāizlemj. Ja frakcija "Tçvzemei un Brīvībai"
prasa balsojumu, tad ir jāizlemj, vai šo normu atbalstīt
vai neatbalstīt. Komisija ieteica neatbalstīt, jo 4.punktā
mums bija minētas sabiedriskās un reliģiskās
organizācijas, bet 5.punkta praktiski vispār nebija.
Sēdes vadītāja. Vai iesniedzēji
lūdz balsojumu? Iesniedzēji balsojumu nelūdz. Deputātiem
iebildumu pret komisijas slēdzienu nav. Pieņemts.
J.Rāzna. 27.lappuse. Tautsaimniecības, agrārās,
vides un reģionālās politikas komisija iesaka papildināt
likumprojektu ar jaunu 24.pantu, un šis pants skan: "Zemes īpašuma
tiesību izbeigšanas kārtība fiziskajām personām,
kuras nav Latvijas Republikas pilsoņi".
Sēdes vadītāja. Deputātiem nav
iebildumu pret komisijas priekšlikumu - papildināt likumprojektu
ar jaunu 24.pantu. Pieņemts.
J.Rāzna. Šajā pašā lappusē
ir arī Juridiskā biroja priekšlikums, tajā ir sacīts
arī, ka jāizveido jauns pants. Komisija to ir atbalstījusi.
Sēdes vadītāja. Deputātiem nav
iebildumu pret komisijas slēdzienu? Nav. Pieņemts.
J.Rāzna. Šajā pašā lapaspusē
ir deputātu Pēterkopa, Jirgena, Ozoliņa, Baloža,
Jurdža, Požarnova, Vidiņa, Grīnblata, Sinkas un
Pētersona priekšlikums papildināt likumu ar jaunu pantu.
Komisija to ir atbalstījusi daļēji, un tas ir ietverts
gan jaunajā 24., gan arī 25. pantā.
Sēdes vadītāja. Debatēs deputāti
pieteikušies nav. Iesniedzēji balsojumu neprasa. Deputātiem
iebildumu pret komisijas slēdzienu nav. Pieņemts.
J.Rāzna. 28. lapaspuse. Tautsaimniecības,
agrārās, vides un reģionālās politikas komisija
iesaka papildināt likumprojektu ar jaunu 25.pantu, un šis pants
skan: "Juridisko personu zemes īpašuma tiesību izbeigšanās
kārtība".
Sēdes vadītāja. Tas ir nosaukums, Rāznas
kungs, jā? Un visu panta redakciju deputāti var izlasīt
tabulas pēdējā ailē. Debatēs pieteikušos
nav. Iebildumu pret komisijas slēdzienu par jauna 25. panta izveidošanu
nav. Pieņemts.
J.Rāzna. 29. lapaspuse. Tautsaimniecības,
agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas
priekšlikums ir 23. pantu izteikt kā 26. pantu. Panta nosaukums
ir "Zemes iegūšanas apmēru ierobežojumi".
Sēdes vadītāja. Deputātiem pret
šā panta pārvietošanu no 23.panta uz 26.pantu iebildumu
nav. Pieņemts.
J.Rāzna. Tajā pašā lapaspusē
ir frakcijas "Tçvzemei un Brīvībai" priekšlikums,
un Tautsaimniecības komisija šo priekšlikumu atbalsta.
Sēdes vadītāja. Tātad pret paša
panta redakciju, par kuru ir iesniegusi priekšlikumu frakcija "Tçvzemei
un Brīvībai", deputātiem iebildumu nav? Pieņemts.
J.Rāzna. Šajā pašā lapaspusē
ir arī deputātu Pēterkopa, Jirgena, Ozoliņa,
Baloža, Jurdža, Požarnova, Vidiņa, Grīnblata,
Sinkas un Pētersona priekšlikums aizvietot 23. pantā vārdus
"20. panta otrajā daļā minētās personas"
ar vārdiem "20. panta 4. un 5. punktā minētās
personas". Komisija šo priekšlikumu neatbalstīja.
Sēdes vadītāja. Iesniedzēji
balsojumu neprasa? Deputātiem iebildumu pret komisijas slēdzienu
nav. Pieņemts.
J.Rāzna. Šājā pašā lapaspusē
ir arī deputātu Pēterkopa, Jirgena, Ozoliņa,
Baloža, Jurdža, Požarnova, Vidiņa, Grīnblata,
Sinkas un Pētersona priekšlikums 23. pantā vārdus
"var noteikt atsevišķās pilsētās"
aizstāt ar vārdiem "nosaka pilsētas". Komisija
šādu priekšlikumu neatbalstīja.
Sēdes vadītāja. Iesniedzēji
balsojumu neprasa un deputātiem iebildumu pret komisijas slēdzienu
nav? Pieņemts.
J.Rāzna. 29.lapaspusē ir deputātes
Seiles priekšlikums papildināt likuma tekstu ar pārejas
noteikumiem. Komisija šādu priekšlikumu neatbalstīja.
Sēdes vadītāja. Atklājam debates.
Anna Seile - LNNK un LZP frakcijas deputāte.
A.Seile (LNNK un LZP frakcija).
Cienījamie deputāti! Nevienā likuma pantā - ne Lauku, ne Pilsētas zemes likumā vairs nav pateikts, kad beidzas zemes reforma, bet tas būtībā ir ļoti svarīgi, tāpēc ka brīvā, nesadalītā zeme, par kuru Latvijas pilsoņi ir prasījuši kompensāciju, varētu tikt piešķirta visiem tiem Latvijas pilsoņiem, juridiskajām personām, kurām likumā noteiktajā kārtībā ir tiesības uz šo zemi. Tātad varētu vēl papildus šo zemi izmantot arī kā kompensāciju, šos brīvos gabalus, kurus neviens no bijušajiem īpašniekiem vai viņu mantiniekiem nav pieprasījuši, tiem, kuri nevar savu zemi atgūt ostās, zem ielām, tuneļiem, dabas aizsardzības objektos. Tāpēc ir ārkārtīgi svarīgi pateikt, kad beidzas zemes reforma.
Un es esmu ierosinājusi, ka lēmumu par zemes reformas beigām varētu pieņemt pilsētas dome tad, kad ir izskatīti visi zemes reformas laikā noteiktajos termiņos iesniegtie pieprasījumi. Līdz šim spēkā esošajā likumā bija paredzēts, ka visi šie zemes īpašumi praktiski ir jāieraksta arī zemesgrāmatā, bet, ja mēs pilnīgi nerunājam par zemes reformas beigām, tad nav nekādu noteikumu. Īstenībā spēkā būs Ministru kabineta noteikumi, kuri paredz, ka puse zemes nonāk pašvaldību īpašumā un puse zemes, brīvās zemes, nonāk valsts īpašumā. Vai varēs katrā pašvaldības teritorijā tieši uz pusēm, kā Zālamans, sadalīt šo zemes gabalu, ja varbūt 0,5 būs vairāk vajadzīgi valstij vai pašvaldībai, - par to mēs acīmredzot spriedīsim tad, kad mēs apspriedīsim Saeimā šos Ministru kabineta noteikumus. Varbūt mēs viņus iestrādāsim jau uz trešo lasījumu. Bet mēs nevaram saprast, kurā brīdī sāksies šī zemes, brīvās zemes, sadalīšana. Tāpēc man liekas, ka vispirms ir jāpabeidz lēmumu pieņemšana par tiem pieprasījumiem, kuri jau ir iesniegti, viņiem ir jādod iespēja saņemt kompensācijā zemi, ja viņu zemi nevar atdot, un es lūdzu atbalstīt manis iesniegto priekšlikumu, kurš paredz, ka tikai pilsētas domes lēmums, ja viņš nav apstrīdēts, varētu signalizēt par zemes reformas beigām.
Man pēdējā daļā ir iestrādāta
cita koncepcija, jo priekšlikumi tika sagatavoti jau tad, kad Ministru
kabinets vēl nebija Satversmes 81.panta kārtībā
noteikumus iesniedzis, tāpēc te ir rakstīts, ka pašvaldības
teritorijā esošā, bet īpašumā nepiešķirtā
zeme visa kļūst par pašvaldības īpašumu,
ja Ministru kabinets nav lēmis citādi. Ja Ministru kabinets
izlems, ka Rīgas rajonā visa zeme ir viņam, tad šādu
lēmumu var pieņemt, un, ja izlems, ka Zilupē viņam
zeme nav vajadzīga, tad pašvaldība pati šo zemi varētu
dalīt, bet, tā kā šeit ir pretruna ar Ministru kabineta
Satversmes 81.panta kārtībā izdotajiem noteikumiem, es
lūdzu balsot manu priekšlikumu pa daļām. Paldies par
uzmanību, lūdzu atbalstīt abas daļas!
Sēdes vadītāja. Seiles kundze, kamēr
jūs esat tribīnē, precizēsim daļas. Es teikšu,
bet jūs vai nu piekrītiet, vai ne. Tātad pirmā
sākas: "Lçmumu par zemes reformas...." līdz
"iesniegtie pieprasījumi".
A.Seile. Jā, pilnīgi pareizi!
Sēdes vadītāja. Lūdzu arī deputātus atzīmēt, ka tas ir balsojums par šo pirmo daļu, bet otrā ir tālākais teksts, kas ir iesniegts kā priekšlikums.
Aivars Endziņš - frakcijas "Latvijas ceļš"
deputāts.
A.Endziņš (frakcija "Latvijas ceļš").
Cienījamā priekšsēdētāja,
cienījamie kolēģi! Es aicinātu balsot pret šo
Seiles kundzes priekšlikumu. Un kādi ir apsvērumi? Tas
ir pārejas noteikums. Seiles kundze jau teica, ka valdība ir
pieņēmusi Satversmes 81.panta kārtībā noteikumus,
par kuriem mums būs jādiskutē šeit, un tas jau ir
likums. Šāds pārejas noteikums ir pretrunā arī
ar Civillikumu. Civillikums nosaka, ka visa tā zeme, kurai nav atradušies
īpašnieki, pieder valstij. Ministru kabinets ar saviem 81.panta
kārtībā pieņemtajiem noteikumiem jau ir paredzējis
šo situāciju - 50 un 50, bet ar pārejas noteikumu palīdzību
faktiski radīt pretrunu starp Civillikumu un starp šiem Kabineta
noteikumiem, manuprāt, nav pieļaujams. Mums par to būs
jādiskutē jau likumdošanas kārtībā tad,
kad mēs skatīsim attiecīgos Ministru kabineta noteikumus
kā likumprojektu, nevis ar pārejas noteikumiem mēģināsim
izdarīt kaut kādas izmaiņas un radīt pretrunas
šinī gadījumā starp diviem jau likumiem - Civillikumu
un šiem Satversmes 81.panta kārtībā pieņemtajiem
Kabineta noteikumiem, kuriem arī ir likuma spēks. Paldies.
Sēdes vadītāja. Anna Seile - LNNK un
LZP frakcijas deputāte. Otro reizi.
A.Seile (LNNK un LZP frakcija).
Cienījamie deputāti! Es jums tikai atgādinu,
ka pašreiz spēkā esošajā likumdošanā
bija paredzētas šīs zemes reformas beigas. Endziņa
kungs jau no Augstākās padomes laikiem sēž šajā
augstākajā lēmējorgānā, bet netika
izteikts neviens aizrādījums, ka te varētu būt
kāda pretruna ar Civillikumu. Taču, ja mans ierosinājums
ir pretrunā ar Civillikumu, ka mēs nosakām zemes reformas
beigas, tad tādā gadījumā arī Ministru kabineta
noteikumi ir pretrunā ar Civillikumu, Endziņa kungs! Paldies
par uzmanību. Aicinu balsot par manu priekšlikumu. (Endziņš
no zāles kaut ko saka.)
Sēdes vadītāja. Endziņa kungs,
debates notiek no tribīnes. Ja vēlaties, es jums došu
otrreiz vārdu. Vairāk debatēs... Ilmārs Bišers
- Demokrātiskās partijas Saimnieks frakcijas deputāts.
I.Bišers (Demokrātiskās partijas Saimnieks frakcija).
Cienījamā priekšsēdētāja!
Cienījamie kolēģi! Es nesēžu te no Augstākās
padomes laika un tāpēc es neatbildu par to, ko Seiles kundze
un Endziņa kungs te ir agrāk sastrādājuši,
bet es tikai gribu pateikt, ka pārejas noteikumi nav likums, ka tas
ir tikai likuma skaidrojums un atsevišķi uzdevumi un ka ar tiem
nevar nodibināt nevienam īpašuma tiesības. Tāpēc
es arī prasu, lai šāds ieraksts pārejas noteikumos
neparādītos.
Sēdes vadītāja. Bišera kungs! Atļaujiet izteikt jums aizrādījumu par novērtējumu, ko jūs izteicāt par divu deputātu darbu Saeimā.
Vairāk debatēs deputāti pieteikušies
nav. Debates beidzam. Lūdzu zvanu! Komisijas vārdā vēlaties
ko teikt?
J.Rāzna. Nē, es lūdzu balsojumu.
Sēdes vadītāja. Tātad deputātus lūdzu pievērst uzmanību tam, ka šo priekšlikumu mēs balsosim pa daļām. Kā mēs pirms tam noskaidrojām, pirmā daļa sākas ar vārdiem "Lçmumu par zemes reformas..." un beidzas ar vārdiem "iesniegtie pieprasījumi". Un otrā daļa ir tā, kas paliek pāri, tā ir otrā rindkopa tekstā, ko ir iesniegusi deputāte Seile. Lūdzu balsošanas režīmu, lai balsotu par deputātes Seiles iesniegtā priekšlikuma par pārejas noteikumiem pirmo daļu. Lūdzu balsot! Lūdzu rezultātu! Par - 26, pret - 11, atturas - 19. Priekšlikums nav pieņemts.
Lūdzu deputātus balsot par priekšlikuma otro daļu. Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu balsot! Lūdzu rezultātu! Par - 18, pret - 12, atturas - 21. Priekšlikums nav pieņemts.
J.Rāzna. Paldies. Līdz ar to likumprojekts
ir izskatīts, un es lūdzu balsot par šo likumprojektu otrajā
lasījumā.
Sēdes vadītāja. Pirms balsojam otrajā lasījumā, ir jāizskata deputāta Leopolda Ozoliņa iesniegums: "Sakarā ar neskaidrībām pantu izkārtojumā, to secībā, kā arī ņemot vērā to, ka materiāli sagatavoti tikai pirms sēdes, lūdzu likumprojektu "Grozījumi likumā "Par zemes reformu Latvijas Republikas pilsētās"" atgriezt komisijā, pamatojoties uz Saeimas kārtības ruļļa 136. pantu."
Viens runā "par", viens - "pret".
Runā Leopolds Ozoliņš - frakcijas "Tçvzemei
un Brīvībai" deputāts.
L.Ozoliņš (frakcija "Tçvzemei un Brīvībai").
Cienījamā priekšsēdētāja,
cienījamie deputāti! Šis jau ir otrais šāds grozījums.
Mēs piedalījāmies šeit un klausījāmies,
kāds juceklis bija, kad mēs pieņēmām ļoti
svarīgu, es domāju, Latvijas vēsturei ļoti svarīgu
likumprojektu "Grozījumi likumā "Par zemes privatizāciju
lauku apvidos"", un arī šeit bija juceklis, neskaidrības.
Mēs nespējām sagatavoties, izsekot līdzi, un
tomēr mēs nobalsojām par šo zemes pārdošanu
jebkurai fiziskajai un juridiskajai personai. Šodien atkārtojās
tas pats - dokumenti tika iesniegti tikai šorīt vai vakar vakarā,
tāpēc nebija iespējams iepazīties ar šiem
dokumentiem, visu to pārdomāt, lai gan es uzskatu, ka šie
ir ļoti svarīgi Latvijas vēsturei un sevišķi
tās nākotnei pieņemamie dokumenti. Tāpēc
es lūdzu nobalsot par to, ka vajadzētu šos grozījumus
atdot atpakaļ atbildīgajai komisijai un tos sakārtot,
bet pēc tam izskatīt vēlreiz.
Sēdes vadītāja. Anna Seile - LNNK un
LZP frakcijas deputāte. Jums saskaņā ar Kārtības
rulli jārunā "pret" iesniegumu, par sava iesnieguma
atdošanu... Mēs runājam, Seiles kundze, par iesniegumu,
nevis par likumprojekta balsojumu.
A.Seile (LNNK un LZP frakcija).
Cienījamie deputāti! Es aicinu nebalsot par
šo iesniegumu - atdot likumprojektu atpakaļ komisijām, tāpēc
ka, ja mēs gribam strādāt, mums visiem ir iespēja
uz trešo lasījumu iesniegt savus priekšlikumus. Un atkārtoti
dažādās redakcijās var iesniegt arī ierobežojumus
attiecībā uz ārvalstu juridiskajām un fiziskajām
personām, kuras no šā likumprojekta ir pazudušas. Taču
tad, ja mēs atdosim šo likumprojektu atpakaļ, kurš
veiksmīgi ir nobalsots, tad visa šī apspriešana ievilksies,
bet šajā likumprojektā ir daudzas arī ārkārtīgi
svarīgas un nozīmīgas normas, par kurām mēs
esam nobalsojuši. Atcerēsimies, ka Zemes reformas likumi vienmēr
Saeimā ir bijuši ārkārtīgi grūti un smagi
likumi. Katram ir savas domas, savas zināšanas, un arī
iesniegtie priekšlikumi šoreiz bija ārkārtīgi
haotiski. Daži bija iesnieguši priekšlikumus, balstoties
uz spēkā esošā likuma pantiem, bet daži deputāti
bija iesnieguši priekšlikumus, pamatojoties uz Ministru kabineta
iesniegtajiem noteikumiem, kuru sakarībā mēs tad arī
mainām šo likumu. Tāpēc es ierosinu balsot otrajā
lasījumā par šo likumprojektu un neatbalstīt iesniegto
priekšlikumu.
Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Lūdzu deputātus balsot par deputāta Leopolda Ozoliņa iesniegumu - atgriezt likumprojektu komisijai. Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu balsot! Lūdzu rezultātu! Par - 15, pret - 31, atturas - 8. Priekšlikums nav pieņemts.
Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta "Grozījumi
likumā "Par zemes reformu Latvijas Republikas pilsētās""
pieņemšanu otrajā lasījumā. Lūdzu balsošanas
režīmu! Lūdzu deputātus balsot! Lūdzu rezultātu!
Par - 43, pret - 12, atturas - 1. Likumprojekts otrajā lasījumā
ir pieņemts. Lūdzu datumu, līdz kuram iesniedzami priekšlikumi
trešajam lasījumam.
J.Rāzna. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš
- 30.septembris.
Sēdes vadītāja. 30.septembris. Deputātiem
citu priekšlikumu nav. Iebildumu nav.
J.Rāzna. Paldies.
Sēdes vadītāja. Nākamais darba kārtības jautājums ir likumprojekts "Grozījumi likumā "Par bīstamajiem atkritumiem"".
Indulis Emsis - Tautsaimniecības, agrārās,
vides un reģionālās politikas komisijas vārdā,
LNNK un LZP frakcijas deputāts.
I.Emsis (LNNK un LZP frakcija).
Godātā priekšsēdētāja! Cienījamie kolēģi! Lūdzu, sameklējiet dokumentu nr. 1305. Mēs izskatīsim grozījumus likumā "Par bīstamajiem atkritumiem" otrajā lasījumā.
Sākotnēji tātad pirmajā lappusē
nav deputātu iesniegumu par vispārējiem redakcionāliem
labojumiem likumā.
Sēdes vadītāja. Otrais lasījums.
Skatīsim pa pantiem! Tātad tos, kur, salīdzinot ar pirmo
lasījumu, ir bijušas izmaiņas, tātad grozījumi.
Par 1.pantu iesniegumu nav. Deputātiem iebildumu pret ...
I.Emsis. Acumirkli, priekšsēdētāja,
ir daži piedāvājumi par lietotajiem terminiem, tāpēc
būtu jāskatās 3.lappuse, kur ir Seiles, Dobeļa un
Tabūna priekšlikumi par likumā lietotajiem terminiem.
Sēdes vadītāja. Tātad tas viss
ir pirmajā daļā par terminiem, jā?
I.Emsis. Jā.
Sēdes vadītāja. Nu skaidrs! Tātad
iebildumi sākuma daļā tomēr ir. Tad deputātus
lūdzu uzšķirt dokumenta 3.lappusi, sāksim skatīt
priekšlikumus iesniegšanas secībā, kā ir sakārtots
tabulā.
I.Emsis. Pirmais priekšlikums ir par terminu "sabiedriskā
kontrole vides aizsardzībā". Tiek piedāvāts...
Komisija atbalsta šo redakciju, šo priekšlikumu precizētā
redakcijā, kas ir redzama trešajā ailītē.
Sēdes vadītāja. Emša kungs, vienīgi
vajadzētu precizēt, kas to ir iesniedzis.
I.Emsis. Iesnieguši tātad ir deputāti
Seile, Dobelis, Tabūns un ...
Sēdes vadītāja. Tātad šie trīs deputāti ir iesniedzēji visiem trijiem priekšlikumiem, lai gan ir norādīti tikai pēc pēdējā priekšlikuma. Lūdzu deputātus pievērst tam uzmanību, ka tie ir šo triju deputātu priekšlikumi.
Tātad pirmais. Pret termina "sabiedriskā
kontrole vides aizsardzībā" iesniegto redakciju deputātiem
iebildumu nav. Pieņemts.
I.Emsis. Otrais priekšlikums ir par terminu "sabiedriskās
kontroles organizācijas vides aizsardzībā", tā
skaidrojums. Komisija šo priekšlikumu nav atbalstījusi, jo
komisija uzskatīja, ka jau pirmajā skaidrojumā sabiedriskā
kontrole vides aizsardzībā ir pietiekoši saprotama, tāpēc
papildināt to nevajadzētu.
Sēdes vadītāja. Deputātiem iesniedzējiem
iebildumu nav. Deputātiem iebildumu pret komisijas slēdzienu
nav. Pieņemts.
I.Emsis. Trešais priekšlikums par terminskaidrojumiem
ir deputātu Seiles, Dobeļa un Tabūna priekšlikums
par termina "sabiedriskās kontroles fonda" definīciju.
Šeit komisija lēmumu balsojot nav pieņēmusi, tātad
pieci balsoja "par", divi "pret", trīs "atturējās".
Līdz ar to šis jautājums ir lemjams šeit sēdē,
jo deputāti šo priekšlikumu uztur spēkā.
Sēdes vadītāja. Atklājam debates.
Anna Seile - LNNK un LZP frakcijas deputāte.
A.Seile (LNNK un LZP frakcija).
Cienījamie deputāti! Šāds priekšlikums
ir radies tajā sakarībā, ka Gardenē tiek veidota
bīstamo atkritumu noliktava, kas pats par sevi ir ārkārtīgi
pozitīvs solis. Un šajā teritorijā vietējās
pašvaldības ir piekritušas šīs noliktavas veidošanai,
bet vietējie iedzīvotāji vēlas uzturēt
kontroli pār šo bīstamo atkritumu glabātavu. Tas,
es domāju, ir normāls process. Mēs visi jau nobalsojām,
piekritām iepriekšējai daļai, ka sabiedrība
var veikt šo sabiedrisko kontroli, bet kā viņa to veiks,
ja viņai nebūs absolūti nekādu līdzekļu?
Šajā daļā ir paredzēts izveidot sabiedriskās
kontroles fondu, ir paredzēta tāda iespēja, ka tur
tiktu novirzīti visi līdzekļi, kas paredzēti kontrolei.
Jā, arī šai sabiedriskajai kontrolei var rasties nepieciešamība
pēc neatkarīgas ekspertīzes vai kādiem citiem
slēdzieniem, un tāpēc mēs, pamatojoties uz Dobeles
rajona vietējo iedzīvotāju un sabiedrisko organizāciju
prasībām, izstrādājām šo priekšlikumu
un lūdzam viņu atbalstīt. Kāpēc gan lai
nebūtu šāda fonda?
Sēdes vadītāja. Juris Dobelis - LNNK
un LZP frakcijas deputāts.
J.Dobelis (LNNK un LZP frakcija).
Cienījamie kolēģi! Šis un līdzīgi jautājumi laikam parādīsies ne vienreiz vien. Te tiešām es lūdzu iedziļināties šā jautājuma būtībā. Kā jūs atceraties, šeit pat Saeimā mēs jau runājām par šo Gardenes iespējamo atkritumu glabātavu. Tur bija ļoti pretrunīgi uzskati par to, vai vispār tāda ir vajadzīga un tā tālāk. Tātad atkārtošu tikai to, ka kaut kur jau šos atkritumus glabāt vajag. Vienkārši ir jābūt ļoti precīzai uzskaitei un kontrolei šajā procesā. Pēc manām domām, tas, kas, piemēram, notiek Gardenē, būtu pieņemams, jo teritorija, kur kādreiz tika izvietots padomju karaspēks, vispār tiešām ir atbilstoša tādām prasībām, kādas varētu izvirzīt pret atkritumu glabāšanu.
Un šeit jau ir tā lieta, ka kaut kur glabāt
vajag, un, protams, vienmēr kāds protestēs, tas arī
ir pilnīgi saprotams, un šī vidusceļa izvēle
būtu tāda, ka, pastāvētu ārkārtīgi
stingra uzskaite un kontrole. Ārkārtīgi stingra! Neskatoties
uz to, ka vietējā vara ir varbūt devusi savu atļauju,
tas vēl nenozīmē, ka tas neradīs satraukumu vietējos
iedzīvotājos un vietējās organizācijās.
Tāpēc, kā redzat, arī komisija nav spējusi
izšķirties - atbalstīt vai neatbalstīt šo mūsu
priekšlikumu. Bet mūsu priekšlikums bija domāts vienkārši
tāpēc, lai ieviestu zināmu stingrību uzskaitē,
lai ieviestu zināmu kārtību, lai tur tomēr būtu
sabiedrība iesaistīta šajā procesā, un tāpēc
es domāju, ka tāda lieta kā sabiedriskās kontroles
fonds šajā gadījumā ir ārkārtīgi
būtiska. Tas piesaistītu arī sabiedrību šim
procesam. Par sliktu tas nekādā gadījumā nevar
nākt. Un, ja mēs vispār ļoti uzmanīgi skatāmies
uz šo dažādo atkritumu glabāšanu, transportēšanu
un tā tālāk, tad, lai mēs nostiprinātu kaut
kādu savu kontroli pār visiem šiem procesiem, es ļoti
aicinātu atbalstīt šāda fonda paredzēšanu.
Paldies.
Sēdes vadītāja. Vairāk debatēs...
Indulis Emsis - LNNK un LZP frakcijas deputāts.
I.Emsis (LNNK un LZP frakcija).
Cienījamie kolēģi! Es arī gribu
šeit nedaudz uzstāties debatēs kā deputāts.
Man, protams, arī nav nekas iebilstams pret sabiedriskās kontroles
fondiem, bet man ir iebilstams pret šādu likuma traktēšanu,
šāda veida mēģinājumiem iestrādāt
katrā likumā fondus un dažādus atbalstus, un situācijas,
un es domāju, ka mēs šādi vienkārši nedaudz
bojājam šā likuma jēgu, saturu un loģiku,
jo sabiedriskās kontroles fondus var dibināt saskaņā
ar likumu "Par sabiedriskajām organizācijām",
bet citos likumos šādi jēdzieni jāiestrādā
nav. Vienkārši tam nav nekādas jēgas un loģikas
- iestrādāt šajā likumā kaut kāda speciāla
fonda statusu, jo tālāk jūs arī redzēsit,
ka šeit iesniedzēji ir mēģinājuši rūpēties,
lai valsts līdzekļi varētu pāriet šādu
sabiedrisko fondu rīcībā, un arī tas ir iestrādāts
likumā kā pienākums valstij uzturēt sabiedriskos
fondus, kas uzrauga šo lietu. Es domāju, ka tādā
veidā pats sabiedriskā fonda jēdziens tiek likvidēts,
jo tad tie ir valsts uzturēti sabiedriskie fondi. Un tad es vairs
neredzu nekādu loģiku visā šajā fondu būšanā,
tāpēc es kā deputāts aicinu jūs neakceptēt
šo labojumu šajā likumā, jo tas vienkārši
neietilpst šā likuma struktūrā un jēgā.
Paldies.
Sēdes vadītāja. Juris Dobelis - LNNK
un LZP frakcijas deputāts. Otro reizi.
J.Dobelis (LNNK un LZP frakcija).
Cienījamie kolēģi! Šis likums
nav jebkurš likums. Nejauksim nopietnas lietas, kuras tiešām
būtiski skar sabiedrības uzmanību. Jautājums par
bīstamo atkritumu glabāšanu ir īpašs jautājums.
To nevar nosaukt, ka tas ir tas pats, kas jebkurš cits. Šeit nav
runa ne par ko citu, kā vien par tiesībām šādu
fondu izveidot. Šeit ir runa par to, ka tieši šajā likumā
tas ir jāparedz, tātad tieši šajā likumā,
nevis ielikt to kaut kādā vispārējo fondu kategorijā.
Ja mēs gribam, lai sabiedrība uzņemtu nopietni šāda
veida likumus, kas skar viņas intereses, kas būtiski tās
skar, kas skar arī iespējamo vides aizsardzību un tā
tālāk, un tā tālāk, tad tieši tāpēc,
lai šo stāvokli nostiprinātu, ir tapis šis mūsu
priekšlikums tieši šajā likumā. Paldies.
Sēdes vadītāja. Leopolds Ozoliņš
- frakcijas "Tçvzemei un Brīvībai" deputāts.
L.Ozoliņš (frakcija "Tçvzemei un Brīvībai").
Cienījamā priekšsēdētāja! Cienījamie kolēģi! Es atbalstu Seiles, Dobeļa un Tabūna priekšlikumus, jo nupat mēs bijām liecinieki, ka sprāga noliktava, kurā glabājās jaunie aerosoli. Tā kā man ir bijusi darīšana ar aerosoliem apmēram 30 gadu, tad es varu paskaidrot to, ka līdz šim aerosolos pildīja ļoti kaitīgu gāzi - freonu, arī repelentus. Bet freons, izrādās, noārda ozona slāni. Ja būtu bijušas varbūt tādas sabiedriskās kontroles organizācijas jau toreiz, tad šodien mums nebūtu jāpārtaisa šīs ražotnes, izmantojot ne mazāk bīstamas gāzes - propānu un butānu. Kā jūs redzējāt, Maskavā sprāga šī noliktava, kur jau ir šie jaunie aerosoli, un tie ir labi aerosoli, kas nenoārda ozona slāni, jo ir pildīti ar propānu un butānu, kas "uziet gaisā", sprāgst. Un it sevišķi bīstami tos lietot sadzīvē.
Tāpat mēs atceramies, ka kādreiz runājām par radioaktīvo atkritumu glabāšanu. Arī šeit taču nebija nekādas sabiedriskās kontroles un nebija šo iespēju. Šajā likumā vajadzētu iestrādāt šādas sabiedriskās kontroles organizācijas vai vismaz padomdevējas iespējas, lai rēķinātos ar sabiedrību. Šorīt no rīta mēs dzirdējām arī to, ka zemnieki tomēr ir sapratuši, ka ir jāapvienojas, ka ir jāveido šādas sabiedriskās organizācijas, un es ceru, ka arī visā Latvijā veidojas šādas organizācijas, kas tomēr var kontrolēt valdību, var kontrolēt arī šādu vai tādu - pagaidām gan tikai balsojot - Saeimu un mūs - deputātus. Tādēļ es lūdzu atbalstīt šo priekšlikumu, ņemot vērā arī to, ka līdz šim mums nav zināms, kādi atkritumi ir sakrājušies Olainē, kur viņus liks un ko Olainē ražoja šos 20 gadus, kamēr pastāvēja šī Olaines fabrika. Varbūt tur ražoja ķīmiskās indes, tabūnu, fosgēnu, zarīnu, zomānu vai ko citu.
Tāpēc es lūdzu atbalstīt Seiles,
Dobeļa un Tabūna priekšlikumu.
Sēdes vadītāja. Vairāk debatēs
deputāti pieteikušies nav. Lūdzu zvanu! Lūdzu deputātus
balsot par deputātu Seiles, Dobeļa un Tabūna priekšlikumu
- par sabiedriskās kontroles fondu. Teksts jums sniegts tabulā.
Lūdzu balsot! Lūdzu rezultātu. Par - 39, pret - 6, atturas
- 11. Priekšlikums pieņemts.
I.Emsis. Tālāk, kolēģi, labojumi būs tepat 3.lapaspusē. Par 1.pantu ir iesniegts deputāta Celmiņa un Čerāna priekšlikums - labot pirmajā lasījumā pieņemto redakciju un svītrot to frāzi, ka Latvija var sadarboties atkritumu pārstrādē ar Lietuvu un Igauniju. Komisija šo priekšlikumu noraidīja, jo tādā gadījumā zūd jēga visam likuma labojumam, kādēļ vispār tika uzsākts šis labojums likumā. Tātad tikai ar vienu mērķi - lai Latvija, Lietuva un Igaunija varētu sadarboties atkritumu pārstrādē un tikai pārstrādē; tātad katra valsts varētu specializēties sava veida atkritumu pārstrādē un uz adekvātiem principiem apmainīties ar šiem bīstamajiem atkritumiem.
Attiecīgi šāds lēmums ir pieņemts arī Baltijas valstu Ministru padomē. Baltijas valstu Ministru padome ir rosinājusi Saeimu izdarīt grozījumus arī mūsu likumā, jo divas pārējās mūsu draudzīgās kaimiņu valstis attiecīgus grozījumus jau ir izdarījušas, un tātad mēs šobrīd gatavojamies specializēties katra valsts sava atkritumu pārstrādē. Tas mums izmaksā daudz lētāk, ir racionālāk un videi drošāk, jo, kā jau es teicu, tad mums nevajag visus atkritumus pārstrādāt, jo pārstrādes procesu organizēt katrā valstī atsevišķi vienkārši nav iespējams.
Tāpēc komisija neatbalstīja šo
deputātu priekšlikumu.
Sēdes vadītāja. Emša kungs, precizēsim!
Pirmā lieta - pirmā lasījuma redakcijā ir "ja
to paredz". Deputātu iesniegumā šodien tekstā
ir "jo to paredz". Kā ir pareizi?
I.Emsis. Tātad pareizi ir jālasa...
Sēdes vadītāja. Nē, es runāju
par deputātu priekšlikumu. Vai deputātu priekšlikumā
ir drukas kļūda vai tā ir bijis iesniegts.
I.Emsis. Es domāju, ka tā ir drukas kļūda,
jo redaktori ir pareizo redakciju devuši labajā malā, jūs
to redzat.
Sēdes vadītāja. Nē, nē,
Emša kungs! Es vēlreiz jautāju: vai tā ir drukas
kļūda deputātu iesniegumā komisijai vai tas ir...
Jo te ir skarta būtība - "ja to paredz", bet priekšlikumā
ir "jo to paredz". Tātad mums ir šāds starpvaldību
līgums vai šobrīd nav? Pavisam vienkārši.
I.Emsis. Starpvaldību līguma šodien nav.
Viņa nevar būt, kamēr nav izlabots šis likums.
Sēdes vadītāja. Skaidrs. Paldies, tad paši deputāti arī varbūt runās debatēs un paskaidros tekstu, vai tā ir drukas kļūda vai šeit ir pēc būtības jautājums.
Vēl viens precizējums. Tātad jūs
atstājat spēkā pirmā lasījuma redakciju,
kā es saprotu, jā?
I.Emsis. Jā. Pirmā lasījuma redakciju,
kurā korektori ir izdarījuši, teiksim, gramatiskus vai
kādus citus labojumus. Bet pareizais teksts tātad ir: "Ministru
kabinets atsevišķos gadījumos var atļaut ievest bīstamos
atkritumus apstrādei vai pārstrādei no Lietuvas un Igaunijas,
ja to paredz starpvaldību līgumi šajā jomā."
Sēdes vadītāja. Atklājam debates.
Jānis Mauliņš - frakcijas "Latvijai" deputāts.
J.Mauliņš (frakcija "Latvijai").
Godātā Saeima! Vispirms, kolēģi, es pateicos jums par iepriekšējā punkta balsojumu un sagaidu, ka arī turpmāk tiks tikpat saprātīgi pieiets šiem jautājumiem.
Es vispirms gribu pateikt, atkārtot mūsu kopējās domas par Gardeni, kuras ir izteiktas laikraksta "Diena" vakardienas numurā, kurā raksta Sarma Kočāne, liekot virsrakstu "Gardene - dūriens Latvijas sirdī?" Mūsu vispārējais viedoklis jau ir izteikts, tātad mēs varam tikai tiem, kuri to nezina, lūgt palasīt šo rakstu, un es šā raksta pēdējo teikumu gribu nocitēt: "Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas bīstamo atkritumu projekta ieviešanas grupas vadītājs Augusts Dzerkalis Gardenē, tiekoties ar apkārtējo rajonu žurnālistiem, izteica gluži retorisku jautājumu: "Kâ lai es atbildu par to, kas notiks pēc pieciem gadiem?"" Es domāju, jums nav jāpaskaidro, ko nozīmē šāda atbilde, kas saņemta no speciālista, kas atbild par šiem jautājumiem. Tātad viņš nezina, kas notiks pēc pieciem gadiem. Tāpēc mēs lūdzam atbalstīt 1.punkta ceturto daļu ar mūsu papildinājumu... tas ir, nevis mūsu, bet tas ir Celmiņa un Čerāna papildinājums, kas skan šādi: "Ministru kabinets atsevišķos gadījumos var atļaut ievest bīstamos atkritumus apstrādei vai pārstrādei no Lietuvas un Igaunijas, ja to paredz starpvaldību līgumi šajā jomā". "Atsevišķos gadījumos" tāpēc, ka šie atsevišķie gadījumi ir jāizanalizē speciālistiem un jāzina arī Saeimai, jāzina arī mums, kā Emša kungs teica, ka mums te pārstrādās kaut kādus bīstamos atkritumus un ievedīs apstrādei un pārstrādei. Tātad divas darbības būs. Tad mums ir skaidri jāzina, ko mēs par to saņemsim pretī, ko mēs izvedīsim uz Lietuvu un Igauniju. Nekur tas nav redzams, un nekādu ziņu sabiedrībā par to nav. To var noteikt tik stingri ar likumu, vismaz Ministru kabineta līmenī ar lēmumu. Tādā gadījumā, cerams, tas viss būs pieejams sabiedrībai, tas ir, žurnālistiem. Tikai tad, ja to neieliks pie valsts noslēpumiem, kurus nedrīkst izpaust, - tikai tādā gadījumā mēs būsim pasargāti no tā, kas mums draud, ja mēs šajā vietā - Latvijas centrā, pašā, var teikt, visvairāk apdzīvotajā rajonā - novietosim bīstamos atkritumus un sāksim pārstrādāt, tādējādi ierobežojot jebkuru rūpniecisku un lauksaimniecisku darbību šajā Zemgales "maizes klētī" un arī, kā mēs zinām un kā tajā rakstā ir rakstīts, ļoti plašo iespēju gāzes uzglabāšanai šajā rajonā.
