Sēdi vada Latvijas Republikas 6.Saeimas priekšsēdētāja Ilga Kreituse.

Sēdes vadītāja. Paziņoju par atklātu Saeimas 24.aprīļa ārkārtas sēdi, kuru saskaņā ar Saeimas kārtības ruļļa 38.pantu ir sasaucis Saeimas Prezidijs, ņemot vērā Saeimas komisiju ierosinājumus un frakciju viedokļus. Gribētu deputātiem atgādināt, ka šodien mēs strādājam pēc iepriekšējā mūsu darba kārtības grafika, tātad pirmais pārtraukums ir no 13.30 līdz 14.00. Ja darbs turpināsies, nākamais pārtraukums būs no 15.30 līdz 16.30 - un tā tālāk, atbilstoši tam, kā ir pieņemts strādāt parastajā sēdē. Atgādināju to tādēļ, lai jūs iepriekš varētu rēķināties, kad sēdē būs pārtraukums, bet, kā jūs zināt, ārkārtas sēde beigsies tad, kad būs izskatīta sēdes darba kārtība.

Sākam izskatīt izsludināto darba kārtību.

Pirmā sadaļa - "Deputātu jautājumi un atbildes". Zemkopības ministra Alberta Kaula atbilde uz Saeimas deputātu Kostandas, Kazāka, Edmunda Grīnberga, Gannusas, Zelgalvja, Liepas, Dunkera, Mauliņa, Čerāna un Kušneres jautājumiem par valdības pasākumiem, īstenojot Latvijas virzību uz Eiropas savienību lauksaimniecības jomā. Kooperācijas valsts ministrs Muižnieks - Zemkopības ministrijas vārdā.

J.Muižnieks (kooperācijas valsts ministrs Zemkopības ministrijā).

Cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Godātie deputāti! Ir sagatavota izsmeļoša atbilde uz deputātu jautājumiem, kas ir izsniegta rakstiski visiem deputātiem.

Sēdes vadītāja. Iesnieguma par debašu atklāšanu nav. Paldies.

Ārlietu ministra Valda Birkava atbilde uz Saeimas deputātu Dunkera, Kostandas, Mauliņa, Gannusas, Čerāna, Edmunda Grīnberga, Stroda, Saulīša, Zelgalvja un Liepas jautājumiem par iespējām atvērt Ķīnas Tautas Republikā Latvijas vēstniecību un konsulātu.

Valdis Birkavs - Latvijas Republikas ārlietu ministrs.

V.Birkavs (Latvijas Republikas ārlietu ministrs).

Godātā Saeima! Atbilde uz jautājumiem par iespējām atvērt vēstniecību Ķīnas Tautas Republikā un iespējām atvieglot vīzu iegūšanu Ķīnas Tautas Republikas biznesa aprindu pārstāvjiem ir savlaicīgi iesniegta rakstiski, un, ja kolēģi no frakcijas "Latvija", šo jautājumu iesniedzēji, nav mainījuši savas domas, es mutiski to nesniegšu.

Sēdes vadītāja. Lūguma sniegt mutisku atbildi nav, un pieprasījumu atklāt debates arī nav. (Starpsauciens no zāles: "Ir, ir! Pagājušajā sēdē iesniegts!") Ir? Pagājušajā sēdē jūs nevarējāt iesniegt, jo mēs neizskatījām vispār šādu sadaļu - jautājumi un atbildes. Tūlīt visu noskaidrosim. Jā, te gan ir lūgums bez datuma: "Lûdzam atklāt debates par darba kārtības 64.punktu. Oļģerts Dunkers, Māris Rudzītis, Ojārs Grinbergs, Edmunds Grīnbergs, Elmārs Zelgalvis, Andris Rubins, Imants Liepa, Jānis Kazāks, Gunta Gannusa, Odisejs Kostanda." "Par", "pret" neviens runāt nevēlas. Lūdzu zvanu! Lūdzu deputātus balsot par priekšlikumu atklāt debates par šo jautājumu, tas ir, par ārlietu ministra atbildi. Lūdzu deputātus balsot. Lūdzu rezultātu! Par - 19, pret - 28, atturas - 27. (No zāles deputāts O.Dunkers: "Vârdu motivācijai.") Priekšlikums nav pieņemts. Deputātiem es gribu vēlreiz atgādināt, ka deputāti Saeimā runā no tribīnes un šādā veidā izsaka savu viedokli. Ja ir vēlme runāt, lūdzu nākt un lūgt vārdu. Oļģerts Dunkers, Tautas kustības "Latvijai" deputāts, - par... Atvainojos, Dunkera kungs, motivācija ir tad, kad jautājumu uzdod. Motivācija tad, kad atbild, vairs nav Kārtības rullī paredzēta un Saeimā netiek izskatīta. Jautājums tika uzdots pagājušajā sēdē, tad arī vajadzēja sniegt motivāciju. Mēs balsojām un dokuments ir iesniegts nevis par motivāciju, bet par debatēm, līdz ar to, atvainojiet, es jums šoreiz vārdu dot nevaru.

O.Dunkers. Es protestēju, jo šajā papīrā ir rakstīts, ka mēs lūdzam vārdu motivācijai.

Sēdes vadītāja. Dunkera kungs, es vēlreiz nolasīšu dokumentu, lai jums nebūtu jāprotestē un lai nebūtu mani jāapvaino, ka es kaut kādā veidā viltoju dokumentus. Te ir teikts: lūdzam atklāt debates par 64.punktu. Atbilstoši tai... ārlietu ministra atbildi... Apakšā - motivācijai... Tad, kad pirms balsojuma es vaicāju, vai kāds vēlas runāt "par" vai "pret", neviens nepieteicās. Tas ir tas jautājums "par" vai "pret", kā nosaka Kārtības ruļļa 54.pants, tā nav motivācija. Motivācija ir tad, kad Saeimā uzdod jautājumu un motivē, kāpēc to uzdod, bet pirmais bija jautājums atklāt debates. Piedodiet, balsojums šajā gadījumā ir noticis. (No zāles deputāts O.Dunkers: "Es uzturu spēkā savu...")

Nākamais - finansu ministra Aivara Kreitusa atbilde uz Saeimas deputātu Jurkāna, Dozorceva, Urbanoviča, Staša un Amerika jautājumu par Apdrošināto interešu aizsardzības fonda izveidošanu.

Aivars Kreituss - finansu ministrs.

A.G.Kreituss (finansu ministrs).

Cienījamo Prezidij! Cienījamie deputāti! Vispirms ir iesniegta atbilde, bet es esmu saņēmis arī jautājumus, kas šo atbildi kritizē, un tāpēc es pateikšu, kāda atbilde tiks vēl sagatavota un iesniegta deputātiem vai nu šeit kopīgai apskatīšanai, vai tiem, kas man ir iesnieguši kritiku par šo mūsu atbildi. Mēs darīsim zināmu, cik lielā mērā ir papildināts Apdrošināto interešu aizsardzības fonds. Attiecībā uz to es varētu tūliņ atbildēt, bet tomēr uzrakstīsim, kāda ir minimālā summa, kas šajā fondā būtu nepieciešama, lai par 90% nodrošinātu apdrošināšanas atlīdzību izmaksu apdrošinājuma ņēmējiem apdrošināšanas sabiedrības eventuālās maksātnespējas gadījumā, kad valsts faktiski būs gatava uzņemties likumā paredzēto garantiju došanu apdrošinājuma ņēmējiem, ieviešot transportlīdzekļu īpašnieku obligāto civiltiesiskās atbildības apdrošināšanu. Un paskaidrosim arī to, kā Valsts apdrošināšanas uzraudzības pārvalde domā garantēt apdrošināšanas atlīdzības izmaksas juridiskajām personām obligātās apdrošināšanas gadījumā, ja izmaksas no Apdrošināto interešu aizsardzības fonda tām nav paredzētas. Tātad man ir iesniegts lūgums motivēt atbildes ar konkrētiem skaitļiem un aprēķiniem, lai parādītu, ka transportlīdzekļu obligātā apdrošināšana tiešām tiek ieviesta nevis apdrošināšanas sabiedrības eventuālās peļņas, bet gan apdrošinājuma ņēmēju interešu un garantiju nolūkā. Tātad šo atbildi, kas visiem ir izsniegta, mēs vēl papildināsim ar atbildēm uz šiem jautājumiem un uz to, ko es tikko saņēmu vēl papildu jautājumus. Vai jūs apmierina tāda atbilde? Paldies.

Sēdes vadītāja. Iesniegumu par debašu atklāšanu nav. Nākamais - zemkopības ministra Alberta Kaula atbilde uz Saeimas deputātu Gannusas, Čerāna, Stroda, Liepas, Ojāra Grinberga, Saulīša un Kazāka jautājumiem par eksporta subsīdijām 1995.gadā.

J.Muižnieks. Godātā Saeima...

Sēdes vadītāja. Muižnieka kungs - Ministru kabineta vārdā.

J.Muižnieks (Ministru kabineta pārstāvis - kooperācijas valsts ministrs Zemkopības ministrijā).

Jā. Godātā Saeima! Jautājums par eksporta subsīdijām 1995.gadā arī ir sagatavots rakstiski un izdalīts visiem deputātiem - ar visu plašo materiālu, skaitļiem un paskaidrojumiem.

Sēdes vadītāja. Deputātu iesniegumu par debašu atklāšanu nav.

Finansu ministra Aivara Kreitusa atbilde uz Saeimas deputātu Lujāna, Urbanoviča, Rubina, Liepas, Dozorceva jautājumiem par akciju sabiedrību PITA.

Aivars Kreituss - finansu ministrs.

A.G.Kreituss (finansu ministrs).

Cienījamo Prezidij! Cienījamie deputāti! Atbilde ir iesniegta, un es gribētu tomēr vēlreiz paskaidrot, ka Finansu ministrija nevar atbildēt uz šādiem jautājumiem, jo akciju sabiedrība PITA nav reģistrēta nodokļu maksātāju reģistrā un arī Privatizācijas aģentūrai nav informācijas par šā uzņēmuma iespējamo privatizāciju. Tāpēc mēs lūdzām paziņot šīs akciju sabiedrības reģistrācijas numuru reģistrā, juridisko adresi un visu pārējo. Paldies.

Sēdes vadītāja. Saeimas Prezidijs ir saņēmis šādu dokumentu: "Lûdzam atklāt debates par Saeimas ārkārtas sēdes darba kārtības punktu - finansu ministra A.Kreitusa atbilde uz Saeimas deputātu Lujāna, Urbanoviča, Rubina, Liepas un Dozorceva jautājumiem par akciju sabiedrību PITA. "Par", "pret". Modris Lujāns - pie frakcijām nepiederošs deputāts.

M.Lujāns (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Cienījamie kolēģi! Es, protams, nevaru atzīt par normālu cienījamā Kreitusa kunga atbildi, jo diemžēl to, ko nevarēja veikt cienījamā Finansu ministrija, bija jāveic, teiksim, deputātam. Tagadējā akciju sabiedrība "Preses apvienība", izrādās, ir izveidojusies no Latvijas Republikas Preses izdevumu tirdzniecības apvienības, un tiesību un pienākumu pārņēmēja ir šī apvienība. Un, ja patiešām ir vajadzīga juridiskā adrese, varu pateikt, ka tā ir šāda: Elizabetes ielā 41/43. Sabiedrības izveidošanas brīdī sabiedrības akcionāri ir Satiksmes ministrija, Valsts pensiju fonds, SIA "Nord Distributors Information Service". Šajā gadījumā materiālos parādās, kā saka, astronomiskas summas - no 500 000 latu līdz 1 700 000 latiem. Šeit var redzēt arī to, ka noteikti arī nav ienākuši Valsts pensiju fondā līdzekļi no šīs akciju sabiedrības. Es uzskatu, ka šāda atbilde, ko devis cienījamais Kreitusa kungs, ir ļoti nekvalitatīva, un tādēļ es uzskatu, ka ir noteikti nepieciešama tālāka diskusija, lai nebūtu tālāk jāpāriet jau uz to, ka būtu jātaisa deputātu pieprasījums. Un būtu arī, iespējams, patīkami šeit dzirdēt Krištopana kunga izteikumus par šo apvienību. Par to situāciju, kādā nokļūs lielākā daļa Latvijas preses izdevumu, ja šīs akciju sabiedrība bankrotēs, un kas par to nesīs atbildību. Un vai tas arī nav zināmā mērā apzināts solis, lai savā veidā aizbāztu presei muti vai spētu to ietekmēt caur šo akciju sabiedrības darbību? Tādēļ es tomēr aicinu deputātus šajā gadījumā neieekonomēt laiku - jo citādi tāds pats laiks būs vēlāk jātērē šo jautājumu risinot, kad būs jau deputātu pieprasījums, - bet šajā gadījumā tomēr izvērst diskusiju. Un, iespējams, arī ministru kungi varētu dot konkrētākas atbildes, jo - vai tiešām deputātiem būtu jānodarbojas ar detektīvdarbību? Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītāja. Pret debašu atklāšanu neviens nevēlas runāt. Lūdzu zvanu! Lūdzu deputātus balsot par debašu atklāšanu. Lūdzu balsošanas režīmu. Lūdzu balsot. Lūdzu rezultātu! Par - 20, pret - 21, atturas - 21. Lēmums nav pieņemts.

Ministru prezidenta Andra Šķēles un īpašu uzdevumu ministra pašvaldību lietās Ernesta Jurkāna atbilde uz deputātu Apiņa, Jurdža, Panteļējeva, Ojāra Grinberga un Leiškalna jautājumu par valdības rīcību sakarā ar pašvaldību pienākumu paredzēt 21 latu veselības aprūpei par vienu pašvaldības teritorijā dzīvojošu iedzīvotāju.

Ernests Jurkāns - īpašu uzdevumu ministrs pašvaldību lietās.

E.Jurkāns (īpašu uzdevumu ministrs pašvaldību lietās).

Cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Cienījamie deputāti! Mēs esam jums snieguši rakstisku atbildi. Šeit ir apkopota informācija par tām pašvaldībām, kuras jau ir pieņēmušas budžetu. Arī tajās pašvaldībās, kurām ir budžeta projekti... no tām pašvaldībām, kuras ir redzamas šeit tabulā un kuras ir pieņēmušas budžetus, divās pašvaldībās šī summa ir zem 21 lata, un projektos ir astoņās pašvaldībās zem 21 lata. Mēs esam lūguši pašvaldības mums rakstiski paskaidrot un arī novērst šīs kļūdas, bet man jāpiebilst, ka arī pieņemtajos budžetos un projektos nav iekļauta pacientu maksa un nav iekļauti valsts ārstniecības iestādēs sniegtās bāzes programmas izdevumi. Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītāja. Priekšlikumu par debašu atklāšanu nav.

Finansu ministra Aivara Kreitusa atbilde uz Saeimas deputātu Kostandas, Kazāka, Mauliņa, Čerāna, Stroda, Saulīša, Zelgalvja, Liepas, Gannusas un Ojāra Grinberga jautājumiem par valsts kopējo iekšējo parādu.

Aivars Kreituss - finansu ministrs.

A.Kreituss (finansu ministrs).

Cienījamo Prezidij, cienījamie deputāti! Jautājums būtībā ir par parādiem uz 1940. gada 17. jūniju un arī par pašreizējo valsts iekšējā parāda summu. Es domāju, ka dokumentā, kurš ir pievienots dokumentam nr. 705, tas ir pietiekami precīzi atainots. Paldies.

Sēdes vadītāja. Iesniegumu par debašu atklāšanu nav.

Ministru Prezidenta Andra Šķēles un finansu ministra Aivara Kreitusa atbilde uz Saeimas deputātu Čerāna, Mauliņa, Stroda, Saulīša, Zelgalvja, Liepas, Gannusas, Kostandas, Kazāka un Grīnberga jautājumiem par Ministru kabineta budžeta izdevumu programmatūras licencēšanai (Ls 374 024) izlietošanu.

Aivars Kreituss - finansu ministrs.

A.Kreituss (finansu ministrs).

Cienījamo Prezidij, cienījamie deputāti! Arī šeit ir pievienots dokuments nr. 706-a un šajā dokumentā ir atainots, kā tiek plānots izlietot šos 374 000 latu. Es domāju, ka arī tas ir pietiekami precīzi pārstāstīts, un man nav šeit ko piebilst.

Sēdes vadītāja. Iesniegumu par debašu atklāšanu nav.

Finansu ministra Aivara Kreitusa atbilde uz Saeimas deputātu Čerāna, Saulīša, Kostandas, Mauliņa, Kazāka, Zelgalvja, Grīnberga, Dunkera, Rudzīša un Grinberga jautājumiem par Finansu ministrijas pārziņā esošās iestādes - "Valsts skaitļošanas centra" - struktūru, funkcijām un finansējumu.

Aivars Kreituss - finansu ministrs.

A.Kreituss (finansu ministrs).

Cienījamo Prezidij, cienījamie deputāti! Arī šeit dokumentam nr. 707 ir pievienots dokuments nr. 707-a, un šajā dokumentā būtībā viss ir pārstāstīts par Valsts skaitļošanas centru kopš tā dibināšanas 1979. gadā un arī runāts par plāniem Informācijas tehnoloģijas padomes izveidošanā. Tā ka arī šeit man nebūtu ko piebilst. Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītāja. Priekšlikumu par debašu atklāšanu nav.

Ministru prezidenta Andra Šķēles un finansu ministra Aivara Kreitusa atbilde uz Saeimas deputātu Apiņa, Požarnova, Ozoliņa, Priedkalna, Vidiņa, Jurdža, Kalnbērza, Nagobada, Rubina, Saulīša un Deņisova jautājumu par Valsts ieņēmumu dienesta ienākumiem alkohola tirdzniecības akcīzes nodokļa veidā janvārī, februārī un martā un to izmantošanu veselības aprūpē.

