Sēdi vada Latvijas Republikas 6.Saeimas priekšsēdētājs Alfreds Čepānis.

Sēdes vadītājs. Labrīt, godājamie kolēģi! Lūdzu jūs ieņemt vietas sēžu zālē. Paziņoju par atklātu 1996.gada 24.oktobra Saeimas sēdi. Daru zināmu, ka Saeimas Prezidijs ir saņēmis Ziedoņa Čevera iesniegumu, kurā viņš paziņo: "No šā gada 21.oktobra esmu atkāpies no Ministru prezidenta biedra amata un atbilstoši Kārtības ruļļa 5.panta otrajai daļai paziņoju par deputāta pilnvaru atjaunošanu." Ðajā sakarībā Saeimas Prezidija rīcībā ir arī Mandātu un iesniegumu komisijas atzinums, kurā komisija atzīst, ka sakarā ar Ziedoņa Čevera deputāta pilnvaru atjaunošanu, kuras viņš bija nolicis uz Ministru prezidenta biedra amata pildīšanas laiku, izbeidzas Demokrātiskās partijas Saimnieks frakcijas deputāta Žaņa Holšteina pilnvaras. (Starpsauciens no zāles: "Holšteina nav vairs...")

Saeimas Prezidijs ir saņēmis vairākus iesniegumus par izmaiņām darba kārtībā. Piedodiet, lūdzu! Vispirms tātad trešajā lasījumā izskatīsim pagājušajā sēdē skatīt iesākto likumprojektu "Lauksaimniecības likums", kuru mēs pārtraucām skatīt pagājušajā ceturtdienā. Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā - deputāte Gunta Gannusa (frakcija "Tautai un taisnībai"). Lūdzu!

G.Gannusa (frakcija "Tautai un taisnībai").

Pagājušajā reizē mēs izskatīšanu beidzām ar priekšlikumu izdarīt sestās nodaļas 19.pantā šādu teksta papildinājumu... Par šo punktu mēs neesam nobalsojuši.

Sēdes vadītājs. Tātad dokuments nr.1570. Atgādiniet, Gannusas kundze, kura lappuse tā ir.

G.Gannusa. 29.lappuse - deputāta Holšteina priekšlikums.

Sēdes vadītājs. Tātad atbildīgās komisijas slēdziens par deputāta Holšteina priekšlikumu ir atbalstīt to daļēji, un priekšlikuma daļa, kurā ir runa par līdzekļiem meliorācijas sistēmu uzturēšanai, ir iestrādāta 16.panta ceturtajā daļā. Vēlas runāt par šo jautājumu Edgars Bāns - Latvijas Vienības partijas frakcija. Lūdzu, Bāna kungs!

E.Bāns (Latvijas Vienības partijas frakcija).

Godātais Prezidij! Godātie deputāti!

Sēdes vadītājs. Godātie kolēģi, lūdzu nedaudz uzmanības, lai varam dzirdēt referentu.

E.Bāns. Nav apšaubāms, ka meliorācijas jautājums lauksaimniecībā ir viens no svarīgākajiem - un it sevišķi tādēļ, ka te ir ieguldītas ļoti lielas naudas summas un nemākulīgas kopšanas gadījumā visa šī summa mums var pazust, ja šīs platības atkārtoti pārpurvosies, ja sistēmas nestrādās. Bet, kas attiecas uz šo priekšlikumu par finansējumu, tas ir iestrādāts 22.lappusē 15.panta pirmajā daļā, 25.lappusē 16.panta ceturtajā daļā. Tālāk: "...neatļaut izslēgt no lauksaimniecībā izmantojamās zemes platības, kur ierīkota drenāža." Tādā formā tas nav iestrādāts, bet ir iestrādāts 32.lappusē 20.panta pirmajā daļā. Ir runa par to, ka šīs platības nevar transformēt nelauksaimnieciskā zemē; ieskaitot arī meliorāciju, jebkuru zemi nedrīkst transformēt bez Zemkopības ministrijas atļaujas. Tā ka pēc būtības tas ir iestrādāts. Kas attiecas uz pēdējo daļu, kur ir runa par atbildību saskaņā ar esošo likumdošanu, bez šaubām, likumdošanā tas jau ir iestrādāts un diez vai ir vajadzīgs to atkārtot. Tā ka pēc būtības Holšteina kunga priekšlikumi ir iestrādāti.

Sēdes vadītājs. Paldies. Vai vēl kāds vēlas runāt par šo jautājumu? Deputāti debatēs pieteikušies vairs nav. Lūdzu, Gannusas kundze, - komisijas vārdā.

G.Gannusa. Lūdzu atbalstīt un izteikt savu attieksmi pret šo punktu.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! (Starpsauciens no zāles: "Priekš kam?") Es, cienījamie kolēģi, gribu šo jautājumu likt uz balsošanu tādēļ, ka sapratu, ka ir arī iebildumi pret komisijas slēdzienu par šo panta daļu. Vai deputātiem ir iebildumi, vai ir vajadzība balsot? (Starpsaucieni: "Nav!") Nav vajadzības. Paldies. Tādā gadījumā komisijas slēdziens par šo panta daļu ir pieņemts. Paldies.

G.Gannusa. Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija ir iesniegusi priekšlikumu izteikt 18.pantu šādā redakcijā. Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas priekšlikums - atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Vai deputātiem ir iebildumi pret Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas slēdzienu par 18.panta redakciju? Iebildumu nav. Paldies. Pieņemts.

G.Gannusa. Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija iesaka izteikt kā 19.pantu, svītrojot otrajā daļā vārdu "valsts". Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas priekšlikums - atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Vai deputāti vēlas par šo priekšlikumu runāt? Nevēlas. Paldies. Pieņemts.

G.Gannusa. Deputātu Zīles un Baloža iesniegums - svītrot 20.panta trešās daļas otro teikumu. Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas priekšlikums - neatbalstīt.

Sēdes vadītājs. Vai deputātiem nav iebildumu pret komisijas slēdzienu par deputātu Zīles un Baloža priekšlikumu svītrot 20.panta trešās daļas otro teikumu? Iebildumu nav. Paldies. Pieņemts.

G.Gannusa. Juridiskais birojs ierosina 20.panta trešajā daļā precizēt finansējuma avotu. Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas priekšlikums - atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Deputātiem iebildumu nav. Paldies. Pieņemts.

G.Gannusa. Deputāts Bišers ir iesniedzis priekšlikumu 20.panta trešās daļas pirmo teikumu izteikt šādā redakcijā. Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas priekšlikums - atbalstīt daļēji.

Sēdes vadītājs. Vai deputātiem nav iebildumu pret komisijas slēdzienu par deputāta Bišera priekšlikumu 20.panta trešās daļas pirmo teikumu izteikt jums iesniegtajā redakcijā? Iebildumu nav. Paldies. Pieņemts.

G.Gannusa. Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas priekšlikums - izteikt kā 19.panta trešo daļu šādā redakcijā. Komisijas priekšlikums - atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Vai deputātiem nav iebildumu pret Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas slēdzienu izteikt kā 19.panta trešo daļu jums iesniegtajā redakcijā? Iebildumu nav. Pieņemts.

G.Gannusa. Latvijas Vienības partijas frakcijas priekšlikums papildināt 20.pantu ar jaunu piekto daļu šādā redakcijā. Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas priekšlikums - atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Vai deputātiem nav iebildumu pret Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas slēdzienu par Latvijas Vienības partijas frakcijas priekšlikumu papildināt 20.pantu ar jaunu piekto daļu? Iebildumu nav. Pieņemts.

G.Gannusa. Latvijas Vienības partijas frakcijas priekšlikums - papildināt 20.pantu ar jaunu sesto daļu šādā redakcijā, tālāk kā tekstā. Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas priekšlikums - atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Deputātiem iebildumu nav. Pieņemts.

G.Gannusa. Juridiskais birojs ierosina 21.pantu attiecināt tikai uz zemes lietotājiem vai arī izslēgt. Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas priekšlikums - atbalstīt daļēji.

Sēdes vadītājs. Deputātiem pret atbildīgās komisijas slēdzienu par Juridiskā biroja ierosinājumu 21.pantu attiecināt tikai uz zemes lietotājiem iebildumu nav. Pieņemts.

G.Gannusa. Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija ir iesniegusi priekšlikumu izteikt 20.pantu šādā redakcijā. Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas priekšlikums - atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Vai deputātiem nav iebildumu pret atbildīgās komisijas slēdzienu par 20.panta redakciju? Iebildumu nav. Pieņemts.

G.Gannusa. Latvijas Vienības partijas frakcija ir iesniegusi priekšlikumu papildināt 21.pantu ar jaunu ceturto daļu šādā redakcijā. Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas priekšlikums - neatbalstīt.

Sēdes vadītājs. Vai deputāti piekrīt Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas slēdzienam neatbalstīt Latvijas Vienības partijas frakcijas papildinājumus likumprojekta 21.pantā? Iebildumu nav. Pieņemts.

G.Gannusa. Frakcija "Latvijai" ir iesniegusi priekšlikumu izteikt 22.panta otro daļu šādā redakcijā. Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas priekšlikums - neatbalstīt.

Sēdes vadītājs. Vai deputāti piekrīt Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas slēdzienam neatbalstīt frakcijas "Latvijai" priekšlikumu izteikt 22.panta otro daļu jums iesniegtajā redakcijā? Iebildumu deputātiem nav. Paldies. Pieņemts.

G.Gannusa. Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas priekšlikums - izteikt kā 21.pantu un svītrot panta otro daļu. Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas priekšlikums - atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Vai deputātiem nav iebildumu pret Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas priekšlikumu - izteikt kā 21.pantu un svītrot šā panta otro daļu? Iebildumu nav. Pieņemts.

G.Gannusa. Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas priekšlikums - svītrot 23.pantu. Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas priekšlikums - atbalstīt. Un zemkopības ministra Dilbas kunga iesniegums - papildināt 23.pantu pēc vārdiem "Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija" ar vārdiem "saskaņojot ar Zemkopības ministriju". Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas priekšlikums - neatbalstīt.

Sēdes vadītājs. Vai deputātiem nav iebildumu pret atbildīgās komisijas slēdzienu - izslēgt likumprojekta 23.pantu? Iebildumu nav. Paldies. Pieņemts. Līdz ar to Dilbas kunga priekšlikums vairs nav skatāms.

G.Gannusa. Lūdzu balsot par Lauksaimniecības likuma pieņemšanu kopumā.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu. Lūdzu deputātus izteikt savu attieksmi, balsojot par Lauksaimniecības likumu. Lūdzu rezultātu! Par - 66, pret - nav, atturas - 1. Likums ir pieņemts.

Tagad, godājamie kolēģi, mums ir jāizskata daži priekšlikumi par izmaiņām šīsdienas sēdes darba kārtībā. Ir saņemts Ārlietu komisijas priekšsēdētāja Induļa Bērziņa kunga parakstīts dokuments, kurā Ārlietu komisija, pamatojoties uz Saeimas kārtības ruļļa 51.pantu, nolemj izdarīt grozījumus 1996.gada 24.oktobra sēdes darba kārtībā un likumprojektu "Par Latvijas Republikas un sabiedrību "AMOCO Latvia Petroleum Company" un "Oljeprospektering AB" licences līgumu" izskatīt kā darba kārtības ceturto jautājumu - pēc Saeimas Prezidija ziņojuma par likumprojektu "Grozījumi likumā "Par Centrālo vēlēšanu komisiju"". "Par" vai "pret" ðo priekšlikumu runāt neviens nevēlas. Balsošana vajadzīga nav. Tātad izskatīsim to pēc darba kārtības 11.jautājuma... Piedodiet, cienījamie kolēģi! Prezidija ziņojumi mums beidzas ar trešo darba kārtības jautājumu, tātad šis likumprojekts tiks izskatīts kā ceturtais. Paldies.

Pamatojoties uz Kārtības ruļļa 51.pantu, Budžeta un finansu (nodokļu) komisija lūdz izdarīt izmaiņas Saeimas šīsdienas sēdes darba kārtībā un pārcelt darba kārtības 35.punkta - likumprojekts "Grozījumi likumā "Par pašvaldību finansu izlīdzināšanu 1996.gadā"" - un 36.punkta likumprojekta "Grozījumi likumā "Par valsts budžetu 1996.gadam"" - izskatīšanu pirmajā lasījumā pēc darba kārtības 11.punkta - pēc likumprojekta "Grozījumi likumā "Par budžetu un finansu vadību"" - izskatīšanas.

Vai deputāti "par" vai "pret" runāt vēlas? Nevēlas. Paldies. Balsošana nav vajadzīga. Deputāti Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas priekšlikumu atbalsta.

Iesniegums ir arī par viena likumprojekta izskatīšanu steidzamības kārtībā. Tad, kad nonāksim līdz šā likumprojekta izskatīšanai, tad arī, godājamie kolēģi, par to lemsim!

Vēl, godājamie kolēģi, Prezidijā ir saņemts piecu deputātu - Sausnīša, Ķezbera, Krisberga, Brūvera un Čevera - parakstīts dokuments, kurā Saeimas deputāti lūdz šīsdienas sēdes darba kārtībā pēc otrās sadaļas "Prezidija ziņojumi" iekļaut kā ceturto darba kārtības jautājumu lēmuma projektu "Par Ziedoņa Čevera ievēlēšanu Budžeta un finansu (nodokļu) komisijā". Tā kā mēs darba kārtības 4. jautājumu esam jau apstiprinājuši - tas ir līgums ar firmu "AMOCO" -, tad mums tas būs jau kā darba kārtības 5. jautājums, ja deputāti tam piekritīs. Deputātiem iebildumu nav. Pieņemts.

Bez tam ir arī desmit deputātu iesniegums, kurā... Tas attiecas uz tikko pārrunāto jautājumu.

Vairāk priekšlikumu par izmaiņām sēdes darba kārtībā nav. Sāksim izskatīt šīsdienas Saeimas sēdes darba kārtības otro sadaļu "Prezidija ziņojumi". Likumprojekts "Par sociālajiem dzīvokļiem un sociālajām dzīvojamām mājām".

Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas vārdā deputāts Valdis Krisbergs. Lūdzu!

V.Krisbergs (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Cienījamais Prezidij, cienījamais priekšsēdētāj un godājamie kolēģi! Jūsu rīcībā šodien tiek nodots likums "Par sociālajiem dzīvokļiem un sociālajām dzīvojamām mājām", kas jau ir izsaucis pietiekami lielu rezonansi presē, un es aicinu atļaut Prezidijam nodot šo likumprojektu komisijām. Kas ko būtu izsaucis? Pēc Labklājības ministrijas statistikas un Saeimā iesniegtajiem datiem, ir maznodrošinātie, sociāli neaizsargātie iedzīvotāji, kas par tādiem ir atzīti, un tur ir iztērēti 3,2 miljoni latu. Apmēram 75% no Latvijas iedzīvotājiem ir atzīstami par sociāli mazaizsargātiem iedzīvotājiem.

Es gribu atgādināt tikai dažus skaitļus. 1995./1996.gada apkures sezonā Rīgas pilsētas Centra rajonā sociālo pabalstu pieprasīja 5 036 ģimenes. Atteikts naudas trūkuma dēļ 1550 ģimenēm. 1996.gada pirmajā pusgadā Rīgas Kurzemes rajona tiesā iesniegtas 1217 prasības par izlikšanu no dzīvokļiem, un 668 gadījumos šī prasība ir apmierināta. Mūsu cienījamā valdība, virzoties uz bezdeficīta budžetu, arī rada pilnīgi pamatotu ainu, ka pilsētu un pagastu ielās parādīsies cilvēki bez mājvietām. Latvija ir pievienojusies ANO konvencijām, to skaitā arī Cilvēktiesību deklarācijai, kas paredz katram cilvēkam nodrošināt pajumti. Tāpēc jums tiek likts priekšā likumprojekts, kurš paredz, ka viena no valsts pamatfunkcijām būs rūpes par to, lai tiktu ievērotas šīs cilvēktiesību prasības. Šim nolūkam mums ir nepieciešams arī finansējums, tāpēc es lūdzu Prezidiju nodot šo likumprojektu komisijām, lai deputāti pēc iespējas ātrāk varētu izskatīt to un pieņemt šo likumprojektu, cerams, par likumu. Pretējā gadījumā, kā saka arī Finansu ministrija, diez vai mēs atradīsim līdzekļus, lai ielas nesāktu pildīties ar bezpajumtniekiem. Paldies.

Sēdes vadītājs. Paldies. Vai "pret" runāt... "Pret" vēlas runāt Modris Lujāns - pie frakcijām nepiederošs deputāts. Lūdzu!

M.Lujāns (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Cienījamie kolēģi! Protams, mēs varam nosūtīt šo likumu par sociālajām mājām uz Saeimu, lai Saeima pieņem to izskatīšanai komisijās, bet šeit man rodas cits jautājums: vai vispār eksistē idejas par to, kas būs ar dzīvojamajām platībām un telpām? Vai mēs beidzot iesim uz brīvo tirgu, ka noņemam nost pieraksta sistēmu, šajā gadījumā - caur šīm sociālajām mājām? Tātad mēs gribam kompakti veidot "hârlemas", - ja cilvēks dzīvo šajā sociālajā mājā, tad līdz ar to viņš ir saistīts ar šo sociālo māju, viņš ir saistīts ar sociālajiem pabalstiem, palīdzībām, bieži vien ir saistīts arī ar viņa politiskajām tiesībām. Līdz ar to, ja šis likums aizies tālāk, mēs saistām to ar parādību, ka Latvijā būs noteikti rajoni, kuros dzīvos sava veida Latvijas "otrās šķiras" iedzīvotāji ar minimālām perspektīvām no šīm sociālajām mājām tikt laukā.

Protams, var saprast to tā, ka tas ir kārtējais izgudrojums. Diemžēl šajā gadījumā tas ir gan arī "Saimnieka", gan arī pārējā vairākuma pārstāvju pirksts, kuri konkrēti norāda, ka beidzot Latvijas tauta tiks sadalīta divās daļās: vieni būs sociālo māju iemītnieki, bet pārējie būs tie, kas varēs brīvi pretendēt gan uz privatizētiem dzīvokļiem, gan arī uz namīpašumu dzīvokļiem. Varbūt mēs vispirms izvirzīsim veselu vienotu koncepciju, kurā būs norādīts, kādā veidā, kādos etapos tiks likvidēta pieraksta sistēma, kā varēs pārvietoties iedzīvotāji?

Bet šeit veidojas paradoksāla situācija, un taisni lielākā daļa Nacionālā bloka kolēģu kliedz, ka viss ir jāpieraksta daudz stingrāk nekā padomju laikā, lai izveidotos "dzimtcilvēki", kas piesaistīti pie dzīvojamām platībām, lai varētu kontrolēt un ļoti veikli manipulēt. Ja šādas papildu koncepcijas nav, es uzskatu, ka šodien šis projekts ir bīstams un ka tas drīzāk ir izdevīgs cienījamajai valdībai, kura pati mierīgi ir deklarējusi to, ka liela daļa sabiedrības nokļūs nabadzībā. Tātad uz šīm "hârlemām" tiks pārvietoti tie iedzīvotāji, kas nebūs spējīgi veikt biznesa darbību un nebūs labi situēti. Un šajā gadījumā tas ir cinisms, jo ciniskā veidā ar šo likumu tiek maskēta nevis palīdzība, bet gan tieši neizdevības radīšana lielākajai Latvijas sabiedrības daļai. Es personīgi uzskatu, ka šajā gadījumā pagaidām mēs viņu nevaram nosūtīt komisijām, to varēs izdarīt tikai veselas paketes veidā, kur būs komplektā pielikti klāt visi tie jautājumi, uz kuriem es jau norādīju.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Lūdzu deputātus balsot par Saeimas Prezidija atzinumu - iesniegto likumprojektu "Par sociālajiem dzīvokļiem un sociālajām dzīvojamām mājām" nodot Budžeta un finansu (nodokļu) komisijai, Juridiskajai komisijai, Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijai un noteikt, ka Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija ir atbildīgā komisija. Lūdzu deputātus balsot! Lūdzu rezultātu! Par - 51, pret - 1, atturas - 1. Likumprojekts atbildīgajām komisijām ir nodots.

Juris Kaksītis - par procedūru. Lūdzu!

J.Kaksītis (Demokrātiskās partijas Saimnieks frakcija).

Augsti godātais Prezidij! Cienījamie kolēģi! Es saprotu, ka mēs cenšamies ļoti pedantiski izpildīt Kārtības ruļļa prasības, taču šādā situācijā, kad runā "par" vai "pret", pēc būtības netiek lemts jautājums par to, kādām komisijām vēl būtu jānodod šis likumprojekts. Tas, vai nodot vai nenodot komisijām, ir viens jautājums. Un ir arī otrs jautājums - kādām komisijām nodot.

Šajā gadījumā es domāju, ka Sociālo un darba lietu komisija ir nepamatoti atstāta bez ievērības, jo tai šis likumprojekts netiek nodots. Acīmredzot ir nepieciešams vispirms tomēr pēc būtības nodot vai nenodot, to nobalsot un pēc tam tad arī lemt par to, kādām komisijām ir jānodod. Paldies.

Sēdes vadītājs. Paldies, Kaksīša kungs! Tātad jūsu ierosinājums bija - pievienot pie atbildīgajām komisijām, kuras izskata šo likumprojektu, vēl vienu komisiju - Sociālo un darba lietu komisiju.

J.Kaksītis. Ja drīkst, es gribu papildināt. Es būtu ar mieru atteikties no tā, ka tas tiek nodots Juridiskajai komisijai, bet katrā ziņā es uzskatu, ka tas ir Sociālo un darba lietu komisijas jautājums. Un viņai šis likumprojekts arī būtu jānodod.

Sēdes vadītājs. Paldies. Vai deputātiem nav iebildumu pret Kaksīša kunga priekšlikumu? Vai mēs balsosim par to, ka likumprojekts, par kuru mēs nobalsojām, būtu nododams vēl arī Sociālo un darba lietu komisijai? Deputātiem iebildumu nav. Paldies. Pieņemts.

Nākamais. Saeimas Prezidijs ierosina Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas iesniegto likumprojektu "Grozījumi likumā "Par Centrālo vēlēšanu komisiju"" nodot Juridiskajai komisijai un Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijai un noteikt, ka Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem iebildumu nav?

Jānis Mauliņš vēlas runāt - frakcijas "Latvijai" deputāts. Lūdzu!

J.Mauliņš (frakcija "Latvijai").

Godātā Saeima! Nākamajā sēdē acīmredzot mēs izskatīsim budžetu nākamajam gadam, kurš ir ļoti, ļoti vērsts uz taupīšanu. Man ir vienkārši jautājums: vai šī komisija, iesniedzot šādu priekšlikumu kā patstāvīgu... Šeit ir rakstīts: "Vçlēšanu komisijas būs pastāvīgi darbojošamies valsts institūcija", un, kā es saprotu, viņām maksās arī algu. Vai tad ir šāds nodoms nākošajā budžetā, ja tas ir taupības budžets, palielināt mūs ar vēl vienu institūciju, kas, nezin kādus darbus veikdama, saņems visu laiku algu? Paldies.

Sēdes vadītājs. Paldies. Vai vēl kāds vēlas runāt? Vairāk runāt neviens nevēlas. Mauliņa kungs, vai jūs esat pret šā likumprojekta nodošanu? Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu deputātus izteikt savu attieksmi, balsojot par Saeimas Prezidija atzinumu. Lūdzu rezultātu! Nav kvoruma. Es ļoti lūdzu deputātus vairāk koncentrēties un piedalīties balsošanā. Lūdzu vēlreiz zvanu! Lūdzu visus deputātus, kuri sēžu zāles beigās acīmredzot diskutē par viņiem ļoti svarīgiem jautājumiem, piedalīties balsošanā. Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu deputātus balsot par Saeimas Prezidija atzinumu. Lūdzu rezultātu! Par - 61, pret - 1, atturas - 6. Saeimas Prezidija atzinums ir pieņemts. Paldies.

Saskaņā ar izdarītajām izmaiņām mūsu darba kārtībā izskatīsim likumprojektu "Par Latvijas Republikas un sabiedrību "AMOCO Latvia Petroleum Company" un "OPAB" līgumu". Otrais lasījums.

Ārlietu komisijas vārdā Indulis Bērziņš - Ārlietu komisijas priekšsēdētājs, frakcijas "Latvijas ceļš" deputāts.

I.Bērziņš (frakcija "Latvijas ceļš").

Cienījamais sēdes vadītāj! Cienījamie kolēģi! Tas ir otrais lasījums. Mēs to izskatījām un principā vienbalsīgi pieņēmām pirmajā lasījumā. Tagad - uz otro lasījumu - Ārlietu komisija ir izdarījusi atsevišķas izmaiņas, tāpēc, kā tas parasti ir otrajā lasījumā, izskatīsim to pa pantiem.

Sēdes vadītājs. Lūdzu, Bērziņa kungs, atgādiniet, ar kuru dokumentu mēs strādāsim.

I.Bērziņš. Mēs strādāsim ar dokumentu nr. 1623.

Sēdes vadītājs. Godājamie kolēģi, tas ir dokuments nr. 1623. Lūdzu, Bērziņa kungs!

I.Bērziņš. Nosaukumā Ārlietu komisija ir ieteikusi redakcionālus precizējumus. Lūdzu atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Vai deputātiem nav iebildumu pret komisijas slēdzienu - redakcionāli precizēt līguma nosaukumu? Iebildumu nav. Pieņemts.

I.Bērziņš. Tieši tāpat arī 1.pantā ir izdarīti daži redakcionāli precizējumi. Lūdzu atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Vai deputāti neiebilst pret redakcionāliem precizējumiem apspriežamā likumprojekta 1. pantā? Neiebilst? Tātad pieņemts.

I.Bērziņš. 2. panta otro teikumu Ārlietu komisija iesaka izteikt šādā redakcijā: "Lîdz ar likumu izsludināms Līgums, Pielikumi un tā Grozījumi latviešu un angļu valodā."

Sēdes vadītājs. Vai deputātiem nav iebildumu pret atbildīgās komisijas slēdzienu - izteikt 2. panta otro teikumu jums iesniegtajā redakcijā? Iebildumu nav. Pieņemts.

I.Bērziņš. 3. pantā izdarīti redakcionāli precizējumi.

Sēdes vadītājs. Deputātiem iebildumu nav? Pieņemts.

I.Bērziņš. 4. pantā izdarīti redakcionāli precizējumi.

Sēdes vadītājs. Deputātiem iebildumu nav? Pieņemts.

I.Bērziņš. Lūdzu balsot par likumprojektu kopumā.

Sēdes vadītājs. Acumirkli, Bērziņa kungs! Par 4. pantu debatēs runāt ir pieteicies Jānis Jurkāns - pie frakcijām nepiederošs deputāts. Lūdzu!

J.Jurkāns (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Godātie kolēģi! Es negribu runāt par 4. pantu, bet es gribu runāt par būtību. Un tā būtība, manuprāt, ir tāda, ka mums vajadzētu atlikt šodien šā līguma ratifikāciju. Kāpēc? Mēs principā piekrītam, ka tāds līgums mums ir vajadzīgs, bet, ņemot vērā to, ka Lietuvā šodien ir izveidojusies jauna situācija, Lietuvā ir ievēlēts jauns parlaments un Lietuvā teju, teju nāks jaunā valdība, padomāsim tagad par to, vai mums nevajadzētu dot Lietuvas jaunajai valdībai, jaunajam parlamentam ieskatīties šinī lietas būtībā un atrisināt šo jautājumu tādā veidā, lai Latvija un Lietuva nenonāktu vēl dziļākā konfliktā! Jo galu galā mēs saprotam, ka šis līgums nedarbosies, kamēr mēs nenoslēgsim robežlīgumu ar Lietuvu. Tātad - kas mums ir svarīgāks šobrīd? Manuprāt, mums svarīgi būtu pārliecināt mūsu amerikāņu kolēģus: jā, mēs gribam šo līgumu ratificēt, mums nav problēmu ar šo līgumu, bet mums ir lielas problēmas ar Lietuvu. Es nezinu, kā jūs uz to skatāties, bet, manuprāt, ja mēs nedosim jaunajai Lietuvas valdībai, Landsberģa kungam, kurš ir ļoti draudzīgs pret Latviju kā tādu, - ja mēs nedosim viņiem iespēju, vēl vienu iespēju varbūt mainīt savu attieksmi, būt gribīgiem iet uz kompromisiem, tad, es domāju, mēs nonāksim lielās problēmās ar Lietuvu. Padomāsim, uzmanīgi izsvērsim, kas mums ir šobrīd svarīgāk - nobalsot par līgumu, kas nedarbosies, un nonākt vēl lielākās problēmās ar Lietuvu vai mēģināt runāt ar amerikāņu pusi, pārliecināt viņus par to, ka mums ir jauns arguments: Lietuvā ir jauna situācija, jauna valdība.

Es jūs ļoti lūdzu uzmanīgi apsvērt to visu, jo Latvijai ir šausmīgi svarīgas attiecības ar Lietuvu. Un es nedomāju, ka te kāds par to šaubās. Paldies.

Sēdes vadītājs. Paldies, Jurkāna kungs, bet runāt pēc būtības jums vajadzēja, pirms mēs izskatījām likumprojektu pa pantiem. Tas ir pirmkārt.

Un otrkārt. Otrajā lasījumā jūsu priekšlikumiem, kurus jūs izteicāt, bija jābūt iesniegtiem rakstiski. Diemžēl tas nav izdarīts.

Komisijas vārdā - Bērziņa kungs?

Tātad par 4. pantu vēlas runāt Māris Vītols - LZS, KDS un LDP frakcijas deputāts. Jūs atsaucat?

Es godājamos kolēģus aicinu nopietnāk izturēties pret savām vēlmēm vai nevēlmēm uzstāties sēdē debatēs.

Ivars Ķezbers - Demokrātiskā partija Saimnieks. Lūdzu!

I.Ķezbers (Demokrātiskās partijas Saimnieks frakcija).

Kolēģi! Ir nacionālās intereses, un tās stāv pāri partiju interesēm, un es gribētu arī teikt, ka es ļoti, ļoti cienu savus lietuviešu kolēģus, ar kuriem es strādāju kopā, bet tas spiediens, tas dokuments, kas jums ir izplatīts, ir mazliet nekorekts. Un es aicinu atbalstīt 4. pantu un balsot par likumu kopumā. Paldies.

Sēdes vadītājs. Paldies. Modris Lujāns - pie frakcijām nepiederošs deputāts. Lūdzu!

M.Lujāns (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Cienījamie kolēģi! Protams, mēs kārtējo reizi varam pakļauties citas valsts spiedienam, un, protams, mēs varam ļoti daudz runāt par draudzību, tikai šodien tā draudzība izrādās specifiska. Kad rodas jautājums par tīri ekonomiskām interesēm, tad izrādās, ka Latvijai ir jābūt tam "mazajam brālim". Es neņemos spriest. Varbūt Šķēles kungs ļoti veiksmīgi noslēdza līgumu ar Igauniju par siļķēm, mums nebija "siļķu kara", bet tagad, protams... savulaik jau vienreiz pēc lūguma mēs atlikām šā jautājuma izskatīšanu, tagad mūs vēlreiz lūdz, pie reizes mums vēl nekaunīgā formā daži Nacionālā bloka draugi paziņo, ka viņi vienpusēji izsludinās savas ekonomiskās robežas... Nu, protams, var vēl tālāk iet. Protams, mēs varam arī aizmirst vēsturi - ka savulaik igauņiem mēs atdevām Roņu salu, ka mēs esam lietuviešiem piešķīruši taisni tās zemes savulaik, kad brāļi lietuvieši mums lūdza, lai viņiem iedod izeju uz jūru. Tā ir vēsture. Un šodien mēs varam kārtējo reizi vēl tālāk iet. Varbūt tagad atdosim naftu un pateiksim: brāļi lietuvieši, varbūt mēs tad atdodam naftu... Un priecāsimies. Tikai ir viens jautājums: vai mums būs Latvijā... vai ir valsts politika un valsts intereses vai nav? Un ja tās ir mūsu darba vietas... ja tas dos darba vietas... protams, mēs varam meklēt kompromisus ar Lietuvu, bet tas nenozīmē to, ka kāds var diktēt noteikumus. Un varbūt jāaizsūta patiešām... ja dikti vajag tur pārrunāt, aizsūtīsim cienījamo Sinkas kungu, Viņķeli, Glāzīti un visus pārējos uz Lietuvu, paņemsim piedevām arī Vidiņu, lai parunā ar savu draugu Landsberģi. Bučojušies esat, varat pabučoties vēl, varbūt būs normālāks līgums.

Bet šinī gadījumā es arī atbalstu pilnībā komisijas ierosinājumu, mums jānobalso par šo projektu un tālāk, protams, ir mierīgi jādiskutē, bet šinī gadījumā tas nenozīmē, ka mēs rīt brauksim tur urbt naftu. Ir diskusijas pamats, un tas jautājums ir jāizskata mierīgi, bez kaut kāda spiediena no atsevišķu draugu puses. Paldies.

Sēdes vadītājs. Juris Dobelis - LNNK un Zaļās partijas frakcijas deputāts. Lūdzu!

J.Dobelis (LNNK un LZP frakcija).

Cienītie kolēģi! Protams, jebkurā gadījumā, apskatot mūsu attiecības ar kaimiņvalsti Lietuvu, bez mums vienīgajiem izdzīvojušajiem baltiem (jo, kā zināms, senprūši sen ir izzuduši), redzam, ka diemžēl, lai cik tas arī nožēlojami būtu, visgrūtākās mums ir sarunas tieši ar mūsu brāļu tautu. Un tāpēc vienmēr būs jāatceras vēsture, nekā nevar darīt. Es gribētu atgādināt, ka bija mums mūsu ārlietu ministra Meierovica laikā doma izveidot spēcīgu ūniju, kurā ietilptu piecas valstis, to skaitā Baltijas valstis un Polija, bet izjuka šī ūnija. Nerunāsim šodien sīkāk, kāpēc viņa izjuka. (Katrā ziņā pirms Otrā pasaules kara tikai igauņi bija pretimnākoši un vienīgais kaut cik nopietnais starpvalstu līgums tika noslēgts ar Igauniju, un arī šodien šeit Latvijā varbūt īsta sakritība ir tas fakts, ka šeit viesojas Igaunijas augstākais amatvīrs un mēs ar Igauniju runājam par nopietnu sadarbību, un mums ir ko mācīties no Igaunijas, un tas varētu būt ļoti veicinoši.) Un ir ļoti bēdīgi, ka mēs tiešām nevaram atrast kopīgu valodu un izskatāmies pasaules acīs, nu, es teikšu, tā maigi izsakoties, nepievilcīgi. Bet, ja viena valsts sāk runāt visu laiku nu gandrīz vai no prasību puses, es tomēr uzskatu, ka, lai nu kādi mēs esam, šad un tad tas "mugurkauls" jānotur ir ļoti stingrs, un te nav runa par kaut kādu neiecietību pret lietuviešiem un pret lietuviešu tautu. Absolūti nē. Te ir runa par dažu Lietuvas amatvīru izteiktajām tendencēm. Un varēja ļoti ilgi runāt par šo līgumu un vispār par šo problēmu, bet ilgu laiku vienkārši negribēja runāt, un pēdējais punkts visai šai lietai bija, kad es, atnācis uz sēdi, no rīta saņēmu drausmīgu dokumentu ar briesmīgām beigām: ziniet ko, tā un tā, un vienalga, ko jūs te noslēgsiet, tam nebūs juridiska spēka - un tā tālāk, un tā tālāk. Taisni pretēji. Vismaz ar tādu raksturu kā man. Jo vairāk es saņemšu draudu, jo vairāk es rīkošos pretēji tiem. Šinī gadījumā, protams, te draudi nav izteikti kādam personīgi, bet šāda stila dokumentu saņemt tanī brīdī, kad ir jābalso, - es uzskatu, ka tā ir vienkārši necieņas izrādīšana. Un tāpēc es katrā ziņā aicinu visus parādīt šoreiz tiešām nelokāmu nostāju, cieņu pret savu Latvijas valsti un balsot "par".

Sēdes vadītājs. Jānis Ādamsons - pie frakcijām nepiederošs deputāts. Lūdzu!

J.Ādamsons (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Cienījamie kolēģi! Godīgi sakot, man nav līdz galam saprotama būtība šai diskusijai, kura notiek no šīs tribīnes. Es vēlreiz atkārtošu acīmredzot to, ko es jau biju teicis pirms tam, kad mēs apstiprinājām pirmajā lasījumā šo likumprojektu par šo līgumu.

Jāatdala divi jautājumi - jautājums par jūras robežas noteikšanu ar Lietuvu un jautājums par līgumu par AMOCO. Tie ir divi dažādi jautājumi. Jā, daļēji tie ir saistīti. Šeit jau tika arī minēts... Atgriezīsimies arī pie vēstures faktiem! Savulaik, tad, kad Lietuvai nebija izejas uz Baltijas jūru, Latvija vienpusēji, izrādot labu gribu, atdeva Palangu un visas tuvākās zemes pie Palangas. Tā bija vēsturiska zeme, kura agrāk bija piederējusi Latvijai. No Lietuvas puses mēs saņēmām Daugavpils rajonā nelielu zemes apgabalu, kas nav adekvāts.

Nākamais. Ja mēs runājam par to, cik ilgi mēs strīdamies ar Lietuvu, ir jāsaka - jā, ir pagājuši faktiski gandrīz 5 gadi no šā strīda sākšanas. Paskatīsimies starptautiskās jūras attiecības, pareizāk sakot, šo attiecību vēsturi! Jaunzēlande ar Austrāliju par jūras robežas noteikšanu strīdējās 25 gadus. Arī Čīle ar saviem kaimiņiem strīdējās 25 gadus. Tādi paši strīdi bija Polijai ar Dāniju, Dānijai ar Vāciju. Pasaules vēsturē pirmais "siļķu karš" bija "siļķu karš" starp Lielbritāniju un Islandi. Bet tas atkal nav gluži saistīts ar robežas noteikšanu. Un, manā uztverē, ir jāatbalsta šis līgums noteikti arī otrajā, galīgajā, lasījumā, bet dokumenti, kas skar jūras robežas noteikšanu, obligāti ir jāiesniedz Starptautiskajā tiesā, lai viņa beidzot pieņem lēmumu.

Es minēšu vēl vienu faktu. Baltijas asamblejas ietvaros Latvijas delegācija bija sagatavojusi priekšlikumu, ka Latvijas un Lietuvas strīdā par jūras robežas noteikšanu kā trešā persona, šķīrējtiesnese, varētu piedalīties Igaunija, Igaunijas eksperti. Un Lietuvas un Igaunijas kolēģiem es arī apmēram pierādīju, kādas ir Lietuvas pretenzijas, cik tās ir pamatotas, un kādas ir Latvijas pretenzijas, cik tās ir pamatotas. Lietuvas kolēģi, saprotot, ka viņiem būs ļoti grūti strīdēties arī ar Igaunijas profesionāļiem, šo priekšlikumu noraidīja. Vēlreiz lūdzu atbalstīt šo līgumu un pieņemt šo likumprojektu otrajā, galīgajā, lasījumā, bet rekomendēt mūsu valdībai iesniegt Starptautiskajā tiesā materiālus par jūras robežas noteikšanu. Paldies. (Starpsauciens no zāles: "Pareizi!")

Sēdes vadītājs. Paldies. Godājamie kolēģi! Man grūti tagad izšķirties, kuram pirmajam dot vārdu. Čerāna kungs vēlas runāt par Kārtības ruļļa pārkāpumiem. Lūdzu!

K.Čerāns (frakcija "Latvijai").

Godātie kolēģi! Tiešām nav skaidrs, ko mēs šobrīd darām. Ja es pareizi saprotu, mēs apspriežam konkrēto likumprojektu, ar kuru mēs ratificējam šo licences līgumu otrajā lasījumā. Un Saeimas kārtības rullī ir skaidri un gaiši teikts (98. panta pirmā daļa): "Otrajā lasījumā debates ir atļautas tikai par atsevišķu pantu vai tā daļu." Es domāju, ka mums bija pirmais lasījums, kurā mēs konceptuāli spriedām un diskutējām, un tad katram deputātam arī bija tas viedoklis, vadoties pēc kā viņš balsoja, un tagad mums tikai atliek izšķirt to jautājumu, kādā redakcijā mēs pieņemsim šo attiecīgo licences līgumu ratificējošo likumu. Un deputāti varēs par to balsot. Šoreiz nav vietas šādām vispārējām debatēm. Paldies.

