Sēdi vada Latvijas Republikas 6.Saeimas priekšsēdētāja
Ilga Kreituse.
Sēdes vadītāja. Lūdzu, ieņemiet vietas! Sākam 1996.gada pavasara sesijas pirmo - 18.aprīļa - sēdi. Pirms darba kārtības izskatīšanas gribu jūs īsi informēt par dažiem skaitļiem, kas raksturo mūsu darbu ziemas sesijā. Ziemas sesija, kā jūs atceraties, ilga no 8.janvāra līdz 28.martam. Ziemas sesijā ir notikušas 16 Saeimas sēdes, kurās ir pieņemti 30 likumi, no tiem 23 ir pieņemti kā steidzami. (Uzreiz varu piebilst, ka 21 likumu bija iesniegusi Ārlietu komisija.) Pats nozīmīgākais bija Likums par 1996.gada valsts budžetu. Ziemas sesijas laikā Saeimā iesniegti 115 likumprojekti, no kuriem 31 ir ticis noraidīts. 34 ir iesniedzis Ministru kabinets. No šiem 115 likumprojektiem 13 ir iesniegusi Saeimas Juridiskā komisija, Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija - 9, pārējās komisijas ir sagatavojušas pa vienam vai diviem likumprojektiem. Deputāti ir aktīvi izmantojuši savas likumdošanas iniciatīvas tiesības, sagatavojot un iesniedzot 45 likumprojektus, no tiem 28 diemžēl ir tikuši noraidīti. Valsts prezidents savas Satversmē paredzētās tiesības ir izmantojis vienu reizi, iesniedzot vienu likumprojektu.
Tātad, ziemas sesiju noslēdzot, komisijām ir nodoti, bet pirmajā lasījumā nav vēl izskatīti 66 likumprojekti. Pirmajā lasījumā jau ir pieņemts 21 likumprojekts, bet otrajā lasījumā - 11 likumprojekti. Ir iesniegti 130 lēmumu projekti, un ir pieņemts 91 paziņojums. No 16 ziemas sesijas sēdēm četras ir bijušas ārkārtas, un tās ir bijušas saistītas galvenokārt ar valdības atbildēm uz deputātu jautājumiem. Salīdzinājumam gribu minēt, ka visā 5.Saeimas darbības laikā tika iesniegti 111 jautājumi, bet mūsu ziemas sesijas laikā, vienā pašā sesijā, - 77. Visaktīvākie šajā jomā ir bijuši frakcijas "Latvijai" deputāti, kuri ir sagatavojuši un iesnieguši 47 jautājumus. Otrajā vietā ir Sociālistiskās partijas deputāti, kuri ir iesnieguši 6 jautājumus. Ziemas sesijas laikā Latvijas Saeima sešiem cilvēkiem ir piešķīrusi Latvijas pilsonību par īpašiem nopelniem. Ir izmainījies arī nedaudz mūsu personālsastāvs - septiņi deputāti, kuriem 6.Saeima apstiprināja deputātu mandātus 1995.gada 7.novembrī, ir tos nolikuši uz ministru pienākumu pildīšanas laiku, un viņu vietā no attiecīgo partiju sarakstiem ir apstiprināti citi deputāti.
Nobeigumā - pavisam īsi statistikas dati par debašu daudzumu. Pavisam ziemas sesijā deputāti debatēs ir uzstājušies 621 reizi, un aktīvākie deputāti ir šādi: 30 reizes debatēs ir uzstājušies Juris Dobelis, Modris Lujāns un Valdis Krisbergs, 28 reizes - Jānis Mauliņš.
Tādi ir mūsu pavisam īsie statistikas dati par 6.Saeimas ziemas sesiju. Un tagad es gribētu novēlēt veiksmīgu darbu mūsu pavasara sesijā. Bet, pirms sākam izskatīt darba kārtību, mums ir jāizlemj par šodienas darba kārtībā iesniegtajiem grozījumiem.
Pirmais ir šāds. Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas priekšsēdētājs Roberts Zīle lūdz izdarīt izmaiņas 18.aprīļa Saeimas sēdes darba kārtībā - pārcelt likumprojekta "Grozījumi likumā "Par akcīzes nodokli"" (tas ir šobrīd darba kārtības 97.punkts) izskatīšanu pirmajā lasījumā pēc lēmuma projekta par Olafa Brūvera deputāta mandāta apstiprināšanu (62.punkts). Deputātiem iebildumu nav.
Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšsēdētājs Jānis Kalviņš lūdz... tā, darba kārtības ceturtās sadaļas 70.punktu - likumprojektu "Par valsts un pašvaldību dzīvojamo māju privatizāciju" - pārcelt aiz pirmās sadaļas kā 57.darba kārtības punktu. Deputātiem iebildumu nav.
Tālāk. Desmit deputāti lūdz iekļaut Saeimas 18.aprīļa sēdes darba kārtībā lēmuma projektu par deputāta Jāņa Straumes ievēlēšanu Pilsonības likuma izpildes komisijā un izskatīt šo jautājumu otrajā sadaļā - par amatpersonu ievēlēšanu un atbrīvošanu no amata. Deputātiem iebildumu nav.
Saeimas Prezidijā ir iesniegts piecu deputātu parakstīts likumprojekts "Par līgumu starp Latvijas Republikas valdību un SOS Kinderdorf International (Apvienību SOS Bērnu ciematu attīstībai visā pasaulē) par bērnu SOS Bērnu ciemata un ar to saistītu projektu izveidi, celtniecību, nodibināšanu un darbību Latvijas Republikā. Mēs nevaram likumprojektu izskatīt un iekļaut darba kārtībā šādā veidā - bez Saeimas Prezidija atzinuma par nodošanu atbilstošai komisijai, kam par to jāziņo sēdē. Tātad to nododam Prezidijam, un Prezidijs pieņems lēmumu par likumprojekta tālāko virzību.
Saeimas Prezidijs ir saņēmis sešu deputātu parakstītu iesniegumu: "Lûdzam saskaņā ar Kārtības ruļļa 51.pantu izmainīt 1996.gada 18.aprīļa sēdē izsludināto darba kārtību un lēmuma projektu par Olafa Brūvera deputāta mandāta apstiprināšanu izskatīt kā otro - tūlīt pēc Ministru prezidenta ziņojuma." Deputātiem iebildumu nav.
Tālāk. Ir 13 deputātu parakstīts
iesniegums Latvijas Republikas 6.Saeimas Prezidijam - patstāvīgs
priekšlikums: "Lûdzam izskatīt darba kārtības
septītās sadaļas 101.punktu tūlīt
pēc otrās sadaļas jautājumu izskatīšanas
- pēc 62.punkta šodienas darba kārtībā."
Deputātiem... (No zāles deputāte K.Lībane:
"Ir iebildumu.") Lūdzu! Kristiāna Lībane
- frakcijas "Latvijas ceļš" deputāte.
K.Lībane (frakcija "Latvijas ceļš").
Kolēģi! Manuprāt, darba kārtība
ir sastādīta ļoti korekti, ļoti lietderīgi,
un tādēļ es tomēr iebilstu pret šādām
lielām izmaiņām - un it īpaši pret
šīs izmaiņas izdarīšanu. Tā ka,
lūdzu, nobalsosim par to!
Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Lūdzu deputātus balsot. Tagad pievērsiet uzmanību: tas ir 101.jautājums - pēdējais darba kārtības jautājums. Balsosim par tā pārcelšanu pēc otrās sadaļas... 62.punkts jau vairs nedarbojas... pēc otrās sadaļas jūsu darba kārtībā. Lūdzu deputātus pievērst uzmanību... Tagad pāršķirstiet darba kārtību, lai visiem būtu skaidrs! Tātad tas ir pēc jautājuma par atvaļinājuma... nē... pēc otrās sadaļas... tas ir, pēc amatpersonu ievēlēšanas. Lūdzu balsošanas režīmu. Lūdzu deputātus balsot par šādām izmaiņām darba kārtībā. Lūdzu rezultātu! Par - 27, pret - 28, atturas - 25. Priekšlikums nav pieņemts.
Prezidijā vairāk priekšlikumu par izmaiņām darba kārtībā nav. Sākam izskatīt šodienas darba kārtību.
Pirmais šodienas darba kārtības
jautājums - Ministru prezidenta Andra Šķēles
ziņojums par valdības darbību.
A.Šķēle (Ministru prezidents).
Cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Godātie Saeimas deputāti! Mīļie žurnālisti! Dāmas un kungi! Man ir liels prieks sveikt jūs ar atgriešanos no brīvdienām. Jūs esat atpūtušies, izpriecājušies, Lieldienu šūpolēs šūpojušies, ar olām situšies un droši vien no lauku radiem dabūjuši dzirdēt visu gan par savu, gan par valdības darbu. Es domāju, arī pavasaris būs jūs uzmundrinājis un noskaņojis ražīgam darbam. No otras puses, pavasaris ir ne tikai vētras un dziņu laiks. Pavasaris ir arī laiks, kurā gribas pacelties virs ikdienas ķibelēm un padomāt par nākotni. Tad nu arī es gribētu sākt šo uzrunu ar to, kādu es redzu Latvijas nākotni, kādā Latvijā es gribētu dzīvot un uz kādu Latviju ir bijis un būs vērsts mans, kā Ministru prezidenta, darbs.
Nesen kāds žurnālists man uzdeva tādu tēlainu jautājumu - vai jums ir Latvijas nākotnes vīzija? Toreiz šis jautājums mani pārsteidza, un es kaut ko nenopietnu atburkšķēju. Un tomēr šis ir jautājums, uz kuru, manuprāt, obligāti jāatbild mums katram. Katram, kurš dzīvo šajā zemē, katram, kurš savu un savu bērnu nākotni saista ar šo valsti. Līdz šim mēs visi, arī es, esam runājuši galvenokārt par to, kas mums nepatīk un ko mēs negribam, taču tā ir tikai viena šā jautājuma daļa. Bieži tā netieši ietver arī otru, tomēr ir pārāk vienkāršota, lai demonstrētu valstsvīru un politiķu izpratnes līmeni.
Kāda tad ir mana nākotnes Latvija?
Teikšu uzreiz - tā ir bagāta valsts. Es gribētu, lai mēs aizmirstu 30 latu mazās pensijas tikpat ātri, kā mēs aizmirsām ziepju talonus, par kuriem bieži vien varēja dabūt kaut ko pēc formalīna smirdošu. Es gribētu, lai mēs aizmirstu šodienas grūtības komunālo maksājumu nokārtošanā tikpat ātri, kā mēs esam aizmirsuši rindas pēc desas, kurās latvietis ar latvieti runāja krieviski. Es gribētu dzīvot Latvijā, kurā šodienas mazās skolotāju algas un bērnu pabalsti šķistu tāds pats ļauns murgs kā cukura un benzīna taloni, kā tas, ka par noteiktu grāmatu lasīšanu cilvēkus lika cietumā un uz ārzemēm varēja tikt tikai īpaši pārbaudīti cilvēki. Es gribētu piedzīvot brīdi, kad pensionāri piketēs pie Ministru kabineta un teiks, ka arī 150 latu pensija ir daudz par maz. Es atceros laiku, kad krāsains plastmasas maisiņš bija dārga prestiža lieta, un šodien es sapņoju par brīdi, kad divas automašīnas ģimenē kļūs par pašsaprotamu realitāti, tāpat kā šodien šie krāsainie maisiņi ir kļuvuši par pierastu sīkumu. Es gribētu, lai Latvija sasniedz Eiropas līmeņa labklājību. Šodien tas šķiet tikpat nereāls un tāls mērķis kā tas, ka pirms pieciem gadiem mēs nevarējām iedomāties benzīntankus, kuros vispirms pielej pilnu bāku un tikai tad iet maksāt. Tāpat kā tas, ka mēs nevarējām iedomāties telefona automātus, no kuriem var sazvanīt Toronto. Un tāpat kā tas, ka mēs nevarējām noticēt, ka mums būs sava valsts un tā būs brīva un neatkarīga Eiropas kultūras zeme. Jau barikāžu laikā, lai gan teicām: "Lai arī vīzēs, bet brīvi!", mēs tomēr zinājām, ka gribam dzīvot Eiropā. Šodien Eiropa mums ir konkrēts mērķis, uz kuru ceļš ir nosprausts ar konkrētiem darbiem un pavisam skaidriem uzdevumiem. Eiropa mums simbolizē vēlamo drošības sajūtu un pārticības standartu. Jā, mēs esam tālu no Eiropas dzīves līmeņa, taču šodien to sasniegt ir daudz reālāk nekā pirms desmit gadiem sapņot par brīvu Latviju. Tas vēlreiz apliecina, ka tā pa īstam ir vērts gribēt tikai tādas lietas, kas citiem šķiet neiespējamas. Es sapņoju par to, lai tas, kas mums šodien šķiet neiespējams labklājības un drošības ziņā, drīz būtu pierasta realitāte. Es sapņoju par Latviju kā ekonomiski visattīstītāko zemi Baltijā un visā Austrumeiropā. Es sapņoju par brīdi, kad citas valstis brauks apgūt veiksmīgu reformu pieredzi pie mums, nevis mēs braukāsim pie kaimiņiem. Es sapņoju par valsti, kurā valda likums, atbildība un brīvība. Par Latviju, kurā barikāžu laika vienotība, nacionālā valstiskuma apziņas spēks un sabiedrības pašorganizācijas vara ir ne tikai svētas atmiņas, bet kalpo par dzīvotspējīgu nācijas un nacionālā valstiskuma kodolu. Es sapņoju arī par to brīdi, kad arodbiedrības beidzot vērsīsies pret darba devējiem, kuri nemaksā nodokļus, tā laupot strādājošajiem tiesības uz labu pensiju. Es nesen biju Valsts ieņēmumu dienestā un sapratu, ka man ir vēl viens sapnis: es eju Rīgā pa Smilšu ielu un skatos - pie Finansu ministrijas stāv rinda. Pieeju klāt, sāku interesēties, pēc kā stāv. Izrādās, visi atnākuši uz Valsts ieņēmumu dienestu stāties darbā, jo tas, atšķirībā no šodienas skumjās situācijas, ir cienījams, labi apmaksāts, perspektīvs darbs. Kas ir jādara, lai piepildītu šo sapni, un kas ir izdarīts četros pirmajos valdības darba mēnešos?
Valdības darba pirmā posma rezumējumā galvenokārt ir jārunā par divām lietām: par privatizācijas procesa pārkārtošanu kā lielāko panākumu un zemes tirgus veidošanas procesu kā lielāko neveiksmi. Tas, ka, no lēmumu pieņemšanas viedokļa, privatizācija ir tikpat kā pabeigta, manuprāt, ir lielākais šo četru mēnešu sasniegums. Man ir prieks, ka valdība četros mēnešos izdarīja to, ko visu partiju programmas solīja visus iepriekšējos gadus, bet kas diemžēl tā arī palika tikai labu nodomu līmenī.
Kāpēc es privatizācijai piešķiru tik lielu nozīmi? Lai to saprastu, vispirms ir jāatbrīvojas no dažiem mītiem. Mīts numur viens - lielie valsts uzņēmumi esot lielākie nodokļu maksātāji, tos privatizējot, valsts riskējot zaudēt lielus ienākumus. Tās ir muļķības. Gandrīz visi lielie valsts uzņēmumi ir arī lielākie parādnieki valsts budžetam. Bez tam jums visiem ir zināms, kādi nelikumīgi darījumi atklājas aiz lielu un solīdu valsts uzņēmumu fasādēm. Tie ir kļuvuši par milzīgu aparātu valsts līdzekļu izlaupīšanai. Pievērsiet uzmanību - garantijas par astronomiskām summām, kredīti, mistiski pirkumi vai aplaupoši nomas līgumi - tas viss par simtiem miljonu latu! Un šķiet, ka nereti politisko spēku interesēs. Jā, daži nepārprotami gribētu to saglabāt, bet tas noteikti ir pret valsts un nodokļu maksātāju interesēm. Bez tam politizētie uzņēmumu pārvaldes aparāti, manuprāt, jau kā parādība ir pietiekams arguments par labu privatizācijai.
Mīts jeb drīzāk aizspriedums numur divi - proti, uzņēmums pagaidām vēl labi strādā, tātad to vēl nevajag privatizēt. Tieši otrādi - uzņēmums ir jāprivatizē, kamēr valsts var dabūt par to naudu, kamēr tam ir vērtība. Tad, kad uzņēmums ir nolaists līdz kliņķim, nestrādā, puse radiatoru ir salā saplīsuši, bet otra puse nozagta, nodokļu nemaksas dēļ strādnieku darba stāžs apstājies, - tad privatizācija ir nokavēta un valstij ir jāpiemaksā, lai kāds šo uzņēmumu paņemtu. Tādu gadījumu, kad valstij būs jāpiemaksā, dzēšot milzīgos valsts uzņēmumu parādus, šobrīd ir daudz. Katrs šāds gadījums nozīmē izlaupītu naudu, katrs šāds gadījums nozīmē neizmantotu iespēju valsts ceļā uz labklājību.
Privatizācija ir svarīga četru iemeslu dēļ.
Pirmkārt, tās ir investīcijas un darba vietas.
Otrkārt, tā ir drošība, jo nekāda armija mūs nenosargās tik labi kā Rietumvalstu nauda, kas ir ieguldīta Latvijā.
Treškārt, privatizācija ir ceļš uz civilizētas un sakārtotas tirgus sabiedrības izveidi, uz kapitāla un vērtspapīru tirgus attīstību.
Ceturtkārt, privatizācija ir iespēja katram, kurš ir dzīvojis un strādājis šajā zemē, tagad saņemt kādu daļu no sava darba augļiem.
Es šodien katram gribu vaicāt - vai tu jau esi ieguldījis savus sertifikātus? Vai tu jau esi nopircis akcijas? Vai tu esi nostiprinājis savu ģimeni un nodrošinājis savu bērnu nākotni ar privātīpašumu? Jau šodien Rīgas Fondu biržā ir nopērkamas ļoti labu un nākotnē neapšaubāmi pelnošu uzņēmumu akcijas. Un katram, kam ir sertifikāti, ir iespējams tos iegādāties. Tālāka privatizācija un zemes tirgus padarīs šos procesus finansiāli vēl pievilcīgākus gan pašmāju ļaudīm, gan ārvalstu investīcijām. Valsts uzdevums ir rūpēties par to, lai būtu tieši tā. Ražošanas, tirdzniecības, tranzīta un citu nozaru uzplaukumam, kurš ar likumu palīdzību ir jāveicina valstij, ir tieši jāatspoguļojas visu valsts cilvēku dzīvē, katra personīgajā labklājībā.
Cienījamie deputāti! Tikai tad, kad mēs rūpējamies par to, lai veicinātu ekonomisko uzplaukumu, kas būtu uzplaukums visai valstij un katram Latvijas cilvēkam, - tikai tad mēs darām to, ko no mums gaida sabiedrība. Tikai tad mēs esam parādījuši, ka saprotam, ko nozīmē sociāli atbildīgs tirgus un ko nozīmē eiropeiska tautsaimniecība. Tirgus izveide un īpašumattiecību kā tirgus pamatelementa sakārtošana ir iemesls arī tam, kāpēc tik svarīgs ir zemes tirgus. Man ir ļoti žēl par to, ka sagatavotos likumprojektus par zemi valdībai neizdevās pieņemt Satversmes 81. panta kārtībā. Man ir žēl, ka vēl aizvien ir tādi politiķi, kuri cīnās pret brīvā tirgus izveidi un tātad par komunismu. Kuri cīnās pret labklājību un tātad par stagnāciju un atpalicību. Šis ir gadījums, kad vēl vienu reizi uzvarēja tie, kuru darbība apzināti vai neapzināti ir vērsta uz to, lai pasaules kartē Latviju atkal krāsotu sarkanā krāsā. Tajā pašā laikā es neturu ļaunu prātu uz šiem cilvēkiem, jo esmu pārliecināts, ka tie nezina, ko dara. Ir jāveic liels pārliecināšanas un skaidrošanas darbs, jo mums vēl aizvien nākas pārliecināties par to, cik dziļi boļševistiskā propaganda, izglītības un pseidokultūras mašinērija ir deformējusi mūsu pasaules redzējumu sev vēlamā virzienā un cik grūti ir atbrīvoties no šā mantojuma pat tiem, kas paši sevi uzskata par antikomunistiem un patiesi dziļi ienīst "sarkano mēri".
Zemes tirgus izveide ir jumtveida problēma, kas ir priekšnosacījums visu citu problēmu risināšanai. Viens piemērs. Ir skaidrs, ko zemes tirgus dod rūpniecības attīstības veicināšanai un jaunu darba vietu radīšanai. Bet ko zemes tirgus dos Latvijas laukiem? Latvijas zemnieks izsenis ir bijis stiprs un gudrs vīrs. Šodien šim zemniekam trūkst atspēriena punkta, trūkst atbalsta sajūtas. Atspēriena punktu varētu dot lēti kredīti, taču tādus zemnieks šodien nevar dabūt vai arī šo resursu nepietiek visiem. Zemes tirgus izveide ir nepieciešams nosacījums tam, lai varētu izveidot un attīstīt plašu hipotekārās kreditēšanas sistēmu. Tas nodrošinātu pieeju pie lētiem kredītiem, un uzņēmīgajiem zemniekiem būtu iespēja attīstīt savu saimniecību. Bez tam es ne vienu reizi vien esmu uzsvēris, ka Latvijas lauki ir ne tikai ekonomiska, bet arī sociāla problēma. Šo lauku vides objektīvo problēmu veiksmīgi risina tikai tās pasaules valstis, kurās ir stiprs privātīpašuma institūts. Valstis, kurās valda sociāli atbildīga brīvā tirgus principi. Trešā ceļa nav. Vai nu privātīpašums, vai nabadzība un komunisms. Eksperimentāli jau ir pierādīts, ka komunisms nav iespējams, taču neaizmirsīsim, ka nabadzība un totalitārisms - gan. Zemes tirgus ir principiāli svarīgs, lai Latvijā varētu iedibināt Eiropas tipa tautsaimniecību, brīvu un atbildīgu tirgu.
Cienījamie deputāti! Tas ir vienīgais cilvēcei zināmais ceļš uz labklājību. Ceļš uz to, ko no jums gaida jūsu vēlētāji, proti, pārticību. Ceļš uz to, lai Latvijas cilvēki iegūtu drošības sajūtu, ka rīt, parīt, pēc pusgada viņi spēs samaksāt par dzīvokli, sūtīt bērnus angļu valodas kursos un nopirkt tiem dāvanas dzimšanas dienā. Ceļš uz to, lai Latvijas cilvēkiem būtu nauda drēbēm un pilnvērtīgam uzturam, lai pietiktu naudas zobārstam un vajadzības gadījumā zālēm, lai būtu iespējas nodrošināt saviem bērniem labu izglītību un vecākiem mierīgas vecumdienas. Tas ir ceļš uz to, lai beidzot varētu izremontēt savu dzīvokli, salabot notecējušus griestus un sienas, beidzot iekārtotu tādu virtuvi un vannas istabu, par kādu jau tik sen ir sapņots. Tas ir ceļš uz to, lai varētu atļauties nopirkt tieši tādu kārtīgu motorzāģi, par kādu tik ilgi ir domāts.
Mīļie politiķi! Ja mēs gribam dzīvot pārticīgi un sasniegt Eiropas valstu dzīves līmeni, privatizācija, tāpat kā brīva zemes tirgus izveide, ir neizbēgama un nepieciešama lieta. Ir jāsaprot, ka reāla tirgus tautsaimniecība nav iedomājama ar valsts īpašuma dominanti. Cilvēki tiek baidīti ar dažādām blēņām tā vietā, lai pateiktu, ka ir skaidri un eksakti pierādīts - valstis, kurās ir lielāka ekonomiskā brīvība, sasniedz augstāku labklājības pakāpi. Tie, kas apgalvo, ka ir cits ceļš uz šo sapņu piepildīšanos, apzināti vai neapzināti melo. Melo, tāpat kā nesenā pagātnē to darīja visādi gudrinieki, stāstīdami, ka sociālisms ir vienīgais ceļš uz laimi un brīvību. Es vēlreiz atkārtoju - komunisti melo - cita ceļa nav. Tie, kas pretojas zemes tirgus izveidei un privatizācijai, manuprāt, ir līdzīgi tam multiplikācijas filmas nīlzirgam, kurš baidījās no potēm. Nabaga muļķītim nīlzirgam vismaz bija labi draugi, kas viņu beigu beigās pierunāja aiziet pie ārsta. Mums neviens palīgā nenāks. Neviens mums naudu tāpat vien nedos. Neviens mūsu vietā necīnīsies par mūsu labklājību. Apkārt ir tik daudz valstu, kas pretendē uz to, lai investīciju plūsma paietu garām Latvijai un iegrieztos pie viņiem, ka mums nevajadzētu lolot nekādas ilūzijas. Mums pašiem nav naudas, ar ko rekonstruēt savu rūpniecību tā, lai pēc 15 gadiem tā būtu modernākā Eiropā, aizņemties mēs negribam, uzkrājumu mums nav, tātad vienīgais ceļš ir investīcijas. Tie, kas politisku iemeslu dēļ pretojas zemes tirgum, - viņu rīcība ir kvalificējama kā mērķtiecīgs darbs pret labklājības celšanu, pret lielākām pensijām, stipendijām un pabalstiem.
Man pārmet, ka es galvenokārt orientējos uz ekonomisko problēmu risināšanu. Jā, tā tas ir. Taču tas ir vienīgais veids, kā izkļūt no tā stāvokļa, kādā Latvija šobrīd atrodas. Šīs valdības uzdevums vairs nav izveidot valsti un iedibināt pamatbrīvības, kā tas bija pirmajai valdībai pēc neatkarības atgūšanas. Šodien valdības un mūsu visu virsuzdevumam ir jābūt ekonomisko problēmu risināšanai. Attīstīta tautsaimniecība - tas nozīmē vairāk naudas. Attīstīta tautsaimniecība - tas nozīmē vairāk darba vietu. Attīstīta tautsaimniecība - tas nozīmē lielākas pensijas un lielākus pabalstus, lielākas algas un labākas skolas. Attīstīta tautsaimniecība - tas nozīmē savu bibliotēku un savu kino. Attīstīta tautsaimniecība - tas nozīmē labākus ceļus un labāku veselības aprūpi. Attīstīta tautsaimniecība nozīmē arī lielāku drošību - drošību uz ielām, drošību par savu un savu bērnu rītdienu. Attīstīta tautsaimniecība ir pilnīgi reāls mērķis, taču tā sasniegšanai nepieciešams liels darbs.
Kāds grieķu gudrais ļoti sen ir teicis: tautai par likumu ir jācīnās kā par pilsētas mūri. Arī mums šodien būtu jācīnās par katru likumu tāpat kā kara laikā par mūri, kas nosargā no pilnīgas izpostīšanas, verdzības un nabadzības, pazemojumiem. Mēs esam tieši tādā situācijā. Likums ir valsts varas realizācijas mehānisms. Likums ir sakārtotības sākums un brīvības garants. Likums - tā ir skaidrība un noteiktība. Likums - tās ir civilizētas attiecības. Mēs būsim posta zeme, ja strādāsim ar ātrumu - viens likums trijos mēnešos un ja tas pats būs likums par budžetu.
Valdība pirmajā sava darba posmā ir izstrādājusi vairāk nekā 80 tiesību aktu. Un tas ir gluži vai pa vienam labojumam katru darba dienu. Temps ir bijis straujš, un nav brīnums, ka daudzus tas mulsina. Lieldienu brīvdienās Satversmes 81.panta kārtībā pieņemti vairāk nekā 50 likumi vai to labojumi un šajās dienās jau iesniegti Saeimā. 19 likumprojekti tiks iesniegti jums, godātie deputāti, parastā kārtībā. Noraidot vai novilcinot kādu no valdības sagatavotajiem labojumiem, jūs uzņematies atbildību par to, ka reformu temps tādējādi atkal tiks nobremzēts. Atkal attīstības un kustības vietā tiek izvēlēta stagnācija un atpalicība. Jūs varat ar vieglu roku pārsvītrot visu valdības darbu un nodomus. Tikai nevainojiet valdību, savu pašu nespēju slēpjot aiz lozungiem par varas dalīšanu un demokrātiju. Ar demokrātiju nedrīkst maskēt bezatbildību, bezdarbību un kompetences trūkumu. Demokrātija nav vīģes lapa, ar kuru piesegt varas vājumu, birokrātijas patvaļu un vispārēju bezatbildību. Par katru likumu, kurš nestāsies spēkā, vainīgi būsit jūs. Vainīgi savu vēlētāju, vainīgi Latvijas nākotnes un Latvijas labklājības priekšā.
Es, protams, šobrīd šķietu pārlieku ass, taču strikti gribu vērsties pret tendencēm, kas ved uz konfrontāciju starp likumdevēja varu un izpildvaru. Saeima - vēlēti tautas pārstāvji ir apstiprinājuši valdību, nobalsojuši par uzticību tai. Mums visiem ir vieni mērķi, proti, izvest valsti no stagnācijas un atpalicības. Bet kur ir šī uzticība? Kur ir šī izpratne par vienotiem mērķiem? Tā pazūd, līdzko kāds sāk kaut ko darīt. Ir tāda sajūta, it kā šobrīd kāds gribētu valdību apstādināt. Sak, pag, pag, puiši, kur tad tā jāskrien? Labāk pasēdēsim, padomāsim, paaicināsim ekspertus un nodosim komisijām, izskatīsim jautājumu vēlreiz. Man šāda pieeja nav pieņemama. Es nebaidos izmantot Satversmē noteiktās Ministru kabineta pilnvaras, jo nepiekrītu, ka tās būtu par lielu. Gluži otrādi - es domāju, ka valdībai šajā reformu stagnācijas laikā pilnvaras varētu būt vēl lielākas.
Es saprotu, ka tas varbūt izklausās nevietā šajā auditorijā, runājot no šīs augstās tribīnes, bet es nebaidītos izmantot arī tiesības mainīt valsts nodokļu politiku un citas lietas, ja valdībai šādas pilnvaras būtu. Es esmu pārliecināts, ka valstij un tajā īstenotajām reformām tas noteikti nāktu tikai par labu. Mēs vismaz iegūtu tik ārkārtīgi svarīgo lietu - laiku. Stipra un stabila vara pārejas laikā ir vienīgais veids, kā panākt lūzumu attīstībā un izrauties no stagnācijas. Valdībai ir nepieciešama rīcības telpa. Tikai tā var nodrošināt pietiekamu reformu ātrumu.
Godātā Saeima! Es neesmu nācis uz šo amatu, lai visiem patiktu. Tas nav iespējams. Vismaz šajā laikā, kad ir jāizšķiras par daudzām nepopulārām un sāpīgām lietām. Taču tieši tāpēc valdībai ir īpaši vajadzīgs un svarīgs Saeimas atbalsts. Tieši Saeimas atbalsts valdībai, nevis atsevišķu partiju atbalsts atsevišķiem ministriem vai ierēdņiem. Ir vajadzīgs atbalsts valdības īstenotajai politikai, konkrētā gadījumā - skaidrai un noteiktai politikai uz labklājības līmeņa celšanu. Ir vajadzīgs atbalsts tai valdībai, kurai jūs esat uzticējušies, un atbalsts tām reformām, kuras šī valdība grib īstenot.
Šobrīd rodas priekšstats, ka daža partija ir deleģējusi savus cilvēkus valdībā nevis tāpēc, lai kaut ko izdarītu, bet tāpēc, lai neļautu to izdarīt citiem un lai vispār skatītos, kaut tikai kas nenotiek. Man tāda pieeja nav pieņemama, un es gribu, lai kaut kas notiek. Es gribu izdarīt konkrētas lietas. Es nestrādāšu pēc principa - kas nekā nedara, tas nekļūdās. Un es darīšu visu, lai nepieļautu populismu un to, ka valdības darbs tiek sabotēts. Ja Saeima nespēs pieskaņoties valdības tempam, ja uzvarēs argumenti, kas ierobežos valdības iniciatīvas likumdošanas laukā, es kā Ministru prezidents, protams, varu pieprasīt sasaukt Saeimas ārkārtas sēdes. Man te, Saeimā, ir kabinets, es varu strādāt arī šeit.
Arī ar demokrātiju viss būs kārtībā. Domāju, ka, kopīgi strādājot arī sestdienās un svētdienās pa 16 stundām dienā, mēs spēsim šo to izdarīt. Tam, kurš nespēj vai negrib strādāt, ir jāiet mājās, jo viņš nav attaisnojis savu vēlētāju cerības vai, salīdzinot ar uzņēmējdarbību, es varētu teikt, nav izpildījis līguma noteikumus.
Cienījamie deputāti, jūs esat noslēguši līgumu ar saviem vēlētājiem. Atcerieties, ko jūs viņiem solījāt! Atcerieties, ka jums ir iespējas šos solījumus izpildīt. Mēs nedrīkstam sēdēt savos krēslos un izlikties, ka esam ļoti gudri, ka daudz strādājam tad, kad reāli nekā neizdarām un varam lepoties drīzāk ar muļķību, nevis ar tālredzīgu gudrību.
Cienījamie deputāti! Pēdējā laikā esmu dzirdējis viedokļus, ka es dramatizējot stāvokli valstī un tas graujot valsts prestižu. Vispirms es gribu teikt, ka te nav runa par drāmu, bet gan par ilūziju atmešanu. Un ilūzijas ir mums, nevis ārzemju ekspertiem, biznesmeņiem vai tūristiem. Mēs varam apmānīt sevi un savus vēlētājus, bet ne jau tos, kuri precīzi, sausi un bez jebkādām emocijām vērtē Latvijas ekonomisko stāvokli, stabilitāti, riska un investīciju drošības pakāpi. Valdība kopīgi ar Starptautisko valūtas fondu ir izstrādājusi dokumentu, kas ļauj starptautiskajā arēnā kvalificēt Latvijas Republiku kā tādu valsti, kurai ir cerības uz dzīvotspēju. Cerības uz dzīvotspēju ir pats optimistiskākais novērtējums, kādu mēs šobrīd esam varējuši iegūt. Un, ticiet man, mēs varam runāt vai paziņot vienalga ko, taču šo vērtējumu mainīs tikai tas, kā mēs mācēsim nodrošināt valstī politisku stabilitāti un tautsaimniecības attīstībai labvēlīgu vidi.
Iepriekšējais gads bija vēlēšanu gads, un tas ir nesis līdzi daudz dažādu mānekļu. Viens otrs ir runājis tīrus melus un galu galā pats ar laiku tiem arī noticējis. Vēlēšanas mūsu zemē ir kas līdzīgs saulgriežu naktij, kurā notiek dažādas neticamas, bet patīkamas pārvērtības un burvestības. Pie mums uz vēlēšanām samazinās noziedzības līmenis, ir labi ekonomiskās aktivitātes rādītāji, arī budžets vairs neizskatās tik kritisks. Un nākotne sāk rādīties daudz rožainākās krāsās. Var jau būt, ka es dramatizēju. Var jau būt, ka es esmu pārāk neiecietīgs pret to ierēdni, kurš katru dienu Latvijas valsts vārdā piesmej un pazemo gan mūsu pašu cilvēkus, gan ārzemniekus, kuri ir atbraukuši, lai veiktu darījumus, iztērētu šeit savu naudu, lai veiktu ieguldījumus.
Es negribu nevienu baidīt, es gribu aicināt uz darbu, taču, lai strādātu, lietas ir jāredz tādas, kādas tās ir. Mēs nevaram uzsākt mājas remontu, nenoplēšot vecās tapetes, kas slēpj tarakānu takas, nenokasot veco krāsu un neizmēžot visus vecos krāmus, aiz kuriem žurkas ir savilkušas dažādu mantību. Es negribu teikt, ka valdība jau būtu veikusi nez kādus varoņdarbus. To, kas nav izdarīts iepriekšējos gados, nevar izmainīt četros mēnešos, bet es esmu apmierināts ar valdības darbu un gribu pateikt paldies visiem tiem ministriem, kas ir spējuši pacelties pāri savu partiju "silei", pāri vēlmēm papildināt šo "barotavu" un ir pašaizliedzīgi un smagi strādājuši valdības deklarācijā iezīmēto mērķu sasniegšanai. Es gribu pateikt paldies visiem tiem, kas ir atbalstījuši valdību un veicinājuši tās mērķu sasniegšanu šeit, Saeimā, valsts iestādēs, kā arī masu informācijas līdzekļos, ar objektivitāti un analītiskumu veicinot mūsu kopīgo sapņu piepildīšanos ar savu līdzdalību un darbu.
Ministru kabineta sagatavotās likumdošanas iniciatīvas skar plašu jautājumu loku. Īpaši svarīgi ir labojumi, kas vienkāršo investoru darbību un privatizācijas kārtību. Tāpat arī valdības izstrādātais likums par bankrotu. Ir uzsākts darbs pie degvielas licencēšanas, palielinājušies ieņēmumi par akcīzi. Valdība šajos četros mēnešos ir spērusi noteiktus un enerģiskus soļus investīciju piesaistes virzienā, un man ir prieks, ka stabilais valdības kurss uz tautsaimniecībai labvēlīgas vides veidošanu jau tagad sāk atspoguļoties ekonomiskās dzīves norisēs. Valsts parādzīmju procentu likme ir nokritusies divas reizes. Tas nozīmē, ka komercbankām būs jāmeklē iespējas, kur ieguldīt naudu. Nauda tiks ieguldīta uzņēmējdarbībā. Tas radīs jaunas darba vietas, jaunus nodokļu maksātājus un jaunu dzīvību Latvijas tautsaimniecībā. Tas veidos papildu ienākumus budžetā un dos iespēju palielināt pensijas un algas budžeta iestādēs strādājošajiem.
Latvijas finansu tirgū ir ienākušas lielākās pasaules ieguldītājfirmas un sākušas uzpirkt Latvijas valsts parādzīmes. Pirmo reizi ir radies pieprasījums pēc gada obligācijām, un tas liecina par to, ka finansu tirgū ir uzticība šai valdībai. Tad, kad parādīsies pieprasījums pēc trīs gadu obligācijām, tas liecinās par to, ka tautsaimnieki uzticas arī jums, deputāti! Laba zīme ir arī tā, ka pamazām sāk celties depozītnoguldījumu apjoms. Ir izdarīti grozījumi likumā "Par Valsts kontroli".
Šajās pavasarīgajās dienās, kad visiem prāts nesas uz sakopšanu un remontiem, paskatīsimies ne tikai to, ko un kā "remontē" ministri, bet arī to, kas notiek pašvaldībās. Pašvaldībām, kas nemitīgi sūdzas par līdzekļu trūkumu, būtu jāapietas ar tiem īpaši uzmanīgi. Diemžēl bieži vien tieši pašvaldībās ir vērojama ļoti neracionāla līdzekļu izmantošana. Es ceru, ka Valsts kontrole turpmāk rūpīgi sekos tam, lai šādu gadījumu būtu aizvien mazāk.
Mēs esam arī uzsākuši cīņu par ierēdniecības darba efektivitātes celšanu, un es ceru, ka mēs tiksim galā arī ar ierēdniecības politizāciju. Vienīgajam katra ierēdņa darba kritērijam ir jābūt viņa kompetencei, godīgumam un darba kvalitātei, nevis piederībai partijai.
Arī attiecībā uz muitu valdība ir spērusi virkni soļu, kuru mērķis ir palīdzēt mūsu muitniekiem tikt galā gan ar netīrību un nesakārtotību, gan ar vēlmi iedzīvoties uz likumu pārkāpšanas un valsts rēķina. Es esmu pārliecināts, ka rezultāti būs redzami jau šī gada laikā.
Man ir gandarījums par to, ka Latvijas iniciatīva ir vainagojusies ar rezultātiem un ir panākta vienošanās ar Baltijas valstīm par vienotas ekonomiskās telpas izveidi. Vienotas ekonomiskās telpas izveide Baltijā ir "pârbaudes akmens" Baltijas valstīm. Tas ir jautājums, kura risinājums parādīs visai pasaulei, vai Baltijas valstis ir sasniegušas tādu izpratnes, kultūras un politiskās atbildības līmeni, ka būtu gatavas iekļauties Eiropā. Ceļš uz Eiropu ir principiāla izšķiršanās. Mums ir jāapzinās, kas ir tā kultūra, kas ir tas dzīvesveids un kāda ir tā nākotne, kurai mēs vēlamies būt piederīgi. Es domāju, ka Latvija ir Eiropas zeme, un, ja mēs vēlamies neatgriezeniski nostiprināties šādā kvalitātē, tad virzībai uz Eiropu ir jābūt vienai no mūsu politikas prioritātēm. Jebkuri pretēji centieni ir virzība nevis uz priekšu, bet gan atpakaļ. Atpakaļ uz turieni, kur mums iemācīs mīlēt brālīgos kaimiņus. Mums nav ko sapņot par Eiropu un Eiropas līmeņa labklājību, ja mēs nespēsim izdarīt visu to, kas ir atkarīgs no mums pašiem. Vienota Baltija ir nepieciešams priekšnoteikums tam, lai Baltijas valstis kļūtu par vienotas Eiropas sastāvdaļu. Tas ir ārkārtīgi svarīgi un uz šī fona īpaši patīkami, ka ir izdevies taisnīgi atrisināt Latvijas un Igaunijas jūras robežas jautājumu, ko līdz šim kavēja gan tas, ka mūsu kaimiņi vēl nebija gatavi realizēt tās konsekvences, kuras prasa Eiropas gars un mūsu kopējā vēlme kļūt par pilntiesīgiem Eiropas savienības locekļiem, gan arī Latvijas puses nostāja, kas tika īstenota pirms šīs valdības pilnvaru laika un kas noteikti nebija izdevīga Latvijas Republikai. Apņēmības trūkums un politiska bezspēcība nedrīkst turpmāk raksturot mūsu valsts nostāju.
Es neredzu iemeslus, kāpēc mēs nevarētu būt visattīstītākā Baltijas valsts. Tieši otrādi! Mums ir daudz priekšrocību, taču mums ir jāpārvar bailes no konkurences un tirgus atvēršanas. Vienots Baltijas tirgus mums ir īpaši svarīgs tieši no šīs psiholoģiskās barjeras viedokļa, kuras pārvarēšana ļautu mums labāk sagatavoties integrācijai Eiropā. Protams, tas ir milzīgs impulss mūsu tautsaimniecībai un lielisks solis uz konkurētspējīgas ražošanas attīstību. Konkurences apstākļi prasa īpašu atbildību arī no politiķiem. Visu brīvā tirgus pasauli raksturo tas, ka konkurences apstākļos atrodas ne tikai katrs atsevišķais cilvēks vai uzņēmējs, bet arī valsts. Kur ir lielāka politiskā stabilitāte, prognozējama nodokļu politika un skaidra to piemērošanas kārtība, stingrāka monetārā politika, mazāki birokrātiskie šķēršļi un augstāki drošības rādītāji, tur straujāk attīstās tautsaimniecība. Ieplūst investīcijas, un ir iespējas ražot konkurētspējīgu preci.
