Sēdi vada Latvijas Republikas 6.Saeimas priekšsēdētāja Ilga Kreituse.

Sēdes vadītāja. Labdien! Sākam 1996.gada 12.jūnija ārkārtas sēdi. Pirms pirmā jautājuma - likumprojekta "Grozījumi Latvijas Republikas Satversmē" - izskatīšanas lūdzu reģistrācijas režīmu. Lūdzu deputātus reģistrēties. Lūdzu rezultātu! Zālē ir 70 deputāti, tātad ir nepieciešamais deputātu skaits, lai izskatītu grozījumus Latvijas Republikas Satversmē. Lūdzu ziņotāju. Juridiskās komisijas vārdā - Juris Kaksītis, Demokrātiskās partijas Saimnieks frakcijas deputāts.

J.Kaksītis (Demokrātiskās partijas Saimnieks frakcija).

Augsti godātais Prezidij! Cienījamie kolēģi! Es lūdzu jūs pievērst uzmanību dokumentam nr.543. Tas ir likumprojekts, kuru ir iesnieguši pieci deputāti. Droši vien jūs atceraties, ka, Saeimas sēdē izskatot šo likumprojektu un nododot komisijai, tas tika nodots Juridiskajai komisijai kā atbildīgajai komisijai. Taču līdztekus Juridiskajai komisijai pie šā dokumenta strādāja arī vairākas citas Saeimas komisijas, un es gribu teikt, ka komisijas ir devušas pozitīvu atsauksmi par šo likumprojektu, atbalstījušas tā pieņemšanu pirmajā lasījumā. Kāda ir likumprojekta būtība un kā tas radās? Šo likumprojektu ir parakstījuši pieci deputāti, kas pārstāv katrs savu frakciju. Šis likumprojekts tika izstrādāts, es gribētu teikt, ilgākā laika periodā, pārdomājot šo grozījumu nepieciešamību. Un galvenā nepieciešamība, lai pieņemtu šo likumu, lai izdarītu grozījumus Satversmē, ir tāda, ka, iepazīstoties ar daudzu Eiropas valstu parlamentiem, redzam - un galu galā arī katrs, kas ir darbojies parlamentā agrāk un darbojas šobrīd, saprot, - ka tas laika periods, kāds ir paredzēts Satversmē, - 3 gadi - ir stipri par mazu, lai stabila valdība un parlaments varētu ne tikai pieņemt likumus, bet arī realizēt savas ieceres, savas programmas. Likumprojekta autoru viedoklis ir tāds - un to atbalsta arī Juridiskā komisija, - ka optimālais laika periods būtu četri gadi.

Tātad pirmais jautājums un pirmā problēma ir ierosinājums, lai pagarinātu Saeimas pilnvaru laiku par vienu gadu.

Otrais jautājums un otrā problēma ir saistīta ar to, kad realizēt Saeimas vēlēšanas. Es domāju, mēs visi vai vismaz lielākā daļa no šeit, zālē, esošajiem esam liecinieki tam, cik grūti veidojās pagājušā gada nogalē valdība, cik relatīvi vēlu pēc Saeimas pirmās sēdes jeb sanākšanas tā tika apstiprināta un cik vēlu mēs pieņēmām valsts budžetu. Līdz ar to, mūsuprāt, iepriekšējā prakse, ka Saeimas vēlēšanas notiek, es teiktu, diezgan vēlā rudenī, apgrūtina nākamo darbu, izstrādājot budžetu. Budžets katrā ziņā ir jāizstrādā un jāpieņem ne jau tā gada sākumā, uz kuru šis budžets attiecas, bet gan daudz ātrāk. Daudz ātrāk ir jāstrādā pie šā likumprojekta, un līdz ar to, mūsuprāt, optimālākais laiks Saeimas vēlēšanu realizēšanai ir aprīlis. Aprīlis ir tas laiks, kad nav to problēmu, kuras veidojas varbūt vasarā vai rudenī. Es atceros to diskusiju, kura izvērtās šeit tajā sēdē, kad lēma par likumprojekta nodošanu komisijām. Protams, argumenti var būt visādi - gan plūdi, gan puteņi, gan auksts laiks, bargs sals un tā tālāk, bet šis laiks - aprīlis, aprīļa beigu daļa - pēc projekta autoru domām, ir veiksmīgi izraudzīts, ņemot vērā arī tādu apstākli, ka tā būtu svētdiena, kurā netiktu traucēti reliģiskie svētki, kas šajā laika periodā varētu iekrist. Līdz ar to, ja pieņem šādu priekšlikumu, ka Saeimas vēlēšanas tiktu realizētas aprīlī, tad, pēc likumprojekta autoru domām, Saeimai vajadzētu droši vien pieņemt arī atsevišķu lēmumu - vai nu likuma veidā, vai lēmuma veidā - par to, kad tad realizēt, kurā datumā aprīlī, Saeimas vēlēšanas. Līdztekus šim priekšlikumam ir arī nākamais - un tas ir ierakstīts pārejas noteikumos, - ka, gribot vai negribot, ja nu Saeimas vēlēšanu laiku mēs nosakām citu, ne to, kas ir paredzēts šobrīd Satversmē, un ja tas nav rudens, tad apmēram pusgads ir tas laika periods, par kādu jau nākamo vēlēšanu organizēšanas laikā varētu būt vai nu pagarinātas, vai saīsinātas Saeimas pilnvaras. Šis arī ir tas pamatjautājums, kurš laikam izraisīja vislielākās diskusijas apspriežot... nu, faktiski, nevis apspriežot, bet nododot likumprojektu komisijām. Es domāju, ka ir iespējas vēl arī laikā starp pirmo un otro, otro un trešo lasījumu pilnveidot, nepieciešamības gadījumā pilnveidot, šos pārejas noteikumus, vajadzības gadījumā uzzināt arī plašāku sabiedrības viedokli, ko būtu iespējams realizēt, kad notiks pašvaldību vēlēšanas, vai arī izspriest mums pašiem par to, kā tad rīkoties, realizējot pārejas noteikumos ietvertās normas. Nu, ja tiek pieņemts šis likums par grozījumiem Satversmē, tad, protams, automātiski ir jānotiek izmaiņām... ja pieņemam izmaiņas attiecībā pret Saeimu, tad automātiski, protams, ir jāizdara izmaiņas attiecībā pret Valsts prezidentu, pagarinot arī Valsts prezidenta pilnvaru laiku par šo pašu vienu gadu. Un pēdējais: tiek izdarītas izmaiņas 39.pantā (sešu gadu vietā astoņi). Tas nozīmē, ka, ja pilnvaru laiks Valsts prezidentam tiek pagarināts no trim uz četriem gadiem, tad arī kopējais laiks, cik ilgi var būt viena un tā pati persona par Valsts prezidentu, attiecīgi pagarinās no sešiem uz astoņiem gadiem.

Lūk, šāda ir īsumā šā likumprojekta jēga un ideja. Es jau teicu, ka komisija, Juridiskā komisija, pirms izskatīja šo likumprojektu pēc būtības un atbalstīja tā virzīšanu pirmajam lasījumam, saņēma arī no pārējām komisijām, kurām tika nodots šis likumprojekts izskatīšanai, pozitīvu atsauksmi - gan no Aizsardzības un iekšlietu komisijas, gan no Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas, gan no Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas, gan no Sociālo un darba lietu komisijas, gan no Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas, gan no Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas, gan no Budžeta un finansu komisijas. Sakarā ar to Juridiskā komisijas vārdā es lūdzu šo likumprojektu akceptēt pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Atklājam debates. Debatēs pirmajam vārds Aigaram Jirgenam, frakcijas "Tçvzemei un Brīvībai" deputātam.

A.Jirgens (frakcija "Tçvzemei un Brīvībai").

Cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Godātie deputāti! Būdams viens no šā likumprojekta iesniedzējiem, es arī aicinu to atbalstīt pirmajā lasījumā. Taču gribu pievērst jūsu uzmanību tam, par ko jau runāja referents, proti, par to, kādā veidā realizēt šo pāreju no trim uz četriem gadiem un kā panākt, lai Saeimas vēlēšanas, kam saskaņā ar Satversmi ir jānotiek rudenī, varētu notikt aprīlī. Manuprāt, nebūtu nedz no juridiskā, nedz no politiskā viedokļa korekti, ka 6.Saeima pati kaut vai par pusgadu pagarinātu savas pilnvaras. Es domāju, ka risinājumi varētu būt trīs.

Pirmais risinājums ir tāds, ka 7.Saeimas vēlēšanas notiktu pusgadu ātrāk, tas ir, mēs savas pilnvaras par pusgadu saīsinātu.

Otrs risinājuma veids ir tāds, ka vienlaikus ar pašvaldību vēlēšanām notiktu tautas nobalsošana par to, lai mūsu pilnvaras, 6.Saeimas pilnvaras, tiktu par pusgadu pagarinātas. Taču šī iespēja saistās ar visai nopietnām likuma izmaiņām - ar nepieciešamību izdarīt grozījumus likumā par tautas nobalsošanu.

Un trešā iespēja ir tāda, ka šī pāreja no trim uz četriem gadiem tiktu realizēta 7.Saeimas laikā, proti, 7.Saeima tiktu ievēlēta tā, kā tas ir noteikts pašlaik, - rudenī - un attiecīgi šo Satversmes grozījumu 2.un 3.pants stātos spēkā reizē ar 7.Saeimas sanākšanu. Savukārt 7.Saeimas pilnvaras izbeigtos reizē ar 8.Saeimas sanākšanu pēc trīsarpus gadiem, kad vēlēšanas notiktu aprīlī. Es esmu iesniedzis šādus priekšlikumus Juridiskajā komisijā, un es domāju, ka komisija pirms otrā lasījuma par šiem priekšlikumiem diskutēs. Manuprāt, šī trešā iespēja, kādā veidā realizēt šo pāreju, būtu vispieņemamākā, taču pie šā jautājuma mēs, protams, vēl atgriezīsimies. Bet kopumā, kā es jau sākumā teicu, es aicinu atbalstīt šo projektu pirmajā lasījumā. Paldies.

Sēdes vadītāja. Odisejs Kostanda - frakcijas "Latvijai" deputāts.

O.Kostanda (frakcija "Latvijai").

Cienījamā priekšsēdētāja! Godājamie kolēģi! Jā, vairāki valdošo frakciju deputāti - "ceļinieks" Aivars Endziņš, "tçvzemietis" Aigars Jirgens, "saimnieks" Juris Kaksītis, "zemnieks" Pauls Putniņš un LNNK pārstāve Anna Seile - mums ir iesnieguši interesantu Satversmes grozījumu projektu. Labojuma būtība ir it kā vienkārša - mainīt Satversmes 10.pantu, nosakot, ka Saeimu ievēlē uz četriem gadiem. Līdz šim, kā atceramies, 10.pantā ir teikts, ka Saeimu ievēlē uz trim gadiem. Mēģinājumi grozīt šo kārtību bija jau 5.Saeimas laikā, taču tie bija nesekmīgi. Likumprojekta autori acīmredzot uzskata, ka trīs gadi ir pārāk mazs laika posms, lai deputāti sāktu strādāt normāli. Tādējādi šie deputāti zināmā mērā izraksta arī "nabadzības apliecību" Saeimai, jo, viņu skatījumā, trīs gadi ir pārāk īss laika posms, lai deputāti spētu normāli strādāt Saeimā. Likumprojekta autoru loģika ir bezgala vienkārša, iznāk, ka vismaz viens gads ir vajadzīgs, nepieciešams, lai deputāts adaptētos Saeimā, saprastu, ko dara komisijās, kura poga tad īsti jāspiež, balsojot sēdē. Pēc tam gadu tad viņš pastrādā, bet vismaz vienu gadu pirms vēlēšanām deputātam atkal jāsāk domāt par nākamajām vēlēšanām - un atkal nevar strādāt. Tātad iznāk, ka deputāts Saeimā kaut ko dara tikai vienu gadu. Gribas jautāt likumprojekta autoriem, vai viņi šādus secinājumus izdarījuši, vadoties no pašu pieredzes, ja nākuši ar šādu priekšlikumu. Vai ir pamats secinājumam, ka likumprojekta iesniedzēji tikai rūpējušies par savu imidžu un centušies nodrošināt pašu atkārtotu ievēlēšanu Saeimā. Pamatojot nepieciešamību pagarināt Saeimas pilnvaru laiku no trim uz četriem gadiem, likumprojekta autori, kā tas jau ierasts šeit, atsaucas arī uz Rietumvalstu pieredzi. Nu, konceptuāli iespējams, ka tiešām nākamās Saeimas varētu arī strādāt, piemēram, četrus gadus - domājams, ka tas nepamazinātu Saeimas darba kvalitāti, - taču nav pieņemams tas, kādā veidā uz šo principu tiek pāriets. Varētu pieņemt un akceptēt to, ka nākamā Saeima strādā četrus gadus, - labi, tad šī Saeima nostrādātu trīs gadus, rudenī notiktu nākamās vēlēšanas un tad tajās ievēlētā nākamā Saeima strādātu četrus gadus, tas būtu tāds pieņemams, normāls, demokrātisks risinājums, bet mēs šādā veidā, kā to jau... kad notiks debates šeit, Saeimā... jau iepriekš sāka teikt - te tāda mīkla mums ir, zemnieku viltība, ka mēs vēl domāsim, kā rīkosimies, pagarināsim sev laiku tagad. Mēs paši samudžinām šīs problēmas faktiski diezgan vienkāršo risinājumu. Mums, frakcijai "Latvijai", ir absolūti nepieņemams grozījums, kas paredz mainīt Satversmes 11.pantu. Kā zinām, šis pants nosaka, ka Saeimas vēlēšanas izdarāmas oktobra pirmajā svētdienā un sestdienā pirms tās. Likumprojekta autori vēlas Satversmes 11.panta redakciju izteikt šādā veidā: Saeimas vēlēšanas izdarāmas aprīlī, vēlēšanu diena nosakāma ar Saeimas lēmumu. Nav saprotams, kāpēc jāpārceļ Satversmē paredzētais vēlēšanu laiks no oktobra uz aprīli. Vai tādā veidā valdību veidojošo frakciju deputāti cer panākt, ka viņus sagaidīs kā "pavasara vēstnešus" un tāpēc uzreiz ievēlēs nākamajā Saeimā? Ja viņi tiešām lolo šādas cerības, tad es gribu teikt, ka tās ir veltas. Vēlētāji skatās uz partiju darbiem, nevis klausās tukšajos solījumos.

Ir dzirdēti arī argumenti, ka nepieciešams pārcelt vēlēšanu laiku no oktobra uz aprīli, lai valdība varētu sagatavot un iesniegt apspriešanai Saeimā nākamā gada valsts budžetu. Nav saprotams, kas traucē valdībai gatavot budžeta projektu jau pusgadu agrāk. Šāda argumentācija liecina vienīgi par to, ka likumprojekta autori uzskata mūsu valdību par gaužām mazspējīgu, ja jau tā spēj vienīgi pavasarī iesniegt nākamā gada valsts budžeta projektu. Iespējams arī, ka visus ir nobiedējis kādreizējā neveiksmīgā premjera Māra Gaiļa piemērs, kurš tā arī nekādi nespēja laikus iesniegt Saeimā budžeta projektu. Domāju vienīgi, ka mazliet aizvainojoši ir visus nākamos ministru prezidentus pielīdzināt tieši "bankrotējušajam" Gailim. Acīmredzot Satversmes grozījumu autoru mērķis, paredzot pārcelt vēlēšanu laiku no oktobra uz aprīli, nebūt nav rūpes par nākamo Saeimu darba kvalitāti. Ir acīm redzama šo deputātu vēlēšanās nodrošināt sev iespēju vienkārši maksimāli ilgi palikt deputātu godā.

Kā par pašsaprotamu lietu tiek runāts par 6.Saeimas pilnvaru laika pagarināšanu par sešiem mēnešiem. Tātad ir paredzēts, ka šī Saeima strādās trīsarpus gadus. Šāds nodoms apliecina vienīgi to, ka mūsu valsts vēl atrodas tālu no tiesiskuma izpratnes, no demokrātijas izpratnes. Šeit atkal ir redzama Latvijas likumdevēju tik ierastā prakse, proti, likumu pieņemšana ar atpakaļejošu datumu.

Gribu atgādināt, ka vēlētāji ievēlēja 6.Saeimu uz trim gadiem, atbilstoši mūsu valsts pamatlikumam - Satversmei. Viņi nezināja, ka 6.Saeima strādās pusgadu ilgāk. Mēģinājumi šobrīd pagarināt 6.Saeimas pilnvaru laiku no trim uz trīsarpus gadiem jau atkal kuro reizi demonstrē valdību veidojošo frakciju augstprātīgo attieksmi pret vēlētājiem kā pret kādas zemākas pakāpes radījumiem, kam Dievs ir it kā liedzis tādas pašas garaspējas kā deputātiem. Esmu pārliecināts, ka vēlētāji vēl ļoti labi atceras 6.Saeimas vēlēšanu dienas, kad tie presē, televīzijā un radio tika saukti par muļķiem, vientiešiem, nejēgām un tamlīdzīgi, jo neesot sapratuši, par kuru partiju tad vajadzēja īstenībā balsot.

Tagad likumprojekta autori atkal grib norādīt vēlētājiem viņu "îsto vietu". Tā teikt, kāda nozīme tam, uz cik ilgu laiku ir bijusi ievēlēta Saeima, mēs vēlamies uz nodokļu maksātāju rēķina pusgadu ilgāk izmantot savas privilēģijas, saņemt salīdzinoši labas algas, braukt ārzemju komandējumos, pie viena arī sēdēt vēl uzņēmumu padomēs un taisīt savu biznesu. Bet jūs, vēlētāji, varat pagaidīt, kamēr likumdevēji jums atļaus vēlēt nākamo Saeimu! Iespējams, pēc gada vai diviem vēl kādiem valdību veidojošo frakciju deputātiem ienāks prātā, ka varbūt vispār vairs nav vajadzīgas citas Saeimas vēlēšanas. Atkal šeit tiks izdarīti vajadzīgie grozījumi Satversmē un "vilciens varēs ripot tālāk"- 6.Saeima varēs darboties kaut vai vēl 100 gadus, deputāti ar godu novecos un tiks izvadīti uz kapiem no 6.Saeimas. Bet viņu vietas ieņems mantinieki - bērni un mazbērni!

Ja, piemēram, bijušās Padomju Savienības politbirojā tā locekļi sēdēja gandrīz līdz mūža galam, tad jau varbūt arī mēs, 6.Saeimas deputāti, varētu valdīt līdz pēdējām mūža dienām. Tā varētu turpināt šo "íēdi", vadoties no šobrīd iesniegtajiem Satversmes grozījumiem.

Bet ne jau tikai Saeimas deputāti vēlas pēc iespējas ilgāk sēdēt savos krēslos. Ne velti likumprojekta autori ierosina mainīt arī Satversmes 35.pantu, nosakot:"Valsts prezidentu ievēlē Saeima uz četriem gadiem." Tādējādi līdz šim paredzēto trīs gadu vietā arī Valsts prezidents valdītu četrus gadus.

Paredzēts arī attiecīgi grozīt 39.pantu, nosakot, ka viena un tā pati persona nevar būt par Valsts prezidentu ilgāk kā astoņus gadus no vietas, līdz šim noteikto sešu gadu vietā. Pašreiz aktīvi notiekošā Valsts prezidenta vēlēšanu kampaņa skaidri demonstrē tagadējā Valsts prezidenta Gunta Ulmaņa cīņu par savu krēslu. Ir acīm redzams, ka viņš ir gatavs uz visu, lai ilgāk noturētos pie varas. Protams, Ulmanis ļoti vēlētos un gribētu vēl kādu gadu atrasties Valsts prezidenta amatā, tāpēc viņš noteikti atbalstīs šos grozījumus Satversmes 35.pantā un 39.pantā.

Ne jau velti masu saziņas līdzekļos ik pa laikam tiek atgādināts, ka Valsts prezidents var atlaist viņam nepaklausīgo Saeimu un rīkot Saeimas ārkārtas vēlēšanas. Viss šobrīd notiekošais tāpēc atgādina tādu kā spēlēšanos: sak', atkārtoti ievēliet mani par Valsts prezidentu, tad varēsit arī paši pusgadu ilgāk atrasties Saeimā.

Izskatās pat, ka ir notikusi savstarpēja saprašanās, lai nodrošinātu iespēju visiem - gan deputātiem, gan Valsts prezidentam - ilgāk saglabāt savu kāroto stāvokli un ilgāk valdīt pār tautu. Tā rezultātā valdību veidojošo frakciju deputāti sēdēs Saeimā pusgadu ilgāk, bet Ulmanis atkārtotas ievēlēšanas gadījumā varētu atrasties pie varas pat gadu ilgāk. Nodoms pagarināt 6.Saeimas darbības laiku no trim uz trīsarpus gadiem kārtējo reizi apliecina, ka mūsu likumdevējiem demokrātija ir gauži stiepjams jēdziens, un frakcija "Latvijai" tāpēc uzskata, ka nav pieļaujami Satversmes 11., 12. un 13.panta grozījumi, pārceļot vēlēšanas no oktobra uz aprīli. Nav redzami nekādi pamatoti argumenti šo grozījumu pieņemšanai. Centieni pagarināt 6.Saeimas darbības laiku no trīs uz trīsarpus gadiem vienīgi mazina mūsu, likumdevēju, autoritāti cilvēku acīs un veido priekšstatu par Latviju kā par nenopietni uztveramu valsti arī ārzemju skatījumā. Tāpēc frakcija "Latvijai" neatbalsta šo likumprojektu "Grozījumi Latvijas Republikas Satversmē" un aicina nebalsot par to.

Sēdes vadītāja. Indulis Bērziņš - frakcijas "Latvijas ceļš" deputāts.

I.Bērziņš (frakcija "Latvijas ceļš").

Cienījamā sēdes vadītāja! Cienījamie kolēģi! Cienījamais Kostandas kungs! Man ļoti patīk jūsu runas, man tās patīk kā tādas skaistas abstrakcijas, kuras tiešām ir brīnišķīgi uzbūvētas, bet kurām varbūt paldies Dievam, varbūt ne paldies Dievam - nav nekāda sakara ar realitāti, kas notiek šeit, šajā zālē. Tā ka es baidos, ka, ja kāds ieslēdza radio tikai pēc tam, kad Jirgena kungs jau bija norunājis... man tomēr nācās nākt priekšā un atgādināt un pateikt arī "Latvijas ceļa" viedokli. Es runāšu tieši tāpat kā Kostandas kungs, tikpat niknā balsī kā viņš: arī mēs esam pret šīs Saeimas pilnvaru pagarināšanu. Neviens netaisās darīt, vismaz neviens no mūsu partijas, un cik es saprotu, arī no jūsu, no "Tçvzemei un Brīvībai" un, cik es saprotu, arī no partijas "Saimnieks", neko tādu, lai nelikumīgi pagarinātu šīs Saeimas pilnvaras. Arī mēs iestājamies par shēmu - trīs gadi, kā to paredz Satversme šai Saeimai. Trīsarpus gadi varētu būt nākamajai kā "pârejas" Saeimai (te ir Jirgena kunga priekšlikums, kas jau ir noformulēts), un pēc tam varētu pāriet uz četriem gadiem, kas tomēr, ņemot vērā Eiropas valstu pieredzi, ir ļoti loģiski. Tādā veidā pastiepjot nedaudz šo laiku garāku, mēs iegūstam pilnīgu likumību šim labojumam. Man liekas, tas ir diezgan svarīgi, jo īstenībā uz šādām izmaiņām ir gājušas arī citas valstis, tāpēc es aicinu cienījamo tautas kustību "Latvijai" un arī Kostandas kungu tomēr balsot par to, jo mēs arī tieši tāpat diskutējām, mums arī bija bažas par to, ka, ja mēs rīkotos savādāk un ja mēs tiešām pagarinātu šīs Saeimas darbības ilgumu, mēs rīkotos nelikumīgi. Ja deputāti rīkotos nelikumīgi, protams, tas izraisītu ķēdes reakciju un katrs uzskatītu, ka viņš var rīkoties nelikumīgi.

Saskaņā ar šo piedāvāto variantu, ko ir noformulējis un, tā teikt, uz papīra uzlicis Jirgena kungs un kas ir iesniegts, mēs rīkojamies likumīgi, mēs rīkojamies atbilstoši laikmetam - pagarinām šo mūsu Saeimas darbību nākotnē, un, īstenībā, es domāju, šādu rīcību varētu apsveikt visi deputāti un kopumā varētu apsveikt arī, man liekas, lielākā tautas daļa, jo tas katrā ziņā padarītu darbu tikai efektīvāku.

Un tagad - pavisam godīgi... Atcerēsimies, kā bija pirms šīm vēlēšanām! Atcerēsimies, cienījamais Kostandas kungs, ka jūs ļoti aktīvi braukājāt (un pareizi darījāt), redziet, jums ir tagad parlamentā daudz kolēģu no jūsu partijas, jūs savu sasniedzāt, jo ļoti aktīvi braukājāt pirms šīm vēlēšanām apkārt. Tie, kas grib, var paņemt stenogrammas un iepazīties ar reģistrāciju rezultātiem, un tad viņi redzēs, cik bieži jūs bijāt šeit pirms vēlēšanām, kad mēs šeit strādājām 5.Saeimā. Tā ir normāla prakse. Tas nav pārmetums. Ir jātiekas ar vēlētājiem, it sevišķi pirms vēlēšanām, un labi, ja tas notiek ne tikai pirms vēlēšanām. Bet tieši jau tas vēlreiz vedina uz to domu, ka mums vajadzētu pagarināt šo laiku uz četriem gadiem, lai reālā darba laiks, tajā skaitā likumdevējiem, būtu ilgāks. Es vēlreiz saku - es domāju, ka lielākais vairums, balsojot par šo labojumu, tieši tāpat kā jūs un kā Jirgena kungs, kas šeit runāja, kategoriski iebildīs pret mūsu - pašreizējo deputātu - pilnvaru pagarināšanu. Paldies!

Sēdes vadītāja. Debatēs pieteikušos deputātu vairāk nav. Debates beidzam. Lūdzu zvanu! Vai komisijas pārstāvis vēlas vārdu? Lūdzu!

J.Kaksītis. Cienījamie kolēģi! Paldies par tām runām, kas te tika teiktas. Paldies par tiem pareģojumiem un to gaišredzību, kas šeit tika izteikta. Jā, es arī pievienojos, ka reizēm vienam otram ne tikai trīs gadi, bet pat seši un septiņi ir par maz, lai normāli strādātu, bet vienam otram pietiek arī ar pāris mēnešiem. Tāda jau nu to cilvēku būtība ir, tādēļ par to nevajadzētu mēģināt šeit domāt un izsekot, ko katrs autors ir domājis.

Bet tajā pašā laikā, es domāju, nav nekāda pamata aizdomām, ka kāds te grib iegūt kaut kādus labumus. Es domāju, ka, ja klausījās uzmanīgi, tad saprata, ka te ir runa par valsti un nav runa par to, ka nākamā gada budžets vai aiznākamā gada budžets... ir runa par budžetu, kas tiek pieņemts, vienai Saeimai beidzoties un otrai Saeimai sākoties. Un tur nu es negribu piekrist Kostandas kungam, ka varētu būt normāli tas, ka viena Saeima, viena valdība pieņem budžetu, bet - priekš nākamās, tās, kas sāk strādāt nākamajā gadā. Tas jau nu gan nebūs normāli. Un Šķēles kungs nebūt nav apvainojies, ka viņu salīdzina ar kādu citu - mazāk veiksmīgu... Es vēlreiz aicinu pieņemt pirmajā lasījumā šo likumprojektu.

Sēdes vadītāja. Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta "Grozījumi Latvijas Republikas Satversmē" pieņemšanu pirmajā lasījumā.

Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu deputātus balsot! Lūdzu rezultātu! Par - 70, pret - nav, atturas - nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā ir pieņemts.

Lūdzu datumu, līdz kuram iesniedzami labojumi otrajam lasījumam. (Zālē smiekli.)

J.Kaksītis. Es lūdzu otrajam lasījumam ...

Sēdes vadītāja. Kolēģi, lūdzu, lai dzird datumu. Es saprotu jūsu prieku par šo vienprātību zālē.

J.Kaksītis. Es lūdzu priekšlikumus iesniegt līdz 24.jūnijam.

Sēdes vadītāja. Kolēģi, vai visi dzirdējāt? 24.jūnijs, ja es pareizi dzirdēju.

J.Kaksītis. Jā.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav. Citu priekšlikumu nav. Tātad līdz 24.jūnijam priekšlikumu iesniegšana.

Kaksīša kungs, es ļoti atvainojos! Izrādās, ka daļa kolēģu ir sapratuši, ka jūlijs, es sapratu, ka jūnijs. Tātad - 24.06.96. Lai Čepāņa kungs precizē - līdz Jāņiem.

Sēdes vadītājs. Godājamie kolēģi, izskatīsim nākamo darba kārtības jautājumu - likumprojektu "Grozījumi likumā "Par ārvalstnieku un bezvalstnieku ieceļošanu un uzturēšanos Latvijas Republikā"". Otrais lasījums. Lūdzu, Juridiskās komisijas vārdā Aivars Endziņš - frakcijas "Latvijas ceļš" deputāts. Lūdzu!

A.Endziņš (frakcija "Latvijas ceļš").

Cienījamais sēdes vadītāj! Cienījamie kolēģi! Lūdzu, izmantojiet dokumentu nr.887, kur ir sagatavotais likumprojekts "Grozījumi likumā "Par ārvalstnieku un bezvalstnieku ieceļošanu un uzturēšanos Latvijas Republikā"" otrajam lasījumam. Šajā tabulā, kas ir jūsu priekšā, jūs redzat, ka pirmajā ailītē ir spēkā esošā likuma redakcija, tāda, kāda tā bija attiecīgi Satversmes 81.panta kārtībā izdoto Ministru kabineta noteikumu pieņemšanas brīdī, trešajā ailītē ir pirmajā lasījumā pieņemtais likumprojekts, ceturtajā ailītē ir Kārtības ruļļa 95.panta kārtībā iesniegtie priekšlikumi, piektajā ailīte ir Juridiskās komisijas priekšlikumi un pēdējā ailītē ir redakcija, kādā likumprojektu otrajā lasījumā ierosina pieņemt Juridiskā komisija.

Pirmais priekšlikums ir par paša likumprojekta preambulu, kur ir deputāta Endziņa priekšlikums, kam ir tehnisks raksturs, proti, norādīt visus konkrētos "Ziņotājus", kas attiecas uz šo grozījumu.

Sēdes vadītājs. Vai deputātiem nav iebildumu pret komisijas ierosinājumu? Nav. Paldies. Pieņemts.

A.Endziņš. Nākamais priekšlikums, ko ir iesniedzis deputāts Olafs Brūvers, ir analoģisks jau Ministru kabineta 81. panta kārtībā pieņemtajiem noteikumiem nr. 79, proti, aizstāt visā likuma tekstā vārdus "Latvijas Republikas Ministru padome" attiecīgajā locījumā ar vārdiem "Ministru kabinets" attiecīgajā locījumā. Juridiskā komisija to ir iestrādājusi un atbalsta.

Sēdes vadītājs. Vai deputātiem nav iebildumu? Nav. Paldies. Pieņemts.

A.Endziņš. Nākošais priekšlikums ir par likumā lietotajiem terminiem. Šeit ir deputāta Brūvera kunga priekšlikums - papildināt nodaļu "Likumā lietotie termini" ar šādu terminu "nepilsonis", kura jēga ir, lai saskaņotu šo te likumu ar jau spēkā esošo likumu par to bijušās PSRS pilsoņu statusu, kuriem nav Latvijas vai citas valsts pilsonības.

Sēdes vadītājs. Vai deputātiem nav iebildumu? Ir. Aigars Jirgens - frakcijas "Tçvzemei un Brīvībai" deputāts. Lūdzu!

A.Jirgens (frakcija "Tçvzemei un Brīvībai").

Godājamie deputāti! Es aicinātu nepapildināt šo likumā lietoto terminu uzskaitījumu, jo nepilsoņi nav šī likuma subjekts, viņi ir pavisam cita likuma subjekts - tas ir likums "Par bijušās PSRS pilsoņu statusu", un, manuprāt, nav nekādas nepieciešamības šajā likumā dot šā termina skaidrojumu. Paldies.

Sēdes vadītājs. Tātad, Jirgena kungs, jūs esat pret komisijas piedāvāto šī panta labojumu? Paldies.

Vai vēl ir kāds....? Nav vairāk. Lūdzu, Endziņa kungs, tālāk!

A.Endziņš. Es gribētu tomēr precizēt.

Sēdes vadītājs. Lūdzu!

A.Endziņš. Tīrā veidā nav subjekti, bet tajā pašā laikā likuma teksta grozījumos ir... un būtībā arī šo grozījumu viens no priekšmetiem ir, lai saskaņotu šo likumu ar likumu par to bijušās PSRS pilsoņu statusu, kuriem nav Latvijas vai citas valsts pilsonības, un lai netiktu traktēti vienādā nozīmē ārvalstnieks un, lūk, šis bijušās PSRS pilsonis, kuram nav ne Latvijas, ne kādas citas valsts pilsonības. Tāpēc ir arī piedāvāts šāds termina lietojums, un es lūdzu atbalstīt Juridiskās komisijas viedokli par šā termina akceptu šajā likumā.

Sēdes vadītājs. Paldies. Jirgena kungs, vai jūs uzturat spēkā savu prasību balsot? Paldies. Tad lūdzu zvanu! Lūdzu, balsosim... Balsošanas režīmu! Balsosim par Juridiskās komisijas priekšlikumu! Lūdzu deputātus balsot! Lūdzu rezultātu! Par - 34, pret - 15, atturas - 12. Pieņemts. Paldies.

A.Endziņš. Nākošais priekšlikums ir trešajā lappusē par 7. pantu, kur ir pirmā lasījuma redakcija, un par šo pantu ir deputāta Brūvera kunga priekšlikums un ārlietu ministra Birkava kunga priekšlikums. Juridiskā komisija ir atbalstījusi šos priekšlikumus un iestrādājusi 7. panta jaunajā redakcijā.

Sēdes vadītājs. Vai deputāti neiebilst pret komisijas viedokli? Neiebilst. Paldies. Pieņemts.

A.Endziņš. Nākošais priekšlikums ir par likuma 8. pantu, kur ir deputāta Nagobada priekšlikums. Juridiskā komisija ierosina izteikt 8. pantu jaunā redakcijā, iestrādājot Nagobada kunga priekšlikuma pirmo daļu un arī saskaņojot šo tekstu ar Diplomātiskā un konsulārā dienesta likumu, kurš ir pieņemts pagājušā gada 21. septembrī, bet komisija neatbalsta deputāta Nagobada priekšlikuma otro daļu.

Sēdes vadītājs. Paldies. Vai deputāti neiebilst pret Juridiskās komisijas priekšlikumu? Vai Nagobada kungs neuztur spēkā balsojumu par sava priekšlikuma otro daļu? Neuztur. Paldies. Pieņemts.

A.Endziņš. Nākošais priekšlikums ir par 11. pantu, kur ir Juridiskās komisijas priekšlikums - aizstāt vārdu "starpvalstu" ar vārdu "starptautisko". Un ir arī deputāta Vidiņa priekšlikums, kur viņš ierosina papildināt 11. panta otro daļu ar piekto punktu, kuru izteikt redakcijā "sievas vai vīra apmeklēšanu". Juridiskā komisija šo priekšlikumu neatbalstīja. Šie jautājumi tiek reglamentēti likumprojekta 23., 25., 25.¹ un 26. pantā.

Sēdes vadītājs. Paldies. Vai deputāti neiebilst pret Juridiskās komisijas priekšlikumu - izdarīt redakcionālas izmaiņas 11. panta 4. punktā? Neiebilst. Paldies.

Par deputāta Vidiņa priekšlikumu. Deputāts Vidiņš vēlas pats runāt. (No zāles deputāts J.Vidiņš: "Nç, es noņemu...") Atsaucat? Paldies.

Tātad arī šo Juridiskās komisijas priekšlikumu deputāti atbalsta. Paldies. Pieņemts.

A.Endziņš. Nākošais priekšlikums ir par 15. pantu, kur ir deputāta Brūvera un Tautas saskaņas partijas deputātu frakcijas priekšlikums - izteikt 15. pantu jaunā redakcijā. Juridiskā komisija šo priekšlikumu atbalsta, jo tas ir solis arī uz to, lai saskaņotu šo likumu ar likumu par to bijušās PSRS pilsoņu statusu, kuriem nav Latvijas vai citas valsts pilsonības, jo šī likuma 2. pants skaidri un gaiši arī pasaka, ka šā likuma subjektam ir arī tiesības brīvi izvēlēties dzīvesvietu Latvijā, brīvi iebraukt, izbraukt no Latvijas, atgriezties Latvijā, ja viņš likumā noteiktajā kārtībā saglabā Latvijā pastāvīgu dzīvesvietu.

Sēdes vadītājs. Paldies. Deputātiem nav iebildumu? Nav. Paldies. Pieņemts.

A.Endziņš. Nākošais priekšlikums ir par 16. pantu, kur ir deputāta Brūvera priekšlikums - aizstāt vārdus "Latvijas Republikas Augstākajai padomei" ar vārdu "Saeimai". Šo priekšlikumu arī, protams, Juridiskā komisija ir akceptējusi.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst? Paldies. Pieņemts.

A.Endziņš. Nākošais priekšlikums ir par 23. pantu. Un šeit par 23. pantu ir ārlietu... piedošanu, deputāta Brūvera un Tautas saskaņas partijas deputātu frakcijas priekšlikumi. Juridiskā komisija ir pieņēmusi šo priekšlikumu ar redakcionāliem precizējumiem un grozījumiem. 23. panta pirmās daļas piedāvātā redakcija ir saglabāta, kā arī iesniedzēji to dara, un Juridiskā komisija šeit neko nav grozījusi. 2. punktā ir precizētas atsauces uz likuma pantiem, bet trešajā daļā 60 gadu vietā Juridiskā komisija ir piedāvājusi 65 gadus, kā arī norādīt legālo iztikas avotu.

Sēdes vadītājs. Paldies. Aigars Jirgens - frakcijas "Tçvzemei un Brīvībai" deputāts. Lūdzu!

A.Jirgens (frakcija "Tçvzemei un Brīvībai").

Godātie deputāti! Frakcija "Tçvzemei un Brīvībai" iebilst pret šī priekšlikuma pieņemšanu, jo šis priekšlikums, tāpat kā vairāki citi, kas sekos tālāk par 25. un 26. pantu, būtiski paplašina imigrācijas iespējas uz Latviju, un tādā veidā tas ir liels drauds mūsu valstij, jo mūsu nācijai var pasliktināt jau tā ne pārāk labvēlīgo demogrāfisko situāciju. Un šādā veidā var tikt apturēts vai pagriezts pretējā virzienā tas pozitīvais process, kas pēdējos gados tomēr ir iezīmējies, - no Latvijas izbrauc vairāk cilvēku uz pastāvīgu dzīvi citur, nekā Latvijā iebrauc. Es domāju, ka šis process būtu turpināms un nebūtu pieļaujams likumdošanā izdarīt tādas izmaiņas, kas atļauj vai pieļauj daudziem cilvēkiem papildus pretendēt uz iebraukšanu un pastāvīgu dzīvi Latvijā.

Es arī aicinātu šo pantu balsot pa daļām - atsevišķi par katru punktu. Un vislielākie iebildumi man ir pret šī panta 3. punktu, kurš nozīmē to, ka jebkurš nepilsonis šeit, uz Latviju, varēs uzaicināt savus vecākus, kuri dzīvo ārzemēs. Mums ir 700 000 nepilsoņu, līdz ar to teorētiski šo cilvēku skaits, kuri tādā veidā varēs papildus iebraukt Latvijā uz pastāvīgu dzīvi, varētu sasniegt miljonu un 400 000. Es domāju, nav jāskaidro, ko tas varētu nozīmēt mūsu valstij un kādas sekas tas varētu izraisīt nākotnē. Paldies.

Sēdes vadītājs. Dzintars Ābiķis - frakcijas "Latvijas ceļš" deputāts.

Dz.Ābiķis (frakcija "Latvijas ceļš").

Augsti godātais priekšsēdētāj, cienījamie kolēģi! Es ļoti atvainojos kolēģiem, ka es varbūt sākšu ar ievaddaļu, ar vispārīga rakstura jautājumiem, bet, manuprāt, tomēr mūsu atsevišķiem... mūsu kolēģiem vienam otram ir zudusi, manuprāt, realitātes izjūta, un tāpēc es arī atvainojos, ka sākšu ar šādu ievaddaļu.

Es, pirmkārt, gribētu atgādināt to, ka Latvija joprojām ir unikālā situācijā Eiropā. Mēs esam unikāla valsts, jo nekur citur Eiropā nav tik zems pamatnācijas īpatsvars. Nekur citur Eiropā tā nav. Mums tepat blakusvalstīs - Somijā, Zviedrijā - ir 93% pamatnācijas īpatsvars, Dānijā - 97%, Norvēģijā - arī 97% , taču arī viņi jau ir nobažījušies par imigrācijas lietām, bet, salīdzinot šos procentus ar 54%, tas, manuprāt, vispār ir briesmīgi.

Nākamais, ko es gribētu atgādināt. Es gribētu atgādināt to, ka nupat tika organizēta aptauja, un bija ļoti interesanti tas, ka tik cienījami cilvēki, kurus es cienu - Ilga Kreituse un Imants Liepa, šajā aptaujā saņēma mazāk balsu nekā Rubika kungs, kura nostāja mūsu valstiskajā jautājumā, es domāju, visiem ir pietiekami skaidra. Tas vien jau liecina, ka Latvijā ir ārkārtīgi liels to iedzīvotāju īpatsvars, kuri ir pret neatkarīgu Latvijas valsti. Un mums lielākajai daļai ļoti labi zināms no vēstures, ka, neskatoties uz pavisam citu demogrāfisko situāciju un apstākļiem Latvijā 1940. gadā, kad Rīgā ienāca krievu tanki, diemžēl puse... neskatoties uz visu labvēlīgo politiku attiecībā uz minoritātēm, puse Maskavas priekšpilsētas... tajā skaitā šobrīd pat Saeimā pārstāvētas partijas ļoti pazīstams cilvēks, kuru es nesaukšu vārdā, skrēja un bučoja krievu tankus, ka prieks skatīties.

Nākamais, ko es gribētu atgādināt, ir tas, ka katra valsts tomēr pirmām kārtām rūpējas par savu pilsoņu labklājību. Es vēlreiz atkārtoju - par savu pilsoņu labklājību! Mēs taču ļoti labi zinām no vēstures, ka tad, kad latvieši dzīvoja Vācijā pēc kara šajās te nometnēs un kad ļoti daudzi gribēja izceļot uz Ziemeļameriku vai uz Austrāliju, šo valstu imigrācijas iestādes pirmām kārtām taču ņēma pretim veselus, jaunus, spēcīgus cilvēkus. Tāda diemžēl bija realitāte, un tā tas ir arī šobrīd šo valstu imigrācijas politikā.

Varbūt tas ir ciniski zināmā mērā, bet veci, darba nespējīgi cilvēki nevienai valstij īpašu labumu it kā nenes, jo tas ir liels slogs visiem šīs valsts darba spējīgajiem iedzīvotājiem. Un arī šajā ziņā Latvija ir unikālā situācijā, es gribētu teikt, Eiropā, jo Latvijā pensionāru īpatsvars attiecībā pret strādājošo īpatsvaru ir praktiski lielāks nekā jebkurā Eiropas valstī, un šie te 60 vai, kā to piedāvāja Juridiskā komisija, 65 gadu vecumu sasniegušie cilvēki neapšaubāmi būs papildu slogs mūsu nodokļu maksātājiem. Un tā piebilde, ka, ja viņiem ir legāls iztikas avots... Kas tad šiem pensionāriem būs šis legālais iztikas avots? Varbūt 3 vai 5 dolāri Baltkrievijas pensija? Un arī viņu bērnam, apgādātājam... šodien viņam ir darbs, bet rīt viņam varbūt nebūs darba. Un ir skaidrs, ka valstij sociālās garantijas būs jādod arī šiem cilvēkiem. Un tas, nepārprotami, ir papildu slogs.

Kāpēc es visu to saku? Es visu to saku tāpēc, ka, protams, mums likumdošana ir jāsaskaņo ar vispārpieņemto praksi, kāda ir civilizētajā Eiropā, un tā tālāk. Bet tomēr, pieņemot jebkuru likumdošanas aktu, jebkuru likumdošanas normu, mums ir jāvadās pēc principa - maksimāli izmantot visas legālās iespējas vai arī iespējas, kas nebūtu pretrunā ar šīm te cilvēktiesību normām un tā tālāk, lai maksimāli padarītu stingrāku šo ieceļošanas politiku, nevis to liberalizēt šajā jautājumā, jo tiešām Latvija ir unikālā situācijā. Un, manuprāt, likuma par to bijušās PSRS pilsoņu statusu, kuriem nav Latvijas vai citas valsts pilsonības, 2.panta 2.apakšpunkts, kur ir rakstīts "...likumā noteiktajā kārtībā uzņemt pie sevis no ārvalsts laulāto un viņa apgādībā esošos bērnus un vecākus", faktiski ir šaurāks, nekā to piedāvā Juridiskā komisija. Un es ļoti labi atceros, ka es savā laikā biju viens no spēkā esošā likuma autoriem, kur, starp citu, arī pazīstamais jurists Bojārs pie šī likuma strādāja un arī sabiedrībā diezgan pazīstamais Pļavnieka kungs. Tāda interesanta kompānija, bet katrā ziņā tanī laikā Augstākajai padomei, manuprāt, bija asāka šī te dzīves realitātes izjūta.

Un īstenībā jau ļoti maz kas ir mainījies. Jā, tiešām ir aizbraukuši nedaudz vairāk par 100 tūkstošiem cilvēku, vairāk, nekā iebraukuši Latvijā. Tātad drusku tā situācija ir mainījusies, bet tā situācija joprojām ir unikāla. Tāpēc es uzskatu, ka mēs negrēkosim ne pret kādām cilvēktiesībām vai kaut ko citu, ja noraidīsim šo 3.apakšpunktu un balsosim "pret". Es neuzskatu, ka tas būs kāds pārkāpums, bet tas tomēr parādīs mūsu stingro nostāju imigrācijas politikā, jo tādai ir jābūt. Es vēlreiz atkārtoju - latvieši Latvijā ir 54 procenti. Aptaujā par neatkarību neatkarību atbalstīja tikai 73%, tas norāda, ka lielākā... faktiski var izrēķināt, ka lielākā daļa cittautiešu diemžēl neakceptē Latvijas neatkarību. Vēlreiz es atkārtošu Rubika piemēru. Mums ir ļoti daudz Latvijas nedraugu, un es nedomāju, ka tie nu būs tie lielākie Latvijas patrioti, šie te gados padzīvojušie cilvēki, kas pie mums iebrauks, kas arī stiprinās šo te latvisko vidi, jo, starp citu, tā arī joprojām ir viena no problēmām. Pastaigājiet pa Pļavnieku mikrorajonu, pa Zolitūdi! Te šīs vides praktiski nav, kur varētu runāt par kaut kādu integrēšanos vai tamlīdzīgi. Šīs vides joprojām nav, un joprojām situācija daudzviet ir traģiska.

Es balsošu pret šo apakšpunktu, pret trešo. Paldies.

Sēdes vadītājs. Pēteris Tabūns - LNNK un Latvijas Zaļās partijas frakcijas deputāts. Lūdzu!

P.Tabūns (LNNK un LZP frakcija).

Cienījamie kolēģi! Nav brīnums, ka par šo pantu izvēršas debates. Un es jūtu, ka debatētāju būs pietiekami daudz, jo ir reize, kad patiešām atkal no šīs tribīnes ir jāpasaka "nç" ðiem mēģinājumiem, kuri atkal un atkal - gan 5.Saeimā, gan tagad - dažādos veidos cenšas nepilsoņus vai sabraukušos šeit pielīdzināt pilsoņiem. Un bieži vien es tā skatos arī uz šo Saeimu, uz jums, kolēģi! 5.Saeimā tā bieži vien bija. Te mēs sēžam latvieši lielākoties, kuri gribējām šo Latviju neatkarīgu, kuri gribējām latvieti padarīt par saimnieku savā zemē, bet diemžēl esam aizgājuši stipri vien šķērsām. Un pie manis katru dienu nāk latvieši ar dažāda veida sūdzībām, ka nav darba, ka viņi tiek diskriminēti savā zemē, un, lūk, šeit atkal ir kārtējais mēģinājums nepilsoņiem ierādīt labāku vietu un vēlreiz Latvijā ieplūdināt cilvēkus.

Es daru jūs uzmanīgus attiecībā uz to, cik daudz priekšlikumu ir iesnieguši Tautas saskaņas partijas deputāti. Vai tas neizsaka jau visu? Es nemaz nešaubos, ka Jurkāna kungs kāps tribīnē, noklausījies mūsu debates, un raudulīgā balsī apelēs pie mūsu sirdsapziņas, kā tad mēs šeit tā dažādā veidā - viņš jau ir saskaitījis tur desmitiem dažādu veidu - diskriminējam šos sabraucējus, un mēģinās mūs pārliecināt, ka arī, lūk, šiem sešdesmitgadīgajiem, kuri mīt dažādās NVS, tas ir, bijušās PSRS valstīs, ka arī viņiem jāatrod vieta šeit, Latvijā. Un Jirgena kungs jau teica: vai 700 000 vietā palielināsim to skaitu līdz 1 400 000? Tas ir absurds!

Man, godīgi sakot, patika Ābiķa kunga uzstāšanās, jo es ļoti labi atceros, kā mēs ar "Latvijas ceļa" deputātiem strīdējāmies, pierādījām katrs savu taisnību šeit no tribīnes 5.Saeimā. Es ceru, ka "Latvijas ceļa" deputātiem ir līdzīga nostāja šodien, vismaz vairākumam, kāda ir Ābiķa kungam, kurš uztraucas šodien par to, kas šeit, Latvijā, notiek. Bet atminēsimies, jo nav tālu tas laiks, ka es šeit arī no tribīnes runāju tādā pašā tonī un par to pašu, ko šobrīd runāju, kad mēs pieņēmām Pilsonības likumu, kad negribēja, kad 5.Saeima neatbalstīja LNNK saprātīgos likumprojektus.

Šodien mēs apspriežam jau labojumus, pie tam ļoti daudzus labojumus, un jāizsaka izbrīns, kā tad 5.Saeima tik vārgu sastādījusi šo likumu. Ko, interesanti, juristi saka par to, ka tik daudz pēkšņi ir jāizdara labojumu? Tāpat parakstot un kad bija debates par līgumu ar Krieviju. Tā ka, redzat, es gribu atgādināt to, ko es personīgi esmu šeit paudis šajos gados no šīs tribīnes, ko LNNK nemitīgi ir atkārtojusi, un par ko cīnījusies. Ir īstajā vietā to atgādināt vēlreiz.

Mēs bieži vien esam to aizmirsuši un jau samierinājušies. Samierinājušies ar visu to, kas noticis šajos 50 gados. Tāpēc šodien jājautā: vai nav tā īstā reize paprasīt, kāpēc nav programmas, kādā veidā tiem, kas nemīl mūs - tādu ir desmitiem tūkstošu šeit - , kas ir pret neatkarīgu Latviju, palīdzēt aizbraukt no Latvijas, nevis palīdzēt, kā Jurkāna kungs tagad grib ar savu komandu, lai viņi šeit iemitinātos pēc iespējas pamatīgāk, saņemtu attiecīgas privilēģijas un vēl šeit brauktu klāt? Sabrauktu vecīši. Vai maz mums ir "katliņu rībinātāju" jau tā? Arī šeit, pie Saeimas, mēs esam dzirdējuši šos "katliņu rībinātājus". Vai vēl aicināsim no Krievijas papildu 10, 20, 30 tūkstošus "katliņu rībinātāju", kuri prasīs gan naudu, gan pārtiku, gan visu kaut ko citu.

Es domāju, ka mums jāizdara secinājumi un vienreiz, kolēģi, jāpadomā arī par nopietnākām lietām šajā virzienā, par to, ka mēs nevaram tik mierīgi skatīties uz to, kas notiek Latvijā, cik labi sveštautieši, sabraucēji un - es nekautrēšos, tāpat kā agrāk neesmu kautrējies, saukt - okupanti, kolonizatori un rusifikatori vai pārkrievotāji jūtas šeit, Latvijā, izspiežot no darba vietām, no dzīvokļiem latviešus. Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītājs. Es lūdzu deputātu Tabūnu un citus nekomentēt pārējo deputātu viedokļus, īpaši, ja viņi vēl nav uzstājušies. Un ja arī tas nav pretrunā ar Kārtības rulli, tad, manuprāt, ar ētiku gan.

Juris Dobelis - LNNK un Latvijas Zaļās partijas frakcijas deputāts. Lūdzu!

J.Dobelis (LNNK un LZP frakcija).

Cienītie kolēģi! Es kā parasti gribu dalīties nelielās pārdomās. Vienmēr, mēģinot iedziļināties citu cilvēku domās, jāmēģina arī izprast, kāpēc viņi kaut ko dara, jo pirmajā lasījumā bija pavisam neliels likumprojekts uz vienas mazas lapiņas, kurš sastāvēja no diviem tādiem nelieliem labojumiem, bet to, kas ir noticis uz otro lasījumu, es domāju, jūs ļoti labi redzat. Mēs esam saņēmuši milzīgu, biezu gara ražojumu. Par ko tas liecina? Tas liecina par šo autoru vēlmi iegūt sev papildu atbalstu vēlētājos. Mēs labi redzam šodien, kāds ir stāvoklis nelatviešu pilsoņu vidū. Tādas organizācijas kā Sociālistiskā partija vai "Lîdztiesība", pateicoties tam, ka viņu vadītāji nav personības, ir zaudējušas savu ietekmi nelatviešu vēlētāju vidū, un par šo ietekmi tagad cīnās citas partijas. Protams, šo partiju aktivitātes ir bijušas un būs vērstas šeit uz to, lai aizstāvētu nepilsoņus. Un tā arī ir jāuztver jebkuras šāda veida aktivitātes.

Jā, patīkami tas tiešām nav. Un, protams, mēs paudīsim katrs savu viedokli un beigu beigās balsosim. Vienkārši tādos gadījumos gribot negribot šis viedoklis ir arī publiski jāizsaka. Redziet, pie kā ir novedusi mūsu mūžīgā iecietība pret visu ko! Mēs esam ļoti iecietīgi pret nereģistrētu organizāciju darbošanos Latvijā, neskatoties uz to, ka ik mēnesi tiek saņemta precīza informācija par visām šīm aktivitātēm, par visu to, kas tur ir teikts. Par mērķiem. It īpaši pēdējās dienās pirms Prezidenta vēlēšanām Krievijā. Bet mēs to pieciešam. Pie kā noved mūsu iecietība, mēs redzējām gadījumā, kad mēs ļāvām izņirgāties par mūsu Satversmi. Un vēl mēs runājam par nepilnībām mūsu likumdošanā!

Cienītie kolēģi! Taisiet, cik pilnīgu jūs gribat, Satversmi, taču, ja cilvēki vēlēsies izcūkot Satversmi, viņi to darīs. Un ne jau tāpēc, lai cīnītos par taisnīgu lietu, bet vienkārši lai spēlētu to pašu, uz ko ir vērsts šis te likumprojekts. Jūs pieredzējāt, ka šeit no tribīnes deputāts, kurš saņem algu no Latvijas kases, smaidīdams jums ilgi un dikti stāstīja, ka Latvijā nav bijis okupācijas, mierīgi ņirdzīgā tonī viņš to darīja, un mēs klausījāmies visi ļoti mierīgi, un mēs dzirdam katru dienu šāda veida runas, šāda veida izturēšanos.

Mēs labi zinām statistiku, labi zinām, cik Latvijā dzīvo latviešu, cik Latvijā dzīvo nelatviešu un kādi šie nelatvieši ir. Mūs māca, brauc no visas pasaules, māca, kā te, redzat, ir jāievēro cilvēktiesības. Tagad mums mācīs to, kā ir jāievēro bēgļu tiesības. Ļoti gudri mācītāji uz šejieni brauc, tanī pašā laikā slēdzot mierīgi līgumu ar Krieviju un ļaujot viņiem trīs reizes paaugstināt savu ieroču skaitu Pleskavas apgabalā un absolūti neprasot mums padomu. Un visi uzskata, ka viss ir normāli, ka mums nekādu sevišķu problēmu ar šiem iebraucējiem nav. Un tiešām tas, ko jūs nupat dzirdējāt... Aizejiet uz jebkuru jauno rajonu! Vai tad tiešām jūs to nezināt? Jūs to visi ļoti labi zināt. Un, neskatoties uz to, mēs vēsā mierā...

Tiešām vismaz pasē noteikti ir rakstīts "latvieši" ðiem te autoriem, bet mēs pieņemam, lūk, šādus te likumprojekta labojumus. Tiešām paskatieties, kas piedalās piketos. Piketos piedalās tādi cilvēki, kam nav jāstrādā, par piedalīšanos piketos maksā un ne slikti maksā, krietni vairāk, nekā saņem pensionārs. Lūk, jums jauns piketētāju vilnis būs!

Viss tas ļoti skaisti izklausās - ļausim bērniem braukt pie vecākiem... Un kas tad? Desmitiem gadu viņiem nebija šīs iespējas atbraukt, nu ir pienācis tieši tas īstais laiks, īstais brīdis, sak, brauciet nu visi šurp. Protams, anekdotiski izklausās piebilde par legālo iztikas avotu 65 gadu vecam cilvēkam. Varbūt, ja viņš ir profesionāls zaglis, tad es uzskatu, ka arī 65 gadu vecumā viņam tas varētu būt iztikas avots, bet tad tas vairs nebūs legāls. Tā ka es nezinu, kā var...

Es saprotu partiju, kurai vajag vēlētāju balsis. Man ir pilnīgi skaidrs, ka viņi cīnīsies ar nagiem un zobiem par savu vietu zem saules, par savu vietu nākošajā Saeimā. Nepilsoņi pārvērtīsies par pilsoņiem, un tas process notiks pakāpeniski. Es redzu figūras, kuras šeit ierodas uz konsultācijām, ļoti pazīstamas sejas tur mirdz visu laiku attiecīgās partijas telpās, un tas viss ir normāli, bet slikti būs tas, ka mēs ievērosim šo cilvēku šāda veida rīcību un viņus atbalstīsim. Lūk, tas jau būs slikti.

Un tāpēc šad un tad šeit ir jāatgādina par šo rīcību, par iemesliem, kāpēc šie cilvēki tā rīkojas. Protams, viņi teiks, ka viņi ir humāni, ka cilvēciski viņi vēlas tikai labu.... Kurš tad no šīs tribīnes kaut ko citu teiks?

Un tāpēc nekādā gadījumā, protams, es neatbalstu šo te priekšlikumu. Protams, LNNK balsos pret šādu priekšlikumu, bet nerunāt par tādām lietām nedrīkst.

Jau tāpat mani satrauc... Šeit ierodas Ukrainas pārstāvis un gaudo par to, ka, zināt, visiem ukraiņiem šeit vajag pilsonību. Ierodas Polijas pārstāvis, tas prasa visiem poļiem pilsonību, ierodas Baltkrievijas pārstāvis - tam vajag visiem baltkrieviem pilsonību. Lūk! Un motivācija ir ļoti vienkārša: zināt, tie, kas pie mums dzīvo, mums ar viņiem ir ļoti vienkārši - mums nav nekādu ierobežojumu. Un neviens nerunā par stāvokli, kāds ir šeit, Latvijā, ka lielākā daļa no šiem ukraiņiem un baltkrieviem un diemžēl arī liela daļa no Latgalē dzīvojošajiem poļiem absolūti neprot latviešu valodu un arī netaisās viņu mācīties. Taču par to neviens nerunā, tas nevienu neuztrauc.

Tāpēc neņemiet ļaunā, cienītie kolēģi, cienītie krievu izdevuma "Panorama Latvii" un tamlīdzīgi skribenti! Neņemiet ļaunā! Es zinu, ko jūs rakstīsit pēc šodienas. To pašu, ko vienmēr. Jums ir standarta pieeja šādiem jautājumiem, un jūs dzirdēsit vienmēr vienu un to pašu. Vismaz, es ceru, nacionāli noskaņoti deputāti neliekuļos šajos jautājumos, kas tieši skar latviešu tautas izdzīvošanu. Patīk vai nepatīk šie vārdi, bet acīmredzot, ja citi to neteiks, tad vismaz mēs to teiksim.

