Sēdes vadītājs. Labrīt, godājamie deputāti! 1996.gada 10.oktobra sēdi pasludinu par atklātu. Turpinām izskatīt likumprojektu "Grozījumi Pilsētas domes, rajona padomes un pagasta padomes vēlēšanu likumā".

Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas vārdā ziņotājs ir Jānis Lagzdiņš.

Cienījamie deputāti, tas ir dokuments nr. 1451. Lūdzu, atšķiriet 3.lappusi. Mēs atgriežamies pie 5.panta jeb turpinām 5.panta izskatīšanu. Deputāta Jāņa Urbanoviča priekšlikums par 5.panta redakciju. Atbilstoši stenogrammai pēdējais, kurš pieteicās iepriekšējā sēdē runāt, bija Dzintars Ābiķis.

Vārds Dzintaram Ābiķim - frakcijas "Latvijas ceļš" deputātam. Lūdzu!

Dz.Ābiķis (frakcija "Latvijas ceļš").

Augsti godātais Prezidij! Cienījamie kolēģi! Es netaisos īpaši aģitēt par šā priekšlikuma noraidīšanu, jo es paredzu, ka Saeima šos priekšlikumus noraidīs, un man nav nekādu citu ilūziju, un es ar to esmu ļoti apmierināts. Bet, ņemot vērā to, ka iepriekš debatēs par šo jautājumu vairāki deputāti, es atceros, piemēram, Dozorceva kungs, minēja Igaunijas piemēru, ka Igaunijā pašvaldību vēlēšanās var vēlēt arī nepilsoņi (un kāpēc gan Latvijā to nevarētu?), es pieprasīju no Igaunijas varas iestādēm pēdējo statistiku, kas ir Igaunijas varas iestāžu rīcībā. Tāpēc, lai Igaunijas arguments neizskanētu kā pārliecinošs arguments, deputātiem izziņas nolūkā es pavisam īsi salīdzināšu Igaunijas situāciju ar Latvijas situāciju tieši šajā aspektā - demogrāfiskajā aspektā. Es ilgi jūsu uzmanību neaizkavēšu, bet varbūt kādam tas liksies interesanti - uzzināt to.

Šobrīd no visiem Latvijas iedzīvotājiem latviešu ir 54,76% - tie ir pēdējie dati. Igaunijā igauņu ir 64,22%. Mūsu galvaspilsētā Rīgā ir 38% latviešu, bet Tallinā ir 50% latviešu. Tā ka faktiski Tallinā... (Starpsauciens: "Tallinā?") Jā, es pārteicos, es atvainojos,- pateicu, ka Tallinā ir 50% latviešu... (Zālē smiekli.)... tas ir, 50% igauņu. Es ļoti atvainojos! 50% igauņu. Un faktiski tas norāda to, ka Igaunijas galvaspilsētā to, kāda būs pašvaldība - vai igauniska vai varbūt slāviska, - to vairāk izšķirs iedzīvotāju aktivitāte, kurpretim Rīgā šī situācija būtu latviešiem samērā nelabvēlīga.

Kas attiecas uz lielajām pilsētām, kurās iedzīvotāju skaits pārsniedz 40 000, Latvijā ir sešas šādas pilsētas - Rīga, Daugavpils, Jūrmala, Liepāja, Rēzekne un Ventspils, kurās latviešu īpatsvars ir mazāks par 50%, kurpretim Igaunijā tādas ir tikai divas - Kohtla-Jerve un Narva. Ja mēs skatāmies rajonu un apriņķu līmenī, tad redzam, ka Latvijā divos rajonos - Daugavpils un Krāslavas rajonā - latviešu ir mazāk par pusi, bet, ja mēs ņemtu vēl klāt Rēzeknes apriņķi (un acīmredzot Rēzeknes pilsētas kā republikas pilsētas liktenis tiks izšķirts administratīvi teritoriālajā reformā, jo tas ir zināms anahronisms, ka Rēzekne ir republikas pilsēta, bet Valmiera, teiksim, nav), tad Latvijā šādu rajonu būtu trīs. Igaunijā tāds ir tikai viens. Tas ir ziemeļaustrumu apriņķis jeb Ida-Verumā rajons, kur igauņi ir izteiktā mazākumā.

Un pēdējais. Ļoti būtisks apstāklis, kāpēc igauņi acīmredzot ir izšķīrušies par šādu variantu, ka tur nepilsoņi var piedalīties pašvaldību vēlēšanās, ir tas, ka Igaunijā, ja mēs ņemam lauku apvidus, neskaitot pilsētas, tad faktiski nav neviena lauku apvidus, ieskaitot Ida-Verumā, kur igauņi būtu mazākumā, un arī pagastu līmenī Igaunijā tādu teritoriju tikpat kā nav. Un varbūt visizšķirīgākais, Igaunijas parlamentā pieņemot lēmumu, ka var vēlēt arī nepilsoņi, ir bijis tas, ka Igaunijā ir izteikti reģionāla pieeja šim jautājumam, jo ziemeļaustrumu teritorijā Ida-Verumā visās lielākajās pilsētās igauņu skaits ir ārkārtīgi niecīgs. Sillamē pilsētā ir mazāk par 10%, pat 3% igauņu, Narvā apmēram tikpat daudz kā Kohtla-Jervē - 20%. Un, pastāvot jebkuram vēlēšanu likumam, ir vairāk nekā skaidrs, ka igauņi vienalga būs mazākumā, izteiktā mazākumā, un tas ir līdzīgi kā pie mums Daugavpilī - mums ir skaidrs, ka Daugavpilī, kur latviešu ir tikai 13%, pašvaldība diez vai būs latviska.

Savukārt visā pārējā Igaunijas teritorijā, pastāvot jebkuram vēlēšanu likumam, ir vairāk nekā skaidrs, ka igauņu vēlētāju aktivitāte būs pietiekama, ka igauņiem būs kvorums. Tā ka salīdzināt Latviju ar Igauniju ir nekorekti, jo tā ir mana pārliecība šobrīd: kamēr nelatviskās daļas integrēšanās procesi vēl ir ļoti vāji, pieļaut to, ka Latvijas galvaspilsētā nebūs latviska pašvaldība (un galvaspilsētā ir 1/3 Latvijas iedzīvotāju) un, pilnīgi iespējams, arī sešās lielākajās pilsētās, izņemot Jelgavu... tad, manuprāt, skaidrs, ka salīdzinājums ar Igauniju neiztur nekādu kritiku. Paldies par uzmanību, un piedodiet, ka es jūs informēju par tādām lietām. Paldies.

Sēdes vadītājs. Deputāts Juris Vidiņš - frakcijas "Tçvzemei un Brīvībai" deputāts. Lūdzu!

J.G.Vidiņš (frakcija "Tçvzemei un Brīvībai").

Cienījamais Prezidij un cienījamie kolēģi! Es gribu atgādināt deputātam Golubovam, kas parasti mīl atsaukties uz savu sapņu zemi Krieviju, ka Krievijā nepilsoņiem nav dotas tiesības vēlēt, piedalīties pašvaldību vēlēšanās, ne aktīvās, ne pasīvās. Tas būtu pirmais.

Bet es domāju, ka mums vispār nevajadzētu salīdzināt mūsu valsti ne ar kādu citu valsti, vai tur nepilsoņi piedalās vēlēšanās vai nepiedalās. Vispār, ja mēs dodam vēlēšanu tiesības šiem nepilsoņiem, kas pašreiz atrodas Latvijā, tas būtu visu starptautisko tiesību klajš un rupjš pārkāpums. Kādēļ?

Mēs nesen pieņēmām deklarāciju par Latvijas okupāciju. Latvijas okupāciju neatzina kādas 50 valstis. Latvijas vēstniecība saglabājās visu pēckara periodu Amerikas Savienotajās Valstīs, pārstāvniecības bija Lielbritānijā, Spānijā un citās valstīs. Tātad Latvija de iure pastāvēja. Līdz ar to visi tie 700 000 migranti - kolonizatori, kā es viņus saucu, viņi šeit atrodas nelikumīgi no starptautisko tiesību viedokļa. Tas ir pretrunā ar Ženēvas 1949.gada 12.augusta konvenciju par okupāciju. Viņi šeit atrodas nelikumīgi. Mēs varētu par šo jautājumu spriest tad, ja Latvijas Republikas valdība būtu viņiem ļāvusi šeit ierasties un uzturēties. Tad mēs vispār šo jautājumu varētu apspriest, un tad mēs varētu atsaukties uz to, kā ir Dānijā, kā ir Norvēģijā, vai kā ir Igaunijā.

Tās žēlabas, ko deputāts Golubovs izteica pagājušajā sēdē par to, ka šie nepilsoņi maksā nodokļus... Es atceros, ka vairāki deputāti no opozīcijas atsaucās uz to, ka ir pieņemts likums par bijušo PSRS pilsoņu statusu šeit, Latvijā, ko 5.Saeima pieņēma. Es gribu atgādināt, ka tas vēl neko nenozīmē, ja viņi maksā nodokļus; tas nenozīmē, ka tad mums jādod viņiem tiesības piedalīties jebkādās vēlēšanās. Mēs viņus šeit neturam, un es ceru, ka deputātu vairākums atbalsta, ka mēs tikai apsveiktu, ja viņi nemaksātu nodokļus un ja viņi aizbrauktu atpakaļ uz etnisko dzimteni un maksātu nodokļus tur. Mēs nevienu no viņiem nepiespiežam šeit uzturēties un nevienu no viņiem mēs nespiežam šeit maksāt tos nodokļus. Ja viņi negrib - lūdzu! Lai viņi brauc uz mājām un lai tur maksā un tur piedalās visās vēlēšanās!

Tādēļ es aicinu cienījamos kolēģus šo labojumu likumā neatbalstīt. Paldies.

Sēdes vadītājs. Deputāts Vladilens Dozorcevs - pie frakcijām nepiederošs deputāts. Otro reizi.

V.Dozorcevs (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Cienījamie deputāti! Vispirms - par terminoloģiju. Šeit, šajā zālē, es domāju, nav neviena cilvēka, kurš nesaprastu šīs problēmas būtību. Es domāju, ka pat Jirgena kungs, kurš pagājušo reizi mums šeit stāstīja par ārvalstniekiem, it kā viņš nesaprastu, ka ne par ārvalstniekiem ir runa, kā arī viņš ļoti labi saprot, ka ir runa nevis par ārvalstniekiem, bet par tiem, par kuriem ir pieņemts speciāls likums, kuru statuss ir noteikts likumā par bijušās PSRS pilsoņiem.

Es domāju, ka pat Komjaunatnes krastmalas "radio lakstīgala" - Tabūna kungs, kurš stāstīja mums par imigrantiem, ļoti labi saprot, ka ir runa nevis par klasiskajiem imigrantiem, bet par tiem, kuru vairākums imigrēja uz šejieni, tā teikt, mātes vēderā. Viņi šeit ir piedzimuši. Vairākums no viņiem ir šeit piedzimuši. Tas ir par terminoloģiju.

Par to, ko šodien teica Vidiņa kungs. Par to, ka tie cilvēki šeit dzīvo nelikumīgi. Es nevaru saprast, ka Vidiņa kungs nezina, ka ir speciāls likums, kuru pieņēma mūsu parlaments un kurš noteica šo cilvēku kopuma statusu. Bet man liekas, ka lietas būtība ir kaut kur citur, tajā, ko teica šodien Ābiķa kungs. Tas ir etnopolitikas jautājums, un ne vairāk. Vot, visi tie aprēķini - latvieši, nelatvieši... vot, tur ir problēma! Pateiksim atklāti, kā Dobelis saka, skaidri un gaiši, cik etnopolitiku mums ir. Ir viena, teiksim, attiecībā uz eksportu, kura izskatās aptuveni tā, ka mēs veidojam Latvijas politisko nāciju, kurā ir vieta jebkuram cilvēkam, jebkuras nacionalitātes cilvēkam. Jeb vai mums ir kaut kāda cita etnopolitika? Pateiksim to atklāti: tā ir priekšrocību sistēmas izveidošana vienai grupai, nekas vairāk! Pateiksim to atklāti! Kāpēc mēs slēpjam to? Te nav "duraku", te visi cilvēki saprot to tā, kā vajag. Pateiksim to atklāti - tad, kad mēs braucam uz Eiropu -, ka mums ir tieši tāda etnopolitika, nevis cita! Pateiksim to. Es uzskatu, ka mums šodien ir jāizšķiras, kādu ceļu mēs izvēlamies - vai mēs turpināsim sēdē "tabunizāciju" un "dobelizāciju" vai sāksim tomēr mēģināt atrisināt nepilsoņu problēmas un uzskatīsim, ka tā ir Latvijas neatkarības drošības politika.

Sēdes vadītājs. Deputāts Jānis Ādamsons - pie frakcijām nepiederošs deputāts. Lūdzu!

J.Ādamsons (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Cienījamie kolēģi! Noklausoties Vidiņa kunga uzstāšanos, man radās sajūta, ka tie 700 000 cilvēku - nepilsoņi, kuri tik tiešām ir ieradušies Latvijā pārsvarā pēc Otrā pasaules kara, - tagad būtu vienkārši fiziski jāiznīcina. Varbūt beidzot mēs skatīsimies reāli uz to, kas notiek mūsu valstī. Un, ja "Tçvzemei un Brīvībai" vai LNNK ir tāda vēlēšanās, nu tad izsniegsim viņiem ieročus un lai viņi to problēmu risina pietiekami kardināli.

Tik tiešām šie nepilsoņi, kuri atrodas Latvijā, maksā nodokļus, un, daļēji pateicoties arī viņiem, mēs varam normāli strādāt šeit, šajā zālē.

Tālāk. Šeit deputāts Ābiķis pieminēja Daugavpili, pieminēja arī Igauniju. Tik tiešām, ir nekorekti salīdzināt Latviju ar Igauniju. Vienkārši Ābiķa kungs mazliet kļūdījās, un es mēģināšu labot viņa kļūdu.

Tātad: ja mēs paskatāmies, kāda ir situācija pilsētā Narvā, mēs redzam, ka no 100% iedzīvotāju Narvā tikai 5% ir igauņu, Narvā ir tikai 7% pilsoņu. Ņemot vērā to, ka Igaunijā ir pieņemts likums, ka nepilsoņi var vēlēt, lai cik dīvaini tas arī nebūtu, Narvā pie varas nav komunisti, bet pie varas ir centristu partijas pārstāvji.

Tālāk. Par kreisajiem un labējiem. Salīdzināsim divas pilsētas - Daugavpili, kuru šeit jau pieminēja, un Rīgu. Daugavpilī pašvaldību vada Vidavska kungs, kurš ir Tautas saskaņas partijas pārstāvis, ievēlēts no šīs partijas. Daugavpilī šogad apkure maksā 25 santīmus, bet Rīgā, kur pie varas ir LNNK, apkure maksā 49 santīmus. Laikam tomēr ir atšķirība. Pret Daugavpils pašvaldību nav ierosināta neviena krimināllieta, ka viņi būtu sašmucējušies kaut kādās nepatikšanās.

Rīgā, kur pie varas ir tā saucamie labējās partijas pārstāvji, ultrapatrioti, nacionālradikāļi, nepaiet praktiski neviena nedēļa, lai dienasgaismu neieraudzītu kaut kāds skandāls. Tātad acīmredzot jāskatās nevis uz tā saucamo partejisko pārliecību, bet uz to, kā katrs cilvēks strādā.

Mani personīgi pilnībā neapmierina tas labojums, par kuru mēs pašlaik diskutējam. Tāpēc, gatavojot trešo lasījumu, tur noteikti būtu jāiestrādā norma, cik ilgi tam nepilsonim vajadzētu nodzīvot Latvijā, lai viņu varētu ievēlēt, lai viņam būtu tiesības vēlēt.

Igaunijā šis cenzs ir pieci gadi. Mums jau tik tiešām sen būtu laiks neskatīties vairāk uz Rietumiem un braukt mācīties uz Vāciju, Norvēģiju vai Ameriku, bet mēs jau tagad pietiekami labi varam braukt uz Igauniju un ņemt no viņiem piemēru, kā jāattīsta šī sava valsts. Es aicinu atbalstīt šo priekšlikumu. Paldies.

Sēdes vadītājs. Deputāts Pēteris Tabūns - LNNK un Zaļās partijas frakcijas deputāts. Otro reizi.

P.Tabūns (LNNK un LZP frakcija).

Jā, es otro reizi nāku runāt par šo lietu. Es iepriekšējā reizē izteicu izbrīnu un šodien arī to pašu saku, ka vispār mēs apspriežam šādu jautājumu. Mums, latviešiem, vajadzētu nobalsot "nç" - nē un vēlreiz nē -, un punkts. Nevis te apspriest un domāt par to, kā mēs tuvinām latviešu tautas galu.

Dozorceva kungs te nāca tribīnē un mēģināja mums "aizmālēt" acis. Viņš pavisam nesen - apmēram pirms nedēļas vai pusotras, izteicās, ka latvieši būšot uzteicami, uzslavējami tad, ja ātri, ļoti ātri uzņemšot pilsonībā 200 000 nepilsoņu. Ļoti ātri. 200 000 nepilsoņu. Redziet, ko viņš grib! Un pēc tam viņš paprasīs vēl 200 000 un tad vēl varbūt paprasīs, lai nebalso pilsoņi - latvieši, bet lai balso tikai šie. Viņš te runāja par to, kas viņi esot, šie sabraukušie, - ārvalstnieki, nepilsoņi vai vēl kaut kas. Mēs zinām, kas viņi ir. Viena daļa ir okupanti, viena daļa ir kolonizatori, vēl daļa ir rusifikatori, citi visi kopā... Lūk, vai beidzot mēs atvērsim acis vai neatvērsim?

Man šodien piezvanīja ļoti kompetents cilvēks un teica: "Paklausieties, jūs Saeimā! Šodien jūs spriedīsit par šo jautājumu. Tad es skaidri un gaiši jums pasaku - un jūs varat par to pārliecināties -, ka tā esot taisnība, ka Naturalizācijas pārvalde dara visu un mudina savas struktūras, lai tās ātrāk veic naturalizāciju." Tātad kura struktūra veiks ātrāk naturalizāciju, tā būs labākā. Līdz ar to tā droši vien saņems dažāda veida prēmijas, apbalvojumus un tā tālāk. Redziet, ko mēs darām! Man liekas, ka vajadzētu paskatīties, kas tur patiešām notiek kaut vai tajā pašā Naturalizācijas pārvaldē ar Aldermanes kundzi priekšgalā, jo viņas pārvaldījumā arī Iekšlietu ministrija grib atdot vienu daļu no Pilsonības un imigrācijas departamenta, lai ātrāk notiek šī naturalizācija.

Cienījamie kolēģi, latvieši. Es jums teikšu: vai vienreiz varam saprast, kas te notiek? Kas ir noticis šajos 50 gados. Mēs ļoti ātri esam aizmirsuši. Ļoti ātri esam aizmirsuši, kas ir noticis un kas notiek šodien. Vai tad mēs nesaprotam? Pateiksim šodien visi "nç" - nē un vēlreiz nē šiem murgiem! Paldies.

Sēdes vadītājs. Deputāts Jānis Mauliņš - frakcijas "Latvijai" deputāts.

J.Mauliņš (frakcija "Latvijai").

Godātā Saeima! Es gribu tikai pieminēt iepriekšējo runātāju un, manuprāt, viņa nepārdomātos izteicienus. Un šis jautājums ir jāizlīdzina. Mēs nedrīkstam radīt mākslīgu spriedzi, un es uzskatu, ka tas, kurš grib taisīt mākslīgu spriedzi ar saviem "urrā!" saucieniem, tas nav Latvijas patriots. Zinām, ka spriedze var nākt tikai par ļaunu.

Es domāju, ka Ābiķa kungs nemaz nekļūdījās... vārdu sakot, kļūdījās, visu pagriežot tikai uz etnisko pusi, minot tikai latviešus, bet aizmirsa to, ka ļoti daudziem cittautiešiem ir pilsoņa tiesības, ka viņi ir pilsoņi un līdz ar to viņiem ir balsošanas tiesības. Un mēs zinām arī to, ka cittautieši, kas ir Latvijas pilsoņi un nākuši no stabilām Latvijā iedzīvojušamies ģimenēm, bieži ir godprātīgāki un patriotiskāki par vienu otru latvieti. Tas nu mums skaidri jāatzīst! Un tāpēc tiešām sadalīšana latviešos un nelatviešos nav pārdomāta un nopietna.

Savukārt Dozorceva kungam es gribētu teikt tā: kāpēc vajag argumentēt ar tādām lietām, kuras īstenībā nav argumenti? Nodokļus jau maksā ne tikai tādēļ, lai ievēlētu, un tas ir faktiski mazākums, bet nodokļus maksā tādēļ, lai varētu uzturēt skolas, kultūras iestādes un tā tālāk...

Sēdes vadītājs. Es atvainojos, Mauliņa kungs! Es lūdzu deputātus netraucēt citiem sekot līdzi sēdei.

J.Mauliņš. Es nesapratu...

Sēdes vadītājs. Es vienkārši lūdzu deputātu uzmanību. Kad jūs runājāt, citi traucēja darbu sēžu zālē.

J.Mauliņš. Ā, paldies! Kā zinām, Latvijā ir ļoti daudz cittautiešu skolu, kurās ir, varētu pat teikt, mazākums pilsoņu, bet Krievijā nav nevienas valsts uzturētas latviešu skolas. Tas būtu Dozorceva kungam kā pretarguments. Un tur jau izglītībai, kā zinām, jo budžetu pašlaik apspriežam, visvairāk līdzekļu aiziet. Var daudzus piemērus minēt, kas nerunā par labu tiem, kuri mums oponē par to, ka šobrīd vēl nevajag dot vēlēšanu tiesības - ne aktīvās, ne pasīvās - nepilsoņiem.

Es nevaru piekrist arī Tabūna kungam, kurš saka, ka par šo jautājumu nevajag runāt, bet tūlīt balsot. Šāda asa "nogriešana" un neizskaidrošana var nākt tikai par sliktu mums pašiem. Un es to vēlreiz atkārtoju: nevajag radīt provokatīvas situācijas! Kāpēc ir tāda vajadzība?

Mēs arī zinām, ka demogrāfiskajā ziņā tauta jau neizmirst tāpēc, ka tur vēlē to un to. Tas ir skaidrs, es par to pagājušajā sēdē runāju. Tas ir tīrs demogrāfijas jautājums. Un, ja mums būs maz bērnu, nekas mūs neglābs - ne kādi likumi, ne kādi pagriezieni šajā jautājumā. Un galvenais, es domāju, mums jāizsaka cieņa tiem cilvēkiem, kuri, nebūdami pilsoņi, balsoja par Latvijas neatkarību un atbalstīja tos, kuri iestājās par Latvijas neatkarību. Kaut ko mēs esam aizmirsuši... mums sācis kaut kā pārāk gludi iet, un mēs aizmirstam cilvēku godaprātu. Es domāju, ka šo sarunu, arī to, ka mēs nobalsosim vismaz pret pasīvajām vēlēšanu tiesībām, katrā ziņā arī pret aktīvajām vēlēšanu tiesībām nepilsoņiem, to godīgie nepilsoņi sapratīs un pratīs novērtēt to, ka visādā citādā ziņā mēs viņiem šos līdzekļus, ko viņi maksā kā nodokļu maksātāji, tomēr sadalām godīgi, un, ja nav godīgi, tad ir Cilvēktiesību birojs, kur var savas tiesības aizstāvēt. Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītājs. Juris Vidiņš - frakcijas "Tçvzemei un Brīvībai" deputāts, otro reizi.

J.G.Vidiņš (frakcija "Tçvzemei un Brīvībai").

Cienījamie kolēģi! Es esmu spiests nākt otro reizi tamdēļ, ka man izsauca ļoti lielu izbrīnu Ādamsona kunga ekstrēmistiskie aicinājumi ķerties pie ieročiem. (No zāles deputāts A.Ādamsons: "Es tā neesmu teicis...") Es nekādi nebiju domājis, ka viņš būtu uz to spējīgs, jo es viņu patiešām ļoti cienu. Viņš saka, ka vajadzētu izdalīt ieročus un ka tad mēs tiktu ar šo problēmu galā. Atvainojiet mani! Frakcija "Tçvzemei un Brīvībai" un es, būdams viņas pārstāvis, iepriekš runādams, teicu, ka man nekas nebūtu pretī, ja viņi brauktu uz turieni atpakaļ paši labprātīgi. Es domāju, ka šo jautājumu var atrisināt civilizēti, tāpēc nevajadzētu mūs aicināt ķerties pie ieročiem, kā to darīja Ādamsona kungs.

Otrais. Ādamsona kungs, jūs nupat atsaucāties uz Daugavpili, Daugavpils brīnišķīgo pieredzi, un minējāt apkures tarifus, ka tie esot ļoti zemi, salīdzinot ar citiem. Un tad es jums gribētu atgādināt, ka Daugavpils domi ievēlēja Latvijas Republikas pilsoņi. Tas ir viens.

Otrs. Varbūt varētu arī lietas būtību tuvāk apskatīt, ka šie siltuma tarifi - 25 santīmi par m² - ir sakarā ar to, ka Daugavpils dome parazitē uz rūpnīcas "Dauteks", jo "Dauteks" faktiski par velti apkurina vienu trešdaļu Daugavpils iedzīvotāju, bet dome par to nenorēķinās. Man jūsu partijas... atvainojiet, bijušās partijas, biedrs to teica.

Dozorceva kungs, es vēlreiz atvainojos un vēlreiz jums atgādinu, ka likums, ko pieņēma 5. Saeima par bijušo PSRS pilsoņu statusu šeit Latvijā, no starptautisko tiesību viedokļa ir pretlikumīgs, un, tiklīdz mēs būsim izveidojuši Satversmes tiesu, mūsu frakcija griezīsies pie tās, lai tā šo likumu izvērtētu no starptautisko tiesību viedokļa. Jāsaka, ka nevajag uz to atsaukties, ko jums izdevās "izgrūst cauri" 5.Saeimā, ka tas ir mūžīgs un ka to nekad nevarēsim mainīt. Paldies.

Sēdes vadītājs. Juris Sinka - frakcijas "Tçvzemei un Brīvībai" deputāts. Lūdzu!

J.Sinka (frakcija "Tçvzemei un Brīvībai").

Paldies, priekšsēža kungs! Dāmas un kungi! Negribas atkal tieši saukt kolēģus un iepriekšējos runātājus vārdā, taču esmu pārliecināts, ka Ādamsona kungam ir labi nodomi, bet mans kolēģis Juris Vidiņš jau izteica kritiku. Es tieši kritizēt viņu negribu, es tikai gribu pateikt, atgādināt to diezgan slaveno vai neslaveno izteicienu, ka ar labiem nodomiem ceļš uz elli tiek bruģēts. Tā ka, Dievs vien zina, kā mēs varam tagad rīkoties ar labiem nodomiem, vēršoties pret skaidrām Latvijas apstākļu un starptautiskajām nelikumībām. Protams, tā bija nelikumība, kad 1940.gadā, jau 1939.gada oktobrī, mums uzspieda militārās bāzes. Tad tika lauzts Latvijas likums, tika lauzti starptautiskie likumi.

Vidiņa kungs jau pieminēja 1949.gada Ženēvas konvenciju, kura skaidri pasaka, ka okupētāju vara nedrīkst nometināt savus pilsoņus okupētajā teritorijā. Tas it kā liktos pavisam skaidrs, un tomēr, kad runā par Latviju vai runā par Igauniju vai Lietuvu, šķiet, it kā tādas konvencijas nebūtu, ka tādu likumu nebūtu, tāpēc visas nelegalitātes ir absolūti atļautas šajā Dieva zemītē. Tā nu gluži nav!

Ja runā par citām zemēm, jā, tiešām, tad no Eiropas padomes 39 loceklēm, drīz 40, laikam tikai sešās locekļvalstīs ir iespējams likumīgi iebraukušiem ārzemniekiem piedalīties vietējās vēlēšanās. Tad nu paskatīsimies. Norvēģijā vai Dānijā laikam tas ir atļauts, kur vispār nekur nav vairāk par 2% ārzemnieku. Tātad problēmu tur nu nav. Bet tad nu ņemsim arī tādu lielu valsti ar līdzīgu neproblēmu, kāda ir Vācija, kurā nevācu ir apmēram 8%. Arī tur ir legāli iebraukuši un dzīvo jau trešajā paaudzē turku iedzīvotāji. Arī daudz latviešu, kuriem vēl šobaltdien nav tiesību piedalīties vietējās vēlēšanās, jo viņi nekad nav pieņēmuši Vācijas pavalstniecību. Tādu piemēru ir bezgala daudz. Tātad tā ir tā stingri legālā puse. Te varētu minēt vēl Šveici, kurai ir ārkārtīgi sarežģīts, ilgs process ar referendumiem, tātad tautas nobalsošanu, kamēr var dabūt pavalstniecību un jebkādas tamlīdzīgas tiesības, par kurām te runā Dozorceva kungs un daudzi citi liberāli noskaņoti cilvēki.

Tātad, pirmkārt, tikai par to tīri legālo pusi. Tas, kas te Latvijai ir uzspiests, ievests, tas starptautiski un arī pēc Latvijas Satversmes ir absolūti nepieņemams. Tā tas ir bijis, un to mums tagad mēģina uzspiest. Ja te nebūtu mainījies stāvoklis vēl 10 gadu, tad, Dievs vien zina, vai mēs vairs varētu teikt, ka mums, kā tagad optimisti saka, esot 55% latviešu, tad, Dievs zina, vai mēs būtu 45%.

Mauliņa kungs runāja par kaut kādas mākslīgas spriedzes radīšanu. Mākslīgo spriedzi jau radīja Padomju Savienība 1939.gada 5.oktobrī, uzspiezdama mums militārās bāzes. Somi atteicās no tā, un tad bija Ziemas karš. Mākslīgo spriedzi radīja padomju tanki, ienākdami Latvijā 1940.gada 17.jūnijā. Mākslīgo spriedzi radīja padomju režīms, iesūtīdams te beigās tik lielu skaitu savu pilsoņu. Neviens viņus nedomā dzīt prom un tā tālāk, un mēs to ļoti labi zinām. Tomēr ir arī tādas lietas, ka cilvēkam ir etniskās un kultūras saknes, kuras dažam labam būtu jāmeklē. Un ir vēl tāda lieta, ka, piemēram, Šveice pieprasa absolūtu integrāciju - absolūtu valodas un vēstures zināšanu un tā tālāk. Ja tādi ir, labi integrēti, labi latvieši, liksim to pagaidām pēdiņās, kas it kā esot cīnījušies par neatkarību... Jā, mums bija daži, kas cīnījās par Latvijas neatkarību 1919.gada un 1920.gada neatkarības cīņās, un tiem piešķīra Latvijas pilsonību vai pavalstniecību. Jā, tie bija tiešām likuši savu dzīvību ķīlā par Latviju. Jā, tādi gadījumi mums būtu ļoti nopietni jāapsver... ne jau hokeja spēlētājiem.

Tātad - ko mēs prasām Latvijai? Mēs prasām Rīgai, lai to pārvaldītu ārzemnieki, Daugavpili lai pārvaldītu ārzemnieki un arī visas tās pilsētas un vietas, kur mēs kā šīs zemes iedzīvotāji tiešām esam vienīgie kungi mūsu zemē. Tas ir ārkārtīgi nopietns pārdomājams, pirms mēs šo soli speram, vai mēs vispār gribam atstāt šo zemīti latviešu tautai kā vienīgo stūrīti visā pasaulē vai ne. Tas liekas it kā viegli, bet tas nav viegli. Šīs lietas ir ārkārtīgi smagi jāpārsver un jāapsver.

Būtu vērts atgādināt, ja tas daudzmaz liktu pārdomāt cilvēkiem, kas saprot krievu valodu, un laikam te ir diezgan daudz tādu, ieskaitot mani. Tad es ieteiktu izlasīt rakstu Tatarstānas avīzē oktobra numurā. Tas ir pavisam aktuāls un saucas "Suverenitāte". Tur tā vēsi ir apskatīti 600 gadi, sākot ar 13.gadsimteni, ņemti izvilkumi sevišķi no dažādām enciklopēdijām, no visām Padomju enciklopēdijām, no vēstures un citām grāmatām par to progresu, ko sāka krievu tauta, it sevišķi smagi 16.gadsimteņa sākumā, kad pēc tā saucamā... man tagad jāsaka pēc visām tām ziņām... pēc tā saucamā tatāru jeb Kazaņas hanāta jūga, kas, starp citu, aizturēja Čingishanu no ieiešanas Eiropā. Ar to brīdi Krievija sāka izplest savu iecerēto impēriju. Kazaņu ielenca un 1552.gadā absolūti izpostīja. Atskaitot pašu hanu, neviens vīrietis nebija atstāts pie dzīvības, bet sievietes tika nodotas 150 tūkstošu lielās krievu armijas rīcībā, kā tur ir teikts. Un pēc tam Krievija sāka izplesties uz austrumiem, uz ziemeļiem, vēlāk arī uz dienvidiem, un tā tas ir turpinājies. Tur hronoloģiskā kārtībā ir parādīts viss šis varenais krievu "krustagājiens" pret citām tautām, kura rezultātā, kā mēs zinām, Staļina tētiņam palīdzot, ir gājis bojā apmēram 100 tautu. Un tas būtu turpinājies, jo arī šeit...

Tagad, kad šīsdienas Krievijas politiķi runā par izsenis piederošajām Baltijas zemēm, viņi taču runā absolūtu absurdu. Austrumos reiz viņiem bija, un arī uz Rietumu pusi zināmā mērā viņiem bija tas "sanitārais kordons", ko viņiem deva tatāri, bet mūs pasargāja tas "sanitārais kordons", ko radīja zviedri, izveidodami valstiņas Novgorodā, Pleskavā, Suzdaļā, visā tajā līnijā, un beigās arī Kijevā, kas mums palīdzēja ilgāk noturēties bez šiem izsenis nostiprinājušamies īpašniekiem šajā zemē līdz 17.gadsimteņa beigām, patiesību sakot, līdz 18.gadsimta sākumam, līdz Ziemeļu karam. Vienīgie krievi, kas te bija, piemēram, Kurzemē, bija tikai gūstekņi vai tirgotāji, bet gan ne šīs zemes īpašnieki.

Un nu Latvija gandrīz beidz eksistēt. Un tas ir ļoti jāpārdomā tagad, veidojot šādus likumprojektus, kas par daudz viegli svešiniekiem dod iespēju šeit piedalīties politisko spriedumu, politisko lēmumu pieņemšanā. Paldies.

Sēdes vadītājs. Viktors Stikuts - Demokrātiskās partijas Saimnieks frakcijas deputāts. Lūdzu!

V.Stikuts (Demokrātiskās partijas Saimnieks frakcija).

Cienījamais Prezidij! Godājamie deputāti! Uzklausot tik daudzus cilvēkus, kas no mūsu vidus uzstājās, man radās tāda doma, ka mēs jaucam tautības un pilsonības jēdzienus, jo par visiem tiem, kas ir krieviski runājošie, mēs domājam, ka tie nav Latvijas pilsoņi, bet, daudzus gadus dzīvojot tajā vidē, kuru sauc par Latgali, es esmu nonācis pie tāda secinājuma, ka mūsu katra konkrētā cilvēka rīcība katrā konkrētajā gadījumā var šīs problēmas atrisināšanu vai nu paātrināt, atrisināt to ātrāk, vai arī piebremzēt.

Es domāju, ka mēs šodien velti šeit mēģinām šos cilvēkus izolēt, jo tikai šo cilvēku gudrība 1990.gadā un 1991.gadā neļāva Latvijā nonākt līdz asinsizliešanai. Par to, ka mēs baidāmies, ka izzudīs latviešu tauta, ja mēs atļausim balsot tiem cilvēkiem, ko mēs saucam par nepilsoņiem, es ļoti šaubos. Ne jau tas ir latviešu tautas izdzīvošanas pamats, ka cilvēki varēs vai nevarēs vēlēt. Un beigu beigās mēs taču tos cilvēkus nemaz neievēlēsim, viņi varēs tikai vēlēt, jo Vēlēšanu likums jau neparedz, ka viņi varētu tikt ievēlēti. Viņi varēs piedalīties tikai vēlēšanās konkrētajā pagastā vai pilsētā. Es domāju, ka tas ir visai nepatīkami, ka pašu ievēlētie tautas priekšstāvji moka savu tautu, un šoreiz acīmredzot Latgalē būs ļoti lielas problēmas, kad pienāks vēlēšanu laiks. Vai cilvēki vispār ies uz šīm vēlēšanām? Es, tiekoties ar daudziem iedzīvotājiem Latgalē, konstatēju to, ka viņi nemaz netaisās iet uz nākošajām vēlēšanām. Un es domāju, ka mums tiešām nevajadzētu spriedzi palielināt, jo, kā saka, tie divi vadi, kas visu laiku viens otram blakus iet, viņi kādreiz var radīt īssavienojumu. Es aicinu tomēr atbalstīt ierosināto variantu, lai mēs atļautu piedalīties vēlēšanās arī nepilsoņiem, jo neuzskatu to par lielu draudu mūsu tautas pastāvēšanai un vispār tautas tālākajai attīstībai.

Sēdes vadītājs. Modris Lujāns - pie frakcijām nepiederošs deputāts. Lūdzu!

M.Lujāns (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Mīļie draugi! Es brīnos par to, ka mūsu cienījamais biedrs kolaboracionists Tabūns un Vidiņš šodien ar putām uz lūpām, kaut jel pašiem būtu nopietni jāpārspriež, kāpēc viņi šeit atrodas, ja padomju laikā ļoti aktīvi palīdzēja okupācijas režīmam... Un tādēļ es arī brīnos, kādēļ viņi tik ļoti šodien uzstājas pret to, lai pastāvīgais iedzīvotājs būtu tiesīgs balsot. Protams, es varu labi saprast LNNK uztraukumu un arī cienījamo "Tçvzemnieku" uztraukumu, kuri šodien Rīgā ir valdošajā vairākumā. Es domāju, Tabūna kungs, ka lielākā daļa rīdzinieku jums pateiks - nē, nē, nē! - nākamajās pašvaldību vēlēšanās, (Starpsauciens no zāles: "Kâ Tu to zini?") jo viņi ir izbaudījuši šos visus "priekus", ko jūs viņiem esat radījuši, to skaitā frakcijas "Tçvzemei un Brīvībai" pārstāvis Grīnberga kungs, kurš līdz šai dienai Rīgā iedzīvotājiem vēl siltumu nav pieslēdzis. Un nevajag kautrēties! Tas ir jūsu pārstāvis, un, iespējams, viņam vajag teikt, kā Tabūna kungs saka: nē, nē, nē! Un arī jums vairs vietas tur nebūs. Dabiski, ka bailes jums ir. Un nav brīnums arī...

Kā es skatos, Sinkas kungs laikam no rīta nav kārtīgi izlasījis projektu. Šeit nav runa par to, ka šie pastāvīgie iedzīvotāji kļūs par pašvaldību deputātiem, viņi tikai balsos par pilsoņiem. Tātad jūs izsakāt aizdomas par to, ka Latvijas pilsoņi, kas būs Rīgas vai citu rajonu un pagastu deputāti, ir kaut kādi bīstamie elementi? Tad vajag izlasīt projektu! Šajā gadījumā runa ir par to, ka viņiem ir balsošanas tiesības, un mēs jau šobrīd vēl nerunājam par to, lai viņi paši varētu pretendēt uz vietu padomēs. Un, ja mēs tā baidāmies, ka lielākais valsts noziegums būs tas, ka pastāvīgie iedzīvotāji caur balsošanu noteiks, ka varbūt labāk atdot Karpoviča kungam vai Ādamsona kungam tiesības risināt Rīgas apkures vai jumtu labošanas jautājumus... ja tas ir lielākais politiskais noslēpums, tad, protams, mēs varam nokļūt jebkādā absurdā. Un, protams, šajā gadījumā tādiem kolaboracionistiem un plānā galdiņa urbējiem kā Vidiņam, Tabūnam un pārējiem būtu jāsatraucas, jo es domāju, ka, ja Dobeļa kungs mēģinātu piedalīties nākošajās municipālajās vēlēšanās Rīgā, tad es neticu, vai viņš saņemtu pozitīvu balsojumu. Visas viņa izdarības visiem rīdziniekiem ir kļuvušas jau par izsmieklu. Un tādēļ es, protams, saprotu Nacionālā bloka šo satraukumu, bet es nedomāju, ka šeit ir jautājuma būtība, tāpēc šajā gadījumā kauties par vietām, kuras diez vai jums tauta iedos pilsētu un pašvaldību domēs, diez vai būtu loģiski.

Sēdes vadītājs. Lujāna kungs, jūs saņemat aizrādījumu! Šajā zālē visi ir ievēlēti deputāti, būsim inteliģenti un kulturāli, izvēloties tos teicienus, kurus jūs kādam veltāt. (Starpsauciens no zāles: "Kam nav inteliģences, tas nevar būt...") Juris Dobelis - LNNK un LZP frakcijas deputāts. Lūdzu!

J.Dobelis (LNNK un LZP frakcija).

Cienītie kolēģi! Man tā liekas, ka te neviens īpaši uztraucies nav, un šī problēma ir un būs, protams, katrreiz, kad būs jārunā par jautājumiem, kas ir saistīti ar nepilsoņiem un diemžēl arī ar nelatviešiem. Tad būs garas diskusijas. Šodien ir tāds stāvoklis sabiedrībā, un to nedrīkst neredzēt.

Es pilnīgi saprotu, ka šī papildinājuma iesniedzēji nebūt necer uz to, ka viņi dabūs balsu vairākumu, nebūt, bet viņiem vajag zināmās aprindās nostiprināt savu popularitāti. Labi redzam, kā šīs tā saucamās partijas iekšēji dalās, šķeļas, pārdalās, jo pat pieci šeit iekļuvušie zvērināti PSRS mīluļi nav spējuši apvienoties. Tā ka viss ir skaidrs, un tā mēs arī uztversim šo vēlmi, ka daži arī no citiem deputātiem var izteikt savu viedokli, savu patiku vai nepatiku, vienkārši izmantojot šādu izdevību. Jāatvainojas, protams, varbūt ir par dažām liekām stundām, bet šī problēma ir jāapspriež. Tieši tad, ja mēs viņu apspriedīsim, mēs tomēr likvidēsim šo neskaidrību un šo spriedzi.

Es domāju, ka arī iesniedzēji nevar neredzēt stāvokli, kāds ir Latvijā, tāpēc nesalīdzināsim šeit Latviju ar kādu Eiropas valsti šajā ziņā un vēl ar kaut ko citu. Mums ir īpaši bīstams stāvoklis, un diemžēl tā tas ir. Nerunāsim par iemesliem, kāpēc tas tā ir noticis, bet tā ir šodienas realitāte. Un tāpēc es uzsvēršu, ka mums, latviešiem, ir jābūt īpaši uzmanīgiem, ja mēs domājam par latviešu tautas nākotni.

Piedodiet, lūdzu, bet krieviem nav ko uztraukties, ka viņi izmirs, pazudīs, un ilgi viņiem vēl nebūs jāuztraucas par to. Varbūt tad, ja viņi pārāk daudz sāks jaukties Tadžikistānas, Afganistānas un Ķīnas lietās. Tad varbūt viņiem būs draudi.

Es gribētu atgādināt šos te lielos demokrātijas mīlētājus un atgādināt viņu balsojumu, kad bija jāpiešķir pilsonība Ņinai Ezeriņai. Toreiz daži no iesniedzējiem tiešām atbalstīja, bet daži bija gandrīz vai vienīgie, kas neatbalstīja pilsonības piešķiršanu cilvēkam, kurš tiešām ir mūsu Latvijas patriots un kurš atbilst visiem rādītājiem. Tātad tas tikai liecina, ka tas politiski bija jāparāda saviem vēlētājiem: lūk, kādi mēs esam, un, ja mēs esam spējīgi ieriebt tam, kas nāk no cita bloka, tad mēs to noteikti darīsim. Tā ka te var runāt, ko grib, par to lielo demokrātiju un cilvēkmīlestību, taču darbi parāda kaut ko citu. Tas ir bijis ļoti raksturīgs padomju iekārtai, un tas ir ļoti raksturīgs padomju stilā domājošiem cilvēkiem arī šodien - runāt vienu, aiziet vietā un darīt pavisam kaut ko citu.

Šeit tika lietots jēdziens - dobelizācija. Nu var jau būt! Paldies par zināmu popularizēšanu! Tas arī ir jauki. Es jums varu pateikt, ko es ar to saprotu, ja reiz tāds jēdziens ir minēts. Es ar to saprotu, ka, ja jau mēs kādu iesaistām mūsu sabiedrībā, tad tam ir jābūt simtreiz rūpīgi pārbaudītam, tiešām cilvēkam, kurš mūs atbalsta, nevis kaut kādam gadījuma grābslim, kādu tūkstošiem šodien te pa Latviju vazājas. Un tā ir cieņa pret Latvijas valsti un arī cieņa pret mūsu tautu un mūsu valodu.

Es gribētu atgādināt to bēdīgo praksi, ko mūsu valdības pārstāvji pēdējā laikā atļaujas piekopt, runājot par Krievijas militārpersonu atrašanos Latvijā. Un jāsaka, ka nevar saprast, no kuras vietas liet asaras, kad es klausos, ka daži desmiti vēl ir palikuši un, ja arī tie aizbrauks, tad mēs ar Krieviju būsim nokārtojuši visus rēķinus, bet tas, ka par dažiem desmitiem tūkstošu vienkārši nekas nav zināms, kas ar viņiem notiek Latvijā, tas nevienu nesatrauc. Tagad jūs tādiem te gribat dot vēlēšanu tiesības, kuri šeit sēž ar viltotiem dokumentiem, ar visādā veidā iegūtām PSRS iekšzemes pasēm, kas pamatojas uz viltotu pierakstu izmantošanu. Tie nu būs tie riktīgie balsotāji tagad!

Tagad šī te lojalitāte... Zināt, es tomēr atļaušos runāt arī par pilsoņu - nelatviešu tā saukto lojalitāti vai nelojalitāti, kura ļoti bieži labi izpaužas. Un mums jau ir viena no tām interesantākajām situācijām pasaulē, ka mūsu pilsoņi neprot valsts valodu. Nu kur tad mēs vēl tālāk iesim? Ko tad jūs gribat - vai vēl ražot tādus pašus pilsoņus, kuriem tatāru senie vārdi pārtulkoti krievu valodā? Un tas ir jāpasludina visas Eiropas priekšā. Un tie nu būs tie īstie nacionālie varoņi tagad mums. Vienam tādam mēs te kaut kādā veidā nezin kāpēc piešķīrām pilsonību par šiem varoņdarbiem...