Aivars Kreituss - finansu ministrs.

A.Kreituss (finansu ministrs).

Cienījamo Prezidij, cienījamie deputāti! Dokuments nr. 712-a. Šeit ir parādīts pa mēnešiem - janvārī, februārī, martā -, cik daudz budžetā ir ieņemts no akcīzes nodokļa summām. Es varu vēl piebilst tikai to, ka šī summa aprīlī pildās visai apmierinoši... un tādā veidā uz jautājumu ir būtībā atbildēts. Paldies.

Sēdes vadītāja. Iesniegumu par debašu atklāšanu nav.

Ministru prezidenta Andra Šķēles, finansu ministra Aivara Kreitusa un labklājības ministra Vladimira Makarova atbilde uz Saeimas deputātu Apiņa, Požarnova, Ozoliņa, Priedkalna, Vidiņa, Kalnbērza, Rubina, Saulīša, Deņisova un Jurdža jautājumu par naudas samaksas nodrošināšanu par konkrēti padarīto darbu - slimnieku ārstēšanu - Valsts bērnu klīniskajai slimnīcai vai LMA Paula Stradiņa klīniskajai slimnīcai (1996. gada Budžeta likuma pārejas noteikumu 9. pants).

Aivars Kreituss - finansu ministrs.

A.Kreituss (finansu ministrs).

Cienījamo Prezidij, cienījamie deputāti! Arī uz šo nr. 713 dokumentu ir Finansu ministrijas atbilde. Es tikai gribētu pateikt pavisam īsi dažus vārdus, kas, protams, tālāk būs deputātu pašu gan lemšanas, gan diskusiju ziņā, jo, pēc mūsu domām, lietderīgāk būtu bāzes programmai paredzētos valsts budžeta līdzekļus dotāciju veidā nodot pašvaldību rīcībā. Līdz ar to tiktu ievērotas pašvaldību tiesības rīkoties ar šiem līdzekļiem un samazināt administratīvos izdevumus, un tad budžeta līdzekļi savlaicīgi nonāktu līdz veselības aprūpes iestādēm.

Ja šāda atbilde jūs neapmierina, mēs, protams, varētu sagatavot arī precīzāku atbildi, bet tad būtu jāsaņem precizējošāki jautājumi. Paldies.

Sēdes vadītāja. Iesniegumu par debašu atklāšanu nav.

Ministru prezidenta Andra Šķēles atbilde uz Saeimas deputātu Saulīša, Stroda, Lujāna, Mauliņa, Kostandas, Gannusas, Grīnberga, Zelgalvja, Rubina, Liepas un Čerāna jautājumiem par līdzekļiem televīzijas translācijai no Saeimas sēžu zāles šā gada 18. aprīlī.

Kultūras ministrs Spārīša kungs Ministru kabineta vārdā.

O.Spārītis (kultūras ministrs).

Godātā Saeimas priekšsēdētāja, godātie deputāti! Uz deputātu grupas iesniegto jautājumu nr. 715 par Andra Šķēles runas translācijas izmaksām varu atbildēt, ka jums ir iesniegts atbildes dokuments nr. 715-a, kurā tiek paskaidrots, ka visas ar televīzijas un radio raidījumiem saistāmās izmaksas un to noskaidrošana ir tieši pakļauta Saeimai un ir tās kompetencē, tātad arī kontroles iespējas. Paldies.

Sēdes vadītāja. Es atvainojos, Saeimai nav kontroles iespēju... tādā veidā, kā jūs mēģinājāt interpretēt. Tāpēc lūdzu šo atbildi tomēr nesaistīt ar Saeimas darbību. Saeima par šo pārraidi nemaksāja un arī nekontrolēja, kas par viņu maksāja un kas to darīja. Es tikai gribu to paskaidrot, lai nerastos kādi pārpratumi, bet iesniegumu par debašu atklāšanu nav. (Starpsauciens no zāles: "Jautājums ir skaidrs.")

O.Spārītis. Paldies.

Sēdes vadītāja. Saeimas deputātu Kalnbērza, Apiņa, Prēdeles, Nagļa, Rubina un Urbanoviča jautājums Ministru prezidentam Andrim Šķēlem un veselības valsts ministram Jurim Viņķelim par veselības apdrošināšanas koncepcijas izstrādes gaitu.

Motivācijai pieteikumu nav. Nododam jautājumu Latvijas Republikas Ministru prezidentam Andrim Šķēlem un veselības valsts ministram Jurim Viņķelim.

Saeimas deputātu Apiņa, Prēdeles, Nagļa, Pētersona un Urbanoviča jautājums Ministru prezidentam Andrim Šķēlem, veselības valsts ministram Jurim Viņķelim un Rīgas Domes priekšsēdētājam Mārim Purgailim par kodolmagnētiskās rezonanses iekārtas iegādi.

Motivācijai pieteikumu nav. Nododam jautājumu Latvijas Republikas Ministru prezidentam Andrim Šķēlem un veselības valsts ministram Jurim Viņķelim. (Starpsauciens no zāles: "Purgailim jau nevar nodot.")

Nē... es tāpēc nenosaucu Purgaiļa kungu, kam nodot jautājumu, jo mēs nevaram nodot jautājumus pašvaldību priekšsēdētājiem.

Saeimas deputātu Požarnova, Apiņa, Kalnbērza, Prēdeles, Nagļa un Urbanoviča jautājums Ministru prezidentam Andrim Šķēlem un veselības valsts ministram Jurim Viņķelim par slimnieku iestāšanās iespēju valsts pakļautības ārstniecības iestādēs.

Priekšlikumu par vārdu motivācijai nav. Nododam jautājumu Latvijas Republikas Ministru prezidentam un veselības valsts ministram.

Sākam izskatīt šodienas darba kārtības otro sadaļu - "Likumprojektu izskatīšana".

Likumprojekts "Grozījumi Korupcijas novēršanas likumā".

Jānis Lagzdiņš - frakcijas "Latvijas ceļš" deputāts, Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas vārdā.

J.Lagzdiņš (frakcija "Latvijas ceļš").

Kolēģi deputāti! Pēc pirmā lasījuma komisija ir izskatījusi 64 grozījumus un nodod tos jūsu izvērtēšanai.

Pirmo grozījumu iesniedza Juridiskā komisija, ierosinot aizstāt likumprojekta nosaukumā vārdu "grozījums" ar vārdu "grozījumi". Šādu priekšlikumu atbildīgā komisija pieņēma, jo, kā jūs atceraties, pirmajā lasījumā likumprojekts paredzēja izdarīt tikai vienu grozījumu Korupcijas novēršanas likumā, bet uz otro lasījumu tādu ir 64. Tādēļ šādu formālu grozījumu bija nepieciešams izdarīt.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav? Pieņemts.

J.Lagzdiņš. Atbildīgā komisija ierosina papildināt likumprojektu aiz preambulas ar jaunu pantu šādā redakcijā: "Papildināt visā likumā pēc vārdiem "Ministru prezidents" (attiecīgajā locījumā) ar vārdiem "Ministru prezidenta biedrs (biedri)" (attiecīgajā locījumā)". Šāds grozījums ir jāizdara, tas arī ir formāla rakstura, jo, kā jūs atceraties, Korupcijas novēršanas likums tika pieņemts iepriekšējās valdības laikā, kad Ministru kabineta sastāvā nebija Ministru prezidenta biedru bez portfeļa, tie bija ministri, un tādējādi šādu valsts amatpersonu nebija. Šo priekšlikumu ierosina arī Juridiskā komisija. Tas būs redzams tālākajā likumprojekta tekstā.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav? Pieņemts.

J.Lagzdiņš. Atbildīgā komisija ierosina papildināt likumprojektu aiz preambulas ar jaunu pantu šādā redakcijā: "Papildināt visā likumā pēc vārda "materiālās" (attiecīgajā locījumā) ar vārdiem "vai citas personīgās" (attiecīgajā locījumā)". Faktiski šo priekšlikumu ierosināja Juridiskā komisija (sk. 10. priekšlikumu 3. lapaspusē). Tas ir tādēļ, ka dažkārt, valsts amatpersonām pildot savus pienākumus, var rasties interešu konflikts ne tikai materiālajā jomā, bet arī citā - personīgajā jomā, piemēram, prokuroriem vai tiesnešiem izvēloties drošības līdzekli vienai vai otrai personai, un šajā gadījumā tās nebūt nav materiālās intereses.

Sēdes vadītāja Deputātiem iebildumu nav? Pieņemts.

J.Lagzdiņš. Atbildīgā komisija ierosina papildināt likumprojektu aiz preambulas ar jaunu pantu: "Izslēgt visā likumā vārdus "apdrošināšanas sabiedrība vai banka" (attiecīgajā locījumā)." Ðādu priekšlikumu ierosina arī Juridiskā komisija (sk. 4. lappusē 13. priekšlikumu). Šo priekšlikumu atbildīgā komisija pieņēma.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav? Pieņemts.

J.Lagzdiņš. Tālāk. Juridiskā komisija ierosina papildināt likumprojektu aiz preambulas ar jaunu pantu: "Aizstāt visā likumā vārdus "nelikumīgā ietekmējamā (korumpētā)" (attiecīgajā locījumā) ar vārdiem "nelikumīgā ietekmējamā (korumpējamā)" (attiecīgajā locījumā)". Šādu priekšlikumu faktiski izteica kolēģis Bišers, un Juridiskā komisija to akceptēja, arī Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija to pieņēma. Tas ir formāla rakstura.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav? Pieņemts.

J.Lagzdiņš. Godātie kolēģi! 6. un 7. priekšlikums ir skatāms vienlaicīgi. Atbildīgā komisija ierosina izslēgt likumprojekta 1. panta 3. punktu, jo komisija uzskata, ka likumā ir pārāk plaši formulēts šī likuma mērķis, jo faktiski likuma mērķis ir tikai novērst valsts amatpersonas nokļūšanu nelikumīgā ietekmējamā (korumpētā) stāvoklī un nepieļaut valsts amatpersonas pilnvaru realizēšanu interešu konflikta situācijā. Un tikai netieši tas ir vērsts pret kukuļņemšanu un iespēju izmantot ieņemamo amatu savtīgos nolūkos. Tāpēc arī komisija pilnībā pieņēma Juridiskās komisijas priekšlikumu, 7. priekšlikumu, un izslēdza no 1. panta 3. punktu.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav? Pieņemts.

J.Lagzdiņš. 8. priekšlikums attiecas uz 2. panta 3. punktu. Iepriekš izteikto apsvērumu dēļ atbildīgā komisija ierosina izslēgt 2. panta 3. punktu, un tādējādi pilnībā tiek pieņemts 9. priekšlikums, ko ierosināja Juridiskā komisija.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav? Pieņemts.

J.Lagzdiņš. Juridiskā komisija ierosina 3. panta otrajā daļā papildināt... jā, un arī 7. panta pirmās daļas 2. punktu un 8. panta pirmās daļas 2. punktu pēc vārda "materiālās" papildināt ar vārdiem "vai citas personīgās". Šo priekšlikumu komisija pieņēma ( sk. 2. priekšlikumu 1. lappusē).

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav? Pieņemts .

J.Lagzdiņš. Tālāk Juridiskā komisija ierosina ļoti korektu un precīzu likuma 5.panta redakciju. Pilnībā to ierosina Juridiskā komisija, savukārt Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija pilnībā šo ierosinājumu pieņēma. Ierosinājuma būtība ir tāda: Juridiskā komisija ierosina valsts amatpersonu loku, uz kurām attiecas Korupcijas novēršanas likums, papildināt ar Ministru prezidenta biedru (biedriem). Par šo problēmu mēs runājām jau iepriekš.

Tālāk. 4.punktā jūs, godātie kolēģi, ievērojāt, ka treknākā šriftā ir norādīta jaunā redakcija - tātad ietvert šo amatpersonu sarakstā arī zvērinātos notārus. Un šā panta beigās - 14.punktā - Nacionālo bruņoto spēku vecākos virsniekus. Turklāt Juridiskā komisija ierosina no juridiskās tehnikas viedokļa nedaudz sakārtot šo pantu - papildināt to ar otro daļu, juridisko būtību nemainot. Es aicinātu šo Juridiskās komisijas priekšlikumu pieņemt.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav. Pieņemts.

J.Lagzdiņš. 12.priekšlikums. Juridiskā komisija ierosina papildināt 6.panta pirmās daļas 2.punktu pēc vārdiem "materiālās" ar vārdiem "vai citas personiskās". Priekšlikums ir pieņemts (sk.1.lapaspusē otro priekšlikumu).

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav. Pieņemts.

J.Lagzdiņš. 13.priekšlikums. Juridiskā komisija ierosina izslēgt 6.panta pirmās daļas 4.punktā, kā arī 7.panta 4.punktā, 8.panta pirmās daļas 4.punktā un 9.panta 3.punktā vārdus "apdrošināšanas sabiedrību vai banku". Šis priekšlikums ir pieņemts. (sk.1.lapaspusē 3.priekšlikumu).

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav. Pieņemts.

J.Lagzdiņš. Tālāk Juridiskā komisija ierosina 6.panta otro daļu izteikt šādā redakcijā: "Radinieki šā likuma izpratnē ir personas, kuras ar valsts amatpersonu ir laulībā vai radniecībā līdz trešajai, bet svainībā - līdz otrajai pakāpei." Godātie kolēģi, šāds ierosinājums pilnībā atbilst tai redakcijai, kāda ir likumā "Par valsts civildienestu". Juridiskās komisijas ierosinājuma būtība ir tāda, ka komisija ierosina paplašināt to radinieku loku, uz kuriem attiektos antikorupcijas normas, vienlaikus nosakot, ka radiniekiem nav jāiesniedz interešu konflikta deklarācijas. Tās ir jāiesniedz tikai attiecīgajām valsts amatpersonām. Jāsaka, ka atbildīgā komisija diemžēl nepieņēma šo Juridiskās komisijas ierosinājumu un atstāja spēkā veco redakciju, nosakot šaurāku radinieku loku, proti, ka radinieki ir laulātais, brāļi, māsas, vecāki un bērni, un vienlaikus pieņemot Juridiskās komisijas otru ierosinājumu, ka radiniekiem nav jāiesniedz šīs interešu konflikta deklarācijas. Un pārbaude tiek veikta citās formās.

Sēdes vadītāja. Atklājam debates. Kārlis Čerāns - frakcijas "Latvijai" deputāts.

K.Čerāns (frakcija "Latvijai").

Cienītā sēdes vadītāja! Godātie deputāti! Lagzdiņa kungs jums jau ļoti labi pateica motivāciju, kāpēc šeit šis Juridiskās komisijas priekšlikums būtu atbalstāms. Tātad tas ir tāpēc, ka tas tomēr paplašina to personu loku, uz kurām attiecas šie likumā noteiktie ierobežojumi, un tas ir saskaņots arī ar tām normām, kuras figurē Civillikumā. Un arī šīs argumentācijas dēļ frakcija "Latvijai" savā sēdē nolēma, ka mēs atbalstīsim šo Juridiskās komisijas priekšlikumu.

Sēdes vadītāja. Tātad jūs aicināt balsot, jā? Vairāk debatēs pieteikušos nav. Debates beidzam. Lūdzu zvanu! Lūdzu deputātus balsot par Juridiskās komisijas priekšlikumu - izteikt 6.panta otro daļu šādā redakcijā, tālāk kā tabulas tekstā. Lūdzu balsošanas režīmu. Lūdzu deputātus balsot. Lūdzu rezultātu! Par - 47, pret - 5, atturas - 9. Pieņemts.

J.Lagzdiņš. Godātie kolēģi! 15.priekšlikums arī ir no Juridiskās komisijas. Juridiskā komisija ierosina izslēgt 6.panta trešo daļu un tādējādi uzskatīt līdzšinējo ceturto daļu par trešo daļu. Šā panta trešajā daļā bija noformulēts, kas ir materiālās intereses šā likuma izpratnē, lai likums būtu vieglāk pildāms un Valsts ieņēmumu dienests varētu vieglāk kontrolēt, kā attiecīgie ierobežojumi vai prasības tiek pildītas. Vienlaikus, godātie kolēģi, apzinoties to, ka ir ļoti grūti šādu diezgan abstraktu jēdzienu noformulēt konkrētā normā, es tomēr gribētu, lai šodien šis priekšlikums tiktu noraidīts un lai komisija varētu, sagatavojot likumprojektu trešajam lasījumam, precizēt šo terminu, šo jēdzienu, bet, ja tas neizdotos, tad varētu arī šo daļu svītrot no likuma teksta.

Sēdes vadītāja. Juris Kaksītis - Demokrātiskās partijas Saimnieks frakcijas deputāts.

J.Kaksītis (Demokrātiskās partijas Saimnieks frakcijas deputāts).

Augsti godātais Prezidij! Cienījamie kolēģi! Es domāju, mēs visi apzināmies, ka šis likumprojekts vai šie labojumi likumprojektā, par kuriem šodien tiek izteiktas domas, ir ļoti svarīgs, tāpēc šodien runāt tikai šādā vēlējuma veidā, ka mēs līdz trešajam lasījumam paskatīsimies, vai tas ir iespējams - bet, ja nav, tad skatīsimies, kā tālāk... Es tādai attieksmei nepiekrītu.

Es domāju, ka jebkurā gadījumā, ņemot vērā šī likumprojekta un šī likuma, kas turpmāk darbosies, nozīmīgumu, es tomēr aicinu jūs atbalstīt Juridiskās komisijas viedokli un panākt, lai šajā projektā tomēr tiktu stingri reglamentēts, kas ir tās vai citas intereses, kas ir materiālās intereses, kas ir nemateriālās intereses. Un lai nu ko, bet materiālās intereses jau nu gan ir iespējams noformulēt. Tas ir mans viedoklis. Tādēļ es lūdzu atbalstīt Juridiskās komisijas viedokli.

