Sēdes vadītāja. Godātie deputāti! Es tomēr atļaušos šinī gadījumā neizsludināt reģistrāciju, lai gan Lagzdiņa kunga acīs ir dziļa neizpratne, kāpēc tas tā notiek.

Un tagad, godātie deputāti, sākam Latvijas Republikas 6.Saeimas 1996.gada 13.jūnija sēdi. Un sākam ar to, kas ir palicis neizskatīts iepriekšējā sēdē.

Likumprojekts "Grozījumi likumā "Par zinātnisko darbību"".

Juris Zaķis - Izglītības, kultūras un zinātnes... Debates turpinās? Es ļoti atvainojos, es vienkārši nebiju... Diemžēl tā, kurš ir pieteicies debatēs, nav zālē - Zaķa kunga. Man nav, kam vārdu iedot. Nav šī deputāta zālē, tāpēc līdz ar to debates...

Pēteris Cimdiņš - Ministru kabineta pārstāvis - ir zālē. Jūs runāsit tieši par šo punktu? Es atgādināšu stenogrammu. Jautājuma apspriešana tika pārtraukta, un es lūdzu deputātus ielāgot, ka mēs esam apstājušies pie likumprojekta 29.panta.

Cimdiņa kungs, jūs par 29.pantu? Vārds Pēterim Cimdiņam - augstākās izglītības un zinātnes valsts ministram.

P.Cimdiņš (augstākās izglītības un zinātnes valsts ministrs).

Augsti godātā Saeimas priekšsēdētāja! Cienījamie deputāti! Jautājuma būtība. Tātad likumā šajā te 29.pantā, kuru mēs pašlaik apspriežam, ir ierobežojums pēc 65 gadu vecuma ieņemt vadošos amatus un nenodarboties ar zinātnisko darbību. Šī ir liela atšķirība - ieņemt vadošos amatus vai nodarboties ar zinātnisko darbību. Likums, ja tas tiktu pieņemts šādā lasījumā, kā tas ir ierosināts, garantētu zinātnes attīstību, nevis atstātu zinātni pašplūsmā.

Atbildot uz deputāta Grīnblata kunga iebildumu, kāpēc ir tāda steiga un kāpēc tas nav saskaņots ar zinātniekiem. Jā, steiga ir tāpēc, ka, iekams netika statistiski izvērtēts stāvoklis zinātnē un netika iegūti dati par to, kāda ir vecuma struktūra, kādas ir nepieciešamās nozares, kuras mums vajadzētu attīstīt, nebija iespējams iesniegt arī šos te labojumus. Labojumi tika iesniegti, saskaņojot un uzklausot atsevišķu, individuālu zinātnieku viedokli ministrijā, bet pamatā darba kārtība ir tāda, ka Izglītības un zinātnes ministrija daļu funkciju deleģēs koleģiāli vēlētai institūcijai - Latvijas Zinātnes padomei, kura tad apkopo, uzklausa un iesniedz Latvijas zinātnieku priekšlikumus. Tā ka šis te labojumu punkts ir saskaņots komisijā ar Latvijas Zinātnes padomi, kas pārstāv Latvijas zinātnieku domas, ar Latvijas Zinātņu akadēmiju un Izglītības un zinātnes ministriju. Vēlreiz uzsveru, ka iespējamais kompromisa variants šādā veidā ir panākts attiecībā uz nelielo iebildi, ko izteica deputāts Bišers.

Tātad uz Habilitācijas un promocijas padomes darbību neattiecas šis likuma pants un šie vecuma ierobežojumi. Habilitācijas noteikumus regulē "Nolikums par Latvijas Zinātnes padomi", un Latvijas Zinātnes padome lemj par to, kādām un kur jābūt Habilitācijas un promocijas padomēm, un šeit vecuma ierobežojumi nav spēkā. Te ir tikai kvalifikācija, kas izšķir visu.

Līdz ar to es gribētu savu uzstāšanos par šo pantu beigt un aicināt deputātus atbalstīt šo pantu tādā redakcijā, kādu viņu esam iesnieguši no komisijas puses. Tas ir kompromisa variants, respektīvi, garantēt zinātniekiem iespēju turpināt zinātnisko darbību arī pēc 65 gadiem, bet ieņemt vadošos amatus tikai pēc tam, ja tas ir saskaņots ar Latvijas Zinātnes padomi un ja katrs gadījums skatīts individuāli. Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītāja. Dzintars Ābiķis - frakcijas "Latvijas ceļš" deputāts.

Dz.Ābiķis (frakcija "Latvijas ceļš").

Cienījamie kolēģi, mēs jau labu laiku atpakaļ diskutējām par šo pantu, bet es gribētu atgādināt, ka komisijas variants ir absolūts kompromisa variants, jo pie viena galda tika nosēdināts mūsu cienījamais ministrs Cimdiņa kungs, bet otrā pusē sēdēja Stradiņa kungs un Millera kungs - mūsu redzamākie zinātnes vīri, un viņi vienojās, ka komisijas variants ir atbalstāms, tāpēc es aicinu atbalstīt šo variantu. Paldies.

Sēdes vadītāja. Tā kā deputāts Liepa vēl līdz šim brīdim nav ieradies zālē, vairāk...

Guntis Eniņš - pie frakcijām nepiederošs deputāts.

G.Eniņš (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Augsti godātā Saeima! Jo vairāk es domāju par šo likumu, jo vairāk es nonāku -, neskatoties uz to, ka mūsu Izglītības, kultūras un zinātnes komisija kopumā to atbalstīja, - pie secinājuma, ka nevajadzētu atbalstīt šo priekšlikumu, jo zinātni mēs jau tā nicinām, un tas ir viens no zinātnes bēdīgā stāvokļa tālākas nicināšanas gājieniem, proti, ka zinātnei mēs nevarējām budžetā atvēlēt kaut cik ciešamus līdzekļus. Tagad cienījamais valsts ministrs Cimdiņa kungs saka tā, ka, lūk, vecie zinātnieki nobloķē ceļu jaunajiem. Bet kur tad šie jaunie ir, pastāvot šīm nabadzīgajām algām? Tie jaunie jau nenāk. Te šajās tabulās mēs varam redzēt, cik ir jauno un cik ir veco. Un man gribas atgādināt šo te pieeju - ja zinātnieks sasniedzis 65 gadus, tad viņam - nu labi, tas ir kompromisa variants - jāsaņem atļauja. Kāpēc tāda aizskaroša un pazemojoša? Zinātnieki, kā es te vēroju, tomēr kaut kādā ziņā ir radniecīgi ar zemnieku tautu, jo viņi ir kautrīgi. Un ne jau katrs tiks un ies pēc tām atļaujām, lai turpinātu strādāt zinātnisko darbību.

Es gribu jums minēt, nosaukt atsevišķus vīrus - Krišjāni Baronu, kas sava mūža lielāko darbu veica, tieši jau būdams sirmā vecumā, Jāni Endzelīnu, selekcionāru Pēteri Upīti, tagad rakstnieci Melāniju Vanagu, kura nav tikai rakstniece vien, es viņu nosauktu par novadpētnieci - zinātnieci, kura savas grāmatas, pirmo grāmatu, sāka rakstīt tikai pēc 80 gadu vecuma. Šodien viņa jau ir sasniegusi 90 gadu vecumu, un katru gadu viņa uzraksta, nodod salikumam biezus grāmatu sējumus. Ar to es gribu uzsvērt, ka visi cilvēki nebūtu mērāmi ar vienu kritēriju - sak, nogriezīsim pēc 65 gadiem, lai gan cilvēka garaspējas vēl 90 gadu vecumā var būt ļoti ražīgas. Lai atceramies no citām zemēm kaut vai Federatīvās Vācijas kancleru Adenaueru. Arī citi cilvēki nezaudē savas spējas. Tad vēl man gribētos pieminēt profesoru Vanagu, kurš strādāja līdz 74 gadu vecumam. Viņš bija Latvijas organiskās ķīmijas skolas izveidotājs un savus būtiskākos darbus uzrakstīja, tieši vislielāko ražību sasniedza pēdējos 10 gados.

Un vēlreiz es saskatu to, ka tā ir tāda pret zinātni vērsta darbība. Jā, lūk, šo zinātni tagad, kad algas ir tik mazas, lai viņu noturētu... jaunie jau tur neiet, jaunie meklē citus ceļus. Te ir līdzība ar to, kā bija padomju laikos, kad Latvijas augstskolas beigušo skaits aizvien kritās un jau Vidusāzijas republikas apsteidza mūs. Kāpēc? Tāpēc, ka jaunie cilvēki redzēja, ka nav vērts mācīties, jo lielākas algas bija ceļamkrānu vadītājiem, traktoristiem vai vienkārši būvtehniķiem. Latvija - augstskolu zeme, kādu to kādreiz pazina pasaule, jo tur bija visvairāk studentu, šo savu inteliģenci zaudēja. Un tāpat tagad jaunatne zaudē savu inteliģenci ar to, ka zinātniekiem praktiski maksāšana ir ļoti, ļoti bēdīga. Un tāds arguments neiztur kritiku, ka vecie zinātnieki bloķē ceļu jaunajiem. Paldies.

Sēdes vadītāja. Vairāk debatēs pieteikušos nav. Komisijas vārdā, lūdzu!

J.Zaķis. Paldies par ļoti atklāto sarunu! Es gribētu tikai atgādināt, pēc kādiem principiem tomēr komisija vadījās, un es personīgi to gribētu pateikt. Vispirms te ir iestrādāta iekšā zinātnes un augstākās izglītības integrācijas problēma. Un es gribu atgādināt, ka Augstskolu likumā, kas ir stājies spēkā un pašlaik tiek cītīgi ievadīts dzīvē, ir rakstīts: "Vçlētos profesora, asociētā profesora, docenta un administratīvos amatus (rektors, prorektors, dekāns) augstskolās var ieņemt līdz 65 gadu vecumam." Ja mēs Zinātnes likumā atstājam kādu citu normu, tad jūs varat iedomāties, kas augstskolās notiks - bēgs no vienas štata vietas uz otru štata vietu, lai atrastu kaut kādu caurumu, kur tomēr būtu citi noteikumi. Ja reiz ir vienādas prasības, tad jābūt vienādām prasībām, un par vēlu, man liekas, būtu te vairs kaut ko taisīt.

Kas attiecas uz paaudžu maiņu, tad tos, ko Eniņa kungs nosauca, es varētu nosaukt ļoti daudz, un tie stabili paliek savās vietās, bet viņu dēļ jau nav jātaisa vesela likuma izmaiņa. Un man liekas, ka, ja cilvēki arī neiet strādāt zinātnē, tad ar šo normu, atstājot tos pilngadīgos tur, nez vai sevišķi kas tiks glābts.

Un vēl viens moments... drusciņ varbūt pat nepareiza informācija. Tādi konkursi, kādi augstskolās pašlaik ir uz studijām, Latvijas vēsturē vēl nav bijuši. Kur tad te tagad ir tas pagrimums un tā neiešana, un negribēšana? Man liekas, ka tas ir drusciņ tā pārspīlēti, viegli izsakoties. Es domāju, ka komisijas viedokli es varu izteikt - mēs paliekam pie sava viedokļa, attiecībā uz redakciju ir bijuši arī kaut kādi laboti varianti, bet tie nav iekļuvuši iekšā. Es ierosinu, ja tas ir atsevišķs balsojums tieši par šo pantu, balsot "par".

Sēdes vadītāja. Mums, kā es tagad skatos pēc darba, ir tā... ir vēl priekšlikums - priekšpēdējā teikumā svītrot vārdu "profesoriem".

J.Zaķis. Ā... es atvainojos. Tas jau ir izdarīts. Mums jau komisijas priekšlikums ir pēdējā...

Sēdes vadītāja. Nē, te bija tā - svītrot pirmās rindkopas piekto rindu. Tas ir izdarīts, bet tālāk ir vēl priekšlikums - priekšpēdējā teikumā svītrot vārdu "profesoriem". Vai tas ir izdarīts, Zaķa kungs?

J.Zaķis. Jā, pilnīgi pareizi! Pēdējā kolonnā, kur ir rakstīts komisijas priekšlikums - izteikt 29. pantu šādā redakcijā - vārds "profesors" ir jau svītrots.

Sēdes vadītāja. Tātad tas ir izdarīts. Vai deputātiem iebildumu, ka šis priekšlikums pieņemts, nav? Tātad pieņemts. Un tālāk ir papildināt... tātad mēs balsosim par šo tekstu, ar kuru ir ieteikts papildināt. Lūdzu zvanu! Lūdzu deputātus balsot par valsts ministra Pētera Cimdiņa iesniegto papildinājumu 29. panta redakcijai, kura jums ir redzama priekšā. Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu balsot! Lūdzu rezultātu! Par - 44, pret - 9, atturas - 6. Priekšlikums pieņemts.

J.Zaķis. Paldies. Tālāk - izteikt 30. pantu šādā redakcijā, kādu jūs redzat. Tas ir valsts ministra Cimdiņa priekšlikums precizētā redakcijā. Cik es zinu, priekšlikuma autoram arī nebija iebildumu pret šo precizējumu.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu pret komisijas slēdzienu nav? Pieņemts.

J.Zaķis. Tātad viņš ir ļoti garš, viņš tikai 10. lappusē beidzas.

Sēdes vadītāja. Jā, pieņemts, Zaķa kungs! Viss kārtībā.

J.Zaķis. Jā, es tikai pievēršu uzmanību, ka 10. lappusē... Tālāk ir nākošais - arī valsts ministra Cimdiņa priekšlikums, kur ir precizēta redakcija. Komisija izsaka tā, kā ir rakstīts: "Papildināt 31.panta trešo daļu ar 6. punktu šādā redakcijā..."

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu pret komisijas slēdzienu nav? Pieņemts.

J.Zaķis. Pēdējā lapaspusē ir valsts ministra Cimdiņa papildinājums - pirmo teikumu papildināt ar vārdu "uzņēmējsabiedrībām" -, tā, kā tur ir rakstīts pēdējā ailē... 33. panta pirmo daļu pēc vārda "iestādei"...

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav? Pieņemts.

J.Zaķis. Un atbildīgā komisija... tātad Izglītības, kultūras un zinātnes komisija ierosina pārejas noteikumus papildināt ar... viens, divi, trīs, četriem punktiem, kas jums visiem ir redzami.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav? Pieņemts.

J.Zaķis. Ja es drīkstu vienu vārdu vēl pateikt... Deputāts Priedkalns mums laboja latīņu valodu. Ja varētu pieņemt, ka mēs latīņu valodu vēl mācāmies, vai būtu atļauts redakcionāli izlabot šīs latīņu valodas kļūdas...

Sēdes vadītāja. Visi likumi pirms to izsludināšanas iet cauri vēlreiz redakcionālai pārbaudei.

J.Zaķis. Paldies. Līdz ar to mana "gulbja dziesma" ðajā Saeimā ir nodziedāta. Paldies jums visiem! (Aplausi.)

Sēdes vadītāja. Deputāti... Mums vispirms ir jānobalso par likumprojektu trešajā lasījumā, Zaķa kungs!

J.Zaķis. Vai, es atvainojos! Es ierosinu atbalstīt viņu kopumā. Tādu, kāds viņš ir ar šiem labojumiem. Paldies.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta "Grozījumi likumā "Par zinātnisko darbību"" pieņemšanu trešajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu balsot! Lūdzu rezultātu! Par - 66, pret - nav, atturas - 1. Likums pieņemts. Paldies.

Pirms sākam izskatīt Prezidija izziņoto tālāko darba kārtību, ir jāizskata iesniegtie labojumi un papildinājumi darba kārtībā.

Saeimas Mandātu un iesniegumu komisija ir izskatījusi un lūdz iekļaut 13.jūnija Saeimas darba kārtībā pirms Prezidija ziņojumiem lēmuma projektu "Par Olafa Brūvera deputāta mandāta apstiprināšanu, kas bija apstiprināts uz laiku, kamēr Ernests Jurkāns pilda ministra pienākumus, par Ivara Kalniņa deputāta mandāta apstiprināšanu uz laiku, kamēr Ernests Jurkāns un Ēriks Kaža pilda ministra pienākumus". Vai deputātiem ir iebildumi pret šī jautājuma iekļaušanu darba kārtībā pirms Prezidija ziņojumiem? Nav. Tātad iekļaujam darba kārtībā pirms Prezidija ziņojumiem.

Nākamās izmaiņas šodienas darba kārtībā. Saeimas Budžeta un finansu (nodokļu) komisija... Es atvainojos, tas ir otrajai sēdes daļai...

Pieci deputāti lūdz saskaņā ar Saeimas kārtības ruļļa 51. pantu... "Lûdzam izdarīt izmaiņas 13. jūnija Saeimas sēdes darba kārtībā: likumprojektu "Par Valsts prezidenta ievēlēšanu" izskatīt pēc sadaļas "Par amatpersonu ievēlēšanu un atbrīvošanu no amata" kā darba kārtības 16. punktu." Vai deputātiem ir iebildumi pret izmaiņām darba kārtībā?

Aivars Endziņš - frakcijas "Latvijas ceļš" deputāts.

A.Endziņš (frakcija "Latvijas ceļš").

Cienījamā priekšsēdētāja, cienījamie kolēģi! Juridiskajai komisijai ir negatīvs slēdziens par šo likumprojektu. Tā ir viena lieta. Otra lieta. Ja arī šo likumprojektu mēs šodien izskatām un pieņemam, tad viņš tik un tā neattiecas uz šīm Valsts prezidenta vēlēšanām. Viņš ir jāsakārto, un, manuprāt, - tas ir arī Juridiskās komisijas viedoklis - šeit ir jābūt grozījumiem Satversmē, nevis tas jādara šāda likuma veidā. Es aicinātu viņu nepārbīdīt uz augšu. Lai viņš paliek tur, kur viņš ir.

Sēdes vadītāja. Juris Dobelis - LNNK un LZP frakcijas deputāts.

J.Dobelis (LNNK un LZP frakcija).

Cienītie kolēģi! Es gribētu atgādināt, ka mēs nobalsojām par steidzamību, un jēga šī likumprojekta pieņemšanai vai nepieņemšanai ir tikai šodienas sēdē. Bez tam es domāju, ka mēs varam sagatavot priekšlikumus, lai uzstāšanās nepārsniegtu trīs minūtes vai pat vienu minūti, jo tur vairs nav nekādu būtisku iebilžu vai neiebilžu. Juridiskajai komisijai arī pirms pirmā lasījuma bija negatīvs vērtējums, tā ka te nekas jauns nav noticis.

Un es gribētu palabot Endziņa kungu kārtējo reizi. Ja nu gadījumā ir Prezidenta vēlēšanu otrā kārta, tad arī šis likums var ietekmēt, jo, ja gadījumā pirmajā kārtā neviens neiegūst šo 51 balsi, tad kas gan liegs uz otro kārtu vēl vienu cietumnieku izvirzīt, un varbūt arī Krievijas prezidenta vēlēšanās kāds būs izkritis, un tad šo kandidātu arī varēs piedāvāt pēc spēkā esošās Satversmes. Pie tam nav nekādas problēmas šodien dažu minūšu laikā izteikt savu vērtējumu par šo dokumentu. Un tāpēc es lūdzu atbalstīt vienkārši nedaudz ātrāku šī dokumenta izskatīšanu. (Starpsauciens no zāles: "Tam nav nozīmes...")

Sēdes vadītāja. Viens - "par", viens - "pret" ir runājis. Pirms balsošanas atgādināšu Satversmes 69. pantu: "Valsts prezidents izsludina Saeimā pieņemtos likumus ne agrāk kā septītā dienā un ne vēlāk kā divdesmit pirmā...".