Tāpēc es, protams, aicinu kategoriski balsot pret un arī paņemt šīs balsošanas izdruku, un nopublicēt visus, kas to vēlas, un tiešām paskaidrot, kāpēc tas tā ir darīts. Paldies.

Sēdes vadītājs. Godājamie kolēģi! Prezidijs ir saņēmis 10 deputātu parakstītu ierosinājumu, kurā lūdz saīsināt uzstāšanās laiku likuma "Par ārvalstnieku un bezvalstnieku ieceļošanu un uzturēšanos Latvijas Republikā" 23. panta apspriešanai - līdz 5 minūtēm pirmā uzstāšanās un 1 minūte - otrā uzstāšanās. Seko 10 deputātu paraksti.

Lūdzu, vai vēlas kāds uzstāties "par" vai "pret" ðādu ierosinājumu? Ja ne, tad lūdzu balsošanas režīmu, un balsosim par šo priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par - 52, pret - 4, atturas - 4. Priekšlikums pieņemts.

Jānis Mauliņš - frakcijas "Latvijai" deputāts. Lūdzu - 5 minūtes!

J.Mauliņš (frakcija "Latvijai").

Godātā Saeima, es runāšu mazliet ne par to, bet tomēr tieši šī likumprojekta 23. panta 3. punkta sakarā.

Mums iznāk pēc veca paraduma daudz braukt apkārt pa Latviju un tikties ar cilvēkiem. Un mums ir pienākušas no vairākiem rajoniem, arī no Rīgas, ziņas, ka šie nepilsoņi, kā tie apzīmēti, saņem pensiju vairākās valstīs. Šo pensiju pārsūta uz Latviju, un tas, no vienas puses, būtu skaisti, jo mēs saņemam valūtu, bet, no otras puses, šiem cilvēkiem, kas šeit pērk dzīvokļus, viņiem tas ir atļauts. Neviena likuma, kas regulētu vai aizliegtu to, nav. Un vietējās varas pārstāvji, pašvaldības, ir izmisumā. Viņi zina tos cilvēkus, kas tādā veidā brauc uz Krieviju vai nu reizi gadā, vai arī dažkārt dzīvo tur, un viņu piederīgie no šejienes pārsūta.

Mēs radīsim tādu precedentu ar šo likumprojektu un ar šo pantu, ka šie braukātāji tad, kad Latvijā būs labāki apstākļi, lieliem bariem, tūkstošiem vecāku brauks šurp, saņemot vēl arī tur pensiju. Viss būs nokārtots. Viņi brauks šurp, un mums ir tādi draudi, ka Latvijā nedrīkst uzlabot dzīves apstākļus, ka mēs nedrīkstam uzplaukt, jo tādā gadījumā te legāli gāzīsies iekšā tūkstoši. Tas ir tāds savdabīgs drauds. Un man liekas, ka, ja vajag kaut kur uzlabot likumus, tad ne jau šādā veidā, kā te ir piedāvāts no "Lîdztiesības" un no Olafa Brūvera puses, bet vajag gan paskatīties, lai pret tiem, kas saņem divas pensijas - gan ārvalstīs, gan šeit, lai pret tiem tiktu pieņemts kaut kāds likums, lai viņi nevarētu... Var jau teikt tā: tad nu viņi vairs nedrīkst šeit iebraukt!

Kaut kā mums ir jāsakārto likumdošana, pie tam normāli un civilizēti, nevis jāpieņem tādi likumi, kas atļauj Latvijā iebraukt lielai cilvēku masai, kuri patiešām nav mums draudzīgi. Un tā nav nekāda ģimenes apvienošanas ierobežošana, tā vienkārši ir blēdības ierobežošana. Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītājs. Jānis Priedkalns - frakcijas "Tçvzemei un Brīvībai" deputāts. Lūdzu!

J.Priedkalns (frakcija "Tçvzemei un Brīvībai").

Ļoti cienījamā priekšsēdētājas kundze, godājamie deputāti! Atbalstot Jirgena kunga ierosinājumu un apsveicot Ābiķa kunga ļoti precīzos komentārus, es vēlos vēl papildināt Ābiķa kunga teikto, ka Latvijas pamattautas demogrāfiskais stāvoklis ir vienreizēji kritisks divu apstākļu dēļ. Pirmkārt, jau Ābiķa kunga pieminētā pamatnācijas 54% īpatsvara ziņā, bet arī, otrkārt, pamatnācijas tikai 1,35 miljonu absolūtā skaita dēļ. Vācija vai Čehija, piemēram, lai pasargātu savu kultūru, valodu un etnisko identitāti, varētu arī panest 54% pamatnācijas īpatsvaru, ko mēs ar saviem 1,35 miljoniem nevaram garantēt. Tādēļ mazo tautu gadījumā vispār es domāju, ka absolūtais skaits ir tikpat kritisks un svarīgs apsvērums kā proporcija. Paldies.

Sēdes vadītājs. Jānis Urbanovičs - Tautas saskaņas partijas frakcijas deputāts. Lūdzu!

J.Urbanovičs (Tautas saskaņas partijas frakcija).

Augsti godātā Saeima! Bez šaubām, Tabūna kungs un citi, arī Ābiķa kungs, ļoti precīzi uztvēra to domu, ko mēs savā priekšlikumā ielikām. Tikai es gribētu atgādināt vienu parunu par to sievieti, kura uzdod jautājumu un pati atbild, bet pēc tam divas stundas kritizē par nepareizu atbildi. Tabūna kungs, protams, ir ļoti labi, ka jūs beidzot esat atradis pēc ilga pārtraukuma vienu tematu, par kuru jūs atkal varat runāt vienu un to pašu. Es arī 5. Saeimā tiešām dzirdēju jūsu runas, es varētu jūsu vietā nākt, ja jūs kādreiz esat piekusis, un runāt, jo es zinu droši, ko jūs teiksit.

Tagad - par cinismu un realitātes sajūtu. Jā, tik tiešām, mēs sevi uztveram - un esam, un gribam tādi arī palikt - par humānistiem, kuri vadās no šiem apsvērumiem, virzot vienu vai otru grozījumu vienā vai otrā likumā vai arī izstrādājot kādu likumprojektu. Tādi nu mēs esam. Es nācu šeit ne tāpēc, lai kāda priekšā tagad taisnotos, jo es redzu, uz kuru pusi tie pirksti... pie kuras pogas tagad vairākumā stiepsies, un es ļoti labi jau protu prognozēt, kāds nu būs balsojums. Man ir tikai drusciņ nesaprotami, kāpēc pašreiz tiek kaunināti cilvēki, kuri grib proponēt humānisma idejas. Saprotiet, tas vispār... katrā ziņā tas nemaz nav smieklīgi... šitā "brūnā" lavīna, kas nu pēdējo pusstundu vai ilgāk lējās pār šo tribīni, - tas ir liels apkaunojums. Nupat no zāles aizgāja Polijas vēstniecības cilvēki, kuri arī dzirdēja visu to, ko Dobeļa kungs te atļāvās izteikties par Ukrainu un citiem... un tā tālāk.

Manuprāt, šodien notika vēl kas slikts. Es nerunāšu par to nekorektumu, kādā veidā... un nicināšanu un savas neartikulētās pārākuma apziņas demonstrēšanu, Tabūna un Dobeļa kungi, bet gan runāšu par ko citu. Jūs esat laikam aizmirsuši - (Starpsauciens no zāles: "Ko tu draudi!") jums gan to nevajadzētu aizmirst, - ka vārdi, kas tiek izteikti no šīs tribīnes, skan arī tālāk pa radio, pa šo raidstaciju... skan ne tikai to ausīs, kas pašreiz klausās šeit, zālē, bet skan arī citur. Mēs atļaujamies ļoti lielas nekorektības...

Tālāk. Redziet... jā, bet mēs uzskatām, ka tas ir humāni, ka, ja Latvijā dzīvo bērni, kuriem vecāki nedzīvo Latvijā, viņi var savus vecākus uzaicināt šeit pie sevis, ja vecākiem viņu mītnes zemē nav citu bērnu. Es domāju, ka šī "brūnā" histērija, kas te skanēja šodien un pašreiz tiek pacelta valsts ārējās un iekšējās politikas līmenī, viņus jau katrā ziņā ir atbaidījusi un uz šejieni neviens no labas gribas jau nebrauks. Par to jūs, Jirgena kungs, nesatraucieties! Vēl jo vairāk: jūs bijāt nekorekts ar savu aritmētisko reizināšanu vai saskaitīšanu, sakot, ka tagad plus vēl... ka atbrauks vēl tikpat daudz... Lielākā daļa (pēc mūsu datiem, 70%) visu šo nepilsoņu jau ir dzimuši šeit. Tātad vecāki ir šeit - vai nu miruši, vai arī vēl ir dzīvi.

Tā ka, protams, es neko negribu, kā saka, te mācīt, vienkārši aicinu būt drusciņ korektākiem, cienītie kolēģi, lai nevajadzētu mums te mēģināt izskaidrot savu attieksmi vienam pret otru. Runāsim par lietu! Ir pants - jūs esat "pret", mēs esam "par". Balsosim un izšķirsim! Paldies.

Sēdes vadītājs. Paldies. Vai debatēs par šo panta daļu vairs neviens nav pieteicies?

Aigars Jirgens - frakcijas "Tçvzemei un Brīvībai" deputāts. Lūdzu! Jirgena kungs, ja jūs debatējat otro reizi, tad laiks ir minūte. Lūdzu!

A.Jirgens (frakcija "Tçvzemei un Brīvībai").

Godātie deputāti! Bija ļoti interesanti klausīties Urbanoviča kunga uzstāšanos, kurā viņš, no vienas puses, aicināja uz korektumu, bet, no otras puses, lietoja tādus jēdzienus kā "brūnā lavīna", "neartikulētā pārākuma apziņa", "brūnā histērija" un tamlīdzīgus apzīmējumus. Es domāju, ka šeit šī liekulība ir labi redzama, tā ir redzama arī šajos ierosinātajos priekšlikumos, jo mēs nevaram būt vienlīdz humāni pret visiem šajā situācijā. Būdami humāni pret nepilsoņu vecākiem, kas dzīvo Krievijā, Baltkrievijā, Ukrainā vai citur, un ļaujot viņiem šeit iebraukt uz pastāvīgu dzīvi, mēs izdarām nehumānu soli attiecībā pret savu tautu, pret savu nāciju. Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītājs. Vairāk debatēs pieteikušos nav. Debates beidzam. Komisijas vārdā - Endziņa kungs. Lūdzu!

A.Endziņš (frakcija "Latvijas ceļš").

Cienījamais priekšsēdētāj! Cienījamie kolēģi! Cienījamais Ābiķa kungs! Es speciāli pievērsīšu jums uzmanību. Es ierosinu, pirms runāt un pirms kaut ko salīdzināt, iepazīties ļoti uzmanīgi ar šo pašu likumprojektu, ar visiem grozījumiem, kas tiek piedāvāti, kā arī ar pašreiz spēkā esošo likumu par to bijušās PSRS pilsoņu statusu, kuriem nav Latvijas vai citas valsts pilsonības.

Jūs uz to atsaucāties un teicāt, ka tur nav runa par vecākiem. Atļaujiet, es jums citēšu. 2.panta otrās daļas 2.punktā ir rakstīts: "uzņemt pie sevis no ārvalsts laulāto un viņu apgādībā esošos bērnus un vecākus". Tātad nevajag, lūdzu, maldināt! Es domāju, ka nav ko salīdzināt šo procesu, kas ir vērsts uz ģimeņu apvienošanu, ar tīro imigrāciju un - vēl jo vairāk - ar tām prasībām, ko, teiksim, Austrālija varbūt Priedkalna kunga vecākiem izvirzīja, kad viņi emigrēja no Vācijas vai no citurienes uz turieni; tur sprieda pēc vecuma, pēc darba spējām un tā tālāk, bet šeit ir runa par ģimeņu apvienošanu. Pie tam viens likums jau paredz to iespēju.

Otrkārt, es aicinu jūs pievērst uzmanību arī kaut kam citam. Dobeļa kunga, Tabūna kunga, Mauliņa kunga, arī Jirgena kunga... Padomājiet tagad par kaut ko citu! Jūs apsveicāt (es vismaz presē tā lasīju) Baburina ierosinātos grozījumus Krievijas Pilsonības likumā, proti, ka visi tie bijušās PSRS pilsoņi, kuri nav nevienas citas valsts pilsoņi, automātiski var tikt pasludināti par Krievijas pilsoņiem. Tad lasīsim tekstu tādā kontekstā, kāds tas ir šodien spēkā esošajā likumā! Tad, redzat, iznāk paradoksāla situācija. Ārvalstnieks - tātad Krievijas pilsonis vai Ukrainas pilsonis, vai Baltkrievijas pilsonis - varēs uzaicināt pie sevis savus darba nespējīgos vecākus, bet tas, kurš nav un nevēlas kļūt par Krievijas pilsoni un kurš ir nepilsonis un ir dzimis un dzīvo šeit, - nevarēs. Vai mēs tieši tādā veidā nestimulējam?... Un jūs runājat par iejaukšanos. Kādā veidā labāk var iejaukties? Vai aizstāvot krieviski runājošos vai nepilsoņus un aicinot uz to, vai - tieši otrādi - savu iejaukšanos motivējot ar savas valsts pilsoņu interešu aizstāvību? Es lūdzu padomāt par šo aspektu.

Kas attiecas uz šo sociālo nodrošinājumu, Jirgena kungs, man liekas, atceras: tad, kad Juridiskajā komisijā par to tika runāts, mums bija arī tāda doma, ja tad šis likums tādā veidā, tā teikt, aizietu, - ka tad ir jāiesniedz arī priekšlikumi, grozījumi, lai nevarētu būt runa, ka uzņemot šos cilvēkus... Mēs šeit speciāli pielikām klāt vārdus "legāls iztikas avots" (vai nu tā būs pensija, vai tie būs uzkrājumi, vai tas būs bērnu apgāds), lai noņemtu no Latvijas valsts saistības, ka gadījumā, ja kaut kas notiktu, šiem cilvēkiem būtu jāsniedz sociālais pabalsts, ieskaitot, teiksim, arī pensiju. Lai ieliktu uzreiz atrunu, ka tas neattiecas uz tām personām, kuras būs uzaicinātas un ieradīsies šeit pēc šā likuma spēkā stāšanās. Tātad - lai šādas garantijas tomēr radītu.

Tiem kolēģiem, kuri aizrādīja, ka, lūk, pēkšņi kaut kas tāds ir parādījies, teikšu: man ir interesanti tas, ka par to runāja tieši tie deputāti, kuri bija 5.Saeimas deputāti un kuri zina, ka šis teksts, ko piedāvā Brūvera kungs un ko piedāvā Tautas saskaņas partijas frakcija, bija tas teksts, kurš bija akceptēts un kurš bija trešajā lasījumā 5.Saeimā. Tas nav nekas absolūti jauns. Tas man būtu viss. Es pievienojos jau teiktajam priekšlikumam un aicinu cienījamo priekšsēdētāju likt balsot par šo pantu pa daļām.

Sēdes vadītājs. Paldies. Tātad - lūdzu zvanu! Lūdzu deputātus balsot par deputāta Jirgena priekšlikumu - balsot par šo pantu pa daļām. Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 61, pret - 6, atturas - 3. Par pantu balsosim pa daļām.

Tātad, godājamie kolēģi, dokuments nr. 887...

A.Endziņš. Es atvainojos! Pa punktiem.

Sēdes vadītājs. Pa punktiem. Jā, paldies! 887.dokumenta 6.lappusē ir izklāstīti šā panta atsevišķie punkti, kuri ir iesniegti Kārtības ruļļa 95.panta kārtībā. Nupat mēs pieņēmām lēmumu - balsot par šo pantu pa daļām, pa punktiem, tādēļ tagad pirmais balsojums būs par pirmo priekšlikumu: "Latvijas pilsoņa, nepilsoņa vai pastāvīgās uzturēšanās atļauju saņēmuša ārvalstnieka vai bezvalstnieka nepilngadīgie vai apgādībā esošie bērni (arī adoptētie);".

Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu deputātus balsot! Lūdzu rezultātu! Par - 39, pret - 18, atturas - 10. Šis priekšlikums ir pieņemts. Paldies.

Balsojam šā panta nākamo - otro - daļu. Es domāju, ka tekstu nav nepieciešams lasīt. Paldies. Deputāti visi saprot. Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu deputātus balsot par panta otro daļu jeb punktu. Lūdzu rezultātu! Par - 35, pret - 23, atturas - 8. Arī šis priekšlikums ir pieņemts. Paldies.

Tagad balsojam par šā panta 3. punktu. Atkārtoju: "Latvijas pilsoņa, nepilsoņa vai pastāvīgās uzturēšanās atļauju saņēmuša ārvalstnieka vai bezvalstnieka 60 gadu vecumu sasniegušie vecāki, ja viņiem viņu mītnes zemē nav citu bērnu;".

Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par panta 3.punktu. Lūdzu rezultātu! Par - 26, pret - 39, atturas - 5. Šā panta 3. punkts nav pieņemts.

Cienījamie kolēģi, tā kā ar Saeimas balsojumu ir noraidīts šā panta 3. punkta redakcija, mums ir jābalso par pēdējā ailē izteikto priekšlikumu, kurš ir šādā redakcijā: "Latvijas pilsoņa, nepilsoņa, vai pastāvīgās uzturēšanās atļauju saņēmuša ārvalstnieka vai bezvalstnieka 65 gadu vecumu sasniegušie vecāki, ja viņiem ir legāls iztikas avots;".

Lūdzu balsošanas režīmu! Balsojam par 23.panta 3.punkta redakciju.

A.Endziņš. Es atvainojos!...

Sēdes vadītājs. Atsauciet, lūdzu, balsošanas režīmu! Lūdzu, Endziņa kungs!

A.Endziņš. Cienījamo sēdes vadītāj! Mēs jau balsojam tagad par komisijas ieteikto redakciju. Otrā daļa. Ir precizējums - šīs atsauces uz pantiem. Es saprotu, ka, ja jūs liekat vēlreiz uz balsošanu, tad te var būt runa tikai par Brūvera kunga un Tautas saskaņas partijas frakcijas piedāvāto šā panta 3.punktu.

Sēdes vadītājs. Jā, cienījamais Endziņa kungs! Man te saka priekšā, ka, lūk, Kārtības ruļļa 101. panta trešā daļa skan šādi: "Priekšlikumus, kuri mazāk būtiski atšķiras no atbildīgās komisijas priekšlikuma". Viss pants kopumā skan šādi: "Iesniegtos priekšlikumus uz balsošanu liek šādā secībā:

1) priekšlikumus par attiecīgā panta vai tā daļas izslēgšanu no likumprojekta;

2) priekšlikumus, kuri visvairāk atšķiras no atbildīgās komisijas priekšlikuma;

3) priekšlikumus, kuri mazāk būtiski atšķiras no atbildīgās komisijas priekšlikuma;

4) atbildīgās komisijas priekšlikumus." Tā, man te saka priekšā, ir Kārtības rullī.

Tātad, godājamie kolēģi, ierosinu balsot par 23.panta 3.punkta redakciju, kas ir redzama jums izniegtā dokumenta 6.lappusē, ailītē, kura ir labajā pusē. Es ceru, ka visi saprot, par ko ir runa. Un teksts ir priekšā.

Lūdzu balsošanas režīmu! Balsojam par šo redakciju! Lūdzu deputātus balsot! Lūdzu rezultātu! Par - 26, pret - 40, atturas - 4. Arī šis priekšlikums nav pieņemts.

Lūdzu tātad balsot par ceturto daļu, komisijas ierosināto variantu: "ârvalstnieks vai bezvalstnieks, kas Latvijas Republikas tautsaimniecībā ieguldījis kapitālu ne mazāk kā viena miljona ASV dolāru vērtībā".

Lūdzu balsošanas režīmu! Balsojam par 23.panta 4.punktu šādā redakcijā. Lūdzu rezultātu! Par - 45, pret - 14, atturas - 10. Pieņemts.

Cienījamie kolēģi, mums ir pienācis pārtraukuma laiks. Lūdzu deputātus reģistrēties! Lūdzu zvanu! Lūdzu reģistrācijas režīmu! Saeimas sekretāra biedri Janīnu Kušneri lūdzu nolasīt reģistrācijas rezultātus! Kamēr notiek reģistrācija, tikmēr vārds Ervidam Grinovskim - paziņojumam par Revīzijas komisijas sēdi.

Lūdzu, Grinovska kungs!

E.Grinovskis (LZS, KDS un LDP frakcija).

Lūdzu Revīzijas komisijas locekļus tūlīt pulcēties Revīzijas komisijas telpās! Paldies.

Sēdes vadītājs. Godājamie kolēģi! Es gribu atgādināt, ka mēs šodien strādāsim šādā režīmā: no 13.00 līdz 14.00 pārtraukums, no 14.00 līdz 15.30 sēde, un tad no 15.30 līdz 16.00 pārtraukums. Un no 16.00 līdz 17.30 sēde. Lūdzu!

J.Kušnere (6.Saeimas sekretāra biedre).

Cienījamie deputāti! Nav reģistrējušies:

Jānis Ādamsons,

Vents Balodis,

Martijans Bekasovs,

Oļegs Deņisovs,

Roberts Dilba,

Aivars Endziņš,

Edmunds Grīnbergs,

Guntars Grīnblats,

Ervids Grinovskis,

Roberts Jurdžs,

Viktors Kalnbērzs,

Jānis Kazāks,

Andrejs Krastiņš,

Ģirts Valdis Kristovskis,

Imants Liepa,

Andrejs Požarnovs,

Andris Rubins,

Antons Seiksts,

Roberts Zīle.

Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītājs. Pārtraukums līdz pulksten 14.00.

Sēdi vada Latvijas Republikas 6.Saeimas priekšsēdētājas biedrs Alfreds Čepānis.

Sēdes vadītājs. Cienījamie kolēģi! Lūdzu, reģistrēsimies kvoruma noteikšanai. Lūdzu reģistrācijas režīmu. Lūdzu deputātus reģistrēties. Lūdzu rezultātu! Zālē ir 35 deputāti. Lūdzu zvanīt! Godājamie deputāti, vēlreiz reģistrēsimies kvoruma noteikšanai. Lūdzu reģistrācijas režīmu. Lūdzu rezultātu! Zālē ir 44 deputāti. Kvoruma nav. Paziņoju piecu minūšu pārtraukumu. Lūdzu zvanīt vēlreiz. (No zāles deputāts A.Gorbunovs: "Speciāli uzrunājiet tos, kas kafejnīcā.") Lūdzu godājamos deputātus vēlreiz reģistrēties kvoruma noteikšanai. Lūdzu reģistrācijas režīmu. Lūdzu rezultātu! Zālē ir 55 deputāti. Varam turpināt. Vārds Aivaram Endziņam - Juridiskās komisijas vārdā. Lūdzu!

A.Endziņš (frakcija "Latvijas ceļš").

Nākamais priekšlikums ir 7.lappusē. Deputāts Brūvers un Tautas saskaņas partijas frakcija ierosina izteikt 25.pantu jaunā redakcijā. Juridiskā komisija šo priekšlikumu ir akceptējusi.

Sēdes vadītājs. Vai deputāti neiebilst pret Juridiskās komisijas slēdzienu? Neiebilst. Paldies. Pieņemts. Tālāk, lūdzu!

A.Endziņš. Nākamais priekšlikums ir 8.lappusē. Arī tas ir Brūvera kunga un Tautas saskaņas partijas frakcijas deputātu priekšlikums. Ir ierosināts papildināt likumu ar 25.¹ pantu, un Juridiskā komisija ir šo priekšlikumu akceptējusi. Šis pants - tāpat kā daži nākamie - ir vērsts uz to, lai izdalītu atsevišķi nepilsoņu laulātos, pastāvīgās uzturēšanās atļaujas saņēmušo ārvalstnieku vai bezvalstnieku laulātos, kā arī pilsoņu laulātos.

Sēdes vadītājs. Vai deputāti neiebilst? Aigars Jirgens - frakcijas "Tçvzemei un Brīvībai" deputāts. Lūdzu!

A.Jirgens (frakcija "Tçvzemei un Brīvībai").

Godājamie deputāti! Frakcija "Tçvzemei un Brīvībai" iebilst pret šo priekšlikumu, tāpat arī pret 26.pantu un arī pret 28.pantu, un argumenti ir tie paši, par ko mēs jau runājām debatēs par 23.pantu, proti, mēs uzskatām par nevēlamu palielināt iespējas imigrēt uz Latviju un tādā veidā palielināt imigrantu skaitu Latvijā. Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītājs. Vai vēl kāds vēlas izteikties par šo pantu, par šā panta papildinājumiem? Runātāju nav. Lūdzu, Endziņa kungs!

A.Endziņš. Cienījamo priekšsēdētāj! Cienījamie kolēģi! Šeit nav runa par imigrācijas palielināšanu. Arī 26.pants runā par ārvalstnieku vai bezvalstnieku... Šajā gadījumā iznāk tā: ja tas ir ārvalstnieks vai bezvalstnieks, tad viņš var precēties, bet, ja tas ir pastāvīgais iedzīvotājs, kurš nav šobrīd nevienas citas valsts pilsonis, tad viņš savu laulāto vairs uzņemt nevar. Tā iznāk pēc jūsu loģikas. Es tāpēc ierosinu tomēr uzmanīgi izlasīt šo 25.¹ pantu, kura būtība ir, ka nepilsoņu laulātajiem... tātad tas ir bijušās PSRS pilsonis, kura statusu nosaka īpašs likums, kas arī to paredz... kas atbilst starptautiskajām cilvēktiesību konvencijām... un tālāk šeit nāk arī viss tas, kas skar... Uz pirmā iesnieguma pamata izsniedz termiņuzturēšanās atļauju uz gadu (lai izslēgtu fiktīvu laulību), uz otrā iesnieguma pamata to izsniedz uz četriem gadiem, un tikai tad, kad esam jau pārliecinājušies, ka tā ir stabila laulība, - tikai tad tiek izsniegta pastāvīgās uzturēšanās atļauja.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu, un balsosim. Tā kā deputāti pieprasa balsojumu, balsosim par Juridiskās komisijas priekšlikumu papildināt likumu ar 25.¹ pantu. Panta teksts deputātiem ir redzams. Lūdzu balsošanas režīmu. Lūdzu rezultātu! Par - 28, pret - 19, atturas - 8. Pieņemts. Paldies.

A.Endziņš. Nākamais ir priekšlikums par 26.pantu. Arī tas ir deputāta Brūvera un Tautas saskaņas partijas frakcijas deputātu priekšlikums, un tas ir loģiski saskaņots ar nupat nobalsoto 25.¹ pantu. (Starpsauciens: "Skaļāk!") Te ir runa par pastāvīgās uzturēšanās atļauju saņēmuša ārvalstnieka vai bezvalstnieka laulāto, kas nav Latvijas pilsonis, nepilsonis vai pastāvīgās uzturēšanās atļauju saņēmis ārvalstnieks vai bezvalstnieks, tātad šeit ir jau cita gradācija. Tā pati kārtība - pirmais iesniegums, otrais iesniegums un trešais iesniegums.

Sēdes vadītājs. Paldies. Tā kā deputāts Jirgens prasīja balsojumu, lūdzu zvanu un lūdzu balsošanas režīmu. Balsojam par 26.panta redakciju. Teksts deputātiem ir redzams. Lūdzu balsot. Lūdzu rezultātu! Par - 27, pret - 23, atturas - 4. Lūdzu atkārtot balsošanas režīmu - tāpēc, ka ir 27:27. Jāpārbalso. Lūdzu deputātus vēlreiz koncentrēties balsošanai. Lūdzu balsot. Lūdzu rezultātu! Par - 33, pret - 22, atturas - 4. Pieņemts. Lūdzu tālāk!

A.Endziņš. Nākamais priekšlikums ir par 28.pantu - aizstāt vārdus "Latvijas Republikas pilsoni", "Latvijas Republikas pilsonis" attiecīgi ar vārdiem "Latvijas pilsoni vai nepilsoni", "Latvijas pilsonis vai nepilsonis". Juridiskā komisija šo priekšlikumu atbalsta.

Sēdes vadītājs. Vai deputāti iebilst? Pieprasa balsojumu? Neiebilst un nepieprasa balsojumu. Pieņemts. Paldies. Tālāk!

A.Endziņš. Nākamais ir priekšlikums papildināt likumu ar 28.¹ pantu, to ir iesniedzis deputāts Brūvers un Tautas saskaņas partijas frakcija. Juridiskā komisija šo priekšlikumu atbalsta.

Sēdes vadītājs. Deputāti pieprasa balsojumu par iesniegto 28.¹ panta redakciju. (Starpsauciens: "Jâbalso!") Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu. Balsojam par 28.¹ panta redakciju. Lūdzu rezultātu! Par - 33, pret - 22, atturas - 4. Pieņemts.

A.Endziņš. Nākamie priekšlikumi ir par 29.pantu. Ir divi priekšlikumi par šā panta redakciju. Juridiskā komisija pieņēma Ārlietu ministrijas parlamentārā sekretāra, tagad jau deputāta Brūvera kunga priekšlikumu (ar redakcionālu precizējumu) un daļēji pieņēma arī Tautas saskaņas partijas frakcijas deputātu priekšlikumu. Tātad būtībā teksts šeit ir precizēts atbilstoši likumam - "diplomātiskajā vai konsulārajā pārstāvniecībā". Tas ir tas precizējums, ja tā varētu teikt.

Sēdes vadītājs. Paldies. Vai deputāti ir pieteikušies debatēs? Nav. Vai kāds iebilst, pieprasa balsojumu? Nav. Paldies. Pieņemts.

A.Endziņš. Nākamais priekšlikums ir par 30.pantu, tur ir deputāta Brūvera un Tautas saskaņas partijas frakcijas priekšlikums izteikt šo pantu jaunā redakcijā. Juridiskā komisija atbalsta šo priekšlikumu, tas saskan arī ar Satversmes 81.panta kārtībā pieņemtajiem Ministru kabineta noteikumiem nr.108.

Sēdes vadītājs. Vai deputāti iebilst pret iesniegto panta redakciju? Neiebilst. Paldies. Pieņemts.

A.Endziņš. Par 32.pantu ir deputāta Brūvera priekšlikums - 32.pantu svītrot. Tas pats ir arī Satversmes 81.panta kārtībā izdotajos Ministru kabineta noteikumos nr.108. Juridiskā komisija to atbalsta.

Sēdes vadītājs. Deputātiem nav iebildumu? Ir. Juris Dobelis - LNNK un LZP frakcijas deputāts. Lūdzu!

J.Dobelis (LNNK un LZP frakcija).

Cienījamie kolēģi, varbūt atcerēsieties tomēr, ka iestāde, kuras darbība dod iespēju mūsu valstī kaut cik saglabāt esošo stāvokli, ir tieši šis departaments. Un, protams, šādu departamentu nemīl ne tikai šeit Latvijā, bet nemīl nekur. Nekur nemīl viņus - šādus ierēdņus. Diemžēl tāds ir viņu darbs. Departaments līdz šim ir strādājis godprātīgi un centies līdz pēdējam sīkumam noskaidrot iemeslus, kāpēc ir nepieciešama šī ieceļošana un kāpēc tā nav nepieciešama, un jebkurā gadījumā mēs varam paredzēt, ka būs zināmas neskaidrības. Un ar kādām tiesībām mēs tagad izņemam ārā šo 32.pantu, pilnīgi liegdami iespēju saņemt šādu papildu informāciju? Tas nozīmē, ka ir paplašinājušās iespējas manipulēt ar ieceļošanas dokumentu noformēšanu, jo, saprotiet, ja mēs jau pieņemam šeit, ka mums nav tiesību pieprasīt papildu paskaidrojumus un ir kaut kāds standarts, tad agri vai vēlu šim standartam pratīs pielāgoties. Agri vai vēlu radīs sistēmu, uz kuras balstīsies viss tālākais dokumentu noformēšanas darbs, un mums nebūs nekādas iespējas pieprasīt papildu informāciju, un dažādos gadījumos informācija būs stipri atšķirīga. Es saprotu, ka iepriekšējie balsojumi bija dažiem gandrīz vai "garastāvokļa balsojumi". Lūdzu šinī gadījumā, cienītie kolēģi, ņemt vērā, ka šis dokuments ir pārāk nopietns. Es jau jums pagājušajā uzstāšanās reizē atgādināju, ka pirmajā lasījumā tas bija ārkārtīgi niecīgs, maziņš dokumentiņš, kurš sastāvēja no diviem punktiem. Tas tagad ir pārvērties par baigu papīru kaudzi. Pareizi, - tāpēc, ka attiecīgie darboņi atrada iespēju šo dokumentu izmantot. Un tāpēc, ja nu mēs, vismaz dažs labs, te tēlojam humānus cilvēkus, tad neaiziesim līdz absurdam šinī tēlojumā! Šo pantu izsvītrot nedrīkst nekādā ziņā. Viena lieta ir pieprasīt no departamenta kārtīgu attieksmi pret darbu un likumu nepārkāpšanu, bet otra lieta ir, ka mēs paši, likuma radītāji, atņemam viņiem iespējas kārtīgi strādāt. Es ļoti aicinu balsot pret 32.panta izsvītrošanu.

Sēdes vadītājs. Vai vēl kāds vēlas runāt? Modris Lujāns, pie frakcijām nepiederošs deputāts, - par procedūru. Lūdzu!

M.Lujāns (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Cienījamie kolēģi! Ja mani atmiņa neviļ, mēs nobalsojām, ka piecas un minūti... Un man rodas jautājums, kāpēc... (Starpsauciens: "Tikai par 23.pantu.") tieši par šo pantu tikai. Paldies.

Sēdes vadītājs. Vairāk debatēt... Brūvera kungs - Demokrātiskās partijas Saimnieks frakcijas deputāts. Lūdzu!

O.Brūvers (Demokrātiskās partijas Saimnieks frakcija).

Cienījamā Saeima! Cienījamie kolēģi! Es tikai gribētu šeit ļoti īsi paskaidrot, ka šis 32.pants, kuru jau ir paredzēts arī Ministru kabineta noteikumos nr.108 svītrot... šeit tiešām ir domāts par to, lai, kā teica kolēģis Dobeļa kungs, novērstu manipulācijas iespējas. Un, ja mums ir skaidri noteikumi par to, kādi dokumenti ir jāiesniedz un ko drīkst pieprasīt ierēdnis no cilvēka, kurš ir ieradies viņa birojā, un ko nedrīkst, tas tikai palīdz un atvieglo jebkuram cilvēkam dzīvi. Mums ikvienam. Un es domāju, ka mēs esam saskārušies ar ierēdņu tādu varbūt... nevarētu varbūt teikt, ka milzīgiem pārkāpumiem, bet ir bijuši gadījumi, kad viņi pieprasa cilvēkam tādas izziņas, kuras nebūt nav būtiskas. Tādēļ es gribētu lūgt jūs, cienījamie kolēģi, atbalstīt šo priekšlikumu, ko ir atbalstījusi arī Juridiskā komisija, lai mums visiem būtu vieglāki un skaidrāki noteikumi, kā mums rīkoties. Tas to tikai atvieglinās. Nekādā ziņā tas nepieļaus iespēju manipulācijām notikt šajā departamentā. Tieši otrādi. Es tā domāju, un tāpēc es lūdzu jūs to atbalstīt. Paldies.

Sēdes vadītājs. Vai debatēs pieteikušos vairāk nav? Aigars Jirgens - frakcijas "Tçvzemei un Brīvībai" deputāts.

A.Jirgens (frakcija "Tçvzemei un Brīvībai").

Cienījamie deputāti! Es tikai gribu vērst jūsu uzmanību uz to, ka dažas lappuses tālāk mums ir 36.pants, kur ir runa par uzturēšanās atļaujas anulēšanu. Un tālāk - par to, kādos gadījumos var neizsniegt. Tur ir minēti ļoti daudzi apstākļi, kuros departamentam var būt nepieciešams iegūt papildu informāciju par šiem cilvēkiem. Proti, tas ir nepieciešams tādā gadījumā, ja šī persona, kas vēlas ieceļot, kompetentām valsts iestādēm izraisa pamatotas aizdomas, ka viņa rada draudus sabiedriskajai drošībai vai valsts drošībai, ir bez legāla iztikas avota, ir iestājusies ārvalstu militārajā vai citā valsts dienestā, atkārtoti nav ievērojusi uzturēšanās atļaujas reģistrācijas noteikumus un tā tālāk. Tāpēc vajadzētu tomēr dot Pilsonības un imigrācijas departamentam tiesības tajos gadījumos, kad ir šaubas vai aizdomas par kādu personu, šo papildu informāciju pieprasīt un iegūt. Paldies.

Sēdes vadītājs. Vai vēl kāds vēlas runāt debatēs? Vairs neviens nevēlas. Lūdzu zvanu! Piedodiet, Endziņa kungs - komisijas vārdā.

A.Endziņš. Cienījamo priekšsēdētāj! Cienījamie kolēģi! Mēs nupat akceptējām 30.pantu. Līdz šim spēkā esošā redakcija (pareizāk sakot, vairs ne līdz šim, jo Ministru kabineta noteikumi jau to ir izmainījuši) paredzēja to, ka departaments pats nosaka visu. Tas ir pretrunā ar likumu par Ministru kabineta iekārtu, un Ministru kabinets ar saviem noteikumiem nr.108 šo atbilstību ir sakārtojis. Un 32.pants, ka departaments var pieprasīt kaut ko papildus... Un, kas attiecas uz to, ko Jirgena kungs teica saistībā ar 36.pantu, to departaments pieprasīs tādā gadījumā nevis no tām personām, kuras ir iesniegušas šo lūgumu par termiņuzturēšanās atļaujas saņemšanu, bet tad viņš pats interesēsies. Jo es šaubos, kā man var pieprasīt izziņu, teiksim, par to, vai es neesmu iestājies un nedienu, teiksim, Amerikas Savienoto Valstu Bruņotajos spēkos. No kurienes?

Un es gribētu vēl arī pievērst uzmanību cienījamajam Dobeļa kungam. Viņš saka, ka visu laiku saistībā ar imigrāciju... Ja es nemaldos, Dobeļa kungam laikam sieva ir ukrainiete, jā? Viņš runā tagad par imigrāciju. Un es gribētu minēt konkrētu piemēru. Pie manis griezās pilsonis, latvietis, Latvijas pilsonis, kuram Pilsonības un imigrācijas departaments pieprasīja - līdz šo izmaiņu izdarīšanai ar noteikumiem nr.108 - piemēram, tādu lietu: tad, kad jau bija laulībā nodzīvots atbilstošais laiks un vajadzēja saņemt šo pastāvīgās uzturēšanās atļauju, pieprasīja, lai iesniedz izziņu, ka, lūk, viņa māja, viņa privātā māja, nav ieķīlāta. Man liekas, ka tā fantāzija, kāda reizēm rodas, ja tas nav reglamentēts ar likumu, ir pārāk plaša. Un šinī situācijā 30.pants pasaka, ka visu to regulē Ministru kabineta noteikumi. Un, ja ir papildus kaut kas nepieciešams, tad Pilsonības un imigrācijas departaments caur Drošības policiju vai caur Satversmes aizsardzības biroju, vai caur citām institūcijām ievāks nepieciešamās ziņas un tad attiecīgi dos vai nedos šo uzturēšanās atļauju. Saprotiet, kas par lietu. Tāpēc šeit nevajag divas dažādas lietas jaukt. Es aicinu atbalstīt šo priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Paldies. Lūdzu balsošanas režīmu. Lūdzu deputātus balsot par deputāta Brūvera un Juridiskās komisijas priekšlikumu - svītrot 32.pantu. Lūdzu deputātus balsot. Lūdzu rezultātu! Par - 35, pret - 19, atturas - 4. Pieņemts. Paldies.

A.Endziņš. Par 33.pantu ir priekšlikums - aizstāt pirmajā daļā vārdus "30.pantā minētajā nolikumā" ar vārdiem "Ministru kabineta", kā arī svītrot trešo daļu. Tas atbilst Ministru kabineta noteikumiem nr.108. Juridiskā komisija šo priekšlikumu akceptēja.

Sēdes vadītājs. Paldies. Vai deputātiem nav iebildumu? Ir. Runās Juris Dobelis - LNNK un Zaļās partijas frakcijas deputāts. Lūdzu!

J.Dobelis (LNNK un LZP frakcija).

Cienījamie kolēģi! Es, protams, iebildīšu, šeit ir apmēram tie paši argumenti, kas tika minēti, uzstājoties iepriekšējo reizi, un tāpēc es tos neatkārtošu. Katrā ziņā mēs kārtējo reizi atkal gribam ierobežot mūsu ierēdņu darbu. To ierēdņu darbu, kuru darbs ir veltīts šeit esošo pilsoņu tiesību uzturēšanai.

Un es tomēr gribētu izteikt pavisam nelielu komentāru par deputāta Endziņa izteikumiem. Pagājušajā sēdē viņam bija kaut kāda slimīga interese par deputāta Tabūna kāju pēdām, bet šajā sēdē viņš ir sācis par manu sievu interesēties. Man tagad beigu beigās gribētos zināt...(Aplausi.) Man gribētos zināt, kādas ir viņa patiesās intereses, jo te jau tad es sākšu runāt, vai viņam ir kāda mīļākā Saeimā vai nav. Paldies.

Sēdes vadītājs. Dobeļa kungs, es aicinu jūs būt korektākam. Vai vēl kāds vēlas runāt? Runātāju nav. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu. Balsosim par Juridiskās komisijas priekšlikumu - izdarīt 33.pantā izmaiņas. Deputātiem tās ir redzamas. Lūdzu deputātus balsot. Lūdzu rezultātu! Par - 35, pret - 19, atturas - 4. Pieņemts. Paldies.

A.Endziņš. Nākamais priekšlikums ir par 34.pantu, to ir iesniedzis deputāts Brūvers un Tautas saskaņas partijas frakcija. Tie ir būtībā Ministru kabineta noteikumi nr.108. Juridiskā komisija, izsakot šo pantu jaunā redakcijā, ir iestrādājusi šo priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Paldies. Aigars Jirgens - frakcijas "Tçvzemei un Brīvībai" deputāts. Lūdzu!

A.Jirgens (frakcija "Tçvzemei un Brīvībai").

Frakcija "Tçvzemei un Brīvībai" iebilst pret 34.panta jaunās redakcijas trešās daļas 2.punktu, kur personām, kuras dzīvo Latvijā un ir uzaicinājušas ārvalstnieku vai bezvalstnieku, kam atteikts izsniegt uzturēšanās atļauju, ja uzaicinājums ir saistīts ar ģimenes apvienošanu, tiek dotas tiesības šo minēto lēmumu vai rīkojumu pārsūdzēt tiesā. Līdz šim tādas tiesības pārsūdzēt tos lēmumus bija tikai tiem, kuru pieprasījums bija iesniegts Latvijā. Ja lūgums bija iesniegts ārvalstīs, pārstāvniecībās, un tika atteikts, tādā gadījumā tiesā nebija iespējams griezties. Tas nozīmē, ka mēs varam sagaidīt atkal milzīgu daudzumu tiesas procesu un, protams, varam sagaidīt arī kārtējo reizi šo imigrantu skaita palielināšanos. Es aicinu balsot pret šo 2.punktu.

Sēdes vadītājs. Juris Dobelis - LNNK un Zaļās partijas frakcijas deputāts. Lūdzu!

J.Dobelis (LNNK un LZP frakcija).

Cienījamie kolēģi! Kas tagad ir iekšā jaunajā redakcijā? Ļoti vienkāršs teikums: "Iekšlietu ministrs ar savu rīkojumu var atcelt Departamenta vai Departamenta direktora nelikumīgu lēmumu..." - un tā tālāk. Kas notiks tagad? Kāda būs reālā situācija? Ļoti vienkārši: iekšlietu ministrs saņems tagad kaudžu kaudzēm sūdzības un būs spiests tajās iedziļināties, un, protams, diez vai būs spējīgs regulāri pieņemt objektīvus lēmumus šādos gadījumos. Tas ir praktiski neiespējami. Uzkraut vienam atsevišķam ministram šādas tiesas funkcijas - tas vispār runā, es teiktu, pret pašu likuma garu. Jo, lai šos gadījumus izmeklētu, vai lēmums ir likumīgs vai nelikumīgs... Saprotiet, jau pašā tekstā ir pretruna. Izlasiet piedāvāto 34.panta tekstu! "Iekšlietu ministrs [..] var atcelt [..] nelikumīgu lēmumu..." Tad pasakiet, lūdzu, kurš būs tas, kas noteiks, vai lēmums ir likumīgs vai nav likumīgs? To nosaka tiesa. Lēmuma likumību nevar noteikt viens pats ministrs. Un pirms tam jau viņam tas ir jāzina... Tā ka, atvainojiet, tas ir absolūti neatbilstoši. Es tomēr sāku reizēm šaubīties, vai šeit ir tiešām objektīvi izskatīts tāds jautājums. Es saprotu, ka viņi aizstāvēs, tas arī ir loģiski, bet man ir pilnīgi jāsāk domāt, ka tās aizstāvēšanas intereses slēpjas kaut kur dziļāk. Jo atdot tiesas funkcijas vienam ministram un neparedzēt to, kā tas dzīvē izskatīsies, - tas nu ir drusciņ par traku. Mēs veidojam ārkārtīgi īpatnēju dokumentu. Ar mokām izbalsojuši dažus punktus ārā, mēs esam atstājuši citus, un dokuments pārvērtīsies ļoti slidens. Vai tad tiešām jūs nesaprotat to, ka mēs ar šādu attieksmi pakļaujam riskam savu sabiedrību? Es katrā ziņā balsotu pret šāda teksta saglabāšanu. Tas nozīmē, ka arī pret jauno 34.panta redakciju.

Sēdes vadītājs. Pēteris Tabūns - LNNK un Zaļās partijas frakcijas deputāts. Lūdzu!

P.Tabūns (LNNK un LZP frakcija).

Cienījamie kolēģi! Es, protams, varētu un man faktiski vajadzētu kāpt tribīnē un runāt par katru šo priekšlikumu, bet es esmu tribīnē tikai otrreiz un šodien laikam vairāk to nedarīšu, jo es jūtu, ka nav nozīmes - kolēģi nav sapratuši, viņiem patīk šāda Latvija, kādā dzīvojam šobrīd, un grib vēl ļaunāku. Es brīnos par ziņotāja Endziņa kunga nostāju, jo es ļoti labi atceros, ka viņš bija 5.Saeimā Juridiskās komisijas priekšsēdētājs un galu galā jūsu vadībā tapa šis dokuments un visi, tā sakot, noslīpējumi - un tā tālāk, un tā joprojām... (No zāles deputāts A.Endziņš: "Bet tas jau ir no tā dokumenta...") Un pēkšņi jums šis dokuments ir absolūti nepieņemams, jūs piekrītat visam tam, ko piedāvā šodien Tautas saskaņas partija un Brūvera kungs. Jūs tagad atkal, tā sakot, lūk... Tas ir absolūti nepieņemams. Es tagad brīnos arī par "Latvijas ceļa" cilvēkiem. Panteļējeva kungs atkal rāda īkšķi, kā to regulāri darīja (No zāles deputāts A.Panteļējevs: "Jûs jau arī rādāt...") 5.Saeimā attiecībā uz šādām lietām, un tādējādi aicina savējos balsot un pieņemt šādus labojumus, kuri ir absolūti nepieņemami principā. Viņi pievienojas... Tātad - kur tad jūs īsti esat aizgājuši, Panteļējeva kungs, ar savējiem? Uz "saskaņiešu" pusi? (No zāles deputāts A.Panteļējevs: "Jûs neesat nekur aizgājis.") Tā es saprotu. Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītājs. Godājamie kolēģi, es jūs ļoti lūdzu būt korektākiem vienam pret otru!

Vai vēl kāds vēlas runāt par šo pantu? Ilmārs Bišers - Demokrātiskās partijas Saimnieks frakcijas deputāts. Lūdzu!

I.Bišers ( Demokrātiskās partijas Saimnieks frakcija).

Godātie kolēģi! Es gribētu tikai izteikt divas juridiska rakstura piezīmes. Pirmkārt, Tabūna kungs atkārtoti apgalvo, ka šo likumu esot pieņēmusi 5. Saeima. 1992. gadā 5. Saeima vēl nepastāvēja.

Otrkārt. Par pārsūdzēšanas kārtību. Man liekas, ka unikālu likumu cenšas veidot nevis Juridiskā komisija, bet Dobeļa kungs. Šis būs pirmais gadījums, kad ministram nebūs tiesību atcelt sev pakļautā departamenta direktora pavēles. Pēc vispārējās valsts pārvaldes nolikumiem, ministram ir tiesības atcelt departamenta direktora pavēles. Dobeļa kungs grib pret to iebilst. Bet faktiski lieta ar to vēl nebeidzas, jo Dobeļa kungs grib panākt arī to, ka tiesā nevar to izskatīt, jo likums par amatpersonu darbības pārsūdzēšanu tiesā nosaka, ka tiesa lietu neizskata, pirms to nav iepriekš izskatījusi augstākstāvošā amatpersona. Tā ka, ja mēs noliedzam to izskatīt augstākstāvošai amatpersonai, tad ir slēgts ceļš arī uz tiesu.

Tāpēc es lūdzu Dobeļa kunga priekšlikumu nepieņemt.

Sēdes vadītājs. Vai vēl kāds no deputātiem vēlas runāt? Neviens nevēlas. Debates beidzam. Komisijas vārdā - deputāts Endziņš.

A.Endziņš. Es vēl aicinātu cienījamos oponentus izlasīt arī Ministru kabineta pieņemtos noteikumus nr. 108, kuri ir spēkā vairāk nekā gadu. Un, kā redzat, ir tieši otrādi, Dobeļa kungs un Tabūna kungs! Juridiskā komisija pat nāk ar priekšlikumu - ierobežot, jo Ministru kabineta noteikumos, kas ir spēkā pašreiz... tātad var atcelt šādu nelikumīgu rīkojumu ne tikai ministrs, bet arī ministra pilnvarota amatpersona. Tātad tas ir daudz plašāk. Mēs esam ierakstījuši iekšā un atstājuši tikai vienu - ministru, nevis kādu citu pilnvarotu personu.

Es aicinu atbalstīt Juridiskās komisijas priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Balsojam par ierosināto 34. panta redakciju - Juridiskās komisijas ieteikto variantu.

Jirgena kungs, atvainojiet, - kad jūs uzstājāties debatēs, (No zāles deputāts A.Jirgens: "Balsot pa daļām.") jūs nepieprasījāt balsošanu pa daļām. Ja jūs to vēlaties, mēs varam pieņemt tādu lēmumu, arī šis priekšlikums tad jāliek, tā teikt, uz balsošanu. Tātad, lūdzu, izlemsim jautājumu, vai par šo pantu balsot pa daļām. Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu balsot! Lūdzu rezultātu! Par - 22, pret - 28, atturas - 9. Šis priekšlikums nav pieņemts, tādēļ balsojam pantu kopumā.

Lūdzu deputātus balsot par Juridiskās komisijas priekšlikumu - izteikt 34. pantu tādā redakcijā, kāda ir jums visiem izsniegtajā dokumentā. Lūdzu rezultātu! Par - 36, pret - 17, atturas - 8. Pieņemts.

A.Endziņš. Nākošie priekšlikumi ir par 36. pantu, tie ir priekšlikumi par šā panta izteikšanu jaunā redakcijā. Juridiskā komisija ierosina visu pantu neizteikt jaunā redakcijā, bet iestrādāt priekšlikumus kā grozījumus atsevišķos punktos. Līdz ar to aicinu cienījamo Saeimu izskatīt šo te pantu pa punktiem.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst? Neiebilst. Paldies. Lūdzu!

A.Endziņš. 36. panta 1. punkts. Šeit ir Brūvera kunga un Tautas saskaņas partijas frakcijas priekšlikums par 1. punkta citu redakciju. Juridiskā komisija uzskata, ka grozījumi nav jāizdara, jo pēc būtības, ietverot šo priekšlikumu, šeit ir tikai vārdu kārtība savādāka - nevis "departamentam sniegusi apzināti nepatiesas ziņas", bet "sniegusi departamentam apzināti nepatiesas ziņas".

Sēdes vadītājs. Vai deputāti iebilst pret šo Juridiskās komisijas priekšlikumu? Neiebilst. Paldies. Pieņemts.

A.Endziņš. Par 2. punktu arī ir Brūvera kunga un Tautas saskaņas partijas frakcijas priekšlikums. Tam būtībā ir redakcionāls raksturs. Juridiskā komisija aicina papildināt šo 2. punktu ar vārdiem "spēkā stājušos" (tiesas spriedumu), pēc būtības pieņemot šos priekšlikumus.

Sēdes vadītājs. Vai deputāti neiebilst pret to? Neiebilst. Paldies. Pieņemts.

A.Endziņš. Par 3. punktu. Par šī 3. punkta redakciju ir Brūvera kunga piedāvājums, kā arī Tautas saskaņas partijas deputātu frakcijas piedāvājums. Juridiskā komisija uzskata, ka var pieņemt Tautas saskaņas partijas deputātu frakcijas priekšlikumu, vienlaikus daļēji pieņemot arī Brūvera kunga priekšlikumu, un līdz ar to ierosina izteikt 3. punktu šādā redakcijā: "kompetentām valsts iestādēm izraisa pamatotas aizdomas, ka tā rada draudus sabiedriskajai kārtībai un drošībai vai valsts drošībai".

Sēdes vadītājs. Vai deputātiem ir iebildumi pret iesniegto redakciju? Nav. Paldies. Pieņemts.

A.Endziņš. Par 4. punktu būtībā... Kā jau es teicu, šeit ir deputāta un frakcijas priekšlikums par jaunu redakciju. 4. punkts būtībā ir bez izmaiņām, un tāpēc Juridiskā komisija aicina neizdarīt izmaiņas 4. punktā un atstāt viņu tādā pašā redakcijā - "ir bez legāla iztikas avota".

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst? Neiebilst. Paldies. Pieņemts.

A.Endziņš. 5. punkts. Šeit gan Brūvera kunga, gan Tautas saskaņas partijas frakcijas piedāvātā redakcija neparedz šā punkta saglabāšanu. Juridiskā komisija arī atbalsta šā punkta izslēgšanu, uzskatot, ka tas viss, kas šeit ir rakstīts šajā 5. punktā, ir pateikts jau faktiski 3. punktā, proti, ja kompetentām valsts iestādēm ir šīs pamatotās aizdomas, ka tās rada draudus sabiedriskajai kārtībai un drošībai vai valsts drošībai... tas ir faktiski tas, kas ir šeit 5. punktā iekšā, un tāpēc šo punktu varētu izslēgt.

Sēdes vadītājs. Deputāti iebilst? Juris Dobelis - LNNK un Latvijas Zaļās partijas frakcijas deputāts. Lūdzu!

J.Dobelis (LNNK un LZS frakcija).

Cienītie kolēģi! Ieskatieties, lūdzu, 3. punktā, kas ir ielikts, kur jau ir runa par kompetentu darbinieku rīcību, kur ir runa par tādiem punktiem kā valsts drošība, un salīdziniet to ar 5. punkta tekstu, kur ir runa par darbošanos dažādās organizācijās. Un tās ir divas nebūt ne tik vienādas lietas, jo ne katrreiz šo darbošanos varēs tik viegli klasificēt, ka tā tūdaļ ir milzīgs drauds. Un tad jau sāksies atkal šis dancis, un viss būs atkarīgs no kaut kāda viena vai otra ierēdņa attieksmes.

Intereses pēc. Šeit manās rokās ir uz kādām 7 lapaspusēm informācija par pretvalstiski orientēto organizāciju aktivitātēm Latvijā pēdējo triju nedēļu laikā. Nu tā taču nav nevajadzīga runāšana, jo šie cilvēki darbojas šajās organizācijās: Latvijas komunistu savienībā, Militāro pensionāru biedrībā un citās organizācijās. Protams, viņas izmanto arī oficiālos pasākumus, viņas izmanto 1. maiju, viņas izmanto citus oficiālus datumus, bet viņas darbojas arī pavisam citos datumos, sanāk noteiktās dienās un noteiktās vietās, un tas nenotiek tikai Rīgas pilsētā, tas notiek Liepājā, tas notiek Daugavpilī, tas notiek Rēzeknē un Jelgavā. Un to taču nedrīkst nezināt. Latvijas komunistu savienība regulāri katru pirmdienu turpina sanākt Vērmanes dārzā. Šajos saietos piedalās vairāki simti cilvēku.

Mēs esam iesnieguši Saeimā likumprojektu. Patlaban tikai komisijās sāks šos variantus izskatīt. Šodien Latvijā nav likuma, uz kura pamata prokuratūra varētu saukt pie atbildības cilvēkus par pretvalstisku rīcību. Šī te deputātu runāšana no tribīnes... Pastāvot kārtīgam likumam, šo deputātu aizsūtītu uz cietumu taisnā ceļā no šīs tribīnes, protams, ja mums būtu atbilstošs likums. Tāpēc šāds likums ir vajadzīgs. Šinī gadījumā mēs atkal mīkstčaulīgi... ne vairāk kā mīkstčaulīgi vienkārši izmetam ārā visu lieko, atstājot šeit iespējas darboties...

Labi, būs tāds gadījums, kad būs ārkārtīgi asa rīcība, bet es apšaubu, ka tāds gadījums tik tiešām atklāsies, jo tie cilvēki ir labi apraduši ar mūsu sabiedrību, pielāgojušies mūsu iecietībai, pielāgojušies mūsu mīkstčaulībai, un viņi nav aizmirsuši 1991. gada janvāri. Nav aizmirsuši! Nav aizmirsuši to, ka latvieši reālu briesmu priekšā ir spējīgi darboties kopīgi, bet tas notiek diemžēl pārāk reti. Un ar šādu uzmanīgu pagrīdes rīcību, pamazām mūs šķeldami un pamazām aizmiglodami prātus... Bišera kungs šeit kā jurists uzstājās un uzstājās nepareizi, neakcentēdams to, ko es teicu, - ka iekšlietu ministrs nebūs tas, kurš vērtēs - likumīgs lēmums vai nelikumīgs lēmums. Likumību vai nelikumību tikai tiesa var lemt, nevis atsevišķs ministrs. (Starpsauciens no zāles: "Pareizi!") Atbilstību likumam lemj tikai tiesa. Un, neskatoties uz to, šeit mēģina no tribīnes panākt jebkurā gadījumā visa veida "sieta" radīšanu.

Nu labi, jūs tur balsojāt par daudziem citiem punktiem, es, protams, par katru aģitēšu, par kuru es uzskatīšu to par vajadzīgu. Taču iedziļinieties tekstā, par ko jūs balsojat! Ja jūs izņemat ārā punktu numur pieci, jūs paverat iespējas šeit ārkārtīgi asi darboties ļoti daudziem cilvēkiem. Vai tad jūs to neredzat, kā viņi darbojušies līdz šim? Un kas pret viņiem ir vērsies šimbrīžam? Kura likumdevēja iestāde ir būvējusi sistēmu, ar kuras palīdzību vērsties pret viņiem? Mums tikai tagad ar dažu likumprojektu palīdzību ir jāmēģina kaut kā sakārtot šī sistēma. Joprojām var plivināties karogi ar sirpi un āmuru, un visi par to priecājas: cik brīnišķīga demokrātija! - nedomādami par to cilvēku ciešanām, kuriem pavisam citas atmiņas ir saistītas ar šo sirpi un āmuru. Šo cilvēku tiesības mūs nesatrauc. Un tagad mēs dodam iespēju arī cilvēkiem, kuri atklāti darbojas šajās organizācijās... Jā, tikai atsevišķos gadījumos kompetenti orgāni lems. Ļoti daudz šie orgāni līdz šim ir izlēmuši!

Un tāpēc es saprotu, ka cilvēkam, kas pēta kāju pēdas un vēl ļoti daudz sava laika... viņam nav tik vienkārši orientēties juridiskajās niansēs. Es katrā ziņā aicinu balsot par šī punkta saglabāšanu.

Sēdes vadītājs. Cienījamie kolēģi! Pirms dodam vārdu nākamajam runātājam, ir jāizlemj jautājums, jo Prezidijs ir saņēmis iesniegumu, kuru parakstījuši 10 deputāti. Viņi ierosina, kā tas paredzēts Kārtības ruļļa 65. pantā, runas laiku, apspriežot likumprojektu "Par ārvalstnieku un bezvalstnieku ieceļošanu un uzturēšanos Latvijas Republikā", saīsināt uz 5 minūtēm - pirmo reizi un 1 minūti - otro reizi. Lūdzu zvanu, un balsosim par šo deputātu priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu deputātus balsot. Lūdzu rezultātu! Par - 46, pret - 2, atturas - 8. Priekšlikums pieņemts.

Jānis Lagzdiņš - frakcijas "Latvijas ceļš" deputāts.

