Sēdi vada Latvijas Republikas 6.Saeimas priekšsēdētāja Ilga Kreituse.

Sēdes vadītāja. Godātie deputāti, sāksim 1996.gada 22.augusta Latvijas Republikas 6.Saeimas sēdi. Darbu turpināsim, izskatot likumprojektu "Grozījumi likumā "Par valsts un pašvaldību dzīvojamo māju privatizāciju"", likumprojektu, kura izskatīšanu mēs pārtraucām, nobalsojot par 45.panta astoto daļu. Lūdzu ziņotāju. Ziņotājs ir Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas pārstāvis. Lūdzu! Ziņotāja nav zālē. Atvainojiet, kolēģi, tā kā ziņotājs pašlaik ieradās zālē, tad vārds Valdim Krisbergam - Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas vārdā - Demokrātiskās partijas Saimnieks frakcijas deputātam.

V.Krisbergs (Demokrātiskās partijas Saimnieks frakcija).

Cienījamā priekšsēdētāja! Cienījamie kolēģi! Turpināsim apspriest trešajā lasījumā Dzīvokļu un neapdzīvojamā fonda privatizācijas likumu. Pagājušajā sēdē mēs apstājāmies pie deputāta Lamberga priekšlikuma, kurš ir noraidīts. Atbildīgā komisija noraida deputāta Lamberga iesniegto priekšlikumu.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu pret to, ka atbildīgā komisija noraida deputāta Lamberga priekšlikumu - papildināt 47.panta piekto daļu ar tekstu, kas dots tabulā, - nav. Pieņemts.

V.Krisbergs. Un par 75.panta pirmo daļu bija iesniegts Latvijas Republikas Ģenerālprokuratūras papildinājums. Atbildīgā komisija to noraida.

Sēdes vadītāja. Deputātiem pret atbildīgās komisijas slēdzienu par Latvijas Republikas Ģenerālprokuratūras iesniegto labojumu likumprojektā nav. Pieņemts.

V.Krisbergs. Atbildīgā komisija ierosina papildināt pārejas noteikumus ar jaunu 12.punktu un atbalsta šī punkta ieslēgšanu.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu pret jauna 12.punkta izveidi pārejas noteikumos nav. Pieņemts.

V.Krisbergs. Ir priekšlikums atbalstīt likumu trešajā lasījumā un kopumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta "Grozījumi likumā "Par valsts un pašvaldību dzīvojamo māju privatizāciju"" pieņemšanu trešajā, galīgajā, lasījumā. Lūdzu balsošanas režīmu. Lūdzu deputātus balsot. Lūdzu rezultātu! Par - 57, pret - nav, atturas - 3. Likumprojekts ir pieņemts.

V.Krisbergs. Paldies, kolēģi!

Sēdes vadītāja. Nākamā šodienas darba kārtības sadaļa - saņemtie likumprojekti.

Saeimas Prezidija atzinums par likumprojektu "Ârvalstu bruņoto spēku statuss Latvijas Republikā". Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu nodot Aizsardzības un iekšlietu komisijai, Ārlietu komisijai, Budžeta un finansu (nodokļu) komisijai un Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai un noteikt, ka Aizsardzības un iekšlietu komisija ir atbildīgā komisija. Deputātiem iebildumu nav. Pieņemts.

Saeimas Prezidija atzinums par likumprojektu "Grozījumi Latvijas Republikas Satversmē". Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu nodot Juridiskajai komisijai un Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai un noteikt, ka Juridiskā komisija ir atbildīgā komisija.

Jānis Kazāks - frakcijas "Latvijai" deputāts.

J.Kazāks (frakcija "Latvijai").

Labrīt, dārgie kolēģi! Izlasījis šo likumprojektu, nācu pie secinājuma, ka taisnība vien jau ir, jo mums, Saeimai, nevajadzētu nodarboties ar tādām lietām kā tarifiem un to apstiprināšanu. Un tam būtu jābūt tīri Satiksmes ministrijas kompetencē, kā arī akciju sabiedrības "Latvijas dzelzceļš" kompetencē, bet, nostrādājot vairāk par 20 gadiem šajā akciju sabiedrības "Latvijas dzelzceļš" sistēmā, sapratu, ka man tomēr ir jānāk un jums nedaudz jāizskaidro situācija. Šodien autobusu "Liepāja-Rīga" biļete maksā 2,60 (divi lati 60 santīmi) un autobuss no Liepājas uz Rīgu ceļā pavada trīsarpus stundas, turpretī dzelzceļa pasažieru pārvadājumu tarifi ir divi lati 25 santīmi, un vilciens no Liepājas uz Rīgu iet 4 stundas 20 minūtes. Dabiski, 20.gadsimta beigās, kad katrs cilvēks savu laiku rēķina minūtēs, viņš nebūs apmierināts, ka šie 220 kilometri viņam jābrauc četrarpus stundas. Protams, viņš ņems šo nedaudz dārgāko biļeti, kas ir autobusa biļete, un ieradīsies Rīgā ātrāk un agrāk no rīta. Tāpēc, ja mēs atlaižam šos dzelzceļa pasažieru pārvadājumu tarifus, tad, lai sasniegtu pašizmaksas līmeni šīm biļetēm, dzelzceļa biļešu cena jāpalielina 2,3 reizes. Pastāvot situācijai, ka jau šodien šo pasažieru dzelzceļam trūkst, mēs gatavojamies vēl vairāk šos tarifus palielināt. Es domāju, ka tā nebūtu pareizā prakse.

Jā, dzelzceļš ir grūtā situācijā, un tāda līnija kā "Liepāja-Ventspils" praktiski uz šodienu tiek slēgta, vienkāršākā variantā sakot, likvidēta jeb norakstīta. Ja viens dzelzceļa sliežu metrs maksā 25 lati, tad, nododot šo dzelzceļa sliedi kā metāllūzni, viņu var nodot par 18 latiem tonnā. Jūs saprotat, kādi zaudējumi tiek sagādāti mūsu valstij. Manas domas ir tādas, šo jautājumu vajadzētu skatīt pavisam no otras puses. Visā pasaulē pastāv prakse, ka dzelzceļa pasažieru pārvadājumi tiek dotēti no valsts budžeta. Manuprāt, arī mūsu Ministru kabinetam, Satiksmes ministrijai un Dzelzceļa pārvaldei vajadzētu izstrādāt šo dotāciju zinātniski tehnisko pamatojumu un izvērtēt šo jautājumu no šīs puses.

Negribu ilgāk aizkavēt jūsu dārgo laiku, bet tikai pateikšu to, ka tādas līnijas kā "Liepāja-Ventspils" iedzīvotāji ir krasi sašutuši par šīs līnijas likvidēšanu, un, cik man zināms, arī Valsts prezidents un Ministru prezidents ir saņēmis vēstuli no šī reģiona iedzīvotājiem, konkrēti, no Rīgas iedzīvotājiem. Tiklīdz man šī vēstule būs pieejama, es domāju, ka es ar to iepazīstināšu arī jūs. Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītāja. Atvainojiet, Kazāka kungs, jūsu laiks ir beidzies... Lūdzu gala secinājumu, par ko jūs aicināt balsot "par" vai "pret"!

J.Kazāks. Es uzskatu, ka jābalso būtu "pret", jo šis likumprojekts vēl nav sakārtots.

Sēdes vadītāja. Paldies. Līdz ar to viens ir runājis "pret". Vēl viens var runāt "par" ðo likumprojektu. Tā kā debatēs ir pieteicies Imants Liepa, frakcijas "Latvijai" deputāts, tad lūdzu, ja jūs vēlaties runāt "par". Ja jūs vēlaties runāt "pret", tad jūsu vietā jau ir uzstājies Kazāka kungs. Jūs atsakāties no vārda. Lūdzu zvanu! Lūdzu deputātus balsot par Ministru kabineta iesniegtā likumprojekta "Grozījumi Latvijas Republikas Satversmē" nodošanu Juridiskajai komisijai un Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai, nosakot, ka Juridiskā komisija ir atbildīgā komisija. Lūdzu balsošanas režīmu. Lūdzu deputātus balsot. Lūdzu rezultātu! Par - 51, pret - 10, atturas - 6. Lēmums ir pieņemts.

Saeimas Prezidija atzinums par likumprojektu "Grozījumi Saeimas kārtības rullī". Saeimas Prezidijs ierosina Golubova, Bekasova, Deņisova, Kostandas, Mauliņa un citu deputātu iesniegto likumprojektu nodot Juridiskajai komisijai un Mandātu un iesniegumu komisijai un noteikt, ka Juridiskā komisija ir atbildīgā komisija.

Modris Lujāns - pie frakcijām nepiederošs deputāts.

M.Lujāns (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Cienījamie kolēģi! Man, protams, izbrīnu rada mūsu atsevišķu kolēģu pēkšņā "atmošanās" pēc tam, kad Kārtības rullis ir nesen pārskatīts un tajā izdarīti labojumi, tāpēc es šodien piedāvātu šo likumprojektu nenovirzīt ne uz Juridisko komisiju, ne uz Mandātu un iesniegumu komisiju, jo tam nebūtu loģikas, jo, ja šādiem labojumiem ir jābūt, tad viņiem ir jābūt Vēlēšanu likumā. Cienījamie kolēģi, iedomāsimies situāciju, kāda būs, ja šis labojums tiks pieņemts. Šodien mums ir partiju koalīcijas, ir Zemnieku savienība, Latgales Demokrātiskā, Kristīgo demokrātu savienība. Nedod Dievs, ja iestājas kāds konfliktmoments un šīs partijas, teiksim, lauž savas sadarbības līgumu! Tad ir jautājums: kura partija pēc šī labojuma izdarīšanas kļūs tā, kas metīs laukā pārējos deputātus no Saeimas, jo, izlasot šo frāzi, mēs labi varam saprast to, ka viņi attiecīgi vairs nebūs tās partijas sarakstā, no kuras viņi ir iekļuvuši kopējā koalīcijas sarakstā. Un šajā gadījumā man ir patīkami, protams, ka cilvēki, kuri mēnešiem ilgi guļ, pēkšņi parāda aktivitātes, bet man arī tomēr ir bail, ka vai nu Prezidijs, vai kas cits, kļūs par kaut kādu politisku orgānu, kas vērtēs, kurš deputāts vairāk pilda partijas iekšējo programmu vai nepilda, jo bieži vien liekas, ka cilvēkam, kurš rāda citam ar pirkstu acī, ka viņam tur ir zara gabaliņš, pašam drīzāk būs laikam baļķis acī. Un tādēļ es tomēr piedāvātu šodien šo likuma iniciatīvu neatbalstīt. Tad jau drīzāk ir jāstrādā pie jauna Vēlēšanu likuma, ja ir tāda tieksme, un, protams, būs patīkami, ja šie kolēģi, kas šos piedāvājumus izdarījuši, strādās, apvienojoties grupā, un strādās pie Vēlēšanu likuma. Tātad es aicinu neatbalstīt.

Sēdes vadītāja. Jānis Mauliņš - frakcijas "Latvijai" deputāts.

J.Mauliņš (frakcija "Latvijai").

Godātā Saeima! Šeit ir tāds gadījums, ka politiski pretējo uzskatu pārstāvji ir vienojušies prasībā pēc elementāras demokrātijas. Mēs to darījām tāpēc, ka mums pienāk daudz vēstuļu pēc mūsu frakcijas aizgājēju darbiem. Jo stāvoklis ir tāds, ka šajās vēstulēs uzsvērts tā: mēs jau nedrīkstam atsaukt deputātus... tas ir, atņemta iespēja... nav mehānisma... Visi saka tā: partijas nes to politisko atbildību. Izrādās, ka partijas arī neko nevar izdarīt: ja reiz ir ievēlēts, viņš var darīt, ko vien grib. Šeit jautājums nav par atmošanos, Lujāna kungs, šeit ir jautājums par to, ka šis jautājums jārisina reiz beidzot. Mums jau teica arī par "Deklarāciju par Latvijas okupāciju", ka tā ir atmošanās pēc 5-6 gadiem. Paldies Dievam, ka tā atmošanās tomēr notika - pēc lielām pūlēm. Arī šinī gadījumā mums ir jādomā par to, ka demokrātijai jāpilnveidojas. Kas tā būs par demokrātiju, ja netiks izpildīti paši galvenie Satversmes punkti? Un viens no galvenajiem Satversmes punktiem - visa vara Latvijā pieder tautai. Kā vara var piederēt tautai, ja ievēlēts deputāts nav atsaucams, par to nevar atbildēt arī partija, pēc kuras saraksta ir ievēlēts šis deputāts? Es runāju, ka var, jo šis labojums neparedz kategorisku izslēgšanu, bet dod tikai iespēju Saeimai balsot par izslēgšanu. Praktiski tas jau arī nenotiks, jo diemžēl mūsu gadījumā pozīcija ir ieinteresēta. Citās valstīs tas tā nenotiek, citās valstīs aiziet no pozīcijas uz opozīciju - tikai tā. Jo tur uz opozīciju aiziet tikai cilvēks, kam sirdsapziņa sāk strādāt vai kam tiešām nesaskan kaut kas ar... Bet šeit aiziet no opozīcijas uz pozīciju, un šis stāvoklis raksturo mūsu morāli, un šinī gadījumā mēs jau neceram, ka šī Saeima, kur vairākumā tie aizgājēji darbojas, - ka šī Saeima viņus izbalsos, bet vienkārši gribam, lai mums sāk veidoties atbilstošs Kārtības rullis demokrātijas ievērošanai. Mēs taču praktiski zinām, ka tie aizgājēji nestrādā. Daudzi deputāti Saeimā nestrādā, bet aizgājēji izteikti nestrādā - un nestrādā arī viņu palīgi. Es, vērojot jūsu skaļo runāšanu, uzskatu, ka mana runa tiek ignorēta. Jums acīmredzot demokrātija neinteresē. To jau mēs redzēsim balsojumā, un to mēs centīsimies tautai darīt zināmu - arī izdruku sakarā ar šo balsojumu.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Lūdzu deputātus balsot par deputātu Golubova, Bekasova, Deņisova, Kostandas, Mauliņa un citu deputātu iesniegtā likumprojekta "Grozījumi Saeimas kārtības rullī" nodošanu Juridiskajai komisijai un Mandātu un iesniegumu komisijai, nosakot, ka Juridiskā komisija ir atbildīgā komisija. Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu balsot! Lūdzu rezultātu! Par - 14, pret - 43, atturas - 22. Lēmums nav pieņemts.

Pirms sākam izskatīt nākamo darba kārtības sadaļu, es jūs gribu iepazīstināt ar dokumentu, ko ir iesnieguši pieci deputāti. Saskaņā ar Saeimas kārtības ruļļa 51. pantu deputāti lūdz izdarīt izmaiņas Saeimas 22. augusta sēdes darba kārtībā - likumprojektu "Par Latvijas Republikas un Igaunijas Republikas līgumu par sadarbību sociālās drošības jomā" (darba kārtības 24. punkts) izskatīt piektās sadaļas "Saeimas 19. augusta sēdē iekļautie, bet neizskatītie likumprojekti un patstāvīgie priekšlikumi" pirmajā apakšnodaļā "Neizskatītie likumprojekti", pēc likumprojekta "Par Latvijas Republikas un Igaunijas Republikas līgumu par jūras robežas delimitāciju Rīgas jūras līcī, Irbes šaurumā un Baltijas jūrā" (darba kārtības 12. punkts), tas ir, kā 13. punktu. Tātad lūdzu deputātus pievērst uzmanību, ka darba kārtības 24. jautājumu pieci deputāti ierosina izskatīt kā 13. punktu, tas ir, pēc darba kārtības 12. punkta. Es ceru, ka visi ir tos atraduši dokumentos. Vai deputātiem ir iebildumi pret šādām darba kārtības izmaiņām? Deputātiem iebildumu nav.

Tālāk. Pieci deputāti lūdz likumprojektu "Par Latvijas Republikas valdības un Uzbekistānas Republikas valdības līgumu par ieguldījumu veicināšanu un savstarpēju aizsardzību", dokuments nr. 2004 un nr. 1213, - tas ir darba kārtības 23. jautājums šobrīd, - izskatīt kā 14. punktu, jo tas būtu 14. punkts, vadoties pēc tikko kā pieņemtā labojuma, ka mēs pārcēlām 24. jautājumu (par Latvijas Republikas un Igaunijas Republikas līgumu). Tātad kā darba kārtības 14. jautājumu izskatīsim 23. jautājumu. Vai deputātiem iebildumu nav? Paldies.

Turpinām. Izskatīsim nākamo darba kārtības jautājumu. Trešā sadaļa "Par amatpersonu ievēlēšanu un atbrīvošanu no amata".

Saeimas lēmuma projekts "Par deputāta Māra Rudzīša ievēlēšanu bankas "Baltija" izmeklēšanas komisijā". Lūdzu zvanu! Lūdzu deputātus balsot par Māra Rudzīša ievēlēšanu šajā Izmeklēšanas komisijā. Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu deputātus balsot! Lūdzu rezultātu! Par - 58, pret - 1, atturas - 3. Lēmums pieņemts.

Saeimas lēmuma projekts "Par deputāta Oļģerta Dunkera ievēlēšanu Mandātu un iesniegumu komisijā". Vārds Saeimas sekretāra biedrei Janīnai Kušnerei.

J.Kušnere (6. Saeimas sekretāra biedre).

Cienījamā priekšsēdētāja! Godātie deputāti! Es gribu vērst šā priekšlikuma iesniedzēju uzmanību uz Kārtības ruļļa 153. panta 2. daļu, kas nosaka, ka deputāts vienā un tajā pašā laikā var būt ne vairāk kā divu pastāvīgo komisiju loceklis. Tā kā deputāts Dunkera kungs pašreiz ir divu pastāvīgo komisiju loceklis, respektīvi, Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas, kā arī Pilsonības likuma izpildes komisijas loceklis, šis jautājums nevar tikt izskatīts pēc būtības. Paldies.

Sēdes vadītāja. Līdz ar to, godātie deputāti, jautājums nav izskatāms pēc būtības, jo tad, kad tiks atrisināts jautājums, kurās komisijās Dunkera kungs vēlas strādāt, - tad arī mēs varēsim pieņemt savu lēmuma projektu.

Nākamais lēmums - "Par Valkas rajona tiesas tiesneses Rasmas Tutkas pirmstermiņa atbrīvošanu no amata".

Juridiskās komisijas vārdā - Juris Kaksītis, Demokrātiskās partijas Saimnieks frakcijas deputāts.

J.Kaksītis (Demokrātiskās partijas Saimnieks frakcija).

Augsti godātais Prezidij! Cienījamie kolēģi! Juridiskā komisija pēc Tieslietu ministrijas priekšlikuma izskatīja jautājumu par tiesneses Tutkas atbrīvošanu pirms termiņa sakarā ar viņas pašas iesniegumu. Mēs šo jautājumu skatījām ļoti rūpīgi, jo jautājums par tiesnešiem, par tiesnešu nokomplektēšanu, it īpaši, ja tas ir saistīts ar reģionu, kas ir ārpus Rīgas, ir ļoti svarīgs. Taču šajā gadījumā Juridiskā komisija nonāca pie vienota atzinuma, ka Tutkas kundzes iesniegums ir apmierināms. Viņas iesniegums - tā nav kaprīze, tas ir saistīts gan ar veselības stāvokli, jo viņa ilgu laiku ir ārstējusies stacionāri, gan ar dažādiem sarežģījumiem ģimenē, tādēļ Juridiskās komisijas vārdā es lūdzu Saeimu pieņemt lēmumu par Rasmas Tutkas pirmstermiņa atbrīvošanu no Valkas rajona tiesas tiesneses amata pēc pašas vēlēšanās. Paldies.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Lūdzu deputātus balsot par Saeimas lēmuma projektu: "Atbrīvot pirms termiņa Rasmu Tutku no Valkas rajona tiesas tiesneses amata pēc pašas vēlēšanās." Atgādinu deputātiem, ka balsojums aizklāts. Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu balsot! Lūdzu rezultātu! Par - 67, pret - nav, atturas - 3. Lēmums par Rasmas Tutkas atbrīvošanu no Valkas rajona tiesas tiesneses amata pēc pašas vēlēšanās pieņemts.

Nākamā sadaļa - "Deputātu pieprasījums". Ir saņemts 10 deputātu - Nagļa, Staša, Urbanoviča, Ločmeļa, Stikuta, Bartaševiča, Lujāna, Gannusas, Ojāra Grinberga un Čerāna - pieprasījums Ministru prezidentam Andrim Šķēlem Aglonas Katoļu ģimnāzijas atjaunošanas lietā. Norādīts, ka pieprasījums ir steidzams. Saeimas kārtības ruļļa 127. pants nosaka, ka Saeima lemj, vai pieprasījums atzīstams par steidzamu.

54. panta kārtībā var runāt viens "par", viens - "pret". Jānis Urbanovičs - pie frakcijām nepiederošs deputāts.

J.Urbanovičs (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Augsti godātā Saeima! Es biju viens no tiem, kas gatavoja šo pieprasījuma projektu, viens no iesniedzējiem. Mēs uzskatījām, ka šis jautājums izskatāms nekavējoties, jo šodien pašreiz, kamēr mēs te sēžam, notiek varas darbi - tiek vieni likti ārā no šīs ģimnāzijas, bet citi nāk iekšā šajā ģimnāzijā, un tāpēc būtu acīmredzami vēlams šo jautājumu izskatīt tagad un nekavējoties. Taču, iepazīstoties ar Aglonas bazilikas, tāpat arī Katoļu baznīcas un Ministru kabineta un citu ministriju saraksti, jāsecina, ka galvenais iemesls, kāpēc šī problēma ir tik samilzusi, ir tas, ka visaugstāk stāvošās instances nav iepazinušās ar šīs problēmas būtību. Nedz arī premjers, kas tiek maldināts apzināti (ir zināmi cilvēki, kas to dara un nenoliedz nemaz). Tāpat arī izglītības ministrs un daudzi citi. Manuprāt, ja mēs šeit "lauzīsim šķēpus"... Un pat vairāk, - daudzi deputāti nemaz šo lietu nezina, orientējas tikai pēc publikācijām, pēc radio un pēc televizora sniegtās informācijas, tāpēc laikam tomēr es runāšu pretī sev - es aicinātu nodot šo pieprasījumu Pieprasījumu komisijai, atsakoties no prasības par steidzamību, lai šī komisija tomēr detalizēti iepazītos ar šo jautājumu, vismaz izlasītu tos tiesiskos aktus, kas ir pamatā šai problēmai. Un es aicinu šodien Ministru prezidentu Šķēles kungu tomēr tad, kad viņš būs aizgājis atkal uz Ministru kabinetu, izlasīt pēdējo vēstuli, kas ir pienākusi no baznīcas Šķēles kungam. Mums ir informācija, un es nekautrējos teikt, ka jūs, Šķēles kungs, tiekat dezinformēts. Jūs nezināt lietas būtību. Diemžēl jums nav laika ar to iepazīties. Jūs pārāk uzticaties saviem padomniekiem, tāpat kā to dara Grīnblata kungs. Es negribētu šodien šo jautājumu pārvērst par tik politisku, tik svarīgu, bet, protams, tas ir akūts. Laikam tomēr to vajadzētu steidzami nevis šeit, bet steidzami Pieprasījumu komisijā izskatīt, klātesot visām ieinteresētajām personām. Paldies.

Sēdes vadītāja. Runāt neviens vairs nevēlas. Lūdzu zvanu! Lūdzu deputātus balsot par 10 deputātu iesniegtā pieprasījuma Latvijas Republikas Ministru prezidentam - par Aglonas Katoļu ģimnāzijas atjaunošanu - atzīšanu par steidzamu... (No zāles deputāts A.Endziņš: "Bet viņš jau noņēma...") Bet ir parakstījuši 10 deputāti, viņš savā vārdā atteicās no prasības par steidzamību, viņš nenoņēma parakstu. Steidzamību izlemj Saeima. Ja pārējie deputāti neiebilst, ka atsauc prasību par steidzamību, tad mēs varam nebalsot. (Starpsauciens: "Balsot!") Es domāju, Endziņa kungs, ka vienkāršāk ir nobalsot un tad izlemt.

Tāpēc atkārtoju vēlreiz: mēs balsojam par šā pieprasījuma atzīšanu par steidzamu. Bet deputāti dzirdēja arī viena parakstītāja viedokli par šo problēmu.

Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu balsot! Lūdzu rezultātu! Par - 25, pret - 20, atturas - 26. Steidzamība nav atzīta. Līdz ar to pieprasījumu nododam Pieprasījumu komisijai.

Pārejam pie darba kārtības piektās sadaļas - "Saeimas 19. augusta sēdē iekļautie, bet neizskatītie likumprojekti un patstāvīgie priekšlikumi". "Grozījums likumā "Par mežu apsaimniekošanu un izmantošanu"".

Imants Liepa - Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā, frakcijas "Latvijai" deputāts.

I.Liepa (frakcija "Latvijai").

Cienījamais Prezidij! Augsti godātie deputāti! Lūdzu, pievērsiet uzmanību trim dokumentiem: proti, 1190...

Sēdes vadītāja. Es ļoti atvainojos, Liepas kungs! Jūs mazliet paregulējiet mikrofonu, lai skan!

I.Liepa. Labi! Tātad, lūdzu, pievērsiet uzmanību trim dokumentiem: proti, 1190., 1190-a un 1190-b. Runa ir par grozījumiem Mežu apsaimniekošanas un izmantošanas likumā, trešajā lasījumā.

Sāksim ar dokumentu nr. 1190. Ir ienākuši precizējoša rakstura ieteikumi no mežu valsts ministra Ozola kunga. Proti, šeit pirmajā lappusē terminu daļā ir ieteikts - aizvietot vārdus "neizvesto kokmateriālu realizācijas atļauja" ar vārdiem "ðo kokmateriālu izvešanas atļauja". Tam ir precizējoša un arī tīri finansiāla ietekme. Komisija, izdebatējusi šo jautājumu, lūdz Saeimu to atbalstīt.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu pret komisijas slēdzienu nav. Pieņemts.

I.Liepa. Tālāk. Nākamais labojums ir otrajā lappusē un tāda paša rakstura, tas attiecas uz likumprojekta terminu daļu. Attiecīgie vārdi ir pasvītroti, un šeit mežu valsts ministrs iesaka aizvietot vārdus "dod tiesības" ar vārdu "ïauj". Šie vārdiņi ir pasvītroti. Komisija uzskata, ka var atbalstīt šādu priekšlikumu.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu pret komisijas slēdzienu nav. Pieņemts.

I.Liepa. Tālāk Ozola kungs ir iesniedzis priekšlikumu par likumprojekta 36. panta trešo daļu, un viņš iesaka precizēt 6. punkta redakciju. Šis precizējums atkal ir pasvītrots, proti, precizēt - vārdus "neizvesto kokmateriālu realizācijai" aizstāt ar vārdiem "kâ atļauja šo kokmateriālu izvešanai". Tas ir analoģisks ieteikums iepriekšējam gadījumam, un komisija lūdz to atbalstīt.

Sēdes vadītāja. Tātad tas ir priekšlikums, kam Saeima jau ir izteikusi savu piekrišanu. Līdz ar to tas nav apspriežams.

I.Liepa. Tālāk ir ienācis priekšlikums - precizēt 38. panta pirmās daļas 3. punkta redakciju. Šeit tas precizējuma teksts ir pasvītrots. Tātad: "... pēc šā termiņa izbeigšanās neizvestie kokmateriāli valsts mežos pāriet virsmežniecības īpašumā". Iepriekš šis pasvītrotais teksts bija īsāks un neprecīzāks. Lūdzu to atbalstīt.

Sēdes vadītāja. Liepas kungs, precizēsim, kas ir iesniedzis šo priekšlikumu, jo es skatos tabulā...

I.Liepa. Tas ir komisijas priekšlikums.

Sēdes vadītāja. Tātad tā ir komisijas ieteiktā 38. panta pirmās daļas 3. punkta jaunā redakcija. Deputātiem iebildumu nav. Pieņemts.

I.Liepa. Tālāk ir 38. panta otrā daļa, kuru Ozola kungs iesaka izslēgt. Pēc pārrunām un debatēm komisija iesaka to neatbalstīt.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu pret komisijas slēdzienu - neatbalstīt valsts ministra Ozola priekšlikumu - izslēgt 38. panta otro daļu - nav. Pieņemts.

I.Liepa. Nākamais labojums attiecas uz 39. panta pirmo daļu. Tās redakcija ir vienkārši saīsināta. Tur tie pasvītrojumi ir redzami. Komisija iesaka atbalstīt šādu saīsinātu redakciju.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu pret komisijas slēdzienu nav. Pieņemts.

I.Liepa. Tālāk Ozola kungs ir iesniedzis ieteikumu labojumam -papildināt 39. pantu ar jaunu sesto daļu šādā redakcijā. Šeit atkal ir precizēts teksts, norādot nevis kaut kādu abstraktu vides aizsardzības institūciju, bet gan precīzi minēta Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija, uzskatot, ka tas ir precīzāk pateikts. Tas ir atbalstāms.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu pret komisijas slēdzienu nav. Pieņemts.

I.Liepa. Tālāk priekšlikumu ir iesniedzis deputāts Emsis. Tas atiecas uz 60. panta 1. punktu. Tam atkal ir precizējošs raksturs. Komisija iesaka to atbalstīt.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu pret komisijas slēdzienu nav. Pieņemts.

I.Liepa. Tagad, lūdzu, pāriesim uz nākamo dokumentu - nr. 1190-b. Pats pēdējais ieraksts attiecas uz pārejas noteikumiem. Tur ir redzams, ka līdz ar šā likuma spēkā stāšanos spēku zaudē Satversmes 81. panta kārtībā izdotie Ministru kabineta 1996. gada 4. aprīļa noteikumi. Lūk, šādu priekšlikumu komisija iesaka atbalstīt.

Sēdes vadītāja. Tātad jūs mums liekat priekšā 60. panta 1. punktu. Nē...

I.Liepa. Nē, ne to...

Sēdes vadītāja. To mēs izskatījām. Vienkārši šajā dokumentā otrreiz ir nodrukāts tas pats, ko mēs jau tikko kā pieņēmām.

I.Liepa. Jā.

Sēdes vadītāja. Skaidrs. Tātad pēdējais. Lūdzu deputātus pievērst uzmanību tam, ka mēs izskatām dokumenta nr. 1190-b pēdējo sadaļu.

I.Liepa. Pēdējo ierakstu.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu pret komisijas slēdzienu par šo sadaļu nav. Pieņemts.

I.Liepa. Līdz ar to komisija lūdz pieņemt šo likumprojektu pēdējā - trešajā un galīgajā - lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta "Grozījumi likumā "Par meža apsaimniekošanu un izmantošanu"" pieņemšanu trešajā un galīgajā lasījumā. Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu deputātus balsot! Lūdzu rezultātu! Par - 68, pret - nav, atturas - 2. Likums ir pieņemts.

I.Liepa. Paldies.

Sēdes vadītāja. Likumprojekts "Grozījums Satversmes Aizsardzības biroja likumā".

Kārlis Druva - Aizsardzības un iekšlietu komisijas vārdā, LZS, KDS un LDP frakcijas deputāts.

K.J.Druva (KZS, KDS un LDP frakcija).

Cienījamais Prezidij! Cienījamie kolēģi! 6. augusta sēdē Aizsardzības un iekšlietu komisija izskatīja grozījumu Satversmes aizsardzības biroja likumā un nolēma konceptuāli atbalstīt piedāvāto grozījumu, tas ir, ka Satversmes aizsardzības biroja direktoram ir tiesības Nacionālās drošības padomes uzdevumā vai pēc savas iniciatīvas organizēt valsts drošības iestāžu pārbaudes. Lietas būtība ir tāda, ka arī šobrīd viņam tādas tiesības ir, bet viņš to var veikt tikai tad, kad Nacionālās drošības padome šo uzdevumu viņam ir devusi. Pēc šā grozījuma viņš pats varētu iet un pārbaudīt šīs drošības iestādes, bet tūlīt pēc pārbaudes viņam tas atkal ir jāziņo Nacionālās drošības padomei. Tā kā grozījums ir mazs, Aizsardzības un iekšlietu komisija lūdz jūs atbalstīt šā grozījuma pieņemšanu.

Sēdes vadītāja. Debatēs deputāti pieteikušies nav. Lūdzu zvanu! Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta "Grozījums Satversmes aizsardzības biroja likumā" pieņemšanu pirmajā lasījumā. Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu balsot! Lūdzu rezultātu! Par - 62, pret - nav, atturas - 8. Lūdzu, Druvas kungs, līdz kuram datumam iesniedzami priekšlikumi otrajam lasījumam?

K.J.Druva. Līdz 6. septembrim.

Sēdes vadītāja. Lūdzu vēlreiz!

K.J.Druva. Līdz 6. septembrim.

Sēdes vadītāja. 6. septembris. Deputātiem citu priekšlikumu nav. Iebildumu nav.

Likumprojekts "Par preču un pakalpojumu drošumu un ražotāja un pakalpojumu sniedzēja atbildību".

Gundars Kleinbergs - Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā, Demokrātiskās partijas Saimnieks frakcijas deputāts.

G.Kleinbergs (Demokrātiskās partijas Saimnieks frakcija).

Cienījamais Prezidij! Cienījamie deputāti! Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija lūdz izskatīt otrajā lasījumā likumprojektu "Par preču un pakalpojumu drošumu un ražotāja un pakalpojumu sniedzēja atbildību". Tā kā komisija nav saņēmusi otrajā lasījumā ne par vienu pantu nevienu iesniegumu, tad es esmu tiesīgs lūgt balsot par otro lasījumu kopumā.

Sēdes vadītāja. Tātad ir divi dokumenti - nr.1191 ...

G.Kleinbergs. ... Un 1191-a un vecais dokuments nr. 618.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta "Par preču un pakalpojumu drošumu un ražotāja un pakalpojumu sniedzēja atbildību" pieņemšanu otrajā lasījumā. Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu deputātus balsot! Lūdzu rezultātu! Par - 67, pret - 1, atturas - 5. Likumprojekts otrajā lasījumā ir pieņemts. Lūdzu datumu, līdz kuram iesniedzami priekšlikumi trešajam lasījumam.

G.Kleinbergs. Priekšlikumus lūdzu iesniegt līdz 1. septembrim.

Sēdes vadītāja. Līdz 1. septembrim. Citu priekšlikumu nav. Iebildumu nav.

G.Kleinbergs. Paldies.

Sēdes vadītāja. Likumprojekts "Par Latvijas Republikas un Igaunijas Republikas līgumu par jūras robežas delimitāciju Rīgas jūras līcī, Irbes šaurumā un Baltijas jūrā". Pirmais lasījums.

Indulis Bērziņš - Ārlietu komisijas vārdā, frakcijas "Latvijas ceļš" deputāts.

I.Bērziņš (frakcija "Latvijas ceļš").

Cienījamā sēdes vadītāja! Cienījamie kolēģi! Šodien varbūt tieši šajā pašā laikā mūsu igauņu kolēģi diskutē par to, vai pieņemt šo likumprojektu vai nepieņemt. Viņu Kārtības rullis jeb likums, kas nosaka viņu darbību, paredz, ka viņi lēmumu pieņems šodien. Principā citas iespējas nav. Vienreiz igauņu kolēģi jau to atlika. Man ļoti gribētos cerēt, ka viņiem - un es ceru, ka tāpat arī mums - pietiks politiskās gribas iet uz šo kompromisu un ka viņi nobalsos par jūras robežu, lai vismaz vienā jautājumā - šajā jautājumā - mums būtu pilnīga skaidrība ar igauņiem. Kā jau es teicu, tā kā tas šodien notiek Igaunijā, tad es Ārlietu komisijas vārdā lūdzu nobalsot par šā likuma steidzamību, lai mēs šodien to varētu izskatīt - un es ceru - pozitīvi izskatīt - šeit, Latvijas parlamentā. Ja tas notiks, es gan nevaru paredzēt notikumus uz priekšu, tad es jau šajā starpbrīdī varētu piezvanīt Piebalga kungam un viņš varētu informēt igauņu kolēģus par mūsu iespējami pozitīvo lēmumu. Tātad es lūdzu sēdes vadītāju aicināt uz balsojumu par steidzamību.

Sēdes vadītāja. Runāt par steidzamības balsojumu neviens nevēlas. Lūdzu zvanu! Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta atzīšanu par steidzamu. Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 72, pret - nav, atturas - 6. Steidzamība ir pieņemta.

I.Bērziņš. Cienījamie kolēģi, pirms balsojam par pirmo lasījumu, es gribu vienkārši atzīmēt, ka tas nav tikai mūsu un igauņu attiecību jautājums.

Kā jūs zināt, Ārlietu komisija ierosināja un lūdza Saeimu šodien atlikt un neizskatīt jautājumu par "AMOCO" līgumu. Tas ir principā par attiecībām, kas pastāv starp mums un Lietuvu. Droši vien mēs šo jautājumu tāpat izskatīsim tuvākajā nākotnē. Pilnīgi iespējams, ka varbūt jau nākamnedēļ, taču man ir grūti prognozēt, bet ceru, ka tuvākajā nākotnē, jo tās tiešām ir mūsu nacionālās intereses. Un tomēr mēs gājām pretim lietuviešiem un lūgsim atlikt šā jautājuma izskatīšanu un varbūt neizskatīsim to, bet, ja mēs atrisinām šo jautājumu ar igauņiem par jūras robežu, tad katrā ziņā nebūs viena argumenta, ko bieži vien izsaka mūsu cienījamie kaimiņi gan ziemeļos, gan dienvidos: "Sak, nu ko tad jūs, latvieši, būdami pa vidu, plēšaties ar mums abiem par jūras robežu!" Un tā ir. Viņiem nav kopējas jūras robežas. Mums tā ir gan ar lietuviešiem, gan ar igauņiem. Tā nu šīs tautas ir izvēlējušās gadu tūkstošiem atpakaļ, atnākot uz šīm vietām dzīvot. Bet katrā ziņā tas būtu ļoti svarīgi, ne tikai sakārtojot attiecības ar Igauniju, tāpēc es aicinu balsot par šo kompromisa variantu. Tas ir kompromisa variants! Tā nav ne mūsu puses piekāpšanās, ne lietuviešu un igauņu pušu piekāpšanās. Es aicinu balsot par viņu un pieņemt šo lēmumu, lai šis jautājums beidzot būtu sakārtots. Tātad es aicinu balsot pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Debatēs...

Kārlis Druva - LZS, KDS un LDP frakcijas deputāts.

K.J.Druva (LZS, KDS un LDP frakcija).

Cienījamie kolēģi! Es gribu piebilst, ka Aizsardzības un iekšlietu komisija savā 19. augusta sēdē arī izskatīja šo jautājumu. Tajā piedalījās gan eksperti no Ārlietu ministrijas, gan premjers pats un atbalstīja šo likumprojektu. Tātad lūdzu atbalstīt šo likumprojektu.

Sēdes vadītāja. Komisijas vārdā - Indulis Bērziņš.

I.Bērziņš. Jā, komisijas vārdā es varu pateikt, ka ne tikai Ārlietu komisija un Aizsardzības un iekšlietu komisija to izskatīja, bet arī Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija to izskatīja un arī pozitīvi novērtēja. Uzskatu, ka tas ir jāizskata.

Sēdes vadītāja. Vairāk debatēs deputāti pieteikušies nav. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsot par likumprojekta pieņemšanu pirmajā lasījumā. Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu balsot! Lūdzu rezultātu! Par - 79, pret - nav, atturas - 2. Likumprojekts pirmajā lasījumā ir pieņemts.

I.Bērziņš. Cienījamā sēdes vadītāja! Cienījamie kolēģi! Es jau iepriekš motivēšu, ja jums nav nekas pretī, kāpēc mums vajadzētu šo jautājumu izskatīt šodien un pie tam pozitīvi. Ņemot vērā to, kā tika nobalsots par pirmo lasījumu, tātad kopējs deputātu atbalsts šā jautājuma skatīšanai ir, un es vēlreiz saku, ka neatkarīgi no tā, kā lems igauņi - tā ir viņu brīva, suverēna griba, mēs viņus nevaram ietekmēt - mums vajadzētu šodien parādīt šo labo gribu, lai arī igauņi varbūt, ja nav vēl to izlēmuši, zinātu, ka mums ir pozitīva attieksme pret to. Tāpēc aicinu balsot otrajā lasījumā un šodien pabeigt šā jautājuma izskatīšanu.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu pret to, ka mēs balsojam šodien par likumprojekta pieņemšanu otrajā un galīgajā lasījumā, nav.

Oskars Grīgs - frakcijas "Tçvzemei un Brīvībai" deputāts.

O.Grīgs (frakcija "Tçvzemei un Brīvībai").

Man ir iebildumi, vienkārši ļoti praktiski iebildumi, tāpēc varbūt tomēr lai paliek pirmajā lasījumā. Es domāju, ka var ātrāk izskatīt arī otrajā lasījumā, bet tad rīt mums būs skaidrs, kā igauņu kolēģi ir rīkojušies. Un ar to mēs neko nezaudējam.

Sēdes vadītāja. Vairāk debatēs... Apiņa kungs, vai jūs vēlaties? Indulis Bērziņš komisijas vārdā vēlas ko teikt.

I.Bērziņš. Ko es varu vairs teikt? Es vienkārši varu lūgt Grīga kungu atsaukt savus iebildumus. Jo es vēlreiz saku... Labi, runāsim pilnīgi atklāti un vadīsimies pēc sliktākā. Ja igauņi tiešām neratificē, kaut gan es ļoti ceru un gribu cerēt, ka viņi to izdarīs, tad tas, ka mēs to būsim izdarījuši, mums nāks tikai par labu, ja, nedod Dievs, mums nāktos šo jautājumu skatīt vēl kaut kādā trešajā instancē. Tāpēc es ļoti lūdzu šo jautājumu izskatīt šodien. Ja Grīga kungs atsauktu šos argumentus - un es redzu, ka viņa frakcijas pārējie biedri neiebilst - , es lūgtu to nobalsot šodien.

Sēdes vadītāja. Oskars Grīgs - frakcijas "Tçvzemei un Brīvībai" deputāts, otro reizi.

O.Grīgs (frakcija "Tçvzemei un Brīvībai").

Paldies, Bērziņa kungs, jūs mani pārliecinājāt simtprocentīgi. Es atsaucu savu iebildumu. (Zālē aplausi.)

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta "Par Latvijas Republikas un Igaunijas Republikas līgumu par jūras robežas delimitāciju Rīgas jūras līcī, Irbes šaurumā un Baltijas jūrā" pieņemšanu otrajā, galīgajā, lasījumā. Lūdzu balsošanas režīmu. Lūdzu balsot. Lūdzu rezultātu! Par - 84, pret - nav, atturas - nav. Likums ir pieņemts. (Zālē aplausi.)

Atbilstoši izdarītajām izmaiņām mūsu darba kārtībā tiek izskatīts likumprojekts "Par Latvijas Republikas un Igaunijas Republikas līgumu par sadarbību sociālās drošības jomā".

Indulis Bērziņš - Ārlietu komisijas vārdā, frakcijas "Latvijas ceļš" deputāts.

I.Bērziņš (frakcija "Latvijas ceļš").