Jau vistuvākajā laikā sasniegt Igaunijas attīstības līmeni ir pirmais mūsu uzdevums. Mūsu ziemeļu kaimiņi mums ir jāuzskata par pozitīvu piemēru, kas rāda, kā ir iespējams panākt lūzumu tautsaimniecības attīstībā. Jau šogad mums vajadzētu panākt nacionālā kopprodukta pieaugumu 2% apmērā. Bet nākošajos gados mūsu mērķim ir jābūt nacionālā kopprodukta pieauguma tempam 6%-8% gadā. Tas ir temps, kāds nepieciešams, lai labklājības ziņā mēs spētu pietuvoties attīstīto valstu līmenim. Lai arī Latvijā gan strādnieks, gan pensionārs saņemtu tikpat, cik citās Eiropas valstīs, lai to sasniegtu, lai celtu Latvijas kā valsts konkurētspēju, īsā laikposmā ir jāveic milzīgs darbs. Valdībai un Saeimai ir jāstrādā spraigā režīmā. Tempam ir jākļūst par valdības un tagad, kad jūs esat atpūtušies un pavasarīga spirgtuma pilni, noteikti arī par Saeimas darba būtiskāko raksturlielumu.
Vēlākais gada laikā ir jāizmainās valsts nodokļu politikai. Jāpanāk konsekvence pašā nodokļu piemērošanas kārtībā. Nedrīkst būt tā, ka tie, kas atbild par nodokļu iekasēšanu, ir ieinteresēti nevis izskaidrot un sekmēt maksāšanu, bet gan "uzskrūvēt" pēc iespējas lielākas soda naudas un tad saņemt no tām zināmas prēmijas.
Tādā veidā, kādā ir saglabājies, piemēram, īpašuma nodoklis, tas ir uzskatāms par sociālisma palieku. Tiek aplikts nevis patēriņš, bet ražošana. Jābūt ir tieši otrādi. Jāmaksā būtu par braukāšanu labajās mašīnās un par dzīvošanu lepnajās mājās, nevis par to, ka tu būvē fabriku. Par lielajām privātmājām visiem ir jāmaksā nodoklis. Arī man, Kreitusiem un Krištopanam, bet nodoklis nebūtu jāmaksā par gateri vai remontdarbnīcu. Ir jādefinē "depresīvie" rajoni un ar attiecīgām nodokļu svirām jāsekmē ražošana un darba vietu radīšana tajos. Reformu veiksme un temps lielā mērā ir atkarīgs no tā, vai izdodas izbēgt no pēkšņa bezdarba viļņa. Īpaši aktuāli tas ir lauku rajonos, un valdībai par to ir jādomā nemitīgi. Atcerēsimies arī to, ka viens no nodokļu pamatuzdevumiem ir pildīt valsts kasi. Es pats nesmēķēju un esmu aktīvs šā netikuma pretinieks, bet cigaretēm akcīzes nodoklis būtu jāsamazina, jo esošā likme nav sasniegusi savus mērķus. Šādu piemēru, kas ilustrē mūsu nodokļu politikas nepilnības, ir daudz.
Es pagājušajā mēnesī tikos ar svētajiem tēviem. Raudāt gribas par to, kādā stāvoklī ir Latvijas dievnami. Arī šeit valstij būtu jāpalīdz, un man jau ir skaidrs, ko varētu izdarīt.
Sevišķa uzmanība ir jāveltī infrastruktūras attīstībai. Dziļā ziema un pavasara šķīdonis mums vēlreiz atgādina, cik svarīgs, īpaši laukos, ir ceļš. Ceļš - tas ir dzīvības sākums. Atcerēsimies, ka arī Amerika sākās ar dzelzceļu.
Lai gan akcīzes nodokļa paaugstinājums degvielai reizē ir arī solis uz budžeta sabalansēšanu, tas dos papildu līdzekļus mūsu ceļu saimniecības uzlabošanai. Infrastruktūra ir viens no nozīmīgākajiem tautsaimniecības attīstības nosacījumiem. Jā, tas ir labi, ka mēs no automāta varam sazvanīt Toronto, taču nav piedodams, ka mēs nevaram sazvanīt Beberbeķus. "Lattelekom" problēmas šonedēļ jau tika skatītas valdībā un noteikti kļūs par vienu no jautājumiem, kuru valdība taisnīgi atrisinās nākošajā sava darba posmā.
Viens no svarīgākajiem valdības uzdevumiem tuvākajā laikā ir pirmā datu pārraides tīkla izveidošana. Tikai mūsu neizdarība - nav cita iemesla, - kāpēc mēs dzīvojam tā, it kā kompjūteri pasaulē vēl nebūtu izgudroti. Tā ir nepiedodama, pat noziedzīga atpalicība. 20.gadsimtā nevar pieļaut situāciju, ka par mašīnas zādzību robežsargi uzzina tikai pēc divām nedēļām. Tam ir jānotiek desmit minūšu laikā, un jau šovasar mēs šo sistēmu izveidosim. Tas ļaus arī principiāli uzlabot gan Valsts ieņēmumu dienesta darbu, gan robežapsardzes, muitas un tiesībsargājošo struktūru darba efektivitāti.
Valsts teritoriālā reforma ir vēl viens grūts solis, kurš mums ir jāizdara. Lielākā daļa pagastu nevar uzturēt savu ambulanci, skolu, bibliotēku. Laukos ir augsts bezdarba līmenis, un tā ir milzīga nelaime konkrētiem cilvēkiem un visai mūsu zemei. Bezdarbs un sociālās problēmas iet roku rokā ar alkoholismu, ar izjukušām ģimenēm un postā atstātiem bērniem. Reforma nedrīkst kļūt par dažu politiķu pašapmierināšanos, taču mums nevienam nav vajadzīgas nabadzīgas pašvaldības. Mums nav vajadzīgi rajoni, kuros nav darba vietu, bet nauda tiek tērēta pašvaldību ierēdņu uzturēšanai. Viņi arī ir tie, kas pretojas reformai, un tas ir normāli. Nekur un nekad pasaulē vēl neviens ierēdnis nav atbalstījis ierēdņu skaita samazināšanu. Ierēdniecībai piemīt īpašība augt lielumā, tā nemīl sarauties.
Runājot par to, kas vēl ir jāizdara, es nevaru uzskaitīt visu, taču vienu es gribu uzsvērt. Mums nākošgad ir jāiziet uz bezdeficīta budžetu. Tas ir vienīgais veids, kā mēs varam panākt savus kaimiņus. Tas ir pilnīgi nepieciešams nosacījums mūsu ceļā uz labklājību, tāpēc es gribu lūgt jūs, cienījamie deputāti: lūdzu, lūdzu, nepieņemiet neko tādu, kas palielinātu budžeta izdevumus! Lūdzu, lūdzu!
Godātā Saeima! Salīdzināt valsti ar uzņēmumu ir ērta metafora. Labs uzņēmums ir tas, kurā valda kārtība un kura ieņēmumi ir lielāki par izdevumiem. Labs, plaukstošs uzņēmums ir tāds, kurā strādnieki saņem labas algas, saņem tās laikā un par viņiem tiek nomaksāts sociālais nodoklis. Labs uzņēmums ir tāds, kurš nepamet savus darbiniekus nelaimē un neaizmirst tos, kas visu mūžu ir nostrādājuši uzņēmumā un aizgājuši pelnītā atpūtā. Labs uzņēmums ir tas, kurš domā par jaunās paaudzes izglītošanu. Labs uzņēmums ir tas, kura vārds izraisa cieņu. Par plaukstošu nekad nekļūs uzņēmums, kura darbinieki izturas rupji un nevērīgi pret savu darbu un cilvēkiem. Uzņēmums, kurā zog pašu darbinieki. Uzņēmums, kurā darbinieki nav motivēti strādāt labāk un vairot uzņēmuma - tātad savu - labklājību.
Līdzīgi ir ar valsti. Pasaulē ir valstis, kurās valdības darbs pilnībā tiek vērtēts pēc uzņēmējdarbības principiem. Ir valstis, kuras tieši tāpat kā uzņēmumi gada beigās publicē gada pārskatu, kas ietver sevī pilno bilanci, pārskatu par ieņēmumiem un izdevumiem līdzīgi mūsu budžetam, ārpusbilances saistības, precīzu auditu par infrastruktūras un dabas bagātību vērtību.
Mūsu valsts šobrīd neatgādina plaukstošu uzņēmumu. Arī tās pārvaldes, kontroles un uzskaites mehānismi lietderīguma koeficienta ziņā tālu atpaliek no plaukstoša uzņēmuma rādītājiem. Pārāk daudz ierēdņu, pārāk neefektīvs viņu darbs, pilnīga nesakārtotība informācijas aprites ziņā. Mums uz vienu iedzīvotāju ir vairāk ārstu, skolotāju un zemnieku nekā attīstītajās valstīs, taču nebūt ne vairākas reizes lielāka drošība uz ielām, augstāks apmācības līmenis vai efektīvāka valsts pārvalde. Tas nozīmē, ka ir daudz jādomā par efektivitātes celšanu. Jebkurā gadījumā uzņēmuma labklājību mēra pēc tā, cik skaistas un sakoptas ir uzņēmuma ēkas un teritorija, cik lielas pensijas saņem no uzņēmuma aizgājušie un cik pārticīgi dzīvo uzņēmumā strādājošie.
Ar valsti ir līdzīgi. Nekautrēsimies
pateikt, ka šodien mūsu mērķis ir labklājība.
Jūsu vēlētāji ir balsojuši par
jums tāpēc, ka uzticējās jums un cerēja,
ka jūs būsit tie cilvēki, kas spēs tuvināt
pārticību viņu mājās. Tieši
pārticība, darba vietas un nodrošināta
nākotne ir galvenais, ko gaida no mums. Tas ir pamatjautājums,
un es vēlreiz uzsveru - pārticība ir mērķis,
kuru ir iespējams sasniegt. Šis mērķis
ir daudz reālāks nekā brīva Latvija pirms
desmit gadiem. Atšķirība ir tā, ka toreiz
mūsu mērķu realizācija lielā mērā
bija atkarīga no lielvarām. Mūsu šodienas
mērķis - labklājība - ir mūsu
pašu rokās. Mēs jau esam aizmirsuši šīs
milzīgās pārvērtības ceļā
uz brīvību, bet es esmu pārliecināts,
ka mēs vēl varam piedzīvot tādas pašas
arī labklājības ziņā. Tas ir iespējams.
Bet atcerēsimies to katrā balsojumā, atcerēsimies
to vienmēr, kad pieņemam kādu lēmumu
vai kāpjam tribīnē. Atcerēsimies to
tad, kad lemjam par zemi, par privatizāciju, par robežām,
par nodokļiem, par jebkuru citu jautājumu. Atcerēsimies
un pajautāsim: vai šis solis ir pretī tautsaimniecības
attīstībai, tātad sabiedrības pārticībai.
Vai tas, ko mēs darām, tuvina Latviju pārticībai,
vai arī ir vērsts tikai uz partijas vai mūsu
pašu interesēm? Tas ir galvenais, ko es gribētu
jums lūgt. Pārticība ir mērķis,
kuru var sasniegt, kopīgi un gudri strādājot.
Vienīgais iespējamais šķērslis
ir muļķība vai arī tas, ka politiķi
savas vai partijas intereses vērtē augstāk
par šo mērķi. Es ceru, ka mums šie šķēršļi
netraucēs. Visu labu jums! Paldies. (Aplausi.)
Sēdes vadītāja. Es vēlos precizēt, ka Saeimā brīvdienas nav bijušas, ir bijis pārtraukums starp ziemas un pavasara sesiju, kura laikā ir strādājušas visas komisijas, kā arī Prezidijs. Par to jūs pārliecināsities tūlīt, kad mēs sāksim izskatīt šodienas darba kārtību. (Aplausi.)
Šobrīd debatēs ir pieteicies viens
cilvēks, un tas ir frakcijas "Latvijai" deputāts
Kārlis Čerāns.
K.Čerāns (frakcija "Latvijai").
Godātais Ministru prezidenta kungs! Cienījamā sēdes vadītāja! Godātie deputāti! Andra Šķēles vadītā valdība gan pirmo 100 dienu laikā, gan arī šobrīd ir izcēlusies un joprojām izceļas ar lielu, it kā no darbības nākošu troksni, tomēr ikviens ir vērtējams ne jau pēc trokšņa, ko viņš te sacēla, bet gan pēc viņa darbiem. Un ar darbiem šai valdībai tā nu ir, kā ir. Vispirms jau budžets. Budžeta ienākumu daļa ir noteikta noziedzīgi zemā līmenī, lai pēc tam viegli varētu demonstrēt darbības imitāciju, uzrādot šķietamus uzlabojumus attiecībā pret pašpasludināto "izejas līmeni". Valdībai ir vienalga, ka tās neizdarības dēļ nevar samaksāt pienācīgas pensijas, pabalstus bērnu dzimstības uzlabošanai jeb stimulēšanai, kā arī cita veida medicīniskos un sociālos pabalstus. Ka nevar samaksāt pienācīgu algu, lai no skolām neietu projām labākie skolotāji, un ka nevar nodrošināt mācību procesam elementāro, nepieciešamo tehnisko bāzi. Līdzekļu tēriņš ministrijās un citās valsts pārvaldes iestādēs netiek būtiski ierobežots. Savukārt pašvaldībām bieži vien netiek nodrošināts 1995.gada līmenis bez jebkādiem inflācijas koeficientiem. Tas nav godīgi, kungi! Ja ir jādzīvo taupīgāk, tad taupīgāk ir jādzīvo visiem. Un ļoti ciniski šodien izskan premjera izteiktie akcenti par nākotnes vīziju, viņš nerunā par to, ka šodien tautā daudzi mirst badā un ir vajadzīgi konkrēti pasākumi, kas ir veicami tūlīt. Bet šāda nostāja ir saprotama, jo par šo vīziju premjeram nebūs jāuzņemas atbildība, kā tas būtu attiecībā uz konkrētām un tūlīt veicamām lietām. Tā vietā valdība problēmas, kas tai rodas, cenšas atrisināt uz tautas rēķina. Lai ņemam vērā kaut vai līdz šim jau diezgan plaši izskanējušo diskusiju par akcīzes nodokļa paaugstināšanu, par ko runa acīmredzot būs arī šodien. Uz Eiropu ir jāiet, bet ne jau akcīzes nodokļa likme ir tā, ar kuras paaugstināšanu ir jāsāk. Tā vietā būtu bijis daudz labāk, ja valdība spētu nodrošināt jau esošā nodokļa pienācīgu iekasēšanu. Citādi iznāk tā: tiem, kas maksā, liek maksāt vēl vairāk, bet tiem, kas nemaksā, parādās vēl papildu priekšrocības. Gribu šeit atzīmēt, ka frakcija "Latvijai" valsts budžeta apspriešanas laikā tika iesniegusi veselu virkni konkrētu priekšlikumu, pieprasot no valdības politiskas atbildības uzņemšanos par budžeta ieņēmumu daļas uzlabošanu, kā arī taupības režīma ieviešanu valsts pārvaldes institūcijās, novirzot šādā veidā papildus ievāktos vai atbrīvojušos līdzekļus sociālajai sfērai, izglītībai, zinātnei, pašvaldībām, kā arī budžeta deficīta segšanai, jo jāņem vērā arī tas smagais fakts, ka Latvijas valsts joprojām dzīvo uz parāda, kas būs jāatmaksā nākamajām paaudzēm, un šis parāds šīs valdības laikā vēl tikai palielinās. Diemžēl visi frakcijas "Latvijai" priekšlikumi par grozījumiem budžetā tika ciniskā veidā noraidīti, pat neminot praktiski nekādus pretargumentus.
Protams, ir jāatzīmē arī pozitīvas iezīmes šajās valdības 100 dienās, un tā ir vispirms finansu ministra Aivara Kreitusa atteikšanās parakstīt valdības, tas ir, valsts, garantijas kredītam no Eiropas rekonstrukcijas un attīstības bankas uzņēmumam "Latvenergo" Daugavas HES kaskādes rekonstrukcijai. Šeit jāņem vērā tas, ka kredīta nosacījumos ir paredzēts nepieciešamības gadījumā pašu HES kaskādi noformēt kā ķīlu, kā arī tas, ka paši kredīta ņemšanas pamatojumi ir, maigi sakot, visai nepārliecinoši. Es tomēr ceru, ka Saeima šodien nonāks līdz balsošanai par nepieciešamību šo un arī citus līdzīgu kredītu ņemšanas vai valsts garantiju sniegšanas gadījumus skatīt un izlemt Saeimā, jo ne jau godātie ministri, kas tiks pie kredītu sagādāto naudas resursu apsaimniekošanas, būs tie, kam šie kredīti vēlāk būs jāatdod. Kredītu atmaksas smagums gulsies uz visas tautas, uz nodokļu maksātāju pleciem. Diemžēl valdības aprindās ir pārāk stiprs spiediens uz to, lai garantijas konkrētajam Eiropas rekonstrukcijas un attīstības bankas kredītam tomēr tiktu parakstītas, tādējādi metodiski turpinot iepriekšējo - Godmaņa, Birkava un Gaiļa vadīto - valdību mērķtiecīgo tautas aplaupīšanas politiku. Var piekrist Šķēles kunga dotajam vērtējumam, ka valsts ir novesta līdz bankrota stāvoklim, bet, ja mēs konstatējam šādu ārkārtas faktu, tad ir jādod arī atbilde uz jautājumiem, kāpēc šāds bankrota stāvoklis radies, kas un kādā veidā par to ir atbildīgs un, otrkārt, ko šādā situācijā darīt, lai palīdzētu tiem, kam šodien iet visgrūtāk. Ne uz vienu, ne uz otru jautājumu Šķēles kunga vadītā valdība atbildes nesniedz. Iepriekšējās valdības vadītājs Gailis ir ministrs arī pašreizējā valdībā un gatavojas veikt savu kārtējo voluntāro refomu plejādi, pret kuru realizāciju šādā veidā skaidru "nç" pateikušas arī pašvaldības, tās, kuras ir paredzēts pakļaut šīm reformām. Nerunāsim par šā ministra iecerētajām "reformām" (pēdiņās) savā kabinetā, tās gan šobrīd ir premjera aktivitātes rezultātā drusku pierimušas. Nekritiskās attieksmes dēļ, jo nav tikusi ierosināta neviena nopietna tiesas lieta pret bijušajiem ministriem un augsta ranga ierēdņiem (izņemot vienīgi Krēsliņa kungu, kurš tomēr diez vai būs tas galvenais vaininieks visā notikušajā), nevar cilvēkos rasties cerības, ka šīs valdības aktivitātes pēc būtības atšķirsies no iepriekšējo valdību izrīcībām un ka tās pozitīvā nozīmē būs kaut kas vairāk nekā tikai ārēja darbības imitācija. Diemžēl pakāpeniski nostiprinās pārliecība, ka šī valdība grib turpināt iepriekšējo valdību realizēto tautas aplaupīšanas politiku, kas diemžēl pielīdzināma valdības genocīdam pašai pret savu tautu, jo tā rezultātā ārkārtīgi kritiska ir kļuvusi tautas demogrāfiskā situācija. Mirstība gandrīz divkārt pārsniedz dzimstību, un tauta strauji izmirst. Tautas kustībai "Latvijai" ðāda politika nav pieņemama.
Runājot par tiešo palīdzību, jāatzīmē, ka gan Andris Šķēle, gan arī valdību veidojošo frakciju politiķi ir norobežojušies no Joahima Zīgerista organizētās palīdzības akcijas Latvijai. Gribu tikai skaidri pateikt, ka šajā akcijā nebija runa par to, lai uz Latviju sūtītu ārzemju pārtiku vai ko tamlīdzīgu. Iecere, kas jau tagad ir sākusi pavisam konkrēti realizēties bez valdības politiķu līdzdarbības, ir savākt naudu, par ko lauksaimniecības produkciju trūkumcietējiem pirkt tepat Latvijā, tādējādi nevis pavājinot, bet gan stiprinot Latvijas zemkopju pozīcijas. Šis pasākums jau ir sācis nest konkrētus augļus. Pirmā nauda uz Latviju jau ir atnākusi un pārtikas dalīšana Latvijā jau ir sākusies. Ir sagādātas jau pirmās pārtikas pakas, un tur likti iekšā praktiski tikai Latvijas produkti. Šis ir darbs, kas būtu bijis jādara Labklājības ministrijai, bet tā sava ministra - "Tçvzemei un Brīvībai" pārstāvja - Makarova vadībā acīmredzot ir par lepnu šādiem darbiem, tā vietā labāk plātīties ar solījumiem, teikt, ka no 1.aprīļa būšot pensiju paaugstinājums. Kur tad tas paaugstinājums ir? Kad jūs, valdība, beidzot pārstāsiet savā elitārisma lepnībā novērsties no cilvēku ikdienas problēmām? Tautas kustībai "Latvijai" nav pieņemama tāda politika, kuras rezultātā trūcīgākie kļūst aizvien trūcīgāki, bet bagātākie - arvien bagātāki. Noteikti negatīvu vērtējumu pelna arī Šķēles valdības laikā mērķtiecīgi īstenotā valsts varas centralizācijas politika, kas ir efektīvi materializējusies šāgada valsts budžetā, gan arī tiek panākta, joprojām uzturot spēkā pašvaldību izolāciju informācijas ziņā. Par centralizācijas tendencēm liecina arī no spēka pozīcijām plānotā valsts administratīvi teritoriālā reforma. Bet es saprotu, ka mūsu postkomunistiskajai varas elitei nav ne vismazākās vēlēšanās šajā varā pienācīgi dalīties ar citiem - pasarg Dievs, ka kāds nesāk apdraudēt viņu pozīcijas! Tādēļ arī nav brīnums, ka šī elitārā izcelsme bija par pamatu tam, lai reālas opozīcijas klātbūtnē savienotos partijas ar tik dažādu politisko pārliecību un dažādām politiskajām programmām. Ja runājam par valdības aktivitāšu imitāciju, tad ir jāsaka, ka visu, protams, parādīs rezultāts. Un, ja mēs salīdzinām ar iepriekšējās valdības praktiski bezgalīgi negatīvo līmeni, tad jāatzīst, ka neliela izkustēšanās šobrīd ir manāma. Bet es gribētu arī piesardzīgāk raudzīties uz to, kas tad aiz šīm aktivitātēm slēpjas. Piemēram, deputātiem ir redzams, ka starp daudzajiem valdības šajās parlamenta brīvdienās pieņemtajiem likumprojektiem ir vairāki tādi, kas groza vienus un tos pašus likumus, turklāt nekoordinētā veidā. Tas neapšaubāmi liecina par zināmu organizētības trūkumu valdības darbā, bet šī valdība ar augstu organizētību nekad nav īpaši izcēlusies. Bet katrā ziņā ir jāņem vērā, ka vēl joprojām tiesisko regulējumu nav ieguvušas daudzas būtiskas mūsu dzīves jomas, piemēram, uzņēmēju un indivīdu tiesiskā aizsardzība. Nav sakārtota tiesisko garantiju bāze ārvalstu investoriem, tas bija jāizdara pirms masveida privatizācijas. Lai šīs privatizācijas laikā nebūtu tā, ka Latvijas īpašumi par smiekla naudu vai "par sviestmaizi" nonāk Latvijas valstij nelabvēlīgu spēku rokās. Jautāsim valdībai, kur ir nodokļu atvieglojumi un citi strukturāli pasākumi bezdarba ierobežošanai Latgalē, kur dzīves līmenis un nodarbinātība ir sevišķi kritiskā stāvoklī. Kas tā mums par reģionālo politiku, ja pašvaldību finansu izlīdzināšana tiek veikta tikai pēc četriem primitīviem kritērijiem un netiek ņemti vērā tādi būtiski faktori kā pašvaldību attālums no centra, iedzīvotāju blīvums un citi? Var jau gan saprast, ka reformu instinkts dažam labam ministram ir stiprāks par vēlmi reāli strādāt.
Tālāk. Atskaitot atsevišķu institucionālo formējumu izveidošanu, ļoti maz kas pašreizējā valdībā ir izdarīts Eiropas integrācijas kontekstā. Bieži vien skaistos vārdus pavada pilnīgi pretēji darbi. Piemēram, šajā sakarā var minēt jautājumu par Monopoluzraudzības komitejas statusu, kura paaugstināšana ir būtiska normālai tirgus ekonomikas funkcionēšanai Latvijā. Neskatoties uz dažādu Eiropas pārstāvju atkārtotiem aizrādījumiem, valdība tomēr nolēma paturēt šo institūciju Ekonomikas ministrijas pārraudzībā. Un šajā sakarā atkal ar iniciatīvu izceļas Ministru prezidenta biedrs Māris Gailis, kuram acīmredzot ir kādi citi vadmotīvi, kas ir svarīgāki nekā tirgus ekonomikas normāla darbība Latvijā. Par valdības kūtrumu ienākumu iekasēšanas uzlabošanā un par tā rezultātā izveidojušos traģisko situāciju valsts budžetā ir jau runāts, bet mēs redzam arī valdības nevēlēšanos veikt acīm redzamus un lielus līdzekļus neprasošus pasākumus situācijas uzlabošanai valstī. Tas nekādā ziņā nevar vairot uzticību šai valdībai, un es domāju, ka cilvēku, kas tai uzticas, paliek arvien mazāk un mazāk.
Visā plašajā šobrīd vēl
neatrisināto jautājumu klāstā es gribu
īpaši pasvītrot vēl vienu, proti, jautājumu
par pilsoņu politiskās aktivitātes pieauguma
nepieciešamību un šā procesa veiksmīgai
norisei vajadzīgo valsts pārvaldes informācijas
atklātību un reālu pieejamību sabiedrībai.
Šobrīd diemžēl izskatās, ka arī
šī valdība spēlē paslēpes
attiecībā pret tautu un grib spēlēt
tās vēl jo pamatīgāk. Vai gan citādi
šobrīd valdošās pozīcijas deputātiem
būtu vajadzīgs likums par informācijas slēpšanu,
kurš mums šobrīd ir iekļauts darba kārtībā
pirmajā lasījumā? Tieši otrādi - valsts
pārvaldes informācijai ir jābūt pēc
iespējas vairāk atklātai un vispārpieejamai,
un vēl vairāk ir vajadzīgi efektīvi mehānismi,
kā katrs valsts iedzīvotājs, pilsonis var iegūt
viņu interesējošo informāciju, ieskaitot
informāciju par budžeta līdzekļu izlietojumu
valsts un pašvaldību iestādēs un namu pārvaldēs,
līdz pēdējam santīmam. Ja to izdarīs,
būs kārtība. Saredzējuši iespēju,
apzinīgie pilsoņi paši panāks daudzu risinājumu
atrašanu, tiks novērsta bāze šobrīd
plaši sazēlušām nelikumībām.
Bet nē - valdība dara tieši pretējo, tā
panākot vēl lielāku varas atsvešināšanos
no tautas, vēl lielāku pilsoņu politisko apātiju
un vēl plašāku bāzi ekonomiskām nelikumībām.
Cilvēkam, kam nav iespējas iegūt pašam
objektīvu informāciju, nekas cits neatliek, kā
noticēt dažādiem politiskiem lozungiem un masu
informācijas līdzekļu veiktajai plašajai
"smadzeņu skalošanai". Tautas kustībai
"Latvijai" ir skaidra attieksme pret tautas turēšanu
muļķa lomā, un mūsu nākotnes valdībā
tiks panākta maksimāla atklātība un tautas,
sabiedrības iesaistīšanās valsts pārvaldē.
Pat ja kāds gribētu šaubīties par mūsu
godprātīgumu, mēs viņam ļausim
par to pārliecināties. Bet tikai pašu pilsoņu
politiskā aktivizācija var būt tas, kas var
ierobežot elitāru aprindu koncentrēšanos
valsts pārvaldē un visu pārējo atstumšanu
no tās. Un tikai pašu pilsoņu politiskā
aktivitāte ir tā, kas var sabiedrību un valsti
pagriezt uz gaismas ceļa. Bet turpiniet vien, dārgā
kungu valdība, šadā pašā garā,
kā līdz šim, jūsu dienas ir skaitītas!
Paldies par uzmanību.
Sēdes vadītāja. Debatēs ir pieteikušies vēl četri cilvēki, bet, pirms es dodu vārdu nākamajam, Saeimai ir jāatrisina divi jautājumi. Pirmais - desmit deputāti ir iesnieguši priekšlikumu: "Ierosinām Saeimai slēgt runātāju sarakstu." Un otrais - desmit deputāti ir ierosinājuši saīsināt runāšanas laiku debatēs līdz 5 minūtēm tiem, kas runā pirmo reizi, un ļaut runāt vienu minūti tiem, kas uzstājas otro reizi. Tātad balsojam par šiem priekšlikumiem. Lūdzu zvanu!
Andris Saulītis - frakcijas "Latvijai"
deputāts. (Starpsaucieni no zāles: "Kas to ierosināja?
Lūdzu nosauciet!")
A.Saulītis (frakcija "Latvijai").
Godājamā priekšsēdētājas kundze! Cienījamie deputāti! Mēs visi bijām viena liela notikuma priekšā - Ministru prezidents solīja runāt pēc gada, bet laikam tomēr opozīcija vai citi spēki ir piespieduši viņu to izdarīt arī tagad. Bija 100 dienu atskaite - politiska, tautsaimnieciska, sabiedriska. Mēs arī vērojām tādu faktu, ka bija pieslēgta pat nacionālā televīzija. Es nezinu, par kādiem līdzekļiem un kas to maksās, bet ne par to ir runa.
Kolēģi, šī ir tā reize,
kad mēs tik tiešām varētu izvērtēt
šo 100 dienu darbu. Arī Šķēles kungs
jautāja un aicināja visus deputātus, politiķus...
Viņš arī tā mīļi mūs visus
nosauca: mīļie politiķi, mēs arī
gribam piedalīties, mēs arī esam tikušies
ar saviem vēlētājiem, mēs esam sakrājuši
viņu rūpes un gribam dalīties ar jums, kolēģi,
un gribam dalīties tajā ar visu valsti. Un es domāju,
ka šī ir tā reize. Mēs runājam par
Eiropas standartiem, mēs runājam par ceļu uz
Eiropu, bet tas ceļš uz Eiropu sākas ar sacensību,
ar konkurenci. Man liekas, ka Šķēles kungs arī
saprot, ka konkurence un sacensība ir viens no galvenajiem
dzinuļiem vispār uz brīvu sabiedrību, uz
tādu sabiedrību, kur katrs var izvēlēties
aizvien labākus un labākus dzīves apstākļus.
Tad atļausim šo konkurenci arī šeit, parlamentā,
starp mums, pieslēgsim atkal valsts televīziju un
ļausim visiem deputātiem, kas vēlas, Kārtības
rullī paredzētajā laikā - 15 minūtēs
- izteikt savu vēlētāju vēlmi, to cilvēku
vēlmi, ko viņi šeit pārstāv, savādāk
mēs saņemam kritiku, ka esam devuši solījumus
vēlētājiem, ka mēs nedarām to,
ka mēs nedarām šo, ka mēs nerīkojamies
pareizi. Bet es aicinu: kolēģi, tad vismaz uzklausiet!
Pat tiesā speciāli ir ieviesta advokatūras institūcija,
lai prokurora runai būtu kaut kāds līdzsvars.
Senie romieši ieviesa principu, ka jāuzklausa ir abas
puses - audiatur duae partes. Es lūdzu to! Griežos
pie jums! Godājamie kolēģi! Atsauciet šos
divus priekšlikumus! Un otrs. Es lūdzu arī Saeimas
Prezidiju izdarīt tādu žestu. Es būtu
laimīgs, ja to ierosinātu Ministru prezidents, ja
arī viņš lūgtu, lai šīs runas...
debašu tādam varbūt izvērtējumam
dotu translāciju. Tā būtu vēl nepieredzēta
drosme Latvijas parlamenta vēsturē, tas būtu
nepieredzēts demokrātijas žests. Es vienkārši
to lūdzu, aicinu arī jūs, premjerministra kungs,
lai jūs nodrošinātu šo translēšanu
televīzijā ne tikai savai runai, bet arī opozīcijas
deputātu viedoklim. Paldies.
Sēdes vadītāja. Tātad deputāti vēlas zināt, kas ir parakstījuši. Desmit deputāti: Panteļējevs, Lībane, Apsītis, Tomašūns, Seiksts, Bunkšs, Ābiķis, Ādamsons, Apinis, Inkēns.
Viens ir runājis "pret" iesniegto
priekšlikumu, "par" - Andrejs Panteļējevs,
"Latvijas ceļa" frakcijas deputāts.
A.Panteļējevs (frakcija "Latvijas ceļš").
Cienījamā priekšsēdētāja! Man liekas, ka Saulīša kunga runa vai, pareizāk sakot, saturiskā runas daļa jau pierādīja, ka pilnīgi pietiek ar piecām minūtēm, pat mazāk par 5 minūtēm, lai kaut ko pateiktu. Es domāju, ieskatīsimies mūsu darba kārtībā. Mums ir simts viens darba kārtības jautājums. Ministru prezidents mūs aicināja uz darbu - īstenot savu vēlētāju viedokli. Mēs esam atbildīgi viņu priekšā, ka mēs to realizējam konkrētos darbos, nevis abstraktā runāšanā par visu ko. Mums ir simts viens jautājums, un par katru no tiem, Saulīša kungs, jūs varat nākt un runāt, runāt konkrēti, nevis runāt abstrakti. Un tad, kad jūs vinnēsit nākošajās vēlēšanās un būsit Ministru prezidents, tad arī jums būs tās tiesības pēc simt dienām teikt savu runu, atskaitīties un nodot savus vēlējumus Saeimai.
Es aicinu tomēr mūs ķerties
pie konkrēta darba. Paskatieties jūsu priekšā
stāvošajās mapītēs. Šie visi
dokumenti gaida mūsu rīcību. Lūdzu, nemānīsim
sevi ar abstraktu un tukšu bezdarbību! Ķersimies
pie darba! Paldies.
Sēdes vadītāja. Lūdzu atkārtoti zvanu! Lūdzu deputātus balsot par priekšlikumu: "Ierosinām Saeimai slēgt runātāju sarakstu". Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu balsot! Lūdzu rezultātu! Par - 48, pret - 21, atturas - 10. Priekšlikums pieņemts.
Otrs priekšlikums: "Ierosinām saīsināt runāšanas laiku debatēs līdz 5 minūtēm - pirmo reizi un vienu minūti - otro reizi." Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu deputātus balsot! Lūdzu rezultātu! Par - 49, pret - 19, atturas - 13. Priekšlikums pieņemts.
Lūdzu tagad runātājus, kas ir pieteikušies, ņemt vērā tikko kā nobalsoto runas reglamentu.
Andris Rubins - pie frakcijām nepiederošs
deputāts.
A.Rubins (pie frakcijām nepiederošs deputāts).
Cienījamās ekselences, cienījamie deputāti! Vēsture atkārtojas - tas nav nekas jauns. Bija 13. gadsimts, un drīz sāksies 21. gadsimts. 13. gadsimtā uzņēmīgi cilvēki veiksmīgi vienojās ar vietējiem perfīdiem... perfīds - tas ir neuzticīgs, nodevīgs cilvēks, ko vēlāk nez kādēļ nodēvēja par kangaru, par septiņsimt gadu tautas verdzību. Pašlaik veiksmīgi biznesmeņi atkal vienojas ar vietējiem perfīdiem, tā saucamajiem postkomunistiskajiem virsaišiem, par to pašu. Tas notiek it kā tautas interešu vārdā un stingri konfidenciāli. Protams, pragmatiķi sevi apsveic, sit pie krūtīm, gandrīz kreklu rauj uz krūtīm pušu, cik daudz viņi ir strādājuši, kamēr laiskā, daudz runājošā Saeima svinēja gan katoļu, gan pareizticīgo Lieldienas. Darbs, kas tiek darīts svētku laikā, nenes svētību, bet diviem kungiem jau nevar kalpot. Drīzāk kamielis izlīdīs caur adatas aci, nekā bagātais iekļūs debesu valstībā. Kristus vārdi.
Bet strādāts ir tiešām daudz. Pārsvarā tie ir grozījumi šādā likumā vai tādā likumā, bet, grozies uz vienu pusi vai uz otru pusi, labuma nekāda. Pateicoties frakcijai "Tçvzemei un Brīvībai", kas arī veido valdību, netika pieņemts likums par tūlītēju zemes izpārdošanu nepilsoņiem, un, pateicoties kristīgajiem demokrātiem, netika pieņemts likums par obligāto karadienestu pēc studiju beigšanas. Paši svarīgākie likumi, paldies Dievam, pagaidām netika pieņemti. Vai kā reāli varētu paaugstināties armijas intelektuālais potenciāls, ja augstskolu beigušos komandēs pamatskolu un militāro kursu beigušie instruktori! Kāpēc mums Latvijā vajag tik lielu un šķidru armiju? Kāpēc mums vajag Latvijas zemi izpārdot? Kā labā? Zemi var jau arī iznomāt uz 5, 10, 50, 99 gadiem - kā kungi, biedri vēlas. Bet par ko tad tāda valdība, par ko viņa pati sevi, premjers un prezidents, tā slavē? Ko viņi ir izdarījuši šajā laikposmā? Tātad it kā steigā ir gan uztaisīts, gan pieņemts budžets, pieņemts akcīzes nodoklis benzīnam, bet kāpēc ne alkoholam? Dižie stratēģi, veiksmīgu darījumu cilvēki, tāpat kā te viena prominenta persona, kas jau kopš 1991. gada nenodarbojas ar politiku, es nesaukšu viņu vārdā, darbojas pēc zināma scenārija, kas uzrakstīts Rietumos. Bet kas tad ir politika? Senie grieķi, no kuriem šis vārds "politika" pilnībā ir aizgūts, apgalvo, ka tas nozīmē valsts vadīšanas mākslu. Tātad mūsu valdība, jo premjers, es nesaukšu viņu vārdā, tā saka, nenodarbojas ar politiku. Ar ko tad viņi nodarbojas bez veiksmīga biznesa? Un viņš 9. aprīlī teica, ka svarīgākais būtu nepieļaut neviena lēmuma politizēšanos valdībā, tas ir tas, pret to viņš grib cīnīties. Viņš cīnās. Te ir jūtams vecais raugs. Kas šeit Latvijā notiek? Man jau arī gribas pasapņot. Tad es redzu vienu brīvostu, tai apkārt pilsēta, kas saucas Rīga, tālāk - pilsētas nomales, grausti. Un Grenctāle - tur jau darbojas publiskās tualetes... tā ir jau laime.
Bet sapnītis pārtrūka. Pie manis
ieradās sieviete no Aizkraukles rajona - Ligita Kodeļčuka,
piecu bērnu māte, bērni no 2 līdz 11
gadu vecumā. Viņu dzīvoklim "Latvenergo"
esot atslēgusi elektrību, pašvaldība draud
atslēgt gāzi, jo, audzinot 5 bērnus, viņa
nav spējīga samaksāt īri, apkuri un pabarot
tos. Un tas notiek šīs valdības laikā ar
latviešu daudzbērnu ģimeni. Bet, ja šie
bērni izaugs, viņi būs gan nodokļu maksātāji,
gan lētais darbaspēks brīvajā zonā
vai tās priekšpilsētā, gan būs nepieciešami
armijā. Kāpēc nedarbojas likums par bērnu
aizsardzību? Kāpēc katrai sievietei par normālām
dzemdībām ir jāmaksā par uzturēšanos
slimnīcā? Kāpēc nedzird ekonomistu un
ekspertu balsis, kas varētu tieši pierādīt
"Latvenergo" un citu svarīgu valsts objektu privatizācijas
nepieciešamību? Kāpēc no valdības
neviens neziņo, kāds ir stāvoklis un kļūdas
"Lattelekom" un "TILTS Communication" darbībā,
jo izrādās, ka arī te daudz kas nav kārtībā.
Un pats svarīgākais - kāpēc Latvijā
nav lustrācijas likuma? Tādus jautājumus varētu
uzdot daudz, bet kam? Kas atbildēs? Krājbanka tiek
privatizēta nevis publiski, bet nez kāpēc
konfidenciāli. Un Zemes banku var apsveikt, jo tā
ir dabūjusi Eiropas atbalstu. Neviens nav aizmirsts, nekas
nav aizmirsts. Kā jūs zināt... (Starpsaucieni
no zāles: "Laiks!")
Sēdes vadītāja. Es atvainojos,
Rubina kungs...
A. Rubins. ...Filipīnās ir brīvā
ekonomiskā zona... un tur divu gadu laikā ir nomainījušies
75 investori.
Sēdes vadītāja. Godātie
deputātu kungi!...
A.Rubins. Paldies. Vismaz vienu filipīniešu
deju valdība varētu iemācīties.
Sēdes vadītāja. Godātie deputātu kungi! Esiet, lūdzu, disciplinēti, laiks jums ir priekšā. Nelieciet mums radīt liekus precedentus zālē par kādām represīvām metodēm.
Valdis Krisbergs - Demokrātiskās partijas
Saimnieks frakcijas deputāts.
V.Krisbergs (Demokrātiskās partijas Saimnieks frakcija).
Cienījamā Saeimas priekšsēdētāja, cienījamie kolēģi! Es sākšu ar citātu: "Deputāti nav izpildījuši līguma noteikumus." Cienījamo premjerministr! Kā biznesmenim es jums piedēvēju biznesa plāna noteikumu neievērošanu. Šodien bija valdības atskaite. Valdības atskaiti - neņemiet ļaunā, es ļoti pragmatiski protu strādāt - ne sliktāk kā jūs, Šķēles kungs, - es sadalu trijās daļās. Pirmā daļa. Kaut ko līdzīgu Atmodas laikā es dzirdēju Doma baznīcā no kanceles Liepiņa kunga izpildījumā - sapņu vīzijas. Otrā daļa - nākošais prezidents: "Es jūs iemācīšu strādāt, Saeima!.." Jā, sākums bija ļoti agresīvs. Tāds nu ir mans raksturs. Manu acu priekšā nav pagājusi ne Godmaņa valdības izlaupīšanas taktika, ne pašreizējās valdības mazspējīgā darbība... Mazspējīga? Te vajadzētu iebilst man. Nav mazspējīgas darbības. Tā ir darbība, kas orientēta uzurpēt Saeimas funkcijas, 81. panta kārtībā ar reālu darbību pierādot, ka Saeima ir pilnīgi jau rudiments orgāns Latvijas ķermenī. Varētu izdarīt tā, lai vīzijas būtu realitāte jau šajā pirmdienā pulksten 9.05 no rīta. Es domāju, ka Šķēles kungs, kuru es pazīstu kā lielisku uzņēmēju, kā lielisku privatizācijas procesa apguvēju un praktisku realizētāju, ir sajaucis runas, ko acīmredzot Kancelejas darbinieki kārtējā ierēdņu nevīžībā viņam ir pasnieguši. Šai runai, manuprāt, bija jāskan maijā, jūnijā, tad, kad notiks prezidentu sacensības, prezidenta kandidātu sacensības.
