Sēdi vada Latvijas Republikas 6.Saeimas priekšsēdētājas biedrs Alfreds Čepānis.

Sēdes vadītājs. Cienījamie deputāti un cienījamā priekšsēdētāja, lūdzu ieņemt vietas!

Sēdi vada Latvijas Republikas 6.Saeimas priekšsēdētāja Ilga Kreituse.

Sēdes vadītāja. Labrīt, godātie deputāti! Pulkstenis ir 9.00. Sākam darbu, bet, pirms mēs sākam izskatīt šodienas darba kārtības jautājumus, Saeimas Prezidijam būtu priekšlikums - un lūgums deputātiem to uzklausīt, - ka mēs šodien strādātu pēc savādāka grafika, nekā mēs esam pieraduši, jo šodien Latvijā turpinās Ukrainas Augstākās padomes priekšsēdētāja vizīte, arī vairāki no jums ir saņēmuši ielūgumus, kur mums vajadzētu piedalīties pulksten 14.00, kā arī šeit, Saeimā, ir arī citi pasākumi, kas ir diemžēl tieši šodien un ko mēs nevarējām izmainīt. Tāpēc būtu tāds priekšlikums (ja jums nebūs iebildumu; ja būs iebildumi, tad uzklausīsim tos un domāsim): Saeima strādā bez pārtraukuma līdz 12.30, 12.30 mēs reģistrējamies un aizejam pārtraukumā līdz pulksten 15.00, pēc tam sanākam 15.00 un bez pārtraukuma strādājam līdz pulksten 17.00, ja kāds neiesniegs priekšlikumu par sēdes pagarinājumu. Tātad vēlreiz atkārtoju - strādājam bez pārtraukuma līdz 12.30, 12.30 reģistrējamies, pārtraukums līdz 15.00, 15.00 sākam darbu un strādājam līdz 17.00, un sēdes beigās reģistrējamies. Ja deputātiem nav iebildumu, ja neviens nenāk runāt "pret", tad, es domāju, mums nav jābalso par šo priekšlikumu.

Tālāk. Es gribētu deputātiem atgādināt, ka šodien Saeimā četru baznīcu vadītāji - katoļu, luterāņu, pareizticīgo un baptistu baznīcas vadītāji - vēlas Saeimai pasniegt krucifiksu. Pasniegšana notiek pulksten 12.40, vispirms neliels svētbrīdis notiks Viesu zālē un pēc tam krucifikss tiks piestiprināts mūsu mazajā Zaļajā zālē, kur jau kādreiz ir bijis krucifikss, kurš diemžēl tika no Saeimas ēkas aiznests. Tāpēc tiem deputātiem, kas vēlas piedalīties šajā svētbrīdī, ir lūgums pēc reģistrācijas, pulksten 12.00, līdz 12.40 sapulcēties Viesu zālē. Šis pasākums ir domāts līdz pulksten 13.00, tātad 15-20 minūtes. Tātad tiem deputātiem, kas vēlas būt klāt, ir lūgums pēc reģistrācijas sapulcēties līdz 12.40 Viesu zālē. Tas ir par mūsu organizatoriskajiem jautājumiem sakarā ar šodienas darba kārtību. Tātad atgādinu vēlreiz - strādājam līdz 12.30, reģistrācija, darbu atsākam 15.00, strādājam no 15.00 līdz 17.00, un tad būs reģistrācija. Tātad sēde būs ar vienu garu pārtraukumu.

Pirms sākam izskatīt šodienas darba kārtību, ir jāizskata divi iesniegumi par izmaiņām darba kārtībā, kurus Prezidijs ir saņēmis. Budžeta un finansu (nodokļu) komisija lūdz pārcelt likumprojekta "Grozījumi likumā "Par nodokļiem un nodevām"" (darba kārtības 30.punkts) izskatīšanu otrajā lasījumā uz 30.maija sēdi. Tātad svītrojam to no šodienas darba kārtības. Tātad darba kārtības septītās sadaļas 30.jautājums (ja mēs ievērojam hronoloģisko secību) tiek pārcelts uz 30.maija sēdi.

Nākamais - desmit deputāti lūdz iekļaut Saeimas 23.maija sēdes darba kārtībā jautājumu par deputātes Guntas Gannusas ievēlēšanu Eiropas lietu komisijā un izskatīt šo jautājumu sadaļā "Par amatpersonu ievēlēšanu un atbrīvošanu no amata". Tas būtu otrajā sadaļā, hronoloģiski tas būtu pēc septītā - astotais jautājums. Vai deputātiem ir iebildumi pret to, ka mēs iekļaujam šo jautājumu darba kārtībā? Nav. Tātad astotais jautājums ir par Guntas Gannusas ievēlēšanu Eiropas lietu komisijā. Deputātiem vairāk nekādu priekšlikumu par izmaiņām šodienas darba kārtībā nav.

Prezidija ziņojumi par saņemtajiem likumprojektiem. Saeimas Prezidija atzinums par likumprojektu "Grozījumi likumā "Par svētku un atceres dienām"", Saeimas Prezidijs ierosina Saeimas Ārlietu komisijas iesniegto likumprojektu nodot Ārlietu komisijai un Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijai un noteikt, ka Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisija ir atbildīgā komisija.

Aleksandrs Gorbunovs - frakcijas "Latvijas ceļš" deputāts. Vai! Anatolijs Gorbunovs - piedodiet! Nē, nē, tā jūs... es atvainojos, Gorbunova kungs, tā jūs man bijāt Prezidija dokumentā ierakstīts, tāpēc man reizēm tagad sāk jukt.

A.Gorbunovs (frakcija "Latvijas ceļš").

Cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Godātie deputāti! Man liekas, ka, ja tur ir runa par atceres dienām, tajā skaitā par Eiropas dienu, tad vajadzētu - kaut vai pieklājības dēļ - arī Eiropas lietu komisiju tur iekļaut.

Sēdes vadītāja. Pieklājības dēļ nevienai komisijai neko nedod. Ja vēlaties, lai tā izskatītu to kā viena no Saeimas komisijām likumdošanas kārtībā, es domāju... Vai deputātiem ir iebildumi? Nav iebildumu. Tātad nododam šo likumprojektu Ārlietu komisijai, Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijai un Eiropas lietu komisijai un nosakām, ka Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisija ir atbildīgā komisija. Iebildumu nav. Pieņemts.

Saeimas Prezidija atzinums par likumprojektu "Par Latvijas Republikas un Slovakijas Republikas brīvās tirdzniecības līgumu". Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu nodot Ārlietu komisijai un Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai un noteikt, ka Ārlietu komisija ir atbildīgā komisija. Deputātiem iebildumu nav. Pieņemts.

Saeimas Prezidija atzinums par likumprojektu "Par Latvijas Republikas un Čehijas Republikas brīvās tirdzniecības līgumu". Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu nodot Ārlietu komisijai un Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai un noteikt, ka Ārlietu komisija ir atbildīgā komisija. Deputātiem iebildumu nav. Pieņemts.

Saeimas Prezidija atzinums par likumprojektu "Grozījumi Radio un televīzijas likumā". Saeimas Prezidijs ierosina deputātu Kiršteina, Kalviņa, Emša, Putniņa un Rugātes iesniegto likumprojektu nodot Budžeta un finansu (nodokļu) komisijai un Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijai un noteikt, ka Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisija ir atbildīgā komisija.

Anatolijs Gorbunovs - frakcijas "Latvijas ceļš" deputāts.

A.Gorbunovs (frakcija "Latvijas ceļš")

Cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Godātie deputāti! Šo grozījumu īsa vēsture ir tāda, ka gan ministrs, gan deputāts Kiršteins šos grozījumus vispirms bija iesniedzis Eiropas lietu komisijā un viņš vēlējās, lai komisija tos iesniedz Saeimai caur Prezidiju kā komisijas grozījumus. Tā kā Kiršteina kunga nebija komisijas sēdē, mēs nevarējām izskatīt tos. Tagad tas ir iesniegts kā deputātu priekšlikums jeb likumdošanas iniciatīva, nav nekādu pretrunu un viss ir normāli, bet, tā kā šie grozījumi paredz šā likuma sakārtošanu jeb harmonizēšanu ar Eiropas savienības prasībām kā galveno, ko izvirza Kiršteina kungs, tad es lūdzu nodot šo likumprojektu arī Eiropas lietu komisijai.

Sēdes vadītāja. Tā, par Kiršteina kunga un Eiropas lietu komisijas... par jūsu savstarpējām attiecībām tas jums ir jānoskaidro komisijā. Kas attiecas uz iesniegto grozījumu būtību, tie skar investīcijas, cik es zinu.

Anta Rugāte - LZS, KDS un LDP frakcijas deputāte.

A.Rugāte (LZS, KDS un LDP frakcija).

Labrīt, godātais Prezidij, godātie kolēģi deputāti! No vēl pavisam nesenas vēstures: kad pieņēmām otro likumu šajā jomā, radio un televīzijas nosacījumus, mūsu valstī, kā jūs atceraties, bija ļoti lielas diskusijas par to, cik liels kapitālieguldījums ir nepieciešams privāto raidorganizāciju kā uzņēmējdarbības veicināšanā Latvijā, lai tas stimulētu savukārt informācijas plūsmu un arī demokrātijas procesa attīstību valstī. Un šie 20%, kuri šobrīd ir iestrādāti 3.panta astotajā daļā, ir ierakstīti šeit tādēļ, ka ir vienošanās un patiesībā arī saskaņojums ar Eiropas likumdevējiem, kuri šajā jomā mums ir devuši konsultācijas, ar tādu motivāciju, ka Eiropa mums iesaka un piedāvā dažādus piemērus, kā Eiropas valstīs šis jautājums tiek risināts, taču izlemšana paliek mūsu - Latvijas - ziņā. Un, ja mums šis nozares likums to visu regulē atšķirīgāk vai nosaka kādu citu normu, nekā tas ir paredzēts likumā par ārzemju ieguldījumiem (un šeit šajā gadījumā tā tas arī ir), tad tas nekādā gadījumā nav pretrunā. Un, lai neaizkavētu pārāk ilgi jūsu laiku, jūsu izlēmumam ir divi fakti. Ko mēs vēlamies Latvijā? Vai tas, kas ir noticis ar ieguldījumiem masu informācijas līdzekļos, sabiedrības saziņas līdzekļos, radio un televīzijā, un presē, ir devis mums vēlamo rezultātu? Mums ir 70 raidorganizācijas, kurās ir vietējo privāto līdzekļu ieguldījums, gan arī kaut kādā mērā ārvalstu ieguldījums, un mums ir 1000 preses izdevumu. Vai tas mums ir devis demokrātijas stiprinājumu un vai tas mums ir devis pietiekamu informācijas plūsmu, kādu mēs gribētu savā valstī? Atbildot uz šo jautājumu, ir arī jūsu izvēle - nodot vai nenodot komisijai šo likumprojektu, kuru, jā, es arī esmu parakstījusi tādēļ, ka man ir šis viedoklis un šī motivācija - iebilst pret ieguldījumu apjoma palielināšanu sabiedrības saziņas līdzekļu jomā, uzņēmējdarbības nodrošināšanai Latvijā. Tādēļ es gribētu pievērst jūsu uzmanību jautājumam par to, ko mēs vēlamies mūsu Latvijā šobrīd šajā nozarē, un, vadoties no tā, arī izdarīt atbilstošu balsojumu. Paldies.

Sēdes vadītāja. Bet, Rugātes kundze, neviens nav lūdzis balsot, man šobrīd nav iesnieguma noraidīt šo Prezidija slēdzienu.

A.Rugāte. Tas ir iesniegts izskatīšanai komisijās...

Sēdes vadītāja. Jā...

A.Rugāte. Es tad arī piedāvāju balsot.

Sēdes vadītāja. Bet neviens nav... jūs esat pret to?

A.Rugāte. Jā, es iebilstu pret šo labojumu.

Sēdes vadītāja. Pret iesniegšanu komisijām. Ā, es nesapratu, es domāju, ka jūs aizstāvat šo Saeimas Prezidija lēmumu. Tagad es saprotu, ka jūs esat pret to, skaidrs.

Anatolijs Gorbunovs - par Kārtības ruļļa pārkāpumiem.

A.Gorbunovs (frakcija "Latvijas ceļš").

Cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Godātie kolēģi! Var būt, ka no rīta ir... drusciņ tāda nervozitāte un nav saulītes, un varbūt šodien lietus līs, bet es tomēr uzskatu, ka cienījamā Saeimas priekšsēdētāja pārkāpj Saeimas kārtības rulli, un es paskaidrošu, kāpēc. Saeimas priekšsēdētāja, manuprāt... Saeimas kārtības rullis neparedz komentēt deputātu teikto no tribīnes, ja nu vienīgi tad, ja teiktais neatbilst tam, kāpēc viņš atrodas tribīnē. Es domāju, ka vienkārši paskaidroju, ka šis likumprojekts tika iesniegts Eiropas lietu komisijā un ka to izdarīja deputāts un ministrs Kiršteins, kurš pats nevarēja piedalīties šajā komisijā. Es gribēju paskaidrot, kāpēc es vēlos ierosināt, lai to izskatītu Eiropas lietu komisijā. Ja Saeimas priekšsēdētāja katru deputāta izteikumu komentēs, tad tas tiešām būs Saeimas kārtības ruļļa pārkāpums.

Sēdes vadītāja. Atvainojos deputātam Gorbunovam, ka es atļāvos izteikt šo piezīmi pēc viņa runas. Un negatavojos komentēt katra deputāta izteikumus, jo es Kārtības rulli esmu iemācījusies tikpat labi kā jūs savā laikā.

Tātad - lūdzu zvanu! Tātad pirmais priekšlikums bija papildināt to komisiju skaitu, kurām tiek nodots likumprojekts, ar Eiropas lietu komisiju. Vai ir iebildumi pret šo priekšlikumu? Nav. Bet, tā kā ir iebildums pret Saeimas Prezidija atzinumu, tātad vispār pret šā likumprojekta nodošanu komisijām izskatīšanai, lūdzu deputātus balsot par Saeimas Prezidija atzinumu - par likumprojekta "Grozījumi Radio un televīzijas likumā" nodošanu Budžeta un finansu (nodokļu) komisijai, Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijai un Eiropas lietu komisijai, nosakot, ka Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisija ir atbildīgā komisija. Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu balsot! Lūdzu rezultātu! Par - 53, pret - 3, atturas - 4. Lēmums ir pieņemts.

Saeimas Prezidija atzinums par likumprojektu "Iedzīvotāju reproduktīvās veselības likums". Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu nodot Sociālo un darba lietu komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija.

Atklājam debates. Kārlis Čerāns - frakcijas "Latvijai" deputāts.

K.Čerāns (frakcija "Latvijai").

Cienījamais Prezidij! Godātie deputāti! Es kategoriski iebilstu pret šāda likuma pieņemšanu Saeimā un arī pret tā nodošanu komisijām, kaut vai tikai tādēļ vien, ka tajā ir lietoti vārdi "legāls aborts". Ja mēs šo likumu pieņemsim, mēs tādējādi būsim pauduši valsts visaugstākajā - likumdevēja - līmenī mūsu piekrišanu un atbalstu šim procesam.

Pēc manas visdziļākās pārliecības, aborts nevar būt legāls - tāpat kā legāla nevar būt neviena cita slepkavība. Ar ko tās mazās vēl nedzimušo bērnu dvēseles ir tā noziegušās, ka mēs parakstām tām legālu nāves spriedumu vēl pirms to iznākšanas no mātes miesām? Kaut arī ļaunums un grēks plaši valda pār pasauli un nevienam pasaulē nav dota vara to iznīcināt, tas neuzliek par pienākumu nevienam no mums veicināt ļaunuma izplatību, to paceļot ar likumu leģitimētā līmenī. Šis likumprojekts, ja tas kļūs par likumu, šā vārda vistiešākajā nozīmē būs spļāviens sejā daudziem simtiem tūkstošu mūsu valsts kristiešu. Kā vēl pēc tam Latvijas valsts varēs vienā vai otrā normā runāt par nepieciešamību paplašināt un stiprināt kristīgās baznīcas nozīmi jaunatnes audzināšanā un sabiedrības tikumiskajā atveseļošanā, ja šī pati Latvijas valsts savā likumā būs ierakstījusi normas, kas ir klajā pretrunā ar vienu no baznīcas tikumības mācības pamatpostulātiem? Šeit mēs nonākam pie pamatjautājuma: kādu mēs gribam veidot nākotnes Latvijas valsti? Vai tādu, kurā cilvēku vairums uzskata sevi par radības kroni un atļauj sev visu, ko vien ir spējīgi paveikt, vai arī tādu, kurā cilvēki apzinās savu pienākumu pret Radītāju un savu atbildību Viņa priekšā? Es viennozīmīgi iestājos par šo otro ceļu. Es uzskatu, ka valsts, kuras pilsoņi neatzīst savu pakļautību Dievam, - tāda valsts nevar būt plaukstoša un laika gaitā tai ir lemta bojāeja. Tādēļ es aicinu visus deputātus nepiešķirt abortiem visaugstākā juridiskā spēka līmenī leģitimāciju. Es aicinu noraidīt šo amorālo likumprojektu un ar savu politisko un pilsonisko stāju veicināt šīs absolūti negatīvās rīcības faktisko samazināšanu un tās pilnīgu izskaušanu. Paldies. Aicinu balsot pret šā likumprojekta nodošanu komisijām. Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītāja. Jānis Priedkalns - frakcijas "Tçvzemei un Brīvībai" deputāts.

J.Priedkalns (frakcija "Tçvzemei un Brīvībai").

Cienījamā priekšsēdētājas kundze! Godājamie deputāti! Es vēlos atbalstīt šā likumprojekta virzīšanu uz vairākām komisijām - uz Sociālo un darba lietu komisiju un, manuprāt, būtu ļoti svarīgi arī uz Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisiju. Iemesls, kādēļ es tā saku, ir tāds, ka mums vajag paredzēt vairāk aizsardzības, vairāk cilvēktiesību vēl nedzimušajam bērnam - meitenei vai zēnam. 21.nedēļa, par ko ir runa, it kā jau ir būtiski svarīgs laiks bērna attīstībā, pirms kura nedrīkstētu un pēc kura drīkstētu veikt abortu, bet bioloģiski tas nav nekādā veidā pamatojams. Bērna embrioloģiskā attīstība sākas no apaugļošanās momenta, turpinās līdz piedzimšanai un norit arī vēl pēc tam. Tāpat arī neiroloģiskajā attīstībā 21.nedēļai nav nekādas būtiskas nozīmes. Šis process ir tāds, kurā likumus izstrādā sociologi, nevis mediķi vai biologi. Tādēļ mums lielākā mērā, kā tas ir paredzēts šajā projektā, ir jāatbalsta vēl nedzimušā bērna cilvēktiesības. Šajā sakarībā es ierosinu šo likumprojektu virzīt ne tikai uz Sociālo un darba lietu komisiju, bet arī uz Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisiju. Paldies.

Sēdes vadītāja. Paulis Kļaviņš - LZS, KDS un LDP frakcijas deputāts.

P.Kļaviņš (LZS, KDS un LDP frakcija).

Cienījamais Prezidij! Godājamie deputāti! Ministru kabineta iesniegtais likumprojekts ar nosaukumu "Iedzīvotāju reproduktīvās veselības likums" ir cilvēka cieņu aizskarošs un dotajā veidā tik nepilnīgs, ka tas būtu jānoraida vai arī tik radikāli jāpārstrādā, lai šā likuma vietā rastos divi jauni likumprojekti, jo problēma, protams, ir liela, atlikt to nevar, tāpēc ir jārīkojas, bet ne šādā veidā.

Pirmā likuma mērķim vajadzētu būt - neaizsargāta cilvēka dzīvības saglabāšana, nevis iznīcināšana.

Un otrajam vajadzētu būt tādam, kas palīdz novērst neaizsargāta un debila cilvēka radīšanas iespēju noziedzīgā vidē. Iesniegtais likumprojekts pieņem abortu kā normālu parādību, kā pašu par sevi saprotamu risinājumu, kuram ir jāsagādā tikai kaut cik nodrošināti apstākļi, nosakot kārtību, kādā izdarāms legāls medicīnisks aborts. Par to, ka aborts ir jau esošas dzīvības iznīcināšana, šis likumprojekts neliecina, bet tas risina šos jautājumus tā, it kā būtu darīšana ar produktiem, kurus var likvidēt, ja tie nepatīk vai arī ja šie produkti sagādā nelielas neērtības. Taču mēs nedrīkstam aizmirst, ka ikviens cilvēks, ikviens no mums, ir gājis cauri visām attīstības stadijām, visiem attīstības mēnešiem, par kuriem likumprojekts runā it kā par automašīnu, kurai konveijers pienes vienu daļu pēc otras, kamēr beidzamā skrūvīte atrodas savā vietā. Mediķi ļoti labi zina, ka jau no pirmajām cilvēka būtnes attīstības dienām ģenētiskais kods satur visu orgānu izveides programmu un ka nav iespējams novilkt robežu; piemēram, ka pēc 11 attīstības nedēļām bērna ķermenī būtu kaut kā vairāk nekā pirms 10 nedēļām. Robežas gluži vienkārši nav. Te mēs saskaramies ar ētisku jautājumu - vai cilvēka dzīvības iznīcināšana jebkurā attīstības stadijā nav pielīdzināma slepkavībai? Pie tam par abortu varētu runāt tikai izņēmumu gadījumos, ja pēc kompetentu ārstu atzinuma ir apdraudēta mātes dzīvība.

Un visbeidzot. Par katru dabiskā dzimuma aktā radīto bērnu vienlīdz atbildīgi ir abi partneri. Nedzimuša bērna patvarīga iznīcināšana ir pielīdzināma slepkavībai.

Sēdes vadītāja. Andrejs Požarnovs - frakcijas "Tçvzemei un Brīvībai" deputāts.

A.Požarnovs (frakcija "Tçvzemei un Brīvībai").

Ļoti cienījamā priekšsēdētājas kundze! Godātie kolēģi! Es gribu jau no paša sākuma pateikt, ka šis projekts ir jānodod komisijām, un es ļoti ceru, ka Čerāna kungs kļūdījās, kad viņš teica, ka aborts nedrīkst būt legāls. Mums bija tāds laiks, kad aborti bija aizliegti un kad notika tikai nelegāli aborti. Tad sieviešu mirstība bija daudz, daudz augstāka nekā tagad. Nelegālie - tas nozīmē, ka tā atkal ir krimināldarbība, tas nozīmē, ka tās ir komplikācijas, kas novedīs tikai pie negatīvām sekām.

Par to, vai aborts ir normalitāte vai ne. Tas, būs vai nebūs aborts, ir atkarīgs no cilvēka audzināšanas, veselības, izglītības, profilakses un citiem apstākļiem. Un tikai tanī brīdī, kad mūsu sabiedrība sapratīs, ka tā nav normalitāte, tad arī viņu nebūs. Kamēr sabiedrība nebūs tiktāl izaudzināta, tikmēr viņi būs - legāli vai nelegāli.

Šajā gadījumā es gribu pakavēties pie ārsta vietas un lomas šajā procesā. Ja mēs skatāmies šo likumu, tad tā 11.pantā ir teikts, ka legāls aborts izdarāms tikai akreditētā ārstniecības iestādē, kuru sieviete izvēlas pati. Tātad, ja sievietei ir tiesības, tad tas nozīmē, ka ārstam ir pienākums. Šādai tiesību un seku sakarībai nevajadzētu pastāvēt. Ārsta ētikas kodeksā ir ierakstīts, ka ārsta pienākums ir pārliecināt sievieti neizdarīt abortu gadījumā, ja nav medicīnisku indikāciju, un ārstam ir tiesības atteikties gadījumā, ja viņš uzskata, ka tas nav pamatoti. Tādēļ šeit, es domāju, likums varbūt būtu vēl papildināms ar to, ka ārstam ir tiesības atteikties, ja medicīnisku indikāciju nav.

Nākošais. 3.pantā ir teikts, kādus noteikumus nosaka Ministru kabinets. Varbūt šī norma ir iestrādājama Ministru kabineta noteikumos? Bet jebkurā gadījumā tas viss būs jāpārdomā uz otro lasījumu, šie papildinājumi. Taču līdz tam šis likums ir jānodod komisijās un jāizskata. Paldies.

Sēdes vadītāja. Aida Prēdele - LZS, KDS un LDP frakcijas deputāte.

A.Prēdele (LZS, KDS un LDP frakcija).

Cienījamie kolēģi! Pēc pāris stundām mēs šeit, Saeimā, atklāsim kapelu, tiks iesvētīts krucifikss. Tas nozīmē, ka mēs izlūdzamies Dieva svētību savam darbam, šim namam un līdz ar to apliecinām, ka mēs, savas tautas izvēlēti deputāti, esam kristīgi domājoši, kristīgi ļaudis un pārstāvam kristīgu tautu. Bet mēs negribam ieklausīties, un varbūt, es pieļauju, viena daļa arī nav informēta par to, kā kristīgā ticība, kristīgā mācība raugās uz cilvēku. Proti, nav divu mēnešu vai pusotra mēneša, daļēja vai ceturtdaļcilvēka. Cilvēks visā savā pilnībā un būtībā ir tikai maziņš, tas nerodas ne trešajā nedēļā, ne trešajā vai otrajā mēnesī, bet jau tajā brīdī, kad viņš tiek ieņemts mātes miesās. Un neatkarīgi no visiem pārējiem apstākļiem tā ir cilvēka nogalināšana.

Mēs varam runāt par visiem tiem apstākļiem, kas parasti vienmēr ir šādai slepkavībai - nogalināšanai apkārt, bet mēs nedrīkstam aizmirst pašu šo būtību. Cilvēks ir pilns cilvēks jau no paša tā ieņemšanas brīža. Ja mēs, 100 deputāti, šeit drīkstam runāt un izteikties, un dzīvot, tad kāpēc mēs drīkstam pieņemt likumu, ar kuru mēs kādiem citiem mūsu tautā neļausim ne runāt, ne izteikties, pat ne dzīvot. Mātei Terēzei ir kāds ļoti jauks teiciens, kas pazīstams visā pasaulē, kuru viņa allaž saka tur, kur viņa dodas savās žēlsirdības akcijās. Un šis teiciens ir apmēram tāds: "Nav un nebūs svētības tai tautai, kura nogalina savus nedzimušos bērnus." Jo nav jau nekā vienkāršāka, kā nogalināt to, kas neturas pretī. Tāpēc es aicinu nedarīt tādu cinismu un nepiesmiet Dievu tādā veidā. Pēc divām stundām mēs šeit iesvētīsim krucifiksu, bet pirms tam mēs ar mierīgu sirdi sakām: jā, var būt aborti! Un beigu beigās pieņemam to arī kā likumu. Paldies.

Sēdes vadītāja. Kārlis Čerāns - frakcijas "Latvijai" deputāts. Otro reizi.

K.Čerāns (frakcija "Latvijai").

Cienījamā sēdes vadītāja un godātie deputāti! Es gribu atbildēt Požarnova kungam un pateikt skaidri, ka es nekļūdos, teikdams, ka aborts nevar būt legāls. Aborts nevar būt legāls tāpēc, ka tas ir pretrunā ar Dieva likumu. Un tas ir cits jautājums, kādā veidā laicīgās valsts varas iestādes vēršas pret šī likuma pārkāpumiem un ciktāl tās atstāj šos pārkāpumus uz paša cilvēka sirdsapziņas. Par to mums šeit būtu jārunā, nevis jāraksta likumos tas, ka aborts varētu būt legāls.

Es vēlreiz aicinu deputātus noraidīt šī likumprojekta nodošanu komisijām. Paldies.

Sēdes vadītāja. Tātad pirmais priekšlikums - papildināt komisiju skaitu, kurām tiek nodots šis likumprojekts, ar Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisiju. Vai deputātiem ir iebildumi pret šīs komisijas iekļaušanu to skaitā, kam nodod likumprojektu? Nav. Tad lūdzu zvanu! Lūdzu deputātus balsot par Saeimas Prezidija atzinumu - par likumprojekta "Iedzīvotāju reproduktīvās veselības likums" nodošanu Sociālo un darba lietu komisijai un Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijai, nosakot, ka Sociālo un darba lietu komisija ir atbildīgā komisija. Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu deputātus balsot! Lūdzu rezultātu! Par - 46, pret - 16, atturas - 2. Lēmums pieņemts.

Saeimas Prezidijs ir saņēmis 10 deputātu - Bišera, Stikuta, Zaķa, Nagobada, Rāznas, Kaksīša, Brūvera, Ķezbera, Mauliņa, Saulīša - iesniegumu: "Deputāti tikai šorīt ir saņēmuši dokumentu nr. 757-b - priekšlikumus grozījumiem Kredītiestāžu likumā (darba kārtības 29. jautājums). Tā kā šajā dokumentā ir parādījušies jauni principiāli priekšlikumi, ar kuriem deputātiem nav bijusi iespēja pienācīgi iepazīties pirms to galīgās pieņemšanas, lūdzam pārcelt minētā jautājuma izskatīšanu uz 30. maija sēdi."

Ilmārs Bišers - Demokrātiskās partijas Saimnieks frakcijas deputāts.

I.Bišers (Demokrātiskās partijas Saimnieks frakcija).

Cienījamā priekšsēdētāja, godātie kolēģi! Tikai šorīt, atnākot uz Saeimas sēdi, mēs saņēmām tabulu, kurā ir redzams, ka šajā likumprojektā ir ietverti labojumi un priekšlikumi, kas vairākkārt pārsniedz tā sākotnējo apjomu. Tur ir izvirzīta vesela rinda ļoti principiālu jautājumu, kurus ne atsevišķiem deputātiem bijis laika izvērtēt un novērtēt, ne arī frakcijām apspriesties. Pie tam šie jautājumi nav vienkārši. Tas jo vairāk ir redzams tur, ka šeit ir runa par dokumentu, ko pusotru mēnesi atpakaļ ir pieņēmusi valdība 81. panta kārtībā. Pēc tam valdības pārstāve - valsts ieņēmumu valsts ministre Počas kundze ir iesniegusi veselu kaudzi labojumu, kurus ir pieņēmusi valdība. Tas viss norāda, ka šis jautājums nav tik viegls, jo valsts ieņēmumu valsts ministrei bija vajadzīgs pusotrs mēnesis, lai tiktu skaidrībā ar šo likumu. Taču tagad no mums grib, lai mēs dažās minūtēs te, izskatot citus jautājumus, tiktu skaidrībā arī ar to. Tāpēc es lūdzu šo jautājumu pārcelt uz nākamo sēdi, lai deputātiem būtu pienācīgs laiks iepazīties ar priekšlikumiem.

Sēdes vadītāja. Vai deputātiem ir iebildumi pret šo 10 deputātu iesniegumu? Līdz ar to balsojums nav vajadzīgs, svītrojam no darba kārtības 29. jautājumu.

Nākamā darba kārtības sadaļa - "Par amatpersonu ievēlēšanu un atbrīvošanu no amata".

Lēmuma projekts "Par Augstākās izglītības padomes apstiprināšanu".

Dzintars Ābiķis - Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas vārdā, frakcijas "Latvijas ceļš" deputāts.

Dz.Ābiķis (frakcija "Latvijas ceļš").

Augsti godātā priekšsēdētāja, cienījamie kolēģi! Iepriekšējā Saeima pieņēma Augstākās izglītības likumu, un Augstākās izglītības likums vai, pareizāk sakot, šī likuma 66. pants paredz, ka attiecīgās sabiedriskās organizācijas, kā arī dažādas valsts institūcijas pašas izvirza un pēc tam Saeima apstiprina Augstākās izglītības padomi. Jums visiem priekšā, es ceru, ir dokuments nr. 851. Šeit lēmuma projektam ir pievienoti attiecīgo sabiedrisko organizāciju un dažādu institūciju lēmumi par attiecīgo personu izvirzīšanu. Es aicinātu varbūt gari nediskutēt, bet balsot par šo lēmumu.

Gribētu piebilst, ka pirms sēdes man bija īsa saruna ar godājamo Saeimas priekšsēdētāju Kreituses kundzi, kura bija nedaudz nobažījusies, ka it kā varētu rasties zināmas problēmas attiecībā uz šo iespējamo personu atalgojumu, jo likums paredz, ka šīs personas var saņemt atalgojumu. Līdz ar to pēc 1.jūnija var rasties pretrunas ar Korupcijas novēršanas likumu. Es konsultējos ar mūsu Korupcijas novēršanas likuma autoru Jāni Lagzdiņu, kurš man autoritatīvi apgalvoja, ka nekādas pretrunas nevarētu būt, jo šīs padomes locekļus apstiprina Saeima. Tā ka ir iespējams, ka viņi šo atalgojumu līdz ar to var saņemt. Un viņš neuzskata, ka šeit būtu kaut kādas problēmas ar Korupcijas novēršanas likumu. Žēl, ka paša Lagzdiņa kunga pašreiz nav klāt.

Es aicinātu balsot un atbalstīt, ņemot vērā to, ka šos cilvēkus ir izvirzījušas tiešām autoritatīvas sabiedriskas organizācijas un institūcijas. Paldies.

Sēdes vadītāja. Pirms balsošanas deputātiem atgādinu: "Augstākās izglītības padomes izveidošanas kārtība. 66. pants: "Augstākās izglītības padomi 9 cilvēku sastāvā pēc izglītības un zinātnes ministra ierosinājuma apstiprina Saeima. Augstākās izglītības padomes sastāvā ir pa vienam deleģētam pārstāvim no Latvijas Zinātņu akadēmijas, Latvijas Radošo savienību padomes, Latvijas Izglītības vadītāju asociācijas, Latvijas Ārstu biedrības, Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras. Augstākās izglītības jomu padomē pārstāv pa vienam deleģētam pārstāvim no Izglītības un zinātnes ministrijas akceptētajiem rektoriem, augstskolu profesoriem un studējošo organizācijām. Izglītības un zinātnes ministrs saskaņā ar ieņemamo amatu kā Augstākās izglītības padomes loceklis pārstāv padomi valdības sēdēs."

Tāpat gribu atgādināt 67. panta pirmo daļu, kur Ābiķa kungs nebija precīzs. Nav rakstīts, ka "var saņemt", bet ir rakstīts: "Augstākās izglītības padomes locekļi saņem atalgojumu uz darba līguma pamata."

Tālāk par balsošanas procedūru. Mēs nevaram balsot par padomi kopumā, mums ir jābalso par katru izvirzīto kandidātu.

Lūdzu zvanu! Tāpat deputātiem gribu atgādināt Kārtības rulli, ka amatpersonas apstiprina un ieceļ, balsojot aizklāti. Lai mums nav pārpratumu par šo Kārtības ruļļa 31. pantu, atgādināšu, ka ievēlēts ir tas, kas saņem vairāk nekā pusi balsu no balsojušo skaita.

Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu deputātus balsot par Juri Bunduli - firmas "Grindex" direktora vietnieku, Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras pārstāvi. Lūdzu balsot! Lūdzu rezultātu! Par - 45, pret - 5, atturas - 12... Es atvainojos, pret - 4.

Maris Eglīte - Rīgas Tehniskās universitātes students, Latvijas Studentu apvienības pārstāvis. Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu deputātus balsot! Lūdzu rezultātu! Par - 44, pret - 5, atturas - 10.

Jānis Eglītis - Preiļu 1. vidusskolas direktors, Latvijas Izglītības vadītāju asociācijas pārstāvis. Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu balsot! Lūdzu rezultātu! Par - 47, pret - 3, atturas - 6.

Andris Glāzītis - Rīgas Domes Veselības pārvaldes priekšnieks, Latvijas Ārstu biedrības pārstāvis. Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu balsot! Lūdzu rezultātu! Par - 34, pret - 14, atturas - 14.

Māris Grīnblats - Latvijas Republikas izglītības un zinātnes ministrs. Saskaņā ar amatu. Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu balsot! Lūdzu rezultātu! Par - 39, pret - 8, atturas - 13.

Arnolds Klotiņš - muzikologs, Latvijas Radošo savienību padomes pārstāvis. Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu balsot! Lūdzu rezultātu! Par - 35, pret - 19, atturas - 7.