Lūdzu zvanu! Lūdzu deputātus balsot par priekšlikumu - izskatīt likumprojektu "Par Valsts prezidenta vēlēšanām" kā 16. darba kārtības jautājumu pēc sadaļas "Amatpersonu ievēlēšana un atbrīvošana no amata". Lūdzu balsošanas režīmu. Lūdzu balsot! Lūdzu rezultātu! Par - 29, pret - 8, atturas - 19. Priekšlikums pieņemts.

Saeimas Prezidijs saņēmis 6 deputātu iesniegumu: "Lûdzam pārcelt Saeimas 13. jūnija sēdes 72. darba kārtības punktu - patstāvīgo priekšlikumu "Par Bahtijora Hasanova uzņemšanu Latvijas pilsonībā par īpašiem nopelniem Latvijas labā" - pirms sadaļas par amatpersonu ievēlēšanu un atbrīvošanu." Šeit ir rakstīts: skatīt kā 9. punktu, taču šāda hronoloģija mums vairs nedarbojas. Tātad skatīt pirms trešās sadaļas "Par amatpersonu ievēlēšanu un atbrīvošanu no amata".

Aigars Jirgens - frakcijas "Tçvzemei un Brīvībai" deputāts.

A.Jirgens (frakcija "Tçvzemei un Brīvībai").

Cienījamie deputāti! Es lūgtu nepārcelt šo darba kārtības jautājumu, jo es domāju, ka mums svarīgāk ir izskatīt likumprojektus, nevis piešķirt pilsonību atsevišķām personām. Paldies.

Sēdes vadītāja. "Par" neviens nevēlas runāt? Lūdzu zvanu! Lūdzu deputātus balsot par priekšlikumu - 72. darba kārtības punktu, patstāvīgo priekšlikumu par uzņemšanu pilsonībā, izskatīt pirms sadaļas "Par amatpersonu ievēlēšanu un atbrīvošanu no amata". Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu balsot! Lūdzu rezultātu! Par - 26, pret - 16, atturas - 9. Priekšlikums pieņemts.

Šobrīd Prezidijā citu priekšlikumu par darba kārtības izmaiņām nav. Tātad sākam izskatīt pirmo jautājumu - "Par deputātu mandātu apstiprināšanu".

Ilmārs Bišers - Mandātu un iesniegumu komisijas vārdā, Demokrātiskās partijas Saimnieks frakcijas deputāts.

I.Bišers (Demokrātiskās partijas Saimnieks frakcija).

Cienījamā priekšsēdētāja, godātie kolēģi! Saeimas Prezidijā ir saņemts deputāta Zaķa iesniegums par to, ka sakarā ar Korupcijas novēršanas likuma spēkā stāšanos deputāts Zaķis noliek savu deputāta mandātu. Es domāju, ka es Mandātu un iesniegumu komisijas vārdā varētu pateikt paldies. Domāju, ka arī jūs man pievienosities, pateicoties par viņa aktīvo darbību tajā laikā, kamēr viņš pildīja šeit deputāta pienākumus. (Aplausi.)

Mandātu un iesniegumu komisija sakarā ar šo iesniegumu izskatīja jautājumu par to, kas nāk viņa vietā. Deputāts Zaķis bija ievēlēts Rīgas vēlēšanu apgabalā un nākošais kandidāts pēc viņa ir Olafs Brūvers. Olafs Brūvers gan sēž mūsu vidū, bet viņam ir mandāts, kas tika apstiprināts tikai uz laiku, kamēr Ernests Jurkāns pilda Ministru kabineta locekļa pienākumus. Saskaņā ar Kārtības ruļļa 6.pantu šajā gadījumā atbrīvojas pastāvīgais mandāts, un to viņam ir tiesības pieņemt. Deputāts Brūvera kungs ir devis piekrišanu pieņemt šo mandātu - pastāvīgo mandātu, vienlaikus atsakoties no pagaidu mandāta, pagaidu pilnvarām, kas viņam līdz šim bija apstiprinātas. Tāpēc Mandātu un iesniegumu komisija lūdz apstiprināt deputātam Olafam Brūveram pastāvīgās pilnvaras uz visu Saeimas pilnvaru laiku.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Lūdzu deputātus balsot par Saeimas lēmuma projektu: "Apstiprināt Olafam Brūveram pastāvīgo deputāta mandātu tā mandāta vietā, kas viņam bija apstiprināts uz laiku, kamēr Ernests Jurkāns pilda ministra pienākumus." Lūdzu balsot! Lūdzu rezultātu! Par - 51, pret - 2, atturas - nav. Apsveicam Olafu Brūveru kā 6.Saeimas pastāvīgo deputātu! (Aplausi.)

I.Bišers. Kā jau teicu, Olafs Brūvers paziņoja - protams, tas izrietēja arī no likuma -, ka šajā gadījumā, saņemot pastāvīgo mandātu, viņš atsakās no pagaidu mandāta, ko viņš bija saņēmis no Latgales vēlēšanu apgabala. Latgales vēlēšanu apgabalā nākamais kandidāts ir mums visiem labi pazīstamais aktieris, mākslinieks Ivars Kalniņš, tāpēc Mandātu un iesniegumu komisija izskatīja šo jautājumu un nekonstatēja nekādus pamatojumus, kas neļautu apstiprināt viņam šo mandātu. Komisija ierosināja viņam šo mandātu apstiprināt.

Es tikai gribu deputātiem paskaidrot, šeit ir parādījies mazliet jauns formulējums, ka deputātam Kalniņam tiek apstiprināts mandāts uz laiku, kamēr gan Ēriks Kaža, gan Ernests Jurkāns pilda Ministru kabineta locekļu pienākumus. Tas ir sakarā ar to, ka jaunajā Kārtības rullī ir ierakstīts, ka šoreiz atvietotāji pagaidu mandātu nesaņem konkrētas personas vietā, bet saskaņā ar Kārtības ruļļa 5.panta jauno redakciju, ka, ja izstājas jebkurš no viņiem, tad pagaidu mandāts ir jānoliek sarakstā pēdējam. Tas šajā brīdī ir Ivars Kalniņš. Tāpēc ir ierakstīts šāds formulējums. Bet tas ir par nākotni, un ir cerams, ka tas nebūs vajadzīgs, tāpēc es lūdzu apstiprināt viņa mandātu uz šo laiku, kamēr Ēriks Kaža un Ernests Jurkāns pilda Ministru kabineta locekļu pienākumus.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Lūdzu Saeimas deputātus balsot par Saeimas lēmuma projektu: "Apstiprināt Ivara Kalniņa deputāta mandātu uz laiku, kamēr Ernests Jurkāns un Ēriks Kaža pilda ministru pienākumus." Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu balsot! Lūdzu rezultātu! Par - 61, pret - nav, atturas - 3. Apsveicam Ivaru Kalniņu kā Latvijas Republikas 6.Saeimas deputātu! (Aplausi.)

Prezidija ziņojumi par saņemtajiem likumprojektiem. Saeimas Prezidija atzinums par likumprojektu "Par Latvijas Republikas un sabiedrību "AMOCO" Latvia Petroleum Company" un "Oljeprospektering AB" licences līgumu". Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu nodot Ārlietu komisijai, Budžeta un finansu (nodokļu) komisijai un Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai, nosakot, ka Ārlietu komisija ir atbildīgā komisija. Deputātiem iebildumu nav.

Saeimas Prezidija atzinums par likumprojektu "Par informāciju, tās izmantošanu un aizsardzību". Saeimas Prezidijs ierosina deputātu Kostandas, Zelgalvja, Saulīša, Grinberga un Mauliņa iesniegto likumprojektu "Par informāciju, tās izmantošanu un aizsardzību" nodot Aizsardzības un iekšlietu komisijai, Ārlietu komisijai, Budžeta un finansu (nodokļu) komisijai, Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijai, Eiropas lietu komisijai, Izglītības, kultūras un zinātnes komisijai, Juridiskajai komisijai, Nacionālās drošības komisijai, Sociālo un darba lietu komisijai, Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai un Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijai un noteikt, ka Aizsardzības un iekšlietu komisija ir atbildīgā komisija.

Odisejs Kostanda - frakcijas "Latvijai" deputāts.

O.Kostanda (frakcija "Latvijai").

Cienījamā priekšsēdētāja! Godājamie kolēģi! Par likuma nepieciešamību. Valsts institūciju, uzņēmumu, organizāciju un dažādu komercstruktūru, kā arī jebkuras fiziskas personas darbība vienmēr ir saistīta ar informāciju, tās iegūšanu, analīzi, izmantošanu un glabāšanu. Informācijas esamība vai tās trūkums, tās patiesīguma līmenis vai melīgums var gan stiprināt, gan vājināt gan politisko partiju un organizāciju, gan dažādu privātstruktūru intereses, var nest tām labumu vai ļaunumu. Informācijas ietekmi uz situāciju valstī tāpēc ir grūti pārvērtēt. Informācija ir tirgus objekts, viens no īpašuma veidiem ar reālu ekonomisko un politisko varu. Mūsuprāt, tieši šie apstākļi izraisa nepieciešamību nekavējoties pieņemt valstī likumu par informāciju, tās izmantošanu un aizsardzību. Šāda likuma pieņemšanu nosaka vairāki apsvērumi. Tos nosacīti var iedalīt vairākos faktoros, kas saistīti ar:

1) valsts drošības jautājumiem;

2) starptautiskajām attiecībām;

3) ekonomiskajām attiecībām;

4) starptautiski akceptētajām cilvēktiesībām.

Visi šie faktori ir vienādi svarīgi, un, neatrisinājuši šos jautājumus, mēs nevaram cerēt uz ātru un sekmīgu valsts stabilizāciju, ekonomikas attīstību, dzīves līmeņa augšupeju, iekļaušanos Eiropas un transatlantiskajās ekonomiskajās politiskajās un drošības struktūrās. Saeimai agrāk piedāvāto Gunta Ulmaņa iesniegto likumprojektu par valstiski svarīgas informācijas aizsardzību Saeima noraidīja, arī likumprojektam par valsts noslēpumu ir daudz trūkumu, tāpēc piedāvājam šo likumprojektu. Tā pozitīvās puses:

1) likumprojekts ir visaptverošs, tajā ir runa gan par informāciju, kas pieder valstij un tās institūcijām, gan par informāciju, kas pieder dažādām organizācijām, komercstruktūrām, juridiskām un fiziskām personām;

2) likumprojektā ir ievērotas ANO Cilvēktiesību deklarācijas normas, cilvēktiesības meklēt, iegūt un izmantot informāciju savu uzskatu brīvai paušanai vai apstiprināšanai;

3) šim likumprojektam piemīt daudz demokrātiskāks raksturs. Projektā ir paredzētas jebkura valsts iedzīvotāja, sabiedriskās vai politiskās organizācijas tiesības saņemt no valsts pārvaldes struktūrām informāciju, kuru nedrīkst iekļaut valsts noslēpumu saturošās informācijas sarakstā. Tiek noteikts, kādai informācijai valstī ir jābūt atklātai;

4) tiek piedāvātas vienkāršas definīcijas slepenības kategorijas noteikšanai un ir strikti noteikts, kas un kādā veidā var saņemt atļauju darbam ar informāciju, kas satur valsts noslēpumu, un ar cita veida informāciju;

5) likumprojektā tiek piedāvāti mehānismi, kādā veidā var tikt noņemti slepenības grifi, pagarināti vai samazināti slepenības termiņi, anulētas atļaujas darbam ar informāciju, noteikta uzraudzība pār likuma ievērošanu un atbildība par likuma neievērošanu.

Likumprojekta struktūra. Likumprojektā ir iekļauti 43 panti, kuri sadalīti piecās nodaļās. Pirmajā nodaļā "Vispārīgie noteikumi" ir iekļauti jautājumi par īpašumtiesībām uz informāciju, tiesībām rīkoties ar informāciju, ir fiksētas cilvēku tiesības iegūt, glabāt un izmantot informāciju, tiesības pieprasīt informāciju no valsts pārvaldes struktūrām.

Otrā nodaļa "Valstiskās informācijas pieejamība un tās ierobežojumi". Precīzi ir noteikti ierobežojumi valstiskās informācijas pieejamībai.

Trešajā nodaļā "Valstiskās informācijas pieejamības nodrošināšanas kārtība" ir aprakstīts mehānisms, kādā veidā tiek nodrošināta valstiskās informācijas pieejamība.

Ceturtā nodaļa "Valsts noslēpums un tā aizsardzība". Šeit ir būtiskas atšķirības no iepriekšējiem likumprojektiem, tās ir šādas:

1) par valsts noslēpumu mēs piedāvājam atzīt daudz mazāku informācijas klāstu;

2) ir būtiski samazināts tās iestāžu iekšējai lietošanai paredzētās informācijas apjoms, kurai var piešķirt grifu "Dienesta";

3) mūsuprāt, precīzāk ir definēti gadījumi, kuros personām nedod atļauju darbam ar informāciju, kas ir valsts noslēpums, un kuros šī atļauja tiek anulēta. Ir iekļautas arī personas tiesības pārsūdzēt šo amatpersonu tiesā. Tā ir būtiska atšķirība no iepriekšējiem likumprojektiem, jo agrāk SAB direktora un ģenerālprokurora lēmums bija galīgs un nepārsūdzams. Tas nozīmēja, ka iepriekšējos projektos tika ignorēta tiesu vara un ka kaut kādas amatpersonas lēmums bija pārāks par visu tieslietu sistēmu;

4) ir precīzāk parādīts mehānisms, kā var saņemt atļauju, lai iepazītos ar informāciju, kas ir valsts noslēpums.

Piektajā nodaļā "Uzraudzība pār likuma ievērošanu" ir atspoguļoti personas pienākumi un tās tiesību ierobežojumi šajā sakarā, kā arī atbildība par tādas informācijas izpaušanu vai aizsardzības noteikumu pārkāpšanu, kas ir valsts noslēpums.

Mēs, frakcija "Latvijai", esam gatavi uzklausīt visu deputātu konstruktīvos priekšlikumus, kas vērsti uz šā likumprojekta papildināšanu un uzlabošanu tālākajā apspriešanas gaitā, tāpēc aicinām šobrīd nodot likumprojektu izskatīšanai Saeimas komisijās.

Sēdes vadītāja. Juris Vidiņš - frakcijas "Tçvzemei un Brīvībai" deputāts.

J.G.Vidiņš (frakcija "Tçvzemei un Brīvībai").

Cienījamais Prezidij un cienījamā Saeima! Kostandas kungs jau atzīmēja, ka Saeima Ulmaņa kunga iesniegto likumprojektu noraidīja, informācijas aizsardzības likums, likums par valsts noslēpumiem, vēl tiek izskatīts komisijās, starp citu, tas ir jau izskatīts Cilvēktiesību komisijā. Mēs vēl vienu nelielu papildinājumu ierosinājām, un, es domāju, ja Kostandas kungs nupat teica, ka viņu likumprojekts ir ļoti kvalitatīvs un ļoti labs un demokrātisks, tad varbūt īsāks tas ceļš būtu, ja mēs to pieņemtu, esošajā likumprojektā, kas jau ir pirmajā lasījumā pieņemts, ieviest tās izmaiņas, ko viņi gribētu. Un tad tas ceļš būtu daudz ātrāks un varbūt racionālāks. Es domāju, ka Saeimu tad varbūt atbrīvotu no šīs "logodiarejas"bakhanālijas, kāda ir katrreiz, kad frakcija "Latvijai" iesniedz kaut kādus likumprojektus. Tādēļ es Saeimu aicinu noraidīt šo frakcijas "Latvijai" iesniegto likumprojektu pirmajā lasījumā. Paldies.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsot par Saeimas Prezidija atzinumu - par likumprojekta "Par informāciju, tās izmantošanu un aizsardzību" nodošanu visām nosauktajām komisijām, nosakot, ka Aizsardzības un iekšlietu komisija ir atbildīgā komisija.

Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu balsot! Lūdzu rezultātu! Par - 36, pret - 12, atturas - 8. Lēmums ir pieņemts.

Saeimas Prezidija atzinums par likumprojektu "Grozījumi likumā "Par sociālo palīdzību"". Saeimas Prezidijs ierosina Saeimas Sociālo un darba lietu komisijas iesniegto likumprojektu nodot Budžeta un finansu (nodokļu) komisijai un Sociālo un darba lietu komisijai un noteikt, ka Sociālo un darba lietu komisija ir atbildīgā komisija.

Aivars Endziņš - frakcijas "Latvijas ceļš" deputāts.

A.Endziņš (frakcija "Latvijas ceļš").

Cienījamā priekšsēdētāja! Cienījamie kolēģi! Tā kā šis likumprojekts ir zināmā pretrunā ar Civillikumu, es aicinu, lai tomēr tā nopietni pie tā pastrādātu, dodot to arī Juridiskajai komisijai.

Sēdes vadītāja. Tātad jūs ierosināt papildināt atzinumā minēto komisiju skaitu ar Juridisko komisiju. Deputātiem iebildumu nav. Arī pret Saeimas Prezidija atzinumu iebildumu nav. Pieņemts.

Saeimas Prezidija atzinums par likumprojektu "Grozījumi likumā "Par sociālo palīdzību"". Saeimas Prezidijs ierosina deputātu Gorbunova, Ābiķa, Panteļējeva, Apiņa, Leiškalna un citu deputātu iesniegto likumprojektu "Grozījumi likumā "Par sociālo palīdzību"" nodot Budžeta un finansu (nodokļu) komisijai un Sociālo un darba lietu komisijai un noteikt, ka Sociālo un darba lietu komisija ir atbildīgā komisija. Deputātiem iebildumu nav. Pieņemts.

Saeimas Prezidija atzinums par likumprojektu "Grozījumi likumā "Par uzņēmumu, iestāžu un organizāciju darbības apturēšanas kārtību"". Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu nodot Budžeta un finansu (nodokļu) komisijai un Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai un noteikt, ka Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija ir atbildīgā komisija. Deputātiem iebildumu nav. Lēmums pieņemts. (Starpsauciens no zāles: "Vçl divi...")

Es kolēģiem ļoti atvainojos, ka pāršķīru lappusi. Es jums nolasīju astoto, bet tas, man liekas, nemaina lietas būtību, ja mēs tagad izmainām kārtību.

Saeimas Prezidija atzinums par likumprojektu "Grozījumi likumā "Par nacionālās pretošanās kustības dalībnieka statusu"". Saeimas Prezidijs ierosina deputātu Čerāna, Kostandas, Mauliņa, Liepas, Gannusas un citu deputātu iesniegto likumprojektu nodot Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijai un Juridiskajai komisijai un noteikt, ka Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisija ir atbildīgā komisija.

Kārlis Čerāns - frakcijas "Latvijai" deputāts.

K.Čerāns (frakcija "Latvijai").