Jā, tik tiešām, Latvijas tautai
tā vietā, lai četru mēnešu laikā
būtu reāli izpildīts privatizācijas procesa
paātrinājums... Es pilnīgi piekrītu tēzei,
ka tikai tas izvedīs ekonomiku no šīs stagnācijas,
un šķiet, ka Šķēles kungs to vislabāk
zina, ka, novedot objektu līdz maksātnespējai
vai reālam bankrotam, valsts no šīs privatizācijas
iegūst vismazāk. To zina jebkurš uzņēmējs,
kurš tiek klāt pie šī procesa. Pilnīgi
pareizi! Tad, kad valstī nevajag domāt, tad viņu
vajag sākt nodzirdīt, žvadzināt ieročus
un pievērst ticībai. Aptuveni tika citēts
Vladimirs Uļjanovs ar "kïičku" "Ļeņins",
es atvainojos, latviskais tulkojums - pseidonīms. Man gribētos
pateikt, ka mums Latvijā notiek tas pats. Lai varētu
radikāli pacelt cenas, ir jāpalielina akcīzes
nodoklis, jo ir taču slinkums vai varbūt arī
nedrīkst aiztikt tos, kuri nenomaksā vairāk
nekā 50 procentu no pašreizējās akcīzes.
Lai maksā nodokļus paklausīgie maksātāji!
Tie, kas nemaksā, tie taču... nu labi. Es neteikšu,
kas viņi ir, jo, nedod Dievs, sauks vēl pie tiesas.
Es gribu pateikt, ka ir arī labāk, lai intelektuāļu
nebūtu tik daudz, tāpēc - prom uz armiju! Studenti,
kuri nobeiguši mācības, kuriem beidzot ir savas
zināšanas, ko viņi ieguvuši, lielais vairākums
grūti pa naktīm strādājot un klausoties,
neņemiet ļaunā, ne pārāk kvalificētas
lekcijas, tās lai atdod, būdami izglītojušies,
tiem varmākām, kas viņus dauzīs mūsu
"lieliskajā" Latvijas armijā, kur viss ir
kārtībā. Iekšlietu ministrija... Kas ir
izdarīts četru mēnešu laikā? Paaugstināts
noziedzības līmenis. Toties bija mēģinājums
dūšīgāk sodīt autovadītājus.
Atvainojiet... Mēs šodien gatavojāmies, un man
būs jāatskaitās saviem desmitiem tūkstošu
vēlētāju, kas par mani ir vēlējuši,
ko tad mēs šodien...
Sēdes vadītāja. Godātais Krisberga kungs, jūsu laiks ir beidzies. Ja jūs vēlaties vairāk, lūdziet Saeimai atļauju. Paldies.
Pirms pārtraukuma vārds paziņojumam
Dzintaram Ābiķim - frakcijas "Latvijas ceļš"
deputātam.
Dz.Ābiķis (frakcija "Latvijas ceļš").
Cienījamos Izglītības, kultūras
un zinātnes komisijas locekļus es lūdzu uz sēdi
starpbrīdī komisijas telpās.
Sēdes vadītāja. ...Edgaram Bānam
- Latvijas Vienības partijas frakcijas deputātam.
E.Bāns (Latvijas Vienības partijas frakcija).
Godātos Tautsaimniecības komisijas deputātus
lūdzu uz piecu minūšu apspriedīti Sarkanajā
zālē.
Sēdes vadītāja. Lūdzu reģistrācijas
režīmu! Lūdzu deputātus reģistrēties!
Lūdzu Saeimas sekretāra biedri Janīnu Kušneri
nolasīt reģistrācijas rezultātus.
J.Kušnere (6. Saeimas sekretāra biedre).
Cienījamie deputāti, nav reģistrējušies:
Imants Daudišs,
Aivars Endziņš,
Jānis Jurkāns,
Aleksandrs Kiršteins,
Andrejs Krastiņš,
Aristids Jēkabs Lambergs,
Atis Sausnītis,
Māris Vītols,
Juris Zaķis,
Roberts Zīle.
Paldies.
Sēdes vadītāja. Pārtraukums
līdz pulksten 11.00.
Sēdes vadītājs. Ieņemiet,
lūdzu, vietas! Turpināsim izskatīt mūsu
darba kārtības pirmo jautājumu. Vārds
Ivaram Ķezberam - Demokrātiskās partijas Saimnieks
frakcijas deputātam.
I.J.Ķezbers (Demokrātiskās partijas Saimnieks frakcija).
Godājamais priekšsēdētāj! Godātie kolēģi! Demokrātiskā partija Saimnieks un arī es kā viens no šīs frakcijas locekļiem principā uzskatām Satversmes 81.panta kārtībā pieņemtos noteikumus kā neatbilstošus Eiropas standartiem. Mēs to ļoti labi ar jums zinām, un, protams, tuvojoties šiem standartiem, mums ir skaidri un konkrēti jāapzinās, ka arī 81.panta kārtībā pieļaujamās darbības ir laicīgas. Viņām ir savs laiks, un katrā gadījumā viņas arī beigs eksistēt. Un tomēr šobrīd es uzskatu, ka šajā tranzītsituācijā, šajā tranzītpārejas periodā šīm 81.panta kārtībā esošajām iespējām būs būt. Bet man tikai ļoti gribētos, uzrunājot jūs, cienījamie kolēģi, vēlreiz pasvītrot, ka šie pāri par piecdesmit iesniegtie un 81.panta kārtībā izskatītie noteikumi ir jāskata caur trīs lielu, ja tā var teikt, pamatnoteikumu prizmu. Un tie ir: zemes tirgus, privatizācija, nodokļi (netiešo nodokļu veidā).
Ja mēs nelasīsim šos principiālos dokumentus, kurus, es domāju, labā tempā ir pieņēmusi valdība, tad mēs arī neizpratīsim viņu jēgu, jo, katrs atsevišķi izrauts, tas var izsaukt diskusijas, pārdomas. Tajā pašā laikā es ļoti gribētu savlaicīgi brīdināt valdību, ka jautājums par Rīgas tirdzniecības ostas brīvā statusa apspriešanu var paklupināt. Tāpat kā paklupināja jautājums par zemes tirgu, tāpat kā paklupināja jautājums par akcīzes nodokli, par valsts obligāto dienestu. Es domāju, ka mēs neesam vēl uzklausījuši un ieklausījušies Latvijas uzņēmēju, to cilvēku, kas strādā šajā ostas teritorijā, interesēs. Man liekas, ka tās nav pietiekami izskaidrotas un nav pietiekami ņemtas vērā. Iedomājieties uz mirkli, kā šāda "jumta" likuma izstrāde vienai konkrētai teritorijai... un kā tas attiektos uz Ventspili. Es gribētu redzēt Lemberga reakciju, ja sakārtotajā ostā jūs atnāktu no Rīgas un pastāstītu, kāda izskatīsies šī brīvostas teritorija. Es uzskatu, ka šis jautājums ir ļoti nopietns, kas tuvākajās dienās būtu apspriežams, un par to būtu informējama arī Saeima.
Domāju, ka jautājumā par zemi, ja mēs, kolēģi, nesapratīsim šī jautājuma, es gribētu teikt, kritiski svarīgo nozīmi tālāko reformu gaitā, tad mēs nekur nepavirzīsimies uz priekšu un nekāda Eiropa, lai cik arī mēs smaidītu un komplimentāri par to runātu, mūs negaida un arī neuzņems. Mums ir vajadzīgas investīcijas, mums ir vajadzīgs šis brīvais zemes tirgus. Un es ļoti gribētu, lai tie skarbie vārdi, kas šodien izskanēja no šīs tribīnes, atrastu dzirdīgas ausis arī to kolēģu vidū, kuri nevarēja šo jautājumu pirmajā piegājienā pārvarēt. Es domāju, ka šeit tas nav patriotisms, bet šeit zināmā mērā ir neizpratne par tām reformām, kuras mums ir jāvirza tālāk.
Nule Viļņā notika Baltijas asamblejas un Baltijas Ministru padomes kārtējā sesija. Un es gribētu vēlreiz pasvītrot, kolēģi, ka man bija šoreiz patiešām lepnums, ka Latvijas premjerministrs izskatījās eiropietis un galvu pārāks par mūsu kaimiņiem. Tas atstāja ļoti kolosālu iespaidu, jo tā bija lietišķība, konkrētība un kompromiss - māka sasniegt to, kas bija jāizdara dažās stundās.
Un šeit es gribētu ļoti kritiski izteikties par mūsu Ārlietu ministrijas darbu. Es uzskatu, ka šī komplimentārā eiropeizācija un šie smaidiņi par Eiropas savienību un NATO... Jā, mēs noteikti gribam un mēs noteikti būsim nākošā gadsimta sākumā Eiropas savienībā un, es ceru, arī NATO, bet ko mēs darīsim šajā starplaikā, šajos piecos sešos gados? Kā mēs nodrošināsim Latvijas drošību? Pirmām kārtām sakārtojot savas attiecības ar kaimiņiem. Es domāju, ka to, ko izdarīja Šķēles kungs jautājumā par Rīgas jūras līci un robežu problemātiku, varēja izdarīt Ārlietu ministrija, ja viņa nebūtu gulējusi pusotru gadu un reaģējusi tikai tad, kad igauņi vienpusēji pieņēma savu likumu. Vajadzēja reaģēt jau šī likuma pieņemšanas un apspriešanas gaitā. Es domāju, ka nevajadzēja tik viegli atdot pozīcijas, kas tika panāktas Maišagalā. Ir runa par Lietuvas un Latvijas ekonomisko robežu jautājumu. Mēs ļoti viegli atteicāmies no tā, jo Maišagalas vienošanās bija tas reālais, pēc mana uzskata, fundaments un pamats, kas varēja pavirzīt šo jautājumu tālāk.
Gribu nobeigumā pateikt: es redzu, ka mūsu
Ministru kabinets ir strādāt gribošs, es ticu,
ka arī varošs. Paldies.
Sēdes vadītājs. Andris Saulītis
- frakcijas "Latvijai" deputāts".
A.Saulītis (frakcija "Latvijai").
Es ceru, ka arī opozīcijas deputāti varēs runāt vēl divas minūtes ilgāk, kā to izdarīja pozīcija.
Pirms 100 dienām tika sastādīta šī Šķēles valdība. Ak Dievs, cik lielīgi tā toreiz pieteica, ka Latvijā tagad viss mainīšoties. Viss un visiem būšot labāk - gan lauksaimniekiem, gan pensionāriem, gan skolotājiem, gan jaunatnei un strādniekiem. Valsts prezidents Ulmanis runāja par plašu vairākuma valdību, kurai tauta varot dāvāt pilnīgu uzticību.
Šķēles valdības pirmās 100 dienas. Papētīsim rūpīgāk, kādi tad ir brīnumi, kādi tad ir rezultāti. Ne tikai nav radītas jaunas darba vietas, bet bezdarbnieku skaits Latvijā ir sasniedzis neredzētu rekordu, ne tikai nav veicināta jaunu uzņēmumu dibināšana, bet ārzemju uzņēmēji lielā skaitā pamet Latviju. Viņiem ir apnicis diendienā cīnīties pret birokrātiju un korupciju. Vairākums dodas uz Igauniju. Oficiāli Latvijā esot 6,8% liels bezdarbs. Balti meli! Atsevišķās vietās bezdarbnieku skaits sasniedz pat 40%. Kaut vai kā piemēru varu minēt Līvānus.
Valsts parādi sasnieguši astronomiskus apmērus. Šķēles valdības sataisītos parādus, bez šaubām, nāksies nomaksāt mums pašiem, tautai. Dotajā brīdī katram Latvijas iedzīvotājam kaut kur būtu jāsadabū 130 latu, lai mēs visi kopā spētu nomaksāt Šķēles valdības gigantiskos parādus. 130 latu - tik liela ir katra atsevišķā cilvēka personiskā valsts parāda daļa. Tie ir tiešām grandiozi parādi, un šīs maksas gulstas uz katru mūsu valsts iedzīvotāju. Valsts ieņēmumu stāvoklis turpretī, kā rādījis, tā turpina rādīt visdrūmāko ainu. Un tagad, pēc Valsts ieņēmumu dienesta ziņām, nodokļu nemaksātāju gigantiem, šķiet, pievienojusies arī prese. Vai tad vairs jābrīnās, ka valsti slāpē nost arvien mežonīgāka korupcija, bet, pats galvenais, demokrātijas uzraugs - prese - savu pienākumu vairs nespēs pildīt tīrām rokām. Galvenās aizdomas šajā sakarībā pašlaik ir tieši attiecībā uz valdības ruporu "Diena". Mēs gan visi netaisāmies rīkoties "Dienas" manierē. Tā ne vienu reizi vien ņēmusi un spriedusi tiesu savā laikrakstā, pareģojusi vienam un otram politiķim cietumsodu. Mēs to darīsim, kā pienākas. Mēs vienkārši atstāsim to Prokuratūras ziņā un izpētīsim, kā tad viss ir noticis. Un tieši avīžniecības jomā šie jautājumi nereti skar gan pašu laikrakstu, gan valdību. Mēs gribētu uzdot vairākus jautājumus arī sabiedrībai: vai Zviedrija zināja par nelegāliem papīra importiem? To nāksies noskaidrot arī Zviedrijas vēstniecībā.
Tas pats par sevi ir absurds, ka tādai zemei kā Latvija vispār būtu jāimportē avīžu papīrs. Piemēram, Līgatnes papīrfabrikas darbu kavē nesaprotami iemesli, kavē šīs fabrikas darba attīstību, lai gan Latvija, kā mēs zinām, no Austrumeiropas valstīm ir tā valsts, kur 40% no visas teritorijas klāj meži. Ikvienā demokrātiskā pasaules valstī mahinācijās iejauktajai laikraksta vai uzņēmuma vadībai uzliktu tā saucamo arestu, lai novērstu faktu nobēdzināšanu. Citiem vārdiem, to dara tādēļ, lai eventuāli varētu pasargāt notikušo, lai tiesa varētu izteikt, kā viss ir noticis. Bet temats "Diena" ir viens no galvenajiem tematiem, kas atsaucas uz visu demokrātisko valsti. Ja pat prese vairs nav "tîra" - un, kā zināms, vairākas zīmes uz to norāda -, tad tā vairs nav spējīga pildīt savus demokrātijas sarga pienākumus, tā nokļūst politisko spēku atkarībā, kas to varētu "aizsegt". Varētu izrādīties, ka "Dienas" klaigāšana par preses brīvības ierobežošanu bijusi brēkas sacelšana, lai īstenībā aizklātu kriminālās mahinācijas. Ja pret akciju sabiedrību "Diena" izvirzītās apsūdzības par nodokļu nemaksāšanu Latvijas Republikā izrādīsies pamatotas, tad šo mūsu un vēl citus jautājumus nāksies izmeklēt gan attiecībā uz "Dienu", gan uz valdību. Ja "Dienai" patiešām pierādīs nelikumīgu rīcību, kaut gan masu mediju galvenais uzdevums ir tieši šādu darījumu aizkavēšana, frakcija "Latvijai" tāpat kā bankas "Baltija" lietā pieprasīs izveidot īpašu komisiju Saeimā, lai izmeklētu šo skandalozo gadījumu ar Latvijas presi.
Es gribētu teikt, ka kopā ar godprātīgiem
Saeimas deputātiem, arī no citu politisko partiju
rindām, martā mēs griezāmies Vācijā
pēc palīdzības, lai palīdzētu
Latvijas trūkumcietējiem. Atsaucība bija tiešām
aizkustinoša un iespaidīga. Sekmīgas akcijas rezultātā
vairāk nekā 10 000 cilvēku tuvākajā
laikā varēs no mums saņemt reālu palīdzību.
Divu nedēļu laikā mēs esam varējuši
apmierināt jau 1000 cilvēku lūgumus. Galvenokārt
mēs viņiem izsniedzam Latvijā ražotu
un iepirktu pārtikas produktu saiņus, medikamentus,
vitamīnus. Kā valdība un valdības "rupori"
zākājās par šo palīdzības akciju!
Ņirdzīgi saukāja to par necienīgu ubagošanu,
kaunināja. Kāds cinisms, kāda zemiska rīcība!
To, ticiet man, vēlētāji atcerēsies,
kad nākamšajā reizē mēģināsiet
to iemūžināt ar saviem tumšajiem solījumiem.
Šķēles valdība ir izdarījusi pašu
lielāko darbu, par ko viņu varētu kritizēt
visvairāk, - viņa ir izdzēsusi tautas pēdējo
optimisma dzirksteli. Valdība tikai daudz un gari runā,
bet konkrētus darbus vai pienākumus tā uzrādīt
nevar. Tie ir nulle. Tā ir Latvijas iekšējā
traģēdija. Bet ir arī ārēja traģēdija,
kuras tālejošās sekas tikai nupat varam sākt
apjaust. Proti, Latvijas reputācija ārzemēs...
(Starpsauciens: "Laiks!") Es lūdzu trīs
minūtes, kā tas bija opozīcijas pārstāvim...
pozīcijas. Ķezbera kungs runāja...
Sēdes vadītājs. Cienījamie
kolēģi! Vai opozīcijai atļausim trīs
minūtes runāt? Vai ir vajadzība balsot? (Starpsauciens:
"Nç!") Paldies. Lūdzu, viena minūte.
A.Saulītis. Es gribētu jums darīt
zināmu tādu faktu. Vācijas izlūkošanas
dienesta ziņojumā par Latviju ir teikts, ka pēc
Vācijas izlūkošanas dienesta ziņām,
Latvijai ir centrālā loma starptautiskajā narkotiku
tirdzniecībā caur Baltijas jūras ostām
- Ventspili un Liepāju. Bez tam kontrabandas veidā
ceļo nafta, krāsainie metāli, ieroči,
radioaktīvās vielas. Iemesls - Latvijas robežsargu
un muitas ierēdņu korumpētība. Kriminālnoziedznieku
sakari sniedzas līdz pat augstākajām saimniecības
un politikas aprindām. Vācijas izlūkošanas
dienests zina, ka bosi visaugstāk vērtējot
BMW markas automašīnas. Šie dati tiek ziņoti
"Hamburger Abendblatt" 13.aprīļa numurā.
Tā, lūk, ir Šķēles valdības
pirmo 100 dienu bilance, kuras smago nastu katrs godīgs
pilsonis izjūt tieši uz saviem pleciem. Viss, no kā
Šķēle piesolīja vairāk, - nauda,
pensijas, iztika, darba vietas, drošība - šodien
ir reāli mazāk, bet viss tas, ko viņš
apņēmās samazināt, - nabadzība,
noziedzība, korupcija, inflācija - šodien ir manāmi
pieaudzis.
Sēdes vadītājs. Saulīša
kungs, viena minūte ir pagājusi. Paldies.
A.Saulītis. Es gribētu izteikt lūgumu,
lai Prezidijs būtu tikpat godprātīgs, ievērojot
laiku tad, kad runā pozīcijas deputāti. Paldies.
Sēdes vadītājs. Paldies. Prezidijs ņems vērā jūsu lūgumu.
Modris Lujāns - par Kārtības ruļļa
74.panta pārkāpumiem.
M.Lujāns (pie frakcijām nepiederošs deputāts).
Cienījamie kolēģi! Ja mēs
paskatāmies Kārtības ruļļa 74.pantu,
tad redzam, ka tur ir rakstīts: "Ja runātājs
vai kāds sēdes dalībnieks nepaklausa sēdes
vadītāja aizrādījumiem vai atļaujas
lietot viegli apvainojošus vai ar Saeimas cieņu nesavienojamus
izteicienus..." Ðeit es gribētu apstāties.
Es personīgi saskatu, ka cienījamais Šķēles
kungs šādus izteicienus šinī gadījumā
ir atļāvies lietot. Arī Kreituses kundze viņam
to aizrādīja, jo no Saeimas tribīnes Ministru
prezidenta kungam nevajag teikt to, ka viņš sasauks
Saeimas ārkārtas sēdi. To laikam nav vajadzīgs
darīt. Neesam ne skolā, ne arī kur citur. Diemžēl
Latvijas vēsture parāda, ka atsevišķi
Ministru prezidentu kungi, tādā veidā radot
Latvijas sabiedrībā nepareizu viedokli par Saeimu
un Saeimas darbību, pēc tam veic pēkšņas
darbības, uzurpējot varu. Protams, personīgi
es neņemos spriest, vai Saeimas sēdes vadītājs
šodien ir labi sapratis šīs vēsturiskās
nianses, ko diemžēl Šķēles kungs
varbūt ir aizmirsis vai nav ņēmis vērā.
Es tomēr gribu lūgt, lai šajā gadījumā,
izmantojot 74.pantā noteikto kārtību, Šķēles
kungu par tādu darbību uz vienu sēdi izslēgtu
no atrašanās Saeimā. Tas būtu varbūt
pat audzināšanas nolūkos, lai nevienam Ministru
prezidenta kungam nebūtu tieksme draudēt Saeimai.
Sēdes vadītājs. Paldies. Debatēs pieteikušos vairāk nav. Attiecībā uz Lujāna kunga izteikto kritiku atļaušos atgādināt Lujāna kungam un citiem deputātiem, ka Kārtības ruļļa 74.pantā ir noteikts, ka šo jautājumu izlemj tikai un vienīgi sēdes vadītājs. Paldies. Debates beidzam.
Izskatām nākamo darba kārtības jautājumu. Saeimas Prezidijs un deputāti ir saņēmuši deputāta Ernesta Jurkāna iesniegumu, kurā viņš, pamatojoties uz Saeimas kārtības ruļļa 5.panta pirmo daļu, paziņo par deputāta pilnvaru nolikšanu uz ministra amata pildīšanas laiku. Ir attiecīga informācija no Centrālās vēlēšanu komisijas. Ir arī dokuments no Saeimas Mandātu un iesniegumu komisijas, kurš ir izdalīts visiem deputātiem, un ir Saeimas lēmuma projekts: "Apstiprināt deputāta Olafa Brūvera mandātu uz laiku, kamēr deputāts Ernests Jurkāns pilda ministra amatu."
Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu!
Lūdzu balsot par Saeimas lēmuma projektu "Par
Olafa Brūvera deputāta mandāta apstiprināšanu".
Lūdzu rezultātu! Par - 70, pret - nav, atturas -
3. Deputāta Olafa Brūvera mandāts ir apstiprināts.
Apsveicam! (Aplausi.)
Sēdes vadītāja. Sākam izskatīt Saeimas Prezidijā saņemtos likumprojektus.
Saeimas Prezidija atzinums par likumprojektu "Grozījumi Latvijas Kriminālkodeksā (satiksmes līdzekļu zādzība un laupīšana)".
Saeimas Prezidijs ierosina deputātu Mauliņa, Kostandas, Dunkera, Kazāka, Gannusas un citu deputātu iesniegto likumprojektu nodot Aizsardzības un iekšlietu komisijai un Juridiskajai komisijai un noteikt, ka Aizsardzības un iekšlietu komisija ir atbildīgā komisija.
Jānis Ādamsons - frakcijas "Latvijas
ceļš" deputāts. (Starpsauciens no zāles:
"Nevelc laiku!")
J.Ādamsons (frakcija "Latvijas ceļš").
Cienījamie kolēģi! Ir jāņem
vērā tas, ka pirms mēneša mēs
jau izskatījām analoģisku likumprojektu un
pieņēmām to pirmajā lasījumā.
Likumprojekta jēga bija šāda: mēs nolēmām
svītrot 197.pantu kā atsevišķu pantu, kurš
ir vērsts tieši pret autozādzībām.
Aizsardzības un iekšlietu komisija jau ir šo jautājumu
izdiskutējusi un principā ir arī pieņēmusi
lēmumu, ka tad, ja mēs runājam par zādzībām,
ir jārunā par zādzību kopumu. Nevar būt
runa atsevišķi par automašīnu, saulesbriļļu,
mežu un tamlīdzīgām zādzībām.
Zādzība ir zādzība. Tāpēc
es aicinu cienījamos deputātus no kustības "Latvijai"
iesniegt tos kā patstāvīgus deputātu priekšlikumus
Aizsardzības un iekšlietu komisijai, lai, ja tas būs
nepieciešams, mēs tos varētu iestrādāt,
gatavojot otro lasījumu. Aicinu nenodot šo likumprojektu
komisijai, lai nepaildzinātu laiku. Paldies.
Sēdes vadītāja. Jānis Mauliņš
- frakcijas "Latvijai" deputāts.
J.Mauliņš (frakcija "Latvijai").
Godātā Saeima! Ādamsona kungs acīmredzot kaut ko ir pārpratis. Vispirms jau jāsaka tas, ka šī likumprojekta daļa tika noraidīta. Tātad atliek tikai dot kaut ko jaunu pirmajā lasījumā.
Otrs iebildums ir tas, ka nav taisnība, ka Kriminālkodekss neparedz par atsevišķu, noteiktu lietu zādzību atsevišķus pantus vai pantu daļas. Šajā gadījumā var teikt tā, ka Saeima 7.marta sēdē piekrita svītrot no Latvijas Kriminālkodeksa 197.pantu "Mehānisko transporta līdzekļu vai burukuģu nelikumīga aizdzīšana", bet noraidīja mūsu iesniegtā likumprojekta daļu, kas paredzēja sankciju pastiprināšanu par automašīnu zādzību. Radās tāds stāvoklis, ka sods par automašīnas zādzību ir palicis gandrīz tāds pats kā pirms 197.panta izsvītrošanas. Jo 139.panta pirmajā daļā naudas soda veidā tas ir pat vēl mazāks. Tāpēc mums bija nepieciešams iesniegt šādu likumprojektu. Uzskatot, ka pretargumenti par 139.panta pirmās daļas, 139.1.panta, veidošanu atsevišķam zādzības veidam ir daļēji pamatoti, šoreiz soda pastiprinājumu par mehānisko satiksmes līdzekļu zādzību vai laupīšanu ietilpinām jau esošajos pantos kā daļu papildinājumus, kuros ir paredzēta atšķirīga atbildība par atsevišķu priekšmetu zādzību, to skaitā arī par gāzes pistoļu un to patronu zādzību, kas, manuprāt, ir daudz sīkāka lieta nekā automašīna. Atkārtoju to, kas tika teikts pagājušajā reizē par pamatojumu, - ka automašīna ir dārga manta, kas parasti stāv brīvi pieejamās vietās, un ka ar tās palīdzību var izdarīt noziegumus.
Pagājušajā reizē jūsu
domas izšķīra Endziņa apgalvojums, ka
dārga manta esot arī kažoks. Bet, kā
mēs zinām, ar to nevar izdarīt noziegumus,
un tas nestāv brīvi pieejamās vietās.
Tātad lūdzu atbalstīt šo likumprojektu kā
atsevišķu likumprojektu, jo par šā panta
maiņu nekādu priekšlikumu nav. Paldies par uzmanību.
Sēdes vadītāja. Kārlis
Čerāns - frakcijas "Latvijai" deputāts.
K.Čerāns (frakcija "Latvijai").
Godātie deputāti! Frakcija "Latvijai"
turpina savas likumdošanas iniciatīvas no pagājušās
sesijas, kad tika iesniegti 30 likumprojekti un dažādi
grozījumi likumos. Liela daļa no tiem diemžēl
tika noraidīti pat bez novirzīšanas uz komisijām,
to skaitā bija tādi likumprojekti kā likums
par valsts mantu, kas dažādiem šeftmaņiem
un šīs mantas izsaimniekotājiem varēja
izrādīties diezgan nepatīkams. Bet tā
arī ir valdošās koalīcijas darba imitācijas
neatņemama sastāvdaļa - kritizēt, noraidīt
un noslāpēt jebkuru iniciatīvu, kas nāk
no opozīcijas. Es ceru, ka vismaz šobrīd valdošās
koalīcijas pārstāvji varēs atrast sevī
politisko spēku un drosmi un tomēr novirzīt
uz komisijām šos neapšaubāmi nepieciešamos
grozījumus, kas Kriminālkodeksā paredzētu
augstāku sodu par autotransporta zādzībām.
Es aicinu nodot šo likumprojektu komisijām. Paldies.
Sēdes vadītāja. Debates beidzam. Lūdzu zvanu! Lūdzu deputātus balsot par Saeimas Prezidija atzinumu - par likumprojekta "Grozījumi Latvijas Kriminālkodeksā" nodošanu Aizsardzības un iekšlietu komisijai un Juridiskajai komisijai, nosakot, ka Aizsardzības un iekšlietu komisija ir atbildīgā komisija.
Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu deputātus balsot! Lūdzu rezultātu! Par - 49, pret - 7, atturas - 16. Lēmums ir pieņemts.
Saeimas Prezidija atzinums par likumprojektu "Grozījumi pilsētas domes, rajona padomes un pagasta padomes vēlēšanu likumā".
Saeimas Prezidijs ierosina deputātu Urbanoviča, Dozorceva, Staša, Amerika, Kalnbērza un Kuprijanovas iesniegto likumprojektu nodot Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijai, Juridiskajai komisijai un Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijai un noteikt, ka Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija ir atbildīgā komisija.
Juris Dobelis - LNNK un LZP frakcijas deputāts.
J.Dobelis (LNNK un LZP frakcija).
Cienītie kolēģi! Vispirms ievadā es gribu ierosināt Prezidijam pārskatīt sēžu plānošanas kārtību. Saprotiet, tas, ka, pastāvot šādam darba apjomam, tikai vienu reizi nedēļā ir sēde, plus vēl kaut kādas atsevišķas ārkārtas sēdes, manī neko citu kā smaidu nevar izraisīt. Jo arī tas, ka premjers šeit runāja par to, ka ir jāstrādā un jāsastrādājas... Ja mēs būtu šodien atļāvuši turpināt šo vāvuļošanu, ko te daži gribēja iesākt, tad mēs visu dienu būtu pavadījuši tikai tukšās runās, un līdz ar to... es nezinu... divas reizes, trīs reizes... kādreiz Augstākā padome strādāja pat sešas reizes nedēļā sēdēs. Tā ka nav nekādu problēmu tā darbu izplānot, lai būtu rezultāts tam. Jo kāda jēga ir šeit plātīties, tukši plātīties - mēs esam iesnieguši 30 tādas un tādas iniciatīvas! -, ja paši bremzē darbu šeit un ja mēs nevaram neko tālāk izdarīt?
Šķēles kungs runāja par nākotnes Latvijas vīziju, bet tagad es to saistīšu ar šo likumprojektu. Man būtu ļoti interesanta tā Latvijas vīzija, ja mēs pieņemtu šādu likumprojektu, kādu mums patlaban lūdz izskatīt. Kam tad tā labklājība būtu, ja mēs visiem nepilsoņiem dotu šīs vēlēšanu tiesības - un tādā kārtībā, kāda te ir paredzēta? Tāpēc es kategoriski esmu pret šā projekta izskatīšanu vispār, jebkādu izskatīšanu, jo tas ir pret jebkuru loģiku.
Kaut vai divas interesantas lietas. Vēlēšanu tiesības nepilsoņiem. Un iespējas. Praktiski jebkuram ir iespējas iesniegt kandidātu sarakstus. Apskatiet, lūdzu, šo dokumentu! Tur taču ir pilnīgi skaidri pateikts, ka jebkuri vēlētāji var apvienoties un iesniegt kandidātu sarakstu. Protams, ka šā projekta autori diez vai cer uz labvēlīgu balsošanas iznākumu. Diez vai. Drīzāk viņi cer uz sev labvēlīgi noskaņotu vēlētāju atbalstu, tēlodami cīņu par viņu tiesībām. Jo es gribu atgādināt, aptuveni trešā daļa vēlētāju tomēr nav latviešu tautības un ārkārtīgi daudzi no viņiem neprot latviešu valodu. Un, lūk, tie arī būs tie vēlētāji un ievēlēs tieši tādus pašus, arī pilsoņus, kas neprot latviešu valodu. Un tāpēc, lūdzu, padomājiet: ja mēs tos 700 000 - vai cik nu viņu tur ir - aplaimosim ar vēlēšanu tiesībām, kāda būs vietējā vara, pašvaldība, Rīgā, Jelgavā, Liepājā, Daugavpilī un daudz kur citur Latvijā? Kādā valodā šie tā saucamie domnieki runās ar apmeklētājiem? Par to būtu ļoti vēlams padomāt.
Tālāk. Otra lieta. Kā teikts dokumentā,
- deputātu kandidātu sarakstus var iesniegt nereģistrētas
apvienības un vēlētāju apvienības.
Latvijā ļoti "jauki" darbojas Latvijas komunistu
savienība, kurai tika atteikta reģistrācija
pavisam nesen un kurā darbojas, ļoti aktīvi darbojas
cilvēki, kuri tajā pašā laikā skaitās
kustībā "Lîdztiesība" vai Latvijas
Sociālistiskajā partijā. Ir arī komjauniešu
apvienība, arī tāda darbojas Latvijā.
Lūdzu! Tagad mēs viņiem laipni piedāvājam
sastādīt savus kandidātu sarakstus pašvaldību
vēlēšanām. Jebkuram. Un diezgan smieklīgi
izskatās tas, ka, lūk, paaugstināsim šo
drošības iemaksu. Jo naudu jau nu gan viņi dabūs,
tiem naudu dabūt nebūs nekādu problēmu.
Neminēsim visas militāristu apvienības un daudz
ko citu. Un tāpēc, ja tiešām šeit ir
nopietna attieksme pret darbu, pret dokumentu tālāku
virzīšanu vai nevirzīšanu, tad... šāda
dokumenta tālākai virzīšanai, kurš galu
galā, vienalga, Saeimā negūs atbalstu, nav nekādas
jēgas. Nav jēgas kavēt komisijas darbu. Lūk,
šādi mēģinājumi šādā
veidā traucēt šeit, Saeimā, strādāt
ir uzreiz kategoriski noraidāmi. Aicinu balsot pret šādu
dokumentu virzīšanu uz komisijām. Paldies.
Sēdes vadītāja. Dobeļa kungs,
vienīgais iebildums attiecībā uz jūsu
teikto: lūdzu nākt ar rakstiskiem priekšlikumiem
par turpmāko Saeimas darbu, izspriedīsim Frakciju
padomē un lemsim. Prezidijam nav tiesību šodien
izmainīt to kārtību, kāda ir noteikta.
Uz mutisku izteikumu pamata arī mums nav iespēju
to mainīt. Lūdzu iesniegt rakstiski priekšlikumus,
un mēs šo jautājumu risināsim atbilstoši
deputātu vēlmēm.
J.Dobelis. Es ierosināju tikai pārdomāt
patlaban...
Sēdes vadītāja. Manām pārdomām nav juridisku tiesību.
Aigars Jirgens - frakcijas "Tçvzemei
un Brīvībai" deputāts.
A.Jirgens (frakcija "Tçvzemei un Brīvībai").
Godātā Saeima! Frakcija "Tçvzemei
un Brīvībai" kategoriski iebilst pret šā
likumprojekta nodošanu komisijām un aicina to noraidīt,
jo uzskata, ka vēlēšanu tiesību piešķiršana
pašvaldību vēlēšanās tām
personām, kuras nav Latvijas pilsoņi, ir bīstama.
Tas nozīmē, ka Latvijas pilsoņi var zaudēt
kontroli pār stratēģiski svarīgākajām
Latvijas lielākajām pilsētām. Paldies
par uzmanību.
Sēdes vadītāja. Jānis Urbanovičs
- Tautas saskaņas partijas frakcijas deputāts.
J.Urbanovičs (Tautas saskaņas partijas frakcija).
Godātā priekšsēdētāja! Cienītie kolēģi! Esmu ļoti pateicīgs Dobeļa kungam par to, ka viņš atšķirībā no Jirgena kunga daudzmaz argumentēti mēģināja izteikt savu viedokli. Es šeit neliekuļoju, tiešām tas ir patīkami. Un, ja ir frakcijas, kas ir nolēmušas balsot citādi, nekā piedāvā Prezidijs, es aicinātu arī viņus nākt šeit un izteikt savu viedokli. Tā kā esat nolēmuši šo jautājumu "norakt", tad vismaz izsakiet, lūdzu, savu politisko un pilsonisko, un deputāta nostāju, kāpēc jūs rīkosieties tādā veidā. Bet nedemonstrējiet, lūdzu, īkšķa spēka argumentus! Tā būtu viena lieta. Es tiešām domāju tāpat kā Dobeļa kungs, ka pašreiz svaru kausi jau ir nosvērušies, tas izlemts sen - vakar un aizvakar frakciju sēdēs. Acīmredzot šodien šis likumprojekts netiks pieņemts pat "nulles lasījumā". Tāpēc es aicinu jūs, kolēģi, nākt un runāt par būtību, nevis par to, cik tas ir briesmīgi. Nenāksim runāt retoriskas frāzes par tām briesmām, bet runāsim tomēr par likumprojektu, ja jau jūs gribat jau "nulles lasījumā" to noraidīt un esat to tiktāl izanalizējuši un izsvēruši. Darīšu tāpat arī es.
Pirmais. Ja jūs, kolēģi, Jirgena kungs un Dobeļa kungs, izsvītrosiet vārdu "nepilsoņi" no šā likumprojekta, tad šis likumprojekts būs nacionālāks par nacionālu. Tas būs tik nacionāls, ka varēs visu darīt tā, kā gribat, un būs apmierināts absolūti jebkurš no pilsoņiem vai partijām, kas ir šeit, Saeimā... Tas būtu viens.
Proti, ko es ar to domāju? Tas varētu jau komisijās vai pirmajā lasījumā pēc būtības tikt izdebatēts, argumentēti novirzīts... Es uzskatu, ka ir jau pienācis šis brīdis, kad nepilsoņiem ir jādod šīs tiesības, jo nodokļus mēs no viņiem prasām. Viņiem ir jābūt iespējām izvēlēties tos pilsoņus, kuriem viņi uzticas. Lai tajā vidē, kurā viņi dzīvo, viņi pareizi un saprātīgi saimnieko ar šiem nodokļiem, ko no viņiem prasa. Pretējā gadījumā ir ļoti neloģiski no viņiem prasīt, lai viņi maksā nodokļus, un celt aizvien vairāk un vairāk nodokļu lielumu. Paldies, es sapratu.
Tomēr es cenšos būt demokrātisks un labprāt piekāpšos, ja dzirdēšu nevis retoriskus saucienus par to, ka nāk krievi, ka nāk "piektā kolonna" vai vēl kaut kas tāds, bet ja redzēšu, ka, jā, tiešām šodien Latvija vēl nav savu valstiskumu tiktāl nodrošinājusi, ka Daugavpilī, Rēzeknē, Ludzā, Liepājā, Zilupē, Rīgā cilvēkiem nevar dot tādas tiesības un mēs esam tie gudrie. Es pieļauju, ka tā var būt, kāpēc ne, bet es gribu dzirdēt šos argumentus, un es gribu iet uz to komisiju un runāt, un strīdēties pretī, un tad šo normu mēs varētu argumentēti svītrot.
Tālāk. Par vēlētāju apvienībām. Cienītie kungi un dāmas, partijas vēl tikai veidojas. Arī tās, kas ir šeit, zālē. Arī tās, es paredzu un prognozēju, vēl dažādi veidosies. Jūs paši kuluāros un arī preses slejās par to runājat. Tāpēc runāt par to, ka tiem, kas nu ir paspējuši reģistrēties, ir tās prioritātes - atšķirībā no tiem, kas tagad vēl tikai politiski briest, - piedalīties valsts pārvaldē, kaut vai zemākajos līmeņos, - tas nav arguments.
Nākamais. Mēs esam ieteikuši arī lielāku drošības naudu, tiešām tā ir, Dobeļa kungs. Mēs esam ieteikuši ilgāku laiku - četrus gadus, mēs to sasaistām ar deputātu, pašvaldību līmeņa deputātu, atsaucamību. Tā ir. Tur ir vēl ļoti daudz, tiešām ļoti daudz interesantu - manā skatījumā - un debatējamu, karsti debatējamu lietu, bet tas ir jāizdara, mēs nevaram tēlot šodien strausus, ielīst smiltīs un pateikt, ka šīs problēmas nav. Šī problēma eksistē. Es pieļauju, ka mēs varbūt par agru to darām, bet šīs kaislības sabiedrībā pašreiz ir, tās virmo, un mēs esam tīši ļoti asi un precīzi nosaukuši šo jautājumu, kurš augstākajam likumdevējam ir jāizšķir.
Un vēl. Varētu teikt, ka nu mēs te tagad mēģinām bremzēt Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas un citu komisiju - Juridiskās komisijas un Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas - darbu ar saviem kaut kādiem muļķīgiem priekšlikumiem. Šis arguments neiztur nekādu kritiku. Redziet, mūsu skatījumā... un visi tie, kas gāja un pirms vēlēšanām runāja, ka... vēlēšanu noteikumiem attiecībā uz pašvaldību līmeni vai Saeimu ir jābūt skaidri zināmiem, nu, manā izpratnē, gadu pirms vēlēšanām. Lai kādi tie būtu, tiem ir laikus jābūt zināmiem, lai cilvēki, pilsoņi... tie, kam ir tiesības vēlēt, tie, kam ir tiesības organizēties un apelēt pie cilvēku prātiem, pie vēlētāju prātiem, var to darīt. Lai viņiem ir laiks. Nav godīgi, cienītie Saeimas deputāti, organizēt savu vēlēšanu likumu, kā tas bija attiecībā uz 6.Saeimu, mēnesi vai divus pirms vēlēšanām. Nu, nav godīgi tā darīt! Tāpēc ir pēdējais laiks tagad skatīt pašvaldību vēlēšanu likumu. Tagad mēs jau vairs nepaspēsim... Ir atlicis nepilns gads līdz pašvaldību vēlēšanām, tāpēc tagad būtu pēdējais laiks sākt šo likumprojektu skatīt. Kāpēc es saku, ka tas ir jādara? Pašreizējais, līdz šim darbībā esošais pašvaldību vēlēšanu likums, uz kura pamata tika ievēlētas šīs pašvaldības, jau ir novecojis. Es varu minēt tikai vienu normu, lai parādītu, kāpēc tas jau ir kļuvis nedemokrātisks un vairs nevar darboties. Rēzeknes rajona Stoļarovas pagasts ievēlēja rajona padomē deputātu, vadoties pēc tā vēlēšanu likuma. Viņš pārbrauca dzīvot uz pilsētu un tur dzīvo un strādā. Pēc esošā likuma, viņš vairs nevar pretendēt pat... viņš nevar vairs kandidēt, jo viņš šo pēdējo gadu pirms vēlēšanām būs nodzīvojis pilsētā - Rēzeknē, nevis Stoļarovas pagastā. Ja viņš tiešām grib kandidēt un ja kāds grib viņa kandidatūru vēl izvirzīt, tādā gadījumā viņam jābrauc atpakaļ uz savu Stoļarovu vai fiktīvi tur jāpierakstās, un tādā veidā jākrāpjas, un mēs visi, kas šeit sēž, un visi, kas balsos pret šā jautājuma izspriešanu un šā likuma grozīšanu, būsim tie lielākie krāpnieki. Izsveriet to.