Tālis Millers - Latvijas Zinātņu akadēmijas prezidents, Latvijas Zinātņu akadēmijas īstenais loceklis, Latvijas Zinātņu akadēmijas pārstāvis. Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu balsot! Lūdzu rezultātu! Par - 46, pret - 6, atturas - 5.

Baiba Rivža - Latvijas Lauksaimniecības universitātes profesore, Latvijas Augstskolu profesoru asociācijas pārstāve. Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu balsot! Lūdzu rezultātu! Par - 46, pret - 6, atturas - 7.

Juris Zaķis - Latvijas Universitātes rektors, Latvijas Augstskolu rektoru padomes pārstāvis. Lūdzu balsošanas režīmu. Lūdzu balsot. Lūdzu rezultātu! Par - 49, pret - 3, atturas - 6.

Līdz ar to par Augstākās izglītības padomes locekļiem ir ievēlēti Juris Bundulis, Maris Eglīte, Jānis Eglītis, Andris Glāzītis, Māris Grīnblats, Arnolds Klotiņš, Tālis Millers, Baiba Rivža, Juris Zaķis.

Lēmuma projekts "Par Aleksandra Kiršteina atsaukšanu no Latvijas delegācijas Eiropas padomes Parlamentu asamblejā."

Indulis Bērziņš - Ārlietu komisijas vārdā, frakcijas "Latvijas ceļš" deputāts.

I.Bērziņš (frakcija "Latvijas ceļš").

Cienījamā sēdes vadītāja! Cienījamie kolēģi! Gan es, gan mani kolēģi Ārlietu komisijā saprata, ka šis jautājums tika ierosināts tādēļ, ka nebija pilnīgas skaidrības par to, vai ministrs vienlaicīgi var būt šinī delegācijā un pildīt ministra pienākumus. Lai noskaidrotu situāciju, mēs pieprasījām tieši no šīs institūcijas - no Eiropas padomes Parlamentu asamblejas - , vai viņiem ir iebildumi un vai viņu iekšējā likumdošana paredz to, ka ministrs Aleksandrs Kiršteins nevarētu būt šinī delegācijā. Atbilde, kuru mēs saņēmām, bija pavisam vienkārša: nevar būt tikai ārlietu ministrs - jebkuras valsts ārlietu ministrs. Tas principā neattiecas uz visiem pārējiem ministriem. Un tieši tādēļ arī Ārlietu komisija, nobalsojot septiņiem "pret" ðo lēmuma projektu, trim "atturoties" un nevienam nebalsojot "par", kā jūs redzat, nolēma, ka šis lēmuma projekts, ņemot vērā informāciju, kuru mēs saņēmām starplaikā starp lēmuma projekta iesniegšanu un viņa izskatīšanu šeit, Saeimā, ir jānoraida. Tā ka atbildīgās komisijas - Ārlietu komisijas - vārdā es aicinu noraidīt šo lēmuma projektu un balsot pret viņu. Paldies.

Sēdes vadītāja. Atklājam debates. Valdmaņa kungs, jūs piecas minūtes izmantosit?

Gundars Valdmanis - Latvijas Vienības partijas frakcijas deputāts.

G.Valdmanis (Latvijas Vienības partijas frakcija).

Mīļie draugi! Domstarpības par Kiršteina kunga tiesībām vai piemērotību piedalīties Eiropas padomes Parlamentu asamblejas sēdēs lielā daļā es pats izraisīju. Es arī vienreiz tiku tur - man bija tas gods tur būt. Un Kiršteina kungam bija uzdots tas gods runāt Latvijas vārdā par Krievijas uzņemšanu vai neuzņemšanu Eiropas padomes Parlamentu asamblejā. Un dienu pirms tam, kad šī runa bija jātur, viņš atteicās, jo viņš ir valdības pārstāvis, un šo godu - runāt Latvijas vārdā šinī jautājumā - uzņēmās Juris Sinka, kurš šo darbu ļoti labi veica.

Nākošā lieta bija balsojums par Krievijas uzņemšanu Eiropas padomes Parlamentu asamblejā. Un atkal valdības pārstāvji nolēma, ka viņi nedrīkst šinī jautājumā balsot, un balsoja Valdmanis un Panteļējevs.

Kiršteina kungs pārstāv Latviju ļoti svarīgā komisijā. Es biju viņa vietnieks Ekonomiskajā un attīstības komisijā. Biju četrus saietus. Valdmanis ieradās, Kiršteins neieradās. Tad man ir jautājums, ko tad viņš tur dara? Legāli viņš it kā drīkst tur būt, bet jautājums ir, vai Latvijai tas ir lietderīgi, ka tāds ministrs tur brauc. Brauc pirmajā klasē, neiet uz tām sēdēm, uz kurām viņam ir jāiet, to runu, kas viņam ir uzdota, viņš nevar teikt, un to balsojumu, kur viņam būtu jāņem dalība, viņš nespēj veikt. Tāpēc, ka viņš ir valdības pārstāvis. Ja viņš būtu parlamentārietis, kuram nav jāatbild tieši Ārlietu ministrijai, viņš būtu varējis runāt, viņš būtu varējis to pogu spiest. Un varbūt viņam būtu pieticis laika izpildīt savu komisijas darbu un tur iet. Legāli viņš var palikt, mēs to pārbaudījām. Es to vēstuli, ko dabūju no Eiropas savienības Parlamentu asamblejas, iesniedzu Ārlietu komisijai. Tehnisku iebildumu nav, praktiski ir.

Ir par Kiršteina kungu arī vēl cits jautājums. Viņš ir ministrs, sevi uzskata par ļoti augsta līmeņa ministru, bet viņš tomēr paliek Saeimā. Kāpēc? Tāpēc, ja viņš nebūtu Saeimā, tad Saeimā nāktu viens no Zaļās partijas. Atkal viņam laikam ir legālas tiesības to darīt. Bet morālas? Es nezinu, to mēs paši varam lemt. Paldies. (Starpsaucieni no zāles: "Pareizi! Pareizi!")

Sēdes vadītāja. Turpinām debates. Arī tikai četru minūšu jautājums. Dobeļa kungs, jūs izmantosit?

Juris Dobelis - LNNK un LZP frakcijas pārstāvis.

J.Dobelis (LNNK un LZP).

Cienītie kolēģi! Es vispār drusku izsaku izbrīnu un ne pirmo reizi vien. Mēs apspriežam cilvēka atbilstību vai neatbilstību viņam neesot klāt, un tas ir tomēr ļoti savādi. Starp citu, man liekas, par Kiršteina kungu mēs jau otro reizi uzsākam garas un plašas debates, uzsākam viņa darbības kritiku un vēl daudz ko tādu. Un viņš nav pat spējīgs uzkāpt tribīnē un atbildēt uz visu šo teikto. Tā ka man tas liekas kaut kā pavisam nepareizi, ka mēs vispār šo jautājumu šodien sākam apspriest. Vispareizākais tomēr būtu, ja mēs izvērtētu savu kolēģu darbību un ļautu arī viņiem izteikties.

Nu kāda ir tagad problēma? Problēma ir ļoti vienkārša. Katrs, kas nāks, varēs visu ko stāstīt, ka Kiršteins to ir darījis šitā un tad viņš ir atkal darījis tā. Kā patiesībā tas ir noticis - to no Kiršteina kunga mutes mēs nevaram dzirdēt. Tanī pašā laikā mums priekšā jau ir dokuments, par kuru mums ir jābalso. Es neredzu nekādu loģiku, lai šādā veidā izskatītu šo dokumentu. Es neredzu jēgu viņu vispār šodien izskatīt. Tāds ir mans priekšlikums. Un es nevaru balsot ne "par", ne "pret", nenoklausījies no abām pusēm atbilstošos argumentus. Varbūt Kiršteina kungs pats vairs negrib tur strādāt. Pieņemsim. Bet arī tas mums būtu jādzird. Taču gadījumā, ja ir šāda kritika, tad dodiet cilvēkam iespēju uz šo kritiku atbildēt. Un tikai tad mēs varam pēc tam lemt. Tā ka es piedāvāju, un man ir arī tādas tiesības, cik es zinu... es piedāvāju vispār šo dokumentu šodien neizskatīt un viņa izskatīšanu atlikt 135.panta kārtībā. Man ir šādas tiesības. Paldies.

Sēdes vadītāja. Godātie deputāti! Jautājuma izskatīšanu mēs turpināsim pēc tam, kad Saeimu būs uzrunājis mūsu augstais viesis.

Latvijas Republikā ir ieradies Ukrainas Augstākās padomes priekšsēdētājs Viņa ekselence Oleksandrs Morozs, kurš šodien ir izteicis vēlmi uzrunāt Latvijas Saeimu. (Aplausi.)

Lūdzu, Moroza kungs, jums vārds! Prošu!

O.Morozs (Ukrainas Augstākās padomes priekšsēdētājs).

Man šodien ir ļoti patīkami uzstāties Latvijas Republikas Saeimā. (Aplausi.)

Augsti godājamā Saeimas priekšsēdētāja! Cienījamās dāmas un kungi! Atļaujiet sirsnīgi pateikties par ielūgumu Latvijā un par iespēju runāt šajā augstajā sapulcē. Vēstures fakti rāda, ka starp mūsu tautām vienmēr pastāvējusi sirsnīga labvēlība. Un šodien Latvijas un Ukrainas sakari ir abpusēji izdevīgi un dinamiski. Likumdošanas pamats tālākās sadarbības padziļināšanai ir 1995.gada novembrī parakstītais un abos parlamentos ratificētais līgums par draudzību un sadarbību, kā arī deklarācija par sadarbības attīstību. Tie ir dokumenti, kurus var uzskatīt par fundamentāliem mūsu valstu attiecībās. Viņi paver perspektīvu ražīgai līdztiesīgai partneru sadarbībai starp Ukrainu un Latviju. Uz viņu pamata jau ir parakstīta un darbojas starpvalstu līgumu virkne.

Man sevišķi patīkami atzīmēt šā dialoga attīstībā mūsu valstu augstāko likumdošanas orgānu lomu. Attiecību pamats starp Saeimu un Ukrainas Augstāko padomi ir cieņa, interese iepazīties ar partnera pieredzi likumdošanas darbībā. Ceram, ka svarīgu ieguldījumu sadarbībā starp Augstāko padomi un Saeimu dod arī starpparlamentu sakaru grupas, kā arī svarīgi ir apmainīties ar delegācijām, kuru sastāvā ir Ukrainas un Latvijas deputāti.

Mēs uzskatām par svarīgu Augstākās padomes un Saeimas sadarbību reģionālajās parlamentārajās struktūrās, jo tas ir iespaidīgs starptautisko sakaru faktors. Savu kolēģu vārdā sirsnīgi pateicos Latvijas parlamentam par Ukrainai sniegto atbalstu, kad viņa stājās Eiropas padomē. Šis fakts ir mūsu parlamentu sadarbības plašo iespēju precedents, tajā skaitā stabilitātes uzturēšanā Eiropas kontinentā.Tas attiecas arī uz sadarbības perspektīvām - attīstīt sakarus starp Melnās jūras asambleju un Baltijas asambleju. Tāda sadarbība pozitīvi ietekmētu situācijas stabilizēšanos ne tikai Baltijas jūras un Melnās jūras reģionā, bet arī visā Centrālajā un Austrumu Eiropā. Visādi veicināt Ukrainas un Latvijas sadarbību, radot tai nepieciešamos likumdošanas pamatus, tas, manuprāt, ir svarīgākais darbs mūsu parlamentiem. Mēs vienmēr esam gatavi kontaktēties ar Latvijas kolēģiem, palīdzēt un paši būsim pateicīgi par palīdzību likumdošanas uzlabošanas procesā un citos jautājumos.

Ukraina pašlaik pārdzīvo sarežģītu attīstības posmu. Ekonomiskā krīze, sociālais sasprindzinājums mums daudz traucē. Nopietni tiek diskutēts par jaunās Konstitūcijas projektu, kurā mēs gribam ievērot pasaules un arī jūsu pieredzi valstiskuma un demokrātijas attīstībā. Viesmīlīgajā Latvijas zemē mēs sajutām ievērojamu interesi par ekonomisko sakaru attīstību ar Ukrainu. Ekonomisko sakaru attīstība starp mūsu valstīm ir ļoti plaša. Mūsuprāt, tie sakari, kas centralizētās ekonomikas laikā bija efektīvi, tagad varētu tikt atjaunoti un paplašināti.

Cienījamās dāmas un kungi! Ciešu sakaru attīstību starp mūsu valstīm veicina arī tas, ka Latvijā dzīvo ap 80 000 ukraiņu. Viņi neaizmirst savas vēsturiskās saknes, kopj savu dzimto valodu, tradīcijas, kultūru, un valsts viņiem palīdz šajā jomā, par ko mēs viņai esam ļoti pateicīgi. Šodien Latvijā darbojas Ukraiņu kultūras biedrība, Rīgā ir ukraiņu skola, radio un televīzija raida ukraiņu valodā. Bet līdz ar to mēs redzam arī problēmas. Daudziem mūsu tautiešiem, kas pastāvīgi dzīvo Latvijā, smeldzoša paliek pilsonības iegūšanas problēma. Viņu vajadzētu risināt, jo latviešiem, kas dzīvo Ukrainā, ir vienādas tiesības ar ukraiņiem un citu valstu pilsoņiem.

Cienījamie kolēģi! Šovasar mēs Ukrainā atzīmēsim neatkarības piekto gadadienu. Pa šo laiku mēs sapratām, cik cieši viss ir saistīts mūsdienu pasaulē, kādas sarežģītas problēmas sastop jaunās valstis, kas meklē savu vietu starptautiskajā sabiedrībā. Vienlaikus mēs arī saprotam, cik svarīgi ir būvēt jauno Eiropas drošības arhitektūru. Viņai jāaptver, mūsuprāt, visas ieinteresētās valstis, viņas pamatā jābūt jau pastāvošām starptautiskajām struktūrām, tādām kā EDSO, Eiropas padome, Eiropas savienība un citas. Tādēļ jo svarīgāka ir viņu efektivitātes celšana uz sadarbības un lietderīgas funkciju sadalīšanas pamata. Svarīga vieta tādā struktūrā pieder ANO. Šajā kontekstā ļoti svarīga nozīme ir reģionālajai sadarbībai. Ukrainai un Latvijai ar savu ģeopolitisko stāvokli un piederību pie Melnās jūras un Baltijas jūras padomēm varētu būt svarīga loma šajā jomā.

Cienījamās dāmas un kungi! Aksioma par to, ka nekas nav pilnīgs, attiecas arī uz mūsdienu pasaules iekārtu. Tādēļ stāšos augstās Saeimas priekšā ar iniciatīvu virzīt to uz efektīvāka Eiropas drošības modeļa veidošanu. Mūsuprāt, jāuzsāk veidot jauns process, kas ir virzīts uz drošību Eiropā. Šā procesa rezultāts varētu būt šai problēmai veltīta starptautiska konference. Viņa būtu ļoti aktuāla sakarā ar kardinālajām pārmaiņām, kas notika Eiropas politiskajā un ekonomiskajā arēnā pēc Helsinku akta parakstīšanas. Konference paātrinātu jaunās Eiropas arhitektūras veidošanu, kur drošība, labas kaimiņattiecības, neiejaukšanās citu lietās, cilvēktiesību cienīšana un vispusīgs izdevīgums būtu tās galvenās sastāvdaļas. Konferencē varētu apspriest jautājumus par ANO un EDSO miera uzturēšanas principu kodificēšanu, par militāro, starptautisko un citu organizāciju jauno vietu pasaulē. Konference varētu notikt Kijevā, jaunās neatkarīgās valsts, kas pirmā cilvēces vēsturē atteicās no kodolieročiem un konkrēti to realizē, galvaspilsētā.

Cienījamās dāmas un kungi! Noslēgumā gribu paust pārliecību, ka Ukrainas un Latvijas sakariem ir plaša perspektīva. Šai perspektīvai mēs veltīsim savu enerģiju un prātu. Paldies par uzmanību! (Aplausi.)

Sēdes vadītāja. Godātie deputāti! Atbilstoši tam, kā esam vienojušies, turpināsim mūsu darbu. Turpinām debates. Modris Lujāns - pie frakcijām nepiederošs deputāts.

M.Lujāns (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Cienījamie kolēģi! Šajā gadījumā es varētu kolēģim Dobelim piekrist, ka Kiršteina kunga jautājums būtu jāizskata viņa klātbūtnē. Man rada satraukumu vienīgi tas fakts, vai kārtējo reizi Kiršteina kungs atradīs par iespējamu atnākt uz sēdi, kurā šo jautājumu izskatīs. Un, protams, es varētu teikt to, ka varbūt Dobeļa kungam vajadzēja aiziet uz Ārlietu komisiju, kad izskatīja cienījamā frakcijas priekšsēdētāja jautājumu, un uzzināt visu informāciju par šo lietu. Bet, ja frakcijas priekšsēdētājs nav informējis savu frakciju par savu personīgo jautājumu, tad vajadzētu, ja iespējams, pārlikt uz nākamo sēdi šo jautājumu un vēlreiz to nopietni izskatīt. Un draugam Valdmanim man gribas teikt, ka varbūt patiešām vajadzētu būt cilvēciskiem un varbūt vajadzētu atļaut Kiršteina kungam pastrādāt šajā amatā vēl, jo vismaz padomju laikā bija tāds jēdziens: nepieciešami trīs amati, lai varētu vismaz nopirkt mašīnu. Un, tā kā Kiršteina kungs šodien ir gan deputāts, gan ministrs, tad vajag arī vēl tur pastrādāt, jo tad vismaz ir trīs amati šobrīd. Jo, iespējams, kā frakcijas priekšsēdētājs viņš nesaņem ne santīmu un ziedo savus spēkus, lai frakcija varētu labi strādāt, lai kustība attīstītos. Tādēļ varbūt būtu nopietni jāpārdomā tas jautājums. Lai tomēr Kiršteina kungs pagaidām pastrādā. Iegūtu nepieciešamos līdzekļus un veicinātu savu labklājību un arī frakcijas attīstību. Bet tas ir atsevišķs jautājums, ko mēs varētu ar draugu Valdmani atsevišķi pārspriest. Bet es šajā gadījumā aicinu atbalstīt taisni Dobeļa kunga piedāvājumu, taču tad vajag uzlikt tādu norādījumu, lai Dobeļa kungs nākamreiz atved uz sēdi Kiršteina kungu, jo citādi, es baidos, mēs atkal izvērsīsim diskusiju, bet diemžēl Kiršteina kungs atradīsies Norvēģijā un ķers foreles, ko viņš ļoti mīl. Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītāja. Debatēs pieteikušos vairāk nav, un, cik es saprotu, arī deputātam Valdmanim pret uzrunas formu iebildumu nav. Lūdzu zvanu! Pirms mēs balsojam par lēmumu, mums ir jāizšķir cits jautājums. Pirms balsošanas pēc būtības izšķirami priekšlikumi par lietas atlikšanu... Tāds priekšlikums ir iesniegts. Lūdzu balsošanas režīmu, lai balsotu par lēmuma projekta "Par Aleksandra Kiršteina atsaukšanu no Latvijas delegācijas Eiropas padomes Parlamentu asamblejā" atlikšanu. Lūdzu rezultātu! Par - 47, pret - 5, atturas - 7. Lēmums pieņemts.

Atbilstoši mūsu darba kārtībā izdarītajām izmaiņām nākamais ir Saeimas lēmuma projekts "Par Guntas Gannusas ievēlēšanu Eiropas lietu komisijā". Lūdzu zvanu! Lūdzu deputātus balsot par deputātes Guntas Gannusas ievēlēšanu Eiropas lietu komisijā. Lūdzu balsošanas režīmu. Lūdzu deputātus balsot! Lūdzu rezultātu! Par - 48, pret - 1, atturas - 12. Gunta Gannusa ir ievēlēta Eiropas lietu komisijā.

Atbildes uz deputātu jautājumiem.

Satiksmes ministra Viļa Krištopana un ekonomikas ministra Guntara Krasta atbilde uz deputātu Gannusas, Zelgalvja, Čerāna, Rudzīša un Lujāna jautājumu par Satiksmes ministrijas, Tarifu regulēšanas padomes un Ekonomikas ministrijas pārziņā esošās Monopoldarbības uzraudzības komitejas darbību sakarā ar nesamērīgi augstajiem telefona tālsarunu tarifiem ar citām valstīm.

Aivars Kreituss, finansu ministrs, - valdības vārdā.

A.G.Kreituss (finansu ministrs).

Cienījamo Prezidij, cienījamie deputāti! Ir sagatavots dokuments nr. 847A (tajā ir dota atbilde arī sakarā ar Kanādā dzīvojošā latvieša Turķa vēstuli), bet es gribētu piebilst no valdības puses to, ka pašreiz ir darba grupa sarunām ar akciju sabiedrību "TILTS Communications" par izmaiņām "jumta" līgumā. Šis jautājums pēc tās komisijas darba tika skatīts, ir garš dokuments, kurā ir visi trūkumi šajā darbībā sarakstīti, ir strādājusi diezgan liela komisija, un tāpēc es domāju, ka tagad vajadzētu ļaut izveidot tomēr to darba grupu, kas pārrunās jautājumus ar šo organizāciju par izmaiņām "jumta" līgumā, un tad tie "jumta" līguma izmaiņu priekšlikumi, protams, nonāks arī deputātu zināšanai un plašai apspriešanai. Paldies.

Sēdes vadītāja. Iesniegumu par debašu atklāšanu nav.

Ministru prezidenta Andra Šķēles, satiksmes ministra Viļa Krištopana un aizsardzības ministra Andreja Krastiņa atbilde uz deputātu Kostandas, Mauliņa, Čerāna, Edmunda Grīnberga, Saulīša, Kušneres, Rudzīša, Kazāka un Stroda jautājumiem par valsts pārvaldes institūciju - Latvijas Jūras administrāciju.

Andrejs Krastiņš - aizsardzības ministrs.

A.Krastiņš (aizsardzības ministrs).

Cienījamā priekšsēdētāja! Godājamie kolēģi deputāti! Atbilde uz minēto jautājumu ir sniegta rakstiski, un attiecībā uz šā jautājuma 4. punktu atbilde ir sniegta rakstiski tieši jautājumu uzdevušajiem deputātiem 21. maijā. Nekādu papildinājumu par rakstisko atbildi nav. Paldies.

Sēdes vadītāja. Iesniegumu par debašu atklāšanu nav.

Finansu ministra Aivara Kreitusa un augstākās izglītības un zinātnes valsts ministra Pētera Cimdiņa atbilde uz deputātu Čerāna, Rudzīša, Grīnberga, Stroda, Zelgalvja, Liepas, Grinberga, Kazāka, Mauliņa un Dunkera jautājumiem par Izglītības un zinātnes ministrijas budžetā zinātnei paredzēto līdzekļu sadalījumu pa atsevišķām izdevumu pozīcijām.

Pēteris Cimdiņš - valsts ministrs.

P.Cimdiņš (augstākās izglītības un zinātnes valsts ministrs).

Cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Cienījamie deputāti! Rakstiski ir iesniegtas divas atbildes - no Latvijas Republikas Izglītības ministrijas (dokuments nr. 871A) un no Latvijas Republikas Finansu ministrijas (dokuments nr. 871B). Attiecībā uz šiem skaitliskajiem skaidrojumiem nekādu papildinājumu pašlaik nav.

Sēdes vadītāja. Priekšlikumu par debašu atklāšanu nav.

P.Cimdiņš. Paldies.

Sēdes vadītāja. Prezidijs ir saņēmis 10 deputātu - Rubina, Valdmaņa, Saulīša, Priedkalna, Stroda, Kazāka, Gannusas, Zelgalvja, Čerāna un Grīnberga - jautājumu Latvijas Republikas Ministru prezidentam Andrim Šķēlem par Latvijas tautas demogrāfiskās programmas pastāvēšanu.

Te ir ierakstīts: "Lûdzam vārdu motivācijai..." Andris Rubins - pie frakcijām nepiederošs deputāts.

A.Rubins (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Godājamais Prezidij! Godājamie deputāti! Šķēles kungs! Jautājums - vai valdībai ir Latvijas tautas demogrāfiskā programma un kā tā darbojas?

Otrais - kā valdība risina bērnu un jaunatnes attīstību un pilnveidošanu?

Kāpēc es uzdodu šādus jautājumus? Tāpēc, ka mani neapmierina pašreizējā valdības politika sociālo, demogrāfisko, veselības aizsardzības, bērnu aizsardzības, veco un slimo cilvēku jautājumu risināšanā vai, pareizāk sakot, nerisināšanā. Bet pamudināja mani tieši Šķēles runa, kas publicēta "Lauku Avīzē" 21. maijā - "Îsākais ceļš uz panākumiem ir panākumi".

Līdz ar to man ir vairākas neskaidrības. Vai pirmais panākums, tas ir, ka tagad Saeimā Šķēle, nevis deputāts Panteļējevs "Latvijas ceļam" rāda, ar īkšķi uz augšu vai uz leju, kā balsot - par vai pret, - vai tas nozīmē, ka nu viņš ir kļuvis politiķis? Otrā neskaidrība ir laikam tāpēc, ka es nedomāju kategorijās kā Šķēle un es arī nesaprotu un negribu saprast, kas tas ir un ko tas nozīmē. Viena no runas "svarīgākajām" kategorijām (pēdiņās) ir viņa izteikums: "Latvijas valdības mērķis šodien ir pārticība." Tātad - valdības pārticība. To es saprotu, bet šaubos, vai tas bija tik klaji un ciniski jādeklarē, kad pārējā tauta, tai skaitā bērni, grimst dziļā postā. Kāpēc bērnam, pusaudzim, studentam nav aprēķināts krīzes iztikas minimums un viņi to nesaņem? Kāpēc?

Nākamais punkts, ko uzsver komunistu ģimenē augušais Šķēle, ir vērtību orientācija. Izrādās, ka vērtību pārorientācija ir notikusi ne tikai visā Eiropas savienībā, pēc viņa domām, bet arī puķu audzētāju smadzenēs. Pamatvērtības, izrādās, nav vairs godaprāts, sirdsapziņa, uzticība, mīlestība, bet gan, Šķēles vārdiem runājot: "Vienīgie patiesie drošības garanti ir prāts, nauda un labi sakari..."

Nākamā neskaidrība. Šķēle saka, ka cilvēkam ir jājūtas pasargātam gan uz ielas, gan savās mājās. Gan no aplaupīšanas, ko veic noziedznieks, gan no aplaupīšanas, ko veic valsts. "Cilvēkam ir jābūt drošam par sevi un saviem bērniem, par savu rītdienu." Tādā sakarībā viņš aicina pilnveidot, risināt sociālos, drošības jautājumus, bet pirms tam jau pateicis (citēju): "Latvijā tikpat kā nevienam nerūp valsts." Ir jautājums: ja valsts tautu aplaupa, Šķēle, tad kāpēc lai viņi interesētos par šādu valsti?

Vēl viens Šķēles domugrauds (citēju): "Taču ir jāpaiet laikam, kamēr vēlētāji atšifrēs dažu labu viltvārdi un atstās to aiz politiskās dzīves sliekšņa." Vēl kāds Šķēles citāts: "Pçc iespējas ātrāk mums jāizravē dažādi politiskie klauni, politiskie ubagi un prostitūtas." Te ieskanas Brežņeva laika teikumu uzbūve un saturs. Bet ja nu neatšifrēs un vēl un vēl balsos par "Latvijas ceļu"? Ko tad? Varbūt Šķēle var palīdzēt atšifrēt?

Nākamā neskaidrība, Šķēles kungs. Latviešiem nav teiksmas par Laimes lāci. Šo "romānu" (pēdiņās) laikam speciāli jums ir sarakstījis cienījamais Andrejs Upīts, un tas saucas "Sûnu ciema zēni". Kamēr jūs, Šķēle, ieņemat zināmu un, kā jums liekas, augstu posteni Latvijā, šinī "sûnu ciemā", jūs neesat neko darījis bērnu, jauniešu, studējošās jaunatnes labā. Faktiski neko tautas labā. Varbūt jūsu mērķis ir gauži vienkāršs - lai tauta nodzeras "lîdz kliņķim", bērni ubago, jaunietes nodarbojas ar prostitūciju un vecākās un veči iet par kalpiem kungiem, kuri nule ir tik daudz saradušies un kuri labo Latvijas zemi izpārdod par "sviestmaizēm".

Ir jautājums - ko dara Ministru padomes Demogrāfiskā komisija? Vai tur vēl kāds ir dzīvs? Kas ar to noticis? Pēdējie dati, ko jūsu vadībā strādājošais un jūsu kategorijās domājošais Makarovs varēja atsūtīt, ir gadu veci - 1995. gada 1. jūnijs.

Man, to visu redzot, bet nespējot neko izdarīt un runājot tukšumā, nāk prātā ķecerīga doma: varbūt bijis labāk, kā bijis iecerējis Josifs Staļins, - izvest visus Latvijā dzīvojošos un, citās kategorijās izsakoties, pārvietot uz tālākiem apgabaliem, un šeit, Latvijā, audzēt mežu. Būtībā tas būtu skaisti.

Bet, tā kā tas nav realizēts un mēs šeit esam, lūdzu jūs atbildēt uz jautājumiem, izskaidrot man iepriekš minētās neskaidrības.

Visbeidzot, Šķēles kungs, oponējot jūsu materiālistiskajam pasaules uzskatam, es gribu teikt, ka pasaulē vēl ir mīlestība, ticība un cerība, un, ja kaut vai tikai divi cilvēki dzīvotu pēc šiem principiem, tad pasaule bojā aiziet nevar. Paldies.

Sēdes vadītāja. Nododam jautājumu Latvijas Republikas Ministru prezidentam Andrim Šķēlem.

Desmit deputāti Prezidijā ir iesnieguši jautājumu - deputāti Valdmanis, Gannusa, Čerāns, Strods, Saulītis, Rubins, Sinka, Dunkers, Kļaviņš, Krisbergs -, kas adresēts Latvijas Republikas ģenerālprokuroram Jānim Skrastiņam un Latvijas ģenerālprokurora vietniekam Uldim Strēlim.

Diemžēl man deputātiem jāatgādina Kārtības ruļļa 119. pants, kas nosaka: "Ne mazāk kā pieci deputāti var rakstveidā iesniegt jautājumus Ministru kabineta locekļiem un Latvijas Bankas prezidentam." Ìenerālprokurors nav Ministru kabineta loceklis, līdz ar to mēs šo jautājumu tālāk nodot nevaram.

Saeimas Prezidijs ir saņēmis Latvijas Republikas Saeimas Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas priekšsēdētāja iesniegumu: "Pamatojoties uz Kārtības ruļļa 51. pantu, Budžeta un finansu (nodokļu) komisija lūdz izdarīt izmaiņas 23. maija Saeimas darba kārtībā - pārcelt likumprojekta "Grozījumi likumā "Par uzņēmumu ienākuma nodokli"" (darba kārtības septītās sadaļas "Likumprojektu izskatīšana" 31. punkts) izskatīšanu otrajā lasījumā uz 30. maija sēdi." Deputātiem iebildumu nav? Tātad 31. jautājums - likumprojekts "Grozījumi likumā "Par uzņēmumu ienākuma nodokli"" tiek svītrots no šodienas darba kārtības un pārcelts uz 30. maija sēdi.

Nākamā darba kārtības sadaļa - "Pieprasījumu komisijas atzinumi". Pieprasījumu komisijas atzinums par Saeimas deputātu Čerāna, Kušneres, Saulīša, Stroda, Mauliņa, Grīnberga, Zelgalvja, Dunkera, Gannusas un Kostandas pieprasījumu vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministram Mārim Gailim sakarā ar Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas priekšlaicīgi organizētajiem būvdarbiem Dobeles rajona Gardenē bīstamo atkritumu novietnes izveidošanai.

Andris Rubins - pie frakcijām nepiederošs deputāts, Pieprasījumu komisijas vārdā.

A.Rubins (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Cienījamie deputāti! Cienījamā priekšsēdētāja! Pieprasījumu komisijas atzinums: "Pieprasījumu komisija, izskatījusi Saeimas deputātu Čerāna, Kušneres, Saulīša, Stroda, Mauliņa, Grīnberga, Zelgalvja, Dunkera, Gannusas un Kostandas pieprasījumu vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministram Gailim sakarā ar Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas priekšlaicīgi organizētajiem būvdarbiem Dobeles rajonā Gardenē bīstamo atkritumu novietnes izveidošanai un uzklausījusi vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministra atbildi, nolēma pieprasījumu noraidīt.

Sēdes vadītāja. Odisejs Kostanda - frakcijas "Latvijai" deputāts.

O.Kostanda (frakcija "Latvijai").

Cienījamā priekšsēdētāja, godājamie deputāti! Frakcijas "Latvijai" vārdā izsaku izbrīnu un neizpratni par šo Pieprasījumu komisijas atzinumu. Uzskatu, ka komisija nav iedziļinājusies jautājuma būtībā, un gribētu papildus pie tās argumentācijas, kuru sniedzām sēdē, kad iedevām šo pieprasījumu, pateikt vēl sekojošo:

pirmkārt, šo sasāpējušo jautājumu par atkritumu iznīcināšanu un savākšanu Latvijā Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijai vajadzēja sākt risināt jau 1991. gadā. Tagad tas notiek ar vairāku gadu novēlošanos un lielā, lielā steigā. Diemžēl mums, deputātiem, nav zināmi šīs steigas iemesli, bet tas mums liek būt ļoti piesardzīgiem attiecībā uz ministrijas rīcību un lēmumiem šajā sakarā. Nav izslēgts, ka viens no steigas iemesliem, kāpēc tagad, šajā gadā, tik drudžaini šo jautājumu cenšas risināt, ir tas apstāklis, ka pagājušogad, piemēram, "neizgāja cauri" viens no projektiem, tas ir, voluntārais risinājums par sadzīves atkritumu savāktuves būvi tepat Pierīgas pagastos, pret ko protestēja sabiedrība, pret ko protestēja vietējās Rīgas rajona pašvaldības. Tagad, kad šis projekts ir "izgāzies", ķeras pie nākošā, tātad pie Dobeles rajona projekta.

Otrkārt. Auru pagasta, Dobeles pagasta un Dobeles pilsētas iedzīvotāji ir savākuši vairāk nekā 1700 parakstu, šī kustība vēršas plašumā, neapmierinātība ir ne vien Dobeles rajonā. Tikko mēs, frakcijas "Latvijai" deputāti, apmeklējām Jelgavu, Jelgavas rajonu, un tātad arī kaimiņu rajonu iedzīvotāji ir gatavi iesaistīties un paust savu protestu pret šo nepārdomāto soli - Gardenē būvēt šo novietni. Un cilvēki protestē pret šo bīstamo atkritumu glabātavas ierīkošanu tāpēc, ka jūtas apkrāpti visi iedzīvotāji. Šeit nav runa par iedzīvotāju bailēm no ekoloģiska rakstura briesmām, bet runa ir arī par to, ka pašvaldības un arī cilvēki, kas tur dzīvo, jūtas apkrāpti tāpēc, ka pašvaldības un cilvēki neko neiegūst no tā, ka tur tiek uzbūvēta šāda novietne. Tikai zaudē.

Ir noslēgti protokoli starp pašvaldībām un Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministriju, bet tie neko konkrēti neparedz. Tie ir noformēti tikai nodomu līmenī, bez kādiem konkrētiem kalendārajiem plāniem, bez kāda izstrādāta budžeta, kā viss konkrēti notiks. Ir notikušas sarunas arī par citām pašvaldību teritorijām, kur ierīkot šādu novietni, piemēram, Iecavas pagastā, kur bīstamo atkritumu krātuves ierīkošanas apstākļi bija pat labāki nekā pieminētajā Dobeles rajonā, taču tur pašvaldības ļoti skaidri uzstādīja arī prasības: ko tad iegūst pašvaldības no tā, ko tad iegūst iedzīvotāji no tā? Piemēram, tika prasīts viens miljons latu un vidusskolas celtniecība Iecavas pagastā, un tas, starp citu, būtu ļoti taisnīgs risinājums, jo tad būtu noteikts kāds kompromiss starp valstiskajām interesēm un pašvaldības un vietējo iedzīvotāju interesēm. Tomēr Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijai šāds risinājums acīm redzami nebija pa prātam, jo laikam Gaiļa kungam šķiet labāk ieguldīt naudu savas jau tā labā stāvoklī esošās ministrijas ēkas remontam, labāk tur ieguldīt vēl 350 000, lai iztaisītu pāris kabinetu pagrabā, nekā nopietna kompromisa ceļā saprātīgi risināt ar vietējām pašvaldībām problēmu par novietnes būvi.