Bez tam vakardien mums bija Juridiskajā komisijā
tikšanās ar organizētās noziedzības pētniekiem
no Zviedrijas. Es viņiem gribēju uzdot jautājumu -
kādas viņiem ir ziņas, ka organizētā noziedzība
pasaules mērogā iesaistās bīstamo atkritumu glabāšanā.
Jo šis ir, kā izrādās, viens no apjomīgākajiem
(naudas izteiksmē) darījumiem. Miljoni un miljardi tiek un
it sevišķi nākotnē tiks ziedoti, lai glabātu
bīstamos atkritumus. Un nav apšaubāms, ka tas tiek darīts
pa pusei slepeni. Slēpj to no tautas. Jo pretējā gadījumā
saceļas neapmierinātības vētra, kāda, kā
mēs zinām, bija Francijā, un tā var pāraugt
ļoti nepatīkamās sabiedriskās konfliktsituācijās.
Tāpēc šajā jomā ļoti ieinteresēti
strādāt ir organizētās noziedzības pārstāvji.
Un tāpēc lūdzu pievērst šim jautājumam
sevišķu uzmanību. Ja mēs neizskatīsim katru
atsevišķu gadījumu Saeimā, tad mēs vienubrīd
attapsimies, ka būs kaut kāda mafija uzkundzējusies
mums. Paldies par uzmanību.
Sēdes vadītāja. Juris Celmiņš
- Demokrātiskās partijas Saimnieks frakcijas deputāts.
J.Celmiņš (Demokrātiskās partijas Saimnieks frakcija).
Cienītais Prezidij! Godātie deputāti! Es vēršu jūsu uzmanību uz to, ka līdz šim Latvijas Republikas likumā bija ierakstīts, ka Latvijas Republikā ir aizliegts ievest bīstamos atkritumus, lai tos apstrādātu, pārstrādātu, uzglabātu, apglabātu vai likvidētu. Un īpašas problēmas, es domāju, neradās šinī sakarā, ka mums bija šāds stingrs aizliegums.
Tagad ir radusies šī problēma sakarā ar iecerēm, ko risina ministrija. Šī problēma, protams, ir saprotama. Bet atcerēsimies, ka pirmajā lasījumā mēs, vairāki deputāti, principiāli iebildām pret šādu redakciju, kāda tiek piedāvāta, - ka Ministru kabinets var atļaut ievest bīstamos atkritumus -, un es cerēju, ka komisija, ņemot vērā šos iebildumus, būs mēģinājusi šo problēmu risināt, konkretizējot, skaidrāk un konkrētāk runājot par šo ieceri. Bet diemžēl tas nav noticis un komisija, neskatoties uz šiem iebildumiem, spītīgi turas pie tās redakcijas, kāda bija pirmajā lasījumā. Un kur ir šī problēma? Problēma rodas tad, ja, veidojot bīstamo atkritumu sarakstu, tas ir, to atkritumu sarakstu, kurus mēs uzskatām par bīstamiem atkritumiem, šo sarakstu pietiekami paplašina un šinī sarakstā jau tiek iekļauti atkritumi, kas pēc sadalīšanas jeb separēšanas varētu tikt uzskatīti pat par otrreizējām izejvielām. Ja ir runa konkrēti, teiksim, par dienasgaismas spuldzēm, par akumulatoriem, par izstrādātām motoru eļļām un tā tālāk, ir skaidrs, ka šos atkritumus var sadalīt un pāri paliek metāls, stikls, plastmasa, kuru pārstrādei ir nepieciešams kooperēties Latvijai, Igaunijai un Lietuvai. Tas viss ir saprotams, un šāda rīcība un darbība katrā ziņā būtu atbalstāma. Taču šajā bīstamo atkritumu sarakstā ir iekļauti arī tādi bīstamie atkritumi, kurus vispār nepārstrādā ne Latvijā, ne Igaunijā, ne Lietuvā un kurus tikai apglabā speciālās glabātavās. Tātad mums ir šim bīstamo atkritumu sarakstam jāpieiet ar atšķirīgu viedokli un ir acīmredzot jāveido atsevišķas bīstamo atkritumu kategorijas, un ir jānosaka šīs kategorijas, kuras nedrīkst Latvijā ievest, un tad var runāt par tiem atkritumiem, kuru pārstrādē mēs varētu kooperēties. Diemžēl komisija šādu ceļu nav gājusi.
Tālāk. Paveras arī ļoti bīstams moments, ka likums neparedz, kādā veidā šie bīstamie atkritumi nokļūs Lietuvā vai Igaunijā. Ņemot vērā to, ka šobrīd Rietumeiropas valstis ļoti aktīvi cenšas atbrīvoties no bīstamajiem atkritumiem, piedāvājot par samaksu citām valstīm tos uzpirkt un paņemt glabāšanai, apstrādei vai pārstrādei, šis likums neizslēdz iespēju, ka tādā veidā Latvija varētu kļūt par to bīstamo atkritumu uzkrātuvi, kas nāk no Eiropas un citām valstīm.
Tātad es aicinu deputātus balsot pret šo
redakciju un likt padomāt komisijai, kā iestrādāt,
gatavojot trešo lasījumu, likumā iespēju risināt
šo jautājumu savādāk - risināt šo jautājumu
tā, lai mēs varētu novērst to, ka Latvija pārvēršas
par bīstamo atkritumu glabātavu šeit, šinī reģionā.
Paldies par uzmanību.
Sēdes vadītāja. Precizēsim,
Celmiņa kungs! Es līdz galam nesapratu. Jūs aicināt
balsot pret savu priekšlikumu?
J.Celmiņš. Nē, es aicinu balsot par
priekšlikumu - "izslēgt". Tā ir formulēts
priekšlikumā.
Sēdes vadītāja. Jūs teicāt: "Es aicinu balsot pret". Tāpēc es gribēju precizēt, pret ko jūs aicināt balsot. Paldies.
Ilmārs Bišers - Demokrātiskās partijas
Saimnieks frakcijas deputāts.
I.Bišers (Demokrātiskās partijas Saimnieks frakcija).
Cienījamā priekšsēdētāja!
Godātie kolēģi! Jau visu laiku pēc neatkarības
atgūšanas mūsu republikā nemitīgi notiek un,
jāsaka, labu laiciņu agrāk notika debates par to, ko
darīt ar bīstamajiem atkritumiem un ko darīt ar atkritumiem
vispār. Debates visu laiku notiek, visi saka, ka tas ir briesmīgi,
ka ir šie atkritumi. Bet nerodas praktiski risinājumi, ko darīt.
Nu, atsevišķi izņēmumi ir bijuši. Es atceros,
kādas lielas rūpes sagādāja... un cik smagi gāja,
kad gribējām, lai atļautu pabeigt glabātavas "Radons"
celtniecību, lai mums būtu kur glabāt radioaktīvos
atkritumus. Bet attiecībā uz pārējiem atkritumiem
lieta faktiski nevirzās uz priekšu un tie glabājas visās
mežmalās, sētmalās, grāvmalās un tā
tālāk. Un mums ir labi, ja mums tie visapkārt mētājas,
bet, ja kaut kas tiek darīts, lai šo atkritumu glabāšanu
novērstu, tad tas ir slikti. Mēs esam nonākuši
jau tiktāl, ka nevaram nu jau kuro gadu izlemt, kur glabāt
Rīgas pilsētas atkritumus, un mēs redzam, ka šīs
neizlēmības dēļ ir Rīgas apkārtnē
piesārņotas, piedrazotas visas kādreizējās
rīdzinieku atpūtas vietas. Tāpēc es domāju,
ka mums jāmeklē radoši risinājumi, un es domāju,
ka, ja reiz mums nav tik lielu līdzekļu, lai pārstrādātu
visus iespējamos bīstamos atkritumus, kas mums veidojas, tad
acīmredzot valdības iniciatīva veicināt šajā
ziņā kaut kādu kooperāciju ar mūsu kaimiņvalstīm,
kuras ir tādā pašā situācijā, laikam
nebūt nav slikta. Un tāpēc es negribētu uzstāties
pret to. Tajā pašā laikā es, protams, saprotu arī
to deputātu satraukumu, ka šā jautājuma risināšana
var, tā teikt, aiziet tomēr garām Saeimai, ka mēs
tagad atraisām valdībai pilnīgi brīvas rokas šajā
jautājumā. Es nedomāju, ka Lietuva ar Igauniju mums speciāli
"ieriebs", ka viņi ievedīs no ārzemēm
tos atkritumus, ko mēs būsim uzņēmušies
pārstrādāt, un sūtīs visu to mums. Un es
nedomāju, ka Latvijas valdība darīs tā, ka mēs
ievedīsim no ārzemēm tos atkritumus, ko būs uzņēmušās
pārstrādāt Igaunija un Lietuva. Kāpēc mums
domāt, ka ir tikai tā, ka mūsu kaimiņi ir ļoti
slikti un mēs būsim tik ļoti labi? Es domāju, šī
katrā ziņā ir problēma, un es domāju, ka
mēs varētu šīs bažas ļoti viegli novērst,
nomainot šajā tekstā vārdus "starpvaldību
līgumi" ar vārdiem "starpvalstu līgumi".
Ņemot vērā šo lielo lomu, kāda ir šiem
atkritumiem un kādu arī visa sabiedrība šim jautājumam
piešķir, varbūt tiešām šiem līgumiem
vajadzētu tikt slēgtiem nevis valdību starpā,
bet valstu starpā, respektīvi, tiem būtu jābūt
ratificējamiem Saeimā. Es domāju, ka tad visas šīs
bažas mēs lielā mērā varētu novērst.
Protams, šajā lasījumā mēs to nevaram izdarīt,
bet, es domāju, visi, kas izjūt tādas bažas, varētu
iesniegt attiecīgu priekšlikumu, kad likumprojekts tiks gatavots
trešajam lasījumam.
Sēdes vadītāja. Kāds ir konkrētais
jūsu priekšlikums par šo balsojumu - atbalstīt, neatbalstīt?
I.Bišers. Es teicu, ka šo tekstu var pieņemt
šajā lasījumā un ka tie, kas ir satraukušies,
var iesniegt labojumu, kad likumprojekts tiks gatavots trešajam lasījumam.
Sēdes vadītāja. Bišera kungs, mēs
balsojam par deputātu iesniegto priekšlikumu. Tātad jūs
aicināt noraidīt deputātu Čerāna un Celmiņa
priekšlikumu?
I.Bišers. Jā.
Sēdes vadītāja. Paldies. Dzintars Ābiķis
- frakcijas "Latvijas ceļš" deputāts.
Dz.Ābiķis (frakcija "Latvijas ceļš").
Cienījamā priekšsēdētāja!
Godātie kolēģi! Es saprotu savu kolēģu
bažas, izskatot šo ārkārtīgi nopietno jautājumu,
un es personīgi būtu kategoriski pret to - un es domāju,
ka jebkurš saprātīgs cilvēks būtu kategoriski
pret to, - ja mēs paplašinātu šo bīstamo atkritumu
ievešanu apstrādei vai pārstrādei no citām
valstīm, izņemot Igauniju un Lietuvu. Es kategoriski būtu
pret to, jo tā tik tiešām, kā Mauliņa kungs
teica, ir jaunattīstības valstu traģēdija, jo
šobrīd korumpētās šo valstu valdības vienkārši
tiek nopirktas, bagātās valstis tās nopērk. Tā
ir realitāte. Daudzas Āfrikas valstis un Āzijas valstis,
un Latīņamerikas valstis ir tiešām kritiskā
situācijā šajā jomā nonākušas. Bet,
ņemot vērā to, ka Latvija ir maza valsts un arī
abas mūsu kaimiņvalstis ir mazas valstis un atkritumi ir ļoti
dažādi pēc savas specifikas, mums vajadzētu savstarpēji
kooperēties, lai atsevišķas atkritumu grupas varētu
uzglabāt vienā valstī, bet citas, atbilstoši to īpašībām,
glabāt citā valstī. Mums vajadzētu šādi
kooperēties. Bet es arī atbalstu Bišera kunga priekšlikumu,
jo šis tiešām ir ārkārtīgi būtisks
jautājums. Arī es uzskatu, ka, gatavojot trešo lasījumu,
vajadzētu starpvaldību līgumu vietā paredzēt
starpvalstu līgumus, jo tiešām šī problēma
ir ārkārtīgi nozīmīga. Es aicinu atbalstīt
šo tekstu otrajā lasījumā, bet attiecībā
uz trešo lasījumu varbūt arī pats iesniegšu priekšlikumu,
analoģisku Bišera kunga priekšlikumam. Paldies.
Sēdes vadītāja. Jūs aicināt
balsot pret iesniegto priekšlikumu, jā?
Dz.Ābiķis. Jā.
Sēdes vadītāja. Pēteris Tabūns
- LNNK un LZP frakcijas deputāts.
P.Tabūns (LNNK un LZP frakcija).
Cienījamie kolēģi! Es atbalstu deputātu
Celmiņa un Čerāna priekšlikumu izsvītrot
likumprojekta 1.panta ceturto daļu, tātad šo papildinājumu.
Jo, kā te jau tika sacīts, Latvijā nav skaidrs, kā,
kur un kādos apmēros šos atkritumus glabāt, un nav
skaidrs arī par šo atkritumu pārstrādi. Es 5.Saeimā
darbojos Vides un sabiedrisko lietu komisijā, un mēs daudz
debatējām par šīm lietām, bija dažādi
priekšlikumi, bija tikšanās ar ārzemniekiem, kuri šeit
gribēja celt atkritumu pārstrādes rūpnīcas.
Vārdu sakot, ir skaidrs, ka Latvijā šis jautājums,
šī problēma nav atrisināta. Un es, godīgi
sakot, brīnos, kāpēc bija nepieciešams mainīt
pirmajā lasījumā pieņemto redakciju: "Latvijas
Republikā aizliegts ievest bīstamos atkritumus, lai tos apstrādātu,
pārstrādātu, uzglabātu, apglabātu vai likvidētu."
Es domāju, ka šobrīd, kad šī problēma
absolūti nav atrisināta, vajadzētu palikt pie šā
likuma šādas redakcijas. Ja nu tie, kuri tomēr grib šeit
šos atkritumus ievest un kuri atbalsta šo atkritumu ievešanu,
pārstrādāšanu vai uzglabāšanu, - ja viņi
piedāvās trešajā lasījumā deputātiem
pieņemamāku redakciju un ja šo atļauju dotu nevis
Ministru kabinets, bet Saeima ar savu akceptu, varbūt tad mēs
varētu spriest par šādu variantu, bet šobrīd
es atbalstu Celmiņa un Čerāna priekšlikumu. Paldies
par uzmanību.
Sēdes vadītāja. Tabūna kungs,
jūs nolasījāt nevis pirmā lasījuma redakciju,
bet to, kam paredzēts ir izdarīt grozījumus. Jo pirmajā
ailē ir tā redakcija, kas ir šobrīd, bet kas nav
izskatāmā likumprojekta redakcija. Es gribēju precizēt,
lai jūs pievērstu tam uzmanību.
P.Tabūns. Paldies.
Sēdes vadītāja. Turpinām debates.
Juris Dobelis - LNNK un LZP frakcijas deputāts.
J.Dobelis (LNNK un LZP frakcija).
Cienītie kolēģi! Es runāšu
par jautājuma būtību. Ar šo tekstu, šo papildinājumu,
jautājums, vienalga, nav atrisināts, to uzsvēra arī
tie runātāji, kuri atbalsta šā teksta atstāšanu.
Viņi, vienalga, runāja par teksta grozīšanu. Šeit
jau izskanēja doma, ka nepietiek ar starpvaldību līgumiem.
Šī doma jau šeit ir izskanējusi no tribīnes.
Tātad, ja mēs, vienalga, trešajā lasījumā
esam gatavi apspriest iespēju par starpvalstu līgumu noslēgšanu
(tātad par šo līgumu ratifikāciju šeit, Saeimā),
tad jau, vienalga, tas teksts ir jāmaina. Un, ja šis teksts ir
jāmaina, tad, piedodiet, kāpēc šis teksts vispār
ir vajadzīgs? Vai tad nav daudz vienkāršāk to izņemt
ārā, vienkārši izņemt ārā, jo
tas, vienalga, būs jāmaina? Un tad mēs varēsim
apspriest to tekstu, kurš būs sagatavots attiecībā
uz trešo lasījumu. To, protams, iesniegs ieinteresētās
personas, un tad mums būs par ko runāt. Šobrīd mēs
runāt varam tikai par to tekstu, kurš mums ir, un praktiski nevienu
šis teksts neapmierina. Tad kāpēc tas ir jāatstāj?
Es domāju, vienosimies savā starpā saprātīgi!
Ja mēs gribam, lai šis likums, kurš tiešām ir
būtisks... te vairs nevar būt runa par kaut kādām
politiskām tieksmēm, te tiešām ir runa par ārkārtīgi
nopietnu jautājumu. Tāpēc ir daudz vienkāršāk
izņemt to tekstu ārā. Vēl taču paliek
trešais lasījums. Kolēģi, es aicinu noņemt
šo spriedzi un izņemt šo tekstu ārā, tad trešajā
lasījumā no jauna ķersimies pie diskusijām. Paldies.
Sēdes vadītāja. Debatēs deputāti
pieteikušies vairs nav. Lūdzu zvanu! Lūdzu runāt
komisijas vārdā.
I.Emsis. Cienījamie deputāti, man ir lūgums
ļoti uzmanīgi ieskatīties tekstā, jo daži
no runātājiem teica to, kas te nav rakstīts. 1.panta
4.apakšpunkts paliek spēkā: "Latvijas Republikā
aizliegts ievest bīstamos atkritumus, lai tos apstrādātu,
pārstrādātu, uzglabātu, apglabātu vai likvidētu."
Tas paliek spēkā. Šis teksts, pēc komisijas priekšlikuma,
tiek papildināts ar šādu tekstu: "Ministru kabinets
atsevišķos gadījumos var atļaut ievest bīstamos
atkritumus apstrādei vai pārstrādei no Lietuvas un Igaunijas,
ja to paredz starpvaldību līgumi šajā jomā."
Tāpēc mans lūgums ir balsot par komisijas priekšlikumu
un noraidīt Celmiņa un Čerāna priekšlikumu.
Sēdes vadītāja. Tātad par komisijas redakciju šobrīd neviens balsojumu nav lūdzis. Ir lūgts balsojums tikai par deputātu iesniegto priekšlikumu. Līdz ar to, lūdzu... Debates ir beigušās, kungi! Lūdzu deputātus balsot par deputātu Celmiņa un Čerāna priekšlikumu: "Izslēgt likumprojekta 1.panta ceturtās daļas papildinājumu ar teikumu: "Ministru kabinets atsevišķos gadījumos..."" Un tā tālāk. Balsojam par šo priekšlikumu - "izslēgt". Lūdzu balsošanas režīmu. Lūdzu deputātus balsot. Lūdzu rezultātu! (Starpsauciens no zāles: "Nebija režīma...") Bija... signāls bija, bet neieslēdzās aparatūra, Ābiķa kungs, tāpēc nevajag tik ļoti uztraukties, tūlīt būs. Piedodiet, es atsaucu savu apvainojumu Ābiķa kungam, bet tas tiek pāradresēts jums, Dobeļa kungs. Lūdzu mazliet uzmanību, arī tehnika kļūdās, ne tikai cilvēki. (Starpsauciens: "Pârtraukumu!") Godātie deputāti! Sakarā ar to, ka aparatūru nevar tūlīt pieslēgt, jo ir tehniska kļūda, un līdz pārtraukumam ir 16 minūtes, es ierosinu pārtraukumu līdz 10.30, pēc tam - pārtraukums līdz 11.00. Pasludinu sēdes atsākšanu pulksten 11.00, kā tas ir parasti pēc kārtējā pārtraukuma. Tagad būtu jābalso par to, ka es ierosinu tagad 16 minūšu pārtraukumu. Balsu skaitīšanas komisiju lūdzu secināt, vai zālē ir vairākums no klātesošajiem. Par to, ka tiek pasludināts pārtraukums, nu, tagad jau uz 15 minūtēm... Lūdzu! Balsu skaitīšanas komisijas vadītāja atzīst, ka zālē ir vairākums. Tātad pārtraukums līdz 10.30, pēc tam pārtraukums līdz 11.00. Reģistrācija, kā paši saprotat nevar notikt.
Tagad paziņojumi. Pirmajam vārds Jānim
Strodam - frakcijas "Tautai un taisnībai" deputātam.
J.Strods (frakcija "Tautai un taisnībai").
Godātie kolēģi! Aicinu visus Latvijas
- Japānas sadarbības grupas deputātus uz īsu apspriedi
tūlīt Prezidija zālē, tepat blakus. Vēlreiz
atgādinu, kas ir šajā grupā: deputāti Čerāns,
Gannusa, Kazāks, Saulītis, Strods, Rubins, Krisbergs, Kuprijanova,
Požarnovs, Zīle, Ozoliņš, Deņisovs. Aicinu
uz šo apspriedi arī citus deputātus, kas grib pievienoties
šai grupai. Paldies.
Sēdes vadītāja. Juris Vidiņš
- frakcijas "Tçvzemei un Brīvībai" deputāts.
Deputāti, lūdzu uzmanību paziņojumiem!
J.G.Vidiņš (frakcija "Tçvzemei un Brīvībai").
Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas
locekļus lūdzu sapulcēties komisijas telpās tūlīt,
pēc 3 minūtēm.
Sēdes vadītāja. Dzintars Ābiķis
- frakcijas "Latvijas ceļš" deputāts.
Dz.Ābiķis (frakcija "Latvijas ceļš").
Izglītības, zinātnes un kultūras
komisijas deputātus lūdzu uz komisijas sēdi 10.30.
Sēdes vadītāja. Imants Liepa - frakcijas
"Latvijai" deputāts. Deputāti, lūdzu uzmanību!
I.Liepa (frakcija "Latvijai").
Cienījamie kolēģi! Visus tos deputātus,
kuriem "padomijas" laikā ir bijusi darīšana ar
savu darbu publikāciju jeb iespiešanu, aicinu uzkavēties
5 minūtes šeit, Baltajā zālē.
Sēdes vadītāja. Baltā zāle
gan ir citā vietā, bet deputāti, cerams, saprata, kur
jāpulcējas.
(Pārtraukums)
Sēdi vada Latvijas Republikas 6. Saeimas priekšsēdētāja
Ilga Kreituse.
Sēdes vadītāja. Godātie deputāti! Tā kā vaina nav vis kompjūtersistēmā, kas ir priekšā, bet vaina ir kaut kur zālē, kādā no krēsliem, kur ir īssavienojums, par ko laikam īpaši nebūtu jābrīnas pēc lielajiem masu pasākumiem, kas ir bijuši zālē, un intensīvās balsošanas iekārtas lietošanas. Savā laikā, kad mēs runājām par zāles krēslu nomaiņas nepieciešamību, par to tika teikts un brīdināts, ka zālē šajos krēslos jaunu balsošanas iekārtu ielikt nav iespējams, jo, izņemot ārā šo, krēsli vienkārši sabrūk. Tāda šobrīd ir situācija. To nevar novērst ne 15 minūšu, ne pusstundas laikā. 15 minūšu laikā ir tikai iespējams konstatēt, kurā krēslā ir šis īssavienojums, kas neļauj darboties balsošanas sistēmai.
Šobrīd situācija ir tāda, ka mēs vai nu turpinām darbu un balsojam ar biļeteniem, tas ir, paceļot apliecības, un Balsu skaitīšanas komisija katru reizi skaita, vai pasludinām pārtraukumu līdz pulksten vieniem un tad turpinām darbu.
Lūdzu, vai "par" un "pret" kāds vēlas izteikties? Tad lūdzu Balsu skaitīšanas komisiju iznākt zāles priekšā, lai saskaitītu balsis par to, kas piekrīt pārtraukumam līdz pulksten vieniem. Lūdzu deputātus balsot! Lūdzu Balsu skaitīšanas komisiju saskaitīt! Lūdzu turēt rokas, kamēr Balsu skaitīšanas komisija saskaita un apkopo rezultātus! Tā kā par priekšlikumu - paziņot pārtraukumu līdz pulksten 13 - ir nobalsojis 51 deputāts, tas ir vairāk nekā puse no deputātiem, ne tikai no zālē esošajiem, pasludinu pārtraukumu līdz pulksten 13.00.
Bet, pirms izejat no zāles, lūdzu visus deputātus,
kam vēl ir sniedzami paziņojumi deputātiem.... Lūdzu!
Pirmais ir deputāts Kaksītis - Demokrātiskās partijas
Saimnieks frakcijas deputāts.
J.Kaksītis (Demokrātiskās partijas Saimnieks frakcija).
Cienījamie kolēģi, Juridiskās
komisijas locekļi! Lūdzu visus tūlīt pēc
pārtraukuma paziņošanas pulcēties komisijas telpā.
Paldies.
Sēdes vadītāja. Kurš vēl
vēlas sniegt paziņojumu? Neviens. Paldies. Pārtraukums
līdz pulksten 13.00.
(Pārtraukums)
Sēdi vada Latvijas Republikas 6.Saeimas priekšsēdētāja
Ilga Kreituse.
Sēdes vadītāja. Godātie deputāti! Lūdzu, ieņemiet savas vietas. Turpināsim darbu. Gribu jūs informēt, ka mūsu tehniskās neveiksmes iemesls bija vienā no deputātu balsošanas pultīm atrastais svešķermenis. Tāpēc lūdzu deputātus pievērst tam uzmanību. Ja jums notiek kaut kādas, jūsuprāt, anomālijas, kad iedegas visas gaismas, vai kaut kas tamlīdzīgs, lūdzu uzreiz par to ziņot tehniskajam dienestam, lai vairāk šādu negadījumu nebūtu.
Lūdzu, turpināsim darbu, Emša kungs!
Indulis Emsis - Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā, LNNK un LZP frakcijas deputāts.
Un mēs palikām pie balsojuma par deputātu
Jura Celmiņa un Kārļa Čerāna priekšlikumu.
Jā?
I.Emsis. Jā.
Sēdes vadītāja. Tātad lūdzu
vēlreiz zvanu! Lūdzu deputātus balsot par priekšlikumu
- izslēgt likumprojekta 1.panta ceturtās daļas papildinājumu
ar teikumu... un tālāk kā tekstā. Tātad par
priekšlikumu - izslēgt. Lūdzu balsošanas režīmu!
Lūdzu deputātus balsot. Lūdzu rezultātu! Par -
26, pret - 22, atturas - 12. Nav pieņemts.
I.Emsis. Nākošais priekšlikums. Tātad
2.pantā priekšlikumu nav.
Sēdes vadītāja. Deputātiem arī nekādu iebildumu pret 2.pantu... Es atvainojos...
Leopolds Ozoliņš - frakcijas "Tçvzemei
un Brīvībai" deputāts.
L.Ozoliņš (frakcija "Tçvzemei un Brīvībai").
Cienījamā priekšsēdētāja! Cienījamie deputāti! Varētu nebūt iebildumu, ja mēs neignorētu šajā pantā arī pašvaldību tiesības, jo, kā zināms, šad un tad tas tomēr skar arī pašvaldību intereses, it īpaši bīstamie atkritumi, vai viņu novērtēšana. Kaut vai beidzamie novērojumi Jūrmalā. Un nevarētu teikt, ka par spilgtu būtu tas, ka Jūrmala iet bojā, bet sakarā ar Rīgas atkritumu ieplūšanu Rīgas jūras līcī jau vairākus gadu desmitus notiek ļoti intensīva ūdenszāļu izmešana pludmalē. Un sakarā ar to, ka nav autotransporta, galvenokārt degvielas, lai aizvestu šos atkritumus, ko agrāk veda speciālās novietnēs, viņus tagad izgāž turpat pludmalē, kāpās, uz robežas starp plūstošām vai brīvām smiltīm un zaļo augu joslu. Pašreiz notiek šo atkritumu kaudžu šķīšana, šķīst barības vielas un ieplūst pludmales smiltīs, un pludmale intensīvi aizaug ar zāli. Tā ka pēc laika droši vien vajadzēs art un kaut kā filtrēt visas tās smiltis, lai tās atbrīvotu no šiem pļavu augiem. Vairāki desmiti augu sugu jau ir ieviesušies pludmales smiltīs.
Tāpēc es ierosinu šo pantu, tā otro daļu formulēt šādā redakcijā: "Bîstamo atkritumu klasifikāciju un kritērijus, saskaņā ar kuriem atkritumi tiek uzskatīti par bīstamiem, saskaņojot ar Labklājības ministriju un pašvaldībām..." tas nav pateikts šajā pantā "...izstrādā Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija un apstiprina Ministru kabinets".
Tātad es ierosinu šeit ielikt šo vārdu
"pašvaldībām", kas mazliet pacels arī pašvaldību
nozīmi šajos likumu grozījumos.
Sēdes vadītāja. Ozoliņa kungs,
diemžēl mēs nevaram pieņemt jūsu mutiskā
veidā izteikto priekšlikumu, jo to nepieļauj Kārtības
rullis. Līdz ar to šis priekšlikums nav balsojams. Mēs
varam balsot tikai par šī panta redakciju, kāda viņa
ir, vai noraidīt to. Tas ir priekšlikums, kas būtu iesniedzams
un balsojams trešajā lasījumā, tad, kad jūs
iesniegsit komisijai to rakstiski.
L.Ozoliņš. Ja es tagad nevaru iesniegt, tad
paldies, es iesniegšu uz trešo lasījumu.
Sēdes vadītāja. Paldies.
Turpināsim debates. Oskars Grīgs - frakcijas
"Tçvzemei un Brīvībai" deputāts. Jūs
par procedūru, kā jautājums virzāms tālāk?
O.Grīgs (frakcija "Tçvzemei un Brīvībai").
Jā. Cienījamā Saeimas priekšsēdētāja!
Es atsaucu savu iepriekšējo balsojumu "pret". Es balsoju
"par".
Sēdes vadītāja. Tātad paziņojums par balsošanas... motīvi tie nav. Runājot par balsošanas rezultātiem, kas minēti stenogrammā, tagad tiek fiksēts, ka Oskars Grīgs iepriekšējā balsojumā ir balsojis "par".
Dobeļa kungs, jūs debatēs gribat piedalīties? (No zāles deputāts J.Dobelis: "Nç, izdruku ņemt!")
Tātad deputātiem iebildumu pret 2.pantu tādā redakcijā, kādā tas ir tagad otrajā lasījumā, nav. Pieņemts.
Turpināsim, lūdzu!
I.Emsis. Paldies. 3.pantā ir Kārļa Čerāna
priekšlikums - 3.panta 5.punktā, kas ir pieņemts pirmā
lasījuma redakcijā, vārdu "paraugnolikumus"
aizstāt ar tekstu "nolikumus un nodot tos Ministru kabineta
apstiprināšanai". Komisija neatbalstīja Kārļa
Čerāna priekšlikumu, līdz ar to ieteica tādu
redakciju, kāda tika nobalsota pirmajā lasījumā.
Sēdes vadītāja. Atklājam debates.
Jānis Mauliņš - frakcijas "Latvijai" deputāts.
J.Mauliņš (frakcija "Latvijai").
Godātā Saeima! Mūs uztrauc tas pats, ko es jau šodien minēju, - vai šeit neizveidosies lobiju sistēma, vai ir nopietni uzticēt, kā te ir sacīts iepriekšējā tekstā: "Latvijas Republikas Vides aizsardzības komiteja un tās teritoriālās (reģionālās) vides aizsardzības institūcijas izstrādā valsts nozīmes bīstamo atkritumu savākšanas staciju, uzglabāšanas vietu, pārstrādes un utilizācijas uzņēmumu un apglabāšanas poligonu paraugnolikumus." Ðis dokuments, nolikums, būtībā izšķir visu - to, kāda būs šī glabātava, kas varēs viņu kotrolēt un kur tā atradīsies. Un šo te svarīgo uzdevumu, izrādās, var veikt ne tikai Vides aizsardzības komiteja, bet arī tās teritoriālās vides aizsardzības institūcijas, kuras mēs pat īsti neapzināmies, kādas tās varētu būt un kur tās atradīsies. Mēs, protams, esam par to, lai šos jautājumus izskatītu nopietnākās instancēs.
Mūsu priekšlikums faktiski ir ļoti pieticīgs
- tas ir Kārļa Čerāna priekšlikums, ka šos
nolikumus nodod apstiprināšanai Ministru kabinetā. Tas
būtu pats mazākais, kas būtu nepieciešams, lai šos
nolikumus nevarētu izstrādāt kaut kādi lobiji,
un es baidos, ka tad, kā runā, kad šīs atkritumu
savāktuves tiks privatizētas, lai tur to nevar izstrādāt
jau gandrīz vai šīs privāto uzņēmumu
struktūras, kad valsts vairs nekādi nevarēs kontrolēt.
Jo, kā zinām, pret kontroli mēs esam iebilduši.
Mēs lūdzam atbalstīt Kārļa Čerāna
priekšlikumu, lai kaut nedaudz šo situāciju labotu. Paldies
par uzmanību.
Sēdes vadītāja. Vairāk debatēs
deputāti pieteikušies nav. Lūdzu zvanu! Komisijas vārdā?
I.Emsis. Tikai piebilde. Visā tekstā jau ir
mainīts nosaukums tur, kur ir minēta Vides aizsardzības
komiteja un tās reģionālās struktūras. Jums
jāatšķir pati pirmā lappusīte. Tur ir pareizais
nosaukums. Tas ir izlabots jau.
Sēdes vadītāja. Varbūt jūs
varat nolasīt, lai nav nekādu problēmu.
I.Emsis. Lai nebūtu nekādu problēmu,
es tātad nolasu: "Aizstāt visā likumā vārdus
"Vides aizsardzības komiteja" (attiecīgajā
locījumā) ar vārdiem "Vides aizsardzības un
reģionālās attīstības ministrija" (attiecīgajā
locījumā).
Sēdes vadītāja. Lūdzu deputātus
balsot par deputāta Čerāna priekšlikumu - likumprojekta
3.panta 5.punktā vārdu "paraugnolikumus" aizstāt
ar tekstu, kas tālāk jums dots tabulā. Lūdzu balsošanas
režīmu! Lūdzu balsot! Lūdzu rezultātu! Par
- 12, pret - 24, atturas - 19. Priekšlikums nav pieņemts.
I.Emsis. Tālāk, cienījamie kolēģi,
4.pantā ir priekšlikumi par pirmās daļas 6.punktu,
kur ir deputāta Kārļa Čerāna priekšlikums.
Un šeit ir papildināts par kompetenci, ka tā ir Ministru
kabineta kompetence, ir papildināts, pareizāk sakot, labots.
Kārlis Čerāns piedāvā, ka bīstamo
atkritumu savākšanas staciju, uzglabāšanas vietu un
pārstrādes un utilizācijas uzņēmumu un
apglabāšanas poligonu izvietojuma plānus nodod apstiprināšanai
Saeimai. Komisija šo priekšlikumu neatbalstīja.
Sēdes vadītāja. Debatēs deputāti
pieteikušies nav. Iebildumu pret komisijas slēdzienu nav. Pieņemts.
I.Emsis. Tālāk ir vēl otrs Kārļa
Čerāna priekšlikums par 4.panta pirmo daļu - papildināt
to ar 7.punktu: "Apstiprina un publicē bīstamo atkritumu
savākšanas staciju, uzglabāšanas vietu, pārstrādes
un utilizācijas uzņēmumu un apglabāšanas
poligonu darbības nolikumus." Manā skatījumā,
šis jautājums nav balsojams, jo tas jau vienreiz tika balsots.
Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu
pret komisijas slēdzienu nav. Pieņemts.
I.Emsis. Tālāk labojumi ir 10.pantā
7.lapaspusē. Par 10.pantu ir Seiles, Dobeļa un Tabūna
labojums - papildināt ar tekstu "...un iespēju veikt
pārbaudes objektā". Komisija šo priekšlikumu ir
atbalstījusi.
Sēdes vadītāja. Vai deputāts
Emsis vēlas runāt par šo jautājumu debatēs?
I.Emsis. Nē.
Sēdes vadītāja. Deputāti debatēs
pieteikušies nav. Iebildumu pret komisijas slēdzienu nav. Pieņemts.
I.Emsis. Arī tālāk ir deputātu
Seiles, Dobeļa un Tabūna priekšlikums - papildināt
10.pantu ar jaunu 12.punktu sekojošā redakcijā: "Veikt
atskaitījumus sabiedriskās kontroles fondā Ministru kabinetā
noteiktajā kārtībā un apmērā."
Šo priekšlikumu komisija tātad ir daļēji atbalstījusi,
un tas ir iestrādāts redakcijā, kas redzama šeit
tabulas labajā pusītē.
Sēdes vadītāja. Deputāti debatēs
pieteikušies nav, arī iebildumu pret komisijas slēdzienu
nav. Pieņemts.
I.Emsis. Paldies. Un tālāk ir vēl viens
deputātu Seiles, Dobeļa un Tabūna priekšlikums par
sabiedriskās kontroles nodrošināšanu pār darbībām
ar bīstamajiem atkritumiem. Tas priekšlikums ir redzams 9.lappusītē.
Komisija šo priekšlikumu ir atbalstījusi, nedaudz mainot
redakciju, un tā savukārt ir redzama 8.lapaspusē.
Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu pret komisijas slēdzienu nav. Pieņemts.
Vai deputāts Emsis... Arī negrib uzstāties.
I.Emsis. Paldies.
Sēdes vadītāja. Nu un ko tālāk?
I.Emsis. Man būtu lūgums nobalsot likumprojektu
kopumā, un es gribētu nosaukt termiņu.
Sēdes vadītāja. Emša kungs, lūdzu, darīsim to secībā! Tātad uzklausīsim. Deputāti ir dzirdējuši komisijas priekšlikumu - balsot par likumprojekta "Grozījumi likumā "Par bīstamajiem atkritumiem"" pieņemšanu otrajā lasījumā. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu, lai balsotu par likumprojekta pieņemšanu otrajā lasījumā. Lūdzu balsot! Lūdzu rezultātu! Par - 45, pret - 4, atturas - 8. Likumprojekts otrajā lasījumā ir pieņemts.
Lūdzu termiņu, līdz kuram iesniedzami
priekšlikumi par labojumiem trešajā lasījumā.
I.Emsis. Lūdzu iesniegt priekšlikumus trešajam
lasījumam līdz 26.septembrim.