Cienījamā sēdes vadītāja! Godātie deputāti! Es gribu vērst jūsu uzmanību uz to, ka tajā likumā par nacionālās pretošanās kustības dalībnieka statusu, ko Saeima nesen pieņēma, kā jūs visi labi atceraties, - ka šajā likumā ir ieviesušās vairākas būtiskas nepilnības tā pieņemšanas laikā. Un konkrēti: šobrīd šis spēkā esošais mūsu pieņemtais likums neaizliedz iegūt šo nacionālās pretošanās kustības dalībnieka statusu tām personām, kuras ir bijušas vai nu Valsts drošības komitejas darbinieki, vai PSKP biedri. Bez tam šis likums pieļauj iespēju šo nacionālās pretošanās kustības dalībnieka statusu prasīt - un acīmredzot iegūt - arī tiem cilvēkiem, kas pret Vācijas okupācijas varu ir cīnījušies PSRS militāro struktūru rindās, jeb, citiem vārdiem sakot, sarkanajiem partizāniem no Samsona un Oškalna brigādēm. Es domāju, ka šeit nav sīkāk jāargumentē, kāpēc šiem cīnītājiem šis statuss nav piešķirams un kādēļ šādā mūsu pieņemtā redakcijā šis likums brīvības cīnītājiem faktiski ir apvainojošs. Frakcija "Latvijai" vērsa Saeimas uzmanību uz šo faktu jau minētā likuma apspriešanas gaitā, tomēr Saeimas vairākumam, tajā skaitā nacionāli orientētajām frakcijām "Tçvzemei un Brīvībai" un LNNK, svarīgāka šķita pati "izkārtne" un likumprojekta, tagadējā likuma, nosaukums, nevis reālais tā saturs un tas, ko cilvēki reāli varētu no tā iegūt. Un, tā kā tas saturs, kā jau minēja, pieņemtajā likumā tiešām vietām ir apvainojošs, frakcija "Latvijai" izstrādāja un tagad iesniedz šos grozījumus, kurus pieņemot mēs panāktu, nu, vismaz šos pašus elementārākos nepieciešamos uzlabojumus. Un papildus tam mēs šajā likumprojektā, šajos grozījumos, piedāvājam arī normu, kas paredz zināmu, kaut nelielu, bet konkrētu materiālu gandarījumu tām personām, kas ir piedalījušās bruņotā cīņā pret okupācijas režīmiem, - proti, mēs ierosinām, lai šiem cilvēkiem tiktu sniegta arī materiāla kompensācija - kaut neliela, bet materiāla kompensācija - par tiem zaudējumiem, kas viņiem ir nodarīti represiju rezultātā. Mēs ierosinām, lai šī kompensācija tiktu sniegta tādā pašā kārtībā, kādā tā tiek izmaksāta personām, kuru administratīvā izsūtīšana no Latvijas PSR ir atzīta par nepamatotu. Un, tā kā politiski represētām personām pieteikšanās termiņš uz šīs kompensācijas saņemšanu jau ir pagājis, mēs ierosinām noteikt, ka šai jaunajai personu kategorijai, tātad šiem bruņotajiem cīnītājiem pret okupācijas varu, kuru tiešām ir šobrīd palicis nedaudz, - mēs piedāvājam noteikt, ka viņiem šis pieteikšanās termiņš būtu 1997.gada 1.maijs. Nevajag šo lietu vilkt garumā, bet vajag, lai tiktu dota iespēja viņiem pieteikties un šo kompensāciju saņemt. Es lūdzu deputātus atbalstīt šo grozījumu nodošanu komisijām un operatīvu tālāku darbu Saeimā pie tiem. Paldies.

Sēdes vadītāja. Juris Vidiņš - frakcijas "Tçvzemei un Brīvībai" deputāts.

J.G.Vidiņš (frakcija "Tçvzemei un Brīvībai").

Cienījamais Prezidij un cienījamā Saeima! Pirms divām vai trim minūtēm es pateicu vienu svešu vārdu "logodiareja", lai izbeigtu šo bakhanāliju. Ja cienījamie Saeimas deputāti varbūt nesaprata, tad paskaidrošu, ka tā ir "vârdu caureja". Un, ja mēs gribam šajā "vârdu caurejā" turpmāk strādāt, neracionāli izšķiest laiku un klausīties lētus propagandistiskus, populistiskus saucienus dārgajiem radioklausītājiem, kuri uzskata šīs Saeimas sēdes par teātra izrādēm (Par tām cilvēki satiekoties mums saka: "Kâ jūs varat izturēt šo blamāžu!"), tad es tiešām teikšu: liels paldies Saeimai. Tikko mēs noklausījāmies šīs kazuistikas - es pat nezinu, kā tas ir latviski, - "pçrli", ko Čerāna kungs lika mums priekšā. Cienījamā Saeima, mēs pieaicinājām juristus, lai iztulkotu nesen pieņemto likumu par pretestības kustības dalībnieka statusu, jo nevienam normālam cilvēkam nevar ienākt prātā, ka to var traktēt tā, kā to dara cienītais Čerāna kungs, kurš jau ir izsūtījis savus ģeniālos prāta slēdzienus visām represēto organizācijām. Juristi mums teica, ka tas nav iedomājams, ka kaut ko tādu var izdomāt, jo tanī Pretestības kustības likuma 1.pantā ir skaidri un gaiši pateikts, ka valsts augsti novērtē tos cilvēkus, kuri cīnījušies par 1918.gada 18.novembra Latviju. To tikai kaut kādos šizofrēniskos murgos naktīs var izsapņot un iztraktēt tā, kā to atsevišķi cilvēki dara.

Vēl viens aspekts, uz kuru es gribēšu vērst cienījamās Saeimas uzmanību. Es ar šo likumprojektu tiešām nodarbojos samērā daudz, kamēr jūs to pieņēmāt. Ja jūs atceraties toreizējo apspriešanas gaitu, jūs zināt, kas toreiz visvairāk uzstājās pret šo grozījumu, kas tagad grozījumos ir 3.pantā: "Par nacionālās pretošanās kustības dalībniekiem nevar tikt atzītas personas, kas ir bijušas PSRS vai Vācijas Nacionālsociālistiskās..." - un tā tālāk... Izlasiet, lūdzu, šo tekstu uzmanīgi! Mums bija tas tajā likumprojektā, bet to jūs izbalsojāt, pateicoties frakcijas "Latvijai" ierosinājumam. Nu atcerieties taču to! Un tagad, lai sagādātu jums atkal darbu, viņi "iet otro riņķi" un to, ko viņi toreiz izbalsoja, viņi tagad liek atkal jums priekšā. Kā to var traktēt? Es to traktēju kā ņirgāšanos par šīm, kā Krisberga kungs formulēja, "nâcijas 100 gudrākajām galvām". Cienījamā Saeima, es jūs ļoti aicinu pieiet vienreiz loģiski šim jautājumam un noraidīt šo absurdo labojumu. Paldies.

Sēdes vadītāja. Vidiņa kungs, es jums atļaujos izteikt aizrādījumu: jūs zālē esat deputāts, nevis ārsts, kas uzstāda diagnozi bez izmeklēšanas.

J.G.Vidiņš. Es to pieņemu, cienījamā Kreituses kundze, bet dažreiz šeit jāuzstājas kā ārstam.

Sēdes vadītāja. Cienījamais Vidiņa kungs, jūsu laiks ir beidzies. Lūdzu zvanu! Lūdzu deputātus balsot par Saeimas Prezidija atzinumu - par likumprojekta "Grozījumi likumā "Par nacionālās pretošanās kustības dalībnieka statusu"" nodošanu Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijai un Juridiskajai komisijai, nosakot, ka Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisija ir atbildīgā komisija. Lūdzu balsošanas režīmu. Lūdzu balsot. Lūdzu rezultātu! Par - 15, pret - 28, atturas - 13. Lēmums nav pieņemts.

Saeimas Prezidija atzinums par likumprojektu "Grozījums Latvijas Kriminālkodeksā". Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu "Grozījums Latvijas Kriminālkodeksā" nodot Aizsardzības un iekšlietu komisijai un Juridiskajai komisijai un noteikt, ka Aizsardzības un iekšlietu komisija ir atbildīgā komisija. Deputātiem iebildumu nav. Lēmums pieņemts.

Tā, līdz ar to visi saņemtie likumprojekti komisijām ir nodoti. Saeimas Prezidijs ir saņēmis desmit deputātu parakstītu pieprasījumu Latvijas Republikas finansu ministram Aivaram Kreitusam. Vārds motivācijas sniegšanai ir lūgts, bet, tā kā neviens nenāk tribīnē, es uzskatu, ka iespēju sniegt motivāciju neviens nevēlas izmantot. Līdz ar to balsojam par steidzamību. Lūdzu zvanu! Lūdzu deputātus balsot par dokumenta nr.1040 - pieprasījuma Latvijas Republikas finansu ministram Aivaram Kreitusam - atzīšanu par steidzamu. Dokuments visiem ir izdalīts, jo dokuments ir no pagājušās sēdes. Lūdzu balsot. Lūdzu rezultātu! Par - 14, pret - 18, atturas - 20. Pieprasījums par steidzamu nav atzīts. Nododam pieprasījumu Pieprasījumu komisijai.

Saeimas Prezidijs ir saņēmis Ārlietu komisijas iesniegumu. Saeimas Ārlietu komisija lūdz 1996.gada 13.jūnija sēdē izskatīt likumprojektu "Par Eiropas konvenciju par diplomu līdzvērtību iestājai universitātēs" un nolemj to iesniegt kā steidzamu... tātad lūdz iekļaut darba kārtībā likumprojektu "Par Eiropas konvenciju par diplomu līdzvērtību iestājai universitātēs" un iekļaut to pēc Saeimas Prezidija ziņojumiem, šajā gadījumā tas būtu jau pēc patstāvīgā priekšlikuma izskatīšanas. Vārds "par", "pret" - motivācijai. Iebildumu deputātiem nav, tātad izskatīsim šo likumprojektu pēc... pareizāk sakot, pirms sadaļas "Par amatpersonu ievēlēšanu un atbrīvošanu no amata".

Lūdzu deputātus sameklēt attiecīgo dokumentu! Darba kārtības 72.punkts - Saeimas lēmuma projekts par uzņemšanu pilsonībā. Pilsonības likuma izpildes komisijas vārdā Andrejs Požarnovs, frakcijas "Tçvzemei un Brīvībai" deputāts.

A.Požarnovs (frakcija "Tçvzemei un Brīvībai").

Ļoti cienītā priekšsēdētājas kundze! Godātie kolēģi deputāti! Strādājam ar dokumentu nr.1002. Pilsonības likuma izpildes komisija izskatīja jautājumu "Par Bahtijora Hasanova uzņemšanu Latvijas pilsonībā par īpašiem nopelniem Latvijas labā", un jāsaka, ka šis priekšlikums ieguva vienu no komisijas pozitīvākajiem atzinumiem.

Bahtijors Hasanovs ir dzimis 1969.gada 5.jūnijā Uzbekistānā, pašreiz dzīvo Latvijā. 1987.gadā ir iestājies un 1993.gadā beidzis Latvijas Universitātes Filoloģijas fakultāti latviešu valodas un literatūras specialitātē. Viņš ir bijis viens no Latvijas atmodas aktīvistiem. Studiju laikā strādājis Skolotāju kvalifikācijas celšanas institūtā un par Latvijas Uzbeku kultūras biedrības svētdienas skolas direktoru, vienlaikus - par latviešu valodas un kultūras vēstures skolotāju. No 1993.gada 9.marta strādājis Latvijas Republikas Ārlietu ministrijā, no 1994.gada 7.jūnija - Latvijas Republikas vēstniecībā Uzbekistānā par trešo sekretāru ekonomiskajos jautājumos. Viņš ir uzbeku valodā tulkojis Alberta Bela romānu "Bûris", Rūdolfa Blaumaņa noveli "Nâves ēnā", pašreiz tulko Imanta Ziedoņa "Epifānijas". Pārvalda latviešu, angļu, uzbeku, tadžiku, persiešu, turku valodu. Latviešu valodā runā bez akcenta. Sieva ir Latvijas pilsone.

Jāpiebilst, ka, neieguvušam pilsonību, Hasanovam būs jāatstāj diplomātiskais dienests sakarā ar likumdošanā šobrīd noteiktajiem ierobežojumiem. Ņemot vērā to, ka Hasanova kungs ir apliecinājis sevi kā spējīgs diplomāts, pārzina praktiski visas Centrālāzijas tautu valodas, vietējās tradīcijas un psiholoģiju, viņš ir neatsverams cilvēks darbam Āzijā.

Komisija izskatīja šo priekšlikumu un ar pozitīvu lēmumu nosūta Saeimas sēdei izskatīšanai.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Lūdzu deputātus balsot par Saeimas lēmuma projektu "Par Bahtijora Hasanova uzņemšanu Latvijas pilsonībā par īpašiem nopelniem Latvijas labā". Lūdzu balsošanas režīmu. Lūdzu balsot. Lūdzu rezultātu! Par - 56, pret - 2, atturas - 5. Bahtijors Hasanovs ir uzņemts Latvijas pilsonībā par īpašiem nopelniem Latvijas labā.

Es atvainojos par aizkavēšanos. Tas bija vienkārši tādēļ, ka Prezidijs nebija saņēmis Ārlietu komisijas dokumentu. Tagad varam turpināt.

Ārlietu komisijas vārdā - Indulis Bērziņš, frakcijas "Latvijas ceļš" deputāts.

I.Bērziņš (frakcija "Latvijas ceļš").

Cienījamā sēdes vadītāja! Cienījamie kolēģi! Tas ir dokuments nr.1059, kuru jūs nesen saņēmāt. Tā ka tas ir visiem jums priekšā. Pirms sākam izskatīt šo likumprojektu, es lūdzu - Kārtības ruļļa 92.panta kārtībā un Ārlietu komisijas vārdā - nobalsot par šā likumprojekta izskatīšanas steidzamību.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta "Par Eiropas konvenciju par diplomu līdzvērtību iestājai universitātēs" atzīšanu par steidzamu. Lūdzu balsošanas režīmu. Lūdzu balsot! Lūdzu rezultātu! Par - 62, pret - 1, atturas - 1. Lēmums par steidzamību ir pieņemts.

I.Bērziņš. Cienījamie kolēģi, kā jau jūs saprotat no nosaukuma (un tie, kas iepazinās ar tekstu, - arī no teksta), šī konvencija, ja mēs pieņemsim šo likumu, ļautu mūsu studentiem vienkāršāk iestāties Rietumu augstskolās (protams, tad, ja viņu zināšanas atbilstu noteiktajām prasībām). Un, ja kāds gribētu braukt pie mums mācīties, šis likums viņam atvieglotu iestāšanos šeit. Kā jūs saprotat, tās ir ļoti vajadzīgas lietas - gan viena, gan otra. It sevišķi ņēmām vērā, ka iestājeksāmeni Latvijas augstskolās vēl nav sākušies, un tieši tādēļ gribējām un Ārlietu komisijas vārdā lūdzām, lai šis jautājums tiktu izskatīts kā steidzams, turklāt šodien. Varu piebilst, ka Izglītības, kultūras un zinātnes komisija šodien vienbalsīgi atbalstīja šā jautājuma izskatīšanu. Un tāpēc es lūdzu nobalsot par to pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Debatēs deputāti pieteikušies nav. Lūdzu zvanu! Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta pieņemšanu pirmajā lasījumā. Lūdzu balsot. Lūdzu rezultātu! Par - 67, pret - nav, atturas - 1. Likumprojekts pirmajā lasījumā ir pieņemts.

I.Bērziņš. Ņemot vērā abu komisiju nostāju un šā jautājuma steidzamību, ja kolēģiem nav iebildumu, es lūgtu nobalsot par to šodien otrajā lasījumā un tātad pieņemt.

Sēdes vadītāja. Deputātiem nav iebildumu pret to, ka balsojums par otro lasījumu notiktu tūlīt. Lūdzu balsošanas režīmu. Lūdzu balsot! Lūdzu rezultātu! Par - 67, pret - nav, atturas - 1. Likums pieņemts.

Nākamā sadaļa. "Par amatpersonu ievēlēšanu un atbrīvošanu no amata".

Lēmuma projekts "Par Rīgas apgabaltiesas tiesnešu apstiprināšanu".

Juridiskās komisijas vārdā - Aivars Endziņš, frakcijas "Latvijas ceļš" deputāts.

A.Endziņš (frakcija "Latvijas ceļš").

Cienījamā priekšsēdētāja! Cienījamie kolēģi! Juridiskā komisija izskatīja tieslietu ministra priekšlikumu par Jāņa Bazeviča apstiprināšanu par Rīgas apgabaltiesas tiesnesi. Jums ir izdalīts viss nepieciešamais izziņas materiāls, kur ir gan Rasnača kunga pavadvēstule, viņa priekšlikums, gan Latvijas Republikas Apgabaltiesu tiesnešu kvalifikācijas kolēģijas lēmums, gan izziņa par Jāņa Bazeviča darba gaitām. Juridiskā komisija vienprātīgi atbalstīja Jāņa Bazeviča apstiprināšanu par Rīgas apgabaltiesas tiesnesi un aicina to darīt arī cienījamo Saeimu.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Lūdzu deputātus balsot par Jāņa Bazeviča apstiprināšanu par Rīgas apgabaltiesas tiesnesi. Balsojums aizklāts. Lūdzu balsot. Lūdzu rezultātu! Par - 51, pret - 4, atturas - 4. Jānis Bazevičs ir apstiprināts par Rīgas apgabaltiesas tiesnesi.

A.Endziņš. Juridiskā komisija izskatīja arī tieslietu ministra priekšlikumu par Borisa Geimana apstiprināšanu par Rīgas apgabaltiesas tiesnesi. Arī par viņu jums ir izdalīts viss nepieciešamais materiāls. Juridiskā komisija vienprātīgi aicina cienījamo Saeimu apstiprināt Borisu Geimanu par Rīgas apgabaltiesas tiesnesi, vienlaikus atbrīvojot viņu no Rīgas pilsētas Latgales priekšpilsētas tiesas tiesneša amata.

Sēdes vadītāja. Lūdzu balsošanas režīmu. Lūdzu deputātus balsot. Lūdzu rezultātu. Par - 51, pret - 10, atturas - 2. Boriss Geimans apstiprināts par Rīgas apgabaltiesas tiesnesi, vienlaikus atbrīvojot viņu no Rīgas pilsētas Latgales priekšpilsētas tiesas tiesneša amata.

A.Endziņš. Juridiskā komisija izskatīja arī tieslietu ministra priekšlikumu par Valdemāra Šubrovska apstiprināšanu par Rīgas apgabaltiesas tiesnesi. Jums ir izdalīts arī viss nepieciešamais izziņas materiāls. Jūs redzat, ka Šubrovska kungs ir ļoti ilgus gadus strādājis Siguldas tiesā, un Siguldas tiesas priekšsēdētājs un Juridiskā komisija arī vienbalsīgi atbalsta Valdemāra Šubrovska kandidatūru un aicina arī cienījamo Saeimu apstiprināt viņu par Rīgas apgabaltiesas tiesnesi, vienlaikus atbrīvojot viņu no Rīgas rajona Siguldas tiesas tiesneša amata.

Sēdes vadītāja. Lūdzu balsošanas režīmu. Lūdzu deputātus balsot. Lūdzu rezultātu! Par - 51, pret - 6, atturas - 6. Valdemārs Šubrovskis apstiprināts par Rīgas apgabaltiesas tiesnesi, vienlaikus atbrīvojot viņu no Rīgas rajona Siguldas tiesas tiesneša amata.

Nākamais lēmuma projekts "Par V.Kančas apstiprināšanu par Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesas tiesnesi". Es atvainojos, piedodiet lūdzu! Desmitais ir lēmuma projekts "Par J.Kremberga apstiprināšanu par Zemgales apgabaltiesas tiesnesi".

A.Endziņš. Cienījamā Saeima! Juridiskā komisija izskatīja arī tieslietu ministra priekšlikumu - apstiprināt Jēkabu Krembergu par Zemgales apgabaltiesas tiesnesi. Nesen mēs Kremberga kungu jau apstiprinājām par Rīgas apgabaltiesas tiesnesi. Šeit tas ir saistīts ar viņa dzīvesvietas maiņu. Es gribētu teikt, ka Zemgales apgabaltiesa līdz ar to būs nokomplektēta ar vēl vienu kārtīgu un principiālu tiesnesi. Un es aicinātu arī cienījamo Saeimu atbalstīt Juridiskās komisijas priekšlikumu - apstiprināt Jēkabu Krembergu par Zemgales apgabaltiesas tiesnesi, vienlaikus atbrīvojot viņu no Rīgas apgabaltiesas tiesneša amata.