Treškārt. Gardenes objektā, sākot no šī gada februāra, jau norit nelikumīga celtniecība, lai gan būvatļauja un projekti ir noformēti tikai aprīļa beigās. Tātad gandrīz pusgadu rit darbi, tiek mūrētas sienas, tiek rakti grāvji, vilkta elektroinstalācija, likti kabeļi un tā tālāk, lai gan jebkura priekšlaicīga darbība bez visu šo vajadzīgo atļauju noformēšanas, bez lēmumu pieņemšanas bija pilnīgi nelikumīga.

Bez tam, ja apskatām šo atļauju, tad redzam, ka būvatļaujai nav noformēšanas datuma, nav iestādes nosaukuma, kas to izdevusi. Tātad ir vēl tomēr jānoskaidro, jo varbūt tas ir pat viltojums.

Bez tam sākotnēji oficiāli noformēta projekta vietā cirkulēja visai dīvains dokuments ar sekojošu nosaukumu: "Nacionālā bīstamo atkritumu apsaimniekošanas stratēģija Latvijā un ietekmes uz vidi novērtējums bīstamo atkritumu novietnei Gardenē". Tas bija visai tāls no nopietna stratēģiska vērtējuma, un šis dokuments nesatur arī kādu kaut cik konkrētu shematisku darbības plānu, termiņus un tamlīdzīgi.

Starp citu, Ministru kabineta lēmums par bīstamo atkritumu novietni, par tās veidošanu arī ir pieņemts tikai pašās aprīļa beigās, konkrēti, 1996. gada 30. aprīlī.

Ceturtkārt. Ministru kabineta lēmums saucas "Par bīstamo atkritumu novietni Dobeles rajona Auru pagasta Gardenē". Līdz ar to iepriekš presē un citur skandinātais lozungs un paskaidrojumi, ka ir runa, ka Gardenē cels tikai tādu lauksaimniecības pesticīdu novietni... tātad visas šīs runas, visi šie atbildīgo personu paskaidrojumi ir izrādījušies meli, jo nekāda pesticīdu novietne tur netiek celta, bet ir skaidrs, lūk, Ministru kabineta lēmums tātad jau par bīstamo atkritumu novietni. Un īstenībā visas tās blēņas, tās baumas, ko izplatīja, ka tur būs pesticīdu novietne, arī nemaz nebija loģiski pamatotas, jo Latvijā īstenībā ir ļoti maz lauksaimniecības pesticīdu. Tie ir arī ļoti dārgi, un katrs saprātīgs zemnieks vai agronoms tos jau sen ir izmantojis. Tātad nebūtu bijis nekādas nepieciešamības viņus koncentrēt un vest uz Gardeni. Tātad jau iepriekš ir apzināti notikusi sabiedrības dezinformēšana, pašvaldību maldināšana.

Tādējādi no iepriekš minētā redzam, ka, ja kādus nelielus pesticīdu krājumiņus arī atvedīs uz Gardeni, tad to īpatsvars būs ļoti niecīgs. Tad tālāk ir jautājums: ko tad tiešām glabās tur - Gardenē? Kas tās būs, teiksim, par bīstamām ķimikālijām un citiem atkritumiem? Nu un šeit tomēr ir tas lielais jautājums. Ja mēs paskatāmies, tad redzam, ka galvenais ir tas, ka LNNK un Zaļās partijas frakcija ir iesniegusi Saeimā grozījumus likumā par bīstamajiem atkritumiem, kur pirmais, starp citu, ir arī paša Induļa Emša paraksts. Tur 1.pantā ir paredzēts, ka ar Ministru kabineta atļauju Latvijā var ievest bīstamos atkritumus. Ir arī vēl daži citi "slideni" punkti, bet jau šis vien dara mūs, deputātus, piesardzīgus. Tas liecina, ka Latvijā mums nebūs šo pesticīdu, ko savest un novietot tur, Gardenē, bet mēs nodarbosimies ar to, ka no citām valstīm vedīsim iekšā indes veselām cisternām, tonnām, lai kāds ar to nopelnītu kādu dolāriņu.

Piektkārt. Visbeidzot daži vārdi tomēr šīs problēmas sakarā arī par bīstamo atkritumu iznīcināšanu. Arī tas ir pilnīgi neizstrādāts un sasteigts jautājums Gaiļa vadītajā Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijā. Pateikšu tikai vēl to, ka runas par to, ka varēs izmantot Brocēnu klinkeru krāsni, domāju, arī ir jāvērtē ļoti piesardzīgi. Es domāju, ka tādā gadījumā var tikt apdraudēti gan Saldus un Brocēnu iedzīvotāji, gan arī cementa lietotāji. Tātad tie, kas pēc tam pirks šā uzņēmuma produkciju. Šī krāsns izmantošana varētu notikt varbūt tikai stingri reglamentēti, atsevišķos gadījumos un skaidri apzinoties un izpētot atkritumu sastāvu. Bet diemžēl Latvijā šobrīd nav iespēju visiem atkritumiem šādu precīzu izpēti veikt. Tātad nevarēs daudzos gadījumos noskaidrot precīzu atkritumu sastāvu un to ietekmi un kaitīgumu uz apkārtējo vidi un cilvēkiem, jo mēs atceramies, ka, piemēram, 1995.gadā mums nācās Mūsas ar dihlorbenzoskābi piesārņotā ūdens paraugus vest analīzei uz Ziedrijas Karalisko akadēmiju. Tātad Latvijā mums arī īstenībā nav pilnvērtīgas iespējas veikt šo analīzi.

Svarīgs jautājums līdz ar to ir šāds: kāda būs Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas atbildība? Jo Emša izteikumi mūsu vietējā presē un arī šis manis jau pieminētais Ministru kabineta lēmums neizslēdz pat objekta privatizācijas iespējas pēc tam, kad viņš būs pabeigts. No tā izriet arī morālais un finansiālais aspekts. Nu ko tad mēs mānām iedzīvotājus, dezinformējam pašvaldības un par valsts līdzekļiem projektējam un ceļam Gardenē šo novietni, "izsitam" ar novēlošanos atļaujas, kuras nez vai precīzi pie tam vēl ir noformētas, ja pēc tam beigās par dažiem santīmiem to privatizēs kāda veiklu cilvēku kopa? Varbūt tie paši, kas šobrīd tādā lielā steigā ar zināmu noslēpumainības plīvuru šo lietu Gardenē virza uz priekšu.

Ņemot vērā šo manis iepriekš teikto, aicinu deputātus balsot par frakcijas "Latvijai" deputātu pieprasījumu vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministram Mārim Gailim par atkritumu novietnes būvi Gardenē, par tā virzīšanu tālāk kā Saeimas pieprasījumu.

Sēdes vadītāja. Kārlis Čerāns - frakcijas "Latvijai" deputāts.

K.Čerāns (frakcija "Latvijai").

Cienījamais Prezidij! Godātie deputāti! Motivāciju, kāpēc šis pieprasījums būtu jāvirza, es jau pateicu pirms divām nedēļām, kad šo pieprasījumu iesniedza. Un tagad arī Kostandas kungs diezgan detalizēti izklāstīja tos argumentus, kāpēc šis pieprasījums ir jāvirza tālāk. Es tikai gribu vēl no savas puses šeit mazliet pakomentēt šo Pieprasījumu komisijas sēdes gaitu un tās diskusijas, kas tur notika. Proti, pēc ministra Gaiļa kunga un arī Emša kunga uzklausīšanas, kuriem tika dotas iespējas sniegt arī savus pretargumentus mūsu uzrakstītajam pieprasījuma tekstam, pieprasījuma autoriem turpretī motivācijai vārds vairs dots netika, aizbildinoties ar laika trūkumu. Līdz ar to arī nav liels brīnums, ka Pieprasījumu komisijas dalībnieki, balstoties uz šo vienpusīgo informāciju, varēja izlemt par šā pieprasījuma neatbalstīšanu. Es tomēr ļoti gribu, lai Saeima balstītos arī uz objektīvu informāciju, un tādēļ es mazliet pakomentēšu šos savus pretargumentus vēl atsevišķi.

Tātad vispirms Gaiļa kungs komisijā apgalvoja, ka šī būvēšana Gardenē notiek absolūti likumīgi, taču mūsu rīcībā esošie dokumenti pierāda, ka tas tā nav, jo Ministru kabineta lēmums par šo bīstamo atkritumu novietnes izveidošanu ir pieņemts tikai 30.aprīlī, pati būvdarbu atļauja, kā jau Kostandas kungs te minēja, ir juridisks šedevrs, kurā nav pat datuma, un, spriežot pēc atsaucēm uz citiem dokumentiem tajā, ir skaidrs, ka tā nevarēja būt agrāk par 10.aprīli, bet šie būvdarbi ir sākti jau februārī. Ir ielikti kabeļi 0,3 km garumā, spēka kabelis, kura ierīkošanai izcirsts mežs, ir samūrēti vairāki simti kubikmetru silikāta ķieģeļu, aizmūrējot tanku boksiem vārtus, ir veikti arī sīki jumta remonti un ir veikta cita veida šī pretlikumīgā būvniecība. Tā ir acīm redzama pretlikumība, un jau tas vien dod pietiekošu pamatu, kādēļ Saeimai būtu jāvirza šis pieprasījums.

Tālāk par citiem momentiem - par sadedzināšanu. Mēs iebildām pret to savā pieprasījumā, ka šo bīstamo atkritumu sadedzināšanas plāni nav saskaņoti ar Brocēnu un Saldus pašvaldībām, kuru teritorijā ir paredzēts šo sadedzināšanu veikt. Atbilde no ministru puses bija: "Nu, ja nebūs Brocēnos, būs citur!" Bet kur? Tas ir tas smagais jautājums, uz kuru nav atbildēts, un es nezinu, kā ministri uz to var atbildēt, ņemot vērā šo dedzināšanas pārpalikumu kaitīgo ietekmi uz apkārtējo vidi tieši tajā vietā, kur šī sadedzināšana tiek veikta.

Un vēl. Kā jau Kostandas kungs minēja, šeit ir vairāk nekā 1700 paraksti savākti no iedzīvotājiem pret šo bīstamo atkritumu novietnes izveidošanu Gardenē. Un ir arī vēl kāds ļoti būtisks moments, kas izraisa mūsu bažas. Tie ir jau dzirdētie plāni par šīs novietnes tālāko privatizāciju. Es aicinu Saeimu pieņemt šo kā pieprasījumu un aicinu ministru Gaiļa kungu atskaitīties par savu rīcību šeit no Saeimas tribīnes. Paldies.

Sēdes vadītāja. Jānis Mauliņš - frakcijas "Latvijai" deputāts.

J.Mauliņš (frakcija "Latvijai").

Godātā Saeima! Man ir tāda sajūta, ka jūs īsti nopietni neapzināties šo problēmu. Problēmai ir divas daļas. Tātad nelikumīga celtniecības uzsākšana Gardenē un tās neatbilstība zinātnisko pētījumu pamatojumam - ka nedrīkst glabāt tādā veidā un pēc tāda projekta celtā novietnē bīstamus ķīmiskos savienojumus, ka tā tik tiešām ir derīga tikai pesticīdiem. Ne uz ko nav nekādas atbildes. To, ka ir atrakstīšanās meistari mūsu ministri, to mēs zinām, to mēs esam pārbaudījuši šajā pusgadā, kopš esam uzdevuši jautājumus. Būtisku jautājumu atrisināšanā šādas meistarības nemaz nav.

Šajā jautājumā rodas vēl otra problēma - šis kaitīgo vielu novietnes atrašanās punkts Latvijā ir tajā vietā, no kura notiek otra stiprākā atmosfēras pārvietošanās, kad ir vēja pūtums, uz Rīgu, uz galvaspilsētu. Un, ja pēc gada vai diviem, kad tur sāks novietot šīs ķimikālijas, sāksim arī mēs visi Rīgā, arī šeit, zālē, klepot? Jo ir aizmirsta viena lieta, arī tas, ka, ja Brocēnu klinkera krāsnīs dedzinās ķīmiskos atkritumus, tad speciālisti skaidri saka: "Nav ievērots tas, ka, sadedzinot bīstamus atkritumus, dažkārt rodas sadegšanas procesā vēl bīstamāki atkritumi." Ðie bīstamie atkritumi caur skursteni tiks izsviesti atmosfērā, tāpēc, sadedzinot bīstamos atkritumus īpašās krāsnīs, ir paredzēti īpaši nodrošinājumi, ko, starp citu, piedāvāja Tautas kustība "Latvijai" pagājušajā pavasarī, kad bija atbraukuši vācu speciālisti, kas tos ir izstrādājuši un pielietojuši. Kad tas viss tika piedāvāts Emsim, tad atbilde bija apmēram tikpat tukša un faktiski apvainojoša, kāda tā ir šoreiz. Mēs neapzināmies, ko mēs darām. Ja mēs iemūrēsim to cementu, kas tiks ražots, sadedzinot kaitīgos atkritumus, tad cilvēki, kas būvēs māju no šā cementa, katru dienu ieelpos, bet bērni arī ieknibinās un saņems šos ķīmiskos atkritumus.

Man nejauši gadījās tikties ar Kanādas latviešu speciālistiem atkritumu iznīcināšanā un glabāšanā. Viņi man teica tā: "Neceriet, ka sadedzināšana iznīcinās visus kaitīgos savienojumus. Būs noteikti jāglabā vēl atsevišķi šie kaitīgie savienojumi." Izrādās, šos kaitīgos savienojumus, cik ir zināms, tagad ir paredzēts glabāt Gardenē absolūti nepiemērotās telpās. Jo šie speciālisti vēl piebilda: "Lai jūs uzbūvētu tādu novietni, kur šos sevišķi kaitīgos atkritumus pēc sadedzināšanas glabāt, būs milzīgi izdevumi. Tie prasa speciālu aprīkošanu." Tas viss tiek aizmirsts. Arī mūsu ķīmiķu paskaidrojumi, kādi tieši no konkrētajiem atkritumiem veidosies bīstamie savienojumi. Tas viss tiek aizmirsts. Mums ir tādas speciālas izstrādes, pie mums strādā cilvēks pie šā jautājuma, taču viss tas tiek ignorēts.

Jābrīnās, vai šis pieprasījums nav jānodod ne tikai Saeimai, bet tālāk arī Ministru kabinetam, vai nevajag izvirzīt otru jautājumu: kādā sakarā ar šo jautājumu ir sasaistīts Andris Šķēle? Jo Andris Šķēle publiskā intervijā ir teicis, ka viņam vislabākais ministrs ir Indulis Emsis, kas taisni šos pārkāpumus taisa... (Starpsauciens no zāles: "Un tev žēl.") Tad kādā sakarā ir šis argumentējums, ka par viņu mēmā sajūsmā esot Vācijas dabas aizsardzības eksperti? Vai nav dīvaini, ka Vācijas dabas aizsardzības eksperti ir sajūsmā par vienu mūsu ministru, kurš grib acīmredzot ievest bīstamus ķīmiskus atkritumus no Vācijas caur Lietuvu vai caur Igauniju - tas jau ir likumprojektā paredzēts. Ļoti lūdzu: padomājiet nopietni! Un Dobeļa kungu lūdzu neizvērst savas asprātības. (No zāles deputāts J.Dobelis: "Ar zāli nedebatē! Nevajag nervozēt!") Nāciet, Dobeļa kungs, te, tautas priekšā, lai dzird, ko jūs gribat runāt. Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītāja. Dzintars Ābiķis - frakcijas "Latvijas ceļš" deputāts.

Dz.Ābiķis (frakcija "Latvijas ceļš").

Augsti godātā priekšsēdētāja! Cienījamie kolēģi! Es, protams, nevaru pretendēt uz absolūtu profesionalitāti šajos jautājumos, lai gan es esmu beidzis Ģeogrāfijas fakultāti un, domāju, vismaz minimāls priekšstats par šiem jautājumiem man ir. Es tikai gribu pateikt vienu - ka no visa tā, ko teica visi trīs iepriekš uzstājušies deputāti, es varētu piekrist vienai lietai, ka valstij, neapšaubāmi, ir zināmā mērā jānāk pretī tām pašvaldībām, kuras uzņemas glabāt šos bīstamos atkritumus, kaut kādā veidā - varbūt pat materiāli - kompensējot šo zināmo morālo traumu, jo... Es saku vārdu "morālo" tāpēc, ka ir zinātniski pamatota šīs novietnes drošuma pakāpe, ir pamatots, ka tā nebūs bīstama apkārtējo cilvēku veselībai. Runa ir vairāk par lietas morālo pusi, jo cilvēki varbūt jūtas neomulīgi, dzīvojot apvidū, kur šie atkritumi glabājas. Es tikai gribu pateikt vienu - ka no profesionālā viedokļa, vismaz manā izpratnē, visi tie argumenti, kas šeit izskanēja no tribīnes, bija vienkārši smieklīgi, es pat teiktu - vairāk nekā smieklīgi. Tie bija cienīgi, lai kāds humorists tos ietērptu literārā formā, kādā humoreskā, šis jautājums par šo cementa kaitīgumu un tā tālāk. Šie argumenti, es atklāti saku, ir anekdotiski. Es aicinu deputātus nepieņemt šo pieprasījumu un noraidīt, jo, es vēlreiz atkārtoju, šeit no tribīnes izskanēja anekdotiski argumenti. Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītāja. Modris Goba - Demokrātiskās partijas Saimnieks frakcijas deputāts.

M.Goba (Demokrātiskās partijas Saimnieks frakcija).

Cienījamais Prezidij! Godātie kolēģi! Protams, ka kaitīgie, bīstamie atkritumi Latvijā ir jāsavāc un jānovieto pienācīgā glabāšanā tā, lai tie nekaitētu cilvēku veselībai, apkārtējai videi. Tomēr arī man, kā deputātam iepazīstoties ar visu šo problēmu, liekas, ka tīri un solīdi visi šie jautājumi nav risināti un ka acīmredzot Latvijā bija vairākas daudz piemērotākas vietas šīs bīstamo atkritumu glabātavas ierīkošanai un droši vien varēja arī neizvēlēties Zemgali, kur ir vislabākās augsnes, varēja neizvēlēties Dobeles pilsētas pievārti, tāpēc ka uz šo atkritumu glabātavu visi atkritumi būs jāved cauri Dobeles pilsētai, jo citu ceļu no austrumu puses nav. Bet šajā sakarā vēl varētu piebilst, ka nebija jau veikta visa nepieciešamā izpēte un ekspertīze līdz lēmuma pieņemšanai un par šo lietu ļoti daudz diskusiju bija gan vietējo iedzīvotāju vidū, gan arī presē.

Bet jautājums jau ir viens, un galvenais motīvs, ko arī Emša kungs atzina, bija Auru pagasta padomes lēmums - piekrist šīs atkritumu glabātavas celtniecībai, un ar to arī viss sākās. Es domāju, ka Auru pagasta padomei, kura pārstāv šos iedzīvotājus, ir jāuzņemas uz savas sirdsapziņas pilna atbildība par turpmāko šā objekta celtniecības norisi, uzraudzību, kontroli un nekavējoties būtu jādara arī zināms, ja ir kaut kas šajā lietā nepareizi.

Es gribēju tikai vērst deputātu uzmanību vēl uz to, vai nav šeit kaut kāda sakarība, ka tieši šajā laikā, kad tiek būvēta šī atkritumu novietne, tiek ierosināti grozījumi likumā par bīstamiem atkritumiem. Viens no visiem šiem grozījumiem: atsevišķos gadījumos ar Ministru kabineta lēmumu var no Lietuvas un Igaunijas tikt ievesti Latvijā bīstamie atkritumi glabāšanai un pārstrādei. Līdz šim šāda ievešana nebija atļauta. Varbūt tas ir ar citu jautājumu saistīts. Bet es domāju, kas būs pēc tam, kad šie kaitīgie pesticīdi tiks likvidēti, un kas šajās ēkās, šajās novietnēs glabāsies pēc tam. Tukšuma tur acīmredzot nebūs. Domāju, ka mums, turpmāk izskatot šo likumprojektu, būtu katrā ziņā jānoraida iespējamība ievest bīstamos atkritumus.

Es domāju, ka Pieprasījumu komisija izskatīja un varbūt viņas argumenti bija pamatoti, jo šobrīd kaut ko grozīt būs acīmredzot ļoti grūti, taču turpmākā uzraudzība un stingra kontrole pār notiekošo mums visiem ir jāuzņemas. Paldies.

Sēdes vadītāja. Vairāk debatēs neviens pieteicies nav. Debates beidzam. Lūdzu zvanu! Tā kā atbilstoši Kārtības rullim par pieprasījumu pieņemšanu vai noraidīšanu lemj Saeima, lūdzu deputātus balsot par desmit deputātu pieprasījumu Latvijas Republikas vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministram Mārim Gailim, par šā pieprasījuma nodošanu Mārim Gailim. Lūdzu balsošanas režīmu. Lemj Saeima par pieņemšanu vai noraidīšanu. Tātad pirmais balsojums - par pieprasījuma pieņemšanu. Lūdzu balsot! Lūdzu rezultātu! Par - 18, pret - 20, atturas - 15. Pieprasījums nav pieņemts.

Pieprasījumu komisijas atzinums par Saeimas deputātu Čerāna, Kušneres, Saulīša, Stroda, Mauliņa, Edmunda Grīnberga, Zelgalvja, Dunkera, Gannusas un Kostandas pieprasījumu vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministram Mārim Gailim sakarā ar Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas politiku bezdarba problēmas tūlītējā risināšanā un uzņēmējdarbības vides uzlabošanā bezdarba visvairāk skartajos Latvijas reģionos.

Andris Rubins - pie frakcijām nepiederošs deputāts. Pieprasījumu komisijas vārdā.

A.Rubins (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Cienījamais Prezidij! Cienījamie deputāti! Pieprasījumu komisijas atzinums. Pieprasījumu komisija nolēma šo pieprasījumu virzīt tālāk kā Saeimas pieprasījumu.

Sēdes vadītāja. Paldies. Kristiāna Lībane - "Latvijas ceļa" frakcijas deputāte.

K.Lībane (frakcija "Latvijas ceļš").

Cienījamie kolēģi! Es lūgtu jūs izlemt šo jautājumu balsojot un aicinu jūs balsot pret Pieprasījumu komisijas atzinumu.

Sēdes vadītāja. Mēs nebalsosim par atzinumu, bet par pieņemšanu vai nodošanu.

Kārlis Čerāns - frakcijas "Latvijai" deputāts.

K.Čerāns (frakcija "Latvijai").

Cienījamo Prezidij! Godātie deputāti! Es tomēr aicinu jūs piekrist Pieprasījumu komisijas sniegtajam atzinumam, jo šis jautājums arī komisijā tika pēc būtības izdiskutēts un vairums ir nobalsojuši "par". Un es gribu atgādināt, ka pieprasījuma būtība ir par situāciju Latvijas reģionos un par pasākumiem, ko valdība veic šīs situācijas noregulēšanai, būtībā - par Baltijas reģionālo politiku. Situācija, kas ir izveidojusies reģionos, sevišķi Latgalē, ir raksturojama ar smagu saimnieciskās dzīves krīzi, ar sevišķi augstu bezdarba līmeni, kas atsevišķos pagastos pārsniedz pat 40% no darbspējas vecumā esošiem iedzīvotājiem, un tā rezultātā ir izveidojusies arī traģiska demogrāfiskā situācija, atsevišķās vietās iedzīvotāju mirstība pat trīskārt pārsniedz iedzīvotāju dzimstību. Es ļoti ceru, ka šādas situācijas traģismu un dramatismu saskata un izjūt visi deputāti. Pēc manas pārliecības, redzot šo traģisko situāciju, valdībai ir jāveic neatliekami prioritāri pasākumi, lai šo problēmu mīkstinātu un lai radītu perspektīvu šo tālo reģionu attīstībai. Bet tā vietā, kā mēs šeit redzam no Gaiļa kunga atbildes, no frakcijai "Latvijai" adresētās viņa vēstules, kas ir radusies acīmredzot sakarā ar šā priekšlikuma iesniegšanu, valdība nu jau gandrīz pusgadu tikai stumda dažādus papīrīšus, veido koncepciju projektus un savos kabinetos spriedelē par to, ko tad nu īsti vajadzētu darīt šajā jomā un ko varbūt nevajadzētu. Atnāca šis ministrs - raksta savus papīrīšus, atnāks nākamais - rakstīs savējos. Bet tauta un cilvēki cieš. Varu citēt Gaiļa kunga rakstīto vēstulē frakcijai "Latvijai". Gaiļa kungs norāda, ka "turpmākais ministrijas darbs saistās ar īpaši veicināmo reģionu noteikšanas kritēriju izstrādi, un šī darba izpildes termiņš ir šī gada septembris". Tātad ministrija vēl tikai spriedīs par to, pēc kādiem kritērijiem tiks konstatētas tās vietas, kurās situācija ir kritiska. Vienkārši apskaužami tempi, fenomenāli! Un nav darīts nekas konkrēts, lai kritiskajos reģionos veicinātu uzņēmējdarbību, radītu šai uzņēmējdarbībai labvēlīgu vidi. To nav īpaši grūti izdarīt. Ir vajadzīga politiskā griba.

Un arī nekas nav darīts, lai ņemtu vērā reģionālos kritērijus, arī pašvaldību finansu izlīdzināšanas algoritmā. Mēs visi vārdos varam būt "par" vai "pret", bet būtību ļoti izšķir nauda, taču šo naudu reģioniem valdība nav atradusi par iespēju dot. Es vēlreiz gribu teikt paldies Pieprasījumu komisijai par atbalstu šim pieprasījumam un aicinu arī deputātus to atbalstīt. Es te varētu minēt vēl dažādus kuriozus Gaiļa kunga parakstītajā vēstulē. Piemēram, runājot par investīcijām Latgales reģionā, tiek runāts par investīciju projektiem Rīgā, Daugavpilī, Liepājā, Jūrmalā, Cēsīs un nezin kur vēl. Tas viss, es domāju, kopumā dod pietiekamu pamatu... šī mūsu rūpe arī par Latvijas reģioniem dod pietiekamu pamatu aicināt šo ministru šeit, lai viņš atskaitās par savu politiku šeit, no Saeimas tribīnes. Es aicinu deputātus atbalstīt šo Pieprasījumu komisijas atzinumu un virzīt šo pieprasījumu tālāk - vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministram Mārim Gailim. Paldies.

Sēdes vadītāja. Modris Lujāns - pie frakcijām nepiederošs deputāts.

M.Lujāns (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Cienījamie kolēģi! Pats jautājums ir ļoti smags un sasāpējis, un man diemžēl ir žēl, protams, ka šinī gadījumā tas ir ministrs Gailis, kuram ir jāatskaitās par šo jautājumu, un es varu labi saprast šinī gadījumā kolēģus no "Latvijas ceļa", kuri cenšas glābt savu ministru, un pat domāju, ka būtu varbūt bijis labi, ja tas būtu bijis varbūt kāds cits ministrs, nevis Gailis, kas ir bijis kādreiz premjerministrs un vēl ieņēmis daudzus svarīgus amatus. Bet es esmu arī reāli saskāries... un es šajā gadījumā gribētu, lai jūs uztvertu domu, ka, lūk, tā ir nevis atkal kaut kāda politiskā pārliecināšana... Es arī biju reģionos, un es neņemos spriest... kurš ir bijis Latgalē un izbraukājis mazpilsētas tur... tur ir ļoti katastrofāla situācija. Tur ir arī jūsu vēlētāji, vienkārši Latvijas iedzīvotāji. Teiksim, Krāslavā... Čerāna kungs maigi izteicās - 40%. Krāslavā bezdarbs ir aptuveni 90%. Atklātā vai slēptā veidā. Mazie uzņēmumi, kas ir pilsētā, ir likvidēti, un pilsētā cilvēkiem nav kur strādāt. Šajā gadījumā būtu ļoti vajadzīgs saņemt konkrētu un konstruktīvu atbildi no ministra, vajadzētu, lai ministrs sastādītu vismaz kādu grafiku, kā mazpilsētas... ko darīt tur, tas būtu ļoti vajadzīgs. Šajā gadījumā nevajag pārvērst šo balsojumu par kaut kādu politisko balsojumu, bet ir jāpanāk, lai ministrs pilda savas funkcijas. Un man negribas šajā gadījumā teikt... Vai nu tas ir Gailis, vai kāds cits, bet, ja viņš ir ministrs, viņam tās ir jāpilda, un es ceru, ka arī šajā gadījumā "Latvijas ceļš" to sapratīs. Šeit nav tas jautājums, ka vai nu viņš pēc tam obligāti jānoņem no amata, vai kā, bet, galvenais, lai viņš izpilda savas funkcijas. Diemžēl bieži vien mūsu ministri to aizmirst un sāk vairāk kārtot tos remontus savos kabinetos, nekā savas tiešās funkcijas veic. Būtu patiešām labi, ja jūs palūgtu savu ministru aizbraukt uz Latgali, pabraukt it sevišķi pa šiem reģioniem, konkrēti tikties ar vietējiem mēriem. Es esmu runājis par to situāciju, es esmu ticies ar viņiem. Ir ļoti smaga situācija, un tas ir viņa pienākums, un tādēļ jūs, "Latvijas ceļš", kas nesat politisko atbildību arī šodien, parunājiet, lai viņš izdara to, un tad nebūs vajadzīgi mūsu pieprasījumi! Un tādēļ es tomēr aicinu arī visus pārējos deputātus atbalstīt šo projektu un virzīt, lai Gaiļa kungs atskaitās un lai piedāvā programmu vai kaut kādu risinājumu. Situācija ir katastrofāla, un netaisīsim šajā jautājumā politiku!

Sēdes vadītāja. Pēteris Tabūns - LNNK un LZP frakcijas deputāts.

P.Tabūns (LNNK un LZP frakcija). (Starpsauciens no zāles: "Uz stadionu!") (No zāles deputāts P.Tabūns: "Vâji pretinieki!")

Cienījamie kolēģi! Es atbalstu šo priekšlikumu - virzīt pieprasījumu tālāk, jo mēs Pieprasījumu komisijā to izskatījām, izdebatējām un atbalstījām, un uzskatām, ka šis pieprasījums ir virzāms tālāk. Žēl, ka pieprasījuma iesniedzēji šo problēmu ir tvēruši visai šauri, bet, nu, tas ir, tā sakot, viņu skatījumā. Šī problēma ir visai plaša un diemžēl vēl līdz šim īsti nerisināta. Lai neaizkavētu jūsu laiku, teikšu pavisam vienkārši: lūdzu atbalstīt.

Sēdes vadītāja. Debatēs pieteikušos deputātu vairāk nav. Debates beidzam. Lūdzu zvanu! Lūdzu deputātus balsot par pieprasījuma pieņemšanu. Lūdzu balsošanas režīmu. Lūdzu deputātus balsot. Lūdzu rezultātu! Par - 33, pret - 10, atturas - 14. Pieprasījums pieņemts. Pieprasījumu nosūtām Ministru kabinetam un ministram Mārim Gailim.

Saeimas Prezidijs ir saņēmis piecu deputātu - Staša, Bekasova, Gredzena, Kalnbērza un Kuprijanovas - jautājumu Latvijas Republikas Ministru prezidentam Andrim Šķēlem par Labklājības ministrijas rakstu nr.2/7-1099 par Ludzas rajona nepabeigtā jaunās slimnīcas korpusa nodošanu Privatizācijas aģentūras valdījumā un par to, vai šī atsavināšana paātrinās tā pabeigšanu. Motivācijai vārds nav lūgts. Nododam jautājumu Latvijas Republikas Ministru prezidentam Andrim Šķēlem.

Desmit deputāti - Valdmanis, Gannusa, Čerāns, Strods, Saulītis, Rubins, Sinka, Dunkers, Kļaviņš, Kalnbērzs un Krisbergs - uzdod jautājumu Latvijas Republikas tieslietu ministram par šķēršļiem, kas kavē saukt pie kriminālatbildības par noziegumiem pret cilvēci un tautu, un par to, kāpēc šobrīd ir saukti pie atbildības par šo noziegumu tikai trīs cilvēki. Vārds motivācijai nav lūgts. Nododam jautājumu Latvijas... Valdmaņa kungs, jūs lūdzat vārdu, lai sniegtu motivāciju? Gundars Valdmanis - Latvijas Vienības partijas deputāts.

G.Valdmanis (Latvijas Vienības partijas frakcija).

Mīļie kolēģi! Augsti godātais Prezidij! Šo jautājumu mēs jau kādus četrus mēnešus "kustinām" - nekustinām uz priekšu, bet mēģinām kustināt uz priekšu. It kā Ārlietu komisijā... Mēs gribējām saprast, kāpēc par tiem noziegumiem, kas šeit notiek, netiek runāts, kāpēc cilvēki netiek saukti pie atbildības, un mums beigās sāka skaidrot, ka mēs prasām nepareizām personām. Ka Ārlietu komisijas cilvēki nav vainīgi, ka mums ir jāprasa prokuroram. Mēs sākām taujāt par to jautājumu. Ģenerālprokurora vietnieks saka, ka viņam ir 20 000 lietas gatavas, bet pagaidām ir tikai trīs sūdzības izvirzītas. Tagad mēs sagatavojām lūgumu prokurorei, lai paskaidro, kur tad tas šķērslis ir, un mums tagad paziņo, ka prokuroru, ko mēs Saeimā ieceļam... ka viņai nav nekāda priekšnieka, ka viņiem mēs to jautājumu tomēr nedrīkstam uzdot. Saprotiet, mīļie draugi, mēs runājam par kārtības ieviešanu šajā zemē - vai nu attiecībā pret kriminālelementiem, vai pret genocīda veidotājiem agrāk, - bet atbildīgā orgāna, prokurora, nav. Neviena atbildīga. Un ja tas jautājums netiek saprasts... jautājums ir tieslietu ministram, bet mēs gribam tiešu atbildi, mēs gribam iespēju debatēs iesaistīt kā ģenerālprokuroru, tā viņa vietnieku. Ģenerālprokurora vietniekam ir 20 000 lietas gatavas, bet tikai trīs ir virzītas uz priekšu. Tā viņš ir stāstījis represēto klubiem. Mēs bankas "Baltija" lietas izmeklēšanas komisijā runājām ar Ekonomiskās policijas priekšnieku, viņam ir sagatavotas kādas 50 lietas par banku krīzēm Latvijā, bet ļoti reti kāda tiek virzīta, tā teikt, caur prokuroru. Mums ir liela problēma attiecībā uz prokuroru, un sāksim papriekš runāt par to, kāpēc no 20 000 lietām tikai trīs ir izvirzītas, un tad runāsim par banku krīzi un par to, kā mēs tos kriminālelementus šajā zemē apkarosim. Un, ja mēs Saeimā to nespējam, tad es nezinu, kur to mēs darīsim. Iesim ielās kopā ar tiem, kas piketē? Mēs esam atbildīgi, un šoreiz tas jautājums, ja tieslietu ministrs to nesaprot... ir uzrakstīts uz tā jautājuma ģenerālprokurora vārds un ģenerālprokurora vietnieka vārds, un mēs, desmit deputāti, kas to parakstījām, gaidām pilnīgu, atklātu atbildi, lai tauta zina, kas šeit notiek un kur tad ir tas "buferis", kas sargā tos kriminālos elementus mūsu zemē. Paldies.

Sēdes vadītāja. Es gribu vēlreiz atgādināt, ka Saeimas Prezidijs neizlemj, kam nosūta jautājumus un kam ne, Saeimas kārtības rullī ir stingri noteikts, ka ne mazāk kā pieci deputāti var rakstveidā iesniegt jautājumus Ministru kabineta locekļiem un Latvijas Bankas prezidentam. Latvijas Republikas iedzīvotājiem - un deputāti arī ir Latvijas Republikas iedzīvotāji - ir pilnas tiesības griezties pie ģenerālprokurora, ģenerālprokurora vietnieka ar konkrētiem jautājumiem un saņemt no viņiem konkrētu atbildi, neizmantojot Saeimas starpniecību.