Sēdes vadītājs. Paldies, Čerāna kungs.

Jānis Jurkāns - pie frakcijām nepiederošs deputāts. Otro reizi.

J.Jurkāns (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Čerāna kungs, es gribēju teikt, ka tas, ko mēs šeit darām jeb taisāmies darīt, ir viena liela kārtējā ārpolitiskā kļūda. Es aicinu: aizmirsīsim uz brīdi Kārtības rulli, bet padomāsim, kas notiks, ja mēs tagad ratificēsim šo līgumu! Es vēlreiz atkārtoju - man nav nekas pret šo līgumu, tas ir jāratificē, bet ne šodien. Iedomājieties, kādi mēs izskatīsimies pasaules acīs! Mēs sakām, ka mēs gribam integrēties NATO, mēs sakām, ka mēs gribam integrēties Eiropas savienībā. Bet vai jūs zināt, ka galvenais kritērijs šiem integrācijas procesiem ir labas kaimiņattiecības? Ar šādu skandālu ar Lietuvu mēs parādām Eiropai un pasaulei, ka mēs neprotam normāli veidot starpvalstu attiecības. Jūs zināt, ka pasaulē Baltijas valstis tiek uzskatītas kā viena vienība. Šeit nav vienības. Mēs parādīsim ar šo skandālu, ka mēs neesam nenobrieduši nopietniem integrācijas procesiem. Mēs radām sev ļoti lielas problēmas. Un tā ir tā būtība. Nerunāsim par kaut kādiem spiedieniem un nerunāsim par to, vai Lietuvai ir taisnība vai mums ir taisnība, bet domāsim, kā Latvija starptautiskajās attiecībās izskatīsies pasaules acīs, un padomāsim par to, ka ar šādu šodien veiktu ratifikāciju mēs neiegūsim neko, izņemot sliktas attiecības ar Lietuvu. Ja jūs to gribat, - lūdzu!

Sēdes vadītājs. Māris Vītols - LZS, KDS un LDP frakcijas deputāts. Lūdzu! (Starpsaucieni no zāles: "Otro reizi! Nē, pirmo!")

M.Vītols (LZS, KDS un LDP frakcija).

Godātie kolēģi Saeimas deputāti! Es gribu izteikt atbalstu šī likuma 4.pantam, kurš nosaka, ka līguma pielikuma grozījumi stājas spēkā līguma 24.pantā noteiktajā laikā un kārtībā, un arī pamatot to, kādēļ šādu atbalstu izsaku Latvijas Zemnieku savienības, Kristīgo demokrātu savienības un Latvijas Demokrātiskās partijas frakcijas vārdā.

Jurkāna kungs tikko šeit runāja, ka, ja mēs ratificēsim šo līgumu, mēs izraisīsim starptautisku skandālu un parādīsim sevi kā nenobriedušu valsti stabilu starpvalstu attiecību veidošanā. Manuprāt, ja mēs neratificēsim šo līgumu un ja šis līgums nestāsies spēkā noteiktajos termiņos, tad gan mēs parādīsim sevi starptautiskajai finansu pasaulei kā nenobriedušu partneri nopietniem finansu sadarbības līgumiem, kā nenopietnus sadarbības partnerus lielu investīciju kompānijām. Šīs kompānijas, ar kurām tiek slēgts licences līgums, ir nopietni sadarbības partneri tieši saimnieciskajā ziņā, un mums ir jāparāda, ka mēs esam nobrieduši šādai sadarbībai, lai arī citi potenciālie investori var rēķināties ar Latviju kā ar nopietnu sadarbības partneri kapitālieguldījumu un investīciju veicināšanas jomā.

Un es lūdzu parlamentu šodien atbalstīt šo punktu un ratificēt līgumu otrajā lasījumā un kopumā. Paldies.

Sēdes vadītājs. Paldies. Debatēs vairāk deputāti pieteikušies nav. Debates slēdzam. Komisijas vārdā Bērziņa kungs. Lūdzu!

I.Bērziņš. Cienījamais sēdes vadītāj! Cienījamie kolēģi! Man kopumā ir jāpiekrīt Čerāna kungam, ka pamatā par to - balsot "par" vai "pret" - mēs jau izdiskutējām pirmajā lasījumā. Šobrīd atkārtot tos argumentus mēs vairs nevaram. Par nožēlu, Jurkāna kungs tad bija aizņemts ar citām lietām citās pasaules valstīs un nepiedalījās šinī diskusijā pirmajā lasījumā. Es vienkārši gribu atgādināt, ka šinī starpperiodā, kamēr mēs gaidījām, nekas nav mainījies. Mēs neesam izmainījuši, cienījamie brāļi lietuvieši, līguma 24.pantu. Viņš joprojām ir spēkā. Mēs neko nesāksim, un arī amerikāņi un zviedri neko nesāks šeit darīt, pat izpēti ne, kamēr nebūs nosprausta šī robeža. Mēs ar šo ratifikāciju saglabājam korektas attiecības ar Lietuvu. Mēs neko šeit nenodarām pāri Lietuvas kaut kādām interesēm.

Es aicinu balsot komisijas vārdā par likumprojektu kopumā.

Sēdes vadītājs. Paldies. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu. Lūdzu deputātus izteikt savu attieksmi, balsojot par likumprojektu - licences līgumu starp Latvijas Republiku un "AMOCO Latvia Petroleum Company" (Amerikas Savienotajās Valstīs dibinātu sabiedrību) un "OPAB" (Zviedrijā dibinātu sabiedrību). Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu deputātus balsot. Lūdzu rezultātu! Par - 66, pret - 3, atturas - 5. Likums ir pieņemts.

Saskaņā ar mūsu izdarītajām izmaiņām darba kārtībā izskatīsim Saeimas lēmuma projektu "Par deputāta Ziedoņa Čevera ievēlēšanu Budžeta un finansu (nodokļu) komisijā". "Par" vai "pret" šo jautājumu runāt neviens nevēlas. Lūdzu zvanu! Lūdzu deputātus balsojot izteikt savu attieksmi pret Saeimas lēmuma projektu. Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu deputātus balsot. Lūdzu rezultātu. Par - 69, pret - nav, atturas - 1. Deputāts Ziedonis Čevers ievēlēts Saeimas Budžeta un finansu (nodokļu) komisijā.

Godājamie kolēģi! Saeimas Prezidijs ir saņēmis piecu deputātu - Jura Dobeļa, Jāņa Lagzdiņa, Aivara Endziņa, Romāna Apsīša un Jāņa Ādamsona - parakstītu dokumentu, kurā šie deputāti lūdz izslēgt no šīsdienas sēdes darba kārtības 14.punktu - minēto likumprojektu "Grozījumi likumā "Par Valsts ieņēmumu dienestu"", jo šis likumprojekts ir pretrunā ar citiem.

Godātie kolēģi! Atgādinu, ka minēto likumprojektu Saeimā ir iesniegusi Budžeta un finansu (nodokļu) komisija. Šī komisija likumprojektu neatsauc, bet šo atsaukumu, kā jau teicu, ierosina Saeimas 5 deputāti.

Par apspriežamo jautājumu vēlas runāt Aija Poča - valsts ieņēmumu valsts ministre. Lūdzu!

A.Poča (Valsts ieņēmumu valsts ministre).

Godājamais Saeimas Prezidij! Godājamie kolēģi! Minētie Ministru kabineta noteikumi ar likuma spēku "Grozījumi likumā "Par Valsts ieņēmumu dienestu"" tika nodoti Saeimai pirmajā lasījumā jau ilgāk nekā pirms mēneša. Man liekas, jau divus mēnešus atpakaļ. Tajā brīdī Saeimai bija pilnas tiesības, izskatot šo likumprojektu, to noraidīt, un līdz ar to šie noteikumi būtu zaudējuši spēku. Tajā brīdī balsojums bija labvēlīgs. Likumprojekts tika nodots izskatīšanai Saeimas Budžeta un finansu (nodokļu) komisijā, tika izskatīts Juridiskajā komisijā, tika izskatīts arī Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijā. Budžeta un finansu (nodokļu) komisija, strādājot ar šo likumprojektu un gatavojot to otrajam lasījumam, ņēma vai neņēma vērā attiecīgo komisiju ieteikumus. Šobrīd kopā ar Valsts ieņēmumu dienesta darbiniekiem, kopā ar citām institūcijām, kas ir tieši saistītas ar šiem grozījumiem likumprojektā, ir izdarīta vesela rinda būtisku papildinājumu, precizējumu, kas ir padarījuši šo likumu daudz kvalitatīvāku.

Šobrīd faktiski Valsts ieņēmumu dienests, zinot, ka Saeima ir akceptējusi šos grozījumus pirmajā lasījumā, ir sācis strādāt, jau vadoties pēc šiem Kabineta noteikumiem, un es uzskatu, ka šis ir vienkārši bremzējošs faktors, lai mēs nevarētu realizēt tālāk savu darbību. Bez tam es zinu, par ko ir runa. Šeit ir jautājums par Finansu policijas izveidošanu, šeit ir jautājums par to, ka Valsts ieņēmumu dienesta amatpersonas vairs nav civili ierēdņi. Bet es gribu teikt, ka tieši Finansu policija ir ļoti būtisks faktors, lai mēs daudz labāk varētu cīnīties šobrīd pret nodokļu nemaksātājiem, jo tieši Finansu policijas galvenais uzdevums ir cīņa pret noziegumiem valsts budžeta ieņēmumu nepildīšanas jomā. Šobrīd Finansu policija, kas aizvieto Izziņas dienestu, ir saņēmusi daudz plašākas pilnvaras, šobrīd mēs varam daudz efektīvāk jau novest līdz galam tās lietas, kas ir saistītas ar kontrabandas precēm, ar aizturētajām kravām. Diemžēl iepriekšējā procedūra, tas, ka šīs krimināllietas bija jānodod tālākajai izmeklēšanai citām institūcijām, spieda darīt šo darbu daudz ilgākā periodā un daudz neefektīvāk. Šobrīd sadarbībā ar mobilajām pretkontrabandas grupām mums pēdējā laikā jau ir izdevies aizturēt vairākas būtiskas kontrabandas kravas, un šobrīd šis jautājums jau ir novests tiktāl, ka tiks ierosinātas arī šīs krimināllietas.

Es ļoti lūgtu Saeimu izskatīt šo likumprojektu otrajā lasījumā un pēc iespējas ātrāk izskatīt šo likumprojektu trešajā lasījumā, lai Valsts ieņēmumu dienests, balstoties uz pilnīgu, kvalitatīvu likumu, varētu realizēt savas funkcijas.

Sēdes vadītājs. Paldies, Počas kundze! Tātad Počas kundze aizstāvēja viedokli, ka likumprojekts ir izskatāms.

Juris Dobelis vēlas runāt "pret". Lūdzu, Dobeļa kungs!

J.Dobelis (LNNK un LZP frakcija).

Cienītie kolēģi! Es tikai gribētu atgādināt, ka Juridiskā komisija noraidīja šādi sagatavotu dokumentu. Un noraidīja pilnīgi pareizi. Šo dokumentu noraidīja arī Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija un Aizsardzības un iekšlietu komisija, kuras, izskatot to, sastapās ar veselu rindu pretrunu. Kāda ir galvenā pretruna?

Galvenā pretruna ir šī "bçdīgā" Finansu policija, kura faktiski nepakļaujas Iekšlietu ministrijai. Tajā pašā laikā viņai tiek piešķirtas īsti policejiskas funkcijas, kas ir pilnīgā pretrunā ar trim likumiem: ar likumu "Par policiju", ar likumu "Par operatīvo darbību" un ar likumu "Par valsts drošības iestādēm". Šādi sagatavots dokuments tagad...

Es te dzirdēju, ka, lūk, trešajā lasījumā mēs pieņemsim kvalitatīvu dokumentu. Par ko tad mēs te tagad, otrajā lasījumā, strīdēsimies? Šeit, kur ir apzināti pārkāpti vairāki likumi, vai mēs tagad, otrajā lasījumā, par to diskutēsim? Nav taču konkrētu rakstisku priekšlikumu.

Es tikai gribētu atgādināt, ka bija sagatavoti pārstāvji no Aizsardzības un iekšlietu komisijas īpaši šīm sarunām par to, lai tiktu ievērota zināma likumsakarība, tie bija Ādamsona un Kristovska kungi. Cik man ir zināms, neviens no viņiem netika uzaicināts uz nopietnām pārrunām, izskatot šo likumu.

Gribētu atgādināt, ka šī Finansu policija jau šodien ir izcelta kā privileģēta policija, jo Finansu policijā ierindas policisti nopelna vismaz trīs vai pat četras reizes vairāk nekā policists Iekšlietu ministrijā. Atkal tiek radīta privileģēta struktūra, kurai tiek dotas iespējas veikt darbības, kas ir pretrunā ar vairākiem likumiem. Un jūs tagad gribat, lai mēs šādu nesagatavotu likumprojektu kaut kā izskatītu, ja to maz var saukt par izskatīšanu otrajā lasījumā, lai mēs zaudētu pusotru vai divas stundas laika un lai to, galīgi nesagatavotu, virzītu uz trešo lasījumu! Vienīgais loģiskais risinājums ir - šādu projektu atgriezt pirmajā lasījumā ar visiem nopietnajiem, normālajiem priekšlikumiem un, pieaicinot speciālistus, sakārtot šos likumus. Un tikai tad varētu turpināt darbu pie šāda likumprojekta. Man tomēr ir ļoti žēl, ka reizi pa reizei valdības pārstāvji parāda savu nesagatavotību, lai nopietni strādātu kopā ar Saeimas komisijām pie likumprojektiem. Es teikšu, ka šis ir jau kāds desmitais piemērs. Diezgan kliedzošs piemērs, kas izpaudās jau, sastādot budžetu, un arī tagad reizi pa reizei izpaužas, izskatot Saeimā likumprojektus.

Cienījamie kolēģi! Ja mēs sevi cienām kā likumu veidotājus, tad es aicinu šādu - pilnu ar pretrunām - dokumentu tagad nepieņemt, respektīvi, aizsūtīt to atpakaļ pirmajā lasījumā. Paldies.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Lūdzu deputātus izteikt savu attieksmi pret piecu deputātu iesniegumu - izslēgt no šīsdienas darba kārtības likumprojekta "Grozījumi likumā "Par Valsts ieņēmumu dienestu"" izskatīšanu. Lūdzu balsošanas režīmu. Lūdzu deputātus balsot. Lūdzu rezultātu! Par - 33, pret - 29, atturas - 14. Lēmums nav pieņemts.

Tālāk, cienījamie kolēģi, izskatīsim mūsu darba kārtības trešās sadaļas likumprojektu "Grozījumi likumā "Par valsts un pašvaldību mantas atsavināšanas kārtību"". Trešais lasījums.

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā Guntars Grīnblats - frakcija "Tçvzemei un Brīvībai".

G.Grīnblats (frakcija "Tçvzemei un Brīvībai").

Cienījamais Prezidij! Godātie deputāti! Trešajā lasījumā ir grozījumi likumā "Par valsts un pašvaldību mantas atsavināšanas kārtību" (dokuments nr.1575).

Sēdes vadītājs. Lūdzu, godājamie kolēģi, strādāsim ar dokumentu nr.1575. Lūdzu, Grīnblata kungs!

G.Grīnblats. Deputāta Kreitusa kunga priekšlikums - izteikt 2.panta otrās daļas 3.punktu jaunā redakcijā. Komisija to atbalstīja, pie kam papildināja ar jaunu 1.pantu, attiecīgi mainot arī turpmāko likumprojekta numerāciju.

Sēdes vadītājs. Vai kolēģiem nav iebildumu pret atbildīgās komisijas priekšlikumu? Iebildumu nav. Paldies. Pieņemts.

G.Grīnblats. Tālāk. Juridiskais birojs ierosināja 2.panta trešajai daļai jaunu redakciju, ko komisija atbalstīja.

Sēdes vadītājs. Vai deputātiem nav iebildumu pret komisijas slēdzienu par Juridiskā biroja ierosinājumu - izteikt 2.panta trešo daļu jums iesniegtajā redakcijā? Iebildumu nav. Pieņemts.

G.Grīnblats. Deputāta Kreitusa kunga priekšlikumu - 37.panta pirmās daļas 1.punkta jauno redakciju - komisija neatbalstīja.

Sēdes vadītājs. Vai deputātiem nav iebildumu pret atbildīgās komisijas slēdzienu - neatbalstīt deputāta Kreitusa priekšlikumu: izteikt 37.panta pirmās daļas 1.punktu jums iesniegtajā redakcijā? Deputātiem iebildumu nav. Pieņemts.

G.Grīnblats. Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas priekšlikumu - 37.panta pirmās daļas 1.punkta redakciju - komisija atbalstīja.

Sēdes vadītājs. Deputātiem iebildumu pret komisijas slēdzienu par 37.panta pirmās daļas 1.punkta redakciju nav. Pieņemts.

G.Grīnblats. Deputāta Kreitusa kunga priekšlikumu par 37.panta pirmās daļas 2.punkta jauno redakciju komisija neatbalstīja, bet nolēma atstāt to otrā lasījuma redakcijā.

Sēdes vadītājs. Vai deputātiem nav iebildumu pret atbildīgās komisijas slēdzienu par 37.panta pirmās daļas 2.punktu? Iebildumu nav. Pieņemts.

G.Grīnblats. Deputāta Kreitusa kunga priekšlikumu par 37.panta pirmās daļas 3.punkta jauno redakciju, komisija arī neatbalstīja un nolēma atstāt otrā lasījuma redakciju.

Sēdes vadītājs. Vai deputātiem nav iebildumu pret atbildīgās komisijas slēdzienu par 37.panta pirmās daļas 3.punktu? Iebildumu nav. Pieņemts.

G.Grīnblats. Lūdzu balsot par likumprojekta "Grozījumi likumā "Par valsts un pašvaldību mantas atsavināšanas kārtību"" pieņemšanu trešajā lasījumā.

Sēdes vadītājs. Deputāti debatēs pieteikušies nav. Runāt neviens nevēlas. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu. Lūdzu deputātus izteikt savu attieksmi pret likumprojektu "Grozījumi likumā "Par valsts un pašvaldību mantas atsavināšanas kārtību"". Lūdzu rezultātu! Par - 56, pret - nav, atturas - 3. Likums ir pieņemts.

Godājamie kolēģi, Ābiķa kungs ļoti vēlas izteikt paziņojumu par balsošanas rezultātiem par darba kārtības 4.jautājumu. Lūdzu, Ābiķa kungs!

Dz.Ābiķis (frakcija "Latvijas ceļš").

Cienījamais Prezidij! Cienījamie kolēģi! Es gribētu paziņot, ka tehniskas kļūmes rezultātā, proti, man acīmredzot dokumentu kaudzīte gulēja uz pogas "pret", balsojumā par līgumu ar "AMOCO" ir atspoguļots, ka es esmu balsojis "pret". Es gribētu no tribīnes paziņot, ka es balsoju "par" līgumu ar "AMOCO".

Sēdes vadītājs. Paldies. Izdarīsim attiecīgas izmaiņas balsošanas rezultātos. Paldies.

Kolēģi, mēs esam saņēmuši Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas priekšsēdētāja Roberta Zīles kunga parakstītu dokumentu, kurā viņš, pamatojoties uz Kārtības ruļļa 51.pantu, lūdz izdarīt izmaiņas šīsdienas Saeimas sēdes darba kārtībā un pārcelt darba kārtības 42.punkta - likumprojekta "Grozījumi likumā "Par iedzīvotāju ienākuma nodokli"" un arī alternatīvā likumprojekta - izskatīšanu pirmajā lasījumā pirms darba kārtības 14.punkta, tātad pirms likumprojekta "Grozījumi likumā "Par Valsts ieņēmumu dienestu"". "Par" vai "pret" ðo priekšlikumu runāt neviens nevēlas, balsošana nav vajadzīga, tādēļ, godātie kolēģi, esam vienojušies, ka 42.punktu mēs izskatīsim pirms likumprojekta "Grozījumi likumā "Par Valsts ieņēmumu dienestu"".

Nākamais darba kārtības jautājums ir likumprojekts "Grozījums Latvijas Kriminālkodeksā", otrais lasījums. Aizsardzības un iekšlietu komisijas vārdā Juris Dobelis - LNNK un LZP frakcijas deputāts. Lūdzu!

J.Dobelis (LNNK un LZP frakcija).

Cienījamie kolēģi! Dokuments nr.1549 ir izskatīts pirmajā lasījumā, uz otro lasījumu nekādi papildu priekšlikumi un labojumi nav ienākuši, tā ka es aicinātu, cienījamie kolēģi, atbalstīt šo dokumentu otrajā lasījumā.

Sēdes vadītājs. Vai deputātiem nav iebildumu pret atbildīgās komisijas slēdzienu? Vai debatēs deputāti pieteikušies nav? Nav. Runāt neviens nevēlas, tādēļ lūdzu zvanu! Lūdzu deputātus izteikt savu attieksmi, balsojot par likumprojektu "Grozījums Latvijas Kriminālkodeksā". Lūdzu deputātus balsot. Lūdzu rezultātu! Par - 52, pret - 1, atturas - 1. Likumprojekts otrajā lasījumā ir pieņemts. Lūdzu termiņus trešajam lasījumam, Dobeļa kungs!

J.Dobelis. Cienījamie kolēģi, tā kā šis dokuments skar zināmas grupas intereses un liek tām par šo un to padomāt, man būtu tāds savdabīgs piedāvājums - priekšlikumus iesniegt līdz šā gada 7.novembrim.

Sēdes vadītājs. Vai deputātiem nav iebildumu pret Dobeļa kunga minēto datumu - 7.novembri? Iebildumu nav. Paldies. Pieņemts.

Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts "Grozījumi Latvijas Kriminālprocesa kodeksā". Aizsardzības un iekšlietu komisijas vārdā deputāts Ģirts Kristovskis - frakcijas "Latvijas ceļš" deputāts. Lūdzu!

Ģ.V.Kristovskis (frakcija "Latvijas ceļš").

Cienījamais priekšsēdētāj! Cienījamie kolēģi! Aicinu jūs paņemt dokumentu nr.1551. Komisija izskatīja šo dokumentu pēc pirmā lasījuma un konstatēja, ka priekšlikumi nav ienākuši, un līdz ar to es aicinu jūs atbalstīt šo likumprojektu "Grozījumi Latvijas Kriminālprocesa kodeksā" otrajā lasījumā.

Sēdes vadītājs. Paldies, Kristovska kungs! Vai deputāti runāt nevēlas par apspriežamo likumprojektu? Debatēs pieteikušies arī nav. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu. Lūdzu deputātus izteikt savu attieksmi, balsojot par likumprojektu "Grozījumi Latvijas Kriminālprocesa kodeksā". Lūdzu rezultātu! Par - 48, pret - 1, atturas - 1. Likumprojekts ir pieņemts.

Lūdzu, Kristovska kungs, termiņu, kādā iesniedzami priekšlikumi trešajam lasījumam.

Ģ.V.Kristovskis. Es ierosinātu 1.novembri.

Sēdes vadītājs. Līdz 1.novembrim. Vai deputāti neiebilst pret nosaukto datumu - 1.novembri? Neiebilst. Paldies. Pieņemts.

Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts "Grozījumi likumā "Par cukuru"". Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā Jānis Rāzna - Demokrātiskās partijas Saimnieks frakcijas deputāts.

J.Rāzna (Demokrātiskās partijas Saimnieks frakcija).

Cienījamais Prezidij! Godātie deputāti! Tātad dokuments nr.1499 "Grozījumi likumā "Par cukuru"". Likums par cukuru tika pieņemts 1993.gada maija mēnesī un viņa mērķis bija nodrošināt Latvijā ražotā cukura ekonomisko un tiesisko pamatu, kā arī aizstāvēt Latvijas cukurbiešu audzētājus un cukura rūpniecību. Un, protams, galvenais uzdevums bija nodrošināt Latvijas iedzīvotājus ar pašražoto cukuru.

Lai veiktu šos uzdevumus, uz šī likuma pamata tika izveidots cukura ražošanas veicināšanas fonds, kurā tika ieskaitīti līdzekļi - muitas nodoklis no ievestā baltā cukura, kā arī pievienotās vērtības nodokļa daļa no ievestā jēlcukura. Šobrīd, sastādot jauno 1997.gada budžetu, Ministru kabinets ir nolēmis, ka lauksaimniekus, kas nodarbojas ar cukurbiešu audzēšanu un pārstrādi, tas ir, cukura rūpnīcas, subsidēt no kopējām subsīdijām un tādējādi būtībā šos līdzekļus vairs neieskaitīt cukura ražošanas veicināšanas fondā, bet gan kopējā budžetā. Šo likumprojektu izskatīja Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija un nolēma viņu virzīt pirmajam lasījumam. Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija grib arī lūgt, lai jūs nobalsotu par šī likumprojekta steidzamību.

Sēdes vadītājs. Paldies. Vai deputāti neiebilst, ka likumprojekts tiek atzīts par steidzamu? Jābalso. Lūdzu balsošanas režīmu. Lūdzu deputātus izteikt savu attieksmi pret priekšlikumu - atzīt likumprojektu par steidzamu. Lūdzu rezultātu! Par - 57, pret - nav, atturas - 6. Likumprojekts atzīts par steidzamu. Lūdzu, Rāznas kungs!

J.Rāzna. Es gribu lūgt, lai otrā lasījuma izskatīšanas termiņš ir 14.novembris.

Sēdes vadītājs. Acumirkli, Rāznas kungs, mēs vēl neesam viņu pieņēmuši pirmajā lasījumā.

J.Rāzna. Es lūdzu balsot par šo likumprojektu pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītājs. Debatēs deputāti pieteikušies nav. Deputāti arī runāt nevēlas. Lūdzu zvanu! Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta "Grozījumi likumā "Par cukuru"" pieņemšanu pirmajā lasījumā. Lūdzu rezultātu! Par - 56, pret - nav, atturas - 3. Likumprojekts pirmajā lasījumā ir pieņemts.

J.Rāzna. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš - 8.novembris, bet izskatīšana otrajā lasījumā - 14.novembrī.

Sēdes vadītājs. Vai deputāti neiebilst pret nosauktajiem termiņiem - 8.novembri un kā likumprojekta izskatīšanas laiku otrajā lasījumā - 16.novembri? Iebildumu nav. Pieņemts. Paldies.

Guntis Eniņš - pie frakcijām nepiederošs deputāts - lūdz atļauju paziņot par balsojumu jautājumā par likumprojektu par "AMOCO".

G.Eniņš (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Augsti godātā Saeima! Es atvainojos, bet laikam atkal ir ieviesusies kļūda, jo, ieskatoties balsojuma rezultātā, izrādās, ka es it kā būtu balsojis "pret", bet patiesībā es katrā ziņā balsoju par "AMOCO".

Sēdes vadītājs. Paldies, Eniņa kungs, jūsu paziņojums ir pieņemts, un tiks izdarītas attiecīgas izmaiņas balsošanas rezultātos.

Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts "Grozījums likumā "Par veterinārmedicīnu"", pirmais lasījums. Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā Guntars Grīnblats - frakcijas "Tçvzemei un Brīvībai" deputāts. Lūdzu!

G.Grīnblats (frakcija "Tçvzemei un Brīvībai").

Cienījamais Prezidij! Godājamie deputāti! Grozījums likumā "Par veterinārmedicīnu" ir saistīts ar nākamā gada budžeta pieņemšanu, un sakarā ar to Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija lūdz deputātus to atbalstīt un nobalsot par šā likumprojekta steidzamību.

Sēdes vadītājs. Paldies. Vai deputāti debatēs... Par steidzamību. Lūdzu deputātus izteikt savu attieksmi, balsojot par likumprojekta atzīšanu par steidzamu. Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu deputātus balsot! Lūdzu rezultātu! Par - 58, pret - nav, atturas - 2. Steidzamība ir pieņemta. Lūdzu, Grīnblata kungs!

G.Grīnblats. Pirmajā lasījumā tiek skatīts labojums tikai 11.pantā. Tas skan, ka Valsts veterinārā dienesta finansu līdzekļus veido dotācija no vispārējiem ieņēmumiem, ieņēmumiem par sniegtajiem Veterinārā dienesta pakalpojumiem un 30% no naudas sodiem, kas saskaņā ar likumiem ir iekasēti par pārkāpumiem, un citi pašu radītie ieņēmumi. Tā ir visa šā grozījuma būtība, un vairāk priekšlikumu nav. Tā ka es lūdzu balsot pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītājs. Paldies. Deputāti debatēs pieteikušies nav. Runāt neviens nevēlas. Lūdzu zvanu! Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta "Grozījums likumā "Par veterinārmedicīnu"" pieņemšanu pirmajā lasījumā. Lūdzu balsot! Lūdzu rezultātu! Par - 55, pret - nav, atturas - nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā ir pieņemts. Lūdzu, Grīnblata kungs, kādi ir jūsu priekšlikumi par otrā lasījuma izskatīšanas termiņiem!

G.Grīnblats. Ierosinu priekšlikumus šim jautājumam iesniegt līdz 8.novembrim un lūdzu izskatīt to otrajā lasījumā 14.novembra sēdē.

Sēdes vadītājs. Vai deputātiem nav iebildumu, ka priekšlikumi ir iesniedzami līdz 8.novembrim, bet likumprojekts izskatāms 14.novembra sēdē? Bet vai mums tur, Grīnblata kungs, sakrīt datumi? Vai 14.novembris ir ceturtdiena? Mēs iepriekšējo likumprojektu skatījām... Ir! Paldies. Tātad ir pieņemts. Paldies, Grīnblata kungs!

Nākamais darba kārtības jautājums ir likumprojekts "Grozījumi likumā "Par zemes komisijām"". Pirmais lasījums. Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā Anna Seile - LNNK un LZP partijas frakcijas deputāte.

A.Seile (LNNK un LZP frakcija).

Cienījamie Prezidija locekļi un Saeimas deputāti! Izskatīsim dokumentu nr. 1500. Šo dokumentu ir sagatavojis Ministru kabinets.Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija to ir izskatījusi, atbalstījusi un lūdz to izskatīt Saeimā kā steidzamu.

Sēdes vadītājs. Vai deputātiem iebildumu nav? Nav. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu, lai lemtu jautājumu par likumprojekta atzīšanu par steidzamu. Lūdzu balsot! Lūdzu rezultātu! Par - 56, pret - 1, atturas - 4. Steidzamība ir pieņemta. Lūdzu, Seiles kundze!

A.Seile. Sagatavotais likumprojekts ir radies sakarā ar to, ka ir izdarīti attiecīgi grozījumi valsts budžetā. Līdz ar to ir nepieciešams izdarīt grozījumus arī likumā "Par zemes komisijām". Es aicinu deputātus līdz otrajam lasījumam iedziļināties šajos pantos, kur Ministru kabinets ir sagatavojis grozījumus, un rūpīgi tos izvērtēt, bet Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija ir atzinusi, ka šie grozījumi ir nepieciešami, jo ir jāvienkāršo Centrālās zemes komisijas finansēšanas kārtība. Protams, problemātisks var būt jautājums par tām normām, kas ir minētas pārejas noteikumos, par to, ka Centrālās zemes komisijas visi kontu atlikumi un Centrālās zemes komisijas manta ir nododama jau līdz šā gada 1.janvārim Valsts zemes dienestam, un tas būs pirmais gadījums Latvijas vēsturē, ka Saeimas ievēlēta komisija, kurā ir astoņi deputāti, tiek finansiāli pakļauta vienai no Ministru kabineta apakšstruktūrām. Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija lūdz atbalstīt šo likumprojektu pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītājs. Paldies. Debatēs pieteicies ir Kārlis Čerāns - frakcijas "Latvijai" deputāts. Lūdzu, Čerāna kungs!

K.Čerāns (frakcija "Latvijai").

Godātie deputāti, es neaizņemšu ilgi jūsu laiku un arī negribu runāt šeit tik daudz par saturu, cik par šo motivāciju, ko šeit minēja Seiles kundze, ka, lūk, budžeta projektā esot iestrādātas kaut kādas normas un tāpēc mums esot jāpieņem likums. Es domāju, ka šāda jautājuma nostādne mums vispār nevar būt pieņemama. Mums, Saeimai, ir jānolemj, kā mēs šo jautājumu risināsim, un atkarībā no tā tikai pēc tam mēs varēsim arī veidot budžetu. Es domāju, nevajadzētu šeit sākt kaut kādu šā budžeta dievināšanu un šā likuma pacelšanu pāri citiem likumiem. Es tomēr aicinu uzmanīgāk lietot šo terminoloģiju un saukt lietas tajos vārdos, kādos tās ir jāsauc. Paldies.

Sēdes vadītājs. Paldies. Vai debatēs vēl kāds ir pieteicies? Pirmajā lasījumā, Staša kungs, ir jāpiesakās debatēs rakstiski. Jūs to neesat izdarījis. Debates beidzam. Komisijas vārdā, lūdzu, Seiles kundze!

A.Seile. Noklausoties debates, es gribu atzīmēt, ka Ministru kabinets sagatavo budžeta projektu un ir iesniedzis Saeimai arī attiecīgus grozījumus likumprojektos, kuri saistīti ar šā budžeta projekta sagatavošanu. Deputātiem ir pilnas tiesības iepazīties, mainīt, uzlabot vai kā citādi rediģēt šo likumu otrajā lasījumā. Tāpēc es aicinu atbalstīt šo likumprojektu pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta pieņemšanu pirmajā lasījumā. Lūdzu rezultātu! Par - 59, pret - 1, atturas - 3. Likumprojekts pirmajā lasījumā ir pieņemts. Lūdzu, Seiles kundze! Kādi ir jūsu priekšlikumi par otro lasījumu?

A.Seile. Komisijas vārdā. Tā kā likumprojekts ir atzīts par steidzamu, ierosinu izskatīt to 14.novembra sēdē, tāpat kā divus iepriekšējos likumprojektus, kuri visi ir ļoti īsi un ir skatāmi kompleksi. Priekšlikumu iesniegšanas termiņu komisija lūdz noteikt līdz 8. novembrim.

Sēdes vadītājs. Vai deputāti neiebilst pret Seiles kundzes priekšlikumu - iesniegt līdz 8.novembrim priekšlikumus, lai likumprojektu sagatavotu otrajam lasījumam, un likumprojektu otrajā lasījumā izskatīt 14.novembrī? Iebildumu nav. Paldies. Pieņemts.

Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts "Par nekustamā īpašuma nodokli". Pirmais lasījums. Iesniedzis Ministru kabinets.

Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas vārdā - deputāts Māris Vītols. Lūdzu, Vītola kungs! Bet mums līdz pārtraukumam ir 7 minūtes. Lūdzu!

M.Vītols (LZS, KDS un LDP frakcija).

Godātais Prezidij! Godātie kolēģi Saeimas deputāti! Mēs strādājam ar dokumentu nr. 1251 un nr. 1560. Ministru kabinets ir iesniedzis likumprojektu "Par nekustamā īpašuma nodokli", un Budžeta un finansu (nodokļu) komisija, savā sēdē izskatījusi šo likumprojektu un saskatījusi tajā būtiskus (pēc Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas domām) trūkumus, izstrādāja alternatīvu likumprojektu, kurā ir centusies šos trūkumus novērst. Kopumā abi likumprojekti ir pēc struktūras līdzīgi, tie ir izstrādāti ar mērķi sakārtot tos nodokļu likumus, kas attiecas uz nekustamo īpašumu, kā arī nodrošināt pašvaldību ieņēmumus budžetā. Līdzšinējā kārtība, kura tika noteikta ar likumiem "Par īpašuma nodokli" un "Par zemes nodokli", neatbilst pašreizējai situācijai - un it īpaši tādai situācijai, kad ir daudz privāto īpašumu. Līdz ar to Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas vārdā es vēlos lūgt Saeimu atbalstīt alternatīvo likumprojektu "Par nekustamā īpašuma nodokli", dokumentu nr.1560, un neatbalstīt pirmajā lasījumā likumprojektu "Par nekustamā īpašuma nodokli", ko ir iesniedzis Ministru kabinets.

Sēdes vadītājs. Paldies, Vītola kungs! Vītola kungs, piedodiet, es nepieteicu jūs jūsu jaunajā statusā. Tātad - Finansu ministrijas parlamentārais sekretārs. Lūdzu, Vītola kungs!

M.Vītols (Finansu ministrijas parlamentārais sekretārs).

Ministru kabineta vārdā, kā Finansu ministrijas parlamentārais sekretārs, es esmu pilnvarots paziņot, ka Ministru kabinets atsauc savu iesniegto likumprojektu "Par nekustamā īpašuma nodokli" un lūdz Saeimu nobalsot par alternatīvā likumprojekta "Par nekustamā īpašuma nodokli" pieņemšanu pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītājs. Paldies, Vītola kungs. Tagad jautājums ir skaidrs. Ministru kabinets savu iesniegto likumprojektu atsauc, un mēs strādājam ar Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas izstrādāto dokumentu nr. 1560. Vai deputāti debatēs pieteikušies ir? Nav. Bunkša kungs, ir pirmais lasījums, vajadzēja to iesniegt rakstiski, bet jūs to neesat izdarījis, tādēļ... Debatēs pieteikušos nav. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta "Par nekustamā īpašuma nodokli" pieņemšanu pirmajā lasījumā. Lūdzu rezultātu! Par - 53, pret - 6, atturas - 10. Likumprojekts pirmajā lasījumā ir pieņemts. Lūdzu, Vītola kungs, jūsu priekšlikumus par otrā lasījuma termiņiem.

M.Vītols. Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam - 8.novembri.

Sēdes vadītājs. Paldies. Citu priekšlikumu nav, un arī iebildumu nav. 8.novembris.

M.Vītols. Paldies.

Sēdes vadītājs. Pirms pārtraukuma, godātie kolēģi, vairāki paziņojumi. Pirmajam vārds Jurim Kaksītim - Demokrātiskās partijas Saimnieks frakcijas deputātam. Paziņojums par komisijas sēdi.

J.Kaksītis (Demokrātiskās partijas Saimnieks frakcija).

Cienījamie kolēģi! Es aicinu Juridiskās komisijas deputātus pulksten 13.00 pulcēties komisijas telpās uz sēdi.

Es savā lūgumā, lai šeit tiktu pie mikrofona, lai izteiktu paziņojumu, vēl uzrakstīju arī otru lietu, par ko gribu paziņot. Lai precizētu stenogrammā, gribu paziņot, ka man neizprotamu iemeslu dēļ neprecīzs ir balsojums par dokumentu nr. 1332 un nr. 1549 (likumprojekts "Grozījumi Latvijas Kriminālkodeksā"). Pārbaudot ir fiksēts, ka es esmu balsojis "pret". Es balsoju "par". Paldies.

Sēdes vadītājs. Paldies, Kaksīša kungs. Pieņemts.

Ilmārs Bišers - Demokrātiskās partijas Saimnieks frakcijas deputāts. Paziņojums par Latvijas-Vācijas parlamentārās sadarbības grupas sanāksmi.

I.Bišers (Demokrātiskās partijas Saimnieks frakcija).

Cienījamie kolēģi! Es lūdzu Latvijas-Vācijas parlamentārās sadarbības grupas locekļus sapulcēties šajā starpbrīdī uz īsu apspriedi Prezidija zālē.

Sēdes vadītājs. Paldies, Bišera kungs. Bet Prezidija zāle diemžēl būs aizņemta. Es arī vēlos sniegt paziņojumu. Bišera kungs, varbūt jūs varētu citu telpu izvēlēties, Sarkano zāli varbūt.

I.Bišers. Ja ir iespējams, Sarkanajā zālē.

Sēdes vadītājs. Sarkanajā zālē. Tātad, godātie kolēģi...

I.Bišers. Lūdzu Sarkanajā zālē.