Sēdes vadītāja. Debatēs vairāk pieteikušos nav. Debates beidzam. Komisijas vārdā Jānis Lagzdiņš.

J.Lagzdiņš. Godātie kolēģi, es pilnībā piekrītu visam tam, ko teica kolēģis Kaksīša kungs, jo patiešām to, kas ir materiālās intereses, ir iespējams likumā formulēt. Tieši to aicināja arī Kaksīša kungs, un tāpēc arī šo iemeslu dēļ es aicinātu neatbalstīt Juridiskās komisijas priekšlikumu un šo normu, kas definē, kas ir materiālās intereses, no likumprojekta nesvītrot.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Lūdzu deputātus balsot par Juridiskās komisijas priekšlikumu - izslēgt 6.panta trešo daļu un uzskatīt līdzšinējo ceturto daļu par trešo daļu. Lūdzu balsošanas režīmu. Lūdzu deputātus balsot. Lūdzu rezultātu! Par - 48, pret - 8, atturas - 7. Priekšlikums pieņemts.

J.Lagzdiņš. Godātie kolēģi! Šajā pantā ir runa par lēmuma pieņemšanas ierobežojumiem. Tomēr ir atsevišķas valsts amatpersonu kategorijas, piemēram, zemesgrāmatu tiesneši, kuri ir vienīgie savos rajonos, un nereti ir tāda situācija, ka vai nu paši zemesgrāmatu tiesneši mantojuma kārtībā iegūst kādu nekustamo īpašumu, zemesgabalu vai ēku, vai arī viņu radinieki nopērk vai manto šādus nekustamos īpašumus. Un tādējādi šiem zemesgrāmatu tiesnešiem kā valsts amatpersonām ir jāpieņem lēmums par sev vai saviem radiniekiem piederoša nekustamā īpašuma reģistrāciju zemesgrāmatā. Bet, tā kā šie zemesgrāmatu tiesneši ir vienīgie, tad šis likums ierobežo, nepieļauj šāda lēmuma pieņemšanu, un tādēļ atbildīgā komisija ir izstrādājusi papildus jaunu 6.panta piektās daļas redakciju un ierosina to pieņemt šādā redakcijā: "Ja rodas šā panta pirmajā daļā minētā interešu konflikta situācija, valsts amatpersonai ir pienākums likumā noteiktajā kārtībā nodot attiecīgo funkciju veikšanu citai kompetentai amatpersonai. Ja attiecīgo funkciju veikšanu nav iespējams nodot citai valsts amatpersonai, tad par to izpildes kārtību lemj augstākstāvoša valsts amatpersona."

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav. Pieņemts.

J.Lagzdiņš. Analogu iemeslu dēļ atbildīgā komisija ierosina papildināt 8.pantu ar līdzīgu otro daļu.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav. Pieņemts.

J.Lagzdiņš. Juridiskā komisija ierosina papildināt 9.panta 1.punktu pēc vārda "materiāli" ar vārdiem "vai citādi personiski". Godātie kolēģi, šis priekšlikums ir pieņemts un ir ievietots 9.pantā, jo šeit vārdi "materiāli vai citādi personiski" ir citādākā locījumā nekā 2.priekšlikumā, un tādēļ tas jāizceļ kā atsevišķs priekšlikums, atsevišķa norma.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav. Pieņemts.

J.Lagzdiņš. Šo pašu iemeslu dēļ atbildīgā komisija pieņēma Juridiskās komisijas priekšlikumu par 11.pantu, tātad 19.priekšlikumu.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav. Pieņemts.

J.Lagzdiņš. Tālāk, godātie kolēģi, ir politiski ļoti strīdīga norma, par ko šeit daudz ir runājuši Saeimas deputāti un daudz rakstījusi ir prese, proti, kādiem tad būtu jābūt algota darba pildīšanas ierobežojumiem, kas attiecināmi uz visa veida valsts amatpersonām. Godātie kolēģi, es gribētu atgādināt, ko nosaka spēkā esošā antikorupcijas likuma redakcija. Tā nosaka, ka jebkura valsts amatpersona var pildīt jebkuru blakusdarbu vai ieņemt kādu papildu amatu, nesaņemot par to atalgojumu jeb samaksu. Tāda ir spēkā esošā redakcija, kas tika pieņemta pagājušā gada augusta beigās. Savukārt šobrīd spēkā esošā redakcija nosaka, ka valsts amatpersona, ja viņa pilda mācībspēka darbu valsts vai pašvaldību izglītības vai zinātnes iestādēs, vai arī, pastāvot zināmiem nosacījumiem, privātās mācību iestādēs, tad par šādu darbu var tikt saņemts atalgojums. Tas ir vienīgais izņēmums, kad valsts amatpersona var saņemt atalgojumu. Par pārējiem amatiem un darbiem atalgojumu saņemt nedrīkst.

Ko piedāvāja pirmajā lasījumā pieņemtā frakcijas "Tçvzemei un Brīvībai" šā panta redakcija? Viņi ierosināja konceptuāli saglabāt esošo ierobežojumu kārtību, bet tikai paplašināt amatu un darbu loku, par kuriem var saņemt atalgojumu. Proti, ka var saņemt atalgojumu par ārsta, zinātnieka darbu valsts, pašvaldību vai privātajās izglītības vai zinātnes, vai ārstniecības iestādēs.

Savukārt Juridiskās komisijas priekšlikums, ko ļoti nopietni izskatīja arī Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija, ierosina konceptuāli grozīt šo nostāju. Tātad Juridiskā komisija ierosina, ka valsts amatpersonai, ja šajā likumā nav noteikts citādi, ir aizliegts ieņemt citus amatus, izņemot amatus sabiedriskajās un politiskajās organizācijās, amatus, kuros valsts amatpersonas, ievērojot šā likuma noteikumus, ieceļ Ministru kabinets vai Saeima. Turklāt valsts amatpersonai, ja šajā likumā nav noteikts citādi, ir atļauts savienot sava amata pildīšanu ar mācībspēka, zinātnieka, ārsta vai radošo darbu.

Ko tas nozīmē? Tas nozīmē, ka jebkura valsts amatpersona var ieņemt amatu sabiedriskajās vai politiskajās organizācijās un saņemt par to atalgojumu vai arī nesaņemt, tāpat ieņemt arī amatus, kuros ieceļ Ministru kabinets, saņemot vai nesaņemot atalgojumu. Tas pats attiecas arī uz mācībspēku, zinātnieku, ārstu vai radošo darbu. Vienlaikus šis priekšlikums ir tāds, kas ļoti sašaurina to amatu loku, kuros var strādāt valsts amatpersonas. Komisija ar nelielu balsu pārsvaru pieņēma Juridiskās komisijas priekšlikumu.

Sēdes vadītāja. Lagzdiņa kungs, mēs sākam ar virsrakstu, cik es saprotu.

J.Lagzdiņš. Godātie kolēģi, pilnīgi pareizi. Atbildīgā komisija pieņēma Juridiskās komisijas priekšlikumu - izteikt 12.panta nosaukumu šādā redakcijā: "12.pants. Amatu savienošanas un darba pildīšanas ierobežojumi".

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav. Šis priekšlikums ir pieņemts.

J.Lagzdiņš. Atbildīgā komisija konceptuāli pieņēma Juridiskās komisijas ierosinājumu izteikt 12.panta pirmo daļu Juridiskās komisijas piedāvātajā redakcijā, proti, mazliet savādāk sakārtoja šīs normas un svītroja vārdus "vai Saeima". Godātie kolēģi, atcerēsimies, kādos amatos Saeima ieceļ! Ieceļ tātad valsts kontrolierus, ģenerālprokuroru, tiesnešus, Radio un televīzijas padomi...

Sēdes vadītāja. Ievēlē...

J.Lagzdiņš. Jā, ievēlē. Tieši tā. Ievēlē Radio un televīzijas padomi. Šo amatu loks ir ļoti šaurs, un diez vai, kolēģi, būtu lietderīgi, ja šos amatus ieņemtu citas valsts amatpersonas, jo to jau aizliedz arī citi likumi un tālākās normas, jo prokurors vienlaikus nevar būt ģenerālprokurors, Saeimas deputāts, un arī tiesnesis nevar būt Saeimas deputāts. To nepieļauj tālākās normas. Tādēļ komisija šos divus vārdus neietvēra šajā komisijas akceptētajā daļā.

Sēdes vadītāja. Kaksīša kungs, vai jūs vēlaties runāt par šo jautājumu? Juris Kaksītis - Demokrātiskās partijas Saimnieks frakcijas deputāts.

J.Kaksītis (Demokrātiskās partijas Saimnieks frakcija).

Augsti godātais Prezidij! Cienījamie kolēģi! Es domāju, ka šis pants ir vai nu centrālais, vai viens no centrālajiem pantiem, kuros tiek izdarīti labojumi. Pirms turpināt un aizstāvēt Juridiskās komisijas viedokli, es gribu teikt, ka es esmu šodien gatavs aizstāvēt to viedokli, ka politiķi darbojas tikai Saeimā un nekur citur, nedz zinātnē, nedz medicīnā, jo, manā skatījumā, nevar būt tāda situācija, ka it kā ar vienu kāju tur stāv, ar otru - te stāv. Kur tad nu būs tā robeža, kur norobežosies zinātniskais darbs vai zinātniski konsultatīvā padomu sniegšana, tanī skaitā arī komercstruktūrām, un... zinātniskais konsultants un tā tālāk... Mana ideja ir atbalstīt tādu situāciju, kurā būtu, kā mēs sakām, šis "caurspīdīgums", redzamība no visām pusēm. Ja nu šobrīd tā situācija ir tāda, ka mēs atbalstām to, ka var arī apvienot šos amatus, tad vajag, lai visi mēs redzētu, kur katrs darbojas un cik par to saņem. Tas nu gan ir, manuprāt, absurdi, ka mēs pirmām kārtām domājam par to, kaut tik drusku vairāk par padarīto darbu nesaņemtu. Jo, manā skatījumā, fakts ir arī tas: ja cilvēkam par kaut ko maksā, tad viņš godprātīgi strādā. Darba laikā, ārpus darba laika - visu laiku viņš strādā. Un, ja tur izpilda tikai "goda pienākumus", bet saņem, kā bieži ir dzirdēts - protams, es nevaru to apgalvot, - kaut ko aploksnēs, par ko neviens nezina, tad, lūk, tā ir tā pati sliktākā situācija. Es domāju, ka nebūs pareizi, ja mēs, pieņemot šo pantu šādā redakcijā, atstātu tos kā amatus, kuros valsts amatpersonu "ieceļ Ministru kabinets". Viss ir pieņemams, viss tur ir kārtībā, bet, ja ir teikts, ka "ieceļ" Saeima, tad uzskata, ka tas ir noraidāms.Es turpretim domāju, ka gan vienām, gan otrām, gan Saeimas, gan Ministru kabineta ieceltām amatpersonām, tām amatpersonām, kuras tiek apstiprinātas vai ieceltas šajos amatos, ir jābūt līdzvērtīgām, tādēļ es aicinu jūs atbalstīt Juridiskās komisijas izstrādāto variantu, ka valsts amatpersonai ir atļauts ieņemt minētos amatus, ja to ieceļ Ministru kabinets vai Saeima. Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītāja. Anna Seile - LNNK un LZP frakcijas deputāte.

A.Seile (LNNK un LZP frakcija).

Cienījamā Saeimas priekšsēdētāja un deputāti! Es gribu runāt par vēl vienu institūciju, kuras vadību ieceļ Saeima. Tā ir Centrālā zemes komisija, kuru nenosauca Lagzdiņa kungs. Likums par zemes komisijām nosaka, ka Centrālajā zemes komisijā bez visu citu institūciju pārstāvjiem ietilpst pieci deputāti un arī šīs komisijas vadību ieceļ Saeima. Ja mēs pieņemtu šo Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas ieteikto redakciju, tādā gadījumā viņi tik tiešām strādātu bez jebkāda atalgojuma. Šis atalgojums nav sevišķi liels, tie ir 60 lati, Centrālās zemes komisijas vadība ir pielīdzināta jebkurai citai Saeimas komisijai, bet tā nav Saeimas komisija. Jau iepriekšējā - piektajā - Saeimā es vērsos pie Prezidija ar lūgumu izskaidrot šo lietu, vai Centrālo zemes komisiju nevar pielīdzināt Saeimas komisijām, tādā gadījumā šie 60 lati komisijas priekšsēdētājam būtu normāls atalgojums, tāpat kā jebkuras citas komisijas vadībai. Šo priekšlikumu Prezidijs noraidīja un teica: "Lemiet paši, kāda būs jūsu alga." Nu, un, tādu godprātīgu jūtu vadīta, Centrālā zemes komisija tos 60 latus, tāpat kā jebkuras citas Saeimā esošās komisijas vadītājam, nolēma dot arī Centrālās zemes komisijas vadītājam, neskatoties uz to, ka viņš vada veselu iestādi, kas ir juridiska persona, un atbild materiāli, atbild arī par naudas līdzekļu izlietojumu un par visu citu. Šāds ieraksts, kādu ierosina Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija, praktiski liedz viņam saņemt arī šo 60 latu algu. Es gribētu redzēt to deputātu, kurš turpmāk vadīs Centrālo zemes komisiju, nesaņemdams nevienu latu algas un neskaitīdamies arī komisijas vadītājs. Tādēļ es aicinu, no šā viena aspekta vadoties, atbalstīt Juridiskās komisijas priekšlikumu. Paldies par uzmanību!

Sēdes vadītāja. Jānis Lagzdiņš - frakcijas "Latvijas ceļš" deputāts.

J.Lagzdiņš (frakcija "Latvijas ceļš").

Godātie kolēģi! Es gribētu dažus vārdus teikt kā deputāts, nevis kā atbildīgās komisijas referents. Ne spēkā esošā, ne "Tçvzemei un Brīvībai" ieteiktā, ne komisijas akceptētā redakcija nav ideāla un pilnīga. Acīmredzot, gatavojot trešo lasījumu, šeit ir jāizdara vēl precizējumi, lai šī norma nebūtu netaisnīga pret vieniem darbiniekiem un valsts amatpersonām un nepieļautu arī kaut kādā negodīgā veidā izmantot šo papildu darbu, lai kaitētu valsts interesēm. Gatavojot trešo lasījumu, neapšaubāmi, tā būtu jāprecizē. Bet es gribu vēl informēt, ka jau spēkā esošais likums un arī piedāvātā precizētā redakcija un tālākie panti - no 19. panta līdz 21. pantam - paredz to, ka, piemēram, Valsts prezidentam ir atļauts blakus savam prezidenta darbam būt tikai un vienīgi mācībspēkam, zinātniekam vai nodarboties ar radošo darbu. Piemēram, policistiem nav ļauts pildīt nekādus citus, absolūti nekādus, papildu darbus un ieņemt amatus. Stingrāki ierobežojumi ir tiesnešiem, prokuroriem. Savukārt uz pašvaldību deputātiem, kuri nav domju vai padomju priekšsēdētāji, šis ierobežojums vispār neattiecas. Tas būtu ļoti netaisnīgi, ja, piemēram, pagasta vai pilsētas pašvaldības deputātam, kura pamatdarbs ir citur, nebūtu atļauts strādāt kādu citu darbu tikai tādēļ vien, ka viņš ir pašvaldības deputāts. Jo deputāta darbs, ierindas deputāta darbs pašvaldībās, jau nav galvenais darbs.

Sēdes vadītāja. Vairāk debatēs pieteikušos deputātu nav. Lūdzu zvanu! Komisijas vārdā vairāk nevēlas runāt.

Lūdzu deputātus balsot par Juridiskās komisijas priekšlikumu - izteikt 12.panta pirmo daļu šādā redakcijā.

Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu deputātus balsot. Lūdzu rezultātu! Par - 55, pret - 5, atturas - 9. Priekšlikums ir pieņemts.

J.Lagzdiņš. 22.priekšlikums. Juridiskā komisija ierosina izteikt 12.panta otro daļu šādā redakcijā: "Valsts amatpersonai, ja šajā likumā nav noteikts citādi, ir atļauts savienot sava amata pildīšanu ar mācībspēka, zinātnieka, ārsta vai radošo darbu." Ðo priekšlikumu atbildīgā komisija pieņēma pilnībā. Tas atbilst arī frakcijas "Tçvzemei un Brīvībai" ieteiktajai pirmajā lasījumā nobalsotajai redakcijai.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav. Pieņemts.

J.Lagzdiņš. Atbildīgā komisija ierosina papildināt 12.pantu ar jaunu daļu šādā redakcijā: "Radošais darbs šā likuma izpratnē ir darbs, par kuru saņem autoratlīdzību vai honorāru par publicistisko vai māksliniecisko darbību." Ðāda piebilde beigās - vārdi "par publicistisko vai māksliniecisko darbību" - ir nepieciešama tādēļ, ka, ja tās nebūtu, tad, piemēram, arī deputāts vai ministrs, kā arī cita valsts amatpersona varētu strādāt, piemēram, par advokātu, un tas nu nebūtu pieļaujams.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav. Pieņemts.