J.Lagzdiņš (frakcija "Latvijas ceļš").

Kolēģi deputāti! Saskaņā ar valsts pārvaldes reformas koncepciju, kuru apstiprināja 1994.gadā, jebkuram ministram kā publisko tiesību subjektam ir tiesības atcelt viņa pakļautībā esošo valsts institūciju un amatpersonu lēmumus, bet nav tiesību pieņemt lēmumus attiecībā uz privāto tiesību subjektiem. Tāda ir mūsu valstī pastāvošā kārtība. Paldies par uzmanību!

Sēdes vadītājs. Paldies. Anna Seile - LNNK un Latvijas Zaļās partijas frakcijas deputāte. Lūdzu!

A.Seile (LNNK un LZP frakcija).

Cienījamie deputāti! It sevišķi es aicinu pievērst uzmanību procedūras jautājumiem "Latvijas ceļa" deputātiem un "Saimnieka" deputātiem, kuri konsekventi balso par Juridiskās komisijas atbalstītajiem priekšlikumiem. Šī priekšlikumu būtība... Ieklausieties nedaudz uzmanīgāk, pamostieties, ja! Tātad: "Uzturēšanās atļauju anulē, ja persona darbojas totalitāras, teroristiskas vai citas vardarbīgas metodes izmantojošā organizācijā, kas neatzīst Latvijas Republikas valsts iekārtu."

Tagad mēs pieņēmām šo normu - svītrot. Ministru kabinets bija sagatavojis labojumus šajā likumprojektā un iesniedza šo likumprojektu 81.panta kārtībā. Šā punkta vienkārši nebija Ministru kabineta likumprojektā, kurš faktiski šajā mirklī ir jau spēkā, bet Juridiskā komisija liek priekšā iepriekšējā likumprojektā, kurš nav pieņemts 81.panta kārtībā, tātad, kas bijis spēkā līdz 81.panta kārtībā pieņemtajam likumam, izdarīt labojumus un izslēgt no šī iepriekšējā likuma 5.pantu. Es aicinu neatbalstīt šādu priekšlikumu, kas ir burtiski neloģisks. Es vienkārši apsolos mūsu frakcijas vārdā, ka mēs iesniegsim priekšlikumu uz trešo lasījumu - labot šo pantu, bet atstāt šo normu, ka pretvalstiskās organizācijās esošiem cilvēkiem nevarētu būt tiesības turpināt saņemt uzturēšanās atļauju mūsu republikas teritorijā. Bet šajā gadījumā neloģiski ir pieprasīt balsojumu, lai izslēgtu 5.punktu no iepriekšējā likuma. (Starpsauciens no zāles: "Pareizi!")

Sēdes vadītājs. Vairāk debatēs pieteikušos nav. Debates beidzam. Komisijas vārdā Aivars Endziņš - lūdzu!

A.Endziņš. Cienījamo priekšsēdētāj! Cienījamie kolēģi! Cienījamā Seiles kundze! Es aicinu jūs pirmām kārtām atmosties. Lieta ir tāda, ka pašreiz spēkā esošajā redakcijā šā 5.punkta šajā 36.pantā, kas uzturēšanās atļauju anulē, nebija. Šāda norma, kāda tā ir pašreiz, ir šis 3.punkts, ko mēs akceptējām. To izdarīja valdība, 1994.gadā ieviešot šo punktu, ka tad, ja kompetentām valsts iestādēm izraisa pamatotas aizdomas, ka tā rada draudus sabiedriskajai kārtībai un valsts drošībai, var anulēt uzturēšanās atļauju. Šis punkts ir daudz plašāks, un es nesaprotu Dobeļa kunga loģiku. Tad iznāk, ka darbojas totalitāras, teroristiskas vai citas vardarbīgas metodes izmantojoša organizācija, bet tajā pašā laikā tā tātad nerada draudus sabiedriskajai kārtībai un drošībai vai valsts drošībai. Tad tā iznāk pēc jūsu vārdiem, ja tas neizslēdz? Tieši tāpēc, ka, lūk, ir parādījies šis 3.punkts jaunā redakcijā, kuru valdība ir apstiprinājusi 81.panta kārtībā, tāpēc, lai nebūtu šīs divas normas, būtībā izslēdz... 3.punkts ietver to visu, tas viss ir šeit iekšā.

Es aicinu arī nejaukt divas dažādas lietas. Šeit ir runa par ārvalstnieku iebraukšanu, izbraukšanu, par imigrāciju un par uzturēšanās atļauju, ka viņu var anulēt. Šeit nav pateikts tas, Dobeļa kungs, kā jūs tagad aicināt, jo varbūt tas pats komunists, kā jūs sakāt, ir arī tas pats Latvijas pilsonis un ir piederīgs arī pie kādas citas teroristiskas organizācijas. Vai tad jūs arī viņam uzturēšanās atļauju anulēsit? Viņam tādas nav vispār. Šeit ir runa tikai par tiem šā likuma subjektiem, kuri ir ieceļojuši un saņēmuši šīs uzturēšanās atļaujas pēc šā likuma stāšanās spēkā, tas ir, pēc 1992.gada 1.jūlija. Un nekas cits. Es tāpēc nesaprotu jūsu absolūtās bailes un loģiku. Tieši otrādi - 3.punkts paver daudz plašākas iespējas nekā šis.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par Juridiskās komisijas priekšlikumu - izslēgt 36.panta 5.punktu. Lūdzu deputātus balsot! Lūdzu rezultātu! Par - 17, pret - 28, atturas - 13. Priekšlikums nav pieņemts.

A.Endziņš. Nākamais priekšlikums ir par spēkā esošo 6.punktu, kur arī būtībā 6.punkts ir jaunā redakcijā. Juridiskā komisija ierosina aizstāt šajā 6.punktā vārdus "starpvalstu nolīgumi" ar vārdiem "starptautiskie līgumi", pēc būtības pieņemot gan Brūvera kunga, gan Tautas saskaņas partijas frakcijas priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst? Nē, neiebilst. Paldies. Pieņemts.

A.Endziņš. Tālāk ir Tautas saskaņas partijas un Brūvera kunga priekšlikums par 6., 7. un 8. punkta jaunu redakciju. Juridiskā komisija aicina neizdarīt izmaiņas spēkā esošā likuma 6., 7. un 8.punktā. Tātad būtībā tā ir tā pati redakcija, mainās tikai šo punktu numerācija.

Sēdes vadītājs. Deputātiem nav iebildumu? Nav. Paldies. Pieņemts.

A.Endziņš. Arī tālāk būtībā mainās tikai punktu numerācija. Šeit tātad ir runa par termiņa uzturēšanās atļauju, "ja viņa pārtraukusi mācības vai studijas, kuru dēļ saņemta uzturēšanās atļauja". Te vajadzīgs precīzāk pateikt -"termiņuzturēšanās atļauja". Mēs to akceptējām un pieņēmām pēc būtības, bet atstājām to pašu punktu numerāciju, lai iekļautu iekšā "termiņuzturēšanās atļauju".

Sēdes vadītājs. Deputātiem nav iebildumu? Nav. Paldies. Pieņemts.

A.Endziņš. Nākamais ir par spēkā esošo 11.punktu šajā redakcijā, ko piedāvā Tautas saskaņas partija vai Brūvera kungs, mēs neatbalstām Brūvera kunga priekšlikumu un ierosinām neizdarīt izmaiņas 11.punkta spēkā esošajā redakcijā, tātad pēc būtības pieņemam Tautas saskaņas partijas priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Vai Brūvera kungs uztur spēkā savu prasību? Uztur balsojumu? Brūvera kungs, vai jūs uzturat spēkā prasību? Nē. Paldies.

A.Endziņš. Vienīgi mainās punktu numerācija.

Sēdes vadītājs. Jā. Vai deputātiem arī nav iebildumu? Nav. Paldies. Pieņemts. Tautas saskaņas partijas frakcija neuztur prasību balsot? Neuztur. Paldies. Pieņemts.

A.Endziņš. Nākamais ir par 12. punktu. Pēc Brūvera kunga un Tautas saskaņas partijas frakcijas piedāvātajām redakcijām tas ir 10. un 11.punkts. Šeit ir runa par laulības šķiršanu, kas notiek gadījumos, ja tiek šķirta laulība, un ir atsauce uz 25.¹ un 26.pantu. Juridiskā komisija ierosina izteikt šo 12.punktu jaunā redakcijā, pēc būtības pieņemot priekšlikumus. Tātad faktiski te ir tikai šie tehniskie precizējumi, atsauce uz pantiem.

Sēdes vadītājs. Deputātiem nav iebildumu? Nav. Paldies. Pieņemts.

A.Endziņš. Par spēkā esošā likuma 13.punktu ir analoģiski priekšlikumi šajās piedāvātajās redakcijās - 12. un 11.punktā. Juridiskā komisija ierosina neizdarīt izmaiņas šajā 13.punktā, tātad būtībā pieņemot šos abus priekšlikumus.

Sēdes vadītājs. Vai priekšlikumu autoriem ir iebildumi?

A.Endziņš. Šeit vienīgais precizējums ir vārds "tâdas" - tas ir izsvītrots ārā.

Sēdes vadītājs. Nav. Deputātiem arī nav. Paldies. Pieņemts.

A.Endziņš. Tālāk ir priekšlikums - papildināt 36.pantu ar otro daļu, ko ierosina Brūvera kungs un Tautas saskaņas partijas deputātu frakcija. Tas arī ir analoģiski Ministru kabineta noteikumiem nr.79, tikai šeit nav atsauces uz 5. un 14.punktu. Tā kā cienījamā Saeima nobalsoja par 5.punkta atstāšanu, tad šeit automātiski ir uzreiz tas jāatzīmē 2., 3., 4. un 5.punktā, tas ir jāpieliek klāt.

Sēdes vadītājs. Vai deputāti neiebilst? Neiebilst. Paldies. Pieņemts.

A.Endziņš. Tālāk 17.lappusē ir 38.pants, kam redakciju ir piedāvājis Brūvera kungs un Tautas saskaņas partijas deputātu frakcija. Tā pēc būtības ir analoģiska Ministru kabineta noteikumiem nr.79. Juridiskā komisija atbalsta Brūvera kunga priekšlikumu, vienlaicīgi daļēji pieņemot arī Tautas saskaņas partijas deputātu frakcijas priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Vai deputātiem nav iebildumu? Nav. Paldies. Pieņemts.

A.Endziņš. 39.pants. 39.pantā ir priekšlikums vārdus "Latvijas Republikas pilsoņi" aizstāt ar vārdiem "Latvijas pilsoņi vai nepilsoņi".

Sēdes vadītājs. Nav iebildumi deputātiem? Nav. Paldies. Pieņemts.

A.Endziņš. Par 40.pantu ir Brūvera kunga un Tautas saskaņas partijas deputātu frakcijas priekšlikumi, kuri ir analoģiski Ministru kabineta 81.panta kārtībā pieņemtajiem noteikumiem nr. 79. Juridiskā komisija pieņēma šos priekšlikumus ar redakcionāla rakstura grozījumiem.

Sēdes vadītājs. Paldies. Deputāti neiebilst? Neiebilst. Paldies. Pieņemts.

A.Endziņš. 41.pants. Par 41.pantu ir deputāta Brūvera priekšlikums - izteikt 41.pantu jaunā redakcijā, kas pēc būtības atbilst arī Ministru kabineta noteikumiem nr. 79. Juridiskā komisija atbalsta šo priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Deputātiem nav iebildumu? Nav. Paldies. Pieņemts.

A.Endziņš. 42.pants. Arī te Brūvera kungs piedāvā šā panta jaunu redakciju, kas pēc būtības atbilst arī Kabineta noteikumiem nr.79. Juridiskā komisija pieņēma šo priekšlikumu ar redakcionālu grozījumu.

Sēdes vadītājs. Paldies. Deputāti neiebilst? Neiebilst. Pieņemts.

A.Endziņš. Tālāk ir priekšlikums - papildināt šo likumu ar jaunu 13.nodaļu, ko ierosina deputāts Brūvers. Šeit acīmredzot tas ir viens priekšlikums par visu nodaļu un mums šeit ir jārīkojas tā, ka mēs izskatām šo priekšlikumu pa pantiem.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst? Neiebilst. Lūdzu!

A.Endziņš. Juridiskā komisija būtībā akceptēja šo priekšlikumu ar sekojošu iebildi - neparedzēt jaunajai nodaļai un pantiem jau esošo nodaļu un pantu numerāciju, bet likt 12.¹ pantu, 48.¹ pantu un tā tālāk. Bet vispirms ir tātad 49.pants. Juridiskā komisija piedāvā to izteikt kā 48.¹ pantu, un šeit redakcionāli precizējumi jau ir izdarīti.

Sēdes vadītājs. Paldies. Deputātiem nav iebildumu? Nav. Paldies. Akceptēts.

A.Endziņš. Tālāk ir piedāvātā 50.panta redakcija. Juridiskā komisija viņu pieņem kā 48.² pantu bez grozījumiem.

Sēdes vadītājs. Jā. Deputāti neiebilst? Paldies.

A.Endziņš. 51.pants pēc piedāvājuma. Juridiskā komisija aicina to tātad pieņemt ar tādu pašu tekstu, bet tikai kā 48.³ pantu.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst? Paldies. Pieņemts.

A.Endziņš. 52.pants piedāvātajā redakcijā. Mēs to aicinām saglabāt, bet tikai kā 48.⁴ pantu.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu deputātiem? Nav. Paldies. Pieņemts.

A.Endziņš. 53.pants. Šeit 53.pantu mēs piedāvājam izteikt kā 48.⁵ pantu. Mēs to redakcionāli precizējām, kā arī saglabājām Ministru kabineta noteikumos paredzēto 53.panta 3.punktu.

Sēdes vadītājs. Paldies. Deputātiem nav iebildumu? Nav. Paldies. Pieņemts.

A.Endziņš. 54.pants. Mēs to ierosinām izteikt kā 48.⁶ pantu.

Sēdes vadītājs. Tas, kolēģi, ir 22.lappusē. Deputāti neiebilst? Neiebilst. Paldies. Pieņemts.

A.Endziņš. Piedāvātais 55.pants. Mēs viņu ierosinām izteikt kā 48.⁷ pantu, izsakot šo pantu jaunā redakcijā. Labajā ailē jūs redzat, kādu to piedāvā Juridiskā komisija.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu deputātiem? Nav. Paldies. Pieņemts.

A.Endziņš. 56.pants. Pēc ieteiktās redakcijas Juridiskā komisija to piedāvā kā 48.⁸ pantu.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst? Nav iebildumu. Pieņemts.

A.Endziņš. Piedāvātais 57.pants. Mēs ierosinām izteikt to kā 48.⁹ pantu, redakcionāli precizējot un ietverot priekšlikumā šo 57.panta piedāvāto redakciju.

Sēdes vadītājs. Deputātiem nav iebildumu? Nav. Paldies. Pieņemts.

A.Endziņš. Piedāvātais 58.pants. Mēs ierosinām redakcionāli precizēt šo 58.pantu un izteikt viņu kā 48.¹⁰ pantu.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst? Neiebilst. Paldies. Pieņemts.

A.Endziņš. Piedāvātais 59.pants. Mēs arī viņu ierosinām redakcionāli precizēt, bet izteikt kā 48.¹¹ pantu.

Sēdes vadītājs. Nav deputātiem iebildumu? Nav. Paldies. Pieņemts.

A.Endziņš. Tālāk ir priekšlikums - uzskatīt trīspadsmito un četrpadsmito nodaļu attiecīgi par četrpadsmito un piecpadsmito nodaļu, kā to ierosina Brūvera kungs. Juridiskā komisija ierosina neatbalstīt šo priekšlikumu, to noraidīt, bet izteikt nodaļas nosaukumu jaunā redakcijā. Proti, mēs jau akceptējām, ka mēs 13.nodaļu... tikai tā sauksies nevis "Starpvalstu līgumi", bet gan "Starptautiskie līgumi", kas atbilst likumiem.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst? Neiebilst. Paldies. Pieņemts.

A.Endziņš. Tālāk ir par 49.pantu. Šeit ir priekšlikums - uzskatīt 49.pantu par 60.pantu un izteikt to redakcijā, kādu piedāvā Birkava kungs - ārlietu ministrs. Juridiskā komisija neatbalsta šo priekšlikumu daļā par numerācijas maiņu pantam, bet pārējā daļā pieņem Birkava kunga priekšlikumu ar papildinājumu, proti, ja Saeimas apstiprinātajos "starptautiskajos līgumos".

Sēdes vadītājs. Deputātiem nav iebildumu? Nav. Paldies. Pieņemts.

A.Endziņš. 61.pantā ir lasāma redakcija, ko piedāvā deputāts Nagobads. Juridiskā komisija neatbalsta deputāta Nagobada kunga priekšlikumu, bet ierosina izteikt pantu jaunā redakcijā, daļēji pieņemot Ārlietu ministrijas parlamentārā sekretāra un deputāta Olafa Brūvera priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Vai deputāts Nagobads uzstāj par balsojumu šai panta daļai? (No zāles deputāts V.Nagobads: "Nç") Neuzstāj. Vai deputātiem nav iebildumu pret Juridiskās komisijas priekšlikumu? Nav. Paldies. Pieņemts.

A.Endziņš. Tālāk ir priekšlikums - papildināt projektu ar pārejas noteikumu tādā redakcijā, kādu piedāvā deputāts Brūvers, proti, ka Ministru kabinets līdz 1996.gada 1.maijam izdod likuma "Par ārvalstnieku un bezvalstnieku ieceļošanu un uzturēšanos Latvijas Republikā" 30.pantā paredzētos noteikumus. Juridiskā komisija neatbalstīja šo priekšlikumu. (Starpsauciens no zāles: "Mikrofonā!")

Sēdes vadītājs. Cienījamie kolēģi! Vai nu jūs, lūdzu, runājiet klusāk, vai arī, Endziņa kungs, es jūs lūdzu runāt skaļāk.

A.Endziņš. Es runāju laikam skaļi... laikam mikrofons... Es nezinu, varbūt man tuvāk jāliecas...

Sēdes vadītājs. Vai deputātiem nav iebildumu pret Juridiskās komisijas priekšlikumu - papildināt projektu ar pārejas noteikumiem iesniegtajā redakcijā? Un arī deputāts Brūvers neuzstāj par balsojumu?

A.Endziņš. Nē, neatbalstīja Brūvera kunga priekšlikumu, bet atbalstīja deputāta Endziņa priekšlikumu par pārejas noteikumiem - pirmo, otro un trešo, kuriem ir tehnisks raksturs, un līdz ar šā likuma pieņemšanu Ministru kabineta noteikumi, kuri ir pieņemti Satversmes 81.panta kārtībā, zaudētu savu spēku.

Sēdes vadītājs. Deputātu kungi neiebilst? Neiebilst. Paldies. Pieņemts.

A.Endziņš. Līdz ar to visi priekšlikumi par šo likumprojektu ir izskatīti un es lūgtu cienījamo Saeimu atbalstīt viņu otrajā lasījumā.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Lūdzu deputātus balsot par grozījumiem likumā "Par ārvalstnieku un bezvalstnieku ieceļošanu un uzturēšanos Latvijas Republikā"", par to pieņemšanu otrajā lasījumā. Lūdzu balsošanas režīmu. Lūdzu balsot. Lūdzu rezultātu! Nav kvoruma. Godājamie deputāti, es aicinu visus piedalīties balsošanā. Lūdzu, atkārtosim zvanu! Lūdzu vēlreiz balsošanas režīmu un lūdzu deputātus balsot par likumprojektu otrajā lasījumā. Lūdzu rezultātu! Rezultāts nav mainījies - kvoruma trūkums.

Godājamie kolēģi, saskaņā ar Kārtības ruļļa 48.pantu, ja izrādās, ka nav kvoruma, sēdes vadītājs pēc sava ieskata var sēdi slēgt vai pārtraukt. Ja arī pēc pārtraukuma kvoruma nav, sēde slēdzama. Es ierosinu izsludināt pārtraukumu uz 10 minūtēm. Tātad pārtraukums līdz 15.20. Lūdzu deputātus atgriezties zālē.

(Pārtraukums)

Sēdi vada Latvijas Republikas 6.Saeimas priekšsēdētājas biedrs Alfreds Čepānis.

Sēdes vadītājs. Lūdzu deputātus ieņemt vietas! Godājamie deputāti, lūdzu ieņemt vietas. Es aicinu deputātus vēlreiz balsot par likumprojekta, kuru mēs tikko izskatījām, pieņemšanu otrajā lasījumā. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu. Lūdzu balsot par likumprojekta pieņemšanu otrajā lasījumā. Lūdzu rezultātu! Par - 42, pret - 5, atturas - 4. Pieņemts.

Nākamais darba kārtības jautājums... Acumirkli!

A.Endziņš. Cienījamo priekšsēdētāj! Juridiskā komisija piedāvā līdz Jāņiem - līdz 24.jūnijam - iesniegt priekšlikumus.

Sēdes vadītājs. Līdz 24.jūnijam. Vai deputātiem ir iebildumi? Jirgena kungs, lūdzu!

A.Jirgens (frakcija "Tçvzemei un Brīvībai").

Es ierosinātu priekšlikumu iesniegšanas termiņu pagarināt līdz 15.augustam.

Sēdes vadītājs. Varbūt vēl ir kādi priekšlikumi? Nav vairs. Ir divi priekšlikumi - 15.augusts un 24.jūnijs. Lūdzu balsošanas režīmu. Balsosim par vēlāko termiņu - par 15.augustu. Lūdzu rezultātu! Par - 44, pret - 19, atturas - 8. Priekšlikums pieņemts. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš trešajam lasījumam - 15.augusts. Paldies.

Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts "Grozījumi likumā "Par zemes komisijām"". Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā Anna Seile - LNNK un LZP frakcijas deputāte.

A.Seile (LNNK un LZP frakcija).

Godājamais sēdes vadītāj un cienījamie deputāti! Strādāsim ar dokumentu nr.890, trešais lasījums. Pirmais priekšlikums ir iesniegts par 2.panta otrās daļas 5.apakšpunktu, kas ir lasāms mūsu rīcībā esošā dokumenta 2.lappusē. Tas ir Latvijas Vienības partijas priekšlikums, kurš precizē, kādos gadījumos pieņem lēmumu zemes komisijas. Tautsaimniecības komisija šo priekšlikumu ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Deputātiem nav iebildumu? Nav. Paldies. Pieņemts.

A.Seile. Tālākais priekšlikums ir 3.lappusē, kur būtiski tiek papildināts esošais likumprojekta teksts, nosakot to kārtību, kādā tiek noteikta zemes gabala platība, ja zeme pirms ēkas reģistrācijas nav ierakstīta zemesgrāmatā. Ierosinājumu sagatavojis Valsts zemes dienests. Tautsaimniecības komisija to ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst? Neiebilst. Paldies. Pieņemts.

A.Seile. Tajā pašā lappusē par 3.panta otrās daļas 1.apakšpunktu ir izteikts ierosinājums - izsvītrot no teksta pilsētas domes iecelto zemes komisijas priekšsēdētāju, ka viņu nevajag apstiprināt Centrālajai zemes komisijai, tāpat kā tas ir lauku apvidu zemes komisijās. Komisija šo priekšlikumu ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Deputātiem nav iebildumu? Nav. Paldies. Pieņemts.

A.Seile. Nākamais labojums ir 5.lappusē, un šis labojums attiecas uz jau līdzīgu nobalsoto tekstu, kas bija likumā "Par lauku zemes komisijām". Arī pilsētās, ja grib ierakstīt zemesgrāmatā ēku pirms zemes gabala reģistrēšanas zemesgrāmatā, pilsētas zemes komisijai tiek dotas tiesības noteikt zemes gabala platību. Komisija atbalstīja šo priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Deputātiem iebildumu nav? Nav. Paldies. Pieņemts.

A.Seile. 6.lappusē 4.pantā Tautsaimniecības komisija ir ierosinājusi mainīt Centrālās zemes komisijas sastāvu. Par to mēs ilgi un gari debatējām iepriekšējā sēdē, kad izskatījām šo likumprojektu otrajā lasījumā, un Tautsaimniecības komisija savā sagatavotajā redakcijā ir izslēgusi no Centrālās zemes komisijas sastāva paju sabiedrības un zemnieku pārstāvi. Un šie iebildumi ir būtiski, jo nevar būt tikai vienas paju sabiedrības pārstāvis, jo kādēļ gan tad nav sabiedrības ar ierobežotu atbildību pārstāvja vai akciju sabiedrības pārstāvja? Un pēc būtības nevar arī noteikt šo kārtību, kādā paju sabiedrības savu pārstāvi izvirza. Līdzīgi ir ar zemnieku pārstāvi. Vai viņš tiks noteikts visas Latvijas tautas referendumā vai vēlēšanās, vai kā citādi, tādēļ arī Tautsaimniecības komisija šīs divas pozīcijas izņēma no teksta.

Sēdes vadītājs. Vai deputāti neiebilst? Neiebilst. Paldies. Pieņemts.

A.Seile. Nākamais un pēdējais labojums ir pārejas noteikumos. Īstenībā tas ir tikai precizējums, jo mēs ar savu sagatavoto likumprojektu esam nolēmuši, ka Latvijā tiek likvidētas rajonu zemes komisijas, viņu funkcijas nododot Centrālajai zemes komisijai un tādējādi saīsinot šo garo zemes strīdu izskatīšanas ceļu. Un šeit ir noteikta kārtība, kādā ir nododami dokumenti arhīviem.

Sēdes vadītājs. Vai deputāti neiebilst pret komisijas iesniegtajiem priekšlikumiem? Neiebilst. Paldies. Pieņemts.

A.Seile. Paldies, tie bija visi priekšlikumi.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu. Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta "Grozījumi likumā "Par zemes komisijām"" pieņemšanu trešajā lasījumā. Lūdzu rezultātu! Par - 57, pret - 5, atturas - 4. Likums pieņemts.

Godājamie kolēģi, saskaņā ar mūsu vienošanos mums tagad ir paredzēts pārtraukums. Reģistrācija nav nepieciešama. Paziņoju pārtraukumu līdz pulksten 16.00.

(Pārtraukums)

Sēdes vadītāja. Likumprojekts "Grozījums likumā "Par zemes privatizāciju lauku apvidos"".

Anna Seile - LNNK un LZP frakcijas deputāte - Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā.

A.Seile (LNNK un LZP frakcija).

Cienījamie deputāti! Strādājam ar dokumentu nr.680. Šie ir Satversmes 81.panta noteiktajā kārtībā pieņemtie Ministru kabineta noteikumi, kuri regulē arhīvu darbību, lai ātrāk tiktu izsniegtas izziņas, kuras bija paredzētas likumos noteiktajā kārtībā.

Tautsaimniecības komisija, izskatījusi šo likumprojektu, lūdz atzīt to par steidzamu.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav. Lūdzu zvanu! Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta atzīšanu par steidzamu. Lūdzu balsošanas režīmu. Lūdzu balsot. Lūdzu rezultātu! Par - 50, pret - nav, atturas - 1. Lēmums par steidzamību ir pieņemts.

A.Seile. Izskatām šo likumprojektu pirmajā lasījumā. Tātad: valsts arhīviem tiek uzdots līdz 1.jūnijam izsniegt visus nepieciešamos dokumentus, ja pieprasījums ir arhīvā iesniegts līdz 1996.gada 1.aprīlim. Varu jums ziņot, ka jau 27.maijā šis uzdevums bija izpildīts un visi šajā laikā iesniegtie priekšlikumi tika izskatīti arhīvā (dažas vēstules vēl ceļo, bet lielākā daļa adresātu ir atbildes jau saņēmuši). Tādēļ aicinu atbalstīt šo īso likumprojektu pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Debatēs deputāti pieteikušies nav. Lūdzu zvanu! Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta "Grozījums likumā "Par zemes privatizāciju lauku apvidos"" pieņemšanu pirmajā lasījumā. Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu balsot! Lūdzu rezultātu! Par - 55, pret - nav, atturas - nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā ir pieņemts.

Lūdzu paziņot otrā lasījuma datumu.

A.Seile. Tautsaimniecības komisijas vārdā es lūdzu šo īso likumprojektu, kurš būtībā jau tik tiešām ir realizēts un izpildīts, izskatīt tūlīt arī otrajā lasījumā, ja nevienam nav iebildumu, - kā to paredz Kārtības ruļļa 92.panta otrā daļa.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav. Lūdzu balsošanas režīmu, lai balsotu par likumprojekta "Grozījums likumā "Par zemes privatizāciju lauku apvidos"" pieņemšanu otrajā, galīgajā, lasījumā. Lūdzu balsot. Lūdzu rezultātu! Par - 52, pret - nav, atturas - 1. Likums pieņemts.

Likumprojekts "Grozījums likumā "Par zemes privatizāciju lauku apvidos"".

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā - Anna Seile, LNNK un LZP frakcijas deputāte.

A.Seile (LNNK un LZP frakcija).

Cienījamie deputāti! Šo likumprojektu ir iesniedzis Saeimai Ministru kabinets, taču nevis Satversmes 81.panta noteiktajā kārtībā, bet parastajā kārtībā. Tautsaimniecības komisija, izskatījusi šo likumprojektu, atzina to par atbalstāmu pirmajā lasījumā, bet, pirms mēs to atbalstām, vajadzētu nobalsot par desmit deputātu priekšlikumu - izskatīt šo likumprojektu kā steidzamu.

Sēdes vadītāja. Jā. Prezidijs tikko kā saņēma šo iesniegumu. Desmit deputāti lūdz: "Saskaņā ar Saeimas kārtības ruļļa 92.pantu lūdzam likumprojektu "Grozījums likumā "Par zemes privatizāciju lauku apvidos"" (dokuments nr.615) atzīt par steidzamu." Deputātiem iebildumu nav. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsot. Tas ir dokuments nr.651, darba kārtības piektais jautājums.

A.Seile. Dokuments nr.615.

Sēdes vadītāja. Dokuments nr.615. Lūdzu balsot par steidzamību. Lūdzu rezultātu! Par - 52, pret - nav, atturas - 1. Seiles kundze, es saprotu, ka deputātus samulsināja tas, ka darba kārtībā ir divi vienādi nosaukumi, un vēl būs arī trešais tāds pats. Tagad ir skatāms tas, kas ir darba kārtības 5.punkts. Lēmums par steidzamību ir pieņemts.

A.Seile. Cienījamie deputāti! Tautsaimniecības komisija, izskatījusi šo likumprojektu, atbalstīja to pirmajā lasījumā. Šā likumprojekta būtība ir tāda, ka Ministru kabinets ir ierosinājis, ka atsevišķos gadījumos var pārdot valstij un pašvaldībām piederošu zemi par naudu, šo naudu ieskaitot Valsts īpašuma privatizācijas fondā - bijušo zemes īpašnieku un viņu mantinieku zemes īpašuma kompensēšanai naudā. Te ir jāpiebilst, ka likuma normas regulē, kurām kategorijām pienākas šī īpašuma kompensācija naudā. Bet naudas nav. Ja mēs pieņemsim ātri šo likumu, nauda varētu rasties. Aicinu to atbalstīt pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Debatēs deputāti pieteikušies nav. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsot par likumprojekta "Grozījums likumā "Par zemes privatizāciju lauku apvidos"" (dokumenta nr.615) pieņemšanu pirmajā lasījumā. Lūdzu balsot. Lūdzu rezultātu! Par - 54, pret - nav, atturas - nav. Pirmajā lasījumā pieņemts.

A.Seile. Ja nevienam no deputātiem nav iebildumu vai papildinājumu, tad mēs varētu šo īso likumprojektu, kas ir par labu bijušajiem zemes īpašniekiem un viņu mantiniekiem, viņiem dodot iespēju saņemt naudu par piešķirtajiem sertifikātiem, pieņemt uzreiz jau otrajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav. Lūdzu balsošanas režīmu. Lūdzu balsot par likumprojekta pieņemšanu otrajā un galīgajā lasījumā. Lūdzu rezultātu! Par - 56, pret - nav, atturas - nav. Likums ir pieņemts.

Likumprojekts "Grozījums likumā "Par zemes privatizāciju lauku apvidos"".

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā Jānis Rāzna - Demokrātiskās partijas Saimnieks frakcijas deputāts.

J.Rāzna (Demokrātiskās partijas Saimnieks frakcija).

Cienījamo Prezidij! Godātie deputāti! Strādāsim ar dokumentu nr.735. Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija izskatīja Ministru kabineta iesniegto likumprojektu "Grozījums likumā "Par zemes privatizāciju lauku apvidos"", to konceptuāli atbalstīja un nolēma virzīt izskatīšanai pirmajā lasījumā. Šo likumprojektu ir izskatījusi arī Juridiskā komisija. Arī tā ir konceptuāli to atbalstījusi un uzskata, ka tas ir virzāms uz pirmo lasījumu.

Jāsaka arī, ka frakcija "Tçvzemei un Brīvībai" bija iesniegusi savu alternatīvo likumprojektu. Tautsaimniecības komisija izskatīja arī šo likumprojektu un uzskata, ka tur ir daudzi priekšlikumi, kuri būtu iestrādājami otrajā un trešajā lasījumā šajā likumprojektā. Arī deputāte Seiles kundze bija iesniegusi priekšlikumus. Arī tie likumprojekta izskatīšanas turpmākajā gaitā būtu iestrādājami.

Šā likumprojekta mērķis ir novērst vairākas nepilnības zemes pirkšanas un pārdošanas procesā, vienkāršot darījumu līgumu noslēgšanu, kā arī būtiski paplašināt spēkā esošo likuma noteikto zemes pirkšanas subjektu loku, tādējādi piesaistot ārvalstu investīcijas un veicinot saimniecisko augšupeju.

Tautsaimniecības komisijas vārdā lūdzu balsot par šo likumprojektu pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Atklājam debates. Leopolds Ozoliņš - frakcijas "Tçvzemei un Brīvībai" deputāts.

L.Ozoliņš (frakcija "Tçvzemei un Brīvībai").

Cienījamā priekšsēdētāja! Cienījamie Prezidija locekļi! Kolēģi! Es runāšu par abiem dokumentiem. Ministru kabineta iesniegtie likumprojekti "Grozījums likumā "Par zemes reformu Latvijas Republikas pilsētās"", kā arī "Grozījums likumā "Par zemes privatizāciju lauku apvidos"" ir īpaši nozīmīgi valsts pilsoņiem un mums. Saeimai jāizšķir - būt vai nebūt Ministru kabineta iecerētajam brīvajam dzimtenes zemes tirgum. Īpaši nozīmīga šķiet sakritība, ka līdzīgus likumdošanas grozījumus par zemes pārdošanu svešzemniekiem pašreiz apspriež Lietuvas un Igaunijas parlamentos.

Ir 1996.gada jūnijs. Lietuvā likumprojekts par Lietuvas zemes pārdošanu ir otrajā lasījumā. Lai to pieņemtu, trim piektdaļām deputātu jānobalso "par". Lietuvieši sargā savu zemi. Turklāt Lietuvas zemi paredzēts pārdot tikai Lietuvas iedzīvotājiem vai Eiropas savienības un asociēto valstu kompānijām.

Igaunijā zemi var pārdot ārzemju juridiskajām un fiziskajām personām - ar ierobežojumiem, tas ir, var pirkt zemi zem ēkām - rūpnīcām un to attīstības vajadzībām.

Ālandu salas zemi, akmeņus un kroplās priedes, sīkās saliņas, kas ir Baltijas jūrā starp Somiju un Zviedriju, sargā 28 000 ālandiešu ievēlētais parlaments. Autonomās Ālandu salas, tāpat kā Somija, ir Eiropas savienības locekles. Tur zemi nedrīkst pārdot citām fiziskām un juridiskām personām. Nevienu no 6500 salām, pat vismazāko, nedrīkst pārdot iebraucējam nepilsonim. Ālandas sargā savu dzīvesveidu, tradīcijas, savu neauglīgo zemi, akmeņus. Tie ir svēti, neaizskarami. Pat pigmejiem Āfrikā ir tāds teiciens - "tabu".

Zviedrijas rūgtā pieredze pēc Otrā pasaules kara. Tad vācieši iepirka Zviedrijas skaistāko dabas ainavu, mežmalas, ūdenskritumus, kalnu pļavas, cēla vasarnīcas un vācu muižas. Parlaments attapās un aizliedza zemes pārdošanu nepilsoņiem.

Šveicē un Japānā zemi nepārdod nepilsoņiem. Līdzīga likumdošana ir Islandē, Kuveitā, Ungārijā.

Vai varam tirgot zemi Latvijā pēc 50 okupācijas gadiem, zaudējuši gan īpašumus, gan pieredzi tos aprūpēt, kad pilsoņi tikko ar grūtībām sākuši atgūt tiem piederošo zemi, bieži vien bez ēkām, bez ceļiem, ar nocirstiem mežiem? Vai varam tirgot zemi, ja ir vāja, nestabila ekonomika, kriminālo noziegumu un visu rangu noziedznieku virpulis, vēlētāju depresija, iedzīvotāju izvešanas seku pieaugošie rādītāji? Vai varam atļauties piedāvāto likuma grozījumu? Tas atļautu brīvi pirkt un tātad arī pārdot Latvijas zemi - pasaulē vienīgo vietu, ko vēl apdzīvo latvieši.

Šodien un turpmāk, kad zemes īpašnieks saņems mantoto zemi, viņš saņems arī nodokļu maksājumu pieprasījumu. Bieži vien izmisumā tas meklēs pirmo ceļā pagadījušos pircēju. Viņam būs vienalga, vai tas ir bijušais NKVD virsnieks, tagad plaukstošs naftas biznesmenis vai zemes uzpircējs no Vācijas, vai veiksmīgi pazudušās "Latgalītes" vai "Interprogrammas" kases turētājs. Izmisušais zemnieks ieķīlā zemi bankā. Un bankām ir šī liekā nauda. Bankas gaida šos kredītu ņēmējus. Kā bankas vērtēs ieķīlājamo zemi? Cik maksās Alauksta ezera krasts, Gaujas līča vai Daugavas senlejas hektārs? Kā pieredze liecina, retais spēs atdot visvarenajai bankai - kura zina vienīgo pareizo laiku - aizņemto naudu un pārākos procentus. Banka zinās, ko darīt ar Latvijas zemi. Logs uz Baltijas jūru nav jācērt. Šodien to var nopirkt vai cedēt.

Brīve, brīve, kas tā brīve, ja tai brīvei zemes nav? Vērojot Latvijas valsts attīstību šajos piecos neatkarības jeb brīves gados, kārtējo reizi ir jāsecina, ka politiku nosaka ekonomika un šoreiz katra pilsoņa politika. Līdz šim tā īsti nebija tiesību katram afēristam, klaidonim vai spekulantam brīvi un lēti ņemt šo svēto zemi. Ņemt vai simboliski maksāt. Nu pienācis laiks Ministru kabineta pieprasītajam brīvajam zemes tirgum, un tie, kas aizstāv šo zemi, kuru mēs mīlam, tiek saukti par komunistiem vai sarkanbrūnajiem. Varu nojaust, kāpēc par zemes pārdošanu Rietumu un Austrumu gudrie lemj trijās Baltijas valstīs jūnijā. Vai tā ir nejauša sakritība? 1940.gada jūnijs bija saskaņots, arī 1941.gada 14.jūnijs, un šodien ir 12.jūnijs. Šoreiz var rīkoties mierīgāk un lielākā laika sprīdī, jo tanku un naganu argumenti ir atšķirīgāki no markas vai dolāra pārliecības spēka. Rezultāts būs tas pats. Un arī Valsts prezidents paliks savā vietā un mēs paliksim savā vietā, ja pareizi balsosim.

Esošā likumdošana par pilsētu un lauku zemes pārdošanu ir pietiekami brīva jau pašreiz - un arī vaļīga. Iespēja iegādāties zemi ir gan potenciāliem investoriem, gan pilsoņiem ar īpašiem nopelniem, gan juridiskajām personām. Nedz "Kellogg`s", nedz "Pripps" un "Prince", "Makdonalds" un "American Chicken" nav protestējuši, risinot zemes jautājumus Latvijā. "Neste" un "Statoil" ir apmierinājušies ar 30 gadus ilgu Daugavmalas īri. Piedāvātie likuma grozījumi paredz ar pašvaldībām saskaņot zemes pārdošanu citām fiziskām un juridiskām personām.

Ņemot vērā Jūrmalas un citu pašvaldību bēdīgo pieredzi kredītu garantēšanā, ņemšanā un izlietošanā vai Ministru kabineta pieredzi miljona aizdevumu izšķiešanā, neuzdrošinos uzticēt šiem ļaudīm Latvijas zemi, brīvu tās tirgu.

Ministru kabinets, kā paredzēts 23.pantā likumprojektā par pilsētas zemi un 31.pantā likumprojektā par lauku zemi, mēģina "tirgoties" - noteikt pārdodamā zemes gabala apmērus. Tas ir šajos dokumentos minēts. Vai zemi drīkst brīvi pārdot, ja zemes vērtība nav nojaušama? Bet tēvzemi var pārdot, ja ir izmisuši, nodzērušies, bada un nabadzības izmocīti lielāki vai mazāki zemes īpašnieki. Pašreiz piedāvājums daudzkārt pārsniedz pieprasījumu. Zemi pārdos lēti, nosmēķēs, nodzers, noēdīs, un tad paģiras būs rūgtas. Var gadīties, ka latvietis pamodīsies Čainataunā, Soho vai Ļebeģgradā. Zemi pārdos vienu reizi. Zeme nav piena litrs, ko var atkal izslaukt, vai pirtsslota, ko var sasiet arī nākamgad.

Pilsoņiem jāaizstāv valsts. Vai valstij nav jāaizstāv pilsoņi? Nedrīkstam iedzīt pilsoņus izmisumā, nabadzībā un noskatīties, kā tie iztirgo ģimenes relikvijas un pēdējo svētumu - zemi.

Godinot to cilvēku piemiņu, kas mocīti un nogalināti lielajos sirojumos Latvijā un kas atdevuši dzīvības, Latvijas zemi sargājot, aicinu noraidīt šos likumprojektus "Grozījumi likumā "Par zemes reformu Latvijas Republikas pilsētās"" un "Grozījumi likumā "Par zemes privatizāciju lauku apvidos"" (dokumenti nr. 735 un nr. 739). Paldies.

Sēdes vadītāja. Jānis Mauliņš - frakcijas "Latvijai" deputāts.

J.Mauliņš (frakcija "Latvijai").

Godātie deputāti! Vispirms teikšu sirsnīgu paldies Leopoldam Ozoliņam par emocionālo un patieso runu un reizē paziņošu, ka frakcija "Latvijai" nav principā pret zemes tirgu, bet pret zemes izpārdošanu spekulantiem un mafijai un vispār pret zemes tirgošanu, kas nav ne ar ko ierobežota. Mēs esam pret to.

Mēs esam saistīti tieši ar tautu, un mēs tautas un zinātnieku domas uzklausām un uzņemam tās nopietni. Es tāpēc domāju, ka vislabāk būtu, ja es šo viedokli nolasītu. Latvijas lauksaimnieku un meža darbinieku paziņojums, Zinātņu akadēmijas darbinieku paziņojums un Latvijas Īpašnieku apvienības paziņojums ir apmēram vienāds. Es nolasīšu īsāko, tas ir, Latvijas Īpašnieku apvienības paziņojumu. Tie visi ir biznesmeņi, bet ieklausieties, lūdzu, cik emocionāli viņi runā!

"Iztirgojot valsts pamatvērtības, mēs nekad nebūsim saimnieki savā zemē. Sīku politisku kaislību un viltus aktualitāšu ēnā briest nopietns drauds Latvijas zemei un tautai. Tā ir zemes pārdošana kolonistiem un svešzemniekiem. Kā izeju no ekonomiskās krīzes valdība piedāvā vienīgi valsts parādu taisīšanu, kredītu neproduktīvu izsaimniekošanu, kā arī bijušā sociālistiskā kopīpašuma "prihvatizāciju". Tā tas praktiski ir turpinājies visus pēcatmodas gadus, un nu ir pienācis laiks, kad jāķeras klāt pēdējam - zemei. Zeme ir katras tautas pastāvēšanas pamatu pamats. Bez zemes nav ne tautas, ne valsts. Okupācijas rezultātā to zaudē piespiedu kārtā, pārdodot - labprātīgi un uz visiem laikiem. Zemes izpārdošanas tīkotāji Latvijā savu domu pamato ar to, ka tas piesaistīšot ārzemju investorus un atdzīvināšot valsts ekonomiku. Patiesībā tā ir ātra naudas ieguve, un pilnīgi droši var teikt, ka īslaicīgi darbojošies politiķi iztirgo mūžīgas vērtības. Nopietnu ārzemju firmu piesaiste savai ekonomikai ir pilnīgi iespējama bez zemes pārdošanas, jo Latvijas Civillikums paredz zemes nomas tiesības. Pasaules prakse rāda, ka ārzemju firmas labprāt iesaista savu kapitālu rūpniecības uzņēmumos vai nozarēs, kuras uzrāda zināmas attīstības perspektīvas. Investīciju piesaisti Latvijā kavē ne jau tas, ka nevar iegūt īpašumā zemi, bet gan likumu nesakārtotība, īpašumattiecību nestabilitāte, korupcija, birokrātija, banku bankroti un tā tālāk. Latvijā ienāk galvenokārt ātras peļņas tīkotāji, afēristi, kuriem arī zeme varētu kļūt par spekulāciju objektu. Īpaši šodien, kad tā ir tik lēta, bet tauta nabadzīga un pakļauta ātrās īslaicīgās peļņas kārdinājumam. Zemes izpārdošana mums tiek pasniegta kā brīnumlīdzeklis Latvijas ekonomikas atveseļošanai, bet tas var radīt smagas neatgriezeniskas sekas, pazudināt mūsu tautu, atstāt bērnus bez nākotnes.

Iztirgojot valsts pamatvērtības, mēs nekad nebūsim saimnieki savā zemē. Vēl vairāk. Mūsu bērni rīt prasīs atbildi par mūsu vienaldzību un pasīvu samierināšanos šodien."

Es te varētu parakstīties zem katra vārda. Un atkārtoju: frakcija "Latvijai" un Tautas kustība "Latvijai" principā nav pret zemes tirgu. Ja jūs esat lasījuši avīzes un esat interesējušies par mūsu programmu, tad jums jāzina, ka mēs esam par tādu zemes tirgu, kas nodrošina Latvijai labumu un ierobežo vai faktiski novērš spekulāciju.

Šo projektu izstrādāja mūsu kustības priekšsēdētājs Joahims Zīgerists, zinādams, kā ārzemnieki uztver šos ierobežojumus. Tātad mēs varam teikt, ka mums ir zināms, kā uztvers šos ierobežojumus. Un viņa vērtējums un citu speciālistu, ārzemēs esošo, vērtējums ir tāds, ka šādi ierobežojumi var pat veicināt zemes normālu tirgu, jo tie, kas gribēs nopirkt zemi, lai veidotu šeit rūpniecības uzņēmumus vai citus biznesa objektus, būs ieinteresēti, lai citi viņu kolēģi šeit viņiem blakus būtu godīgi. Tā notiks godīgo cilvēku atlase zemes pircēju aprindās un investoru aprindās, kas netika līdz šim ņemta vērā. Kā mēs novērojām, investīcijas te nāca bieži vien... atvainojiet, man ir zināmi vairāki fakti, kas būtībā ir ar sabiedriskā vai, gandrīz var teikt, ar valsts reketa piedevu, - ka deva priekšroku tiem, kas bija ar mieru vēl kaut ko piemaksāt. Ja būs vajadzīgs, mēs parādīsim dokumentus, ierakstus, kas apliecinās šādus noziegumus.

Tāpēc lūdzu: kolēģi, ja mēs tiešām domājam par Latvijas nākotni, par mūsu bērnu nākotni, būsim uzmanīgi pret šo likumprojektu, kas nenosaka nekādus ierobežojumus zemes tirgū, zemes pārdošanā jebkuram svešam cilvēkam, jebkuras svešas valsts pilsonim! Šis fakts mums ir nepieņemams konceptuāli, un konceptuālā ziņā mēs esam pret šo likumu.

Gribu vēl pieminēt, ka šī ķeršanās pie brīnumlīdzekļiem ir kaut kur no tautas pasakām, latviešu tautas pasakām, kurās arī pastāv tāda doma, ka ir brīnumūdens, brīnumstabulīte... un tic, ka tas ir īstenība. Vai mēs nejūtam, ka mūsu senči ir šo ideju izvirzījuši un likuši saprast, ka tas ir tikai brīnums, ne īstenība? Īstenība ir nopietns darbs visās nozarēs, nopietna strukturāla analīze un nopietna valsts vadīšana, nevis brīnumlīdzeklis.

Un vēl. Es gribu pieminēt vēl kaut ko no folkloras, proti: neizlaidīsim nepareizo džinu no pudeles! Mēs zinām, ka džinu dabūt pudelē atpakaļ būs ļoti grūti. Tāpēc padomāsim, lūdzu, ļoti nopietni, pirms mēs to džinu taisāmies izlaist, ieliksim viņu rāmjos! Mēs zinām, ka šis džins ir līdzīgs ugunij. Uguns ir postoša, ja tā nokļūst mežā vai pilsētā, bet ir ļoti vērtīga tad, kad mums vajag sildīties un attīstīt rūpniecību, un arī izvārīt sev ēdienu. Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītāja. Normunds Pēterkops - frakcijas "Tçvzemei un Brīvībai" deputāts.

N.Pēterkops (frakcija "Tçvzemei un Brīvībai").

Cienījamā Saeimas priekšēdētāja! Cienījamie deputāti! Ko būtībā piedāvā Ministru kabineta iesniegtais likumprojekts? Vissvarīgākais šajā likumprojektā jeb šajos grozījumos ir ietverts 28. pantā, kurā tiek piedāvāts veikt grozījumus, lai varētu paplašināt to personu loku, kuras var iegūt zemi īpašumā. Tās ir "citas fiziskās un juridiskās personas".

Tālāk. 29. pants pasaka, ka šīm citām fiziskajām un juridiskajām personām ir tikai viens ierobežojums - zemi nevar iegūt valsts pierobežas joslā. Būtībā mums te ir piedāvāts "atvērto vārtu" princips: nāk visi, kam gribas, - lūdzu, ņemiet, tikai nestāviet pie sētas! Bet šis vienīgais ierobežojums būtībā nav nekas.

Nākamais. Ir minēts vēl viens (it kā) ierobežojums, ka viena mēneša laikā šim zemes īpašniekam ir jāreģistrē savs īpašums zemesgrāmatā. Loģiski: viņš, man liekas, pat vēl ātrāk to reģistrēs zemesgrāmatā, lai būtu šis juridiskais dokuments, ka viņš ir zemes īpašnieks. Tātad zemi varēs iegūt ne tikai šie ārvalstu investori, par kuriem mēs runājam un kuri it kā klauvē pie mūsu vārtiem, bet arī visi okupācijas laikā iebraukušie virsnieki, demobilizētie virsnieki, kuri ir šeit palikuši, kuriem tiek garantēts pastāvīgā iedzīvotāja statuss un visi citi dzīves labumi. Un nu vēl viņiem tagad būs tiesības iegūt šeit zemi savā īpašumā!

Es domāju, ka, lai vispār šo jautājumu izskatītu Saeimā, vispirms valdībai vajadzēja sniegt kādu kārtīgu motivāciju, analīzi par esošo situāciju, jo šobrīd spēkā esošais likums jau paredz, ka zemi var iegūt īpašumā ārvalstu juridiskās personas. Kur ir šī analīze? Kur mēs varam redzēt, kāda ir šī situācija šodien, kad mums tiešām ir kaut kas jāmaina? Kā norit zemes reformas otrā un trešā kārta? Es domāju, ka mums visiem būtu interesanti saņemt arī Centrālās zemes komisijas ziņojumus par otrās un trešās kārtas norisi un uzzināt par tās problēmām. Kāpēc tik ilgi ir jāgaida zemes īpašniekam, kuram ir dokuments par denacionalizāciju, lai viņš reģistrētu savu zemi zemesgrāmatā, lai viņš būtu jau juridiski pamatoti zemes īpašnieks? Kāpēc mēs nerunājam par šīm lietām? Bet mēs jau ķeramies klāt pie grozījumiem, kaut gan neesam noklausījušies šodienas situācijas analīzi.

Un tagad - drusciņ par likuma būtiskām niansēm, kuras, ja netiks mainītas, var, kā es uzskatu, ieviest lielas izmaiņas. Un tas ir jēdziens "darījumi". Ko nozīmē jēdziens "darījumi"? Šajā likumprojektā tas nav paskaidrots. Ar darījumiem būtībā tiek apzīmētas arī lietošanas tiesības, noma un viss pārējais. Ja uzliekam šādus ierobežojumus, ka darījumi ar zemi var tikt veikti tikai tad, ja tie ir reģistrēti zemesgrāmatā, tad šodienas situācijā vairāki zemes lietotāji, kuri ir saņēmuši zemi kaut vai līdz 1990. gadam un kuriem ir šie 10 vai cik tur hektāri, - viņi tad nevar veikt nekādus darījumus ar šo zemi, ne slēgt sadarbības, ne apakšnomas līgumus vai pielaist kādus rentniekus, jo, lūk, nav zeme reģistrēta zemesgrāmatā. Tātad apstājas šie darījumi. Un ko darīs pašvaldības, kas šobrīd iznomā šo zemi tiem pašiem minētajiem investoriem? Un ļoti daudz zemes. Vismaz, cik man zināms, kaut gan es strādāju Rīgā, - kaut arī viņa nebija reģistrēta zemesgrāmatā, tiek slēgti nomas līgumi uz laiku - uz gadu vai diviem gadiem. Līdz tam brīdim, kamēr reģistrēsies zemesgrāmatā un kamēr tiks precīzi noteikta kadastrālā vērtība, lai zinātu, kāda nomas maksa būtu jāiekasē. Arī šie darījumi visi tiek apstādināti. Tātad: ja netiek precizēts, kas ir darījumi - šajā gadījumā domāti būtu dāvinājumi, pirkumi, pārdošana un citi veidi, kā iegūt zemi īpašumā, - tad šādā veidā, tik "izplūdušā" veidā, tas nav pieņemams.

Nākamais. Ko nozīmē 29.pantā minētā saskaņošana? Jau šobrīd zemi un nekustamo īpašumu nevar pārdot bez pašvaldības piekrišanas. Ko nozīmē vēl šī īpašā saskaņošana? Vai tā ir tikai kaut kāda attiecīgā reģistra izveidošana vai tā ir piekrišana šim darījumam? Vai arī var vēl noraidīt? Saskaņošana neprasa noraidījumu.

Nākamais. Mēs runājam par zemes tirgu. Tas ir vienīgais motivētais valdības iesniegtais pamatojums, ka, lūk, ir jāiekustina zemes tirgus. Bet kāpēc tad zemes tirgus nav iekustējies šodien? Kāpēc zemes īpašnieks šodien neiegūst no zemes visus augļus, kādus viņš varētu iegūt? Tāpēc, ka, lūk, ir daudzi citi ierobežojumi, kas viņam to liedz. Vai nebūtu jāsāk ar to vispirms? Bet šobrīd tiek piedāvāts uzpircējiem šo zemi uzpirkt, šī zeme uzpircējiem var stāvēt papuvē un gaidīt labākus laikus, lai to pārdotu tad, kad zemei cena jau būs pieaugusi. Es neredzu, ka valdība risinātu kompleksi šo jautājumu. Lai uzpērk šo zemi, bet zeme ir jālieto. Par zemi ir jāmaksā īpašuma nodoklis. Es piekrītu, ka īpašuma nodoklis nevar būt piemērots šobrīd zemes īpašniekiem, kas ir atguvuši to denacionalizācijas procesā, un ir nepamatoti viņiem prasīt tuvākajā laikā, lai maksā īpašuma nodokli. Bet, ja zemes īpašnieks ir to pārdevis projām jau kādam citam - trešajai personai -, tad viņam būtu jāpiemēro zemes nodoklis - īpašuma nodoklis. Diemžēl šie jautājumi netiek risināti. Zeme ir jālieto. Tā nevar stāvēt papuvē un gaidīt labākus laikus.

Ir jāapzinās, ka ar šā likuma pieņemšanu netiks risināti vairāki jautājumi par kompensāciju, par alternatīviem zemes gabaliem. Jo iepriekšējā likumā bija minēts, ka zemes īpašumu valsts un pašvaldība var atjaunot tikai tur, kur tā zeme bija, piederēja, un uz sava vārda reģistrēt zemesgrāmatā. Šīs izmaiņas šobrīd paredz to, ka zemes gabali, kuru īpašnieki nav pierādījuši savas tiesības pēc 1996.gada 1.jūnija, arī pienākas valstij vai pašvaldībai, lai reģistrētu uz valsts un pašvaldības vārda. Valsts un pašvaldības savā starpā kaut kā vienosies - saskaņā ar Ministru kabineta rīkojumiem -, kuri zemes gabali tiks nodoti pašvaldībām, un tas būtu pareizi, bet tagad viņiem ir brīvas iespējas šo zemi pārdot. Ja var šo zemi pārdot par naudu kādam citam, kāpēc lai pašvaldība šo zemi, kas ir tās īpašumā, nepārdotu, bet atdotu kādam zemes īpašniekam, kam pienākas kompensācija? Un neviens nevarēs pārmest, jo likums to atļaus. Un tas darbosies likuma ietvaros. Bet kas būs ar šiem zemes īpašniekiem, kuri gaida, ka viņiem iedos alternatīvu zemi? Tātad kompensācija viņiem sertifikātos nav iedota, un arī citus gabalus viņiem neviens neiedos. Mums ir jāapzinās, ka šim jautājumam mēs pārvelkam svītru pāri. Tātad šis jautājums paliek nerisināts.

Un vēl. Mēs nupat nobalsojām par 31.panta izmaiņām - ka valsts un pašvaldības var pārdot zemi saskaņā ar īpašu Ministru kabineta rīkojumu, lai iegūtu līdzekļus, naudu, lai samaksātu kompensāciju, bet šis likumprojekts, ko Ministru kabinets iesniedza nedaudz vēlāk, pasaka, ka viņi šo 31. pantu groza vispār. Nav vairs tāda 31.panta. Ko tad mēs šobrīd esam pieņēmuši? Un ko mēs pieņemsim tad, kad būsim nobalsojuši par šo likumprojektu pirmajā lasījumā?

Es aicinu deputātus šo likumprojektu noraidīt pirmajā lasījumā, jo man negribētos, ka mūsu šodienas dzīve varētu būt salīdzināma ar to, kā klājās indiāņiem, kuriem līdzīgā veidā amerikāņu vai angļu okupanti prasīja šo zemi par lētu naudu pārdot piespiedu kārtā. Viņiem nekas cits neatlika, jo diemžēl situāciju diktēja tie no ārienes un teica: "Mçs jums maksājam tik un tik. Gribat, negribat? Ja negribat, mēs atņemsim tāpat, bet ņemiet to naudiņu, kas ir, un oficiāli, legāli nokārtojiet šos dokumentus!" Ðobrīd situācija ir kaut kādā ziņā līdzīga, jo cenu diemžēl var noteikt nevis zemes īpašnieks, bet kāds, kas teiks: "Es par šo cenu no tevis pērku." Mēs nedarām neko, lai zemei cena pieaugtu. Valstī nav noteikta tautsaimniecības politika attiecībā uz to, ko zemnieks ar savu zemi varētu darīt, lai zemei būtu vērtība. Un, ja šai zemei būs vērtība, būs pielietošanas vērtība, pieaugs cenas vērtība, būs šie paši investori, kuri nemaz neprasa šo zemi īpašumā, viņiem interesē, lai varētu nopelnīt kaut vai vienkārši naudas veidā. Bet, lūk, situācija ir savādāka. Diemžēl ir vēl viens analogs piemērs - sertifikāti. Atcerēsimies, kā bija ar sertifikātiem! Nabadzīgākie slāņi bija spiesti savus sertifikātus pārdot, lai iegūtu kaut kādus līdzekļus iztikai, un šobrīd tie ir uzpirkti un daudzi izmantos tos - jau ar peļņu. Kāpēc mēs to liedzam darīt saviem zemes īpašniekiem? Jo mēs uzsākām visu šo zemes reformu - pirmo un otro kārtu - lai zemes īpašnieks kļūtu bagāts. Tāpēc es ierosinu šo "atvērto vārtu" principu noraidīt un vispirms izstrādāt un pieņemt programmu. Valdībai tomēr ir jāpieņem tautsaimniecības programma, jāzina, ko mēs gribam darīt, un tad, kad mums būs zināms, ko mēs gribam darīt, mēs varēsim laist iekšā investorus un lūgt: "Pçrciet zemi tur!" Un tad, kad viņš, investors, tiešām parāda kārtīgu programmu, ka viņš grib ieguldīt līdzekļus rūpniecības vajadzībām, - tad mēs varam šo problēmu kontrolēt. Nevis tā - sanāk iekšā visi, un tad nu sāksim regulēt!