Sēdes vadītājs. Tātad Sarkanajā zālē. Un vēl viens paziņojums pirms reģistrācijas. Godātie kolēģi, Saeimas Prezidijs ir saņēmis Valsts prezidenta Ulmaņa kunga iesniegumu, kurā viņš, lai paātrinātu likumprojekta "Obligātā militārā dienesta likums" izskatīšanu, saskaņā ar Satversmes 20.pantu un Kārtības ruļļa 38.pantu lūdz sasaukt Saeimas ārkārtas sēdi šā gada 28.oktobrī, nosakot šādu darba kārtību: likumprojekts "Obligātā militārā dienesta likums". Šajā sakarībā, godātie kolēģi, tūlīt pēc pārtraukuma paziņošanas notiks Saeimas Prezidija sēžu zālē Saeimas Prezidija sēde, uz kuru mēs ļoti lūdzam ierasties arī visu frakciju pārstāvjus.

Lūdzu deputātus reģistrēties! Lūdzu reģistrācijas režīmu! Lūdzu Saeimas sekretāra biedri Janīnu Kušneri nolasīt reģistrācijas rezultātus! Lūdzu, Kušneres kundze, reģistrācijas rezultātus!

J.Kušnere (6.Saeimas sekretāra biedre).

Cienījamie kolēģi, nav reģistrējušies:

Ilmārs Bišers (ir zālē),

Vladilens Dozorcevs,

Ervids Grinovskis (ir zālē),

Jānis Kalviņš,

Paulis Kļaviņš,

Leopolds Ozoliņš,

Antons Seiksts,

Juris Sinka.

Paldies.

Sēdes vadītājs. Pārtraukums līdz pulksten 11.00.

(P ā r t r a u k u m s)

Sēdes vadītājs. Godātie kolēģi! Lūdzu, ieņemsim vietas sēžu zālē!

Es gribu darīt zināmu deputātiem, ka Saeimas Prezidijs ir pieņēmis lēmumu sasaukt ārkārtas sēdi nākamajā nedēļā - pirmdienā, 28. oktobrī, plkst. 11.00.

Lūdzu, turpināsim izskatīt darba kārtību. Likumprojekts "Grozījumi likumā "Par budžetu un finansu vadību"".

Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas vārdā - Roberts Zīle (frakcija "Tçvzemei un Brīvībai"). Lūdzu!

R.Zīle (frakcija "Tçvzemei un Brīvībai").

Godātais priekšsēdētāj, godātie kolēģi! Es lūdzu sagatavot dokumentu nr. 1489 un arī nr. 1576. Grozījumi likumā "Par budžetu un finansu vadību", kurus ir iesniedzis Ministru kabinets, arī ir saistībā ar 1997. gada budžeta projektu, jo budžeta projekts 1997. gadam ir sastādīts ar zināmām jaunām iezīmēm, tādām kā, teiksim, budžeta programmas definīcijas ieviešana un arī budžeta struktūras izveidošana atbilstoši programmām un apakšprogrammām, kā arī vesela virkne citu budžeta vadības momentu, kā, piemēram, štatu saraksta... respektīvi, pašreizējais likums "Par budžetu un finansu vadību" noteica to, ka štatu sarakstam ir jābūt Budžeta likumā. Šajā gadījumā šī kārtība nav noteikta iesniegtajā un pirmajā lasījumā pieņemtajā 1997. gada budžeta projektā, un līdz ar to šeit ir arī iesniegts attiecīgs labojums, ir runa par šīs kategorijas izņemšanu no Budžetu un finansu vadības likuma. Bez tam šeit ir vairākas precizējošas detaļas - par kontu slēgšanu, par budžeta klasifikāciju, kā arī par vairākām lietām, ko budžeta institūciju vadītājiem nav tiesību darīt, piemēram, par līzinga līgumu slēgšanu ar komercbankām vai citām institūcijām bez saskaņošanas ar finansu ministru.

Ir arī vesela virkne grozījumu, kas saistās ar pašvaldību aizņēmumiem.

Budžeta un finansu (nodokļu) komisija, izskatījusi Ministru kabineta iesniegto likumprojektu "Grozījumi likumā "Par budžetu un finansu vadību"", nolēma to atbalstīt pirmajā lasījumā un arī ierosināt šā likumprojekta izskatīšanas steidzamību. Līdz ar to es lūgtu pirms balsojuma par pirmo lasījumu nobalsot par steidzamības piešķiršanu šim likumprojektam.

Sēdes vadītājs. Paldies, Zīles kungs! Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu un lūdzu deputātus izteikt savu attieksmi pret likumprojekta atzīšanu par steidzamu. Lūdzu rezultātu! Godātie kolēģi! Nav kvoruma, deputāti nepiedalās balsošanā. Lūdzu vēlreiz zvanu!

Lūdzu visus deputātus piedalīties balsošanā! Lūdzu vēlreiz balsošanas režīmu, lai izskatītu jautājumu par likumprojekta atzīšanu par steidzamu. Lūdzu deputātus balsot! Lūdzu rezultātu! Par - 58, pret - 1, atturas - 1. Likumprojekts par steidzamu ir atzīts.

R.Zīle. Es lūgtu sēdes vadītāju aicināt deputātus veikt balsošanu par šā likumprojekta atbalstīšanu pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītājs. Debatēs deputāti pieteikušies nav. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu un lūdzu deputātus balsot par likumprojekta pieņemšanu pirmajā lasījumā. Lūdzu deputātus balsot! Lūdzu rezultātu! Par - 55, pret - 1, atturas - nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā pieņemts.

Lūdzu, Zīles kungs! Kādi ir jūsu priekšlikumi par otrā lasījuma termiņiem?

R.Zīle. Priekšlikums būtu par priekšlikumu iesniegšanas termiņu noteikt 3. novembri.

Sēdes vadītājs. Vai deputātiem nav iebildumu pret to, ka priekšlikumi attiecībā uz otro lasījumu iesniedzami līdz 3. novembrim? Iebildumu nav. Paldies.

Un kādi, Zīles kungs, ir jūsu priekšlikumi par skatīšanas laiku otrajā lasījumā? Sēde pēc tam ir 7. novembrī.

R.Zīle. Tā... Jā, 7. novembris.

Sēdes vadītājs. Vai deputātiem nav iebildumu pret to, ka likumprojekts otrajā lasījumā tiktu skatīts 7. novembrī? Iebildumu nav. Paldies, pieņemts.

Tālāk. Godājamie kolēģi, saskaņā ar mūsu izdarītajiem labojumiem darba kārtībā, izskatīsim pašreiz darba kārtības 35. jautājumu - likumprojektu "Grozījumi likumā "Par pašvaldību finansu izlīdzināšanu 1996. gadā"".

Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas vārdā - deputāts Roberts Zīle (frakcija "Tçvzemei un Brīvībai"). Lūdzu!

R.Zīle (frakcija "Tçvzemei un Brīvībai").

Godātais priekšsēdētāj un godātie kolēģi! Lūdzu jūs sagatavot dokumentu nr. 1507 un arī dokumentu nr. 1601A. Šis otrais manis minētais dokuments ir tas, kurā Budžeta un finansu (nodokļu) komisija lūdz Saeimu likumprojektu "Grozījumi likumā "Par pašvaldību finansu izlīdzināšanu 1996. gadā"" izskatīt steidzamības kārtībā.

Sēdes vadītājs. Vai deputātiem nav iebildumu? Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu un lūdzu izteikt savu attieksmi pret likumprojekta atzīšanu par steidzamu. Lūdzu deputātus balsot! Lūdzu rezultātu! Par - 51, pret - nav, atturas - 2. Likumprojekts ir atzīts par steidzamu.

R.Zīle. Minētais grozījums likumā "Par pašvaldību finansu izlīdzināšanu 1996. gadā" nosaka, ka mērķdotācijas no valsts budžeta pagastu, pilsētu un rajonu teritoriālajai plānošanai un attīstības programmu izstrādāšanai ir viens miljons latu un ka tā summa, kas gada laikā netiktu izmantota no šīs mērķdotācijas, paliktu nākamā gada pašvaldību finansu izlīdzināšanas fondā tieši šim pašam mērķim. Budžeta un finansu (nodokļu) komisija diskutēja par šo jautājumu, un mēs nolēmām virzīt šo jautājumu izskatīšanai steidzamības kārtībā un arī lūdzam atbalstīt to pirmajā lasījumā, kaut gan - es neslēpšu to - lielai daļai komisijas locekļu bija doma, ka šo naudas summu mēs tomēr varētu izmainīt vai nu ar grozījumiem budžetā 1996. gadam, vai grozījumiem šinī likumā "Par pašvaldību finansu izlīdzināšanu 1996. gadam". Bet, lai to darītu, būtu katrā ziņā jāatbalsta šis likumprojekts pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītājs. Paldies. Deputāti debatēs pieteikušies nav. Lūdzu zvanu! Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta "Grozījumi likumā "Par pašvaldību finansu izlīdzināšanu 1996. gadā"" pieņemšanu pirmajā lasījumā. Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu deputātus piedalīties balsošanā! Lūdzu rezultātu! Par - 61, pret - nav, atturas - 3. Likumprojekts pirmajā lasījumā pieņemts.

Lūdzu, Zīles kungs, jūsu priekšlikumus par otrā lasījuma termiņiem un par priekšlikumu iesniegšanas laiku!

R.Zīle. Mūsu priekšlikums būtu noteikt 31. oktobri kā otrā lasījuma dienu, un priekšlikumu iesniegšanas termiņš būtu 29. oktobris.

Sēdes vadītājs. Tātad priekšlikumus iesniedzam līdz 29. oktobrim un otrajā lasījumā likumprojektu izskatām 31. oktobrī. Iebildumu deputātiem nav? Paldies. Pieņemts.

Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts "Grozījumi likumā "Par valsts budžetu 1996. gadam"".

Komisijas vārdā - deputāts Roberts Zīle (frakcija "Tçvzemei un Brīvībai"). Lūdzu!

R.Zīle (frakcija "Tçvzemei un Brīvībai").

Godātais priekšsēdētāj, godātie kolēģi! Es lūdzu sagatavot dokumentus nr. 1518 un nr. 1518-b, kā arī Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas atzinumu nr. 1602.

Tātad es domāju, ka visiem deputātiem šie dokumenti - gan pats pamatdokuments nr. 1518-b, kā arī dokuments nr. 1518, kas ietver paskaidrojumus par grozījumiem likumā "Par valsts budžetu 1996. gadam", gan arī paši šie grozījumi ar visiem pielikumiem - bija iesniegti jau labu laiku atpakaļ. Es domāju, ka visiem bija iespējas iepazīties ar šo dokumentu, tāpēc pavisam īsi gribētu pateikt to, ko Budžeta un finansu (nodokļu) komisija konstatēja, izskatot šo likumprojektu pirmajā lasījumā.

Tātad galvenās izmaiņas skar palielinājumu kopējo ieņēmumu daļā par 41,5 miljoniem, no kuriem daļa - 14,5 miljoni - faktiski nozīmē speciālo budžetu pārbīdīšanu un to iekļaušanu pamatbudžetā. Tā būtu viena situācija. Ir arī doti šie cipari, kas jums visiem ir minēti paskaidrojuma daļā par ieņēmumu palielināšanu no katra konkrētā nodokļa - no ienākuma nodokļa, no pievienotās vērtības nodokļa vai no akcīzes nodokļa, kā arī tiek norādītas tās izmaiņas, kas tika izdarītas sakarā ar akcīzes nodokli šīgada - 1996. gada - laikā.

Par izdevumu izmaiņām es gribētu atzīmēt dažas konstatējošas lietas. Tas ir tas, ka šis 7 miljonu pieaugums, kas palielina izdevumu daļu, likumprojektā tiek novirzīts šādi: Aizsardzības ministrijai - apmēram 2 miljonu apjomā, Labklājības ministrijai - 1,3, Finansu ministrijai - 1,2 un Iekšlietu ministrijai - 790 000 latu. Arī Tieslietu ministrijai, Kultūras ministrijai, Ārlietu ministrijai, Valsts prezidenta Kancelejai, Ekonomikas ministrijai, Izglītības un zinātnes ministrijai, kā arī Prokuratūrai un Augstākās izglītības padomei, kurām ir mazākas summas no šiem 7 miljoniem. Līdz ar to Budžeta un finansu (nodokļu) komisija, izskatījusi šo likumprojektu, nolēma to atbalstīt un ierosināt steidzamību. Ierosināt steidzamību nevis tāpēc, ka mēs budžeta grozījumus tik un tā izskatām divos lasījumos, bet tāpēc, lai mēs, tāpat kā iepriekšējā gadījumā ar Pašvaldību finansu izlīdzināšanas likumprojektu, varētu viņu izskatīt nākošajā sēdē - 31. oktobrī un attiecīgi sagatavot priekšlikumus uz 29. oktobri. Tad paliktu apmēram nepilni divi mēneši, kad izmantotu attiecīgo grozījumu naudu tām pozīcijām, kurām tā tiks nosūtīta saskaņā ar galīgo lēmumu par šo likumprojektu.

Tāpēc es lūgtu vispirms nobalsot par steidzamības piešķiršanu šim likumprojektam.

Sēdes vadītājs. Paldies. (Starpsauciens no zāles: "Par steidzamību!") Kolēģi, tātad izlemsim jautājumu par likumprojekta atzīšanu par steidzamu. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu balsot par likumprojekta atzīšanu par steidzamu! Lūdzu rezultātu! Par - 54, pret - 1, atturas - 2. Steidzamība ir pieņemta.

R.Zīle. Es lūdzu nobalsot par pirmo lasījumu likumprojektam "Grozījumi likumā "Par valsts budžetu 1996. gadam"".

Sēdes vadītājs. Atklājam debates par minēto likumprojektu. Runās Valdis Nagobads - Demokrātiskās partijas Saimnieks frakcijas deputāts. Lūdzu!

V.Nagobads (Demokrātiskās partijas Saimnieks frakcija).

Godātais Prezidij! Cienījamie kolēģi! Nav nekādu iebildumu pret to, ka mēs steidzamā kārtā pieņemam pirmajā lasījumā grozījumus likumā "Par valsts budžetu 1996. gadam", tomēr es gribētu vērst uzreiz deputātu uzmanību uz atsevišķām, manuprāt, izņēmuma situācijām, kādās mēs esam pašreiz.

Pirmkārt, gada nogalē mēs pirmo reizi grozām 1996. gada budžetu, lai gan gatavojāmies šiem grozījumiem jau maija mēnesī. Un pa šiem 8 mēnešiem - 15.februārī mēs pieņēmām likumu par budžetu - ir daudz kas mainījies. Un tagad grozījumi faktiski jāizdara jau tad, kad tie ir dzīvē realizējušies. Tātad situācija ir savdabīga, jo faktiski paralēli ar nākošā - 1997.gada budžeta likumu mēs vienlaikus izskatām arī šos grozījumus.

Otrkārt, es gribētu uzreiz atgādināt 15.februāri, kad mēs šeit taisnīgās diskusijās runājām par to, kādas investīcijas vai prioritātes ieslēgt budžeta finansējumā un ko atstāt gadījumā, ja budžets pildīsies apmierinoši vai pat labi. Budžeta ieņēmumu daļa ir pildījusies apmierinoši. Tajā pašā laikā, ja jūs paskatīsities grozījumu projektu šim gadam, tad tās prioritātes, kuras mēs izcēlām, te praktiski ir ļoti maz atainotas vai vispār nav atainotas.

Es gribētu vērst uzmanību uz diviem aspektiem. Pirmkārt, budžeta deficīts. Tas attiecībā pret apstiprināto tiek samazināts gandrīz par 20 miljoniem, saprotot, ka tas ir labi, ka tas ir veicināms, bet tajā pašā laikā manis minētās prioritātes tiek piemirstas.

Mēs gatavojamies veselības aprūpes reformai ar 1997.gada 1.janvāri, paredzot centralizētu finansējumu no vienota fonda. Tajā pašā laikā, ja mēs neko nesagatavosim šīm reformām, tad var pieļaut, ka tās būs jāuzsāk ar miljoniem lielu parādu. Tas pašreiz valstī kopumā ir aptuveni četrarpus miljoni latu. Uz šīm disproporcijām savā laikā - 16.septembrī - Sociālo un darba lietu komisija vērsa arī Ministru prezidenta uzmanību. Tajā pašā laikā, sagatavojot grozījumus projektā, neviens no ieteikumiem, kādus ierosināja komisija, vērā netika ņemti. Tādēļ es domāju, ka šeit nopietni ir jāizvērtē sagatavotais projekts un varbūt arī... nevis varbūt, bet noteikti ir jāiesniedz zināmi ierosinājumi un korekcijas no komisiju un deputātu puses.

Un vēl viens aspekts. Jā, likumprojektā ir paredzēti papildu ieņēmumi no alkohola akcīzes nodokļa pārpildes. Es gribētu vērst deputātu uzmanību uz to, ka ar 1.jūniju stājās spēkā mūsu pieņemtie grozījumi likumā "Par akcīzes nodokli", kas paredzēja, ka 50% no ikmēneša akcīzes nodokļa virsplāna ieņēmuma par alkoholiskajiem dzērieniem, reizi ceturksnī tiek ieskaitīti valsts veselības aizsardzības sociālajā budžetā, bet Ministru kabinetam ir jānosaka šo līdzekļu izlietošanas kārtība. Tajā pašā laikā tikai tagad tiek realizēts kaut kas līdzīgs, pēc tam kad bija trīs mūsu deputātu pieprasījumi. Arī īstas skaidrības par to, kādā veidā šī ieņēmumu daļa ir pārpildīta vai izpildīta, mums nav, bet tiek iestrādāts 1,1 miljona skaitlis, kuru labākajā gadījumā gada nogalē daļēji varētu saņemt paredzētais speciālais budžets.

Tādēļ es aicinātu pirmajā lasījumā, protams, likumprojektu pieņemt, bet nesteigties... varbūt nesasteigt tā izskatīšanu otrajā lasījumā. Paldies.

Sēdes vadītājs. Paldies. Vairāk debatēs deputāti pieteikušies nav. Debates slēdzam. Lūdzu zvanu! Vai komisijas vārdā Zīles kungs vēlas runāt? Nē. Tātad lūdzu deputātus izteikt savu attieksmi, balsojot par grozījumiem likumā "Par valsts budžetu 1996.gadam". Lūdzu balsošanas režīmu. Lūdzu deputātus balsot. Lūdzu rezultātu! Par - 52, pret - nav, atturas - 9. Likumprojekts pirmajā lasījumā ir pieņemts.

Lūdzu, Zīles kungs, priekšlikumus par otro lasījumu!

R.Zīle. Kā jau es minēju par priekšlikumu termiņiem, tie ir tādi paši kā Pašvaldību finansu izlīdzināšanas likuma grozījumiem 1996.gadam. Tātad izskatīt šo likumprojektu 31.oktobrī, bet priekšlikumus iesniegt līdz 29.oktobrim.

Sēdes vadītājs. Vai Nagobada kungam ir iebildumi. Lūdzu!

V.Nagobads (Demokrātiskās partijas Saimnieks frakcija).

Godātie deputāti! Manis minēto argumentu dēļ es ierosinātu tomēr nozīmēt par priekšlikumu iesniegšanas laiku 4.novembri, bet par tā izskatīšanas datumu sēdē - 7.novembri. Paldies.

Sēdes vadītājs. Tātad ir vēl otrs priekšlikums - 4.novembris kā priekšlikumu iesniegšanas laiks un 7.novembris kā likumprojekta izskatīšanas laiks. Vai ir vēl kādi citi priekšlikumi? Citu priekšlikumu nav. Tā kā ir nosaukti divi iespējamie priekšlikumu iesniegšanas termiņi, tad, lūdzu, balsosim, sākot ar attālāko - tātad priekšlikumu iesniegšanas laiks - 4.novembris, bet izskatīšanas laiks - 7.novembris. Lūdzu deputātus izteikt savu attieksmi balsojot. Lūdzu deputātus balsot. Lūdzu rezultātu! Par - 40, pret - 12, atturas - 11. Šis priekšlikums ir pieņemts. Paldies.

Nākamais darba kārtības jautājums ir likumprojekts "Grozījumi likumā "Par valsts un pašvaldību īpašuma objektu privatizāciju"". Trešais lasījums.

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā Gunta Gannusa - frakcija "Tautai un taisnībai".

G.Gannusa (frakcija "Tautai un taisnībai").

Godātie deputāti! Godājamais Prezidij! Strādāsim ar dokumentu nr.1571.

Sēdes vadītājs. Dokuments nr.1571. Lūdzu, Gannusas kundze!

G.Gannusa. Iesniedz Juridiskais birojs - aizstāt likumā "Par valsts un pašvaldību īpašuma objektu privatizāciju" atsauci uz publikāciju "Latvijas Vēstnesī" ar atsauci uz "Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājā" šādā redakcijā. Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas priekšlikums - atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Vai deputātiem nav iebildumu pret atbildīgās komisijas slēdzienu par Juridiskā biroja ierosinājumu - aizstāt likumprojektā atsauci ar citu? Iebildumu nav. Paldies, pieņemts.

G.Gannusa. 1.pants. Iesniedz Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija - izslēgt 1.panta pirmās daļas 1.punkta otrā lasījuma redakcijā šādus vārdus. Tālāk kā tekstā. Tautsaimniecības komisijas priekšlikums - atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Vai deputātiem nav iebildumu pret atbildīgās komisijas slēdzienu par 1.panta pirmās daļas 1.punkta redakciju? Iebildumu nav. Pieņemts.

G.Gannusa. Iesniedz Ministru kabinets Satversmes 81.panta kārtībā - papildināt 2.panta otrās daļas 6.punkta pirmo teikumu aiz vārdiem "privatizācijas noteikumu" ar vārdiem "(privatizācijas projekta)". Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas atzinums - atbalstīt, redakcionāli precizējot punkta tekstu.

Sēdes vadītājs. Vai deputātiem nav iebildumu pret atbildīgās komisijas slēdzienu par Ministru kabineta iesniegto priekšlikumu - papildināt 2.panta otrās daļas 6.punkta pirmo teikumu ar vārdiem, kas jums ir iesniegti? Iebildumu nav. Pieņemts.

G.Gannusa. Iesniedz Juridiskais birojs - aizstāt likumprojekta 4.panta pirmās daļas vārdus "un/vai" ar vārdu "vai". Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas priekšlikums - atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Deputātiem iebildumu nav. Paldies, pieņemts.

G.Gannusa. Priekšlikumu iesniedz Ministru prezidents Šķēles kungs - papildināt 4.pantu ar ceturto daļu šādā redakcijā. Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas priekšlikums - atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Deputātiem pret atbildīgās komisijas slēdzienu par Ministru prezidenta Šķēles kunga priekšlikumu - papildināt 4.pantu ar ceturto daļu jums iesniegtajā redakcijā - iebildumu nav. Paldies, pieņemts.

G.Gannusa. Iesniedz Ministru kabinets Satversmes 81.panta kārtībā - papildināt 6.panta trešo daļu ar šāda satura tekstu, tālāk kā tekstā. Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas priekšlikums - atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Deputātiem iebildumu pret komisijas slēdzienu par Ministru kabineta priekšlikumu - papildināt 6.panta trešo daļu - nav. Paldies, pieņemts.

G.Gannusa. Priekšlikumu iesniedz Ministru prezidents Šķēles kungs - papildināt 6.pantu ar piekto daļu šādā redakcijā, tālāk kā tekstā. Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas priekšlikums - atbalstīt, redakcionāli precizējot.

Sēdes vadītājs. Gannusas kundze, manuprāt, jūs dokumenta 8.lapaspusē izlaidāt divus Juridiskā biroja priekšlikumus...

G.Gannusa. Jā, es atvainojos. Iesniedz Ministru kabinets Satversmes 81.panta...

Sēdes vadītājs. To mēs jau izskatījām. Nobalsojām, ka atbalstām.

G.Gannusa. Iesniedz Juridiskais birojs - aizstāt 6.panta ceturtajā daļā vārdus "un citas darbības, kas ir saistītas" ar vārdiem "un citus pakalpojumus, kas ir saistīti". Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas priekšlikums - neatbalstīt.

Sēdes vadītājs. Vai deputāti piekrīt atbildīgās komisijas slēdzienam - neatbalstīt Juridiskā biroja priekšlikumu - aizstāt vārdus "un citas darbības, kas ir saistītas" ar vārdiem "un citus pakalpojumus, kas ir saistīti". Deputāti piekrīt. Pieņemts.

G.Gannusa. Iesniedz Juridiskais birojs - papildināt likuma 6.panta ceturto daļu aiz vārdiem "darījumus, kurus veic Privatizācijas aģentūra vai" ar vārdiem "tâs vārdā pilnvarotas personas". Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas priekšlikums - daļēji atbalstīt, izsakot precizētā redakcijā. Tālāk kā tekstā.

Sēdes vadītājs. Deputātiem iebildumu pret šo atbildīgās komisijas slēdzienu - papildināt likumprojekta 6.panta ceturto daļu ar jums iesniegto tekstu - nav. Paldies, pieņemts.

G.Gannusa. Priekšlikumu iesniedz Ministru prezidents Šķēles kungs - papildināt 6.panta piekto daļu šādā redakcijā. Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas priekšlikums - atbalstīt, redakcionāli precizējot.

Sēdes vadītājs. Deputātiem pret komisijas slēdzienu par Ministru prezidenta Šķēles priekšlikumu 6.panta piektajā daļā iebildumu nav. Pieņemts.

G.Gannusa. Tālāk ir Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas priekšlikums - redakcionāli precizēt 8.panta pirmās daļas 7.punktu. Tas ir 10.lapaspusē.

Sēdes vadītājs. Tas ir Ministru kabineta priekšlikums.

G.Gannusa. Jā. Un Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas priekšlikums - atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Tātad, Gannusas kundze, precizēsim vēlreiz: papildināt 8.panta pirmās daļas 8.punktu ar šāda satura tekstu.

G.Gannusa. Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas priekšlikums - atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Deputātiem iebildumu nav. Paldies, pieņemts.

G.Gannusa. Iesniedz Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija - papildināt 8.panta otrās daļas otrā lasījuma redakciju ar 6.punktu šādā redakcijā. Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas priekšlikums - atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Deputātiem iebildumu nav. Paldies, pieņemts.

G.Gannusa. Iesniedz Juridiskais birojs - papildināt likumprojektu un aizstāt 8.panta ceturtās daļas pirmajā punktā vārdus "Valsts īpašuma fonda" ar vārdiem "Nekustamā īpašuma aģentūras", jo ir mainīts iestādes nosaukums.

Sēdes vadītājs. Deputātiem iebildumu nav. Pieņemts.

G.Gannusa. Iesniedz Ministru kabinets Satversmes 81.panta kārtībā - papildināt 8.pantu ar septīto daļu šādā redakcijā. Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas priekšlikums - atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Deputātiem iebildumu pret komisijas slēdzienu par Ministru kabineta priekšlikumu - papildināt 8.pantu ar septīto daļu jums iesniegtajā redakcijā - nav. Paldies, pieņemts.

G.Gannusa. Iesniedz Ministru kabinets Satversmes 81.panta kārtībā - izteikt 10.pantu šādā redakcijā. Tālāk kā tekstā. Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas priekšlikums - atbalstīt, papildinot likumprojektu ar jaunu 9.pantu un attiecīgi mainot turpmāko likumprojekta pantu numerāciju.

Sēdes vadītājs. Deputātiem pret atbildīgās komisijas slēdzienu par 10.panta redakciju iebildumu nav. Paldies, pieņemts.

G.Gannusa. Iesniedz frakcija "Latvijai" - papildināt 12.pantu ar jaunu pirmo daļu šādā redakcijā. Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas priekšlikums - neatbalstīt to šajā pantā. Šis priekšlikums ir iestrādāts pārejas noteikumu 3.punktā.

Sēdes vadītājs. Vai deputātiem nav iebildumu pret atbildīgās komisijas slēdzienu par 12.panta pirmās daļas redakciju? Iebildumu nav, pieņemts.

G.Gannusa. Frakcijas "Latvijai" iesniegums - pirmo, otro un trešo daļu izteikt kā otro, trešo un ceturto daļu. Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas priekšlikums - neatbalstīt.

Sēdes vadītājs. Deputātiem iebildumu nav. Paldies, pieņemts.

G.Gannusa. Frakcijas "Latvijai" iesniegums - izteikt ceturto daļu kā piekto daļu šādā redakcijā. Tālāk kā tekstā. Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas priekšlikums - neatbalstīt.

Sēdes vadītājs. Deputātiem pret komisijas slēdzienu par priekšlikumu - izteikt ceturto daļu kā piekto daļu atbildīgās komisijas iesniegtajā redakcijā - iebildumu nav, pieņemts.

G.Gannusa. Priekšlikumu iesniedz frakcija "Latvijai" - papildināt pantu ar sesto un septīto daļu šādā redakcijā. Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas priekšlikums - neatbalstīt.

Sēdes vadītājs. Deputātiem iebildumu pret atbildīgās komisijas slēdzienu par šo panta daļu nav. Paldies, pieņemts.

G.Gannusa. Iesniedz Ministru kabinets Satversmes 81.panta kārtībā - papildināt 15.pantu ar piekto daļu šādā redakcijā. Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas priekšlikums - daļēji atbalstīt, ietverts Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītājs. Deputātiem iebildumu nav. Pieņemts.

G.Gannusa. Iesniedz Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija - papildināt 15.pantu ar piekto daļu šādā redakcijā. Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas priekšlikums - atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Vai deputātiem ir iebildumi? Nav. Paldies, pieņemts.

G.Gannusa. Iesniedz Ministru prezidents Šķēles kungs - izteikt 16.pantu šādā redakcijā. Šī redakcija ir izvietota trīs lappusēs - 20., 21. un 22.lappusē. Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas priekšlikums - atbalstīt, redakcionāli precizējot.

Sēdes vadītājs. Vai deputātiem ir iebildumi pret atbildīgās komisijas slēdzienu, kurš izteikts par Ministru prezidenta Šķēles kunga iesniegto redakciju likumprojekta 16.pantam? Iebildumu deputātiem nav. Paldies. Pieņemts.

G.Gannusa. Iesniedz Ministru kabinets Satversmes 81.panta kārtībā - izteikt 17.panta pirmās daļas ievaddaļu šādā redakcijā... tālāk kā tekstā. Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas priekšlikums - atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Deputātiem arī iebildumu nav. Pieņemts.

G.Gannusa. Iesniedz deputāts Apinis - papildināt 17.panta pirmo daļu ar 3.punktu šādā redakcijā... tālāk kā tekstā. Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas priekšlikums - atbalstīt, redakcionāli precizējot.

Sēdes vadītājs. Vai deputātiem ir iebildumi pret atbildīgās komisijas slēdzienu par deputāta Apiņa priekšlikumu - papildināt 17.panta pirmo daļu ar 3.punktu jums iesniegtajā redakcijā? Iebildumu nav. Pieņemts.

G.Gannusa. Iesniedz Ministru kabinets Satversmes 81.panta kārtībā - izslēgt otrā lasījuma redakciju par 17.panta otro daļu. Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas priekšlikums - atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Deputātiem iebildumu nav. Pieņemts.

G.Gannusa. Iesniedz Ministru kabinets Satversmes 81.panta kārtībā - izteikt 17.panta otro daļu šādā redakcijā... tālāk kā tekstā. Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas priekšlikums - atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Deputātiem arī iebildumu nav. Paldies. Pieņemts.

G.Gannusa. Iesniedz Juridiskais birojs - aizstāt likumprojekta otrā lasījuma redakcijā 18.panta otrajā daļā vārdus "un (vai)" ar vārdu "vai". Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas priekšlikums - atbalstīt, redakcionāli precizējot 18.panta tekstu.

Sēdes vadītājs. Deputātiem iebildumu nav. Paldies. Pieņemts.

G.Gannusa. Priekšlikumu iesniedz Ministru prezidents Šķēles kungs - papildināt 18.pantu ar piekto daļu šādā redakcijā. Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas priekšlikums - atbalstīt, redakcionāli precizējot.

Sēdes vadītājs. Vai deputātiem ir iebildumi pret atbildīgās komisijas slēdzienu par Ministru prezidenta Šķēles kunga iesniegto 18.panta papildinājumu ar piekto daļu? Iebildumu nav. Pieņemts.

G.Gannusa. 33.lappuse. Iesniedz Ministru kabinets Satversmes 81.panta kārtībā - izteikt 26.panta pirmās daļas 1.punktu šādā redakcijā... tālāk kā tekstā. Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas priekšlikums - atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Vai deputātiem nav iebildumu pret 26.panta pirmās daļas 1.punktu? Iebildumu nav. Pieņemts.

G.Gannusa. Iesniedz Ministru kabinets - Satversmes 81.panta kārtībā - papildināt 26.panta pirmās daļas 2.punktu ar šāda satura tekstu. Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas priekšlikums - atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Deputātiem arī iebildumu nav. Paldies. Pieņemts.

G.Gannusa. 35.lappuse. Iesniedz Juridiskais birojs - aizstāt likumprojekta 34.panta nosaukumā vārdus "privatizācijas uzsākšanu" ar vārdiem "nodošanu privatizācijai". Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas priekšlikums - atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Deputātiem arī iebildumu nav. Pieņemts.

G.Gannusa. Iesniedz Juridiskais birojs - aizstāt likuma 34.panta pirmajā daļā vārdus "privatizācijas uzsākšanu" ar vārdiem "nodošanu privatizācijai". Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas priekšlikums - atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Deputātiem arī iebildumu nav. Paldies. Pieņemts.

Es lūdzu godājamos deputātus, kuri izvietojušies valdības sēdvietu tuvumā, mazāk enerģiski apspriest savas problēmas. Lūdzu, tālāk!

G.Gannusa. 36.lappuse. Iesniedz Ministru kabinets Satversmes 81.panta kārtībā - izteikt 35.panta pirmās daļas ievaddaļu šādā redakcijā... tālāk kā tekstā. Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas priekšlikums - atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Deputāti pret 35.panta pirmās daļas ievaddaļu jums iesniegtajā redakcijā neiebilst. Paldies. Pieņemts.

G.Gannusa. 38.lappuse. Iesniedz Ministru kabinets - Satversmes 81.panta kārtībā - izslēgt 35.panta otrās daļas otrā lasījuma redakciju. Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas priekšlikums - atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Deputātiem iebildumu nav. Pieņemts.

G.Gannusa. Iesniedz Ministru kabinets Satversmes 81.panta kārtībā - izteikt 35.panta otro daļu šādā redakcijā. Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas priekšlikums - atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Deputātiem pret likumprojekta 35.panta otrās daļas iesniegto redakciju iebildumu nav. Paldies. Pieņemts.

G.Gannusa. 39.lappuse. Iesniedz Juridiskais birojs - aizstāt likumprojekta otrā lasījuma redakcijā 36.panta otrajā daļā vārdu "izbeigšanās" ar vārdu "beigām". Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas priekšlikums - neatbalstīt priekšlikumu, bet redakcionāli precizēt 36.panta tekstu.

Sēdes vadītājs. Deputātiem pret šo komisijas slēdzienu iebildumu nav. Pieņemts.

G.Gannusa. 48.lappuse. Iesniedz Juridiskais birojs - likumprojekta pārejas noteikumu 1.punktu izteikt šādā redakcijā... tālāk kā tekstā. Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas priekšlikums - atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Vai deputātiem nav iebildumu pret atbildīgās komisijas slēdzienu par Juridiskā biroja priekšlikumu - izteikt pārejas noteikumus jums iesniegtajā redakcijā? Iebildumu nav. Pieņemts.

G.Gannusa. 49.lappuse. Iesniedz deputāts Bāns - izteikt pārejas noteikumu 2.punktu šādā redakcijā... tālāk kā tekstā. Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas priekšlikums - neatbalstīt.

Sēdes vadītājs. Vai deputātiem nav iebildumu pret komisijas slēdzienu par deputāta Bāna priekšlikumu pārejas noteikumu 2.punktā? Deputātiem iebildumu nav. Pieņemts.

G.Gannusa. Iesniedz Juridiskais birojs - likumprojekta pārejas noteikumu 2.punktu izteikt šādā redakcijā... tālāk kā tekstā. Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas priekšlikums - atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Deputātiem arī iebildumu pret komisijas slēdzienu - likumprojekta pārejas noteikumu 2.punktu izteikt jums iesniegtajā redakcijā - nav. Pieņemts.

G.Gannusa. Iesniedz Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija - izslēgt pārejas noteikumu otrā lasījuma redakcijas 3.punktu. Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas priekšlikums - atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Paldies. Deputātiem iebildumu pret komisijas slēdzienu par pārejas noteikumu 3.punktu iebildumu... Vēlas runāt Māris Vītols - LZS, KDS un LDP frakcijas deputāts. Lūdzu!

M.Vītols (LZS, KDS un LDP frakcija).

Godātais sēdes vadītāj! Godātie kolēģi Saeimas deputāti! Es lūdzu jūs šeit iedziļināties un, ja tas ir nepieciešams, konceptuāli izdebatēt šo priekšlikumu, kurš paredz, ka divu mēnešu laikā pēc šā likuma spēkā stāšanās Ministru kabinets sagatavo Saeimas lēmuma projektu par neprivatizējamiem valsts un pašvaldību īpašuma objektiem. Es saprotu, ka šis priekšlikums ir zināmā mērā rakstīts kā kompromiss frakcijas "Latvijai" piedāvātajam priekšlikumam, kurš attiecas uz šā likuma 12.pantu un kura pieņemšana būtu pilnībā bremzējusi un aizkavējusi visu privatizācijas procesu Latvijā, un ka šeit ir saskaņojums un it kā politiska pretimnākšana, bet es personīgi kā Saeimas deputāts un arī kā savas frakcijas pārstāvis nevaru atbalstīt šādu šā pārejas noteikumu punkta redakciju. Manuprāt, privatizācija, valsts īpašuma un pašvaldību īpašuma objektu privatizācija, ir lielā mērā saistīta ar izpildvaru valstī un Saeimas kompetence un Saeimas uzraudzība pār šo procesu izpaužas vairākos aspektos: pirmkārt, pieņemot "jumta" likumu par privatizāciju, kurš nosaka privatizācijas procesa vispārējo regulējumu, un, otrkārt, - tas varbūt ir pats būtiskākais iebildums pret šo, - politiski pārraugot privatizācijas procesu valstī caur Privatizācijas aģentūras padomi. Privatizācijas aģentūras padome politiski pārrauga visu privatizācijas procesu valstī, un tajā ietilpst Saeimas frakciju izvirzītie pārstāvji, to skaitā frakcijas "Latvijai" pārstāvji un arī citu šeit pārstāvēto spēku pārstāvji. Lūk, šis ir tas uzraudzības, vispārējās uzraudzības instruments. Es uzskatu, ka privatizācijas process ir politiski jāpārrauga politiskiem spēkiem caur šo Privatizācijas aģentūras padomi un ka nav nepieciešams uzdot valdībai iesniegt Saeimā atsevišķu lēmuma projektu, kurā fiksētu to pašvaldību un valsts īpašuma objektu sarakstu, kuri netiktu pakļauti privatizācijai. Es lūdzu jūs noraidīt šo priekšlikumu, ko ir atbalstījusi Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija. Paldies.

Sēdes vadītājs. Paldies, Vītola kungs, bet daru jums un arī citiem deputātiem zināmu, ka deputāts Vītols uzstājās par normu, kas ir izklāstīta dokumenta 50.lappusē, kas ir pati pēdējā, tātad runāja par priekšlikumu papildināt pārejas noteikumus ar jaunu 3.punktu šādā redakcijā... Es lūdzu godātos kolēģus atcerēties Vītola kunga priekšlikumu tad, kad līdz šai normai mēs nonāksim. Mēs pašlaik izskatām vēl divas citas normas, kuras ir mazliet iepriekš. Lūdzu, Gannusas kundze! Tātad mēs pašlaik apspriežam normu, kas izklāstīta 49.lappuses pašā pēdējā, apakšējā ailē: "Izdarīt Augstākās padomes 1993.gada 11.maija lēmumā..." Un komisija ierosina: "Izslēgt pārejas noteikumu otrā lasījuma redakcijas 3.punktu." Komisija to atbalsta. Vai deputātiem nav iebildumu? Iebildumu pret to nav. Paldies. Šī norma ir pieņemta.

