Sēdi vada Latvijas Republikas 6.Saeimas priekšsēdētāja biedrs Aigars Jirgens.

Sēdes vadītājs. Godātie deputāti! Godātie valdības locekļi! Lūdzu, ieņemiet savas vietas! Turpināsim Saeimas ārkārtas sēdi. Mēs vakar apstājāmies pie 359.priekšlikuma.

Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas vārdā Roberts Zīle - frakcijas "Tçvzemei un Brīvībai" deputāts.

R.Zīle (frakcija "Tçvzemei un Brīvībai").

Godātais Prezidij! Godātie kolēģi! Es ceru, ka visi draugi Saeimā ir atpūtušies pēc vakardienas grūtā darba un mēs varētu šodien to turpināt ražīgi. Tātad 359.priekšlikums. Frakcijas "Tçvzemei un Brīvībai" priekšlikums, ko valdība nav atbalstījusi, bet komisija ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Atklājam debates. Modris Lujāns - frakcijas "Sociālistiskā partija - Līdztiesība" deputāts. Noņem savu uzstāšanos debatēs.

Roberts Dilba - zemkopības ministrs. Lūdzu!

R.Dilba (zemkopības ministrs).

Godātais Prezidij! Cienījamie kolēģi! Kā jūs zināt, 1997.gada 1.septembrī lauku apvidos beidzas zemes lietošanas tiesības juridiskajām personām, kam zeme bija piešķirta lietošanā zemes reformas pirmajā kārtā. Kā mēs to esam pieņēmuši, arī likums "Par zemes privatizāciju lauku apvidos" nosaka, ka zeme valsts vajadzībām ir jāizpērk līdz 1998.gada 1.jūlijam. Tātad ir pēdējā iespēja vēl nākošajā gadā izpirkt zemi valsts vajadzībām tīri likumīgi. Mēs esam izvērtējuši, kādas tās vajadzības ir, un tās ir pašas minimālākās. Lai saglabātu Latvijā vairāku paaudžu laikā izveidoto labu mājdzīvnieku genofondu, pilnveidotu selekcijas darbu, sekmētu jaunu augstražīgu vietējiem apstākļiem piemērotu kultūraugu šķirņu un mājlopu sugu izveidošanu, kā arī nodrošinātu valsts un tautsaimniecības interesēm atbilstošu zinātniskās pētniecības institūtu, izmēģinājumu un selekcijas staciju, kā arī mācību saimniecību turpmāko darbu.

Bez tam zemi nepieciešams izpirkt arī zivju audzētavām, pamatojoties uz Ministru kabineta 24.09.96. rīkojumu "Par zemes platību izpirkšanu valsts zivju audzētavām". Tāpēc, cienījamie kolēģi, es aicinu jūs tomēr atbalstīt valdības pieņemto lēmumu un šos līdzekļus atstāt zemes izpirkšanai. Tātad aicinu balsot pret šo Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas pieņemto lēmumu.

Sēdes vadītājs. Anna Seile - LNNK un LZP frakcijas deputāte.

A.Seile (LNNK un LZP frakcija).

Cienījamie deputāti! Es arī aicinu jūs noraidīt frakcijas "Tçvzemei un Brīvībai" iesniegto priekšlikumu. Es pat cerēju, ka viņi savu priekšlikumu noņems pēc pārrunām ar atsevišķiem deputātiem, kuri darbojas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijā, jo šī nauda, kas ir paredzēta zemes izpirkšanai, ir vajadzīga, lai kompensētu bijušajiem zemes īpašniekiem par neatdotajiem īpašumiem. Lēmumi jau ir pieņemti. Zeme nav atdota. Pie tam likumā "Par zemes privatizāciju lauku apvidos" ir paredzēts, ka selekcijas stacijas un izmēģinājumu stacijas, kuras pretendē uz šo zemi, kas pāries valsts īpašumā, maksā ārkārtīgi zemu nomas maksu bijušajiem īpašniekiem līdz zemes izpirkšanai. Ja šīs summas nav, bet summa ir ārkārtīgi liela, tad tādā gadījumā, protams, cietīs tieši tie bijušie īpašnieki, no kuriem nevarēs izpirkt zemi noteiktajā termiņā līdz nākošā gada... līdz 1998.gada 1.jūlijam, kā tas ir paredzēts likumā. Šī summa jau tā ir nepietiekoša, maza. Un, kaut arī specbudžetā ir paredzēti vēl citi līdzekļi, to ir vajadzīgs vairāk nekā 1 miljons. Šeit ir tikai 170 000. Ja šos 170 000 novirza subsīdijām, tā summa nespēs ietekmēt subsīdiju lielumu. Tāpēc es jūs aicinu noraidīt komisijas viedokli, noraidīt frakcijas "Tçvzemei un Brīvībai" priekšlikumu un atbalstīt valdības izteikto viedokli. Tātad aicinu noraidīt šo ierosinājumu. Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītājs. Roberts Zīle - frakcijas "Tçvzemei un Brīvībai" deputāts.

R.Zīle (frakcija "Tçvzemei un Brīvībai").

Godātie kolēģi! Frakcijā "Tçvzemei un Brīvībai" ðis priekšlikums radās tāpēc, ka mēs nesen nobalsojām Lauksaimniecības likumu, kurā pēdējā lasījumā tika nobalsota norma, ka zemi izpirks zinātnes vajadzībām, nevis specializētajiem valsts uzņēmumiem. Šā gada budžetā bez šiem 200 000 bija paredzēti vēl 830 000 no Valsts privatizācijas fonda šīs zemes atpirkšanai. Kopā tas ir vairāk nekā 1 miljons latu. 1 030 000. Par šo naudu var izpirkt 6-7 tūkstošus hektāru. Sakiet, lūdzu, vai zinātnes vajadzībām šodien vajag 6-7 tūkstošus hektāru, un kāpēc tādi darbi kā selekcijas darbs nevarētu būt normāls privātas uzņēmējdarbības darbs, pēc tam, kad ir izaudzēts vai zinātnes radīts jauns produkts vai jauna šķirne. Es neredzu pamata, kāpēc lai par valsts naudu atpirktu no likumīgajiem īpašniekiem zemi, bet pēc tam tur principā nodarbotos ar privātu lauksaimniecisko ražošanu. Paldies par uzmanību. Es aicinu atbalstīt komisijas viedokli.

Sēdes vadītājs. Vai vēl kāds vēlas runāt debatēs par šo priekšlikumu?

Roberts Dilba - zemkopības ministrs. Otro reizi.

R.Dilba (zemkopības ministrs).

Cienījamie kolēģi! Lai jūs nepārprastu Zīles kunga teikto, sacīšu, ka nav tādi apjomi iepirkti, kādā veidā viņš to ir rēķinājis. Ir plānotie līdzekļi un ir reāli iedalītie. Un 1996.gadā tiešām bija plānoti 800 000 latu, bet diemžēl tie līdzekļi nav visi iedalīti zemes izpirkšanai. Iepirkts ir tikai 871 hektārs zemes. Tāpēc, pārvērtējot visas iespējas, nākošajā gadā ir paredzēts pašas minimālākās platības valsts vajadzībām izpirkt. Es domāju, ka šeit nav nekādu problēmu. Zemi nopērkot, tā kļūst valsts kapitāls, kas ir mūžīgi vērtīga. Tāpēc es aicinu balsot pret šo priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Edgars Bāns - Latvijas Vienības partijas frakcijas deputāts.

E.Bāns (Latvijas Vienības partijas frakcija).

Godātais priekšsēdētāj! Godātie deputāti! Izklausās jau skaisti, bet gadu no gada mēs šo zemi hroniski neizpērkam. Tāpēc tās summas, kā Dilbas kungs teica, nav iedalītas. Ja mēs noņemam no 200 000 tagad 170 000, paliek 30 000, par to var nopirkt tikai apmēram 100 hektāru. Selekcijas stacijām pēc 1998.gada 1.jūlija būs jāmaksā pavisam cita cena. Zemes reforma būs beigusies. Tad būs jāmaksā tā cena, ko pieprasīs īpašnieks. Tagad mēs varam nomāt līdz 5% un varam izpirkt par kadastrālo vērtību. Kurš saimnieks pats grib maksāt no valsts kabatas vairāk, tagad ekonomēt, lai vairāk samaksātu pēc tam? Tāpēc Latvijas Vienības partijas frakcija lūdz noraidīt šo frakcijas "Tçvzemei un Brīvībai" priekšlikumu. Paldies.

Sēdes vadītājs. Guntars Grīnblats - frakcijas "Tçvzemei un Brīvībai" deputāts.

G.Grīnblats (frakcija "Tçvzemei un Brīvībai").

Cienījamais Prezidij! Godātie deputāti! Ja tā ir, kā saka, ka pašvaldību budžetā ir miljons šim pasākumam, tad mēs varam atteikties, bet pretējā gadījumā, par ko pagaidām tikai runā, bet faktiski nav zināms, mēs tomēr nevaram atteikties, tā nauda tomēr ir jāatstāj zemes izpirkšanai mūsu valsts saimniecībām.

Sēdes vadītājs. Roberts Zīle - frakcijas "Tçvzemei un Brīvībai" deputāts. Otro reizi.

R. Zīle (frakcija "Tçvzemei un Brīvībai").

Es aizmirsu piebilst vienu lietu. Mēs jau, lasot vakardienas priekšlikumus, no 830 000, kas bija paredzēti no Valsts īpašuma privatizācijas fonda šai kompensācijai, 700 000 novirzījām subsīdijām lauksaimniecības produkcijas ražotājiem, tātad ir palikuši 130 000. Es gribu būt godīgs. Šeit ir priekšlikumi par vēl 170 000 noņemšanu. Tātad, ja mēs atbalstām šo priekšlikumu, tad kopējā naudas summa ir 160 000 šīm vajadzībām, bet, ja mēs neatbalstām, tad iznāk, ka ir 330 000.

Sēdes vadītājs. Vairāk deputāti par šo priekšlikumu debatēs runāt nevēlas. Debates beidzam. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu balsot par frakcijas "Tçvzemei un Brīvībai" priekšlikumu, kas tabulā ir iekļauts ar. 359.numuru. Lūdzu rezultātu! Par - 14, pret - 36, atturas - 13. Priekšlikums ir noraidīts.

R.Zīle. 360.priekšlikums - deputāts Apinis ir iesniedzējs. Komisija šo priekšlikumu nav atbalstījusi. (No zāles deputāts P.Apinis: "Balsot!")

Sēdes vadītājs. Deputāts Apinis prasa balsojumu. Debatēs runāt neviens nevēlas. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu balsot par deputāta Pētera Apiņa priekšlikumu, kas tabulā iekļauts ar 360.numuru. Lūdzu rezultātu! Par - 12, pret - 36, atturas - 16. Priekšlikums ir noraidīts.

R.Zīle. 361.priekšlikums. Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšlikums, ko Budžeta un finansu (nodokļu) komisija nav atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Deputātiem iebildumu pret komisijas atzinumu nav. Priekšlikums ir noraidīts.

R.Zīle. 362.priekšlikums. Aizsardzības un iekšlietu komisijas priekšlikums, ko komisija nav atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Deputāti prasa balsojumu. Debatēs runāt neviens nevēlas. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu balsot par Aizsardzības un iekšlietu komisijas priekšlikumu nr. 362. Lūdzu rezultātu! Par - 25, pret - 23, atturas - 9. Priekšlikums nav pieņemts.

R.Zīle. 363.priekšlikums. Sociālo un darba lietu komisijas priekšlikums. Atbildīgajā komisijā tas nav atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputātiem iebildumu nav. Priekšlikums ir noraidīts.

R.Zīle. 364. priekšlikums. Frakcijas "Latvijai" priekšlikums, kas komisijā nav atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Frakcija pieprasa balsojumu. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu balsot par frakcijas "Latvijai" priekšlikumu nr. 364. Lūdzu rezultātu! Par - 9, pret - 41, atturas - 15. Priekšlikums ir noraidīts.

R.Zīle. 365.priekšlikums. Deputāta Bartaševiča iesniegtais priekšlikums komisijā nav atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputātiem iebildumu nav. Priekšlikums ir noraidīts.

R.Zīle. 366.priekšlikums. Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšlikums komisijā nav atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputātiem iebildumu pret Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas atzinumu nav. Priekšlikums noraidīts.

R.Zīle. 367.priekšlikums. Ministru prezidenta iesniegtais priekšlikums, kas komisijā ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputātiem iebildumu pret komisijas atzinumu nav. Priekšlikums pieņemts.

R.Zīle. 368.priekšlikums. Sociālo un darba lietu komisijas priekšlikums, kas komisijā nav atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputātiem iebildumu pret Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas atzinumu nav. Priekšlikums noraidīts.

R.Zīle. 369.priekšlikums. Ministru prezidenta iesniegtais priekšlikums komisijā ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputātiem iebildumu pret komisijas atzinumu nav. Priekšlikums ir pieņemts.

R.Zīle. 370.priekšlikums - Sociālo un darba lietu komisijas priekšlikums atbildīgajā komisijā nav atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputātiem iebildumu pret atbildīgās komisijas atzinumu nav. Priekšlikums noraidīts.

R.Zīle. Tāpat 371. priekšlikums, ko arī ir iesniegusi Sociālo un darba lietu komisija, Budžeta un finansu (nodokļu) komisijā nav atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Vai deputātiem iebildumu pret atbildīgās komisijas atzinumu nav? Priekšlikums noraidīts.

R.Zīle. 372. - Latvijas Vienības partijas frakcijas priekšlikums - Budžeta un finansu (nodokļu) komisijā nav atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputātiem iebildumu nav? (Starpsauciens: "Balsot!") Atvainojos... Frakcija prasa balsojumu. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu un lūdzu balsot par Latvijas Vienības partijas frakcijas priekšlikumu nr. 372. Lūdzu rezultātu! Par - 6, pret - 31, atturas - 12. Nav kvoruma!

Lūdzu vēlreiz balsošanas režīmu! Lūdzu deputātus piedalīties balsošanā un lūdzu atkārtoti balsot par Latvijas Vienības partijas priekšlikumu, kas tabulā iekļauts ar 372. numuru. Lūdzu rezultātu! Par - 6, pret - 35, atturas - 15. Priekšlikums noraidīts.

R.Zīle. 373. priekšlikums, ko iesniedza Ministru kabinets, ir atbalstīts atbildīgajā komisijā.

Sēdes vadītājs. Vai 373. ?

R.Zīle. Jā, 373.

Sēdes vadītājs. Deputātiem iebildumu nav? Priekšlikums pieņemts.

R.Zīle. 374. - frakcijas "Latvijai" iesniegtais priekšlikums atbildīgajā komisijā nav atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Odisejs Kostanda - frakcijas "Latvijai" deputāts.

O.Kostanda (frakcija "Latvijai").

Godājamie kolēģi! Frakcija "Latvijai" jau kārtējo reizi šeit aicina nobalsot par mūsu priekšlikumu, kas paredz mērķdotācijas pašvaldībām bērnunamu, veco ļaužu pansionātu, patversmju izveidošanai un uzturēšanai, mājas aprūpes pakalpojumu nodrošināšanai un sociālās palīdzības sniegšanai trūcīgajiem iedzīvotājiem. Mēs ar tiem spēkiem, kas mums ir, ar Joahima Zīgerista vadīto Rūpju biroju esam pēdējo gadu laikā palīdzējuši vairāk nekā 40 000 cilvēku, bet ir nepieciešams arī valsts atbalsts. Un tāpēc mēs aicinām Saeimu nobalsot par mūsu priekšlikumu. Paskatieties ailē, no kurienes mēs piedāvājam ņemt šos līdzekļus. Tā ir Satiksmes ministrija - konfidenciālās, diplomātiskās, oficiālās korespondences saņemšana un nogāde. Kas par milzīgu konfidenciālu informāciju tagad pēkšņi nākošajā gadā Satiksmes ministrijai būs jānogādā vairāk nekā šajā gadā! Paskatieties, kāds ir pieaugums! Līdzekļu izdevumi šim mērķim ir palielināti attiecībā pret 1996. gadu par 65 113 latiem. Mēs piedāvājam no šiem līdzekļiem, no šī palielinājuma līdzekļiem, vienu daļu novirzīt daudz mērķtiecīgākiem izdevumiem, tas ir, sociālajai aprūpei. Vai tad tiešām to ir tik grūti atbalstīt? Bet acīmredzot šeit, skatoties, kā smejas pozīcijas pārstāvji zālē, kā viņi trokšņo un nedomā klausīties, ir skaidrs, ka šobrīd politiķu tieksme pēc krēsliem ir spēcīgāka par godīga cilvēka vēlmi palīdzēt līdzcilvēkiem. Mantkārība, egoisms un vēlēšanās izkalpoties Šķēles priekšā, lai saglabātu savus krēslus, svin šodien uzvaru. Bet tas ir tikai pagaidām. Tikai šajā bargajā ziemā. Un es domāju, ka cilvēki necietīs to vairs ilgāk. Es esmu pilnīgi pārliecināts, ka to, ko mēs šobrīd sakām, atbalsta vairākums Latvijas iedzīvotāju.

Es vēlreiz, pēdējo reizi, aicinu - atbalstiet mūsu kustības priekšlikumu par šo sociālās aprūpes līdzekļu palielināšanu!

Sēdes vadītājs. Vairāk deputātu par šo priekšlikumu debatēs runāt nevēlas. Debates slēdzam.

Komisijas vārdā? Runāt nevēlas. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu balsot par frakcijas "Latvijai" priekšlikumu, kas tabulā iekļauts ar 374. numuru. Lūdzu rezultātu! Par - 14, pret - 33, atturas - 20. Priekšlikums noraidīts.

R.Zīle. 375. - Ministru prezidenta iesniegtais priekšlikums, ko komisija ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Modris Lujāns - frakcijas "Sociālistiskā partija - Līdztiesība" deputāts.

M.Lujāns (frakcija "Sociālistiskā partija - Līdztiesība").

Cienījamie kolēģi! Šinī gadījumā diez vai vajadzētu atbalstīt Šķēles kungu. Šķēles kungam ir saglabājies 1 200 000 papildu līdzekļu, kas ir Ministru kabineta rīcībā, tāpēc šinī gadījumā pārskaitīt uz Valsts kasi līdzekļus no valsts vienotās informātikas tīkla un sakaru centra izveides diez vai būtu loģiski, jo taisni vienotās informātikas centra un arī tīkla izveide ir viens no jautājumiem, kas rada sava veida nekārtības valsts mehānismā. Un tādēļ es tomēr lūgtu balsojumu šinī gadījumā.

Sēdes vadītājs. Vairāk deputātu par šo priekšlikumu runāt nevēlas. Debates slēdzam. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu un lūdzu balsot par Ministru prezidenta un finansu ministra Šķēles priekšlikumu, kas tabulā iekļauts ar 375. numuru. Lūdzu rezultātu! Par - 54, pret - 11, atturas - 2. Priekšlikums pieņemts.

R.Zīle. 376. - deputāta Čerāna iesniegtais priekšlikums. Komisijā tas nav atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputātiem iebildumu nav? Priekšlikums noraidīts.

R.Zīle. 377. - deputāta Čerāna iesniegtais priekšlikums, arī šis komisijā nav atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputātiem iebildumu pret komisijas atzinumu nav? Priekšlikums noraidīts.

R.Zīle. 378. - Ministru prezidenta Šķēles kunga iesniegtais priekšlikums ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputātiem iebildumu pret atbildīgās komisijas atzinumu nav? Priekšlikums ir pieņemts.

R.Zīle. 379. - Ministru prezidenta iesniegtais priekšlikums komisijā ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputātiem iebildumu pret atbildīgās komisijas atzinumu nav? Priekšlikums pieņemts.

R.Zīle. 380. labojums... Paldies.

Sēdes vadītājs. Labklājības ministrs atsauc savu priekšlikumu.

R.Zīle. 381. - Ministru prezidenta iesniegtais priekšlikums, ko komisija ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Deputātiem iebildumu pret komisijas atzinumu nav? Priekšlikums... Ir iebildumi? Es atvainojos. Modris Lujāns - frakcija "Sociālistiskā partija - Līdztiesība".

M.Lujāns (frakcija "Sociālistiskā partija - Līdztiesība").

Cienījamie kolēģi! Diemžēl mūsu premjerministrs, kā es saprotu, zālē neatrodas, citādi man rastos jautājums. Uz doto momentu, pirms šī balsojuma, ko mēs atkal kārtējo reizi apstiprināsim, mēs jau esam izdalījuši 850 000 latu. Vēl tālāk ir Šķēles kunga priekšlikumi, kas ir atbalstīti. Tad man rodas jautājums: vai mēs šinī gadījumā gribam likvidēt vienotās informātikas un sakaru centru vai ne? Ja mēs viņam vispār finansējumu neplānojam izdalīt, tad to Šķēles kungs varēja pateikt un tad tas būtu skaidrāks. Jo es saku, ka uz doto brīdi mēs jau esam noņēmuši šim centram 850 000 latu. Un vēl tālāk ir priekšlikumi, ko Šķēles kungs izdara. Es neņemos spriest, vai beigās paliks 500 000 un vai šāds centrs varēs funkcionēt. Varbūt patiešām premjerministra kungs, kas parādījās, varēs izskaidrot, kāda viņam šeit ir koncepcija. Vai šāds centrs nav vajadzīgs? Tad to arī vajadzēja uzreiz teikt.

Sēdes vadītājs. Vairāk par šo priekšlikumu neviens debatēs runāt nevēlas. Debates slēdzam. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu un lūdzu balsot par Ministru prezidenta un finansu ministra Andra Šķēles priekšlikumu, kas tabulā iekļauts ar numuru 381. Lūdzu rezultātu! Par - 48, pret - 8, atturas - 4. Priekšlikums pieņemts.

R.Zīle. 383. priekšlikums...

Sēdes vadītājs. ... 382. priekšlikums.

R.Zīle. Es atvainojos, 382. - Ministru prezidenta iesniegtais priekšlikums, kas komisijā ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Vai deputātiem iebildumu nav? Priekšlikums pieņemts.

R.Zīle. 383. - arī Ministru prezidenta iesniegtais priekšlikums, ko Budžeta un finansu (nodokļu) komisija ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Vai deputātiem iebildumu nav? Priekšlikums pieņemts.

R.Zīle. 384. - frakcijas "Latvijai" iesniegtais priekšlikums komisijā nav atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti debatēs pieteikušies nav. (Starpsauciens: "Balsot!") Prasa balsojumu. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu un lūdzu balsot par frakcijas "Latvijai" priekšlikumu, kas tabulā iekļauts ar 384. numuru. Lūdzu rezultātu! Par - 10, pret - 39, atturas - 9. Priekšlikums noraidīts.

R.Zīle. 385. - deputāta Bartaševiča priekšlikums komisijā nav atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputātiem iebildumu pret atbildīgās komisijas atzinumu nav? Priekšlikums noraidīts.

R.Zīle. 386. - Ministru prezidenta iesniegtais priekšlikums komisijā ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputātiem iebildumu nav? Priekšlikums pieņemts.

R.Zīle. Tāpat arī 387. - Ministru prezidenta iesniegtais priekšlikums komisijā ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputātiem iebildumu nav? Priekšlikums pieņemts.

R.Zīle. 388. - deputāta Leiškalna priekšlikums komisijā nav atbalstīts. (No zāles deputāts K.Leiškalns: "Balsojumu neuzturu!")

Sēdes vadītājs. Deputāts Leiškalns atsauc savu priekšlikumu. Tālāk, lūdzu!

R.Zīle. 389. - Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšlikums Budžeta un finansu (nodokļu) komisijā nav atbalstīts. (Starpsauciens: "Balsot!")

Sēdes vadītājs. Vai deputātiem iebildumu pret komisijas atzinumu nav? Priekšlikums noraidīts.

R.Zīle. 390. - frakcijas "Latvijai" priekšlikums komisijā nav atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Frakcija prasa balsojumu. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu un lūdzu balsot par frakcijas "Latvijai" priekšlikumu, kas tabulā iekļauts ar 390. numuru. Lūdzu rezultātu! Par - 6, pret - 43, atturas - 12. Priekšlikums noraidīts.

R.Zīle. 391. arī ir frakcijas "Latvijai" iesniegtais priekšlikums. Komisijā nav atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Atklājam debates. Jānis Mauliņš - frakcijas "Latvijai" deputāts.

J.Mauliņš (frakcija "Latvijai").

Godātā Saeima un godātie radioklausītāji! Jums vienkārši jāzina, par ko mēs prasām balsot. Par to, lai no Satiksmes ministrijas programmām novirzītu līdzekļus mērķdotācijām pašvaldībām vispārizglītojošo skolu pedagoģisko darbinieku darba samaksai un sociālā nodokļa maksājumiem. Varu piebilst, ka šādi gadījumi, kur mēs prasījām balsojumu, lai līdzīgi novirzījumi no vienas ministrijas tiktu piešķirti mērķdotācijām cilvēku vajadzībām sociālajos jautājumos, bija vairākkārt. Tāpēc mēs prasījām balsojumu, bet šajos balsojumos ļoti maz balsu mēs saņēmām.

Sēdes vadītājs. Vai vēl kāds vēlas runāt debatēs par šo priekšlikumu? Kārlis Čerāns - frakcijas "Latvijai" deputāts.

K.Čerāns (frakcija "Latvijai").

Godātais sēdes vadītāj, godātie kolēģi deputāti! Kā jau Mauliņa kungs teica, šis arī ir priekšlikums, ar kuru tiek paredzēts palielināt valsts budžetā paredzēto līdzekļu apjomu skolotāju algām. Un šis palielinājums ir paredzēts šajā gadījumā par 1,2 miljoniem. Un kāpēc es sevišķi gribētu aicināt deputātus atbalstīt konkrēti šo priekšlikumu? Tātad mums visiem viennozīmīgi ir skaidrs, es ceru, ka skolotāju algu finanses ir nepietiekamas, bet šajā priekšlikumā šis līdzekļu avots ir paredzēts autoceļu programmai. Un mēs arī labi zinām, ka sakarā ar akcīzes nodokļa palielinājumu šiem autoceļiem jau ir ļoti liels budžets, kas viņiem rodas no šiem pašu ieņēmumiem... no šiem te konkrētajiem iezīmētajiem ieņēmumiem, un līdz ar to šeit šīs vēl 2,1 miljona lielās investīcijas, kā mums šķiet, šajā situācijā nebūtu pietiekoši motivētas. Tātad šajā situācijā tas būtu piemērots avots, teiksim, lai varētu šos līdzekļus novirzīt pašvaldībām vispārizglītojošo skolu pedagoģisko darbinieku darba samaksai, jo šie līdzekļi ir jāatrod budžetā, tāpēc šī tiešām varētu būt viena no tām vietām. Paldies.

Sēdes vadītājs. Gundars Valdmanis - Latvijas Vienības partijas frakcijas deputāts.

G.Valdmanis (Latvijas Vienības partijas frakcija).

Godājamo Prezidij, kolēģi Saeimā! Es atbalstīšu to, ka vajadzētu tai naudai iet vairāk skolotājiem nekā ceļiem. Bet es uznācu tribīnē tādēļ, lai parunātu par vienu jautājumu, par kuru mēs zinām druscītiņ vairāk. SIA "Ceļdaris" ir mums visiem atrakstījis vēstuli, kurā viņš apgalvo, ka no katra lata, kas tiek izdots ceļa remontos, 41 santīms atnāk tūlīt valsts budžetā, bet ārzemēs tikai 25 santīmi no tā lata aiziet. Tā pa Latviju grozās vēl 75 santīmi. Un, kad sāk domāt, cik 75 santīmi... viņi turpina grozīties un ka puse it kā aiziet importos, tad valsts atkal dabū atpakaļ kaut kur pie 52 santīmiem. Mums ceļu būve Latvijā izmaksā tikai 8% no tā cipara, ko mēs rādām budžetā, un mēs budžetā ietaupām tikai 8% no tā, ko mēs no ceļiem atņemam. Bet, saprotiet, ka tie 8 santīmi, ar ko mēs varētu to ceļu būvēt... tas ceļš palīdz mums autoremontus samazināt, tas ceļš palīdz mums tirdzniecību veidot, tas ceļš palīdz mums pievilkt tūrismu, tas ceļš arī ir jābūvē. Un es šeit iestājos par to idiotismu, ko Šķēles kungs mums mēģina uzspiest, ka mēs nemākam rēķināt, ka tā nauda nāk daļēji atpakaļ. Manuprāt, mēs varētu visiem skolotājiem un mediķiem maksāt piecreiz vairāk, un mēs to varbūt pat nejustu, jo tā nauda paliek Latvijā.

Sēdes vadītājs. Valdmaņa kungs, jūsu laiks beidzies.

G.Valdmanis. Es ceru, ka Šķēles kunga laiks drīz beigsies...

Sēdes vadītājs. Andrejs Panteļējevs - frakcijas "Latvijas ceļš" deputāts.

A.Panteļējevs (frakcija "Latvijas ceļš").

Cienījamais priekšsēdētāj, cienījamie klātesošie! Man tiešām, klausoties Valdmaņa uzrunu, ir viens noslēpums, ko es nevaru sev atminēt. Valdmaņa kungs! Vakar bija balsojums, kurā mēs novirzījām skolotāju algām 2 miljonus un noņēmām tos cietuma celtniecībai. Un jūs nobalsojāt pret šo priekšlikumu. Tātad jūs uzskatāt, ka Latvijā cietumi un cietumnieku uzturēšana ir svarīgāka nekā skolotāju algas. Šodien, debatējot par autoceļiem, jūs runājat atkal pretēji. Man tiešām īsti nav saprotams, ar ko tas ir saistīts. Varbūt tad jums ir tiešām vairāk intereses cietumu sfērā un vajag pievērsties noziedznieku pāraudzināšanai, nekā šeit runāšanai Saeimā? Bet katrā ziņā par to 2 miljonu summu, kas bija nozīmīga skolotājiem, tur jūs balsojāt "pret". Man vienkārši tas nav izskaidrojams. Paldies.

Sēdes vadītājs. Gundars Valdmanis - Latvijas Vienības partijas frakcijas deputāts, otro reizi.

G.Valdmanis (Latvijas Vienības partijas frakcija).

Ir jau ziņojums pieteikts pie Saeimas juridiskā konsultanta, ka es gribēju pirms nākošā pārtraukuma runāt un pateikt, ka būs iesniegums, ka tas balsojums bija kļūdains. Bet es jums gribētu paskaidrot kaut ko, Panteļējeva kungs, ka, ja mūs forsē strādāt šitādā telpā, kur labajā pusē ienāk gaiss un kur no šejienes augšā ienāk gaiss, tad pēc vairākām stundām darba tur, kur mēs sēžam, ir kā futbolistu pārģērbtuvē pēc spēles, un šitā te trenkāšana... tā ka cilvēks nevar domāt. Pat Čepāņa kungs, kurš sēž, kuram nāca gaiss pāri galvai visu laiku, arī viņš nespēj pareizi domāt, tad šitādas kļūdas... Es atvainojos, jā, es uztaisīju kļūdu tanī gadījumā. Bet tā lielā kļūda ir svarīgus jautājumus forsēt tādos apstākļos...

Sēdes vadītājs. Valdmaņa kungs, viena minūte ir pagājusi.

G.Valdmanis. ... kur valdošā frakcija uzstājas, neiespējamos darba apstākļos mūs spiež palikt vietā...

Sēdes vadītājs. Andrejs Panteļējevs - frakcija "Latvijas ceļš", otro reizi.

A.Panteļējevs (frakcija "Latvijas ceļš").

Cienījamo priekšsēdētāj! No Valdmaņa kunga runas es sapratu, ka viņš iesaka izlietot vēl kādus pāris miljonus šīs zāles rekonstrukcijai, lai būtu pietiekami liela gaisa kondicionēšana. Lai Valdmaņa kungs neiemigtu zālē, vajag speciālu vēdināšanas regulāciju. Es sapratu, ka pāris miljonus mēs tērēsim šīs zāles ventilācijai speciāli Valdmaņa kunga turēšanai nomodā. Tikai jautājums - no kā mēs ņemsim šos līdzekļus.

Sēdes vadītājs. Valdmaņa kungs, atgādinu jums Kārtības ruļļa 62.panta pirmo daļu: "Neviens runātājs, izņemot referentu, Ministru prezidentu un Ministru kabineta pārstāvi apspriežamajā lietā, nedrīkst runāt vienā un tajā pašā lietā vairāk par divām reizēm." (Starpsauciens: "Runāt par lietu!")

Aristids Lambergs - LNNK un LZP frakcijas deputāts.

A.J.Lambergs (LNNK un LZP frakcija).

Cienītais Prezidij! Godātie kolēģi! Gribēju informēt, ka ventilācijas rekonstrukcija sēžu zālē vēl nav nobeigta. Nākamajā gadā viss būs kārtībā un gaiss varēs pūst Valdmaņa kungam no visām pusēm. Paldies.

Sēdes vadītājs. Janīna Kušnere - frakcijas "Latvijai" deputāte.

J.Kušnere (frakcija "Latvijai").

Cienījamie kolēģi! Es gribētu no šīm prozaiskajām lietām vērst jūsu uzmanību uz apspriežamo lietu un aicināt jūs neaizmirst par to, kāds ir priekšlikums, par ko jums tiek piedāvāts balsot. Runa ir par līdzekļu palielināšanu skolotāju algām. Tika minēts, ka šis jautājums principā ir atrisināts ar diviem miljoniem, taču tā tas nav. Vēl joprojām nepietiek šo līdzekļu, un nākamajā finansu gadā - 1997. gadā - šis jautājums nebūt nav atrisināms. Tāpēc ir šāds frakcijas "Latvijai" piedāvājums.

Otrām kārtām. Kas attiecas uz Satiksmes ministriju, frakcija "Latvijai" piedāvāja priekšlikumu, ka vajadzētu noņemt līdzekļus no šīs nozares vadības, respektīvi, no ierēdņu algu paaugstinājuma, jo tiešām šis apjoms Satiksmes ministrijā ir paaugstināts salīdzinājumā ar 1996.gadu un ir krietni liels. Ir par 108 937 latiem vairāk nekā 1996.gadā. Bet tie, kolēģi, ir tikai uzrādītie skaitļi. Nav uzrādīti atalgojuma palielinātie izdevumi par 11 541 488 latiem, tas ir vairāk nekā 1996.gadā. Tāpēc es domāju, kolēģi, šie cipari ir pietiekami iespaidīgi, un, ja nebija pieņemams novirzīt šos līdzekļus no nozares vadības...

Sēdes vadītājs. Kušneres kundze, jūsu laiks ir beidzies.

J.Kušnere. ... no nozares vadības, tad mēs piedāvājam to izdarīt tagad un nobalsot par mūsu priekšlikumu. Paldies.

Sēdes vadītājs. Vairāk par šo priekšlikumu debatēs runāt neviens nevēlas. Debates beidzam. Komisijas vārdā runāt nevēlas. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu un lūdzu balsot par frakcijas "Latvijai" priekšlikumu, kas tabulā iekļauts kā priekšlikums nr.391. Lūdzu rezultātu! Par - 13, pret - 45, atturas - 14. Priekšlikums noraidīts.