Tagad nedaudz par to īpatnējo raksturojumu, ka, lūk, Rīgā, kur pie varas ir nacionāļi, ir briesmīga kriminālā situācija, bet Daugavpilī, kur viņi nav pie varas, viss ir ļoti mierīgi. Es domāju, ka tādā gadījumā būtu jāraksturo, kas ir Rīga un kas ir Daugavpils. Tas būtu pirmkārt. Un, otrkārt, es tā gribētu ar smaidu atcerēties, ka 5.Saeimas deputāts Odisejs Kostanda Daugavpilī tieši pie viesnīcas ieejas tika piekauts un viņam tika atņemta nauda. Ja vēl tad skaitās, ka šī situācija ir ļoti maiga un patīkama... Var jau būt... Tad brauciet uz Daugavpili un pārnakšņojiet Daugavpils viesnīcā.

Tagad es gribētu atgādināt vēl kaut ko par to pašu Daugavpili, Rēzekni, Ludzu un citām šīm klusajām, mierīgajām Latgales pilsētām. Latvijā ir tāda nereģistrēta organizācija "Latvijas Komunistu savienība". Ir tāds kungs ar uzvārdu Stroganovs, kurš arī nāk no tās puses, un vēl daži citi. Protams, viņi pēdējā laikā ir nedaudz "pierāvušies", pateicoties mūsu labojumiem Kriminālkodeksā, bet tas nenozīmē, ka viņu iekšējā pārliecība ir mainījusies. Un tātad šīs organizācijas pamatnolūks ir atjaunot PSRS, un viņi to arī neslēpj. Šī organizācija vēlas apvienoties ar Krievijas Komunistu savienību. Un šie visi cilvēki šeit atrodas, un viņu nav tik maz, kā liekas. Oficiālais biedru skaits ir viena lieta, bet atbalstītāju skaits ir pavisam kaut kas cits, un vēlēšanas ir aizklātas... Tā ka, ja mēs runājam par kaut kādu spriedzi, tad spriedze būs, viņas nevar nebūt, jo šeit ir cilvēki, kuri fanātiski mūs ienīst, kuri ar naidu klausās latviešu valodu, un tas notiek šodien. Diemžēl tas ir jāsaprot un ir jābūt sabiedrībā visās vietās, lai īsti izprastu. Apmeklējiet Latviju - jebkuru vietu jebkurā diennakts stundā paši personīgi, lai jūs tur nepazīst. Kā kādreiz augsti valdnieki, pārģērbušies vienkāršās drēbēs, izgāja tautā apskatīties, kas tur notiek. Un tāpēc šādi runāt, ka mēs mākslīgā veidā iedrošināsim šos cilvēkus, kas mūs nevar ciest un kas te atjauno Pētera Pirmā laika pieminekļus, kas slavē viņu, ka, lūk, tas ir bijis tas īstais vīrs... Tādā gadījumā atļaujiet vienkārši par šo naivitāti pasmaidīt.

Es tikai gribēju teikt, ka pat PSRS Aizsardzības ministrijā savā laikā nekarājās neviens cits portrets kā tikai Pētera Pirmā portrets. Krievijas militāristi pielūdza un dievināja šo cilvēku, ko pie tam vēl parādīja kā briesmīgi progresīvu. Varbūt krievi varētu atcerēties, cik krievu dzīvības tika nobendētas, ceļot Pēterburgu. Arī tas ir laikam aizmirsts.

Tā ka vislabākais, ko mēs varam šodien darīt, ir runāt skaidru, atklātu, godīgu valodu ar visiem, kas Latvijā šodien uzturas, nevis vazāt kādu aiz deguna un ar to mākslīgi celt savu popularitāti.

Un tagad pēdējais. Ir ļoti interesanti runāt, ka, redzat, nav jau nekas bīstams. Viņi tikai vēlēs. Viņi ievēlēs pilsoņus. Es jums atgādināšu, ka arī Saeimu pilsoņi diemžēl tikai gribēja vēlēt un ievēlēt vienu ļoti interesantu cilvēku ar uzvārdu "Rubiks", gribēja ievēlēt viņu par Latvijas Valsts prezidentu. To darīja Latvijas Republikas Saeimas deputāti. Vai jūs domājat, ka nepilsoņi, kuri tikai vēlēs, ka viņi kaut ko citu vēlēs? Un tad būs ļoti interesanta komanda, kas Rīgu vadīs. Es varu iedomāties, kāda tad būs Rīgas izdaiļošana, kādi uzraksti pakāpeniski sāks rotāt Rīgu, kādi ielu nosaukumi atgriezīsies, un vēl daudz kas cits būs ārkārtīgi interesants. Un nevajag runāt, ka pašvaldībās, lūk, tur tikai saimnieciskus jautājumus kārtos. Nekad tā nevar būt, ka pašvaldību darbs ir saistīts tikai ar saimniecisko jautājumu risināšanu, it īpaši lielajās pilsētās, bet jo īpaši Rīgā, kura ir Latvijas Republikas galvaspilsēta, kuru apmeklē tūkstošiem ļoti ievērojamu cilvēku no dažādām pasaules valstīm. Nu tad iedomājieties šādu te Rīgas Domi, kur varbūt neviens cilvēks kārtīgi latviski nepratīs runāt. Visi būs pilsoņi, un nebūs nekādas problēmas! Lūk, vispirms iedzīsim galvās, ar mietiem iedzīsim, tiem Latvijas Republikas pilsoņiem, kas neprot latviešu valodu, un pēc tam arī nepilsoņiem to vienkāršo patiesību, ka te ir Latvija un te ir viens saimnieks - tā ir latviešu tauta. Un katrs, kas neprot latviešu valodu, ir jādzen no Latvijā ārā. Tas ir vienreiz jāsaprot. Ja mēs gribam tiešām uz kaut kādas bāzes Latvijā vienoties, tad tā ir cieņa pret pamatnācijas valodu un viņas kultūru. Un es tāpēc uzskatu, ka, protams, šinī gadījumā tā ir tāda politiska "izrādīšanās"- šī vēlme iesaistīt nepilsoņus balsošanā, bet, ja jūs gribat par šo jautājumu nopietni diskutēt, tad - lūdzu! Jebkurā auditorijā. Un es jums paskaidrošu, kas ir "dozorcevizācija" un citas "âcijas" un ko tas var nozīmēt mums visiem kopā. Paldies.

Sēdes vadītājs. Vai debatēs pieteikušos vairāk nav? Liepas kungs, lūdzu! Imants Liepa - frakcijas "Latvijai" deputāts. Lūdzu!

I.Liepa (frakcija "Latvijai").

Cienījamais priekšsēdētāj! Godājamie kolēģi! Šis ir atkal viens no fundamentālajiem jautājumiem, kas skar mūsu valsti un mūsu valsts sabiedrību. Mūsu valsts realitāte ir tā, ka Latvijas teritorijā dzīvo dažādu tautību pārstāvji un ka mūsu valsts pamatiedzīvotāju ir tuvu 50 procentiem. Tikai un vienīgi tas fakts ir neapšaubāmi ņemams vērā. Bet, no otras puses, tie otri 50 procenti pie mums dzīvo legāli. Tie nav ienākuši šeit pašreiz un neuzturas šeit nelegāli. Līdz ar to mums ir jāmeklē kompromiss, ir jāmeklē saskaņa un optimizācija starp dažādu etnisko grupu pārstāvjiem sabiedrībā, tās sabiedrības daļām, kāda ir izveidojusies mūsu valstī. Un, lūk, šīs saskaņas un optimizācijas vārdā es arī iedrošinājos uzstāties jūsu priekšā.

Un, lūk, šeit ir jāšķiro - ir divas atšķirīgas tiesību un iespēju kategorijas. Pirmā no tām, neapšaubāmi, ir ekonomiskās tiesības un iespējas valsts iedzīvotājiem tās realizēt. Šajā sakarībā es ieklausījos, rūpīgi ieskatījos tanī sarakstā, kuru es palūdzu no Dozorceva kunga un kurā bija uzskaitītas tās atšķirības starp pilsoņiem un nepilsoņiem, kuras pastāv pašreiz mūsu likumdošanas aktos. Tur tādu ir vairāk nekā 60. Es šo sarakstu nodevu ekspertiem - gan pilsoņiem, gan nepilsoņiem, gan latviešiem, gan nelatviešiem - un saņēmu šo ekspertu atziņas, bet tanī pašā laikā, ar tiem materiāliem iepazīstoties, man ir, neapšaubāmi, radies arī pašam savs personiskais viedoklis. Lielākā daļa šo atšķirību ir jāņem vērā un tās ir jāpārskata, bet tanī pašā laikā tas ir jādara objektīvi. Un es šā saraksta sastādītājiem vienlaicīgi ieteiktu pielikt tur vēl vienu atšķirību klāt, proti, to, kas tur nav minēta un kas ir saistīta ar mūsu jauniešu dienēšanu armijā, - ka ir paredzēts, ka pilsoņi iet armijā dienēt un ka nepilsoņiem nav jāiet dienēt. Ja mēs sastādām šādu sarakstu, kur ir daudz patiesības, kurā jāieklausās, tad šim sarakstam ir jābūt pilnīgam un vispusīgam, bet es gribu teikt, ka zināmā mērā šis saraksts ir, nu, tā selektīvi sastādīts.

Politiskās tiesības. Tas ir otrs virziens. Politiskās tiesības piešķirot pilsoņiem un nepilsoņiem, mums ir, neapšaubāmi, jārespektē gan saskaņas princips, gan arī otrs vienlīdz svarīgs (vai varbūt vēl svarīgāks) princips, proti, pamatnācijas izdzīvošanas princips. Jānodrošina, lai pamatnācija izdzīvotu savā etniskajā teritorijā. Un šajā sakarībā mums, neapšaubāmi, ir jādara viss iespējamais, lai šīs pamatnācijas iespējas izdzīvot šeit saglabātos. Tas ir neapstrīdams princips, pēc kura seko citi, tā tas ir visās valstīs - atkarībā no konkrētās situācijas, kāda tur ir izveidojusies.

Pašreiz mūsmāju situācija ir tāda, kuru var raksturot ar dažām atziņām. Pirmkārt, mums nav pašreiz tāda valsts vadības politika, tāda valsts vadības stratēģija, kas ievērotu ilglaicīgu perspektīvu attiecībā uz šo problēmu risināšanu saskaņas, optimizācijas un pamatiedzīvotāju izdzīvošanas kontekstā. Tāda tā mums nav. Un šis punkts ir tieši tas, kas dod iespēju to atgādināt, un tieši šis jautājums ir jārisina tā, un tas ir jārisina valstiskā mērogā. Tas likums, ko mēs saucam par Pilsonības likumu, diemžēl nav uzskatāms par šādu stratēģisku dokumentu. Tātad mums valstī nav tādas vadības un vispār šādas vadības politikas, un pie šādas politikas izstrādes, neapšaubāmi, ir jāstrādā ļoti nopietni, un tas ir jādara jau tuvākajā laikā.

Otrkārt. Gan likumdošanas aktos, gan debatēs parlamentā, gan arī sabiedrībā sanāksmēs un mītiņos tiek jaukti šie jēdzieni, par kuriem es runāju, un līdz ar to rodas nepamatota spriedze un pārpratumi. Nekādā gadījumā vienam cilvēkam nevajag pārmest otram, ka, lūk, viņš ir citas nacionalitātes un citā mātes valodā runā. Neapšaubāmi, šādas nostādnes te nav risinājuma elements.

Treškārt. Ir jāpārskata, lūk, tās ekonomiskās tiesības un iespējas, kādas ir pilsoņiem un nepilsoņiem mūsu nabadzīgajā valstī, un tās objektīvi jāizvērtē.

Ceturtkārt. Ir jāpārskata arī, lūk, šīs politiskās tiesības un iespējas, ar kādām mēs varam nākt pretī šeit legāli dzīvojošajiem nepilsoņiem. Bet tanī pašā laikā tādām politiskajām pamattiesībām kā tiesībām tikt ievēlētam vai tiesībām piedalīties vēlēšanās ir jāpieiet ļoti, ļoti uzmanīgi un pirmajā vietā ir jāizvirza pamatnācijas izdzīvošanas nosacījumi. Es nevaru šodien piekrist, ka piešķirtu šīs visaugstākās tiesības cilvēkiem, kuri šeit ir dzimuši, auguši, sasnieguši vēlēšanu vecumu, bet tanī pašā laikā nicīgi izturas pret mūsu kultūru, izturas nicīgi pret mūsu valodu, to apliecinādami tādējādi, ka līdz vēlēšanu vecuma sasniegšanai vēl nav iemācījušies vietējo valodu. Nu kā gan citādi to var saprast?

Lūk, šajā kontekstā, par ko es te runāju, un tādā darba kontekstā, kas būtu jādara šā jautājuma sakārtošanai mūsu daudznacionālajā valstī... neņemiet ļaunā, citādi domājošie, bet es balsošu pret šīm tiesībām... par šīm vēlēšanu tiesībām, tanī pašā laikā visā savā praktiskajā darbībā paturot vērā, ka šis jautājums ir sakārtojams, it īpaši politisko tiesību... tas ir, piedošanu, ekonomisko tiesību aspektā, un ka tas ir jādara vistuvākajā laikā. Un šajā darbībā arī personīgi centīšos iesaistīties. Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītājs. Debatēs pieteikušos deputātu vairāk nav. Debates beidzam. Lūdzu zvanu!

Komisijas vārdā - Jānis Lagzdiņš. Lūdzu!

J.Lagzdiņš. Godātie kolēģi deputāti! Kas attiecas uz Jāņa Urbanoviča priekšlikumu, politiskās partijas un Saeimas frakcijas sen jau ir pieņēmušas skaidrus, precīzus un visiem zināmus lēmumus par šo jautājumu, tādēļ attiecībā uz Jāņa Urbanoviča priekšlikumu atbildīgā komisija debates neatklāja, bet dažu sekunžu laikā to noraidīja balsojot. Es aicinu arī jūs izteikt savu viedokli par šo priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Lūdzu balsošanas režīmu! (Starpsauciens no zāles: "Par ko mēs balsojam?") Mēs balsojam par Jāņa Urbanoviča priekšlikumu, kas ir desmitais un kas atrodas mūsu izskatāmā dokumenta trešajā lappusē. Lūdzu rezultātu! Par - 13, pret - 52, atturas - 9. Priekšlikums nav pieņemts.

J.Lagzdiņš. Analoģisks ir 11. priekšlikums, kuru ir iesnieguši deputāti Bekasovs, Golubovs, Deņisovs, Stašs un Kalnbērzs. Arī šo priekšlikumu komisija noraidīja.

Sēdes vadītājs. Tā ka šis priekšlikums ir analoģisks nupat nobalsotajam priekšlikumam, mums vairs nav jābalso.

J.Lagzdiņš. 12. priekšlikums - par 7. pantu. Šis pants reglamentē kārtību, kādās administratīvajās teritorijās pilsoņi var balsot. Spēkā esošā redakcija nosaka, ka pilsonis var balsot administratīvajā teritorijā, kurā viņš ir pierakstīts vai kurā ir reģistrēts viņa nekustamais īpašums. Deputāts Normunds Pēterkops ierosina dot tiesības balsot arī tās pašvaldības administratīvajā teritorijā, kurā balsotājam ir piešķirta zeme lietošanā. Šo priekšlikumu komisija noraidīja.

Sēdes vadītājs. Deputāti debatēs pieteikušies nav. Iebildumu nav. Pieņemts.

J.Lagzdiņš. 13. priekšlikums - par 8. pantu. Šeit ir vairāki priekšlikumi. Deputāts Aigars Jirgens ierosina svītrot pirmajā lasījumā pieņemtā likumprojekta 1.pantu, kurš mazliet groza spēkā esošo likuma redakciju. Es atgādināšu, kāda tā ir. Tātad: saskaņā ar spēkā esošo likumu, domē (padomē) var ievēlēt 21 gadu vecu pilsoni, ja viņš attiecīgajā administratīvajā teritorijā ir bijis pierakstīts vismaz pēdējos 12 mēnešus un ja uz viņu neattiecas kāds no likumā noteiktajiem ierobežojumiem.

Savukārt pirmajā lasījumā mēs pieņēmām tādu labojumu, kurš nosaka, ka nav nepieciešams būt pierakstītam 12 mēnešus, un noteicām, ka var balotēties arī tajā administratīvajā teritorijā, kurā attiecīgais pilsonis strādā. Šo nostāju atbildīgā komisija noraidīja un pieņēma Aigara Jirgena priekšlikumu, nosakot, ka būtu jāatgriežas pie spēkā esošās redakcijas.

Sēdes vadītājs. Atklājam debates. Ēriks Zunda - Demokrātiskās partijas Saimnieks frakcijas deputāts. Lūdzu!

Ē.Zunda (Demokrātiskās partijas Saimnieks frakcija).

Godātais sēdes vadītāj! Cienījamie kolēģi! Mūsdienās arvien tipiskāka situācija ir tāda, ka cilvēks strādā vienā, bet dzīvo citā vietā. Faktiski nekur demokrātiskajā pasaulē nav nekādu ierobežojumu attiecībā uz cilvēka darbību, kas būtu saistīti ar viņa dzīvesvietu vai viņa dzīvesvietas pieraksta reģistrāciju. Tā zināmā mērā ir tāda dzimtbūtnieciska lieta, ka cilvēku piesaistītu pie noteiktas dzīvesvietas. Es domāju, ka uzlikt ierobežojumus, kas saistīti ar viņa dzīvesvietu, nozīmē arī ierobežot viņa cilvēktiesības, kā arī viņu drusciņ padarīt vainīgu... ka viņš nedrīkst kandidēt tāpēc, ka viņš šajā teritorijā nav pierakstīts.

Man ir zvanījuši mani bijušie kolēģi arī - ar zināmu satraukumu par to, ka tuvojas vēlēšanas, bet ka viņi dzīvo citas pašvaldības teritorijā un ka viņi vairs nevarēs piedalīties šajās vēlēšanās tāpēc, ka viņi šeit nav pierakstīti. Es domāju, ka mums vispār nevajadzētu ietvert šo ierobežojumu, šo aizliegumu balotēties par deputātu tad, ja tu neesi pierakstīts šajā teritorijā. Ar šo ierobežojumu cilvēkiem tiktu liegta iespēja izvēlēties par kandidātiem cilvēkus, kuri varbūt vēlas, lai atgriežas, pieņemsim, cilvēks, kas ir kādreiz šeit strādājis šajā pašvaldībā, vai arī, ja tas ir viņa novadnieks un viņam ir palicis labā atmiņā... Es domāju, ka tas varētu būt pašu vēlētāju jautājums: lai viņi izšķiras par to - vēlēt par šo cilvēku vai nevēlēt. Var būt visādi iemesli, kāpēc cilvēks nedzīvo tieši tajā pašvaldībā, kurā viņš ir nodomājis kandidēt. Viņam varētu būt īpašums blakus, viņam varētu būt blakus esošajā pašvaldībā radi... un citi tādi iemesli. Un jāatzīst arī tas, ka mūsu pašvaldību teritorijas, kas ir pagastu teritorijas, nemaz nav tik lielas, lai cilvēki būtu spiesti obligāti dzīvot šajā teritorijā un nevarētu dzīvot blakus esošajā pagastā un braukt strādāt uz attiecīgo pagastu.

Es domāju, ka Urbanoviča kunga priekšlikums ir pareizs, tādēļ ka tur vispār netiek runāts par ierobežojumu, kas saistīts ar dzīvesvietu. Es šajā sakarībā aicinu atbalstīt Urbanoviča kunga priekšlikumu un atteikties no šiem ierobežojumiem.

Es domāju, ka mūsu likumdošanā ir arī citas nepilnības, kas nav saistītas ar vēlēšanām, - ka pie mums, stājoties darbā, parasti prasa, lai cilvēkam pasē būtu uzrādīta noteikta dzīvesvieta. Citur pasaulē tā nedara. Arī šādā veidā mēs ierobežojam cilvēka tiesības, un es domāju, ka šis varētu būt tas pirmais pasākums, kur mēs nedarām tā, kur mēs atsakāmies no šā ierobežojuma, cilvēkus ļoti diskriminējošā ierobežojuma. Paldies.

Sēdes vadītājs. Jānis Bunkšs - frakcijas "Latvijas ceļš" deputāts. Lūdzu!

J.Bunkšs (frakcija "Latvijas ceļš").

Cienījamais sēdes vadītāj! Cienījamie deputāti! Ir grūti pateikt, kādi ir galvenie motīvi, lai izšķirtos, teiksim, par vienu vai otru balsojumu par šo pantu. Es katrā ziņā aicinu deputātus atbalstīt deputāta Jirgena priekšlikumu un izslēgt no šā likumprojekta to redakciju, kuru mēs esam apstiprinājuši pirmajā lasījumā. Līdz ar to mēs būtu atbalstījuši komisijas priekšlikumu.

Tie motīvi, kuru dēļ, teiksim, nāk citi priekšlikumi un mēs tiekam aicināti izdarīt tādas izmaiņas, lai būtu tiesības kandidēt uz pašvaldības deputāta amatu arī tiem, kuri strādā attiecīgās pašvaldības teritorijā, vispirms, man šķiet, rodas no tieši šā pašvaldības principa neizpratnes. Es domāju, ka tas ir galvenais iemels.

Un otrs iemesls, protams, ir tāda nepārprotama vēlēšanās sameklēt un ielikt attiecīgajā pašvaldībā vai palīdzēt ievēlēt attiecīgajā pašvaldībā kādu visnotaļ labu, vajadzīgu un varbūt arī cienījamu cilvēku. Es to nemaz neapstrīdu.

Taču es gribu dažas piezīmes tomēr bilst par labu tam, ka ir jāievēro sistēma un ir jāievēro pašvaldības principi. Galvenais šajā ziņā ir tas, ka katrā pašvaldībā tomēr ir šīs divas daļas: ir vēlēti pašvaldību deputāti, un ir profesionāļi vai administrācija, kura pašvaldības domes (padomes) uzdevumā kārto konkrētas tehniskas lietas. Tās ir divas dažādas funkcijas, divi dažādi pienākumi. Un arī pilnvaras, kādas tiek dotas vienai vai otrai daļai, rodas dažādā veidā.

Kas attiecas uz šo deputātu pienākumiem un tiesībām, viņi, gribam vai negribam, ir vietējie politiķi - vietējie politiķi tādā nozīmē, ka šiem cilvēkiem, ievēlētajiem deputātiem, ir tiesības lemt un tātad arī izvēlēties kādu no risinājuma variantiem, kas ir vajadzīgs attiecīgās teritorijas iedzīvotājiem. Piemērs. Tuvojas apkures sezona, pareizāk sakot, tā jau ir sākusies, un tātad šiem cilvēkiem ir tiesības lemt situācijā, kad netiek mājas apkurinātas, kad ir līdzekļu deficīts. Pieņemsim, ir divas tādas galējas triviālas situācijas. Viena izvēle - neapkurināt pašvaldības mājas un netērēt līdzekļus, kamēr netiek ievākti parādi. Otra izvēle - aizņemties naudu, mēģināt atrast risinājuma variantus, kā, teiksim, atmaksāt šo naudu ilgākā laikā, kā tikt galā ar parādiem, kā palīdzēt sociāli neaizsargātām ģimenēm. Izvēlēties risinājumu - tās ir politiķu tiesības, un ir jāņem vērā galvenokārt to cilvēku vajadzības, kas konkrētajā teritorijā dzīvo. Taču, lai šie politiskās izvēles risinājumi būtu vairāk saprotami, pašvaldībā ir vajadzīga šī profesionālā daļa vai administrācija, kurai pašvaldības deputāti un pašvaldības iedzīvotāji ir jābrīdina par iespējamajām sekām vienā vai otrā gadījumā.

Pirmajā gadījumā, tas ir, noslēdzot apkuri, ir jābrīdina, teiksim, par to, kādas problēmas rodas kaut vai ar šīs apkures sistēmas paaugstinātu koroziju, ar dažādiem risinājumiem, ko pašvaldības iedzīvotāji mēģinās rast paši saviem spēkiem - izmantot vai nu elektrību, vai, teiksim, kādas citas krāsniņas.

Otrajā gadījumā, protams, administrācijas un profesionāļu pienākums ir dot ļoti precīzus un skaidrus šo kredītu aizņemšanās grafikus, termiņus, parādu segšanas nosacījumus un tā tālāk.

Ko es ar to gribu teikt? Es gribu teikt, ka vienkāršāk ir tādā gadījumā, ja mums ir profesionālā ziņā labi sagatavoti speciālisti, kuri... Teiksim, Lujāna kungs izteicās, ka viņam nepatīk pašreizējais Rīgas pilsētas izpilddirektors. Acīmredzot, teiksim, Lujāna kunga partija nākamajās pašvaldību vēlēšanās var pavisam droši rakstīt tajā sarakstā iekšā savu profesionāli, kas tās lietas mācēs labāk atrisināt. Un, ja vēlēšanu iznākums būs labvēlīgs viņu partijai, tad arī šā attiecīgā profesionāļa pieaicināšana no jebkuras vietas Latvijā vai varbūt no kādas vietas, kas ir ārpus valsts robežām (to neaizliedz mūsu likumi), būs atļauta, un šajā ziņā šīs pašvaldību robežas pārkāpt mums nav nekādu problēmu.

Jautājums sarežģītāks, protams, ir tad, ja ir tiešām profesionāls cilvēks, profesionāls politiķis, kurš it kā vēlētos nevis, tā teikt, savās mājās piedalīties tajā darbā un domāt par to, kas viņa pašvaldībā notiek, bet kuram ir vēlēšanās noteikti tikt pie šā citas pašvaldības "krēsla". Nu, šādā gadījumā vajadzētu paskatīties uz divām tādām pašvaldības funkciju grupām.

Pirmkārt, tās ir tās tīri tehniskās funkcijas, par ko pašvaldība atbild. Tās ir saistītas ne tik daudz ar paša cilvēka personību, cik ar viņa ģimeni, ar bērniem, ar vecākiem. Tas vairāk ir saistīts ar iespējām nodrošināt bērnudārzu, skolu, uzturēt kārtībā infrastruktūru, ielas apgaismojumu... Tāpat tas attiecas uz ģimenes brīvā laika pavadīšanu, atkritumu izvešanu, savākšanu... Tātad tā ir tomēr vairāk tā rūpe, kas galvenokārt interesē nevis algotni, kurš uz mirkli ienācis attiecīgajā teritorijā, bet cilvēkus, kuri tur dzīvo. Tā ir interese, kas ir cilvēkiem, kuri diendienā ir saistīti ar šīm konkrētajām lietām.

Un otra grupa to vissvarīgāko funkciju, kuras ir jāveic pašvaldības politiķim, ir lemšana par budžetu jeb, pareizāk sakot, par naudu, kuru attiecīgās teritorijas iedzīvotāji, tātad - pilsoņi un arī iedzīvotāji, ir sametuši.

Šobrīd, kā jūs zināt, iedzīvotāju ienākuma nodokli mēs maksājam pēc dzīvesvietas, zemes nodoklis arī tiek maksāts tajā pašvaldībā, kuras teritorijā atrodas īpašums. Tāpēc es neesmu pārliecināts par to, vai cilvēkam "no malas", kurš nav devis savu ieguldījumu konkrētās pašvaldības budžeta papildināšanā, būtu jādod tiesības lemt par citas pašvaldības naudu.

Tāpēc es arī nevaru atbalstīt priekšlikumus, kas iesaka paplašināt tiesības kandidēt uz pašvaldības deputāta amatu tiem, kam attiecīgajā pašvaldībā ir pastāvīgā darbavieta. Es aicinu arī padomāt varbūt par to, ka, gatavojot trešo lasījumu, varam iestrādāt redakcijā precīzāku priekšlikumu, ka tiesības kandidēt par pašvaldības deputātu ir tiem, kuriem ir reģistrēts īpašums un kuri ir reģistrējušies kā iedzīvotāju ienākuma nodokļa maksātāji attiecīgajā teritorijā. Dodot tiesības kandidēt tiem, kas ir attiecīgajā teritorijā reģistrēti kā nodokļu maksātāji, mēs tādā veidā it kā novērstu šos Zundas kunga iebildumus par zināmu dzimtbūtnieciskumu.

Starp citu, šī sistēma mums jau ir ieviesta un ienākumu deklarācijas mums ir jāiesniedz, tā ka šajā ziņā mums problēmu nebūtu. Tādā veidā mēs tomēr nenojauktu šo pašvaldības principu, ievērotu sistēmu. Jo otra mana pārliecība, kas izriet no manas pieredzes, ir tāda: ja mēs kādu lietu, kādu sistēmu pielāgojam atsevišķam cilvēkam, atsevišķai personai, tad ir pilnīgi skaidrs, ka agrāk vai vēlāk sabruks šī sistēma. Tāpēc es vēlreiz aicinu balsot par deputāta Jirgena priekšlikumu un par komisijas priekšlikumu. Paldies.

Sēdes vadītājs. Aristids Lambergs - LNNK un Latvijas Zaļās partijas frakcijas deputāts. Lūdzu! Lamberga kungs, vai jūs izmantosit atlikušās 5 minūtes?

A.J.Lambergs (LNNK un LZP frakcija).

Godātais Prezidij! Godātie deputāti! Es domāju, ka ir pienācis laiks sakārtot likuma normas, kas nosaka, kādā veidā mēs veicam vēlēšanas. Es domāju, kas ir jādara. Pirmkārt, ir jāveido vēlētāju saraksts. Katrā pašvaldībā ir jāveido vēlētāju saraksts. Un šis vēlētāju saraksts tiek veidots no tiem pilsoņiem, kuri ir tiesīgi vēlēt un kuri dzīvo šajā pašvaldībā. Arī tādā veidā tikai uz šīs pašvaldības posteņiem var kandidēt tie pilsoņi, kuri atrodas šajā pašvaldībā. Nav vajadzīgs pasē iespiest zīmogu par dzīvesvietu, tas ir absolūti anarhiski, tas ir pārnesums no vecās komunistu sistēmas. Es aicinu noraidīt deputāta Urbanoviča priekšlikumu un pievienojos visiem deputāta Bunkša izteiktajiem argumentiem. Lūdzu balsot pret deputāta Urbanoviča iesniegumu. Paldies.

Sēdes vadītājs. Nākamais debatēs ir pieteicies Juris Kaksītis, bet līdz pārtraukumam ir trīs minūtes. Kaksīša kungs, vai izmantosit tās?

J.Kaksītis (Demokrātiskās partijas Saimnieks frakcija).

Augsti godātais Prezidij! Cienījamie kolēģi! Es gribu īsi runāt par trim lietām. Es domāju, ka šodien runāt par pierakstīšanu ir nekorekti tādā nozīmē, ka šis pieraksta jautājums ir vēl viens atribūts, kas nāk no pagātnes. Galu galā ir jādomā arī par to, ka nedrīkst liegt cilvēkam tiesības reģistrēties tur, kur atrodas viņa nekustamais īpašums, kas saistīts ar iespējām dzīvot...

Šobrīd situācija joprojām ir tāda: ja man ir dzīvoklis Rīgā, bet īpašums Jūrmalā, tad es savā īpašumā netieku piereģistrēts. Tas nav pareizi. Un tādā gadījumā Bunkša kunga teiktais par to, ka, teiksim, pareizi... Es arī Jūrmalā maksāju savus nodokļus, es ar Jūrmalu esmu saistīts tādējādi, ka man tur ir nekustamais īpašums, man ir tur zeme, varbūt man ir tur māja un viss pārējais... Kādēļ gan liegt tādu iespēju tikai tādēļ, ka mums joprojām ir iepriekšējo gadu "bagāža", ka ir jābūt pierakstam un pierakstam tikai vienā vietā? Tā ka tas nav pareizi. Es domāju, ka tad, ja kāds cilvēks, kam ir pietiekami liels prestižs tajā vietā, kur viņš dzīvo... Jo tā ir mana piespiedu... valsts mani ir piespiedusi dzīvot tur, kur esmu pierakstīts, un nevaru dzīvot tur, kur es vēlos un varu būt. Valsts man ir liegusi iespēju reģistrēties vietā, kur ir mans īpašums, un tas, manuprāt, ir nepareizi. Ar šīm tiesībām dzīvot tur, kur ir mans īpašums, kur ir mana māja, es varu arī būt saiknē ar šo teritoriālo vienību. Un līdz ar to arī tur es varētu realizēt savas tiesības - gan pasīvās, gan aktīvās, pēc savām iespējām un vēlēšanās. Tādēļ es domāju, ka šis priekšlikums par pirmajā lasījumā pieņemtās normas izslēgšanu nebūtu atbalstāms. Taču es esmu iestājies arī par to, ka, gatavojot trešo lasījumu, ir jāatrod pareizāks šā panta, šīs problēmas risinājums, atbilstoši tai situācijai, kāda reāli šobrīd ir mūsu valstī. Paldies.

Sēdes vadītājs. Paldies. Līdz pārtraukumam ir viena minūte. Turpināsim debates pēc pārtraukuma.

Paziņojums. Vārdu lūdz Oļģerts Dunkers. Lūdzu!

O.Dunkers (frakcija "Tautai un taisnībai").

Godājamie deputāti! Pagājušajā sēdē tika laists apkārt papīrs - aptauja par ēdnīcas darbu. Pie kā viņš, lūdzu, palika? Šo papīru Mārim Rudzītim, lūdzu, atdodiet atpakaļ.

Sēdes vadītājs. Paldies.

Lūdzu reģistrācijas režīmu! Lūdzu, reģistrēsimies. Saeimas sekretāra biedri Janīnu Kušneri lūdzu nolasīt reģistrācijas rezultātus. Lūdzu rezultātu!

J.Kušnere (6.Saeimas sekretāra biedre).

Godājamie deputāti! Nav reģistrējušies: Alfreds Čepānis, Imants Daudišs, Gunta Gannusa (ir zālē), Edvīns Inkēns, Jānis Jurkāns, Aleksandrs Kiršteins, Paulis Kļaviņš, Odisejs Kostanda, Jānis Priedkalns, Jānis Urbanovičs, Roberts Zīle (ir zālē).

Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītājs. Pārtraukums līdz pulksten 11.00.

Sēdes vadītājs. Godātie kolēģi! Turpināsim Saeimas sēdi. Lūdzu reģistrācijas režīmu! Lūdzu rezultātu! Zālē 40 deputāti. Lūdzu zvanu!

Lūdzu, reģistrēsimies vēl vienu reizi. Lūdzu reģistrācijas režīmu! Deputāti, lūdzu, reģistrējieties! Lūdzu rezultātu! Zālē 61 deputāts. Turpināsim sēdi!

Godātie deputāti! Mēs izskatām priekšlikumus, kas ir mūsu izskatāmā dokumenta 4.lapaspusē, - konkrēti 13.priekšlikums par 8.pantu - deputāta Aigara Jirgena priekšlikums.

Debatēs pieteikušos deputātu vairāk nav. Debates slēdzam. Lūdzu - komisijas vārdā Jānis Lagzdiņš.

J.Lagzdiņš. Godātie kolēģi deputāti! "Par Latvijas parlamenta, Saeimas, deputātu var tikt ievēlēts Latvijas Republikas pilsonis." Kādēļ šāda norma? Tādēļ, lai par augstāko likumdevēju varētu kļūt tikai tāda persona, kurai ir ilgstoša saikne ar Latviju. Līdzīgi ir ar pašvaldībām. Par pašvaldību deputātu, par attiecīgās pašvaldības deputātu, komisijasprāt, var kļūt tikai tāds pilsonis, kuram ir zināma saikne, kas nodrošina informētību, pirmkārt, par to, kas notiek attiecīgās pašvaldības teritorijā. Par pašvaldības deputātu nevar ievēlēt personu, kurai nav šīs saiknes. Mūsuprāt, 12 mēnešu ilgs šis nodzīvošanas jeb pieraksta cenzs nodrošina šādu saikni. Šādas normas ir arī citu valstu likumos, tādēļ arī komisijas vairākums atbalstīja Aigara Jirgena viedokli - saglabāt spēkā esošo redakciju.

Sēdes vadītājs. Deputāti izteica arī citus priekšlikumus, godātie kolēģi! 13. un 14.priekšlikums - deputāta Aigara Jirgena priekšlikums un frakcijas "Latvijai" priekšlikums - ir analogi. Līdz ar to mēs viņus varam izskatīt kopumā. Kā viens, tā otrs ierosina izslēgt pirmajā lasījumā pieņemtā likumprojekta 1.pantu. Komisijas priekšlikums ir - atbalstīt. Lūdzu deputātus izteikt savu viedokli balsojot. Lūdzu balsošanas režīmu. Lūdzu rezultātu! Par - 41, pret - 4, atturas - 11. Pieņemts.

J.Lagzdiņš. Nākošais ir deputātu Bekasova, Golubova, Deņisova, Staša un Kalnbērza priekšlikums. Kolēģi ierosina neparedzēt likumā nekādu nodzīvošanas, strādāšanas vai arī kādu citu cenzu, bet ierosina samazināt tātad gadu skaitu, kāds būtu nepieciešams eventuālajam kandidātam, no 21 gada uz 18 gadiem. Šo priekšlikumu komisija noraidīja.

Sēdes vadītājs. Deputāti debatēs pieteikušies... Modris Lujāns - pie frakcijām nepiederošs deputāts. Lūdzu!

M.Lujāns (pie frakcijām nepiederošs deptuāts).

Cienījamie kolēģi! Šinī gadījumā varbūt pat nav obligāti atbalstīt šo priekšlikumu. Vēlāk var atbalstīt arī Vītola kunga priekšlikumu, bet tomēr mums būtu jāapdomā tas, ka jau no 18 gadiem var piedalīties aktīvi politiskajā dzīvē un nav jāpārliek šī "latiņa" uz 21 gadu. Un es domāju, ka, jo jaunatne ātrāk un aktīvāk iekļausies politiskajā darbībā un dzīvē, jo tas būs visai sabiedrībai labāk, nevis tā, ka mēs šinī gadījumā nedaudz turamies pie... Nemēģināsim vismaz pašvaldību līmenī turēties pie anahronisma un sākt tikai no 21 gada. Un tādēļ es piedāvāju atbalstīt vai nu Vītola kungu, vai arī šinī gadījumā šo priekšlikumu, jo šeit tas būtu tikai normāli un notiktu jaunatnes aktivizācija politiskajā sfērā.

Sēdes vadītājs. Paldies. Vairāk deputāti debatēs pieteikušies nav. Debates slēdzam.

Komisijas vārdā runāt nevēlas.

Lūdzu balsosim par deputātu Bekasova, Golubova, Deņisova, Staša, Kalnbērza priekšlikumu - izteikt likuma 8.pantu šādā redakcijā: "Domē (padomē) var ievēlēt Latvijas Republikas pilsoni, kurš vēlēšanu dienā ir sasniedzis 18 gadu vecumu..." un tā tālāk. Tas ir starp 14. un 15.priekšlikumu. Šeit nav numerācijas. Vai deputātiem ir skaidrs, par ko mēs balsojam? Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 12, pret - 32, atturas - 14. Priekšlikums nav pieņemts.

J.Lagzdiņš. Ļoti līdzīgs ir deputāta Urbanoviča priekšlikums, tas ir 15., bet, atšķirībā no iepriekš nobalsotā, Urbanovičs neparedz nekādus ierobežojumus, atskaitot politiskos, kas ir minēti 9.pantā; tātad arī viņš paredz šo vecuma cenzu - 21 gada vecumu.

Sēdes vadītājs. Deputāti debatēs pieteikušies nav. Iebildumu pret komisijas viedokli nav. Pieņemts.

J.Lagzdiņš. Tālāk ir deputāta Māra Vītola priekšlikums, kurš ierosina saglabāt spēkā esošajā likumā paredzētos cenzus, bet mainīt tikai un vienīgi vecuma cenzu. Komisija šo noraidīja.

Sēdes vadītājs. Debatēs pieteicies Māris Vītols - LZS, KDS un LDP frakcijas deputāts. Lūdzu!

M.Vītols (LZS, KDS un LDP frakcija).

Godātais sēdes vadītāj! Godātie kolēģi, Saeimas deputāti! Es tiešām lūdzu jūs veltīt šeit uzmanību tam, ko vēlos sacīt, jo tas tieši skar jauniešu līdzdalību politikā un jaunu cilvēku līdzdalību politikā. Daudzkārt ir dzirdēts un runāts, kam arī var piekrist, ka jaunatne ir kūtra uz iesaistīšanos politikā. Kūtra uz politisku līdzatbildību un politiskas atbildības uzņemšanos, un tam ir vairāki iemesli. Protams, viens ir tas, ka partijas varbūt,no vienas puses, nespēj pietiekami aktīvi formulēt savus politiskos mērķus, bet, no otras puses, tās ir intereses, kas šajā vecumā varbūt ir citādākas. Tā ir vērtību orientācija, kas ir citādāka. Bet diemžēl ir arī viens cits iemesls, tas, ka gan partijas, gan šīs politiskās varas līmenis, kaut vai pats zemākais, nav tik brīvi pieejams šiem jauniešiem, kuri varbūt vēlētos aktīvāk iesaistīties politikā. Tas ir tradicionāls ceļš, ka jauns cilvēks ienāk politikā caur kādu no politiskajām partijām, un politiskās partijas ir tas kanāls demokrātiskā sabiedrībā, caur kuru jaunus cilvēkus ir iespējams iesaistīt līdzatbildībā demokrātisku jautājumu izšķiršanā. Ja mēs neradām pietiekami plašas iespējas cilvēkiem līdzdarboties politikā caur partijām, ja mēs viņus izspiežam no šī politiskā demokrātiskā ceļa, viņi meklē citus ceļus. Viņi meklē protesta formas, viņi meklē demonstrāciju formas, kur izpausties politiskā veidā un protesta formā.

Mans mērķis būtu radīt jauniem cilvēkiem pieejamāku iekļūšanu partijās un arī iekļūšanu zemākajā varas līmenī, jo esmu pārliecināts, ka politikā jāuzsāk darbs no zemākā līmeņa - pašvaldības, tieši šeit iegūstot pieredzi, iegūstot politiskā darba iemaņas, bet pēc tam vēlāk var sākt darbu varbūt augstākos varas līmeņos. Šādai būtu jābūt šai shēmai.

Diemžēl pieredze liecina, ka jaunatne arvien vairāk izmanto tieši šīs alternatīvas līdzdalības formas, protesta formas, demonstrācijas formas, kuras nenes iekšējo atbildību un nemāca jauniešus pietiekami atbildēt, uzņemties atbildību par sevi, par savu ģimeni, par savu valsti. Mēs redzam, ka šī vērtību orientācija ir deformēta, ka jaunieši šādā veidā nespēj izšķirties par to, kas ir vērtīgs, kas - nevērtīgs, kā tajā pasakā, kur cilvēks, izvēles priekšā likts, starp misiņu un zeltu izvēlas svarā smagāko, nevis vērtīgāko metālu. Tā ir šī problēma, šīs atbildības un iniciatīvas attīstīšanas jautājums.

Nav jau šobrīd jautājums par to, ka šie vēlēšanu rezultāti šiem cilvēkiem varētu būt veiksmīgi, bet jautājums ir par to, lai partijām būtu iespējas viņus iekļaut šajos sarakstos, lai viņi ienāktu šajā politiskajā apritē un lai viņi tur, strādājot pie šīm vēlēšanām, saprastu, kādi ir mērķi pašvaldību darbam, lai viņi tādā veidā izjustu atbildību kaut vai par šo varas zemāko līmeni, lai viņi spētu iesaistīties, iemācītos diskutēt ar iedzīvotājiem, runāt, pasniegt sevi. Prakse un pieredze ir tās, kuras pat pie neveiksmīga rezultāta noderēs šiem cilvēkiem nākamajās vēlēšanās, kur viņi šo pieredzi, ko uzkrājuši, varbūt varēs izmantot, lai nākamie vēlēšanu rezultāti priekš viņiem būtu veiksmīgi.

Vienā lielā daļā valstu šis vecuma cenzs ir vienāds gan pasīvām, gan aktīvām vēlēšanu tiesībām. To var sacīt arī par Skandināvijas valstīm, un arī mūsu partijā ir cilvēki, kuri ir sasnieguši 19-20 gadu vecumu. Jautājums ir tāds: vai šajos 20 vai 19 gados mums tomēr nevajadzētu radīt iespēju un ļaut viņiem mēģināt? Mēģināt parādīt sevi, mēģināt iemācīties politiski argumentēt, domāt un uzņemties atbildību caur politisko organizāciju, kas ir labākais politiskās līdzdalības ceļš demokrātiskā sabiedrībā. Tādēļ es lūdzu jūs izdarīt drosmīgu soli šodien, spert progresīvu soli un padarīt pieejamu šo zemāko - pašvaldību - politisko līmeni jau agrākā vecumā. Paldies par uzmanību! Es ļoti lūdzu jūs atbalstīt šo priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Paldies. Vairāk deputāti debatēs... Jānis Ādamsons - pie frakcijām nepiederošs deputāts. Lūdzu!

J.Ādamsons (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Cienījamie kolēģi! Man būtu tieši pretējs priekšlikums - noraidīt deputāta Vītola iesniegto priekšlikumu. Un diezgan dīvaini mums šodien sanāk. Tuvākajā laikā, tuvāko divu nedēļu laikā, mēs izskatīsim trešajā lasījumā likumprojektu "Par obligāto militāro dienestu". Un vecuma cenzs šajā likumā ir paredzēts - 19 gadi, uzskatot, ka mēs nevaram iesaukt armijā nenobriedušus jauniešus. Tas ir arguments. Tagad ir ļoti dīvaini klausīties, ka 18 gadu vecumā, tātad vēl gadu pirms tā laika, kad viņam japilda savas saistības pret valsti, viņš varētu būt ievēlēts kādā pagasta pašvaldībā. No vienas puses, tas liekas dīvaini, runājot par atsevišķu jauniešu politisko izpausmi. Es atvainojos, nekas jau netraucēja Vītola kungam, kad viņš bija šeit... un arī ir deputāts, sarīkot studentu piketu pie parlamenta, un pats viņš visus tos procesus šeit arī izprovocēja. Turpretī es domāju, ka jaunietim, pirms viņš iesaistās šajos politiskajos procesos, ir jāsaņem kaut kāda dzīves pieredze, un tāpēc mans priekšlikums ir - noraidīt deputāta Vītola priekšlikumu. Lai paliek iepriekšējais vecuma cenzs - 21 gads. Paldies.

Sēdes vadītājs. Paldies. Anta Rugāte - LZS, KDS un LDP frakcijas deputāte. Lūdzu!

A.Rugāte (LZS, KDS un LDP frakcija).