Tālāk. Lūdzu, Gannusas kundze! Tātad 50.lappusē...

G.Gannusa. 50.lappuse. Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija ir iesniegusi priekšlikumu: "Izslēgt pārejas noteikumu otrā lasījuma redakcijas 4.punktu." Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas priekšlikums - atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Deputātiem iebildumu nav. Paldies. Un tagad - norma, par kuru jau uzstājās debatēs deputāts Māris Vītols. Lūdzu, Gannusas kundze!

G.Gannusa. Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija ir iesniegusi priekšlikumu papildināt pārejas noteikumus ar jaunu 3.punktu šādā redakcijā... tālāk kā tekstā. Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas priekšlikums - atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Paldies. Deputāts Vītols iebilda pret šo priekšlikumu, to mēs jau dzirdējām. Tagad par šo normu vēlas runāt Kārlis Čerāns - frakcijas "Latvijai" deputāts. Lūdzu!

K.Čerāns (frakcija "Latvijai").

Godātie kolēģi deputāti! Es tiešām esmu pateicīgs Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai, ka viņa ir atradusi par iespējamu atbalstīt pārejas noteikumu papildināšanu ar jaunu 3.punktu šādā redakcijā. Un es domāju, ka ir principā skaidrs tas, ka mūsu valstī var būt tādi objekti - un ir pilnīgi skaidrs, ka mūsu valstī ir tādi objekti, - kuru sasteigta vai nepārdomāta privatizācija var būtiski kaitēt visu mūsu valsts iedzīvotāju interesēm. Un šajā ziņā ir ļoti svarīgi izšķirt divu dažādu veidu objektus... jeb visu valsts rūpniecisko objektu kopumā izdalīt atsevišķi tos objektus, kuri ir īpašā situācijā attiecībā pret visu valsts saimniecību kopumā. Proti, tie ir objekti, uzņēmumi, kuri atrodas vienā vai otrā nozarē dabiskā monopolstāvoklī. Piemēram, "Latvijas dzelzceļš". Es domāju, ka mums nevienam šeit nevarētu būt nekādu šaubu, ka ļoti ātri ir jāveic šī privatizācija. Mūsu frakcija arī atbalsta to, ka šī privatizācija jau sen bija jāizdara, bet mēs uzskatām - un mēs esam ļoti priecīgi, ka šādu viedokli varēja atbalstīt arī Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija,- ka ir tādi objekti, kuriem valsts interešu vārdā ir, tā teikt, jāpieiet atsevišķi. Ja mēs šos objektus privatizētu, tad viņu privatizācijai būtu jāpieņem atsevišķs likums. Piemēram, tas pats "Latvijas dzelzceļš": ja to privatizē, tad tas ir jādara uz atsevišķa likuma pamata. Arī tā pati "Latvijas gāze" un tas pats "Latvenergo", - patiesībā jau tie ir jāprivatizē uz atsevišķa likuma pamata. Šie privatizācijas noteikumi ir šeit jāpieņem kā likums un ir šeit Saeimā jāizdiskutē vispārējā likumdošanas kārtībā. Šie objekti ir pārāk svarīgi. Un, ja mēs šādā veidā lūdzam Ministru kabinetu iesniegt šādu lēmuma projektu par šiem neprivatizējamiem objektiem, tas nekādā gadījumā neizslēdz iespēju, ka mēs pēc tam par šiem objektiem, atsevišķi par katru no šiem objektiem vai par visiem, vai par dažiem no tiem, pieņemam šo Saeimas likumu, ka mēs, lūk, šo objektu privatizēsim, bet pastāvēsim uz to, ka pēc privatizācijas tiek ievēroti kaut kādi īpaši noteikumi. Skaidrs, ka mums var būt šie īpašie noteikumi. Tāpēc es ļoti aicinu atbalstīt šo Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas lēmumu, kas tiešām, kā šeit minēja Vītola kungs, ir kompromisa variants. Netiek uzreiz šeit sarakstā likumā ierakstīts, ko neprivatizēs un tā tālāk... Es domāju, ka mums ir jāapzinās šo atsevišķo saimniecisko objektu sevišķais nozīmīgums un sevišķā loma mūsu saimniecībā un arī to būtiskā ietekme uz cilvēku dzīves apstākļiem. Teiksim, ir nepieciešams, lai "Latvijas gāze" arī pēc privatizācijas turpinātu piedāvāt šos gāzes pakalpojumus cilvēkiem un lai "Latvenergo" turpinātu piegādāt elektrību, un lai pa dzelzceļu turpinātu braukt vilcieni un lai šie pasažieru pārvadājumi tiktu nodrošināti arī tādās vietās, kur tas varbūt ir ekonomiskā ziņā nerentabli. Tas viss taču ir absolūti svarīgi. Un šajā sakarībā var nosaukt vēl veselu virkni citu uzņēmumu. Tā ka es tiešām ļoti lūgtu jūs, godātie deputāti, atbalstīt šo priekšlikumu. Paldies par uzmanību!

Sēdes vadītājs. Paldies. Runās Inese Vaidere - Ekonomikas ministrijas parlamentārā sekretāre. Lūdzu!

I.Vaidere (Ekonomikas ministrijas parlamentārā sekretāre).

Godājamie deputāti! Es gribu iebilst godājamajam deputātam Čerāna kungam. Ja Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas deputāti atceras diskusiju šajos jautājumos, tad viņi atceras arī to, ka šis jautājums tika izdiskutēts ļoti smagās diskusijās un ka šis it kā kompromisa lēmums tika pieņemts nebūt ne viennozīmīgi. Es gribu lūgt deputātus labi apdomāt šo priekšlikumu, un es nekādā ziņā nevaru atbalstīt to. Tieši otrādi - es lūdzu deputātus noraidīt šo priekšlikumu.

Deputāti zina, ka Ministru kabinets pašlaik izskata - un regulāri izskata, piedaloties visiem politiskajiem spēkiem, piedaloties Privatizācijas aģentūrai,- to objektu privatizācijas iespējas, kurus, kā mēs domājam, varētu privatizēt. Es esmu pārliecināta, ka neviena objekta privatizācija nenotiks sasteigti un nepārdomāti. Drīzāk ir tieši otrādi: pieņemot un atbalstot šādu pārejas noteikumu punktu, mēs varētu uzlikt "grožus", uzlikt "sakas" privatizācijas procesam, jo mēs a priori, neizpētot situāciju, paziņotu, ka tas vai cits uzņēmums nav privatizējams. Pie tam šī norma - divi mēneši, tas ir ārkārtīgi sasteigti.

Es gribu arī norādīt un atgādināt deputātam Čerānam - varbūt viņš ir piemirsis, - ka ir virkne speciālo likumu, kuri nosaka, kādi objekti nav privatizējami. Nu kaut vai, piemēram, nacionālās sporta bāzes un tamlīdzīgi.

Otrs likums, ko es gribu atgādināt, ir likums par maksātnespēju un bankrotu, to Saeima nupat ir pieņēmusi. Šajā likumā ir noteikts, ka slikti strādājošie valsts uzņēmumi tik un tā atbilstoši šā likuma normām tiek nodoti privatizācijai caur likvidācijas procesu vai kādu citu metodi. Godājamie deputāti, lūdzu, nepieņemiet šo sasteigto normu! Es ierosinu šo normu noraidīt un balstīties uz esošo situāciju, uz esošo likumdošanu. Paldies.

Sēdes vadītājs. Aleksandrs Kiršteins - LNNK un Zaļās partijas frakcijas deputāts. Lūdzu!

A.Kiršteins (LNNK un LZP frakcija).

Godājamais Prezidij! Godājamie deputāti! Kad es klausos godājamā Čerāna kunga uzstāšanos, gan to, ko viņš teica šodien, gan to, ka jācīnās pret lielkapitālu Latvijā, tad es saprotu, ka savā laikā Zīgerista partijas ideologs apzīmēja ar "salauzt komunismam sprandu". Šie skaistie lozungi bija pirmsvēlēšanu aģitācija, bet faktiski tie rāda to, ka Zīgerista partijas pārstāvji neizprot elementāras likumsakarības ekonomikā, neko vairāk.

Pirmais. Ja mēs iestrādājam šādu normu šajā likumprojektā, tad mēs demonstrējam valsts stratēģijas virzienu un uzreiz apšaubām savu vēlmi pabeigt privatizācijas procesu. Ne vairāk un ne mazāk. Šeit nav ko izlikties! Jo, tiklīdz šī norma parādīsies, jūs dabūsit praktiski visus 100% Latvijas objektu šajā sarakstā, kas tiks neizbēgami papildināts vispirms no Zīgerista partijas puses. Tīrā populisma dēļ.

Otrs. Mums šeit ir jāizvēlas, jo praktiski visi objekti ir privatizējami, tāpat kā faktiski visi objekti, ieskaitot valsts monopoluzņēmumus, ir atstājami valsts uzņēmumu statusā. Tas ir valsts stratēģijas jautājums, nekas vairāk. Ja var veiksmīgi darboties viens privatizēts uzņēmums, tad var darboties absolūti visi uzņēmumi. Un otrādi - visi uzņēmumi var darboties ļoti viduvēji, un visi šie uzņēmumi var būt valsts pārziņā.

Trešais. Šeit tika pieminēti valsts monopoluzņēmumi. Tādēļ man ir jautājums Čerāna kungam un Zīgerista partijai: ja "Latvijas gāze" nebūtu valsts uzņēmums, vai būtu iespējams šis parāds - 50 miljoni latu? Vai varētu tad būt kuriozā situācija, ka šī organizācija iepērk gāzi... jeb ka šo organizāciju var iespaidot, teiksim, viena valsts, stratēģiski kaulējoties par šīm gāzes cenām, par šīm monopolcenām, un šī organizācija nespēj nokārtot parādu piedziņu un šie parādi pašreiz kā smags slogs faktiski sagrauj valsts budžetu?

Godājamie deputāti, uzdodiet otru jautājumu. Ja "Latvijas gāze" tiek privatizēta - ne jau visa uzreiz, bet ja kaut vai tiek stratēģiski sadalītas šīs akcijas un ja "Latvijas gāzē" ieiet, teiksim... varētu nosaukt... vienalga, kaut vai Krievijas "Gazprom" vai "Urgaz", vai "Gaz de France", vai vēl kāda... bet, ja šī akciju turētāju pakete tiek stratēģiski sadalīta starp dažādiem lieliem uzņēmumiem un ja šie lielie uzņēmumi deleģē attiecīgas pārstāvniecības nodrošināšanai savus cilvēkus akcionāru padomē, vai varētu būt tāds kuriozs un bezsaimnieciskums, kāds bija visos valsts uzņēmumos?

Un interesants ir nākamais jautājums. Ja "Latvijas gāze" nevar piedzīt šos 50 miljonus latu (un faktiski ir vēl vairāk), tad kas segs šos zaudējumus? Šos zaudējumus segs vienkāršie maksātāji. Privatizēts uzņēmums, privatizēta akciju sabiedrība jebkurā gadījumā darbosies nesalīdzināmi veiksmīgāk nekā valsts uzņēmums, ar daudz labāk nostādītu saimnieciskās regulācijas mehānismu.

Bet, kas attiecas uz monopolcenām, šeit ir monopoluzņēmuma regulēšanas noteikumi. Šādam nolūkam mums ir arī Monopoldarbības uzraudzības komiteja, un tūlīt mēs apspriedīsim Saeimā likumu par to, kā šie procesi tiek virzīti. Es aicinu Saeimas deputātus pielietot, lūk, tur savas zināšanas, pieņemt šo likumu par monopoldarbības uzraudzību, un aicinu arī Zīgerista partiju aktīvāk iekļauties šo noteikumu izstrādāšanā, nevis iesniegt šādus priekšlikumus un stratēģiski bremzēt privatizācijas procesu Latvijā.

Tātad šādas normas iestrādāšana, es vēlreiz atkārtoju, rada šaubas par Latvijas vēlmi pabeigt privatizācijas procesu.

Nākamais. Šādas normas pieņemšana demonstrē 90.gadu veiksmīgo pasaules uzņēmumu pieredzes nepārzināšanu.

Jo arī Vācijā "Telekom" bija valsts uzņēmums. Un kāpēc pašreiz viņi privatizē šo uzņēmumu? Tāpēc, ka arī viņi ir sapratuši, ka nav nekādas jēgas paturēt valsts kontrolē šo uzņēmumu, jo viņi kļuva konkurētnespējīgi. Mēs Latvijā būsim izņēmums! Sastādīsim sarakstu, kurā ierakstīsim, ka "Latvijas dzelzceļu", "Latvijas gāzi", "Latvenergo" mēs neprivatizēsim, un pēc tam varēsim cerēt, ka kaut kādā veidā šie uzņēmumi konkurēs ar pārējiem uzņēmumiem pasaulē. Tas ir vienkārši naivi. Es aicinu noraidīt šo komisijas iesniegto priekšlikumu. Visus šos regulācijas jautājumus mēs varam saskaņot visā speciālajā likumdošanā, tajā skaitā - likumdošanā par monopoldarbību.

Un pēdējais. Es gribu vēlreiz atgādināt, ka stratēģija un taktika, kādā veidā tiek privatizēti uzņēmumi, tiek sagatavota šajā Privatizācijas aģentūrā, kurai ir sava padome un kurai ar šīm lietām ir jānodarbojas. Jautājums taču nav par to. Ja mēs šo normu iestrādājam, tad mēs vispār apšaubām privatizācijas vajadzību. Mēs taču nedalīsim šeit... Vieniem liksies, ka vajag atstāt "Latvijas gāzi", otriem liksies, ka vajag, varbūt, teiksim, kaut kādu mākslas galeriju atstāt. Jautājums ir par stratēģiju. Es arī aicinu noraidīt šo normu, tādējādi nodemonstrējot, ka Latvijai ir politiska vēlme vienreiz pabeigt šo muļļāšanos ar privatizāciju, kas ir nokavēta, salīdzinājumā ar Čehiju vai Igauniju, vismaz par trim četriem gadiem. Paldies.

Sēdes vadītājs.Vilis Krištopans - satiksmes ministrs. Lūdzu!

V.Krištopans (satiksmes ministrs).

Godājamais Prezidij! Godājamie deputāti! Šis ir vēl viens piemērs, kas ilustrē to, ka ļoti daudzi tautai zaudējumus nesoši un valstij absolūti kaitējoši lēmumi tiek pieņemti tautas vārdā, tautas labā. Un vienmēr šos lēmumus pieņem godīgi cilvēki. Šis ir tipisks piemērs.

Atcerēsimies privatizācijas vēsturi. 1991./92. gadā Augstākā padome faktiski nobloķēja tikko uzsākušos privatizācijas procesu. Ko tas deva Latvijas iedzīvotājiem? Tas deva Latvijas iedzīvotājiem to, ka viņi par apkuri vienā otrā vietā jau maksā vienu latu par kvadrātmetru. Kāpēc? Tāpēc, ka vēl šodien nav privatizēta "Latvijas gāze", "Latvenergo". Tāpēc, ka vēl šodien šajos uzņēmumos kā pilnvarnieki vai kā akcionāru pārstāvji nesēž lielo stratēģisko investoru pārstāvji, tā, kā tas spīdoši notika Vācijā... kā to parādīja Vācija apvienojoties. Un ko viņi izdarīja VDR? Vienkārši iztrieca ārā no šiem uzņēmumiem visu iepriekšējo menedžmentu, jo diemžēl visos šajos uzņēmumos ir bijušās PSRS tradīcijas. Un, ja mēs gribam, lai mums nebūtu jālasa avīzēs par tādiem notikumiem kā "Latvenergo" garantija par 10 miljoniem, kā "Ventspils naftas" garantija par 18 miljoniem, kā šis gadījums ar "Rîgas porcelānu", tad mums, Saeimai, pēc iespējas ātrāk ir jāstimulē un nav jātraucē privatizācija un ir jādara viss, lai tā notiktu pēc iespējas ātrāk. Un tad, kad "Latvijas gāzē" ienāks, piemēram, "Urgaz" ar saviem 8% vai 10%, tad viņi paskatīsies, kā mūsu menedžments strādā, kā pērk gāzi, par kādām cenām, kur un kāpēc, un tad patērētājam vairs nebūs jāmaksā šīs absolūti liekās starpības par gāzi. Tāpēc es aicinu noraidīt šo priekšlikumu. Paldies.

Sēdes vadītājs. Modris Lujāns - pie frakcijām nepiederošs deputāts. Lūdzu!

M.Lujāns (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Cienījamie kolēģi! Protams, bija patīkami dzirdēt cienījamā Ministru kabineta pārstāvja lekciju mums kārtējo reizi. Protams, cienījamais partijas boss Kiršteina kungs var nemīlēt citas partijas bosus, bet šajā gadījumā es domāju, ka Kiršteina kungs arī pietiekami labi zina, ka parasti privatizācijas process normālās valstīs pastāvīgi norit, tajā skaitā tas norit, mainoties valdībām vai arī politiskajām grupām. Un normālā pasaulē parasti privatizē taisni tos objektus, kas rada zaudējumus, bet no tiem objektiem, kas rada peļņu, nevienā normālā valstī valdība parasti neatsakās. Pie mums bieži vien veidojas paradoksāla situācija, ka valdība mierīgi skatās uz to, kā plaukstošs valsts uzņēmums tiek novests līdz bankrota robežai. Pēc tam attiecīgi vai nu caur bankrotu tiek izsludināta viņa privatizācija... un bieži vien netīšām visi šie daudzie valdības pārstāvji pēkšņi kļūst par šā bankrotējošā uzņēmuma vai nu vadošajiem darbiniekiem, vai akcionāriem, un pēc tam atkal šis uzņēmums pēkšņi sāk strauji uzplaukt, tikai nu jau šī naudiņa vairs nenāk valsts kasē, bet gan daudzu bijušo valsts amatpersonu kabatās.

Es domāju, ka šodien mēs labi pazīstam un redzam šeit arī vienu plaukstošu biznesa pārstāvi, kas veiksmīgi mēģina izvest uz plaukstoša biznesa ceļa mūsu valsti. Protams, var šajā sakarībā uzdot jautājumu: kāds no tā ir labums Latvijas tautai? Protams, patīkami ir nopirkt maizes klaipiņu, patīkami ir nopirkt desu. Protams, tas viss ir ļoti patīkami. Tikai cita lieta, ka peļņa no katra šā maizes klaipiņa nāk, teiksim, privātā kabatā, bet diezgan minimāli atskaitījumi nāk valsts kabatā.

Man liekas, mēs ļoti labi atceramies arī to, kā notika "Lattelekom" privatizācija, un šīs privatizācijas rezultātā ir vairākas Saeimas komisijas veidotas. Protams, mēs varam patiešām noprivatizēt gan "Latvijas dzelzceļu", gan "Ventspils naftu", tikai, protams... vai tad mums nebūs atkal kārtējo reizi ar vieglu roku... jāpacenšas vēl kādus desmit gadus, katru gadu jāveido bezdeficīta budžets, jācīnās un jāsaka, ka vajag kārtējo "ðoka terapiju". Tādēļ, protams, normālā valstī būtu vajadzīgi vismaz ierobežojumi attiecībā uz tiem valsts uzņēmumiem, kas ir peļņu nesoši. Ir cita lieta, ka valdībai būtu daudz nopietnāk jāskatās uz jūsu pārstāvju veikto darbību šinīs uzņēmumos. Jo tikpat labi rodas jautājums - vai Latvijas valstij būs kāds lielāks ieguvums, ja tiks privatizēta "Latvijas kuģniecība"? Tikai būs atkal jautājums, vai būs vairs ko privatizēt un kādās ofšora zonās atrodas mūsu - Latvijas - kuģi. Protams, tie ir retoriski jautājumi, bet šinī gadījumā valdībai būtu drīzāk jārisina šie jautājumi un vairāk jākontrolē, kā strādā valsts uzņēmumi, un jārada viņiem iespēja maksimāli labvēlīgi strādāt, nevis tas, ka mēs šodien kārtējo reizi no nodokļu maksātāju kabatām... taisāmies viņus vienkārši primitīvi aplaupīt un kārtējo reizi izņemt no Saeimas uzraudzības tās iespējas, ka viņus varētu daudz nopietnāk kontrolēt.

Es aicinu šinī gadījumā atbalstīt Tautsaimniecības komisijas viedokli un atbalstīt šo labojumu. Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītājs. Odisejs Kostanda - frakcija "Latvijai".

O.Kostanda (frakcija "Latvijai").

Godājamo priekšsēdētāj, cienījamie kolēģi! Šeit nāca tādi vētraini oratori un mēģināja sabiezināt krāsas, biedējot, ka, ja tikšot sastādīts šis saraksts, kas valdībai pie tam ir jāizdara, kā rakstīts šajā Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas priekšlikumā, tad tikšot apgrūtināts privatizācijas process. Es uzskatu, ka valdības pārstāvji, kas šeit runāja, ar to faktiski izteica neuzticību valdībai un paziņoja, ka valdība ir darba nespējīga, respektīvi, ka valdībā darbojas kaitnieki, kas uzreiz automātiski, tiklīdz Saeima liks viņiem sastādīt kādu šādu neprivatizējamu objektu sarakstu, sastādīs sarakstu ar tūkstošiem objektu, līdz ar to paralizējot privatizācijas procesu valstī. Es tā saprotu šeit Kiršteina, teiksim, garo pļurkstēšanu.

Cienījamie kolēģi, izlasiet uzmanīgi vēlreiz priekšlikumu būtību! Valdība sagatavo neprivatizējamo objektu sarakstu. Nu izvērtējiet un iesniedziet, varbūt tur būs četri vai pieci objekti. Ko jūs šeit nākat visi un biedējat, ka tad uzreiz, tiklīdz jums liks šādu sarakstu sagatavot, teiksim, tiks paralizēta, apstāsies privatizācija. Nevajag taču šādi nevajadzīgi sabiezināt krāsas! Nosauciet četrus vai piecus objektus, un par viņiem pēc tam tad šeit, Saeimā, lēmuma projektā nobalsosim. Nevis tā, ka iznāk šeit priekšā, lasa vai nu lekcijas, vai vienkārši gānās par Tautas kustību "Latvijai". Kiršteinam rādās kaut kādi pūķi jau, citiem - baltās pelītes...

Tātad, pirmkārt, šis saraksts, es domāju, ir to objektu saraksts, kuri ir stratēģiski nozīmīgi valstij un kuru privatizācija, iekļaujot viņus šajā sarakstā, nebūt arī netiktu līdz ar to pilnīgi apturēta. Vienkārši mēs piedāvājam pēc šī saraksta otrajā posmā ņemt šos objektus un par viņu privatizācijas noteikumiem lemt par katru atsevišķi ar Saeimas likumu palīdzību. Un es domāju, ka tie varētu būt šādi objekti, kurus šeit jau minēja Kārlis Čerāns. Tie varētu būt tādi objekti kā "Latvijas dzelzceļš" un viņam līdzīgie. Un nevajag šeit nākt un vienkārši tāpat vien stāstīt, ka, jā, uzņēmumu parādi ir radušies tikai tāpēc, ka šie uzņēmumi ir valsts uzņēmumi.

Ne jau tikai šīs īpašuma formas dēļ tas ir radies. Tas ir radies Latvijas valdības neveiksmīgās saimnieciskās politikas dēļ. Es šeit neuzgrūžu vainu šajā gadījumā tieši Šķēles valdībai, bet atcerēsimies, kā radās lielākās daļas valsts uzņēmumu parādi Latvijā. Tas bija 1992. gads, tā bija Godmaņa valdība, un tas bija tā saucamais valsts pasūtījums, kad uzņēmumi darbojās, pildīja tā saucamo valsts pasūtījumu. Ar ko tas beidzās - to mēs redzam. Pēc tam gadu no gada arī iepriekšējām "Latvijas ceļa" valdībām šis neatrisinātais uzdevums bija uz kakla, ko darīt ar šīm noliktavām, ko darīt ar šiem parādiem, kas ir sakrājušies šiem uzņēmumiem, un šis Gordija mezgls joprojām nav pārcirsts. Bet ne jau šī valsts īpašuma forma bija vainīga pie tā.

Otrkārt. Jūs sakāt, ka ir saglabājušies vecie administrācijas kadri, ka viņi nav spējīgi vadīt, vienalga, ko, teiksim, "Latvijas dzelzceļu"... Es varu piekrist tam. Jā, mums "Latvijas dzelzceļa" vadība ir tikpat liela, kāda agrāk bija visa tā saucamā Baltijas jeb "Pribaltijskij "dzelzceļa apgabala vadība. Tikpat liela! Mūsu Latvijas dzelzceļa vadība ir daudz lielāka nekā Igaunijā vai Lietuvā. Mēs esam saglabājuši šeit visu veco šo kopējo lielo administratīvo aparātu. Tad kas jums, kungi valdībā, liedza izdarīt šeit reformas? Varbūt jums nav skaidras savas kadru politikas? Jūs nespējat pabeigt ne ierēdniecības reformu, ne arī, teiksim, atrisināt šo stratēģiski svarīgo administrācijas jautājumu. Tas ir jūsu darba mazspējas vai nespējas jautājums.

Tāpēc es gribētu šeit, nobeidzot savu uzstāšanos, vēlreiz teikt: es aicinu Saeimu pieņemt šo Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas atbalstīto priekšlikumu un uzlikt valdībai šo pienākumu - sagatavot šādu lēmuma projektu. Es ceru, ka viņa tur tomēr neiestrādās tūkstošiem uzņēmumu un necentīsies apturēt privatizāciju. Tur būs, es nezinu, varbūt septiņi, astoņi vai desmit galvenie objekti, par kuriem mēs varam šeit pēc tam diskutēt un šo sarakstu apstiprināt ar Saeimas lēmumu. Un es vēlreiz saku, ka tā nav tikai Tautas kustības "Latvijai" iniciatīva, jo Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijā ir dažādu frakciju, dažādu politisko spēku deputāti, un tas bija komisijas lēmums, par kuru, starp citu, Kiršteina kungs, balsoja arī jūsu partijas kolēģi, kuri strādā šajā komisijā. Tāpēc es aicinu arī Saeimu par to nobalsot.

Sēdes vadītājs. Paldies. Kostandas kungs, esmu spiests jums izteikt piezīmi par pārāk skarbiem vārdiem, kurus lietojāt savā runā.

Aleksandrs Kiršteins - LNNK un LZP frakcija, otro reizi.

A.Kiršteins (LNNK un LZP frakcija).

Godājamais Prezidij, godājamie deputāti! Es ar lielu interesi noklausījos izcilā baņķiera un bankas "Baltija" reanimatora Kostandas kunga runu. Tad es uzreiz sāku meklēt kopsakarības. Te tika pieminēta "Latvijas kuģniecība". Vai privatizācijas gadījumā būtu iespējams tāds kuriozs, ka "Latvijas kuģniecība" iegulda bankā 40 miljonus un viņus pazaudē? Šos miljonus šajā bankā vienkārši nozog. Zīgerista partija izmisīgi cenšas iestāstīt, ka šī banka ir darba spējīga ar Kostandas kungu priekšgalā, Rotšilds aizdošot tur dažus dolārus un tā tālāk. Un tas, ko teica Lujāna kungs... Nekad valsts uzņēmums nestrādās tik labi kā jebkurš privatizēts uzņēmums, jo, redzat, ir atšķirība - lai arī cik lieli pārmetumi būtu "Lattelekom", viņš neieguldīs pat 5 miljonus bankā "Baltija", un jūs, Lujāna kungs, to ļoti labi zināt. Tāpēc jau notiek šī izmisīgā cīņa.

Un vēl viena lieta, ko es pateikšu. Ministru kabinets, protams, var sastādīt šo sarakstu, Kostandas kungs, un Saeima to var arī apturēt, bet tāpēc nav vajadzīgs šāds punkts likumā, jo tiklīdz - un jūs to labi zināt - parādīsies šeit šis saraksts, tā jūs būsit pirmais, kas ierakstīs tur iekšā valsts stratēģiskos uzņēmumus tikai ar vienu nolūku - lai atkārtotos tāda situācija, kāda bija ar "Latvenergo", kad pazuda šie 10 miljoni, lai atkārtotos tāda situācija, kāda bija ar "Latvijas kuģniecību", kad pazūd 40 miljonu... Neviena akciju sabiedrība bezjēdzīgi nezaudē šādus te milzīgus naudas līdzekļus.

Un vēl viena lieta. Paņemiet, teiksim, valsts uzņēmumu "Latvijas aviolīnijas" un paņemiet daļēji privatizēto (valstij arī tur pieder akciju pakete) "Air Baltic" . Salīdziniet šos divus uzņēmumus, salīdziniet servisa līmeni un salīdziniet to, ko no tā ir ieguvis vienkāršais Latvijas iedzīvotājs. Un pārdomājiet vēlreiz.

Tāpēc es vēlreiz aicinu viņu noraidīt, jo jebkurā gadījumā, ja Ministru kabinets arī būs sastādījis piecu uzņēmumu sarakstu, tad kādu selekcijas staciju, kas ir vajadzīga, to jebkurā gadījumā zinās attiecīgais ministrs, un Saeimai jebkurā gadījumā ir tiesības arī to apturēt. Tāpēc nav vajadzīga šī norma. Ja šī norma tiek iekļauta šajā likumā, tad tās vienkārši ir šaubas par privatizācijas stratēģisko nozīmi. Paldies.

Sēdes vadītājs. Paldies. Debatēs vairāk deputāti... Imants Liepa - frakcija "Latvijai". Lūdzu!

I.Liepa (frakcija "Latvijai").

Cienījamais priekšsēdētāj, godātie kolēģi! Es jūs aicinātu pacelties pāri personīgajiem apvainojumiem, jo mums ir jārunā par valstiskiem jautājumiem, jārunā konceptuālā līmenī, un es jūs aicinātu nenokrist zem Latvijas Republikas Saeimas deputāta goda līmeņa. Vienu otru iepriekš sacīto runu es tiešām attiecinu zem šī līmeņa. Un tagad es jūs lūdzu ieklausīties sekojošos apsvērumos.

Pirmkārt, domāt par to, ka šis ir trešais lasījums un ka mēs runājam par kādu konkrētu pantu, nevis par to, kas būtu vai nebūtu. Un tagad atgriezīsimies pie šī konkrētā panta. Tur stāv gaiši un skaidri rakstīts priekšlikums, kas ir akceptēts Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijā, kā jau šeit norādīja, pēc ilgām un grūtām debatēm. (Starpsauciens no zāles: "Nav rakstīts...") Un tur ir teikts, ka divu mēnešu laikā pēc šā likuma stāšanās spēkā Ministru kabinets sagatavo Saeimas lēmuma projektu par neprivatizējamiem valsts un pašvaldību īpašuma objektiem.

Kāpēc radās šāds priekšlikums un kāpēc šo priekšlikumu nenoraidīja Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijā? Es minēšu tikai divus aspektus šinī jomā.

Pirmais no tiem. Mums vēl joprojām nav tautsaimniecības koncepcijas jeb tā saucamās valsts stratēģijas, kuru te pieminēja. Mūsu tautsaimniecības dažādās nozares, gribam mēs to vai negribam, attīstās pēc Brauna principa, pēc Brauna kustības principa. Vai tas ir pareizi? Var minēt ļoti daudzu tā saucamo kapitālistisko valstu (atvainojiet, ka lietoju veco terminu) pieredzi, kur pastāv valsts uzņēmumi un pastāv privātie uzņēmumi, un pastāv dažādu kompāniju uzņēmumi. Un, neskatoties uz šīm dažādajām īpašuma formām, pastāv nepieciešamība, bet šo nepieciešamību realizē ar stratēģisko plānošanu, ar ilgāka perioda plāna sastādīšanu.

Jūsu zināšanai. Jau 15 gadu atpakaļ Amerikas Savienotajās Valstīs ļoti plaši izvērta zinātnisko prognozēšanu, un izrādās, ka šis darbības virziens bija visienesīgākais - ar atdevi viens pret piecdesmit. Viens ieguldītais dolārs deva atpakaļ 50 dolāru. Lūk, ko nozīmē skatīties uz priekšu nevis haotiski attīstīties, deklarējot, ka it kā visu noliks pa plauktiņiem brīvais tirgus. Arī brīvā tirgus apstākļos ir jāzina un jāredz, kur mēs ejam, kaut vai tādēļ, lai kaut pussolīti aizspertu priekšā saviem konkurentiem. Šādas koncepcijas nav.

Mēs esam daudz dzirdējuši no šīs tribīnes, no valdības pārstāvjiem un no mūsu vēlētājiem par mūsu likumu nesakārtotību, par neskaidrību, un atkal mēs atgriežamies pie šī Brauna kustības principa. Tad, lūk, ja mums divu mēnešu laikā valdība šādu sarakstu sastāda un iesniedz Saeimā... (Zālē skaļi neskaidri izsaucieni) Ja jūs gribat izbļaustīties - lūdzu, es pagaidīšu... (No zāles deputāts K.Leiškalns: "Starpsaucieni atļauti!")

Sēdes vadītājs. Godātie kolēģi! Es lūdzu izturēties korekti vienam pret otru. Lūdzu, Liepas kungs, turpiniet!

I.Liepa. Tātad, ja sagatavo šādu lēmuma projektu par neprivatizējamiem valsts un pašvaldību īpašuma objektiem, tad ko mēs iegūstam? Mēs iegūstam skaidrību par to, kāds ir pašreizējās valdības viedoklis - vai viss simtprocentīgi ir privatizējams vai tomēr daļa nav privatizējama. Tātad šajā jomā mēs iegūsim skaidrību. Un tas nevienam neko nevar kaitēt. Vēl vairāk! Mēs iegūsim valdības izpratni par šo privatizācijas problēmu valstī. Sakiet, lūdzu, kam tas var nest sliktumu? Ja tāds lēmuma projekts būs mūsu priekšā un ja šo dokumentu vēl publicēs, un ja vēlētāji ar viņu iepazīsies, kam tas var nest ļaunumu, ja mums būs skaidrība par šādiem neprivatizējamiem objektiem? Un būs arī valdības izpratne šajā jomā. Vēl jo vairāk, šis ieraksts nebūt nepadara par obligātu to, ka šajā sarakstā ir jābūt desmitiem neprivatizējamu objektu. Šajā sarakstā var nebūt arī neviena. Tādējādi valdība apliecinās savu viedokli, bet mums būs dokumentārs šī viedokļa apliecinājums. Un Saeimā un tautai tas būs zināms, arī vēlētājiem.

Paldies, cienījamie kolēģi, par uzmanību! Es aicinu atbalstīt šo ierosinājumu.

Sēdes vadītājs. Gundars Valdmanis - Latvijas Vienības partijas frakcija.

G.Valdmanis (Latvijas Vienības partijas frakcija).

Godājamais Prezidij! Draugi un kolēģi! Mums atkal pūš lielas gudrības, teiksim, ka tiksim uz Eiropu, ka uz Eiropu mēs tiksim bagāti un ies labi. Mums tagad atkal stāsta vienu lielu muļķību, ka, ja mēs visu tautas mantu atdosim kādiem privātajiem, ka tad mums būs kaut kāds labums. Sak, īpašuma forma ir svarīga lieta. Īpašumam ir jābūt tam, kas ar to īpašumu var vislabāk saimniekot. Un tam, kam tā manta pieder, viņam ir jābūt neiecietīgam, ja ar to mantu nepareizi rīkojas. Un šitie gudrie vārdi no iepriekšējām valdībām, ko Kiršteina kungs un citi mums min, ka valsts īpašumu izlaupa, taisa lielas kļūdas un ka privātajā īpašumā it kā nebūtu pieļaujamas šitās kļūdas. Bet es jums gribu prasīt: kāpēc mēs kā tautas pārstāvji pieļaujam tās kļūdas, kas bija, tās kļūdas, kas notiek? Un kāpēc mēs domājam, ka tad, ja mēs, teiksim, atdosim "Latvijas kuģniecību", lai viņa aizbrauc prom, ja mēs atdosim mūsu ostas, lai citi tur varētu pelnīt... Kāds labums būs tautai?

Es nesaprotu, Kiršteina kungs un Šķēles kungs, kāpēc mēs neliekam cietumā tos, kuri parakstīja tās garantijas vēstules. Kāpēc mēs esam no Kriminālkodeksa izņēmuši veselu bloku, kas runā par sabiedrības un tautas mantas izputināšanu? Kāpēc mēs tur to neiekļaujam iekšā, kāpēc mēs neieviešam kārtību? Bet šitā gudrība, ka tad, ja mēs nespējam ieviest kārtību, ka tad labāk to mantu atdot, lai viņa iet kaut kur citur... Un it kā mēs to mantu dalīsim latviešiem. Bet tagad jau tas sertifikāts ir kļuvis pusvērtīgs un varbūt būs pilnīgi nevērtīgs. Un mēs visu šito pieļaujam! Kāpēc? Kāpēc jūs, frakciju vadītāji un partiju vadītāji, pieļaujat to, ka 58 bankas - privātās bankas, ne jau nu valsts bankas, - aplaupa noguldītājus un sūta naudu uz ofšoriem. Mēs visi to zinām, bet neviens netiek tiesāts. Kas jums kait, vadošās valdības partijas, kas jau tagad, nezinu, vai kopš Godmaņa laikiem, ir šito tautu laupījušas? Un kur ir jūsu godaprāts, ka jūs varat teikt: zini, mēs esam iecietīgi pret to, kas notiek! Bet tagad, ja mēs jums atņemsim pilnīgi visu, tad jums vairs nav ko uztraukties. Tad būs kaut kāds labums tautai, kad atņems visu.

Mēs esam šeit gļēvi bijuši, esam gļēvi, ka mēs neuzstājamies, ka to privatizācijas procesu... ka notiek tautas aplaupīšana, ka "nagla" Ðķēles rīcībai... Kas šeit notiek? Mēs visi to zinām, smejam un čukstam, bet mēs viņu nenobremzējam pilnīgi. Jā, Kiršteina kungs, es teikšu - pilnīgi, ne tikai pāris kaut kādu stratēģisku objektu. Mūs šeit stratēģiski izlaupa. Ar tādu muļķību nāk un mums stāsta, ka tad, ja mums atņems visu, ka tad būs godīgums, jo tie zagļi viens otru neapzags. Bet kas tad tur, mums vairs neko nevarēs atņemt! Tad mums it kā būs miers un kārtība.

Es domāju, ka minimāli būtu šitas pants... ka tas būtu smagi jāpārskata, kāpēc mēs ostas atdodam, kāpēc mēs, teiksim, kādus dzelzceļus vai kanalizācijas sistēmas vai slimnīcas un skolas tagad privatizēsim. Un tas, kas nevar maksāt, lai viņš nomirst no slimībām vai no bada, jo viņš nav izglītots. Mums par tādiem nav jārūpējas. Tikai privatizēsim, un it kā tautai būs kaut kas labs. Tāds idiotisms, ko mums šeit it kā nopietni cilvēki pauž! Padomāsim par to, ko mēs darām! Ieviesīsim kārtību! Sodīsim tos, kas izšķērdē mūsu tautas mantu! Būsim, pārvaldīsim to tautas mantu, bet neteiksim, ka mums tā manta jāatdod. It īpaši, ja tā manta tiek atdota tiem, kas piedalās šajā izlaupīšanas procesā. Vai tad Kehrim un Osim nebūs liela daļa no tā, ko mēs privatizēsim? Viņiem tā nauda ir. Un Šķēlem... Viņi privatizēs, bet tauta paliks bešā. Bet kāpēc mēs viņus nesodām par viņu negodību, par viņu izšķērdīgo rīcību?

Es lūdzu atbalstīt šito beidzamo stājas vietu pret šito tautas izlaupīšanu, lai vismaz valdība pasaka, ko viņa domā, ko viņa neatņems no tautas. Un tad, es domāju, mēs papildināsim to sarakstu. Un es ceru, ka kādreiz būs tāda valdība, kas izmeklēs visu šito privatizācijas procesu, to, kā valsts ierēdņi, kas it kā strādā ministrijās, kļūst par Latvijas bagātniekiem. Un ej vēl to procesu, Gannusa, uz priekšu! Būs interesanti kādreiz, ja mēs tiksim pie skaidrības, kuri tad tie latviešu "ceļinieki" ir, kas to tautu tik "bagātu" pataisīja, bet paši sev būvē pili. Lai vismaz pasaka, ko neaiztiks, un tad papildināsim to visu.