J.Lagzdiņš. Juridiskā komisija ierosina svītrot 13.panta otrās daļas pēdējo teikumu. Atbildīgā komisija šo priekšlikumu nepieņēma, jo mēs uzskatījām, ka šajā likumā nav iespējams izsmeļoši reglamentēt visus pienākumus, kādi ir valsts amatpersonai tajos gadījumos, ja tai tiek dota dāvana jeb "kukulis", un tādēļ šīs attiecīgās amatpersonas konkrētajai rīcībai (pie kādām amatpersonām šādos gadījumos ir jāgriežas, kādā termiņā ir jāgriežas) ir jābūt sīki un precīzi reglamentētai īpašos Ministru kabineta noteikumos. Es gribētu jūs, godātie kolēģi, informēt, ka šāds projekts ir jau izstrādāts Valsts ieņēmumu dienestā. Tādēļ šo Juridiskās komisijas priekšlikumu atbildīgā komisija nepieņēma.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav. Pieņemts.

J.Lagzdiņš. Tika pieņemts Juridiskās komisijas priekšlikums - precizēt 15.panta otro daļu. Šajā daļā nav būtisku, konceptuālu grozījumu. Ir tikai "juridiski tehniskas" dabas grozījumi. Kādi tie ir, jūs varat redzēt - tas ir izceltais teksts labajā pusē esošajā tabulas ailē. Tur ir daži vārdi precizēti.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav. Pieņemts.

J.Lagzdiņš. Juridiskā komisija ierosina svītrot no spēkā esošā likuma 16.pantu. Šo priekšlikumu atbildīgā komisija pieņēma. Kā jūs atceraties, godātie kolēģi, 16.pantā ir runa par ierobežojumiem, kādi ir jāievēro valsts amatpersonām pēc tam, kad valsts amatpersonas ir beigušas pildīt savus amata pienākumus.

Sēdes vadītāja. Tas ir 26.labojums jeb 26.priekšlikums. Mēs tā varam iziet no situācijas.

J.Lagzdiņš. Jā, es gribu jūs informēt, ka atsevišķām valsts amatpersonu kategorijām, piemēram, Valsts prezidentam, ministriem, Saeimas deputātiem, pašvaldību vadītājiem, šāds tā saucamais "atsaldēšanas" periods ir paredzēts, par to runā arī nākamie šā likumprojekta panti.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu pret 26. priekšlikumu nav. Pieņemts.

J.Lagzdiņš. Juridiskā komisija ierosina precizēt arī 18.panta redakciju. Arī šeit ir tehniskas dabas precizējumi un grozījumi.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav. Pieņemts.

J.Lagzdiņš. 28.priekšlikums. Arī te ir Juridiskās komisijas priekšlikums. Juridiskā komisija ierosina trešās nodaļas nosaukumu izteikt šādā redakcijā: "Trešā nodaļa. Īpašie noteikumi". Es gribētu jūs, godātie kolēģi, informēt, ka pēc juridiskās tehnikas un iekārtojuma šī nodaļa ir konstruēta nedaudz savādāk nekā spēkā esošajā redakcijā, tādēļ šeit ir daudzi tehniskas dabas grozījumi.

Sēdes vadītāja. Deputātiem pret 28.priekšlikumu iebildumu nav. Pieņemts.

J.Lagzdiņš. Juridiskā komisija ierosina izteikt 19.panta nosaukumu šādā redakcijā. "19.pants. Īpašie amatu savienošanas un darba pildīšanas noteikumi". Atbildīgā komisija pilnībā priekšlikumu pieņēmusi.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav. Pieņemts.

J.Lagzdiņš. Juridiskā komisija ierosina izteikt 19.panta pirmo daļu šādā redakcijā: "Ðā likuma 12.panta noteikumi..." tātad tie noteikumi, kas reglamentē algota darba pildīšanas ierobežojumus... neattiecas uz šā likuma 5.panta 9. un 12.punktā minētajām valsts amatpersonām." Kas ir šīs amatpersonas? Pašvaldību deputāti, par kuriem es runāju jau iepriekš. 12.punkts ietver sevī tās valsts amatpersonas, kuras ieņem amatus dažādās koleģiālās lēmējinstitūcijās, piemēram, ostas valdē. Nebūtu taisnīgi, ja, piemēram, Ainažu ostas valdes loceklim aizliegtu strādāt, teiksim, kādu citu darbu. Tas, manuprāt, jau tā ir, jo viņi strādā tikai un vienīgi citus darbus, bet papildu darbs ir tikai šis darbs ostas valdē. Tāpēc Juridiskās komisijas priekšlikums tika pieņemts pilnībā.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav. Pieņemts.

J.Lagzdiņš. Juridiskā komisija ierosina izteikt 19.panta otro daļu šādā redakcijā. "Ðā likuma 5.panta 1., 4. un 5.punktā minētajām valsts amatpersonām ir atļauts savienot sava amata pildīšanu tikai ar mācībspēka, zinātnieka vai radošo darbu."

Kas ir šīs amatpersonas? - Valsts prezidents, tiesneši, prokurori, Latvijas Bankas prezidents un civildienesta ierēdņi. Tātad viņiem ierobežojumi ir stingrāki nekā pārējām valsts amatpersonām. Priekšlikums pieņemts pilnībā.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav? Priekšlikums pieņemts.

J.Lagzdiņš. Nākošais priekšlikums attiecas uz Saeimas deputātiem. Juridiskā komisija ierosina noteikt, ka Saeimas deputāta amata pienākumu pildīšanu ir atļauts savienot arī ar šā likuma 5. panta 3. punktā minēto amatu pildīšanu, saņemot atalgojumu tikai par vienu amatu. Tātad Saeimas deputāts var būt ministrs, Ministru prezidents, Ministru prezidenta biedrs, parlamentārais sekretārs vai valsts ministrs. Šāda kārtība ir šobrīd, un komisija to pilnībā atbalstīja.

Sēdes vadītāja. Atklājam debates. Jānis Mauliņš - frakcijas "Latvijai" deputāts.

J.Mauliņš (frakcija "Latvijai").

Godātā Saeima! Mēs jau te nesen saņēmām pārmetumus no Ministru prezidenta Andra Šķēles par to, ka Saeima kūtri strādā. Varu jums pavēstīt, ka Mandātu komisijai ir ziņas, ka Andrejs Krastiņš, būdams aizsardzības ministrs, no 16 Saeimas sēdēm ir kavējis 10 - 7 ir attaisnotas un 3 ir neattaisnotas. Varu droši teikt, ka šīs attaisnotās ir sakarā ar viņa ministra darbu. Praktiski tas nozīmē, ka viņš pusi sēžu, vairāk nekā pusi sēžu, nav apmeklējis. Un vēl es gribu uzsvērt, ka ne jau tikai sēdēs norit darbs. Darbs jau ir katru dienu, un daudziem, kas grib strādāt, tas ir arī vakaros pēc darba mājās. Bet es esmu novērojis arī to, ka krietna daļa deputātu patiešām vienkārši nestrādā, un šeit ir neapmierinātība, ja frakcijas vadītājs neparāda to pašu īkšķi uz augšu un tad viņi nezina, par ko balsot, jo viņi vispār nav lietas kursā par izskatāmo jautājumu. Es domāju, ka visi nevar būt lietas kursā par izskatāmo jautājumu, bet kaut kāda darba organizācija Saeimā tiešām ir vajadzīga, jo šo savdabīgo nespēju strādāt tiešām var ļoti labi just. Un tāpēc es domāju, ka pilnīgi jāizslēdz tāds variants, ka izpildvara ir "sajūgusies" ar likumdošanas varu, un tajā pašā laikā strādā faktiski tikai izpildvara, jo tur jau nu ir jādara kaut kas, kaut gan konkrēti par Krastiņa kungu nāk ziņas, ka arī tur viņš nestrādā. Es domāju, ka šī "dubultošanās", šī pārcilvēku radīšana, kuri var divus darbus izpildīt, ir jāizbeidz, jo vēl ir tāds apstāklis, ka pastāv zobgaļu anekdote, ka deputāta mandātu grib saglabāt šie izpildvarā strādājošie tikai tāpēc, lai viņiem būtu tā deputāta imunitāte, proti, šie cilvēki nejūtas īsti droši par savu godīgumu. (Starpsauciens no zāles: "Vai Dieviņ!")

Tāpēc es esmu un arī mūsu frakcija ir pret šo amatu savienošanu neatkarīgi no tā, vai saņem abas algas vai vienu algu, jo vienkārši katrs no šiem amatiem ir ļoti atbildīgs, un šāda savienošana tikai liecina, ka viņš, ja nav superpārcilvēks, var darīt normāli tikai vienu darbu. Un es uzsveru, ka es jūtu, ka es ar visām 16 stundām dienā nevaru šo darbu pilnvērtīgi veikt. Domāju, ka citi nav tik ļoti pārāki par mani, lai varētu veikt šo dubultdarbu astoņās stundās. Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītāja. Mauliņa kungs, kāds ir jūsu priekšlikums?

J.Mauliņš. Mans priekšlikums ir atbalstīt sākotnējo variantu, un pēc tam mēs iesniegsim...

Sēdes vadītāja. Mauliņa kungs, es atvainojos, mēs balsosim par to, ka vajag papildināt... priekšlikums ir papildināt 19. pantu ar trešo daļu, tā ka mēs nevaram atbalstīt iepriekšējo.

J.Mauliņš. Mēs esam pret to trešo daļu.

Sēdes vadītāja. Tātad jūs prasāt balsot par Juridiskās komisijas priekšlikumu, jā?

J.Mauliņš. Mēs balsosim pret abiem.

Sēdes vadītāja. Es tātad mēģināšu savilkt kopā. Tātad, Mauliņa kungs, jūs ierosināt balsot par Juridiskās komisijas priekšlikumu? Nē, par balsojumu... Es gribu tikt skaidrībā, ko deputāts ierosina. Vienkārši precizēsim, lai mums vairs nav nekādu pārpratumu.

J.Mauliņš. Es ierosinu atstāt tā, kā ir pirmvariantā, kāds ir minēts tekstā pirmais variants. Tātad būtībā ir trīs varianti. Pirmais variants Korupcijas novēršanas likumā. Par to mēs balsosim. (Starpsauciens no zāles: "Nav pirmā varianta.")

Sēdes vadītāja. Aivars Endziņš - frakcijas "Latvijas ceļš" deputāts.

A.Endziņš (frakcija "Latvijas ceļš").

Cienījamo priekšsēdētāj, cienījamie kolēģi! Es saprotu Mauliņa kunga jūtas un arī atzīstu to, ka savienot ir grūti, bet tajā pašā laikā šāds priekšlikums, kas paredzētu zināmā mērā aizliegumu deputātam būt arī ministram, ir pretrunā ar Satversmi, ar Satversmes 63. pantu. Tieši tā gan nav pateikts, bet Satversmes 63. pants saka, ka ministri, kaut arī viņi nav Saeimas deputāti, var piedalīties Saeimas un tās komisiju darbā. Tātad Satversme būtībā pieļauj situāciju, ka deputāts pilda arī ministra funkcijas. Es tāpēc pirms balsošanas aicinātu tomēr vērst deputātu uzmanību uz šo te apstākli. Paldies.

Sēdes vadītāja. Kārlis Čerāns - frakcijas "Latvijai" deputāts.

K.Čerāns (frakcija "Latvijai").

Godātie deputāti! Es aicinu balsot pret šo priekšlikumu, bet, atbildot Endziņa kungam, gribu teikt, ka ministra piedalīšanās Saeimas sēdēs un komisiju darbā nav tas pats, kas ministra būšana par Saeimas deputātu. Un starpība ir kaut vai šī te deputāta imunitāte un arī tas, vai viņš drīkst balsot šajā sēdē. Tātad es aicinu balsot "pret".

Sēdes vadītāja. Debatēs vairāk pieteikušos nav. Komisijas vārdā?

J.Lagzdiņš. Godātie kolēģi! Es arī principā atbalstītu frakcijas "Latvijai" priekšlikumu, bet tad mums būtu jāgroza Satversme. Es gribētu informēt, kādas sekas būs, ja šo priekšlikumu noraidīs. Tas nozīmē, ka formāli šis likums būs pretrunā ar Satversmi un faktiski tas tomēr ierobežos tiesības ministriem ieņemt deputātu amatus un otrādi - deputātiem ministru amatus.

Sēdes vadītāja. Deputātam nav amata, Lagzdiņa kungs!

J.Lagzdiņš. Jā....

Sēdes vadītāja. Viss, jā? Lūdzu zvanu! Tātad lūdzu deputātus pievērst uzmanību. Mēs balsosim par 32. priekšlikumu 13. lappusē. Juridiskā komisija - papildināt 19. pantu ar trešo daļu šādā redakcijā... Tātad mēs balsojam par šo Juridiskās komisijas priekšlikumu. Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu deputātus balsot! Lūdzu rezultātu! Par - 43, pret - 15, atturas - 8. Priekšlikums pieņemts.

J.Lagzdiņš. Juridiskā komisija ierosina izteikt 20. panta nosaukumu šādi: 20. pants - "Îpašie uzņēmējdarbības un ienākumu gūšanas noteikumi". Priekšlikums pieņemts.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav? Pieņemts.

J.Lagzdiņš. Tālāk. Juridiskā komisija ierosina izteikt 20. panta tekstu piedāvātajā redakcijā. Šī redakcija nosaka, kādos gadījumos valsts amatpersonām vai viņu radiniekiem nedrīkst piederēt kapitāldaļas uzņēmumos (uzņēmējsabiedrībās) un kādos gadījumos viņi nevar saņemt finansu līdzekļus, garantētus kredītus vai privatizācijas fonda līdzekļus no valsts vai pašvaldībām.

Līdzīga norma ir arī otrajā daļā, ko piedāvā Juridiskā komisija, un, proti, šeit ir noteikti tie gadījumi, kādos nedrīkst saņemt ienākumus no uzņēmumiem vai uzņēmējsabiedrībām. Komisija šo priekšlikumu pilnībā pieņēma un iekomponēja, ja tā varētu teikt, 20. panta piektajā, sestajā un septītajā daļā.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav? Pieņemts.

J.Lagzdiņš. Atbildīgā komisija ierosina izteikt 20. panta pirmo daļu šādā redakcijā: "Ðā likuma 5. panta 1., 2. un 3. punktā minētajām valsts amatpersonām un viņu radiniekiem nedrīkst piederēt kapitāla daļas uzņēmumos (uzņēmējsabiedrībās), kuri saņem valsts pasūtījumus, valsts finansu līdzekļus, valsts garantētus kredītus vai privatizācijas fonda līdzekļus, izņemot gadījumus, kad tie tiek saņemti publiskas izsoles vai atklāta konkursa rezultātā." Tātad šī norma attiecas uz Valsts prezidentu, uz Ministru kabineta locekļiem un uz Saeimas deputātiem. Šāda norma ir arī Igaunijas analogā likumā un daudzu citu Rietumeiropas valstu antikorupcijas likumos. Tātad šos pasūtījumus vai citus labumus saņem tikai atklātuma apstākļos, proti, publiskas izsoles vai atklāta konkursa rezultātā.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav? Pieņemts.

J.Lagzdiņš. Līdzīga norma ir 20. panta otrajā daļā. Šeit runa ir tikai par ienākumu gūšanu. Tādā pašā veidā ir konstruēta arī šī aizliedzošā norma. Komisijas vārdā ierosinām šo priekšlikumu un normu pieņemt.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav? Pieņemts.

J.Lagzdiņš. Tālāk. Atbildīgā komisija ierosina izteikt 20. panta trešo daļu šādā redakcijā: "Ðā likuma 5. panta 1., 2. un 3. punktā minētajām valsts amatpersonām..." tātad Valsts prezidentam, Kabineta locekļiem un Saeimas deputātiem ir jāievēro manis iepriekš komentētie ierobežojumi un noteikumi divus gadus pēc tam, kad tās beigušas pildīt attiecīgā amata pienākumus, lai kā pateicību pēc tam, kad valsts amatpersona ir kaut kādu labumu sagādājusi attiecīgajai firmai, viņa negūtu ienākumus no tiem, kuriem viņa ir palīdzējusi, būdama valsts amatpersona... Tā, tautas valodā runājot, es to komentētu.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav? Pieņemts.

J.Lagzdiņš. Atbildīgā komisija ierosina izteikt 20. panta ceturto daļu šādā redakcijā: "Ðā likuma 5. panta 8. un 13. punktā minētajām valsts amatpersonām..." tātad valsts un pašvaldību uzņēmumu vadītājiem un tām amatpersonām, kurām ir finansu rīkotājtiesības vai kuras ir tiesīgas rīkoties ar valsts vai pašvaldību mantu vai finansu līdzekļiem, "..ir aizliegts saņemt jebkāda veida ienākumus no uzņēmumiem (uzņēmējsabiedrībām), ar kuriem valsts vai pašvaldības uzņēmums, kurā strādā attiecīgā valsts amatpersona, ir noslēdzis tiesiskus darījumus vai arī kuri saņem attiecīgā valsts vai pašvaldību uzņēmuma (uzņēmējsabiedrības) pasūtījumus, izņemot gadījumus, kad tiesisks darījums tiek noslēgts vai pasūtījums tiek saņemts publiskas izsoles vai atklāta konkursa rezultātā." Ðī norma lielā mērā ir pārcelta no likuma "Par valsts uzņēmumiem" 17. panta.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav? Pieņemts.

J.Lagzdiņš. 39. priekšlikums. Atbildīgā komisija ierosina papildināt 20. pantu ar jaunu astoto daļu šādā redakcijā: "Policijas darbiniekiem ir aizliegts arī nodarboties ar jebkādu uzņēmējdarbību." Šāds ierobežojums nav attiecināms ne uz vienu citu valsts amatpersonu, tādēļ šāda precizējoša papildu norma attiecināma tikai uz policijas darbiniekiem. Analoga norma ir spēkā jau esošajā Policijas likumā.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav? Pieņemts.