Un vēl. Es īpaši vēršos
pie kustības "Latvijai", es zinu, ka jūs
esat pret šiem asumiem, ko mēs esam šajā
likumprojektā ielikuši attiecībā uz nepilsoņu
tiesībām, un jūsu argumenti man ir saprotami,
bet atceraties Voltēra principus. Nu, ļaujiet man
tiešām ar jums strīdēties, kāpēc
ne, nekāpiet ar abām kājām uz manas rīkles!
Tas nekad nav palicis, kā saka, bez atgriezeniskās
saites, un es lūdzu tiešām nobalsot par šā
likuma grozījumu nodošanu komisijām. Izsvērsim
tos! Vēl jo vairāk tāpēc, ka par to
runā starptautiskās institūcijas un Cilvēktiesību
komisārs, braucot projām no Latvijas, kā svarīgāko
tēzi ir izteicis šo: būtu labi, ja jūs
sekotu igauņu piemēram, un igauņi, kā
jūs zināt, ir tuvāk Eiropas savienības
durvīm. Tas nu tā. Es aicinu nobalsot par likumprojekta
nodošanu komisijām, tātad "nulles lasījumu"
beigt un pirmajā lasījumā runāt pēc
būtības. Ja tomēr negribat to darīt,
tad, lūdzu, nāciet šeit un sakiet, kāpēc
jūs esat pret. Tā būs godīgi. Nedzeniet,
kā Dobeļa kungs te teica, mūs, mazu frakciju,
vai tos, kas tagad domā citādi, ārā no
parlamenta sienām! Vai tad jūs šaubāties,
ka mēs... kā jūs sakāt, trešā
daļa vēlētāju... ka mēs tagad
nesavāksim 10 000 parakstus un pēc tam no valsts
kases prasīsim 130 000? Mēs negribam to darīt.
Mēs esam pietiekami ilgi šeit bijuši, arī
5.Saeimā, un arī tagad mēs spējam demokrātiski
piekāpties, bet, lūdzu, izmantojiet argumentu spēku,
bet ne spēka argumentus! Paldies par uzmanību.
Sēdes vadītāja. Pēteris
Tabūns - LNNK un LZP frakcijas deputāts.
P.Tabūns (LNNK un LZP frakcija).
Es esmu kategoriski pret šā dokumenta virzīšanu tālāk uz komisijām, un, Urbanoviča kungs, es tūlīt jums pateikšu, kāpēc. Argumenti būs. Argumenti ir rodami visu mūsu pēdējo 50 gadu dzīvē. Ja jūs to neredzat, tad man ir vienkārši kauns. Būs jums argumentu, cik uziet. Jautājums ir pārāk nopietns, un es šodien drusciņ ilgāk runāšu nekā parasti, jo pārāk nopietns ir šis jautājums. Saeima diemžēl šajā virzienā... Mēs esam ievirzīti tikai dažādu ekonomisko problēmu risināšanā, bet esam aizmirsuši kaut ko citu ļoti svarīgu - nacionālo valsti, Latvijas latviskumu. Kāpēc šie vārdi neskan - tikpat kā vairs neskan - no šīs tribīnes? Lūk, kas mani ļoti satrauc. Es saprotu, ka mēs dzīvojam ļoti nabadzīgi un ka ir jāizrāpjas no šīs nabadzības bedres, bet ne par katru cenu. Šķēles kungs teica tādus vārdus: "Es gribu dzīvot bagātā Latvijā." Bagātā Latvijā arī es gribu dzīvot, bet latviskā, nacionālā, nevis internacionālā Latvijā. Un tas nav viens un tas pats. Padomāsim, lūk, par to, apspriežot šo priekšlikumu virzīt šo likumprojektu tālāk uz komisijām, kā to iesaka Urbanoviča kungs un daži citi deputāti. Vai patiešām mēs esam aizmirsuši šos 50 gadus un šeit viss jau ir kārtībā? Ja nerunāsim par okupāciju, vai tad tas nozīmē, ka okupācijas seku vairs nav? Vai patiešām ir tā, ka viss ir it kā nostājies savā vietā, miljons sveštautiešu it kā ir aizbraukuši vai kļuvuši pavisam lojāli, runā latviešu valodā un viss ir kārtībā, un tagad tikai risināsim labklājības jautājumus, un viss būs kārtībā, un Latvija būs tāda, kādu mēs to gribējām atmodas laikā? Ir tā vai nav, cienījamie kolēģi? Kad mēs sāksim domāt par šo lietu? Šķēles kungs teica, ka viņš piedodot tiem, kuri nezinot, ko dara. Tas ir ļoti pareizi. Es arī piedodu tiem, kuri nezina, ko dara, bet es nepiedodu tiem, kuri zina, ko dara. Urbanoviča kungs un vēl daudzi citi, kas mums liek priekšā, lūk, šādu likumprojektu, - viņi zina, ko dara. Un, Urbanoviča kungs, es tūlīt nolasīšu no Latgales puses atnākušo vēstuli, ko mēs nupat saņēmām Izglītības, kultūras un zinātnes komisijā un ko ir parakstījuši deputāti no Demenes pagasta... no Demenes. Nolasīšu tikai divas rindkopas, lai neaizkavētu laiku. Ir runa par Zemgales koledžu. Vēstulē ir šāda rindkopa: "Mûsu direktors pats nepārvalda latviešu valodu, tāpat arī skolotāji un apmācību meistari, izņemot latviešu valodas skolotājus, tāpēc laikam arī negrib pāriet uz apmācību latviešu valodā, domā par sevi un saviem skolotājiem, kā saglabāt darbu." Un vēl viena rindkopa: "Mums pagastā ir vajadzīgi cilvēki, kas pilnīgi pārvalda latviešu valodu. Visā mūsu pagastā vairāk par diviem desmitiem cilvēku neatradīsim, kas prot latviešu valodu, pensionārus ieskaitot." Latvijas pagastā - divi desmiti cilvēku, kas prot latviešu valodu! Vai tas nav pārāk nopietni? Un, ja tagad pašvaldību vēlēšanās balsstiesības būs nepilsoņiem, tad kādi būs vēlēšanu rezultāti astoņās Latvijas pilsētās, galvenajās lielākajās Latvijas pilsētās, kur nepilsoņu skaits ir nospiedošs? Un kāda būs pēc tam mūsu dzīve? Vai mums beidzot nevajadzētu sākt par to domāt un tribīnē runāt par šīm lietām, dažādus likumprojektus izstrādājot? Un nevajadzētu runāt tikai par bagātu Latviju. Bagātai Latvijai ir jābūt, bet ne par katru cenu. Ne iznīcinot latviskumu, ne ejot uz internacionālismu, bet ejot uz neatkarīgu, nacionālu, latvisku Latviju. Lūk, ko es gribētu pateikt.
Un aicinu kolēģus beidzot arī
6. Saeimā sākt domāt par šo Latvijai ļoti
svarīgo lietu. Paldies par uzmanību!
Sēdes vadītāja. Valdis Krisbergs
- Demokrātiskās partijas Saimnieks frakcijas deputāts.
V.Krisbergs (Demokrātiskās partijas Saimnieks frakcija).
Cienījamā priekšsēdētāja, cienījamie kolēģi! Man šodien gribas atcerēties vienu tādu dabas ekoloģiskā līdzsvara pamatprincipu. Ja mežā grib savairot tikai stirnas un briežus, parasti nekas labs neiznāk. Ja izšauj pilnīgi vilkus, tādā gadījumā izjūk ekoloģiskais līdzsvars. Šķiet, vislabāk to "zaļo" pārstāvji varētu apliecināt. Lai piedod man pilsoņi un nepilsoņi, ka es kādus salīdzinu ar stirnām un vilkiem. Tik tiešām vajadzētu cienīt vienam otru un dot iespēju būt demokrātijai. Iziesim no pretējā! Es atvainojos, es atkal iztikšu bez emocijām, bet tikai ar pragmatismu. Pilsoņi ir sliktie, nepilsoņi ir labie. Nu tad nepilsoņiem steidzīgi ir jādod vēlēšanu tiesības! Paskatīsimies no pretējā! Pilsoņi ir labie, nepilsoņi ir sliktie. Nu tātad mums šobrīd ir ideāla kārtība, Latvija ir tieši tāda, kāda šodien premjerministram murgainajās vīzijās parādījās Latvija, - visi ir bagāti, darbs nodrošināts, korupcijas nav, nekur neslepkavo un nešauj. Viss ir ideālā kārtībā. Bet nav. Nu bet tomēr nav!
Un tagad paskatīsimies, ko nozīmē dot tikai pilsoņiem tiesības kaut vai vēlēt. Neviens šeit nerunā par ievēlēšanas tiesībām. Ievēlē tikai pilsoņus! Lai gan, būsim atklāti, paskatoties Satversmi, mūsu Valsts prezidents varētu būt arī Zimbabves pēdējais nabags, jo prezidents pēc Satversmes nav obligāti pilsonis. Nu, protams, tas ir juridisks kāzuss. Bet pilsonis... Pieņemsim, ir ļoti mazkaitīga partija, kas tiešām ir ļoti solīda un korekta - Zaļo partija. Pilsonis Zagants, Centra rajona izpildkomitejas bijušais jeb, kā viņu tur tagad sauc nacionālā valdība Rīgas Domē, Centra rajona valdes priekšsēdētājs. Lai par tādu kļūtu, divas dienas pirms savas apstiprināšanas viņš no Latgales priekšpilsētas pierakstās Centra rajonā, pametot savu lielo ģimeni lielā dzīvoklī. Un līdz ar to mierīgi kļūst par valdes priekšsēdētāju. Daudzos laikrakstos un avīzēs ir atmaskota viņa kukuļņemšana, uzņēmējdarbības traucēšana, ārvalstu investīciju atgrūšana. Pilsonis Zagants, par kuru ir balsojuši tikai pilsoņi, no samērā noplukuša vīrelīša, bijušā atskurbtuves priekšnieka, OBHS darbinieka ir kļuvis par cienījama Rīgas rajona valdes priekšsēdētāju. Labi apvēlies, labi apģērbies, mutīte taukos spīd, brauc ar kārtīgu vāģi. Viņu vēlēja tikai pilsoņi. Tad, atvainojiet, dāmas un kungi! Vai cilvēka prāta spējas nosaka tas, ka viņam pasē ir atzīmēta pilsonība vai pastāvīgā iedzīvotāja zīmogs?
Mēs baidāmies. O, jā, mēs esam tik drausmīgi vārgi, Dobeļa kungs un Tabūna kungs, ka viens vai divi... vai pat trīs vai četri Rīgas Domē nepilsoņu izvirzītie pilsoņi sagraus šo nestabilo sistēmu. Kauns pilsoņiem, kuri var ievēlēt tikai tādus pilsoņus, ka daži nepilsoņu ievēlētie kandidāti sagrauj šo sistēmu! Vai tad Latvija ir tik vārga? Varbūt Rīgas Domē nav pilsoņu ievēlēts pilsonis - deputāts, kuram šobrīd ir izvirzīta krimināllieta sakarā ar viņa graujošo valsts darbību pavisam nesenā pagātnē? Bet viņu vēlēja pilsoņi. Neiet krastā... šitāda vāvuļošana no tribīnes tik tiešām pirmās vietas ieguvējam, kurš ir daudz runājis, ka latviešu tauta, latviešu pilsoņi, būs tik vārgi, ka varbūt daži pretlatviski noskaņotu iedzīvotāju ievēlēti deputāti vēlētos sagraut Latvijas suverenitāti un ārkārtīgi spēcīgo ekonomiku. Ne visai tam ticu. Izskatās gan drīzāk pēc blusu ķeršanas, lai vienkārši atkal savu politisko imidžu paceltu, jo švaki jau nu tajā Rīgā iet vienam politiskajam spēkam, kurš ir proponējis savu milzīgo uzvaru, balstoties uz šādiem tīri nacionālistiskiem saukļiem.
Cita lieta, ka likumprojekts ir vēl mazlietiņ pavārgs. Atklāti sakot, arī es biju noskaņots noraidīt viņa nodošanu komisijām, bet, lūk, mani aizskāra tas, ka mani, latvieti, mani, deputātu, mani, pilsoni, tur aizdomās, ka kaut kāda neliela Latvijai slikti noskaņota iedzīvotāju grupa "dabūs cauri" tik daudz deputātu pašvaldībās, kuriem vēl piedevām nav likumdevēja tiesību, ka visa Latvija nu tikai "družno šagajet na Vostok", tulkojumā - droši soļo uz Austrumiem. Nacionālā Rīgas Dome! Kas tad notiek ar Valodas likumu Rīgā? Varbūt jūsu kompetencē tomēr būtu darīt to, ko no jums prasa pilsoņi, kas ievēlēja pilsoņus deputātus? Bēdīgi, ka par to ir sašutuši jau paši nepilsoņi. Latvijā valsts valoda ir latviešu valoda. Kāpēc ir pieļauta angliskošana un vispār bezgramatiskošana? Varbūt tas ir nacionālā deputāta lielais gods un slava.
Es gribētu, lai šo likumu tomēr nodotu komisijām. Jā, pilnīgi piekrītu, ka ir ļoti daudz neprecizitāšu. Tas ir komisiju darbs, tur var strīdēties par vēlētāju grupu reģistrēšanu, nereģistrēšanu, taču man nav saprotams, kāpēc deputāts nāk no "guļamvagona", jo viņam ir jābūt pierakstītam... bet kārtīgam cilvēkam dzīve paiet darbā... Nevis no darbavietām, bet no pieraksta vietām. Tas nebūt tā nesakrīt. Un bieži vien cilvēks strādā citur, nevis tur, kur viņš pārguļ, ir pierakstīts.
Daudz šo momentu varam atrast. Bet, atvainojiet, nacionālo pilsoņu ievēlētā nacionālā dome ir radījusi nacionālo municipālo policiju, kas trenkā galvenokārt iedzīvotājus, jo bagātos jau trenkāt ir bīstami un negribas jau arī ķerties tiem pilsoņiem klāt, bet, ja nu iznāk, ka tie pilsoņi galvenokārt ir nabadzīgi, tad nav brīnums, ka Rīgas pašvaldības policija vairāk nodarbojas ar "pašapgādi", aiztiekot maziņos uzņēmējus. Tie galvenokārt ir latvieši, jo pie lielajiem ķerties jau ir bīstami - var dabūt pa galvu, var saņemt kaut ko sliktu.
Es aicinu šo kā jebkuru citu likumprojektu,
kurš nebūt nav kaitīgs Latvijas suverenitātei,
nav huligānisks un cilvēka cieņu aizskarošs,
nodot komisijām, bet komisijās strādāt
dūšīgi - izmest sēnalas un atstāt
racionālos graudus. Paldies.
Sēdes vadītāja. Modris Lujāns
- pie frakcijām nepiederošs deputāts.
M.Lujāns (pie frakcijām nepiederošs deputāts).
Labdien, kolēģi! Es arī, protams, daudziem punktiem, kas šinī likumprojektā ir, varu nepiekrist, jo, iepazīstoties ar to, ka paaugstina drošības iemaksas, diemžēl pagaidām es nevaru uzzināt, kurā vietā saņem to naudu, bet Dobeļa kungs jau zina, kā saņemt. Bet tāpēc būtu ļoti lielas problēmas mazajām partijām vai partijām, kas rastos un varētu arī reāli pretendēt pašvaldībās. It sevišķi es iedomājos, kā tiks nomaksāts tur 100 vai 200 latu kaut kādā pagasta padomē un cik tai partijai vajadzēs kopsummā naudas, ja viņa nolems piedalīties vēlēšanās visas Latvijas teritorijā daudzās vietās. Un tas būtu, es domāju, sarežģīti pat arī bagātām partijām, kā ar to varēja iepazīties pēc vēlēšanām vēlēšanu komisijas sniegtajos materiālos, - gan "Latvijas ceļam", gan "Saimniekam", gan arī, protams, "Tçvzemei un Brīvībai", kurai ir bagāti sponsori pašvaldībās. Un šeit varbūt līdz ar to būtu problēmas, būtu grūtāk piedalīties.
Bet šodien ir jāskatās vēl arī cita nianse. Mēs tā soļojam uz Eiropas savienību... Iespējams, arī Kiršteina kungs, cienījamais Eiropas lietu ministrs, ir paguvis jūs iepazīstināt ar praksi pasaules valstīs, kā ir ar municipālajām vēlēšanām citās pasaules valstīs. Un es domāju, ka viņš varbūt izskaidros saviem frakcijas kolēģiem, kā tad īsti ir citās valstīs, jo, ja mēs šodien sākām pēc vairākuma prasības šeit diskusiju tā vietā, lai patiešām risinātu šo jautājumu, teiksim, par nodošanu komisijām, tad komisijās šīs diskusijas norit daudz mierīgāk, un tur būtu rodams tas risinājums, nevis nobloķēt uzreiz nosūtīšanu uz komisijām. Tad varbūt vajadzētu arī Kiršteina kungam veikt audzinošu darbu ar savu frakciju, jo, protams, pārējo darbu ar otru grupu, par ko Šķēles kungs teica tādu "sarkanīgu" domu, mēs centīsimies uzņemties paši.
Protams, varētu arī, ja kolēģiem tik dikti gribas... Protams, šis projekts aizies uz komisiju un tad atsevišķi kolēģi varētu piedāvāt, teiksim, kandidātiem izmērīt galvaskausa apmēru. Vai tie atbilst visiem standartiem, protams. Nu un te ir daudzas nianses, kas būtu jāanalizē komisijā, jo patiešām, ja jau mēs tā dikti runājam par to, ka, lūk, valdībai gandrīz vai ir jāsasauc ārkārtas sēdes, tad varbūt labāk, kolēģi, būtu vienkārši un normāli šo jautājumu novirzīt uz komisiju, jo tur šīs diskusijas būtu.
Tas bija arī piemērs tāpat kā
Dobeļa kunga oriģinālais priekšlikums par
ielu gājieniem un mītiņiem. Arī es tam
nepiekritu savā laikā, bet komisijā tika veikts
darbs. Patiešām šis jautājums ir aktuāls,
un jebkurš jautājums, man liekas, ir aktuāls,
ja to izvirza deputāti. Un tālāk vienīgi
ir darbs. Pirmajā lasījumā, ja jums tik ļoti
nepatiks, to attiecīgi pierādiet Saeimas deputātiem,
tad šo jautājumu nenobalsosim, un viss. Vairāk
nav problēmu. Un es nedomāju, ka šinī gadījumā
vajadzētu to pārvērst par tik drausmīgu
politiku, ka rīt gandrīz vai patiešām brauks
kaut kādi krievu tanki iekšā vai nepilsoņi,
nodokļu maksātāju straumes, lauzīsies Rīgas
Domē iekšā, lai pasēdētu blakām
Dobeļa kungam. Paldies.
Sēdes vadītāja. Andris Saulītis
- frakcijas "Latvijai" deputāts.
A.Saulītis (frakcija "Latvijai").
No Tautas kustības "Latvijai" es gribēju dot dažus argumentus Urbanoviča kungam, jo viņš ļoti lūdza. Es domāju, ka šeit mēs esam liecinieki tam, ka notiek politiska spēle, politiska šūpošanās no abām pusēm. Labējie un kreisie šūpo, bet līdz ar to kas cieš? Cieš tieši sociāli ekonomiskā darbība konkrētajos pagastos.
Varbūt nolaidīsimies, kungi, uz zemes un paskatīsimies, kādas reālās problēmas šodien ir pašvaldībās. Konkrēti piemēri. Tiek atcelti par brīvu pirmās un otrās grupas invalīdiem medikamenti. Man nāca Ludzā burtiski piektdien viena sieviete pretī. Viņa teica, ka viņai ir nepieciešams medikamentus lietot par 28 latiem. Tā ir Parkinsona slimība. Jūs visi zināt, ka tad cilvēks raustās mežonīgos krampjos. Un otrs. Viņai pensija arī ir tikai 28 lati. Un viņai ir izvēle nevis par pilsoņiem vai par nepilsoņiem, vai par kaut kādām reformām, bet viņai ir izvēle - vai nu visu mēnesi raustīties krampjos, vai visu mēnesi dzīvot badā. Tādas, lūk, ir tās problēmas, kas ir pašvaldībām. Un es domāju, ka, jo vairāk mēs politizēsim ar kaut kādām reformām vai ar kaut ko citu pašvaldību un nepaskatīsimies, ko vajag šiem cilvēkiem - gan pilsoņiem, gan nepilsoņiem... Viņiem vajag ko? Viņiem vajag pārtiku nabadzīgajiem cilvēkiem, drēbes vajag. Jau ir tik tālu aizgājis, ka divas trešdaļas cilvēku vienkārši ir izsistas no jebkādas dzīves. Viņi pat nespēj veikt tā saucamo elementāro dzīves ciklu. Lūk, kur ir tās problēmas! Un es arī esmu pateicīgs Tautas saskaņas partijas frakcijas priekšsēdētājam Jurkāna kungam, ka viņš to saprata un piedalījās kopīgā akcijā Vācijā, lai savāktu vismaz kaut kādā veidā šos ziedojumus. Lūk, šis kopīgais darbs, lai mēs varētu risināt šīs sociāli ekonomiskās problēmas! Apkure galu galā. Ko mēs veram ciet acis? Cik cilvēku šogad sala savos dzīvokļos? Tās ir tās problēmas. Un es nedomāju, ka, ja mēs šodien sāksim politizēt šos jautājumus, mēs varēsim kaut kādā veidā risināt ar politiskām metodēm šos jautājumus, kopīgi neizanalizējot, kāpēc ir radusies šī situācija.
Es domāju, ka mēs nevaram nostādīt jautājumu tā, ka ir "baltie" un ir "melnie". Mēs zinām, ka bija procesi, kad Vācijā pie visām problēmām vainīgi bija ebreji. Mēs negribam kaut ko tādu. Un mēs arī nevaram šodien pieņemt, ka pie visām problēmām ir vainīgi pilsoņi, un, ja tagad iedos nepilsoņiem šīs vēlēšanu tiesības, tad rīt mēs visi pamodīsimies un viss būs kārtībā. Es domāju, ka stāvoklis tikai saasināsies. Un es arī Urbanoviča kungam tīri cilvēcīgi gribu teikt: jūs ar tādiem likumiem tikai neļaujat pragmatiski strādāt un sašaurināt pēc iespējas mazāk centru un pēc iespējas mazāk atstājat telpu pragmatiskām rīcībām. Un, kā jūs redzat, tad pēc jūsu ierosinājumiem visaugstākos punktus iegūst tieši kara un pieminekļu spridzinātāju partijas. Un viņi gūst aizvien jaunus un jaunus atbalstītājus. Tie ir tie argumenti. Varbūt viņi šodien skan absurdi, bet mēs pat šeit, sēdē, to jūtam, kā tas viss izvēršas. Un pēc šādām mūsu debatēm, pēc šādām mūsu politiskajām kolīzijām Saeimā kļūst aizvien grūtāk un grūtāk tikties ar vēlētājiem, runāt kaut vai ar viņiem. Svaigākais piemērs bija tajā pašā Ludzā. Aizvien grūtāk un grūtāk ir ievirzīt dialogu pragmatiskā gultnē. Lūk, kur ir tā dilemma!
Es arī gribēju tīri cilvēcīgi lūgt: mums ir nepieciešams pamiers! Pamiers vismaz līdz 2000.gadam. Šis sociālais pamiers, lai mēs varētu atrisināt sociāli ekonomiskos jautājumus. Es domāju, ka šī vēlēšanu sistēma, kas šodien ir, daudzmaz apmierina. Un es domāju, ka mums ir jāmeklē kritēriji, kāpēc nenotiek tas uzlabojums, nevis jāmeklē vainīgie - pilsoņu dēļ vai nepilsoņu dēļ. Un es domāju, ka, jo vairāk mēs atradīsim tieši kopīgus punktus, kur kopā varam sadarboties, kaut vai tādā akcijā kā Rīgas sakopšana, kuru varētu sākt vismaz ar kopīgu darbu gan pilsoņi, gan nepilsoņi... Un šāda jautājuma politiska nostādīšana, ka tikai valdība visu izdarīs un ka tikai nepilsoņi izdarīs, tā, piedodiet, arī ir maldīga lieta. Un līdz ar to mēs pārāk pārvērtējam valsts lomu. Un, kā arī Šķēles kungs minēja, cilvēka paša iniciatīva samazinās.
Un tomēr es gribētu nobeigt ar izcilā
amerikāņu prezidenta Kenedija vārdiem. Es domāju,
ka mums visiem ir jāuzdod šis jautājums, ko viņš
uzdeva Amerikas nācijai: "Neprasi, ko Amerika iedos
tev, prasi, ko tu vari dot Amerikai!" Paldies.
Sēdes vadītāja. Kiršteina
kungs! Jūs 20 minūtes izmantosit? Aleksandrs Kiršteins
- īpašu uzdevumu ministrs Eiropas savienības lietās.
A.Kiršteins (īpašu uzdevumu ministrs Eiropas savienības lietās).
Godājamais Prezidij! Godājamie deputāti! Es varētu atbildēt uz Lujāna kunga aicinājumu. Es pateikšu tādu statistiku, kas man ir zināma. Pašreiz no 39 Eiropas padomes valstīm es zinu septiņas, kurās drīkst vēlēt nepilsoņi. Eiropas savienībā šos jautājumus regulē katras valsts nacionālā likumdošana. Es varu minēt, teiksim, tādu piemēru kā Luksemburga, kurā portugāļi dzīvo jau otrajā paaudzē un ir iebraukuši likumīgi ar Luksemburgas valsts iestāžu atļaujām, taču viņiem joprojām nav iespēju vēlēt pašvaldību vēlēšanās.
Ir arī pretēji piemēri. Teiksim,
mēs zinām, ka Zviedrijā pēc zināma
laika ir šīs tiesības. Es domāju, ka Lujāna
kungs arī labi zina, ka viņam tik mīļajā
Krievijā arī šīs tiesības nevienam
netiek dotas. Tur var vēlēt vienīgi pilsoņi.
Bet es tikai gribētu pateikt, ka Urbanoviča kvēlais
aicinājums faktiski arī nav īstajā vietā,
jo Latvijā ir pieņemts Pilsonības likums. Mēs
ļoti labi zinām, ka daudzi cilvēki tieši
negrib. Viņi, pat ļoti labi zinādami latviešu
valodu, negrib šo pilsonību pašreiz iegūt
viena iemesla dēļ, - lai viņiem nebūtu
jāiet dienestā. Tas ir ārkārtīgi
komiski šajā situācijā, ka cilvēki
paši neizmanto šīs dotās iespējas kļūt
par pilsoņiem un piedalīties pašvaldību
vēlēšanās. Viņi gribētu
piedalīties šajās vēlēšanās,
bet tajā pašā laikā nepildot šo pilsoņa
pienākumu. Mans personīgais viedoklis ir tāds,
ka Latvijā pašlaik šis jautājums ir atrisināts,
un arī Eiropas padome ir atzinusi, ka Pilsonības likums
Latvijā ir pieņemams, tātad nav nekādu
šķēršļu tiem, kas grib šajās
vēlēšanās piedalīties un nokārtot
arī savas saistības ar valsti. Paldies.
Sēdes vadītāja. Dzintars Ābiķis
- frakcijas "Latvijas ceļš" deputāts.
Dz.Ābiķis (frakcija "Latvijas ceļš").
Augsti godātā priekšsēdētāja! Cienījamie kolēģi! Pavisam īsi par to, par ko te diskutēja visvairāk, lai gan es pamatā negribu runāt par šo problēmu, bet gan par kaut ko citu.
Runājot par šo problēmu - pilsoņu un nepilsoņu piedalīšanās vēlēšanās, ir vairāk nekā skaidrs, ka mūsu valstī vismaz tuvākajos 10 gados ir vajadzīga pietiekama stabilitāte. Un, runājot par šo problēmu, es vienmēr paturu prātā Latvijas ārkārtīgi unikālo situāciju. Kaut vai to, ka Eiropā nav nevienas galvaspilsētas... es domāju, pat pasaulē nav nevienas galvaspilsētas, kur būtu tik izteikts šāds nacionālais sastāvs, proti, kur pamatnācijas būtu mazāk. Nu nav!
Mums ir unikāla situācija. Un es tikai gribētu pateikt vienu piemēru, kur mums šī stabilitāte tuvākajā nākotnē ir vajadzīga. Elementāra lieta - skolu tīkla reorganizācija. Rīgā pēdējā laikā, pēdējo piecu gadu laikā, ir ļoti strauji samazinājies to skolēnu skaits, kuri mācās krievu plūsmā, un ļoti stipri ir pieaudzis latviešu plūsmas skolēnu skaits. Un elementāri, balstoties uz statistiku un nepakļaujoties nekādām emocijām, ir vajadzīga skolu tīkla reorganizācija. Es ļoti uzmanīgi sekoju līdzi krieviski rakstošajai presei. Diemžēl man ir jāsaka atklāti, ka tieši Tautas saskaņas partijas aktīvisti ir tie aktīvākie, kas visu laiku uzstājas pret šo reorganizāciju, kas uzskata to par diskrimināciju, kaut gan statistika runā pati par sevi. Līdz ar to, neapšaubāmi, es saprotu, ka šī partija pretendē uz šo vēlētāju loku, kas ir nepilsoņi, citādi viņa tik aktīvi neuzstātos.
Bet šoreiz es negribēju runāt tik
daudz par to, bet par ko citu. Diemžēl kārtējo
reizi šodienas ārkārtīgi garās diskusijas
par likumprojektu, kurš tiek nodots tikai izskatīšanai
komisijās, šīs ārkārtīgi garās,
neauglīgās diskusijas, kur deputāti aiziet visai
tālu prom no šī likumprojekta satura, ka tālāk
gandrīz vairs nevar aiziet, pierāda tikai to, ka,
strādājot pie Kārtības ruļļa,
ir jānovērš šī te mūsu pārāk
liberālā procedūra, ja runa ir par dokumenta
nodošanu komisijām, kur tas tiek nopietni izskatīts,
kur komisijai ir tiesības viņu nedot tālāk
izskatīšanai pirmajā lasījumā. Te
acīmredzot ir vajadzīgas Kārtības rullī
izmaiņas, un, nododot likumprojektu komisijām, manuprāt,
pilnīgi pietiktu, ja runātu viens dokumenta iesniedzējs
"par", viens - "pret" un deputāti nobalsotu.
Un tādējādi mēs ietaupītu laiku,
izskatot likumprojektus pēc būtības, jo mums...
Es vēlreiz atgādinu to, ko te teica mani iepriekšējie
kolēģi: mums šodien darba kārtībā
ir 101 jautājums, un, šādi strādājot,
mēs nekur tālu netiksim. Tā ir šī
jautājuma galvenā būtība. Mums ir jāmaina
procedūras kārtība.
Sēdes vadītāja. Andrejs Požarnovs
- frakcijas "Tçvzemei un Brīvībai"
deputāts.
A.Požarnovs (frakcija "Tçvzemei un Brīvībai").
Ļoti cienījamā priekšsēdētājas
kundze! Godātie deputāti! Es gribētu vērsties
pie šiem cilvēkiem, kas ir iesnieguši likumprojektu,
un divos vārdos izteikties par šo situāciju. Respektīvi,
opozīcija var būt gan konstruktīva, gan destruktīva,
un, ja gadījumā valdību veidojošās
frakcijas un valdība ir aizrāvusies ar likumdošanu
un kādreiz pārkāpj vispārpieņemtās
cilvēcības normas, jūs esat iedevuši diezgan
labus priekšlikumus, kas kā tāda ūdens šalts
ir atvēsinājusi dažus deputātus. Es cienu
tos priekšlikumus, ko jūs iedevāt kā izmaiņas
Satversmē attiecībā uz cilvēktiesībām.
Un, ja mēs pieņemam, ka jūs aizstāvat
visu Latvijas iedzīvotāju intereses, tad šie iedzīvotāji
dalās pilsoņos un nepilsoņos. Arī tas,
ka jūs aizstāvat domu, ka cilvēktiesības
pienākas visiem, ir saprotams. Un pilsoņiem pienākas
pilsoņu tiesības. Un to ir ļoti maz, tās
ir - vēlēt un tikt ievēlētam. Šinī
gadījumā es domāju, ka jūs esat mazliet
"pâršāvuši pār strīpu".
Jūs esat pārcentušies. Un šādā
situācijā, ja jūs dodat šādus priekšlikumus,
tad nākošreiz, kad jūs iedosit konstruktīvu
priekšlikumu, Saeima atkal izturēsies aizdomīgi
pret jums un skatīsies, vai tikai atkal tur apakšā
nav paslēpts kāds "zemūdens akmens".
Es domāju, ka jūs visvairāk iegūsit, ja
divi no šiem deputātiem atsauks savu parakstu un izbeigs
šo te strīdu. Bet gadījumā, ja ne, tad es
aicinātu tomēr noraidīt.
Sēdes vadītāja. Juris Dobelis
- LNNK, LZP frakcijas deptuāts. Otro reizi.
J.Dobelis (LNNK un LZP frakcija).
Cienījamie kolēģi! Es vienkārši gribētu atgādināt. Ja jau bija runa par to, ka ir jāuzlabo likums, ka tur ir vēlamas konstruktīvas izmaiņas, tad kāpēc vajadzēja apzināti tur ielikt... Tur nevar runāt par neapzinātu rīcību, ja ieliek tādus punktus, par kuriem paši jau priekšlaicīgi uzskatīja, ka tie varētu būt nepieņemami. Tad kāpēc nevarēja uzreiz tikai šo konstruktīvo variantu piedāvāt? Tad nebūtu šādu diskusiju šeit vispār. Jo, redzat, tiklīdz šāds dokuments tiks novirzīts uz komisijām, tā mums tik "mîļā" krievu prese to pasniegs kā lielu uzvaru, un tas man ir labi zināms, ka sāksies atkal tālākā ažiotāža, kamēr viņš atradīsies komisijās. Visu laiku par to tiks runāts un vēlreiz runāts, un tas ietekmēs tos cilvēkus, kuri šodien viens otrs ir pieklusuši.
Es gribu atgādināt, ka sestdien, 20. aprīlī, notiek Militāro pensionāru biedrības pirmais saiets, kur tieši patlaban ir šie divi grupējumi - kur vieni aicina uz atklātāku, naidīgāku darbību, bet otri runā tikai par sociālajiem jautājumiem. Šāda dokumenta novirzīšana var tieši ietekmēt šo vienu grupējumu.
Tāpat arī pirmdien, un man liekas, ka
tā nav tāda pavisam nepārdomāta rīcība
- šīs uzstāšanās. Pirmdien, 22.aprīlī,
atkal ir paredzēti vairāki saieti un atkal tur skanēs
šīs absolūti nevajadzīgās runas par
kaut kādiem panākumiem. Tas kungs, kas te runāja
par tām kvēlajām dažāda veida
bailēm un par kaut kādu tur latviešu un nelatviešu
iespēju ietekmēt varu... Man gribētos zināt,
kā tad ir ar tām lietām "Auseklītī"
bijis un cik tur ir pilsoņu, un cik tur ir nepilsoņu,
cik no tiem šodien ir un jūtas apkrāpti un cik
no tiem nejūtas apkrāpti. Tad mēs varētu
pie šā jautājuma atgriezties vēlreiz, jo
šeit, runājot par šo likumu un runājot par
kaut kādiem angļu uzrakstiem, man liekas, ka acīmredzot
tas paredzējums ir tāds: ja tie nepilsoņi
savēlēs Rīgas Domi, tad novāks tos angļu
uzrakstus. Es piekrītu. Un to vietā ieliks krievu
uzrakstus. Acīmredzot to arī kungs vēlas. Paldies.
Sēdes vadītāja. Jānis Urbanovičs
- Tautas saskaņas partijas frakcijas deputāts. Otro
reizi.
J.Urbanovičs (Tautas saskaņas partijas frakcija).
Tagad es vairs neesmu pārliecināts par to, ka šis likumprojekts neaizies uz komisiju. Tāpēc es gribu tiem, kas vēl tagad svārstās, pateikt, ka runa ir nevis par pasīvām tiesībām, proti, nepilsonim būt ievēlētam kādā domē vai padomē, bet gan par tiesībām vēlēt - tās ir aktīvās tiesības, un tas ir pavisam kas cits, respektīvi, ja gadījumā šī diskusija kādreiz nonāks pie tā, ka nepilsoņi varētu vēlēt sev tīkamus pilsoņus, tad tas nenozīmē, ka viņi paši sevi varētu ievēlēt. Un te varētu atcerēties par tiem vienlīdzīgajiem un vienlīdzīgākajiem. Redzat, ja mēs izejam no tādas aksiomas, ka vieni pilsoņi, tie, kam uzticas pilsoņi, ir labāki nekā tie pilsoņi, kuriem uzticas nepilsoņi, tad jūs varat ļoti tālu aiziet un tad par to sarkano krāsu vairs nerunāsim. Runāsim par to, cik mēs esam kļuvuši brūni.
Tagad es gribu teikt Požarnova kungam. Redzat, aizdomīgi vai neaizdomīgi - tās ir katra personīgās lietas. Es uzskatu, es arī nekad neesmu skatījies uz virsrakstu, kas ir iesniedzēji - vai "Tçvzemei un Brīvībai" vai "Latvijas ceļš", vai "Saimnieks" vai kāds cits. Es neskatos, kas tur rakstīts.
Attiecībā uz to, kāpēc
mēs provocējam šo lietu. Nē, mēs
tādi vienmēr esam bijuši! Sitiet mūs nost!
Mēs vienmēr esam runājuši par to, ka jābūt
maksimālam līdzsvaram un saskaņai sabiedrībā.
Par to mēs runājam un runāsim. Pieņemiet
mūs tādus, kādi esam, vai nepieņemiet.
Paldies.
Sēdes vadītāja. Vladilens Dozorcevs
- Tautas saskaņas partijas frakcijas deputāts. Jūs
izmantosit desmit minūtes?
V.Dozorcevs (Tautas saskaņas partijas frakcija).
Es mēģināšu iekļauties trijās minūtēs. Cienījamie deputāti! Es negribēju uzstāties, bet es tikai gribu atbildēt Požarnova kungam, kurš šeit teica, ka starp pilsoņiem un nepilsoņiem ir tāda niecīga starpība - tikai pilsoņi vēlēs un tiks ievēlēti, bet nepilsoņi ne. Požarnova kungs, jūs esat ne tikai deputāts, parasts deputāts, bet komisijas priekšsēdētājs. Jums ir savs aparāts. Ja jūs gribat uzzināt, kāda ir atšķirība starp pilsoņiem un nepilsoņiem, tad nāciet pie mums! Mēs jums iedosim visus materiālus, un tad jūs sapratīsit, ka starpība starp pilsoņiem un nepilsoņiem sen jau pāraugusi 70 punktus. Un tur vēlēšanu problēmas ir tikai viens tāds variants, ne vairāk. Tur ir arī sociālās tiesības, tur ir darba tiesības un tā tālāk. Tur ir ļoti daudz. Es gribu tikai to jums pateikt, paskaidrot.Tas ir viens.
Otrs. Šeit Tabūna kungs mūs baidīja, kas būs, kāda dzīve būs, ja nepilsoņiem piederēs šīs aktīvās vēlēšanu tiesības. Tabūna kungs, bet varbūt būs tāda dzīve kā Igaunijā, kurā šis modelis pastāv jau daudzus gadus. Tātad - tāpat kā Igaunijā, kuru Šķēles kungs mums šodien minēja par paraugu, par ekonomisko paraugu. Var būt, ka tur ir citāda nepilsoņu aktivitāte, var būt, ka tur ir cita stabilitāte, un tāpēc ir tāds dzīves līmenis, cita nodokļu bāze un tā tālāk. Būs varbūt tā.
Runāt par to, ka mūsu iniciatīva
ir absurda, ir ņirgāšanās un tā tālāk.
Tas nozīmē runāt par esošo Igaunijas pieredzi.
Es domāju par to, kā viņi klausītos
mūsu šodienas diskusiju, jo viņiem šis
modelis pastāv un darbojas jau daudzus gadus. Vairāk
nekā piecus gadus mēs dzīvojam neatkarīgā
valstī, un vai nav pienācis laiks mainīt stereotipus
attiecībā uz nepilsoņiem? Varbūt ir pienācis
šis laiks? Kāpēc nemainīt neuzticības
politiku pret uzticības politiku? Varbūt cita dzīve
būtu. Varbūt viņi citādi strādātu
mūsu labā - valsts labā. Nevajag smieklīgi
šodien baidīt cilvēkus, ka, ja mēs realizēsim
šo modeli, tad būs nezin kas. Būs tā, kā
ir Igaunijā, un ne vairāk. Tur nekas nav noticis,
bet tikai ir uzlabojusies situācija.
Sēdes vadītāja. Valdis Krisbergs
- Demokrātiskās partijas Saimnieks frakcijas deputāts.
Otro reizi.
V.Krisbergs (Demokrātiskās partijas Saimnieks frakcija).
Cienījamā Saeimas priekšsēdētāja!
Cienījamie kolēģi! Man ir ļoti patīkami,
ka mūsu diskusija ir ievirzījusies konstruktīvā
gultnē, un tie, kuri ir nolēmuši nenovirzīt
šo likumprojektu uz komisijām, nekādus argumentus
nespēj minēt. Man ir ļoti patīkami, ka
tas apliecina tikai veco, labo teicienu: "Neskaties uz
maniem darbiem, bet klausies manos vārdos!" Kādi
argumenti tad ir? Argumenti ir ļoti interesanti. Izrādās,
ka, neko nezinot, vāvuļošanas čempionāta
nākošajā posmā var mēģināt
uzvarēt. Ir cienījami kolēģi, kuri
ir aizmirsuši, kā, cīnoties par savām interesēm
Ķekavas pusē, tika mesta ārā Ķekavas
bibliotēka no vietas, lai tikai varētu savus vecīšus
atjaunot savā dzīvesvietā... ka mīl gramstīties
gar "zaļām" meitenēm un bučoties
un ka mīl dažreiz ar homoseksuālistiem kopā
iedzert aliņu... Tas jau viss ir aizmirsies. Kaut ko
nostāstīt ļoti interesantu no tribīnes
par to, par ko neko nezina, protams, var.