R.Zīle. 392.priekšlikums - Satiksmes ministrijas valsts sekretāra Pētersona priekšlikums - komisijā ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputātiem iebildumu pret atbildīgās komisijas atzinumu nav. Priekšlikums pieņemts.

R.Zīle. 393.priekšlikums - LZS, KDS un LDP frakcijas priekšlikums - komisijā nav atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputātiem iebildumu pret komisijas atzinumu nav. Priekšlikums noraidīts.

R.Zīle. 394.priekšlikums - deputāta Kalviņa priekšlikums - valdībā nav atbalstīts, bet komisijā ir atbalstīts. (Starpsauciens: "Balsot!")

Sēdes vadītājs. Deputāti prasa balsojumu. Debatēs vēlas runāt Vilis Krištopans - satiksmes ministrs.

V.Krištopans (satiksmes ministrs).

Godājamais Prezidij! Godājamie deputāti! Es gribu ieviest mazu skaidrību šinī lietā tāpēc, ka komisijā šis priekšlikums tika atbalstīts, pateicoties skaitliskā sastāva izmaiņām, kādam no deputātiem neesot klāt.

Kas attiecas uz šā priekšlikuma būtību, es mēģināšu atkārtot vēlreiz šo lietu. Es ļoti labi saprotu Kalviņa kungu. Es saprotu, ka Skrundas lokatora programmai acīmredzot trūkst naudas, bet, manuprāt, šis nu absolūti nav tas īstais avots, no kura būtu šī nauda jāpaņem, jo tādā gadījumā mēs katram citam pagastam, atskaitot Skrundu, atņemam vismaz vienu vai divus autobusa reisus. Mēs katram pagastam atņemam vismaz dažus tūkstošus latu ceļa grantēšanai un greiderēšanai. Vai tad tiešām viens pagasts ir kāds sevišķāks par citiem? Es gribētu vēlreiz atkārtot - šī nauda tiek savākta no braucējiem un mērķēta tieši ceļiem un pasažieru pārvadājumu dotēšanai lauku apvidos.

Es esmu saņēmis no šā reģiona vairākas vēstules par ceļu stāvokli. Ceļu stāvoklis tur nav ne labāks, ne sliktāks kā citu ceļu stāvoklis Latvijā, un es kā ministrs daru vienmēr visu, lai mēs kaut kādā veidā tomēr uzlabotu šo trešās un ceturtās kategorijas ceļu stāvokli. Tādā pašā stāvoklī ir, piemēram, ceļš no Balviem uz Vientuļiem, tādā pašā stāvoklī ir ceļš starp Pāvilostu un Jūrkalni vai starp Alsungu un Jūrkalni. Un tādēļ mēs nekādā ziņā nedrīkstam taisīt kādu izņēmumu uz ceļu rēķina. Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītājs. Jānis Kalviņš - LNNK un LZP frakcija.

J.Kalviņš (LNNK un LZP frakcija).

Cienījamais Prezidij! Cienījamie kolēģi! Paldies Krištopana kungam par ceļu sakārtošanu. Es tik tiešām piekrītu, ka tas tā notiek un šis priekšlikums tiek virzīts tieši uz to. Bet negribu piekrist tai tēzei, ko teica cienījamais ministra kungs par to, ka kādam tiek atņemts. Šinī gadījumā vakar mēs nobalsojām par daudzām "gudrām" lietām (pēdiņās), bet neatbalstījām jautājumu par Skrundas naudu, par to, kas pienākas tieši Kuldīgas reģiona cilvēkiem. Šie 500 000 ir precīzi tik, cik naudas ir vajadzīgs Vārmes ceļa posma sakārtošanai. Ja kāds tur nav bijis, iesaku aizbraukt. Jo tur ceļa vidū ir stabs, piemēram. Tāda interesanta nianse.

Un vēl. 1997.gadam ieplānotā nauda, tikai 50% no Krievijas Federācijas samaksātā... praktiski attīstība ir jau aizkavēta 1996.gadā. Tagad tā tiek aizkavēta vēl par vienu gadu. Viens no būtiskākajiem darbiem, ko 1996.gadā nevarēja izdarīt, - izbūvēt ceļu uz Saldu, Kuldīgu... nepabeigto posmu... lai 1997.gadā noasfaltētu. Tas ļautu saīsināt ceļā Kuldīga-Rīga patērēto laiku, atslogot Kandavu, Sabili, Skrundu no transporta, kas iet uz Kuldīgu. Šis mans priekšlikums ir virzīts tieši uz ceļu sakārtošanu. Vēlreiz uzsveru, ka es nepiekrītu, ka kādam pagastam kaut kas tiek atņemts. Tieši otrādi - pagastu lietas tiek sakārtotas. Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītājs. Gundars Valdmanis - Latvijas Vienības partijas frakcijas deputāts.

G.Valdmanis (Latvijas Vienības partijas frakcija).

Godājamais Prezidij! Kolēģi Saeimā! Es gribētu, lai mēs zinātu un lai latviešu tauta zina, ka ceļu būvei Pasaules Banka ir piedāvājusi 6% kredītus. Ja mēs to ceļu būvējam un ja ceļrādes cipari ir pareizi, tad mēs izdotu naudu un mēs dabūtu 92% no tās naudas atpakaļ budžetā, mums būtu īstā izmaksa tikai 8% no tās summas tūlīt. Un tad mums būtu jāmaksā 6% gadā. Bet pirmajā gadā mums budžetā atnāk atpakaļ 92 santīmi un mums būtu jāmaksā 6% nodoklis, kredītlikme Pasaules Bankai. Kāpēc mēs nespējam šitādus lētus kredītus, ilgtermiņa kredītus ņemt? Kāpēc mēs nespējam mūsu tautu likt pie darba? Kāpēc mēs nespējam šitos kapitālprojektus veicināt? Kāpēc? Jums jāsaprot, ka tas ir tāpēc, ka Šķēles kungs negrib, lai mums būtu darbs, viņš negrib, lai mums būtu ceļi. Ceļi nav jāfinansē no budžeta. Ceļš ir ieguldījums, un priekš tā var aizņemties naudu, un mēs varam sākt latviešus augšupcelt. Bet mums ir jāgrib to darīt.

Tagad - komentāri Lamberga kungam par ventilācijas sistēmu. Jau ir izdots piecas reizes vairāk nekā lētākais solījums, lai to ventilācijas sistēmu šitanī telpā uzlabotu. Tanī kontraktā ir viskautkādi administratīvi pārkāpumi un darbs vēl nav pabeigts. Saprotiet, ka tur ir kaut kas, par ko Revīzijas komisija uztraucas, un būs ziņojums. Un es ceru, ka kaut kā mēs nonāksim pie skaidrības. Kā var tik pavirši ventilācijas sistēmu ieviest mūsu telpās? Paldies.

Sēdes vadītājs. Māris Vītols - LZS, KDS un LDP frakcijas deputāts.

M.Vītols (LZS, KDS un LDP frakcija).

Godātie kolēģi Saeimas deputāti! Cienījamais sēdes vadītāj! Šis priekšlikums ir identisks iepriekšējam priekšlikumam, kuru bija piedāvājusi Latvijas Zemnieku savienības, Kristīgo demokrātu savienības un Latgales Demokrātiskās partijas frakcija, un arī es uzstāšos, lai atbalstītu šo Kalviņa kunga priekšlikumu. Es nevaru piekrist, ka šis avots, kurš ir izvēlēts, ir neadekvāts šajā situācijā, jo nauda, kuru mēs gribam novirzīt Skrundai un Kuldīgas reģionam, ir nauda, ko mēs vēlamies novirzīt tieši ceļiem. Tieši no ceļu naudas mēs šo summu vēlamies ņemt, un tieši ceļiem mēs arī to vēlamies paredzēt. Skrundas fonda izmantošanas koncepcija balstās uz trim "pîlāriem" - uz slimnīcām, uz ātrās palīdzības mašīnām un uz ceļiem. Ir uzbūvēta laba slimnīca, ir iepirktas labas ātrās palīdzības mašīnas, bet nav ceļu. Un, ja nav sakārtots ceļš šajā reģionā, šī "íēde" savstarpēji nedarbojas. Šīs investīcijas ir nepieciešamas šim reģionam. Tā ir nauda, ko ir vajadzīgs taisnīgi novirzīt tieši šā reģiona iedzīvotājiem. Paldies par uzmanību.

Lūdzu atbalstīt šo priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Valdis Krisbergs - pie frakcijām nepiederošs deputāts.

V.Krisbergs (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Cienījamo Prezidij! Cienījamie kolēģi! Kalviņa kungs bija ļoti neprecīzs savā runā, tāpēc ka viņš principā lūdza viņiem iedot, bet viņam bija jālūdz atdot parādu. Skrundas lokatora nauda - tā ir nauda, ko Krievija maksā Latvijai, bet kā mērķa maksājumu. Mums ir ļoti īsa atmiņa varbūt. Atcerēsimies, cik daudz zinātnisku traktātu pirms Skrundas lokatora uzspridzināšanas bija par veselībai kaitīgo tā ietekmi, par vides postījumu, par infrastruktūras sagandēšanu! Par veselības bojājumiem mēs vēl varam diskutēt, taču pārējais diemžēl ir objektīva īstenība. Šeit ir runa par to, ka valsts paņēma šo naudu tad, kad Krievija to pārskaitīja mums, un neatdeva Kuldīgas rajonam. Pie kā tas noved? Man šķiet, gan Šķēles kungs, gan arī Krištopana kungs, kuri ir pieredzējuši biznesa cilvēki, saprot, ko nozīmē pārtraukt biznesa plānu, tas nes zaudējumus. Tāpēc es domāju, ka šis priekšlikums ir kategoriski jāatbalsta, jo šeit nav runa par to, ka kādam reģionam, kādam rajonam vai pilsētai vajag kaut ko vairāk nekā citiem, viņi ir vienkārši aplaupīti no valsts. Ir runa par darba vietām, arī par veselību, arī par pārtraukto uzņēmējdarbību, kas ir notikusi šajā rajonā. Ceru, ka šis priekšlikums tiks atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Imants Liepa - frakcija "Latvijai".

I.Liepa (frakcija "Latvijai").

Cienījamais sēdes priekšsēdētāj! Godājamie kolēģi! Paskatīsimies uz šo jautājumu valsts mērogā. Es personīgi esmu par to, ka autoceļu līdzekļiem nevajadzētu konkrētajā gadījumā ķerties klāt. Kādu apsvērumu dēļ? Pirmkārt, tīri politisku apsvērumu dēļ. Es biju pret un mana frakcija bija pret akcīzes nodokļa paaugstināšanu degvielai, taču, ja Saeimas vairākums to pieņēma, tas mums ir likums un tas ir jāizpilda. Bet tanī laikā Saeima arī nolēma, ka no šā akcīzes nodokļa noteikts daudzums tiks novirzīts ceļu vajadzībām. Ja mēs tagad to ignorējam, tad mēs ignorējam arī iepriekš pieņemtos lēmumus, graujam ticību parlamenta pieņemtajiem likumiem un līdz ar to - valsts vadošajām institūcijām. Tas nebūtu pareizais ceļš.

Otrkārt, tas ir reģionālais aspekts. Ceļi - tā ir infrastruktūra, tā ir valsts reģionālā attīstība, un, kā es vairākkārt esmu uzsvēris, Latvijas nākotne ir reģionālajā attīstībā.

Treškārt, tas ir ekonomiskais aspekts. Ceļus var izbraukt un izbojāt. Ceļu labošana prasa relatīvi nelielus līdzekļus, turpretim pilnīgi jaunu ceļu ierīkošana prasa milzīgi lielus līdzekļus. Lūk, šo te triju aspektu skatījumā es iestājos par to, ka autoceļu līdzekļus nevajadzētu novirzīt citur, ja nu vienīgi skolotāju algu iztrūkuma - 9 miljonu apmērā - dzēšanai. 9 miljoni ir summa, kas ir vajadzīga pirmsskolas mācību iestāžu pedagogu darba apmaksai, bet šajā gadījumā nav runa par to, šajā gadījumā ir runa par Skrundu, un - vēl jo vairāk - Skrunda jau attiecīgi saņem Maskavas iemaksas. Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītājs. Jānis Kalviņš - LNNK un LZP frakcija. Otro reizi.

J.Kalviņš (LNNK un LZP frakcija).

Paldies Liepas kungam par ekonomiskas dabas jautājuma izklāstu. Es precizēšu, kolēģi, vēlreiz: šī nauda ir no ceļa ceļam. No ceļa ceļam! Es domāju, ka tas ir visiem skaidrs, un lūdzu balsot par manu priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Vilis Krištopans - satiksmes ministrs. Otro reizi.

V.Krištopans (satiksmes ministrs).

Godājamais Prezidij! Godājamā Saeima! Paldies Liepas kungam par atbalstu un izpratni un tiešām par šo atgādinājumu, ka ir jābūt kaut kādai mūsu lēmumu pēctecībai. Ja mēs pirms pusgada nolēmām, nu, tad varbūt pacietīsimies un vairākus gadus paskatīsimies, ko mēs esam nolēmuši un kāds ir rezultāts. Kalviņa kungs, nav šī nauda no ceļa ceļam, kā jūs to sakāt. Šī nauda ir no visu Latvijas pagastu ceļiem un visu Latvijas pagastu pasažieru dotēšanas lauku apvidū - vienam pagastam. Un tas nav taisnīgi. Tas nav taisnīgi, jo tieši tādā pašā stāvoklī ceļi ir arī citur. Un, ja runājam tieši par ceļiem, tad mēs esam darījuši un darīsim visu, kas ir iespējams arī Skrundā, uz Aizputes ceļa un uz visiem pārējiem ceļiem, tā ka es tomēr lūdzu godājamos deputātus pieturēties pie loģikas. Paldies.

Sēdes vadītājs. Gunta Gannusa - frakcijas "Tautai un taisnībai" deputāte.

G.Gannusa (frakcija "Tautai un taisnībai").

Es jau Kalviņa kungam varētu piekrist un par šo Skrundas naudu... kā viņa pagājušajā gadā izlietota... bet jūs, Kalviņa kungs, zināt par šo unikālo projektu, ko jūs tur izdomājāt, Kuldīgā pilnīgi jaunu slimnīcu pārprojektējot, tur jūs gribējāt 400 000, jūs arī zināt, ka Skrundas iedzīvotāji nebija ar rajonu pārvaldi tādā... viss tur nebija kārtībā un milzīgs strīds bija, jo faktiski rajona pašvaldība šo naudu izlietoja pēc saviem ieskatiem, nerēķinoties ar Skrundas pagastu, tomēr iedzīvotājiem... Pasakiet šodien godīgi, ka vietējie iedzīvotāji neko no šīs naudas lielu nav saņēmuši, izņemot rajona pašvaldību. Nu, un tagad, kad notika milzīgā ažiotāža par to, vai mēs likvidēsim rajonu pašvaldības, es pirmā iestājos par to tikai tādēļ, ka es redzēju, kā Kuldīgā tas notiek. Ko šī pašvaldība dara? Būtībā - neko. Rajona iedzīvotājiem, ciemu iedzīvotājiem no jūsu darbības nekāda labuma nav. Un, runājot par ceļiem, es esmu pilnīgi pārliecināta: ja šī nauda tomēr nokļūs vienas ministrijas rokās, šie ceļi būs, jo tomēr no Rīgas uz Kuldīgu ceļš ir milzīgā posmā šogad salabots, to zināt jūs arī, Kalviņa kungs, mēs katru sestdienu, svētdienu, braucot mājās, varam pārliecināties. Šī nauda tomēr ir jāatstāj tā, kā to šoreiz domā ministrs.

Sēdes vadītājs. Modris Lujāns - frakcija "Sociālistiskā partija - Līdztiesība".

M.Lujāns (frakcija "Sociālistiskā partija - Līdztiesība").

Cienījamie kolēģi! Savā laikā gan Krištopana kungs, gan Gaiļa kungs un vēl citi kungi aizbrauca uz Skrundu, iedzēra šampanieti, "uzrāva gaisā" jauno lokatoru un palika ļoti apmierināti. Un šodien iestājas paradoksāla situācija. Savā laikā arī "Tçvzemei un Brīvībai" un LNNK kliedza: redz, kur ir padomju monstrs, re, kādā līmenī atrodas Skrundas reģions. Šodien, kad Kalviņa kungs lūdz, lai daļa naudas, kas tiek maksāta par lokatora izmantošanu, tiktu ieguldīta šajā teritorijā, izrādās, ka visi lielie tautmīļi... tā kā šampanietis ir izdzerts un paģiras izgulētas un vairāk šis jautājums neinteresē, tad dabiski, ka vairāk arī šī nauda tam reģionam nav nepieciešama. Savā laikā "Latvijas ceļš" organizēja akcijas, kurās vilka ārā cilvēkus un rādīja, kā tas Skrundas lokators slikti ietekmē skrundeniekus. Šodien, kad tiek risināts jautājums, lai tur būtu normāli ceļi, lai reģions normālāk varētu attīstīties, izrādās - šīs naudas nav. Un Krištopana kungs stāsta, ka Skrundas naudiņa ir jāsadala visiem reģioniem. Protams, var sadalīt. Kaut gan ir, protams, papildu asignējumi, ko mēs arī pagājušajā gadā ceļiem iedalījām no akcīzes nodokļa, par to jau cienījamais Krištopana kungs nerunā. Un tādēļ es tomēr šajā gadījumā aicinu: ja jau savā laikā mēs runājām par to, ka Skrundas reģions ir jāattīsta, jo tur ilgstoši bija padomju armijas bāze un tas nebija attīstīts, tad šodien būtu jāiedala tā nauda. Citādi tie mūsu vārdi un darbi spēcīgi atšķiras. Vienā brīdī, kad jādzer šampanietis kopā ar Ulmani, "Latvijas ceļam" ir izdevīga Skrunda, un varbūt pēc gada varēsiet atkal organizēt kādu rokakciju, protestēt kopā ar "Tçvzemei un Brīvībai", tikai jautājums, kā jūs tur nokļūsiet. Iespējams, ka ar mersedesiem, audi un volvo jūs tur neaizbrauksiet, vajadzēs iznomāt kādu pašgājēju tehniku. Un tādēļ es šajā gadījumā piedāvātu atbalstīt Kalviņa kunga priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Ernests Jurkāns - Demokrātiskās partijas Saimnieks frakcijas deputāts.

E.Jurkāns (Demokrātiskās partijas Saimnieks frakcija).

Cienījamo Prezidij! Cienījamie kolēģi! Visu cieņu mana kolēģa Kalviņa priekšlikumam, bet šī summa sastāda Liepājas pilsētas ikgadējo transportlīdzekļu ceļu nodevu trīs gadu apjomā. Trīs gadu! Tur ir simtreiz vairāk mašīnu nekā vienā pagastā. Es aicinu atbalstīt valdības priekšlikumu un balsot.

Sēdes vadītājs. Vai vēl kāds vēlas runāt debatēs par šo priekšlikumu? Nevēlas. Debates beidzam. Komisijas vārdā nevēlas runāt. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu. Lūdzu balsot par deputāta Kalviņa priekšlikumu, kas tabulā ietverts ar numuru 394. Lūdzu rezultātu! Par - 17, pret - 35, atturas - 21. Priekšlikums noraidīts.

R.Zīle. 395.priekšlikums. Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšlikums, ko atbildīgā komisija nav atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Deputātiem iebildumu pret atbildīgās komisijas atzinumu nav. Priekšlikums noraidīts.

R.Zīle. 396.priekšlikums. Aizsardzības un iekšlietu komisijas priekšlikums. Atbildīgajā komisijā nav atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Atklājam debates. Juris Dobelis - LNNK un LZP frakcija.

J.Dobelis (LNNK un LZP frakcija).

Cienītie kolēģi! Vispirms es izsaku nožēlu, ka mēs vakar neturpinājām strādāt. Otrkārt, es palabošu viena kolēģa izteikumu, ka ir uzspridzināts Skrundas lokators. Nekas tur nav uzspridzināts. Ir uzspridzināta tukša ēka, jūsu zināšanai. Lokators turpina mierīgi darboties.

Tagad - par šo jautājumu. Mēs vakar piešķīrām jaunsargiem 1800, jūs labi saprotat, ka tas ir ārkārtīgi maz. Un šeit arī netiek prasīts daudz, šeit tiek prasīts 3600, lai vispār šī kustība galīgi nenobeigtos. Es ļoti aicinu šo skaitli atbalstīt. Es saprotu, ka tūlīt nāks kārtējais ministrs un teiks, ka viņš tūlīt izputēs un ministrija pazudīs, ja mēs viņiem šo naudu noņemsim. Tikai paskatieties, tur ir četri mēģinājumi, ir runa par diezgan lielām summām, un šis ir mēģinājums noņemt 3600, un tas ir tiešām vajadzīgs, tas nav kaut kur zemē nomests, un šī nauda ir tiešām ļoti precīzi kā mērķdotācija pat paredzama. Es aicinu atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Andris Bērziņš - darba lietu valsts ministrs.

A.Bērziņš (darba lietu valsts ministrs Labklājības ministrijā).

Godājamais priekšsēdētāj! Godājamie deputāti! Es speciāli konsultējos ar aizsardzības ministru Krastiņa par to, kā ir sadalīta Aizsardzības ministrijai un aizsardzības struktūrām iedalītā nauda, un Krastiņa kungs man apgalvoja, ka Zemessardzes budžetā jaunsargu apmācībai ir paredzēta nauda un šīs naudas summa ir pietiekami liela. Tāpēc es lūgtu jūs strikti pieturēties pie valdības viedokļa un tātad nenoņemt šo summu no Labklājības ministrijas budžeta. Labklājības ministrijai ir pietiekami daudz funkciju, kuras tai ir jārealizē, un jūs pietiekami daudz kritizējat Labklājības ministriju. Katrs šāds noņēmums... es paskaitīju, tās ir trīs cilvēku algas visu gadu. Tātad ir jārēķinās arī ar mūsu funkcijām. Es lūgtu pieturēties pie valdības viedokļa.

Sēdes vadītājs. Ģirts Valdis Kristovskis - frakcija "Latvijas ceļš".

Ģ.V.Kristovskis (frakcija "Latvijas ceļš").

Cienījamo sēdes vadītāj! Cienījamie kolēģi! Bērziņa kunga teiktais lika kāpt tribīnē un mazliet pastāstīt par to, kā radās šis priekšlikums. Šis priekšlikums ir radies tieši tāpēc, ka Zemessardzes budžetā nav paredzēta šī nauda jaunsargu kustības veidošanai un attīstīšanai. Un, tā kā ministrija nebija šo finansējumu nekur citur paredzējusi un ielikusi, tad Aizsardzības un iekšlietu komisija meklēja šos ceļus, lai šo jaunsargu kustību attīstītu. Un, es domāju, šis bija viens no spilgtākajiem piemēriem, ka var nākt priekšā un teikt visu, kas pagadās, un es nebrīnītos par to, ja atnāktu Krastiņa kungs un jums nosauktu kaut kādus reālus skaitļus, kuri vispār dabā neeksistē. Tā ka es domāju, ka šī ir tā reize, kad varētu atbalstīt šo priekšlikumu. Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītājs. Andrejs Krastiņš - aizsardzības ministrs.

A.Krastiņš (aizsardzības ministrs).

Augsti godātais priekšsēdētāja kungs! Godājamie kolēģi! Es gribētu ieviest skaidrību, tā kā mans uzvārds un arī mans amats divreiz tika minēts dažādā situācijā. Jaunsargu kustībai un jaunsargu audzinātājiem zināma summa ir iedalīta no Aizsardzības ministrijas budžeta, bet, protams, tāpat kā viss Aizsardzības ministrijas budžets, tā ir absolūti nepietiekama, tā ka šeit runāt par to, ka ir pietiekami līdzekļi Aizsardzības ministrijas budžetā iedalīti šim jautājumam, ir nepareizi. Šie līdzekļi ir absolūti nepietiekami. Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītājs. Juris Dobelis - LNNK un LZP frakcija. Otro reizi.

J.Dobelis (LNNK un LZP frakcija).

Cienītie kolēģi! Šeit ir ļoti konkrēts priekšlikums, un uzskatīsim, ka tā ir mērķdotācija jaunsargu kustības atbalstīšanai. Un, ja trim ierēdņiem noņems algu, tad tos trīs ierēdņus var arī atlaist. Jo mums pagaidām ierēdņu ir pārāk daudz. Bet jaunsargu kustība ir jāatbalsta.

Sēdes vadītājs. Andris Bērziņš - darba lietu valsts ministrs.Otro reizi.

Andris Bērziņš (darba lietu valsts ministrs).

Godājamais priekšsēdētāj! Godājamie deputāti! Es nebūt neiebilstu pret to, ka jaunsargi ir jāmāca un jāatbalsta. Es vēlreiz gribu uzsvērt vienu lietu. Šogad, sastādot budžetu, ļoti smalki un precīzi tika apspriestas visu ministriju funkcijas un tieši tā kaluma cilvēki, kas ministrijām ir nepieciešami. Es kategoriski iebilstu pret šādu pieeju, ka vienkārši, teiksim, emocionāli tiek mēģināts ministrijām samazināt štatus vai finansējumu kaut kādu it kā labu mērķu dēļ. Man ir grūti pašlaik prognozēt, kādu reakciju tas izsauks Labklājības ministrijā, bet es aicinu nepraktizēt šādu lietu un aicinu tomēr konsekventi balsot par valdības viedokli, tas ir, noraidīt Dobeļa kunga priekšlikumu. Paldies.

Sēdes vadītājs. Modris Lujāns - frakcija "Sociālistiskā partija - Līdztiesība".

M.Lujāns ( frakcija "Sociālistiskā partija - Līdztiesība").

Cienījamie kolēģi! Es domāju, ka šinī gadījumā pat varētu šai jaunsargu kustībai... ja jau Krastiņa kungs ir tāds nabadzīgs... vakar diemžēl no viņa finansēšanas nevarējām atrast līdzekļus. Patiešām mani dziļi satriektu, ja Andra Bērziņa Labklājības ministrija kopā ar Makarovu pieteiktu streiku, protestējot pret to 3600 latu noņemšanu. Es domāju, ka pat tad, ja šī nelabklājības ministrija... ja viņi pat streikotu, es domāju, Latvijā labklājība ne pamazinātos, ne paaugstinātos. Jo šīs ministrijas darbības rezultāts ir visai minimāls.

Es domāju, ka smieklīgi izskatās, Bērziņa kungs, ka par 3600 latiem jūs esat tā satraucies. Diez vai būtu šinī vietā par to jautājumu tā jādiskutē. Jo tikpat labi jūs varat arī uzskatīt, ka šī summa ir vismaz naudas līdzeklis, kas nodrošinās to, ka tie jaunieši pa ielām nevazāsies. Tas, ka jūs to darbību neveicat, nerisināt šīs problēmas nopietnā līmenī, - tas ir fakts, jo citādi nebūtu jārīko tādas labdarības akcijas "Nepaej garām!". Tikai es neņemos spriest, vai tanī dienā varēs paiet garām Labklājības ministrijai, ja šī ministrija streikos. Jo tas būs oriģināls gadījums mūsu Latvijas vēsturē.

Es ceru, ka arī Leiškalna kungs piebiedrosies šim Andra Bērziņa streikam un iznāks ļoti jautra kompānija.

Sēdes vadītājs. Kārlis Druva - LZS, KDS un LDP frakcija.

K.J.Druva (LZS, KDS un LDP frakcija).

Cienījamie kolēģi! Es negribu izraisīt...

Sēdes vadītājs. Atvainojiet, Druvas kungs... (Zālē liels troksnis.) Cienījamie deputāti, lūdzu tomēr cieņu ne tikai pret sevi, bet arī pret citiem. Lūdzu, uzklausiet runātāju!

K.J.Druva. Cienījamie kolēģi, es negribu izraisīt nekādas kaislības, bet vienkārši gribu paskaidrot, no kurienes radās šī naudiņa, ko mēs mēģinām novirzīt uz jaunsargiem.

Jūs atceraties, ka valdībai bija programma, ka tiks likvidēti vairāki ministru posteņi. Mēs šo naudiņu vēlējāmies novirzīt arī mūsu Latvijas nākotnei, respektīvi, mūsu jauniešiem. Mēs nerunājām ne par kādām milzīgām summām. Šeit ir runa par 3600 latiem, ar kuriem apmaksās pāris vietas jaunsargu audzinātājiem. Un viss. Es ļoti lūgtu jūs atbalstīt šo priekšlikumu. (Starpsauciens: "Nevar vairāk!")

Es ļoti cienu Bērziņa kungu, tāpat Makarova kungu. Mēs saprotam, ka visās vietās vajag naudiņu. Bet šeit mēs tiešām runājam par Latvijas nākotni. Es ļoti lūdzu jūs atbalstīt šo priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Bērziņa kungs, jūs esat Ministru kabineta pārstāvis šajā lietā? Lūdzu!

A.Bērziņš (darba lietu valsts ministrs).

Godājamais priekšsēdētāj! Godājamie deputāti! Es gribu iebilst Druvas kungam. Druvas kungs domāja, ka saskaņā ar to, ka vairāki ministru portfeļi tiek likvidēti, varētu paņemt šo naudu, taču šī nauda bija jāpaņem no Ministru kabineta Lietu pārvaldes, jo visi ministri ir darbā Ministru kabineta Lietu pārvaldē. Nekādā gadījumā tā nebija jāņem no Labklājības ministrijas, jo tad šo naudu mēs noņemam arī konkrēti tiem cilvēkiem, kas darbojas ar invalīdiem, ar dažādiem grūtdieņiem, ar bezdarbniekiem, ar slimiem cilvēkiem. Es aicinu tomēr atbalstīt valdības viedokli un balsot par valdības priekšlikumu. (Starpsauciens: "Ko tu pārdodies!")

Sēdes vadītājs. Valdis Krisbergs - pie frakcijām nepiederošs deputāts.

V.Krisbergs (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Cienījamais Prezidij! Cienījamie kolēģi! Man tomēr gribas mazliet atgādināt: šeit mīl runāt ar nesaistītiem cipariem. 3 600 latu. Tas ir apmēram 8 sociālie dzīvokļi veselu gadu. Es domāju, ka diez vai Labklājības ministrijai ir tik spīdoši veikts darbs, kā daudzi runātāji ir teikuši, ka viņa varētu samazināt štatus. Diemžēl ne Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija, ne arī Budžeta un finansu (nodokļu) komisija nav dabūjusi kārtīgus datus par to, cik liels Latvijā ir sociāli neaizsargāto slānis. Cik tas ir liels. Ja mēs noņemsim vēl štata vienības, nu tad tik tiešām šī sociālā palīdzība sāks iet tā, ka nezināsim, kam, un nezināsim, cik. Aicinu atbalstīt valdības priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Debatēs vairāk pieteikušos nav. Debates beidzam. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu balsot par Aizsardzības un iekšlietu komisijas priekšlikumu, kas tabulā ietverts ar nr. 396. Lūdzu rezultātu! Par - 22, pret - 26, atturas - 19.Priekšlikums noraidīts.

R.Zīle. 397.priekšlikums. Frakcijas "Latvijai" iesniegtais priekšlikums. Komisijā nav atbalstīts. (Starpsauciens: "Balsot!")

Sēdes vadītājs. Frakcija prasa balsojumu. Debatēs vēlas runāt Janīna Kušnere - frakcija "Latvijai".

J.Kušnere (frakcija "Latvijai").

Cienījamie deputāti! Es vēlos jums visiem atgādināt Šķēles valdības propagandēto taupības rezīmu. Tas tika dažādā veidā pasniegts - teica, ka tiks samazinātas valsts institūcijas, tiks samazināti štati, un tā tālāk, un tā joprojām. Tautai tika teiktas melnas runas par šā taupības režīma, visstingrākā taupības režīma ieviešanu visā valstī. Kāda ir realitāte? Realitāte ir tāda, ka, salīdzinājumā ar šo gadu, nākamajam gadam atalgojumi ierēdņiem kopumā tiek paaugstināti par vairāk nekā 4 miljoniem.Tai skaitā Labklājības ministrijas atalgojumi tiek palielināti, salīdzinājumā ar 1996.gadu, par 849 951 latu. Kā tad šeit šis taupības režīms ir izpaudies? To mēs ļoti labi redzam. Tādēļ ir frakcijas "Latvijai" priekšlikums. Lai palīdzētu Ministru kabinetam ievērot šo taupības režīmu un atdot visus šos paaugstinājumus attiecībā pret šo gadu, šos algu pielikumus, atdot tos tomēr mērķdotācijām pašvaldībām, lai viņas varētu to naudu izmantot tiešām slimiem cilvēkiem zāļu izsniegšanai, bezdarbniekiem - un tā tālāk, un tā joprojām. Es domāju, ka tas būtu reāls Saeimas ieguldījums, lai mēs tiešām varētu atbalstīt Ministru kabineta taupības režīma ievērošanu. Paldies.

Sēdes vadītājs. Gundars Valdmanis - Latvijas Vienības partijas frakcija.

G.Valdmanis (Latvijas Vienības partijas frakcija).

Godājamais Prezidij! Godājamie kolēģi Saeimā! Man prātā nāk tāds stāsts, ko man kāds draugs nesen stāstīja. Šķēles kungs it kā ir noguris pēc lielā darba, pēc darba Latvijas labā, aizbrauc uz Šveici. Brauc inkognito, lai neviens viņu nepazītu. Bet Šveices prezidents uzzina, ka tāds liels izcils valstsvīrs ir ieradies Šveicē, un viņš uztaisa tādu neformālu tikšanos. Viņš stāda priekšā augsti cienītajam Šķēles kungam visādus Šveices ierēdņus, augsti dzimušus cilvēkus un tā tālāk, bet visi ir drusku iedzēruši. Nu, un uz balles beigām viņš stāda priekšā savus znotus un saka: šeit ir Šveices flotes admirālis tāds un tāds, un šeit ir Šveices flotes admirālis tāds un tāds. Un vēl pasaka, ka viņam ir vēl trešais Šveices flotes admirālis. Un Šķēles kungs apķeras un sāk smieties: "Ai, prezidenta kungs, kā tad nu tā, ha, ha, ha!" Mazā Šveice... viens ezers, viena maza laiviņa - un trīs admirāļi! Ha, ha, ha! Šveices prezidents savu draugu priekšā jūtas apkaunots, apvainots un saka: "Ministru prezidenta kungs, kad es biju Rīgā, es par jums nesmējos." Ðķēles kungs saka: "Kâpēc jūs varētu par mani smieties?" Viņš atbild: "Jûs taču mani iepazīstinājāt ar jūsu labklājības ministru." Labklājības Latvijā nav. Bet labklājības ierēdņi labi pelna. Es nezinu... es tā dzirdu no tautas, ka vajadzētu mums šeit Saeimā... es domāju, ka tas būtu diezgan pareizi, ja mēs paņemtu...