Sēdes vadītāja. Lūdzu balsošanas režīmu. Lūdzu deputātus balsot. Lūdzu rezultātu! Par - 55, pret - 3, atturas - 5. Jēkabs Krembergs apstiprināts par Zemgales apgabaltiesas tiesnesi, vienlaikus atbrīvojot viņu no Rīgas apgabaltiesas tiesneša amata.

A.Endziņš. Juridiskā komisija izskatīja arī tieslietu ministra priekšlikumu par Vijas Kančas apstiprināšanu par Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesas tiesnesi. Kā jūs zināt, tad saskaņā ar likumu "Par tiesu varu" tiesnesis, kurš tikko uzsāk savas darba gaitas, tiek iecelts uz diviem gadiem. Šeit ir tieslietu ministra priekšlikums. Līdz ar to, ka šis divu gadu termiņš Vijai Kančai izbeidzas 14.jūnijā, viņš lūdz apstiprināt Viju Kanču par Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesas tiesnesi, tātad jau bez termiņa ierobežojuma. Jums ir pie izziņas materiāla pievienots arī pozitīvs tieslietu ministra parakstīts Vijas Kančas raksturojums, kā arī izziņa par viņas darba gaitām.

Sēdes vadītāja. Lūdzu balsošanas režīmu. Lūdzu deputātus balsot. Lūdzu rezultātu! Par - 59, pret - 3, atturas - 4. Vija Kanča apstiprināta par Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesas tiesnesi.

A.Endziņš. Juridiskā komisija izskatīja arī tieslietu ministra priekšlikumu par Daigas Kalniņas iecelšanu par Madonas rajona tiesas tiesnesi. Daiga Kalniņa pašreiz pilda Madonas rajona tiesas administratīvā tiesneša amatu. Tā kā ir vakanta tiesneša vieta un Daiga Kalniņa ir sevi pozitīvi kā tiesnese jau parādījusi, tad arī Juridiskā komisija atbalsta šo priekšlikumu un aicina Saeimu lemt par Daigas Kalniņas iecelšanu par Madonas rajona tiesas tiesnesi, vienlaikus atbrīvojot viņu no Madonas rajona tiesas administratīvā tiesneša amata.

Sēdes vadītāja. Lūdzu balsošanas režīmu. Lūdzu deputātus balsot. Lūdzu rezultātu! Par - 58, pret - 1, atturas - 4. Daiga Kalniņa iecelta par Madonas rajona tiesas tiesnesi, vienlaikus atbrīvojot viņu no Madonas rajona tiesas administratīvā tiesneša amata.

A.Endziņš. Juridiskā komisija izskatīja arī tieslietu ministra priekšlikumu par Dagnijas Bērziņas iecelšanu par Rīgas pilsētas Latgales priekšpilsētas tiesas administratīvo tiesnesi. Jums ir izsniegti arī visi nepieciešamie izziņas materiāli, to skaitā arī Tiesnešu kvalifikācijas kolēģijas lēmums, kurš ir pozitīvs, raksturojums, kā arī izziņa par viņas iepriekšējām darba gaitām, un Juridiskā komisija aicina cienījamo Saeimu atbalstīt un iecelt Dagniju Bērziņu par Rīgas pilsētas Latgales priekšpilsētas tiesas administratīvo tiesnesi.

Sēdes vadītāja. Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu deputātus balsot. Lūdzu rezultātu! Par - 61, pret - 1, atturas - 5. Dagnija Bērziņa iecelta par Rīgas pilsētas Latgales priekšpilsētas tiesas administratīvo tiesnesi.

Endziņa kungs, pulkstenis ir tieši 15.00.

Pārtraukums līdz 15.30.

Sēdes vadītāja. Godājamie deputāti! Lūdzu, ieņemiet savas vietas! Lūdzu reģistrācijas režīmu! Lūdzu reģistrēties! Lūdzu rezultātu! 43 deputāti. Lūdzu zvanu atbilstoši deputātu skaitam!

Lūdzu reģistrācijas režīmu! Lūdzu reģistrēties! Lūdzu rezultātu! 47 deputāti. Pārtraukums - 5 minūtes. Frakciju vadītājus lūdzu sākt darbu!

Sēdes vadītāja. Godātie deputāti! Lūdzu, ieņemiet savas vietas! Cienījamie žurnālisti! Intervijas lūdzu veikt ārpus zāles. Cienījamie žurnālisti, es atkārtoju: intervijas veikt ārpus zāles, nekavēt deputātus reģistrēties! Lūdzu reģistrācijas režīmu! Lūdzu deputātus reģistrēties! Lūdzu rezultātu! Zālē ir 60 deputāti. Turpināsim darbu.

Aivars Endziņš - Juridiskās komisijas vārdā, frakcijas "Latvijas ceļš" deputāts.

A.Endziņš (frakcija "Latvijas ceļš").

Cienījamo priekšsēdētāj, cienījamie kolēģi! Juridiskā komisija izskatīja tieslietu ministra priekšlikumu par Ināras Zariņas apstiprināšanu par Rīgas apgabaltiesas Rīgas rajona Zemesgrāmatu nodaļas priekšnieci.

Ināra Zariņa arī šobrīd strādā Zemesgrāmatu nodaļas priekšnieces amatā Siguldā. Līdz ar reorganizāciju šis amats tātad ir savādāk nosaukts, un Saeimai, kaut arī formāli, tomēr ir šī pārkārtošanās jāakceptē un jāapstiprina Ināra Zariņa par Rīgas apgabaltiesas Rīgas rajona Zemesgrāmatu nodaļas priekšnieci, vienlaikus atbrīvojot viņu no Vidzemes apgabaltiesas Siguldas Zemesgrāmatu nodaļas priekšnieces amata.

Jums visi nepieciešamie dokumenti ir izsniegti.

Sēdes vadītāja. Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu deputātus balsot! Lūdzu rezultātu! Par - 48, pret - nav, atturas - 6. Ināra Zariņa apstiprināta par Rīgas apgabaltiesas Rīgas rajona Zemesgrāmatu nodaļas priekšnieci, vienlaikus atbrīvojot viņu no Vidzemes apgabaltiesas Siguldas Zemesgrāmatu nodaļas priekšnieces amata.

A.Endziņš. Juridiskā komisija izskatīja arī tieslietu ministra priekšlikumu par vēl vienu kandidatūru uz Rīgas apgabaltiesas Zemesgrāmatu nodaļu, proti, ir ierosināts iecelt Māru Balodi par Rīgas apgabaltiesas Rīgas rajona Zemesgrāmatu nodaļas priekšnieka vietnieci, vienlaikus atbrīvojot viņu no Rīgas rajona Zemesgrāmatu nodaļas priekšnieces amata.

Sēdes vadītāja. Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu deputātus balsot! Lūdzu rezultātu! Par - 51, pret - 2, atturas - 2. Māra Balode iecelta par Rīgas apgabaltiesas Rīgas rajona Zemesgrāmatu nodaļas priekšnieka vietnieci, vienlaikus atbrīvojot viņu no Rīgas rajona Zemesgrāmatu nodaļas priekšnieces amata.

A.Endziņš. Juridiskā komisija izskatīja arī tieslietu ministra priekšlikumu par Līgas Ielejas iecelšanu par Jēkabpils rajona Zemesgrāmatu nodaļas priekšnieka vietnieci. Juridiskā komisija, iepazinusies ar visiem Līgu Ieleju raksturojošiem dokumentiem, kā arī uzdevusi viņai pašai jautājumus, vienbalsīgi rekomendē iecelt Līgu Ieleju par Jēkabpils rajona Zemesgrāmatu nodaļas priekšnieka vietnieci Latgales apgabaltiesā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu deputātus balsot! Lūdzu rezultātu! Zālē nav kvoruma. Lūdzu zvanu! Lūdzu atkārtot balsošanas režīmu! Lūdzu balsot! Lūdzu rezultātu! Par - 53, pret - 2, atturas - 3. Līga Ieleja iecelta par Jēkabpils rajona Zemesgrāmatu nodaļas priekšnieka vietnieci.

A.Endziņš. Juridiskā komisija izskatīja arī tieslietu ministra priekšlikumu par Kurzemes apgabaltiesu un ierosina iecelt Jevgēniju Jaunģelzi par Liepājas rajona Zemesgrāmatu nodaļas priekšnieka vietnieci. Lūdzu arī Saeimu darīt to pašu.

Sēdes vadītāja. Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu deputātus balsot! Lūdzu rezultātu! Par - 51, pret - 1, atturas - 3. Jevgēnija Jaunģelze iecelta par Liepājas rajona Zemesgrāmatu nodaļas priekšnieka vietnieci.

Kolēģi, atbilstoši izdarītajām izmaiņām mūsu darba kārtības jautājumos mēs tagad izskatīsim darba kārtības 58. jautājumu - likumprojektu "Par Valsts prezidenta ievēlēšanu". Lūdzu ziņotāju!

Aivars Endziņš - Juridiskās komisijas vārdā, frakcijas "Latvijas ceļš" deputāts.

A.Endziņš (frakcija "Latvijas ceļš").

Cienījamā priekšsēdētāja, cienījamie kolēģi! Lūdzu, izmantojiet dokumentu nr. 997-b, kur ir Juridiskās komisijas sagatavotais projekts otrajam lasījumam. Uzreiz gribu pateikt, ka Juridiskā komisija pildīja savu pienākumu godprātīgi, jo to paredz Kārtības rullis, neskatoties uz Juridiskās komisijas negatīvo attieksmi pret šāda likumprojekta pieņemšanu galīgajā, otrajā, lasījumā. Tajā pašā laikā, kā jau es teicu, mēs godprātīgi darījām savu darbu un izskatījām visus priekšlikumus, kuri tika iesniegti noteiktajā termiņā par šo likumprojektu.

Un konkrēti. Par 1. pantu ir deputāta Jirgena priekšlikums - visā likumprojekta tekstā aizstāt vārdus "Valsts prezidenta kandidāts" attiecīgajā locījumā ar vārdiem "Valsts prezidenta amata kandidāts" attiecīgajā locījumā. Juridiskā komisija šo priekšlikumu atbalstīja, tajā pašā laikā paredzot izslēgt vārdu "pilnus", kā arī papildināt ar vārdiem "ne mazāk kā" un redakcionāli šo pantu precizēt. Šo redakciju jūs redzat labajā ailītē.

Sēdes vadītāja. Vai deputātiem iebildumu pret Juridiskās komisijas redakciju 1. pantam nav? Pieņemts.

A.Endziņš. Par 2. pantu ir priekšlikums - izslēgt vārdus "Valsts prezidenta vēlēšanām nevar pieteikt par kandidātu un ...", kā arī redakcionāli precizēt... Tas ir šā panta pirmā daļa, 1. un 2. punkts...

Sēdes vadītāja. Atklājam debates. Jānis Mauliņš - frakcijas "Latvijai" deputāts.

J. Mauliņš (frakcija "Latvijai").

Godātā Saeima! Šis likumprojekts ir savāds ar to, ka te kaut kas ir pateikts, bet lielākā daļa ir nepateikta. Un, tā kā mēs gribējām pateikt līdz galam tajā 2. punktā, ja jau kaut ko ierobežo, ja negrib kaut kādu absurdu, kādu mēs piedzīvojām, tad to vajag izteikt līdz galam. Mēs tagad atstājam gan "stukačus", gan viņu priekšniekus, tas ir, visus partijas darbiniekus un partijas biedrus... atstājam, ka tie var būt Valsts prezidents. Vai nav pietiekoši ilgs laiks pagājis, lai tie nevar būt Prezidenta amata kandidāti? Galu galā mums ir jāsāk attīrīšanās no tādiem, kas "maina ādas" pēc principa, kur vējš pūš. Mums ir jābūt par morālo tīrību, uz to jāiet, ja mēs paskatāmies, kā par morālo tīrību cīnās tad, kad balso par Francijas vai Amerikas prezidentu. Nu kāpēc mēs pieļaujam tādus absurdus?.. Un tāpēc šajos punktos to ierobežojumu ir maz. Bez tam te ir vēl tāda lieta, ka Juridiskā komisija mūsu priekšlikumus noraidīja. Dažus priekšlikumus pieņēma, bet kopumā noraidīja visu šo likumprojektu. Šis likumprojekts ir jāvirza tālāk. Ne jau vienas vienīgas Prezidenta vēlēšanas būs, ja arī uz šīm šis likums "neizies cauri". Tātad mums jādomā par to, kas būs tālāk. Un, ja mēs zinām, ka ASV prezidentam meklē dažus sīkumus, nodokļu nemaksāšanu vai arī kaut kādu tur draugu būšanu ar kādu cilvēku, tad mēs šeit lēti atļaujam visvisādas izdarības, pat atstājot to, ka mūsu nākamais un ievēlamais Prezidents varētu būt tiesāts pat par ļoti nopietnu noziegumu, ja tikai ir pagājis noilguma termiņš. Un, ja mums trūkst pieejas tikumiskajiem rādītājiem, ja mēs par tiem nedomājam, tad mums jābūt vismaz šādiem juridiskiem nosacījumiem, kas nelaiž galīgi te klāt visādus afēristus, kam tikai ir pagājis noilguma termiņš un tā tālāk.

Mēs taču zinām, par ko Niksons savā valdīšanas laikā zaudēja prezidenta posteni. Mēs taču to zinām. Kāpēc mēs šos ierobežojumus tik sīkus atstājam? Tāpēc mūsu priekšlikumus vajadzēja pieņemt, un šie priekšlikumi tur ir redzami. Es ceru, ka jūs šos priekšlikumus atbalstīsit. Mums galu galā ir jādomā par tādu valsti, kas ir tiesiska un morāla valsts. Pietiek ar to, ka mēs šeit nodarbojamies ar visādām tādām nelietību pieļaušanām - tā man gribas teikt. Paldies par uzmanību!

Sēdes vadītāja. Vārds Aivaram Endziņam par procedūru.

A.Endziņš (frakcija "Latvijas ceļš").

Cienījamā priekšsēdētāja! Cienījamie kolēģi! Acīmredzot tā ir mana vaina, ka es neierosināju izskatīt šo pantu pa punktiem.

Sēdes vadītāja. Pa daļām, jā.

A.Endziņš. Mauliņa kungs jau uzreiz sāka runāt par tālākajiem priekšlikumiem, bet šeit jau ir tie grozījumi un arī iepriekšējā daļā, tāpēc es aicinu tomēr diskutēt un arī lemt konkrēti par tiem punktiem, kas šeit 2.pantā ir.

Sēdes vadītāja. Tādā secībā, kādā ir iesniegti. Tātad mēs pašlaik runājam par priekšlikumu svītrot vārdus "Valsts prezidenta vēlēšanām nevar pieteikt par kandidātu un". Tādā gadījumā ir jautājums Bartaševiča kungam: vai jūs par šo punktu vēlaties runāt? Nē. Labi. Vai deputātiem ir iebildumi pret tādu 2.panta pirmās rindkopas redakciju, kādu ir devusi Juridiskā komisija? Iebildumu nav. Pieņemts.

A.Endziņš. Arī 2.panta 3.punktu Juridiskā komisija ierosina izteikt jaunā redakcijā. Redakciju jūs redzat tabulas labajā pusē.

Sēdes vadītāja. Vai deputātiem ir iebildumi pret 2.panta 3.punktu? Iebildumu nav. Pieņemts.

A.Endziņš. Arī 2.panta 4.punktu Juridiskā komisija ierosina izteikt jaunā redakcijā.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav. Pieņemts.

A.Endziņš. 2.panta 5.punkts. Ir frakcijas "Latvijai" priekšlikums - papildināt šo tekstu aiz vārda "ðtata" ar vārdiem "vai ārštata", tātad attiecināt to arī uz visām tām personām, par kurām ir kaut kāda informācija Totalitārisma seku dokumentēšanas centrā, pareizāk sakot, šajos bēdīgi slavenajos čekas maisos. Un, tā kā to nav iespējams konstatēt, Juridiskā komisija šo priekšlikumu neatbalstīja, jo neredzam iespēju, kādā veidā varēs pēc tam tik tiešām juridiski pierādīt, ka ir bijusi šī sadarbība vai nav bijusi šī sadarbība. Likumprojekta iesniedzēji, kaut gan motivēja, ka tas ir saistībā ar Saeimas vēlēšanu likumu, ir vai nu apzināti, vai neapzināti izlaiduši vārdus "izlūkdienesta vai pretizlūkošanas dienesta", tāpēc ierosinu papildināt 5.punktu ar šiem vārdiem "izlūkdienesta vai pretizlūkošanas dienesta", kā arī redakcionāli precizēt.

Sēdes vadītāja. Kārlis Čerāns - frakcijas "Latvijai" deputāts.

K.Čerāns (frakcija "Latvijai").

Es lūdzu balsojumu par šo frakcijas "Latvijai" priekšlikumu - 2.panta 5.punktu papildināt ar vārdiem "vai ārštata", tādējādi nosakot, ka par Valsts prezidentu nedrīkst ievēlēt personu, kas ir bijusi ārštata vai štata darbinieks Valsts drošības komitejā. Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītāja. Vairāk debatēs deputāti pieteikušies nav. Lūdzu zvanu! Lūdzu deputātus balsot par frakcijas "Latvijai" priekšlikumu - 2.panta 5.punkta tekstu aiz vārda "ðtata" papildināt ar vārdiem "vai ārštata". Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu balsot! Lūdzu rezultātu! Par - 36, pret - 6, atturas - 8. Priekšlikums ir pieņemts.

A.Endziņš. Nākamie priekšlikumi ir par 2.panta 6.punktu. Pirmais ir priekšlikums, ko ir iesniegusi frakcija "Latvijai", - svītrot 2.panta 6.punktā vārdus "pçc 1991.gada 13.janvāra", tātad tas nozīmē, ka šis likumprojekts, kurš sākotnēji bija iecerēts kā antirubika likuma projekts, tagad top par antikreituses un antiulmaņa likuma projektu, un tādējādi paliktu tikai viens no pašreiz izvirzītajiem kandidātiem - Imants Liepa, kurš nav bijis kompartijas biedrs. Juridiskā komisija šo priekšlikumu neatbalstīja.

Sēdes vadītāja. Kārlis Čerāns - frakcijas "Latvijai" deputāts.

K.Čerāns (frakcija "Latvijai").

Godātie kolēģi! Es gribu atbalstīt Mauliņa kunga izteikto domu, ka mums ir jāizvirza stingri kritēriji Valsts prezidenta ievēlēšanai. Jo Valsts prezidents reprezentē valsti un mums sabiedrībā kopumā ir tomēr tā nopietnā problēma ar okupācijas seku pārvarēšanu. Un, ja mums izdotos ievēlēt tādu Valsts prezidentu, kurš atbilstu šādiem augstiem ētiskiem kritērijiem, mēs būtu spēruši vienu visai būtisku soli ceļā uz šo okupācijas seku pārvarēšanu. Tādēļ es aicinu atbalstīt šo frakcijas "Latvijai" priekšlikumu un noteikt, ka par Valsts prezidentu nevar ievēlēt tās personas, kuras ir bijušas PSKP biedri. Šajā gadījumā es sevišķi ceru uz partijas "Tçvzemei un Brīvībai" atbalstu, jo viņi savā programmā ir plaši runājuši par deokupāciju, dekolonizāciju un deboļševizāciju un ir arī iesnieguši Saeimā lēmumprojektu "Par PSKP atzīšanu par noziedzīgu organizāciju". Tāpat es aicinu visus pārējos nacionālos un patriotiskos spēkus mūs atbalstīt. Es negribu, lai šeit šī diskusija tiktu šobrīd pārāk personificēta attiecībā uz tiem kandidātiem, kuri ir izvirzīti šobrīd šīm vēlēšanām. Šis kandidātu izvirzīšanas process vēl nav beidzies un var tikt izvirzīti vēl citi kandidāti, un šeit jau bija diskusija par to, ka šis likums nez vai varēs stāties spēkā pirms šīm Valsts prezidenta vēlēšanām. Visticamāk, ka tas stāsies spēkā attiecībā uz nākamajām. Es labprāt gribētu, lai tas būtu spēkā arī attiecībā uz šīm, bet es aicinu deputātus jebkurā gadījumā šo frakcijas "Latvijai" priekšlikumu atbalstīt. Paldies.