Ir tas piedāvājums, ka šīs lietas būs publiskas (30.pants), ka tas viss divreiz gadā tiks publicēts. Nu, un tad? Ko tas mainīs? Mēs situāciju tikai konstatēsim, bet neregulēsim.

Tāpēc "Tçvzemei un Brīvībai" alternatīvajā priekšlikumā bija ietverts tas, ka mēs konkrēti pasakām: mēs piekrītam, ka zeme varētu tikt pārdota ārvalstu pilsoņiem tad, ja viņi nāk ar tiešām konkrētām rūpnieciskām programmām, kurām nāk līdzi investīcijas. Diemžēl Tautsaimniecības komisija šo priekšlikumu noraidīja. Bet es vēlreiz aicinu deputātus neatbalstīt valdības iesniegto likumprojektu, jo šāds "atvērto vārtu" princips tautai šobrīd nav pieņemams. Tā vismaz es domāju. Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītāja. Aigars Jirgens - frakcijas "Tçvzemei un Brīvībai" deputāts. Kamēr viņš nāk uz tribīni, es jums nosaukšu sekojošus runātājus: Kristiāna Lībane, Māris Vītols, Pēteris Tabūns, Valdis Krisbergs. Lūdzu!

A.Jirgens (frakcija "Tçvzemei un Brīvībai").

Cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Godātie deputāti! Ļoti daudz ko no tā, ko es gribēju teikt, jau minēja iepriekšējie runātāji, un es vēlreiz varu tikai atkārtot frakcijas "Tçvzemei un Brīvībai" pozīciju, kura nav vērsta pret zemes tirgu principā, bet ir pret šo konkrēto valdības piedāvāto projektu. Un iebildumi šeit ir vairāki.

Pirmām kārtām ir jārunā par 28.panta pirmās daļas 4.punktu, kas ir palicis no iepriekšējās likuma redakcijas, proti: "Latvijā reģistrētās ārvalstu uzņēmējsabiedrības no valstīm, ar kurām Latvijas Republika ir noslēgusi starptautiskus līgumus par ārvalstu investīciju veicināšanu un aizsardzību, kurus apstiprinājusi Saeima un kuri ir stājušies spēkā."

Tajā laikā, kad šāds punkts tika pieņemts, tas būtībā kalpoja zināmā mērā kā ierobežojums, un tajā pašā laikā kā ārvalstu ieguldījumus veicinošs faktors. Šobrīd, kad valdībā tiek sagatavoti līgumu projekti gan ar Baltkrieviju, gan ar Krieviju par investīciju aizsardzību, šāda punkta esamība ne tikvien zaudējusi jēgu, bet būtībā kļuvusi pat kaitīga, jo tādā veidā Baltkrievijas un Krievijas pilsoņiem būs priekšrocības attiecībā pret daudziem citu attīstīto valstu pilsoņiem un uzņēmējsabiedrībām, kuriem šādu priekšrocību nebūs. Tāpēc viens no frakcijas "Tçvzemei un Brīvībai" ierosinājumiem mūsu izstrādātajā alternatīvajā variantā ir šo punktu svītrot vai, ja ne gluži svītrot, tad vismaz mainīt tā redakciju.

Otrs jautājums ir par 29.panta otro daļu, kas nosaka, ka minētās personas, proti, citas fiziskās un juridiskās personas, nevar iegūt zemi valsts pierobežas joslā. Tajā pašā laikā šajā likumā nav noteikts, ko šis jēdziens nozīmē. Kas ir pierobežas josla? Acīmredzot šis jēdziens ir paņemts no Latvijas brīvvalsts laika likumdošanas, kur arī pastāvēja analoģisks ierobežojums, taču šajos brīvvalsts laikā pieņemtajos noteikumos arī bija precīzi minēts, kas ir šī pierobežas josla, nosaucot konkrētus apriņķus, konkrētus pagastus un pilsētas, kas ir šī pierobežas josla, un tādā gadījumā šādam ierobežojumam ir jēga. Ja tas ir pateikts vienkārši deklaratīvi, tad būtībā tas vairāk kalpo, teiksim, "acu aizmālēšanai", bet praktiskas jēgas tam nav.

Anotācijā, ko ir sagatavojis Valsts zemes dienesta ģenerāldirektors Grūbes kungs, ir teikts, ka sagatavotie likumprojekti, tas ir, šis un arī nākamais "Grozījumi likumā "Par zemes reformu Latvijas Republikas pilsētās"", sakārto zemes darījumu lietas un nekustamā īpašuma tirgu, paredzot ierobežojumus ārzemniekiem pierobežas joslas zemēs un pārējā Latvijas teritorijā. Nu nav šajos projektos noteikti ierobežojumi pārējā Latvijas teritorijā, ja vien par ierobežojumu neuzskata to, ka šie darījumi ir jāsaskaņo ar pagasta vai pilsētas pašvaldību.

Tajā pašā laikā nav arī pateikts, kāda tad ir šī konkrētā saskaņošanas forma, vai ir vajadzīgs pilsētas domes lēmums vai pagasta padomes lēmums par šo lietu vai kādas citas amatpersonas; nav norādīts veids, kādā veidā tas notiek. Būtībā, to precīzi nenosakot, arī šī norma var tikt apieta. Ņemot to visu vērā un ņemot vērā arī to, ko teica iepriekšējie runātāji, es arī aicinu balsot pret šo likumprojektu pirmajā lasījumā. Paldies.

Sēdes vadītāja. Aleksandrs Kiršteins - Ministru kabineta vārdā.

A.Kiršteins (īpašu uzdevumu ministrs Eiropas savienības lietās).

Godājamais Prezidij... (Starpsauciens no zāles: "Ârpus kārtas...")

Sēdes vadītāja. Es atvainojos, lai deputātiem nebūtu pārpratumu, atgādinu, ka Ministru kabineta vārdā runā ārpus nosauktās rindas. Ārpus kārtas. Es paskaidroju vienkārši, jo zālē atskan saucieni, ka runā ārpus kārtas.

A.Kiršteins. Godājamie deputāti! Es klausījos un slaucīju asaras un domāju, cik laimīgā valstī mēs dzīvojam! 50 gadus zemi neizpārdevām ārzemniekiem, viss uzplauka. Saprotiet, neviens te nebrauca, visādi sasodīti nēģeri neblandījās pa Rīgas ielām, lauksaimnieki dzīvoja laimīgi un lēca dejas valsts svētkos, augsti cilādami kājas, un tas bija tikai tāpēc, ka šeit nebija zemes pārdošanas. (Starpsauciens no zāles: "Jûs par sevi runājat...")

Bet vēl vairāk man ir žēl nabaga Vidusjūras kūrortu, jūs saprotat, Zelta krastā Francijā, jo Nicā ir 30% brīvu zemes gabalu pašreiz. Iedomājieties šo katastrofu - Latvija pieņems kaut kādu liberālu likumu par zemes pārdošanu, un visi šie miljonāri, kuri varētu nopirkt šos 30% zemes, iedomājieties, visādi Holivudas aktieri un kinoaktieri, un biržu spēlmaņi drāzīsies uz Latviju. Un kas ar viņiem notiks? Viņi izpirks... (kāds kaut ko sauc no vietas), ... pilnīgi pareizi, krievi nebrauks vairs uz Sanmarīno, viņi nebrauks uz Kanāriju salām, kur pašreiz ir kādi 24 grādi, viņi nebrauks uz Krētu, - kā jau es teicu, viņi nebrauks uz Nicu. Kur viņi brauks visi? Viņi brauks uz Latviju! Un zināt, kāpēc? Viņi izpirks šeit visus kūdras purvus, visus akačus, visus tīreļus, sacels šeit Eiropas tipa villas, lai Latvija vairs neizskatās ar šīm savām piecstāvu silikātķieģeļu mājām līdzīga Krasnojarskai. Nu vispār kaut kāds ārprāts būs - izšaus stārķus, un, nedod Dievs, vēl pēdējās koku vardes apēdīs! Līdz ar to, protams, kā es paredzu... Par Londonu jau vispār nav ko runāt, tā vispār sabruks, jo šīs pilsētas iedzīvotāji jau arī atbrauks un izpirks Rīgā visus zemes gabalus.

Vispār man ir žēl arī Mauliņa kunga skaistās bērnības, jo viņš teica, ka nākotnē Latvijā bērniņi dzīvos bez nākotnes. Protams, tik laimīga bērnība kā Mauliņa kungam nevienam vairs nebūs. (Smejas.) Jo kolhozos nedrīkstēja izpārdot zemi, vispār tās nebija NVS tiesību sistēmā. Taču bija viena lieliska dzīve! Piemēram, Mauliņa kungs ir jurists, viņš ļoti labi zina, ar ko atšķiras NVS tiesiskā sistēma no Rietumu tiesiskās sistēmas. Ar vienu mazu sīkumiņu. Visas šīs bijušās socvalstis vai tagadējās bijušās PSRS republikas atšķiras ar to, ka viņām ir drusciņ savādāka attieksme pret privātīpašumu. Un absolūti tieši tāda pati attieksme pret zemes pārdošanu ir Mauliņa kungam un Grīga kungam. Ne Ukrainā, ne Baltkrievijā zemi nedrīkst izpārdot. Ekonomiskie sasniegumi tur ir grandiozi. Alga ir 7 lati, minimālā pensija - 2 lati. Protams, varbūt mēs gribam, lai būtu tāda situācija kā Gruzijā, kur par divām algām var nopirkt vienu "Snikeru". Tā ir tā gaišā nākotne, ko mums šeit sola.

Bet labi, varbūt nerunāsim vairs par izpārdošanu. Varētu šo jautājumu apskatīt no drošības viedokļa. Ja runā nopietni, tad jautājums tātad šeit ir tāds: kādā tiesiskajā sistēmā mēs gribam palikt? Ja Jeļcins teica NVS valstu vadītāju sanāksmē, ka viņš aicinās arī Baltijas valstis pievienoties, tad tas bija teikts tikai politiski, jo Jeļcinam ir pietiekoši gudri padomnieki, kuri piedalās praktiski visos starptautiskajos semināros, kas ir veltīti gan Eiropas savienības paplašināšanai, gan NATO, un visi šie padomnieki viņam ir ļoti skaidri pateikuši, ka, ja Latvija aiziet no NVS, izmainot savu likumdošanas sistēmu atbilstoši Eiropas savienības likumdošanas normatīviem, jo vairāk šie likumi tiek mainīti par labu Eiropas savienībai, jo neatgriezeniskāks ir šis process - atgriezties atpakaļ NVS. Tātad to viņš teica tīri politiskā nozīmē, cerot, ka "uzķersies" arī kāds Latvijas Saeimā. Daudzi "neuzķērās", bet trīs vai četri cilvēki noteikti "uzķersies", es par to nešaubos. Vai tiešām šeit kāds nopietni domā, ka tad, ja mēs neieviesīsim Eiropas savienības likumdošanu, kāds mums uzņems Eiropas savienībā? Es saprotu, ka uzreiz parādīsies "trešā ceļa" gājēji, kuri teiks: kam mums tas viss ir vajadzīgs? NATO ir tikai tāpēc, lai tur sāktu kādu karu.

Es saprotu, ka padomju izglītības sistēma diezgan spēcīgi iepotēja riebumu pret, teiksim, tādām organizācijām kā NATO, pret Rietumiem, bet kaut kā zemapziņā cilvēkiem tas viss ir saglabājies. Mīļie cilvēki, nelolosim ilūzijas! Mēs netiksim Eiropas savienībā un netiksim uzņemti NATO, ko apliecina arī pašreiz, sestdien un svētdien, Gotlandē notikusī Eiropas drošības konference par drošību Ziemeļeiropā, kur Baltijas valstīm tika pateikts skaidri un gaiši - un to pateica arī Vācijas aizsardzības ministrs Rīe: jūs tiksit uzņemti NATO, pastāvot diviem nosacījumiem: ja jums būs demokrātiska valsts iekārta un atbilstoša tiesiskā sistēma, kas garantē brīvo tirgu. Brīvo tirgu!

Kā es redzu, šeit aizvieto ar vārdiem, jo nesaka jau neviens: "Man nepatīk tirgus," un neviens arī vairs nesaka: "Zināt, man nepatīk regulējamais sociālais tirgus..." vai "Man patīk regulējamais sociālais tirgus." Tagad saka tā: "Mums nepatīk, redzat, brīvais zemes tirgus", bet tirgus - vai nu viņš ir, vai viņa nav. Ja nav zemes tirgus, brīvā zemes tirgus, tad nav arī tirgus ekonomikas kā tādas. Līdz ar to nav Eiropas savienības likumdošanas, līdz ar to nav Latvijas integrēšanās NATO. Un šeit ir divi līmeņi. Viens līmenis: es piedodu vienkāršiem cilvēkiem, kuriem nav izglītības un kuri iet un, teiksim, tiešām patriotiski saka: zemi nedrīkst izpārdot, to neizpārdod! Un otrs līmenis: ir gudri cilvēki, kuri paši to nesaprot un, teiksim, tā aplinkus pasaka: zināt, Latviju taču izpirks! It kā viņi nezinātu elementāros tirgus likumus - jo vairāk pērk, jo dārgāka paliek cena, jo dārgāka paliek cena, jo mazāk pērk.

Nākamais. Tātad šeit parādās, teiksim, tādas ļoti naivas idejas, ka bankas mēs piespiedīsim noteikt, zināt, kādu tur 5 vai 6%... ja kaut kāda Hipotēku banka būs, tad tai pateiks par 6% dot zemniekiem naudu. Pretī viņa saņem zemi. Un Saeimai vajadzēs nobalsot par likumu, ka šai Hipotēku bankai būs obligāti jāņem zeme. Protams, naudu neatdos daudzos gadījumos, ne visos, bet daudzos vai dažos. Un banka ar šo zemi tālāk, protams, varēs darīt to, ko viņa jau dara ar veselu rindu īpašumu, kurus viņa nekur nevar realizēt, jo, lūk, tālāk viņa šo zemi nevarēs pārdot tam, kas šai bankai varēs kaut ko samaksāt. Viņai vajadzēs nākt varbūt pie Saeimas vai mainīt atkal kaut kādu likumu un tā tālāk. Viņa nevarēs pārdot zemi Latvijas kuģniecībai pat pēc šī likuma pieņemšanas, jo šeit ir iebalsots, ka Latvijā reģistrētajām uzņēmējsabiedrībām var pārdot tikai tad, ja vairāk nekā puse kapitāla pieder Latvijas pilsoņiem.

Un, iedomājieties, tas arī ir absurds, kas otrajā lasījumā būs jāizmaina. Pieņemsim, Latvijas kuģniecība savā vientiesībā sagribēs nopirkt Rīgā zemi un uzbūvēt šeit biroju. Un Saeima uzreiz paziņos, bet, zināt, šīs akcijas tiks kodētas, teiksim, Helsinku biržai vai, vēl trakāk, Ņujorkas biržai ar kompjūteru palīdzību, ar datoriem, un katru dienu, katru minūti milzīgā ātrumā mainīsies īpašnieku skaits. Un Saeima teiks Latvijas kuģniecībai: mīļie, atnesiet savus sarakstus ar kontrolpaketi, cik tad tur latviešiem pieder! Un līdz ar to Latvijas kuģniecība, neviena akciju sabiedrība Latvijā nekādu zemi nenopirks atbilstoši mūsu likumam, jo nevarēs pierādīt, ka viņiem vairāk nekā 50% pieder šeit pilsoņiem kaut kādi īpašumi.

Otrs variants. Protams, mēs varētu būt ļoti oriģināli. Man ir priekšlikums - izmainīt šeit likumu par akcijām. Latvijas pilsoņiem pārdot akcijas, teiksim, sarkanbaltsarkanā krāsā, pārējiem pārdot kaut kādā zaļā, un tad, viņas skaitot, varētu noteikt, vai Latvijas pilsoņiem ir šī kontrolpakete vai nav. Vai arī otrs variants - vispār neveidot akciju sabiedrības, bet visu laiku dzīvot ar kaut kādiem SIA vai mazajiem uzņēmumiem, kuri, teiksim, pastāv. Te, protams, šo lietu var izkontrolēt, bet es vēlreiz uzsveru: pēc šī likuma pieņemšanas neviena akciju sabiedrība Latvijā zemi nenopirks, jo nevienai lielai akciju sabiedrībai nevar pateikt, cik tur pieder starptautiskajai akciju sabiedrībai un cik procentu katram tur pieder. Kurš to var pateikt, piemēram, "General Motor", kur lielākajam akciju turētājam pašreiz ir 1,5%, kam pieder visas šīs akcijas. Tas ir...

Mēs varam pateikt, protams, ka Latvijā ekonomika nekad neattīstīsies un ka šeit nebūs tādu akciju sabiedrību, kuru akcijas būtu vērts pārdot. Bet, ja mēs šādu pieņēmumu izsakām, tad neviens arī šeit zemi nepirks, jo mēs vienmēr paliksim nabagi un neizglītoti, jo nebūs naudas arī šīs pašizglītības sistēmai.

Nākamais mīts par to, ka uz 99 gadiem iznomā. Nu kāda tur atšķirība? Ja kādam šo zemi pārdod, tad no viņa var atpirkt, bet ja viņu iznomā, ja viņš tur kaut ko uzceļ un pēc tam mēs esam izdarījuši kļūdu... vai mēs ar likumu viņam atņemsim pēc tam šo zemi, kas iznomāta uz 99 gadiem? Ja kādam zemi iznomā un tur uzbūvē virsū rūpnīcu, tad mēs šo zemi lietosim. Tātad tā ir tikai psiholoģiska atšķirība.

Varētu jau teikt: priekš kā ir vajadzīga šī zemes pārdošana? Bet tad ir otrs jautājums, kas Saeimai jāapskata, - vai ir sakarība starp brīvo zemes tirgu un valsts ieguldītajiem kapitālieguldījumiem?

Ozoliņa kungs atsaucās uz salām, galvenokārt uz Japānu, Šveici, uz Kuveitu un tā tālāk, taču ne Japānas, ne Šveices, ne Kuveitas, protams, Eiropas savienībā nav, un viņu drošības situācija... Kuveita, teiksim, vairāk vai mazāk ir savienotās valstis, un ir šaubas, vai viņa to varēs... Bet netika pieminēts, piemēram... te gan arī indiāņus pieminēja Pēterkops, bet aizmirsa pateikt klasisku piemēru. Bija tāda varena inku valsts, kā jūs zināt no vēstures, lieliska valsts, kas pastāvēja, tomēr viņa sabruka. Tur nebija attīstīts privātīpašums un nebija arī, starp citu, brīvas zemes pārdošanas, runājot par indiāņiem.

Taču paņemsim to pašu Igauniju, kur 1993.gadā atcēla šos ierobežojumus. Tur ir arī zināmi ierobežojumi, bet Igaunijas likums ir daudz labāks, es uzskatu, nekā pašreizējais Latvijas Zemes pārdošanas likums.

Un vēl es nosaukšu Ungāriju un Čehiju. Tātad ne Ungārijā, ne Čehijā kādus gadus septiņus atpakaļ nebija labāki apstākļi, kādi pašreiz ir Latvijā; kapitālieguldījumi uz vienu cilvēku tur nepārsniedza 40 dolāru. Pašreiz Ungārijā... Mēs jau neesam oriģināli, jo gan Polija, gan Ungārija pieņēma likumus, kas aizliedza pārdot zemi, taču pēc tam viņi bija spiesti tos mainīt. To, kā izmainījās situācija attiecībā uz ieguldījumiem, es jums nodemonstrēšu ar dažiem skaitļiem. Tātad Igaunija ar ko atšķīrās? Ar to, ka viņa 1993.gadā pieņēma līdzīgu likumu, un viņiem nebija muitas tarifu. Mēs sākām apmēram līdzīgās pozīcijās, taču pašreiz Igaunijā uz vienu cilvēku ir 140 dolāri, Latvijā - 60. Starpība pieauga divos pēdējos gados.

Otrs, protams, ir arī muitas tarifi. 1994.gadā mēs šeit debatējām, ka ir jāpaceļ muitas tarifi, jo, lūk, tiks aizsargāta Latvijas lauksaimniecība. Rezultātā no katriem četriem ārzemju kopuzņēmumiem trīs pašreiz aiziet uz Igauniju, gan tāpēc, ka tur ir praktiski mazāka birokrātija, nav ierobežojumu šai zemes tirdzniecībai, gan arī tāpēc, ka nav šo muitas tarifu.

Var, protams, šos skaitļus neanalizēt, var pārtikt no mitoloģijas, teiksim, no dažādām brāļu Grimmu pasakām, lasīt indiāņu stāstus un tā tālāk, bet, ja jūs normāli izanalizēsit šos salīdzinošos datus, tad redzēsit, ka Latvijas situācija pasliktinās. Latvija nav pievilcīga zeme ārzemju kapitālu ieguldījumiem, jo viņa ir maziņa. Šeit nav tirgus, tāpēc nevajag runāt par Ķīnu, kur ir vairāk nekā miljons. Ķīna ir tirgus patērētāju ziņā, tur nav zeme jāpārdod, lai tur cilvēki ieietu ar saviem kapitālieguldījumiem. Latvija ir tik maza un ar tik atpalikušu tehnoloģiju, ka mums ir jāizdomā kaut kas vēl labāks par to, kas ir kaimiņiem. Kā mēs varam runāt te par kaut kādu Japānu vai par Kuveitu, ja mums ir jāskatās, kas ir Igaunijā! "Ko mēs esam izdarījuši labāku, šeit sēžot?" es gribētu jums visiem pajautāt. Vai esam izstrādājuši filozofiju, lai mums būtu labāka ekonomiskā vide nekā ir konkurentiem blakus - Igaunijā? Ko mēs te esam pieņēmuši? Mēs kaut ko labāku tagad radīsim? Mēs atkal "vilksimies astē".

Tagad nākamais. Lai tiešām šeit kaut kādā veidā ir kaut kāds zemes tirgus, kas ļaus te visiem iebraukt un iztirgot... Nu, mīļie cilvēki... 29.pants paredz, ka zemi var iegūt īpašumā pēc saskaņošanas ar pašvaldību. Es arī piekrītu Juridiskās komisijas novērtējumam, ka tas ir tāds "stiepjams" jēdziens, jo var saskaņot varbūt tiešām kaut kādā veidā korumpējot šīs pašvaldības. Un kā tur ir domāts? Mums varbūt šis mehānisms ir jāizstrādā, bet pats princips, ka pašvaldības noteiks, tas atbilst Eiropas Pašvaldību hartas principiem, ka nevajag "no augšas" òemt to, ko labāk redz "apakšā". Ja tiešām šī pašvaldība, kā Liepājas gadījumā, būtu vairāk skatījusies un vairāk izrādījusi iniciatīvu, tad varbūt būtu bijusi situācija, kas līdzīga tai, kāda ir Ventspilī, un nevajadzētu tagad prasīt, lai atbalsta brīvo ekonomisko zonu, jo sabrūk simtiem māju. Tad ko - vai mēs novedīsim vēl pāris pilsētu līdz šim stāvoklim?

Ja mēs neuzticamies pašvaldībām, tad to vajag skaidri pateikt, bet, ja tas ir ierakstīts 29.pantā, ka tikai pēc saskaņošanas ar pašvaldībām, tad kas tā ir, piedošanu par izteicienu, velns, par pašvaldību, kurai neuzticas vēlētāji? Nu tad vēliet jaunu pašvaldību!

Es varu pateikt katram lauku iedzīvotājam tā: ja viņi savai pašvaldībai neuzticas, lai viņi sanāk kopā un lemj, jo tas taču likumā ir iestrādāts. Nevajag stāstīt, ka te, zināt, atbrauks kāds "mafiozņiks" no Krievijas un nopirks, teiksim, bērzu birzi kaut kur Cesvainē. Un, ja pašvaldība viņam pārdod, nu tad, piedošanu, tādi tur ir arī vēlētāji. Tad tur arī nepalīdzēs ne šis likums, ne Saeima, jo viņi atradīs citus ceļus, ja viņi būs gatavi...

Es vēl gribētu un ceru, ka kāds spēka mitriķis te atnāks un pastāstīs par Latvijas trešo ceļu, kas mums jāiet, - zeme nav jāpārdod, jānodarbojas ar protekcionismu, jāpaceļ visādi muitas tarifi un tā tālāk, un tad mēs uzplauksim un laimīgi dzīvosim. Arī NATO mums nevajag un Eiropas savienību arī mums nevajag. Uz jautājumu mēs atbildam tā: nekāda brīvā zemes tirgus te nav, nekā te nebūs un nekādi ārzemju investētāji mums šeit nav vajadzīgi! Atbildam skaidri un gaiši un dzīvojam laimīgi tālāk, jo VEF taču pirms kara bija laba valsts rūpnīca, vēl bija viena vai divas valsts rūpnīcas. Apstādināsim privatizāciju....

Pašās beigās es vienkārši gribētu pateikt piecus secinājumus. Mēs baidāmies nevis no zemes tirgus, bet mēs baidāmies vispār no brīvā tirgus un viņu regulējošā mehānisma. Pat no tiem ierobežojumiem, kurus uzliek valdība un parlaments. Tas ir pirmais.

Otrais. Jāpasaka skaidri un gaiši: "Nost ar Eiropas savienību, lai dzīvo NVS tiesiskā sistēma!" Jo viss, ko es te dzirdēju, un viss, ko te piedāvā, ir tas, kas pašreiz ir Minskā, Kijevā, Maskavā, tad vajag tur aizbraukt un aplaudēt, un apskatīties, cik tur ir labi. Esiet godīgi un pasakiet: "Mçs paliekam NVS tiesiskajā sistēmā!" Jo atšķirības ir tikai divas - attieksme pret privātīpašumu un Civillikums. Privāttiesības un privātīpašums ir, tajā skaitā zemes privātīpašums, vēl attiecīgās zemesgrāmatas, Zemes reģistri un viss pārējais. Tā nav NVS valstīs nekur, bet atkal vajag šeit godīgi pateikt, un par to mēs saņemsim... vai daži saņems milzīgus aplausus.

Trešais - nost ar hipotēku bankām! Es ceru, ka Valdmaņa kungs šeit atnāks un izstāstīs, kā Hipotēku banka darbojas, cilvēkiem, kas to nezina. Un, ja kāds lolo ilūzijas, ka šī banka kādam dos naudu, tad es pasaku: "Absolūtas muļķības un absurds! Nedos banka naudu nevienam zemniekam, jo tādu zemi, kuru viņa nevar pēc tam pārdot, kā viņa grib, viņa neņems ķīlā!" Tad mēs varēsim paši... jeb tie gudrinieki varēs paši savu banku atvērt un drukāt naudu.

Ceturtais. Vieni mainīs naudu, te bankā sēdēs, otri, teiksim, tirgos naftu, bet latvieši, kuru lielākā daļa ir laukos, kā vislielākie latviešu aizstāvji saka, paliks ar to vērtību, kurai ir nulles vērtība, jo nulles vērtība ir tikai tam, ko nevar pārdot vai kam nav tirgus vērtības, kā jūs zināt, tam nav nekādas vērtības. Tad varēs sēdēt uz sava smilšu kalniņa un dziedāt dziesmiņu par to lielo vērtību, kas ir viņa rokās.

Es nerunāju, teiksim, par abpusējo principu, ja kāds latvietis nopērk zemi... Arī katrs latvietis var nopirkt jebkurā Eiropas savienības valstī zemi, viņš var braukt gan uz Grieķiju, gan uz Londonu, un viņam nekādu ierobežojumu absolūti nav. Šeit nekas vairāk nav ielikts.

Tātad piektais - "Nost ar kapitālieguldījumiem!" Jo jebkura salīdzinošā tabula starp divdesmit sešām postkomunisma valstīm jums parādīs, ka ir piecas, tikai piecas vai sešas, valstis ar pilnīgi liberālu ekonomiku un brīvo zemes tirgu, un ienākumiem simtos dolāru mēnesī, bet pārējās, otra puse, šīs te 26 postkomunistiskās valstis attiecīgi ir ar 5-7 latu ienākumiem un ar visām no tā izejošām sekām. Tātad faktiski mans aicinājums būtu pieņemt likumprojektu pirmajā lasījumā, protams, bet otrajā lasījumā iestrādāt gan Tautsaimniecības komisijas, gan arī pārējo labojumus attiecībā uz šīm pašvaldībām, kas ir ļoti būtiski, jo pašvaldības to kontrolēs - kam pārdot, kā pārdot un kā tas viss notiks.

Es ceru, ka veselais saprāts uzvarēs. Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītāja. Kristiāna Lībane - frakcijas "Latvijas ceļš" deputāte.

K.Lībane (frakcija "Latvijas ceļš").

Cienījamie kolēģi! Kad viens no iepriekšējiem runātājiem - Aigars Jirgens - sāka savu runu, viņš teica, ka daudz kas jau ir pateikts. Arī man pēc Kiršteina kunga uzstāšanās ir jāsaka, ka daudz kas jau ir pateikts, bet tomēr vēl pavisam īsi.

Tas jums nebūs nekāds noslēpums, ka "Latvijas ceļš" ir par brīvo zemes tirgu šī vārda tiešā nozīmē. Tādā nozīmē, kā to saprot 1937.gada Civillikums. Kas no tā izriet? No tā izriet tas, ka mums ir būtiski iebildumi pret dažu iepriekšējo runātāju teikto. Šis projekts šeit tika samērā nicīgā tonī apzīmēts par Ministru kabineta iecerēto projektu. Man jums jāatgādina, ka tas ir valdību veidojošo frakciju pēc konsensusa principa panāktās vienošanās iecerētais.

Vēl šeit tika teikts, ka šis likumprojekts neparedz ierobežojumus. Tam pieskārās arī Kiršteina kungs. Tas paredz vienu milzīgu, lielu ierobežojumu - saskaņošanu ar pašvaldībām. Es šeit varu piebilst tikai to, ka Pašvaldību likums paredz pirmpirkuma tiesības jebkurai pašvaldībai uz jebkuru nekustamo īpašumu, kas ir vēl tālākais šī ierobežojuma papildinājums.

Kas vēl? Par tiem investoriem, kas it kā klauvējot pie mūsu valsts vārtiem. Tie ir maldi, cienījamie kolēģi, jo neklauvē vis. Tur jau tā lieta, ka neklauvē. Un šī likumprojekta pieņemšana būtu viena lieta, kas varētu varbūt to motivāciju padarīt nedaudz lielāku.

Visbeidzot par to ierobežojumu, ko ierosina frakcija "Tçvzemei un Brīvībai", - par iespējām pirkt un iegādāties zemi darbībai rūpniecības sfērā. Tā ir tāda diezgan interesanta un man līdz šim nedzirdēta mūsu valsts ekonomiskās attīstības koncepcija, kas paredz Latvijai ceļu nevis kļūt par attīstītu tranzītvalsti ar labu infrastruktūru un augsti attīstītu pakalpojumu sfēru, bet kļūt par rūpniecisku lielvalsti, kur acīmredzot tiks apstrādātas kaut kādas ievestas izejvielas, kas sadārdzinās produkcijas cenu un visbeidzot novedīs pie bezdarba.

Ko es ar to gribu teikt? Es gribu jūs aicināt uz izpratni un uz nosvērtu attieksmi pret vārdu "brīvais", vēl jo vairāk tāpēc, cienījamie kolēģi, ka būsim godīgi pret sevi un citiem, neliekuļosim! Patiesība ir tāda, ka šis likumprojekts jau ir apspriests valdību veidojošo frakciju sadarbības padomē un arī Ministru kabinetā. Tas jau ir "apaudzēts" ar dažādiem ierobežojumiem un faktiski lielā mērā jau ir kompromiss. Un samērā diskutējama ir šā likumprojekta apzīmēšana ar vārdu "brīvais".

Es negribētu ilgi aizkavēt jūsu uzmanību. Es tikai gribētu teikt, ka mums īstenībā nav citas iespējas, kā vien balsot "par". It sevišķi es to gribētu teikt valdību veidojošo frakciju pārstāvjiem, jo, kā zināms, nav iespējams vienlaicīgi atrasties valdībā un neatrasties valdībā.

Visbeidzot: kā jau Kiršteina kungs teica, mums visiem būs iespējas attiecībā uz otro un trešo lasījumu iesniegt savus priekšlikumus un radīt šo likumu līdz galīgajam lasījumam tādu, kādu mēs vēlamies to redzēt, - radīt to, nosakot arī konkrētus juridiskus kritērijus pašvaldību rīcībai. Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītāja. Māris Vītols - LZS, KDS un LDP frakcijas deputāts.

M.Vītols (LZS, KDS un LDP frakcija).

Godātā Saeimas priekšsēdētāja! Godātie kolēģi Saeimas deputāti! Man tiešām ir liels gandarījums, ka ārpus tās parastās kārtības, kad mēs pietiekami virspusēji diskutējam par jautājumiem, kuriem ir virspusēji politisks raksturs, par svētku un atceres dienām, par čekas maisiem, - ka šodien šeit, Saeimā, notiek diskusija arī par ekonomiskajiem jautājumiem, par ekonomisko likumdošanu, par vienu no būtiskākajiem mūsu ekonomiskās sistēmas pamatelementiem, proti, par zemes tirgu.

Runājot par šo valdības iesniegto likumprojektu, es vēlos runāt tieši konceptuālā griezumā. Ne no emocionālās puses, bet pragmatiski, ar vēsu prātu un pieeju izanalizēt šā jautājuma puses, to skaitā ekonomiskās puses.

Kas tad notiek šodien? Šeit daudzi jau ir izteikušies par to, ka šis likums novedīs mūs pie tā, ka tiks veikta zemes masveida izpārdošana nelatviešiem, nepilsoņiem un tā tālāk. Ja mēs gribam būt godīgi un atklāti, ir jāatzīst, ka šodienas situācija faktiski ir tāda, ka jau šobrīd notiek nekontrolēta zemes izpārdošana, tā teikt, caur mūsu pašu Latvijas pilsoņiem. Skatiet, kam faktiski pieder labākie zemes gabali kūrvietās! Tātad šeit drīzāk ir runa par zemes tirgus legalizāciju un kontroles ieviešanu, par zemes pirkšanas un pārdošanas procedūru. Mūsu frakcijas deputāti - un Kristīgie demokrāti varbūt īpaši - pasvītro atklātības nozīmi. Mēs uzskatām, ka šim zemes tirgum, šim zemes tirgus procesam ir jābūt atklātam, un tādēļ, manuprāt, ir tas princips, kas ir ielikts šajā likumprojektā, - ka katrs darījums ārpus, teiksim, šā iepriekš noteiktā pilsoņu loka, īpašnieku loka, ir publicējams oficiālā laikrakstā, un tādējādi varēs iegūt pilnīgu priekštatu par šiem zemes darījumiem, kuri šobrīd notiek.

Par kontroles mehānismiem šeit jau runāja. Šeit bija divi. Viens, ko nepieminēja, - ka valdība var noteikt (un valdība ir šā projekta iesniedzēja jeb autore) zemes pirkuma apjoma ierobežojumus dažos noteiktos pagastos. Un otrs ir tas, ka ir jābūt šim darījumam saskaņotam ar pašvaldībām. Es piekrītu tiem, kas šodien teica, ka šajā likumā nav mehānisma, kā tas notiks un kādas īpašas papildu normas šeit tiks iekļautas, bet to ir iespējams izlabot, gatavojot otro lasījumu.

Kas attiecas uz mītiem un mitoloģiju, es arī gribu skaidri pateikt savu personīgo nostāju. Tas ir mīts, ka mēs, pieņēmuši šo likumprojektu, panāksim tādu situāciju, ka... Tas, ka šeit uz robežām šobrīd stāv ar naudas maisiem cilvēki, kuri brauks šeit un par šo naudu izpirks visu Latvijas zemi, noraks tās virskārtu un Pitalova drīz kļūs par ostas pilsētu - tas ir mīts. Mums ir uz to visu jāskatās drīzāk reāli, ne tik daudz no mitoloģijas viedokļa. Šeit tika pieminēta Igaunija - un ļoti pareizi pieminēta. Tāpēc, ka Igaunijā jau trīs gadus darbojas likums, kurš neierobežo zemes īpašuma tiesību iegūšanu ārzemniekiem. Tad, kad šeit viesojās bijušais Igaunijas premjerministrs Marts Lārs, viņš teica vienu varbūt priekš jums daudziem ļoti šokējošu skaitli: pa šiem trim gadiem ir notikuši mazāk nekā 10 darījumi, kuros ārzemnieki ir ieguvuši šīs īpašuma tiesības uz zemi, neskatoties uz ierobežojumiem. Trīs gados mazāk nekā 10 darījumi. Manuprāt, mīts ir tas, ka potenciālajiem ārvalstu pircējiem ir paaugstināta interese par mūsu zemi. Tas ir mīts, un tas ir izrunāts. Protams, ka jautājums par... Toties ir efekts, tīri no uzņēmējdarbības vides veidošanas viedokļa, ir efekts: šāds likums ir skaidrs signāls, ka ārzemju investīcijām šeit ir piemērota uzņēmējdarbības vide.

Es piekrītu Mauliņa kungam vienā aspektā: šeit nevajadzētu runāt par brīnumlīdzekļiem, par brīnumnūjiņām. Zemes tirgus nav brīnumlīdzeklis attiecībā uz mūsu valsts labklājības momentānu izveidošanu. Protams, tāpat arī ekonomiskās zonas nav brīnumlīdzeklis un daudz kas cits nav brīnumlīdzeklis. Ārvalstu investīciju piesaistīšana ir atkarīga no daudziem aspektiem, tajā skaitā no likumu, citu likumu, sakārtošanas, birokrātisko šķēršļu "nobūvēšanas". Bet šeit ir viena lieta: zemes tirgus nav brīnumlīdzeklis, bet zemes tirgus ir tirgus ekonomikas pamatelements. Un tirgus, šī iespēja pirkt un pārdot zemi, ir tas, kurš ne vien īpašumam noteiks tās faktisko vērtību, bet arī katram īpašumam atradīs piemērotāko saimnieku.

Par zemniekiem. Šis likums tieši skar zemnieku intereses - un tieši pozitīvajā aspektā, proti, hipotekārās sistēmas izveidošanas aspektā. Šobrīd Latvijā ir problēmas, ja grib iegūt kredītu un kreditēt lauksaimniecību. Zemniekiem ir problēmas, ja viņi grib saņemt nodrošinātu kredītu.

Es gribu atzīmēt vienu lietu, ko mūsu valdība ir izdarījusi un panākusi pietiekami īsā laikā, proti, tā ir spējusi samazināt valdības parādzīmju tirgū diskontu likmes turpat vai trīs reizes. Šobrīd tās svārstās no 13 līdz 14% gadā. Ko tas nozīmē? Tas nozīmē, ka valdība ir pateikusi "A", bet parlaments nav pateicis "B". Un tas "B" šobrīd ir nepieciešamība reāli iedarbināt nekustamā īpašuma tirgu, lai šajā situācijā, kurā kredītiestādes ir spiestas kreditēt tautsaimniecību, tās varētu šos līdzekļus nodrošinātā veidā, arī kā kredītresursus, izdalīt. Un vai zināt, kāda ir Latvijas Bankas politika? Manuprāt, jums ir zināms, ka, ja kredīts nav nodrošināts, tad bankai jeb kredītiestādei ir jāuzkrāj rezerves par tādu apjomu, par kādu šis kredīts nav nodrošināts, un ļoti daudzas bankas šajā situācijā to izpildīt vienkārši nespēj. Zemnieki ir ieinteresēti, lai būtu šis zemes tirgus, lai izveidotos hipotekārā sistēma, ķīlu sistēma, lai, ieķīlājot zemes īpašumu, būtu iespēja iegūt pretī kredītresursus.

Kas attiecas uz šā "B" teikšanu, es gribu teikt šobrīd tā: ja šis "B" netiks pateikts, tad sekos krīze. Faktiski mūsu banku sistēmas pirmā krīze bija vairāk saistīta ar negodīgu baņķieru rīcību, turpretim otrā krīze, kura tai sekos, būs ekonomiski pamatota un tai būs tīri ekonomiski iemesli un cēloņi - tas, ka mēs neizprotam makroekonomiskās sakarības. Jo šobrīd bankām ir divas iespējas - vai nu riskēt un ieguldīt līdzekļus nenodrošinātos kredītresursos, (skat. G-24 un tā tālāk), vai ieguldīt savus brīvos kredītresursus ārpus Latvijas robežām, lai veicinātu citu valstu tautsaimniecības attīstību, nevis mūsu valsts tautsaimniecības attīstību.

Runājot par Eiropas savienību, šeit tika pieminēts... Kolēģi, es mazliet brīnos... un it īpaši tās partijas, kuras ir valdībā, un arī citas, ārpus valdības partijām, saka, ka ir it kā panākts šis konsensuss Eiropas savienības jautājumā. Politiķu līderi jeb elite atzīst, ka tā ir vienojusies par kopējiem principiem Latvijas virzībai uz Eiropas savienību, bet tajā pašā laikā atsevišķos elementos, piemēram, zemes tirgus jautājumā, nerīkojas adekvāti šai savai politiskajai nostājai. Kaut gan argumentācija par labu Eiropas savienībai būtu kaut vai argumenti, kuri rodas, raugoties no drošības viedokļa vai no kāda cita politiskā viedokļa. Eiropas savienības pamatā ir šīs četras brīvības - preču, pakalpojumu, kapitāla un darbaspēka tirgus, tajā skaitā arī zemes tirgus. Protams, dažādās Eiropas savienības valstīs ir izņēmumi... Mēs ar Ozoliņa kungu bijām nesen Dānijā, kur iepazināmies arī ar Dānijas likumdošanu šajā jautājumā. Ir izņēmumi, kurus atsevišķas Eiropas savienības valstis ir spējušas panākt attiecībā pret citām valstīm. Tā, piemēram, Dānijā ir aizliegts pārdot ārzemniekiem zemi ūdenstilpņu apkārtnē, un viņi skaidri pasaka, kāpēc. Tāpēc, ka viņi negrib, lai viņu vasarnīcu zemes uzpērk vācieši. Un to viņi ir panākuši, tas ir atrunāts, tas ir vispārakceptēts. Es nenoliedzu to, ka šajā likumprojektā, gatavojot otro un trešo lasījumu, ir iespējams iestrādāt ierobežojumus. Ja politiķi to uzskata par nepieciešamu, tad viņiem tie ir jāsagatavo un jāizsniedz, un mēs visi varam šeit diskutēt par to, bet nevis par šo pamatprincipu, proti, par vai pret zemes tirgu.

Un visbeidzot. Šeit tika piesauktas pilsoņu intereses. Šeit tika runāts par mūsu pilsoņu tiesībām. Un es gribu pateikt varbūt visbūtiskāko argumentu. Ar kādām tiesībām šodien Saeima aizliedz Latvijas pilsoņiem brīvi pārdot savu īpašumu? Ar kādām tiesībām mēs ierobežojam Latvijas pilsoņu tiesības, īpašnieku tiesības šo zemi, šo savu īpašumu, neierobežoti pārdot atbilstoši tirgus cenām? Es ticu, ka katrs Latvijas pilsonis, katrs cilvēks un katra personība spēj racionāli izšķirties, spēj pieņemt racionālus - savās interesēs -lēmumus un nepārdot šo zemi "par santīmiem". Jo vairāk ir pircēju, jo augstāka ir cena. Mēs varēsim pacelt šīs zemes vērtību tirgū tieši tad, ja būs šis tirgus.

Un nobeidzot. Bez tā, ko es jau teicu par katra pilsoņa brīvu izvēli, katra pilsoņa patriotisma pakāpi, gribu teikt, ka izvēle, vai pārdot vai nepārdot šo zemi, - tā ir viņa paša izvēle šajā gadījumā. Un arī tas, kam var pārdot. Es atbalstu - un mūsu frakcijas vairākums atbalsta - šā likumprojekta pieņemšanu pirmajā lasījumā, konceptuāli to tātad atbalstot un tad strādājot pie otrā un trešā lasījuma redakcijas. Un es lūdzu arī visus citus deputātus atbalstīt valdības nostāju šajā jautājumā. Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītāja. Pēteris Tabūns - LNNK un LZP frakcijas deputāts.

P.Tabūns (LNNK un LZP frakcija).

Cienījamie kolēģi! Valdību veidojošajā koalīcijā, ja tā mēs varētu sacīt, kā te kādreiz izskan, atrasties (un tajā atrodos arī es, LNNK pārstāvis, un arī Lībanes kundze) vēl nenozīmē akli sekot tam, ko lemj šī valdība. Es negrasos to darīt, nekad to neesmu darījis un nedarīšu, un nepārvērtīšos par marioneti. Prātā nenāk! Un prātā nenāca, kā izrādās, arī Ozoliņa kungam un Pēterkopa kungam no "Tçvzemei un Brīvībai" un, es ceru, vēl daudziem. Tāpēc jau mums ir katram savs viedoklis, prāts, gods un sirdsapziņa... (Troksnis zālē un aplausi.) ... par ko es šodien... Es saprotu, par ko jūs aplaudējat. Bet gods, sirdsapziņa un prāts nav zūdošas vērtības.

Sēdes vadītāja. Godātie deputāti! Lūdzu, klusāk izsakiet savas emocijas, lai dzird arī runātāju!

P.Tabūns. Un žēl, ka valdības viedokli pārstāvēja mans kolēģis no LNNK Kiršteina kungs. Kiršteina kungam es gan gribētu teikt: diez vai jūs vispār pēdējos gados esat raudājis, jūs velti sakāt, ka jūs esat asaras noslaucījis, dzirdot šeit žēlabainās runas. Es uzreiz pateikšu skaidri un gaiši, lai nedomātu, ka es esmu pret zemes tirgu, tāpat kā kolēģi no frakcijas "Tçvzemei un Brīvībai", kuri jau izteicās, mēs neesam pret zemes tirgu. Šobrīd zemi Latvijā jau var pirkt 14 valstis, 14 valstis no dažādām pasaules malām. 14 valstis. Un būs vēl! Un, ja runā, ka vajag vēl dot Singapūrai vai vēl kādai citai valstij, lūdzu, dosim arī tādas iespējas! Ir noslēgti starptautiskie līgumi, un šīs valstis var pirkt. Bet es pat prognozēju, ka būtu iespējama ne tikai teorētiski, bet arī praktiski tāda situācija, ka Krievija, tīkojot pēc Latvijas (tīkojumi ir ļoti izteikti un ļoti redzami, it īpaši pēdējā laikā), atbalstītu savējos, šeit jau atrodošos un tos, par kuriem mēs šodien vēl nobalsojām, kuri atbrauks šeit un, ieguldot 2, 5 vai 10 miljonus, patiešām izpirks to Latvijas zemi. Tie paši, no Austrumiem, no Krievijas, no Baltkrievijas, no Ukrainas, kuri jau te ir sakrājuši miljonus. Vai par to nevajadzētu patiešām domāt beidzot? Lūk... kliegt, ka mēs nesaprotam, mēs neizprotam šo situāciju, ka vajadzīgas investīcijas, savādāk nenonāks investīcijas... mēs ļoti labi saprotam... Bet mēs zinām bīstamību, kāda šodien pastāv šajā mūsu zemītē, kura izcietusi šo 50 gadu okupāciju, un sekas ir satriecošas. Bet mēs šodien, viens otrs latvietis šeit, smīkņājam par to un atbalstām, lai mūsu zeme nonāktu vēlreiz - bet jau citā - okupācijas jūgā, citādā veidā.

Nu taču vajadzētu beidzot saprast un padomāt, un es lūdzu, kolēģi, šo likumprojektu noraidīt, izstrādāt alternatīvu, ņemot par pamatu visu to, kas tur izvērtējot iestrādāts. Es domāju, ka tas neprasīs ilgu laiku - izvērtēt pamatīgi. Bet nedrīkst pārvērst Latviju par tirgus placi. Ļoti daudziem šī tendence, šī gribēšana ir. Es personīgi kategoriski pret to iestājos. Pret. Skaidri un gaiši. Latviju nepārvērtīsim par tirgus placi, - neaizliedzot šeit pirkt zemi gan fiziskajām, gan juridiskajām personām, tas ir iestrādājams likumā. Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītāja. Līdz pārtraukumam ir 9 minūtes. Krisberga kungs, vai jūs tās izmantosiet?

Valdis Krisbergs - Demokrātiskās partijas Saimnieks frakcijas deputāts.

V.Krisbergs (Demokrātiskās partijas Saimnieks frakcija).

Cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Cienījamie kolēģi! Šodien ir humora diena. Tad, kad "Tçvzemei un Brīvībai" izdzirda minam manu uzvārdu runātāju sarakstā, tika acīmredzot nolemts, ka nu būs īstais atbalstītājs, jo parasti nacionālajā jautājumā mūsu domas ir sakritušas. Diemžēl šis jautājums nav nacionāls jautājums. Šis ir ekonomiski nacionāls jautājums, un tādēļ es nevarēšu nekādā ziņā atbalstīt tos, kuri grib, lai Latvijas tauta turpina dzīvot nabadzībā, un kuri uz nabadzīgās tautas rēķina taisītu politisku karjeru. Jūs, Tautas kustība "Latvijai", esat gudri cilvēki un visi esat saimnieciski cilvēki, un jūs visi ļoti labi saprotat, ka Latvijas tautai ir jādzīvo bagātāk un ka tā ir pelnījusi šo bagātāko dzīvošanu. Bagāta valsts ir tikai tāda valsts, kurā ir pietiekami liels vidējais slānis, Latvijā tas ir tuvu nullei. Tautas kustība "Latvijai" ir guvusi lielu politisku uzvaru, iegūstot tik daudz vietu Saeimā tāpēc, ka tik tiešām grib, lai šis vidējais slānis Latvijā būtu. Bet ne jau ar tādām metodēm, ka vidējo slāni mums nometīs, tā teikt, kosmiskie putekļi. Tam ir jārodas Latvijā. Valsts ekonomisko stiprību nosaka tas, vai valstī ir pietiekami daudz mazo un vidējo uzņēmēju. Ne jau lieluzņēmēji to nosaka. Bet mazais uzņēmējs var attīstīties tikai tad, ja būs un darbosies hipotekārā aizdevumu sistēma.

Man šodien ļoti patika Kiršteina kunga un Čerāna kunga kopējā analīze par to, ko sauc par brīvo tirgu, kā tas attīstās, ar kādiem likumiem, un kā nacionāli saukļi var novest tautu galējā nabadzībā. Mēs runājam par to, ka mēs baidāmies no Austrumu invāzijas, kas varētu notikt, tā teikt, caur zemes izpirkšanu. Kungi mīļie! Jūs esat gudri cilvēki un ļoti labi zināt, ka Austrumu partneris atrod trešo personu, Jānīti, Grietiņu vai Mariju, kura ir ar mieru būt par starpnieku, zemi uzdāvināt vai noformēt uz sava vārda. Bet, lūk, šitādas "rebes" neprot darīt ne vācieši, ne beļģi, ne zviedri un viņi zemi tādā veidā neizpērk. Atcerieties to Mārupes zemesgabalu izpārdošanu, kuri bija zem lidostas, atcerieties ostas gabalu dāvināšanu un izpārdošanu! Atcerieties, kam šodien jau praktiski pieder Jūrmalas zeme: uzvārds - latviešu, saimnieks - ne Latvijā. Un līdz ar to likums par zemes pārdošanu nozīmē, ka varēs pārdot vairāk uz Rietumiem nekā uz Austrumiem. Nekā likums, kas to aizliedz...

Naivi cilvēki mēs būsim tādā gadījumā, ja tiešām uzskatīsim, ka investori šeit stāv rindā pie robežas un tik tiešām, kā teica, ar naudas maisu gaida, ka te kaut ko nopirks. Nepirks. Diemžēl ļoti neinteresanti. Ļoti daudzi varbūt ir bijuši tik interesantās zemēs kā Spānija, Grieķija, Kipra. Simtiem zemes gabalu, simtiem nekustamā īpašuma tur stāv, un neviens to negrib pirkt. Starp citu, nopirkt var ļoti lēti. Ar ko tad Latvija tik ļoti ieinteresētu dīkdienīgu naudas ieguldītāju? Diemžēl es baidos, ka hipotekārā sistēma nebūt tik ātri nesāks darboties - pat tad, ja šo likumu pieņemtu steidzamības kārtā. Nebūs to investoru, un nebūs arī to pircēju.

Man gribas pateikt tikai vienu lietu: kamēr mēs nepieņemsim likumu, kas tiešām regulētu zemes pārdošanu (un šī regulācijas loma būs jāuzņemas pašvaldībām - un, ieteicams, ar minimālu korumpētību), tad ar mūsu zemi notiks tieši tas pats, kas ir noticis ar mūsu mežiem. Latvijas meži ir praktiski visi jau izcirsti, Latvijas meži ir praktiski visi jau pārdoti. Labi, kārtīgi lietaskoku meži ir palikuši ciršanai pusotram vai diviem gadiem. Šie meži ir tas, ko Kārlis Ulmanis ir nosaucis par Latvijas "zaļo zeltu", par Latvijas lielāko dārgumu. Likums ciršanu nereglamentēja, un tāpēc cirta visi, kam nebija slinkums. Likums šodien nereglamentē, ka zemi savā īpašumā var iegūt Rietumu investors (es pasvītroju - Rietumu pircējs un Rietumu investors), jo Austrumu pircējs, tikai pircējs, visu šo zemi ir jau praktiski iegādājies tur, kur viņš to ir gribējis izdarīt.

Es gribētu vienkārši vērsties pie konkrētām frakcijām. "Tçvzemei un Brīvībai". Pēterkopa kunga uzstāšanās izskatījās ļoti sarežģīta, jo domā viņš kā pragmatisks uzņēmējs, bet runā ne kā tāds cilvēks. Frakcija "Latvijai" grib vēlēt visu labu mūsu mīļajām tantiņām, onkulīšiem, pensionāriem un runā par vienkāršo tautu. Kas ir vienkāršā tauta? Vienkāršā tauta ir tā, kas grib strādāt, bet diemžēl ir arī tāda tautas daļa, kura nekad negribēs strādāt, bet gribēs tikai nodzerties. Tā skaisti mēs tos sauksim par lumpeniem. Taču, ja lumpeni pārdod šo zemi tāpat kā pārdeva sertifikātus... Sertifikātam vēl šodien nav vērtības, bet zemei vienmēr ir bijusi vērtība un vienmēr to varēja apstrādāt. Kaut vai kā mazdārziņu.

Netēlosim strausus un netēlosim ļoti lielus latviešu tautas aizstāvjus pret viņas labāku nākotni! Tie, kas gribēs strādāt, tie zemi apstrādās, bet tie, kas gribēs to nodzert, nodzers tāpat, un šeit nelīdzēs nekāda pseidoaizstāvība.

Es gribu aizstāvēt to zemnieku, kurš vēlas iegūt kredītu, kurš vēlas iegūt iespējas saimniekot pats savā zemē. Es aizstāvu to lauku iedzīvotāju, kuram nav saimnieka dotību, bet kurš var būt labs strādnieks ārvalstu investora nopirktajā zemes gabalā. Es nekad nevarēšu aizstāvēt tos pļēgurus, kuru šodien Latvijā ir saradies tik daudz, jo valsts politika tik tiešām laikam ir nodzirdīšanas politika. Tie ir tie, kuri, vienalga, pārdod šo īpašumu. Tad labāk lai viņi pārdod to par lielāku cenu.

Ir tāds labs teiciens - suņi rej, bet karavāna iet uz priekšu. Es ceru, ka Latvijas ekonomiskā attīstība ar Saeimas palīdzību ies uz priekšu, nevis stāvēs uz vietas vai kritīs atpakaļ. Paldies par uzmanību!

Sēdes vadītāja. Saeimas Prezidijs ir saņēmis sekojošu dokumentu: "Lûdzam turpināt 1996. gada 12. jūnija Saeimas sēdes 6. darba kārtības jautājuma izskatīšanu bez pārtraukuma".

Parakstījuši desmit deputāti. "Par" vai "pret" runāt neviens nevēlas? Lūdzu zvanu! Runāt vēlaties? Andrejs Panteļējevs - "Latvijas ceļa" frakcijas deputāts.

Es atvainojos, Panteļējeva kungs, pirms jūs runājat, es informēšu, ka ir pieteikušies vēl trīs runātāji, lai būtu skaidra visa statistika. (Starpsauciens no zāles: "Uzvārdus!") Uzvārdus? Valdmanis, Grīgs, Lujāns... Ceturtā lapiņa - Anna Seile.

A.Panteļējevs (frakcija "Latvijas ceļš").

Cienījamā priekšsēdētāja, es atvainojos.... Vienkārši šis priekšlikums ir saistīts vēl ar otru priekšlikumu, proti, ka pēc šī jautājuma izskatīšanas un pabeigšanas mēs ārkārtas sēdei taisām pārtraukumu līdz piektdienai un tad piektdien pēc attiecīgā piemiņas brīža mēs turpināsim darba kārtību.

Sēdes vadītāja. "Par" izskatīšanu bez pārtraukuma ir runājuši. "Pret"? Nevēlas neviens? Putniņa kungs, zālē runā no tribīnes. Nevēlaties runāt? Lūdzu zvanu! Lūdzu deputātus balsot par priekšlikumu - turpināt 6. jautājuma izskatīšanu bez pārtraukuma. Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu balsot! Lūdzu rezultātu! Par - 57, pret - 9, atturas - 4. Lēmums ir pieņemts.

Panteļējeva kungs jau informēja arī par otro dokumentu, ko ir saņēmis Prezidijs: "Lûdzam izsludināt pārtraukumu 1996.gada 12.jūnija ārkārtas sēdē pēc dokumenta, tas ir, pēc darba kārtības 6.jautājuma, izskatīšanas līdz 1996.gada 14.jūnijam pulksten 9.30."

Informēju deputātus, ka ir saņemts 36 deputātu iesniegums - sasaukt ārkārtas sēdi 14.jūnijā pulksten 9.00, lai pieminētu 14.jūnijā deportētos un arī komunisma terora upurus piemiņas brīdī. Tā kā šīs sēdes Prezidijs sanāks tūdaļ pēc tam, kad būs beidzies mūsu šodienas darbs, tad šis lēmums ir jāpieņem atbilstoši Kārtības rullim, jo tur ir vairāk nekā 1/3 daļa deputātu. Un 14.jūnijā... es gan nedrīkstu teikt, ka sēde būs, bet jūs jau paši saprotat, ka tā būs. Tā ka šeit, pirms balsojam par šo lēmumu, ir jābalso, ka turpināsim šodien ārkārtas sēdē izsludināto jautājumu izskatīšanu 9.30. Tas ir hronoloģiskā secībā, kā tas varētu veidoties. Tas ir tas, ko es gribēju paskaidrot.

Tagad, lūdzu, "par" un "pret". Jūs, Dobeļa kungs, runāsit?

Juris Dobelis - LNNK un LZP frakcijas deputāts.

J.Dobelis (LNNK un LZP frakcija).

Cienījamie kolēģi! Man jau Dieviņš tādu lomu ir devis - parasti runāt "pret". Jūs saprotat, kas ir 14.jūnijs galu galā. Nu ko jūs te piedāvājiet? (Starpsauciens no zāles: "Darbu...") 14.jūnijā... Ziniet ko, jūs to saucat par darbu, es to sauktu par muldēšanu. Jebkurā gadījumā es jums varu pateikt vienu: pirmkārt, 14.jūnijā daudzi no mums ir uzaicināti uz dažādām tikšanās vietām. Es jums varu atgādināt, ka, piemēram, Litenē, par ko te varbūt dažiem kolēģiem vispār nekādas jēgas nav, ir paredzēts piemiņas brīdis, turklāt ārkārtīgi svinīgs tas ir paredzēts. Un tā tālāk, un tā tālāk, es visus neuzskaitīšu. Un tādā dienā, kas mums daudziem ir saistīta diemžēl ar personiskām atmiņām, mēs te nodarbosimies ar visādu runāšanu par zemes tirgu. Man tas kaut kā ir... Lūk, te ir runa, ka tas ir pilnīgi pret principiem, tāpēc es balsošu pret šo 14.jūnija darba kārtību.

Sēdes vadītāja. Vai "par" kāds vēlas runāt? Nevēlas. Lūdzu balsošanas režīmu! Vienīgais... Es atvainojos! Atsauciet balsošanas režīmu! Es jums atkārtoju vēlreiz. Ārkārtas sēde būs tik un tā, neatkarīgi no tā, kā jūs nobalsosit par šo lēmumu, jo tādu ir pieprasījusi vairāk nekā 1/3 daļa Saeimas deputātu. Tas vairs nav manā varā.