Sēdes vadītājs. Valdmaņa kungs, jūsu runas laiks ir beidzies. Jūs saņemat piezīmi par to, ka esat lietojis ar Saeimas cieņu nesavienojamus izteikumus. Vairāk deputāti debatēs runāt nevēlas. Debates beidzam.

Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu balsot par frakcijas "Latvijai" priekšlikumu, kas tabulā ietverts ar nr. 397. Lūdzu rezultātu! Par - 8, pret - 40, atturas - 9. Priekšlikums ir noraidīts.

R.Zīle. 398.priekšlikums ir deputāta Bartaševiča priekšlikums, ko komisija nav atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Deputātiem iebildumu nav. Priekšlikums noraidīts.

R.Zīle. 399. priekšlikums. Frakcijas "Latvijai" priekšlikums, kas arī komisijā nav atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Atklājam debates. Jānis Mauliņš - frakcijas "Latvijai" deputāts.

J.Mauliņš (frakcija "Latvijai").

Godātie deputāti, man gribētos zināt, kādā veidā neparlamentāri izteicās Valdmanis, jo vai tiešām tas bija vārds "prezidents", kas tiek uzskatīts par lamu vārdu? Es nesapratu. Bet dīvaini ir tas, ko mēs pieredzējām, - ka 6 debatētāji bija jautājumā, kur izšķīrās tikai 5 000 latu liktenis. Tad, kad mums pazūd miljoni, mēs nepamanām, tad nepamana neviens - ne Prokuratūra, ne Saeima, bet, kad ir jautājums par 3 000, tad ir tāds tracis, ka bija vērts paklausīties. Teātris uzreiz. Es gribu teikt tā, ka pašlaik 399. priekšlikumā frakcija "Latvijai" ierosina no 160 000 latu, kas paredzēti pārtikas aprites valsts uzraudzības organizācijai un koordinācijai, pārskaitīt tiem pašiem nabaga invalīdiem un neredzīgajiem un citiem grūtdieņiem tikai 12 800. Man frakcijas biedri ieteica labāk nerunāt, jo summa ir par mazu. Bet, tā kā līdz šim neviens mūsu priekšlikums šinī virzienā nav pieņemts, tad arī tie 12 000 būtu labi bijuši, jo mēs šos invalīdus, 1., 2.grupas invalīdus, jau ar Ministru kabineta gādību, droši vien ar Labklājības ministrijas gādību, jo ne jau Šķēles kungs, bet Labklājības ministrija izstrādāja šos priekšlikumus - noņemt viņiem... praktiski pārkāpt likumu un noņemt brīvo satiksmi - brīvus ceļa transporta izdevumus. Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītājs. Vairāk deputātu debatēs pieteicies nav. Debates slēdzam. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu un lūdzu balsot par frakcijas "Latvijai" priekšlikumu, kas tabulā iekļauts ar numuru 399. Lūdzu rezultātu! Par - 12, pret - 40, atturas - 12. Priekšlikums noraidīts.

R.Zīle. 400.priekšlikums - Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas sagatavotais priekšlikums. Budžeta un finansu (nodokļu) komisija šo priekšlikumu nav atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Deputātiem iebildumu nav. Priekšlikums noraidīts.

R.Zīle. 401. - deputāta Rubina iesniegtais priekšlikums komisijā nav atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputātiem... Atklājam debates. Andris Rubins - pie frakcijām nepiederošs deputāts.

A.Rubins (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Cienījamais Prezidij! Cienījamie deputāti! Šo priekšlikumu ir izvirzījuši 10 vadošie Latvijas dermatovenerologi, to skaitā 3 profesori, 2 docenti un citi. Un priekšlikuma mērķis ir tāds, ka jāizdala no kopējās naudas ādas un venerisko slimību profilaksei, diagnostikai un ārstēšanai zināma summa - 850 000 no kopējās naudas - no 1 000 930. Mūsu pamatojums ir tāds, ka mēs esam profesionāļi un mēs zinām labāk, kā šo naudu iztērēt, jo pēdējo trīs gadu laikā strauji ir pieaudzis venerisko slimību skaits sakarā ar nepareizo finansējumu, kas ir viens no iemesliem, ka 1983.gadā bija 830 slimnieku, kas sirga ar sifilisu, 1994. - 1516, 1995.gadā - 2357. Šogad ir jau pāri par 4000. Mēs, ārsti, varam izglītot ārstus un pārējos cilvēkus, kas mums ir tuvāk, bet jāizglīto ir tauta un pareizi jāveic ārstēšana. Tam visam ir vajadzīga pareiza programma. Mēs, ārsti, strādājam, un visi zina, ka mēs veicam lielu izglītojošu darbu, tajā skaitā mēs uzrakstījām jaunu ilustrētu rokasgrāmatu dermatoveneroloģijā, kas ir gandrīz visiem ārstiem šeit, Saeimā un frakcijās, un šo grāmatu es dāvināšu Jurim Dobelim, kas ar lielu izpratni izprot šīs problēmas, jo galvenais ir tas, ka vajadzīga profilakse, bet diemžēl mums, profesionāļiem, neļauj rīkoties ar savu naudu. Tāpēc es gribētu, lai Saeima atbalsta šo priekšlikumu, jo šeit netiek izdalīta papildu nauda, tikai pārdalīta tiek šī nauda. Paldies.

Sēdes vadītājs. Juris Viņķelis - veselības valsts ministrs.

J.Viņķelis (veselības valsts ministrs).

Cienījamais Saeimas Prezidij! Cienījamie deputāti! Es absolūti neapšaubu profesora Rubina kompetenci, profesionālismu sifilisa un citu seksuāli transmisīvo slimību un ādas slimību ārstēšanā. Bet atļaujiet man mazliet apšaubīt viņu kompetenci veselības finansēšanā. Pamatā šobrīd veselības finansēšana tiek veikta no divām programmām - no valsts programmas un no tā sauktās bāzes programmas. Un sifilisa ārstēšana - tā ir bāzes programma, kas tiek apmaksāta no slimo kasēm. No 63 miljoniem latu, kas ir bāzes programma pasākumu apmaksāšanai caur slimo kasēm. Šī valsts programma ir valsts atbildība par smagām, bīstamām infekcijas slimībām, to skaitā par hepatītu, citām infekcijas slimībām, AIDS, AIDS slimnieku izmeklēšana, valsts epidemioloģiskā uzraudzība, pasīvā imunizācija... Un vienkārši, ja mēs sakām, ka no šīm programmām ir jāizņem 850 000 latu, tad mums jāpasaka, ko mēs nākamgad nedarīsim - vai mēs bērnus nevakcinēsim pret ērču kodieniem, vai mēs neārstēsim AIDS slimniekus, vai mēs neizmeklēsim asins donorus pret AIDS un citus. Tā ka es aicinātu neatbalstīt profesora Rubina priekšlikumu.

Un otrs. Mani pārsteidz šis skaitlis, jo reālā nauda, kas šogad ir iztērēta no bāzes programmas, apmaksājot seksuāli transmisīvo slimību ārstēšanu, ir 256 tūkstoši. Es nezinu, kāpēc profesors tā brīvi pasaka, nemaz nepamatojot, ka ņemsim 850 tūkstošus no infekciju slimību programmas un novirzīsim vienam konkrētam mērķim. Valsts strādā...

Sēdes vadītājs. Viņķeļa kungs, jūsu runas laiks ir beidzies.

J.Viņķelis. Jā, paldies. Es aicinu neatbalstīt.

Sēdes vadītājs. Andris Rubins - pie frakcijām nepiederošs deputāts - otro reizi.

A.Rubins (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Ministra kungs Viņķeli un arī labklājības ministr Makarov! Es vēl vienu reizi gribu teikt: jūs neesat speciālisti ādas un venerisko slimību ārstēšanā un profilaksē. Jūsu programmas ietvaros, ko jūs īstenojat jau trīs gadus, mums šogad ir jau 21 bērns ar iedzimtu sifilisu. Tā ir jūsu programma! Pagājušajā gadā bija 16, bet divus gadus atpakaļ bija tikai viens. Venerisko slimnieku skaits aug. Mēs pieprasām šo naudu izdalīt. To, cik mēs iztērēsim, kontrolēs Labklājības ministrija. Ja tā nauda netiks iztērēta, tā nauda nekur nepaliks. Viņa būs Labklājības ministrijā. Bet mums vajag, lai mēs zinātu, ka ir tāda nauda, un lai būtu kopīga programma. Tautai interesē, lai samazinātos saslimstības līmenis. To jūs nevarat panākt, tāpēc ka jūs neesat speciālisti. Jūs neesat speciālisti šajā jomā. Ļaujiet speciālistiem strādāt pie sava jautājuma.

Es lūdzu balsot "par"!

Sēdes vadītājs. Debatēs vairāk pieteikušies nav. Debates slēdzam. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu un lūdzu balsot par deputāta Rubina priekšlikumu, kas tabulā iekļauts ar numuru 401. Lūdzu rezultātu! Par - 27, pret - 28, atturas - 7. Priekšlikums noraidīts.

R.Zīle. 402.priekšlikums, iesniedzējs - frakcija "Latvijai". Komisijā nav atbalstīts šis priekšlikums.

Sēdes vadītājs. Debatēs deputāti pieteikušies nav. (Starpsauciens: "Balsot!") Frakcija prasa balsojumu. Lūdzu balsošanas režīmu. Lūdzu balsot par frakcijas "Latvijai" priekšlikumu, kas tabulā iekļauts ar numuru 402. Lūdzu rezultātu! Par - 10, pret - 34, atturas - 12. Priekšlikums noraidīts.

R.Zīle. 403.priekšlikums, ko iesniedza deputāts Apinis, komisijā nav atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti debatēs pieteikušies nav. Deputāts Apinis pieprasa balsojumu. Es atvainojos, deputāts Apinis atsauc savu priekšlikumu. Tālāk, lūdzu!

R.Zīle. 404.priekšlikums - iesniegusi frakcija "Latvijai". Šo priekšlikumu komisija nav atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Deputāti debatēs pieteikušies nav. (Starpsauciens: "Balsot!") Frakcija pieprasa balsojumu par savu priekšlikumu. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu un lūdzu balsot par frakcijas "Latvijai" priekšlikumu, kas tabulā iekļauts ar numuru 404. Lūdzu rezultātu! Par - 8, pret - 33, atturas - 12. Priekšlikums noraidīts.

R.Zīle. 405. - arī frakcijas "Latvijai" priekšlikums, kas komisijā nav atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti debatēs pieteikušies nav. (Starpsauciens: "Balsot!") Frakcija lūdz balsojumu. Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu balsot par frakcijas "Latvijai" priekšlikumu, kas tabulā iekļauts ar numuru 405. Lūdzu rezultātu! Par - 7, pret - 34, atturas - 15. Priekšlikums noraidīts.

R.Zīle. 406.priekšlikums, ko arī iesniegusi frakcija "Latvijai", komisijā nav atbalstīts. (Starpsauciens: "Balsot!")

Sēdes vadītājs. Frakcija pieprasa balsojumu. Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu balsot par frakcijas "Latvijai" priekšlikumu, kas tabulā iekļauts ar 406.numuru Lūdzu rezultātu! Par - 8, pret - 34, atturas - 15. Priekšlikums noraidīts.

R.Zīle. 407.priekšlikums - Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas iesniegtais priekšlikums. Šo priekšlikumu komisija nav atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Deputātiem iebildumu pret atbildīgās komisijas atzinumu nav. Priekšlikums noraidīts.

R.Zīle. 408. - frakcijas "Latvijai" priekšlikums. Komisija to nav atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Vēlas runāt deputāts Elmārs Zelgalvis - frakcijas "Latvijai" deputāts.

E.Zelgalvis (frakcija "Latvijai").

Godātais sēdes vadītāj! Godātie deputāti! Kā radās šis priekšlikums? Kad frakcija sāka izskatīt budžeta projektu un nonāca pie šī posteņa - investīcijas Labklājības ministrijai, mēs centāmies noskaidrot, kādiem mērķiem ir paredzētas šīs investīcijas. Un atradām, ka valsts investīciju programmā, kas mums visiem ir izdalīta, šeit apakšprogrammā, tas ir, valsts sociālā apdrošināšana, šīs investīcijas - 2 miljoni ir paredzētas sociālās apdrošināšanas sistēmas modernizācijai, bet ne no valsts budžeta, bet no kredīta. Un 200 tūkstoši no grantiem. Mēs centāmies pārbaudīt šo faktu, painteresējoties pašā Labklājības ministrijā, un Labklājības ministrijas darbiniece mums atbildēja, ka, jā, tiešām tā tas ir, ka ministrija gatavojas ņemt no Pasaules Bankas kredītu - pavisam 7 miljonus latu, sadalot pa diviem miljoniem gadā, un ka šeit par budžetu nevar būt ne runas. Bet budžeta projektā, lūk, apakšprogrammā ir šie divi miljoni. Rodas jautājums: kāpēc šīm investīcijām ir divi avoti plānoti? Vai tiešām šis mērķis ir šeit radīt kaut kādas finansiālas rezerves ministrijas rīcībā? Jo ministrija ir pārliecināta, ka šo kredītu ņems. Tur jau strādā eksperti, viss tiek saskaņots. Cits jautājums - cik tas ir mērķtiecīgi, kāda ir tās programmas jēga un nozīme. Tas ir cits jautājums. Bet, runājot par šo finansu plānošanas jautājumu, mēs galīgi nevaram piekrist šādam viedoklim, ka šeit tiek radīta, lūk, šāda rezerve. Tāpēc mēs arī ierosinājām novirzīt šos divus miljonus skolotāju algu paaugstināšanai.

Aicinu atbalstīt mūsu priekšlikumu. Paldies.

Sēdes vadītājs. Vladimirs Makarovs - labklājības ministrs.

V.Makarovs (labklājības ministrs).

Vakar man samērā prātīgi izdevās raksturot šīs partijas ideoloģiju, un, ņemot vērā to, ka mēs vēlu beidzām strādāt, es vienkārši paspēju pārbaudīt divus gadījumus, kā strādā Zīgerista partija. Bauskas rajonā ir pansionāts "Derpel". Šīs partijas pārstāvji tur ieradās divas reizes. Nofotografēja pussabrukošo fasādi, cilvēkus, kuriem tiešām ir smaga dzīve, un solīja palīdzēt - apgādāt ar gultām un izremontēt fasādi. Gāja laiks, ieradās humānā palīdzība - viena kaste ar medikamentiem un veļas mazgājamā mašīna, kuru nevar izremontēt, un šobrīd ir jādomā, kur to aizgādāt, samaksājot par atkritumu glabāšanu. Tajā pašā laikā fasāde ir izremontēta par Norvēģijas latviešu kopienas līdzekļiem, ir veikts remonts, bet tikai ne jau ar Zīgerista palīdzību.

Ir 6.Saeimas priekšvēlēšanu laiks. Aktivitātes Tukuma rajonā. Un tur ir ļoti labs projekts "Dzīvesprieks". Solījumi, solījumi, solījumi. Pienāk laiks palīdzēt, bet naudas nav. Valdība no Valsts īpašuma privatizācijas fonda 1996.gadā izdalīja 40 tūkstošus latu sekmīgai projekta "Dzīvesprieks" pabeigšanai.

Lai valdība varētu tomēr turpināt darbu, lai mēs varētu turpināt remontēt pansionātus, es aicinu noraidīt šo priekšlikumu. Paldies.

Sēdes vadītājs. Elmārs Zelgalvis - frakcija "Latvijai", otro reizi.

E.Zelgalvis (frakcija "Latvijai").

Godātais Makarova kungs! Es lūdzu runāt par jautājumu un atbildēt uz konkrētu jautājumu, kādu es uzdevu: kāpēc jūs plānojat budžetā divus liekus miljonus. Nav runa par pansionātiem. Tiem neviens nav taisījies noņemt nevienu santīmu. Jūs zināt ļoti labi mūsu frakcijas politiku, un nevajag šeit runāt par kaut ko citu. Vajag atbildēt uz konkrētu jautājumu: kāpēc šie divi miljoni ir divās vietās - no kredīta un no budžeta? Lūk, par to vajag runāt! Nevis par Zīgerista palīdzību. (Starpsauciens: "Viss ir muļķības...")

Sēdes vadītājs. Debates mums ir jāturpina pēc pārtraukuma.

Pirms pārtraukuma vārds paziņojumam Gundaram Valdmanim - Latvijas Vienības partijas frakcija.

G.Valdmanis (Latvijas Vienības partijas frakcija).

Godājamais Prezidij! Kolēģi Saeimā! Es gribētu jums pateikt, ka man ar Panteļeva [Panteļējeva - Red.piez.] kungu ir daudz kas kopējs. Mēs abi gribētu, ka Saeimu atlaistu, un mēs abi gribētu, ka mēs atbalstītu izglītību, cik mēs spējam. Un, kā es solījos, es tagad iesniedzu savu labojumu.

Sēdes vadītājs. Jūsu labojums tiks pievienots sēdes protokolam.

Pārtraukums līdz pulksten 12.00.

Sēdes vadītājs. Lūdzu, ieņemiet vietas! Turpināsim izskatīt 408. priekšlikumu. Debatēs ir pieteicies Jānis Mauliņš - frakcija "Latvijai".

J.Mauliņš (frakcija "Latvijai").

Godātie deputāti! Jūs vakar dzirdējāt, ka es teicu, ka tuberkulozes slimnīcā ir salauztas gultas, galīgi nederīgi matrači, skapīši, bet, ja šo inventāru piegādātu Zīgerista Rūpju birojs, tad par to saņemtu tikai ņirgas. Šobrīd ministrs Makarovs parādīja, kādā veidā tās ņirgas izpaužas, ja kaut kas tiek darīts. Paldies par ilustrāciju!

Tajā pašā laikā Makarova kungs, kā izrādās, budžetā ir slēpis, ka tiek... 2 miljoni ārējā parāda būtībā. Ja cilvēks var 2 miljonus ārējā parāda, būtībā datus slēpt no Ministru kabineta, cik var saprast, tad varat iedomāties, cik daudz viņam var ticēt par to veļas mašīnu. Šī dezinformācija no ministra puses, es domāju, būtu nākošajā Ministru kabineta sēdē jāizskata, protams, ja šis Ministru kabinets ir darbspējīgs. Paldies par uzmanību!

Sēdes vadītājs. Andris Bērziņš - darba lietu valsts ministrs.

A.Bērziņš (darba lietu valsts ministrs).

Godājamais priekšsēdētāj, godājamie deputāti! Es gribētu teikt tā, ka šie 2 miljoni ir investīcijas, kas ir ļoti precīzi sadalītas visām Latvijas teritorijā esošajām slimnīcām, palīdzības iestādēm, pansionātiem, kur dzīvo veci cilvēki. Šīs investīcijas nav nekādi kredīti, kurus mēs taisāmies ņemt vai par kuru ņemšanu vēl lems valdība.

Es aicinātu godājamos deputātus atbalstīt tātad valdības viedokli, bet konkrēti šo priekšlikumu neatbalstīt. Papildus vēl gribētu teikt tā, ka ir absolūti naivi domāt, ka labklājības ministrs, pat tad, ja viņš ļoti, ļoti to gribētu, būtu spējīgs šajā valdībā, kur Šķēles kungs vienlaikus pilda arī finansu ministra pienākumus, kaut kādā veidā noslēpt 2 miljonus tā, lai to nepamanītu Finansu ministrija un arī Ministru prezidents. Paldies par uzmanību!

Sēdes vadītājs. Jānis Mauliņš - frakcija "Latvijai". Otro reizi.

J.Mauliņš (frakcija "Latvijai").

Paldies, Bērziņa kungs, tagad man ir pilnīgi skaidrs. Jūs jaucat divas lietas - aizdevumu un investīciju. Investīcija ir kapitālieguldījums, par kuru pilnībā atbild ieguldītājs, bet parāds ir aizdevums, par kuru pilnīgi atbild aizdevuma saņēmējs. Piedodiet, ka man vajadzēja šo pamatskolas kursu jums mācīt.

Sēdes vadītājs. Vairāk debatēs runāt neviens nevēlas? Lūdzu! Debates slēdzam. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu un lūdzu balsot par frakcijas "Latvijai" priekšlikumu, kas tabulā iekļauts ar 408. numuru. Lūdzu rezultātu! Par - 7, pret - 34, atturas - 12. Priekšlikums noraidīts.

R.Zīle. 409. priekšlikums - Valsts pārvaldes un pašvaldību komisijas iesniegtais priekšlikums, kas Budžeta un finansu (nodokļu) komisijā nav atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputātiem iebildumu pret atbildīgās komisijas slēdzienu nav? Priekšlikums noraidīts.

R.Zīle. 410. priekšlikums, ko iesniedzis Ministru prezidents, komisijā ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputātiem iebildumu pret atbildīgās komisijas slēdzienu nav? Priekšlikums pieņemts.

R.Zīle. 411. priekšlikums - frakcija "Latvijai" ir sagatavojusi šo priekšlikumu. Komisija to nav atbalstījusi. (Starpsauciens: "Balsot!")

Sēdes vadītājs. Deputāti prasa balsojumu. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu balsot par frakcijas "Latvijai" priekšlikumu, kas tabulā iekļauts ar 411. numuru. Lūdzu rezultātu! Par - 8, pret - 34... (Starpsauciens: "6") atvainojiet, par - 6, pret - 34, atturas - 13. Priekšlikums noraidīts.

R.Zīle. 412. - frakcijas "Latvijai" sagatavotais priekšlikums Budžeta un finansu (nodokļu) komisijā nav atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputātiem...? Deputāti vēlas runāt debatēs. Kārlis Čerāns - frakcija "Latvijai".

K.Čerāns (frakcija "Latvijai").

Godātais sēdes vadītāj, godātie kolēģi deputāti! Šis priekšlikums paredz pārvietot 100 000 latu no Labklājības ministrijas Valsts nodarbinātības dienesta uzturēšanas arī uz Labklājības ministriju pagaidu sabiedriskajiem darbiem. Tas ir, ieguldīt šo naudu tādā veidā, lai nodrošinātu ar darbu cilvēkus, teiksim, kuri ir bezdarbnieki. Tātad likt viņiem strādāt derīgu darbu un dot iespēju arī kaut nedaudz nopelnīt. Un sevišķi aktuāli tas ir cilvēkiem, kuri ir vecumā, kad daži gadi atlikuši līdz pensijai un kuriem citādi nav iespējams šobrīd atrast šo darbu. Lai par viņiem varētu veikt šos sociālā nodokļa maksājumus. Un faktiski šie cilvēki šodien ir tādā situācijā, ka viņi, sasniedzot šo pensijas vecumu, ja par viņiem šis sociālais nodoklis nav maksāts, var nonākt tādā situācijā, ka viņi vispār nevarēs saņemt pensiju. Mēs aicinām risināt šo problēmu un novirzīt tur šos 100 000. Paldies.

Sēdes vadītājs. Andris Bērziņš - darba lietu valsts ministrs.

A.Bērziņš (darba lietu valsts ministrs).

Godājamais priekšsēdētāj, godājamie deputāti! Mērķis, ar kādu ir sastādīts šis priekšlikums, ir visnotaļ atbalstāms, bet tā izpildījums faktiski izslēdz šā te mērķa sasniegšanu, jo nodarbinātības dienestam pēc būtības viņa uzturēšanai līdzekļi ir paredzēti absolūti minimālā apmērā. Ja gadījumā jūs nolemtu balsot par frakcijas "Latvijai" sagatavoto priekšlikumu, tad būtu otra galējība - tad būtu nauda pagaidu sabiedriskajiem darbiem, gan ļoti nedaudz, bet nebūtu to cilvēku, kuri šos sabiedriskos darbus organizē, jo arī šo cilvēku organizācijai ir nepieciešami vispārējie izdevumi un vispārēja kārtība.

Tāpēc es aicinātu atbalstīt valdības priekšlikumu, bet noraidīt šo frakcijas "Latvijai" priekšlikumu. Paldies. (Starpsauciens: "Domu graudi...")

Sēdes vadītājs. Jānis Mauliņš - frakcijas "Latvijai" deputāts.

J.Mauliņš (frakcija "Latvijai").

Godātie deputāti! Es zinu, ka jums ir uzlikts pienākums, smags pienākums - balsot kā automātiem, bet saprast, par ko jūs balsojat, gan vajadzētu. Un saprast vismaz tik daudz, ka darba organizācija ir kaut kas cits un darbu izpilde un veikšana, un apmaksa par darbu ir kaut kas cits. Ja tas attiecas tikai uz darbu organizēšanu, tad padomājiet... bezdarbnieku darbus organizēs Latvijā tik sarežģīti, ka vajadzēs maksāt vairāk nekā miljonu latu. Vai tā nav anekdote?

Sēdes vadītājs. Modris Lujāns - frakcija "Sociālistiskā partija - Līdztiesība".

M.Lujāns (frakcija "Sociālistiskā partija - Līdztiesība").

Cienījamie kolēģi! Diemžēl man jāsecina, ka laikam Mauliņa kungs sen nav bijis darba biržā, un varbūt viņam būtu tur jāaiziet un jāapskatās, ar ko darba biržas nodarbojas. Un patiešām es drīzāk uzstātos šinī gadījumā ar priekšlikumu, ka viņiem būtu jāizdala papildlīdzekļi, lai viņi varētu profesionālāk un labāk strādāt, jo aprīkojums lielākajā daļā ir visai zemas kvalitātes, un pie tam darba biržas filiāles atrodas arī reģionos. Ja Mauliņa kungs iedomājas, ka tikai Rīgā ir darba biržas, tad viņš kļūdās. Tās ir visās lielākajās pilsētās. Un, protams, mēs varam šinī gadījumā samazināt viņu finansējumu, bet tad mēs vienlaikus varam nokļūt paradoksālā situācijā, kā pareizi Andris Bērziņa kungs norādīja, - nauda pagaidu darbiem būs, bet kas viņus organizēs.... Vienīgā ideja būtu, ka tas būs Zīgerista Rūpju birojs. Bet, iespējams, jums būs grūti aptvert visu Latvijas teritoriju, lai visiem bezdarbniekiem palīdzētu.

Sēdes vadītājs. Jānis Mauliņš - otro reizi.

J.Mauliņš (frakcija "Latvijai").

Lujāna kungs it kā vienmēr stāv mūsu pusē, bet šoreiz viņš vienkārši ir dezinformēts. Darba biržas praktiski maz ko dara. Dara vietējās padomes - pagastu padomes, pilsētu padomes, tieši tās uzdod darbus bezdarbniekiem. Reāli tā ir, Lujāna kungs! Un tiem neviens par to neatmaksā īpaši...

Sēdes vadītājs. Kārlis Čerāns - frakcija "Latvijai". Otro reizi.

K.Čerāns (frakcija "Latvijai").

Godātais sēdes vadītāj un godātie kolēģi deputāti! Ja mēs salīdzinām šīs divas ailītes, kas šeit ir, tad viena ir "Valsts nodarbinātības dienesta uzturēšana", bet otra ir "Pagaidu sabiedriskie darbi", tad redzam, ka budžeta projektā paredzētās summas šajās ailītēs ir apmēram vienādas. Tātad tikpat daudz naudas tiks izmaksāts bezdarbniekiem par darbu un tikpat daudz tiks samaksāts organizatoriem par šī darba organizēšanu. Manuprāt, šeit nav pilnīgi nekādas loģikas.

Un es gribu pateikt lielu paldies arī Lujāna kungam, ka viņš uzskata, ka Zīgerista kunga Rūpju biroji nākotnē varētu veikt šīs darbā iekārtošanas funkcijas. Tiešām paldies par šo augsto vērtējumu, bet ir arī skaidrs, ka šis ir darbs, kuru nevar veikt sabiedriskā kārtā. Es tiešām uzskatu, ka mēs strādājam, teiksim, lai palīdzētu šiem cilvēkiem, un mēs to turpināsim arī darīt. Paldies.

Sēdes vadītājs. Modris Lujāns - frakcija "Sociālistiskā partija - Līdztiesība". Otro reizi.

M.Lujāns (frakcija "Sociālistiskā partija - Līdztiesība").

Cienījamie kolēģi! Pirmkārt, diemžēl Mauliņa kungs sakļūdījās. Šinī gadījumā, ja viņš uzmanīgi lasītu, tad redzētu, ka Labklājības ministrijai šo darbu finansēšanai ir divu veidu dotācijas, kā tas tiek izdarīts. Pareizi jūs norādījāt - ir pašvaldības, kuras palīdz ar šiem darbiem, un ir arī finansējums no Labklājības ministrijas. Šeit, Mauliņa kungs, mēs saskaramies vēlreiz ar to, ka nav koncepcijas. Viena lieta ir bezdarba problēma Latgalē, kur tas ir masveidā, bet ir arī problēmas, kuras ir Rīgā, un te darba birža daļēji veic savas funkcijas. Ir cita lieta, ka par to būtu jādomā likumam par darbu, kā tas būtu. Šodien patiešām vairs ne uzņēmēji, ne arī diemžēl lielākā daļa valsts uzņēmumu nedod darba biržai informāciju par brīvajām darba vietām. Bet ir cita lieta, ka šie darba cilvēki veic fanātiski savu darbu, caur darbu biržu iet cilvēku apmaksa, bezdarbnieku pabalstu apmaksa. Un, ja mēs noņemsim tagad finansējumu, tad mēs varam mākslīgi radīt tādas... (nesaprotami vārdi)

Sēdes vadītājs. Lujāna kungs, jūsu laiks beidzies.

M.Lujāns. ... kādas agrāk bija darba biržās. Ja jūs to gribat - tad būs! (Starpsauciens: "Lujān, sēdies!")

Sēdes vadītājs. Gundars Valdmanis - Latvijas Vienības partijas frakcija.

G.Valdmanis (Latvijas Vienības partijas frakcija).

Godājamais Prezidij, kolēģi Saeimā! Latvijā daudzi ir bez darba, Latvijā ir daudzi ļaudis, kuri netiek izmantoti. Tajā pašā laikā Latvijā ir daudz, daudz trūkumu. Un ir īpatni, ka mēs nevaram savienot to, kā mums trūkst, ar to, kas varētu to trūkumu aizpildīt. Un šeit ir tā lielā... tas lielais bankrots, kas ir šai valdībai, šim "Latvijas ceļam", ka viņi to nespēj darīt. Ja mēs tiem skolotājiem maksātu pieklājīgu algu, viņi varētu pieklājīgi pirkt servisu no citiem. Ja mēs dakterim maksātu pieklājīgu algu, viņš arī varētu būt pircējs. Un es uzaicinu Panteļeva [Panteļējeva. - Red. piez.] kungu aiziet uz to modelēšanas biroju Raiņa bulvārī 29, paņemt Amerikas to ekonomisko modeli, kas viņiem tur ir, un ielikt tur iekšā, ka pamazinās dakteru algas uz 2% no īstajām algām. Un tad redzēs, kur Amerikā pirktspēja aizies. Darīsim to pašu ar skolotājiem. Tad paņemsim to, ka mēs iznīcināsim ar Baltijas banku... 25% no naudas apgrozības. Tad pacelsim kredītlikmes. Un es jums pateikšu, ka es tikai dažus no šitiem vingrojumiem izdarīju vienu pēc viena un katru reizi mums bezdarbs bija 25%. Un šitie... es nezinu, par nekompetentiem viņus būtu grūti saukt, jo nevar cilvēks būt tik nekompetents, ka viņš nesaprot, ka mēs viens otram kalpojam, ka mēs neko neizdarām, lai jauktu ekonomiju, mēs viņu paceļam. Un tas bezdarbs un šitā nejēdzība, ko mums valdība uzliek, tā ir pilnīgi nepieņemama tautai un man. Un es ceru, ka vairākumam arī no jums. Paldies.

Sēdes vadītājs. Andrejs Panteļējevs - frakcija "Latvijas ceļš".

A.Panteļējevs (frakcija "Latvijas ceļš").

Cienījamais priekšsēdētāj, cienījamie klātesošie! Tā kā tiek veidotas stenogrammas, tad, lai pēc tam vēsturnieki pēc gadiem desmit vai divdesmit nelauzītu galvu, kas tas par mistisku Panteļeva kungu te figurē, jo, kā zināms, nekur deputātu sarakstos tāda nav... Valdmaņa kungs, man ir pazīstams diezgan labs logopēds, kurš bērniem apmēram divu mēnešu laikā izlabo runas defektus. Varbūt jums pusgada laikā izdosies arī izlabot runas defektu un iemācīties pareizi izrunāt manu uzvārdu. Es tiešām piedāvāju jums šī ārsta palīdzību. Paldies.

Sēdes vadītājs. Es lūdzu deputātus debatēs nenovirzīties no apspriežamā temata. Debatēs vairāk pieteikušies nav. Debates beidzam. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu. Lūdzu balsot par frakcijas "Latvijai" priekšlikumu, kas tabulā iekļauts ar 412.numuru. Lūdzu rezultātu! Par - 7, pret - 43, atturas - 13. Priekšlikums noraidīts.

R.Zīle. 413.priekšlikums, ko ir iesniegusi frakcija "Latvijai", komisijā nav atbalstīts. (Starpsauciens: "Jâbalso!")

Sēdes vadītājs. Deputāti prasa balsojumu. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu. Lūdzu balsot par frakcijas "Latvijai" priekšlikumu, kas tabulā iekļauts ar 413.numuru. Lūdzu rezultātu! Par - 5, pret - 46, atturas - 12. Priekšlikums noraidīts.

R.Zīle. 414.priekšlikums. Deputāts Apinis to iesniedzis. Komisija nav atbalstījusi šo priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Atklājam debates. Pēteris Apinis - frakcija "Latvijas ceļš".

P.Apinis (frakcija "Latvijas ceļš").

Godājamie kolēģi! Latvijas medicīna ir dāvājusi pasaulei daudzus izcilus traumatologus un ortopēdus - akadēmiķi profesoru Kalnbērzu, augsti godājamo Leopoldu Ozoliņu un Valdi Zatleru, kurš šobrīd vada Traumatoloģijas un ortopēdijas slimnīcu. Traumatoloģijas un ortopēdijas slimnīca ir guvusi iespēju šajā gadā saņemt Šveices neatmaksājamu palīdzību AO sistēmas ieviešanai, tas ir, lūzuma ārstēšanas metodes ieviešanai, 6 miljonu Šveices franku apmērā, bet ar vienu papildu nosacījumu, - mums ir jāveic sterilizācijas pasākumi un jānodrošina operāciju zāļu un dažādu palīgkabinetu sterilitāte atbilstoši Eiropas normatīviem. Un šim mērķim ir jāiegulda Latvijas līdzekļi apmēram 200 000 latu apmērā. Labklājības ministrija šajā ziņā jau ir nākusi pretim un zināmu daļu no šīs summas ir atradusi, bet diemžēl otru daļu šīs summas Labklājības ministrija meklē no investīcijām, un šīs investīcijas šai pašai Traumatoloģijas un ortopēdijas slimnīcai ir arkoskops. Tas ir speciāls rentgena aparāts, kura kontrolē šo pašu lūzumu ārstēšanu varētu veikt. Es jūs aicinu balsot par Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas priekšlikumu, bet savu priekšlikumu es noņemu, jo mani Budžetu un finansu (nodokļu) komisijā un Ārlietu ministrijā pārliecināja, ka nav labi noņemt pilnībā visu iemaksu Pasaules veselības organizācijā, kaut arī tur mūsu parāds ir vairāk nekā 2 miljoni, un ir vienalga, vai mēs tur maksājam 20 000 vai 120 000, viņi mūsu līdzdalību tur pagaidām neatjaunos.