J.Lagzdiņš. Juridiskā komisija ierosina 21. panta nosaukumu izteikt šādā redakcijā - "Îpašie lēmumu pieņemšanas noteikumi". Godātie kolēģi, 6. pants reglamentēja vispārējo kārtību, vispārējos ierobežojumus, kādi ir noteikti lēmumu pieņemšanai. Tātad Juridiskā komisija ierosina: "21. pants. Īpašie lēmumu pieņemšanas noteikumi. Šā likuma 6. pantā noteiktie lēmumu pieņemšanas ierobežojumi neattiecas uz Saeimas deputātiem, kuri piedalās lēmumu pieņemšanā Saeimas kārtības rullī un citos likumos noteiktajā kārtībā." Komisija pieņēma daļēji šo priekšlikumu, pieļaujot, ka Saeimas deputāts var pieņemt jebkuru lēmumu, ja šī lēmuma pieņemšanu reglamentē Saeimas kārtības rullis, tātad šeit, šajā zālē, bet citos likumos noteiktajā kārtībā Saeimas deputāts, ja šis likums nosaka ierobežojumus, nevarētu piedalīties lēmumu pieņemšanā, piemēram, ja Saeimas deputāts ieņem amatu ostas valdē un ja ostas valde lemj par pasūtījuma piešķiršanu Saeimas deputāta paša vai viņa radinieka firmai. Tad nevajadzētu dot tiesības Saeimas deputātam kā ostas valdes loceklim pašam lemt par kādu pasūtījumu vai labuma piešķiršanu savai firmai. Šeit ir noteikti jābūt ierobežojumam, un tādēļ arī Juridiskās komisijas priekšlikums tika pieņemts daļēji.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav? Pieņemts.

J.Lagzdiņš. Juridiskā komisija ierosina izslēgt 22. panta pirmajā daļā vārdus "un to radinieki". Šis priekšlikums pilnībā tika pieņemts, jo komisija atbalstīja koncepciju, ka uz radiniekiem tiek attiecināti likumā noteiktie ierobežojumi, bet deklarācijas radinieki neiesniedz, tās iesniedz tikai un vienīgi valsts amatpersonas.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav? Pieņemts.

J.Lagzdiņš. Godātie kolēģi! Visvairāk priekšlikumu un arī komisijā diskusiju bija par likuma 23. panta grozījumiem. Šis pants nosaka, kādas ziņas jebkurai valsts amatpersonai būtu jāsniedz ikgadējās valsts amatpersonu deklarācijās. Šeit ir ļoti daudz priekšlikumu. Tātad Juridiskā komisija ierosina izteikt 23. panta otrās daļas pirmo punktu tādā redakcijā, ka deklarācijā būtu jānorāda deklarācijas iesniedzēja īpašumā vai valdījumā esošie nekustamie īpašumi, arī tie, kuri atrodas šīs personas valdījumā sakarā ar nodibinātās aizbildniecības vai aizgādnības realizēšanu. Šāds precizējums pilnībā atbilst Civillikuma normām, un tādēļ arī atbildīgā komisija to pilnībā pieņēma.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav. Pieņemts.

J.Lagzdiņš. Atbildīgā komisija ierosina izslēgt no 23.panta 2.punktu, kurš uzliek par pienākumu deklarācijā norādīt valsts amatpersonai piederošos transportlīdzekļus, traktorus, kuģus, kuterus, jahtas, lidmašīnas un helikopterus. Tādējādi netika pieņemts Juridiskās komisijas priekšlikums, kurš juridiski bija korektāks un uzlika par pienākumu deklarācijas iesniedzējam, proti, valsts amatpersonām, deklarācijā norādīt piederošos valsts institūcijās reģistrējamos transportlīdzekļus. Šo priekšlikumu komisija noraidīja, taču kā deputāts es gribētu atbalstīt šo Juridiskās komisijas priekšlikumu, jo šādas ziņas, manuprāt, deklarācijā noteikti būtu norādāmas.

Sēdes vadītāja. Atklājam debates. Kārlis Čerāns - frakcijas "Latvijai" deputāts. Tātad tas ir 44. un 45.priekšlikums, lai deputātiem būtu vieglāk sekot.

K.Čerāns (frakcija "Latvijai").

Jā, godātā Saeima! Frakcija "Latvijai" iestājas par maksimālu valsts pārvaldes atklātumu, un šajā sakarā mēs arī uzskatām, ka valsts amatpersonām šīs ziņas par to, kādi transportlīdzekļi katrai no viņām pieder, deklarācijās ir jāsniedz. Un tādēļ es aicinu neatbalstīt šo atbildīgās komisijas priekšlikumu, kas aicina izslēgt šo otro daļu, Juridiskās komisijas priekšlikumu, tā kā tas ir redakcionāls, var atbalstīt.

Sēdes vadītāja. Tā, precizēsim vēlreiz, Čerāna kungs! Jūs tātad aicināt noraidīt atbildīgās komisijas lēmumu par izslēgšanu un atbalstīt... Vai neatbalstāt neko? Kuru?

K.Čerāns. Atbalstīt Juridiskās komisijas priekšlikumu.

Sēdes vadītāja. Atbalstīt Juridiskās komisijas priekšlikumu. Paldies. Debatēs vairāk pieteikušos nav. Lūdzu zvanu! Tā kā priekšlikumus mēs balsojam, sākot no kategoriskākās formas uz vieglāko formu, tad sāksim ar atbildīgās komisijas priekšlikumu - izslēgt 23.panta otrās daļas 2.punktu. Lūdzu balsošanas režīmu. Lūdzu balsot. Lūdzu rezultātu! Par - 15, pret - 33, atturas - 19. Priekšlikums nav pieņemts. Tālāk balsosim Juridiskās komisijas priekšlikumu (tātad priekšlikumu nr.45 jūsu darba dokumentā) - izteikt 23.panta otrās daļas 2.punktu šādā redakcijā... tālāk kā tekstā. Lūdzu balsošanas režīmu. Lūdzu deputātus balsot. Lūdzu rezultātu! Par - 56, pret - 3, atturas - 11. Priekšlikums ir pieņemts.

Es atvainojos, Lagzdiņa kungs! Pirms mēs turpinām darbu, informēju, ka Saeimas Prezidijs ir saņēmis priekšlikumu: "Ierosinām Saeimas 24.aprīļa ārkārtas sēdi turpināt bez pārtraukuma līdz darba kārtības izskatīšanai." Par? Pret? Vai runāt neviens nevēlas? Lai neiznāktu vairs pārpratumi. Runāt neviens nevēlas. Lūdzu zvanu! Lūdzu deputātus balsot priekšlikumu - strādāt bez pārtraukuma līdz darba kārtības izskatīšanai. Lūdzu balsošanas režīmu. Lūdzu balsot. Lūdzu rezultātu! Par - 38, pret - 29, atturas - 7. Lūdzu atkārtot balsojumu... Es atvainojos, piedodiet, lūdzu! Pieņemts. Lagzdiņa kungs, es atvainojos vēlreiz jums, jo, tā kā bija paredzēts pārtraukums un karstā laikā ziedi ātri vīst, tad, kolēģi, sveiksim šodien Kristiānu Lībani ceturtdaļgadsimta jubilejā. (Aplausi.)

Tagad, kolēģi, koncentrēsimies darbam! Sākam izskatīt 46.priekšlikumu.

J.Lagzdiņš. Godātie kolēģi, šā panta spēkā esošās redakcijas 3.punkts uzliek par pienākumu valsts amatpersonām deklarācijā norādīt nekustamos īpašumus un šā panta otrās daļas 2.punktā norādīt kustamos īpašumus, kurus deklarācijas iesniedzējs iznomā citām personām vai nomā no citām personām. Atbildīgā komisija ierosināja no šīs normas svītrot vārdus "un šā panta otrās daļas 2.punktā norādītie kustamie īpašumi". Šis priekšlikums pēc būtības šobrīd nav balsojams, jo mēs esam atbalstījuši Juridiskās komisijas iepriekšējo priekšlikumu. Tādējādi loģiski ir atbalstīt Juridiskās komisijas priekšlikumu par 23.panta otrās daļas 4.punktu. Loģisks ir priekšlikums - noraidīt šo atbildīgās komisijas priekšlikumu. Es atvainojos...

Sēdes vadītāja. Tātad 46.priekšlikums principā nav izskatāms pēc būtības sakarā ar balsojumu par 45.priekšlikumu.

J.Lagzdiņš. Tieši tā! Juridiskā komisija ierosina izslēgt...

Sēdes vadītāja. Ilmārs Bišers - Demokrātiskās partijas Saimnieks frakcijas deputāts.

I.Bišers (Demokrātiskās partijas Saimnieks frakcija).

Cienījamā priekšsēdētāja! Cienījamie deputāti! Es nesaprotu, kāpēc šis lēmums ir automātisks. Juridiskā komisija bija par to, lai uzrādītu īpašumā esošos kustamos priekšmetus, kas tiek reģistrēti, bet tas nenozīmē, ka šajā gadījumā ir iespējams reģistrēt un pārbaudīt nomā esošos. Es automašīnu varu iedot lietošanā jebkuram, nenoslēdzot un nekur nereģistrējot līgumu, tā ka tas būs pilnīgi nepārbaudāms, tāpēc es domāju, ka var pilnībā atbalstīt atbildīgās komisijas priekšlikumu un izslēgt, nenorādot nomātās automašīnas, jo praktiski to nekur nebūs iespējams pārbaudīt.

Sēdes vadītāja. Lūdzu - komisijas vārdā.

J.Lagzdiņš. Godātie kolēģi! Bišera kungam daļēji ir taisnība, bet mēs jau labi zinām, ka ļoti bieži ir tādas situācijas, ka valsts amatpersona saņem kā pateicību par kādu pakalpojumu, ko tā sniegusi dažādām struktūrām, ne tikvien noteiktā naudas izteiksmē vai īpašumā nodotu kādu vērtību, bet gan vienkārši saņemot nomā kādu ļoti vajadzīgu lietu, un parasti tās ir automašīnas; tiek iznomāti dažādi ofisi par... faktiski nomā tiek nodots par zemu cenu, un, ja šī informācija netiks norādīta īpašuma... interešu konflikta deklarācijās, tādā gadījumā Valsts ieņēmumu dienestam būs grūti kontrolēt, kā šis ierobežojums tiek pildīts. Tāpēc arī komisija... nevis komisija, bet personīgi es kā deputāts aicinu šo atbildīgās komisijas priekšlikumu nepieņemt.

Sēdes vadītāja. Tātad ir divi priekšlikumi: viens - atbalstīt atbildīgās komisijas, ja es pareizi sapratu Bišera kungu, redakciju. Mēs runājam par 46.labojumu. Otrs - noraidīt. Līdz ar to mēs varam pieņemt lēmumu, tikai balsojot par atbildīgās komisijas priekšlikumu. Lūdzu zvanu! Lūdzu deputātus balsot par 46.priekšlikumu - atbildīgā komisija: "Izslēgt 23.panta otrās daļas 3.punktā vārdus..." tālāk kā tekstā. Lūdzu balsošanas režīmu. Lūdzu deputātus balsot. Lūdzu rezultātu! Par - 33, pret - 13, atturas - 8. Lēmums pieņemts.

J.Lagzdiņš. Juridiskā komisija ierosina izslēgt no 23.panta otrās daļas 4.punktu. Šis priekšlikums ir pieņemts. Analogu priekšlikumu atbildīgajā komisijā iesniedza Valsts ieņēmumu dienests, tādēļ ka ienākumu avoti, arī saņemtās dividendes un visi citi ienākumi, to apmēri parādās ikgadējās deklarācijās, kuras valsts amatpersonas iesniedz tāpat kā jebkurš Latvijas iedzīvotājs, tādēļ šādas ziņas šajās interešu konflikta deklarācijās nebūtu ietveramas, jo tās dublētu to informāciju, kura būtu vispārējā daļā. Tādēļ atbildīgā komisija šo priekšlikumu pieņēma.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav. Pieņemts.

J.Lagzdiņš. Juridiskā komisija ierosina izteikt 23.panta otrās daļas 5.punktu šādā redakcijā, ka deklarācijās jānorāda citi amati, ko ieņem deklarācijas iesniedzējs, vai citi algoti darbi, kuros attiecīgā valsts amatpersona strādā. Šo priekšlikumu komisija pieņēma.

Sēdes vadītāja. Te rakstīts ir " pieņemts daļēji" (sk. 3.punktu).

J.Lagzdiņš. Jā, šis priekšlikums ir pieņemts nedaudz precizētā redakcijā.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu pret šādu redakciju nav. Pieņemts.

J.Lagzdiņš. Nākamie divi priekšlikumi jāskata ir kompleksā, tātad 50. un 5l. Spēkā esošā likuma redakcija noteica, ka deklarācijā jānorāda deklarācijas iesniedzēja saņemtie kredīti un citas parādsaistības, to apmēri, nenosakot, cik lielām būtu jābūt šīm parādsaistībām. Deputāts Leiškalns ierosina šo normu izteikt šādā redakcijā, ka deklarācijā jānorāda deklarācijas iesniedzēja parādsaistības, kuru apmērs pārsniedz 20 valdības noteiktās minimālās mēnešalgas, norādot šo parādsaistību apmēru.

Sēdes vadītāja. Lagzdiņa kungs, es ļoti atvainojos, 49... Leiškalna kungs ir 50... Ā, jūs kopā viņus izskatāt? Jā, es atvainojos! Paldies.

J.Lagzdiņš. Juridiskā komisija ierosina līdzīgu priekšlikumu, vienīgā atšķirība ir tā, ka šī robeža ir daudz zemāka, proti, 50 latu augsta vai zema. Atbildīgā komisija ar balsu vairākumu pieņēma deputāta Kārļa Leiškalna priekšlikumu.

Sēdes vadītāja. Vai deputātiem ir iebildumi pret atbildīgās komisijas lēmumu? Iebildumu nav. Pieņemts.

J.Lagzdiņš. Juridiskā komisija ierosina izslēgt no 23.panta otrās daļas 7.punktu, kas uzliek par pienākumu valsts amatpersonām norādīt dāvinātājus, no kuriem pēdējā gada laikā deklarācijas iesniedzējs ir saņēmis dāvanas, ja to vērtība pārsniedz 50 latu. Šo priekšlikumu Juridiskā komisija pieņēma pilnībā, un norma tika izslēgta.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu... Lagzdiņa kungs, jūs vēlaties runāt? Jānis Lagzdiņš - frakcijas "Latvijas ceļš" deputāts.

J.Lagzdiņš (frakcija "Latvijas ceļš").

Godātie kolēģi! Es aicinātu balsot pret šo normu, jo tādējādi nebūs iespējams kontrolēt otrajā nodaļā noteiktos dāvanu saņemšanas ierobežojumus. Starp citu, šāda norma, tikai vēl stiprāka, ir arī mūsu kaimiņvalsts - Igaunijas - likumā. Es aicinu balsot pret šo Juridiskās komisijas priekšlikumu.

Sēdes vadītāja. Vairāk debatēs... Vai... aizmirsu vārdu pēkšņi... Valdis Krisbergs - Demokrātiskās partijas Saimnieks deputāts.

V.Krisbergs (Demokrātiskās partijas Saimnieks frakcija).

Man tomēr gribētos, lai mēs nobalsotu "par". Pirmkārt, ja mēs nobalsosim "pret", tad tā būs sieviešu diskriminācija, jo pretējā gadījumā viņām būs jāuzrāda visu savu draugu, mīļāko un tā tālāk dāvanas. Tas nebūtu īsti ētiski. Balsosim "par"!

Sēdes vadītāja. Vairāk debatēs pieteikušos nav. Lūdzu zvanu! Lūdzu deputātus balsot par 52.priekšlikumu - Juridiskā komisija: "Izslēgt 23.panta otrās daļas 7.punktu." Lūdzu balsošanas režīmu. Lūdzu balsot! Lūdzu rezultātu! Par - 35, pret - 10, atturas - 6. Priekšlikums ir pieņemts.

J.Lagzdiņš. 53. un 54.priekšlikums ir jāskata kompleksi. Spēkā esošā redakcija noteic, ka deklarācijas iesniedzējam ir jāietver deklarācijā viņa izsniegtie aizdevumi un to apmēri. Deputāts Leiškalns ierosina šo normu izteikt šādi: "5) tie deklarācijas iesniedzēja izsniegtie aizdevumi, kuru apmērs pārsniedz 20 valdības noteiktās minimālās mēnešalgas, norādot šo aizdevumu apmēru;" Juridiskā komisija ierosina līdzīgu normu, tikai šo "barjeru" noliek zemāku - nosaka, ka jānorāda "tie deklarācijas iesniedzēja izsniegtie aizdevumi, kuru apmērs pārsniedz 50 latus, norādot šo aizdevumu apmēru;". Es aicinu pieņemt deputāta Leiškalna priekšlikumu - jo vairāk tādēļ, ka, balsojot par 50. un 51.priekšlikumu, līdzīgu normu pieņēmām attiecībā uz parādsaistībām - noteikt šo "barjeru" 20 valdības noteikto mēnešalgu apmērā.

Sēdes vadītāja. Balsojumu neviens neprasa, cik es saprotu. Deputātiem iebildumu nav. Pieņemts.

J.Lagzdiņš. Tālāk. Arī 55. un 56.priekšlikums ir jāskata abi kopā. Juridiskā komisija ierosina noteikt, ka deklarācijā jānorāda deklarācijas iesniedzējam piederošās kapitāla daļas (akcijas, pajas) uzņēmējsabiedrībās, kā arī deklarācijas iesniedzēja bezskaidras naudas uzkrājumi un viņam piederošie vērtspapīri. Atbildīgā komisija ierosina gandrīz analogu normu - ierosina noteikt, ka deklarācijā būtu jānorāda ne tikai bezskaidras naudas uzkrājumi, bet arī skaidras naudas uzkrājumi. Šo ierosinājumu atbildīgā komisija ir atbalstījusi. Tātad ir atbalstījusi savu piedāvāto redakciju.