Tagad, lūdzu, vēlreiz balsošanas režīmu! Lūdzu balsot! Lūdzu rezultātu! Par - 33, pret - 34, atturas - 9. Turpinām darbu. Mums vēl šodien ir jāizskata seši jautājumi. Tā ka mēs neesam tikuši vēl līdz pusei.

Gundars Valdmanis - Latvijas Vienības partijas frakcijas deputāts.

G.Valdmanis (Latvijas Vienības partijas frakcija).

Cienījamais Prezidij! Draugi un Kiršteina kungs! Es negribu daudz jūsu laiku kavēt, bet bija runa par kredītiem, un es laikam saprotu, ka jūs to lasīsit drīz kā pielikumu bankas "Baltija" komisijas ziņojumam, manu personīgo viedokli, ka mums daudzās lietās valda idiotisms un gudrinieku komandas, kurām nav itin nekādas pieredzes.

Tagad parunāsim drusciņ par bāziskām lietām, par pamatlietām. Šodienas pasaulē cilvēks ar ķerru un lāpstu nav konkurētspējīgs ar to, kam ir traktors. Konkurētspējīgai darbavietai vajag 150 000 dolāru ieguldījumu. Tā ir gandrīz vienalga kādā laukā. Šis cipars var mainīties par 30%, bet tāds apmēram tas ir. Un es zinu, ko es runāju. Man kādreiz bija šī problēma Kanādā. Tagad kredītu procentu likme 150 000 dolāru ir 1 500 dolāru, kas ir kaut kur jāatrod, ja tā kredītu likme ir augstāka, nekā tā ir citur pasaulē, taču Latvijā kredītu likme ir 3% - 4% caurmērā mēnesī, tas ir, 49% gadā, tas ir, 40% vairāk gadā, nekā ir jāmaksā Rietumos. Mums šeit nekādas ekonomijas nebūs, jo mums no katras normālas Rietumu algas būs jāatskaita 60 000 dolāru. Izdariet šo aritmētisko aprēķinu paši un saprotiet to!

Nē, Kiršteina kungs, ja man uzticēs banku un ja es uzņemšos to darīt, es nedošu kredītus par 24% gadā, jo aizņēmējs nonāks bankrotā, arī viņa garantētājs pazaudēs savu mantu. Aizdevējs bankrotēs un arī viņa noguldītāji bankrotēs. Mūsu augstā kredītu likme ir tāds posts, kur nekas nespēj izdzīvot. Un šajā laikā ieviest zemes tirgu, kad cilvēki ir izubagoti, kad neviens šeit nemāk to zemi lietot un pelnīt ar viņu, jo viņam ir tās baigās kredītu likmes, - būtu vislielākais grēks. Mēs vienkārši to zemi atdotu. Mums kaut kad reiz būs jābūt noregulētam zemes tirgum, bet ne jau šodien.

Un vēl pie tā paša lielā idiotisma, ko mums šī gudrinieku komanda stāsta, ir ļoti daudzās mazās zemes - Bermudas, Bahamas, Islande, Grenlande un vēl tālāk -, kurām ir investīcijas un kuras dzīvo labi. Mums ir samērā ļoti vienkāršs uzdevums - ekonomiku celt 2 vai 3 miljonu cilvēku līmenī, tas ir labi ja 30 000 latu eksporta darbs, bet mums pa priekšu jāatkratās no tām muļķībām, ko mums šeit "bâž ausīs", jo, kamēr mums būs šāda kredītu likme, kāda mums tagad ir, mēs nedrīkstam iet ne uz Eiropu, ne uz NATO, vienalga - kur. Tāds kungs, kas it kā uzticas tautai, bet var piemirst savu uzvārdu bērnībā, mūs mēģina vest... Lūdzu balsot pret un stingri pret šo mūsu zemes iztirgošanu, kamēr mēs esam ubagi.

Sēdes vadītāja. Oskars Grīgs - frakcijas "Tçvzemei un Brīvībai" deputāts.

O.Grīgs (frakcija "Tçvzemei un Brīvībai").

Cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Cienījamie kolēģi! Uzreiz varu teikt atklāti, ka es esmu par brīvo zemes tirgu. Un arī frakcija "Tçvzemei un Brīvībai" ir par brīvo zemes tirgu. Neviens tik neekonomiski domājošs šeit nav. Vēl, Kiršteina kungs, jūs baidāt mūs, ka tie, kuri balsos "pret" un noraidīs šo likumprojektu, ka tie tūlīt aus kājas un skries uz NVS. Nu nav tā, Kiršteina kungs! Nu nav! Es tikai domāju tā, ka Latvijā jau nekad nav pirkta un pārdota zeme pirms Latvijas brīvvalsts sākuma, pirmās Latvijas brīvvalsts sākuma. Mūsu Latvijas zeme jau vienmēr ir iekarota - gan no Rietumiem, gan no Austrumiem. Varbūt tik tiešām, izejot no ekonomiskajiem apsvērumiem, vai arī no iespējamajiem taisnības aspektiem, kā gudri izsakās, mums derētu atdot mūsu zemi atpakaļ godīgi tiem, kam tā piederējusi 700 gadus, tas ir - vācu baroniem. Tas ir ilgs laika posms, bet, kā zināt, laikmeti mainījās, un baskājains latviešu puisis vai strēlnieks diemžēl atguva beidzot 1918., 1919.gadā savu zemes pleķi šeit, ilgi bradātu no Rietumiem un Austrumiem. Jūs varbūt uzskatīsit, ka tās ir manas emocijas, ja emocijas ir slikta rakstura īpašība, taču es uzskatu, ka vēl sliktāka rakstura īpašība ir bezemociju cilvēki, tie ir staigājoši nelaiķi, jo viņi bez sirdsapziņas pārmetumiem pārdos gan zemi, gan māti, gan līdzpilsoņus un parakstīs nāves spriedumu. Tā tas bija 1919.gadā, Stučkas valdīšanas laikā, un arī 1940.gadā - Baigajā gadā. Tātad es varētu teikt, ka mums ir jāatdod baltvāciešiem atpakaļ viņiem piederošās zemes, ko viņi labprātīgi mums pārdeva 1939.gadā. Un tad mēs būsim Eiropā ar visām rokām un visām kājām. Kiršteina kungs, vai tā nebūs?

Jums kā īpašu uzdevumu Eiropas lietu ministram es ieteiktu, zināt, vienu lietu, ko nupat es atklāju šajā žurnālā, ko es jums parādīšu un nocitēšu. Tās ir "Latvijas Tirdzniecības un Rūpniecības Kameras Ziņas". Pēdējais numurs. Būdams zemnieks, es vienmēr meklēju, ko Latvija varētu pārdot, ko zemnieki varētu pārdot Eiropai un pasaulei. Šeit ir skaidri un gaiši rakstīts: "Firmas, kas vēlas Latvijā pirkt..." Iegaumējiet šo teikumu! Lasu, ko tad viņas vēlas šeit pirkt: kaļķakmeni, finiera saplākšņus, metālu caur Latviju no Krievijas, vēlas sadarboties. Viss ir lieliski, bet es domāju; ko zemnieks varētu piedāvāt pārdošanai? Un pēkšņi lasu - 350.punkts: Embassy of Latvia, Canada, 112 Kenstreet, Tower-B, Swai-208, Otawa, Ontario. K-1, P-5, P-2, Canada. Contact G.Andrejevs. Georgs Andrejevs. Fax - 6132387044. Telefons 6132386014. Es pārbaudīju. Mūsu vēstniecība Kanādā iepērk: tulpju sīpolus... Es jums varu tikai pateikt, ka mēs, zemnieki, atbalstām šādu rīcību un ļoti priecājamies, ka visas Eiropas un pasaules vēstniecības sāk nodarboties ar dažādu produkcijas veidu iepirkšanu. Būtu ļoti vēlams jums kā Eiropas īpašo uzdevumu ministram to veicināt. Pieaiciniet, lūdzu, līdzi vēl Krisberga kungu un Lībanes kundzi, un viss būs kārtībā! Mēs tikai priecāsimies.

Redzat, visdīvainākais man, cilvēkam, kurš ir aizgājis uz laukiem, kurš ir redzējis, kā veļas velēna, kā dīgst grauds, kā raža tiek vākta, kā piens nāk govij no pupiem... es esmu redzējis, ko nozīmē strādāt, atšķirībā no jums daudziem, kas nezina, ko nozīmē strādāt. Tas ir pirmais bauslis - strādāt, darbs! Un pēc tam ir - pārdot. Pārdot - pēc tam ir otrais gājiens. Jā, ir jāpārdod, bet es nedomāju, ka mūsu tautai ir jāpaliek par tādu tautu, kas sēž ar sakrustotām kājām un tibeteiku galvā un pārdod visu, kas pagadās. Kāpēc tad šī zeme ir iekārota no Rietumiem un Austrumiem? Ne jau kā investīciju vieta, jo kārtīgs biznesmenis... es pieļauju, ka kārtīgam biznesmenim, kas nāk vienalga no kurienes - no Eiropas, no Austrumiem vai no Rietumiem, viņam faktiski zeme neinteresē. It sevišķi šeit, Latvijā, šī bez maksas, praktiski par velti iegūstamā zeme. Viņam interesē tā rūpnīca un peļņa, ko dod šis lētais darbaspēks un šī telpa vai ražošana, bet zeme viņam galīgi neinteresē. Nāk tikai iekšā kaut kādas "sîkalas", šie biznesmenīši. Viņiem neinteresē zeme.

Tad kāpēc es nevaru nopirkt iekšējā tirgū zemi? Kāpēc? Vai tādēļ, ka mēs esam slinki? Tādēļ, ka piecu gadu laikā, zināt, mums ir radusies situācija, lai mēs to zemi uzdāvinātu kā sertifikātus - par velti.

Faktiski, ja Krisberga kungs saka, ka mēs paliksim bagāti pēc tam, lai Dievs dod, ka mēs, pārdodot šo zemi, iespējams, uzbūvēsim uz zemes objektus, būs liela ražošana, un mēs iesim par kalpiem vai par ko citu strādāt - par inženieri, vienalga, par reportieri vai par ko citu, bet mēs pēkšņi kļūsim bagāti. Nu lieliski! Bet tas vairs nav mans, tas nav mūsu vairs. Nu nav taču vairs mūsu!

Šis mazais zemes pleķītis ir tik maziņš. Nu, pieņemsim, Rīgā kādu rūpnīcu, var atļaut... zem šīs rūpnīcas lielai, spēcīgai kompānijai vai kādam citam var atļaut nopirkt to zemi zem ēkām. Pilnīgi pareizi, varētu tam piekrist. Radīs jaunas darba vietas un tā tālāk. Bet es to salīdzinu apmēram kā lauku cilvēks, kā ražotājs laukos, kas kopis un apstrādājis zemi. Mums pašlaik ir 60 hektāru, es labprāt gribētu nopirkt no kaimiņa vēl 60, viņš pārdod, bet man nav par ko pirkt, jo bankās es nevaru ieiet, man nav "Auseklīša". Es neesmu izkrāpis naudu nevienam, neesmu noguldījis kā augļotājs "Baltijas" bankā. Es nevaru to izdarīt. Es gribu nopelnīt ar savu darbu, ar tulznām, lai būtu, lai tirgū ietu mana ražotā produkcija, bet diemžēl neatļautais tirgus ir vaļā. Taču pamēģiniet šovakar pielādēt vienu kravas mašīnu un ievest tepat Polijā kaut vai gaļu vai vienu piena cisternu. Nemūžam jūs neievedīsit! Bet kāpēc tad mums stāv šie vārti vaļā, kas sit lauku ražotāju no kājām nost, vispār nosit no kājām? Tas ir apmēram tā kā, teiksim, lai gan es nedaudz kauties varbūt protu, bet mani uzdzen ringā pret Taisonu un tad saka tā: "Kâpēc tu dabūji pa purnu, kad iedzina stūrī? Kāpēc tu viņam nesiti pretim?" Tāpēc, ka man nebija radīti treniņa apstākļi un man nebija laba trenera. Tikai tāpēc!

Kāpēc tad mums nav radīti apstākļi, lai mēs to zemi pārdotu iekšēji, savstarpēji tirgū, kurš ir slinkāks vai kuram nepaveicas, bet iekšējā tirgū? Nu kāpēc? Sakiet - kāpēc? Nu kāpēc mums ir jāpārdod tiešām ārzemju firmām vai juridiskajām un fiziskajām personām? Jā, šeit minēja Perepjolkinu, bet kā vaina tad tā ir? Nu pārdodiet zemi, man jau nekas nav pretī! Atdosim arī baltvāciešiem. Nu, dodiet un ņemiet, viss būs kārtībā, un mēs būsim Eiropā. Cepuri nost! Bet es tikai gribēju pateikt vienu: es neesmu krauklis, kas ķērc, bet, ja šo jautājumu nobalsos parlamentā, tas ieies vēsturē, un tik tiešām bērnubērni to pieminēs, bet es nedomāju, ka tie cilvēki, kam vēl ir sirdsapziņa un kam ir tiešām svēta šī zeme, es nedomāju, ka viņi to tik viegli atstās. Paldies.

Sēdes vadītāja. Indulis Bērziņš - frakcijas "Latvijas ceļš" deputāts.

I.Bērziņš (frakcija "Latvijas ceļš").

Cienījamā sēdes vadītāja! Cienījamie kolēģi! "Mçs neesam pret, bet balsosim "pret", mēs neesam pret, bet balsosim "pret"" -, to es dzirdēju no cienījamās kustības "Latvijai", to es dzirdu no frakcijas "Tçvzemei un Brīvībai"... Vai no jums tie vārdi: "...mēs neesam pret, bet balsosim "pret"" neliekas dīvaini?

Grīga kungs, atšaudīsimies vēl vienu reizi, nu atšaudīsimies, un viss būs kārtībā, bet izbeidziet izplatīt šīs pasaciņas, ko jūs šeit stāstāt. Ja kaimiņos mums būtu kāda naidīga valsts, kura gribētu mums sliktu... Es jums uzdodu elementāru jautājumu, Grīga kungs: "Ko viņa gribētu? Vai viņa gribētu, lai izpirktu Latvijas zemi, vai viņa gribētu, lai Latvija būtu nabadzīga un tātad ietekmējama?" Tieši ar to, ka mēs esam nabadzīga. Tieši tā! Lai ar mums varētu manipulēt. Es pieņemu, ka, ja kaimiņos mums būtu šāda valsts, tad viņa gribētu, lai mēs būtu nabagi, un mēs būsim nabagi, kamēr nesakārtosim savu valsti paši priekš sevis. Un šeit pat nav runa ne par Eiropu, ne par NATO. Bet arī par to, jo es iestājos par mūsu iestāšanos gan vienā, gan otrā. Tātad vienas manas paziņas vecaistēvs teica tā: kāpēc skriet, ja var iet, kāpēc iet, ja var sēdēt, kāpēc sēdēt, ja var gulēt? Vārdu sakot, kas ātrāk miris, tas ilgāk beigts. Cienījamie kolēģi, jau kuru gadu Saeima nepārtraukti atgriežas pie šī jautājuma, izpārdosim vai neizpārdosim? Jau kuro gadu cienījamā opozīcija un arī pozīcijas frakcijas, it sevišķi, kad viņas bija opozīcijā, kritizē valdību. Nu nevar taču tādā nabadzībā turēt tautu! Varbūt kaut ko darīsim reāli arī šajā namā, nevis traucēsim valdībai? Nevis traucēsim valdībai pieņemt noteikumus un tad pieņemt šos likumus, bet pieņemsim paši reālus likumus, ja jau mēs to neļāvām izdarīt 81.panta kārtībā. Es griežos pie frakcijas "Tçvzemei un Brīvībai". Ja tas ir nepieciešams, izdarīsim labojumus otrajā un trešajā lasījumā. Šis likumprojekts nav steidzams, viņš ir trīs lasījumos.

Cienījamā frakcija "Tçvzemei un Brīvībai", kā tad ir ar to konservatīvismu? Jūs esat konservatīvā partija. Gribu jums pateikt, ka ne jau tie, kuri ēd konservus, ir konservatīvie, bet tie, kam ir tādas pašas konservatīvās vērtības kā citām konservatīvajām partijām, un viena no šīm vērtībām ir reāls brīvais tirgus. Reāls brīvais tirgus! Parunājiet ar angļu konservatīvajiem, ar vāciešiem, vienalga, ar kuru - ar Kola partiju, ar visiem tiem, kuri varētu būt jūsu sabiedrotie, un uzprasiet par šo jautājumu, kāda ir viņiem attieksme.

Cienījamie Zīgerista partijas pārstāvji, kad jūs pēdējo reizi kontaktējāties ar savu vadoni? Kad es runāju ar Zīgerista kungu, viņš viennozīmīgi teica: "Es esmu par brīvo tirgu!" Viņš to ir atkārtojis Latvijas televīzijā un presē. Kas ir noticis? Vai jums ir zudis ar viņu kontakts vai jūs vienkārši viņu esat "gâzuši"! Tas, ka jūs esat pret brīvo tirgu, tas, manā uztverē, ir vienkārši neizprotami. Man liekas, ka šajā balsojumā, ja runā pavisam nopietni, mēs beidzot redzēsim, kas ir labējais un kas ir kreisais. Es negribētu, lai šis jautājums tiešām tiktu novests līdz absurdam. Ja ir nepieciešami kādi labojumi šajā likumā, es atkārtoju vēlreiz, iesniegsim priekšlikumus un labosim šo likumu. Tas attiecas uz frakcijas "Tçvzemei un Brīvībai" piedāvājumu, teiksim, izmainīt, kaut ko ierobežot sevišķi attiecībā uz pašvaldību pilnvarām. Nav nekādu jautājumu, to visu var izdarīt, bet "nenogriezīsim" šo likumu atkal pirmajā lasījumā, kas varētu notikt. Mēs tagad viņu "nogriezīsim" ar latviešu tautas acīs labi padarīta darba sajūtu, aiziesim atvaļinājumā un atgriezīsimies 8.augustā, labi ievēlējuši Prezidentu un izdarījuši vēl šo to. Atgriezīsimies augustā un vai tad atkal sāksim diskusijas par šo likumu? Parēķiniet, cik ilgs laiks paies!

Īstenībā šobrīd, kad valstis atrodas pārejas periodā, notiek nežēlīga konkurence starp atsevišķām valstīm, kuras tad iegūs šos investorus, kuras iegūs cilvēkus, kuri būtu gatavi šeit ieguldīt līdzekļus, un tātad man liekas pats svarīgākais... Nav šeit runa par to, ka šie cilvēki nāks un izpirks to zemi. Te jau Vītola kungs ļoti perfekti to parādīja, kā tas reāli ir Igaunijā un tā tālāk, runāja par tā saucamo zīmju sistēmu. Man un maniem kolēģiem no Ārlietu komisijas nākas bieži tikties ar cilvēkiem no citām valstīm, un viens no pamatjautājumiem, ja viņi grib izprast, kāda tad ir Latvija un vai ir jēga šeit kaut ko ieguldīt vai ne, ir šis jautājums: vai jums ir brīvais zemes tirgus vai nav? Un, ja mēs varam atbildēt: jā, mums viņš ir un pēc tam, pieņemsim, uzskaitīt tos ierobežojumus, kuri varbūt ir nepieciešami... Es to nenoliedzu, ka tā ir viena pieeja.

Ja mēs sakām, ka mums viņa nav, bet kaut kādos līgumos ir kaut kādi punkti, caur kuriem jūs kaut kā paklusām varat ielavīties iekšā, tad tā ir pavisam cita pieeja. Tāpēc, cienījamie kolēģi, es aicinu tiešām izprast lietas nopietnību un balsot par šo likumu, un, ja tas ir nepieciešams, labot pēc tam otrajā un trešajā lasījumā. Paldies.

Sēdes vadītāja. Modris Lujāns - pie frakcijām nepiederošs deputāts.

M.Lujāns (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Cienījamie kolēģi! Es ceru, ka pēc cienījamā Grīga kunga runas Lagzdiņa kungs painteresēsies... jo, cik es atceros, Korupcijas novēršanas likumā bija noteikts, ka deputāti nedrīkst nodarboties ar reklāmas darbību. Un es, protams, ceru, ka pēc Grīga kunga uzstāšanās sīpolu daudzums palielināsies, un, ja Latvijas zemnieki varēs pārdot tālajā Kanādā vairāk tulpju sīpolu, tad es domāju, ka tas būs patiešām Grīga kunga nopelns.

Nu, protams, arī par vēsturi mēs varam parunāt, bet Stučkas kungs, kuru Grīga kungs atcerējās... Tur bija īpatnēja situācija, ka Stučkas kungs arī bija pret zemes tirgu un viņš iestājās par to, ka tam jābūt valsts rokās. Un toreiz taisni iznāca tā, ka tādēļ krita padomju iekārta un attiecīgi nodibinājās neatkarīgā Latvijas Republika. Tas ir vēsturisks fakts. Un Stučkas kungam pēc tam par šo lietu, teiksim, izteica rājienu par vēsturi.

Un, protams, man izbrīnu rada tas, ka Grīga kungs, kas ir zemnieks, šodien var uzstāties pret to, lai tas zemnieks beidzot varētu patiešām to savu atmatā esošo zemes gabalu... Es nezinu, kad jūs esat pēdējo reizi bijis... Es arī esmu bijis laukos un zinu, cik daudz ir atmatu, un, ja tas zemnieks šo atmatas gabalu varētu ieķīlāt bankā, lai saņemtu reālos līdzekļus, jo, atvainojiet, neviena banka, ne arī valsts nekādus kredītus nedod. Un tas pats zemnieks, saņemot šos līdzekļus, varētu atvērt koku darbnīcu vai vēl kaut kādā citādā veidā veicināt savu darbību. Taču diemžēl šī iespēja ir liegta, un patiešām lai tad kaut kādā viltus ceļā tas zemes gabals tiek norakstīts. Tam zemes gabalam nav šīs reālās vērtības, bet tam zemes gabalam ir jāiekļūst tirgū, un patiešām es neredzu nekādas briesmas, kādas... Es nezinu, kur tas zemnieks atradīs šo investoru, kas būs ar mieru to pirkt. Un, ja kāds investors gribēs tajā Gaujas krastā uzcelt viesnīcu vai vēl kaut ko citu, vai tas būs slikti Latvijai? Vai tas nedos darba vietas? Un ko viņš aizvedīs prom - vai to zemes gabalu tanī Gaujas krastā?

Ir cita lieta. Protams, likumā ir jāieliek normas, kas rada ierobežojumus, lai tur nevarētu, teiksim, šādu vai tādu... Tas ir pašai vietējai pagasta vadībai jālemj. Un, protams, ir nenormāli klausīties, ja vietējā pagasta vadība, kas ir ievēlēta, ja viņa ir korumpēta vai viņa ir muļķe. Piedodiet, tad tādu mēs paši esam pieņēmuši Vēlēšanu likumu par pagasta valdēm un visām citām? Un to vajag sajēgt. Bet šajā gadījumā it sevišķi, kad šodien ir šī katastrofālā bezdarba situācija, it sevišķi ieejot Eiropas tirgū. Nav noslēpums, ka zemnieku saimniecības sabruks, būs bankroti, un viņas bruks kopā. Jautājums tātad: ko mēs gribam panākt? Vai to, lai tas zemnieks... Es neņemos spriest, uz kurieni viņš ies, pārlicis savu pauniņu pār plecu, ne santīma nesaņemot, ja viņam visa tā saimniekošana izbeigsies.

Ir jārunā reāli un jādomā. Taču, protams, es negribu šajā gadījumā uzskatīt, ka tas ir speciāli politisks jautājums, un negribas, ka te dalīs kreisajos vai labējos, jo ir jārunā par to, vai mēs gribam, lai mūsu tauta dzīvotu, lai mūsu zemniecība būtu. Cik paliks pāri zemnieku, Grīga kungs, kas ar deputāta algu sponsorēs savu saimniecību? Es nezinu, cik tur var būt. No Latvijas Vienības partijas - pāris vīru, un tie būs tie mūsu Latvijas zemnieki, ko mēs vedīsim uz konferencēm un rādīsim, ka, lūk, atnākuši septiņi Latvijas zemnieki. Viņi būs kā indiāņi, un tādēļ ir jābūt reālistiem. Un šajā gadījumā es vēlreiz saku, ka šis ir pirmais lasījums, tālāk arī Grīga kungs var ierosināt savus labojumus, un tad būs normāla lieta. Šajā gadījumā es personīgi atbalstīšu šo likumprojektu. Paldies.

Sēdes vadītāja. Anna Seile - LNNK un LZP frakcijas deputāte.

A.Seile (LNNK un LZP frakcija).

Cienījamā Saeimas priekšsēdētāja un godātie deputāti! Vienmēr, kad sāk runāt par izmaiņām zemes reformas likumos, kaislības sit ārkārtīgi augstu vilni. Un vēl augstāku vilni tās sit tad, ja runājam par zemes tirgu. Tad nez kāpēc visi sāk runāt par brīvu zemes tirgu. Un te es jums gribu atgādināt, ka brīvs tirgus nav pat Centrāltirgū, kur nupat valdība ir pieprasījusi ieviest kases aparātus. Un es domāju, ka pareizi to dara, jo katram pārdevējam ir zināma nodeva jādod arī mūsu valsts kasē, lai pildītos mūsu valsts budžets.

Un tagad par to, ko mēs saucam par zemes tirgu. Vai tad viņa nav? Viņš ir. Arī tagad var pirkt un pārdot zemi, un pirmie pircēji, kas visaktīvāk piedalās šajā zemes tirgū, tiklīdz zemes īpašums ir ierakstīts zemesgrāmatā, ir mūsu pašu paju sabiedrības. Un viņām pašlaik tas piedāvājums ir, tikai naudas viņām ir pamaz, tāpēc viņas nevar šo zemi izpirkt. Aizstāvot mūsu paju sabiedrības, es saku, ka, atlaižot vaļā šī brīvā zemes tirgus grožus, ja mēs viņu salīdzinām ar tādu auļojošu zirgu, tad vienīgi to var darīt tā, ka sākumā pievelk grožus stingri - tā, kā tas ir pašreizējā likumā -, bet pēc tam likumā izdara tādas izmaiņas, ka groži tiek palaisti mazliet vaļīgāk, - tiek paplašināts šo īpašumu pirkšanas, tas ir, zemes īpašuma tiesību, subjektu loks. Bet, ja mēs uzreiz palaižam grožus pilnīgi vaļā, tad zirgs no streņģēm ārā un rati ir apkārt. Tad vairs atturēt un labot neko nevarēs. Nekas mums neliedz pēc īsa brīža - pēc diviem trim mēnešiem, varbūt jau pat rudenī, pabrīvināt šo zemes tirgu, bet šajā mirklī, kad viņš jau ir, mums tomēr viņš ir ļoti uzmanīgi jāpaplašina, ko ierosina Ministru kabineta projekts. Pilnīgi visiem - visām juridiskajām personām, visām fiziskajām personām ir tiesības iegūt zemi īpašumā.

Ko ierosinu es, ko ierosina frakcija "Tçvzemei un Brīvībai" un vēl daudzi citi deputāti, kas šeit runāja lietišķi? Es nerunāju par tiem deputātiem, kas runā vispār, runā ar skaļām emocijām, jo, manuprāt, likumus pieņemot, vispirms jāievēro viens noteikums - ir jāiepazīstas ar tiem likumiem, kas ir spēkā. Tātad ir ierosinājums paplašināt savu zemes tirgu, un pirmām kārtām tā, lai zemi varētu nopirkt arī to valstu fiziskās un juridiskās personas, ar kurām noslēgti starpvalstu līgumi. Līdz šim to varēja izdarīt tikai šo valstu juridiskās personas. Un kuras tad ir šīs valstis? Tātad Francija, Norvēģija, Polija, Somija, Šveice, Taivana, Vācija, Zviedrija. Jau ir sagatavoti starpvalstu līgumi, mums viņus pieklātos lielā tempā akceptēt, lai arī, piemēram, ASV, ar kuru šis līgums jau ir sagatavots, savam "Kellogg's" varētu iegādāties zemi īpašumā, nevis nomāt uz 99 gadiem. Lai Austrija, Dānija, Izraēla, Lielbritānija un Nīderlande, viņu visas fiziskās personas un visas juridiskās personas varētu pie mums pirkt zemi. Kāpēc? Tāpēc, ka ar šīm valstīm noslēgtajos līgumos mums taču ir iestrādātas garantijas. Bet kādas garantijas ir iestrādātas attiecībā uz šīm Austrumvalstīm, kur, kā Kiršteina kungs man divas dienas atpakaļ teica, nav pat zemesgrāmatu? Viņiem nekā nav, bet pie mums viņi uz tādiem pašiem noteikumiem varēs iegādāties šo zemi īpašumā. Es protestēju pret tādu nostāju. Arī viņiem ir jāievieš kārtība savā Austrumu valstī. Un tikai tad viņi varētu iegādāties zemi arī pie mums. Kur mums tik ļoti ir jāskrien?

Ministru kabineta sagatavotais projekts pasaka, ka tātad paplašinās šo subjektu loku. Bet tajā pašā laikā tik tiešām es nebiju pat pievērsusi uzmanību tam, uz ko jūsu uzmanību vērsa Pēterkopa kungs. Tikko šodien pieņemtais likums tiek anulēts. Un nebūs tiem bijušajiem īpašniekiem šīs kompensācijas par zemi, jo attiecīgais pants līdz ar šo Ministru kabineta izstrādāto projektu ir nosvītrots. Vienā sēdē mēs esam pieņēmuši divus galēji alternatīvus likumus.

Mēs runājām Tautsaimniecības komisijas sēdē par to, vai šeit vajadzētu tik ļoti steigties. Vai nevajadzētu visus iesniegtos alternatīvos variantus, kuri, starp citu, ir izstrādāti kopā ar daudziem juristiem, vai viņus nevajadzētu apvienot vienā? Es nesaku, ka Ministru kabineta iesniegtais projekts būtu jānoraida uzreiz un pavisam. Bet viņš ir tik ļoti saīsinājis šos noteikumus, kas ir paredzēti likumā, ka sajūk visi šie zemes likumi, sajūk visas normas, kas tur ir. Tādēļ es aicinu uz tādu kompromisa variantu. Jā, diemžēl tā ir. Man ir jāaicina neatbalstīt Ministru kabineta izstrādāto likumu pirmajā lasījumā. Vajag sīki un pamatīgi izveidot darba grupu, kura apvienotu visus šos alternatīvos priekšlikumus. Un es saprotu arī no Šķēles kunga, ka viņam ir ļoti daudzas idejas, kuras nav iestrādātas šajā iesniegtajā projektā, kā, piemēram, noteikums par to, ka pēc zemes reformas pabeigšanas puse zemes pienāktos pašvaldībai, bet otra puse - valstij. Līdz šim visa brīvā zeme, kas netiek sadalīta zemes reformas gaitā, nonāk valsts īpašumā. Un kā jūs domājat, kādēļ neviena pašvaldība nepieņem lēmumu par zemes reformas beigām, kaut arī apmēram 50% to varētu izdarīt tagad? Un zemes reformā īstenībā nevajadzētu gaidīt, kamēr katrs zemes gabals tiek iemērīts. Viņu varētu pabeigt ar to brīdi, kad ir pieņemti atbildīgo zemes komisiju lēmumi. Un tad šo zemi, ja viņa nonāk pašvaldībai... pašvaldība būs tā, kura zemi pārdos. Tādu ierosinājumu vajadzētu pieņemt. Vajadzētu viņu iestrādāt.

Ja mēs nobalsosim par Ministru kabineta projektu, tad iestrādāt ir ārkārtīgi grūti... Tad praktiski ir jāuzraksta jauns likumprojekts. Nu, lūk, un daudzas tādas normas ir. Tā, piemēram, ja pieņem Ministru kabineta sagatavoto projektu, ir redzams, ka šajā gadījumā pilnīgi pazūd visi teicieni attiecībā uz zemes reformas beigām. Mēs bijām izdomājuši šo sistēmu tādu, ka šeit, Saeimā, jums visiem klātesot un balsojot, svinīgi pasludinātu zemes reformas beigas katrā atsevišķā pašvaldībā. Jūs teiksiet - vai Saeimai ar to jānoņemas? Ir jānoņemas. Vienā reizē, vienā Saeimas sēdē, var apstiprināt vismaz 10, 15 vai pat 20 šādus pašvaldību lēmumus par zemes reformas beigām. Un ko saka mūsu tālākie likumi? Tie saka tā: tad, kad pašvaldība ir pasludinājusi zemes reformas beigas un Saeima to ir akceptējusi, - tad stājas spēkā Civillikums. Un tad ir šis pilnīgi brīvais zemes tirgus. Pilnīgi brīvais. (Jo Latvijas Republikas Civillikums neparedz nekādus ierobežojumus nevienam. Tas, kas pērk zemi, var būt pilsonis, un tas var būt arī nepilsonis.) Jo tas nozīmē, ka šajā teritorijā, šajā konkrētajā pašvaldībā, reforma ir pabeigta. Viss ir kārtībā, un cilvēks ar savu zemes īpašumu var brīvi rīkoties - pārdot, ieguldīt, dāvināt, kam vien vēlas. Un tad mums stājas spēkā šie civilizētie noteikumi. Bet nesteigsimies palaist tos "grožus" pārāk vaļīgi un pārāk ātri!

Un lai jums mazliet pateiktu... Sešas minūtes palikušas. Lai jums pateiktu par privatizācijas gaitu Latvijā, par ko neviens šeit nerunāja, es jums varu pateikt, ka visā Latvijā pieprasījumus, lai atgūtu savus zemes īpašumus kā pilsētās, tā laukos, kopumā ir iesnieguši aptuveni 370 000 pieprasītāji. No tiem tikai 103 000 ir saņēmuši zemes komisiju lēmumus. Nedomājiet, ka zemes komisijas ir slinkas. Viņi lēmumu nevar saņemt tāpēc, ka zeme nav iemērīta. Tāpēc, ka arhīva dokumenti varbūt nebija savlaicīgi sagatavoti un iesniegti. Iemesli ir daudzi un dažādi. Tātad tikai aptuveni ceturtajai daļai ir pieņemti šie lēmumi par viņu zemes īpašuma likteni. Bet zemesgrāmatā ierakstīti (tātad tie, ar kuriem darījumi varētu notikt, arī šo Ministru kabineta izstrādāto noteikumu noteiktajā kārtībā) ir tikai 46 000, tas ir aptuveni 10 reizes mazāk. Tātad tikai viena desmitā daļa no zemes pieprasītājiem ir spējuši ierakstīt savus zemes gabalus zemesgrāmatā. Reforma iet pilnā sparā, un, ja mēs atņemsim pašvaldībai šo stimulu pašai pabeigt savā teritorijā zemes reformu, darīt to visātrāk, un ja mēs atņemsim valdībai to iespēju iedot nedaudz līdzekļu zemes reformas paātrināšanai, zemes iemērīšanai... starp citu, daudz kas jau ir iemērīts, jau ir daudzi... vairāki zemesgrāmatu tiesneši un viņu vietnieki, kas var pieņemt šos lēmumus, šis process ir tapšanas stadijā.

Un, no šā viedokļa vadoties, es jūs aicinu tomēr šo likumprojektu noraidīt, - bet ar domu, ka tas ir uzlabojams, "revidējams", pārstrādājams. Un arī es pati apņemos, izmantojot savu pieredzi Zemes komisijas darbā, sagatavot vēlreiz vienu alternatīvo projektu kādas darba grupas sastāvā, un pa šīm dienām, ko mēs saucam par Saeimas brīvdienām, bet kas, pareizāk sakot, ir starplaiks starp divām sesijām, sagatavosim tādu likumprojektu, par kuru vismaz trīs ceturtdaļas varēs balsot droši. Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītāja. Jānis Lagzdiņš - frakcijas "Latvijas ceļš" deputāts.

J.Lagzdiņš (frakcija "Latvijas ceļš").

Kolēģi deputāti! Man vienkārši šokē tā paviršība un nenopietnība, ar kādu mēs izskatām šo mūsu tik ļoti svarīgo jautājumu. Palūkojieties, lūdzu, tur, uz zāles labo pusi! Tā ir vieta, kurā būtu jāsēž mūsu pašu apstiprinātajai valdībai. Šīs rindas šobrīd ir pilnīgi tukšas. Jā, beidzot parādījās arī premjerministrs... Tieši tā, bet premjerministram...

Sēdes vadītāja. Lagzdiņa kungs, lūdzu, neļaujieties provocēties un neatbildiet izsaucieniem no zāles!

J.Lagzdiņš. Nevaru apsolīt. Godātie kolēģi! Es, būdams deputāts, kurš neorientējas zemes lietās (kaut gan sešus gadus strādāju šajā zālē), gaidīju šodien atbildes uz vairākiem praktiskiem jautājumiem. Jau pusotru gadu ir spēkā norma, kas dod tiesības Latvijas Republikā iegādāties zemi laukos Latvijā reģistrētām ārvalstu uzņēmējsabiedrībām - no valstīm, ar kurām Latvijas Republika ir noslēgusi starptautiskus līgumus par ārvalstu investīciju veicināšanu un aizsardzību. Kādēļ, godātie kolēģi, šodien neuzstājas no šīs tribīnes ārlietu ministrs vai varbūt premjerministrs? Varbūt viņam ir šāda informācija. Un mums nepastāsta, vai tik tiešām šā pusotra gada laikā šo valstu firmas ir vēlējušās uzpirkt zemi Latvijā, cik daudz tās ir to uzpirkušas un vai tiešām stāvoklis ir tik ļoti bīstams, ja mēs šo tirgu atbrīvosim vēl vairāk. Šādas informācijas nav. Bet viens pēc otra šeit runā, runā tāpat kā par čekas maisiem, tāpat kā par svētku dienām, emocijas un vēlreiz emocijas, un tikai emocijas, nevis fakti un konkrēti argumenti, konkrēti skaitļi un apsvērumi. Tāpat jau pusotru gadu ir spēkā norma, kas nosaka, ka Latvijā zemi var pirkt juridiskas personas. Cik daudz šādas juridiskas personas ir iegādājušās zemi? Kāds stāvoklis ir Jūrmalā? Klīst baumas, ka tur viena vai otra, vai trešā banka, kas ir saistīta ar Austrumu kapitāliem, uzpērk zemi. Kāds ir patiesais stāvoklis? Vai komisija ir uzklausījusi attiecīgo institūciju vadītājus, noskaidrojusi, kāda ir patiesā situācija? Ir informēta? Es no cienījamā referenta nedzirdēju šeit konkrētus faktus un apstākļus. Tikai emocijas. Godātie kolēģi, mēs runājam par praktiskām lietām. Par zemi. Par mūsu Latvijas zemi mēs runājam. Es gribēju varbūt uzklausīt arī zemkopības ministra viedokli. Varbūt viņš ir atvaļinājumā šobrīd, dienā, kad mēs apspriežam Zemkopības ministrijai tik svarīgo jautājumu, varbūt pašu svarīgāko? Varbūt premjerministrs viņu ir atlaidis atvaļinājumā šodien? Kāds ir zemkopības ministra viedoklis? Ir vajadzīga konkrēta informācija, konkrēti fakti. Atkal to nav. Atkal ir tikai emocijas un tukši soli. Es gribēju uzklausīt arī ārlietu ministra viedokli, uzzināt, kāda situācija ir citās valstīs, kas veic šo zemes reformu. Kāds stāvoklis ir Ungārijā? Kādi tur ir likumi? Vai tur iespiežas Rietumu vai Austrumu kapitāls? Kāds stāvoklis ir Polijā? Atbildiet man, lūdzu! Atbildes nav. Gan no vienas, gan no otras puses ir tikai emocijas.

Godātie kolēģi, mani šokē šī nenopietnība, ar kādu mēs divās minūtēs grozām nodokļu likumus, uzliekam akcīzes nodokli vienai vai otrai precei, bet pēc tam nākamajā dienā apķeramies, ka esam kļūdījušies. Beidzot izlasām kaut ko, kaut kādus faktus un kaut ko padomājam. Un atkal atceļam. Un tādējādi mēs radām mūsu valstī gan uzņēmējdarbībai, gan vienkāršam sētniekam tādu vidi, ka viņam negribas pat strādāt, klausoties, cik neprofesionāli mēs to darām šeit, šajā augstajā namā. Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītāja. Ziedonis Čevers - Latvijas Republikas Ministru prezidenta biedrs.

Z.Čevers (Latvijas Republikas Ministru prezidenta biedrs).

Cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Cienījamie deputāti! Man ir liels gods uzrunāt cienījamo Saeimu. Uzrunāt sakarā ar to apstākli, ka izskanēja nupat kritika par to tukšo rindu, kurā vajadzētu sēdēt valdības vīriem, ko jūs paši esat akceptējuši un apstiprinājuši. Man, kā vienmēr, ir patīkami dzirdēt Saeimā Lagzdiņa kungu, kurš izsaka ļoti konstruktīvu kritiku un kuram ir vēlme sadarboties ar valdību daudzu jautājumu risināšanā.

Bet neliela informācija: šodien bija valdības ārkārtas sēde, izbraukuma sēde no pulksten 9.00, kur valdības vīri apskatīja visus jautājumus, kas saistīti ar mūsu Aizsardzības ministrijas struktūrām, tikās ar dažādu valstu militārajiem atašejiem, gatavojot "Baltica Challenge" mācības, kas notiks šeit, Latvijā. Man patiešām ļoti žēl, ka šo lēmumu par ārkārtas sēdi valdība pieņēma pirms trim nedēļām, jo nebija plānojusi, ka šodien notiks Saeimas sēde. Varbūt tā iemesla dēļ, es ceru, cienījamais Lagzdiņa kungs atvainos kā mani, tā visu valdību un arī Šķēles kungu par to, ka mēs šodien sēdē nevarējām piedalīties.

Kas attiecas uz mūsu mijiedarbību, šī valdība ir šīs Saeimas akceptētā valdība, un, ja gadījumā ir kādi jautājumi, neskaidrības, ministriju vai ministru neskaidras darbības vai neatbildēti jautājumi, mēs cenšamies to darīt Saeimas sēdēs, atbildot uz jūsu rakstiskiem jautājumiem.

Un otrs moments, ko es gribētu uzsvērt. Valdības sēdēs valdībai ir pietiekami labas tradīcijas izveidotas, runājot par ļoti daudzu jautājumu izskatīšanu komiteju sēdēs. Šīs komitejas nav slēgtas - vēl jo vairāk priekš cienījamajiem Saeimas deputātiem. Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītāja. Odisejs Kostanda - frakcijas "Latvijai" deputāts.

O.Kostanda (frakcija "Latvijai").

Cienījamā priekšsēdētāja! Cienījamie kolēģi! Šeit nepārtraukti tika kaut kādā īpatnējā veidā mēģināts "pievilkt" Tautas kustību "Latvijai", radot priekšstatu varbūt tajos cilvēkos, kas klausās šodienas sēdi, ka it kā nav kaut kādas konsekvences Tautas kustības "Latvijai" nostādnēs. Tāpēc tūlīt atbildēšu uz šiem un it sevišķi uz frakcijas "Latvijas ceļš" deputāta Induļa Bērziņa izteikumiem, kuri izskanēja tādā kā jautājuma formā: vai frakcija "Latvijai" un partija "Tautas kustība "Latvijai"" un tās priekšsēdētājs Joahims Zīgerists ir saskaņojuši viedokļus un vai tik nav tā, ka šie viedokļi ir pilnīgi dažādi? Nu tad, lūk, es jums pilnīgi skaidri pasaku - jā, mēs esam saskaņojuši mūsu viedokļus, arī šodien no rīta vēl telefoniski sazvanījāmies pirms sēdes, precizējām, teiksim, tos argumentus, kādus mēs šeit pamatoti izsakām. Jā, mūsu viedokļi saskan, mēs esam par brīvo zemes tirgu, bet esam pret šo konkrēto, šodien sēdē izskatāmo valdības iesniegtā likumprojekta tekstu. Tātad mums ir vienots uzskats. Bet ko mēs šodien redzam šeit sēdē? Mēs redzam to, ka, piemēram, Induļa Bērziņa kungs no frakcijas "Latvijas ceļš" runā vienu, bet citi "Latvijas ceļa" deputāti, piemēram, Lagzdiņa kungs, nāk un saka kaut ko citu. Tad nu man ir tāds pats jautājums Indulim Bērziņam: vai jūs paši savā frakcijā vispār esat saskaņojuši savu pozīciju un vai jums, frakcijai "Latvijas ceļš", vispār ir vienots viedoklis par to? Vismaz Saeimā tāds priekšstats nerodas.

Otrkārt. Nu kā tad ir ar jūsu pozīciju? Vai tā ir saskaņota ar partijas vadību? Šeit it kā būtu jābūt klāt Ministru kabineta loceklim, kas līdz ar to ir arī it kā viens no likumprojekta iesniedzējiem, jo jūsu partijas priekšsēdētājam Birkava kungam... bet viņa šeit nav, tātad laikam partijas vadībai vispār nav principā nekādas intereses par to, kā notiek šā jautājuma apspriešana Saeimā.

Es redzu, Induli Bērziņa kungs, ka jums pašiem ir lielas problēmas frakcijā un partijā, atrisiniet tās un tad nāciet un māciet citas frakcijas, it sevišķi Tautas kustību "Latvijai".

Bet tagad - par lietu. Tātad mūsu, Tautas kustības "Latvijai", pozīcija ir skaidra, atkārtošu to vēlreiz. Brīvais zemes tirgus ir princips, ko Tautas kustība "Latvijai" vienmēr ir aizstāvējusi un aizstāvēs. Šodien diskusija nav par to, šodienas diskusija ir diskusija par konkrētu likumprojekta tekstu, nevis vispārfilozofiska, tautsaimnieciska diskusija par šo jautājumu - ir vajadzīgs vai nav vajadzīgs brīvais zemes tirgus, kā te mēģina šo jautājumu novirzīt. Runa ir par konkrētu tekstu. Nu tad runāsim par tekstu! Šis likumprojekta teksts, ko ir iesniegusi valdība, ir nesagatavots, nepilnvērtīgs dokuments, kas neatrisina ietverto (it kā) mērķi. Tas neievieš brīvo zemes tirgu.

Pirmkārt, tas ir pretrunīgs dokuments. No vienas puses, tur it kā ir ierobežojumi, ka zemi var iegūt juridiskas personas, Latvijas Republikā reģistrētas uzņēmējsabiedrības, no kuru pamatkapitāla vairāk nekā puse pieder Latvijas Republikas pilsoņiem. Tas ir ierobežojums, kas skaidri pasaka: tas, ko jūs piedāvājat, nav brīvais zemes tirgus.

No otras puses, tiek rakstīts, ka citas fiziskās un juridiskās personas var iegūt zemi, bet saskaņojot darījumu ar pašvaldībām. Nu, pagaidiet... jūs te runājat vienu - ka ir brīvais zemes tirgus... Tas nav brīvais zemes tirgus, - ja ņem vērā to, ko jūs šeit piedāvājat. Tas ir kaut kas daļējs, tāds pussolis. Paši nākat šeit un sakāt, ka brīvais zemes tirgus vai nu ir, vai nav, bet dokumentā ierakstāt, teiksim, kaut ko tādu, kas ir "pa vidu". Nekonsekvence, mīļie kungi!

Otrkārt. Es domāju, ka, ja mēs tādā veidā noveļam to lemšanu uz pašvaldību "pleciem" un sakām, ka saskaņosim darījumu ar pašvaldībām... kas no tā izriet? Mēs nevis skaidri un gaiši pasakām "spēles noteikumus" investoriem (kuri šeit var nākt un kuriem te ir jānāk, jo bez viņiem Latvijai tiešām draud pilnīgs ekonomisks bankrots), bet atstājam jautājuma izlemšanu pašvaldību politiķu un ierēdņu ziņā, tātad nedodam skaidru nosacījumu. Baidos, ka, nepastāvot skaidriem nosacījumiem, skaidriem "spēles noteikumiem", mēs šeit tikai veicināsim korupciju, mēs tikai veicināsim to, ka jautājumu izlemšana īstenībā notiks voluntāri vai, vēl precīzāk, atkarībā no to attiecīgo amatpersonu personīgās ieinteresētības, ar kurām nu tagad, teiksim, man vajadzēs saskaņot... Interesanti, kā tad tā saskaņošana man jāveic? Ar kādu "groziņu" vai "kukulīti" tad man pie viņa, pie tās amatpersonas, būs jāiet?

Nākamais. Šis valdības iesniegtais likumprojekts neparedz arī tos normālos nosacījumus, kuriem būtu jāaizsargā valsts un pilsoņu intereses. Minēšu kādu konkrētu... Nu kaut vai dažus nosaukšu, lai šeit neizvēršas plašas diskusijas. Tas ir, piemēram, nosacījums, ka īpašumā zemi var iegūt tikai tad, ja tiek veicināta ražošana, tātad radītas jaunas darba vietas. Ja šiem mērķiem mēs pārdodam zemi, - jā, tad, mēs domājam, Latvijas ekonomika uzplauks. To taču mēs laikam gribam. Šāda nosacījuma šeit nav.

Domāju, ka ir jābūt arī nosacījumiem par to investīciju minimālajiem apmēriem, kuras ir jāiegulda šajā zemes gabalā, kuru tad mēs ļaujam iegūt īpašumā. Šādu nosacījumu šeit nav. Tā vietā ir vienkārši brīvs traktējums: "saskaņojot ar pašvaldībām". Paldies! Tā jau mēs skaņojam visu laiku un pēc tam pieņemam likumus - Antikorupcijas likumu un vēl kaut kādus... Vai tad vēl nepietiek?

Tātad: Tautas kustības "Latvijai" frakcija Saeimā un Tautas kustības "Latvijai" partija un tās priekšsēdētājs Joahims Zīgerists ir par patiesi brīvu zemes tirgu, kas veicinās ekonomisko uzplaukumu Latvijā, un par nosacījumiem, kas veicinās lielas investīcijas Latvijā. Bet mēs esam pret šo konkrēto valdības iesniegtā likumprojekta tekstu. Tas ir nekonsekvents, tas ir slikti izstrādāts, tas ir pretrunīgs, un, kā jau es teicu, tas veicinās lēmumu pieņemšanu tādā aspektā, ka dos "zaļo gaismu" visu izlemt nevis no ekonomiskā izdevīguma viedokļa, tā, lai tiktu ņemts vērā tas, kas būtu izdevīgs Latvijas pilsoņiem un valstij, bet tā, lai tiktu ievērots tikai tas, kas būs izdevīgs kādiem politiķiem, ierēdņiem, vadoties no viņu personiskās ieinteresētības. Jo šeit nav skaidru noteikumu.

Un tāpēc, pirmkārt, aicinu balsot pret šo likumprojektu. Otrkārt, aicinu valdību, kas nespēj acīmredzot izstrādāt efektīvu brīvā zemes tirgus ieviešanas mehānismu, nespēj izstrādāt pamatotu, pieņemamu likumprojekta tekstu, - aicinu šo valdību demisionēt, un es izsaku cerību, ka ir politiskie spēki, kas ir spējīgi sastādīt valdību un pieņemt Latvijas valsts un pilsoņu interesēm atbilstošu brīvā zemes tirgus ieviešanas likumu. Tautas kustība "Latvijai" ir gatava strādāt šādā valdībā.

Sēdes vadītāja. Juris Dobelis - LNNK un LZP frakcijas deputāts.

J.Dobelis (LNNK un LZP frakcija).

Cienījamie kolēģi! Vispirms, protams, jāuzsver tas, ka apskaužami nenopietni šodien mēs apspriežam ļoti nopietnu jautājumu. Apskaužami nenopietni no visām pusēm. Lai nebūtu te nekādu lieku pārdomu, es uzreiz varu pateikt, ka es neatbalstu šo dokumentu. Un jājautā - ko mums deva Čevera kunga uzstāšanās? Viņš teica: redziet, šodien bija ārkārtas sēde, valdības vīri braukāja par karadaļām... Bija īstais brīdis paziņot: mēs nezinājām, ka jūs runāsiet par zemes tirgu šodien. Ļoti interesanti - valdība nezināja, kas šodien notiks Saeimā, lai gan tepat, Saeimā, ir valdības galvas kabinets! Runāt par kaut kādu braukšanu uz militārām apmetnēm... Nu var jau būt, ka tagad pastiprināti pārbaudīs ieroču zādzības iespējas visā Latvijā. Katrā ziņā tas bija ļoti nenopietni, tad vismaz varēja būt šeit pilnvarots pārstāvis, kas varētu konsekventi runāt par šo jautājumu.

Tālāk. Protams, mums tāda interesanta veidojas tā politika te, Saeimā. Redziet, tie, kas ir par tirgu, it īpaši tie, kas ir par brīvo tirgu, - tie ir progresīvi nākotnes cilvēki, tie ir gudri cilvēki. Bet tie, kas ir pret, - tie ir bļauri, tie neko nejēdz. Stučkam arī, redziet, nebija brīvais tirgus. Vēl akmenslaikmetu atcerēsimies! Kiršteina kungs atcerējās inku valsti - ka tā esot sabrukusi tāpēc, ka, redziet, nebija brīvā zemes tirgus. Nē, inku valsts sabruka savas valsts iekārtas dēļ, Kiršteina kungs. Es sniegšu nelielu ieskatu vēsturē, jo inki... Lielo Inku sagūstīja spāņi un zināja, kāpēc viņi to dara, viņam bija neierobežota vara valstī. Un viņi lika piepildīt attiecīgo istabu ar zeltu līdz augšai un tad apsolīja Inku atlaist... taču viņi neatlaida, un tālāk sākās kaut kas pavisam cits. Vajag vēsturi zināt, pirms šeit kāpj tribīnē un runā!

Tālāk. Ir interesanti klausīties tādu "filozofiju" - brīvais tirgus, brīvais tirgus... Tas man Gorbačovu atgādina. Tam bija regulējamais tirgus. Pēc tam te kaudze ar ierobežojumiem... Kā tas saskan ar brīvo tirgu? Tad nevajag tādus vārdus lietot! Nu tagad Eiropas savienībā mēs stāstīsim, ka mums ir brīvais tirgus. Pēc tam sāksim taisnoties, ka šitie ierobežojumi ir tāpēc un šitie ir atkal tāpēc.

Bez tam, ir diezgan raudulīgi klausīties šīs mūžīgās runas par kaut kādām "sapņainām" ārvalstu investīcijām. Varbūt tomēr lietosim latviskāku vārdu "ieguldījumi"? Protams, mums ļoti patīk visi šie miksējumi - "investīcijas" un tā tālāk.

Neviena normāla valsts neattīsta un neattīstīs savu ekonomiku, izmantojot ārvalstu ieguldījumus. To var uzņemties tikai tiešām galīgi atpalikušas valstis, - bet ar nosacījumu, ka tām nav citu jautājumu. Mūs tomēr vēl interesē nacionālais jautājums šeit, Latvijā, un nesalīdzināsim Latviju ar Taivanu vai Singapūru.

Ļoti skaisti izklausās: palaidīsim brīvo zemes tirgu... aizbrauks uz laukiem, tur būvēs kaut ko, būs darba vietas... Paldies par to būvēšanu! Un par to saskaņošanu ar pagastu pašvaldībām! Nu paskatīsimies, kā ar Ludzas rajona, Krāslavas rajona, Daugavpils rajona dažu pagastu vadītājiem saskaņos un ko ar viņiem saskaņos! Pabraukājiet pa Ludzas rajonu un paskatieties, kas tur dzīvo un kurš tur investēs kaut ko. Jā, protams, ir kāroti zemes gabaliņi Latgales pusē, skaistas vietas, un tur arī būs kaut kādi kūrortu lauciņi. Jā, tos fiksi izķers "vajadzīgie", iekārtos spēļu laukumus, izklaides vietas, varbūt ar loku un bultām medīs zvērus Latgales mežos, tas viss varbūt būs. Bet vai kāds labums būs valstij? Diez vai.

Un salīdzinājums ar indiāņiem nemaz nebija nevietā. Jo tieši tādā veidā indiāņus kulturāli izstūma no Amerikas ārā. Ļoti solīdā veidā: pirkšana - pārdošana. Protams, neviens jau te par to neiedomājās, Latvijā jau arī nav tādu prēriju, tādu medību lauku un nav arī tādu derīgo izrakteņu kā nafta. Bet tomēr šinī brīdī, kad mēs visi apzināmies, cik šis jautājums ir nesakārtots un cik tur daudz ir "bet", pieņemt pirms zemes reformas pabeigšanas, šajos apstākļos, šādu dokumentu es vienkārši nevaru, un tāpēc es balsošu pret tā pieņemšanu. Labākais, par ko varētu padomāt, ir šāda dokumenta nosūtīšana atpakaļ uz komisiju.

Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītāja. Jānis Lagzdiņš - frakcijas "Latvijas ceļš" deputāts. Otro reizi.

J.Lagzdiņš (frakcija "Latvijas ceļš").

Cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Kolēģi deputāti! Lūdzu atvainot, ka es vēlreiz aizkavēju jūsu uzmanību, bet tribīnē vēlreiz nākt man lika Kostandas kunga piebilde, ka "Latvijas ceļā" it kā esot dažādi viedokļi par zemes jautājumu risinājumu. Es gribētu jūs informēt, ka šajā jautājumā mums, paldies Dievam, ir vienāds viedoklis, bet mana kritika, Kostandas kungs, bija vērsta pret to, ka mēs šos saimnieciskos jautājumus risinām tikpat pavirši kā "èekas maisu" jautājumus, kā daudzus svētku dienu jautājumus. Jau kuro reizi mums darba kārtībā ir kārtējais likumprojekts par papildinājumiem un grozījumiem likumā par svētku dienām. Par to, lūk, mēs debatējam stundām ilgi, bez nekādiem argumentiem, bet šajā pārtraukumā, es, godātie kolēģi, vēlētos, lai būtu argumenti, un es ceru, ka valdība otrajā lasījumā beidzot iesniegs konkrētus faktus un konkrētus skaitļus. Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītāja. Debatēs deputāti pieteikušies vairs nav. Pirms dodu vārdu komisijas pārstāvim, gribu informēt deputātus, ka Saeimas Prezidijs ir saņēmis šādu dokumentu: "Atbilstoši Kārtības ruļļa 136.pantam ierosinām likumprojektu (dokumentu nr. 735) "Grozījums likumā "Par zemes privatizāciju lauku apvidos"" nodot atpakaļ komisijai papildu ziņu ievākšanai apspriežamajā lietā."

Lūdzu! Vārds komisijas pārstāvim, pirms balsojam.

J.Rāzna. Paldies, cienījamie deputāti, par diskusiju! Es gribu tikai divas tādas nelielas lietas jums pateikt. Ja mums būtu tautsaimniecības vai visas valsts attīstības koncepcija jau izstrādāta un šodien būtu priekšā uz galda, tad varbūt mums daudz vieglāk ietu šobrīd, skatot šos visus atsevišķos likumprojektus - kā par brīvostām, tā šobrīd par zemes tirgu, jo tie praktiski ir tikai instrumenti, lai mēs paātrinātu valsts ekonomisko attīstību. Jāsaka, ka šis jautājums tomēr ir ekonomisks, bet lēmums būs politisks. Šeit visiem deputātiem ir jāizšķiras, kā kurš balsos. Es gribu aicināt jūs balsot tomēr par šo likumprojektu pirmajā lasījumā, un iesaku visiem, kas grib strādāt, lai mēs izveidotu likumu, kas būtu atbilstošs mūsu, Latvijas, apstākļiem, strādāt kopā ar Tautsaimniecības komisiju, un mēs šādu likumu no šā likumprojekta tomēr varētu izveidot jau otrajā un trešajā lasījumā. Es lūdzu balsot par šo likumprojektu pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Tātad, pirms balsojam pēc būtības, mēs izskatīsim iesniegumu, kuru es jums nolasīju.

Vārds motivācijai vienam no parakstītājiem, tā ir Anna Seile - LNNK un LZP frakcijas deputāte.

A.Seile (LNNK un LZP frakcija).

Cienījamie deputāti! Apspriešanas gaitā izskanēja ļoti daudzas vērtīgas domas, kuras varētu ņemt vērā, sagatavojot šo likumprojektu, ja mēs nenobeigtu šodien tā galējo skatīšanu. Mēs varētu sarīkot šādu pašu ārkārtas sēdi tuvākajā laikā, un Tautsaimniecības komisijai, es domāju, nebūtu problēmu divu triju nedēļu laikā izskatīt atkārtoti šo likumprojektu. Protams, šis aicinājums nav Tautsaimniecības komisijas vārdā, bet manā vārdā. Un lūdzu jūs nobalsot par šo deputātu iesniegto priekšlikumu - nodot šo likumprojektu atpakaļ komisijai vēlreizējai izskatīšanai. Es domāju, ka arī valdība būtu gandarīta par tādu variantu, kur gandrīz visas frakcijas varētu konceptuāli vienoties.