Sēdes vadītājs. Apiņa kungs, jūsu runas laiks ir beidzies.

P.Apinis. Es noņemu savu priekšlikumu un aicinu balsot par Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Līdz ar to debates par 414.priekšlikumu vairs nav turpināmas, jo deputāts Apinis šo priekšlikumu atsauca. Lūdzu, par Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas priekšlikumu.

R.Zīle. 415.priekšlikums ir Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas priekšlikums. Argumentāciju tam, kāpēc komisija tādu priekšlikumu radīja, Apiņa kungs jau minēja.

Sēdes vadītājs. Juris Viņķelis - veselības valsts ministrs.

J.Viņķelis (veselības valsts ministrs Labklājības ministrijā).

Cienījamais Saeimas priekšsēdētāja biedr! Cienījamie deputāti! Jā, patiešām mēs esam nonākuši tādā diezgan neapskaužamā situācijā, jo šogad mums kopā ar Baltkrieviju, ar tādām augsti attīstītām valstīm kā Moldāviju, Azerbaidžānu un citām, noņēma balsstiesības Pasaules veselības organizācijā. Tam cēlonis ir ilgstošs parāds, un pēdējo punktu tam pielika tas, ka iepriekšējā valdība pagājušajā gadā neiemaksāja ne santīma šai organizācijai un mēs nonācām tādā politiski neveiklā situācijā. Es tomēr aicinu nesamazināt šo iemaksu šogad, jo pašreiz Ārlietu ministrija konsultējas ar Apvienoto Nāciju Organizāciju un arī ar šo organizāciju par iespējām šo parādu samazināt un arī šīs balsstiesības atjaunot. Jo Pasaules veselības organizācija ir tāda diezgan prestiža, iespaidīga organizācija. Un arī pašreiz Latvijā ir apmēram 14 kopdarbības projektu kopsummā par vairāk nekā 300 000 dolāriem, un es domāju, ka šo sadarbību ar šo organizāciju vajadzētu atjaunot, un es domāju, ka mums vajadzētu pēc iespējas atjaunot arī balsstiesības šajā organizācijā. Paldies.

Sēdes vadītājs. Pēteris Apinis - frakcija "Latvijas ceļš".

P.Apinis (frakcija "Latvijas ceļš").

Ar lielu cieņu izturēdamies pret veselības valsts ministra viedokli, jo šajā gadījumā veselības aprūpē, protams, ir princips - kod, kurā pirkstā gribi, abi sāp -, es tomēr uzskatu, ka gadījums, kad Latvijai ir iespējams saņemt lielu neatmaksājamu palīdzību no Šveices, ir daudz nopietnāks - it īpaši tāpēc, ka Igaunija un Lietuva šogad šo Šveices palīdzību jau ir izmantojušas. Viņiem ir mazliet citi projekti, bet viņi šīs lietas jau ir izdarījuši un rūpīgi strādā pie 1997.gada projekta. Un arī šie 1997.gada projekti Igaunijai un Lietuvai jau ir pilnā darba apritē. Diemžēl mēs esam atpalikuši, jo mēs nespējam garantēt nekādu savu Latvijas daļu. Es ļoti lūdzu jūs atbalstīt labi strādājošo Traumatoloģijas un ortopēdijas slimnīcu, es zinu, ka daudzi no šeit klātesošajiem labi zina, kas ir Valdis Zatlers, labi zina, kas ir profesors Viktors Kalnbērzs, un es ļoti ceru, ka mani atbalstīs arī Leopolds Ozoliņš. Paldies.

Sēdes vadītājs. Juris Viņķelis - veselības valsts ministrs. Otro reizi.

J.Viņķelis (veselības valsts ministrs Labklājības ministrijā).

Cienījamais Prezidij! Cienījamie deputāti! Šis balsojums neizšķir, vai šis projekts darbosies vai ne, valdība strādā pie tā, mēs esam jau izdalījuši daļu no mūsu iemaksas caur pārpildi no alkohola akcīzes nodokļa. Principā šis balsojums absolūti neapdraud šīs neatmaksājamās palīdzības saņemšanu Traumatoloģijas un ortopēdijas institūtam. Nav tā, ka valdība neatbalsta. Es lūdzu atbalstīt valdības viedokli šajā jautājumā.

Sēdes vadītājs. Vairāk debatēs pieteikušies nav. Debates beidzam. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu. Lūdzu balsot par Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas priekšlikumu, kas tabulā iekļauts ar numuru 415. Lūdzu rezultātu! Par - 52, pret - 11, atturas - 7. Priekšlikums pieņemts.

R.Zīle. 416.priekšlikums, ko iesniedza Ministru prezidents, komisijā ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputātiem iebildumi pret atbildīgās komisijas slēdzienu ir. Gundars Valdmanis - Latvijas Vienības partijas frakcija.

G.Valdmanis (Latvijas Vienības partijas frakcija).

Godājamo Prezidij! Cienījamie kolēģi! Kad es ierados Latvijā, pirmajā vasarā man bija tāds prieks, (Starpsauciens: "Brauc prom!") laukos aizbraucu ciemos, un mani iepazīstināja ar vairāku šķiru zemenēm, laikam bija kādas deviņas, un katra garšoja citādi, un bija liela bauda. Bet es tomēr šodien nespēju tās tā vienādi labi atšķirt, un tāpat ir laikam arī ar dažām mūsu politiskajām personībām. Skrastiņa kungs it kā aizstāv mūs pret neliešiem un negodībām valstī, bet ļoti nesekmīgi. Krastiņa kungs it kā aizstāv mūsu robežas - manuprāt, arī ļoti neveiksmīgi. Un Panteļeva [Panteļējeva. - Red.piez.] kungs aizstāv mūsu tautas intereses un arī ļoti neveiksmīgi. Panteļējeva kungs, man ir jums viens piedāvājums. Es būšu ar mieru trīs reizes... vairākas stundas palikt jūsu to runas defektu skolotāju, kā... jūs un Šķēles kungs kopā... divi cilvēki pret... bet ne tāpēc trīs reizes es ilgāk sēdēšu, ka jūs nevarat iemācīties, kā ekonomiku modelēt un kā tautai to labklājību atnest, ko jūs solāt un solāt un jau sešus gadus neesat iemācījušies. Tur, Raiņa bulvārī 28, ir uzstādītas vieglas programmiņas, un jūs varat tur pamēģināt ļoti vienkārši atkal to ekonomiku dzīt tanī bedrē. Bet ziniet, ka tur jūs varēsiet labot tās kļūdas, un nevienam nebūs jādara pašnāvība. Bet, ja jūs gribat šito zemi izsmelt, tad sāksim būvēt tos ceļus, sāksim kalpot viens otra vajadzībām, sāksim maksāt viens otram godīgu algu un respektēt viens otru, un mēs ātri būsim tur, kur mums vajadzētu būt. Mēs mantojam to zemi, jūru, laukus, mežus, kurus vienmēr mūsu senči ir uzturējuši pasaules līmenī...

Sēdes vadītājs. Valdmaņa kungs, jūsu runas laiks ir beidzies.

G.Valdmanis. Nav nekāda iemesla šitai nabadzībai, ko jūs un jūsu komanda vēl tautai atkārtoti, atkārtoti un vēl atkārtoti.

Modris Lujāns - "Sociālistiskā partija - Līdztiesība".

G.Valdmanis. Piedāvājumu pieņemsiet?

Sēdes vadītājs. Valdmaņa kungs, es jums neesmu devis vārdu.

M.Lujāns (frakcija "Sociālistiskā partija - Līdztiesība").

Cienījamie kolēģi! Man būtu lūgums gan Prezidijam, gan arī deputātiem - nenodarboties vairāk ar privātprakšu, ar firmu, ar logopēdu un vēl modulācijas biroja reklāmas darbiem. Vakar... es, protams, saprotu, ka Krastiņa kungs reklamēja žurnālu "Laterna", protams, vienīgi es prasītu, lai pēc tam Lagzdiņa kungs atkal painteresējas, vai te nav pārkāpts Korupcijas novēršanas likums.

Par biznesa reklāmu būtu Saeimā jāpieņem atsevišķs likumprojekts, kurā deputātiem būtu atļauts vai nu reklamēt, vai ne.

Sēdes vadītājs. Es vēlreiz lūdzu visus runātājus nenovirzīties no apspriežamā temata.

Par 416.priekšlikumu debatēs vairāk pieteikušies nav. Debates beidzam. Lūdzu zvanu! Es atvainojos. Komisijas vārdā - Roberts Zīle.

R.Zīle. Es komisijas vārdā gribētu tikai pateikt, ka, izskatot šo Ministru prezidenta priekšlikumu par precizējumiem Labklājības ministrijas administratīvo izdevumu sadaļā, mums bija citi argumenti nekā Valdmaņa kungam. Es lūdzu atbalstīt komisijas viedokli.

Sēdes vadītājs. Lūdzu balsošanas režīmu. Lūdzu balsot par Ministru prezidenta finansu ministra Andra Šķēles priekšlikumu, kas tabulā iekļauts ar numuru 416. Lūdzu rezultātu! Par - 56, pret - 4, atturas - 1. Priekšlikums pieņemts.

R.Zīle. 417.priekšlikums - frakcijas "Latvijai" iesniegtais priekšlikums. Komisijā nav atbalstīts. (Starpsauciens: "Balsot!")

Sēdes vadītājs. Deputāti prasa balsojumu. Lūdzu balsošanas režīmu. Lūdzu balsot par frakcijas "Latvijai" priekšlikumu, kas tabulā iekļauts ar numuru 417. Lūdzu rezultātu! Par - 7, pret - 36, atturas - 14. Priekšlikums noraidīts.

R.Zīle. 418.priekšlikums, ko iesniedzis deputāts Bartaševičs...

Sēdes vadītājs. Atsauc!

R.Zīle. Jā, paldies. 419.priekšlikums. LZS, KDS un LDP frakcijas priekšlikums nav komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputātiem iebildumu pret Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas viedokli nav. Priekšlikums noraidīts.

R.Zīle. 420.priekšlikums. Frakcijas "Latvijai" iesniegtais priekšlikums komisijā nav atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Frakcija lūdz balsojumu. Deputāti vēlas arī runāt debatēs. Guntis Eniņš - pie frakcijām nepiederošs deputāts.

G.Eniņš (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Cienījamie deputāti! Latvijas cilvēki! Es jau vakar sacīju un arī šodien atgādināšu: kas pagātni pētī, tas nākotni svētī, un, lai cik arī mums grūti nebūtu, mēs nevaram pamest savu pagātni. Nevar pieļaut, ka muzejiskās vērtības, mūsu pagātnes vērtības ietu bojā. Strādādams Izglītības, kultūras un zinātnes komisijā, es apmēram zinu šo stāvokli Cēsu muzeju apvienībā, un, redzat, Cēsu rajons ir tas rajons, kur vislielākais muzeju blīvums.

Sēdes vadītājs. Atvainojiet, Eniņa kungs, mēs runājam par 420.priekšlikumu, tur nav par muzejiem neviena vārda. Jūs laikam kaut ko esat pārpratis.

G.Eniņš. Es sapratu, par...

Sēdes vadītājs. 420.priekšlikums, ko iesniedza frakcija "Latvijai".

G.Eniņš. Es atvainojos, tad es esmu pārpratis.

Sēdes vadītājs. Deputātiem ir iebildumi pret Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas atzinumu. (Starpsauciens: "Balsot!") Frakcija lūdz balsojumu. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu. Lūdzu balsot par frakcijas "Latvijai" priekšlikumu, kas tabulā iekļauts ar numuru 420. Lūdzu rezultātu! Par - 7, pret - 32, atturas - 19. Priekšlikums noraidīts.

R.Zīle. 421.priekšlikums, ko ir iesniedzis deputāts Leiškalns, komisijā nav atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputātiem iebildumu nav.

R.Zīle. 422.priekšlikums. Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšlikums, ko Budžeta un finansu (nodokļu) komisija nav atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Gundars Valdmanis - Latvijas Vienības partijas frakcija.

G.Valdmanis (Latvijas Vienības partijas frakcija).

Godājamais Prezidij! Godājamie kolēģi Saeimā! Jautājums ir, vai mēs skarsim Valsts arhīva fondus, naudu, ar ko viņi varētu operēt. Es jums gribu atgādināt, ka pēc Kreituses kundzes norādījuma un citu norādījuma tagad Valsts arhīvs sargā Latvijas prasību, Latvijas pilnvarotā, speciāli pilnvarotā sūtņa Zariņa sagatavoto prasību pret Vāciju, kura šodien ir apmēram 5 tūkstošus miljonu dolāru vērta. Es nezinu, vai tā summa, kas tur ir, atbilst tai atbildībai. Iedomājieties, ja tie 5 tūkstoši miljoni dolāru pelnītu kaut vai 6% gadā... es domāju, ka šim arhīvam, ja viņam patiešām ir uzticēts un neviens cits pie tā darba nebūs kā augsti atalgotais Prezidents... Ne mūsu ārlietu ministrs, kuram mēs izteicām uzticību, ne mūsu citi "tautas varoņi" to lietu nekustina. Bet tā tautas bagātība, kura mums ir it kā prasībā pret Vāciju, ir visa zem Rižkova kunga pārvaldījuma, un es domāju, ka viņi nedrīkstētu aiztikt tos fondus. Varētu gan viņam lūgt, lai viņš izsaka to prasību, ko mēs it kā neesam ar mieru darīt. Kāpēc, es nezinu, bet pagaidām pie viņa arhīvā guļ grāmata, kura tika radīta un tika akceptēta no tā laika Latvijas valdības un kura ir vērta kādus 5 tūkstošus miljonu dolāru, un mēs nespējam viņu kaut kādi izkustināt. Neatņemsim Rižkova kungam nekādus fondus, bet aktivizēsim to prasību pret Vāciju! Paldies.

Sēdes vadītājs. Dzintars Rasnačs - tieslietu ministrs.

Dz.Rasnačs (tieslietu ministrs).

Godātie deputāti! Jūs jau vakar bijāt liecinieki diskusijai par to, ka, nenoliedzami, arhīviem trūkst naudas un ka iedalītie līdzekļi ir pārāk mazi. Ja vēl no tik maz iedalītiem līdzekļiem kāds piedāvā ņemt nost, tas liecina vai nu par bezatbildību, vai par apstākļu un būtības vienkāršu neizpratni. Tā ka es aicinu balsot pret šo priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Deputāti gan nav izteikuši iebildumu pret atbildīgās komisijas atzinumu. Ar to es saprotu, ka iebildumu nav, un līdz ar to šis priekšlikums ir noraidīts.

R.Zīle. 423.priekšlikums, ko iesniegusi Aizsardzības un iekšlietu komisija. Budžeta un finansu (nodokļu) komisijā nav atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Atklājam debates. Oskars Grīgs - frakcija "Tçvzemei un Brīvībai".

O.Grīgs (frakcija "Tçvzemei un Brīvībai").

Cienījamais sēdes vadītāj! Cienījamie kolēģi deputāti! Vakardienas sēdē mēs bijām liecinieki, kā aizsardzības ministrs demonstrēja savu atmiņu, kas attiecas uz skaitļiem, summām, it sevišķi uz summām, kādas tiek no valsts budžeta izlietotas iesaukuma dienesta karavīriem un zemessargiem. Tikai aizsardzības ministrs aizmirsa piebilst to, ka tā summa lielākoties tiek lietota štata zemessargiem un iesaukuma dienesta zemessargiem, kas ir 200 cilvēku sastāvā.

Bet tad, kad es šodien pajautāju aizsardzības ministram: "Cik tad no Zemessardzes budžeta tiek šogad atvēlēts jaunsargu kustībai?"- diemžēl mūsu aizsardzības ministra atmiņa šoreiz "nenostrādāja". Var būt, ka viņš to varēs pateikt.

Mēs bieži vien šausmināmies gan šeit zālē, gan sabiedrībā, cik strauji pieaug noziedzība, klaidonība mazgadīgo un pusaudžu vidū. Latvijā pašlaik ir 5000 jaunsargu. Es varu sacīt to, ka tie cilvēki, kas fanātiski nodarbojas ar šiem nepilngadīgajiem, mazgadīgajiem pusaudžiem, ir sava veida fanātiski cilvēki. Viņi, neskatoties arī uz līdzekļu trūkumu, ziedo visu savu brīvo laiku, lai nodarbinātu šos jaunos cilvēkus, no kuriem vēlāk izaugs gan labi skolotāji, gan ārsti, gan sabiedrībai derīgi cilvēki. Tāpēc šajā mirklī es vēršos pie vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministra - cienītā Gorbunova kunga, var būt, ka viņš var ziedot no savas ministrijas šo nelielo summu - 3600 latu. Es saprotu...

Sēdes vadītājs. Grīga kungs, jūsu runas laiks ir beidzies.

O.Grīgs. Es atvainojos, es saprotu jūs, saprotu, ka jums ir savi sarežģījumi ministrijā, tāpat kā Labklājības ministrijā, bet es tomēr ceru uz jūsu godaprātu. Var būt, ka jūs to varat izdarīt. Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītājs. Kārlis Druva - LZS, KDS un LDP frakcija.

K.J.Druva (LZS, KDS un LDP frakcija).

Cienījamie kolēģi! Šis piedāvātais grozījums ir analoģisks tam pašam, par ko mēs jau iepriekš debatējām. Šī summa - 3600 lati - nāk no viena ministra posteņa likvidēšanas. Šoreiz tā ir radusies, likvidējot Vides un reģionālās attīstības ministrijā Jurkāna kunga posteni. Mēs piedāvājam šodien - kā jūs dzirdējāt, Grīga kungs ļoti labi to raksturoja, - šo mazo, niecīgo summu iedot jaunsargu attīstībai. Mēs visi runājam, ka tur ir mūsu nākotne. Tā ir mūsu nākotne. Es ļoti lūdzu deputātus reiz atbalstīt to, lai mēs varētu redzēt mūsu jauniešus augam Latvijai. Tādēļ vēlreiz lūdzu atbalstīt šo priekšlikumu - niecīgo summu iedot jaunsargiem.

Sēdes vadītājs. Anatolijs Gorbunovs - vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs.

A.Gorbunovs (vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs).

Cienījamais Prezidij! Godātie deputāti, kolēģi! Ir divas lietas. Pirmā. Ja es tiešām varētu ziedot, es ziedotu. Bet tad Saeimai ir jāpieņem tāds lēmums, ka vides aizsardzības ministrs un reģionālās attīstības ministrs ziedotu. Un tad es ziedoju. Bet valsts naudu ziedot es diemžēl nevaru.

Otra lieta. Pašvaldību ministra postenis nav likvidēts, un tā tiešām ir tāda lieta, par kuru nevajadzētu runāt. Bet, ja atļauts īsi pateikt par pašu principu, tad jāsaka, ka šeit iezīmējas tāds princips, ka, piemēram, deputāts Stašs ministriju grib likvidēt ar vienu balsojumu, pat neizmaksājot atlaišanas pabalstus. Pārējie kolēģi - frakcija "Latvijai", deputāts Bartaševičs, Krisbergs, divas komisijas - grib ministriju likvidēt pa daļām.

Es jums gribu teikt, godātie kolēģi, ka ministrija ir samazinājusi aparāta uzturēšanas izdevumus. Lūdzu, papētiet to! Tas ir pirmais.

Otrais. Piemēram, Pašvaldības lietu pārvalde, par kuru mēs runājām, ir samazinājusi savus izdevumus par 20%. "Radonu" - tas ir, radioaktīvo vielu uzglabāšanas uzņēmumu nodeva ministrijai... ar 60% finansējumu... Skrundas lokatora naudu noņēma uz pusi.

Godātie deputāti, vai man nav tiesību jums teikt, ka ministrija bezdeficīta apstākļos ir savilkusi jostu?

Un vēl. Ja mēs gribam likvidēt valsts funkcijas vides aizsardzībā, būvniecībā ar visu šo plašo spektru, reģionālajā attīstībā, tūrismā un visās pakļautajās organizācijās, tad es jums gribu teikt, ka to kādreiz veica četras ministrijas, divas valsts komitejas, Valsts plāns, Valsts plāna institūti. Šodien to veic... diemžēl neatceros, vai 111 vai 113 cilvēku. Es varu kļūdīties par vienu cilvēku vai diviem cilvēkiem. Tāpēc ir runa par principu. Par ziedošanu - lūdzu!

Sēdes vadītājs. Kārlis Druva - LZS, KDS un LDP frakcija. Otro reizi.

K.J.Druva (LZS, KDS un LDP frakcija).

Cienījamie kolēģi! Mēs jau varam spēlēties ar vārdiem. Mēs varam to saukt par ziedošanu, mēs varam to saukt par iedošanu, mēs varam saukt par pārskaitīšanu, mēs varam arī citos vārdos to saukt. Bet šeit ir runa par to, ka ir ierosināts no budžeta pārskaitīt, ziedot, iedot jebkādā veidā 3600 latu jaunsargu attīstībai. Tik tiešām - tad, kad mūsu komisija skatīja šo jautājumu, tā nauda nāca no toreiz plaši skandinātās ministra posteņa likvidēšanas. Es nezinu, varbūt šobrīd tas jau ir pārskaitīts, iedots jeb ziedots kaut kur citur, bet lūdzu deputātus atbalstīt vienreiz mūžā mūsu jaunatni un nākotni.

Sēdes vadītājs. Oskars Grīgs - frakcija "Tçvzemei un Brīvībai". Otro reizi.

O.Grīgs (frakcija "Tçvzemei un Brīvībai").

Cienījamais Gorbunova kungs! Jūs lieliski kārtējo reizi pierādījāt, ka jūs esat filigrāns politiķis ar lielu, lielu pieredzi no pagātnes. Es atvainojos, es turpmāk izteikšos ļoti precīzi un skaidri. Un jums, kā augsta intelekta cilvēkam, vajadzēja saprast, ka vārdi par ziedojumu, kurus es virzīju uz jūsu pusi, nebija tā domāti, kā jūs to sapratāt. Es atvainojos, es prasu balsojumu. Lūdzu veikt balsojumu par 423.priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Indulis Emsis - vides valsts ministrs.

I.Emsis (vides valsts ministrs Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijā).

Cienījamie kolēģi, es vēlreiz... par skaidrību tikai. Ja arī ministru posteņi tiek likvidēti, tad ministri algu saņem Ministru kabinetā. Ministri nesaņem algu ministrijā. Ministrijā algu saņem ierēdņi. Tātad runāt par to, ka ministra posteņa likvidēšana var samazināt ministrijas izdevumus, ir aplama. Vienkārši tas nav iespējams, tāpēc es vēlreiz aicinu noraidīt šo priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Deputāti debatēs vairāk runāt nevēlas. Debates beidzam. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu balsot par Aizsardzības un iekšlietu komisijas priekšlikumu, kas tabulā iekļauts ar nr. 423. Lūdzu rezultātu! Par - 36, pret - 19, atturas - 12. Priekšlikums ir pieņemts.

R.Zīle. 424.priekšlikums, ko iesniedzis deputāts Stašs. Komisijā nav atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Vēlas runāt debatēs Leonards Stašs - pie frakcijām nepiederošs deputāts.

L.Stašs (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Cienījamie kolēģi! Es gribu jūs vēlreiz aicināt pagriezties pret zemniecību nevis ar muguru, bet ar seju. Galu galā, ja mēs nevaram samazināt valsts izdevumus jeb samazināt dažas ministrijas, kuras mums ir pilnīgi liekas, neskatoties uz to, cik Gorbunova kungs šeit smuki norunāja, tad mums nav nākotnes un tad mēs nevarēsim dzīvot. Es vēlreiz jūs aicinu tomēr atbalstīt šo priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Gundars Valdmanis - Latvijas Vienības partijas frakcija.

G.Valdmanis (Latvijas Vienības partijas frakcija).

Godājamais Prezidij! Kolēģi Saeimā! Mēs it kā esam brīvā tirgus laikā un it kā cenšamies saņemt to naudu no valsts budžeta, un, ja būtu tā, ka mēs redzētu, ka cienījamam Gorbunova kungam būtu kāda koncepcija, kā viņš tos rajonus, teiksim, pilnveidos un kā viņš savus mērķus īstenos, tad jau varētu viņam piešķirt visu to naudu un pateikt Staša kungam, ka tas ir par daudz nežēlīgi. Es būtu priecīgs, ja mēs pieņemtu Staša kunga, teiksim, priekšlikumu, ka Gorbunova kungam alga tomēr paliktu Ministru kabinetā. Viņš tur varētu sēdēt un pilnveidot kaut kādu koncepciju.

Bet pagaidām mēs redzam, ka pašvaldībām ir savi jautājumi. Mums Šķēles kungs uzspieda kaut kādu balsojumu. Mēs redzam, ka videi ir likums pieņemts. Mēs varēsim ievest vēl kādus bīstamus sārņojumus. Mēs skatāmies, ka tūrisms neplaukst, kūrortu pilsētas ir tukšas. Būvniecību mēs redzam ne visur, kur tai vajadzētu būt, dzīvokļi ir sliktā stāvoklī, bet nespējam neko mobilizēt. Jautājums ir, kā tad mēs to reģionālo attīstību veidosim. Mums ir vieta koncepcijai. Mums varētu būt brīva osta jeb brīvās teritorijas Daugavpilī, kur varētu būt arī noliktavas, sadales noliktavas, sakombinēšanas daļas, ražošanas visādi pasākumi, bet līdz šim mēs neesam neko dzirdējuši. Es domāju, ka būtu kāds mums varbūt pareizs tāds domu gājiens, ka mēs ministram izsniedzam naudu tikai tad, kad viņam ir kaut kāda koncepcija. Gorbunova kungam līdz šim ir tikai smuks vaigs un popularitāte tautā, bet koncepcijas viņam trūkst.

Sēdes vadītājs. Valdmaņa kungs, jūsu runas laiks ir beidzies...

G.Valdmanis. Tāpēc es lūdzu atbalstīt Staša kunga domu, jo pagaidām reģionālā attīstība... ir tikai lauki. Un dosim šo naudu laukiem. Un, kad Gorbunova kungam būs koncepcija, tad pārskaitīsim viņam to naudu. Un, ja viņš to būs nopelnījis ar koncepciju - vēl divreiz un trīsreiz vairāk naudas.

Sēdes vadītājs. Oskars Grīgs - frakcija "Tçvzemei un Brīvībai".

O.Grīgs (frakcija "Tçvzemei un Brīvībai").

Cienījamie deputāti! Paldies par iepriekšējo balsojumu. Es ceru, ka ministrs nedemisionēs dēļ šīs mazās summas un tā nebūs liela traģēdija, bet par 424.priekšlikumu es aicinu nebalsot viena iemesla dēļ - tādēļ, ka tās subsīdijas lauciniekiem praktiski ļoti maz ko dod. Es tikai gribēju pasacīt, ka lauku ražotājs-zemnieks - jau pašlaik subsidē valsti vairāk nekā 3,5 miljonu latu apmērā un ka šīs subsīdijas neko nedos mums, lauciniekiem.

Mēs jau kādus sešus gadus esam ar daudziem miljoniem subsidējuši valsti, bet atpakaļ mums diemžēl nekas nav atgriezies. Bet mēs, lauku ražotāji, tas ir, zemnieki, neiznīksim.

Es aicinu neatbalstīt šo priekšlikumu. Paldies.

Sēdes vadītājs. Anatolijs Gorbunovs - vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs.

A.Gorbunovs (vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs).

Cienījamo Prezidij! Kā demokrātisks cilvēks es nekad neesmu turējis ļaunu prātu pret vairākuma gribu. Bet par konkrētu lietu, par šīm reģionālās attīstības lietām... tad varbūt iznāk tā: Valdmaņa kungs, tā kā valdība ir apstiprinājusi vides un reģionālās attīstības koncepciju un šī koncepcija ir, es jūs turu pie vārda. Jūs teicāt, ka tad dubulti jādod šī summa ministrijai. Es būšu ļoti priecīgs, ja jūs šo vārdu turēsiet. Un es jūs aicinu iepazīties ar šo koncepciju. Vēl jo vairāk. Es ceru, ka tagad brīvdienās varbūt, ja frakcijas piekritīs, Satversmes 81.panta noteiktajā kārtībā tiks pieņemts likums par īpaši atbalstāmiem rajoniem un Ministru kabinets varēs tālāk strādāt pie visiem Ministru kabineta noteikumiem, kuri ir saistīti ar šo lietu, un ar to arī varēs deputāti iepazīties.

Un pēdējais. Kas attiecas uz subsīdijām vai dotācijām zemniekiem, protams, es domāju, ka to varētu būt vairāk, bet valdība ir turējusi savu vārdu šajā gadā, izmaksājot 4 miljonus parādu, kuri bija iekrājušies par subsīdijām, un plus 5 miljonus. Un nākamajā gadā ir paredzējusi 9 miljonus, un valdība doto vārdu izpildīs.

Sēdes vadītājs. Gundars Valdmanis - Latvijas Vienības partijas frakcija, otro reizi.

G.Valdmanis (Latvijas Vienības partijas frakcija).

Prezidij! Godājamie kolēģi Saeimā! Es pieņemu Gorbunova kunga piedāvājumu iepazīties ar viņa koncepciju. Es labprāt atbalstīšu viņu un līdzekļu dubultošanu budžetā, es domāju, tas ir ļoti iespējams. Es domāju, ka to budžetu vajadzētu pat 10 reizes lielāku pataisīt. Ja mēs sāktu saprast, kas ir ekonomiskā attīstība. Ja mēs sāktu būvēt tos ceļus, kurus mēs varam uzbūvēt pa 8 santīmiem attiecībā pret latu, un ja mēs sāktu būvēt tos tranzīta ceļus uz Baltkrieviju un ja mēs sāktu veidot tās brīvās muitas zonas Latvijā jeb visu Latviju pataisītu par brīvo muitas zonu, tad mums būtu ekonomiskā attīstība un mums trūktu cilvēku, kas varētu strādāt. Mums būtu tik daudz darba, tik daudz labuma. Un, ja Gorbunova kungs grib manu palīdzību tanī lietā, nebūs diezgan stundu dienā... es labprāt nākšu palīgā, Gorbunova kungs! (No zāles ministrs A.Gorbunovs: "Paldies!") (Starpsauciens no zāles: "Jâņem par ministru!")

Sēdes vadītājs. Vairāk deputāti debatēs pieteikušies nav. Debates beidzam. Lūdzu zvanu! Komisijas vārdā - Roberts Zīle.

R.Zīle. Komisija, izskatot divus deputāta Staša priekšlikumus (viens - par Ekonomikas ministriju, un viens - par Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas likvidēšanu, atņemot finansējumu), par šo jautājumu īpaši nediskutēja, bet pašlaik mēs esam situācijā, kad šis priekšlikums nav balsojams pēc būtības, jo summa jau ir... es nezinu... Ja mēs par to nobalsotu, tad nebūtu skaidrs, no kurienes mēs dabūtu vēl 3,6 tūkstošus. Tas nav balsojams pēc būtības.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt komisijas viedoklim. (Starpsauciens: "Balsot!") Prasa balsojumu. Tad ir jābalso. Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu balsot par deputāta Staša priekšlikumu, kas tabulā iekļauts ar numuru 424. Lūdzu rezultātu! Par - 8, pret - 50, atturas - 8. Priekšlikums noraidīts.

R.Zīle. 425.priekšlikums - Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšlikums, ko Budžeta un finansu (nodokļu) komisija nav atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Deputātiem iebildumu pret komisijas atzinumu nav. Priekšlikums noraidīts.

R.Zīle. 426.priekšlikums, ko iesniegusi frakcija "Latvijai", komisijā nav atbalstīts. (Starpsauciens: "Balsot!")

Sēdes vadītājs. Deputāti prasa balsojumu. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu. Lūdzu balsot par frakcijas "Latvijai" priekšlikumu, kas iekļauts tabulā kā 426.priekšlikums. Lūdzu rezultātu! Par - 6, pret - 46, atturas - 12. Priekšlikums noraidīts.

R.Zīle. 427.priekšlikums ir noņemts.

428.priekšlikums - deputāta Bartaševiča priekšlikums. Komisijā nav atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt komisijas atzinumam?

R.Zīle. 429.priekšlikums - Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšlikums Budžeta un finansu (nodokļu) komisijā nav atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputātiem iebildumu pret komisijas atzinumu nav. Priekšlikums noraidīts.

R.Zīle. 430.priekšlikums ir noņemts.

Sēdes vadītājs. Tālāk, lūdzu!

R.Zīle. 431.priekšlikums, ko iesniegusi frakcija "Latvijai", komisijā nav atbalstīts. (Starpsauciens: "Balsot!")

Sēdes vadītājs. Frakcija lūdz balsojumu. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu un lūdzu balsot par frakcijas "Latvijai" priekšlikumu, kas tabulā iekļauts kā 431. Lūdzu rezultātu! Par - 7, pret - 42, atturas - 15. Priekšlikums noraidīts.

R.Zīle. 432.priekšlikums, ko iesniegusi frakcija "Latvijai", arī ir noraidīts komisijā.

Sēdes vadītājs. Lūdzu balsošanas režīmu un lūdzu balsot par frakcijas "Latvijai" priekšlikumu, kas tabulā iekļauts kā 432. Lūdzu rezultātu! Par - 6, pret - 46, atturas - 11. Priekšlikums noraidīts.

R.Zīle. 433.priekšlikums - Sociālo un darba lietu komisijas priekšlikums. Budžeta un finansu (nodokļu) komisijā ir noraidīts.

Sēdes vadītājs. Deputātiem ir iebildumi pret komisijas atzinumu. (Starpsauciens: "Balsot!") Prasa balsojumu. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu balsot par Sociālo un darba lietu komisijas priekšlikumu, kas tabulā iekļauts kā 433. Lūdzu rezultātu! Par - 8, pret - 36, atturas - 16. Priekšlikums noraidīts.

R.Zīle. 434.priekšlikums, ko iesniegusi frakcija "Latvijai". Komisijā nav atbalstīts. (Starpsauciens: "Balsot!")

Sēdes vadītājs. Frakcija lūdz balsojumu. Lūdzu balsošanas režīmu. Lūdzu balsot par frakcijas "Latvijai" priekšlikumu, kas ir ar numuru 434. Lūdzu rezultātu! Par - 7, pret - 41, atturas - 14. Priekšlikums noraidīts.

R.Zīle. 435.priekšlikums, ko iesniegusi Sociālo un darba lietu komisija, Budžeta un finansu (nodokļu) komisijā nav atbalstīts. (Starpsauciens: "Balsot!")