Sēdes vadītājs. Valdmaņa kungs, es gribētu aicināt jūs izvēlēties korektākus izteicienus attiecībā uz deputātiem.

Runās Andrejs Panteļējevs - frakcija "Latvijas ceļš". Bet, Panteļējeva kungs, līdz pārtraukumam vairs ir tikai desmit minūtes.

A.Panteļējevs (frakcija "Latvijas ceļš").

Jā, paldies! Es ceru izmantot. Klausoties Valdmaņa kunga uzstāšanos, es gribēju atcerēties, kur es esmu to jau dzirdējis, kur es esmu to lasījis. Un tad es atcerējos. Protams, to es esmu lasījis Vladimira Iļjiča Ļeņina darbos un Kārļa Marksa darbos tajā laikā, kad mēs mācījāmies šeit zinātnisko komunismu un tā saucamo sociālistisko politekonomiju. Tad pasniedzēji runāja faktiski tieši tā kā Valdmaņa kungs. Un man tagad rodas iespaids, ka Valdmaņa kungs acīmredzot arī ir studējis Ļeņinu ļoti intensīvi. Tikai, atšķirībā no Valdmaņa kunga, es esmu dzīvojis tajos apstākļos, ko šī teorija ir radījusi, un es esmu redzējis, kā ir kalpojusi tā saucamā visas tautas manta. Valdmaņa kunga toreiz te nebija, diemžēl viņš dzīvoja citur, un viņam varbūt tiešām liekas, ka visas tautas manta, ko pārvalda partijas, ir tā labākā pārvaldes forma. Es esmu piedzīvojis, ko nozīmē, kad Centrālā komiteja kontrolē - kā un ko dara, kā darbojas firmas. Viss pieder it kā tautai. Un es, starp citu, esmu arī piedzīvojis, ka, neskatoties uz to, ka nebija privātīpašuma, partijas bosi tik un tā dzīvoja lielās pilīs un dārgos apartamentos, bet īpašums skaitījās visas tautas īpašums. Un skaitījās, ka neviens nevienu neaplaupa un ka tauta ir laimīga. Es domāju, ka varbūt beigu beigās būsim konsekventi un paskatīsimies, vismaz tie, kuri no mums ir dzīvojuši šeit, atšķirībā no Valdmaņa kunga, un zina, ko nozīmē visas tautas manta, ko nozīmē tas, ka nav privātīpašuma, un ko nozīmē tas, ka parlaments vai valdība pēkšņi tagad tiesāsies.

Jūs prasāt, kāpēc Šķēli netiesā. Es nezinu, vai jums Kanādā nemācīja, ka ar tiesu valdība nenodarbojas, ka tās ir neatkarīgas institūcijas, funkcijas, šī tiesu funkcija, ka ir vārds "sadalīšana". Jūs visi runājāt tā, ka tas tiešām man atsauca atmiņā vecos labos laikus, kad es studēju Universitātē marksismu-ļeņinismu. Valdmaņa kungs, jūs tiešām būtu bijis labs pasniedzējs mums Universitātē šajos jautājumos. Paldies.

Sēdes vadītājs. Inese Vaidere - Ekonomikas ministrijas parlamentārā sekretāre. Viena minūte.

I.Vaidere (Ekonomikas ministrijas parlamentārā sekretāre).

Jā, es lūdzu vienu minūti, jo man šķiet, ka deputāti varbūt mazdrusciņ ir novirzījušies no apspriežamā temata. Mēs pašlaik runājam tikai par vienu likuma iespējamo labojumu, un šeit nav runas ne par totālu privatizāciju, ne par totālu neprivatizāciju. Mēs vienkārši runājām par šo fantastiski īso termiņu, par to, ka daži deputāti, kuri šādu priekšlikumu izvirzīja, gribētu, lai valdība divu mēnešu laikā izšķiras un "uzliek sakas" dažiem uzņēmumiem, kurus noteikti nedrīkst privatizēt. Es tiešām nesaprotu, kāpēc šo procesu vajadzētu tādā veidā bremzēt. Kāpēc nevajadzētu ļaut valdībai apsvērt, izdiskutēt un tad dot priekšlikumus Saeimai. Kāpēc divu mēnešu laikā vajadzētu dot šādu sarakstu, kuru, kā es tiešām baidos, šeit var papildināt līdz bezgalībai. Tas var notikt teorētiski, jo valdībai pa rokai var negadīties argumenti, ar ko aizstāvēties pret šādu varbūt nepamatotu privatizācijas aizliegumu. Tāpēc mēs tagad runājam nevis par totālu privatizāciju vai neprivatizāciju, bet tikai par šī likuma normu. Tāpēc es ļoti aicinu deputātus nepieņemt nepārdomātu lēmumu un ļoti lūdzu noraidīt šo likuma normu. Paldies.

Sēdes vadītājs. Modris Lujāns - pie frakcijām nepiederošs deputāts, otro reizi. Lujāna kungs, ir tikai dažas minūtes...

M.Lujāns (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Cienījamie kolēģi! Protams, man bija patīkami dzirdēt Kiršteina kunga lekciju, kā viņš rāda. Bet ir vēl, Kiršteina kungs, mūsu cienījamais ministrs Ģēģera kungs, kurš pagaidām vēl nav tiesāts un kurš ir uzcēlis mazu villu. Protams, bija kaut kāds "Garais" savā laikā, kam viens no uzņēmējiem zvanīja, kas netīšām ir bankrotējis, kurš, teiksim, "Garajam" zvanīja... cienījamais Tovanceva kungs. Tā ka, protams, mēs patiešām varam runāt dažādi par dažādām formām.

Labi, ka Kiršteina kungs netīšām nepateica, ka banka "Baltija" ir valsts banka, ka tā nav privātā banka, kas bankrotēja. Tā ka, protams, mēs varam runāt arī par to, ka arī privātās firmas māk bankrotēt, kā rodas visādi neizdevīgi darījumi, jo mēs salīdzinām formas dažādību. Un tādā ziņā es tomēr iesaku padomāt.

Es domāju, ka Kiršteina kungs, kas braukā pa Eiropu, varētu pastāstīt, cik liels ir valsts īpašuma fonds Vācijā, Anglijā. Es domāju, to arī Kiršteina kungs zina. Un tagad melot, vienkārši acīs skatoties, diez vai vajadzētu. Un šinī gadījumā, protams, mēs varam parunāt par ministru Ģēģeru un vēl citiem cienījamiem "Ceļa" vīriem un, protams, atcerēties to, kā šīs formas labi sadarbojās, kā vajag atdot valsts īpašumus. Paldies.

Sēdes vadītājs. Godātie kolēģi, līdz pārtraukumam ir atlikušas četras minūtes. Debatēs deputāti joprojām turpina aktīvi pieteikties gan pirmo, gan otro reizi. Es domāju, ka debates mums ir jāturpina pēc pārtraukuma. Pašlaik es ierosinu pārtraukt likumprojekta izskatīšanu, lai šā pārejas noteikumu punkta apspriešanu turpinātu pēc pārtraukuma.

Tagad lūdzu deputātus reģistrēties. Lūdzu reģistrācijas režīmu! Lūdzu Saeimas sekretāra biedri Janīnu Kušneri nolasīt reģistrācijas rezultātus.

Bet tikmēr vārds paziņojumam Indulim Bērziņam - frakcija "Latvijas ceļš" - par komisijas sēdi. Lūdzu kolēģu uzmanību, jo sēde vēl nav pārtraukta.

I.Bērziņš (frakcija "Latvijas ceļš").

Cienījamie kolēģi no Ārlietu komisijas! Arī Valdmaņa kungs, kurš tagad gatavojas atbildes uzstāšanās reizei! Es ļoti lūdzu jūs uz Ārlietu komisijas ārkārtas sēdi. Uz ļoti īsu sēdi 13.15 - 15 minūtes pirms nākošās sēdes sākuma - šeit pat blakus - Prezidija zālē. Lūdzu, atnāciet visi, lai būtu kvorums. Paldies.

Sēdes vadītājs. Lūdzu, Kušneres kundze, nolasiet reģistrācijas rezultātus.

J.Kušnere (6.Saeimas sekretāra biedre).

Godātie kolēģi! Nav reģistrējušies Vladilens Dozorcevs, Gunta Gannusa... (zālē), Jānis Kalviņš, Paulis Kļaviņš, Leopolds Ozoliņš, Antons Seiksts, Juris Sinka. Paldies.

Sēdes vadītājs. Pārtraukums līdz 13.30.

Sēdi vada Latvijas Republikas 6.Saeimas priekšsēdētājs Alfreds Čepānis.

Sēdes vadītājs. Godājamie kolēģi, lūdzu, ieņemiet vietas sēžu zālē. Turpinām apspriest likumprojektu "Grozījumi likumā "Par valsts un pašvaldību īpašuma objektu privatizāciju"". Debatēs runās Kārlis Čerāns - frakcijas "Latvijai" deputāts. Lūdzu! Otro reizi. Piecas minūtes.

K.Čerāns (frakcija "Latvijai").

Godātie deputāti! Pēc pārtraukuma atgriežoties pie šīm debatēm par šo jautājumu, es gribēju tikai ļoti īsi vispirms pateikt, ka frakcija "Latvijai" kategoriski norobežojas no Valdmaņa kunga aicinājuma neprivatizēt neko. Frakcija "Latvijai" nekad nav iestājusies par privatizācijas bloķēšanu. Mēs esam par privātā īpašuma formas attīstību, lai arī kā Kiršteina kungam vai vēl kādam citam labpatiktos izplatīt melus, apgalvojot pretējo.

Otrs. Tajā pašā laikā mēs neuzskatām privatizāciju par pašmērķi. Privatizācija ir tikai līdzeklis, kuru saprātīgi pielietojot var panākt, ka tauta labāk dzīvotu. Privatizācija nav arī brīnumzālītes, kuru pielietošana būtu vienīgā iespēja novērst nelikumības un nesaimnieciskumu dažādos uzņēmumos. Ja ir atbilstoša politiskā griba, tad var nokārtot arī to, lai arī valsts uzņēmums strādātu efektīvi un rentabli, kā tas ir daudzos gadījumos jau pierādījies civilizētajā pasaulē. Un, protams, tā ir cita lieta, ja politiskā elite grib iedzīvoties privatizācijas procesa gaitā. Bet es nedomāju, ka šis būtu process, kuru tautas vairākums gribētu atbalstīt, un arī mēs to nekādā ziņā nevaram atbalstīt. Un es gribētu aicināt deputātus nejaukt divas pilnīgi dažādas lietas: viena lieta ir īpašuma forma, un otra lieta ir nepieciešamība godīgi strādāt un ievērot likumus. Godīgs un kvalitatīvs darbs ir iespējams arī valsts uzņēmumu formā, tikai ir vajadzīga šī politiskā griba, kura īstenojas gan šā uzņēmuma kontrolē, gan atbilstošos likumos un pilnīgi konkrētā atbildībā. Un, ja mēs šeit redzam to deputātu attieksmi, piemēram, pret Korupcijas novēršanas likuma izpildi un vēl jo vairāk valdības attieksmi pret to - valdība atļaujas atklāti nepildīt šo Korupcijas novēršanas likumu -, tad mēs skaidri redzam, ka valdībai nav šīs politiskās gribas. Bet šo kārtības ieviešanas politiskās gribas trūkumu nedrīkst aizstāt ar nepieciešamību visu tūlīt noprivatizēt, sagrābt savās rokās, lai cik arī valdībai un valdošajai politiskajai elitei tas nešķistu patīkami un izdevīgi. Es aicinu atbalstīt šo pilnīgi konkrēto priekšlikumu un aicinu valdību izveidot šādu sarakstu un iesniegt to Saeimā, lai mēs varētu to šeit izdiskutēt, sākt runāt par problēmu pēc būtības, sākt runāt par to, kādā veidā šo privatizāciju organizēt saprātīgi un kādā veidā panākt, lai šī privatizācija būtu tautas interesēs. Paldies.

Sēdes vadītājs. Elmārs Zelgalvis - frakcijas "Latvijai" deputāts.

E.Zelgalvis (frakcija "Latvijai").

Godātais priekšsēdētāj! Godātie deputāti! Es nemaz nebiju domājis uzstāties debatēs, bet pēc tam, kad šeit tik skaisti runāja mūsu Saeimas lielākais ekonomists Kiršteina kungs un marksisma-ļeņinisma labākais pārzinātājs Panteļējeva kungs, es tomēr nolēmu, ka ir arī man jārunā. Vispirms - par dažiem momentiem, kas šeit tika izteikti. Parlamentārā sekretāre Vaideres kundze aicināja runāt par šo apspriežamo likumprojekta punktu, un tas ir pilnīgi pareizi, es tam pilnīgi piekrītu, jo iepriekšējie runātāji aizgāja tālu nost no šā punkta un nerunāja par šā punkta būtību. Bet kas šeit ir? Arī Vaideres kundze iebilst pret to: divu mēnešu laikā, lūk, nevar sastādīt šādu sarakstu un iesniegt Saeimā. Tad man rodas jautājums - cik mēnešu vajadzēja valdībai, lai sastādītu to 330 uzņēmumu sarakstu, kurus nodeva privatizācijai? (Starpsauciens no zāles: "Piecus gadus...") Cik mēnešu vajadzēja? Nevajadzēja mēnešu. Acīmredzot to izdarīja nedēļas, bet varbūt pat vēl īsākā laikā. Tad, kad grib to izdarīt un tāpat sastādīt dažu neprivatizējamu uzņēmumu sarakstu un iesniegt Saeimā, nevajag nekādus divus mēnešus. Mēs visi to ļoti labi saprotam, un nevajag te runāt to, kas galīgi nav tā.

Tālāk. Otrs jautājums. Šeit runāja par šo politisko spēku veiktu kontroli. Ka, lūk, ir Privatizācijas aģentūras padome, kurā ietilpst visu frakciju pārstāvji, tātad dažādi politiskie spēki, to skaitā arī opozīcijas pārstāvji. Jā, tā tas ir. Un ka, lūk, šī Privatizācijas aģentūras padome var kontrolēt šo privatizācijas procesu un arī noteikt, kādi uzņēmumi ir privatizējami un kādi nav. Godātie kolēģi, es aicinu tos, kas to apgalvo, izlasīt un iepazīties ar Privatizācijas aģentūras statūtiem, kur melns uz balta ir rakstīts, ko dara Privatizācijas aģentūras padome, un tur diemžēl šādas funkcijas un šāds uzdevums nav noteikts. Privatizācijas aģentūras padome nenodarbojas ar privatizējamo uzņēmumu sarakstu sastādīšanu un veidošanu. Šeit ir pavisam skaidri pateikts 4.3.punktā: lēmumu, par kuriem objektiem jāgatavo Ministru kabineta lēmuma projekts, pieņem valde. Valde, nevis padome. Un valde nebūt nav visu politisko spēku pārstāvji, kā šeit teica, tā tas nebūt nav, ne tuvu tas tā nav. Tātad, lūk, šis arguments, ka, lūk, tur notiek... ka tur, lūk, it kā varētu notikt šīs diskusijas par to, kādus uzņēmumus privatizēt, kādus ne, - tas galīgi neatbilst patiesībai. Vienīgā vieta, kur to varētu darīt un vajadzētu darīt, ir mūsu Saeima. Vienīgā vieta! Tiešām šeit būtu vieta, lūk, šādai plašai, vispusīgai diskusijai, apspriešanai, kurā mēs izteiktu savus viedokļus, kurā mēs šeit paustu arī sabiedrības intereses, mūsu vēlētāju intereses. (No zāles deputāts A.Kiršteins: "Bankas Baltija.") Mēs visi ļoti labi zinām, ka sabiedrībai nav viennozīmīgas un tādas vienotas pieejas jeb viedokļa šajā jautājumā. Tas taču mums visiem ir skaidrs. Mēs visi lasām avīzes un dzirdam, kā izsakās cilvēki par privatizācijas gaitu, par to vai citu uzņēmumu privatizāciju. Tas taču viss ir zināms. Kāpēc mēs to ignorējam? Kāpēc mēs no tā gribam aiziet? Attiecībā uz to mūsu cienītie valdības pārstāvji mums neko nesaka. Mums runā šeit kaut kādas demagoģiskas tēzes, ka, lūk, tie ir tikai... par kaut kādu marksismu-ļeņinismu... ka neatzīst privātīpašumu, ka tas nav vajadzīgs... ka, lūk, tikai privātīpašums ir tas, kas efektīvi strādā, valsts īpašums nestrādā. Kāpēc šeit šādas diskusijas? Par to neviens nav runājis šeit, nav izteicis tādas domas, tādas idejas. Bet mums šeit cenšas to iestāstīt. Tāpēc mans priekšlikums Saeimai ir tomēr pieiet šim jautājumam nopietni un atbalstīt šo priekšlikumu, lai mēs varētu šeit arī visu to apspriest. Un tas, ka tas ir vajadzīgs, es vēlreiz atkārtoju, tas tiešām tā ir, jo visus stratēģiskos objektus tiešām nevar privatizēt, un arī šie kungi, kas šeit uzstājās un bieži vien atsaucās uz Eiropas un citu valstu pieredzi, ļoti labi zina to, ka Eiropā tas tā nav. Ka arī tur sekmīgi pastāv un funkcionē valsts kapitāls, valsts sektors, valsts uzņēmumi. To visi ļoti labi zina, bet šeit par to nez kāpēc nerunā. Šeit visu cenšas pagriezt otrādi. Acīmredzot lieta, cienītie kolēģi, ir pavisam cita, un par to šeit neviens nerunā un vārdā to nesauc. Runa ir par personīgu ieinteresētību šajā procesā (lūk, kur ir tā īstā sakne!) un par personīgu ieinteresētību tieši šo stratēģisko uzņēmumu privatizācijā, un to, kādi tie ir, mēs visi zinām, šeit tie nav jānosauc. Lūk, kas ir tas galvenais, un, lūk, tāpēc šeit visu to problēmu cenšas aiz tādām demagoģiskām frāzēm it kā nomaskēt, noslēpt šo patieso cēloni. Bet es domāju, ka par to mums vajag runāt atklāti, godīgi un pateikt, kādas mums katram ir intereses šajā procesā - vai mums ir intereses paust tautas viedokli, tautas intereses, būt tautas pārstāvjiem jeb vai mums ir tikai kaut kādas savas personīgās intereses. Aicinu balsot par šo priekšlikumu. Paldies.

Sēdes vadītājs. Valdis Krisbergs - pie frakcijām nepiederošs deputāts. Lūdzu!

V.Krisbergs (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Cienījamo priekšsēdētāj! Cienījamie kolēģi! Pilnīgi pareizi Zelgalvja kungs nupat teica, ka šeit nav strīdu par to, kura īpašumu forma ir lietderīgāka apsaimniekošanā - valsts vai privātais īpašums. Tik tiešām Eiropas prakse pierāda, ka ir svarīgs apsaimniekotājs, nevis īpašuma forma, un gan Vācijā, gan Beļģijā, gan Zviedrijā, gan arī tālajā Austrālijā, kur man nācies pietiekami daudz būt, es redzēju, protams, prioritārajai privātajai formai blakus esošo un sekmīgi darbojošos valsts īpašuma formu. Lieta ir pavisam cita. Un šķiet, ka pirmais, kas to bija atklājis, bija laikraksta "Dienas Bizness" redaktors Paidera kungs, kurš ļoti konkrēti runāja par politiskās elites aiziešanu uz ekonomiskās elites sfēru, lai saglabātu savu politisko ietekmi. No postkomunistiskā laika uz pašreiz brīvo laiku. Man ļoti interesanti bija paklausīties, ka ar putām uz lūpām, ar ļoti intelektuāliem piemēriem, gan no sociālistiskās teorijas pamatlicēju arhīviem, gan beidzot piesaucot mūs nesaprotošo Eiropu, elitārā oligarhija un tās pārstāvji centās mums iestāstīt, ka šodien vajag "noprihvatizēt" visu... es nepārteicos, "noprihvatizēt", jo privatizācija paredzēja, ka šajā procesā piedalīsies visa Latvijas tauta. Pajautājiet privatizēto uzņēmumu akciju turētājiem - tautas pārstāvjiem, kuriem ir viena, piecas vai desmit akcijas, cik bagātāki viņi ir palikuši? (Starpsauciens no zāles: "Kuriem?") Avīzēs gan mēs redzam jautājumus... runā par nagliņām, kur to visu uzkārt. Šodien, loģiski, būtu jāveic straujš privatizācijas process, tikai uzmanīgu mani dara tas, ka vienīgā metode, ar ko tauta varētu piedalīties privatizācijas procesā, tiek jau kustināta: nost ar sertifikātiem, nost ar viņu nominālvērtību! Lai gan inflācijas rezultātā jau tā viņu nominālā vērtība ir uz pusi samazinājusies. Acīm redzams ir fakts, ka tie cilvēki, kuri ļoti skaisti un klusi, zem lietderīgās privatizācijas lozunga un tik tiešām turpinādami lieliski darbināt šos privatizētos uzņēmumus, ir kļuvuši par dzirnavu monopolīpašniekiem, par pārtikas pārstrādes kombinātu monopolīpašniekiem... vēl varētu nosaukt... Un šķiet, ka nebūs noslēpums, kuriem grupējumiem šie uzņēmumi šodien Latvijā pieder. Lai varētu uzzināt, kuriem grupējumiem tie pieder, atliek tikai mazlietiņ pakustināt tās krokas, kas atrodas zem matiem, ja tās krokas ir. Ja nav, tad atskan šis jautājums. Līdz ar to man gribas pateikt, ka, protams, privātīpašuma forma ir labākā apsaimniekošanas forma. Vienīgā nelaime, kā Zelgalvja kungs pateica, ir tieši tā, ka ne jau privatizācijas interešu pārstāvji uzstājas no šīs oligarhijas, kura cenšas ar savu ekonomiku noturēt varu uz mūžīgiem laikiem. "Prihvatizācijas" interese. Un šajā procesā nav vajadzīgi konkurenti, tāpēc novāksim to instrumentu, ar ko lieliski ir radīti milzīgi "holdinga" uzņēmumi un ar ko galu galā no valsts, visas tautas īpašuma savā personīgajā īpašumā ir pārņemti pārstrādes kombināti. Noteikti sertifikātu esamība traucē, kļūdījās oligarhija. Jo pārāk uzkrītoši tas viss sāk notikt. Acīmredzot slikti padomnieki ir bijuši. Lai gan stāsta, ka esot ļoti laba apolitiska komanda.

Man gribas dot vienu konkrētu piemēru. Mūsu VEF, šis mūsu rūpniecības "flagmanis", ir sadalīts daudzos SIA, un ir VEF privatizācijas process. Tā nejauši iznāk atkal, ka Krisbergam ir pilna informācija, jo nupat - divas nedēļas atpakaļ - Privatizācijas aģentūrā sanāca tāda ļoti interesanta apspriede, kurā nolēma mainīt visus VEF privatizācijas plānus, jo būšot tagad kapitālizācija un būšot vēl kaut kas. Un kāpēc? Diemžēl es atkal negribu nosaukt divu šeit zālē sēdošu deputātu vārdus, kuri bija dziļi ieinteresēti, (Starpsauciens no zāles: "Nosauc!") un pat varu atbildēt uz kārtējo jautājumu - kāpēc? (Starpsauciens: "Kâpēc?") Tāpēc, ka šī sapulce bija aiz slēgtām durvīm un protokols netika rakstīts. Bet Godmaņa kungs mani izmācīja: kamēr nav dokumentu, lūdzu, nerunāt! Tāpat arī vienu dziļi elsojošu kungu, stāvošu pie kādreizējā loga... varētu atgādināt, ka man nav dokumentu... ka viņš partijas naudu gribēja ieguldīt tajā firmā, par kuru viņš tik skaļi runā.

Līdz ar to man gribas pateikt tikai vienu lietu - ka šie divi deputāti uzzināja, ka ir bijusi spēcīga informācijas noplūde (atkal viss notiek, paldies Dievam, pa vecam), un VEF privatizācijas plāni netika mainīti. Lūk, kādā veidā notika "prihvatizācijas" process. Protams, šie divi deputāti var iznākt šeit priekšā un pateikt, ka Krisbergs viņus apmelo. Bet tad viņi paši sevi nodos atklātībai. Protams, es varu derēt, ka, lai šeit tribīnē uzkāptu, viņiem "mugurkauls" būs par vārgu.

Man ir aicinājums... Šodien, tad, kad darbojas politekonomiskā oligarhija, nevis pastāv visas tautas iespējas, un kad privatizācijas procesā nav demokrātiskuma, un kad reāli valsts ir korumpēta no apakšas līdz augšai, pat tāds komisijas priekšlikums nav īsti precīzs. Mums, tautas pārstāvjiem, šo sarakstu vajadzēja parādīt un likt priekšā Ministru kabinetam - akceptējot uzskatīt to par Saeimas vēlmi.

Acīmredzot arī Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijā ir oligarhijas pārstāvji, kuri acīmredzot atsevišķiem Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas pārstāvjiem neļāva šo ideju īstenot. Paldies komisijai, ka vismaz šāds priekšlikums ir radīts. Protams, nekas jau netiek izšķirts šeit. Viss šeit ir saskaņots, un acīmredzot balsojumam bija jābūt tādam, kādam nu bija jābūt. Varbūt šoreiz notika mazs misēklis. Nav saskaņots balsojums, cik es zinu. Deputātiem ir atļauts balsot pēc sirdsapziņas. Paldies. Šoreiz mums to atļāva. Tad izmantosim šo iespēju balsot kā deputātiem, nevis kā frakciju pārstāvjiem ar stingru disciplīnu, un atbalstīsim, ka šodien viss vēl nav "prihvatizējams"! Tad, kad pienāks laiks, mēs šo sarakstu varēsim arī atcelt. Šādas tiesības Ministru kabinets Saeimai vēl nav atņēmis. Paldies.

Sēdes vadītājs. Gundars Valdmanis - Latvijas Vienības partijas frakcijas deputāts. Otro reizi. Piecas minūtes.

G.Valdmanis (Latvijas Vienības partijas frakcija).

Cienījamais Prezidij! Kolēģi Saeimā! Mani tā drusku uzjautrināja Panteļējeva kunga domas, kad sāk runāt par godīgumu... ka tas tūlīt ir Kārlis Markss... ka otrajā pusē godīguma trūkst. Nē, abās sistēmās ir savi godīgie un savi kroplie. Bet visinteresantākais ir tas, ka mūsu Saeimā viens no spējīgākajiem deputātiem pēc rīcības un arī pēc pozīcijas ir Panteļējeva kungs. Un viņš var nākt tribīnē un mums paskaidrot, ka tie, kas ir tie kroplie, kas tās kļūdas 10 miljonu dolāru apmērā taisa... ka nu mēs dzīvojam tādā valstī, kur ir sadalīts viss kaut kas, it īpaši manta, kad ir sadalīta vara. Ir tiesas, ir izpildvara, ir Saeima. Bet diez kāpēc tad tie 10 miljonu dolāru kļūdu taisītāji vēl ir tādās padomēs, kur Panteļējeva kungs sēž... un palīdz apstiprināt, vai Frakciju padomē vai Ministru kabinetā. Mīļais Panteļējeva kungs, jūsu grupa nevar tik viegli "atmazgāt" jūsu politisko atbildību. Nelieciet uzsvaru uz to, ka man trūkst marksistiskās pieredzes jeb ļeņinistiskās skološanas, bet, lūdzu, ja jūs gribat pretendēt uz to, ka jūs gribat tautai labu, tad neslēpieties aiz tā, ka jums nav iespējas iespaidot, kuri godīgi cilvēki sēž kurās vietās!

Bet es jums pateikšu vienu lietu: kad uz Saeimu atnāks Ministru prezidenta saraksts par tādiem objektiem, kurus nedrīkst privatizēt, es ceru, ka tur nebūs ierakstīti cietumi. Es saprotu (man vismaz tā draugi stāsta), ka Latvijā ir vesels slānis, kas gribētu privatizēt cietumus, lai tur varētu būt maksas pakalpojumi, lai tādiem kā Laventam un citiem ietu labāk, kad viņi tur sēž. Es nesaprotu, Panteļējeva kungs, šo atrunāšanos, šo izvairīšanos. Jums tauta ir uzticējusi 5.Saeimā lielu varu, šoreiz arī. Un, lūdzu, nedarīsim vairs šo muļķību, nepieļausim, ka mums nav itin nekādas iespējas ietekmēt to, kas šajā valstī notiek! Tikai Saeima to var darīt, un tikai tie, kas ir valdības posteņos, var to darīt. Un jūs esat ļoti tuvu pie tā. Nestāstiet mums, ka to nevar, ka sadalīts viss! Viss vēl nav sadalīts. Un mēs darīsim tā, lai nesadala visu Latviju. Paldies.

Sēdes vadītājs. Leonards Stašs - pie frakcijām nepiederošs deputāts. Lūdzu!

L.Stašs (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Cienījamie kolēģi! Šis jautājums liekas tāds maznozīmīgs, it kā viens punkts, bet tas ietver sevī ļoti svarīgu lietu mūsu valsts dzīvē un mūsu valsts perspektīvā. Pēc Kiršteina vārdiem, mums iznāk tā, ka viss ir jāprivatizē, viss tikai jāprivatizē! Un ka tad, ja tas ir privatizēts, tas strādā daudz labāk nekā tad, ja tas būtu valsts īpašums. Nu tad, sekojot šim aicinājumam, mums, es domāju, nav jāstāda nekādi saraksti, nekas nav jādara, vienkārši mums ir jāatļauj privatizēt dzelzceļus, šosejas, Daugavas hidroelektrostaciju kaskādi, termoelektrocentrāli, "Latvijas gāzi" - un tā tālāk, un tā tālāk. Un galu galā - kāpēc mēs nevaram privatizēt policiju, armiju un visu ko? Nu kāpēc mēs nevaram nodot policijas funkcijas, teiksim, zviedriem un maksāt tikai viņiem naudu par to, ka viņi ieviesīs pie mums kārtību? Kāpēc mēs nevaram privatizēt armiju un pieaicināt angļus, lai angļi organizē mūsu armiju un apsargā mūsu robežas, un gādā par mūsu drošību? Mēs varam privatizēt visu. Kāpēc mēs nevaram privatizēt Latvijas Jūras administrāciju (un, cik es zinu, Krištopana kungs to taisās it kā darīt) un pārveidot par kompāniju? Un lai tad kuģi brauc bez visām signālugunīm, bez visām ierīcēm, kas nodrošina kuģniecības drošību! Nu lai viss iet savu ceļu! Lai privātuzņēmēji par to atbild. Vai tas ir iespējams un vai tas ir gudri? Un, runājot par to, es gribu atgādināt Zelgalvja vārdus, ka, pat ja pasaulē viss ir privatizēts... ka tas nemaz tā nav. Visi stratēģiskās nozīmes objekti valstī ir valsts pārvaldē un valsts īpašumā, un tikai tad valsts var mierīgi funkcionēt, un tikai tad valsts var realizēt savu politiku gan ekonomikā, gan politikā. Ja mums viss būs privatizēts, nekas nebūs!

Tagad Panteļējeva kungs arī piekrīt, ka viss ir jāprivatizē. Mēs atkal gribam iet uz komunismu, mēs atkārtojam politekonomiju. Bez šaubām. Pasakiet man, Panteļējeva kungs, vai arī sociālisma laikā, tad, kad bija sociālisms, nebija tādi objekti - uzņēmumi, fabrikas, rūpnīcas, kolhozi un tā tālāk -, kas strādāja efektīvi, kas strādāja normāli un daudz efektīvāk nekā šodien, kad mēs tos privatizējam un kad tos izzaga un izlaupīja. Vēl šodien rūpnīcas un objekti, kas pieder valstij, kaut kā strādā, kaut gan nes arī zaudējumus. Bet pasakiet, cik naudas no pilsoņiem un valsts izlaupīja privatizētie uzņēmumi, privatizētās bankas, visvisādas sabiedrības un daždažādas SIA, un tā tālāk? Cik izlaupīja? Vai vairāk zaudējumu radīja valsts uzņēmumi vai šīs privatizētās vienības, struktūrvienības un tā tālāk? Nu salīdziniet, un tad jūs redzēsiet. Es domāju tā: ja ir kārtīgs saimnieks objektā, ministrijā un katrā vietā uzņēmumā, tad tas uzņēmums zeļ un plaukst, bet, ja mums nav kārtīga saimnieka un ja mums, sākot no ministra un beidzot ar direktoru, šajā uzņēmumā ir ielikti cilvēki, kas neko neprot, negrib un tikai laupa vai iedzīvojas, tad nekas nebūs, vienalga, vai mēs šo uzņēmumu privatizējam vai neprivatizējam. Vienalga, vai tā ir kompānija, vai tā ir akciju sabiedrība, vai tā ir valsts, tam nav nozīmes. Cilvēks galu galā visu dara godīgi, nevis kā mēs, kas visu sagrābjam un privatizējam. Un skaidrs kā diena - es vairs negribu to atkārtot -, ka šī privatizācija un nevēlēšanās uztaisīt neprivatizējamu objektu sarakstu ir vienīgi, kā jau iepriekš teica, iedzīvošanās kāre tiem, kas ir pie varas, iedzīvošanās kāre tiem, kas ir, kā saka, "pie stūres". Un ne vairāk. Un tie 5% šodien dzīvo jau bagātībā un nezina nekā, un 95% grimst nabadzībā, un to mēs gribam vēl vairāk padziļināt. Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītājs. Anna Seile - LNNK un LZP frakcija.

A.Seile (LNNK un LZP frakcija).

Cienījamie deputāti! Šī likumprojekta apspriešana tuvojas beigām. Ierosinājums ir ļoti īss. Debatētāji visu laiku runā pilnīgi par visu privatizācijas stratēģiju, un, ja tā, tad arī es gribu pateikt savu vērtējumu, ka ar privatizācijas stratēģiju mums viss ir kārtībā - to veido valdība un Privatizācijas aģentūra. Un neviens, arī Tautsaimniecības komisija netaisās ieskaitīt šo neprivatizējamo objektu sarakstā ne cietumus, ne "Latvijas gāzi", ne kuģniecību un pat ne tirdzniecības brīvostu.

Kāpēc Tautsaimniecības, agrārās un reģionālās politikas komisija atbalstīja frakcijas "Latvijai" izvirzīto priekšlikumu? Es runāšu atklāti un pateikšu to mazo noslēpumu. Tas bija pavisam savādāks. Lieta tā, ka visi objekti tiešām pašreiz tiek privatizēti saskaņā ar Latvijā eksistējošiem likumiem, kuri ir spēkā, bet viena daļa objektu - un tās ir lauksaimniecības zinātniskās pētniecības stacijas, mācību saimniecības, selekcijas stacijas - tiek privatizēta pavisam pēc citiem noteikumiem - pēc Augstākās padomes laikā pieņemtajiem likumiem. Un kāda ir izveidojusies situācija? Situācija ir tāda, ka katrs ministrs, kurš nonāk zemkopības ministra krēslā, veido šo neprivatizējamo valsts saimniecību sarakstu no jauna. Bija Kinnas kungs - bija viens saraksts, bija Ģēģera kungs - bija otrs saraksts, bija Kaula kungs - šis saraksts kļuva vēl plašāks. Tagad ir Dilbas kungs, un vēl joprojām nav pateikts tas, cik īsti lielas būs gan šīs zemes platības, kas pienāksies šīm saimniecībām, gan tas, kādi objekti paliks šo saimniecību rīcībā.

Šeit arī sadūrās divas stratēģijas: vieni teica: neko no šīm zinātniskās pētniecības saimniecībām un selekcijas stacijām neprivatizēt! Un ļoti labi to pierādīja, piemēram, frakcijas "Latvijai" deputāts Grīnberga kungs, kurš iestājās par Pūres, vismaz vienas daļas īpašuma, privatizāciju. Un šī daļa strādā un saimnieko, un viss ir normāli. Bet vajag apstiprināt. Tādēļ arī šis ierosinājums tika atbalstīts Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijā, jo šīs platības un šos objektus nevar apstiprināt ar viena ministra lēmumu vai kaut kādas ekspertu komisijas lēmumu, kā tas ir bijis līdz šim. Un šajā gadījumā, ja šeit nedarbojas visi pārējie, bet tikai speciālie likumi, tad to tiešām vajadzētu apstiprināt Ministru kabinetam vai Saeimai. Ja Ministru kabineta pārstāvis iznāktu šeit un teiktu, ka tik tiešām tuvākajā laikā ar Ministru kabineta lēmumu tiks apstiprinātas šīs platības, lai mēs varētu iekļaut nākošajā un aiznākošajā gada budžetā līdzekļus zemes izpirkšanai valsts vajadzībām šo staciju apkalpošanai, tad viss būtu kārtībā un šāds ieraksts nebūtu vajadzīgs. Varbūt viņš nav vajadzīgs arī tagad, es to neņemos spriest.

Lai simts deputāti izspriež, kāds būs balsojums, bet šis grozījums attiecas, tikai un vienīgi domājot par šīm valsts saimniecībām. Protams, ārkārtīgi jauki būtu, ja divu mēnešu laikā - un tas ir pilnīgi iespējams - parādītos šāds saraksts. Manuprāt, lieki ir to apstiprināt Saeimā, to varēja vienkārši Ministru kabinets apstiprināt, bet lai Ministru kabinets arī skaidri un gaiši pateiktu, lai atspēkotu pašlaik presē izplatītās baumas, ka tiks privatizēti valsts meži. Tas būtu vairāk nekā jauki, un šo divu mēnešu laikā Ministru kabinets varētu paziņot: nē, valsts meži ir neprivatizējams objekts, jo tas ir gan ekoloģiski svarīgs objekts, gan visas mūsu tautas nacionālā bagātība! Ir jāregulē šīs attiecības starp mežu un lauku zemi, un, ja tāda ierosme nāktu, tas būtu vairāk nekā labi.

Tāpēc es vienkārši ierosinu jums to ļoti rūpīgi izvērtēt, jo varbūt šos priekšlikumus nav vajadzības atbalstīt, bet tādā gadījumā tiešām gribētos dzirdēt kāda Ministru kabineta pārstāvja domas par šo selekcijas staciju likteni, par šo apstiprināto sarakstu, kā arī par valsts mežu likteni. Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītājs. Edgars Bāns - Latvijas Vienības partijas frakcija.

E.Bāns (Latvijas Vienības partijas frakcija).