Sēdes vadītāja. 26.septembris. Deputātiem citu priekšlikumu nav. Iebildumu nav.
Likumprojekts "Grozījums likumā "Par valsts un pašvaldību kapitāla daļu pārvaldi uzņēmējsabiedrībās"".
Gundars Kleinbergs - Tautsaimniecības, agrārās,
vides un reģionālās politikas komisijas vārdā,
Demokrātiskās partijas Saimnieks frakcijas deputāts.
G.Kleinbergs (Demokrātiskās partijas Saimnieks frakcija).
Cienījamais Prezidij! Cienījamie deputāti! Strādāsim ar dokumentiem nr.1162 un nr.1315.
Īsumā par lietas būtību. Pēc
Korupcijas novēršanas likuma grozījumu pieņemšanas,
ministrijas pārziņā ir valsts statūtsabiedrības
jeb valsts kapitāla daļas statūtsabiedrībās.
Faktiski šīs tiesības ir ierobežotas vai ir pat pilnīgi
izslēgta iespēja veikt šo kapitāla daļu pārraudzību
un veidot un realizēt valsts politiku tās īpašumu
racionālai apsaimniekošanai. Tādēļ, ņemot
vērā iepriekšējo redakciju, ir sagatavoti precizējoši
grozījumi likumā "Par valsts un pašvaldību kapitāla
daļu pārvaldi uzņēmējsabiedrībās",
kuru pieņemšana dotu iespēju ministriem pašiem izlemt,
kādā veidā pārvaldīt viņu atbildībā
nodotās valsts kapitāla daļas uzņēmējsabiedrībās.
Ievērojot to, ka Korupcijas novēršanas likums stājas
spēkā ar 1.augustu, ir nepieciešams norādītos
grozījumus pieņemt steidzamības kārtībā.
Tādēļ arī Tautsaimniecības, agrārās,
vides un reģionālās politikas komisijas vārdā
lūdzu balsot par to, ka šos likuma grozījumus pieņem
steidzamības kārtībā.
Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Kleinberga kungs, viens runā "par", viens - "pret".
Jānis Lagzdiņš - frakcijas "Latvijas
ceļš" deputāts.
J.Lagzdiņš (frakcija "Latvijas ceļš").
Augsti godātie kolēģi deputāti!
Korupcijas novēršanas likums tika pieņemts pagājušā
gada augustā, tas stājās spēkā 1.janvārī.
Atsevišķu normu spēkā stāšanās
tika apturēta, to izdarījām mēs. Pilnībā
Korupcijas novēršanas likums stājās spēkā
1.augustā. Ministru kabinetam, ministrijām bija dotas pilnīgas
iespējas šajā gada laikā, pat vairāk nekā
gada laikā, zinot, kāds ir Korupcijas novēršanas
likums, ja tas ir nepieciešams, izdarīt grozījumus arī
citos likumos. Turklāt nav jau tā, kā godātais
referents šeit mums teica, ka Korupcijas novēršanas likums
nepieļauj ministrijām nodrošināt kontroli pār
valsts uzņēmējsabiedrībām, proti, ka nav
iespējams deleģēt šīm uzņēmējsabiedrībām
savus pilnvarniekus. Valstī ir pietiekami daudz kompetentu personu,
kuras nav valsts amatpersonas un kuras var pārstāvēt
valsts intereses šajās uzņēmējsabiedrībās,
tāpat kā tas ir citās valstīs. Arī šobrīd
šīs uzņēmējsabiedrības ļoti labi
funkcionē bez politiķu piedalīšanās, un tādēļ
es uzskatu, ka nav nepieciešams šo projektu virzīt uz priekšu
steidzamības kārtā. Par citiem argumentiem es runāšu
tad, kad uzstāšos debatēs par pirmo lasījumu. Paldies.
Sēdes vadītāja. "Par" neviens runāt nevēlas. Lūdzu... Jūs kā deputāts varat runāt "par"... Nē, komisijas vārdā jūs esat ierosinājis steidzamību un pamatojis. Jūs varat lūgt vārdu tikai kā deputāts, ja jūs vēlaties. Kā deputāts? (Kāds kaut ko saka no vietas.) Pareizi! Es atvainojos par to, bet jūs saskaņā ar jauno Kārtības rulli nevarat otrreiz aizstāvēt pats savu priekšlikumu.
Lūdzu balsošanas režīmu, lai balsotu
par likumprojekta atzīšanu par steidzamu. Lūdzu balsot!
Lūdzu rezultātu! Par - 23, pret - 24, atturas - 13. Steidzamība
nav pieņemta.
G.Kleinbergs. Tātad iznāk, ka, izmantojot
savas tiesības, es lūdzu balsot par likumprojektu pirmajā
lasījumā.
Sēdes vadītāja. Atklāsim debates vispirms, Kleinberga kungs! (Smejas.) Pēc tam būs balsojums pirmajā lasījumā.
Jānis Lagzdiņš - frakcijas "Latvijas
ceļš" deputāts.
J.Lagzdiņš (frakcija "Latvijas ceļš").
Kolēģi deputāti! Es būtu ļoti iepriecināts, ja valdība tik tiešām būtu iesniegusi tādu likumprojektu, par kuru runāja šeit cienījamais referents, jo kopumā jau es atbalstu šo ideju, ka ministrijām būtu jānodrošina šī pārraudzība pār uzņēmējsabiedrībām, un tik tiešām mūsu valstī šī pārraudzība netiek realizēta tā, kā mēs vēlētos. To mēs ļoti bieži redzam. It sevišķi tad, kad Valsts kontrole vai citas institūcijas kontrolē valsts vai pašvaldību uzņēmējsabiedrības. Godātie kolēģi, lūdzu, iedziļinieties piedāvātā likumprojekta tekstā! Šeit gluži nav tā, kā to teica cienījamais referents, bet lietas būtība ir šāda. Es varbūt citēšu normu, kuru piedāvā pieņemt Ministru kabinets.
Tātad: "Izteikt 8.pantu šādā redakcijā..." Runa ir par likumu, par valsts un pašvaldību kapitāla daļu pārvaldi uzņēmējsabiedrībās. Citēju piedāvāto normu: "Valsts institūcija vai pašvaldība kā kapitāla daļu turētāja par pilnvarnieku var iecelt valsts (pašvaldību) amatpersonu, arī ierēdni vai citu personu..." Un tālāk nākošajā teikumā ir runa par to, ka šī amatpersona nevar būt par kapitāla daļas pilnvarnieku vairāk nekā trijās uzņēmējsabiedrībās.
Paskatīsimies, ko mums saka Korupcijas novēršanas likums. Tur ir fiksēts un skaidri un gaiši 5.pantā noteikts, kas ir valsts amatpersonas. Valsts amatpersonas, godātais referent un godātie kolēģi, nav tikai ierēdņi, tie nav tikai kaut kādu ministriju darbinieki, bet valsts amatpersonas saskaņā ar šo likumu ir 14 kategoriju darbinieki, sākot jau ar Valsts prezidentu, Saeimas deputātu, ministru, tiesnesi, prokuroru, policijas darbinieku. Tātad, ja mēs pieņemsim šo likumu, tad arī policijas darbiniekus varēs nozīmēt par pilnvarniekiem valsts un pašvaldību uzņēmējsabiedrībās kā padomes locekļus. Padomājiet, kurp mēs ejam! Tātad arī valsts kontrolierus, tātad Nacionālo bruņoto spēku aktīvā ierindas dienesta karavīrus.
Godātie kolēģi, es domāju, ka Ministru kabinets šādu normu negribēja iesniegt, jo runa šeit acīmredzot ir par ierēdņiem. Un acīmredzot atsevišķos gadījumos ierēdņus arī varētu iecelt, it sevišķi no Finansu ministrijas un no Satiksmes ministrijas, arī no Ekonomikas ministrijas, par šo uzņēmējsabiedrību pārvaldniekiem.
Godātie kolēģi, ņemot vērā
to, ka šā piedāvātā likuma koncepcija ir absolūti
pretrunā ar Korupcijas novēršanas likumu, absolūti
pretrunā ar veselo saprātu un to pieredzi, kāda ir kaimiņvalstīs,
es aicinu šo likumprojektu noraidīt.
Sēdes vadītāja. Debatēs vairāk
deputāti pieteikušies nav, bet ir Inese Vaidere - Ekonomikas
ministrijas parlamentārā sekretāre. Lūdzu!
I.Vaidere (Ekonomikas ministrijas parlamentārā sekretāre).
Cienījamās deputātes! Godājamie deputāti! Es gribētu vērst jūsu uzmanību, manuprāt, uz ļoti svarīgu lietu. Protams, es piekrītu Lagzdiņa kungam par to, ka redakcionāli šis pants varētu tikt labots, bet galvenais mērķis, kāpēc šādu likumprojektu Ministru kabinets ir iesniedzis, ir tas, ka mums, ministriju pārstāvjiem, sakarā ar Korupcijas novēršanas likuma pieņemšanu, ar šo neatrisināto jautājumu, kādas ir ierēdņu tiesības, ir radušās ārkārtīgi lielas grūtības šajā ļoti svarīgajā sfērā, ko jūs pazīstat ar nosaukumu - valsts uzņēmumu pārvalde. Pretēji līdzšinējai praksei, ka valsts intereses valsts uzņēmumos varēja pārstāvēt ministrijas kompetents ierēdnis - mūsu ministrijā tādi ir vairāki: varu nosaukt Oša kungu, Cebuļa kungu, un līdz ar to viņi varēja realizēt šajos uzņēmumos noteiktu valsts politiku - tagad mums ir izveidojies starpposms. Dažkārt ir jāņem cilvēki no malas, kuri tad nu būtu tiesīgi un kuriem tad būtu uzdots realizēt šo valsts politiku. Tā nu iznāk tādi lieli birokrātiski šķēršļi, jo ministram ir vai nu jāstrādā tieši ar šiem pilnvarniekiem, vai tik un tā starp ministru un šo pilnvarnieku ir jāieliek starpā šis valsts ierēdnis.
Jūs varbūt esat pievērsuši uzmanību
pēdējām izmaiņām uzņēmējsabiedrību
padomēs. Lūk, manis nosauktie Oša kungs un Cebuļa
kungs ir pārtraukuši savu darbu uzņēmējsabiedrībās,
bet viņu vietā ir nākuši tādi kungi, kas,
protams, arī ir kompetenti, piemēram, Meļņika
kungs un Kažas kungs, bet vienkārši šajā gadījumā
ministrijai ir ārkārtīgi grūti realizēt
savas intereses. Tāpēc es ļoti jūs aicinu nobalsot
tomēr par šo likumprojektu un tad tālāk redakcionāli
izdarīt tās izmaiņas, par kurām šeit runāja
deputāts Lagzdiņa kungs. Paldies.
Sēdes vadītāja. Vairāk debatēs
pieteikušos nav. Lūdzu zvanu! Komisijas vārdā.
G.Kleinbergs (Demokrātiskās partijas Saimnieks frakcija).
Cienījamie deputāti! Tomēr, ļoti
cienot arī Lagzdiņa kunga likumu un Lagzdiņa kunga
priekšlikumus, aicinu balsot pirmajā lasījumā "par",
bet pēc tam izdarīt, ja vajadzīgs, nelielus redakcionālus
labojumus.
Sēdes vadītāja. Lūdzu balsošanas
režīmu, lai balsotu par likumprojekta "Grozījums
likumā "Par valsts un pašvaldību kapitāla daļu
pārvaldi uzņēmējsabiedrībās""
pieņemšanu pirmajā lasījumā. Lūdzu balsot!
Lūdzu rezultātu! Par - 40, pret - 13, atturas - 9. Likumprojekts
pirmajā lasījumā ir pieņemts. Lūdzu nosaukt
datumu, līdz kuram iesniedzami labojumi otrajam lasījumam.
G.Kleinbergs. Labojumus lūdzu iesniegt līdz
19.septembrim.
Sēdes vadītāja. 19.septembris. Deputātiem citu priekšlikumu nav. Iebildumu nav.
Godātie deputāti! Ir saņemts iesniegums: "Latvijas Republikas 6.Saeimas Prezidijam. Sakarā ar to, ka Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas nozīmētais referents 12. un 19.septembra sēdēs nepiedalīsies komandējuma dēļ, lūdzu Prezidijam jautājumu "Par Valsts cilvēktiesību biroju" iekļaut 26.septembra sēdē." Lai Prezidijs varētu iekļaut 26.septembra sēdē, Prezidijam vispirms ir vajadzīga jūsu piekrišana, ka mēs to šodien svītrojam no darba kārtības. Deputātiem iebildumu nav.
Likumprojekts "Grozījumi Latvijas Civilprocesa kodeksā".
Juridiskās komisijas vārdā - Juris Kaksītis,
Demokrātiskās partijas Saimnieks frakcijas deputāts.
J.Kaksītis (Demokrātiskās partijas Saimnieks frakcija).
Augsti godātais Prezidij! Cienījamie kolēģi!
Es aicinu jūs pievērst uzmanību dokumentiem nr. 616,
nr. 809, nr.1110 un nr. 1184.
Sēdes vadītāja. Dokuments nr.1284.
J.Kaksītis. 1284. Ministru kabinets ir iesniedzis šos likumprojektus, un Juridiskā komisija, izskatījusi tos savā sēdē, atbalstīja principā likumprojektu, kas ir dokumentā nr.1110. Proti, ka rajonu un pilsētu tiesās turpmāk civillietas varēs izskatīt viens tiesnesis. Ja jūs iepazināties ar anotāciju, tad redzējāt, ka tur gan vairāk ir runāts par pragmatiskiem apsvērumiem nekā par problēmu pēc būtības, un šis pragmatisms saistās ar to, ka nav iespējams nodrošināt vairāk nekā 12 tūkstošu piesēdētāju darbu tiesās. Taču, atbalstot šo dokumentu, Juridiskā komisija vadījās arī no tīri juridiskiem apsvērumiem, arī no tā, ka savulaik, šā gada 19.aprīlī, Republikas tiesnešu konferencē tika pieņemts lēmums par šāda priekšlikuma atbalstīšanu.
Nākamais ir dokuments nr.616, bet vispirms daži
vārdi par dokumentu nr.809. Šie labojumi jeb grozījumi
Civilprocesa kodeksā ir saistīti ar likumprojektu, kuru mēs
jau esam uzsākuši apspriest Saeimā (un, es ceru, turpināsim
to darīt arī šodien), - tas ir likums par uzņēmumu
un uzņēmējsabiedrību maksātnespēju.
Un, apspriežot šos valdības iesniegtos likumprojektus,
komisija nonāca pie atziņas, ka... saskaņā ar
Kārtības ruļļa 85.panta nosacījumiem komisija
pieņēma lēmumu apvienot projektus un izstrādāt
alternatīvo likumprojektu. Apvienojot šos likumprojektus un izstrādājot
alternatīvo likumprojektu, kas ir dokuments nr.1284, mēs esam
pilnībā piekrituši jau minētajam projektam, kurš
ir dokumentā nr.1110. Mēs esam atbalstījuši ideju,
kas izteikta dokumentā nr.616, taču esam to izdarījuši,
mūsuprāt, veiksmīgāk tādējādi,
ka noraidījām priekšlikumu izveidot atsevišķu
nodaļu, bet iestrādājām to ideju, kāda ir
šajā likumprojektā ielikta, izdarot papildinājumus
vai izsakot priekšlikumus papildināt Civilprocesa kodeksa jau
spēkā esošo normu un iestrādāt šos papildinājumus
spēkā esošā Civilprocesa kodeksa 25.nodaļā,
papildinot 242.pantu, 245.panta 16.punktu ar normām, kuras ir iestrādātas.
Jūs varat ar tām iepazīties manis nosauktajā dokumentā.
Bez tam Juridiskā komisija konstatēja, ka valdības iesniegtajā
likumprojektā ir arī tādi priekšlikumi, kuri jau
ir pieņemti, par kuriem mēs trešajā lasījumā
nobalsojām 8.augustā, rudens sesijas pirmajā sēdē.
Izstrādājot alternatīvo likumprojektu, komisija ņēma
vērā tās normas, kuras tika atbalstītas, iepriekš
izskatot likumprojektu par uzņēmumu un uzņēmējsabiedrību
atzīšanu par maksātnespējīgām. Kā
jūs atceraties, vasarā, brīdī, kad tika apspriests
šis likumprojekts pirmo reizi, šajās materiālajās
normās bija iestrādātas arī vairākas procesuāla
rakstura normas, pret kurām juristi pamatoti iebilda, un tad šis
likumprojekts tika atdots atpakaļ komisijai, viņi strādāja,
lai tālāk veidotu šo projektu un izdarītu labojumus
Civilprocesa kodeksā. Mēs esam to ņēmuši
vērā, un mūsu dokumentā ir iestrādātas
procesuālās normas, procesuālās īpatnības,
kādas būtu nepieciešamas, izskatot šīs kategorijas
lietas. Mēs jau šobrīd esam piesaistījuši uzmanību
šim likumprojektam, arī tiesas, kuras būs tās, kurām
būs jāvadās pēc šā likuma, ja tas tiks
pieņemts, un esam saņēmuši principā pozitīvas
rakstiskas atsauksmes gan no Augstākās tiesas, gan no apgabaltiesas,
kas faktiski būs šī tiesa, kas izskatīs lietas un
vadīsies pēc normām, kuras, es ceru, tiks pieņemtas
Saeimā. Ceru, ka tiks izdarīti šie labojumi Civilprocesa
kodeksā. Šajā sakarībā es gribu teikt, ka es
šodien vērsīšos pie jums ar lūgumu - atbilstoši
Kārtības ruļļa nosacījumiem es esmu pilnvarots
komisijas vārdā lūgt -, lai šā likumprojekta
izskatīšanu atzītu par steidzamu. Tādēļ
es lūdzu, ņemot vērā to, ko es teicu... Ņemot
vērā, ka tiešām tiks pieņemts likums par
uzņēmumu un uzņēmējsabiedrību
maksātnespēju (un tas, iespējams, varētu notikt
šodien), tad šīs procesuālās normas... lai varētu
realizēt dzīvē tos nosacījumus, kas ietverti
materiālajās likuma normās, šis likums ir ļoti
nepieciešams jau drīzumā. Sakarā ar to es lūdzu
atbalstīt šo projektu pirmajā lasījumā un atzīt
par steidzamu. Paldies.
Sēdes vadītāja. Kaksīša kungs,
papriekš ir jāizlemj par steidzamību, pēc tam būs
debates, un tad būs pirmais lasījums. Lūdzu zvanu! Vai
kāds vēlas runāt par un pret priekšlikumu par steidzamību?
Dobeļa kungs, es atvainojos. Dobeļa kungs, debates Saeimā
notiek no tribīnes. Ja jūs vēlaties runāt, es
jums došu vārdu. Nevis tā - jūs nostājaties
man priekšā un pašlaik man skaidrojat. Jūs vēlaties
runāt? Juris Dobelis - LNNK un LZP frakcijas deputāts. "Par"
vai "pret".
J.Dobelis (LNNK un LZP frakcija).
Kolēģi! Bet mēs neesam izvēlējušies
dokumentu, par kura steidzamību mēs balsosim. Ja mēs
noraidām komisijas piedāvāto variantu un neizvēlamies
šo apvienoto dokumentu, kāda tad būs šī steidzamība?
Sēdes vadītāja. Augsti godātie
deputāti! Saeimas kārtības ruļļa 92.pants:
pirms debatēm par likumprojektu pirmajā lasījumā
ir jāizšķir jautājums par steidzamību. Jautājums
ir par būtību - par šo dokumentu steidzamību. Pēc
tam jūs izlemsiet, par kuru no šiem dokumentiem jūs...
Tāda ir Saeimas kārtības rullī noteiktā kārtība.
Dobeļa kungs, es vienpersoniski, uz jūsu ierosinājuma
pamata nevaru izmainīt Saeimas kārtības rulli, tāpēc
lūdzu deputātus balsot par likumprojekta atzīšanu
par steidzamu. (No zāles deputāts J.Dobelis: "Piekrītu.")
Lūdzu balsot. Lūdzu rezultātu! Par - 53, pret - nav,
atturas - 4. Deputāti debatēs pieteikušies nav. Lūdzu
zvanu! Neviens iesniedzējs nevienu likumprojektu, cik es saprotu,
atsaucis nav.
J.Kaksītis. Iesniedzēji oficiāli nevienu
likumprojektu atsaukuši nav, tādēļ es lūdzu
atbalstīt alternatīvo, komisijas izstrādāto likumprojektu
un noraidīt likumprojektus, kas ir dokumenti nr.616, nr.809 un nr.1110.
Sēdes vadītāja. Tā kā neviens iesniedzējs savu likumprojektu atsaucis nav, mums ir četri projekti. Tagad mēs balsosim iesniegšanas secībā. Dokumenti ir sakārtoti iesniegšanas secībā, komisija tos tā ir sakārtojusi, jā, Kaksīša kungs? Vai tie ir sakārtoti iesniegšanas secībā? Jā. Lūdzu deputātus tagad pievērst uzmanību!
Pirmais būs balsojums par dokumentu nr.616. Lūdzu balsošanas režīmu. Lūdzu deputātus balsot. Lūdzu rezultātu! Par - 7, pret - 39, atturas - 11. Nav pieņemts.
Lūdzu deputātus pievērst uzmanību - balsojam par dokumentu nr.809. Nosaukums visiem vienāds. Lūdzu balsošanas režīmu. Lūdzu balsot. Lūdzu rezultātu! Par - 2, pret - 46, atturas - 12. Nav pieņemts.
Lūdzu deputātus balsot par dokumentu nr.1110. Lūdzu deputātus tad, kad norit balsojums, netraucēt operatoru, kurš realizē balsošanas režīmu zālē. Dokuments nr.1110. Lūdzu balsot. Lūdzu rezultātu! Par - 1, pret - 44, atturas - 9. Nav pieņemts.
Dokuments nr.1284. Lūdzu balsošanas režīmu. Lūdzu balsot. Lūdzu rezultātu! Par - 61, pret - nav, atturas - 2. Likumprojekts pieņemts pirmajā lasījumā.
Priekšlikumi iesniedzami otrajam lasījumam steidzamības
gadījumā. Mums ir lūgums nosaukt otrā lasījuma
datumu, Kaksīša kungs. Es varbūt... atvainojos... tad kurā
pantā ir šie datumi? Lūdzu, varat arī nosaukt datumu,
ja vēlaties.
J.Kaksītis. Es vēlos arī nosaukt priekšlikumu
iesniegšanas datumu - 20.septembris.
Sēdes vadītāja. Neparedz, Kaksīša
kungs...
J.Kaksītis. Cienījamie kolēģi...
(No zāles deputāts I.Bišers: "Kad sēde?")
Sēdes vadītāja. Kolēģi, Saeimā diskutē no tribīnes. Ja jūs, Bišera kungs, apšaubāt Kaksīša kunga teikto, lūdzu, nāciet tribīnē, es jums došu vārdu, lai jūs varētu runāt par to, kā jautājums virzāms tālāk.
Ilmārs Bišers - Demokrātiskās partijas
Saimnieks frakcijas deputāts.
I.Bišers (Demokrātiskās partijas Saimnieks frakcija).
Cienījamie kolēģi! Es nevis apstrīdu
Kaksīša kunga priekšlikumu, bet atbalstu, jo Kārtības
ruļļa jaunā redakcija paredz, ka arī steidzamības
gadījumā var noteikt priekšlikumu iesniegšanas laiku.
Sēdes vadītāja. Lūdzu - 20.septembris. Deputātiem citu priekšlikumu nav, iebildumu nav.
J.Kaksītis. Paldies. Cienījamie kolēģi!
Es labprāt nosauktu šodien arī sēdes laiku, taču
es esmu diezgan savādā situācijā šobrīd,
jo zinu, ka tiks lemts arī par sēdēm, kuras, iespējams,
notiks trešdienās. Es varētu ieteikt 26.septembri, tā
ir ceturtdiena. Neskatoties uz iespējamām izmaiņām,
kādas varētu būt attiecībā uz sēdēm,
es ierosinu izskatīt šo likumprojektu 26.septembrī.
Sēdes vadītāja. Deputātiem nav iebildumu pret likumprojekta izskatīšanu otrajā, galīgajā lasījumā 26.septembrī. Pieņemts.
Godātie deputāti! Mēs esam izskatījuši visus jautājumus, kas tika iekļauti un netika atsaukti ārkārtas sēdē, un līdz ar to ārkārtas sēdi pasludinu par slēgtu.
Godātie deputāti, es ceru, ka jums visiem uz galda ir kārtējās sēdes materiāli. Ja nav, tad mēs varam pēc tam, kad tiks nolasīti reģistrācijas rezultāti, izsludināt 5 minūšu pārtraukumu, lai šos dokumentus saņemtu.
Tā, lūdzu reģistrācijas režīmu!
Lūdzu deputātus reģistrēties un Saeimas sekretāra
biedri Janīnu Kušneri nolasīt reģistrācijas
rezultātus!
J.Kušnere (6. Saeimas sekretāra biedre).
Godātie deputāti! Lūdzu uzmanību! Nav reģistrējušies:
Kārlis Čerāns,
Roberts Dilba,
Guntis Eniņš,
Viesturs Gredzens,
Jānis Kazāks,
Aleksandrs Kiršteins,
Odisejs Kostanda,
Andrejs Krastiņš,
Ludmila Kuprijanova,
Ivars Jānis Ķezbers,
Aristids Jēkabs Lambergs,
Imants Liepa,
Andrejs Naglis,
Andris Rubins,
Andris Saulītis,
Antons Seiksts,
Leonards Teniss,
Andris Tomašūns,
Jānis Urbanovičs,
Roberts Zīle.
Paldies par uzmanību.
Sēdes vadītāja. Ārkārtas sēdi pasludinu par slēgtu.
Lūdzu balsošanas režīmu, lai balsotu
par manu priekšlikumu - noteikt 5 minūšu pārtraukumu
pirms kārtējās sēdes, lai deputāti varētu
paņemt materiālus. Lūdzu balsot! Lūdzu rezultātu!
Par - 44, pret - 8, atturas - 8. Darbu sākam 13.50.
Redaktores: J.Kravale, L.Bumbura
Datoroperatores: B.Strazdiņa, S.Bērziņa, M.Ceļmalniece, I.Kuzņecova
Korektores: D.Kraule, J.Kurzemniece, S.Stikute
Latvijas Republikas 6.Saeimas rudens
sesijas 1996.gada 9.septembra desmitās
(ārkārtas) sēdes turpinājums
1996.gada 12.septembrī
Sēdi vada Latvijas Republikas 6.Saeimas priekšsēdētāja
Ilga Kreituse.
Sēdes vadītāja. Labrīt, godātie
kolēģi! Turpinām ārkārtas sēdes
darbu. Lūdzu nākt tribīnē Tautsaimniecības,
agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas
referentu, lai mēs turpinātu darbu pie likumprojekta "Grozījumi
likumā "Par zemes reformu Latvijas Republikas pilsētās"".
Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās
politikas komisijas vārdā - Jānis Rāzna, Demokrātiskās
partijas Saimnieks frakcijas deputāts.
J.Rāzna (Demokrātiskās partijas Saimnieks frakcija).
Labrīt, cienījamais Prezidij, cienījamie
deputāti! Tātad jums visiem ir izdalīts dokuments, kurā
ir precizēts pagājušajā sēdē izskatāmais
likumprojekts "Grozījumi likumā "Par zemes reformu
Latvijas Republikas pilsētās"".
Sēdes vadītāja. Rāznas kungs,
precizējiet dokumenta numuru, lai visi deputāti var šo
dokumentu atrast. Pasakiet, lūdzu, deputātiem papilddokumenta
numuru. Tas ir, cik es saprotu, dokuments nr.1306A.
J.Rāzna. Jā, dokuments nr.1306A.
Sēdes vadītāja. Lūdzu deputātus
tagad paņemt dokumentu nr.1306A. Turpinām izskatīšanu,
dokumenta nr.1306 vietā izmantojot šo tabulu, kas ir dokumentā
nr.1306A. Vai tā, Rāznas kungs? Jā?
J.Rāzna. Jā. Tātad turpināsim,
sākot ar 24.lappusi. 24.lappusē ir Tautsaimniecības,
agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas
priekšlikums izveidot jaunu 22.pantu, un panta nosaukums ir "Darījumu
saskaņošanas kārtība".
Sēdes vadītāja. Vai tā ir panta
jauna redakcija, jeb vai ir jauns pants izveidots? Jo, kā es redzu,
iepriekšējā dokumentā mums ir pirmās redakcijas
22.pants.
J.Rāzna. Tas ir jauns pants. Būtībā
22.pants ir izteikts jaunā redakcijā.
Sēdes vadītāja. Pants ir izteikts jaunā
redakcijā otrajā lasījumā pēc komisijas
izteiktā priekšlikuma. Tātad nav izveidots jauns pants?
J.Rāzna. Nē, tas ir izteikts jaunā
redakcijā.
Sēdes vadītāja. Vai deputātiem
ir kādi iebildumi? Debatēs neviens pieteicies nav. Vai deputātiem
nav iebildumu pret komisijas slēdzienu - izteikt 22.pantu tādā
redakcijā, kāda šeit redzama? Iebildumu nav. Pieņemts.
J.Rāzna. Tālāk. Ir Juridiskā biroja
priekšlikums, kurš būtībā iesaka to pašu
- izveidot jaunu pantu. Un komisija šo priekšlikumu atbalstīja.
Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu
pret Juridiskā biroja priekšlikuma atbalstīšanu un
iestrādāšanu 22.panta jaunajā redakcijā nav.
Pieņemts.
J.Rāzna. 25.lappuse. Frakcija "Latvijai"
arī iesaka izveidot jaunu 22.pantu, bet komisija šo priekšlikumu
neatbalstīja. (No zāles deputāts A.Endziņš:
"Mçs jau nobalsojām pagājušajā sēdē!
Cik tad reizes var balsot?")
Sēdes vadītāja. Frakcija lūdz
balsojumu? Aivars Endziņš - frakcijas "Latvijas ceļš"
deputāts. Endziņa kungs, lūdzu, runājiet kā
visi deputāti - no tribīnes.
A.Endziņš (frakcija "Latvijas ceļš").
Cienījamā priekšsēdētāja!
Cienījamie kolēģi! Par šo frakcijas "Latvijai"
priekšlikumu mums jau bija balsojums ārkārtas sēdē
pirmdien, un atkārtots balsojums ir pretrunā ar Kārtības
rulli.
Sēdes vadītāja. Godātie kolēģi,
tagad uzklausīsim, ko teiks referents komisijas vārdā.
Bet es pieņemu šo Endziņa kunga aizrādījumu,
ja komisijai nav iebildumu un ja komisija piekrīt tam, ko teica Endziņa
kungs.
J.Rāzna. Komisija piekrīt, jo tiešām
pagājušajā reizē tika balsots par šo priekšlikumu,
un šis priekšlikums tika noraidīts.
Sēdes vadītāja. Nu, tad paldies. Turpinām
darbu.
J.Rāzna. Tālāk - 26.lappuse. Tātad
- vecais 22.pants. Tautsaimniecības, agrārās, vides un
reģionālās politikas komisija iesaka izteikt to kā
23.pantu un precizēt tā redakciju.
Sēdes vadītāja. Rāznas kungs,
mums apspriešana sākās ar to, ka es nupat jūs lūdzu
precizēt, vai tas, ko mēs tikko kā pieņēmām
nebalsojot - vai tas ir jauns 22.pants vai tā panta jauna redakcija.
Jūs teicāt, ka tā ir panta jauna redakcija. Bet tagad
skatāmies 26.lappusē - jauns 22.pants. Cik tad mums ir 22.pantu?
J.Rāzna. Būtībā tas ir 23.pants,
jo... faktiski 22.pants. Man jāatvainojas, 22.pants ir izteikts jaunā
redakcijā. Un šis ir 23.pants.
Sēdes vadītāja. Anna Seile - LNNK un
LZP frakcijas deputāte.
A.Seile (LNNK un LZP frakcija).
Cienījamā sēdes vadītāja un godātie deputāti! Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija šajā laikā, līdz šim ārkārtas sēdes turpinājumam, krietni pastrādāja, saliekot pretī visus priekšlikumus tā, kā tie ir iesniegti pēc būtības. Pagājušajā reizē tie bija sakārtoti automātiski pa pantiem, tāpēc deputāti nevarēja orientēties. Un tāpēc ir pareizi tā, kā ir ierakstīts 24.lappusē dokumentā nr.1306A. Bet dokumenti tiem deputātiem, kuri tos nav atraduši - es redzu, ka daudziem deputātiem to nav -, atrodas lejā, jūsu dokumentu kastītēs, arī es no turienes to šorīt paņēmu. Sēdes sākumā Rāznas kungs informēja, ka ir izsniegts papildu dokuments. Jūsu palīgi var noiet lejā - šim dokumentam pakaļ. Sēdes darbā nekādi traucējumi neradīsies, jo tas nebūs ilgi, tikai kādas divas minūtes.
Tagad, tātad ir ierosinājums izveidot jaunu
22.pantu, un sēde to šorīt atbalstīja. Tas bija
Juridiskā biroja priekšlikums, kuru Tautsaimniecības, agrārās,
vides un reģionālās politikas komisija izteica tādā
redakcijā, kādu jūs redzat pēdējā
ailē. "Darījumu saskaņošanas kārtība"
- šis ir ļoti nepieciešams pants, jo Ministru kabineta iesniegtajā
likumprojektā tik tiešām līdz šim nebija pateikts,
kādā veidā šie darījumi tiek veikti, kas tos
paraksta, cik dienu laikā šis process ir jāizskata un ka
līgumā ir jāparedz arī saistības par zemes
izmantošanu un investīcijām. To visu mēs šorīt
jau pieņēmām bez iebildumiem. Tagad ir runa par to,
ka arī frakcija "Latvijai" ir iesniegusi jaunu 22.pantu,
bet ar pavisam citu tekstu. Viņu ierosinātais pants saucas:
" 22.pants. Investīciju līgumi". Tekstu par šiem
investīciju līgumiem ir paredzēts iekļaut Tautsaimniecības,
agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas
izstrādātās redakcijas pēdējā, ceturtajā
daļā, par ko mēs jau esam nobalsojuši, un Tautsaimniecības,
agrārās, vides un reģionālās politikas komisija
neatbalstīja šo frakcijas "Latvijai" priekšlikumu
tikai tā viena iemesla dēļ, ka šeit pārāk
sīki ir reglamentēts, cik darba vietu ir jārada, cik
lielām ir jābūt investīcijām un cik darba
vietām jābūt uz vienu kvadrātmetru īpašumā
iegūtās zemes. Mēs uzskatījām, ka šāda
reglamentācija ir daudz par sīku, to var noteikt, ja vajag,
ar atsevišķiem Ministru kabineta noteikumiem, bet tā nav
likuma norma. Tāpēc komisija ierosināja neatbalstīt
šo 22.pantu "Investīciju līgumi", kuru frakcija
"Latvijai" ierosina.
Sēdes vadītāja. Seiles kundze izteica
aizdomas, ka deputātiem nav šā dokumenta, un sacīja,
ka to var divu minūšu laikā iegūt. Vai ir nepieciešamība
izziņot pārtraukumu, lai deputāti saņemtu šo
dokumentu? Nav. Paldies. Turpinām darbu. Tātad 26.lappuse.
Rāznas kungs, vēlreiz precizējiet.
J.Rāzna. 26.lappuse. Tātad Tautsaimniecības,
agrārās, vides un reģionālās politikas komisija
iesaka izteikt bijušo 22.pantu tagad kā 23.pantu precizētā
redakcijā.
Sēdes vadītāja. Deputātiem nav
iebildumu pret komisijas slēdzienu par 23.panta jauno redakciju.
Pieņemts.
J.Rāzna. Tālāk. Tajā pašā
lappusē ir vēl viens priekšlikums - deputāti Pēterkops,
Jirgens, Ozoliņš, Balodis, Jurdžs, Požarnovs, Vidiņš,
Grīnblats, Sinka un Pētersons iesaka aizvietot 22.pantā
vārdus "20.panta otrajā daļā minētās
personas" ar vārdiem "20.panta 4.un 5.punktā minētās
personas". Komisijas priekšlikums - neatbalstīt. Es nedaudz
paskaidrošu, kāpēc. 20.panta otrajā daļā
ir teikts, ka būtībā publicē laikrakstā...
tātad tie, kas ir ieguvuši zemi... tās ir citas fiziskās
un juridiskās personas. Šobrīd šie deputāti ierosina
nomainīt šo tekstu ar "20.panta 4.un 5.punktā minētās
personas". Tas nozīmē, ka... šobrīd mums jau
ir 4.un 5.punkts izmainīts, to mēs paši pieņēmām.
4.punkts skan: "...sabiedriskās un reliģiskās organizācijas".
Un 5.punkts... mēs iebalsojām frakcijas "Tçvzemei
un Brīvībai" priekšlikumu... būtībā
tās ir citas ārvalstu fiziskās un juridiskās personas.
Pēc būtības tagad deputātiem acīmredzot
ir jāizlemj. Ja frakcija "Tçvzemei un Brīvībai"
prasa balsojumu, tad ir jāizlemj, vai šo normu atbalstīt
vai neatbalstīt. Komisija ieteica neatbalstīt, jo 4.punktā
mums bija minētas sabiedriskās un reliģiskās
organizācijas, bet 5.punkta praktiski vispār nebija.
Sēdes vadītāja. Vai iesniedzēji
lūdz balsojumu? Iesniedzēji balsojumu nelūdz. Deputātiem
iebildumu pret komisijas slēdzienu nav. Pieņemts.
J.Rāzna. 27.lappuse. Tautsaimniecības, agrārās,
vides un reģionālās politikas komisija iesaka papildināt
likumprojektu ar jaunu 24.pantu, un šis pants skan: "Zemes īpašuma
tiesību izbeigšanas kārtība fiziskajām personām,
kuras nav Latvijas Republikas pilsoņi".
Sēdes vadītāja. Deputātiem nav
iebildumu pret komisijas priekšlikumu - papildināt likumprojektu
ar jaunu 24.pantu. Pieņemts.
J.Rāzna. Šajā pašā lappusē
ir arī Juridiskā biroja priekšlikums, tajā ir sacīts
arī, ka jāizveido jauns pants. Komisija to ir atbalstījusi.
Sēdes vadītāja. Deputātiem nav
iebildumu pret komisijas slēdzienu? Nav. Pieņemts.
J.Rāzna. Šajā pašā lapaspusē
ir deputātu Pēterkopa, Jirgena, Ozoliņa, Baloža,
Jurdža, Požarnova, Vidiņa, Grīnblata, Sinkas un
Pētersona priekšlikums papildināt likumu ar jaunu pantu.