G.Valdmanis. Augsti godātais Prezidij, jums ir atļauts paskaidrot...

Sēdes vadītāja. Atvainojos, Valdmaņa kungs, tribīnē deputāts runā tikai pēc tam, kad ir lūdzis vārdu un šādu atļauju saņēmis. Jūs lūdzāt vārdu jautājuma motivācijai, jautājuma motivācijai atvēlēto laiku jūs esat izmantojis. Ja jūs vēlaties runāt par kādu citu jautājumu, lūdzu pieteikties Kārtības rullī noteiktajā kārtībā. Mēs nododam jautājumu Latvijas Republikas tieslietu ministram.

Gundars Valdmanis - Latvijas Vienības partijas frakcijas deputāts. Par procedūru, kā tālāk vadāma Saeimas sēde.

G.Valdmanis (Latvijas Vienības partijas frakcija).

Es ļoti pievienojos Gorbunova kungam tajā ziņā, ka Prezidijs pārkāpj savas pilnvaras ar to, ka komentē runāto. Ja Prezidijs to dara, tad, manuprāt, ir tomēr jādod tam, kura rīcība tiek komentēta, atļauja atbildēt. Un es jums gribu paskaidrot, ka mēs skatām arī Satversmes likumus, un, ja Satversme ir tik nepilnīga, ka prokurorei nedrīkst uzdot jautājumus, kā tad mēs šajā zemē ieviesīsim kārtību, ko mēs meklējam? Ja mēs tik šauri interpretēsim Satversmi, tad mums ir jāķeras arī pie kādu Satversmes pantu maiņas, un es lūgtu Juridisko komisiju ņemt to vērā, kad trešajā lasījumā skatīsim Satversmes izmaiņas. Lai būtu tādas izmaiņas, ka mēs varētu arī uzdot jautājumu prokurorei. Paldies.

Sēdes vadītāja. Aizrādījumu Prezidijs nepieņem. Prezidijs uzskata savā kompetencē turpināt deputātiem atgādināt Kārtības ruļļa normas, ja mums rodas kādas problēmas par sēdes tālāko virzību.

Pārejam pie nākamās darba kārtības sadaļas. Likumprojekts "Grozījumi likumā "Par namīpašumu atdošanu likumīgajiem īpašniekiem"", trešais lasījums. Kristiāna Lībane Juridiskās komisijas vārdā - frakcijas "Latvijas ceļš" deputāte.

K.Lībane (frakcija "Latvijas ceļš").

Cienījamie kolēģi! Pirms mēs sākam izskatīt likumprojektu - priekšlikumus par atsevišķiem pantiem, es gribētu vērst jūsu uzmanību uz to, ka sakarā ar tehnisku kļūdu Juridiskā komisija lūdz jūs dokumentā nr.827 pirmo lapu nomainīt ar jums papildus izsniegto dokumentu nr.827-a un tātad, izskatot šos grozījumus nosaukumā un 2.pantā, vadīties pēc dokumenta nr. 827-a.

Sēdes vadītāja. Mirklīti pagaidiet, Lībanes kundze, tagad lai sameklē, un tad mēs turpināsim.

K.Lībane. Tā ir pavisam neliela tehniska lieta. Būtību jūs sapratīsit arī pēc dokumenta nr. 827, bet precīzāk būs, protams, ja jūs vadīsities pēc dokumenta nr.827-a.

Sēdes vadītāja. Lībanes kundze, es ļoti atvainojos, kad šis papildinājums tika izdalīts? Vai deputāti ir atraduši?

K.Lībane. Pagājušajā nedēļā pirms...

Sēdes vadītāja. Es runāju par dokumentu nr. 827-a. Vai deputāti ir atraduši šo dokumentu? Ir atrasts. Varam turpināt darbu. Paldies.

K.Lībane. Un otra lieta, par ko es gribu jūs brīdināt, ir tā, ka likumprojektā kā priekšlikums ir iekļauts deputātu Ozoliņa, Jurdža, Grīga, Baloža un Grīnblata Saeimas kārtības ruļļa 79.panta kārtībā iesniegtais likumprojekts "Grozījums likumā "Par namīpašumu atdošanu likumīgajiem īpašniekiem"". Tas tika darīts ar autoru piekrišanu, komisijai un autoriem savstarpēji vienojoties.

Tagad mēs varētu pāriet pie konkrētajiem priekšlikumiem. Juridiskā komisija ierosina redakcionāli precizēt likumprojekta ievaddaļu, kurā tiek izdarīts nevis viens grozījums likumā "Par namīpašumu atdošanu likumīgajiem īpašniekiem", bet vairāki grozījumi.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu pret redakcionālajiem precizējumiem nav. Pieņemts.

K.Lībane. Par 2.pantu ir saņemts frakcijas "Tçvzemei un Brīvībai" konceptuāls priekšlikums - papildināt 2.pantu ar jaunu daļu, kurā tiktu paredzēts atjaunot īpašuma tiesības arī juridiskajām personām, ja tām ir atjaunotas īpašuma tiesības uz zemes gabalu, uz kura atrodas tām līdz atsavināšanai piederošais namīpašums, un ja likumā paredzētajā kārtībā īpašuma tiesības nav nostiprinātas citai personai. Juridiskā komisija izskatīja šo priekšlikumu un pieņēma lēmumu - neatbalstīt to šādu apsvērumu dēļ.

Pirmkārt un galvenokārt, šis priekšlikums būtu pretrunā ar likuma koncepciju. Šis likums ir spēkā kopš 1991.gada, un tas konceptuāli iedibināja mūsu valstī sistēmu, ka juridiskajām personām īpašumtiesības uz namīpašumiem tiek atjaunotas ar speciāliem, atsevišķiem likumiem.

Otrs arguments, kas mums neļāva atbalstīt šo priekšlikumu, bija tas, ka šajā priekšlikumā nekas nav teikts par pieteikšanās termiņiem. Pie tam šobrīd uz fiziskajām personām attiecinātie pieteikšanās termiņi ir beigušies. Tātad es jūs aicinu piekrist Juridiskās komisijas viedoklim un minēto iemeslu dēļ atstāt spēkā jau esošo praksi, ka juridiskās personas īpašumtiesības uz namīpašumiem atgūst uz speciāla likuma pamata.

Sēdes vadītāja. Atklājam debates. Guntars Grīnblats - frakcijas "Tçvzemei un Brīvībai" deputāts.

G.Grīnblats (frakcija "Tçvzemei un Brīvībai").

Cienījamais Prezidij! Godātie kolēģi deputāti! Frakcijas "Tçvzemei un Brīvībai" iesniegtie priekšlikumi likuma "Par namīpašumu atdošanu likumīgajiem īpašniekiem" 2.pantā ir labas gribas rīcība, atjaunojot īpašuma tiesības juridiskajām personām. Šis priekšlikums bija iesniegts jau 5.Saeimas laikā, kura toreiz to noraidīja vēl nesakārtotās likumdošanas par sabiedrisko organizāciju atjaunošanu dēļ. Pašreiz ir atjaunotas un sekmīgi darbojas daudzas sabiedriskās organizācijas - Latviešu biedrības dažādās pilsētās, korporācijas, skauti, gaidas, vēl pagasta lauksaimniecības biedrības un citas. Šo sabiedrisko organizāciju namīpašumi joprojām atrodas gan valsts, gan pašvaldību, gan citu juridisko personu valdījumā. Mēs esam liecinieki straujai privatizācijai, šie bijušie sabiedrisko organizāciju īpašumi nokļūst privātpersonu vai juridisko personu īpašumā, tādēļ uzskatām, ka ir pēdējais laiks papildināt likuma 2.pantu ar jaunu daļu šādā redakcijā: "Atbilstoši šā likuma nosacījumiem īpašuma tiesības tiek atjaunotas arī juridiskajām personām, ja tām likumdošanā paredzētajā kārtībā atjaunotas īpašuma tiesības uz zemes gabalu, uz kura atrodas tām līdz atsavināšanai piederošais namīpašums, un ja likumā paredzētajā kārtībā īpašuma tiesības nav nostiprinātas citai personai." Kas gan traucē deputātiem papildināt pantu ar šo ļoti loģisko teksta redakciju, it īpaši, ja īpašuma tiesības uz zemes gabalu jau ir atjaunotas. Sabiedriskās organizācijas tās atjauno tikai ar Tieslietu ministrijas piekrišanu, un viņu juridisko pēctecību apstiprina tiesa. Ja īpašuma tiesības ir, tad kāpēc būtu jāaptur šo organizāciju, biedrību - amatnieku, mākslinieku, lauksaimnieku, mežkopju, skolotāju - iespēja atgriezties savā namīpašumā? Lūdzu balsot un atbalstīt 2.panta šo jaunās daļas redakciju. Paldies.

Sēdes vadītāja. Jānis Lagzdiņš - frakcijas "Latvijas ceļš" deputāts.

J.Lagzdiņš (frakcija "Latvijas ceļš").

Godātie kolēģi deputāti! Jautājums par to, vai juridiskajām personām būtu atjaunojamas īpašuma tiesības uz tiem objektiem, kas tām piederēja uz 1940.gadu, daudzkārt ir risināts Latvijas parlamentā un izskatīts šajā zālē. Vienmēr ir uzvarējis saprāts, un parlamentāriešu vairākums ir nobalsojis pret šo priekšlikumu, kurš būtībā paver iespējas dažādiem avantūristiem. Gluži vienkārši: pašķirstiet vecos laikrakstus un žurnālus, aizejiet uz arhīvu un noskaidrojiet, kurām juridiskajām personām ir piederējuši ievērojami nekustamie īpašumi, tajā skaitā namīpašumi. Ir atjaunoti, reģistrēti Tieslietu ministrijā statūti, tikpat skaisti un tikpat labi kā savulaik, kas bija reģistrēti Sabiedrisko lietu ministrijā pirms 1940.gada. Aizejiet uz tiesu! Varbūt var sameklēt kādu gados pavecāku šīs biedrības vai organizācijas biedru, kurš varbūt arī īsti neatceras, ko viņš ir darījis šajā organizācijā līdz 1940.gadam, bet kuram ir saglabājusies kāda apliecība, un tiesa ļoti labprāt šādos gadījumos konstatē tiesību pārmantošanas faktu, un tad šie "veiklie" zēni, kuru ir trīs vai desmit, vai varbūt pat mazāk, iegūst šos nekustamos īpašumus, kuros daudzviet ir izvietotas skolas, veselības iestādes un citas kultūras iestādes. Un tādējādi faktiski šos īpašumus iegūst personas, kurām nav bijuši nekādi sakari ar šo pirmskara biedrību, un līdz ar to faktiski šie īpašumi tiek izmantoti savtīgos nolūkos.

Jāsaka, ka tad, kad mēs atjaunojām īpašuma tiesības reliģiskajām organizācijām, mēs to darījām tikai tādēļ, ka šīs reliģiskās organizācijas bija darbojušās gan vācu okupācijas laikā, gan Baigajā gadā, gan arī piecdesmit pēdējos okupācijas gadus. Tās patiešām ar savu darbību bija pierādījušas, ka viņas ir cienīgas iegūt šos īpašumus, kas piederēja viņām līdz 1940.gadam. Atbalstot šo priekšlikumu, mēs atbalstīsim avantūristus, kas radīs ļoti smagas sekas gan pašvaldībām, gan valstij.

Sēdes vadītāja. Ilmārs Bišers - Demokrātiskās partijas Saimnieks frakcijas deputāts.

I.Bišers (Demokrātiskās partijas Saimnieks frakcija).

Cienījamie kolēģi! Es neesmu šī priekšlikuma autors, tā ir cita frakcija, citi cilvēki, bet es tomēr gribu to atbalstīt. Man bija ļoti nepatīkami klausīties mana kolēģa Lagzdiņa, kuru es ļoti cienu, runu, kas bija pilna ar apgalvojumiem un smagām apsūdzībām sabiedriskajām organizācijām, nenosaucot nevienu konkrētu pamatojumu. Es domāju, ka šajā gadījumā situācija ir izveidojusies tiešām nepareiza, jo līdz šim tomēr nav izlemts, kā rīkoties ar sabiedriskajām organizācijām.

Tad, kad pieņēma likumu "Par sabiedriskajām organizācijām", vēl tajā laikā pastāvošā Augstākā padome uzdeva Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijai, kuras priekšsēdētājs bija Lagzdiņa kungs, sagatavot priekšlikumus par kārtību, kā atgriezt atpakaļ sabiedriskajām organizācijām īpašumus. Taču līdz šai dienai šāds likumprojekts nav izstrādāts. Un tad rodas problēmas. Ja jūs izlasīsit likumu "Par namīpašumu atdošanu likumīgajiem īpašniekiem", tad redzēsit, ka tur neviens vārds nav teikts, ka tas neattiektos uz sabiedriskajām organizācijām un uz juridiskajām personām. Bet diemžēl šādi tulkojumi, kas te izskan, padara šo jautājumu par sarežģītu mīklu.

Lagzdiņa kungs runāja, viņš uzstājās pret to, lai atsevišķi avantūristi nesaņemtu skolas un neaiznestu... Jā, varbūt tādi gadījumi arī ir, bet es nedomāju, ka tiesa katrā gadījumā pie mums atbalsta tikai avantūristus. Tomēr ir arī pretēja situācija. Piemēram, Igauņu biedrībai piederēja māja, kur bija igauņu skola un kur atradās igauņu kultūras centrs, un arī šodien tur atrodas Igauņu biedrība un igauņu skola, bet jau šobrīd ir bažas, ka pašvaldība, kuras bilancē ir nonākusi šī māja, var šo māju pārdot kaut kādai privātfirmai, kā rezultātā šī igauņu skola atradīsies "uz ielas". Es domāju, ka mums vajadzētu uzticēties tiesai, lai tiesa tiešām pārbaudītu, vai šie cilvēki ir avantūristi vai nav. Vai viņiem tiešām ir kaut kāda pēctecība saistībā ar šo organizāciju, vai tā ir tiešām šīs organizācijas mantiniece, kurai 1940.gadā tika atsavināti šie īpašumi. Un līdz ar to tad arī taisnīgi izlems. Jo, ja nav pieņemts likums, tad citu iespēju es šodien neredzu, kā izlemt šo jautājumu,- tikai caur tiesu. Tāpēc es atbalstu šo labojumu.

Sēdes vadītājs. Aigars Jirgens - frakcijas "Tçvzemei un Brīvībai" deputāts.

A.Jirgens (frakcija "Tçvzemei un Brīvībai").

Cienījamais sēdes vadītāj! Godājamie deputāti! Es aicinu tomēr rūpīgi izlasīt šo priekšlikumu, jo šajā priekšlikumā nebūt nav runa par to, ka īpašuma tiesības uz namiem tiktu atjaunotas jebkurai juridiskajai personai vai, kā šeit izteicās Lagzdiņa kungs, avantūristiem. Šeit ir runa tikai par tām juridiskajām personām, kuras ne tikvien ir reģistrējušās Tieslietu ministrijā un kurām tiesa ir atzinusi šo pārmantojamību, bet šīm juridiskajām personām jau ir atjaunotas īpašuma tiesības uz zemi. Un, ja tām ir atjaunotas īpašuma tiesības uz zemi, tad nav nekādas loģikas, kāpēc šīm personām nevarētu atjaunot īpašuma tiesības uz namiem, kas atrodas uz šīs zemes.

Turklāt šeit ir vēl viens papildu nosacījums: "...ja likumā paredzētajā kārtībā īpašuma tiesības uz attiecīgo namīpašumu nav nostiprinātas citai personai". Tāpēc es arī aicinu tomēr atbalstīt šo mūsu frakcijas ierosinājumu.

Sēdes vadītājs. Dzintars Ābiķis - frakcijas "Latvijas ceļš" deputāts.

Dz.Ābiķis (frakcija "Latvijas ceļš").

Augsti godātais priekšsēdētāj! Cienījamie kolēģi! Es gribu visiem klātesošajiem deputātiem atgādināt, ka šī problēma ne tuvu nav jauna problēma, ka jau Augstākās padomes darbības laikā Kultūras, izglītības un zinātnes komisija ļoti, ļoti daudz un plaši diskutēja par šo jautājumu. Šobrīd likumdošanā izdarīts viens izņēmums attiecībā uz sabiedriskajām organizācijām - tas ir attiecībā uz reliģiskajām organizācijām. Un mēs redzam, ka, protams, esam labu pretimnākošu tiesību aktu īstenojuši, bet tajā pašā laikā jau šīm organizācijām ir diezgan daudz problēmu, jo faktiski visādi avantūristi un viltvārži... es nelietošu tālāk citus epitetus... veikli apmuļķo varbūt šos dažus vecos cilvēkus, kas nu ir palikuši kā pārmantotāji, tāpēc situācija atsevišķās vietās ir diezgan bēdīga. Bet attiecībā uz reliģiskajām organizācijām mēs par šādu soli esam izšķīrušies, un, kas ir izdarīts, - tas izdarīts, un varbūt tas ir labi.

Acīmredzot mēs izdarīsim vēl vienu šādu soli attiecībā uz studentu korporācijām, jo tur šo pārmantojamību var diezgan labi konstatēt, ņemot vērā, ka praktiski visas šīs korporācijas ir turpinājušas savu darbību trimdā. Līdz ar to šī pārmantojamības ķēdīte faktiski stiepjas cauri visiem šiem 50 okupācijas gadiem, būdama nepārtraukta.

Bet tanī pašā laikā es vēlreiz atgādinu, ka mēs ļoti daudz, gari un plaši par šo jautājumu diskutējām jau Augstākās padomes laikā, it īpaši mūsu komisijā, un mēs meklējām arī statistikas datus, cik tad īsti Latvijas laikā ir bijis šādu organizāciju, cik liela ir iespējamība, ka ir saglabājusies kaut kāda pēctecība. Un jāsaka atklāti, ka šo organizāciju skaits ir neiedomājami liels. Ja mana atmiņa neviļ, tādu to ir vairāk nekā 500... vai vēl vairāk bija. Atsevišķām mazākumtautībām, pat daudzām mazākumtautībām, piemēram, ebrejiem un vāciešiem šādu sabiedrisko organizāciju skaits sniedzās daudzos desmitos. Un līdz to šis it kā jaukais priekšlikums, kurā mēs nākam pretim šīm sabiedriskajām organizācijām, var ieviest milzīgu haosu Latvijā, jo iedomājieties: šobrīd lielākoties, kā jau te izskanēja no tribīnes, šo ļoti dažādo sabiedrisko organizāciju bijušajos īpašumos ir kultūras un izglītības iestādes, pamatā kultūras un izglītības iestādes. Arī citas - veselības aizsardzības iestādes un tā tālāk. Un šo pārmantojamību pierādīt ir ārkārtīgi sarežģīti. Un šo organizāciju skaits, es saku, bija ārkārtīgi liels, mēs ļoti plaši diskutējām un nonācām pie secinājuma, ka nebūtu prātīgi izdarīt šādu labojumu, jo tas ieviesīs milzīgu haosu mūsu dzīvē. Tās sekas būs jūtamas gadiem uz priekšu, un viņas ir nepārredzamas. Es aicinu tomēr šo it kā jauko priekšlikumu tomēr neatbalstīt. Paldies.

Sēdes vadītājs. Leonards Stašs - Tautas saskaņas partijas frakcijas deputāts.

L.Stašs (Tautas saskaņas partijas frakcija).

Es labi atceros, ka pagājušajā Saeimā, kad tika izskatīts jautājums par Leļļu teātra atdošanu it kā tā likumīgajiem īpašniekiem, kas visu laiku ir dzīvojuši ārzemēs... Es toreiz biju Izglītības, kultūras un zinātnes komisijā, un toreiz Dainis Stalts pateica... Jā, bija atnācis uz šo sēdi arī šā teātra direktors, kurš pierādīja, ka pa šo laiku - 50 okupācijas gados šis Leļļu teātris ir pārbūvēts, rekonstruēts un paplašināts, ieliekot tajā apmēram šodien viņa sākotnējo vērtību, kas bija. No tiem laikiem bija palikuši 20%. 80% jau bija nevis iepriekšējiem īpašniekiem, bet nākamajai valdībai - padomju varai, ja mēs tā varam teikt. Par 80% palielināja. Un izrādās, ka šim Leļļu teātrim bija aptuveni astoņi īpašnieki atradušies. Tie bija jau īpašnieku pēcteči. Tad es teicu, ka vajag... ka nevar atdot atpakaļ šo Leļļu teātri, jo tas ir vajadzīgs mūsu bērniem. Viņiem ir jāiet un jāskatās izrādes un tā tālāk. Un, ja Rīga paliek bez Leļļu teātra, tad tā izskatīsies jau pavisam citāda. Bērnu audzināšana un tā tālāk. Un šie 20%, ja tie vēl ir saglabājušies, tie ir jākompensē tiem cilvēkiem, kuriem tie piederēja - tiem astoņiem pēcnācējiem, cik es atceros. Un tad Dainis Stalts, mūsējais folklorists, man pateica tā: "Tu esi komunistu atvase, tu zini tikai ņemt un negribi dot!" Es saprotu, ka lai arī kas es būtu - vai es esmu komunistu atvase, komunistiski vai kā citādi audzināts, bet es tomēr esmu cilvēks un saprotu, ka ir jāatdod tas, kas pieder cilvēkam, bet nevar atdot to, kas viņam nepieder.

Taču mēs pašreiz apspriežam šo projektu, šo priekšlikumu - atdot visu. Un es pilnīgi pareizi uzturu spēkā Lagzdiņa kunga priekšlikumu, ka nevar tā būt - 50 gados jau sen ir izputējušas visas šīs sabiedriskās organizācijas, viņas nav darbojušās - vai nu viņas ir represētas, vai arī dabiskā nāvē tie biedri ir miruši, tas nav tik svarīgi. Bet viņu šodien nav! Un principā nekāda pēctecība nevar būt, jo viņas nedarbojas. Izņemot reliģiskās organizācijas, kuras tiešām visu laiku darbojās - gandrīz pagrīdē, bet tomēr darbojās. Un viņām ir jāatdod, bet šiem cilvēkiem... Tik tiešām tie pamatā ir avantūristi, un nevar tautas mantu tā izdāļāt.

Tagad Jirgens uzstājas un saka: "Ja nu reiz atdeva zemi, tad kāpēc nevar atdot tās ēkas?" Es saprotu, ka zemi var atdot. Zeme ir mūžīga. Zeme pastāv un pastāvēs vēl simtiem un tūkstošiem gadu. Viņa nemainās, bet ēkas un nekustamo īpašumu ēd laikazobs, un praktiski pēc 150 gadiem, ja to nebūtu kāds kopis, uzturējis, remontējis un tā tālāk, jau sen nebūtu šī nekustamā īpašuma. Nebūtu šī nekustamā īpašuma!

Es vēl saprotu, ka zemi varētu varbūt atdot, ja ir tieši pierādījumi, ka ir pārmantots, lai gan es uzskatu, ka nav nekāda pārmantojuma, jo tie cilvēki jau sen ir miruši, bijuši emigrācijā, un viņu bērni vai mazbērni nav neko darījuši šinī lietā un nav nekādu darbu veikuši šo sabiedrisko organizāciju labā. Zeme ir zeme, bet nekustamā īpašuma, būvju, bez šaubām, 50 gadu laikā sen jau nebūtu. Un arī šodien viņas tiek uzturētas. Ja viņas tādas ir, tad viņas tiek remontētas, viņas varbūt ir pilnīgi labā kārtībā. Tur ir ielikta tautas nauda, cilvēku nauda, mūsējā nauda vai pūles, bet tagad esiet tik laipni un atdodiet mums, jo mums pieder zeme. Es uzskatu, ka tas ir pilnīgi noraidāms priekšlikums, un mēs nevaram par viņu balsot.

Sēdes vadītājs. Anna Seile - LNNK un LZP frakcijas deputāte.

A.Seile (LNNK un LZP frakcija).

Cienījamais sēdes vadītāj! Augsti godātie deputāti! Man liekas, ka mēs esam iegrimuši diezgan neauglīgā strīdā, un tāpēc es jums gribētu nolasīt citātu no likuma par zemes reformu pilsētās, kur skaidri un gaiši ir pateikta šī nostādne, kam var un kam nevar atjaunot īpašuma tiesības uz zemi. Šis loks ir ārkārtīgi mazs, tātad citēju: "Zemes īpašuma tiesības tiek atjaunotas juridiskajām personām - bijušajām zemes īpašniecēm uz zemes gabaliem, kas tām piederēja 1940.gada 21.jūlijā, ja likumā noteiktajā kārtībā tiesa konstatē pārmantošanas faktu." Ðajā likumā mums nevajadzētu iestrādāt neko citu par namīpašumu atdošanu. Tātad, ja pārmantošanas fakts ir konstatēts, ja zemes gabals ir atgūts, tad viss ir kārtībā. Šī juridiskā persona šo zemi var dabūt.

Likumā par lauku zemes īpašumiem šādas problēmas vispār nepastāv, jo tur praktiski ir tā - kam pieder namīpašums, tam arī ir tiesības zem viņa iegūt zemi, ja viņš likumā noteiktajā laikā šo zemi ir pieprasījis. Tātad ne korporācijām, kuras ir iesniegušas tiesā prasību par sava īpašuma tiesību pārmantošanu, ne kādai citai sabiedriskajai organizācijai, kurai ar tiesas lēmumu šīs tiesības ir atjaunotas, nav problēmu iegūt zemes gabalu un līdz ar to arī namīpašumu, kas uz šīs zemes atrodas. Bet tie būs reti izņēmuma gadījumi.

Bet, ja mēs nobalsosim tādā redakcijā, kā tieši ir iesniegusi frakcija "Tçvemei un Brīvībai", tad mēs varam atjaunot īpašuma tiesības visiem, kuri pieteikušies arī pēc noteiktā termiņa, nevis šī - 1994.gadā noteiktā pieprasījumu iesniegšanas termiņa. Un tad ar visādām organizācijām, bijušajām partijām, kādas bija pirmskara laikā līdz 1940.gadam, šis loks jau daudzkārt ir par plašu. Es domāju, ka mūsu tiesas šo procedūru objektīvi izvērtē. Un īstenībā, manā izpratnē, salīdzinot visus šos likumus, Juridiskās komisijas priekšlikums ir kompromiss. Viņš zināmā mērā jau ir iestrādājis šo frakcijas "Tçvzemei un Brīvībai" priekšlikumu, ir precizējis un arī reglamentējis viņu atbilstoši citiem likumiem, to skaitā zemes reformas likumiem. Es iesaku atbalstīt komisijas priekšlikumu. Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītājs. Aivars Endziņš - frakcijas "Latvijas ceļš" deputāts.

A.Endziņš (frakcija "Latvijas ceļš").

Cienījamo priekšsēdētāj! Cienījamie kolēģi! Daudzējādā ziņā jau Seiles kundze pateica to, ko es gribēju pateikt. Jo tik tiešām mēs līdz šim esam izmantojuši to praksi, ka, ja ir runa par juridiskajām personām, tad šeit ir jābūt jau īpašam, speciālam likumam. Nobalsojot šādu frakcijas "Tçvzemei un Brīvībai" priekšlikumu, es atvainojos, mēs faktiski taisām jaunu "revolūciju" šajā te sfērā. Man liekas, ka tas ir jāapzinās. Un šādi mēģinājumi jau ir bijuši. Mēs esam skaidri un gaiši atjaunojuši īpašuma tiesības reliģiskajām organizācijām, kur ir bijusi šī te pārmantojamība. Viss tas tiek skatīts caur šo te pārmantojamību, un pat tādā gadījumā... Šeit sēž Universitātes rektors Zaķa kungs. Man liekas, ka viņš varētu sniegt sīkāku informāciju, cik organizācijas, baptistu organizācijas, pretendēja uz Lāčplēša ielas 117.namu, kur visu laiku bija Universitātes sporta zāle. Tās cīnījās, karoja savā starpā, lai pierādītu savu pēctecību.

Un tāpēc es nepiekrītu nekādā gadījumā Bišera kunga viedoklim tik tiešām par šādu atbalstu frakcijas "Tçvzemei un Brīvībai" priekšlikumam. Līdz ar to mēs paveram durvis vaļā, dodam visplašāko iespēju dažāda veida avantūristiem mēģināt izmantot likumus, lai varētu piesavināties īpašumu. Nevis atgūt īpašumu, bet piesavināties. Tātad "apvest ap stūri" un apmuļķot cilvēkus. Man liekas, ka tiesa ir pati kompetentākā iestāde, kura ar šiem pierādījumiem un faktiem par pēctecību var risināt šīs lietas.

Ābiķa kungs šeit jau pieskārās akadēmisko mūža organizāciju īpašuma tiesībām. Tas arī notiek caur šo pārmantojamību, kur atkal var pierādīt šo pēctecību. Un, kā jūs zināt, ir iesniegts likumprojekts, pie kura arī Juridiskā komisija strādā, bet šādā veidā, it sevišķi vēl šajā likumā par namīpašumu atdošanu to likumīgajiem īpašniekiem ierakstīt iekšā abstrakti, runāt vispār par īpašumu kā tādu... Man liekas, ka mēs nonākam arī pretrunā ar Civillikuma 3.pantu, kas skaidri un gaiši arī pasaka, ka jebkurš darījums ir jāvērtē no tā tiesību akta viedokļa, kāds bija spēkā darījuma noslēgšanas brīdī. Bet šeit mēs gribam to apstrīdēt. Paldies. Es aicinātu atbalstīt Juridiskās komisijas redakciju, bet neatbalstīt frakcijas "Tçvzemei un Brīvībai" izvirzīto priekšlikumu. Paldies.

Sēdes vadītāja. Jānis Lagzdiņš - "Latvijas ceļa" frakcijas deputāts. Otro reizi.

J.Lagzdiņš (frakcija "Latvijas ceļš").

Godātie kolēģi! Tātad, ja mēs atbalstītu frakcijas "Tçvzemei un Brīvībai" iesniegto šā panta redakciju, situācija būtu tāda, ka patiešām juridiskās personas, kuras beigu beigās gribētu iegūt īpašumā attiecīgo namu, vispirms atjaunotu zemes likumdošanā noteiktajā kārtībā īpašuma tiesības uz zemi un pēc tam, gluži loģiski, balstoties uz šo labojumu, atjaunotu arī īpašuma tiesības uz namu. Vienkārši šī īpašuma tiesību atjaunošana būtu divās stadijās, mazliet apgrūtināta, bet beigu beigās rezultāts būtu tāds pats.

Bet es, godātie kolēģi, gribētu informēt, ko sevī ietver šis priekšlikums. Tātad 1940. gadā okupācijas brīdī Latvijā darbojās vairāk nekā 5500 dažādu biedrību, kas bija reģistrētas. Darbojās apmēram 7000 dažādas uzņēmējsabiedrības dažādās formās, akciju sabiedrības, komanditsabiedrības, paju sabiedrības un cita veida uzņēmējsabiedrības, arī tās ir juridiskās personas. Darbojās arī dažādas pusvalstiskas organizācijas, piemēram, kameras, un ir zināms, ka ir atjaunotas vairākas kameras, un atjaunošanas pamatmērķis ir bijis galu galā atgūt šos īpašumus, un to arī mēs esam savā laikā parlamentā konstatējuši. Piemēram, Lauksaimniecības kamera tika atjaunota ar šādu mērķi savulaik, un tikai pēdējā brīdī mēs šo lietu nobremzējām. Kādu ceļu vajadzētu, godātie kolēģi, iet? Jāiet ir tāds ceļš, kādu parlaments ir gājis līdz šim, - izvērtējot, vai ir atjaunojamas īpašuma tiesības uz tiem īpašumiem, kas piederēja konkrētam sabiedrisko organizāciju vai juridisko personu veidam, piemēram, reliģiskām organizācijām, studentu korporācijām. "Sarkanajam Krustam" Ministru kabinets ļoti pamatoti ir atdevis īpašumus. Tādēļ, godātie kolēģi, es arī aicinu atbalstīt Juridiskās komisijas priekšlikumu, jo tas pieņemšanas gadījumā ļautu sakārtot īpašuma tiesības tām juridiskajām personām, kuras izmantoja savulaik deputāta Leonīda Alkšņa iesniegto, manuprāt, absurdo priekšlikumu Pilsētas zemes likumā, kas dod tiesības atjaunot īpašuma tiesības uz zemi. Šobrīd Latvijā šādu organizāciju un šādu juridisko personu ir apmēram 60 vai 70. Tādēļ, atbalstot Juridiskās komisijas priekšlikumu, mēs nekādu lielu ļaunumu mūsu valstij nenodarītu, bet vienkārši ļautu sakārtot šos īpašuma tiesību jautājumus. Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītāja. Valdis Krisbergs - Demokrātiskās partijas Saimnieks frakcijas deputāts.

V.Krisbergs (Demokrātiskās partijas Saimnieks frakcija).

Godājamā Saeimas priekšsēdētāja! Kolēģi! Endziņa kungs un Lagzdiņa kungs ļoti precīzi izklāstīja visas juridiskās nianses. Es arī atbalstu, ka mums vajadzētu balsot par Juridiskās komisijas priekšlikumu. Un kāpēc?

Šajā sakarā es gribētu parunāt tā no loģikas viedokļa. Kāpēc mēs atdodam īpašumus reliģiskām organizācijām? Atklāti sakot, mani Lagzdiņa kungs vakar daļēji pārliecināja arī par vajadzību atdot īpašumus mūža akadēmiskajām organizācijām, un pareizi ir rīkojies Ministru kabinets, atdodot "Sarkanajam Krustam" îpašumus. Šīs organizācijas, nu tā, vispārīgi runājot, ir darbojušās visus okupācijas gadus, bez pārtraukuma. Jā, reliģiskās organizācijas bija puspagrīdes apstākļos, studentu korporācijas darbojās ārpus Latvijas teritorijas, un tomēr bija arī Latvijas teritorijā saieti. Man ir diezgan labi sakari ar dažām studentu korporācijām. Zinu konkrēti. "Sarkanais Krusts". Šķiet, ka diemžēl pēdējo gadu laikā "Sarkanais Krusts" arvien mazāk un mazāk tiek atbalstīts no valsts puses. Tā tas nebija pat okupācijas laikā.

Pilnīgi pareizi mēs esam uztvēruši domu, ka šobrīd gribētu atjaunoties simtiem un tūkstošiem juridisko personu, kurām ir piederējuši īpašumi. Bet kādā sakarībā? Piecdesmit gadus aizmukuši no saviem īpašumiem. Sauksim to tā. Kāpēc tādā gadījumā nav agrāk atjaunojušies? Šobrīd, zinot, ka šāds likumprojekts tiks apspriests Saeimā, notiek ļoti intensīva dažādu organizāciju atdzimšana. Un pie kā tas noved? Došu konkrētus piemērus. Mēs visi ļoti labi atceramies, kāds milzīgs strīds bija ap "Mâmuļu" - Latviešu biedrības namu. Zemessardzei, policijai, armijai vajadzēja iejaukties. Es negribu runāt arī par tām visām organizācijām, kuras jau ir saņēmušas savus īpašumus. Un es piekrītu Lagzdiņa kungam. Avantūrisms lielā mērā valda šeit.

Par reliģiskajām organizācijām. Kā bijušais Rīgas domnieks pieminēšu tikai vienu - Rīgas Pareizticīgo baznīcu, kura atguva katedrāli. Šobrīd tas ir lielākais mafijas perēklis, ar kuru visa Rīgas Dome netika galā un pat cienījamais kareivīgais Dobeļa kungs nevarēja no turienes izdzīt mašīnu mazgātājus.

Tas pats notika Merķeļa ielā 3: Pareizticīgo baznīca atdeva savu valdījumu lombardam "Marģerts". Atcerieties Bībeli! Par templi un naudas mijējiem. Bet tajā pašā katedrālē vislielākie, netīrākie "melnās" naudas darījumi notiek - un arī naudas mīšana.

Brīvības ielas un Dzirnavu ielas stūrī bija lielisks antikvariāts. Tagad tur ir ierindas elektronikas preču veikals. Baznīcas valdījumā esošajā mājā. Toties Latvijas kultūras, varētu teikt, piemineklis, ko visā Eiropā zināja ar šo adresi - Brīvības ielas un Dzirnavu ielas stūris - , tagad atrodas kaut kur Vecrīgā mazās telpiņās un nīkst ārā.