Sēdes vadītājs. Deputātiem iebildumi pret komisijas atzinumu ir. Prasa balsojumu. Lūdzu balsošanas režīmu. Lūdzu balsot par Sociālo un darba lietu komisijas priekšlikumu, kas ir ar numuru 435. Lūdzu rezultātu! Par - 8, pret - 37, atturas - 14. Priekšlikums noraidīts.

R.Zīle. 436.priekšlikums, ko iesniegusi Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija, Budžeta un finansu (nodokļu) komisijā nav atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputātiem iebildumu pret atbildīgās komisijas atzinumu nav. Priekšlikums noraidīts.

R.Zīle. 437.priekšlikums ir noņemts.

438.priekšlikums, ko iesniegusi frakcija "Latvijai", komisijā nav atbalstīts. (Starpsauciens: "Balsot!")

Sēdes vadītājs. Frakcija lūdz balsojumu. Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu balsot par frakcijas "Latvijai" priekšlikumu nr.438. Lūdzu rezultātu! Par - 7, pret - 45, atturas - 11. Priekšlikums noraidīts.

R.Zīle. 439.priekšlikums, ko iesniegusi Sociālo un darba lietu komisija, Budžeta un finansu (nodokļu) komisijā nav atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputātiem iebildumu pret atbildīgās komisijas atzinumu nav. Priekšlikums noraidīts.

R.Zīle. 440.priekšlikums, ko iesniegusi frakcija "Latvijai", komisijā nav atbalstīts. (Starpsauciens: "Balsot!")

Sēdes vadītājs. Lūdzu balsošanas režīmu. Lūdzu balsot par frakcijas "Latvijai" priekšlikumu nr.440. Lūdzu rezultātu! Par - 9, pret - 40, atturas - 12. Priekšlikums noraidīts.

R.Zīle. 441.priekšlikumu arī ir iesniegusi frakcija "Latvijai". Komisija arī šo priekšlikumu nav atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Lūdzu balsošanas režīmu. Lūdzu balsot par frakcijas "Latvijai" priekšlikumu nr.441. Lūdzu rezultātu! Par - 7, pret - 39, atturas - 13. Priekšlikums noraidīts.

R.Zīle. 442.priekšlikumu ir iesniegusi Sociālo un darba lietu komisija. Budžeta un finansu (nodokļu) komisijā šis priekšlikums nav atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputātiem iebildumu pret atbildīgās komisijas atzinumu nav. Priekšlikums noraidīts.

R.Zīle. 443.priekšlikums, ko iesniedzis vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Gorbunova kungs. Valdībā tas ir atbalstīts, komisijā nav atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Anatolijs Gorbunovs - vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs.

A.Gorbunovs (vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs).

Cienījamais Prezidij! Godātie deputāti! Lieta ir tāda, ka tā faktiski ir tāda tehniska pārbīdīšana jeb pārstrukturēšana, kaut gan tam ir arī zināma būtība. Lieta tāda, ka tad, kad tapa šis budžeta projekts, Pašvaldību lietu pārvalde un īpašu uzdevumu ministrs bija neatkarīga, atsevišķa organizācija Ministru kabinetā. Tad, kad mainījās šis tiesiskais statuss un viņa nokļuva ministrijā, faktiski mēs pieņēmām tādu lēmumu, ka viņa ir pakļauta organizācija, bet diemžēl pašvaldību lietas ir tik aktuālas, ka tur ir jādarbojas pilnīgi kā departamentam, jādarbojas kopā ministrijā ar visiem citiem departamentiem. Tāpēc tā ir tikai iekšēja pārstrukturēšanās. Šeit nekādas citas summas netiek aiztiktas.

Sēdes vadītājs. Debatēs vairāk neviens pieteicies nav. Debates slēdzam. Komisijas vārdā neviens nevēlas runāt. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu un lūdzu balsot par vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministra Gorbunova priekšlikumu nr.443. Lūdzu rezultātu! Par - 55, pret - 3, atturas - 4. Priekšlikums pieņemts.

R.Zīle. 444.priekšlikums, ko iesniegusi frakcija "Latvijai", komisijā nav atbalstīts. (Starpsauciens: "Balsot!")

Sēdes vadītājs. Lūdzu balsošanas režīmu. Lūdzu balsot par frakcijas "Latvijai" priekšlikumu nr.444. Lūdzu rezultātu! Par - 4, pret - 43, atturas - 7. Priekšlikums noraidīts.

R.Zīle. 445.priekšlikumu ir iesniedzis Ministru prezidents. Šo priekšlikumu komisija atbalstīja.

Sēdes vadītājs. Deputātiem iebildumu pret atbildīgās komisijas atzinumu nav. Priekšlikums pieņemts.

R.Zīle. 446.priekšlikumu, ko iesniedza deputāts Bartaševičs, komisija nav atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Deputāti neprasa balsojumu. Priekšlikums noraidīts.

R.Zīle. 447.priekšlikumu iesniedza deputāti Rāzna, Seile, Balodis, Rubulis, Naglis. Komisija šo priekšlikumu neatbalstīja.

Sēdes vadītājs. Atklājam debates. Jānis Rāzna - Demokrātiskās partijas Saimnieks frakcijas deputāts.

J.Rāzna (Demokrātiskās partijas Saimnieks frakcija).

Cienījamais Prezidij! Godātie deputāti! Tā kā iepriekšējā priekšlikumā vairākums deputātu atbalstīja to, ka Centrālajai zemes komisijai ir jāturpina strādāt, tad es jūs ļoti lūdzu atbalstīt deputātu iesniegto 447.priekšlikumu, nevis Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas 448.priekšlikumu. Runa šeit būtībā ir par niecīgu summu - 5990 latiem. Šī starpība vienkārši Centrālajai zemes komisijai ir vajadzīga, lai viņa varētu apkalpot savus datorus un uzturēt automašīnu, kura šobrīd ir viņas īpašumā un rīcībā. Šie 52 000, kas ir Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas priekšlikumā, būtībā ir tikai alga darbiniekiem, kas strādā Centrālajā zemes komisijā, un arī lai samaksātu algu Centrālās zemes komisijas 20 locekļiem. Tātad, ja mēs šo priekšlikumu neatbalstām, tad acīmredzot mums būs jāsamazina alga gan deputātiem, kas tur strādā, gan pārējiem komisijas locekļiem, kas strādā komisijā, gan arī tiem darbiniekiem, kas strādā Centrālajā zemes komisijā.

Un beigu beigās šo naudu praktiski Centrālā zemes komisija ir ietaupījusi šajā gadā, tāpēc viņu vienkārši tikai vajadzētu pārnest uz nākošo gadu.

Tāpēc es lūdzu atbalstīt deputātu iesniegto priekšlikumu un balsot par 447. priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Vairāk debatēs neviens runāt... Vēlas runāt tomēr Oskars Grīgs - frakcija "Tçvzemei un Brīvībai".

O.Grīgs ( frakcija "Tçvzemei un Brīvībai").

Cienījamie deputāti, es arī atbalstu to, ko sacīja Rāznas kungs, un trešo pozīciju - 5990 latus atstāt Centrālās zemes komisijas speciālajā budžetā. Tā jau faktiski ir viņu nauda tajā budžetā, tāpēc nebūtu korekti vispār to naudu noņemt. Jo bieži vien Centrālās zemes komisijas locekļi par saviem līdzekļiem brauc risināt strīdu jautājumus uz rajoniem. Un es domāju, ka tas vienkārši nebūtu korekti atskaitīt viņiem to naudiņu, kas jau ir viņu budžetā. Paldies.

Sēdes vadītājs. Gundars Valdmanis - Latvijas Vienības partijas frakcijas deputāts.

G.Valdmanis (Latvijas Vienības partijas frakcijas deputāts).

Godājamais Prezidij, draugi Saeimā! Es uzaicinu atbalstīt Rāznas kunga priekšlikumu, it īpaši tāpēc, ka Jānis Rubulis man ir daudz par to skaidrojis un solījis man izmaksāt pusdienas, ja mēs visi nobalsosim "par".

Sēdes vadītājs. Vairāk deputāti debatēs pieteikušies nav. Debates slēdzam. Komisijas vārdā Roberts Zīle.

R.Zīle. Es gribētu komisijas vārdā paskaidrot, kāpēc mēs radījām savu nākošo priekšlikumu - 448., jo mēs tomēr nesaprotam un arī es tagad nesapratu no Rāznas kunga teiktā, kādā veidā īpašiem mērķiem iezīmētie ieņēmumi parādīsies Centrālajā zemes komisijā. Ja tiek minēti argumenti, ka nauda tiek pārcelta, tad tas ir pretēji Budžeta vadības likumam. Ja to var paskaidrot, tad Budžeta un finansu (nodokļu) komisijai nav nekādu iebildumu, tātad, ja var paskaidrot, no kurienes nāk Centrālajai zemes komisijai īpašiem mērķiem iezīmētie ieņēmumi.

Sēdes vadītājs. Debates par šo jautājumu ir pabeigtas. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu un lūdzu balsot par deputātu Rāznas, Seiles, Baloža, Rubuļa, Nagļa priekšlikumu nr. 447. Lūdzu rezultātu! Par - 37, pret - 17, atturas - 11. Priekšlikums pieņemts.

R.Zīle. 448. priekšlikums līdz ar to pēc būtības nav balsojams.

Sēdes vadītājs. Paldies.

R.Zīle. 449. - deputāta Leiškalna priekšlikums. Komisija šo priekšlikumu nav atbalstījusi. Paldies. (No zāles deputāts K.Leiškalns: "Neuztur balsojumu!")

Sēdes vadītājs. Deputātiem iebildumu nav? Priekšlikums ir noraidīts.

R.Zīle. 450. priekšlikums, ko iesniedzis deputāts Bartaševičs, komisijā nav atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Vai deputāti piekrīt komisijas viedoklim? Priekšlikums noraidīts.

R.Zīle. 451., ko iesniedzis deputāts Leiškalns, komisijā nav atbalstīts. (No zāles deputāts K.Leiškalns: "Atbalstu valdību!")

Sēdes vadītājs. Vai deputāti piekrīt komisijas viedoklim? Priekšlikums noraidīts.

R.Zīle. 452., ko arī iesniedza deputāts Leiškalns, komisijā nav atbalstīts. (No zāles deputāts K.Leiškalns: "Atbalstu valdību!")

Sēdes vadītājs. Vai deputāti komisijas viedoklim piekrīt? Priekšlikums noraidīts.

R.Zīle. 453. priekšlikums, ko iesniedzis deputāts Ozoliņš, komisijā nav atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Atklājam debates. Leopolds Ozoliņš - frakcija "Tçvzemei un Brīvībai".

L.Ozoliņš (frakcija "Tçvzemei un Brīvībai").

Augsti godātais priekšsēdētāj, augsti godātie deputāti! Šoka terapija smagi skārusi visu sabiedrību, bet ļoti smagi tā ir skārusi tieši kultūras un vēstures pieminekļus. Šo pieminekļu saraksts, tikai daļa no tā jums ir izdalīta, un es ierosinu, bet to atbalsta kultūras ministrs Pīka kungs, atbalsta Kultūras un vēstures pieminekļu restaurācijas padome, to glābšanas padome, un es ļoti lūdzu jūs atbalstīt to ar šiem 100 000 latiem. Šo pieminekļu saraksts ir šeit un visā pilnībā - tur ir arī Brāļu kapi iekšā, Salaspils memoriāls, tur ir brūkošie muzeji, piemēram, arī Kokneses pilsdrupas sabrūk, Stāmerienes pilij jumts tek, ūdens līst uz parketa, Apriķu baznīcā jumta kokgriezumi iet bojā un tā tālāk. Šo naudu var paņemt no jaunās celulozes rūpnīcas priekšprojekta izstrādes un investoru piesaistes, kur kopējais budžets ir 300 000, bet pakalpojumi - juristu, finansistu, ekspertu pakalpojumi - ir 200 000. Tātad samazināt tos par 50%. Mēs varēsim izmantot šos pakalpojumus, dabīgi, neizvēloties tādus juristus kā, piemēram, bankas "Baltija" likvidatoru vai firmas "Latgalīte" likvidatoru. Šie pakalpojumi, dabīgi, ir neatmaksājami. Un, ja mēs šos 100 000 novirzītu šo pieminekļu glābšanai, tad mūsu Latvijā būtu iespēja ne tikai attīstīties tūrismam, bet arī parādīt sevi pasaulē kā savu kultūru un savu vēsturi cienošu zemi.

Lūdzu atbalstīt šo priekšlikumu!

Sēdes vadītājs. Arvīds Ozols - mežu valsts ministrs.

A.Ozols (mežu valsts ministrs).

Godājamais priekšsēdētāj, cienījamie deputāti! Mēs šajā Saeimas namā, gan apspriežot likumprojektus, bet it sevišķi runājot par šo budžetu, esam daudz runājuši par to, ka, protams, var jau tērēt, bet vajag kaut kur dabūt. Un tas, kur mēs varam dabūt, attīstīt savu ekonomiku, piesaistot investīcijas, attīstot jaunu ražošanu. Nauda, kas ir valdībā apspriesta un novirzīta perspektīvā nākamā etapa izstrādei, šāda liela investīciju projekta atbalstīšanai, nebūt nenosedz visus tos līdzekļus, kas ir vajadzīgi nākošajam projekta etapam. Nākošajam projekta etapam diemžēl ir vajadzīgi ne tikai 300 000 latu, bet apmēram pusotra miljona dolāru, kas mums arī vēl kaut kur no ārpuses ir jāatrod. Un mēs jau te nerunājam par to, ka mēs tiesājamies ar diviem kaimiņiem, izmantojot juristus, par to, vai Zirņu ieleja zemes reformas gaitā būs mana vai piederēs kaimiņam.

Mēs šeit runājam par to, ka mums ir vajadzīgi starptautiskas klases juristu un starptautiskas klases finansistu pakalpojumi, lai mēs tiešām varētu pierādīt to, ka Latvija ir pietiekoši droša zeme, kurā var ieguldīt investīcijas un, galvenais, pēc tam arī normāli nopelnīt, nebaidoties par šo investīciju drošību. Un es domāju, ka, protams, man nav nekādu iebildumu pret to, ka nauda tiek izlietota muzejiem, mūsu kultūras atbalstīšanai, taču, ja mēs, sastādot šo budžetu, esam tomēr novirzījuši kādu daļu investīciju veicināšanai un mūsu attīstības programmu izstrādei, tad acīmredzot mums vajadzētu nobalsot tomēr par to, lai mēs ne tikai tērētu, bet nākotnē arī pelnītu. Paldies.

Es aicinu noraidīt šo priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Debates par šo jautājumu... nevaram slēgt. Leopolds Ozoliņš - frakcija "Tçvzemei un Brīvībai", otro reizi.

L.Ozoliņš (frakcija "Tçvzemei un Brīvībai").

Es ļoti atvainojos. Ieskatieties, lūdzu, juristu, finansistu, ekspertu pakalpojumi - 200 000. Samazinot par 50%, mēs varam pēc tam šo naudu pakāpeniski dabūt no Valsts īpašuma privatizācijas fonda. Un arī šie eksperti nāks pakāpeniski, bet pieminekļi brūk. Pieminekļi izzūd no Latvijas vēstures un no mūsu pagātnes. Vai vajadzīga būs tāda valsts starp drupām investoriem?

Sēdes vadītājs. Pēteris Apinis - frakcija "Latvijas ceļš".

P.Apinis (frakcija "Latvijas ceļš").

Cienījamie kolēģi! Ar lielu nožēlu jāsaka, ka Leopolda Ozoliņa priekšlikumā nav atrasts pareizais finansēšanas avots, bet citādi tas ir absolūti labāk noformulētais un precīzākais dokuments, kas tika iesniegts Budžeta un finansu (nodokļu) komisijā. Tur bija ārprātīgi precīzi nofotografēti visi šie brūkošie kultūras pieminekļi, un es gandrīz katram vēlētos ieteikt aiziet uz Budžeta un finansu (nodokļu) komisiju un apskatīt Leopolda Ozoliņa iesniegtā dokumenta oriģinālu. Bet diemžēl izvēlētais avots nav pašlaik pieņemams. Es aicinu balsot "pret".

Sēdes vadītājs. Vairāk deputāti debatēs pieteikušies nav. Debates slēdzam. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu un lūdzu balsot par deputāta Ozoliņa priekšlikumu ar nr. 453. Lūdzu rezultātu! Par - 30, pret - 13, atturas - 21. Priekšlikums noraidīts.

R.Zīle. 454. priekšlikums - Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšlikums, ko Budžeta un finansu (nodokļu) komisija nav atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Deputātiem iebildumu pret komisijas atzinumu nav. Priekšlikums noraidīts.

R.Zīle. 455. priekšlikums - Sociālo un darba lietu komisijas sagatavotais priekšlikums Budžeta un finansu (nodokļu) komisijā nav atbalstīts. (Starpsauciens: "Balsot!")

Sēdes vadītājs. Deputāti prasa balsojumu par šo priekšlikumu. Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu balsot par Sociālo un darba lietu komisijas priekšlikumu, kas tabulā iekļauts ar 455. numuru. Lūdzu rezultātu! Par - 5, pret - 35, atturas - 13. Priekšlikums noraidīts.

R.Zīle. 456. priekšlikums, ko iesniegusi frakcija "Latvijai", komisijā nav atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Vai deputātiem iebildumu pret komisijas atzinumu nav? Priekšlikums noraidīts.

R.Zīle. 457. priekšlikums, ko iesniegusi Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija, Budžeta un finansu (nodokļu) komisijā nav atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Vai deputātiem iebildumu pret atbildīgās komisijas atzinumu nav? Priekšlikums noraidīts.

R.Zīle. 458. priekšlikumu ir iesniedzis īpašu uzdevumu ministrs Eiropas savienības lietās Aleksandrs Kiršteins. Šis priekšlikums komisijā ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Vai deputātiem iebildumu pret atbildīgās komisijas atzinumu nav? Priekšlikums pieņemts.

R.Zīle. Tāpat 459. priekšlikums, ko arī ir iesniedzis īpašu uzdevumu ministrs Eiropas savienības lietās, komisijā ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Vai deputātiem iebildumu pret atbildīgās komisijas atzinumu nav? Priekšlikums pieņemts.

R.Zīle. 460. priekšlikums, ko ir iesniegusi Izglītības, kultūras un zinātnes komisija, Budžeta un finansu (nodokļu) komisijā nav atbalstīts. (No zāles deputāts G.Eniņš: "Balsot!")

Sēdes vadītājs. Deputāts Eniņš prasa balsojumu par šo priekšlikumu. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu. Lūdzu balsot par Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas priekšlikumu nr. 460. Lūdzu rezultātu! Par - 10, pret - 30, atturas - 12. Priekšlikums noraidīts.

R.Zīle. 461. priekšlikums, ko iesniedzis izglītības un zinātnes ministrs Grīnblata kungs, komisijā nav atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Ministrs noņem šo priekšlikumu.

R.Zīle. 462. priekšlikums, ko iesniegusi Izglītības, kultūras un zinātnes komisija, Budžeta un finansu (nodokļu) komisijā nav atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Vai pret Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas atzinumu deputātiem iebildumu nav? Priekšlikums noraidīts.

R.Zīle. 463. priekšlikums, ko iesniedzis izglītības un zinātnes ministrs, komisijā nav atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Ministrs atsauc šo priekšlikumu.

R.Zīle. 464. priekšlikums, ko iesniegusi Izglītības, kultūras un zinātnes komisija, Budžeta un finansu (nodokļu) komisijā nav atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Vai deputātiem iebildumu pret atbildīgās komisijas atzinumu nav? Priekšlikums noraidīts.

R.Zīle. 465. priekšlikums, kuru arī iesniegusi Izglītības, kultūras un zinātnes komisija, Budžeta un finansu (nodokļu) komisijā nav atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Vai deputātiem iebildumu pret atbildīgās komisijas atzinumu nav? Priekšlikums noraidīts.

R.Zīle. 466. priekšlikums, ko iesniegusi frakcija "Latvijai", komisijā nav atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Vai deputātiem iebildumu pret atbildīgās komisijas atzinumu nav? Priekšlikums noraidīts.

R.Zīle. 467. priekšlikums, ko iesniegusi Demokrātiskās partijas Saimnieks frakcija, komisijā nav atbalstīts. (Starpsauciens: "Balsojam!")

Sēdes vadītājs. Frakcija lūdz balsojumu. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu balsot par Demokrātiskās partijas Saimnieks frakcijas priekšlikumu nr. 467. Lūdzu rezultātu! Par - 22, pret - 34, atturas - 10. Priekšlikums noraidīts.

R.Zīle. 468. priekšlikums, ko iesniedzis Ministru prezidents, komisijā ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputātiem iebildumu nav? Priekšlikums pieņemts.

R.Zīle. 469. priekšlikums ko iesniedzis Ministru prezidents, komisijā ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputātiem iebildumu pret atbildīgās komisijas atzinumu nav. Priekšlikums pieņemts.

R.Zīle. 470.priekšlikums, ko iesniegusi LZS, KDS un LDP frakcija, komisijā nav atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputātiem iebildumu pret atbildīgās komisijas atzinumu nav. Priekšlikums noraidīts.

R.Zīle. 471.priekšlikums, ko iesniedzis Ministru prezidents, komisijā ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputātiem iebildumu pret atbildīgās komisijas atzinumu nav. Priekšlikums ir pieņemts.

R.Zīle. 472.priekšlikums, ko iesniedzis Ministru prezidents, komisijā ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputātiem iebildumu nav, bet vēlas runāt Anatolijs Gorbunovs - vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs.

A.Gorbunovs (vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs).

Cienījamais Prezidij! Godājamie deputāti! Diemžēl man jums jāatvainojas, bet šeit ir tehniska kļūda. Viņa gan ir radusies varbūt arī tajās daudzajās diskusijās un dažādu dokumentu kārtošanas lietās. Šeit ir jābūt tekstam "mçrķdotācijas pagastu, pilsētu un rajonu teritoriālās plānošanas un attīstības projektu izstrādāšanai". Lūdzu ielikt arī vārdiņu "rajonu". Es domāju, ka tas ir tehnisks precizējums tomēr. Katrā ziņā to vajadzētu ierakstīt protokolā, un tad komisija varētu konstatēt to materiālos, kuri bija iesniegti, un precizēt, ja jums nav iebildumu.

Sēdes vadītājs. Vai deputāti neiebilst pret šādu tehnisku labojumu? (Starpsauciens: "Neiebilst!") Pieņemts.

R.Zīle. 473.priekšlikums, ko iesniedzis Ministru prezidents, komisijā ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputātiem iebildumu nav. Priekšlikums pieņemts.

R.Zīle. 474.priekšlikums, ko arī iesniedzis Ministru prezidents, komisijā ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Anatolijs Gorbunovs - vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs.

A.Gorbunovs (vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs).

Cienījamais Prezidij! Godātie deputāti! Diemžēl man jau otrreiz jums jāatvainojas, jo arī šeit ir tehniska kļūda. Mēs tikko paskatījāmies Finansu ministrijas materiālus. Tur ir "mçrķdotācijas investīcijām pilsētām, pagastiem un rajoniem". Tiešām tur ir "pagastiem", ja kāds vēlas, var pārliecināties. Materiālos Finansu ministrijas darbiniekiem tas ir. Lūdzu, akceptējiet šo vārdiņu "pagastiem".

Sēdes vadītājs. Deputātiem iebildumu pret šādu tehnisku labojumu nav. Pieņemts. Arī priekšlikums pieņemts.

R.Zīle. 475.priekšlikums, ko ir iesniegusi Aizsardzības un iekšlietu komisija, komisijā nav atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Jānis Ādamsons - pie frakcijām nepiederošs deputāts.

J.Ādamsons (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Cienījamie kolēģi! No šīs tribīnes gada laikā ir skanējuši daudzi aicinājumi par to, ka mums jānostiprina mūsu valsts robeža, jāstiprina valsts aizsardzība. Mēs esam arī no šīs tribīnes diezgan skaļi deklarējuši to, ka mums ir jādara viss, lai aktīvāk iesaistītos tajā procesā, kurš tuvina mūsu iestāšanos NATO. Bet tagad paskatīsimies reāli, kas tad notiek ar mūsu valsts aizsardzības budžetu. Sākot faktiski no 1991.gada, valsts aizsardzības budžets gadu no gada ir izdzīvošanas budžets, un patīk vai nepatīk, bet tie līdzekļi, kuri tiek atvēlēti valsts aizsardzībai, gadu no gada sarūk. Viņi it kā paliek iepriekšējās robežās, bet, ņemot vērā inflācijas pieaugumu, reālie izdevumi samazinās.

Elementārs piemērs. Divu gadu laikā robežsargu skaits uz valsts robežas ir samazinājies no 4 200 cilvēkiem līdz 2 600 cilvēkiem šogad. Tas process arī turpinās. Ja mēs paskatāmies procentuāli, cik līdzekļu sastāda militāro izdevumu daļa no valsts iekšējā kopprodukta tajās valstīs, kuras arī tiecas uz NATO, tad redzam, ka Čehijā pagājušogad tie sastādīja 2,65%, Polijā - 2,5%, Slovakijā - 2,4%. Dabiski, ka šīs ir tās valstis, kuras reāli arī pretendē uz iekļūšanu NATO pirmajā kārtā.

Intereses pēc paskatīsimies, kā brīvvalsts laikā mēģināja risināt šīs problēmas Latvijā. 1918.gadā valsts budžetā valsts aizsardzībai tika atvēlēti 60% no valsts budžeta...

Sēdes vadītājs. Ādamsona kungs, jūsu runas laiks ir beidzies...

J.Ādamsons. Vai es varētu vienu minūti, lai otrreiz nebūtu jārunā.

Sēdes vadītājs. Vai deputātiem... (Starpsauciens: "Nav!") Deputātu iebildumus nedzird. Viena minūte. Lūdzu!

J.Ādamsons. 1918.gadā, kad Latvijai pāri gāja dažāda karadarbība gan uz Rietumiem, gan uz Austrumiem, valsts budžetā valsts aizsardzībai atvēlētais budžets sastādīja 40%, kas absolūtajos skaitļos izskatījās 24 309 000 latu. Uz nākošo gadu mēs plānojam valsts aizsardzībai budžetu - 24 000 000 latu apmērā. Bet toreizējos 24 000 000 mēs nevaram salīdzināt ar tagadējo situāciju. Aizsardzības un iekšlietu komisija, iepazinusies ar reālo situāciju, nāca pie slēdziena, ka 4 000 000 mēs varētu noņemt līdzekļus no valdības rīcības pieļaujamās robežas saistību izpildes neparedzētu apstākļu gadījumos un atvēlēt viņus valsts aizsardzībai. Konkrēti tās būs investīcijas Zemessardzei. Es lūdzu deputātus atbalstīt Aizsardzības un iekšlietu komisijas viedokli.

Sēdes vadītājs. Māris Vītols. Precizējiet, vai jūs runāsit kā deputāts vai kā parlamentārais sekretārs?

M.Vītols. Cienījamais Ādamsona kungs un Aizsardzības un iekšlietu komisijas locekļi. Šajā gadījumā šeit nav runa par naudu, par esošu naudu, bet gan par valdības tiesībām aizņemties naudu. Šī summa, kuru jūs gribat noņemt, patiesībā ir "griesti", kuri tiek fiksēti Budžeta likumā, kādā apjomā valdība var aizņemties līdzekļus, nevis tie ir jau eksistējoši finansiālie līdzekļi. Līdz ar to šis nav adekvāts avots. Es lūdzu jūs, izejot no šīs argumentācijas, to noraidīt. Ja ir nepieciešams finansējums aizņēmuma veidā, tad tas ir jākārto caur valdību atbildīgās ministrijas ministram. Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītājs. Debatēs vairāk pieteikušos nav. Debates beidzam. Komisijas vārdā nevēlas runāt. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu. Lūdzu balsot par Aizsardzības un iekšlietu komisijas priekšlikumu, kas tabulā iekļauts ar 475.numuru. Lūdzu rezultātu! Par - 7, pret - 35, atturas - 14. Priekšlikums noraidīts.

R.Zīle. 476.priekšlikums - Sociālo un darba lietu komisijas priekšlikums nav atbalstīts komisijā, bet tas nav arī balsojams pēc būtības, jo budžeta otrā lasījuma izskatīšanas sākumā mēs jau nobalsojām 8.panta tekstu, kurā bija procentuālais sadalījums, tātad veselības aprūpes budžets un iedzīvotāju ienākuma nodoklis pašvaldību daļā. Šis jautājums jau ir nobalsots, jo cipari veidojas no šiem procentiem.

Sēdes vadītājs. Tālāk, lūdzu!

R.Zīle. 4.tabula. Priekšlikumi par izdevumu palielināšanu bez norādīta seguma avota komisijā netika izskatīti, jo saskaņā ar Saeimas lēmumu šādi priekšlikumi nav izskatāmi pēc būtības.

Sēdes vadītājs. Deputātiem iebildumu pret komisijas atzinumu nav.

R. Zīle. 5.tabula. 169. lapaspuse. Pirmajā lasījumā nobalsotā redakcija, attiecībā uz kuru ir iesniegts Saeimas Juridiskā biroja priekšlikums par 4.pielikuma nosaukuma saskaņošanu ar 4.panta 2.punkta redakciju, ko komisija ir atbalstījusi. Galīgo redakciju jūs redzat pēdējā ailē šajā tabulā.

Sēdes vadītājs. Deputātiem iebildumu pret 4.pielikuma nosaukumu komisijas ierosinātajā redakcijā nav. Pieņemts.

R.Zīle. 170.lapaspusē ir Kultūras ministrijas valsts sekretāra Gaiļa priekšlikums, ko komisija ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Deputātiem iebildumu nav. Pieņemts.

R.Zīle. Priekšlikumi, kas izriet no 6.tabulas (174.lappusē). Ņemot vērā mūsu priekšlikumu izskatīšanu par dažādām tabulas sadaļām - gan tur, kur pieaug ieņēmumu daļa, gan tur, kur ir līdzekļu pārdale... šā mūsu lēmuma rezultātā šī tabula par šiem priekšlikumiem vispār vairs nav balsojama, neatkarīgi no tā, kādu attieksmi izteiks komisija. Tie visi nav pieņemti, jo pirmie divi priekšlikumi tika atsaukti, kas bija saistībā ar pozīciju... alkohola aprites uzraudzība... no 98 000...

Nākamie Demokrātiskās partijas Saimnieks izteiktie investīciju projekti, tātad naudas papildinājumi pilsētām un pagastiem, arī tika noraidīti, nobalsojot par šo priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Deputātiem iebildumu pret atbildīgās komisijas atzinumu nav. Pieņemts.

R.Zīle. 7.tabula "Izsniedzamās garantijas 1997.gadā", kurā ir deputātu Ādamsona, Kazāka, Jurdža, Grīga un Apalupa priekšlikumi par likumprojekta 6.pielikumu. Būtībā šie priekšlikumi komisijā nav atbalstīti, jo tie pēc būtības nav izskatāmi, komisijasprāt.

Sēdes vadītājs. Vēlas runāt Jānis Ādamsons - pie frakcijām nepiederošs deputāts.

J.Ādamsons (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Cienījamie kolēģi! Valdības vēlēšanās izskatīt, panākt, lai Saeima izskatītu valsts garantētos kredītus nākamgad, ir apsveicama. Bet tagad paskatīsimies rūpīgi šo 6.pielikumu. Kredīts Ainažu ostai. Būtu arī apsveicama vēlēšanās attīstīt atsevišķus reģionus. Bet, ja mēs paskatāmies elementārus aprēķinus, tad redzam, ka, izsniedzot šo kredītu Ainažu ostai 3,5 miljonu apmērā, galarezultātā mēs panākam, ka... pareizāk sakot, nonākam pie slēdziena, ka, lai Ainažu osta reāli varētu apmaksāt šos kredītus, ir pilnībā jāslēdz Salacgrīvas osta tāpēc, ka Salacgrīvas osta atrodas 10 kilometru attālumā no Ainažiem. Tātad jābūvē vēl Ainažiem pievedceļi un jāveic arī pati ostas konstrukcija... moli un visas hidrotehniskās būves... Teorētiski tādā gadījumā Ainažu osta ir spējīga apmaksāt šo kredītu 10 gadu laikā. Ar noteikumu: ja mēs slēdzam Salacgrīvas ostu.

Es uzskatu, ka šī nauda, šie 3,5 miljoni latu, būtu novirzāma Gaisa spēkiem, tāpēc ka Gaisa spēki atbild arī par visiem glābšanas darbiem gan Latvijas teritorijā, gan arī Baltijas jūrā. Mums nav neviena helikoptera, kurš būtu piemērots, lai veiktu glābšanas darbus Baltijas jūrā, jūras apstākļos. Es lūdzu atbalstīt konkrēti šo priekšlikumu. Par pārējiem es runāšu vēlāk.

Sēdes vadītājs. Vēlas runāt Anatolijs Gorbunovs - vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs.

A.Gorbunovs (vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs).

Cienījamais Prezidij! Godātie deputāti! Par šīm kredītu lietām un garantijām būtu garāk jāstāsta: uz kādiem noteikumiem, uz cik gadiem, utt. Bet es runāšu tikai par pašu principu. To, ka Ainažu osta ir attīstāma,- to konstatēja un ieteica Ostu padome. To ieteica speciālisti, nevis vienkārši voluntāri tika noteikts, ka Ainažu ostai ir jāattīstās. Izskatot visas ostas, sākot no Rojas un vēl tālāk, Kurzemes un Vidzemes ostas, ir redzams, ka arī Ainažu ostai ir sava vieta un savi uzdevumi. Tādā veidā, ka jāslēdz Salacgrīvas osta... Cik es esmu iepazinies ar šo abu ostu perspektīvām, tās ir divas dažādas lietas.

Piemēram, Salacgrīvas ostu... varbūt tajā Salacas upē, lai attīstītu kā reģiona ostu, kas nodarbojas, piemēram, ar kokmateriālu pārkraušanu un visām citām lietām, kas nāk no Ziemeļvidzemes un nāk no Igaunijas vienas daļas... To visu ir ņēmusi Ostu padome vērā, tāpēc viņa arī ir to ieteikusi, un tas nav vienkārši ministrijas vai kā citādi piedāvāts variants.

Sēdes vadītājs. Jānis Ādamsons - otro reizi.

J.Ādamsons (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Cienījamais Gorbunova kungs! Es varētu jums absolūti piekrist šajā jautājumā, ja nebūtu viens liels "bet". Salacgrīvas osta, ja mēs runājam par kokmateriālu izvešanu, šodien ir noslogota par 40%. Tātad rezerve ir vismaz 60%, lai palielinātu kravas apgrozījumu konkrēti Salacgrīvas ostā. Tad man atkal ir jautājums: kādos termiņos tad mēs šos 3,5 miljonus, valsts garantēto kredītu, atdosim? Un vai vispār tas ir reāli un vai tas neparedz arī šā kredīta izsaimniekošanu?

Sēdes vadītājs. Anatolijs Gorbunovs - vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs. Otro reizi.

A.Gorbunovs (vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs).