Godātais Prezidij! Cienījamie kolēģi deputāti! Arī es lūgtu jūs tomēr pārdomāt pirms šī balsojuma un tomēr gribētu aicināt jūs neatbalstīt šo priekšlikumu ar šādu motivāciju. Ne jau tādēļ, ka es gribētu par katru cenu iebilst deputāta un Kristīgo demokrātu savienības biedra Māra Vītola argumentiem par to, ka jauniem cilvēkiem ir jāiesaistās politikā un ka viņiem šī politiskā pieredze ir jāiegūst. Mans arguments ir tāds, ka tad, ja jautājums saistās ar izlemšanu, tātad ar viedokļa uzklausīšanu, ar viedokļa pamatošanu, ar viedokļa izsvēršanu un tātad ar nolēmumu par citu cilvēku interesēm, tad ir jābūt kādai zināmai zināšanu bāzei, zināmai pieredzei. Tā var būt lielāka vai mazāka, mums pieņemamāka vai mazāk pieņemama, taču tai ir jābūt. Un šajos pēcskolas gados, kad jaunietis tikai apgūst zināšanu krājumu attiecībā uz apzināti orientētu izvēli savā noteiktajā profesijā vai saistībā ar interesēm, tostarp arī politikā, tikmēr, kamēr jauns cilvēks veido savu izpratni un filozofiju par dzīvi, par tās vērtībām un cenšas to arī apliecināt gan tīši, gan arī netīši ar savu dzīvesveidu, tas ir tas laiks, kurā mēs pamanām, kādas mūsu intereses kurš varētu aizstāvēt, kādu iedzīvotāju intereses varētu pārstāvēt. Un tieši tādēļ, ka tas ir šajā vietējā pašvaldībā, kurā lemšana notiek turpat vai starp mums pašiem, kur mēs savu vietējo varu veidojam, te tad arī ir tas atbildības mērs, ar kuru vajadzētu rēķināties. Un tomēr tikai tad, kad šī pieredze jau ir uzkrāta, var doties uz šīm lēmējinstitūcijām. Pie tam pašvaldību darbs diez vai ir tā labākā bāze pieredzes uzkrāšanai, savu viedokļu apliecināšanai vai arī sava dzīvesveida demonstrēšanai. Šķiet, ka tieši profesijas izvēle un tas, ka sabiedrība un apkārtesošie pamana un atzīst šī jaunā censoņa idejas un politiskās spējas, būs tas izšķirošais, kas viņu novedīs pie politiski aktīvas darbības nebūt ne pensijas vecumā, bet gan tieši optimālajā laikā, - tad, kad viņa zināšanas būs sasniegušas noteiktu līmeni un kad viņa prakse būs pierādījusi viņam pašam spējas un neiespējas vienoties vai pieņemt lēmumu citu labā. Lūk, šis ir tas kritērijs, kura dēļ es gribētu aicināt neatbalstīt šo vecuma pazemināšanu. Paldies.

Sēdes vadītājs. Paldies. Kolēģi, man ir jūs jāinformē ka Saeimas Prezidijs ir saņēmis sekojošu desmit deputātu parakstītu iesniegumu: "Ierosinām saīsināt uzstāšanās laiku debatēs līdz 5 minūtēm, runājot pirmo reizi, un līdz divām minūtēm, runājot otro reizi jautājumā "Grozījumi Pilsētas domes, rajona padomes un pagasta padomes vēlēšanu likumā"". Lūdzu zvanu! Vai deputāti "par" vai "pret" runāt nevēlas? Lūdzu balsošanas režīmu! Izteiksim savu attieksmi balsojot. Lūdzu rezultātu! Par - 48, pret - 7, atturas - 5. Priekšlikums pieņemts.

Lūdzu, Imants Liepa - frakcijas "Latvijai" deputāts.

I.Liepa (frakcija "Latvijai").

Cienījamais priekšsēdētāj! Godātie kolēģi! Šis ir atkal viens no diskutējamiem jautājumiem, un nevar nepiekrist domai, ka ir ļoti labi pamodināt jaunatni un iesaistīt viņu politiskajās aktivitātēs. Visu mūžu strādādams ar studējošo jaunatni, es varu to apliecināt no tīras sirds, ka es nevaru piekrist šajā gadījumā domai - reducēt šo vecumu no 21 gada uz 18 gadiem. Kāpēc? Šeit ir divi aspekti. Pirmais. Mēs zinām, ka jaunatnei piemīt maksimālisms, un pārdomāta lēmuma pieņemšanā šis maksimālisms dažkārt nodara lielu ļaunumu, pielaiž lielas kļūdas. Otrkārt. Šajā vecumā vēl nav pietiekošas dzīves pieredzes, lai nepakļautos, teiksim, provokācijām, nepakļautos ietekmei no citu puses un lai paliktu savu uzskatu ietvaros un aizstāvētu šos savus uzskatus. Un par to vislabāk liecina aizvadītais studentu pikets pie Saeimas nama. Mēs ļoti labi zinām, kā tas beidzās, ar kādām provokācijām. Un ne jau studenti tur vainīgi, bet vainīgi ir šī piketa organizētāji, kas gan to organizēja, bet aizmirsa, ka, ja reiz kaut ko organizē, tad par norises kārtību ir jāatbild no "a" līdz "z". Šajā gadījumā tas pilnīgi nebija redzams, un te jau nav runa par studentiem, to organizēja cilvēki, kas ir vecāki par 18 gadiem, un viņi aizmirsa šo ļoti svarīgo momentu, kur nu vēl 18 gadu vecumā.

Tālāk par to, vai ievēlēšana pagasta pašpārvaldēs būtu politiski aktivizējošs moments. Manuprāt, tas vairāk ir administratīvi aktivizējošs amats, jo pagasta pašpārvaldes nodarbojas ne tik daudz ar politisku lēmumu pieņemšanu, cik ar administratīvu jautājumu risināšanu. Un šeit viss nav virzīts uz politiskām aktivitātēm, bet gan uz tīru administrēšanu. Turklāt politiskās aktivitātes nebūt netiek izslēgtas, jo ikvienam jaunietim, pat nesasniegušam vēlēšanu vecumu, ir iespējams piedalīties dažādās partijās. Un šodien partiju mums ir tik daudz, ka grūti pat orientēties. Lūdzu, orientējies, kurā partijā tu gribi darboties, un darbojies no visas sirds. Tā ka es aicinu noraidīt šo Māra Vītola priekšlikumu un palikt pie iepriekšējā.

Sēdes vadītājs. Paldies. Vairāk deputāti debatēs pieteikušies nav. Debates slēdzam. Komisijas vārdā pārstāvis runāt nevēlas. Lūdzu zvanu! Godātie deputāti, balsosim par deputāta Māra Vītola priekšlikumu - aizstāt likuma 8.pantā vārdus "divdesmit viena gada" ar vārdiem "astoņpadsmit gadu". Lūdzu balsošanas režīmu. Lūdzu balsot! Lūdzu rezultātu! Par - 24, pret - 32, atturas - 12. Priekšlikums nav pieņemts.

J.Lagzdiņš. 17.priekšlikums. Latvijas Zemnieku savienības, Kristīgo demokrātu savienības un Latgales Demokrātiskās partijas frakcijas deputāti ierosina noteikt, ka kļūt par pašvaldību deputātu var persona, kura sasniegusi 21 gada vecumu, ja attiecīgās pašvaldības teritorijā viņai ir dzīvesvieta vai darba vieta, vai arī šajā teritorijā atrodas likumā noteiktā kārtībā reģistrēts nekustamais īpašums. Komisija šo priekšlikumu noraidīja tādēļ, ka tas ir kombinēts kopā ar pastāvīgo dzīvesvietu, nevis ar pieraksta vietu, tātad nevis ar pieraksta vietu 12 mēnešu garumā attiecībā uz to, ka tad būtu tiesības kandidēt šajā pašvaldībā, kurā ir reģistrēts likumā noteiktajā kārtībā nekustamais īpašums. Komisija konceptuāli to atbalstīja, un uz trešo lasījumu tas varētu tikt iestrādāts attiecīgajos pantos, par ko runāja arī deputāts Kaksīša kungs.

Sēdes vadītājs. Godātie deputāti, ir tikai neliela problēma, jo šis priekšlikums ir sekojošs: "Izteikt pirmajā lasījumā pieņemtā likumprojekta 1.pantu šādi...". Mēs esam pieņēmuši lēmumu viņu izslēgt, un tātad praktiski šis priekšlikums nav balsojams. Mēs esam to izslēguši, sākotnēji atbalstot deputāta Jirgena un frakcijas "Latvijai" priekšlikumu - izslēgt pirmajā lasījumā pieņemtā likumprojekta 1.pantu. LZS, KDS un LDP frakcija ierosina - izteikt pirmajā lasījumā pieņemtā likumprojekta 1.pantu šādi... Šis priekšlikums nav balsojams, jo pirms tam mēs esam šā panta pirmo daļu izslēguši pirmajā lasījumā.

Lūdzu, turpināsim!

J.Lagzdiņš. Spēkā esošā likuma 9. pants uzskaita tos ierobežojumus, kādi ir attiecināmi uz personām, kuras vēlas kandidēt pašvaldību vēlēšanās. Ir grupas deputātu - Eniņa, frakcijas "Latvijai", Latvijas Zemnieku savienības, Kristīgo demokrātu savienības un Latgales Demokrātiskās partijas frakcijas, kā arī deputāta Pēterkopa ierosinājums - izslēgt pirmajā lasījumā pieņemtā likumprojekta 2. pantu, kas savukārt izslēdza no spēkā esošās redakcijas to ierobežojumu, kas neļāva pieteikt par deputāta kandidātu personas, kuras ir bijušas Valsts drošības komitejas, citu drošības iestāžu štata vai ārštata darbinieki. Šo priekšlikumu atbildīgā komisija noraidīja tādēļ, ka tika atbalstīts deputāta Jirgena priekšlikums, tātad priekšlikums nr. 22, un šis priekšlikums paredz noteikt domju un padomju deputātu kandidātiem analogus ierobežojumus, kādus Saeimas vēlēšanu likums paredz arī Saeimas deputātu kandidātiem. Ja mēs atstātu spēkā esošo redakciju, tad šie ierobežojumi attiecībā uz sadarbību ar Valsts drošības komiteju pašvaldību deputātiem būtu stingrāki nekā Saeimas deputātiem, un tas nebūtu taisnīgi. Tādēļ komisija atbalstīja Aigara Jirgena priekšlikumu, par kuru mēs debatēs runāsim brītiņu vēlāk.

Sēdes vadītājs. Deputāti debatēs... Jānis Ādamsons - pie frakcijām nepiederošs deputāts. Lūdzu!

J.Ādamsons (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Cienījamie kolēģi! Man ir ierosinājums - deputāta Jirgena iesniegtos priekšlikums balsot pa daļām. (Starpsauciens no zāles: "Pa daļām!")

Sēdes vadītājs. Jā... Kārlis Čerāns - frakcijas "Latvijai" deputāts.

K.Čerāns (frakcija "Latvijai").

Godātie deputāti! Es lūgtu jūs atbalstīt frakcijas "Latvijai" priekšlikumu - izslēgt šo attiecīgo likumprojekta pantu, lai līdz ar to mēs panāktu, ka šiem bijušajiem VDK ziņotājiem nav tiesību kandidēt vēlēšanās un arī citām kategorijām, bet, kas attiecas uz to, lai šos nosacījumus saskaņotu ar tiem nosacījumiem, kādi ir Saeimas deputātiem, to varētu risināt arī uz trešo lasījumu. Taču tagad es uzskatu, ka pats svarīgākais šobrīd ir tas, lai panāktu šīs principiālās normas izslēgšanu. Es aicinātu deputātus atbalstīt frakcijas "Latvijai" priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Paldies. Vairāk debatēs pieteikušos deputātu nav. Debates slēdzam.

Lūdzu, komisijas vārdā! Komisijas vārdā runāt nevēlas.

Godātie deputāti! Tad vispirms mums ir jābalso deputāta Eniņa, frakcijas "Latvijai", LZS, KDS un LDP frakcijas un deputāta Normunda Pēterkopa priekšlikums. Viņi visi ierosina izslēgt pirmajā lasījumā pieņemtā likumprojekta 2. pantu. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu, balsosim! Lūdzu rezultātu! Par - 36, pret - 9, atturas - 12. Priekšlikums pieņemts.

J.Lagzdiņš. 22. priekšlikums. Deputāts Aigars Jirgens ierosina izteikt Vēlēšanu likuma 9. pantu analogā redakcijā, kāda ir Saeimas vēlēšanu likumā, nosakot analogus ierobežojumus personām, kuras sadarbojušās ar Valsts drošības komiteju, kā arī paredzot (salīdzinājumā ar spēkā esošo likumu) aizliegumu kandidēt personām, kuras pēc 1991. gada 13. janvāra darbojušās PSKP, Latvijas PSR Darbaļaužu internacionālajā frontē un tā tālāk. Jūs, godātie kolēģi, to redzat piedāvātā panta 6. apakšpunkta redakcijā.

Sēdes vadītājs. Godātais Lagzdiņa kungs! Man ir ļoti jāatvainojas, bet atbilstoši mūsu pirmajam lasījumam deputāta Jirgena priekšlikums ir - izteikt pirmajā lasījumā pieņemtā likumprojekta 2. pantu, kuru mēs nupat kā izslēdzām ar savu balsojumu, šādā redakcijā... Es domāju, ka deputāti varēs iesniegt priekšlikumus uz trešo lasījumu, bet pašlaik viņš vienkārši nav balsojams.

J.Lagzdiņš. 23. priekšlikums. Deputāts Aigars Jirgens ierosina nedaudz grozīt pirmajā lasījumā pieņemtā likumprojekta 3. pantu, proti, sadalīt šo pantu vairākās daļās, 3. pantā nosakot tādu vispārīgu normu, ka domes un padomes vēlēšanas sagatavo attiecīgās vēlēšanu komisijas. Šo deputāta Jirgena priekšlikumu atbildīgā komisija pieņēma.

Sēdes vadītājs. Deputāti debatēs pieteikušies nav. Iebildumu nav. Pieņemts.

J.Lagzdiņš. 24. priekšlikums. Deputāts Aigars Jirgens ierosina no spēkā esošā likuma redakcijas izslēgt 13. pantu. Šis priekšlikums ir pieņemts. Skatīt komisijas piedāvāto 5. panta redakciju!

Sēdes vadītājs. Deputāti debatēs pieteikušies nav. Deputātiem iebildumu nav. Pieņemts.

J.Lagzdiņš. 25. priekšlikums. Deputāts Aigars Jirgens ierosina izslēgt no spēkā esošā likuma redakcijas 14. pantu. Skatīt komisijas piedāvāto 5. panta redakciju!

Sēdes vadītājs. Deputāti debatēs nevēlas runāt. Iebildumu nav. Pieņemts.

J.Lagzdiņš. Godātie kolēģi deputāti! Tagad mēs esam nonākuši, manuprāt, pie svarīgākās konceptuālās lietas Pašvaldību vēlēšanu likumā, un tas ir jautājums par to, vai dot tiesības visu līmeņu domju un padomju vēlēšanās deputātu kandidātu sarakstus iesniegt arī vēlētāju apvienībām vai arī atstāt spēkā esošo redakciju, vai izdarīt kādas citas korekcijas. Par šo 15. pantu ir iesniegti 17 priekšlikumi no deputātiem un frakcijām.

Pirmo priekšlikumu iesniedza... Vispirms atgādināšu, kāda ir spēkā esošā norma. Tātad: spēkā esošais likums nosaka, ka pirmā līmeņa (tātad zemākā līmeņa) domju, padomju vēlēšanās, tas ir, pagastu un rajonu pilsētu pašvaldību vēlēšanās, var kandidātu sarakstus iesniegt gan politiskas partijas, gan vēlētāju apvienības; savukārt augstākā līmeņa - rajonu un republikas pilsētu domju, padomju - vēlēšanām kandidātu sarakstus var iesniegt tikai un vienīgi politiskas partijas vai to apvienības vai arī vairākas politiskas partijas kopīgi vienu sarakstu.

Latvijas Zemnieku savienības, Kristīgo demokrātu savienības un Latgales Demokrātiskās partijas frakcijas deputāti ierosina izdarīt grozījumu - noteikt, ka visu līmeņu vēlēšanām, to skaitā arī pagastu padomju vēlēšanām, kandidātu sarakstus var iesniegt tikai un vienīgi politiskas partijas. Tas ir 26. priekšlikums: "Visā likuma tekstā izslēgt vārdus "vçlētāju apvienības"." Šo priekšlikumu atbildīgā komisija noraidīja.

Sēdes vadītājs. Atklājam debates. Juris Dobelis - LNNK un LZP frakcijas deputāts. Lūdzu!

J.Dobelis (LNNK un LZP frakcija).

Cienītie kolēģi! Šis tiešām ir ļoti svarīgs jautājums, varētu teikt, viens no galvenajiem šajā likumā. Runa ir par to, vai mēs ejam to ceļu, ka veidojam sakārtotu sabiedrību, kuras politiskajā spektrā savu vietu pakāpeniski ieņem noteiktas politiskas partijas, kuras atbild par tiem cilvēkiem, kuri darbojas arvien vairāk vispirms lielajās pilsētās un pēc tam mazākās. Taču, ja mēs šodien vispār izslēdzam vēlētāju apvienības, tas, pēc manām domām, būtu drusku pārsteidzīgi šinī brīdī, jo, protams, nevar prasīt katrā pagastā un katrā mazā pilsētiņā, lai tur visur būtu izveidojusies pietiekami stabila kaut kāda sistēma, kura nodrošinātu pārstāvniecību cilvēkiem ar noteiktiem politiskiem uzskatiem. Bet es tomēr kategoriski aicinu, kolēģi, atbalstīt to priekšlikumu grupu, kura skar 15. panta pirmās daļas, kura pieņemta pirmajā lasījumā, izslēgšanu. Jo - ko nozīmē: vēlētāju apvienības var iesniegt deputātu kandidātu sarakstus lielajās pilsētās? Kas tas tad būs? Kas tie būs vispār par iesniedzējiem? Trīs četri vīri sanāks kopā, savāks savu netīro naudiņu un ļoti vienkārši viņu varēs atmazgāt, izmantojot visu šo vēlēšanu sistēmu. Ko viņi pārstāvēs? Tā būs cīņa par vietām priekš atsevišķiem cilvēkiem. Lielo pilsētu pašvaldībās viņi varēs risināt kaut kādu grupu intereses. Ja mēs gribam, lai pie mums pakāpeniski ieviešas kaut kāda kārtība, mēs nekādā gadījumā nedrīkstam šādiem absolūtiem gadījuma veidojumiem uzticēt iespēju cīnīties par vietām lielo pilsētu pašvaldībās. Jau tāpat šodien sabiedrībā ir pietiekami liels jūklis. Un ja mēs vēl sadrumstalojam sabiedrību, dodam iespēju vēl šādām vēlētāju apvienībām veidot kaut kādus sarakstus... sauciet tos vismīļākajos vārdos, vai nu par "Maijpuķīti", vai par "Tâlavas bundziniekiem", sauciet, kā gribat, bet aiz šiem vārdiem nebūs nekas cits kā dažu cilvēku tiešā personiskā ieinteresētība. Ja mēs šeit, Saeimā, tomēr pārstāvam (es tā gribētu cerēt) pietiekami nopietnus politiskos spēkus, partijas, kuras vēlas, lai viņām būtu saglabāts noteikts atbalstītāju loks, šī sadarbība ar vēlētājiem balstās uz kaut kādiem noteiktiem politiskiem, nacionāliem vai citiem principiem, veidojas kaut kāda struktūra. Bet nu šajā struktūrā mēs gribam ielaist iekšā gadījuma cilvēkus, kuri sajauks visu šo spektru un kuriem nav faktiski nekādas nopietnas politiskas pārliecības, nekādas nopietnas kopdarbības kā tikai personisko interešu apmierināšana.

Tāpēc es, cienījamie kolēģi, nevarēdams atbalstīt priekšlikumu, kurš varbūt nākotnē būs ļoti svarīgs, tātad priekšlikumu, kurā ir ieteikts visā likuma tekstā izslēgt vārdus "vçlētāju apvienības" (šodien mēs neesam tam gatavi), tomēr aicinu šā priekšlikuma iesniedzējus un arī pārējos kolēģus atbalstīt visus nākamos priekšlikumus, kuros ir runa par pirmajā lasījumā pieņemtā likumprojekta 4. panta izslēgšanu. Tas ir arī tāpēc, lai mēs kaut cik cienītu šeit sevi, jo šeit mēs cenšamies pārstāvēt tomēr noteiktu politisku partiju programmas. Paldies.

Sēdes vadītājs. Paldies. Tālāk. Debatēs runās Valdis Krisbergs - pie frakcijām nepiederošs deputāts.

V.Krisbergs (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Cienījamais Saeimas Prezidij! Cienījamie kolēģi! Tā nu ir iznācis, ka laikam viens runā "pret", bet otrs runās "par".

Man gribētos oponēt Dobeļa kungam. Šķiet, ka jebkurš sevi kaut cik cienošs politologs gribētu atzīmēt, ka Latvijā runāt par politiskajām partijām, par politisko partiju sistēmu ir daudz par agru. Pagaidām tās vēl arvien ir interešu grupas, kas sevi sauc par partijām. Šajā sakarībā gribu atgādināt vienu konkrētu piemēru, kurā minēšu, protams, to pašvaldību, kuru es pārzinu vislabāk, - Rīgas Domi. Gribu atgādināt visiem cienījamajiem klātesošajiem, ka toreiz, kad vēlēja Rīgas Domi, šāda strikta likuma vēl nebija. Un apvienība "Saimnieks", ienākusi iekšā šajā Rīgas Domē kā otrs lielākais spēks, tik tiešām ir pierādījusi to, ka spēj praktiski risināt tos jautājumus, ko šodien nespēj risināt Domes pozīcija.

Piemērs. Būtiskākais, kas Rīgas iedzīvotāju interesē attiecībā pret Rīgas pašvaldību, ko sauc par Rīgas Domi, ir siltumtarifu atrisināšanas problēma. Un šķiet, ka tikai Jānis Karpoviča kungs pa īstam grib strādāt pie šā jautājuma. Tas ir atsevišķs piemērs. Bet man gribas pateikt, ka mēs šeit no tribīnes gribam proponēt domu, ka Latvijas pašvaldību vēlētājs, tātad Latvijas pilsonis, nespēj neko izvērtēt. Viņam ir atstāta tāda pamuļķīša loma jeb, kā pašreiz ir moderni teikt, tēva trešā dēla loma. Ja jau būs tādi cilvēki, kuri sametīsies kopā, lai atmazgātu kaut kādu netīro naudu (tikai rodas jautājums: kādā veidā to var izdarīt caur uzvaru pašvaldību vēlēšanās?), tad, protams, vēlētājs to neatšifrēs un nobalsos par "XYZ" apvienību, nevis par sev zināmiem cilvēkiem, kas, būdami pašvaldības domes locekļi, tiešām rūpēsies par pašvaldības iedzīvotāju labklājību. Nenopietni, Dobeļa kungs!

Man liekas, ka šodien nedrīkstam pieļaut, ka notiktu tāda monopolizācija, ka šos kandidātu sarakstus iesniegtu tikai tās partijas, kuras ir sevi pasludinājušas par "îstenajām" (es nerunāšu ne par vienu atsevišķi), un ka tiktu pilnīgi noliegta tādu jaunu vēlētāju apvienību rašanās, kas tiešām būtu spējīgas uzvarēt vēlēšanās. Jo uzvarēt vēlēšanās varēs tikai tie, kas šodien pierādīs īstenas rūpes par savas pašvaldības iedzīvotājiem. Ne mazākās pārliecības man nav, ka šodien šādas apvienības nespētu rasties. Paklausieties tautas balsī! Viņi vēlas izmaiņas Vēlēšanu likumā, lai no visiem partiju sarakstiem varētu izvēlēties sev tīkamākos kandidātus. Kāpēc tādā gadījumā mēs gribam noliegt, ka paši iedzīvotāji rada šādas vēlēšanu apvienības? Mēs gribam vērsties pret Latvijas pilsoņu vēlmi. Tas, man šķiet, nebūtu Saeimas cienīgi.

Līdz ar to es ierosinu atbalstīt komisijas viedokli un noraidīt LZS, KDS un LDP frakcijas priekšlikumu. Paldies.

Sēdes vadītājs. Deputāts Modris Lujāns - pie frakcijām nepiederošs deputāts. Lūdzu!

M.Lujāns (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Cienījamie kolēģi! Daļēji varētu piekrist Dobeļa kungam, kurš runā par politizētajām pašvaldībām. Vienreiz ir jāparāda partijām sava īstā vieta un savi darbības principi un jāuzliek politiskais lozungs uz mājas jumta vai apkures vietā jāpiedāvā kopotie raksti ar atsevišķu politiķu garadarbiem. Bet šajā gadījumā es vairāk domāju par citu lietu - par to, kas notiks laukos, kas notiks daudzajos miestiņos, kuros diemžēl ne cienījamo Vidiņa kungu, ne Dobeļa kungu, ne mani, ne arī kādu citu nepazīst. Un pie reizes viņiem tur nav varbūt neviena pārstāvja vai ir viens "Latvijas ceļa" pārstāvis uz visu miestiņu. Rodas jautājums: kā tad tas miestiņa pārstāvis organizēs tur to vēlēšanu kampaņu "Latvijas ceļam"? Tādēļ ir daudz loģiskāk un pilnīgi saprotami, ja kādā miestiņā izveidojas savs vēlētāju saraksts, kurš ir saistīts ar jautājumu: nost pagastveci! Es nebrīnītos arī, ja Rīgā parādītos vēlētāju saraksts, kurš būtu kopā ar saukli: "Rîgai siltumu!" Patiešām, - ja tajā sarakstā būs iekļauti profesionāļi, kuri varēs atrisināt tās problēmas, ko nespēj ne "Tçvzemei un Brīvībai", ne LNNK, kāpēc tāds saraksts nevarētu balotēties? Un varbūt no tā būtu daudz lielāka jēga nekā no politizētā Dobeļa kunga un pārējiem kompanjoniem, kuri māk skaisti runāt, bet reālās rīdzinieku problēmas nerisina. No tāda saraksta rīdziniekiem būtu daudz lielāka jēga nekā no tā, ka kārtējo reizi kāds patērgātu no Rīgas Domes tribīnes par ļaunajiem nepilsoņiem. Es domāju, no tā nevienam siltāk nepaliek, izņemot pašu runātāju.

Tādēļ šādi saraksti, it sevišķi reģionos, ja dikti gribas, jānodala ir divi. Labi, nodalām lielās pilsētas nost, lai tur paliek tās politiskās grupas un partijas visas, bet attiecībā uz reģioniem mums ir jābūt reālistiem: mazā miestiņā nav nekādu partiju šodien. (Starpsauciens no zāles: "Komunisti ir visur!") Vai nu viņas ir sen izmirušas, vai arī tur nenāk tie cilvēki, vēlētāji. Un, ja tur, protams, būs vēlētāju apvienība, tad es domāju, ka nav ko baidīties cienījamiem kolēģiem no partijām. Protams, patīkami, ka šodien tādu aktivitāti parāda mūsu cienījamie "taurētāji", kas māk ļoti skaļi kliegt, bet kam ar to domāšanu bieži vien ir tā grūtāk. Tādēļ, cienījamie kolēģi, pieņemsim to šajā gadījumā ar loģiku, nevis ar emocijām! Es vēlreiz saku: ja vajag, tad var nodalīt nost lielās pašvaldības, bet mazajā pašvaldībā gaidīt kaut kādas partijas ir vairāk nekā smieklīgi, it sevišķi šodien un tuvākajā laikā. (Starpsauciens no zāles: "Rubiks tevi gaida...") Un, ja mēs gribam caur to nobloķēt pašvaldību vēlēšanas, nu tad mēs varam to ļoti vienkārši izdarīt, tikai ir jautājums: uz kā dzirnavām šie kungi lēja ūdeni? (Urrā!)

Sēdes vadītājs. Paldies. Anna Seile - LNNK un Latvijas Zaļās partijas frakcijas deputāte. Lūdzu!

A.Seile (LNNK un LZP frakcija).

Godātais sēdes vadītāj un cienījamie deputāti! Es ierosinu turēties pie tās kārtības, kāda bija iepriekšējās vēlēšanās. Tātad - pie tās kārtības, ka mazajos pagastos vēlēšanās piedalās gan vēlēšanu apvienības, gan visādas citādas organizācijas pēc savas brīvas izvēles. Bet lielajās republikas pilsētās ir cita kārtība. Ir jāredz, vai iepriekšējā partija, kas ir bijusi pie varas, ir labi strādājusi un vai viņu grib vēlēt otrreiz. Jo var notikt tā, ka atsevišķi cilvēki saveido šādas vēlētāju apvienības un otrreiz - zem cita nosaukuma, ar citu programmu, nevis tādu, kāda viņiem ir līdz šim bijusi, - iekļūst vadošajos amatos šajā konkrētajā pilsētā. Tāpēc es aicinu "zemnieku" frakciju atsaukt savu priekšlikumu, un tad mēs varēsim balsot par tālākajiem iesniegumiem, kuros ļoti daudzi deputāti un veselas frakcijas ir ierosinājuši izslēgt vārdus "vçlētāju apvienības". Tikai lielajās republikas pilsētās... Jo tik tiešām,- partijas izveidot visos pagastos savus vēlētāju sarakstus nebūs spējīgas, mazo pašvaldību iedzīvotāji tiešām skatās uz saviem vietējiem iedzīvotājiem, un bieži vien viņi nav nevienā partijā. Ko tad darīsim? Es vēlreiz aicinu "zemniekus" atsaukt savu priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Aigars Jirgens - frakcijas "Tçvzemei un Brīvībai" deputāts. Lūdzu!

A.Jirgens (frakcija "Tçvzemei un Brīvībai").

Godājamie kolēģi! Ļoti aicinu atbalstīt manu, kā arī deputāta Eniņa, frakcijas "Latvijai" un deputāta Pēterkopa priekšlikumu. Tie visi ir pilnīgi analoģiski, un to jēga ir tieši tāda, kādu nupat minēja Seiles kundze,- proti, ka ir jāpaliek iepriekšējai kārtībai, ka lielajās pilsētās un rajonos vēlēšanās kandidē politisko organizāciju vai to apvienību saraksti, bet pagastos un mazajās rajonu pilsētās tiek dota šī iespēja arī vēlētāju apvienībām.

Es domāju, ka nav pamata tiem argumentiem, ka šādā veidā pašreizējās partijas baidās no konkurences vai tamlīdzīgi, jo neviens neliedz arī šobrīd 200 Latvijas Republikas pilsoņiem veidot jaunas partijas un pieteikt sevi gan šajās vēlēšanās, gan arī parlamenta vēlēšanās. Bet ir jābūt tomēr skaidrai šai idejai, skaidrai gan politiskajai, gan ekonomiskajai programmai, kas tad vēlētājiem tiek piedāvāts, nevis ar populistiskiem saukļiem par siltumu vai tamlīdzīgi... Šai programmai ir jābūt ilglaicīgai, un vēlētājiem ir jābūt arī iespējai izvērtēt šo darbību un prasīt atbildību. Ja attiecībā uz katrām jaunām vēlēšanām veidojas jaunas vēlētāju apvienības, tad šāds atbildības moments praktiski pazūd. Jo atbildību var prasīt tikai no tā, kam ir kaut kāda pēctecība.

Jā šobrīd neapmierina tas, kā pilsētas saimniecību Daugavpilī vada Tautas saskaņas partijas ievēlētie cilvēki vai kā Rīgā to vada LNNK vai "Tçvzemei un Brīvībai" cilvēki, vai kā Liepājā to vada Tautas frontes cilvēki, tad vēlētājiem ir iespēja nākamajās vēlēšanās par šīm partijām nebalsot. (Es to minu vienkārši kā piemēru, nevis tādēļ, lai izceltu konkrēti šīs pilsētas.) Tāpēc es tiešām domāju, ka mums ir nopietni jārūpējas par to, lai šī politiskā struktūra mūsu valstī veidotos secīgi, nevis kā tagad - izraut vienu posmu ārā un atgriezties atpakaļ pie šīs iespējamās politiskās bezatbildības... Es vēlreiz lūdzu to pārdomāt un atbalstīt šos priekšlikumus. Paldies.

Sēdes vadītājs. Debatēs pieteikušos deputātu vairāk nav. Debates beidzam. Komisijas vārdā runāt nevēlas.

Godātie kolēģi, sākam izskatīt priekšlikumus.

Vispirms mums ir jābalso par LZS, KDS un LDP frakcijas priekšlikumu - visā likuma tekstā izslēgt vārdus "vçlētāju apvienības". Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu, balsosim. Lūdzu rezultātu! Par - 6, pret - 44, atturas - 13. Priekšlikums nav pieņemts.

J.Lagzdiņš. Godātie kolēģi! Nākamie četri priekšlikumi - deputāta Eniņa, frakcijas "Latvijai", Normunda Pēterkopa un Aigara Jirgena - būtu balsojami kopumā. Es gribētu tikai informēt, kādēļ komisija noraidīja šos priekšlikumus. Tādēļ, ka komisijas sēdē balsis sadalījās. Daļa deputātu balsoja par Latvijas Zemnieku savienības, Kristīgo demokrātu savienības un Latgales Demokrātiskās partijas frakcijas priekšlikumu (noteikt, ka visu līmeņu pašvaldību vēlēšanām var iesniegt kandidātu sarakstus tikai politiskas partijas), un daļa balsoja par šo deputātu grupu iesniegto priekšlikumu, bet kopumā vairākums pēc būtības atbalstīja spēkā esošo redakciju. Bet, to atspoguļojot, šeit tabulā ir ierakstīts, ka komisija ir pret visiem priekšlikumiem.

Sēdes vadītājs. Godātie deputāti! Tagad mums ir balsojot jāizsaka sava attieksme pret deputāta Gunta Eniņa, frakcijas "Latvijai", deputāta Normunda Pēterkopa un deputāta Aigara Jirgena priekšlikumu. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu. Lūdzu, balsosim. Lūdzu rezultātu! Par - 51, pret - 5, atturas - 8. Priekšlikums pieņemts.

J.Lagzdiņš. 31.priekšlikums. Deputāti Saulītis un Strods ierosina ietvert normu, kurā ir runa par iedzīvotāju vēlētu priekšsēdētāju. Pēc būtības tas nav izskatāms, jo mēs konceptuāli noraidījām, ka būtu iespējams tieši iedzīvotājiem vēlēt domju (padomju) priekšsēdētājus.

Sēdes vadītājs. Deputātiem iebildumu nav.

J.Lagzdiņš. Arī nākamais - 32.priekšlikums nav balsojams tādēļ, ka mēs noraidījām 27., 28., 29. un 30.priekšlikumu, kā arī tādēļ, ka šeit runa ir tieši par vēlētu domju (padomju) priekšsēdētāju.

Sēdes vadītājs. Deputātiem iebildumu nav. Turpināsim!

J.Lagzdiņš. Godātie kolēģi! Atbildīgā komisija ierosina apvienot pirmajā lasījumā pieņemtā likumprojekta 4., 5. un 6.pantu. Tā izdarīja grozījumus, ņemot vērā tos balsojumus, kādus mēs nupat veicām, balsojot par iepriekšējiem priekšlikumiem attiecībā uz šo pantu. Kādēļ mēs apvienojām? Tādēļ, ka iesniedzēji uz pirmo lasījumu bija sagatavojuši likumprojektu tādā formā, kas vispār neatbilst pieņemtajai likumprojektu izstrādes tehnikai. Un tādēļ mēs šādu priekšlikumu ierosinām pieņemt.

Sēdes vadītājs. Deputāti debatēs runāt nevēlas. Vienīgais, ka mēs esam ar savu balsojumu izslēguši, ir 4.pants.

J.Lagzdiņš. Godātie kolēģi! Tādēļ arī es aicinu šo priekšlikumu pieņemt, ņemot vērā iepriekšējos balsojumus.

Sēdes vadītājs. Deputātiem iebildumu nav. Pieņemts.

J.Lagzdiņš. Latvijas Zemnieku savienības, Kristīgo demokrātu savienības un Latgales Demokrātiskās partijas frakcijas deputāti ierosina izslēgt no spēkā esošā likuma 15.panta ceturto daļu, kurā ir runa par to, kādā veidā vēlētāju apvienības iesniedz kandidātu sarakstus. Bet, kā jūs atceraties, mēs jau nobalsojām, ka zemākā līmeņa pašvaldību vēlēšanām vēlētāju apvienības var iesniegt kandidātu sarakstus. Un tādēļ šis priekšlikums būtu noraidāms.

Sēdes vadītājs. Deputāti debatēs uzstāties nevēlas. Iebildumu nav. Pieņemts.

J.Lagzdiņš. Atbildīgā komisija, ņemot vērā Centrālās vēlēšanu komisijas ieteikumu, ierosina par 10 dienām pagarināt termiņu, kādā iesniedzami kandidātu saraksti, un izdarīt grozījumu likuma 15.pantā, aizstājot vārdus "trīsdesmit dienas" ar vārdiem "èetrdesmit dienas".

Sēdes vadītājs. Deputāti par šo priekšlikumu runāt nevēlas. Iebildumu nav. Pieņemts.

J.Lagzdiņš. Pirmajā lasījumā mēs pieņēmām Demokrātiskās partijas Saimnieks frakcijas priekšlikumu, ka, iesniedzot kandidātu sarakstu, tajā būtu arī jānorāda, vai pieteiktajam kandidātam ir kādas ārvalsts pilsonība. Šāda kārtība ir, iesniedzot arī Saeimas vēlēšanu kandidātu sarakstus. Aigars Jirgens ierosina šo pirmajā lasījumā pieņemto un Saimnieka piedāvāto normu izslēgt. Komisija šo Aigara Jirgena priekšlikumu noraidīja.

Sēdes vadītājs. Deputātiem iebildumu nav. Iesniedzējs par balsojumu neuzstāj. Pieņemts.

J.Lagzdiņš. Tālāk. Latvijas Zemnieku savienības, Kristīgo demokrātu savienības un Latgales Demokrātiskās partijas frakcijas deputāti ierosina 15.panta sestajā daļā vārdus "pieraksta vieta" aizstāt ar vārdiem "pastāvīgā dzīvesvieta". Šo priekšlikumu komisija noraidīja. Arī šobrīd tas nav pieņemams, jo mēs, balsojot par iepriekšējiem pantiem noraidījām iespēju kandidēt pēc dzīvesvietas, bet gan lietojām jēdzienu "pieraksta vieta".

Sēdes vadītājs. Deputātiem iebildumu nav. Pieņemts.

J.Lagzdiņš. Tāpat atbildīgā komisija noraidīja Latvijas Zemnieku savienības, Kristīgo demokrātu savienības un Latgales Demokrātiskās partijas frakcijas deputātu priekšlikumu - likuma 15.panta sesto daļu papildināt ar tekstu, kurš uzliktu par pienākumu kandidātu sarakstā norādīt arī nekustamo īpašumu, ja tas ir par pamatu kandidēšanai, bet, tā kā mēs šajā lasījumā šo ideju noraidījām, tad šobrīd šis priekšlikums nebūtu balsojams, bet būtu izskatāms pēc būtības, sagatavojot likumprojektu trešajam lasījumam.

Sēdes vadītājs. Deputātiem iebildumu nav. Pieņemts.

J.Lagzdiņš. Tālāk ir deputāta Jāņa Urbanoviča priekšlikums - izteikt visu likumprojekta 15.pantu piedāvātajā redakcijā. Deputāts Jānis Urbanovičs ir kopumā piedāvājis 15.pantu izteikt jaunā redakcijā. Komisija daļēji pieņēma šo priekšlikumu un piedāvātos redakcionālos labojumus ietvēra atbildīgās komisijas redakcijā.

Sēdes vadītājs. Deputātiem iebildumu pret komisijas priekšlikumu nav. Pieņemts.

J.Lagzdiņš. 40.priekšlikums. Latvijas Zemnieku savienības, Kristīgo demokrātu savienības un Latgales Demokrātiskās partijas frakcija ierosina papildināt 15.pantu ar jaunu daļu, kas uzliktu par pienākumu domes (padomes) priekšsēdētāja kandidātam vienlaikus kandidēt arī attiecīgajā iesniegtajā deputātu kandidātu sarakstā. Tā kā mēs noraidījām iespēju tiešajās vēlēšanās vēlēt priekšsēdētāju, tad šis pēc būtības nav izskatāms.

Sēdes vadītājs. Deputātiem iebilžu pret komisijas viedokli nav. Pieņemts.

J.Lagzdiņš. Analogu apsvērumu dēļ tika noraidīts arī deptuātu Saulīša un Stroda priekšlikums - 41.ierosinājums.

Sēdes vadītājs. Deputātiem iebildumu nav. Pieņemts.

J.Lagzdiņš. Atbildīgā komisija ierosina papildināt spēkā esošā likuma 15.pantu ar jaunu - devīto - daļu. Šī norma uzdod Tieslietu ministrijai noteiktā termiņā uz attiecīgo dienu publicēt Latvijā reģistrēto politisko partiju sarakstu, lai vēlēšanu komisijas, kuru ir ļoti daudz, nekļūdītos, pieņemot kandidātu sarakstus. Atbildīgā komisija to pieņēma. Es gribētu informēt, ka uz trešo lasījumu mēs izdarīsim dažus redakcionālus precizējumus, svītrojot pirmos divus vārdus.

Sēdes vadītājs. Deputātiem iebildumu pret komisijas viedokli nav. Pieņemts.

J.Lagzdiņš. 43.priekšlikums. Latvijas Zemnieku savienības, Kristīgo demokrātu savienības un Latgales Demokrātiskās partijas frakcijas deputāti ierosina izslēgt pirmajā lasījumā pieņemtā likumprojekta 7.pantu. Komisija šo priekšlikumu noraidīja, jo republikas pilsētu domju un rajonu padomju vēlēšanās, ja tādas notiks, kandidātu sarakstus līdztekus politiskajām partijām var iesniegt arī vēlētāju apvienības. Par to mēs jau nobalsojām. Un tādēļ šis priekšlikums ir noraidīts.

Sēdes vadītājs. Deputātiem iebildumu nav. Turpināsim!

J.Lagzdiņš. Analogu apsvērumu dēļ komisija noraidīja arī 44.priekšlikumu (tas ir deputāta Pēterkopa priekšlikums) un arī Gunta Eniņa izteikto - 45.priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Deputātiem iebildumu pret komisijas viedokli par 44. priekšlikumu...

Normunds Pēterkops. Lūdzu! Atklājam debates.

N.Pēterkops (frakcija "Tçvzemei un Brīvībai").

Es aicinātu balsot gan par manu priekšlikumu, gan arī par deputāta Eniņa priekšlikumu, jo likumprojekta 7.pants, kas tika pieņemts pirmajā lasījumā, bija saistīts ar likumprojekta 4.priekšlikumu, ka pilsētās un rajonos vēlēšanās var piedalīties arī vēlētāju apvienības, bet, tā kā Saeima nobalsoja pret to, ka arī vēlētāju apvienības var piedalīties, tad būtībā šādā redakcijā šis priekšlikums vairs nav atstājams, un vienīgais, ko varētu darīt, ir pieņemt mūsu priekšlikumu - izslēgt šo pirmajā lasījumā pieņemto likumprojekta 7.pantu. Aicinu par to balsot.

Sēdes vadītājs. Deputāts Aigars Jirgens - frakcijas "Tçvzemei un Brīvībai" deputāts. Lūdzu!

A.Jirgens (frakcija "Tçvzemei un Brīvībai").

Godātie deputāti! Arī es vēlētos runāt saistībā ar iepriekšējo priekšlikumu, kas tika atbalstīts, proti, par to, ka republikas pilsētās un rajonos var kandidēt politisko organizāciju un to apvienību saraksti, bet savukārt rajonu pilsētās un pagastos var kandidēt arī vēlētāju apvienības. No tā izriet mans nākamais priekšlikums, kas ir par šo pantu lasāms nākamajā lappusē. Es ierosinu - to, ko Saeima pieņēma pirmajā lasījumā, šo 7.pantu, izteikt savādāk, proti, izslēgt likuma 16.panta pirmo daļu, jo, ja sarakstus piesaka politiskās organizācijas vai to apvienības, tad analoģiski, tāpat kā uz Saeimas vēlēšanām mēs mainījām likumu, arī šeit būtu jāmaina redakcija, tad nekādi atsevišķi vēlētāju paraksti nebūtu nepieciešami. Savukārt tur, kur ir šīs vēlētāju apvienības, tur būtu, protams, nepieciešams noteikta skaita vēlētāju - iesniedzēju atbalsts šim sarakstam. Es ierosinu to izteikt tādā veidā, ka likuma 16.pantā izslēdz pirmo daļu, bet otro daļu izsaka attiecīgajā redakcijā. Un aicinu par to balsot. Paldies.

Sēdes vadītājs. Paldies. Kārlis Čerāns - frakcijas "Latvijai" deputāts. Lūdzu!

K.Čerāns (frakcija "Latvijai").

Godātie deputāti! Deputāts Jirgens tikko motivēja to, ka rajona padomes un pilsētas domes deputātu kandidātu saraksts, ja to iesniedz vēlētāju apvienības, ir jāparaksta ne mazāk kā 20 vēlētājiem, kuri pierakstīti attiecīgās pašvaldības administratīvajā teritorijā. Es domāju, ka šī norma tiešām ir pieņemama, bet es arī domāju, ka šo pašu vajadzētu attiecināt arī uz pagastu padomēm, tāpēc es aicinātu atbalstīt visu frakcijas "Latvijai" priekšlikumu, kur mēs šo 16.panta pirmo un otro daļu aicinām aizstāt ar vienu daļu, kurā tiek pateikts, ka gan rajona padomes, gan pilsētas domes, gan arī pagasta padomes vēlēšanās attiecīgajam deputātu kandidātu sarakstam, ja to iesniedz vēlētāju apvienības, ir jābūt vismaz 20 vēlētāju atbalstam, kas to apliecinājuši ar savu parakstu. Es aicinātu atbalstīt frakcijas "Latvijai" priekšlikumu. Paldies.

Sēdes vadītājs. Vairāk deputāti debatēs pieteikušies nav. Debates slēdzam. Lūdzu, komisijas vārdā!