Sēdes vadītāja. Krisberga kungs,
es ļoti atvainojos! Mēs apspriežam likumprojektu...
V.Krisbergs. Vissvarīgākais šajā
mirklī ir izvērtēt, ievērot procedūru
- nodot komisijām vai nenodot komisijām. Pat tad,
ja šis likumprojekts ir ļoti kaitīgs un ļoti
slikts, arī tad ir vērts viņu nodot komisijām,
jo, komisijās strādājot, varēs saprast,
kas ir labojams un kas nav labojams. Mēs šodien netaisāmies
izsludināt šo likumu. Mēs viņu pieņemam
darbam. Ja Saeima uzskata, ka strādāt nevajag, bet
deputāti galvenokārt strādā tieši
komisijās, tad šķiet, ka Šķēles
kungam tomēr būs bijusi taisnība, ka mēs
strādāt negribam. Pierādīsim pretējo
- nodosim komisijām un strādāsim, kaut vai
arī pēc tam to noraidīsim kā konceptuāli
kategoriski nederīgu. Protams, ja mēs baidāmies
no konkurences, kuras tā ir pietrūcis, mūsu
Ministru kabineta skatījumā... Paldies.
Sēdes vadītāja. Golubova kungs, jūs trīs minūtes izmantosit?
Aleksandrs Golubovs - pie frakcijām nepiederošs
deputāts.
A.Golubovs (pie frakcijām nepiederošs deputāts).
Labdien, cienījamie deputāti! Par ko tad mēs šodien runājam? Par to - dot vai nedot nepilsoņiem tiesības vēlēt vietējās pašvaldības. Vai jūs padomājāt, vai vietējām pašvaldībām ir likumdošanas tiesības? Viņām nav tādu tiesību. Tādas tiesības ir tikai Saeimai, taču Saeimu pēc šīs likumdošanas vēlē tikai pilsoņi. Vietējās pašvaldības izpilda Saeimas pieņemtos likumus, vietējās pašvaldības rīkojas tikai ar tiem jautājumiem, kuri ir saistīti tieši ar šīs pašvaldības darbību.
Kāpēc mēs tā baidāmies
dot šīs tiesības nepilsoņiem? Vai jūs
padomājāt arī par to, ka arī nepilsoņi
maksā nodokļus un ka tieši šajās pašvaldībās
ne jau viņu izvēlētie pārstāvji
rīkosies ar to naudu. Es lūdzu Saeimu vēlreiz
padomāt un nodot šo likumprojektu komisijai.
Sēdes vadītāja. Debatēs vairāk deputātu pieteicies nav. Debates beidzam. Lūdzu zvanu! Lūdzu deputātus balsot par Saeimas Prezidija atzinumu par likumprojektu "Grozījumi pilsētas domes, rajona padomes un pagasta padomes vēlēšanu likumā", par tā nodošanu Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijai, Juridiskajai komisijai un Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijai, nosakot, ka Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija ir atbildīgā komisija.
Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu balsot! Lūdzu rezultātu! Par - 25, pret - 36, atturas - 19. Lēmums nav pieņemts.
Pirms nākamā jautājuma izskatīšanas
vārdu lūdz Alfreds Čepānis - Demokrātiskās
partijas Saimnieks frakcijas deputāts.
A.Čepānis (Demokrātiskās partijas Saimnieks frakcija).
Godājamie kolēģi! Es atsaucu
savu parakstu zem iesniegtajiem likumprojekta labojumiem, kuri
izklāstīti dokumentā nr. 598. Daru to tāpēc,
ka šo jautājumu var atrisināt vienkāršāk,
ātrāk un bez izmaiņām likumos. Paldies.
Sēdes vadītāja. Līdz ar
to jautājums pēc būtības nav izskatāms.
Pirms pārtraukuma vārds Paulim Kļaviņam
- LZS, KDS un LDP frakcijas deputātam.
P.Kļaviņš (LZS, KDS un LDP frakcija).
Godātie deputāti! Es lūdzu, pusdienu
pārtraukumam sākoties, Latvijas un Vācijas parlamentāriešu
sadarbības grupas dalībniekus sanākt uz vienu
minūti ilgu apspriedi šeit pat blakustelpā.
Sēdes vadītāja. Tātad Prezidija zālē jūs aicināt? Prezidija zālē? Tātad Prezidija zālē tika aicināti deputāti.
Lūdzu reģistrācijas režīmu!
Lūdzu deputātus reģistrēties! Deputāti,
lūdzu reģistrēties! Lūdzu Saeimas sekretāra
biedri Janīnu Kušneri nolasīt reģistrācijas
rezultātus!
J.Kušnere (6.Saeimas sekretāra biedre).
Cienījamie deputāti, lūdzu uzmanību! Nav reģistrējušies:
Imants Daudišs,
Aivars Endziņš,
Jānis Jurkāns,
Andrejs Krastiņš,
Aristids Jēkabs Lambergs,
Aleksandrs Pētersons,
Atis Sausnītis,
Juris Sinka,
Māris Vītols,
Juris Zaķis.
Paldies.
Sēdes vadītāja. Pārtraukums
līdz 13.30.
Sēdi vada Latvijas Republikas 6.Saeimas priekšsēdētājas
biedrs Alfreds Čepānis.
Sēdes vadītājs. Godājamie
deputāti, lūdzu, ieņemiet vietas! Turpinām
izskatīt šīsdienas Saeimas sēdē
iekļautos darba kārtības jautājumus. Ir
Saeimas Prezidija atzinums par likumprojektu "Grozījums
likumā "Par 1996.gada valsts budžetu"".
Saeimas Prezidijs ierosina deputātu Vidiņa, Priedkalna,
Tuča, Apalupa, Nagļa un citu deputātu iesniegto
likumprojektu "Grozījums likumā "Par 1996.gada
valsts budžetu"" nodot Budžeta un finansu
(nodokļu) komisijai un Sociālo un darba lietu komisijai
un noteikt, ka Budžeta un finansu (nodokļu) komisija
ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi?
Vārds deputātam Vidiņam - frakcija "Tçvzemei
un Brīvībai". (Starpsaucieni no zāles:
"Nav kvoruma! Ir! Ir!")
J.G.Vidiņš (frakcija "Tçvzemei un Brīvībai").
Cienījamais priekšsēdētāj
un cienījamie deputāti! Tā kā Ministru
prezidents Šķēles kungs šodien pateica,
ka ar savu vēstuli esot apturējis ar "reformācijas
niezi" slimojošā ministra ministrijas remontu,
respektīvi, Gaiļa ministrijas, - jā, tai ministrijai
350 000 latu ir paredzēti, - tad mēs, pieci frakcijas
"Tçvzemei un Brīvībai" deputāti,
atsaucam savus parakstus, - bet ar tādu noteikumu, lai Budžeta
likuma grozījumos, ko valdība izskatīs maijā,
tas mūsu priekšlikums, uz kurieni šo naudu novirzīt,
tomēr taptu ņemts vērā. Mēs
tur esam parakstījušies deviņi deputāti.
Tā kā pieci no mums atsauc savus parakstus, tad varbūt
to tiešām atliksim līdz maijam. Paldies.
Sēdes vadītājs. Paldies, Vidiņa kungs. Vai citiem deputātiem, kuri ir parakstījuši minētos grozījumus likumā, nav iebildumu pret deputāta Vidiņa priekšlikumu? Nav. Paldies.
Nākamais darba kārtības jautājums ir šāds. Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu "Par Latvijas Republikas valdības un Flandrijas valdības sadarbības līgumu" nodot Ārlietu komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi? Nav. Paldies. Pieņemts.
Nākamais darba kārtības jautājums. Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu "Grozījums likumā "Par zemes privatizāciju lauku apvidos"" nodot Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai un Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijai un noteikt, ka Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija ir atbildīgā komisija.
Kārlis Čerāns - frakcijas "Latvijai"
deputāts.
K.Čerāns (frakcija "Latvijai").
Godāto sēdes vadītāj un
godātie deputāti! Es tomēr lūgtu balsojumu
par šā likumprojekta nodošanu komisijām, jo
mani ļoti interesē, kā balsos, piemēram,
Ādamsona kungs, kurš pavisam nesen, šodien pat vēl,
aicināja frakcijas "Latvijai" iesniegto likumprojektu
nenodot komisijām tāpēc, ka tāds pats
likumprojekts ar tādu pašu nosaukumu šobrīd
jau atrodas izskatīšanā komisijās. Šobrīd
mums ir tieši tāda pati situācija. Šis likumprojekts
"Grozījums likumā "Par zemes privatizāciju
lauku apvidos"" šobrīd atrodas Saeimas izskatīšanā,
un, ja Ministru kabinets gribētu panākt šā
likuma, šo normu, ko viņi piedāvā, ātrāku
spēkā stāšanos, tad viņi tos vienkārši
iesniegtu otrajā lasījumā vai, teiksim, šobrīd
jau trešajā lasījumā kā grozījumus.
Es aicinu balsot, veikt balsošanu par nodošanu komisijām.
Sēdes vadītājs. Paldies. Vai
vēl kāds ir pieteicies debatēs par šo
jautājumu? Anna Seile - LNNK un LZP frakcijas deputāte.
A.Seile (LNNK un LZP frakcija).
Cienījamie deputāti! Ja kāds no deputātiem pieprasa balsojumu, bez šaubām, balsojums būs, bet es jūs aicinu balsot par šā likumprojekta nodošanu komisijām, jo iespēja šādā gadījumā ir tāda: abus likumprojektus - gan to, kuru jau ir izskatījusi Tautsaimniecības komisija pirmajā lasījumā, gan šo - var apvienot, ja Ministru kabinetam nav iebildumu. Abi tie tiktu nodoti Tautsaimniecības komisijai. Tas ir visvieglākais ceļš, ja mēs šodien to nosūtām izskatīšanai komisijām.
Un par šā likumprojekta būtību.
Šis ir ārkārtīgi svarīgs grozījums
likumā, ar to nevajadzētu kavēties, jo tas
paredz valstij un pašvaldībām piederošās
zemes pārdošanu par naudu, lai par šo naudu, kuru
iegūtu, tiktu izmaksātas kompensācijas tiem
cilvēkiem, kuriem likums paredz šo kompensāciju
izmaksāšanu. Tātad aicinu balsot par šā
likumprojekta nodošanu komisijām.
Sēdes vadītājs. Paldies. Vai
vēl ir pieteikušies? Mauliņa kungs par procedūru
vēlas runāt. Lūdzu!
J.Mauliņš (frakcija "Latvijai").
Godātā Saeima! Seiles kundzes aicinājums
bija pretējs viņas vēlmēm. Proti,
ja mēs to nodosim komisijai kā likumprojektu, tad
tas būs obligāti jāizskata pirmajā lasījumā.
Ja to nodosim kā priekšlikumu, tad tas ir arī
tā jāformulē, tad mēs to varam nodot
kā priekšlikumu. Bet mēs nevaram to nodot kā
priekšlikumu tāpēc, ka tas ir iesniegts kā
likumprojekts. (No zāles deputāte A.Seile: "Nç!")
Tātad atliek lūgt Ministru kabinetu iesniegt to kā
priekšlikumu, bet šoreiz kā likumprojektu noraidīt,
tas ir vistaisnākais ceļš. Paldies par uzmanību.
Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu balsot par Saeimas Prezidija atzinumu, kas izklāstīts dokumentā nr.615A. Lūdzu rezultātu! Par - 51, pret - 4, atturas - 4. Lēmums pieņemts.
Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu "Grozījumi Latvijas Civilprocesa kodeksā" nodot Budžeta un finansu (nodokļu) komisijai un Juridiskajai komisijai un noteikt, ka Juridiskā komisija ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi? Nav. Paldies. Pieņemts.
Nākamais darba kārtības jautājums - Saeimas Prezidija atzinums par likumprojektu "Grozījums likumā "Par valsts un pašvaldību mantas atsavināšanas kārtību"". Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu nodot Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai un Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijai un noteikt, ka Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi? Nav. Paldies. Lēmums pieņemts.
Nākamais darba kārtības jautājums - Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu "Par preču un pakalpojumu drošumu un ražotāja un pakalpojumu sniedzēja atbildību" nodot Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija.
Anatolijs Gorbunovs - frakcijas "Latvijas ceļš"
deputāts. Lūdzu!
A.Gorbunovs (frakcija "Latvijas ceļš").
Godātais sēdes vadītāj!
Godātie kolēģi deputāti! Es lūdzu
šo likumprojektu nodot arī Eiropas lietu komisijai,
jo šā likumprojekta saturs, es domāju, ir ļoti
aktuāls. Ir runa par tām lietām, ko mums vajadzētu
jau tagad skatīt saistībā ar attiecīgajiem
Eiropas savienības dokumentiem un Eiropas savienības
prasībām.
Sēdes vadītājs. Paldies. Vai deputātiem ir iebildumi pret Gorbunova kunga priekšlikumu? Tātad pieņemam lēmumu, ka šis likumprojekts tiek nodots Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai un Eiropas lietu komisijai un nosakām, ka Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi? Nav. Paldies. Lēmums pieņemts.
Nākamais darba kārtības jautājums ir Ministru kabineta noteikumi nr.85 "Grozījums likumā "Par izlozēm un azartspēlēm"". Prezidijs ierosina Satversmes 81.panta kārtībā izdotos Ministru kabineta noteikumus nr.85 "Grozījums likumā "Par izlozēm un azartspēlēm"" nodot Budžeta un finansu (nodokļu) komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi? Nav. Paldies. Lēmums pieņemts.
Nākamais darba kārtības jautājums - Prezidijs ierosina Satversmes 81.panta kārtībā izdotos Ministru kabineta noteikumus nr.86 "Grozījums likumā "Par valsts un pašvaldību finansu līdzekļu un mantas izšķērdēšanas novēršanu"" nodot Sociālo un darba lietu komisijai un Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijai un noteikt, ka Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi? Nav. Paldies. Lēmums pieņemts.
Nākamais darba kārtības jautājums - Prezidijs ierosina Satversmes 81.panta kārtībā izdotos Ministru kabineta noteikumus nr.87 "Grozījumi likumā "Par namīpašumu denacionalizāciju Latvijas Republikā"" nodot Juridiskajai komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi? Nav. Paldies. Lēmums pieņemts.
Nākamais darba kārtības jautājums - Prezidijs ierosina Satversmes 81.panta kārtībā izdotos Ministru kabineta noteikumus nr.89 "Grozījumi likumā "Par ugunsdrošību"" nodot Aizsardzības un iekšlietu komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi? Nav. Paldies. Lēmums pieņemts.
Nākamais darba kārtības jautājums - Prezidijs ierosina Satversmes 81.panta kārtībā izdotos Ministru kabineta noteikumus nr.90 "Grozījums Augstākās padomes 1991.gada 4.jūnija lēmumā "Par Latvijas Republikas likuma "Par policiju" spēkā stāšanās kārtību"" nodot Aizsardzības un iekšlietu komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi? Nav. Paldies. Lēmums pieņemts.
Nākamais darba kārtības jautājums - Prezidijs ierosina Satversmes 81.panta kārtībā izdotos Ministru kabineta noteikumus nr.91 "Grozījumi likumā "Par policiju"" nodot Aizsardzības un iekšlietu komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi? Nav. Paldies. Lēmums pieņemts.
Nākamais darba kārtības jautājums - Prezidijs ierosina Satversmes 81.panta kārtībā izdotos Ministru kabineta noteikumus nr.92 "Noteikumi par Latvijas Republikas pilsoņu un Īrijas Republikas pilsoņu savstarpēju bezvīzu ceļošanas kārtību" nodot Ārlietu komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi? Nav. Paldies. Lēmums pieņemts.
Nākamais darba kārtības jautājums - Prezidijs ierosina Satversmes 81.panta kārtībā izdotos Ministru kabineta noteikumus nr. 93 "Noteikumi par atbilstības novērtēšanu" nodot Ārlietu komisijai un Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai un noteikt, ka Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija ir atbildīgā komisija.
Deputāts Gorbunovs - frakcija "Latvijas
ceļš". Lūdzu!
A.Gorbunovs (frakcija "Latvijas ceļš").
Cienījamais sēdes vadītāj!
Godātie deputāti! Argumenti, kāpēc šos
Ministru kabineta noteikumus vajadzētu izskatīt arī
Eiropas lietu komisijā, ir tie paši, kurus es minēju,
kad runāju par vienu no iepriekšējiem likumprojektiem.
Es lūdzu arī šo likumprojektu nodot Eiropas lietu
komisijai izskatīšanai.
Sēdes vadītājs. Paldies. Vai deputātiem ir iebildumi pret Gorbunova kunga priekšlikumu? Nav. Tātad pieņemam lēmumu, ka šis likumprojekts jeb Ministru kabineta noteikumi nr.93 tiek nodoti Ārlietu komisijai, Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai un Eiropas lietu komisijai un ka Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija ir atbildīgā komisija. Paldies. Lēmums pieņemts.
Nākamais darba kārtības jautājums - Saeimas Prezidijs ierosina Satversmes 81.panta kārtībā izdotos Ministru kabineta noteikumus nr.94 "Grozījumi Ministru kabineta 1995.gada 18.jūlija noteikumos nr.216 "Par nekustamā īpašuma lietošanas tiesību aprobežojumu ar energoapgādes uzņēmumu ārējiem objektiem"" nodot Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem nav iebildumu? Nav. Paldies. Lēmums pieņemts.
Nākamais darba kārtības jautājums - Prezidijs ierosina Satversmes 81.panta kārtībā izdotos Ministru kabineta noteikumus nr.95 "Grozījumi likumā "Par uzņēmējdarbības regulēšanu enerģētikā"" nodot Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai un Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijai un noteikt, ka Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija ir atbildīgā komisija. Deputāti neiebilst? Nē. Paldies. Lēmums pieņemts.
Nākamais darba kārtības jautājums - Prezidijs ierosina Satversmes 81.panta kārtībā izdotos Ministru kabineta noteikumus nr.96 "Grozījums likumā "Par meža apsaimniekošanu un izmantošanu"" nodot Budžeta un finansu (nodokļu) komisijai un Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai un noteikt, ka Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija ir atbildīgā komisija. Deputātiem iebildumu nav? Nav. Paldies. Lēmums pieņemts.
Nākamais darba kārtības jautājums. Prezidijs ierosina Satversmes 81. panta kārtībā izdotos Ministru kabineta noteikumus nr. 97 "Grozījumi likumā "Par apdrošināšanu"" nodot Budžeta un finansu (nodokļu) komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija.
Vai deputātiem nav iebildumu? Nav. Paldies. Lēmums pieņemts.
Nākamais darba kārtības jautājums. Prezidijs ierosina Satversmes 81. panta kārtībā izdotos Ministru kabineta noteikumus nr. 98 "Grozījumi Ministru kabineta 1995. gada 18. jūlija noteikumos nr. 214 "Par sauszemes transportlīdzekļu īpašnieku civiltiesiskās atbildības obligāto apdrošināšanu"" nodot Juridiskajai komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija.
Vai deputātiem nav iebildumu? Nav. Paldies. Lēmums pieņemts.
Nākamais darba kārtības jautājums. Prezidijs ierosina Satversmes 81. panta kārtībā izdotos Ministru kabineta noteikumus nr. 99 "Grozījumi likumā "Par Valsts apdrošināšanas uzraudzības inspekciju"" nodot Budžeta un finansu (nodokļu) komisijai un Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijai un noteikt, ka Budžeta un finansu (nodokļu) komisija ir atbildīgā komisija.
Vai deputātiem nav iebildumu? Nav. Paldies. Lēmums pieņemts.
Nākamais darba kārtības jautājums. Prezidijs ierosina Satversmes 81. panta kārtībā izdotos Ministru kabineta noteikumus nr. 100 "Grozījumi likumā par invalīdu medicīnisko un sociālo aizsardzību" nodot Sociālo un darba lietu komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija.
Vai deputātiem nav iebildumu? Nav. Paldies. Lēmums pieņemts.
Nākamais darba kārtības jautājums. Prezidijs ierosina Satversmes 81. panta kārtībā izdotos Ministru kabineta noteikumus nr. 101 "Farmācijas noteikumi" nodot Sociālo un darba lietu komisijai un Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai un noteikt, ka Sociālo un darba lietu komisija ir atbildīgā komisija.
Vai deputātiem nav iebildumu? Nav. Paldies. Lēmums pieņemts.
Nākamais darba kārtības jautājums. Prezidijs ierosina Satversmes 81. panta kārtībā izdotos Ministru kabineta noteikumus nr. 102 "Grozījumi likumā "Par sociālo palīdzību"" nodot Sociālo un darba lietu komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija.
Deputātiem nav iebildumu? Nav. Paldies. Lēmums pieņemts.
Nākamais darba kārtības jautājums. Prezidijs ierosina Satversmes 81. panta kārtībā izdotos Ministru kabineta noteikumus nr. 103 "Grozījumi likumā "Par 1923. gada 2. augusta likuma "Par Valsts kontroli" atjaunošanu"" nodot Budžeta un finansu (nodokļu) komisijai un Juridiskajai komisijai un noteikt, ka Juridiskā komisija ir atbildīgā komisija.
Jānis Bunkšs - frakcijas "Latvijas
ceļš" deputāts. Lūdzu!
J.Bunkšs (frakcija "Latvijas ceļš").
Cienījamo priekšsēdētāj, cienījamie deputāti! Presē jau ir izskanējusi tāda doma, ka tad, kad likuma grozījumi par Valsts kontroli tiks piedāvāti, tiem noteikti ļoti nikni pretosies pašvaldību lobiji Saeimā. Un vienkārši būtu ļoti žēl, ja, teiksim, šis paredzējums nepiepildītos un ja saistībā ar šiem piedāvātajiem grozījumiem Valsts kontroles likumā kāds no tiem, kurus patiesi interesē tas, kas notiek arī pašvaldību sektorā, nebūtu uzstājies un nebūtu izteicis savas bažas par to, kādā veidā šie labojumi tiek piedāvāti.
Es ļoti labi saprotu šobrīd šo situāciju un piekrītu tam viedoklim, ka kontrole pašvaldību sektorā vai pašvaldībās šobrīd ir nepietiekama, ka tā netiek veikta pienācīgā un profesionālā līmenī. Taču es tiešām šobrīd gribu šeit no šīs tribīnes, pirms mēs šo likumprojektu nododam izskatīšanai komisijām, tomēr tās dažas bažas izteikt.
Man ļoti patika mūsu kolēģa Jāņa Rubuļa izteikums, ko viņš izteica Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijā, kad mēs izskatījām šos priekšlikumus. Viņš ieteica visai Saeimai atcerēties tos novēlējumus, ko viņa vēlētāji viņam ir devuši, pirms viņš ir devies strādāt šajā darbā, Saeimas darbā. Viens no galvenajiem šādiem norādījumiem ir bijis tas, ka ir vajadzīgs vairāk kontroles, taču ierēdņu ir vajadzīgs mazāk. Šīs divas ir it kā, šķiet, tādas savstarpēji nesavienojamas lietas, un jāsaka, ka likumprojekta autori, tie, kas piedāvāja arī grozījumus likumā "Par Valsts kontroli", manuprāt, ir nedaudz pārcentušies. Manu, teiksim, tādu negatīvo attieksmi pret šo likumprojektu, šiem grozījumiem, īpaši izraisa piedāvātā redakcija 2. pantā. Tātad - kas te tiek piedāvāts? Ka Valsts kontroles uzdevums ir uzraudzīt, lai rīcība ar pašvaldību mantu būtu likumīga, lietderīga un pareiza. Es varbūt daudz neiebilstu pret šo priekšlikumu pastiprināt likumības kontroli, kā es jau teicu sākumā, taču man šķiet, ka šo divu terminu ieviešana, tas, ka arī lietderības un pareizības kontrole būtu Valsts kontroles uzdevums attiecībā pret pašvaldībām, tas tiešām ir pārspīlējums un, kā saka, šeit šie labie nodomi ir varbūt nedaudz ne tajā virzienā aizgājuši. Un, ja man atļauts, es kā piemēru varētu teikt, ka uz šo noteikumu normu, tātad likumību, lietderību un pareizību, arī zināmā mērā varētu atsaukties, ja vēlētos pamatot, kāpēc piedāvātais likumprojekts par izmaiņām Valsts kontroles likumā būtu noraidāms. Es varētu pat teikt tā, ka šis piedāvātais likumprojekts ir noraidāms tāpēc, ka tas, pirmkārt, ir nelikumīgs, otrkārt, tas ir nelietderīgs un, treškārt, tas ir nepareizs.
Kāpēc nelikumīgs? Nelikumīgs divu iemeslu dēļ. Pirmkārt, tāpēc, ka tas ir pretrunā ar Satversmes 88. pantu. Pēdējais teikums 88. pantā: "Valsts kontroles iekārtu un kompetenci nosaka sevišķs likums." Manuprāt, - un šādam viedoklim piekrīt arī viena daļa mūsu valsts vadošo juristu, - nevar tikt izdoti Ministru kabineta noteikumi par jautājumiem, kurus, kā Satversme paredz, regulē tikai likums. Kaut arī šiem Ministru kabineta noteikumiem ir likuma spēks.
Žēl, ka mēs vēl neesam izveidojuši Satversmes tiesu. Es domāju, ka tas būtu viens no tādiem likumprojektiem, par kuru Satversmes tiesai būtu jāizsaka sava attieksme un varbūt arī šie dažādie skaidrojumi un arī strīdi juristu starpā būtu jānovērš. Bet šobrīd es arī varu pievienoties tam viedoklim, ka tomēr Satversme mums būtu jāievēro.
Šā paša iemesla dēļ, manuprāt, ir pārkāpts arī Satversmes 81. pants. To mēs ļoti labi zinām, bet bez visiem tiem noteikumiem, kuri 81. pantā ir un kuros ir noteikti ierobežojumi attiecībā uz to, kādus noteikumus valdība var pieņemt, cita starpā, ir teikts, ka Ministru kabineta noteikumi, kas izdoti Satversmes 81. panta kārtībā, nevar grozīt likumus, kas skar budžetu un - es uzsveru - budžeta tiesības. Tātad ne tikai pašu budžetu, bet arī budžeta tiesības.
Likuma par budžetu un finansu vadību 6. panta ceturtā daļa nosaka, ka pašvaldību budžetu tiesības detalizēti regulē īpašs likums. Šā īpašā likuma, likuma par pašvaldību budžetiem, 36. pants arī paredz to kontroles kārtību un revīzijas komisiju uzdevumus attiecībā uz pašvaldību finansu kontroli. Tāpēc arī šajā gadījumā es uzskatu, ka šis jautājums ir pietiekami nopietns, par to ir jādiskutē Saeimā un Saeimā ir jāpieņem ar likumu, nevis ar Ministru kabineta noteikumiem... Es šo daļu tālāk nekomentēšu, jo ir jāatzīst, ka, protams, šo Satversmes punktu prasību, kā es jau teicu, dažādi juristi traktē dažādi un uzskata, ka bez Satversmes tiesas varot būt tiešām grūtības šeit atrisināt šo strīdu.
Otrs jautājums ir par lietderību. Es jau minēju to, ka viena no tādām ļoti aktuālām prasībām ir tāda, ka, tā kā ierēdņu skaits mūsu valstī ir par lielu, šis ierēdņu skaits būtu vajadzīgs mazāks. Raits Černajs, Valsts kontroles vadītājs, uzstājoties Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijā, atklāti atzina, ka, lai kontrolētu pilnīgi visas pašvaldības un lai šī kontrole aptvertu, teiksim, visu šo sektoru, tas noteikti prasīs Valsts kontrolē strādājošo skaita palielināšanu. Viņš nosauca skaitu - simts cilvēku. Un nosauca vēl papildus nepieciešamo budžetu - viens miljons, apmēram viens miljons latu. Jau zinot to, ka mums jau tā ir sarežģītas, teiksim, šīs sarunas par to, cik lieliem līdzekļiem ir jābūt valsts budžetā un cik lieliem - pašvaldību budžetā, noteikti šāds papildu miljons nāktu, teiksim, uz pašvaldību rēķina klāt. Šajā ziņā es uzskatu, ka daudz lietderīgāk būtu šo papildu miljonu ieguldīt izglītības sistēmā. Daudz lietderīgāk būtu bijis, ja mēs šo papildu miljonu ieguldītu nevis šajā revīzijas darbā, Valsts kontrolei izveidojot šādu centralizētu sistēmu, bet būtu to ieguldījuši, piemēram, pašvaldību ierēdņu sistēmas attīstībai vai pilnveidošanai.
Tālāk. Mēs, protams, varam atrast arī, teiksim, citus iemeslus, kur šis lietderības jēdziens var tikt iztulkots ļoti dažādi, un es gribētu teikt, ka viens no galvenajiem iemesliem un principiem, kā dēļ vispār ir izveidotas pašvaldības... tas ir tāpēc, lai šo lietderību novērtētu tieši to iedzīvotāju interesēs, kuri ir vistuvāk, teiksim, šiem risināmajiem jautājumiem un kuri ir vistuvāk pašvaldībai, lai pašvaldības politiķi izlemtu, vai tas vai cits risinājums ir lietderīgs vai nelietderīgs.
Tālāk - par to, ka nepareizs. Es ļoti
uzmanīgi izpētīju Raita Černaja kunga
ieteikto, Eiropas savienības un OECD rekomendācijas
kontroles jautājumos un tiešām neatradu dokumentā
par šiem ieteikumiem nevienu norādi, ka centrālai
valsts institūcijai būtu jākontrolē citas,
vēlētas, institūcijas darbs. Tāpēc
arī es iebilstu pret to, kas šeit tiek piedāvāts,
bet es vēl vienu reizi uzsveru, ka ir jāveic labojumi
tajos likumos, kuri ir acīmredzami nepareizi. Viens no šādiem
trūkumiem... tie būtu likuma par pašvaldībām
tajā daļā, kas skar pašvaldību revīzijas
komisijas. Protams, ja vairākums no iedzīvotājiem
ievēlē revīzijas komisiju no tiem pašiem
vairākuma cilvēkiem, tad, kā pieredze rāda,
tikai tajos gadījumos, ja izveidojas personiski konflikti
starp domes priekšsēdētāju un revīzijas
komisijas priekšsēdētāju (es varu nosaukt
piemēru, kāds ir bijis Ogrē), - faktiski tikai
tad šī reālā kontrole sākas. Diemžēl
tad, kad mēs apspriedām iepriekšējā
Saeimā likumu par pašvaldībām un tika piedāvāts
pašvaldībām kā obligātu pienākumu
uzlikt ikgadēju neatkarīgu kontroli vai auditu, tad,
aizbildinoties ar to, ka mēs varbūt vēl neesam
tam gatavi, ka nav šo profesionālo auditoru, ka pašvaldībām
pietrūkst naudas, šis priekšlikums tika noraidīts.
Un diemžēl tika izveidota darboties nespējīga
struktūra. Šis trūkums ir jāatzīst.
Šis likums ir jāmaina. Par šo piedāvāto
likumprojektu es varu sacīt tā: var, protams, varbūt
izārstēt gripu arī ar šņabi, ja
savlaicīgi to izdara, taču, dzerot to lielās
porcijās un regulāri, tas nebūtu darāms.
Es neloloju ilūzijas par balsojuma rezultātu, bet
katrā ziņā aicinu Saeimu par šiem jautājumiem
ļoti nopietni padomāt un, ja šo likumprojektu nodos
komisijām, strādāt pie tā gan pirmajā
lasījumā, gan pārējos lasījumos.
Un varbūt tie rezultāti, ko... šajā starpposmā
varētu dot šo likumu, teiksim, izmaiņas, arī
vēl dažus citus mūsu papildu secinājumus
ļautu izdarīt. Paldies.
Sēdes vadītājs. Paldies. Manas vainas dēļ netika fiksēts deputāta Bunkša uzstāšanās laiks, taču es vienmēr esmu paļāvies uz deputātu godaprātu.
Runās Juris Vidiņš - deputāts
no frakcijas "Tçvzemei un Brīvībai".
J.G.Vidiņš (frakcija "Tçvzemei un Brīvībai").
Cienījamā Saeima! Iepriekšējais kolēģis ļoti gari un ļoti gudri runāja. Un tas secinājums ir tāds, ka par visu vari grib panākt, lai pašpārvaldi neviens nevarētu kontrolēt. Tas nozīmē, ka, ja viens pašpārvaldes priekšnieks jeb valdes priekšsēdētājs, jeb pilsētas mērs ir izdarījis netīrus darījumus (pilsētas mērs garantējis savai firmai aizņēmumu "Parex" bankā), tagad viņam par to nekas nebūs. Man liekas, ka Bunkša kungs mēģina to atbildību noņemt no šiem pašpārvaldes darboņiem.
Un otrais. Mēs nesen bijām divās
pašpārvaldēs saziņā ar veselības
valsts ministru - tas ir, Rēzeknes un Ludzas. Rēzeknes
dome atvēlējusi medicīnai 1995.gadā
ap 17 latiem. Bet toties tur ir ādas klubkrēsli,
kolosāls korķa grīdas pārsegums, kas
sāk bojāties, bet kas ļoti dārgi maksā.
Ko domes priekšsēdētāja firma ir "piestādījusi"
domei... Visi darbi tiek veikti bez jebkāda konkursa. Atklāti
runājot, domes priekšsēdētājs ir
dievs šinī pilsētā. Tanī pašā
reizē iegājām Ludzas rajona domē: priekšsēža
kabinetā ir apdriskāti krēsli, remonts tur
nav taisīts trīs četrus gadus, toties medicīnai
finansējums ir 24 lati. Vai jūs jūtat to starpību?
Un viņš ir atbildīgs tikai savai sirdsapziņai.
Tas ir ļoti labi, bet, ja tam iepriekš minētajam
bijušajam mēram nav šīs sirdsapziņas,
kas viņu izkontrolēs? Paldies Dievam, ka beigās
Rēzeknes domnieki ir sasparojušies un neapstiprināja
Rēzeknes pilsētas budžetu, kad atkal medicīnai
bija paredzēti tikai 16 lati. Tas ir pretrunā ar
likumu "Par pašvaldībām", kur teikts,
kā viņiem vajag finansēt medicīnu.
Tā ka es domāju, ka šeit ir skaidri redzama tā
tendence - paglābt pašvaldību no jebkādas
atbildības attiecībā pret jebkādām
institūcijām. Un tādēļ es aicinu
Saeimas deputātus tiešām pieiet šai lietai
ļoti nopietni, ļoti nopietni visu to pārdomāt,
kā Bunkša kungs aicina, un tomēr pakļaut
pašvaldības kaut kādai kontrolei, lai viņi
nebūtu cari un dievi savā pašvaldības teritorijā.
Paldies.
Sēdes vadītājs. Valdis Krisbergs
- Demokrātiskās partijas Saimnieks frakcijas deputāts.
V.Krisbergs (Demokrātiskās partijas Saimnieks frakcija).
Cienījamo priekšsēdētāj! Cienījamie kolēģi! Man par šā likuma būtību ir ļoti viegli runāt šobrīd Saeimā, jo Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijā savulaik tika radīta darba grupa, kuras uzdevums bija izveidot šo likumprojektu. Darba grupā ietilpu es, Černaja kungs un vēl daudzi citi kungi un dāmas. Diemžēl mēs ļoti labi jutām bremzēšanu šā likuma veidošanā. Es negribētu pāriet uz personālijām, Vidiņa kungs, es pilnīgi piekrītu jūsu domām. Bet diemžēl ir jāsaka, ka, ja būtu nekārtības tikai kādā vienā pašvaldībā, diez vai būtu vērts veidot jaunu likumprojektu. Lieta ir daudz būtiskāka. Man šķiet, ka priekšvēlēšanu programmās, gandrīz vai visu partiju programmās, bija punkts par kontroles pastiprināšanu. Šobrīd Latvijā ir pieņemts pietiekami daudz likumdošanas aktu, kodeksu, noteikumu. Daudz bēdīgāk ir tas, ka šobrīd valda tiesiskais nihilisms. Šie likumi netiek pildīti. Ir policija, zemessardze, prokuratūra, bet mēs diemžēl varam pateikt tikai to, ka no 17 kārtībsargājošu institūciju darbības... pa īstam kustība sāk notikt tikai tad, kad tur pievērš uzmanību Valsts kontrole. Jūs prasīsiet kādu piemēru. Lūdzu! Māris Gailis paraksta Ministru kabineta atļauju Valsts īpašuma fondam iztirgot Brīvības ielas 38. ēku. Ir ziņojumi prokuratūrai, ir darba kolektīvu iesniegumi. "Multibanka" "par sviestmaizi" savāca šo māju. Pietika Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijai nosūtīt vēstuli ģenerālprokuroram un iejaukties vēlreiz Valsts kontrolei - un Finansu ministrija atrada naudu, ar ko samaksāt šo parādu, lai varētu Gaiļa kungs stāvēt uz Operas tribīnes, pareizāk sakot, balkona, pirms laika, pastāvot neatklātai tāmei un milzīgiem parādiem, ko ieguva Latvijas nodokļu maksātāji, un Brīvības ielas 38. ēka - var teikt, Rīgā vienīgā latviskā grāmatnīca "Daina" - tika saglābta. Man ir liels prieks, ka tas arī ir mans ieguldījums Latvijas mentalitātes saglabāšanā. Bez Valsts kontroles palīdzības šī darbība nebūtu notikusi. Man šķiet, ka ne tikai Latgales pilsētu, bet arī Ogres, Liepājas, Saulkrastu un daudzu citu pašvaldību darbība ar līdzekļiem... jo ne tikai valsts subsidējums, bet arī pašvaldību nodevas, pašvaldību iekasētie "pakalpojumi" (pēdiņās), apmaksas, - tas viss ir mūsu valsts pilsoņu un iedzīvotāju maciņu patukšošanas rezultāts. Kā tiek izmantoti šie līdzekļi? Es neesmu dzirdējis, ka kaut viens pašvaldību vadītājs vai aparāta darbinieks būtu aizpildījis sociāli nenodrošināta cilvēka deklarāciju. Šķiet, ka šādā līmenī neviens no viņiem nav nonācis. Bet cik tūkstošu deklarāciju, ar ņirgāšanos un cilvēku cieņu pazemojošu darbību, šajās telpās aizpilda "nepašvaldību cilvēki", vienkāršie iedzīvotāji? Ļoti interesanti, protams, ir tas, ka pašvaldībām bieži vien trūkst līdzekļu, lai izpildītu sociālās nodrošināšanas programmas. Tajā pašā laikā mēs zinām, kā tika tērēti šie līdzekļi Vidzemes priekšpilsētā. Tas ir Rīgā. Tas ir mūsu acu priekšā. Bet kas notiek dziļākos nostūros? Valsts kontrole mums šķiet šobrīd vienīgā institūcija, kura fanātiski vēlas saglabāt mūsu nodokļu maksātāju naudu - manu, jūsu, visas tautas naudu -, neskatoties ne uz pilsonību, ne uz nacionalitāti. Visu to cilvēku naudu, kas pelna un kaut cik godīgi maksā nodokļus.
Nez kāpēc ļoti satraukušies ir tieši mūsu pašvaldību lobiji - tiklīdz tiek Valsts kontrolē, sāk tēmēt uz pašvaldību līdzekļu tēriņiem. Bet es gribu atgādināt, ka arī valsts iestādēs šī nauda tiek tērēta bezjēdzīgi. Arī valsts audits ir paredzēts šajā Valsts kontroles kompetences paplašināšanā. Bet šķiet, ka mūsu valdības cilvēki pietiekami labi saprot to, ka ir vismaz amorāli valdībai tērēt saviem mērķiem šo naudu un runāt par desmitiem tūkstošu, simtiem tūkstošu latu ministriju remontu izdarīšanai vai... mūsu cienījamajam Gaiļa kungam bija pat ideja pārvietot ministrijas no vienas vietas uz otru un tērēt nodokļu maksātāju līdzekļus tam nolūkam. Daudz traģiskāk ir tad, ja valsts valstī, pašvaldība, ir nolēmusi, ka neatkarīgi no vēlētāju vēlmes, bet tikai pēc pašas iniciatīvas ievēros lietderības principu. Jā, es saprotu, ka padomes priekšsēdētājam nav lietderīgi iet kājām vai braukt ar velosipēdu vai vienkāršu mašīnu. "Dþips" - tā ir mūsu "nacionālā" mašīna, tāpat kā šašliks esot latviešu "nacionālais" ēdiens un džins ar toniku - "nacionālais" dzēriens. Paskatieties, lūdzu, cik labi dzīvo "vidējais" cilvēks pašvaldībā un cik labi dzīvo "vidējais" pašvaldības klerks, sākot no apkopējas šajā pašvaldībā un beidzot ar pašvaldības vadītāju! Jo tad jau šis lietderības princips būs ļoti labi atšifrēts tīri skaitliski.
Otrkārt. Valsts kontrole nav viduslaiku inkvizīcija. Tāds ir mūsu Valsts ieņēmumu dienests, kurš pats atrod, pats konstatē soda mēru, pats šo mēru uzliek, iekasē un vēl piedevām sadala procentus. Valsts kontrolei šādu tiesību nekad nav bijis un tās netika dotas. Priekš tam mums ir tiesvedība. Mani ļoti interesē kungi, tie, kuri uzstājās pret. Es jūs taču ļoti labi pazīstu personīgi. Jūs esat godprātīgi cilvēki un ļoti labi zināt, ka vajag kontrolēt, kontrolēt un kontrolēt visus šos naudas tēriņus. Un tomēr šī neloģiskā lobēšana jūsos ņem virsroku, nostājas pret normālu cilvēcisko sirdsapziņu un prāta spējām. Kāds ļaunums ir no tā, ja kāds kaut ko kontrolē un norāda uz kļūdām? Nav lietderīgs šāds traktējums? Tad apstrīdēsim tiesā vai kādā citā institūcijā, ka Valsts kontroles vērtējums par nelietderīgumu nav pareizs. Runājot pragmatiski, es atkal gribu atgriezties pie Šķēles kunga toņa, ka uzņēmējdarbībā bieži vien izsauc auditoru tāpēc, lai konstatētu pats savas kļūdas. Tātad šī ir ļoti populāra pakalpojuma forma, ko izmanto daudzas auditorfirmas, ka viņus izsauc uz pārbaudi un secina, ka kaut kas kaut kur vai nu ir kārtībā, vai nav kārtībā. Valsts kontrole ir tieši tāda pati institūcija, un šeit es kategoriski tiešām piekrītu, ka pašvaldības varēs lūgt Valsts kontroli izpildīt pārbaudes. Loģiski, ka izvēles kārtībā Valsts kontrole veiks šīs pārbaudes.