Bruņinieku iela 51. Dzīvojamā māja. Iedzīvotājiem pārmērīgas īres maksas. Apakšā lieliskā vietā stāv brīvas nedzīvojamās telpas - 25 lati par kvadrātmetru. Tādas cenas vispār Rīgā neeksistē. Bet Pareizticīgo baznīca uzliek šādu taksi. Šādus piemērus varētu minēt vēl daudzus, arī par citiem objektiem.

Tāpēc es aicinu savus kolēģus - atdosim (jeb, pareizāk sakot, jau esam gandrīz atdevuši) tiem, kuriem pienākas - baznīcai, studentu korporācijām, "Sarkanajam Krustam" - , un pavilksim apakšā svītru. Jo tik tiešām tā ir otra "revolūcija" un bezjēdzīga "revolūcija". Savā laikā, ar Danosa kungu Liberālajā partijā strīdoties, es proponēju, ka privātīpašumu vajag atdot tikai īpašniekam, nevis viņa mantiniekam "septītajā ķēves augumā", kurš ieliek pārvaldnieku, un rodas strīds starp lietotāju, īpašnieku, apsaimniekotāju, naudas ieguldītāju un tā tālāk. Labi, lai būtu! Privātīpašums ir svēta lieta. Svēta lieta ir arī mantošanas tiesības, bet šķiet, ka ir ļoti viegli pierādīt, kurš ir bijis "tçvs" un kurš ir šodien "dçls" - mantinieks. Ļoti apšaubāmi, vai Kaķu audzētāju biedrība, kas bija tā dēvētajā Latvijas laikā, ir "mâte" vai "tçvs" tai Dzīvnieku aizsardzības biedrībai, kas pēkšņi atjaunojās šodien, neatkarīgajā Latvijā. Bet viņa atjaunojās un noteikti arī gribēs pretendēt uz kaut kādiem īpašumiem.

Aicinu atbalstīt Juridiskās komisijas lēmumu. Paldies.

Sēdes vadītāja. Pauls Putniņš - LZS, KDS un LDP frakcijas deputāts.

P.Putniņš (LZS, KDS un LDP frakcija).

Cienītā Saeimas priekšsēdētāja! Godātie kolēģi! Šis "tçvzemiešu" piedāvājums savā būtībā optimāli korekts no juridiskā viedokļa un reālās situācijas sabiedrībā, tā ir milzīga plaisa. Ja mēs pieņemam "tçvzemiešu" priekšlikumu, tā patiesi izrādīsies liela traģēdija - vismaz kultūras un izglītības laukā. Un tāpēc es lūdzu "tçvzemiešus" uzņemt ar izpratni manu aicinājumu noraidīt viņu priekšlikumu un pieņemt Juridiskās komisijas priekšlikumu. Paldies.

Sēdes vadītāja. Juris Sinka - "Tçvzemei un Brīvībai" frakcijas deputāts.

J.Sinka (frakcija "Tçvzemei un Brīvībai").

Cienītā priekšsēdes kundze! Dāmas un kungi! Vēlreiz atgādinu to, ko jau teica Grīnblata kungs, - ka šajā gadījumā zeme jau ir likumīgā kārtā atdota un tas viss ir nostiprināts ar tiesu. Tā ka runāt par kaut kādiem bandītiem, par kaut kādām fiktīvām personām, kas te grib iedzīvoties, ir ārkārtīgs cinisms. Es domāju, ka ārkārtīgs, ļoti liels cinisms skanēja arī Staša kunga un nupat Krisberga kunga runās. Piecdesmit gadi... Jā, ko tad šie ir darījuši tajos piecdesmit gados? Ja viņi vēl būtu mēģinājuši daudzos gadījumos kaut ko darīt... Un ir vairākas tādas organizācijas, kas tikpat kā... kurām nebija iespējams darboties pagrīdē, tās visas būtu sen jau caur "stūra māju" nokļuvušas vai nu "uz ātrāko" viņpasaulē, vai Sibīrijā un Gulagā. Tas ir augstākā mērā cinisms tā teikt - ko tad viņi tur darīja tajos piecdesmit gados... nu kaut kur tur kaut kādi... Ir vairākas organizācijas... Bija pieminēts "Sarkanais Krusts", bija arī Latvijas jaunatnes "Sarkanais Krusts", piemēram. Bija skauti un gaidas, aizsargi, "Turība" un tā tālāk. Ir vairāki gadījumi. Tāpat Tirdzniecības un rūpniecības kamerai, kā es zinu... es nezinu, kā tas tieši viņu gadījumā ir nokārtots, bet viņiem bija nams, kas vēl tagad stāv Krišjāņa Valdemāra ielā. Bet tas ir augstākā mērā cinisms. Es nebrīnos, ka mēs nevaram pieņemt kaut ko par okupācijas fakta konstatāciju un tā tālāk. Par pagātnes kaut kādu pārvarēšanu... Tas viss te parādās, vai ne, - ko tie tur darīja tajos piecdesmit gados... Te kaut kas senils parādījies, un tad nu viņu izmanto un bandītiem iedos īpašumus... Tas ir augstākā mērā cinisms. Es domāju, ka šajā gadījumā te ir pavisam skaidra lieta, ir ar tiesu jau noskaidrots: ja zeme tev pieder, kāpēc lai tas nams nepiederētu, un kāpēc lai nerestaurētu kādu mūsu Latvijas brīvvalsts laikā pastāvošo organizāciju? Paldies.

Sēdes vadītāja. Debatēs pieteikušos deputātu vairāk nav. Vārds komisijai.

K.Lībane. Cienījamie kolēģi! Neatkārtošu visu jau iepriekš teikto un manis šīs diskusijas sākumā teikto, es tikai gribu vēlreiz vērst jūsu uzmanību uz tiem diviem pašiem galvenajiem argumentiem, kas neļauj Juridiskajai komisijai atbalstīt šo priekšlikumu.

Pirmais ir tas, ka šis likums 1991. gadā noteica un vēl līdz šim nosaka termiņus, kuros personām ir jāpiesakās uz īpašuma tiesību atjaunošanu attiecībā uz namīpašumiem. Šie termiņi ir reāli beigušies. "Tçvzemei un Brīvībai" priekšlikums nesaka ne vārda par šādu termiņu pagarināšanu. Ko tas reāli nozīmē? Tas nozīmē, ka īpašuma reforma šajā valstī būs mūžīga. Manuprāt un arī komisijasprāt, no valstiskā viedokļa mēs to nevaram atļauties.

Otrs galvenais arguments bija tāds. Šeit gan ir atrunāts: ja likumā paredzētajā kārtībā īpašuma tiesības nav nostiprinātas citai personai, - un šādā nozīmē patiešām trešo personu tiesības tas neaizskar, bet šis priekšlikums, šādu priekšlikumu pieņemšana aizskartu trešo personu tiesības citādā nozīmē. Kas notiktu, piemēram, tad, ja nams jau ir pakļauts dzīvokļu privatizācijai? Var būt tāda situācija, un tagad, kad pēc Satversmes 81. panta kārtībā pieņemtajiem noteikumiem dzīvokļu privatizācija ir uzsākusies ļoti strauji, kad dokumenti jau ir iesniegti un tiek formēti un valsts jau ir tērējusi zināmu naudu šim privatizācijas procesam un persona varbūt jau ir iemaksājusi 20 latus par pakalpojumu, bet dzīvokļu komisija vēl nav pieņēmusi galīgo lēmumu, - šādā gadījumā viss process pārtrūktu, valsts naudas tērēšana būtu bezjēdzīga un persona dzīvokli privatizēt nevarētu, lai gan viņai līdz šim bija likumīgas tiesības un viņa jau visus iesniegumus būtu iesniegusi. Tas ir tikai viens no piemēriem, kādā veidā trešo personu tiesības tiktu aizskartas.

Tas man ir viss, tik daudz par to, kas neizskanēja iepriekšējo runātāju runās, un komisijas vārdā es aicinu jūs neatbalstīt šo priekšlikumu.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Lūdzu deputātus balsot - papildināt 2. pantu ar jaunu daļu šādā redakcijā: "Atbilstoši šī likuma nosacījumiem īpašuma tiesības tiek atjaunotas..." - tālāk kā tekstā, kas jums ir sniegts tabulā. Frakcijas "Tçvzemei un Brīvībai" priekšlikums. Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu deputātus balsot par frakcijas "Tçvzemei un Brīvībai" priekšlikumu! Lūdzu rezultātu! Par - 23, pret - 25, atturas - 6. Priekšlikums nav pieņemts.

K.Lībane. Nākamais priekšlikums ir saņemts par 5. pantu...

Sēdes vadītāja. Lībanes kundze, mēs abas divas laikam atgādināsim deputātiem, ka mēs tagad atgriežamies pie dokumenta nr. 827, jā?

K.Lībane. Jā, liels paldies, priekšsēdētājas kundze. Tā tiešām ir. Un bez tam otra lieta, ko es gribu atgādināt, ir tā, ka pašlaik mēs esam nonākuši pie tā priekšlikuma, kas ir priekšlikuma veidā iekļauts deputātu Ozoliņa, Jurdža, Grīga, Baloža un Grīnblata iesniegtais likumprojekts, un tas ir noticis ar viņu piekrišanu.

Šā priekšlikuma būtība, kuru Juridiskā komisija neatbalstīja, ir šāda. Manis minētie deputāti ierosina atzīt par nelikumīgu un tiesiskas sekas neizraisošu darbību namīpašumu vai to piederumu apvienošanu vai nodošanu kolhozu valdījumā, vai šādu īpašumu nodošanu citu piespiedu kolektivizācijas rezultātā izveidotu juridisko personu valdījumā, tai skaitā namīpašumu atsavināšanu par labu juridiskajām personām, kas veikta, pamatojoties uz īpašuma tiesības ierobežojošiem normatīvajiem aktiem.

Kādi bija Juridiskās komisijas argumenti, kuru dēļ tā nolēma neatbalstīt šo priekšlikumu? Pirmkārt, cienījamie kolēģi, no juridiskā viedokļa tas ir pārāk plaši formulēts. Jebkuram normatīvajam aktam ir tiesības ierobežojoša funkcija. Katrs tiesības radošs akts ir arī zināmā mērā tiesības ierobežojošs akts. Līdz ar to šādas frāzes iekļaušana nebūtu pieņemama.

Skatot to kontekstā ar citiem likumiem, mēs nonācām pie secinājuma, ka tas radītu pretrunas un problēmas sakarā ar to bijušo kolhozu īpašumu, kas ir privatizēts par pajām vai citādā likumīgā veidā nonācis fizisko personu īpašumā.

Bija arī citi gadījumi, kuriem mēs savās diskusijās pieskārāmies un kuri izraisītu citu personu, to skaitā arī labticīgu, ieguvējtiesību aizskārumu. Komisijas vārdā es lūdzu jūs neatbalstīt šo priekšlikumu. (Starpsauciens no zāles: "Nav nobalsots komisijas...")

Sēdes vadītāja. Lībanes kundze, es ļoti atvainojos, bet deputātu vidū ir radusies pašlaik nesaprašanās, atgriežoties atpakaļ pie 2. panta. Deputāti saka, ka nav nobalsots par komisijas slēdzienu. Bet, lūdzu, kurš no deputātiem lūdza balsot par komisijas izveidoto redakciju? Bija balsojums - vai nu "par", vai "pret" - par frakcijas "Tçvzemei un Brīvībai" priekšlikumu. Lai balsotu par komisijas redakciju, ir jābūt deputātu ierosinājumam. Tāpēc, lūdzu... es nezinu, Lībanes kundze, es nedzirdēju lūgumu balsot par komisijas redakciju.

K.Lībane. Es paskaidrošu. Tas ir tas, kas ir jums izdalītā dokumenta pašā labējā malā. Tātad redakcija, kurā Juridiskā komisija ierosina pieņemt tos likumprojekta pantus, par kuriem ir iesniegti priekšlikumi...

Sēdes vadītāja. Nē, nē, tas ir skaidrs...

K.Lībane. ... ir tā pati redakcija, kas ir otrajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Nē, nē, Lībanes kundze. Viss ir skaidrs. Ir komisijas... Tātad mums ir "Tçvzemei un Brīvībai" priekšlikums ieviest jaunu sadaļu, jūs dodat savu - komisijas - redakciju, bet es nedzirdēju... varbūt es kaut ko neuztvēru, bet es nedzirdēju neviena lūguma balsot pēc tam par komisijas izstrādāto redakciju. (No zāles deputāts A.Endziņš: "Tas ir otrajā lasījumā nobalsots...") Endziņa kungs, runājiet no tribīnes, lai dzird visi!

Aivars Endziņš - "Latvijas ceļa" frakcijas deputāts.

A.Endziņš (frakcija "Latvijas ceļš").

Cienījamā priekšsēdētāja! Cienījamie kolēģi! Juridiskā komisija pēc otrā lasījuma nav izdarījusi izmaiņas šajā redakcijā. Tā ir otrajā lasījumā nobalsotā variācija. Mēs nobalsojām... neatbalstījām frakcijas "Tçvzemei un Brīvībai" priekšlikumu. Tātad nav vajadzīga balsošana. Ja kāds deputāts šo prasību uztur spēkā, tā ir cita lieta, bet tādā gadījumā tik un tā paliek otrā lasījuma redakcija.

Sēdes vadītāja. Nē, es tāpēc arī saku, ka es nedzirdēju nevienu deputātu, kas lūdza pārbalsot par šo komisijas redakciju. Līdz ar to mums nav... Jo pie manis šeit nāk deputāti ar tādām zināmām pretenzijām... Deputāti, tās ir jāizsaka, kamēr ir debates par konkrēto pantu. Ja šāda priekšlikuma nav bijis, man nav tiesību ierosināt balsot par komisijas redakciju. Tas ir jāprasa, pirms tas notiek. Un tad mēs varam strādāt. Līdz ar to jautājums par 2. panta redakciju šobrīd ir atrisināts tā, kā mēs esam nobalsojuši.

Jūs tikko kā dzirdējāt komisijas slēdzienu par 5. pantu. Mēs atklājam debates. Guntars Grīnblats.

G.Grīnblats (frakcija "Tçvzemei un Brīvībai").

Cienījamais Prezidij! Godātie kolēģi! "Tçvzemei un Brīvībai" deputāti ierosināja 5. panta papildinājumu, ko atļaujiet vēl atkārtot: "Namīpašumu vai to piederumu (blakuslietu) apvienošana vai nodošana kolhozu valdījumā vai šāda īpašuma nodošana citu piespiedu kolektivizācijas rezultātā izveidotu juridisko personu valdījumā, tajā skaitā namīpašumu atsavināšana par labu juridiskajām personām, kas veikta, pamatojoties uz īpašuma tiesības ierobežojošiem normatīvajiem aktiem, kas piemēroti laika posmā no 1940. gada 17. jūnija līdz 1991. gada 30. oktobrim, tiek atzīta par nelikumīgu un tiesiskas sekas neizraisošu darbību." Nevaram piekrist Juridiskās komisijas secinājumam: "Neatbalstīt priekšlikumu", - jo daudzi namīpašumi, it īpaši pēc Latvijas valsts un tautas sabrukuma Otrā pasaules kara laikā, arī 1941. gada masu deportāciju rezultātā nonāca dažādu civilo un kara, tajā skaitā klaji represīvu organizāciju valdījumā. To likumīgie īpašnieki bija vai nu fiziski iznīcināti, vai rupjas varas padzīti bez tiesas, vai arī bailēs no fiziskas izrēķināšanās vai izsūtīšanas neatgriezās savās dzimtajās dzīvesvietās, mājās. Atcerēsimies, tas bija staļinisma terora laiks, tad sekoja ne mazāk beztiesīgi laiki ar pazemojumiem, atkārtotām deportācijām, cietumiem, ar bailēm runāt, darīt, pat domāt.

Cienītie deputāti! Mēs, šķiet, ceļam tiesisku valsti. Kādēļ tad šāds papildinājums, var teikt, daži teikumi par okupācijas valdīšanas laikā radīto nejēdzību novēršanu, nav pieņemams Juridiskajai komisijai? Lūdzu deputātus balsot par šo 5. panta papildinājumu. Paldies.

Sēdes vadītāja. Aivars Endziņš - "Latvijas ceļa" frakcijas deputāts.

A.Endziņš (frakcija "Latvijas ceļš").

Cienījamā priekšsēdētāja! Cienījamie kolēģi! Es aicinu visus deputātus izlasīt pašreiz spēkā esošo šā likuma 5. pantu, kur ir skaidri un gaiši rakstīts: "Darījums, saskaņā ar kuru īpašuma tiesības izbeigtas, bijušajam īpašniekam atsakoties no sava namīpašuma, ir atzīstams par spēkā neesošu, ja tas bijis noslēgts viltus, vardarbības vai draudu ietekmē, ja persona šādu darījumu ir bijusi spiesta noslēgt ar tai sevišķi neizdevīgiem noteikumiem sakarā ar grūtu apstākļu sagadīšanos, kā arī ja nav tikusi ievērota namīpašuma atsavināšanas notariālā forma."

Papildinot šo redakciju ar deputātu grupas piedāvāto redakciju, mēs būtībā pārvelkam tam svītru un radām jaunus priekšnoteikumus, jo tas, ko ierosināt jūs, Grīnblata kungs, un deputāti Ozoliņš, Grīgs, Balodis un Jurdžs... šeit ir runa par kaut ko citu. Ir jau likums... ja jūs tikāt atzīts par politiski represēto, ja jums tika atsavināts īpašums, jūs pieprasījāt un varējāt saņemt kompensāciju, jo šeit ir runa ne tikai par namīpašumu, bet arī par to piederumu jeb blakuslietu apvienošanu. Tagad jau ir pagājis tas posms, kolhozu vairs nav, sovhozu vairs nav. Ir bijis pieņemts likums par privatizāciju. Privatizācija, kur... notika jau tātad atsavināšana par pajām... Kā jūs domājat - kā mēs tagad vispār risināsim šīs problēmas? Man liekas, ka ar šādu ierakstu mēs vienkārši radīsim jaunu haosu un jaunas kaujas starp cilvēkiem: ir man vai nav man. Un tajā pašā laikā šāds papildinājums ir pretrunā ar Civillikumu.

Es tāpēc aicinu cienījamo Saeimu to apzināties un atbalstīt Juridiskās komisijas priekšlikumu, proti, atstāt spēkā esošo redakciju un neatbalstīt deputātu grupas ierosināto papildinājumu. Paldies.

Sēdes vadītāja. Vairāk debatēs pieteikušos deputātu nav. Vēlaties runāt komisijas vārdā?

K.Lībane. Komisijas vārdā gribētu tikai atkārtot to, ka šo priekšlikumu reāli, no juridiskā viedokļa tīri profesionāli izvērtējot, nav iespējams un nav vēlams, un nav ieteicams atbalstīt, jo tas patiešām aizskar... šeit nav ne vārda par labticīgiem ieguvējiem. Viņu tiesības šeit nav atrunātas. Likumā, kurā ir runa par to, kā notiek īpašuma tiesību atjaunošanas un atgūšanas process, ir ielikta deklaratīva norma, bez sīkākas struktūras, kas kādu procesu, kas šeit ir formulēts ļoti vispārīgi, deklarē par nelikumīgu un tiesiskas sekas neizraisošu. Šādai normai šeit nav vietas, un patiešām jāpiekrīt Endziņa kungam, ka tas radītu ļoti lielas grūtības.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Lūdzu deputātus balsot par deputātu Ozoliņa, Jurdža, Grīga, Baloža un Grīnblata iesniegto priekšlikumu - papildināt 5. pantu ar tabulā redzamo teikumu. Lūdzu balsošanas režīmu. Lūdzu deputātus balsot. Lūdzu rezultātu! Par - 15, pret - 30, atturas - 11. Priekšlikums nav pieņemts.

K.Lībane. Nākamais priekšlikums ir saņemts no deputāta Leopolda Ozoliņa, un tas ir priekšlikums papildināt 6.panta trešo daļu ar trešo sadaļu. Deputāts Ozoliņš ierosina papildināt to pašreiz spēkā esošajā likumā minēto personu uzskaitījumu, kuras nevar atzīt par labticīgiem ieguvējiem, ar tādām personām, kuras zinājušas, ka ir likumīgie mantinieki, kas būtu pierādāms tiesas ceļā. Arī šo priekšlikumu Juridiskā komisija neatbalstīja - ļoti vienkārša iemesla dēļ. Kā jūs paši, cienījamie kolēģi, varat iedomāties, tādu dokumentu, kas liecinātu par to, ka persona ir zinājusi, ka ir likumīgie mantinieki, protams, saglabājies būs ļoti maz, un lielākajā daļā gadījumu tiesā to būtu iespējams pierādīt tikai ar liecinieku liecībām. Divu, trīs, četru liecinieku, tas jau ir cits jautājums, tā ir tiesas kompetence. Un tomēr Juridisko komisiju, kuras sastāvā ir gan bijušie advokāti, gan tiesneši, zināmā mērā biedēja šī situācija, ka tik svarīgu faktu, ar tik lieliem tiesību ierobežojumiem, kas tam seko, būs iespējams tiesā pierādīt ar pāris liecinieku liecībām, kā tas patiešām saskaņā ar civilprocesu arī ir. Tas bija tas galvenais arguments, kas mums liedza atbalstīt šo priekšlikumu.

Sēdes vadītāja. Atklājam debates. Guntars Grīnblats - frakcijas "Tçvzemei un Brīvībai" deputāts.

G.Grīnblats (frakcija "Tçvzemei un Brīvībai").

Cienījamais Prezidij! Godātie deputāti! 6.pantā ir ierakstīts, ka tiesas ceļā nevar atdot namīpašumus, kuri atbilstoši notariāli apliecinātiem līgumiem pret atlīdzību pārgājuši labticīgu fizisko personu īpašumā. Pantā ir teikts, ka par labticīgu ieguvēju nevar atzīt personu, kura namīpašumu ieguvusi pēc tam, kad bijušais īpašnieks (mantinieks) valsts varas vai pārvaldes iestādei, pašreizējam namīpašuma valdītājam vai arī tiesībaizsardzības iestādēm iesniedzis pieteikumu par namīpašuma atgūšanu, vai arī personu, kas piedalījusies represijās, sekmējusi namīpašuma nodošanu tās īpašumā. Grūti pierādīt, vai persona, kas piedalījusies represijās pret kaimiņmāju īpašnieku, ir sekmējusi cita kaimiņa namīpašuma labticīgu iegādi.Vai tiešām par labticīgu uzskatāms pircējs īpašumam, kuru pametis īpašnieks? Redzot kaimiņa nelaimi... Daudzas tiesas jau ir bijušas, un daudzas vēl pašreiz notiek. Labticīgie pircēji taču nav zinājuši, nav sapratuši, kādas mājas un kā mājas tie pērk. Šodien labticīgs ieguvējs ir arī tas, kuram bija kopīgas medības ar kolhozu, sovhozu direktoriem, labticīgs ieguvējs ir ciema padomes priekšsēdētājs, viņa zvejas partneri, vienas kompartijas biedri, kolhozu valdes locekļi, kuri novērtēja namīpašumu vienpersoniski vai kompānijā, pēc ciema padomes, kolhozu partijas sekretāru lūguma pārdeva bezsaimnieka vai nacionalizētu, tātad vardarbīgi atņemtu īpašumu. Loģiski, ka šāds labticīgs ieguvējs steidzās darījumu notariāli apstiprināt, it īpaši, ja iekārotās mājas un sētas tuvumā jau parādījās bijušie saimnieki, to bērni. Visbiežāk šādi labticīgie ieguvēji iekāroja piepilsētu lauku mājas, kā likums, upju, ezeru, skaistu mežu ieskautās vietās. Šāds pircējs oficiāli, par ļoti lētu naudu, zinādams... un kurš gan nezināja, pērkot kāda bijušā ierēdņa, kulaka vai buržuja dzimtas īpašumu... Pārsvarā tā bija vidējās un zemākās nomenklatūras priekšnieciņu darbība, tikai tā to varēja atļauties 1974., 1984. un pat vēl 1990. gadā. Vai labticīgs ieguvējs var būt persona, kura zinājusi, ka īpašums ir vardarbīgi atņemts, kura zināja, ka saimnieks to atstājis bailēs no nošaušanas, izsūtīšanas, kura zināja, ka lauku sētai ir saimnieks vai mantinieki tepat Latvijā, ka tiem smeldz, asiņo pāri nodarītā netaisnība, pazemojumi? Tāpēc lūdzu, cienījamie deputāti, balsot par 6.panta papildinājumu, kas skan: par labticīgu ieguvēju nevar atzīt personu, kura zinājusi, ka ir likumīgie mantinieki, kas pierādāms tiesas ceļā. Paldies.

Sēdes vadītāja. Endziņa kungs, jūs 11 minūtes izmantosit? Lūdzu, Aivars Endziņš - frakcijas "Latvijas ceļš" deputāts.

A.Endziņš (frakcija "Latvijas ceļš").

Cienījamā priekšsēdētāja! Cienījamie kolēģi! Es gribētu tikai papildināt to, ko Lībanes kundze jau komisijas vārdā teica par šo priekšlikumu. Padomāsim tagad par kaut ko citu un reālu, par ko Lībanes kundze nerunāja. Mums nesenā pagātnē darbojās un bija Latvijas PSR Civilkodekss. Uzsākot būtībā reformu, kā arī šā likuma darbības sākumā vēl darbojās Civilkodekss ar pavisam citu mantinieku loku. Tagad, ieliekot iekšā vēl šo tekstu: "...kura zinājusi, ka ir likumīgie mantinieki...", šeit tātad var tiesas ceļā konstatēt, ka ir zinājis, ka ir "baltās ķēves piektajā augumā"... Te jau ir pavisam cits mantinieku loks. Un šajā gadījumā, kad ir noticis oficiāls darījums - es saprotu, ka jūs uzsverat to, ka, lūk, šīs mājas, ezers un krasti ir pārgājuši... bet arī šajā gadījumā jau likums pašreiz dod iespēju to visu apstrīdēt, jo, ja ir runa par to, ka tas ir noticis represijas rezultātā vai arī šķita kā represija... jūs pats to teicāt. Paplašinot šo loku, mēs atkal būtībā taisām jaunu "revolūciju", un būtībā šajā gadījumā labticīgs ieguvējs tiek represēts. Tā ir jauna represija šajā gadījumā, kuru mēs gribam izdarīt ar Saeimas - likumdevēja - rokām, tāpēc es aicinātu neatbalstīt šo priekšlikumu. Paldies.

Sēdes vadītāja. Vairāk debatēs deputāti pieteikušies nav. Debates beidzam. Lūdzu, komisijas vārdā!

K.Lībane. Es aicinātu balsot un atbalstīt Juridiskās komisijas viedokli šajā jautājumā.

Sēdes vadītāja. Jūs varētu aicināt laikam pareizāk...

K.Lībane. Neatbalstīt...

Sēdes vadītāja. Jā. Lūdzu zvanu! Lūdzu deputātus balsot par deputāta Leopolda Ozoliņa priekšlikumu - papildināt 6.panta trešo daļu ar trešo sadaļu. Tālāk kā tekstā. Lūdzu balsošanas režīmu. Lūdzu deputātus balsot. Lūdzu rezultātu! Par - 27, pret - 25, atturas - 12. Priekšlikums nav pieņemts.

K.Lībane. Nākamais priekšlikums ir saņemts par 7.pantu. Tas ir frakcijas "Tçvzemei un Brīvībai" priekšlikums, kas ir ļoti konceptuāls, tāpēc tika ļoti nopietni diskutēts komisijā. Arī tas ir viens no priekšlikumiem, kuru varētu nosaukt par "revolucionāru" šī likuma kontekstā. Runa būtībā ir par divām lietām. Pirmkārt, frakcija "Tçvzemei un Brīvībai" ierosina, ka par bezsaimnieka (bezmantinieka) mantu nevar atzīt namīpašumu, uz kuru pēc īpašnieka nāves netika atzītas mantinieku tiesības tādēļ, ka padomju varas gados piemērojamie likumi paredzēja šaurāku mantinieku loku, nekā to paredz Latvijas Republikas Civillikums. Redzat, to kārtību, kādā mūsu valstī notika pāreja no šaurāka mantinieku loka, kādu paredzēja Latvijas PSR likumi, uz plašāku, noteica, jau atjaunojot Civillikuma attiecīgo nodaļu, un, konceptuāli mainot šo normu, kas eksistē piecus gadus pēc šī likuma spēkā stāšanās... mūsuprāt, tas neveicinās tiesisko stabilitāti valstī un faktiski radīs zināmu haosu.

Otra lieta, ko ierosina frakcija "Tçvzemei un Brīvībai", ir attiecināt šo pašu noteikumu uz situāciju, kad mantinieki namīpašumu kā mantojuma sastāvdaļu nepieņēma administratīvu un ekonomisku ierobežojumu dēļ. Šis nosacījums ir pilnīgi nepieņemams tā definīcijas dēļ, tas ir pārāk plašs. Būtu nepieciešams noteikt ļoti precīzu, strukturētu kritēriju kopumu, nevis dot vispārīgu norādi uz administratīviem vai ekonomiskiem ierobežojumiem. Cienījamie kolēģi, padomāsim reāli, ko nozīmē ekonomisks ierobežojums, kura dēļ nepieņēma mantojumu padomju varas laikā. Tā bija maza alga vai maza pensija, vai kaut kādi citi ļoti sadzīviski apstākļi, kurus šobrīd faktiski nav iespējams noteikt.

Sēdes vadītāja. Vai frakcija balsojumu pieprasa? Jā. Lūdzu zvanu! Lūdzu deputātus balsot par frakcijas "Tçvzemei un Brīvībai" priekšlikumu - papildināt 7.pantu ar otru daļu šādā redakcijā... Un tālākais teksts jums ir tabulā. Lūdzu balsošanas režīmu. Lūdzu deputātus balsot. Lūdzu rezultātu! Par - 21, pret - 26, atturas - 13. Priekšlikums nav pieņemts.

K.Lībane. Nākamais priekšlikums, ko Juridiskā komisija saņēma, arī ir frakcijas "Tçvzemei un Brīvībai" priekšlikums - papildināt 8.pantu ar otro daļu šādā redakcijā: "Tiesa var atjaunot īpašuma tiesības arī tajos gadījumos, kad namīpašums atsavināts, pamatojoties uz Latvijas PSR Civilkodeksa 107.-111.pantiem un ja īpašuma atsavināšana nav saistīta ar bijušā īpašnieka noziedzīgu vai ļaunprātīgu rīcību." Pirmkārt, Juridiskā komisija pamanīja, ka šis priekšlikums ir neprecīzi formulēts un ka tā pieņemšana tieši šādā redakcijā būtu absurda, jo, kolēģi, ne jau atsavināšana bijusi saistīta ar īpašnieka noziedzīgu vai ļaunprātīgu rīcību, bet iegūšana. Otrkārt, šis Civilkodeksa pantu kopums, kas šeit ir norādīts - 107.-111.pants... Kā jūs atceraties, es par šiem pantiem jums skaidroju jau otrajā lasījumā. Tur ir ļoti dažādi šie iemesli, kuru dēļ namīpašums ir ticis atsavināts. Juridiskā komisija daļēji piekrita, ka varētu būt runa par 109.pantu, kur ir minēta patvaļīga individuālā celtniecība, ja būtu runa par to, ka šī celtniecība notikusi uz zemes, ko tagad īpašnieks jau ir atguvis. Bet nekādā gadījumā nevarētu būt runa par 110.pantu, kad māja vai vasarnīca ir bijusi uzcelta par bezstrādes ienākumiem. Tātad atkal ir pārāk plašs, pārāk vispārīgs formulējums, kas no juridiskā viedokļa nav pieņemams.

Sēdes vadītāja. Vai frakcija lūdz balsojumu? Lūdz. Lūdzu zvanu! Lūdzu deputātus balsot par frakcijas "Tçvzemei un Brīvībai" priekšlikumu - papildināt 8.pantu ar otro daļu šādā redakcijā... Un tālākais teksts jums ir tabulā. Lūdzu balsošanas režīmu. Lūdzu deputātus balsot. Lūdzu rezultātu! Par - 18, pret - 30, atturas - 12. Priekšlikums nav pieņemts.

K.Lībane. Un visbeidzot Juridiskā komisija daļēji ir pieņēmusi frakcijas "Tçvzemei un Brīvībai" priekšlikumu par 9.pantu - apvienojusi panta otro un trešo daļu, radot vienotu otro daļu un tādējādi novēršot to saturisko saskaldītību, kas neviļus bija radusies, izstrādājot šo pantu.

Sēdes vadītāja. Vai frakcija lūdz balsojumu? Nelūdz. Paldies. Deputātiem pret Juridiskās komisijas doto redakciju iebildumu nav. Pieņemts.

K.Lībane. Vairāk priekšlikumu nav saņemts.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta "Grozījumi likumā "Par namīpašumu atdošanu likumīgajiem īpašniekiem"" pieņemšanu trešajā, galīgajā, lasījumā. Lūdzu balsošanas režīmu. Lūdzu deputātus balsot. Lūdzu rezultātu! Par - 64, pret - 2, atturas - 6. Likums pieņemts.

K.Lībane. Paldies, kolēģi!

Sēdes vadītāja. Vārds paziņojumam Jurim Kaksītim - Demokrātiskās partijas Saimnieks frakcijas deputātam.

J.Kaksītis (Demokrātiskās partijas Saimnieks frakcija).

Es aicinu Juridisko komisiju pulksten 13.15 pulcēties komisijas telpās.

Sēdes vadītāja. Kaksīša kungs, nav korekti sēdes laikā aicināt deputātus uz komisijas sēdi. Lūdzu, pārdomājiet savu paziņojumu, jo mēs 15.00 atjaunojam darbu, kā esam vienojušies.

J.Kaksītis. Cienījamā Kreituses kundze, es domāju, ka kolēģi dzirdēja, ka es teicu 13.15 - tātad vienos un 15 minūtēs pēc pusdienām.

Sēdes vadītāja. Bet es jums atgādinu, ka pulksten 12.40 Saeimā sākas vienlaicīgi svētbrīdis sakarā ar krucifiksa pasniegšanu. Būtu vēlams, ka jūs saskaņotu savstarpējo rīcību.

Lūdzu reģistrācijas režīmu! Lūdzu deputātus reģistrēties. Lūdzu Saeimas sekretāra biedri Janīnu Kušneri nolasīt reģistrācijas rezultātu.

J.Kušnere (Saeimas sekretāra biedre).

Cienījamie deputāti! Nav reģistrējušies: Aleksandrs Bartaševičs, Juris Celmiņš, Indulis Emsis, Gunta Gannusa, Aleksandrs Golubovs, Edmunds Grīnbergs, Roberts Jurdžs, Jānis Jurkāns, Juris Kaksītis, Jānis Kalviņš, Aleksandrs Kiršteins, Gundars Kleinbergs, Ivars Jānis Ķezbers, Rudīte Leitena, Imants Liepa, Leopolds Ozoliņš, Andrejs Panteļējevs, Māris Rudzītis, Atis Sausnītis, Antons Seiksts, Leonards Teniss, Jānis Urbanovičs, Juris Galerijs Vidiņš, Māris Vītols. Paldies.

Sēdes vadītāja. Pārtraukums līdz pulksten 15.00. Tie, kuri vēlas piedalīties svētbrīdī, lūgums sapulcēties līdz pulksten 12.40 Viesu zālē.

(Pārtraukums)

Sēdes vadītāja. Lūdzu, ieņemiet vietas! Lūdzu žurnālistus atbrīvot deputātu vietas! Lūdzu zvanu! Lūdzu deputātus reģistrēties kvorumam! Lūdzu reģistrācijas režīmu! Lūdzu deputātus reģistrēties! Lūdzu rezultātu! Zālē ir 54 deputāti. Turpināsim darbu!

Nākamais likumprojekts "Grozījumi likumā "Par vārda, uzvārda un tautības ieraksta maiņu". Trešais lasījums.

Ilmārs Bišers - Juridiskās komisijas vārdā. Demokrātiskās partijas Saimnieks frakcijas deputāts.