Godātie deputāti! Domāju, ka šī debašu intensitāte par šo vienu jautājumu liecina tikai to, ka mēs esam trāpījuši desmitniekā, jo šis privatizācijas process ļoti intensīvi nodarbina prātus. Nevar teikt, ka mēs nesaprastu to, ko nozīmē privatizācija, objektu privatizācija, un nevarētu teikt, ka tam nav pozitīvu seku, bet nekur mēs nevaram redzēt - es šo jautājumu esmu uzdevis sev atkārtoti - , kas tad galu galā mums ir iznācis, - cik ir pieaugušas ārzemju investīcijas pēc šo objektu privatizācijas pakāpes, cik ir cēlies darba ražīgums šajos objektos, vai produkcijas kvalitāte uzlabojas vai neuzlabojas? Ja jau mēs skaidri un gaiši zinātu, ka šī privatizācija dod pozitīvu rezultātu tautsaimniecībai un līdz ar to mūsu cilvēkiem, tad kurš gan būtu pretī? Neviens! Bet nelaime ir tā, ka mēs jau piedzīvojām vienas sekas, kad privatizēja kolektīvās saimniecības. To vajadzēja darīt, tur jau līdz saspīlējumam bija ražošanas attiecības, bet kādēļ vajadzēja iznīcināt mantu? Latvietis ir vienmēr turējies pie mantas. Kāpēc šo mantu vajadzēja iznīcināt? Vai tad tiešām nevarēja izdomāt, kas būs gala rezultātā, un kā to mantu izmantot tālākajai ražošanai? Un šīs bēdīgās sekas lauksaimniecībā, kad uz pusi ir samazināts lopu skaits, kad aizaug vairāk nekā pusmiljons hektāru ar dadžiem un vēl citām nezālēm, kad zemniekam ir jāpāriet atpakaļ pie kapļa un lāpstas, un viņa bērni vairs negrib strādāt šinīs saimniecībās, tad šīs sekas mūs vienkārši biedē. Tāpēc es arī balsoju par šo priekšlikumu, lai ierakstītu un izvērtētu to, kas mums ir. Var jau būt, kā Liepas kungs teica, ka mums neviens nebūs jāieraksta tajā sarakstā, bet ir jābūt pašiem pārliecinātiem, mums ir jāpārliecina cilvēki, lai tas, ko mēs darām, būtu pareizi, jo privatizācija kā tāda pati par sevi nekur pasaulē uzreiz nav devusi rezultātus. Tas arī ir skaidrs, bet viņa notiek ļoti prātīgi; teiksim, Tečere Anglijā 10% rūpniecības uzņēmumu privatizēja 10 gadus, un parasti privatizācijas process ir tāds, ko mēs nevaram diemžēl izpildīt, ka vispirms valsts sakārto šo objektu, lai viņš ir ražotspējīgs un pēc tam viņu nodod privāto rokās, kas var jau tālāk organizēt ražošanu. Un tam ir efekts. Tur uzreiz ir darba vietas un tā tālāk. Bet mums kaut kā tas viss notiek tādā steigā, ka vienkārši prāts nevar aptvert to, kāpēc tādā steigā tas notiek. Un kāds tad ir rezultāts? Ja rītdien būs nolikti uz galda aprēķini, ka tā un tā mums ir, ka tas ir pozitīvs efekts, tad tam var piekrist un iet jau citu ceļu.

Redzat, mēs pašreiz Saeimā nevaram iztikt bez etiķetes piekāršanas, bez birkošanas un tā tālāk, tu tāds un šāds... Mēs jau to esam pārdzīvojuši, mums, vecākiem cilvēkiem, šīs birkas ir kārtas dikti un daudz klāt, un mēs esam to pārdzīvojuši. Un es domāju, ka arī te mēs pārdzīvosim. Jau runā par to, ka Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija nav spējīga izlemt nevienu jautājumu, ka, lūk, vajag papildināt no citām frakcijām ar eiropeiski domājošiem un tā tālāk. Nē, nu ir jau labi! Vajadzētu varbūt pāriet jau uz augstākās demokrātijas principu, ka visi dara tā, kā viens grib. Lai nebūtu diskusijas, lai nebūtu laika kavēšanas. Cik mēs likumu būtu pieņēmuši, ja nediskutētu par šiem likumiem!

Tā ka es lūgtu atbalstīt šo tikai tādu apsvērumu dēļ, ka drusku ir jāpavērtē tas, kas ir izdarīts, lai varētu drošāk iet tālāk. Paldies par uzmanību!

Sēdes vadītājs. Andrejs Panteļējevs - frakcija "Latvijas ceļš". Otro reizi.

A.Panteļējevs (frakcija "Latvijas ceļš").

Cienījamais priekšsēdētāj, cienījamie klātesošie! Tagad, klausoties Staša kungu un Valdmaņa kungu, es sapratu, ka Latvijas vēsture īstenībā bijusi tāda, ka līdz 1990. gadam te visi ir dzīvojuši laimīgi un bagāti, ka tauta bijusi plaukstoša, bet, sākot ar 1990. gadu, nelaimīgā kārtā sākusies Latvijas lielās bagātības izlaupīšana - tātad tās bagātības, kura te bija komunistu laikos saražota un kuru visa latviešu tauta baudīja. Es tikai nesaprotu, kāpēc tad Valdmaņa kungs piecdesmitajos gados nebrauca uz Latviju baudīt šo te vispārējo bagātību, kuru pēc tam, izrādās, Godmanis un pārējās neatkarīgās Latvijas pirmās valdības intensīvi izlaupīja. Tas attiecas uz vēsturi.

Kas attiecas uz sirdsapziņu un uz godīgumu, tad es jau esmu pamanījis, ka tiešām dažiem no mums liekas, ka viņi ir pēdējā instance, tāpēc uzņemas pat operēt zināmā mērā ar tautas apziņā svētām lietām, piemēram, ar simbolu par Tālavas taurētāju un tamlīdzīgām lietām. Es lūgtu Valdmaņa kungu... Es tiešām negribu norobežoties no atbildības, jo es zinu: jā, padomju vai kaut kādu citu instanču sastādīšanā varbūt "Latvijas ceļam" ir teikšana... Lai Valdmaņa kungs nedēļas laikā iesniedz ar savu parakstu godīgo un negodīgo cilvēku sarakstu, jo es īsti nesaprotu... jūs te minat, ka tur ir daži negodīgi. Es ceru, ka nākamajā nedēļā es saņemšu no jums negodīgo cilvēku sarakstu, ko jūs pats ar savu parakstu apstiprināsit, ka jūs nesat pilnu atbildību par šo apgalvojumu, un tad varbūt tiešām mēs varēsim izplatīt savu ietekmi tālāk un kaut ko darīt lietas labā. Es ceru, ka jūs pieņemsit manu aicinājumu un šo negodīgo cilvēku sarakstu mēs no jums tuvākajā laikā visi uzzināsim. Paldies.

Sēdes vadītājs. Ilmārs Bišers - Demokrātiskās partijas Saimnieks frakcija. Lūdzu!

I.Bišers (Demokrātiskās partijas Saimnieks frakcija).

Godātais priekšsēdētāj, dārgie kolēģi! Pavisam neliels labojums likuma beigās ir izraisījis ārkārtīgi plašas debates un ir atklājis to, ka mums patiešām visai valstij šajā svarīgajā jautājumā nav īstas skaidrības. To mēs redzējām jau priekšvēlēšanu laikā, kad ritēja debates - ko privatizēt, ko neprivatizēt, kā privatizēt. Arī tagad. Un nu pēkšņi pēc visām šīm lielajām un garajām debatēm mēs gribam, lai divu mēnešu laikā valdība izlemj šo jautājumu, lai gan nav izstrādāti vēl skaidri kritēriji, ko tad īsti privatizēt. Es domāju, ka daudziem runātājiem, kas iestājās par šo sarakstu sastādīšanu, pašiem ir visai dažādi kritēriji, ko viņi gribētu tajā sarakstā iekļaut. Un man liekas, ka divu mēnešu laikā, it sevišķi ņemot vērā to, ka šo mēnešu laikā būs arī budžeta apstiprināšana un tā tālāk... tātad uz Jauno gadu es neceru, ka parādīsies kaut kas nopietns un mūsu Saeimas cienīgs. Es domāju, ka tāda sasteigšana mums... Es tādus sarakstus esmu redzējis diezgan daudzus, un tur ir bijuši visvisādi brīnumi.

Es atceros, ka jau 1992. gadā toreizējā Latvijas valdība apstiprināja objektu sarakstu, kuri nepakļaujas privatizācijai 1993.-1994. gadā, un vienā no šiem punktiem bija ierakstīts, ka tautas tiesas 1993.-1994. gadā netiks privatizētas. Par laimi, privatizētas viņas netika arī pēc tam. Un es domāju, ka laikam, ja mēs sastādīsim šos sarakstus tādā steigā, kad valdība būs aizņemta ar citiem jautājumiem, tad šādi saraksti nevarētu būt pārāk nopietni. Tagad mēs būsim parādījuši savu aktivitāti šeit no tribīnes, būsim sacēluši trauksmi, bet es baidos, ka pat tad, ja šāds saraksts arī tiks sastādīts, tam nopietna pamatojuma nebūs.

Un tāpēc es personīgi atturēšos balsot par šādu priekšlikumu - par šāda sasteigta saraksta sastādīšanu.

Sēdes vadītājs. Mauliņa kungs - frakcija "Latvijai". Lūdzu! (Starpsauciens no zāles: "Pasarg, Dievs!")

J.Mauliņš (frakcija "Latvijai").

Es esmu pret dezinformāciju. Divi mēneši ir pietiekoši ilgs termiņš, lai sastādītu, ja mēs nesāksim atkal izgudrot velosipēdu. Ir vesela rinda stabilu kapitālistisku valstu, kur ir skaidri noteikti šādi saraksti. Neizgudrosim beidzot, bet izlasīsim tur, kur var izlasīt. Citādi tai braukāšanai, kas notiek desmitreiz vairāk, nekā vajadzētu, pa ārzemēm nav nekādas jēgas, ja neuzzina... Es, kurš neesmu braukājis, zinu, kāpēc tad tas tā notiek. Tas ir viens.

Un otrkārt. Ja mums arī tiktu izlemts tā, kā dažās valstīs ir, kur gāzi, lielos uzņēmumus, elektrouzņēmumus un telefona sakaru uzņēmumus privatizē, tad jāteic, ka tur ir skaidra normatīvo aktu sistēma, kas nosaka, kādi ir viņu darbības noteikumi un kā valsts viņus kontrolē. Un ļoti sīki kontrolē. Mums visa tā nav. Tāpēc par šo lielo uzņēmumu privatizāciju vispār ir grēks runāt. Mums nav vispār nekādas iespējas kontrolēt un piekļūt pie privātajiem uzņēmumiem. To taču mēs zinām! Valsts kontrole mūsu privātos uzņēmumus nekontrolē. Mums vispār nav likumdošanas materiāla apakšā, lai varētu kaut ko tādu izdarīt.

Līdz ar to šie divi argumenti, ja jūs tiešām tos nopietni uztverat... ja neuztverat, tad jūs te esat sanākuši jokus dzīt. Es domāju, ka tie ir pietiekoši pārliecinoši argumenti, lai atbalstītu šo priekšlikumu, ko komisija ir izstrādājusi un pievienojusi likumprojektam. Paldies.

Sēdes vadītājs. Roberts Dilba - Latvijas Vienības partijas frakcija. Vai jūs, Dilbas kungs, runāsit kā ministrs vai kā deputāts?

R.Dilba (Latvijas Vienības partijas frakcija).

Godājamais Prezidij, cienījamie kolēģi! Es saprotu, ka ir ļoti būtisks jautājums, kas skar tieši lauksaimniecības uzņēmumus - konkrēti valsts zinātniskās pētniecības saimniecības, lopkopības izmēģinājumu saimniecības un visas tās, kas ir valsts pārziņā. Es saprotu, ka šeit ir izskanējuši vairāki aspekti, kādā veidā varētu šī politika virzīties un kādā veidā varētu aizsargāt šo valsts daļu.

Tajā pašā laikā es varu pateikt to, ka nevar tik viennozīmīgi šodien pateikt un pieņemt, ka šīs zinātniskās pētniecības saimniecības būs tieši ar tādām platībām, ka šīs zinātniskās iestādes būs tieši tādā apjomā, jo dzīves procesi rit savā gaitā un reāli izdara arī savas korekcijas.

Jā, protams, Augstākās padomes laikā tika nosauktas šīs visu veidu zinātniskās saimniecības un tām tika ar komisiju noteiktas arī platības, bet jau šodien mēs redzam, ka daudzām šīm zinātniskajām saimniecībām šādas platības nav vajadzīgas.

Un nākošais. Mēs arī redzam, kādā veidā šīs lielās saimniecības attīstās un kādas viņām rodas problēmas.Galarezultātā veidojas nevis selekcija, nevis zinātne, bet izveidojas tikai parastā standartveida saimniekošana. Es domāju, ka mums šeit nav jāgudro jauns ritenis. Mums apkārtējās valstīs, kaimiņvalstīs, visur jau ir pierādījies, ka visam tam, kas ir saistīts ar selekciju, kas ir saistīts ar izmēģinājumiem... Tur ir viennozīmīgi skaidrs, ka pamatā ir jābūt valsts atbalstam, vienalga, vai tā ir simtprocentīga valsts iestāde vai ir tikai daļēji valsts iestāde. Bet visādā ziņā te ir valsts būtiska ietekme.

Par pārējo jautājumu risināšanu, kas saistīti ar sēklu audzēšanu, kas saistīti ar augstražīgu govju turēšanu vai vispār lopu turēšanu, es domāju, šeit nav īpaši jādebatē, jo ir viennozīmīgi skaidrs, - un to tagad daudzi zemnieki ir pierādījuši - , ka viņi ir spējīgi to visu veikt un ka arī valsts ir spējīga viņus pat atbalstīt šajā jomā. Viņi ir spējīgi arī zinātni attīstīt, un tāpēc mums pašreiz nevajadzētu apstāties pie šī jautājuma tik kardināli un būtiski, jau tagad nosakot galvenās robežas šīm zemes platībām un visam pārējam.

Es domāju, ka mums jau ir saraksts par lauksaimniecības visu veidu zinātniskajiem uzņēmumiem, kuri līdz šim arī tikuši pamatā saglabāti. Ir, protams, laika gaitā parādījušās izmaiņas, un reāli dzīve to ir pierādījusi. Šeit Seiles kundze jau labu piemēru parādīja un pateica. Kaut vai tajā pašā Pūrē. Pūrē ir izveidojies "Pûres grauds", kas nodarbojas ar sēklaudzēšanu, un tur nav vajadzīgs īpašs valsts atbalsts, tāpat kā visiem pārējiem sēklaudzētājiem. Un tas nodrošina visus apkārtējos ar graudu sēklu. Ir arī tieši dārzkopībā un augļkopībā privātuzņēmums, un ir blakus arī zinātniskā iestāde, kas tiešām nopietni nodarbojas ar zinātniskajiem jautājumiem. Un tā šie visi jautājumi jāsakārto arī pārējās zinātniskās iestādēs. Tāpēc es nedomāju, ka mums vēl īpaši kaut kas būtu jāizmaina. Šo uzņēmumu saraksti mums ir, un neviens ministrs personīgi nevar šos uzņēmumus... viņš var tos tikai izvirzīt uz privatizāciju, bet viņš nevar pats personīgi privatizēt vai kādam piedāvāt tos privatizēt. To izlemj Ministru kabinets. Un tāpēc šie noteikumi ir pieņemami, jo tie virza uz normālu tālāko attīstību. Paldies par uzmanību!

Sēdes vadītājs. Dzintars Ābiķis - frakcija "Latvijas ceļš". (Starpsauciens no zāles: "Âbiķi, pasaki tā kārtīgi!")

Dz.Ābiķis (frakcija "Latvijas ceļš").

Augsti godātais Prezidij! Cienījamie kolēģi! Manuprāt, šis priekšlikums vispār no likumdošanas viedokļa ir diezgan absurds. Tas jau šeit, manuprāt, izskanēja, bet es jums vēlreiz gribu atgādināt, ka mums ir spēkā vesela rinda speciālo likumu - likums "Par kultūras un dabas pieminekļu aizsardzību", "Par nacionālajām sporta bāzēm" un vēl daudzi citi likumi, kas reglamentē šīs lietas. Mūsu komisijā tiek gatavots, piemēram, likums "Par muzejiem", kas atkal darbosies šinī aspektā. Un tāpēc, cienījamie kolēģi, manuprāt, šis piedāvājums ir absolūti nejēdzīgs no likumdošanas viedokļa. Un, otrkārt, tā redakcija, kas šeit ir minēta, ir absolūti formāla. Šeit ir rakstīts, ka divu mēnešu laikā sagatavo Saeimas lēmuma projektu, un viss. Labi, Ministru kabinets sagatavos lēmuma projektu un iekļaus tanī vienu objektu. Sagatavos, un tā viņš tur sagatavots gulēs Ministru kabinetā. Tā ka, cienījamie kolēģi, no likumdošanas viedokļa raugoties, šim priekšlikumam nav nekādas jēgas, jo ir speciālie likumi.

Un es aicinu visus tos deputātus, kuri te tik karsti iestājās "pret", sagatavot konkrētus priekšlikumus par konkrētiem objektiem un iekļaut šajos speciālajos likumos. Tā ka šis priekšlikums nepārprotami ir jānoraida. Paldies par uzmanību!

Sēdes vadītājs. Jānis Ādamsons - pie frakcijām nepiederošs deputāts. Lūdzu!

J.Ādamsons (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Cienījamie kolēģi! Es tomēr jūs aicinātu atbalstīt šo priekšlikumu sekojošu apsvērumu dēļ. Šeit izskanēja viedoklis, ka divu mēnešu laikā Ministru kabinets nevarēs sagatavot attiecīgo sarakstu. Atgriezīsimies mazliet vēsturē. Šīgada vēsturē. Kad mēs apstiprinājām, pareizāk sakot, lielākā daļa parlamenta apstiprināja šo valdību, mēneša laikā ļoti steidzīgi tika sagatavots privatizējamo objektu saraksts, kuram apakšā nebija absolūti nekāda ekonomiskā pamatojuma. Vieni no pirmajiem objektiem, kurus steidzami vajadzēja privatizēt, pēc Ministru kabineta viedokļa - un šos objektus sagatavoja neviens cits kā Ministru prezidenta padomnieks Edmunds Krastiņš -, bija visi tie uzņēmumi, kuri bija saistīti ar banku "Baltija", to skaitā "Ventspils nafta", "Latvijas gāze", "Latvenergo", "Latvijas kuģniecība". Un nevajag teikt, ka divi mēneši ir par maz, lai Ministru kabinets varētu sagatavot un iesniegt parlamentam šo objektu sarakstu.

Nākošais. Mazliet paskatīsimies nākotnē. Es esmu dziļi pārliecināts, ka tad, kad būs 7.parlaments, kad sanāks 7.Saeima uz vienu no savām pirmajām sēdēm, viens no pirmajiem lēmumiem, kuru pieņems šis nākošais parlaments, būs sekojošs "Par nelikumīgā ceļā iegūtā privātīpašuma nacionalizāciju". Un ir pilnīgi iespējams, ka, ja mēs turpināsim tādā pašā ceļā virzīt likumdošanas procesu, kā mēs to darām pašlaik, tad vēl viens no lēmuma projektiem, kuru var pieņemt nākošais parlaments, būs tāds, ka visus likumus, kurus ir pieņēmusi 6.Saeima, atzīt par spēkā neesošiem. Un no šī viedokļa es tomēr lūgtu atbalstīt kustības "Latvijai" priekšlikumu. Paldies.

Sēdes vadītājs. Imants Liepa - frakcija "Latvijai". Liepas kungs, otro reizi - piecas minūtes.

I.Liepa (frakcija "Latvijai").

Cienījamais priekšsēdētāj! Godātie kolēģi! Ja mēs tagad diskusiju savelkam kopā, tad, ja neņem vērā lētus jokus, kas kā "argumenti" (pēdiņās) te tiek sniegti, var ieklausīties tajos runātājos, kas izvirza vienu argumentu, proti, divus mēnešus kā nepietiekoši garu laika sprīdi, kurā varētu sagatavot šo te lēmuma projektu. Divi mēneši - tas ir vismaz 45 darba dienas. Tas ir daudz vai maz? Es teiktu, ka no vienas puses, tas ir pietiekoši, bet, no otras puses, varētu teikt, ka, tas ir maz, un tad var piekrist šiem argumentētājiem. Bet tikai ar diviem nosacījumiem un divos gadījumos tas ir attiecināms - proti, ja mēs sākam šo jautājumu risināt no nulles. Bet, cienījamie kolēģi, vai tiešām mēs šo jautājumu sāksim risināt no nulles? Mēs esam aizgājuši pietiekoši tālu uz priekšu šajos jautājumos, valdību ieskaitot. Un tad, ja 45 darba dienās nevar vienu sarakstu sastādīt, ko tad var izdarīt? Tas ir viens gadījums.

Otrs gadījums - šādu sarakstu nevar sastādīt, ja mēs, Saeima, a`priori jau pieņemam savas valdības mazspēju, ka viņa nespēj to izdarīt. Viens no diviem.

Trešās situācijas, ka nevarētu sastādīt vienu sarakstu, vispār nav. Es domāju, ka mēs negribam apliecināt nedz savas valdības mazspēju, nedz arī apgalvot to, ka šis jautājums ir jāsāk risināt no nulles. Paldies, tas bija tāds mazs paskaidrojums pie tā, ko es sacīju iepriekš.

Sēdes vadītājs. Vairāk debatēs deputāti pieteikušies nav. Debates slēdzam. Vai komisijas vārdā, Gannusas kundze, vēlaties ko piebilst?

G.Gannusa. Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai priekšlikumu nav, viņa ir izteikusi savu attieksmi. Lūdzu balsot.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Lūdzu deputātus koncentrēties. Balsosim par Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas priekšlikumu - papildināt pārejas noteikumus ar jaunu 3.punktu šādā redakcijā. Teksts deputātiem ir zināms. Lūdzu balsošanas režīmu un lūdzu deputātus balsot. Lūdzu rezultātu. Par - 32, pret - 34, atturas - 10. Šis priekšlikums nav pieņemts.

G.Gannusa. 51.lapaspuse. Iesniedz Juridiskais birojs - iekļaut pārejas noteikumos punktu šādā redakcijā. Tālāk kā tekstā. Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas priekšlikums - atbalstīt, iekļaut pārejas noteikumos kā 4.punktu.

Sēdes vadītājs. Vai deputātiem nav iebildumu pret atbildīgās komisijas slēdzienu - atbalstīt Juridiskā biroja priekšlikumu un iekļaut pārejas noteikumos kā 4.punktu jums iesniegto redakciju. Iebildumu nav. Pieņemts. Paldies.

G.Gannusa. Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta "Par valsts un pašvaldību īpašuma objektu privatizāciju" pieņemšanu trešajā, galīgajā, lasījumā.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Lūdzu deputātus balsot par grozījumu likumā "Par valsts un pašvaldību īpašuma objektu privatizāciju" pieņemšanu galīgajā lasījumā. Lūdzu balsošanas režīmu. Lūdzu deputātus balsot. Lūdzu rezultātu! Par - 54, pret - 4, atturas - 11. Likums ir pieņemts.

Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts "Par valsts un pašvaldību pasūtījumu". Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā Edgars Bāns - Latvijas Vienības partijas frakcijas deputāts.

E.Bāns (Latvijas Vienības partijas frakcija).

Godātie deputāti! Strādāsim ar dokumentu nr.1572. Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija apkopoja priekšlikumus. Komisijas vārdā varu ziņot, ka pirmajā lapā Juridiskais birojs ierosināja pārkārtot numurāciju uz romiešu cipariem, ko komisija atbalstīja.

Sēdes vadītājs. Deputātiem iebildumu nav. Paldies. Pieņemts.

E.Bāns. Tālāk Juridiskais birojs ierosināja tur, kur iekavās bija paskaidrojumi, saīsinājumi, tos nelikt pie terminiem, bet gan tālāk tekstā, kur viņi pirmo reizi parādās. Komisija atbalstīja.

Sēdes vadītājs. Deputātiem arī iebildumu nav. Pieņemts.

E.Bāns. Tālāk. Ekonomikas ministrija ierosināja terminus "pašvaldību pasūtījums", arī "pašvaldību pasūtītājs", tur tie ir daudzskaitlī, tos nominēt vienskaitlī, un tas arī ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputātiem arī iebildumu nav. Pieņemts.

E.Bāns. Tālāk - 2.lappusē - Juridiskais birojs ierosināja 1.panta 2.punktā vārdus "arī valsts, pašvaldības vai privāts uzņēmums" aizvietot ar vārdiem, kas tālāk ir doti tekstā. Tas tika atbalstīts, un Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija pie šī paša ierosināja izslēgt vārdus "valsts vai pašvaldību" un redakcionāli punktu sakārtot. Tas ir atbalstīts un iestrādāts labajā pusē.

Sēdes vadītājs. Vai deputātiem nav iebildumu pret Juridiskā biroja un pašas komisijas priekšlikumiem - izdarīt attiecīgās jums redzamās izmaiņas likumprojekta 1.panta 2.punktā? Iebildumu nav. Pieņemts.

E.Bāns. 4.lappusē deputāts Pēterkopa kungs ierosināja papildināt tekstu, kas bija otrajā lasījumā. Tas ir pasvītrots vidējā ailē, tie ir "bûvprojektēšana, būvlaukuma ģeotehniskā izpēte, būvkontrole". Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija sakārtoja šo tekstu, viņš ir atbalstīts un iestrādāts labajā pusē pilnajā tekstā.

Sēdes vadītājs. Deputātiem pret komisijas slēdzienu par deputāta Pēterkopa ierosinājumu iebildumu nav. Pieņemts.

E.Bāns. Tālāk 5.lappusē Pēterkopa kungs ierosināja papildināt ar pasvītroto tekstu. Tas, redakcionāli precizējot, ir iestrādāts labajā pusē kā 7.punkts.

Sēdes vadītājs. Deputātiem pret komisijas slēdzienu par šo deputāta Pēterkopa priekšlikumu iebildumu nav. Pieņemts.

E.Bāns. Juridiskais birojs ierosināja 8.punktā precizēt, kādā formā un kam pretendentam būtu izsakāma vēlēšanās veikt preču piegādes darbus vai pasūtījumus. Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija to apakšējā tekstā ir iestrādājusi, pa labi ir redakcionāli koriģētais teksts.

Sēdes vadītājs. Deputātiem iebildumu nav. Paldies, Bāna kungs, deputātiem arī pret šo komisijas slēdzienu iebildumu nav. Pieņemts.

E.Bāns. Tālāk. 9.punkts, 6.lappusē, - aizstāt 9. un 10.punktā vārdus "izsoles (konkursa) rezultātu" ar vārdiem "ðajā likumā noteiktajā kārtībā". To ierosināja Juridiskais birojs, un tas ir iestrādāts labajā pusē tekstā.

Sēdes vadītājs. Deputātiem pret komisijas slēdzienu par Juridiskā biroja ierosinājumu - aizstāt 9.un 10.punktā vārdus - iebildumu nav. Paldies. Pieņemts.

E.Bāns. 7.lappusē Juridiskais birojs ierosināja, nu, var teikt, redakcionālus uzlabojumus. Tas ir labajā pusē parādīts.

Sēdes vadītājs. Deputātiem iebildumu nav. Pieņemts.

E.Bāns. 15.punktā Juridiskais birojs ierosināja izslēgt vārdus "vai tā struktūrvienības". Tas ir atbalstīts un iestrādāts labajā pusē.

Sēdes vadītājs. Deputātiem arī iebildumu nav. Pieņemts.

E.Bāns. 8.lappusē ir Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas papildinājums - papildināt 1.pantu ar jaunu 20.punktu - "Valstiskā piederība". Varu paskaidrot, ka tas tālāk parādīsies 6.panta pirmajā daļā.

Sēdes vadītājs. Deputātiem iebildumu nav. Pieņemts. Lūdzu, tālāk!

E.Bāns. 9.lappusē Juridiskais birojs ierosina precizēt 3.panta pirmās daļas redakciju, un Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija to iestrādāja sekojošajā tekstā, kas ir redakcionāli koriģēts un parādās labajā pusē.

Sēdes vadītājs. Deputātiem pret komisijas atbalstīto 3.panta redakciju iebildumu nav. Pieņemts.

E.Bāns. Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija ierosināja papildināt 3.pantu ar jaunu otro daļu redakcijā, kas šeit ir minēta. Tā ir iestrādāta labajā pusē pilnajā tekstā.

Sēdes vadītājs. Deputātiem arī pret šo atbildīgās komisijas slēdzienu - papildināt 3.pantu ar jaunu otro daļu - iebildumu nav. Pieņemts.

E.Bāns. Tālāk ir Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas ierosinājums - sakārtot numerāciju.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst. Pieņemts.

E.Bāns. 10.lappusē ir Ekonomikas ministrijas ierosinājums - izteikt 3.panta otrās daļas 3.punktu sekojošā redakcijā. Tā ir atbalstīta un labajā pusē, redakcionāli precizējot, iestrādāta pilnajā tekstā.

Sēdes vadītājs. Deputātiem pret komisijas slēdzienu par 3.panta otrās daļas 3.punkta redakciju nav. Pieņemts.

E.Bāns. 11.lappusē Juridiskais birojs ierosina izteikt 4.panta tekstu šādā redakcijā, kāda ir minēta.

Sēdes vadītājs. Deputātiem pret komisijas slēdzienu par Juridiskā biroja ieteikumu - izteikt 4.pantu jums iesniegtajā redakcijā - iebildumu nav. Pieņemts.

E.Bāns. 12.lappusē Juridiskais birojs ir ierosinājis izteikt tekstu precizētā redakcijā. Un otrs Juridiskā biroja priekšlikums ir par 5.panta trešās daļas tekstu, kāds tas ir iestrādāts Juridiskā biroja priekšlikumā. Tas ir atbalstīts un iestrādāts labajā pusē pilnajā tekstā.

Sēdes vadītājs. Deputātiem pret komisijas slēdzienu par Juridiskā biroja priekšlikumiem - pirmkārt, aizstāt 5.panta trešās daļas 3.punktā vārdus un, otrkārt, izslēgt 5.panta trešās daļas 3.punktā vārdus - iebildumu nav. Pieņemts.

E.Bāns. Tālāk Juridiskais birojs ierosina 5.panta trešās daļas 4.punktā svītrot vārdus "un sociālo maksājumu", jo tas attiecas uz visiem nodokļu parādiem.

Sēdes vadītājs. Deputātiem iebildumu nav. Pieņemts.

E.Bāns. Tālāk Juridiskais birojs ierosina precizēt 5.panta trešās daļas 5.punkta formulējumu. Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija, izskatot to, nolēma, ka šeit šo formulējumu nevar precīzi formulēt un tādēļ tas ir izslēdzams, jo teksta tālākajos pantos notiks zināma atkārtošanās un būs grūti konstatēt to, ko autori bija paredzējuši šajā punktā.

Sēdes vadītājs. Deputātiem pret atbildīgās komisijas slēdzienu par Juridiskā biroja priekšlikumu - precizēt 5.panta trešās daļas 5.punkta formulējumu - iebildumu nav. Pieņemts.

E.Bāns. 15.lappuse. Juridiskais birojs ierosina redakcionāli sakārtot un precizēt arī to, ko es jau iepriekš teicu, par valstisko piederību. Tātad šeit bija iebildumi pret to, ka "valstiskā piederība" mums nav formulēta sākumā terminos, bet kā jūs dzirdējāt, tā tur ir formulēta un tagad panta galīgajā redakcijā ir koriģēta un iestrādāta labajā pusē tekstā.

Sēdes vadītājs. Deputātiem pret komisijas slēdzienu par Juridiskā biroja priekšlikumu - aizstāt 6.panta pirmajā daļā vārdu "formas" ar vārdu "piederības" -, kā arī par priekšlikumu - precizēt 6.pantā un likumprojekta turpmākajā tekstā terminu - iebildumu nav. Pieņemts.

E.Bāns. 16.lappusē Ekonomikas ministrija ierosina - izteikt 6.panta piekto daļu sekojošā redakcijā. Tas ir atbalstīts ar redakcionāliem labojumiem, un viss ir iestrādāts labajā pusē.

Sēdes vadītājs. Deputātiem pret komisijas slēdzienu par 6.panta piektās daļas redakciju iebildumu nav. Paldies. Pieņemts.

E.Bāns. 7.panta pirmajā daļā ir redakcionāli labojumi no Juridiskā biroja puses, kas ir atbalstīti.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt. Pieņemts.

E.Bāns. 7.panta pirmās daļas 2.punktu pēc vārda "uzvārdus" papildināt ar vārdiem "un personu kodus". To ierosina Juridiskais birojs. Tas ir atbalstīts un iestrādāts.

Sēdes vadītājs. Deputātiem iebildumu nav. Pieņemts.

E.Bāns. 18.lappusē apakšā Juridiskais birojs ierosina redakcionāli precizēt 7.panta pirmās daļas 12.punktu, kas labajā pusē ir parādīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst pret komisijas slēdzienu - redakcionāli precizēt 7.panta pirmās daļas 12.punktu.

E.Bāns. 19.lappusē Juridiskais birojs ierosina apsvērt jautājumu par to, vai šīs minētās institūcijas nav papildināmas ar Valsts kontroli. Un otrais ieteikums ir par 7.panta ceturtās daļas otrā teikuma ievaddaļas redakciju, ko piedāvā Juridiskais birojs. Tas ir ņemts vērā un labajā pusē iestrādāts pilnajā tekstā.

Sēdes vadītājs. Deputātiem pret komisijas slēdzienu par Juridiskā biroja ieteikumiem 7.panta ceturtajā daļā un 7.panta ceturtās daļas otrajā teikumā iebildumu nav. Pieņemts.

E.Bāns. 20.lappusē Ekonomikas ministrija ierosina papildināt 7.pantu ar jaunu piekto daļu redakcijā, kāda šeit ir redzama. Tas ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputātiem arī iebildumu nav. Pieņemts.

E.Bāns. Tālāk 8.panta pirmajā daļā ir Juridiskā biroja ieteikts redakcionāls precizējums.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst. Pieņemts.

E.Bāns. 8.panta trešajā daļā izslēgt vārdus "attiecīgām personām". Būtībā tas ir redakcionāls precizējums, kas ir atbalstīts un iestrādāts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt. Pieņemts.

E.Bāns. 21.lappusē deputāts Pēterkopa kungs ierosina izslēgt vārdu "atsevišķiem", un tas faktiski ir redakcionāls precizējums. Tas ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputātiem pret komisijas slēdzienu par deputāta Pēterkopa ieteikumu svītrot 8.panta piektajā daļā vārdus "atsevišķiem" iebildumu nav. Pieņemts.

E.Bāns. Un tālāk attiecībā uz šo pašu pantu Pēterkopa kungs ierosina... piezīme, kas ir minēta šeit otrajā ailē. Komisija to neatbalstīja, jo grūti ir, teiksim, konstatēt, ka sertificēšana un licencēšana būtu kaut kādi tiesību vai citi ierobežojumi.

Sēdes vadītājs. Atklājam debates. Normunds Pēterkops - frakcijas "Tçvzemei un Brīvībai" deputāts.

N.Pēterkops (frakcija "Tçvzemei un Brīvībai").

Cienījamie deputāti! 8.pantā ir runa par to, ka visiem pretendentiem būtu jārada vienādas iespējas, vienādi nosacījumi sacensties savā starpā par šīm tiesībām pildīt šo valsts pasūtījumu. Protams, šajā sakarībā es gribu runāt tikai par to pasūtījumu daļu, kas attiecas uz būvniecības lietām, uz lielu objektu celtniecību; tur tomēr, kā mēs jau iepriekšējos pantos esam redzējuši, ir drusciņ savādāka situācija, nekā vispārinot jēdzienu par valsts pasūtījumu. Un, ja mēs pielaižam pie šīs valsts pasūtījuma izsoles, piedalīšanās konkursā arī ārvalstu firmas, tad, ja mēs šajos noteikumos neiekļaujam jau uzreiz tādu prasību, ka arī šīm ārvalstu firmām, kas piedalās konkursā, ir jābūt šīm tiesībām vispār veikt šādus darbus, ir jābūt licencētām, var rasties problēmas. Ja mēs šajā punktā nepateiksim, ka šādi noteikumi nav nekas diskriminējošs, tas var radīt problēmas, un pēc tam, kad konkurss ir pagājis, var izrādīties, ka uzvarējusī firma nemaz nav saņēmusi šādu licenci, lai varētu vispār nodarboties ar būvniecību vai celtniecības darbiem. 1995.gada 30.augustā pieņemtā Būvniecības likuma 10.panta trešā daļa pasaka, ka citu valstu juridiskajām personām ir tiesības veikt uzņēmējdarbību būvniecībā, ja tās saņēmušas vispārējā kārtībā vienreizēju licenci konkrētā darba veikšanai, ja starptautiskie līgumi nenosaka citādi. Tātad Būvniecības likuma 10.panta trešā daļa jau pasaka, ka Latvijā var darboties tādas juridiskās personas, tātad tādas firmas, kuras ir šādas licences Latvijā dabūjušas, bet es uzskatu, ka vajadzētu to pateikt arī pie šā punkta, lai novērstu iespējamo likuma tulkošanu dažādākās nozīmēs. Es nekā slikta neredzu, ja mēs šeit pieliekam šo atsauci, un es esmu piedāvājis 8.panta piekto daļu papildināt ar šādu piezīmi. Lūdzu deputātus atbalstīt šo manu priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Paldies. Debatēs par šo jautājumu pieteikušies vairāk nav. Debates beidzam. Bāna kungs, vai komisijas vārdā vēlaties ko piebilst?

E.Bāns. Bez šaubām, Pēterkopa kunga priekšlikumu var arī atbalstīt, bet tas ir 5.panta trešās daļas 1.punktā, kur ir runāts par tehnisko kompetenci, attiecīgo pieredzi un tā tālāk. Nu, tādā formulējumā varbūt tas būtu precīzāk.

Sēdes vadītājs. Paldies, Bāna kungs. Bet, tā kā deputāts Pēterkops uztur spēkā prasību veikt balsošanu par savu priekšlikumu, tad lūdzu zvanu! Lūdzu deputātus balsojot izteikt savu attieksmi pret deputāta Pēterkopa priekšlikumu papildināt likumprojekta 8.panta piekto daļu ar piezīmi, kuras teksts jums ir iesniegts. Lūdzu balsošanas režīmu. Lūdzu rezultātu! Godājamie kolēģi, es vēlreiz lūdzu visus piedalīties balsošanā un tos deputātus, kuri neatrodas savās darba vietās, lūdzu tur atgriezties. Vītola kungs, tas attiecas arī uz jums un uz pārējiem deputātiem. Lūdzu piedalīties balsošanā. Lūdzu balsošanas režīmu. Lūdzu balsot par deputāta Pēterkopa priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par - 31, pret - 8, atturas - 18. Priekšlikums ir pieņemts.

E.Bāns. Tālāk. 23.lappuse. Juridiskais birojs ierosina redakcionālus precizējumus, kas ir pieņemti un iestrādāti.

Sēdes vadītājs. Deputātiem iebildumu pret atbildīgās komisijas slēdzienu par 8.panta septīto daļu nav. Pieņemts.

E.Bāns. 24.lappuse. Juridiskais birojs ierosina redakcionālus labojumus, kas ir pieņemti.

Sēdes vadītājs. Deputātiem iebildumu nav. Pieņemts.

E.Bāns. 27.lappuse. Juridiskais birojs ierosina svītrot frāzi, kas ir šeit norādīta. Tas ir atbalstīts un, redakcionāli precizējot tekstu, iestrādāts.

Sēdes vadītājs. Deputātiem nav iebildumu pret atbildīgās komisijas slēdzienu par Juridiskā biroja ierosinājumu svītrot 12.panta 3.punktā šos vārdus. Iebildumu nav. Pieņemts.

E.Bāns. 28.lappuse. Deputāts Pēterkopa kungs ierosina tekstu, kas ir 13.pantā, papildināt ar tekstu, kāds ir šajā trešajā daļā. Komisija to neatbalstīja, jo šo lēmumu par saimnieciskā kārtā izpildāmiem darbiem var pieņemt tikai pēc tam, kad konkurss jau ir cauri.

Sēdes vadītājs. Deputātiem pret komisijas slēdzienu par deputāta Pēterkopa priekšlikumu - papildināt 13.pantu ar trešo daļu jums iesniegtajā redakcijā - iebildumu nav. Pieņemts.

E.Bāns. 29.lappuse. Juridiskais birojs ierosina redakcionālus labojumus, kas ir atbalstīti un iestrādāti.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst. Pieņemts. 14.panta trešajā daļā arī ir redakcionāls labojums, ko ierosinājis Juridiskais birojs.

Sēdes vadītājs. Deputātiem iebildumu nav. Pieņemts.

E.Bāns. Precizēt 14.panta ceturtās daļas pirmā teikuma redakciju ierosina Juridiskais birojs. Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija ir ierosinājusi ceturtās daļas pirmo teikumu svītrot. Abi šie priekšlikumi ir atbalstīti, un labajā pusē ir galīgā redakcija.