Cienījamais Prezidij! Godātie deputāti! Piekrītot Ādamsona kungam, man tomēr tiešām ir šis jautājums par šo izsaimniekošanu. Es šaubos, vai, pieņemsim, vienkārši mehāniski, neizpētot šo lietu un novirzot šo naudu Gaisa spēkiem... Vai šeit arī neradīsies jautājums par izsaimniekošanu?

Sēdes vadītājs. Vai deputāti vēl vēlas runāt par šo priekšlikumu debatēs?

Indulis Emsis - vides valsts ministrs.

I.Emsis (vides valsts nministrs).

Cienījamie kolēģi! Es nekavēšu jūs. Es gribu tikai pasvītrot vienu aspektu, ka šie kredīti ir tautsaimniecības attīstībai, Latvijas ostu, mazo ostu attīstībai ārkārtīgi nepieciešami, un mazo ostu attīstība Latvijā pēdējos gados ir parādījusi, ka tās ir dzīvotspējīgas vidē. Tādas pilsētiņas kā Salacgrīva un citas, kuras ir pie ostām, tādas, kurām ir ostas, ir bez darba. Vidējie ienākumi uz iedzīvotāju tur pārsniedz 120 latus mēnesī. Un tas ir tikai pateicoties šīm ostām. Iespējas šīs ostas attīstīt ir ļoti lielas. Un kā pirmā no tām ir rekomendētā Ainažu osta, un tāpēc, es domāju, šeit šaubu nav nekādu. Un pārmest uz armijas helikopteriem, kas pēc tam prasīs apkopi, prasīs degvielu, prasīs budžeta izdevumus, izdevumus un izdevumus... Turpretim šeit - ieņēmumus... (Starpsauciens: "Pârtraukums!")

Sēdes vadītājs. Emša kungs, jūsu laiks ir beidzies. Pārtraukums līdz 14.30.

(P ā r t r a u k u m s)

Sēdi vada Latvijas Republikas 6.Saeimas priekšsēdētājs Alfreds Čepānis.

Sēdes vadītājs. Lūdzu, ieņemsim vietas sēžu zālē. Turpināsim izskatīt likumprojektu. 6.pielikuma 7.tabula, 3.pozīcija - kredīts Ainažu ostai. Vai vēl kāds no deputātiem vēlas par šo jautājumu runāt? Runāt vairāk neviens pieteicies nav. Debates beidzam. Ziņotājs mazliet "aizķēries". Godājamie kolēģi, debates par šo lietu jau ir izbeigušās. Deputāti uzstāties vairs nevēlas, tādēļ lūdzu zvanu, un, lūdzu, balsosim par šo priekšlikumu. Lūdzu balsošanas režīmu. Lūdzu balsot par deputātu grupas iesniegto priekšlikumu par 7.tabulas 3.pozīciju. Lūdzu rezultātu! Par - 7, pret - 29... Nav kvoruma diemžēl.

Godātie kolēģi, aicinu visus ieņemt savas darba vietas. Vēlreiz lūdzu zvanu! Vēlreiz lūdzu balsošanas režīmu. Lūdzu balsot par deputātu priekšlikumu par izsniedzamajām garantijām. Lūdzu balsošanas režīmu. Lūdzu rezultātu! Par - 7, pret - 33, atturas - 16. Priekšlikums nav pieņemts.

R.Zīle. Šajā pašā tabulā 5.pozīcijā ir priekšlikums aizstāt kredītu garantijas Rīgas tirdzniecības ostai ar kredītu garantijām robežapsardzei Austrumlatvijas robežu labiekārtošanai, un komisija šo priekšlikumu neatbalstīja.

Sēdes vadītājs. Deputāti vēlas runāt. Jānis Ādamsons - pie frakcijām nepiederošs deputāts.

J.Ādamsons (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Cienījamie kolēģi! Tagad ir runa par to, ka mēs ar savu balsojumu panāksim, ka Rīgas tirdzniecības brīvostai, kuras viens no galvenajiem uzdevumiem ir investīciju piesaiste no ārzemēm, tiek piešķirts valsts garantēts kredīts. Tātad institūcijai, kurai jāpiesaista resursi no ārzemēm, mēs tagad dosim tos resursus, paši no sava budžeta daļēji arī to apmaksājot. Un tāpēc arī visos trijos priekšlikumos - un es prasīšu balsojumu par visiem trijiem priekšlikumiem - ir runa par šiem 16 miljoniem, kuri ir jāsadala attiecīgi spēka struktūrām. Daļēji tas ir robežapsardzei - 8 miljoni, tāpēc ka robežapsardzības koncepcijas apstiprināšanas gaitā 1994.gada septembrī toreizējā valdība nonāca pie slēdziena, ka, lai labiekārtotu robežu, ir nepieciešams kredīts aptuveni 16 miljonu ASV dolāru apmērā. Un šeit tas kredīts ir arī parādīts.

Nākamais. Nobalsojot par šo kredītlīniju Rīgas tirdzniecības brīvostai, mēs visi uzņemsimies kopēju atbildību par to, ka kāds šo kredītu iebāzīs kabatā. Un man ir lūgums atbalstīt deputātu priekšlikumu. Paldies.

Sēdes vadītājs. Aija Poča - valsts ieņēmumu valsts ministre.

A.Poča (valsts ieņēmumu valsts ministre Finansu ministrijā).

Augsti godātais Prezidij! Cienījamie deputāti! Es gribēju vispirms pateikties par jūsu izpratni vakardienas balsojumā, kad jūs nenoņēmāt Valsts ieņēmumu dienestam muitas politikas nodrošināšanai investīcijas vairāk nekā 1 miljona latu apmērā, kuras šobrīd ir paredzētas tieši muitas un robežapsardzības punktiem austrumu robežā. Šobrīd man rokā ir vienošanās protokola projekts ar PHARE programmu. Viņi piekrīt pārvietot naudas līdzekļus, kas bija paredzēti Ainažiem un Grenctālei, lai nostiprinātu tieši Terehovu, Grebņevu un Paterniekus. Tur ir paredzēti vairāk nekā 2,5 miljoni jau nākamajā gadā no valsts budžeta, investīcijas, un pretī arī apmēram tādu pašu summu mums liek PHARE programma. Līdz ar to es gribētu teikt, ka šie 8 miljoni latu nebūt nebūtu novirzāmi šādā veidā. Un es domāju, ka šis jautājums, kā veikt investīcijas un kur šo naudu ieguldīt, un kur šos līdzekļus valdība garantēs -, tas ir pietiekami daudz diskutēts, un es lūgtu šobrīd ņemt vērā gan valdības viedokli, gan arī Budžeta un finansu komisijas viedokli un šo priekšlikumu neatbalstīt.

Sēdes vadītājs. Paldies. Jānis Ādamsons. Otro reizi.

J.Ādamsons. Cienījamie kolēģi! Man jāizsaka dziļa nožēla par to, ko tikko teica manis cienītā Počas kundze, tāpēc ka PHARE programmas ietvaros šie kredīti, piešķirtie naudas līdzekļi tika paredzēti jau no 1993.gada. Un šodien diemžēl faktiski, lai labiekārtotu austrumu robežas, nav iztērēts neviens santīms. Ja mēs aktīvi īstenotu to politiku un dzīvē realizētu tos naudas līdzekļus, kuri ir piešķirti PHARE programmas ietvaros, tad mums jau būtu ļoti skaista robeža. Robeža tad neatrastos tādā situācijā, kādā tā ir pašreiz. Es lūdzu atbalstīt deputātu priekšlikumu. Paldies.

Sēdes vadītājs. Aija Poča. Otro reizi.

A.Poča. Es ļoti atvainojos par šo diskusiju, kura mums izvēršas ar Ādamsona kungu, bet es gribētu teikt, ka tikai tie dokumenti, kas šobrīd man ir rokā, paredz naudas pārvietošanu no Baltijas valstu robežkontroles punktu, tajā skaitā arī muitas punktu, nu, es domāju, nepamatoti milzīgas būvniecības un veidošanas... un tiek novirzīti tieši 1993. un 1994.gada PHARE līdzekļi, kurus nevarēja apgūt tāpēc, ka tas, manuprāt, nebija mērķtiecīgi, tieši uz austrumu robežu - Terehovu, Paterniekiem un Grebņevu. Un izņēmuma kārtā PHARE programma nāk pretī un piekrīt šādam mērķim.

Sēdes vadītājs. Valdis Krisbergs - pie frakcijām nepiederošs deputāts.

V.Krisbergs (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Cienījamo Prezidij! Cienījamie kolēģi! Pavisam nesen mēs bijām nobalsojuši par Rīgas brīvostas līgumu, un viens no pamatprincipiem šeit bija investīciju piesaiste. Mana uzstāšanās būs ļoti īsa. Es tikai gribu pateikt sekojošo. Ja valdība grib riskēt, lai viņa riskē. Man ir ļoti nepatīkami, ka šajā riska spēlē tiek iesaistīta Saeima, ja ir nepieciešams Saeimas balsojums, un personīgi es absolūti noņemu savu politisko atbildību, ja šīs garantijas būs jāsedz Latvijas nodokļu maksātājiem. Paldies.

Sēdes vadītājs. Vairāk deputāti debatēs runāt nevēlas. Debates beidzam. Vai komisijas vārdā Zīles kungs vēlas ko piebilst? Nē. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu. Lūdzu balsot par deputātu grupas priekšlikumu 7.tabulas 5.pozīcijā. Lūdzu rezultātu! Par - 15, pret - 34, atturas - 13. Nav pieņemts.

R.Zīle. Arī papildināt ar jaunām garantijām... tas tika iesniegts šo deputātu grupas projektā. Tātad kredītu Iekšlietu ministrijai autotehnikas un speciālo līdzekļu iegādei komisija nav atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Deputātu viedoklis? (Starpsauciens: "Balsot!") Prasa balsojumu. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu. Lūdzu balsot par deputātu iesniegto priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par - 19, pret - 34, atturas - 11. Šis priekšlikums nav pieņemts.

R.Zīle. Pēdējais priekšlikums par izsniedzamām garantijām. Kredīti Aizsardzības ministrijai Jūras spēkiem tehnikas iegādei 2 miljonu apmērā. Arī to komisija nav atbalstījusi. (Starpsauciens: "Balsot!")

Sēdes vadītājs. Deputāti iesniedzēji pieprasa balsojumu. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu. Lūdzu balsot par šo deputātu iesniegto priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par - 16, pret - 25, atturas - 14. Nav pieņemts.

R.Zīle. 8.tabula, kas ir nākamajā lappusē, tātad 177.lappusē, šajā gadījumā nav balsojama, jo LZS, KDS un LDP frakcijas priekšlikums, 470.priekšlikums, tātad netika balsots un nav atbalstīts, līdz ar to šis priekšlikums mums nav jāizskata pēc būtības.

Sēdes vadītājs. Paldies. Deputāti pieņem to.

R.Zīle. Es lūdzu godātos kolēģus atgriezties pie teksta tabulas. Dokumentā mēs esam pašā sēdes sākumā izskatījuši pirmos divus priekšlikumus, kas ir no Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas, tagad mums ir jāizskata Juridiskā biroja priekšlikums 1.pantā. Komisija šo priekšlikumu ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Vai deputātiem nav iebildumu pret atbildīgās komisijas slēdzienu par Juridiskā biroja priekšlikumu: "Izslēgt likumprojekta 1.pantu, attiecīgi mainot pārējo pantu numerāciju..." - un tālāk kā tekstā? Iebildumu nav. Paldies. Pieņemts.

R.Zīle. Nākamais priekšlikums ir LNNK un LZP frakcijas priekšlikums par 1.panta papildināšanu. Komisija šo priekšlikumu neatbalstīja.

Sēdes vadītājs. Vai deputātiem ir iebildumi pret atbildīgās komisijas slēdzienu par LNNK un LZP frakcijas priekšlikumu: "1.pantu papildināt..."? Un tālāk kā tekstā. Deputātiem iebildumu nav. Paldies. Pieņemts.

R.Zīle. Nākamā pozīcija. 2.pants. Ir Demokrātiskās partijas Saimnieks frakcijas priekšlikums, kas balstījās uz viņu priekšlikumiem cipariski, bet, kā redzat, komisijas attieksme ir: apstiprināt ieņēmumus atbilstoši nobalsotajiem priekšlikumiem (no 1. līdz 8.tabulai). Tādēļ es gribētu lūgt atbalstīt komisijas atbalstīto redakciju, kas ir pēdējā stabiņā, un nosaukt ciparus, kas ir tagad šajās tukšajās vietās pēc mūsu balsojumiem.

Sēdes vadītājs. Paldies. Vai deputātiem nav iebildumu pret šādu atbildīgās komisijas slēdzienu par Demokrātiskās partijas Saimnieks frakcijas priekšlikumu izteikt 2.pantu iesniegtajā redakcijā? Iebildumu nav. Paldies. Pieņemts.

R.Zīle. Tātad priekš stenogrammas - 1.pants skanētu: apstiprināt valsts pamatbudžetu 1997.gadam ieņēmumos - 546 266 422 latu apmērā, ieskaitot ieņēmumus no maksas pakalpojumiem, citiem pašu ieņēmumiem, un valsts speciālo budžetu ieņēmumos - 568 135 482 latu apmērā un sadalījumu pa ieņēmumu veidiem... Un tā tālāk.

Sēdes vadītājs. Tā ir likumprojekta 2.panta redakcija ar tajā ierakstītajām summām, un tā redakcija izklāstīta dokumentā nr.1413. Paldies. Pieņemts.

R.Zīle. Juridiskās komisijas priekšlikums 2.lappusē - palielināt valsts pamatbudžeta ieņēmumus par attiecīgo summu - nav atbalstīts komisijā, jo tas izrietētu no mūsu balsojumiem par to, ko mēs tikko jau esam nolēmuši.

Sēdes vadītājs. Paldies. Deputāti šādam komisijas slēdzienam piekrīt. Pieņemts.

R.Zīle. 3.pants. Demokrātiskās partijas Saimnieks frakcijas priekšlikums tātad izriet no mūsu cipariem, gluži tāpat kā Juridiskās komisijas, Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas priekšlikumi. Pirmie trīs 3.panta priekšlikumi izriet no cipariskiem rezultātiem, no pielikumiem. Tātad komisijas atbalstītā redakcija un arī Saeimas atbalstītā redakcija ciparu ziņā skanētu šādi: apstiprināt valsts pamatbudžetu 1997.gadam izdevumos - 546 266 422 lati, un valsts speciālo budžetu izdevumos - 567 643 749 lati.

Sēdes vadītājs. Vai deputātiem nav iebildumu pret atbildīgās komisijas slēdzienu par likumprojekta 3.panta numerāciju un tā skaitlisko saturu? Iebildumu nav. Paldies, pieņemts.

R.Zīle. Šinī pašā pantā ir būtisks priekšlikums, kas ir no Juridiskā biroja un kas ir atšķirīgs no pirmajiem trijiem. Šo priekšlikumu valdība nav atbalstījusi, bet komisija ir atbalstījusi. Šis priekšlikums būtībā nozīmētu to, ka likumā uz pirmo lasījumu... mēs atceramies šo grāmatu - likumprojekts "Valsts budžets 1997.gadam", mēs atceramies pielikumus, kas, Budžeta likuma izpratnē, ir panti... gan programmas, gan apakšprogrammu cipari... Ja tiek pieņemts šis priekšlikums, tātad Juridiskā biroja priekšlikums, ko komisija atbalstīja, tad visu apakšprogrammu cipari paliek likuma normās. Līdz ar to tās būtu grozāmas tikai ar budžeta grozījumiem. Ja šo priekšlikumu neatbalsta, tādā gadījumā ir tikai programmu cipari likumu formā un apakšprogrammu skaitļi visi ir grozāmi Ministru kabineta noteiktajā kārtībā.

Sēdes vadītājs. Paldies. Runās Vladimirs Makarovs - labklājības ministrs.

V.Makarovs (labklājības ministrs).

Augsti godājamais Prezidij! Cienījamā Saeima! Ministru kabinets 1997.gadu uzsāks pirmo reizi pēc programmu finansējuma. Tas ir pietiekami drosmīgs solis, un Labklājības ministrijas darbs veselības jomā... tas nozīmē, ka ir finansējums pēc padarītā darba. Tajā pašā laikā ir jāapzinās, ka ir daudzas lietas jākārto pietiekami ātri un operatīvi. Labklājības ministrs no šīs tribīnes ne vienu reizi vien ir pietiekami sāpīgi "pçrts" par savu iestāžu parādiem. Taču, ja mēs to apstiprinām apakšprogrammu griezumā, tad nebūs nekādas iespējas operatīvi pārsviest līdzekļus no vienas apakšprogrammas, ja tai pēkšņi kaut kādu iemeslu dēļ nebūs tik daudz līdzekļu nepieciešams, uz to, kur radušies papildu izdevumi.

Es saprotu arī deputātu bažas, ka valdība varētu kaut kādā veidā ļaunprātīgi to izmantot. Bet tāpēc, pirmkārt, ir valdības pārskats par iepriekšējā budžeta gada izpildi. Otrkārt, tāpēc ir nākamā gada budžeta projekta pieņemšana. Un, treškārt, ir Valsts kontrole. Tādēļ, īpaši ņemot vērā jauno programmu finansējumu veselības aprūpei un īpaši ņemot vērā to situāciju, kādā var nonākt Labklājības ministrijas iestādes, ja pēkšņi kaut kur neadekvāti pieaugs komunālo pakalpojumu maksa un līdz ar to it kā pieaugs šo iestāžu parādi un man nebūs iespējas tām palīdzēt, es lūdzu atstāt pirmā lasījuma redakciju. Paldies.

Sēdes vadītājs. Paldies. Kārlis Čerāns - frakcijas "Latvijai" deputāts.

K.Čerāns (frakcija "Latvijai").

Godāto sēdes vadītāj! Godātie kolēģi deputāti! Es aicinu atbalstīt šo priekšlikumu. Jo, ja mēs šo priekšlikumu neatbalstām, tad man ir liels jautājums: kāda vispār ir vērtība tiem skaitļiem, ko mēs šajā grāmatā esam ierakstījuši un iebalsojuši tagad? Iznāk, ka šiem skaitļiem nav pilnīgi nekādas vērtības. Nu, varbūt būs dažiem no tiem, tikai tiem, kas iegūs šo likuma spēku. Bet lielajam vairumam šeit nav pilnīgi nekādas vērtības, jo ministrs varēs "staipīt" šos skaitļus pa labi un pa kreisi, kā viņam labpatiksies. Patiesībā jau pat tajā situācijā, ja visiem šajā grāmatā ierakstītajiem skaitļiem būtu šis likuma spēks, kā tas ir paredzēts, saskaņojot ar šo Juridiskā biroja priekšlikumu... tad arī tas nosaka pārāk mazu precizitātes līmeni un atļauj valdībai, ministriem un ierēdņiem pārāk plašu rīcības brīvību ar budžeta līdzekļiem. Jo budžeta līdzekļi - tā nav valdības, ministru un ierēdņu personiskā nauda. Tā ir nodokļu maksātāju nauda, kura ir ļoti precīzi jāsaplāno, un par to valdībai ir ļoti precīzi jāatskaitās. Un šī nauda valdībai ir dodama pilnīgi noteiktiem mērķiem. Patiesībā mums Budžeta likumā vajadzētu vēl 10 reizes lielāku grāmatu, kurā visiem ierakstītajiem skaitļiem ir likuma spēks. Kādu valsti mēs šeit vispār veidojam ar to? Absolūtu anarhiju un ierēdņu patvaļu. Rīkojoties ar nodokļu maksātāju naudu, ar valsts budžeta naudu, tas nekādā gadījumā nav pieņemams.

Es aicinu atbalstīt vismaz šo Juridiskā biroja priekšlikumu, kas kaut kādu kārtību šeit ievieš, kaut minimālu. Es aicinu atbalstīt. Paldies.

Sēdes vadītājs. Roberts Zīle - frakcijas "Tçvzemei un Brīvībai" deputāts.

R.Zīle (frakcija "Tçvzemei un Brīvībai").

Godātie kolēģi! Es domāju, ka neviens no jums nav īsti apmierināts ar šīm divām dienām, jo faktiski mēs esam, manuprāt, nonākuši pie secinājuma, ka šāda veida budžeta apspriešana nav vairs tālāk turpināma. Līdz ar to - arī jautājumā par šo konkrēto priekšlikumu. Ja valdība būtu iesniegusi pavisam plānu grāmatu un pateikusi, ka te ir programmas un apakšprogrammas, nav pielikumu, bet ir paskaidrojumi, tad tā situācija būtu korekta šā gada budžetā. Stratēģiskā ziņā, es domāju, būtu normāli, ka turpmāk šo apakšprogrammu līmeni diskutētu attiecīgās specializētās komisijās, lai varētu pēc tam veikt kaut kādu kontroli pār šiem ļoti daudzajiem cipariem. Un tiešām būtu balsojami samērā lieli cipari tikai šeit. Bet šajā konkrētajā gadījumā mēs necienām savu darbu. Ja mums pirmajā lasījumā iedeva un tātad nosūtījām komisijām un pieņēmām pirmajā lasījumā ļoti biezu dokumentu, mēs strādājām ar apakšprogrammu līmeni, programmu līmeni un pat vēl sīkāku sadalījumu, gatavojām priekšlikumus, tad... mēs vienkārši necienām paši savu darbu, godīgi sakot, ne pārāk veiksmīgu varbūt, bet... Nu, jebkurā gadījumā es tomēr šoreiz, šajā gadā vēl pēdējo reizi, aicinu, ja budžets mainīsies gan pēc struktūras, gan arī pēc apspriešanas procedūras nākotnē, tad varbūt šādus apakšprogrammu līmeņus nebalsot vairs Saeimā. Bet šogad es tomēr aicinu atstāt šo Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas attieksmi par Saeimas attieksmi.

Sēdes vadītājs. Kārlis Čerāns - otro reizi.

K.Čerāns (frakcija "Latvijai").

Godāto sēdes vadītāj! Godātie kolēģi deputāti! Man ir Zīles kungam jautājums - kas notiktu, ja mēs nedaudz ekstrapolētu šo jūsu ideju? Vai mēs nevarētu nonākt līdz pat tādam absurdam, ka mums valstī vispār Budžeta likums nav jāpieņem un ka mums ir jāvienojas Saeimā tikai par vienu ciparu - budžeta kopējie ieņēmumi, kopējie izdevumi - un viss tālākais tad jāatstāj valdības kompetencē: gan jau nu viņi tur, augšā, sēžot, labāk zinās, viņi ir tuvāk pie tās naudas, viņi labāk zinās, kā šo naudu labāk dalīt un tērēt; un kāpēc ļaut tur tādai Saeimai maisīties iekšā naudas jautājumos? Jo naudas jautājumi taču valdībai ir tik svarīgi un šī Saeimas kontrole ir tik ļoti nevēlama, vai ne, kolēģi! Es domāju, ka mēs nevaram šādu absurdu pieļaut, un es aicinu atbalstīt šo Juridiskā biroja priekšlikumu. Paldies. (Starpsauciens: "Pareizi!")

Sēdes vadītājs. Vai vēl kāds deputāts vēlas runāt?

R.Zīle. Pavisam īsi. Es Čerāna kungam esmu gatavs izskaidrot to, ko es tā pavisam īsumā pateicu, kā es to redzu nākotnē. Tas nav gluži tā, kā viņš to domā. Bet es vēlreiz atkārtoju - es lūdzu atbalstīt šoreiz Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas viedokli.

Un vēl viena lieta. Mēs te runājam, ka mums ir bijis ļoti daudz precīzu ciparu. Kurš no mums ir kontrolējis, kā šī nauda ir izlietota pagājušā gada budžetā? Kā mēs redzam to, kas ir pēc tam izlietots? Ja mēs uzskatām, ka mūsu galvenais uzdevums ir tikai pieņemt šos ciparus šeit, ļoti daudz un karsti diskutēt un pēc tam visu to aizmirst, tad šāda situācija mani neapmierina. Paldies.

Sēdes vadītājs. Vladimirs Makarovs - labklājības ministrs. Otro reizi.

V.Makarovs (labklājības ministrs).

Es laikam nekāptu šeit tribīnē otro reizi, ja nebūtu bijis interesants gadījums par Gaiļezera bērnu slimnīcas parādiem, par Traumatoloģijas slimnīcas parādiem un nebūtu man pārmests, kāpēc es šos parādus nenosedzu. Ir tikai viens sīks jautājums. Ja budžetā tas viss ir pilnībā definēts līdz pēdējam ciparam, kur ir tas avotiņš, no kura šo zeltu pasmelties? Un tādā gadījumā es ļoti atvainojos Čepāņa kungam, jo viņam bija priekšlikums - noņemt no Saeimas budžeta un pārskaitīt bērnu slimnīcai. Ir tikai viens jautājums - uz kāda pamata? Jo likums, kurus pieņemat jūs, 100 gaišākās un gudrākās galvas, jau to neparedz. Nav šā rezerves fonda. Tieši tādēļ, lai no valdības varētu prasīt atbildību, es ierosinu atstāt pirmā lasījuma redakciju. Paldies.

Sēdes vadītājs. Paldies. Andrejs Panteļējevs - frakcija "Latvijas ceļš".

A.Panteļējevs (frakcija "Latvijas ceļš").

Cienījamais priekšsēdētāj! Cienījamie klātesošie! Es šoreiz esmu gatavs tomēr aizstāvēt Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas priekšlikumu. Te ir skaidri un gaiši ierakstīts, ka šādu izmaiņu rezultātā nevar tikt grozīts likumā noteikto apakšprogrammu finansējums. Un tas bija valdības kompetencē - izlemt, ko viņa iesniedz likumā un ko ne. Ja valdība ir uzskatījusi par nepieciešamu likumā, nevis pielikumā vai skaidrojumos ierakstīt attiecīgās apakšprogrammas un ja Saeima divos lasījumos ir par tām debatējusi un tās akceptējusi, veltījusi tam 48 stundas, tad tas ir ar likuma spēku, un es domāju, ka tas, par ko ir nobalsots un kas ir ar likuma spēku, nav vairs savādāk grozāms kā tikai ar likuma spēku. Jo citādi mēs ievadām kaut kādu nesaprotamu precedentu. Tas jau ir valdības tehnoloģijas jautājums - kāpēc viņi ielika šīs vai citas pozīcijas, apakšprogrammas, lai par tām tiktu nobalsots un tās iegūtu likuma spēku. Šobrīd, es domāju, citas izejas nav, kā atbalstīt Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Pēteris Apinis - frakcija "Latvijas ceļš".

P.Apinis (frakcija "Latvijas ceļš").

Augsti godājamais Makarova kungs! Mēs esam ļoti daudz diskutējuši tieši par šiem jautājumiem, un šoreiz jūs esat nekorekts pret to, ko pats parasti deklarējat.

Sēdes vadītājs. Jānis Mauliņš - frakcija "Latvijai".

J.Mauliņš (frakcija "Latvijai").

Godātā Saeima! Es te dzirdēju tādu domu, ka neesot jēgas tos atsevišķos skaitļus dot, neviens pēc tam neko neprasot un nekontrolējot. Piedodiet, ka esmu spiests atkal nolasīt šoreiz... ne Kārtības rulli, bet Satversmes 66.panta trešo daļu. 66.pants viss ir par budžeta lietām, bet panta trešajā daļā sacīts tā: "Pçc budžeta gada notecēšanas Ministru kabinetam jāiesniedz Saeimai apstiprināšanai norēķini par budžeta izpildīšanu." Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītājs. Guntis Eniņš - pie frakcijām nepiederošs deputāts.

G.Eniņš (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Augsti godātie! Šodien mēs te ļoti daudz lietojam vārdu "cipari". Es gribētu jums atgādināt, ka sinonīms latviešu valodā vārdam "cipari" ir "pekstiņi" jeb "joki". Var būt, ka te slēpjas arī kāda simbolika. Un tāpēc es ierosinu nelietot šo svešvārdu, lai nebūtu jāsaka "baigie pekstiņi" jeb "baigie cipari", bet iesaku labāk lietot latvisko vārdu "skaitļi". Es atvainojos, ka es šajā nopietnajā sarunā iejaucos. Piedodiet, lūdzu!

Sēdes vadītājs. Vai vēl kāds deputāts vēlas runāt? Vairāk runāt neviens nevēlas. Debates beidzam. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu un lūdzu balsot par Juridiskās komisijas priekšlikumu - papildināt 3.pantu ar teikumu jums iesniegtajā redakcijā. Lūdzu rezultātu! Par - 60, pret - 8, atturas - 4. Pieņemts.

R.Zīle. 3.lapaspusē ir priekšlikumi par 4. pantu. 1.priekšlikums - vides un reģionālās attīstības ministra Gorbunova priekšlikums par papildināšanu. Komisijā nebija atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Runās Anatolijs Gorbunovs - vides un reģionālās attīstības ministrs.

A.Gorbunovs (vides un reģionālās attīstības ministrs).

Cienījamo priekšsēdētāj! Godātie deputāti! Šī situācija ir tāda, ka šajos 17 miljonos ir arī tas 1 miljons, kurš ir piešķirts mērķdotācijai - teritoriālo plānojumu un attīstības plāniem. Šogad pašvaldības ir sākušas aktīvi darboties ar to lietu un jau 500 000 latu no šā gada naudas ir iztērēti tādā veidā, ka pašvaldības ir iesniegušas pieteikumus un ļoti labi aprakstījušas visu - ko un kā viņi domā plānot. Saskaņā ar Ministru kabineta noteikumiem komisija lemj, vai šo avansu viņiem piešķirt vai nepiešķirt. Bet tā grūtākā lieta būs nākamgad, tad, kad patiešām šie projekti būs jāizvērtē un jāpasaka - jā, šis projekts ir akceptējams. To gan vispirms padome dara, bet beigās arī tiem, kas šo naudu dala, ir atbildība par to, lai šī nauda tiktu mērķtiecīgi izlietota. Un tāpēc atsevišķos gadījumos būs nepieciešams uzaicināt arī ekspertus, lai viņi šos projektus tiešām ekspertu līmenī novērtē. Un tādā veidā atsevišķos gadījumos... kas būs komisijas pārraudzībā un vienmēr ir kontrolējams... arī to vajadzēs darīt. Un es visas šīs problēmas esmu izklāstījis Finansu ministrijai, un viņa piekrīt jautājumā par šo papildināšanu, arī Ministru prezidenta kungu par to esmu tikko informējis un izstāstījis, arī viņš piekrīt.

Es ļoti lūdzu, godātie kolēģi deputāti, tiešām papildināt pantu ar šiem vārdiem "valsts institūcijas" - tikai ar vienu domu, lai tas 1 miljons tiktu izmantots mērķtiecīgāk, lietderīgāk un lai mēs nākamajā gadā, kā jau šeit deputāti prasīja, varētu jautājumos, kuri ir saistīti ar plānošanu un attīstību, runāt par konkrētām lietām un ļoti lietderīgām lietām.

Sēdes vadītājs. Paldies. Vairāk par šo jautājumu neviens runāt nevēlas. Debates beidzam.

Vai komisijas vārdā Zīles kungs ko vēlas teikt? Tad lūdzu zvanu. Lūdzu balsošanas režīmu un lūdzu deputātus izteikt savu attieksmi pret Gorbunova kunga priekšlikumu par 4.pantu. Lūdzu balsot. Lūdzu rezultātu! Par - 59, pret - 3, atturas - 4. Priekšlikums pieņemts.

R.Zīle. Nākamie trīs priekšlikumi par šo pantu ir saistīti ar konkrētiem skaitļiem, kas bija ņemti no šo frakciju priekšlikumiem. Ņemot vērā visus mūsu balsojumus no 1. līdz 8. tabulai, 4. panta skaitļi nav mainījušies salīdzinājumā ar pirmo lasījumu. Tātad ir šie paši 17 698 531.

Sēdes vadītājs. Vai deputātiem nav iebildumu pret atbildīgās komisijas slēdzienu par Demokrātiskās partijas Saimnieks, frakcijas "Latvijai" un LZS, KDS un LDP frakcijas priekšlikumiem par 4. pantu? Iebildumu nav. Pieņemts.

R.Zīle. 4. panta pirmais punkts. Izglītības un zinātnes ministra Grīnblata priekšlikums faktiski arī izrietēja no mūsu nobalsotajiem skaitļiem, kuri nav mainījušies salīdzinājumā ar pirmo lasījumu.

Sēdes vadītājs. Deputātiem... Grīnblata kungs noņem savu priekšlikumu. Paldies.

R.Zīle. Tātad 4. panta 2. punkta skaitļi arī nav mainījušies salīdzinājumā ar pirmo lasījumu.

Sēdes vadītājs. Paldies.

R.Zīle. Tāpat arī 4. panta 3. punkta...

Sēdes vadītājs. Paldies. Pieņemts.

R.Zīle. 4. panta 4. punkts. Ir vides un reģionālās attīstības ministra Gorbunova kunga priekšlikums, ko komisija ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Deputātiem iebildumu pret to nav? Pieņemts.

R.Zīle. 5. punktā ir frakcijas "Latvijai" priekšlikums un LNNK un LZP priekšlikums, kuri veidojas no mūsu nobalsotajiem skaitļiem. Tie arī nav mainījušies, salīdzinot ar pirmā lasījuma rezultātiem.

Sēdes vadītājs. Vai deputāti komisijas slēdzienam piekrīt par šī panta 5. apakšpunkta redakciju?

R.Zīle. Nākošais priekšlikums. Frakcijas "Latvijai" priekšlikums pēc būtības nav balsojams, jo šādi skaitļi netika nobalsoti.

Sēdes vadītājs. Deputāti tam piekrīt? Pieņemts.

R.Zīle. Tāpat ir ar nākošo - Demokrātiskās partijas Saimnieks frakcijas priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Arī deputāti piekrīt? Pieņemts.

R.Zīle. Tāpat ir arī ar frakcijas "Latvijai" priekšlikumu, kas lasāms nedaudz zemāk šajā pašā lappusē.

Sēdes vadītājs. Paldies. Vai deputāti neiebilst?

R.Zīle. Un arī 5. lapaspusē ir LZS, KDS un LDP frakcijas priekšlikums un kultūras ministra Pīka priekšlikums, kas nav balsojami pēc būtības, jo mēs esam šos skaitļus jau nobalsojuši.

Sēdes vadītājs. Deputātiem pret šādu komisijas slēdzienu iebildumu nav. Pieņemts.

R.Zīle. Par 5. pantu ir Demokrātiskās partijas Saimnieks frakcijas priekšlikums, Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas priekšlikums un frakcijas "Latvijai" priekšlikums. Tie tātad bija saistīti ar konkrētiem priekšlikumiem tabulās. Mūsu nobalsotais rezultāts tātad būtu šāds: 5. pantā apstiprināt dotācijas pašvaldību finansu izlīdzināšanas fondā 52 870 165 latu apmērā.

Sēdes vadītājs. Deputāti komisijas slēdzienam par likumprojekta 5. panta redakciju, ņemot vērā visus Demokrātiskās partijas Saimnieks frakcijas, Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas un frakcijas "Latvijai" priekšlikumus, piekrīt. Pieņemts. Piedodiet... Vēlas runāt Aigars Jirgens - frakcija "Tçvzemei un Brīvībai".