J.Lagzdiņš. Godātie kolēģi deputāti! Paldies debatētājiem, jo tik tiešām, ņemot vērā iepriekšējo konceptuālo balsojumu par vēlētāju apvienībām, ir nepieciešams koriģēt komisijas viedokli par daudziem turpmākajiem atzinumiem par pantiem. Pilnībā ir jāpievienojas deputāta Jirgena priekšlikumam un tātad ir jāizslēdz no pirmajā lasījumā pieņemtā likumprojekta 7.panta teksts. Tātad atbalstīt, pirmkārt, 44. un 45.priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Godātie kolēģi! Izskatot šos priekšlikumus, kardinālākais priekšlikums ir deputāta Pēterkopa priekšlikums - izslēgt kopumā 7.pantu, kā arī LZS, KDS un LDP frakcijas tāds pats priekšlikums - izslēgt 7.pantu kopumā. Deputāts Eniņš, kā arī deputāts Jirgens ierosina izslēgt 7.panta pirmo daļu. Tātad, pirmkārt, mums būtu jāizsaka sava attieksme, balsojot par deputāta Normunda Pēterkopa priekšlikumu, kas ir līdzīgs LZS, KDS un LDP frakcijas priekšlikumam, tas ir, izslēgt pirmajā lasījumā pieņemtā likumprojekta 7.pantu kopumā - tātad gan tā pirmo, gan otro daļu.

J.Lagzdiņš. Kurš būtu noraidāms.

Sēdes vadītājs. Par kuru ir komisijas viedoklis - noraidīt.

J.Lagzdiņš. ...to noraidīt un atbalstīt deputāta Eniņa priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Lūdzu deputātus izteikt savu attieksmi balsojot. Lūdzu balsošanas režīmu. Mēs balsosim par LZS, KDS un LDP frakcijas un Normunda Pēterkopa priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par - 16, pret - 23, atturas - 15. Nav pieņemts.

Tālāk mums ir jābalso deputāta Gunta Eniņa priekšlikums, kurš ierosina izslēgt pirmajā lasījumā pieņemtā likumprojekta 7.panta pirmo daļu.

J.Lagzdiņš. ...Kurš būtu pieņemams, ņemot vērā iepriekšējos nobalsotos priekšlikumus par vēlētāju apvienībām.

Sēdes vadītājs. Līdzīgs priekšlikums ir arī deputātam Aigaram Jirgenam, kurš arī ierosina izslēgt 7.panta pirmo daļu. Lūdzu deputātus paust savu attieksmi balsojot. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu. Lūdzu balsot. Lūdzu rezultātu! Par - 61, pret - 3, atturas - 1. Priekšlikums pieņemts.

J.Lagzdiņš. 46.priekšlikums attiecas uz tiešās vēlēšanās ievēlētu domju (padomju) priekšsēdētājiem. Šo priekšlikumu atbildīgā komija noraidīja, un tas nav balsojams.

Sēdes vadītājs. Deputātiem iebildumu nav.

J.Lagzdiņš. 47.priekšlikumu, godātie kolēģi, mēs jau nobalsojām, jo tas bija analogs deputāta Eniņa priekšlikumam. Tālāk ir priekšlikums, kuru iesniedza deputāts Aigars Jirgens un par kuru runāja arī deputāts Čerāns. Pilnībā jāpievienojas deputāta Čerāna viedoklim, ka Jirgena priekšlikums un piedāvātā redakcija neietver pilnībā visas zemākā līmeņa pašvaldības, proti, pagasta pašvaldības, un tādējādi Aigara Jirgena priekšlikums būtu tikai daļēji atbalstāms, bet pilnībā atbalstāms būtu frakcijas "Latvijai" priekšlikums nr.50 - izteikt to precizētā un pilnīgākā redakcijā.

Sēdes vadītājs. Aigars Jirgens - frakcijas "Tçvzemei un Brīvībai" deputāts. Lūdzu!

A.Jirgens (frakcija "Tçvzemei un Brīvībai").

Godājamie kolēģi! Es domāju, ka šeit manā priekšlikumā vienkārši ir tehniska kļūda, un es nevaru pašreiz pateikt, kurš ir pie tās vainojams - vai nu es, vai arī atbildīgā komisija, kas sagatavoja šo tabulu, bet es pievienojos arī frakcijas "Latvijai" šai redakcijai.

Sēdes vadītājs. Deputāts Jirgens savu priekšlikumu atsauc. Deputāti debatēs vairāk pieteikušies nav. Debates slēdzam. Komisijas vārdā.

J.Lagzdiņš. Atbalstāms būtu tas, ka netiek balsots deputāta Jirgena priekšlikums.

Sēdes vadītājs. Tātad deputāts Jirgens savu priekšlikumu ir atsaucis. Godātie deputāti, mums ir jābalso deputātu Andra Saulīša un Stroda...

J.Lagzdiņš. Nav balsojams.

Sēdes vadītājs. Tas nav balsojams. Deputāti neizteica nekādus iebildumus pret frakcijas "Latvijai" priekšlikumu. Šādi iebildumi nav izteikti, līdz ar to frakcijas "Latvijai" priekšlikums ir pieņemts. Paldies.

J.Lagzdiņš. 51.priekšlikums, kuru iesniedza deputāts Guntis Eniņš, tas ir analogs arī frakcijas "Latvijai" priekšlikumam, un atbilstoši iepriekšējiem balsojumiem tas būtu nevis jānoraida, bet gan jāpieņem.

Sēdes vadītājs. Deputātiem iebildumu nav. Pieņemts.

J.Lagzdiņš. 52.priekšlikums. Deputāti Saulītis un Strods atkal ierosina papildināt likumu ar jaunu normu, kurā ir runa par tiešās vēlēšanās vēlētu priekšsēdētāju. Šī norma tiek noraidīta.

Sēdes vadītājs. Deputātiem iebildumu pret komisijas viedokli nav. Pieņemts.

J.Lagzdiņš. 53.priekšlikums. Deputāts Guntis Eniņš ierosina izdarīt grozījumus pirmajā lasījumā pieņemtā likumprojekta 8.pantā. Šo priekšlikumu atbildīgā komisija noraidīja.

Sēdes vadītājs. Deputātiem iebildumu nav. Pieņemts.

J.Lagzdiņš. 54.priekšlikums ir tehniska rakstura. Atkal atbildīgā komisija bija spiesta labot juridiskas kļūdas, kuras pieļāva iesniedzēji, iesniedzot likumprojektu pirmajam lasījumam, proti, apvienot pirmajā lasījumā pieņemtā likuma 7.un 8.pantu, izsakot to vienā - 7.pantā un, protams, ņemot vērā iepriekšējos balsojumus.

Sēdes vadītājs. Deputātiem iebildumu nav. Pieņemts.

J.Lagzdiņš. 55.priekšlikums. Atbildīgā komisija noraidīja deputāta Urbanoviča priekšlikumu - izteikt 17.panta pirmās daļas 2.punktu šādā redakcijā, ka kandidātu sarakstam būtu jāpievieno katra sarakstā ietvertā kandidāta parakstīta deklarācija, ka uz viņu neattiecas šā likuma 9.panta 2.un 3.punktā minētie ierobežojumi, jo spēkā esošais likums uzliek par pienākumu deklarēt arī to, ka uz kandidātu neattiecas citi ierobežojumi, par kuriem mēs jau nobalsojām, pieņemot 9.pantu.

Sēdes vadītājs. Deputātiem iebildumu nav. Komisijas priekšlikums ir pieņemts.

J.Lagzdiņš. Atbildīgā komisija ierosina izteikt likuma 17.panta pirmās daļas 2.punktu šādā redakcijā, proti, ka ir jādeklarē katra sarakstā ietvertā kandidāta parakstīta deklarācija, ka uz viņu neattiecas šā likuma 9.panta 1., 2., 3. un 6.punktā minētie ierobežojumi. Šāda kārtība, godātie kolēģi, ir arī Saeimas vēlēšanu likumā, un es gribētu jūs kopumā informēt, ka, sadarbojoties ar Centrālo vēlēšanu komisiju, mēs centāmies Pašvaldību vēlēšanu likumu gan no juridiskā viedokļa, gan arī pēc būtības tuvināt tai reglamentācijai un kārtībai, kāda ir ietverta arī Saeimas vēlēšanu likumā.

Sēdes vadītājs. Deputātiem iebildumu nav. Pieņemts.

J.Lagzdiņš. Šī paša iemesla dēļ, vēloties šos likumus pēc iespējas vienādot, atbildīgā komisija pieņēma 57.priekšlikumu, kuru iesniedza deputāts Māris Vītols, proti, uzlikt par pienākumu, iesniedzot kandidātu sarakstu domju (padomju) vēlēšanām, pievienot kandidātu sarakstam arī visu sarakstā ietverto kandidātu parakstītu priekšvēlēšanu programmu, kuras apjoms ir tāds pats kā Saeimas vēlēšanās, proti, 4000 iespiedzīmju apjomā.

Sēdes vadītājs. Deputātiem iebildumu pret komisijas viedokli nav. Pieņemts.

J.Lagzdiņš. 58.priekšlikums. Jā, godātie kolēģi, likumprojekta 18.pantā ir runa par tā saucamo drošības naudu, kuru iemaksā kandidātu saraksta iesniedzēji, iesniedzot šo sarakstu. Šeit ir vairāki priekšlikumi. Komisija noraidīja deputāta Māra Vītola priekšlikumu - palielināt drošības naudas lielumu no 100 latiem līdz 250 latiem, tādējādi papildus būtu nepieciešami, pēc mūsu aprēķiniem, apmēram 15 000 latu, lai iesniegtu kandidātu sarakstus.

Sēdes vadītājs. Deputātiem iebildumu pret komisijas viedokli nav. Pieņemts.

J.Lagzdiņš. Vēl radikālāks bija deputāta Jāņa Urbanoviča priekšlikums, kurš ierosināja ļoti būtiski palielināt drošības naudas lielumu - no 100 latiem līdz 1000 latiem Rīgas Domes vēlēšanās, bet savukārt republikas pilsētu domju vēlēšanās un rajonu padomju vēlēšanās - līdz 500 latiem un mazo pašvaldību, kuru mums valstī ir ļoti daudz, vēlēšanās - līdz 200 latiem. Tādējādi, pēc mūsu aprēķiniem, kandidātu sarakstu iesniedzējiem būtu nepieciešami aptuveni 250 000 latu, lai iesniegtu kandidātu sarakstus. Komisija vienbalsīgi šo priekšlikumu noraidīja.

Sēdes vadītājs. Deputātiem iebildumu pret komisijas viedokli nav. Pieņemts.

J.Lagzdiņš. Atbildīgā komisija, ņemot vērā Centrālās vēlēšanu komisijas priekšlikumu, ierosina izteikt 18. pantu precizētā redakcijā. Kāda ir šī redakcija - ar to jūs, cienījamie kolēģi, varat iepazīties, proti, iesniedzot kandidātu sarakstus, ja pašvaldības teritorijā ir 2000 iedzīvotāju, būtu jāiesniedz 70 latu liela drošības nauda, ja 5000 iedzīvotāju - 90 latu, no 5000 līdz 50 000 iedzīvotāju - 110 latu, virs 50 000 - 150 latu, Rīgas Domes vēlēšanām - 700 latu. Ir viegli aprēķināt, ka šī summa ir noteikta atbilstoši deputātu skaitam, proti, 10 latu par katru deputātu. Mūsuprāt, tas būtu taisnīgi.

Sēdes vadītājs. Deputātiem iebildumu pret komisijas priekšlikumu nav. Pieņemts.

J.Lagzdiņš. Atbildīgā komisija noraidīja 61. priekšlikumu, kuru iesniedza Latvijas Zemnieku savienības, Kristīgo demokrātu savienības un Latgales Demokrātiskās partijas frakcija par 19. pantu, izsakot šo pantu precizētā redakcijā.

Sēdes vadītājs. Deputātiem pret komisijas viedokli - noraidīt LZS, KDS un LDP frakcijas priekšlikumu (61. priekšlikums) un izteikt pantu atbildīgās komisijas variantā - (62. priekšlikums) - iebildumu nav. Pieņemts.

J.Lagzdiņš. 63. priekšlikums, kuru iesniedza deputāts Jānis Urbanovičs par likumprojekta 20. pantu. Šo priekšlikumu komisija daļēji pieņēma.

Sēdes vadītājs. Deputātiem iebildumu nav. Pieņemts.

J.Lagzdiņš. 64. priekšlikums. Atbildīgā komisija ierosina precizēt Vēlēšanu likuma 20. pantu, proti, nosakot to precizētā redakcijā.

Sēdes vadītājs. Vai deputātiem iebildumu pret komisijas priekšlikumu nav? Pieņemts.

J.Lagzdiņš. 65. priekšlikums. Atbildīgā komisija ierosina izslēgt no pirmajā lasījumā pieņemtā likumprojekta 10. panta, kurā mēs izdarījām grozījumus, 22. panta otrās daļas 3. punktu.

Sēdes vadītājs. Vai deputātiem iebildumu pret atbildīgās komisijas priekšlikumu nav? Pieņemts.

J.Lagzdiņš. Deputāts Jānis Urbanovičs ierosināja noteikt, ka arī pašvaldību vēlēšanās kandidātu saraksti būtu numurējami. Šo konceptuālo pieeju mēs noraidījām, jo uzskatām, ka Saeimas vēlēšanās ir kāda jēga šai numerācijai, turpretī pašvaldību vēlēšanās, kur viena partija izvirza kandidātu sarakstu ļoti dažādu pašvaldību vēlēšanām, sagatavojot, piemēram, aģitācijas materiālus, tai nav nekādas jēgas, jo šī numerācija izlozes rezultātā būtu ļoti dažāda. Turpretī Saeimas vēlēšanās, kur visas partijas izvirza kandidātu sarakstu tikai piecos apgabalos, ir jēga konkrētajam numuram, jo tas asociējas ar konkrēto partiju. Pašvaldību vēlēšanās tas nav iespējams, jo sevišķi tad, ja šis numurs tiek iegūts izlozes kārtībā.

Sēdes vadītājs. Deputātu viedoklis - neiebilst pret šo priekšlikumu. Atbalstām.

J.Lagzdiņš. Frakcija "Latvijai"(tas ir 67. priekšlikums) ierosina - no pirmajā lasījumā pieņemtā likumprojekta 10. panta izslēgt 22. panta redakcijas otrās daļas 2. un 3. punktu. Šis priekšlikums daļēji ir pieņemts. Skatīt otrā lasījuma redakcijas 12. pantu, kuru piedāvā atbildīgā komisija. Tas ir nākošais priekšlikums.

Sēdes vadītājs. Deputātiem iebildumu pret komisijas viedokli nav. Pieņemts.

J.Lagzdiņš. Atbildīgā komisija tātad ierosina pieņemt precizētā redakcijā 12. pantu. Lūdzu, godātie kolēģi, skatiet šā panta redakciju! Tas ir 68. priekšlikums.

Sēdes vadītājs. Deputātiem iebildumu pret komisijas priekšlikumu nav. Pieņemts.

J.Lagzdiņš. 69. priekšlikums. Atbildīgā komisija ierosina - papildināt likuma 22. pantu ar trešo daļu, proti, ietverot likumā tādas normas, kas izsmeļoši paredzētu, uz kādu dokumentu pamata pieteiktais kandidāts būtu svītrojams no kandidātu saraksta gadījumos, ja viņš neatbilst likuma 9. pantā noteiktajiem ierobežojumiem. Kā jūs atceraties, iepriekšējās Saeimas vēlēšanās un pašvaldību vēlēšanās Centrālajai vēlēšanu komisijai un tiesām bija zināmas problēmas, jo nebija izsmeļoši un precīzi reglamentēta kārtība, kādā tiek svītroti pieteiktie kandidāti. Un vēlēšanu komisijas dažkārt pieņēma pretrunīgus lēmumus, vadoties pēc savas izpratnes, uz kādu dokumentu pamata būtu izdarāmi svītrojumi.

Tādēļ arī komisija piedāvā atbalstīt 69. priekšlikumu par 22. pantu.

Sēdes vadītājs. Deputātiem iebildumu nav. Pieņemts.

J.Lagzdiņš. 70. priekšlikums. Atbildīgā komisija ierosina - papildināt likuma 22. pantu, tas ir, spēkā esošā likuma 22. pantu, ar ceturto daļu šādā redakcijā, ka attiecīgajām iestādēm minētās izziņas vēlēšanu komisijai jāiesniedz bez maksas 5 dienu laikā. Runa ir par tiem dokumentiem, uz kuru pamata svītrojams kandidāts no saraksta.

Sēdes vadītājs. Deputātiem iebildumu nav. Pieņemts.

J.Lagzdiņš. Frakcija "Latvijai" ierosina - izslēgt no pirmajā lasījumā pieņemtā likumprojekta 11. pantu. Šeit ir runa par numerāciju. Mēs konceptuāli neatbalstījām nepieciešamību pašvaldību vēlēšanās numurēt kandidātu sarakstus, un par to es runāju jau iepriekš.

Sēdes vadītājs. Vai deputātiem iebildumu pret komisijas viedokli nav? Pieņemts.

J.Lagzdiņš. 72. priekšlikums, kuru iesniedza deputāti Saulītis un Strods, nav balsojams, jo šeit ir runa par domes (padomes) priekšsēdētāja vēlēšanām.

Sēdes vadītājs. Deputātiem iebildumu nav. Turpināsim!

J.Lagzdiņš. Šā paša iemesla dēļ nav balsojams arī nākošais - 73. priekšlikums, kuru iesnieguši Andris Saulītis un Strods.

Sēdes vadītājs. Deputātiem iebildumu nav. Turpināsim!

J.Lagzdiņš. 74. priekšlikums, kuru iesniedza Latvijas Zemnieku savienības, Kristīgo demokrātu savienības un Latgales Demokrātiskās partijas frakcija. Šo atbildīgā komisija ir noraidījusi, jo šeit ir runa par dzīvesvietu. Kā jūs atceraties, balsojot par iepriekšējiem pantiem, mēs akceptējām komisijas viedokli, ka tātad būtu iespēja kandidēt tikai pēc pastāvīgā pieraksta vietas, tādēļ šo grozījumu aicinām neatbalstīt. Tas izriet no iepriekšējiem balsojumiem.

Sēdes vadītājs. Deputātiem iebildumu nav.

J.Lagzdiņš. Šo pašu apsvērumu dēļ, ņemot vērā iepriekšējos balsojumus, tika noraidīts arī 75. priekšlikums, kuru iesniedza Latvijas Zemnieku savienības, Kristīgo demokrātu savienības un Latgales Demokrātiskās partijas frakcijas deputāti, ka tātad vēlēšanu komisijās būtu jāizliek informācija par kandidātam piederošo nekustamo īpašumu, ja tas ir pamats kandidēšanai attiecīgās domes (padomes) vēlēšanās.

Sēdes vadītājs. Deputātiem iebildumu nav. Pieņemts.

J.Lagzdiņš. Atbildīgā komisija ierosina redakcionāli precizēt pirmajā lasījumā pieņemtā 12. panta redakciju, izsakot to tālāk sekojošā redakcijā. Ierosinu deputātiem atbalstīt šo priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Deputātiem iebildumu nav. Pieņemts.

J.Lagzdiņš. 77. priekšlikums. Latvijas Zemnieku savienības, Kristīgo demokrātu savienības un Latgales Demokrātiskās partijas frakcijas deputāti...

Sēdes vadītājs. Šis priekšlikums nav balsojams.

J.Lagzdiņš. Jā, priekšlikums nav balsojams, jo mēs konceptuāli to esam jau noraidījuši iepriekšējos balsojumos.

Sēdes vadītājs. Deputātiem iebildumu nav. Pieņemts.

J.Lagzdiņš. Atbildīgā komisija ierosina izslēgt no pirmajā lasījumā pieņemtā likumprojekta 13. panta 2. punktu. Šis priekšlikums būtu jāpieņem, jo mēs konceptuāli noraidījām iespēju numurēt kandidātu sarakstus.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt. Iebildumu nav. Pieņemts.

J.Lagzdiņš. Atbildīgā komisija ierosina papildināt pirmajā lasījumā pieņemtā likumprojekta 13. pantu ar jaunu daļu, proti, nosakot, ka rajona padomes vēlēšanu zīme krāsas ziņā atšķiras no pilsētas domes un pagasta padomes vēlēšanu zīmes. Es aicinātu šo priekšlikumu atbalstīt, jo pagaidām nav ienākuši priekšlikumi, ka nebūtu jāorganizē rajonu padomju vēlēšanas.

Sēdes vadītājs. Deputātiem iebildumu nav. Pieņemts.

J.Lagzdiņš. Tātad 80. priekšlikums. Atbildīgā komisija ierosina - papildināt pirmajā lasījumā pieņemtā likumprojekta 13. pantu ar sekojošu trešo daļu. Godātie kolēģi! Es aicinātu šo atbildīgās komisijas normu atbalstīt. Jūs jau esat iepazinušies ar šīm normām.

Sēdes vadītājs. Deputātiem iebildumu nav. Pieņemts.

J.Lagzdiņš. 81. priekšlikums. Atbildīgā komisija ierosina - izslēgt no pirmajā lasījumā pieņemtā likumprojekta 14. pantu, jo šīs normas iestrādātas likumprojekta otrā lasījuma redakcijas 14. pantā.

Sēdes vadītājs. Deputātiem iebildumu nav. Pieņemts.

J.Lagzdiņš. 82. priekšlikums. Atbildīgā komisija pēc Centrālās vēlēšanu komisijas priekšlikuma ierosina - izteikt spēkā esošā likuma 25. pantu jaunā redakcijā. Godātie kolēģi! Mēs ļoti ilgi un uzmanīgi izvērtējām spēkā esošo Pašvaldību vēlēšanu likumu, un mēs, es jau varbūt atkārtojos, mēģinājām noteikt tādu gan balsu skaitīšanas tehniku, gan arī vēlēšanu komisiju darba tehniku, kāda ir reglamentēta Saeimas vēlēšanu likumā, tādējādi atvieglojot vēlēšanu komisiju un arī Centrālās vēlēšanu komisijas darbu. Un tādēļ atbildīgā komisija ierosina izteikt 25. pantu jaunā, precizētā, redakcijā.

Sēdes vadītājs. Deputātiem iebildumu pret komisijas viedokli nav. Godātais Lagzdiņa kungs! Līdz pārtraukumam ir 3 minūtes. Ir vēl jādod vārds paziņojumiem. Varbūt mēs šinī vietā varētu apstāties likumprojekta izskatīšanas gaitā un turpināt to pēc pārtraukuma.

Vārds paziņojumam Dzintaram Ābiķim - frakcijas "Latvijas ceļš" deputātam. Lūdzu!

Dz.Ābiķis (frakcija "Latvijas ceļš").

Cienījamie deputāti no Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas! Es aicinu jūs uz komisijas sēdi tūlīt, pārtraukumā, komisijas telpās.

Sēdes vadītājs. Vārds paziņojumam Ludmilai Kuprijanovai - Demokrātiskās partijas Saimnieks frakcijas deputātei. Lūdzu!

L.Kuprijanova (Demokrātiskās partijas Saimnieks frakcija).

Cienījamie kolēģi! Tos, kas ir pierakstījušies piedalīties Demogrāfiskajā apakškomisijā, es visus lūdzu uz Sociālo un darba lietu komisijas telpām tūlīt pēc reģistrācijas.

Sēdes vadītājs. Lūdzu reģistrācijas režīmu! Lūdzu reģistrēties! Lūdzu rezultātu! Saeimas sekretāra biedri Janīnu Kušneri lūdzu nolasīt reģistrācijas rezultātus!

Godātie deputāti, pārtraukums vēl nav pasludināts!

J.Kušnere (6. Saeimas sekretāra biedre).

Godātie deputāti, nav reģistrējušies:

Alfreds Čepānis,

Imants Daudišs,

Edvīns Inkēns,

Jānis Jurkāns,

Aleksandrs Kiršteins,

Paulis Kļaviņš,

Odisejs Kostanda,

Kristiāna Lībane,

Jānis Priedkalns,

Jānis Urbanovičs,

Juris Galerijs Vidiņš... Ir zālē. Paldies.

Sēdes vadītājs. Pārtraukums līdz 13.30.

Sēdes vadītājs. Godātie kolēģi, lūdzu, ieņemiet savas vietas! Lūdzu reģistrācijas režīmu! Lūdzu reģistrēties! Lūdzu rezultātu! Zālē ir 53 deputāti. Turpinām sēdi.

J.Lagzdiņš (frakcija "Latvijas ceļš").

Godātie kolēģi deputāti! 83.priekšlikumu par spēkā esošā likuma 26.pantu ir iesniedzis deputāts Urbanovičs. Viņš ierosina šo likuma pantu izteikt jaunā redakcijā. Komisija šo priekšlikumu noraidīja. Bet jāsaka tas, ka atsevišķas normas, kas ir šajā priekšlikumā, komisija pieņēma un iestrādāja savā piedāvātajā redakcijā.

Sēdes vadītājs. Deputātiem iebildumu pret komisijas viedokli - noraidīt deputāta Urbanoviča priekšlikumu - nav. Pieņemts.

J.Lagzdiņš. 84.priekšlikums. Atbildīgā komisija ierosina izteikt pirmajā lasījumā pieņemtā likumprojekta 15.pantu jaunā, precizētā redakcijā.

Sēdes vadītājs. Deputātiem iebildumu pret komisijas redakciju nav. Pieņemts.

J.Lagzdiņš. Labojot tehniska rakstura kļūdas, ko bija pieļāvuši likumprojekta iesniedzēji, sagatavojot likumprojektu pirmajam lasījumam, komisija izdarīja grozījumus pirmajā lasījumā pieņemtā likumprojekta 16.pantā, to redakcionāli precizējot. Es aicinu atbalstīt komisijas viedokli.

Sēdes vadītājs. Deputātiem iebildumu nav. Pieņemts.

J.Lagzdiņš. 86. priekšlikums, kuru iesnieguši Latvijas Zemnieku savienības, Kristīgo demokrātu savienības un Latgales Demokrātiskās partijas frakcijas deputāti un kurš attiecas uz tiešajās vēlēšanās ievēlētu domju (padomju) priekšsēdētājiem, nav balsojams, jo mēs konceptuāli noraidījām šādu ideju.

Sēdes vadītājs. Deputātiem iebildumu nav. Pieņemts.

J.Lagzdiņš. 87.priekšlikums. Deputāts Jānis Urbanovičs ierosina izteikt spēkā esošā likuma 28.pantu jaunā redakcijā. Atbildīgā komisija šo priekšlikumu daļēji pieņēma. Lūdzu skatīt otrajam lasījumam sagatavoto redakcijas 18.pantu.

Sēdes vadītājs. Deputātiem iebildumu nav. Pieņemts.

J.Lagzdiņš. Deputāti Saulītis un Strods ierosina likuma 28.pantā, tas ir, spēkā esošā likuma 28.panta otrajā daļā, aizstāt vārdu "zîmes" ar vārdu "zîmju". Tas ir tādēļ, ka vienlaikus notiek balsošana ar divām zīmēm - gan par zemākā līmeņa pašvaldībām, gan arī par augstākā līmeņa pašvaldībām. Tādēļ šāds precizējums ir pieņemts.

Sēdes vadītājs. Deputātiem iebildumu nav. Pieņemts.

J.Lagzdiņš. Atbildīgā komisija, labojot tehniska rakstura kļūdas, ierosina apvienot pirmajā lasījumā pieņemtā likumprojekta 17. un 18.pantu un izteikt to jaunā, precizētā redakcijā, ņemot vērā arī Jāņa Urbanoviča priekšlikumus.

Sēdes vadītājs. Deputātiem iebildumu nav. Pieņemts.

J.Lagzdiņš. 90.priekšlikums. Deputāts Normunds Pēterkops ierosina izteikt pirmajā lasījumā pieņemtā likumprojekta 19.pantu precizētā redakcijā. Komisija daļēji pieņēma tos ierosinājumus, kurus ietver deputāta Normunda Pēterkopa priekšlikums. Lūdzu skatīt atbildīgās komisijas sagatavoto 19.panta redakciju.

Sēdes vadītājs. Deputātiem iebildumu nav. Pieņemts.

J.Lagzdiņš. Atbildīgā komisija pieņēma arī tos ierosinājumus, kuri ietverti deputāta Jāņa Urbanoviča priekšlikumā par 29.pantu. Viņš ierosina izteikt pantu jaunā redakcijā. Atbildīgā komisija šo priekšlikumu daļēji pieņēma.

Sēdes vadītājs. Deputātiem iebildumu nav. Pieņemts.

J.Lagzdiņš. 92.priekšlikums. Labojot tehniska rakstura kļūdas, atbildīgā komisija ierosina apvienot pirmajā lasījumā pieņemtā likumprojekta 19., 20. un 21.pantu un izteikt tos jaunā, apvienotā redakcijā.

Godātie kolēģi, es gribu tomēr jūs dažos vārdos informēt par to, kādu balsošanas kārtību mēs ierosinām noteikt. Kā jūs atceraties, pirmajā lasījumā mēs atbalstījām "Saimnieka" iesniegto likumprojektu, kurš paredzēja noteikt pēc būtības analogu balsošanas kārtību kā Saeimas vēlēšanās, bet komisijas sēdē diezgan plašas diskusijas bija par to, vai būtu vēlēšanu zīme pagasta padomes vēlēšanās jāieliek atsevišķā aploksnē un vai atsevišķā aploksnē jāieliek arī vēlēšanu zīme, ar kuru balso par rajona padomes deputātiem. Mēs vienojāmies, ka līdzekļu ekonomijas dēļ būtu iespējams šīs zīmes ievietot vienā aploksnē, jo šajā ziņā nekādas manipulācijas un likuma pārkāpumi tomēr nav iespējami. Tādēļ arī ir šī precizētā redakcija.

Sēdes vadītājs. Deputātiem iebildumu nav. Pieņemts.

J.Lagzdiņš. 93.priekšlikums. Atbildīgā komisija noraidīja frakcijas "Latvijai" priekšlikumu par pirmajā lasījumā pieņemtā likumprojekta 20.panta redakciju. Šis priekšlikums ir noraidīts.

Sēdes vadītājs. Deputātiem iebildumu nav. Pieņemts.

J.Lagzdiņš. 94.priekšlikums. Tā kā tas attiecas uz priekšsēdētāja vēlēšanām un šo priekšlikumu iesniedza Latvijas Zemnieku savienības, Kristīgo demokrātu savienības un Latgales Demokrātiskās partijas frakcijas deputāti, tas ir noraidīts.

Sēdes vadītājs. Deputātiem iebildumu nav. Pieņemts.

J.Lagzdiņš. 95. priekšlikums. Arī šis priekšlikums, ko iesniedza deputāti Saulītis un Strods, attiecas uz tiešajās vēlēšanās ievēlētiem domju (padomju) priekšsēdētājiem. Tā kā tas konceptuāli ir noraidīts, arī komisija to noraida, un tas nav balsojams šobrīd.

Sēdes vadītājs. Deputātiem iebildumu nav. Pieņemts.

J.Lagzdiņš. Jā, godātie kolēģi, pirmajā lasījumā mēs pieņēmām tādu Demokrātiskās partijas Saimnieks frakcijas deputātu ierosinājumu, ka, balsojot par domju (padomju) deputātiem, vēlēšanu zīme nav jāievieto aploksnē, bet jāiemet atsevišķā urnā. Iepriekš balsojot un arī komisijā mēs vienojāmies par to, ka ir viena aploksne un viena urna. Līdzekļu taupīšanas rezultātā. Tādējādi arī vēlēšanu zīme nav apzīmogojama. Tādējādi arī ir koriģējama pirmajā lasījumā pieņemtā 22.panta redakcija, ar kuru tika izdarīti grozījumi esošā likuma 30.pantā. Sakarā ar to Normunds Pēterkops ierosina izslēgt vispār 30.pantu, tātad izslēgt pirmajā lasījumā pieņemtā likumprojekta 22.pantu. Komisija to atbalstīja.

Sēdes vadītājs. Deputātiem iebildumu pret komisijas viedokli nav. Pieņemts.

J.Lagzdiņš. Līdz ar to, godātie kolēģi, nav balsojams 97. priekšlikums - deputāta Jāņa Urbanoviča priekšlikums, jo mēs izslēdzām pirmajā lasījumā pieņemto 22.pantu. Un arī 98.priekšlikums, kuru iesniedza frakcijas "Latvijai" deputāti, analoģisku apsvērumu dēļ.

Sēdes vadītājs. Ja deputātiem nav iebildumu pret to, ka nav balsojams 97., 98. un 99.priekšlikums... Nē, es atvainojos, 97. un 98. priekšlikums nav balsojami. Iebildumu nav. Pieņemts.

J.Lagzdiņš. Deputāti Saulītis un Strods ierosina likuma 30.pantā vārdu "zîme" aizstāt attiecīgi ar vārdu "zîmju". Šis priekšlikums ir noraidīts nevis pēc būtības, bet tādēļ, ka šis pants ir izslēgts un tā vietā ir cits pants. Šajā pantā nav runa par zīmju izmantošanu. Bet pēc būtības mēs visā likumprojektā pārejam no termina "zîme" lietojuma vienskaitlī uz lietojumu daudzskaitlī. Tā ka mēs noraidām šo priekšlikumu nevis pēc būtības, bet pēc formas.

Sēdes vadītājs. Deputātiem iebildumu nav. Pieņemts.

J.Lagzdiņš. Deputāts Normunds Pēterkops ierosina pirmajā lasījumā pieņemtā likumprojekta 23.pantu izteikt jaunā redakcijā. Proti, šajā pantā ir runa par to, kādas vēlēšanu zīmes tiek uzskatītas par nederīgām. Atbildīgā komisija daļēji pieņēma šo priekšlikumu. Tāpat kā nākamo - deputāta Urbanoviča priekšlikumu. Bet pirmām kārtām būtu jābalso par Normunda Pēterkopa priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Deputātiem iebildumu pret to, ka daļēji tiek pieņemts Normunda Pēterkopa priekšlikums, nav. Pašam iesniedzējam iebildumu arī nav. Pieņemts.

J.Lagzdiņš. Atbildīgā komisija pieņēma deputāta Jāņa Urbanoviča priekšlikumu - proti, izsmeļoši un precīzi likumā uzskaitīt tos gadījumus, kādos vēlēšanu zīmes būtu uzskatāmas par nederīgām. Tādēļ atbildīgā komisija faktiski pilnībā pieņēma šo priekšlikumu, tikai pārcēla to uz 28.pantu pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītājs. Deputātiem iebildumu nav. Pieņemts.

J.Lagzdiņš. Atbildīgā komisija ierosina izteikt pirmajā lasījumā pieņemtā likumprojekta 23.pantu šādā redakcijā: "Izslēgt 31.pantu." Ðis priekšlikums ir pieņemts.

Sēdes vadītājs. Deputātiem iebildumu nav. Pieņemts.

J.Lagzdiņš. Deputāti Saulītis un Strods ierosina likuma 32.panta otrajā daļā vārdu "zîmi" aizstāt ar vārdu "zîmes". Šis priekšlikums ir pieņemts.

Sēdes vadītājs. Deputātiem iebildumu nav. Pieņemts.

J.Lagzdiņš. Deputāts Normunds Pēterkops ierosina izteikt likuma 32.pantu jaunā redakcijā. Daļēji šis priekšlikums ir pieņemts. Lūdzu skatīt komisijas sagatavoto otrā lasījuma 22.panta redakciju.

Sēdes vadītājs. Deputātiem iebildumu nav. Pieņemts.

J.Lagzdiņš. Daļēji ir pieņemts arī deputāta Jāņa Urbanoviča priekšlikums. Es gribu teikt, ka Jānis Urbanovičs un Normunds Pēterkops lielā mērā ir vadījušies no Saeimas vēlēšanu likuma un tādēļ nedaudz precizētākā redakcijā arī komisija pamatā šos priekšlikumus un arī turpmākos ir pieņēmusi. Tātad deputāta Urbanoviča priekšlikums daļēji ir pieņemts.

Sēdes vadītājs. Deputātiem citu viedokļu nav. Pieņemts.

J.Lagzdiņš. Atbildīgā komisija ierosina izteikt spēkā esošā likuma 32.pantu precizētā redakcijā. Tas ir 106.priekšlikums.

Sēdes vadītājs. Deputātiem par 106.priekšlikumu citu viedokļu nav. Pieņemts.

J.Lagzdiņš. Atbildīgā komisija ierosina aizstāt spēkā esošā likuma 33.pantā vārdus "vçlēšanu komisijas loceklis" ar vārdiem "vçlēšanu iecirkņa komisijas loceklis", jo tās funkcijas, par kurām ir runa šajā pantā, veic iecirkņa komisijas locekļi.

Sēdes vadītājs. Deputātiem iebildumu nav. Pieņemts.

J.Lagzdiņš. Atbildīgā komisija ierosina redakcionāli precizēt pirmajā lasījumā pieņemtā likumprojekta 24.pantu un izteikt to precizētā redakcijā.

Sēdes vadītājs. Deputātiem iebildumu nav. Pieņemts.

J.Lagzdiņš. 109.priekšlikums. Atbildīgā komisija ierosina aizstāt likuma 37.pantā vārdus "iecirkņa vēlēšanu komisija" ar vārdiem "vçlēšanu iecirkņa komisija".

Sēdes vadītājs. Deputātiem iebildumu pret 109.priekšlikumu nav. Pieņemts.

J.Lagzdiņš. Atbildīgā komisija pieņēma deputāta Jāņa Urbanoviča priekšlikumu - izteikt likuma 38.pantu šādā redakcijā: "Pirms vēlēšanu kastes tiek atvērtas, neizmantotās vēlēšanu aploksnes un vēlēšanu zīmes tiek dzēstas Centrālās vēlēšanu komisijas noteiktajā kārtībā." Priekšlikums ir pieņemts pilnībā.

Sēdes vadītājs. Deputātiem iebildumu nav. Pieņemts.

J.Lagzdiņš. Deputāts Jānis Urbanovičs ierosina izteikt pirmajā lasījumā pieņemtā likumprojekta 25. un 26.pantā paredzētos grozījumus likuma 39.panta pirmajā daļā precizētā redakcijā. Šis priekšlikums ir pieņemts.

Sēdes vadītājs. Deputātiem iebildumu nav. Pieņemts.

J.Lagzdiņš. 112.priekšlikums. Deputāts Jānis Urbanovičs ierosina izteikt likuma 39.panta otro daļu precizētā redakcijā. Godātie kolēģi, jūs redzat, kāda ir redakcija.

Sēdes vadītājs. Deputātiem iebildumu nav. Pieņemts.

J.Lagzdiņš. Latvijas Zemnieku savienības, Kristīgo demokrātu savienības un Latgales Demokrātiskās partijas frakcijas deputāti ierosina pirmajā lasījumā pieņemtā likumprojekta 25.pantā izslēgt vārdu "pilno". Priekšlikums pieņemts. Skatīt otrā lasījuma redakcijas 27.pantu.

Sēdes vadītājs. Deputātiem iebildumu nav. Pieņemts.

J.Lagzdiņš. Noraidīts ir 114.priekšlikums, ko iesnieguši deputāti Saulītis un Strods, jo konceptuāli ir noraidīta ideja par tiešās vēlēšanās vēlētu domju (padomju) priekšsēdētāju, un tas nav balsojams.

Sēdes vadītājs. Deputātiem iebildumu nav. Pieņemts.

J.Lagzdiņš. Godātie kolēģi, spēkā esošā likuma 39.pants reglamentē balsu skaitīšanas kārtību un tehniku, tādēļ deputāts Normunds Pēterkops ierosina izteikt 39.pantu jaunā redakcijā. Ar redakciju jūs esat iepazinušies. Es aicinu atbalstīt šo komisijas viedokli, daļēji pieņemt šo ierosinājumu.

Sēdes vadītājs. Deputātiem iebildumu pret komisijas viedokli nav. Pieņemts.

J.Lagzdiņš. 116.priekšlikums. Atbildīgā komisija, labojot tehniska rakstura kļūdas, kas ieviesušās likumprojekta pirmā lasījuma redakcijā, ierosina apvienot pirmajā lasījumā pieņemtā likumprojekta 25. un 26.pantu un ierosina izteikt to piedāvātajā redakcijā. Aicinu šo priekšlikumu pieņemt.

Sēdes vadītājs. Deputātiem citu viedokļu nav. Pieņemts.

J.Lagzdiņš. 117.priekšlikums. Deputāts Jānis Urbanovičs ierosina izteikt likuma 40.pantu precizētā redakcijā, ņemot vērā Saeimas vēlēšanu likuma normas. Daļēji pieņemts priekšlikums. Lūdzu skatīt otrā lasījuma redakcijas 28.pantu.

Sēdes vadītājs. Deputātiem iebildumu nav. Pieņemts.

J.Lagzdiņš. Atbildīgā komisija ierosina izteikt likuma 40.pantu jaunā precizētā redakcijā, ņemot vērā arī iepriekš apskatīto Jāņa Urbanoviča priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Deputātiem iebildumu pret 118.priekšlikuma atbalstīšanu nav. Pieņemts.

J.Lagzdiņš. Komisija noraidīja 119.priekšlikumu, kuru iesniedza deputāti Andris Saulītis un deputāts Strods, jo konceptuāli nav atbalstīta ideja par tiešās vēlēšanās vēlētu domes (padomes) priekšsēdētāju.

Sēdes vadītājs. Deputātiem iebildumu nav. Pieņemts.

J.Lagzdiņš. Tālāk. Atbildīgā komisija pieņēma deputāta Aigara Jirgena priekšlikumu - izteikt likuma 41.panta pirmo daļu šādā redakcijā: "Pilsētas, rajona un pagasta vēlēšanu komisijas vēlēšanu rezultātus aprēķina pēc protokoliem, ko tās saņēmušas no vēlēšanu iecirkņu komisijām."

Sēdes vadītājs. Deputātiem iebildumu nav. Pieņemts.

J.Lagzdiņš. Atbildīgā komisija pieņēma deputāta Aigara Jirgena priekšlikumu par grozījumiem spēkā esošā likuma 41.panta otrās daļas preambulā un 1.punktā.

Sēdes vadītājs. Deputātiem iebildumu nav. Pieņemts.

J.Lagzdiņš. Godātie kolēģi! Tālāk ir viens konceptuāls priekšlikums, ko ierosina deputāts Aigars Jirgens. Tas, godātie kolēģi, ir ļoti svarīgs priekšlikums, kas var būtiski ietekmēt deputātu vietu sadalījumu. Un, ja šāda kārtība būtu bijusi noteikta 6.Saeimas vēlēšanās, tad iespējams, ka Saeimā netiktu pārstāvēta viena otra deputātu frakcija, jo tas balsu sadalījuma princips jeb vietu sadalījuma princips, ko ierosina pieņemt deputāts Aigars Jirgens, ievērojamas priekšrocības dod tieši tām partijām, kuras attiecīgajā vēlēšanu apgabalā ir saņēmušas lielāku balsu skaitu. Lai tīri matemātiski un tehniski ilustrētu to, kādēļ tas tā ir, būtu varbūt ilgāk jārunā, taču laika trūkuma dēļ es to nedarīšu, bet pateikšu, ka tas nozīmētu to, ka, ja šāda sistēma būtu bijusi Saeimas vēlēšanās, tad, piemēram, Rīgā, frakcija "Tçvzemei un Brīvībai" būtu saņēmusi divas vietas vairāk, arī citas lielās frakcijas - "Latvijas ceļš" un "Saimnieks" - būtu papildu vietas saņēmušas, savukārt frakcija "Tçvzemei un Brīvībai" vietu nebūtu dabūjusi Latgalē - vienīgo vietu, Sociālistu partija būtu vairāk vietu dabūjusi Rīgā un Latgalē, bet atsevišķas partijas, iespējams, nebūtu pat pārstāvētas ar saviem deputātiem, kaut gan viņas būtu saņēmušas ievērojamu balsu skaitu. Komisija, neskatoties uz to, ka ir pārstāvēts vairākums no lielajām frakcijām, un apzinoties šāda labojuma sekas, vienbalsīgi noraidīja šādu priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Atklājam debates. Aigars Jirgens - frakcijas "Tçvzemei un Brīvībai" deputāts. Lūdzu!

A.Jirgens (frakcija "Tçvzemei un Brīvībai").

Godājamie deputāti! Kā jau Lagzdiņa kungs pareizi norādīja, šī balsu aprēķināšanas metode, kas tiek dēvēta arī par d'Onta (d`Hondt) metodi, pretstatā tai, ko piedāvā atbildīgā komisija un kas tiek saukta par Senlaga (Saint-Lagüe) metodi, dod priekšrocības tiem kandidātu sarakstiem un tām politiskajām organizācijām, kuras ir ieguvušas lielāko vēlētāju atbalstu. Un, manuprāt, ir tomēr vērts apsvērt šāda principa lietderību. Vēl jo vairāk tāpēc, ka pašvaldību vēlēšanās - atšķirībā no Saeimas vēlēšanām - neeksistē 5% barjera, vispār procentu barjera nepastāv. Saeimas vēlēšanās šī procentu barjera ir tādēļ, lai novērstu šo pārlieku lielo sadrumstalotību, kas varētu rasties, ievēlot pārāk daudzus kandidātu sarakstus. Tā tiek novērsta ar šo 5% barjeras metodi, pret ko, kā mēs zinām, ir izteikumi sabiedrībā un arī no to partiju puses, kuras nav šobrīd pārstāvētas, - ka tas ir netaisnīgi un slikti attiecībā pret šiem mazajiem grupējumiem. Nevis pret skaitliski mazajiem, bet pret tiem, kuri nav saņēmuši pietiekamu vēlētāju atbalstu. Es domāju, ka šādas pārliekas sadrumstalotības novēršana ir būtiska arī pašvaldību vēlēšanās, it sevišķi, ja runā par Rīgas pašvaldības vēlēšanām. Pārējās vietās varbūt tas tā nav, jo tur šis deputātu skaits vispār ir ļoti mazs - lielākais ir 15. Bet Rīgā tie ir 60 deputāti. Un tomēr, manuprāt, ir pietiekami svarīgi, lai šī politiskā sadrumstalotība Rīgas Domē nebūtu pārmērīgi liela. Un, kaut arī šeit ir, protams, zināms šīs proporcionalitātes izkropļojums, manuprāt, šie momenti ir jālīdzsvaro no abām pusēm. Un tieši tāpēc es piedāvāju šo priekšlikumu. Protams, ka es aicinu par to balsot un to atbalstīt. Paldies.

Sēdes vadītājs. Ēriks Zunda - Demokrātiskās partijas Saimnieks frakcijas deputāts. Lūdzu!

Ē.Zunda (Demokrātiskās partijas Saimnieks frakcija).

Cienījamais sēdes vadītāj! Godātie kolēģi! Mums ir likuma 1.pants, kurā ir rakstīts, ka mums ir tiešas, aizklātas un proporcionālas vēlēšanas pašvaldībās. Tas nozīmē, ka mums būtu jāpielieto tāda metode, kas nodrošina balsu aprēķinu, tas ir, vietu skaitu deputātiem, proporcionālu, atbilstoši likuma 1.pantā norādītajam, tas ir, maksimāli tuvu, proporcionālu balsu skaitam, ar kuru attiecīgo deputātu ir vēlējuši. Un tāpēc es aicinu pieturēties pie tā priekšlikuma, ko izsaka un ierosina komisija. Paldies.