Sēdes vadītāja. Tātad 55.priekšlikumu mēs skatām saistībā ar 56.priekšlikumu.

J.Lagzdiņš. Tieši tā.

Sēdes vadītāja. Deputāti debatēs pieteikušies nav. Līdz ar to, cik es saprotu, deputātiem iebildumu pret komisijas pieņemto slēdzienu nav. Pieņemts.

J.Lagzdiņš. Juridiskā komisija ierosina izteikt panta 11.punktu šādā redakcijā: "uzņēmumi (uzņēmējsabiedrības), kuros deklarācijas iesniedzējs ieņem amatus pārvaldes un revīzijas institūcijās;". Atbildīgā komisija ir šo priekšlikumu pilnībā pieņēmusi.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav. Pieņemts.

J.Lagzdiņš. Atbildīgā komisija ierosina svītrot no spēkā esošā likuma šā panta 12.punktu, proti, ka deklarācijā būtu jānorāda arī iesniedzēja radinieku vārdi, uzvārdi, radniecības pakāpe un dzīvesvieta. Šo priekšlikumu atbildīgā komisija ir pieņēmusi.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu...

Jānis Lagzdiņš - "Latvijas ceļa" frakcijas deputāts.

J.Lagzdiņš (frakcija "Latvijas ceļš").

Šoreiz runāšu kā deputāts. Godātie kolēģi, es aicinu šo priekšlikumu neatbalstīt, jo tad Valsts ieņēmumu dienestam būs ļoti lielas grūtības, lai kontrolētu, kā deklarācijas iesniedzēja radinieki pilda likumā noteiktos ierobežojumus. Mēs jau noteicām, ka valsts amatpersonu radiniekiem nav jāiesniedz deklarācijas. Un tagad mēs vēl ierosināsim un noteiksim, ka pat... Valsts ieņēmumu dienestam būs grūtības ar informācijas saņemšanu par to, kas tad īsti ir attiecīgās amatpersonas radinieki, un tas faktiski ļoti sarežģīs Valsts ieņēmumu dienesta darbu attiecībā uz šā likuma izpildes kontroli. Tādēļ es aicinu šo priekšlikumu noraidīt.

Sēdes vadītāja. Valdis Krisbergs - Demokrātiskās partijas Saimnieks frakcijas deputāts.

V.Krisbergs (Demokrātiskās partijas Saimnieks frakcija).

Cienījamā priekšsēdētāja! Kolēģi! Es aicinu tomēr atbalstīt šo priekšlikumu vairāku apsvērumu dēļ. Pirmkārt, nav nekāds noslēpums, ka latviešu mentalitātei ir raksturīga tieši pretēja tendence: radinieki viens otru nevis "velk", bet drīzāk viens otram atrod skabargu acī. Tātad radinieks jau nu drīzāk pats paziņos Valsts ieņēmumu dienestam, ka viņa "augstdzimušais", augstākstāvošais radinieks iegūst kaut kādu papildu peļņu.

Otrkārt, parasti jau nelikumīgie ieņēmumi tiek veidoti ar draugu palīdzību, kuru radniecības pakāpe būtu grūti nosakāma.

Un treškārt. Praktiski tas tomēr ir cilvēktiesību pārkāpums. Jo, piemēram, es to ļoti labi un skaidri zinu, ka, piemēram, manas abas meitas, lai gan arī mācās... ja strādās savu patstāvīgo biznesa dzīvi... un nekādā ziņā viņas nav, kā saka, vainīgas par to, ka tauta mani ievēlēja Saeimā. Es nevaru ierobežot viņu darbību.

Līdz ar to es lūdzu noraidīt šo antidemokrātisko normu. Paldies.

Sēdes vadītāja. Debatēs pieteikušos vairāk nav. Lūdzu zvanu!

Komisijas vārdā.

J.Lagzdiņš. Godātie kolēģi! Mēs pirms pusstundas atbalstījām Juridiskās komisijas priekšlikumu, kurš paplašināja to radinieku loku, uz kuriem tiek attiecināti šā likuma visai stingrie noteikumi. Ja mēs neuzliksim par pienākumu valsts amatpersonai savā interešu konflikta deklarācijā, kuru valsts amatpersona iesniegs reizi gadā, norādīt pavisam vienkāršas lietas - laulāto, brāļus un māsas, kā arī pārējos radiniekus, - tādā gadījumā Valsts ieņēmumu dienestam būs ārkārtīgi lielas grūtības kontrolēt, kā tiek pildītas šā likuma normas. Es ļoti lūdzu šo priekšlikumu noraidīt.

Sēdes vadītāja. Lūdzu balsošanas režīmu, lai balsotu par 58.priekšlikumu. Atbildīgā komisija ierosina svītrot 12.punktu. Lūdzu balsot. Lūdzu rezultātu! Par - 26, pret - 17, atturas - 11. Priekšlikums nav pieņemts.

J.Lagzdiņš. Tālāk. Nākamais ir Juridiskās komisijas priekšlikums - izteikt 12.punktu kā 9.punktu šādā redakcijā: "deklarācijas iesniedzēja laulātā, vecāku un pilngadīgo bērnu vārdi, uzvārdi, dzīvesvieta." Šo priekšlikumu atbildīgā komisija noraidīja.

Sēdes vadītāja. Ja deputātiem ir iebildumi, lūdzu nāciet tribīnē!

Aigars Jirgens - frakcijas "Tçvzemei un Brīvībai" deputāts.

A.Jirgens (frakcija "Tçvzemei un Brīvībai").

Cienījamie kolēģi, es tomēr aicinu balsot par šo priekšlikumu un to atbalstīt, jo tiešām arī valsts amatpersonai tas varētu būt problemātiski - zināt visu savu radinieku dzīvesvietas un visus pārējos datus par viņiem. Tas vienkārši nebūtu reāli izpildāms. Cita lieta, ja ir runa par laulāto un par vecākiem, un par bērniem.

Sēdes vadītājs. Vārds deputātei Ilgai Kreitusei.

I.Kreituse (Demokrātiskās partijas Saimnieks frakcija).

Es lūgtu kolēģus pārdomāt vienu lietu. Par laulāto visiem viss ir skaidrs. Arī par bērniem, es ceru, visiem viss ir skaidrs. Bet ļoti lielai daļai bērnu Latvijā nebūt nav skaidrs, kur atrodas tie cilvēki, kas juridiski saucas par viņu vecākiem. Un, ja jūs tagad liksiet daudziem bērniem Latvijā sameklēt, kur ir tā sauktie viņu juridiskie vecāki, tad jūs noliksiet viņus ļoti sarežģītā situācijā. Vēl sarežģītākā nekā tos latviešus, kas atbraukuši no Austrumiem meklēt savu latvietību. Tāpēc es gribu lūgt jūs apsvērt un pārdomāt šo jautājumu.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Lūdzu deputātus balsot par 59.priekšlikumu. Juridiskā komisija ierosina izteikt 12.punktu kā 9.punktu tādā redakcijā, kādu jūs redzat tabulā. Lūdzu deputātus balsot. Lūdzu rezultātu! Par - 30, pret - 10, atturas - 13. Priekšlikums ir pieņemts.

J.Lagzdiņš. Atbildīgā komisija ierosina svītrot 25.panta pirmajā daļā otro teikumu. Šeit, godātie kolēģi, bija ieviesusies tehniska kļūda spēkā esošajā likumā, un tā šobrīd tiek labota, svītrojot šo teikumu no likuma redakcijas.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav. Pieņemts.

J.Lagzdiņš. Juridiskā komisija ierosina papildināt 26.panta pirmo daļu pēc vārdiem "domju (padomju) priekšsēdētāji" ar vādiem "un šo pašvaldību izpilddirektori". Godātie kolēģi, šeit ir varbūt atbildīgās komisijas neuzmanības dēļ radusies kļūda: tabulā ir rakstīts, ka šis priekšlikums ir noraidīts. Šis priekšlikums ir pieņemts, jo tas ir loģisks, jo ir noteikts, ka arī uz pašvaldību izpilddirektoriem attiecas šie ierobežojumi pēc tam, kad viņi ir beiguši pildīt šos amatus. Un tādēļ ir loģiski, ka viņiem ir jāiesniedz par šo vienu ierobežojuma gadu šī deklarācija. Šeit ir vienkārši neuzmanības dēļ ieviesusies tehniska rakstura kļūda. Faktiski šo priekšlikumu atbildīgā komisija ir pieņēmusi.

Sēdes vadītāja. Kārlis Čerāns - frakcijas "Latvijai" deputāts.

K.Čerāns (frakcija "Latvijai").

Godātie deputāti! Man tiešām bija iebildumi pret to, kas bija rakstīts tabulā, pret šo tehnisko kļūdu. Mēs, frakcija "Latvijai", uzskatām, ka šis priekšlikums noteikti ir pieņemams. Tātad tiem izpilddirektoriem, kas ir pašvaldību domēs un padomēs, pēc amata pienākumu pildīšanas izbeigšanas ir jāiesniedz valsts amatpersonas deklarācija. Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītāja. Juris Dobelis - LNNK un LZP frakcijas deputāts.

J.Dobelis (LNNK un LZP frakcija).

Cienītie kolēģi! Protams, ja es būtu zinājis to, ko Lagzdiņa kungs nupat pateica, es varbūt nebūtu pieteicies runāt. Bet nu, vienu minūti varu izmantot. Es aicinu, protams, atbalstīt to, ka visas šīs izpilddirektoru saistības ir tādas pašas kā domes vai padomes priekšsēdētājiem. Jo tas ir pilnīgi loģiski. Jo tieši izpilddirektoru rīcībā ir visi dati par visiem finansiālajiem darījumiem, ir viņu iesaiste visās nopietnajās pārbaudēs, kas ar to ir saistītas. Un tāpēc noteikti es būtu par to, ka ir jāatbalsta tas, ko ir ierosinājusi Juridiskā komisija.

Sēdes vadītāja. Ja mēs pieņemam, ka tā ir tehniska kļūda - un tas ir pieņemts - , es pat nezinu, vai mums ir jābalso. Bet varbūt tomēr nobalsosim, lai neteiktu, ka mēs esam mutiskam paskaidrojumam piekrituši. Tātad lūdzu zvanu! Lūdzu deputātus balsot par 61.priekšlikumu. Juridiskā komisija ierosina papildināt 26.panta pirmo daļu, tekstu jūs redzat tabulā. Lūdzu balsošanas režīmu. Lūdzu deputātus balsot! Lūdzu rezultātu! Par - 60, pret - nav, atturas - 2. Priekšlikums ir pieņemts.

J.Lagzdiņš. Juridiskā komisija ierosina svītrot 26.panta otrajā daļā pēc skaitļa un vārda "27. mēnesī" vārdus "bet par trešo gadu - ne vēlāk kā 39. mēnesī pēc amata pienākumu pildīšanas izbeigšanas". Šie vārdi ir jāsvītro tādēļ, ka spēkā esošā likuma redakcijā noteiktais tā saucamais "atsaldēšanas" periods ir trīs gadi, un tādēļ likumsakarīgi arī pagarināts termiņš, kurā iesniedz šīs deklarācijas. Bet, tā kā šobrīd ir noteikts, ka tas ilgst divus gadus (par to mēs nobalsojām), tad ir jāpieņem Juridiskās komisijas priekšlikums.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu pret Juridiskās komisijas priekšlikuma pieņemšanu nav. Pieņemts.

J.Lagzdiņš. Atbildīgā komisija ierosina kopumā 26.panta tekstu izteikt šādi: "Valsts prezidents, Saeimas deputāti, Ministru prezidents..." Godātie kolēģi, lietas būtība ir tāda, ka šis "sasaldēšanas" periods ir divi gadi augstākām amatpersonām un viens gads - pašvaldību vadītājiem. (Starpsaucieni: "Nevajag lasīt! Priekš kā jālasa?")

Sēdes vadītāja. Tātad deputātiem pret 63.priekšlikumu, ko ir iesniegusi atbildīgā komisija un par ko ir devusi arī slēdzienu "Pieņemts", iebildumu nav. Pieņemts.

J.Lagzdiņš. Atbildīgā komisija ierosina svītrot 27.pantu, jo konceptuāli atbalstīja Juridiskās komisijas priekšlikumu, ka valsts amatpersonu radiniekiem nebūtu jāiesniedz deklarācijas, bet ierobežojumi uz radiniekiem attiektos.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav. Pieņemts.

J.Lagzdiņš. Ārkārtīgi svarīgu priekšlikumu Juridiskā komisija iesniedza 31.pantā, ierosinot šo pantu papildināt ar otro daļu, kura dotu Valsts ieņēmumu dienestam tiesības prasīt no valsts amatpersonām papildu deklarāciju, ja tas, periodiski pārbaudot vispārējās deklarācijas vai interešu konfliktu deklarācijas, konstatē, ka valsts amatpersonas ienākumi kādā ilgākā laika periodā ir nelieli, bet īpašumi, ko tā ir ieguvusi šajā periodā, ir ievērojami. Šī norma dotu tiesības prasīt papildu informāciju un izmeklēt, no kādiem avotiem attiecīgā valsts amatpersona ir guvusi savus ieņēmumus, par kuriem ir iegūti nekustamie īpašumi.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav. Pieņemts.

J.Lagzdiņš. Juridiskā komisija ierosina 32.panta pirmo daļu izteikt šādā redakcijā, kādu jūs redzat tabulā, - proti, noteikt, ka Valsts ieņēmumu dienestam ir jāpārbauda pilnīgi visas Valsts prezidenta, Saeimas deputātu, Ministru prezidenta, Ministru prezidenta biedru, ministru, valsts ministru, parlamentāro sekretāru un bankas prezidentu un viņu vietnieku, kā arī citu pašvaldību amatpersonu deklarācijas. Kas attiecas uz pārējām valsts amatpersonām, to deklarācijas būtu jāpārbauda izlases veidā, proti, ne vairāk kā 2% no attiecīgo deklarāciju skaita. Atbildīgā komisija pieņēma Juridiskās komisijas priekšlikumu pilnībā.

Sēdes vadītāja. Aigars Jirgens - frakcijas "Tçvzemei un Brīvībai" deputāts.

A.Jirgens (frakcija "Tçvzemei un Brīvībai").

Godājamie kolēģi! Acīmredzot arī šeit ir tehniska kļūda, jo šie teksti nesaskan. Proti, tajā tekstā, kas ir lappuses labajā pusē, ir palikuši vārdi "radinieku deklarācijas", kas nav Juridiskās komisijas priekšlikumā. Tātad acīmredzot būtu jābalso tieši par šo Juridiskās komisijas priekšlikumu.

Sēdes vadītāja. Vairāk debatēs pieteikušos nav. Lūdzu zvanu! Lūdzu deputātus balsot par 66.priekšlikumu - Juridiskās komisijas ieteikto redakciju. Mēs balsojam par Juridiskās komisijas iesniegto priekšlikumu. Tā ir secība, kādā mēs skatām, tāda ir noteiktā kārtība balsojumam. 66.priekšlikums, 32.panta pirmā daļa. Nobalsojām. Lūdzu rezultātu! Par - 47, pret - 3, atturas - 1. Priekšlikums ir pieņemts Juridiskās komisijas ieteiktajā redakcijā.

J.Lagzdiņš. Ņemot vērā citu valstu pieredzi, ka faktiski ir nepieciešams pārbaudīt ne vairāk kā vienu simto daļu no visām deklarācijām, lai varētu novērst nelikumības un veikt šo profilaksi, Juridiskā komisija ierosina aizstāt 32.panta otrajā daļā vārdu "piecus" ar vārdiem "divus". Šeit ir runa par procentiem, tātad deklarāciju skaitu, kas būtu jāpārbauda ik gadus.

Sēdes vadītāja. Kārlis Čerāns - frakcijas "Latvijai" deputāts.

K.Čerāns (frakcija "Latvijai").

Godātie deputāti! Es aicinu neatbalstīt šo Juridiskās komisijas priekšlikumu - tādēļ, lai mums tomēr būtu šo pārbaužu vairāk. Šobrīd Latvijā tomēr nav tā tipiskā situācija, kas ir pārējās valstīs, mums ir šī problēma ar korupciju, un tā ir ļoti nopietna. Es aicinu neatbalstīt šo priekšlikumu. Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītāja. Vairāk debatēs pieteikušos nav. Lūdzu zvanu! Lūdzu deputātus balsot par 67.priekšlikumu. Juridiskā komisija ierosina aizstāt 32.panta otrajā daļā vārdu "piecus" ar vārdu "divus". Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu balsot! Lūdzu rezultātu! Par - 45, pret - 8, atturas - 2. Juridiskās komisijas priekšlikums ir pieņemts.

J.Lagzdiņš. Pēdējais priekšlikums ir par 34.pantu. Lai likumu par korupcijas novēršanu sasaistītu ar citiem likumiem, atbildīgā komisija ierosina ietvert nobeiguma noteikumus, kas nosaka, ka arī citi likumi var ietvert atsevišķus ierobežojumus, kuri ir vērsti uz to, lai novērstu interešu konfliktu rašanos. Turklāt komisijas piedāvātā 34.panta otrās daļas redakcija uzliek par pienākumu Valsts ieņēmumu dienestam ne retāk kā reizi pusgadā iesniegt Saeimai pārskatu par to, kā darbojas šis antikorupcijas likums. Es aicinu pieņemt šo pēdējo pantu.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav. Pieņemts. Lūdzu zvanu, lai balsotu par likumprojekta "Grozījumi Korupcijas novēršanas likumā" pieņemšanu otrajā lasījumā. Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu deputātus balsot! Lūdzu rezultātu! Par - 54, pret - nav, atturas - 1. Likumprojekts otrajā lasījumā ir pieņemts. Lūdzu paziņot datumu, līdz kādam iesniedzami priekšlikumi trešajam lasījumam.