Sēdes vadītāja. Pret priekšlikumu runāt neviens nevēlas. Lūdzu zvanu! Zvanu, lūdzu! Tātad lūdzu deputātus balsot par iesniegto priekšlikumu - atdot likumprojektu atpakaļ komisijai papildu ziņu ievākšanai apspriežamajā lietā. Balsošanas režīmu! Lūdzu balsot! Lūdzu rezultātu! Par - 27, pret - 46, atturas - 3. Lēmums nav pieņemts.

Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta "Grozījums likumā "Par zemes privatizāciju lauku apvidos"" pieņemšanu pirmajā lasījumā. Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu deputātus balsot! Lūdzu rezultātu! Par - 48, pret - 18, atturas - 6. Likumprojekts pirmajā lasījumā ir pieņemts. Lūdzu paziņot datumu, līdz kādam iesniedzami papildinājumi, lai likumprojektu sagatavotu otrajam lasījumam.

J.Rāzna. Paldies, kolēģi! Tātad priekšlikumu iesniegšanas datums ir 8.jūlijs.

Sēdes vadītāja. Deputātiem citu priekšlikumu nav. Iebildumi? Lūdzu, Čerāna kungs!

Kārlis Čerāns - frakcijas "Latvijai" deputāts.

K.Čerāns (frakcija "Latvijai").

Godātie deputāti! Man būtu priekšlikums ierosināt 15.augustu, jo tiešām ir vajadzīgs pietiekams laiks, lai šo likumprojektu pārstrādātu tā, lai tas tiešām iemiesotu to ideju. Mēs arī esam gatavi strādāt un iesniegt savus priekšlikumus. Lūdzu atbalstīt, deputāti, 15.augustu! Paldies.

Sēdes vadītāja. Tātad ir divi datumi - 8.jūlijs un 15.augusts. Balsojam par tālāko. Lūdzu zvanu! Lūdzu deputātus balsot par priekšlikumu iesniegšanas termiņu - 15.augusts.

Godātie deputāti! Balsošanas laikā... Lūdzu balsot! Lūdzu rezultātu! Par - 29, pret - 35, atturas - 10. Lēmums nav pieņemts.

Lūdzu balsošanas režīmu, lai balsotu par 8.jūliju! Lūdzu balsot! Lūdzu rezultātu! Par - 46, pret - 19, atturas - 6. Lēmums ir pieņemts. 8.jūlijs.

Pirms pārtraukuma izsludināšanas gribu jūs iepazīstināt ar šādu dokumentu: "Lûdzam pārtraukt 1996.gada 12.jūnija ārkārtas sēdi pēc 735.dokumenta izskatīšanas un turpināt izsludinātās ārkārtas sēdes darba kārtības izskatīšanu 1996.gada 13.jūnijā pulksten 9.00."

Juris Kaksītis - Demokrātiskās partijas Saimnieks frakcijas deputāts.

J.Kaksītis (Demokrātiskās partijas Saimnieks frakcija).

Augsti godātais Prezidij! Cienījamie kolēģi! Es arī esmu parakstījis šādu priekšlikumu un gribu nedaudz motivēt, kādēļ tas ir noticis. Kā jūs paši dzirdējāt, priekšlikums, ka varētu turpināt darbu piektdien, netika pieņemts vai, pareizāk sakot, tika noraidīts. Mēs zinām, ka ir plānota ārkārtas sēde 18.jūnijā. Līdz ar to plānot ārkārtas sēdi 19.datumā ir tā, piesardzīgi sakot, diezgan riskanti, mēs neviens nezinām, kādi būs rezultāti 18.jūnija sēdē. Līdz ar to plānot šā jautājuma izskatīšanu 19.datumā, manuprāt, nebūtu lietderīgi, lūk, šo iemeslu dēļ. Tomēr, ņemot vērā, ka darba kārtība ārkārtas sēdei ir izsludināta un darba kārtībā ir ietverti pietiekami nopietni jautājumi, kuru izskatīšanu ir nepieciešams izdarīt savlaicīgāk, nevis plānot kaut kādu datumu jūnija beigās, ir iesniegts šis priekšlikums. Es saprotu, ka varbūt kādas nelielas problēmas sakarā ar to, ka rītdienas kārtējās sēdes darba kārtība ir jau izsludināta, taču Saeimai ir tiesības nolemt izdarīt tajā izmaiņas un nolemt turpināt tās izskatīšanu un skatīt tos jautājumus, kas nav šodien izskatīti, rīt 9.00, un pēc tam, kad tie tiks pabeigti, notiks kārtējā sēde - arī rīt, bet pēc šīsdienas darba kārtības izskatīšanas. Tas nekas, ka rīt mums būs trīs sēdes... Es lūdzu jūs atbalstīt šo priekšlikumu. Paldies.

Sēdes vadītāja. "Pret" neviens nevēlas runāt? Lūdzu zvanu! Lūdzu deputātus balsot par nolasīto priekšlikumu - šodien darbu beigt, bet turpināt rīt 9.00. Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu balsot! Lūdzu rezultātu! Par - 67, pret - 4, atturas - 4. Sēde tiek pārtraukta līdz 13.jūnijam pulksten 9.00. Lūdzu reģistrācijas režīmu! Godātie deputāti, lūdzu netraucēt operatoru! Lūdzu reģistrēties! Lūdzu Saeimas sekretāra biedri Janīnu Kušneri nolasīt reģistrācijas rezultātus! Prezidija sēde būs tūlīt pēc reģistrācijas rezultātu nolasīšanas, Prezidija zālē.

J.Kušnere (6.Saeimas sekretāra biedre).

Cienījamie deputāti! Nav reģistrējušies:

Dzintars Ābiķis,

Jānis Ādamsons,

Pēteris Apinis,

Martijans Bekasovs,

Oļegs Deņisovs,

Roberts Dilba,

Edmunds Grīnbergs,

Guntars Grīnblats,

Roberts Jurdžs,

Viktors Kalnbērzs,

Jānis Kazāks,

Aleksandrs Kiršteins,

Andrejs Krastiņš,

Ģirts Valdis Kristovskis,

Imants Liepa,

Andrejs Požarnovs,

Andris Rubins,

Antons Seiksts,

Juris Sinka,

Leonards Teniss,

Roberts Zīle.

Redaktores: J.Kravale, L.Bumbura

Datoroperatores: B.Strazdiņa, S.Bērziņa, M.Ceļmalniece, I.Kuzņecova

Korektores: D.Kraule, J.Kurzemniece, S.Stikute

Sēdes vadītāja. Labrīt, godātie kolēģi! Turpināsim vakar iesākto darbu! Turpinām 1996.gada 12.jūnija ārkārtas sēdes darba kārtības izskatīšanu.

Likumprojekts "Grozījumi likumā "Par zemes reformu Latvijas Republikas pilsētās"".

Lūdzu ziņotāju no Tautsaimniecības komisijas. Ziņotāja nav.

Likumprojekts "Noteikumi par valsts un pašvaldību uzņēmumu pārveidošanu statūtsabiedrībās".

Lūdzu ziņotāju! Imants Liepa - Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā, frakcijas "Latvijai" deputāts.

I.Liepa (frakcija "Latvijai").

Cienījamā priekšsēdētāja! Godātie kolēģi! Tautsaimniecības komisija man uzticēja ziņot par dokumentu nr. 686, tas ir, "Noteikumi par valsts un pašvaldību uzņēmumu pārveidošanu statūtsabiedrībās", pirmajā lasījumā ar tādu lūgumu, ka komisija ierosina to atzīt par steidzamu. Tātad, lūdzu nobalsot par steidzamību.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta "Noteikumi par valsts un pašvaldību uzņēmumu pārveidošanu statūtsabiedrībās" atzīšanu par steidzamu. Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu balsot! Lūdzu rezultātu! Par - 56, pret - nav, atturas - 4. Likumprojekts atzīts par steidzamu.

I.Liepa. Paldies, kolēģi! Pirmajam lasījumam tātad ir sagatavots dokuments nr. 686, un šeit viss teksts ir priekšā. Ir arī Krasta kunga - ekonomikas ministra Krasta kunga - anotācija, un komisija atzīst, ka šī anotācija adekvāti atspoguļo lietas būtību, proti, ka šajā likumprojektā ir akcentēta terminu precizēšana un reglamentētas īpašumtiesības. Neapšaubāmi, ka šādā redakcijā tas uzlabo jautājuma risinājumu. Komisija lūdz pieņemt šo pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Debatēs deputāti pieteikušies nav. Lūdzu zvanu! Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta "Noteikumi par valsts un pašvaldību uzņēmumu pārveidošanu statūtsabiedrībās" pieņemšanu pirmajā lasījumā. Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu balsot! Lūdzu rezultātu! Par - 71, pret - nav, atturas - nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā pieņemts.

I.Liepa. Paldies, kolēģi!

Sēdes vadītāja. Es atvainojos, Liepas kungs! Nosauciet otrā lasījuma datumu, lūdzu!

I.Liepa. Atvainošanu! Otrā lasījuma datums tātad, kad mums...

Sēdes vadītāja. Kad jūs sagatavosit, tad mēs izskatīsim.

I.Liepa. 17.

Sēdes vadītāja. Kas 17.?

I.Liepa. 17.jūnijs.

Sēdes vadītāja. Kolēģiem citu priekšlikumu nav. Iebildumu nav. 17.jūnijs.

I.Liepa. Paldies.

Sēdes vadītāja. Likumprojekts "Noteikumi par valsts un pašvaldību kapitāla daļu pārvaldi uzņēmējsabiedrībās".

Imants Liepa - Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā, kā es saprotu. Frakcijas "Latvijai" pārstāvis, jo mums ir vienkārši kļūdaini ierakstīts darba kārtībā, ka Ministru kabinets ir ziņotājs.

I.Liepa (frakcija "Latvijai").

Tautsaimniecības komisija likumprojektu "Noteikumi par valsts un pašvaldību kapitāla daļu pārvaldi uzņēmējsabiedrībās", kurš ir iesniegts Satversmes 81.panta noteiktajā kārtībā un kura numurs ir 689 un attiecīgi 879, lūdz izskatīt steidzamības kārtībā.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsot par likumprojekta "Noteikumi par valsts un pašvaldību kapitāla daļu pārvaldi uzņēmējsabiedrībās" atzīšanu par steidzamu. Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu balsot! Lūdzu rezultātu! Par - 65, pret - nav, atturas - nav. Steidzamība ir pieņemta.

I.Liepa. Liels paldies, kolēģi! Šeit situācija ir analoga, kā iepriekšējā gadījumā. Arī šeit mums ir Krasta kunga anotācija, un, komisijā to izskatot, mēs atzīstam par adekvātu. Arī šeit ir līdzīgi nosacījumi kā iepriekšējā gadījumā. Domāju, ka tos atkārtot diez vai būtu vērts, tāpēc izsaku komisijas lūgumu - akceptēt šo likumprojektu pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Debatēs deputāti pieteikušies nav. Lūdzu zvanu! Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta "Noteikumi par valsts un pašvaldību kapitāla daļu pārvaldi uzņēmējsabiedrībās" pieņemšanu pirmajā lasījumā. Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu balsot! Lūdzu rezultātu! Par - 65, pret - nav, atturas - 2. Likumprojekts pirmajā lasījumā ir pieņemts. Lūdzu datumu otrajam lasījumam.

I.Liepa. Tas pats, kas iepriekš, - 17.jūnijs.

Sēdes vadītāja. Deputātiem citu priekšlikumu nav. Iebildumu nav. 17.jūnijs.

I.Liepa. Paldies.

Sēdes vadītāja. Likumprojekts "Grozījumi likumā "Par valsts un pašvaldību dzīvojamo māju privatizāciju"".

Valdis Krisbergs - Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas vārdā. Demokrātiskās partijas Saimnieks frakcijas deputāts.

V.Krisbergs (Demokrātiskās partijas Saimnieks frakcija).

Augsti godājamā Saeimas Prezidija priekšsēdētāja! Prezidij! Kolēģi! Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija nodod jūsu vērtējumam otrajā lasījumā likumprojektu "Grozījumi likumā "Par valsts un pašvaldību dzīvojamo māju privatizāciju"". Ar Prezidija atļauju sāku iztirzāt atsevišķi šos punktus.

1.panta 1.punkts - papildināt ar vārdiem "un būves". Atbildīgā komisija piekrīt, un līdz ar to jaunā redakcija skanētu - pēc vārdiem "un mājai funkcionāli piederīgas palīgēkas" tiek papildināts ar vārdiem "un būves".

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav. Pieņemts.

V.Krisbergs. 1.panta 6.punktu izteikt šādā redakcijā: "Kopīpašuma domājamā daļa - daudzdzīvokļu mājā esošā atsevišķā īpašuma kopējās platības attiecība pret visu daudzdzīvokļu mājā esošo atsevišķo īpašumu kopējo platību." To iesniedz Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija, un arī komisija atbalsta šo priekšlikumu.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav. Pieņemts. Krisberga kungs, man būtu lūgums: varbūt visiem deputātiem priekšā nelasīsim to tekstu. Jūs tikai nosauciet iesniedzēju, ja?

V.Krisbergs. Paldies, jā! 1.pantu papildināt ar 9.punktu, kuru iesniedz Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija. Tas ir pirmais variants.

Sēdes vadītāja. Tad tas priekšlikums ir pieņemts, jā?

V.Krisbergs. Priekšlikums ir pieņemts. Bet ir arī otrs variants, kuru iesniedz deputāts Krisbergs, komisija to neatbalsta. Ja būtu iespējams, es tomēr gribētu diskutēt par komisijas neatbalstīto priekšlikumu.

Sēdes vadītāja. Tātad atklājam debates. Vārds deputātam Valdim Krisbergam - Demokrātiskās partijas Saimnieks frakcijas deputātam.

V.Krisbergs (Demokrātiskās partijas Saimnieks frakcija).

Paldies. Cienījamie kolēģi! Diskusija komisijā izraisījās ļoti būtiska, bet diemžēl mans priekšlikums netika atbalstīts, es mēģināšu vēlreiz to izklāstīt mūsu visu priekšā. Es uzskatu, ka, lai mēs noteiktu, kas ir mākslinieks, mums nepietiek tikai ar to, ka tas ir cilvēks, kurš rada mākslas darbu. Ļoti subjektīvs moments. Atcerieties, ka pagājušovasar Doma laukumā stāvēja kaut kāds automašīnas vraks, arī tas tika definēts kā mākslas darbs un to pat bija akceptējusi pilsētas galvenā māksliniece Galdiņas kundze. Tikai pēc iedzīvotāju un, šķiet, arī 5.Saeimas atsevišķu deputātu kategoriskiem protestiem šis "mâkslas darbs", kas tiešām prezentēja Latvijas galvaspilsētu tās centrālajā daļā, tika beidzot novākts. Es nevaru piekrist nekādā ziņā, ka mākslinieks ir jebkurš, kurš saka, ka viņa radītais darbs ir mākslas darbs. Var jau būt, ka man ir vecmodīgi uzskati par mākslu, bet, manuprāt, mākslai tomēr ir jāizraisa pozitīvas emocijas. Pirmkārt, pozitīvas emocijas, nevis vienkārši tā saucamais "pop-art", kā šobrīd sauc daudzus mākslas izstrādājumus. Tieši pasvītroju - izstrādājumus, kas dod tiesības šiem "pop-art" radītājiem saukties par māksliniekiem.

Otrkārt, mēs ļoti bieži diskutējam, kas ir profesionālās apvienības. Galu galā mēs bieži vien noliedzam šo apvienību būtisko nozīmi, viņu idejisko virzību, viņu biedrus tikai tāpēc, ka absolūti nerespektējam šo apvienību kaut kādu jēgu. Pilnīgi nesaprotami būtu advokātam, ja advokāts nebūtu iesaistījies Advokātu padomē. Diez vai par žurnālistu sauktos cilvēks, kurš nerakstītu avīzēs vai nebūtu Žurnālistu savienībā. Toties, ja mēs gribam definēt, kas ir mākslinieks, tad komisija tomēr nemaz neuzskatīja par lietderīgu atzīt, ka šim māksliniekam ir jābūt kaut kādas, es nebūt negribu teikt, ka vienīgās vai gandrīz vienīgās Mākslinieku savienības biedram, kā tas bija komunistu laikos, bet jebkurā gadījumā, ja ir izveidota Mākslinieku apvienība, tad acīmredzot diez vai tur būs "gadījuma cilvēki". Un, ja arī šādi gadījuma cilvēki izveidos gadījuma cilvēku apvienību, tad šāda apvienība diez vai gūs vispār atzinību. Līdz ar to man ir priekšlikums. Ja mēs tomēr gribam, lai mākslinieku darbnīcas, kuru ir tik maz un kuras ir unikālas nedzīvojamo telpu būves, iegūtu tikai mākslinieki, es uzskatu, ka piederība pie mākslinieku klana, tas ir vārds ar vislabāko nozīmi, tomēr būtu jāapliecina ar mākslinieka statusu, kurš konkrēti ir izteikts arī manā priekšlikumā. Mākslinieks - tā ir persona, kuras statusu un profesionālo piederību apliecina Tieslietu ministrijā un Kultūras ministrijā reģistrēto radošo profesionālo savienību biedru kartes vai apliecības, sabiedrības atzinums, skatītāju atzinums. Tikai tas ļauj cilvēkam, kurš pretendē uz mākslinieka nosaukumu, saukties par mākslinieku. Pretējā gadījumā tiešām kāds savārstīs trīs kastroļus ar vienu pusvārītu burkānu vienā striķītī un pateiks, ka viņš ir mākslinieks, un pretendēs uz mākslas darbinieka statusu. Aicinu balsot par manu priekšlikumu. Paldies.

Sēdes vadītāja. Tā... Jūs lūdzat balsojumu par...

V.Krisbergs. ... par deputāta Krisberga priekšlikumu.

Sēdes vadītāja. Jā, bet, ja viņu nobalso, vai tas nav pretrunā ar komisijas? Mums nav par abiem diviem jābalso?

V.Krisbergs. Jā, acīmredzot.

Sēdes vadītāja. Aivars Endziņš - frakcijas "Latvijas ceļš" deputāts.

A.Endziņš (frakcija "Latvijas ceļš").

Cienījamo priekšsēdētāj, cienījamie kolēģi! Es arī aicinātu atbalstīt deputāta Krisberga piedāvāto variantu, jo, ja šis likums būtu ar citu nosaukumu - "Likums par mākslu", tad mēs varbūt šeit varētu rakstīt iekšā, kas ir mākslinieks, cik radoša ir šī persona un tā tālāk. Bet šis ir likums "Par valsts un pašvaldību dzīvojamo māju privatizāciju", un es stingri šaubos, vai Dzīvokļu privatizācijas komisija tagad vērtēs, vai Jānis Jāņa dēls Ādamsons vai Jānis Jāņa dēls Krūmiņš ir radoša personība, cik daudz viņš ir un tā tālāk. Šeit ir tikai tik tiešām dokuments, kas apliecina, ka attiecīgais pilsonis ir vai nu Mākslinieku savienības biedrs, vai Jauno mākslinieku savienības biedrs, vai Arhitektu savienības biedrs. Citādi tik tiešām mēs ar šādu traktējumu radām pārāk plašas iespējas atkal šai pašai korumpētībai. Jo kas tad izvērtēs?

Un es aicinātu atbalstīt Krisberga kunga priekšlikumu. Paldies.

Sēdes vadītāja. Anna Seile - LNNK un LZP frakcijas deputāte.

A.Seile (LNNK un LZP frakcija).

Labrīt, cienījamā sēdes vadītāja un godājamie deputāti! Es aicinu noraidīt abus priekšlikumus. Un kāpēc? Gluži vienkārši. Šajā likumā par dzīvokļu privatizāciju jau ir definīcija, kas ir "mâkslinieku darbnīca". Ja mēs gribam precizēt, kam piederēs šī darbnīca, kas viņu varēs privatizēt, tad tieši pie šī termina "mâkslinieku darbnīca" bija jāiesniedz kāds papildinājums, bet ne likumā, kas runā par dzīvojamo māju privatizāciju. Mums citur vajadzētu definēt terminos, kas ir mākslinieks. Tad jau mums vajadzētu papildināt likumprojektu arī ar to, kas ir pensionārs, kas ir daudzbērnu māte, kas ir deputāts. Es uzskatu par absurdu šādu interpretāciju, bet uzskatu par lietderīgu Krisberga kunga piedāvāto redakciju trešajā lasījumā iestrādāt pie termina "mâkslinieku darbnīca", un tāpēc es aicinu abus šos priekšlikumus noraidīt.

Sēdes vadītāja. Jānis Lagzdiņš - frakcijas "Latvijas ceļš" deputāts.

J.Lagzdiņš (frakcija "Latvijas ceļš").

Cienījamā Saeimas priekšsēdētāja, kolēģi deputāti! Sagatavojot dzīvokļu privatizācijas likumprojektu 5. Saeimā, mēs strādājām kādu pusgadu, un arī pusgadu mēs centāmies panākt korektu, juridiski korektu, un nepārprotamu, neizplūdušu šo "mâkslinieka" vārda definīciju. Taču tas mums neizdevās. 6. Saeimā mēs dažu desmitu minūšu laikā šo definīciju radījām, un komisija viņu akceptēja un lika priekšā.

Godātie kolēģi! Es arī atbalstu Annu Seili, ka būtu jāsvītro... būtu jānoraida abi priekšlikumi, jo abi viņi ir nepilnīgi, bet dot visaptveroši un juridiski korekti šo definīciju nav iespējams. Kas attiecas uz mākslinieku darbnīcas definējumu, jāteic, ka tā ir dota jau likumā, tā ir jau iekšā, un šeit nav nekādas problēmas. Paldies par uzmanību!

Sēdes vadītāja. Vairāk debatēs pieteikušos nav. Lūdzu zvanu! Tātad pirmo balsosim deputāta Krisberga priekšlikumu, tālāk - komisijas priekšlikumu un tad rīkosimies atbilstoši rezultātam.

Lūdzu deputātus balsot par deputāta Valda Krisberga priekšlikumu - 1. pantu papildināt ar 9. apakšpunktu atbilstoši redakcijai, kas redzama tabulā. Lūdzu zvanu! Lūdzu deputātus balsot! Lūdzu rezultātu! Par - 19, pret - 31, atturas - 19. Priekšlikums nav pieņemts.

Tagad lūdzu deputātus balsot par Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas šī paša 9. papildpunkta redakciju. Lūdzu balsot! Lūdzu rezultātu! Par - 16, pret - 26, atturas - 22. Nav pieņemts.

Līdz ar to 9. papildpunkta pirmajā pantā šobrīd nav.

V.Krisbergs. Paldies. Arī tas ir labi.

Tā... 3. panta ceturto daļu pēc vārdiem "mâkslinieku darbnīca" papildināt ar vārdiem "neapdzīvojamās telpas". Tas ir LZS, KDS un LDP frakcijas deputātu grupas priekšlikums. Komisija neatbalsta šo priekšlikumu.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu pret komisijas slēdzienu nav. Pieņemts.

V.Krisbergs. 7. panta pirmajā daļā aizstāt vārdus "uz 99 gadiem" ar "uz mājas ekspluatācijas laiku". Komisija neatbalsta šo priekšlikumu.

Sēdes vadītāja. Normunds Pēterkops - frakcijas "Tçvzemei un Brīvībai" deputāts.

N.Pēterkops (frakcija "Tçvzemei un Brīvībai").

Es gribu paskaidrot, kāpēc frakcija "Tçvzemei un Brīvībai" iesniedza šādu priekšlikumu, ka nomu "uz 99 gadiem" aizstāt ar vārdiem "uz mājas ekspluatācijas laiku". Tāpēc, ka būtībā šī noma ir saistīta tikai ar šo dzīvojamās mājas ideālo daļu, un nav nozīmes šinī gadījumā pēc mājas ekspluatācijas beigām, kad māja tiek vai nu nojaukta, vai kā, ka te paliek kādi 10 vai 20 zemesgrāmatā reģistrēti nomas līgumi, kur katram pieder kāda pēda vai vairākas pēdas no zemes daļas, kas turpmāk var radīt problēmas tālākajā šīs zemes izmantošanā.

Protams, jēdziens "ekspluatācijas laiks" var būt īsāks un var būt arī garāks, bet viņš ir atkarīgs tieši no tā, kāds ir ... cik ilgs ir šis īpašums, ko iegūst īrnieks, to privatizējot. Viņš var būt pat ilgāks par 99 gadiem, bet, protams, viņš var būt arī mazāks.

Tāpēc mēs tomēr lūgtu, lai nebūtu šīs sasaistes pēc tam, kad mājas vairs nav uz šīs zemes, lai nebūtu šo problēmu sakarā ar tālāko zemes ekspluatāciju. Tātad ierosinām šo nomu "uz 99 gadiem" aizstāt ar vārdiem "uz mājas ekspluatācijas laiku".

Sēdes vadītāja. Valdis Krisbergs - Demokrātiskās partijas Saimnieks frakcijas deputāts.

V.Krisbergs (Demokrātiskās partijas Saimnieks frakcija).

Cienījamie kolēģi! Es gribu pievērst jūsu uzmanību tam, kā rodas absurda situācija. Cilvēki būs saņēmuši tātad šīs tiesības, bet nākošajā dienā iesper zibens, un māja vairs nav derīga ekspluatācijai. Viens variants.

Otrs variants. Māja tiek pārbūvēta vairāk nekā 51 procenta apmērā, tā vairs nav tā māja. Tātad ekspluatācijā tā māja vairs nav derīga... Ja nu mēs gribam nonākt pie šādas absurdas situācijas... turpretī komisija tomēr pie tā nav nonākusi. Tāpēc es varētu kā deputāts tikai aicināt noraidīt frakcijas "Tçvzemei un Brīvībai" iesniegto papildinājumu. Paldies.

Sēdes vadītāja. Godātie deputāti! Pirms es dodu vārdu nākamajam, es jums gribu atgādināt, ka Kārtības rullī ir rakstīts, ka debatēs otrajā un trešajā lasījumā var pieteikties tāpat, bet tiem, kuri ir pieteikušies rakstiski, ir dodama priekšroka pirms tiem, kas nāk debatēt bez rakstiska pieteikuma. Tāpēc lūdzu ņemt to vērā, kad tiek dots vārds.

Oļģerts Dunkers - frakcijas "Latvijai" deputāts.

O.Dunkers (frakcija "Latvijai").

Godājamā priekšsēdētāja, godājamie kolēģi! Es visu to mākslinieku vārdā, kuriem pieder darbnīcas, izsaku sajūsmu par Pēterkopa kunga priekšlikumu, jo Rīgā daudzas mājas stāv jau 500 gadu, un, ja mēs iegūsim īpašuma tiesības uz šīm darbnīcām uz 500 gadiem, tad tas ir brīnišķīgi. Paldies.

Sēdes vadītāja. Jānis Lagzdiņš - frakcijas "Latvijas ceļš" deputāts.

J.Lagzdiņš (frakcija "Latvijas ceļš").

Kolēģi deputāti! Krisberga kungs jau šeit nedaudz motivēja, kādēļ komisija noraidīja frakcijas "Tçvzemei un Brīvībai" priekšlikumu. Komisijas viedoklis bija tāds, ka, lai rastos un izveidotos, pareizāk sakot, normāls dzīvoļu tirgus, ņemot vērā to, ka daudzu dzīvokļu īrnieki nav pilsoņi, un lai, no vienas puses, pilsoņi varētu pārdot savus dzīvokļus nepilsoņiem un tāpat nepilsoņi - pilsoņiem, mēs šeit gājām tādu interesantu ceļu, ka pilsoņi, privatizējot dzīvokļus, iegūst īpašumā kādu dzīvokli, tātad "kastīti", nosacīti sakot, un arī atbilstošo zemes gabalu, bet savukārt nepilsoņi iegūst īpašumā tikai dzīvokli un iegūst nomas tiesības uz 99 gadiem. Savukārt, ja nepilsonis pārdod savu dzīvokli, tad viņš pārdod arī nomas tiesības uz 99 gadiem. Un tādējādi izveidotos normāls šis dzīvokļu tirgus.

Turklāt, lai stimulētu dzīvokļu privatizāciju, spēkā esošā redakcija pieļauj šādu situāciju: piemēram, nepilsonis ir privatizējis viendzīvokļa māju, māja ir sliktā stāvoklī, avārijas stāvoklī, un nepilsonis māju nojauc. Ja pieņem frakcijas "Tçvzemei un Brīvībai" redakciju, tad nepilsonim nebūtu tiesību turpmāk izmantot šo zemes gabalu, uz kuru viņš ir ieguvis nomas tiesības uz 99 gadiem, būvēt tur jaunu māju vai izmantot to kādām citām vajadzībām atbilstoši pašvaldības noteiktajai kārtībai. Tādēļ arī Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija jau iepriekšējā sasaukumā ļoti ilgi diskutēja par šo jautājumu un pieņēma šādu kompromisa variantu. Proti, tādu, kāds ir spēkā esošā 7. panta redakcijā. Tādēļ arī es aicinātu tomēr noraidīt frakcijas "Tçvzemei un Brīvībai" priekšlikumu.

Sēdes vadītāja. Debatēs vairāk deputātu pieteikušies nav. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsot par frakcijas "Tçvzemei un Brīvībai" 7. panta pirmajai daļai ierosināto redakcionālo izmaiņu... Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu balsot! Lūdzu rezultātu! Par - 24, pret - 30, atturas - 13. Priekšlikums nav pieņemts.

V.Krisbergs. Paldies. 7. panta trešā daļa. Pēc būtības tā vairs nebūtu balsojama.

Sēdes vadītāja. Tā nav balsojama, tā vienreiz jau nav pieņemta.

V.Krisbergs. 13. panta ceturtā daļa. Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija ierosina aizstāt vārdus un izteikt to tā, kā ir uzrakstīts jaunajā redakcijā. Komisija atbalsta savu priekšlikumu.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav. Pieņemts.

V.Krisbergs. 14. panta piektajā daļā arī ir komisijas ierosinātas izmaiņas, kas atspoguļotas ailītē. Komisija atbalsta priekšlikumu.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav. Pieņemts.

V.Krisbergs. 17. panta ceturtā daļa. Priekšlikumu ierosinājis deputāts Krisbergs. Komisija atbalsta.

Sēdes vadītāja. Deputātiem... Atklājam debates. Jānis Lagzdiņš - frakcijas "Latvijas ceļš" deputāts. 17. panta ceturtā daļa.

J.Lagzdiņš (frakcija "Latvijas ceļš").

Kolēģi deputāti! Ja mēs neesam likumā devuši mākslinieka jēdziena skaidrojumu, tad automātiski arī šis Krisberga priekšlikums nav pieņemams, jo viņam nav jēgas. Šī norma nedarbosies, jo nav dots mākslinieka termina skaidrojums. Tādēļ tā būtu jānoraida.

Sēdes vadītāja. Es sapratu, Lagzdiņa kungs, ka jūs aicinājāt balsot pret šī priekšlikuma pieņemšanu šādā redakcijā. Krisberga kungs, jūs kā deputāts tagad, jā?

Valdis Krisbergs - Demokrātiskās partijas Saimnieks frakcijas deputāts.

V.Krisbergs (Demokrātiskās partijas Saimnieks frakcija).

Cienījamie kolēģi, tomēr nepārsteigsimies tā, kā to iesaka deputāts Lagzdiņš! Jo deputāte Seile izteica pilnīgi pareizu priekšlikumu, par ko arī Saeima nobalsoja, - neņemt pašreiz vērā definīciju, bet trešajā lasījumā, iespējams, tieši šādā veidā papildināt mākslinieka darbnīcas definīciju vai kādu citu vietu ar mākslinieka definīciju. Ja mēs šodien noraidīsim šo priekšlikumu, tad galu galā iznāks tā, ka šis pants pēc mākslinieka definīcijas ieviešanas netiks iekļauts trešajā lasījumā.

Es aicinu atbalstīt šo priekšlikumu.

Sēdes vadītāja. Aivars Endziņš - frakcijas "Latvijas ceļš" deputāts.

A.Endziņš (frakcija "Latvijas ceļš").

Cienījamā priekšsēdētāja! Cienījamie kolēģi! 17.panta ceturtajā daļā jau ir dota mākslinieka darbnīcas privatizācijas kārtība. Tas, ko piedāvā Krisberga kungs... ja mēs būtu akceptējuši piedāvāto termina skaidrojumu pašā sākumā, tad šā priekšlikuma akcepts būtu loģisks. Bet pašreiz ir tā: mēs ieliksim šeit iekšā vārdus "tikai māksliniekiem" un pēc tam sāksim atkal diskutēt, kas tas mākslinieks tāds ir. Aicinu attiecībā uz trešo lasījumu sagatavot, ja var, un iedot šo formulējumu, lai būtu skaidrojums, un tad šāda norma būtu loģiska arī šeit. Bet pašreiz es atbalstītu Lagzdiņa kungu, ka šis piedāvājums būtu jāsvītro. Un jādomā par to, gatavojot trešo lasījumu. Paldies.

Sēdes vadītāja. Anna Seile - LNNK un LZP frakcijas deputāte.

A.Seile (LNNK un LZP frakcija).

Godājamie deputāti! Es aicinu noraidīt Krisberga kunga priekšlikumu. Un kāpēc? Tāpēc, ka spēkā esošajā redakcijā jau ir paredzēta kārtība, kādā privatizēt šīs mākslinieku darbnīcas, kuras mākslinieks, kurš līdz šim ir tās lietojis, nevar privatizēt vai nu tāpēc, ka viņš ir nepilsonis, vai kāda cita iemesla dēļ. Visas šīs darbnīcas tiek atklātā izsolē privatizētas, un atklātai izsolei jebkurā gadījumā ir izsoles noteikumi, un šajos noteikumos tiek paredzēta šī izsoles kārtība - kam, kādam māksliniekam, kam ir priekšrocības, un tā tālāk.

Tāpēc es aicinu atstāt spēkā likumā iestrādāto redakciju un noraidīt Krisberga kunga ierosinājumu.

Sēdes vadītāja. Debatēs vairāk deputāti pieteikušies nav. Krisberga kungs, jūs otro reizi gribējāt runāt? Es diemžēl jūs neredzēju šeit.

Otro reizi - piecas minūtes. Es atvainojos, jo tā ir noticis manas kļūdas dēļ. Piedodiet, lūdzu, deputāti! Valdis Krisbergs - Demokrātiskās partijas Saimnieks frakcijas deputāts.

V.Krisbergs (Demokrātiskās partijas Saimnieks frakcija).

Es tomēr vēlreiz palūdzu vārdu - ļoti īsai izziņai. Man nepatiktu, Seiles kundze, ka es dezinformētu visu Saeimu, jo ir lieta šāda: mākslinieka darbnīca šobrīd ir pielīdzināta vispārneapdzīvojamām telpām, un tādēļ to varētu privatizēt ne tikai mākslinieks.

Šobrīd, neiedziļinoties jautājumā, kas ir mākslinieks, mēs sagatavojam ceļu, lai trešajā lasījumā, tad, kad kaut kur citur ieliksim termina "mâkslinieks" definīciju... lai gan, domāju, šodien pat to varēja jau pieņemt... mums jau būs sagatavots moments, ka šīs unikālās neapdzīvojamās telpas varēs privatizēt tikai mākslinieki. Lai arī tajā gadījumā, kad tie mākslinieki, kuriem jau šobrīd šīs mākslinieku darbnīcas ir, šo telpu negrib vai nevar privatizēt, - lai arī tad nākamais šīs telpas īpašnieks tomēr būtu tikai mākslinieks. Manā uztverē, šeit nav nekādu pretrunu. Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītāja. Lūdzu vēlreiz, vai kāds vēl vēlas runāt? Debates beidzam. Lūdzu zvanu! Lūdzu deputātus balsot par Valda Krisberga priekšlikumu - 17.panta ceturto daļu izteikt šādā redakcijā, kāda ir redzama tabulā. Lūdzu balsošanas režīmu. Lūdzu deputātus balsot. Lūdzu rezultātu! Par - 22, pret - 25, atturas - 16. Priekšlikums nav pieņemts.

V.Krisbergs. Pārejam pie 18.panta. 18.panta pirmā daļa ir izteikta jaunā redakcijā, kurā ir iestrādāti deputātu Bunkša un Tomašūna un LZS, KDS un LDP frakcijas priekšlikumi. Un ir arī dokuments nr.5, kuru ir iesniegusi grupa 6.Saeimas deputātu, un pirmais ir Aristida Lamberga paraksts. Komisija atbalsta to redakciju, kas jums ir redzama ailē, un lūdzu arī jūs atbalstīt šo komisijas atbalstīto redakciju.

Sēdes vadītāja. Deputātiem, kas iesnieguši priekšlikumus, un arī... Lagzdiņa kungs, jūs vēlaties debatēs piedalīties?

Jānis Lagzdiņš - frakcijas "Latvijas ceļš" deputāts.

J.Lagzdiņš (frakcija "Latvijas ceļš").

Kolēģi deputāti! Šis deputātu grupas priekšlikums būtu visnotaļ atbalstāms. Tas ir ļoti korekts attiecībā pret neapdzīvojamo telpu nomniekiem, bet, manuprāt, tas nav pilnīgs. Un nav arī zināmā mērā taisnīgs. Kādēļ? Tādēļ, godātie kolēģi, ka laika gaitā ir izveidojusies šāda situācija. Ir diezgan daudz neapdzīvojamo telpu, kuras ir iznomājušas juridiskās vai fiziskās personas, bet kaut kādu apstākļu dēļ tai personai, kura ir noslēgusi nomas līgumu ar pašvaldību vai attiecīgo valsts institūciju, pašai šī neapdzīvojamā telpa vairs nav nepieciešama. Vai arī jau tad, kad tika slēgts līgums, nomnieks šo telpu iznomāja nevis ar mērķi izmantot šo telpu kādai uzņēmējdarbībai, bet ar mērķi iestāties kā starpniekam starp pašvaldību un citām, trešajām, personām, un kā starpniekam nodot šo neapdzīvojamo telpu apakšnomā citām juridiskajām vai fiziskajām personām, lai varētu nopelnīt. Šobrīd ir tāda situācija, ka diezgan liela daļa neapdzīvojamo telpu nomnieku no valsts vai pašvaldības iznomātās telpas izmanto nevis paši savai uzņēmējdarbībai, bet nodod trešajām personām apakšnomā. Un, manuprāt, tās lielās prioritātes un priekšrocības, ko paredz deputātu grupas ieteiktā jaunā redakcija, kas visnotaļ ir atbalstāma, - šīs priekšrocības un šī pretimnākšana nebūtu attiecināma uz starpniekiem, kuri paši nenodarbojas ar uzņēmējdarbību, kuri neizmanto šīs telpas paši savam biznesam, bet iestājas tikai kā starpnieki.

Un tādēļ, godātie kolēģi, es iesniedzu nelielu papildinājumu pie 18.panta otrās daļas - ierosinu papildus visiem tiem nosacījumiem, kuri būtu jāievēro, lai neapdzīvojamo telpu nomnieki varētu baudīt tās labās prioritātes, ko komisija ir atbalstījusi, noteikt vēl vienu nosacījumu, proti, ka šīs prioritātes nomnieks bauda tad, ja viņš pats šo neapdzīvojamo telpu lieto. Tikai tajā gadījumā. Bet, ja viņš ir starpnieks, tad tas notiek vispārējā kārtībā. Jo citādi būs tā situācija tāda: privatizēs starpnieks, turpretim reālam lietotājam, kam tiešām biznesam ir nepieciešama šī telpa un kam vajadzīga šī drošība, šī stabilitāte, kādu viņš iegūtu, iegūstot īpašumā neapdzīvojamo telpu, šī stabilitāte neradīsies. Mūsu mērķis ir, šādā veidā privatizējot neapdzīvojamās telpas, radīt stabilitāti, drošības sajūtu biznesam. Bet šajos gadījumos mēs drošības sajūtu neradīsim.

Tādēļ, godātie kolēģi, es aicinu pieņemt deputāta Lagzdiņa iesniegto nelielo papildinājumu.

Sēdes vadītāja. Lagzdiņa kungs, precizēsim! Vispirms jūsējo... (No zāles deputāts J.Lagzdiņš: "Komisijas atbalstītu...") Bet jūs teicāt, ka jūs atbalstāt deputātu grupas... Ir saprotams šis nacionālo frakciju deputātu dokuments, kas ir iesniegts? Jo dokuments nr.5 ir klāt pie šā priekšlikuma.

Aristids Lambergs - LNNK un LZP frakcijas deputāts.

A.J.Lambergs (LNNK un LZP frakcija).

Godātā priekšsēdētāja! Godātie kolēģi! Šīs likuma 18.panta izmaiņas bija domātas, lai pasargātu latviešu mazo uzņēmēju, un es esmu ļoti priecīgs un esmu pateicīgs Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijai, ka viņi ir izstrādājuši šim pantam ļoti pozitīvu un, es domāju, normālu tekstu. Bet ir arī... Es pilnīgi piekrītu Lagzdiņa kungam, ka nevarētu pārnest šīs tiesības, ja telpas ir pārnomātas citam.

Tādēļ es lūdzu atbalstīt Lagzdiņa kunga priekšlikumu. Visu pantu ar Lagzdiņa kunga priekšlikumu.

Sēdes vadītāja. Pēterkopa kungs, jūs izmantosiet tiesības? Normunds Pēterkops - frakcijas "Tçvzemei un Brīvībai" deputāts.

Kungi, es jūs brīdināju: ja jūs gribat nonākt ātrāk tribīnē, lūdzu, pierakstieties. Ja ne, tad es dodu vārdu tādā kārtībā, kādā jūs katrs zālē pieceļaties.

N.Pēterkops (frakcija "Tçvzemei un Brīvībai").

Cienījamie deputāti! Šis priekšlikums, kuru piedāvā deputāts Jānis Lagzdiņš un kurā ir formulējums "ja nomnieks šo neapdzīvojamo telpu lieto pats", ir pārāk izplūdis un neprecīzs. Ko nozīmē - "lieto pats"? Un kas šinī gadījumā fiksēs, ka viņš lieto pats, un kādi dokumenti būs jāuzrāda, lai apliecinātu, ka viņš lieto pats šīs telpas? Katru nomnieku ar iznomātāju saista neapdzīvojamo telpu nomas līgums, kurā ir fiksēts, kas lieto šīs telpas, kas iznomā un kas ir nomnieks. Un tālāk ir īpašie noteikumi, ka ar iznomātāja atļauju vai piekrišanu telpas var tikt iznomātas tālāk apakšīrei vai arī ka bez iznomātāja piekrišanas telpas nevar tikt nodotas apakšīrei. Ja iznomātājs ir devis nomniekam šīs apakšīres tiesības, tad nevar pārmest nomniekam un nedot viņam šīs "pirmās rokas" tiesības attiecībā uz privatizāciju tikai tāpēc vien, ka, lūk, iznomātājs ir devis viņam šīs apakšīres tiesības. Tātad ir legālās apakšīres tiesības un ir nelegālās apakšīres tiesības. Nelegālās apakšīres tiesības, par kurām minēja Lagzdiņa kungs, katrā ziņā noteikti pastāv, bet tās mēs nevaram fiksēt šajā likumā, jo tādā gadījumā tur, kā es jau sacīju, būtu pārāk neprecīzi pateikts: "Lieto pats." Kādi ir normatīvi, kādi dokumenti būs jāuzrāda, lai pierādītu, ka viņš tiešām lieto šo telpu pats? Tātad kādam atkal savukārt ir jānofiksē, ka viņš nelieto pats. Tāpēc es uzskatīju, ka šis priekšlikums ir noraidāms, un aicinu balsot par komisijas piedāvāto 18.panta jauno redakciju, kurā ir teikts, ka "pirmās rokas" tiesības tiek nodotas nomniekam. Un ja nomnieks šīs "pirmās rokas" tiesības neizmanto tālāk, jau izsolē... bet nomas līgumā, es atkārtoju vēlreiz, ir precīzi pateikts... Ja nomnieks šīs telpas nodevis bez iznomātāja atļaujas apakšīrei, šāds nomas līgums vispār ir laužams, un tādā gadījumā, ja viņš ir pārkāpis šādu līgumu, viņš jau nemaz netiek pie šo tiesību izmantošanas. Šāds līgums ir laužams jau automātiski. To paredz nomas līgums starp iznomātāju un nomnieku.

Sēdes vadītāja. Valdis Krisbergs - Demokrātiskās partijas Saimnieks frakcijas deputāts.

V.Krisbergs (Demokrātiskās partijas "Saimnieks" frakcija).

Paldies, cienījamā priekšsēdētāja! Man gribas tikai atzīmēt vienu lietu. Ļoti bēdīgi, ja pie praktiskām lietām ķeras cilvēki, kuri ir ļoti tālu no praktiskās dzīves. Šodien uzņēmējdarbībā tiešs apakšnomas līgums laikam praktiski netiek slēgts, ja tas nav atļauts un saskaņots, vadoties pēc Civillikuma, ar telpu īpašnieku. Kā to dara? Ļoti vienkārši.

Pirmkārt, tas var būt divu firmu kopsadarbības līgums ar zināmiem noteikumiem, un līdz ar to nav nekādu apakšnomu.

Otrkārt, tas var būt juridiskās personas darba izpildes līgums, piesaistījums, kur atkal nav nekādas apakšnomas līguma. Bet pats būtiskākais: mani dziļi izbrīnīja, atklāti sakot, Lagzdiņa kunga neinformētība, kā uzņēmējdarbība notiek. Vēl līdz pat šodienai. Jo - cik tad ir uzņēmēju, kas strādā savās telpās? Visi uzņēmēji, var teikt, 99,9% gadījumu strādā īrētās, nomātās telpās. Un tomēr tas bizness iet stabili uz priekšu, lai gan viens otrs teiktu, ka nomātās telpās stabila uzņēmējdarbība nevar būt. Absurds!

Reizē ar to man gribētos pateikt vēl vienu citu lietu. Šodien neviens nevarēs konstatēt, kurš tad ir īstais uzņēmējs un kurš tad ir īstais nomātājs. Pie kā novedīs šāda "nedzīva" norma? Es atvainojos, Lagzdiņa kungs, jūs pats bijāt Antikorupcijas likuma izstrādātājs. Kādā veidā tad uzņēmējs pierādīs, ka viņš ir īstais? Ar izziņu. Paliek tikai jautājums - no kā un par cik lielu naudu šī izziņa būs jādabū. Tātad - tipiska metode, kā var nejauši, nedomājot par ikdienas notikumiem, izraisīt korupciju masveidīgā frontē.

Es aicinu deputātus neatbalstīt Lagzdiņa kunga priekšlikumu.

Sēdes vadītāja. Jānis Bunkšs - frakcijas "Latvijas ceļš" deputāts.

J.Bunkšs (frakcija "Latvijas ceļš").

Cienījamā priekšsēdētāja! Godātie deputāti! Būdams viens no priekšlikuma iesniedzējiem, es gribu teikt, ka, manuprāt, Saeimai vajadzētu atbalstīt komisijas sagatavoto redakciju, jo tie priekšlikumi, ko esmu iesniedzis kopīgi ar deputātu Tomašūnu, ir iestrādāti komisijas variantā. Taču es gribu teikt, ka šis variants un deputāta Lagzdiņa priekšlikums, kuru komisija neakceptēja un kurš nav iestrādāts jaunajā redakcijā, neizslēdz viens otru un katrā ziņā gan par komisijas izstrādāto redakciju, gan arī par deputāta Lagzdiņa priekšlikumu noteikti ir jābalso atsevišķi. Tas ir tas, ko es gribēju pateikt - vienkārši tādēļ, lai mēs nesajauktu divas lietas.

Sēdes vadītāja. Anna Seile - LNNK un LZP frakcijas deputāte.

A.Seile (LNNK un LZP frakcija).

Godājamie deputāti! Es aicinu atbalstīt komisijas sagatavoto variantu, papildinot to ar Lagzdiņa kunga priekšlikumu. Te nebūtu vietā Krisberga kunga pārmetumi, ka tikai tie, kas praktiski ir saskārušies ar šiem privatizācijas jautājumiem, ir tiesīgi risināt likumdošanas līkločus. Tā, piemēram, Dundagā vēl tagad ir vesels bars skolotāju, kuri "Auseklītī" ir ieguldījuši savus sertifikātus - ar solījumiem par tiem kaut ko saņemt vai noteiktā laikā vismaz iegūt atbildi un dabūt šos sertifikātus atpakaļ. Šis jautājums ir neatrisināts, un tādēļ pārāk praktiski šajos privatizācijas ceļos iestigušie deputāti ne vienmēr lemj, manuprāt, objektīvi un pareizi.

Bet tagad - par Lagzdiņa kunga priekšlikumu. Manuprāt, to varētu vēl vairāk precizēt trešajā lasījumā. Nepamatots tomēr ir tas iebildums, ka nevar saprast, vai cilvēks lieto neapdzīvojamo telpu pats vai ir to kādam izīrējis. Ja tur strādā viņa radinieki vai cilvēki, kam viņš uzticas, tad ir skaidrs, ka varētu uzskatīt, ka viņš to lieto pats. Bet, tiklīdz ir noslēgts apakšnomas līgums, tieši šim cilvēkam, kurš ir noslēdzis apakšnomas līgumu, ir arī tiesības šo uzņēmumu privatizēt. Atbalstot šo priekšlikumu, mēs pēc būtības atbalstām mazo uzņēmēju. Tātad vēlreiz aicinu balsot vispirms par Lagzdiņa kunga iesniegto papildinājumu un pēc tam komisijas izstrādāto redakciju kopumā. Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītāja. Jānis Lagzdiņš - frakcijas "Latvijas ceļš" deputāts. Otro reizi.

J.Lagzdiņš (frakcija "Latvijas ceļš").

Kolēģi deputāti! Tie, kas ir uzmanīgi pavērojuši tabulu un iedziļinājušies šajā problēmā... Tomēr komisija, sagatavojot likumprojektu otrajam lasījumam, nav varbūt īsti korekti tabulu veidojusi, un šobrīd iznāk tā, ka mans priekšlikums ir pie noraidītā deputātu grupas priekšlikuma. Es piekrītu arī tiem, kas kritiski vērtēja konkrēto redakciju, ka tā nav ideāla. Godātie kolēģi, lai mēs atbilstoši Kārtības ruļļa noteikumiem šodien varētu iziet no situācijas, es atsaucu savu priekšlikumu un iesniegšu to precizētā redakcijā trešajam lasījumam - un tieši tādā veidā, kā to uzsvēra Anna Seile: lai ne tikvien aizliegtu starpniekam privatizēt neapdzīvojamo telpu, izmantojot prioritārās tiesības, ko dod 17.panta jaunā redakcija, bet arī lai dotu apakšnomniekam tiesības šo neapdzīvojamo telpu pašam iznomāt. Tad mēs to problēmu būtu atrisinājuši pavisam korekti un taisnīgi. Paldies par uzmanību. Es savu priekšlikumu atsaucu.

Sēdes vadītāja. Tātad, Lagzdiņa kungs, jūs savu priekšlikumu atsaucat un tātad tas nav balsojams.

Valdis Krisbergs - Demokrātiskās partijas Saimnieks frakcijas deputāts.

V.Krisbergs (Demokrātiskās partijas Saimnieks frakcija).

Paldies par iespēju otrreiz uzstāties. Man ir liels prieks, ka Lagzdiņa kungs tiešām atsauc savu priekšlikumu un līdz ar to tas būs jēdzīgāk iestrādāts. Jo man dziļi jāpiekrīt Seiles kundzei, ka ir ļoti uzmanīgi jāpieiet tiem praktiķu darbiem, jo jāatbalsta ir mazais uzņēmējs. Tādā redakcijā, protams, nebūtu nekādas problēmas... Kāds "augstdzimuša" deputāta dēls, Mazirbē privatizējis armijas bāzi un nolaidis to "lîdz kliņķim", principā visu ciematu ir atstājis bez iztikas līdzekļiem, tā vietā pašvaldība varēja šo objektu privatizēt un gūt labumu visam ciematam. Tāpēc es pilnīgi saprotu jūsu bažas, Anna Seiles kundze, par praktiķu padomiem. Paldies.

Sēdes vadītāja. Cik es saprotu, tā kā Lagzdiņa kungs ir atsaucis savu priekšlikumu, mums vairs nav par ko balsot. Mēs esam uzklausījuši debates. Vai deputātiem nav iebildumu pret komisijas izstrādāto otrā lasījuma redakciju? Iebildumu nav. Pants ir pieņemts.

V.Krisbergs. Paldies, šķiet, ka esam tikuši pāri grūtākajai vietai. 19.panta ceturtajā daļā Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija ierosina dažu vārdu aizstāšanu, tas ir norādīts tabulā. Komisija atbalsta šo priekšlikumu.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav. Pieņemts.

V.Krisbergs. 20.panta piektajā daļā arī notiek vārdu aizstāšana. Tas ir Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas iesniegts labojums, un komisija to atbalsta.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav. Pieņemts.

V.Krisbergs. 21.panta ceturtās daļas pirmajā teikumā ir papildinājums. Komisija to atbalsta. Iesniegusi to ir frakcija "Tçvzemei un Brīvībai".

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav. Pieņemts.

V.Krisbergs. Ir priekšlikums 29.panta pirmo daļu papildināt ar jaunu - ceturto - punktu. Šo papildinājumu iesniedza LZS, KDS un LDP frakcijas deputāti, un komisijā šis priekšlikums ir pieņemts un precizēts saskaņā ar jauno 18.panta redakciju.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav. Pieņemts.

V.Krisbergs. 32.panta otrā daļa tiek papildināta ar vārdiem "neapdzīvojamās telpas" pēc vārdiem "mâkslinieku darbnīcas" un "darbnīcas". Priekšlikumu iesniedza LZS, KDS un LDP frakcijas deputāti. Komisija pieņēma šo priekšlikumu un precizēja redakciju saskaņā ar jauno 18.panta redakciju.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav. Pieņemts.

V.Krisbergs. 35.panta pirmā daļa ir papildināta, ņemot vērā LZS, KDS un LDP frakcijas deputātu priekšlikumu, kuru komisija pieņēma.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav. Pieņemts.

V.Krisbergs. Ir Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšlikums 36.panta otro daļu izteikt jaunā redakcijā. Komisija to atbalsta.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav. Pieņemts.

V.Krisbergs. LZS, KDS un LDP frakcijas deputāti 44.panta pirmo daļu papildina ar vārdiem "panta ceturtajā daļā". Komisija to pieņem.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav. Pieņemts.

V.Krisbergs. 45.panta piekto daļu papildināt ar vārdiem "vai juridiskā". Šo priekšlikumu ir iesniegusi Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija, un komisija to atbalsta.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav. Pieņemts.

V.Krisbergs. Deputāts Krisbergs iesniedza priekšlikumu 45.pantu papildināt ar astoto daļu. Komisija neatbalsta.

Sēdes vadītāja. Atklājam debates. Valdis Krisbergs - Demokrātiskās partijas Saimnieks frakcijas deputāts.

V.Krisbergs (Demokrātiskās partijas Saimnieks frakcija).

Mēs ļoti daudz un plaši esam diskutējuši šeit par mazā uzņēmēja atbalstīšanu. Katrs jau to mazo uzņēmēju atbalsta, kā prot, - vai nu "lobējot", vai izmantojot radnieciskās saites. Es gribētu, lai beidzot uzņēmēju atbalstītu visa Saeima, visa valsts. Jo tikai tā valsts, kurai ir vidējais slānis, kuru veido mazais un vidējais uzņēmējs ar saviem darba ņēmējiem, var pretendēt uz bagātas valsts nosaukumu, uz Eiropas valsts cienīgu vārdu. Mēs gribam, lai mūsu īpašumiem būtu kārtīgs saimnieks, un tomēr visu laiku ir postsociālistiskā filozofija, kā no šā nākamā saimnieka noplēst pēc iespējas vairāk naudiņas un ielikt tajā bedrē, ko sauc "kopējais katls" - budžets. Vai nu pašvaldību speciālais, vai valsts speciālais, vai privatizācijas fonds. Un pēc tam dziļi brīnīties, kur šī nauda ir palikusi. Mans priekšlikums bija ļoti elementārs. Tikai Staļins atšķīra īpašumu no īpašnieka, šodien notiek pretējais process. 1940.gada pretdabiskais process notika dažu stundu laikā, turpretim mūsu atgriezeniskais process notiek ļoti lēni. Ja kāds vēlas privatizēt, tas ir lieliski. Ja kāds pēc privatizācijas šo īpašumu pratīs arī apsaimniekot, - tas ir mūsu mērķis. Ja kāds jau šodien īpašumu iznomā un apsaimnieko, tas nozīmē, ka šim mērķim ir stingrs paša nomnieka atbalsts. Kā palīdzēt šim mazajam nomniekam, kuram nav ne seifos lieli rēķini, ne banku rēķini? Jo valsts ir darījusi visu, lai mazais uzņēmējs tiktu izputināts. Šodien pat jau notiek diskusijas, vai atļaut tirgoties kontrabandistiem tirgū bez kases aparātiem vai neatļaut. Arī tas ir trieciens mazajam uzņēmējam. Tāpēc mazam uzņēmējam nav to latiņu, kurus varētu samaksāt par izsolē iegūto paša uzbūvēto nomas telpu.

Mans priekšlikums bija dot reālu prioritāti mūsu nacionālajiem mazajiem uzņēmējiem - nevis likt tāpat kā visiem maksāt 50% latos un 50% sertifikātos, bet 75% sertifikātos un tikai 25% latos. Te ir jābūt "filozofijai": ko mēs gribam - nākamo uzņēmēju vai, tā diezgan žargoniski sakot, "izkāst" no privatizētāja lieku naudu valstij? Paņemt šodien šo zelta vistiņu un apēst vai ļaut viņai šīs zelta olas dēt? Es esmu par otro variantu. Es ļoti ceru, ka arī mani kolēģi ir par otro variantu. Un es domāju arī par tiem cilvēkiem, kuri nebija pļēgurīši un dīkdienīši un savus sertifikātus nedāļāja pa labi un pa kreisi, un paldies Dievam, ka bija arī tie, kas maksāja ne tikai vienu santīmu, bet bišku vairāk. Lai gan, vienalga, veselība jau tika sabeigta tāpat - ar tām "krutkām", ar tiem "polšiem", kas galvenokārt par šo sertifikātu naudu tika nopirkti. Tad, kad būs sertifikāts vajadzīgs, kad firmas tiešām sāks meklēt sertifikātus par 80 santīmiem, par latu, varbūt par 5 latiem, tad tie cilvēki, kuri ir ar saimniecisku dabu, nevis "taurenīši viendienītes", kas tos pārdeva pēc pirmā priekšlikuma, - viņi par saviem sertifikātiem gan nedabūs valsts garantētos 28 latus, bet tomēr tādu naudas daudzumu, kas būtu tuvāks tai summai nekā šodien. Tātad šis akts galu galā palīdzētu arī maznodrošinātiem slāņiem, kuriem tik vien ir kā rūpīgi taupītais, valsts garantētais, 28 latu vērtībā izlaistais valsts vērtspapīrs. Dosim iespēju arī cilvēkiem vismaz par dažiem latiem tos pārdot! Lūdzu atbalstīt manu priekšlikumu.

Jānis Lagzdiņš - frakcijas "Latvijas ceļš" deputāts.

J.Lagzdiņš (frakcija "Latvijas ceļš").

Kolēģi deputāti! Krisberga kungs kā ziņotājs uzstājās faktiski par savu priekšlikumu. Es pieteicos debatēs un uzstāšos komisijas vārdā par to, kādēļ komisija pēc ilgām debatēm noraidīja Krisberga kunga priekšlikumu.

Pirmkārt jau tādēļ, godātie kolēģi, ka vēl pirms brīža mēs atbalstījām 17.pantu jaunā redakcijā, kas dod ārkārtīgi lielas priekšrocības neapdzīvojamo telpu nomniekiem, proti, ir atliktais maksājums uz ilgāku laika periodu - uz 5 gadiem. Nomnieks iegūst tiesības privatizēt iznomāto neapdzīvojamo telpu par sākuma cenu, tātad par nelielu summu, turklāt, kā liecina konkrēti aprēķini, situācija mūsu valstī ir apmēram šāda, ka, salīdzinot ar to naudas summu, ko nomnieks šobrīd maksā par neapdzīvojamās telpas nomu latos, iznāk tā, ka šobrīd vidēji, piemēram, Liepājas pilsētā, neapdzīvojamās telpas nomas maksa par gadu aptuveni sasniedz 1/3 daļu no šīs neapdzīvojamās telpas sākotnējās vērtības. Ko tas nozīmē? Tas nozīmē, ka jau šobrīd, ja atstātu veco redakciju, nomnieks privatizē neapdzīvojamās telpas par latiem - 50% maksā, bet 50% par sertifikātiem. Tādā gadījumā, lai nosegtu, samaksātu pirkuma maksu, nomniekam būs jāsamaksā 1,25 gadu nomas maksa, turklāt šī nomas maksa būs jāsedz piecos gados. Tas nozīmē, ka izpirkuma maksa gadā jaunajam īpašniekam nesasniegs pat trešo daļu no līdzšinējās nomas maksas. Mēs jau, kolēģi, tā esam nākuši pretī nomniekiem. Tas ir pirmais arguments. Nesamazināsim šo summu līdz smieklīgumam. Tas ir pirmkārt.