Ļoti skaisti un dogmatiski tika runāts par ierēdņiem. Pirmkārt, es gribētu pateikt, ka, ja Valsts autoinspekcijas vai, pareizāk sakot, Ceļu policijas pārstāvis vidēji mēnesī, ļoti neražīgi strādājot un ļoti dūšīgi bāžot sev kabatā, spēj nodot līdz 1000 latiem mēnesī un ja viņam alga ir tikai mazliet pāri par 100 latiem, vai ir lietderīgi palielināt šo štatu vai nav lietderīgi, ja rentabilitāte ir desmitkārtīga. Es saprotu, ka ir lietderīgi. Vai ir lietderīgi kontrolēt muitu un robežu? Šeit paldies Šķēles kungam! Protams, ka ir lietderīgi, jo tas palielina valsts budžetu.
Vai ir lietderīgi palielināt kontrolieru
skaitu? Es domāju, ka Valsts kontrole pēdējā
pusgada laikā jau ir pierādījusi, cik daudz
nelikumību un cik valsts līdzekļu izšķērdēšanas
būtu novērsts, ja Valsts kontrole strādātu
vēl intensīvāk. Es aicinu uz pozitīvu
balsojumu, jo šis jautājums nav jāstiepj garumā.
Katru dienu, kamēr netiek izpildīta revīzija
un kontrole, mūsu valstī redz gan materiālos
zaudējumus, bet vēl vairāk morālos
zaudējumus, jo cilvēki pierod pie nekontrolētības.
Kāpēc mums ir tik daudz autoavāriju? Tāpēc,
ka autoinspekcija profilaktiski nekontrolē. Kāpēc
mēs bijām spiesti pacelt cenzu par dzeršanu pie
stūres līdz trīs gadu tiesību atņemšanai?
Nekādas kontroles praktiski nav. Kāpēc var
putināt valsts līdzekļus, izputināt G-24
kredītu, izputināt pašvaldību līdzekļus
un nenodrošināt viņu funkcijas? Nav kontroles!
Jo tad, kad, piemēram, Liepājas dome tika spēcīgi
kontrolēta no Liepājas domes Revīzijas komisijas,
cienījamajam Eniņa kungam pat parādījās
doma - es te domāju Liepājas domes priekšsēdētāju
- atlaist Revīzijas komisiju un samazināt viņu
līdz trim cilvēkiem. Paldies Dievam, tā bija
tikai doma, bet rīt varbūt tā būs darbība.
Pie tam varbūt nevis vienā pašvaldībā,
bet daudzās. Tikai neatkarīga institūcija, tikai
centralizēta institūcija var būt objektīva
savā novērtējumā. Soda mēru noteiks
tiesa, ja kāda pašvaldība būs vainīga.
Un šeit es, Vidiņa kungs, atļaujos jums nepiekrist.
Mēs nedrīkstam apvainot nevienu pašvaldības
vadītāju, ka viņš ir noziedznieks vai slikts
cilvēks. To var pateikt tikai tiesa. Es ceru, ka jūs
man piekrītat un ka šeit mums diskusiju nebūs.
Cita lieta - ka kontrolēt, bet it sevišķi profilaktiski
kontrolēt ir nepieciešams. Paldies.
Sēdes vadītājs. Andrejs Požarnovs
- frakcijas "Tçvzemei un Brīvībai"
deputāts.
A.Požarnovs (frakcija "Tçvzemei un Brīvībai").
Augsti godātais Prezidij! Godātie kolēģi! Man ļoti patīk salīdzinājums par tām iesnām, par to vienreizējo un regulāro šņabja lietošanu. Taču es gribu teikt, ka ne vienmēr šī iesnu ārstēšana ar vienreizēju šņabja lietošanu notika līdz šim. Es nevaru komentēt tās pārējās lietas, bet jautājumā par Ogri varu teikt, ka Ogrē ir bijusi kārtīga naudas izšķērdēšana. Automašīnas ir pirktas un pārdotas bez konkursa izsludināšanas. Dažādi celtniecības darbi ir izdarīti it kā trīskārt lielākā apmērā, nekā ir nobalsojuši deputāti, un tā tālāk, un tā joprojām. Es negribu pārstāstīt to dokumentu paketi, kuru esmu lasījis Ogres lietā, taču iepriekšējās valdības laikā Bunkša kungs bija pašvaldību ministrs. Ogres rajona padomes priekšsēdētāja vietnieks atnesa viņam visu šo dokumentu paketi. Un kas notika? Vai notika šī iesnu ārstēšana ar vienreizēju...? Nenotika nekas! Bogdans vēl pašreiz sēž un turpina visu to pašu - pērk un pārdod mašīnas, un notiek naudas izšķērdēšana. Šī lieta tika nodota vēl vairākās vietās, tika pieaicināts neatkarīgs auditors, un visur atbilde bija vienkārša: tas viss ir rajona ziņā! Rajons, kā grib, tā izlemj un tā dara. Un tur nav bijuši nekādi konkursi, absolūti nekas, bet nauda ir plūdusi. Un atbilde bija - pilnīga nulle! Tagad, kad lieta tika iesniegta Valsts kontrolei, izrādījās, ka viņai "rokas ir par īsu". Viņa netiek klāt, un, ja savā laikā pašvaldību ministrs, kam bija tiesības rīkoties... Pašvaldību likumā ir teikts, ka viņš varēja atcelt rajona mēru, un, ja viņš būtu rīkojies, tad es domāju, ka šodien šī pati mapīte ar dokumentiem nenonāktu ne Saeimas Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijā, ne pie Ministru prezidenta, ne Valsts kontrolē, ne arī citās institūcijās. Tagad viss tiek pacelts no jauna.
Nākošais. Ja mēs noraidām
un ja Valsts kontrole nebūs tiesīga iejaukties šajā
lietā, tad tādā gadījumā mēs
gaidīsim, lai to izlemj nākošais pašvaldību
ministrs Jurkāna kungs. Bet es gan šaubos, vai tīri
morāli ētisku apsvērumu dēļ viņš
būs tik ļoti aktīvs šajā lietā,
ka varēs izlabot to, ko iepriekšējais ministrs
nav izdarījis. Es domāju, ka jebkurā gadījumā
mēs nedrīkstam noraidīt, ka mums ir jānodod
komisijām, bet Valsts kontrolei ir jāstrādā.
Paldies par uzmanību!
Sēdes vadītājs. Pēteris
Apinis - frakcijas "Latvijas ceļš" deputāts.
P.Apinis (frakcija "Latvijas ceļš").
Cienījamie kolēģi! Godātais Prezidij! Man kā izbijušajam veselības valsts ministram bija dažas problēmas ar pašvaldībām, un tās nosaukt par "dažām problēmām" būtu ļoti maigi sacīts, jo diemžēl pašvaldības, vismaz pagājušajā gadā, rīkojās ar naudas līdzekļiem, lai neteiktu vairāk, stipri dīvaini. Kā piemēru es, bez šaubām, varētu minēt Jelgavu, kura nopirka ļoti apšaubāmu kompjūtertomogrāfu, lai gan 30 kilometru attālumā atrodas Rīgas pilsēta. Pie tam šis Jelgavas kompjūtertomogrāfs var apkalpot vienu divus cilvēkus dienā, bet viņa uzturēšanai ir vajadzīga praktiski puse no slimnīcas budžeta.
Tieši tādā pašā veidā
Jūrmalas pilsētas pašvaldība ņēma
un iepirka amerikāņu sistēmai atbilstošu
diagnostikas aparatūru, kas ir paredzēta analīzēm,
un šīs analīzes vienkārši nespēja
interpretēt. Taču šeit tika iztērēti
ļoti lieli līdzekļi, lai gan šīs pašas
slimnīcas iegrima dziļos parādos. Jebkuri brīdinājumi
no valsts puses, ka šie pirkumi nav lietderīgi un ka
būtu mērķtiecīgi izdarīt iepriekš
tenderi un piesaistīt valsts vadošos speciālistus
šādu pirkumu veikšanai, netika ņemti vērā.
Kā zināms, ja valsts iestādes kaut ko iegādājas,
viņām ir iepriekš jārēķinās
ar tenderi katrai precei, kas ir vairāk par 2000 latiem.
Jebkura pašvaldība to interpretē tā, ka
tā ir viņu pašvaldības iekšējā
darīšana. Es ļoti lūdzu šo neakceptēt.
Manā uztverē, šā likumprojekta izmaiņas
ir daudz "par mīkstu". Es viņas, piemēram,
gribētu redzēt daudz striktākas. Paldies par
uzmanību.
Sēdes vadītājs. Jānis Kalviņš
- Latvijas Nacionālās neatkarības kustības
un Zaļo partijas frakcijas deputāts.
J.Kalviņš (LNNK un LZP frakcija).
Cienījamo sēdes vadītāj! Cienījamie kolēģi! Brīžiem ir skumīgi klausīties par lietām, kuras tu it kā ļoti labi zini, bet viņas tiek interpretētas pilnīgi dažādi. Ja kāds no kolēģiem uzskata, ka es esmu pašvaldības aizstāvis, tad es ar to tikai lepojos. Kas attiecas uz manu sirdsapziņu, tad es domāju, ka ar to viss ir kārtībā. Ja es strādāju kaut kur un kļūdos, tas nozīmē, ka es strādāju, tas nozīmē, ka es dzīvoju, un, ja ir kaut kādi likumu pārkāpumi no pašvaldību puses, tad šeit galīgi nav problēmas. Es noliecu galvu to deputātu priekšā, kuri var kāpt tribīnē un runāt par visiem jautājumiem dziļi, izsmeļoši un argumentēti. Man diemžēl tādas īpašības nav, un es šeit nāku jūsu priekšā tikai tad, lai runātu par tām lietām, kuras es uzskatu, ka pietiekami labi pārzinu.
Dažus soļus atpakaļ vēsturē. Ja kolēģi tik ļoti labi šīs lietas pārzina attiecībā uz budžetu, tad atcerēsimies pagājušo gadu, kad vesela mēneša nauda dotācijām no pašvaldībām tika noņemta. Un principā šeit ir tikai viens secinājums - ļoti daudzos gadījumos valdības neizdarības vienkārši "piesedz" pašvaldības, jo viņas ir spiestas to darīt. Atcerēsimies mūsu lielos strīdus par 21 latu, kas sākās ar medicīnu, un arī Apiņa kunga man adresēto teicienu. Cik tad pagājušajā gadā Kuldīgas rajonā bija uz šo vienu iedzīvotāju? Šeit bija stipri zem 21 lata. Pašreizējā situācijā pēc vakardienas tikšanās, kad rajonu vadītāji tikās ar Šķēles kungu, jāsecina, ka ne tuvu šo 21 latu pašvaldības nav spējušas finansēt, jo, pastāvot šim ļoti, ļoti minimālajam izlīdzināšanas fondam, pašvaldības vienkārši nesaņem naudu. 70% naudas nav saņemti. Jūs varat pārbaudīt, un šeit nekādu problēmu nav. Un, ja mēs gribam dot uz katru, kā saka, "galviņu" 23 vai 24 latus, tad es esmu par to, bet tādā gadījumā ir jābūt finansēšanas avotam un jādod pašvaldībām ir tiesības administrēt nodokļus, lai nebūtu šīs drausmīgās dotācijas - 90% apmērā no valsts. Tādā gadījumā varēs ļoti viegli izvērtēt, kā kura pašvaldība ir strādājusi.
Es esmu par kontroli. Par ļoti stingru kontroli. Šeit nav nekādu problēmu. Bet tādā gadījumā kontrolēsim visus. Un man ir lūgums kolēģiem: pēc šādām vai tādām neizdarībām, pat pēc likumu pārkāpumiem no pašvaldību vadītāju puses nevajag spriest par visām pašvaldībām. Un bieži vien, protams, jūs labāk pārzināt Rīgas rajonus, šeit ir lielākas manevrēšanas iespējas ar finansu līdzekļiem. Es tam pilnīgi piekrītu, bet tajā pašā laikā ir arī daudzi lauku rajoni, un, ja lauku rajona vadītāja kabinetā ir apdriskāts krēsls, tas neliecina par saimnieciskumu. Gluži otrādi - šeit ir jāpadomā, kā viņš ar līdzekļiem rīkojas. Ļoti bieži duras acīs arī tas, ka pašvaldību vadītāji brauc lepnās mašīnās vai džipos. Es nezinu, kuram pašvaldību vadītājam ir džips, bet šajā gadījumā tas nav galvenais.
Šodien tika pieminēta Igaunija. Ņemsim par piemēru, kā vienkārši Šķēles kungs ierosināja. Igaunija ņēma un sarīkoja konkursu attiecībā uz šīm automašīnām un nopirka tās visiem pašvaldību vadītājiem. Rajonu vadītājiem. Šajā gadījumā tas bija lēti, labi un izdevīgi. Jo jūs piekritīsit, ka pašlaik ar "Volgu" var braukt tikai bagāti cilvēki. Es šeit nedomāju kādu "ðiku" mašīnu. Protams, ja kāds ir pircis un pārdevis mašīnu, tad viņš par to ir jāsoda, ja viņš ir pārkāpis likumu, kā tas šajā gadījumā, kuru minēja Požarnova kungs, Ogrē ir bijis, bet to nevar attiecināt uz visām pašvaldībām, Požarnova kungs. Tātad šajā gadījumā mašīna kā tāda vienkārši ir vajadzīga kā operatīvs darba līdzeklis - tāpat kā telefons un viss pārējais, ar ko arī jūs, cienījamie deputāti, strādājat.
Tālāk. Man ir vēl viens lūgums jums visiem - vienkārši biežāk tikties ar pašvaldību vadītājiem. Dažādiem, vienalga, vai tie būtu pagastu, pilsētu vai rajonu vadītāji. Arī, protams, Rīgas pilsētas attiecīgo pašvaldību vadītāji. Līdz ar to radīsies iespēja izdarīt precīzākus secinājumus par viņu rīcību, par viņu problēmām, par visu pārējo. Jo mēs esam drusku piemirsuši, ka faktiski budžeta deficīts par 30 miljoniem - ļoti vienkāršs rēķins! - tika segts uz pašvaldību rēķina. Šajā gadījumā šīs funkcijas, ko pašvaldībām ir noteicis likums, tās vienkārši nav spējīgas pildīt. Es vēlreiz uzsveru to, ko teicu sākumā, - es esmu par kontroli, bet tad visiem par ļoti stingru kontroli. Šoreiz, pretstatā Bunkša kungam, kurš ieteica nogaidīt, es tomēr ierosinu viņu laist uz komisijām, un vienai no komisijām noteikti ir jābūt Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijai, lai ļoti rūpīgi šos jautājumus izskatītu.
Tikai viens gadījums attiecībā uz kontroli. Pagājušajā gadā Kuldīgas rajonā bija tāda situācija. Ir tā saucamās ceļu naudas, kuras tiek sadalītas uz pagastiem vai netiek sadalītas uz pagastiem, kā par to vienojas uz vietas. Ienāca, lūk, šī nauda un mēs šo naudu sadalījām vai tagad tiek dalīts pēc konsultācijām ar pagasta vadītājiem. Bet bija tāda situācija, ka bērni sala un vajadzēja ātri nopirkt Tukumā katlu, kurš maksāja 5000 latu. Mēs ar pagastu vadītājiem vienojāmies, viņi tam piekrita, ka nopērkam, lai bērni nesalst, šo katlu par šo ceļu naudu. Pēc tam šo naudu mēs atlikām atpakaļ. Vai likuma pārkāpums? Tas ir likuma pārkāpums, bet šajā gadījumā izsveriet tīri cilvēcisko pusi, ko mēs darām. Dažreiz šo naudu pa 200 latiem sadalām uz katru pagastu, vienalga, vai viņi kaut ko dara vai nedara ar ceļu, vai arī nopērkam katlu, lai bērniem ir siltums.
Tieši tāpēc šis mans aicinājums
ir vairāk tik tiešām pašvaldību vadītājiem.
Rītdien ir lielā Vislatvijas pašvaldību
vadītāju sanāksme, un tur jūs arī
varētu paklausīties un izteikt savus viedokļus,
jo, manuprāt, šī prakse, ko mēs pašlaik
realizējam ar Šķēles kunga palīdzību...
Es negribu atbildēt Šķēles kunga vietā,
bet man tā vien liekas, ka es vakar izdarīju sev tādu
secinājumu, ka arī viņa viedoklis ir mainījies
gluži vienkārši tāpēc, ka vairāk
pienāk informācijas. Turklāt sanāksmēm
nav jābūt garām. Viņas ir īsas,
tiek saņemta lietišķa informācija un priekšlikumi
no pašvaldību vadītāju puses un informācija
un priekšlikumi no valdības puses. Tātad es aicinu
nodot šo jautājumu komisijām un aicinu jūs,
cienījamie kolēģi, ļoti, ļoti uzmanīgi
šīs lietas izvērtēt un dot savus priekšlikumus.
Paldies. (No zāles deputāts P.Apinis: "Kalviņa
kungs! Kad jūs nomaksāsiet...")
Sēdes vadītājs. Apiņa kungs, lūdzu, piesakieties debatēs rakstiski un nāciet tribīnē runāt, ja vēlaties to darīt.
Prezidijs ir saņēmis 10 deputātu iesniegumu ar sekojošu tekstu: "Par visiem Satversmes 81.panta kārtībā izdotajiem noteikumiem lūdzam ierobežot debašu laiku līdz trim minūtēm - pirmo reizi un atkārtoti - līdz vienai minūtei." Deputātu paraksti.
Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim šo deputātu priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! (Aplausi.) Par - 67, pret - 1, atturas - nav. Lēmums ir pieņemts.
Runās Jānis Bunkšs - otro reizi.
Vienu minūti. (Starpsaucieni no zāles: "Viss,
pietiek!")
J.Bunkšs (frakcija "Latvijas ceļš").
Cienījamo priekšsēdētāj!
Cienījamie deputāti! Es tas viens neesmu. Un vēl
otra lieta, ko es gribu pateikt, kādas tiesības man
nav bijušas, lai to zinātu Požarnova kungs un
citi deputāti. Man kā valsts ministram nekad nav bijušas
tiesības kādu atcelt vai, teiksim, kādu lēmumu
ierosināt. Diemžēl. Toties gan Ogres gadījumā,
gan arī, teiksim, Rīgas gadījumā par tirdzniecību
visi šie priekšlikumi ir bijuši par iemeslu tam, lai
mēs sakārtotu likumdošanu. Un, ja Ogrē
šis neatkarīgais audits likumu pārkāpumus
nesaskatīja, tad, protams, arī atbildīgajam
ministram šeit nebija nekādu tiesību, teiksim,
kaut kādus pasākumus veikt. Bet tas, ka šobrīd
visi Ogres iedzīvotāji zina, cik bieži un kā
tās mašīnas maina, tas, es domāju, jau ir
pilnīgi pietiekoši, jo šī reālā
kontrole un reālā revīzija savu darbu ir padarījusi.
Tā ka šeit jautājums nav par to, ka nevajag kontroli,
te ir... Mana uzstāšanās bija domāta vairāk
par to, kādā veidā kontrolēt.
Sēdes vadītājs. Vairāk debatēs pieteikušies nav. Lūdzu zvanu! Debates beidzam. Balsosim par Saeimas Prezidija atzinuma par Ministru kabineta noteikumu nr.103 "Grozījumi likumā "Par 1923.gada 2.augusta likuma "Par Valsts kontroli" atjaunošanu"" nodošanu Budžeta un finansu (nodokļu) komisijai un Juridiskai komisijai, nosakot, ka Juridiskā komisija ir atbildīgā komisija. Lūdzu balsošanas režīmu. Lūdzu balsot. Lūdzu rezultātu! Par - 61, pret - nav, atturas - 4. Lēmums pieņemts.
Nākamais darba kārtības jautājums - Prezidijs ierosina Satversmes 81.panta kārtībā izdotos Ministru kabineta noteikumus nr.104 "Grozījumi likumā "Valsts kontroles revīzijas reglaments"" nodot Budžeta un finansu (nodokļu) komisijai, Juridiskajai komisijai un Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijai un noteikt, ka Budžeta un finansu (nodokļu) komisija ir atbildīgā komisija. Vai deputāti vēlas runāt par šo jautājumu? Iebildumu nav. Paldies. Lēmums pieņemts.
Nākamais darba kārtības jautājums - Prezidijs ierosina Satversmes 81.panta kārtībā izdotos Ministru kabineta noteikumus nr.105 "Grozījums likumā "Par pašvaldību budžetiem"" nodot Budžeta un finansu (nodokļu) komisijai un Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijai un noteikt, ka Budžeta un finansu (nodokļu) komisija ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem iebildumu nav? Nav. Paldies. Lēmums pieņemts.
Nākamais darba kārtības jautājums - Prezidijs ierosina Satversmes 81.panta kārtībā izdotos Ministru kabineta noteikumus nr.106 "Grozījumi likumā "Par pašvaldībām"" nodot Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem iebildumu nav? Nav. Paldies. Lēmums pieņemts.
Nākamais darba kārtības jautājums
- Prezidijs ierosina Satversmes 81.panta kārtībā
izdotos Ministru kabineta noteikumus nr.107 "Grozījumi
likumā "Par pārtikas aprites kārtību
un uzraudzību"" nodot Tautsaimniecības,
agrārās, vides un reģionālās politikas
komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija.
Anatolijs Gorbunovs - frakcijas "Latvijas ceļš"
deputāts. Lūdzu!
A.Gorbunovs (frakcija "Latvijas ceļš").
Cienījamo sēdes vadītāj! Godātie deputāti! Arī šo likumprojektu "Par pārtikas aprites kārtību un uzraudzību" jeb labojumus, kas iesniegti 81.panta kārtībā, es lūdzu nodot arī Eiropas lietu komisijai.
Ļoti īss komentārs. Kā jūs
zināt, Eiropas savienības likumdošanā patērētāju
intereses ir visai plaši reglamentētas tās likumos
un noteikumos. Es nedomāju, ka tagad Eiropas lietu komisija
burtiski visu mūsu likumdošanu spēs pārveidot.
Varbūt varētu nodot šos labojumus arī šai
komisijai, lai tuvinātu to visu Eiropas savienības
likumdošanai, bet, ja jautājumi vai problēmas,
kuras tiek skatītas mūsu likumdošanā, tiešām
jau ir paredzētas Eiropas līgumā, kuru ir akceptējusi
Saeima, tad, protams, mums ir jāizskata šī atbilstība.
Ja tas tā nav, tad mums ir jātuvina tam mūsu
likumdošana vai, Eiropas savienības valodā jeb
viņu likumdevēju valodā runājot, jāharmonizē
mūsu likumdošana atbilstoši Eiropas savienības
prasībām. Pagaidām mēs komisijā
vairāk nodarbojamies ar tādu kā pārraudzības
darbu, ja tā viņu varētu nosaukt, un šis
pārraudzības darbs ir saistīts ar to, ka mūsu
valdība, it sevišķi ministrs Kiršteins ir
uzsācis ļoti aktīvu integrācijas darbu.
Daudz tiek braukts uz Eiropas savienību, uz Briseli, uz
citām komisijām un daudz kas tiek skaidrots, diskutēts,
uzzināts, tiek parādīta Latvijas pozīcija
un mūsu situācija, un tā tālāk.
Komisijā ir 20 deputātu, un mēs šo tādu,
varētu teikt, pārraudzības darbu veicam, bet,
protams, tagad nāk likumprojekti, un mūsu komisija
nav galvenā komisija, un mums, protams, būs problēmas,
jo deputāti ir aizņemti citās komisijās,
tāpēc mēs varam sanākt tikai pirmdien
pēcpusdienā. Taču neatkarīgi no tā
pie likumprojektiem, kuriem ir tiešām jābūt
Eiropas lietu komisijas kompetencē, mums ir jāsāk
aktīvi strādāt, un tāpēc es arī
lūdzu nodot šo likumprojektu Eiropas lietu komisijai.
Sēdes vadītājs. Vai deputātiem ir iebildumi pret Gorbunova kunga priekšlikumu? Tātad nododam likumprojektu Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai un Eiropas lietu komisijai un nosakām, ka Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija ir atbildīgā komisija. Nav iebildumu? Paldies. Nav. Lēmums pieņemts.
Nākamais darba kārtības jautājums - Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu "Grozījums likumā "Par ostām"" nodot Budžeta un finansu (nodokļu) komisijai un Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai un noteikt, ka Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem nav iebildumu? Nav. Paldies. Lēmums pieņemts.
Nākamais darba kārtības jautājums - Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu "Grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā" nodot Juridiskajai komisijai un Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai un noteikt, ka Juridiskā komisija ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem nav iebildumu? Nav. Paldies. Lēmums pieņemts.
Nākamais darba kārtības jautājums - Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu "Grozījums Kredītiestāžu likumā" nodot Budžeta un finansu (nodokļu) komisijai un Juridiskajai komisijai un noteikt, ka Budžeta un finansu (nodokļu) komisija ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem nav iebildumu? Nav. Paldies. Lēmums pieņemts.
Nākamais darba kārtības jautājums - Prezidijs ierosina deputātu Seiles, Bāna, Tuča, Kalviņa un Dilbas iesniegto likumprojektu "Grozījumi likumā "Par...". Atsaukts, piedodiet, lūdzu!
Anna Seile - LNNK un LZP frakcijas deputāte.
(Starpsauciens no zāles: "Fiksēt laiku!")
A.Seile (LNNK un LZP frakcija).
Cienījamais sēdes vadītāj!
Ministru prezident un godātie deputāti! Mēs
atsaucam šo likumprojektu, jo šodienas darba kārtībā
ir likums "Par akcīzes nodokli", tāpēc
ir iespēja iestrādāt šos iesniegtos priekšlikumus
kā labojumus šajā likumā uz otro lasījumu.
Un tomēr es gribu paskaidrot, ka mēs atsaucam šo
likumprojektu nevis tāpēc, ka mēs, Šķēles
kunga terminoloģijā runājot, baidītos
kā zilonis no potēm, bet tāpēc, lai
vienkārši paātrinātu šā likumprojekta
konkrēto priekšlikumu iestrādāšanas
gaitu. Būtība šiem iesniegtajiem priekšlikumiem
bija tāda, kā pārlabot akcīzes nodokļa
sadalījumu, samazinot viņa daļu valsts budžetā
un palielinot to tieši Satiksmes ministrijas institūcijām,
arī pašvaldību daļu nedaudz palielinot. Ieviest
to vajadzētu nedaudz pakāpeniskāk, lai to spētu
izturēt arī mūsu, it sevišķi lauku,
iedzīvotāji. Paldies par uzmanību. Tātad
mēs atsaucam šo ierosinājumu.
Sēdes vadītājs. Paldies. Nākamais darba kārtības jautājums - Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu "Grozījums Civillikumā" nodot Juridiskajai komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi? Nav. Paldies. Lēmums pieņemts.
Nākamais darba kārtības jautājums - Prezidijs ierosina Satversmes 81.panta kārtībā izdotos Ministru kabineta noteikumus nr.114 "Grozījumi likumā "Par valsts un pašvaldību īpašuma privatizācijas fondiem"" nodot Budžeta un finansu (nodokļu) komisijai, Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai un Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijai un noteikt, ka Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi? Nav. Paldies. Lēmums pieņemts.
Nākamais darba kārtības jautājums - Prezidijs ierosina Satversmes 81.panta kārtībā izdotos Ministru kabineta noteikumus nr.115 "Grozījumi likumā "Par ārvalstu ieguldījumiem Latvijas Republikā"" nodot Budžeta un finansu (nodokļu) komisijai un Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai un noteikt, ka Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi? Nav. Paldies. Lēmums pieņemts.
Nākamais darba kārtības jautājums
- Prezidijs ierosina Satversmes 81.panta kārtībā
izdotos Ministru kabineta noteikumus nr.116 "Par grozījumiem
likumā "Par Latvijas Republikas Uzņēmumu
reģistru"" nodot Juridiskajai komisijai un
noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Kārlis
Čerāns - frakcijas "Latvijai" deputāts.
Lūdzu!
K.Čerāns (frakcija "Latvijai").
Cienījamo sēdes vadītāj!
Godātais Ministru prezidenta kungs! Godātie deputāti!
Es neaicināšu balsot pret šo Satversmes 81.panta
noteiktajā kārtībā izdoto noteikumu nodošanu
komisijām, bet es tikai gribu vērst jūsu uzmanību
uz šo noteikumu, tātad uz noteikumu nr.116 un uz noteikumu
nr.130, kas mums darba kārtībā ir iekļauts
kā darba kārtības 52.punkts. Tie būtībā
ir divi atsevišķi grozījumi, kas abi tiek pieņemti,
tātad tiek izdoti Ministru kabineta noteikumu veidā.
Un tie abi ir grozījumi vienā un tajā pašā
likumā. Manuprāt, tas neapšaubāmi liecina
par zināmu Ministru kabineta darba nekoordinētību,
un tāpēc būtu lūgums tālākajā
darbā tomēr mazliet labāk organizēties.
Paldies.
Sēdes vadītājs. Paldies, Čerāna kungs, vai jūs ierosināt balsot? (No zāles deputāts K.Čerāns: "Nç!") Nē. Vai vēl kāds vēlas izteikties par apspriežamo jautājumu? Nav. Deputātiem iebildumu nav. Lēmums pieņemts. Paldies.
Nākamais darba kārtības jautājums - Prezidijs ierosina Satversmes 81.panta kārtībā izdotos Ministru kabineta noteikumus nr.117 "Grozījumi likumā "Par 1937.gada 22.decembra Zemesgrāmatu likuma spēka atjaunošanu un spēkā stāšanās kārtību"" nodot Juridiskajai komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija.
Vai deputātiem ir iebildumi? Nav. Paldies. Lēmums pieņemts.
Nākamais darba kārtības jautājums - Prezidijs ierosina Satversmes 81. panta kārtībā izdotos Ministru kabineta noteikumus nr. 118 "Grozījumi Kredītiestāžu likumā" nodot Budžeta un finansu (nodokļu) komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija.
Vai deputātiem ir iebildumi? Nav. Paldies. Lēmums pieņemts.
Nākamais darba kārtības jautājums - Prezidijs ierosina Satversmes 81. panta kārtībā izdotos Ministru kabineta noteikumus Nr. 119 "Grozījumi likumā "Par valsts un pašvaldību dzīvojamo māju privatizāciju"" nodot Juridiskajai komisijai, Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai un Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijai un noteikt, ka Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija ir atbildīgā komisija.
Vai deputātiem ir iebildumi? Nav. Paldies. Lēmums pieņemts.
Nākamais darba kārtības jautājums - Prezidijs ierosina Satversmes 81. panta kārtībā izdotos Ministru kabineta noteikumus nr. 120 "Grozījumi likumā "Par valsts pensijām"" nodot Sociālo un darba lietu komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija.
Vai deputātiem ir iebildumi? Nav. Paldies. Lēmums pieņemts.
Nākamais darba kārtības jautājums - Prezidijs ierosina Satversmes 81. panta kārtībā izdotos Ministru kabineta noteikumus nr. 121 "Grozījumi Zemesgrāmatu likumā" nodot Juridiskajai komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija.
Deputātiem ir iebildumi? Nav. Paldies jums! Lēmums pieņemts.
Nākamais darba kārtības jautājums - Prezidijs ierosina Satversmes 81. panta kārtībā izdotos Ministru kabineta noteikumus nr. 122 "Noteikumi par Valsts īpašuma fondu" nodot Budžeta un finansu (nodokļu) komisijai, Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai un Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijai un noteikt, ka Budžeta un finansu (nodokļu) komisija ir atbildīgā komisija.
Vai deputātiem ir iebildumi? Nav. Paldies. Lēmums pieņemts.
Nākamais darba kārtības jautājums - Prezidijs ierosina Satversmes 81. panta kārtībā izdotos Ministru kabineta noteikumus nr. 123 "Grozījumi Autopārvadājumu likumā" nodot Juridiskajai komisijai un Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai un noteikt, ka Juridiskā komisija ir atbildīgā komisija.
Vai deputātiem ir iebildumi? Nav. Paldies. Lēmums pieņemts.
Nākamais darba kārtības jautājums - Prezidijs ierosina Satversmes 81. panta kārtībā izdotos Ministru kabineta noteikumus Nr. 124 "Grozījums Latvijas Republikas valsts robežas likumā" nodot Aizsardzības un iekšlietu komisijai un Budžeta un finansu (nodokļu) komisijai un noteikt, ka Aizsardzības un iekšlietu komisija ir atbildīgā komisija.
Vai deputātiem ir iebildumi? Nav. Paldies. Lēmums pieņemts.
Nākamais darba kārtības jautājums - Prezidijs ierosina Satversmes 81. panta kārtībā izdotos Ministru kabineta noteikumus nr. 125 "Grozījumi likumā "Par īpašuma tiesību atjaunošanu uz uzņēmumiem un citiem īpašuma objektiem"" nodot Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija.
Vai deputātiem ir iebildumi? Nav. Paldies. Lēmums pieņemts.
Nākamais darba kārtības jautājums - Prezidijs ierosina Satversmes 81. panta kārtībā izdotos Ministru kabineta noteikumus nr. 126 "Grozījums likumā "Par valsts civildienestu"" nodot Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija.
Vai deputātiem ir iebildumi? (Starpsauciens no zāles: "Nav!") Paldies. Lēmums pieņemts.
Nākamais jautājums - Prezidijs ierosina Satversmes 81. panta kārtībā izdotos Ministru kabineta noteikumus nr. 129 "Grozījumi likumā "Par uzņēmējdarbību"" nodot Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija.
Ir iebildumi? Nav. Paldies. Lēmums pieņemts.
Nākamais - Prezidijs ierosina Satversmes 81. panta kārtībā izdotos Ministru kabineta noteikumus nr. 130 "Grozījums likumā "Par Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistru"" nodot Budžeta un finansu (nodokļu) komisijai un Juridiskajai komisijai un noteikt, ka Juridiskā komisija ir atbildīgā komisija.
Vai ir iebildumi deputātiem? Nav. Paldies. Lēmums pieņemts.
Nākamais - Prezidijs ierosina Satversmes 81. panta kārtībā izdotos Ministru kabineta noteikumus nr. 131 "Grozījums likumā "Par sociālo palīdzību"" nodot Sociālo un darba lietu komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija.
Nav iebildumu deputātiem? Nav. Paldies. Lēmums pieņemts.
Nākamais - Prezidijs ierosina Satversmes 81. panta kārtībā izdotos Ministru kabineta noteikumus nr. 132 "Grozījums likumā "Par dzīvokļa īpašumu"" nodot Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai un Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijai un noteikt, ka Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija ir atbildīgā komisija.
Juris Kaksītis - Demokrātiskās
partijas Saimnieks frakcijas deputāts. Lūdzu!
J.Kaksītis (Demokrātiskās partijas Saimnieks frakcija).
Augsti godātais Prezidij, cienījamie
kolēģi! Es lūdzu papildināt šo lēmuma
projektu un noteikt, ka viņš ir nododams arī
Juridiskajai komisijai. Bez tam lūdzu noteikt, ka Juridiskā
komisija ir atbildīgā par šo noteikumu, jo likums
"Par dzīvokļa īpašumu", kas tika
izstrādāts un kur atbildīgā bija Juridiskā
komisija, norāda to, ka šeit ir runa nevis par pašvaldību
jautājumiem vai tautsaimniecības jautājumiem,
bet tīri no juridiskā viedokļa par īpašuma
jautājumiem.
Sēdes vadītājs. Paldies. Vai kādam ir iebildumi pret Kaksīša kunga priekšlikumu? Nav. Tad pieņemam lēmumu nodot minēto likumprojektu Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai, Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijai, Juridiskajai komisijai un noteikt, ka Juridiskā komisija ir atbildīgā komisija.
Nav iebildumu? Nav. Paldies. Lēmums pieņemts.
Nākamais darba kārtības jautājums - Prezidijs ierosina Satversmes 81. panta kārtībā izdotos Ministru kabineta noteikumus nr. 133 "Grozījumi likumā "Par bāriņtiesām un pagasttiesām"" nodot Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijai un Juridiskajai komisijai un noteikt, ka Juridiskā komisija ir atbildīgā komisija.
Deputātiem nav iebildumu? Nav. Paldies. Lēmums pieņemts.
Nākamais - Prezidijs ierosina Satversmes 81. panta kārtībā izdotos Ministru kabineta noteikumus nr. 88 "Grozījums likumā "Par zemes privatizāciju lauku apvidos"" nodot Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija.
Deputātiem nav iebildumu? Nav. Paldies. Lēmums pieņemts.
Saskaņā ar mūsu balsojumu, kolēģi,
mums tagad būtu jāizskata jautājums par valsts
un pašvaldību dzīvojamo namu privatizāciju,
taču, tā kā līdz pārtraukumam ir
tikai 5 minūtes, varbūt sāksim šo jautājumu
izskatīt pēc pārtraukuma. Ja nav iebildumu,
tad vārds paziņojumam Jurim Celmiņam no Demokrātiskās
partijas Saimnieks frakcijas.
J.Celmiņš (Demokrātiskās partijas Saimnieks frakcija).
Cienītie deputāti, Latvijas-Izraēlas
parlamentārās sadarbības grupas dalībnieki!
Aicinu 23. aprīlī, tas ir, otrdien, pulksten 15.00
Sarkanajā zālē uz sanāksmi, kurā
mēs varēsim paanalizēt pēdējos
notikumus un arī iespaidus Izraēlā. Tātad
otrdien pulksten 15.00 Sarkanajā zālē.
Sēdes vadītājs. Paldies. Paziņoju
pārtraukumu līdz 15.30.
Sēdes vadītājs. Saskaņā
ar mūsu balsojumu, godājamie kolēģi,
mēs tagad izskatām likumprojektu "Grozījumi
likumā "Par valsts un pašvaldību dzīvojamo
māju privatizāciju". Kas mums ir ziņotājs
šinī jautājumā? Deputāts Krisbergs?
Krisberga kungs, jūs esat ziņotājs. Lūdzu,
nāciet tribīnē!
V.Krisbergs (Demokrātiskās partijas Saimnieks frakcija).
Cienījamo priekšsēdētāj! Cienījamie kolēģi! Es jūs iepazīstinu ar Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas izstrādāto alternatīvo likumprojektu - grozījumu likumā "Par valsts un pašvaldību dzīvojamo māju privatizāciju".
Pirmkārt, man gribētos atzīmēt šo momentu, ka ir bijuši iesniegti daudzi grozījumi šim likumprojektam. Ir bijis iesniegts LNNK frakcijas deputātu Lamberga, Seiles, Kalniņa, Emša un Krastiņa priekšlikums, LZS, KDS un LDP frakcijas deputātu, kā arī "Tçvzemei un Brīvībai" deputātu priekšlikums. Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija, izanalizējot visus šos priekšlikumus, ir nonākusi pie šāda secinājuma: esam nolēmuši konceptuāli noraidīt šos likumprojektus galvenokārt tā iemesla dēļ, ka tad, kad ir runa par privatizācijas cenu, paliek neskaidrs jautājums, kas šo cenu nosaka. Komisijā notika liela diskusija. Varētu ar dažādas metodikas palīdzību aprēķināt šo telpu, it sevišķi nedzīvojamo telpu, vērtību, bet mēs esam nonākuši pie secinājuma, ka, ja mēs runājam par antikorupcijas normām, tad arī šajā likumā šīs normas vajadzētu psiholoģiski ievērot. Ļoti grūti būtu pamatot, kāpēc šī vai tā telpa maksā tik vai tik. Tāpēc ir viena metode, lielā tirgus ekonomikas apstākļos tā ir izsole.
Ja ir runa par nedzīvojamo fondu, mēs ļoti labi apzināmies, ka mazais uzņēmējs ir jāaizstāv. Atskanēja ļoti daudz populistisku priekšlikumu - dosim prioritātes nomniekam. Diemžēl tālāk par populismu dažādu priekšlikumu autori nebija tikuši, jo šo priekšrocību mehānisms tā arī netika atklāts. Ko tas dotu mazajam uzņēmējam, ja viņam būtu priekšroka privatizācijā? Ja nebūtu noteikts, ka tikai nomniekam ir tiesības uz atlikto maksājumu. Bet, ja tas nav nomnieks, tad atliktais maksājums uz viņu neiedarbojas. Tas nozīmē, ka mazais uzņēmējs, kurš varētu zaudēt šīs telpas, ja viņš būtu līdzvērtīgos apstākļos ar pārējiem izsolītājiem, ir ar lielu priekšrocību. Viņš var uzkrāt līdzekļus, jo tomēr normālam uzņēmējam ne seifā, ne rēķinā lieka nauda nestāv.
Otrkārt, ir iestrādāta norma, ka maksājums tiek veikts 50% latos, 50% - sertifikātos. Tas ir ļoti būtiski tieši maznodrošināto slānim. Pirmkārt, tiek saglabāta sertifikātu stratēģija un ideoloģija. Otrkārt, maznodrošinātajiem, kuri tomēr vēl šodien cer uz sertifikātu reālo vērtību, palielinās cerība, ka, attīstoties nekustamā īpašuma tirgum, sertifikāts kļūs par vajadzīgu maksāšanas līdzekli. Pieaugot pieprasījumam, pēc tirgus cenu likuma cena, protams, kāpj. Tātad vinnē ne tikai nomnieks, bet vinnē visi tie, kuri tomēr ir palikuši uzticīgi sertifikātu idejai un par santīmiem nav šos sertifikātus, nu būsim atklāti, noēduši vai nodzēruši.
Priekšlikums ir atbalstīt Valsts pārvaldes
un pašvaldības komisijas izstrādāto alternatīvo
likumprojektu un balsot par to - "par".
Sēdes vadītājs. Normunds Pēterkops
- frakcijas "Tçvzemei un Brīvībai"
deputāts. (Starpsauciens no zāles: "Pulksteni
vajag ieslēgt katram!")
N.Pēterkops (frakcija "Tçvzemei un Brīvībai").
Cienījamo sēdes vadītāj! Cienījamie deputāti! Es tomēr aicinātu pievērst uzmanību deputātu frakcijas "Tçvzemei un Brīvībai" iesniegtajam likumprojektam, kurā ir divas būtiskas lietas. Pirmkārt, esošais likums paredz, ka neapdzīvojamo telpu vidū tiek īpaši izceltas mākslinieku darbnīcas un tiek privatizētas atsevišķā kārtībā, taču frakcija piedāvā šādu pašu kārtību attiecināt arī uz ārsta prakses vietu. Ārsta prakses vietas izskaidrojums ir pielikumā un visiem ir redzams, un pamatojums, man liekas, neprasa komentārus.