J.Lagzdiņš. Es aicinu kolēģus noteikt, ka priekšlikumi iesniedzami līdz 10.maijam.

Sēdes vadītāja. Citu priekšlikumu nav. Iebildumu nav. 10.maijs.

Sēdes vadītājs. Turpinām izskatīt darba kārtību. Nākamais jautājums ir "Grozījumi likumā "Par pašvaldībām"". Saeimas Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas vārdā ziņo deputāts Jānis Lagzdiņš - frakcija "Latvijas ceļš".

J.Lagzdiņš (frakcija "Latvijas ceļš).

Godātie kolēģi! Pirms brīža mēs akceptējām otrajā lasījumā grozījumus Korupcijas novēršanas likumā, lai saskaņotu citu likumu normas ar Korupcijas novēršanas likumu. Ir nepieciešams izdarīt grozījumus likumā "Par pašvaldībām", tādēļ komisijas vārdā es gribu piedāvāt nelielus grozījumus, formāla rakstura, juridiska rakstura grozījumus, likumā "Par pašvaldībām". Tātad es ierosinu pieņemt šos grozījumus, un Saeima nobalsotu, ka šis likumprojekts tiek izskatīts steidzamības kārtā.

Sēdes vadītājs. Debatēs pieteikušos nav. Attiecībā uz steidzamību iebildumu - "par", "pret" - nav. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsojam par likumprojekta "Grozījumi likumā "Par pašvaldībām"" atzīšanu par steidzamu. Paldies. Lūdzu rezultātu! Par - 51, pret - 1, atturas - 1. Lēmums ir pieņemts.

Deputāti debatēs pieteikušies nav. Balsojam par likumprojekta "Grozījumi likumā "Par pašvaldībām"" pieņemšanu pirmajā lasījumā. Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 55, pret - nav, atturas - nav. Likumprojekts "Grozījumi likumā "Par pašvaldībām"" ir pieņemts pirmajā lasījumā. Lūdzu paziņot datumu, kad izskatīsim to otrajā lasījumā.

J.Lagzdiņš. Godātie kolēģi, es aicinu noteikt, ka otrais un pēdējais lasījums būtu veicams 16.maijā.

Sēdes vadītājs. Deputātiem iebildumu nav. Pieņemts.

Nākamais darba kārtības jautājums "Grozījumi likumā "Par tiesu varu"". Juridiskās komisijas vārdā ziņo Juris Kaksītis - Demokrātiskās partijas Saimnieks deputāts.

J.Kaksītis (Demokrātiskās partijas Saimnieks frakcija).

Augsti godātais Prezidij! Kolēģi! Līdzīgi kā kolēģis Lagzdiņš nupat ziņoja, arī Tiesu varas likumā ir norma (konkrēti, 14.pants), kas paredz tiesnešu, tiesu piesēdētāju noraidījumu, noraidījumu tādā gadījumā, ja viņš pats vai kāds cits ir konstatējis iespējamo interešu konfliktu, iespējamo ieinteresētību lietas izskatīšanā un lietas izskatīšanas rezultātā.

Sakarā ar to, ka tika pieņemts otrajā lasījumā likums, kas ir vērsts uz to, lai nerastos šie konflikti, vai, pareizāk sakot, antikorupcijas likums, Juridiskā komisija atbalsta un lūdz akceptēt šo likumprojektu pirmajā lasījumā un tādējādi atbalstīt to, ka likumā "Par tiesu varu" tiktu izdarīti grozījumi. Proti, 14.pantā, par kura būtību es nupat jums ziņoju, izdarītu tādus grozījumus, kādi ir redzami jūsu rīcībā esošajā dokumentā - ka tiesnesis un tiesas piesēdētājs nevar piedalīties lietas izskatīšanā arī Korupcijas novēršanas likumā paredzētajos gadījumos. Solidarizējoties ar Lagzdiņa kungu, es ierosinu, ka arī šo likumprojektu vajadzētu izskatīt steidzamības kārtībā.

Sēdes vadītājs. Paldies. Debatēs pieteikušos nav. Lūdzu, balsosim par likumprojekta "Grozījumi likumā "Par tiesu varu"" atzīšanu par steidzamu. Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 56, pret - nav, atturas - 1. Likumprojekts "Grozījumi likumā "Par tiesu varu"" ir atzīts par steidzamu.

J.Kaksītis. Lūdzu akceptēt pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītājs. Debatēs pieteikušos nav. Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 57, pret - nav, atturas - 1. Likumprojekts "Grozījumi likumā "Par tiesu varu"" ir pieņemts pirmajā lasījumā.

J.Kaksītis. Lūdzu noteikt, ka likumprojekts izskatāms otrajā un galīgajā lasījumā šā gada 16.maijā.

Sēdes vadītājs. Deputātiem iebildumu nav. Pieņemts.

Nākamais ir likumprojekts "Grozījumi Prokuratūras likumā". Aizsardzības un iekšlietu komisijas vārdā ziņos Kārlis Jūlijs Druva - Latvijas Zemnieku savienības, Kristīgo demokrātu savienības, Latgales Demokrātiskās partijas frakcijas deputāts.

K.J.Druva (LZS, KDS un LDP frakcija).

Cienījamie kolēģi! Jau iepriekšējie ziņotāji teica, ka, lai sakārtotu antikorupcijas likumu, ir vajadzīgs un ir nepieciešams grozījums Prokuratūras likumā. Ir trīs grozījumi, kas būtu vajadzīgi. Vajadzētu izdarīt grozījumus 8.pantā, 11.pantu svītrot un izdarīt grozījumu arī 40.panta 2.punktā. Viss, kas ir vajadzīgs, ir daudz precīzāk skaidrots antikorupcijas likumā, un es lūdzu pieņemt šos grozījumus, kādi jums ir priekšā, pirmajā lasījumā. Pēc tam es, zināms, lūgšu, lai jūs arī atbalstītu steidzamību. (Starpsauciens no zāles: "Vispirms par steidzamību!")

Sēdes vadītājs. Paldies. Kārlis Čerāns - frakcijas "Latvijai" deputāts.

K.Čerāns (frakcija "Latvijai").

Godātie kolēģi, tie tomēr ir divi alternatīvi likumprojekti, un ir arī mazlietiņ plašākas normas. Varbūt nebūtu pareizi visu šo paketi kā vienu veselu pasludināt par steidzamu. Es gribu iebilst konkrēti pret šā likumprojekta steidzamības noteikšanu. Paldies.

Sēdes vadītājs. Paldies. Aigars Jirgens - frakcijas "Tçvzemei un Brīvībai" deputāts.

A.Jirgens (frakcija "Tçvzemei un Brīvībai").

Godājamais Čerāna kungs, nevajadzētu maldināt deputātus! Grozījumam Prokuratūras likumā nav alternatīva projekta.

Sēdes vadītājs. Paldies. Lūdzu, balsosim par priekšlikumu - atzīt grozījumus Prokuratūras likumā par steidzamiem. Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 51, pret - 4, atturas - 3. Likumprojekts "Grozījumi Prokuratūras likumā" ir atzīts par steidzamu.

K.J.Druva. Tagad, kolēģi,es lūgtu jūs balsot un šos grozījumus pieņemt pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītājs. Debatēs pieteikušos nav. Lūdzu balsošanas režīmu! Zvanu! Lūdzu rezultātu! Par - 54, pret - 4, atturas - 1. Likumprojekts "Grozījumi Prokuratūras likumā" ir pieņemts pirmajā lasījumā. Lūdzu paziņot otrā lasījuma datumu.

K.J.Druva. Tāpat, kā jau iepriekš minēts, - 16.maijā.

Sēdes vadītājs. Deputātiem iebildumu nav. Pieņemts.

Nākamais ir likumprojekts "Grozījumi likumā "Par policiju"". Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas vārdā ziņos Jānis Lagzdiņš - frakcijas "Latvijas ceļš" deputāts.

J.Lagzdiņš (frakcija "Latvijas ceļš").

Godātie kolēģi deputāti! Jūsu izvērtēšanai tiek nodoti divi likumprojekti. Abi tie ir Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas izskatīti. Kā jūs zināt, "Grozījumus likumā "Par policiju"" Saeima nodeva izskatīšanai un izvērtēšanai Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijai un Aizsardzības un iekšlietu komisijai. Pēc tam, kad mēs saņēmām Aizsardzības un iekšlietu komisijas priekšlikumus, mēs izstrādājām alternatīvu likumprojektu, proti, dokumentu nr. 719. Arī šie grozījumi ir saistīti ar nule pieņemto Korupcijas novēršanas likumu otrajā lasījumā. Es aicinu pieņemt šo likumprojektu pirmajā lasījumā, bet pirms tam nobalsot par šā likumprojekta izskatīšanu steidzamības kārtā. (Starpsaucieni no zāles: "Ir divi likumprojekti. Jābalso par abiem!")

Sēdes vadītājs. Juris Dobelis - LNNK un Latvijas Zaļās partijas frakcijas deputāts.

J.Dobelis (LNNK un LZP frakcija).

Cienījamie kolēģi! Šeit tomēr ir divi varianti. Ir vienkārši vai nu no viena jāatsakās uzreiz un jāierosina balsot tikai par to... un to vajadzēja izdarīt. Jo citādi ir zināmas neskaidrības. Es lūdzu to ievērot!

Sēdes vadītājs. Godātie deputāti! Jebkurā gadījumā mums vispirms ir jāizšķiras par steidzamību. Tad mēs varam pieņemt lēmumu par to, kuru no šiem diviem likumprojektiem mēs izvēlamies. Vai par steidzamību? Lūdzu, Kārlis Čerāns - frakcijas "Latvijai" deputāts.

K.Čerāns (frakcija "Latvijai").

Godātie deputāti! Par steidzamību bija jāizšķiras pirms debatēm pirmajā lasījumā, bet tagad Dobeļa kungs jau te debatēs sācis uzstāties, tāpēc es domāju, tas būtu par vēlu...

Sēdes vadītājs. Dobeļa kungs izteicās par lietas tālāko virzību. Šajā gadījumā viens runā "par", viens - "pret" par šī likumprojekta pieņemšanu steidzamības kārtā. Lūdzu!

K.Čerāns. Es aicinu balsot pret steidzamību.

Sēdes vadītājs. Paldies. Citu priekšlikumu nav. Lūdzu, balsosim par priekšlikumu - atzīt likumprojektu "Grozījums likumā "Par policiju"" par steidzamu. Lūdzu balsošanas režīmu. Lūdzu rezultātu! Par - 49, pret - 6, atturas - 5. Likumprojekts "Grozījums likumā "Par policiju"" atzīts par steidzamu.

Tālāk mums ir jāizšķiras par to, kuru no šiem likumprojektiem mēs izvēlēsimies par pamatu. Lūdzu! Jānis Lagzdiņš - frakcijas "Latvijas ceļš" deputāts, komisijas vārdā.

J.Lagzdiņš (frakcija "Latvijas ceļš").

Godātie kolēģi deputāti! Komisijas vārdā es atsaucu Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas sākotnēji izstrādāto likumprojektu, kas tika piedāvāts izvērtēšanai komisijām, proti, dokumentu nr.569, un aicinu balsot par alternatīvo likumprojektu, proti, dokumentu nr.719.

Sēdes vadītājs. Deputātiem iebildumu nav. Pieņemts.

Tālāk mums ir jābalso par likumprojekta "Grozījumi likumā "Par policiju"" pieņemšanu pirmajā lasījumā. Vai debatēs ir pieteikušies? Debatēs pieteikušos nav. Lūdzu zvanu! Lūdzu, balsosim par likumprojekta "Grozījumi likumā "Par policiju"" pieņemšanu pirmajā lasījumā. Lūdzu rezultātu! Par - 58, pret - nav, atturas - 4. Likumprojekts "Grozījumi likumā "Par policiju"" pieņemts pirmajā lasījumā. Lūdzu termiņu, kad mēs izskatīsim likumprojektu otrajā, galīgajā, lasījumā.

J.Lagzdiņš. Godātā Saeima, es lūdzu noteikt, ka otrais lasījums būtu jāizdara 16.maijā.

Sēdes vadītājs. Deputātiem iebildumu nav. Pieņemts.

Nākamais likumprojekts "Grozījums likumā "Par ostām"". Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas vārdā deputāts Jānis Lagzdiņš - frakcija "Latvijas ceļš".

J.Lagzdiņš (frakcija "Latvijas ceļš").

Godātie kolēģi! Šeit situācija ir analoģiska, kāda bija ar grozījumiem likumā "Par policiju". Pēc tam, kad sākotnēji Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas izstrādāto likumprojektu izvērtēja kolēģi no Tautsaimniecības komisijas, Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija, izskatot iesniegtos priekšlikumus, izstrādāja alternatīvu likumprojektu, proti, dokumentu nr.718, kuru es aicinātu šodien pieņemt pirmajā lasījumā. Vienlaikus komisijas vārdā es atsaucu dokumentu nr.571, tātad sākotnējo likumprojektu, un aicinu arī Saeimu vispirms nobalsot par šā likumprojekta izskatīšanu steidzamības kārtā.

Sēdes vadītājs. Deputāts Kārlis Čerāns - frakcijas "Latvijai" deputāts.

K.Čerāns (frakcija "Latvijai").

Godātie deputāti! Kaut arī jūs līdz šim neesat ieklausījušies manis teiktajā, tad nu sevišķi attiecībā uz šo likumu es tomēr aicinātu visus, it īpaši deputātus no Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas, kā arī citus deputātus, kuriem ostu problēmas ir būtiskas, neatbalstīt šo steidzamību. Es zinu, ka dažādu frakciju deputātiem ir savas ieceres, un, nenosakot šo steidzamību un nosakot arī īsākus termiņus priekšlikumu iesniegšanai otrajam lasījumam, es domāju, tas būtu normālais veids, šo likumu varētu varbūt papildināt ar citām normām un tiešām pieņemt tādu, lai šis likums par ostām kļūtu pietiekoši optimāls kopumā. Tātad es aicinu balsot pret steidzamību. Paldies.

Sēdes vadītājs. Godātie deputāti! Balsosim par likumprojekta "Grozījums likumā "Par ostām"" atzīšanu par steidzamu. Lūdzu balsošanas režīmu. Lūdzu zvanu! Lūdzu rezultātu! Par - 44, pret - 7, atturas - 12. Likumprojekts "Grozījums likumā "Par ostām"" atzīts par steidzamu.

Tālāk. Vai debatēs pieteikušos nav? Nav. Godātie deputāti, balsosim par likumprojekta "Grozījums likumā "Par ostām"" pieņemšanu pirmajā lasījumā. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu. Lūdzu rezultātu! Par - 59, pret - 3, atturas - 2. Likumprojekts "Grozījums likumā "Par ostām"" pieņemts pirmajā lasījumā. Lūdzu termiņu otrajam un galīgajam lasījumam, kuru izskatīsim...

J.Lagzdiņš. Es aicinātu godātos kolēģus atbalstīt, ka otrajā lasījumā šo likumprojektu mēs izskatītu 16.maijā, bet līdz 15.maijam var iesniegt priekšlikumus otrajam lasījumam. Paldies.

Sēdes vadītājs. Deputātiem iebildumu nav. Izskatīsim nākamo likumprojektu "Grozījums likumā "Par mežu apsaimniekošanu un izmantošanu"", pirmais lasījums. Anna Seile - Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā, LNNK un LZP frakcijas deputāte.

A.Seile (LNNK un LZP frakcija).

Cienījamais sēdes vadītāj! Godājamie deputāti! Arī šim likumprojektam ir sagatavots alternatīvs likumprojekts, kurš tikai uzlabo Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas jau iesniegto variantu. Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas vārdā izteicās Lagzdiņa kungs, viņš ir gatavs atsaukt dokumentu nr.575 un par pamatu šajā sēdē izskatīšanai ieteica dokumentu nr.716. Tātad varētu palikt tikai viens priekšlikums. Lagzdiņa kungs, es ceru, to dzird, un, ja viņš piekrīt šī dokumenta pieņemšanai, tad paliek tikai viens likumprojekts. Es lūdzu šī likumprojekta "Grozījums likumā "Par mežu apsaimniekošanu un izmantošanu"" izskatīšanu atzīt par steidzamu, un pamatojums ir tāds, kādu izteica Tautsaimniecības komisija, ka līdzšinējās normas, kas ir spēkā esošajā likumā, aizliedz meža darbiniekam iesaistīties jebkurā uzņēmējdarbībā, kas saistīta ar mežmateriālu sagatavošanu. No jauna sagatavotais likumprojekts paredz, ka meža darbinieks drīkst sev un savam radiniekam piederošajā īpašumā sagatavot mežmateriālus. Es domāju, ka tas ir vairāk nekā normāli, tādēļ aicinu atzīt šo likumprojektu par steidzamu.

Sēdes vadītājs. Pieteikušos runāt "par" vai "pret" steidzamību nav. Lūdzu balsošanas režīmu, lai balsotu par likumprojekta "Grozījums likumā "Par meža apsaimniekošanu un izmantošanu"" atzīšanu par steidzamu. Lūdzu zvanu. Lūdzu rezultātu! Par - 59, pret - 3, atturas - 2. Likumprojekts "Grozījums likumā "Par meža apsaimniekošanu un izmantošanu"" atzīts par steidzamu. Lūdzu - debates! Jānis Lagzdiņš - frakcijas "Latvijas ceļš" deputāts.

J.Lagzdiņš (frakcija "Latvijas ceļš").