Sēdes vadītājs. Deputāti debatēs pieteikušies vairāk nav. Debates beidzam.

Komisijas vārdā - Jānis Lagzdiņš, frakcijas "Latvijas ceļš" deputāts.

J.Lagzdiņš. Godātie kolēģi! Tātad deputāts Aigars Jirgens ierosina ieviest balsu sadalīšanā, tā saucamo d'Onta (d`Hondt) sistēmu, kas ir atsevišķās valstīs. Bet šī piedāvātā sistēma, manuprāt, ir netaisnīga, jo tā, kā jau to teica kolēģis deputāts Zunda, nesadala balsis atbilstoši, proporcionāli nodotajam balsu skaitam. Atsevišķos gadījumos, ja balsis pa apgabaliem sadalās... Taisnība ir arī deputātam Leiškalnam, kurš no vietas sauc, ka arī Senlaga (Saint-Lagüe) sistēma nav ideāla, bet ir arī vēl citas sistēmas. Bet, manuprāt, likumiem ir jābūt ne tik vien precīziem, bet arī taisnīgiem, un katrai partijai jābūt pārstāvētai atbilstoši viņu saņemtajam balsu skaitam. Un tādēļ arī jebkura lielā Saeimas frakcija vai arī frakcija, kura šobrīd Rīgas Domes vēlēšanās iegūs lielu balsu skaitu, nākotnē var vēlētāju uzticību zaudēt, un tad lielās frakcijas un partijas var ciest. Godātie kolēģi, tāda ir šī politiskā cīņa un dzīve. Tādēļ es aicinu tomēr atbalstīt komisijas viedokli un šo priekšlikumu noraidīt.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Mēs balsojam par 122.priekšlikumu - deputāta Aigara Jirgena priekšlikumu - izteikt likuma 41.panta otrās daļas 2.punktu šādā redakcijā, tālāk kā tekstā. Lūdzu balsošanas režīmu. Lūdzu balsot. Lūdzu rezultātu! Par - 18, pret - 28, atturas - 12. Priekšlikums nav pieņemts.

J.Lagzdiņš. Atbildīgā komisija ierosina izteikt likuma 41.panta otrās daļas 2.punktu tās piedāvātajā redakcijā, proti, tātad sadalīt šīs balsis pēc tāda paša principa, pēc kāda arī Saeimas vēlēšanās tiek balsis dalītas.

Sēdes vadītājs. Deputātiem iebildumu nav. Pieņemts.

J.Lagzdiņš. 124.priekšlikums. Deputāts Aigars Jirgens ierosina izteikt likuma 41.panta otrās daļas 3.punktu savā piedāvātajā redakcijā, analogi kā Saeimas vēlēšanu likumā.

Sēdes vadītājs. Deputātiem iebildumu nav. Pieņemts.

J.Lagzdiņš. Atbildīgā komisija ierosina atbalstīt arī nākamo deputāta Aigara Jirgena priekšlikumu - izteikt 41.panta otrās daļas 4.punktu piedāvātajā redakcijā.

Sēdes vadītājs. Deputātiem iebildumu nav. Pieņemts.

J.Lagzdiņš. 126.priekšlikums. Atbildīgā komisija ierosina pieņemt deputāta Aigara Jirgena priekšlikumu un izteikt 41.panta trešo daļu piedāvātajā redakcijā.

Sēdes vadītājs. Deputātiem iebildumu nav. Pieņemts.

J.Lagzdiņš. 127.priekšlikums. Atbildīgā komisija ierosina pieņemt deputāta Aigara Jirgena priekšlikumu - izteikt 41.panta ceturto daļu piedāvātajā redakcijā.

Sēdes vadītājs. Deputātiem iebildumu nav. Pieņemts.

J.Lagzdiņš. 128.priekšlikums. Deputāts Jānis Urbanovičs ierosina likumprojekta 27.pantā paredzēto grozījumu spēkā esošā likuma 41.pantā izteikt precizētā redakcijā. Priekšlikums pieņemts. Lūdzu skatīt otrā lasījuma redakcijas 29.pantu, kuru atbalstījusi atbildīgā komisija.

Sēdes vadītājs. Deputātiem iebildumu nav. Pieņemts.

J.Lagzdiņš. Atbildīgā komisija, labojot tehniska rakstura kļūdas, ierosina apvienot pirmajā lasījumā pieņemtā likumprojekta 27., 28. un 29.pantu un iekļaut otrajā lasījumā to kā 29.pantu. Lūdzu skatīt šo priekšlikumu, kurā ietverti arī deputāta Jāņa Urbanoviča priekšlikumi.

Sēdes vadītājs. Deputātiem iebildumu nav. Pieņemts.

J.Lagzdiņš. 130.priekšlikums pēc būtības nav balsojams. To iesniedza Latvijas Zemnieku savienības, Kristīgo demokrātu savienības un Latgales Demokrātiskās partijas frakcija. Šeit ir runa par priekšsēdētāja vēlēšanām.

Sēdes vadītājs. Deputātiem iebildumu nav. Pieņemts.

J.Lagzdiņš. Deputāts Jānis Urbanovičs ierosina izteikt pirmajā lasījumā pieņemto likumprojekta 28.pantu precizētā redakcijā. Šeit ir runa par grozījumiem spēkā esošā likuma 42.pantā. Priekšlikums pilnībā pieņemts.

Sēdes vadītājs. Deputātiem iebildumu nav. Pieņemts.

J.Lagzdiņš. 132.priekšlikums pēc būtības nav izskatāms, jo šeit ir runa par tiešās vēlēšanās vēlētiem domju (padomju) priekšsēdētājiem.

Sēdes vadītājs. Deputātiem iebildumu nav. Pieņemts.

J.Lagzdiņš. 133.priekšlikums. Deputāts Jānis Urbanovičs ierosina papildināt 43.pantu ar jaunu otro daļu. Priekšlikums pieņemts precizētā redakcijā.

Sēdes vadītājs. Deputātiem iebildumu nav. Pieņemts.

J.Lagzdiņš. Atbildīgā komisija ierosina izteikt likumprojekta 43.pantu jaunā, precizētā redakcijā, ņemot vērā iepriekš atbalstīto Jāņa Urbanoviča priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Deputātiem iebildumu nav. Pieņemts.

J.Lagzdiņš. Godātie kolēģi, nākamais svarīgais ir frakcijas "Latvijai" priekšlikums. Par ko šeit ir runa? Deputāti ierosina papildināt likumprojektu ar jaunu pantu, proti, noteikt, ka septiņu dienu laikā pēc vēlēšanām visiem kandidātu sarakstu iesniedzējiem un ieteiktajiem kandidātiem ir tiesības iepazīties ar balsotāju sarakstiem un vēlēšanu komisijas sēžu protokolu kopijām. Komisija to konceptuāli atbalstīja, jo uzskata, ka vēl arī mūsu valstī ir iespējami gadījumi, ka notiek kaut kādas ļaunprātības un ka atsevišķi vēlētāji, kuri nav atnākuši vēlēšanu dienā balsot, tiek ierakstīti nobalsojušo vēlētāju sarakstos un viņu vietā kāds negodīgs komisijas loceklis iesviež vēlēšanu zīmi un tādējādi faktiski tiek ietekmēti vēlēšanu rezultāti. Lai gadījumos, kad informācija par šādiem negodīgiem gadījumiem un likumpārkāpumiem kļūst zināma, varētu attiecīgās partijas un viņu pārstāvji kontrolēt un pārbaudīt, vai patiešām ir bijuši šādi likumpārkāpumi, atbildīgā komisija pieņēma frakcijas "Latvijai" priekšlikumu. Jo, iepazīstoties ar nobalsojušo vēlētāju sarakstiem, tik tiešām var konstatēt, vai ir šādas ļaunprātības bijušas.

Sēdes vadītājs. Deputātiem iebildumu pret komisijas viedokli nav. Priekšlikums pieņemts.

J.Lagzdiņš. 136.priekšlikums. Deputāts Māris Vītols, pēc būtības ierosina ietvert Vēlēšanu likumā normas, kas, tiesa, nepilnīgi, reglamentētas citā likumā, kas nosaka priekšvēlēšanu aģitācijas kārtību. Proti, deputāts Māris Vītols ierosina papildināt 49.panta otrajā daļā aiz vārdiem "faktiskos izdevumus" ar tekstu šādā redakcijā: "kâ arī iekārtot īpašas vietas bezmaksas politiskās reklāmas izvietošanai". Šo priekšlikumu noraidīja. Pirmkārt, tā nav šā likuma tēma. Otrkārt, valsts un pašvaldību iestādēs, mūsuprāt, nekādi nebūtu izvietojama priekšvēlēšanu aģitācija, tieši otrādi - apspriežot Vēlēšanu likumu, kas reglamentē priekšvēlēšanu aģitācijas kārtību Saeimas vēlēšanām, mēs noraidījām šādu iespējamību. Kā jūs atceraties, arī Saeimas ēkās šādi priekšvēlēšanu aģitācijas un politiskās aģitācijas materiāli tika novākti. Un tādēļ komisija noraidīja šādu priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Deputātiem citu viedokļu nav. Pieņemts komisijas viedoklis par to, ka jānoraida deputāta Māra Vītola priekšlikums.

J.Lagzdiņš. Vesela rinda priekšlikumu negaidītā kārtā ir iesniegta arī par pārejas noteikumiem. Tā kā teorētiski pastāv iespēja, ka, balstoties uz spēkā esošo likumu, varētu notikt arī domju (padomju) vēlēšanas mūsu valstī, tad atbildīgā komisija noraidīja Latvijas Zemnieku savienības, Kristīgo demokrātu savienības un Latgales Demokrātiskās partijas frakcijas deputātu priekšlikumu, kā arī Jāņa Urbanoviča priekšlikumu - izslēgt no pārejas noteikumiem 1.punktu. No praktiskā viedokļa raugoties, šāds priekšlikums varbūt ir loģisks, bet teorētiski pastāv vēl iespēja organizēt vēlēšanas atbilstoši spēkā esošajam likumam un tā noteiktajai kārtībai.

Sēdes vadītājs. Deputāti debatēs pieteikušies nav. Pirmajā lasījumā tas ir iekļauts kā 29.pants - tātad izslēgt pārejas noteikumu 1.punktu. Tieši tad laikam tur ir drukas kļūda?

J.Lagzdiņš. Jā, šis priekšlikums tātad ir pieņemts pirmajā lasījumā kā 29.pants, nu tas ir noraidīts, tātad ir izslēgts šis pants. Tādā redakcijā, kādā mēs pieņēmām pirmajā lasījumā, reizē ir noraidīts arī Latvijas Zemnieku savienības, Kristīgo demokrātu savienības un Latgales Demokrātiskās partijas frakcijas, kā arī deputāta Jāņa Urbanoviča priekšlikums.

Sēdes vadītājs. Tātad, lai mēs varētu sekot līdzi, pateikšu, ka paliek spēkā pirmā lasījuma redakcijā 29.pants - izslēgt pārejas noteikumu 1.punktu.

J.Lagzdiņš. Nē, šī redakcija arī tiek izslēgta, jo mēs noraidām LZS, KDS un LDP frakcijas un Urbanoviča priekšlikumu un reizē arī spēkā esošo tekstu.

Sēdes vadītājs. Deputātiem iebildumu nav.

J.Lagzdiņš. Godātie kolēģi, es atbildīgās komisijas vārdā atvainojos. Šeit ir mazliet neprecīzi sagatavota tabula, bet pēc būtības mēs pieņēmām pareizo lēmumu.

Sēdes vadītājs. Cienījamais referenta kungs, es pašlaik, vadot šo sēdi, nevaru izprast, jo 29.pantā ir - izslēgt pārejas noteikumu 1.punktu, to, kas ir spēkā pašlaik pirmā lasījuma redakcijā, tas ir nobalsotais pants. Kā LZS, KDS un LDP, tā arī deputāts Urbanovičs ierosina izslēgt šo pārejas noteikumu 1.punktu. Principā viņš dublē pirmajā lasījumā ieslēgto redakciju, un atbildīgā komisija ierosina to noraidīt.

J.Lagzdiņš. Noraidīt, pirmkārt, LZS, KDS un LDP, kā arī deputāta Urbanoviča, un arī pirmajā lasījumā nobalsoto 29.panta redakciju.

Sēdes vadītājs. Deputāts Aivars Endziņš - frakcijas "Latvijas ceļš" deputāts.

A.Endziņš (frakcija "Latvijas ceļš").

Cienījamais priekšsēdētāj! Cienījamie kolēģi! Es tomēr lūgtu Lagzdiņa kungu šeit pārdomāt un dot precīzāku formulējumu, par ko ir runa. Pirmajā lasījumā mēs izslēdzām, tātad piekritām priekšlikumam - izslēgt spēkā esošā likuma pārejas noteikumu 1.punktu, kurš noteica, ka Saeima nosaka, ka domes (padomes) vēlēšanas, kas tiek izsludinātas pēc šā likuma spēkā stāšanās, izņēmuma kārtā notiek 1994.gada 29.maijā un tiek finansētas no valsts budžeta. Ievēlētās domes (padomes) darbojas attiecīgi īsāku periodu, nekā ir noteikts šā likuma 1.pantā. Es sapratu, ka tas ir loģisks priekšlikums un ka līdz ar to viņš tika izslēgts. Par ko ir attiecīgās frakcijas un Urbanoviča priekšlikums, kuru pārejas noteikumu vajag izslēgt? Vai par to, kas tika nobalsots pirmajā lasījumā, - par šā spēkā esošā pārejas noteikumu 1.punkta izslēgšanu vai viņš vienkārši dublējas jau ar to, kas tika pieņemts pirmajā lasījumā? Grūti pateikt, it sevišķi tāpēc, ka, ja ir runa par nākamo - 139.priekšlikumu, Latvijas Zemnieku savienības, Kristīgo demokrātu savienības un Latgales Demokrātiskās partijas frakcijas un deputāta Urbanoviča priekšlikumu - izslēgt pārejas noteikumu 2.punktu, kas netika izdarīts pirmajā lasījumā. Un šis pārejas noteikumu 2.punkts nosaka, ka 1994.gada 29.maijā paredzētās domes (padomes) vēlēšanas un tā tālāk... Tātad tas viss ir jau pagājis, un es saprotu, ka ir loģiski, ka tas tiek arī izslēgts ārā. Šeit ir negatīvi. Un šajā sakarībā man tad tiešām nav skaidrs, ko tad Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija šeit savos secinājumos ir domājusi. Kas šeit tabulā ir pareizi un kas nepareizi? Paldies.

Sēdes vadītājs. Vairāk deputāti debatēs pieteikušies nav. Lūdzu, komisijas vārdā!

J.Lagzdiņš. Godātie kolēģi, atbildīgais konsultants no Juridiskā biroja bija Juridiskā biroja vadītājs Gunārs Kusiņš, un tieši šādus pašus jautājumus, godājamais kolēģi Endziņ, kādus jūs uzdevāt šobrīd auditorijai un referentam, arī mēs uzdevām Juridiskā biroja vadītājam. Un viņš ļoti pārliecinoši mums pierādīja, ka patiešām no praktiskā viedokļa diez vai atlikušajā laika periodā varētu rasties tāda situācija, ka kāda pagasta padome, ņemot vērā grūto stāvokli valstī, demisionētu un ka tiktu izsludinātas jaunas vēlēšanas, bet teorētiski šāda iespēja pastāv. Tīri teorētiski termiņi pieļauj to, ka varētu tikt uz neilgu periodu ievēlēta jauna pašvaldība, un šī pašvaldība ir jāvēlē tādā pašā kārtībā - uz saīsinātu termiņu, kā tika ievēlētas visas līdz šim darbojošamies pašvaldības. Un, ņemot vērā tieši šos teorētiskos argumentus, ko izteica Juridiskais birojs, atbildīgā komisija vienbalsīgi atbalstīja šādus apsvērumus.

Sēdes vadītājs. Godātie deputāti, mēs pašlaik izskatām 137. un 138.priekšlikumu, kuros Latvijas Zemnieku savienības, Kristīgo demokrātu savienības un Latgales Demokrātiskās partijas frakcija ierosina izslēgt pārejas noteikumu 1.punktu. Analogu priekšlikumu izsaka arī deputāts Jānis Urbanovičs. Pašlaik par esošo redakciju mēs varam balsot tikai tos priekšlikumus, kas ir izteikti rakstveidā. Dotajā brīdī šie abi priekšlikumi dublē pirmajā lasījumā nobalsoto Saeimas likumprojektu. Līdz ar to, kolēģi, mums atliek tikai izteikt savu viedokli, balsojot par pirmajā lasījumā nobalsoto mūsu likumprojekta 29.pantu. Tātad var izteikties "par" vai "pret" par to, ko uztur spēkā LZS, KDS un LDP frakcija un deputāts Urbanovičs, kuri vēlreiz atkārtoti ir iesnieguši to pašu priekšlikumu, bet, tā kā mums šie priekšlikumi ir jābalso, mēs vēlreiz varam paust savu attieksmi par šī panta nepieciešamību šajā likumprojektā. Vai ir skaidrs, par ko mēs balsosim? Mēs balsosim par LZS, KDS un LDP frakcijas un deputāta Urbanoviča priekšlikumu - izslēgt pārejas noteikumu 1.punktu. Lūdzu balsošanas režīmu. Lūdzu balsot. Lūdzu rezultātu! Par - 27, pret - 16, atturas - 10. Nav pieņemts. (Starpsauciens: "Ir pieņemts!") Es atvainojos, ir pieņemts. Priekšlikums ir pieņemts.

J.Lagzdiņš. Godātie kolēģi, nākošie divi - 139. un 140.priekšlikums, kuru iesniedza Latvijas Zemnieku savienības, Kristīgo demokrātu savienības un Latgales Demokrātiskās partijas frakcijas deputāti un deputāts Jānis Urbanovičs, pēc būtības ir par analogu problēmu, proti, par pārejas noteikumiem un to, vai ir nepieciešams saglabāt šo īpašo kārtību vēl atlikušajā periodā līdz nākamajām vēlēšanām. Un, ņemot vērā to, ka deputātu vairākums ir nobalsojis par deputāta Endziņa viedokli, tad arī es aicinātu tomēr, lai saglabātu zināmu konsekvenci šeit, neatbalstīt atbildīgās komisijas viedokli un balsot par šo priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Deputāti debatēs pieteikušies nav. Bet cienījamais referenta kungs, jūs pašlaik varat runāt komisijas vārdā, un mums ceturtajā ailē ir ierakstīts komisijas viedoklis - noraidīt. Jūs tikai kā deputāts varat aicināt uz citu viedokli, bet pašlaik mēs varam izskatīt tos rakstiskos priekšlikumus un tos secinājumus, ko ir devusi komisija. Tātad, godātie deputāti, mēs izskatām 139. un 140.priekšlikumu, kas ir analogi. Tos ir izteikusi LZS, KDS un LDP frakcija un deputāts Jānis Urbanovičs ar priekšlikumu - izslēgt pārejas noteikumu 2.punktu. (No zāles deputāts A.Endziņš: "Jâbalso!") Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu. Lūdzu balsot. Lūdzu rezultātu! Par - 46, pret - 8, atturas - 10. Priekšlikums ir pieņemts.

J.Lagzdiņš. Godātie kolēģi, nākamais ir deputāta Jāņa Urbanoviča priekšlikums par pārejas noteikumu 3.pantu. Arī te ir ierosinājums izslēgt pārejas noteikumu 3.punktu, bet tas pēc būtības nav analogs iepriekš nobalsotajiem, jo pārejas noteikumu 3.punkts, mūsuprāt, ir ar ilglaicīgāku raksturu, tas reglamentē kārtību, kādā tiek veikta pārbaude attiecībā uz personām, kuras ir sadarbojušās ar Valsts drošības komiteju un tātad kandidē pašvaldību vēlēšanās, un tas nekādā gadījumā nebūtu svītrojams. Tādēļ atbildīgā komisija to noraidīja.

Sēdes vadītājs. Deputātiem iebildumu nav. Pieņemts.

J.Lagzdiņš. Atbildīgā komisija pieņēma Jāņa Urbanoviča priekšlikumu par pārejas noteikumu 4.punktu, izslēdzot to, jo šī norma ir ietverta likuma pamattekstā kā tāda, tā ir ar ilglaicīgu raksturu.

Sēdes vadītājs. Deputātiem iebildumu nav. Pieņemts.

J.Lagzdiņš. Atbildīgā komisija ir noraidījusi Latvijas Zemnieku savienības, Kristīgo demokrātu savienības un Latgales Demokrātiskās partijas frakcijas deputātu priekšlikumu - izslēgt pārejas noteikumu 5.punktu, kurš runā par to, uz kādu dokumentu pamata vēlētāji var apliecināt savu tiesībspēju, pilntiesīgumu balsot, proti, ka arī šajās vēlēšanās var doties pie vēlēšanu urnām, apliecinot savu pilsonību ar bijušās PSRS pilsoņu pasi, ja ir attiecīgs zīmogs. Tādēļ mēs to noraidījām.

Sēdes vadītājs. Deputātiem iebildumu nav. Pieņemts.

J.Lagzdiņš. 144.priekšlikums. Jaunie grozījumi Kārtības rullī dod tiesības atbildīgajai komisijai pievienot vienam likumprojektam grozījumus tajā pašā likumprojektā, kuri ir iesniegti agrāk. Tādēļ atbildīgā komisija ierosina atbalstīt viedokli, lai Ministru kabineta noteikumi nr. 322, kuri izdoti Satversmes 81.panta kārtībā un pieņemti 1996. gada 30. jūlijā un kuri arī paredz grozījumus Pašvaldību vēlēšanu likumā, tiktu ietverti kā priekšlikumi, izskatot šo likumprojektu otrajā lasījumā. Mēs atbalstījām Ministru kabineta iesniegto redakciju, un es gribētu atgādināt, ka šeit ir runa par to, kā tiek apvienotas lēmējinstitūcijas gadījumā, ja administratīvi teritoriālās reformas laikā pilnībā tiek apvienoti tātad pagasti vai pilsētas. Komisija to atbalstīja ar nelieliem precizējumiem. Lūdzu atbalstīt arī jūs.

Sēdes vadītājs. Deputātiem iebildumu nav. Pieņemts.

J.Lagzdiņš. 145. priekšlikums ir par manis iepriekš informēto tēmu, proti, atbildīgā komisija ierosina izteikt šo Ministru kabineta priekšlikumu precizētā redakcijā.

Sēdes vadītājs. Deputātiem iebildumu nav. Pieņemts.

J.Lagzdiņš. Tālāk. Pēdējais - 146. - priekšlikums. Atbildīgā komisija ierosina pirmajā lasījumā pieņemtā likumprojekta 30. pantu pārcelt kā 1. pantu precizētā redakcijā. Tas ir pieņemts. Lūdzu skatīt tabulas sākumā 1. pantu.

Sēdes vadītājs. Deputātiem iebildumu nav. Pieņemts.

J.Lagzdiņš. Es aicinātu atbalstīt likumprojektu otrajā lasījumā.

Sēdes vadītājs. Godātie deputāti! Balsosim par likumprojekta "Grozījumi Pilsētas domes, rajona padomes un pagasta padomes vēlēšanu likumā" pieņemšanu otrajā lasījumā. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu balsot! Lūdzu rezultātu! Par - 67, pret - 2, atturas - 1. Likumprojekts otrajā lasījumā pieņemts.

Lūdzu termiņus trešajam lasījumam!

J.Lagzdiņš. Godātie kolēģi! Es aicinātu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu trešajam lasījumam 21. oktobri.

Sēdes vadītājs. Deputātiem iebildumu nav? Citu viedokļu nav? Pieņemts.

Godātie deputāti! Turpinot mūsu sēdi, pirms tālāk izskatām darba kārtību, informēju, ka ir saņemti vairāki priekšlikumi par izmaiņām darba kārtībā.

Saeimas Ārlietu komisija, pamatojoties uz Saeimas kārtības ruļļa 51. pantu, ierosina grozīt 1996. gada 10. oktobra Saeimas sēdes darba kārtību un iekļaut likumprojekta "Par Latvijas Republikas un sabiedrību "AMOCO Latvia Petroleum Company" un "Oljeprospektering AB" licences līgumu" izskatīšanu pirmajā lasījumā kā darba kārtības 22. jautājumu pirms lēmuma projekta "Par Satversmes tiesas tiesnešu apstiprināšanu pēc Ministru kabineta priekšlikuma".

Lūdzu, Kārlis Čerāns - frakcijas "Latvijai" deputāts.

K.Čerāns (frakcija "Latvijai").

Godātie kolēģi! Es aicinātu Saeimu neiekļaut šo jautājumu šodienas darba kārtībā. Es domāju, ka nav nekāda pamata šeit tādai steigai, ja reiz tik ilgi tas laiks ir vilkts. Es domāju, ka mēs pilnīgi varam skatīt to normālā kārtībā. Lai viņš nonāk Prezidija sēdē un pēc tam normāli parādās arī darba kārtībā, un tad mēs viņu varētu arī lemt un skatīt.

Tā ka es aicinātu noraidīt šo priekšlikumu. Paldies.

Sēdes vadītājs. Indulis Bērziņš - frakcijas "Latvijas ceļš" deputāts.

I.Bērziņš (frakcija "Latvijas ceļš").

Cienījamais sēdes vadītāj, cienījamie kolēģi! Es ceru, ka kustību "Latvijai" interesē Latvijas intereses. Es patiesi ceru to. Visi cilvēki, kas ir šajā zālē - ne tikai deputāti, bet arī žurnālisti -, zina, ka, uzklausot Lietuvas parlamenta aicinājumu, mēs vairāk nekā mēnesi gaidījām šā līguma ratifikāciju un šobrīd praktiski esam sasnieguši pēdējo robežu. 31. oktobris pēc mūsu pašu starptautiskajām saistībām, kuras mēs esam uzņēmušies, ir šī te pēdējā līnija, lai mēs būtu korekti pret saviem biznesa partneriem.

Tāpēc es lūdzu mainīt darba kārtību un šīsdienas sēdē pieņemt šo likumprojektu pirmajā lasījumā. Paldies. (Starpsauciens: "Pareizi!")

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par Ārlietu komisijas priekšlikumu - iekļaut doto jautājumu šodienas darba kārtībā. Lūdzu rezultātu! Par - 63, pret - 4, atturas - 1. Priekšlikums ir pieņemts.

Saeimas Prezidijs ir saņēmis Juridiskās komisijas iesniegumu ar lūgumu - izslēgt no darba kārtības 31. jautājumu - likumprojektu "Grozījums likumā "Par tiesu varu"".

Juris Kaksītis - Demokrātiskās partijas Saimnieks frakcijas deputāts. Lūdzu!

J.Kaksītis (Demokrātiskās partijas Saimnieks frakcija).

Cienījamie kolēģi! Es gribu pateikt dažus teikumus motivācijai, kādēļ ir radies šāds lēmuma projekts.

Mēs šinīs dienās komisijā izskatījām veselu bloku likumprojektu un arī noteikumu bloku, kas saistīti ar zemesgrāmatu darbu, un konstatējām, ka ir pienācis laiks risināt jautājumu par to, ka Zemesgrāmatu nodaļu priekšnieki, viņu vietnieki, kas tagad likumā ir it kā tiesnešu statusā, būtu minami kā šo nodaļu tiesneši. Bet to mēs nedrīkstam darīt un iesniegt Saeimā šādu likumprojektu, kamēr netiek izdarītas izmaiņas Tiesu varas likumā. Taču, cienot principu, ka, iesniedzot vienu likumprojektu, ir izdarāmas vai ierosināmas izmaiņas citā likumā, kurš šajā gadījumā zināmā mērā ir, es teikšu, "jumta" likums, mēs uzskatām par nepieciešamu atsaukt šā likumprojekta izskatīšanu šodien otrajā lasījumā. Pretējā gadījumā mums kāds visai konceptuāls jautājums būtu jāatliek tikai uz trešo lasījumu, kas nav korekti. Tas ir pārāk nopietns, tāpēc gribētos, lai tam otrā lasījuma līmenī būtu piesaistīta jūsu uzmanība, kā arī Tieslietu ministrijas un pārējo ieinteresēto institūciju interese un uzmanība. Līdz ar to arī radās šis priekšlikums, un es lūdzu to atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Vai "pret" runāt neviens nevēlas? Deputātiem iebildumu nav. Lūgums ir pieņemts. Tātad mēs esam izslēguši 31. jautājumu - likumprojektu "Grozījums likumā "Par tiesu varu"" no šodienas sēdes darba kārtības.

Otrs jautājums, ko Juridiskā komisija lūdz, - iekļaut darba kārtībā aiz otrās sadaļas 21. jautājuma Saeimas lēmuma projektu "Par priekšlikumu iesniegšanas termiņa pagarināšanu likumprojektam "Grozījums likumā "Par tiesu varu"". Vai deputātiem ir iebildumi? Nav. Pieņemts.

"Saskaņā ar Saeimas kārtības ruļļa 51. pantu lūdzam izslēgt no Saeimas 1996. gada 10. oktobra sēdes darba kārtības 22. un 23. jautājumu. Deputāti Vidiņš, Jurdžs, Pēterkops, Ozoliņš, Zīle, Straume."

Jānis Straume - frakcijas "Tçvzemei un Brīvībai" deputāts. Lūdzu!

J.Straume (frakcija "Tçvzemei un Brīvībai").

Godātie kolēģi! Sakarā ar to, ka vakar Juridiskajā komisijā tika apstiprinātas Saeimas deputātu ierosinātās kandidatūras Satversmes tiesas tiesnešu amatiem izskatīšanai Saeimas sēdē, acīmredzot tas varētu notikt nākošās nedēļas sēdē. Mēs ierosinām arī Ministru kabineta un Augstākās tiesas izvirzīto tiesnešu kandidatūru apstiprināšanu izdarīt kopīgi ar Saeimas deputātu ierosināto kandidatūru apstiprināšanu vienā sēdē, un tas varētu būt nākošnedēļ. Paldies. (Starpsauciens no zāles: "Jâbalso!")

Sēdes vadītājs. "Pret" neviens runāt nevēlas? Deputātiem iebildumu nav? Vai deputāti prasa balsojumu? Deputāti balsojumu neprasa... (Starpsaucieni no zāles: "Prasa, neprasa...") Kārlis Leiškalns - frakcijas "Latvijas ceļš" deputāts. Lūdzu!

K.Leiškalns (frakcija "Latvijas ceļš").

Godājamie kolēģi! Es no deputāta Straumes teiktā nedzirdēju loģiku, kāpēc mums ir jābalso visi kopā. Šobrīd mēs balsosim par Ministru kabineta izvirzītajiem kandidātiem, un, tā kā Ministru kabinetam ir attiecīga kvota, tad šis balsojums nekādi nevarēs ietekmēt balsojumu nākamajā sēdē. Un tāpēc aicinu balsot pret.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Godātie deputāti! Mēs balsosim par sešu deputātu iesniegto priekšlikumu - izslēgt no šodienas darba kārtības 22. un 23. darba kārtības jautājumu. Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu, balsosim! Lūdzu rezultātu! Par - 38, pret - 24, atturas - 6. Priekšlikums ir pieņemts.

Saeimas Prezidijs ir saņēmis Juridiskās komisijas iesniegumu: "Komisijas vārdā lūdzam izdarīt izmaiņas izsludinātajā šā gada 10. oktobra darba kārtībā un trešajā sadaļā "Par amatpersonu ievēlēšanu un atbrīvošanu no amata" kā pirmo izskatīt jautājumu par Roberta Lazdāna apstiprināšanu par Kurzemes apgabaltiesas tiesnesi."

Vai deputātiem ir iebildumi? Vai kāds vēlas runāt par šo jautājumu? Nē. Priekšlikums pieņemts.

Godātie deputāti! Turpināsim izskatīt mūsu sēdes darba kārtību. Likumprojekts "Grozījumi likumā "Par ārvalstnieku un bezvalstnieku ieceļošanu un uzturēšanos Latvijas Republikā"".

Saeimas Prezidijs ierosina Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas iesniegto likumprojektu "Grozījumi likumā "Par ārvalstnieku un bezvalstnieku ieceļošanu un uzturēšanos Latvijas Republikā"" nodot Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijai, Juridiskajai komisijai un Sociālo un darba lietu komisijai un noteikt, ka Juridiskā komisija ir atbildīgā komisija. Deputātiem iebildumu nav? Pieņemts.

Par likumprojektu "Likums par Krājaizdevu sabiedrībām". Saeimas Prezidijs ierosina deputātu Holšteina, Ķezbera, Celmiņa, Bišera un Stikuta iesniegto likumprojektu "Likums par krājaizdevu sabiedrībām" nodot Budžeta un finansu (nodokļu) komisijai un Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai un noteikt, ka Budžeta un finansu (nodokļu) komisija ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi pret Saeimas Prezidija priekšlikumu? Nav. Pieņemts.

Par likumprojektu "Grozījumi Kredītiestāžu likumā". Saeimas Prezidijs ierosina deputātu Holšteina, Ķezbera, Celmiņa, Bišera un Stikuta iesniegto likumprojektu "Grozījumi Kredītiestāžu likumā" nodot Budžeta un finansu (nodokļu) komisijai un Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai un noteikt, ka Budžeta un finansu (nodokļu) komisija ir atbildīgā komisija. Deputātiem iebildumu nav. Priekšlikums ir pieņemts.

Par likumprojektu "Grozījumi likumā "Par kooperatīvajām (kopdarbības) sabiedrībām"". Saeimas Prezidijs ierosina deputātu Holšteina, Ķezbera, Celmiņa, Bišera un Stikuta iesniegto likumprojektu "Grozījumi likumā "Par kooperatīvajām (kopdarbības) sabiedrībām" nodot Budžeta un finansu (nodokļu) komisijai un Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai. Un noteikt, ka Budžeta un finansu (nodokļu) komisija ir atbildīgā komisija.

Roberts Zīle - frakcijas "Tçvzemei un Brīvībai" deputāts. Lūdzu!

R.Zīle (frakcija "Tçvzemei un Brīvībai").

Godātais sēdes vadītāj! Godātie kolēģi! Es lūdzu noteikt par atbildīgo komisiju Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisiju. (Starpsauciens no zāles: "Nç, Zīle, Tā nevar!")

Sēdes vadītājs. Kādi vēl būtu priekšlikumi? Vai deputātiem ir iebildumi pret Roberta Zīles priekšlikumu - par atbildīgo noteikt Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisiju? Nav. Priekšlikums ir pieņemts. Arī kopumā pret Prezidija priekšlikumu deputātiem iebildumu nav. Pieņemts.

Par likumprojektu "Ârstniecības likums". Saeimas Prezidijs ierosina Sociālo un darba lietu komisijas iesniegto likumprojektu "Ârstniecības likums" nodot Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijai, Izglītības, kultūras un zinātnes komisijai un Sociālo un darba lietu komisijai un noteikt, ka Sociālo un darba lietu komisija ir atbildīgā komisija.

Deputāts Pēteris Apinis - frakcijas "Latvijas ceļš" deputāts. Lūdzu!

P.Apinis (frakcija "Latvijas ceļš").

Cienījamie kolēģi, bez šaubām, ir bijuši arī vēl vājāki likumi par šo, piemēram, Izglītības likums. Es iesaku to pie reizes nodot arī Budžeta un finansu (nodokļu) komisijai.

Sēdes vadītājs. Ludmila Kuprijanova - Demokrātiskās partijas Saimnieks frakcijas deputāte. Lūdzu!

L.Kuprijanova (Demokrātiskās partijas Saimnieks frakcija).

Cienījamie kolēģi! Es lūdzu atbalstīt šo likumprojektu, jo ārstniecības noteikumi šobrīd mums darbojas jau trešo gadu. Šobrīd tiek virzīta visa medicīnas likumdošanas pakete, tā sāk parādīties, paldies Dievam, arī Saeimā. Ārstniecības noteikumu likums būs "jumta" likums, jo citādi mums tajā pašā likumā par ārstu praksi būs jāatkārto visas pamatnostādnes. Mums ir ļoti nepieciešams ātri sākt izskatīt šo likumu.

Apiņa kungam es gribu atgādināt, ka tad, kad jūs bijāt veselības valsts ministrs, jūs neko nedarījāt, lai šāds likums taptu jau toreiz. Tādēļ es lūdzu, cienījamie kolēģi, atbalstīt Sociālo un darba lietu komisijas likumprojektu un nodot to izskatīšanai komisijām. Paldies.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par Saeimas Prezidija priekšlikumu par likumprojekta "Ârstniecības likums", par to, ka Saeimas Prezidijs ierosina nodot to komisijām. Lūdzu balsošanas režīmu! Es atvainojos! Vai deputātiem ir iebildumi pret deputāta Pētera Apiņa priekšlikumu - nodot šo likumprojektu arī Budžeta un finansu (nodokļu) komisijai? Ir iebildumi. Lūdzu zvanu vēlreiz! Lūdzu balsosim par deputāta Pētera Apiņa priekšlikumu - papildināt Saeimas Prezidija atzinumu ar priekšlikumu - likumprojektu "Ârstniecības likums" nodot arī Budžeta un finansu (nodokļu) komisijai. (Starpsauciens no zāles: "Ir!") Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 18, pret - 40, atturas - 7. Priekšlikums nav pieņemts.

Citu iebildumu deputātiem par Saeimas Prezidija atzinumu nav. Saeimas Prezidija atzinums ir pieņemts.

Par likumprojektu "Grozījums likumā "Par muitas nodokli (tarifiem)"". Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu "Grozījums likumā "Par muitas nodokli (tarifiem)"" nodot Ārlietu komisijai un Budžeta un finansu (nodokļu) komisijai un noteikt, ka Budžeta un finansu (nodokļu) komisija ir atbildīgā komisija. Deputātiem iebildumu pret Saeimas Prezidija atzinumu nav. Priekšlikums ir pieņemts.

Par likumprojektu "Grozījums likumā "Par pašvaldību finansu izlīdzināšanu 1996.gadā"". Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu "Grozījums likumā "Par pašvaldību finansu izlīdzināšanu 1996.gadā"" nodot Budžeta un finansu (nodokļu) komisijai un Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijai un noteikt, ka Budžeta un finansu (nodokļu) komisija ir atbildīgā komisija. Deputātiem iebildumu pret Saeimas Prezidija atzinumu nav. Priekšlikums ir pieņemts.

Par likumprojektu "Grozījumi Medību likumā". Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu "Grozījumi Medību likumā" nodot Budžeta un finansu (nodokļu) komisijai un Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijai un noteikt, ka Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija ir atbildīgā komisija. Deputātiem iebildumu pret Saeimas Prezidija atzinumu nav. Priekšlikums ir pieņemts.

Par likumprojektu "Par Apvienoto Nāciju Konvenciju par preču starptautiskā pirkuma-pārdevuma līgumiem". Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu "Par Apvienoto Nāciju Konvenciju par preču starptautiskā pirkuma-pārdevuma līgumiem"" nodot Ārlietu komisijai un Juridiskajai komisijai un noteikt, ka Ārlietu komisija ir atbildīgā komisija.

Deputāts Kārlis Čerāns - frakcijas "Latvijai" deputāts. Lūdzu!

K.Čerāns (frakcija "Latvijai").

Godātie deputāti! Varbūt es kaut ko nesaprotu un šeit kāds man varētu paskaidrot. Mēs tiešām varam pievienoties dažādām konvencijām, bet es tiešām gribu, lai, nododot šādus likumprojektus komisijām, mums šīs konvencijas arī būtu. Es neesmu šīs pašas konvencijas tekstu redzējis. Man nav informācijas par to, ka tā deputātiem būtu izsniegta, un tāpēc es aicinu balsot "pret".

Sēdes vadītājs. Vairāk deputāti uzstāties par Saeimas atzinumu...

Juris Sinka - frakcijas "Tçvzemei un Brīvībai" deputāts. Lūdzu!

J.Sinka (frakcija "Tçvzemei un Brīvībai").

Es visu laiku gribētu saņemt kaut kādus paskaidrojumus. (Starpsauciens no zāles: "Runā stiprāk!") Par 10. un 11. man ir kaut kāda nojauta, bet par 12. nu it nemaz, ko tas viss nozīmē.

Sēdes vadītājs. Sinkas kungs, es ļoti atvainojos! Pēc Kārtības ruļļa par nodošanu komisijām viens deputāts var runāt "par", viens - "pret". Deputāts Kārlis Čerāns izteica savu noraidošo attieksmi par šā likumprojekta nodošanu komisijām. "Par" runāt neviens nevēlas. (Starpsauciens no zāles: "Nav jau tā Konvencija?") Lūdzu zvanu! Lūdzu, balsosim par Saeimas Prezidija atzinumu par likumprojekta "Par Apvienoto Nāciju Konvenciju par preču starptautiskā pirkuma-pārdevuma līgumu" nodošanu tām komisijām, kuras mums ir minētas projektā. Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu, balsosim! Lūdzu rezultātu! Par - 29, pret - 17, atturas - 11. Saeimas Prezidija atzinums ir pieņemts.

Par likumprojektu "Par Unidroit Konvenciju par starptautisko finansiālo līzingu". Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu "Par Unidroit Konvenciju par starptautisko finansiālo līzingu" nodot Ārlietu komisijai un Budžeta un finansu (nodokļu) komisijai un noteikt, ka Ārlietu komisija ir atbildīgā komisija.

Kārlis Čerāns - frakcijas "Latvijai" deputāts. Lūdzu!

K.Čerāns (frakcija "Latvijai").

Godātie kolēģi! Man tiešām nav nekādu iebildumu pret Unidroit konvencijām un pret starptautisko finansiālo līzingu, bet es tiešām domāju, ka šeit tomēr būtu ļoti būtiski, ja mēs spriežam par šiem jautājumiem, lai mums arī būtu šie dokumenti. It kā Ministru kabinets šeit ir iesniedzis šo likumprojektu, un likumprojektā ir atsauce uz pilnīgi konkrētiem konvencijas pantiem. Nu nav nekādas iespējas mums šo jautājumu šeit skatīt! Es domāju, šeit tas absolūti nav politisks jautājums. Vienkārši mums vajadzētu šodien balsot vai nu "pret", vai atturēties, un tad, kad šis jautājums tiks atrisināts, nākamajā nedēļā to acīmredzot vajadzētu nodot komisijām un tad arī skatīt normālā kārtībā. Bet mani tiešām nepatīkami pārsteidz šīs valdošās koalīcijas atbalsts, faktiski aklais atbalsts Ministru kabinetam, it kā viss, kas nāk no Ministru kabineta, uzreiz noteikti ir labi, un mēs neprasām pat nekādu dokumentāru kārtību. Es tiešām aicinu balsot "pret". Paldies.

Sēdes vadītājs. "Par" runāt neviens nevēlas. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsosim par Saeimas Prezidija atzinumu - par likumprojekta "Par Unidroit Konvenciju par starptautisko finansiālo līzingu" (dokuments nr. 1510.-a) nodošanu paredzētajām komisijām. Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 46, pret - 11, atturas - 6. Saeimas Prezidija atzinums ir pieņemts.

Par likumprojektu "Par Unidroit Konvenciju par starptautisko faktoringu". Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu "Par Unidroit Konvenciju par starptautisko faktoringu" nodot Ārlietu komisijai un Juridiskajai komisijai un noteikt, ka Ārlietu komisija ir atbildīgā komisija.

Deputāts Kārlis Čerāns - frakcijas "Latvijai" deputāts. Lūdzu!

K.Čerāns (frakcija "Latvijai).

Godātie deputāti, es daudz neargumentēšu. Es lūdzu balsojumu! Es iebilstu pret šā likumprojekta nodošanu komisijām un lūdzu balsojumu.

Sēdes vadītājs. "Par" runāt neviens nevēlas. Lūdzu zvanu! Godātie deputāti, mēs balsosim par Saeimas Prezidija atzinumu par likumprojekta "Par Unidroit Konvenciju par starptautisko faktoringu" (dokuments nr. 1514.-a) nodošanu komisijām. Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 38, pret - 8, atturas - 11. Saeimas Prezidija atzinums ir pieņemts.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu "Par Konvenciju par cīņu pret nelikumīgām darbībām, kas apdraud civilās aviācijas drošību, un Protokolu par cīņu pret nelikumīgu vardarbību lidostās, kas apkalpo starptautisko civilo aviāciju, kas papildina Konvenciju par cīņu pret nelikumīgām darbībām, kas apdraud civilās aviācijas drošību" nodot Ārlietu komisijai un Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai un noteikt, ka Ārlietu komisija ir atbildīgā komisija. Deputātiem iebildumu nav. Saeimas Prezidija atzinums ir pieņemts.

Par likumprojektu "Par Konvenciju par cīņu pret nelikumīgu gaisa kuģu sagrābšanu". Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu "Par Konvenciju par cīņu pret nelikumīgu gaisa kuģu sagrābšanu" nodot Aizsardzības un iekšlietu komisijai, Ārlietu komisijai un Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai, un noteikt, ka Ārlietu komisija ir atbildīgā komisija. Deputātiem iebildumu pret Saeimas Prezidija atzinumu nav. Pieņemts.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu "Par Konvenciju par noziegumiem un dažādām citām darbībām, kas izdarītas gaisa kuģos" nodot Aizsardzības un iekšlietu komisijai un Ārlietu komisijai un noteikt, ka Ārlietu komisija ir atbildīgā komisija. Deputātiem iebildumu pret Saeimas Prezidija atzinumu nav. Pieņemts.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu "Grozījumi likumā "Par valsts budžetu 1996.gadam"" nodot visām Saeimas komisijām un noteikt, ka Budžeta un finansu (nodokļu) komisija ir atbildīgā komisija. Deputātiem iebildumu pret Saeimas Prezidija atzinumu nav. Pieņemts.

Saeimas Prezidijs ierosina deputātu Urbanoviča, Dozorceva, Staša, Kalnbērza un Lujāna iesniegto likumprojektu "Grozījumi likumā "Par iedzīvotāju ienākuma nodokli"" nodot Budžeta un finansu (nodokļu) komisijai un Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai un noteikt, ka Budžeta un finansu (nodokļu) komisija ir atbildīgā komisija. Deputātiem iebildumu pret Prezidija atzinumu nav. Pieņemts.

Saeimas Prezidijs ierosina deputātu Dozorceva, Staša, Kreituses, Kreitusa, Kalnbērza un Urbanoviča iesniegto likumprojektu "Grozījumi likumā "Par ugunsdrošību"" nodot Aizsardzības un iekšlietu komisijai un Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijai. Un noteikt, ka Aizsardzības un iekšlietu komisija ir atbildīgā komisija.