Komisija to ir atbalstījusi daļēji, un tas ir ietverts
gan jaunajā 24., gan arī 25. pantā.
Sēdes vadītāja. Debatēs deputāti
pieteikušies nav. Iesniedzēji balsojumu neprasa. Deputātiem
iebildumu pret komisijas slēdzienu nav. Pieņemts.
J.Rāzna. 28. lapaspuse. Tautsaimniecības,
agrārās, vides un reģionālās politikas komisija
iesaka papildināt likumprojektu ar jaunu 25.pantu, un šis pants
skan: "Juridisko personu zemes īpašuma tiesību izbeigšanās
kārtība".
Sēdes vadītāja. Tas ir nosaukums, Rāznas
kungs, jā? Un visu panta redakciju deputāti var izlasīt
tabulas pēdējā ailē. Debatēs pieteikušos
nav. Iebildumu pret komisijas slēdzienu par jauna 25. panta izveidošanu
nav. Pieņemts.
J.Rāzna. 29. lapaspuse. Tautsaimniecības,
agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas
priekšlikums ir 23. pantu izteikt kā 26. pantu. Panta nosaukums
ir "Zemes iegūšanas apmēru ierobežojumi".
Sēdes vadītāja. Deputātiem pret
šā panta pārvietošanu no 23.panta uz 26.pantu iebildumu
nav. Pieņemts.
J.Rāzna. Tajā pašā lapaspusē
ir frakcijas "Tçvzemei un Brīvībai" priekšlikums,
un Tautsaimniecības komisija šo priekšlikumu atbalsta.
Sēdes vadītāja. Tātad pret paša
panta redakciju, par kuru ir iesniegusi priekšlikumu frakcija "Tçvzemei
un Brīvībai", deputātiem iebildumu nav? Pieņemts.
J.Rāzna. Šajā pašā lapaspusē
ir arī deputātu Pēterkopa, Jirgena, Ozoliņa,
Baloža, Jurdža, Požarnova, Vidiņa, Grīnblata,
Sinkas un Pētersona priekšlikums aizvietot 23. pantā vārdus
"20. panta otrajā daļā minētās personas"
ar vārdiem "20. panta 4. un 5. punktā minētās
personas". Komisija šo priekšlikumu neatbalstīja.
Sēdes vadītāja. Iesniedzēji
balsojumu neprasa? Deputātiem iebildumu pret komisijas slēdzienu
nav. Pieņemts.
J.Rāzna. Šājā pašā lapaspusē
ir arī deputātu Pēterkopa, Jirgena, Ozoliņa,
Baloža, Jurdža, Požarnova, Vidiņa, Grīnblata,
Sinkas un Pētersona priekšlikums 23. pantā vārdus
"var noteikt atsevišķās pilsētās"
aizstāt ar vārdiem "nosaka pilsētas". Komisija
šādu priekšlikumu neatbalstīja.
Sēdes vadītāja. Iesniedzēji
balsojumu neprasa un deputātiem iebildumu pret komisijas slēdzienu
nav? Pieņemts.
J.Rāzna. 29.lapaspusē ir deputātes
Seiles priekšlikums papildināt likuma tekstu ar pārejas
noteikumiem. Komisija šādu priekšlikumu neatbalstīja.
Sēdes vadītāja. Atklājam debates.
Anna Seile - LNNK un LZP frakcijas deputāte.
A.Seile (LNNK un LZP frakcija).
Cienījamie deputāti! Nevienā likuma pantā - ne Lauku, ne Pilsētas zemes likumā vairs nav pateikts, kad beidzas zemes reforma, bet tas būtībā ir ļoti svarīgi, tāpēc ka brīvā, nesadalītā zeme, par kuru Latvijas pilsoņi ir prasījuši kompensāciju, varētu tikt piešķirta visiem tiem Latvijas pilsoņiem, juridiskajām personām, kurām likumā noteiktajā kārtībā ir tiesības uz šo zemi. Tātad varētu vēl papildus šo zemi izmantot arī kā kompensāciju, šos brīvos gabalus, kurus neviens no bijušajiem īpašniekiem vai viņu mantiniekiem nav pieprasījuši, tiem, kuri nevar savu zemi atgūt ostās, zem ielām, tuneļiem, dabas aizsardzības objektos. Tāpēc ir ārkārtīgi svarīgi pateikt, kad beidzas zemes reforma.
Un es esmu ierosinājusi, ka lēmumu par zemes reformas beigām varētu pieņemt pilsētas dome tad, kad ir izskatīti visi zemes reformas laikā noteiktajos termiņos iesniegtie pieprasījumi. Līdz šim spēkā esošajā likumā bija paredzēts, ka visi šie zemes īpašumi praktiski ir jāieraksta arī zemesgrāmatā, bet, ja mēs pilnīgi nerunājam par zemes reformas beigām, tad nav nekādu noteikumu. Īstenībā spēkā būs Ministru kabineta noteikumi, kuri paredz, ka puse zemes nonāk pašvaldību īpašumā un puse zemes, brīvās zemes, nonāk valsts īpašumā. Vai varēs katrā pašvaldības teritorijā tieši uz pusēm, kā Zālamans, sadalīt šo zemes gabalu, ja varbūt 0,5 būs vairāk vajadzīgi valstij vai pašvaldībai, - par to mēs acīmredzot spriedīsim tad, kad mēs apspriedīsim Saeimā šos Ministru kabineta noteikumus. Varbūt mēs viņus iestrādāsim jau uz trešo lasījumu. Bet mēs nevaram saprast, kurā brīdī sāksies šī zemes, brīvās zemes, sadalīšana. Tāpēc man liekas, ka vispirms ir jāpabeidz lēmumu pieņemšana par tiem pieprasījumiem, kuri jau ir iesniegti, viņiem ir jādod iespēja saņemt kompensācijā zemi, ja viņu zemi nevar atdot, un es lūdzu atbalstīt manis iesniegto priekšlikumu, kurš paredz, ka tikai pilsētas domes lēmums, ja viņš nav apstrīdēts, varētu signalizēt par zemes reformas beigām.
Man pēdējā daļā ir iestrādāta
cita koncepcija, jo priekšlikumi tika sagatavoti jau tad, kad Ministru
kabinets vēl nebija Satversmes 81.panta kārtībā
noteikumus iesniedzis, tāpēc te ir rakstīts, ka pašvaldības
teritorijā esošā, bet īpašumā nepiešķirtā
zeme visa kļūst par pašvaldības īpašumu,
ja Ministru kabinets nav lēmis citādi. Ja Ministru kabinets
izlems, ka Rīgas rajonā visa zeme ir viņam, tad šādu
lēmumu var pieņemt, un, ja izlems, ka Zilupē viņam
zeme nav vajadzīga, tad pašvaldība pati šo zemi varētu
dalīt, bet, tā kā šeit ir pretruna ar Ministru kabineta
Satversmes 81.panta kārtībā izdotajiem noteikumiem, es
lūdzu balsot manu priekšlikumu pa daļām. Paldies par
uzmanību, lūdzu atbalstīt abas daļas!
Sēdes vadītāja. Seiles kundze, kamēr
jūs esat tribīnē, precizēsim daļas. Es teikšu,
bet jūs vai nu piekrītiet, vai ne. Tātad pirmā
sākas: "Lçmumu par zemes reformas...." līdz
"iesniegtie pieprasījumi".
A.Seile. Jā, pilnīgi pareizi!
Sēdes vadītāja. Lūdzu arī deputātus atzīmēt, ka tas ir balsojums par šo pirmo daļu, bet otrā ir tālākais teksts, kas ir iesniegts kā priekšlikums.
Aivars Endziņš - frakcijas "Latvijas ceļš"
deputāts.
A.Endziņš (frakcija "Latvijas ceļš").
Cienījamā priekšsēdētāja,
cienījamie kolēģi! Es aicinātu balsot pret šo
Seiles kundzes priekšlikumu. Un kādi ir apsvērumi? Tas
ir pārejas noteikums. Seiles kundze jau teica, ka valdība ir
pieņēmusi Satversmes 81.panta kārtībā noteikumus,
par kuriem mums būs jādiskutē šeit, un tas jau ir
likums. Šāds pārejas noteikums ir pretrunā arī
ar Civillikumu. Civillikums nosaka, ka visa tā zeme, kurai nav atradušies
īpašnieki, pieder valstij. Ministru kabinets ar saviem 81.panta
kārtībā pieņemtajiem noteikumiem jau ir paredzējis
šo situāciju - 50 un 50, bet ar pārejas noteikumu palīdzību
faktiski radīt pretrunu starp Civillikumu un starp šiem Kabineta
noteikumiem, manuprāt, nav pieļaujams. Mums par to būs
jādiskutē jau likumdošanas kārtībā tad,
kad mēs skatīsim attiecīgos Ministru kabineta noteikumus
kā likumprojektu, nevis ar pārejas noteikumiem mēģināsim
izdarīt kaut kādas izmaiņas un radīt pretrunas
šinī gadījumā starp diviem jau likumiem - Civillikumu
un šiem Satversmes 81.panta kārtībā pieņemtajiem
Kabineta noteikumiem, kuriem arī ir likuma spēks. Paldies.
Sēdes vadītāja. Anna Seile - LNNK un
LZP frakcijas deputāte. Otro reizi.
A.Seile (LNNK un LZP frakcija).
Cienījamie deputāti! Es jums tikai atgādinu,
ka pašreiz spēkā esošajā likumdošanā
bija paredzētas šīs zemes reformas beigas. Endziņa
kungs jau no Augstākās padomes laikiem sēž šajā
augstākajā lēmējorgānā, bet netika
izteikts neviens aizrādījums, ka te varētu būt
kāda pretruna ar Civillikumu. Taču, ja mans ierosinājums
ir pretrunā ar Civillikumu, ka mēs nosakām zemes reformas
beigas, tad tādā gadījumā arī Ministru kabineta
noteikumi ir pretrunā ar Civillikumu, Endziņa kungs! Paldies
par uzmanību. Aicinu balsot par manu priekšlikumu. (Endziņš
no zāles kaut ko saka.)
Sēdes vadītāja. Endziņa kungs,
debates notiek no tribīnes. Ja vēlaties, es jums došu
otrreiz vārdu. Vairāk debatēs... Ilmārs Bišers
- Demokrātiskās partijas Saimnieks frakcijas deputāts.
I.Bišers (Demokrātiskās partijas Saimnieks frakcija).
Cienījamā priekšsēdētāja!
Cienījamie kolēģi! Es nesēžu te no Augstākās
padomes laika un tāpēc es neatbildu par to, ko Seiles kundze
un Endziņa kungs te ir agrāk sastrādājuši,
bet es tikai gribu pateikt, ka pārejas noteikumi nav likums, ka tas
ir tikai likuma skaidrojums un atsevišķi uzdevumi un ka ar tiem
nevar nodibināt nevienam īpašuma tiesības. Tāpēc
es arī prasu, lai šāds ieraksts pārejas noteikumos
neparādītos.
Sēdes vadītāja. Bišera kungs! Atļaujiet izteikt jums aizrādījumu par novērtējumu, ko jūs izteicāt par divu deputātu darbu Saeimā.
Vairāk debatēs deputāti pieteikušies
nav. Debates beidzam. Lūdzu zvanu! Komisijas vārdā vēlaties
ko teikt?
J.Rāzna. Nē, es lūdzu balsojumu.
Sēdes vadītāja. Tātad deputātus lūdzu pievērst uzmanību tam, ka šo priekšlikumu mēs balsosim pa daļām. Kā mēs pirms tam noskaidrojām, pirmā daļa sākas ar vārdiem "Lçmumu par zemes reformas..." un beidzas ar vārdiem "iesniegtie pieprasījumi". Un otrā daļa ir tā, kas paliek pāri, tā ir otrā rindkopa tekstā, ko ir iesniegusi deputāte Seile. Lūdzu balsošanas režīmu, lai balsotu par deputātes Seiles iesniegtā priekšlikuma par pārejas noteikumiem pirmo daļu. Lūdzu balsot! Lūdzu rezultātu! Par - 26, pret - 11, atturas - 19. Priekšlikums nav pieņemts.
Lūdzu deputātus balsot par priekšlikuma otro daļu. Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu balsot! Lūdzu rezultātu! Par - 18, pret - 12, atturas - 21. Priekšlikums nav pieņemts.
J.Rāzna. Paldies. Līdz ar to likumprojekts
ir izskatīts, un es lūdzu balsot par šo likumprojektu otrajā
lasījumā.
Sēdes vadītāja. Pirms balsojam otrajā lasījumā, ir jāizskata deputāta Leopolda Ozoliņa iesniegums: "Sakarā ar neskaidrībām pantu izkārtojumā, to secībā, kā arī ņemot vērā to, ka materiāli sagatavoti tikai pirms sēdes, lūdzu likumprojektu "Grozījumi likumā "Par zemes reformu Latvijas Republikas pilsētās"" atgriezt komisijā, pamatojoties uz Saeimas kārtības ruļļa 136. pantu."
Viens runā "par", viens - "pret".
Runā Leopolds Ozoliņš - frakcijas "Tçvzemei
un Brīvībai" deputāts.
L.Ozoliņš (frakcija "Tçvzemei un Brīvībai").
Cienījamā priekšsēdētāja,
cienījamie deputāti! Šis jau ir otrais šāds grozījums.
Mēs piedalījāmies šeit un klausījāmies,
kāds juceklis bija, kad mēs pieņēmām ļoti
svarīgu, es domāju, Latvijas vēsturei ļoti svarīgu
likumprojektu "Grozījumi likumā "Par zemes privatizāciju
lauku apvidos"", un arī šeit bija juceklis, neskaidrības.
Mēs nespējām sagatavoties, izsekot līdzi, un
tomēr mēs nobalsojām par šo zemes pārdošanu
jebkurai fiziskajai un juridiskajai personai. Šodien atkārtojās
tas pats - dokumenti tika iesniegti tikai šorīt vai vakar vakarā,
tāpēc nebija iespējams iepazīties ar šiem
dokumentiem, visu to pārdomāt, lai gan es uzskatu, ka šie
ir ļoti svarīgi Latvijas vēsturei un sevišķi
tās nākotnei pieņemamie dokumenti. Tāpēc
es lūdzu nobalsot par to, ka vajadzētu šos grozījumus
atdot atpakaļ atbildīgajai komisijai un tos sakārtot,
bet pēc tam izskatīt vēlreiz.
Sēdes vadītāja. Anna Seile - LNNK un
LZP frakcijas deputāte. Jums saskaņā ar Kārtības
rulli jārunā "pret" iesniegumu, par sava iesnieguma
atdošanu... Mēs runājam, Seiles kundze, par iesniegumu,
nevis par likumprojekta balsojumu.
A.Seile (LNNK un LZP frakcija).
Cienījamie deputāti! Es aicinu nebalsot par
šo iesniegumu - atdot likumprojektu atpakaļ komisijām, tāpēc
ka, ja mēs gribam strādāt, mums visiem ir iespēja
uz trešo lasījumu iesniegt savus priekšlikumus. Un atkārtoti
dažādās redakcijās var iesniegt arī ierobežojumus
attiecībā uz ārvalstu juridiskajām un fiziskajām
personām, kuras no šā likumprojekta ir pazudušas. Taču
tad, ja mēs atdosim šo likumprojektu atpakaļ, kurš
veiksmīgi ir nobalsots, tad visa šī apspriešana ievilksies,
bet šajā likumprojektā ir daudzas arī ārkārtīgi
svarīgas un nozīmīgas normas, par kurām mēs
esam nobalsojuši. Atcerēsimies, ka Zemes reformas likumi vienmēr
Saeimā ir bijuši ārkārtīgi grūti un smagi
likumi. Katram ir savas domas, savas zināšanas, un arī
iesniegtie priekšlikumi šoreiz bija ārkārtīgi
haotiski. Daži bija iesnieguši priekšlikumus, balstoties
uz spēkā esošā likuma pantiem, bet daži deputāti
bija iesnieguši priekšlikumus, pamatojoties uz Ministru kabineta
iesniegtajiem noteikumiem, kuru sakarībā mēs tad arī
mainām šo likumu. Tāpēc es ierosinu balsot otrajā
lasījumā par šo likumprojektu un neatbalstīt iesniegto
priekšlikumu.
Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Lūdzu deputātus balsot par deputāta Leopolda Ozoliņa iesniegumu - atgriezt likumprojektu komisijai. Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu balsot! Lūdzu rezultātu! Par - 15, pret - 31, atturas - 8. Priekšlikums nav pieņemts.
Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta "Grozījumi
likumā "Par zemes reformu Latvijas Republikas pilsētās""
pieņemšanu otrajā lasījumā. Lūdzu balsošanas
režīmu! Lūdzu deputātus balsot! Lūdzu rezultātu!
Par - 43, pret - 12, atturas - 1. Likumprojekts otrajā lasījumā
ir pieņemts. Lūdzu datumu, līdz kuram iesniedzami priekšlikumi
trešajam lasījumam.
J.Rāzna. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš
- 30.septembris.
Sēdes vadītāja. 30.septembris. Deputātiem
citu priekšlikumu nav. Iebildumu nav.
J.Rāzna. Paldies.
Sēdes vadītāja. Nākamais darba kārtības jautājums ir likumprojekts "Grozījumi likumā "Par bīstamajiem atkritumiem"".
Indulis Emsis - Tautsaimniecības, agrārās,
vides un reģionālās politikas komisijas vārdā,
LNNK un LZP frakcijas deputāts.
I.Emsis (LNNK un LZP frakcija).
Godātā priekšsēdētāja! Cienījamie kolēģi! Lūdzu, sameklējiet dokumentu nr. 1305. Mēs izskatīsim grozījumus likumā "Par bīstamajiem atkritumiem" otrajā lasījumā.
Sākotnēji tātad pirmajā lappusē
nav deputātu iesniegumu par vispārējiem redakcionāliem
labojumiem likumā.
Sēdes vadītāja. Otrais lasījums.
Skatīsim pa pantiem! Tātad tos, kur, salīdzinot ar pirmo
lasījumu, ir bijušas izmaiņas, tātad grozījumi.
Par 1.pantu iesniegumu nav. Deputātiem iebildumu pret ...
I.Emsis. Acumirkli, priekšsēdētāja,
ir daži piedāvājumi par lietotajiem terminiem, tāpēc
būtu jāskatās 3.lappuse, kur ir Seiles, Dobeļa un
Tabūna priekšlikumi par likumā lietotajiem terminiem.
Sēdes vadītāja. Tātad tas viss
ir pirmajā daļā par terminiem, jā?
I.Emsis. Jā.
Sēdes vadītāja. Nu skaidrs! Tātad
iebildumi sākuma daļā tomēr ir. Tad deputātus
lūdzu uzšķirt dokumenta 3.lappusi, sāksim skatīt
priekšlikumus iesniegšanas secībā, kā ir sakārtots
tabulā.
I.Emsis. Pirmais priekšlikums ir par terminu "sabiedriskā
kontrole vides aizsardzībā". Tiek piedāvāts...
Komisija atbalsta šo redakciju, šo priekšlikumu precizētā
redakcijā, kas ir redzama trešajā ailītē.
Sēdes vadītāja. Emša kungs, vienīgi
vajadzētu precizēt, kas to ir iesniedzis.
I.Emsis. Iesnieguši tātad ir deputāti
Seile, Dobelis, Tabūns un ...
Sēdes vadītāja. Tātad šie trīs deputāti ir iesniedzēji visiem trijiem priekšlikumiem, lai gan ir norādīti tikai pēc pēdējā priekšlikuma. Lūdzu deputātus pievērst tam uzmanību, ka tie ir šo triju deputātu priekšlikumi.
Tātad pirmais. Pret termina "sabiedriskā
kontrole vides aizsardzībā" iesniegto redakciju deputātiem
iebildumu nav. Pieņemts.
I.Emsis. Otrais priekšlikums ir par terminu "sabiedriskās
kontroles organizācijas vides aizsardzībā", tā
skaidrojums. Komisija šo priekšlikumu nav atbalstījusi, jo
komisija uzskatīja, ka jau pirmajā skaidrojumā sabiedriskā
kontrole vides aizsardzībā ir pietiekoši saprotama, tāpēc
papildināt to nevajadzētu.
Sēdes vadītāja. Deputātiem iesniedzējiem
iebildumu nav. Deputātiem iebildumu pret komisijas slēdzienu
nav. Pieņemts.
I.Emsis. Trešais priekšlikums par terminskaidrojumiem
ir deputātu Seiles, Dobeļa un Tabūna priekšlikums
par termina "sabiedriskās kontroles fonda" definīciju.
Šeit komisija lēmumu balsojot nav pieņēmusi, tātad
pieci balsoja "par", divi "pret", trīs "atturējās".
Līdz ar to šis jautājums ir lemjams šeit sēdē,
jo deputāti šo priekšlikumu uztur spēkā.
Sēdes vadītāja. Atklājam debates.
Anna Seile - LNNK un LZP frakcijas deputāte.
A.Seile (LNNK un LZP frakcija).
Cienījamie deputāti! Šāds priekšlikums
ir radies tajā sakarībā, ka Gardenē tiek veidota
bīstamo atkritumu noliktava, kas pats par sevi ir ārkārtīgi
pozitīvs solis. Un šajā teritorijā vietējās
pašvaldības ir piekritušas šīs noliktavas veidošanai,
bet vietējie iedzīvotāji vēlas uzturēt
kontroli pār šo bīstamo atkritumu glabātavu. Tas,
es domāju, ir normāls process. Mēs visi jau nobalsojām,
piekritām iepriekšējai daļai, ka sabiedrība
var veikt šo sabiedrisko kontroli, bet kā viņa to veiks,
ja viņai nebūs absolūti nekādu līdzekļu?
Šajā daļā ir paredzēts izveidot sabiedriskās
kontroles fondu, ir paredzēta tāda iespēja, ka tur
tiktu novirzīti visi līdzekļi, kas paredzēti kontrolei.
Jā, arī šai sabiedriskajai kontrolei var rasties nepieciešamība
pēc neatkarīgas ekspertīzes vai kādiem citiem
slēdzieniem, un tāpēc mēs, pamatojoties uz Dobeles
rajona vietējo iedzīvotāju un sabiedrisko organizāciju
prasībām, izstrādājām šo priekšlikumu
un lūdzam viņu atbalstīt. Kāpēc gan lai
nebūtu šāda fonda?
Sēdes vadītāja. Juris Dobelis - LNNK
un LZP frakcijas deputāts.
J.Dobelis (LNNK un LZP frakcija).
Cienījamie kolēģi! Šis un līdzīgi jautājumi laikam parādīsies ne vienreiz vien. Te tiešām es lūdzu iedziļināties šā jautājuma būtībā. Kā jūs atceraties, šeit pat Saeimā mēs jau runājām par šo Gardenes iespējamo atkritumu glabātavu. Tur bija ļoti pretrunīgi uzskati par to, vai vispār tāda ir vajadzīga un tā tālāk. Tātad atkārtošu tikai to, ka kaut kur jau šos atkritumus glabāt vajag. Vienkārši ir jābūt ļoti precīzai uzskaitei un kontrolei šajā procesā. Pēc manām domām, tas, kas, piemēram, notiek Gardenē, būtu pieņemams, jo teritorija, kur kādreiz tika izvietots padomju karaspēks, vispār tiešām ir atbilstoša tādām prasībām, kādas varētu izvirzīt pret atkritumu glabāšanu.
Un šeit jau ir tā lieta, ka kaut kur glabāt
vajag, un, protams, vienmēr kāds protestēs, tas arī
ir pilnīgi saprotams, un šī vidusceļa izvēle
būtu tāda, ka, pastāvētu ārkārtīgi
stingra uzskaite un kontrole. Ārkārtīgi stingra! Neskatoties
uz to, ka vietējā vara ir varbūt devusi savu atļauju,
tas vēl nenozīmē, ka tas neradīs satraukumu vietējos
iedzīvotājos un vietējās organizācijās.
Tāpēc, kā redzat, arī komisija nav spējusi
izšķirties - atbalstīt vai neatbalstīt šo mūsu
priekšlikumu. Bet mūsu priekšlikums bija domāts vienkārši
tāpēc, lai ieviestu zināmu stingrību uzskaitē,
lai ieviestu zināmu kārtību, lai tur tomēr būtu
sabiedrība iesaistīta šajā procesā, un tāpēc
es domāju, ka tāda lieta kā sabiedriskās kontroles
fonds šajā gadījumā ir ārkārtīgi
būtiska. Tas piesaistītu arī sabiedrību šim
procesam. Par sliktu tas nekādā gadījumā nevar
nākt. Un, ja mēs vispār ļoti uzmanīgi skatāmies
uz šo dažādo atkritumu glabāšanu, transportēšanu
un tā tālāk, tad, lai mēs nostiprinātu kaut
kādu savu kontroli pār visiem šiem procesiem, es ļoti
aicinātu atbalstīt šāda fonda paredzēšanu.
Paldies.
Sēdes vadītāja. Vairāk debatēs...
Indulis Emsis - LNNK un LZP frakcijas deputāts.
I.Emsis (LNNK un LZP frakcija).
Cienījamie kolēģi! Es arī gribu
šeit nedaudz uzstāties debatēs kā deputāts.
Man, protams, arī nav nekas iebilstams pret sabiedriskās kontroles
fondiem, bet man ir iebilstams pret šādu likuma traktēšanu,
šāda veida mēģinājumiem iestrādāt
katrā likumā fondus un dažādus atbalstus, un situācijas,
un es domāju, ka mēs šādi vienkārši nedaudz
bojājam šā likuma jēgu, saturu un loģiku,
jo sabiedriskās kontroles fondus var dibināt saskaņā
ar likumu "Par sabiedriskajām organizācijām",
bet citos likumos šādi jēdzieni jāiestrādā
nav. Vienkārši tam nav nekādas jēgas un loģikas
- iestrādāt šajā likumā kaut kāda speciāla
fonda statusu, jo tālāk jūs arī redzēsit,
ka šeit iesniedzēji ir mēģinājuši rūpēties,
lai valsts līdzekļi varētu pāriet šādu
sabiedrisko fondu rīcībā, un arī tas ir iestrādāts
likumā kā pienākums valstij uzturēt sabiedriskos
fondus, kas uzrauga šo lietu. Es domāju, ka tādā
veidā pats sabiedriskā fonda jēdziens tiek likvidēts,
jo tad tie ir valsts uzturēti sabiedriskie fondi. Un tad es vairs
neredzu nekādu loģiku visā šajā fondu būšanā,
tāpēc es kā deputāts aicinu jūs neakceptēt
šo labojumu šajā likumā, jo tas vienkārši
neietilpst šā likuma struktūrā un jēgā.
Paldies.
Sēdes vadītāja. Juris Dobelis - LNNK
un LZP frakcijas deputāts. Otro reizi.
J.Dobelis (LNNK un LZP frakcija).
Cienījamie kolēģi! Šis likums
nav jebkurš likums. Nejauksim nopietnas lietas, kuras tiešām
būtiski skar sabiedrības uzmanību. Jautājums par
bīstamo atkritumu glabāšanu ir īpašs jautājums.
To nevar nosaukt, ka tas ir tas pats, kas jebkurš cits. Šeit nav
runa ne par ko citu, kā vien par tiesībām šādu
fondu izveidot. Šeit ir runa par to, ka tieši šajā likumā
tas ir jāparedz, tātad tieši šajā likumā,
nevis ielikt to kaut kādā vispārējo fondu kategorijā.
Ja mēs gribam, lai sabiedrība uzņemtu nopietni šāda
veida likumus, kas skar viņas intereses, kas būtiski tās
skar, kas skar arī iespējamo vides aizsardzību un tā
tālāk, un tā tālāk, tad tieši tāpēc,
lai šo stāvokli nostiprinātu, ir tapis šis mūsu
priekšlikums tieši šajā likumā. Paldies.
Sēdes vadītāja. Leopolds Ozoliņš
- frakcijas "Tçvzemei un Brīvībai" deputāts.
L.Ozoliņš (frakcija "Tçvzemei un Brīvībai").
Cienījamā priekšsēdētāja! Cienījamie kolēģi! Es atbalstu Seiles, Dobeļa un Tabūna priekšlikumus, jo nupat mēs bijām liecinieki, ka sprāga noliktava, kurā glabājās jaunie aerosoli. Tā kā man ir bijusi darīšana ar aerosoliem apmēram 30 gadu, tad es varu paskaidrot to, ka līdz šim aerosolos pildīja ļoti kaitīgu gāzi - freonu, arī repelentus. Bet freons, izrādās, noārda ozona slāni. Ja būtu bijušas varbūt tādas sabiedriskās kontroles organizācijas jau toreiz, tad šodien mums nebūtu jāpārtaisa šīs ražotnes, izmantojot ne mazāk bīstamas gāzes - propānu un butānu. Kā jūs redzējāt, Maskavā sprāga šī noliktava, kur jau ir šie jaunie aerosoli, un tie ir labi aerosoli, kas nenoārda ozona slāni, jo ir pildīti ar propānu un butānu, kas "uziet gaisā", sprāgst. Un it sevišķi bīstami tos lietot sadzīvē.
Tāpat mēs atceramies, ka kādreiz runājām par radioaktīvo atkritumu glabāšanu. Arī šeit taču nebija nekādas sabiedriskās kontroles un nebija šo iespēju. Šajā likumā vajadzētu iestrādāt šādas sabiedriskās kontroles organizācijas vai vismaz padomdevējas iespējas, lai rēķinātos ar sabiedrību. Šorīt no rīta mēs dzirdējām arī to, ka zemnieki tomēr ir sapratuši, ka ir jāapvienojas, ka ir jāveido šādas sabiedriskās organizācijas, un es ceru, ka arī visā Latvijā veidojas šādas organizācijas, kas tomēr var kontrolēt valdību, var kontrolēt arī šādu vai tādu - pagaidām gan tikai balsojot - Saeimu un mūs - deputātus. Tādēļ es lūdzu atbalstīt šo priekšlikumu, ņemot vērā arī to, ka līdz šim mums nav zināms, kādi atkritumi ir sakrājušies Olainē, kur viņus liks un ko Olainē ražoja šos 20 gadus, kamēr pastāvēja šī Olaines fabrika. Varbūt tur ražoja ķīmiskās indes, tabūnu, fosgēnu, zarīnu, zomānu vai ko citu.
Tāpēc es lūdzu atbalstīt Seiles,
Dobeļa un Tabūna priekšlikumu.
Sēdes vadītāja. Vairāk debatēs
deputāti pieteikušies nav. Lūdzu zvanu! Lūdzu deputātus
balsot par deputātu Seiles, Dobeļa un Tabūna priekšlikumu
- par sabiedriskās kontroles fondu. Teksts jums sniegts tabulā.
Lūdzu balsot! Lūdzu rezultātu. Par - 39, pret - 6, atturas
- 11. Priekšlikums pieņemts.
I.Emsis. Tālāk, kolēģi, labojumi būs tepat 3.lapaspusē. Par 1.pantu ir iesniegts deputāta Celmiņa un Čerāna priekšlikums - labot pirmajā lasījumā pieņemto redakciju un svītrot to frāzi, ka Latvija var sadarboties atkritumu pārstrādē ar Lietuvu un Igauniju. Komisija šo priekšlikumu noraidīja, jo tādā gadījumā zūd jēga visam likuma labojumam, kādēļ vispār tika uzsākts šis labojums likumā. Tātad tikai ar vienu mērķi - lai Latvija, Lietuva un Igaunija varētu sadarboties atkritumu pārstrādē un tikai pārstrādē; tātad katra valsts varētu specializēties sava veida atkritumu pārstrādē un uz adekvātiem principiem apmainīties ar šiem bīstamajiem atkritumiem.
Attiecīgi šāds lēmums ir pieņemts arī Baltijas valstu Ministru padomē. Baltijas valstu Ministru padome ir rosinājusi Saeimu izdarīt grozījumus arī mūsu likumā, jo divas pārējās mūsu draudzīgās kaimiņu valstis attiecīgus grozījumus jau ir izdarījušas, un tātad mēs šobrīd gatavojamies specializēties katra valsts sava atkritumu pārstrādē. Tas mums izmaksā daudz lētāk, ir racionālāk un videi drošāk, jo, kā jau es teicu, tad mums nevajag visus atkritumus pārstrādāt, jo pārstrādes procesu organizēt katrā valstī atsevišķi vienkārši nav iespējams.
Tāpēc komisija neatbalstīja šo
deputātu priekšlikumu.
Sēdes vadītāja. Emša kungs, precizēsim!
Pirmā lieta - pirmā lasījuma redakcijā ir "ja
to paredz". Deputātu iesniegumā šodien tekstā
ir "jo to paredz". Kā ir pareizi?
I.Emsis. Tātad pareizi ir jālasa...
Sēdes vadītāja. Nē, es runāju
par deputātu priekšlikumu. Vai deputātu priekšlikumā
ir drukas kļūda vai tā ir bijis iesniegts.
I.Emsis. Es domāju, ka tā ir drukas kļūda,
jo redaktori ir pareizo redakciju devuši labajā malā, jūs
to redzat.
Sēdes vadītāja. Nē, nē,
Emša kungs! Es vēlreiz jautāju: vai tā ir drukas
kļūda deputātu iesniegumā komisijai vai tas ir...
Jo te ir skarta būtība - "ja to paredz", bet priekšlikumā
ir "jo to paredz". Tātad mums ir šāds starpvaldību
līgums vai šobrīd nav? Pavisam vienkārši.
I.Emsis. Starpvaldību līguma šodien nav.
Viņa nevar būt, kamēr nav izlabots šis likums.
Sēdes vadītāja. Skaidrs. Paldies, tad paši deputāti arī varbūt runās debatēs un paskaidros tekstu, vai tā ir drukas kļūda vai šeit ir pēc būtības jautājums.
Vēl viens precizējums. Tātad jūs
atstājat spēkā pirmā lasījuma redakciju,
kā es saprotu, jā?
I.Emsis. Jā. Pirmā lasījuma redakciju,
kurā korektori ir izdarījuši, teiksim, gramatiskus vai
kādus citus labojumus. Bet pareizais teksts tātad ir: "Ministru
kabinets atsevišķos gadījumos var atļaut ievest bīstamos
atkritumus apstrādei vai pārstrādei no Lietuvas un Igaunijas,
ja to paredz starpvaldību līgumi šajā jomā."
Sēdes vadītāja. Atklājam debates.
Jānis Mauliņš - frakcijas "Latvijai" deputāts.
J.Mauliņš (frakcija "Latvijai").
Godātā Saeima! Vispirms, kolēģi, es pateicos jums par iepriekšējā punkta balsojumu un sagaidu, ka arī turpmāk tiks tikpat saprātīgi pieiets šiem jautājumiem.
Es vispirms gribu pateikt, atkārtot mūsu kopējās domas par Gardeni, kuras ir izteiktas laikraksta "Diena" vakardienas numurā, kurā raksta Sarma Kočāne, liekot virsrakstu "Gardene - dūriens Latvijas sirdī?" Mūsu vispārējais viedoklis jau ir izteikts, tātad mēs varam tikai tiem, kuri to nezina, lūgt palasīt šo rakstu, un es šā raksta pēdējo teikumu gribu nocitēt: "Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas bīstamo atkritumu projekta ieviešanas grupas vadītājs Augusts Dzerkalis Gardenē, tiekoties ar apkārtējo rajonu žurnālistiem, izteica gluži retorisku jautājumu: "Kâ lai es atbildu par to, kas notiks pēc pieciem gadiem?"" Es domāju, jums nav jāpaskaidro, ko nozīmē šāda atbilde, kas saņemta no speciālista, kas atbild par šiem jautājumiem. Tātad viņš nezina, kas notiks pēc pieciem gadiem. Tāpēc mēs lūdzam atbalstīt 1.punkta ceturto daļu ar mūsu papildinājumu... tas ir, nevis mūsu, bet tas ir Celmiņa un Čerāna papildinājums, kas skan šādi: "Ministru kabinets atsevišķos gadījumos var atļaut ievest bīstamos atkritumus apstrādei vai pārstrādei no Lietuvas un Igaunijas, ja to paredz starpvaldību līgumi šajā jomā". "Atsevišķos gadījumos" tāpēc, ka šie atsevišķie gadījumi ir jāizanalizē speciālistiem un jāzina arī Saeimai, jāzina arī mums, kā Emša kungs teica, ka mums te pārstrādās kaut kādus bīstamos atkritumus un ievedīs apstrādei un pārstrādei. Tātad divas darbības būs. Tad mums ir skaidri jāzina, ko mēs par to saņemsim pretī, ko mēs izvedīsim uz Lietuvu un Igauniju. Nekur tas nav redzams, un nekādu ziņu sabiedrībā par to nav. To var noteikt tik stingri ar likumu, vismaz Ministru kabineta līmenī ar lēmumu. Tādā gadījumā, cerams, tas viss būs pieejams sabiedrībai, tas ir, žurnālistiem. Tikai tad, ja to neieliks pie valsts noslēpumiem, kurus nedrīkst izpaust, - tikai tādā gadījumā mēs būsim pasargāti no tā, kas mums draud, ja mēs šajā vietā - Latvijas centrā, pašā, var teikt, visvairāk apdzīvotajā rajonā - novietosim bīstamos atkritumus un sāksim pārstrādāt, tādējādi ierobežojot jebkuru rūpniecisku un lauksaimniecisku darbību šajā Zemgales "maizes klētī" un arī, kā mēs zinām un kā tajā rakstā ir rakstīts, ļoti plašo iespēju gāzes uzglabāšanai šajā rajonā.
Bez tam vakardien mums bija Juridiskajā komisijā
tikšanās ar organizētās noziedzības pētniekiem
no Zviedrijas. Es viņiem gribēju uzdot jautājumu -
kādas viņiem ir ziņas, ka organizētā noziedzība
pasaules mērogā iesaistās bīstamo atkritumu glabāšanā.
Jo šis ir, kā izrādās, viens no apjomīgākajiem
(naudas izteiksmē) darījumiem. Miljoni un miljardi tiek un
it sevišķi nākotnē tiks ziedoti, lai glabātu
bīstamos atkritumus. Un nav apšaubāms, ka tas tiek darīts
pa pusei slepeni. Slēpj to no tautas. Jo pretējā gadījumā
saceļas neapmierinātības vētra, kāda, kā
mēs zinām, bija Francijā, un tā var pāraugt
ļoti nepatīkamās sabiedriskās konfliktsituācijās.
Tāpēc šajā jomā ļoti ieinteresēti
strādāt ir organizētās noziedzības pārstāvji.
Un tāpēc lūdzu pievērst šim jautājumam
sevišķu uzmanību. Ja mēs neizskatīsim katru
atsevišķu gadījumu Saeimā, tad mēs vienubrīd
attapsimies, ka būs kaut kāda mafija uzkundzējusies
mums. Paldies par uzmanību.