Sēdes vadītāja. Vairāk nav debatēs pieteikušos deputātu. Lūdzu zvanu! Lūdzu deputātus balsot par frakcijas "Latvijai" priekšlikumu - svītrot 2.panta 6.punktā vārdus "pçc 1991.gada 13.janvāra". Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu deputātus balsot! Lūdzu rezultātu! Par - 16, pret - 19, atturas - 21. Priekšlikums nav pieņemts.

A.Endziņš. Nākamais ir priekšlikums, ko ir iesniedzis deputāts Bāns. Tekstu jūs redzat. Juridiskā komisija uzskata, ka šis formulējums tādā veidā, kādā tas ir dots, nav pieņemams. Bāna kungs, acīmredzot sekodams likumprojekta iesniedzēju neprecīzi veiktam norakstam no Vēlēšanu likuma, Vislatvijas Sabiedrības glābšanas komitejas vietā ir ierakstījis Vissavienības Sabiedrības glābšanas komiteju, jo arī iesniedzēji raksta - Vissavienības... Bet varbūt tas ir darīts apzināti, lai tādā gadījumā Kaula kungs varētu pretendēt būt par Valsts prezidenta amata kandidātu. Juridiskā komisija to neatbalsta.

Sēdes vadītāja. Pirms atklājam debates (debatēs gan vēl neviens nav pieteicies, bet tas nenozīmē, ka tūlīt nevarētu pieteikties), ir jāizskata 10 deputātu priekšlikums. Deputāti ierosina likumprojekta "Par Valsts prezidenta ievēlēšanu"apspriešanā ierobežot debašu ilgumu līdz 3 minūtēm pirmo reizi un līdz 1 minūtei otro reizi.

Par", "pret". Modris Lujāns - pie frakcijām nepiederošs deputāts.

M.Lujāns (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Cienījamie kolēģi! Es uzskatu, ka debates par šo likumu tādā veidā ierobežot nedrīkst. Ja komisija divreiz ir norādījusi uz to, ka tas ir antikonstitucionāls, un ja mēs tālāk "dzenam" to uz priekšu, tad, es uzskatu, diskusijai tomēr ir jānotiek. Jo iesniedzēji savulaik to pilnvērtīgi neizanalizēja, un, kolēģi, ja mēs šo likumu saglabāsim tādu un pieņemsim, tas patiešām būs kauns Latvijai. Jo mēs saglabājam tādu normu, ka Valsts prezidents var būt psihiski slims, viņam var būt dubultā pilsonība. Tur vēl ir ļoti daudzas tādas nianses. Un vislabākā uzjautrināšanās būs sakarā ar to, ka likumprojekta autori taču neparedz, kas šos jautājumus izskatīs. Pēc būtības iznāks, ka Saeimas Prezidijs būs spiests pārbaudīt kandidātu iesniegtos datus. Jo ziņas par mums pārbauda Centrālā vēlēšanu komisija, bet šeit iznāk, ka pārbaudīs laikam Saeimas Prezidijs. Tādēļ es lūdzu tomēr, kolēģi, saglabāt iepriekšējo runas laiku.

Sēdes vadītāja. "Par" runāt neviens nevēlas. Lūdzu zvanu! Lūdzu deputātus balsot par iesniegto priekšlikumu, ka debatēs pirmo reizi var runāt 3 minūtes, otro reizi - 1 minūti. Balsošanas režīmu, lūdzu! Lūdzu balsot! Lūdzu rezultātu! Par - 43, pret - 5, atturas - 5. Priekšlikums ir pieņemts.

Debatēs par deputāta Bāna priekšlikumu pieteicies neviens nav. Deputātiem pret 2.panta sestās daļas jeb 6.punkta redakciju iebildumu nav. Pieņemts.

A.Endziņš. Nākamais priekšlikums ir par 3.pantu. Tas ir deputāta Jirgena priekšlikums, ko Juridiskā komisija akceptēja un vienlaicīgi arī šo 3.pantu redakcionāli precizēja.

Sēdes vadītāja. Deputātiem pret 3.panta galīgo redakciju iebildumu nav. Pieņemts.

A.Endziņš. Tālāk. Ir deputāta Jirgena priekšlikums - papildināt likumprojektu ar šādu pārejas noteikumu: "Ðajā likumā noteiktie ierobežojumi attiecas uz visiem izvirzītajiem Valsts prezidenta amata kandidātiem Valsts prezidenta vēlēšanās, kas notiek pēc šā likuma spēkā stāšanās." Juridiskā komisija šo priekšlikumu neatbalstīja.

Sēdes vadītāja. Aleksandrs Bartaševičs - pie frakcijām nepiederošs deputāts.

A.Bartaševičs (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Cienījamie deputāti un klātesošie! No šīs tribīnes jau izteikta vesela virkne dažādu viedokļu, kurus pauda likumprojekta "Par Valsts prezidenta ievēlēšanu" piekritēji. Bet tiem visiem bija krasi emocionāls raksturs. Arī es varu oponēt tādā pašā garā, bet diez vai šis būtu labākais veids, kā jūs pārliecināt, tādēļ minēšu tīri pragmatiskus apsvērumus. Viens no tiem būtu tas, kā šādi Latvijas likumdevēju izgudrojumi tiek vērtēti ārpus mūsu valsts. Amerikas Savienoto Valstu Valsts departaments ik gadus apkopo cilvēktiesību piemērošanas praksi dažās valstīs un publicē attiecīgus pārskatus. Paskatīsimies, kas tika rakstīts šā gada martā publicētajā ziņojumā ar nosaukumu "Cilvēktiesību piemērošanas prakse Latvijā 1995.gadā"! Kā zinām, 1995. gada rudenī Latvijā notika Saeimas vēlēšanas. To procedūru regulēja Saeimas vēlēšanu likums, kurā deputātu kandidātiem noteiktie ierobežojumi bija līdzīgi tiem, kas tagad tiek piedāvāti attiecībā uz Valsts prezidenta amata kandidātiem. Citēšu attiecīgu ASV Valsts departamenta ziņojuma pantu: "Kaut arī starptautiskie novērotāji novērtējuši Saeimas vēlēšanas kā atklātas un taisnīgas, maijā pieņemtais Vēlēšanu likums radīja šķērsli jebkura pilsoņa, kurš bijis aktīvs komunistiskajā partijā vai citās propadomiskās organizācijās pēc 1991.gada 13.janvāra, izvirzīšanai par kandidātu. Pat vairāk - kandidātiem bija izvirzītas prasības attiecībā uz latviešu valodas prasmi. Likums piešķīra Centrālajai vēlēšanu komisijai plašas tiesības interpretēt un piemērot šos nosacīti neskaidros nosacījumus, un viņa svītroja vairāk nekā duci vārdu no apmēram tūkstoš personām partiju sarakstos." Gribu pievērst jūsu uzmanību vārdiem "plašas tiesības interpretēt un piemērot šos nosacīti neskaidros nosacījumus". Tiem, kas ir iepazinušies ar oficiālo diplomātisko dokumentu stilistiku, ir jābūt skaidram, ka vērtējums ir krasi kritisks. Var iedomāties, kādas atsauksmes par 1996.gada vēlēšanām Latvijā parādīsies nākamajā ASV Valsts departamenta ziņojumā par cilvēktiesību piemērošanas praksi Latvijā, it sevišķi ņemot vērā to, ka ierobežojumi kandidēšanai uz Valsts prezidenta amatu parādījās, piemērojoties esošajai situācijai - un pēc notikušās kandidātu izvirzīšanas.

Analīzi par cilvēktiesību ievērošanu Latvijā veic arī citur aiz mūsu valsts robežām. Gandrīz pirms gada Apvienoto Nāciju Organizācija...

Sēdes vadītāja. Man ļoti jāatvainojas Bartaševiča kungam, bet, tā kā nobalsoja par trim minūtēm, man nav iespējas jums ilgāku laiku dot, ja tam nepiekrīt Saeimas deputāti. Diemžēl tāds ir balsojums. Deputāts lūdz vienu minūti. Izšķirsim balsojot. Lūdzu zvanu! Lūdzu deputātus balsot par to, ka deputātam Bartaševičam tiek ļauts runāt vēl vienu minūti. Lūdzu balsot. Lūdzu rezultātu! Par - 37, pret - 9, atturas - 9. Minūte jūsu rīcībā.

A.Bartaševičs. Paldies. Gribu citēt vēl vienu dokumentu attiecībā uz 2.pantu: "Nepieļaujot jebkādu 2.pantā minēto diskrimināciju un nepamatotos ierobežojumus, katram pilsonim jābūt tiesībām un iespējai piedalīties valsts lietu kārtošanā gan tieši, gan arī ar brīvi izraudzītu pārstāvju starpniecību, balsot un tikt ievēlētam īstās periodiskās vēlēšanās, kas notiek uz vispārēju un vienlīdzīgu vēlēšanu tiesību pamata, aizklāti balsojot, un nodrošina vēlētāju brīvas gribas izpaudumu, kā arī, ievērojot vispārējo vienlīdzību, pildīt valsts dienestu savā valstī! Pilnīgi skaidrs, ka likumprojektā "Par Valsts prezidenta ievēlēšanu" 2.panta 2., 5., 6. un 7. daļā ietvertie ierobežojumi ir pretrunā ar minētajiem nosacījumiem.

Cienījamie deputāti, varbūt ir pienācis laiks apzināties, ka Latvija nav izolēta zeme un tās tauta nav pelnījusi negatīvu attieksmi pret sevi starptautiskās sabiedrības acīs!

Sēdes vadītāja. Piedodiet, bet minūte ir pagājusi.

A.Bartaševičs. Piedāvāju balsot pret Jirgena kunga... deputāta Jirgena priekšlikumu un visu likumprojektu kopumā.

Sēdes vadītāja. Paldies. Vairāk debatēs pieteikušos nav. Bet nav bijis aicinājums balsot pret komisijas slēdzienu. Jūs, Jirgena kungs, vēlaties debatēs piedalīties? Aigars Jirgens - frakcijas "Tçvzemei un Brīvībai" deputāts.

A.Jirgens (frakcija "Tçvzemei un Brīvībai").

Cienījamie kolēģi, es vēlos uzturēt spēkā savu priekšlikumu un lūgt balsojumu par to, jo šobrīd mēs nezinām, ja mēs pieņemam šodien šo likumu, kad tas tiks izsludināts un kad tas stāsies spēkā, un nezinām arī, kad notiks nākamās Valsts prezidenta vēlēšanas, jo nav izsludinātas šīs nākamās vēlēšanas. Un, lai nerastos procesuālas neskaidrības, vai uz tiem kandidātiem, kuri ir izvirzīti agrāk, bet kuru vēlēšana notiek pēc likuma spēkā stāšanās, attiecas vai neattiecas šie ierobežojumi, es skaidrības labad ierosinu tomēr pieņemt šādu pārejas noteikumu. Paldies.

Sēdes vadītāja. Leopolds Ozoliņš - frakcijas "Tçvzemei un Brīvībai" deputāts.

L.Ozoliņš (frakcija "Tçvzemei un Brīvībai").

Cienījamā priekšsēdētāja! Cienījamie kolēģi! Jautājums tiešām ir ļoti nopietns, jo runa ir par bijušo partijas... nu, tādu ievērojamu bijušo partijas darbinieku iespēju kļūt par mūsu Valsts prezidentu. Man bija liels pārsteigums un brīnums, kad 1988.gadā es dzirdēju Šauļos mūsu "perestroikas" iniciatora Mihaila Gorbačova teikto: es paredzu, ka būs brīvas valstis, neatkarīgas, un visi prezidenti visās šajās republikās būs bijušie... tas ir, bijušie Augstākās padomes priekšsēdētāji. Un tad notika tā, ka Alijevs, Ševardnadze, Karimovs, Brazausks jau ir prezidenti. Es domāju - kāpēc mums liegt šo scenāriju? Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītāja. Es tikai nesapratu, kāds tam sakars ar Jirgena kunga priekšlikumu, es atvainojos.

L.Ozoliņš. Es domāju, ka nevajadzētu ierobežot bijušos komunistiskās partijas...

Sēdes vadītāja. Bet šeit vairs nav runa, Ozoliņa kungs, par ierobežošanu, te ir runa par termiņu, kad stājas spēkā likums.

Debatēs pieteikušos vairāk nav. Lūdzu zvanu! Lūdzu runāt komisijas vārdā.

A.Endziņš. Es tikai varu vēlreiz pateikt, ka komisijai bija negatīvs viedoklis un ka tā šo priekšlikumu neatbalstīja.

Sēdes vadītāja. Lūdzu balsošanas režīmu. Lūdzu deputātus balsot par deputāta Aigara Jirgena priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par - 19, pret - 16, atturas - 16. Priekšlikums nav pieņemts.

A.Endziņš. Nākamais ir priekšlikums, kuru ir iesniegusi frakcija "Latvijai", un tas ir šāds: "Papildināt likumprojektu ar pārejas noteikumu: "Likums stājas spēkā nākamajā dienā pēc tā pieņemšanas."" Juridiskā komisija nu nekādi nevarēja šo priekšlikumu pieņemt, jo tādā gadījumā mums ir jāatceļ Satversme vai jāatceļ vispār arī Valsts prezidents. Nezinu, kā tāds priekšlikums vispār varēja parādīties.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu pret Juridiskās komisijas slēdzienu nav. Pieņemts.

A.Endziņš. Nākamais ir priekšlikums, ko ir ierosinājis deputāts Kļaviņš: "Papildināt likumprojektu ar pārejas noteikumu šādā redakcijā: "Likums stājas spēkā ar tā izsludināšanas brīdi."" Arī šo priekšlikumu Juridiskā komisija neatbalstīja.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav. Pieņemts.

A.Endziņš. Nākamais ir priekšlikums, ko ir ierosinājis deputāts Jirgens: "Papildināt likumprojektu ar šādu tekstu: "Likums stājas spēkā nākamajā dienā pēc tā izsludināšanas."" Arī šo priekšlikumu Juridiskā komisija neatbalstīja.

Sēdes vadītāja. Aigars Jirgens - frakcijas "Tçvzemei un Brīvībai" deputāts.

A.Jirgens (frakcija "Tçvzemei un Brīvībai").

Cienījamie kolēģi! Es aicinu šo priekšlikumu atbalstīt.

Sēdes vadītāja. Bet... komisijas vārdā... Pēc loģikas, likums stājas spēkā izsludināšanas dienā, vai ne? Man liekas, ka tā ir teikts Satversmē, vai ne?

A.Endziņš. Juridiskās komisijas loģika bija šāda. Viena lieta ir tā, ka ir vispār negatīva attieksme pret šo likumprojektu, kurš ir zināmā pretrunā ar Satversmi. Tā ir viena lieta. Otra lieta ir tā, ka šis likums ir nepilnīgs, tas nav spējīgs tādā veidā normāli funkcionēt. Vēlēšanu likumā, es atkārtoju vēlreiz, ir paredzēta speciāla institūcija, tas ir, Centrālā vēlēšanu komisija, turpretim šis likums absolūti nemaz nedod atbildi uz jautājumu, kas ar to visu nodarbosies. Vai Saeimas Prezidijs turpmāk saņems, pārbaudīs un pieprasīs visas šīs ziņas? Nākamā lieta. Kārtības rullis pašreiz paredz to, ka jebkuram deputātam ir tiesības izvirzīt Valsts prezidenta amata kandidātu un deputāta paraksts nozīmē, ka kandidāts ir piekritis. Nav šeit absolūti nemaz šā mehānisma. Šis likumprojekts bija, nu, tā teikt, Lujāna kunga iniciēts sakarā ar Rubika kunga izvirzīšanu, jo tūlīt pēc tam bija fiksa pretreakcija: ar šo likumu nu tātad nedosim šo iespēju! Bet šim likumam nav mehānisma, lai viņš normāli darbotos, tāpēc pret šo priekšlikumu un kopumā pret šo likumprojektu Juridiskajai komisijai ir negatīva attieksme.

Sēdes vadītāja. Jā, precizēsim. Satversmes 69.pants: "Valsts prezidents izsludina Saeimā pieņemtos likumus ne agrāk kā septītā dienā un ne vēlāk kā divdesmit pirmā dienā pēc to pieņemšanas. Likums stājas spēkā četrpadsmit dienas pēc izsludināšanas, ja likumā nav noteikts cits termiņš." Lūdzu balsošanas režīmu. Lūdzu deputātus balsot. Lūdzu rezultātu! Par - 27, pret - 8, atturas - 15. Priekšlikums pieņemts.

A.Endziņš. Līdz ar to visi priekšlikumi ir izskatīti. Es jau Juridiskās komisijas viedokli par šo likumprojektu izteicu, atliek Saeimai teikt savu vārdu. Paldies.

Sēdes vadītāja Lūdzu zvanu! Es atvainojos, par ko jūs vēlaties runāt? Par to, kā lieta tālāk virzāma? Kā balsot? Nu, balsosim tūlīt. Lūdzu zvanu! Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta "Par Valsts prezidenta ievēlēšanu" pieņemšanu otrajā, galīgajā, lasījumā. Lūdzu balsošanas režīmu. Lūdzu deputātus balsot. Lūdzu rezultātu! Par - 29, pret... Zālē nav kvoruma. Lūdzu zvanu! Lūdzu atkārtot balsošanas režīmu. Lūdzu balsot. Lūdzu rezultātu! Zālē nav kvoruma. Saeimas kārtības ruļļa 48.pants nosaka: "Ja izrādās, ka nav kvoruma, sēdes vadītājs pēc sava ieskata var sēdi slēgt vai pārtraukt." Sēdes vadītāja pēc sava ieskata sēdi pārtrauc līdz pulksten 16.30.

(Pārtraukums)

Sēdes vadītāja. Lūdzu ieņemt savas vietas. Lūdzu balsošanas režīmu, lai balsotu par likumprojekta "Par Valsts prezidenta ievēlēšanu" pieņemšanu otrajā un galīgajā lasījumā. Lūdzu balsot. Lūdzu rezultātu! Par - 33, pret - 6, atturas - 26. Likums pieņemts.

Sākam izskatīt Saeimas 23.maija sēdes darba kārtībā iekļautos neizskatītos jautājumus.

Likumprojekts "Grozījums likumā "Par paju sabiedrībām"".

Edgars Bāns - Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā, Latvijas Vienības partijas frakcijas deputāts.

Godātie deputāti, saņemot balsojuma rezultātus, ievērojiet, lūdzu, vismaz tik daudz klusumu, lai dzird to cilvēku, kas atrodas tribīnē.

E.Bāns (Latvijas Vienības partijas frakcija).

Cienījamā priekšsēdētājas kundze, godātie deputāti! Tautsaimniecības komisija izskatīja Ministru kabineta sēdē akceptēto likumprojektu "Grozījums likumā "Par paju sabiedrībām"". Lietas būtība ir tāda, ka saskaņā ar likumprojekta izskatīšanu par uzņēmējsabiedrību maksātnespēju ir jāmaina vesela sērija likumu attiecībā uz likvidācijas gaitā atklājušos mantu, ja likvidācijas gaitā ar mantu nav iespējams pilnībā apmierināt visus kreditorus un viņu likumīgās prasības.

Līdz ar to ir lūgums šo likumprojektu pieņemt pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Debatēs deputāti pieteikušies nav. Lūdzu zvanu! Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta "Grozījums likumā "Par paju sabiedrībām"" pieņemšanu pirmajā lasījumā. Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu balsot. Deputātiem būtu vēlams visiem balsot. Lūdzu rezultātu! Par - 64, pret - 1, atturas - 2. Likumprojekts pirmajā lasījumā pieņemts.