I.Bišers (Demokrātiskās partijas Saimnieks frakcija).

Godājamie kolēģi! Mēs strādāsim ar dokumentu nr.829, tas ir, "Grozījumi likumā "Par vārda, uzvārda un tautības ieraksta maiņu"". Likumprojekts tiks izskatīts trešajā lasījumā. Uz trešo lasījumu ir iesniegti divi priekšlikumi.

Pirmais priekšlikums ir par šā likuma 9.pantu, kur deputāts Kiršteins no teksta "ierakstīt pasē vai citā personu apliecinošā dokumentā" ierosina izslēgt vārdus "pasē vai citā". Komisija noraidīja šo priekšlikumu, jo konstatēja, ka šis nav vienīgais pants, kur ir šis teksts. Ir vēl vesela rinda citu pantu, kur ir tāds pats teksts, un tāpēc neuzskatīja par lietderīgu izsvītrot to tikai vienā pantā, neskarot citus pantus.

Sarunās ar Kiršteina kungu, kas notika pēc tam, noskaidrojās, ka viņš grib izslēgt šos vārdus "pasē vai citā" tāpēc, ka viņš uzskata, ka tuvākajā laikā ir jāizdod jaunas pases, kurās vairs nebūtu ieraksta par pases īpašnieka tautību. Tādā gadījumā es uzskatu, ka, ja tas ir tuvākās nākotnes jautājums, tad vispār šis likums mums nebūtu izskatāms, jo mums faktiski pases ir tas dokuments, kur to ieraksta. Un, ja pasē šī ieraksta nebūs, tad mums nav arī jēgas pieņemt šo likumu, bet es domāju, ka tas acīmredzot tuvākajā nākotnē nenotiks. Ja tāds likums tiks pieņemts par tautības ieraksta izslēgšanu no pases vai personas dokumentiem, tad arī acīmredzot mēs to varēsim izskatīt. Tāpēc es komisijas vārdā ierosinu noraidīt šo priekšlikumu.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu pret Juridiskās komisijas slēdzienu nav. Pieņemts.

I.Bišers. Nākamais priekšlikums ir par 11.panta trešo daļu. Te ir Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas priekšlikums, kura būtība ir tā, ka par tautību ir jādod atzinums šai Ministru kabineta noteiktajai organizācijai. Tas ir viens grozījums, ko pieņēma komisija - vārdu "pilnvarotos " atvietot ar "noteiktos". Un par to viņiem jādod šīs lībiešu organizācijas atzinums. Mēs otrajā lasījumā nobalsojām par tekstu, ka pievienojams atzinums par šīs personas izcelsmi un lībiešu (līvu) valodas prasmi. Komisija ierosināja - pieteicēju "tautību". Apspriežot šo priekšlikumu Juridiskajā komisijā, mēs secinājām, ka būtu neloģiski, ka valsts iestādes nav spējīgas noskaidrot viņu tautību un ka sabiedriskās vai pussabiedriskās organizācijas varētu noskaidrot tautību. Mēs uzskatījām, ka ir jādod kaut kādi kritēriji, pēc kuriem valsts iestādes varētu spriest. Komisijas sēdēs kopā ar Seiksta kungu, kurš pārstāvēja Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisiju, mēs panācām tādu konsensusu, ka izslēgsim vārdus par valodas prasmi, jo diemžēl izrādās, ka lībiešiem gandrīz vai uz abu roku pirkstiem varam saskaitīt personas, kuras uzskatāmas, ka tās prot lībiešu valodu. Un tagad viņi dos atzinumu par cilvēka etnisko izcelsmi, vadoties pēc tā, no kādas mājas, no kādas dzimtas viņš ir cēlies, vai tā pieder pie lībiešu apdzīvotā rajona un tā tālāk.

Līdz ar to tika sastādīts komisijā kopā ar Seiksta kungu tas teksts, kurš tagad ir lasāms labajā ailītē, par ko mēs visi vienojāmies. Un ierosinu šo tekstu atbalstīt.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu pret Juridiskās komisijas slēdzienu nav. Pieņemts.

I.Bišers. Vairāk priekšlikumu trešajam lasījumam nebija, tāpēc es aicinu deputātus pieņemt šo likumu kopumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta "Grozījumi likumā "Par vārda, uzvārda un tautības ieraksta maiņu"" pieņemšanu trešajā lasījumā. Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu balsot! Lūdzu rezultātu! Par - 46, pret - 3, atturas - 3. Likums ir pieņemts.

Nākamais likumprojekts "Grozījumi likumā "Par pašvaldībām"". Otrais lasījums. Steidzams.

Jānis Lagzdiņš - Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas vārdā. Frakcijas "Latvijas ceļš" deputāts.

J.Lagzdiņš (frakcija "Latvijas ceļš").

Godātie kolēģi deputāti! Pagājušajā nedēļā mēs pieņēmām trešajā lasījumā Korupcijas novēršanas likumu, bet pirms tam izdarījām grozījumus desmit citos likumos. Pirmajā lasījumā šos grozījumus pieņēmām, lai saskaņotu šos likumus ar pagājušajā nedēļā pieņemto Korupcijas novēršanas likumu. Pirmais likums, kurš ir sagatavots otrajam lasījumam, ir "Grozījumi likumā "Par pašvaldībām"". Pēc pirmā lasījuma atbildīga komisija ir izdarījusi vienu grozījumu.

Tātad likumprojekta 2.punktā ir nevis "izslēgt 38. un 39.pantu", bet gan 2.punkts ir izteikts šādā redakcijā: "Pašvaldību domju (padomju) priekšsēdētāju, viņu vietnieku, deputātu, revīzijas komisiju locekļu un izpilddirektoru uzņēmējdarbības, ienākumu gūšanas, amatu savienošanas, darbu pildīšanas, kā arī ar tiem saistītos citus ierobežojumus un pienākumus nosaka Korupcijas novēršanas likums." Tādējādi mēs sasaistām likumu "Par pašvaldībām" ar Korupcijas novēršanas likumu, lai nerastos nekādi sarežģījumi Korupcijas novēršanas likuma piemērošanā. Tas ir pirmais grozījums, kas izdarīts pēc pirmā lasījuma.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav. Pieņemts.

J.Lagzdiņš. Tālāk atbildīgā komisija ierosina papildināt likumprojektu ar 3.punktu šādā redakcijā: "Izslēgt 39.pantu", jo šis pants ietver sevī normas, kas paredzēja ierobežojumus, kurus šobrīd reglamentē Korupcijas novēršanas likums. Es aicinu arī šo priekšlikumu pieņemt.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav. Pieņemts.

J.Lagzdiņš. Paldies. Es aicinu balsot par likumprojektu pēdējā - otrajā lasījumā un kopumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta "Grozījumi likumā "Par pašvaldībām"" pieņemšanu otrajā, galīgajā, lasījumā sakarā ar to, ka likumprojekts ir steidzams.

Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu deputātus balsot! Lūdzu rezultātu! Par - 58, pret - nav, atturas - nav. Likums ir pieņemts.

Saeimas Prezidijs ir saņēmis 10 deputātu parakstītu iesniegumu. Tabūns, Seile, Dobelis, Rugāte, Grinovskis, Putniņš, Kļaviņš, Druva, Naglis un Pētersons lūdz Saeimu 1996.gada 23.maija sēdes darba kārtībā iekļaut likumprojektu "Par Valsts prezidenta vēlēšanām". Ir sagatavots Saeimas Prezidija atzinums. Tātad jautājums par šī likumprojekta nodošanu komisijām var tikt iekļauts šodienas darba kārtībā, kā to ir lūguši 10 deputāti, bet nav norādīts, pēc kura jautājuma.

Juris Dobelis - LNNK un LZP frakcijas deputāts.

J.Dobelis (LNNK un LZP frakcija).

Es ierosinu cienījamo Saeimu to skatīt tūlīt kā 24.punktu, tiklīdz mēs būsim pabeiguši, lūk, šo bloku, kas attiecas uz visu, kas ir saistīts ar Korupcijas novēršanas likumu.

Sēdes vadītāja. Precizēsim! Vai tas būtu pēc likumprojekta "Grozījumi likumā "Par valsts civildienestu"! Dobeļa kungs?

J.Dobelis. Jā, pilnīgi pareizi!

Sēdes vadītāja. Lūdzu, vai deputātiem ir iebildumi, ka tiek iekļauts darba kārtībā par nodošanu komisijām Saeimas Prezidija atzinums par likumprojektu par Valsts prezidenta ievēlēšanu. Viens - "par", viens - "pret".

Modris Lujāns - pie frakcijām nepiederošs deputāts.

M.Lujāns (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Cienījamie kolēģi! Man vispār rada izbrīnu tas, ka šāds dokuments tiek pieņemts pat izskatīšanai, jo, man liekas, šodien Prezidenta vēlēšanas Latvijā nosaka Satversme. Un šajā gadījumā, kad Prezidenta vēlēšanas jau ir sākušās, spert šādus soļus, - tas ir tīri politisks solis. Dabiski, Dobeļa kungs, es saprotu, bet es personīgi šeit saskatu arī Satversmes pārkāpumu. Ar kādām tiesībām šeit tiek pacelts likums, kuram būs Satversmes likuma spēks? Tādēļ, pirmkārt, ja jau, teiksim, ir iekļauts, pārkāpjot Satversmi, šis Dobeļa kunga piedāvājums, tad pēdējā darba kārtības punktā... kaut gan es vēlreiz saku: es uzskatu, ka ir pārkāpta Satversme.

Sēdes vadītāja. Augsti godātie deputāti! Jūs man esat izteikuši vairākkārt aizrādījumu, ka es jums norādu uz Kārtības rulli vai uz Satversmi, bet Saeimas desmit deputātiem ir tiesības iesniegt savus priekšlikumus par izmaiņām darba kārtībā un par likumprojektu iesniegšanu un iekļaušanu izskatīšanai. Tāpēc, lūdzu, esiet korekti, pirms jūs pret kaut ko protestējat. Izlasiet līdz galam, kā un kas, un par ko ir jābalso Saeimas deputātiem. Šajā gadījumā desmit deputāti ir lūguši. Mēs, Saeima, lemjam tālāk - to darīt vai ne. Tātad viens ir runājis par to, ka jāiekļauj jautājums par nodošanu komisijām, un tas bija Dobeļa kungs. Otrs ir runājis pret to, ka jānodod komisijām. Lūdzu zvanu! Tātad mēs tagad balsosim par to, ka iekļaujam darba kārtībā likumprojektu "Par Valsts prezidenta vēlēšanām" un par tā nodošanu komisijām. Lūdzu balsošanas režīmu! Par iekļaušanu darba kārtībā. Lūdzu balsot! Lūdzu rezultātu! Par - 53, pret - 3, atturas - 6. Likumprojekts šodienas darba kārtībā ir iekļauts.

Nākamais balsojums. Tā kā Dobeļa kungs tika ierosinājis, ka pēc 24... Te gan mazliet mainās atbilstoši tam, kā mēs esam izskatījuši, tātad pēc likumprojekta "Grozījumi likumā "Par valsts civildienestu"".

Lujāna kungs ierosināja skatīt kā pēdējo darba kārtības jautājumu. Ja mēs runājam par datumiem, tad mēs balsojam, sākot no tālākā. Šajā gadījumā - iesniegšanas secībā. Pirmais runāja Dobeļa kungs. Tātad iekļaut darba kārtībā šo likumprojektu un lemt par nodošanu komisijām. Nu tagad ir jāsaka - 24.-a punkts, starp 24. un 25., pēc 24.punkta izskatīšanas. Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu deputātus balsot! Lūdzu rezultātu! Par - 55, pret - 2, atturas - 4. Lēmums pieņemts.

Atbilstoši izsludinātajai darba kārtībai skatīsim likumprojektu "Grozījumi likumā "Par tiesu varu"".

Juris Kaksītis - Juridiskās komisijas vārdā, Demokrātiskās partijas Saimnieks frakcijas deputāts.

J.Kaksītis (Demokrātiskās partijas Saimnieks frakcija).

Augsti godātais Prezidij, cienījamie kolēģi! Es lūdzu jūs pievērst uzmanību dokumentam nr.828 un dokumentam nr.828-a.

Sēdes vadītāja. Lūdzu, vai deputāti abus dokumentus ir atraduši? Tā kā ir divi dokumenti, vai visiem deputātiem ir abi dokumenti? Varam sākt izskatīt?

J.Kaksītis. Ja jūs visi esat atraduši šo dokumentu nr.828-a, tad šī ir otrā lapa dokumentam nr.828, jo ir bijusi tehniska kļūda, un tā ir izlabota šajā dokumentā nr.828-a, kas tagad ir pirmā dokumenta otrā lapa.

Grozījumi likumā "Par tiesu varu" arī ir viens no tiem likumprojektiem, kas saistīts ar Korupcijas novēršanas likumu, tāpat kā iepriekšējais likumprojekts, par kuru mans kolēģis jau noziņoja. Uz trešo lasījumu Saeimas kārtības ruļļa 95.panta kārtībā neviens priekšlikums nav saņemts.

Juridiskā komisija ir izdarījusi redakcionālu precizējumu nosaukumā, un labajā pusē ailē jūs redzat, ka papildus 1995.gada "Ziņotājiem" nr. 10 un nr.22 tiek minēts arī 1996.gada 3.numurs. Es uzskatu to par redakcionālu precizējumu un tādēļ lūdzu atbalstīt.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu pret Juridiskās komisijas precizējumu nav. Pieņemts.

J.Kaksītis. Kā jau teicu, 95.panta kārtībā neviena priekšlikuma nav. Šis ir steidzamības kārtībā pieņemamais likumprojekts otrajā, galīgajā, lasījumā, tādēļ es lūdzu akceptēt šo likumprojektu.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta "Grozījumi likumā "Par tiesu varu"" pieņemšanu otrajā, galīgajā, lasījumā. Lūdzu balsošanas režīmu. Lūdzu deputātus balsot. Lūdzu rezultātu! Par - 61, pret - nav, atturas - 1. Likums pieņemts.

Likumprojekts "Grozījumi Prokuratūras likumā".

Juris Dobelis - Aizsardzības un iekšlietu komisijas vārdā, LNNK un LZP frakcijas deputāts.

J.Dobelis (LNNK un LZP frakcija).

Cienījamie kolēģi! Stāvoklis šeit ir tieši tāds pats, kā apskatot divus iepriekšējos likumprojektus. Tātad runa ir par viņu saskaņošanu ar Korupcijas novēršanas likumu. Pēc pirmā lasījuma komisija citus ierosinājumus nav saņēmusi, un tāpēc es vienkārši aicinu Saeimu balsot par šī likumprojekta pieņemšanu otrajā un galīgajā lasījumā. Paldies.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta "Grozījumi Prokuratūras likumā" pieņemšanu otrajā, galīgajā, lasījumā. Lūdzu balsošanas režīmu. Lūdzu deputātus balsot! Lūdzu rezultātu! Par - 62, pret - nav, atturas - nav. Likums pieņemts.

Likumprojekts "Grozījumi likumā "Par policiju"".

Jānis Lagzdiņš - Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas vārdā, frakcijas "Latvijas ceļš" deputāts.

J.Lagzdiņš (frakcija "Latvijas ceļš").

Godātie kolēģi deputāti! Pēc pirmā lasījuma atbildīgā komisija likumprojektā ir izdarījusi vienu redakcionālu grozījumu, proti, devusi atsauci uz Korupcijas novēršanas likumu, kā arī nedaudz precizējusi to ar dažām papildu frāzēm, ņemot vērā to redakciju, kuru Kārtības rullī savulaik iestrādāja Juridiskā komisija. Tā ir nedaudz precīzāka un labāk izsaka šīs atsauces būtību. Es aicinātu pieņemt šos grozījumus.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu pret komisijas slēdzienu nav. Pieņemts.

J.Lagzdiņš. Paldies. Es aicinātu pieņemt otrajā lasījumā likumprojektu "Grozījumi likumā "Par policiju"".

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta "Grozījumi likumā "Par policiju"" pieņemšanu otrajā, galīgajā, lasījumā. Lūdzu balsošanas režīmu. Lūdzu deputātus balsot. Lūdzu rezultātu! Par - 61, pret - nav, atturas - 2. Likums pieņemts.

Saeimas Prezidijs ir saņēmis 10 deputātu iesniegumu: "Lûdzam izdarīt grozījumu Saeimas sēdes darba kārtībā un 34.darba kārtības punktu izskatīt pēc 25.darba kārtības punkta." Tūlīt precizēsim! 34.darba kārtības punkts ir likumprojekts "Par obligāto valsts dienestu". Tātad ir priekšlikums likumprojektu "Par obligāto valsts dienestu" izskatīt pēc likumprojekta "Grozījumi likumā "Par civilstāvokļa aktiem"". Lūdzu deputātus pievērst uzmanību tam. Vai deputāti ir par vai pret šādu priekšlikumu? Deputātiem iebildumu nav. Tātad izdarām izmaiņas šodienas darba kārtībā - 34.jautājumu "Par obligāto valsts dienestu" mēs izskatīsim pēc likumprojekta "Grozījumi likumā "Par civilstāvokļa aktiem"". Pieņemts.

Likumprojekts "Grozījums likumā "Par ostām"".

Jānis Lagzdiņš - Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas vārdā, frakcijas "Latvijas ceļš" deputāts.

J.Lagzdiņš (frakcija "Latvijas ceļš").

Kolēģi deputāti! Arī šajā likumprojektā pēc pirmā lasījuma ir izdarīts viens redakcionāls grozījums - tāds pats kā iepriekšējā likumprojektā, par kuru man bija tas gods referēt. Es aicinātu šo grozījumu pieņemt.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu pret komisijas izdarīto redakcionālo grozījumu nav. Pieņemts.

J.Lagzdiņš. Es aicinātu pieņemt arī otrajā lasījumā šo likumprojektu.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta "Grozījums likumā "Par ostām"" pieņemšanu otrajā, galīgajā, lasījumā. Lūdzu balsošanas režīmu. Lūdzu deputātus balsot. Lūdzu rezultātu! Par - 63, pret - nav, atturas - nav. Likums pieņemts.

Likumprojekts "Grozījums likumā "Par meža apsaimniekošanu un izmantošanu"".

Anna Seile - Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā, LNNK un LZP frakcijas deputāte.

A.Seile (LNNK un LZP frakcija).

Cienījamie deputāti! Dokuments nr.716. Šis ir otrais lasījums un līdz ar to arī pēdējais, jo Saeima ir nobalsojusi, ka šis likumprojekts izskatāms steidzamības kārtībā. Komisija nav saņēmusi nevienu priekšlikumu. Likumprojekts tātad bijis sagatavots ļoti labi. Iesaku atbalstīt viņu otrajā un pēdējā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Lūdzu deputātus balsot par likumprojektu "Grozījumi likumā "Par meža apsaimniekošanu un izmantošanu"" otrajā, galīgajā, lasījumā. Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu deputātus balsot! Lūdzu rezultātu! Par - 59, pret - nav, atturas - 2. Likums pieņemts.

Likumprojekts "Grozījums likumā "Par valsts uzņēmumu"".

Gunta Gannusa - Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā, frakcijas "Latvijai" deputāte.

G.Gannusa (frakcija "Latvijai").

Cienījamie deputāti! Strādāsim ar dokumentu nr.570, nr.711 un nr.711-a. Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija ir saņēmusi priekšlikumu likumprojekta "Grozījums likumā "Par valsts uzņēmumu"" otrajam lasījumam. Tas ir steidzams, tātad būs pēdējais balsojums. Komisija pieņēma deputāta Jāņa Lagzdiņa priekšlikumu, kas ir vienīgais šajā likuma grozījumā. Tas nosaka, ka uz valsts uzņēmumu vadītājiem attiecas Korupcijas novēršanas likuma noteikumi. Komisija šo priekšlikumu atbalstīja, un es aicinu arī jūs atbalstīt šo priekšlikumu.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu pret izteikto viedokli nav. Pieņemts.

Gannusas kundze, bet likums vēl jau ir jābalso arī kopumā.

G.Gannusa. Aicinu balsot arī par likuma pieņemšanu kopumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta "Grozījums likumā "Par valsts uzņēmumu"" pieņemšanu otrajā, galīgajā, lasījumā. Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu deputātus balsot! Lūdzu rezultātu! Par - 58, pret - 1, atturas - 1. Likums pieņemts.

Likumprojekts "Grozījumi likumā "Par 1925.gada 1.aprīļa likuma "Ministru kabineta iekārta" atjaunošanu"".

Jānis Lagzdiņš - Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas vārdā, frakcijas "Latvijas ceļš" deputāts.

J.Lagzdiņš (frakcija "Latvijas ceļš").

Kolēģi deputāti! Šis ir vienīgais likumprojekts no apskatāmās likumprojektu paketes, par kuru ir iesniegti daži citi priekšlikumi. Tie ir vairāk vai mazāk redakcionāla rakstura. Kā jūs atceraties, pirmajā lasījumā mēs likumā "Par 1925.gada 1.aprīļa likuma "Ministru kabineta iekārta" atjaunošanu"" ierosinājām izdarīt tikai vienu grozījumu, un tādēļ likumprojekta nosaukumā, preambulā un vienīgajā pantā vārds "grozījums" bija vienskaitlī. Tā kā, sagatavojot likumprojektu otrajam lasījumam, komisija ir pieņēmusi vairākus grozījumus, atbildīgā komisija ierosina likumprojekta nosaukumu izteikt šādā redakcijā: "Grozījumi (nevis "grozījums") likumā "Par 1925.gada 1.aprīļa likuma "Ministru kabineta iekārta" atjaunošanu"". Tātad nosaukumā ir šāds neliels redakcionāls grozījums.

Sēdes vadītāja. Ilmārs Bišers - Demokrātiskās partijas Saimnieks frakcijas deputāts.

I.Bišers (Demokrātiskās partijas Saimnieks frakcija).

Cienījamā priekšsēdētāja! Godātie kolēģi! Man būtu priekšlikums balsojumu par šo jautājumu, kā arī par nākamo priekšlikumu izdarīt pēdējo, kad būs zināms, vai mēs esam pieņēmuši vienu grozījumu vai vairākus grozījumus.

Sēdes vadītāja. Bišera kungs, jums pēc loģikas ir taisnība, bet mums pēc Kārtības ruļļa ir jāizskata priekšlikumi to iesniegšanas kārtībā. Šinī gadījumā man ir jālūdz Saeimas piekrišana. Vai deputātiem nav iebildumu, ka par likuma nosaukumu ("grozījums" vai "grozījumi") mēs balsotu pašās beigās, kad būtu izskatīti visi citi priekšlikumi par izmaiņām likuma tekstā? Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav.

Lagzdiņa kungs, lūdzu, beidziet disputu ar Bišera kungu! Deputātiem nav iebildumu, ka šo priekšlikumu izskata pēdējo. Turpinām darbu.

J.Lagzdiņš. Godātie kolēģi, es aicinu pievērsties trešajam priekšlikumam. Atbildīgā komisija un Ministru prezidenta biedrs Ziedonis Čevers ierosina papildināt pirmajā lasījumā pieņemto likumprojektu ar šādu grozījumu - likuma nosaukumu izteikt šādā redakcijā: "Ministru kabineta iekārtas likums". Pēc 5.Saeimas ievēlēšanas atjaunotais vecais 1925. gada 1. aprīļa likums tika nedaudz grozīts, un šā likuma nosaukums ir ļoti garš, smagnējs, un tādēļ, tāpat kā Juridiskā komisija ir ierosinājusi grozīt likuma "Par Valsts kontroli" nosaukumu, to precizējot un saīsinot, tāpat arī Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija šā likuma nosaukumu ierosina izteikt īsāk, proti, "Ministru kabineta iekārtas likums". Aicinām šo priekšlikumu pieņemt.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu pret komisijas slēdzienu nav? Pieņemts.

J.Lagzdiņš. Tā kā mēs esam pieņēmuši šo atbildīgās komisijas priekšlikumu, būtu jāpieņem arī nākamais, proti, ceturtais priekšlikums. Atbildīgā komisija ierosina svītrot likumprojekta preambulu. To, kāda ir šī preambula, jūs redzat tabulas kreisajā pusē. Tā ir tāda, kas izdara atsauci uz 1925. gada 1. aprīļa likumu.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu pret komisijas slēdzienu nav. Pieņemts.

J.Lagzdiņš. Tālāk. Godātie kolēģi, komisija diezgan ilgi izvērtēja Ministru prezidenta biedra Ziedoņa Čevera priekšlikumu, lietas būtība ir tāda: jau kopš 5. Saeimas laikiem, kopš likuma par Ministru kabineta iekārtu atjaunošanu un Birkava vadītās valdības darbības laikiem Ministru kabinets izdod noteikumus, instrukcijas un arī rīkojumus, bet, ja mēs uzmanīgi paskatāmies spēkā esošo likumu par Ministru kabineta iekārtu, tad mēs redzam, ka šis likums nedod tiesības Ministru kabinetam pieņemt normatīvo aktu, proti, rīkojumu, bet praksē Ministru kabinetam un premjerministram ļoti bieži nākas izdot šādu aktu, piemēram, ieceļot amatā kādu amatpersonu, atceļot no amata kādu amatpersonu, izveidojot kādu valdības institūciju, komisiju. Ir daudz un dažādu individuāla rakstura gadījumu, kad ir nepieciešams Ministru kabinetam uzdot kādus pienākumus atsevišķām valsts amatpersonām un institūcijām, šādos gadījumos gan Ministru kabinets, gan arī Ministru prezidents praksē ir pieņēmis rīkojumus. Un tādēļ pēc būtības Ministru prezidenta biedra Ziedoņa Čevera priekšlikums ir vērā ņemams un faktiski tas atrisinātu šo likuma nepilnību. Atbildīgā komisija konceptuāli piekrita Ministru prezidenta biedra Ziedoņa Čevera ierosinājumam un ierosina papildināt likumprojektu ar 15.¹ pantu šādā redakcijā: "Ministru prezidents, Ministru prezidenta biedri un ministri ir tiesīgi izdot rīkojumus likumos un Ministru kabineta noteikumos noteiktajos gadījumos. Rīkojums ir individuāla rakstura administratīvs akts, kas attiecas uz atsevišķām valsts institūcijām un amatpersonām." Tātad rīkojums nav tāds normatīvais akts, tāds administratīvais akts, kuram būtu, ja tā varētu teikt, publisks raksturs un kurš attiektos uz privāto tiesību subjektiem; rīkojums attiecas tikai uz publisko tiesību subjektiem, proti, uz valsts institūcijām un amatpersonām. Tādējādi tiktu legalizēta tā situācija un prakse, kāda šobrīd pastāv Ministru kabinetā jau ceturto gadu.

Atbildīgās komisijas vārdā es ierosinu šo priekšlikumu pieņemt.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu pret komisijas slēdzienu nav? Pieņemts.

J.Lagzdiņš. Tālāk. Atbildīgā komisija, tāpat kā iepriekšējos likumprojektos, par ko es referēju, izdarīja grozījumus tajā normā, kura paredz atsauci uz Korupcijas novēršanas likumu, tā ir analoģiska, tāda pati kā iepriekšējos likumprojektos. Aicinu arī šo nelielo grozījumu akceptēt.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu pret atbildīgās komisijas slēdzienu nav. Pieņemts.

J.Lagzdiņš. Acīmredzot tagad būtu jāatgriežas pie pirmajiem diviem priekšlikumiem. Tie, godātie kolēģi, kā jau es referēju, ir formāla rakstura. Tā kā mēs akceptējām trešo, ceturto, piekto, sesto un septīto priekšlikumu, aicinu arī pirmo un otro priekšlikumu atbalstīt.

Sēdes vadītāja. Nu, pēc loģikas, vairs nav citas iespējas, kā tikai pieņemt tos.

J.Lagzdiņš. Tieši tā.

Sēdes vadītāja. Līdz ar to...

J.Lagzdiņš. Jā, es aicinu pieņemt likumprojektu otrajā un pēdējā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta "Grozījumi likumā "Par 1925. gada 1. aprīļa likuma "Ministru kabineta iekārta" atjaunošanu"" pieņemšanu otrajā, galīgajā, lasījumā. Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu balsot! Lūdzu rezultātu! Par - 60, pret - 1, atturas - 2. Likums pieņemts.

Likumprojekts "Grozījums likumā "Par sociālo palīdzību"".

Aida Prēdele - Sociālo un darba lietu komisija, LZS, KDS un LDP frakcijas deputāte.

A.Prēdele (LZS, KDS un LDP frakcija).

Cienījamie kolēģi! Darba dokuments ir dokuments nr. 586A. "Grozījumi likumā "Par sociālo palīdzību"". Otrais un galīgais lasījums.

Ir iesniegts priekšlikums 5. panta pirmo daļu papildināt ar vārdu "nepilsoņiem". Šo papildinājumu mums ir iesniedzis deputāts Endziņš. 5. pants nosaka personu loku, kam ir tiesības saņemt sociālo palīdzību, un, izskatot deputāta Endziņa priekšlikumu, komisijas viedoklis bija tāds, ka jau pašreizējā likuma tekstā ir noteiktas visas iespējamās iedzīvotāju, cilvēku kategorijas, kurām ir tiesības šādu sociālo palīdzību saņemt. Un it īpaši tāpēc, ka personas kods ietver visas šīs cilvēku grupas.

Tātad komisija noraidīja deputāta Endziņa priekšlikumu. Taču es aicinu ieklausīties arī viņa kā jurista viedoklī.

Sēdes vadītāja. Vēlas runāt? Aivars Endziņš - "Latvijas ceļa" frakcijas deputāts.

A.Endziņš (frakcija "Latvijas ceļš").

Cienījamā priekšsēdētāja! Cienījamie kolēģi! Šeit ir vienkārši runa par to, lai mūsu likumdošana būtu saskaņota, jo es saprotu, ka komisija šajā jēdzienā "ârvalstnieki" ir iekļāvusi arī visus tos bijušās PSRS pilsoņus, kuri nav ne Latvijas, ne kādas citas valsts pilsoņi. Bet mēs šo jēdzienu "nepilsoņi" attiecinām tieši uz šo kategoriju. Pēc šā teksta burtiski iznāk apmēram tādā veidā: ja šeit dzīvo Krievijas vai Lietuvas, vai Ukrainas, vai Baltkrievijas, vai Amerikas pilsonis, pastāvīgi šeit dzīvo un ir reģistrēts, viņam ir pastāvīgā dzīvesvieta un ir personas kods, viņš var saņemt... un šī kategorija, ja mēs tā tīri burtiski, pēc juridiskā burta, ņemtu, it kā nevarētu saņemt. Kaut gan tālāk jau šajā pašā likuma tekstā skaidri un gaiši ir pateikts, kāda šeit ir prasība. Ka ir jābūt tātad... viena lieta... reģistrētam, jābūt ir personas kodam, ir jābūt, vismaz 12 mēnešus nepārtrauktai, pastāvīgai dzīvesvietai... vai 5 gadi... tas bija laikam 60 mēneši kopsummā... Tā ka vienkārši te ir vajadzīgs sakārtot, lai mums nav pretrunu pašu pieņemtajos likumos, un es tāpēc tomēr aicinu atbalstīt šo priekšlikumu un iekļaut šo vārdu "nepilsoņi" 5. panta tekstā. Paldies.

Sēdes vadītāja. Tātad jūs lūdzat balsojumu par savu priekšlikumu? Vairāk debatēs pieteikušos nav. Debates beidzam. Komisijas vārdā... nav? Lūdzu zvanu! Lūdzu deputātus balsot par deputāta Endziņa priekšlikumu: papildināt likumprojektu ar jaunu grozījumu šādā redakcijā: "Papildināt 5.panta pirmo daļu pēc vārda "pilsoņiem" ar vārdu "nepilsoņiem"." Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu deputātus balsot! Lūdzu rezultātu! Par - 40, pret - 6, atturas - 6. Priekšlikums pieņemts.

A.Prēdele. Tālāk. Priekšlikums ir 18. pantā. 18. pants nosaka valsts sociālā nodrošinājuma pabalsta saņemšanu, un mēs esam saņēmuši Ministru kabineta priekšlikumu, kurā tiek paskaidrots un precizēts tas, cik lielam ir jābūt valsts sociālā nodrošinājuma pabalstam, ko piešķir uz laiku. Komisija to ir atbalstījusi.

Sēdes vadītāja. Prēdeles kundze, tikai precizēsim... Ir runa par 18. panta...

A.Prēdele. 18. panta pirmās daļas 3. punkta otro teikumu...

Sēdes vadītāja. Jā... Deputātiem iebildumu nav? Pieņemts.

A.Prēdele. Savukārt 23. pantu Ministru kabinets aicina papildināt ar piekto daļu, kas tuvāk paskaidro transporta izdevumu kompensēšanas pabalsta saņemšanas nosacījumus. Arī to mūsu komisija pieņēma un atbalstīja.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav? Pieņemts.

A.Prēdele. Arī 27. panta trešo daļu Ministru kabinets ierosina izteikt jaunā, precizētā redakcijā. Arī to komisija atbalstīja.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav? Pieņemts.

A.Prēdele. Redakcionāls labojums ir arī 45. panta pirmajā daļā. Ministru kabinets ierosināja aizstāt vārdus "apstiprinātajiem statūtiem" ar vārdiem "apstiprināto nolikumu". Proti, runa ir par valsts institūciju, kas darbojas pēc nolikuma, nevis pēc statūtiem. Tāpēc arī komisija pieņēma šo labojumu un precizējumu.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav? Pieņemts.

A.Prēdele. Līdzīgs pēc sava satura ir arī redakcionālais labojums 46. panta pirmās daļas otrajā punktā - arī tur vārds "statūtos" tiek aizstāts ar vārdu "nolikumos". Arī to komisija ir atbalstījusi.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav? Pieņemts.

A.Prēdele. 47. pants. Ministru kabinets ir ierosinājis jaunu redakciju. Ir precizēts, ka Sociālās palīdzības fonda darbību nodrošina no valsts pamatbudžeta līdzekļiem. Arī to mūsu komisija ir pieņēmusi.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav? Pieņemts.

A.Prēdele. Savukārt 48. panta otrajā daļā Ministru kabinets ir ierosinājis aizstāt vārdu "personālsastāvu" ar vārdu "sastāvu", tas ir uzskatāms par gluži literāru redakcionālu labojumu. Arī to komisija atbalstīja.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav? Pieņemts.

A.Prēdele. Pārejas noteikumi. Ir priekšlikums pārejas noteikumu 3. punktu izteikt jaunā redakcijā. Šeit runa ir par jau daudzkārt no šīs tribīnes apspriestajiem palielinātajiem un diferencētajiem bērnu pabalstiem, runa ir par spēkā stāšanās datumu. Ministru kabinets ir ierosinājis, ka 17. panta otrā daļa, tātad šie bērnu pabalsti, stājas spēkā 1996. gada 1. augustā. Arī šo ierosinājumu komisija ir pieņēmusi.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav? Pieņemts.

A.Prēdele. Pārejas noteikumu 6. punkta 1. apakšpunktā ir precizēts fonda darbības sākums - vārdi "lîdz Sociālās palīdzības fonda reģistrācijai Uzņēmumu reģistrā" ir nomainīti ar vārdiem "lîdz Sociālās palīdzības fonda darbības uzsākšanai". Arī tas ir gluži redakcionāls labojums, ko komisija ir pieņēmusi.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav? Pieņemts.

A.Prēdele. Pārejas noteikumu 6. punkta 4. apakšpunktā arī ir dota jauna redakcija. Šis priekšlikums ir uzskatāms par papildinājumu un precizējumu. Tas ir no Ministru kabineta, un komisija to ir pieņēmusi.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav? Pieņemts.

A.Prēdele. Pārejas noteikumu 7. punktu Ministru kabinets ir ierosinājis svītrot, jo tur līdz šim ir bijusi novecojusi norma, ka fonda statūti jāapstiprina līdz šā gada janvārim. Laiks ir pagājis, tātad tas vairs nav aktuāli. Arī šo precizējumu komisija atbalstīja.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav? Pieņemts.

A.Prēdele. Tātad mums vajadzētu nobalsot par grozījumu likumā "Par sociālo palīdzību" otrajā un galīgajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta "Grozījums likumā "Par sociālo palīdzību"" pieņemšanu otrajā, galīgajā, lasījumā. Lūdzu balsot! Lūdzu rezultātu! Par - 49, pret - nav, atturas - 4. Likums pieņemts.