Sēdes vadītāja. Juris Celmiņš
- Demokrātiskās partijas Saimnieks frakcijas deputāts.
J.Celmiņš (Demokrātiskās partijas Saimnieks frakcija).
Cienītais Prezidij! Godātie deputāti! Es vēršu jūsu uzmanību uz to, ka līdz šim Latvijas Republikas likumā bija ierakstīts, ka Latvijas Republikā ir aizliegts ievest bīstamos atkritumus, lai tos apstrādātu, pārstrādātu, uzglabātu, apglabātu vai likvidētu. Un īpašas problēmas, es domāju, neradās šinī sakarā, ka mums bija šāds stingrs aizliegums.
Tagad ir radusies šī problēma sakarā ar iecerēm, ko risina ministrija. Šī problēma, protams, ir saprotama. Bet atcerēsimies, ka pirmajā lasījumā mēs, vairāki deputāti, principiāli iebildām pret šādu redakciju, kāda tiek piedāvāta, - ka Ministru kabinets var atļaut ievest bīstamos atkritumus -, un es cerēju, ka komisija, ņemot vērā šos iebildumus, būs mēģinājusi šo problēmu risināt, konkretizējot, skaidrāk un konkrētāk runājot par šo ieceri. Bet diemžēl tas nav noticis un komisija, neskatoties uz šiem iebildumiem, spītīgi turas pie tās redakcijas, kāda bija pirmajā lasījumā. Un kur ir šī problēma? Problēma rodas tad, ja, veidojot bīstamo atkritumu sarakstu, tas ir, to atkritumu sarakstu, kurus mēs uzskatām par bīstamiem atkritumiem, šo sarakstu pietiekami paplašina un šinī sarakstā jau tiek iekļauti atkritumi, kas pēc sadalīšanas jeb separēšanas varētu tikt uzskatīti pat par otrreizējām izejvielām. Ja ir runa konkrēti, teiksim, par dienasgaismas spuldzēm, par akumulatoriem, par izstrādātām motoru eļļām un tā tālāk, ir skaidrs, ka šos atkritumus var sadalīt un pāri paliek metāls, stikls, plastmasa, kuru pārstrādei ir nepieciešams kooperēties Latvijai, Igaunijai un Lietuvai. Tas viss ir saprotams, un šāda rīcība un darbība katrā ziņā būtu atbalstāma. Taču šajā bīstamo atkritumu sarakstā ir iekļauti arī tādi bīstamie atkritumi, kurus vispār nepārstrādā ne Latvijā, ne Igaunijā, ne Lietuvā un kurus tikai apglabā speciālās glabātavās. Tātad mums ir šim bīstamo atkritumu sarakstam jāpieiet ar atšķirīgu viedokli un ir acīmredzot jāveido atsevišķas bīstamo atkritumu kategorijas, un ir jānosaka šīs kategorijas, kuras nedrīkst Latvijā ievest, un tad var runāt par tiem atkritumiem, kuru pārstrādē mēs varētu kooperēties. Diemžēl komisija šādu ceļu nav gājusi.
Tālāk. Paveras arī ļoti bīstams moments, ka likums neparedz, kādā veidā šie bīstamie atkritumi nokļūs Lietuvā vai Igaunijā. Ņemot vērā to, ka šobrīd Rietumeiropas valstis ļoti aktīvi cenšas atbrīvoties no bīstamajiem atkritumiem, piedāvājot par samaksu citām valstīm tos uzpirkt un paņemt glabāšanai, apstrādei vai pārstrādei, šis likums neizslēdz iespēju, ka tādā veidā Latvija varētu kļūt par to bīstamo atkritumu uzkrātuvi, kas nāk no Eiropas un citām valstīm.
Tātad es aicinu deputātus balsot pret šo
redakciju un likt padomāt komisijai, kā iestrādāt,
gatavojot trešo lasījumu, likumā iespēju risināt
šo jautājumu savādāk - risināt šo jautājumu
tā, lai mēs varētu novērst to, ka Latvija pārvēršas
par bīstamo atkritumu glabātavu šeit, šinī reģionā.
Paldies par uzmanību.
Sēdes vadītāja. Precizēsim,
Celmiņa kungs! Es līdz galam nesapratu. Jūs aicināt
balsot pret savu priekšlikumu?
J.Celmiņš. Nē, es aicinu balsot par
priekšlikumu - "izslēgt". Tā ir formulēts
priekšlikumā.
Sēdes vadītāja. Jūs teicāt: "Es aicinu balsot pret". Tāpēc es gribēju precizēt, pret ko jūs aicināt balsot. Paldies.
Ilmārs Bišers - Demokrātiskās partijas
Saimnieks frakcijas deputāts.
I.Bišers (Demokrātiskās partijas Saimnieks frakcija).
Cienījamā priekšsēdētāja!
Godātie kolēģi! Jau visu laiku pēc neatkarības
atgūšanas mūsu republikā nemitīgi notiek un,
jāsaka, labu laiciņu agrāk notika debates par to, ko
darīt ar bīstamajiem atkritumiem un ko darīt ar atkritumiem
vispār. Debates visu laiku notiek, visi saka, ka tas ir briesmīgi,
ka ir šie atkritumi. Bet nerodas praktiski risinājumi, ko darīt.
Nu, atsevišķi izņēmumi ir bijuši. Es atceros,
kādas lielas rūpes sagādāja... un cik smagi gāja,
kad gribējām, lai atļautu pabeigt glabātavas "Radons"
celtniecību, lai mums būtu kur glabāt radioaktīvos
atkritumus. Bet attiecībā uz pārējiem atkritumiem
lieta faktiski nevirzās uz priekšu un tie glabājas visās
mežmalās, sētmalās, grāvmalās un tā
tālāk. Un mums ir labi, ja mums tie visapkārt mētājas,
bet, ja kaut kas tiek darīts, lai šo atkritumu glabāšanu
novērstu, tad tas ir slikti. Mēs esam nonākuši
jau tiktāl, ka nevaram nu jau kuro gadu izlemt, kur glabāt
Rīgas pilsētas atkritumus, un mēs redzam, ka šīs
neizlēmības dēļ ir Rīgas apkārtnē
piesārņotas, piedrazotas visas kādreizējās
rīdzinieku atpūtas vietas. Tāpēc es domāju,
ka mums jāmeklē radoši risinājumi, un es domāju,
ka, ja reiz mums nav tik lielu līdzekļu, lai pārstrādātu
visus iespējamos bīstamos atkritumus, kas mums veidojas, tad
acīmredzot valdības iniciatīva veicināt šajā
ziņā kaut kādu kooperāciju ar mūsu kaimiņvalstīm,
kuras ir tādā pašā situācijā, laikam
nebūt nav slikta. Un tāpēc es negribētu uzstāties
pret to. Tajā pašā laikā es, protams, saprotu arī
to deputātu satraukumu, ka šā jautājuma risināšana
var, tā teikt, aiziet tomēr garām Saeimai, ka mēs
tagad atraisām valdībai pilnīgi brīvas rokas šajā
jautājumā. Es nedomāju, ka Lietuva ar Igauniju mums speciāli
"ieriebs", ka viņi ievedīs no ārzemēm
tos atkritumus, ko mēs būsim uzņēmušies
pārstrādāt, un sūtīs visu to mums. Un es
nedomāju, ka Latvijas valdība darīs tā, ka mēs
ievedīsim no ārzemēm tos atkritumus, ko būs uzņēmušās
pārstrādāt Igaunija un Lietuva. Kāpēc mums
domāt, ka ir tikai tā, ka mūsu kaimiņi ir ļoti
slikti un mēs būsim tik ļoti labi? Es domāju, šī
katrā ziņā ir problēma, un es domāju, ka
mēs varētu šīs bažas ļoti viegli novērst,
nomainot šajā tekstā vārdus "starpvaldību
līgumi" ar vārdiem "starpvalstu līgumi".
Ņemot vērā šo lielo lomu, kāda ir šiem
atkritumiem un kādu arī visa sabiedrība šim jautājumam
piešķir, varbūt tiešām šiem līgumiem
vajadzētu tikt slēgtiem nevis valdību starpā,
bet valstu starpā, respektīvi, tiem būtu jābūt
ratificējamiem Saeimā. Es domāju, ka tad visas šīs
bažas mēs lielā mērā varētu novērst.
Protams, šajā lasījumā mēs to nevaram izdarīt,
bet, es domāju, visi, kas izjūt tādas bažas, varētu
iesniegt attiecīgu priekšlikumu, kad likumprojekts tiks gatavots
trešajam lasījumam.
Sēdes vadītāja. Kāds ir konkrētais
jūsu priekšlikums par šo balsojumu - atbalstīt, neatbalstīt?
I.Bišers. Es teicu, ka šo tekstu var pieņemt
šajā lasījumā un ka tie, kas ir satraukušies,
var iesniegt labojumu, kad likumprojekts tiks gatavots trešajam lasījumam.
Sēdes vadītāja. Bišera kungs, mēs
balsojam par deputātu iesniegto priekšlikumu. Tātad jūs
aicināt noraidīt deputātu Čerāna un Celmiņa
priekšlikumu?
I.Bišers. Jā.
Sēdes vadītāja. Paldies. Dzintars Ābiķis
- frakcijas "Latvijas ceļš" deputāts.
Dz.Ābiķis (frakcija "Latvijas ceļš").
Cienījamā priekšsēdētāja!
Godātie kolēģi! Es saprotu savu kolēģu
bažas, izskatot šo ārkārtīgi nopietno jautājumu,
un es personīgi būtu kategoriski pret to - un es domāju,
ka jebkurš saprātīgs cilvēks būtu kategoriski
pret to, - ja mēs paplašinātu šo bīstamo atkritumu
ievešanu apstrādei vai pārstrādei no citām
valstīm, izņemot Igauniju un Lietuvu. Es kategoriski būtu
pret to, jo tā tik tiešām, kā Mauliņa kungs
teica, ir jaunattīstības valstu traģēdija, jo
šobrīd korumpētās šo valstu valdības vienkārši
tiek nopirktas, bagātās valstis tās nopērk. Tā
ir realitāte. Daudzas Āfrikas valstis un Āzijas valstis,
un Latīņamerikas valstis ir tiešām kritiskā
situācijā šajā jomā nonākušas. Bet,
ņemot vērā to, ka Latvija ir maza valsts un arī
abas mūsu kaimiņvalstis ir mazas valstis un atkritumi ir ļoti
dažādi pēc savas specifikas, mums vajadzētu savstarpēji
kooperēties, lai atsevišķas atkritumu grupas varētu
uzglabāt vienā valstī, bet citas, atbilstoši to īpašībām,
glabāt citā valstī. Mums vajadzētu šādi
kooperēties. Bet es arī atbalstu Bišera kunga priekšlikumu,
jo šis tiešām ir ārkārtīgi būtisks
jautājums. Arī es uzskatu, ka, gatavojot trešo lasījumu,
vajadzētu starpvaldību līgumu vietā paredzēt
starpvalstu līgumus, jo tiešām šī problēma
ir ārkārtīgi nozīmīga. Es aicinu atbalstīt
šo tekstu otrajā lasījumā, bet attiecībā
uz trešo lasījumu varbūt arī pats iesniegšu priekšlikumu,
analoģisku Bišera kunga priekšlikumam. Paldies.
Sēdes vadītāja. Jūs aicināt
balsot pret iesniegto priekšlikumu, jā?
Dz.Ābiķis. Jā.
Sēdes vadītāja. Pēteris Tabūns
- LNNK un LZP frakcijas deputāts.
P.Tabūns (LNNK un LZP frakcija).
Cienījamie kolēģi! Es atbalstu deputātu
Celmiņa un Čerāna priekšlikumu izsvītrot
likumprojekta 1.panta ceturto daļu, tātad šo papildinājumu.
Jo, kā te jau tika sacīts, Latvijā nav skaidrs, kā,
kur un kādos apmēros šos atkritumus glabāt, un nav
skaidrs arī par šo atkritumu pārstrādi. Es 5.Saeimā
darbojos Vides un sabiedrisko lietu komisijā, un mēs daudz
debatējām par šīm lietām, bija dažādi
priekšlikumi, bija tikšanās ar ārzemniekiem, kuri šeit
gribēja celt atkritumu pārstrādes rūpnīcas.
Vārdu sakot, ir skaidrs, ka Latvijā šis jautājums,
šī problēma nav atrisināta. Un es, godīgi
sakot, brīnos, kāpēc bija nepieciešams mainīt
pirmajā lasījumā pieņemto redakciju: "Latvijas
Republikā aizliegts ievest bīstamos atkritumus, lai tos apstrādātu,
pārstrādātu, uzglabātu, apglabātu vai likvidētu."
Es domāju, ka šobrīd, kad šī problēma
absolūti nav atrisināta, vajadzētu palikt pie šā
likuma šādas redakcijas. Ja nu tie, kuri tomēr grib šeit
šos atkritumus ievest un kuri atbalsta šo atkritumu ievešanu,
pārstrādāšanu vai uzglabāšanu, - ja viņi
piedāvās trešajā lasījumā deputātiem
pieņemamāku redakciju un ja šo atļauju dotu nevis
Ministru kabinets, bet Saeima ar savu akceptu, varbūt tad mēs
varētu spriest par šādu variantu, bet šobrīd
es atbalstu Celmiņa un Čerāna priekšlikumu. Paldies
par uzmanību.
Sēdes vadītāja. Tabūna kungs,
jūs nolasījāt nevis pirmā lasījuma redakciju,
bet to, kam paredzēts ir izdarīt grozījumus. Jo pirmajā
ailē ir tā redakcija, kas ir šobrīd, bet kas nav
izskatāmā likumprojekta redakcija. Es gribēju precizēt,
lai jūs pievērstu tam uzmanību.
P.Tabūns. Paldies.
Sēdes vadītāja. Turpinām debates.
Juris Dobelis - LNNK un LZP frakcijas deputāts.
J.Dobelis (LNNK un LZP frakcija).
Cienītie kolēģi! Es runāšu
par jautājuma būtību. Ar šo tekstu, šo papildinājumu,
jautājums, vienalga, nav atrisināts, to uzsvēra arī
tie runātāji, kuri atbalsta šā teksta atstāšanu.
Viņi, vienalga, runāja par teksta grozīšanu. Šeit
jau izskanēja doma, ka nepietiek ar starpvaldību līgumiem.
Šī doma jau šeit ir izskanējusi no tribīnes.
Tātad, ja mēs, vienalga, trešajā lasījumā
esam gatavi apspriest iespēju par starpvalstu līgumu noslēgšanu
(tātad par šo līgumu ratifikāciju šeit, Saeimā),
tad jau, vienalga, tas teksts ir jāmaina. Un, ja šis teksts ir
jāmaina, tad, piedodiet, kāpēc šis teksts vispār
ir vajadzīgs? Vai tad nav daudz vienkāršāk to izņemt
ārā, vienkārši izņemt ārā, jo
tas, vienalga, būs jāmaina? Un tad mēs varēsim
apspriest to tekstu, kurš būs sagatavots attiecībā
uz trešo lasījumu. To, protams, iesniegs ieinteresētās
personas, un tad mums būs par ko runāt. Šobrīd mēs
runāt varam tikai par to tekstu, kurš mums ir, un praktiski nevienu
šis teksts neapmierina. Tad kāpēc tas ir jāatstāj?
Es domāju, vienosimies savā starpā saprātīgi!
Ja mēs gribam, lai šis likums, kurš tiešām ir
būtisks... te vairs nevar būt runa par kaut kādām
politiskām tieksmēm, te tiešām ir runa par ārkārtīgi
nopietnu jautājumu. Tāpēc ir daudz vienkāršāk
izņemt to tekstu ārā. Vēl taču paliek
trešais lasījums. Kolēģi, es aicinu noņemt
šo spriedzi un izņemt šo tekstu ārā, tad trešajā
lasījumā no jauna ķersimies pie diskusijām. Paldies.
Sēdes vadītāja. Debatēs deputāti
pieteikušies vairs nav. Lūdzu zvanu! Lūdzu runāt
komisijas vārdā.
I.Emsis. Cienījamie deputāti, man ir lūgums
ļoti uzmanīgi ieskatīties tekstā, jo daži
no runātājiem teica to, kas te nav rakstīts. 1.panta
4.apakšpunkts paliek spēkā: "Latvijas Republikā
aizliegts ievest bīstamos atkritumus, lai tos apstrādātu,
pārstrādātu, uzglabātu, apglabātu vai likvidētu."
Tas paliek spēkā. Šis teksts, pēc komisijas priekšlikuma,
tiek papildināts ar šādu tekstu: "Ministru kabinets
atsevišķos gadījumos var atļaut ievest bīstamos
atkritumus apstrādei vai pārstrādei no Lietuvas un Igaunijas,
ja to paredz starpvaldību līgumi šajā jomā."
Tāpēc mans lūgums ir balsot par komisijas priekšlikumu
un noraidīt Celmiņa un Čerāna priekšlikumu.
Sēdes vadītāja. Tātad par komisijas redakciju šobrīd neviens balsojumu nav lūdzis. Ir lūgts balsojums tikai par deputātu iesniegto priekšlikumu. Līdz ar to, lūdzu... Debates ir beigušās, kungi! Lūdzu deputātus balsot par deputātu Celmiņa un Čerāna priekšlikumu: "Izslēgt likumprojekta 1.panta ceturtās daļas papildinājumu ar teikumu: "Ministru kabinets atsevišķos gadījumos..."" Un tā tālāk. Balsojam par šo priekšlikumu - "izslēgt". Lūdzu balsošanas režīmu. Lūdzu deputātus balsot. Lūdzu rezultātu! (Starpsauciens no zāles: "Nebija režīma...") Bija... signāls bija, bet neieslēdzās aparatūra, Ābiķa kungs, tāpēc nevajag tik ļoti uztraukties, tūlīt būs. Piedodiet, es atsaucu savu apvainojumu Ābiķa kungam, bet tas tiek pāradresēts jums, Dobeļa kungs. Lūdzu mazliet uzmanību, arī tehnika kļūdās, ne tikai cilvēki. (Starpsauciens: "Pârtraukumu!") Godātie deputāti! Sakarā ar to, ka aparatūru nevar tūlīt pieslēgt, jo ir tehniska kļūda, un līdz pārtraukumam ir 16 minūtes, es ierosinu pārtraukumu līdz 10.30, pēc tam - pārtraukums līdz 11.00. Pasludinu sēdes atsākšanu pulksten 11.00, kā tas ir parasti pēc kārtējā pārtraukuma. Tagad būtu jābalso par to, ka es ierosinu tagad 16 minūšu pārtraukumu. Balsu skaitīšanas komisiju lūdzu secināt, vai zālē ir vairākums no klātesošajiem. Par to, ka tiek pasludināts pārtraukums, nu, tagad jau uz 15 minūtēm... Lūdzu! Balsu skaitīšanas komisijas vadītāja atzīst, ka zālē ir vairākums. Tātad pārtraukums līdz 10.30, pēc tam pārtraukums līdz 11.00. Reģistrācija, kā paši saprotat nevar notikt.
Tagad paziņojumi. Pirmajam vārds Jānim
Strodam - frakcijas "Tautai un taisnībai" deputātam.
J.Strods (frakcija "Tautai un taisnībai").
Godātie kolēģi! Aicinu visus Latvijas
- Japānas sadarbības grupas deputātus uz īsu apspriedi
tūlīt Prezidija zālē, tepat blakus. Vēlreiz
atgādinu, kas ir šajā grupā: deputāti Čerāns,
Gannusa, Kazāks, Saulītis, Strods, Rubins, Krisbergs, Kuprijanova,
Požarnovs, Zīle, Ozoliņš, Deņisovs. Aicinu
uz šo apspriedi arī citus deputātus, kas grib pievienoties
šai grupai. Paldies.
Sēdes vadītāja. Juris Vidiņš
- frakcijas "Tçvzemei un Brīvībai" deputāts.
Deputāti, lūdzu uzmanību paziņojumiem!
J.G.Vidiņš (frakcija "Tçvzemei un Brīvībai").
Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas
locekļus lūdzu sapulcēties komisijas telpās tūlīt,
pēc 3 minūtēm.
Sēdes vadītāja. Dzintars Ābiķis
- frakcijas "Latvijas ceļš" deputāts.
Dz.Ābiķis (frakcija "Latvijas ceļš").
Izglītības, zinātnes un kultūras
komisijas deputātus lūdzu uz komisijas sēdi 10.30.
Sēdes vadītāja. Imants Liepa - frakcijas
"Latvijai" deputāts. Deputāti, lūdzu uzmanību!
I.Liepa (frakcija "Latvijai").
Cienījamie kolēģi! Visus tos deputātus,
kuriem "padomijas" laikā ir bijusi darīšana ar
savu darbu publikāciju jeb iespiešanu, aicinu uzkavēties
5 minūtes šeit, Baltajā zālē.
Sēdes vadītāja. Baltā zāle
gan ir citā vietā, bet deputāti, cerams, saprata, kur
jāpulcējas.
(Pārtraukums)
Sēdi vada Latvijas Republikas 6. Saeimas priekšsēdētāja
Ilga Kreituse.
Sēdes vadītāja. Godātie deputāti! Tā kā vaina nav vis kompjūtersistēmā, kas ir priekšā, bet vaina ir kaut kur zālē, kādā no krēsliem, kur ir īssavienojums, par ko laikam īpaši nebūtu jābrīnas pēc lielajiem masu pasākumiem, kas ir bijuši zālē, un intensīvās balsošanas iekārtas lietošanas. Savā laikā, kad mēs runājām par zāles krēslu nomaiņas nepieciešamību, par to tika teikts un brīdināts, ka zālē šajos krēslos jaunu balsošanas iekārtu ielikt nav iespējams, jo, izņemot ārā šo, krēsli vienkārši sabrūk. Tāda šobrīd ir situācija. To nevar novērst ne 15 minūšu, ne pusstundas laikā. 15 minūšu laikā ir tikai iespējams konstatēt, kurā krēslā ir šis īssavienojums, kas neļauj darboties balsošanas sistēmai.
Šobrīd situācija ir tāda, ka mēs vai nu turpinām darbu un balsojam ar biļeteniem, tas ir, paceļot apliecības, un Balsu skaitīšanas komisija katru reizi skaita, vai pasludinām pārtraukumu līdz pulksten vieniem un tad turpinām darbu.
Lūdzu, vai "par" un "pret" kāds vēlas izteikties? Tad lūdzu Balsu skaitīšanas komisiju iznākt zāles priekšā, lai saskaitītu balsis par to, kas piekrīt pārtraukumam līdz pulksten vieniem. Lūdzu deputātus balsot! Lūdzu Balsu skaitīšanas komisiju saskaitīt! Lūdzu turēt rokas, kamēr Balsu skaitīšanas komisija saskaita un apkopo rezultātus! Tā kā par priekšlikumu - paziņot pārtraukumu līdz pulksten 13 - ir nobalsojis 51 deputāts, tas ir vairāk nekā puse no deputātiem, ne tikai no zālē esošajiem, pasludinu pārtraukumu līdz pulksten 13.00.
Bet, pirms izejat no zāles, lūdzu visus deputātus,
kam vēl ir sniedzami paziņojumi deputātiem.... Lūdzu!
Pirmais ir deputāts Kaksītis - Demokrātiskās partijas
Saimnieks frakcijas deputāts.
J.Kaksītis (Demokrātiskās partijas Saimnieks frakcija).
Cienījamie kolēģi, Juridiskās
komisijas locekļi! Lūdzu visus tūlīt pēc
pārtraukuma paziņošanas pulcēties komisijas telpā.
Paldies.
Sēdes vadītāja. Kurš vēl
vēlas sniegt paziņojumu? Neviens. Paldies. Pārtraukums
līdz pulksten 13.00.
(Pārtraukums)
Sēdi vada Latvijas Republikas 6.Saeimas priekšsēdētāja
Ilga Kreituse.
Sēdes vadītāja. Godātie deputāti! Lūdzu, ieņemiet savas vietas. Turpināsim darbu. Gribu jūs informēt, ka mūsu tehniskās neveiksmes iemesls bija vienā no deputātu balsošanas pultīm atrastais svešķermenis. Tāpēc lūdzu deputātus pievērst tam uzmanību. Ja jums notiek kaut kādas, jūsuprāt, anomālijas, kad iedegas visas gaismas, vai kaut kas tamlīdzīgs, lūdzu uzreiz par to ziņot tehniskajam dienestam, lai vairāk šādu negadījumu nebūtu.
Lūdzu, turpināsim darbu, Emša kungs!
Indulis Emsis - Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā, LNNK un LZP frakcijas deputāts.
Un mēs palikām pie balsojuma par deputātu
Jura Celmiņa un Kārļa Čerāna priekšlikumu.
Jā?
I.Emsis. Jā.
Sēdes vadītāja. Tātad lūdzu
vēlreiz zvanu! Lūdzu deputātus balsot par priekšlikumu
- izslēgt likumprojekta 1.panta ceturtās daļas papildinājumu
ar teikumu... un tālāk kā tekstā. Tātad par
priekšlikumu - izslēgt. Lūdzu balsošanas režīmu!
Lūdzu deputātus balsot. Lūdzu rezultātu! Par -
26, pret - 22, atturas - 12. Nav pieņemts.
I.Emsis. Nākošais priekšlikums. Tātad
2.pantā priekšlikumu nav.
Sēdes vadītāja. Deputātiem arī nekādu iebildumu pret 2.pantu... Es atvainojos...
Leopolds Ozoliņš - frakcijas "Tçvzemei
un Brīvībai" deputāts.
L.Ozoliņš (frakcija "Tçvzemei un Brīvībai").
Cienījamā priekšsēdētāja! Cienījamie deputāti! Varētu nebūt iebildumu, ja mēs neignorētu šajā pantā arī pašvaldību tiesības, jo, kā zināms, šad un tad tas tomēr skar arī pašvaldību intereses, it īpaši bīstamie atkritumi, vai viņu novērtēšana. Kaut vai beidzamie novērojumi Jūrmalā. Un nevarētu teikt, ka par spilgtu būtu tas, ka Jūrmala iet bojā, bet sakarā ar Rīgas atkritumu ieplūšanu Rīgas jūras līcī jau vairākus gadu desmitus notiek ļoti intensīva ūdenszāļu izmešana pludmalē. Un sakarā ar to, ka nav autotransporta, galvenokārt degvielas, lai aizvestu šos atkritumus, ko agrāk veda speciālās novietnēs, viņus tagad izgāž turpat pludmalē, kāpās, uz robežas starp plūstošām vai brīvām smiltīm un zaļo augu joslu. Pašreiz notiek šo atkritumu kaudžu šķīšana, šķīst barības vielas un ieplūst pludmales smiltīs, un pludmale intensīvi aizaug ar zāli. Tā ka pēc laika droši vien vajadzēs art un kaut kā filtrēt visas tās smiltis, lai tās atbrīvotu no šiem pļavu augiem. Vairāki desmiti augu sugu jau ir ieviesušies pludmales smiltīs.
Tāpēc es ierosinu šo pantu, tā otro daļu formulēt šādā redakcijā: "Bîstamo atkritumu klasifikāciju un kritērijus, saskaņā ar kuriem atkritumi tiek uzskatīti par bīstamiem, saskaņojot ar Labklājības ministriju un pašvaldībām..." tas nav pateikts šajā pantā "...izstrādā Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija un apstiprina Ministru kabinets".
Tātad es ierosinu šeit ielikt šo vārdu
"pašvaldībām", kas mazliet pacels arī pašvaldību
nozīmi šajos likumu grozījumos.
Sēdes vadītāja. Ozoliņa kungs,
diemžēl mēs nevaram pieņemt jūsu mutiskā
veidā izteikto priekšlikumu, jo to nepieļauj Kārtības
rullis. Līdz ar to šis priekšlikums nav balsojams. Mēs
varam balsot tikai par šī panta redakciju, kāda viņa
ir, vai noraidīt to. Tas ir priekšlikums, kas būtu iesniedzams
un balsojams trešajā lasījumā, tad, kad jūs
iesniegsit komisijai to rakstiski.
L.Ozoliņš. Ja es tagad nevaru iesniegt, tad
paldies, es iesniegšu uz trešo lasījumu.
Sēdes vadītāja. Paldies.
Turpināsim debates. Oskars Grīgs - frakcijas
"Tçvzemei un Brīvībai" deputāts. Jūs
par procedūru, kā jautājums virzāms tālāk?
O.Grīgs (frakcija "Tçvzemei un Brīvībai").
Jā. Cienījamā Saeimas priekšsēdētāja!
Es atsaucu savu iepriekšējo balsojumu "pret". Es balsoju
"par".
Sēdes vadītāja. Tātad paziņojums par balsošanas... motīvi tie nav. Runājot par balsošanas rezultātiem, kas minēti stenogrammā, tagad tiek fiksēts, ka Oskars Grīgs iepriekšējā balsojumā ir balsojis "par".
Dobeļa kungs, jūs debatēs gribat piedalīties? (No zāles deputāts J.Dobelis: "Nç, izdruku ņemt!")
Tātad deputātiem iebildumu pret 2.pantu tādā redakcijā, kādā tas ir tagad otrajā lasījumā, nav. Pieņemts.
Turpināsim, lūdzu!
I.Emsis. Paldies. 3.pantā ir Kārļa Čerāna
priekšlikums - 3.panta 5.punktā, kas ir pieņemts pirmā
lasījuma redakcijā, vārdu "paraugnolikumus"
aizstāt ar tekstu "nolikumus un nodot tos Ministru kabineta
apstiprināšanai". Komisija neatbalstīja Kārļa
Čerāna priekšlikumu, līdz ar to ieteica tādu
redakciju, kāda tika nobalsota pirmajā lasījumā.
Sēdes vadītāja. Atklājam debates.
Jānis Mauliņš - frakcijas "Latvijai" deputāts.
J.Mauliņš (frakcija "Latvijai").
Godātā Saeima! Mūs uztrauc tas pats, ko es jau šodien minēju, - vai šeit neizveidosies lobiju sistēma, vai ir nopietni uzticēt, kā te ir sacīts iepriekšējā tekstā: "Latvijas Republikas Vides aizsardzības komiteja un tās teritoriālās (reģionālās) vides aizsardzības institūcijas izstrādā valsts nozīmes bīstamo atkritumu savākšanas staciju, uzglabāšanas vietu, pārstrādes un utilizācijas uzņēmumu un apglabāšanas poligonu paraugnolikumus." Ðis dokuments, nolikums, būtībā izšķir visu - to, kāda būs šī glabātava, kas varēs viņu kotrolēt un kur tā atradīsies. Un šo te svarīgo uzdevumu, izrādās, var veikt ne tikai Vides aizsardzības komiteja, bet arī tās teritoriālās vides aizsardzības institūcijas, kuras mēs pat īsti neapzināmies, kādas tās varētu būt un kur tās atradīsies. Mēs, protams, esam par to, lai šos jautājumus izskatītu nopietnākās instancēs.
Mūsu priekšlikums faktiski ir ļoti pieticīgs
- tas ir Kārļa Čerāna priekšlikums, ka šos
nolikumus nodod apstiprināšanai Ministru kabinetā. Tas
būtu pats mazākais, kas būtu nepieciešams, lai šos
nolikumus nevarētu izstrādāt kaut kādi lobiji,
un es baidos, ka tad, kā runā, kad šīs atkritumu
savāktuves tiks privatizētas, lai tur to nevar izstrādāt
jau gandrīz vai šīs privāto uzņēmumu
struktūras, kad valsts vairs nekādi nevarēs kontrolēt.
Jo, kā zinām, pret kontroli mēs esam iebilduši.
Mēs lūdzam atbalstīt Kārļa Čerāna
priekšlikumu, lai kaut nedaudz šo situāciju labotu. Paldies
par uzmanību.
Sēdes vadītāja. Vairāk debatēs
deputāti pieteikušies nav. Lūdzu zvanu! Komisijas vārdā?
I.Emsis. Tikai piebilde. Visā tekstā jau ir
mainīts nosaukums tur, kur ir minēta Vides aizsardzības
komiteja un tās reģionālās struktūras. Jums
jāatšķir pati pirmā lappusīte. Tur ir pareizais
nosaukums. Tas ir izlabots jau.
Sēdes vadītāja. Varbūt jūs
varat nolasīt, lai nav nekādu problēmu.
I.Emsis. Lai nebūtu nekādu problēmu,
es tātad nolasu: "Aizstāt visā likumā vārdus
"Vides aizsardzības komiteja" (attiecīgajā
locījumā) ar vārdiem "Vides aizsardzības un
reģionālās attīstības ministrija" (attiecīgajā
locījumā).
Sēdes vadītāja. Lūdzu deputātus
balsot par deputāta Čerāna priekšlikumu - likumprojekta
3.panta 5.punktā vārdu "paraugnolikumus" aizstāt
ar tekstu, kas tālāk jums dots tabulā. Lūdzu balsošanas
režīmu! Lūdzu balsot! Lūdzu rezultātu! Par
- 12, pret - 24, atturas - 19. Priekšlikums nav pieņemts.
I.Emsis. Tālāk, cienījamie kolēģi,
4.pantā ir priekšlikumi par pirmās daļas 6.punktu,
kur ir deputāta Kārļa Čerāna priekšlikums.
Un šeit ir papildināts par kompetenci, ka tā ir Ministru
kabineta kompetence, ir papildināts, pareizāk sakot, labots.
Kārlis Čerāns piedāvā, ka bīstamo
atkritumu savākšanas staciju, uzglabāšanas vietu un
pārstrādes un utilizācijas uzņēmumu un
apglabāšanas poligonu izvietojuma plānus nodod apstiprināšanai
Saeimai. Komisija šo priekšlikumu neatbalstīja.
Sēdes vadītāja. Debatēs deputāti
pieteikušies nav. Iebildumu pret komisijas slēdzienu nav. Pieņemts.
I.Emsis. Tālāk ir vēl otrs Kārļa
Čerāna priekšlikums par 4.panta pirmo daļu - papildināt
to ar 7.punktu: "Apstiprina un publicē bīstamo atkritumu
savākšanas staciju, uzglabāšanas vietu, pārstrādes
un utilizācijas uzņēmumu un apglabāšanas
poligonu darbības nolikumus." Manā skatījumā,
šis jautājums nav balsojams, jo tas jau vienreiz tika balsots.
Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu
pret komisijas slēdzienu nav. Pieņemts.
I.Emsis. Tālāk labojumi ir 10.pantā
7.lapaspusē. Par 10.pantu ir Seiles, Dobeļa un Tabūna
labojums - papildināt ar tekstu "...un iespēju veikt
pārbaudes objektā". Komisija šo priekšlikumu ir
atbalstījusi.
Sēdes vadītāja. Vai deputāts
Emsis vēlas runāt par šo jautājumu debatēs?
I.Emsis. Nē.
Sēdes vadītāja. Deputāti debatēs
pieteikušies nav. Iebildumu pret komisijas slēdzienu nav. Pieņemts.
I.Emsis. Arī tālāk ir deputātu
Seiles, Dobeļa un Tabūna priekšlikums - papildināt
10.pantu ar jaunu 12.punktu sekojošā redakcijā: "Veikt
atskaitījumus sabiedriskās kontroles fondā Ministru kabinetā
noteiktajā kārtībā un apmērā."
Šo priekšlikumu komisija tātad ir daļēji atbalstījusi,
un tas ir iestrādāts redakcijā, kas redzama šeit
tabulas labajā pusītē.
Sēdes vadītāja. Deputāti debatēs
pieteikušies nav, arī iebildumu pret komisijas slēdzienu
nav. Pieņemts.
I.Emsis. Paldies. Un tālāk ir vēl viens
deputātu Seiles, Dobeļa un Tabūna priekšlikums par
sabiedriskās kontroles nodrošināšanu pār darbībām
ar bīstamajiem atkritumiem. Tas priekšlikums ir redzams 9.lappusītē.
Komisija šo priekšlikumu ir atbalstījusi, nedaudz mainot
redakciju, un tā savukārt ir redzama 8.lapaspusē.
Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu pret komisijas slēdzienu nav. Pieņemts.
Vai deputāts Emsis... Arī negrib uzstāties.
I.Emsis. Paldies.
Sēdes vadītāja. Nu un ko tālāk?
I.Emsis. Man būtu lūgums nobalsot likumprojektu
kopumā, un es gribētu nosaukt termiņu.
Sēdes vadītāja. Emša kungs, lūdzu, darīsim to secībā! Tātad uzklausīsim. Deputāti ir dzirdējuši komisijas priekšlikumu - balsot par likumprojekta "Grozījumi likumā "Par bīstamajiem atkritumiem"" pieņemšanu otrajā lasījumā. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu, lai balsotu par likumprojekta pieņemšanu otrajā lasījumā. Lūdzu balsot! Lūdzu rezultātu! Par - 45, pret - 4, atturas - 8. Likumprojekts otrajā lasījumā ir pieņemts.
Lūdzu termiņu, līdz kuram iesniedzami
priekšlikumi par labojumiem trešajā lasījumā.
I.Emsis. Lūdzu iesniegt priekšlikumus trešajam
lasījumam līdz 26.septembrim.
Sēdes vadītāja. 26.septembris. Deputātiem citu priekšlikumu nav. Iebildumu nav.
Likumprojekts "Grozījums likumā "Par valsts un pašvaldību kapitāla daļu pārvaldi uzņēmējsabiedrībās"".
Gundars Kleinbergs - Tautsaimniecības, agrārās,
vides un reģionālās politikas komisijas vārdā,
Demokrātiskās partijas Saimnieks frakcijas deputāts.
G.Kleinbergs (Demokrātiskās partijas Saimnieks frakcija).
Cienījamais Prezidij! Cienījamie deputāti! Strādāsim ar dokumentiem nr.1162 un nr.1315.
Īsumā par lietas būtību. Pēc
Korupcijas novēršanas likuma grozījumu pieņemšanas,
ministrijas pārziņā ir valsts statūtsabiedrības
jeb valsts kapitāla daļas statūtsabiedrībās.
Faktiski šīs tiesības ir ierobežotas vai ir pat pilnīgi
izslēgta iespēja veikt šo kapitāla daļu pārraudzību
un veidot un realizēt valsts politiku tās īpašumu
racionālai apsaimniekošanai. Tādēļ, ņemot
vērā iepriekšējo redakciju, ir sagatavoti precizējoši
grozījumi likumā "Par valsts un pašvaldību kapitāla
daļu pārvaldi uzņēmējsabiedrībās",
kuru pieņemšana dotu iespēju ministriem pašiem izlemt,
kādā veidā pārvaldīt viņu atbildībā
nodotās valsts kapitāla daļas uzņēmējsabiedrībās.
Ievērojot to, ka Korupcijas novēršanas likums stājas
spēkā ar 1.augustu, ir nepieciešams norādītos
grozījumus pieņemt steidzamības kārtībā.