Godātie kolēģi deputāti! Es uzstājos komisijas vārdā, un komisija akceptēja Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas izstrādāto alternatīvo likumprojektu, proti, dokumentu nr.716. Vienlaikus komisijas vārdā es atsaucu likumprojektu nr.575. Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītājs. Paldies. Debatēs pieteikušos nav. Lūdzu, balsosim par likumprojekta "Grozījums likumā "Par meža apsaimniekošanu un izmantošanu"" pieņemšanu pirmajā lasījumā. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsot. Lūdzu rezultātu! Par - 60, pret - nav, atturas - 3. Likumprojekts "Grozījums likumā "Par meža apsaimniekošanu un izmantošanu"" pieņemts pirmajā lasījumā. Lūdzu referentu paziņot datumu, kurā mēs izskatīsim likumprojektu otrajā - galīgajā - lasījumā.

A.Seile. Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā ierosinu šo likumprojektu otrajā lasījumā kā steidzamu izskatīt 16.maijā.

Sēdes vadītājs. Deputātiem iebildumu nav. Pieņemts.

Nākamais likumprojekts - "Grozījums likumā "Par valsts uzņēmumu"". Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā ziņos Gunta Gannusa - frakcijas "Latvijai" deputāte.

G.Gannusa (frakcija "Latvijai").

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija atbalsta grozījumu likumā "Par valsts uzņēmumu" un atbalsta šā likuma attiecīgos pantus saskaņā ar Korupcijas novēršanas likumu. Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai ir priekšlikums šo likumprojektu izskatīt kā steidzamu.

Sēdes vadītājs. Vai ir deputāti, kas vēlas runāt "par", "pret"? Nav. Lūdzu balsošanas režīmu. Balsosim par likumprojekta "Grozījums likumā "Par valsts uzņēmumu"" atzīšanu par steidzamu. Lūdzu balsošanas režīmu. Lūdzu rezultātu! Par - 60, pret - nav, atturas - 2. Likumprojekts "Grozījums likumā "Par valsts uzņēmumu"" ir atzīts par steidzamu.

G.Gannusa. Tālāk. Lūdzu balsot par iekļaušanu... un otrajam lasījumam priekšlikumus...

Sēdes vadītājs. Es atvainojos, mums ir jābalso par pirmo lasījumu. Deputāti debatēs pieteikušies nav. Lūdzu, balsosim par likumprojekta "Grozījums likumā "Par valsts uzņēmumu"" pieņemšanu pirmajā lasījumā. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu. Balsojam. Lūdzu rezultātu! Par - 63, pret - nav, atturas - nav. Likumprojekts "Grozījums likumā "Par valsts uzņēmumu"" ir pieņemts pirmajā lasījumā.

G.Gannusa. Priekšlikumus lūdzu iesniegt līdz 16.maijam.

Sēdes vadītājs. Priekšlikumi nav jāiesniedz, ir jānosaka likumprojekta izskatīšanas datums. Datums, kurā tas tiks izskatīts sēdē otrajā - galīgajā - lasījumā. Lūdzu referenti paziņot šo datumu.

G.Gannusa. 16.maijs.

Sēdes vadītājs. Deputātiem iebildumu nav. Pieņemts.

Nākamais ir likumprojekts "Grozījumi likumā "Par 1925.gada 1.aprīļa likuma "Ministru kabineta iekārta" atjaunošanu"", pirmais lasījums.

Jānis Lagzdiņš - Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas vārdā.

J.Lagzdiņš (frakcija "Latvijas ceļš").

Godātie kolēģi deputāti! Izskatīšanai ir divi alternatīvi likumprojekti. Piecu deputātu iesniegtais likumprojekts paredzēja to, ka tā pieņemšanas gadījumā ministriem nebūtu tiesību ieņemt amatus valsts un pašvaldību uzņēmumu, uzņēmējsabiedrību padomēs. Šo likumprojektu tā iesniedzēji ir atsaukuši, par to ir iesniegums Saeimas Prezidijam. Vienlaikus šie deputāti gatavojas iesniegt priekšlikumus attiecībā uz Korupcijas novēršanas likuma projekta trešo lasījumu. Tātad šī problēma tiks izvērtēta, izskatot Korupcijas novēršanas likumu. Savukārt Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija izstrādāja alternatīva likumprojekta veidā nelielus grozījumus likumā "Par 1925. gada 1. aprīļa likuma "Ministru kabineta iekārta" atjaunošanu"", tas ir dokuments nr. 700. Šis likumprojekts paredz svītrot no likuma par Ministru kabineta iekārtu vienu pantu, kurš ietvēra antikorupcijas normas, un vienlaikus noteikt, ka antikorupcijas likums, proti, likums par korupcijas novēršanu, attiecas arī uz Ministru kabineta locekļiem.

Es aicinu šo likumprojektu pieņemt pirmajā lasījumā, vienlaikus nosakot, ka tas izskatāms steidzamības kārtā.

Sēdes vadītājs. Tā. Debatēs pieteikušos nav. Lūdzu, balsosim par likumprojekta "Grozījumi likumā "Par 1925. gada 1. aprīļa likuma "Ministru kabineta iekārta" atjaunošanu"" pieņemšanu pirmajā lasījumā. Lūdzu... Steidzamība netika ierosināta... (Starpsauciens no zāles: "Tika...") Tika? Es atvainojos. Ja referents ierosina steidzamību, lūdzu, balsosim par šā likumprojekta atzīšanu par steidzamu. Lūdzu balsošanas režīmu! Atsauksim iepriekšējo balsojumu. Lūdzu vēlreiz balsošanas režīmu. Balsosim, lai atzītu šo likumprojektu par steidzamu. Lūdzu rezultātu! Par - 60, pret - 2, atturas - 1. Likumprojekts "Grozījumi likumā "Par 1925. gada 1. aprīļa likuma "Ministru kabineta iekārta" atjaunošanu"" ir atzīts par steidzamu.

Debatēs pieteikušos deputātu nav. Lūdzu, balsosim par likumprojekta pieņemšanu pirmajā lasījumā. Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 65, pret - 1, atturas - 1. Likumprojekts "Grozījumi likumā "Par 1925. gada 1. aprīļa likuma "Ministru kabineta iekārta" atjaunošanu"" ir pieņemts pirmajā lasījumā.

Lūdzu paziņot datumu, kurā likumprojekts tiks izskatīts otrajā lasījumā!

J.Lagzdiņš. Aicinu Saeimu noteikt, ka otrais lasījums izdarāms šā gada 16. maijā.

Sēdes vadītājs. Deputātiem iebildumu nav? Pieņemts.

Sēdes vadītāja. Līdz ar to Saeimas Prezidija izsludinātā darba kārtība 24. aprīļa ārkārtas sēdei ir izskatīta. Lūdzu reģistrācijas režīmu!

Pirms Saeimas sekretārs Imants Daudišs nolasīs reģistrācijas rezultātus, vārds Jurim Kaksītim - Demokrātiskās partijas Saimnieks frakcijas deputātam. Paziņojums.

J.Kaksītis (Demokrātiskās partijas Saimnieks frakcija).

Es aicinu Demokrātiskās partijas Saimnieks deputātus pulcēties frakcijas telpās pulksten 15.00.

Sēdes vadītāja. Vēl viens paziņojums. Vārds Andrim Amerikam - Tautas saskaņas partijas frakcijas deputātam.

A.Ameriks (Tautas saskaņas partijas frakcija).

Godātie deputāti! Es lūdzu Latvijas-Ukrainas sadarbības grupas deputātus uz īsu tikšanos Saeimas Prezidija zālē uzreiz pēc sēdes noslēguma.

Sēdes vadītāja. Paziņojums. Vārds Kristiānai Lībanei - "Latvijas ceļa" frakcijas deputātei.

K.Lībane (frakcija "Latvijas ceļš").

"Latvijas ceļa" frakcijas sēde būs nevis tūlīt, bet pulksten 15.

Sēdes vadītāja. Tā... Nav vairāk paziņojumu? Nav. Lūdzu Saeimas sekretāru Imantu Daudišu nolasīt reģistrācijas rezultātus.

I.Daudišs (6. Saeimas sekretārs).

Godātie deputāti! Nav reģistrējušies:

Dzintars Ābiķis,

Aivars Endziņš,

Modris Goba,

Anatolijs Gorbunovs,

Jānis Jurkāns,

Aleksandrs Kiršteins,

Andrejs Krastiņš,

Janīna Kušnere,

Ivars Ķezbers,

Valdis Nagobads,

Andrejs Panteļējevs,

Jānis Priedkalns,

Antons Seiksts,

Jānis Strods,

Leonards Teniss,

Elmārs Zelgalvis,

Alfreds Čepānis.

Sēdes vadītāja. 24. aprīļa ārkārtas sēdi pasludinu par slēgtu.

Redaktores: J.Kravale, L.Bumbura

Datoroperatores: B.Strazdiņa, S.Bērziņa, M.Ceļmalniece, I.Kuzņecova

Korektores: D.Kraule, J.Kurzemniece, S.Stikute

Zemkopības ministra A.Kaula atbilde uz Saeimas

deputātu jautājumiem par valdības pasākumiem,

īstenojot Latvijas virzību uz Eiropas savienību

lauksaimniecības jomā

(562., 562.-a, 562.-b un 562.-c dok.)

Ziņo - kooperācijas valsts ministrs J.Muižnieks - 1.lpp.

Ārlietu ministra V.Birkava atbilde uz Saeimas deputātu

jautājumiem par iespējām atvērt Ķīnas Tautas

Republikā Latvijas vēstniecību un konsulātu

(589. un 589.-a dok.)

Ziņo - ārlietu ministrs V.Birkavs - 2.lpp.

Priekšlikums - dep. O.Dunkers - 3.lpp.

Finansu ministra A.Kreitusa atbilde uz Saeimas deputātu

jautājumu par apdrošināto interešu aizsardzības fonda

izveidošanu

(590. un 590.-a dok.)

Ziņo - finansu ministrs A.Kreituss - 3.lpp.

Zemkopības ministra A.Kaula atbilde uz Saeimas

deputātu jautājumiem par eksporta subsīdijām

1995.gadā

(595. un 595.-a dok.)

Ziņo - kooperācijas valsts ministrs J.Muižnieks - 4.lpp.

Finansu ministra A.Kreitusa atbilde uz Saeimas

deputātu jautājumiem par a/s "Pita"

(596. un 596.-a dok.)

Ziņo - finansu ministrs A.Kreituss - 5.lpp.

Priekšlikums - dep. M.Lujāns - 5.lpp.

Ministru prezidenta A.Šķēles un īpašu uzdevumu

ministra pašvaldību lietās E.Jurkāna atbilde uz

deputātu jautājumu par valdības rīcību sakarā ar

pašvaldību pienākumu paredzēt Ls 21 veselības

aprūpei uz vienu pašvaldības teritorijā dzīvojošu

iedzīvotāju

(657. dok.)

Ziņo - īpašu uzdevumu ministrs pašvaldību lietās

E.Jurkāns - 6.lpp.

Finansu ministra A.Kreitusa atbilde uz Saeimas

deputātu jautājumiem par valsts kopējo iekšējo

parādu

(705. dok.)

Ziņo - finansu ministrs A.Kreituss - 7.lpp.

Ministru prezidenta A.Šķēles un finansu ministra

A.Kreitusa atbilde uz Saeimas deputātu jautājumiem

par Ministru kabineta budžeta izdevumu programmatūras

licencēšanai (Ls 374 024) izlietošanu

(706. dok.)

Ziņo - finansu ministrs A.Kreituss - 7.lpp.

Finansu ministra A.Kreitusa atbilde uz Saeimas

deputātu jautājumiem par Finansu ministrijas

pārziņā esošās iestādes "Valsts skaitļošanas

centrs" struktūru, funkcijām un finansējumu

(707. dok.)

Ziņo - finansu ministrs A.Kreituss - 8.lpp.

Ministru prezidenta A.Šķēles un finansu ministra

A.Kreitusa atbilde uz Saeimas deputātu jautājumu

par Valsts ieņēmumu dienesta ienākumiem par

alkohola tirdzniecību akcīzes nodokļa veidā janvārī,

februārī un martā un to izmantošanu veselības aprūpei

(712. dok.)

Ziņo - finansu ministrs A.Kreituss - 8.lpp.

Ministru prezidenta A.Šķēles, finansu ministra A.Kreitusa

un labklājības ministra V.Makarova atbilde uz Saeimas

deputātu jautājumu par naudas samaksas nodrošināšanu

par konkrēti padarīto darbu (slimnieku ārstēšanu) Valsts

bērnu klīniskajai slimnīcai vai LMA P.Stradiņa klīniskajai

slimnīcai (1996.gada Budžeta likuma pārejas

noteikumu 9.pants)

(713. dok.)

Ziņo - finansu ministrs A.Kreituss - 9.lpp.

Ministru prezidenta A.Šķēles atbilde uz Saeimas

deputātu jautājumiem par līdzekļiem televīzijas

translācijai no Saeimas sēžu zāles šā gada 18.aprīlī

(715. un 715.-a dok.)

Ziņo - kultūras ministrs O.Spārītis - 10.lpp.

Saeimas deputātu jautājums Ministru prezidentam

A.Šķēlem un veselības valsts ministram J.Viņķelim

par veselības apdrošināšanas koncepcijas

izstrādes gaitu

(717. dok.) - 10.lpp.

Saeimas deputātu jautājums Ministru prezidentam

A.Šķēlem, veselības valsts ministram J.Viņķelim

un Rīgas Domes priekšsēdētājam M.Purgailim

par kodolmagnētiskās rezonanses iekārtas

iegādi

(720. dok.) - 11.lpp.

Saeimas deputātu jautājums Ministru prezidentam

A.Šķēlem un veselības valsts ministram J.Viņķelim

par slimnieku iestāšanās iespēju valsts pakļautības

ārstniecības iestādēs

(721. dok.) - 11.lpp.

Likumprojekts "Grozījumi Korupcijas novēršanas

likumā" (2.lasījums)

(109. un 568. dok.)

Ziņo - dep. J.Lagzdiņš - 11.lpp.

Debates - dep. K.Čerāns - 16.lpp.

- dep. J.Kaksītis - 17.lpp.

- 21.lpp.

- dep. A.Seile - 22.lpp.

- dep. J.Lagzdiņš - 23.lpp.

- dep. J.Mauliņš - 27.lpp.

- dep. A.Endziņš - 29.lpp.

- dep. K.Čerāns - 30.lpp.

- 35.lpp.

- dep. I.Bišers - 37.lpp.

- dep. V.Krisbergs - 40.lpp.

- dep. J.Lagzdiņš - 42.lpp.

- dep. V.Krisbergs - 42.lpp.

Priekšlikums - dep. A.Jirgens - 44.lpp.

Debašu turpinājums - dep. I.Kreituse - 44.lpp.

- dep. K.Čerāns - 45.lpp.

- dep. J.Dobelis - 46.lpp.

- dep. A.Jirgens - 48.lpp.

- dep. K.Čerāns - 49.lpp.

Likumprojekts "Grozījumi likumā "Par pašvaldībām""

(1.lasījums) (Steidzams)

(572. un 652. dok.)

Ziņo - dep. J.Lagzdiņš - 50.lpp.

Likumprojekts "Grozījumi likumā "Par tiesu

varu"" (1.lasījums) (Steidzams)

(574. un 623. dok.)

Ziņo - dep. J.Kaksītis - 51.lpp.

Likumprojekts "Grozījumi Prokuratūras likumā"

(1.lasījums) (Steidzams)

(573. un 697. dok.)

Ziņo - dep. K.J.Druva - 52.lpp.

Priekšlikumi - dep. K.Čerāns - 53.lpp.

- dep. A.Jirgens - 53.lpp.

Likumprojekts "Par policiju" (1.lasījums)

(Noņemts no izskatīšanas)

(569. dok.)

Likumprojekts "Par policiju" (1.lasījums)

(Steidzams)

(719. dok.)

Ziņo - dep. J.Lagzdiņš - 54.lpp.

Priekšlikumi - dep. J.Dobelis - 54.lpp.

- dep. K.Čerāns - 55.lpp.

Likumprojekts "Grozījums likumā "Par ostām""

(1.lasījums) (Noņemts no izskatīšanas)

(571. dok.)

Likumprojekts "Grozījums likumā "Par ostām""

(1.lasījums) (Steidzams)

(718. dok.)

Ziņo - dep. J.Lagzdiņš - 56.lpp.

Priekšlikums - dep. K.Čerāns - 56.lpp.

Grozījums likumā "Par meža apsaimniekošanu un

izmantošanu" (1.lasījums) (Noņemts no izskatīšanas)

(575. dok.)

Grozījums likumā "Par meža apsaimniekošanu un

izmantošanu" (1.lasījums) (Steidzams)

(716. dok.)

Ziņo - dep. A.Seile - 57.lpp.

Priekšlikums - dep. J.Lagzdiņš - 58.lpp.

Likumprojekts "Grozījums likumā "Par valsts

uzņēmumu"" (1.lasījums) (Steidzams)

(570. un 711. dok.)

Ziņo - dep. G.Gannusa - 59.lpp.

Likumprojekts "Grozījumi likumā "Par 1925.gada

1.aprīļa likuma "Ministru kabineta iekārta"

atjaunošanu" (1.lasījums) (Noņemts no

izskatīšanas)

(560. dok.)

Likumprojekts "Grozījumi likumā "Par 1925.gada

1.aprīļa likuma "Ministru kabineta iekārta"

atjaunošanu" (1.lasījums) (Steidzams)

(700. dok.)

Ziņo - dep. J.Lagzdiņš - 60.lpp.

Paziņojumi - dep. J.Kaksītis - 62.lpp.

- dep. A.Ameriks - 62.lpp.

- dep. K.Lībane - 62.lpp.

Reģistrācijas rezultāti

Nolasa - Saeimas sekretārs I.Daudišs - 63.lpp.