Deputāts Roberts Jurdžs - frakcijas "Tçvzemei un Brīvībai" deputāts. Lūdzu!

R.Jurdžs (frakcija "Tçvzemei un Brīvībai").

Cienījamais Saeimas Prezidij! Cienījamie kolēģi! Neatkarīgo deputātu grupa ir iesniegusi grozījumu likumā "Par ugunsdrošību". Kāds ir šis grozījums? Tas paredz 18.pantā, ka darbā "Ugunsdzēsības un glābšanas dienesta departamentā pieņem Latvijas pilsoņus un Latvijas Republikas iedzīvotājus, kuri ir minēti likumā "Par to bijušās PSRS pilsoņu statusu, kuriem nav Latvijas vai citas valsts pilsonības". Ko dos mūsu valstij un tās pilsoņiem šie iesniegtie labojumi likumā? Vai mūsu Ugunsdzēsības un glābšanas dienesta departamentā ir pēkšņi sācies darbinieku trūkums un Latvijā ir beidzies bezdarbs? Kā zināms, labojums, ka Ugunsdzēsības un glābšanas dienesta departamentā var strādāt tikai Latvijas pilsoņi, tika pieņemts 1994.gada decembrī. 6.Saeimas Aizsardzības un iekšlietu komisija izveidoja ugunsdzēsības un ugunsdrošības dienesta apakškomisiju, kas iepazinās ar stāvokli šajā departamentā un citos ugunsdrošības dienestos. Bet tika atklātas cita veida un rakstura problēmas, tādas kā nepietiekams budžeta finansējums, kas neļauj modernizēt ekipējumu, aparatūru un tehniku.

Otrkārt, sadarbības trūkums starp dažādiem ugunsdzēsības dienestiem.

Treškārt, nepilnīgi nodrošināta visas valsts teritoriālā aizsardzība ugunsgrēku gadījumos.

Un ceturtkārt - īpašuma denacionalizācijas jautājumi brīvprātīgo ugunsdzēsības formējumu ietvaros.

Vai tas, ka 6.Saeima nobalsos pret 5.Saeimas lēmumu un atļaus departamentā strādāt cilvēkiem, kuri nav Latvijas pilsoņi, atrisinās šīs problēmas? Es domāju, ka ne. Ja mēs atbalstām šos grozījumus, tad šis likums kļūst nenopietns un ačgārns arī no starptautiskās likumdošanas viedokļa gan Austrumu pusē, gan Rietumu pusē.

Apskatīsimies, kas sanāk. 15.pants: Ugunsdzēsības un glābšanas dienesta departaments ir militarizēts valsts dienests. Man liekas, ka ar šo teikumu pietiek, lai noraidītu šo priekšlikumu.

Skatāmies tālāk. 17.pants nosaka, ka ugunsdzēsības un glābšanas dienesta amatpersonām ir tiesības, pirmkārt, apturēt darbu uzņēmumos, kuros ir ugunsbīstams stāvoklis, aizliegt ražot produkciju. Vai mēs varam atļaut to, ka Latvijas nepilsoņi noteiks mūsu uzņēmumu un pilsoņu darbību? Dabiski, šie Latvijas iedzīvotāji, kam nav Latvijas pilsonības, ir pieraduši mācīt un sodīt, nevis nokārtot eksāmenus un iemācīties valodu, lai kļūtu par Latvijas pilsoņiem. Tas būs papildu punkts Latvijas pilsoņu diskriminācijas sarakstā, ja mēs pieņemsim šo grozījumu. Tātad aicinu balsot "pret".

Sēdes vadītājs. "Par" - Antons Seiksts, frakcijas "Latvijas ceļš" deputāts. Lūdzu!

A.Seiksts (frakcija "Latvijas ceļš").

Godātais sēdes vadītāj! Godātie kolēģi! Es neanalizēšu likumprojektu pēc būtības, jo tam, ja tas tiks nodots komisijām, būs īpašs laiks. Es gribētu šobrīd teikt tikai sekojošo. Projekts analizējams, ja tas ir nodots pirmajā lasījumā. Kas attiecas uz tiem argumentiem, ko šeit minēja Jurdža kungs, es tos nevaru analizēt, jo daudzos jautājumos es vienkārši neesmu kompetents. Bet jautājumu pēc būtības analizēt es tomēr iesaku, tādēļ lūdzu apstiprināt Prezidija priekšlikumu par likumprojekta nodošanu komisijām. Visus argumentus - par labu vai par sliktu - kolēģis Jurdžs tomēr neminēja. Es ļoti lūdzu nodot šo likumprojektu komisijām.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par Saeimas Prezidija atzinumu - par likumprojekta "Grozījumi likumā "Par ugunsdrošību"" (dokuments nr.1520A) nodošanu tām komisijām, kas paredzētas šajā dokumentā. Lūdzu balsošanas režīmu. Lūdzu rezultātu! Par - 32, pret - 22, atturas - 7. Saeimas Prezidija atzinums pieņemts.

Saeimas Prezidijs ierosina deputātu Rubina, Ozoliņa, Valdmaņa, Sinkas un Kušneres iesniegto likumprojektu "Grozījums Diplomātiskā un konsulārā dienesta likumā" nodot Ārlietu komisijai un Juridiskajai komisijai un noteikt, ka Ārlietu komisija ir atbildīgā komisija.

Deputāts Aivars Endziņš - frakcija "Latvijas ceļš". Lūdzu!

A.Endziņš (frakcija "Latvijas ceļš").

Cienījamo priekšsēdētāj! Cienījamie kolēģi! Esiet tik lapni un izlasiet piedāvājumu un izlasiet Satversmes 41.pantu! Satversmes 41.pants pasaka skaidri un gaiši, ka Valsts prezidents reprezentē valsti starptautiski, ieceļ Latvijas, kā arī pieņem citu valstu diplomātiskos priekšstāvjus. Tātad Valsts prezidents viņus ieceļ. Bet pēc šā priekšlikuma iznāk tā - ieceļ Valsts prezidents, bet apstiprina Saeima. Saeima var arī neapstiprināt. Es atvainojos, -man liekas, ka būtībā tas jau ir atkal viens kārtējais priekšlikums, kas skar Satversmes tiesu. Tas ir pretrunā ar Satversmi. Ar likumu gribam ierobežot Valsts prezidenta pilnvaras. Es tāpēc aicinu nenodot komisijām tādu likumprojektu, kurš ir pretrunā ar Satversmi. Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītājs. Deputāts Endziņš runāja "pret". Pieteicies runāt "par" ir deputāts Andris Rubins - pie frakcijām nepiederošs deputāts. Lūdzu!

A.Rubins (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Cienījamie deputāti! Mēs, dažādu frakciju deputāti, Ārlietu komisijas biedri, iesniedzām izskatīšanai Saeimā šo priekšlikumu, jo mēs uzskatām, ka visus ārkārtējos un pilnvarotos vēstniekus vajadzētu apstiprināt Saeimai. Un tāpēc mūsu priekšlikums ir, lai Saeima apstiprina un arī, ja būs nepieciešams, atceļ. Mēs gribam būt droši par mūsu vēstnieku lojalitāti Latvijai. Mēs apstiprinām Saeimā visus tiesnešus. Kāpēc mēs nevarētu arī Saeimā apstiprināt visus vēstniekus? Vēstnieks taču ir augstāks postenis nekā ministrs. Pašreizējā kārtība ir tāda, ka vēstniekus ieceļ, attiecībā uz vēstniekiem priekšlikumus dod ārlietu ministrs - "Latvijas ceļa" pārstāvis Birkavs - un viņus apstiprina Valsts prezidents vai atlaiž Valsts prezidents. Šodien mums ir četrās valstīs vēstnieki, kuriem jau sen ir beidzies likumā paredzētais laiks. Mums ir vēstnieki (piemēram, Apvienoto Nāciju Organizācijā - Baumanis, Krievijā - Peters, arī Anglijā esošais vēstnieks), kuriem sen ir beidzies likumā paredzētais laiks, un mēs nekādi to nekontrolējam. Es domāju, ja apstiprinās Saeima, tad būs arī lielāka atbildība Ārlietu ministrijai un Valsts prezidentam par vēstnieka apstiprināšanu. Tāpat mums ir daudzi vēstnieki, kas senāk ir sadarbojušies ar Valsts drošības komiteju un kas paši ir to atzinuši. Un viņi ir vēstnieki. Kāpēc mums vajadzīgs tādus vēstniekus apstiprināt? Es uzskatu, ka visiem vēstniekiem jātiek apstiprinātiem Saeimā. Un to, vai tā vēstnieka apstiprināšana būs pirms Valsts prezidenta vai pēc Valsts prezidenta, - to lai tās komisijas izlemj. Un tas likums būs izmainīts. Es aicinu balsot "par". Paldies.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par Saeimas Prezidija atzinumu - par likumprojekta "Grozījums Diplomātiskā un konsulārā dienesta likumā" (dokuments nr.1521A) nodošanu attiecīgajām komisijām, kas paredzētas šajā dokumentā. Lūdzu balsošanas režīmu. Lūdzu rezultātu! Par - 35, pret - 28, atturas - 7.

Lūdzu, atkārtosim balsošanas režīmu. Vēlreiz lūdzu balsošanas režīmu. Lūdzu rezultātu! Par - 35, pret - 30, atturas - 6. Saeimas Prezidija atzinums nav pieņemts.

Par atvaļinājumu piešķiršanu. Latvijas Republikas Saeimas Prezidijs ir saņēmis iesniegumu no deputāta Andra Rubina: "Lûdzu piešķirt man bezalgas atvaļinājumu laikā no šā gada 14.oktobra līdz 18.oktobrim sakarā ar manu piedalīšanos ar referātu "Saslimstība ar sifilisu Latvijā turpina augt" Eiropas dermatovenerologu 5.kongresā Lisabonā." Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu, balsosim par atvaļinājuma piešķiršanu deputātam Andrim Rubinam. Lūdzu rezultātu! Par - 52, pret - 7, atturas - 5. Atvaļinājums piešķirts.

Latvijas Republikas Saeimas Prezidijs ir saņēmis iesniegumu no Saeimas deputāta Jāņa Urbanoviča: "Lûdzu piešķirt bezalgas atvaļinājumu laikā no šā gada 7.oktobra līdz 11.oktobrim sakarā ar uzaicinājumu piedalīties Pasaules kokvilnas komisijas 55.sanāksmē, kas šajā laikā notiks Taškentā - Uzbekistānā." Lūdzu zvanu! Lūdzu, balsosim par atvaļinājuma piešķiršanu deputātam Jānim Urbanovičam. Lūdzu balsošanas režīmu. Lūdzu rezultātu! Par - 61, pret - 1, atturas - 2. Deputātam Jānim Urbanovičam atvaļinājums piešķirts.

Atbilstoši mūsu darba kārtībā izdarītajām izmaiņām nākamais jautājums ir par priekšlikumu iesniegšanas termiņa pagarināšanu likumprojektam "Grozījums likumā "Par tiesu varu"".

"Par" vai "pret" runāt neviens nevēlas. Dokuments nr.1542. Lūdzu balsošanas režīmu. Es atvainojos. Iebildumu nav? Balsojumu deputāti neprasa. Priekšlikums pieņemts.

Godātie deputāti! Prezidijā ir vienkārši neskaidrības, jo dažas komisijas un deputāti lūdza ietvert pēc kāda darba kārtības jautājuma, bet daži - pirms... Līdz ar to principā pašlaik mēs esam, apstiprinot darba kārtību, apstiprinājuši un iekļāvuši darba kārtībā kā...

Nākamais darba kārtības jautājums pēc mūsu izdarītajām izmaiņām darba kārtībā ir par Roberta Lazdāna apstiprināšanu par Kurzemes apgabaltiesas tiesnesi.

Juridiskās komisijas vārdā - deputāts Juris Kaksītis, Demokrātiskās partijas Saimnieks frakcijas deputāts. Lūdzu!

J.Kaksītis (Demokrātiskās partijas Saimnieks frakcija).

Cienījamie kolēģi! Es lūdzu jūs uzmanību pievērst dokumentam nr.1555. Juridiskā komisija šo jautājumu skatīja jau šā gada jūnijā, un Juridiskā komisija pieņēma pozitīvu lēmumu - atbalstīt Roberta Lazdāna kandidatūru ievēlēšanai par Kurzemes apgabaltiesas tiesnesi. Taču tajā laikā mēs nesūtījām Saeimai šo lēmuma projektu apstiprināšanai sekojoša iemesla dēļ. Prokuratūra lūdza atturēties no šādas rīcības tādēļ, ka Lazdāns tajā laikā, būdams izmeklēšanas grupā, kura izmeklēja krimināllietu, kas saistīta ar banku "Baltija", bija aizņemts šajā izmeklēšanā. Un tādēļ Prokuratūra lūdza dokumentu Saeimai nenosūtīt, līdz šis darbs būs pabeigts. Tagad mūsu rīcībā ir ģenerālprokurora apstiprinājums, ka darbs ir pabeigts. Līdz ar to es Juridiskās komisijas vārdā lūdzu Saeimai apstiprināt Robertu Lazdānu par Kurzemes apgabaltiesas tiesnesi.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par Latvijas Republikas Saeimas lēmumu par Roberta Lazdāna apstiprināšanu par Kurzemes apgabaltiesas tiesnesi. Lūdzu balsošanas režīmu. Lūdzu, balsojam. Balsojums slēgts. Lūdzu rezultātu! Par - 52, pret - 5, atturas - 9. Roberts Lazdāns ievēlēts par Kurzemes apgabaltiesas tiesnesi.

J.Kaksītis. Paldies.

Sēdes vadītājs. Godātie deputāti! Līdz pārtraukumam ir palikusi viena minūte.

Paziņojumam vārds Aivaram Endziņam - frakcijas "Latvijas ceļš" deputātam. Lūdzu!

A.Endziņš (frakcija "Latvijas ceļš").

Cienījamo priekšsēdētāj! Cienījamie kolēģi! Es lūgtu Latvijas parlamenta grupu Starpparlamentu savienībā (konkrēti, Amerika kungu, Lībanes kundzi, Kaksīša kungu, Kazāka kungu, Krastiņa kungu, Kreituses kundzi, Ķezbera kungu, Lamberga, Tenisa, Vītola un Bekasova kungus) pulksten 17.00 Prezidija sēžu zālē uz Latvijas parlamenta grupas sanāksmi. Paldies.

Sēdes vadītājs. Paziņojumam vārds Kārlim Druvam - LZS, KDS un LDP frakcijas deputātam. Lūdzu!

K.J.Druva (LZS, KDS un LDP frakcija).

Cienījamie kolēģi! Es gribu atgādināt tiem, kas ir Aizsardzības un iekšlietu komisijas deputāti, ka rīt no rīta, pulksten 9.30, mums sākas komisijas sēde parastajās telpās.

Sēdes vadītājs. Pārtraukums līdz 15.30.

Sēdi vada Latvijas Republikas 6.Saeimas priekšsēdētāja biedrs Andris Ameriks.

Sēdes vadītājs. Godātie kolēģi, lūdzu, ieņemiet vietas! Lūdzu tādu garu zvanu, jo nav pārliecības, ka zālē ir kvorums. Lūdzu reģistrācijas režīmu. Deputātus lūdzu reģistrēties. Lūdzu rezultātu! Reģistrējušies ir 68 deputāti. Turpinām izskatīt mūsu darba kārtību.

Nākamais jautājums - likumprojekts "Par Latvijas Republikas un sabiedrību "AMOCO Latvia Petroleum Company" un "Oljeprospektering AB" licences līgumu". Saeimas Ārlietu komisijas vārdā - Indulis Bērziņš, frakcijas "Latvijas ceļš" deputāts. Lūdzu!

I.Bērziņš (frakcija "Latvijas ceļš").

Cienījamais sēdes vadītāj! Cienījamie kolēģi! Jūs visi labi atceraties, ka šis likumprojekts jau vienreiz bija darba kārtībā. Lietuvas parlaments pieņēma aicinājumu mums atlikt šā līguma ratifikāciju, un mēs to arī izdarījām, lai spertu soli pretī lietuviešiem tieši tāpat, kā to izdarīja mūsu delegācija ar saviem kompromisa priekšlikumiem. Par nožēlu, droši vien objektīvu, bet arī subjektīvu iemeslu dēļ Lietuvas pusei neizdevās nonākt pie iespējas vienoties savā starpā, lai vienotos ar mums. Un tāpēc, ņemot vērā to, ka pašreizējais līguma teksts paredz, ka līgums ir jāratificē līdz 31.oktobrim - un mums ir jāpilda saistības ar saviem līgumpartneriem -, Ārlietu komisijas vārdā es lūdzu nobalsot par šā jautājuma steidzamību.

Sēdes vadītājs. Deputāti par vai pret steidzamību runāt nevēlas. Lūdzu zvanu! Lūdzu, balsosim par Ālietu komisijas priekšlikumu - par likumprojekta atzīšanu par steidzamu. Lūdzu balsošanas režīmu. Lūdzu rezultātu! Par - 50, pret - nav, atturas - 2. Steidzamība pieņemta.

I.Bērziņš. Cienījamais sēdes vadītāj! Cienījamie kolēģi! Pirmkārt, par šo līgumu un par iespējām, kas parādās Latvijai, ja šis līgums tiek ratificēts un tālākie noteikumi attīstās mums vislabvēlīgākajā gultnē. Es negribu runāt šeit par politisko izdevīgumu - ka mēs piesaistām Amerikas Savienoto Valstu kapitālu (un zināmā mērā te varētu būt runa arī par mūsu stabilitāti un drošības garantijām). Ekonomiskā ziņā tas varētu izskatīties sekojoši. Es vēlreiz saku: pie šā labvēlīgā varianta, ja mēs ratificējam šo līgumu, tiek atrasta un nosprausta robeža ar Lietuvu... jo līguma 24.pants... šobrīd es vēršos ne tik daudz pie saviem kolēģiem, kā pie žurnālistiem, lai viņi neaizmirst to atgādināt arī Lietuvas kolēģiem... 24.pants paredz, ka izpēte, pati izpēte, nesākas, līdz netiek nosprausta šī robeža, tātad no Lietuvas puses šeit nevarētu būt nekādu pārmetumu. Tātad, ja šī robeža tiek nosprausta, sākas izpēte, un, ja tiek atrasta nafta, tad, kā eksperti uzskata, finansiālais ienākums Latvijai varētu būt pat līdz 25 miljoniem latu ik gadus un tas varētu turpināties apmēram 25 gadus, tā ir optimistiskā prognoze. Tomēr padomāsim: ja šogad, mūsu sarežģītajā budžeta situācijā, mums būtu vēl 25 miljoni latu... ja mums šogad būtu vēl 25 miljoni latu, tad, man liekas, budžets tiktu pieņemts ar aplausiem, pat opozīcijai un Tautas kustībai "Latvijai" balsojot "par", jo tad pietiktu līdzekļu, ko sadalīt visām tām sfērām, kurām šobrīd tiešām ļoti to trūkst.

Otrs ļoti nopietnais aspekts ir tas, ka šobrīd, kā jūs visi saprotat un visi zināt, Latvija neiegūst ne naftu, ne gāzi un mēs esam zināmā mērā enerģijas jomā atkarīgi. Paldies Dievam, ne tikai no vienas valsts, bet lielā mērā arī no vienas valsts... Šāda naftas ieguve šeit padarītu mūs enerģētiski neatkarīgus vai vismaz daudz, daudz neatkarīgākus.

Tālāk. Kas vēl ir ļoti svarīgi? Ņemsim sliktāko scenāriju - gadījumu, ja šī nafta šeit netiktu atrasta, pašu, pašu sliktāko scenāriju: nav ne 25 miljonu gadā, nav varbūt pat 1 miljona gadā. Šī kompānija izdara izpēti, ņemot risku uz sevi. Praktiski šādu risku uz sevi var uzņemties tikai lielas, nopietnas kompānijas, kuras var atļauties riskēt, jo izdara pētījumus daudzās pasaules vietās. Kaut kur jau noteikti šī nafta tiks atklāta. Pat Zviedrijas valdība to nevarēja izdarīt pašas spēkiem un arī izmantoja starptautisko - šīs kompānijas - palīdzību.

Un vēl. Tieši no šā viedokļa ir svarīgi slēgt līgumus ar šādu kompāniju... es domāju, no šā viedokļa un no ekoloģiskās drošības viedokļa, jo neviena nopietna kompānija nevar darīt to, ko varbūt kāda nezināma, varbūt pirmajā acu uzmetienā izdevīgāka kompānija varētu darīt. Tātad praktiski Latvija šajā gadījumā nevar ciest nekādus zaudējumus, mēs (es pasvītroju vēlreiz) nekādā gadījumā nenodarām pāri attiecībām ar Lietuvu. Starp citu, šāda ir premjerministra pozīcija, neskatoties uz viņa rītdienas tikšanos, jo ir šis 24.pants. Un tieši visu šo iepriekš minēto iemeslu dēļ es aicinu deputātus šodien nobalsot par pirmo lasījumu. Uzreiz gribu teikt, ka jūs neaicināšu šodien balsot par otro lasījumu, lai mums būtu divas nedēļas laika, ja nepieciešams, likuma tekstā (nevis līguma tekstā; līguma tekstu mēs nevaram labot) izdarīt kaut kādas redakcionālas jeb nopietnākas izmaiņas. Šis laiks tiks dots, arī priekšlikumu iesniegšanas laiks, lai mēs, normāli strādājot, varētu, kā es uzskatu, jau 24.oktobrī (protams, tas būs atkarīgs no tā, kā lems deputāti) šo darbu pabeigt un pieņemt šo likumu otrajā, galīgajā, lasījumā. Paldies.

Sēdes vadītājs. Atklājam debates. Jānis Kazāks - frakcijas "Latvijai" deputāts. Lūdzu!

J.Kazāks (frakcija "Latvijai").

Godātais priekšsēdētāja kungs! Dārgie kolēģi! Šo runu es biju gatavojis, dabiski, jau krietnu laiciņu agrāk, bet nezināmu iemeslu dēļ vienmēr šo jautājumu mēs atcēlām, atcēlām un netikām skatījuši. Šodien es gribētu jums nolasīt savas pārdomas par šo semināru, kurā mēs bijām ielūgti 12.-13.augustā, daļa no mums tur bija. Ieradušies šajā seminārā, uzmanīgi klausījāmies lektorus, praktiski visi lektori slavēja šo projektu un ieteica mums, deputātiem, to ātrāk pieņemt. Vienubrīd pat nopriecājos, jo Arnis Branguļa kungs no Valsts ģeoloģijas dienesta pateica skaidri un gaiši: tur nafta ir, tā ir benzīnaina, ar lielu parafīna un sēra piejaukumu. (Tas bija citāts.) Praktiski Mažeiķu naftas pārstrādes rūpnīca ir gatava arī šo naftu pārstrādāt, kaut vai rīt. Bet visu labo idilli izjauca AMOCO pārstāvis Latvijā Valdis Budrēvica kungs, kura galvenā tēma bija - vēl jau neviens nezinot, kas tur apakšā ir, un nevajadzētu lolot lielas ilūzijas par naftu un peļņu. Punktu visam pielika Eiropas savienības PHARE naftas līgumu eksperts Pīters Elliss Džons: viņa vairāk nekā stundu garajā lekcijā tika "apgāzti" visi Latvijas puses lektori un mums, deputātiem, tika iegalvots, ka tas, ko dara AMOCO firma, ir neprāts un ka, tikai labas gribas virzīti, nolēmuši Latvijas pusei palīdzēt, riskējot ar lielām naudas summām, kaut ko zem tās jūras atrast. Lektora runas nobeigumā izskanēja tēze: ja jau mēs nepieņemsim šos noteikumus, tad viņi (es ar to domāju AMOCO un OPAB) šo jautājumu atrisinās divpusējās sarunās ar Zviedriju, jo ir zināms pēc iesniegtajām kartēm, ka šīs izpētes rajons iestiepjas arī Zviedrijas pusē. Sāku studēt izsniegtos materiālus un guvu lielisku pārskatu par notikumiem šajā rajonā. Tā kā es esmu no Kurzemes, dzimis un audzis Liepājā... Jau 60.gadu beigās un 70.gadu sākumā, kad mēs visi vēl cēlām "augsti attīstīto" sociālismu, Liepājā bija apmetusies sākumā Maskavas Ģeoloģijas institūta, bet vēlāk arī Ļeņingradas Jūras ģeoloģijas institūta izpētes grupa, kuras jau tajos gados apstiprināja tēzes par naftu, kas atrodas jūrā netālu no Liepājas, un to saturs bija tieši tāds pats, kādu seminārā minēja savā runā cienījamais Arnis Branguļa kungs. Tikai lielās naftas atradnes Tjumeņā aizēnoja Liepājas ieguves vietas, tās atstājot dīkā kā neperspektīvas. Nu ir pienācis laiks šīs neperspektīvās atradnes apgūt, un mums pašiem ir jābūt modriem par šo atradņu labāku izmantošanu. Un, tā kā mēs vieni paši to nevaram vai arī nemākam, tad vismaz var dārgāk pārdot vai iznomāt... Dabiski, pretējā puse dara visu iespējamo, lai cenu pazeminātu un paši savu peļņu palielinātu. Tas ir dabisks process - jeb, kā tagad saka, tā esot tirgus ekonomika. Rodas jautājums: kāpēc tas viss vajadzīgs? Skatoties no mūsu, tas ir, Latvijas iedzīvotāju, puses, šo jautājumu virza divi faktori - ekonomiskais un politiskais.

Ekonomiskais faktors. Radīsies papildus darba vietas. Tas ir ļoti svarīgi pašlaik, kad bezdarbs nemitīgi pie mums aug, it sevišķi Liepājā un visā Kurzemes zonā.

Otrais. Pieaugs nodarbināto skaits, nebūs jāmaksā bezdarbnieku pabalsti, radīsies ienākumi un līdz ar to - arī ietaupījumi. Cilvēki būs spējīgi apmaksāt visus pakalpojumus, nodokļus budžetā. Sekos lielāki izdevumi no budžeta - izglītībai un veselības aizsardzībai. Pieaugot nodarbināto skaitam, rodas arī netiešā ietekme: cilvēks vairāk pirks, pieaugs apgrozījums citās tautsaimniecības nozarēs. Ienākot šeit lielai kompānijai, attīstīsies arī tādas nozares kā transports, ēdināšana, bankas un tā tālāk. Un viens no galvenajiem noteikumiem būs papildu investīcijas vietējo speciālistu apmācībai.

Sēdes vadītājs. Es atvainojos tam, kas runā debatēs, bet, lūdzu, cienīsim viens otru... un tik tiešām, ja mums ir jādiskutē, tad nevis zāles vidū...

Lūdzu!

J.Kazāks. Un tas jau ir ļoti daudz.

Otrais. Politiskie faktori. Ārvalstu investīciju ienākšana ir praktiski vienīgais drošības garants suverēnai Latvijai. Ienākot vienai lielai kompānijai, citas uzskatīs, ka situācija ir pietiekami stabila un mainīs savu attieksmi un sāks ekonomiskās aktivitātes arī pie mums, Latvijā.

Bet kādas var būt no visa tā problēmas? Pirmkārt, ekoloģiskās, pret kurām nav pasargāts it neviens, un to skaitā ir arī tā problēma, ka Liepājas pludmale var tikt iznīcināta.

Otrkārt, politiskās attiecības ar Lietuvu, jo jūras robežas līgums un arī citas lietas vēl nav atrisinātas.

Treškārt. Nav pamatota ekonomisko noteikumu izdevīguma pakāpe. Un šajā vietā es vēlētos atgriezties pie semināra materiāliem.

Kā jau agrāk pieminēja, nelielas neprecizitātes informācijā... Lasot projektu, šeit neprecizitāšu saskatīju vēl vairāk. Citēju (7. lappusē): Latvijai piederēs vismaz 10% no šā projekta. Ko nozīmē vārdiņš "vismaz"?

9. lappusē: Latvijas Republika saņems 11% nodevu par dabas resursu izmantošanu no iegūtās naftas. Es seminārā sapratu, ka pasaules praksē esot no 12,5% līdz 40%.

9. lappusē: Latvijas Republika saņems prēmiju 200 000 ASV dolāru apmērā, tiklīdz licences līgums stāsies spēkā. Bet par kādu summu pārdos tieši licenci? Kāpēc un par ko tāda prēmija? Liekas aizdomīgi - nezina, kas tur jūrā apakšā ir, bet dod jau prēmijas.

9. lappusē (citēju): termiņš naftas izpētes posmā ilgs no 3 līdz 6 gadiem; naftas ieguves termiņš var ilgt 25 gadus. (Citāta beigas.) Atkal jautājums. Nezinām, vai tur kas ir, bet jau pumpējam ārā - 25 gadus! Kāpēc ne 75 vai 105 gadus? Ja jau "blefo", tad tā kārtīgi, aci nepamirkšķinot. Ja veido nopietnu līgumu, tad vajag nedaudz sabalansēt tos ciparus, līdz ticamības pakāpei.

Licences līgumā ar AMOCO nosaka, ka kopējā Latvijas peļņas daļa kopsummā var sasniegt 46%. Kāpēc atkal šī nenoteiktība, ko rada vārdiņš "var"? Un tādu puspateiktu teikumu un vārdu te ir vēl un vēl.

Citēju: līgums stājas spēkā pēc tam, kad tas ratificēts Saeimā un atrisināts robežu jautājums starp Latviju un Lietuvu. (Citāta beigas.) Jā, robežu jautājums mums visiem zināms, tas nav izkustējies no nulles punkta.

Domāju, ka šis līgums mums ir ļoti vajadzīgs (un jo ātrāk, jo labāk), bet mana nostādne ir tāda - šajā robežu jautājumā arī Latvijas valdībai un Ārlietu ministrijai vajadzētu būt vienai nostādnei: ne pēdas Latvijas zemes! Citādi iznāks tāpat kā ar mūsu cienījamo Roņu salu, kas ir praktiski Baltijas jūras Rīgas līča pašā vidū, pašā Latvijas "sirdī", bet kas nav mūsu.

Atbalstīt gribētu Kārļa Čerāna domu, ka mēs varējām šo likumprojektu skatīt arī pēc nedēļas, jo domāju, ka lielas izmaiņas mēs neieviesīsim, ja to skatīsim šodien vai rīt, vai parīt, vai pēc nedēļas. Paldies par uzmanību! (Starpsauciens no zāles: "Ieviest tu nevari vairs...")

Sēdes vadītājs. Juris Sinka - frakcijas "Tçvzemei un Brīvībai" deputāts. Lūdzu!

J.Sinka (frakcija "Tçvzemei un Brīvībai").

Priekšsēža kungs, kolēģi! Protams, es aicinu jūs pieņemt šo likumprojektu pirmajā lasījumā. Līgums ir jāratificē tādēļ, ka līdz 31. oktobrim, kā jau jūs to zināt, tas ir jāizdara. Pēc tam to varēs īstenot tikai tad, kad būs nosprausta jūras robeža jeb, pareizāk sakot, ekonomiskās zonas robeža ar Lietuvu. Tā ka, kā jau Bērziņa kungs teica, mūsu brāļiem lietuviešiem nebūtu par to sevišķi jāuztraucas. Bet par to es negribēju tagad runāt.

Es gribēju vienkārši runāt par nepieciešamību atbalstīt šādas lielākas investīciju programmas, kas nāk no Rietumiem. Jūs ielidojat no kaut kurienes Rīgas lidostā, un, kad esat tikuši cauri visām tām formalitātēm un izejat ārā, tad, it sevišķi, ja ir vakars (tagad jau vakari un naktis kļūst arvien garāki), jūs redzat skaisti apgaismotu ēku, kura ir tieši pretim lidostai un uz kuras lieliem ugunīgiem burtiem ir rakstīts: "Lucoil". Ja nebūs AMOCO, būs "Lucoil", un tad nu mēs varam nospriest, kas ir labāks. Mēs katrā ziņā gribam veicināt sadarbību ar visiem, šajā gadījumā - ar AMOCO. Respektējamā amerikāņu naftas kompānija mūsu saimniecībai var tikai atnest labumu.

Par dažām neprecizitātēm Kazāka kunga izteikumos. Es arī biju, piedalījos seminārā. Pirmkārt, tā bija pārteikšanās, runājot par naftas kvalitāti, lai gan tiešām mēs vēl nezinām, vai tajā iegulas vietā nafta ir. Lai gan tie, kas ģeoloģijas struktūras saprot, uz to norāda, proti, tur garozā ir tas slavenais "zvana veids", kas norāda, ka tur varētu būt nafta vai gāze. Bet tas vēl ir jāuzzina, protams. Bet, ja šīs naftas kvalitāte nav tik augsta kā Ziemeļjūras... te tās struktūras ir saistītas, Ziemeļjūra ir tik tuvu... Baltijas jūra, šis apgabals, ir tik tuvu Ziemeļjūrai, ka, spriežot pēc tās naftas, ko lietuvieši jau dabū no saviem pašreizējiem avotiem, kas nāk no cietzemes... un arī Polijas atradnes parāda, ka nafta ir augstas kvalitātes. Uz to norāda arī pirmie paraugi, kas ir ņemti ārā no iegulas, kuru varbūt nākotnē dalīs Lietuva ar Krieviju. Tātad tas ir uz rietumiem, Kaļiņingradas pusē. Un tur jau paraugi norādījuši uz ārkārtīgi zemu... tieši otrādi, tur tas cilvēks pārteicās, es pēc tam to noskaidroju, jo tas būtu bijis ārkārtīgi nepareizi... ārkārtīgi zemu parafīna vai vaska procentu un sēra saturu. Tātad, kas attiecas uz vides piesārņošanu, tā arī ir mazāka nekā ar, piemēram, Turkmēnijas naftu, kas ir tik pilna ar vasku, ka viņa speciāli jāsilda, tās caurules ir jāsilda, lai viņa vispār kustētos. Tik bieza tā ir. Tjumeņas nafta ir šajā ziņā, protams, augstākas kvalitātes nekā Turkmēnijas, bet katrā ziņā ne tik laba kā Baku, kas jau tuvojas Sauda Arābijas naftas kvalitātei. Tas nozīmē, ka dažas frakcijas tur ir pilnīgi līdzīgas tādam... ar zemāku oktāna saturu... benzīnam. Daļēji jau varētu viņu pat atdalīt tūlīt un lietot par degvielu. Tā ka nav runa, ka tur ir slikta, piesārņota nafta.

Kas attiecas uz vides aizsardzību un kas attiecas arī uz Butiņģi un Ventspili, un tā tālāk, tas, protams, ir nākotnes jautājums. Un, kā jau jūs dzirdējāt tajā pašā seminārā, AMOCO kompānijai ir liela pieredze arī tieši vides aizsardzībā. Kas attiecas uz ienākumiem, ja tā nafta nāks, sāks tecēt, tad ir iespēja Latvijai - tas ir ierakstīts līgumā - arī dabūt 20%. Tā ka tie 10% nav vis...

Es tādā gadījumā... Jā, nu vēl viena ilustrācija. Piemēram, Mažeiķu "rafinērija" nevar apstrādāt to naftu, kas nāk no Baltijas jūras iegulām, tur vajag papildu aparatūru, jo tā nafta ir tiešām daudz augstākas kvalitātes nekā Tjumeņas. Mažeiķu "rafinērija" vairāk domāta Tjumeņas naftas apstrādei. Un tagad leiši to savu ne visai lielo naftas daudzumu - bet viņiem ienāk apmēram 10 miljonu dolāru gadā, ja runā par naudas vērtībām, - to naftu viņi sūta uz Polijas "rafinērijām" pārstrādei.

Ir vispār nopietnas izredzes Latvijai daudz ko iegūt no šīs un arī tālākām jau ģeoloģiski izpētītajām iegulām, un es nedomāju, ka mums būtu jāiebilst.

Kas attiecas uz mūsu attiecībām ar Lietuvu... nu jā, diemžēl tas jautājums vēl nav nokārtots. Bet tas pašlaik neattiecas uz nepieciešamību šo līgumu ratificēt līdz 31. oktobrim. Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītājs. Jānis Ādamsons - pie frakcijām nepiederošs deputāts. Lūdzu!

J.Ādamsons (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Cienījamie kolēģi! Mani gan izbrīnīja mūsu kolēģa Kazāka kunga uzstāšanās tajā aspektā, ka viņš iestājas pret AMOCO līguma ratifikāciju. Viena iemesla dēļ. Ratificējot šo līgumu, Kazāka kungs, arī Liepāja un Liepājas osta saņems papildu finansējumu, tāpēc ka, patīk vai nepatīk, investīcijas tiks ieguldītas Liepājas ostas attīstībā. Savādāk šīs atradnes, par kurām jūs runājāt, nevarētu tikt arī attīstītas, ja no Latvijas puses nebūs nodrošinājuma.

Un mazliet arī tā - humoram. Jūs runājāt par naftas atradnēm pie Liepājas. Es jums teikšu, ka pagājušā gada laikā oficiāli ievestais degvielas daudzums un faktiski patērētais degvielas daudzums bija viens pret seši. Tātad mēs ievedām vienu litru, bet faktiski ir iztērēti seši litri. Tātad laikam šīs naftas atradnes pie Liepājas jau sen ir sākušas darboties.

Bet, ja runājam pavisam nopietni, tad mani izbrīna tas, ka mēs nekādi nevaram sadalīt divas dažādas problēmas. Viena problēma - tas ir līgums par jūras robežu. Tātad - teritoriālo ūdeņu robeža, ekonomiskās zonas robeža un kontinentālā šelfa robeža. Un tas nav gluži viens un tas pats. Ja mēs runājam par AMOCO līgumu, ir runa par tīri ekonomisku līgumu starp Latvijas valsti un vienu privātu firmu, un nevienai citai valstij nav nekādas darīšanas, neatkarīgi no tā, vai tā ir Igaunija, Lietuva, Zviedrija, Somija vai Vācija, un tamlīdzīgi. Tā ir privāta valsts darīšana. Un no mums ir atkarīgs, vai mēs iegūsim uzticību starptautiskā apritē, ratificējot šo līgumu vai neratificējot. Un no tā ir arī atkarīgs, kā mūsu valstī ieplūdīs investīcijas.

Par robežām. Es tomēr uzskatu, ka es laikam šajā parlamentā esmu vienīgais pārstāvis, kurš daudzmaz pārzina starptautiskās jūras tiesības. Un, ja mēs runājam par šo aspektu, tad... Runājot par jūras robežu ar Lietuvu, pirmais, kas tiek ņemts vērā, ir vēsturiskais aspekts. Vēsturiskais aspekts nozīmē, ka jūras robeža ir sauszemes robežas turpinājums jūrā. Ja mēs piekristu tādam variantam, tad Lietuva zaudētu vismaz 20% no iespējamās teritoriālās un ekonomiskās jūras zonas pašlaik Baltijas jūrā. Viens aspekts.

Nākamais aspekts (kurš ir radis savu apstiprinājumu arī Ženēvas konvencijā 1958.gadā un 1982.gada konvencijā par starptautiskajām jūras tiesībām) ir tas aspekts, ka jūras robeža vai arī robeža ezeros un upēs tiek nosprausta pēc viduslīnijas noteikšanas.

Arī šajā gadījumā tas ir absolūti pieņemams kompromisa variants. Es vēlreiz pasvītroju: kompromisa variants starp Latviju un Lietuvu. Tāpēc, ka pēc pirmā varianta, vēsturiskā aspekta, Lietuva vispār zaudē jebkādas cerības piekļūt šiem naftas laukiem.

Nākamais un pats būtiskākais aspekts ir aspekts, ka viena vai otra valsts ir sākusi viena vai otra rajona izpēti un izstrādi. Un arī šis aspekts nenāk par labu Lietuvai, tāpēc ka Latvija vēl pirms neatkarības sākuma šo iespējamo naftas lauku izpēti Baltijas jūrā ir finansējusi pēc tā laika Latvijas PSR budžeta līdzekļiem. Tātad arī šajā kontekstā Lietuva nevar nekādi pretendēt uz kaut kādu jūras papildu teritoriju no Latvijas puses. Un ne par kādu kompromisu šeit nav runa. Un, ja mēs visu vienkāršojam, tad tā situācija, Lietuvai pretendējot uz kaut kādu jūras teritoriju, kura principā piederētu Latvijas valstij, ir tāda: jums pieder mašīna, bet, ņemot vērā to, ka man tā mašīna patīk, es piedāvāju to mašīnu apkalpot trijatā - es, jūs un vēl kāds kaimiņš. Pamatojuma tam nav absolūti nekāda. Cienījamie kolēģi, runāsim par šo tēmu, ka tā mašīna tomēr pieder mums, bet viss pārējais, tas, kā mēs to mašīnu ekspluatēsim, ir atkarīgs no papildu līgumiem. Un nevajag "sasiet" kopā jūras robežu un šo līgumu ar AMOCO. Man būtu lūgums kolēģiem ieklausīties tajā, ko es esmu teicis, un atbalstīt šā līguma ratifikāciju. Paldies.

Sēdes vadītājs. Jānis Mauliņš - frakcijas "Latvijai" deputāts. Lūdzu!

J.Mauliņš (frakcija "Latvijai").

Godātie deputāti! Lai arī cik savādi tas būtu, arī es uzskatu, ka līgums būs jāratificē tāpēc, (Starpsauciens un smiekli zālē: "Ej nu!") ka normāli darījumi var notikt starp tādiem partneriem, kas ir nopietni. Ja jau reiz ir sākts, tad ir jāiet tālāk. Bet es šeit gribu izteikt lielus pārmetumus tiem sācējiem.

Mums bija ļoti labas attiecības ar Lietuvu. Var teikt, ka šā līguma pārsteidzīgo darbību rezultātā attiecības ir sabojājušās. Un vai tur vajadzēja tik ļoti steigties? Es nezinu, kurš tur bija ieinteresēts, lai noslēgtu ar šo firmu līgumu pirms laika, kamēr nav nokārtotas jūras robežas, jo jūras robežas patiešām vajadzēja nokārtot iepriekš vai arī šo līgumu slēgt kopā ar lietuviešiem. Un varbūt tas būtu bijis pats labākais variants, jo mums būtu radusies tiešām īsta kopēja darba brālība. Tur būtu ieguvuši visi, un varbūt, ja arī būtu kaut kur darījumā šie nelielie zaudējumi, tad tomēr šis draudzības ieguvums būtu noteikti tos atsvēris. Es domāju, ka vajadzēja iepriekš un tagad arī vēl var papētīt un noskaidrot, ko vēl var dot tieši Kurzeme, jo urbumi jau, kā zinātnieki apgalvo, ir gatavi, un tur varētu Latvija iegūt ne jau naftu, bet varētu iegūt, piemēram, parafīnu, kas varētu tikt pat eksportēts, jo tur ir citādāka šī ieguves struktūra un saturs.

Jautājums ir šāds: kāpēc tas tika tik ļoti sasteigts un kas ir vainīgs? Un es domāju, ka vainīgos vajadzētu tomēr beidzot sākt meklēt. Kas visu šo lietu saputroja? Kāpēc radās naids starp mums un Lietuvu? (Starpsauciens: "Kur ir naids?") Kāpēc nav kopdarbības un kāpēc ir tik ļoti stingri noteikumi tai firmai? Man ir lielas aizdomas, ka tur apakšā ir kaut kādi "slepeni ūdeņi", kas liek šai firmai tik ļoti steidzīgi un kategoriski to prasīt.

Un vajadzētu arī ieklausīties tajos vārdos, ko teica Jānis Kazāks. Varbūt tas kungs, kurš apgalvoja, ka šis līgums ir milzīga labdarība Latvijai, varbūt viņš strādā kāda interesēs, jo parasti komersanti taisni tādā veidā cenšas uzsist cenas un tā tālāk. Vajag visu šo projektu skatīt kopumā, tāpēc es aicinu tad, kad būsim izlēmuši, varbūt sākt domāt par komisijas radīšanu šā jautājuma izpētīšanai, jo pārāk daudz mums ir visādu kļūdu, kuras varbūt, ja labi papēta, nemaz nav kļūdas, bet kādu ieinteresētu cilvēku darījumi. Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītājs. Vairāk deputāti debatēs pieteikušies nav. Debates beidzam. Vārds komisijas vārdā Indulim Bērziņam - Ārlietu komisijas priekšsēdētājam, frakcijas "Latvijas ceļš" deputātam. Lūdzu!

I.Bērziņš (frakcija "Latvijas ceļš").

Cienījamais sēdes vadītāj! Cienījamie kolēģi! Es esmu priecīgs, ka visi, kas uzstājās, kopumā atbalstīja šo līgumu. Ja ir radušies daži jautājumi, tad, precīzi iepazīstoties ar līguma tekstu, jūs varēsit atrast arī atbildes uz šiem jautājumiem. Tieši tādēļ, atgādinu vēlreiz, šā līguma 24. pants paredz, ka mēs praktiski neuzsāksim nekādus darbus, tāpēc Lietuvas pusei nebūtu par ko uztraukties, jo mēs praktiski nenodarām neko pāri Latvijas un Lietuvas attiecībām.

Un es gribu teikt vēl Mauliņa kungam. Mauliņa kungs, mūsu attiecības ar Lietuvu ir labas! Visās pārējās jomās viņas ir tiešām labas. Tas pierāda, ka mēs esam brāļu tautas un kaimiņu tautas. Šī ir vienīgā joma, vienīgā problēma, kur ir sadūrušās mūsu intereses.

Es tiešām ceru, ka Lietuvas parlaments arī pirmsvēlēšanu atmosfērā nespers tādus soļus, kas varētu pēc tam sarežģīt šīs problēmas atrisināšanu, jo agri vai vēlu mums, lietuviešiem un latviešiem, - abām pusēm nāksies rast pozitīvu risinājumu arī robežas jautājumā neatkarīgi no tā, ir tur tā nafta vai nav, vai tur strādā šī kompānija vai kāda cita kompānija, vai tā būs no vienas puses vai no otras puses. Tāpēc aicinu balsot par pirmo lasījumu.

Sēdes vadītājs. Godātie deputāti! Mēs balsosim pirmajā lasījumā par likumprojektu "Par Latvijas Republikas un sabiedrības "AMOCO Latvia Petroleum Company" un "Oljeprospektering AB" licences līgumu" pieņemšanu pirmajā lasījumā (dokuments nr. 922). Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu balsot! Lūdzu rezultātu! Par - 71, pret - 2, atturas - 4. Likumprojekts pirmajā lasījumā ir pieņemts. Lūdzu termiņu otrajam lasījumam.

I.Bērziņš. Cienījamie kolēģi, otrreiz es lūdzu izskatīt šo jautājumu 24.oktobrī un attiecīgi iesniegt priekšlikumus, ja tādi ir. Līgumu mēs labot nevaram, kā es jau teicu, bet likumu tekstam var iesniegt priekšlikumus līdz 14.oktobrim.