Tādēļ arī Tautsaimniecības, agrārās,
vides un reģionālās politikas komisijas vārdā
lūdzu balsot par to, ka šos likuma grozījumus pieņem
steidzamības kārtībā.
Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Kleinberga kungs, viens runā "par", viens - "pret".
Jānis Lagzdiņš - frakcijas "Latvijas
ceļš" deputāts.
J.Lagzdiņš (frakcija "Latvijas ceļš").
Augsti godātie kolēģi deputāti!
Korupcijas novēršanas likums tika pieņemts pagājušā
gada augustā, tas stājās spēkā 1.janvārī.
Atsevišķu normu spēkā stāšanās
tika apturēta, to izdarījām mēs. Pilnībā
Korupcijas novēršanas likums stājās spēkā
1.augustā. Ministru kabinetam, ministrijām bija dotas pilnīgas
iespējas šajā gada laikā, pat vairāk nekā
gada laikā, zinot, kāds ir Korupcijas novēršanas
likums, ja tas ir nepieciešams, izdarīt grozījumus arī
citos likumos. Turklāt nav jau tā, kā godātais
referents šeit mums teica, ka Korupcijas novēršanas likums
nepieļauj ministrijām nodrošināt kontroli pār
valsts uzņēmējsabiedrībām, proti, ka nav
iespējams deleģēt šīm uzņēmējsabiedrībām
savus pilnvarniekus. Valstī ir pietiekami daudz kompetentu personu,
kuras nav valsts amatpersonas un kuras var pārstāvēt
valsts intereses šajās uzņēmējsabiedrībās,
tāpat kā tas ir citās valstīs. Arī šobrīd
šīs uzņēmējsabiedrības ļoti labi
funkcionē bez politiķu piedalīšanās, un tādēļ
es uzskatu, ka nav nepieciešams šo projektu virzīt uz priekšu
steidzamības kārtā. Par citiem argumentiem es runāšu
tad, kad uzstāšos debatēs par pirmo lasījumu. Paldies.
Sēdes vadītāja. "Par" neviens runāt nevēlas. Lūdzu... Jūs kā deputāts varat runāt "par"... Nē, komisijas vārdā jūs esat ierosinājis steidzamību un pamatojis. Jūs varat lūgt vārdu tikai kā deputāts, ja jūs vēlaties. Kā deputāts? (Kāds kaut ko saka no vietas.) Pareizi! Es atvainojos par to, bet jūs saskaņā ar jauno Kārtības rulli nevarat otrreiz aizstāvēt pats savu priekšlikumu.
Lūdzu balsošanas režīmu, lai balsotu
par likumprojekta atzīšanu par steidzamu. Lūdzu balsot!
Lūdzu rezultātu! Par - 23, pret - 24, atturas - 13. Steidzamība
nav pieņemta.
G.Kleinbergs. Tātad iznāk, ka, izmantojot
savas tiesības, es lūdzu balsot par likumprojektu pirmajā
lasījumā.
Sēdes vadītāja. Atklāsim debates vispirms, Kleinberga kungs! (Smejas.) Pēc tam būs balsojums pirmajā lasījumā.
Jānis Lagzdiņš - frakcijas "Latvijas
ceļš" deputāts.
J.Lagzdiņš (frakcija "Latvijas ceļš").
Kolēģi deputāti! Es būtu ļoti iepriecināts, ja valdība tik tiešām būtu iesniegusi tādu likumprojektu, par kuru runāja šeit cienījamais referents, jo kopumā jau es atbalstu šo ideju, ka ministrijām būtu jānodrošina šī pārraudzība pār uzņēmējsabiedrībām, un tik tiešām mūsu valstī šī pārraudzība netiek realizēta tā, kā mēs vēlētos. To mēs ļoti bieži redzam. It sevišķi tad, kad Valsts kontrole vai citas institūcijas kontrolē valsts vai pašvaldību uzņēmējsabiedrības. Godātie kolēģi, lūdzu, iedziļinieties piedāvātā likumprojekta tekstā! Šeit gluži nav tā, kā to teica cienījamais referents, bet lietas būtība ir šāda. Es varbūt citēšu normu, kuru piedāvā pieņemt Ministru kabinets.
Tātad: "Izteikt 8.pantu šādā redakcijā..." Runa ir par likumu, par valsts un pašvaldību kapitāla daļu pārvaldi uzņēmējsabiedrībās. Citēju piedāvāto normu: "Valsts institūcija vai pašvaldība kā kapitāla daļu turētāja par pilnvarnieku var iecelt valsts (pašvaldību) amatpersonu, arī ierēdni vai citu personu..." Un tālāk nākošajā teikumā ir runa par to, ka šī amatpersona nevar būt par kapitāla daļas pilnvarnieku vairāk nekā trijās uzņēmējsabiedrībās.
Paskatīsimies, ko mums saka Korupcijas novēršanas likums. Tur ir fiksēts un skaidri un gaiši 5.pantā noteikts, kas ir valsts amatpersonas. Valsts amatpersonas, godātais referent un godātie kolēģi, nav tikai ierēdņi, tie nav tikai kaut kādu ministriju darbinieki, bet valsts amatpersonas saskaņā ar šo likumu ir 14 kategoriju darbinieki, sākot jau ar Valsts prezidentu, Saeimas deputātu, ministru, tiesnesi, prokuroru, policijas darbinieku. Tātad, ja mēs pieņemsim šo likumu, tad arī policijas darbiniekus varēs nozīmēt par pilnvarniekiem valsts un pašvaldību uzņēmējsabiedrībās kā padomes locekļus. Padomājiet, kurp mēs ejam! Tātad arī valsts kontrolierus, tātad Nacionālo bruņoto spēku aktīvā ierindas dienesta karavīrus.
Godātie kolēģi, es domāju, ka Ministru kabinets šādu normu negribēja iesniegt, jo runa šeit acīmredzot ir par ierēdņiem. Un acīmredzot atsevišķos gadījumos ierēdņus arī varētu iecelt, it sevišķi no Finansu ministrijas un no Satiksmes ministrijas, arī no Ekonomikas ministrijas, par šo uzņēmējsabiedrību pārvaldniekiem.
Godātie kolēģi, ņemot vērā
to, ka šā piedāvātā likuma koncepcija ir absolūti
pretrunā ar Korupcijas novēršanas likumu, absolūti
pretrunā ar veselo saprātu un to pieredzi, kāda ir kaimiņvalstīs,
es aicinu šo likumprojektu noraidīt.
Sēdes vadītāja. Debatēs vairāk
deputāti pieteikušies nav, bet ir Inese Vaidere - Ekonomikas
ministrijas parlamentārā sekretāre. Lūdzu!
I.Vaidere (Ekonomikas ministrijas parlamentārā sekretāre).
Cienījamās deputātes! Godājamie deputāti! Es gribētu vērst jūsu uzmanību, manuprāt, uz ļoti svarīgu lietu. Protams, es piekrītu Lagzdiņa kungam par to, ka redakcionāli šis pants varētu tikt labots, bet galvenais mērķis, kāpēc šādu likumprojektu Ministru kabinets ir iesniedzis, ir tas, ka mums, ministriju pārstāvjiem, sakarā ar Korupcijas novēršanas likuma pieņemšanu, ar šo neatrisināto jautājumu, kādas ir ierēdņu tiesības, ir radušās ārkārtīgi lielas grūtības šajā ļoti svarīgajā sfērā, ko jūs pazīstat ar nosaukumu - valsts uzņēmumu pārvalde. Pretēji līdzšinējai praksei, ka valsts intereses valsts uzņēmumos varēja pārstāvēt ministrijas kompetents ierēdnis - mūsu ministrijā tādi ir vairāki: varu nosaukt Oša kungu, Cebuļa kungu, un līdz ar to viņi varēja realizēt šajos uzņēmumos noteiktu valsts politiku - tagad mums ir izveidojies starpposms. Dažkārt ir jāņem cilvēki no malas, kuri tad nu būtu tiesīgi un kuriem tad būtu uzdots realizēt šo valsts politiku. Tā nu iznāk tādi lieli birokrātiski šķēršļi, jo ministram ir vai nu jāstrādā tieši ar šiem pilnvarniekiem, vai tik un tā starp ministru un šo pilnvarnieku ir jāieliek starpā šis valsts ierēdnis.
Jūs varbūt esat pievērsuši uzmanību
pēdējām izmaiņām uzņēmējsabiedrību
padomēs. Lūk, manis nosauktie Oša kungs un Cebuļa
kungs ir pārtraukuši savu darbu uzņēmējsabiedrībās,
bet viņu vietā ir nākuši tādi kungi, kas,
protams, arī ir kompetenti, piemēram, Meļņika
kungs un Kažas kungs, bet vienkārši šajā gadījumā
ministrijai ir ārkārtīgi grūti realizēt
savas intereses. Tāpēc es ļoti jūs aicinu nobalsot
tomēr par šo likumprojektu un tad tālāk redakcionāli
izdarīt tās izmaiņas, par kurām šeit runāja
deputāts Lagzdiņa kungs. Paldies.
Sēdes vadītāja. Vairāk debatēs
pieteikušos nav. Lūdzu zvanu! Komisijas vārdā.
G.Kleinbergs (Demokrātiskās partijas Saimnieks frakcija).
Cienījamie deputāti! Tomēr, ļoti
cienot arī Lagzdiņa kunga likumu un Lagzdiņa kunga
priekšlikumus, aicinu balsot pirmajā lasījumā "par",
bet pēc tam izdarīt, ja vajadzīgs, nelielus redakcionālus
labojumus.
Sēdes vadītāja. Lūdzu balsošanas
režīmu, lai balsotu par likumprojekta "Grozījums
likumā "Par valsts un pašvaldību kapitāla daļu
pārvaldi uzņēmējsabiedrībās""
pieņemšanu pirmajā lasījumā. Lūdzu balsot!
Lūdzu rezultātu! Par - 40, pret - 13, atturas - 9. Likumprojekts
pirmajā lasījumā ir pieņemts. Lūdzu nosaukt
datumu, līdz kuram iesniedzami labojumi otrajam lasījumam.
G.Kleinbergs. Labojumus lūdzu iesniegt līdz
19.septembrim.
Sēdes vadītāja. 19.septembris. Deputātiem citu priekšlikumu nav. Iebildumu nav.
Godātie deputāti! Ir saņemts iesniegums: "Latvijas Republikas 6.Saeimas Prezidijam. Sakarā ar to, ka Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas nozīmētais referents 12. un 19.septembra sēdēs nepiedalīsies komandējuma dēļ, lūdzu Prezidijam jautājumu "Par Valsts cilvēktiesību biroju" iekļaut 26.septembra sēdē." Lai Prezidijs varētu iekļaut 26.septembra sēdē, Prezidijam vispirms ir vajadzīga jūsu piekrišana, ka mēs to šodien svītrojam no darba kārtības. Deputātiem iebildumu nav.
Likumprojekts "Grozījumi Latvijas Civilprocesa kodeksā".
Juridiskās komisijas vārdā - Juris Kaksītis,
Demokrātiskās partijas Saimnieks frakcijas deputāts.
J.Kaksītis (Demokrātiskās partijas Saimnieks frakcija).
Augsti godātais Prezidij! Cienījamie kolēģi!
Es aicinu jūs pievērst uzmanību dokumentiem nr. 616,
nr. 809, nr.1110 un nr. 1184.
Sēdes vadītāja. Dokuments nr.1284.
J.Kaksītis. 1284. Ministru kabinets ir iesniedzis šos likumprojektus, un Juridiskā komisija, izskatījusi tos savā sēdē, atbalstīja principā likumprojektu, kas ir dokumentā nr.1110. Proti, ka rajonu un pilsētu tiesās turpmāk civillietas varēs izskatīt viens tiesnesis. Ja jūs iepazināties ar anotāciju, tad redzējāt, ka tur gan vairāk ir runāts par pragmatiskiem apsvērumiem nekā par problēmu pēc būtības, un šis pragmatisms saistās ar to, ka nav iespējams nodrošināt vairāk nekā 12 tūkstošu piesēdētāju darbu tiesās. Taču, atbalstot šo dokumentu, Juridiskā komisija vadījās arī no tīri juridiskiem apsvērumiem, arī no tā, ka savulaik, šā gada 19.aprīlī, Republikas tiesnešu konferencē tika pieņemts lēmums par šāda priekšlikuma atbalstīšanu.
Nākamais ir dokuments nr.616, bet vispirms daži
vārdi par dokumentu nr.809. Šie labojumi jeb grozījumi
Civilprocesa kodeksā ir saistīti ar likumprojektu, kuru mēs
jau esam uzsākuši apspriest Saeimā (un, es ceru, turpināsim
to darīt arī šodien), - tas ir likums par uzņēmumu
un uzņēmējsabiedrību maksātnespēju.
Un, apspriežot šos valdības iesniegtos likumprojektus,
komisija nonāca pie atziņas, ka... saskaņā ar
Kārtības ruļļa 85.panta nosacījumiem komisija
pieņēma lēmumu apvienot projektus un izstrādāt
alternatīvo likumprojektu. Apvienojot šos likumprojektus un izstrādājot
alternatīvo likumprojektu, kas ir dokuments nr.1284, mēs esam
pilnībā piekrituši jau minētajam projektam, kurš
ir dokumentā nr.1110. Mēs esam atbalstījuši ideju,
kas izteikta dokumentā nr.616, taču esam to izdarījuši,
mūsuprāt, veiksmīgāk tādējādi,
ka noraidījām priekšlikumu izveidot atsevišķu
nodaļu, bet iestrādājām to ideju, kāda ir
šajā likumprojektā ielikta, izdarot papildinājumus
vai izsakot priekšlikumus papildināt Civilprocesa kodeksa jau
spēkā esošo normu un iestrādāt šos papildinājumus
spēkā esošā Civilprocesa kodeksa 25.nodaļā,
papildinot 242.pantu, 245.panta 16.punktu ar normām, kuras ir iestrādātas.
Jūs varat ar tām iepazīties manis nosauktajā dokumentā.
Bez tam Juridiskā komisija konstatēja, ka valdības iesniegtajā
likumprojektā ir arī tādi priekšlikumi, kuri jau
ir pieņemti, par kuriem mēs trešajā lasījumā
nobalsojām 8.augustā, rudens sesijas pirmajā sēdē.
Izstrādājot alternatīvo likumprojektu, komisija ņēma
vērā tās normas, kuras tika atbalstītas, iepriekš
izskatot likumprojektu par uzņēmumu un uzņēmējsabiedrību
atzīšanu par maksātnespējīgām. Kā
jūs atceraties, vasarā, brīdī, kad tika apspriests
šis likumprojekts pirmo reizi, šajās materiālajās
normās bija iestrādātas arī vairākas procesuāla
rakstura normas, pret kurām juristi pamatoti iebilda, un tad šis
likumprojekts tika atdots atpakaļ komisijai, viņi strādāja,
lai tālāk veidotu šo projektu un izdarītu labojumus
Civilprocesa kodeksā. Mēs esam to ņēmuši
vērā, un mūsu dokumentā ir iestrādātas
procesuālās normas, procesuālās īpatnības,
kādas būtu nepieciešamas, izskatot šīs kategorijas
lietas. Mēs jau šobrīd esam piesaistījuši uzmanību
šim likumprojektam, arī tiesas, kuras būs tās, kurām
būs jāvadās pēc šā likuma, ja tas tiks
pieņemts, un esam saņēmuši principā pozitīvas
rakstiskas atsauksmes gan no Augstākās tiesas, gan no apgabaltiesas,
kas faktiski būs šī tiesa, kas izskatīs lietas un
vadīsies pēc normām, kuras, es ceru, tiks pieņemtas
Saeimā. Ceru, ka tiks izdarīti šie labojumi Civilprocesa
kodeksā. Šajā sakarībā es gribu teikt, ka es
šodien vērsīšos pie jums ar lūgumu - atbilstoši
Kārtības ruļļa nosacījumiem es esmu pilnvarots
komisijas vārdā lūgt -, lai šā likumprojekta
izskatīšanu atzītu par steidzamu. Tādēļ
es lūdzu, ņemot vērā to, ko es teicu... Ņemot
vērā, ka tiešām tiks pieņemts likums par
uzņēmumu un uzņēmējsabiedrību
maksātnespēju (un tas, iespējams, varētu notikt
šodien), tad šīs procesuālās normas... lai varētu
realizēt dzīvē tos nosacījumus, kas ietverti
materiālajās likuma normās, šis likums ir ļoti
nepieciešams jau drīzumā. Sakarā ar to es lūdzu
atbalstīt šo projektu pirmajā lasījumā un atzīt
par steidzamu. Paldies.
Sēdes vadītāja. Kaksīša kungs,
papriekš ir jāizlemj par steidzamību, pēc tam būs
debates, un tad būs pirmais lasījums. Lūdzu zvanu! Vai
kāds vēlas runāt par un pret priekšlikumu par steidzamību?
Dobeļa kungs, es atvainojos. Dobeļa kungs, debates Saeimā
notiek no tribīnes. Ja jūs vēlaties runāt, es
jums došu vārdu. Nevis tā - jūs nostājaties
man priekšā un pašlaik man skaidrojat. Jūs vēlaties
runāt? Juris Dobelis - LNNK un LZP frakcijas deputāts. "Par"
vai "pret".
J.Dobelis (LNNK un LZP frakcija).
Kolēģi! Bet mēs neesam izvēlējušies
dokumentu, par kura steidzamību mēs balsosim. Ja mēs
noraidām komisijas piedāvāto variantu un neizvēlamies
šo apvienoto dokumentu, kāda tad būs šī steidzamība?
Sēdes vadītāja. Augsti godātie
deputāti! Saeimas kārtības ruļļa 92.pants:
pirms debatēm par likumprojektu pirmajā lasījumā
ir jāizšķir jautājums par steidzamību. Jautājums
ir par būtību - par šo dokumentu steidzamību. Pēc
tam jūs izlemsiet, par kuru no šiem dokumentiem jūs...
Tāda ir Saeimas kārtības rullī noteiktā kārtība.
Dobeļa kungs, es vienpersoniski, uz jūsu ierosinājuma
pamata nevaru izmainīt Saeimas kārtības rulli, tāpēc
lūdzu deputātus balsot par likumprojekta atzīšanu
par steidzamu. (No zāles deputāts J.Dobelis: "Piekrītu.")
Lūdzu balsot. Lūdzu rezultātu! Par - 53, pret - nav,
atturas - 4. Deputāti debatēs pieteikušies nav. Lūdzu
zvanu! Neviens iesniedzējs nevienu likumprojektu, cik es saprotu,
atsaucis nav.
J.Kaksītis. Iesniedzēji oficiāli nevienu
likumprojektu atsaukuši nav, tādēļ es lūdzu
atbalstīt alternatīvo, komisijas izstrādāto likumprojektu
un noraidīt likumprojektus, kas ir dokumenti nr.616, nr.809 un nr.1110.
Sēdes vadītāja. Tā kā neviens iesniedzējs savu likumprojektu atsaucis nav, mums ir četri projekti. Tagad mēs balsosim iesniegšanas secībā. Dokumenti ir sakārtoti iesniegšanas secībā, komisija tos tā ir sakārtojusi, jā, Kaksīša kungs? Vai tie ir sakārtoti iesniegšanas secībā? Jā. Lūdzu deputātus tagad pievērst uzmanību!
Pirmais būs balsojums par dokumentu nr.616. Lūdzu balsošanas režīmu. Lūdzu deputātus balsot. Lūdzu rezultātu! Par - 7, pret - 39, atturas - 11. Nav pieņemts.
Lūdzu deputātus pievērst uzmanību - balsojam par dokumentu nr.809. Nosaukums visiem vienāds. Lūdzu balsošanas režīmu. Lūdzu balsot. Lūdzu rezultātu! Par - 2, pret - 46, atturas - 12. Nav pieņemts.
Lūdzu deputātus balsot par dokumentu nr.1110. Lūdzu deputātus tad, kad norit balsojums, netraucēt operatoru, kurš realizē balsošanas režīmu zālē. Dokuments nr.1110. Lūdzu balsot. Lūdzu rezultātu! Par - 1, pret - 44, atturas - 9. Nav pieņemts.
Dokuments nr.1284. Lūdzu balsošanas režīmu. Lūdzu balsot. Lūdzu rezultātu! Par - 61, pret - nav, atturas - 2. Likumprojekts pieņemts pirmajā lasījumā.
Priekšlikumi iesniedzami otrajam lasījumam steidzamības
gadījumā. Mums ir lūgums nosaukt otrā lasījuma
datumu, Kaksīša kungs. Es varbūt... atvainojos... tad kurā
pantā ir šie datumi? Lūdzu, varat arī nosaukt datumu,
ja vēlaties.
J.Kaksītis. Es vēlos arī nosaukt priekšlikumu
iesniegšanas datumu - 20.septembris.
Sēdes vadītāja. Neparedz, Kaksīša
kungs...
J.Kaksītis. Cienījamie kolēģi...
(No zāles deputāts I.Bišers: "Kad sēde?")
Sēdes vadītāja. Kolēģi, Saeimā diskutē no tribīnes. Ja jūs, Bišera kungs, apšaubāt Kaksīša kunga teikto, lūdzu, nāciet tribīnē, es jums došu vārdu, lai jūs varētu runāt par to, kā jautājums virzāms tālāk.
Ilmārs Bišers - Demokrātiskās partijas
Saimnieks frakcijas deputāts.
I.Bišers (Demokrātiskās partijas Saimnieks frakcija).
Cienījamie kolēģi! Es nevis apstrīdu
Kaksīša kunga priekšlikumu, bet atbalstu, jo Kārtības
ruļļa jaunā redakcija paredz, ka arī steidzamības
gadījumā var noteikt priekšlikumu iesniegšanas laiku.
Sēdes vadītāja. Lūdzu - 20.septembris. Deputātiem citu priekšlikumu nav, iebildumu nav.
J.Kaksītis. Paldies. Cienījamie kolēģi!
Es labprāt nosauktu šodien arī sēdes laiku, taču
es esmu diezgan savādā situācijā šobrīd,
jo zinu, ka tiks lemts arī par sēdēm, kuras, iespējams,
notiks trešdienās. Es varētu ieteikt 26.septembri, tā
ir ceturtdiena. Neskatoties uz iespējamām izmaiņām,
kādas varētu būt attiecībā uz sēdēm,
es ierosinu izskatīt šo likumprojektu 26.septembrī.
Sēdes vadītāja. Deputātiem nav iebildumu pret likumprojekta izskatīšanu otrajā, galīgajā lasījumā 26.septembrī. Pieņemts.
Godātie deputāti! Mēs esam izskatījuši visus jautājumus, kas tika iekļauti un netika atsaukti ārkārtas sēdē, un līdz ar to ārkārtas sēdi pasludinu par slēgtu.
Godātie deputāti, es ceru, ka jums visiem uz galda ir kārtējās sēdes materiāli. Ja nav, tad mēs varam pēc tam, kad tiks nolasīti reģistrācijas rezultāti, izsludināt 5 minūšu pārtraukumu, lai šos dokumentus saņemtu.
Tā, lūdzu reģistrācijas režīmu!
Lūdzu deputātus reģistrēties un Saeimas sekretāra
biedri Janīnu Kušneri nolasīt reģistrācijas
rezultātus!
J.Kušnere (6. Saeimas sekretāra biedre).
Godātie deputāti! Lūdzu uzmanību! Nav reģistrējušies:
Kārlis Čerāns,
Roberts Dilba,
Guntis Eniņš,
Viesturs Gredzens,
Jānis Kazāks,
Aleksandrs Kiršteins,
Odisejs Kostanda,
Andrejs Krastiņš,
Ludmila Kuprijanova,
Ivars Jānis Ķezbers,
Aristids Jēkabs Lambergs,
Imants Liepa,
Andrejs Naglis,
Andris Rubins,
Andris Saulītis,
Antons Seiksts,
Leonards Teniss,
Andris Tomašūns,
Jānis Urbanovičs,
Roberts Zīle.
Paldies par uzmanību.
Sēdes vadītāja. Ārkārtas sēdi pasludinu par slēgtu.
Lūdzu balsošanas režīmu, lai balsotu
par manu priekšlikumu - noteikt 5 minūšu pārtraukumu
pirms kārtējās sēdes, lai deputāti varētu
paņemt materiālus. Lūdzu balsot! Lūdzu rezultātu!
Par - 44, pret - 8, atturas - 8. Darbu sākam 13.50.
Redaktores: J.Kravale, L.Bumbura
Datoroperatores: B.Strazdiņa, S.Bērziņa, M.Ceļmalniece, I.Kuzņecova
Korektores: D.Kraule, J.Kurzemniece, S.Stikute
SATURA RĀDĪTĀJS
1996.gada 9.septembra
10.(ārkārtas) sēdes turpinājums
1996.gada 12.septembrī
Likumprojekts "Grozījumi likumā "Par zemes reformu
Latvijas Republikas pilsētās"" (2.lasījums) (Turpinājums)
(739., 1306. un 1306.-a dok.)
Ziņo - dep. J.Rāzna (22.pants) - 1.lpp.
Precizējums - dep. A.Endziņš - 3.lpp.
Debates - dep. A.Seile - 4.lpp.
- 8.lpp.
- dep. A.Endziņš - 10.lpp.
- dep. A.Seile - 10.lpp.
- dep. I.Bišers - 11.lpp.
Priekšlikumi - dep. L.Ozoliņš - 12.lpp.
- dep. A.Seile - 13.lpp.
Likumprojekts "Grozījumi likumā "Par bīstamajiem
atkritumiem"" (2.lasījums)
(755. un 1305. dok.)
Ziņo - dep. I.Emsis - 14.lpp.
Debates - dep. A.Seile - 16.lpp.
- dep. J.Dobelis - 17.lpp.
- 18.lpp.
- dep. L.Ozoliņš - 19.lpp.
- dep. J.Mauliņš - 22.lpp.
- dep. J.Celmiņš - 23.lpp.
- dep. I.Bišers - 25.lpp.
- dep. Dz.Ābiķis - 27.lpp.
- dep. P.Tabūns - 28.lpp.
- dep. J.Dobelis - 29.lpp.
Paziņojumi - dep. J.Strods - 31.lpp.
- dep. J.G.Vidiņš - 31.lpp.
- dep. Dz.Ābiķis - 31.lpp.
- dep. I.Liepa - 32.lpp.
- dep. J.Kaksītis - 33.lpp.
Debašu turpinājums - dep. L.Ozoliņš
- 34.lpp.
Par balsošanas rezultātiem - dep. O.Grīgs
- 35.lpp.
Debašu turpinājums - dep. J.Mauliņš
- 36.lpp.
Likumprojekts "Grozījums likumā "Par valsts un
pašvaldību kapitāla daļu pārvaldi uzņēmējsabiedrībās""
(1.lasījums)
(1162. un 1315. dok.)
Ziņo - dep. G.Kleinbergs - 40.lpp.
Priekšlikums - dep. J.Lagzdiņš - 41.lpp.
Debates - dep. J.Lagzdiņš - 42.lpp.
- Ekonomikas ministrijas parlamentārā sekretāre
I.Vaidere - 43.lpp.
Par darba kārtību - 45.lpp.
Likumprojekts "Grozījumi Latvijas Civilprocesa kodeksā"
(1.lasījums) (Nav pieņemts)
( 616. dok.)
Likumprojekts "Grozījumi Latvijas Civilprocesa kodeksā"
(1.lasījums) (Nav pieņemts)
(809. dok.)
Likumprojekts "Grozījumi Latvijas Civilprocesa kodeksā"
(1.lasījums) (Nav pieņemts)
(1110. dok.)
Likumprojekts "Grozījumi Latvijas Civilprocesa kodeksā"
(1.lasījums) (Steidzams)
(1284. dok.)
Ziņo - dep. J.Kaksītis - 45.lpp.
Priekšlikumi - dep. J.Dobelis - 47.lpp.
- dep. I.Bišers - 49.lpp.
Reģistrācijas rezultāti
Nolasa - Saeimas sekretāra
biedre J.Kušnere - 50.lpp.
sesijas vienpadsmitā sēde
1996. gada 12. septembrī
Sēdi vada Latvijas Republikas 6. Saeimas priekšsēdētāja
Ilga Kreituse.
Sēdes vadītāja. Godātie deputāti! Lūdzu, ieņemiet savas vietas! 5 minūšu pārtraukums ir beidzies. Lūdzu reģistrācijas režīmu! Lūdzu deputātus reģistrēties! Lūdzu rezultātu! Zālē ir 64 deputāti.
Godātie deputāti! Sākam 1996. gada 12. septembra sēdi. Turpinām darbu tur, kur pārtraucām iepriekšējā sēdē, izskatot likumprojektu "Likums par uzņēmumu un uzņēmējsabiedrību maksātnespēju". Trešais lasījums.
Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas vārdā - Roberts Zīle, frakcijas "Tçvzemei un Brīvībai" deputāts.
Atgādināšu deputātiem stenogrammas
tekstu, lai mēs precīzi zinātu, kurā brīdī
mēs beidzām: "Sçdes vadītāja. Deputātiem
iebildumu pret 24. panta pirmās daļas jauno redakciju nav. Pieņemts."
Tātad lūdzu deputātus atrast 24. panta pirmo daļu.
R.Zīle (frakcija "Tçvzemei un Brīvībai").
Cienījamā priekšsēdētāja!
Godātie kolēģi! Tātad - 19. lappuse. Mēs
esam nobalsojuši par 24. panta pirmo daļu, un nākamais priekšlikums,
ko komisija izskatīja, ir priekšlikums 24. panta pirmās
daļas 1.- 4. punktu iekļaut jaunā otrajā daļā,
visur svītrojot vārdu "lîdz". Šo priekšlikumu
ir iesniedzis ekonomikas ministrs Guntars Krasts. Šis priekšlikums
ir iestrādāts Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas
priekšlikumā, un šo Budžeta un finansu komisijas priekšlikumu
jūs redzat 19. lappuses apakšējā daļā.
Tāds ir komisijas slēdziens par priekšlikumu - 24. panta
pirmās daļas 1. - 4. punktu izteikt kā otro daļu.
Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu
pret komisijas slēdzienu par 24. panta pirmās daļas pirmo
četru punktu iestrādāšanu otrajā daļā
nav. Pieņemts.
R.Zīle. 20. lapaspuse. Ir saņemts ekonomikas
ministra Guntara Krasta priekšlikums izteikt 24. panta otro daļu
tādā redakcijā, kādu jūs redzat tabulā.
Komisija to daļēji ir iestrādājusi savā priekšlikumā,
kas atrodas 20. lappuses beidzamajā rindkopā. Tātad komisija
iesaka izteikt 24. panta otrās daļas pirmo teikumu tādā
redakcijā, kādu varat izlasīt tabulā.
Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu
pret 24. panta otrās daļas pirmā teikuma jauno redakciju
nav. Pieņemts.
R.Zīle. 21. lapaspuse. Ekonomikas ministra priekšlikums
- 24. panta otrās daļas 1. - 4. punktu iekļaut jaunajā
trešajā daļā, visur svītrojot vārdu "lîdz".
Šis priekšlikums iestrādāts komisijas priekšlikumā,
kurš ir redzams nedaudz zemāk. Tātad Budžeta un finansu
(nodokļu) komisijas priekšlikums ir izteikt 24. panta otrās
daļas 1. - 4. punktu tādā redakcijā, kādu
jūs varat redzēt tabulā.
Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu
pret komisijas slēdzienu par 24. panta otrās daļas 1.
- 4. punktu redakciju nav? Pieņemts.
R.Zīle. Arī nākamais ir ekonomikas ministra
priekšlikums - izteikt 24. panta trešo daļu citādā
redakcijā. Komisija to neatbalstīja...
Sēdes vadītāja. ... bet iesniedza savu
redakciju, jā?
R.Zīle. Bet iesniedza savu redakciju par 24. panta
trešo daļu.
Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu
pret komisijas slēdzienu par 24. panta trešās daļas
redakciju nav. Pieņemts.
R.Zīle. 22. lapaspuse. Ekonomikas ministra priekšlikums
- izteikt 24. panta piekto daļu citādā redakcijā.
Komisija šo priekšlikumu neatbalstīja.
Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu
pret komisijas slēdzienu par ekonomikas ministra priekšlikumu
par 24. panta piekto daļu nav. Pieņemts.
R.Zīle. Juridiskā biroja priekšlikums
25. panta trešajā daļā aizstāt vārdus.
Komisija šo priekšlikumu atbalstīja.
Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu
nav? Pieņemts.
R.Zīle. 23. lapaspuse. Juridiskā biroja priekšlikums
- izteikt 27. panta pirmās daļas 4. punktu citādā
redakcijā. Komisija šo priekšlikumu atbalstīja.
Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu
pret 27. panta pirmās daļas 4. punktu jaunajā redakcijā
nav? Pieņemts.
R.Zīle. Juridiskā biroja priekšlikums
- izteikt 28. panta pirmās daļas 1. punktu citādā
redakcijā. Komisija to ir atbalstījusi savā sēdē.
Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu
pret 28. panta pirmās daļas 1. punkta redakciju nav. Pieņemts.
R.Zīle. Nākamie priekšlikumi, ko komisija
izskatīja, ir 25. lapaspusē. Budžeta un finansu (nodokļu)
komisija ir izstrādājusi savu priekšlikumu, ko, protams,
ir atbalstījusi. Par 30. panta pirmās daļas izmaiņām.
Sēdes vadītāja. Te ir ierosināts
svītrot vārdus, cik es saprotu?
R.Zīle. Jā, svītrot vārdus no
iepriekšējā lasījuma redakcijas.
Sēdes vadītāja. Deputātiem nav
iebildumu pret komisijas slēdzienu par vārdu svītrošanu.
Pieņemts.
R.Zīle. Nākamais priekšlikums arī
ir Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas izstrādāts
priekšlikums - papildināt 30. pantu ar jaunu trešo daļu,
attiecīgi mainot daļu numerāciju.
Sēdes vadītāja. Deputātiem nav
iebildumu pret komisijas priekšlikumu par 30. panta papildināšanu
ar jaunu trešo daļu, mainot daļu numerāciju? Pieņemts.
R. Zīle. Komisija, izskatījusi Juridiskā
biroja priekšlikumu par 30. panta papildināšanu ar trešo
daļu jaunā redakcijā, šo priekšlikumu ir atbalstījusi.
Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu
pret komisijas atbalstu Juridiskā biroja priekšlikumam nav. Pieņemts.
R.Zīle. 26. lapaspuse. Budžeta un finansu
(nodokļu) komisija ir izstrādājusi savu priekšlikumu
- izteikt 32. panta pirmo daļu citādā redakcijā.
Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu
pret 32. panta pirmās daļas redakciju nav? Pieņemts.
R.Zīle. Arī par 32. panta trešās
daļas otrā teikuma redakciju Budžeta un finansu (nodokļu)
komisija izstrādāja savu priekšlikumu.
Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu
pret 32. panta trešās daļas otrā teikuma redakciju
nav. Pieņemts.
R.Zīle. 27. lapaspuse. Juridiskā biroja priekšlikumu
32. pantu papildināt ar ceturto daļu komisija ir atbalstījusi.
Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu
pret 32. panta ceturto daļu nav. Pieņemts.
R.Zīle. Ekonomikas ministra priekšlikumu papildināt
32. pantu ar jaunu ceturto daļu komisija noraidīja.
Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu
pret komisijas slēdzienu nav. Pieņemts.
R.Zīle. Juridiskā biroja priekšlikumu
izteikt piektās nodaļas virsrakstu jaunā redakcijā
komisija ir atbalstījusi.
Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu
pret piektās nodaļas jauno virsrakstu nav? Pieņemts.
R.Zīle. 29. lapaspuse. Juridiskā biroja priekšlikums
- 39. panta 1. punktu izteikt citādā redakcijā. Komisija
šo priekšlikumu atbalstīja.
Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu
pret 39. panta 1. punkta jauno redakciju nav. Pieņemts.
R.Zīle. 31. lapaspuse. Juridiskā biroja priekšlikumu
- aizstāt 42. panta otrās daļas 1. punktā vārdus,
kuri norādīti tabulā, - komisija ir atbalstījusi.
Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu
pret Juridiskā biroja priekšlikuma atbalstīšanu nav.
Pieņemts.
R.Zīle. 33. lapaspuse. Budžeta un finansu
(nodokļu) komisijas priekšlikums - svītrot 45. panta otro
teikumu. Budžeta un finansu (nodokļu) komisija, protams, ir
atbalstījusi savu priekšlikumu.
Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu
pret 45. panta otrā teikuma svītrošanu nav. Pieņemts.
R.Zīle. Juridiskā biroja priekšlikums
- izteikt 46. panta nosaukumu jaunā redakcijā - ir atbalstīts
komisijā.
Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu
pret 46. panta nosaukuma jauno redakciju nav? Pieņemts.
R.Zīle. Juridiskā biroja priekšlikums
- 46. panta otrajā daļā aizstāt tabulā norādītos
vārdus - ir komisijā atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu
pret komisijas slēdzienu nav? Pieņemts.
R.Zīle. Budžeta un finansu (nodokļu)
komisija ir atbalstījusi arī Juridiskā biroja priekšlikumu
svītrot 47. pantu.
Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu
pret 47. panta svītrošanu nav. Pieņemts.
R.Zīle. 34. lappaspuse. Juridiskā biroja priekšlikums
svītrot 48. pantu ir atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu
pret 48. panta svītrošanu nav. Pieņemts.
R.Zīle. Juridiskā biroja priekšlikums
aizstāt 49. panta nosaukumā vārdu "lietā"
ar vārdu "procesā" ir atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputātiem nav
iebildumu pret vārda "lietā" aizstāšanu
ar vārdu "procesā" 49. pantā. Pieņemts.
R.Zīle. 35. lapaspuse. Juridiskā biroja priekšlikums
- 53. pantā aizstāt vārdus... šeit ir neliela tehniska
neprecizitāte... "citu faktiskās maksātnespējas
iestāšanās dienu" ar vārdiem "agrāku
maksātnespējas iestāšanās dienu". Šis
priekšlikums ir pieņemts.
Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu
pret vārdu izmaiņu 53. pantā nav. Pieņemts.
R.Zīle. 38. lapaspuse. Juridiskā biroja priekšlikums
papildināt 58. pantu ar trešo daļu ir komisijā atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu
pret 58. panta jaunu trešo daļu nav. Pieņemts.
R.Zīle. 39. lapaspuse. Juridiskā biroja priekšlikums
izteikt 59. panta septīto un astoto daļu citādā
redakcijā ir komisijā atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu
pret komisijas slēdzienu par 59. panta septīto un astoto daļu
nav. Pieņemts.
R.Zīle. 40. lappuse. Juridiskā biroja priekšlikums
svītrot 62. panta otro daļu ir komisijā atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu
pret 62. panta otrās daļas svītrošanu nav. Pieņemts.