Cienījamie kolēģi! Pirmkārt, paldies par tādu vienprātību iepriekšējā balsojumā, un es katrā ziņā starpbrīdī zvanīšu mūsu vēstniekam, lai viņš to paziņo igauņiem. Es saku, ka nevar zināt, kā viņi balsos, bet lai viņi ņem vērā, ka šī labā griba no mūsu puses katrā ziņā tika parādīta.

Tagad ir vēl viens cits jautājums starp mums, Latviju un Igauniju, un tas īstenībā nav mazāk svarīgs. Viņš ir ļoti svarīgs sevišķi tiem cilvēkiem, kuri saņem pensijas. Šinī līgumā, varētu teikt, ir divas puses. Viena puse ir tā ilglaicīgā, kas darbosies ilgi arī turpmāk, kas sakārtos šīs attiecības ilglaicīgi, bet otrs ir tas jautājums, par kuru runāja jau kaut vai Latvijas televīzijā, un jūs zināt, ka tās dažas nesakārtotās lietas starp mums un igauņiem vajadzētu sakārtot. Lūk, šis līgums noregulē gan vienu, gan otru. Viņš darbosies ilglaicīgi, kārtos mūsu lietas uz priekšu ilglaicīgi un būs arī šobrīd ļoti svarīgs, jo atrisinās dažas problēmas. Es šeit domāju par Valku un Valgu, par šiem te iedzīvotājiem.

Arī Sociālo un darba lietu komisija to ir izskatījusi un viennozīmīgi atbalstījusi šo likumu. Es lūdzu šo likumprojektu nobalsot kā steidzamu.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta "Par Latvijas Republikas un Igaunijas Republikas līgumu par sadarbību sociālās drošības jomā" atzīšanu par steidzamu. Lūdzu balsošanas režīmu. Lūdzu deputātus balsot. Lūdzu rezultātu! Par - 68, pret - nav, atturas - 1. Lēmums par steidzamību pieņemts.

I.Bērziņš. Lūdzu balsot pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Debatēs deputāti pieteikušies nav. Lūdzu balsošanas režīmu, lai balsotu par likumprojekta pieņemšanu pirmajā lasījumā. Lūdzu deputātus balsot. Lūdzu rezultātu! Par - 70, pret - nav, atturas - nav.

I.Bērziņš. Vienkārši tādēļ, lai nepadarītu mūsu darbu ilgāku, es lūdzu, ja nav iebildumu, nobalsot arī otrajā lasījumā, jo nekādu izmaiņu šeit nevar būt - mēs vai nu atbalstām, vai neatbalstām. Paldies.

Sēdes vadītāja. Deputāti debatēs pieteikušies nav. Lūdzu balsošanas režīmu, lai balsotu par likumprojekta pieņemšanu otrajā, galīgajā, lasījumā. Lūdzu balsot. Lūdzu rezultātu! Par - 71, pret - nav, atturas - nav. Likums pieņemts.

Nākamais darba kārtības jautājums atbilstoši izdarītajām izmaiņām ir likumprojekts "Par Latvijas Republikas valdības un Uzbekistānas Republikas valdības līgumu par ieguldījumu veicināšanu un savstarpēju aizsardzību".

Ārlietu komisijas vārdā - Indulis Bērziņš, frakcijas "Latvijas ceļš" deputāts.

I.Bērziņš (frakcija "Latvijas ceļš").

Cienījamie kolēģi! Šādus līgumus mēs esam ratificējuši jau vairākus, ar vairākām valstīm. Tie sekmīgi darbojas. Es domāju, tieši tāpat būs arī ar Uzbekistānas Republiku. Varu vienīgi atzīmēt, ka Uzbekistāna nav vienkārši kārtējā valsts... Ja jūs uzmanīgi sekojāt Latvijas ārpolitikai, tad... Man ir jāatzīmē, ka Uzbekistāna ir viena no tām valstīm, uz ko mēs akcentējam savu uzmanību tajā reģionā, kas ir tāls no mums, un mums ir zināmas cerības, kas saistās ar biznesa attīstību. Tā ka šis līgums varbūt varētu vienkārši paātrināt to, ko mēs visi gribam, - savstarpējos biznesa kontaktus - un veicināt ekonomisko attīstību gan tur, gan šeit. Un īstenībā ieguvēji būsim mēs visi. Tāpēc komisijas vārdā lūdzu nobalsot par šā likuma steidzamību.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsot par likumprojekta "Par Latvijas Republikas valdības un Uzbekistānas Republikas valdības līgumu par ieguldījumu veicināšanu un savstarpēju aizsardzību" atzīšanu par steidzamu. Lūdzu balsošanas režīmu. Lūdzu balsot! Lūdzu rezultātu! Par - 71, pret - nav, atturas - 3. Lēmums par steidzamību pieņemts.

I.Bērziņš. Cienījamā sēdes vadītāja! Cienījamie kolēģi! Es lūdzu balsot par pirmo lasījumu.

Sēdes vadītāja. Debatēs deputāti pieteikušies nav. Lūdzu balsošanas režīmu, lai balsotu par likumprojekta pieņemšanu pirmajā lasījumā. Lūdzu balsot. Lūdzu rezultātu! Par - 69, pret - nav, atturas - 3. Likumprojekts pirmajā lasījumā pieņemts.

I.Bērziņš. Un, ja nav iebildumu, lūdzu nobalsot arī par otro lasījumu, lai izskatīšanu pabeigtu šodien.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav. Lūdzu balsošanas režīmu, lai balsotu par likumprojekta pieņemšanu otrajā, galīgajā, lasījumā. Lūdzu balsot. Lūdzu rezultātu! Par - 68, pret - 1, atturas - 1. Likums pieņemts.

Izskatām pagājušajā sēdē neizskatītos patstāvīgos priekšlikumus.

"Deklarācija par Latvijas okupāciju".

Juridiskās komisijas vārdā - Romāns Apsītis, frakcijas "Latvijas ceļš" deputāts.

R.Apsītis (frakcija "Latvijas ceļš").

Cienītā Saeimas priekšsēdētāja! Saeimas Prezidija locekļi! Godātie kolēģi deputāti! Runāšu Saeimas Juridiskās komisijas vārdā. Izskatām dokumentu nr.1188. Es neziņošu par šā dokumenta saturu, jo ceru, ka visi deputāti ar to ir iepazinušies. Īsumā ziņošu tikai par tiem mērķiem, ko izvirza sagatavotais deklarācijas projekts, un par deklarācijas projekta izstrādāšanas gaitu.

Deklarācijas mērķi. Mūsu politiķi un vēstures zinātnes pārstāvji ir atzīmējuši Latvijas okupācijas un aneksijas faktu jau kopš 80.gadu beigām un 90.gadu sākuma. Par to liecina gan 1990.gada 4.maijā pieņemtā deklarācija "Par Latvijas Republikas neatkarības atjaunošanu" un 1991.gada 21.augusta konstitucionālais likums "Par Latvijas Republikas valstisko statusu", gan arī vēsturnieku sagatavotais un 1995.gadā izdotais dokumentu un materiālu krājums "Latvijas okupācija un aneksija: 1939-1940". Par to liecina, protams, arī pirmās pēcokupācijas laika Latvijas vēstures grāmatas. Par to liecina arī citas publikācijas mūsu enciklopēdiskajos izdevumos un presē. Tomēr līdz pat šim laikam parlamentārā līmenī nav pieņemts neviens dokuments, kurā skaidri būtu atzīts Latvijas okupācijas un aneksijas fakts atbilstoši tiem vērtējumiem un formulējumiem, kas pastāv starptautiskajā praksē. Jēdzieni "okupācija" un "aneksija" ir juridiski precīzi un saprotami jebkurā pasaules valstī.

Pirmām kārtām ar šo dokumentu mēs vēršamies pie pasaules valstīm un starptautiskajām organizācijām, lai nevien atgādinātu par mūsu tautas un valsts traģisko likteni, bet liktu pasaulei arī saprast, ka Latvijai pašas spēkiem vien īsā laikā nav iespējams pārvarēt pusgadsimtu ilgās okupācijas sekas. Tāpēc mums vajadzīga gan politiska, gan ekonomiska palīdzība, gan arī varbūt vēl vairāk - sapratne, ka latviešu tautas nacionālās pašsaglabāšanās interesēs Latvijā nepieciešami īpaši pilsonības un valodas problēmu risinājumi. Vārdu sakot, Latvijai ir vajadzīgs, lai pasaules valstis un starptautiskās organizācijas rēķinātos ar tiem vēstures faktiem, kas jau kopš 1939.gada 23.augusta ir noteikuši situāciju mūsu valstī.

Šāds dokuments otrām kārtām ir vajadzīgs pašai Latvijai, lai mēs atklāti un godīgi pateiktu paši sev, kas ir noticis ar mūsu valsti un tautu 1939., 1940.gadā un vēlākajos gados.

Par deklarācijas projekta izstrādāšanas gaitu. Dažas 6.Saeimas frakcijas un deputāti bija izstrādājuši savus projektus vai iesnieguši rakstveida priekšlikumus par vispārīgām vai konkrētām problēmām, kas saistās ar Latvijas okupācijas faktu. Te varētu minēt frakcijas "Tçvzemei un Brīvībai" 1995.gada 17.janvāra projektu ar nosaukumu "Saeimas memorands par Latvijas okupāciju, aneksiju un kolonizāciju" un šā gada 7.jūnija deklarācijas projektu ar līdzīgu nosaukumu. Divus dokumenta projekta variantus bija izstrādājusi gan frakcija "Latvijai", gan frakcijas "Latvijas ceļš" konsultants Kārlis Liepiņš. Tomēr neviens no šiem projektiem, ja tā varētu teikt, tīrā veidā tālāku virzību neguva.

Vispirms jau Saeimas Ārlietu komisija šā gada 5.janvārī nolēma, ka nepieciešams izstrādāt vienotu dokumenta projektu un izskatīt to Saeimas Juridiskajā komisijā un Juridiskajā birojā. Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisija 16.februārī pieņēma lēmumu - neatbalstīt frakcijas "Tçvzemei un Brīvībai" un frakcijas "Latvijai" izstrādātos projekta sākumvariantus.

Maija vidū Saeima akceptēja Saeimas Prezidija atzinumu - nodot frakcijas "Latvijai" iesniegto likumprojektu "Par Latvijas okupāciju" Ârlietu komisijai un Juridiskajai komisijai un noteikt, ka Juridiskā komisija ir atbildīgā komisija.

Reaģējot uz to, Ārlietu komisija 22.maijā nolēma neatbalstīt minēto likumprojektu un vēlreiz ierosināja Juridiskajai komisijai izstrādāt tādu deklarācijas projekta variantu, kas būtu pieņemams visām Saeimas frakcijām.

Drīz pēc tam Juridiskajā komisijā tika izveidota deklarācijas projekta sagatavošanas darbu grupa, kurā bija 4 komisijas locekļi. Katrs no viņiem pārstāvēja savu frakciju: deputāts Ilmārs Bišers - frakciju Saimnieks, deputāts Aigars Jirgens - frakciju "Tçvzemei un Brīvībai", deputāts Jānis Mauliņš - frakciju "Latvijai" un deputāts Romāns Apsītis - frakciju "Latvijas ceļš". Darba grupa vairākās sēdēs apsprieda deklarācijas projekta variantu, kura pamattekstu bija sagatavojis deputāts Ilmārs Bišers.

26.jūnijā Juridiskā komisija tikās ar Saeimas priekšsēdētāju, vēstures zinātņu doktori Ilgu Kreituses kundzi, kopīgi pārrunājot būtiskus jautājumus, kas saistījās ar deklarācijas projekta izstrādāšanu. Saeimas priekšsēdētāja arī vēlāk piedalījās Juridiskās komisijas sēdēs, palīdzot precizēt deklarācijas projekta tekstu. Bez tam noderīgus padomus deva citi Latvijā pazīstami vēstures un tiesību zinātnieki, Pasaules brīvo latviešu apvienība un atsevišķi vēlētāji. Deklarācijas projekta izstrādāšana tika koordinēta ar Ārlietu ministriju, Tieslietu ministriju un Saeimas Juridisko biroju. Protams, ka savā darbā vērtīgas atziņas smēlāmies arī no līdzīga dokumenta - Igaunijas Republikas Valsts sapulces 1994.gada 22.februārī pieņemtā aicinājuma Apvienoto Nāciju Organizācijas dalībvalstu parlamentiem. Pabeigusi sagatavot "Deklarācijas par Latvijas okupāciju" projektu, Juridiskā komisija to nosūtīja izvērtēšanai visām Saeimas frakcijām un pie frakcijām nepiederošajiem deputātiem. Nevienai frakcijai principiālu iebildumu nebija. Iesniegtajiem priekšlikumiem galvenokārt bija redakcionāls raksturs. 13.augustā Juridiskās komisijas sēdē mēs izskatījām šos priekšlikumus un daļēji tos pieņēmām. Nevarējām vienīgi piekrist ieteikumam deklarācijas projektu papildināt ar jaunām rindkopām, kuru saturs, pēc komisijas ieskata, varētu izraisīt atkal jaunas diskusijas un līdz ar to kavētu deklarācijas pieņemšanu. Iebildumi pret deklarācijas projekta saturu kopumā bija vienīgi trim Sociālistiskās partijas deputātiem, kas principā, pēc komisijas domām, ir pret šāda dokumenta pieņemšanu. Juridiskā komisija uzskata, ka sagatavotais projekta teksts atbilst vēsturiskajai patiesībai. Mēs ceram, ka šo deklarācijas projektu varētu atbalstīt Saeimas deputātu vairākums.

Godātie deputāti! Juridiskās komisijas vārdā aicinu jūs balsot par šo deklarāciju. Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītājs. Paldies Apsīša kungs. Atklājam debates. Vārds Ilgai Kreitusei - Demokrātiskās partijas Saimnieks frakcijas deputātei. Lūdzu!

I.Kreituse (Demokrātiskās partijas Saimnieks frakcija).

Godātie kolēģi! Es šodien pie jums gribu vērsties ar vienu aicinājumu un lūgt saprast, ka mēs pieņemam dokumentu par Latvijas okupācijas fakta atzīšanu, par paša fakta atzīšanu, dokumentu, kurš turpmāk kalpotu gan Saeimai, gan valdībai, arī Valsts prezidentam, lai viņi varētu runāt par to, kā iesaistīt pasaules tautas okupācijas seku likvidācijā. Es gribētu, lai mēs šodien nesajaucam kopā visu, lai mēs, izveidodami grīdu, vienlaicīgi nemēģinātu būvēt arī griestus, jo savādāk šī māja var neizturēt šāda veida konstrukciju. Un tāpēc es gribētu aicināt kolēģus nesākt diskusiju par to, cik kura valsts ir parādā un kāpēc viņa ir parādā, kas īsti un kur ir vainīgs vai nav vainīgs, cik kuram ir liela vainas pakāpe, bet pieņemt šo dokumentu un sākt uz viņa pamata strādāt tālāk, un risināt mūsu valsts problēmas. Es gribētu aicināt šodien nediskutēt arī par to, kurš īsti un kā ir darbojies kurā gadā un kāpēc. Lai tas novērtējums paliek līdz tam laikam, kad runāsim par konkrētām problēmām. Un tāpēc es gribētu teikt tiem, kuri ir pierakstījušies debatēs, runāt par konkrēto dokumentu, kas ir iesniegts, lai gan mums ir trīs dokumenti uz šo brīdi, un atsaukts nav neviens, tātad mums ir trīs balsojami dokumenti. Es ceru, ka varbūt diskusiju laikā kaut kas mainīsies, bet tātad lūdzu runāt par konkrēto dokumentu un domāt par vienu, jo šodien mēs balsojam par dokumentu par Latvijas okupācijas fakta atzīšanu.

Sēdes vadītājs. Jānis Mauliņš - frakcijas "Latvijai" deputāts. Lūdzu!

J.Mauliņš (frakcija "Latvijai").

Godātā Saeima! Kā saprotu, debates notiek par visiem priekšlikumiem vai iesniegumiem un arī par deklarācijas jautājumu reizē. Lai vienkāršotu, paziņoju vispirms, ka dokumentu, kas bija iesniegts februārī, frakcijas "Latvijai" vārdā es atsaucu sakarā ar to, ka tas savu uzdevumu ir veicis, proti, ir ierosinājis strādāt pie šī jautājuma, un, pēc mana prāta, Juridiskās komisijas izstrādātais dokuments ir vērtējams vismaz uz apaļu "èetri" pēc piecu baļļu sistēmas. Un tāpēc tas ir atbalstāms, un to mēs atbalstīsim.

Reizē gribētu sirsnīgi pateikties visiem, kuri panāca, ka pie šī dokumenta tomēr tika strādāts. Es jau uzsvēru, ka pirmais mūsu iesniegums bija februārī, bet tas tika būtībā noraidīts. Pateicība arī tiem daudzajiem, kuri rakstīja vēstules, tātad tautai. Pateicība Pasaules brīvo latviešu apvienībai, konkrēti viņas pārstāvim Ojāram Cellem. Pateicība no mūsu puses ir arī Saeimas priekšsēdētājai Ilgai Kreitusei par aktīvu līdzdalību un par piedalīšanos komisijas darbā, un par lietišķiem priekšlikumiem, un par kopējo noskaņas radīšanu; paldies Apsītim, kurš bija mūsu darba komisijas vadītājs un reizē redaktors, par grūto kompilācijas darbu un paldies Ilmāram Bišeram par līdzdalību un sava projekta uzmetumu. Un es gribētu reizē pateikt arī tā, jo frakcija "Tçvzemei un Brīvībai" savu memorandu nav noņēmusi no balsošanas... Gribu teikt tā, ka mēs iebildām pret šo memorandu tāpēc, ka tur būtībā rindā ir uzskaitīti tie starptautiskie tiesiskie akti, kuri ir pārkāpti to notikumu rezultātā, ko mēs saucam par okupāciju un okupācijas vardarbību, aneksiju un tā tālāk. Tādējādi šis dokuments bija smagnējs un būtībā nesniedza jaunu informāciju, jo tie cilvēki, kuriem šis dokuments adresēts, šos tiesiskos aktus zina no galvas, vismaz viņiem tie būtu jāzina. Rezultātā iznāk šāda bezinformācijas informēšana un tekstā nepaliek vairs vietas sīkākam izklāstam, kā īstenībā okupācija Latvijā notika. Tāpēc mēs vērsāmies toreiz pret to un arī tagad iesakām neatbalstīt šo priekšlikumu, jo tas, manā vērtējumā pēc "piecu" baļļu sistēmas ir saņēmis apaļu "divnieku". (Starpsauciens: "Vieninieku!") Lūdzu atbalstīt Juridiskās komisijas priekšlikumu. Un vēl man ir tiešām vēlējums, ko izteica arī Saeimas priekšsēdētāja, - kaut nu Ārlietu ministrija un Ministru kabinets uz šī pamata beidzot sāktu strādāt, jo darba šajā virzienā praktiski nav. Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītāja. Tātad Deklarācija par Latvijas okupāciju (dokuments nr.208) tiek noņemta no darba kārtības un tālāk nav balsojama. Es gribu deputātiem atgādināt, ka, ja komisija, kurai nodots patstāvīgais priekšlikums, ir iesniegusi alternatīvu patstāvīgo priekšlikumu, tad Saeima pēc debatēm balso par abiem. Tātad arī debates notiek vienlaicīgi par visiem iesniegtajiem variantiem.

Kārlis Čerāns - frakcijas "Latvijai" deputāts.

K.Čerāns (frakcija "Latvijai").

Cienījamā sēdes vadītāja! Godātie kolēģi deputāti! Kā jau Mauliņa kungs teica, frakcija "Latvijai" savā balsojumā atbalstīs Juridiskās komisijas izstrādāto deklarācijas tekstu.

No šajā tekstā ietvertajiem formulējumiem izriet, ka Latvija laikā no 1940.gada 17.jūnija līdz 1990.gada 4.maijam bija okupēta valsts ar pārejas periodu valstiskās neatkarības atjaunošanai līdz 1991.gada 21.augustam. Šis brīdis, kad mēs pieņemam šo deklarāciju, ir gaidīts ļoti ilgi un pat pārāk ilgi. Deklarācija par Latvijas okupāciju bija jāpieņem jau 1990.gada 4.maijā, taču tas diemžēl toreiz nenotika. Un šodien mēs varam tikai minēt, kas būtu bijis citādāk, ja šāda deklarācija toreiz būtu bijusi pieņemta un jau toreiz uzsākts apzināts okupācijas seku izvērtēšanas un likvidācijas darbs. Var būt, ka tad okupācijas varas elitei būtu bijis grūtāk paturēt kontroli pār materiālajām vērtībām un nostiprināt savu ekonomisko varu neatkarīgajā Latvijas Republikā. Iespējams, ka kaut nedaudz tiktu nobīdīti pie malas dažāda ranga okupācijas varas pārstāvji un to pakalpiņi, sākot no kolhozu priekšsēdētājiem un partijas sekretāriem līdz pat Latvijas kompartijas un VDK struktūru augstāko ešelonu pārstāvjiem.

Diemžēl šodienas Latvijas politiskajā un sabiedriskajā vidē rodas maldīgais iespaids, ka laika ritums pats par sevi izlīdzina nodevību un nodod aizmirstībai okupācijas režīma necilvēcīgo teroru, kas reālā veidā ir ticis vērsts pret pilnīgi reāliem cilvēkiem, tādiem pašiem kā mēs šodien. Uz kādu gan nākotni var cerēt tāda tauta, kas aizmirst savu pagātni? Mēs varam arī pamatoti teikt, ka pagātnes noklusēšana, kas vieniem ir izdevīga, ir bijusi arī par cēloni lielākās tautas daļas šodienas grūtībām un ciešanām. Lai neturpinātos haoss un beztiesiskums, lai mūsu tautai būtu nākotne, mums ir atklāti jāapzinās, kas ar mums ir noticis okupācijas laikā, kādi bijuši tam cēloņi un kāda bijusi mūsu kā indivīda un sabiedrības kopumā attieksme pret notiekošo. Mums ir nepieciešams pārvarēt okupācijas laika mantojumu katram pašam sevī un visā sabiedrībā kopumā. Tikai tad Latvija varēs kļūt par plaukstošu valsti un tās cilvēki varēs sasniegt garīgo un materiālo labklājību.

Nav nepieciešama pat dziļa notikušā analīze, lai saprastu, ka okupācijas laikā bija ne tikai represiju upuri, bet arī represiju organizētāji, vainīgie šajās represijās. Kas bija šie vainīgie komunistiskā režīma terorā un represijās, kā arī šī režīma morāli un ētiski deformētās un cilvēku cieņu pazemojošās kārtības uzturēšanā? Protams, līdzās Kremļa lielvaras virsvadībai tie pirmām kārtām bija paši okupanti - armija, bet vēl jo vairāk personas, kas ar PSKP mandātu vai arī caur VDK struktūrām šeit ieradās nodibināt un uzturēt režīma varu.

Okupācijas armija, militārais spēks, Latviju šodien pamatā ir atstājusi, bet nesaprotama ir mūsu valsts varas un iedzīvotāju klusēšana attiecībā uz pārējiem okupantiem. Tie it kā nemaz nebūtu bijuši un neko sliktu nebūtu mums darījuši. Kādam acīmredzot ir izdevīgi viņus aizmirst un nepieminēt, bet, ja šī aizmiršana notiek tautā kopumā, tad tas ir traģiski.

Otra galējība, kuru aktīvi propagandē apvienība "Tçvzemei un Brīvībai" un citi nacionālie radikāļi un kura patiesībā nav mazāk bīstama kā absolūta okupācijas spēku darbības noklusēšana, ir vēlme visus uz Latviju okupācijas laikā atbraukušos pasludināt vienā vai otrā veidā par okupantiem un attiecināt uz tiem maksimāli daudz dažāda veida ierobežojumu. Šī attieksme ir bīstama jau tādēļ vien, ka tā nepamatoti stimulē visu iebraucēju organizēšanos par vienotu sabiedrisku un politisku spēku. Tieši tas ir izdevīgi īstajiem okupantiem - komunistiem, jo viņi ar to pašu iegūst sev masveidīgu sabiedrisko vairogu, kas viņus aizstāvēs, ja kāds arī mēģinās viņiem pieķerties. Patiesība ir tāda, ka nekomunistiskajiem iebraucējiem, kas arī zināmā mērā ir sarkanā režīma upuri, ir jāapzinās šī sava loma, jāsaprot, kas bija tie, kuru rīcība lielā mērā ir izpostījusi viņu dzīves normālo ritumu, un jānorobežojas no viņiem jebkurā situācijā, kad krievu tautas nepilsoņu intereses vai līdztiesības vārdā tiek sludinātas prokomunistiskas vai impēriskas idejas. Jo ātrāk tas notiks, jo stiprāks pamats tiks ielikts tautu savstarpējai sapratnei un sadarbībai Latvijā.

Skaidrs ir arī tas, ka mūsu pašu tautā ir bijis ne mazums visdažādākā ranga nodevēju un kolaboracionistu. Ļoti lielā mērā šajā statusā ir visa pašmāju okupācijas varas politiskā elite un nomenklatūra - gan centrā, gan uzņēmumos, gan arī rajonos, kolhozos un sovhozos. Daudzreiz šo cilvēku vaina režīma darbības uzturēšanā ir sāpīgi tieša. To nedrīkst noklusēt. Bez tam ir jāņem vērā, ka okupācijas gados tieši komunistiskā elite un nomenklatūra bija tā, kas reāli pārvaldīja visai tautai formāli piederošo kopīpašumu.

Atmodas laika traģēdija, kuras sekas mēs šodien izjūtam sevišķi asi, bija tā, ka šis komunistiskās elites un nomenklatūras slānis netika atdalīts no kopīpašuma jeb valsts īpašuma pārvaldīšanas. Tā vietā, īstenojot privatizācijas procesus, bet laukos jo sevišķi, ar bēdīgi slavenajām darba pajām šai elitei tika ļauts līdz tam kopējās viņu pārvaldījumā esošās materiālās vērtības sagrābt viņu privātīpašumā un nostiprināt tās jaunveidojamās tirgus ekonomikas sistēmas ietvaros.

Nav brīnums, ka šī elite šodien iestājas par maksimāli liberālām tirgus attiecībām, jo tās ļauj tai neierobežoti rīkoties ar šo būtībā salaupīto īpašumu. Tauta, kas ir šo īpašumu radījusi ar savu darbu, saņemdama par to traģiski mazu atalgojumu, tiek vēlreiz atstāta tukšā. Padomāsim, kolēģi, atcerēsimies šo atalgojuma līmeni! Laukos tas vietām bija pat tikai 7 kapeikas un 300 grami graudu par darbadienu. Cilvēki bija spiesti tur strādāt, protams, ne jau elite. Tātad pēc valstiskās neatkarības atjaunošanas galvenās līdz tam kopējās materiālās vērtības palika to pašu cilvēku īpašumā, kuri tās pārvaldīja okupācijas laikā. Tā kā īpašums būtiski nosaka piederību varas elitei, šodienas vara un tās uzturētā politiskā elite patiesībā ir tā pati komunistiskā režīma elite un nomenklatūra, kas tautu ir spīdzinājusi okupācijas gados. Nekas būtiski nav mainījies. Šī elite šodien, protams, ir papildinājusies ar daudziem veikliem darboņiem, pašlabuma slavaskāriem meklētājiem, kam morāle, kā arī patiesības un pienākuma apziņa pret savu tautu nav pirmajā vietā. Šie apvainojumi ir izvirzāmi visiem šodien valdošajiem politiskajiem grupējumiem. Šodienas vara Latvijā ir komunistiskās elites, tautas spīdzinātāju, rokās. Elites varas loks ir noslēdzies. Ir saprotams, ka tauta, pastāvot šai varai, principā nevar cerēt ne uz ko citu, kā tikai galēji cinisku savu interešu ignorēšanu. Šī vara to arī atklāti parāda gan savā līdzšinējā, gan arī pašreizējā darbībā.

Godātie kolēģi! Sabiedrībā laiku pa laikam tiek uzdots jautājums: ko darīt? Vai pieminēt ar ļaunu savējo komunistu nodarījumus vai tomēr, atbilstoši kristīgās ticības principiem, piedot un meklēt izlīgumu? Es esmu viennozīmīgi par piedošanu. Bet piedošanai ir viens nosacījums - piedot var tam, kurš atzīst savu vainu un lūdz piedošanu. Šodien tas vēl nav noticis, un mana tauta nav devusi man tiesības piedot šiem varmākām cīņas laukā, jo šie varmākas turpina manu tautu apspiest, pazemot un spīdzināt. Tikai caur grēku pārtraukšanu un grēku nožēlu seko piedošana un gandarīšana, tikai tā mūsu tauta var attīrīties. Es ticu, ka tas ir mūsu tautas spēkos, un tikai tāpēc katram ir jāizdara viss, ko viņš var izdarīt savas tautas atjaunotnes un nākotnes labā.

Okupācijas seku izvērtēšana un pārvarēšana ir grūts uzdevums, bet tas ir arī vēsturiski skaists uzdevums. Tā var kļūt par patiesi paliekošu vērtību pasaules vēsturiskajā attīstībā. Ja mēs to spētu paveikt, mēs iegūtu vispirms jau jaunu dzīves saturu un kvalitāti paši sev. Līdz ar šā darba paveikšanu mēs noteikti varētu atkal iemantot neviltotas pasaules valstu simpātijas, kā mēs to spējām Atmodas sākuma gados. Toreiz mēs spējām nākt pasaulē ar kaut ko līdz tam garīgi nebijušu, tomēr šodien tas ir jau visai krietni apsūbējis ikdienas nekrietnību un nodevības pelēcībā. Tomēr ļoti gribas ticēt, ka mūsu tauta vēl spēs atgūt sevī garīgumu pat tādā mērā, lai mēs atkal kļūtu par garīguma nesējiem citām pasaules valstīm.

Diemžēl šodienas situācija nedod mums labas izejas pozīcijas šajā darbā. Ir skaidri redzama valdošās politiskās elites nevēlēšanās veikt okupācijas laika procesu analīzi pēc būtības. Frakcija "Latvijai" bija spiesta divas reizes nākt klajā ar iniciatīvu - pieņemt deklarāciju par Latvijas okupāciju, lai tā kaut nonāktu līdz skatīšanai Saeimā. Uz šo nevēlēšanos norāda arī nepieciešamie grozījumi likumā "Par nacionālās pretošanās kustības dalībnieka statusu", kas paredzētu kaut nelielu materiālu kompensāciju šiem cilvēkiem - nacionālajiem partizāniem, kuri ar ieročiem rokās ir cīnījušies pret okupācijas varu, par Latvijas brīvvalsts atjaunošanu un kuri šodien bieži vien galējā nabadzībā aizvada sava mūža nogali.

Frakcija "Latvijai" jau vairākas reizes dažādās formās ir mēģinājusi šo likumprojektu ievirzīt Saeimas apritē, bet tas allaž saduras ar vairākuma nepārvaramu un absolūti neargumentētu pretestību. Diemžēl konsekventi šiem grozījumiem pretojas arī vārdos nacionālās partijas - "Tçvzemei un Brīvībai" un LNNK. Faktiski tieši "Tçvzemei un Brīvībai" pārstāvis Juris Vidiņš ir visagresīvāk noskaņots pret šiem grozījumiem.

Tādējādi mēs viennozīmīgi redzam gan no iezīmētās politiskās perspektīvas, gan arī no šodienas realitātēm, ka patiesība par okupācijas laiku un valsts neatkarības atjaunošanas procesiem nav šodienas elitārajai varai izdevīga. Un nav izdevīga tādēļ, ka viņa ir atmaskojoša un parāda tās prettautisko būtību, kas pārmantota transformācijas procesā no okupācijas režīma elites un nomenklatūras. Tauta varēs dzīvot labāk tikai tad, kad šodienas komunistiskā elite tiks patriekta no varas gaiteņiem. Tautas kustība "Latvijai" ir uzsākusi šo cīņu. Mēs aicinām visus patriotus mūs atbalstīt un mums pievienoties.

Godātie kolēģi! Šodien mums ir dota iespēja balsot "par" vai "pret" konkrēto tekstu. Es aicinu visus balsot "par", pārvarēt savu iespējamo diskomfortu un sākt darbu pie īstas okupācijas seku izvērtēšanas un likvidēšanas Latvijā, strādāt visiem - gan Saeimā, gan arī ārpus tās, lai mēs spētu izmantot mūsu tautai doto neatkarības nostiprināšanas laiku un lai mūs atkal nepārsteigtu baismā Edvarda Virzas 1939.gadā rakstīto priekšnojautu piepildīšanās.

"Laiks šovasar vairs neies vecās sliedēs,

Būs puķes skumjas, bišu medus rūgts.

Uz tāliem ciemiem kumeļš netiks jūgts,

Un jasmīns zarains maijā neuzziedēs.

Par velti saule dienu tumsu kliedēs,

Prieks Jāņu naktī neatnāks pat lūgts

Un rokās savītīs zieds tikko plūkts.

Būs klajums baigs, aiz katra krūma biedēs.

Vējš miglu sarkanu pār laukiem dzīs,

Bez laika kokiem augļi nokritīs.

Par nastu būs, kas ir, un tas, kā nava.

Pats zemes dziļums jautāts paliks kluss,

Jo pārvērtusi ūdens avotus par vērmelēm

Būs nodevība tava."

Paldies, godātie kolēģi! Aicinu visus balsot "par" un nepalaist garām savu laiku. Paldies.

Sēdes vadītāja. Pirms mēs turpinām debates, es iepazīstināšu ar debatēs pieteikušos sarakstu un arī secību, kā ir iesniegti pieteikumi: Paulis Kļaviņš, Gundars Valdmanis, Juris Sinka, Aleksandrs Golubovs, Pēteris Tabūns, Aleksandrs Kiršteins, Jānis Jurkāns, Ervids Grinovskis.

Kļaviņa kungs, vai jūs trīs minūtes izmantosit? Paldies.

Es gribētu visu mūsu kolēģu vārdā teikt mūsu kolēģei Rudītei Leitenai, ka mēs nebūt nebijām aizmirsuši viņas dzimšanas dienu, bet mēs vienkārši izmantojām iespēju šodien viņu sveikt gan vārda dienā, gan dzimšanas dienā! (Aplausi.)

Vārds paziņojumam Robertam Zīlem - frakcijas "Tçvzemei un Brīvībai" deputātam.

R.Zīle (frakcija "Tçvzemei un Brīvībai").

Godātie Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas locekļi! Es aicinu uz īsu sēdi šajā pārtraukumā Prezidija zālē.

Sēdes vadītāja. Vairāk...

Vārds Jurim Vidiņam - frakcijas "Tçvzemei un Brīvībai" deputātam - paziņojumam.

J.G.Vidiņš (frakcija "Tçvzemei un Brīvībai").

Čečenu atbalsta grupu lūdzu palikt šajā zālē uz piecām minūtēm!

Sēdes vadītāja. Vidiņa kungs, izvēlieties, lūdzu, citas telpas! Starpbrīdī mēs vēlamies zāli izvēdināt.

J. G. Vidiņš. Tad aiz Prezidija zāles.

Sēdes vadītāja. Sarkanajā zālē ir remonts. Kolēģi, lūdzu, atcerieties...

J.G.Vidiņš. Sarkanajā zālē aiz Prezidija zāles...

Sēdes vadītāja. Sarkanajā zālē ir remonts. Kolēģi, lūdzu, atcerieties, ka šeit...

J.G.Vidiņš. Aiz Sarkanās zāles ir Baltā zāle, kur žurnālisti parasti sēž.

Sēdes vadītāja. Skaidrs. Vairāk paziņojumu nav. Lūdzu reģistrācijas režīmu! Lūdzu deputātus reģistrēties! Lūdzu Saeimas sekretāra biedri Janīnu Kušneri nolasīt reģistrācijas rezultātus!

J.Kušnere (6.Saeimas sekretāra biedre).

Cienījamie kolēģi, nav reģistrējušies: Raitis Apalups, Pēteris Apinis, Ģirts Valdis Kristovskis...

Sēdes vadītāja. Kolēģi, lūdzu jūs noklausīties reģistrācijas rezultātus, lai pēc tam nav pārpratumu!

J.Kušnere. Ģirts Valdis Kristovskis ir zālē. Ludmila Kuprijanova ir zālē. Jānis Priedkalns, Andris Tomašūns, Māris Vītols. Paldies.

Sēdes vadītāja. Pārtraukums līdz pulksten 11.00.

Sēdes vadītāja. Lūdzu deputātus ieņemt savas vietas! Lūdzu reģistrācijas režīmu! Lūdzu deputātus reģistrēties! Lūdzu rezultātu! Zālē ir 44 deputāti. Lūdzu zvanu!

Lūdzu atkārtot reģistrācijas režīmu! Lūdzu deputātus reģistrēties. Lūdzu reģistrācijas rezultātus. Zālē ir 58 deputāti. Turpinām darbu.

Paulis Kļaviņš - LZS, KDS un LDP frakcijas deputāts.

P.Kļaviņš (LZS, KDS un LDP frakcijas deputāts).

Ļoti cienījamā priekšsēdētāja! Godājamie kolēģi! Saeimas Juridiskās komisijas alternatīvajā priekšlikumā "Deklarācijai par Latvijas okupāciju" ir vairāki pozitīvi un visnotaļ pieņemami elementi, bet ir arī tādi trūkumi, kas šo priekšlikumu padara esošajā formā par noraidāmu. Lai to uzlabotu, trūkst viena būtiska momenta. Desmit gadus pēc Otrā pasaules kara beigām Latvijā turpinājās pretestība PSRS okupācijai, bruņota pretestība. Te arī manas frakcijas sekretārs ir izlaidis šo vārdu "bruņota"... Bruņota pretestība PSRS okupācijai, kurā, pēc vēsturiskiem datiem, ir iesaistījušies aptuveni 30 000 nacionālo partizānu un viņu atbalstītāju. Arī pēc bruņotās pretestības apspiešanas, neraugoties uz padomju režīma veiktajām represijām, ir turpinājusies inteliģences pretošanās kustība garīgajā un intelektuālajā jomā. Deklarācija par okupāciju nedrīkst saturēt vakuumu attiecībā uz vēstures liecībām par šo laiku 50 gadu garumā. Patriotiskas klišejas, nacionālromantiski štampi par cīņām, par noliegšanu, par pretestību, par noziedzniekiem... Galvenais, tas viss mums neko nedod, tam ir tukša skaņa, ja mēs skaidri un gaiši nepasakām, kas ir noticis. Vācija nebaidās no tā. 6 miljoni iznīcināto ebreju - šis skaitlis nav precīzi vēsturiski pierādāms. Līdz šai dienai nav. Bet Vācijā ir likums, kas paredz sodu jebkuram, kurš apšauba, publiski apšauba, 6 miljonu ebreju iznīcināšanu. Tāds cilvēks nāk tiesas priekšā. Bet pierādīt līdz precizitātei, līdz, tā teikt, komatam aiz nulles, nevar. Līdz šai dienai nevar. Līdzīgi tā tas ir pie mums. Mums netrūkst vēsturisku dokumentu. Būs grūti ticēt tiem, kuriem šo deklarāciju gribam dot, ka Latvija ir tiešām bijusi okupēta un Latvijas tauta nav brīvprātīgi pievienojusies Padomju Savienībai. Ja mēs noklusēsim to ārprātīgo traģisma un izmisuma pilno cīņu, kas risinājās Latvijā veselus desmit gadus pēc Otrā pasaules kara beigām, ja mēs to noliegsim, nākamās paaudzes mums nepiedos, bet pieskaitīs visu 6. Saeimu nožēlojamai kolaboracionistu kategorijai, kas gļēvi klusēja par savas tautas varoņiem un mocekļiem. Dokumentālo liecību netrūkst. Latvijas Valsts arhīvā Ludzas ielā glabājas 70 000 sējumu ar 40 000 lietām par cilvēkiem, kurus padomju režīms ir apsūdzējis pēc Kriminālkodeksa 58. un 59. panta, tātad - "par Dzimtenes nodevību" un "par bruņotu cīņu pret padomju iekārtu". Ne jau tādēļ, lai uzsāktu kaut kādu tribunālu, mums šis fakts ir jāpieņem, bet gan tādēļ, lai pamatotu okupācijas faktu. Ar to vien, ka mēs lūdzam atzīt okupāciju un paši atzīstam okupāciju, mēs nonākam gandrīz kuriozā stāvoklī. Ak tad tikai tagad jūs atzīstat, ka Latvija bija okupēta! Kur jūs visu laiku bijāt, kamēr Anglija, Amerikas Savienotās Valstis, Vācija un citas Rietumeiropas valstis neatzina Latvijas aneksiju, tātad skaidri un gaiši zināja, ka Latvija bija okupēta? To mēs tagad gribam kaut kādā veidā pierādīt. Kam? Sev? Citiem? Piepildīsim šo okupācijas deklarāciju ar saturu! Ar virsrakstu vien nepietiek, un saturs ir šīs cīņas atzīšana.

Tāpēc es liedzos pieņemt "amputētu" deklarāciju. Ja mēs esam tik ilgi varējuši iztikt bez šīs deklarācijas, mēs varam vēl vienu nedēļu iztikt bez tās, bet tad tanī ir jābūt šim būtiskajam papildinājumam - Latvijā bija desmit gadus ilgstoša bruņota cīņa. Un mums ir uz ko atsaukties.

Komunistu partijas Centrālās komitejas 6. plēnumā 1953. gadā Kalnbērziņš ir ziņojis šādus faktus, ka 1953. gadā: "Republikā vēl arvien nav likvidētas pagrīdes buržuāziski nacionālistiskās organizācijas, kuras realizē pretpadomju propagandu un slepkavo padomju cilvēkus. Pēc nepilnām ziņām, republikas teritorijā uz šo brīdi darbojas 13 bandītu grupas, 133 atsevišķi darbojošos bandītu un 77 nelegālistu. Laika posmā pēc kara buržuāziski nacionālistiskie bandīti ir nogalinājuši 1660 padomju aktīvistus." Šajā Kalnbērziņa runā, protams, mēs sadzirdam skaidru ideoloģisko pozīciju. Viņam nav nacionālo partizānu, viņam nav cīnītāju, viņam ir tikai bandīti un tie, kas piekrita Latvijas okupācijai un kas palīdzēja to uzturēt. Priekš Kalnbērziņa, tie, protams, nav kolaboracionisti, bet gan padomju cilvēki. Vienkārši. Bet es domāju, ka mums vajadzētu jau būt šim nervam, ka mēs spējam izšķirt, kas ir kas. Tālāk no Kalnbērziņa runas: "Pagājušajā gadā vairākās Rēzeknes, Rīgas, Talsu un citās vidusskolās tika atklātas pagrīdes organizācijas, kuras veica aktīvu pretpadomju darbu un gatavoja teroristiskus aktus. Nākas atzīt, ka pēdējā laikā LKP CK un Republikas Ministru padome, vietējie partijas un padomju orgāni uz vietām nodeva visas lietas par naidīgās nacionālistiskās pagrīdes likvidēšanu Iekšlietu ministrijas orgāniem, kuri savukārt plaši izmantoja represijas. Republikā laikā no 1945. līdz 1953. gadam represēti pavisam," lūdzu, ieklausieties, "119 000 cilvēku." Līdz 1953. gadam - 119 000 cilvēku! "No tiem bijušie Valsts drošības ministrijas orgāni arestēja 26 500 cilvēkus, nogalināti kā bandīti 2321 cilvēks, kā kulaki un bandītu atbalstītāji ārpus republikas robežām izsūtīti 43 702 cilvēki. Milicijas un prokuratūras orgāni arestējuši 46 350 cilvēkus." Un mēs kaunēsimies pateikt, ka bija organizēta bruņota pretestība! Kurš ticēs, ka Latvija bija okupēta? Mums vajag faktus, un tie mums ir.