Sēdes vadītājs. Deputātiem pret komisijas slēdzienu par priekšlikumu precizēt 14.panta ceturtās daļas pirmā teikuma redakciju, kā arī pret komisijas slēdzienu par priekšlikumu svītrot 14.panta ceturtās daļas pirmo teikumu iebildumu nav. Pieņemts.

E.Bāns. 15.panta pirmās daļas sākumu izteikt šādā redakcijā ierosina Juridiskais birojs. Tas ir atbalstīts un iestrādāts.

Sēdes vadītājs. Deputātiem iebildumu nav. Pieņemts.

E.Bāns. 30.lappuse. Deputāts Pēterkopa kungs ierosina izteikt 15.panta pirmās daļas 2.punktu tādā redakcijā, kāda ir šeit parādīta. Komisija to neatbalstīja, un motivācija ir tāda, ka tas parādās tālāk 35.lappusē, 12.punktā un ir minēts arī 4.punktā šajā pašā lappusē.

Sēdes vadītājs. Vai Pēterkopa kungs vēlas runāt par savu priekšlikumu? Pēterkopa kungs, vai jūs runāsit? Lūdzu! Normunds Pēterkops - frakcijas "Tçvzemei un Brīvībai" deputāts.

N.Pēterkops (frakcija "Tçvzemei un Brīvībai").

Jā, var piekrist, ka par šo kvalitāti tiek runāts arī citos punktos, bet atkal neredzu iemeslu, kāpēc mēs nevaram to pielikt klāt arī šeit. Ar to šā likuma atsevišķiem pantiem rodas tikai vairāk skaidrības, ko mēs gribam. Ņemot vērā to, ka materiālu, ražojumu un pakalpojumu cenas atkarībā no kvalitātes var svārstīties vairākas reizes, šim aspektam tomēr, es uzskatu, būtu jāpievērš lielāka uzmanība, nekā tas ir šajā likumprojektā vispār kopumā. Nu, protams, es tomēr savu priekšlikumu uzturu spēkā un prasu balsojumu.

Sēdes vadītājs. Jūs pieprasāt balsot par savu priekšlikumu. Paldies. Debatēs par šo jautājumu pieteikušos vairāk nav. Lūdzu zvanu! Lūdzu deputātus balsojot izteikt savu attieksmi pret deputāta Pēterkopa priekšlikumu - izteikt likumprojekta 15.panta pirmās daļas 2.punktu jums iesniegtajā redakcijā. Lūdzu balsot un lūdzu rezultātu! Godājamie kolēģi, jau kuro reizi atkārtoju: lūdzu piedalīties balsošanā! Visus deputātus lūdzu atrasties savās darba vietās! Lūdzu vēlreiz zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu balsot par deputāta Pēterkopa priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par - 25, pret - 13, atturas - 16. Priekšlikums nav pieņemts.

E.Bāns. Tālāk. Juridiskais birojs ierosina 15.panta pirmo daļu papildināt ar 7.punktu tādā redakcijā, kāda šeit ir parādīta, un tas ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputātiem iebildumu nav. Pieņemts.

E.Bāns. Juridiskais birojs ierosina svītrot 15.panta otrajā daļā vārdu "iepriekšējais". Faktiski tas ir redakcionāls labojums, kas ir iestrādāts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt. Pieņemts.

E.Bāns. 32.lappuse. Juridiskais birojs ierosina redakcionālu labojumu...

Sēdes vadītājs. Bet 31.lappuse, Bāna kungs?

E.Bāns. Piedošanu. 31. lappuse, jā. Juridiskais birojs ierosina precizēt 15.panta otrās daļas 2.punktā, kādi dokumenti šeit ir domāti, un Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija šo redakciju izstrādāja, un tā ir parādīta lappuses labajā pusē.

Sēdes vadītājs. Vai deputātiem nav iebildumu pret Juridiskā biroja un Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas priekšlikumiem precizēt 15.panta otrās daļas 2.punktu un izteikt 15.panta otrās daļas 2.punktu jums iesniegtajā redakcijā? Iebildumu nav. Pieņemts.

E.Bāns. Juridiskais birojs ierosina svītrot šajā tekstā vārdus "vai konkursa", jo šeit ir runa tikai par izsolēm. Par konkursu būs runa tālāk, citā daļā.

Sēdes vadītājs. Deputātiem iebildumu nav. Pieņemts.

E.Bāns. 32. lappuse. Juridiskais birojs ierosina redakcionālu labojumu. Tas ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputātiem iebildumu nav. Pieņemts.

E.Bāns. Arī 17.panta pirmajā daļā ir redakcionāli labojumi, kas ir atbalstīti.

Sēdes vadītājs. Arī pret tiem deputātiem iebildumu nav. Pieņemts.

E.Bāns. 33.lappuse. Ekonomikas ministrija ierosina papildināt 17.pantu ar jaunu otro daļu, kā ir tekstā, kas ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt. Pieņemts.

E.Bāns. 18.panta pirmajā daļā Juridiskais birojs ierosina redakcionālu labojumu, kas ir atbalstīts un ir pieņemts.

Sēdes vadītājs. Deputātiem iebildumu nav. Pieņemts.

E.Bāns. Juridiskais birojs ierosina 18.panta otrajā daļā redakcionālu labojumu - mainīt vārdus: vārdu "maina" aizstāt ar vārdu "groza".

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt. Pieņemts.

E.Bāns. 34.lappuse. 18.panta astotajā daļā ir redakcionāli labojumi, ko ir ierosinājis Juridiskais birojs. Tie ir atbalstīti.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt. Pieņemts.

E.Bāns. 35.lappuse. Ekonomikas ministrija ierosina 18.pantu papildināt ar jaunu - divpadsmito - daļu. Tas ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti Ekonomikas ministrijas priekšlikumam - papildināt 18.pantu ar jaunu (divpadsmito) daļu - piekrīt. Pieņemts.

E.Bāns. 40.lappuse. Juridiskais birojs ierosina redakcionālus labojumus, un tie ir atbalstīti.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt. Pieņemts.

E.Bāns. 42.lappuse. Juridiskais birojs ierosina 22.panta desmitajā daļā svītrot vārdu "(konkursa)".

Sēdes vadītājs. Arī tam deputāti piekrīt. Pieņemts.

E.Bāns. 44.lappuse. Ekonomikas ministrija ierosina papildināt 22.pantu ar jaunu daļu. Tas ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti Ekonomikas ministrijas ieteikumam - papildināt 22.pantu ar jaunu daļu - piekrīt. Pieņemts.

E.Bāns. 45.lappuse. 24.panta trešajā daļā ir Juridiskā biroja ierosināts redakcionāls labojums.

Sēdes vadītājs. Deputāti šim labojumam piekrīt. Pieņemts.

E.Bāns. 46.lappuse. Juridiskais birojs ierosina 24.panta piektajā daļā precizēt, kādā preses izdevumā ir publicējams šis paziņojums. Tas bija arī iepriekš kā redakcionāls labojums, tas ir pieņemts un iestrādāts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt. Pieņemts.

E.Bāns. Tālāk. 24.panta sestajā daļā ir redakcionāli labojumi, ko ir ierosinājis Juridiskais birojs. Tie ir atbalstīti.

Sēdes vadītājs. Arī tam deputāti piekrīt. Pieņemts.

E.Bāns. 48.lappuse. Ekonomikas ministrija ierosina papildināt 24.pantu ar jaunu - trīspadsmito - daļu. Tas ir atbalstīts un iestrādāts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt komisijas slēdzienam par Ekonomikas ministrijas priekšlikumu papildināt 24.pantu ar jaunu - trīspadsmito - daļu. Pieņemts.

E.Bāns. Juridiskais birojs 25.panta otrajā daļā ierosina redakcionālu labojumu.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt. Pieņemts.

E.Bāns. 49.lappusē. Ekonomikas ministrija ierosina papildināt 25.pantu ar jaunu - ceturto - daļu. Tas ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt Ekonomikas ministrijas priekšlikumam, kuru atbalsta atbildīgā komisija. Pieņemts.

E.Bāns. 50.lappuse. Deputāts Pēterkopa kungs ierosina izteikt 26.panta trešās daļas 2.punktu citādā redakcijā. Redakcionāli pārstrādājot, tas ir atbalstīts un iestrādāts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt Pēterkopa kunga priekšlikumam, kuru atbalsta atbildīgā komisija un kurš attiecas uz 26.panta trešās daļas 2.punktu. Pieņemts.

E.Bāns. Juridiskais birojs ierosina 26.panta trešās daļas 6.punktu redakcionāli grozīt. Tas ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputātiem iebildumu nav. Pieņemts.

E.Bāns. Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija ierosina papildināt 26.panta trešo daļu ar jaunu punktu - 7.punktu. Tas ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputātiem pret šo atbildīgās komisijas slēdzienu par 26.panta trešās daļas 7.punktu iebildumu nav. Pieņemts.

E.Bāns. Tālāk. 51.lappuse. Juridiskais birojs ierosina precizēt ceturtās daļas redakciju, bet Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija, kad izskatīja šo likumprojektu, ierosināja svītrot ceturto daļu, jo tas ir iestrādāts 26.panta trešās daļas 7.punktā (50.lappusē).

Sēdes vadītājs. Vai deputāti piekrīt atbildīgās komisijas priekšlikumam - svītrot šā panta ceturto daļu? Piekrīt. Pieņemts. Līdz ar to Juridiskā biroja priekšlikums nav apspriežams.

E.Bāns. Juridiskais birojs ierosina aizstāt 27.panta otrajā daļā vārdus, kas šeit ir norādīti.

Sēdes vadītājs. Deputātiem pret 27.panta otrās daļas redakcionālajiem precizējumiem iebildumu nav. Pieņemts.

E.Bāns. 52.lappuse. Juridiskais birojs ierosina 28.panta pirmajā daļā papildināt pirms vārda "pasūtītājam"... rakstīt tā, kā bija mūsu...

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt komisijas slēdzienam par Juridiskā biroja ieteiktajiem papildinājumiem 28.panta pirmajā daļā. Pieņemts.

E.Bāns. Otrs ierosinājums ir no Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas - precizēt šā panta pirmās daļas redakciju un izteikt tādā redakcijā, kāda šeit ir parādīta. Tas ir iestrādāts.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta 28.panta pirmās daļas redakciju. Pieņemts.

E.Bāns. 53.lappuse. Juridiskais birojs ierosina svītrot 28.panta trešajā daļā vārdu "mantiski". Tas ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Iebildumu nav. Pieņemts.

E.Bāns. 29.panta trešajā daļā pirms vārda "pasūtītājam" papildināt ar vārdu "valsts".

Sēdes vadītājs. Deputātiem iebildumu nav. Pieņemts.

E.Bāns. 54.lappuse. Juridiskais birojs ierosina izteikt 30.panta trešās daļas pirmo rindkopu citādā redakcijā. Tas ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt komisijas slēdzienam par 30.panta trešās daļas pirmo rindkopu. Pieņemts.

E.Bāns. 57.lappuse. Juridiskais birojs ierosina 32.panta trešajā daļā vārdus, kas ir minēti šā priekšlikuma tekstā, apmainīt ar vārdiem, kas tālāk ir redzami šā priekšlikuma tekstā. Tas ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt priekšlikumam par 32.panta trešās daļas redakciju. Pieņemts.

E.Bāns. Juridiskais birojs ierosina 32.panta ceturtajā daļā šo frāzi, kas šeit ir ierakstīta, apmainīt ar vārdiem, kas ir redzami šā priekšlikuma tekstā. Tas ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt. Pieņemts.

E.Bāns. Juridiskais birojs ierosina izteikt 30.panta piekto daļu tādā redakcijā, kāda ir norādīta priekšlikumā. Tā ir atbalstīta.

Sēdes vadītājs. Deputātiem iebildumu nav. Pieņemts.

E.Bāns. Juridiskais birojs ierosina aizstāt 32.panta sestajā daļā vārdus "nav taisīts tiesas spriedums" ar vārdiem, kas ir norādīti priekšlikumā. Tas ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputātiem iebildumu nav. Pieņemts. Bet, Bāna kungs, mums ir pārtraukuma laiks. Pārtraucam likumprojekta izskatīšanu. Pirms pārtraukuma daži paziņojumi.

Ilga Kreituse - pie frakcijām nepiederoša deputāte. Lūdzu!

I.Kreituse (pie frakcijām nepiederoša deputāte).

Godātie kolēģi! Atgādinu, ka Starpparlamentu savienības delegācijas sēde šodien pulksten 17.00 Prezidija zālē.

Sēdes vadītājs. Dzintars Ābiķis - frakcijas "Latvijas ceļš" deputāts.

Dz.Ābiķis (frakcija "Latvijas ceļš").

Cienījamie kolēģi! Izglītības, kultūras un zinātnes komisija aicina jūs tūlīt, pārtraukumā, uz komisijas sēdi komisijas telpās.

Sēdes vadītājs. Paldies. Un pēdējais. Guntis Eniņš aicina deputātus runāt pareizā, nesakropļotā latviešu valodā. Lūdzu, Eniņa kungs!

G.Eniņš (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Augsti godātie deputāti! Es tiešām gribu jūs aicināt runāt skaidrā, nesakropļotā latviešu valodā. Ja mums ir pieņemts Valodu likums, tas ir kaut kas ārkārtējs, ja mēs runājam ar citas valodas vārdiem, lietojam citas valodas teikumu konstrukcijas. Nevar, piemēram, sacīt: "Likums ir pieņemts divus gadus atpakaļ." Latviskā teikumā ir jāsaka: "Likums ir pieņemts pirms diviem gadiem." Tagad, īpaši augstākajās aprindās, ir uzradusies tāda jocīga mode darbības vārdiem piekabināt priedēkli "no". Tad, kad ir jāsaka "vizēt dokumentu", saka: "dokumentu novizēt". Tad, kad grib vienoties, saka: "Mums vajag novienoties." Saeimā pirmo reizi es dzirdēju šādu teikuma konstrukciju no bijušā Ministru prezidenta Māra Gaiļa, kad viņš sacīja: "Mums vajag steidzīgi novienoties." Un kas iznāca...

Sēdes vadītājs. Paldies, Eniņa kungs, bet jūsu runa iziet ārpus paziņojuma laika. Es jums pilnīgi piekrītu un aicinu arī dzinēja pārsegu nesaukt par kapotu.

G.Eniņš. Kā? Vēl viena minūte ir. Būs jākliedz no vietas tad...

Sēdes vadītājs. Paldies. Pārtraukums līdz 15.30.

(P ā r t r a u k u m s)

Sēdes vadītājs. Godājamie kolēģi, lūdzu, ieņemiet vietas sēžu zālē! Turpināsim izskatīt likumprojektu "Par valsts un pašvaldību pasūtījumu". Mēs palikām pie 32. panta ceturtās daļas, kur bija Juridiskā biroja iesniegums. Vai deputāti atbalsta Juridiskā biroja iesniegumu, kuru atbalsta arī atbildīgā komisija, redakcionāli precizējot pārējo tekstu? Vai deputātiem iebildumu nav? Paldies. Pieņemts.

E.Bāns. 58. lappusē...

Sēdes vadītājs. Bāna kungs, mēs vēl neesam izskatījuši 32. panta piekto daļu un 32. panta sesto daļu. Tur ir Juridiskā biroja priekšlikumi. Tas ir 57. lappusē. Tie ir divi pēdējie priekšlikumi apakšā.

E.Bāns. Jā, jā... Tātad Juridiskais birojs ierosina 32. panta piekto daļu izteikt sekojošā redakcijā. Tas ir atbalstīts un iestrādāts.

Sēdes vadītājs. Vai deputātiem nav iebildumu pret atbildīgās komisijas slēdzienu par Juridiskā biroja priekšlikumu - izteikt 32. panta piekto daļu jums iesniegtajā redakcijā? Iebildumu nav. Pieņemts.

E.Bāns. Juridiskais birojs ierosina 32. panta sestajā daļā redakcionālus uzlabojumus.

Sēdes vadītājs. Deputātiem iebildumu nav? Pieņemts.

E.Bāns. 58. lappusē Juridiskais birojs arī lūdz izslēgt vārdus, lai uzlabotu redakciju.

Sēdes vadītājs. Deputātiem pret Juridiskā biroja priekšlikumu - izslēgt 32. panta septītajā daļā vārdus "vai nepareizība" - iebildumu nav? Pieņemts.

E.Bāns. Tālāk Juridiskais birojs ierosina mainīt 7. nodaļas virsrakstu - "Nobeiguma noteikumi", ko komisija atbalstīja.

Sēdes vadītājs. Vai deputātiem nav iebildumu pret Juridiskā biroja priekšlikumu - 7. nodaļas nosaukumu izteikt kā "Nobeiguma noteikumi"? Iebildumu nav. Pieņemts.

E.Bāns. Juridiskais birojs ierosina 33. panta trešās daļas 2. punktā, kas ir 59. lappusē, sakārtot tekstu.

Sēdes vadītājs. Deputātiem iebildumu pret Juridiskā biroja priekšlikumu - aizstāt 33. panta trešās daļas 2. punktā vārdus, kas jums ir iesniegti, - iebildumu nav? Pieņemts.

E.Bāns. 60. lappusē Juridiskais birojs ierosina redakcionāli sakārtot tekstu. Tas ir atbalstīts un iestrādāts labajā pusē.

Sēdes vadītājs. Deputātiem arī nav iebildumu pret Juridiskā biroja priekšlikumu - aizstāt 33. panta ceturtajā daļā vārdus, kas jums ir iesniegti. Iebildumu nav? Pieņemts.

E.Bāns. Juridiskais birojs ierosina izteikt 33. panta piektās daļas pirmās rindkopas pēdējo teikumu sekojošā redakcijā, kas ir atbalstīta un iestrādāta.

Sēdes vadītājs. Deputātiem pret Juridiskā biroja priekšlikumu - izteikt 33. panta piektās daļas pirmās rindkopas pēdējo teikumu jums iesniegtajā redakcijā - iebildumu nav. Pieņemts.

E.Bāns. 61. lappusē Juridiskais birojs ierosina svītrot 33. panta piektās daļas 1. - 6. punktu. Komisija, izskatījusi šo jautājumu, atzina, ka tomēr būtu jānorāda darbības, par kurām pasūtītājs saucams pie administratīvās atbildības vai kriminālatbildības. Labajā pusē tas ir redakcionāli pārveidots un iestrādāts.

Sēdes vadītājs. Vai deputātiem nav iebildumu pret atbildīgās komisijas slēdzienu par Juridiskā biroja priekšlikumu - svītrot 33. panta piektās daļas 1. - 6. punktu? Deputātiem iebildumu nav. Pieņemts.

E.Bāns. 62. lappuse. Pārejas noteikumos Juridiskais birojs ierosina pārejas noteikumus numurēt nevis kā daļas, bet kā punktus. Tas ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Vai deputātiem arī pret šo Juridiskā biroja priekšlikumu - pārejas noteikumos daļas numurēt kā punktus - iebildumu nav? Pieņemts.

E.Bāns. Tālāk. 1. punktu Juridiskais birojs ierosināja izslēgt. Komisija to neatbalstīja, bet ierosināja izteikt precizētā redakcijā, kas ir parādīta labajā pusē.

Sēdes vadītājs. Vai deputātiem nav iebildumu pret atbildīgās komisijas slēdzienu par Juridiskā biroja priekšlikumu - izslēgt 1. punktu? Iebildumu nav. Tātad pieņemts.

E.Bāns. Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās attīstības komisija ierosināja izslēgt pārejas noteikumu 2. punktu, jo pēc būtības šīs normas ir iestrādātas 1. punktā.

Sēdes vadītājs. Vai deputātiem pret šo atbildīgās komisijas priekšlikumu - izslēgt pārejas noteikumu 2. punktu - iebildumu nav? Pieņemts.

E.Bāns. Līdz ar to uzskatīt 3. punktu par 2. punktu.

Sēdes vadītājs. Arī tas ir loģiski, un deputātiem iebildumu nav. Pieņemts.

E.Bāns. 63. lappusē Juridiskais birojs ierosina izteikt 4. punktu sekojošā redakcijā, kāda ir tekstā. Tas ir atbalstīts un iestrādāts kā 3. punkts labajā pusē.

Sēdes vadītājs. Vai deputātiem pret komisijas slēdzienu par Juridiskā biroja priekšlikumu - izteikt pārejas noteikumu 4. punktu jums iesniegtajā redakcijā - iebildumu nav? Pieņemts.

E.Bāns. Ekonomikas ministrija ierosina papildināt pārejas noteikumu ceturto daļu ar jaunu teikumu šādā redakcijā, kura seko. Tas ir atbalstīts un iestrādāts, minot arī datumu - 1997. gada 1. janvāri.

Sēdes vadītājs. Arī pret šo atbildīgās komisijas priekšlikumu par Ekonomikas ministrijas ieteikumu - papildināt pārejas noteikumu ceturto daļu ar jaunu teikumu jums iesniegtajā redakcijā - iebildumu nav. Pieņemts.

E.Bāns. Vairāk priekšlikumu nav. Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija lūdz apstiprināt likumprojektu trešajā, pēdējā, lasījumā.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Lūdzu deputātus piedalīties balsojumā par likumprojektu. Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu deputātus balsot par likuma "Par valsts un pašvaldību pasūtījumu" pieņemšanu. Lūdzu deputātus balsot! Lūdzu rezultātu! Par - 64, pret - nav, atturas - 2. Likums ir pieņemts.

Cienījamie kolēģi, sakarā ar mūsu pieņemtajām izmaiņām darba kārtībā izskatīsim likumprojektu "Grozījumi likumā "Par iedzīvotāju ienākuma nodokli"". Pirmais lasījums.

Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas vārdā Roberts Zīle - frakcija "Tçvzemei un Brīvībai".

R.Zīle (frakcija "Tçvzemei un Brīvībai").

Godātais priekšsēdētāj, godātie kolēģi! Mēs strādāsim ar diviem dokumentiem: ar dokumentu nr. 1481 un dokumentu nr. 1624, kas ir Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas alternatīvais likumprojekts Ministru kabineta iesniegtajam likumprojektam ar nosaukumu "Grozījumi likumā "Par iedzīvotāju ienākuma nodokli"".

Budžeta un finansu (nodokļu) komisija, izskatījusi Ministru kabineta iesniegto projektu, izstrādāja savu alternatīvo likumprojektu, kura atšķirību es mēģināšu paskaidrot. Tātad Ministru kabineta projektā bija trīs problēmu bloki. Pirmais saistās ar ienākumu aplikšanu, to skaitā arī no pensijām, neatkarīgi no izmaksu avota, arī no noteikta ienākuma līmeņa pensijām. Kad šī norma sāk strādāt, valdības projektā neapliekamais minimums pensionāriem ir 60 latu. Šajā pašā blokā varētu ieskaitīt arī to domu, ka, neatkarīgi no izmaksu avota, pensijas, kas ir ieguldītas pensiju fondos... respektīvi, neapliekamais minimums tiek izskaitīts no ienākuma - tās naudas daļas, ko ienākumus guvusī persona noguldījusi pensiju fondā. Šis ienākums tiek aplikts, izmaksājot no šī pensiju fonda. Tā būtu pirmā jautājumu grupa, kas, teikšu uzreiz, ir palikusi arī Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas alternatīvajā likumprojektā.

Otrā problēmu grupa, ko risināja Ministru kabineta iesniegtais likumprojekts, skāra jautājumu par attiecībā uz apgādājamajiem piemērojamo neapliekamo minimumu, kurš valdības projektā bija nulle. Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas projektā šis jautājums netika grozīts, tātad viņš paliek tāds, kāds tas ir bijis iepriekšējā likumā "Par iedzīvotāju ienākuma nodokli", respektīvi, neapliekamais minimums personām, kas gūst ienākumus, tas ir, 50% līmenī no šī līmeņa, kas tiek piemērots attiecībā uz apgādājamām personām.

Un trešā problēmu grupa, kas bija Ministru kabineta projektā, ir saistīta ar iezīmēto ienākuma nodokļa daļu, kas ir apzīmēta kā 28,4% no iedzīvotāju ienākuma nodokļa un kas izlietošanas gaitā tiek novirzīti valsts speciālajā veselības aprūpes budžetā. Un šeit, ja salīdzina šo Ministru kabineta iesniegto likumprojektu ar Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas alternatīvo likumprojektu, nav nekādu izmaiņu, respektīvi, šī norma ir palikusi arī Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas alternatīvajā likumprojektā.

Tātad tas būtu viss, ko es gribētu teikt par šiem diviem likumprojektiem, un Budžeta un finansu (nodokļu) komisija, dabīgi, izstrādājot savu alternatīvo likumprojektu, lūdz atbalstīt Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas izstrādāto likumprojektu.

Sēdes vadītājs. Paldies, Zīles kungs! Vārds Aijai Počai - Ministru kabineta vārdā.

A.Poča (valsts ieņēmumu valsts ministre).

Cienījamais Prezidij, cienījamie deputāti! Valdības vārdā es atsaucu to likumprojektu, ko bija sagatavojis Ministru kabinets, un līdz ar to lūdzu atbalstīt Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas sagatavoto redakciju. Paldies.

Sēdes vadītājs. Paldies, Počas kundze! Tātad mēs, ņemot vērā jūsu paziņojumu, strādāsim ar dokumentu nr. 1624, par kuru jau ziņoja Zīles kungs.

Atklājam debates par likumprojektu. Runās Kārlis Čerāns - frakcija "Latvijai". Lūdzu!

K.Čerāns (frakcija "Latvijai").

Cienījamais Prezidij un godātie deputāti! Šis atkal šodien ir ļoti būtisks jautājums, pie kura izskatīšanas mēs tagad esam nonākuši. Faktiski ar šī likumprojekta palīdzību Andra Šķēles valdība gatavojas īstenot savu ieceri - panākt bezdeficīta budžetu 1997. gadā uz tautas trūcīgās daļas rēķina. Tautas kustībai "Latvijai" ðādi pasākumi nevar būt pieņemami, un mēs sakām skaidri un gaiši, ka bezdeficīta budžets valstī ir panākams citā veidā, un mēs esam jau daudzās un dažādās vietās norādījuši šos konkrētos ceļus, kādā veidā šo bezdeficīta budžetu var panākt, tādēļ šeit neatkārtošos.

Runājot pilnīgi konkrēti par šī likumprojekta iecerēm, šajā likumprojektā, ja mēs runājam tagad jau par Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas izstrādāto variantu, kuru pašlaik atbalsta arī valdība, ir paredzēts ar nodokli aplikt arī ienākumus no pensijām. Šobrīd tiek runāts par to, ka mēs apliksim ar nodokli tikai tās pensijas, kuras tiek aprēķinātas pēc jaunās shēmas, bet pēc tam nebūs grūti kādā brīdī paziņot un argumentēt: kāpēc vajag šeit veidot kādas atšķirības? - un pēc tam šo ienākuma nodokli attiecināt uz pilnīgi visiem pensionāriem, tā pilnīgi reāli pasliktinot šo cilvēku dzīves apstākļus. Jo šī likuma 8. panta trešās daļas jaunais 10. punkts skan pilnīgi skaidri, ka ar ienākuma nodokli ir apliekamas pensijas neatkarīgi no to izmaksas avota. Un tās tālākās atrunas te ir, bet viņas te var arī nebūt. Tātad mums nevar būt pieņemams tāds likumā iestrādāts princips, ka pensijas tiek apliktas ar ienākuma nodokli.

Valdības iesniegtajā likumprojektā bija pat tāda nekaunība, ka vajag atcelt nodokļu atvieglojumus par apgādājamajiem. Un tikai enerģiski sabiedrības protesti ir piespieduši valdošo koalīciju no tā atkāpties. Tomēr nevar būt atbalstāmi arī tādi valdības plāni - samazināt vispār neapliekamo minimumu, kas tagad tiek piedāvāti kā alternatīva tam, ka tomēr saglabās šo neapliekamo minimumu par apgādājamo. Un šie plāni - samazināt neapliekamo minimunu - nevar būt atbalstāmi tāpēc, ka to realizācija atkal tiešā veidā visasāk skars tieši maznodrošinātos.

Tautas kustība "Latvijai" uzskata, ka likumā "Par ienākuma nodokli" ir jāizdara grozījumi, bet tie ir citi grozījumi, kas šeit ir jāizdara. Un proti, mums šeit ir jāievieš, pareizāk sakot, atkal jāatjauno progresīvā ienākuma nodokļa skala, tas ir, tiem cilvēkiem, kuriem ir lielāki ienākumi, ir arī jāmaksā proporcionāli vairāk. Mums nevar būt pieņemama tāda situācija, ka mūsu valstī pastāv tieši pretēja situācija, proti, regresīvais ienākuma nodoklis, jo tiem cilvēkiem, kuru ienākumi pārsniedz 60 000 latu gadā, no summas, kas pārsniedz šos 60 000 latu, kā ienākuma nodoklis ir jāmaksā tikai 10%. Visās civilizētās valstīs prakse ir cita. Un mēs uzskatām, ka tā prakse būtu ieviešama arī šeit, ka, sākot no kāda noteikta sliekšņa, ienākuma nodokļa likme ir nevis jāsamazina, kā tas ir izdarīts šobrīd pie mums, bet gan jāpalielina. Šāda prakse Latvijā bija, bet valdošajai politiskajai elitei ir labpaticies no tās atteikties.

Mēs nevaram piekrist arī šim jaunajam nodokļu sadalījumam starp centrālo valdību un pašvaldībām, jo saskaņā ar šo sadalījumu, kā tas tiek minēts grozījumos likuma 26.pantā, turpmāk 28,4% no ienākuma nodokļa ieņēmumiem tiks ieskaitīti valsts speciālajā veselības aprūpes budžetā un tikai 71,6% tiks ieskaitīti pašvaldības budžetā. Šādā veidā samazinot pašvaldību ieņēmumu bāzi, tiek samazināta arī to neatkarība un ieinteresētība iekasēt šos ienākumus un panākt reālu saimnieciskās dzīves un iedzīvotāju dzīves līmeņa uzlabošanos viņu teritorijā.

Mēs tagad redzam tos notikumus, kas risinās rajonu pašvaldībās tā iemesla dēļ, ka šīm rajonu pašvaldībām ir atņemta pašu ieņēmumu bāze, kas viņām ir bijusi, un par to mēs varam skaidri izlasīt iepriekšējo gadu likumos. Līdz ar to tagad rodas jautājums: vai pēc zināma laika kādam neradīsies arī tāda doma, kuru pēc tam varēs viegli pamatot, ka pašvaldības jau neko nedara. Vienkārši, lai nebūtu šīs vēlmes likvidēt arī pagastu pašvaldības vai pārvērst tās par pilnīgām valdības marionetēm, mums tas nevar būt pieņemams. Un mēs zinām, ka tāds ir arī Pašvaldību savienības viedoklis, visi deputāti to zina, ka Pašvaldību savienības viedoklis ir - neatbalstīt šādu ienākuma nodokļa pārdalījumu starp valsts un pašvaldību budžetiem.

Mēs, savelkot kopā šos argumentus, uzskatām, ka šāda ienākuma nodokļa grozījumu pieņemšana dotu zaļo gaismu tikai lielkapitāla interesēm un ka tas atkal būtu smags sitiens tautas maznodrošinātajai daļai. Mums šāda nodokļu politika valstī nevar būt pieņemama. Mums nevar būt pieņemama šāda ieņēmumu bāzes veidošana nākamā gada valsts budžetam.

Es aicinu balsot pret šo likumprojektu pirmajā lasījumā. Paldies.

Sēdes vadītājs. Odisejs Kostanda - frakcijas "Latvijai" deputāts. Lūdzu!

O.Kostanda (frakcija "Latvijai").

Godājamais priekšsēdētāj! Godājamie kolēģi! Valdošā Šķēles valdība, to veidojošā koalīcija ir sagatavojusi šos grozījumus likumā "Par iedzīvotāju ienākuma nodokli" faktiski ar vienu mērķi - rast līdzekļus, kā kaut kādā veidā īstenot to, ko viņi te sola, - bezdeficīta budžetu. Daudzie grozījumi būtībā nosaka to, ka nodokļu ieņēmumu palielinājums 18 miljonu latu apjomā pamatā veidojas, atceļot nodokļa atvieglojumus par apgādībā esošajiem ģimenes locekļiem un iekasējot ienākuma nodokli no tā saucamo jauno pensionāru pensijām, ja tie aizgājuši pensijā pēc 1996.gada 1.janvāra un ja to pensijas ir lielākas par 60 latiem.

Šis likuma grozījums uzskatāmi rāda Šķēles valdošās koalīcijas darbības cinisko un arī populistisko raksturu. Droši vien jebkurš loģiski domājošs cilvēks saprot, ka no Šķēles un citu valstsvīru puses būtu vienkārši muļķīgi bez vajadzības tracināt cilvēkus, uzreiz paziņojot, ka ar ienākuma nodokli tiks apliktas visas pensijas. Tāpēc tagad viņi paziņo, ka apliks tās, kuras ir lielākas par 60 latiem. Jo ir jau skaidrs, ka tuvāko gadu laikā cilvēkiem, kas pensionējušies līdz 1996.gada 1.janvārim, pensijas būs mazākas par 60 latiem. Ne velti tagad pensiju palielinājums, ko te mēģina plaši reklamēt, īstenībā ir tikai 1,20 lati. Savukārt tad, ja šīs pensijas patiešām kādreiz arī pārsniegs 60 latus, tad nebūs ne mazāko problēmu, lai Šķēle paziņotu, ka vieni pensionāri jau nedrīkst būt labāki par citiem, tāpēc no visiem pensionāriem nodokļi ir jāiekasē vienādi. Nebūs ne mazāko problēmu viena vai divu mēnešu laikā, varbūt pāris nedēļu laikā pieņemt vēl kādus likuma grozījumus, kuru rezultātā ienākuma nodoklis tiks iekasēts no visām pensijām.

Šodien, lai neciestu Šķēles un valdošo partiju politiskais reitings, var nesodīti, brīvi pasludināt: "Pensionāri, neuztraucieties, no jūsu pensijām nodokļi tagad iekasēti netiks!" Îstenībā tas ir tikai pagaidām. Īstenībā Šķēle soli pa solim virzās uz to, lai visas pensijas kā tādas apliktu ar nodokli. Tas ir patiesais mērķis. Kas notiks ar cilvēkiem, cik cilvēku dosies pašnāvībā šīs prettautiskās politikas dēļ - par to neviens nedomā. Nav šaubu, ka šie grozījumi likumā "Par iedzīvotāju ienākuma nodokli" būtībā nozīmē tikai vienu - vēl vairāk pasliktināsies dzīves apstākļi tiem cilvēkiem, kam jau tā šodien klājas grūti. Proti, kam tad ir visgrūtāk? Daudzbērnu ģimenēm un pensionāriem! Acīmredzot mūsu valsts valdošo partiju politiķiem, valstsvīriem liekas, ka cilvēku pacietības rezerves nav izsmeļamas, ka neviens neprotestēs. Neviens nedomā par tām sekām, kas būs.

Tiesa, tagad mēs dzirdam, ka arī atsevišķi valdošās koalīcijas partiju politiķi, pat šo partiju vadītāji sāk izteikties, ka saprot to, ka šādus Šķēles iecerētus antisociālus likuma grozījumus pieņemt nedrīkst. Es ceru, ka šo attiecīgo frakciju deputāti to šodien apliecinās arī balsojumā.

Ne reizi vien esmu minējis šeit, Saeimā, skaitļus par to, kāda ir situācija mūsu valstī. Un atkārtošu tos vēlreiz. Vairākums cilvēku Latvijā dzīvo zem nabadzības sliekšņa. Arodbiedrību aprēķinātais iztikas minimums oktobrī vienam iedzīvotājam bija 91,05 lati, krīzes iztikas minimums - 55,73 lati. Tātad, lai nodrošinātu ikdienai nepieciešamo, katram cilvēkam mēnesī vajadzīgi apmēram 100 lati, taču patiesībā aina ir katastrofāla. Apmēram 441 000 pensionāru vidējais pensijas apmērs ir 38,9 lati. Un vēl 4,3 tūkstošiem pensionāru vidējā pensija ir 50 latu. Ir redzams, ka pensijas ir mazākas pat par krīzes iztikas minimumu, un ir patiesi jāapbrīno, ka šādos apstākļos, kad tiešām cilvēku dzīves apstākļi ir katastrofāli, vēl spēj izdzīvot jau tā daudz cietušie vecie cilvēki, represētie, kas savu mūža nogali ir spiesti dzīvot pilnīgā nabadzībā, un tas skaitās, ka viņi dzīvo neatkarīgā Latvijas valstī, ko viņi tik ļoti ir gaidījuši un uz ko cerējuši.

Valsts Statistikas komitejas dati arī rāda, ka, jo vairāk ģimenē ir bērnu, jo mazāk ir ienākumu uz katru ģimenes locekli. Tāpēc frakcija "Latvijai" uzskata, ka nedrīkst atcelt ienākuma nodokļa atvieglojumus par apgādībā esošiem ģimenes locekļiem. Nesen tika informēts, ka pašlaik 15 000 skolas vecuma bērnu neapmeklē skolu. Un tas ir nabadzības dēļ. Vai mūsu valdība ir iecerējusi veidot Latviju par analfabētu un noziedznieku zemi?

Protams, var jau tā darīt un domāt, ka tas varbūt pat ir labi, jo ar tumšu un neizglītotu tautu varēs vieglāk manipulēt. Tā piekritīs varbūt visam, ko tai mēģinās iestāstīt. Taču nav saprotams vienīgi tas, kā šāda politika saskan ar valdošo partiju tik dāsni dāļātajiem solījumiem par rūpēm tautas labā, par centieniem uzlabot cilvēku dzīves apstākļus, panākt tiem gaišu un saulainu dzīvi neatkarīgā Latvijā. Tas ir jautājums, uz kuru būtu jāatbild tagad visām valdošajā koalīcijā esošajām frakcijām. Tiesa, Budžeta un finansu (nodokļu) komisija savā variantā iesaka saglabāt iedzīvotāju ienākuma nodokļa atlaides par apgādībā esošajām personām, vienlaikus samazinot neapliekamo minimumu līdz 20-21 latam. Tādējādi tik un tā samazināsies ienākumi cilvēkiem bez bērniem.

Frakcija "Latvijai" kategoriski noraida arī Šķēles valdības politiku, kas vērsta uz priekšrocību radīšanu ļoti bagātiem cilvēkiem. Ienākuma nodokļa pamatlikme ir 25%, bet ienākumiem virs 60 000 latu gadā ir tikai 10%. Vai pasaulē maz ir zināms precedents šādai nodokļu samazināšanai, tam, ka bagātajiem tiek radītas ienākuma nodokļa atlaides?

Šeit Kārlis Čerāns jau runāja par civilizēto valstu praksi, kas ir pilnīgi pretēja, un runāja par citu ceļu, kurš mums Latvijā būtu jāiet. Bet vai šos argumentus sadzirdēja zālē sēdošie valdošās koalīcijas pārstāvji? Ir skaidrs tas, ka faktiski atkal uz nabadzīgo cilvēku rēķina tiek darīts viss plaši reklamētais, kas saistīts ar bezdeficīta budžeta veidošanu. Tāpat es domāju, ka valdība atkal atbalsta tikai lielkapitālu, paredzot, ka sociālajai apdrošināšanai pakļautā gada ienākumu maksimālā robeža būs 12 000 latu gadā jeb 1000 latu mēnesī. Līdz ar to var prognozēt, ka 1997.gadā sociālā nodokļa ieņēmumi samazināsies par 6,8 miljoniem latu jeb par 1,8%.

Nākošais. Frakcija "Latvijai" kategoriski noraida šīs ciniskās Šķēles valdības koalīcijas nostādnes. Mums nav pieņemama šāda Šķēles vadītās valdības politika, ka savas problēmas, savas valdības imidža problēmas, tiek risinātas uz nabadzīgo cilvēku rēķina. Šis plaši reklamētais bezdeficīta budžets tādā veidā, kādu šobrīd piedāvā valdošā koalīcija, tikai vēl vairāk pasliktinās cilvēku dzīvi un radīs tiem jaunas papildu grūtības. Un par to liecina visi šie grozījumi, ko tagad valdošā koalīcija mēģina pieņemt sociālās likumdošanas jomā, arī šodien izskatāmais jautājums ir viens no tiem.