Lūdzu datumu, līdz kādam iesniedzami papildinājumi otrajam lasījumam.

E.Bāns. Lūgums būtu iesniegt līdz 21.jūnijam.

Sēdes vadītāja. 21.jūnijs. Deputātiem citu priekšlikumu nav. Iebildumu nav.

Likumprojekts "Grozījumi likumā "Par lauksaimniecības uzņēmumu un zvejnieku kolhozu privatizāciju"".

Edgars Bāns - Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā, Latvijas Vienības partijas frakcijas deputāts.

E.Bāns (Latvijas Vienības partijas frakcija).

Tautsaimniecības komisija izskatīja Ministru kabineta sēdē akceptēto likumprojektu "Grozījumi likumā "Par lauksaimniecības uzņēmumu un zvejnieku kolhozu privatizāciju"". Lietas būtība šeit ir tāda, ka tagad atļauts ar kopsapulces lēmumu lauksaimniecības statūtsabiedrības pārveidot citā uzņēmējdarbības veidā. Lūgums ir pirmajā lasījumā pieņemt.

Sēdes vadītāja. Debatēs deputāti pieteikušies nav. Lūdzu zvanu! Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta "Grozījumi likumā "Par lauksaimniecības uzņēmumu un zvejnieku kolhozu privatizāciju"" pieņemšanu pirmajā lasījumā. Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu balsot! Lūdzu rezultātu! Par - 60, pret - 1, atturas - 4. Likumprojekts pirmajā lasījumā pieņemts.

Lūdzu datumu, līdz kuram iesniedzami priekšlikumi otrajam lasījumam.

E.Bāns. Tāds pats lūgums - noteikt 21.jūniju.

Sēdes vadītāja. 21.jūnijs. Citu priekšlikumu nav. Iebildumu nav.

Likumprojekts "Grozījumi likumā "Par individuālo (ģimenes) uzņēmumu, zemnieka vai zvejnieka saimniecību un individuālo darbu"".

Edgars Bāns - Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā, Latvijas Vienības partijas frakcijas deputāts.

E.Bāns (Latvijas Vienības partijas frakcija).

Tautsaimniecības komisija izskatīja Ministru kabineta sēdē akceptēto likumprojektu "Grozījumi likumā "Par individuālo (ģimenes) uzņēmumu, zemnieka vai zvejnieka saimniecību un individuālo darbu"", un šeit lietas būtība ir tāda pati kā pirmajā gadījumā - šis likums ir jāsakārto atbilstoši likumam par uzņēmumu un uzņēmējsabiedrību maksātnespēju.

Lūgums pieņemt pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Debatēs deputāti pieteikušies nav. Lūdzu zvanu! Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta "Grozījumi likumā "Par individuālo (ģimenes) uzņēmumu, zemnieka vai zvejnieka saimniecību un individuālo darbu"" pieņemšanu pirmajā lasījumā. Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu balsot! Lūdzu rezultātu! Par - 58, pret - nav, atturas - 4. Likumprojekts pirmajā lasījumā pieņemts.

Lūdzu datumu, līdz kuram iesniedzami priekšlikumi otrajam lasījumam.

E.Bāns. Lūgums iesniegt līdz 21.jūnijam.

Sēdes vadītāja. 21.jūnijs. Deputātiem citu priekšlikumu nav. Iebildumu nav.

Likumprojekts "Grozījums likumā "Par pašvaldības uzņēmumu"".

Edgars Bāns - Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā, Latvijas Vienības partijas frakcijas deputāts.

E.Bāns (Latvijas Vienības partijas frakcija).

Analogi iepriekšējam likumprojektam, lietas būtība šeit ir tāda pati. Lūgums ir pieņemt pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Debatēs deputāti pieteikušies nav. Lūdzu zvanu! Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta "Grozījums likumā "Par pašvaldības uzņēmumu"" pieņemšanu pirmajā lasījumā. Lūdzu balsošanas režīmu. Lūdzu balsot. Lūdzu rezultātu! Par - 57, pret - nav, atturas - 3. Likumprojekts pirmajā lasījumā pieņemts.

Lūdzu datumu, līdz kuram iesniedzami priekšlikumi otrajam lasījumam.

E.Bāns. Lūgums līdz 21.jūnijam.

Sēdes vadītāja. 21.06.96. Deputātiem citu priekšlikumu nav. Iebildumu nav.

Likumprojekts "Grozījumi likumā "Par līgumsabiedrībām"".

Edgars Bāns - Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā, Latvijas Vienības partijas frakcijas deputāts.

E.Bāns (Latvijas Vienības partijas frakcija).

Tāpat kā iepriekšējā likumprojektā, lietas būtība ir analoga.

Lūgums ir pieņemt pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti debatēs pieteikušies nav. Lūdzu zvanu! Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta "Grozījumi likumā "Par līgumsabiedrībām"" pieņemšanu pirmajā lasījumā. Lūdzu balsošanas režīmu. Lūdzu balsot. Lūdzu rezultātu! Par - 53, pret - nav, atturas - 3. Likumprojekts pirmajā lasījumā pieņemts.

Lūdzu datumu, līdz kuram iesniedzami papildinājumi otrajam lasījumam.

E.Bāns. Lūgums iesniegt līdz 21.jūnijam.

Sēdes vadītāja. 21.06.96. Citu priekšlikumu nav. Iebildumu nav.

E.Bāns. Paldies.

Sēdes vadītāja. Likumprojekts "Par Valsts īpašuma fondu".

Anatolijs Tučs - Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas vārdā, Latvijas Vienības partijas frakcijas deputāts.

A.Tučs (Latvijas Vienības partijas frakcija).

Godājamā priekšsēdētāja! Cienījamie deputāti! Strādāsim ar dokumentu nr.862 un nr.670. Izskatīsim jautājumu par Valsts īpašuma fondu, kuru ir pieņēmis Ministru kabinets 81.panta kārtībā.

Lūgums ir nobalsot par šī jautājuma steidzamību. Budžeta un finansu (nodokļu) komisija iesaka balsot par jautājuma steidzamību un izskatīt likumprojektu steidzamā kārtā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta "Par Valsts īpašuma fondu" atzīšanu par steidzamu. Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu balsot. Lūdzu rezultātu! Par - 63, pret - nav, atturas - 4. Likumprojekts atzīts par steidzamu.

A.Tučs. Budžeta un finansu (nodokļu) komisija iesaka šo jautājumu izskatīt pirmajā lasījumā, to atbalsta un lūdz nobalsot.

Sēdes vadītāja. Debatēs deputāti pieteikušies nav. Lūdzu balsošanas režīmu, lai balsotu par likumprojekta "Par Valsts īpašuma fondu" pieņemšanu pirmajā lasījumā. Lūdzu balsot. Lūdzu rezultātu! Par - 53, pret - nav, atturas - nav.

Lūdzu datumu otrajam lasījumam.

A.Tučs. Cienījamie kolēģi! Tā kā mēs esam ļoti labi nobalsojuši pirmo lasījumu, varbūt varētu nobalsot uzreiz arī otrajā lasījumā?

Sēdes vadītāja. Deputātiem ir iebildumi, līdz ar to otrā...

A.Tučs. Nav. (No zāles deputāts Dz.Ābiķis: "Nevar, nevar!")

Sēdes vadītāja. Kā? Dzintars Ābiķis tikko kā no zāles izteica repliku, ka nevar. Lūdzu tribīnē!

Dzintars Ābiķis - frakcijas "Latvijas ceļš" deputāts. (No zāles deputāts Dz.Ābiķis: "Noņemu iebildumu...")

Aivars Endziņš - frakcijas "Latvijas ceļš" deputāts.

A.Endziņš (frakcija "Latvijas ceļš").

Cienījamā priekšsēdētāja! Tur ir tīri tehniski labojumi jāizdara, un to var izdarīt uz 17.datumu, bet uzreiz balsot tomēr nevar.

Sēdes vadītāja. Tātad šodien balsojums nav iespējams, jo deputāti ceļ iebildumus pret otro balsojumu. Tāpēc lūdzu nosaukt datumu, kad likumprojekts var tikt izskatīts otrajā, galīgajā, lasījumā.

A.Tučs. Ierosinu 17.jūniju.

Sēdes vadītāja. 17.06.96. Vai deputātiem ir iebildumi? Iebildumu nav.

A.Tučs. Paldies.

Sēdes vadītāja. Likumprojekts "Grozījumi likumā "Valsts kontroles revīzijas reglaments"".

Kārlis Čerāns - Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas vārdā, frakcijas "Latvijai" deputāts.

K.Čerāns (frakcija "Latvijai").

Godātie deputāti! Likumprojekta teksts ir dokumentā nr.642, bet atzinums ir dokumentā nr.864. Likumprojekta būtība ir paplašināt Valsts kontroles pilnvaras pašvaldību revīzijas sfērā. Šis ir viens dokuments no Ministru kabineta 81.panta kārtībā pieņemtās paketes šajā jomā.

Budžeta un finansu (nodokļu) komisija aicina deputātus atbalstīt viņu pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Atklājam debates. Ēriks Zunda - Demokrātiskās partijas Saimnieks frakcijas deputāts.

Ē.Zunda (Demokrātiskās partijas Saimnieks frakcija).

Cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Godātie kolēģi! Izmantojot gadījumu, ka es te nāku pirmo reizi, gribētu jums pateikties par atbalstu, ka tika apstiprināts mans mandāts. Un es atvainojos, tā kā man nav pieredzes, varbūt kāds procedūras noteikums no manas puses netiks ievērots precīzi.

Tātad būtiskie grozījumi, ko Ministru kabinets izdarījis likumos "Par 1923. gada 2.augusta likuma "Par Valsts kontroles atjaunošanu"" un "Valsts kontroles revīzijas reglaments", tiešām attiecas uz pašvaldībām. Ar šiem grozījumiem tiek ieviesta norma, ka Valsts kontrolei ir tiesības uzraudzīt pašvaldības, līdzīgi kā tas tiek darīts ar valsts iestādēm, tas ir, sekot, lai pašvaldību rīcība ar mantu un līdzekļiem būtu likumīga un lietderīga, un pareiza. Ir saprotams, ka var novērtēt darījuma likumību, bet kā var novērtēt lietderību un pareizību? Pašvaldības nav valsts izpildinstitūcijas. Pašvaldībām ir arī lemttiesības, tajā skaitā brīvi lemt par pašvaldību līdzekļiem un mantas izlietošanu. Par to runā Pašvaldību likuma 14.pants. Lai arī cik tas nepareizi vai nelietderīgi izskatītos no malas vai "augšas", pašvaldībām jāraugās, lai līdzekļu izlietošanas lietderību un pareizību atzītu par lietderīgu un pareizu "apakšas", tas ir, viņu vēlētāji, iedzīvotāji.

Piemēra pēc pieņemsim, ka pašvaldībai ir brīvi kādi 10 000 latu un pašvaldība nolemj šo naudu izlietos nevis ielas remontam, bet skolas jumta remontam. Atnāk Valsts kontrole un saka - nē, tas nebija lietderīgi, vajadzēja remontēt nevis jumtu, bet ielu! Bez šī vispārīgā argumenta ir arī dažas juridiskas dabas pretrunas, kas rodas, pieņemot piedāvātos Ministru kabineta noteikumus.

Saeima ir pieņēmusi un Valsts prezidents 1996.gada 28.februārī izsludinājis likumu par 1985.gada 15.oktobra Eiropas Vietējo pašvaldību hartu, un Latvijas Republika līdz ar to ir apņēmusies uzskatīt par saistošiem vairākus hartas punktus, to skaitā 8.2.punktu Un šis punkts skan tā, ka jebkura administratīva pārraudzība pār vietējo varu un darbību parasti tiek virzīta uz to, lai nodrošinātu to atbilstību likumam un konstitucionāliem principiem, taču administratīvu pārraudzību drīkst realizēt augstākā līmeņa varas attiecībā uz to izpildes lietderību, kura deleģēta vietējām varām. Skatoties komentārus, kas ir par šo oficiālo dokumentu un šo dokumenta punktu, no tiem izriet, ka administratīvā pārraudzība normāli varētu tikt ierobežota ar jautājumiem par pašvaldības darbības likumību, nevis lietderību, izņemot gadījumus, kas saistīti ar pašvaldībai deleģētām funkcijām un uzdevumiem.

Šīs pašas hartas 9.1. punkts, kuram mēs esam pievienojušies, kuram ir pievienojusies mūsu valsts, nosaka to, ka vietējām varām valsts ekonomikas politikas ietvaros ir tiesības uz pietiekamiem finansu resursiem, ar kuriem tās drīkst brīvi rīkoties pilnvaru robežās.

Bez tam Ministru kabinets, pieņemot minētos noteikumus, nav ievērojis arī Latvijas Republikas likuma "Par pašvaldībām" 86. pantu, kur teikts, ka Ministru kabinets ar pašvaldībām saskaņo likumprojektus un Ministru kabineta noteikumu projektus, kas attiecas uz pašvaldībām. Tas nav izdarīts. Vēl vairāk. Šajā sakarībā Latvijas Pašvaldību padome šī gada 7. februārī ir pieņēmusi lēmumu, kurā pauž savu viedokli, uzskatīdama, ka viens no katras valsts demokrātiskās iekārtas galvenajiem pamatiem ir pašvaldības, kas pilnvarotas pieņemt lēmumus, patstāvīgi nesot pilnu atbildību likuma un iedzīvotāju priekšā. Un tajā pašā laikā pašvaldības arī atzīst, ka pašvaldību administratīvā pārraudzība pilnveidojama virzībā, lai nodrošinātu pašvaldības darbības atbilstību likumiem un konstitucionālajiem principiem, un tāpēc aicina Saeimu neierobežot pašvaldībām tiesības brīvi un patstāvīgi rīkoties to kompetences ietvaros, pilnveidot pašvaldību revīzijas komisiju tiesības, pienākumus un atbildību likuma priekšā, nodrošināt finansējumu, paaugstinot profesionālo līmeni, kā arī aicina pārskatīt Valsts kontroles funkcijas, kas tiek piedāvātas ar šo Ministru kabineta noteikumu.

Vadoties pēc tā, ko es nupat jums stāstīju, uzskatu, ka minētie Ministru kabineta noteikumi būtu būtiski jāpārskata, un droši vien tas būtu jādara Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijai, šajā procesā iesaistot arī pašvaldības. Paldies.

Sēdes vadītāja. Jānis Lagzdiņš - frakcijas "Latvijas ceļš" deputāts. Jūs 12 minūtes izmantosit?

J.Lagzdiņš (frakcija "Latvijas ceļš").

Cienījamā Saeimas priekšsēdētāja, kolēģi deputāti! Arī Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija kā otrā komisija izvērtēja šo valdības iesniegto likumprojektu, kurš ir spēkā noteikumu formā. Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija atbalsta šo valdības pozīciju, ka Valsts kontrolei jādod tiesības pārbaudīt ne tikai pašvaldību darbības likumību, bet arī lietderību. Kas ir lietderība, godātie kolēģi? Tas jau gadu ir fiksēts likumā par valsts un pašvaldību finansu līdzekļu un mantas izšķērdēšanas novēršanu, šā likuma 3. pantā. Pants ir pietiekami garš, jebkurš deputāts ar to var iepazīties, šeit ir konkrēti dots lietderības definējums. Kas attiecas uz argumentu, ka nebūs iespējams Valsts kontrolei pārbaudīt pašvaldību darbības lietderību, es gribētu teikt tā: ja jau Valsts kontrole ir pietiekami sekmīgi pārbaudījusi un konstatējusi valsts iestāžu un valsts institūciju darbības lietderību, tad kādas gan būs problēmas ar pašvaldību institūciju darbības lietderības konstatāciju?

Un nobeigumā es gribētu teikt tā: godātie pašvaldību darbinieki, Valsts kontrole pārbaudīs ne jau tā saucamo politiskās darbības lietderību (proti, to, vai nauda tiks izmantota ielu remontam vai mājas nokrāsošanai), bet gan pavisam citas lietas - proti, to, vai pašvaldības neiegādāsies kādus īpašumus par paaugstinātu cenu, vai nepārdos savus īpašumus par atklāti pazeminātu cenu (kā tas ļoti bieži notiek), vai nedarīs to bez konkursa, pārkāpjot likumu un izdarot citus, tā teikt, normatīvo aktu pārkāpumus.

Tā kā debatēm laiks ir ierobežots, es negribētu vairāk aizkavēt jūsu uzmanību, paldies par to, ka jūs klausījāties. Aicinu atbalstīt šo likumprojektu pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Krisberga kungs, jūs 9 minūtes izmantosit? Valdis Krisbergs - Demokrātiskās partijas Saimnieks frakcijas deputāts.

V.Krisbergs ( Demokrātiskās partijas Saimnieks frakcija).

Cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Cienījamie kolēģi! Mani izbrīnīja, ka mums šodien vēlreiz notiek šī saruna, bet es aizmirsu, ka šeit nav Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas sēde, bet gan ir Saeimas sēde, jo šie jautājumi mūsu komisijā bija izdiskutēti tik tiešām ļoti pamatīgi un kārtīgi. Es saprotu, ka man ir mazlietiņ neērta situācija, es runāšu mazlietiņ pretī savam partijas biedram, bet - ko lai dara.

Man gribas tikai atzīmēt vienu lietu. Tik tiešām, dažās pašvaldībās ir ļoti lielas nekārtības, dažās pašvaldībās viduvēji... nē, es, protams, piekrītu, ka ir ļoti, ļoti daudz pašvaldību, kas strādā ideāli un ļoti labi. Taču, neraugoties uz to, Valsts kontrole, izvērtējot šo lietderību (tik tiešām, nevis no politiskā viedokļa, bet no līdzekļu izšķērdēšanas nepieļaujamības viedokļa), ir atradusi pietiekami daudz piemēru... Mums Rīgā ir viena priekšpilsēta, kur sociāliem pabalstiem piešķirtie līdzekļi tika izmantoti galīgi ne tā, kā vajag, mums ir vēl citas tādas pašvaldības, ir bijušas arī tādas pilsētu pašvaldības, konkrēti, piemēram, Ogre, Saulkrasti, kur līdzekļi vispār ļoti "mistiski" ir izmantoti. Mēs ļoti labi zinām arī Liepājas piemēru - Liepājas dome vienu mirkli, tas bija janvāra nogalē, pat plānoja atlaist savu Revīzijas komisiju tikai tāpēc, ka ar viņu nespēja tikt galā. Paldies Dievam, iejaucoties gan man personīgi, gan arī pašvaldības komisijai, šādi muļķīgi lēmumi Eniņa kungam (tas ir Liepājas domes priekšsēdētājs - nejauksim, lūdzu!) beidzot no galvas izgāja ārā. Bet redziet, cik tālu var nonākt, kad ir nauda un kad ļoti gribas sadalīt pēc principa - sadalīsim līdzīgi to, kas pieder tev.

Līdz ar to es domāju, ka mēs visi ļoti labi to saprotam. Šķiet, ka jebkuras šobrīd šeit, zālē, pārstāvētās partijas programmā bija paredzēts pastiprināt kontroli, pastiprināt "caurspīdīgumu", pastiprināt gan žurnālistu interesi un izsekošanas iespējas, gan arī Valsts kontrolei dot šīs iespējas. Līdz ar to - ne tikai "aprakstošo daļu" veidot, bet mēģināt arī pārtraukt šīs nelikumības, kuras ir tikai dažās pašvaldībās. Pasvītroju: tikai dažās. Lai šie vārdi "tikai dažās" nepārvērstos nākotnē par "visās", profilaktiskajiem pasākumiem jābūt stingriem.