Ņemsim izvilkumu no LKP CK administratīvo, tirdzniecības un finansu orgānu daļas izziņas CK biroja locekļiem par Iekšlietu ministrijas pasākumiem nacionālās pagrīdes likvidēšanā uz 1954. gadu. "Slepeni. Sevišķā mape." "Pçckara gados Latvijas PSR Iekšlietu ministrijas orgāni veikuši nozīmīgu darbu, lai sagrautu pretpadomju nacionālistisko pagrīdi un tās bruņotos bandītiskos formējumus. Šajā laika periodā likvidētas bruņotas bandas ar dalībnieku skaitu tajās 9764 cilvēku, bez tam dezorganizēšanas ceļā legalizēti 10 268 cilvēku..." Tātad šinī kategorijā ir kopumā 20 032 personas. Un tālāk šinī ziņojumā ir pieminēts: "Tomēr republikas Iekšlietu ministrijas orgāni, neskatoties uz pagājušo lielo laika periodu pēc republikas atbrīvošanas, nav spējuši izpildīt tiem doto uzdevumu - bruņoto bandu pilnīgu likvidēšanu un nacionālistiskās pretpadomju pagrīdes likvidēšanu. Līdz šim laikam," te ir domāts 1954. gads, "pçc Iekšlietu ministrijas ziņām, republikas teritorijā joprojām operē 10 bruņotas bandgrupas ar skaitu 30 cilvēku dalībnieku, 70 bandītu vieninieku un vairāk nekā 50 cilvēku nelegāļu."

Un vēl. Izvilkumi no LPSR VDK priekšsēdētāja ģenerālmajora Vēvera ziņojuma LKP Centrālajai komitejai 1961. gada 6. februārī: "Neraugoties uz partijas organizācijas un VDK veiktajiem pasākumiem, naidīgās izpausmes pagājušajā, 1960. gadā turpinājās. Šīs izpausmes, salīdzinot ar iepriekšējo gadu, skaita ziņā nav mazinājušās, vienīgi mainījušās to formas. 1960. gadā, salīdzinot ar 1959. gadu, pretpadomju lapiņas izplatītas divas reizes mazāk, turpretim atklātas cita veida pretvalstiskas darbības. 1960. gadā tikuši norauti un apgānīti 64 valsts karogi, 1959. gadā 14 šādi gadījumi. (..) Valsts drošības un milicijas orgāni par valsts karoga noraušanu 1960. gadā aizturēja 51 cilvēku (..). No iepriekš minētajiem piemēriem izriet, ka naidīgo spēku nodomu galvenie izpildītāji ir svārstīgie elementi no jaunatnes vidus. (..) 1960. gadā republikas valsts drošības orgāni atklāja piecas jauniešu pretpadomju grupas Rīgā, Daugavpilī, Liepājā un Bauskas rajonā."

Es varētu turpināt, bet pietiek ar šiem dažiem piemēriem, lai atgādinātu, ka ir runa par ļoti nozīmīgu vēstures faktu, kas skar mūsu pagātni - laiku tieši pēc Otrā pasaules kara. Mēs to deklarācijā nedrīkstam noklusēt. Ne jau tādēļ, lai uzsāktu uz šīs deklarācijas pamata kaut kādu tribunālu, bet tādēļ, ka mums ir vajadzīgs piepildījums. Citādi iznāk, ka mums ir gan nacionālās pretestības kustības dalībnieki, jo tādu likumu mēs pieņēmām - likumu "Par nacionālās pretošanās kustības dalībnieka statusu,- taču pašas kustības vai nu nav, vai mēs kaunamies to pieminēt. Vai mums ir bailes to pieminēt. Un tādēļ mums, šai 6.Saeimai, būs jāizšķiras, ar kādu saturu mēs piepildām Latvijas okupācijas deklarāciju - ar vispārīgām frāzēm vai ar vissāpīgāko faktu par šīm cīņām, par nepadošanos, par pretestību, par upuriem, par traģēdijām, kuru dēļ mēs nedrīkstam klusēt.

Mans krusttēvs, kas gāja bojā pie Madonas cīņā 1949.gada 13.novembrī, gāja bojā kopā ar visu savu grupu, ko viņš komandēja, pie Sūniņu mājām, - viņš man nepiedotu, ja es šodien, 6.Saeimas deputāts, par viņu nerunātu. Mīļie draugi, es domāju, ka mēs esam nacionālas neatkarīgas valsts atbildīgi pilsoņi. Tāpēc pacietīsimies ar šīs deklarācijas pieņemšanu, nepieņemsim to šinī formā! Tā ir "amputēta" deklarācija. Vai nu... es esmu ar mieru, ka to pieņem pirmajā lasījumā, ja to var grozīt, ja to var papildināt, un es domāju, ka Saeimas kārtības ruļļa 118.paragrāfs... (Starpsauciens no zāles: "Skaids, kā āmen baznīcā...")

Sēdes vadītāja. Es atvainojos, Kļaviņa kungs, 15 minūtes ir pagājušas. Jūsu laiks debatēt ir beidzies. Paldies.

Gundars Valdmanis - Latvijas Vienības partijas frakcijas deputāts.

G.Valdmanis (Latvijas Vienības partijas frakcija).

Godājamais Prezidij! Kolēģi! Es ticu, ka mēs šodien esam nobrieduši tam, ka mēs arī deklarēsim, ka Latvija okupēta. Ka mēs to balsošanas pogu spiedīsim. Mums visiem būs cieņa un gods, ka mēs to darām. Bet, kā Kļaviņa kungs teica, mēs nedrīkstam piemirst tos citus, kas savā dzīvē ar daudz grūtākiem "þestiem", ar daudz smagākām sekām 50 gadu laikā deklarēja to, ka viņi ir okupēti. Kārlis Ulmanis lūdza saviem ierēdņiem un tautai palikt uz vietas un nepakļauties. Visspilgtākais piemērs, ko es gribētu minēt, būtu Kārļa Ulmaņa iekšlietu ministrs Veidnieka kungs. Tur ir visspilgtākais piemērs, ka mēs bijām okupēti, jo viņš nebija ar mieru Padomju Savienībai nodot Latvijas drošības noslēpumus un viņš ir vienīgais no Ulmaņa ministriem, kurš tika nošauts. Viņa atraitne dzīvo tagad Mežaparkā savā mājā, bet tā ir daļēji vēl okupēta māja. Neviens viņai vērību nepiegriež. Manuprāt, viņa ir Latvijas pirmā dāma, bet neviens viņai māju neremontē.

Runājot par okupācijas deklarēšanu, ir jāatceras, ka 35 000 cilvēku nepakļāvās un tika aizsūtīti uz Sibīriju Baigajā gadā. Bet tanī pašā laikā trimdā Kārļa Ulmaņa sūtņi deklarēja, ka Latvija nav iegājusi PSRS, un lielā pasaules daļā Kārļa Zariņa cilvēki noturēja to pozīciju, ka Latvija bija okupēta, un arī tas mums jāatminas. Viņiem tas nebija viegli. Viņiem bija viskautkādi piedāvājumi, viņiem bija arī viskautkādi draudi, par to uzzinām, kad lasām par viņiem. Arī "Kurzemes katlā" latviešu zaldāti deklarēja, ka viņi ir okupēti, ka viņi grib savu neatkarību, un daudzi pazaudēja savas dzīvības jeb savu nākotni.

Okupācijas laikā daudziem bija jāizvēlas, vai viņi pakļausies okupētājiem, nodos citus latviešus vai paliks ārpus okupētāju struktūrām un viņu karjera cietīs. Arī šodien mums viņi ir jāatminas un viņi jāgodina. Mēs šodien darām, - un es ceru, ka mēs to izdarīsim, - vienu ļoti svarīgu soli. Jo mēs kā tautas pārstāvji pasaulei atgādināsim, ka mēs bijām okupēti tos 50 gadus. Bet to mēs nedrīkstam darīt, piemirstot tos cilvēkus, tādus kā Kļaviņa kunga tēvu vai vectēvu, kas, būdami mežabrāļi, aizgāja bojā, jo tie to okupācijas faktu, smagi cīnīdamies, deklarēja, viņiem tā cīņa beidzās ar daudz smagākām sekām nekā mums šodien.

Es aicinu balsot "par", jo ir jau par daudz ilgi gaidīts. Mums ir vēl daudz kas jābūvē virsū uz tās "grīdas", ko mēs šodien būvējam, kā to Kreituses kundze mums atgādināja. Bet nedarīsim to, piemirsdami tos citus, kas ir to deklarējuši daudz spilgtākā veidā, nekā mēs to šodien darīsim, piespiežot vienkārši kādu balsošanas pogu. Paldies. Balsosim "par", lūdzu!

Sēdes vadītāja. Juris Sinka - frakcijas "Tçvzemei un Brīvībai" deputāts.

J.Sinka (frakcija "Tçvzemei un Brīvībai").

Cienītie kolēģi! Čerāna kungs mūs nodēvēja par radikāļiem. Es nevaru nereaģēt uz retoriku, kas izklausās skaista un dedzīga, bet kaut kur aiziet tā, šķērsām. Čerāna kungs, lai gan ir ar Universitātes izglītību, Dievs zina, vai ir padomājis par radikālisma un radikāļa definīciju. Labi, tam sakars ir ar saknēm - kaut ko pamatīgi darīt.

Tad es pateikšu, ka man ir viens jautājums. Un tam ir sakars arī ar mūsu frakcijas "Tçvzemei un Brīvībai" variantu. Kustībai "Latvijai" ir jābūt absolūtā skaidrībā - vai nu 1949.gada Ženēvas konvencija Latvijā darbojas, vai ne. Ja viņa darbojas, tad visi tie, kas ir ienākuši vai iesūtīti Latvijā okupācijas laikā, ir nelegāli iebraukuši, un, lai kā mums varbūt sirds sāpētu par dažiem, mēs nevaram ignorēt šo starptautiskā likuma faktu. Angļiem ir labs teiciens: "Jûs nevarat apēst torti vai kūku un atstāt to uz galda. Jūs to vai nu apēdat, vai atstājat neēstu." Un tā tas ir arī šajā gadījumā: jūs vai nu pieņemat šo konvenciju, kas attiecas arī uz Latviju, vai jums tā ir jānoraida. Tātad, Čerāna kungs, izšķirieties! Un, ja jūs izšķiraties par to konvenciju, tad jums jāpieņem mūsu "radikālisms", ko es lieku pēdiņās.

Bet tieši tādēļ ir nozīme mūsu frakcijas - frakcijas "Tçvzemei un Brīvībai" - variantam, jo tur ir pieminētas tās konvencijas. Mums ir mūsu prasība jābāzē arī uz likumu - starptautiskajiem likumiem. Protams, arī Juridiskās komisijas variants piemin 1920.gada Miera līgumu un tā ignorēšanu, kas ir ļoti svarīgs, būtisks fakts. No tā viedokļa, arī šis variants mums būtu pieņemams, tikai mēs labprāt gribētu precizēt vienu rindkopu, kurā pieminētas Vācijas veiktās deportācijas. Tā kā šeit ir, tā teikt, vienā elpā pieminētas deportācijas, ko izdarīja jau Staļina pirmajā tā saucamajā Baigajā gadā un vēlākajos gados, tad rodas tāds neprecīzs priekšstats par kaut kādām līdzīgām masveidīgām deportācijām vācu okupācijas laikā. Mēs nenoliedzam vācu okupāciju, tikai varbūt mūsu vēsturniekiem, pašiem mūsu latviešiem, kas pietiekami nobrieduši savā vecumā... atcerēsimies, kāds atvieglinājums bija 1941.gada jūlija sākumā, pēc Baigā gada! Protams, var argumentēt un filozofēt: ja pirmie okupētāji būtu bijuši nacionālsociālisti, tad mēs varbūt būtu tikpat atviegloti un ar tādām pašām sekām mēs būtu tikpat atviegloti bijuši, ka kāds cits mūs atbrīvo. Bija viens tāds atvieglinājuma laiks.

Šajā sakarā es gribētu nolasīt pāris teikumus no vēstules, ko, iespējams, jūs citi arī esat redzējuši, ko ir atsūtījis Latvijas Politiski represēto apvienības valdes priekšsēdētājs Aivara kungs. Un, proti, viņš ieteic tajā rindkopā, kur ir pieminētas deportācijas, to rindkopu rakstīt tā: "Otrā pasaules kara kauju gaitā vācu bruņotie spēki uz laiku padzina Sarkano armiju no Latvijas teritorijas, pārtrauca sarkanā terora darbību Latvijā un iedibināja savu režīmu, kas nepieļāva Latvijas valstiskuma atjaunošanu." Un tiešām tā tas bija. Pēc tam nāca represijas pret ebreju tautības iedzīvotājiem, arī pret latviešiem dažādos veidos, bet tikai tādu plašu deportāciju jau nebija. Bet arī mūsu cīņas tālāk būtu... Par to jau plaši runāja Kļaviņa kungs. Es negribu nekādā ziņā atkārtoties. Bet šajā deklarācijā, ko es uzskatu par ievadu, par preambulu, kas būtu pieņemama. Pirmkārt, ja iespējams, mūsu frakcijas "Tçvzemei un Brīvībai" variantu, jo tur ir tiešām minētas šīs konvencijas, un es domāju, ka ar tām mēs varam vislabāk pārliecināt mūsu Rietumu un citu pasaules valstu partnerus par mūsu lietas juridisko pamatu. Bet tālāk vajadzētu šo ievadu papildināt ar kaut ko līdzīgu Baltajai grāmatai, kuru ir pieminējusi... kuras ideju ir pieminējusi, piemēram, pasaules "Daugavas vanagu" Centrālā valde. Un viņi par to ir arī, man šķiet, griezušies šinī jautājumā pie mūsu Prezidija un valdības, un Valsts prezidenta. Tā tai idejai būtu jātop īstenotai un jāpapildina šis okupācijas deklarācijas ievads.

Vēl no šīs Politiski represēto apvienības vēstules ir pieminams sekojošais, kas būtu ieteicams šinī deklarācijā: smago okupācijas gadu komunistiskā terora apstākļos Latvijas pilsoņos nenorima brīvības un neatkarības atjaunošanas centieni, kas izpaudās dažādos nacionālās pretošanās kustības veidos, ko nežēlīgi apspieda Padomju Savienības Valsts drošības dienests.

Kļaviņa kungs pieminēja šo mūsu mežabrāļu, nacionālo partizānu cīņu. Pēc dažas informācijas un datiem, kas ir manā rīcībā, šī cīņa pat turpinājās ilgāk, līdz 1958.gadam. Partizānu darbība jau sākās 1941.gada, Baigā gada, beigās. Un šo faktu mēs nevaram ignorēt. Mēs nevaram ignorēt, nepieminēt latviešu leģionārus. Nule ir saņemta vēstule no Olaines bijušo leģionāru grupas, kurā ir teikums: šie sirmie vīri, kuri jaunībā ziedoja sevi cīņai par Latviju... Jā, mēs cerējām, kā jūs zināt, ka atgriezīsies... atkārtosies 1919.gads, ka mums būs savi spēki un mēs varēsim padzīt abus, i tos zilipelēkos, i tos utainos, kā mūsu leģionāri dziedāja. Bet nu tas neizdevās. Bet tas nenoliedz to faktu, ka mūsu leģionāri, jā, sešpadsmitgadīgi un septiņpadsmitgadīgi zēni, kas būtu varējuši izvairīties no karadienesta, 1944.gada augustā šeit, Rīgā, kad Sarkanā armija jau bija Vidzemē, kad Sarkanā armija jau bija ieņēmusi pusi Latgales un bija vēl tālāk, - šie zēni neatteicās no karadienesta šausmīgi nelabvēlīgos apstākļos. Ko tas nozīmē? Ka viņos bija šī nacionālā dzirksts - par brīvo Latviju. Zināmā mērā tā: vienkārši izsakoties, uzspļaut tiem nacionālsociālistiem - mēs domājam par brīvo Latviju. Viņiem vismaz bija atļauts dziedāt "Dievs, svētī Latviju" un visas patriotiskās dziesmas. Viņi gāja ar savu sarkanbaltsarkano vairodziņu. Ir starpība, ja domājam par to 130., ja nemaldos, korpusu... Un tāpat nekad nesaukšu Kurzemi par "katlu", bet par cietoksni. Tā ir vienīgā Padomju Savienības - to lieku pēdiņās - "teritorijas daļa", kuru neatbrīvoja, kura palika neieņemta līdz pašām kara beigām, un tad liela daļa mūsu leģionāru kļuva par mežabrāļiem. Jā, tur ir arī manas ģimenes locekļi un tā tālāk, bet, man liekas, te nebūs šeit klāt gandrīz neviena, kas kaut kādā veidā nav saistīts ar šiem vīriem un zēniem. Ir starpība, kaut kur šajā deklarācijā vajadzēja atspoguļot šo faktu, bet tas nav tur, bija jāparāda Rietumiem, ka mēs tiešām esam asinis lējuši, ka mēs esam zaudējuši 80 000 vīru no apmēram 140 000, kas bija iesaistīti, tā ir mūsu deva - un šausmīgi smaga deva mūsu latviešu tautai. Paldies.

Sēdes vadītāja. Godātie deputāti, gribu jums atgādināt Kārtības ruļļa 118.panta astoto daļu: "Ja iesniegti priekšlikumi par grozījumiem patstāvīgajā priekšlikumā..." Līdz šim brīdim ir bijušas tikai runas. Iesniegts priekšlikums ir tikai tad, ja tas ir noformulēts rakstiski... un ja ir norādīts, kur tas ir iekļaujams, un ja tas ir iesniegts komisijā. Lūdzu to ņemt vērā tiem, kas aicina izdarīt labojumus, neiesniedzot praktiskus priekšlikumus.

Aleksandrs Golubovs, pie frakcijām nepiederošs deputāts.

A.Golubovs (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Godātā Saeima! Es gribu pievērst cienījamo deputātu uzmanību dažiem faktiem, kam sakars ar šo deklarāciju, faktiem, kurus deklarācija noklusē, neņem vērā. Šos vēsturiskos faktus nedrīkst noklusēt, nedrīkst arī traktēt atrauti no tā laika - pirmskara atmosfēras, ar atpakaļejošu spēku dot tiem pilnīgi pretēju vērtējumu. 1939.gada 5.oktobrī bija noslēgts PSRS un Latvijas savstarpējās palīdzības pakts, bija sācies Otrais pasaules karš, Liepājā un Ventspilī saskaņā ar šo paktu tika izveidotas PSRS karaspēka, vispirms jūras karaspēka, bāzes. 1940.gada jūnijā ar Kārļa Ulmaņa valdības piekrišanu - tad Saeima nepastāvēja - Latvijā tika izvietotas papildu Padomju karaspēka daļas, saukt to par Latvijas okupāciju nebūtu korekti. Vismaz 1940.gada jūlijā demokrātiski ievēlētā Saeima Padomju karaspēka daļu ienākšanu Latvijā tā nekvalificēja, un gribu piebilst, ka tieši Latvijas Republikas valstsvīri pieprasīja Latvijas pieņemšanu Padomju Savienības sastāvā. Ir taču vēl dzīvi to dienu notikumu un Saeimas sēžu dalībnieki. Uzdosim sev jautājumu: vai padomju varas būtība un ārējās izpausmes, formas Latvijā pirmskara gadā un pēckara gados bija savādākas nekā, teiksim, Baltkrievijā, Ukrainā, Gruzijā, Kazahijā vai kādā citā republikā, tajā pašā Krievijā? Taču neviens nekādas atšķirības nenosauks, lai teiktu, ka Latvijā tas ir bijis okupācijas režīms, bet Baltkrievijā - kaut kāds cits. Tur bija tāda pati plānotā ekonomika, tāda pati izglītības, veselības aizsardzības un sociālās aprūpes sistēma, nekādas atšķirības. Vienā no žurnāla "Latvijas Arhīvi" pagājušā gada numuriem publicēts pētījums par to, ka, izrādās, leģionāri Latvijā pilnībā pratuši izmantot bezmaksas augstākās izglītības, arī aspirantūras priekšrocības un ieguvuši relatīvi uz 100 tūkstošiem iedzīvotāju lielāku augstskolu beigušo un disertācijas aizstāvējušo cilvēku skaitu nekā vidēji visi Latvijas vai citas republikas iedzīvotāji. Tātad ierobežojumi nav bijuši pat leģionāriem - ražošanas, kapitālieguldījumu ziņā, veselības aizsardzībā, jā, arī veselības aizsardzībā. Latvijā vienmēr ir bijusi pat priekšroka, mēs tagad pat nezinām, ko darīt ar uzceltajām slimnīcām, gribam sašaurināt, iznomāt komercstruktūrām, samazināt ārstu un medmāsu skaitu. Gribam slēgt medmāsu skolas - un ne tikai gribam tās slēgt, bet tās jau ir slēgtas - un darām to apstākļos, kad iedzīvotāju dabiskais pieaugums ir ar mīnusa zīmi, jo cilvēki masveidā izmirst. Šo situāciju esam radījuši mēs paši, mūsu valstsvīri, un sekmējuši mēs, likumdevēji. Bet tagad mēs kā ubagi gribam vērsties ar šo deklarāciju pie pasaules tautām, ar izstieptu roku lūgt dāvanu: lūk, mēs bijām okupēti, tagad mums radušās izdzīvošanas problēmas. Bet lielāko daļu šo izdzīvošanas problēmu radījām mēs paši, mūsu ievēlētie valdībasvīri. Šodien grūti spriest, kāds varētu būt starptautiskais atbalsts mūsu deklarācijai, ko teiks ANO. Līdz šim tur par okupāciju Latvijā netika uzklausīts. Kāds atbalsts būs Krievijā? Nupat ievēlētais Krievijas valdības vadītājs Černomirdins uzlūdzis Šķēles kungu uz pārrunām Maskavā. Tagad mūsu delegācijas vadītājam kā ceļamaizi dosim līdzi šo deklarāciju. Šķēlem tas ir Saeimas "lâča pakalpojums". Es uzskatu, ka nav neviena vēsturiska un juridiska pētījuma par šo jautājumu, tāpēc vajag vispirms veikt pētījumus un vajag, lai to veiktu nepolitizētie, neatkarīgie vēsturnieki un juristi. Šo apsvērumu dēļ Latvijas Sociālistiskās partijas deputāti balsos pret šo deklarāciju kopumā, jo konceptuāli neatbalsta to. Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītāja. Pēteris Tabūns - LNNK un LZP frakcijas deputāts.

P.Tabūns (LNNK un LZP frakcija).

Cienījamie kolēģi! Jūs šodien esat, nu, noskaņoti diezgan interesanti, jāteic, sevišķi lielas uzmanības nav šā jautājuma apspriešanā, bet tas mani zināmā mērā pat... man tas ir saprotams, jo nu ir pienācis brīdis, ka es jūtu, ka problēmu... par to, ka šodien nobalsosim par okupācijas fakta atzīšanu, man vairs šaubu nav. Es tā domāju. Un tādēļ es gribētu mazliet atgādināt to, kā mēs nonācām līdz šim brīdim. Kopš paša atmodas sākuma. Nemaz nerunāsim par iepriekšējo laiku. Augstākā padome jau lēma, bija arī attiecīgs dokuments par okupācijas fakta atzīšanu. Es nesaukšu šodien vārdā, es esmu no šīs tribīnes 5.Saeimas laikā nosaucis šo cilvēku uzvārdus, daži no viņiem sēž zālē arī šodien, tie, kuri kavēja šā dokumenta pieņemšanu. Tā ir pagātne. Šodien viņi, es domāju, balsos jau "par", un tādēļ es gribētu teikt: labāk vēlāk nekā nekad. Lai gan, protams, tas mums ir darījis daudz ļauna jeb, pareizāk sakot, nav palīdzējis risināt Latvijā ļoti būtiskas problēmas. Ja mēs, Augstākā padome vai 5.Saeima, būtu šo okupācijas faktu atzinuši oficiāli... It īpaši tad, kad mēs runājām par līgumiem ar Krieviju, kad līgums tika sastādīts, pēc tam parakstīts un pieņemts Saeimā... kad mēs runājām par Pilsonības likumu un tā realizācijas gaitu un tā tālāk... mēs, LNNK, "Tçvzemei un Brīvībai", šeit no šīs tribīnes esam par to runājuši ne reizi vien. Berklava kungs, kurš sēdēja šeit 5.Saeimā pirmajā rindā, un nereti vien arī es - mēs kāpām tribīnē un atgādinājām, ka, cienījamie kolēģi, ir pēdējais laiks izdarīt to. Tad uz mums skatījās kā "uz baltajiem zvirbuļiem" un reizēm smīkņāja: kad jums apniks to atgādināt? Labi, ka pavisam nesen īsi pirms šā dokumenta pieņemšanas atgādinātāju ir kļuvis daudz vairāk, tas ir labi, bet žēl, ka tas ir nedaudz nokavēts. Un žēl, ka šeit, 6.Saeimā, ir daži "mohikāņi", es gribētu teikt, piemēram, Golubova kungs, kurš mums jau te ne visai sen atgādināja un mēģināja pierādīt, ka okupācija nav notikusi. Šodien viņš darīja kaut līdzīgu, tikai tādā drusciņ maigākā formā un ne vairs tik skaļā balsī. Es domāju, ka... Es gribētu teikt, ka Golubova kungs nav pamodies, bet man liekas, ka viņš ir dubultpamodies, jo viņš domā par kaut ko citu, pavisam par kaut ko citu, par to, par ko Krievijā vēl aizvien domā dažādi spēki, kuri tīko pēc Latvijas. Palasiet šodien avīzē: omonieši draud Prokuratūrai. Tā rakstīts šīsdienas laikrakstā "Diena". Vai tas nav nopietni? Vai nav nokavēts šā fakta atzīšanas moments? Tad varbūt tas nebūtu noticis šodien. Es to atgādinu, lai mēs nebūtu tik mīkstčaulīgi, kādi bija deputāti Augstākajā padomē un bieži vien - un ļoti bieži - arī 5.Saeimā, izšķirot valstij ļoti svarīgus jautājumus.

Un vēl. Čerāna kungs, mani pārsteidz, ka jūs pēkšņi esat pamodies. Nu, ir labi, ja pamostas. Es gribēju teikt, ka jūs esat čučējis visus šos gadus un nezināt nemaz, ko šie nacionālradikāļi ir darījuši, kā cīnījušies visus šos gadus, lai šodien jūs šeit, Saeimā, sēdētu un lai varētu no papīrīša nolasīt nezin kā uzrakstīto savu runu un tur sarunātu dažādas muļķības. Patiešām dīvaini, jūs neredzējāt, jūs nemaz nezināt, tātad neesat lasījis avīzes. Es varu saprast, ka politikā jūs neesat piedalījies un nezināt, kas ir noticis šajos gados. Kas tad ir cīnījušies? Tie nacionālradikāļi šeit, 5.Saeimā, - mēs iesniedzām šos dokumentus par okupācijas fakta atzīšanu. Diemžēl tas netika pieņemts. Tā ir pavisam cita lieta. Bet nevajag tagad šodien pēkšņi kļūt par to vienīgo, kurš nu ir valsts un tautas aizstāvis.

Bet es šodien gribu atgādināt vienu no šodien svarīgākajiem uzdevumiem. To, kas šodien deklarācijā nav īsti strikti parādījies. Bet man ir simpātisks tas, kas ir rakstīts frakcijas "Tçvzemei un Brīvībai" izstrādātajā memorandā. Tur ir rakstīts šādi: "pieprasīt 50 okupācijas gados nelikumīgi ieplūdināto PSRS civilpersonu repatriāciju no Latvijas uz viņu etnisko dzimteni vai ļaut tiem emigrēt uz Jaltas konferences dalībvalstīm un Vāciju saskaņā ar starptautisko tiesību normām un principiem, lai dotu iespēju latviešiem kā pamatnācijai pastāvēt savā etniskajā dzimtenē;".

Un nākamais punkts ir: "atbalstīt Latvijas valsts likumīgās prasības pret Krievijas Federāciju kā PSRS tiesību un pienākumu pārmantotāju par 50 okupācijas gados nodarīto zaudējumu atlīdzību Latvijas valstij un tās pilsoņiem." To diemžēl 6.Saeima, 5.Saeima arī bija aizmirsusi, neko nedarīja. Un nedara šobrīd arī valdība. Kāpēc nav šīs repatriācijas programmas? Kāpēc nekas netiek darīts, lai militārie okupanti, kuri šeit, Latvijā, dzīvo un kuru šeit ir tūkstošiem... Pašlaik saka, ka PSRS militāristu šeit ir 19 000. Viņu ir krietni vairāk. Vismaz pareizinot trīs četras reizes... kopā ar ģimenēm, kā es esmu atgādinājis, tie ir 230 000! Kāpēc tas jautājums netiek risināts? Lūk, ja mēs šodien neesam ietvēruši šajā dokumentā šīs lietas - un es jūtu, ka diez vai tas izdosies, - tad, es domāju, vajadzētu sekot valdībai ar attiecīgu dokumentu pieņemšanu šajā sakarībā. Ir pēdējais laiks to darīt. Ir pēdējais laiks to darīt! Šodien mēs bieži vien esam tādi miegaini, tādi piesardzīgi. Redziet, tas dokuments arī ir uzrakstīts tādā ļoti, ļoti piesardzīgā valodā: ka' tik kādu mēs kaut kur neaizskaram... Galu galā, ir jāpasaka skaidri un gaiši, kas ir kas, - un it īpaši šodien, lai mēs varētu beidzot... Daudzi jau baidās teikt šos vārdus - deokupācija, dekolonizācija, derusifikācija. Es to esmu atgādinājis atkal un atkal un atgādinu arī šodien: tas mums ir jādara! Diemžēl šo uzdevumu mēs esam aizmirsuši. Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītāja. Aleksandrs Kiršteins. Lūdzu jūs pieteikt pašam sevi: kā runāsiet - kā deputāts vai kā ministrs. Jo runas laiks no tā ir atkarīgs. Kā ministrs? Kā LNNK un LZP frakcijas deputāts.

A.Kiršteins (LNNK un LZP frakcija).

Godājamais Prezidij! Godājamie deputāti! Katram dokumentam var būt divas nozīmes: viena - gūt reālu, praktisku labumu valstij, otra - vingrināties daiļrunībā, lai uzsvērtu savas partijas nopelnus. Pēdējais, manuprāt, attiecas arī uz Zīgerista partijas oratoriem - konkrēti, Čerāna kungu, kurš teica, ka nezin kāpēc 1990.gadā vai vēlāk neesot pieņemts šāds dokuments. Vajadzētu pajautāt Zīgerista kungam, kāpēc viņš to nepieņēma 1990.gadā un kur viņš tajā laikā bija?

Čerāna kungs acīmredzot nezina arī - Tabūna kungs viņam nepietiekami izskaidroja -, ka tika pieņemti, manuprāt, divi spēcīgāki dokumenti. Pirmais: tika Augstākajā padomē atcelts iepriekšējais - LPSR Augstākās padomes Prezidija 1944.gada lēmums par Abrenes apriņķa pagastu pievienošanu Krievijas Federācijai. Varbūt tas neizskanēja tik spēcīgi, bet tas bija praktisks dokuments, kurš ir spēkā un kurš nav atcelts līdz šim brīdim. Tas ir viens visbūtiskākais dokuments.

Otrs. Protams... un ir arī citi dokumenti - tādi kā kompartijas aizliegšana, nosodīšana, arī tur jūs varat izlasīt par okupāciju, par tās nosodījumiem un tā tālāk.

Pāriesim pie šā dokumenta. Es domāju, ka šādam dokumentam varētu būt kādas trīs vai četras nozīmes - uzsvērt, kādas ir okupācijas sekas, kuras, es saprotu, faktiski... ja būtu trīs tādas grupas - zaudējumu grupas... okupācijas sekas un tās radītie zaudējumi, es gribu uzsvērt, ir tātad:

1) materiālo vērtību zaudēšana;

2) cilvēku zaudējumi gan brīvības cīņās, gan nometnēs, gan emigrācijā;

3) tas šeit ir izlaists - teritoriālie zaudējumi.

Manuprāt, vislabākā būtu bijusi frakcijas "Tçvzemei un Brīvībai" sastādītā deklarācija, ja tur nebūtu stilistiskā un arī politiskā ziņā pāris nekorektu lietu. Jo, ja mēs atsaucamies uz konvenciju, kas ir pieņemta pēc kara, tad, jājautā, ko darīt ar tiem cilvēkiem, kas nelikumīgi ir iebraukuši piemēram, līdz 1940. gadam. Ženēvas konvencija ir spēkā no 1949.gada. Viņu ir pietiekami daudz. Un arī citi... ar esošajiem vēlākajiem dokumentiem... Jā, deklarācijas princips ir pareizs, bet tā ir vāji sastādīta no starptautisko tiesību viedokļa. Es biju domājis, ka Juridiskā komisija sintezēs varbūt un uztaisīs drusciņ labāku to dokumentu. Es, protams, gribu aicināt atbalstīt šo, jo te ir arī dažas labas lietas. Es tikai gribu pateikt vienu lietu: šaubos, vai šeit bija pareizi izvairīties no tā, ka... Te ir pieminēti tie iebraucēju tūkstoši, kuri šeit tika ievesti, un tālāk ir pieminēti cilvēku zaudējumi, un tad uzreiz sākas teksts par Latvijas tautas kustību, bet ir izlaisti tieši šie teritoriālie zaudējumi, kuriem acīmredzot šeit bija jābūt iekšā noteikti. Tas ir viens.

Otrs. Es arī nedomāju, ka šāda veida deklarācija palīdzēs atjaunot zaudēto cilvēku skaitu vai uzlabot demogrāfisko situāciju. Acīmredzot to var izdarīt, tikai uzlabojot ekonomisko situāciju, tā kā mūsu ģeogrāfiskā vieta ir tāda, ka mēs savu ekonomisko situāciju acīmredzot varam uzlabot gan ar starptautisko tirdzniecību, gan ar tranzītu. Es arī saprotu šīs deklarācijas sastādītāju varbūt tīri tādu kutelīgu situāciju. Kas ir primārs - vai labas attiecības ar kaimiņvalstīm vai, teiksim, politiski pareizi un principiāli paziņojumi? Bet es domāju, ka šajā deklarācijā teikums par teritoriju zaudēšanu, reizē arī teksts par 1920.gada miera līguma neatzīšanu no Krievijas puses, tomēr būtu korekts risinājums, kas ļautu Latvijai ilgstošākā laika periodā, situācijai mainoties un uzlabojoties... es esmu tomēr optimists, es ceru, ka Krievijā situācija tomēr nākotnē uzlabosies, un arī šis Čečenijas karš ir parādījis šādu agresīvu valstu bezperspektivitāti, šādas politikas turpināšanas bezperspektivitāti. Tā ka, ja šīs attiecības nākotnē uzlabojas, mēs, protams, varam arī runāt par šiem teritoriālajiem zaudējumiem. Vienkārši ir žēl, ka šeit tas ir pazudis.

No visiem runātājiem, es domāju, visprecīzāk pateica Kļaviņa kungs. Protams, ka šī cīņa bija un ka nebija tā, kā mums mēģina pasniegt, - ka latvieši, lūk, paši kaut ko parakstīja, kā Golubova kungs teica. Interesanti, kāpēc tad viņi nevis līdz 1953., bet vēl līdz 1957.gadam pie Ventas, bruņoti, ar ieročiem rokās, cīnījās par savas valsts neatkarību. To, protams, var uzsvērt un var arī kaut kādā veidā iestrādāt. Bet te arī pareizi teica Saeimas priekšsēdētāja, ka mēs arī esam zināmā mērā paši sava Kārtības ruļļa upuri, jo mēs iestrādājam tikai to, kas rakstiskā veidā... Izlabot mēs neko nevaram. Bet diemžēl man jūs jāapbēdina, gan Saeimas priekšsēdētāju, gan pārējos kolēģus: šādā veidā, no valodas viedokļa, nevar ne deklarāciju, ne aicinājumu, ne kādu citu dokumentu publicēt. Jo vairāki teikumi ir it kā uzrakstīti krievu valodā un iztulkoti latviski.

Viens piemērs: "Pateicoties Latvijas tautas gribai..." Latviešu valodā nesaka: "pateicoties gribai", pateikties var tikai vai nu cilvēkam, vai Dievam. Semantiski "blagodarja" lieto tikai krievu valodā. Es tiešām, lasot šo deklarāciju, jutu, ka šīs okupācijas sekas ir diezgan dziļas, bet, vai šeit varēs palīdzēt starptautiskā palīdzība kaut kādā mērā, es nezinu.

Es varētu šeit daudz par to runāt, bet es arī tūlīt beigšu. Un vēl otrs teikums arī nepatīk: "Latviju satrauc arī tas, ka Krievija nav atzinusi..." Latviski, kā mums skolā mācīja, būtu jāsaka "Latviju satrauc Krievijas nevēlēšanās" vai kaut kā savādāk, divreiz īsāk to pašu var pateikt pareizā latviešu valodā. Bet es domāju, ka šī deklarācija tiešām kļūs latviska, nevis tulkota - varbūt krieviski domāta un latviski tulkota.

Un pēdējais. Ļoti būtisks priekšlikums bija Kļaviņa kungam. Es nezinu, kāpēc tas nav iestrādāts. Vai tas netika iedots Juridiskajai komisijai? Jo ļoti būtisks... starptautiski šis dokuments varētu palīdzēt trijos gadījumos: uzsverot, ka Krievija neatzīst šo miera līgumu, un uzsverot to cilvēku problēmu, kuri grib gan repatriēties, gan iebraukt. Bet šeit ir izlaista ļoti būtiska trešā problēma: Latvijas pilsoņu neiesaukšana okupācijas karaspēkos - abos divos. Tas bija viens no visu konvenciju un jau sen pieņemtu dažādu starptautisko līgumu pārkāpumiem. Krievi to darīja atklāti, tā viņi darīja un neslēpās. Vācieši to darīja zem dažādu obligātu brīvprātīgo formējumu maskas. Tas ir smags starptautisks noziegums. Es to pieminu tāpēc, ka es esmu bijis, piemēram, dažos okupācijas muzejos ārzemēs, mums draudzīgās valstīs, kur pie sienas ir karte, kur ir parādīts, ka ir iznīcināti cilvēki Latvijas teritorijā un ka to it kā ir darījusi Latvijas valsts. Tāpēc es gribu atgādināt, ka Latvijas valsts neeksistēja Otrajā pasaules karā, cilvēki jeb Latvijas pilsoņi tika iesaukti nelikumīgi šajās armijās, un starptautiski šāds dokuments būtu palīdzējis, un man vienkārši ir žēl, ka šīs divas lietas - teritoriālie zaudējumi un Latvijas pilsoņu nelikumīga iesaukšana - ir no šīs deklarācijas pazudušas vai nav iekļautas šajā deklarācijā. Var jau būt, ka var kaut kādā mērā to izdarīt. Ja nevar, protams, es arī tad aicinu par to nobalsot, bet tā ļoti nopietni ir jāizlabo arī šīs stila un valodas kļūdas. Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītāja. Jānis Jurkāns - pie frakcijām nepiederošs deputāts.

J.Jurkāns (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Cienītā priekšsēdētājas kundze! Godātie deputāti! Kārtējo reizi Latvijas tautas augstākā pārstāvniecības institūcija cenšas atgādināt visiem mūsu traģisko likteni 20.gadsimtā. Uz mirkli iedomāsimies, ka no trijiem projektiem viss jau ir "nostrādāts". Un kas notiks tālāk? Apmēram vēl kādas 60 valstis pasaulē atzīs Latvijas okupācijas faktu un svinīgi to pasludinās.

Tālāk. Klintons, Jeļcins, Kols, Butross Gali un citi līderi, slaukot asaras, mobilizēs visus resursus, lai sniegtu ekonomisku palīdzību Latvijai.

Tālāk. Atbalstītās personas sakrāmēs mantas un dosies uz Imigrācijas departamentu, lai nodotu savas brūnās, sarkanās un citu krāsu pases, saņemot pretī brīvbiļetes un humanitāros sveicienus.

Tālāk. Tūkstoši Austrumu latviešu, kas jau uzturas šeit, Latvijā, rīt varēs aizstaigāt uz Imigrācijas departamentu un saņemt savā tēvu zemē pilsonību, darbu un mītni. Ļoti reāla un iespaidīga bilde, vai ne, godātie deputāti?

Tālāk. Paskatīsimies uz deklarācijas tekstu! Es lasu tādu frāzi: "Vâcija, kas iedibināja savu režīmu, veica deportācijas un citas represijas pret iedzīvotājiem, kā arī izmantoja Latvijas teritoriju..." Vai tikai teritoriju? Vai tas ir godīgi - pateikt, ka teritoriju, un nepateikt, ka arī iedzīvotājus jeb pilsoņus, kas piedalījās žīdu šaušanā? Tālāk: "Okupācijas režīms iznīcināja nevainīgus cilvēkus..." Kas ir okupācijas režīms? Vai arī jūs, Tabūna kungs, neesat okupācijas režīms, kas no 1972. gada aktīvi piedalījās partijas sapulcēs un atbalstīja visu to, kas šeit notika? Šeit zālē sēž cilvēki, kas atceras jūsu kaislīgās runas partijas sapulcēs. Un, noklausoties šodien Čerāna kunga runu, par ko Sinkas kungs teica, ka viņš aizgājis šķērsām, ir jāsaka tā: Sinkas kungs, viņš neaizgāja šķērsām, viņš neiesaistījās valdībā ar tiem, kas palīdzēja okupēt Latviju. Jūs aizgājāt šķērsām, jūs bijāt tanī valdībā, kas to darīja. Un Čerāna kungs varbūt, kā Tabūna kungs saka, pamodās, viņš pamodās - atšķirībā no Tabūna, kurš pamodās tad, kad vairs nebija bailes, nebija jābaidās. Un viņš, paldies Dievam, ir jauns diezgan, lai viņam nebūtu jākaunas, kā vajadzētu kaunēties jums, Tabūna kungs, par visu to, ko jūs esat darījis. Un es noklausījos Čerāna kungu un iedomājos, ka te nostātos gara rinda, kas noliktu savus deputāta mandātus tieši par to, ka viņi ir sadarbojušies ar šo režīmu, ko sauc par okupācijas režīmu un kas noveda šo tautu postā.

Tālāk es lasu, ka "apspieda katru brīvības domas izpausmi". Vai katru? Cik daudzi mākslas darbi bija saražoti šinī laikā? Jūs domājat, ka to visu darīja šie mākslinieki, kad čekisti stāvēja blakus, piespieduši pistoli viņiem pie deniņiem? Tā tas nenotika. Kur tad ir šie cilvēki un ko mēs darīsim ar viņiem? Vai viņi ir okupācijas režīms vai nav?