Es vienīgi uzreiz gribētu piebilst, ka tas nav "grozījums", bet "grozījumi", Prēdeles kundze... Līdz ar to es ceru, ka jūs precizēsiet likuma nosaukumu.

Nākamais ir likumprojekts "Grozījumi likumā "Par valsts civildienestu"". Jānis Lagzdiņš - Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas vārdā, "Latvijas ceļa" frakcijas deputāts.

J.Lagzdiņš (frakcija "Latvijas ceļš").

Kolēģi deputāti! Arī šajā likumprojektā pēc pirmā lasījuma ir izdarīts viens redakcionāls grozījums - ir precizēta atsauce uz Korupcijas novēršanas likumu. Tā ir analoga tām atsaucēm, kādas ir arī citos iepriekš pieņemtajos likumos. Es aicinu šo grozījumu akceptēt.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav? Pieņemts.

J.Lagzdiņš. Paldies, es aicinu balsot par šo likumprojektu otrajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta "Grozījumi likumā "Par valsts civildienestu"" pieņemšanu otrajā lasījumā. Lūdzu balsot. Lūdzu rezultātu! Par - 53, pret - 1, atturas - 2. Likumprojekts otrajā lasījumā ir pieņemts. Lūdzu paziņot datumu, līdz kuram iesniedzami labojumi, lai likumprojektu sagatavotu trešajam lasījumam.

J.Lagzdiņš. Godātie kolēģi deputāti! Es aicinu iesniegt priekšlikumus trešajam lasījumam līdz 26.maijam.

Sēdes vadītāja. Lagzdiņa kungs, tā ir svētdiena - 26.maijs. Vai nu 24.maijā, vai 27.maijā.

J.Lagzdiņš. Nē, 27.maijā.

Sēdes vadītāja. 27.maijs. Endziņa kungs, lūdzu, nāciet tribīnē. Aivars Endziņš... Jānis Lagzdiņš - frakcijas "Latvijas ceļš" deputāts.

J.Lagzdiņš (frakcija "Latvijas ceļš").

Kolēģi deputāti, es gribētu atvainoties, jo tiešām piecu dienu termiņš ir jāievēro, tādēļ pats īsākais priekšlikumu iesniegšanas laiks varētu būt līdz šā mēneša... līdz 28.maijam, es atvainojos. Tātad - 28.maijs.

Sēdes vadītāja. Deputātiem citu priekšlikumu nav, iebildumu nav. Priekšlikumi ir jāiesniedz līdz 28.maijam.

Atbilstoši darba kārtībā izdarītajām izmaiņām ir jāizskata Saeimas Prezidija atzinums. Saeimas Prezidijs ierosina likumprojektu "Par Valsts prezidenta ievēlēšanu", ko ir iesnieguši deputāti Dobelis, Tabūns, Seile, Rugāte un Grinovskis, nodot Juridiskajai komisijai un Aizsardzības un iekšlietu komisijai un noteikt, ka Juridiskā komisija ir atbildīgā komisija. Atklājam debates. Modris Lujāns - pie frakcijām nepiederošs deputāts.

M.Lujāns (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Cienījamie kolēģi! Protams, šodien ir patīkami, ka talantīgais likuma autors, jaunais (iespējams - nākotnē) rakstnieks Dobeļa kungs atnesa savu kārtējo garadarbu un ar to var iepazīties. Un, protams, šodien man tā netīšām radās viedoklis, ka šis likumprojekts tiek rakstīts vienam no Valsts prezidenta amata kandidātiem. Un, protams, šodien man bija patīkami dzirdēt no otra Valsts prezidenta amata kandidāta, kurš sāka traktēt Satversmi un komentēt šos jautājumus... Nu, protams, var jau teikt tā: "Kas ir dots vērsim"... vai otram - tās nav tādas tiesības. Bet es uzskatu, ka, ja ir Satversmē norma, ka visi kandidāti ir vienlīdzīgi savās tiesībās, tad mēs atgriezīsimies pie Satversmes normām. Un arī Dobeļa kungam Satversme, kā jau izteicās, cik es esmu dzirdējis, laikam nav vairāk nekāds dokuments, bet - papīrītis. Un šeit mums jāgriežas pie tādām... tādēļ man rodas īpatnējs jautājums: kur bija Seiles kundze pagājušajās Valsts prezidenta vēlēšanās? Kur bija Rugātes kundze un Tabūna kungs, kad pilnīgi mierīgu sirdi Latvijas Saeimas tribīnē stāvēja Amerikas pilsoņi - Meierovica kungs un Jerumaņa kungs? Un interesanti, kādam likumam viņi pakļautos, ja viņus būtu ievēlējuši toreiz, - vai Amerikas likumiem vai Latvijas likumiem? Toreiz šiem kungiem, nevienam iesniedzējam, kaut kā sirds "nespēlēja" tā un viņi tā neuztraucās, kaut jau arī šajā likumā ir saglabātas tiesības. Es skatos - Latvijas Republikas pilsonis... Bet Brazīlijas un Latvijas valsts pilsonis - viņš var būt Valsts prezidenta amata kandidāts, vai ne, Dobeļa kungs? Jeb vai autoram tik tālu... tādas domas nav? Viņu jau, teiksim, laikam interesē vairāk sarkanā krāsa jeb partijas piederība. Nu, protams, es saprotu: tā kā deputāti jau ir nobalsojuši ar 55 balsīm par to, ka šāds jautājums šodien steidzamā kārtā šajā brīdī ir jāiekļauj un ka tas ir ļoti steidzami, tad ir pilnīgi reāli, ka tas tiks nosūtīts arī uz komisiju. Bet es vēlreiz saku, ka tas ir ļoti īpatnējs solis - kad sākusies jau ir Valsts prezidenta vēlēšanu kampaņa, kampaņas laikā šādus soļus darīt, jo, Dobeļa kungs, jūsu partija jau ir deklarējusi savu atbalstu vienam Valsts prezidenta amata kandidātam un ir ļoti nekorekti rīkoties šādā veidā, teiksim, noskaņot Saeimas deputātus pret citiem kandidātiem. Jo, atvainojiet, 18.jūnijā būs balsojums, kurā būs četras kandidatūras un katra būs tiesīga izteikties. Un tad Dobeļa kungs varēs izteikties ar saviem kolēģiem, par ko viņš tā grib... Bet šādi soļi ir visādā mērā nekorekti, un es aicinu nobalsot pret šā likumprojekta nosūtīšanu uz komisiju. Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītāja. Man ir vienīgi aizrādījums Lujāna kungam: likumprojekta autors nav vienpersoniski deputāts Dobelis, likumprojektu ir iesnieguši pieci deputāti, un to, vai 18.jūnijā notiks balsojums, - to izlems Saeima, un diemžēl es varu jums iepriekš pateikt, ka visi četri Valsts prezidenta amata kandidāti neizteiksies no šīs tribīnes un savu programmu neaizstāvēs. Tāpēc es atvainojos, ka es aizrādu deputātiem, bet esiet, lūdzu, korekti un runājiet atbilstoši Saeimas darbības noteikumiem.

Sēdi vada Latvijas Republikas 6.Saeimas priekšsēdētājas biedrs Alfreds Čepānis.

Sēdes vadītājs. Debatēs ir pieteicies Pēteris Tabūns - LNNK un LZP frakcijas deputāts.

P.Tabūns (LNNK un LZP frakcija).

Cienījamie kolēģi! Te jau īpaši nebūtu ko runāt, jo normāli domājoši cilvēki, normāli domājoši deputāti saprot, ka mēs vienkārši esam... nu, neesam pamanījuši varbūt šo nepilnību. Jo, redziet, toreiz, kad bija Satversme izstrādāta, nevienam nenāca prātā, ka noziedznieku kāds no deputātiem iedomāsies izvirzīt par Valsts prezidenta amata kandidātu. Nu, nevienam normāli domājošam cilvēkam neienāca tas prātā! Un, protams, arī mums neienāca prātā, ka vajadzētu tādu speciālu normu ierakstīt un likumu attiecīgi izveidot tā, lai šādas nenormālības neparādītos. Bet, ņemot vērā, ka mums ir tādi deputāti, kuri noziedznieku, kuru notiesājusi neatkarīgas Latvijas tiesa un kurš sēž cietumā, grib izvirzīt par Valsts prezidentu un paņirgāties par mums visiem, paņirgāties par Saeimu, paņirgāties par Latviju, par Latvijas neatkarību un tautu, tad mums gribot negribot, protams, ir jāpieņem, lūk, likums, un mēs, LNNK, esam sagatavojuši tādu likumprojektu un aicinām jūs to pieņemt, tā sakot, virzīt tālāk, jo mēs jau neko vairāk neparedzam, paredzam faktiski tos pašus noteikumus, kas ir jāievēro, ievēlot 5.Saeimas deputātus. Šeit es tos neuzskaitīšu, šie punkti ir paredzēti... nu, jūs taču neviens nedomājat, ka nevajadzētu šos punktus ietvert attiecībā uz Valsts prezidentu. Nu, protams, viņš nevarētu būt rīcības nespējīgs, nedrīkstētu atrasties cietumā... smieklīgi! Un tā tālāk, un tā joprojām, tas, kas šeit ir rakstīts. Tātad pats par sevi saprotams! Tautā, ne man jums stāstīt, jau parādās... nupat "Rîgas Balsī" jau ir bijušas vairākas atsauksmes, tauta saka: cienījamie deputāti, nu izdariet taču tā, lai neņirgājas par mums daži golubovi, lujāni un vēl citi, kuriem šī valsts, šīs valsts neatkarība, ir tikai tāds padižošanās un paņirgāšanās objekts! Un, protams, mums tas ir jāizdara, par to nav šaubu. Tātad, kā jau es teicu, analoģiski Saeimas vēlēšanu likumam ir ietverti tie punkti arī likumprojektā "Par Valsts prezidenta ievēlēšanu". Es jau aprunājos ar juristiem, mums te ir augstas kvalifikācijas juristi, un varbūt uznāks tribīnē pat Lagzdiņa kungs vai Apsīša kungs, vai Bišera kungs, vai Kaksīša kungs un teiks, ka viss te ir pēc Satversmes un viss te ir likuma kārtībā, vienīgi mums ir jānofiksē šī lieta, lai Lujāna kungam vai vēl kādam neienāktu tas prātā un lai mums nebūtu kauns, ja - vienalga, vai tas būs 18.jūnijā vai kādā citā dienā, kad mēs atradīsimies šeit un vēlēsim Valsts prezidentu, - ja pēkšņi mums būs jābalso, vienalga, tādā vai šitādā veidā... Un vēl pašlaik dižojas šie vīri, sniedz intervijas žurnālistiem, ka, redziet, demokrātija būs tad, ja konvoja pavadībā tomēr Rubiks tiks atgādāts šurp uz Saeimas zāli un mēs te, tā sakot, vēlēsim Valsts prezidentu. Nu nepārvērtīsim taču šo augsto namu par ampelēšanās vietu! Es lūdzu jūs atbalstīt mūsu likumprojektu. Paldies.

Sēdes vadītājs. Vairāk debatēs pieteikušos nav. Debates beidzam. Balsosim par Saeimas Prezidija atzinumu - nodot deputātu Dobeļa, Tabūna, Seiles, Rugātes un Grinovska iesniegto likumprojektu "Par Valsts prezidenta ievēlēšanu" Juridiskajai komisijai un Aizsardzības un iekšlietu komisijai un noteikt, ka Juridiskā komisija ir atbildīgā komisija. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu. Lūdzu deputātus balsot. Lūdzu rezultātu! Par - 38, pret - 4, atturas - 3. Nav kvoruma. Atkārtot zvanu, lūdzu! Lūdzu vēlreiz balsošanas režīmu. Lūdzu deputātus balsot. Lūdzu rezultātu! Par - 49, pret - 4, atturas - 2. Lēmums pieņemts. Paldies.

Nākamais darba kārtības jautājums ir likumprojekts "Grozījumi likumā "Par civilstāvokļa aktiem"". Juridiskās komisijas vārdā - deputāte Kristiāna Lībane, frakcijas "Latvijas ceļš" deputāte. Lūdzu!

K.Lībane (frakcija "Latvijas ceļš").

Cienījamie kolēģi! Dokumenta numurs ir 835. Līdz Saeimas noteiktajam priekšlikumu iesniegšanas termiņam, kas bija 3.maijs, Juridiskā komisija nesaņēma priekšlikumus nedz par likuma preambulu, nedz arī par 5.pantu, taču atbildīgā komisija pati iesaka 5.pantu redakcionāli precizēt.

Sēdes vadītājs. Lūdzu, Lībanes kundze! Vai jūs vēlaties par šo precizējumu runāt? Lūdzu!

K.Lībane. Precizējums ir tehniskas dabas - tātad tiek precizēts teksts, kurā Saeima pieņem lēmumu. Tiek precizēts šis formulējums, kā tiek formulēti pārkārtojumi pantā. Tātad nevis uzskatīt panta ceturto un piekto daļu attiecīgi par... un tā tālāk, bet uzskatīt par trešo un ceturto un... Jūs paši redzat, man nav jālasa jums priekšā.

Sēdes vadītājs. Lībanes kundze, mēs strādājam ar dokumentu nr.835.

K.Lībane. Tieši tā.

Sēdes vadītājs. Kurā lappusē, lūdzu, ir šie jūsu redakcionālie labojumi?

K.Lībane. Šajā dokumentā tā ir pirmā lapa. Nolasot to ir visai grūti saprast, bet, ja jūs papētītu 2.aili un 4.aili ar pasvītrojumiem, tad saprastu, ka tur ir tehnisks grozījums.

Sēdes vadītājs. Ir runa par 5.pantu, Lībanes kundze?

K.Lībane. Tieši tā.

Sēdes vadītājs. Deputāti ir atraduši, jā? Vai iebildumi ir pret komisijas priekšlikumu? Nav. Paldies. Pieņemts.

K.Lībane. Par 36.pantu priekšlikumi nav saņemti. Arī atbildīgajai komisijai nav nekādu priekšlikumu. Atbildīgajai komisijai ir priekšlikums redakcionāli precizēt 42.pantu.

Sēdes vadītājs. Deputātiem teksts ir. Vai ir iebildumi pret 42.panta redakcionālu precizēšanu komisijas iesniegtajā redakcijā? Nav. Paldies. Pieņemts.

K.Lībane. Attiecībā uz pārejas noteikumiem arī nav saņemti nedz priekšlikumi, nedz arī Juridiskajai komisijai bijuši kaut kādi priekšlikumi. Līdz ar to es aicinu pieņemt šo likumprojektu otrajā lasījumā.

Sēdes vadītājs. Deputātiem nav iebildumu? Debatēs pieteikušos nav. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par likumprojekta "Grozījumi likumā "Par civilstāvokļa aktiem"" pieņemšanu otrajā lasījumā. Lūdzu rezultātu! Par - 54, pret - nav, atturas - 1. Otrajā lasījumā likumprojekts ir pieņemts. Lūdzu termiņu, līdz kuram iesniedzami priekšlikumi trešajam lasījumam.

K.Lībane. Komisijas vārdā es lūdzu iesniegt priekšlikumus trešajam lasījumam līdz 30.maijam.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst? Neiebilst. Pieņemts. Paldies.

K.Lībane. Paldies.

Sēdes vadītājs. Nākamais darba kārtības jautājums saskaņā ar mūsu balsojumu ir likumprojekts "Par obligāto valsts dienestu". Aizsardzības un iekšlietu komisija.

Kārlis Druva - Aizsardzības un iekšlietu komisijas vārdā. Lūdzu!

K.J.Druva (LZS, KDS un LDP frakcija).

Cienījamie kolēģi! Mēs strādāsim ar dokumentiem nr. 852, nr.852-a un nr.738. Man šķiet, mums visiem ir bijušas plašas debates par Obligātā valsts dienesta likumu. Komisija izskatīja šā likuma dokumentu nr.738 14.maija sēdē un nolēma to atbalstīt pirmajam lasījumam. Mēs esam saņēmuši virkni atzinumu no vairākām komisijām, to skaitā arī no Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas, kura arī atbalsta šo likumprojektu pirmajam lasījumam. Esam saņēmuši arī virkni ieteiktu labojumu, kurus komisija ir ņēmusi vērā.

Tagad īss paskaidrojums par to, kāpēc mēs neizvēlējāmies veidot jaunu likumu jeb sākt alternatīva likumprojekta izstrādi. Tas ir vienkārši tāpēc, lai mēs spētu virzīt šo likumprojektu savlaicīgi uz priekšu. Bet visus iesniegumus, kuri tiks saņemti mūsu komisijā, mēs izskatīsim un reaģēsim uz tiem, un tad lemsim par katru atsevišķi un iestrādāsim tos otrajā lasījumā.

Ir ienākuši priekšlikumi gan par to, kā uzlabot mūsu karavīru dzīves līmeni, tāpat viņu darba gaitas, kā nākt viņiem pretim ar izglītību, un vēl daudzi citi līdzīgi priekšlikumi. Esmu pateicīgs arī savu kolēģu vārdā par visiem šiem priekšlikumiem. Tātad lūdzu jūs šodien balsot par šā Obligātā valsts dienesta likuma pieņemšanu pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītājs. Paldies. Sākam debates. Valdis Krisbergs - Demokrātiskās partijas Saimnieks frakcijas deputāts.

V.Krisbergs (Demokrātiskās partijas Saimnieks frakcija).

Cienījamais sēdes vadītāj! Cienījamie kolēģi! Varētu, protams, attīstīt tādu pašu lielisku izrādi, kādu mēs nesen redzējām vienā stadionā, kur divi cienījami pretendenti centās pierādīt, kurš ir labs un kurš ir slikts. Pasākumam bija viena ļoti liela nelaime - netika pārdotas ieejas biļetes, jo tādā gadījumā tiešām mūsu armija būtu saņēmusi lielisku materiālo papildinājumu un cēlusi savas kaujas spējas. Atklāti sakot, man negribas runāt par dažu cilvēku ākstīgu izrīkošanos, lai pierādītu morālo taisnību. Ne jau ar dūrēm un ar fizisko spēku pierāda taisnību. Es jau no šīs tribīnes esmu runājis par to, ka Latvijas īstā, vienīgā bagātība ir intelekts. Intelekts, kurš katru dienu kļūst arvien zemāks. Man ir ļoti liels prieks, ka viens no Prezidenta kandidātiem ir izteicies, ka pulcinās ap sevi inteliģences spēku. Pragmatiska domāšana un inteliģence kopā varētu izvest mūsu valsti no krīzes.

Bet es vēlreiz gribu atgādināt, ka ir cilvēks, kuru liktenis sodījis visdrausmīgāk. Jau daudzus gadu desmitus pēc nāves zemes klēpis šo cilvēku neņem pretī. Tas ir Vladimirs Iļjičs Uļjanovs (Ļeņins). Un ir vērts atcerēties vēlreiz, ko viņš ir teicis. "Ja iet slikti un vajag pakļaut tautu..." - es precīzi citātu neatceros, neesmu komunistiskās gudrības sevišķi daudz mācījies, - "...tad vajag tautu nodzirdīt, vajag pievērst pseidoreliģijai, ne jau īstai ticībai, un žvadzināt ieročus."

Ēriks Rozencveigs, viens no maniem draugiem, kādreiz bija teicis: "Mums vajag dūšīgu armiju! Tādu armiju, ka, ja Krievija sāks mums draudēt, mēs viņai pieteiksim karu! Ar dūšīgu armiju mēs Krieviju uzvarēsim!" Tikai ko tad mēs iesāksim ar to Krieviju - tas nebūtu īsti skaidrs. Pat tad, ja katrs Latvijas iedzīvotājs ne tikai pilsonis, sākot no jaunpiedzimušā un beidzot ar viscienījamākā vecuma večiņu - stātos zem plintes, diez vai mēs izturētu pret tiem mobilajiem pulkiem, kas no debesīm, no Krievijas puses, no Pleskavas, Latviju varētu pakļaut pāris stundu laikā. Latvijas uzdevums ir uzvarēt ienaidnieku ar prāta spēju. Ar mūsu cienījamās valdības, Saeimas, bet jo sevišķi ar Ārlietu ministrijas pūlēm, ar Eiropas asamblejas un Baltijas asamblejas palīdzību. Ar diplomātisko sakaru, ar ekonomisko sakaru un saistību palīdzību. Armija 20.gadsimta nogalē, jo sevišķi cīņā pret bīstamo kaimiņu no Austrumiem, kodollielvalsti, mums nepalīdzēs. Jautājums, kāpēc ir vajadzīga šāda masveida armija? Atbilde ir ļoti elementāra - viena no lielākajām struktūrvienībām - tā ir Aizsardzības ministrija. Protams, mūsu cienījamajam aizsardzības ministram būtu ļoti nesolīdi komandēt nelielu, spēcīgu, profesionālu armiju, ja šie profesionāļi vispār atzīs šādu aizsardzības ministru. Un, nedod Dievs, izsvilps vēl kādā parādē! Brīvprātīgie rekrūši vai obligāti iesauktie rekrūši to neuzdrošināsies. Bet tas viss būtu, atklāti sakot - ir tāds latviešu teiciens - "pupu mizas".

Galvenais ir kas? Ja mēs iesaucam armijā tikai pilsoņus - un es uzskatu, ka tikai pilsonis varētu dienēt armijā -, tad, protams, arī man kā pilsonim būtu neomulīgi, ja nepilnīgi pārbaudīts lojāls cilvēks ar ieroci būtu jāsauc par manas armijas kareivi.

Tad tādā gadījumā mēs radām milzīgus šķēršļus mūsu censoņiem, kuri grib iet uz "gaismas pili", grib papildināt Latvijas intelektu, lai gan mēs jau ļoti labi zinām, ka varbūt mūsu augstskolas vēl nav ne Oksfordas, ne Kembridžas vai citu universitāšu līmenī. Ar grūtībām iegūtas pamatzināšanas: "Kreiso! Labo! Gulties! Celties!", bet elektronikas gudrības ir pagaisušas. Diez vai Čerāna kungs tad būtu tik spēcīgs kompjūterists, ja viņš katru rītu tīrītu savam vecākajam biedram armijā zābakus, un diez vai labs valodnieks būtu mūsu starpā, arī diez vai būtu kāds vairs labs politologs, jo gada laikā, šķiet, arī šīs gudrības būtu aizmirstas. Mums ir lieliski studenti. Man ir prieks, ka viņi pat ienāk zālē šīs apspriešanas laikā, kuri stāsta to, ka dūšīgi vajag karot un mācīties. Mēs katru dienu lasām avīzes. Atbalsta tie, kuri ir dūšīgi karojuši Padomju armijā. Nu laikam jau ļoti patika būt "ìedovščinas" apstākļos, varbūt viņi bija tie "vecīši", kuriem pakalpiņi, protams, darīja labu dzīvi.

Es gribu vēlreiz tikai atgādināt kolēģiem: Latvija nav tik bagāta zeme, lai obligātā dienesta jaunkareivjiem varētu nodrošināt 20.gadsimta nogalē Eiropas līmeņa civilizētus dienesta apstākļus.

Divas dienas atpakaļ es runājos ar Saivas kungu - Austrālijas Aizsardzības ministrijas hidrolokācijas pasaules klases speciālistu, latvieti, kurš šobrīd ir Rīgā un kurš jau trīs gadus meklē pieeju pie mūsu aizsardzības ministra. Pie visiem, kuri šajā postenī ir bijuši. Viņa padomi, ar kuriem rēķinās Austrālija, spēcīgās okeāna karaflotes lielvalsts, nav vajadzīgi. Viņš nespēj tikt pie ministra. Varbūt, es atvainojos, pie pēdējā ministra viņš vakar arī tika klāt. Tad es esmu melojis. Bet toties mums vajag visus "zem plintes".

Es aicinu deputātus nelaist šo likumprojektu līdz komisijām pat pirmajā lasījumā. Viņš ir jānoraida kā kaitīgs Latvijas intelekta attīstībai. Ir jāveido maza, spēcīga un pēc aprēķiniem arī lētāka profesionāla armija, kur būs puiši, kuri grib dienēt, kuri grib aizsargāt mūsu Latviju, kuriem dzīves mērķis ir kļūt par profesionālu kareivi. Es zinu šādus profesionāļus. Arī mūsu zālē viņi ir bijuši, un ir: Ādamsona kungs, Turlā kungs, varbūt vēl kādu es varu nosaukt. Šķiet, arī Grīga kungu varētu nosaukt pie cilvēkiem, kuri stabili var būt šīs profesionālās armijas komandieri un kareivji. Tādu Latvijā pietiks.

Aicinu noraidīt likumprojektu pirmajā lasījumā. Paldies.

Sēdes vadītājs. Guntis Eniņš - pie frakcijām nepiederošs deputāts.

G.Eniņš (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Augsti godātais Prezidija priekšsēdētājas vietniek un Ministru prezident! Kolēģi! Laiks iet, bet nelaimes pār Latviju stāv. Un viena no lielākajām nelaimēm ir Latvijas armija. Diemžēl. Jauniešu bailes no iesaukšanas Latvijas armijā nav mazinājušās, jo savdabīga noziedzība un sadisms armijā pastāv. Nebūtu pareizi jauniešiem pārmest patriotisma trūkumu, jo tā nav patriotu armija, bet alkoholisma un sadisma kultivēšanas midzeņi. Lūk, man ir rokā viena no jaunākajām avīzēm - "Lauku Avīzes" 17.maija numurs. Šeit nav vis kaut kādi atsevišķu žurnālistu subjektīvi vērtējumi un spriedelējumi, bet te ir izmeklēšanas materiāli, tiesu slēdzieni, un es nedaudz no tiem nolasīšu. Stāsta Apes rotas kareivis Jānis Zaļkalns, tas ir, liecina tiesā: "Jau atbraucot uz Alūksni, man vecākie kareivji atņēma četrus latus. Kad 12.janvārī saņēmu savu pirmo kareivja algu, pie manis pienāca 3.vada kareivis Bušs un ar draudiem pieprasīja naudu. Atdevu viņam astoņus latus. Loginam iedevu četrus latus, lai viņš naktīs neceltu augšā, neliktu lidot un pumpēties, kā arī skaitīt Latvijas himnu. Tāpat bieži mūs vecākie kareivji sūtīja uz pilsētu pēc šņabja. Tā kā atļaujas nebija, gājām brīvsolī." Jaunkareivis Uldis Patutins: "Tûlīt pēc manas ierašanās Alūksnē Čukurs mani iesauca rotas mantnīcā un lika atdot trīs latus. Sapratu, ka nepaklausīšanas gadījumā mani piekaus, tādēļ naudu iedevu." Liecina Andžejs Parfens: "Nedz pirmajā, nedz otrajā dienā pēc mūsu atbraukšanas es rotā neredzēju nevienu virsnieku." Kā redzams no iepriekšējās izmeklēšanas dokumentiem, puišu paskaidrojumiem un liecībām, naudas izspiešana un jaunkareivju pazemošana Alūksnes un Apes rotā bijusi regulāra. Jauniesauktie klājuši citu gultas, mazgājuši drēbes un zeķes, lai būtu ērtāk, turējuši sēdošā un iedzērušā veckareivja galvu. Un šī te tiesa ir sākusies sakarā ar to, ka viens no jaunkareivjiem nav varējis izturēt šo spīdzināšanu un ir mēģinājis izdarīt pašnāvību, pārgriežot vēnas. Bet cik tādu gadījumu ir, kuri nav nākuši gaismā? Un kāpēc es to te lasu? Tāpēc, ka tiesājamie Logins un Čukurs, protams, visādi mēģina izlocīties, kā jau tas mēdz būt pēc mūsu taisnās tiesas iespējām, bet tomēr viņi saņēma savu sodu - divi gadi nosacīti, bet nav ne vārda par to, kāda atbildība ir šiem virsniekiem, kuru uzraudzībā ir nodoti jaunkareivji un viņu veselība, liktenis un dvēsele. Un tas mani uztrauc visvairāk, ja reiz pašiem virsniekiem atbildības par to nav. Te ir viens milzīgs piedauzības akmens vai pat vairāki. Ir jāprasa visaugstākajā mērā atbildība no virsniekiem, tiem, kas ir lielāki un stāv augstāk.

Bet šī te "ìedovščinas" maniere ir izplatījusies jau tik tālu, ka tā ir izgājusi arī ārpus armijas. Audzinātāja, kas strādā skolā, saka, ka tas pats jau sākoties arī starp bērniem, jau tīri zemās klasītēs, kad vājākie, mazākie mazgā zeķes, klāj gultas un dara to pašu tiem, kuri sēž otro vai trešo gadu tanī skolā. Tā, protams, ir cita tēma, bet par skolu likumu arī te vajag padomāt.

Es nezinu, ko lai šajā brīdī pasaka. Man šķiet, ka, ja grib glābt organismu, kurā ir vēzis, tad ir jātaisa liela operācija, un viņš ir jāizgriež ar visām metastāzēm ārā. Es saredzu vienīgi tik drakonisku rīcību, ka būtu jāņem visi šie te... "Jâizšķērē" šī te armija, jāiesauc kaut vai pēc Krastiņa kunga ierosinājuma visi šie studenti, šis lielais iesaukums, lai būtu tikai visi jaunie, lai reiz pārrautu šo te "ìedovščinas" pārmantojamības ķēdi.

Es jau laikam pagājušajā reizē runāju par to, ka nevar īsti piekrist arī jautājumā par nepilsoņu neiesaukšanu. Ja jau mums reiz armijā pagaidām vēl ir jāapsargā arī šie te cietumi, tad es nezinu, kāpēc gan lai nepilsoņi, tāpat kā mēs, nevarētu apsargāt arī šos cietumus. Un ko viņi ar tām astoņām patronām varētu izdarīt, ja mums ir jābaidās no tā, ka mēs dodam ieročus nepilsoņiem?

Sacīšu katram jums tā: "Domājiet par to, ko es pasacīju. Tas ir briesmīgi, un nav ko pārmest vēlreiz šo patriotisma trūkumu mūsu vidū, jo tie nacionālpatrioti, kas šeit runāja par tēvzemes mīlestību, nav iedziļinājušies, kā tas ir patiesībā. Tas ir visbriesmīgāk, ka jaunietis vēl nav nobriedis, bet viņam sākas šī te dvēseles sakropļošana armijā, bet tad, pēc pusgada, kad viņš pats būs kļuvis par vecāko, viņš varēs kropļot nākošos. Balsosim pēc sirdsapziņas.

Sēdes vadītājs. Dzintars Ābiķis - frakcijas "Latvijas ceļš" deputāts.

Dz.Ābiķis (frakcija "Latvijas ceļš").

Augsti godātais sēdes vadītāj! Cienījamie kolēģi! Izglītības, kultūras un zinātnes komisija rūpīgi izskatīja likumprojektu un konceptuāli nolēma pirmajā lasījumā šo likumprojektu atbalstīt. Tajā pašā laikā es gribētu personīgi izteikt dažas pārdomas, protams, tik sīki neiedziļinoties, kā Eniņa kungs mēģināja iedziļināties armijas sadzīves problēmās, jo ne jau visur tā situācija ir tik briesmīga. Ir arī mums tādas karaspēka daļas, kur ir diezgan priekšzīmīga kārtība.

Pirmkārt, par jautājumu, par kuru mūsu komisijā diskutēja visvairāk. Tas bija jautājums par to, kā armijā vislabāk izmantot intelektu. Skaidrs, ka šodien, laikā, kad valstī naudiņas ir ārkārtīgi maz, kad budžeta resursi ir nepietiekami, runāt par profesionālu armiju tuvākajos gados ir absolūti nenopietni. Mūsu valsts nav tik bagāta, un tikai pasaules turīgākās valstis var atļauties profesionālu armiju. Tātad runāt jau tuvākajos gados par profesionālu armiju ir priekšlaicīgi. Runāt var par lēnu, pakāpenisku atsevišķu karaspēka daļu pāreju uz profesionālu dienestu, teiksim, lidotāji un tā tālāk, bet par to jau ministrs šeit no tribīnes ir runājis.

Taču mēs komisijā daudz diskutējām par to, ka tieši intelektu armijā vajadzētu izmantot labāk, un tāpēc, neapšaubāmi, mums jau tuvākajā laikā ir jādomā par jautājumu, kā militārās zināšanas varētu iegūt jauni cilvēki, mācoties augstākajās mācību iestādēs, pirmām kārtām jau tehniskajās mācību iestādēs - tādās kā Tehniskā universitāte, daļēji kā Lauksaimniecības universitāte, arī citās augstākajās mācību iestādēs. Par to, ka šie cilvēki varētu aiziet dienēt armijā, protams, varētu diskutēt, arī par viņu dienesta laiku, par dienesta vietu. Varētu diskutēt arī par to, kādus amatus šie cilvēki varētu ieņemt armijā, ja tā vienkāršoti saka, vai viņiem nevajadzētu būt līdz ar to komandieriem, ja viņiem ir kārtīga izglītība, un kādas pakāpes komandieriem un tā tālāk. Tātad mums būtu ļoti rūpīgi tas jāapsver jau tuvākajā laikā, un varbūt šo to jau būtu iespējams iestrādāt arī likumprojektā, lai intelekts mūsu armijā tiktu labāk izmantots.

Tas ir visai nopietns jautājums, jo mēs ļoti labi atceramies no vēstures, ka Otrajā pasaules karā, mēs to ļoti labi zinām, pret Padomju armiju arī 15.un 19.divīzijas sastāvā pamatā karoja latvieši, un mēs ļoti labi zinām, ka 15. un 19.divīzijai bija nesalīdzināmi lielāki panākumi Austrumu frontē, nesalīdzināmi lielāki, kā, teiksim, itāļiem, itāļu "zilajai divīzijai" vai spāņiem, vai arī lielai daļai vāciešu divīziju. Es esmu diezgan daudz lasījis memuāru literatūru, un visi šie 15. un 19.divīzijas karotāji uzsver to, ka galvenais iemesls bija tas, ka latviešu karavīrs bija nesalīdzināmi izglītotāks, viņš bija gudrāks un izglītotāks. Arī mūsdienu apstākļos, kad tehnikas un izglītības loma ir vēl nesalīdzināmi pieaugusi, tam ir izšķiroša nozīme.

Man pašam vēl ir iebildes par vienu lietu, kas ir likumprojektā, ko arī derētu izvērst daudz sīkāk, proti, tas ir 27.panta 1.apakšpunkts, ka militārajā dienestā var neiesaukt "pilsoņus, kuri svarīgu iemeslu dēļ vēlas pildīt militāro dienestu citā laikā tuvāko trīs gadu laikposmā". Manuprāt, šāds formulējums "svarīgu iemeslu dēļ" elementāri var novest pie korupcijas. Pēdējā laikā mūsu žurnālisti ļoti daudz ir rakstījuši par nebūšanām armijā, par armijas problēmām. Es aicinu žurnālistus painteresēties, cik daudzi no deputātu, no ministru, no dažādu pārvaldnieku, no baņķieru, no sabiedrībā redzamu un ietekmīgu cilvēku bērniem, kuri ir dienesta vecumā, šobrīd reāli dien armijā. Es aicinu žurnālistus šai problēmai pievērsties. Ja mēs atstāsim ierēdnim izlemt, kas ir svarīgs iemesls, kāpēc nevar iet armijā, bet ja tas nebūs izvērstā formā ietverts likumā, tad sekas, manā izpratnē, būs tādas, ka ļoti daudzi izvairīsies no dienesta tikpat veikli kā diemžēl līdz šim. Es aicinu pirmajā lasījumā atbalstīt šo likumprojektu, bet ļoti nopietni pie tā vēl strādāt turpmākajos lasījumos. Paldies.

Sēdes vadītājs. Juris Zaķis - Demokrātiskās partijas Saimnieks frakcijas deputāts.

J.Zaķis (Demokrātiskās partijas Saimnieks frakcija).