R.Zīle. 41. lapaspuse. Juridiskā biroja priekšlikums
papildināt 63. pantu ar jaunu trešo daļu, mainot turpmāko
numerāciju, ir atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu
pret 63. panta papildināšanu ar jaunu trešo daļu nav.
Pieņemts.
R.Zīle. 42. lapaspuse. Juridiskā biroja priekšlikums
papildināt 64. panta ceturto daļu ar otro teikumu ir komisijā
atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu
pret komisijas slēdzienu par 64. panta ceturto daļu nav? Pieņemts.
R.Zīle. 43. lapaspuse. Juridiskā biroja priekšlikums
aizstāt 65. panta pirmajā daļā vārdus ir komisijā
atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputātiem nav
iebildumu pret vārdu nomaiņu 65. panta pirmajā daļā.
Pieņemts.
R.Zīle. 44. lapaspuse. Budžeta un finansu
(nodokļu) komisija ir izstrādājusi savu priekšlikumu
- papildināt 66. pantu ar otro daļu.
Sēdes vadītāja. Deputātiem nav
iebildumu pret 66. panta papildināšanu ar otro daļu. Pieņemts.
R.Zīle. Juridiskā biroja priekšlikums
izteikt 67. panta pirmo rindkopu citādā redakcijā ir
komisijā atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu
pret komisijas slēdzienu nav. Pieņemts.
R.Zīle. 46. lapaspuse. Budžeta un finansu
(nodokļu) komisija ir izstrādājusi priekšlikumu papildināt
likumprojektu ar jaunu 70. pantu (ietverot 104. panta normas), mainot pantu
numerāciju. Šī redakcija ir redzama 46. lapaspusē.
Sēdes vadītāja. Deputātiem nav
iebildumu pret komisijas priekšlikumu papildināt likumprojektu
ar jaunu 70. pantu. Pieņemts.
R.Zīle. 47.lapaspuse. Juridiskā biroja priekšlikums
izteikt 70.panta pirmās daļas 1.punktu citādā redakcijā
ir komisijā atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu
pret komisijas slēdzienu par 70.panta pirmās daļas 1.punktu
nav. Pieņemts.
R.Zīle. Budžeta un finansu (nodokļu)
komisija ir izstrādājusi priekšlikumu 70.panta 2.punktā
mainīt vārdus.
Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu
pret vārdu nomaiņu nav. Pieņemts.
R.Zīle. Arī attiecībā uz 70.panta
3.punktu ir Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas priekšlikums
par tieši to pašu vārdu aizstāšanu.
Sēdes vadītāja. Jā, tas ir pēc
būtības tas pats. Paldies, pieņemts.
R.Zīle. 48.lapaspuse. Juridiskā biroja priekšlikums
aizstāt 70.panta ceturtajā daļā vārdus ir
komisijā atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu
nav. Pieņemts.
R.Zīle. 49.lapaspuse. Juridiskā biroja priekšlikums
73.panta pirmās daļas pirmo rindkopu izteikt citādā
redakcijā. Komisijā tas ir atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu
pret 73.panta pirmās daļas pirmās rindkopas redakciju
nav. Pieņemts.
R.Zīle. 50.lapaspuse. Budžeta un finansu (nodokļu)
komisijas priekšlikums - izteikt 73.panta otro daļu citādā
redakcijā.
Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu
pret 73.panta otrās daļas redakciju nav. Pieņemts.
R.Zīle. 51.lapaspuse. Juridiskā biroja priekšlikums
78.panta pirmajā daļā nomainīt vārdus. Komisijā
tas ir atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu
pret vārda "lietas" nomaiņu ar vārdu "procesa"
nav. Pieņemts.
R.Zīle. Juridiskā biroja priekšlikums
- papildināt 81.panta pirmās daļas 2.punktu ar tabulā
norādītajiem vārdiem - komisijā ir atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputātiem nav
iebildumu pret komisijas slēdzienu - papildināt 81.panta pirmās
daļas 2.punktu ar vārdiem, kas doti tabulā. Pieņemts.
R.Zīle. Arī nākamais Juridiskā
biroja priekšlikums - papildināt 81.pantu ar jaunu daļu,
mainot daļu numerāciju un pārvietojot 85.panta pirmo daļu,
- komisijā ir atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu
nav. Pieņemts.
R.Zīle. 53.lapaspuse. Juridiskā biroja priekšlikums
85.panta nosaukumā aizstāt vārdus. Budžeta un finansu
(nodokļu) komisija to ir atbalstījusi.
Sēdes vadītāja. Deputātiem nav
iebildumu pret vārdu nomaiņu 85.panta nosaukumā. Pieņemts.
R.Zīle. Juridiskā biroja priekšlikums
85.panta pirmo daļu pārcelt uz 81.pantu kā trešo daļu,
mainot 81. un 85.panta turpmāko daļu numerāciju. Komisijā
tas ir atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputātiem nav
iebildumu pret 85.panta pirmās daļas pārcelšanu, mainot
81. un 85.panta daļu numerāciju. Pieņemts.
R.Zīle. 54.lapaspuse. Juridiskā biroja priekšlikums
86.pantā svītrot vārdus "uzņēmuma
(uzņēmējsabiedrības)" ir komisijā
atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputātiem nav
iebildumu pret šo vārdu svītrošanu 86.pantā.
Pieņemts.
R.Zīle. Budžeta un finansu (nodokļu)
komisija ir izstrādājusi savu priekšlikumu - izteikt 87.panta
pirmās daļas 2.punktu citādā redakcijā.
Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu
pret 87.panta pirmās daļas 2.punkta redakciju nav. Pieņemts.
R.Zīle. 55.lapaspuse. Juridiskā biroja priekšlikums
izteikt 90.panta 2.punktu citādā redakcijā ir komisijā
atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu
pret 90.panta 2.punkta redakciju nav. Pieņemts.
R.Zīle. 56.lapaspuse. Juridiskā biroja priekšlikums
90.panta 3.punktā aizstāt tabulā norādītos
vārdus ir komisijā atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputātiem nav
iebildumu pret vārdu nomaiņu, kāda redzama tabulā.
Pieņemts.
R.Zīle. Budžeta un finansu (nodokļu)
komisija ir izstrādājusi savu priekšlikumu - papildināt
91.pantu ar jaunu otro un trešo daļu, mainot daļu numerāciju.
Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu
pret 91.panta jauno otro un trešo daļu nav. Pieņemts.
R.Zīle. 57.lapaspuse. Budžeta un finansu (nodokļu)
komisija ir izstrādājusi priekšlikumu - izteikt 92.pantu
tādā redakcijā, kādu jūs redzat tabulā.
Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu
pret komisijas sniegto redakciju nav. Pieņemts.
R.Zīle. Budžeta un finansu (nodokļu)
komisijas priekšlikums - papildināt 93.panta trešo daļu
ar jaunu 5.punktu, mainot punktu numerāciju. Šī redakcija
ir dota tabulā.
Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu
pret 93.panta trešās daļas papildināšanu ar jaunu
5.punktu nav. Pieņemts.
R.Zīle. 58.lapaspuse. Budžeta un finansu (nodokļu)
komisijas priekšlikums - izteikt 96.pantu citādā redakcijā.
Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu
pret 96.panta redakciju nav. Pieņemts.
R.Zīle. Budžeta un finansu (nodokļu)
komisijas priekšlikums - papildināt likumu ar jaunu 97. pantu.
Redakcija ir redzama tabulā.
Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu
pret jaunā 97.panta redakciju nav. Pieņemts.
R.Zīle. 60.lapaspuse. Juridiskā biroja priekšlikums
- aizstāt 98.pantā vārdus, kuri ir norādīti
tabulā, - komisijā ir atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu
pret vārdu nomaiņu 98.pantā nav. Pieņemts.
R.Zīle. Budžeta un finansu (nodokļu)
komisija ir izstrādājusi savu priekšlikumu -papildināt
99.pantu ar jaunu otro daļu, mainot attiecīgi daļu numerāciju.
Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu
pret 99.panta papildināšanu ar jaunu otro daļu nav. Pieņemts.
R.Zīle. 61.lapaspuse. Budžeta un finansu (nodokļu)
komisijas priekšlikums - izteikt 99.panta otro daļu citādā
redakcijā.
Sēdes vadītāja. Deputātiem pret
komisijas sniegto redakciju iebildumu nav. Pieņemts.
R.Zīle. Juridiskā biroja priekšlikums
- 100.panta otro daļu papildināt ar tabulā norādītajiem
vārdiem - komisijā ir atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu
pret 100.panta otrās daļas papildināšanu nav. Pieņemts.
R.Zīle. Juridiskā biroja priekšlikums
- 100.panta trešo daļu papildināt ar otro teikumu tādā
redakcijā, kāda ir redzama tabulā, - komisijā ir
atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu
pret 100.panta trešās daļas otro teikumu nav. Pieņemts.
R.Zīle. 62.lapaspuse. Komisija ir atbalstījusi
Juridiskā biroja priekšlikumu - aizstāt 101.pantā
vārdu "jçdziena" ar vārdu "vârda".
Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu
pret komisijas slēdzienu par 101.panta vārdu nomaiņu
nav. Pieņemts.
R.Zīle. Budžeta un finansu (nodokļu)
komisija ir izstrādājusi priekšlikumu: "Izslēgt
104.pantu un izteikt to kā 70.pantu." Ar to mēs jau iepriekš
nedaudz saskārāmies... ar šo numerācijas maiņu.
Sēdes vadītāja. Tas pēc būtības
nav izskatāms. Paldies. Pieņemts.
R.Zīle. 63.lapaspuse. Juridiskā biroja priekšlikums
- izteikt 107.panta pirmās daļas pirmā teikuma palīgteikumu
citādā redakcijā. Komisija to ir atbalstījusi.
Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu
pret 107.panta pirmās daļas pirmā teikuma palīgteikuma
redakciju nav. Pieņemts.
R.Zīle. 64.lapaspuse. Juridiskā biroja priekšlikums
- 108.panta trešās daļas 1. punktā aizstāt vārdus
- komisijā ir atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu
pret vārdu nomaiņu 108.panta trešās daļas 1.
punktā nav. Pieņemts.
R.Zīle. Budžeta un finansu (nodokļu)
komisijas priekšlikums - papildināt 108.panta trešo daļu
ar jaunu punktu, minētajā redakcijā mainot daļu
numerāciju.
Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu
pret 108.panta trešās daļas papildināšanu ar jaunu
punktu nav. Pieņemts.
R.Zīle. 65.lapaspuse. Juridiskā biroja priekšlikums
- 108.panta sestajā daļā attiecīgi aizstāt
vārdus. Komisijā tas ir atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu
pret 108.panta sestās daļas vārdu nomaiņu nav.
Pieņemts.
R.Zīle. 66.lapaspuse. Juridiskā biroja priekšlikums
- 109.pantā aizstāt ceturtajā daļā attiecīgos
vārdus. Komisijā tas ir atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu
pret komisijas slēdzienu par 109.pantu nav. Pieņemts.
R.Zīle. Juridiskā biroja priekšlikums
- 109.pantā aizstāt piektajā daļā minētos
vārdus. Komisijā tas ir atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu
pret vārdu nomaiņu 109.panta piektajā daļā
nav. Pieņemts.
R.Zīle. Par vārdu izslēgšanu 110.panta
1.punktā Budžeta un finansu (nodokļu) komisija ir izstrādājusi
savu priekšlikumu.
Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu
pret Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas priekšlikumu
- izslēgt vārdus 110.panta 1.punktā atbilstoši dotajam
tekstam tabulā nav. Pieņemts.
R.Zīle. 66.lapaspuse. Juridiskā biroja priekšlikums
- izteikt 113.panta virsteikumu minētajā redakcijā.
Komisijā tas ir atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu
pret 113.panta virsteikuma jauno redakciju nav. Pieņemts.
R.Zīle. 68.lapaspuse. Budžeta un finansu (nodokļu)
komisija izteikusi priekšlikumu - pirmās daļas otro teikumu
pārcelt kā otrās daļas pirmo teikumu.
Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu
pret komisijas slēdzienu par 114.pantu nav. Pieņemts.
R.Zīle. 69.lapaspuse. Budžeta un finansu (nodokļu)
komisija izstrādājusi savu priekšlikumu - papildināt
likumprojektu ar jaunu 116.pantu, mainot pantu numerāciju minētajā
redakcijā.
Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu
pret Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas ierosināto
jauno 116.pantu un tā redakciju nav. Pieņemts.
R.Zīle. Budžeta un finansu (nodokļu)
komisijas priekšlikums - 116.pantā apmainīt vietām
pirmo un otro daļu.
Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu
pret pirmās un otrās daļas apmaiņu vietām
nav. Pieņemts.
R.Zīle. 71.lapaspuse. Juridiskā biroja priekšlikums
- aizstāt 119.pantā attiecīgos vārdus. Komisijā
tas ir atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu
pret vārdu nomaiņu 119.pantā nav. Pieņemts.
R.Zīle. Budžeta un finansu (nodokļu)
komisija izstrādājusi priekšlikumu - izteikt 121.panta
pirmo daļu minētajā redakcijā.
Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu
pret 121.panta pirmās daļas redakciju nav. Pieņemts.
R.Zīle. 72.lapaspuse. Deputāta Čerāna
priekšlikums - izteikt 121.panta piekto daļu minētajā
redakcijā. Komisijā tas ir atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu
pret 121.panta piektās daļas redakciju nav. Pieņemts.
R.Zīle. 73.lapaspuse. Budžeta un finansu (nodokļu)
komisijas priekšlikums - izteikt 124.panta trešo daļu minētajā
redakcijā.
Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu
pret 124.panta trešās daļas redakciju nav. Pieņemts.
R.Zīle. 74.lapaspuse. Budžeta un finansu (nodokļu)
komisijas priekšlikums - izslēgt pārejas noteikumu 4.punktu.
Tas ir atbalstīts. Respektīvi, tas ir komisijas priekšlikums.
Un par šo pašu priekšlikumu bija saņemts arī deputāta
Zīles priekšlikums, kurš attiecīgi nav atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāts Zīle
balsojumu neuztur spēkā. Deputātiem iebildumu pret komisijas
slēdzienu - izslēgt pārejas noteikumu 4.punktu - nav.
Pieņemts.
R.Zīle. Budžeta un finansu (nodokļu)
komisijas priekšlikums - izteikt pārejas noteikumu 6.punktu minētajā
redakcijā. Tas ir komisijas priekšlikums, kas tātad ir
atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu
pret pārejas noteikumu 6.punkta jauno redakciju nav. Pieņemts.
R.Zīle. Es lūgtu priekšsēdētāju,
sēdes vadītāju, likt šo likumprojektu balsot trešajā,
pēdējā, lasījumā.
Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta "Likums par uzņēmumu un uzņēmējsabiedrību maksātnespēju" pieņemšanu trešajā, galīgajā, lasījumā. Lūdzu balsošanas režīmu. Lūdzu deputātus balsot. Lūdzu rezultātu! Par - 56, pret - nav, atturas - 7. Likums ir pieņemts.
Godātie deputāti! Pirms sākam izskatīt darba kārtību, izskatīsim iesniegtos priekšlikumus par izmaiņām šodienas sēdes darba kārtībā. Izskatīsim iesniegšanas secībā.
Juridiskā komisija lūdz iekļaut Saeimas 12.septembra sēdes darba kārtībā lēmuma projektu "Par dažu rajonu, pilsētu tiesu tiesnešu apstiprināšanu", iekļaut to tūlīt pēc sadaļas - "Prezidija ziņojumi". Deputātiem iebildumu pret šādu priekšlikumu nav. Tātad tas ir pēc darba kārtības 4.punkta - pēc atvaļinājuma piešķiršanas un pirms trešās sadaļas - par amatpersonu iecelšanu.
Andrejs Panteļējevs - frakcijas "Latvijas
ceļš" deputāts.
A.Panteļējevs (frakcija "Latvijas ceļš").
Cienījamā priekšsēdētāja!
Es ierosinātu šodien svītrot no darba kārtības...
Sēdes vadītāja. Panteļējeva kungs, es ļoti atvainojos, ka es jūs pārtraucu, bet izskatīsim vispirms visu to, kas man šeit ir priekšā, un tad apsvērsim jūsu priekšlikumu, jo mums pašlaik ir jāatrisina jautājums par tiesnešu apstiprināšanu, vai mēs to iekļausim darba kārtībā. Lūgums ir izskatīt pēc sadaļas "Prezidija ziņojumi", un, ja deputātiem nav iebildumu, tad tiesnešu apstiprināšanu mēs iekļaujam pēc sadaļas "Prezidija ziņojumi". Iebildumu nav.
Nākamais. Aizsardzības un iekšlietu komisija lūdz atbalstīt komisijas lēmumu un pagarināt priekšlikumu iesniegšanas termiņu... jā, tas ir pats lēmums, bet Aizsardzības un iekšlietu komisija lūdz iekļaut šā gada 12.septembra sēdes darba kārtībā aiz ceturtās sadaļas 6.punkta lēmuma projektu nr.1358 "Par priekšlikumu iesniegšanas termiņa pagarināšanu līdz šā gada 19.septembrim Obligātā militārā dienesta likumprojektam trešajā lasījumā". Vai deputātiem ir iebildumi, ka tas tiek iekļauts pēc ceturtās sadaļas jeb darba kārtības 6.punkta - tātad pēc atbildes uz Saeimas pieprasījumu. Vai deputātiem ir iebildumi pret šī dokumenta iekļaušanu šajā vietā darba kārtībā? Deputātiem iebildumu nav.
Saeimas Prezidijam. Saeimas Valsts pārvaldes un
pašvaldības komisija iesniedz izskatīšanai pirmajā
lasījumā likumprojektu "Grozījumi likumā
"Par valsts civildienestu"". Lūdzam iekļaut
minēto likumprojektu Saeimas šā gada 12.septembra sēdes
darba kārtībā." Jautājumā par darba
kārtību, kurā vietā iekļaut, vārds Jānim
Lagzdiņam - frakcijas "Latvijas ceļš" deputātam.
J.Lagzdiņš (frakcija "Latvijas ceļš").
Cienījamā Saeimas priekšsēdētāja!
Godājamie kolēģi deputāti! Komisija, izskatījusi
šo likumprojektu un atbalstījusi to, lūdz ietvert to šodienas
darba kārtībā un ierosina pieņemt lēmumu
- iekļaut to kā darba kārtības piektās sadaļas
2.punktu. Aiz nupat iebalsotā.
Sēdes vadītāja. Tātad tas ir
aiz... Nē, piektajā sadaļā 1.punkts ir "Grozījumi
likumā "Par valsts un pašvaldību īpašuma
objektu privatizāciju"", bet otrais ir likumprojekts par
individuālo (ģimenes) uzņēmumu... un tā
tālāk. Jūsu tad iznāk 3.punkts piektajā sadaļā,
jo jūs sakāt, kā piektās sadaļas 2.punktu.
J.Lagzdiņš. Godājamā Saeimas priekšsēdētāja!
Nupat mēs atbalstījām Aizsardzības un iekšlietu
komisijas priekšlikumu un papildus iekļāvām to kā
piektās sadaļas pirmo...
Sēdes vadītāja. Nē, nē,
aiz ceturtās sadaļas kā jaunu punktu, nevis kā piektās
sadaļas pirmo.
J.Lagzdiņš. Tādā gadījumā
es...
Sēdes vadītāja. Lūdzu, lai būtu...
Lagzdiņa kungs, vienosimies tā, lai būtu pavisam vienkārši,
- nosauciet pašreizējo numerāciju un likumprojektu, aiz
kura vēlaties lai izskata šo. Pavisam vienkārši!
J.Lagzdiņš. Kā darba kārtības
8.punktu.
Sēdes vadītāja. Tātad pirms 7.
vai... Pirms kura likumprojekta?
J.Lagzdiņš. Pirms likumprojekta "Grozījumi
likumā "Par valsts un pašvaldību īpašuma
objektu privatizāciju"".
Sēdes vadītāja. Skaidrs. Tātad
kā pirmo pie neizskatītajiem likumprojektiem, pirms likumprojekta
"Grozījumi likumā "Par valsts un pašvaldību
īpašuma objektu privatizāciju"". Aigars Jirgens
- frakcijas "Tçvzemei un Brīvībai" deputāts.
A.Jirgens (frakcija "Tçvzemei un Brīvībai").
Cienījamā priekšsēdētāja!
Godātie deputāti! Es aicinātu nepapildināt šīsdienas
darba kārtību, kurā jau ir 60 jautājumi, vēl
ar jauniem likumprojektiem, vēl jo vairāk tāpēc,
ka šis likumprojekts ir ļoti politiski diskutējams, un
būtu jādod laiks arī frakcijās to apspriest. Tātad
komisijai nevajadzētu mēģināt šādā
veidā steidzami to vienkārši "dabūt cauri",
jo jautājums par tiesībām nepilsoņiem strādāt
valsts pārvaldē tiešām nav steidzamības kārtībā
izlemjams. (Starpsauciens no zāles: "Tâtad par pilsonību.")
Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Viens ir runājis "par", viens - "pret". Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta "Grozījumi likumā "Par valsts civildienestu"" iekļaušanu Saeimas darba kārtībā tajā sadaļā, kuru Lagzdiņa kungs norādīja. Lūdzu balsošanas režīmu. Balsosim par iekļaušanu vai pret iekļaušanu darba kārtībā. Lūdzu rezultātu! Par - 50, pret - 11, atturas - 8. Lēmums par iekļaušanu darba kārtībā ir pieņemts. Vai deputātiem ir iebildumi pret ierosinājumu - izskatīt viņu kā piektās sadaļas šobrīd 1.punktu? Deputātiem iebildumu pret to nav.
Pilsonības likuma izpildes komisija lūdz 1996.gada 12.septembra sēdes darba kārtībā izdarīt izmaiņas - no piektās sadaļas - "Neizskatītie likumprojekti un patstāvīgie priekšlikumi", kas ir 4.lappusē... Es ceru, ka deputāti tagad ir atraduši. Tātad no šīs sadaļas 18. un 19.punktu izskatīt pēc sadaļas "Prezidija ziņojumi". Tagad tas būtu pēc tiesnešu apstiprināšanas. Vai deputātiem ir iebildumi pret šādām izmaiņām darba kārtībā? Deputātiem iebildumu nav.
Piecu deputātu priekšlikums: "Lûdzu atlikt lēmuma projekta "Par Latvijas Nacionālās radio un televīzijas padomes locekļa ievēlēšanu" (dokuments nr.1321) izskatīšanu Latvijas Republikas 6.Saeimas 1996.gada 12.septembra sēdes darba kārtībā". Vai deputātiem ir iebildumi pret šī jautājuma svītrošanu no šodienas sēdes darba kārtības? Deputātiem... Ja ir iebildumi, tad balsosim, bet, ja iebildumu nav, tad...
Indulis Bērziņš - frakcijas "Latvijas
ceļš" deputāts.
I.Bērziņš (frakcija "Latvijas ceļš").
Mēs vienkārši esam pārsteigti par
to, ka tāds jautājums ir parādījies, jo ir konkrēti
cilvēki, tad kāpēc mēs nevaram nobalsot? Tāpēc
es aicinu likt šo jautājumu uz balsošanu.
Sēdes vadītāja. Jūs aicināt
balsot "pret" ðo priekšlikumu. Vai "par" vēlas
kāds runāt? Anta Rugāte - LZS, KDS un LDP frakcijas deputāte,
vienlaicīgi arī kā viena no parakstītājām.
A.Rugāte (LZS, KDS un LDP frakcija).
Godātais Prezidij! Godātie kolēģi
deputāti! Šis priekšlikums parādījās tādēļ,
ka, caurlūkojot šī lēmuma projekta sagatavošanas
procedūru komisijā, mūsu frakcijai radās pamatots
iebildums pret šā lēmuma tekstu, jo nedz likuma "Par
radio un televīziju" 42.panta trešā daļa, nedz
arī Kārtības rullis, uz kuru ir atsauce šī
panta minētajā daļā, neparedz, ka komisija izdara
kādu atlasi, balsošanu vai dod kādu citu novērtējošu
dokumentu Saeimai, pirms Saeima pati ir izdarījusi balsojumu par
tiem kandidātiem, kuri pretendē uz Latvijas Nacionālās
radio un televīzijas padomes vakantajām vietām. Tādēļ
ir šis mūsu iesniegums - atlikt šī jautājuma
izskatīšanu, lai vismaz dokumentāri šis process komisijā
būtu nokārtots korekti procedūras ziņā.
Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Lūdzu deputātus balsot par piecu deputātu priekšlikumu - atlikt šā jautājuma izskatīšanu 12.septembra sēdē. Tad balsojam par priekšlikumu atlikt šobrīd izskatīšanu. Lūdzu balsot. Lūdzu rezultātu! Par - 15, pret - 30, atturas - 21. Priekšlikums nav pieņemts. Darba kārtībā šis jautājums netiek svītrots.
Piecu deputātu priekšlikums: "Ierosinām izslēgt no šīsdienas darba kārtības likumprojektu "Grozījums Pilsonības likumā" - sadaļā "Prezidija ziņojumi". "Par" vai "pret" neviens runāt nevēlas, deputātiem iebildumu pret šādu priekšlikumu nav. Pieņemts. Tātad tas ir šobrīd izsludinātās darba kārtības otrās sadaļas 3.jautājums.
Sākam izskatīt šodienas darba kārtību. Sadaļa "Prezidija ziņojumi". Tā kā Juris Vidiņš ir rakstiski iesniedzis: "Lûdzu atsaukt iesniegto priekšlikumu par likumprojektu "Grozījumi Latvijas darba likumu kodeksā"... Es saprotu, ka deputāts nevar atsaukt likumprojektu, bet var atsaukt savu parakstu, līdz ar to likumprojektam vairs nav piecu iesniedzēju, tāpēc jautājums sēdē nav izskatāms. Līdz ar to sadaļa par saņemtajiem likumprojektiem ir izskatīta.
Par atvaļinājuma piešķiršanu
deputātam Andrim Amerikam. Godātie deputāti, lūdzu,
esiet uzmanīgi, mēs turpinām izskatīt darba kārtības
jautājumu par atvaļinājuma piešķiršanu
Andrim Amerikam.
J. Kušnere (Saeimas sekretāra biedre).
Saeimas Prezidijs ir saņēmis deputāta
Andra Amerika iesniegumu ar lūgumu piešķirt bezalgas atvaļinājumu
no šā gada 23.septembra līdz 27.septembrim.
Sēdes vadītāja. "Par" vai "pret" runāt neviens nevēlas. Lūdzu zvanu! Lūdzu deputātus balsot par bezalgas atvaļinājuma piešķiršanu deputātam Andrim Amerikam no šā gada 23.septembra līdz 27.septembrim. Lūdzu balsošanas režīmu. Lūdzu balsot. Lūdzu rezultātu! Par - 53, pret - 1, atturas - 4. Lēmums pieņemts.
Nākamais ir lēmuma projekts par dažu
rajonu, pilsētu tiesu tiesnešu apstiprināšanu.
Juridiskās komisijas vārdā - Juris Kaksītis, Demokrātiskās
partijas Saimnieks frakcijas deputāts. Kaksīša kungs, mūsu
rīcībā 3 minūtes. Vai mēs sāksim izskatīt
jautājumu? Jo mēs esam strādājuši pusotras
stundas.
J.Kaksītis (Demokrātiskās partijas Saimnieks frakcija).
Augsti godātais Prezidij! Cienījamie kolēģi!
Savā lūgumā iekļaut šo jautājumu šodienas
darba kārtībā Juridiskā komisija jau ir izteikusi
to lietas būtību, kāda ir šobrīd, un to, kāda
situācija ir izveidojusies, - ka 14.septembrī šiem tiesnešiem,
kas ir iecelti amatā un nostrādājuši divus gadus,
izbeidzas pilnvaru termiņš. Juridiskā komisija savā
sēdē izskatīja šīs tiesnešu lietas, izskatīja
materiālus, kas saņemti no Tieslietu ministrijas un tieslietu
ministra priekšlikumu apstiprināt minētos tiesnešus
attiecīgo rajonu tiesās bez termiņa ierobežojuma.
Juridiskajai komisijai ir vienprātīgs lēmums - pozitīvs
lēmums attiecībā pret visiem tiesnešiem, tādēļ
es lūdzu Saeimu apstiprināt par Jēkabpils rajona tiesas
tiesnesi Aivaru Keišu.
Sēdes vadītāja. Lūdzu balsošanas
režīmu. Lūdzu deputātus balsot. Balsojums slēgts.
Lūdzu rezultātu! Par - 51, pret - 6, atturas - 9. Aivars Keišs
ir apstiprināts par Jēkabpils rajona tiesas tiesnesi bez pilnvaru
termiņa ierobežojuma.
J.Kaksītis. Es lūdzu Saeimu par Talsu rajona
tiesas tiesnesi apstiprināt Regīnu Knabi.
Sēdes vadītāja. Lūdzu balsošanas
režīmu. Lūdzu deputātus balsot. Lūdzu rezultātu!
Par - 50, pret - 8, atturas - 3. Regīna Knabe apstiprināta
par Talsu rajona tiesas tiesnesi bez pilnvaru termiņa ierobežojuma.
J.Kaksītis. Lūdzu Saeimu par Bauskas rajona
tiesas tiesnesi apstiprināt Lilitu Kosoju.
Sēdes vadītāja. Lūdzu balsošanas
režīmu. Lūdzu deputātus balsot. Lūdzu rezultātu!
Par - 44, pret - 7, atturas - 8. Lilita Kosoja ievēlēta par
Bauskas rajona tiesas tiesnesi.
J.Kaksītis. Lūdzu Saeimu par Rīgas pilsētas
Zemgales priekšpilsētas tiesas tiesnesi apstiprināt Ligitu
Kuzmani.
Sēdes vadītāja. Lūdzu balsošanas režīmu. Lūdzu deputātus balsot! Lūdzu rezultātu! Par - 46, pret - 7, atturas - 7. Ligita Kuzmane ir apstiprināta par Rīgas pilsētas Zemgales priekšpilsētas tiesas tiesnesi bez pilnvaru termiņa ierobežojuma.
Kaksīša kungs, pulkstenis ir 14.30. Es atvainojos. Ja deputātiem nav iebildumu, mēs varam turpināt. Ja ir iebildumi, pārtraukums. Pārtraukums līdz pulksten 15. 00.
Es atvainojos, ka es pasludināju pārtraukumu.
Tā kā tas ir pirmais mūsu pārtraukums šodienas
kārtējā sēdē... Mums ir jāveic trīs
reģistrācijas sēdes laikā. Lūdzu reģistrācijas
režīmu! Lūdzu deputātus reģistrēties!
Lūdzu Saeimas sekretāra biedri Janīnu Kušneri nolasīt
reģistrācijas rezultātus.
J.Kušnere ( 6. Saeimas sekretāra biedre).
Godātie deputāti! Nav reģistrējušies:
Jānis Ādamsons,
Alfreds Čepānis,
Kārlis Čerāns,
Roberts Dilba,
Viesturs Gredzens,
Jānis Kazāks,
Aleksandrs Kiršteins,
Odisejs Kostanda,
Andrejs Krastiņš,
Ludmila Kuprijanova,
Ivars Jānis Ķezbers,
Andris Saulītis,
Antons Seiksts,
Leonards Teniss,
Jānis Urbanovičs.
Paldies par uzmanību.
Sēdes vadītāja. Pārtraukums līdz
pulksten 15.00.
(P ā r t r a u k u m s )
Sēdi vada Latvijas Republikas 6.Saeimas priekšsēdētāja
Ilga Kreituse.
Sēdes vadītāja. Godātie deputāti, lūdzu, ieņemiet savas vietas! Turpinām darbu! Turpinām izskatīt jautājumu par tiesnešu ievēlēšanu.
Juridiskās komisijas vārdā Juris Kaksītis
- Demokrātiskās partijas Saimnieks frakcijas deputāts.
J.Kaksītis (Demokrātiskās partijas Saimnieks frakcija).
Juridiskās komisijas vārdā es lūdzu
Saeimu par Rīgas pilsētas Latgales priekšpilsētas
tiesas tiesnesi apstiprināt Dianu Mašinu.
Sēdes vadītāja. Lūdzu balsošanas
režīmu! Lūdzu deputātus balsot! Lūdzu rezultātu!
Zālē nav kvoruma. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas
režīmu! Lūdzu, godātie deputāti, netraucēt
operatoru balsošanas laikā! Lūdzu deputātus balsot!
Lūdzu rezultātu! Par - 49, pret - 2, atturas - 4. Diana Mašina
ievēlēta par Rīgas pilsētas Latgales priekšpilsētas
tiesas tiesnesi bez pilnvaru termiņa ierobežojuma.
J.Kaksītis. Cienījamā sēdes vadītāja!
Apstiprināta...
Sēdes vadītāja. Kā, lūdzu?
J.Kaksītis. Apstiprināta. Jūs teicāt
- "ievēlēta".
Sēdes vadītāja. Es atvainojos par neprecizitāti.
Apstiprināta.
J.Kaksītis. Lūdzu par Rīgas pilsētas
Zemgales priekšpilsētas tiesas tiesnesi apstiprināt Jevgēniju
Salimu.
Sēdes vadītāja. Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu deputātus balsot. Lūdzu rezultātu! Par - 46, pret - 3, atturas - 4. Jevgēnijs Salims apstiprināts par Rīgas pilsētas Zemgales priekšpilsētas tiesas tiesnesi bez pilnvaru termiņa ierobežojuma.
Nākamais darba kārtības jautājums - lēmuma projekts par pilsonības piešķiršanu V.Kiseļevam par īpašiem nopelniem Latvijas labā. Darba kārtības 18. jautājums.
Pilsonības likuma izpildes komisijas vārdā
Aida Prēdele - LZS, KDS un LDP frakcijas deputāte.
A.Prēdele (LZS, KDS un LDP frakcija).
Cienījamie kolēģi! Saeimas Pilsonības
likuma izpildes komisija savā slēgtajā sēdē
izskatīja jautājumu par ilggadējā Latvijas orientēšanās
sporta izlases dalībnieka, pazīstamā trenera un augstas
klases topogrāfisko sporta karšu speciālista Valērija
Kiseļeva uzņemšanu Latvijas pilsonībā par īpašiem
nopelniem. Komisijas lēmums bija pozitīvs. Jūs esat
saņēmuši gan Valērija Kiseļeva dzīves
gājuma aprakstu, gan arī vairākas ieteikuma vēstules.
Tas viss ir jūsu rīcībā, tāpēc es
neatkārtošu visu to, kas tur ir rakstīts, ceru, ka jūs
ar to esat labi iepazinušies, tāpēc aicinu izteikt savu
viedokli balsojot.
Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Lūdzu deputātus balsot par Saeimas lēmuma projektu - Valēriju Kiseļevu uzņemt Latvijas pilsonībā par īpašiem nopelniem Latvijas labā. Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu balsot! Lūdzu rezultātu! Par - 38, pret - 4, atturas - 13. Lēmums ir pieņemts.
Nākamais darba kārtības jautājums
- lēmuma projekts "Par Veras Guzanovas uzņemšanu
Latvijas pilsonībā par īpašiem nopelniem Latvijas
labā".
A.Prēdele.Tāpat komisija izskatīja
arī jautājumu par Veras Guzanovas uzņemšanu Latvijas
pilsonībā par īpašiem nopelniem. Diemžēl
jāteic, ka komisijas lēmums bija negatīvs. Jūs
varat iepazīties ar Guzanovas kundzes autobiogrāfiju. Viņa
ir Latvijas Valsts arhīva direktora vietniece. Iepriekšējā
sēdē mēs izskatījām jautājumu par
Latvijas Valsts arhīva direktora uzņemšanu pilsonībā
par īpašiem nopelniem. Šis jautājums tātad ir
līdzīgs. Aicinu izteikt savu viedokli balsojot.
Sēdes vadītāja. Atklājam debates.
Andris Tomašūns - frakcijas "Latvijas ceļš"
deputāts.
A.Tomašūns (frakcija "Latvijas ceļš").
Cienījamie kolēģi! Neskatoties uz
to, ka komisijas lēmums ir bijis šāds, kāds jums
ir izdalīts, es gribu lūgt jūs šodien tomēr
balsot par šo pilsonības piešķiršanu, jo, kā
jūs atceraties, pagājušajā sēdē balsošana
bija par Rižkova kungu, kurš ir līdzīgā situācijā
- tāpat strādā šajā Latvijas Valsts vēstures
arhīvā, vada to. Arī Guzanovas kundze strādā
Latvijas Vēstures arhīvā, un viņu nopelni šajā
gadījumā ir pilnīgi vienādi. Tāpēc
es lūdzu jūs šodien atbalstīt iesniedzējus
un Veras Guzanovas lūgumu un balsot par pilsonības piešķiršanu
viņai.
Sēdes vadītāja. Turpinām debates.
Dzintars Ābiķis - frakcijas "Latvijas ceļš"
deputāts.
Dz.Ābiķis (frakcija "Latvijas ceļš").
Cienījamā priekšsēdētāja!
Godājamie kolēģi! Es, neskatoties uz Tomašūna
kunga pozitīvo uzstāšanos, aicinu visus deputātus
atturēties. Atturēties viena iemesla dēļ. Mēs
šodien nodevām izskatīt komisijās grozījumus
likumā par civildienestu. Tā iemesla dēļ, ka šobrīd
mūsu civildienestā strādā daži simti ierēdņu,
kuri tiešām strādā labi un nav it kā nekāda
pamata viņus atbrīvot, bet diemžēl spēkā
esošais likums paredz, ka viņi pēc dažiem mēnešiem
ir jāatbrīvo. Tikai tāpēc, ka viņi nav
pilsoņi. Manuprāt, Saeima rīkojas nepareizi. Starp citu,
to pašu es varētu attiecināt arī uz Rižkova
kungu, par kuru balsojot, starp citu, es atturējos, jo tas, ka cilvēks
ir labs ierēdnis un labi pilda darbu, tas, es domāju, nav
īpašs nopelns valsts labā. Cita lieta ir sasniegums sportā,
mākslā, zinātnē. Bet ierēdnis ir ierēdnis.
Es domāju, ka mums vajadzētu atrisināt pozitīvi
problēmas, kas saistās ar likumu par civildienestu, un atļaut
šiem cilvēkiem, kas labi strādā, turpināt
strādāt un pildīt savus pienākumus pret valsti.
Bet nevajadzētu mums visiem šiem cilvēkiem tāpēc
piešķirt pilsonību. Es tāpēc aicinu atturēties.
Paldies par uzmanību. (Starpsauciens no zāles: "Pareizi!")