Tālāk. Lasu secinājumus: "atzīt Latvijas okupācijas faktu;". Labi. Es atceros 1990. gadu. Trīs Baltijas valstu ministri ASV Valsts departamentā Vašingtonā tikās ar toreizējo valsts sekretāru Džeimsu Beikeru. Tā kā Lenarts Meri bija vecākais no mums trijiem, viņš vienmēr bija pirmais, kas sāka runāt. Un viņš sāka runāt savā ievadrunā par to, ka, lūk, Baltijas valstis... un par mūsu likteni, par okupāciju un tā tālāk, apmēram visu to, kas šeit ir runāts preambulā un šinī deklarācijā. Beikers noklausījās un teica: "Cienītie kungi, varbūt jūs ievērojāt pirms tam, kad jūs uzbraucāt augšā septītajā stāvā, ka pirmajā stāvā foajē ir visu to valstu karogi, ar kurām Amerikas Savienotajām Valstīm ir diplomātiskās attiecības. Jūsu, triju Baltijas valstu, karogi vienmēr ir plīvojuši Valsts departamentā." Lenarts Meri mēģināja jokot, teica: "Prezidenta kungs, tur jau nav vēja, tur jau neplīvo karogi." Beikers, joku nesaprazdams, mēģināja būt ļoti nopietns un iritēts teica: "Meri kungs, cik nu tur tā vēja ir apakšā, tik visiem karogiem tiek vienādi, un, lūdzu, nemāciet mums vēsturi, mēs to labi zinām!"

Tālāk: "palīdzēt Latvijai likvidēt okupācijas sekas, sniedzot tai politisku un ekonomisku palīdzību;". Ko jūs domājat ar šiem vārdiem "politisku palīdzību"? Vai mēs neesam Apvienoto Nāciju Organizācijas locekļi? Vai mēs neesam Eiropas padomē? Vai mēs nepretendējam teju, teju runāt par mūsu līdzdalību Eiropas savienībā un pat NATO?

Tālāk. Par ekonomisko palīdzību. Ziniet, ko jums pateiks? "Kungi, bet kur ir tie apmēram 300 miljoni latu, ko jūs esat saņēmuši no Pasaules bankas un Starptautiskā valūtas fonda? Kur ir tā nauda?" Un ko jūs tad teiksiet? Izgarojusi? Jeb vai pāri mūsu zemei gājis kāds mēris vai zemestrīce? Kur ir tie cilvēki, kas atbild par to naudu, kas ir izniekota, kas nav nonākusi tur, kur tai bija jānonāk? Un tās ir tās valdības, ar kurām jūs, Sinkas kungs, saistījāties.

Kreitusa kungs saka - iesaistīt pasauli šo seku likvidācijā. Tad mans jautājums ir - ko mēs paši esam izdarījuši, lai likvidētu šīs sekas? Vai tiešām te ir tie deputāti, kas... Lai nāk un noliek savus mandātus, sit sev pie krūtīm un saka: piedodiet, es esmu vainīgs. Un tad sākas tas, par ko Čerāna kungs teica. Labi, mēs piedosim, bet sakiet, ka tā mūsu vaina. Neviens to nedara. Un, runājot ar ārzemniekiem, ļoti bieži es esmu dzirdējis tādus argumentus: "Ziniet, dārgie draugi, ar jums ir diezgan grūti: mēs atbraucām runāt par nopietnām lietām, bet mums pretī sēž tie paši cilvēki, tās pašas sejas, kas sēdēja tad, kad mēs runājām ar Padomju Savienību. Vai jūs sagaidāt no mums, ka mēs ar jums nopietni runāsim par nopietnām lietām? Mēs to nevaram morāli... mēs nevaram tam morāli tikt pāri." Tas ir tas, par ko arī Čerāna kungs teica. Un, piedodiet, Čerāna kungs, ka es tik daudz loku jūsu vārdu, bet jūs... jūs būtībā savā runā pateicāt visu pareizi, izņemot vienu lietu - ka jūs gribat balsot par šo remdeno deklarāciju. Ko viņa dos? Un būtībā tie cilvēki, kas būtu sodāmi un kas ir tanī kategorijā "okupācijas režīms", - viņi jau tik to vien gaida - šādu remdenu risinājumu, jo tas jau neko nedos. Jūs domājat, ka kāds šeit zālē reāli cer, ka nu tiešām tagad sāksies reāla okupācijas fakta atzīšana no visas pasaules? Būtībā, ja mēs gribam pievērst pasaules uzmanību šai problēmai, tad jau vajadzēja parādīt Valdmaņa kunga sastādīto rēķinu, cik kura valsts mums ir reāli parādā, un runāt reālu valodu un pateikt: "Nu tā: ja jau jūs mums nemaksāsiet atpakaļ par visu to, ko jūs esat izdarījuši, tad mēs varbūt slēgsim jūsu vēstniecības, mēs varbūt slēgsim savas vēstniecības jūsu valstīs, jo jūs esat vainīgi pie mūsu traģiskā likteņa un jūs neko nedarāt, jūs visus šos piecus gadus nekā neesat izdarījuši." Tad runāsim konkrēti. Šķēles kungs taisās braukt uz Maskavu. Iedosim viņam rēķinu līdzi! Ne tikai kaut kādas tukšas frāzes. Es saprotu - aizbraukušam uz Maskavu ar šādu konkrēti sastādītu rēķinu, viņam būs ļoti vienkārši varbūt izkaulēt kaut kādus labākus tirdzniecības tarifus priekš Latvijas un tā tālāk. Bet tā visa šeit nav. Un es piekrītu visam tam, ko teica Kļaviņa kungs. Tur arī ir daudz patiesības. Arī viņš runāja par to, ka tā ir puspatiesība. Un, ja to visu saliek kopā, kas tad iznāk? Ka mēs par tik ļoti nopietnu lietu runājam tādos pusvārdos un būtībā runājam par vienu ļoti nopietnu lietu ļoti nenopietni.

Tā ka es gan aicinu jūs nepieņemt šādu deklarāciju. Tas nenozīmē to, ka es neatzīstu, ka Latvija ir bijusi okupēta un tā tālāk. Tas ir noiets etaps. Bet es gribētu dzīvot valstī, kurā, ja risina kādu lietu, tad risina to nopietni un tā, lai mums vēlāk nebūtu jākaunas no saviem bērnubērniem. Paldies. Un netaisīsim šeit "teātri"!

Sēdes vadītāja. Ervids Grinovskis - LZS, KDS un LDP frakcijas deputāts.

E.Grinovskis (LZS, KDS un LDP frakcija).

Cienītais Prezidij, cienītie deputāti! Pirmām kārtām šī deklarācija tiek pieņemta, kā jau šeit minēja, ar lielu novēlošanos, pie kam es gribu atzīmēt, ka tā nebija vienkārša aizmāršība, tā nebija apgrūtināta ar kādiem citiem svarīgiem pienākumiem, bet šeit bija interešu orientācija, šeit bija noteiktas politiskas tendences, šeit darbojās spēki, kas to negribēja izdarīt ne Augstākajā padomē, ne iepriekšējā Saeimā, ne arī šajā Saeimā.

Piedāvātais deklarācijas projekts mani neapmierina pilnā apjomā. Mēs iesniegsim labojumu, bet es šeit gribu argumentēt šo labojumu un papildinājumu. Ja mēs gribam, lai pasaule, tās institūcijas un sabiedriskā doma būtu pietiekami informēta par mūsu vēsturi, mums ir jādod pamatojums, argumentācija, un šajā dokumentācijā tā ir ļoti vāja. Pirmkārt, ir vairāk jāakcentē, ka 10 vai 11 gadu turpinājās bruņota pretestība. Un otrs ir, ka arī pēc tās izbeigšanās prestestība turpinājās, viņa bija pat masveidīgāka, bet tikai citās formās, miermīlīgākās formās. Viņa tuvojās apmēram tādām formām, kādas savā laikā Indijai varbūt Gandijs ieteica, bet ne vienu, ne otru šo faktu mēs nedrīkstam noliegt, un, ja viņi nav deklarācijā akcentēti, tad pati šī deklarācija paliek bez argumentācijas.

Tomēr galvenais, ko es gribu akcentēt savā uzrunā, ir sekojošais: jā, mēs esam izcīnījuši atkal Latvijas neatkarību, bet gribu uzdot jautājumu: cik lielā mērā ir neatgriezenisks šis process? Kāda ir garantija, ka tas neatkārtosies? Es to saku apzinoties, ka absolūtas garantijas pasaulē nav. Pareizāk sakot, absolūta garantija ir tikai viena - tā ir nāve. To mēs zinām, ka viņa būs. Un šo neatgriezeniskuma principu es diezgan lielā mērā apšaubu un gribu vērst Saeimas uzmanību uz dažiem faktoriem, kas liecina, ka mūsu valstiskā neatkarība un līdz ar to nācijas izdzīvošana lielā mērā ir apdraudēta. Tas šodien nav atskanējis, bet es domāju, ka par to mums šodien ir jābūt skaidrībā. Es minēšu dažus kritērijus, dažas prioritātes.

Pirmkārt, vispārinātā nozīmē. Mēs reizēm pārāk augstu novērtējam Rietumu atbalstu, ka Rietumi mūs glābs, ka Rietumi mums garantēs un ka šādējādi ir tikai ātrāk jāinstrukturējas Rietumu drošības struktūrās. Man ir nācies personīgi iepazīties ar personālijām, ar dokumentiem, kurus es šeit tikai minēšu. Pirmkārt, es esmu lasījis no pirmā līdz pēdējam burtam Teherānas un Jaltas konferences lēmumus, kuros tika skarta arī Baltija, un varu pateikt, ka abu šo konferenču lēmumi tajā daļā, kas attiecas uz Baltiju, ir pielīdzināmi Molotova-Ribentropa paktam. Bargs vērtējums, bet es citu nevaru dot.

Otrs. Kad Baltija "izrāva" savu neatkarību, izmantojot šo starptautisko situāciju impērijā ārpus tās robežām, par ko arī vakar atcerējāmies, ko tad darīja Rietumi? Lūk, ko darīja: starp Gorbačovu, jo PSRS vēl pastāvēja kā starptautisko tiesību subjekts, un ASV prezidentu Bušu sākās "sociālistiskā" sacensība, kurš ilgāk novilcinās Baltijas valstu atzīšanu, un jūs visi atceraties, ka ilgi bija jāgaida. Es nerunāšu par impēriju, bet par ASV atzīšanu, un šis fakts ir jāsaglabā atmiņā uz mūžīgiem laikiem.

Trešais moments, ko es gribu minēt. Tas vairāk ir tendēts uz mūsu sabiedrības iekšieni, uz mūsu uzticību nacionālās un valstiskās neatkarības identitātei un stabilitātei. Nebaidoties krāsu sabiezinājuma, varu teikt, ka mūsu sabiedrībā šodien viena no dominantēm ir politiskais hameleonisms un arī mūsu Saeima nav no tā brīva. Izsakos ļoti vienkārši. Bija cilvēki, kas arī padomju laikā, par ko es iepriekš minēju, arī šajā otrajā periodā, pauda savu uzskatu, kas atradās vairāk vai mazāk opozīcijā toreiz valdošajai ideoloģijai un tika par to dažādā veidā represēti, tas ir, es nedomāju, ka tika izsūtīti uz Gulagu, bet bija arī desmitiem citu formu. Šodien būtībā šie cilvēki ir lielā mērā atstumti un nodoti. Nacionālās atmodas ideāli lielā mērā ir nodoti un samīti dubļos, bet ir uzpeldējuši politiskajā virsslānī ļoti daudz cilvēku, tādi viens otrs ir arī šajā Saeimā, kuri ļoti veikli "pârkrāsojas" un kurus es kvalificēju kā politiskos hameleonus. Saprotiet mani pareizi! Ir jāizšķir cilvēka evolūcija, dabiskas attīstības process. Ja kāds saka, ka viņš nomirs ar tiem uzskatiem, ar kādiem piedzimis, tad viņš mūžu ir velti dzīvojis. Evolūcija ir likumsakarīga, bet hameleonisms ir pavisam kas cits. Tā ir uzskatu maiņa, izmantojot savā labā politisko konjunktūru. Un šādu politisko konjunktūristu mums ir daudz.

Jūs, protams, domājat, ka viņš te runā par sevi. Jā, es kaut ko tādā mērā runāju par sevi. Es biju partijā, bet pirms tam es sāku partizānu kustības Tērvetes mežos, iepazinu čekas kazemātu Lielauces pilī un, kamēr strādāju akadēmijā, sešas reizes esmu no darba atbrīvots. Un to vajadzētu labi atcerēties, tas laikam ir izgājis no galvas tādiem mūsu deputātiem kā Kiršteina kungam, kurš mani presē citādi nesauc kā "padomju dinozaurs" un "kreisais populists". Lai dzird!

Tālāk. Mans laiks jau beidzas. (Starpsauciens no zāles: "Vçl 6 minūtes.") Pašreiz, kad mēs svinam gadadienu, top kaut kas jauns un līdzīgs Molotova-Ribentropa paktam; tas ir, ASV ir devusi svētību Krievijas impēriskajām aprindām sablīvēt pie mūsu robežām tik daudz spēku, cik pietiek, lai atkal veiktu jaunu Baltijas operāciju. Vai tiešām pasaule ir tik tuvredzīga un aizmirsusi, kādi bija Baltijas kara apgabala stratēģiskie plāni? Es atgādināšu tādā gadījumā - Skandināvija un Pomerānija! Lūk, kas tam bija jāieņem kara gadījumā! Vai tiešām tas ir aizmirsts?

Un visbeidzot. Neko labu vēstošs mums nav arī tas politiskais stāvoklis, ko ASV šodien ierāda Zviedrijai, tas ir, pataisa mūs atkal par kaut kādiem ķīlniekiem. Mums ir vajadzīga cita aizsardzības koncepcija, lai mūsu procesu padarītu neatgriezenisku, bet par ko es runāšu citā reizē. Un es prasu savu vēlētāju vārdā lielāku aktivitāti no valdības un no tām struktūrām, kas atbild par mūsu ārējo politiku, - no Ārlietu ministrijas, no Ārlietu komisijas, no Eiropas lietu komisijas. Bez aktivizācijas mūsu neatkarība ir apdraudēta, un, protams, vairāk nāksies paļauties pašiem uz sevi. Es beidzu. Paldies!

Sēdes vadītāja. Lujāna kungs, vai jūs 10 minūtes izmantosit?

Modris Lujāns - pie frakcijām nepiederošs deputāts.

M.Lujāns (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Cienījamie kungi! Protams, bija interesanti klausīties visas šīs pārrunas. Protams, man izbrīnu radīja mūsu Eiropas lietu ministra kungs, kurš piedāvāja 3. punktu, laikam kārtīgi neizlasījis Juridiskās komisijas deklarācijas projektu, kurā ierakstīts, ka Latvija vēlas, lai attiecības būtu tādas, kā uz 1920. gada 11. augustu, lai šeit ir ierakstīts kā Latvijas un Krievijas miera līgumā, kurā arī būtu iekšā teritoriālās pretenzijas no Latvijas puses, jo līguma tekstā toreiz tas bija, ka arī Abrene ir Latvijas sastāvdaļa. Tā ka cienījamais Kiršteina kungs laikam labi neatceras vai arī nav lasījis šo tekstu, pašu lēmuma.

Vienīgais, protams, kur arī es varētu piekrist kolēģiem, ir tas, ka vēl jāizdara korekcijas, kuru diemžēl 1920. gadā nebija, kad nebija Krievijas valsts kā tādas. Bija Krievijas Sociālistiskā Federatīvā Republika, un līgums bija starp Latvijas Republiku un Krievijas Sociālistisko Federatīvo Republiku. Līdz ar to tas ir vai nu jauns lēmums bijis... varbūt bijis līgums starp Vrangeli un Latvijas Republiku vai starp Kolčaku un Latvijas Republiku, jo tanī brīdī viņi tika kvalificēti, sevi dēvēja tieši par Krievijas valsts pārstāvjiem. Tā ka šeit būtu arī redakcionāls labojums.

Protams, es, aizmugurē zālē sēdēdams, skaitīju, es domāju, cik cilvēki šodien no šīs zāles, no Saeimas deputātiem, varētu balsot par šo deklarāciju. Un saskaitīju, ka varētu balsot kādi 12 cilvēki. Jo man gribētos pat palūgt tā: paceliet, cienījamie okupācijas karaspēka oficieri, rokas, lai neparādītos paradoksāla situācija, ka šodien, sākot no ģenerālmajora un beidzot ar parastu kareivi, jefreitoru, jūs balsojat par okupāciju, tie, kuri paši ir bijuši un dienējuši, saņēmuši ordeņus, apbalvojumus okupācijas karaspēkā. Vai jums neliekas, ka mēs nokļūstam paradoksālā situācijā? Šodien zālē varētu balsot mūsu dāmas, jo es ceru, ka viņas nebija okupācijas karaspēkā un nedienēja, plus, teiksim, mūsu emigranti, jo arī viņi nedienēja okupācijas karaspēkā, un varbūt vēl pāris cilvēku. Pārējiem, atvainojiet, kā jau pareizi teica Jurkāna kungs, jāliek nost mandāti un jāsaka tāpat kā Tabūna kungam un pārējiem kungiem, kuri ir bijuši okupācijas karaspēkā un ieņēmuši atbildīgus amatus. Viņi grāva laikam no iekšpuses, saņemdami par to ordeņus, vai arī okupācijas režīms bija palicis galīgi dulls, ka dāvināja par graušanu ordeņus un apbalvojumus. (No zāles deputāts J.Vidiņš: "Klausies, runā par lietu...")

Un tādēļ es, protams, saprotu, ka partijas rajona aktīvists Vidiņa kungs ir satraucies. Laikam jau par rajona deputātu padomju laikā varēja kļūt sakarā ar disidenta darbības veikšanu. Un tādēļ nevajadzētu tā bakstīt ar pirkstu... Diemžēl es padomju laikā neieņēmu nekādus vadošus amatus un varu arī pateikt, ka reāli padomju armijā nebiju, ja jau mēs reiz sākam par šādiem jautājumiem runāt.

Un tādēļ es piedāvāju šodien, ja, protams, mēs gribam šo deklaratīvo papīru pieņemt: mēs varam to pieņemt, tikai, protams, rodas jautājums: kāds būs no viņa efekts un ko mēs iegūsim? Un, kā jau es teicu arī komisijā, es gluži labi saprotu frakciju "Tçvzemei un Brīvībai" un diemžēl arī kolēģus no frakcijas "Latvijai", viņu iniciatīvu.

Piedāvājot visai nepatīkamu papīru, dabiski, ka mums nekādas labas attiecības ar Krieviju neveidosies. Protams, kā jau teica Šķēles kungs, var braukt ar šo papīru aiz muguras, tikai rodas jautājums, cik ilgi viņš tur atradīsies ar to. Un iedot, teiksim, Žirinovska kungam šādu jaunu argumentu pret Latviju, tas būs balts solījums, pateicības dāvana viņam. Protams, es arī neaizmirstu, ka Zīgerista kungs pārstāv nacionālos radikāļus Vācijas teritorijā, kuriem vienmēr vēl ir tāds mazs plakātiņš, ka vilciens uz Kēnigsbergu šajā brīdī nekursē.

Nu, protams, var savākt pa Eiropu pietiekami daudz šitādu deklarāciju par okupāciju un pēc tam izvirzīt jautājumu par Potsdamas miera līguma pārskatīšanu. Tikai, protams, jājautā: kas no tā iegūs? Vai tas nebūs arī neliels "maigs" solis no Latvijas puses pret Lietuvu? Jo Lietuvai tad būs jāatdod teritorija Polijai. Un tā tālāk. Ja mēs ar laiku gribam pārdalīt robežas, tad tā ir laba lieta, un es ceru, ka arī mēs ieguldīsim nelielu savu daļiņu šinī lielajā lietā. Un tādēļ es tomēr atbalstītu šodien to, ka vai nu šī deklarācija ir jānosūta uz tālāku apstrādi, vai arī viņa diez vai būtu šodien jāpieņem.

Sēdes vadītāja. Atgādinu trešo reizi, ka dokumentu tālāku pārskatīšanu var veikt tikai tad, ja ir iesniegti rakstiski priekšlikumi. Lujāna kungs, jūsu mutiskie priekšlikumi neko nemaina šinī lietas būtībā.

Bišera kungs, jūs četras minūtes izmantosiet?

Ilmārs Bišers - Demokrātiskās partijas Saimnieks frakcijas deputāts.

I.Bišers (Demokrātiskās partijas Saimnieks frakcija).

Cienītā priekšsēdētāja! Godātie kolēģi! Šodien mēs jau no paša sākuma dzirdējām daudz tādu jautājumu - kāpēc šādu deklarāciju pieņem tikai tagad, kāpēc to nepieņēma Latvijas Republikas Augstākā padome, kāpēc to nav pieņēmusi 5. Saeima. Es domāju, ka visi, kas ir pasēdējuši šajā zālē, šobrīd tīri labi saprot, kāpēc tas nav noticis. Tāpēc, ka visiem ļoti patīk šeit no tribīnes skaisti parunāt, bet nevienam nepatīk darīt darbu. Šis jautājums izvirzījās jau vairākkārt. Šī deklarācija ir mūsu darba kārtībā jau sešus mēnešus. Šajā laikā Juridiskā komisija daudzkārt sēdēja pie šā projekta. Šajā laikā projekts tika publicēts avīzēs. Šajā laikā pēdējo variantu mēs aizsūtījām visām frakcijām un lūdzām izteikt vēl pēdējos priekšlikumus, un tad atnāca divi priekšlikumi no frakcijām, ka iebildumu nav. Bet tagad visi nāk un runā, un izrādās, ka ir ļoti daudzi priekšlikumi, tikai ir gaidījuši cienījamie kungi deputāti līdz šai dienai, lai tagad izklāstītu tos no tribīnes, bet lielākā daļa tā arī nav papūlējušies uzrakstīt tos uz papīra.

Es domāju tā. Pie tam mani visvairāk pārsteidz tie, kas visu laiku apgalvo, ka viņi cīnās par latviešu nacionālajām interesēm, līdz šim nepierādīja nekādu uzmanību šim projektam un tagad nāk ar priekšlikumiem - noraidīt šo priekšlikumu un atlikt uz kaut kādu laiku. Es domāju, ja Saeimas vairākumam ir viedoklis - atlikt, tad vajag atlikt to līdz 7. Saeimai, var būt, ka tur būs cits deputātu sastāvs, kas būs spējīgs pieņemt. Bet ar šādu attieksmi acīmredzot mēs nepieņemsim. Protams, katru tekstu var uzlabot. Es arī domāju, ka šo tekstu var uzlabot, bet atcerēsimies, ka labākais ir labā ienaidnieks, un nepadarīsim šo procesu bezgalīgu. Vai nu mēs šodien pieņemam, vai atliekam līdz 7. Saeimai. (Starpsauciens no zāles: "Paldies!")

Sēdes vadītāja. Paziņojumam vārds Indulim Bērziņam - frakcijas "Latvijas ceļš" deputātam.

I.Bērziņš (frakcija "Latvijas ceļš").

Cienījamā sēdes vadītāja! Cienījamie kolēģi! Arī igauņi ir ratificējuši līgumu. Viņiem rezultāts, no vienas puses, labāks, bet, no otras - sliktāks. 80 deputāti ir bijuši "par", bet tajā pašā laikā vismaz viens ir bijis "pret" (ja informācija ir bijusi precīza). Es nupat sazvanīju Igaunijas parlamentu. Bet katrā ziņā līgums ir ratificēts gan šeit, gan tur. (Zālē aplausi.)

Sēdes vadītāja. Lūdzu reģistrācijas režīmu, jo paziņojumiem neviens vairs pieteicies nav. Lūdzu deputātus reģistrēties. Lūdzu Saeimas sekretāra biedri Janīnu Kušneri nolasīt reģistrācijas rezultātus.

J.Kušnere (6.Saeimas sekretāra biedre).

Cienījamie deputāti! Nav reģistrējušies: Raitis Apalups, Pēteris Apinis, Indulis Emsis, Gunta Gannusa, Guntars Grīnblats... jā, paldies. Jānis Priedkalns, Andris Tomašūns, Māris Vītols.

Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītāja. Pārtraukums līdz 13.30.

Sēdi vada Latvijas Republikas 6.Saeimas priekšsēdētāja Ilga Kreituse.

Sēdes vadītāja. Sāksim darbu! Lūdzu reģistrācijas režīmu. Lūdzu deputātus reģistrēties. Lūdzu rezultātu! Reģistrējušies 48... 49 deputāti. Brūvera kungs, vai jūs reģistrējāties? Tā ka kolēģis nav jūs reģistrējis, taču jūs gribējāt pašlaik viņu apvainot, ka viņš nepareizi izmanto balsošanas iekārtu... tātad 50 un Pētersona kungs - 51. Turpināsim debates!

Juris Dobelis - LNNK un LZP frakcijas pārstāvis.

J.Dobelis (LNNK un LZP frakcija).

Cienītie kolēģi! Vispirms acīmredzot mums visiem kopā jānovērtē pats process. Tomēr mēs visi maināmies, un, tā kā esam nonākuši līdz sarunai par noteiktiem dokumentiem, līdz sarunai par noteikta teksta atbalstīšanu vai neatbalstīšanu, tad tas ir solis uz priekšu. Tālāk. Acīmredzot kādu no variantiem vajag pieņemt, jo citu nav, un lielākā daļa mūsu tautas atbalstīs pašu pamatnostādni - oficiāla dokumenta par Latvijas okupāciju pieņemšanu. Tas ir tas galvenais. Protams, mēs varam runāt, vienam ir patiesība, otram ir puspatiesība un trešam nav nekādas patiesības, katrs no mums, šeit atnācis, var sludināt savu patiesību. Cilvēks, kas nav šeit dzīvojis, sludina šeit to, ko viņš pats nav redzējis. Un diemžēl arī ar to ir jārēķinās. Tagad ir jautājums: ko darīt? Vai mēs paiesim kaut nedaudz uz priekšu vai mēs atkal vienkārši nogaidīsim, jo neesam spējīgi savā starpā kaut vai vienoties par šo soli?

Varbūt jūs atceraties mūsu amizantās pārrunas par čekas "taru", es tagad tā izteikšos, un nezin kāds lielums šai "tarai" šodien ir. Un pie kā mēs nonācām? Ar ko tas viss beidzās? Jā, es piekrītu, ka mēs pārāk maz Latvijā esam pratuši novērtēt, patiesi novērtēt, mūsu leģionāru un mūsu nacionālo partizānu likteņus. Diemžēl. Nu ko, tad uzņemsimies visi kopā šo vainu, padomāsim, ko tur tālāk var darīt. Tikai nevajadzētu šeit no tribīnes lasīt lekcijas, cik viņu bija, kādi viņi bija. Es domāju, ka mēs, lielākā daļa, to zinām un arī speciālisti, kuri ir sarakstījuši biezus sējumus par latviešu karavīru gaitām Otrajā pasaules karā. Jebkurā gadījumā tas ir atsevišķs jautājums, un es esmu gatavs atbalstīt šī jautājuma tālāku risināšanu, par to nav runas.

Saprotams ir arī tas, ka mūsu deklarāciju ļoti piesardzīgi vērtēs ārpus Latvijas robežām, šur tur viņu vienkārši "uzkarinās uz nagliņas". Vienalga, kāda satura deklarāciju mēs pieņemtu, viņi uzliks tajā vietā.

Tātad jebkurā gadījumā mums ir jāparāda sava attieksme. Un ar tām lielvarām, kas ir priekš mums realitāte, realitāte, teikšu tā, bēdīga realitāte, bet mums ar viņām ir jārēķinās, jāmeklē mūsu vieta, un tas ir atkal mūsu uzdevums, mūsu pašu uzdevums. Un tāpēc mēs nedrīkstam neko aizmirst. Jo mēs esam mazāka tauta, jo mums jābūt bagātākam vēsturiskajam materiālam. Mēs nedrīkstam aizmirst 1939.gada 23.augustu, datumu, kuru atcerēties. LNNK aicina rīt visus 12.30 pie Brīvības pieminekļa, bet mēs nedrīkstam aizmirst ne Teherānu, ne Jaltu, ne Potsdamu, ne tikšanos uz kuģa jau mūsu neatkarības atjaunošanas brīdī, spriežot, ko tālāk darīt mums, vējam šūpojot kuģi jūras ūdeņos. Tie ir fakti, un tas mums vienmēr ir jāzina. Un ar mums rēķināsies tik, cik mēs būsim kādam vajadzīgi, tikai tik daudz ar mums rēķināsies.

Tālāk. Ir jau labi runāt šeit, kam ir jānoliek mandāts, kam jānomet, kam viņš jāsadedzina, un es nezinu, vēl kas ar viņu ir jādara. Ir jau bijuši dažādi mēģinājumi pieņemt attiecīgas rezolūcijas, ka tie nedrīkst un ka šitie nedrīkst, bet beigās neviens nedrīkst, un, ja mēs apskatāmies gan aptaujas datus, gan cilvēku rīcību, tad mēs iegūstam ļoti raibu ainu. Un tātad, ja mēs neesam spējīgi precīzi noformulēt šo jautājumu, tad tā ir tikai tāda parunāšanās, iespēja izmantot šo tribīni, lai kādu aizskartu, kādam "iekostu", un arī tas ir politisks paņēmiens, jo, redzat, šodien jau ir tā: kas tad galvenie bija tie, kuri grāva to Padomju iekārtu, - dzērāji, slaisti, zagļi, ielasmeitas. Lūk, tie bija tie galvenie grāvēji, tā iznāk, jo visi viņi grāva šo iekārtu, un viņi var sevi ar pilnām tiesībām par tādiem uzskatīt. Bēdīgi, bet fakts, ka šodien vispār diez vai vairs ir iespējams precīzi par to runāt.

Starp citu, minēšu varbūt tādu nelielu atgādinājumu no vēstures. Bija kādreiz frančiem slavens karavadonis - Napoleons, un angļu izlūkdienests, lai viņu neitralizētu, mēģināja "piespēlēt" viņam kādu "jauku" dāmu, lai Napoleona kungu aplipinātu ar nelabu slimību. Tas ir vēsturisks fakts, tikai liktenīgās tikšanās brīdī Napoleona kungam uznāca vājuma brīdis, un viņš tika paglābts no šī kauna. (Starpsauciens no zāles: "Dobeli, Tev nedraud...") Lūk, arī tā, ar tādiem paņēmieniem, var kaut ko graut.

Ja mēs ieskatāmies šodien publicētajās atmiņās, un nav jau tālu jāiet... paņemsim visi pēdējos, tā saucamos atmiņu krājumus un izstudēsim viņus. Es esmu mēģinājis to darīt. Bija mums tāds slavens runātājs Augstākajā padomē - Ščipcovs, kurš vienkārši runāja kaut ko pavisam mūsu domāšanai nepieņemamu, bet viņam bija tiesības, un viņš tās arī centās izmantot. Bija mums Tautas frontes vadonis Dainis Īvāns, bija ekonomikas ministrs Āboltiņa kungs un daudzi citi, kas tagad publicē savas atmiņas. Piedodiet, lūdzu, bet katrā no šīm grāmatām ir vesela rinda vienkārši kļūdu vai nu nezināšanas dēļ, vai slinkuma dēļ, vai kāda cita iemesla dēļ. Tas ir šo cilvēku skatījums uz attiecīgo laiku, īpaši neiedziļinoties varbūt kādā nopietnā faktā.

Līdz ar to es tomēr gribētu aicināt kolēģus: paiesim nedaudz uz priekšu, padomāsim, ko darīt tālāk, bet neatliksim atkal! Ja mēs gribam nopietni pārspriest mūsu attieksmi pret jautājumu, kā mums darboties sadarbībā vai kādā citā darbībā ar lielvarām, vai mums izvērtēt vienu vai otru notikumu, tad tas ir pavisam cits jautājums. Šeit ir pamatnostādne - Latvijas Republikas Saeimai atzīt šo okupācijas faktu! Tas ir tas galvenais, jo atrast nepilnības šajā dokumentā vienmēr kāds varēs, vienmēr kāds būs apvainots, kāds būs apiets, kādam kaut kas nebūs iedots. Pieņemiet, par ko vien gribat, nopietnu, pamatnostādni raksturojošu dokumentu, un vienmēr atradīsies šī dokumenta kritiķi. Un diemžēl tie parasti ir tie vājākie darītāji. Un tāpēc es personīgi balsošu par diviem dokumentiem - par nr.234 un par nr.1188, bet kurš iegūs vairāk balsu - tā ir arī cita lieta, taču jebkurā gadījumā es gribu, lai mēs kopīgi pavirzītos uz priekšu un lai tomēr šī Saeima, 6.Saeima, vēsturē ierakstītu šo lappusi, ka tieši šī Saeima bija tā, kas oficiāli atzina Latvijas okupācijas faktu, un tad mūsu ārpolitiķi varēs oficiāli balstīties uz šo dokumentu. Cik prasmīgi viņi izmantos šo dokumentu - tas ir viņu profesionalitātes jautājums. Paldies.

Sēdes vadītāja. Pēteris Tabūns, otro reizi - LNNK un LZP frakcijas pārstāvis.

P.Tabūns (LNNK un LZP frakcija).

Esmu uznācis otrreiz šī jautājuma apspriešanas laikā tribīnē, bet man gribējās vismaz dažos vārdos pateikt par tiem varoņiem, kuri šodien parādās atkal, un, kā jau tas ir parasts, mēs jau toreiz - janvāra dienās, puča dienās un vēl krietnus gadus pirms tam, kad aizsākām cīņu par neatkarību, mēs jau toreiz zinājām, ka paies gadi un nāks lielie varoņi, kuri stāstīs, ka ir piedalījušies dažādās cīņās un bijuši par Latvijas neatkarību. Šodien viens tāds jau te bija - Čerāna kungs, lielais cīnītājs, un īpaši to šodien atgādināja Jurkāna kungs. Izrādās, ka, ja vajadzētu, arī Jurkāna kungs droši vien pieteiktos, ka viņš arī ir nesis Ļeņina baļķi, lai gan Jurkāna kunga nopelni neatkarības un okupācijas fakta atzīšanā mums ir ļoti labi zināmi, tas, kā viņš un ko viņš ārzemēs ir runājis un par ko viņu beigu beigās noņēma no ārlietu ministra posteņa. Es ar Jurkāna kungu kopā pērn pavasarī biju Briselē, un tur es pats pārliecinājos, ko viņš pauž - kādas domas, kādas idejas. Tad es iedomājos, ko viņš... Viņš tad vairs nebija ārlietu ministrs, bet ko viņš runāja un nesa pasaulē, kad viņš bija ārlietu ministrs? Tad viņš tur stāstīja... kad Eiropas parlamentārieši sāka apspriest jautājumu par to, ka nu būtu pienācis laiks runāt par Kaļiņingradas apgabalu kā rajonu, kas ir kā bumba Eiropas vidū, tad Jurkāna kungs, būdams apvainots, ieslēdza mikrofonu un mācīja Eiropas parlamentāriešus neskarties tam klāt. "Nešūpojiet laivu!" viņš teica tieši tā, jo tā nav, tā sakot, Eiropas tautu lieta, tas ir tikai Krievijas jautājums un tā tālāk, un tā joprojām. Un šodien viņš man pārmet par to, ka es esmu padomju laikā strādājis Latvijas radio. Lūk, arguments, kāpēc man nav taisnība?

Es jau kādreiz teicu, ka daudzi biedri, daudzi kungi 5.Saeimā parasti tad, kad es nācu tribīnē, pēc tam kāpa tribīnē un mēģināja pateikt, ka man ir taisnība tikai tāpēc, ka Tabūnam kādreiz esot bijusi plakanā pēda, lai gan man nekad tā plakanā pēda nav bijusi, bet apmēram tādi bija argumenti.

Jurkāna kungs, uznāciet, lūdzu, tribīnē un pasakiet, ko es šodien teicu nepareizi! Nolieciet priekšā, tā sakot, argumentus, bet nevis runājiet par to, ka es kādreiz, padomju laikā, strādāju radio. Tas bija ļoti labi, ka es strādāju radio, tāpēc puča un janvāra dienās es varēju būt to cilvēku pulkā, kuri aicināja uz barikādēm un uz visu pārējo, ko tauta ļoti labi zina.

Es šoreiz Jurkāna kungam gribētu pajautāt vēl vienu faktu. Lai viņš uznāk tribīnē un pasaka, kur viņš lika 40 000, kas noguldīti Vācijas bankā un bija savākti no ārzemju latviešiem? Un, ja nemaldos, 1993.gada pavasarī tie pēkšņi pazuda. Varbūt viņš to deva nabagiem? Ļoti kolosāli, ja tā tas bija! Varbūt kādu bērnudārzu kaut kur atklāja, varbūt izdarīja vēl ko citu, es nezinu. Tauta ir interesējusies, un es būtu priecīgs, ja viņš uznāktu un pastāstītu arī par to. (No zāles deputāts J.Jurkāns: "Nâku jau...")

Sēdes vadītāja. Dzintars Ābiķis - frakcijas "Latvijas ceļš" deputāts.

Dz.Ābiķis (frakcija "Latvijas ceļš").

Augsti godātais Prezidij! Cienījamie kolēģi! Es saprotu, ka gandrīz visiem no mums ir robi vēstures zināšanās, jo lielākā daļa no mums ir mācījusies padomju skolā, un arī par Napoleona slimībām mēs varbūt simtprocentīgi visi neesam lasījuši vai dzirdējuši, bet es domāju, ka pēdējie septiņi gadi ir bijis pietiekami ilgs laika sprīdis pašizglītībai, un tāpēc šodien pārliecināt vienam otru par vēstures patiesībām stundām ilgi, es domāju, nav nepieciešams, un, lai vienreiz izbeigtu, lai beidzot izbeigtu šīs parlamentārās "spēles" ap šo jautājumu un lai mēs beigtu viens otru pārliecināt par savu izcilo patriotismu un par cita varbūt nodevīgo rīcību, es aicinu izbeigt šodien šīs debates, beidzot "pielikt punktu" ðim jautājumam, nobalsot par Juridiskās komisijas variantu kā visizsvērtāko un beigt šodien darbu pie šīs tiešām tik svarīgās tēmas un pāriet pie citiem likumprojektiem. Paldies.

Sēdes vadītāja. Kārlis Čerāns - frakcijas "Latvijai" deputāts. Otro reizi.

K.Čerāns (frakcija "Latvijai").

Cienījamā sēdes vadītāja! Godātie deputāti! Sava politiskā konteksta analīzi šeit deklarācijā es jau tiku pateicis, uzstājoties iepriekšējā reizē, bet tagad es lūdzu vārdu otro reizi, lai nedaudz pakomentētu pašu deklarācijas tekstu.

Vispirms gribu atkārtot to, ka frakcija "Latvijai" atbalstīs šo Juridiskās komisijas izstrādāto variantu, bet tomēr, neliedzot atbalstu tam kopumā, es gribu norādīt uz dažām nepilnībām un pat ačgārnībām, kuras šajā tekstā ir ieviesušās un par kurām es šobrīd vēl nezinu, vai mums būs vai nebūs iespējams atsevišķi balsot. Es ļoti gribētu, lai būtu.

Vispirms jau deklarācijai ir izteikti ārpolitisks raksturs, lai gan, neapšaubāmi, tai ir jāizsauc lielāka rezonanse tieši mūsu valsts iekšējā dzīvē. Un, godprātīgi izvērtējot okupācijas sekas, mēs uz vietas varam panākt daudz dziļākas pārmaiņas mūsu sabiedrībā, nekā mēs varam sagaidīt kādas ārvalstu palīdzības rezultātā.

Tāpat tikai neizpratni un nožēlu izsauc šīs deklarācijas gatavotāju atteikšanās no frakcijas "Latvijai" priekšlikuma - tekstā ierakstīt atklātu formulējumu, ka Latvija laikā no 1940.gada 17.jūnija līdz 1990.gada 4.maijam bija okupēta valsts ar pārejas periodu valstiskās neatkarības atjaunošanai līdz 1991.gada 21.augustam, kā arī nevēlēšanās ierakstīt deklarācijā tautas apņemšanos pašiem strādāt, lai okupācijas sekas tiktu pārvarētas. Deklarācijas teksta pašreizējā variantā mēs lūdzam palīdzību no ārvalstīm, bet ko mēs paši apņemamies darīt mūsu mērķa labā?

Vairāk nekā dīvaina ir arī plašas tautas kustības par valsts neatkarības atjaunošanu akcentēšana okupācijas beigu posmā, tajā pašā laikā pilnīgi noklusējot Latvijas pilsoņu centienus pēc brīvības un neatkarības atjaunošanas citos okupācijas posmos, kad šāda cīņa draudēja un vairākumā gadījumu arī beidzās ar daudz smagākām sekām.

Savu neizpratni par šo noklusēšanu savā vēstulē frakcijai "Latvijai" pauž arī Latvijas Politiski represēto apvienības valde, kas norāda vēl uz veselu virkni būtisku un nepieciešamu labojumu, daļu no kuriem es jau šeit pieminēju. Frakcija "Latvijai" savus priekšlikumus deklarācijas tekstam iesniegusi rakstiski, un neatkarīgi no tā, vai tie tiks skatīti procedūras jautājumu dēļ vai ne, es aicinu balsot par šo deklarāciju pirmajā lasījumā un, ja būs nepieciešams, pēc tam arī otrajā lasījumā, jo jebkurā gadījumā šīs deklarācijas pieņemšana ir solis pareizajā virzienā, un šis ir mums visiem tik ļoti nepieciešamā darba sākums. Paldies.

Sēdes vadītāja. Jānis Jurkāns - pie frakcijām nepiederošs deputāts. Otro reizi.

J.Jurkāns (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Godātie deputāti! Es gribu atgādināt Tabūna kungam vēlreiz, ko es gribēju pateikt savā uzrunā. Es, Tabūna kungs, neteicu, ka jūs kaut ko teicāt nepareizi. Viss, ko es gribēju pateikt, ir tas, ka jūs ar savu darbošanos Latvijas PSR radio piederat pie tiem, kas iedzināt rubrikas - okupācijas režīms, jo jūs ar savu darbību radio indējāt cilvēku smadzenes. Un jūs esat viens no tiem, kuriem vajadzētu nevis smaidīt, bet gan nokārt galvu, nostāties rindā un nolikt savu mandātu.

Es saprotu, ka jums bija ļoti sāpīgi klausīties šo skaudro patiesību, tāpēc jūs vilkāt ārā visādas puspatiesības. Jūs vēl varējāt kaut ko citu te minēt, jūs varējāt paņemt Elitas Veidemanes avīzi un kaut ko citēt no turienes, jūs varējāt skaitīt, cik man ir bijušas sievas un visu kaut ko citu. Tad tas būtu varbūt vēl vairāk raksturojis to, kāpēc jūs te nācāt tribīnē. Arī par Kaļiņingradu, arī par manu darbošanos ārlietu ministra amatā. Jūs taču nevienu svešvalodu neprotat. Kā jūs varējāt Briselē vispār saprast, ko es teicu, jo jūs jau nesaprotat valodu. Tas ir viens.