Es aicinu savus kolēģus nebaidīties no tā, ka kontrolēs līdzekļu izlietošanu, baidīsimies no tā, ka rodas bezkontrole un bezatbildība! Tāpēc ierosinu atbalstīt šo likumprojektu pirmajā lasījumā. Paldies.

Sēdes vadītāja. Požarnova kungs, jūs 6 minūtes izmantosit? Andrejs Požarnovs - "Tçvzemei un Brīvībai" frakcijas deputāts.

A.Požarnovs (frakcija "Tçvzemei un Brīvībai").

Ļoti cienītā priekšsēdētājas kundze! Godātie kolēģi! Kamēr mēs spriežam par šo likumprojektu un kamēr darbojas Satversmes 81. panta noteiktajā kārtībā Ministru kabineta pieņemtie noteikumi, tikmēr Valsts kontrole ir jau veikusi zināmas revīzijas. Mēs te pieminējām vairākas pašvaldības, to skaitā Ogri. Ogrē jau ir veikta revīzija, un akts, ko Černaja kungs tur ir sastādījis, jau ir 12 lapaspušu garumā, to es esmu redzējis. Ir nelikumīgi pārdotas jaunās mašīnas, kas ir mainītas pret vecām un iztirgotas saviem tuvākajiem draugiem un ģimenes locekļiem, mašīnu uzskaitījums vien ir divas lapaspuses.

Ja mēs tagad šo likumprojektu noraidīsim, tad tas viss atkal apstāsies. Es ļoti ceru, ka Černaja kungs Ogres pašvaldību nodos tālāk prokuratūrai, jo tur tik tiešām, manā skatījumā, ir vairākās vietās likuma pārkāpumi. Tādēļ es aicinu obligātā kārtā šo likumprojektu pieņemt pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Vienīgais iebildums: "obligāti" jūs tomēr nevarat aicināt, bet tikai aicināt.

Vairāk debatēs deputāti pieteikušies nav? Lūdzu runāt komisijas vārdā.

K.Čerāns. Jā, arī Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas sēdē nebija pilnīgi vienbalsīgas piekrišanas katrai šā likumprojekta normai, bija arī tie iebildumi, ko šeit minēja Zundas kungs. Un ir arī jautājums par to, vai centrālajai varai ir jādod pilnvaras kontrolēt vietējo varu. No demokrātiskā procesa loģikas... no demokrātiskās iekārtas uzbūves loģikas viedokļa tas nebūtu pareizi, bet komisija tomēr nolēma, ka šīs pilnvaras ir jādod (un argumentus arī jūs šeit dzirdējāt), jo šobrīd nav citu mehānismu, kā varētu kontrolēt, un tādēļ es komisijas vārdā aicinu atbalstīt šo likumprojektu pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta "Grozījumi likumā "Valsts kontroles revīzijas reglaments"" pieņemšanu pirmajā lasījumā. Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu deputātus balsot! Lūdzu rezultātu! Par - 76, pret - nav, atturas - 4. Likumprojekts ir pirmajā lasījumā pieņemts.

Lūdzu paziņot datumu, līdz kuram iesniedzami papildinājumi, lai likumprojektu sagatavotu otrajam lasījumam!

K.Čerāns. Lūdzu 21. jūniju. Tas ir pēc 8 dienām.

Sēdes vadītāja. 21.jūnijs. Deputātiem citu priekšlikumu nav? Iebildumu nav? Paliek spēkā šis termiņš.

Līdz sēdes beigām ir četras minūtes, līdz ar to... Čerāna kungs solās runāt ļoti īsi, bet... Likumprojekts "Grozījums likumā "Par pašvaldību budžetiem"". Brīdinu jau iepriekš, ka pulksten 17.00 izskatīšana tiks izbeigta.

Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas vārdā - Kārlis Čerāns, frakcijas "Latvijai" deputāts.

K.Čerāns (frakcija "Latvijai").

Tātad: šis likumprojekts ir tajā pašā paketē, un komisijas vārdā es aicinu deputātus atbalstīt to pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Debatēs deputāti pieteikušies nav. Lūdzu zvanu! Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta "Grozījums likumā "Par pašvaldību budžetiem"" pieņemšanu pirmajā lasījumā. Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu balsot! Lūdzu rezultātu! Par - 85, pret - nav, atturas - 2. Likumprojekts ir pirmajā lasījumā pieņemts.

Lūdzu paziņot datumu, līdz kuram iesniedzami priekšlikumi, lai likumprojektu sagatavotu otrajam lasījumam!

K.Čerāns. Lūdzu 21. jūniju.

Sēdes vadītāja. Deputātiem citu priekšlikumu nav? Iebildumu nav?

Lūdzu... Vārds paziņojumiem... Rakstiskie pieteikumi esot mazliet pazuduši. Ir? Vai kāds deputāts lūdz vēl vārdu paziņojumam? Nelūdz.

Reģistrācijas režīmu! Lūdzu reģistrēties! Lūdzu Saeimas sekretāra biedri Janīnu Kušneri nolasīt reģistrācijas rezultātus.

Lūdzu deputātus atcerēties, ka mēs turpinām darbu pulksten 18.00.

J.Kušnere (6. Saeimas sekretāra biedre).

Cienījamie deputāti! Nav reģistrējušies:

Martijans Bekasovs,

Juris Celmiņš,

Oļegs Deņisovs,

Gunta Gannusa,

Edmunds Grīnbergs,

Guntars Grīnblats,

Ervids Grinovskis,

Roberts Jurdžs,

Viktors Kalnbērzs,

Jānis Kazāks,

Andrejs Krastiņš,

Andrejs Panteļējevs,

Antons Seiksts,

Juris Sinka,

Roberts Zīle.

Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītāja. 13. jūnija sēdi pasludinu par slēgtu. Nākamā kārtējā sēde 17. jūnijā pulksten 9.00. Bet šodien darbu turpināsim pulksten 18.00.

Redaktores: J.Kravale, L.Bumbura

Datoroperatores: B.Strazdiņa, S.Bērziņa, M.Ceļmalniece, I.Kuzņecova

Korektores: D.Kraule, J.Kurzemniece, S.Stikute

Sēdes vadītājs. Deputāti, lūdzu, ieņemiet vietas! Godājamie deputāti, lūdzu, ieņemiet vietas! Lūdzu reģistrēties! Saskaņā ar Kārtības ruļļa prasībām mums tas tagad ir jādara. Lūdzu reģistrācijas režīmu! Lūdzu deputātus reģistrēties! Lūdzu rezultātu! Reģistrējušies 77 deputāti.

Godājamie kolēģi, izskatīsim dokumentu nr. 1034. Saskaņā ar Prezidija lēmumu 1996.gada 10.jūnijā akceptēta sekojoša darba kārtība, kas dokumentā nr. 1034 jums ir uzskaitīta.

Pirmais darba kārtības jautājums. Deputātu Krisberga, Kostandas, Mauliņa, Saulīša un Stroda jautājums Latvijas Republikas tieslietu ministram Rasnača kungam.

Lūdzu, Rasnača kungs! Atgādinu cienījamajiem kolēģiem un referentam, ka atbildei uz jautājumu tiek iedalītas ne vairāk kā piecas minūtes, bet, ja ir rakstveida atbilde, tad ne vairāk kā divas minūtes. Lūdzu, Rasnača kungs!

Dz.Rasnačs (tieslietu ministrs).

Cienījamais priekšsēdētāj! Cienījamie deputāti! Atbilde uz jautājumu ir sniegta 3.jūnijā. Es domāju, iespējai ar to iepazīties bija pietiekami daudz laika. Bez tam 11.jūnijā ir sniegta papildu informācija. Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītājs. Deputāts Valdis Krisbergs ir iesniedzis papildjautājumu. Šā papildjautājuma laiks - viena minūte, Krisberga kungs. Lūdzu!

V.Krisbergs (Demokrātiskās partijas Saimnieks frakcija).

Cienījamais Saeimas Prezidij! Cienījamie kolēģi! Es uzskatu, ka uz jautājumu, ko iesnieguši Krisbergs, Kostanda, Mauliņš, Saulītis un Strods, atbilde praktiski nav sniegta. Ir iztirzāta doma par to, ka deputāti iejaucas tiesu kompetencē, ir izteikta doma par konkrētajam apsūdzētajam pieņemto spriedumu, konkrēti - par Fogeles kundzi, bet nav atbildēts uz jautājumu, kad beidzot Latvijā likums visiem būs vienāds, kad prominenta persona nebūs vairāk imūna pret tiesu nekā vienkāršs cilvēks, kad beidzot Latvijā notiks pa īstam tiesu reforma. Paldies.

Sēdes vadītājs. Lūdzu, Rasnača kungs! Atbildei uz papildjautājumu - divas minūtes.

Dz.Rasnačs. Tātad likums būs visiem vienāds tad, kad visi arī mēģinās šo likumu ievērot un, pirmkārt, jau arī paši deputāti, jo likuma "Par tiesu varu" 11.panta otrā daļa nosaka, ka nav pieļaujama nekāda tiesas spriešanas ierobežošana, iespaidošana, ietekmēšana, tieši vai netieši draudi, citāda prettiesiska iejaukšanās tiesas spriešanā, neatkarīgi no tā, kādā nolūkā un ar kādu ieganstu tas tiktu darīts.

Un, ja atbild pēc būtības, tad jāsaka, ka likums būs vienāds arī tad visiem, ja atsevišķi deputāti, kuri ir bijušo - bankrotējušo - akciju sabiedrību bijušie vadītāji, tiks saukti pie atbildības. Paldies.

Sēdes vadītājs. Paldies. Vairāk papildjautājumi nav ienākuši. Jautājums ir izskatīts.

Otrs jautājums. Deputātu Deņisova, Bekasova, Golubova, Staša, Urbanoviča jautājums Ministru prezidentam Šķēlem, labklājības ministram Makarovam, īpašu uzdevumu ministram pašvaldību lietās Jurkānam un veselības valsts ministram Viņķelim.

Lūdzu - veselības valsts ministrs Viņķeļa kungs!

J.Viņķelis (veselības valsts ministrs).

Cienījamais Saeimas Prezidij! Cienījamie deputāti! Latvijas veselības aprūpē ir divas pamatproblēmas - nepietiekams finansējums un pārāk daudz ārstniecības iestāžu, parāk daudz gultu šajās slimnīcās. Viens no risinājumiem, ko ir pieņēmusi Liepājas pašvaldība, ir apvienot Bērnu slimnīcu kopā ar Liepājas centrālo slimnīcu, tādējādi ekonomējot naudu, kā arī šiem bērniem nodrošinot labākus ārstēšanas apstākļus. Šis ir nepopulārs lēmums, tāpat kā tas ir vienmēr, kad tiek slēgtas bērnu ārstniecības iestādes. Tas izraisa zināmu sabiedrības spriedzi, bet man ir pārliecība, ka šajā gadījumā gan pacienti, gan veselības aprūpe kopumā vienīgi iegūs.

Sēdes vadītājs. Paldies. Papildu jautājumi nav ienākuši. Jautājums ir izskatīts.

Trešais. Deputātu Bartaševiča, Lujāna, Urbanoviča, Rudzīša, Golubova, Bekasova, Deņisova, Kalnbērza, Kuprijanovas jautājumi iekšlietu ministram Turlā kungam.

Tā kā rakstiska atbilde no Turlā kunga ir saņemta, lūdzu, Turlā kungs, tribīnē! Divas minūtes atbildei.

D.Turlais (iekšlietu ministrs).

Godātie deputāti! Esmu iesniedzis atbildi rakstiski. Par jautājuma būtību varu piebilst tikai to, ka acīmredzot mans uzdevums ir pildīt likumu, bet Saeimas uzdevums ir pieņemt likumus un kontrolēt, lai likums būtu ievērots precīzi, bet prasīt no manis, lai es pārkāpju likumu, acīmredzot būtu ne sevišķi korekti.

Sēdes vadītājs. Paldies, Turlā kungs! Papildus jautājumi...

Modris Lujāns - pie frakcijām nepiederošs deputāts. Lūdzu! Viena minūte.

M.Lujāns (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Cienījamie kolēģi! Es gribētu no mūsu cienījamā iekšlietu ministra uzzināt, vai viņš arī Saeimas deputātus pielīdzina visiem parastajiem apmeklētājiem, un attiecīgi, cik reižu Saeimas deputāti varēs, teiksim, apmeklēt ieslodzījumu vietas. Vai ir šāds normatīvais dokuments?

Sēdes vadītājs. Lūdzu, Turlā kungs! Atkārtoju - atbildei uz papildjautājumu atvēlētas divas minūtes.

D.Turlais (iekšlietu ministrs).

Normatīvais dokuments, protams, ir likums, kuru pieņem Saeima. Un apmeklētāji, kas var apmeklēt ieslodzīto, ir jebkurš cilvēks, kas grib viņu apmeklēt. Režīms ir noteikts nevis atsevišķi deputātam, nevis atsevišķi vēl kādai personai, bet konkrēti ieslodzītajam Rubikam, kurš ir vidējā režīma cietumā, kur ir noteikts izciešanas vidējais režīms, un viņam tas ir piemērojams tāpat kā visiem citiem ieslodzītajiem. Nekādi izņēmumi nav paredzēti.

Sēdes vadītājs. Paldies, Turlā kungs! Otru papildjautājumu uzdod Modris Lujāns. Viena minūte.

M.Lujāns (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Man būtu vēlreiz jautājums cienījamajam iekšlietu ministram Turlā kungam. Ja Satversme atļauj cienījamajam Rubika kungam pretendēt uz Valsts prezidenta posteni, vai, ja viņš cietuma klubā tiekas ar preses pārstāvjiem, bet Turlā kungs cenšas neatļaut šādu darbību... vai tā gadījumā, pēc Turlā kunga viedokļa, nav iejaukšanās Satversmes normās?

Sēdes vadītājs. Lūdzu, Turlā kungs!

D.Turlais (iekšlietu ministrs).

Latvijas Kriminālkodeksa 23.pants - "Brīvības atņemšana", Sodu izpildes kodeksa 50.pants, sodu izpildes režīms slēgtajos cietumos - tā ir mana atbilde.

Sēdes vadītājs. Paldies. Divi papildjautājumi ir uzdoti. Tātad Kārtības rullis vairāk papildjautājumu uzdot neparedz.

Ceturtais darba kārtības jautājums. Deputātu Bartaševiča, Lujāna, Staša, Urbanoviča, Jurkāna, Dozorceva jautājums izglītības un zinātnes ministram Grīnblata kungam un Ministru prezidentam Šķēles kungam.

Lūdzu - Māris Grīnblats!

M.Grīnblats (izglītības un zinātnes ministrs).

Godātais Saeimas Prezidij! Godātie Saeimas deputāti! Valdības locekļi! Rakstiska atbilde tātad ir iesniegta ar dokumenta nr. 948-a. Ja ir kādi papildu jautājumi, tad es sniegšu atbildi.

Sēdes vadītājs. Paldies. Vai ir ienākuši papildu jautājumi? Nav. Paldies. Jautājums ir izskatīts. Paldies, Grīnblata kungs!

Piektais darba kārtības jautājums. Deputātu Čerāna, Kostandas, Mauliņa, Saulīša, Stroda, Kazāka, Gannusas, Liepas, Grīnberga, Rudzīša jautājums augstākās izglītības un zinātnes valsts ministram Pēterim Cimdiņam.

Lūdzu, Cimdiņa kungs!

P.Cimdiņš (augstākās izglītības un zinātnes valsts ministrs).

Godātais Saeimas Prezidij! Godātie deputāti! Atbilde uz jautājumu par reformām zinātnē ir iesniegta rakstiski (dokuments nr. 950-a), dokumentam pievienots Latvijas Zinātnes padomes un Izglītības un zinātnes ministrijas kopīgs dokuments par šo reformu saturu.

Sēdes vadītājs. Paldies, Cimdiņa kungs! Vai papildus jautājumi ir ienākuši? Nav. Paldies, Cimdiņa kungs! Jautājums ir izskatīts.

Sestais darba kārtības jautājums. Deputātu Čerāna, Kostandas, Mauliņa, Saulīša, Stroda, Kazāka, Gannusas, Liepas, Grīnberga un Rudzīša jautājums Latvijas Bankas prezidentam Repšem un Latvijas Republikas finansu ministram Aivaram Kreitusam.

Aivars Kreituss - finansu ministrs. Lūdzu!

A.G.Kreituss (finansu ministrs).

Cienījamais Prezidij! Cienījamie deputāti! Atbilde ir iesniegta rakstiski. Es tikai īsumā viņu papildināšu, jo šeit uzdotie jautājumi ir tādi, kādi parasti figurē kaut kur presē, nezinot precīzu informāciju. Starp jautājumiem ir arī tāds, protams, kas figurē arī noguldītāju vidū: kad ir veiktas no bankas atgūtajiem līdzekļiem citas izmaksas? Un tā doma ir tāda, ka kāds tur ir kaut ko klusiņām lielos daudzumos izņēmis. Mums šādas informācijas nav, un tāpēc es atbildēju rakstiski: citas izmaksas, apejot Kredītiestāžu likuma 142.panta prasības, no bankas atgūtajiem līdzekļiem nav veiktas. Un tālāk, ka akciju sabiedrības - bankas "Baltija" administratora rīcību par atgūto līdzekļu izmantošanu apstiprina tiesa, kura likuma pārkāpuma gadījumā var saukt pie atbildības iecelto administratoru. Paldies.

Sēdes vadītājs. Paldies, Kreitusa kungs! Viens papildjautājums ir deputātam Kārlim Čerānam - frakcijas "Latvijai" deputātam. Viena minūte.

K.Čerāns (frakcija "Latvijai").

Jautājums ministra kungam ir tāds: vai jūs tiešām esat pilnīgi drošs par to, ka nekādi nodokļu maksājumi arī no šīs naudas, kas ir atgūta no bankas "Baltija" parādniekiem, nav veikti?

Sēdes vadītājs. Lūdzu, Kreitusa kungs!

A.G.Kreituss (finansu ministrs).

Cienījamie deputāti! Es domāju, ka mans uzdevums nav būt pilnīgi drošam, bet mans uzdevums ir saņemt dokumentus, kurus es pieprasu tādā kārtībā, kāda ir, un, balstoties uz tiem, es sniedzu jums atbildi. Un, ja izrādīsies, ka kāds no šiem dokumentiem ir melīgs, tad tie, kuri tos ir devuši, atbildēs likumā paredzētajā kārtībā par saviem melīgajiem dokumentiem. Pagaidām man ir tādi, par kādiem es jums ziņoju.

Sēdes vadītājs. Paldies. Vairāk papildjautājumi iesniegti nav. Jautājums ir izskatīts.

Nākamais darba kārtības jautājums. Deputātu Leitenas, Nagobada, Deņisova, Prēdeles, Saulīša jautājums labklājības ministram Makarova kungam un veselības valsts ministram Viņķeļa kungam.

Lūdzu - veselības valsts ministrs Viņķeļa kungs!

J.Viņķelis (veselības valsts ministrs).

Cienījamais Saeimas Prezidij! Cienījamie deputāti! Atbilde uz šo jautājumu ir iesniegta rakstveidā, un es varētu pateikt dažos vārdos, ka šī alkohola akcīzes nauda, kura no pagājušā gada alkohola akcīzes nodokļa nauda tika ieskaitīta veselības aprūpes budžetā šā gada februārī. Bija daudzas diskusijas, kā šo naudu labāk izlietot, bet, pēc likuma, šī nauda jāieskaita valsts slimnīcām par pagājušajā gadā veikto darbu bāzes programmas izpildē. Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītājs. Papildu jautājumus deputāti nevēlas uzdot. Paldies. Jautājums izskatīts.