Sēdes vadītāja. Vienīgi lūgums deputātiem: kad jūs minat konkrētas personības, nosauciet pareizi šo cilvēku uzvārdus. Jautājumu par Rižkova pilsonību Latvijas Saeima nav izskatījusi. (No zāles deputāts Dz.Ābiķis: "Rižovs.")
Debatēs pieteikušos deputātu vairāk nav. Lūdzu zvanu! Lūdzu deputātus balsot par Saeimas lēmuma projektu - Veru Guzanovu uzņemt Latvijas pilsonībā par īpašiem nopelniem Latvijas labā. Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu balsot! Lūdzu rezultātu! Par - 22, pret - 11, atturas - 22. Lēmums nav pieņemts. (Starpsauciens no zāles: "Pirmo reizi negatīvs balsojums!")
Godātie deputāti, tagad, lūdzu, paņemiet izsludinātās darba kārtības lapas un sekojiet līdzi tam, ko es jums nolasīšu.
Pieci deputāti ir ierosinājuši pārcelt Saeimas 12.septembra sēdes darba kārtības piektās sadaļas jautājumu "Grozījumi likumā "Par individuālo (ģimenes) uzņēmumu, zemnieka vai zvejnieka saimniecību un individuālo darbu"" (reģistrācijas numurs 285, 8. jautājums izsludinātajā darba kārtībā) un tam sekojošo darba kārtības 9., 10.,11. un 12.jautājumu (reģistrācijas numuri 284, 283, 286 un 289) pirms darba kārtības ceturtās sadaļas. Vai "par", "pret" vēlas kāds runāt?
Jānis Lagzdiņš - frakcijas "Latvijas
ceļš" deputāts. Tikai iepriekš pasakiet, vai jūs
runāsit "par" vai "pret". Pret. Tātad vēl
vienam būs tiesības runāt "par".
J.Lagzdiņš (frakcija "Latvijas ceļš").
Godātie kolēģi! Pirmie divi likumprojekti, kas šodien mums ir jāizskata, tie ir tie likumprojekti, ko ierosināja Aizsardzības un iekšlietu komisija un Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija un tie neprasa ilgu laiku. Tos varēs izskatīt faktiski katru ne ilgāk kā piecās minūtēs. Tādēļ es aicinu tomēr neatbalstīt šo priekšlikumu, jo tie likumprojekti, par kuriem šeit iestājas šie priekšlikumu iesniedzēji, seko tieši pēc šiem likumprojektiem.
Sēdes vadītāja. Roberts Zīle
- frakcijas "Tçvzemei un Brīvībai" deputāts.
"Par".
R.Zīle (frakcija "Tçvzemei un Brīvībai").
Cienījamā priekšsēdētāja!
Godātie kolēģi! Es gribu runāt "par",
jo mēs šodien pieņēmām Uzņēmumu
maksātnespējas likumu trešajā un galīgajā
lasījumā. Mēs šodien ārkārtas sēdē
pieņēmām Civilprocesa likuma grozījumu pirmo
lasījumu, kas tiks skatīts steidzamības kārtībā,
un šiem abiem likumiem, kas ir saistīti ar Uzņēmumu
maksātnespējas likuma iedarbināšanu, ir ļoti
nepieciešami arī pavadlikumi, kuri Tautsaimniecības komisijā
ir sagatavoti un kuri tad arī tika iesniegti. Viņi ir tikai
otrajā lasījumā. Ja mēs iekavējam šo
procedūru, atliekot uz nezināmu laiku, mēs vienkārši
padarām šo visu maksātnespējas koncepciju... Tā
arī bija motivācija, kāpēc mēs lūdzam
pārcelt.
Sēdes vadītāja. Lūdzu balsošanas režīmu, lai balsotu par priekšlikumu - pārcelt pirms ceturtās sadaļas darba kārtībā izsludināto 8., 9., 10. un 11.darba kārtības jautājumu. Lūdzu deputātus balsot! Lūdzu rezultātu! Par - 27, pret - 14, atturas - 17. Priekšlikums nav pieņemts.
Nākamais darba kārtības jautājums - "Ministru prezidenta Andra Šķēles atbilde uz Saeimas pieprasījumu Aglonas Katoļu ģimnāzijas atjaunošanas lietā". Debatēs deputāti pieteikušies nav. Ir?
Aigars Jirgens - frakcijas "Tçvzemei un Brīvībai" deputāts. Es atvainojos! Kolēģi, piedodiet, lūdzu! Es vienkārši pārlēcu pāri sakarā ar tām daudzajām izmaiņām, kas mums ir darba kārtībā. Piedodiet!
Nākamais ir lēmuma projekts "Par Latvijas Nacionālās radio un televīzijas padomes locekļa ievēlēšanu". Es tagad domāju par balsošanas kārtību. Saeimas kārtības rullis nosaka, ka ievēlēts ir tas, kas ir saņēmis vairāk nekā pusi no balsojušo skaita, bet vai tad, ja ir balsots par pirmo... ja viņš ir saņēmis pusi, vai tad vairs nebalso par nākamajiem diviem? Tas Kārtības rullī nav atrunāts. Ja saņem divi vairāk nekā pusi balsu... (Starpsauciens no zāles: "Aizklātā balsošana ar biļeteniem...") Jā, redzat, kas par lietu! Neviens nav iesniedzis priekšlikumu par balsošanas kārtību. Visi iekļāva darba kārtībā, visi saprata to, bet tagad situācija ir tāda: ja balsojot par pirmo ir saņemts šis balsu skaits, tad nākamie principā vairs nebūtu balsojami. Bet es atvainojos... Godātie deputāti! Lai izmainītu balsošanas kārtību, atšķirībā no tās, kāda ir primāri noteikta Kārtības rullī, ir vajadzīgs jūsu iesniegums, taču Saeimas Prezidijā nav neviena iesnieguma, kas ierosinātu savādāku balsojumu, lai priekšroka tiek dota tam, kā tiek noteikts Kārtības rullī. Ja vajadzēja ar biļeteniem - lūdzu! Vajadzēja iesniegt, kolēģi! Arī par slēgto balsošanu tāpat ir jāiesniedz Prezidijā visi šie priekšlikumi... Nu par aizklāto balsošanu... Par visu ir jāiesniedz, ir jānāk klajā ar priekšlikumiem.
Godātie deputāti! Man būtu priekšlikums pasludināt 5 minūšu pārtraukumu, kamēr jūs savstarpēji vienojaties par balsošanas kārtību, ja jums nav iebildumu.
Lūdzu zvanu! Lūdzu deput ātus balsot
par 5 minūšu pārtraukumu, lai savstarpēji vienotos
par tālāko balsošanas kārtību. Lūdzu
balsot! Lūdzu rezultātu! Par - 45, pret - 9, atturas - 7. 15.20
turpināsim darbu.
(Pārtraukums)
Sēdi vada Latvijas Republikas 6.Saeimas priekšsēdētāja
Ilga Kreituse.
Sēdes vadītāja. "Par Nacionālās radio un televīzijas padomes locekļa ievēlēšanu balsot ar vēlēšanu zīmēm." Viens - "par", viens - "pret" runāt nevēlas. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu, lai balsotu par 10 deputātu priekšlikumu - balsot ar vēlēšanu zīmēm. Lūdzu balsot! Lūdzu rezultātu! Par - 43, pret - 16, atturas - 6. Lēmums pieņemts.
Vēlēšanu komisija! Atvainojos, Balsu skaitīšanas komisija, lūdzu ķerties pie vēlēšanu biļetenu sagatavošanas!
Balsu skaitīšanas komisiju šinī reizē
vadīs Ilmārs Bišers - Demokrātiskās partijas
Saimnieks deputāts. Lūdzu!
I.Bišers (Demokrātiskās partijas Saimnieks frakcija).
Balsu skaitītājus lūdzu salasīties
Prezidija zālē.
Sēdes vadītāja. Varbūt mēs varētu vienoties uzreiz par tālāko darba kārtību. Kā mēs vienosimies? Es domāju, ka deputātiem nevienam nebūs iebildumu, ka mēs turpināsim darbu pie tālāko jautājumu izskatīšanas. Bišera kungs, kā jūs mums darīsit zināmu, ka pārejam pie balsošanas? (No zāles deputāts I.Bišers: "Ieradīšos zālē!")
Ieradīsities zālē. Bet tad mēs nevaram pārtraukt jautājumu. Tā ka vajadzētu iepriekš brīdināt un tad... Labi. (Starpsauciens no zāles: "Pçc cik ilga laika?")
Jā, kolēģi, diemžēl mums šodien ir lielā pārtraukumu diena. Nevaru pāriet pie nākamā jautājuma izskatīšanas, kamēr nav izskatīts iepriekšējais.
Tagad, lūdzu, divi atsevišķi gari zvani
jūs aicinās sākt balsošanas procedūru, ja tā
mēs varam vienoties, Bišera kungs?
I.Bišers. Pirmais zvans būs aicinājums
uz balsošanu, kas notiks Prezidija zālē. Otrais zvans
- uz darba turpinājumu, lai nolasītu rezultātus.
Sēdes vadītāja. Godātie deputāti!
Tagad lūdzu...
I.Bišers. Ja kādam ir atsevišķi jautājumi
varbūt, komisijas priekšsēdētājas vietas
izpildītājs ir gatavs atbildēt nevis no tribīnes,
bet pienāciet klāt, ja kādam ir jautājums.
Sēdes vadītāja. Tātad lūdzu,
godātie deputāti, uzturēties tanīs Saeimas telpās,
kur ir dzirdams Saeimas zvans.
(Pārtraukums)
Sēdi vada Latvijas Republikas 6.Saeimas priekšsēdētāja
Ilga Kreituse.
Sēdes vadītāja. Turpināsim darbu.
Vārds Balsu skaitīšanas komisijas vadītājam
šinī sēdē Ilmāram Bišeram - Demokrātiskās
partijas Saimnieks frakcijas deputātam.
I.Bišers (Demokrātiskās partijas Saimnieks frakcija).
Cienītie deputāti! Balsu skaitīšanas komisija informē par balsu skaitīšanas rezultātiem.
Vēlēšanās piedalījās 63 deputāti.
Tika izsniegtas 63 vēlēšanu zīmes.
Atverot urnu, tika atrastas 63 vēlēšanu zīmes, kuras visas tika atzītas par derīgām.
Balsis sadalījās sekojoši: par Ansi Epneru
nodotas 30 balsis, par Dravnieka kungu nodotas 19 balsis un par Heino Jankovska
kungu nodotas 11 balsis. Sakarā ar to, ka neviens nav saņēmis
vairāk par pusi balsu, tad pirmā balsošanas kārta
nav devusi rezultātu, neviens nav ievēlēts. Un tāpēc
mēs tūlīt saņemsim jaunas vēlēšanu
zīmes un notiks otrā balsošanas kārta par tiem pašiem
trim kandidātiem.
Sēdes vadītāja. Precizēsim balsu
skaitīšanas rezultātus. Tātad 60 ir balsojuši,
izvēloties vienu kandidātu, un, kā es saprotu...
I.Bišers. Jā, trijās vēlēšanu
zīmēs bija izsvītroti visi trīs kandidāti.
Sēdes vadītāja. Tagad viss ir skaidrs.
Godātie deputāti, gaidām jaunās vēlēšanu
zīmes otrajai balsošanas kārtai.
(Pārtraukums)
Sēdi vada Latvijas Republikas 6.Saeimas priekšsēdētāja
Ilga Kreituse.
Sēdes vadītāja. Godātie deputāti! Ieņemiet savas vietas. Zvans ir izskanējis.
Vārds Balsu skaitīšanas komisijas vadītājam
- Demokrātiskās partijas Saimnieks frakcijas deputātam
Ilmāram Bišeram.
I.Bišers (Demokrātiskās partijas Saimnieks frakcija).
Cienītie deputāti! Informēju par balsu skaitītāju sēdes protokolu nr.2. Par balsošanas rezultātiem.
Kopumā izgatavotas 104 vēlēšanu zīmes.
Deputātiem izsniegtas 76 vēlēšanu zīmes.
Sabojāta un nomainīta netika neviena vēlēšanu zīme. Līdz ar to tika dzēstas atlikušās 28 vēlēšanu zīmes.
No vēlēšanu kastes tika izņemtas 76 vēlēšanu zīmes.
Par nederīgu netika atzīta neviena.
Par kandidātiem tika nodots sekojošs balsu skaits:
par Heino Jankovski nodotas 12 balsis,
par Māri Dravnieku 27 balsis,
par Ansi Epneru 29 balsis.
Astoņās vēlēšanu zīmēs bija izsvītroti visi trīs kandidāti.
Līdz ar to otrajā balsošanas reizē nav ievēlēts neviens no kandidātiem.
Sakarā ar to notiks trešā vēlēšanu
reize, kurā tiks atstāti divi kandidāti, kuri ir saņēmuši
visvairāk balsu, - tie ir Ansis Epners un Māris Dravnieks.
Sēdes vadītāja. Gaidām zvanu,
lai sāktu vēlēšanas, jo jāizgatavo jaunas
vēlēšanu zīmes.
(Pārtraukums)
Sēdi vada Latvijas Republikas 6.Saeimas priekšsēdētāja
Ilga Kreituse.
Sēdes vadītāja. Deputāti, zvans
ir izskanējis, lūdzu, ieņemiet savas vietas! Balsu
skaitīšanas komisijas vadītājs - Demokrātiskās
partijas Saimnieks frakcijas deputāts Ilmārs Bišers.
I.Bišers (Demokrātiskās partijas Saimnieks frakcija).
Godātie deputāti! Iepazīstinu jūs ar trešā balsojuma rezultātiem. Kopumā izgatavotas 104 vēlēšanu zīmes. Deputātiem izsniegtas 75 vēlēšanu zīmes. Sabojāta un nomainīta nav neviena vēlēšanu zīme, un dzēstas ir atlikušās 29 vēlēšanu zīmes. No vēlēšanu kastes tika izņemtas 75 vēlēšanu zīmes, kuras visas tika atzītas par derīgām. Nederīgu vēlēšanu zīmju nebija. Par kandidātiem nodots sekojošs balsu skaits:
par Māri Dravnieku nodotas 30 balsis,
par Ansi Epneru nodotas 32 balsis.
13 vēlēšanu zīmēs ir izsvītroti
visi kandidāti. Līdz ar to arī šajā balsojumā
nav ievēlēts neviens no kandidātiem un tūlīt
notiks vēl viens balsojums, kurā tiks atstāts tikai
viens kandidāts.
Sēdes vadītāja. Godātie deputāti, lūdzu būt maksimāli uzmanīgiem, jo līdz sēdes beigām ir 20 minūtes, un būtu ļoti patīkami, ja mēs šodien šo jautājumu vienalga kādā veidā izskatītu. Lūdzu deputātus jau doties uz balsošanu, jo biļeteni ir sagatavoti.
A.Čepānis (6.Saeimas priekšsēdētājas biedrs).
Godājamie kolēģi! Sakarā ar
likuma par transporta obligāto civiltiesisko apdrošināšanu
gatavošanu ar deputātiem tikties un uz jūsu iespējamajiem
jautājumiem atbildēt vēlas Satiksmes biroja direktors
Jānis Lūsiņš. Tiem, kam ir interese par šiem
jautājumiem - lūdzu! Tikšanās notiks 17.septembrī,
nākamajā nedēļā otrdien, pulksten 14.00 Prezidija
sēžu zālē. 14.00 jautājumā par likumprojekta
gatavošanu par transporta līdzekļu obligāto civiltiesisko
apdrošināšanu. Paldies.
Sēdes vadītāja. Varbūt vēl kādam deputātam ir paziņojumi, ko gribējāt sniegt sēdes beigās? Nav nevienam.
Vārds Balsu skaitīšanas komisijas vadītājam
- Demokrātiskās partijas Saimnieks frakcijas deputātam
Ilmāram Bišeram.
I.Bišers (Demokrātiskās partijas Saimnieks frakcija).
Godātie deputāti! Iepazīstinu ar balsu
skaitītāju sēdes protokolu nr.4 par balsošanas rezultātiem,
ievēlot Latvijas Nacionālās radio un televīzijas
padomes locekli. Kopumā izgatavotas 104 vēlēšanu
zīmes. Deputātiem izsniegtas 80 vēlēšanu
zīmes. Sabojātas un nomainītas zīmes netika. Tika
dzēstas atlikušās 24 vēlēšanu zīmes.
No vēlēšanu kastes izņemtas 80 vēlēšanu
zīmes, par derīgām atzītas 80 vēlēšanu
zīmes, par nederīgām atzītu vēlēšanu
zīmju nebija. Par kandidātu Ansi Epneru nodotas 42 balsis.
Saskaņā ar Kārtības ruļļa 27.pantu par
Latvijas Nacionālās radio un televīzijas padomes locekli
ir ievēlēts Ansis Epners. (Aplausi.)
Sēdes vadītāja. Godātie kolēģi! Pārejam pie nākamā darba kārtības jautājuma. Ministru prezidenta Andra Šķēles atbilde uz Saeimas pieprasījumu Aglonas Katoļu ģimnāzijas atjaunošanas lietā. Debatēs neviens pieteicies nav. Lēmuma projekta par pieprasījumu arī nav. Atbilde ir izdalīta atbilstoši Kārtības rullim, līdz ar to pieprasījumu var uzskatīt par izskatītu.
Un būtu priekšlikums izskatīt vēl vienu šodienas nākamo darba kārtības jautājumu: "Saeimas lēmuma projekts. Pagarināt priekšlikumu iesniegšanas termiņu likumprojektam "Obligātā militārā dienesta likums" trešajam lasījumam līdz 19.septembrim." Vai kāds vēlas runāt "par" vai "pret"? Runāt neviens nevēlas. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsot par Saeimas lēmuma projektu - pagarināt priekšlikumu iesniegšanas termiņu līdz 19.septembrim. Lūdzu balsošanas režīmu. Lūdzu deputātus balsot. Lūdzu rezultātu! Par - 71, pret - 2, atturas - 3. Lēmums pieņemts.
Atlikušas ir četras minūtes. Nākamais
darba kārtības jautājums ir likumprojekts "Grozījumi
likumā "Par valsts civildienestu"". Trīs
minūtes atlikušas. Vai komisija nevēlas uzsākt likumprojekta
izskatīšanu? Lūdzu reģistrācijas režīmu.
Lūdzu deputātus reģistrēties. Lūdzu Saeimas
sekretāra biedri Janīnu Kušneri nolasīt reģistrācijas
rezultātu!
J.Kušnere (Saeimas sekretāra biedre).
Godātie deputāti! Nav reģistrējušies:
Kārlis Čerāns, Oļegs Deņisovs, Aivars Endziņš,
Viesturs Gredzens, Oskars Grīgs, Jānis Kazāks, Odisejs
Kostanda, Andrejs Krastiņš, Ivars Jānis Ķezbers,
Kristiāna Lībane, Andris Saulītis, Antons Seiksts, Leonards
Teniss, Jānis Urbanovičs, Roberts Zīle. Paldies.
Sēdes vadītāja. Godātie deputāti,
12.septembra sēdi pasludinu par slēgtu, par kārtējās
sēdes izsludināšanu - dienu un datumu - Prezidijs lems
pirmdien savā sēdē. Jautājumu un atbilžu
sēdes beigās mēs jūs informēsim par iespējamo
izmaiņu sēdes sasaukšanas kārtībā.
Deputātiem visiem ir zināms, ka pulksten 18.00 sākas
jautājumu sēde.
Redaktores: J.Kravale, L.Bumbura
Datoroperatores: B.Strazdiņa, S.Bērziņa, M.Ceļmalniece, I.Kuzņecova
Korektores: D.Kraule, J.Kurzemniece, S.Stikute
Latvijas Republikas 6.Saeimas rudens
sesijas divpadsmitā sēde
1996.gada 12.septembrī
(sēdes sākums pulksten 18.00)
Sēdi vada Latvijas Republikas 6.Saeimas priekšsēdētāja
Ilga Kreituse.
Sēdes vadītāja. Godātie deputāti
un valdības pārstāvji, lūdzu, ieņemiet savas
vietas. Lūdzu reģistrācijas režīmu. Lūdzu
deputātus reģistrēties. Lūdzu reģistrācijas
rezultātus. Lūdzu Saeimas sekretāra biedri Janīnu
Kušneri nolasīt reģistrācijas rezultātus.
J.Kušnere (6.Saeimas sekretāra biedre).
Cienījamie deputāti! Nav reģistrējušies:
Pēteris Apinis, Martijans Bekasovs, Kārlis Čerāns,
Oļegs Deņisovs, Aivars Endziņš, Guntis Eniņš,
Aleksandrs Golubovs, Viesturs Gredzens, Jānis Kazāks, Aleksandrs
Kiršteins, Odisejs Kostanda, Valdis Krisbergs, Ivars Jānis Ķezbers,
Kristiāna Lībane, Andrejs Požarnovs, Andris Rubins, Andris
Saulītis, Antons Seiksts, Leonards Teniss, Jānis Urbanovičs.
Paldies par uzmanību.
Sēdes vadītāja. Sākam izskatīt jautājumus un atbildes. Deputātu Čerāna, Grīnberga, Mauliņa, Zelgalvja un Kazāka jautājums Latvijas Republikas Ministru prezidentam Andrim Šķēlem un Latvijas Republikas finansu ministram Aivaram Kreitusam.
Aivars Kreituss - Latvijas Republikas finansu ministrs.
A.G.Kreituss (finansu ministrs).
Cienījamo Prezidij! Cienījamie deputāti!
Atbildes ir izdalītas, to skaitā ir atbilde par remonta izmaksām
Valsts prezidenta automašīnai. Es tikai gribētu pilnīgas
skaidrības labad pateikt, ka budžetā būs redzama
plus pie šiem izdevumiem vēl pozīcija par Valsts prezidenta
pils remontu - 130 000 latu apmērā, un tā nav papildus
iedalīta nauda, tā vienkārši tiek pārlikta
no vienas ailes otrā, lai būtu skaidri redzams, kurā
vietā tad katri izdevumi ir. Un tāpēc deputātu
kungiem nevajadzētu uztvert atkal pēc īsa brīža
to tā, ka atkal kaut kas ir papildus iedalīts un paņemts
nezin no kurienes. Vienkārši no Finansu ministrijas ailes ir
izņemti attiecīgie izdevumi ārā un ielikti tajā
ailē, uz ko tie attiecas. Paldies par uzmanību.
Sēdes vadītāja. Papildu jautājumu uzdošanai neviens deputāts pieteicies nav.
Deputātu Čerāna, Zelgalvja, Mauliņa, Liepas un Kostandas jautājums Latvijas Republikas Ministru prezidentam Andrim Šķēlem. Reģistrācijas nr.37.
Valdis Birkavs - Latvijas Republikas ārlietu ministrs.
V.Birkavs (ārlietu ministrs).
Godātie deputāti! Jautājumu par kompensāciju
par okupācijas laikā izdarītajiem zaudējumiem
Latvijas Republikai Latvijas delegācija sarunām ar Krieviju
ierosināja, jau sākot sarunas par Krievijas bruņoto
spēku izvešanu no Latvijas. Krievijas puse šajā sakarā
savukārt izvirzīja prasības attiecībā pret
Latviju - konkrēti, kompensācijas par okupācijas laikā
uzceltajiem objektiem, materiāli tehniskajām bāzēm,
rūpnīcām, citu nekustamo īpašumu. Latvijas
un Krievijas starpvalstu sarunās šīs abas pozīcijas
bija būtisks šķērslis, lai turpinātu sarunas
par karaspēka izvešanu no Latvijas, tāpēc abas
puses panāca kompromisa vienošanos, ka jautājums par kompensācijas
izmaksām tiks risināts pēc Krievijas karaspēka
izvešanas no Latvijas. Pēc tam, kad tika izveidota Latvijas
un Krievijas Starpvaldību komisija, Ārlietu ministrija iekļāva
šo jautājumu abu valstu vicepremjeru tikšanās darba
kārtībā. Par to ir informēta arī Krievijas
puse. Konkrētā Latvijas pozīcija šajās sarunās,
risinot attiecīgos sociālos un humanitāros jautājumus,
ir atkarīga no Latvijas Republikas dažādu institūciju
sniegtajiem un izstrādātajiem priekšlikumiem. Tādi
priekšlikumi ir apkopoti arī vienā no dokumentiem, kas
faktiski ir tāda "melnā grāmata". Latvijas
Republikas Ārlietu ministrija sarunās ar Krieviju darba kārtībā
ir iekļāvusi arī tos jautājumus, kuri minēti
likumā "Par politiski represētās personas statusa
noteikšanu komunistiskajā un nacistiskajā režīmā
cietušajiem". Bija paredzēts risināt jautājumu
par nodarīto zaudējumu atlīdzināšanu un no
Latvijas izvesto arhīvu atdošanu Latvijas Republikai. Tikai pie
visa šā man pavisam nopietni jāpiebilst, ka diemžēl,
neraugoties uz solījumiem, Starpvaldību komisija, kuras priekšsēdētājs
no Krievijas puses bija vicepremjers Boļšakova kungs, tā
arī ne reizi nesatikās.
Sēdes vadītāja. Birkava kungs, es ļoti
atvainojos, - Saeimas kārtības rullis nosaka, ka tad, ja atbilde
iesniegta rakstiski, ministrs var papildus runāt divas minūtes.
Līdz ar to jūsu laiks ir beidzies. Ja jūs vēlaties
vēl, tas jāizšķir deputātiem balsojot. (Starpsaucieni
no zāles: "Vajag! Nevajag! Balsot!") Tā kā
no zāles skan gan "vajag", gan "nevajag", pasakiet,
cik minūšu jūs vēlaties, un tad... Birkava kungs,
lūdzu...
V.Birkavs. Es domāju, mums tiešām nevajadzētu
kavēt laiku, jo diez ko daudz pie tā, kas ir uzrakstīts,
es nepiebilstu un es zinu, ka visi deputāti to ir izlasījuši.
Sēdes vadītāja. Paldies. Papildu jautājumiem deputāti pieteikušies nav.
Deputātu Kostandas, Mauliņa, Kazāka, Grīnberga un Liepas jautājums Latvijas Republikas Ministru prezidentam Andrim Šķēlem. Reģistrācijas nr.38.
Ziedonis Čevers - Latvijas Republikas Ministru
prezidenta biedrs.
Z.Čevers (Latvijas Republikas Ministru prezidenta biedrs).
Cienījamie deputāti, labvakar! Es esmu centies
rakstiskā veidā sagatavot šo atbildi. Izsaku pateicību
visiem deputātiem, kuri uzdeva šos jautājumus. Es varu
no savas puses pateikt, ka visiem jautājumiem, kas skar Nacionālos
bruņotos spēkus, tiek pievērsta maksimāla uzmanība.
Un paldies visiem deputātiem, kas dara tieši to pašu. Paldies.
Sēdes vadītāja. Papildu jautājumiem deputāti pieteikušies nav.
Deputātu Kostandas, Grīnberga, Mauliņa, Kazāka un Liepas jautājums Latvijas Republikas aizsardzības ministram Andrejam Krastiņam. Reģistrācijas nr.39.
Andrejs Krastiņš - Latvijas Republikas aizsardzības
ministrs.
A.Krastiņš (aizsardzības ministrs).
Ļoti cienītā priekšsēdētāja!
Godājamie kolēģi deputāti! Uz man uzdotajiem
jautājumiem ir sniegtas rakstiskas atbildes atbilstoši Latvijas
Republikas Saeimas kārtības rullim. Man nav ko šajās
atbildēs papildināt. Paldies par uzmanību.
Sēdes vadītāja. Papildu jautājumiem deputāti pieteikušies nav.
Lūdzu reģistrācijas režīmu!
Lūdzu deputātus reģistrēties. Lūdzu Saeimas
sekretāra biedri Janīnu Kušneri nolasīt reģistrācijas
rezultātus.
J.Kušnere (6.Saeimas sekretāra biedre).
Cienījamie deputāti! Nav reģistrējušies:
Kārlis Čerāns, Aivars Endziņš, Viesturs Gredzens,
Jānis Kazāks, Aleksandrs Kiršteins, Odisejs Kostanda, Ivars
Jānis Ķezbers, Kristiāna Lībane, Andris Saulītis,
Antons Seiksts, Leonards Teniss, Jānis Urbanovičs. Paldies
par uzmanību.
Sēdes vadītāja. Sēdi paziņoju par slēgtu.
Redaktores: J.Kravale, L.Bumbura
Datoroperatores: I.Kuzņecova
Korektroes: D.Kraule, J.Kurzemniece, S.Stikute
Latvijas Republikas 6.Saeimas rudens
sesijas divpadsmitā sēde
1996.gada 12.septembrī
(sēdes sākums pulksten 18.00)
Sēdi vada Latvijas Republikas 6.Saeimas priekšsēdētāja
Ilga Kreituse.
Sēdes vadītāja. Godātie deputāti
un valdības pārstāvji, lūdzu, ieņemiet savas
vietas. Lūdzu reģistrācijas režīmu. Lūdzu
deputātus reģistrēties. Lūdzu reģistrācijas
rezultātus. Lūdzu Saeimas sekretāra biedri Janīnu
Kušneri nolasīt reģistrācijas rezultātus.
J.Kušnere (6.Saeimas sekretāra biedre).
Cienījamie deputāti! Nav reģistrējušies:
Pēteris Apinis, Martijans Bekasovs, Kārlis Čerāns,
Oļegs Deņisovs, Aivars Endziņš, Guntis Eniņš,
Aleksandrs Golubovs, Viesturs Gredzens, Jānis Kazāks, Aleksandrs
Kiršteins, Odisejs Kostanda, Valdis Krisbergs, Ivars Jānis Ķezbers,
Kristiāna Lībane, Andrejs Požarnovs, Andris Rubins, Andris
Saulītis, Antons Seiksts, Leonards Teniss, Jānis Urbanovičs.
Paldies par uzmanību.
Sēdes vadītāja. Sākam izskatīt jautājumus un atbildes. Deputātu Čerāna, Grīnberga, Mauliņa, Zelgalvja un Kazāka jautājums Latvijas Republikas Ministru prezidentam Andrim Šķēlem un Latvijas Republikas finansu ministram Aivaram Kreitusam.
Aivars Kreituss - Latvijas Republikas finansu ministrs.
A.G.Kreituss (finansu ministrs).
Cienījamo Prezidij! Cienījamie deputāti!
Atbildes ir izdalītas, to skaitā ir atbilde par remonta izmaksām
Valsts prezidenta automašīnai. Es tikai gribētu pilnīgas
skaidrības labad pateikt, ka budžetā būs redzama
plus pie šiem izdevumiem vēl pozīcija par Valsts prezidenta
pils remontu - 130 000 latu apmērā, un tā nav papildus
iedalīta nauda, tā vienkārši tiek pārlikta
no vienas ailes otrā, lai būtu skaidri redzams, kurā
vietā tad katri izdevumi ir. Un tāpēc deputātu
kungiem nevajadzētu uztvert atkal pēc īsa brīža
to tā, ka atkal kaut kas ir papildus iedalīts un paņemts
nezin no kurienes. Vienkārši no Finansu ministrijas ailes ir
izņemti attiecīgie izdevumi ārā un ielikti tajā
ailē, uz ko tie attiecas. Paldies par uzmanību.
Sēdes vadītāja. Papildu jautājumu uzdošanai neviens deputāts pieteicies nav.
Deputātu Čerāna, Zelgalvja, Mauliņa, Liepas un Kostandas jautājums Latvijas Republikas Ministru prezidentam Andrim Šķēlem. Reģistrācijas nr.37.
Valdis Birkavs - Latvijas Republikas ārlietu ministrs.
V.Birkavs (ārlietu ministrs).
Godātie deputāti! Jautājumu par kompensāciju
par okupācijas laikā izdarītajiem zaudējumiem
Latvijas Republikai Latvijas delegācija sarunām ar Krieviju
ierosināja, jau sākot sarunas par Krievijas bruņoto
spēku izvešanu no Latvijas. Krievijas puse šajā sakarā
savukārt izvirzīja prasības attiecībā pret
Latviju - konkrēti, kompensācijas par okupācijas laikā
uzceltajiem objektiem, materiāli tehniskajām bāzēm,
rūpnīcām, citu nekustamo īpašumu. Latvijas
un Krievijas starpvalstu sarunās šīs abas pozīcijas
bija būtisks šķērslis, lai turpinātu sarunas
par karaspēka izvešanu no Latvijas, tāpēc abas
puses panāca kompromisa vienošanos, ka jautājums par kompensācijas
izmaksām tiks risināts pēc Krievijas karaspēka
izvešanas no Latvijas. Pēc tam, kad tika izveidota Latvijas
un Krievijas Starpvaldību komisija, Ārlietu ministrija iekļāva
šo jautājumu abu valstu vicepremjeru tikšanās darba
kārtībā. Par to ir informēta arī Krievijas
puse. Konkrētā Latvijas pozīcija šajās sarunās,
risinot attiecīgos sociālos un humanitāros jautājumus,
ir atkarīga no Latvijas Republikas dažādu institūciju
sniegtajiem un izstrādātajiem priekšlikumiem. Tādi
priekšlikumi ir apkopoti arī vienā no dokumentiem, kas
faktiski ir tāda "melnā grāmata". Latvijas
Republikas Ārlietu ministrija sarunās ar Krieviju darba kārtībā
ir iekļāvusi arī tos jautājumus, kuri minēti
likumā "Par politiski represētās personas statusa
noteikšanu komunistiskajā un nacistiskajā režīmā
cietušajiem". Bija paredzēts risināt jautājumu
par nodarīto zaudējumu atlīdzināšanu un no
Latvijas izvesto arhīvu atdošanu Latvijas Republikai. Tikai pie
visa šā man pavisam nopietni jāpiebilst, ka diemžēl,
neraugoties uz solījumiem, Starpvaldību komisija, kuras priekšsēdētājs
no Krievijas puses bija vicepremjers Boļšakova kungs, tā
arī ne reizi nesatikās.
Sēdes vadītāja. Birkava kungs, es ļoti
atvainojos, - Saeimas kārtības rullis nosaka, ka tad, ja atbilde
iesniegta rakstiski, ministrs var papildus runāt divas minūtes.
Līdz ar to jūsu laiks ir beidzies. Ja jūs vēlaties
vēl, tas jāizšķir deputātiem balsojot. (Starpsaucieni
no zāles: "Vajag! Nevajag! Balsot!") Tā kā
no zāles skan gan "vajag", gan "nevajag", pasakiet,
cik minūšu jūs vēlaties, un tad... Birkava kungs,
lūdzu...
V.Birkavs. Es domāju, mums tiešām nevajadzētu
kavēt laiku, jo diez ko daudz pie tā, kas ir uzrakstīts,
es nepiebilstu un es zinu, ka visi deputāti to ir izlasījuši.
Sēdes vadītāja. Paldies. Papildu jautājumiem deputāti pieteikušies nav.
Deputātu Kostandas, Mauliņa, Kazāka, Grīnberga un Liepas jautājums Latvijas Republikas Ministru prezidentam Andrim Šķēlem. Reģistrācijas nr.38.
Ziedonis Čevers - Latvijas Republikas Ministru
prezidenta biedrs.
Z.Čevers (Latvijas Republikas Ministru prezidenta biedrs).
Cienījamie deputāti, labvakar! Es esmu centies
rakstiskā veidā sagatavot šo atbildi. Izsaku pateicību
visiem deputātiem, kuri uzdeva šos jautājumus. Es varu
no savas puses pateikt, ka visiem jautājumiem, kas skar Nacionālos
bruņotos spēkus, tiek pievērsta maksimāla uzmanība.
Un paldies visiem deputātiem, kas dara tieši to pašu. Paldies.
Sēdes vadītāja. Papildu jautājumiem deputāti pieteikušies nav.
Deputātu Kostandas, Grīnberga, Mauliņa, Kazāka un Liepas jautājums Latvijas Republikas aizsardzības ministram Andrejam Krastiņam. Reģistrācijas nr.39.
Andrejs Krastiņš - Latvijas Republikas aizsardzības
ministrs.
A.Krastiņš (aizsardzības ministrs).
Ļoti cienītā priekšsēdētāja!
Godājamie kolēģi deputāti! Uz man uzdotajiem
jautājumiem ir sniegtas rakstiskas atbildes atbilstoši Latvijas
Republikas Saeimas kārtības rullim. Man nav ko šajās
atbildēs papildināt. Paldies par uzmanību.
Sēdes vadītāja. Papildu jautājumiem deputāti pieteikušies nav.
Lūdzu reģistrācijas režīmu!
Lūdzu deputātus reģistrēties. Lūdzu Saeimas
sekretāra biedri Janīnu Kušneri nolasīt reģistrācijas
rezultātus.
J.Kušnere (6.Saeimas sekretāra biedre).
Cienījamie deputāti! Nav reģistrējušies:
Kārlis Čerāns, Aivars Endziņš, Viesturs Gredzens,
Jānis Kazāks, Aleksandrs Kiršteins, Odisejs Kostanda, Ivars
Jānis Ķezbers, Kristiāna Lībane, Andris Saulītis,
Antons Seiksts, Leonards Teniss, Jānis Urbanovičs. Paldies
par uzmanību.
Sēdes vadītāja. Sēdi paziņoju par slēgtu.
Redaktores: J.Kravale, L.Bumbura
Datoroperatores: I.Kuzņecova
Korektores: D.Kraule, J.Kurzemniece, S.Stikute
SATURA RĀDĪTĀJS
1996.gada 12.septembra
rudens sesijas 12.sēde
Reģistrācijas rezultāti
Nolasa - Saeimas sekretāra
biedre J.Kušnere - 1.lpp.
Saeimas deputātu jautājums Latvijas Republikas
Ministru prezidentam A.Šķēlem, Latvijas Republikas
finansu ministram Aivaram Kreitusam par Valsts
prezidenta automašīnu
Ziņo - finansu ministrs A.Kreituss - 1.lpp.
Saeimas deputātu jautājums Latvijas Republikas
Ministru prezidentam A.Šķēlem par zaudējumu
atlīdzināšanu no Krievijas puses, kas nodarīti
Latvijas Republikai un tās pilsoņiem PSRS okupācijas
rezultātā
Ziņo - ārlietu ministrs V.Birkavs - 2.lpp.
Saeimas deputātu jautājums Latvijas Republikas
Ministru prezidentam A.Šķēlem par situāciju
Nacionālajos bruņotajos spēkos
Ziņo - Ministru prezidenta biedrs
Z.Čevers - 4.lpp.
Saeimas deputātu jautājums Latvijas Republikas
aizsardzības ministram A.Krastiņam par uztraucošo
situāciju Nacionālajos bruņotajos spēkos un
it sevišķi robežsargu brigādē
Ziņo - aizsardzības ministrs A.Krastiņš
- 4.lpp.
Reģistrācijas rezultāti
Nolasa - Saeimas sekretāra
biedre J.Kušnere - 4.lpp.