Otrs. Par naudu. Šajā gadījumā es esmu jums pateicīgs, ka man vēlreiz ir tā iespēja jums visiem, kolēģi, pateikt, kā tas bija. Es jutos šausmīgi lepns, kad 1990.gadā Dinberga kungs tiešām uz mana personīgā rēķina - lai gan viņš varēja to darīt pavisam citādi - ar ASV departamenta ziņu pārskaitīja 60 000, nevis 40 000 dolārus. Par šiem dolāriem es esmu atskaitījies pilnībā gan Dinberga kungam, gan visām tām struktūrām, kurām bija jāatskaitās. (Starpsauciens no zāles: "Tikai ne Latvijai...")

Pirms 5.Saeimas vēlēšanām Birkava valdība mani iesūdzēja Prokuratūrā, jo toreiz pacēla šo jautājumu... Es neiedziļināšos detaļās, kādā veidā, bet šis jautājums tika pacelts, un nekas cits neatlika, kā vien iesūdzēt mani Prokuratūrā. Prokuratūra pat brauca uz Vašingtonu, un Prokuratūra ir devusi savu slēdzienu, godātie kolēģi, tikai šis slēdziens nebija izdevīgs tām politiskajām partijām un struktūrām, pie kurām es nepiederu, tāpēc šis slēdziens, lai gan es to iedevu laikrakstam "Diena", nekad neparādījās atklātībā. Jūs neviens to nezināt, tāpēc ka jums tas neinteresē, bet ir taču ļoti izdevīgi uznākt tribīnē un teikt, ka, vai nu Jurkāns nozaga mēteli vai Jurkānam nozaga mēteli, bet ar to Jurkānu kaut kas ir bijis. Tā tas ir. Un "Dienā" regulāri parādās vēstules par to, ka, redz, kāds raksta, lai Jurkāns atdod. Un arī Tabūna kungam ir kāda izdevība uznākt šeit un pateikt. Tā tas darbojas. Un droši vien, kamēr es darbošos politikā, visu laiku kāds runās par nozagto naudu, bet neviens neizdarīs to, kas būtu politiski godīgi un kārtīgi. Un tas ir "Latvijas ceļa" jautājums, konkrēti Birkava kunga jautājums - vajadzētu paņemt šo Prokuratūras slēdzienu un darīt to zināmu, jo viņš bija tas, kas mēģināja celt man negodu, bet to neizdarīja nedz Birkavs, nedz Gailis, nedz "Latvijas ceļš". Paldies.

Sēdi vada Latvijas Republikas 6.Saeimas priekšsēdētājas biedrs

Alfreds Čepānis.

Sēdes vadītājs. Vārds Ilgai Kreitusei - Demokrātiskās partijas Saimnieks frakcijas deputātei. Otro reizi.

I.Kreituse (Demokrātiskās partijas Saimnieks frakcija).

Godātie kolēģi! Ir noticis tas, par ko es runāju sākumā. Mēs, taisot grīdu, vienlaicīgi gribam nobalsināt griestus. Un rezultāts ir tāds, ka šodien Latvijas Republikas 6.Saeima nevar pieņemt deklarāciju par okupāciju, jo pirmām kārtām pieci deputāti iesniedza rakstisku labojumu deklarācijai. Līdz ar to sāka darboties Kārtības ruļļa atbilstošie panti. To nu mēs šodien esam izdarījuši. Un iznāca tā: es vakar izteicu cerību pie Brīvības pieminekļa, ka mēs pirms 23.augusta šo darbu izdarīsim, taču izrādījās, ka mēs to nevaram izdarīt. Un tikai tāpēc, ka mēs gribam visu salikt vienā vietā un parādīt absolūtās patiesības vienā dokumentā. Un paldies Dobeļa kungam, kurš mēģināja vēl kaut ko glābt un teikt: "Pieņemsim okupācijas fakta dokumentu un pēc tam - lūdzu!" Valdmaņa kungs jau esot izveidojis grupu, kas pētīs par parādiem, cik es sapratu, lai gan viņš Prezidijam šādu informāciju vēl nav sniedzis, ka šī grupa ir sākusi darboties, bet tas jau nav nekas, to viņš noteikti izdarīs. Veidojiet grupu, kas pētīs nacionālo partizānu kustību, veidojiet dokumentus un iesniedziet Saeimā!

Bet tagad es jums pateikšu kaut ko citu. Ir jau viegli mācīt: nejēgas ir Juridiskā komisija, dumji konsultanti, kas tur nākuši klāt, nejēgas vēsturnieki, kas nekā nezina, lūk, mēs jums uzrakstīsim pareizos labojumus. Un tad pieci deputāti iesniedz labojumu, kur ir rakstīts: "10 gadus pēc Otrā pasaules kara beigām Latvijā turpinājās bruņota pretestība PSRS okupācijai." Ar kādām tiesībām šie pieci cilvēki izmeta ārā no Nacionālās pretošanās kustības veselu gadu? Es šeit jums neprasīšu, kad beidzās Otrais pasaules karš. Es ceru, ka visi to zina. Bet es atgādināšu, kad Latvijā sākās atklāta pretestība, atjaunojoties Padomju Savienības okupācijai, - 1944.gada augustā. Kāpēc tādā veidā mēs iesniedzam šādus labojumus? Kas tagad iznāk - vai mēs nezinām savas tautas vēsturi? Vai arī ir tā: mēs kaut ko bezatbildīgi uzrakstīsim, bet jūs tur, augšā, ejiet labojiet, domājiet un noformulējiet tā, lai mēs šeit, lejā, vēlreiz jūs pamācītu. Kārtības rullis nosaka, ka priekšlikums ir jāiesniedz jau noformulētā veidā un tad ir jābalso par šo priekšlikumu, par šādu priekšlikumu, ka Latvijā nacionālā bruņotā pretestība ir sākusies tikai 1945.gada 2.septembrī. Piedodiet, par to es nevaru balsot!

Un vēlreiz gribu teikt: atcerieties, par ko mēs spriežam! Mēs spriežam par okupācijas faktu. Ja jūs domājat, ka mēs varam šodien pieņemt "Balto grāmatu", tad, atvainojiet, tas nozīmē, ka mēs negribam atzīt šo okupācijas faktu šādā dokumentārā veidā. Var jau iesniegt arī labojumus, bet es nepaguvu tos visus izlasīt, ko ir iesniegusi frakcija "Latvijai". Bruņota cīņa vai vienkārša cīņa? Mēs sākam filozofēt - militāra okupācija vai okupācija, it kā varētu arī nemilitāri okupēt. Tas viss bija jāizdara līdz šai dienai, līdz šim mirklim. Es gribu izteikt tikai dziļu nožēlu, ka 23.augusts Latvijā atnāks kā vienmēr un kā vienmēr būs cilvēki, kuri ziņos: "Viņi jau neko negrib, mēs esam tie pareizie, mēs gribam okupācijas faktu!" Šoreiz es gribu teikt otrādi: tie, kuri šodien ir izdarījuši tā, lai mēs nevarētu nobalsot par okupācijas fakta atzīšanas deklarāciju 6.Saeimā, principā ir šo jautājumu padarījuši neiespējamu, un te ir taisnība Bišera kungam. (Starpsauciens no zāles: "Kuri tie ir?")

Sēdes vadītājs. Paulis Kļaviņš - Latvijas Zemnieku savienības, Kristīgo demokrātu savienības un Latgales Demokrātiskās partijas frakcijas deputāts. Otro reizi.

P.Kļaviņš (LZS, KDS un LDP frakcija).

Cienījamā priekšsēdētāja! Godājamie deputāti! Ja mums ir jāpasaka uz stundu un minūti Otrā pasaules kara sākums un beigas, tad mēs šeit nodarbosimies ar "matu skaldīšanu", bet tas nav mans nolūks. Mans nolūks ir pateikt kaut ko pavisam vienkāršu, ko var saprast un kur nav ilgi jārēķina. Citu tautu dzīvē pēc Otrā pasaules kara beigām bija miers un varēja sākties valsts uzbūvēšana, turpretī pie mums turpinājās cīņa, apaļos skaitļos runājot, 10 gadus. Ja jūs domājat, ka šeit ir vajadzīga tāda precizitāte kā varbūt matemātikā vai astronautikā, kur nedrīkst par pusgrādu virzienu zaudēt, lai sasniegtu Mēnesi, tad tas ir cits jautājums, bet tas nav mans nolūks. Nolūks ir - nenoklusēt kaut ko. Un kaut mums izdotos viena lieta - nošķirt divus gājienus jeb divas kategorijas - apsūdzību, vainas meklēšanu, tiesāšanu, noziedznieku meklēšanu, ķerstīšanu, medības un tā tālāk. Tā ir viena kategorija. Es nepiederu pie tiem cilvēkiem, kuri tagad meklē vainīgos. (Starpsauciens no zāles: "Slikti!") Taču otra kategorija ir pavisam kaut kas cits - nekaunēties no savas tautas upuriem, nosaukt tos, kuri ir krituši cīņā par šo tautu, godināt mocekļus, varoņus. Tā ir pavisam cita lieta, kas nav automātiski saistīta ar vainīgo meklēšanu. Kā mēs varam pēc pusgadsimta atrast vainīgos, ja 99% no viņiem ir jau zem velēnām? Bet, ja mēs vairāmies no šīs monumentālās patiesības iekļaušanas mūsu Okupācijas deklarācijā, tad tas ir kaut kas ļauns. Mēs nebūsim tie, kas saka beidzamo vārdu par notikumiem pēc Otrā pasaules kara beigām. Nekas nav apslēpts, kas netiks zināms, nedz kas nenāks gaismā. Tā ir patiesība, ko cilvēce ir piedzīvojusi divu tūkstošu gadu laikā. Viss nāk gaismā!

Par notikumiem Latvijā ir tik daudz liecību, ka notikušā apslēpšana to var tikai paildzināt. Kāpēc noklusēt šo svarīgo patiesību par desmit gadu ilgo bruņoto cīņu pret režīmu, kurš gribēja iznīcināt mūsu tautu, kāpēc to neiekļaut tagad apspriežamajā deklarācijā par Latvijas okupāciju?

Nav tiesa, kā Bišera kungs saka, ka LZS, KDS un LDP frakcija nebūtu Saeimā Juridiskajai komisijai iesniegusi ierosinājumu par attiecīgo deklarācijas papildinājumu. 12. augustā mēs iesniedzām rakstiski. (No zāles deputāts I.Bišers: "Nav pareizi!") Mēs to iesniedzām, bet acīmredzot Juridiskajai komisijai šāds papildinājums šķita lieks, un viņa to savā projektā neiekļāva. Tad kas cits atliek, kā šodien to vienīgi celt visas Saeimas priekšā?

Vēlreiz atļaujos norādīt uz to, ka mūsu tautas aizstāvju, cīnītāju un mocekļu apliecināšana nenozīmē automātisku saukšanu pēc tiesas un atriebības. Ja citi to dara, tad es to nedaru, jo uzskatu to par neīstenojamu. Lai katrs pats sevi tiesā! Ar tiesāšanu mēs nokautos neatdzīvināsim un jaunu Latviju neuzcelsim. Bet, ja mēs aizliegsim upuru eksistenci, tad visas mūsu valsts turpmākā virzība būs kā koks bez saknēm, kā tāda Ziemsvētku eglīte, kas gan pilna ar spožiem zvārguļiem, bet bez saknēm. Tauta bez pagātnes ir tauta bez sejas, bet tauta ar viltotu pagātni ir mirstoša tauta.

Sēdes vadītāja. Juris Dobelis - LNNK un LZP frakcijas deputāts. Otro reizi.

J.Dobelis (LNNK un LZP frakcija).

Cienītie kolēģi! Es, protams, ceru, ka Apsīša kungs izteiksies vēl precīzāk, bet Saeimas kārtības ruļļa 118. panta 9. punkts: "Patstāvīgā priekšlikuma otrais lasījums, ja Saeima nav lēmusi citādi, seko tūdaļ pēc pirmā lasījuma. Tam piemērojami noteikumi par likumprojektu izskatīšanu otrajā lasījumā." Tātad viss ir atkarīgs no tā, cik ātrā laikā šodien Juridiskā komisija būs spējīga dot savu novērtējumu priekšlikumiem, un es neredzu problēmu, kāpēc mēs nevarētu nobalsot šodien pilnībā, balstoties uz šo dokumentu. Tā ka tā lieta nav tik traka un varbūt tomēr pamēģināsim nomierināties un darbu padarīt šodien līdz galam.

Sēdes vadītāja. Man tikai būtu viens lūgums: neaicināt deputātus, Juridisko komisiju, doties pašlaik ārā no zāles un sākt izstrādāt priekšlikumus, jo Saeimas sēde turpinās un deputātiem ir jābūt klāt pie visu priekšlikumu izskatīšanas.

Pauls Putniņš - LZS, KDS un LDP frakcijas deputāts.

P.Putniņš (LZS, KDS un LDP frakcija).

Cienījamā priekšsēdētāja! Godājamie kolēģi! Mēs esam jau tik tuvu rezultātam, lai šis ilgu gadu lolotais dokuments beidzot tiktu pieņemts. Bet es nezinu, kāpēc šeit notiek arī kaut kādas citas lietas. Pirmkārt, mūsu priekšlikums jau bija iesniegts no frakcijas 12. augustā, viss tur bija kā vajadzīgs. Šodien tas tā nemaz neieskanējās, it kā būtu... es saprotu, ka komisija varbūt arī to noraidīja, bet mūsu mērķis, to 5 deputātu mērķis, nekādā gadījumā nav apturēt šodien to procesu, un, cik es zinu pēc Kārtības ruļļa, tas ir šodien arī atrisināms, Saeimai tātad balsojot par mūsu konkrēto iesniegumu. Kā jūs redzat, par vēsturiskajiem faktiem te var strīdēties, tā teikt, uz vienu pusi vai uz otru pusi, bet tur ir viena ļoti būtiska lieta, kuru arī vajadzēja atspoguļot šajā dokumentā. Ja Saeima, ja jūs, cienījamie kolēģi, būsit pret to, mēs piekāpsimies, jo šis dokuments šodien noteikti ir jāpieņem. Tas bija man viss, kas sakāms šajā sakarā. Paldies.

Sēdes vadītāja. Juris Kaksītis - Demokrātiskās partijas Saimnieks frakcijas deputāts.

J.Kaksītis (Demokrātiskās partijas Saimnieks frakcija).

Godātais Prezidij! Cienījamie kolēģi! Es varu cienīt cilvēkus, es varu cienīt viņu domas, kurām es nepiekrītu, un viņu idejas, bet es nevaru cienīt to, ka tiek sagrozītas lietas un fakti. Protams, Kļaviņa kungam var būt iespējama balsošana par vienu, par otru, uz vienu pusi vai uz otru pusi... dienas, nedēļas, gada starpības ziņā vai tūkstoša, miljona vai citā ziņā, man tas nav vienalga. Tāpat kā man nav vienalga, ja cilvēks šeit no šīs tribīnes apvaino manu kolēģi, kurš, redziet, ir Saeimu maldinājis. Tad es gribu - nevienam neko nesakot, nekādus uzvārdus nenosaucot, - lai jūs visi, kas šeit sēžat, kas mani dzirdat, pasakāt, kuram tad ir taisnība. Paula Putniņa parakstītais dokuments, par kuru viņš nupat teica, saņemts Saeimā 13. augustā. Un es gribu, lai arī jūs, džentlmeņi, viens otram un visi kopā frakcijā pajautājat - līdz kuram bija jāiesniedz? Un tad nāciet šeit tribīnē un sakiet, kādi ir citi. Tiksim katrs galā ar savu godprātību un tad mācīsim citus!

Jā, mēs nebijām tādi, kas ignorē šo rakstu, kurš gandrīz bija iesniegts pēc termiņa, mēs to izskatījām. Pēc izskatīšanas mēs pieņēmām lēmumu. Tādēļ šodien man nav saprotams... gribam, atvainojiet par žargonu, "norakt" ðo lietu. Lūdzu, turpināsim tā!

Es komisijas vārdā varu pateikt, ka mēs esam gatavi izmantot šos mūsu rīcībā esošos starpbrīžus, dot iespēju relatīvi īsā laika periodā noformulēt šos priekšlikumus un izskatīt. Bet es esmu vienmēr un vienmēr... nākšu tribīnē tad, kad sākas negodprātība. Tad, kad cilvēku, kuri šeit tik skaisti, kaismi runā, nav tad, kad jāstrādā. Mūsu komisijā strādāja tad, kad lielākā daļa nestrādāja. Es nenosaukšu, ko katrs darīja, varbūt strādāja kaut kur citur, bet mēs šeit strādājām Saeimā, un Putniņa kungs un Kļaviņa kungs bija laipni aicināti toreiz piedalīties. Kaut kā nemanīju viņus nekur. Tādēļ būsim godīgi katrs pret sevi, savā starpā un strādāsim, nevis izmantosim šo mikrofonu, lai maldinātu tautu. Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītāja. Debatēs pieteikušos vairs nav. Druvas kungs, āmura sitiens nozīmē, ka debates ir beigušās, un tie, kas piesakās pēc tam, - tie vārdu vairs nevar ņemt un runāt.

Komisijās vārdā - Romāns Apsītis.

R.Apsītis (frakcija "Latvijas ceļš").

Godātie kolēģi! Paldies par garo un, manuprāt, saturīgo diskusiju, kas dažbrīd gan izgāja, kā mēdz teikt, ārpus rāmjiem un aizgāja jau līdz personiskiem apvainojumiem, es domāju, ka tas nebija īsti pareizi. Nevajadzēja novirzīties no temata. Izteiktās domas pēc sava satura bija ļoti dažādas - no atbalsta Juridiskās komisijas izstrādātā projekta variantam līdz tā eventuālam noraidījumam. Nekas, mēs esam pieraduši pie sūra, grūta darba, personiski man jau seši gadi pagājuši, šajā namā strādājot, ir milzīga pacietība, darba griba nav zudusi, nav zudusi arī pārliecība, ka mēs pieņemsim šo deklarāciju. Mēs esam gatavi strādāt jau šobrīd. Realitāte ir tāda, ka ir iesniegti divi priekšlikumi par Juridiskās komisijas izstrādātā varianta pilnveidošanu, par grozījumiem šajā projektā. Tāpēc, gribam mēs to vai negribam, patīk tas mums vai nepatīk, mums ir jāstrādā atbilstoši Kārtības ruļļa 118. panta 8. daļai, kurā skaidri un gaiši ir ierakstīts, ka, ja ir iesniegti priekšlikumi par grozījumiem patstāvīgajā priekšlikumā, tad tas izskatāms divos lasījumos.

Es aicinu jūs, kolēģi, atbalstīt šo projektu, tas ir, dokumentu nr. 1188, pirmajā lasījumā, un, ja vien paspēsim, šodien varbūt arī nonāksim pie otrā lasījuma. Ja tehniski tas būs grūti izdarāms, - nu tad vistuvākajā laikā pēc tam. Paldies par izteiktajām domām, un aicinu jūs balsot par šo projektu pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Kolēģi, bet mums situācija nav tik vienkārša, kā jūs, Apsīša kungs, sakāt, jo deklarācija tika atsaukta, bet memorands (pilns nosaukums ir "Saeimas memorands par Latvijas okupāciju, aneksiju un kolonizāciju") nav atsaukts. Tā ka vispirms ir balsojums par dokumentu nr. 234 un tikai tad - par pirmo lasījumu dokumentam "Deklarācija par Latvijas okupāciju".

Lūdzu zvanu! Lūdzu deputātus balsot par dokumentu nr. 234 "Saeimas memorands par Latvijas okupāciju, aneksiju un kolonizāciju", ko iesnieguši deputāti Straume, Vidiņš, Jurdžs, Balodis, Jirgens, Pēterkops, Grīgs, Grīnblats, Pētersons un Zīle. Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu balsot! Lūdzu rezultātu! Par - 23, pret - 25, atturas - 27. Nav pieņemts.

Lūdzu deputātus balsot par dokumenta nr. 1188 "Deklarācija par Latvijas okupāciju" pieņemšanu pirmajā lasījumā. Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu balsot! Lūdzu rezultātu! Par - 75, pret - 8, atturas - nav.

Romāns Apsītis - Juridiskās komisijas vārdā. Par laiku, kas nepieciešams šā dokumenta sagatavošanai otrajam lasījumam.

R.Apsītis (frakcija "Latvijas ceļš").

Godātie kolēģi! Kā jau teicu, ir saņemti divi priekšlikumi. Ja nu kāds vēl vēlas iesniegt savu priekšlikumu, mēs gaidīsim šos priekšlikumus līdz pulksten 14.30 šodien. Lai pēc tam pulksten 15.00, tas ir, starpbrīdī, varētu sanākt Juridiskā komisija. Paldies.

Sēdes vadītāja. Tātad, Apsīša kungs, vienlaicīgi jūs izmantojat iespēju, ka esat tribīnē, un aicināt Juridisko komisiju pulksten 15.00 uz sēdi, kā es saprotu?

Es atvainojos, Lujāna kungs, ko jūs vēlaties? Modris Lujāns - pie frakcijām nepiederošs deputāts. Par to, kā jautājums virzāms tālāk.

M.Lujāns (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Cienījamie kolēģi! Es tomēr lūgtu, lai iekļautu vienu starpbrīdi tomēr, jo es diez vai varētu sēdes laikā gatavot kādus labojumus. Ja Saeimas priekšsēdētāja uzskata, ka līdz 14.30, tad iznāk, ka arī sēdes laikā var gatavot labojumus šim projektam?

Sēdes vadītāja. Lujāna kungs, papriekš vajag izlasīt Kārtības rulli un tad nākt ar priekšlikumiem. Ko jūs vēlaties, lai sēdes vadītāja iekļauj darba kārtībā? Lujāna kungs, Saeimā deputāti runā no tribīnes. Lūdzu, tribīnē!

M.Lujāns. Es piedāvātu, ka vismaz līdz pulksten 15.30, un tas būtu loģiski: kad būtu starpbrīdis, tad, ja kāds no deputātiem, kā teica Apsīša kungs, gribēs iedot vēl kādu labojumu... Un tad tas būtu normāli. Jo citādi tas nozīmē, ka šinī brīdī, sēdes laikā, kādam deputātam ir jāskrien, jāraksta kaut kas, un tad būs savā veidā paralizēta Saeimas normāla darbība.

Sēdes vadītāja. Lujāna kungs, tātad viss ir pavisam vienkārši: izrādījās, ka jūs gribējāt lūgt, lai pagarina priekšlikumu iesniegšanas laiku līdz pulksten 15.30, nevis kaut ko iekļaut darba kārtībā. Tātad ir divi pulksteņa laiki - 14.30, 15.30. (Starpsauciens no zāles: "Jâbalso!")

Dobeļa kungs, jūs? Lūdzu! Juris Dobelis - LNNK un LZP frakcijas pārstāvis.

J.Dobelis (LNNK un LZP frakcija).

Cienītie kolēģi! Es apšaubu, vai Lujāna kungam kaut ko dotu arī triju nedēļu ilgs pagarinājums. Bija laiks pietiekami ilgi strādāt, un nevajadzētu šeit vienkārši ķēmoties, es domāju. Ja ir vēlēšanās apzināti novilcināt šā dokumenta pieņemšanu, tad to arī vajag šeit pateikt.

Sēdes vadītāja. Dobeļa kungs, es ceru, ka jūs saprotat, par ko es jums izsaku aizrādījumu. (No zāles deputāts J.Dobelis: "Jâ, protams!") Balsojam par noteiktajiem laikiem... Eniņa kungs, vai jūs vēl gribējāt kaut ko sacīt?

Guntis Eniņš - pie frakcijām nepiederošs deputāts. Divas minūtes jau ir pagājušas no laika, pa kuru varēja iesniegt priekšlikumus.

G.Eniņš (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Es gribēju tikai izpalīdzēt Lujāna kungam. Vai tad mēs nevaram nākt ar tādu priekšlikumu: vai mēs nevaram savā otrajā - ārkārtas - sēdē pulksten 18.00 veikt šo balsošanu?

Sēdes vadītāja. Eniņa kungs! Es vēlreiz saku: godātie deputāti, pirms nākat tribīnē, izlasiet Kārtības rulli - ko, cikos un kad Saeima izskata. Lūdzu zvanu! Tā kā parasti mēs, balsojot par datumiem, līdz kuriem iesniedzami priekšlikumi, sākam balsojumu no tālākā datuma, tad arī šoreiz, balsojot par to, pulksten cikos ir iesniedzami priekšlikumi, sākam no tālākā laika.

Pirmais. Lūdzu deputātus balsot par to, ka priekšlikumi par dokumentu "Deklarācija par Latvijas okupāciju" iesniedzami šodien līdz 15.30. Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu balsot! Lūdzu rezultātu! Par - 8, pret - 65, atturas - 4. Priekšlikums nav pieņemts.

Lūdzu deputātus balsot par to, ka priekšlikumi par dokumentu iesniedzami līdz 14.30. Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu deputātus balsot. Lūdzu rezultātu! Par - 71, pret - 3, atturas - 2. Lēmums pieņemts.

Atbilstoši izsludinātajai darba kārtībai nākamā ir sestā sadaļa - "Likumprojektu izskatīšana".

Likumprojekts "Grozījumi likumā "Par ārvalstu ieguldījumiem Latvijas Republikā"".

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā - Guntars Grīnblats, frakcijas "Tçvzemei un Brīvībai" deputāts.

G.Grīnblats ("Tçvzemei un Brīvībai").

Cienījamā priekšsēdētāja! Cienījamie kolēģi! Likumprojekts "Grozījumi likumā "Par ārvalstu ieguldījumiem Latvijas Republikā"" (dokuments nr.1210). Attiecībā uz trešo lasījumu ir saņemti vairāki priekšlikumi. Jau likumprojekta ievaddaļu Juridiskais birojs ierosināja izteikt izmainītā redakcijā, šādi: "Izdarīt likumā "Par ārvalstu ieguldījumiem Latvijas Republikā" (Latvijas Republikas Augstākās Padomes un Valdības Ziņotājs, 1991.gada 46.numurs, 1993.gada 10./11. numurs, Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs, 1994.gada 13.numurs, 1995.gada 9.numurs, 1996.gada 10.numurs) šādus grozījumus:". Tālāk kā likumā.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu pret atbildīgās komisijas slēdzienu nav. Pieņemts.

G.Grīnblats. 3.lapaspuse. Juridiskais birojs ierosināja aizstāt visā likumprojekta tekstā vārdu "svītrot" ar vārdu "izslēgt". Komisija atbalstīja.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu pret komisijas slēdzienu nav. Pieņemts.

G.Grīnblats. Otrajā rindkopā 3.lapaspusē Juridiskais birojs ierosināja: "Izslēgt terminu "Ârvalstu ieguldītāju kontrole pār uzņēmējsabiedrību"," - tālāk kā likumā. Komisija atbalsta šo priekšlikumu.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu pret slēdzienu nav. Pieņemts.

G.Grīnblats. Šīs 3.lapaspuses pēdējā rindkopā ir redakcionāls vēlējums: "Izslēgt terminu "Valsts kontrolētā uzņēmējsabiedrība"." Komisija atbalstīja.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu pret komisijas slēdzienu nav. Pieņemts.

G.Grīnblats. Tālāk. Jau otrajā lasījumā bija pieņemts svītrot attiecīgos punktus ar vārdu "izslēgt", un tie arī tur parādās. Tā ka tie jau ir pieņemti.

Tālāk. 11.lapaspuse. Ir priekšlikums: "Izslēgt likumprojekta 7.pantu." To ierosināja Juridiskais birojs un atbalstīja komisija.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu pret to, ka tiek izslēgts 7.pants, nav. Pieņemts.

G.Grīnblats. Un šā 7.panta vietā papildināt likumprojektu ar pārejas noteikumiem šādā redakcijā:

"1. Ministru kabinets divu mēnešu laikā no šī likuma spēkā stāšanās dienas iesniedz Saeimā likumprojektus par grozījumiem citos likumos, lai saskaņotu šo likumu ar citiem spēkā esošajiem likumdošanas aktiem."

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu pret komisijas slēdzienu nav. Pieņemts.

G.Grīnblats. Pārejas noteikumu 2.punkts: "Ar šā likuma spēkā stāšanos spēku zaudē Satversmes 81.pantā noteiktajā kārtībā izdotie Ministru kabineta 1996.gada 9.aprīļa noteikumi nr.115 "Grozījumi likumā "Par ārvalstu ieguldījumiem Latvijas Republikā"" (Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs, 1996.gada 10.numurs)."

Sēdes vadītāja. Deputātiem pret pārejas noteikumu 2.panta redakciju iebildumu nav. Pieņemts.

G.Grīnblats. Tie ir visi grozījumi, papildinājumi. Tā ka lūdzu Saeimu izvērtēt šo likumprojektu trešajā lasījumā un kopumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta "Grozījumi likumā "Par ārvalstu ieguldījumiem Latvijas Republikā"" pieņemšanu trešajā, galīgajā, lasījumā. Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu balsot! Lūdzu rezultātu! Par - 54, pret - nav, atturas - 3. Likums pieņemts.

G.Grīnblats. Paldies.

Sēdes vadītāja. Likumprojekts "Iedzīvotāju reproduktīvās veselības likums".

Sociālo un darba lietu komisijas vārdā - Valdis Nagobads, Demokrātiskās partijas Saimnieks frakcijas deputāts.

V.Nagobads (Demokrātiskās partijas Saimnieks frakcija).

Cienījamā priekšsēdētāja! Godājamie kolēģi! Pirms trim mēnešiem Saeima nobalsoja par Ministru kabineta sēdē akceptētā likumprojekta "Iedzīvotāju reproduktīvās veselības likums" (dokuments nr.885) nodošanu Sociālo un darba lietu komisijai un Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijai. Jau toreiz deputātu starpā izraisījās diskusija par un pret šo likumprojektu. Arī Sociālo un darba lietu komisijā 29.maijā, kaut gan lielākā daļa tās locekļu atbalstīja likumprojekta izskatīšanu pirmajā lasījumā, nolēmām nesteigties, vēl jo vairāk tādēļ, ka tika solīts iesniegt vairākus alternatīvus likumprojektus. Vienlaicīgi sākās arī diskusija presē. Šajos trijos mēnešos laikrakstos pausti savstarpēji izslēdzoši viedokļi, galvenokārt saasinot uzmanību uz likumprojekta sadaļu par legāla aborta izdarīšanas iespēju. No vienas puses, tiek pausts viedoklis, ka abortu aizliegšana vai stingra ierobežošana ir sievietes tiesības un brīvības aizskaroša, līdzvērtīga sen savu laiku pārdzīvojušām arhaiskām viduslaiku normām. No otras puses, - apgalvojums, ka sieviete, kas izšķīrusies par šādu soli kopā ar ārstu, kas ir veicis šo operāciju, ir pielīdzināma slepkavam. Mēs visi saņēmām pāvesta Jāņa Pāvila II enciklisko vēstuli "Dzīvības evaņģēlijs", Jāņa Vanaga atklāto vēstuli Saeimas priekšsēdētājai. Tādēļ, manuprāt, nav taisnība apgalvojumam, ka šis dokuments ir tapis lielā steigā. Atcerieties, ka martā noraidījām šā likuma pieņemšanas steidzamību Satversmes 81.panta noteiktajā kārtībā. Ir pagājuši trīs mēneši, kopš Saeima likumu nodeva komisijām. Šodien, pieņemot likumprojektu pirmajā lasījumā, arī ar otro nevajadzētu steigties un vajadzētu paredzēt iespēju to tālāk pilnveidot. Var piekrist, ka likumprojektā, ieskaitot likumprojekta nosaukumu, ir vairākas nepilnības, uz kurām norāda Tones kundze, Latvijas Neatkarīgo kriminologu asociācijas konsultante, savā 11.jūlija plašajā publikācijā "Latvijas Vēstnesī". Tomēr pārlieku vilcināties, kolēģi, nedrīkst. Cik ilgi Latvijas valsts dzīvos pēc bijušās PSRS likumiem un instrukcijām? Jo tieši 1955.gada PSRS dekrēts par aborta aizliegumu, kas pastāvēja gandrīz 20 gadus, atcelšanu ir pamatā pašreizējām 90.gadu sākumā izstrādātajām instrukcijām, pavēlēm un lēmumiem, atbilstoši kurām šī operācija pašreiz tiek veikta. Par kontracepciju, mākslīgo apaugļošanu vispār tiesību aktu valstī nav, bet šie procesi sabiedrībā notiek.

Ne jau nu šis likums veicinās Latvijā tādu abortu "industriju", ko sekmē politiskie lobiji ar sev labvēlīgu likumu, kā to savā vēstulē raksta Vanaga kungs. Legāls aborts vienmēr ir bijis operācija, par kuru ir jāmaksā. Tomēr jāatzīst, ka dzīvība, tās saglabāšana no ieņemšanas brīža dabiskā vai mākslīgā ceļā ir ārkārtīgi trausla un delikāta pārrunu tēma. Vēl jo vairāk, ja runa ir par likumprojektu, kas, starp citu, paredz arī iespēju šīs dzīvības pārtraukšanai. Tādēļ ar cieņu, iecietību, uzmanību jāizturas pret ļoti dažādiem, bieži vien pat pretējiem viedokļiem šajos intīmajos jautājumos. Tomēr es, kolēģi, aicinu skatīties acīs dzīves īstenībai un reāli vērtēt pašreizējo Latvijas sabiedrību, tās izglītības līmeni, sevišķi veselības un ģimenes plānošanas jomā, un materiālo nodrošinājumu, kas, pēc aptauju rezultātiem, ir 50% legālo abortu iemesls, un nokārtot likumiski to, kas dzīvē jau gadiem ilgi notiek.

Jā, Latvijā šodien ir 4 - 9 reizes vairāk legālu abortu uz 1000 fertila vecuma sievietēm nekā Rietumeiropā. Jā, Latvijā pašreiz mirst divas reizes vairāk cilvēku nekā piedzimst. Jā, šodien tikai katra otrā sieviete vispār cenšas izsargāties no grūtniecības. Bet vai ar legāla aborta aizliegumu kaut vienu no šīm problēmām mēs atrisināsim? Nekad! Gluži otrādi, - tas radīs arvien jaunas problēmas.

Speciālisti pašreiz nosauc divas valstis, kurās aizliegts legāls aborts, - tās ir Polija un Īrija. Polijā šajos trijos gados pēc abortu aizlieguma tiek izdarīti aptuveni 40 - 50 tūkstoši nelegālu abortu gadā, tajā skaitā liela daļa no tiem - kaimiņvalstīs. Tādējādi Polijā šodien ir izveidojies jauns tūrisma paveids ar vienu mērķi - pārtraukt grūtniecību. Savdabīgs abortu eksports. Maksa par kriminālabortiem šajā valstī ir pieaugusi līdz 400 dolāriem. Tas krietni pārsniedz vidējo mēnešalgu. Šāds ceļš mums nav ejams. Visa pamatā ir sabiedrības izglītība, sociālais nodrošinājums. Tādēļ vispirms panāksim, lai Latvijā nežņaugtu, nededzinātu, varbūt vēl kā citādi vardarbīgi neiznīcinātu jau sauli ieraudzījušas dzīvības, un tad pielīdzināsim noziegumam operāciju, ko sieviete ir pati brīvi izvēlējusies un kas pārtrauc augļa attīstību tās pašās agrīnākajās stadijās.

Kolēģi, likumprojekts paredz sakārtot arī citus sabiedrībā notiekošus procesus. Sievietes mākslīga apaugļošana, tādējādi darot laimīgu ne vienu vien bezbērnu ģimeni, tā tas ir vismaz 5%... Vīrieša un sievietes ķirurģiska kontracepcija.

Nobeigumā es gribētu teikt paldies Labklājības ministrijas Veselības departamenta speciālistei ārstei Laimai Rudzei par darbu pie šā likumprojekta izstrādes un sadarbību šo komentāru tapšanā.

Kolēģi, es aicinātu atbalstīt Sociālo un darba lietu komisijas un Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas lēmumus un pieņemt šodien pirmajā lasījumā likumprojektu "Iedzīvotāju reproduktīvās veselības likums". Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītāja. Atklājam debates. Aida Prēdele - LZS, KDS un LDP frakcijas deputāte.

A.Prēdele (LZS, KDS un LDP frakcija).

Cienījamie kolēģi! Es savukārt aicinātu noraidīt, nepieņemt šo likumprojektu un nosūtīt viņu atpakaļ uz Labklājības ministriju, lai Labklājības ministrijas speciālisti, kādi tur neapšaubāmi ir, nopietnāk pieietu šim svarīgajam iedzīvotāju reproduktīvās izglītības jautājumam. Šo likumprojektu Kristīgo demokrātu savienība šovasar nosūtīja savām nodaļām rajonos un pagastos, un ar to iepazinās daudzi desmiti gan vienkāršo Latvijas iedzīvotāju, gan arī ārstu, mediķu, un man jāteic, ka, runājot tieši par šo konkrēto likumprojektu, neatradās neviens mediķis, kurš varētu ar tīru sirdi šo likumprojektu aizstāvēt. Es nosaukšu tikai dažus Latvijā pazīstamus lauku speciālistus, kuri iestājās pret šo likumprojektu. Es domāju, jūs pazīstat dakteri Krūmalu no Smiltenes, pazīstat ārsti ginekoloģi Zālīti no Cēsīm, tāpat pazīstat slaveno dakteri Zālīti no Ģimenes un veselības centra un Raunas doktorāta, tāpat dakteri Langi no Rīgas 1.slimnīcas. Es varētu saukt daudzus, bet es saprotu, ka varbūt ne visiem tas ir kāds arguments, kas liecinātu par sliktu šim likumprojektam, tāpēc ieklausieties manos, un ne tikai manos, iebildumos. Mūsuprāt, šis likums vispār neatbilst latviešu tautas interesēm. Otrām kārtām to vispār grūti nosaukt par likumprojektu, jo pēc būtības tas ir dažādu jau novecojušu instrukciju kopojums, kam vispār trūkst koncepta un situācijas valstī raksturojoša vispārinājuma.

Kāpēc tas neatbilst tautas interesēm? Proti, reproduktīvā veselība ir viens no būtiskākajiem tautas izdzīvošanas un atjaunošanās faktoriem, tāpēc varēja gaidīt, ka likumprojekts skars visus šobrīd traģisko demogrāfisko situāciju veidojošos faktorus un aspektus, bet diemžēl, kā jau teicu, tas raugās uz tautas izdzīvošanas vitāli svarīgo problēmu šauri un pašapmierināti. Likumprojekts tikai regulē dažus abortu, sterilizācijas un mākslīgās apaugļošanas aspektus, lai gan tautas reproduktīvā veselība ir ļoti plašs un mums katram nepieciešams un svarīgs jautājums. Tā kā šīs sfēras ir saistītas ar naudu, uzdrošinos sacīt, ka šis likumprojekts ir tendenciozs, jo atbilst tikai nelielas iedzīvotāju daļas interesēm, kas, iespējams, bet varbūt arī ne, iedzīvojas un arī turpmāk iedzīvosies kaut vai no abortiem, no mākslīgās apaugļošanas un tamlīdzīgām lietām.

Manuprāt, šo reproduktīvās veselības sfēru vispār nedrīkst pašā pamatā uzticēt privātajam biznesam, tai ir jābūt valsts un pašvaldības sertificētu iestāžu pārziņā, teiksim, privātajām struktūrām uzticot vairāk tādas lietas kā grūtnieču aprūpe un tamlīdzīgas lietas.

Nekur likumprojekts nedefinē prioritātes tautas reproduktīvajā veselībā, netiek runāts par cilvēka dzīvību kā īpašu pamatvērtību, līdz ar to tajā pilnīgi tiek ignorētas šādas reproduktīvās veselības jomas... Lūdzu, ieklausieties! Tur nav runāts par grūtnieces un ģimenes reproduktīvo veselības aprūpi un visu to pasākumu kompleksu, kas varētu aizstāvēt topošo bērnu un māti-grūtnieci, kas varētu uzlabot ģimenes, tātad visas mūsu tautas, reproduktīvo veselību.

Otrām kārtām tur nav runāts par kontracepciju visplašākajā nozīmē. No šī likumprojekta pat izriet, it kā kontracepcija ir kāda ķirurģiska grūtniecības pārtraukšana. Likumprojekts neizsaka savu attieksmi pret šo plašo medicīnas, sadzīves un sociālās sfēras sadures problēmu, lai gan tā nav tikai medicīniska rakstura instrukciju sfēra, tā ir sfēra, kurā saduras daudzas un dažādas dzīves jomas.

Gandrīz nekas šajā likumprojektā nav minēts par seksoloģisko veselības aprūpi un dzimumaudzināšanu, it īpaši par dzimumaudzināšanu skolā, lai gan tas ir sākums visas tautas reproduktīvajai veselībai. Netiek skarta tā sfēra, kur savukārt saduras skolas, sabiedrības un masu mediju izšķirošā loma iedzīvotāju izglītošanā, lai mums vispār par tādu lietu kā aborti nevajadzētu ne vārda runāt. Bet ko gan var gaidīt no šī likumprojekta, ja beigu beigās šeit vispār netiek definētas veselības aprūpes un veselības veicināšanas nozares, kas ietilpst šajā plašajā un visiem tik nozīmīgajā jēdzienā "reproduktīvā veselība"? Likumprojekts nenosaka jomas, kurās varēs darboties nevalstiskās organizācijas un privātbizness. Tāpat nenorāda, kas tad ir valsts noteiktais minimums un uz ko var cerēt katra ģimene bez maksas vai par nelielu maksu. Tā, piemēram, Igaunijā līdzīgs likums nosaka, ka katra sieviete pēc grūtniecības pārtraukšanas operācijas ir tiesīga saņemt kontraceptīvos līdzekļus bez maksas. Tāpat likums nenosaka, kurš tad būs tas personāls, kas atbildēs par mūsu tautas reproduktīvo veselību, kas būs tie cilvēki, kuru kompetence un atbildības līmenis būs saistīts ar to, kā mēs turpmāk dzīvosim.

Īpaši mani satrauc tas, ka likumprojekts gandrīz pilnībā paiet garām bērnu un pusaudžu problēmām, kas tieši ietekmē tautas reproduktīvo veselību. Pie tam mums ir jāņem vērā reālā situācija Latvijā, kad jaunieši un bērni dzimumdzīvi sāk no ļoti agra vecuma. Par to šajā likumprojektā ir ļoti maz runāts, un par to vairs šobrīd it kā nevienam nav daļas, lai gan speciālie braucieni pa Latvijas pilsētām un skolām šovasar, lai izpētītu šo problēmu, pārliecināja, ka skola šajā ziņā izrāda ļoti, ļoti mazu vai pat, varētu sacīt, gandrīz neizrāda nekādu ieinteresētību.

Tomēr, manuprāt, pats būtiskākais ir tas, ka šis likumprojekts klusē par ārsta atbildību gan grūtniecības pārtraukšanas gadījumā, gan mākslīgās grūtniecības gadījumā un tā tālāk. Saeimā jau ir vesela virkne, manuprāt, arī labu likumprojektu, kas ārsta dzīvi padara vieglāku, darbu - raitāku un patīkamāku, un tas, protams, ir tikai un vienīgi labi, bet arvien vairāk balsu jautā: kas tad aizstāvēs pacientu, kur ir normas, kas paredz ārsta atbildību? Un it īpaši ārsta atbildību šajā tik ļoti delikātajā sfērā, kur nereti pacients ir tikpat beztiesisks kā sieviete, kas savulaik griezās pie padomju ginekologa, kur bija iespējama mediķu vienaldzība vai pat negodprātība. Tāpat likumprojekts nenosaka ārsta tiesības atteikties izdarīt mākslīgu grūtniecības pārtraukšanu, kā arī netiek noteikti ārsta pienākumi pret sievieti, kura sociālu iemeslu dēļ vēlas pārtraukt grūtniecību. Netiek runāts par to, kā ārstam ir jāizmanto visas viņa rokās esošās iespējas, lai sieviete saprastu, ko tad īsti nozīmē aborts.