Sēdes vadītājs. Deputātiem iebildumu nav. Pieņemts.

Turpināsim izskatīt darba kārtību. Nākamais jautājums "Par deputāta Aivara Kreitusa ievēlēšanu Budžeta un finansu (nodokļu) komisijā". Saeimas lēmums - ievēlēt deputātu Aivaru Kreitusu Budžeta un finansu (nodokļu) komisijā. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu balsot! Lūdzu rezultātu! Par - 57, pret - 1, atturas - 2. Deputāts Aivars Kreituss ievēlēts Budžeta un finansu (nodokļu) komisijā.

Nākamais darba kārtības jautājums "Par deputāta Aivara Kreitusa ievēlēšanu Saimnieciskajā komisijā". Saeimas lēmums - ievēlēt deputātu Aivaru Kreitusu Saimnieciskajā komisijā. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu balsot! Lūdzu rezultātu! Par - 56, pret - 1, atturas - 1. Deputāts Aivars Kreituss ievēlēts Saimnieciskajā komisijā.

"Par deputāta Jura Kaksīša atsaukšanu no Eiropas lietu komisijas". Saeima nolemj atsaukt deputātu Juri Kaksīti no Eiropas lietu komisijas. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu balsot! Balsojums slēgts. Lūdzu rezultātu! Par - 59, pret - 5, atturas - 4. Deputāts Juris Kaksītis atsaukts no Eiropas lietu komisijas.

Nākamais jautājums "Par deputāta Jura Kaksīša ievēlēšanu Nacionālās drošības komisijā". Saeimas lēmums - ievēlēt deputātu Juri Kaksīti Nacionālās drošības komisijā. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu deputātus balsot! Lūdzu rezultātu! Par - 55, pret - 3, atturas - 5. Deputāts Juris Kaksītis ievēlēts Nacionālās drošības komisijā.

Turpināsim izskatīt Saeimas sēdes darba kārtību. Nākamais likumprojekts - "Par grozījumiem likumā "Par valsts civildienestu"". Otrais lasījums.

Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas vārdā deputāts Jānis Lagzdiņš - frakcijas "Latvijas ceļš" deputāts. Lūdzu!

J.Lagzdiņš (frakcija "Latvijas ceļš").

Godātie kolēģi deputāti! Pēc pirmā lasījuma Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija likumprojektā pēc savas iniciatīvas ir izdarījusi trīs grozījumus. Visi tie ir redakcionālas dabas.

Pirmais grozījums attiecas uz likumprojekta nosaukumu. Tā kā ar šo likumprojektu tiek grozītas vairākas normas, tad likumprojekta nosaukumā vārds "grozījumi" ir jāaizstāj ar vārdu "grozījums". Tas ir pirmais priekšlikums. Es aicinu to pieņemt.

Sēdes vadītājs. Godātie deputāti, mēs izskatām dokumentu nr. 1466. Deputātiem iebildumu pret atbildīgās komisijas priekšlikumu nav. Priekšlikums ir pieņemts.

J.Lagzdiņš. Otrais priekšlikums ir mazliet nozīmīgāks. Tas varbūt arī groza pēc būtības likumprojekta tekstu. Pirmajā lasījumā pieņemtajā normā nebija īsti skaidrs, cik plašu civildienesta ierēdņu kandidātu - nepilsoņu loku aptvertu šis priekšlikums, jo iesniedzēji nebija precīzi noteikuši, uz kuru brīdi un uz kuriem ierēdņu kandidātiem vai ierēdņiem konkrēti attiektos šis grozījums, tādēļ atbildīgā komisija ierosina - izteikt pārejas noteikumu 5.punkta trešo daļu tādā redakcijā, ka šā Civildienesta likuma 6.panta pirmās daļas 1.punkta noteikumi neattiecas uz nepilsoņiem, kuri ieņem ierēdņa kandidāta amatu 1996.gada 1.novembrī, ja viņi ir nokārtojuši atestāciju Ministru kabineta noteiktajā kārtībā. Ja atstātu pirmā lasījuma redakciju, tad, interpretējot šo likumu, varētu domāt, ka atskaites datums būtu nevis pēc šā likuma pieņemšanas, bet gan Civildienesta likuma spēkā stāšanās datums, kad bija daudz vairāk ierēdņu kandidātu - nepilsoņu, pat vairāki tūkstoši. Tā tas bija pirms diviem gadiem - 1994.gada 5.maijā, bet šobrīd, uz 1996.gada 1.novembri, ierēdņu kandidātu - nepilsoņu skaits varētu būt ne lielāks par 190. Tas sarūk ar katru dienu. Aicinu komisijas vārdā pieņemt šo priekšlikumu. Argumentus mēs izdebatējām pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītājs. Deputātiem iebildumu pret komisijas piedāvāto redakciju nav. Priekšlikums ir pieņemts. Lūdzu, tālāk!

J.Lagzdiņš. Atbildīgā komisija ierosina redakcionāli precizēt likuma pēdējo teikumu, izsakot to šādā redakcijā: "Likums stājas spēkā nākamajā dienā pēc tā publicēšanas", nevis "tâ izsludināšanas dienā", kā mēs nolēmām pirmajā lasījumā. Es aicinu atbalstīt atbildīgās komisijas priekšlikumu, kas sagatavots otrajam lasījumam.

Sēdes vadītājs. Deputātiem iebildumu pret komisijas redakciju nav. Priekšlikums ir pieņemts. Vairāk priekšlikumu iesniegti nav. Lūdzu zvanu! Godātie deputāti, desmit deputāti ir ierosinājuši: "Saskaņā ar Saeimas kārtības ruļļa 93.pantu ierosinām atcelt steidzamību likumprojektam "Par grozījumiem likumā "Par valsts civildienestu"". Šis priekšlikums ir balsojams vispirms. "Par" runās Andrejs Požarnovs - frakcijas "Tçvzemei un Brīvībai" deputāts. Lūdzu!

A.Požarnovs (frakcija "Tçvzemei un Brīvībai").

Augsti godātais Prezidij! Cienījamie kolēģi deputāti! Es gribu īsumā skart šo likumprojektu. Tiešām tā bija, ka Pilsonības likuma izpildes komisijā ienāca vairāki priekšlikumi par to, ka vajadzētu piešķirt pilsonību par īpašiem nopelniem cilvēkiem, kuriem faktiski nav īpašu nopelnu Latvijas labā, bet viņi ir civildienestā un viņiem automātiski būtu jāatstāj savs darbs sakarā ar to, ka viņiem nav Latvijas pilsonības. Tad ar Pilsonības likuma izpildes komisijas iniciatīvu tapa šis priekšlikums, ka tiem, kuri šodien jau ir ierēdņu kandidāti, ka viņiem var atļaut. Taču pašreiz ir tāda situācija, ka gadījumā, ja viņš nav pilsonis, tad viņu tikpat labi var pieņemt uz līguma pamata. Un savukārt tomēr pastāv arī zināmas problēmas ar tiem ierēdņiem, kuri labi nepilda savu pienākumu, savu darbu, ka viņus reāli no darba atlaist nevar. Tā kā tiek gatavotas kopumā izmaiņas šajā civildienestā, tad principā varētu šo jautājumu izdiskutēt tad, kad vispār tiktu gatavotas plašākas izmaiņas Civildienesta likumā, tādēļ pašreiz nevajadzētu steidzami pieņemt šo likumu, bet gan atdot to atpakaļ komisijai. Paldies.

Sēdes vadītājs. "Pret" runāt neviens nevēlas. Lūdzu zvanu! Lūdzu, balsosim par desmit deputātu priekšlikumu - atcelt steidzamību likumprojektam "Par grozījumiem likumā "Par valsts civildienestu"". Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 28, pret - 25, atturas - 8. Priekšlikums nav pieņemts.

Lūdzu zvanu! Godātie deputāti, balsosim par likumprojekta "Grozījumi likumā "Par valsts civildienestu"" pieņemšanu otrajā un galīgajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu balsot! Lūdzu rezultātu! Par - 48, pret - 4, atturas - 5. Likums ir pieņemts.

Nākamais darba kārtības jautājums ir likumprojekts "Grozījums Kredītiestāžu likumā". Pirmais lasījums. Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas vārdā deputāts Roberts Zīle - frakcijas "Tçvzemei un Brīvībai" deputāts. Lūdzu!

R.Zīle (frakcija "Tçvzemei un Brīvībai").

Godātais sēdes vadītāj! Godātie kolēģi! Strādāsim ar dokumentu nr.1372. Šī īsā priekšlikuma būtība, kas saņemts no Ministru kabineta un ko komisija izskatīja, ir tāda, ka vesela virkne tranzīta kredītu, kuri ir principā zaudēti šajā situācijā, var tikt apkalpota, vienīgi novirzot viņus uz komercbankām, ja Finansu ministrija konkursa kārtībā tādas atrod. Bet pati Finansu ministrija šos tranzīta kredītus nevar pārņemt savā apkalpošanā. Un šī tad arī ir priekšlikuma būtība. Ņemot vērā šim priekšlikumam nepieciešamo samērā straujo risinājumu, komisija šo priekšlikumu atbalstīja un ierosināja arī steidzamību, tāpēc man būtu lūgums: pirms izskatām šo priekšlikumu pēc būtības pirmajā lasījumā, es ierosinātu nobalsot par tā steidzamību.

Sēdes vadītājs. "Par" vai "pret" steidzamību neviens no deputātiem runāt nevēlas. Lūdzu zvanu! Lūdzu, balsosim par likumprojekta "Grozījums Kredītiestāžu likumā" atzīšanu par steidzamu. Lūdzu balsošanas režīmu. Lūdzu balsot. Lūdzu rezultātu! Par - 53, pret - nav, atturas - 4. Steidzamība ir pieņemta.

R.Zīle. Paldies. Es lūgtu deputātus balsot par pirmo lasījumu.

Sēdes vadītājs. Debatēs deputāti pieteikušies nav. Godātie deputāti! Balsosim par likumprojekta "Grozījums Kredītiestāžu likumā" pieņemšanu pirmajā lasījumā. Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 58, pret - nav, atturas - 3. Likumprojekts "Grozījums Kredītiestāžu likumā" ir pieņemts pirmajā lasījumā.

Lūdzu termiņus otrajam, galīgajam, lasījumam.

R.Zīle. Paldies. Priekšlikums būtu noteikt 18.oktobri.

Sēdes vadītājs. 18.oktobris, tā būtu izskatīšana Saeimas sēdē.

R.Zīle. Nē, es atvainojos! Tā nedrīkst teikt, jo 17.oktobris būtu likumprojekta otrā izskatīšana. Līdz ar to priekšlikumu iesniegšanas termiņš būtu 15.oktobris.

Sēdes vadītājs. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš - 15.oktobris, bet izskatīšana Saeimas sēdē - 17.oktobrī. Deputātiem iebildumu nav. Pieņemts.

Izskatīsim nākamo likumprojektu - "Grozījums likumā "Par dabas resursu nodokli"". Pirmais lasījums.

Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas vārdā deputāts Roberts Zīle - frakcijas "Tçvzemei un Brīvībai" deputāts. Lūdzu!

R.Zīle (frakcija "Tçvzemei un Brīvībai").

Godātais sēdes vadītāj! Godātie kolēģi! Šis likumprojekts "Grozījums likumā "Par dabas resursu nodokli"" (dokuments nr.1288) tika izskatīts Budžeta un finansu (nodokļu) komisijā. Es domāju, ka tas ir samērā plaši atspoguļots arī presē. Tātad problēma ir dabas resursu nodokļa uzlikšana pārtikas tarai, kura pēc pašreizējās likuma redakcijas tiek noteikta no visas preces vērtības procentos. Līdz ar to ir dažādas likmes - atkarībā no attiecīgās taras veida. Un tie ir 3, 4 un 5 procenti.

Katrā ziņā šī problēma ir aktuāla arī ar to, ka pārejas noteikumos šinī likumā tas bija paredzēts ar 1997.gada 1.janvāri. Tāpēc komisija, kopumā atbalstot iesniegto priekšlikumu, ko mēs saņēmām no pieciem deputātiem kā Prezidija un arī Saeimas nosūtījumu mums, mēs viņu atbalstījām pēc būtības, labi apzinoties, ka šis formulējums, iespējams, nākošajos lasījumos ir jāizdara savādāks, bet katrā ziņā tas būtu jāveic līdz 1997.gada1.janvārim. Tāpēc es lūgtu nobalsot pirmajā lasījumā par šo likumprojektu.

Sēdes vadītājs. Deputāti debatēs pieteikušies nav. Godātie deputāti! Balsosim par likumprojekta "Grozījums likumā "Par dabas resursu nodokli"" pieņemšanu pirmajā lasījumā. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu. Lūdzu balsot! Lūdzu rezultātu. Par - 61, pret - nav, atturas - 4. Likumprojekts pirmajā lasījumā pieņemts.

Lūdzu termiņus otrajam lasījumam.

R.Zīle. Par priekšlikumu iesniegšanas termiņu es lūdzu noteikt 28.oktobri.

Sēdes vadītājs. Deputātiem citu priekšlikumu nav. Pieņemts.

Nākamais likumprojekts "Grozījums likumā "Par tiesu varu"". Otrais lasījums. (Starpsauciens no zāles: "To mēs izslēdzām...") Es atvainojos, tas ir izslēgts.

Nākamais likumprojekts - "Grozījums Latvijas Republikas Muitas kodeksā" (Satversmes 81.panta kārtībā pieņemtie noteikumi nr.138). Otrais lasījums. Steidzams.

Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas vārdā deputāts Roberts Zīle - frakcijas "Tçvzemei un Brīvībai" deputāts.

R.Zīle (frakcija "Tçvzemei un Brīvībai").

Godātais sēdes vadītāj! Godātie kolēģi! Tātad es lūgtu jūs sagatavot dokumentu nr.1542-a, kurš ir, ja varētu tā teikt, abpusēji lietojams. Budžeta un finansu (nodokļu) komisija saņēma divus Juridiskā biroja priekšlikumus uz otro lasījumu.

Pirmais ir - izslēgt ievaddaļā atsauci uz likuma oficiālajām publikācijām, ko komisija atbalstīja.

Sēdes vadītājs. Zīles kungs, varbūt pagaidīsim, kamēr deputāti atrod konkrēto dokumentu. Vai deputāti ir atraduši konkrēto dokumentu? Vēlreiz atkārtoju - dokuments nr.1542-a. Mēs varam turpināt? Lūdzu, Zīles kungs!

R.Zīle. Es paskaidrošu to situāciju. Šeit bija neliela tehniska kļūme, līdz ar to šis dokumenta numurs nav parādījies. Viņš, ja nemaldos, tikai šodien tika izplatīts. Tātad viņš visiem tika nolikts uz galda tikai šodien. Dokuments nr.1542-a.

Sēdes vadītājs. Lūdzu, Zīles kungs!

R.Zīle. Pirmais priekšlikums, ko Budžeta un finansu (nodokļu) komisija izskatīja, tika saņemts no Saeimas Juridiskā biroja - izslēgt ievaddaļā atsauci uz likuma oficiālajām publikācijām. Komisija to atbalstīja.

Sēdes vadītājs. Deputātiem iebildumu nav. Pieņemts.

R.Zīle. Un arī otrais ir Saeimas Juridiskā biroja priekšlikums, kas tika iesniegts otrajam lasījumam. Tā ir izmaiņa termina "brīvā muitas zona" definīcijā. Tātad šis termins tagad tiek skaidrots šādi. Es varu nolasīt šo redakciju, ja kolēģi nav atraduši. "Brīvā muitas zona - Latvijas Republikas muitas teritorijas daļa, kura norobežota no pārējās muitas teritorijas un kurā tiek veikti Ministru kabineta noteikti īpaši muitas kontroles pasākumi". Tātad priekšlikuma būtība ir trijos vārdos. Termins tika papildināts, salīdzinot ar pirmo lasījumu, ar vārdiem "Ministru kabineta noteikti".

Sēdes vadītājs. Deputātiem iebildumu par komisijas redakciju nav. Pieņemts. Vairāk priekšlikumu iesniegts nav.

R.Zīle. Es lūgtu Saeimu balsot par otro, galīgo, lasījumu.

Sēdes vadītājs. Godātie deputāti! Balsosim par likumprojekta "Grozījums Latvijas Republikas Muitas kodeksā" pieņemšanu otrajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu. Lūdzu balsot. Lūdzu rezultātu! Par - 62, pret - 4, atturas - nav. Likumprojekts pieņemts galīgajā lasījumā.

Likumprojekts "Grozījumi likumā "Par īpašuma tiesību atjaunošanu uz uzņēmumiem un citiem īpašuma objektiem"" (Satversmes 81.panta noteiktajā kārtībā izdotie noteikumi nr.125). Trešais lasījums.

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā Indulis Emsis - LNNK un LZP frakcijas deputāts.

I.Emsis (LNNK un LZP frakcija).

Cienījamais priekšsēdētāj! Cienījamie deputāti! Lūdzu sameklēt dokumentu nr.1528. Izskatīsim šo likumprojektu trešajā lasījumā.

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija izskatīja šo likumprojektu un attiecībā uz likuma nosaukumu piekrita atbalstīt Juridiskā biroja priekšlikumu - nemainīt likuma nosaukumu.

Sēdes vadītājs. Deputātiem iebildumu nav. Pieņemts.

I.Emsis. Tālāk Juridiskā biroja priekšlikums ir sadaļā, kur ir izskaidroti likumā lietotie termini, - svītrot atsauci uz likuma publikācijām, kā arī izslēgt terminu "pieteikums". Komisija šos Juridiskā biroja priekšlikumus atbalstīja.

Sēdes vadītājs. Deputātiem iebildumu pret komisijas slēdzienu nav. Pieņemts.

I.Emsis. Tālāk. Ir Juridiskā biroja priekšlikums 1. panta pirmās daļas pirmajā teikumā papildināt aiz vārdiem "un citiem" ar vārdu "îpašuma". Komisija šo priekšlikumu atbalstīja.

Sēdes vadītājs. Deputātiem nav iebildumu pret 3. lappusē izteikto Juridiskā biroja priekšlikumu par 1. pantu? Pieņemts.

I.Emsis. Tālāk. Par šo pašu pantu ir arī deputāta Grīnblata priekšlikums - svītrot vārdus "Izņēmuma gadījumā". Komisija arī šo priekšlikumu atbalstīja.

Sēdes vadītājs. Deputātiem iebildumu nav? Pieņemts.

I.Emsis. Tālāk. Ir Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas priekšlikums svītrot 1. panta jauno rindkopu, par kuru mēs bijām nobalsojuši otrajā lasījumā. Tātad tas ir komisijas priekšlikums - izslēgt šo panta jauno rindkopu.

Sēdes vadītājs. Deputātiem iebildumu nav? Pieņemts.

I.Emsis. Tālākie priekšlikumi ir 5. lappusē. Juridiskais birojs ierosina papildināt 4. pantu ar otro, trešo, ceturto un piekto daļu tādā redakcijā, kādu redzat tabulā. Komisija šo priekšlikumu atbalstīja, un komisijas redakciju jūs redzat 5. ailē.

Sēdes vadītājs. Vai deputātiem nav iebildumu pret komisijas redakciju, kas ir redzama 5. lappusē un kas ir izveidota, atbalstot Juridiskā biroja priekšlikumu? Iebildumu nav? Pieņemts.

I.Emsis. Tālāk. Par šo pašu pantu ir Juridiskā biroja priekšlikums precizēt redakciju, papildināt ar vārdiem "otrās daļas" aiz vārdiem "3. panta". Komisija to atbalstīja, un redakciju jūs redzat tabulas labajā malā.

Sēdes vadītājs. Deputātiem iebildumu nav? Pieņemts.

I.Emsis. Tālākie priekšlikumi ir 7. lappusē un ir saistīti ar 5. panta redakciju. Juridiskais birojs iesaka 5. panta pirmās daļas 3. punktā vārdus "attiecīgā rajona, pilsētas vai pagasta pašvaldībai" aizstāt ar vārdiem "attiecīgās pašvaldības domei (padomei)". Komisija šo priekšlikumu atbalstīja un arī tālākajā tekstā atbalstīja šīs izmaiņas.

Sēdes vadītājs. Deputātiem iebildumu pret komisijas atbalstīto Juridiskā biroja priekšlikumu nav? Pieņemts.

I.Emsis. Tālāk. Uz šā paša panta trešo daļu attiecas šis pats priekšlikums, kuru komisija atbalstīja.

Sēdes vadītājs. Deputātiem iebildumu nav? Pieņemts.

I.Emsis. Tālākie priekšlikumi ir 10. lappusē. Deputāts Grīnblats iesaka papildināt 7. panta otro daļu ar teikumu tādā redakcijā, kādu jūs šeit redzat. Komisija šo priekšlikumu neatbalstīja.

Sēdes vadītājs. Deputātiem iebildumu nav? Pieņemts.

I.Emsis. Tālākie priekšlikumi ir 11. lappusē, tie ir par 7. pantu, un tos iesaka Juridiskais birojs. Juridiskais birojs ierosina otrā lasījuma redakcijā vārdus "Uzskatīt līdzšinējo sesto un septīto daļu attiecīgi par ceturto un piekto daļu" izslēgt, un komisija šo priekšlikumu atbalsta.

Sēdes vadītājs. Deputātiem iebildumu pret komisijas slēdzienu nav? Pieņemts.

I.Emsis. 12. lappusē ir priekšlikumi par 8. pantu. Šos priekšlikumus ir izteicis Juridiskais birojs, tos mēs jau vienreiz apskatījām, tur ir precizēts - vārdi "Rajona vai pilsētas pašvaldībai" attiecīgi ir aizstāti ar vārdiem "Rajona padomei vai pilsētas domei". Komisija atbalstīja šo precizējumu.

Sēdes vadītājs. Deputātiem pret attiecīgo precizējumu iebildumu nav? Pieņemts.

I.Emsis. Tālāk. Ir priekšlikumi par 8. pantu. Juridiskais birojs iesaka precizēt 8. panta trešajā daļā vārdus "minētā termiņa", un komisija ir atbalstījusi šo priekšlikumu un precizējusi termiņu, nosakot, ka ne vēlāk kā 2 mēnešus pirms šajā pantā minētā termiņa... Tātad tas ir precizēts un ir noteikts 2 mēnešu termiņš.

Sēdes vadītājs. Deputātiem pret Juridiskā biroja ieteikto precizējumu 8. panta trešajā daļā, kas redzams 13. lappusē, iebildumu nav? Pieņemts.

I.Emsis. Paldies. Nākamie priekšlikumi ir 18. lappusē, un tie attiecas uz 11. pantu. Juridiskais birojs iesaka precizēt 11. panta pirmo daļu. Komisija atbalsta šo priekšlikumu un izsaka to tādā redakcijā, kāda ir redzama 5. ailē, un redakciju šeit deputāti var redzēt.

Sēdes vadītājs. Deputātiem iebildumu pret komisijas viedokli nav? Pieņemts.

I.Emsis. Tālāk. Ir Tautsaimniecības komisijas priekšlikums papildināt 11. pantu ar jaunu pirmo daļu, un šī redakcija ir redzama tabulas 5. ailē.

Sēdes vadītājs. Deputātiem iebildumu nav? Pieņemts.

I.Emsis. Tālāk. Ir Tautsaimniecības komisijas priekšlikums papildināt 11. pantu ar jaunu otro daļu. Redakcija tātad ir redzama 5. ailē.

Sēdes vadītājs. Deputātiem nav iebildumu pret Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas priekšlikumu, kas iestrādāts 5. ailītē? Iebildumu nav? Pieņemts.

I.Emsis. Un ir Tautsaimniecības komisijas priekšlikums 11. pantu papildināt ar jaunu trešo daļu tādā redakcijā, kāda ir redzama 5. ailē. Es tikai gribu piebilst, ka jaunumu nekādu nav, vienkārši ir precizēta šī likuma struktūra.

Sēdes vadītājs. Deputātiem iebildumu nav? Pieņemts.

I.Emsis. Un pēc Tautsaimniecības komisijas priekšlikuma 11. pants tiek papildināts ar jaunu ceturto daļu tādā redakcijā, kāda ir redzama 5. ailē.

Sēdes vadītājs. Deputātiem iebildumu nav? Pieņemts.

I.Emsis. Tālāk. Ir Tautsaimniecības komisijas priekšlikums papildināt 11. pantu ar jaunu piekto daļu, un šīs piektās daļas redakcija precizēta ir redzama 5. ailē.

Sēdes vadītājs. Deputātiem nav iebildumu pret 11. panta jaunās piektās daļas redakciju, kas izteikta 5. ailē? Iebildumu nav? Pieņemts.

I.Emsis. Paldies. Nākamais priekšlikums ir 25. lappusē, un tas attiecas uz 21. panta redakciju, tas ir deputāta Kleinberga priekšlikums. Deputāta Kleinberga priekšlikums ir izteikt 21. panta pirmās daļas 4. punktu šādā redakcijā: "uzņēmuma sastāvā nav bijis nekustamā īpašuma, bet tas izvietots uzņēmuma īpašniekam piederošā namīpašumā un namīpašums nav iekļauts uzņēmuma bilancē;". Komisija rūpīgi iznalizēja šo situāciju un neatbalstīja šo punktu, jo uzskatīja, ka šie ir ārkārtīgi reti gadījumi un šāds ieraksts likumā var radīt sarežģījumus.

Sēdes vadītājs. Deputātiem nav iebildumu pret komisijas skaidrojumu, kāpēc netiek atbalstīts Gundara Kleinberga priekšlikums? Iebildumu nav? Pieņemts.

I.Emsis. Paldies. Nākamais priekšlikums ir 27. lappusē un attiecas uz 21. pantu. Šis ir Juridiskā biroja priekšlikums svītrot 21. panta trešajā un ceturtajā daļā atsauces uz likumu publikācijām. Komisija šo priekšlikumu atbalsta.

Sēdes vadītājs. Deputātiem iebildumu pret komisijas viedokli nav? Pieņemts.

I.Emsis. Tālāk. 29. lappuse. Juridiskā biroja priekšlikums 23. panta otrajā daļā vārdus "rajona, pilsētas vai pagasta pašvaldību" attiecīgi aizstāt ar vārdiem "pašvaldības domi (padomi)", kā tas bija jau iepriekš tekstā. Komisija šo priekšlikumu atbalsta.

Sēdes vadītājs. Deputātiem iebildumu nav. Pieņemts.

I.Emsis. Un tālāk, 30.lappusē, ir pārejas noteikumi. Juridiskais birojs iesaka papildināt likumprojektu ar pārejas noteikumu, redakcija šeit ir redzama. Komisija šo priekšlikumu atbalstīja. Tātad ar šo ierakstu tiek noteikts, ka, stājoties spēkā šim likumam, spēku zaudē attiecīgie Satversmes 81.panta noteiktajā kārtībā izdotie Ministru kabineta noteikumi.

Sēdes vadītājs. Deputātiem iebildumu pret komisijas piedāvāto redakciju nav. Pieņemts.

I.Emsis. Man ir lūgums apstiprināt likumprojektu trešajā, galīgajā, lasījumā.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Godātie deputāti, lūdzu, balsosim par likumprojekta "Grozījumi likumā "Par īpašuma tiesību atjaunošanu uz uzņēmumiem un citiem īpašuma objektiem"" pieņemšanu trešajā, galīgajā, lasījumā. Lūdzu balsošanas režīmu. Lūdzu balsot. Lūdzu rezultātu! Par - 59, pret - nav, atturas - 4. Likums pieņemts.

Nākamais ir likumprojekts "Grozījums Radio un televīzijas likumā". Trešais lasījums. Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas vārdā - Antons Seiksts, frakcijas "Latvijas ceļš" deputāts. Lūdzu!

A.Seiksts (frakcija "Latvijas ceļš").

Godātais Prezidij! Godātie kolēģi! Attiecībā uz šā likumprojekta trešo lasījumu nav iesniegts neviens priekšlikums. Lūdzu atbalstīt likumprojektu trešajā lasījumā.

Sēdes vadītājs. Atklājam debates. Pēteris Tabūns - LNNK un LZP frakcijas deputāts. Lūdzu!

P.Tabūns (LNNK un LZP frakcija).

Cienījamie kolēģi! Pirmkārt, es gribu sacīt to, ka šī prakse labot gandrīz visus agrāk pieņemtos likumus, vienalga, vai tas pieņemts pirms mēneša, pirms diviem vai pirms gada, iepriekšējā Saeimā, ir vienkārši nepieņemama. Nu tad sāksim tagad 6.Saeimā labot absolūti visus (un praktiski gandrīz tā notiek), visus likumus, kurus pieņēma 5.Saeima, tie bija dumji deputāti, tātad nu mēs esam tie gudrie šeit sapulcējušies un labojam visus likumus pēc kārtas. Un ir grozījumi, grozījumi, grozījumi, vienalga, vai tas ir Medību likums, kurš tepat arī ir darba kārtībā, vai likums par ugunsdzēsību - un vēl, un vēl, un vienalga...

Sēdes vadītājs. Tabūna kungs, es atvainojos. Godātie deputāti, ja kāds runā no tribīnes, netraucēsim citus klausīties un tik tiešām nestaigāsim pa zāli un risināsim diskusijas vai nu gaitenī, vai zāles malā!

P.Tabūns. Konkrēti par šiem procentiem. Tātad 20% bija paredzēti, tagad te ir 49% parādījušies. Kāpēc? Nāciet tad, Seiksta kungs, tribīnē... vai vēl kāds cits... un izskaidrojiet man. (Starpsauciens no zāles: "Tas ir 2.lasījumā nobalsots!") Nobalsots, jā, bet pasakiet man šodien, kāpēc tā tas notiek. Un es gribētu dzirdēt, kurš ir tas lobijs, kas ierosinājis to un kas grib to "dabūt cauri". Un vēl. Ko tas dos? Es biju komisijā, kura strādāja pie šā likumprojekta gandrīz trīs gadus un šo likumu izveidoja. Mēs diskutējām mēnešiem ilgi un nonācām patiešām pie secinājuma, ka jābūt, lūk, šiem 20%, nevis 49%. (Starpsauciens: "Kâpēc?") Un tagad, lūk, pēkšņi kādam ir ienācis prātā - 49%... Nu tad bija jau domas palaist vispār, tā sakot, brīvā lidojumā... Kāpēc? Es aicinu, cienījamie kolēģi, nebalsot par šo priekšlikumu - par 49%. (Starpsauciens: "Kur ir priekšlikums?")

Sēdes vadītājs. Paldies. Deputāti debatēs pieteikušies vairāk nav. Debates beidzam. Komisijas vārdā - Antons Seiksts, frakcijas "Latvijas ceļš" deputāts.

A.Seiksts (frakcija "Latvijas ceļš").

Godātie kolēģi! Kāda jau mums ir tā kārtība, tāda ir, bet kaut kāda kārtība pastāv. Tabūna kungam vai vēl kādam es varu atgādināt, ka bija divi likumprojekti, vienu iesniedza Kiršteina kungs un deputātu grupa no LNNK, tur vispār nebija procenti minēti. Otrs - 49%, akceptēja Budžeta un finansu (nodokļu) komisija, akceptēja Eiropas lietu komisija un kā atbildīgā - Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisija. Visi lasījumi notikuši stingrā saskaņā ar Kārtības rulli, attiecībā uz visiem lasījumiem līdz šim bija noteikti priekšlikumu iesniegšanas termiņi. Trešajā lasījumā mēs varam runāt tikai par rakstiski iesniegtiem priekšlikumiem, bet tādu nav. Komisija lūdz balsot par šo projektu.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Godātie deputāti, balsosim par likumprojekta "Grozījums Radio un televīzijas likumā" pieņemšanu trešajā, galīgajā lasījumā. Lūdzu balsošanas režīmu. Lūdzu balsot. Lūdzu rezultātu! Par - 53, pret - 4, atturas - 9. Likums pieņemts.

Nākamais ir likumprojekts "Grozījums Latvijas Republikas Augstākās padomes lēmumā "Par Latvijas Republikas likuma "Par sabiedriskajām organizācijām un to apvienībām" spēkā stāšanās kārtību"". Trešais lasījums. Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas vārdā - deputāts Jānis Lagzdiņš, frakcijas "Latvijas ceļš" deputāts.

J.Lagzdiņš (frakcija "Latvijas ceļš").

Godāto Saeimas priekšsēdētāja biedr! Kolēģi deputāti! Pēc otrā lasījuma par šo likumprojektu nav saņemts neviens priekšlikums, arī komisija pēc savas iniciatīvas nav izdarījusi nekādus grozījumus. Trešajam lasījumam komisijas piedāvātā redakcija, kas sastāv no grozījuma vienā pārejas noteikuma punktā, ir analoga tam likumprojektam un grozījumam, kas tika pieņemts otrajā lasījumā. Komisijas vārdā es aicinu atbalstīt šo grozījumu, reizē arī likumprojektu.

Sēdes vadītājs. Deputāti debatēs pieteikušies nav. Lūdzu zvanu! Godātie deputāti, balsosim par likumprojekta "Grozījums Latvijas Republikas Augstākās padomes lēmumā "Par Latvijas Republikas likuma "Par sabiedriskajām organizācijām un to apvienībām" spēkā stāšanās kārtību"" pieņemšanu trešajā, galīgajā, lasījumā. Lūdzu balsošanas režīmu. Lūdzu balsot. Lūdzu rezultātu! Par - 66, pret - nav, atturas - 4. Likums pieņemts.

Nākamais ir likumprojekts "Par valsts noslēpumu". Aizsardzības un iekšlietu komisijas vārdā - Jānis Ādamsons, pie frakcijām nepiederošs deputāts.

J.Ādamsons (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Cienījamie kolēģi! Mēs darbojamies ar dokumentu nr.1529, tas ir likumprojekts "Par valsts noslēpumu" trešajā lasījumā.

1.pantā priekšlikumu nav.

Sēdes vadītājs. Deputātiem iebildumu nav. Ādamsona kungs, mums ir jāizskata trešajā lasījumā tikai tie panti, par kuriem deputāti ir snieguši priekšlikumus.

J.Ādamsons. 4.panta otrā daļa. Ir deputāta Kristovska priekšlikums 4.panta otrās daļas 1.apakšpunktu izteikt šādā redakcijā: "par valsts militāro potenciālu, aizsardzības stratēģiju un taktiku, aizsardzības un mobilizācijas plāniem;". Komisijas viedoklis ir atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Godātie deputāti, mēs izskatām konkrētā dokumenta 3.lappusē redzamos iesniegtos priekšlikumus. Vai deputātiem ir iebildumi pret deputāta Kristovska iesniegto un atbildīgās komisijas atbalstīto priekšlikumu? Iebildumu nav. Pieņemts.

J.Ādamsons. Nākamais deputāta Kristovska priekšlikums - 4.panta otrās daļas 2.apakšpunktu izteikt šādā redakcijā: "par valsts drošības un aizsardzības iestāžu bruņojuma, sakaru un informācijas sistēmām, materiāltehnisko nodrošinājumu un tā iegādi;". Aizsardzības un iekšlietu komisijas viedoklis - atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Deputātiem iebildumu pret komisijas viedokli nav. Pieņemts.

J.Ādamsons. Nākamais deputāta Kristovska priekšlikums - 4.panta otrās daļas 3.apakšpunktu izteikt šādā redakcijā: "par valsts drošībai un aizsardzībai..."

Sēdes vadītājs. Ādamsona kungs, varbūt mēs varam nelasīt, jo deputātiem šis teksts ir priekšā. Ja deputātiem ir iebildumi, tad viņi to pauž, pierakstoties debatēs vai paceļot roku.

J.Ādamsons. Aizsardzības un iekšlietu komisijas viedoklis - atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Vai deputātiem ir iebildumi pret Aizsardzības un iekšlietu komisijas viedokli? Nav. Pieņemts.

J.Ādamsons. Nākamais ir deputāta Kristovska priekšlikums par 4.panta otrās daļas 5.apakšpunktu. Aizsardzības un iekšlietu komisijas priekšlikums - atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Deputātiem iebildumu nav. Pieņemts.

J.Ādamsons. Nākamais ir deputāta Kristovska priekšlikums par 4.panta otrās daļas 6.apakšpunktu. Aizsardzības un iekšlietu komisijas priekšlikums - atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Deputātiem iebildumu nav. Pieņemts.

J.Ādamsons. Nākamais ir deputāta Kristovska priekšlikums par 4.panta otrās daļas 7.apakšpunktu. Aizsardzības un iekšlietu komisijas priekšlikums - pieņemt, daļēji precizējot.

Sēdes vadītājs. Deputātiem iebildumu pret komisijas viedokli nav. Pieņemts.

J.Ādamsons. Nākamais ir deputāta Kristovska priekšlikums par 4.panta otrās daļas 9.apakšpunktu. Aizsardzības un iekšlietu komisijas priekšlikums - atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Deputātiem iebildumu nav. Pieņemts.

J.Ādamsons. Nākamais ir deputāta Kristovska priekšlikums par 4.panta otrās daļas 11.apakšpunktu. Aizsardzības un iekšlietu komisijas priekšlikums - pieņemt, daļēji precizējot.

Sēdes vadītājs. Deputātiem iebildumu nav. Pieņemts.

J.Ādamsons. Nākamais ir deputāta Kristovska priekšlikums par 4.panta otrās daļas 12. un 13.apakšpunktu. Komisijas viedoklis - pieņemt.

Sēdes vadītājs. Deputātiem iebildumu nav. Pieņemts.

J.Ādamsons. Nākamais deputāta Kristovska priekšlikums ir par 4.panta otrās daļas 14.apakšpunktu. Aizsardzības un iekšlietu komisijas viedoklis - pieņemt.

Sēdes vadītājs. Deputātiem iebildumu nav. Pieņemts.

J.Ādamsons. Nākamais ir deputātu Liepas, Rubina, Celmiņa, Kļaviņa un Mauliņa priekšlikums. Aizsardzības un iekšlietu komisijas viedoklis - noraidīt.

Sēdes vadītājs. Deputātiem iebildumu nav. Pieņemts.

J.Ādamsons. Nākamais - deputāta Kristovska priekšlikums par 4.panta otrās daļas 15.apakšpunktu. Aizsardzības un iekšlietu komisijas viedoklis - pieņemt daļēji.

Sēdes vadītājs. Deputātiem iebildumu nav. Pieņemts.

J.Ādamsons. Nākamais ir deputāta Kristovska priekšlikums par 4.panta otrās daļas 16. un 17.apakšpunktu. Komisijas viedoklis - pieņemt.

Sēdes vadītājs. Deputātiem iebildumu nav. Pieņemts.

J.Ādamsons. Nākamais ir deputāta Kristovska priekšlikums, ka 4.panta otrajā daļā bijušie, bet jaunajā apakšpunktu kārtībā neiekļautie apakšpunkti ir svītrojami. Aizsardzības un iekšlietu komisijas viedoklis - pieņemt.

Sēdes vadītājs. Deputātiem iebildumu nav. Pieņemts.

J.Ādamsons. Nākamais ir Saeimas frakcijas "Latvijai" priekšlikums. Aizsardzības un iekšlietu komisijas viedoklis - noraidīt.

Sēdes vadītājs. Atklājam debates. Godātais Čerāna kungs! Mums līdz sēdes beigām ir piecas minūtes. Vai jūs tās izmantosiet? Tad mēs šinī brīdī pārtraucam likumprojekta izskatīšanu.

Lūdzu reģistrācijas režīmu. Deputātus lūdzu reģistrēties. Saeimas sekretāra biedri Janīnu Kušneri lūdzu nolasīt reģistrācijas rezultātus.

Godātie deputāti! Es gribu jums atgādināt, ka pulksten 17.30 būs otra Saeimas sēde - jautājumu un atbilžu sēde, kura sāksies, atkārtoju vēlreiz, 17.30. Godātie deputāti, sēde vēl nav slēgta. Es lūdzu uzmanību.

J.Kušnere (6.Saeimas sekretāra biedre).

Cienījamie deputāti! Nav reģistrējušies: Alfreds Čepānis, Imants Daudišs, Vladilens Dozorcevs, Kārlis Jūlijs Druva (ir zālē), Edmunds Grīnbergs (ir zālē), Edvīns Inkēns, Jānis Jurkāns, Aleksandrs Kiršteins, Paulis Kļaviņš, Odisejs Kostanda, Leopolds Ozoliņš (ir zālē), Jānis Priedkalns, Jānis Urbanovičs.

Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītājs. Saeimas sēdi pasludinu par slēgtu.

Redaktores: J.Kravale, L.Bumbura

Datoroperatores: B.Strazdiņa, S.Bērziņa, M.Ceļmalniece, I.Kuzņecova

Korektores: D.Kraule, J.Kurzemniece, S.Stikute

Likumprojekts "Grozījumi Pilsētas domes, rajona

padomes un pagasta padomes vēlēšanu likumā"

(2.lasījums) (Turpinājums)

(743. un 1451. dok.)

Debašu turpinājums (5.pants) - dep. Dz.Ābiķis - 1.lpp. - dep. J.G.Vidiņš - 3.lpp. - dep. V.Dozorcevs - 4.lpp.

- dep. J.Ādamsons - 6.lpp.

- dep. P.Tabūns - 7.lpp.

- dep. J.Mauliņš - 8.lpp.

- dep. J.G.Vidiņš - 10.lpp.

- dep. J.Sinka - 11.lpp.

- dep. V.Stikuts - 14.lpp.

- dep. M.Lujāns - 15.lpp.

- dep. J.Dobelis - 16.lpp.

- dep. I.Liepa - 20.lpp.

- dep. Ē.Zunda (8.pants) - 24.lpp.

- dep. J.Bunkšs - 26.lpp.

- dep. A.Lambergs - 29.lpp.

- dep. J.Kaksītis - 30.lpp.

Paziņojums - dep. O.Dunkers - 31.lpp.

Reģistrācijas rezultāti

Nolasa - Saeimas sekretāra

biedre J.Kušnere - 31.lpp.

Debašu turpinājums - dep. M.Lujāns - 33.lpp.

- dep. M.Vītols - 34.lpp.

- dep. J.Ādamsons - 36.lpp.

- dep. A.Rugāte - 37.lpp.

Par debašu laika samazināšanu - 38.lpp.

Debašu turpinājums - dep. I.Liepa - 38.lpp.

- dep. J.Ādamsons - 41.lpp.

- dep. K.Čerāns - 41.lpp.

- dep. J.Dobelis - 44.lpp.

- dep. V.Krisbergs - 45.lpp.

- dep. M.Lujāns - 46.lpp.

- dep. A.Seile - 48.lpp.

- dep. A.Jirgens - 49.lpp.

- dep. N.Pēterkops - 55.lpp.

- dep. A.Jirgens - 55.lpp.

- dep. K.Čerāns - 56.lpp.

- dep. A.Jirgens - 58.lpp.

Paziņojumi - dep. Dz.Ābiķis - 68.lpp.

- dep. L.Kuprijanova - 68.lpp.

Reģistrācijas rezultāti

Nolasa - Saeimas sekretāra

biedre J.Kušnere - 68.lpp.

Debašu turpinājums - dep. A.Jirgens - 79.lpp.

- dep. Ē.Zunda - 80.lpp.

- dep. A.Endziņš - 87.lpp.

Par darba kārtību - 92.lpp.

Priekšlikumi - dep. K.Čerāns - 92.lpp.

- dep. I.Bērziņš - 92.lpp.

- dep. J.Kaksītis - 93.lpp.

- dep. J.Straume - 94.lpp.

- dep. K.Leiškalns - 95.lpp.

Par likumprojektu "Grozījumi likumā "Par ārvalstnieku

un bezvalstnieku ieceļošanu un uzturēšanos Latvijas

Republikā""

(1458. un 1458.-a dok.) - 95.lpp.

Par likumprojektu "Likums par krājaizdevu

sabiedrībām"

(1502. un 1502.-a dok.) - 95.lpp.

Par likumprojektu "Grozījumi Kredītiestāžu likumā"

(1503. un 1503.-a dok.) - 96.lpp.

Par likumprojektu "Grozījumi likumā "Par

kooperatīvajām (kopdarbības) sabiedrībām""

(1504. un 1504.-a dok.) - 96.lpp.

Priekšlikums - dep. R.Zīle - 96.lpp.

Par likumprojektu "Ârstniecības likums"

(1505. un 1505.-a dok.) - 96.lpp.

Priekšlikumi - dep. P.Apinis - 97.lpp.

- dep. L.Kuprijanova - 97.lpp.

Par likumprojektu "Grozījums likumā "Par

muitas nodokli (tarifiem)""

(1506. un 1506.-a dok.) - 98.lpp.

Par likumprojektu "Grozījums likumā "Par

pašvaldību finansu izlīdzināšanu 1996.gadā""

(1507. un 1507.-a dok.) - 98.lpp.

Par likumprojektu "Grozījumi Medību likumā"

(1508. un 1508.-a dok.) - 98.lpp.

Par likumprojektu "Par Apvienoto Nāciju Konvenciju

par preču starptautiskā pirkuma - pārdevuma

līgumiem"

(1509. un 1509.-a dok.) - 98.lpp.

Priekšlikumi - dep. K.Čerāns - 99.lpp.

- dep. J.Sinka - 99.lpp.

Par likumprojektu "Par Unidroit Konvenciju par

starptautisko finansiālo līzingu"

(1510. un 1510.-a dok.) - 99.lpp.

Priekšlikums - dep. K.Čerāns - 100.lpp.

Par likumprojektu "Par Unidroit Konvenciju par

starptautisko faktoringu"

(1514. un 1514.-a dok.) - 100.lpp.

Priekšlikums - dep. K.Čerāns - 101.lpp.

Par likumprojektu "Par Konvenciju par cīņu pret

nelikumīgām darbībām, kas apdraud civilās

aviācijas drošību, un Protokolu par cīņu pret

nelikumīgu vardarbību lidostās, kas apkalpo

starptautisko civilo aviāciju, kas papildina

Konvenciju par cīņu pret nelikumīgām darbībām,

kas apdraud civilās aviācijas drošību"

(1515. un 1515.-a dok.) - 101.lpp.

Par likumprojektu "Par Konvenciju par cīņu pret

nelikumīgu gaisa kuģu sagrābšanu"

(1516. un 1516.-a dok.) - 101.lpp.

Par likumprojektu "Par Konvenciju par noziegumiem

un dažām citām darbībām, kas izdarītas gaisa kuģos"

(1517. un 1517.-a dok.) - 101.lpp.

Par likumprojektu "Grozījumi likumā "Par valsts

budžetu 1996.gadam""

(1518., 1518.-a un 1518.-b dok.) - 102.lpp.

Par likumprojektu "Grozījumi likumā "Par

iedzīvotāju ienākuma nodokli""

(1519. un 1519.-a dok.) - 102.lpp.