A.Jirgens (frakcija "Tçvzemei un Brīvībai").

Es vēlos vienkārši pateikt dažus vārdus, lai protokolā mēs to fiksētu, jo šeit kaut kas nav kārtībā ar numerāciju. Mēs tikko izskatījām pēc jaunās numerācijas 3. pantu, tagad parādās 5. pants. Tātad būtībā pēc jaunās numerācijas šis būtu 4. pants, jo līdzšinējo pirmā lasījuma 1. pantu mēs kopīgi ar jums izslēdzām no šī projekta. Tā ka es lūdzu to precizēt komisijai.

Sēdes vadītājs. Paldies.

R.Zīle. Komisija piekrīt, ka šī ir tehniskā kļūme jaunajā numerācijā - viens skaitlis... šī numerācija ir nobīdījusies par vienu pozīciju.

Sēdes vadītājs. Paldies.

R.Zīle. 6. lapaspusē ir Juridiskā biroja priekšlikums, ko komisija atbalstīja.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt? Pieņemts.

R.Zīle. 6. pantā ir LNNK un LZP frakcijas priekšlikums par 6. panta papildināšanu. Šo priekšlikumu komisija neatbalstīja.

Sēdes vadītājs. Vai deputātiem iebildumu pret komisijas slēdzienu par likumprojekta 6. panta redakciju nav? Pieņemts.

R.Zīle. 7. pantā ir Demokrātiskās partijas Saimnieks frakcijas priekšlikums, ko komisija ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt? Pieņemts.

R.Zīle. 8. pantā LNNK un LZP, kā arī Sociālo un darba lietu komisijas priekšlikumi nav balsojami pēc būtības, jo tie jau ir nobalsoti saistībā ar mūsu iepriekšējiem priekšlikumiem... Es atvainojos, jo mēs nobalsojām....

Sēdes vadītājs. Mēs vakar viņus speciāli balsojām, Zīles kungs, un balsojums bija pozitīvs. Paldies.

R.Zīle. Es atvainojos kolēģiem. Jā, 9. pantā Aizsardzības un iekšlietu komisijas priekšlikums nav atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Vai deputātiem iebildumu pret komisijas slēdzienu nav? Pieņemts.

R.Zīle. Demokrātiskās partijas Saimnieks frakcijas priekšlikums par jaunu 10. pantu komisijā nav atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Vai deputātiem iebildumu pret komisijas slēdzienu nav? Paldies. Pieņemts.

R.Zīle. 10. pantā pēc vecās numerācijas, pēc pirmā lasījuma numerācijas, tātad ir par Ministru kabineta tiesībām... Demokrātiskās partijas Saimnieks frakcijas priekšlikums par 10. panta 1. punkta svītrošanu komisijā nav atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Vai deputāti komisijas slēdzienam piekrīt? Pieņemts.

R.Zīle. Juridiskā biroja priekšlikums par šo pašu punktu komisijā ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti tam piekrīt. Pieņemts.

R.Zīle. 10. panta 2. punktā ir deputāta Lamberga priekšlikums - izslēgt šo punktu -, kas komisijā nav atbalstīts, bet Ministru kabinets šajā pašā punktā savu priekšlikumu ir atsaucis.

Sēdes vadītājs. Paldies. Deputāti komisijas slēdzienam par deputāta Lamberga... Vēlas runāt Ministru prezidents Šķēle. Lūdzu!

A.Šķēle (Ministru prezidents).

Godātais Prezidij, godātie deputāti! Valdības viedoklis, tā kā mēs esam pārgājuši uz jaunu budžeta formēšanas kārtību un struktūru, ir izslēgt štata vienību skaita uzskaiti kā pārpalikušas atliekas no iepriekšējo gadu plānošanas sistēmas. Līdz ar to Ministru kabineta priekšlikums ir daļēji neatbalstīt šo priekšlikumu. Tātad izslēdzot štata vietas... (Starpsauciens: "Balsot!")

Sēdes vadītājs. Paldies. Vai vēl kāds vēlas runāt par šo panta punktu? Vairāk nevēlas. Tad lūdzu zvanu, lūdzu balsošanas ... Komisijas vārdā vēl vēlas runāt Zīles kungs.

R.Zīle. Es komisijas vārdā gribētu teikt tikai to, ka es ne visai sapratu, kas notiek ar šo Ministru kabineta priekšlikumu, jo šajā vēstulē, kura ir atsūtīta Ministru kabineta vārdā, ir rakstīts, ka 10. punkta 2. apakšpunkts... ka Ministru kabineta lēmums ir atsaukt Ministru kabineta priekšlikumu par izmaiņām, tātad viņa nav. Es saprotu, ka Ministru kabineta priekšlikums šajā punktā... (Starpsauciens: "Kâ tad nav?"), bet šī vēstule, kas ir adresēta no... Kolēģi!

Sēdes vadītājs. Varbūt Indulis Emsis mums kādu skaidrību nesīs - LNNK un LZP frakcija.

I.Emsis (LNNK un LZP frakcija).

Cienītie kolēģi! Ministru kabineta priekšlikums šeit ir uzrakstīts, un tas ir tāds - izteikt 10. panta 2. punktu šādā redakcijā: "Izdod noteikumus par resoru programmu un apakšprogrammu rezultatīvajiem rādītājiem." Un tādējādi šajā priekšlikumā nav vārdu "tajā skaitā štata vienību skaitu". Līdz ar to arī šis priekšlikums šeit ir balsojams, jo viņš ir rakstiski iesniegts.

Sēdes vadītājs. Paldies. Vai deputātiem pēc Emša kunga skaidrojuma ir saprotama Ministru kabineta priekšlikuma būtība? Ir saprotama. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu, un balsosim Ministru kabineta priekšlikumu! Lūdzu rezultātu! (Starpsauciens: "Par") Par - 67, pret - 8, atturas - 3. Priekšlikums pieņemts.

R.Zīle. 10. panta 3. punktā Demokrātiskās partijas Saimnieks frakcijas priekšlikums komisijā nav atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Vai deputāti komisijas slēdzienam piekrīt? Pieņemts.

R.Zīle. 10. panta 4. punkts. Tātad papildināt 10. panta 4. punktu, ko iesniegusi LNNK un LZP frakcija. Šo priekšlikumu komisija nav atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Vai deputāti atbildīgās komisijas slēdzienam piekrīt? Pieņemts.

R.Zīle. 8. lapaspuse. 11. pantā ir deputāta Lamberga priekšlikums, ko komisija nav atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Deputāti komisijas slēdzienam par deputāta Lamberga priekšlikumu... (No zāles deputāts A.Lambergs: "Balsot!") Lamberga kungs pieprasa balsojumu. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu un lūdzu balsot deputāta Lamberga priekšlikumu - 11. pantu izteikt šādā redakcijā... Lūdzu rezultātu! Par - 14, pret - 29, atturas - 28. Priekšlikums nav pieņemts.

R.Zīle. 13. pantā ir LNNK un LZP frakcijas priekšlikums, kas komisijā nav atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Vai deputāti piekrīt komisijas slēdzienam? Pieņemts.

R.Zīle. 15. pantā ir Juridiskā biroja priekšlikums, ko komisija atbalstīja.

Sēdes vadītājs. Vai deputāti arī piekrīt? Pieņemts.

R.Zīle. 9. lapaspuse. 16. pantā ir Demokrātiskās partijas Saimnieks frakcijas priekšlikums - izslēgt šo 16. pantu. Komisija to neatbalstīja, bet atbalstīja Juridiskā biroja priekšlikumu šinī pašā 16. pantā.

Sēdes vadītājs. Vai deputātiem nav iebildumu pret atbildīgās komisijas slēdzienu par Demokrātiskās partijas Saimnieks un Juridiskā biroja priekšlikumiem likumprojekta 16. pantā? Deputāti piekrīt. Pieņemts.

R.Zīle. 17. pantā ir Juridiskā biroja un Ministru kabineta priekšlikumi, kuri abi ir atbalstīti komisijā, bet galīgo - komisijas redakciju jūs redzat tātad pēdējā ailē.

Sēdes vadītājs. Vai deputāti 16. panta redakcijai piekrīt? Pieņemts.

R.Zīle. 18. pantā Juridiskā biroja priekšlikums komisijā ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta arī 17. panta redakciju. Pieņemts.

R.Zīle. LNNK un LZP frakcijas priekšlikums - papildināt ar jaunu 19. pantu - komisijā netika atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Vai deputāti komisijas slēdzienam par šo priekšlikumu piekrīt? Pieņemts.

R.Zīle. Tāpat arī Demokrātiskās partijas Saimnieks frakcijas priekšlikums par papildināšanu ar jaunu 19. pantu komisijā netika atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Vai deputāti šim slēdzienam piekrīt? Pieņemts.

R.Zīle. Nākošais ir Juridiskā biroja priekšlikums, kas ir atbalstīts komisijā.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt? Pieņemts.

R.Zīle. Un arī šos pārējos priekšlikumus, kas ir šinī sadaļā, - tātad Finansu ministrijas un Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas priekšlikumu par Valsts prezidenta atalgojumu 1000 latu apmērā un reprezentācijas izdevumiem 200 latu apmērā mēs esam jau nobalsojuši...

Sēdes vadītājs. Zīles kungs, mēs vakar viņus...

R.Zīle. Man tikai būtu lūgums, ja tas ir iespējams, izdarīt tehnisku precizējumu, kas izraisīja debates mums vakar. Būtu jānorāda, ka tā ir mēnešalga... Ja nav iebildumu.

Sēdes vadītājs. Jā... Paldies. Deputāti neiebilst, un šos priekšlikumus, kurus mēs balsojām... Čerāns vēlas runāt - frakcija "Latvijai".

K.Čerāns (frakcija "Latvijai").

Godātie kolēģi! Mēs esam nobalsojuši šo tekstu, tas teksts var patikt un var nepatikt kādam, bet es domāju, ka tas ir absolūti nepieļaujams no procedūras viedokļa, ka mēs tagad Budžeta likumā vai arī jebkādā citā likumā, vienkārši pēdējā brīdī sēdē apspriežot šo jautājumu, vārdiski formulētu kaut kādu priekšlikumu un to tagad balsotu. Es domāju, ka tas absolūti nav pieļaujams no procedūras viedokļa. Ja ir jāizdara šādi grozījumi vienādi vai otrādi, tad šis jautājums ir jāatliek, jānosaka jauns priekšlikumu iesniegšanas termiņš, jāsasauc jauna Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas sēde, un tad mēs varam viņu skatīt. Es domāju, ka nav nekāda pamata... vienkārši nav tiesību to darīt, ja mēs gribam kaut cik cienīt mūsu valsts likumus. Paldies.

Sēdes vadītājs. Vai vēl kāds vēlas runāt par šo jautājumu? Vairāk runāt neviens nevēlas. Tā kā Čerāna kunga priekšlikums nav iesniegts rakstiski, tas nav balsojams, tāpat kā nav balsojams Zīles kunga mutiski teiktais. Arī tas nav iesniegts rakstiski. Taču, ja mēs sekojam veselajam saprātam un loģikai, tad, runājot par noteikto summu Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas iesniegtajā tekstā, es domāju, ka tas būtu katram saprotams. Vai deputātiem nav iebildumu? Čerāna kungs, varbūt jūs individuāli konsultāciju varētu tad saņemt no Finansu ministrijas vai... Paldies.

Lūdzu, tālāk!

R.Zīle. Nākošais priekšlikums ir noņemts.

Sēdes vadītājs. Paldies. Pieņemts tas ir.

R.Zīle. Vairāk priekšlikumu par likumprojektu "Par valsts budžetu 1997. gadam" komisija nav saņēmusi, iesniegtos tā ir izskatījusi, un es lūgtu Saeimu balsot par likumprojekta "Par valsts budžetu 1997. gadam" otro un galīgo lasījumu.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu un lūdzu deputātus izteikt savu attieksmi pret likuma "Par valsts budžetu 1997. gadam" pieņemšanu. Lūdzu rezultātu! Par - 73, pret - 11, atturas - nav. Likums pieņemts. (Aplausi.)

Es gribu pateikties Prezidija vārdā deputātiem par lielo pacietību.

Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts "Grozījumi likumā "Par obligāto sociālo apdrošināšanu bezdarba gadījumam"". Otrais lasījums.

Sociālo un darba lietu komisijas vārdā Andrejs Požarnovs - frakcija "Tçvzemei un Brīvībai".

A.Požarnovs (frakcija "Tçvzemei un Brīvībai").

Augsti godātais Prezidij! Godājamie kolēģi! Uz otro lasījumu par šo likumprojektu saņemti sekojoši priekšlikumi. Arī Saeimas Sociālo un darba lietu komisija ir izdarījusi atsevišķus grozījumus. Tātad skatīsim pa pantiem.

Preambulā atbildīgā komisija ir izdarījusi redakcionālus grozījumus.

Sēdes vadītājs. Deputātiem iebildumu pret to nav. Pieņemts.

A.Požarnovs. Par 2. 1. pantu ir deputātes Kuprijanovas priekšlikums - izteikt 2.panta 3.punktu šādā redakcijā... Tālāk kā tekstā. Komisija šo priekšlikumu ir noraidījusi.

Sēdes vadītājs. Vai deputātiem nav iebildumu pret atbildīgās komisijas slēdzienu par deputātes Kuprijanovas priekšlikumu 2.panta 3.punktā?

Vēlas runāt Janīna Kušnere - frakcija "Latvijai".

J.Kušnere (frakcija "Latvijai").

Cienījamie deputāti! Es domāju, ka priekšlikums attiecībā uz mātēm, kuras kopj un audzina bērnus laikposmā no 1,5 līdz 3 gadu vecumam, tas, ka par viņām ir jāveic šī obligātā sociālā apdrošināšana, ir noteikti atbalstāms. Te bija...

Sēdes vadītājs. Godātie deputāti, jūs ļoti traucējat runātājam tribīnē. Es lūdzu visus deputātus, valdības locekļus, žurnālistus savstarpējām pārrunām atrast citu vietu. Es ļoti aicinu deputātus, valdības locekļus un visus citus zālē esošos ievērot klusumu un kārtību! Lūdzu, Kušneres kundze!

J.Kušnere. Paldies, priekšsēdētāj! Tātad komisijas izvirzītais un apstiprinātais variants ir pilnīgi pretējs, respektīvi, tas ir tas, ka viņi šo laiku samazina māmiņām, kuras kopj bērnus līdz 1,5 gadam. Un tikai. Kas notiek? Notiek šo sociālo garantiju noņemšana sievietēm - māmiņām, kas kopj bērnus. Manuprāt, mēs esam pietiekami daudz dažādas sociālās garantijas jau samazinājuši dažādu kategoriju sociālajiem slāņiem un cilvēkiem, kam tās ir ļoti nepieciešamas. Vai šinī gadījumā mēs taisāmies diskriminēt arī sievietes? Pirmām kārtām tas tik tiešām attiecas uz sievieti, pēc tam - arī uz ģimeni. Mēs ļoti labi zinām demogrāfisko situāciju valstī. Mirstība pārsniedz dzimstību divas reizes. Tanī pašā laikā mēs nevēlamies atbalstīt bērnu dzimšanu. Principā tas ir jātraktē tā. Tas nozīmē tikai to, ka mums nav vajadzīgi šie bērni. Tas nozīmē to, ka mēs nerūpējamies par savu nākotni. Kāpēc mēs gribam šinī gadījumā diskriminēt sievietes, nevis nostādīt viņas izvēles priekšā? Sieviete šinī gadījumā var uzsākt darbu, kad viņa vēlas. Tas taču nav noteikts viņai obligāti, ka viņa drīkst uzsākt darbu tikai pēc pusotra gada, kā tas pašreiz ir likumā, vai pēc trijiem gadiem. Sieviete var uzsākt darbu, ja viņa to vēlas, arī pēc mēneša, pēc diviem un tā tālāk. Taču šo izvēles brīvību mēs gribam liegt.

Sēdes vadītājs. Godātie deputāti! Es trešo reizi lūdzu izbeigt sarunas zālē! Vismaz ne tik skaļi, kā tās notiek tagad. Lūdzu, izejiet ārpusē un tur turpiniet sarunāties! Telpu taču šeit pietiek. Es ļoti lūdzu respektēt kaut mazliet cilvēku! Lūdzu, turpiniet!

J.Kušnere. Paldies. Pie tam kas notiek gadījumā, ja, teiksim, uzņēmums ir beidzis pastāvēt, ir bankrotējis, bet sieviete ir kopusi bērnu līdz 1,5 gadam? Bērniņam ir jau pusotra gada, bet pēkšņi šis uzņēmums ir bankrotējis. Tātad realitāte ir tāda, ka viņa ir bezdarbniece. Tad, sakiet, pa kuru laiku lai viņa sameklē šo darbu. Viņai tāds laiks vienkārši netiek dots.

Bez tam, teiksim, ja bērniņš ir līdz pusotra gada vecumam, tad, ja sieviete vēlas mainīt darbu vai sameklēt darbu ar augstāku atalgojumu, tad, atvainojiet, viņai arī šīs iespējas ir daudz minimālākas nekā tad, ja viņa to darītu, līdz bērniņš sasniedzis 3 gadu vecumu. Jo, manuprāt, te nav jāpaskaidro nevienam, ka tikmēr, kamēr bērns ir pavisam mazs, viņam laikam māmiņa ir vairāk vajadzīga nekā tad, kad viņš ir drusciņ paaudzies un kad sievietei ir mazliet brīvā laika padomāt arī par savu turpmāko nodarbošanos.

Bez tam vēl viens moments, kuru es gribu atzīmēt. Manuprāt, nevienam nav noslēpums šajā zālē, kāda ir darba devēju attieksme pret sievietēm, kurām ir mazi bērni. Ko es ar to domāju? Darba devēji labprāt izvairās no šīm sievietēm, kurām ir mazi bērni, jo ļoti labi saprot to, ka mazi bērni diezgan pabieži slimo. Un viņi ļoti nelabprāt pieņem darbā sievietes ar maziem bērniem. Līdz ar to es gribu teikt, ka mēs noteikti izdarītu labu darbu, ja atbalstītu šo priekšlikumu par mātēm, kas kopj bērnus laikposmā, līdz bērns ir sasniedzis 3 gadu vecumu. Tādējādi, es domāju, mēs arīdzan reāli pierādītu to, ka mēs esam ratificējuši Starptautiskās darba organizācijas 13.konvenciju, kas nosaka, ka notiek darbinieku maksājumu nodrošināšana uzņēmumu maksātnespējas gadījumā. Es domāju, ka tas mums starptautisko organizāciju acīs darītu tiešām lielu godu. Vienreiz Latvija varētu pierādīt to, ka mēs tik tiešām virzāmies uz šīm starptautiskajām normām, ka mēs ievērojam cilvēktiesības, darba ņēmēju tiesības un vēlamies Latviju redzēt Eiropas valstu saimē. Tādēļ es domāju, ka jūs, cienījamie kolēģi, noteikti atbalstīsit šo priekšlikumu. Un frakcija "Latvijai" par to jums pateiksies.

Sēdes vadītājs. Andris Bērziņš - darba lietu valsts ministrs.

A.Bērziņš (darba lietu valsts ministrs).

Godājamais priekšsēdētāj! Godājamie deputāti! Kušneres kundze ļoti precīzi stāstīja par visu problēmu loku, kas ir saistītas ar mātēm un bērniem, bet es diemžēl gribu teikt, ka šeit mēs konkrēti runājam tikai par vienu likumu - par apdrošināšanu. Attiecībā uz bezdarbu es gribu teikt, ka šeit tam nav tiešas saistības ar pabalstiem. Šeit nav nekādas saistības ar uzņēmumiem, kuri bankrotē, šeit ir runa tikai un vienīgi par to, cik ilgu laiku valsts izdarīs obligātās sociālās apdrošināšanas iemaksas no sava budžeta. Komisijā mēs ļoti nopietni esam izskatījuši šo jautājumu, un komisijas viedoklis bija tāds: 6 cilvēki balsoja "pret" Kuprijanovas kundzes priekšlikumu un tikai viena pati Kuprijanovas kundze balsoja "par" ðo savu priekšlikumu.

Es gribu vēl teikt, ka šis balsojums principā ir tieši saistīts ar budžetu, par kuru mēs kopumā nupat nobalsojām. Viņš ir saskaņots ar Budžeta un finansu (nodokļu) komisiju, un tāpēc es aicinu atbalstīt komisijas viedokli. Paldies.

Sēdes vadītājs. Kārlis Čerāns - frakcija "Latvijai".

K.Čerāns (frakcija "Latvijai").

Godātais sēdes vadītāj! Godātie kolēģi deputāti! Vienu absolūti cinisku un prettautisku likumu mēs jau šodien esam pieņēmuši. Tas ir likums par valsts budžetu. Tas tika pieņemts, visām pozīcijas frakcijām vienprātīgi balsojot "par", neraugoties uz skaistajām runām, kas ir teiktas dažādās auditorijās. (Starpsauciens: "Èerān, nebļauj!")

Es domāju, ka Kušneres kundze šeit deva ļoti precīzu motivāciju par labu šim priekšlikumam. Es aicinu neatbalstīt šo atkal prettautisko komisijas viedokli, bet atbalstīt šo priekšlikumu un nepieņemt šodien vēl vienu cinisku un prettautisku likumu.

Man ir ļoti žēl, ka darba lietu valsts ministrs Bērziņa kungs kas šeit šajās dienās ir klusējis, ka viņš uz šo problēmu par pabalstu maksāšanu un par apdrošināšanas iemaksu izdarīšanu skatās tikai no valsts puses. Bet šajā problēmā ir divas puses - ir valsts un ir cilvēks. Ir tas konkrētais cilvēks, par kuru šīs apdrošināšanas iemaksas var tikt izdarītas un var netikt izdarītas. Tie ir pilnīgi konkrēti cilvēki - māmiņas, kas audzina bērnus no 1,5 līdz 3 gadu vecumam. Tā ir šī cilvēku kategorija. Un, ja šīs apdrošināšanas iemaksas netiks izdarītas, tad šie cilvēki nesaņems bezdarbnieka pabalstu.

Es domāju, ka Kušneres kundze te ļoti skaidri paskaidroja, un es tiešām nesaprotu šo pozīciju, ka jūs neredzat to saistību, kura šeit veidojas. Es aicinu atbalstīt šo deputātes Kuprijanovas iesniegto priekšlikumu. Paldies.

Sēdes vadītājs. Vladimirs Makarovs - labklājības ministrs. Runāt nevēlas.

Jānis Mauliņš - frakcija "Latvijai".

J.Mauliņš (frakcija "Latvijai").

Mans frakcijas biedrs Kārlis Čerāns izteicās ļoti labvēlīgi... man žēl, ka viņš kļūdījās, teikdams, ka darba lietu valsts ministram Bērziņam rūp tikai valsts intereses, ka viņš skatās tikai no valsts viedokļa. Taisni no valsts viedokļa darba lietu valsts ministrs Bērziņš neskatās. Ja mums nebūs bērnu, tad arī nebūs valsts pēc 20 - 30 gadiem, jo pašlaik dzimst... es atkārtoju jums te, no šīs tribīnes, laikam jau ceturto reizi, ka pašlaik dzimst tik daudz bērnu, ka nākošā paaudze būs tikai uz pusi tik liela kā pašreizējā. Jāpaiet tikai 20 gadiem, kad viņi pieaugs, un tad mēs redzēsim, kas no valsts būs palicis pāri.

Tajā sakarā es gribu vēl atgādināt, ka Bērziņa kungs ir Ministru kabineta Demogrāfijas komitejas priekšsēdētājs. Mēs gaidām, ka viņš ieradīsies drīz pie mums Saeimas Demogrāfijas apakškomisijā pastāstīt, ko tad mēs varam darīt, lai palīdzētu šai komitejai, jo viņai klājas grūti. Acīmredzot zem Ministru prezidenta "presinga".

Es gribu atgādināt tikai to, ka jebkurš, pat sīks iespēju nodrošinājuma vai pabalsta noņēmums tiem, kas audzina bērnus, ir tiešs trieciens Latvijas "dzīvajam spēkam", kas ir briesmās. Jāsaka, ka ir tikai jābrīnās, ka ministrs, kas reizē ir arī šīs komitejas priekšsēdētājs, par šiem jautājumiem var tā runāt un uzskatīt, ka tas ir mazsvarīgi. Šis jautājums ir ļoti svarīgs, un ir pēdējais laiks par to nopietni domāt. Tāpēc es lūdzu visus, kam ir saglabājusies sirdsapziņa... Kaut gan jāsaka, ka es redzēju, kad apsprieda budžetu, kā jūs tiekat pazemoti ar šo "presingu" - izpildīt Ministru prezidenta prasības. Tā grupējuma, kurš savu interešu, es uzsveru, savu personīgo interešu dēļ, grib katrā ziņā panākt jūsu pakļaušanos, jo tas ir briesmās. Es nenosaukšu šā grupējuma dižvīrus vārdā, (Starpsauciens: "Kâpēc?") bet jūs paši, lielākā daļa tos zināt. Viņiem draud briesmas attiecībā uz varbūt nopietnu atbildību. Taču jūs pakļaujaties un skatāties uz šo jūs pazemojošo pakļaušanos... Man tiešām šīs divas dienas bija kauns. Es diemžēl esmu spiests kaunēties jūsu vietā, jo jums, kā redzu, kauna nav, (Zālē liels troksnis.) jūs vēl tagad bļaujat uz mani.

Sēdes vadītājs. Vai vēl kāds deputāts vēlas runāt? Vairāk nevēlas. Debates beidzam. Komisijas vārdā Požarnova kungs.

A.Požarnovs. Augsti godātie kolēģi! Principā šis ir vienīgais konceptuālais jautājums visā šajā likumprojektā, un, ņemot vērā to, ka mēs jau par šo jautājumu esam izrunājušies pirmajā lasījumā un nobalsojuši pirmo lasījumu, es tomēr aicinātu atbalstīt komisijas priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu. Lūdzu izteikt attieksmi pret deputātes Kuprijanovas priekšlikumu - izteikt likumprojekta 2.panta 3.punktu jums iesniegtajā redakcijā. Lūdzu rezultātu! Par - 25, pret - 31, atturas - 9. Nav pieņemts.

A.Požarnovs. Par 2.pantu priekšlikumi nav iesniegti.

Sēdes vadītājs. Paldies.

A.Požarnovs. Ir saņemts Saeimas Juridiskā biroja priekšlikums - mainīt pantu numerāciju.

Sēdes vadītājs. Tas tiek pieņemts. Paldies.

A.Požarnovs. 3.pantā atbildīgā komisija ir izdarījusi redakcionālas dabas labojumu, mainot pantu numerāciju.

Sēdes vadītājs. Paldies. Pieņemts.

A.Požarnovs. 3.pantā arī ir deputātes Kuprijanovas priekšlikums, kuru komisija ir noraidījusi. Pirms kāds ir pieteicies debatēs, es, godātie kolēģi, gribētu komentēt, ka gadījumā, ja šo priekšlikumu tomēr atbalstītu, tad izrādītos pretruna. Proti, ja mēs nobalsojam, ka valsts apdrošina līdz pusotram gadam, bet izmaksa sākas no 3 gadiem... līdz 3 gadiem un 9 mēnešiem, kā piedāvā to deputāte Kuprijanova, tad izveidojas pusotru gadu starplaiks, un tādēļ es domāju, ka nebūtu loģiski šo deputātes Kuprijanovas priekšlikumu atbalstīt, un tādēļ aicinu pieņemt komisijas redakciju.

Sēdes vadītājs. Deputātiem pret komisijas viedokli iebildumu nav. Deputāti prasa balsojumu. Debatēs vēlas runāt Janīna Kušnere - frakcija "Latvijai".

J.Kušnere (frakcija "Latvijai").

Es šoreiz runāšu nevis par priekšlikumu, bet par to, ka par kādu pantu tad mēs runājam - par 3.pantu vai par 17.pantu, jo Kuprijanovas priekšlikums ir 17.pantā, nevis 3.pantā. Manuprāt, mēs te kaut ko esam sajaukuši. Paldies.

Sēdes vadītājs. Vai vēl kāds vēlas runāt? Požarnova kungs. Lūdzu!

A.Požarnovs. Cienījamie kolēģi, mēs runājam par likumprojekta "Grozījumi likumā "Par obligāto sociālo apdrošināšanu bezdarba gadījumam"" 3.pantu, un šo grozījumu 3.pants nosaka, kādas ir izmaiņas pamatlikuma 17.pantā.

Sēdes vadītājs. Vai deputāti piekrīt komisijas slēdzienam? Iebildumu nav. Pieņemts.

A.Požarnovs. 7.lappusē ir Juridiskā biroja priekšlikums - mainīt numerāciju. To mēs jau esam atbalstījuši.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt. Pieņemts.

A.Požarnovs. Vairāk priekšlikumu nav ienācis, es aicinātu atbalstīt likumprojektu otrajā lasījumā.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu. Lūdzu deputātus izteikt savu viedokli par likumprojektu "Grozījumi likumā "Par obligāto sociālo apdrošināšanu bezdarba gadījumam"". Lūdzu rezultātu! Par - 58, pret - 8, atturas - 2. Likumprojekts otrajā lasījumā ir pieņemts. Lūdzu jūsu priekšlikumus, kad būtu skatāms trešais lasījums.

A.Požarnovs. Lūdzu priekšlikumus iesniegt trešajam lasījumam līdz 16.decembrim.

Sēdes vadītājs. Vai deputātiem nav iebildumu pret minēto datumu - 16.decembri? Iebildumu nav.

Pirms izskatām nākamo darba kārtības jautājumu, informēju, ka ir 10 deputātu: Dobeļa, Lībanes, Panteļējeva, Straumes, Sinkas, Priedkalna, Seiksta, Kristovska, Tomašūna un Bērziņa iesniegums, kurā viņi ierosina saīsināt uzstāšanās laiku debatēs par 1996.gada 10. un 11.decembra ārkārtas sēdes darba kārtības 3., 4. un 5. jautājumu līdz 5 minūtēm, runājot pirmo reizi, un līdz vienai minūtei - otro reizi. Vai kāds vēlas runāt "par" vai "pret" šiem priekšlikumiem? Nevēlas. Vai balsojums ir vajadzīgs? Vai neviens nepieprasa balsojumu? (Starpsauciens: "Balsot!") Pieprasa. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu. Lūdzu deputātus izteikt savu viedokli par 10 deputātu priekšlikumu - saīsināt debašu laiku, runājot par atlikušajiem darba kārtības jautājumiem. Lūdzu rezultātu! Par - 54, pret - 10, atturas - 2. Pieņemts.

Nākamais darba kārtības jautājums ir likumprojekts "Grozījumi likumā "Par obligāto sociālo apdrošināšanu pret nelaimes gadījumiem darbā un arodslimībām", otrais lasījums. Sociālo un darba lietu komisijas vārdā deputāts Ojārs Grinbergs.

O.Grinbergs (frakcija "Tautai un taisnībai").

Cienījamais Prezidij! Cienījamie deputāti! Strādāsim ar dokumentu nr.1898 "Grozījumi likumā "Par obligāto sociālo apdrošināšanu pret nelaimes gadījumiem darbā un arodslimībām"", otrais lasījums.

Par likumprojekta preambulu redakcijā, kādu to ierosina pieņemt atbildīgā komisija, citu priekšlikumu nav.

Sēdes vadītājs. Godājamie kolēģi, ārkārtīgi daudz dokumentu ienāk Prezidijā, es nejaudāju visus izlasīt. Lūdzu, atkārtojiet, Grinberga kungs!

O.Grinbergs. Preambulā teikts: "Likumprojekta redakcija, kādā to ierosina pieņemt atbildīgā komisija." Citu priekšlikumu nav.

Sēdes vadītājs. Vai deputātiem nav iebildumu pret komisijas slēdzienu par likumprojekta preambulu? Iebildumu nav. Pieņemts.

O.Grinbergs. 1.pants. Priekšlikumu nav.

Sēdes vadītājs. Lūdzu, Grinberga kungs, nevajag nosaukt tos pantus, kuros nav priekšlikumu. Miniet tikai tos, kuros ir.

O.Grinbergs. Vai tad mēs neņemam pa pantiem?

Sēdes vadītājs. Mēs ņemam pa pantiem, bet runāsim par tiem pantiem, kuros ir priekšlikumi.

O.Grinbergs. Skaidrs. 6.lappusē ir izdarīts redakcionāls labojums, komisija to atbalsta.

Sēdes vadītājs. Kurā lappusē, Grinberga kungs, tas ir dokumentā?

O.Grinbergs. 6.lappusē.

Sēdes vadītājs. Dokumenta 6.lappuse, atbildīgās komisijas iesniegtā redakcija - izteikt 7.panta otro daļu šādā redakcijā... un tālāk kā tekstā. Deputātiem iebildumu nav. Pieņemts. Lūdzu, tālāk!

O.Grinbergs. 13.pants, 10.lappuse. Labklājības ministrijas priekšlikums, kuru atbildīgā komisija pieņēma, - izteikt trešo daļu šādā redakcijā... un tālāk kā tekstā.

Sēdes vadītājs. Vai deputātiem ir iebildumi pret Labklājības ministrijas priekšlikumu 13.panta trešajā daļā? Iebildumu nav. Pieņemts.

O.Grinbergs. 11.lappuse. Labklājības ministrijas priekšlikums - papildināt ar ceturto daļu šādā redakcijā... Atbildīgā komisija pieņēma un precizēja šo redakciju.

Sēdes vadītājs. Vai deputātiem nav iebildumu pret Labklājības ministrijas priekšlikumu - papildināt pantu ar ceturto daļu jums iesniegtajā redakcijā? Nav. Paldies. Pieņemts.

O.Grinbergs. Nākamais Labklājības ministrijas priekšlikums - papildināt ar piekto daļu šādā redakcijā... tālāk kā tekstā. Atbildīgā komisija pieņēma un precizēja redakciju.

Sēdes vadītājs. Vai deputātiem nav iebildumu pret komisijas slēdzienu - papildināt likumprojekta pantu ar piekto daļu jums iesniegtajā redakcijā? Iebildumu nav. Pieņemts.

O.Grinbergs. Pēdējais priekšlikums 27.pantā (20.lappusē). Labklājības ministrijas priekšlikums papildināt pārejas noteikumus ar 4.punktu šādā redakcijā un tālāk kā tekstā. Atbildīgā komisija to pieņēma un precizēja redakciju.

Sēdes vadītājs. Vai deputātiem nav iebildumu pret priekšlikumu par panta ceturto daļu un komisijas slēdzienu par to? Deputātiem iebildumu nav. Pieņemts.

O.Grinbergs. Lūdzu deputātus balsot.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu. Lūdzu izteikt savu attieksmi pret likumprojektu "Grozījumi likumā "Par obligāto sociālo apdrošināšanu pret nelaimes gadījumiem darbā un arodslimībām"". Lūdzu rezultātu! Par - 57, pret - 6, atturas - 1. Pieņemts.

Lūdzu priekšlikumus par trešo lasījumu.