Mīļie, cienījamie kolēģi! Kopā ar grupu deputātu esmu izstrādājusi un iesniegusi Saeimas Prezidijam pat divus likumprojektus, kuri ir vērsti uz cilvēka dzīvības aizsardzību un nedzimuša bērna dzīvības aizsardzību. Tāpēc par šo tematu centīšos un ceru uzstāties nākamajā Saeimas sēdē. Bet nu pavisam īsi par dzīvības aizsardzības tematu. Galvenais iemesls tomēr, kāpēc man nav pieņemams šis Iedzīvotāju reproduktīvās veselības likums, ir tas, ka šis likumprojekts patiesībā paredz abortu liberalizāciju. Tas pat nedomā apstrīdēt tautā kopš padomju laika iesakņojušos domu, ka izdarīt abortu ir ļoti vienkārša un elementāra, gandrīz vai higiēniska procedūra. Bet tajā pašā laikā neviens no šīsvasaras braucienos sastaptajiem ārstiem neteica, ka aborts - tas ir labi. Gluži otrādi - visi piekrita, ka tā patiesībā ir dzīvības iznīcināšana. Tātad vispirms likumam būtu strikti jānoteic, ka Latvijas valsts uzņemas katra cilvēka dzīvības aizsardzību un ka aborts nav un nevar būt kontracepcijas veids. Visai tautas reproduktīvās veselības koncepcijai jābūt virzītai uz grūtnieces un bērna, arī bērna, kas nav vēl piedzimis, aizsardzību, jo tieši tas ir latviešu tautas interesēs. Pēc tam, kad ir skaidri un nepārprotami deklarēta šī nostāja, mēs varam sākt diskutēt par to, kādi ir tie gadījumi un vai tādi maz ir, kad mākslīgi pārtraukt grūtniecību tiek atļauts, kāda ir speciālistu, mediķu, loma un kāds ir šis loks, kas šo jautājumu izlemj. Proti, te ir runa par visu to jautājumu kopumu, kas mazāk ir virzīts uz deklarāciju - aizliegt. Ticiet man, ka jūs par to varēsit pārliecināties, izlasot mūsu iesniegtos likumprojektus. Mēs nevēlamies tukši un viennozīmīgi kaut ko aizliegt tikai aizliegšanas pēc, nedomājot par pārējo. Pirmajā vietā, mūsuprāt, ir iedzīvotāju izglītošana. Ar likumu ir jānosaka tās normas un tā līnija, cik tālu kas un kam jāveic.

Otrām kārtām ir jārunā par veselības un ģimenes mācības ieviešanu skolā, lai jau kopš agriem gadiem bērns dzīvību un savu tīro intīmo pasauli un ģimeni vērtētu kā augstākās vērtības.

Trešām kārtām esmu pārliecināta, ka diskusija, kas ir tikko iesākusies masu informācijas līdzekļos, šobrīd nevis beigsies, bet - gluži otrādi - tikai tā īsti uzņems savus apgriezienus, jo sabiedrībai un ģimenei kā neapstrīdama aksioma ir jāpieņem tas, ka dzīvību, kas jau radusies mātes miesās, nedrīkst iznīcināt nekādu iemeslu dēļ, tāpat kā mums nevienam nenāk ne prātā nabadzības vai kādu nepatikas iemeslu dēļ nogalināt savu vecmāmiņu. Dzīvība ir svēta, un par to, vai tā mūsu ģimenē šobrīd ir vajadzīga, vai mēs šobrīd varam uzturēt un audzināt vēl vienu bērnu, ir jādomā, pirms bērns ir ieņemts. Šajā ziņā ģimenei ir visas tiesības noteikt savu lielumu, bet savukārt valstij ir jārada visas iespējas un jāpalīdz šajā pozitīvi regulējošajā darbā. To mēs uzskatām par savu likumprojektu galveno domu.

Gribu uzsvērt arī vīriešu lomu un atbildību, jo topošais bērns un ģimenes plānošana nav tikai sievietes darīšana vien. Tātad - ģimenes plānošana, valsts mediķu atbalsts un sadarbība!

Diemžēl diskusijas gaitā man ir izkristalizējusies pārliecība, ka visu nelaimju sakne ir tā, ka cilvēki, bet it īpaši padomju laikā augusī paaudze, nespēj pieņemt domu, ka bērns jau kopš ieņemšanas brīža ir cilvēks. Pie tam šis bērns nav daļa no sievietes miesas, ar kuru sieviete var rīkoties pēc saviem ieskatiem, bet gan patstāvīgs cilvēks ar savu miesu un savu dvēseli, cits, kuram ir tādas pašas tiesības dzīvot kā jebkuram no mums. Un tad nu mēs dzirdam par to, ka Eiropas savienība ir sākusi diskutēt par nāves soda atcelšanu, mēs dzirdam, ka mūsu valdība, izrādās, arī ir daļēji par nāves soda atcelšanu. Padomājiet, vai tā nav milzīgi liela liekulība, ja mēs gribam saglabāt un kā vērtību atzīt noziedznieka, slepkavas, varbūt izvarotāja dzīvību, tajā pašā laikā par atkritumu vērtējot to nedzimušo bērnu, kurš varbūt mūsu tautā varētu kļūt par jaunu Jāni Zāberu vai izcilu sportistu, vai vienkārši labu, gudru cilvēku? Tāpēc, mīļie kolēģi, es aicinu šo likumprojektu atdot atpakaļ Labklājības ministrijai, lai viņi padomā par visām šīm, neapšaubāmi, gan konceptuālajām, gan arī filozofiskajām lietām, lai tautā turpinās diskusija, lai tauta domā, vērtē, izsaka savus viedokļus, un, ticiet man, tā nav tikai kāda kristiešu problēma, tā ir mūsu - katra cilvēka un, galvenais, katras ģimenes - problēma. Paldies.

Sēdes vadītāja. Prēdeles kundze, precizēsim tagad to, uz ko jūs aicināt - noraidīt viņu vai atdot komisijai atpakaļ? Tātad Prēdeles kundzes galīgais secinājums ir - atdot atpakaļ komisijai, nevis noraidīt kā tādu. Turpināsim debates!

Kārlis Čerāns - frakcijas "Latvijai" deputāts. (Zālē smiekli. Starpsaucieni: "Abortu speciālists. Ginekologs...")

K.Čerāns (frakcija "Latvijai").

Paldies, godātie kolēģi, par jūsu simpātijām! Bet es nezinu, vai pirms balsošanas par šo likumprojektu, kas, cita starpā, abortam, šim drausmīgajam noziegumam pret cilvēka dzīvību vēl mātes miesās, piešķir likumā atzīt legālu statusu, katrs no jums ir ieskatījies arhibīskapa Jāņa Pujata mums dāvātajā pāvesta Jāņa Pāvila II encikliskajā vēstulē "Dzīvības evaņģēlijs". Tādēļ atļaušos no tās nolasīt dažus citātus, kas vistiešākajā veidā attiecas uz šodien izskatāmo jautājumu.

"Starp visiem noziegumiem, kas var tikt izdarīti pret dzīvību, aborts ir īpaši bīstams un nožēlojams. Otrais Vatikāna koncils nosauc abortu kopā ar jaundzimušā nogalināšanu par neizsakāmu noziegumu, bet šodien daudzu cilvēku apziņā šī grēka smaguma izpratne kļūst arvien neskaidrāka. Aborta pieņemšana sabiedriskajā apziņā, uzvedībā un pat likumā ir zīme ārkārtīgi bīstamai sabiedriskās apziņas krīzei. Tā kļūst arvien nespējīgāka atšķirt labo no ļaunā pat tad, kad uz likmes ir dzīvas būtnes pamattiesības uz dzīvību. Šādā drūmā situācijā mums tagad vairāk kā jebkad vajag drosmi, lai lūkotos taisnībai acīs un sauktu lietas īstajos vārdos, nepakļaujoties lētiem kompromisiem vai tendencei sevi mānīt.

Tieši aborta gadījumā tiek lietota tik divdomīga terminoloģija kā grūtniecības pārtraukšana, kas cenšas noslēpt aborta patieso dabu un sabiedrības acīs samazināt tās nopietnību. Šķiet, šis lingvistiskais fenomens pats par sevi ir simptoms slēptiem sirdsapziņas pārmetumiem, bet nav vārdu, kas spētu mainīt lietu dabu. Aborts ir tīša un apzināta cilvēciskas būtnes, kas atrodas savas eksistences sākuma fāzē, slepkavība neatkarīgi no pielietotajiem līdzekļiem. Tiek iznīcināta cilvēciska būtne pašā dzīves sākumā.

Nevar iedomāties nevainīgāku būtni! Nekādā veidā šī cilvēciskā būtne nevar tikt uzskatīta par agresoru, vēl jo vairāk - par netaisnu agresoru. Viņš vai viņa ir vājš, neaizsargāts tik ļoti, ka viņam nepiemīt pat tās minimālās aizsardzības spējas kā jaundzimušā bērna pārdzīvojuma spēks, kas izpaužas kā kliedzieni un asaras. Nedzimušais bērns ir pilnīgi uzticēts tās sievietes, kas viņu nēsā savā klēpī, aizsardzībai un rūpēm. Tomēr bieži tā ir māte, kas lemj un prasa, lai bērnu iznīcina, kas panāk, ka tas tiek izdarīts.

Taisnība, ka nodoms veikt abortu bieži ir traģisks un sāpīgs mātei, ja lēmums atbrīvot sevi no augļa nav veikts egoistisku mērķu vai vērtības dēļ, bet gan vēloties sargāt citas svarīgas vērtības - savu veselību vai piedienīgu dzīves līmeni citiem ģimenes locekļiem.

Dažreiz ir jābaidās, vai bērns dzīvos normālos apstākļos, un tāpēc varbūt būtu labāk, ja viņam nebūtu jādzimst, tomēr šie un līdzīgi iemesli, lai gan ir nopietni un traģiski, nevar attaisnot nevainīgas cilvēciskas būtnes nogalināšanu. Līdzās mātei bieži ir arī citi cilvēki, kas izlemj par nedzimušā bērna nāvi. Vispirms vainīgs var būt bērna tēvs, un ne tikai tad, kad viņš tieši spiež sievieti uz abortu, bet arī tad, kad viņš netieši veicina šāda lēmuma pieņemšanu, atstājot māti vienu ar grūtniecības problēmām. Šāda ģimene tiek nāvīgi ievainota un apgānīta kā mīlestības savienība, kuras sūtība būt par dzīvības svētnīcu. Nevar neņemt vērā ietekmi, kas dažreiz nāk no plašāka ģimenes loka un draugiem. Dažreiz sieviete ir pakļauta tik stiprai ietekmei, ka psiholoģiski jūtas spiesta veikt abortu. Šādā gadījumā morālā atbildība gulstas uz tiem, kas tieši vai netieši likuši viņai veikt abortu.

Atbildīgi ir arī ārsti un medmāsas, ka viņi savas spējas, kas dotas dzīvības atbalstam, pielieto nāves izraisīšanai. Atbildība ir jāuzņemas arī likumdevējiem, kas veicina un pieņem likumus par abortiem, un viņu kompetences ietvaros arī Veselības aizsardzības centriem, kur notiek aborti, to administratoriem.

Daudzi cilvēki cenšas attaisnot abortu, apgalvojot, ka auglis, vismaz pirmajās dienās nevar tikt uzskatīts par dzīvu cilvēku, lai gan patiesībā no brīža, kad olšūna ir apaugļota, ir sākusies dzīve (zālē kāds smejas), kas nav ne mātes, ne tēva dzīvība, bet tā ir jauna cilvēka dzīvība ar viņas pašas ritmu. Tā nekad nekļūs par cilvēka dzīvību, ja tā tāda jau nav. Tas vienmēr ir bijis skaidrs, un mūsdienu ģenētikas zinātne dod tam skaidrus pierādījumus. Tā ir pierādījusi, ka jau no pirmā mirkļa viss ir paredzēts, kas šī dzīvā būtne būs, - individuāla personība ar tai raksturīgiem vaibstiem, kas jau sāk iezīmēties.

Tieši no apaugļošanās brīža sākas cilvēka dzīve, un katra no viņa spējām prasa laiku. Diezgan ilgu laiku, lai atrastu savu vietu un varētu sākt darboties. Pat tad, ja garīgās dvēseles klātbūtne nevar tikt pierādīta ar empīriskiem datiem, paši zinātniskās izpētes rezultāti dod vērtīgu norādi, kas ļauj ar saprātu uztvert personības klātbūtni cilvēka dzīvības parādīšanās pirmajā brīdī. Kā gan cilvēciska būtne var nebūt persona?

Svarīgi, ka no morālo saistību viedokļa, pati iespēja, ka runa ir par personu, ir pietiekama, lai attaisnotu pilnīgu aizliegumu jebkuram iejaukšanās veidam, kura mērķis ir nogalināt cilvēka embriju. Cilvēciska būtne ir jāciena un jāizturas pret to kā pret personu no ieņemšanas brīža. Tāpēc kopš šī brīža jāatzīst viņa personas tiesības, tajā skaitā arī neaizskaramās katras nevainīgas cilvēciskas būtnes tiesības uz dzīvību."

Godātie kolēģi! Ar savu šodienas balsojumu mēs katrs parādīsim, vai mēs kalpojam Dievam vai Sātanam. (Zālē smiekli.) Šī mūsu izšķiršanās ir sevišķi būtiska tādēļ, ka, atbalstot šo likumprojektu, mēs plaši paveram durvis sātanisma darbībai mūsu tautā. Atbalstot šo likumprojektu, mēs būsim parādījuši, ka mūsu ceļi un rīcība nesaskan ar Dieva radīto pasaules kārtību. Mēs patiesībā metīsim būtisku izaicinājumu Dieva svētībai mūsu zemē. Mēs kļūsim par divkošiem katrā brīdī, kad skanēs mūsu valsts himna "Dievs, svētī Latviju!"

Es saprotu, ka jūs runāsit par to šā likuma sakarā, ka aborti ir atļauti un tiek izdarīti jau šobrīd. Jūs runāsit arī par to, ka abortu aizliegums neko nemainīs, jo tik un tā tie tiks izdarīti, bet tikai "mâjas kārtībā", kas esot vēl sliktāk. Jūs runāsit arī par to, un tas jau tika runāts, ka tās ir sievietes tiesības izvēlēties abortus. Uz šo pēdējo jau ir gana skaidri atbildējis Jānis Pāvils II tajā fragmentā, ko jums nocitēju. Tas, protams, vispirmām kārtām ir morāles jautājums, bet mūsu daļa šajā procesā ir tā, ka mūsu izdotie likumi nedrīkst būt tādi, kas pamudina uz amoralitāti.

Pateikšu arī par pārējām manis norādītajām iespējamajām iebildēm.

Pirmā. Aborti esot atļauti jau šobrīd. Tas ir slikti. Bet skaidrs ir arī tas, ka juridiskā nenoteiktība, kad likumā nav nedz atļaujas, nedz aizlieguma abortam, zināmā mērā ir pat labāka par situāciju, kuru mēs šodien varam izveidot, ka likumā ir paredzēta aborta legalizācija. Likums, kas paredz aborta legalitāti, ir amorāls pats par sevi.

Otra iebilde - abortu aizliegums neko nemainīs faktiskajā situācijā. Patiesībā tas mainīs. Šāds aizliegums kā juridiska norma neapšaubāmi gūs atspoguļojumu sabiedrības apziņā, un būs gadījumi, kad tas sievieti atturēs no šādas rīcības vai pat novērsīs viņai šādas domas par abortu rašanos.

Kas attiecas uz ārstniecisko iestāžu peļņu, tad tā tiešām kļūs mazāka, bet ne jau tādēļ, ka par neizbēgamiem kļūs "kaktu" aborti. "Kaktu" abortiem ir viennozīmīga vieta Krimināllikumā, turpretī par abortu ārstniecības iestādē, par ko iespējams laicīgās varas sods, atsevišķos gadījumos var vēl diskutēt, un tieši šādā veidā mēs tad arī ņemsim vērā šodienas realitātes mūsu valstī. Es palieku viennozīmīgi tajā pārliecībā, ka aborti kā vēl nedzimuša bērna slepkavība nedrīkst valstī tikt ar likumu legalizēti, un faktiski šīs jomas regulācijai ir jānotiek ar citām svirām. Aiz cieņas pret cilvēka dzīvību aicinu noraidīt šo likumprojektu pirmajā lasījumā. Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds paziņojumam Jurim Kaksītim - Demokrātiskās partijas Saimnieks frakcijas deputātam.

J.Kaksītis (Demokrātiskās partijas Saimnieks frakcija).

Cienījamie kolēģi! Mans kolēģis Romāns Apsītis jau teica, ka pulksten 15.00 ir komisijas sēde. Precizēju, ka tā notiks komisijas telpās šīs mājas 4.stāvā. Iesniedzēji, kā arī pārējie deputāti saskaņā ar Kārtības rulli ir tiesīgi piedalīties. Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds paziņojumam Dzintaram Ābiķim - frakcijas "Latvijas ceļš" deputātam.

Dz.Ābiķis (frakcija "Latvijas ceļš").

Es aicinu Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas kolēģus uz sēdi komisijas telpās tūlīt starpbrīdī.

Sēdes vadītāja. Pārtraukums līdz 15.30.

(P ā r t r a u k u m s).

Sēdes vadītāja. Lūdzu ieņemt savas vietas! Lūdzu reģistrācijas režīmu! Lūdzu deputātus reģistrēties! Lūdzu reģistrācijas rezultātus! Zālē ir 38 deputāti... 39 deputāti. Lūdzu atkārtot reģistrācijas režīmu! Lūdzu deputātus reģistrēties! Lūdzu reģistrācijas rezultātu! Zālē ir 45 deputāti.

Piecas minūtes pārtraukums. Frakciju vadītāji, lūdzu, sāciet darbu.

Sēdes vadītāja. Lūdzu deputātus reģistrēties! Lūdzu reģistrācijas rezultātus! Zālē ir 71 deputāts. Turpinām darbu.

Andrejs Naglis - LZS, KDS un LDP frakcijas deputāts.

A.Naglis (LZS, KDS un LDP frakcija).

Godātais Prezidij! Godātie deputāti! Dzīvība ir svēta, dzīvība ir cilvēka augstākā vērtība. Tiesības uz dzīvi ir pašas galvenās cilvēka tiesības, tāpēc mēs varam pateikties Dievam un mūsu mātēm, ka šodien šeit, atjaunotās Latvijas valsts Saeimā, vispār esam un varam apspriest šo jautājumu. Ka Dievs neļāva mūsu mātēm būt tik dumjām kā mums šodien, kad gatavojamies izputināt savu tautu, paši savu miesu un asinis.

Protams, visas lietas jākārto pareizā kārtībā. Šodien mēs protam atšķirt to, kas būtu labi mūsu valstij, mūsu tautai, un pat - vismaz dažos gadījumos - atšķirt to, kas gluži vienkārši ir cilvēcīgi labs, no tā, kas tāds nav. Tomēr notikumu kārtība, kādā mums ir jāiet uz kādu labu mērķi, mums bieži vien nav skaidra, un pie tam mēs visi cenšamies to izdarīt lielā steigā. Un tieši tāpēc rezultāts nav labs.

Runājot par šo likumprojektu, varam pieļaut tās pašas kļūdas. Pārāk bieži mēs esam pieļāvuši tādu kļūdu, ka kopā ar kaut ko labu vai vismaz saprātīgu steigā un neizpratnē piebalsojam klāt kaut ko sliktāku vai pat pārāk sliktu. Tāpēc labāk skatīsim šo jautājumu nedaudz lēnāk un pa daļām, bet tā, lai mums viss būtu skaidrs šajā likumprojektā, kas mērķē uz pašām galvenajām cilvēka tiesībām - tiesībām dzīvot.

Kas ir aborts? Tā ir augļa dabiska vai mākslīga izdalīšana no dzemdes vai, kā tautā mēdz teikt, nedzimuša bērna mākslīga noslepkavošana. Cilvēki savas netiklības, nekaunības aizstāvībai ir gatavi lietot jebkurus argumentus, kas, liekas, pauž rūpes par citiem, bet īstenībā to parasti dara noziedznieki, rūpējoties par to, lai pēc iespējas vairāk līdzcilvēku padarītu par nozieguma līdzdalībniekiem. Mēs bieži sakām - Dievs tiesā. Taču visbiežāk šajā gadījumā sieviete pati sevi notiesā, brīvi izvēlēdamās iet uz kriminālu abortu, kur noasiņo un pat zaudē dzīvību tāpēc, ka centās nogalināt savu vistuvāko, tas ir, savu bērnu.

Mēs nupat runājām par padomju okupāciju un tās drausmīgajām sekām, jo tās joprojām nav pārvarētas, bet ar šo likumu mēs gatavojam jaunu okupāciju, jo, kā saka, daba necieš tukšumu - te taču okupantam gribot negribot jāiet iekšā, mūsu zemi atkal mīdīs sveši zābaki, jo te taču vairs nebūs mūsu pašu bērnu! Ar šāda likuma pieņemšanu mēs atklāti pasakām tautai, ka esam ateisti, esam padomju ideoloģijas turpinātāji, jo noliedzam Dievu un viņa radītās pasaules kārtības likumus. Nevar jautājumu nostādīt tā - labāk ir taisīt abortu nekā laist pasaulē slimus un kroplus bērnus. Un ko darīt, ja ir skaidri pasakāms, ka bērns būs kropls? Saņemot Nobela Miera prēmiju, māte Terēze no Kalkutas atbildēja: šie bērni ir bijuši no pasaules sākuma un būs līdz pasaules galam, viņi ir stipro un veselo dēli, lai šie cilvēki iemācītos un varētu dalīties mīlestībā un rūpēs. Bērnam Dieva dotais gars ir vesels, bet fizisko trūkumu dēļ nevar izpausties.

Vai vajag laist pasaulē bērnus, ko nevaram apgādāt? Atbilde uz to ir jādod mums pašiem. Mūsu valstī ir jāveido tāda ekonomiskā un sociālā sistēma, lai cilvēki ar savu darbu varētu nopelnīt pietiekamus iztikas līdzekļus savai ģimenei un bērnu izglītībai.

Kāpēc mums nav, kas apsargā valsts robežu, nav jauniešu, kas varētu dienēt obligātajā valsts karadienestā? Atbilde vienkārša: tāpēc, ka mums ir radītas abortu klīnikas un tagad sākam slēgt dzemdību namus un skolas. Astoņdesmitajos gados daudz runāja, ka, lai nebūtu alkoholiķu, sabiedrība jāmāca dzert kulturāli, jāierīko gaumīgi bāri un restorāni, kārtīgi trauki un mēbeles... alkoholiskie dzērieni... Tad dzērāji nedzeršot atejās, vārtrūmēs, pagrabos un krūmos. Šodien šajā jautājumā it kā viss ir, bet izmaiņu nekādu. To pašu varu droši teikt par legālo abortu. Ne visas sievietes ies uz tām abortu klīnikām. Te var būt runa par izņēmuma gadījumiem, jo, ja ir dzīvības briesmas, medicīna likvidē šo cēloni - vai tas būtu strutojošs zobs, gangrēnas skarta roka vai miris auglis. Katram ārstam kā speciālistam ir jāprot aborta operācija, lai to pielietotu, kad tas nepieciešams ārstniecībā - kad auglis ir miris, patvaļīgi atdalījies no mātes miesām. Bet nav vajadzīgs un nedrīkst ar likumu legalizēt dzīvības atņemšanu. Šo 5 gadu laikā, kad ir visatļautība, ar viltīgu argumentu par bērnu audzināšanai grūtajiem materiālajiem apstākļiem tiek veicināta abortu "industrija". Abortu "industrija" ir, piedodiet, ne jau latviešu rokās, un tas jau uz kaut ko norāda. Kas stāv aiz šīs abortu "industrijas"? Nerādīsim ar pirkstu, bet visi to labi zinām. Pirms diviem gadiem atļāva privātām iestādēm, firmām veikt abortus. Visīstākā cilvēku iznīcināšanas "industrija" ir pie mums. Pirmskara Latvijā aborti nebija atļauti, tas sākās ar padomju laiku, 1953. gadā, un tagad mēs baidāmies pateikt "nç". Ja šādu likumu pieņemam, esam savas tautas iznīcinātāji. Likumiem tomēr ir audzinoša nozīme, tos izdod tautas labā, lai palīdzētu tiem, kas šaubās, nav pārliecināti, kas ir labi, kas nav. Likums ir tāpēc, lai palīdzētu cilvēkiem izvēlēties labumu, nevis ļaunumu. Ja nav citu kritēriju, ir vismaz šis likums, kas to aizliedz. Tautas izglītība šajos jautājumos nav pietiekama, tāpēc ar likuma palīdzību jāpalīdz saprast, kas ir labs, kas - ļauns. (Kā zināms, musulmaņu zemēs ir kategoriski aizliegti aborti.) Jaunieši, pakļauti pornogrāfijas un izlaidīgas dzīves propagandai caur masu medijiem, abortus uzskata par visvienkāršāko un parastāko veidu, kā cilvēki kārto problēmas, ja ir radies bērns, ko nevēlas. Mēs ticam savas tautas, savu mediķu veselajam saprātam un esam pārliecināti, ka arī viņi jutīsies atviegloti, ja tiks atbrīvoti no pienākuma nogalināt. Lai visas savas zināšanas, darbus un mīlestību varētu veltīt dzīvības saglabāšanai. Nekādi jautājumi, ne sociālie, ne ekonomiskie, nekādi likumi nav aktuāli, ja nebūs tautas. Mums nevajag skatīties, kā ir pasaulē, jo nekur pasaulē nav tā, kā pie mums. Latvija ir pasaulē vienīgā valsts, kur pēc Otrā pasaules kara tauta vēl nav reproducējusi sevi, atjaunojusi tautas dzīvo spēku. Pasaulē mūs tikai atbalstīs un novērtēs mūsu spēju vadīt mūsu pašu neatkarīgo valsti. Ja šādā situācijā nerīkosimies stingri un tā, kā to prasa mūsu smagā situācija, tauta izmirs. Ja rokai pirkstus apcirtīsim, tie atpakaļ nepieaugs, ja bērnus iznīcināsim, nebūs tautas. Dzīvība ir jāsaglabā un jāsaudzē. Un, kā visā Dieva radītajā pasaulē, arī šeit ir skaidri saprotama hierarhija. Pirmkārt, ir jāaizstāv un jāaizsargā nevainīga bērna dzīvība, kurš pats nav spējīgs aizstāvēties, tātad ir jāaizliedz aborti. Otrkārt, veco nevarīgo cilvēku dzīvība, kuri, varbūt sāpju nomocīti, grib padarīt galu, taču mēs neesam dzīvības devēji un mēs to nevaram ņemt. Treškārt, ir jāvēršas pret sterilizāciju, jo, ja tā būs atļauta, mūsu jaunieši, daudzi pat vēl bērni, atradīs "sândurvis" pie tā ārsta, kurš par spīti likumam uzņemsies izdarīt tik drošu pretapaugļošanās līdzekli. Tad beidzot varēsim runāt arī par nāves soda atcelšanu, par dzīvības saglabāšanu noziedzniekam. Savukārt tad, ja mēs šos jautājumus risināsim nepareizā kārtībā, - tad būtu tā, ka noziedznieks izdod likumus, var aizstāvēt noziedzniekus.

Godātie deputāti, padomāsim vēlreiz par savas tautas nākotni, neatbalstīsim abortu legalizāciju, neatbalstīsim abortu "industriju"! Vai jūs tas nesatrauc, ka, balsojot par aborta legalizāciju, jūsu sirdsapziņa būs ar nevainīgu, nedzimušu bērnu asinīm aptraipīta? Tāpēc es, kristietis būdams, nekad nebalsošu par tādu likumprojekta variantu, kurā ir kaut mazākā spraudziņa radīta dzīvības atņemšanai, mēs ar šo likumu nokausim mūsu tautas bērnus, tas ir, mūsu tautas nākotni.

Pašreizējo likumprojektu noraidu un pievienojos tiem mūsu vēlētājiem, vairākiem tūkstošiem kristiešu, kuri ir pret šo projektu, jo tā ir tautas doma, tautas balss. Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītāja. Juris Viņķelis - veselības valsts ministrs.

J.Viņķelis (veselības valsts ministrs Labklājības ministrijā).

Godājamais Prezidij! Godājamie deputāti! Vispirms es gribētu teikt, ka šis likums ir vajadzīgs. Tas šodien ir vajadzīgs, lai tas reglamentētu ārsta tiesības, ārsta pienākumus, pacienta, sievietes, drošību. Mēs nevaram dzīvot bez normālas, sakārtotas likumdošanas. Šis likumprojekts ir viens samērā īss likumprojekts, kurā pēc iespējas īsāk un skaidrāk mēs izvērtējam šo problēmu, reglamentējam ārsta rīcību. Tas ir viens.

Otrs. Es piekrītu jums visiem, kas esat uzstājušies: aborts ir ārkārtēja iejaukšanās, tā ir ārkārtēja ķirurģiska manipulācija. Bet šodien mūsu sabiedrība nav gatava aborta aizliegumam. Vienkārši sabiedrība nav tam gatava. Tas ir ilgstošs process, un es varu šodien teikt, ka tas process iet pozitīvā virzienā. Abortu skaits pēdējos piecos gados lēnām, bet nepārtraukti samazinās. Tas nozīmē, ka sabiedrības veselības izglītība, sabiedrības apziņa, sabiedrības doma iet pareizā virzienā. Bet iedomājieties, kas būs šodien, šodien vai rīt, ja mēs pieņemsim likumu, kas pilnībā aizliedz abortus. Mēs esam aizmirsuši, kas šodien ir kriminālais aborts. Mēs esam aizmirsuši, tās nevainīgās vai varbūt vainīgās jaunās sievietes un meitenes, kas gāja bojā (un arī turpmāk noteikti ies bojā, ja aizliegs šo manipulāciju) antisanitāros apstākļos, neprofesionālām kaktu vecmātēm izdarot abortus. Tam šodien būtu katastrofālas sekas. Es piekrītu jums visiem, ka ir jāstrādā ar sabiedrību, bet šodien, noraidot šo likumprojektu pilnībā, mēs izraisīsim veselu virkni nelikumīgu rīcību, kas būs saistītas ar daudzu cilvēku veselības sakropļošanu vai pat dzīvības zaudēšanu.

Es aicinu šobrīd atbalstīt šo likumprojektu un aicinu jūs visus kopā strādāt pie tautas izglītošanas. Patiešām - mans dzīves sapnis nav abortu "industrija", abortu "citadeles", bet mans sapnis ir sabiedrība, kurā nav abortu un kurā ir tikai normālas, veselīgas dzemdības. Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītāja. Pēteris Apinis - frakcijas "Latvijas ceļš" deputāts.

P.Apinis (frakcija "Latvijas ceļš").

Cienījamie kolēģi! Pirms manis jau uzstājās veselības valsts ministrs un nekā daudz, ko klāt pateikt, jau nav. Būtība jau tomēr ir tāda, ka pasaulē ir viena lieta, kas ir stingri reglamentēta, un tās ir indikācijas, kādas ir nepieciešamas vienā vai otrā valstī, lai izdarītu abortus. Šīs indikācijas tiek nospraustas tanī robežā starp Poliju, kurā abortu indikācijas ir mātes un bērna dzīvības apdraudējums vai ļoti smaga bērna patoloģija, kas paredzama, un Ķīnu, kur iesnas ir simtprocentīga indikācija, lai izdarītu abortu. Un Latvija, bez šaubām, atradīsies kaut kur pa vidu. Tikai būtība ir tāda, ka tas ir jāreglamentē likumā, nevis jānosaka ar kādiem zemāk stāvošas institūcijas dokumentiem. Un tas nozīmē, ka mums, gatavojot otro lasījumu, būs daudz un dikti jāstrādā. Mums viss indikāciju saraksts būs precīzi jānorāda jau likumā, lai neparādītos tāda frāze kā pašlaik: Labklājības ministrijas noteiktā kārtībā nosaka indikācijas. Un tad parādās cilvēks, kam ir, teiksim, merkantila jeb finansiāla izpratne par šiem jautājumiem, un mēs atkal reglamentējam Latviju kā abortu lielvalsti. Mums nav nekāds noslēpums, ka šobrīd Latvijā joprojām tiek izdarīti aborti Lietuvas un Polijas sievām tikai tādēļ, ka tur šīs indikācijas ir daudz stingrākas. Un tādēļ, ka pie mums palielināja maksu par šo pakalpojumu, un tādēļ, ka pie mums kvalitāte varbūt neatbilst Polijas sievu prasībām, lēnām mums šīs sievas iet secen, viņas dodas uz Zviedriju. Vēl joprojām šad un tad Rīgā iebrauc pa autobusam uz abortu "industriju".

Katrā ziņā es aicinu likumprojektu pieņemt pirmajā lasījumā, jo tas mums būs liels un nozīmīgs solis uz priekšu likumdošanas sakārtošanā. Un es ļoti, ļoti aicinu, īpaši - kristīgos demokrātus, rūpīgi strādāt pie labojumiem, pie otrā lasījuma. Šo likumu mums vajadzētu redzēt daudz stingrāku, daudz izvērstāku, ar daudz precīzākiem formulējumiem. Es domāju, ka Labklājības ministrija pati ir gatava iesaistīties šajā darbā. Es vēlos atgādināt, ka šādi likumi ir bijuši par pamatu daudzu valstu parlamentu prieka un bēdu dienām un prezidenti, kas ir neveiksmīgi izteikušies par kādu no šiem jautājumiem, bieži vien pēc tam par prezidentiem vairs nav apstiprināti.

Katrā ziņā tas ir jautājums, par kuru vienmēr visā pasaulē ļoti nopietni, ļoti atklāti, ļoti rūpīgi diskutē, un vienmēr šie divi dažādie viedokļi - vienā pusē, bez šaubām, ir pilnīgs abortu aizliegums, un otrā pusē ir tas, ko daudzi uzskata par demokrātiju vai liberālismu, - savā starpā ir nesamierināmi ienaidnieki. Un acīmredzot mēs atradīsim to taisnību kaut kur pa vidu, atbilstoši latviešu tautas mentalitātei, pieredzei, reliģijas izpratnei un vēl daudziem citiem kritērijiem.

Es aicinu balsot par likumprojektu pirmajā lasījumā. Paldies.

Sēdes vadītāja. Ludmila Kuprijanova - Demokrātiskās partijas Saimnieks frakcijas deptuāte.

L.Kuprijanova (Demokrātiskās partijas Saimnieks frakcija).

Cienījamie kolēģi! Es aicinātu jūs atbalstīt šo likumprojektu pirmajā lasījumā. Es nekādā ziņā komisijas vārdā nepieņemu kritiku par to, ka daudz priekšlikumu... Es gribētu atgādināt, ka komisija ļoti solīdi vēl pirms diviem mēnešiem uzklausīja (Prēdeles kundzes personā, kas ir komisijas locekle) frakcijas lūgumu - neizskatīt likumprojektu pavasara sesijā, jo frakcija gatavo priekšlikumus un alternatīvu. Pa diviem mēnešiem ne no viena neviens priekšlikums par šo likumu nebija iesniegts komisijā. Likums ir vajadzīgs. Šobrīd pārsvarā, izņemot Prēdeles kundzi, te vīrieši runāja par abortiem. Es gribētu arī pateikt - lai gan varbūt šī nav tā īstā vieta, - ka acīmredzot diennakts laikā es kļūšu par vecmāmiņu. Mana vedekla ir aizvesta uz slimnīcu. Man arī būs mazbērns, un es arī gribu, lai viņi būtu un lai tie bērniņi augtu laimīgi. Bet es negribu, ka naktīs veselības ministrs, nabags, meklēs naudu, lai nopirktu ātrās palīdzības, un ka mēs vedīsim... kriminālos abortus. Un es arī negribu, man ir apnicis, ka 40 gadu likumdošana mums darbojas veselības jomā. Jūs ļoti labi zināt, ka tā ir viena no sociālajām jomām, kur likumdošana praktiski vēl tikai sāk sakārtoties. Tādēļ es jūs lūdzu ļoti nopietni apsvērt un pieņemt šo likumprojektu pirmajā lasījumā. Komisija ar to strādās. Mums vēl būs daudz debašu. Tas ir sarežģīts likums, bet lūdzu nekādā ziņā to nenoraidīt un nedot atpakaļ uz komisiju, jo bija pietiekami laiks, kamēr viņš stāvēja komisijā un nevienu viņš neinteresēja.

Tādēļ es jūs ļoti lūdzu atbalstīt šo likumprojektu. Paldies.

Sēdes vadītāja. Debatēs deputāti pieteikušies vairs nav. Lūdzu zvanu! Tā kā priekšlikumi par lietas atlikšanu un nodošanu atpakaļ komisijai vai papildu ziņu ievākšanu ir izskatāmi tikai tad, ja tie ir iesniegti rakstveidā, un tā kā Prezidijā rakstveidā šādu priekšlikumu nav, tas nav balsojams.

Vai komisijai ir ko teikt pirms balsošanas? Lūdzu, Nagobada kungs!

V.Nagobads. Jā. Es tikai gribētu pateikt paldies runātājiem - gan par emocijām, gan par lietišķiem, konstruktīviem priekšlikumiem, kuri noteikti ir jāiestrādā, es ceru, izstrādājot likumprojektus otrajam lasījumam. Gribētu aizrādīt, ka vairākas normas, par ko runātāji minēja, jau šodien ir iestrādātas citos likumos, piemēram, Ārstniecības noteikumos - par ārsta pienākumu atrunāt pacienti no iespējamā aborta, par ārsta tiesībām atteikties izdarīt abortu un tamlīdzīgas. Nevar prasīt iestrādāt vienā likumā visu, gan ar sociālo aprūpi, gan ar izglītību un kultūru saistītus jautājums.

Es vēlreiz aicinātu Saeimu balsot par šā likumprojekta pieņemšanu pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta "Iedzīvotāju reproduktīvās veselības likums" pieņemšanu pirmajā lasījumā. Lūdzu balsošanas režīmu. Lūdzu deputātus balsot. Lūdzu rezultātu! Par - 48, pret - 8, atturas - 7. Likumprojekts pirmajā lasījumā pieņemts.

Lūdzu paziņot datumu, līdz kādam iesniedzami priekšlikumi.

V.Nagobads. Priekšlikumus otrajam lasījumam lūdzu iesniegt līdz 20.septembrim.

Sēdes vadītāja. 20.septembris. Deputātiem citu priekšlikumu nav. Iebildumu nav.

V.Nagobads. Paldies.

Sēdes vadītāja. Likumprojekts "Grozījums likumā "Par tiesu varu"".

Juridiskās komisijas vārdā Aivars Endziņš, - frakcijas "Latvijas ceļš" deputāts.

A.Endziņš (frakcija "Latvijas ceļš").

Cienījamā priekšsēdētāja! Cienījamie kolēģi! Lūdzu, izmantojiet dokumentu nr.973, kur ir Ministru kabineta iesniegtais likumprojekts par grozījumiem likumā "Par tiesu varu". Piedošanu, tas nav tas.

Dokuments nr.361.

Sēdes vadītāja. Nē, Endziņa kungs, reģistrācijas numurs 361. Bet mums tagad ir jāskata dokuments, kura numurā ir četri vieninieki: dokumenta nr.1111. Tā laikam, jā?

A.Endziņš. Jā. Šā priekšlikuma būtība ir izdarīt likuma "Par tiesu varu" 31.pantā, rajona vai pilsētas tiesas sastāvā, izmaiņas, kas paredz to, ka rajona vai pilsētas tiesā civillietas un administratīvās lietas izskata tiesnesis vienpersoniski, krimināllietas izskata koleģiāli, bet likumā noteiktos gadījumos krimināllietas izskata tiesnesis vienpersoniski.

Līdz šim šajā likumā attiecīgajā pantā bija paredzēts, ka rajona vai pilsētas tiesā lietas izskata koleģiāli, ja sastāvā ietilpst tiesnesis un divi tiesas piesēdētāji. Lietas būtība ir tāda, ka likums "Par tiesu varu" paredz, ka tiesas piesēdētājiem tiek par piedalīšanos tiesas darbā maksāta atlīdzība 75% apmērā no tiesneša algas. Mūsu budžeta situācijā tas ir ļoti sarežģīti un ļoti grūti, jo finansiālais nodrošinājums ir nepietiekams. Tas ir viens aspekts.

Otra lieta. Šā gada sākumā, 19.aprīlī, notika Latvijas tiesnešu konference, un Latvijas tiesnešu konference savā savā lēmumā ierosināja lūgt Saeimas Juridisko komisiju ierosināt Saeimai izdarīt grozījumus likumā "Par tiesu varu", Civilprocesa kodeksā, Kriminālprocesa kodeksā... tur ir šī valdības piedāvājuma būtība ietverta. Un, kā jūs zināt, komisijām ir arī nodoti attiecīgie grozījumi, un acīmredzot visā drīzumā mēs šeit izskatīsim arī grozījumus Kriminālprocesa kodeksā un Civilprocesa kodeksā, kas arī tīri procesuāli šo kārtību nodrošinātu. Es tāpēc aicinātu cienījamo Saeimu... līdz tam brīdim, es personīgi uzskatu, vispār no piesēdētāju institūcijas vajadzētu atteikties, jo sakarā ar tiesu reformu mums tagad ir trīs instances. Pirmā instance, tālāk ir apelācija un iespējamā kasācija. Šī institūcija ir būtībā jau savu nozīmi zaudējusi. Es aicinu cienījamo Saeimu atbalstīt šo valdības iesniegto likumprojektu pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Debatēs deputāti pieteikušies nav. Lūdzu zvanu! Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta "Grozījums likumā "Par tiesu varu"" pieņemšanu pirmajā lasījumā. Lūdzu balsošanas režīmu. Lūdzu deputātus balsot. Lūdzu rezultātu! Par - 57, pret - 1, atturas - 6. Likumprojekts pirmajā lasījumā pieņemts. Lūdzu paziņot datumu, līdz kādam iesniedzami priekšlikumi, lai likumprojektu sagatavotu otrajam lasījumam.

A.Endziņš. Es lūgtu iesniegt priekšlikumus līdz 2.septembrim.

Sēdes vadītāja. 2.septembris. Deputātiem citu priekšlikumu nav, iebildumu nav.

Likumprojekts "Par grozījumiem likumā "Par Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistru"". Juridiskās komisijas vārdā Romāns Apsītis, - frakcijas "Latvijas ceļš" deputāts.

R.Apsītis (frakcija "Latvijas ceļš").