Otrkārt. Lai veiktu dzīvokļu privatizāciju - kā jūs zināt, dzīvokļi tiek privatizēti tikai par sertifikātiem -, ir nepieciešama diezgan liela naudas summa, lai nodrošinātu privatizācijas procesu, lai finansētu attiecīgās institūcijas, lai varētu sagatavot dokumentus, veikt visus darbus. Tādēļ ir nepieciešama zināma nauda. Saskaņā ar šā likuma koncepciju šī nauda iegūstama privatizējot, neapdzīvojamās telpas daļēji par latiem. Tas arī ir viens arguments, kādēļ komisija noraidīja Krisberga kunga priekšlikumu.

Treškārt. Ja arī mēs neapdzīvojamās telpas pilnībā privatizētu tikai par sertifikātiem, arī tad pieprasījums pēc šiem maksāšanas līdzekļiem būtiski nepieaugtu, jo, kā liecina aprēķini, lai privatizētu neapdzīvojamās telpas, ir nepieciešami tikai 1,5% no visas sertifikātu summas. Tādējādi, ja arī pilnībā apmaksātu neapdzīvojamās telpas ar sertifikātiem, pieprasījums pēc tiem nepieaugtu. Tādēļ arī komisija noraidīja Krisberga kunga priekšlikumu.

Sēdes vadītāja. Man vienīgi ir piebilde, Lagzdiņa kungs! Krisberga kungs bija pieteicies debatēs kā deputāts, nevis runāja komisijas vārdā. Debatēs... (No zāles deputāts J.Lagzdiņš: "Es atvainojos!")

Valdis Krisbergs - Demokrātiskās partijas Saimnieks frakcijas deputāts. Otro reizi.

V.Krisbergs (Demokrātiskās partijas Saimnieks frakcija).

Paldies par iespēju otrreiz diskutēt par šo jautājumu. Pirmkārt, es arī gribu aizrādīt Lagzdiņa kungam, ka komisijā netika diskutēts par 1,5%, cik vajadzētu sertifikātu privatizācijas procesā. Līdz ar to tas nav komisijas viedoklis. Jebkurā gadījumā es domāju, ka šis cipars ir pilnīgi nepamatots. Ja mēs gribam pateikt to, ka, ja šodien pensionāri ar lielu patiku vismaz ir uzsvēruši to, ka 2-3 lati pie viņu pensijas ir pielikti, kas tiešām vienam otram ir devis iespēju izdzīvot kādu laiku uz priekšu, tad runāt par to, ka, atklājot lielu pieprasījumu privatizācijas tirgū pēc sertifikātiem, sertifikātu cena pieaugs nedaudz, ir tuvu taisnībai. Tā ir taisnība! Nekas jau nenotiks, lai gan iepriekšējā - Birkava un Gaiļa valdība ir krāpusi tautu, ka sertifikāti nu būs tā lielā vērtība, tā lielā panaceja, kas izvedīs tautu no posta. Tieši otrādi - sertifikāti ir nogremdējuši Unibanku un Krājbanku. Lai šīs bankas reanimētu, mēs šķiramies no milzīgas valsts budžeta summas. Ar sertifikātu iepirkšanu ir iekritušas daudzas bankas, un banku krīzes moments lielā mērā ir dēļ sertifikātiem. Bankām līdzi gāja bojā arī daudzas slavenas firmas tieši tāpēc, ka valdība izdarīja visu, lai ar to, ko kādreiz pasludināja par sertifikātu filozofiju, tautu šā vārda pareizajā nozīmē piekrāptu. Šī ir metode, lai vismaz par pāris procentiem paceltu sertifikātu vērtību. Vēlreiz krāpsim tautu? Tad balsosim "pret".

Sēdes vadītāja. Māris Vītols - LZS, KDS un LDP frakcijas deputāts.

M.Vītols (LZS, KDS un LDP frakcija).

Cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Godātie kolēģi Saeimas deputāti! Runāšu īsi, bet par šo konkrēto jautājumu. Ja mēs runājam šodien par mazā un vidējā biznesa attīstību Latvijā, tad jāteic, ka tiem, kuri ir nostājušies uz savām kājām, viņiem visu šo brīvo apgrozāmo līdzekļu, kuri viņiem ir bijuši, kurus viņi ir uzkrājuši, šo līdzekļu uzkrāšana tiešām nav nākusi viegli. Viņi tos ir ieguldījuši savā lietā. Viņi ir ieguldījuši šo telpu remontā, šo telpu iekārtošanā. Tie ir apgrozāmie līdzekļi preču, teiksim, uzkrājumu veidošanai, un tiešām šiem mazajiem un vidējiem uzņēmējiem šodien nav tik daudz brīvu līdzekļu, lai viņi varētu šo pirkumu veikt.

Bet šeit ir arī runa par kaut ko citu, proti, par mūsu kā politiķu attieksmi pret īpašnieku un pret šo privatizācijas procesu. Es no savas puses kategoriski noraidu valsts un valsts politiķu vēlmi iedzīvoties jeb pelnīt no šī privatizācijas procesa. Mums šeit ir jāparaugās no cita filozofiskā aspekta, no tā, ka mums cilvēks ir jāpieradina pie īpašuma - pie viņa īpašuma. Mums ir jāveido šis īpašnieku slānis, šis mazo un vidējo uzņēmumu slānis, šis vidusslānis ir jāveido. Šeit nedrīkstētu tikt izvirzīta priekšplānā pašvaldības vai valsts vēlme pelnīt uz šā privatizācijas procesa rēķina. Tāda ir mana personīgā nostāja šajā jautājumā, tāpēc es šeit atbalstīšu Krisberga kunga priekšlikumu un lūdzu arī jūs to atbalstīt. Paldies.

Sēdes vadītāja. Normunds Pēterkops - frakcijas "Tçvzemei un Brīvībai" deputāts.

N.Pēterkops (frakcija "Tçvzemei un Brīvībai").

Cienījamie deputāti! Es labprāt varētu atbalstīt šo priekšlikumu, bet mēs nupat kā nobalsojām, ka telpu nomniekam nav jāpiedalās izsolē tāpēc vien, ka ir jau šādas redakcionālas kļūdas, kas ir radušās 45.panta jaunajā labojumā. Es aicinu arī pārējos diemžēl šajā reizē neatbalstīt Krisberga kunga priekšlikumu, bet lūgt viņu šo priekšlikumu iesniegt trešajā lasījumā komisijā, to pārrunāt un precizēt, jo noteikt precīzi, ka 25% naudā un 75% sertifikātos, vai tas būtu pārāk pareizi? Šeit varbūt varētu būt situācija, ka var dabūt pat visus 100% par sertifikātiem. Ir situācijas, kad varbūt būtu jāskatās, ka varētu būt arī 50 : 50 vai arī vairāk latos un mazāk sertifikātos, bet uzlikt precīzu formulu, ka 25% un 75%.... Es nezinu, vai šobrīd mēs esam izvērtējuši šo reālo situāciju, kāda tā ir. Bet katrā gadījumā mazais uzņēmējs, mazā biznesa veicējs, tie, kas nodarbojas ar šo biznesu, būtu jāaizstāv. Tas ir pareizi. Es domāju, ka šī atziņa būtu drusciņ jāprecizē un jāiestrādā uz trešo lasījumu. Paldies.

Sēdes vadītāja. Vairāk debatēs deputāti pieteikšies nav. Lūdzu zvanu! Lūdzu deputātus balsot par priekšlikumu - 45.pantu papildināt ar jaunu astoto daļu deputāta Valda Krisberga sniegtajā redakcijā. Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu balsot! Lūdzu rezultātu! Par - 27, pret - 21, atturas - 13. Priekšlikums nav pieņemts.

V.Krisbergs. Paldies. 46.panta pirmā daļa. Ir paredzēts izmainīt 10 gadu atlikto maksājumu pret skaitli "5". Arī šo priekšlikumu komisija atbalsta, un es aicinu deputātus atbalstīt komisijas lēmumu.

Sēdes vadītāja. Vienīgi ir jautājums, kas to ir iesniedzis. Šo priekšlikumu?

V.Krisbergs. Diemžēl tabulā tas nav uzrādīts.

Sēdes vadītāja. Nu jā, bet jūs pārstāvat komisiju. Jums vajadzētu mūs tagad informēt. (Starpsauciens no zāles: "Komisijas priekšlikums.")

V.Krisbergs. Acīmredzot tas ir komisijas priekšlikums.

Sēdes vadītāja. Paldies. Tātad pret komisijas priekšlikumu deputātiem iebildumu nav. Pieņemts.

V.Krisbergs. Paldies, deputāti! Tālāk - papildināt 47.pantu ar jaunu piekto daļu. Redakcija ir jūsu priekšā, komisija atbalsta šo redakciju.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav. Pieņemts.

V.Krisbergs. 53.pants principā nav balsojams, jo mēs jau frakcijas "Tçvzemei un Brīvībai" priekšlikumu esam izbalsojuši.

Sēdes vadītāja. Loģiski! Šobrīd šajā lasījumā šis priekšlikums nav vairs balsojams.

V.Krisbergs. Tālāk pārejas noteikumu 2.punktu izteikt jaunā redakcijā. Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija atbalsta savu priekšlikumu.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav. Pieņemts.

V.Krisbergs. Paldies. Ierosinu atbalstīt nodošanu komisijām trešajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Vispirms pieņemsim, Krisberga kungs, otrajā lasījumā un tad dosim komisijai uz trešo lasījumu.

Tātad lūdzu deputātus balsot par likumprojekta "Grozījumi likumā "Par valsts un pašvaldību dzīvojamo māju privatizāciju"" pieņemšanu otrajā lasījumā. Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu balsot! Lūdzu rezultātu! Par - 61, pret - nav, atturas - 1. Likumprojekts otrajā lasījumā ir pieņemts. Lūdzu datumu, līdz kuram iesniedzami priekšlikumi trešajam lasījumam.

V.Krisbergs. Lūdzu iesniegt priekšlikumus trešajam lasījumam līdz 24.jūnijam.

Sēdes vadītāja. Jūnijam?

V.Krisbergs. Jūnijam.

Sēdes vadītāja. Deputātiem citu priekšlikumu nav. Iebildumu nav. 24.jūnijs - vai precīzi? Līdz Jāņiem.

V.Krisbergs. Paldies.

Sēdes vadītāja. Likumprojekts "Grozījumi likumā "Par akcīzes nodokli"".

Aristids Lambergs - Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas vārdā. LNNK un LZP frakcijas deputāts.

A.J.Lambergs (LNNK un LZP frakcija).

Godātā sēdes vadītāja! Godātie kolēģi! Mēs strādāsim ar dokumentu nr. 940-b "Grozījumi likumā "Par akcīzes nodokli"", izskatīsim to otrajā lasījumā. Iepriekšējā sēdē mēs nobalsojām par steidzamību, tātad šis ir arī pēdējais lasījums. Ir saņemti vairāki priekšlikumi, pēc tam Budžeta un finansu (nodokļu) komisija tikās ar visiem ieinteresētajiem cilvēkiem - no valdības, no alus ražotājiem, kā arī no Veselības aizsardzības ministrijas. Un notika vienošanās, kas ir atspoguļota šajā dokumentā. Tātad īsumā es izstāstīšu, un tad skatīsim pa pantiem.

Mēs pieņēmām... Šis likums tika pieņemts ar spēkā stāšanās datumu - ar 1.jūniju. Tātad tas ir jau pagājis. Līdz ar to valdība informēja mūs, ka viņa vēl nav radījusi mehānismu, kādā veidā viņi varētu iekasēt arī šo akcīzes nodokli stiprajam alum.

Bija sūdzības arī no alus ražotājiem, ka, pieņemot šo likumprojektu tik ātri un steidzīgi, ko viņi darīs ar saražoto produkciju, ka viņiem ir vajadzīgs laiks, lai viņi varētu realizēt saražoto produkciju un pāriet uz citu alus produkciju, ja viņi to vēlas.

Līdz ar to notika sekojoša izmaiņa - mēs pagarinājām šī akcīzes nodokļa spēkā stāšanos līdz 1997. gada 1. janvārim. Tāda ir šīs maiņas vēsture.

Tagad skatīsim pa pantiem. Un šie panti sakārtoja šo būtību.

Tātad pirmais priekšlikums ir par 3. pantu - izteikt 3. panta 2. punktu, ko ir iesniedzis deputāts A.Panteļējevs... Komisija to atbalstīja.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav. Pieņemts.

A.J.Lambergs. Nākamais ir otrajā lapaspusē. Te ir Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas priekšlikums par pārejas noteikumiem - izslēgt 1. un 2. punktu, kur ir pēc būtības teikts, ka šis likums stājas spēkā ar 1. jūniju... Lūdzu atbalstīt atbildīgās komisijas lēmumu.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav. Pieņemts.

A.J.Lambergs. Nākamais ir Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas priekšlikums. Tā ir ierosinājusi papildināt likumprojektu ar pārejas noteikumiem šādā redakcijā... Kā jau es minēju, šis likumprojekts stājas spēkā ar 1997. gada 1. janvāri. Lūdzu atbalstīt atbildīgās komisijas lēmumu.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav. Pieņemts.

A.J.Lambergs. Līdz ar to mēs esam izskatījuši visas maiņas, un lūdzu nobalsot Saeimu likumprojektu otrajā un galīgajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta "Grozījumi likumā "Par akcīzes nodokli"" pieņemšanu otrajā un galīgajā lasījumā. Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu deputātus balsot. Lūdzu rezultātu! Par - 65, pret - nav, atturas - 3. Likums pieņemts.

A.J.Lambergs. Paldies deputātiem par operatīvo darbu. Šis likumprojekts tiešām sakārtoja šo jautājumu par akcīzes nodokli stiprajam alum. Paldies par darbu!

Sēdes vadītāja. Es atvainojos, es neredzēju šeit, ka rezultāts ir par - 65, 1 - pret un 3 - atturas. To vienu "pret" es neesmu fiksējusi, tāpēc ka es vienkārši šeit neredzēju tabulā.

Likumprojekts "Likums par uzņēmumu un uzņēmējsabiedrību maksātnespēju".

Māris Vītols - Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas vārdā. LZS, KDS un LDP frakcijas deputāts.

M.Vītols (LZS, KDS un LDP frakcija).

Cienītā Saeimas priekšsēdētāja, godātie kolēģi Saeimas deputāti! Jūsu priekšā ir ļoti apjomīgs dokuments nr. 1029 - "Likums par uzņēmumu un uzņēmējsabiedrību maksātnespēju", kuru mēs izskatām otrajā lasījumā. Budžeta un finansu (nodokļu) komisija šim ļoti specifiskajam un svarīgajam likumam izveidoja atsevišķu apakškomisiju, kura apkopoja un izskatīja, klātesot visām ieinteresētajām pusēm, visus uz otro lasījumu iesniegtos priekšlikumus, piedaloties gan likumprojekta autoriem, gan Juridiskā biroja pārstāvjiem, gan arī Saeimas deputātiem un citām ieinteresētajām pusēm. Ir saņemti - un tam es uzreiz gribu pievērst kolēģu deputātu uzmanību - vairāk nekā 200 priekšlikumi otrajam lasījumam. Un varbūt tas būtu vienkārši tīri cilvēcisks lūgums arī no komisijas puses neizvērst debates, runāt ļoti konkrēti, ja kāds no jums grib debatēt, lai mēs varam ietaupīt laiku un izskatīt...

Sēdes vadītāja. Vītola kungs, lūdzu nepārkāpiet Kārtības rulli, kur deputātiem ir dotas tiesības debatēt tik, cik tur ir noteikts.

M.Vītols. Paldies... es atvainojos. Paldies par aizrādījumu! Tātad sākam likuma izskatīšanu pa pantiem.

Tātad pirmais ir Saeimas Juridiskā biroja priekšlikums - stilistiski mainīt likuma nosaukumu. Budžeta un finansu (nodokļu) komisija atbalsta šo priekšlikumu.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav. Pieņemts.

M.Vītols. Tālāk ir deputāta Bišera priekšlikums, kurš nav atbalstīts, bet ir daļēji iestrādāts Saeimas Juridiskā biroja priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav. Pieņemts.

M.Vītols. Tālāk ir Saeimas Juridiskā biroja priekšlikums, kuru komisija atbalsta.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav. Pieņemts.

M.Vītols. Nākamais ir Saeimas Juridiskā biroja ieteiktais precizējums terminam "kreditors", un Budžeta komisija to atbalsta.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav. Pieņemts.

M.Vītols. Tālāk ir deputāta Bišera priekšlikums - izteikt savādāk termina "nodrošinātais kreditors" skaidrojumu, papildinot to ar "vai galvojumu". Budžeta un finansu (nodokļu) komisija, izskatot šo jautājumu, nolēma, ka tas nav atbalstāms, jo galvojums ir nodrošinājuma pastiprinājums, nevis nodrošinājums. Līdz ar to priekšlikums nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav. Pieņemts.

M.Vītols. Tālāk ir Juridiskā biroja terminoloģisks precizējums terminam "nenodrošinātais kreditors", ko Budžeta un finansu (nodokļu) komisija atbalsta.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav. Pieņemts.

M.Vītols. Nākamais ir Juridiskā biroja terminoloģisks precizējums terminam "parādnieka pārstāvji", un to Budžeta un finansu (nodokļu) komisija atbalsta.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav. Pieņemts.

M.Vītols. Nākamais ir Juridiskā biroja terminoloģisks precizējums terminam "maksātnespēja", ko komisija atbalsta.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav. Pieņemts.

M.Vītols. Nākamais ir Juridiskā biroja terminoloģisks precizējums terminam "mierizlīgums", ko Budžeta un finansu (nodokļu) komisija atbalsta.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav. Pieņemts.

M.Vītols. Tālāk ir Juridiskā biroja precizējums terminam "sanācija", ko komisija atbalsta.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav. Pieņemts.

M.Vītols. Līdzīgs precizējums ir terminam "bankrots", ko ir iesniedzis Juridiskais birojs un ko komisija atbalsta.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav. Pieņemts.

M.Vītols. Nākamais ir Juridiskā biroja terminoloģisks precizējums terminam "kriminālsodāms bankrots", ko komisija atbalsta.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav. Pieņemts.

M.Vītols. Tālāk ir Juridiskā biroja priekšlikums - terminoloģiski precizēt terminu "kompetentas valsts institūcijas" ko Budžeta un finansu (nodokļu) komisija atbalsta.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav. Pieņemts.

M.Vītols. Nākamais ir Juridiskā biroja priekšlikums - ieviest jauna termina "kapitāla daļu turētājs" skaidrojumu izlasāmajā redakcijā. Budžeta un finansu (nodokļu) komisija to atbalsta.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav. Pieņemts.

M.Vītols. Nākamais ir Juridiskā biroja priekšlikums - ieviest jaunu terminu "maksātnespējas process", ko Budžeta un finansu (nodokļu) komisija atbalsta.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav. Pieņemts.

Man būtu lūgums, Vītola kungs! Sakarā ar to, ka tuvojas pārtraukums, mēs varētu apstāties pie 1. panta, lai mums būtu vieglāka tālākā orientācija.

Bet jūs, lūdzu, palieciet tribīnē, jo šodien mēs visi gribam sveikt Māri Vītolu 24 gadu jubilejā. (Aplausi.)

Bez tam Saeima senas draudzības vārdā sveic divu sasaukumu deputātu, kas gan šobrīd nav deputāts, Vili Krištopanu 42 gadu jubilejā. (Aplausi.)

Godātie deputāti! Šodien Saeimā pie mums viesojas Utagavas mākslinieku skolas prezidents Tadasi Goino kungs, ar kuru notiks tikšanās šodien tūlīt pēc mūsu reģistrācijas Sarkanajā zālē. Tā ka lūdzu deputātus, kas vēlas piedalīties, doties uz Sarkano zāli.

Un nākamais paziņojums. Pulksten 10.40 sākas Saeimas Prezidija un frakciju pārstāvju kopējā sēde Prezidija zālē.

Tagad lūdzu reģistrācijas režīmu! Lūdzu reģistrēties!

Pirms reģistrācijas rezultātu nolasīšanas vārds diviem paziņojumiem.

Dzintars Ābiķis - frakcija "Latvijas ceļš". Paziņojums par komisijas sēdi.

Dz.Ābiķis (frakcija "Latvijas ceļš").

Es gribētu aicināt Izglītības, kultūras un zinātnes komisiju uz sēdi komisijas telpās tūlīt pēc pārtraukuma sākšanās.

Sēdes vadītāja. Vārds Andrejam Požarnovam - frakcijas "Tçvzemei un Brīvībai" deputātam. Tieši tāpat - par komisijas sēdi. Lūdzu!

A.Požarnovs (frakcija "Tçvzemei un Brīvībai").

Pilsonības likuma izpildes komisiju es aicinātu otrajā pārtraukumā uz īsu komisijas sēdi Sarkanajā zālē.

Sēdes vadītāja. Es atvainojos, pulksten 12.30 darbu sāk Ārlietu komisija. Tā kā jūs esat, es atvainojos, tā komisija, kura dublējas, tad jums ir jārēķinās, ka komisijas sēdē Ārlietu komisijas deputāti piedalīties nevarēs.

A.Požarnovs. Tad mēs varbūt apspriedīsimies un noteiksim citu komisijas darba laiku.

Sēdes vadītāja. Mēs precizēsim pirms nākamā pārtraukuma.

Lūdzu Saeimas sekretāra biedri Janīnu Kušneri nolasīt reģistrācijas rezultātus. .

J.Kušnere (6. Saeimas sekretāra biedre).

Cienījamie deputāti! Nav reģistrējušies:

Martijans Bekasovs,

Oļegs Deņisovs,

Edmunds Grīnbergs,

Guntars Grīnblats,

Ervids Grinovskis,

Edvīns Inkēns,

Roberts Jurdžs,

Viktors Kalnbērzs,

Jānis Kazāks,

Andrejs Krastiņš,

Valdis Krisbergs,

Andrejs Požarnovs,

Antons Seiksts,

Juris Sinka,

Roberts Zīle.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Pārtraukums līdz pulksten 11.00.

Sēdes vadītāja. Lūdzu reģistrēties. Lūdzu rezultātu! Zālē ir 45 deputāti. Lūdzu zvanu!

Lūdzu atkārtot reģistrācijas režīmu! Lūdzu deputātus reģistrēties. Lūdzu rezultātu! Zālē ir 51 deputāts. Turpināsim darbu!

M.Vītols. Godātie kolēģi Saeimas deputāti! Godātais Prezidij! Turpinām izskatīt otrajā lasījumā Likumu par uzņēmumu un uzņēmējsabiedrību maksātnespēju. Mēs palikām pie 1.panta. Ir deputāta Zelgalvja priekšlikums - svītrot 1.panta otro daļu, bet Budžeta un finansu (nodokļu) komisija to neatbalsta.

Sēdes vadītāja. Elmārs Zelgalvis - frakcijas "Latvijai" deputāts.

E.Zelgalvis (frakcija "Latvijai").

Cienītā priekšsēdētāja! Godātie deputāti! Par šo jautājumu - vai Maksātnespējas likumu attiecināt arī uz kredītiestādēm vai ne - esam jau runājuši vairākkārt. Par to ir runāts arī mūsu Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas sēdē. Bet acīmredzot ir nepieciešamība runāt vēl.

Kāpēc? Jo uz jautājumu vēl joprojām nav atbildes. Kāpēc šis likums nav attiecināms jeb netiek attiecināts uz kredītiestādēm? Uz šo jautājumu diemžēl joprojām neesam saņēmuši atbildi. Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas sēdē piedalījās arī Latvijas Bankas pārstāvji, bet arī viņi uz šo jautājumu atbildi nedeva. Runā par dažādām procedūras lietām, runā par to, ka, lūk, tagad, Latvijas Banka ir izveidojusi darba grupu, ka tagad strādā pie jauniem likumiem, ka ir vajadzīgs līdz 31.decembrim izstrādāt grozījumus kredītiestāžu likumos un tā tālāk. Tas viss izklausās tā diezgan nenopietni, un nav konkrētas atbildes uz šo jautājumu, kāpēc tad, lūk, šis likums līdz ar savu stāšanos spēkā nevar attiekties arī uz kredītiestādēm.

Kāpēc šajā likumā nav minēti kreditori? Mūsu viedoklis ir tāds, ka tas tiek darīts apzināti, tad, kad bija sākusies banku krīze. Arī Kredītiestāžu likumā, kuru pieņēma toreiz, pagājušā gada oktobrī, šie jautājumi par kreditoru līdzdalību jeb piedalīšanos maksātnespējas problēmu risināšanā nav iekļauti. Kāpēc tie nav iekļauti tur? Arī par to rodas jautājums. Un pēc tam tiesībsargājošās institūcijas, tiesa, lūk, šos likumus tulkoja pēc sava prāta, proti, neņemot vērā iepriekšējo likumu, bet vadoties pēc jaunā Kredītiestāžu likuma. Protams, viss tika darīts tā, lai kreditorus nepielaistu pie šo banku, kredītiestāžu administrēšanas.

Kāpēc arī kreditoriem ir nepieciešams piedalīties šajā procesā kredītiestādēs? Pirmkārt, tāpēc, ka kredītiestādēs - bankās kreditoru nozīme ir daudz lielāka, nekā tas ir pārējos uzņēmumos, akciju sabiedrībās. Bankas galvenokārt strādā ar kreditoru naudu. Un, lūk, tāpēc tajos gadījumos, kad banka kļūst maksātnespējīga, šo kreditoru naudas atgūšana, atmaksāšana, kļūst par ļoti svarīgu, nozīmīgu problēmu, turklāt tādā kvantitatīvi ļoti atšķirīgā aspektā, jo šo kreditoru pēc skaita ir ļoti daudz. Un arī pēc ieguldītām summām. Tātad tīri naudas izteiksmē šie kreditoru līdzekļi ir ļoti lieli.

Un vēl vienu momentu es gribētu minēt šajā sakarībā. Kad runājam par likumiem, mēs bieži vien atsaucamies uz Eiropas savienības standartiem, uz to, ka mums ir jāievēro, lūk, tās prasības, kādas mums šobrīd likumdošanas jomā izvirza Eiropas savienība. Un šajā sakarībā es gribu minēt to, kas ir teikts par kredītiestādēm. Tajā pašā slavenajā Baltajā grāmatā, kur šie normatīvi ir minēti, ir teikts par finansu un kredīta iestādēm (citēju): "Atšķirība ir tāda", tātad no citiem uzņēmumiem, "ka finansu iestādes darbojas ar klientu naudu un finansu iestādes, it īpaši kredītiestādes, bankrots varētu radīt ievērojamus zaudējumus tās klientiem. Kopienā," (šeit domāta Eiropas kopiena) "tas nav pieņemams, un tāpēc finansu iestādēm nepieciešami daudz stingrāki noteikumi nekā citiem pakalpojumu sniedzējiem kopumā. Šo noteikumu vai piesardzības normu galvenais mērķis ir aizsargāt šo iestāžu klientus." Galvenais mērķis ir aizsargāt šo iestāžu klientus. Kredītiestāžu gadījumā tātad galvenais klientu kontingents jeb galvenais klientu sastāvs ir kreditori - gan fiziskas personas, noguldītāji, gan juridiskas personas, uzņēmumi, kam ir "tekošie" konti, norēķinu konti, un tā tālāk. Tātad, kā mēs redzam, šī prasība ir virzīta uz to, lai maksimāli nodrošinātu, lūk, šo klientu jeb kreditoru aizsardzību. Bet kas iznāk pie mums? Ko mēs darām? Mēs kreditorus vispār atstājam ārpus likuma, vispār uz viņiem neko neattiecinām un nekur viņus, kā saka, nelaižam pie to problēmu risināšanas, kādas konkrētā gadījumā izvirzās un izraisās. Mēs, nākot šeit uz sēdēm, vienmēr redzam, ka šie kreditori stāv šeit uz Torņu ielas stūra ar lozungiem, ar plakātiem un vērš mūsu uzmanību, lūk, uz to, ka viņi tādi vispār pastāv, ka viņiem arī ir kaut kādas problēmas, kaut kādas prasības. Jo viņiem citu iespēju nav. Viņiem nav likumīgas iespējas kaut kur piedalīties, uzstāties un arī kaut kādus lēmumus pieņemt, ieteikt kaut ko. Bet kas faktiski notiek? Faktiski notiek rīcība ar viņu naudu, ar viņu līdzekļiem. Bet ar tiem rīkojas, lūk, viens tiesas iecelts administrators, viņš ir "Dievs un ķeizars" ðajā bankā un rīkojas pēc sava prāta un gribas. Ar svešu naudu, es pasvītroju! Ar to cilvēku naudu, kuri stāv šeit, uz tā stūra.

Sakiet, cienītie deputāti, vai te ir kāda loģika? Vai te ir kāda jēga? Un atkal mēs gribam pieņemt jaunu likumu, kurā, lūk, šie kreditori būtu atkal atstāti, kā saka, ārpus likuma. Es uzskatu, ka tā turpināt nevar. Mums ir, kā saka, jāsper radikāls solis un visa šī procedūra, kas attiecas uz maksātnespēju, bankrotu, ir vienādi jāattiecina uz kredītiestādēm.

Un tad arī būs citāda kārtība. Šeit mēs redzam, ka administratoru ieceļ tiesa, bet tanī pašā laikā likums paredz, ka administrators atskaitās kreditoru sapulcei. Kreditoru sapulcei atskaitās! Kam šodien atskaitās Grūbes kungs - bankas "Baltija" administrators? Nevienam. Formāli - tiesai, bet tiesa jau visu pieņem, tiesa arī nekur neiejaucas, un praktiski šeit notiek tā, ka administrators var ar šiem līdzekļiem rīkoties. Rīkoties ar bankas mantu un tā tālāk. Kreditori ir pilnīgi izolēti, pilnīgi nekur netiek pielaisti.

Tāpēc mans priekšlikums ir tomēr pieņemt šo manu priekšlikumu, balsot par to, proti, svītrot 1.panta otro punktu. Un likumprojekta tālākajā izskatīšanas gaitā, gatavojot tā trešo lasījumu, iesniegsim arī papildinājumus citos pantos, priekšlikumus par grozījumiem citos pantos, arī Kredītiestāžu likumā! Protams, šiem likumiem ir jābūt saskaņotiem. Ir jāpanāk, lai šie likumi būtu saskaņoti un lai tie varētu normāli darboties. Paldies.

Sēdes vadītāja. Māris Vītols - LZS, KDS un LDP frakcijas deputāts.

M.Vītols (LZS, KDS un LDP frakcija).

Godātie kolēģi Saeimas deputāti! Deputāts Zelgalvis, uzstājoties šeit, jau minēja vairākus "mezglu punktus", vairākus problēmu punktus, bet diemžēl tie risinājumi, kurus viņš piedāvā, ir ne vien absolūti neadekvāti paša Zelgalvja kunga politiskajai līnijai, bet arī pierāda un apliecina, ka tomēr nav bijusi pietiekama iedziļināšanās šajā problēmā tieši šā likuma kontekstā. Ko tad piedāvā deputāts? Deputāts piedāvā svītrot 1.panta otro daļu, kura nosaka, ka šis likums nav attiecināms uz Kredītiestāžu likuma 3.pantā uzskaitītajām uzņēmējsabiedrībām, uz bankām.

Kāds ir Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas priekšlikums? Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas priekšlikums ir šāds: šo likumu attiecināt nevis uz bankām un kredītiestādēm, bet gan uz kredītiestāžu maksātnespējas procedūru, taču ar noteiktiem izņēmumiem Kredītiestāžu likuma 9.nodaļā. Jo diemžēl jums, Zelgalvja kungs, būtu jāzina tas, ka ir būtiskas atšķirības starp kredītiestādēm un vienkāršām uzņēmējsabiedrībām. Un es jums nosaukšu trīs galvenās atšķirības, kuru dēļ šo likumu tiešā veidā, bez izņēmumu atrunāšanas Kredītiestāžu likuma 9.nodaļā, nav iespējams piemērot attiecībā uz banku maksātnespējas procedūru.

Pirmā atšķirība ir tā, ka bankas atšķiras no citiem uzņēmumiem, uzņēmējsabiedrībām ar to, ka pastāv viena centrāla uzraudzības institūcija - proti, Latvijas Banka -, kādas nav vienkāršiem uzņēmumiem. Un līdz ar to acīmredzot šajā kredītiestāžu maksātnespējas procesā visa šī procedūra attiecībā uz kredītiestādēm papildināsies ar vienu jaunu institūciju, proti, ar Latvijas Banku, un tieši Kredītiestāžu likumā būtu jānoregulē jautājums par to, kāda tad būs Latvijas Bankas loma šīs procedūras uzsākšanā, administratoru iecelšanā, nodrošinājuma noteikšanā, kā arī citos procesa posmos. Tas ir būtisks jautājums.

Otrs jautājums ir tieši tas, kas varbūt nonāk pretrunā ar Tautas kustības "Latvijai" politiskajiem centieniem, tas saistās ar mazo noguldītāju, tātad fizisko personu depozītiem kredītiestādēs. Ir divas būtiskas lietas, kas atšķir kredītiestāžu maksātnespējas procedūru no parasta, teiksim, uzņēmuma maksātnespējas procedūras, un viena lieta ir tā, ka attiecībā uz bankām ir šis lielais skaits fizisko noguldītāju un līdz ar to nav iespējams, nemainot kreditoru sapulces procedūru jeb neparedzot izņēmumus kreditoru sapulces procedūrā attiecībā uz bankām, piemērot to kreditoru sapulces procedūru, kādu nosaka šobrīd šis likums attiecībā uz uzņēmumiem. Tur ir jāizveido mehānisms, pārstāvības sistēma, jāparedz, kā šī kreditoru sapulce tiek sasaukta un kā šī procedūra darbojas.

Un trešā un beidzamā atšķirība. Šeit ir politiski jāakcentē viena lieta - tas ir jautājums par kreditoru prasījumu apmierināšanas secību. Tas ir būtisks jautājums tādēļ, ka attiecībā uz uzņēmējsabiedrībām šajā likumā noteiktā kreditoru prasījumu apmierināšanas secība atstāj šos fiziskos noguldītājus pašās beigās, kā pēdējos. Un, ja šis likuma pants no šejienes tiks svītrots, tad šie mazie fiziskie noguldītāji, šie iedzīvotāji neko nesaņems. Vienkārši tāpēc, ka civilprocesuālās normas nosaka, ka vispirms ir apmierināmas nodrošināto kreditoru prasības. Līdz ar to Kredītiestāžu likumā ir jāsaglabā tas izņēmums, kas ir, - ka vispirms ir apmierināmi fizisko noguldītāju prasījumi attiecībā uz kredītiestāžu maksātnespējas procedūru.

Šie trīs izņēmumi ir ļoti būtiski, un tāpēc ir jāparedz izņēmumi Kredītiestāžu likumā, un es lūdzu neatbalstīt deputāta Zelgalvja un arī deputāta Bišera iesniegtos priekšlikumus un atbalstīt Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas piedāvāto redakciju, nosakot, ka kredītiestāžu maksātnespējas procesā piemērojami šā likuma noteikumi, ievērojot tos izņēmumus un papildu noteikumus, kas norādīti Kredītiestāžu likuma 9.nodaļā. Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītāja. Bišera kungs, jūs vēlaties runāt?

Ilmārs Bišers - Demokrātiskās partijas Saimnieks frakcijas deputāts.

I.Bišers (Demokrātiskās partijas Saimnieks frakcija).

Cienītā priekšsēdētāja! Godātie kolēģi! Man liekas, ka gan šajā zālē, gan arī no mūsu masu informācijas līdzekļiem daudzkārt ir skanējušas balsis par mūsu nesakārtoto likumdošanu. Jāsaka, šie pārmetumi ir bijuši reizēm arī nepamatoti, bet tomēr lielākoties tie ir pamatoti, jo šī likumdošana mums tiešām ir ļoti nesakārtota, pretrunīga un pat juristam tajā grūti orientēties. Es to esmu izjutis arī savā pasniedzēja darbā un praktiskās darbības laikā, strādājot par advokātu. Bet tieši tāpēc es nolēmu pamest savu pietiekami ienesīgo advokāta darbu (jo galu galā man pietiks arī ar deputāta algu), atnākt šeit un palīdzēt šeit izstrādāt likumdošanu, sakārtot likumdošanu, jo diemžēl mūsu Saeimā tiešām ir izjūtams juristu trūkums, mūsu šeit ir mazāk nekā jebkuras civilizētas valsts parlamentā, jo mēs esam dažādā veidā norobežojuši juristu iespējas iekļūt parlamentā vai arī padarījuši šo iekļūšanu viņiem neizdevīgu. Nu, taču es domāju, ka šis mans solis... ka mēs šodien sāktu nožēlot, jo tieši šodien sāk parādīties pazīmes, ka daudziem vispār nav vajadzīga likumu sakārtošana, bet ir vajadzīgi tikai atsevišķu interešu grupu atbalstīti likumprojekti, kuri faktiski šo nesakārtotību vēl palielina, bet var pacelt viņu vai viņu partijas popularitāti vai arī atrisināt kādus citus jautājumus. Un šis likums ir viens piemērs no tiem. Es negribu teikt, ka man ir vienmēr taisnība, un es esmu mierīgi uzņēmis visus tos gadījumus, kad es arī šajās rindās esmu palicis mazākumā, bet mani ārkārtīgi satrauc tas, ka Saeima nerēķinās ar Juridiskās komisijas domām, kaut gan tur tomēr ir sakoncentrēti gandrīz visi mūsu Saeimā esošie juristi. Tas, ka tiek virzīti likumprojekti, pret kuriem Juridiskā komisija kategoriski iebilst, - tas mani ārkārtīgi satrauc. Un šodien mums jāizskata divi tādi likumi - šis likums un likums par Valsts prezidenta ievēlēšanas kārtību -, par kuriem Juridiskajai komisijai ir negatīvs viedoklis.

Kas attiecas uz šo likumu, Juridiskā komisija deva negatīvu slēdzienu, uzskatot, ka šis likums ir pretrunīgs, ka būtu jātaisa alternatīvs likums vai, pareizāk sakot, trīs alternatīvi likumi, sadalot loģiski visus šos pantus trijās daļās: tas, kas attiecas uz administratora darbību, tas, kas attiecas uz tiesas darbību, un tas, kas attiecas uz kriminālatbildību. Jo mēs tagad darām tā, ka viens un tas pats jautājums tiek risināts daudzos un dažādos likumos un runā pretī ne tikai iepriekšējiem Saeimas pieņemtajiem likumiem, bet arī tiem likumiem, ko mēs šeit, savā zālē, esam pieņēmuši. Tā, piemēram, mēs jau esam otrajā lasījumā pieņēmuši Civilprocesa kodeksā grozījumus attiecībā uz to, kā maksā valsts nodevu tie uzņēmumi, kuri ir atzīti par maksātnespējīgiem vai ja prasības tiek vērstas pret viņiem. Un šo likumprojektu mēs ļoti rūpīgi apspriedām, apspriedām ar Augstākās tiesas priekšsēdētāju, apspriedām ar visiem citiem juristiem un pieņēmām lēmumu, tas ir aizgājis otrajā lasījumā. Tagad mēs pieņemam otrajā lasījumā atkal citu likumu, kurā ir pavisam citas normas. Nu mēs nobalsosim vienā dienā par abiem likumiem, un pēc tam neviens vairs nesapratīs, pēc kura likuma vadīties. Ir tomēr jāsaprot, ka tas viss, ko dara tiesa, tiek risināts Civilprocesa kodeksā, tiesas kompetence, tiesas darbība, tas, kā tiesa to dara. Tagad mums ir Civilprocesa kodeksā viena nodaļa par maksātnespēju, ir otra nodaļa... tagad parādās šajā nodaļā... un vēl parādās trešie norādījumi, kas ir ietverti likumā par bankām un krājaizdevu sabiedrībām, bet tajā pašā laikā ir jautājumi, kuri nav atrisināti nevienā no šiem trijiem likumiem. Un rezultāts būs tāds, ka mēs, juristi, kuriem vajadzēs praktiski izlemt šos strīdus, vairs nezināsim, ko darīt. Nu, protams, var teikt, ka ir izveidota Satversmes tiesa un ka tai nu tagad būs jātiek galā ar to, ko mēs esam sabalsojuši, bet, es domāju, kamēr šī Satversmes tiesa izveidosies un sāks strādāt, paies zināms laiks, taču šie likumi tiks piemēroti ātrāk.

It sevišķi mani satrauc jautājums par bankām, un tāpēc es uzstājos šeit tieši par šo jautājumu, jo jautājums par bankām ir tāds, ka bankas grib padarīt par kaut ko tādu, kas ir ārpus visai normālai tiesiskai kārtībai stāvošs. Un tas sākās ar Latvijas Banku, kuru mēs tiešām gribējām padarīt neatkarīgu, un tas varbūt ir pareizi, bet mēs esam izdarījuši tā, ka tā jau ir neatkarīga - neatkarīga ne tikai no dažādiem citiem spēkiem, bet arī no Latvijas valsts. Jo, izrādās, nav neviena orgāna, kas varētu atcelt bankas vadītāju, viņa vietnieku, ja viņa darbība mūs neapmierina. Izrādās, ka tai ir sava "armija", ka tā var noteikt visus savus atalgojumus un daudzus citus jautājumus, nerēķinoties ne ar ko. Pie tam šajā gadījumā tiek pieņemts likums par to, ka bankas bankrota gadījumā kreditoriem nav nekādu tiesību. Es gribu zināt, vai kāds no naudas noguldītājiem vai kādiem darījumu cilvēkiem slēgs darījumu ar šādām bankām, zinot to, ka tad, ja banka tīšām vai netīšām nobankrotēs, kreditors būs atstumts no visa, viņš nevarēs piedalīties nekādu jautājumu lemšanā, nevarēs lemt ne par sanāciju, ne par šīs naudas izmantošanu, ne par citiem darījumiem, kas notiek šajā maksātnespējīgajā bankā. Es domāju, ka ar šo likumu mēs ne tikai juristiem padarīsim darbu grūtāku, bet padarīsim grūtu dzīvi ar pašiem baņķieriem, jo tie noteikti no mūsu bankām atplūdīs, ja tas ir mūsu mērķis - "atpumpēt" naudu no mūsu bankām (jo visiem ir lieli iebildumi, ka mūsu bankās ir tik daudz naudas, dažkārt arī sveša glabājas). Bet es domāju, ka tas ir pretī katrai normālai banku darbībai. Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītāja. Debatēs deputāti vairs pieteikušies nav. Lūdzu runāt komisijas vārdā.

M.Vītols. Godātie kolēģi Saeimas deputāti! Noklausoties Bišera kunga runu, ir tiešām jāsecina, ka acīmredzot ir kāds pārpratums, kurš ir jāprecizē. Šis likums tiks attiecināts arī uz kredītiestādēm, bet ar vienu nosacījumu - ka Kredītiestāžu likuma devītajā nodaļā tiek atrunāti izņēmumi, kuros šo likumu nevar piemērot kredītiestādēm. Šeit ir runa par Latvijas Bankas kā uzraudzības institūcijas lomu maksātnespējas procedūrā. Šeit ir runa par kreditoru sapulces procedūru, kur ir šie daudzie fiziskie noguldītāji un kur nav iespējams piemērot šo likumā noteikto mehānismu. Un šeit ir runa par kreditoru prasījumu apmierināšanas secību. Jo, ja mēs šo likumu piemērojam attiecībā uz kredītiestāžu maksātnespējas procedūru "viens pret vienu", tad fiziskie noguldītāji paliek pēdējā apmierināmo kārtā un nesaņem neko, to vajadzētu saprast. Šie ir trīs izņēmumi, kuri ir jāatrunā Kredītiestāžu likumā. Līdz tam šo likumu nevar attiecināt tiešā veidā uz kredītiestādēm, tāpēc Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas vārdā es lūdzu neatbalstīt deputātu Zelgalvja un Bišera priekšlikumus un atbalstīt Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas priekšlikumu.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Bet, Lamberga kungs, var runāt tikai par procedūru, jo āmura sitiens ir bijis un debates ir pabeigtas, un Vītola kungs runāja komisijas vārdā. Zvans ir izskanējis. Lūdzu deputātus balsot. Šoreiz mēs apvienojam šos priekšlikumus, jo deputāts Zelgalvis un deputāts Bišers ir iesnieguši identiskus. Tātad pirmais balsojums - 1.panta 2.punktu svītrot. Balsošanas režīmu. Vītola kungs, balsošanas laikā lūdzu replikas neizteikt! Lūdzu balsot. Lūdzu rezultātu! Par - 26, pret - 29, atturas - 8. Priekšlikums nav pieņemts. Cik es sapratu, deputātiem bija lūgums balsot arī par komisijas priekšlikumu. Ja es pareizi sapratu, Bišera kungs... (No zāles deputāts I.Bišers: "Es lūdzu balsot par savu priekšlikumu.") Tātad komisijas priekšlikumu neviens neapšauba, līdz ar to deputātiem iebildumu pret komisijas redakciju nav. Pieņemts.

M.Vītols. Tālāk. Ir deputāta Bišera priekšlikums 1.pantā svītrot trešo daļu, un Budžeta un finansu (nodokļu) komisija neatbalsta šo priekšlikumu.

Sēdes vadītāja. Debatēs pieteikušies nav. Deputātiem iebildumu nav. Pieņemts.

M.Vītols. Tālāk. Ir Juridiskā biroja priekšlikums 1.panta trešajā daļā un turpmāk visā likuma tekstā svītrot atsauces uz likuma publikācijām. Budžeta un finansu (nodokļu) komisija atbalsta šo priekšlikumu.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav. Pieņemts.

M.Vītols. Tālāk. Ir Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas precizēta trešās daļas redakcija. Ir runa par to, kādā veidā šis likums attiecas uz apdrošināšanas sabiedrībām, un Budžeta un finansu (nodokļu) komisija atbalsta šo priekšlikumu.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav. Pieņemts.

M.Vītols. Tālāk. 1.panta ceturtajā daļā ir Juridiskā biroja ieteikts terminoloģisks precizējums, un Budžeta un finansu (nodokļu) komisija to atbalsta.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav. Pieņemts.

M.Vītols. Tālāk 3.punktā... Tālāk ir Juridiskā biroja...

Sēdes vadītāja. 2.panta...

M.Vītols. 2.panta otrās daļas 3.punkts. Ir Saeimas Juridiskā biroja priekšlikums - 3.punktā un visā tekstā vārdu "îpašuma" aizstāt ar vārdu "mantas". Tas ir terminoloģisks precizējums, un Budžeta un finansu (nodokļu) komisija to atbalsta.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav. Pieņemts.

M.Vītols. Tālāk. Ir deputāta Bišera priekšlikums - 2.panta trešajā daļā svītrot vārdu "dokumentāri". Šis priekšlikums ir iestrādāts Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas priekšlikumā, un Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas priekšlikums ir atbalstīts komisijā.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu pret galīgo redakciju nav. Pieņemts.

M.Vītols. Tālāk. Ir Juridiskā biroja priekšlikums likumprojektu papildināt ar jaunu pantu pēc 2.panta, attiecīgi mainot pārējo pantu numerāciju. Redakciju jūs varat redzēt. Budžeta un finansu (nodokļu) komisija to atbalsta.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav. Pieņemts.

M.Vītols. Tālāk. Ir Juridiskā biroja iesniegts redakcionāls precizējums otrās nodaļas virsrakstā, un Budžeta un finansu (nodokļu) komisija atbalsta šo priekšlikumu.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav. Pieņemts.

M.Vītols. Tālāk. Ir Juridiskā biroja priekšlikums, kas strukturāli sakārto šo likumu, - svītrot apakšnodaļas nosaukumu un visā tekstā apakšnodaļas pārdēvēt par nodaļām, attiecīgi mainot numerāciju. Budžeta un finansu (nodokļu) komisija atbalsta šo priekšlikumu.

Sēdes vadītāja. Nē, es vienkārši skatos, otrā nodaļa ir - maksātnespēja... un tad... apakšnodaļu jūs vispār svītrojat, jā. Deputātiem iebildumu nav. Pieņemts.

M.Vītols. Tālāk. Ir deputāta Bišera priekšlikums izteikt 3.pantu tādā redakcijā, kādu jūs varat redzēt tabulā. Budžeta un finansu (nodokļu) komisija neatbalsta šo priekšlikumu.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav. Pieņemts.

M.Vītols. Tālāk. Ir Juridiskā biroja priekšlikums precizēt 3.panta otrās daļas redakciju, un Budžeta un finansu (nodokļu) komisija atbalsta šo priekšlikumu.

Sēdes vadītāja. Tur ir vārds "izslēgt", nevis "precizēt".

M.Vītols. Izslēgt...

Sēdes vadītāja. Daļu no teksta, jā?

M.Vītols. Daļu no teksta, jā.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav. Pieņemts.

M.Vītols. Tālāk. Ir deputāta Bišera priekšlikums svītrot 4.pantu, bet Budžeta un finansu (nodokļu) komisija to neatbalsta.

Sēdes vadītāja. Atklājam debates. Ilmārs Bišers - Demokrātiskās partijas Saimnieks frakcijas deputāts.

I.Bišers (Demokrātiskās partijas Saimnieks frakcija).

Cienītie kolēģi! Mēs šeit atkal esam pienākuši pie tā jautājuma, par ko es jau runāju. Šeit nosaka tiesas kompetenci - ko tiesa var un nevar darīt. Saskaņā ar tiem principiem, kā ir izveidotas mūsu tiesas, viss, ko tiesa dara un ko viņa var darīt un nevar darīt, tiek ieteikts attiecīgā procesuālā kodeksā, šajā gadījumā Civilprocesa kodeksā. Šeit mēs tagad pārnesam uz to... Te atsaucās... es arī biju komisijas sēdē, te atsaucās uz kaut kādu ārvalstu priekšlikumiem. Es neesmu šo jautājumu speciāli pētījis, bet zinu, ka Latvijas Republikas pastāvēšanas laikā šis jautājums tika regulēts Civilprocesa kodeksā. Un es arī neatrodu iespēju, kāpēc šie jautājumi būs... Te radīsies vienkārši pretrunas, ka mēs, mainot Civilprocesa kodeksu nākotnē... mēs vispār pieņemsim nākotnē jaunu Civilprocesa kodeksu, es ceru, ka līdz mūsu pilnvaru beigām tas tiks izdarīts, bet mums visu laiku būs jāsaskaņo divi dažādi likumi un jāmaina divi dažādi likumi. Es tomēr uzskatu par nepieciešamu visu to, kas attiecas uz to, ko dara tiesas sēdē, iekļaut tikai Civilprocesa kodeksā un neregulēt šinī pantā, un šinī likumā iekļaut tikai atsauces, ka to izdara tiesa, bet to, ko viņa izdara un kā viņa izdara, regulēt tur.

Sēdes vadītāja. Māris Vītols - LZS, KDS un LDP frakcijas deputāts.

M.Vītols (LZS, KDS un LDP frakcija).

Izskatot šo jautājumu Budžeta un finansu (nodokļu) komisijā, mēs uzklausījām arī to deputātu domas, kuri uzskata, ka atsevišķām šajā likumprojektā ietvertajām normām būtu jāatrodas tikai Civilprocesa kodeksā. Gribu izteikt gan savu, gan varbūt arī likumprojekta autoru viedokli šajā jautājumā. Proti, maksātnespēja likumdošanā visur tiek atzīta par ļoti specifisku, īpatnēju procesu, kas izdalās no vispārējās civilprocesuālās kārtības. To nosaka sekojoši apstākļi, kuri būtu jāuzsver.

Pirmkārt, tā ir nepieciešamība pēc iespējas ātrāk atjaunot maksātnespējīgā uzņēmuma aktīvu ekonomisko apriti, kas ir izdevīga gan kreditoriem, gan arī valsts ekonomikai kopumā.

Otrkārt, klasiskais civilprocess attiecas uz civiltiesisko strīdu izskatīšanu, bet maksātnespēja iziet tālu ārpus parastā civiltiesiskā strīda ietvariem.

Treškārt, maksātnespējas procesā parādās tiesas atsevišķas funkcijas, kuras tai nav raksturīgas vispārējā civilprocesā, proti, administratora iecelšana, kreditoru sapulces lēmumu apstiprināšana un citas.

Ceturtkārt (un tas varbūt ir pats svarīgākais), tiesa ir tikai viens no procesu institūtiem, un savukārt maksātnespējas process organiski veidojas no daudzu institūtu savstarpējas mijiedarbības.

Kolēģi, izņemot tiesu ārā no šīs procedūras, rodas "pârrāvumi" šajā likumā, kuri neļauj hronoloģiski izsekot maksātnespējas procedūrai. Likumprojekta autoru un arī mans personīgais viedoklis ir tāds, ka likumam ir jābūt maksimāli skaidram un precīzam, un viens no veidiem, kā to panākt, ir visu konkrētām tiesiskām attiecībām paredzēto normu koncentrēšana šajā vienā likumā. Likumprojekts šo funkciju šajā redakcijā arī veic, un tādēļ būtu lūgums uzskatīt, ka tiesas funkcijas maksātnespējas procesā ir Maksātnespējas likuma organiska sastāvdaļa, un atstāt šajā likumā, kur tas ir vitāli nepieciešams, lai varētu nodrošināt šā likuma efektīvu darbību.

Es gribu norādīt vēl uz vairākām lietām, proti, ka Latvijas likumdošanā jau ir precedenti, ka atsevišķas tiesu darbības nav noteiktas Civilprocesa kodeksā, bet ir noteiktas citos likumos, piemēram, likumā par akciju sabiedrībām, kurš nosaka tiesu kompetenci akcionāru pilnsapulces lēmuma atcelšanā, akciju sabiedrības atzīšanai par likvidējamu, pārstāvju iecelšanai un nodrošinājuma noteikšanai. Tas ir jautājums, kas atkarīgs no tā, kā šis likums izskatās, un, mūsuprāt un arī pēc mana personīgā prāta, ir svarīgi, ka mēs varam šajā likumā pilnīgi hronoloģiski atspoguļot maksātnespējas procedūru. Es lūdzu neatbalstīt šajā gadījumā deputāta Bišera priekšlikumu. Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītāja. Juris Kaksītis - Demokrātiskās partijas Saimnieks frakcijas deputāts.

J.Kaksītis (Demokrātiskās partijas Saimnieks frakcija).

Augsti godātais Prezidij! Cienījamie kolēģi! Es nevēlētos runāt, ja Vītola kungs nebūtu nupat pateicis to, ko jūs visi dzirdējāt. Diemžēl man jāsaka, ka ne viss ir tā, lai neteiktu vairāk. Acīmredzot nedrīkstam aizmirst, ka šodien spēkā esošajā Civilprocesa kodeksā ir nodaļa, kas risina šos jautājumus. Mēs neviens šeit nesakām, ka te nav savas specifikas. Taču šī specifika jau ir iestrādāta Civilprocesa kodeksā. Bet šodien tādā gadījumā būtu jārunā vismaz par to, kā tad rīkoties ar šo jau spēkā esošo likumu. Ja iestrādātu šeit... Bet es arī tīri no likumdošanas tehnikas viedokļa nekādi nevaru saprast, kādēļ noteikti tagad jāsāk sadrumstalot tās normas, kuras ir tiesas darba pamatā. Saprotiet... lai neapvainojas Vītola kungs, bet... nu, nevajadzētu runāt par šīm lietām cilvēkiem, kuri šīs lietas zina tikai no rakstiem un runām. Varbūt vajadzētu ieklausīties to runās un domās, kuri tur jau ir bijuši iekšā, paši tur ir strādājuši un acīmredzot tomēr, ja ne labāk, tad vismaz vispusīgāk, to visu zina. Es neiebilstu, ka šeit ir sava specifika, bet es iebilstu pret to, ka mēs sāksim procedūras jautājumu, proti, civilprocesa jautājumu, nākotnē varbūt kriminālprocesa vai vēl kādus citus (atvainojiet par izteicienu, es gribēju teikt - "izvazāt", bet es varu saņemt piezīmi; es domāju, ka jūs saprotat, ko es ar to domāju), "sadrumstalot" un "izsijāt" pa vairākiem likumiem un pēc tam... Man komisijas sēdē teica: "Jâ, bet tas priekš biznesmeņa būs vieglāk!" Procesa jautājumi ir tiesas jautājumi. Ja nu reiz gan mūsu valsts, gan citas valstis...

Un, ja mēs gribam atgriezties nedaudz pagātnē, tad ir jāzina, ka arī pirms 1940.gada tiesu sistēmā, kad izskatīja šos jautājumus... arī tas bija saistīts ar civilprocesu, ar šā likuma pielikumu. Tā ka diezin vai vajadzēja mums tagad mēģināt "izdomāt jaunu velosipēdu" un neizmantot jau to, kas ir jau aprobēts un kas ir izmantots, lai šie jautājumi, kas saistās ar lietu izskatīšanas kārtību, ar piekritību, ar daudziem citiem procesa jautājumiem, tiktu regulēti vienā likumā, civilprocesa likumā, šajā likumā, kur ir sava specifika, mēs zinām, ka ir vairākas nodaļas, civiltiesiskā strīdu izskatīšana, kas izriet no administratīvi tiesiskajām attiecībām, ir vairāki citi izņēmumi, kur tas viss arī ir paredzēts, sava specifika... Bet nevis radīt likumā likumu, kas faktiski uz šo lietu neattiecas un, izmantojot ziņotāja leksikonu, nav šīs problēmas "filozofija". Paldies.

Sēdes vadītāja. Endziņa kungs, atvainojiet! Aristids Lambergs - LNNK un LZP frakcijas pārstāvis.

A.J.Lambergs (LNNK un LZP frakcija).

Cienītā sēdes vadītāja! Godātie kolēģi! Jānāk aizstāvēt Vītola kungu. Es gribu teikt, ka Budžeta un finansu (nodokļu) komisija izskatīja šo jautājumu. Šeit strādāja darba grupa, kur bija pārstāvēti arī izcili juristi. Tā ka nevajadzētu teikt, ka Vītola kungs nav kompetents par šīm lietām runāt. Vītols kungs aizstāv Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas viedokli. Budžeta komisija, uzklausot visas puses, nolēma noraidīt visus Bišera kunga ieteikumus ar dažiem izņēmumiem, jo tie ir pilnīgi pretēji tam, kā šis likums tiek sastādīts un kā tas tiek organizēts. Doma bija tāda, ka šajā likumā vajadzētu būt šai tiesu varas kompetencei, lai viss būtu vienā likumā. Lai nebūtu jāšķirsta un jālēkā no viena likuma uz otru, uz trešo. Es domāju, ka Vītola kungs Budžeta komisijā pārsvarā ir ļoti kompetents šajos jautājumos. Lai neiznāk tā, ka... Visu cieņu mūsu Juridiskajai komisijai, bet darba grupā bija pārstāvēti visi - arī izcili Latvijas juristi un, man liekas, vienošanās notika vienprātīgi, ka šim punktam ir jābūt likumā. Paldies par uzmanību!

Sēdes vadītāja. Aivars Endziņš - frakcijas "Latvijas ceļš" deputāts.

A.Endziņš (frakcija "Latvijas ceļš").

Cienījamā priekšsēdētāja! Cienījamie kolēģi! Es gan negribu teikt, ka tur bija Latvijas izcilākie juristi, kas ir pie šī likumprojekta strādājuši. Tas būtu viens.

Otra lieta. Es gribu papildus tam, ko teica Bišera kungs un Kaksīša kungs, vērst jūsu uzmanību arī uz Satversmes 81.pantu. 81.pantā ir pateikts, ka valdība nevar sesiju starplaikos izdarīt grozījumus, kas skar tiesu, kas skar procesuālo likumdošanu. Tagad mēs būtībā jau radām priekšnoteikumus, lai atsevišķā likumā iekļautu procesuālās normas, kuras pēc tam var ļoti vienkārši mainīt, kā diktē dzīve. Būtībā mēs jaucam civilprocesu. Es absolūti nesaprotu, kāpēc tam ir jābūt šinī likumā iekšā, ja ir Civilprocesa kodekss, kur ir visa specifika iekšā, kur ir īpaša nodaļa - lūdzu!

Tieši otrādi! Man liekas, ka mēs radām sajukumu, jo šinī gadījumā tiesa visu laiku vadās pēc civilprocesuālās likumdošanas, pēc civilprocesa, bet tagad tā meklēs šīs specifiskās normas, kas ir gan vienā likumā, gan otrā, jo, ja mēs šādu iespēju paveram vienā likumā, tad kāda ir garantija, ka tie paši izcilie juristi pēc tam vēl desmit citos likumos to nesaliks iekšā? Man liekas, ka mēs gribam panākt tieši pretējo - nevis sakārtotību, bet haosu ar šādu priekšlikumu, ar šādu normu iestrādāšanu šajā likumā. Es tāpēc aicinu tomēr atbalstīt Bišera kunga priekšlikumu.