Nākamais darba kārtības jautājums - deputātu Apiņa, Jurdža, Ozoliņa, Golubova un Saulīša jautājumi Latvijas Ministru prezidentam Andrim Šķēlem, labklājības ministram Makarova kungam un veselības valsts ministram Viņķeļa kungam. Lūdzu!

J.Viņķelis (veselības valsts ministrs Labklājības ministrijā).

Cienījamie deputāti! Šie abi jautājumi ir par vienu tēmu. Arī uz šo jautājumu atbilde deputātiem ir iesniegta rakstveidā. Dažos vārdos es gribētu pieskarties šai otrajai tēmai, tas ir, par Pasaules Bankas kredīta līdzekļiem iegādātajām zālēm. Šis iepirkums nebija pārāk veiksmīgs, jo Pasaules Banka kavējās ar piegādi, 1993., 1994.gadā bija ļoti neskaidrs zāļu tirgus, un šodien ir problēma: šīm par Pasaules Bankas kredītu, valsts garantēto kredītu, iegādātajām zālēm drīz beigsies derīguma termiņš, un, neskatoties uz vairākkārtējiem ministrijas un citiem aicinājumiem presē, pašvaldību ārstniecības iestādes ļoti nelabprāt iepērk šīs zāles. Tajā pašā laikā bieži zāles tiek iepirktas par nesamērīgi augstu summu, tādēļ šī rīcība varētu būt novērtējama kā kaitniecība - kā kaitniecība Latvijas ekonomikai, kā kaitniecība veselības aprūpei. Valdība pašreiz ir spērusi divus ļoti nopietnus soļus - ir parakstīti līgumi ar firmu "Grindex", un tūlīt droši vien tiks parakstīts līgums ar firmu "Farmserviss" par šo zāļu iepirkšanu no šīm firmām un bezmaksas izdalīšanu valsts un pašvaldības slimnīcām. Valdība meklēs iespēju, kā norēķināties apmēram 300 000 latu apmērā par šīm zālēm, lai tās neietu bojā un tiktu izlietotas veselības aprūpē un lai šī valsts garantētā nauda tādējādi neietu zudumā. Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītājs. Paldies. Papildu jautājumus deputāti nevēlas uzdot. Leopolds Ozoliņš - frakcijas "Tçvzemei un Brīvībai" deputāts. Lūdzu! Viena minūte.

L.Ozoliņš (frakcija "Tçvzemei un Brīvībai").

Sakiet, lūdzu, cik liels ir tas laiks, lai to lielo kravu, par pusotru miljonu dolāru, varētu izglābt, lai tā nebūtu jāizgāž atkritumos? Kādi ir tie termiņi, kad tie beidzas? Un, neskatoties uz sniegto atbildi, es tomēr gribētu dzirdēt, kā jūs varat komentēt to, ka šīs zāles ir iepirktas, bet tomēr nav pārdotas.

Sēdes vadītājs. Paldies. Lūdzu, Viņķeļa kungs!

J.Viņķelis. Termiņi ir saspringti. Bet tās zāles, kurām derīguma termiņi beidzas šogad, - tā ir samērā neliela daļa: no šiem 300 000 latu tie ir 50 000 latu. Tā ka ir reāli, ka šīs zāles, par 50 000 latu, kurām derīguma termiņš izbeidzas šogad, tiks izlietotas veselības aprūpē.

Kāpēc toreiz zāles tika iepirktas neracionāli? Toreiz bija krīzes situācija. Latvijā trūka zāļu, un tad, kad līgumi tika noslēgti, nebija pieredzes darbā ar Pasaules Banku. Pasaules Banka tajā laikā strādāja ļoti lēnām, un tad, kad Pasaules Banka zāles piegādāja, zāļu tirgus bija jau attīstījies, nostabilizējies un šīm zālēm bija grūti konkurēt brīvā tirgū. Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītājs. Paldies. Vēl citus papildu jautājumus neviens nevēlas uzdot? Jautājums izskatīts.

Nākamais darba kārtības jautājums. Deputātu Tenisa, Leitenas, Nagobada, Stikuta, Celmiņa, Dozorceva, Nagļa, Ozoliņa, Urbanoviča un Kušneres jautājums Ministru prezidentam Šķēles kungam un izglītības un zinātnes ministram Grīnblata kungam. Māris Grīnblats - izglītības un zinātnes ministrs, Ministru prezidenta biedrs. Lūdzu!

M.Grīnblats (izglītības un zinātnes ministrs).

Godātais Prezidij! Godātie Saeimas deputāti! Valdības locekļi! Jautājums ir par Izglītības un zinātnes ministrijas un Aglonas bazilikas noslēgto vienošanos. Tā tika parakstīta pagājušajā gadā, iepriekšējās valdības laikā. Atbilde ir sniegta rakstiski. Gribu piebilst to, ka atbilde, protams, ir samērā īsa un lakoniska. Ja deputātiem interesē šīs vienošanās attīstības nianses, tad var teikt, ka ministrijā ir dokumenti gandrīz tūkstoš lappušu apjomā. Bet, es domāju, mēs tomēr lēnām tuvojamies kaut kādam pozitīvam atrisinājumam. Ja kādu interesē šīs nianses, lūdzu griezties pie manis ministrijā. Tur visu var sīki izlasīt un izpētīt. Tas man pagaidām viss.

Sēdes vadītājs. Paldies, Grīnblata kungs. Deputātu papildu jautājumi. Deputāts Urbanovičs - Tautas saskaņas partijas frakcijas deputāts. Lūdzu! Viena minūte.

J.Urbanovičs (Tautas saskaņas partijas frakcija).

Godātā Saeima! Godātais ministra kungs! Pēdējās divās sadaļās ir liela juridiska neprecizitāte, jo tiesa, kurai bija jānotiek šodien, faktiski nenotiek, viņa tiek atcelta, netiek izskatīti tie jautājumi, par kuriem te, jūsu sniegtajā atbildē, rakstīts. Šie jautājumi par kaut kādām tiesām un īpašuma atgūšanu ir absolūti nesaistīti jautājumi, tāpēc es ļoti lūdzu jūs ieskatīties vēl tajās tūkstoš lapās, ja, kā saka, jums ir laiks. Pasakiet, kurā laikā es varētu atnākt ar savām tūkstoš lapām, mēs varētu savienot tās kopā un iznāktu divi tūkstoši, bet - laikam arī pareizāks... Paldies.

Sēdes vadītājs. Paldies. Lūdzu, Grīnblata kungs!

M.Grīnblats. Godātie deputāti! Šis punkts... ir prasība, kas ir iesniegta Preiļu rajona tiesā no Aglonas internāta ģimnāzijas puses un skar nekustamā īpašuma attiecības. Tiesai bija jānotiek šodien, bet, ja informācija ir precīza, šī tiesa diemžēl nav notikusi. Mūsu ministrija ir uzaicinājusi nākamajā trešdienā abas ieinteresētās puses, lai šo jautājumu gan no pagasta puses, gan no Bazilikas puses skatītu arī mūsu klātbūtnē. Tomēr gribu pievērst jūsu uzmanību arī tam, ka valdība tātad seko līdzi gan tam, kādi ir likumi, gan, otrām kārtām, tiek ņemta vērā vienošanās, kas tādā vai citādā veidā precizē vai modificē to vai citu likumu piemērošanu, un, trešām kārtām, tomēr arī īpašumattiecības, kuras skata tiesa. Ja tās ir kaut kādā veidā - protams, ir - pretrunā ar to, ko valdība ir lēmusi, tad valdībai, protams, saistoši ir tiesas pieņemtie spriedumi. Cita lieta, ja šī sēde šodien nav notikusi un var prognozēt, ka tā notiks pēc kāda laika. Dabiski, arī mēs to tādā vai citādā veidā ņemsim vērā.

Sēdes vadītājs. Paldies, Grīnblata kungs. Otrs papildu jautājums netiek uzdots. Jautājums ir izskatīts.

Nākamais darba kārtības jautājums. Deputātu Kostandas, Mauliņa, Čerāna, Liepas, Stroda, Edmunda Grīnberga un Ojāra Grinberga jautājumi Ministru prezidentam Šķēlem un rūpniecības, īpašuma un privatizācijas valsts ministram Ērikam Kažam. Lūdzu! Ēriks Kaža - rūpniecības, īpašuma un privatizācijas valsts ministrs.

Ē.Kaža (rūpniecības, īpašuma un privatizācijas valsts ministrs Ekonomikas ministrijā).

Godātie deputāti! Latvijas Grāmatrūpniecības arodu savienība ir sabiedriska organizācija, un šodienas likumdošana neparedz viņiem atjaunot īpašumtiesības uz nekustamajiem īpašumiem, un tieši tāpēc nav iespējams viņiem atdot šo īpašumu, un tieši tāpēc viņi caur tiesu nepierādīja to, ka viņiem tādas tiesības ir. Būtībā tas konflikts ir tur, ka šajā pašā mājā iznomā telpas vēl sešas struktūras un to skaitā ir arī Latvijas Kultūras darbinieku arodbiedrības federācija, tur ir divas arodbiedrības, vēl tur papildus ir divi trīs dzīvokļi. Mēs nevaram pieļaut tādu gadījumu, ka viena struktūra šodien pārvaldīs un mēģinās šantažēt visus pārējos un savākt no viņiem līdzekļus. Tieši tāpēc šo māju pārņem Nekustamo īpašumu aģentūra un šodien slēdz visus līgumus ar visiem nomniekiem, pilnīgi ievērojot visus iepriekšējos līgumus. Neviens šeit nav ierobežots, un jau bija izteikta tāda vēlme... mēs, ja vajag, varam atbrīvot vēl kādas telpas un piedāvāt Latvijas Grāmatrūpniecības arodu savienībai.

Sēdes vadītājs. Paldies. Vai deputāti vēlas iesniegt papildjautājumus? Nevēlas. Paldies. Jautājums izskatīts.

Nākamais darba kārtības jautājums. Deputātu Kostandas, Mauliņa, Edmunda Grīnberga, Liepas, Stroda, Čerāna un Ojāra Grinberga jautājums Ministru prezidentam Šķēlem un ekonomikas ministram Krastam. Lūdzu! Guntars Krasts - ekonomikas ministrs.

G.Krasts (ekonomikas ministrs).

Godātais Saeimas Prezidij! Godājamie deputāti! Atbilde ir iesniegta rakstiski, un es šeit to nepārlasīšu. Ja ir kādi jautājumi, - lūdzu!

Sēdes vadītājs. Paldies. Vai deputāti vēlas iesniegt papildu jautājumus? Nevēlas. Paldies, Krasta kungs. Jautājums izskatīts.

Nākamais ir deputātu Kostandas, Mauliņa, Čerāna, Dunkera, Saulīša, Rudzīša, Ojāra Grinberga, Edmunda Grīnberga, Liepas un Stroda jautājums Ministru prezidentam Šķēlem. Finansu ministrs Aivars Kreituss. Lūdzu!

A.G.Kreituss (finansu ministrs).

Cienījamo Prezidij! Cienījamie deputāti! Uz jautājumu nr.12 ir sagatavota rakstiska atbilde, kurā ir precīzi pēc kārtas parādīts, kāds ir Valsts kancelejas, visu ministriju, ministriem un valsts ministriem pakļauto darbinieku (padomnieku un palīgu) štata vienību skaits un darba algas fonds. Ir precīzi dati par katru ministriju un abiem īpašu uzdevumu ministriem. Man pie šiem skaitļiem nav vairāk ko piebilst. Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītājs. Paldies. Papildjautājumu vēlas uzdot deputāts Oļģerts Dunkers - frakcijas "Latvijai" deputāts. Lūdzu! Viena minūte.

O.Dunkers (frakcija "Latvijai").

Godājamie kolēģi! Mani vakar burtiski satrieca televīzijā redzamie kadri, ka mūsu varonīgie tēvijas aizstāvji ir spiesti aizstāvēt tēvzemi kedās. Un šajā sakarībā šī te finansu atskaite jeb, kā to varētu nosaukt, dokuments liecina par sekojošo. Es saprotu, ka bez padomniekiem aizsardzības ministrs netiek galā ar mūsu vareno aviāciju, floti, sauszemes karaspēku, tanku karaspēku. Padomnieks viņam noteikti ir vajadzīgs. To es saprotu. Bet sekretārs, preses sekretārs, ģenerālinspektors... Šeit ir minēti arī tādi ministri, kas, būdami atbildīgi par daudziem žanriem, tomēr tiek galā bez šiem papildspēkiem. Ojārs Spārītis tiek galā ar operu, ar tēlotājmākslu, ar mūziku, būdams tikai ar vienu pašu palīgu. Turlā kungs, kuram arī ir darīšanas ar daudziem žanriem - ar policiju, ar ieslodzījuma vietām un tā tālāk, - arī viņš tiek galā, strādādams ar vienu palīgu. Man ir jautājums - vai šiem abiem minētajiem ministru kungiem Krastiņa kungs...

Sēdes vadītājs. Dunkera kungs, viena minūte pagājusi.

O.Dunkers. Jā. Vai Krastiņa kungs nevarētu pajautāt, kā šie divi ministri tiek galā un samazināt līdz ar to savus štatus, un šo naudu izdot par zābakiem čībiņu vietā?

Sēdes vadītājs. Dunkera kungs, viena minūte ir pagājusi.

O.Dunkers. Paldies.

Sēdes vadītājs. Kreitusa kunga atbilde.

A.G.Kreituss. Cienījamie deputāti! Būtībā jautājums ir adresēts Krastiņa kungam. Bet jāsaka, ka tas, ka vakar tur rādīja tos puišus tajās kedās, - tas jau neattiecas uz dzimtenes aizstāvību ar automātiem rokās un ar lielgabaliem, tas vairāk attiecas uz tādu savas stiprības un veiklības rādīšanu. Tā ka es domāju, ka šis pārmetums nav gluži vietā, jo karavīriem, kā mēs vakar redzējām Ministru kabineta izbraukuma sēdē, viss ekipējums un ieroči, un viss pārējais atvēlētā budžeta ietvaros tomēr bija. Tieši vakar visu dienu bija izbraukuma sēde. Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītājs. Paldies. Vai vēl kāds deputāts vēlas uzdot papildjautājumu? Nevēlas. Paldies. Jautājums izskatīts.

Nākamais darba kārtības jautājums - deputātu Ādamsona, Grīga, Baloža, Bišera un Zelgalvja jautājums finansu ministram Kreitusa kungam.

Lūdzu, Kreitusa kungs!

A.G.Kreituss (finansu ministrs).

Cienījamo Prezidij! Cienījamie deputāti! Jautājums ir uzdots par Valsts kases departamenta tiesībām sastrādāties ar Centra banku. Jautājumam atbilde ir gara, sagatavota pa punktiem. Es tikai piebildīšu, ka tad, kad Valsts kases departaments 1994.gada beigās noslēdza līgumu ar akciju sabiedrību "Centra banka" par valsts kases naudas apkalpošanu, - tad nepastāvēja to komercbanku saraksts, kurām būtu tiesības apkalpot valsts budžeta kontus. Tas ir pats galvenais. Šāds saraksts tika izveidots tikai vēlāk, un tādēļ sekoja viss pārējais no tā izrietošais. Līdz ar to ir pārējie jautājumi. Bija tiesības to tā darīt. Tas, ka izveidojās parāds budžetam, - tas ir fiksēts. Un tālāk, 5.punktā, ir paskaidrots, kādā veidā Finansu ministrija cīnās par šā parāda atgūšanu. Un jāsaka deputātiem, ka kopumā Finansu ministrija cīnās par dažādas naudas atgūšanu - gan kredītu, gan citas naudas - dažādās "frontēs", ļoti daudzās "frontēs" un parasti visos šajos tiesas procesos vinnē. Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītājs. Paldies, Kreitusa kungs. Papildjautājumi vairs netiek uzdoti. Jautājums izskatīts.

Pēdējais darba kārtības jautājums. Deputātu Ādamsona, Grīga, Baloža, Grinovska jautājums Ministru prezidentam Andrim Šķēlem.

Lūdzu! Ministru kabineta vārdā - Roberts Dilba, zemkopības ministrs, Ministru prezidenta biedrs.

R.Dilba (zemkopības ministrs, Ministru prezidenta biedrs).

Cienījamais Prezidij! Godājamie kolēģi! Atbilde ir sniegta rakstiski. Nekādu piebilžu nav.

Sēdes vadītājs. Paldies, Dilbas kungs. Vai deputāti vēlas uzdot papildjautājumus?

Vents Balodis - frakcijas "Tçvzemei un Brīvībai" deputāts. Lūdzu, Baloža kungs, - viena minūte! Baloža kungs, lūdzu, - ja vēlaties runāt, nāciet tribīnē!

V.Balodis (frakcija "Tçvzemei un Brīvībai").

Es atvainojos, varbūt es esmu vienīgais, kurš nav saņēmis šo atbildi, bet, cik zinu, arī dažiem citiem kolēģiem nav izsniegta rakstiska atbilde. Atbilde rakstiski nav izdalīta. Vismaz man un dažiem maniem kolēģiem. Es nezinu. Jums visiem ir izdalīta?

Sēdes vadītājs. Vai deputātiem ir izsniegta rakstiska atbilde? Tādā gadījumā reglamentu mēs neesam pārkāpuši. Paldies.

Tā kā deputāti papildjautājumus vairs nevēlas uzdot, jautājums ir izskatīts.

Godātie deputāti, atvainojamies par nelielu aizkavēšanos! Pieci deputāti ir parakstījuši dokumentu, kurā lūdz iekļaut Saeimas 13.jūnija vakara sēdes darba kārtībā atbildi uz steidzamo jautājumu nr.15. Tas ir dokuments nr.1055. Kārtības rullis to mums atļauj, ja deputāti par to nobalso. Tāpēc lūdzu zvanu. Lūdzu balsošanas režīmu. Balsojam par deputātu izteikto priekšlikumu - iekļaut šīsdienas sēdē izskatāmo darba kārtības jautājumu skaitā arī dokumentu nr.1055. Lūdzu deputātus balsot. Lūdzu rezultātu! Par - 36, pret - 17, atturas - 22. Priekšlikums netiek pieņemts. Darba kārtībā jautājums nav iekļauts. Paldies.

Lūdzu uzmanību! Lūdzu deputātus reģistrēties. Lūdzu reģistrācijas režīmu. Lūdzu deputātus reģistrēties. Lūdzu Saeimas sekretāra biedri Janīnu Kušneri nolasīt reģistrācijas rezultātus. Kamēr top izdruka, tikmēr tiek dots vārds Aristidam Lambergam, LNNK un Latvijas Zaļās partijas frakcijas deputātam, - paziņojumam par Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas sēdi.

A.J.Lambergs (LNNK un LZP frakcija).

Paldies sēdes vadītājam! Lūdzu visus Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas locekļus uz piecu minūšu sēdi tepat, Prezidija zālē. Lūdzu! Piecu minūšu sēde. Paldies.

J.Kušnere (6.Saeimas sekretāra biedre).

Cienījamie deputāti! Nav reģistrējušies Martijans Bekasovs, Oļegs Deņisovs, Edmunds Grīnbergs, Guntars Grīnblats, Roberts Jurdžs, Viktors Kalnbērzs, Jānis Kazāks, Aleksandrs Kiršteins, Andrejs Krastiņš, Ilga Kreituse, Antons Seiksts, Juris Sinka, Juris Galerijs Vidiņš, Roberts Zīle. Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītājs. Cienījamie deputāti! 13.jūnija vakara sēdi paziņoju par slēgtu. Atgādinu, ka saskaņā ar Saeimas lēmumu ārkārtas sēde rīt, 14.jūnijā, pulksten 9.00.

Redaktores: J.Kravale, L.Bumbura

Datoroperatores: B.Strazdiņa, S.Bērziņa, I.Kuzņecova

Korektores: D.Kraule, J.Kurzemniece, S.Stikute