Tālāk. Mēs tomēr uzskatām, ka ir jāveic būtiskas izmaiņas esošā likuma 18.pantā, nosakot, ka neiznomātās neapdzīvojamās telpas tomēr ir privatizējamas, piedāvājot tās atklātā izsolē, bet iznomātas neapdzīvojamās telpas jāprivatizē, vispirms piedāvājot šo telpu nomniekam. Kāpēc es mēģinu aizstāvēt šo ideju? Viena būtiska iemesla dēļ, kam es pieskaršos šodien. Citus iemeslus varbūt minēšu citā reizē, bet tas ir pats svarīgākais.
1991.gada 5.novembrī Latvijas Republikas Augstākā padome pieņēma likumu par pašvaldību īpašumā esošo tirdzniecības, sabiedriskās ēdināšanas, sadzīves pakalpojumu mazo objektu privatizāciju, un šā likuma 37.pantā tika noteikts, ka pašvaldībai jānodrošina jaunā īpašnieka tiesības uz privatizētā objekta telpām, noslēdzot ilgtermiņa īres līgumu uz ne mazāk kā pieciem gadiem vai arī nodrošinot telpu izpirkšanas pirmtiesības. Tā kā rajonu pašvaldībām nebija deleģētas tiesības nodrošināt pirmpirkuma tiesības, tika slēgti ilgtermiņa nomas līgumi. Šā likuma papildinājums tika izsludināts 1994.gada 3.martā kā likums par valsts un pašvaldību īpašuma objektu privatizāciju. Tajā bija noteikts, ka privatizācijas objekta pirmpirkuma tiesības ir zemes īpašniekam, bet, ja zemes īpašnieks atsakās, - tādā gadījumā nomniekam, ja viņš nomā attiecīgās telpas ilgāk par vienu gadu. Privatizējot objektus, 1992.-1994.gadā mazie un vidējie uzņēmēji nopirka telpu nomas tiesības, likvidēto nerentablo pašvaldības uzņēmumu preču atlikumus, inventāru, kā arī uzņēmās nokārtot šo uzņēmumu parādsaistības, pārņēma arī darbiniekus. Vairumā līgumu pašvaldība, ņemot vērā savas un uzņēmēja intereses, lielākam laika posmam uzņēmās Civillikumā noteiktā kārtībā saistības, nodrošinot uzņēmējus ar pirmpirkuma tiesībām nākotnē iegūt īpašumā ēkas daļu, bet arī ņemot vērā šajā ēkas daļā veikto kapitālceltniecisko un montāžas darbu izmaksas. Ar Ministru padomes 1992.gada 31.jūlija lēmumu nr.301 ir apstiprināts saskaņā ar šo likumu pirkuma un pārdevuma tipveida līgums un neapdzīvojamo telpu nomas tipveida līgums, kura 8.punktā ir teikts: iznomātājs garantē nomniekam pirmpirkuma tiesības nopirkt likumdošanas aktos noteiktajā kārtībā minētās ēkas, ieskaitot to uzlabojumus.
Likuma "Par valsts un pašvaldību dzīvojamo
māju privatizāciju", kas izsludināts 1995.gada
11.jūlijā, tās sadaļas realizācija,
kurā ir runa par neapdzīvoto telpu privatizāciju,
rīkojot publiskas izsoles par īpašuma kompensācijas
vai privatizācijas sertifikātiem, novedīs pie
tā, ka daudzas starpniekfirmas, kuras ir uzpirkušas
lielos daudzumos sertifikātus par smieklīgi zemu cenu,
varēs pārsolīt jebkuru mazo, vidējo
uzņēmēju, nosolot nepamatoti augstu objekta
cenu, kurai lielākā daļa nomnieku principā
nav gatavi. Bez tam juridiski šis likums neatceļ nevienu
manis iepriekš minēto likumu. Tātad šie likumi
un līgumi ir spēkā, un šīs solītās
priekšrocības tiesības arī ir spēkā.
Un tajā pašā laikā, kā jau es minēju,
ir šodienas likums, kas pasaka, ka par to neko negrib zināt...
Šāds samākslots mehānisms neapdzīvojamo
telpu tirgū vērtības noteikšanai ir motivēts
ar nepieciešamību celt sertifikātu tirgus vērtību.
Jā, bet vai uz citu nelaimes rēķina? Laiks
ir pārtraukt šo bezjēdzību. Pēc
neapdomātās atļaujas tirgoties ar sertifikātiem,
pirms tiem stabilizējusies tirgus vērtība,
seko trieciens pa pirmajiem uzņēmējdarbības
iedīgļiem. Bez tam Latvijas pilsonim jau sen ir pazudis
mērķis iegūt kaut ko vērtīgu
par privatizācijas sertifikātiem. Ekonomisko žņaugu
apstākļos tieši tie, uz kuriem bija orientēti
šie sertifikāti, tos ir pārdevuši, lai nomaksātu
īri, komunālos maksājumus un tā tālāk.
Tikai tie, kas spekulē ar privatizācijas sertifikātiem,
ir "starta gatavībā". Bez tam jāatzīmē,
ka, ticot reformu laika likumu stabilitātei, vidējie
un mazie uzņēmēji lielāko tiesu savu
brīvo līdzekļu ir ieguldījuši savu
uzņēmumu attīstīšanā. Pašreiz
pieņemtais likuma 44.pants paredz, ka izsolē privatizētā
objekta ieguvējs atlīdzina līdzšinējam
nomniekam ar objekta uzturēšanu un uzlabošanu saistītos
uzdevumus. Saskaņā ar Civillikuma 866., 868.panta
noteikumiem... Savukārt Civillikumā noteikts, ka obligāti
jāatlīdzina nepieciešamie izdevumi, daļēji
derīgie, bet greznuma izdevumi nav jāatlīdzina.
Kur tad lai bijušais nomnieks izmanto šos greznuma priekšmetus,
ja telpas viņš vairs nevarēs lietot? Bez tam
jāņem vērā, ka var atdalīt no
galvenās lietas blakuslietas tikai tad, ja netiek bojāta
pati galvenā lieta. Un bez iepriekš minētā
ir ārkārtīgi sarežģīti novērtēt,
kas tad ir šie greznuma izdevumi. Jo vienam Brocēnu
flīzes, kas ir tirdzniecības zālē, iegūst
greznuma izdevumu nozīmi, bet citam itāļu flīzes
būs tikai nepieciešamie izdevumi. Bez tam likumā
nav nekas atrunāts par nomas tiesību kompensāciju,
bet likuma 43.pants nosaka īres tiesību ieskaitīšanu
pirkuma maksā. Šā likuma noteiktā kārtībā
privatizējot neapdzīvojamās telpas, Rīgā
vien līdz 5000 mazā un vidējā biznesa
pārstāvju zaudētu savas darba vietas; vēl
vairāk - arī viņu ģimenes locekļi.
Šāda pieeja mazo un vidējo biznesa pārstāvju
interesēm nestabilizē Latvijas ekonomiku, bet gan
grauj ticību ekonomiskajām reformām. Paldies
par uzmanību.
Sēdes vadītājs. Paldies. Jānis
Lagzdiņš - frakcijas "Latvijas ceļš"
deputāts.
J.Lagzdiņš (frakcija "Latvijas ceļš").
Cienījamo sēdes vadītāj! Kolēģi deputāti! Manuprāt, neviens no piedāvātajiem likumprojektiem tā īsti neaizstāv dzīvojamo māju neapdzīvojamo telpu nomnieku intereses un nerada šai nomnieku kategorijai drošības sajūtu un vēlmi veicināt savu uzņēmējdarbību. Deputātu grupu iesniegtie projekti faktiski paredz tādu neapdzīvojamo telpu privatizācijas kārtību, kas ir ļoti līdzīga dzīvojamo telpu privatizācijai. Bet, ja mēs iesim šo ceļu, tad tas radīs vēlmi atsevišķām pašvaldībām lauzt nomas līgumus ar neapdzīvojamo telpu nomniekiem, lai pirms privatizācijas šajās neapdzīvojamajās telpās varētu ievietot sev, tā teikt, pazīstamus cilvēkus, iznomāt šīs telpas draugiem, radiem, lai tie savukārt varētu uz izdevīgiem noteikumiem, proti, par sertifikātiem, privatizēt šīs dzīvojamās telpas. Savukārt komisijas iesniegtais projekts, manuprāt, paredz pārāk maz sociālo garantiju nomniekiem - proti, tikai atlikto maksājumu.
Manuprāt, šis jautājums būtu jārisina kompleksi un šādi: pirmkārt, būtu jāparedz, kā to ierosina Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija, nomniekam atliktais maksājums; otrkārt, būtu jādod tiesības nomniekam privatizēt sevis iznomāto neapdzīvojamo telpu tikai tad, ja ir samaksāta nomas maksa un visi pienākošies nodokļi, turklāt tiesības privatizēt iznomāto neapdzīvojamo telpu būtu jādod tikai tādam nomniekam, kurš pats izmanto no pašvaldības vai valsts iznomāto telpu, jo diezgan daudz ir tādu gadījumu, ka, izmantojot pazīšanos, dažādas firmas iznomā nedzīvojamās telpas un savukārt šīs nedzīvojamās telpas iznomā kādai fiziskai vai juridiskai personai, kurai patiešām ir vajadzīga šī telpa, lai veiktu uzņēmējdarbību, un, iestājoties kā starpnieks, nomnieks pelna un gūst zināmus ienākumus. Manuprāt, nebūtu taisnīgi, ja starpniekam dotu tiesības izmantot pirmpirkuma tiesības un privatizēt neapdzīvojamo telpu. Manuprāt, ja mēs dodam nomniekam tiesības privatizēt neapdzīvojamās telpas par sākuma cenu, tad būtu jānosaka, ka visa maksa tiek segta tikai un vienīgi latos, it īpaši tad, ja mēs noteiktu atlikto maksājumu uz trijiem vai pieciem gadiem.
Lai nepieļautu korupciju un vēlmi atsevišķām pašvaldībām un valsts ierēdņiem lauzt līdzšinējos nomas līgumus pirms privatizācijas, būtu nepieciešams noteikt, ka šīs tiesības, par kurām es runāju, šādas priekšrocības bauda tikai tie nomnieki, kuri ir noslēguši neapdzīvojamās telpas nomas līgumu uz šo grozījumu spēkā stāšanās dienu.
Ar šādiem priekšlikumiem, godātie
kolēģi, es esmu iepazīstinājis vairākās
lielās pašvaldībās neapdzīvojamo telpu
nomniekus, kā arī pašvaldības, un kopumā
nomniekiem nav īpašu iebildumu pret šādu modeli.
Tomēr es domāju, ka šodien deputātiem vajadzētu
atbalstīt vienu vai otru piedāvāto likumprojektu
un, sagatavojot šo likumprojektu otrajam lasījumam,
izvērtēt arī iesniegtos priekšlikumus.
Arī es no savas puses iesniegšu priekšlikumus, par
kuriem mēs nupat runājām. Paldies par uzmanību!
Sēdes vadītājs. Anna Seile -
LNNK un Latvijas Zaļās partijas frakcijas deputāte.
A.Seile (LNNK un LZP).
Cienījamie deputāti, varētu jau
atbalstīt šo likumprojektu pirmajā lasījumā,
ja Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija nebūtu
pieņēmusi tik striktu atzinumu. Lasīsim to,
tas ir kreisajā pusē. Tātad: konceptuāli
noraidīt likumprojektus, ko ir iesnieguši LNNK frakcijas
deputāti, LZS, KDS un LDP frakcijas deputāti un "Tçvzemei
un Brīvībai" frakcijas deputāti. Kas tagad
notiks? Ja šie likumprojekti ir konceptuāli noraidīti,
tas nozīmē, ka mēs šo priekšlikumu
vairs nevarēsim atkārtoti iesniegt - arī kā
papildinājumu laikā starp pirmo un otro lasījumu.
Kāda tad bija šo visu - faktiski triju - frakciju iesniegto
priekšlikumu būtība? Tā bija - aizsargāt
mazos un vidējos uzņēmējus, kuri jau
ir noslēguši nomas līgumus un kuri jau darbojas
šajās konkrētajās telpās, neapdzīvojamās
telpās. Mūsu iesniegtajos likumprojektos bija iestrādātas
viņu tiesības šīs telpas iegūt īpašumā,
samaksājot ar sertifikātiem un izpērkot tās
likumā paredzētā kārtībā.
Šo noteikumu nav pirmajā lasījumā sagatavotajā
likumprojektā, ko ir akceptējusi Valsts pārvaldes
un pašvaldības komisija. Ja šo noteikumu nebūs,
ja šie noteikumi ir konceptuāli noraidīti, tad
nevarēs arī balsot par šādu likumprojektu,
jo tā jau bija tā likuma grozījumu būtība.
Es runāju tādēļ, lai stenogrammā
tiktu apstiprināts mans izteiktais viedoklis un lai Valsts
pārvaldes un pašvaldības komisija atceltu savu
strikto iebildumu - konceptuāli noraidīt visus trīs
iesniegtos priekšlikumus. Tikai tādā gadījumā
es varētu savu balsi pievienot arī šā likumprojekta
atbalstam, tad mēs attiecībā uz otro lasījumu
savus priekšlikumus iesniegtu atkārtoti. Nevaram mēs
padzīt šos mazos uzņēmējus un vidējos
uzņēmējus no tām telpām, kurās
viņi jau strādā varbūt vairākus
gadus un kuras viņi ir saremontējuši, un likvidēt
viņiem šīs tiesības iegādāties
arī šīs telpas īpašumā, - it
sevišķi, samaksājot ar sertifikātiem. Paldies
par uzmanību.
Sēdes vadītājs. Vai vēl kāds ir pieteicies debatēs? Vairāk neviens pieteicies nav. Debates beidzam.
Lūdzu, runājiet komisijas vārdā,
Krisberga kungs!
V.Krisbergs (Demokrātiskās partijas Saimnieks frakcija).
Paldies, cienījamo priekšsēdētāj, par doto iespēju turpināt runu. Man rada izbrīnu, kā intelektuāli cilvēki var radīt dezinformējošu situāciju. Nav brīnums, ka tirgos notiek lieli streiki, lai gan nevienam zemniekam netiek pieprasīts kases aparāts. Un man nav nekāds brīnums, ka mēs tik ļoti aizsargājam mazo uzņēmēju. Lai gan mums ir dēli, kuri ir mazi uzņēmēji - taisnība, diezgan veiksmīgi "prihvatizatori", - nezinām, ko nozīmē mazā uzņēmēja intereses. Redziet, tad, kad pirms diviem gadiem es beidzu savas gaitas biznesā - es atzīmēju: pirms diviem gadiem, - es tik tiešām biju kaut kur starp mazo un vidējo uzņēmēju. Nejauciet ar lielo akciju sabiedrību, kuru vadīja jau divus gadus Dzelmes kungs, nejauciet, kungi! Informācijas trūkums nav rota virs galvas. Es gribētu turpināt savu tēmu, atvainojos par diskusiju ar zāli! Mazais uzņēmējs nekad neko nespēj izpirkt - šodien, rīt un parīt. Viņam seifā un rēķinā nav naudas. Zemes bankā vai, pareizāk sakot, zemes burkā, kas var būt dārzā norakta, - vai Šveices bankas anonīmajā kontā nav mazā uzņēmēja naudas. Lūk, tie varētu nopirkt uzreiz! Vienīgā prioritāte uzņēmējam (pasvītroju - mazajam, un divreiz pasvītroju - nacionālajam) ir atliktais maksājums. Tā ir vienīgā prioritāte.
Par nomnieka prioritātēm. Es jau šodien vienreiz pieminēju Centra rajonu un Zaganta kungu. Nu ko lai dara, ka Latvijas privātuzņēmēju savienībai, kuru es turpinu vadīt, pienāk tik daudz informācijas! Konkrēts piemērs. Kādreiz bija firma. Okei, viņa izputēja. Šodien nezināma firma "Nâra" pēkšņi kļūst par lieliska objekta apsaimniekotāju Merķeļa ielā 8, pazīstams objekts, un viņai būs prioritāte izpirkšanā. Un šādu gadījumu vēl ir vismaz pāris simti - kopā pa visām Latvijas pašvaldībām. Ļoti veiksmīgi mainīts nomnieks - un, starp citu, pirms likuma pieņemšanas. Bet, ja jau bieži vien no partiju valžu slēgtām sēdēm noplūst informācija, tad es šaubos, vai šī informācija no Saeimas būtu tik aizsargāta. Vienīgā prioritāte - aizsargāt mazo uzņēmēju - ir dot viņam iespēju godīgi piedalīties izsolē un atlikt viņa maksājumu. Cita mehānisma nav. Es, no pirmās brīvā tirgus neatkarības pasludināšanas dienas uzņēmējdarbībā esošs cilvēks, tādu neredzu. Neredzu citu mehānismu.
Otrkārt. Man gribētos pasvītrot to, ka visas deputātu grupas ir šādi vai tādi atbalstījušas mazo uzņēmēju. Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija ir visus šos momentus ievērojusi un papildinājusi, neviena deputātu grupa diemžēl nav runājusi ne par atlikto maksājumu, ne par 50 procentu nomaksu sertifikātos. Lūk, ko nozīmē populistiska, nevis pragmatiska attieksme.
Es vēlreiz aicinu: atmetīsim pašreiz
mūsu partijas ambīcijas, atmetīsim to godu,
ka tieši mūsu priekšlikums būs tas svarīgākais
un atbalstu gūstošais, atbalstīsim mazo uzņēmēju!
Atbalstīsim Valsts pārvaldes un pašvaldības
komisijas alternatīvo likumprojektu, pie tam tikai pirmajā
lasījumā! Liels paldies Lagzdiņa kungam, kurš
faktiski atbalstīja šo mūsu ideju un visus šos
papildinājumus. Protams, mēs gaidīsim priekšlikumus
otrajam lasījumam. Paldies.
Sēdes vadītājs. Paldies. Tā, cienījamie kolēģi! Mūsu rīcībā ir četri dažādi likumprojekti par šo apspriežamo jautājumu. Tā kā neviens no autoriem nav oficiāli iesniedzis atsaukumu par sava likumprojekta tālāku virzību Saeimā, saskaņā ar Kārtības rulli mums ir par tiem jābalso iesniegšanas secībā. Tātad atgādinu, kolēģi, ka dokuments ar numuru 5 ir likumprojekts, kuru ir iesnieguši LNNK deputāti, dokuments ar numuru 25 ir tas, kuru ir iesniegusi Kristīgo demokrātu savienība, Zemnieku savienība un Latgales Demokrātiskā partija, dokuments ar numuru 86 ir "Tçvzemei un Brīvībai" frakcijas deputātu sagatavotais priekšlikums, un dokuments ar numuru 511 ir Saeimas Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšlikums.
Tātad balsošanu veiksim iesniegšanas secībā. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par izskatāmo dokumentu nr. 5. Lūdzu rezultātu! Par - 42, pret - 7, atturas - 15. Lēmums par likumprojektu ir pieņemts ar balsu vairākumu. Līdz ar to, kā es saprotu, par pārējiem likumprojektiem vairs netiks balsots. Paldies.
Vajadzētu, lūdzu, paziņot, līdz kuram datumam autori vēlas saņemt priekšlikumus otrajam lasījumam. Kādi ir priekšlikumi par izskatīšanu otrajā lasījumā, pēc cik ilga laika mēs varētu saņemt priekšlikumus? Krisberga kungs, jūs esat referents, jums būtu tas jānosaka.
V.Krisbergs. Tā kā ir pieņemts
5. dokuments, protams, ka man ļoti grūti būs
šobrīd komentēt, bet tas ir jāizdara, jo
tas prasīs lielu darbu - novest to "lîdz normai".
Lūdzu priekšlikumus otrajam lasījumam iesniegt
līdz 10. maijam.
Sēdes vadītājs. Vai deputātiem nav iebildumu pret nosaukto datumu - 10. maijs?
Seiles kundze, - lūdzu!
A.Seile (LNNK).
Cienījamie deputāti! Lai paātrinātu
šā jautājuma apspriešanu, kas tiešām
privatizācijas procesā ir būtiski svarīgs,
es ierosinu noteikt šo datumu - 3.maiju. Tātad priekšlikumi
tiktu iesniegti ātrāk. Lūdzu par to balsot.
Lai Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija pacenšas
un nedaudz ātrāk apkopo priekšlikumus.
Sēdes vadītājs. Paldies. Var būt,
ka vēl ir kādi citi priekšlikumi? Ir tātad
divi priekšlikumi - 10.maijs un 3.maijs. Vai jums, Krisberga
kungs, ir vēl kāds priekšlikums?
V.Krisbergs. Valsts pārvaldes un pašvaldības
komisijas vārdā es varu atsaukt mūsu priekšlikumu
un piekrist Seiles kundzei - 3.maijs.
Sēdes vadītājs. Vai kolēģiem ir pieņemams šis datums? Tātad attiecībā uz likumprojekta otro lasījumu lūdzu priekšlikumus iesniegt līdz 3.maijam. Paldies.
Izskatām nākamo darba kārtības jautājumu. Ir Jurkāna kunga iesniegums, kurā viņš lūdz piešķirt viņam atvaļinājumu no šā gada 11. līdz 18.aprīlim veselības stāvokļa dēļ. Prezidijs šo jautājumu ir izskatījis. Saeimai ir jāizlemj. Vai ir iebildumi? Nav. Paldies.
Otrās sadaļas pirmais jautājums
- par Valsts cilvēktiesību biroja direktora iecelšanu.
Dokuments nr.599 un nr.599A. Pirms balsošanas vārdu
lūdz deputāts Seiksts - "Latvijas ceļa"
frakcijas deputāts. Lūdzu! (Starpsauciens no zāles:
"Lûdzm īsāk!")
A.Seiksts (frakcija "Latvijas ceļš").
Godātais sēdes vadītāj! Godātie kolēģi! Es jau pašā sākumā gribu atvainoties pretendentam par to, ka ne viss, ko es teikšu, būs simpātisks, pieņemams un mīļš. Taču visa vaina šajā gadījumā ir Ministru kabinetam. Kāpēc? Es speciālā vēstulē Ministru prezidentam lūdzu jebkuru no nominētajām personām aprobēt frakcijās. Proti, lai visiem Saeimas deputātiem - ne tikai Sadarbības padomes četriem, pieciem vai sešiem cilvēkiem, bet visiem Saeimas deputātiem - būtu iespējams uzdot jautājumus, iepazīties ar kandidatūru un tādējādi balsojums būtu motivēts. Tā mēs parasti darām ar visām amatpersonām, kuras savā ampluā ir vienīgās valstī, un šī prakse vienmēr ir attaisnojusies. Es nezinu, kāpēc Ministru kabinets uzskatīja par iespējamu aprobežoties tikai ar Sadarbības padomes īslaicīgu konsultāciju, bez nopietnas jautājuma analīzes. Es ļoti gribu vērst kolēģu deputātu uzmanību uz to, ka Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijai nav nekādu citu argumentu, un man personīgi - es šoreiz runāju savā vārdā - nav nekādu citu argumentu attiecībā uz šīs institūcijas vadību, kā tikai trīs - bezpartejiskums, praktiska pieredze cilvēktiesību darba jomā un, protams, autoritāte sabiedrībā. Tajā stadijā, kādā šobrīd ir Valsts cilvēktiesību birojs, no biroja vadītāja personas ir atkarīgs... piedodiet, pat vairāk nekā no citiem faktoriem... Es nerunāšu ne par ko tādu, par ko es neesmu pārliecināts. Es runāšu tikai par diviem aspektiem. Pretendents vadīja - es nezinu, vai tagad vada, - Starptautiskās cilvēktiesību sabiedrības Latvijas nacionālo nodaļu. Es esmu vairākkārt bijis šīs nodaļas darba sēdēs, un es mēģināšu atrast to vismaigāko formulējumu, ar kuru varētu konstatēt, ka šī institūcija darbojas, varbūt ļoti labu un skaistu, un jauku motīvu vadīta, un man personīgi ne pret vadītāju, ne pret tiem cilvēkiem nekādu iebildumu nav, bet es esmu vairākkārt redzējis situācijas neizpratni un teoretizēšanu bez praktiska pielietojuma šajā tomēr svarīgajā sfērā.
Un otrs. Pretendents ir parakstījis dokumentu, kas nav nekāds krimināls, bet... Man rokās ir dokuments, kur pretendents starp citiem autoriem ir analizējis Latvijas konstitucionālo likumu par cilvēku un pilsoņu tiesībām un pienākumiem. Šī analīze parāda tieši to, ko es teicu. Proti, tā parāda situācijas neizpratni. Ja Ministru kabinets būtu organizējis apspriešanu frakcijās, tad arī šis dokuments varētu tikt analizēts. Es negribu aizkavēt deputātu uzmanību. Taču to var dabūt. Tur nekāda krimināla nav. Tur ir tikai neizpratne par situāciju. Par cilvēktiesību praktisku piemērošanu. Nevis par teorētisku traktēšanu, bet praktisku piemērošanu Latvijas reālajā, neatkārtojamajā situācijā. Es vēlreiz gribu teikt, ka man personīgi... es šoreiz, piedodiet, kā to lai saka, visu vainu uzveļu Ministru kabinetam, jo man ļoti negribas un negribējās teikt kaut ko tādu, ko cilvēks varētu uztvert kā personīgu nepatiku. Man nekādu citu argumentu nav, un es esmu - gluži otrādi - dzirdējis, ka tajā sfērā, kur pretendents darbojas, viņš darbojas sekmīgi un ar panākumiem. Cik es esmu informēts, tās ir jūras tiesības.
Es ļoti atvainojos pretendentam par to, ka man
tas ir jāsaka, bet šī institūcija, kas Latvijai
nupat veidojas un kas gan Strasbūrā, gan Briselē,
gan citās vietās ir atzinīgi novērtēta...
es esmu ticies... Šajā gadījumā deputātiem
nav saistošas ne Jespersona kunga, ne kādu citu starptautisko
cilvēktiesību institūciju vadītāju
domas. Par to nav nekādu šaubu. Bet es klāt lieku
arī to, ka šīs institūcijas attīstību,
tās sakārtošanu normālajā līmenī,
tā, lai tā var strādāt tiešām
tā, kā to gaidām mēs... acīmredzot
tādēļ tomēr ir daudz rūpīgāk
jāpieiet arī personālsastāva veidošanai,
ņemot vērā to, ka likums, ko mēs, mūsu
komisija, liekam priekšā Saeimai, šīs institūcijas
vadītājam piešķir ļoti plašas
pilnvaras. Es nezinu, kā balsos Saeima, bet projektā,
pareizāk sakot, Valsts cilvēktiesību biroja
likuma projektā, viņam ir piešķirtas pat
tiesības sodīt cilvēkus. Es gan personīgi
pret to negribētu... Es tikai gribu teikt, ka tās
ir ļoti plašas pilnvaras un tāpēc šīs
institūcijas vadītāja izvēlei jābūt
ļoti nopietnai. Es ļoti gribu, lai Kārtības
rullī... Es iesniegšu Juridiskajai komisijai specifisku
priekšlikumu, proti, ka tās institūcijas, kas,
kā es teicu, savā ampluā ir valstī vienīgās...
tiem cilvēkiem ir jāiziet analīze, piedodiet,
arī sagatavošana caur frakcijām. Es ļoti
ceru, ka pretendents neapvainosies, jo par viņa darbu tajā
sfērā, kurā viņš darbojas, tiešām
esmu dzirdējis ārkārtīgi daudz pozitīva,
proti, par teorētisko darbu Universitātē un
tā tālāk. Man ir tikai viens ieteikums, un vēlreiz
to atkārtoju, un ar to arī gribu beigt: ļoti
uzmanīgi vajag pieiet šim vēlēšanu
momentam. Man ļoti žēl, ka Ministru kabinets
ignorēja manu vēstuli, kurā bija lūgums
šo jautājumu izskatīt frakcijās. Atcerieties,
kolēģi, kā bija ar ģenerālprokuroru.
Tā vai citādi izgāja frakcijās, atbildēja
uz jautājumiem, deputāti iepazinās, balsojums
bija gandrīz vienbalsīgs - taisni tāpēc,
ka bija pilna informācija. Es mēģināju
to pateikt maksimāli delikāti, kā nu es pratu.
Bet es ļoti gribētu, ka, neraugoties uz visiem Fogela
kunga pozitīvajiem rādītājiem, mēs
atrastu vēl atbilstošāku kandidatūru. Paldies.
Sēdes vadītājs. Dzintars Rasnačs
- tieslietu ministrs. Atgādinu, Rasnača kungs, ka
jums kā ministram ir tiesības runāt vienu stundu.
Dz.Rasnačs (tieslietu ministrs).
Cienījamo priekšsēdētāj! Cienījamie deputāti! Mēģināšu runāt tikai vienu minūti, nevis stundu. Es lūdzu atbalstīt Ministru kabineta lēmumu, un mēģināšu arī pamatot, kāpēc.
Es uzskatu, ka viss iepriekš teiktais, kas te
tikko izskanēja, ir apgāžams ar vienu faktu.
Un šis fakts ir tāds, ka konkrētā kandidatūra
kopā ar mani marta sākumā ieradās pie
Seiksta kunga Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu
komisijā, un toreiz Seiksta kungs teica - mana attieksme
ir labvēlīgi neitrāla. Un tagad man tiešām
ir radies liels izbrīns, kāpēc ir tik strauja
viedokļu maiņa. Es domāju, ka katrs varētu
secinājumus izdarīt pie sevis pats, un es aicinu atbalstīt
Ministru kabineta lēmumu un, protams, arī to, par
ko mēs vienojāmies Sadarbības padomē.
Paldies.
Sēdes vadītājs. Paldies. Vai vēl
kāds vēlas izteikties par apspriežamo jautājumu?
Seiksta kungs - otro reizi.
A.Seiksts.
Es ļoti atvainojos. Es runāšu tiešām
pusminūti. Ministra kungs, kad jūs bijāt kopā
ar pretendentu pie manis, man bija pietiekoši delikātuma,
lai pateiktu tikai vienu frāzi. Es šo pretendentu lieku
vienā "plauktā" ar visiem. Mums bija vairāki.
Un es neatļāvos izteikties nekā citādi.
Jūs atļāvāties par citiem pretendentiem
izteikties arī jau toreiz. Piedodiet, tā nav solīda
rīcība!
Sēdes vadītājs. Vai vēl kāds vēlas runāt par apspriežamo jautājumu? Tad atļaujiet jūs iepazīstināt ar desmit deputātu parakstītu dokumentu, kas nupat ir ienācis Saeimas Prezidijā: "Pamatojoties uz Saeimas Kārtības ruļļa 140.panta 1. punktu, lūdzam lēmuma projekta slēgto balsojumu ar elektroniskās balsošanas sistēmas iekārtas palīdzību par Fogela apstiprināšanu Valsts cilvēktiesību biroja direktora amatā". Seko 10 deputātu paraksti. (Starpsauciens: "Kuri?") Lūdzu zvanu! Ja vēlaties, jā: Seiksts, Brūvers, Ķezbers, Leitena, Lībane, Ādamsons, Bērziņš, Inkēns, Apinis... viens nesalasāms, šķiet, Panteļējevs. Paldies.
Mums ir jāizlemj iesniegums pēc būtības, tādēļ lūdzu zvanu. Lūdzu balsošanas režīmu. Tagad, kolēģi, mēs balsosim par to, kāda būs mūsu balsošana - atklāta vai slēgta - par Fogela kunga kandidatūru. Tādēļ lūdzu balsošanas režīmu, un jūs izsakiet savu attieksmi pret balsošanas režīmu. Par iesniegumu. Paldies. Lūdzu rezultātu. Par - 53, pret - 13, atturas - 10. Lēmums pieņemts.
Vēlreiz lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu. Balsosim Saeimas lēmuma projektu - apstiprināt Aivaru Fogelu par Valsts cilvēktiesību biroja direktoru. Balsojums tātad slēgts. Lūdzu rezultātu! Par - 26, pret - 30, atturas - 21. Lēmums nav pieņemts.
Nākamais darba kārtības jautājums
- lēmuma projekts "Par dažu apgabaltiesu
tiesnešu apstiprināšanu". Juridiskās
komisijas vārdā Juris Kaksītis - komisijas priekšsēdētājs.
J.Kaksītis (Demokrātiskās partijas Saimnieks frakcija).
Augsti godātais Prezidij! Cienījamie
kolēģi! Dažās republikas apgabaltiesās
un rajonu tiesās ir vakantas gan apgabaltiesas tiesnešu
vietas, gan rajonu tiesas tiesnešu vietas, gan arī administratīvo
tiesnešu vietas, tādēļ tieslietu ministrs
griezās Juridiskajā komisijā ar priekšlikumu
izskatīt to tiesnešu kandidatūras, kuru dokumenti
šobrīd ir jūsu rīcībā. Un vispirms
es lūdzu paņemt savā rīcībā
dokumentu nr.602. Šajā dokumentā ir lēmuma
projekts, kuru Juridiskā komisija saskaņā ar
Tiesu varas likuma 60.panta nosacījumiem atbalstīja.
Tādēļ Juridiskās komisijas vārdā
es lūdzu apstiprināt par Vidzemes apgabaltiesas
tiesnesi Ignatu Ķemzānu.
Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu!
Lūdzu balsošanas režīmu. Lūdzu balsot.
Balsojums slēgts. Lūdzu rezultātu! Par - 48,
pret - 2, atturas - 21. Lēmums pieņemts. Ignats
Ķemzāns apstiprināts par Vidzemes apgabaltiesas
tiesnesi. Lūdzu, tālāk!
J.Kaksītis. Lūdzu Saeimu apstiprināt
par Zemgales apgabaltiesas tiesnesi, vienlaikus atbrīvojot
no Jelgavas pilsētas tiesas tiesneša amata, Edvīnu
Valbaku.
Sēdes vadītājs. Lūdzu balsošanas
režīmu. Lūdzu balsot. Lūdzu rezultātu!
Par - 60, pret - 1, atturas - 9. Lēmums pieņemts.
Edvīns Valbaks apstiprināts par Zemgales apgabaltiesas
tiesnesi, vienlaikus atbrīvojot viņu no Jelgavas
pilsētas tiesas tiesneša amata.
J.Kaksītis. Juridiskās komisijas vārdā
es lūdzu iecelt Kārli Rācenāju par
Jūrmalas pilsētas tiesas tiesnesi.
Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu. Lūdzu balsot. Lūdzu rezultātu! Par - 54, pret - 2, atturas - 10. Lēmums pieņemts. Kārlis Rācenājs iecelts par Jūrmalas pilsētas tiesas tiesnesi.
J.Kaksītis. Es lūdzu par Aizkraukles
rajona tiesas tiesnesi iecelt Ilonu Rūķi, vienlaikus
atbrīvojot viņu no Aizkraukles rajona tiesas administratīvās
tiesneses amata.
Sēdes vadītājs. Lūdzu balsošanas
režīmu. Lūdzu balsot. Lūdzu rezultātu!
Par - 53, pret - nav, atturas - 11. Ilona Rūķe iecelta
par Aizkraukles rajona tiesas tiesnesi, vienlaikus atbrīvojot
viņu no Aizkraukles rajona tiesas administratīvās
tiesneses amata.
J.Kaksītis. Nākamais materiāls
atrodams dokumentā nr.604, un Juridiskās komisijas
vārdā es lūdzu iecelt Zaigu Bitenieci par
Liepājas pilsētas tiesas administratīvo tiesnesi.
Sēdes vadītājs. Lūdzu balsošanas
režīmu. Lūdzu balsot. Lūdzu rezultātu!
Par - 53, pret - 1, atturas - 13. Zaiga Biteniece iecelta par
Liepājas pilsētas tiesas administratīvo tiesnesi.
J.Kaksītis. Es lūdzu par Rīgas
pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesas administratīvo
tiesnesi iecelt Svenu Lorencu.
Sēdes vadītājs. Lūdzu balsošanas režīmu. Lūdzu balsot. Lūdzu rezultātu! Par - 55, pret - nav, atturas - 11. Svens Lorencs iecelts par Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesas administratīvo tiesnesi.
Saskaņā ar mūsu balsojumu mums jāizlemj jautājums par Jāņa Straumes ievēlēšanu Pilsonības likuma izpildes komisijā. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu. Lūdzu balsot. Lūdzu rezultātu! Par - 57, pret - 1, atturas - 11. Jānis Straume ievēlēts Pilsonības likuma izpildes komisijā.
Saskaņā ar mūsu balsojumu, cienījamie
kolēģi, mums ir jāizskata likumprojekts "Grozījumi
likumā "Par akcīzes nodokli"".
Komisijas vārdā Roberts Zīle - frakcijas "Tçvzemei
un Brīvībai" deputāts.
R.Zīle (frakcija "Tçvzemei un Brīvībai").
Cienījamo priekšsēdētāj! Godātie kolēģi! Es lūdzu sagatavot darbam dokumentus nr.551 un nr.659, ar kuriem mēs strādāsim. Tātad likumprojekts "Grozījumi likumā "Par akcīzes nodokli"". Faktiski es negribētu gari runāt par šo, jo šis jautājums jau ir diskutēts. Tātad likumprojekta mērķis bija netiešā veidā dzelzceļa stāvokļa uzlabošana, autoceļu stāvokļa uzlabošana. Protams, arī budžeta ienākumu pieaugums, bet tajā pašā laikā tas rada arī budžeta izdevumu daļas palielinājumu. Un galu galā tas ir Eiropas savienības likumdošanas harmonizēšanas virziens, tas arī minams pie pozitīvā efekta. Protams, ka šī likumprojekta saturs ir akcīzes nodokļa palielināšana ilgstošākā laikposmā, kad katru gadu palielina akcīzes nodokli par zināmu summu, ko jūs varat redzēt dokumentos. Neapšaubāmi, tāpat kā jebkuram nodokļa grozījumam paaugstināšanas virzienā, arī šim grozījumam ir negatīvas sekas, kas galu galā reducējas uz inflācijas pieaugumu. Kā komisijā ziņoja Finansu ministrijas pārstāvji, kuri savukārt balstījās uz Ekonomikas ministrijas prognozēm, tad šā nodokļa grozījumu radītā inflācija varētu būt 1% šajā gadā.
Diskutējot komisijā un apskatot tos
priekšlikumus, kas bija informācijas veidā iesniegti
komisijai, mēs nonācām pie secinājuma,
ka šajos likumprojekta grozījumos praktiski visi priekšlikumi
nākošajiem lasījumiem varētu būt
sagrupēti četrās grupās. Tātad
pirmā grupa - domas dalās par to, cik liels ir nodoklis
un kādos termiņos viņš pieaugs tātad
laikā līdz 2001.gadam. Otra grupa varētu būt
tie jautājumi, kas skar to, par cik daudz litriem uz vienu
hektāru lauksaimnieki, lauksaimniecības produkcijas
ražotāji, varētu saņemt akcīzes
nodokļa atmaksu. Trešā grupa ir tā grupa,
kur domas atkal dalās jautājumā par to, kā
sadalīsies ieņemtie līdzekļi. Tātad
- cik liela būs proporcija starp valsts pamatbudžetu
un cik daudz būs savu speciālo budžetu - autoceļu
fondu, kāda būs viņa tālākā
sadale starp pašvaldībām un centrālo autoceļu
fondu. Un visbeidzot ceturtā grupa. Tie ir priekšlikumi,
par kuriem acīmredzot domas dalīsies, tas ir, vai
ir nepieciešams dažāds akcīzes nodokļa
pieaugums svinu saturošam benzīnam un svinu nesaturošam
benzīnam. Tātad, ņemot vērā arī
to, ka iesniegtajā likumprojektā, 551.dokumentā,
kuru jūs redzat, viena panta spēkā stāšanās
termiņš ir šī gada 1.jūnijs, komisija
nolēma ierosināt... Ņemot vērā
arī to, ka faktiski šie grozījumi, priekšlikumi
par tiem, nākamajiem lasījumiem principā ir
sagrupējami četrās grupās un ar viņiem
ir iespējams komisijai strādāt samērā
īsā laikā, komisija nolēma ierosināt
šo likumprojektu izskatīt steidzamības kārtībā,
un tāpēc es lūgtu sēdes vadītāju,
pirms uzsākt debates, izskatīt šo komisijas ierosinājumu.
Sēdi vada Latvijas Republikas 6.Saeimas priekšsēdētāja
Ilga Kreituse.
Sēdes vadītāja. Pirms mēs
tālāk izskatām likumprojektu, gribu informēt,
ka Saeimas Prezidijs ir saņēmis sekojošu iesniegumu:
"Budžeta un finansu (nodokļu) komisija pieņēma
lēmumu deputātu Čepāņa, Jirgena,
Lībanes, Kaksīša, Kreituses iesniegto likumprojektu
"Grozījumi likumā "Par akcīzes nodokli""
ierosināt izskatīt kā steidzamu". Lūdzu
zvanu! Lūdzu deputātus balsot par priekšlikumu,
ka mēs šo likumprojektu izskatīsim kā steidzamu.
Lūdzu balsošanas režīmu. Lūdzu deputātus
balsot. Lūdzu rezultātu! Par - 53, pret - 15, atturas
- 7. Priekšlikums pieņemts. Atklājam debates.
Jānis Mauliņš - frakcijas "Latvijai"
deputāts.
J.Mauliņš (frakcija "Latvijai").