Sēdes vadītāja. Ilmārs Bišers - Demokrātiskās partijas Saimnieks frakcijas deputāts. Otrā reize.

I.Bišers (Demokrātiskās partijas Saimnieks frakcija).

Cienītie kolēģi! Es, protams, katrā ziņā negribu apšaubīt ne Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas kompetenci, ne Vītola kunga kompetenci. Tiesa gan, es nezinu, kādā specialitātē Vītola kungs īsti ir kompetents, ko viņš ir izstudējis un ko viņš ir pabeidzis. Kas attiecas uz Budžeta un finansu (nodokļu) komisiju, tad es zinu, ka tur neviena jurista nav. Diemžēl sadarbība starp Budžeta komisiju un mūsu komisiju nebija laba šajā jautājumā. Budžeta komisija nevēlējās īsti ieklausīties, kāpēc Juridiskā komisija bija atteikusi atbalstu šim viņu likumprojektam, un tā, kā saka, ar retiem izņēmumiem, atmetot visus juristu viedokļus, iet uz priekšu, uzklausot to cilvēku viedokļus, kuri praktiski tiesās nekad nav strādājuši un kuriem par tiesu procesu ir diezgan attāls priekšstats. Es domāju, ka, ja ir nepieciešama... Šodien mums Civilprocesa kodeksā ir nodaļa, kas tieši šo jautājumu regulē. Ja tur ir nepieciešami kādi labojumi vai grozījumi, tad šis ir... Patlaban ir noticis otrais lasījums, būs vēl trešais lasījums, un, ja kāds uzskata, ka tur viss šajā nodaļā nav pateikts, tad var ietilpināt attiecīgās normas šajā nodaļā uz trešo lasījumu, un mēs varam operatīvi pieņemt un saskaņot to ar šo likumu, bet radīt situāciju, ka to regulē divi dažādi likumi... Es domāju, ka neko citu kā tikai sajukumu tas nevar radīt.

Sēdes vadītāja. Deputāts Mauliņš - frakcijas "Latvijai" pārstāvis.

J.Mauliņš (frakcija "Latvijai").

Godātie deputāti! Jūs te dzirdējāt šajā zālē, ka es vērsos pret to, ka tika noņemts likums, kas nosacīja deputāta pilnvaras, tikai tāpēc, ka tika pieņemts Korupcijas novēršanas likums. Šajā gadījumā tiešām pilnvaras tika noņemtas, un es vērsos pret tādu lietu, ka, pieņemot vienu likumu, uzreiz tiek izšķīdināts otrs. Bet, tā kā Civilprocesa likums ir vecs likums, kas pastāv jau sen, un tiešām tur viss ir ierakstīts, tad, ja tagad sāks visus pārējos likumus padarīt smagnējus un pieminēt to visos pārējos likumos, ieviešot tur šā likuma normas, kuras, starp citu, te ir nepilnīgi ieviestas, tad radīsies haoss. Un, ja Lamberga kungs runā, ka tur bija labi speciālisti, zināt, es vairs, Lamberga kungs, šiem speciālistiem neticu, jo speciālisti ir sataisījuši tik lielu "putru" mūsu likumdošanā... Dieva dēļ, nelaidiet savus speciālistus vēl šeit klāt! Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītāja. Debatēs vairāk deputātu pieteikušies nav. Vārds komisijas pārstāvim.

M.Vītols. Cienījamie juristi un visi Juridiskās komisijas pārstāvji, kuri šeit iepriekš izteicās. Varbūt tā ir īpaša problēma, kas saistīta ar šo grozījumu un ar šī konkrētā likumprojekta uztveri un analīzi, jo bieži vien šis likumprojekts tiek it kā izrauts... analizēts kā atsevišķs likumdošanas akts, neņemot vērā valdības iesniegto likumdošanas grozījumu paketi, tajā skaitā iesniegtos grozījumus Civilprocesa kodeksā un grozījumus Kriminālkodeksā. Es lūgtu jūs analizēt šo jautājumu kopsakarībās un arī šo citu iesniegto grozījumu sakarā. Protams, nevajadzēja varbūt šo paketi... vajadzēja visus šos grozījumus iezīmēt kā vienu paketi un nesadalīt viņus, bet tur ir tomēr atšķirīgi noteikts jautājums, ko Budžeta un finansu (nodokļu) komisija nevar, piemēram, izskatīt, kas ir jāskata Juridiskajai komisijai. Bet es lūdzu, es tiešām lūdzu nesagraut šā likumprojekta struktūru tādu, kāda tā ir, un saglabāt visu hronoloģisko secību, šos maksātnespējas procesa aspektus, saglabāt vienotu šo struktūru, visas normas maksimāli koncentrējot šajā likumā, lai šis likums būtu precīzs un skaidrs, skaidri un precīzi piemērojams. Paldies par uzmanību! Es lūdzu Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas vārdā neatbalstīt deputāta Bišera priekšlikumu.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Lūdzu deputātus balsot par deputāta Bišera priekšlikumu - izslēgt 4. pantu no likumprojekta. Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu deputātus balsot! Lūdzu rezultātu! Par - 34, pret - 17, atturas - 10. Priekšlikums pieņemts.

M.Vītols. Acīmredzot tālāk nav balsojams neviens no priekšlikumiem, kurš skar 4. pantu. Nākamais priekšlikums ir deputāta Bišera priekšlikums - izslēgt no likuma 5. pantu. Budžeta un finansu (nodokļu) komisija šo deputāta Bišera priekšlikumu neatbalsta.

Sēdes vadītāja. Atklājam debates. Ilmārs Bišers - Demokrātiskās partijas Saimnieks frakcijas deputāts.

I.Bišers (Demokrātiskās partijas Saimnieks frakcija).

Cienījamie kolēģi! Es neatkārtošos, es tikai atgādināšu, ka mēs visi šajā zālē esam jau otrajā lasījumā pieņēmuši grozījumus Civilprocesa kodeksā, kur šis jautājums ir atrisināts, pie tam atrisināts daudz precīzāk, nekā te ir likts priekšā. Šie grozījumi ir saskaņoti gan ar mūsu zinātniekiem, gan ar Augstākās tiesas vadību, un, es domāju, atstāsim to redakciju, kura ir ietilpināta jaunajā Civilprocesa kodeksā un kura arī dod šos atvieglojumus, Tur tas ir izteikts daudz precīzāk, tāpēc nerakstīsim blakus vēl vienu likumu šajā jautājumā.

Sēdes vadītāja. Debatēs vairāk deputāti pieteikušies nav. Komisijas vārdā?

M.Vītols. Cienījamie deputāti! Es gribu norādīt vienkārši uz vienu būtisku problēmu, proti, ja no šī likuma tiks izņemtas ārā tās sadaļas, kas attiecas uz tiesas kompetenci, un ja šis likums stāsies spēkā, neizdarot šos te iepriekšējos grozījumus Civilprocesa kodeksā, jo tagadējais Civilprocesa kodekss nav atbilstošs šī likuma koncepcijai, šī likuma pieejai šiem jautājumiem, tad šeit uzreiz radīsies šī te problēma. Tāpēc es joprojām uzskatu, ka ir nepieciešams saglabāt tos jautājumus, kas skar tiesu kompetenci arī šajā likumā.

Sēdes vadītāja. Es atvainojos, Vītola kungs, mēs vienu tikko kā izsvītrojām. Vai jūs aicināt saglabāt? Es īsti nesapratu pašlaik.

M.Vītols. Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas viedoklis ir neatbalstīt deputāta Bišera priekšlikumu.

Sēdes vadītāja. ...Par 5. pantu, jo 4. pants ir svītrots.

M.Vītols. Jā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu balsošanas režīmu! Godātie deputāti, lūdzu savstarpējās diskusijas veikt mazliet klusāk. Balsošanas režīms ir ieslēgts. Lūdzu balsot par deputāta Bišera priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par - 31, pret - 19, atturas - 9. Priekšlikums pieņemts.

M.Vītols. Tālāk 6. pantā ir Juridiskā biroja priekšlikums - šajā panta daļā un visā tekstā izslēgt vārdus "nenodrošinātajiem un nodrošinātajiem". Tas ir terminoloģisks precizējums, un Budžeta un finansu (nodokļu) komisija to atbalsta.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav. Pieņemts.

M.Vītols. Tālāk ir deputāta Bišera priekšlikums - papildināt 6. pantu ar otro daļu redakcijā, ar kuru jūs varat iepazīties. Budžeta un finansu (nodokļu) komisija šo priekšlikumu neatbalsta.

Sēdes vadītāja. Atklājam debates. Valdis Krisbergs - Demokrātiskās partijas Saimnieks frakcijas deputāts.

V.Krisbergs (Demokrātiskās partijas Saimnieks frakcija).

Cienījamā Saeimas priekšsēdētāja, Prezidij, cienījamie kolēģi! Es gribētu vērst uzmanību uz to, ka, ja mēs neatbalstīsim Bišera kunga priekšlikumu, mēs turpināsim tās pašas nejēdzības, kādas šobrīd eksistē. Ja kreditoru skaits pārsniedz 300, tad viņiem būtu jābūt pārstāvētiem ar savām daļām - tāda ir apmēram Bišera kunga priekšlikuma jēga. Ja mēs viņu diemžēl nepieņemam, nemaz jau nerunājot par banku "Baltija", kur kreditoru ir simtiem tūkstošu, kur ir pietiekoši daudz arī citu kredītmaksātnespējīgu firmu, kuru darbību nevar ne sanēt, ne arī pa īstam turpināt sanēšanu vai arī izsludināt bankrotu, ja nepiedalās kreditori... Iedomāsimies, pieņemsim, firmu "Latgalīte" - trīsarpus tūkstoši kreditoru, firmu "Auseklītis" - apmēram 800 kreditoru. Kur viņus sapulcināt? Es ļoti labi zinu, ka firmas "Latgalīte" administrators ir vērsies pat Saeimas Prezidijā, taču nav saņēmis nekādu atbildi šajā sakarībā. Es personīgi, būdams lielākais akcionārs, esmu gandrīz pusotru gadu vērsies pie "Auseklīša" vadības, lai tiktu sasaukta kreditoru sapulce, bet atbilde ir: nav līdzekļu, nav iespējas, nav kur! Un viss stāv uz vietas. Vēl vairāk! Atsevišķos gadījumos visa sabiedrība, tajā skaitā pat deputāti, ilgstošu laiku tiek maldināti par attiecīgās firmas vadības sastāvu.

Līdz ar to, ja mēs neatbalstīsim Bišera kunga priekšlikumu, tad lielākajiem parādniekiem ir lieliskas iespējas, aizbildinoties ar objektīvām grūtībām, pilnīgi ignorēt kreditoru intereses. Aicinu atbalstīt Bišera kunga priekšlikumu.

Sēdes vadītāja. Ilmārs Bišers - Demokrātiskās partijas Saimnieks frakcijas deputāts.

I.Bišers (Demokrātiskās partijas Saimnieks frakcija).

Cienījamie kolēģi! Krisberga kungs faktiski izteica tos motīvus, kāpēc es ierosināju šo labojumu. Diemžēl komisija to ir noraidījusi vispār bez kādiem motīviem, un šie motīvi te jums arī netika pateikti, tāpēc man nav iespējams oponēt. Taču es domāju, ka mums tiešām ir pietiekoši daudz firmu un nākotnē varbūt var rasties vēl, kurās šo kreditoru skaits ir liels, un tāpēc nevar atrast piemērotas telpas, vēl jo vairāk tad, ja tā firma ir maksātnespējīga, kur viņus visus sapulcināt. Un tāpēc es iesniedzu šo priekšlikumu. Skaitlis "300", protams, ir diezgan, kā saka, no gaisa pagrābts, rēķinoties ar to, apmēram kādu zāli varētu dabūt, teiksim, reāli bez īpaši lielas naudas, jo lielākas telpas vienmēr prasa diezgan ievērojamu naudu. Šo skaitli mēs varētu palabot trešajā lasījumā, ja kādam būtu vēl cits priekšlikums, bet tomēr es lūgtu jūs nobalsot par šo priekšlikumu, lai varētu sasaukt kreditoru sapulces arī tādās... kā šajā pašā "Latgalītē", kur tiešām nevar nekādi sasaukt kopā to milzīgo kreditoru skaitu, sapulcināt viņus kopā. Un tajā pašā laikā administratoram pārmet, ka viņš nepilda likumu un nesasauc šos kreditorus.

Sēdes vadītāja. Debatēs vairāk deputātu pieteikušies nav. Komisijas vārdā?

M.Vītols. Tātad es vēlētos komisijas vārdā motivēt, kāpēc komisija neatbalstīja deputāta Bišera priekšlikumu šeit. Mēs arī komisijas sēdē, diskutējot par šo jautājumu, uzsvērām šo problēmu, kas ir saistīta ar lielo kreditoru skaitu gadījumā, ja ir nepieciešams sasaukt šo kreditoru sapulci. Tomēr Bišera kunga piedāvātā redakcija nav atbalstāma vairāku iemeslu dēļ. Pirmkārt, šeit nav uzrādīts mehānisms, un faktiski pats būtiskākais, kas te ir, ir tas, ka, pastāvot šādam mehānismam un šādam principam, kādu ierosina Bišera kungs, nav iespējams sasaukt pirmo kreditoru sapulci, jo šie kreditori jau nepazīst viens otru. Kurā vietā tad viņi uz ielas sanāks kopā? Kādas mazas grupas iepriekš apzvanīs telefoniski, lai izveidotu šo... lai deleģētu pārstāvjus izveidot, tāpēc to ir iespējams attiecināt tikai uz vēlāko laiku, nevis sākot ar pirmo kreditoru sapulci. Un Budžeta un finansu (nodokļu) komisija lūdz neatbalstīt šo priekšlikumu.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Lūdzu deputātus balsot par deputāta Bišera iesniegto priekšlikumu - papildināt 6. pantu ar otro daļu sekojošā redakcijā, kāda jums ir dota tabulā. Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu balsot! Lūdzu deputātus balsošanas laikā atrasties savās vietās un balsot, nevis debatēt par to, kas jādara. (No zāles deputāts K.Čerāns: "Es jau nobalsoju...") Čerāna kungs, man neinteresē, ko jūs izdarījāt, bet komentāri no zāles nav pieļauti. Lūdzu balsošanas rezultātus! Par - 36, pret - 25, atturas - 8. Priekšlikums pieņemts.

M.Vītols. Tālāk ir Juridiskā biroja priekšlikums - precizēt 6. panta trešās daļas redakciju, kā jūs to varat redzēt tabulā, un šis priekšlikums komisijā ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav. Pieņemts.

M.Vītols. Tālāk ir Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas priekšlikums - papildināt pantu ar jaunu ceturto daļu, un Budžeta un finansu (nodokļu) komisija lūdz to atbalstīt.

Sēdes vadītāja. Komisija vispirms pati to ir atbalstījusi, jā?

M.Vītols. Jā.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav? Pieņemts.

M.Vītols. Tālāk ir Juridiskā biroja priekšlikums - izslēgt 7. panta 6. punktu, un Budžeta un finansu (nodokļu) komisija atbalsta šo priekšlikumu.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav. Pieņemts.

M.Vītols. Tālāk ir Juridiskā biroja priekšlikums - papildināt šo pirmo daļu ar jaunu punktu redakcijā, kādu jūs varat izlasīt. Budžeta un finansu (nodokļu) komisija atbalsta šo priekšlikumu.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav. Pieņemts.

M.Vītols. Tālāk par 8. panta trešo daļu ir Bišera kunga priekšlikums - aizvietot vārdus šajā daļā, ko Budžeta un finansu (nodokļu) komisija šeit nav atbalstījusi, bet ir atbalstījusi Saeimas Juridiskā biroja priekšlikumu.

Sēdes vadītāja. Atklājam debates par deputāta Bišera priekšlikumu. Valdis Krisbergs - Demokrātiskās partijas Saimnieks frakcijas pārstāvis.

V.Krisbergs (Demokrātiskās partijas Saimnieks frakcija).

Cienījamo Prezidij! Cienījamie kolēģi! Paldies, ka vismaz iepriekšējā reizē tiešām praktiķu padoms tika ņemts vērā. Šoreiz ir tieši tāda pati situācija. Ļoti daudzi maksātnespējīgi uzņēmumi sāk viltot kreditorus. Ir uzņēmumi, kas pazaudē no saviem arhīviem kreditorus, ir uzņēmumi, kuriem lietvedībā pēkšņi parādās lieki kreditori. Tādi, kādi nav nekad bijuši. Tāpēc arī principā Bišera kunga priekšlikums ir ļoti būtisks un parādnieka dokumentos atspoguļo to vai arī tiesas atzīto parāda summu. Kas tad pretējā gadījumā veiks grāmatvedības ekspertīzi, vai šis parādnieks tomēr eksistē un vai šis parādnieks vispār ir eksistējis? Atkal es varētu nosaukt vairākas firmas un sev arī ļoti labi pazīstamu firmu, kurā šāds process konkrēti notiek. Jo, kā izrādās no sarunām ar administratoriem, pat tad, ja pēc kompjūtera izdrukām ir zināma kreditoru kopējā summa, uz maksātnespējas pasludināšanas momentu šī summa ir gandrīz vai divkāršojusies. Jautājums: kādā veidā ir parādījušies lieki kreditori? Tāpēc acīmredzot tiesas spriedums ir ļoti būtisks. Paldies par uzmanību un aicinu atbalstīt Bišera kunga priekšlikumu.

Sēdes vadītāja. Ilmārs Bišers - Demokrātiskās partijas Saimnieks frakcijas deputāts.

I.Bišers (Demokrātiskās partijas Saimnieks frakcija).

Cienījamie kolēģi! Man būtu lūgums ziņotājam, lai, paziņojot komisijas lēmumu, viņš tomēr to turpmāk motivētu, jo varbūt viņa motivējums mani pārliecinātu un es vairs neprasītu vārdu debatēs un neaizkavētu jūsu laiku. Taču pagaidām tiek tikai paziņots, ka neatbalsta, bet bez kāda motivējuma. Tad gribot negribot man ir jākāpj tribīnē.

Un šinī gadījumā viss te grozās ap šo dokumentos atspoguļoto parādnieku parāda summu. Bet mēs tīri labi zinām, vismaz tie, kam ir bijusi ar to praktiska darīšana, ka parādnieku dokumentos ne vienmēr ir atspoguļotas visas viņa reālās saistības. Un arī es pats, strādājot par advokātu, esmu bijis spiests kādreiz dažādos veidos - gan ceļot prasības, gan arī sūdzības par administratoru rīcību, tomēr pierādīt, ka, lai gan parādnieku dokumentos neatspoguļojas šī parādu summa, tā tomēr reāli eksistē. Un tāpēc es ieliku arī tiesas atzīto prasību par summu, kuru var atzīt arī tajos gadījumos, ja parādnieki dokumentos neeksistē, bet kreditoru dokumentos tomēr šī summa eksistē.

Sēdes vadītāja. Aristids Lambergs - LNNK un LZP frakcijas deputāts.

A.J.Lambergs (LNNK un LZP frakcija).

Godātie kolēģi! Par lielu nožēlu es runāju Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas vārdā, bet, ņemot vērā...

Sēdes vadītāja. Es atvainojos, Lamberga kungs, komisijas vārdā jūs runāt nevarat. Komisiju šinī likumā pārstāv Vītola kungs. Es jūs varu pieteikt tikai kā deputātu debatēs par Bišera kunga priekšlikumu.

A.J.Lambergs. Labi. Tādā gadījumā lūdzu, Vītola kungs! Komisijas vārdā es gribu atsaukt.

Sēdes vadītāja. Ja jūs gribat sniegt paziņojumu, kā turpināt darbu, tādā gadījumā - lūdzu!

A.J.Lambergs. Es gribu sniegt paziņojumu, kā turpināt darbu. Ņemot vērā Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas locekļu piekrišanu, vajadzētu pārtraukt šī likuma izskatīšanu, jo tam vairs nav nekādas nozīmes ar šīm maiņām, ko, es uzskatu, mēs esam bezatbildīgi iebalsojuši. Pārtrauksim un nodosim atpakaļ komisijai. Paldies.

Sēdes vadītāja. Lamberga kungs, varbūt mēs precizēsim, kā skan pants, jo varbūt tad vēlreiz atgriezīsimies pie tā, kā jūs formulējāt. 52.pants skan: "Pirms vienas lietas izskatīšana nav pabeigta, nedrīkst pāriet uz citu lietu, izņemot gadījumus, kad debašu pārtraukumu un pāreju uz citu lietu prasa Saeimas komisija vai vismaz 20 deputāti un Saeima tam piekrīt." Tātad, lūdzu, vēlreiz formulējiet, ko jūs kā komisijas vadītājs ierosināt, bet es tad jautāšu uzreiz zālei, vai nevienam komisijas pārstāvim iebildumu pret Lamberga kunga paziņojumu nav.

A.J.Lambergs. Godātā sēdes vadītāja! Saskaņā ar Kārtības ruļļa 52.pantu Budžeta un finansu (nodokļu) komisijai ir tiesības pārtraukt debates. Es esmu dabūjis atļauju no deviņiem mūsu komisijas locekļiem, kas ir vairākums. Līdz ar to es esmu tiesisks runāt komisijas vārdā. Tādēļ es lūdzu pārtraukt, nodot atpakaļ komisijai un pāriet pie nākošā darba kārtības punkta izskatīšanas.

Sēdes vadītāja. Lamberga kungs, es jums jautāju: vai tas ir komisijas lēmums? Jūs man sakāt, no deviņiem komisijas locekļiem...

A.J.Lambergs. Jā, tas ir komisijas lēmums. Tieši tā!

Sēdes vadītāja. Vai nevienam no komisijas locekļiem zālē iebildumu pret to, ka ir šāds komisijas lēmums, nav? Kāpēc es tā jautāju? Tāpēc, ka es jums jautāju, vai tas ir komisijas lēmums, bet jūs man sakāt, ka tas ir deviņu komisijas deputātu lēmums. (Starpsaucieni no zāles: "Jâbalso!")

A.J.Lambergs. Es paskaidroju, ka deviņi deputāti ir kvorums komisijā. Deviņi deputāti ir pievienojušies šim... tātad tas ir komisijas lēmums.

Sēdes vadītāja. Tālāk stājas spēkā 54.pants. Viens runā "par", viens - "pret". Neviens runāt nevēlas. Lūdzu zvanu! Lūdzu deputātus balsot par Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas ierosinājumu - pārtraukt debates un pāriet pie citas lietas izskatīšanas. Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 71, pret - 6, atturas - 1. Lēmums pieņemts. Šis jautājums tiek pārtraukts izskatīt.

Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts "Grozījumi likumā "Par izlozēm un azartspēlēm"".

Edvīns Inkēns - Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas vārdā, frakcijas "Latvijas ceļš" deputāts.

E.Inkēns (frakcija "Latvijas ceļš").

Cienījamais Prezidij! Cienījamie kolēģi! Strādājam ar dokumentu nr.900. Likumprojekts "Grozījumi likumā "Par izlozēm un azartspēlēm"" otrajā lasījumā.

1.pantā ir Saeimas Juridiskā biroja labojums, kurš ir redakcionālas dabas, lai pantā būtu vienots jēdziens "azartspēļu automāti un iekārtas". Komisija ir atbalstījusi šo priekšlikumu.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav. Pieņemts.

E.Inkēns. 2.pants tiek izslēgts sakarā ar to, ka uz pārejas noteikumiem pārlikta spēkā stāšanās kārtība.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav. Pieņemts.

E.Inkēns. Pārejas noteikumos ir noteikts, kādā veidā šis labojums stājas spēkā. Komisija atbalstīja.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav. Pieņemts.

E.Inkēns. Un visbeidzot atkal ir Saeimas Juridiskā biroja priekšlikums par spēkā stāšanās kārtību. Komisija to ir atbalstījusi.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav. Pieņemts. Lūdzu zvanu! Lūdzu - komisijai pēdējais vārds! Komisija lūdz... Inkēna kungs, komisija lūdz...

E.Inkēns. Komisija lūdz balsot par šīm izmaiņām kopumā.

Sēdes vadītāja. Par likumprojekta pieņemšanu...

E.Inkēns. ... Otrajā lasījumā kopumā. Es atvainojos!

Sēdes vadītāja. Lūdzu balsošanas režīmu. Lūdzu deputātus balsot par likumprojektu "Grozījumi likumā "Par izlozēm un azartspēlēm"" otrajā lasījumā. Lūdzu rezultātu! Par - 72, pret - nav, atturas - nav. Likumprojekts otrajā lasījumā pieņemts.

Lūdzu datumu, līdz kādam iesniedzami priekšlikumi trešajam lasījumam.

E.Inkēns. 1.jūlijs.

Sēdes vadītāja. 1.jūlijs. Deputātiem citu priekšlikumu nav. Iebildumu nav.

E.Inkēns. Paldies.

Sēdes vadītāja. Saeimas Prezidijs ir saņēmis dokumentu: "Lûdzu iekļaut darba kārtībā likumprojektu "Grozījumi likumā "Par zemes reformu Latvijas Republikas pilsētās"". Mums darba kārtībā viņš nav jāiekļauj. Vienkārši mēs viņu neizskatījām tāpēc, ka tanī brīdī zālē nebija ziņotāja. Es domāju, ka deputātiem nav iebildumu, ka mēs šodienas darba kārtību noslēdzam ar šī likumprojekta izskatīšanu.

Likumprojekts "Grozījumi likumā "Par zemes reformu Latvijas Republikas pilsētās"".

Jānis Rāzna - Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā, Demokrātiskās partijas Saimnieks frakcijas deputāts.

J.Rāzna (Demokrātiskās partijas Saimnieks frakcija).

Cienījamais Prezidij! Godātie deputāti! Man vispirms jāatvainojas jums par to, ka es no rīta nebiju ieradies uz ziņošanu, bet tam bija pamatots iemesls.

Tātad dokuments nr.739. Ministru kabineta iesniegtajā likumprojektā "Grozījumi likumā "Par zemes reformu Latvijas Republikas pilsētās"" būtībā ir iekļauti tie paši priekšlikumi, kas ir likumprojektā, kuru mēs izskatījām vakar - "Grozījumi likumā "Par zemes reformu lauku apvidos"". Visi tie priekšlikumi, ierosinājumi, piebildes, ko jūs izteicāt vakar, domāju, ir ņemami vērā un turpmākajos lasījumos iestrādājami šajā likumprojektā.

Tāpēc es lūdzu Tautsaimniecības komisijas vārdā balsot par šo likumprojektu pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Atklājam debates. Normunds Pēterkops - frakcijas "Tçvzemei un Brīvībai" deputāts.

N.Pēterkops (frakcija "Tçvzemei un Brīvībai").

Cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Cienījamie deputāti! Būtībā manas iebildes ir tādas pašas, kādas es izteicu pagājušajā reizē, tas ir, vakar, kad skatījām grozījumus likumā par zemes privatizāciju Latvijas lauku apvidos. Un tie attiecas uz tiem pašiem jautājumiem.

Tātad darījumi. Varbūt laukos šie darījumi nav tik būtiski, taču, ja netiek kārtējo reizi precizēts jēdziens, kas ir "darījumi", tad tādā gadījumā vismaz pilsētās, kur ļoti daudz zemes vēl nav reģistrēts zemesgrāmatā, kur tomēr liela daļa šobrīd ir lietotāji, pašvaldība nevar risināt jautājumus ne par jaunas benzīna tanka vietas nodošanu nomā, ne par kādām citām mazā vai vidējā biznesa nomas lietām, jo arī lietošana šinī gadījumā ir darījums un, ja šī zeme nav reģistrēta zemesgrāmatā, tātad šādus darījumus nevar veikt. Tas nozīmē to, ka Rīgas pilsētā būs uz kādu laiku jāpārtrauc šādas te nomas lietas, kas pašlaik tiek nostiprinātas. Es minēju šeit benzīna tankus, bet ļoti daudz jau esošo objektu - skolas, mazas vai lielākas darbnīcas. Arī rūpnīcu objekti, kuri vienkārši tiek nostiprināti ar lietošanas tiesībām. Tās tiek ņemtas no Rīgas pilsētas nomām. Un, kamēr nav šī zeme sakārtota un nav pateikts, vai tā būs valsts vai pašvaldību zeme, tikmēr zemes reformas laikā ir pagaidu lietošanas tiesības, un šīs tiesības ir noformētas.

Tātad mums ir jāapzinās, ka, ja šādi darījumi būtībā tiks apstādināti, ko tas maksās pašvaldībai, kādi būs zaudējumi budžetā. Es pat baidos to prognozēt.

Nākamais. Mēs runājam un vairāk pievēršam uzmanību šim faktam par citām fiziskajām un juridiskajām personām, bet šī te fakta aizsegā aiziet vēl daudzi citi būtiski grozījumi, kas ir spēkā esošajā likumā. Runa ir par zemes reformas ierobežojumiem laikā. Man rodas jautājums: vai tad zemes reforma ir jau beigusies? Vai mums ir bijis ziņojums par zemes reformas trešās kārtas beigšanos, ka mēs pasakām, ka vairs nekādi ierobežojumi nav vajadzīgi? Kādas ir starta pozīcijas vieniem, kas pašlaik stāv rindā, lai varētu reģistrēt savu zemi, un tiem, kas zemi ir jau reģistrējuši zemesgrāmatā? Un, ja mēs šobrīd pasakām to, ka var sākt darboties šis brīvais tirgus... Protams, tas atvērs drusciņ brīvākas rokas bankām, kuras ir paņēmušas ķīlā nekustamo īpašumu, un viņas varēs realizēt šo ķīlu. Bet cik daudz ir to, kas var pirkt šo zemi?

Šobrīd piedāvājums ir krietni lielāks par pieprasījumu. Un līdz ar to būtībā mēs jau vakar runājām par cenām. Cena ir niecīga. Kāpēc tad zemes īpašniekam, kuram ir atjaunotas īpašuma tiesības, uz viņa zemes atrodas pašvaldījuma valsts dzīvojamās mājas, kuras nepiekrīt nekādā gadījumā ar īpašnieku vienoties, lai varētu maksāt zemes nomu? Kāpēc tad mēs neatrisinām šos jautājumus, bet dzenam īpašnieku strupceļā, lai viņš neko citu nevar izdarīt, kā vienīgi šo zemi pārdot, jo tik un tā ienākumus no šīs zemes viņš nevar iegūt. Kas šādu zemi pirks? Vai viņš šādu zemi var arī ieķīlāt? Arī bankas, saņemot ķīlā šādu zemi, to nevarēs pārdot. Mēs atkal, kā es jau minēju, nerisinām daudzus citus jautājumus, kas varētu jau šodien iedzīvināt situāciju, lai zemei būtu vērtība, lai zemes īpašnieks varētu iekasēt šos līdzekļus jau šodien, lai varētu gūt savus ienākumus un varētu maksāt nodokļus valstij no šiem ienākumiem. Bet mēs risinām, plānojam nākamos procesus, kaut gan neesam pabeiguši un sakārtojuši iepriekšējos procesus.

Tāpat kā iepriekšējā likumā, kā es minēju, nav kārtīga pamatojuma un motivācijas, kāpēc ir šādi grozījumi nepieciešami. Atsauce uz to, ka tas iekustinās zemes tirgu, būtībā nav pareiza, jo, kā es minēju, pirktspēja šodien ir krietni mazāka nekā piedāvājums.

Varbūt lauku apvidos tas nebija tik būtisks, bet pilsētās... Rīgas teritorija ir 50 gados mainījusies, ir sabūvēti lielceļi virsū, valsts un pašvaldību sociālām vajadzībām ir sabūvētas daudzas ēkas - skolas, slimnīcas, bibliotēkas, un var zemi zem šīm ēkām īpašniekam neatdot, jo tādā gadījumā var rasties problēmas ar šo zemes nomu. Īpašniekiem tiek piedāvāti alternatīvie zemes gabali, un viņi piekrīt tam un stājas pašvaldības uzskaitē, ka viņi saņems brīvos zemes gabalus kaut kad pēc zemes reformas trešās kārtas, kad būs konstatēta tā daļa, kas ir atdodama, un tā daļa, kas paliek valsts un pašvaldību zeme, kuru varētu atdot tiem zemes īpašniekiem, kuriem zemi atdot natūrā diemžēl nav vairs iespējams. Tātad, kā jau es minēju, lauku apvidos un arī šeit, Rīgas pilsētā, un arī citās pilsētās būs tas, ka šie jautājumi vairāk netiks risināti, jo zemi pašvaldība un valsts nostiprinās uz sava vārda un pārdos to par naudu.

Ko mēs viņiem, šiem cilvēkiem, pateiksim? Viņiem pat nav kompensācijas sertifikāti piešķirti. Ja mēs tagad atbalstīsim šādu likumprojektu, tad, es domāju, mums daudziem būs neērti skatīties acīs tiem zemes īpašniekiem, kuriem īpašumu atdot natūrā nevar. Mums būs grūti viņiem acīs skatīties.

Tāpēc es domāju, ka, protams, ir nepieciešams veikt likumdošanā kādas izmaiņas, kas varētu iedzīvināt zemes tirgu, bet nevar šos procesus iekustināt, ja mēs liedzam citiem saņemt zemi īpašumā. Runājam par to, ka zemes tirgus iedzīvināšana radīs daudzus mūsu pilsoņus, zemes īpašniekus, bagātus. Stipri šaubos, jo, šodien pārdodot zemi par ļoti neizdevīgu cenu, viņi bagātāki nekļūs, jo šo naudu viņiem arī nebūs kur ieguldīt. Vai mums ir kādi perspektīvi uzņēmumi, kuros var ieguldīt līdzekļus un kuros būtu kaut kādas dividendes? Daži jau mēģināja pārdot savus dzīvokļus un pāriet uz vienistabas dzīvokļiem un naudu noguldīja bankās, kas solīja, ka būs dividendes un ka tādā veidā vismaz vecumdienās varētu būt papildus kaut kādi iztikas līdzekļi. To, kas pēc tam notika, mēs visi redzējām pagājušogad - šie cilvēki visi tika apkrāpti. Un šobrīd mēs ar šādu likumdošanu būtībā pieļaujam, ka tādu gadījumu būs vēl vairāk.

Es negribētu piekrist tam, ka publikācijas būs tas ierocis, kas novērsīs šīs nelikumības. Kāpēc tiek kārtoti dāvinājumi? Kāpēc tiek kārtota nevis pirkšana un pārdošana, bet dāvinājumi? Tāpēc, ka dāvinājumam nav vajadzīgas "pirmās rokas" tiesības, ko prasa Pašvaldību likums, - ka pašvaldība izmanto "pirmās rokas" tiesības. Un tātad, ja mēs uzskatām, ka ar šādām izmaiņām tas process tiks noregulēts, tad ir jāsaka, ka tā nebūs. Tāpat daudzi, kas gribēs, likumu apies, un mēs neredzēsim šo ainu... mēs sakām, ka ar šādu regulāciju mēs redzēsim reālo ainu, bet tā tas nebūs. Reālā aina tā neparādīsies. Ir jāprecizē citos likumos daudz kas.

"Tçvzemei un Brīvībai" savā alternatīvajā likumprojektā piedāvāja, ka rūpnieciskajām vajadzībām zemi var pārdot ārvalstu investoriem. Ministru kabinets ir apstiprinājis pilsētas plānojumu, kur ir noteikts, kuras zonas ir rūpnieciskās un jauktās zonas. Protams, lai tajās zonās šīs investīcijas varētu ienākt, zeme ir pārdodama ārvalstu investoriem. Bet jau esošais likums to pieļauj. Kāpēc mēs to neesam izdarījuši? Vakar jau pateica "Latvijas ceļa" pārstāvji, ka investoru nav. Nav jau šo investoru nemaz. Tik tiešām, nav viņu aiz robežas, jo daudzi citi likumi mums šos investorus atbaida. Kāpēc mēs papriekš nesākam ar šiem citiem likumiem, lai šie investori tiešām stāvētu pie robežas? Un tad, lūk, mēs varētu taisīt izmaiņas Latvijas Republikas pilsētu zemes reformas likumā, tad būtu mums jāatceļ šie daži ierobežojumi, kas ir, un šie daži ierobežojumi, es atkārtoju vēlreiz, ir attiecināmi uz zemes reformas laiku. Un, kamēr zemes reforma nav pabeigta, kamēr neesam sakārtojuši tos procesus, ko esam uzsākuši, es nevaru piekrist tam, ka mēs sākam citus procesus. Paldies.

Sēdes vadītāja. Jirgena kungs, vai jūs 6 minūtes izmantosiet? Aigars Jirgens - frakcijas "Tçvzemei un Brīvībai" deputāts.

A.Jirgens (frakcija "Tçvzemei un Brīvībai").

Cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Godātie deputāti! Mūsu iebildumi pret šo likumprojektu ir tiešām ļoti līdzīgi tiem, kādi bija vakar attiecībā pret grozījumiem likumā par zemes reformu Latvijas Republikas lauku apvidos, un varētu šodien šos argumentus neatkārtot un par to nerunāt, ja vien vakar dažu frakciju deputātu runās nebūtu izskanējusi neadekvāta informācija. Un tāpēc es gribu pateikt, ka par šo jautājumu, šo konkrēto likumprojektu, nav bijusi panākta vienošanās valdību veidojošo frakciju sadarbības padomē. Tas ir absolūts izdomājums. Ir bijusi runa par zemes tirgu kā tādu, par to, ka grozījumi šajā likumā ir vajadzīgi, arī ar Ministru prezidentu ir bijušas šādas pārrunas, un tā ir pilnīga taisnība, un mums arī, kā es jau minēju un kā minēja mani kolēģi, ir konkrēti priekšlikumi un konkrēti iebildumi, kurus mēs vēlētos, protams, saskaņot arī ar pārējām frakcijām. Ja tas laikā līdz otrajam lasījumam tiks izdarīts un mēs spēsim šo kompromisu panākt, tad, protams, mēs otrajā lasījumā varētu šo likumprojektu atbalstīt, bet pašlaik diemžēl tas nav iespējams to apstākļu dēļ, kuri jau tika minēti gan šodien, gan arī vakar, runājot par iepriekšējo likumprojektu. Paldies.

Sēdes vadītāja. Čerāna kungs, vai jūs 3 minūtes izmantosiet? Kārlis Čerāns - frakcijas "Latvijai" deputāts.

K.Čerāns (frakcija "Latvijai").

Cienījamo sēdes vadītāj! Godātie deputāti! Līdzīgu iemeslu dēļ, kādi tika minēti gan vakar, skatot likumprojektu par zemes reformu lauku apvidos, gan arī šodien, frakcija "Latvijai" nevar atbalstīt arī šo likumprojektu pirmajā lasījumā. Neapšaubāmi, mēs esam par zemes tirgus izveidošanu, bet mēs uzskatām, ka šis likumprojekts neatrisina šo problēmu, neievieš brīvo zemes tirgu, un jo sevišķi ir jāuzsver tas, ka šis likumprojekts nedod priekšrocības tiem ārvalstu potenciālajiem zemes pircējiem, kas šeit nāk ar reālu naudu, ar reālām investīcijām. Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītāja. Vairāk runātāju nav... Tabūna kungs, vai izmantosiet 2 minūtes? Nē... Es atvainojos, tas nav... Tabūna kungs ir pakalpojis dāmai, tas ir ļoti patīkami. Seiles kundze, vai jūs 2 minūtes izmantosiet? Nē.

Paziņojums. Vārds Indulim Bērziņam - "Latvijas ceļa" frakcijas deputātam.

I.Bērziņš (frakcija "Latvijas ceļš").

Cienījamā sēdes vadītāja! Cienījamie kolēģi! Es gribu paziņot, ka šinī starpbrīdī, kā jau iepriekš tika izsludināts, notiks Ārlietu komisijas sēde, kurā ir izskatāmi divi jautājumi, un šī sēde notiks šeit blakus, ja nav aizņemta Sarkanā zāle, lai mums netraucētu šeit cauri iet...

Sēdes vadītāja. Prezidijā nekādu citu pieteikumu attiecībā uz Sarkano zāli šobrīd nav. Tā ka Sarkanā zāle nu ir aizņemta, to es pasaku tagad tiem citiem, kas gribēja sniegt paziņojumu.

I.Bērziņš. Jā, tātad Ārlietu komisijas sēde notiks Sarkanajā zālē. Paldies.

Sēdes vadītāja. Nākamajam vārds Jurim Kaksītim - Demokrātiskās partijas Saimnieks frakcijas deputātam.

J.Kaksītis (Demokrātiskās partijas Saimnieks frakcija).

Cienījamie kolēģi! Es aicinu Juridisko komisiju pulksten 15.00 sanākt kopā uz sēdi komisijas telpās. Pulksten 15.00.

Sēdes vadītāja. Požarnova kungs gan vārdu nav lūdzis, bet iepriekšējā reizē es jums teicu, ka jūs varēsiet paziņot par komisijas sēdi šinī pārtraukumā. Vai jūs esat pārdomājis?

A.Požarnovs (frakcija "Tçvzemei un Brīvībai").

Mēs apspriedāmies ar komisijas locekļiem, mēs gan gribētu komisijas sēdi sasaukt nākamajā pārtraukumā Sarkanajā zālē.

Sēdes vadītāja. Pulksten 15.00 Sarkanajā zālē Pilsonības likuma izpildes komisijas sēde.

Vairāk pieteikumu par paziņojumiem nav. Reģistrācijas režīmu, lūdzu! Lūdzu deputātus reģistrēties! Lūdzu Saeimas sekretāra biedri Janīnu Kušneri nolasīt reģistrācijas rezultātus.

J.Kušnere (6. Saeimas sekretāra biedre).

Cienījamie deputāti! Nav reģistrējušies:

Martijans Bekasovs,

Oļegs Deņisovs,

Edmunds Grīnbergs,

Guntars Grīnblats,

Roberts Jurdžs,

Viktors Kalnbērzs,

Jānis Kazāks,

Andrejs Krastiņš,

Imants Liepa,

Antons Seiksts,

Juris Sinka,

Roberts Zīle.

Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītāja. Pārtraukums līdz pulksten 13.30.

Sēdi vada Latvijas Republikas 6.Saeimas priekšsēdētāja Ilga Kreituse.

Sēdes vadītāja. Godātie deputāti, lūdzu, ieņemiet savas vietas! Lūdzu reģistrācijas režīmu. Lūdzu deputātus reģistrēties. Lūdzu rezultātu! Zālē ir 50 deputāti. Turpinām darbu.

Turpinām debates. Vārds Annai Seilei - LNNK un LZP frakcijas deputātei.

A.Seile (LNNK un LZP frakcija).

Cienījamie deputāti! Ir ļoti patīkami zināt, ka valdība cenšas izmainīt likumus, un parasti tam ir mērķis uzlabot esošo kārtību. Bet es gribētu mazliet salīdzināt spēkā esošo likumu ar valdības iesniegto projektu un atzīmēt tās nepilnības, kuras būs spēkā, ja mēs šo projektu pieņemsim tādā variantā, kādā valdība to ir sagatavojusi. Saeimas pienākums, es uzskatu, ir palabot šīs likumdošanas normas, ja valdība ir kaut ko palaidusi garām. Un tāpēc es vispirms gribu atgādināt, ka jaunajā valdības sagatavotajā un iesniegtajā likumprojektā gan ir noteikti zemes pirkšanas subjekti un šis loks ir, protams, stipri paplašināts, nekā tas bija attiecībā uz lauku zemes pirkšanu, bet radīsies pretrunas sakarā ar to, ka pašvaldība tagad varēs kontrolēt valsts īpašumu pārdošanu. Šāda kārtība nebija paredzēta spēkā esošajā likumā. Tātad pašvaldība, piemēram, Rīgas Dome, lems par to, vai valsts var pārdot šo zemes gabalu vai nevar. Pie tam nav minēti nekādi kritēriji (un es uzskatu, ka likumā ir jābūt šādiem kritērijiem), kuri nosaka, pēc kā tad pašvaldība šeit vērtē. Iepriekšējā likumā bija dažādi nosacījumi, un šie nosacījumi galvenokārt attiecās uz to, ka tiek saglabātas pirmpirkuma tiesības ēku un būvju īpašniekiem. Šajā likumprojektā, jaunajā, nav ēku un būvju īpašniekiem nekādu pirmpirkuma tiesību uz zemes gabalu. Vai tas ir pareizi? Es domāju, ka ne, jo visas zemes reformas likumdošanas gaita bija vērsta uz to, lai pamazām sakārtotu šīs īpašuma attiecības, lai zemes īpašums un ēkas īpašums piederētu vienai un tai pašai fiziskai personai. Pie kā tas var novest? Tas var novest pie tā, kas daļēji slēptā veidā jau pašlaik notiek, - ka tiek uzpirkti zemes gabali, neskatoties uz to, kam pieder ēkas virs tiem, un tad šo ēkas īpašnieku var terorizēt tiktāl, kamēr viņš būs spiests šo ēku pamest vai pārdot, un pirmpirkuma tiesības, protams, iegūs tas, kurš vieglā ceļā ir ieguvis īpašuma tiesības uz ēkai apakšā esošo zemes gabalu. Šādā veidā pašlaik tiek terorizēti daudzie sakņudārzu īpašnieki, kuriem īstenībā arī pēc spēkā esošā likuma nebija šo pirmpirkuma tiesību uz zemes gabalu pat tad, ja viņiem tur ir iestādītas ābeles vai kādi citi augļukoki, ja tas viņiem netika piešķirts kā apbūves gabals. Lūk, tādas normas ir palaistas garām valdības iesniegtajā likumprojektā.

Bez tam gribētos arī atzīmēt, ka pilsētās (es nosaukšu tikai datus par lielākajām republikas nozīmes pilsētām, tas ir, Daugavpili, Jelgavu, Jūrmalu, Liepāju, Rēzekni, Rīgu un Ventspili) ir iesniegts pavisam 51 000 (es runāju tādos apaļos skaitļos) pieprasījumu - gan bijušo zemes īpašnieku, gan jauno zemes pieprasītāju pieprasījumi šajās pilsētās. No tiem Zemes komisijas lēmumi ir pieņemti par 17 000, atkārtoju, ne tieši Zemes komisijas vainas dēļ, bet arī tādēļ, ka šie zemes gabali nevar tikt uzmērīti ļoti daudzu objektīvu apstākļu dēļ. Bet zemesgrāmatās ir iereģistrēts tikai pavisam neliels skaits - 5700, tātad aptuveni desmitā daļa no visiem tiem pieprasītājiem, kuri zemi ir pieprasījuši sev īpašumā. Vai līdzšinējā, zemes reformas gaitā noteiktā zemes pirkšanas un pārdošanas kārtība traucēja juridiskajām personām vai fiziskajām personām iegūt zemi? Būtībā netraucēja, un es jūs varu informēt, ka, piemēram, Rīgā bez kādām grūtībām zemi ir nopirkuši "Rîgas Fenikss", SIA "Maija", SIA "Rosība", "Shell Latvia" (pat vairākās vietās), "Felix Heescher", akciju sabiedrība "Latvijas apģērbs", SIA "Laterna" un vēl vairākas citas sabiedrības ar ierobežotu atbildību.

Un tādēļ es domāju, ka Tautsaimniecības komisija ir spējusi šo likumprojektu uzlabot, par pamatu ņemot Ministru kabineta iesniegto variantu, bet tomēr vieglāk un loģiskāk būtu, ja šodien mēs to nepieņemtu pirmajā lasījumā, bet atļautu Tautsaimniecības komisijai izstrādāt šo alternatīvo variantu, un to pēc iespējas ātrāk varētu izskatīt šeit, Saeimā, un viedokļu dažādība tad būtu mazāka. Lai neiznāk mums tā kā tajā parunā, kad latgalieši saka: vaļdība mūsim laba, to katrs muļķis zina, bet kā tu gudram to izstôstīsi. (No zāles deputāts A.Gorbunovs: "Pirmoreiz no tribīnes atskanēja latgaliešu valoda. Paldies, Seiles kundze!")

Sēdes vadītāja. Andris Ameriks - Tautas saskaņas partijas frakcijas deputāts.

A.Ameriks (Tautas saskaņas partijas frakcija).

Godātie deputāti! Šo likumprojektu mēs apspriežam pirmajā lasījumā, un es pieļauju, ka tik tiešām te varētu būt daudz priekšlikumu, lai to uzlabotu un padarītu maksimāli efektīvu, bet man šķiet, ka šis pirmais lasījums - un tas ir konceptuālais lasījums - ir izšķiršanās par to, vai būs šāds zemes tirgus vai nebūs. Es uzskatu, ka principā šodien šīs diskusijas ir par to, vai mēs ejam šo ceļu un vai mēs vēlamies radīt šo tirgus sistēmu Latvijā, un vai tik tiešām mēs gribam līdz pašām beigām to administrēt. Problēmu ir daudz, ir nepieciešams tās risināt, mēs to visi zinām, bet, vienkārši pieņemot Saeimā politisku lēmumu, nu, piemēram, atdzīvināt zemes tirgu, - ar to nekas nav panākts. Mums pašlaik ir jārada šie priekšnosacījumi, lai šis zemes tirgus atdzīvotos. Vēl jo vairāk - ja mēs par pamatu ņemam Latvijas Civillikumu, tad ir jāņem vērā, ka Civillikumā ir teikts: zeme un tas, kas atrodas uz tās, ir nešķirami. Tātad tie ir jautājumi, kas tā vai citādi mums būs jārisina, risinot jautājumus par ēku privatizāciju, māju pārdošanu un pirkšanu. Šie jautājumi tā vai citādi mums būs jāatrisina. Ja mēs pieņemam šo Civillikuma normu (un tā tas bija arī Latvijas laikā pirms kara), tad šis jautājums ir ļoti būtisks. Pēc Civillikuma, zeme un tas, kas atrodas uz tās, nav šķirami.

Kolēģi, es domāju, ka šī konceptuālā diskusija par to, vai šodien mēs to varam darīt vai nevaram, lielā mērā ir jautājums, vai ekonomika Latvijā atdzīvosies vai ne. Jo, bez šaubām, šodien daudziem ir vajadzīga nauda, ir vajadzīgi kredīti par pieņemamiem procentiem, visvairāk tā ir vajadzīga laukos, bet saprotiet to, ka jebkura kredītiestāde šādus kredītus piešķir par garantijām un kā viena no pamatgarantijām tiek izmantots nekustamais īpašums, un tā tas ir arī Rietumvalstīs. Cik lielā mērā šodien bankas, kuras tik tiešām varētu izsniegt bez riska šos kredītus, - cik lielā mērā tās pieņem kā ķīlu, kā garantiju, šo zemi? Jūs ļoti labi zināt, ka tas ir ļoti maz, jo, ja tik tiešām tas biznesplāns nav bijis veiksmīgs, kredītņēmējs šodien praktiski nav spējīgs norēķināties ar šo zemi un banka nezina, ko ar šo ķīlu darīt.

Līdz ar to būtība ir viena. Es pilnīgi atbalstu to, ka ir apmēram trīs pozīcijas, kurām mums būtu jābūt svētām un neaizskaramām, - tā ir pierobežas zeme, tās ir, teiksim, valstiski nepieciešamas zemes, tās ir šosejas un lielā mērā, es uzskatu, tās ir kāpas vai pludmale, tie ir rezervāti un dabas liegumi. Bet viss pārējais, it īpaši tas, kas ir saistīts ar pilsētu zemēm... Mums šodien pilsētas (ne tikai Rīga, bet arī citas pilsētas) prasa atjaunošanu, prasa investīcijas un iespēju atjaunot ēkas, jo mājas, tā teikt, nekarājas gaisā, tās stāv uz konkrētas zemes. Pašlaik tas, kā atrisināt šo jautājumu, kas ir saistīts ar to, cik lielā mērā mēs spēsim nostiprināt šīs īpašumtiesības zemesgrāmatās, cik lielā mērā mēs spēsim brīvi rīkoties ar šo savu īpašumu, - tas ir lielā mērā atkarīgs no tā, vai mums šeit izdosies atjaunot, palielināt šo ekonomisko aktivitāti, kas pašlaik ir ļoti zemā līmenī. Es aicinu jūs, kolēģi deputāti, tomēr vēl un vēlreiz izsvērt šos argumentus "par" un arī "pret", jo "pret" argumenti šodien skanēja. Bet es aicinu tomēr vēlreiz izšķirties par to, ka šis ceļš mums ir jāiet. Šis ir pirmais lasījums, tas ir konceptuālais balsojums par to, ka šo ceļu mēs ejam. Pēc tam mēs varam iesniegt šos priekšlikumus, mēs varam diskutēt par to, kur un kādus akcentus likt un kur varbūt šo drošības rezervi saglabāt, bet šobrīd mums vienkārši ir jāizšķiras par šo ceļu, jo cita ceļa, es saku, mums nav.

Sēdes vadītāja. Debatēs ir pieteicies Andris Rubins, pie frakcijām nepiederošs deputāts.

A.Rubins (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Cienījamais Prezidij! Cienījamie deputāti! Es nebiju pagājušo nedēļu sēdē, jo atrados ārstu kongresā Vankuverā. Tur pašreiz ir tas, uz ko tiecaties jūs, cienījamie kungi, kas vakar veiksmīgi balsojāt par zemes izpārdošanu Latvijas laukos. Miljoniem ķīniešu iepērk Kanādas zemi, un viss ir o'kay. 80% no jaunajām celtnēm ceļ ķīnieši, - o'kay! Tā ir Latvijas nākotne. Man nav aizspriedumu ne pret vienu tautu vai rasi, bet - Kanāda ir liela, Latvija ir maza un indiāņi ir jau iznīcināti. Pirms dažām nedēļām mēs Šķēles kungam uzdevām jautājumu par demogrāfisko programmu, bet faktiski atbildi mēs nesaņēmām, vienīgi ministrs Makarovs šajā sakarā raksta, Latvijā konkrēta demogrāfiskā programma nav izstrādāta. Kāpēc tās nav? Kā visiem labi zināms, Latvijā ir visaugstākā mirstība, viszemākā dzimstība Eiropā, augsts alkoholisma līmenis, visaugstākais pieaugums saslimstībā ar veneriskajām slimībām un tuberkulozi un sevišķi augsts prostitūcijas līmenis. Tas viss veicina tautas fizisko izmiršanu un morālo degradāciju. Tautai draud reālas briesmas. Tagad vēl mēs gribam izpārdot zemi. Latvijas iedzīvotāji pašreiz ir nabadzīgi un viņi nebūs spējīgi nopirkt to zemi, un tas rezultāts būs tāds, ka Rīga tiks ātri izpirkta, un tāpēc es esmu par to, lai šie grozījumi būtu precīzāk izstrādāti un pēc tam iesniegti Saeimā. Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītāja. Leopolds Ozoliņš - frakcijas "Tçvzemei un Brīvībai" deputāts.

L.Ozoliņš (frakcija "Tçvzemei un Brīvībai").

Cienījamā priekšsēdētāja! Cienījamie kolēģi! Man ir jāatvainojas Kiršteina kungam, ka vakar es tiešām varbūt pārāk liriski runāju, es tiešām mīlu šo zemi, mīlu Latviju un labprāt arī ietu šajās pastalās, un man nav tādas domas un es pat nepieļauju to, ka visu, Latvijā kas ir un kas arī man ir, - ka to varētu pirkt un pārdot. Man tomēr ir šie svētumi - tāpat kā, kā es vakar minēju, Āfrikas ciltīm, pigmejiem ir kāds tabu, arī indiāņiem, šķiet, ir bijis...

Mēģināšu tagad iztikt bez lirikas, vienkārši runāšu ar faktiem un varbūt arī ar skaitļiem. Ir paredzēts ierobežojums attiecībā uz pilsētas zemes pārdošanu citām fiziskajām un juridiskajām personām - šie ierobežojumi jāsaskaņo pašvaldībā. Nu, un bez lirikas: es strādāju Jūrmalas domē un biju klāt, redzēju, kā aiziet šī Latvijas zeme. Pašvaldībā, Jūrmalas domē, ievēlēja visdažādākos cilvēkus, dažādi nāca šie līdzekļi, vienu no šīm partijām vai novirzieniem sponsorēja un atbalstīja bēdīgi slavenais "Gòezdo". (Aizvakardienas publikācijā laikrakstā "Diena" varēja lasīt, ka "Gòezdo" ir pazudis kaut kur Dānijā un ka bankas "Baltija" piedzen no viņa vienu miljonu dolāru.) Un atceros, kā, lūk, šī pati Jūrmalas dome apņēmās garantēt tādam Tiltnieka kungam viņa aizņēmumu no bankas "Parex" par 130 000 latiem, 300 000 dolāriem. Ļoti ilgi, varētu teikt, kādu pusgadu, bija klusums, tad pēkšņi izrādās, ka Tiltnieks ir bankrotējis un ka pilsētas domei, lūk, šīs garantijas ir jāatdod. Un tad šis "Gòezdo" priekšvēlēšanu kampaņas dēļ veiksmīgi ievēlētais pilsētas domes priekšsēdētājs vienpersoniski parakstīja šo garantiju, lai gan domes domnieki brīdināja, ka vajag ļoti uzmanīgi parakstīt šo Tiltnieka garantiju, pārbaudīt gan viņa spējas atdot šo parādu, gan ieķīlājamo īpašumu tiesisko stāvokli. Vienpersoniski parakstīja šo garantiju.

Ko dara pašvaldība? Pašvaldība jūtas neērti, arī domnieki it kā jūtas neērti, jūs jau zināt šīs publikācijas par domniekiem un Jūrmalas īpašumattiecībām. Dome ļauj trīs zemes gabalus pārdot, pie tam lielus - 9000, 10 000 kvadrātmetru (viens ir kāpās - bijusī dziednīca, vannu iestāde), lai nomaksātu šo garantiju. (Rodas gan iespaids, ka visas šīs procedūras notiek uz papīra, bet tas viss vēl būs jāskata) Tāpēc es domāju, ka pašvaldībām tomēr nedrīkstētu pagaidām uzticēt šo zemi. Atkal jācitē Kiršteina kunga teiktais... tauta jau zina, kādas pašvaldības viņa ievēlē... Diemžēl, kā mēs zinām, ievēlē arī tādus, ko finansē "Gòezdo" aizņēmumi no bankas "Baltija", kas tagad ir pazuduši, un tāpēc ir jāpārdod mans svētums - mana zeme. Es lūdzu padomāt par to, jo vēlētājiem ir tomēr jāzina, par ko viņi balso un kā viņi balso, jo viena balss izšķir arī šīs zemes likteni, tāpat kā viena balss, iespējams, izšķirs arī mūsu Valsts prezidenta ievēlēšanu. Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītāja. Vairāk debatēs pieteikušos nav. Vārds komisijai.

J.Rāzna. Cienījamie deputāti! Es atbalstu tos deputātus, kas šeit no šīs tribīnes teica, ka ir nepilnības gan pašreiz esošajā likumā, gan arī Ministru kabineta iesniegtajā likumprojektā. Šobrīd šeit no šīs tribīnes es vienkārši jūs aicinu strādāt, lai mēs gan esošo likumu, gan arī šo iesniegto likumprojektu apvienotu un šīs nepilnības novērstu, lai likums būtu tāds, kādu mēs to gribam redzēt. Paldies par debatēm. Es aicinu balsot pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Seiles kundze, tā kā rakstiski nav iesniegts jūsu priekšlikums... Jaunais Kārtības rullis prasa rakstisku iesniegumu, lai balsotu par atdošanu komisijai. Jūs neuzturat spēkā prasību? Lūdzu zvanu! Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta "Grozījums likumā "Par zemes reformu Latvijas Republikas pilsētās"" pieņemšanu pirmajā lasījumā. Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu balsot! Lūdzu paziņot rezultātu! Par - 43, pret - 12, atturas - 9. Likumprojekts pirmajā lasījumā ir pieņemts. Lūdzu datumu, līdz kādam iesniedzami papildinājumi, lai likumprojektu sagatavotu otrajam lasījumam.

J.Rāzna. Godātie deputāti! Ja jūs neiebilstat, tas varētu būt 8.jūlijs.

Sēdes vadītāja. 8.jūlijs. Tātad 7.mēnesis. Deputātiem citu priekšlikumu nav, iebildumu nav. Līdz ar to Latvijas Republikas Saeimas 12.jūnija ārkārtas sēdes darba kārtība ir izskatīta. Sēdi pasludinu par slēgtu.

Redaktores: J.Kravale, L.Bumbura

Datoroperatores: B.Strazdiņa, S.Bērziņa, M.Ceļmalniece, I.Kuzņecova

Korektores: D.Kraule, J.Kurzemniece, S.Stikute