Cienītais priekšsēdētāj! Cienītie kolēģi! Man nupat tika uzdots jautājums: vai tu runāsi tikai par studentiem un vai ir vērts par viņiem tik daudz runāt? Es domāju, ka varbūt piemēri būs no studentu dzīves, bet tomēr es gribētu šajā sakarībā teikt kaut ko plašāk. Mēs tikko kā nākam no vienas zemes, kurā diezgan daudz ko esam redzējuši, un man liekas, ka te pat ir daudz tādu, kas varbūt to nav redzējuši, un tāpēc ir vērts to atgādināt. Studenti bieži un daudzus gadus ir bijuši tie, kuriem uzbļāva - ejiet tur, un jums nav sevišķi jārunā, jūs taču esat ļoti apzinīga daļa. Un tiešām studenti parasti ir bijuši apzinīgākā daļa un gājuši tur. Man ir neērti atgādināt, kā viens no... toreiz viņš laikam bija Ministru prezidents vai kā viņu tur sauca... pirmais atskrēja pie manis un teica: man ir ziepes, man visa valdība sajuks, ja Piena kombinātā nebūs, kas aizlīmē tās paciņas ciet, lūdzu, iedod man studentus. Pēc tam vajadzēja kartupeļu laukos, pēc tam vajadzēja Černobiļā, pēc tam vajadzēja Afganistānā, visur vajadzēja tos, ko vieglāk ir paņemt. Es domāju, ka tas jau nu nav labākais variants, ka ņem to, ko vieglāk var paņemt. Es negribētu nevienu sliktu vārdu runāt par jēdzienu "valsts aizsardzība", bet vai nesajauksim divas lietas kopā? Valsts aizsardzība ir jebkura pilsoņa pienākums, un jebkuram ir jābūt gatavam, un te nav runa ne par kādiem mīkstpēdiņiem vai ko tamlīdzīgu. Es pat domāju, ka, ja students ir uzņēmies studēšanas misiju, tad ir negodīgi viņu nosaukt par antipatriotu - par to, ka viņš ir aizbēdzis no kaut kā cita. Ir negodīgi teikt, ka viņš ir antipatriots un ka patriots ir tas, kas nestudē, kas staigā pa ielu un meklē kaut kādu vieglāku nodarbošanos... ka tas nu tagad ir tas patriots. Es domāju, tas ir vienkārši negodīgi - par to runāt. Es domāju, ka mums ir varbūt jāizbeidz tas, ka, ja kādā postenī, es nezinu, cietumsargos vai kur citur, trūkst cilvēku, tad tas ir vienkārši parastais ceļš. Vakances darba vietās... Starp citu, man Universitātē trūkst mācībspēku, tad jau man arī būs jāizgudro obligātais dienests, kurā vajadzēs iesaukt vismaz pusi deputātu, lai viņi nāk par mācībspēkiem. Es domāju, tas nav atrisinājums un tas nav variants, kā strādāt, bet vēlreiz es gribu atgādināt: nesajauksim valsts aizsardzību kā visu pilsoņu pienākumu un to, kā mēs pildām šo pienākumu, ar obligāto dienestu kā variantu, kā aizpildīt "robus", kur kādam kaut kas nav izdevies. Un es domāju, ka šajā ziņā ir jāmin vēl viens piemērs no bijušās PSRS, kas laikam mums visiem ir labi pazīstams. Toreiz bija skaidri novilkta robeža - tik un tik drīkstēja studēt, un vairāk studentu augstskolas principā nedrīkstēja uzņemt, tāpēc ka visus pārējos paņēma armijā. Šī robeža bija fiksēta. Un tad, kad mēs šo robežu pataisījām "kustīgu" un ieviesām maksas izglītību, un kad es pašā sākumā jautāju, vai nav tāda sajūta, ka tie, kas nāk par maksu Universitātē mācīties, ir atpirkušies no armijas - es to atklāti pateicu žurnālistiem, - tad bija klusums. Tiem, kas komplektēja armiju, - viņiem šī problēma tajā brīdī vēl nebija laikam saprotama, nu viņi tagad ir sapratuši, ka problēma ir radusies, tagad kritīs otrā galējībā. Nekādas vērā ņemšanas vairs nebūs. Es domāju, ka vajadzētu šo jautājumu risināt no otras puses (es gribētu teikt - pozitīvā nozīmē). Jautājums risināms no otras puses. Pašlaik ir Rektoru padomē... tā pati, kuras vārdā es teicu to, ka es nebalsošu pozitīvi par šo likumprojektu, un es nedarīšu to arī šodien, tāpēc ka tas likumprojekts nav tādā variantā, kādā es to varētu aizstāvēt. Rektoru padome vēl savu lēmumu nav mainījusi, bet ir uzsākusi pozitīvu darbību, un, es domāju, uzsāksim kontaktus gan ar Aizsardzības ministriju, gan varbūt arī ar citām šajā jomā ieinteresētajām. Šoreiz tā ir Aizsardzības ministrija. Esam jau uzsākuši kontaktus ar cilvēkiem, kas ministrijā atbild par šo apmācību kopumā (un it sevišķi par zemessargu apmācību), ir izstrādātas pat konkrētas programmas, kuras tiek piedāvātas, jo studējošie un it sevišķi izstudējušie ir izmantojami daudz augstākā nozīmē. Man bija ļoti patīkami dzirdēt, ka Aizsardzības ministrijā ir cilvēki, kuri atzīst, ka Latvijas armijā par virsnieku var kļūt tikai tad, ja civilajā izglītībā ir vismaz bakalaura grāds. Man liekas, ka to vajag novērtēt un ka tā ir speciāla vērtība, kuru vajag izmantot. Bet neviens par labu oficieri nekļūs armijā, ja viņš tiks tur vienkārši iedzīts un ar spēku tāds iztaisīts. Es domāju, ka pašlaik ir pozitīva kustība, un es esmu... būšu laikam gatavs pēc tam pievienoties arī turpmākajiem lēmumiem (pozitīvā nozīmē), bet pašlaik, kamēr mūsu virzība ir tikai uz to, lai aizpildītu "robus" aktīvajā dienestā... Starp citu, ļoti interesanti, ka šajā likumā pat ir atšifrēts, ka obligātais valsts dienests ir aktīvais militārais dienests, tikai viens no tā variantiem. Un vienreiz mums vajadzētu arī vienoties, cik liels aktīvajā dienestā esošo cilvēku daudzums ir nepieciešams. Vai nepietiek ar to, ka mēs visi esam labi sagatavoti militārajam dienestam, nevis atrodamies tik lielos daudzumos armijā, kur mēs tiekam izmantoti vienkārši kā lēts darbaspēks tur, kur citādi neizdodas? Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītājs. Juris Dobelis - LNNK un LZP frakcijas deputāts.

J.Dobelis (LNNK un LZP frakcija).

Cienītie kolēģi! Šajā gadījumā tomēr ir viens vienīgs jautājums - vai kaut ko darīt vai nedarīt neko? Vai no šā jautājuma, kurš skar vienkārši Dienesta likuma sakārtošanu, taisīt kaut kādu politiku un runāt te ļoti kvēli vai mēģināt iedziļināties šajā problēmā un piedāvāt savus konkrētos risinājumus.

Cienītie "pret" aģitētāji, vai potenciālie "pret" balsotāji! Nu ir taču šodien tas stāvoklis, ka ir šie jaunie puiši, patlaban viņi dien armijā un pilda noteiktas funkcijas, un runa ir par to, kā pamazām šo stāvokli sakārtot un uzlabot, nevis te, piedošanu, izrunāties par nezin kādiem tur karaspēkiem un runāt par tādām lietām, kas absolūti neattiecas uz šo likumu. Es tomēr lūdzu vismaz virsrakstu šim likumam izlasīt! Par ko tad mēs te strīdamies - vai par karošanu ar kādu no kaimiņvalstīm vai par dienesta stāvokļa sakārtošanu? Ja mēs nedarīsim neko, nekas tur nemainīsies - stāvoklis armijā nemainīsies, un visi tie pārkāpumi paliks tādi paši.

Mēs jau varam šodien diskutēt, kuru punktu mainīt vai kuru iesaucamo personu loku sašaurināt, bet tā jau ir pavisam cita lieta. Bet ir ļoti vienkārši pateikt: "Nedarīsim neko! Armiju mums nevajag, neko mums nevajag, nedarīsim neko!" Tā mēs par jebkuru likumprojektu varam izteikties. Tur prātu nevajag absolūti nekādu.

Es domāju, paskatīsimies arī nedaudz uz to pozitīvo, kas jau ir noticis, sākot šīs diskusijas par jauno likumprojektu. Paskatīsimies uz to, ka tiek publicēti to personu saraksti, kuras izvairās no valsts dienesta šodien, kurām jau būtu bijis jāiet valsts dienestā šodien. Tie ir konkrēti, reāli cilvēki, un tādu ir simtiem. Varbūt atcerēsimies arī to, ka vairākus gadus diemžēl tieši Aizsardzības ministrijas vadības neizdarība ir novedusi stāvokli līdz tādam līmenim, kāds tas ir šodien. Un, lūdzu, nesaistīsim to ar šo likumprojektu!

Vai tad kāds iebilst pret to, ka ir kategoriski jāmaina stāvoklis armijā? Protams, ka tas ir jādara, bet tam taču nav jābūt atrunātam šajā likumprojektā. Par to mēs varam runāt citos likumprojektos, paredzot pat nopietnus sodus, par to mēs varam runāt ar Aizsardzības ministrijas vadību un, galu galā, ar Ministru kabineta vadību. Tas ir pavisam cits jautājums, tas neskar konkrēto apskatāmo likumprojektu.

Tagad runāšu par to vienu vienīgo punktu - šīm mūsu izmisīgajām runām, vēloties aizstāvēt mūsu smadzeņu potenciālu un jau šodien izsakot tādus pilnīgi konkrētus slēdzienus: kas tad nu notiks un kā nu būs? Bet kurš tad liedz strādāt pie šā punkta un apspriest jautājumu, kā mums rīkoties, lai tomēr arī tas jaunietis, kas studē un pēc tam iegūst augstāko izglītību, - lai arī viņš būtu spējīgs aizstāvēt savu dzimteni tad, kad tai ir grūti? Vai tiešām par to nav jādomā? Labi, ir iebildes, ka šis punkts varbūt būtu jāmaina. Mēs tās varam pieņemt un otrajā lasījumā mēs varam kaut ko tur arī varbūt iestrādāt un izmainīt. Kā jums nupat Zaķa kungs teica, ir šīs sarunas, un tās ir ļoti augstā līmenī, tās ir ar aizsardzības ministru, un neviens taču pret to neiebilst. Protams, dod Dievs, lai mūsu jauniešiem, varbūt arī nepilngadīgajiem, nebūtu jāiet bojā, atdodot dzīvību par savu dzimteni! Un laikam jau varbūt būtu taisnīgāk, ka tādam padzīvojušākam vīram tā dzīvība būtu jāatdod, un acīmredzot starp tādiem atradīsies ne mazums to, kas ir gatavi to darīt, un to pierāda arī mūsu zemessargu darbība, bet jaunietis ir jāapmāca, ir viņš jāapmāca, un par to ir jādomā! Arī tas ir atsevišķs jautājums.

Protams, atsevišķs jautājums ir arī tas, kas varbūt šad tad liekas tāds ne sevišķi nopietns un vērā ņemams tajā pašā izglītības sistēmā, tas ir tas pats patriotisms, tā ir tā pati Latvijas mīlestība, kuru tomēr vajadzētu šad un tad izrādīt arī darbos. Tāpēc stāvoklis armijā nedrīkst būt par iemeslu necieņai pret savu valsti, necieņai pret to, ka tev ir šāds pienākums. Ko tu darīsi, ja tavai valstij būs grūti, ko tu tad darīsi? Jeb vai varbūt ar visu savu smadzeņu potenciālu kabatā laidīsies, cik nu tālu vien varēs, no savas mīļotās Latvijas?

Teikšu varbūt dažus vārdus par stāvokli armijā. Cienītie deputāti, cienītie kolēģi, simts galvas, kuram gudra, kuram pagudra, kas jums liedz apmeklēt Latvijas armijas visus punktus? Kas jums to ir liedzis? Kas jums liedz aktīvi iejaukties tajā sistēmā un piespiest to uzlabot? Mums ir tādas iespējas, ja mēs šeit nesāksim politisku motīvu dēļ viens otram rakt bedri šinī jautājumā, bet kopīgi vienosimies par to, ka mums ir jāsakārto gan Latvija, gan tās armija, un es domāju, ka gan Aizsardzības ministrijas vadība, gan armijas vadība rēķināsies ar Saeimas deputātu, ja viņš vēlēsies noskaidrot stāvokli.

Eniņa kungs šeit lasīja mums vienu satraucošu vēstījumu. Cik deputāti ir bijuši tur, Alūksnes pusē, cik ir bijuši 5.Saeimas darbības laikā, piemēram? Nerunāsim par 6.Saeimu. Leiškalna kungs pacēla roku. Tātad viens tomēr ir bijis. Un vēl daži. Labi. Vārdu sakot, tas ir tas jautājums. Ja mūs šis stāvoklis satrauc, tad vajag arī pašiem kaut ko darīt un tiešām palīdzēt tiem cilvēkiem, kas vēlas armijas stāvokli uzlabot.

Tagad, protams, mēs varam spriest par profesionālo armiju, un tomēr ne jau šodien par to ir jāspriež. Tas atkal neattiecas uz šo likumprojektu. Ja mēs gribam runāt par to, kādā veidā pārveidot savu armiju, par to mēs, lūdzu, varam atkal rīkot jaunas pārrunas, bet man liekas, ka jau šodien jūs saprotat to, ka tur ir jāparedz līdzekļu ieguldījums, noteikts līdzekļu ieguldījums, ir jāparedz šis pārejas posms, un tam ir vajadzīgi gadi. Nu nevar taču runāt par to, ja nav skaidra priekšstata, kā šī pārveidošanās notiks.

Jā, Amerikas Savienotajās Valstīs ir lielisks "trijstūris" - profesionāla armija, rezerve un Nacionālā gvarde. Lieliski šis mehānisms tur darbojas. Bet apskatieties, kas tā ir par valsti, kādas ir viņas iespējas, kāda ir viņas pagātne un kad ir bijis pēdējais karš Amerikas Savienoto Valstu teritorijā! Un ar visu to mums ir ko pamācīties tur, protams. Bet paskatīsimies, kādā laika posmā tas tur ir noticis! Nacionālie gvardi Amerikas Savienotajās Valstīs darbojas kopš 17.gadsimta pirmās puses, tātad parēķiniet, kāds laika posms ir pagājis! Bet, vienalga, arī šodien viņiem ir daudz dažādu problēmu. Taču, protams, par to mēs varam spriest atsevišķi.

Es ierosinu cienījamajiem kolēģiem šodien atbalstīt šo projektu pirmajā lasījumā un ļoti cerētu sagaidīt divas lietas: pirmkārt, konkrētus ierosinājumus attiecībā uz otro lasījumu, lai tiešām uzlabotu šo projektu, un, otrkārt, Aizsardzības un iekšlietu komisijā gaidīt gaida jūsu piedāvājumus praktiski piedalīties šajā procesā turpmāk. Paldies.

Sēdes vadītāja. Godātie deputāti! Debatēs vēl ir pieteikušies Paulis Kļaviņš, Ivars Ķezbers, Oskars Grīgs, Andrejs Požarnovs, Ģirts Valdis Kristovskis. Līdz sēdes beigām ir palikušas 13 minūtes. Mums vēl ir jāizšķir jautājumi par mūsu darbu, noslēdzot pavasara sesiju, un par Valsts prezidenta vēlēšanām, kuri tika risināti Frakciju padomes sēdē. Līdz ar to šodien mums ir jāpārtrauc šā jautājuma izskatīšana, jo pretējā gadījumā katram debatētājam tiek dota 1 minūte laika ko runāt, bet es jūtu, ka visi, kas ir pieteikušies, atsakās no 1 minūtes.

Jautājumu mēs pārtraucam izskatīt līdz nākamajai sēdei, un tagad līdz sēdes beigām lūdzu deputātus ieņemt savas vietas un ļoti uzmanīgi sekot tam, ko jums ziņos Saeimas sekretārs Imants Daudišs.

I.Daudišs (6. Saeimas sekretārs).

Godātie deputāti! Šodien gan visu sabiedrību, gan arī deputātus interesē, kad tiks slēgta Saeimas pavasara sesija un sākta rudens sesija, tāpat arī tas, kad tiks izziņota sēde vai sesija, kurā tiks vēlēts Valsts prezidents. Šajā sakarībā tika uzklausīti frakciju viedokļi, deputātu viedokļi un Frakciju padome par to diskutēja, lēma un ieteica Saeimai izskatīt šādus priekšlikumus.

Pirmkārt. Pavasara pēdējo sēdi noturēt 17. jūnijā un arī 17. jūnijā slēgt pavasara sesiju. Tas būtu pirmais balsojums.

Tālāk. Frakciju padome ieteica Saeimas rudens sesiju sākt 8. augustā. Tas būtu otrs balsojums.

Tālāk. Frakciju padome ieteica Saeimas Prezidijam 18. jūnijā sasaukt ārkārtas sesiju ar darba kārtību: Latvijas Republikas Valsts prezidenta vēlēšanas. Tas ir Frakciju padomes ieteikums. Jautājums par ārkārtas sesijas sasaukšanu ir Prezidija kompetencē, bet, kā jūs saprotat, Prezidijs respektēs šo ieteikumu.

Tālāk. Frakciju padome nolēma ierosināt Saeimas Prezidijam lemt par ārkārtas sesijas sasaukšanu 8. jūlijā, tās darba kārtībā - Latvijas Republikas Valsts prezidenta svinīgais solījums.

Es vēlreiz varu atkārtot, ka arī šo ieteikumu Saeimas Prezidijs respektēs, ja tiks nobalsots par to, ka pavasara sesiju mēs slēdzam 17. jūnijā un sākam rudens sesiju 8. augustā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu deputātus vēlreiz pievērst uzmanību! Vispirms mums jālemj par 20. jūnija kārtējās sēdes, kas, atbilstoši tam, kāda ir mūsu vienošanās, ir paredzēta ceturtdienā, pārcelšanu uz 17. jūniju, pirmdienu. Lūdzu zvanu! Lūdzu deputātus balsot par šo priekšlikumu, ka kārtējā sēde, kas paredzēta 20. jūnijā, ir pārceļama uz pirmdienu, 17. jūniju. Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu deputātus balsot! Lūdzu rezultātu! Par - 67, pret - 1, atturas - 2. Lēmums pieņemts.

Nākamais balsojums - par to, ka Saeimas pavasara sesija tiek slēgta 17. jūnijā. Neviens nevēlas runāt "par" vai "pret"? Lūdzu zvanu! Lūdzu deputātus balsot par pavasara sesijas slēgšanu 17. jūnijā, pēc sēdes beigām. Lūdzu balsot! Lūdzu rezultātu! Par - 65, pret - 1, atturas - 3. Lēmums pieņemts.

Balsojums par ierosinājumu rudens sesiju atklāt 8. augustā. Neviens nevēlas runāt "par" vai "pret"? Lūdzu zvanu! Lūdzu deputātus balsot par to, ka rudens sesija tiek atklāta 8. augustā. Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu balsot! Lūdzu rezultātu! Par - 48, pret - 5, atturas - 14. Lēmums pieņemts.

Informācija.... pārkāpjot Kārtības rulli... Brīdinājums deputātiem, ka Prezidijs pieņems un izsludinās atbilstoši Kārtības rullim lēmumu, ka būs ārkārtas sesija 18. jūnijā - ar vienu darba kārtības jautājumu: Valsts prezidenta vēlēšanas. Un šī sesija turpināsies tik ilgi, kamēr tiks ievēlēts Latvijas Valsts prezidents.

Tāpat Prezidijs, pārkāpjot Kārtības rulli, brīdina deputātus, ka Prezidijs pieņems lēmumu, ka 8. jūlijā notiks ārkārtas sesija ar vienu darba kārtības jautājumu: Latvijas Valsts prezidenta svinīgais solījums. Šīs sesijas sasaukšana tiks izsludināta atbilstoši Kārtības rullim. Es jūs šodien vienkārši brīdinu, lai jūs varētu plānot savu turpmāko darbu.

Modris Lujāns - lūdzu, par kādu jautājumu?... (Runā no zāles kaut ko.) Es atvainojos, Lujāna kungs, par šo lietu... Es nesapratu, mēs tikko kā... nekas par 8. jūliju nav izsludināts... Es atvainojos, Lujāna kungs, es jums pateicu, ka tiks izsludināts, tad jūs varēsiet iepazīties... Es jūs vienkārši brīdinu par datumiem, kuros varētu būt... Atvainojos vēlreiz, ka šis brīdinājums tiek izteikts, pārkāpjot Kārtības rulli, bet es ceru, ka šoreiz man deputāti to piedos.

Lūdzu reģistrācijas režīmu! Lūdzu deputātus reģistrēties! Lūdzu Saeimas sekretāra biedri Janīnu Kušneri nolasīt reģistrācijas rezultātus.

Pirms rezultātu nolasīšanas - paziņojums. Vārds Pēterim Apinim - "Latvijas ceļa" frakcijas deputātam.

P.Apinis (frakcija "Latvijas ceļš").

Cienījamie kolēģi! Visiem tiem, kas mazliet mīl sportu, tāda informācija, ka 8. jūnijā, kad būs strītbola turnīrs Rīgā, mēs esam "aizmuguriski" iesaistīti veselā virknē pasākumu. Tas sāksies tā, ka 12.00 ir paredzēta spēle ministriem pret eksministriem, 14.00 ir paredzēta spēle "Latvijas ceļam" ar "Saimnieku", 15.00 ir paredzēta... es nezinu... "Jaunatnes parlaments" vai "Dienas" "tīņi"... kaut kas tāds ir izsaucis uz cīņu parlamentu, un 16.00 ir paredzēta spēle "Parlaments pret "Mâkslas dienu" turnīra uzvarētājiem", tie ir apmēram Marhiļēvičs, Vētra, Jaunbrālis un vēl visādi citi zēni. Tā ka es vienkārši informēju jūs, ka tādas aktivitātes būs, un visi tie, kas tagad ir spējīgi kustināt bumbu, tiek aicināti to aktīvi darīt un trenēties. Paldies!

Sēdes vadītāja. Apiņa kungs, precizējiet, ko nozīmē - "aizmuguriski"? Ko nozīmē - "aizmuguriski" iesaistīt?

P.Apinis. Tas nozīmē, ka organizatori ļoti vēlas, lai parlaments rāda piemēru tautai, kādā veidā ir veselīgs dzīvesveids propagandējams un kādā veidā parlaments šo veselīgo dzīvesveidu rāda kā piemēru visiem pārējiem... Un līdz ar to mēs sāksim šo...

Sēdes vadītāja. Un, cik es saprotu, Pēteris Apinis - Latvijas Saeimas deputāts - uzņemas organizēt šīs komandas un aicina cilvēkus pieteikties pie Pētera Apiņa, kurš vēlas spēlēt.

P.Apinis. Jā, man Tija Auziņa piezvanīja un arī pastāstīja, ka es esot atbildīgs. Nu, ja man tā pateica, tad es arī uzņemos šo atbildību zināmā mērā.

Sēdes vadītāja. Paldies. Lūdzu Saeimas sekretāra biedri Janīnu Kušneri nolasīt reģistrācijas rezultātus... Deputāti, lūdzu uzmanību!

J.Kušnere (6. Saeimas sekretāra biedre).

Nav reģistrējušies:

Andris Ameriks,

Aleksandrs Bartaševičs,

Juris Celmiņš,

Indulis Emsis,

Aleksandrs Golubovs,

Edmunds Grīnbergs,

Žanis Holšteins,

Roberts Jurdžs,

Jānis Jurkāns,

Jānis Kalviņš,

Aleksandrs Kiršteins,

Gundars Kleinbergs,

Rudīte Leitena,

Imants Liepa,

Leopolds Ozoliņš,

Andrejs Panteļējevs,

Māris Rudzītis,

Atis Sausnītis,

Antons Seiksts,

Leonards Stašs,

Leonards Teniss,

Anatolijs Tučs,

Jānis Urbanovičs,

Juris Galerijs Vidiņš,

Māris Vītols,

Elmārs Zelgalvis.

Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītāja. 23. maija sēdi pasludinu par slēgtu. Kārtējā sēde 30. maijā pulksten 9.00.

Redaktores: J.Kravale, L.Bumbura

Datoroperatores: B.Strazdiņa, S.Bērziņa, M.Ceļmalniece, I.Kuzņecova

Korektores: D.Kraule, J.Kurzemniece, S.Stikute

Par darba kārtību - 2.lpp.

Par likumprojektu "Grozījumi likumā "Par svētku un

atceres dienām""

(848. un 848.-a dok.) - 2.lpp.

Priekšlikums - dep. A.Gorbunovs - 3.lpp.

Par likumprojektu "Par Latvijas Republikas un Slovakijas

Republikas brīvās tirdzniecības līgumu"

(853. un 853.-a dok.) - 3. lpp.

Par likumprojektu "Par Latvijas Republikas un Čehijas

Republikas brīvās tirdzniecības līgumu"

(854. un 854.-a dok.) - 3.lpp.

Par likumprojektu "Grozījumi "Radio un televīzijas

likumā""

(884. un 884.-a dok.) - 4.lpp.

Priekšlikumi - dep. A.Gorbunovs - 4.lpp.

- dep. A.Rugāte - 4.lpp.

Par procedūru - dep. A.Gorbunovs - 6.lpp.

Par likumprojektu "Iedzīvotāju reproduktīvās

veselības likums"

(885. un 885.-a dok.) - 7.lpp.

Debates - dep. K.Čerāns - 7.lpp. - dep. J.Priedkalns - 8.lpp.

- dep. P.Kļaviņš - 9.lpp.

- dep. A.Požarnovs - 10.lpp.

- dep. A.Prēdele - 11.lpp.

- dep. K.Čerāns - 12.lpp.

Par darba kārtību - 12.lpp.

Priekšlikums - dep. I.Bišers - 13.lpp.

Lēmuma projekts "Par Augstākās izglītības

padomes apstiprināšanu" (J.Bundulis, M.Eglīte,

J.Eglītis, A.Glāzītis, M.Grīnblats, A.Klotiņš,

T.Millers, B.Rivža, J.Zaķis)

(851. dok.) - 13.lpp.

Ziņo - dep. Dz.Ābiķis - 14.lpp.

Lēmuma projekts "Par A.Kiršteina atsaukšanu no

Latvijas delegācijas Eiropas padomes Parlamentu

asamblejā" (Izskatīšana atlikta)

(592. un 592.-a dok.)

Ziņo - dep. I.Bērziņš - 16.lpp.

Debates - dep. G.Valdmanis - 17.lpp.

- dep. J.Dobelis - 18.lpp.

- Ukrainas Augstākās padomes priekšsēdētāja

O.Moroza uzruna - 19.lpp.

Debašu turpinājums jautājumā "Par A.Kiršteina

atsaukšanu no Latvijas delegācijas Eiropas padomes

Parlamentu asamblejā"

- dep. M.Lujāns - 22.lpp.

Lēmuma projekts "Par G.Gannusas ievēlēšanu

Eiropas lietu komisijā" - 23.lpp.

Satiksmes ministra V.Krištopana un ekonomikas

ministra G.Krasta atbilde uz deputātu jautājumu

par Satiksmes ministrijas, Tarifu regulēšanas padomes

un Ekonomikas ministrijas pārziņā esošās Monopol-

darbības uzraudzības komitejas darbību sakarā ar

nesamērīgi augstajiem telefona tālsarunu tarifiem

ar citām valstīm

(847. un 847.-a dok.)

Ziņo - finansu ministrs A.G.Kreituss - 23.lpp.

Ministru prezidenta A.Šķēles, satiksmes ministra

V.Krištopana un aizsardzības ministra A.Krastiņa

atbilde uz deputātu jautājumiem par valsts pārvaldes

institūciju - Latvijas Jūras administrāciju

(861. un 861.-a dok.)

Ziņo - aizsardzības ministrs A.Krastiņš - 24.lpp.

Finansu ministra A.G.Kreitusa un augstākās izglītības

un zinātnes valsts ministra P.Cimdiņa atbilde uz deputātu

jautājumiem par Izglītības un zinātnes ministrijas budžetā

zinātnei paredzēto līdzekļu sadalījumu pa atsevišķām

izdevumu pozīcijām

(871. dok.)

Ziņo - augstākās izglītības un zinātnes valsts ministrs P.Cimdiņš - 24.lpp.

Saeimas deputātu jautājumi Ministru prezidentam

A.Šķēlem par valdības Latvijas tautas demogrāfiskās

programmas pastāvēšanu

(905. dok.) - 25.lpp.

Motivācija - dep. A.Rubins - 25.lpp.

Saeimas deputātu jautājumi Latvijas Republikas

ģenerālprokuroram J.Skrastiņam un ģenerālprokurora

vietniekam U.Strēlim (Jautājums netiek nodots

tālāk) - 27.lpp.

Par darba kārtību - 28.lpp.

Pieprasījumu komisijas atzinums par Saeimas deputātu

pieprasījumu vides aizsardzības un reģionālās attīstības

ministram M.Gailim sakarā ar Vides aizsardzības un

reģionālās attīstības ministrijas priekšlaicīgi organizētajiem

būvdarbiem Dobeles rajona Gardenē bīstamo atkritumu

novietnes izveidošanai (Noraidīts)

(831. un 831.-a dok.)

Ziņo - dep. A.Rubins - 28.lpp.

Debates - dep. O.Kostanda - 29.lpp.

- dep. K.Čerāns - 33.lpp.

- dep. J.Mauliņš - 34.lpp.

- dep. Dz.Ābiķis - 36.lpp.

- dep. M.Goba - 37.lpp.

Pieprasījumu komisijas atzinums par Saeimas

deputātu pieprasījumu vides aizsardzības un

reģionālās attīstības ministram M.Gailim sakarā

ar Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas

politiku bezdarba problēmas tūlītējā risināšanā un

uzņēmējdarbības vides uzlabošanā bezdarba

visvairāk skartajos Latvijas reģionos

(830. un 830.-a dok.)

Ziņo - dep. A.Rubins - 38.lpp.

Priekšlikums - dep. K.Lībane - 39.lpp.

Debates - dep. K.Čerāns - 39.lpp.

- dep. M.Lujāns - 40.lpp.

- dep. P.Tabūns - 42.lpp.

Saeimas deputātu jautājums Ministru prezidentam

A.Šķēlem par Labklājības ministrijas rakstu

nr.2-7-1099 par Ludzas rajona nepabeigtā jaunās

slimnīcas korpusa nodošanu privatizācijas aģentūras

valdījumā un vai šī atsavināšana paātrinās tā pabeigšanu - 42.lpp.

Saeimas deputātu jautājums tieslietu ministram

Dz.Rasnačam par šķēršļiem, kas kavē saukt pie

kriminālatbildības par noziegumiem pret cilvēci un

tautu un kāpēc šobrīd ir saukti pie atbildības par

šo noziegumu tikai trīs cilvēki - 42.lpp.

Motivācija - dep. G.Valdmanis - 43.lpp.

Par procedūru - dep. G.Valdmanis - 44.lpp.

Likumprojekts "Grozījumi likumā "Par namīpašumu

atdošanu likumīgajiem īpašniekiem"" (3.lasījums)

(827. un 827.-a dok.)

Ziņo - dep. K.Lībane - 45.lpp.

Debates - dep. G.Grīnblats - 47.lpp.

- dep. J.Lagzdiņš - 48.lpp.

- dep. I.Bišers - 49.lpp.

- dep. A.Jirgens - 50.lpp.

- dep. Dz.Ābiķis - 51.lpp.

- dep. L.Stašs - 52.lpp.

- dep. A.Seile - 54.lpp.

- dep. A.Endziņš - 55.lpp.

- dep. J.Lagzdiņš -56.lpp.

- dep. V.Krisbergs - 57.lpp.

- dep. P.Putniņš - 59.lpp.

- dep. J.Sinka - 60.lpp.

Par procedūru - dep. A.Endziņš - 64.lpp.

Debašu turpinājums - dep. G.Grīnblats - 64.lpp.

- dep. A.Endziņš - 65.lpp.

- dep. G.Grīnblats - 67.lpp.

- dep. A.Endziņš - 68.lpp.

Paziņojums - dep. J.Kaksītis - 72.lpp.

Reģistrācijas rezultāti

Nolasa - Saeimas sekretāra

biedre J.Kušnere - 72.lpp.

Likumprojekts "Grozījums likumā "Par vārda,

uzvārda un tautības ieraksta maiņu"" (3.lasījums)

(829. dok.)

Ziņo - dep. I.Bišers - 73.lpp.

Likumprojekts "Grozījumi likumā "Par pašvaldībām""

(2.lasījums) (Steidzams)

(572. un 652.dok.)

Ziņo - dep. J.Lagzdiņš - 75.lpp.

Par darba kārtību - 77.lpp.

Priekšlikums - dep. J.Dobelis - 77.lpp.

- dep. M.Lujāns - 77.lpp.

Likumprojekts "Grozījumi likumā "Par tiesu varu""

(2.lasījums) (Steidzams)

(574., 623., 828. un 828.-a dok.)

Ziņo - dep. J.Kaksītis - 78.lpp.

Likumprojekts "Grozījumi Prokuratūras likumā"

(2.lasījums) (Steidzams)

(573., 697. un 697.-a dok.)

Ziņo - dep. J.Dobelis - 80.lpp.

Likumprojekts "Grozījumi likumā "Par policiju""

(2.lasījums) (Steidzams)

(719. un 719.-a dok.)

Ziņo - dep. J.Lagzdiņš - 80.lpp.

Par darba kārtību - 81.lpp.

Likumprojekts "Grozījums likumā "Par ostām""

(2.lasījums) (Steidzams)

(718. un 718.-a dok.)

Ziņo - dep. J.Lagzdiņš - 81.lpp.

Likumprojekts "Grozījums likumā "Par meža

apsaimniekošanu un izmantošanu""

(2.lasījums) (Steidzams)

(716. un 716.-a dok.)

Ziņo - dep. A.Seile - 82.lpp.

Likumprojekts "Grozījums likumā "Par valsts

uzņēmumu"" (2.lasījums) (Steidzams)

(570., 711. un 711.-a dok.)

Ziņo - dep. G.Gannusa - 82.lpp.

Likumprojekts "Grozījumi likumā "Par 1925.gada

1.aprīļa likuma "Ministru kabineta iekārta"

atjaunošanu" (2.lasījums) (Steidzams)

(700. un 700.-a dok.)

Ziņo - dep. J.Lagzdiņš - 83.lpp.

Priekšlikums - dep. I.Bišers - 84.lpp.

Likumprojekts "Grozījumi likumā "Par sociālo

palīdzību"" (2.lasījums) (Steidzams)

(586. un 586.-a dok.)

Ziņo - dep. A.Prēdele - 87.lpp.

Debates - dep. A.Endziņš - 88.lpp.

Likumprojekts "Grozījumi likumā par valsts

civildienestu" (2.lasījums)

(714. un 822. dok.)

Ziņo - dep. J.Lagzdiņš - 92.lpp.

Par likumprojektu "Par Valsts prezidenta

ievēlēšanu" - 93.lpp.

Debates - dep. M.Lujāns - 93.lpp.

- dep. P.Tabūns - 95.lpp.

Likumprojekts "Grozījumi likumā "Par civilstāvokļa

aktiem"" (2.lasījums)

(610. un 835. dok.)

Ziņo - dep.K.Lībane - 96.lpp.

Likumprojekts "Par obligāto valsts dienestu"

(1.lasījums) (Izskatīšana pārtraukta)

(738., 852. un 852.-a dok.)

Ziņo - dep. K.Druva - 99.lpp.

Debates - dep. V.Krisbergs - 99.lpp.

- dep. G.Eniņš - 102.lpp.

- dep. Dz.Ābikis - 104.lpp.

- dep. J.Zaķis - 106.lpp.

- dep. J.Dobelis - 108.lpp.

Par pavasara sesijas slēgšanas laiku un

rudens sesijas atklāšanas laiku un par

ārkārtas sesijas sasaukšanu

Ziņo - Saeimas sekretārs I.Daudišs - 112.lpp.

Paziņojums - dep. P.Apinis - 114.lpp.

Reģistrācijas rezultāti

Nolasa - Saeimas sekretāra

biedre J.Kušnere - 115 .lpp.