Par likumprojektu "Grozījums likumā "Par

ugunsdrošību""

(1520. un 1520.-a dok.) - 102.lpp.

Priekšlikumi - dep. R.Jurdžs - 102.lpp.

- dep. A.Seiksts - 104.lpp.

Par likumprojektu "Grozījums Diplomātiskā un

konsulārā dienesta likumā" (Nav pieņemts)

(1521. un 1521.-a dok.) - 104.lpp.

Priekšlikumi - dep. A.Endziņš - 104.lpp.

- dep. A.Rubins - 105.lpp.

Lēmuma projekts "Par neapmaksāta atvaļinājuma

piešķiršanu deputātam A.Rubinam"

(1538. dok.) - 106.lpp.

Lēmuma projekts "Par neapmaksāta atvaļinājuma

piešķiršanu deputātam J.Urbanovičam"

(1539. dok.) - 106.lpp.

Lēmuma projekts "Par priekšlikumu iesniegšanas

termiņa pagarināšanu likumprojektam "Grozījums

likumā "Par tiesu varu"""

(1542. dok.) - 106.lpp.

Lēmuma projekts "Par R.Lazdāna apstiprināšanu

par Kurzemes apgabaltiesas tiesnesi"

(1555. dok.)

Ziņo - dep. J.Kaksītis - 107.lpp.

Paziņojumi - dep. A.Endziņš - 108.lpp.

- dep. K.J.Druva - 108.lpp.

Likumprojekts "Par Latvijas Republikas un sabiedrību

"AMOCO Latvia Petroleum Company" un

"Oljeprospektering AB" licences līgumu" (1.lasījums)

(Steidzams)

Ziņo - dep. I.Bērziņš - 109.lpp.

Debates - dep. J.Kazāks - 111.lpp.

- dep. J.Sinka - 115.lpp.

- dep. J.Ādamsons - 117.lpp.

- dep. J.Mauliņš - 119.lpp.

Lēmuma projekts "Par deputāta A.Kreitusa ievēlēšanu

Budžeta un finansu (nodokļu) komisijā"

(1531. dok.) - 121.lpp.

Lēmuma projekts "Par deputāta A.Kreitusa ievēlēšanu

Saimnieciskajā komisijā"

(1532. dok.) - 121.lpp.

Lēmuma projekts "Par deputāta J.Kaksīša atsaukšanu

no Eiropas lietu komisijas"

(1536. dok.) - 121.lpp.

Lēmuma projekts "Par deputāta J.Kaksīša ievēlēšanu

Nacionālās drošības komisijā"

(1536. dok.) - 121.lpp.

Likumprojekts "Par grozījumiem likumā "Par valsts

civildienestu"" (2.lasījums) (Steidzams)

(1296. un 1466. dok.)

Ziņo - dep. J.Lagzdiņš - 122.lpp.

Priekšlikums - dep. A.Požarnovs - 123.lpp.

Likumprojekts "Grozījums Kredītiestāžu likumā"

(1.lasījums) (Steidzams)

(1372. un 1433. dok.)

Ziņo - dep. R.Zīle - 124.lpp.

Likumprojekts "Grozījums likumā "Par dabas resursu

nodokli"" (1.lasījums)

(1288. un 1434. dok.)

Ziņo - dep. R.Zīle - 126.lpp.

Likumprojekts "Grozījums Latvijas Republikas

Muitas kodeksā" (2.lasījums) (Steidzams)

(693. un 1542.-a dok.)

Ziņo - dep. R.Zīle - 127.lpp.

Likumprojekts "Grozījumi likumā "Par īpašuma

tiesību atjaunošanu uz uzņēmumiem un citiem

īpašuma objektiem"" (3.lasījums)

(673. un 1528. dok.)

Ziņo - dep. I.Emsis - 128.lpp.

Likumprojekts "Grozījums Radio un televīzijas

likumā" (3.lasījums)

Ziņo - dep. A.Seiksts - 135.lpp.

Debates - dep. P.Tabūns - 135.lpp.

Likumprojekts "Grozījums Latvijas Republikas Augstākās

padomes lēmumā "Par Latvijas Republikas likuma

"Par sabiedriskajām organizācijām un to apvienībām""

spēkā stāšanās kārtību" (3.lasījums)

(1465. dok.)

Ziņo - dep. J.Lagzdiņš - 137.lpp.

Likumprojekts "Par valsts noslēpumu" (3.lasījums)

(Izskatīšana pārtraukta)

(1292. un 1529. dok.)

Ziņo - dep. J.Ādamsons - 137.lpp.

Reģistrācijas rezultāti

Nolasa - Saeimas sekretāra

biedre J.Kušnere - 142.lpp.

Sēdes vadītājs. Labvakar, godātie deputāti! 1996.gada 10.oktobra Saeimas sēdi pasludinu par atklātu. Atbilstoši Kārtības rullim mums ir jāreģistrējas. Lūdzu reģistrācijas režīmu! Lūdzu deputātus reģistrēties! Saeimas sekretāra biedri Janīnu Kušneri lūdzu nolasīt reģistrācijas rezultātus!

J.Kušnere (6.Saeimas sekretāra biedre).

Godātie deputāti! Nav reģistrējušies:

Alfreds Čepānis,

Imants Daudišs,

Vladilens Dozorcevs,

Oļģerts Dunkers... ir zālē.

Gunta Gannusa,

Edvīns Inkēns,

Jānis Jurkāns,

Pēteris Keišs,

Aleksandrs Kiršteins,

Paulis Kļaviņš,

Odisejs Kostanda,

Aleksandrs Pētersons... ir zālē.

Andrejs Požarnovs,

Jānis Priedkalns,

Jānis Urbanovičs.

Paldies.

Sēdes vadītājs. Godātie deputāti, izskatīsim Saeimas Prezidija apstiprināto darba kārtību. Pirmais ir deputātu Lagzdiņa, Ābiķa, Vītola, Kazāka, Gannusas jautājums Ministru prezidentam Šķēlem par Ministru kabineta lēmumu atbalstīt brīvās ekonomiskās zonas izveidi Liepājas pilsētā. Atbilde ir dota rakstiski (dokuments nr. 1562). Ministru kabineta vārdā Guntars Krasts - Latvijas Republikas ekonomikas ministrs. Lūdzu!

G.Krasts (ekonomikas ministrs).

Paldies. Cienījamais Saeimas Prezidij! Godātie deputāti! Deputātu pieprasījums nr. 51 ir saņemts, atbilde ir iesniegta rakstiski. Ja, lūdzu, ir kādi jautājumi, tad esmu gatavs atbildēt.

Sēdes vadītājs. Paldies. Deputāti papildjautājumus uzdot nevēlas. Paldies. Esam izskatījuši.

Nākamais ir deputātu Lujāna, Bartaševiča, Urbanoviča, Kostandas, Valdmaņa jautājums Latvijas Republikas iekšlietu ministram Turlā kungam un Latvijas Republikas tieslietu ministram Rasnača kungam par hokeja trenera A. Siliņa psihiskās veselības stāvokli un izdarītā pārkāpuma atbilstību viņam piemērotajam aizturēšanas veidam. Ir saņemtas rakstiskas atbildes (dokuments nr. 1467, un 1467-a). Lūdzu Ministru kabineta vārdā... Motivācijai vārdu lūdz Modris Lujāns - pie frakcijām nepiederošs deputāts. Lūdzu!

M.Lujāns (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Cienījamie kolēģi! Man iznāca iepazīties arī ar Turlā kunga atbildi, taču es ceru, ka varbūt viņš vēl papildinās doto informāciju. Es saņēmu arī no Ģenerālprokuratūras atbildi, un nu iznāk paradoksāla situācija Latvijas Republikā. Sākotnēji tiek paziņots, ka cienījamais hokeja treneris ir psihiski nelīdzsvarots cilvēks, kuram noteikti esot jānosaka diagnoze. Un pēc tam visās atbildēs seko viens atzinums - mēneša laikā psihiatriskā ekspertīze nav izdarīta. Līdz ar to es varu izdarīt vienkārši secinājumu: vai nu Latvijas Centrālcietuma izolatorā šodien sēž psihiski slims cilvēks, kurš būtu jāārstē, vai arī, ja viņš ir vesels... Diemžēl neviens to neapliecina, un tas arī nav noprotams no visām šīm atbildēm... Ja viņš ir vesels, tad šajā gadījumā par to, ka cilvēks ir piezvanījis uz Ministru kabinetu un izteicis draudus un piedevām nerealizējamus draudus, jo, cik es saprotu, neviens ierocis viņam ne mājās, ne tajā vietā, kur viņš mīt, nav atrasts... Vai šajā gadījumā šā cilvēka aizturēšana ir pamatota, ja gan mūsu iekšlietu struktūras, gan Prokuratūra mīl atbrīvot gan pederastus, gan ... pedofilus. Ja vajag precizēt, plus vēl atbrīvo mūsu skaistuma konkursa vadītāju, kas ir reāli nobraukusi cilvēku, gan pirmstiesas periodā, gan arī pēctiesas periodā. Šajā gadījumā cilvēks, kas ir izteicis iespējamus draudus, tiek turēts ieslodzījumā, kaut arī, ja notiks tiesa, tad pēc tiesas procesa ir pilnīgi reāli iespējams, ka viņam nebūs aizturēšanas veida... pēc tiesas procesa vairs nebūs cietuma ieslodzījuma. Tad kur ir motivācija un kur ir skaidrojums, kāpēc šā cilvēka sods ir tāds?

Tad jau arī cienījamo Apiņa kungu, kurš ar pistoli rokās gāja pie cienījamā Krastiņa kunga, arī vajadzētu aizturēt, jo Krastiņa kungam arī varēja netīšām rasties veselībai draudi. Ja mēs tik tālu nokļūsim, ka sāksim pārņemt labos padomju tikumus, tad visa mūsu augstākās varas ierēdniecība ir pilnīgi neaizskarama kasta, un šajā gadījumā, ja hokeja trenerim patiešām sirds aptecējās par savu skolu un viņam tā rezultātā ir cietuma ieslodzījums, tad es neņemos spriest. Man gribētos konkrēti šajā gadījumā saņemt no Turlā kunga atbildi. Vai cienījamais Siliņa kungs ir psihiski slims vai nav? Un, ja nav, tad kāpēc viņam ir piemērots tāds aizturēšanas līdzeklis?

Sēdes vadītājs. Lujāna kungs, papildjautājumus jūs varēsit uzdot pēc tam, kad tiks dota ministra atbilde. Pašlaik ministrs atbildēs uz to rakstisko jautājumu, kuru jūs esat uzdevuši.

Lūdzu, Dainis Turlais - Latvijas Republikas iekšlietu ministrs.

D.Turlais (iekšlietu ministrs).

Labvakar, augsti godātie deputāti! Atbilde ir sniegta rakstiski, un pamatojums, kāpēc Siliņa kungs ir aizturēts un kādā veidā, ir rodams šajā atbildē. Tā ka uz jautājumu, kas man tika iesniegts rakstiski, ir atbildēts. Par viņa veselības stāvokli, protams, iekšlietu ministrs nevar atbildēt, bet tad, kad tiks veikta ekspertīze, tad atbilde varētu būt arī uz šo jautājumu.

Sēdes vadītājs. Paldies. Vārds papildjautājumam Modrim Lujānam - pie frakcijām nepiederošam deputātam. Lujāna kungs, jūs uzdosit abus jautājumus uzreiz vai pa vienam?

M.Lujāns (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Vai cienījamais iekšlietu ministra kungs konkrēti uzskata to, ka dotais aizturēšanas veids Siliņa kungam ir nepieciešams?

Sēdes vadītājs. Dainis Turlais - Latvijas Republikas iekšlietu ministrs. Lūdzu!

D.Turlais (iekšlietu ministrs).

Man, protams, zināmā mērā ir neērti runāt, cienījamie deputāti, jūsu priekšā par tādu jautājumu. Ministrs neizlemj ne aizturēšanas veidu, ne atbrīvošanas veidu. Noziegumi tiek klasificēti attiecīgi pēc Kriminālkodeksa un kompetenti orgāni... Ja ministrs varētu, teiksim, šito iesēdināt, bet šito izlaist, tad mums beigtos tiesiska valsts.

Sēdes vadītājs. Paldies. Otru papildjautājumu deputāti uzdot nevēlas. Jautājums ir izskatīts.

Nākamais ir deputātu Čerāna, Zelgalvja, Kostandas, Kazāka, Mauliņa jautājums Latvijas Republikas Ministru prezidentam Andrim Šķēlem par 60,7 miljonu lielu naudas līdzekļu likteni Latvijā.

Vārdu motivācijai deputāti nelūdz. Atbildi Ministru kabineta vārdā sniedz Sarmīte Jēgere - valsts ministre Finansu ministrijā. Lūdzu!

S.Jēgere (investīciju un kredītpolitikas valsts ministre).

Atbilde ir iesniegta rakstiski - vēstule nr. 01102300.

Sēdes vadītājs. Deputāti lūdz vārdu papildjautājumu uzdošanai. Kārlis Čerāns - frakcijas "Latvijai" deputāts. Lūdzu!

K.Čerāns (frakcija "Latvijai").

Cienījamais sēdes vadītāj! Godātie deputāti un godātais Šķēles kungs! Šis bija jautājums tieši jums, Šķēles kungs, un tas bija tāpēc, ka mums, Latvijā, šobrīd nav finansu ministra, tas ir, finansu ministrs ir demisionējis. Un mēs zinām, ka līdz ar finansu ministra demisiju ir jādemisionē arī visiem valsts ministriem. Jautājums: uz kāda punkta pamata jūs uzticat šīs atbildes sniegšanu Jēgeres kundzei, kurai šobrīd nav politiskās atbildības? Paldies.

Sēdes vadītājs. Kurš, lūdzu, Ministru kabineta vārdā atbildēs uz papildjautājumu? Andris Šķēle - Ministru prezidents. Lūdzu!

A.Šķēle (Ministru prezidents).

Godātais Prezidij! Cienījamie deputāti! Demisionējot finansu ministram es lūdzu turpināt pildīt pienākumus valsts ministriem, viņi ir amatā, jo attiecīgās partijas viņiem, kā saka, politisko uzticību nav noņēmušas, un es šobrīd neredzu nekādas problēmas, ka viņi nespētu paskaidrot pozīciju Finansu ministrijas vārdā.

Sēdes vadītājs. Paldies. Otru papildjautājumu deputāti uzdot nevēlas. Jautājums ir izskatīts.

Nākamais jautājums. Deputātu Čerāna, Grīnberga, Zelgalvja, Kostandas, Kazāka jautājums Latvijas Republikas Ministru prezidentam Andrim Šķēlem par neatliekami uzsākamas ilglaicīgas valsts ekonomiskās stratēģijas izstrādāšanu. Lūdzu! Ministru kabineta vārdā Guntars Krasts - Latvijas Republikas ekonomikas ministrs. Lūdzu!

G.Krasts (ekonomikas ministrs).

Godātais Saeimas Prezidij! Godātie deputāti! Atbilde uz deputātu jautājumu (dokuments nr.54) ir iesniegta rakstveidā.

Sēdes vadītājs. Deputāti papildu jautājumus uzdot nevēlas. Jautājums izskatīts.

Deputātu Lujāna, Bartaševiča, Urbanoviča, Deņisova, Bekasova jautājums Latvijas Republikas Ministru prezidentam Andrim Šķēlem par atskaišu iesniegšanu par 1995. un 1996.gada budžeta izpildi. Lūdzu! Vārds motivācijai Modrim Lujānam - pie frakcijām nepiederošam deputātam.

M.Lujāns (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Cienījamais Šķēles kungs vienmēr mīl lietot epitetus "mâja", "mâjas pamati", "mâjas pamati ir izpuvuši". Tikai man reizēm rodas brīnums, vai Šķēles kungs lasa Satversmi vai nelasa, jo šajā gadījumā iznāk paradoksāla situācija. Satversmes 66.panta trešajā daļā ir norādīts, ka Ministru kabinetam ir jāatskaitās par budžeta izpildi Saeimai un Saeimai ir jāapstiprina šī atskaite. Līdz šai dienai mēs neesam saņēmuši, kā es norādu arī mūsu iesniegtajā jautājumā, atskaiti par 1995.gadu, un kā tad mēs varam šodien runāt par līdzvērtīgiem principiem, ja mēs nezinām, vai mājai pamati ir izpuvuši vai nav. Un kā tad mēs varēsim celt to "jauno jumtu", 1997.gada budžetu, ja nezinām, kā tas ir pildījies 1995.gadā, cik no lielajiem politiskajiem solījumiem ir piepildījušies un kā būs ar 1996.gada budžetu, jo varbūt tas būtiski atšķirsies no reālās dzīves. Un tādēļ es labprāt gribētu dzirdēt Šķēles kunga atbildi uz mūsu jautājumiem, kā viņš plāno izpildīt Satversmes normas.

Sēdes vadītājs. Paldies. Sarmīte Jēgere - valsts ministre Finansu ministrijā Ministru kabineta vārdā. Lūdzu!

S.Jēgere (investīciju un kredītpolitikas valsts ministre).

Tātad pirmām kārtām atbilde ir iesniegta rakstiski, bet es gribu vēlreiz uzsvērt arī to, kas jau ir uzrakstīts, to, ka atbilstoši likuma "Par budžetu un finansu vadību" 32.panta prasībām mums šī atskaite par iepriekšējo gadu bija jāiesniedz līdz 31.augustam. Mēs viņu Ministru kabinetā iesniedzām 13.augusta sēdē, kurā viņu pieņēma, un 16.augustā ar pavadvēstuli nr.19/3022k šis ziņojums tika izsūtīts Saeimai, tā ka jūs esat viņu saņēmuši laikā, atbilstoši likumam.

Sēdes vadītājs. Paldies. Vārds papildjautājumam Modrim Lujānam - pie frakcijām nepiederošam deputātam. Lujāna kungs, jūs uzdosit vienu vai divus jautājumus?

M.Lujāns (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Vienu... vienu! Cienījamā Jēgeres kundze! Kā es saprotu, Satversmes normā ir skaidri un gaiši rakstīts, ka Saeimai ir jāapstiprina. Vai Saeima kā vienots orgāns ir apstiprinājusi kaut vienu jūsu atskaiti?

Sēdes vadītājs. Sarmīte Jēgere - Ministru kabineta vārdā. Lūdzu!

S.Jēgere (investīciju un kredītpolitikas valsts ministre).

Man kolēģi saka priekšā, ka tās esot Saeimas problēmas.

Sēdes vadītājs. Deputāti papildjautājuma uzdošanai vārdu nelūdz. Jautājums izskatīts.

Nākamais jautājums. Deputātu Rubina, Ozoliņa, Valdmaņa, Kazāka, Čerāna, Zelgalvja jautājums Latvijas Republikas Ministru prezidentam Andrim Šķēles kungam par budžeta asignējumu izlietojumu 1996.gadā infekcijas, sifilisa un lipīgo ādas slimību diagnostikai un profilaksei. Vārdu motivācijai lūdz Andris Rubins - pie frakcijām nepiederošs deputāts. Lūdzu!

A.Rubins (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Godājamie deputāti! Šķēles kungs! 30.septembrī mēs uzdevām jautājumu. Šodien ir 10.oktobris. Konceptuāli jau ir pieņemts 1997.gada budžets. Saeimā viss norit kā pa sviestu, un nevajag jau lielu prāta spēju, lai iepriekš paredzētu to, ka budžets tiks pieņemts gan konceptuāli, gan pa daļām. Tomēr man nav īsti saprotams, kā tie deputāti, kas kritizē budžetu, tomēr balso "par". Skaidrs ir tas, ka pilnībā budžets tiks pieņemts 6.novembrī - kā paredzēts - ar šādiem tādiem labojumiem, kas būtiski neko nemainīs tautas dzīvē, arī medicīnā ne. Ja akcīzes nodoklis tiek vēl vairāk palielināts, tad nekādi nav saprotamas runas par to, ka dzīve kļūs vieglāka un samazināsies inflācija. Tas ir lielkapitālistu, lieluzņēmēju budžets, labi barotiem puišiem, labos uzvalkos, un, protams, viņi neslimo.

Vēsturiska atkāpe. Itālijas dermatologi un venerologi līdz šai baltai dienai ir pateicīgi Benito Musolīni, kurš sakarā ar savu slimību - hronisku gonoreju - daudz līdzekļu ziedoja tieši dermatoloģijas un veneroloģijas attīstīšanai. Kad es biju Itālijā lasīt lekcijas, profesors Antučio netālu no Bari pilsētas parādīja man piemiņas plāksni, kas veltīta Musolīni tieši šajā sakarā. Es esmu Latvijas Medicīnas akadēmijas katedras vadītājs un profesors, algu man maksā Medicīnas akadēmija par studentu apmācīšanu un lekciju lasīšanu, līdz ar to es pasaku, kungi, ka par šo tēmu - sifilisu, kas jums liekas tik smieklīga, es šeit vairs nerunāšu, jo, kā no budžeta datiem ir zināms, ir izveidots Infektoloģijas centrs ar lieliem līdzekļiem, un šis jautājums būtībā ir atrisināts. Es esmu sapratis, ka velti es esmu uztraucies arī par prostitūciju. Prostitūcijas jau nav! Kad es runāju šajās dienās ar tā saucamajām profesionālēm, kuras pašlaik ir aplipušas ar bālajām spirohetām, es viņām jautāju, vai viņas zina Viņķeli, vai viņas zina Makarovu. Viņas zina tikai Andri Šķēli. Viņas ciena un uzticas tikai Andrim Šķēlem. Par ko gan es tad esmu uztraucies? Par visu atbild Ministru prezidents Andris Šķēle.

Un vēl viena piezīme. Pavisam nesen tika apspriests 1996.gada budžets, un es tad domāju: kas notiek ar cilvēkiem? Jo es atceros Andri Saulīti, kā viņš cīnījās par labklājības budžetu, taču tagad šis deputāts sēž pilnīgi kluss. Pēc manas uzstāšanās 7.oktobī ārsts Vidiņš man jautāja: vai tiešām nav oportūnistiskās sēnītes? Toreiz es viņam atbildēju noraidoši, bet tagad es varu teikt, ka viņas tepat aug, tiek audzētas mūsu acu priekšā kā lielas sēnes ar savādu nosaukumu - "Tautai un taisnībai", jo viņiem, visiem sešiem deputātiem, jābūt paklausīgiem un klusiem trīs mēnešus, un tad viņiem paredzēta mazgāšanās valdības pirtī.

Sēdes vadītājs. Rubina kungs, jūsu laiks ir beidzies. Es atvainojos, trīs minūtes ir jau pagājušas.

A.Rubins. Un tad būs galu galā lielās, īstās oportūnistiskās sēnes. Paldies.

Sēdes vadītājs. Ministru kabineta vārdā atbildi sniedz Juris Viņķelis - valsts ministrs Labklājības ministrijā. Lūdzu!

J.Viņķelis (veselības valsts ministrs).

Godājamais Prezidij! Cienījamie deputāti! Cienījamais deputāt, profesor Rubin! Atbilde uz visiem jūsu jautājumiem ir izteikta rakstveidā dokumentā nr.1476-a, bet es gribētu izteikt dažas piezīmes. Jūs pareizi uztverat, profesor, sifiliss ir un paliks problēma Latvijā. Vēl vismaz tuvākajā laikā. Vienīgi varbūt jāpiebilst tas, ka patiešām pēdējā aptauja rāda... nevis aptauja, bet seksuāli transmisīvo jeb venerisko slimību reģistrs rāda, ka tā jau kļūst no sociāli mazaizsargātu cilvēku slimības, no nabadzīgo... vairāk pāriet uz jauno biznesmeņu, turīgo cilvēku slāni. (Starpsauciens no zāles: "Tas ir labi!") Tas, ka jūs sakāt, ka nekas netiek darīts... Šeit ir programma. Šī ir Labklājības ministrijas un valsts labāko dermatovenerologu izstrādāta programma. Tā ir jūsu asociācijas biedru, jūsu katedras darbinieku izstrādātā programma, jūs arī tikāt aicināts šeit strādāt. Diemžēl jums neatradās laika. Tanī pašā laikā jūs mierīgi staigājat apkārt ar pavirši sagatavotu... to varētu nosaukt par biznesa plānu, runājat par 200 000 latiem, par kuriem drukāt dažādus izdevumus sifilisa apkarošanai. Ar to sifilisa apkarošanai ir par maz.

Es jums varu pateikt, ka tas viss tiek darīts. Kaut vai šogad tāds sīkums, ka caur Valsts seksuāli transmisīvo slimību centru ir izdalīti bez maksas 842 000 prezervatīvu. Sifiliss šodien - tā ir vairāk audzināšanas problēma, tā ir izglītības problēma, nevis represīvo metožu problēma, un man ļoti žēl, ka mēs, mūsu ārsti un arī jūsu vadītās asociācijas darbinieki, vēl joprojām nemākam strādāt atbilstoši PVO rekomendācijām. Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītājs. Vārdu papildjautājumam lūdz Rubina kungs - pie frakcijām nepiederošs deputāts. Lūdzu!

A.Rubins (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Šķēles kungs, kas melo - Viņķelis, Makarovs, jūs vai Valsts kontrole? Jo atbildē ir rakstīts, ka neracionāla līdzekļu izlietošana nevar būt, jo ministriju vadība par paveikto darbu atskaitās Ministru prezidentam. Pēdējo reizi - šā gada 2. oktobrī. Vakar "Panorāmā" un šodien "Dienā" mēs uzzinām, ka 170 000 latu, kas bija paredzēti iedzīvotāju ārstēšanai, ir izsaimniekoti, tajā skaitā pārskaitīti ārzemju firmai.

Sēdes vadītājs. Paldies. Juris Viņķelis - veselības valsts ministrs Labklājības ministrijā. Lūdzu!

J.Viņķelis (veselības valsts ministrs Labklājības ministrijā).

Cienījamais Prezidij! Cienījamie deputāti! Cienījamais profesor Rubin! Ko jūs saprotat ar "izsaimniekots"? Ja šie līdzekļi ir un tie netika iztērēti uzreiz nenormāli... nevis nenormāli, bet neracionāli... Tie bija 150 000, kas tika pārskaitīti Valsts diabetoloģijas centram klīnikā "Linezers". Gada sākumā, kad šie līdzekļi tika pārskaitīti, bija pārsteidzīgs lēmums no iepriekšējā gada līdzekļiem nopirkt glikometrus. Tās ir ierīces cukura līmeņa noteikšanai asinīs. Mēs konsultējāmies ar PVO ekspertiem, ar Pasaules veselības organizācijas ekspertiem, un viņi teica - nedariet to, tā ir naudas izmešana. Rumānijā izdarīja tā pirms gada, bet pēc gada nezināja, neviens nevarēja pateikt, kur ir palikuši pusotra miljona dolāru. Viņi saka, ka vispirms vajag slimniekus apmācīt: ieguldiet šo naudu slimnieku apmācībā, izveidojiet diabētiķu, slimnieku apmācības kabinetus un pēc tam pērciet tos glikometrus. Un taisni tā mēs izdarījām. Divus mēnešus strādāja vadošie valsts endokrinologi pie šīs programmas, pēc tam tika rīkots konkurss, šis konkurss pirms divām nedēļām noslēdzās, un tagad tiks iepirkti attiecīgā proporcijā glikometri, stripi, un arī slimnieku apmācības kabineti jau ir ierīkoti, lai šos slimniekus apmācītu, un šie līdzekļi tika izmantoti racionāli.

Sēdes vadītājs. Otru papildjautājumu uzdod Andris Rubins - pie frakcijām nepiederošs deputāts. Lūdzu!

A.Rubins (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Es zinu, ka Latvijā darbojas Valsts kontrole, nevis PVO. Jautājums: vai attiecībā uz programmām, kuras jūs esat iesnieguši budžetā un kurās esat pieprasījuši attiecīgās summas miljonos, jums bija izsludināts konkurss? Vai tām ir recenzijas, atsauksmes, ekspertu slēdzieni? Ja nē, tad kāpēc? Vai katrs autors var brīvi rakstīt vēlamo summu?

Sēdes vadītājs. Atbildi sniedz Vladimirs Makarovs - labklājības ministrs. Lūdzu!

V.Makarovs (labklājības ministrs).

Cienījamie deputāti! Saņemot budžeta projektu 1997. gadam, redzējām, ka ir lapaspuse, kur uzskaitīti šaubīgie kredīti. Labklājības ministrija, gatavojot šo atbildi, pielika klāt bez komentāriem divas lapiņas. Rubina kunga izstrādātā programma un Valsts kontroles atzinums par SIA "Dermapharm-Rīga" līdzekļu izlietošanu. 200 000 dolāru. Valsts kontroles slēdziens - biznesa plāns ir nereāls. Un ir prasība pēc 200 000 latu. Jūs katrs varat vērtēt. Septiņi no astoņiem punktiem - reklāma, reklāma, reklāma. Kādiem mērķiem? Kam viņš palīdzēs? Rubina kungs, atdodiet šai valstij tos 200 000 dolāru - būs nauda veselības aprūpei. Pārtrauciet rādīt ar pirkstu uz citiem, kamēr pats neesat pietiekami korekts pret šo valsts budžetu! Rubina kungs, programmas izstrādāja speciālisti, pat lipīgo slimību apkarošanas programmu izstrādāja speciāliste profesore Ludmila Vīksna. Neapšaubiet speciālistu godu, prātu un spējas! Paldies, kolēģi!

Sēdes vadītājs. Paldies. Līdz ar to šis jautājums ir izskatīts.

Nākamais - deputātu Kostandas, Zelgalvja, Čerāna, Kazāka un Mauliņa jautājums Latvijas Republikas Ministru prezidentam Andrim Šķēlem par laika maiņu uz ziemas laiku Latvijā.

Vārdu motivācijai deputāti nelūdz. Atbildi sniedz Guntars Krasts - Latvijas Republikas ekonomikas ministrs.

G.Krasts (ekonomikas ministrs).

Godātais Saeimas Prezidij! Godātie deputāti! Atbilde uz Saeimas deputātu jautājumu nr. 57 ir sniegta rakstiski.

Sēdes vadītājs. Deputāti papildjautājumus uzdot nevēlas? Jautājums izskatīts. Paldies.

Nākamais. Deputātu Kostandas, Zelgalvja, Čerāna, Kazāka, Liepas jautājums Latvijas Republikas Ministru prezidentam Šķēlem, Latvijas Republikas aizsardzības ministram Krastiņam, Latvijas Republikas ārlietu ministram Birkavam, Latvijas Republikas ekonomikas ministram Krastam, Latvijas Republikas iekšlietu ministram Turlajam, Latvijas Republikas izglītības un zinātnes ministram Grīnblatam, Latvijas Republikas kultūras ministram Pīkam, Latvijas Republikas labklājības ministram Makarovam, Latvijas Republikas satiksmes ministram Krištopanam, Latvijas Republikas tieslietu ministram Rasnačam, Latvijas Republikas vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministram Gorbunovam, Latvijas Republikas zemkopības ministram Dilbam par personīgo balsojumu Ministru kabineta sēdē, kad tika lemts par rajonu valsts pārvaldes izveidošanas koncepciju.

Septiņas atbildes ir dotas rakstiski, atbildes no pieciem ministriem nav saņemtas.

Vārdu motivācijai lūdz Kārlis Čerāns - frakcijas "Latvijai" deputāts. Lūdzu!

K.Čerāns (frakcija "Latvijai").

Cienījamo sēdes vadītāj! Godātie deputāti! Ministru kabineta pieņemtajā rajonu valsts pārvaldes izveidošanas koncepcijā ir paredzēts, ka rajona padome netiek vēlēta, bet ka rajona priekšnieku jeb vecāko ieceļ Ministru kabinets. Mēs uzskatām, ka tas ir tiešs demokrātiskās pārvaldes principa pārkāpums, un tāpēc ir ļoti būtiski, lai visa sabiedrība zinātu, tieši kuri ministri ir atbalstījuši šāda lēmuma pieņemšanu. Vēl jo vairāk - pēc sabiedrības protestiem dažādas politiskās partijas cenšas dažādos veidos norobežoties no šā lēmuma un cenšas iebilst pret centra ieceltiem rajonu "prefektiem", un tādēļ mēs gribētu zināt, kā tie ministri, kas šīs partijas pārstāv, ir balsojuši šajā sēdē. Un būtu loģiski, ja partijas nevis tikai izteiktu vienā vai otrā veidā kādas deklarācijas attiecībā pret šo lēmumu, bet arī pilnīgi konkrēti vērstos pret saviem ministriem, kuri ir balsojuši. Un tāpēc mēs ļoti gribam šo skaidrību šajā jautājumā un gribam zināt, kuri ministri ir tieši tie, kuri šā lēmuma pieņemšanu ir atbalstījuši, un tāpēc mēs uzdevām visiem ministriem šo jautājumu un gribētu sagaidīt atbildi. Paldies.

Sēdes vadītājs. Anatolijs Gorbunovs - Latvijas Republikas vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs. Lūdzu!

A.Gorbunovs (vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs).

No ministriem jūs, godātie deputāti, esat saņēmuši rakstisku atbildi. Bet, tā kā šo jautājumu izskatīja konceptuāli, balsojuma kā tāda nebija, bet Ministru kabinets konceptuāli atbalstīja šo valsts pārvaldes koncepciju. Un otrdien, tas ir, nākamajā nedēļā otrdien, Ministru kabinetā tiks izskatīti attiecīgie likumprojekti - likumprojekts par rajonu pārvaldi, likumprojekts par pagastu padomju un pilsētu domju deleģētu padomi, likumprojekts par izmaiņām Vēlēšanu likumā un Finansu izlīdzināšanas likuma projekts. Tad, kad valdība būs konkrēti lēmusi par šiem likumprojektiem jeb, pareizāk sakot, labojumiem attiecīgajos likumos, tad mēs varētu arī debatēt par šiem jautājumiem un lemt, vai tos atbalstīt vai neatbalstīt, katrā ziņā diskutēt par konkrētiem likumprojektiem un diskutēt par konkrētām funkcijām gan valsts pārvaldē, gan pašvaldībā, kas ir pagastu padomēm un pilsētu domēm, gan arī deleģētai... pilsētas domju un pagastu padomju deleģētai pārstāvībai.

Sēdes vadītājs. Paldies. Godātie kolēģi! Šis jautājums tika uzdots 12 Latvijas Republikas ministriem, no tiem rakstiskas atbildes ir iesnieguši septiņi ministri. Pieci ministri šādas atbildes nav iesnieguši. Pēc Kārtības ruļļa, viņiem ir tiesības sniegt mutisku atbildi, bet, tā kā mums, pēc Kārtības ruļļa, jālūdz Andrim Šķēles kungam, Andrejam Krastiņa kungam, Mārim Grīnblata kungam, Rihardam Pīka kungam un Vladimiram Makarova kungam tādā gadījumā sniegt mutiskas atbildes... vai arī viens no ministriem var sniegt visu šo ministru vārdā.

Lūdzu! Andris Šķēle - Latvijas Republikas Ministru prezidents.

A.Šķēle (Latvijas Republikas Ministru prezidents).

Godātais Prezidij! Godātie deputāti! Es domāju, Gorbunova kunga atbildē viss bija pateikts. Balsojuma kā tāda šobrīd nebija. Nebija vajadzības balsot par kaut kādu konkrētu normu. Koncepcija ir atbalstīta faktiski vienbalsīgi, un tālākais darbs notiks saskaņā ar izklāstīto Gorbunova kunga viedokli. Paldies.

Sēdes vadītājs. Paldies. Papildjautājumam vārds Imantam Liepam - frakcijas "Latvijai" deputātam. Liepas kungs, vai jūs vienu jautājumu uzdosiet vai abus?

I.Liepa (frakcija "Latvijai").

Es uzdošu vienu. Pagaidām. Cienījamais priekšsēdētāj! Godātie kolēģi! Mēs šeit, Saeimā, arī pieņemam konceptuālas lietas. Jebkurš likumprojekts pirmajā lasījumā ir konceptuāla rakstura, un to mēs pieņemam balsodami. Tādēļ man ir jautājums. Es tiešām neesmu bijis Ministru kabineta sēdē un nezinu, tādēļ jautāju tiešām aiz intereses - kā tad konceptuālus jautājumus pieņem Ministru kabinetā, ja ne balsojot?

Sēdes vadītājs. Paldies. Atbildi sniedz Andris Šķēle - Latvijas Republikas Ministru prezidents. Lūdzu!

A.Šķēle (Latvijas Republikas Ministru prezidents).

Godātais Prezidij! Godātie deputāti! Tātad: ja kādam ministram ir pretējs viedoklis, viņš to var paust un savu īpašo viedokli rakstiski pievienot Ministru kabineta sēdes protokolam. Tāda ir kārtība. Un es domāju, ka jautājums ir uzdots nedaudz nekorekti. Nedomāju, ka ministriem ir savs balsojums jāpaskaidro katrā ziņā šobrīd šeit, Saeimā. Tie ir Ministru kabineta iekšējie darba jautājumi.

Sēdes vadītājs. Paldies. Otru papildjautājumu deputāti uzdot nevēlas.

Pārejam pie nākamā jautājuma.

Es atvainojos. Gundars Valdmanis - Latvijas Vienības partijas frakcijas deputāts. Lūdzu! (No zāles deputāts A.Endziņš: "Viņš nevar uzdot jautājumu!")

Es atvainojos, Valdmaņa kungs. Diemžēl, pēc Kārtības ruļļa, jūs neesat jautājumu uzdevēju skaitā, līdz ar to šādas iespējas jums ir liegtas.

Nākamais jautājums. Deputātu Zelgalvja, Čerāna, Mauliņa, Grīnberga, Kazāka un Kostandas jautājums Latvijas Republikas Ministru prezidentam Andrim Šķēles kungam par situāciju ar siltuma tarifiem.

Motivācijai vārdu lūdz Elmārs Zelgalvis - frakcijas "Latvijai" deputāts. Lūdzu!

E.Zelgalvis (frakcija "Latvijai").

Godātais priekšsēdētāj! Godātie deputāti! Kāpēc radās šie jautājumi? Ir zināms, ka siltuma tarifi ir noteikti un apstiprināti. Energoapgādes regulēšanas padomes apstiprinātais tarifs ir 18,75 lati par gigakaloriju. Ir aprēķināti arī šie, kas izsaka naudas izteiksmē - 0,55 lati par kvadrātmetru... Pie šiem jautājumiem ir strādājuši arī neatkarīgie eksperti un ir izdarījuši savus aprēķinus, kuri būtiski atšķiras no šiem apstiprinātajiem tarifiem. Un tie ir 0,37 lati par kvadrātmetru. Un, lūk, šī starpība - 18 santīmi - ir ļoti liela starpība. Un, ņemot vērā mūsu maksātspēju, mūsu īrnieku maksātspēju, iedzīvotāju maksātspēju, tomēr radās vesela virkne jautājumu - kāpēc ir šādi tarifi noteikti? Kas tam ir pamatā? Kāda ir metodika? Kā ir rīkojusies šī Energoapgādes regulēšanas padome? Un tā tālāk. Tāpēc mēs uzdevām šādus jautājumus. Paldies.

Sēdes vadītājs. Paldies. Atbildi sniedz Guntars Krasts - Latvijas Republikas ekonomikas ministrs. Lūdzu!

G.Krasts (ekonomikas ministrs).

Godātais Saeimas Prezidij! Godātie deputāti! Uz deputātu jautājumu par situāciju ar siltuma tarifiem ir iesniegta rakstiskā veidā atbilde. Nr.59.

Sēdes vadītājs. Deputāti papildjautājumus uzdot nevēlas. Paldies.

Nākamais jautājums. Deputātu Kostandas, Kazāka, Grīnberga, Zelgalvja, Mauliņa jautājums Latvijas Republikas Ministru prezidentam Andrim Šķēlem par aizsardzības ministra nepatiesi sniegto informāciju Saeimas deputātiem.

Andrejs Krastiņš - Latvijas Republikas aizsardzības ministrs. Lūdzu!

A.Krastiņš (aizsardzības ministrs).

Augsti godātais priekšsēdētāja kungs! Godājamie kolēģi deputāti! Atbilde uz šo jautājumu ir sniegta rakstiski ar numuru 012045. Un nekādu papildinājumu nav. Paldies.

Sēdes vadītājs. Deputāti uzdot papildjautājumus nevēlas. Jautājums izskatīts.

Līdz ar to mūsu šodienas darba kārtība arī ir izskatīta. Lūdzu zvanu! Lūdzu reģistrācijas režīmu. Deputātus lūdzu reģistrēties.

Saeimas sekretāra biedri Janīnu Kušneri lūdzu nolasīt reģistrācijas rezultātus. Godātie deputāti! Saeimas sēde vēl nav slēgta. Es lūdzu uzmanību līdz Saeimas sēdes slēgšanai.

J.Kušnere (6.Saeimas sekretāra biedre).

Cienījamie deputāti! Es gribu paziņot jums, ka uz reģistrācijas lapas neparādās deputāti, kuri tiešām nav zālē. Es to ievēroju jau šīs sēdes, vakara sēdes, sākumā un arī tagad. Tā ka esiet, lūdzu, turpmāk uzmanīgi un pārbaudiet savas reģistrācijas un balsošanas sistēmas.

Tātad nav reģistrējušies: Alfreds Čepānis, Imants Daudišs, Vladilens Dozorcevs, Edvīns Inkēns, Jānis Jurkāns, Pēteris Keišs, Aleksandrs Kiršteins, Paulis Kļaviņš, Odisejs Kostanda, Andrejs Krastiņš, Jānis Priedkalns, Jānis Urbanovičs. Paldies.

Sēdes vadītājs. Saeimas sēdi pasludinu par slēgtu. Nākamā Saeimas sēde 17.oktobrī pulksten 9.00 no rīta.

Redaktores: J.Kravale, L.Bumbura

Datoroperatores: B.Strazdiņa, S.Bērziņa, M.Ceļmalniece, I.Kuzņecova

Korektores: D.Kraule, J.Kurzemniece, S.Stikute

Reģistrācijas rezultāti

Nolasa - Saeimas sekretāra

biedre J.Kušnere - 1.lpp.

Saeimas deputātu jautājums Ministru prezidentam

A.Šķēlem par Ministru kabineta lēmumu atbalstīt

brīvās ekonomiskās zonas izveidi Liepājas pilsētā

(1562. dok.) - 2.lpp.

Ziņo - ekonomikas ministrs G.Krasts - 2.lpp.

Saeimas deputātu jautājums iekšlietu ministram

D.Turlajam, tieslietu ministram Dz.Rasnačam par

hokeja trenera A.Siliņa psihiskās veselības stāvokli

un izdarītā pārkāpuma atbilstību viņam piemērotajam

aizturēšanas veidam

(1467. un 1467.-a dok.) - 2.lpp.

Motivācija - dep. M.Lujāns - 2.lpp.

Ziņo - iekšlietu ministrs D.Turlais - 4.lpp.

Jautājums - dep. M.Lujāns - 4.lpp.

Atbild - iekšlietu ministrs D.Turlais - 4.lpp.

Saeimas deputātu jautājums Ministru prezidentam

A.Šķēlem par 60,7 miljonu lielu naudas līdzekļu

likteni Latvijā - 5.lpp.

Ziņo - investīciju un kredītpolitikas valsts ministre

S.Jēgere - 5.lpp.

Jautājums - dep. K.Čerāns - 5.lpp.

Atbild - Ministru prezidents A.Šķēle - 5.lpp.

Saeimas deputātu jautājums Ministru prezidentam

A.Šķēlem par neatliekami uzsākamās ilglaicīgas

valsts ekonomiskās stratēģijas izstrādāšanu - 6.lpp.

Ziņo - ekonomikas ministrs G.Krasts - 6.lpp.

Saeimas deputātu jautājums Ministru prezidentam

A.Šķēlem par atskaišu iesniegšanu par 1995. un

1996.gada budžeta izpildi - 6.lpp.

Motivācija - dep. M.Lujāns - 6.lpp.

Atbild - investīciju un kredītpolitikas valsts ministre

S.Jēgere - 7.lpp

Jautājums - dep. M.Lujāns - 7.lpp.

Atbild - investīciju un kredītpolitikas valsts ministre

S.Jēgere - 7.lpp.

Saeimas deputātu jautājums Ministru prezidentam

A.Šķēlem par budžeta asignējumu izlietojumu

1996.gada infekcijas, sifilisa un lipīgo ādas slimību

diagnostikai un profilaksei - 8.lpp.

Motivācija - dep. A.Rubins - 8.lpp.

Atbild - veselības valsts ministrs

J.Viņķelis - 10.lpp.

Jautājums - dep. A.Rubins - 10.lpp.

Atbild - veselības valsts ministrs

J.Viņķelis - 11.lpp.

Jautājums - dep. A.Rubins - 12.lpp.

Atbild - labklājības ministrs V.Makarovs - 12.lpp.

Saeimas deputātu jautājums Ministru prezidentam

A.Šķēlem par laika maiņu uz ziemas laiku Latvijā - 12.lpp.

Ziņo - ekonomikas ministrs G.Krasts - 12.lpp.

Saeimas deputātu jautājums Ministru prezidentam

A.Šķēlem, aizsardzības ministram A.Krastiņam,

ārlietu ministram V.Birkavam, ekonomikas ministram

G.Krastam, iekšlietu ministram D.Turlajam, izglītības

un zinātnes ministram M.Grīnblatam, kultūras ministram

R.Pīkam, labklājības ministram V.Makarovam, satiksmes

ministram V.Krištopanam, tieslietu ministram

Dz.Rasnačam, vides aizsardzības un reģionālās

attīstības ministram A.Gorbunovam, zemkopības

ministram R.Dilbam par personīgo balsojumu MK

sēdē, kad tika lemts par rajonu valsts pārvaldes

izveidošanas koncepciju - 13.lpp.

Motivācija - dep. K.Čerāns - 13.lpp.

Ziņo - vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs

A.Gorbunovs - 14.lpp.

Atbild - Ministru prezidents A.Šķēle - 15.lpp.

Jautājums - dep. I.Liepa - 15.lpp.

Atbild - Ministru prezidents A.Šķēle - 16.lpp.

Saeimas deputātu jautājums Ministru prezidentam

A.Šķēlem par situāciju ar siltuma tarifiem - 16.lpp.

Motivācija - dep. E.Zelgalvis - 16.lpp.

Atbild - ekonomikas ministrs G.Krasts - 17.lpp.

Saeimas deputātu jautājums Ministru prezidentam

A.Šķēlem par aizsardzības ministra nepatiesi sniegto

informāciju Saeimas deputātiem - 17.lpp.

Ziņo - aizsardzības ministrs A.Krastiņš - 17.lpp.

Reģistrācijas rezultāti

Nolasa - Saeimas sekretāra

biedre J.Kušnere - 18.lpp.