O.Grinbergs. 16.decembris.

Sēdes vadītājs. Iebildumu pret nosaukto datumu - 16.decembris - nav. Pieņemts.

Nākamais jautājums - "Grozījums likumā "Par zemes nodokli"", trešais lasījums. Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas vārdā - Māris Vītols (LZS, KDS un LDP frakcijas deputāts).

M.Vītols (LZS, KDS un LDP frakcija).

Godātie Saeimas deputāti! Mēs strādāsim ar dokumentu nr.1862 "Grozījums likumā "Par zemes nodokli"". Izskatām šo likumprojektu trešajā lasījumā.

1.priekšlikums ir par 4.pantu. Budžeta un finansu (nodokļu) komisija ierosina izslēgt 4.panta 4.punktu. Budžeta un finansu (nodokļu) komisija to atbalsta.

Sēdes vadītājs. Vai deputātiem nav iebildumu pret atbildīgās komisijas slēdzienu? Ir. Andrejs Krastiņš - aizsardzības ministrs. Lūdzu!

A.Krastiņš (aizsardzības ministrs).

Godātais priekšsēdētāja kungs! Godātie kolēģi deputāti! Neskatoties uz eiforisko noskaņojumu zālē, es tomēr palūgtu jūs koncentrēties un pievērsties šā likumprojekta 4.panta 4.punktam. Par šo punktu tika balsots iepriekšējos lasījumos un tika konceptuāli akceptēts, ka zeme, kura nodota Aizsardzības ministrijas valdījumā un tiek izmantota Aizsardzības ministrijas funkciju veikšanai, tiek atbrīvota no zemes... ir ar nodokli neapliekamā zemes platība. Es domāju, ka šāds balsojums bija pilnīgi pareizs iepriekšējos lasījumos, jo, paskatoties uz reālo situāciju... nupat jūs nobalsojāt par valsts budžetu 1997.gadam. Un jūs neiedalījāt... un arī Aizsardzības ministrija, pamatojoties uz iepriekšējiem balsojumiem šajā likumā, nepieprasīja, lai Budžeta likumā tiktu iekļauti šie zemes nodokļa maksājumi. Es gribētu pateikt, ka kopumā aptuvenais zemes nodoklis, ņemot vērā zemes kadastrālo vērtību, par tām zemēm, kas nodotas Aizsardzības ministrijas valdījumā, ir 394 999 lati. Tātad praktiski gandrīz 400 000 lati būtu jāizmaksā šajā zemes nodoklī. Es gribētu pievērst godājamo deputātu uzmanību tam, ka tas attiecas tikai uz tām Aizsardzības ministrijas valdījumā nodotajām zemēm, kas tiek tieši izmantotas Aizsardzības ministrijas funkciju veikšanai.

Gribētu atgādināt, ka Aizsardzības ministrijas valdījumā ir, piemēram, Rīgas rajonā Ādažu mācību poligons, kurā bāzējas Baltijas bataljons, kurā notiek starptautiskās mācības. Un par to vien būtu jāmaksā 35 877 lati; tas arī nav iedalīts budžetā.

Rīgas pilsētā ir 239 800 latu vērtībā šis nodoklis. Atkal atkārtoju - 1997.gada budžetā šādas summas nebija paredzētas. Ņemot vērā, ka gan pirmajā, gan otrajā lasījumā jūs akceptējāt šādu labojumu. Tāpēc es, godājamie kolēģi, lūgtu konsekventi nobalsot pret atbildīgās komisijas ierosinājumu - izslēgt 4.panta 4.punktu - un atstāt šā panta 4.punktu tajā stadijā, kādā tas bija otrajā lasījumā. Paldies.

Sēdes vadītājs. Anna Seile - LNNK un LZP frakcijas deputāte.

A.Seile (LNNK un LZP frakcija).

Cienījamie deputāti! Es pievēršu jūsu uzmanību šim grozījumam. Otrajā lasījumā mēs visi vienprātīgi nobalsojām par Aizsardzības ministrijas priekšlikumu, ka par tām teritorijām, kuras tiek nodotas Aizsardzības ministrijai viņas funkciju veikšanai, zemes nodoklis nav jāmaksā.

Tagad Budžeta un finansu (nodokļu) komisija ir ierosinājusi izslēgt šo otrajā lasījumā nobalsoto redakciju. Nedrīkstētu šādu normu izslēgt, ja nav Finansu ministrijas atzinuma. Tas taču mums visiem ir zināms. Šāds Finansu ministrijas atzinums nav iesniegts. Bet mēs visi kopā nupat balsojām par budžetu. Šādi līdzekļi Aizsardzības ministrijai budžetā iedalīti nav.

Tāpēc es aicinu noraidīt Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas priekšlikumu. Atgādinu vēlreiz, ka šeit nav iesniegts Finansu ministrijas atzinums. Lai paliek spēkā otrajā lasījumā nobalsotā redakcija. Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītājs. Vai vēl kāds deputāts vēlas runāt? Paldies. Vairāk runāt nevēlas. Debates beidzam. Komisijas vārdā runāt Vītola kungs nevēlas. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu un balsojam Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas priekšlikumu - izslēgt 4.panta 4.punktu. Lūdzu deputātus balsot. Lūdzu rezultātu! Par - 11, pret - 48, atturas - 10. Priekšlikums nav pieņemts.

M.Vītols. Nākamais ir 2.lapaspusē. Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas priekšlikums - redakcionāli mainīt likumprojekta tekstu, aizstājot 5.pantā rindkopā vārdus, kā jūs redzat tabulā. Priekšlikums ir šo ierosinājumu atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Deputātiem nav iebildumu pret komisijas slēdzienu. Pieņemts.

M.Vītols. Nākamais ir Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas priekšlikums - izslēgt 9.panta ceturto daļu. Komisija to atbalsta.

Sēdes vadītājs. Deputātiem nav iebildumu pret komisijas slēdzienu - papildināt likumprojektu ar pantu: "Izslēgt 9.panta ceturto daļu." Iebildumu nav. Pieņemts.

M.Vītols. Nākamais ir Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas priekšlikums - papildināt likumprojektu ar pantu: "Izslēgt visā likumā vārdu "ciemats" (attiecīgajā locījumā)." Budžeta un finansu (nodokļu) komisija to atbalsta.

Sēdes vadītājs. Deputāti tam piekrīt.

M.Vītols. 3.lapaspusē ir nākamais priekšlikums - izslēgt likuma otrā pielikuma nosaukumā vārdus "un ciemu". Budžeta un finansu (nodokļu) komisija to atbalsta.

Sēdes vadītājs. Deputātiem iebildumu nav. Pieņemts.

M.Vītols. Nākamais ir Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas priekšlikums papildināt pārejas noteikumus - noteikt, ka, aprēķinot zemes nodokli 1997.gadam, piemērojams ir koeficients 2,46. Budžeta un finansu (nodokļu) komisija to atbalsta.

Sēdes vadītājs. Vēlas runāt Edmunds Grīnbergs - frakcija "Latvijai". Bet līdz pārtraukumam ir 7 minūtes, Grīnberga kungs.

Acumirkli! Mēs nobalsojām par piecām minūtēm. Jums pietiks laika runāt. Lūdzu!

E.Grīnbergs (frakcija "Latvijai").

Cienījamie deputāti! Pašlaik mūsu valsts atrodas situācijā, kad ekonomiskās lejupslīdes tendence nav novērsta. It sevišķi lauksaimniecībā. Valsts nav spējīga investēt līdzekļus ražošanas materiālās bāzes nostiprināšanā, nav izveidota kreditēšanas sistēma, kura atbilstu lauksaimnieciskās ražošanas īpatnībām. Līdzšinējie likumi par nodokļiem ļoti nopietni traucē attīstīt ražošanu. Pievēram, PVN jeb pievienotās vērtības nodoklis - 18%, uzņēmumu ienākuma nodoklis - 25%, sociālais nodoklis - 37%, akcīzes nodoklis benzīnam un dīzeļdegvielai... Transportlīdzekļu īpašnieku civiltiesiskās atbildības obligātā apdrošināšana pēc Jaunā gada, elektroenerģijas tarifu nepārtraukta paaugstināšanās... un citi. Kā tas notiek ārzemēs, no kurām mums šajā jomā ir jāmācās? Apskatīsim ASV pieredzi, jo ASV ir vislielākā pārtikas ražotāja valsts pasaulē. Valsts politika tur ir šāda - atbalstīt vietējos ražotājus ar subsīdijām ir lētāk, nekā ļaut kristies ražošanas līmenim un pēc tam mēģināt to atjaunot.

Otrs. Lai aizsargātu vietējo lauksaimnieku, tiek saņemts atbalsts no valsts - pārprodukcijas eksportam. Tādēļ ārvalstīs šī produkcija ir lētāka nekā uz vietas valstī. Ar bažām nākas secināt, ka Latvija ir iespiesta ekonomiski attīstīto valstu valdības spēcīgi atbalstīto lauksaimniecības cenu "spīlēs". Mūsu valsts ir kļuvusi atkarīga no pārtikas produktu importa. Vietējais ražotājs nespēj stāties pretī subsidētam importam, mūsu valsts zemnieki nespēj esošās valdības politikas dēļ nodrošināt mūsu iedzīvotājus ar galvenajiem pārtikas produktiem. Nepārtraukti turpinās ražošanas apjomu samazināšanās. Nedrīkstam turpināt šo bezatbildīgās agrārās politikas ceļu, kuras rezultātā atmatā ir palikusi zeme pusmiljona hektāru apmērā, par kuru jau līdz šim netika iekasēts zemes nodoklis. Kā jau minēju, pašmāju tirgus zaudēšana ir lielā mērā augsnes auglības pasliktināšanās, nepieciešamo mēslošanas līdzekļu un augsnes uzlabošanas pasākumu trūkuma dēļ. Lauksaimniecībā ir izveidojusies situācija, ka jebkuru nodokļu pieaugums būs izšķirošs ražotāju izdzīvošanas ziņā. Pašlaik mūsu lauksaimniecības uzņēmumi bieži vien velk dzīvību tikai uz darbinieku zemā algu līmeņa rēķina. Šinī situācijā nekādā ziņā nedrīkst pieļaut zemes nodokļa palielinājumu. Jau pašreiz tas ir samērā augsts salīdzinājumā ar tādu pašu nodokli citās Eiropas un Skandināvijas valstīs. Šis panta labojums praktiski nozīmētu to, ka no valsts atvēlētās niecīgās subsīdijas lauksaimniecībai veiksmīgi tiktu iekasēts atpakaļ, lai pēc tam pašvaldībās segtu trūkstošos naudas resursus. Vakar Tautsaimniecības komisijas Lauksaimniecības apakškomisijas sēdē neviens no deputātiem neatbalstīja šā zemes nodokļa pacelšanu.

Aicinu arī jūs, cienījamie deputāti, neatbalstīt šo priekšlikumu. Paldies.

Sēdes vadītājs. Vai vēl kāds deputāts vēlas runāt? Valdis Krisbergs - pie frakcijām nepiederošs deputāts. Bet nu, Krisberga kungs, līdz pārtraukumam ir vairs tikai dažas minūtes. Lūdzu!

V.Krisbergs (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Cienījamo Prezidij! Cienījamie kolēģi! Es domāju, ka izteikt šo domu var arī vienā minūtē. Ja mēs gribam aplaupīt zemniecību, pacelsim nodokli. Ja mēs kaut kādu palīdzību gribam tai dot, noraidīsim komisijas priekšlikumu. Te nu tik tiešām ir sirdsapziņas balsojums. Vai nu zemniecības izputināšana, atbalstot šo priekšlikumu, vai vismaz cerība, ka viņa noturēsies. Tātad šo priekšlikumu atbalstīt nevar. Tā liek sirdsapziņa. Aicinu noraidīt komisijas izstrādāto priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Godājamie kolēģi! Pārtraukuma laiks ir pienācis, bet mums ir divi priekšlikumi - viens ir ar 10 parakstiem, un arī otrs ir ar 10 deputātu parakstiem - , kuri ierosina turpināt 10.decembra ārkārtas sēdi bez pārtraukuma līdz darba kārtībā iekļauto jautājumu izskatīšanai. "Par" vai "pret" vēlas runāt? Nevēlas. Jābalso. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Kas ir par šo priekšlikumu? Lūdzu rezultātu! Par - 77, pret - 2, atturas - 2.

Vai vēl kāds no deputātiem vēlas runāt?

Kārlis Čerāns - lūdzu!

K.Čerāns (frakcija "Latvijai").

Godāto sēdes vadītāj! Godātie deputāti! Krisberga kungs nupat teica, ka šis būšot sirdsapziņas balsojums. Es diemžēl nevaru būt tik optimistisks kā Krisberga kungs, jo, pieņemot budžetu 1997.gadam, šo savu sirdsapziņu deputātu vairākums jau ir pārdevis. Es domāju, ka tas ir absolūti ciniski, ka mēs parēķinām budžetā, cik tur tās naudiņas pietrūkst, un atbilstoši tam uzliekam attiecīgo koeficientu virsū nodokļiem: nu tad maksājiet! Šis koeficients šoreiz ir 2,46. Bet interesanti, kāpēc ne 2,45 vai 2,47. Bet tas ir tāpēc, ka tik daudz naudiņas budžetā vajadzēja.

Es aicinu neatbalstīt tomēr.

Sēdes vadītājs. Roberts Zīle - frakcija "Tçvzemei un Brīvībai".

R.Zīle (frakcija "Tçvzemei un Brīvībai").

Godātie kolēģi! Pēc plānotā, no nākamā gada ieņēmumiem no zemes nodokļa 74,9% būs iekasēti pilsētu teritorijās. Un tikai 25% - lauku apvidos. Līdz ar to tas, ka mēs runājam par to, ka tas skars galvenokārt tikai lauksaimniecībā nodarbinātos, - tā nav īsti patiesība.

Otrkārt. Izskatot un sagatavojot šos priekšlikumus Budžeta un finansu (nodokļu) komisijā, mēs tikāmies ar Pašvaldību finansu izlīdzināšanas likuma sagatavotājiem - cilvēkiem no Finansu ministrijas, arī no Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas, un mēs atradām tātad tabulu, kurā ir parādīta zemes nodokļa iekasēšana iepriekšējā laikā, tātad šogad. Un bija pašvaldības Liepājas pusē, kuras iekasēja vidēji no viena hektāra 30 santīmus. Jūs zināt, ka pašvaldībām ir tiesības atlaist šo zemes nodokli un ir arī tiesības nedaudz paaugstināt - līdz 50%. Un tās tiesības arī paliek. Bet šādā gadījumā mums iznāk, protams, daļēji nekonsekventa attieksme pret tām pašvaldībām, kas ir stingras savā būtībā un šo zemes nodokli iekasē. Jo faktiski vienīgā bāze, attiecībā pret ko var aprēķināt šos indeksus - 2,46 vai kādu citu... var noteikt tikai attiecībā pret reāli iekasēto apjomu. Tātad tās, kuras iekasē mazāk, arī var turpināt mazāk iekasēt, bet tās, kuras ir gribējušas iekasēt samērā pieņemamu apjomu, būs spiestas, protams, iekasēt vairāk, ja viņas gribēs paturēt savu pozīciju savā pašvaldībā.

Un vēl viena lieta. Ja mēs šo priekšlikumu nepieņemam - protams, ir paredzēta arī ieņēmumu bāzes palielināšanās Pašvaldību finansu izlīdzināšanas likumā -, tad mums ir jārēķinās, ka tā pozīcija, par ko mēs nobalsojām pirmajā lasījumā un kas principā arī skar šodien nobalsoto valsts budžetu... tad mērķdotācijas skolotāju, pedagoģisko darbinieku algām, šis cipars, var stipri mainīties, es nevaru pateikt precīzi, par cik miljoniem, bet katrā ziņā miljoniem. Es tomēr aicinu atbalstīt Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas priekšlikumu. Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītājs. Ādolfs Ločmelis - Latvijas Vienības partijas frakcija. (Starpsauciens: "Pirmo reizi!")

Ā.Ločmelis (Latvijas Vienības partijas frakcija).

Cienījamās dāmas un godātie kungi! Es par zemes nodokli runāšu no tīri praktiskā viedokļa, jo praktiski man ārzemju pieredzes nav, pa ārzemēm braukājis neesmu - un nav arī vajadzības, jo, kā jūs redzat, es šeit pieredzi varu smelties atliku likām, galvenokārt ārzemju, protams.

Runājot par zemes nodokli, tas jāizsaka tīri tādā produkcijas veidā. Šogad es to maksāju par savu saimniecību, kurā ir 36 hektāri, tie sastāv no 18 hektāriem aramzemes un 18 hektāriem meža, maksāju 42 latus, tas ir, pusi no kauta barokļa. Nākamgad man šis nodoklis būs jamaksā, ņemot vērā zemes nodokli, to 2,46, un vēl arī šo apdrošināšanu, par kuru arī balsosim. Jau būs man jāmaksā ar diviem barokļiem. Par manu saimniecību.

Otra lieta. Šajā saimniecībā es nupat beidzu izveidot kokapstrādes cehu, kur man ir jāpieslēdz attiecīgi elektromotori. Līdz šā gada 1. jūlijam par šo pieslēgšanu man bija jāmaksā 66 lati tikai par pieslēgšanu. No šā gada 1.jūlija sakarā ar "Latvenergo" valdes lēmumu man jau jāmaksā 2200 lati tikai par pieslēgšanu. Tas ir, plus 28 barokļi. Summējot to visu kopā, es... jūs to saprotat, jums es to varu izskaidrot, bet mana sievasmāte to nekādi nesapratīs: līdzko tu, znotiņ, aizbrauc uz Rīgu... pusgada laikā maksāji puscūku valstij, bet tagad tev jau būs jāmaksā pēc šā pusgada 30 cūkas valstij! Bet tas vēl nav tas trakākais. Tas viss ir viena pusgada laikā. Tagad nav saprotams, kas vēl būs nākamā pusgada laikā - 1997.gadā. Atkal šāds pieaugums. Tāpēc man, zemniekam, šī lieta nav saprotama. Kāpēc pēdējās minūtēs radās šis koeficients 2,46? Es aicinu par šo zemes nodokli nebalsot. (Aplausi.)

Sēdes vadītājs.Gundars Valdmanis - Latvijas Vienības partijas frakcija.

G.Valdmanis (Latvijas Vienības partijas frakcija).

Godājamais Prezidij! Kolēģi Saeimā! Mans kolēģis Vienības partijā laikam diezgan skaidri paskaidroja to, ko viņš izjūt un kā arvien grūtāk viņam ir saimniekot Latvijas laukos. Es gribu vēl lielākā perspektīvā to pateikt. Varbūt mēs varētu klusāk runāt viens ar otru šeit.

Lieta ir tāda, ka nāk virsū ne tikai šie nodokļi, bet nāk arī šis brīvais lauksaimniecības produktu tirgus ar Baltijas valstīm. Tas "apēdīs" lielāko daļu to ienākumu, ko mēs varējām no tās cūkas, ko Ločmeļa kungs audzina, saņemt. Galu galā - kas ir tas mērķis visai šai nejēdzībai, ko valdība mums liek virsū? Mēs nespējam attīstīt ekonomiju, mēs nespējam attīstīt citus avotus bez nodokļiem, un mēs liekam virsū uz citiem, kas vēl druscītiņ ražīgi laukos ir, un šinī gadījumā pat nodokli uz tiem, kas nav ražīgi laukos. Tā zeme būs jāpārdod. Jo cilvēks nevar turēt savās rokās to, par ko viņš nevar samaksāt uzturu. Un mēs to uzturēšanas maksājumu taisām dārgāku un dārgāku. Un, skat, tiem, kam Šķēles kungs grib palīdzēt izpirkt Latviju, - viņiem būs vieglāk, ja būs daudz lielāks piedāvājums un cenas paliks zemas. Un mēs tādu zemi vienkārši pārdosim. Es kategoriski lūdzu, kā Krisberga kungs teiktu, uzskatīt šo par sirdsapziņas balsojumu un balsot "pret". Paldies.

Sēdes vadītājs. Aristids Lambergs - LNNK un Zaļās partijas frakcija.

A.Lambergs (LNNK un LZP frakcija).

Godātais Prezidij! Cienījamie deputāti! Es ļoti cienu savu kolēģi Ločmeļa kungu. Bet es negribētu, ka viņš nonāktu konfliktā ar sievasmāti tāpēc, ka atbraucis uz Rīgu. Līdz šim bija maksājis, devis valstij puscūku, tagad būs jādod vairāk. Bet, mīļais kolēģi Ločmeļa kungs, vai nebūtu varbūt labāks tāds risinājums, ka audzinātu četras cūkas, un vienu tad varētu dot valstij un būtu visiem labāk? Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītājs. Edgars Bāns - Latvijas Vienības partijas frakcija.

E.Bāns (Latvijas Vienības partijas frakcija).

Godātie deputāti! Es domāju, ka mums vajadzētu situāciju izvērtēt ar veselo saprātu, bez emocijām. Kas tad pēdējā pusgada laikā ir tāds īpatns, ko mēs, arī kā valdību atbalstošā frakcija, esam deklarējuši?

Pirmkārt... un viennozīmīgi... Nedzird...

Sēdes vadītājs. Godātie kolēģi, es šodien atkārtoti lūdzu visas personīgās lietas un sarunas risināt ārpus sēžu zāles. Lūdzu, Bāna kungs!

E. Bāns. Tika deklarēts tas, ka nodokļiem jābūt stabiliem. Lai kādi nu tie ir, bet tiem jābūt stabiliem, lai varētu uzņēmēji attīstīties. Kas tagad notiek? Tagad, kā mums izskaidroja, notiek tas, ka tiek ievērtēta zemes nodoklī inflācija un tiek atcelts šis nodoklis uz tā rēķina. Bet inflācija tiek ievērota arī visos resursos, tikai ne nododamajā produkcijā, ko zemnieks nodod. Par to jau ir runāts, neatbilstība rodas starp ražošanas izmaksām un resursiem, ko zemnieks pērk. Ja var nemaksāt zemniekiem par četriem mēnešiem, par nodoto labību... vairākās vietās Latvijā... piemēram no Rudzētu paju sabiedrības pat tiesājās ar Kalsnavas spirta rūpnīcu, un pat iesaka: kad lēmums ir pieņemts, nevar piedzīt šo naudu zemniekam par labu. Paceļot šo nodokli, pa visu Latviju tas sastādīs 5 - 6 miljonus.

Tālāk. Ja pavērtējam visu to, kas zemniekam nākamgad jāmaksā klāt, tad droši var teikt, ka valsts, tai skaitā arī mūsu frakcijas atbalstītā ekonomiskā politika ved uz to, lai zemnieks, kā vidējais ražotājs, neattīstās. Ja mēs gribam to panākt šodien, tad ar savu sirdsapziņu apliecināsim to, balsojot "par", bet, ja negribam to, tad balsosim "pret". Paldies.

Sēdes vadītājs. Anna Seile - LNNK un Zaļās partijas frakcija.

A. Seile (LNNK un LZP frakcija).

Cienījamie deputāti! Zemes nodokli sākām maksāt 1990.gadā, līdzko pieņēma šo likumu. Likumā bija tāda norma, ka katru gadu Finansu ministrija šo nodokli pārrēķina atbilstoši inflācijas koeficientam. Nupat mēs šo normu izsvītrojām no likuma, un tādas iespējas acīmredzot vairs nebūs.

Bet es jūs gribu informēt par situāciju. Pašlaik vidējais zemes nodoklis ir apmēram 2,5 - 3 lati par vienu hektāru zemes Latvijā. Mazais zemnieciņš jeb "piemājnieks" izdzīvos un droši vien nomaksās šo nodokli. Bet lielās saimniecības, kuras mēs ļoti vēlamies, lai viņas augtu, lai viņas piepirktu sev zemi klāt, arī paju saimniecības, nevarēs šo nodokli vairs samaksāt. Te nav runa ne par puscūci, ne par pussivēnu, bet te ir runa par to, vai zemnieki ar lielajiem zemes īpašumiem varēs eksistēt un varēs šo nodokli nomaksāt.

Kāda būtu izeja? Ja mēs tiešām visi vienotos un neatbalstītu šo likuma pieņemšanu, šo pārejas noteikumu pieņemšanu, nodokli palielinot 2,4 reizes... Tas ir, apmēram 6 - 7 lati būs jāmaksā par vienu hektāru. Nav nekādas bezizejas, ja mēs noraidām šo priekšlikumu.

Redzat, pašvaldībām bija tiesības savā teritorijā zemniekus no nodokļa atbrīvot, un ļoti daudzos gadījumos tas tika darīts. Pirmos piecus gadus tā saucamie Breša zemnieki vispār tika atbrīvoti no visiem nodokļiem. Nodokļi ir jāiekasē no visiem. Šis pats nodoklis jāiekasē no visiem. Jūs teiksiet tā: bet daudzi audzē savos laukos nezāles un neapkopj šos laukus. Šādā gadījumā Ministru kabineta noteikumi paredz soda naudu. Šīs soda naudas pašlaik ir mazas. Tās var palielināt, šīs soda naudas vajag palielināt, bet nevajag ciest tiem cilvēkiem, kuri godīgi līdz šim ir maksājuši zemes nodokli, kuri nespēs šo nodokli samaksāt. Tā mēs novedīsim pēdējās zemnieku saimniecības pie bankrota. Pēdējās paju saimniecības novedīsim pie bankrota.

Un, nobeidzot savu runu, es gribu atgādināt: kam tad mēs, apstiprinot šo mūsu budžetu, kādu mēs visi esam apstiprinājuši, esam pielikuši nodokļus? Pensionāriem, kuri saņem pensijas virs 100 latiem. Tāds mums ir projekts. Un zemniekiem, kuri vēl nav saņēmuši par valsts uzņēmumu neatmaksātiem parādiem visu atlīdzību. Vēl ne gaļas kombināti, ne piena kombināti šos parādus nav noseguši. Vai tad zemnieks būs tas vilcējs, uz kura pleciem mēs izvilksim visu Latvijas budžetu? Es ļoti aicinu jūs iedziļināties šajā balsojumā. It sevišķi tāpēc, ka visi tie, kuri ieraksta savus īpašumus zemesgrāmatā, būs spiesti maksāt šo paaugstināto nodokli - 6 - 7 latu apmērā, arī par mežu teritorijām. Mežs izaug 80 - 100 gados, to nocērt vienu reizi šajos 80 - 100 gados. Bet šo zemes nodokli par šīm teritorijām maksā visu laiku. Būsim uzmanīgi! Ir citas metodes, kā palielināt ienākumus budžetā (kā jau es minēju, to var ar šīm soda naudām, un ir arī daudzas citas metodes), bet neapkrausim zemnieku ar vēl vienu nodokli, kas viņu izputinātu!

Pie tam es gribu atgādināt, ka zemnieks tiešām maksā visus nodokļus, tas ir, gan peļņas nodokļus viņš maksā, gan apgrozījuma nodokli viņš maksā, un tātad, lūdzu, apdomāsim šo lietu! Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītājs. Vai vēl kāds no deputātiem vēlas runāt? Vairāk runāt neviens nevēlas. Debates beidzam. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu balsot Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas priekšlikumu - papildināt likumprojektu ar pārejas noteikumiem jums iesniegtajā redakcijā. Lūdzu balsojumu! Lūdzu rezultātu! Par - 40, pret - 28, atturas - 7. Priekšlikums ir pieņemts.

M.Vītols. Beidzamais priekšlikums ir Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas priekšlikums - papildināt likumprojektu ar normu par spēkā stāšanos, nosakot, ka likums stājas spēkā 1997.gada 1.janvārī. Budžeta un finansu (nodokļu) komisija ir atbalstījusi to.

Sēdes vadītājs. Deputātiem iebildumu pret to nav. Pieņemts.

M.Vītols. Līdz ar to visi priekšlikumi ir izskatīti. Lūdzu balsot par likumprojekta pieņemšanu trešajā un galīgajā lasījumā.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta "Grozījums likumā "Par zemes nodokli"" pieņemšanu trešajā lasījumā. Lūdzu rezultātu! Par - 45, pret - 19, atturas - 11. Likums pieņemts.

M.Vītols. Paldies.

Sēdes vadītājs. Ir divi iesniegumi, kuri mums ir jāizskata, pirms reģistrējamies un slēdzam ārkārtas sēdi. Pirmais. Pieci deputāti - Golubovs, Bekasovs, Deņisovs, Čerāns un Kušnere - raksta: "Apšaubām balsošanas rezultātu par likumu "Par valsts budžetu 1997.gadam", jo balsošanas izdrukā redzams deputāta Amerika vārds, bet Ameriks balsošanas laikā sēdē nepiedalījās."

Viens var izteikties "par", viens - "pret". Lūdzu, Bērziņa kungs.

I.Bērziņš (frakcija "Latvijas ceļš").

Cienījamie kolēģi! Es piekrītu, ka tad ir jābalso, ja var apšaubīt... bet, nestrīdoties par to, vai viens vai otrs deputāts bija vai nebija redzams zālē, man liekas, neviens saprātīgs cilvēks šinī zālē (un šeit tādi ir, es ceru, visi) neapšaubīs rezultātu: 73 - par, 11 - pret, neviens neatturas. Tā ka pat tad, ja kaut kas būtu bijis... es pieņemu, ka ne... bet pat tad, ja kaut kas būtu bijis... Man liekas, apšaubīt var tad, ja starpība ir divas trīs balsis, es nezinu, cik, bet ne jau tad, ja starpība ir 73 pret 11. Neviens jau... (Starpsauciens: "Nedrīkst krāpties!") Nu, protams, ka nedrīkst, un es ceru, ka neviens nav krāpies, bet rezultāts ir tāds, kāds tas ir. (Starpsauciens: "Kârtējo reizi tas ir noticis.")

Sēdes vadītājs. Lūdzu neveidot dialogu ar zāli! Saeimā runā no tribīnes. Tātad viens runāja "pret" iesniegumu. Čerāns vēlas runāt "par".

K.Čerāns (frakcija "Latvijai").

Godāto sēdes vadītāj! Godātie kolēģi deputāti! Tas, kas šobrīd tika apšaubīts, ir balsošanas rezultāts, un mēs izdrukā skaidri redzam šo rezultātu. Par - 73, pret - 11, atturas - 0. Un tas ir šis rezultāts, kurš tiek apšaubīts. Un saskaņā ar Kārtības rulli es lūdzu pārbalsot. Paldies.

Sēdes vadītājs. Tagad - par balsošanas motīviem. Mums ir arī vēl otrs iesniegums, to mēs arī skatīsim, bet, pirms balsojam par šo iesniegumu, es gribu jums pajautāt: vai kāds no jums tiešām nopietni domā, ka Amerika kunga vietā pogu varēja nospiest Jirgena kungs? (Troksnis zālē.)

Ozoliņa kungs, debates ir beigušās. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Kas balso par šo iesniegumu? Lūdzu balsošanas režīmu! Tas ir, kolēģi, balsojums. Lūdzu rezultātu! Par -11, pret - 50, atturas - 10.

Nākamais iesniegums: "Apšaubām 11. decembra pulksten 13.09 un 11 sekundēs izdarīto balsošanas rezultātu, jo deputāts Zelgalvis šajā laikā neatradās zālē. Balsošanas motīvs par 453. priekšlikumu, balsojot par valsts budžetu 1997. gadam. Balsošanas izdrukā parādās Zelgalvja vārds, ka atturas. Pieprasām pārbalsošanu un pozīcijā - sakarā ar Kārtības ruļļa 142. pantu."

Es nemainu transkripciju un izteikumus. Parakstījuši deputāti Ozoliņš, Valdmanis, Deņisovs, Eniņš un Dobelis.

Viens var runāt "par",viens var runāt "pret". Lūdzu, Ozoliņa kungs!

L.Ozoliņš (frakcija "Tçvzemei un Brīvībai").

Pagaidām vēl cienījamie kolēģi un cienījamais priekšsēdētāj! Mani pārsteidz šis darbs Saeimā. Saeima balso, un rezultāti neatbilst balsojumam. Vai ir par daudz? Varbūt ir par maz balsu. Un tādā gadījumā jebkurš balsojums ir apšaubāms. Un šādai praksei, es uzskatu, ir jādara gals. Jo tomēr šie balsojumi ir ļoti svarīgi Latvijas nākotnei un arī mūsu prestižam, jo - ko domā mūsu vēlētāji, ja notiek šādas lietas Latvijas valsts Saeimā? Prezidentam mēs nobalsojam par algas pielikšanu uzreiz par 500 latiem un vēl par 200 latiem - izdevumiem šādiem tādiem, bet, kad notiek balsošana par zemes nodokļa pielikšanu, mēs atkal balsojam, tādā veidā aplaupīdami mūsu jaunveidotās saimniecības, mūsu zemniekus. Es domāju, ka tie ir ļoti būtiski jautājumi. Un tāpēc es uzskatu, ka šādi notikumi nedrīkst turpināties, un ļoti lūdzu pārbaudīt gan Drošības dienestu, gan pēc tam ... iespējams arī, ka jāpārbalso. Es prasīju pārbalsošanu.

Sēdes vadītājs. Paldies. Panteļējeva kungs.

A.Panteļējevs (frakcija "Latvijas ceļš").

Cienījamais priekšsēdētāj! Es domāju, mēs esam liecinieki tam, ka dažiem cilvēkiem nepietiek vīrišķības atzīt, ka viņi ir zaudējuši. Es domāju, ka normāls vīrietis atzītu savu zaudējumu un netaisītu pēc tam tādas sievišķīgas histērijas. Es domāju, ka rezultāts ir skaidrs - noraidām šo priekšlikumu, un tiem, kas ir zaudējuši šodien, nu vienkārši jāatzīst savs zaudējums, nevis jātaisa histērijas. Paldies par uzmanību. (Starpsauciens: "Beidz ņirgāties!")

Sēdes vadītājs. Paldies. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu un lūdzu balsot par piecu deputātu parakstīto iesniegumu - izdarīt pārbalsošanu. Lūdzu rezultātu! Par - 12, pret - 52, atturas - 9. Priekšlikums noraidīts.

Lūdzu reģistrācijas režīmu! Lūdzu deputātus reģistrēties! Kušneres kundze, lūdzu nolasīt reģistrācijas rezultātus!

J.Kušnere (6. Saeimas sekretāra biedre).

Godātie kolēģi! Nav reģistrējušies:

Andris Ameriks,

Roberts Dilba,

Jānis Jurkāns,

Juris Kaksītis,

Viktors Kalnbērzs,

Paulis Kļaviņš,

Ludmila Kuprijanova,

Imants Liepa,

Jānis Priedkalns,

Gundars Valdmanis (ir zālē).

Paldies.

Sēdes vadītājs. Saeimas 10. un 11. decembra sēdi paziņoju par slēgtu. Kārtējā sēde rīt pulksten 9.00.

Redaktores: J.Kravale, L.Bumbura

Datoroperatores: B.Strazdiņa, S.Bērziņa, M.Ceļmalniece, I.Kuzņecova

Korektores: D.Kraule, J.Kurzemniece, S.Stikute