Godātie deputāti! Izskatīsim dokumentu nr.1202. Šajā dokumentā Juridiskā komisija ir apvienojusi vienā likumprojektā trīs dažādus likumprojektus par vienu tematu. Proti, visi trīs likumprojekti, attiecas uz spēkā esošo likumu par Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistru, uz šā likuma grozījumiem. Kā jau otrajā lasījumā pienākas, izskatīsim priekšlikumus pa pantiem. Jāsāk ir ar likumprojekta nosaukumu. Līdz šim tika dažādi nosaukumi lietoti, bet nu Juridiskā komisija ierosina apvienoto likumprojektu nosaukt tā - "Grozījumi likumā "Par Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistru"".

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu pret Juridiskās komisijas doto likuma nosaukumu nav. Pieņemts.

R.Apsītis. Tālāk. Pēc likumprojekta nosaukuma ir teksts, kuru mēs redzam 6.ailē. Tas nedaudz atšķiras no iepriekšējiem tekstiem tīri tehniskā ziņā, jo tur agrāk bija atsauce uz "Latvijas Vēstnesi", bet tagad konsekventi mēs atsaucamies uz "Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotāju".

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu pret šāda veida redakcionālu labojumu nav. Pieņemts.

R.Apsītis. Tālāk. Likumprojekta 1.pants. Juridiskā komisija ierosina izteikt 1.pantu redakcijā, kura ir redzama 6.ailē; tā ir 1.panta pirmā daļa.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu pret Juridiskās komsijas piedāvāto redakciju 1.panta pirmajai daļai nav. Pieņemts.

R.Apsītis. Tālāk ir grozījums 4.pantā, proti, 4.panta 9.punktā. Juridiskā komisija ierosina izteikt šo punktu redakcijā, kura ir fiksēta 6.ailē, gan vienlaikus piebilstot, ka arī zemkopības ministrs Dilbas kungs ir iesniedzis savu priekšlikumu, kura teksts ir redzams 4.ailē, taču Juridiskā komisija uzskatīja, ka tas priekšlikums, kuru ir iesniegusi valdība, pēc savas būtības ir aptverošāks, un šeit ir atspoguļots arī Dilbas priekšlikums, kas ir ļoti specifisks un attiecas tikai uz Zemkopības ministriju.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu pret Juridiskās komisijas doto redakciju 4.panta 9.punktam nav. Pieņemts.

R.Apsītis. Tālāk - grozījums 8.panta desmitajā daļā. Juridiskā komisija iesaka šo normu izteikt redakcijā, kāda ir redzama 6.ailē 4.lappusē, ņemot vērā arī valodnieku priekšlikumu, uzlabojot redakciju.

Sēdes vadītāja. Deputātiem pret 8.panta desmitās daļas redakciju iebildumu nav. Pieņemts.

R.Apsītis. Tālāk. Juridiskā komisija iesaka izteikt 9.panta otro un trešo daļu redakcijā, kas ir redzama 6.ailē.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav. Pieņemts.

R.Apsītis. Un visbeidzot Juridiskā komisija aicina deputātus atbalstīt pārejas noteikumu, kas sastāv no trim atsevišķām daļām, proti, šajā pārejas noteikumā ir norādīts, ka līdz ar šā likuma stāšanos spēkā, tātad, pēc tam, kad tas stāsies spēkā, spēku zaudēs trīs valdības pieņemtie noteikumi, kas attiecas uz šo likumprojektu.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav. Pieņemts.

R.Apsītis. Tālāk Juridiskā komisija ierosina iesniegt priekšlikumus...

Sēdes vadītāja. Apsīša kungs, nobalsosim otro lasījumu! Uzaiciniet komisijas vārdā nobalsot. Es saprotu, ka jums šodien ir grūta diena.

R.Apsītis. Bez šaubām, mēs aicinām nobalsot par otro lasījumu.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta "Par grozījumiem likumā "Par Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistru"" pieņemšanu otrajā lasījumā. Lūdzu balsošanas režīmu. Lūdzu deputātus balsot. Lūdzu rezultātu! Par - 60, pret - nav, atturas - 1. Likumprojekts otrajā lasījumā ir pieņemts. Lūdzu, miniet datumu, līdz kādam iesniedzami priekšlikumi trešajam lasījumam.

R.Apsītis. Juridiskā komisija lūdz iesniegt priekšlikumus nedēļas laikā, tas ir, līdz 29.augustam.

Sēdes vadītāja. 29.augusts. Deputātiem citu priekšlikumu nav, iebildumu nav.

Likumprojekts "Par sapulcēm, gājieniem un piketiem". Ilmārs Bišers - Juridiskās komisijas vārdā, Demokrātiskās partijas Saimnieks frakcijas deputāts.

I.Bišers (Demokrātiskās partijas Saimnieks frakcija).

Cienītā priekšsēdētāja! Godātie kolēģi! Strādājsim ar dokumentu nr.1203, kurā ir izveidota tabula ar priekšlikumiem, kas ir ienākuši likumprojekta "Par sapulcēm, gājieniem un piketiem" otrajam lasījumam. Par šī likuma nozīmi un to, uz kādiem principiem tas veidots, es runāju pie pirmā lasījuma. Ņemot vērā šīsdienas saspringto darba kārtību, lai jūs neaizkavētu, es tūlīt pāriešu pie konkrētajiem pantiem. Es ierosinu izskatīt priekšlikumus praktiski gandrīz visos gadījumos pa pantu daļām.

Tātad pirmais priekšlikums ir par 1.panta pirmo daļu, kur, kā šajā 1.pantā redzams, ir jēdziena definīcija. Un tur ir ierakstīts, ka valsts garantētās pulcēšanās brīvības izpausmes ir sapulces, gājieni un piketi. Čevera kungs ir ierosinājis te iesaistīt arī vārdus "vârda brīvības", taču "vârda brīvība" ir plašāks jēdziens, tāpēc mēs negribējām saistīt ar to, uzskatot, ka tad varēs saprast, ka vārda brīvības izpausmes ir tikai tās. Tāpēc mēs pieņēmām Čevera kunga citu priekšlikumu par 17.-a pantu, kur ir ierakstīts, ka sapulcēs, gājienos un piketos pastāv vārda brīvība, bet šeit 1.pantā to neiekļāvām.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu pret to, ka tiek noraidīts šis priekšlikums, un pret Juridiskās komisijas sniegto variantu otrajam lasījumam nav. Pieņemts.

I.Bišers. Otrā daļa. Arī te ir Čevera kunga priekšlikums par to, lai aizstātu tos jautājumus, kāpēc pulcējas: "lai apspriestu aktuālus jautājumus..." un tā tālāk; tātad aizstāt ar vārdiem, ka pulcējas "ar noteiktu mērķi". Komisija noraidīja, jo uzskatīja, ka tādā gadījumā par sapulcēm būtu jāuzskata arī pulcēšanās rindā pie ēdnīcas.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu pret komisijas slēdzienu nav. Pieņemts.

I.Bišers. Tālāk. Trešais priekšlikums ir tāds pats - par noteiktu mērķi, un arī šajā gadījumā komisija to noraidīja, bet tajā pašā laikā nedaudz redakcionāli precizēja projektu, kā tas ir redzams pēdējā ailē pa labi.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu pret komisijas slēdzienu un panta trešās daļas redakciju nav. Pieņemts.

I.Bišers. Tātad komisija noraidīja Čevera kunga priekšlikumu - izslēgt šo formulējumu, bet tajā pašā laikā nedaudz redakcionāli precizēja attiecīgo panta daļu.

Sēdes vadītāja. Deputātiem pret šo redakcionālo precizējumu iebildumu nav. Pieņemts.

I.Bišers. Ir ieslēgts jauns 2.pants, lai gan faktiski tas nav jauns pants, jo te dažas normas 2.pantā ir pārnestas no 12.panta. Mēs uzskatījām, ka viņas labāk ir izvietot te, bet pēc būtības šeit nekas nav mainīts.

Sēdes vadītāja. Bišera kungs, vai tas būtu 2.lappusē 2.pants, jā?

I.Bišers. Jā, 2.pants.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav. Pieņemts.

I.Bišers. Par pašreizējā 2.panta otro daļu ir Čevera kunga priekšlikums, kurā viņš gribēja izteikt mazliet savādāk. Komisija to neatbalstīja, jo pašreiz te ir iestrādāts principā Eiropas cilvēktiesību konvencijas teksts, un tāpēc mēs gribējām to saglabāt. Mēs vienīgi nedaudz redakcionāli precizējām atbilstoši latviešu valodas normām.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu pret Juridiskās komisijas doto 2.panta otrās daļas redakciju nav. Pieņemts.

I.Bišers. Tālāk par trešo daļu arī ir Čevera kunga priekšlikums. Komisija šo priekšlikumu neatbalstīja, jo uzskatīja, ka pašreizējais teksts pilnīgi nodrošina.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu pret komisijas slēdzienu nav. Pieņemts.

I.Bišers. Tāpat arī bija priekšlikums - papildināt 2.pantu ar jaunu ceturto daļu, ka šis likums nosaka kārtību, kādā personām jārealizē savas tiesības sapulcējoties, bet mēs uzskatām, ka tas jau ir pietiekami saprotams no panta teksta, tāpēc šāda daļa nav nepieciešama.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu pret komisijas slēdzienu nav. Pieņemts.

I.Bišers. Tālāk ir Čevera kunga priekšlikums - 2.-a pants, kurā tiek likts priekšā, ka valstij un pašvaldībām ir jānodod visu to personu rīcībā, kas vēlas izmantot savas tiesības miermīlīgi pulcēties, publiskas vietas. Pret ielām un laukumiem nebūtu iebildumu, bet attiecībā uz publiskām būvēm komisija to neatbalstīja, jo tas ir paņemts no PSRS likumiem, kur šajos gadījumos, kad partija atļāva, tā nodeva arī publiskas būves, bet es domāju, ka šobrīd katram, kas grib pulcēties, pašam ir jāmeklē attiecīga būve, ja viņam tāda ir vajadzīga.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu pret komisijas slēdzienu - neveidot jaunu 2-a.pantu - nav. Pieņemts.

I.Bišers. Tālāk par 3.panta pirmās daļas 2.punktu ir Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas priekšlikums - precizēt vārdus "pastāvīgie iedzīvotāji", kas ir tiešām precīzāk, un komisija to pieņēma.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav. Pieņemts.

I.Bišers. Par 3.punktu ir Čevera kunga priekšlikums - aizstāt vārdus "cenšas izmantot" ar fomulējumu "par kurām ir pamatotas aizdomas, ka tās izmantos...". Komisija neatbalstīja šo priekšlikumu, jo viņai nebija skaidrs, ko uzskatīt par pamatotām un ko - par nepamatotām aizdomām.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu pret komisijas slēdzienu par...

I.Bišers. ...par 3.panta pirmās daļas 4.punktu.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav. Pieņemts.

I.Bišers. Tālāk par šī paša 3.panta pirmās daļas 5.punktu ir Cilvēktiesību...

Sēdes vadītāja. Nē, es atvainojos, Bišera kungs, mēs bijām nekorekti. Iepriekšējais bija trešais - 4.panta pirmās daļas 3.punkts, tagad mums ir ceturtais - "ja sodāmība nav dzēsta vai noņemta".

I.Bišers. Ā, jā, tas ir 4.punkts. Atvainojiet!

Sēdes vadītāja. Tagad mums ir ceturtais. Pret trešo deputātiem iebildumu nebija.

I.Bišers. Par 3., jā! Tātad te ir Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas priekšlikums - precizēt - "ja sodāmība nav dzēsta vai noņemta". Juridiskā komisija atbalstīja šo priekšlikumu.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav. Pieņemts.

I.Bišers. Tālāk par 5.punktu arī ir šīs pašas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas priekšlikums, kura uzskatīja, ka var atļaut organizēt sapulces, gājienus un piketus personām, kuras ir sodītas par tādu pārkāpumu kā sabiedrisko organizāciju darbības uzsākšanas vai izbeigšanas noteikumu pārkāpšanu, respektīvi nodarbojušās ar neatļautu sabiedrisko organizāciju darbību. Mēs uzskatījām, ka tik ilgi, kamēr šī sodamība viņām saglabājas, tikmēr viņas šādas sapulces un gājienus nevar organizēt.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu pret Juridiskās komisijas slēdzienu nav. Pieņemts.

I.Bišers. 7.punkts. Ir Čevera kunga un Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas priekšlikums - izslēgt šo punktu. Komisija piekrita.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu pret to, ka tiek izslēgts 7.punkts, nav. Pieņemts.

I.Bišers. Tālāk par 4.punktu ir redakcionāla piezīme, kas saistīta ar to, ka mēs, ieslēdzot jaunu punktu, esam izmainījuši pantu numerāciju. Tātad faktiski tur...

Sēdes vadītāja. Tas nav apspriežams jautājums. Tas notiek pats par sevi - mainās pantu numerācija.

I.Bišers. Tālāk bija Čevera kunga priekšlikums - apvienot 4.pantu ar 5.pantu. Komisija to neatbalstīja.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu pret komisijas slēdzienu nav. Pieņemts.

I.Bišers. Par 6.panta pirmo daļu bija Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas priekšlikums - izslēgt šo daļu. Komisija to neatbalstīja, jo tomēr ir zināmas atšķirības starp sapulcēm telpās un ārpus tām. Tālākajā tekstā mums arī nācās par to runāt.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu pret to nav. Pieņemts.

I.Bišers. Vairāk par otro daļu nav. Par trešo daļu ir priekšlikums - svītrot vārdus "arī masu informācijas līdzekļu pārstāvji". Ierosinājis Čevera kungs. Komisija noraidīja šo priekšlikumu, jo mēs atceramies, ka nesenā pagātnē mums ir bijuši gadījumi, kad ar varu ir izraidīti masu informācijas līdzekļu pārstāvji no publiskām, atklātām sapulcēm, tāpēc mēs gribējām šo momentu tomēr ierakstīt, lai par to neizceltos strīdi.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu pret komisijas slēdzienu par 6.panta trešo daļu nav. Pieņemts.

I.Bišers. Par ceturto daļu šajā pašā pantā. Šeit ir divi priekšlikumi - Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas priekšlikums un Čevera kunga priekšlikums, kur ierosināts izslēgt vārdus vai izteikt daļu jaunā redakcijā. Komisija tādā veidā principā noraidīja, bet tomēr daļēji to ņēma vērā, izstrādājot jaunu panta redakciju.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu pret jaunu vecā 6. panta - tagadējā 7.panta ceturtās daļas redakciju nav. Pieņemts.

I.Bišers. Par piekto daļu ir priekšlikums - ieslēgt šo daļu. Tas ir Čevera kunga priekšlikums. Mēs šo jautājumu jau atrisinājām iepriekš. Tā ka es domāju, ka šeit to nebūtu nepieciešams ieslēgt, un komisija arī ir tādās pašās domās, tā noraidīja šo priekšlikumu.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav. Pieņemts.

I.Bišers. Tālāk 7.pants. Tur priekšlikumu nekādu nebija.

Sēdes vadītāja. Tātad pieņemts. Deputātiem arī nav nekādu iebildumu.

I.Bišers. 8.pants. Bija izteikta rinda priekšlikumu, kur un kā nevar rīkot sapulces. Komisija izskatīja gan Čevera kunga priekšlikumu, gan Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas priekšlikumus un noraidīja, teiksim, pieņēma viņus daļēji. Starp citu, noraidīja Čevera kunga priekšlikumu par papildināšanu attiecībā uz ministrijām, ka pie ministriju ēkām nevarētu rīkot, bet papildināja ar Valsts prezidenta rezidenci, aizstāja "Augstākās tiesas" ar "tiesu", tātad neļaujot rīkot tuvāk par 50 m no jebkuras tiesas, un papildināja ar Prokuratūru, bet "diplomātiskās pārstāvniecības" aizstāja ar vārdu "diplomātiskās un konsulārās pārstāvniecības". Tātad mazliet paplašināja šo sarakstu, kur šie 50 m ir jāievēro.

Tālāk vēl viens redakcionāls labojums - vārdus "îpašus zemes gabalus" aizstāt ar vārdiem "îpašas vietas".

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu pret 8.panta pirmās daļas Juridiskās komisijas iesniegto redakciju nav. Pieņemts.

I.Bišers. Tālāk. Par otro daļu priekšlikumu nebija. Par trešo daļu ir pašas komisijas priekšlikums - mazliet redakcionāli uzlabot.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu pret trešās daļas tagadējo redakciju nav. Pieņemts.

I.Bišers. Tālāk. Nākamais priekšlikums ir par 9.panta otro daļu. Šeit ir deputāta Eniņa priekšlikums - papildināt ar vārdiem "sludināt fašisma un komunisma ideoloģiju". Šajā sakarībā komisija to neatbalstīja, jo uzskatīja, ka tām personām, kas tur ierodas, būs diezgan grūti noteikt šos ideoloģijas momentus, ko saprast ar komunistisku un fašistisku ideoloģiju, un galu galā, kā zināms, komunisms vispār ir atļauts dažādās pasaules valstīs kā ideoloģija. Cita lieta ir tās darbības, un ko viņi aicina šeit, Latvijas Republikā, teiksim, uz Latvijas Republikas neatkarības likvidēšanu. Tas ir noliegts, bet, teiksim, visādu līdztiesības un tā tālāk principu sludināšanu, es domāju, mēs nedrīkstētu aizliegt. Tāpēc komisija šo priekšlikumu neatbalstīja un pat izdarīja nelielu papildinājumu - ielika vēl arī "rasu". Mums, piemēram, basketbola komandās parādās vēl arī citu rasu pārstāvji, un var būt, ka viņu tiesības arī varētu tikt pārkāptas.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu pret 9.panta otrās daļas jauno redakciju nav. Pieņemts.

I.Bišers. Tālāk ir Iekšlietu ministrijas valsts sekretāra priekšlikums. Tas ir ievietots šeit pie pirmās daļas. Tas faktiski nav norādīts kā punkts pie 10.panta, un mēs esam to ieslēguši, izveidojot jaunu trešo punktu.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu pret šāda priekšlikuma pārvietošanu un jaunas daļas izveidošanu nav.

I.Bišers. Jauna punkta izveidošanu...

Sēdes vadītāja. ...Jauna punkta izveidošanu, atvainojos, iebildumu nav. Pieņemts.

I.Bišers. Tālāk ir līdzšinējais 3.punkts. Tātad līdz ar šā jaunā punkta izveidošanu mainīsies punktu numerācija, bet es pagaidām vadīšos pēc esošās numerācijas. Tātad par līdzšinējo 3.punktu ir saņemti Eniņa kunga un Čevera kunga priekšlikumi...

Sēdes vadītāja. Bišera kungs, es atvainojos, tur ir Čevera kunga priekšlikums - "slēpt savas sejas zem maskām".

I.Bišers. Mēs tikko nobalsojām. Tas bija arī Stara kunga priekšlikums, ko mēs atbalstījām.

Sēdes vadītāja. Jā, viņi vienkārši ir dažādi sakārtoti.

I.Bišers. Jā, tur ir drusciņ ne visai skaidri sakārtots.

Sēdes vadītāja. Paldies. Tātad tas ir skaidrs. Tālāk izskatīsim deputāta Eniņa priekšlikumu.

I.Bišers. Tātad šeit ir Eniņa kunga un Čevera kunga priekšlikums. Komisija uzskatīja, ka šie priekšlikumi principā ir pieņemami, taču viņus izteica mazliet savādākā redakcijā, un tie ir redzami labējā ailē.

Sēdes vadītāja. Deputātiem pret komisijas izstrādāto redakciju iebildumu nav. Pieņemts.

I.Bišers. Tālāk par 4.punktu ir deputāta Eniņa priekšlikums, kurš ir daļēji pieņemts, papildinot ar vārdiem "kâ arī šo valstu vadoņu portretus", tātad "vadoņi" ir vispār, kas ir "vadoņi", - to ir grūti pateikt, bet valsts vadītāji, vadoņi - tie ir zināmi. Komisija to ir atbalstījusi, tajā pašā laikā neatbalstot Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas priekšlikumu - pieminēt arī himnas, jo tā ir arī oficiālā simbolika attiecīgajās valstīs. Komisija neatbalstīja arī Čevera kunga priekšlikumu - "par līdzīgiem karogiem", jo ir grūti pateikt, ko katrs var uzskatīt par līdzīgu, tāpēc ir pieņēmusi redakciju, kas ir ietverta labējā ailē.

Sēdes vadītāja. Tātad deputātiem... Atklājam debates.

Antons Seiksts - frakcijas "Latvijas ceļš" deputāts.

A.Seiksts (frakcija "Latvijas ceļš").

Godātā priekšsēdētāja! Godātie kolēģi! Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisija vadījās pēc tās domas, ka valsts oficiālajā simbolikā ietilpst himna, turpretim, ja to nedetalizē, tad var saprast visādas sprādzes vai vēl kaut ko. Es nezinu, bet pats galvenais bija tas, ka mūsu komisija negribēja, lai mītiņos šeit skanētu: "Sojuz ņerušimij..." vai "Deutschland, Deutschland über alles...", vai kaut kas tamlīdzīgs. Himna ir oficiāls simbols, un šo valstu himnas ir viegli atšķiramas un ne ar ko nav sajaucamas. Tāpēc Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisija uztur spēkā savu priekšlikumu un lūdz to balsot.

Sēdes vadītāja. Tad jūs lūdzat balsot, jā? Komisijas vārdā... Es atvainojos, vairāk neviens deputāts debatēs pieteicies nav.

I.Bišers. Es varu tikai paskaidrot, ka komisija uzskatīja himnu... bet, ja ir vēlēšanās, par oficiālo valsts simbolu, it sevišķi PSRS tā tas bija, bet, ja grib šo vārdu īpaši pasvītrot, tad var arī to darīt.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Lūdzu deputātus balsot par Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas priekšlikumu - aizstāt 10.panta 4.punktā vārdus "citu oficiālo simboliku" ar vārdu "himnas". Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu deputātus balsot! Lūdzu rezultātu! Par - 34, pret - 9, atturas - 9. Priekšlikums ir pieņemts. Citi iesniedzēji balsojumu par saviem priekšlikumiem nepieprasa, kā es saprotu.

I.Bišers. Tālāk ir Čevera kunga priekšlikums - papildināt ar jaunu punktu.

Sēdes vadītāja. Tātad tas būtu - 10.pantu papildināt ar jaunu punktu, vai tā, Bišera kungs?

I.Bišers. Jā, komisija principā to pieņēma, bet viņa to ir ietvērusi 18.pantā, kur to atzina par lietderīgāku.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu pret šā Čevera kunga priekšlikuma - "nepakļauties vai aicināt nepakļauties likumīgiem sapulces..." un tā tālāk - pārvietošanu uz 18.pantu nav. Pieņemts.

I.Bišers. Tālāk ir Čevera kunga priekšlikums - papildināt ar vēl vienu jaunu punktu, kuru komisija atbalstīja, taču izteica to nedaudz citādākā redakcijā.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu pret komisijas iesniegto redakciju nav. Pieņemts.

I.Bišers. Tālāk ir Čevera kunga un Eniņa kunga priekšlikums - izslēgt 10.panta otro daļu, ko komisija ir pieņēmusi.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu pret komisijas slēdzienu nav. Pieņemts.

I.Bišers. Tālāk ir Čevera kunga priekšlikums - papildināt pantu ar to, ka ieročus un vielas, kuras ir aizliegtas sapulcēs, nedrīkst nogādāt šā pasākuma vietā vai tuvāk tam par zināmo attālumu. Komisija precizēja to, jo tur nebija teikts, kas to nedrīkst nogādāt, ka tas attiecas uz pasākuma organizatoriem un dalībniekiem, nevis uz citiem, kuriem varbūt ir oficiāla ieroča nēsāšanas atļauja un kuriem tur ir gadījies iet garām. Tāpēc komisija mēģināja to izteikt citā redakcijā un iekļāva nevis kā atsevišķu pantu, bet kā šā panta otro daļu agrāk izslēgtās otrās daļas vietā.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu pret to, ka tiek izveidota jauna otrā daļa Juridiskās komisijas redakcijā, nav. Pieņemts.

I.Bišers. Tālāk ir Čevera kunga priekšlikums - ieslēgt vēl vienu jaunu - 10.-b pantu, kuru komisija noraidīja, jo uzskatīja, ka šis jautājums nav jāregulē te, ka policistiem ir tiesības būt apbruņotiem, kur tie drīkst ieiet, ja to regulē likums "Par policiju", nevis šis likums, kas regulē sapulces dalībnieku darbības.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu pret komisijas slēdzienu nav. Pieņemts.

I.Bišers. Tālāk ir 11.pants. Bija Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas priekšlikums, kurā tā ierosina izslēgt pirmo daļu. Komisija neatbalstīja šo priekšlikumu, jo mēs jau pasvītrojām, ka nav vajadzīga vis atļauja, bet ir vajadzīga tikai saskaņošana. Tās tomēr ir divas dažādas lietas, tāpēc mēs uzskatām, ka ir jāpatur tāds pants, ka speciāla atļauja nav vajadzīga.

Sēdes vadītāja. Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisija balsojumu neuztur spēkā. Un arī deputātiem iebildumu pret Juridiskās komisijas slēdzienu nav. Pieņemts.

I.Bišers. Tālāk ir Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas priekšlikums - papildināt otro daļu ar jaunu teikumu. Komisija to ir pieņēmusi, jo tas no agrākās sestās daļas ir pārvietots uz šo daļu. Mēs tam esam piekrituši.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav. Pieņemts.

I.Bišers. Tālāk par trešo daļu ir deputāta Eniņa priekšlikums, kuru komisija ir principā pieņēmusi, bet tikai mazliet savādākā redakcijā.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu pret komisijas piedāvāto redakciju 11. panta trešajai daļai nav. Pieņemts.

I.Bišers. Tālāk ir Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas priekšlikums - papildināt ar sesto daļu, ko mēs jau izlēmām, - tātad ieslēgt šo tekstu otrajā daļā. Tā ka, es domāju, tas vairs nav...

Sēdes vadītāja. Jā, tas nav izskatāms pēc būtības vairs.

I.Bišers. Un tālāk te ir jautājums par to, ka sesto daļu... par septīto daļu... tas arī atkrīt... Un te ir komisijas priekšlikums - mazliet redakcionāli precizēt tekstu.

Sēdes vadītāja. Vai deputātiem pret komisijas izdarītajiem redakcionālajiem labojumiem iebildumu nav? Pieņemts.

I.Bišers. Tālāk. Nākošais priekšlikums ir par 12. panta pirmās daļas 2. punktu, kur Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisija ierosina, ka var rīkot organizētus piketus bez pieteikuma. Komisija to neatbalstīja, jo mēs esam pietiekoši pārliecinājušies, ka šie organizētie piketi praktiski vienmēr pārvēršas par sapulcēm un tādā veidā tiek apiets likums par sapulču pieteikšanu.

Sēdes vadītāja. Vai deputātiem iebildumu pret Juridiskās komisijas slēdzienu par Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas priekšlikumu par 12. panta pirmās daļas 2. punktu nav? Pieņemts.

I.Bišers. Tālāk ir priekšlikumi par 5., 6., 7., 8. punkta izslēgšanu. Pēc būtības arī te nav ko balsot, jo mēs jau ar savu iepriekšējo balsojumu pārnesām viņus uz 2.-a punktu.

Sēdes vadītāja. Jā, līdz ar to tas nav izskatāms pēc būtības. Paldies. Tālāk!

I.Bišers. Tālāk ir priekšlikums, ko komisija pieņēma pēc arodbiedrību pārstāvju priekšlikuma, - papildināt šo punktu ar tagad jau piekto... ar jaunu 5. punktu tajā redakcijā, kuru mums ieteica Brīvo arodbiedrību savienība un kuru komisija atbalstīja. Tas ir 5. punkts 12. lappusē, labajā pusē.

Sēdes vadītāja. Tas ir papildināts ar jaunu 5. punktu, pret kura redakciju deputātiem iebildumu nav. Pieņemts.

I.Bišers. Tālāk ir komisijas priekšlikums - nedaudz redakcionāli precizēt otro daļu.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu pret otrās daļas redakcionālajiem precizējumiem nav. Pieņemts.

I.Bišers. Tālāk ir komisijas priekšlikums - izslēgt trešo daļu, jo mēs šo normu ierakstījām jau iepriekš.

Sēdes vadītāja. Līdz ar to tas nav izskatāms.

I.Bišers. Jā. 13. pantā ir tikai redakcionāli... Pirmajā daļā ir divi redakcionāli precizējumi.

Sēdes vadītāja. Pret pirmās daļas redakcionālajiem precizējumiem 13. pantā deputātiem iebildumu nav. Pieņemts.

I.Bišers. Tālāk šī panta 4. punktā ir Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas priekšlikumi precizēt - aizstāt jēdzienu "Latvijā pastāvīgi dzīvojošās personas" ar precīzāku formulējumu, kas atbilst Latvijas likumdošanai. Komisija to ir pieņēmusi un izdarījusi arī vēl dažus citus nelielus redakcionālus precizējumus.

Sēdes vadītāja. Deputātiem pret ceturtās daļas redakciju, ko izstrādājusi Juridiskā komisija, iebildumu nav. Pieņemts.

I.Bišers. Tā. Šī paša panta piektajā daļā ir nelieli redakcionāli precizējumi.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu pret tiem nav. Pieņemts.

I.Bišers. Tālāk ir komisijas priekšlikums - sesto daļu sadalīt divās patstāvīgās daļās un tagad jau jauno sesto daļu papildināt ar pēdējo teikumu, kura agrāk nebija.

Sēdes vadītāja. Deputātiem pret veikto sadalījumu un pret jauno papildinājumu iebildumu nav. Pieņemts.

I.Bišers. Septītajā daļā ir nelieli redakcionāli precizējumi.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu pret šiem redakcionālajiem precizējumiem nav. Pieņemts.

I.Bišers. Tālāk. Nākošais priekšlikums ir par 14. panta piekto daļu. Šeit ir Čevera kunga priekšlikums - vārdu "morāli" aizvietot ar "tikumību", bet komisija pati izdarīja arī vēl dažus citus nelielus redakcionālus precizējumus.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu pret komisijas slēdzienu nav. Pieņemts.

I.Bišers. Sestajā daļā ir nelieli redakcionāli precizējumi, kas neko nemaina pēc būtības.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu pret sestās daļas redakcionālajiem precizējumiem nav. Pieņemts.

I.Bišers. Nākošie priekšlikumi ir par 16. pantu. Un šeit ir Eniņa kunga priekšlikumi, kurus komisija principā pieņēma, bet līdz ar to nācās izstrādāt pantu jaunā redakcijā.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu pret 16. panta jauno redakciju, ko izstrādājusi Juridiskā komisija, nav. Pieņemts.

I.Bišers. Tālāk. Nākošais priekšlikums ir komisijas priekšlikums par 17. panta otro daļu. Tas ir tīri redakcionāls - ir likvidēti divi apakšpunkti.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav. Pieņemts.

I.Bišers. Nākošais ir Čevera kunga priekšlikums - papildināt ar 17.-a pantu sekojošā redakcijā: "Sapulcēs, gājienos un piketos pastāv vārda un valodas brīvība." Komisija pieņēma sakarā ar to, ka šāda norma jau pastāvēja Latvijas Republikas laikā Sapulču likumā, ko bija parakstījis Valsts prezidents Čakste. Komisijā bija tikai zināma diskusija par to, vai šeit nav pretrunas ar Valodu likumu. Taču komisija uzskatīja, ka, pirmkārt, Valodu likums šobrīd ir novecojis un Saeimā patlaban jau ilgstoši atrodas izskatīšanā likums par valsts valodu, kur rinda lietu tiks precizēta no jauna, jo acīmredzot katram ir iespējams runāt tādā valodā, kādu viņš prot, bet jautājums ir tikai tāds, kam un kā ir jānodrošina tulkojums, kas acīmredzot tiks precizēts likumā par valsts valodu.

Sēdes vadītāja. Atklājam debates. Aigars Jirgens - frakcijas "Tçvzemei un Brīvībai" deputāts.

A.Jirgens (frakcija "Tçvzemei un Brīvībai").

Cienījamā Saeimas priekšsēdētāja, godātie deputāti! Es aicinātu noraidīt šo priekšlikumu un to nepieņemt, jo, manuprāt, tas tiešām ir jautājums, kas mums būtu jādiskutē tajā brīdī, kad mēs apspriedīsim jaunā Valsts valodas likuma projektu, tāpēc nebūtu jāsarežģī šī likuma "Par sapulcēm, gājieniem un piketiem" pieņemšana ar diskusijām par šo jautājumu. Turklāt arī pašreizējā redakcijā, proti, neiekļaujot šādu papildu pantu, šis likumprojekts nevienam neaizliedz arī šajās sapulcēs vai gājienos runāt citādās valodās - ne tikai valsts valodā, un tas, vai tā varētu būt vai nevarētu būt, ir izšķirams Valsts valodas likumā, nevis šeit. Paldies.

Sēdes vadītāja. Vairāk debatēs deputāti pieteikušies nav. Lūdzu zvanu! Lūdzu - komisijas vārdā!

I.Bišers. Komisija savu viedokli jau... es paskaidroju, kāpēc komisija atbalstīja to.

Sēdes vadītāja. Lūdzu deputātus balsot par Ministru prezidenta biedra Čevera priekšlikumu papildināt likumu ar jaunu pantu: "Sapulcēs, gājienos un piketos pastāv vārda un valodas brīvība." Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu deputātus balsot! Lūdzu rezultātu! Par - 41, pret - 18, atturas - 11. Priekšlikums pieņemts.

I.Bišers. Nākamais priekšlikums ir par 19. pantu. Tas ir Čevera kunga priekšlikums svītrot vārdu "atklātās", respektīvi, noteikt, ka pašvaldības pārstāvji un policijas darbinieki var būt klāt arī slēgtās sapulcēs, kas var notikt, piemēram, personas dzīvoklī. Komisija šādu priekšlikumu neatbalstīja.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu pret komisijas slēdzienu nav. Pieņemts.

I.Bišers. Turpretim komisija pieņēma deputāta Eniņa priekšlikumu, kurā viņš norādīja, ka viņi drīkst ne tikai būt tur klāt, bet šā likuma noteikumu ievērošanu kontrolēt. Tas, protams, labāk to visu izsaka. Komisija to pieņēma un redakcionāli nedaudz pilnveidoja.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu pret Juridiskās komisijas slēdzienu nav. Pieņemts.

I.Bišers. 20. pantā atkal ir Čevera kunga priekšlikums, ka arī slēgtas sapulces var brīvi ierakstīt audio, video, fotografēt un filmēt. Es domāju, ka tās šinī gadījumā ir slēgto sapulču tiesības - ļaut vai neļaut. Tāpēc jau tās ir slēgtas. Un tāpēc Ministru prezidenta biedra Čevera kunga priekšlikumu noraidīja.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu pret Juridiskās komisijas slēdzienu nav. Pieņemts.

I.Bišers. Tālāk - 21. pants. Šeit ir Čevera kunga priekšlikums, kuru komisija daļēji pieņēma un izteica pēc būtības pirmās un otrās daļas... te abās divās panta daļās ir Čevera kunga priekšlikumi, un abās daļās komisija tos precizēja, daļēji iestrādājot tos šajā jaunajā tekstā.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu pret Juridiskās komisijas slēdzienu par 21. pantu nav. Pieņemts.

I.Bišers. Tālāk. Ir Čevera kunga priekšlikums par 22. pantu, un komisija uzskatīja, ka šis jautājums ir iekļauts 21. pantā, un tāpēc šo priekšlikumu nepieņēma.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu pret Juridiskās komisijas slēdzienu - noraidīt šo priekšlikumu - nav. Pieņemts.

I.Bišers. Tālāk. Par atbildību. Šeit ir Čevera kunga priekšlikums 23. pantu izteikt jaunā redakcijā, norādot, kā sastāda protokolu par šiem pārkāpumiem. Mēs uzskatījām, ka norādīt to, kā sastāda protokolus, ir cita likuma uzdevums, nevis šā likuma uzdevums, un tāpēc šo priekšlikumu mēs nepieņēmām.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu pret Juridiskās komisijas slēdzienu nav. Pieņemts.

I.Bišers. Nu tas pēdējais priekšlikums līdz ar to atkrīt automātiski, un tāpēc komisija tagad lūdz pieņemt šo likumprojektu kopumā.

Sēdes vadītāja. Otrajā lasījumā, jā?

I.Bišers. Otrajā lasījumā, jā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta "Par sapulcēm, gājieniem un piketiem" pieņemšanu otrajā lasījumā. Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu balsot! Lūdzu rezultātu! Par - 73, pret - 3, atturas - 1. Likumprojekts otrajā lasījumā pieņemts.

Lūdzu paziņot datumu, līdz kādam iesniedzami priekšlikumi!

I.Bišers. Līdz 5. septembrim.

Sēdes vadītāja. Paldies. Līdz 5. septembrim. Deputātiem iebildumu nav? Citu priekšlikumu nav.

Godātie deputāti! Saeimas Prezidijs ir saņēmis Juridiskās komisijas iesniegumu: saskaņā ar Kārtības ruļļa 51. pantu Juridiskā komisija ierosina izdarīt izmaiņas Saeimas sēdes darba kārtībā un pēc likumprojekta "Par sapulcēm, gājieniem un piketiem" iekļaut patstāvīgo priekšlikumu "Deklarācija par Latvijas okupāciju" otrajā lasījumā. Tātad principā būtu mazliet otrāda kārtība... iekļaut "Deklarāciju par Latvijas okupāciju" un tad noteikt vietu, kurā mēs izskatām, bet balsojums varētu būt viens. Lūdzu zvanu! Vai "par", "pret" neviens nevēlas runāt? Nevēlas. Tātad zvanu, lūdzu. Pabeidziet. Vēlreiz nozvaniet. Lūdzu deputātus balsot par Juridiskās komisijas priekšlikumu - par "Deklarācijas par Latvijas okupāciju" iekļaušanu darba kārtībā pēc tikko kā izskatītā likumprojekta. Tātad - par to, lai varētu tūlīt to izskatīt. Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu deputātus balsot! Lūdzu rezultātu! Par - 78, pret - 4, atturas - 1.

Juridiskās komisijas vārdā, Romāns Apsītis, frakcijas "Latvijas ceļš" deputāts.

R.Apsītis (frakcija "Latvijas ceļš").

Godātā Saeima! Juridiskā komisija apkopoja saņemtos priekšlikumus, to bija diezgan daudz beigu beigās, vēl pēdējā brīdī iesniedza vairāki deputāti savus priekšlikumus. Tos izvērtēja, daļēji piedaloties arī pašiem priekšlikumu autoriem un citām ieinteresētajām personām, un tagad mūsu komisija ir gatava ziņot par to, ko nolēma, un Saeima tad nu varētu attiecīgi savu attieksmi, tā sakot, parādīt balsošanas ceļā.

Tātad - otrais balsojums. Tāpat kā par jebkuru likumprojektu.

Sēdes vadītāja. Jā. Sākam tad ar priekšlikumiem, Apsīša kungs!

R.Apsītis. Sākam. Deklarācijas nosaukums paliek tāds pats.

Par pirmo rindkopu. Ir saņemts priekšlikums no frakcijas "Latvijai" - pirmajā rindkopā vārdus "pie pasaules valstīm" aizstāt ar vārdiem "pie savas tautas, kā arī pasaules valstīm". Saeimas Juridiskā komisija noraidīja šo priekšlikumu dažādu iemeslu dēļ, un viens no iemesliem bija tāds, ka Saeimai nevar būt sava tauta. Tas - pirmkārt. Otrkārt, beigās mēs jau pirms rezultatīvās daļas pasakām, ka Latvijas tautas vārdā Saeima lūdz to un to.

Lūk, tāds ir priekšlikums. Tātad, pēc mūsu ieskata, šī rindkopa paliek tādā pašā redakcijā, kādā tā bija.

Sēdes vadītāja. Pirms mēs atklājam debates, lūdzu deputātus uzklausīt vēl vienu iesniegumu. 10 deputātu iesniegums: "Ierosinām turpināt Saeimas 22.augusta sēdi bez pārtraukuma līdz jautājuma "Deklarācija par Latvijas okupāciju" (otrais lasījums) izskatīšanai". Te gan man jāpiebilst, ka mēs varam strādāt tikai līdz pulksten 18.00, jo mums ir noteikta kārtība, ka 18.00 sākas jautājumu izskatīšana. Un tad mēs varam turpināt šo sēdi.

Vēl piebildīšu to, ka pulksten 17.00 sākas preses konference. Lūdzu zvanu! "Par", "pret", runāt neviens nevēlas. Lūdzu balsošanas režīmu, lai balsotu par 10 deputātu ierosinājumu - strādāt bez pārtraukuma līdz deklarācijas izskatīšanai. Lūdzu rezultātu! Par - 59, pret - 13, atturas - 11. Priekšlikums pieņemts.

Atklājam debates. Kārlis Čerāns - frakcijas "Latvijai" deputāts.

K.Čerāns (frakcija "Latvijai").

Godātie deputāti! Es lūdzu balsojumu par šo frakcijas "Latvijai" priekšlikumu. Es domāju, ka būtība visiem ir skaidra. Mēs gribam akcentēt arī šo iekšpolitisko deklarācijas aspektu. Paldies.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Lūdzu deputātus balsot par frakcijas "Latvijai" priekšlikumu - pirmajā rindkopā vārdus "pie pasaules valstīm" aizstāt ar vārdiem "pie savas tautas, kā arī pasaules valstīm". Lūdzu balsošanas režīmu. Lūdzu balsot. Lūdzu rezultātu! Par - 12, pret - 43, atturas - 21. Priekšlikums nav pieņemts.

R.Apsītis. Varam iet tālāk?

Sēdes vadītāja. Jā, lūdzu!

R.Apsītis. Ir saņemts priekšlikums no frakcijas "Latvijai" - otrās rindkopas pēdējā teikumā vārdus "politiskais režīms un tiesiskā sistēma" aizstāt ar vārdiem "politiskais un tiesiskais režīms". Juridiskā komisija noraidīja šo priekšlikumu, jo var gan būt politiskais režīms, bet ne tiesiskais režīms. Tiesiskā sistēma var būt.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu pret Juridiskās komisijas slēdzienu nav. Pieņemts.

R.Apsītis. Tālāk. Frakcija "Latvijai" ir iesniegusi priekšlikumu - otrās rindkopas beigās pievienot tekstu: "Latvijas pilsoņiem atsavināja viņu īpašumus un sāka asiņainu teroru pret iedzīvotājiem, pirmkārt fiziski iznīcinot aktīvākos, neatkarīgai Latvijai lojālos pilsoņus." Arī šis priekšlikums tika noraidīts, tāpēc ka mēs jau tālāk paskaidrojām, kādas bija visas šīs represijas, un līdzīgs teksts jau tur ir.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu pret komisijas slēdzienu nav. Pieņemts.

R.Apsītis. Tātad šī rindkopa, pēc Juridiskās komisijas ieskata, paliek iepriekšējā redakcijā.

Tālāk. Ir priekšlikums: "Pçc trešās rindkopas iekļaut (papildināt ar) jaunu rindkopu: "Otrā pasaules kara laikā padomju un vācu okupācijas iestādes nelikumīgi iesauca Latvijas pilsoņus savos bruņotajos formējumos." Priekšlikuma autors ir deputāts Aleksandrs Kiršteins. Juridiskā komisija izskatīja šo priekšlikumu, to apsprieda un arī noraidīja. Viens no noraidījuma iemesliem ir tāds, ka ne jau tikai kara laikā vien iesauca okupācijas iestādes mūsu pilsoņus, bet arī visā okupācijas posmā vajadzēja iet karadienestā.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu pret komisijas slēdzienu nav?