Godātie deputāti! Jūsu nobalsojums par steidzamību man liek domāt, ka jūs galīgi neieklausāties, ko saka opozīcija, kura bija patiešām konstruktīva, kad lūdza šodien samazināt runas par 81.panta kārtībā pieņemtajiem Ministru kabineta noteikumiem, lai nebūtu veltīga laika patēriņa. Šobrīd tiek balsots par steidzamību jautājumā, kur steidzamība nekādā gadījumā nebūtu pieļaujama, tas būtu pretī jebkuram saprātīgam lēmumam par uzņēmējdarbību valstī. No akcīzes nodokļa paaugstināšanas cietīs godīgie mazie un vidējie uzņēmēji. Man jau ir zināmi benzīna stacijas uzņēmumi, kuri taisās šī iemesla dēļ bankrotēt. Mēs zinām, ka pasaulē ceļas degvielas cenas. Kopā ar akcīzes nodokļa pacēlumu šīs cenas taisīs milzīgu lēcienu, un būs nevis tā, kā finansu ministrs teica, - ka 35-45% apmērā būs benzīna un citas degvielas cenu pieaugums, bet būs 60-70% lēciens - un tuvākajā laikā. Var aptuveni aprēķināt, kādu tas iespaidu atstās uz uzņēmējdarbību, uz cenām. Un mēs zinām, ka, lai dažs labs uzņēmējs varētu darboties, viņam apgrozījuma līdzekļos vien būs jāiegulda par 20-25% vairāk naudas, tas nozīmē, ka viņa darbība saruks taisni par šiem 20-25%. Vēl viens ļaunums ir tas, ka tauta tiks stimulēta uz negodīgumu, jo negodīgie biznesmeņi gūs papildu peļņu uz godīgo bankrotēšanas rēķina. Nodokļu pacelšanas vietā vajadzēja pastiprināt kontroli pār to ievākšanu. To mēs atkārtojam jau nez kuro reizi, un, godātie deputāti, ja paskatās jūsu programmas, tad var redzēt, ka tas bija gandrīz visu partiju programmās. Un šoreiz tas netiek izpildīts, un jūs izliekaties, ka neko nesaprotat. Ja mēs žņaugsim godīgos, bet nesavaldīsim blēžus, mēs galīgi un neatgriezeniski pārvērtīsim mūsu tautu par krāpniektautu, par ko jau ļoti centīgi centās padarīt mūs visus šos 50 gadus. Vai tiešām mēs šo lietu turpināsim? Godīgie deputāti no pozīcijas rindām, vai jūs tiešām vēlaties, lai šī valdība būtu ilgstoša valdība? Izskatās, ka jūs to nevēlaties. Jums vajadzētu fiksēt stāvokli, to, cik līdzekļu iegūst akcīzes nodoklī, kādu summu iegūst šobrīd valsts, un pēc gada fiksēt, cik būs ieguvusi valsts, akcīzes nodokli paaugstinot, un zināt, ka var izrādīties, ka akcīzes nodoklī jūs būsit saņēmuši mazāk naudas. Tātad valsts būs saņēmusi mazāk. Protams, ierēķinot arī inflāciju, lai nebūtu tā, ka ieņēmumos budžets tika sastādīts tā, ka ieņēmumi šogad tika paredzēti par 8 procentiem mazāki nekā pagājušajā gadā, jo netika ņemts vērā inflācijas procents. Es to atgādinu tāpēc, ka tas ir tik elementāri, ka mani pārņem bažas, vai arī jūs šo neesat apsvēruši un vai jūs neesat apsvēruši, ko jūs īsti darāt ar šiem balsojumiem. Principā mūsu frakcija "Latvijai" piekrīt, ka akcīzes nodokli varētu paaugstināt, tikai ne lēcienveidīgi - un sevišķi tajos apstākļos, kad pasaulē degvielas cenas pieaug. Tā ir tīša savu uzņēmumu un visas rūpniecības "taranēšana". Vai jūs tiešām nesaprotat, ka tā ir Latvijas saimniecības graušana ļoti tiešā veidā? Padomājiet paši, kādas varētu būt sekas! Ja mūsu ārējās tirdzniecības bilance jau ir negatīva - 230 miljonu latu apmērā, tas nozīmē, ka no ārpuses mēs iepērkam par 230 miljoniem latu vairāk, nekā pārdodam uz ārieni, tas nozīmē, ka, lai noturētu lata kursu, visi šie 230 miljoni ir jāsedz ar valūtas rezervēm, kas ir bankā. Ko tas nozīmē? Tas nozīmē, ka agri vai vēlu šīs rezerves izsīks un tas, kas jūs visvairāk šausmina, proti, ka mūsu valūta kļūs tāda pati kā Ukrainas vai Krievijas, vai Baltkrievijas nauda, būs turpat durvju priekšā, un cēlonis būs šis pats akcīzes nodokļa nesaprātīgais paaugstinājums. Es ļoti lūdzu cilvēkus, kas kaut cik orientējas biznesa aprēķinos, - piedalieties taču šajos aprēķinos un pierādiet, ka tā ir iešana uz Latvijas saimniecisku sagraušanu!
Vēl piedevām visam šim būs
obligātā civilās atbildības apdrošināšana,
vēl būs citi nodokļi, un tā rezultātā
būs tāds trieciens pa Latvijas saimniecību,
ka negatīvā ārējās tirdzniecības
bilance palēksies uz augšu. Es nesaprotu tos mūsu
politiķus, kuri ļoti, ļoti seko Starptautiskā
valūtas fonda padomiem. Mums ir tas dīvainais psiholoģiskais
komplekss, ka kaut kur ārpus Latvijas ir gudri cilvēki,
tikai šeit nav neviena saprātīga un ka tie ārzemnieki
noteikti ir jāpaklausa. Vai jūs neatceraties: atbrauca
kādreiz no Maskavas partijas un valdības vadītāji
un teica elementāras lietas, kuras visi tepat Latvijā
zināja, bet, kad Maskava to pateica, tad mēs pavisam
savādāk visu to uztvērām, mēs
sapratām, ka tā ir nopietna doma. Šobrīd
izskatās, ka, tikko kāds Eiropā ir iečivinājies,
varbūt kāds ceturtās pakāpes ierēdnis
ir kaut ko pateicis, tā baismīgā cieņa
pret šo ceturtās pakāpes ierēdni ir tāda,
ka uzreiz šeit atnāk šis profesionālais politiķis
un paziņo: "Ziniet, cik viņiem ir gudra prasība!
Mēs jau līdz tam pat nespējam aizdomāties."
Un nemaz nepadomā, ka gan Maskavai toreiz, gan Starptautiskajam
valūtas fondam un Eiropas savienībai ir savas intereses.
Cienītie kolēģi, savas intereses! Tā
tas ir bijis, un tā tas būs. Un mums arī ir
savas intereses. Vai varbūt jūs gribat apgalvot, ka
mums savu interešu nav? Es vēlreiz uzsveru: izlemiet,
kungi, kamēr nav par vēlu! Tas, ka mūsu lielās
komercbankas bankrotēs, normāliem cilvēkiem
bija skaidrs tad, kad tās deva milzīgos depozītu
procentus - līdz 90% un 120% gadā. Par to jau nevarēja
nebūt skaidrs, ka tām ir jābankrotē,
jo tādus procentus maksāt nevar. Tikai Latvijas Banka
un Godmaņa un Gaiļa... ne Godmaņa, piedodiet,
Birkava un Gaiļa valdības neko nesaprata. Nesaprata.
Tāpat kā jūs, kolēģi, šodien
nesaprotat, uz ko jūs ejat. Lūdzu, pārdomājiet,
negremdējiet Latviju - viņa ir pietiekami nogremdēta
- un neklausiet padomniekiem no malas, kuriem interesē
pārvērst Latviju par ceturtās šķiras
valsti, lai paši varētu dzīvot labāk!
Paldies par uzmanību!
Sēdes vadītāja. Debatēs vēl ir pieteikušies šobrīd divi cilvēki. Līdz ar to es jūs gribu iepazīstināt ar dokumentu, kuru ir saņēmis Prezidijs. Parakstījušies ir desmit deputāti. "Ierosinām turpināt bez pārtraukuma šāgada 18.aprīļa Saeimas sēdi līdz likumprojekta "Grozījumi likumā "Par akcīzes nodokli"" izskatīšanas pabeigšanai."
Lūdzu zvanu! Lūdzu deputātus balsot par šo priekšlikumu - strādāt, līdz tiek izskatīts likumprojekts "Par akcīzes nodokli".
Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu balsot! Lūdzu rezultātu! Par - 35, pret - 32, atturas - 7. Lēmums nav pieņemts. (Aplausi.) Turpinām debates.
Valdis Krisbergs - Demokrātiskās partijas Saimnieks frakcijas deputāts.
Es atvainojos, Kiršteina kungs, jūs, liekas, ārpus kārtas tagad... Es atvainojos, Krisberga kungs! Man jums ir jāatvainojas par to, ka Kārtības rullis nosaka, ka tad, ja vēlas runāt Ministru kabineta pārstāvis, viņam vārds ir dodams ārpus kārtas.
Aleksandrs Kiršteins - Ministru kabineta vārdā.
A.Kiršteins (īpašu uzdevumu ministrs Eiropas savienības lietās).
Godājamais Prezidij! Godājamie deputāti! Ļoti īsa informācija. Šeit uzstājās Mauliņa kungs un sniedza pilnīgi nepareizu informāciju, bet es domāju, ka Mauliņa kungam var piedot - kā padomju augstskolas produktam. (No zāles deputāts J.Mauliņš: "Runā par lietu...") Jūs zināt, Padomju Savienībā bija aizliegta statistika par ienākumiem, kuri nāk no pakalpojumu eksporta - no dzelzceļiem un no ostām. Šajās traģiskajās notīs izteiktie skaitļi par milzīgo tirdzniecības deficītu bija ļoti pareizi padomju sistēmā, bet absolūti nepareizi Latvijas valstij, jo Mauliņa kungs aizmirsa dažas elementāras lietas, un es jums šos skaitļus nosaukšu.
Šogad tikai pirmajos trijos mēnešos
starptautiskie tranzīta pakalpojumi dzelzceļam pieauga
par 48%, bet kopējais pakalpojumu servisa ienākums
no ostām un tranzīta pagājušajā gadā
bija lielāks par pusmiljardu dolāru, ar to tiek segti
šie izdevumi no tirdzniecības deficīta. Līdz
ar to šie ienākumi ir lielāki un nekādas
bankas problēmas šeit nerodas, Mauliņa kungs!
Tieši otrādi - palielinās ārzemju valūtas
uzkrājumi. Tāpēc nebaidiet šeit deputātus
ar to, ka rodas kaut kāds milzīgs budžeta deficīts
un viss pārējais! Paldies par uzmanību.
Sēdes vadītāja. Saeimas Prezidijs ir saņēmis iesniegumu. Desmit deputātu paraksti: "Ierosinām Saeimai slēgt runātāju sarakstu!"
Lūdzu zvanu! Lūdzu balsot par šo priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu balsot! Lūdzu rezultātu! Par - 56, pret - 20, atturas - 3. Priekšlikums ir pieņemts.
Nākamais. Desmit deputātu iesniegums: "Ierosinām saīsināt runāšanas laiku debatēs līdz piecām minūtēm pirmo reizi un vienai minūtei otro reizi."
Lūdzu balsošanas režīmu! Ja kāds vēlas jautāt kaut ko Prezidijam vai runāt, tad atgādinu, ka Saeimā to dara no tribīnes. Lūdzu! Es atvainojos, balsošanas laikā pa zāli staigāt ir aizliegts un vēlams deputātiem atrasties vietās, lai balsotu. Tagad lūdzu deputātus balsot. Lūdzu rezultātu! Par - 52, pret - 19, atturas - 6. Priekšlikums ir pieņemts. Debates ilgs piecas minūtes, ja runā pirmo reizi, vienu minūti - otro reizi.
Valdis Krisbergs - Demokrātiskās partijas
Saimnieks frakcijas deputāts.
V.Krisbergs (Demokrātiskās partijas Saimnieks frakcija).
Cienījamā priekšsēdētāja! Cienījamie kolēģi! Paldies, jo runas ir garas, bet darbs ir īss. Ļoti pareizi pašreiz izturējās Kiršteina kungs, ja ne mazākā iebilduma nebija Mauliņa kungam sakarā ar akcīzes nodokli. Iebilst nebija ko.
Man gribas tikai pateikt vienu lietu. To, ka Eiropas
savienībā ir jāpalielina akcīzes nodoklis.
Cita lieta, ka Latvija nebūt vēl nav Eiropas savienībā.
Diemžēl Latvijas algas ne tuvu nav Eiropas savienības
algām. Es ceru, ka maniem kolēģiem manas
tautas maciņš mazliet interesē. Tādā
gadījumā man viņus nebūtu jāpārkliedz.
Pretējā gadījumā acīmredzot tauta
saprot, ka rūpes par tautas maciņu nebūs mūsu
rūpes. Akcīzes nodoklis ir jāpalielina tieši
tad, kad tauta būs spējīga apmaksāt šā
palielinājuma sekas. Ir jau pietiekami diskutēts,
un dažu minūšu laikā nav vērts diskutēt
vēlreiz. Mans uzskats ir, ka vajag nevis termiņus
pārbīdīt otrajā lasījumā,
bet noraidīt jau pirmajā lasījumā - sakarā
ar to, ka Latvijas tautas maksātspēja šobrīd
nav pietiekami augsta, lai akcīzes nodokļa līmeni
sakārtotu atbilstoši Eiropas savienības pieprasītajam
līmenim. Tad, kad Latvijas tauta saņems vismaz 50
procentus no Eiropas savienības tautu vidējās
algas, varēs atgriezties pie akcīzes nodokļa
palielināšanas. Paldies par uzmanību.
Sēdes vadītāja. Tā kā mēs esam runātāju sarakstu slēguši un līdz tam brīdim neviens vairāk debatēs pieteicies nebija, debates beidzam. Komisijas vārdā vēlaties runāt?
Lūdzu zvanu! Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta "Grozījumi likumā "Par akcīzes nodokli"" pieņemšanu pirmajā lasījumā. Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu deputātus balsot! Lūdzu rezultātu! Par - 54, pret - 19, atturas - 7. Likumprojekts pirmajā lasījumā ir pieņemts.
Lūdzu paziņot datumu, līdz kādam
iesniedzami priekšlikumi.
R.Zīle. Cienījamā priekšsēdētāja,
godājamie kolēģi...
Sēdes vadītāja. Es atvainojos.
Piedodiet, lūdzu! Mēs nobalsojām par steidzamību,
tātad lūdzu paziņot otrā lasījuma
datumu.
R.Zīle. Ņemot vērā Kārtības
ruļļa 90. panta trešo teikumu: "ðis noteikums
neattiecas uz likumprojektiem, kurus Saeima atzinusi par steidzamiem"...
Tātad līdz ar to, ka likumprojekts ir izskatāms
steidzamības kārtībā, mums būtu
priekšlikums noteikt divus datumus - viens ir datums, kad
ir iesniedzami priekšlikumi, un otrs ir datums, kad šis
jautājums ir izskatāms darba kārtībā.
Sēdes vadītāja. Jums priekšlikumus
steidzamības gadījumā drīkst iesniegt
līdz tam brīdim, kad likumprojekts tiek nodots izskatīšanai
sēdē. Diemžēl tā tas ir, kad
ir runa par steidzamību.
R.Zīle. Labi.
Sēdes vadītāja. Tāpēc
ir lūgums noteikt tikai vienu datumu, un būs jāstrādā
atbilstoši steidzamības režīmam.
R.Zīle. Komisijai ir priekšlikums - 9.
maijs.
Sēdes vadītāja. 9. maijs. Vai ir citi priekšlikumi? Citu priekšlikumu nav. Tātad otrais lasījums - 9. maijā. Ir citi priekšlikumi? Citu priekšlikumu nav. Tātad - 9. maijs.
Tā kā līdz darba dienas beigām ir palikušas 15 minūtes, Saeimas Prezidijs nodos atbilstošajiem ministriem un Ministru kabinetam jautājumus, kas ir iesniegti Prezidijā.
Deputātu Apiņa, Jurdža, Panteļējeva, Grīnberga un Leiškalna jautājums Latvijas Republikas Ministru prezidentam Andrim Šķēlem un īpašu uzdevumu ministram pašvaldību lietās Ernestam Jurkānam par Budžeta likumā veselības aizsardzībai paredzētā 21 lata uz vienu pašvaldības teritorijā dzīvojošu iedzīvotāju izdalīšanu.
Jautājumu nododam Ministru prezidentam un īpašu uzdevumu ministram pašvaldību lietās.
Desmit deputāti - Kostanda, Kazāks, Mauliņš, Čerāns, Strods, Saulītis, Zelgalvis, Liepa, Gannusa un Grīnbergs - uzdod jautājumu Latvijas Republikas finansu ministram Aivaram Kreitusam par iekšējo parādu summu līdz 1940. gada 17. jūnijam.
Nododam jautājumu finansu ministram Aivaram Kreitusam.
Desmit deputāti - Čerāns, Saulītis, Kostanda, Mauliņš, Kazāks, Zelgalvis, Grīnbergs, Dunkers, Rudzītis un Grinbergs - uzdod jautājumu Latvijas Republikas finansu ministram Aivaram Kreitusam par Finansu ministrijas pārziņā esošās iestādes - Valsts skaitļošanas centra - struktūru, funkcijām un finansējumu.
Nododam jautājumu finansu ministram Aivaram Kreitusam.
Deputātu Čerāna, Mauliņa, Stroda, Saulīša, Zelgalvja, Liepas, Gannusas, Kostandas, Kazāka un Grīnberga jautājumi Latvijas Republikas Ministru prezidentam Andrim Šķēlem un finansu ministram Aivaram Kreitusam par Ministru kabineta budžeta izdevumu tāmi programmatūras licencēšanai 374 024 latu apjomā un šo līdzekļu izlietošanu.
Jautājuma pamatošanai vārds Kārlim
Čerānam - frakcijas "Latvijai" deputātam.
K.Čerāns (frakcija "Latvijai").
Cienītā sēdes vadītāja, godātie deputāti! Diemžēl nevienam nav noslēpums, ka liela daļa no šobrīd Latvijā izmantotās programmatūras ir iegūta nelikumīgā veidā, jo tās lietotāji nav iegādājušies šai lietošanai nepieciešamās licences. Šī situācija ir mantota no padomju laikiem, kad tā bija ikdienas prakse - brīvi kopēt, tas ir, zagt, Rietumos izstrādātas programmas. Latvijai iekļaujoties civilizētajā Eiropas un pasaules informācijas apritē, šī prakse ir pārtraucama, un vismaz likumdošanā zināms progress šajā jomā ir panākts, paredzot iespējas sodīt personas, kuras pārkāpj datorprogrammu autortiesības, šīs programmas nelikumīgi izmantojot.
Es biju arī ļoti priecīgs, kad ieraudzīju 1996. gada valsts budžeta projektā rindiņu par to, ka Ministru kabinets ir paredzējis zināmu līdzekļu daudzumu novirzīt programmatūras licenču iegūšanai.
Pēc manā rīcībā esošām
ziņ ām, firma "Microsoft", kuras produkti
būs pazīstami katram programmētājam un
ir tikuši līdz šim bez licencēšanas nelegālā
kārtā lietoti arī Latvijas valdībā,
ir piedāvājusi ļoti izdevīgus noteikumus,
kā Latvijas valsts pārvaldes institūcijas varētu
šīs licences iegūt. Diemžēl, spriežot
pēc saņemtajiem signāliem, ar šo licenču
praktisko iegūšanu valdībai neveicas tik labi,
un ir pat ziņas, ka valdība netur savu firmai "Microsoft"
iepriekšējās sarunās doto vārdu.
Un, tā kā šo sarunu izjaukšana situācijā,
kad valdībai ir resursi to risināšanai, var Latvijai
izvērsties par liela mēroga starptautisku skandālu
un perspektīvā par vēl lielākiem finansu
izdevumiem, mēs lūdzam Ministru prezidentu Andri
Šķēli un finansu ministru Aivaru Kreitusu noskaidrot
šo pārpratumu un atbildēt uz mūsu jautājumiem.
Paldies.
Sēdes vadītāja. Nododam jautājumu Latvijas Republikas Ministru prezidentam un finansu ministram.
Deputātu Apiņa, Požarnova, Ozoliņa, Priedkalna, Vidiņa, Jurdža, Kalnbērza, Nagobada, Rubina, Saulīša un Deņisova jautājums Latvijas Republikas Ministru prezidentam Andrim Šķēlem un finansu ministram Aivaram Kreitusam par ienākumiem no akcīzes nodokļa par alkohola tirdzniecību janvārī, februārī un martā.
Nododam jautājumu Latvijas Republikas Ministru prezidentam un finansu ministram.
Deputātu Saulīša, Stroda, Lujāna, Mauliņa, Kostandas, Gannusas, Grīnberga, Zelgalvja, Rubina, Liepas un Čerāna jautājums Latvijas Republikas Ministru prezidentam Andrim Šķēlem par Ministru prezidenta Andra Šķēles runas tiešo televīzijas translāciju un par tās apmaksas līdzekļiem.
Te ir rakstīts: "Lûdzam vārdu
motivācijai." Nav norādīts, kurš no
parakstītājiem. Modris Lujāns - pie frakcijām
nepiederošs deputāts.
M.Lujāns (pie frakcijām nepiederošs deputāts).
Cienījamie kolēģi, šorīt no rīta mums parādīja, kas ir vienlīdzīgs un vēl vairāk vienlīdzīgs. Izrādās, ka šodien Šķēles kunga raidījums pēc "Rîta buma" (laikam, iespējams, "Ðķēles bums" saucās) tika parādīts - un par nezināmiem līdzekļiem. Vai tie ir nodokļu maksātāju līdzekļi vai nezināma sponsora līdzekļi? Ja tie ir sponsora līdzekļi, tad, protams, būtu interesanti uzzināt, kas ir Ministru kabineta sponsors šodien. Bet iespējams, ka tā ir mūsu Latvijas nodokļu maksātāju nauda, un tad izrādās, ka ne tikai Gaiļa kungs vai pārējie kolēģi ministri var atļauties kabinetus krāsot vai remontēt, bet arī Ministru prezidenta kungs var atrast sev, teiksim, papildu līdzekļus savai pašreklāmai. Par nodokļu maksātāju naudu.
Tādēļ mēs gribētu
iepazīties ar to, kāda summa šorīt no rīta
tika iztērēta šādai pašreklāmai
un no kādiem avotiem šī summa tika atrasta. Jo
iespējams, ka tur varētu atrast vēl kādus
papildu līdzekļus arī grūtdieņu
problēmu risināšanai vai arī, teiksim,
Prezidija reklāmai, lai arī Saeimas darbība
tiktu labāk atspoguļota televīzijā. Paldies.
Sēdes vadītāja. Nododam jautājumu Latvijas Republikas Ministru prezidentam Andrim Šķēlem.
Deputātu Apiņa, Požarnova, Ozoliņa, Priedkalna, Vidiņa, Kalnbērza, Rubina, Saulīša, Deņisova un Jurdža jautājums Latvijas Republikas Ministru prezidentam Andrim Šķēlem, finansu ministram Aivaram Kreitusam un labklājības ministram Vladimiram Makarovam par līdzekļiem, kas jāpārskaita Valsts slimokasei un atbilstoši tālāk jānovada pašvaldībām.
Vai pamatot neviens nevēlas? Nododam jautājumu Latvijas Republikas Ministru prezidentam, finansu ministram un labklājības ministram.
Tā... Saeimas Prezidijs informē deputātus, ka Saeimas Prezidijā ir iesniegts četru komisiju - Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas, Juridiskās komisijas, Aizsardzības un iekšlietu komisijas un Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas - priekšsēdētāju iesniegums par ārkārtas sēdes sasaukšanu nākamajā nedēļā, lai izskatītu 12 likumprojektus. Jautājums tiks risināts pirmdien Prezidija sēdē, tāpēc lūgums ieinteresētajām personām, šinī gadījumā komisiju vadītājiem, ierasties uz Prezidija sēdi, lai vienotos par ārkārtas sēdes sasaukšanas datumu un laiku.
Tā kā līdz sēdes beigām
ir palikušas 5 minūtes, jaunu jautājumu izskatīšanu
nesāksim, lai nav jāpārnes uz nākamo sēdi.
Lūdzu reģistrācijas režīmu! Lūdzu
deputātus reģistrēties! Lūdzu Saeimas
sekretāra biedri Janīnu Kušneri nolasīt
reģistrācijas rezultātus.
J.Kušnere (6. Saeimas sekretāra biedre).
Cienījamie deputāti, nav reģistrējušies:
Imants Daudišs,
Aivars Endziņš,
Jānis Jurkāns,
Andrejs Krastiņš,
Aristids Jēkabs Lambergs,
Atis Sausnītis,
Antons Seiksts,
Juris Sinka,
Māris Vītols,
Juris Zaķis.
Paldies par uzmanību.
Sēdes vadītāja. 18. aprīļa
sēdi pasludinu par slēgtu. Kārtējā
sēde 25. aprīlī pulksten 9.00. Lūdzu
deputātus ņemt vērā to, ka šobrīd
jautājumu mums ir pāri par 12.
Redaktores: J.Kravale, L.Bumbura
Datoroperatores: B.Strazdiņa, S.Bērziņa, M.Ceļmalniece, I.Kuzņecova
Korektores: D.Kraule, J.Kurzemniece, S.Stikute
Par Saeimas darbu ziemas sesijā
Ziņo - Saeimas priekšsēdētāja
I.Kreituse - 1.lpp.
Par darba kārtību -
2.lpp.
Priekšlikums - dep. K.Lībane - 3.lpp.
Ministru prezidenta A.Šķēles ziņojums par
valdības darbību
(609. dok.)
Ziņo - Ministru prezidents A.Šķēle
- 4.lpp.
Debates - dep. K.Čerāns - 20.lpp.
Priekšlikumi - dep. A.Saulītis - 26.lpp.
- dep. A.Panteļējevs - 27.lpp.
Debates - dep. A.Rubins - 28.lpp.
- dep. V.Krisbergs - 31.lpp.
Paziņojumi - dep. Dz.Ābiķis - 32.lpp.
- dep. E.Bāns - 33.lpp.
Reģistrācijas rezultāti
Nolasa - Saeimas sekretāra
biedre J.Kušnere - 33.lpp.
Debašu turpinājums - dep. I.Ķezbers - 34.lpp.
- dep. A.Saulītis - 36.lpp.
Par procedūru - dep. M.Lujāns - 39.lpp.
Lēmuma projekts "Par O.Brūvera deputāta
mandāta apstiprināšanu" (E.Jurkāna vietā)
(681. dok.) - 40.lpp.
Par likumprojektu "Grozījumi Latvijas Kriminālkodeksā"
(Satiksmes līdzekļu zādzība, laupīšana)
(588. un 588.-a dok.) - 41.lpp.
Debates - dep. J.Ādamsons - 41.lpp.
- dep. J.Mauliņš - 41.lpp.
- dep. K.Čerāns - 41.lpp.
Par likumprojektu "Grozījumi pilsētas domes, rajona
padomes un pagastu padomes vēlēšanu likumā"
(Nav pieņemts)
(597. un 597.-a dok.)
Debates - dep. J.Dobelis - 43.lpp.
- dep. A.Jirgens - 45.lpp.
- dep. J.Urbanovičs - 46.lpp.
- dep. P.Tabūns - 49.lpp.
- dep. V.Krisbergs - 51.lpp.
- dep. M.Lujāns - 53.lpp.
- dep. A.Saulītis - 55.lpp.
- īpašu uzdevumu ministrs Eiropas savienības
lietās A.Kiršteins - 57.lpp.
- dep. Dz.Ābiķis - 58.lpp.
- dep. A.Požarnovs - 59.lpp.
- dep. J.Dobelis - 60.lpp.
- dep. J.Urbanovičs - 61.lpp.
- dep. V.Dozorcevs - 62.lpp.
- dep. V.Krisbergs - 63.lpp.
- dep. A.Golubovs - 64.lpp.
Par likumprojektu "Grozījumi likumā "Medību likums""
(Nav izskatāms pēc būtības)
(598. un 598.-a dok.)
- 65.lpp.
Priekšlikums - dep. A.Čepānis -
65.lpp.
Paziņojums - dep. P.Kļaviņš
- 65.lpp.
Reģistrācijas rezultāti
Nolasa - Saeimas sekretāra
biedre J.Kušnere - 66.lpp.
Par likumprojektu "Grozījums likumā "Par valsts
budžetu 1996.gadam"" (Nav izskatāms pēc būtības)
(613. un 613.-a dok.)
Priekšlikums - dep. J.Vidiņš - 67.lpp.
Par likumprojektu "Par Latvijas Republikas valdības
un Flandrijas valdības sadarbības līgumu"
(614. un 614.-a dok.)
- 67.lpp.
Par likumprojektu "Grozījums likumā "Par zemes
privatizāciju lauku apvidos""
(615. un 615.-a dok.)
- 67.lpp.
Debates - dep. K.Čerāns - 68.lpp.
- dep. A.Seile - 68.lpp.
Par procedūru - dep. J.Mauliņš - 69.lpp.
Par likumprojektu "Grozījumi Latvijas Civilprocesa
kodeksā"
(616. un 616.-a dok.)
- 69.lpp.
Par likumprojektu "Grozījums likumā "Par valsts un
pašvaldību mantas atsavināšanas kārtību""
(617. un 617.-a dok.)
- 69.lpp.
Par likumprojektu "Par preču un pakalpojumu
drošumu un ražotāja un pakalpojumu sniedzēja
atbildību"
(618. un 618.-a dok.)
- 69.lpp.
Priekšlikums - dep. A.Gorbunovs - 70.lpp.
Par Ministru kabineta noteikumiem nr.85 "Grozījums
likumā "Par izlozēm un azartspēlēm""
(624., 625. un 625.-a dok.) - 70.lpp.
Par Ministru kabineta noteikumiem nr.86 "Grozījums
likumā "Par valsts un pašvaldību finansu līdzekļu un
mantas izšķērdēšanas novēršanu""
(626. un 626.-a dok.)
- 70.lpp.
Par Ministru kabineta noteikumiem nr.87 "Grozījumi
likumā "Par namīpašumu denacionalizāciju Latvijas
Republikā""
(627. un 627.-a dok.) - 71.lpp.
Par Ministru kabineta noteikumiem nr.89 "Grozījumi
likumā "Par ugunsdrošību""
(628. un 628.-a dok.) - 71.lpp.
Par Ministru kabineta noteikumiem nr.90 "Grozījums
Augstākās padomes 1991.gada 4.jūnija lēmumā "Par
Latvijas Republikas likuma "Par policiju" spēkā
stāšanās kārtību"
(629. un 629.-a dok.)
- 71.lpp.
Par Ministru kabineta noteikumiem nr.91 "Grozījumi
likumā "Par policiju""
(630. un 630.-a dok.)
- 71.lpp.
Par Ministru kabineta noteikumiem nr.92 "Noteikumi
par Latvijas Republikas pilsoņu un Īrijas Republikas
pilsoņu savstarpēju bezvīzu ceļošanas kārtību"
(646. un 646.-a dok.)
- 71.lpp.
Par Ministru kabineta noteikumiem nr.93 "Noteikumi
par atbilstības novērtēšanu"
(631., 631.-a un 631.-b
dok.) - 71.lpp.
Priekšlikums - dep. A.Gorbunovs - 72.lpp.
Par Ministru kabineta noteikumiem nr.94 "Grozījumi
Ministru kabineta 1995.gada 18.jūlija noteikumos
nr.216 "Par nekustamā īpašuma lietošanas tiesību
aprobežojumu ar energoapgādes uzņēmumu
ārējiem objektiem""
(632., 632.-a un 632.-b
dok.) - 72.lpp.
Par Ministru kabineta noteikumiem nr.95 "Grozījumi
likumā "Par uzņēmējdarbības regulēšanu enerģētikā""
(633., 633.-a un 633.-b
dok.) - 72.lpp.
Par Ministru kabineta noteikumiem nr.96 "Grozījums
likumā "Par meža apsaimniekošanu un izmantošanu""
(634. un 634.-a dok.)
- 73.lpp.
Par Ministru kabineta noteikumiem nr.97 "Grozījumi
likumā "Par apdrošināšanu""
(635. un 635.-a dok.)
- 73.lpp.
Par Ministru kabineta noteikumiem nr.98 "Grozījumi
Ministru kabineta 1995.gada 18.jūlija noteikumos nr.214
"Par sauszemes transportlīdzekļu īpašnieku civiltiesiskās
atbildības obligāto apdrošināšanu""
(636. un 636.-a dok.)
- 73.lpp.
Par Ministru kabineta noteikumiem nr.99 "Grozījumi
likumā "Par Valsts apdrošināšanas uzraudzības
inspekciju""
(637. un 637.-a dok.)
- 73.lpp.
Par Ministru kabineta noteikumiem nr.100 "Grozījumi
likumā "Par invalīdu medicīnisko un sociālo
aizsardzību""
(638. un 638.-a dok.)
- 73.lpp.
Par Ministru kabineta noteikumiem nr.101 "Farmācijas
noteikumi"
(639. un 639.-a dok.)
- 74.lpp.
Par Ministru kabineta noteikumiem nr.102 "Grozījumi
likumā "Par sociālo palīdzību""
(640. un 640.-a dok.)
- 74.lpp.
Par Ministru kabineta noteikumiem nr.103 "Grozījumi
likumā "Par 1923.gada 2.augusta likuma "Par Valsts
kontroli" atjaunošanu""
(641. un 641.-a dok.)
- 74.lpp.
Debates - dep. J.Bunkšs - 74.lpp.
- dep. J.Vidiņš - 78.lpp.
- dep. V.Krisbergs - 79.lpp.
- dep. A.Požarnovs - 83.lpp.
- dep. P.Apinis - 84.lpp.
- dep. J.Kalviņš - 85.lpp.
- dep. J.Bunkšs - 88.lpp.
Par Ministru kabineta noteikumiem nr.104 "Grozījumi
likumā "Valsts kontroles revīzijas reglaments""
(642. un 642.-a dok.)
- 89.lpp.
Par Ministru kabineta noteikumiem nr.105 "Grozījums
likumā "Par pašvaldību budžetiem""
(643. un 643.-a dok.)
- 89.lpp.
Par Ministru kabineta noteikumiem nr.106 "Grozījumi
likumā "Par pašvaldībām""
(644. un 644.-a dok.) - 89.lpp.
Par Ministru kabineta noteikumiem nr.107 "Grozījumi
likumā "Par pārtikas aprites kārtību un uzraudzību""
(645. un 645.-a dok.)
- 90.lpp.
Priekšlikums - dep. A.Gorbunovs - 90.lpp.
Par likumprojektu "Grozījums likumā "Par ostām""
(654. un 654.-a dok.)
- 91.lpp.
Par likumprojektu "Grozījumi Latvijas Administratīvo
pārkāpumu kodeksā"
(655. un 655.-a dok.)
- 91.lpp.
Par likumprojektu "Grozījums Kredītiestāžu likumā"
(656. un 656.-a dok.)
- 91.lpp.
Par likumprojektu "Grozījumi likumā "Par akcīzes
nodokli"" (Nav izskatāms pēc būtības)
(659. un 659.-a dok.) - 91.lpp.
Priekšlikums - dep. A.Seile - 92.lpp.
Par likumprojektu "Grozījums Civillikumā"
(660. un 660.-a dok.)
- 92.lpp.
Par Ministru kabineta noteikumiem nr.114 "Grozījumi
likumā "Par valsts un pašvaldību īpašuma
privatizācijas fondiem""
(662. un 662.-a dok.)
- 92.lpp.
Par Ministru kabineta noteikumiem nr.115 "Grozījumi
likumā "Par ārvalstu ieguldījumiem Latvijas
Republikā""
(663. un 663.-a dok.)
- 93.lpp.
Par Ministru kabineta noteikumiem nr.116 "Par
grozījumiem likumā "Par Latvijas Republikas
Uzņēmumu reģistru""
(664. un 664.-a dok.)
- 93.lpp.
Priekšlikums - dep.
K.Čerāns - 93.lpp.
Par Ministru kabineta noteikumiem nr.117 "Grozījumi
likumā "Par 1937.gada 22.decembra Zemesgrāmatu
likuma spēka atjaunošanu un spēkā stāšanās kārtību""
(665. un 665.-a dok.)
- 93.lpp.
Par Ministru kabineta noteikumiem nr.118 "Grozījumi
Kredītiestāžu likumā"
(666. un 666.-a dok.) - 94.lpp.
Par Ministru kabineta noteikumiem nr.119 "Grozījumi
likumā "Par valsts un pašvaldību dzīvojamo māju
privatizāciju""
(667. un 667.-a dok.)
- 94.lpp.
Par Ministru kabineta noteikumiem nr.120 "Grozījumi
likumā "Par valsts pensijām""
(668. un 668.-a dok.)
- 94.lpp.
Par Ministru kabineta noteikumiem nr.121 "Grozījumi
Zemesgrāmatu likumā"
(669. un 669.-a dok.)
- 94.lpp.
Par Ministru kabineta noteikumiem nr.122 "Noteikumi
par Valsts īpašuma fondu"
(670. un 670.-a dok.) - 94.lpp.
Par Ministru kabineta noteikumiem nr.123 "Grozījumi
Autopārvadājumu likumā"
(671. un 671.-a dok.) - 95.lpp.
Par Ministru kabineta noteikumiem nr.124 "Grozījumi
Latvijas Republikas valsts robežas likumā"
(672. un 672.-a dok.) - 95.lpp.
Par Ministru kabineta noteikumiem nr.125 "Grozījumi
likumā "Par īpašuma tiesību atjaunošanu uz uzņēmumiem
un citiem īpašuma objektiem""
(673. un 673.-a dok.)
- 95.lpp.
Par Ministru kabineta noteikumiem nr.126 "Grozījums
likumā "Par valsts civildienestu""
(674. un 674.-a dok.)
- 95.lpp.
Par Ministru kabineta noteikumiem nr.129 "Grozījumi
likumā "Par uzņēmējdarbību""
(675. un 675.-a dok.)
- 95.lpp.
Par Ministru kabineta noteikumiem nr.130 "Grozījums
likumā "Par Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistru""
(676. un 676.-a dok.)
- 96.lpp.
Par Ministru kabineta noteikumiem nr.131 "Grozījums
likumā "Par sociālo palīdzību""
(677. un 677.-a dok.)
- 96.lpp.
Par Ministru kabineta noteikumiem nr.132 "Grozījums
likumā "Par dzīvokļa īpašumu""
(678. un 678.-a dok.)
- 96.lpp.
Priekšlikums - dep. J.Kaksītis - 96.lpp.
Par Ministru kabineta noteikumiem nr.133 "Grozījumi
likumā "Par bāriņtiesām un pagasttiesām""
(679. un 679.-a dok.)
- 97.lpp.
Par Ministru kabineta noteikumiem nr.88 "Grozījums
likumā "Par zemes privatizāciju lauku apvidos""
(680. un 680.-a dok.)
- 97.lpp.
Paziņojums - dep. J.Celmiņš - 97.lpp.
Likumprojekts "Grozījumi likumā "Par valsts un
pašvaldību dzīvojamo māju privatizāciju""
(1.lasījums)
(5. dok.) - 98.lpp.
Likumprojekts "Grozījumi likumā "Par valsts un
pašvaldību dzīvojamo māju privatizāciju""
(1.lasījums) (Nav pieņemts)
(25. dok.) - 98.lpp.
Likumprojekts "Grozījumi likumā "Par valsts un
pašvaldību dzīvojamo māju privatizāciju""
(1.lasījums) (Nav pieņemts)
(86. dok.) - 98.lpp.
Likumprojekts "Grozījumi likumā "Par valsts un
pašvaldību dzīvojamo māju privatizāciju""
(1.lasījums) (Nav pieņemts)
(511. dok.)
Ziņo - dep. V.Krisbergs - 98.lpp.
Debates - dep. N.Pēterkops - 99.lpp.
- dep. J.Lagzdiņš - 102.lpp.
- dep. A.Seile - 104.lpp.
Priekšlikums - dep. A.Seile - 107.lpp.
Lēmuma projekts "Par atvaļinājuma piešķiršanu
deputātam J.Jurkānam"
(682. dok.) - 108.lpp.
Lēmuma projekts "Par A.Fogela apstiprināšanu Valsts
cilvēktiesību biroja direktora amatā" (Nav pieņemts)
(599. un 599.-a dok.)
- 108.lpp.
Debates - dep. A.Seiksts - 108.lpp.
- tieslietu ministrs Dz.Rasnačs - 110.lpp.
- dep. A.Seiksts - 111.lpp.
Lēmuma projekts "Par dažu apgabaltiesu tiesnešu
apstiprināšanu" (I.Ķemzāns, E.Valbaks)
(602. un 602.-a dok.)
Ziņo - dep. J.Kaksītis - 112.lpp.
Lēmuma projekts "Par dažu rajonu (pilsētu) tiesu
tiesnešu iecelšanu" (K.Rācenājs, I.Rūķe)
(603. dok.)
Ziņo - dep. J.Kaksītis - 113.lpp.
Lēmuma projekts "Par dažu rajonu (pilsētu) tiesu
administratīvo tiesnešu iecelšanu" (Z.Biteniece,
S.Lorencs)
(604. dok.)
Ziņo - dep. J.Kaksītis - 113.lpp.
Lēmuma projekts "Par deputāta J.Straumes
ievēlēšanu Pilsonības
likuma izpildes komisijā" -
114.lpp.
Likumprojekts "Grozījumi likumā "Par akcīzes
nodokli"" (1.lasījums) (Steidzams)
(551. un 649. dok.) - 114.lpp.
Ziņo - dep. R.Zīle - 114.lpp.
Debates - dep. J.Mauliņš - 116.lpp.
- īpašu uzdevumu ministrs Eiropas savienības
lietās A.Kiršteins - 119.lpp.
- dep. V.Krisbergs - 120.lpp.
Saeimas deputātu jautājums Ministru prezidentam
A.Šķēlem un īpašu uzdevumu ministram pašvaldību
lietās E.Jurkānam par valdības rīcību sakarā ar
pašvaldību pienākumu paredzēt Ls 21 veselības
aprūpei uz vienu pašvaldības teritorijā dzīvojošu
iedzīvotāju
(657. dok.) - 122.lpp.
Saeimas deputātu jautājums finansu ministram
A.Kreitusam par iekšējo parādu summu līdz
1940.gada 17.jūnijam - 122.lpp.
Saeimas deputātu jautājums finansu ministram
A.Kreitusam par Finansu ministrijas pārziņā esošās
iestādes - Valsts skaitļošanas centra - struktūru,
funkcijām un finansējumu
- 122.lpp.
Saeimas deputātu jautājumi Ministru prezidentam
A.Šķēlem un finansu ministram A.Kreitusam par
Ministru kabineta budžeta izdevumu tāmi
programmatūras licencēšanai 374 024 latu apjomā
izlietošanu - 123.lpp.
Motivācija - dep. K.Čerāns - 123.lpp.
Saeimas deputātu jautājums Ministru prezidentam
A.Šķēlem un finansu ministram A.Kreitusam par
ienākumiem no akcīzes nodokļa par alkohola
tirdzniecību janvārī, februārī
un martā - 124.lpp.
Saeimas deputātu jautājums Ministru prezidentam
A.Šķēlem par Ministru prezidenta A.Šķēles runas
tiešo televīzijas translāciju un par tās apmaksas
līdzekļiem -
124.lpp.
Motivācija - dep. M.Lujāns - 124.lpp.
Saeimas deputātu jautājums Ministru prezidentam
A.Šķēlem, finansu ministram A.Kreitusam,
labklājības ministram V.Makarovam par līdzekļiem,
kas jāpārskaita Valsts slimokasei un atbilstoši tālāk
jānovada pašvaldībām -
125.lpp.
Reģistrācijas rezultāti
Nolasa - Saeimas sekretāra
biedre J.Kušnere - 126.lpp.