R.Apsītis. Tad ejam tālāk.

Sēdes vadītāja. Kiršteina kungs, ja jūs vēlaties balsojumu, tad vajag dot kādu zīmi. Es nevaru uzminēt, vai jūs vēlaties vai ne. Jūs pieprasāt balsojumu? Lūdzu zvanu! Lūdzu deputātus balsot par deputāta Kiršteina priekšlikumu - pēc trešās rindkopas iekļaut (jeb papildināt ar) jaunu rindkopu: "Otrā pasaules kara laikā padomju un vācu okupācijas iestādes nelikumīgi iesauca Latvijas pilsoņus savos bruņotajos formējumos." Lūdzu balsošanas režīmu. Lūdzu balsot. Lūdzu rezultātu! Par - 25, pret - 19, atturas - 23. Priekšlikums nav pieņemts.

R.Apsītis. Tālāk. Vēl viens Kiršteina kunga priekšlikums. Aiz ceturtās rindkopas vārdiem "atjaunoja okupācijas režīmu Latvijā" viņš raksta jaunu rindkopu: "1944.gadā Krievijas teritorijai nelikumīgi tika pievienota Abrenes apriņķa daļa (ap 2000 km²)." Komisija izskatīja šo priekšlikumu un uzskatīja, ka nevajadzētu to atbalstīt.

Sēdes vadītāja. Kiršteina kungs, jūs lūdzat balsojumu? Lūdzu zvanu! Kiršteina kungs, ja jūs vēlaties runāt, lūdzu, nāciet tribīnē. Atklājam debates. Aleksandrs Kiršteins - LNNK un LZP frakcijas deputāts. Kiršteina kungs, vai jūs vēlaties runāt vai nevēlaties? Ja vēlaties, lūdzu! Jums vārds!

A.Kiršteins (LNNK un LZP frakcija).

Saeimas priekšsēdētāja laikam nedzirdēja. Es vienkārši lūdzu motivāciju, kāpēc. Bez motivācijas tas ir izmests, vairāk neko es negribu teikt.

Sēdes vadītāja. Kiršteina kungs, mēs visi esam pieguruši šinī garajā dienā, bet... Saeimā deputāti savus priekšlikumus un visu citu izsaka no tribīnes, nevis no zāles beigām.

Tātad vārds komisijas pārstāvim.

R.Apsītis. Godātie kolēģi! Juridiskā komisija uzskatīja, ka būtībā šis jautājums ir aplūkots mūsu deklarācijas projektā, jo mēs pieminam 1920.gada 11.augusta līgumu starp Krieviju un Latviju. Un tur, šajā līguma tekstā, 2.pantā, jau ir norādīts, ka Krievija apņemas uz mūžīgiem laikiem, tā sakot, respektēt Latvijas teritoriju, Latvijas robežas. Tā ka netieši jau būtībā šis jautājums šeit ir ietverts.

Sēdes vadītāja. Kiršteina kungs uztur spēkā prasību veikt balsojumu? Lūdzu zvanu! Lūdzu deputātus... Godātie deputāti, mēs varam balsot tikai par iesniegtajiem priekšlikumiem. Precizējumi vai papildinājumi tam, kas ir pašlaik tabulā, nav mutiski vairs iespējami. Lūdzu to ņemt vērā. Tāpēc lūdzu deputātus balsot par konkrēto priekšlikumu - iekļaut jaunu tekstu: "1944.gadā Krievijas teritorijai nelikumīgi tika pievienota Abrenes apriņķa daļa (2000 km²)." Lūdzu balsošanas režīmu. Lūdzu balsot. Lūdzu rezultātu! Par - 42, pret - 6, atturas - 25. Priekšlikums pieņemts.

R.Apsītis. Tālāk. Ir priekšlikums piektās rindkopas beigās pievienot tekstu... tas ir otrajā ailē... tagad laikam visiem ir šis dokuments izsniegts... Frakcija "Latvijai" ir formulējusi papildinājumu, kādu vajadzētu ietvert šajā dokumenta projektā. Juridiskā komisija izskatīja šo priekšlikumu un nolēma, pirmkārt, papildināt ar vārdiem "nežēlīgi sodīja tos, kuri bruņotā vai citādā veidā iestājās par Latvijas neatkarības atjaunošanu", daļēji pieņemot frakcijas "Latvijai" priekšlikumu par šo rindkopu un līdz ar to daļēji pieņemot arī piecu deputātu priekšlikumu, kas tur tālāk ir formulēts. Un, otrkārt, nolēma...

Sēdes vadītāja. Apsīša kungs, varbūt papriekš ar šo tiksim galā. Dalīsim tā, kā ir, - divās daļās. Tātad - par šo pirmo daļu. Frakcija "Latvijai" prasa balsojumu? Paldies. Tātad - deputātiem nav iebildumu pret šo Juridiskās komisijas doto papildinājumu, kas mums šeit ir ar numuriņu "1)". Pieņemts.

R.Apsītis. Otrkārt, Juridiskā komisija nolēma aizstāt šajā pašā rindkopā vārdus "katru brīvas domas izpausmi" ar vārdiem "brīvas domas izpausmes".

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu pret šādu Juridiskās komisijas slēdzienu nav. Pieņemts.

R.Apsītis. Es domāju, ka man nevajadzētu komentēt nākamo priekšlikumu, jo būtībā atbilde uz piecu deputātu priekšlikumu jau ir sniegta. Tātad: tas daļēji jau ir pieņemts un iestrādāts.

Sēdes vadītāja. Vai deputāti Kļaviņš, Druva, Putniņš, Grinovskis un Rugāte uztur spēkā prasību par balsojumu par savu priekšlikumu? Vai motivācijai arī vēlaties vārdu?

Atklājam debates. Paulis Kļaviņš - LZS, KDS un LDP frakcijas deputāts.

Pirms deputāts Kļaviņš sāk runāt, lūdzu frakciju pārstāvjus vai nu doties uz preses konferenci, vai arī palikt zālē un balsot par šo deklarāciju. Es jums nevaru pavēlēt no zāles aiziet.

P.Kļaviņš (LZS, KDS un LDP frakcija).

Cienījamais Prezidij! Godājamie kolēģi! Ja jau nu negribam runāt par to, ka Latvijā bija bruņota pretestība, tik ievērojama bruņota pretestība, kādas nebija ne Igaunijā, ne Lietuvā tik ilgi, par citām Eiropas zemēm nemaz nerunājot, tad labāk neteikt nekā, nevis atšķaidīt šo domu līdz tādai pakāpei kā: "nežēlīgi sodīja tos, kuri bruņotā vai citādā veidā iestājās par Latvijas neatkarības atjaunošanu". Tas ir pats par sevi saprotams. Bet cik to bija? Pieci, seši, septiņi? Tātad mēs labāk nerunājam... Labi, mēs varam par to nerunāt, bet es tomēr pieprasu balsojumu par to, ka mēs skaidri un gaiši pasakām, ka desmit gadus pēc Otrā pasaules kara beigām Latvijā turpinājās bruņota pretestība PSRS okupācijai. Protams, neviens nevar pateikt nedz to, tieši kurā datumā bija beidzamais bruņotās pretestības notikums, nedz arī to, kur bija pirmais. Tādēļ es nedomāju, ka... šī diezgan vispārīgā forma ir nepieņemama, ja mēs runājam par desmit gadiem. Un es lūdzu atbalstīt šā papildinājuma ieviešanu šinī deklarācijā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu, lai balsotu par piecu deputātu iesniegto priekšlikumu: "Desmit gadus pēc Otrā pasaules kara beigām..." - un tā tālāk, kā tekstā. Lūdzu balsot. Lūdzu rezultātu! Par - 35, pret - 9, atturas - 18. Priekšlikums pieņemts.

R.Apsītis. Tālāk. Ir saņemts priekšlikums no frakcijas "Latvijai" - sestās rindkopas sākumā tekstu līdz vārdiem "tâ paša gada" aizstāt ar "Latvijas PSR Augstākā padome 1990.gada..." - un tā tālāk. Šo priekšlikumu Juridiskā komisija noraidīja, jo uzskatīja, ka pilnīgāks teksts ir tāds, kāds mums ir bijis.

Sēdes vadītāja. Atklājam debates. Deputāts Čerāns - frakcijas "Latvijai" pārstāvis.

K.Čerāns (frakcija "Latvijai").

Godātie kolēģi! Es lūdzu balsojumu par šo priekšlikumu. Priekšlikuma būtība ir šo neatkarības atjaunošanas brīdi pasniegt lakoniskāk un neveikt tādu nepamatoti plašu "reveransu" tautas kustībai tieši periodā pirms PSRS sabrukšanas, kas, manuprāt, šķiet nepamatots. Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītāja. Debatēs deputāti pieteikušies vairs nav. Lūdzu zvanu! Lūdzu deputātus balsot par frakcijas "Latvijai" priekšlikumu - tekstu līdz vārdiem "tâ paša gada" aizstāt ar... tālāk kā tekstā. Lūdzu balsot. Lūdzu rezultātu! Par - 14, pret - 24, atturas - 21. Nav pieņemts.

R.Apsītis. Tālāk Juridiskā komisija izskatīja deputāta Modra Lujāna priekšlikumu - deklarācijas tekstā aizvietot vārdu "Krievija" ar vārdiem "Krievijas Padomju Sociālistiskā Federatīvā Republika". Šo priekšlikumu komisija izskatīja un noraidīja, jo uzskatīja, ka Krievija, arī būdama Padomju Sociālistiskā Federatīvā Republika, bija un palika Krievija.

Sēdes vadītāja. Atklājam debates. Modris Lujāns - pie frakcijām nepiederošs deputāts.

M.Lujāns (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Cienījamie kungi! Tad varbūt pieliksim klāt arī "cariskā Krievija", jo, ja mēs kvalificējam Krieviju, tad tanī brīdī tā bija Kolčaka Krievija, kas tika kvalificēta kā... tai skaitā kā cariskās Krievijas mantiniece. Un, starp citu, Rīgā līgumu ar Latvijas Republiku noslēdza Krievijas Sociālistiskās Federatīvās Republikas pārstāvis Jofes kungs, kurš laikam nepārstāvēja toreiz ne Vrangeļa kungu, neko... Un, ja mēs šodien taisām tādu deklarāciju, kas būs starptautiskā līmenī, tad šeit tas ir vienkārši tīri tehnoloģisks jautājums - ielikt, ka tanī brīdī bija noslēgts līgums starp Latvijas Republiku un Krievijas Sociālistisko Federatīvo Republiku 1920.gadā. Nu, tad nevajag te māžoties, vienkārši tāds bija vēsturiskais teksts.

Sēdes vadītāja. Lujāna kungs, šeit pašlaik neviens nemāžojas, bet ļoti nopietni spriež par dokumentu. Debatēs pieteikušies vairs nav. Lūdzu zvanu! Lūdzu deputātus balsot par deputāta Lujāna priekšlikumu. Lūdzu balsošanas režīmu. Lūdzu balsot. Lūdzu rezultātu! Par - 18, pret - 27, atturas - 16. Priekšlikums nav pieņemts.

R.Apsītis. Juridiskā komisija ir saņēmusi arī priekšlikumu no deputāta Bišera. Tas ir formulēts 2.ailē 4.lappusē. Komisija to pieņēma ar nelieliem grozījumiem. Teksts ir 4.lappusē, 4.ailē.

Sēdes vadītāja. Atklājam debates. Juris Vidiņš - frakcijas "Tçvzemei un Brīvībai" deputāts.

J.G.Vidiņš (frakcija "Tçvzemei un Brīvībai").

Cienījamie kolēģi! Es ieteiktu balsot pret šo priekšlikumu un atstāt tekstu, kā bija, jo man nav izprotami šie reveransi pret Krieviju, ka viņi ir izdarījuši pašu par sevi saprotamu lietu, kas viņai daudz agrāk jau bija jāizdara. Un, ja mēs vēl tagad skatāmies uz pašreizējo Krievijas politiku, tad, Bišera kungs, nedomājiet, ka ar šo pateicību, jūtu izpausmi, jūs kaut kādā veidā varēsiet pielabināties šai valstij, kurai tās impēriskās tieksmes ir jau gēnos. Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītāja. Pēteris Tabūns - LNNK un LZP frakcijas deputāts.

P.Tabūns (LNNK un LZP frakcija).

Es lūdzu kolēģus neatbalstīt šo Bišera kunga priekšlikumu, jo tiešām pietiek pateikties par 50 okupācijas gadiem, nav vajadzības nekādas. Es ilgi nerunāšu. Atstāt iepriekšējo tekstu un šo nepieņemt. Paldies.

Sēdes vadītāja. Debatēs deputāti pieteikušies vairs nav. Lūdzu zvanu! Lūdzu deputātus balsot par deputāta Ilmāra Bišera priekšlikumu: "Latvija augstu vērtē, ka Krievija bija viena no pirmajām valstīm..." - un tā tālāk kā tekstā. Lūdzu balsošanas režīmu. Lūdzu balsot. Lūdzu rezultātu! Par - 28, pret - 23, atturas - 10. Priekšlikums nav pieņemts.

R.Apsītis. Tālāk. Juridiskā komisija izskatīja vēl vienu frakcijas "Latvijai" priekšlikumu - pēc astotās rindkopas ievietot jaunu rindkopu. Otrajā ailē teksts ir redzams. Juridiskā komisija apsprieda šo priekšlikumu un noraidīja to. Kādi ir noraidīšanas motīvi? Pirmkārt, noraidījām tāpēc, ka, ja mēs fiksējam 1.punktā minētos datumus, tad iznāk, ka arī, lūk, tie likumi un citi normatīvie akti, kuri tika pieņemti pirms 1990.gada 4.maija, ir okupētas valsts un okupācijas varas likumi, piemēram, par himnu, par citiem Latvijas Republikas simboliem un tā tālāk, arī Valodu likums, kurš tika 1989.gadā pieņemts, un ka tāpēc vajadzētu izvairīties no šo okupācijas beigu datumu fiksēšanas. Tas pirmkārt. Un par 2.punktu bija tāda pretargumentācija, ka no deklarācijas projekta teksta jau izriet, ka Latvijas tauta cenšas likvidēt okupācijas sekas, tomēr ļoti grūti mums ar to veicas. Tā ka deklarācijā nav galīgi tā, ka nu mēs nekā paši nedarītu. Tāds bija arguments.

Sēdes vadītāja. Atklājam debates. Odisejs Kostanda - frakcijas "Latvijai" deputāts.

O.Kostanda (frakcija "Latvijai").

Cienījamā priekšsēdētāja! Godājamie kolēģi! Es frakcijas "Latvijai" vārdā aicinātu balsot tomēr par mūsu priekšlikumu, jo arī pēc dokumenta uzbūves loģikas mēs redzam, ka, ja visa sākotnējā daļa... sākotnējā astotā rindkopa ir izklāsta daļa, hronoloģiskā izklāsta daļa, kas rāda konkrētus faktus par mūsu tautas un valsts likteņiem 20.gadsimtā, tad mūsu piedāvātā jaunā rindkopa ir šīs okupācijas deklarācijas kopsavilkums jeb secinājumi, jeb rezultējošā daļa, un aiz tās loģiski seko jau šis aicinājums pasaules valstīm un starptautiskajām organizācijām. Mēs uzskatām to par loģisku un skaidri formulētu iepriekšējā kopsavilkumu.

Sēdes vadītāja. Aivars Endziņš - frakcijas "Latvijas ceļš" deputāts.

A.Endziņš (frakcija "Latvijas ceļš").

Cienījamā priekšsēdētāja! Cienījamie kolēģi! Ja mēs pieņemam šāda veida priekšlikumu, tādā gadījumā Valsts valodas likums ir jāatzīst par spēkā neesošu, arī likums par valsts karogu jāatzīst par spēkā neesošu, jo tas ir pieņemts okupācijas apstākļos; Augstākās padomes vēlēšanas un 4.maija deklarācija - arī tas pats. Tāpēc es lūgtu vienkārši par to padomāt, pirms jūs spiežat tās pogas. Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītāja. Odisejs Kostanda - frakcijas "Latvijai" deputāts. Otro reizi.

O.Kostanda (frakcija "Latvijai").

Cienījamie kolēģi, teiksim, es domāju, ka šis Endziņa kunga arguments nav pārliecinošs, jo arī tie likumi, likumdošanas akti, kas ir pieņemti šajā periodā pirms 1990.gada (līdz maijam ieskaitot), ir spēkā tiktāl, ciktāl tie nav pretrunā ar Satversmi un mūsu pašreizējo likumdošanu, tā ka mums nav tie jāatceļ un jāuzskata par spēkā neesošiem.

Sēdes vadītāja. Debatēs deputāti pieteikušies vairs nav. Lūdzu zvanu! Lūdzu deputātus balsot par frakcijas "Latvijai" priekšlikumu - pēc astotās rindkopas ievietot jaunu rindkopu, tālāk kā tekstā, kas ir tabulā. Lūdzu balsošanas režīmu. Lūdzu rezultātu! Par - 22, pret - 26, atturas - 16. Priekšlikums nav pieņemts.

R.Apsītis. Godātie deputāti, tie ir visi iesniegtie priekšlikumi, par kuriem mēs esam tagad balsojuši. Līdz ar to ir priekšlikums balsot par šo deklarācijas projektu, deklarācijas tekstu, otrajā lasījumā kopumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Lūdzu deputātus balsot par "Deklarācijas par Latvijas okupāciju" pieņemšanu. Lūdzu balsošanas režīmu. Lūdzu deputātus balsot. Lūdzu rezultātu! Par - 76, pret - 10, atturas - nav. Deklarācija pieņemta. (Aplausi.)

Latvijas Republikas Saeimas 22.augusta sēdi, kas sāka savu darbu pulksten 9.00, pasludinu par slēgtu. Atgādinu deputātiem, ka nākamā sēde sākas pulksten 18.00, bet kārtējā sēde ir 29.augustā pulksten 9.00.

Un tagad lūdzu reģistrācijas režīmu. Es atvainojos, ka es pasteidzos sēdi slēgt pirms reģistrācijas. Cienījamie deputāti, reģistrācijas laikā, lūdzu, reģistrējieties paši, nevis dodiet kolēģiem zīmes, kas kuram ir jādara. Lūdzu Saeimas sekretāra biedri Janīnu Kušneri nolasīt reģistrācijas rezultātus.

J.Kušnere (6.Saeimas sekretāra biedre).

Cienījamie deputāti! Nav reģistrējušies: Raitis Apalups, Jānis Priedkalns, Juris Sinka (preses konferencē), Andris Tomašūns, Māris Vītols. Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītāja. Vēlreiz pasludinu šo sēdi par slēgtu.

Redaktores: J.Kravale, L.Bumbura

Datoroperatores: B.Strazdiņa, S.Bērziņa, M.Ceļmalniece, I.Kuzņecova

Korektores: D.Kraule, J.Kurzemniece, S.Stikute

Likumprojekts "Grozījumi likumā "Par valsts un

pašvaldību dzīvojamo māju privatizāciju"" (3.lasījums)

(Turpinājums)

(5. un 1161. dok.)

Ziņo - dep. V.Krisbergs (47.pants) - 1.lpp.

Par likumprojektu "Ârvalstu bruņoto spēku statuss

Latvijas Republikā"

(1206. un 1206.-a dok.) - 2.lpp.

Par likumprojektu "Grozījumi Latvijas Republikas

Satversmē"

(1207. un 1207.-a dok.) - 3.lpp.

Priekšlikumi - dep. J.Kazāks - 3.lpp.

Par likumprojektu "Grozījumi Saeimas kārtības

rullī" (Nav pieņemts)

(1219. un 1219.-a dok.) - 5.lpp.

Priekšlikumi - dep. M.Lujāns - 5.lpp.

- dep. J.Mauliņš - 6.lpp.

Par darba kārtību - 7.lpp.

Lēmuma projekts "Par deputāta M.Rudzīša ievēlēšanu

bankas "Baltija" izmeklēšanas komisijā"

(1204. dok.) - 8.lpp.

Lēmuma projekts "Par deputāta O.Dunkera ievēlēšanu

Mandātu un iesniegumu komisijā" (Nav izskatāms pēc

būtības)

(1204. dok.) - 8.lpp.

Priekšlikums - Saeimas sekretāra

biedre J.Kušnere - 8.lpp.

Lēmuma projekts "Par Valkas rajona tiesas tiesneses

R.Tutkas pirmstermiņa atbrīvošanu no amata"

(1205. dok.)

Ziņo - dep. J.Kaksītis - 9.lpp.

Deputātu pieprasījums Ministru prezidentam A.Šķēlem

Aglonas katoļu ģimnāzijas atjaunošanas lietā

(1212. dok.) - 9.lpp.

Priekšlikums - dep. J.Urbanovičs - 10.lpp.

Likumprojekts "Grozījums likumā "Par meža

apsaimniekošanu un izmantošanu"" (3.lasījums)

(634., 1190., 1190.-a un 1190.-b dok.)

Ziņo - dep. I.Liepa - 11.lpp.

Likumprojekts "Grozījums Satversmes aizsardzības

biroja likumā" (1.lasījums)

(1072. un 1186. dok.)

Ziņo - dep. K.J.Druva - 15.lpp.

Likumprojekts "Par preču un pakalpojumu drošumu

un ražotāja un pakalpojumu sniedzēja atbildību"

(2.lasījums)

(618. un 1191. dok.)

Ziņo - dep. G.Kleinbergs - 16.lpp.

Likumprojekts "Par Latvijas Republikas un Igaunijas

Republikas līgumu par jūras robežas delimitāciju

Rīgas jūras līcī, Irbes šaurumā un Baltijas jūrā"

(1.lasījums) (Steidzams)

(1127. un 1192. dok.)

Ziņo - dep. I.Bērziņš - 17.lpp.

Debates - dep. K.J.Druva - 19.lpp.

Likumprojekts "Par Latvijas Republikas un Igaunijas

Republikas līgumu par jūras robežas delimitāciju

Rīgas jūras līcī, Irbes šaurumā un Baltijas jūrā"

(2.lasījums)

(1127. un 1192. dok.)

Ziņo - dep. I.Bērziņš - 19.lpp.

Debates - dep. O.Grīgs - 20.lpp.

Likumprojekts "Par Latvijas Republikas un Igaunijas

Republikas līgumu par sadarbību sociālās drošības

jomā" (1.lasījums) (Steidzams)

(1067. un 1214. dok.)

Ziņo - dep. I.Bērziņš - 21.lpp.

Likumprojekts "Par Latvijas Republikas un Igaunijas

Republikas līgumu par sadarbību sociālās drošības

jomā" (2.lasījums)

(1067. un 1214. dok.)

Ziņo - dep. I.Bērziņš - 22.lpp.

Likumprojekts "Par Latvijas Republikas valdības un

Uzbekistānas Republikas valdības līgumu par

ieguldījumu veicināšanu un savstarpēju aizsardzību"

(1.lasījums) (Steidzams)

(2004. un 1213. dok.)

Ziņo - dep. I.Bērziņš - 22.lpp.

Likumprojekts "Par Latvijas Republikas valdības un

Uzbekistānas Republikas valdības līgumu par

ieguldījumu veicināšanu un savstarpēju aizsardzību"

(2.lasījums)

(2004. un 1213. dok.)

Ziņo - dep. I.Bērziņš - 23.lpp.

Deklarācija par Latvijas okupāciju

(208. dok.)

Saeimas memorands par Latvijas okupāciju,

aneksiju un kolonizāciju (Nav pieņemts)

(234. dok.)

Deklarācija par Latvijas okupāciju

(1188. dok.)

Ziņo - dep. R.Apsītis - 24.lpp.

Debates - dep. I.Kreituse - 27.lpp.

- dep. J.Mauliņš - 28.lpp.

- dep. K.Čerāns - 29.lpp.

Paziņojumi - dep. R.Zīle - 35.lpp.

- dep. J.G.Vidiņš - 35.lpp.

Reģistrācijas rezultāti

Nolasa - Saeimas sekretāra

biedre J.Kušnere - 36.lpp.

Debašu turpinājums - dep. P.Kļaviņš - 37.lpp.

- dep. G.Valdmanis - 41.lpp.

- dep. J.Sinka - 43.lpp.

- dep. A.Golubovs - 46.lpp.

- dep. P.Tabūns - 47.lpp.

- dep. A.Kiršteins - 50.lpp.

- dep. J.Jurkāns - 53.lpp.

- dep. E.Grinovskis - 57.lpp.

- dep. M.Lujāns - 60.lpp.

- dep. I.Bišers - 62.lpp.

Paziņojums - dep. I.Bērziņš - 63.lpp.

Reģistrācijas rezultāti

Nolasa - Saeimas sekretāra

biedre J.Kušnere - 64.lpp.

Debašu turpinājums - dep. J.Dobelis - 64.lpp.

- dep. P.Tabūns - 67.lpp.

- dep. Dz.Ābiķis - 68.lpp.

- dep. K.Čerāns - 69.lpp.

- dep. J.Jurkāns - 70.lpp.

- dep. I.Kreituse - 72.lpp.

- dep. P.Kļaviņš - 74.lpp.

- dep. J.Dobelis - 75.lpp.

- dep. P.Putniņš - 76.lpp.

- dep. J.Kaksītis - 76.lpp.

Priekšlikumi - dep. R.Apsītis - 78.lpp.

- dep. M.Lujāns - 79.lpp.

- dep. J.Dobelis - 80.lpp.

- dep. G.Eniņš - 80.lpp.

Likumprojekts "Grozījumi likumā "Par ārvalstu

ieguldījumiem Latvijas Republikā"" (3.lasījums)

(663. un 1210. dok.)

Ziņo - dep. G.Grīnblats - 81.lpp.

Likumprojekts "Iedzīvotāju reproduktīvās veselības

likums" (1.lasījums)

(885. un 1200. dok.)

Ziņo - dep. V.Nagobads - 83.lpp.

Debates - dep. A.Prēdele - 86.lpp.

- dep. K.Čerāns - 91.lpp.

Paziņojums - dep. J.Kaksītis - 95.lpp.

- dep. Dz.Ābiķis - 95.lpp.

Debašu turpinājums - dep. A.Naglis - 96.lpp.

- veselības valsts ministrs

J.Viņķelis - 100.lpp.

- dep. P.Apinis - 101.lpp.

- dep. L.Kuprijanova - 102.lpp.

Likumprojekts "Grozījums likumā "Par tiesu varu""

(1.lasījums)

(1111. un 1201. dok.)

Ziņo - dep. A.Endziņš - 104.lpp.

Likumprojekts "Par grozījumiem likumā "Par Latvijas

Republikas Uzņēmumu reģistru"" (2.lasījums)

(664. un 1202. dok.)

Ziņo - dep. R.Apsītis - 106.lpp.

Likumprojekts "Par sapulcēm, gājieniem un

piketiem" (2.lasījums)

(653. un 1203. dok.)

Ziņo - dep. I.Bišers - 108.lpp.

Debates - dep. A.Seiksts - 118.lpp.

- dep. A.Jirgens - 125.lpp.

Par darba kārtību -128.lpp.

Deklarācija par Latvijas okupāciju (2.lasījums)

(1188. dok.) - 129.lpp.

Ziņo - dep. R.Apsītis - 129.lpp.

Debates - dep. K.Čerāns - 130.lpp.

Jautājums - dep. A.Kiršteins - 132.lpp.

Debašu turpinājums - dep. P.Kļaviņš - 134.lpp.

- dep. K.Čerāns - 135.lpp.

- dep. M.Lujāns - 136.lpp.

- dep. J.Vidiņš - 137.lpp.

- dep. P.Tabūns - 137.lpp.

- dep. O.Kostanda - 138.lpp.

- dep. A.Endziņš - 138.lpp.

- dep. O.Kostanda - 139.lpp.

Reģistrācijas rezultāti

Nolasa - Saeimas sekretāra

biedre J.Kušnere - 140.lpp.

Sēdes vadītāja. Godātie deputāti, lūdzu, ieņemiet savas vietas! Sākam Latvijas Republikas Saeimas 1996.gada 22.augusta sēdi, kas veltīta jautājumu izskatīšanai.

Deputātu Kazāka, Kostandas, Čerāna, Grīnberga, Liepas jautājums Latvijas Republikas labklājības ministram Vladimiram Makarovam.

Vārds Kārlim Čerānam - frakcijas "Latvijai" deputātam - par Kārtības ruļļa pārkāpumu. Lūdzu!

K.Čerāns (frakcija "Latvijai").

Godātie kolēģi! Saeimas kārtības ruļļa 15.panta otrā daļa nosaka, ka Saeimas sēdēs, kuras noteiktas atbildēm uz jautājumiem, reģistrācija izdarāma sēdes sākumā un beigās. Es lūdzu sēdes vadītāju sākumā izdarīt šo reģistrāciju.

Sēdes vadītāja. Paldies, Čerāna kungs, par aizrādījumu! Saeimas priekšsēdētāja ņem to vērā, un tāpēc es lūdzu reģistrācijas režīmu, lai izpildītu Čerāna kunga aizrādījumu. Lūdzu deputātus reģistrēties! Lūdzu Saeimas sekretāra biedri Janīnu Kušneri nolasīt reģistrācijas rezultātus!

J.Kušnere (6.Saeimas sekretāra biedre).

Cienījamie deputāti! Nav reģistrējušies:

Andris Ameriks,

Raitis Apalups,

Pēteris Apinis,

Indulis Bērziņš... ir,

Imants Daudišs... ir,

Gunta Gannusa... ir,

Edvīns Inkēns,

Aleksandrs Kiršteins,

Andrejs Krastiņš,

Andrejs Požarnovs,

Jānis Priedkalns,

Andris Rubins,

Andris Tomašūns,

Māris Vītols.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Līdz ar to atkārtoju vēlreiz, ka sākam izskatīt deputātu Kazāka, Kostandas, Čerāna, Grīnberga un Liepas jautājumu Latvijas Republikas labklājības ministram Vladimiram Makarovam. Motivācijai pieteikums nav iesniegts. Līdz ar to... Jūs runāsit? Jūs atbildēsit Makarova kunga vietā?

Juris Viņķelis - valsts ministrs, Ministru kabineta vārdā.

J. Viņķelis (veselības valsts ministrs Labklājības ministrijā).

Godājamais Saeimas Prezidij! Cienījamie deputāti! Atbilde uz šo piecu deputātu jautājumu ir iesniegta rakstveidā. Es ceru, ka jūs visi esat to saņēmuši; ja būs jautājumi, es labprāt atbildēšu.

Sēdes vadītāja. Papildu jautājumiem pieteikumu nav.

Nākamais - deputātu Zundas, Leitenas, Celmiņa, Sausnīša un Rāznas jautājums Latvijas Republikas ārlietu ministram Valdim Birkavam.

Motivācijai pieteikumu nav. (No zāles ministrs V.Birkavs: "Zâlē pārāk skaļi, neko nevar dzirdēt...") Birkava kungs, ir jāpierod pie kārtības, jo šeit ir 100 deputātu, nevis tikai viens Ministru kabinets. (No zāles ministrs V.Birkavs: "Kam jāpierod, kam jāatrod...")

Valdis Birkavs - ārlietu ministrs.

V.Birkavs (ārlietu ministrs).

Cienījamie deputāti! Atbildot uz jautājumu par 1985.gada 15.oktobra Eiropas pašvaldību hartu, varu informēt, ka ratifikācijas raksts Eiropas padomes ģenerālsekretāram ir nosūtīts šā gada 6.augustā. Kāpēc bija tāda aizkavēšanās? Tādēļ, ka, neraugoties uz vairākkārtējiem Ārlietu ministrijas iebildumiem, likumprojektā tika pieļautas vairākas neprecizitātes. Tika izslēgts no likuma pilnvarojums vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministram parakstīt hartu, kā to paredz hartas 15.pants, un likumā tika lietots jēdziens "dokumenti par apstiprināšanu un pieņemšanu", lai gan praktiski vajadzēja rakstīt "ratifikācija", kā tas bija paredzēts Ministru kabineta iesniegtajā variantā. Tāpēc, ņemot vērā šīs neprecizitātes, Ārlietu ministrijai vajadzēja vienoties ar visām atbildīgajām Eiropas padomes amatpersonām, ka Latvijas Republikas pievienošanās šiem līgumiem tiks izskatīta saskaņā ar tāda likuma prasībām, kāds tika pieņemts Saeimā. Tagad ratifikācijas akts ir nosūtīts un darbiņš ir padarīts. Paldies.

Sēdes vadītāja. Papildu jautājumiem deputātu pieteikumu nav.

Deputātu Bartaševiča, Lujāna, Urbanoviča, Staša un Kalnbērza jautājums Latvijas Republikas labklājības ministram Vladimiram Makarovam un Latvijas Republikas Ministru prezidentam Andrim Šķēlem.

Motivācijai pieteikuma nav. Vladimirs Makarovs - Latvijas Republikas labklājības ministrs.

V.Makarovs (labklājības ministrs).

Cienījamie Saeimas deputāti! Veselības apdrošināšanas problēmas ilgstoši satrauc mūsu sabiedrību, un tāpēc es esmu pateicīgs par deputātu uzdotajiem jautājumiem. Atbilde Saeimai ir nosūtīta 13.augustā. Vairāk komentāru nav. Paldies.

Sēdes vadītāja. Papildu jautājumiem pieteikumu nav. Deputātu Grīnberga, Kostandas, Kazāka, Čerāna, Kušneres un Mauliņa jautājums Ministru prezidentam Andrim Šķēles kungam un zemkopības ministram Robertam Dilbas kungam.

Edmunds Grīnbergs - frakcijas "Latvijai" deputāts. Jautājuma motivācijai.

E.Grīnbergs (frakcija "Latvijai").

Cienījamie deputāti! Mūsu uzdotie jautājumi bija saistīti ar paredzēto Saeimā ratificējamo Baltijas brīvo tirdzniecības līgumu. Tādā sakarā gribu minēt sekojošo: brīvās tirdzniecības līgums ar Baltijas precēm, protams, ir svarīgs, lai paātrinātu kopējā tirgus izveidošanu, un tā ir arī ražotāju iespēja iekļūt pasaules tirgū. Skaisti tas skan, bet ar pilnu pārliecību var sacīt, ka mūsu valsts tam vēl nav gatava.

Tas pirmām kārtām ir saimniecisks līgums un tikai pēc tam politisks. Politiski mēs tam piekrītam, bet saimnieciskā analīze vēl līdz šim, kā mēs uzskatām, nav veikta. Tādēļ pirms līguma atbalstīšanas Saeimā ir jārisina ļoti daudzi pamatjautājumi, kuriem vajadzētu nodrošināt līdzvērtīgus ražošanas un godīgas konkurences apstākļus starp Baltijas valstu ražotājiem.

Nav saprotams arī tas, kādēļ šo jautājumu izskatīšanā Saeimā ir jaušama tāda steiga, jo arī Tautsaimniecības komisija politiski piekrita šā jautājuma atbalstīšanai, bet, iedziļinājusies saimnieciskajās problēmās, ar balsu vairākumu tikai atbalstīja brīvās tirdzniecības līgumu pirmajam lasījumam ar nosacījumu, ka Zemkopības ministrija komisijas sēdē šā gada 27.augustā sniegs papildu informāciju par vairākiem jautājumiem, kuru iepriekšējā komisijas sēdē nespējām saņemt, jo pārstāvji no ministrijas, kuri bija ieradušies, nebija gatavi atbildēt uz šo jautājumu un dot tā pilnīgu analīzi. Nevarēja prognozēt, kuras nozares cietīs vairāk, kuras - mazāk un kuras necietīs.

Skaidrs, ka brīvās tirdzniecības līgums starp Baltijas valstīm nedrīkstētu stāties spēkā pirms 1996.gada ražas realizācijas pabeigšanas. Vismaz līdz nākamā gada 1.martam, kad pilnībā tiek veikti norēķini par nodoto produkciju, piemēram, par cukurbietēm un pārējo, jo ražotāji, uzsākot šo sezonu, nevarēja plānot, tā kā nebija zināms, ka valdība gatavojas noslēgt šādu līgumu. Ja ar šo faktoru nerēķināsimies, tad daudziem uzņēmumiem šis var būt beidzamais saimniekošanas gads. Paldies.

Sēdes vadītāja. Roberts Dilba - zemkopības ministrs.

R.Dilba (zemkopības ministrs).

Cienījamais Prezidij! Godājamie kolēģi! Paņemiet, lūdzu, dokumentu nr. 1211-a, jo šajā dokumentā ir sniegta rakstiska atbilde. Es gribu nedaudz vēl piebilst to, ka mums notiek ļoti aktīva darbība starpvalstu līmenī, ir nodibinātas komisijas no katras puses un ir vienošanās, ka katru mēnesi notiks informācijas apmaiņa un saskaņošana attiecībā uz visām šīm rakstiski sniegtajām atbildēm, kas skar šīs problēmas un jautājumus. Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītāja. Vārds Edmundam Grīnbergam - frakcijas "Latvijai" deputātam jautājuma uzdošanai. Jūs, lūdzu, pirms uzdodat jautājumus, pasakiet, vai jūs abus jautājumus uzdosit reizē vai pa vienam, lai atbilstošu laiku varētu jums atvēlēt.

E.Grīnbergs (frakcija "Latvijai").

Uzdošu reizē abus jautājumus. Paldies, ministra kungs par atbildi, bet gribu uzdot vēl divus jautājumus, lai sniegtā informācija būtu pilnīgāka un deputātiem būtu vairāk skaidrības.

Vai arī mūsu valstī darbosies cenu atbalsts precēm, ko lauksaimniecības ražotāji piegādās pārstrādes uzņēmumiem, jo bieži vien ražotājiem tiek noteikta cena, piegādājot produkciju, kas nesedz pašizmaksu? Šī tendence ar gadiem padziļinās.

Otrs jautājums. Jūs atbildē minat, ka kredītu resursu nodrošinājums un atvieglojumi visās Baltijas valstīs ir līdzīgi, lai gan šeit es varu nosaukt arī dažas no atšķirībām.

1) Mūsu valstī lauksaimniekiem kredītu nav iespējams dabūt lētāk par 20% gadā. Lietuvā savukārt šis kredīts lauksaimniekiem ir 5% - 7%. Subsīdijas, ko saņem lauksaimnieki, Lietuvā sastāda 10% no kopējā budžeta. Latvijā tās diemžēl šogad ir tikai 1% jeb 4 miljoni latu.

2) Nodokļu politika. Latvijā pievienotās vērtības nodoklis visai lauksaimniecības produkcijai, principā visai produkcijai, ieskaitot arī rūpniecības, ir 18%, Lietuvā savukārt - 9%, bet pārējās Eiropas valstīs pat vēl mazāks, teiksim, Dānijā - 6%. Un ir vēl arī citas ļoti daudzas atšķirības. Vai tās tiks novērstas starp Baltijas valstīm un no kādiem līdzekļiem tas tiks darīts? Paldies.

Sēdes vadītāja. Roberts Dilba - zemkopības ministrs.

R.Dilba (zemkopības ministrs).

Cienījamie kolēģi! Es domāju, jūs man piekritīsit, ja mēs runājam par tādām nostādnēm, ka garantē tādu cenu, par pašizmaksu, ka pašizmaksa jāveido katram ražotājam pašam. Es domāju, ka ļoti labs piemērs ir graudi, kurus pašreiz ļoti intensīvi pērk, un to cena kāpj. Pie tam kāpj ar katru dienu. Es domāju, ka tā ir arī ar citiem produkcijas veidiem, jo tie, kuri intensīvi strādā, tie visi iekļaujas šajā pašizmaksā un strādā arī ar peļņu, bet tos, kuri strādā ar 20 centneru ražu un ar izslaukumu zem 3000 litriem, es domāju, diemžēl nevarēs izglābt neviens un garantēt viņiem pietiekamu cenu. Tādā gadījumā, man liekas, tam viss mūsu budžets būs jāveltī.

Nākošais - par atbalstu. Šeit es gribu jūs, kolēģi, aicināt... es gribētu jūs redzēt tad, kad balsosim par budžetu, cik daudz tad jūs visi atvēlēsit lauksaimniecībai. Jā, diemžēl visi pieprasa - armija pieprasa, izglītība pieprasa, veselības aprūpe pieprasa, bet lauksaimniecībai atkal paliek tā mazākā daļa. Es gribu redzēt, kā notiks šis balsojums.

Ja mēs runājam par kredītiem, tad es varu jums pateikt, ka kredīti mums ir, "Lauku kredīts" dod kredītu no 12% līdz 16%, vidēji ir kaut kur ap 14%, protams, atkarībā no riska pakāpes. Jūs taču saprotat, ka naudu nevar dāvināt. Un arī nākošajā gadā iestrāde ir par 25 miljoniem. Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītāja. Lūdzu reģistrācijas režīmu! Lūdzu deputātus reģistrēties! Lūdzu Saeimas sekretāra biedri Janīnu Kušneri nolasīt reģistrācijas rezultātus!

J.Kušnere (6.Saeimas sekretāra biedre).

Cienījamie deputāti, nav reģistrējušies:

Raitis Apalups,

Ervids Grinovskis,

Aleksandrs Kiršteins,

Andrejs Krastiņš,

Jānis Priedkalns,

Andris Tomašūns,

Māris Vītols,

Paldies.

Sēdes vadītāja. Sēdi pasludinu par slēgtu.

Redaktores: J.Kravale, L.Bumbura

Datoroperatores: B.Strazdiņa, S.Bērziņa, M.Ceļmalniece, I.Kuzņecova

Korektores: D.Kraule, J.Kurzemniece, S.Stikute

Saeimas deputātu jautājums Latvijas Republikas

labklājības ministram V.Makarovam par vienota

medikamentu minimuma saraksta sagatavošanu

(1185. dok.)

Par Kārtības ruļļa pārkāpšanu - dep. K.Čerāns - 1.lpp.

Reģistrācijas rezultāti

Nolasa - Saeimas sekretāra

biedre J.Kušnere - 1.lpp.

Ziņo - Ministru kabineta vārdā

J.Viņķelis - 2.lpp.

Saeimas deputātu jautājums Latvijas Republikas

ārlietu ministram V.Birkavam par likumu "Par

1985.gada 15.oktobra Eiropas vietējo

pašvaldību hartu""

(1187. dok.)

Ziņo - ārlietu ministrs V.Birkavs - 2.lpp.

Saeimas deputātu jautājums Latvijas Republikas

labklājības ministram V.Makarovam, Latvijas

Republikas Ministru prezidentam A.Šķēlem par

veselības apdrošināšanu

(1189. dok.)

Ziņo - labklājības ministrs V.Makarovs - 3.lpp.

Saeimas deputātu jautājums Latvijas Republikas Ministru

prezidentam A.Šķēlem, zemkopības ministram R.Dilbam

par Baltijas valstu brīvo tirgu

Motivācija - dep. E.Grīnbergs - 4.lpp.

Ziņo - zemkopības ministrs R.Dilba - 5.lpp.

Jautā - dep. E.Grīnbergs - 6.lpp.

Atbild - zemkopības ministrs R.Dilba - 6.lpp.

Reģistrācijas rezultāti

Nolasa - Saeimas sekretāra

biedre J.Kušnere - 7.lpp.