Tiesa, bezdeficīta budžets atbilst valdošo partiju politiķu un valstsvīru interesēm, jo nav dzirdēts un nav redzams, ka kāds no valdošās koalīcijas mēģinātu šo bezdeficīta budžetu sasniegt citā ceļā, tas ir, samazinot algas ministriem, neskaitāmos komandējumus un reprezentācijas izdevumus. Es šeit, analizējot aizsardzības budžeta projektu, minēju šo skaitli. Atkārtošu viņu vēlreiz, to, ka nākošajā gadā Aizsardzības ministrija vien 390 000 latu ir iecerējusi ārzemju komandējumiem. Un vai tad vēl var runāt par bezdeficīta budžetu! Tieši pretēji! Mēs redzam, ka katru dienu tiek remontēti aizvien jauni un jauni kabineti, tiek pirktas jaunas un modernas mēbeles, iegādātas jaunas automašīnas, sākot ar Prezidentu un beidzot ar valdību. Arvien plašāk tiek izmantoti neskaitāmo miesassargu pakalpojumi. Tas ļoti uzskatāmi rāda mūsu valsts politiskā režīma dubultmorāli. Viss tiek darīts uz jau tā trūcīgās tautas rēķina.

Vēl viens piemērs par šo dubultmorāli, dubultstandartiem, kas ir gan valdošajai koalīcijai, gan Šķēlem, gan Guntim Ulmanim - mūsu Valsts prezidentam. Atcerēsimies, ka laikā, kad no jauna ievēlētais mūsu Valsts prezidents Guntis Ulmanis rīkoja plašas un izšķērdīgas inaugurācijas svinības Rīgas pilī vairāk nekā 700 prominentiem viesiem, kas pārstāv tā saukto politisko un biznesa eliti Latvijā, naudas trūkuma dēļ tika atslēgta karstā ūdens padeve Rīgas Dzemdību namam. Šķiet lieki paskaidrot, cik svarīgi ir nodrošināt vismaz elementārus sanitāri higiēniskos apstākļus sievietēm dzemdību laikā un cik būtiski tas ietekmē jaundzimušo veselību. Bet mūsu Valsts prezidentam tas liekas mazāk svarīgi par paša inaugurācijas balli, par iespēju demonstrēt savu izšķērdīgo dzīvesveidu. Lūk, šāda dubultmorāle ir atkal šeit, veidojot šo bezdeficīta budžetu, kad valdošās koalīcijas tēriņiem nauda tiek vēl palielināta, tā netiek žēlota un kad ņem šo naudu uz trūcīgo cilvēku rēķina! Valsts, kura neciena izglītību, nesaredz savu nākotni bērnos, neciena vecos cilvēkus, nav pelnījusi iedzīvotāju cieņu un atbalstu. Tai nav lemta tālāka izaugsme. Un valstij pirmām kārtām ir jābūt stiprai iekšēji - ar tautas izglītības un veselības līmeni, ar sakārtotu sociālo politiku, ar politiķu un ierēdņu morāli, ar tautu vienojošu ideju. Tikai tad Latvija kļūs par patiesi neatkarīgu un plaukstošu valsti.

Tāpēc frakcija "Latvijai" pieprasa valdībai un valdošajām partijām - "Latvijas ceļam", Demokrātiskajai partijai Saimnieks, "Tçvzemei un Brīvībai", LNNK, Latvijas Zemnieku savienībai, Latvijas Kristīgo demokrātu savienībai, Latvijas Vienības partijai - atteikties no prettautiskajiem nodomiem aplikt pensijas ar iedzīvotāju ienākuma nodokli un likvidēt nodokļu atvieglojumus par apgādībā esošajiem ģimenes locekļiem.

Es aicinu balsot pret likumprojekta "Grozījumi likumā "Par iedzīvotāju ienākuma nodokli"" pieņemšanu pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītājs. Ilga Kreituse - pie frakcijām nepiederoša deputāte. Lūdzu!

I.Kreituse (pie frakcijām nepiederoša deputāte).

Godātie kolēģi! Es gribētu pievērst jūsu uzmanību vienam jautājumam, tas ir, jautājumam par to, kā valstī tiek izmaksāti bērnu pabalsti un vai cilvēki par to, ka viņi vēl nav radījuši bērnus, ir sodāmi ar paaugstinātu nodokli.

Pirmais, par ko vajadzētu domāt, ir jautājums, vai šodien, tanī laikā, kad Latvijas sabiedrība ir ekonomiskā ziņā daudzslāņaina un kad mēs arvien vairāk runājam par to, ka veidojas bagātais slānis un nabagais slānis, - vai šodien Latvijas Republikā ekonomiski un arī ētiski attaisnojas princips, ka visiem bērniem neatkarīgi no vecāku ienākumiem tiek piešķirti bērnu pabalsti. Manuprāt, nē. Jo, ja valstī tiek aprēķināti kaut kādi iztikas minimumi un ja valstī tiek dots pēc tam kaut kam pabalsts, tad tas tiek dots tāpēc, ka šim cilvēkam šis pabalsts ir nepieciešams savas iztikas nodrošināšanai. Es personīgi bērnu pabalstam neeju pakaļ jau kuro gadu. Bet tanī pašā laikā es zinu, ka šis bērnu pabalsts, ko es neizņemu, nenonāk pie tiem vecākiem, kuriem ir nepieciešama šī nauda. Un, cik es zinu, es neesmu vienīgā, kas neizņem bērnu pabalstu. Tāpēc man šķiet, ka valstī būtu jāpārdomā sistēma, ka bērnu pabalsti tiek doti tiem vecākiem, tām ģimenēm, kurās ienākums uz vienu ģimenē esošo cilvēku nepārsniedz noteiktu summu. Sliktākā gadījumā šobrīd būtu jāizdara cits labojums, ja to nav iespējams izdarīt. Jo, kā man mēģināja pierādīt, tas ļoti paaugstināšot birokrātiskā aparāta dokumentu plūsmu un tā tālāk. Lai gan tādā gadījumā man nav skaidrs, kāpēc tiek sastādītas ienākumu deklarācijas un gada beigās iesniegtas. Ienākumu deklarācijā ir uzrādīti visi ģimenes ienākumi un ģimenes locekļi, kā arī viņu nodarbe, līdz ar to, manuprāt, šī aprēķinu sistēma neradītu liekas grūtības, bet atbrīvotu tomēr naudu, kura nav nepieciešama cilvēkiem kā pabalsts. Ja tas nav izdarāms tagad, tad vismaz ir izdarāms viens noteikts grozījums, ka tā bērnu pabalsta summa, kas netiek izmaksāta, tiek ieskaitīta atpakaļ summā, kas tiek izmantota bērnu pabalstīšanai. Jo šobrīd, kā mēs zinām, kārtība ir tāda, ka tā summa, kas netiek izmantota, ieiet vispārējā budžetā un nenonāk nedz daudzbērnu ģimeņu rokās, nedz arī tiek izlietota, lai palielinātu pabalstu citiem bērniem. Bet es tomēr vēl arvien palieku pie sava uzskata, ka Latvijā ir laiks pāriet pie bērnu pabalsta izmaksāšanas tikai tām ģimenēm, kurām ienākums ir mazāks par iztikas minimumu, kāds ir oficiāli aprēķināts valstī. Manuprāt, tā būtu sociāli taisnīga pieeja.

Otrs jautājums. Bērnu pabalsta vieta, loma vispār bērna audzināšanā. Es zinu, ka daudzās pašvaldībās lauku rajonos jau ir kārtība, ka pašvaldībai ir tiesības paņemt bērna pabalsta summu un to nodot skolas rīcībā, lai garantētu bērnam uzturu, vismaz ēdināšanu, vismaz šajā skolas laikā, kamēr viņš tur atrodas. Man šķiet, ka šāda iespēja ir jādod visām izglītojošām mācību iestādēm, gan skolām, gan pirmsskolas vecuma iestādēm, lai skolotājs vai pirmsskolas vecuma iestādes audzinātājs varētu iesniegt šo prasību nemaksāt naudu mātei dzērājai, bet novadīt tieši uz mācību iestādi, un šī nauda tiktu izmantota bērna pabarošanai (jo mēs ļoti bieži runājam, ka bērns ir nepaēdis), kā arī tiktu izmantota elementāru skolai nepieciešamo priekšmetu iegādei, sākot ar burtnīcu un beidzot ar dzēšgumiju, kas skolēnam ir vajadzīgi un ko šodien valsts nevar garantēt. Tas būtu otrs moments, kas jāņem vērā.

Nākamais moments - runājot par to, vai cilvēks ir jāsoda par to, ka viņam nav bērnu vai ka viņam ir tikai viens bērns. Es uzskatu, ka tā ir atgriešanās pie sociālisma. Principā valsts nedrīkst sodīt cilvēku par to, ka cilvēks neriskē radīt vairāk nekā vienu bērnu, apzinādamies, ka viņš ar savām darba iemaņām un ar savu vietu sabiedrībā nevar vairākiem bērniem nodrošināt normālu iztikšanu. Cilvēks par to nav jāsoda. Ministru kabineta Demogrāfijas komisijas priekšlikumos ir rakstīts: paaugstināt motivāciju vecākiem pašiem rūpēties par saviem bērniem. Bet kā tad tu paaugstināsi to atbildību, ja tu ar nodokļu palīdzību gribi viņu piespiest radīt vairāk bērnu? Ir pretrunā šīs divas lietas. Līdz ar to, manuprāt, tas nav izmantojams - ka tie, kam ir viens bērns, tātad maksā lielāku ienākuma nodokli, nav bērnu - tu vispār neesi pilnvērtīgs cilvēks. Jāņem vērā, ka divi bērni reti kuram piedzimst uzreiz, tā ka šobrīd tie, kuriem ir viens un kuriem vēl tas otrs ir jāgaida... jau ir jautājums. Otra lieta - ja rīkojamies tādā veidā, mēs arī jaunās ģimenes neatbalstām. Mēs te uztraucamies par armiju, par iešanu armijā, par kvalifikāciju... Bet kāpēc mēs nedomājam par to, ka jaunā ģimene... Kāpēc mēs nedomājam par to, lai jaunieši var veidot šo ģimeni, nevis dzīvot, vienam ar otru neoficiāli saistoties attiecībās? Vai tas veicinās šo procesu un vai tas pacels morāles klimatu sabiedrībā?

Vēl viena lieta. Latvijā šobrīd visneaizsargātākā ir sieviete, kas viena audzina bērnu. Bērna tēvs ir oficiāli reģistrēts kā apgādnieks, skaitās, ka viņš maksā alimentus, bet pasakiet man likumu, ar kuru šodien šādu vīrieti var piespiest pildīt šīs saistības, kas viņam ir jāpilda, ja viņš pats to negrib darīt! Tātad šajā situācijā arī sieviete, kura viena audzina bērnu un kuras vīrs un bērna tēvs ir no ģimenes aizgājis un nevēlas šos alimentus maksāt, bet skaitās oficiāli, ir ar likumu visur ierakstīts kā apgādnieks un tā tālāk, - arī šī sieviete daļēji tiek sodīta tādā gadījumā, ja mēs ievērojam ienākuma nodokli atbilstoši apgādājamo skaitam, ja mēs runājam par bērniem. Tāpēc man būtu priekšlikums neveikt šādus labojumus, kādus ir veikusi komisija, pārdomāt vēlreiz to, bet apsvērt arī jautājumu, ko es jau izvirzīju sākumā, - jautājumu par bērnu pabalstu izmaksāšanu atbilstoši vecāku ienākumiem, kas tiek izrēķināti uz vienu ģimenē apgādājamo cilvēku atbilstoši ienākumu deklarācijām, kā arī otru jautājumu - jautājumu par neizmantotās bērna pabalsta naudas novadīšanu tieši atpakaļ bērnu pabalsta fondā vai arī daudzbērnu ģimeņu atbalsta fondā.

Sēdes vadītājs. Ludmila Kuprijanova - Demokrātiskās partijas Saimnieks frakcijas deputāte. Lūdzu!

L.Kuprijanova (Demokrātiskās partijas Saimnieks frakcija).

Cienījamie kolēģi! Man patiešām ir jāpateicas Kreituses kundzei par ļoti labiem ierosinājumiem likumā, kas šodien, ja mēs paspētu, tiktu skatīts, tas ir likums "Par sociālo palīdzību". Tie ir būtiski un ir ņemami vērā, un, protams ir iespēja iesniegt tos attiecībā uz trešo lasījumu, bet tā kā šobrīd mēs runājam par likumprojektu "Grozījumi likumā "Par iedzīvotāju ienākuma nodokli"", es gribētu atgriezties pie šā likumprojekta apspriešanas. Protams, šis likumprojekts Budžeta un finansu (nodokļu) komisijā ir tapis pieņemamāks, tas ir jāatzīst, jo apgādājamo atvieglojumi ir atjaunoti. Ir, protams, viens moments arī šajā likumprojektā, ir runa par 1., 2., 3.grupas invalīdiem un represētām personām, tas iepriekšējā... esošajā redakcijā tika atrunāts, šobrīd viņas tiek atstātas Ministru kabineta zināšanā. Tas būtu debatējams jautājums, un es patiešām negribētu visu jūsu uzmanību piesaistīt tieši šim punktam. Es gribētu runāt par vienu problēmu šajā likumprojektā, proti, par pensiju aplikšanu ar ienākuma nodokli. Acīmredzot pat pietrūktu laika, ja es mēģinātu jums šobrīd pastāstīt, kāda ir pasaules prakse, tā ir dažāda, un es uzskatu, ka tas jautājums ir politisks jautājums un ir debatējams, bet es nekādā ziņā nepiekrītu, ka šobrīd šis jautājums saistībā ar 1997.gada budžeta projektu ir jāizlemj bez plašām debatēm un bez vispārēja apskata par Pensiju likumu. Pensiju likums, jaunais Pensiju likums, šobrīd valstī ir jau nostrādājis drusciņ vairāk par 9 mēnešiem. Ir jau zināma, teiksim, prakse tā pielietošanā, ir jau zināmi "ðaurie" momenti radušies, un es domāju, ka šā likuma vispusēja apspriešana, arī sakarā ar pensiju aplikšanu ar nodokli, būtu iespējama. Jo ir vēl otra problēma - ka patiešām nākamgad mums sāks parādīties lielās pensijas. Tas, protams, būtu ļoti apsveicami, ka mums parādīsies bagātie pensionāri, bet es gribētu pievērst deputātu kungu uzmanību un arī dāmu uzmanību tam, ka tās pensijas parādīsies par vienu gadu (par vienu gadu, es pasvītroju) nomaksāto lielo sociālo nodokli. Un attiecībā uz pensijām vidējais gadu skaits ir kādi 12-14 gadi, tas nozīmē, ka cilvēks, vienu gadu nomaksājis lielu sociālo nodokli, pēc tam desmit gadus dzīvos uz kopīgā nabadzīgo četrdesmitlatnieku "katliņa" rēķina. Es domāju, ka mūsu apstākļos tas nebūtu pareizi, un tādēļ arī par šo jautājumu būtu jādebatē. Var apturēt šo pensiju izmaksu, ierobežot, var to, teiksim, kapitalizēt uz pieciem gadiem, tur var būt dažādi risinājumi, bet ir vajadzīgas debates, nopietnas debates par Pensiju likumu. Par nožēlu, tās šobrīd nenotiek, bet notiek tas, ka tiek izdarīts viens konkrēts grozījums - tiek piedāvāta pensiju aplikšana ar nodokli. Un es gribētu jums paskaidrot šobrīd komisijas variantu. Es domāju, visiem tas ir priekšā, es jums konkrēti pateikšu - tas ir 13.pantā teikts... ka svītro 2.punktu un tā vietā pieņem 1., 2., 3., 4.apakšpunktus... Un pirmajā ir teikts, ka neapliekamais minimums pensijām, kas ir piešķirtas līdz 1996.gadam, ir šo pensiju apmērs. Vienkāršoti tas skan tā, ka vecās pensijas, kas ir piešķirtas līdz jaunajam likumam, ar nodokli nekad netiks apliktas. Bet jau šobrīd mūsu valstī... šobrīd vēl nav ļoti daudz cilvēku, kas saņem pensijās vairāk par 60 latiem. Es domāju, tas ir 1.oktobra skaitlis, tie ir apmēram 9000 cilvēku. Ņemot vērā novembra indeksāciju, šo cilvēku skaits jau novembrī var pieaugt līdz kādiem 16 000. Būs nākamās indeksācijas, un tad mums radīsies paradokss. Mēs, gribot labu, sludinot šo 60 latu aplikšanu ar nodokli, tagad tos, kas 1996.gadā būs saņēmuši pensiju par to pašu darba stāžu... Viņiem, sākot no 60 latiem, šo pensiju apliks ar nodokli, jau parādīsies tūkstošos skaitāma to cilvēku kategorija, kuri netiks aplikti... Pēc tiem pašiem nosacījumiem viņi būs pensionēti. Ko es ar to gribu teikt? Protams, šie grozījumi, man šķiet, nebija izstrādāti kā pārdomāti grozījumi, bet, par nožēlu, tika pieņemts politisks lēmums, ka bija jāapliek ar nodokli pensijas. Un tika pieņemts lielā steigā, jo citādi mēs šos grozījumus izskatītu Pensiju likumā - un pavisam citā kontekstā, visu apsverot. Turklāt es gribu jūs informēt, ka, protams, priekš budžeta šī pensiju aplikšana, sākot no 60 latiem... ir prognozēti budžeta ieņēmumi 1997.gadam - 80 000 latu. Kā jūs saprotat, pie mūsu lielā budžeta, pie prognozējamā budžeta... tas ir praktiski, tā teikt, aiz komata... tas neiespaido budžetu. Tas ir politisks lēmums, un varbūt tas mums būs jāpieņem. Bet patiešām, kolēģi, es jūs aicinu to nedarīt šobrīd un nesaistīt to ar valsts budžetu un ar šā likuma grozījumiem. Mums papriekš ir jāizdebatē Pensiju likuma kopējā piemērošanas prakse, kas ir noteikta jaunajā Pensiju likumā. Tādēļ es frakcijas vārdā un arī savā vārdā jūs aicinu neatbalstīt šo likumprojektu, jo frakcija ir izstrādājusi alternatīvu likumprojektu, piekrītot šobrīd valdības pārējām nostādnēm, bet izņemot visus punktus, kas saistās ar pensiju aplikšanu ar nodokli. Mēs to iesniegsim, un nekas nebūs nokavēts, un likumu varēs pieņemt saskaņā ar termiņiem. Bet es jūs lūdzu neatbalstīt šo likumprojektu, jo tas ir jāskatās, es vēlreiz atkārtoju, kontekstā ar visu Pensiju likumu. Tur ir daudz problēmu. Gan par lielām pensijām, gan par dažādām aplikšanām. Mūsu cilvēku kategorijas... pie vieniem nosacījumiem vienus apliks ar nodokli, otrus - ne. Nē, nav pārdomāts šobrīd tas grozījums. Tādēļ es vēlreiz aicinu neatbalstīt šo likumprojektu, un mēs patiešām iesniegsim alternatīvu likumprojektu, absolūti tādu, kāds šobrīd ir Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas piedāvātais, bet bez pensiju aplikšanas ar nodokli.

Bez tam es varu pateikt, ka Sociālo un darba lietu komisija jebkurā laikā ir gatava sākt šīs debates, bet atsevišķi... un kontekstā ar Pensiju likumu. Paldies.

Sēdes vadītājs.Valdis Krisbergs - pie frakcijām nepiederošs deputāts. Lūdzu!

V.Krisbergs (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Cienījamais Saeimas Prezidija priekšsēdētāj! Cienījamie kolēģi! Kuprijanovas kundze pietiekami labi ir nosaukusi skaitļu rindas, un pragmatiskā daļa šeit gandrīz vai būtu beigta, man tikai gribas jums nosaukt mazlietiņ vēl vienkāršākus skaitļus, kuru pareizību apstiprinās jebkurš elementāras grāmatvedības zinātājs, kas šajā zālē būtu.

Valdībā ir runa par neapliekamā iztikas minimuma samazināšanu. Bija ļoti emocionālas runas, labi pamatotas, it sevišķi no Kostandas kunga puses, bet tomēr es minēšu ļoti konkrētus skaitļus, kas pierāda, ka bagātie neraudās, bet nabagie pat vispār vairs paraudāt nespēs.

Piemērs. 100 latu alga. "Uz rokas", ja ir neapliekamais minimums, - Ls 77,50. Ja neapliekamā minimuma nebūs, "uz rokas" būs Ls 71,25. Starpība ir gandrīz 10%. Bet, ja jums, nedod Dievs, ir aldziņa Ls 40 (un par tādu algu daudzi šodien strādā, bet daudzi pat sapņo), tad, ja ir neapliekamais minimums, "uz rokas" - Ls 34,75, bet, ja nav neapliekamā minimuma, - Ls 28, 50. Starpība - 20%. Protams, ja alga būs Ls 60 000 gadā, nebūs liela nelaime, ja pāris tūkstoši latiņu mazāk būs. Lūk, ko nozīmē sīka detaļiņa, ja cilvēkam nav matemātiskās domāšanas.

Nav ne mazāko šaubu, ka mūsu premjeram un bijušajam finansu ministram, un arī esošajam finansu ministram ar matemātiku viss ir kārtībā. Tādu aizdomu man nav. Mazliet bēdīgāk ir ar to ētisko pusi. Es atgādināšu Rišeljē vārdus: "Skaldi un valdi!" Kas ir mūsu tautas lielākā daļa? Gandrīz vai nabadzīgie - noteikti. Pensionāri - iespējams.

Tagad paskatīsimies, kā mēs saskaldīsim, jo valdīt jau pēc tam būs ļoti vienkārši. Nupat Kuprijanovas kundze teica: "Vienus apliksim ar nodokļiem, otrus ar nodokļiem neapliksim." It kā humāni. Bet tie taču ir veci cilvēki ar savu psiholoģiju un savu domāšanas veidu. Vai neradīsies situācija - un es varu garantēt, ka radīsies, - ka vecais tantuks ar otru vecu tantuku, nedod Dievs, "saies matos": "Tâ otra taču saņem vairāk nekā es!" Varbūt uz to ir virzīta mūsu skaistā sašķelšanas politika. Jo, ja ir saskaldīts, tad valdīt ir vienkāršāk.

Par bērnu pabalstiem. Es nesaprotu tikai vienu lietu - kā var no šīs tribīnes tik žēlabaini stāstīt par to, ka nepaņem savus četrus latus par bērnu. Bet vai tad tiešām nevar atrisināt to problēmu pavisam vienkārši, kā to daudzi no mums darīja agrāk? Paņēmām tos četrus latus un atdevām kaimiņienei, kurai šie četri lati varbūt bija ļoti būtiski. Un nekāda birokrātija un nekāds likums nav vajadzīgs, ja ir sirds šķīstība. Nevis vēlēšanās paspīdēt ar skaitļiem. Jo galu galā šajā ģimenē jau šie paši likumi ir tapuši, par kuriem citas ģimenes loceklis tik ļoti novaidas.

Mans priekšlikums. Paldies Dievam, ka valdība vēl bija ar tik lielu godaprāta sajūtu, un paldies Počas kundzei, ka viņa atsauca valdības likumprojektu. Bet es, protams, saprotu, ka valdībai dziļi uzticamā Budžeta un finansu (nodokļu) komisija nolēma bišķiņ uzspodrināt šo ļoti mīksto, rokā ne visai patīkami dvešojošo, es atvainojos, es gribēju teikt - likumprojektu. Vajadzēja uztaisīt zelta kārtiņu un pamēģināt mums iesmērēt kā īstu zeltu. Deputāti, nesajauksim īstu zeltu ar to, ko latviešu tautā sauc par "zeltu"! Aicinu noraidīt šo antihumāno likumprojektu. Paldies.

Sēdes vadītājs. Pēteris Tabūns - LNNK un LZP frakcijas deputāts.

P.Tabūns (LNNK un LZP frakcija).

Cienījamie kolēģi! Man ir ļoti žēl, ka jūs tik nevērīgi izturaties pret saviem kolēģiem, kuri runā tribīnē. Sākšu ar to, ka aicinu šo likumprojektu nodot tālāk komisijām, lai pēc tam strādātu pie tā, iesniegtu priekšlikumus un izveidotu to tādu, kādu mēs gribam.

Kostandas kungs, (Starpsauciens: "Tabūna kungs!") es jums gribu sacīt uzreiz (es jau esmu šad tad sacījis to): neuzdodieties par Latvijas glābēju vienpersoniski ar dažiem saviem vīriem un nemēģiniet pateikt, ka jūs esat vienīgais, kuram interesē Latvijas valsts un tautas intereses. Diemžēl tā tas nav! Mēs domājam ne mazāk kā jūs par to, lai pensionārs dzīvotu cilvēcīgu dzīvi, lai bērns ģimenē saņemtu attiecīgu nodrošinājumu, lai viņš varētu mācīties - un tā tālāk, un tā joprojām. Bet jūs nolīdzināt tos, kuri ir tagad valdībā, šīs daudzās partijas, sakāt, ka tie ir visi tie sliktie un ka jūs esat tie labie. Mēs atrodamies - arī es atrodos - šajā valdību veidojošajā tā saucamajā koalīcijā (Starpsauciens: "Kliķē!") tāpēc, lai palīdzētu, lai kaut ko darītu, nevis vienkārši dzisinātu muti un triju gadu garumā runātu par to, kas jums ir padomā jau pirms vēlēšanām.

Bet, runājot par šo likumprojektu, es arī saku, ka tas, kas šeit ir rakstīts, man personīgi nav pieņemams. Nav pieņemams. Tāpēc es kā valdību veidojošās koalīcijas partijas cilvēks saku, ka man, piemēram, šie 60 lati, kas paredzēti pensionāram, nav pieņemami. Nav pieņemami, jo pensionārs, es uzskatu, nav paredzēts mūžīgam badam. Nav paredzēts. Tas ir vienkārši necilvēcīgi un nenormāli! Neapliekamais minimums ir šīs pensijas apmērā, te tā ir rakstīts. Tas ir par maz. Par maz ir arī pēc jaunā Pensiju likuma aprēķināmais - 60 lati. (Starpsauciens: "Kas vainīgs?")

Pavisam cita lieta ir, ka varētu aplikt ar nodokli šīs tā saucamās superpensijas, kuras saņems tie cilvēki, kuriem šodien alga ir 1000 un vairāk latu un kuri saņems vairākus simtus latu lielu pensiju. Jā, to varētu aplikt. Es personīgi uzskatu, ka būtu pavisam normāli un cilvēcīgi, ja šo neapliekamo minimumu - pensiju kopā ar algu, ja pensionārs strādā, - noteiktu apmēram 150 latu lielumā. (Starpsauciens: "Malacis!") Jā, tādas ir manas domas. 150 latu. Ņemot vērā to, ka inflācija turpinās un turpināsies, tas nemaz nav tik daudz. Mēs patiešām zinām, ka šodien 1/4 daļa iedzīvotāju badojas. Šobrīd šīs saņemamās pensijas un pabalsti ir tik nožēlojami, ka cilvēki ir spiesti badoties. Lūk, par to ir jādomā, nevis jāklaigā - tā, kā Kostandas kungs šeit tikai klaigā, arī pašlaik pārtrauc runāšanu. Vajag domāt par to. Un es vēlreiz atkārtoju: es ierosinu (un to es iesniegšu rakstiski attiecībā uz otro lasījumu) neapliekamo minimumu uzskatīt apmēram 150 latu apjomā. Es domāju, ka tas būtu normāli. Es par pārējiem parametriem nerunāšu, par to šeit jau tika runāts. Ja runā par to, ka būs par mazu ieguvums budžetā, tad es gribu sacīt, ka budžetā nauda jādabū pa citiem kanāliem - tas patiešām tā ir, - nevis uz šo nabago cilvēku rēķina. Jā, tāda ir arī mana nostādne. Tāda ir mana nostādne, jo nedrīkst paredzēt ar likumu cilvēku badošanos divus, trīs un desmit gadus uz priekšu. Tā nedrīkst notikt. Paldies par uzmanību!

Sēdes vadītājs. Aleksandrs Kiršteins - LNNK un LZP frakcijas deputāts.

A.Kiršteins (LNNK un LZP frakcija).

Godājamais Prezidij! Godājamie labie deputāti un godājamie sliktie deputāti! Es tā teicu tāpēc, ka es esmu sapratis, ka deputāti dalās divās daļās. Tātad labie deputāti saka: nodokļus vispār nevajag maksāt, mēs taču neļausim aplikt ar nodokli kaut kādu trūcīgu skolotāju vai kādu pensionāru! Un tad ir jānāk arī kādam sliktajam un jāpasaka, ka kaut kā tie gali ir jāsavelk. Protams, varētu iesniegt priekšlikumu vispār neaplikt nevienu ar nodokli vai ierosināt, teiksim, aplikt no tūkstoš latiem. Es te gribētu pakoriģēt drusku mana frakcijas kolēģa teikto. Mēs spriedām vakardien par šo jautājumu, un ir reāls priekšlikums, un es arī piekrītu, varbūt nevajag, teiksim, rakstīt iekšā 60 latus, jo ienākumi aug, un vajadzētu rakstīt... tie ir mainīgi lielumi... varbūt vajadzētu attiecībā uz otro lasījumu iesniegt priekšlikumu, ka divu minimālo algu apmērā, tātad tas būtu kādi 76 lati. Ja mēs varētu vienoties, ka ir jābūt kaut kādam kopējam principam vispirms iestrādātam, ka nodokļi ir jāmaksā visiem, tad tas būtu ļoti daudz un mēs varētu nodot šo likumprojektu izskatīšanai otrajā lasījumā.

LNNK frakcija pieļauj, teiksim, ka šinī posmā šis līmenis varētu būt divas minimālās algas - kā jau es teicu, tiešām kādi 76, nevis 60 lati vai vēl mazākas pensijas. Tās pensijas, kas ir aprēķinātas līdz 1996. gada 1. janvārim, kā jūs jau dzirdējāt, vispār netiek apliktas. Tās pensijas, kas būs no privātajiem pensiju fondiem, arī ir jāapliek jebkurā gadījumā. Bet tagad ejam tālāk.

Ja mēs sakām, ka nevar aplikt, teiksim, kaut vai pensijas, ņemt nodokli no 60 latiem (kā jau teicu, par to mēs diskutēsim) vai no 76 latiem, tad vajadzētu šeit nākt priekšā ļoti drosmīgi Zīgerista partijas biedriem un skaidri pateikt, no kā tad mēs šos nodokļus iekasēsim. Un tad man ir jautājums: vai tiešām Zīgerista partija grib aplikt ar nodokļiem, teiksim, skolotājus ar mazām algām, ar 60 latiem vai ar 50 latiem? Vai varbūt medmāsas mēs apliksim? Nē. (Starpsauciens: "Kiršteins!") Varbūt Zīgerista partija grib aplikt zemessargus ar lielākiem nodokļiem, jo no kaut kā taču tā nauda ir jāņem? Nu nē taču. Nepavisam. Varbūt Zīgerista partija grib aplikt ar nodokļiem bodniekus? Bet ko teiks Zīgerists pats tādā gadījumā? Viņš taču nepiekritīs. Akcīzes nodokli pacēla tagad, cenas... uz Vāciju tagad izbraukāt ir daudz dārgāk pēc instrukcijām. Tad kurš būs tas muļķis, kas vispār nodokļus maksās? Acīmredzot ir jāatgriežas pie tā, ka nodokļi ir jāmaksā visiem. Atšķirība ir tikai tā, ka vieni maksās vairāk, otri maksās mazāk.

Nākamā tēze. Man arī likās - un tas būtu ļoti populistiski, - ka varbūt vajadzētu pieņemt tādu projektu kā 70. gados Amerikas Savienotajās Valstīs, kur bagātnieki, miljonāri maksāja 70%. Kā Čerāna kungs pareizi teica - kas ir bagāts, tam ir jāmaksā vairāk. Bet nodokļiem ir divas funkcijas - gan veicināt valsts attīstību, gan arī pārdalīt ienākumus. Kāda ir šī robeža?

Tā kā es dzirdēju ļoti skaistu teicienu - lasījis gan neesmu, bet gribu par to... ā... nē, piedošanu, to teica par Solžeņicinu, kad kritizēja... Mauliņa kungs teica drusciņ savādāk, viņš teica tā: uz ārzemēm gan braucis neesmu, bijis tur neesmu, bet zinu ļoti labi, bet valdība nezina. Tāpēc es speciāli paņēmu izgriezumu no "The Wall Street Journal Europe" 10. oktobra numura, lai nolasītu speciāli Zīgerista partijai vienu citātu. (Starpsauciens: "Skaļi tikai...") Zviedrijas Zinātņu akadēmija ir piešķīrusi Kolumbijas universitātes profesoram Viljamam Vikrijam un Džeimsam Mirlisam šogad Nobela prēmiju. Par ko? Mirliss bija britu leiboristu partijas konsultants, kurš pateica, ka, jo bagātāks ir cilvēks, jo lielāku ienākuma nodokli vajadzētu viņam maksāt. Nevis kā tagad, ir, teiksim, kaut kāds noteikts procents, bet visu laiku palielināt ģeometriskā progresijā... Viņš izdarīja šos pētījumus un konstatēja, ka augstākā nodokļa likme nevarētu būt lielāka par 20% tiem cilvēkiem, kas virza sabiedrības attīstību uz priekšu.

Otrs manis minētais Nobela prēmijas laureāts Vikrijs savā rakstā Pelgreivas ekonomikas vārdnīcā raksta, ka kvalificētu personu nodoklim vispār vajadzētu būt nullei. Kvalificētu personu nodoklim... Tātad - uzņēmuma menedžerim. Protams, ka tā tas pie mums nebūs, tā ir utopija. Bet šeit ir ļoti vienkārši un skaidri saprotama ideja, ka tos cilvēkus, kas kaut kādā mērā ir ieinteresēti atbraukt uz Latviju, attīstīt Latvijas ekonomiku, - jūs viņus nekādā gadījumā neapliksiet ar lielākiem nodokļiem, kā, teiksim, vidējos... vidēja ienākuma cilvēkus. Tātad secinājums ir viens: tie, kam ir mazi ienākumi, maksā kaut kādus santīmus, tie, kam ir vidēji ienākumi, maksā latus un desmitiem latu, un tie, kam ir lieli ienākumi - tie, protams, proporcionāli maksā simtiem latu. Bet nevajag pārsteigties ar to, ka viņiem tiks paaugstināti nodokļi, tiks uzlikti kaut kādi milzīgi nodokļi un ka šādā veidā mēs kompensēsim, teiksim, tos ienākumus, kurus mēs šeit neieņemam.

Es gribētu ar to arī nobeigt un aicinu tomēr pieņemt to kā principu šeit un nodot komisijai sagatavot otrajam lasījumam šo likumprojektu. Es piekrītu arī daudz kam no tā, ko teica Kuprijanovas kundze. Visus šos priekšlikumus var iestrādāt otrajā lasījumā. Ja mēs atliksim šo lasījumu, ja mēs atliksim un noraidīsim šo likumprojektu, atcerieties vienu - ka nākamajā un aiznākamajā gadā, tuvojoties vēlēšanām, nekādi nepopulāri lēmumi šeit netiks pieņemti. Mums ir jāsakārto visa šī likumu pakete, visi šie lēmumi ir nepopulāri. Es domāju, visi deputāti to saprot, neizdosies kādam tēlot uz pārējo rēķina... kuriem būtu jārūpējas par šo valsts kasi... tēlot, ka viņi ir, teiksim, gudrāki par pārējiem vai labāki par pārējiem. Neizdosies. Bezdeficīta budžets ir vairāk vajadzīgs tieši mazajiem uzņēmumiem, un to arī Krisberga kungs zina, jo bagātie un lielie uzņēmēji varēs mierīgi dabūt (un viņi arī tagad var dabūt) ārzemēs šos kredītus par maziem procentiem. Tā ka bezdeficīta budžets ir vajadzīgs tieši cilvēkiem ar nelieliem ienākumiem, lai viņi varētu aktivizēt savu saimniecisko darbību.

Un vēl. Atceroties to, ka šīs Saeimas beigās daudzi deputāti dosies pensijā un viņi arī negribēs pieņemt nekādus nepopulārus lēmumus, es tomēr aicinu nobalsot tagad par šo nepopulāro lēmumu tāpat kā par virkni citu likumprojektu, nosūtīt šo likumprojektu uz komisiju sagatavošanai otrajam lasījumam un iestrādāt visus tos labojumus, kādus šeit iesniedza, konstruktīvus labojumus, kas tiešām reāli veicinātu Latvijas ekonomisko attīstību. Paldies par uzmanību!

Sēdes vadītājs. Vladimirs Makarovs - labklājības ministrs.

V.Makarovs (labklājības ministrs).

Cienījamais Prezidij! Augsti godājamā Saeima! Visu dienu šodien ļoti rūpīgi, uzmanīgi klausoties deputātu runās, gribas teikt: ak, laiki, ak, tikumi! Un nāk atmiņā ievērojamais revolucionārs, dižā Ļeņina ideju sekotājs Fricis Bergs un viņa grāmata "Kopsolī ar gadsimtu". Tās ir skaistas atmiņas par darbību otrajā, trešajā un ceturtajā Saeimā - sociālistu taktikas rokasgrāmata. Un šodien, ļoti uzmanīgi klausoties opozīcijas deputātu runās, liekas, ka viņi ir vienkārši pārkopējuši šo grāmatu, rūpīgi izstudējuši, pārkopējuši runas un šobrīd mūs baro ar tiem pašiem solījumiem, tiem pašiem vārdiem un tām pašām idejām. Ir tikai viena lieta - Berga kunga sludinātā idille Latvijā ilga 50 gadus, un daudzi opozicionāri šīs idilles beigās turēja rokās lozungu: "Nost ar slepkavām!" Opozīcijas taktika - nosodīt, noraidīt, nolamāt, bet nedot konstruktīvus priekšlikumus.

Šodien es vēršos pie jums, deputāti, saistībā ar šo iedzīvotāju ienākuma nodokli un tautas veselību. Trīs gadus veselības bāzes programmai pašvaldības atvēlēja 21 latu. 21 lats ir novēlēts arī 1997.gadā. Es valdības sēdē, runājot par šo jautājumu, teicu, ka Latvijas tautas veselība nav tik ideālā stāvoklī, lai mēs vairākus gadus pēc kārtas varētu samazināt finansējumu veselības aprūpei. Neņemot vērā inflāciju, neņemot vērā jaunu tehnoloģiju parādīšanos. Tādēļ lūdzu jūs būt gataviem otrajā lasījumā skatīt Labklājības ministrijas priekšlikumu - veselības aprūpei no iedzīvotāju ienākuma nodokļa paredzēt ne mazāk kā 31%. Un tad mēs godīgi varēsim prasīt, kāpēc pieaug saslimstība, un skatīt vienu, otru vai trešo problēmu.

Un otrais. Es tomēr aicinu deputātus būt pietiekami korektiem. Ja ir paredzēts aplikt ar ienākuma nodokli iedzīvotāju ienākumus, tad nevar būt izņēmumu, bet izņēmumu mums ir pārāk daudz. Tādēļ es aicinu šodien atbalstīt Saeimas deputātu sagatavoto alternatīvo priekšlikumu un sūtīt savus priekšlikumus otrajam lasījumam, tieši tāpat kā to darīs labklājības ministrs. Paldies.

Sēdes vadītājs. Modris Lujāns - pie frakcijām nepiederošs deputāts. Lūdzu!

M.Lujāns (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Cienījamie deputāti! Es tagad sapratu, ka mums, izrādās, ir labie ministri un sliktie. Paldies, labie ministri Kiršteina kungs un Makarova kungs! Klausoties Makarova kungu, man patiešām radās viedoklis... es nezinu, kurā laikā viņš lasa Friča Berga darbus, un ir jautājums, vai viņš tad var atrasties vadībā, kad, salasījies tādu sarkano literatūru, viņš tagad izplata šīs idejas no Saeimas tribīnes. Pie reizes es atklāti pateikšu - es vēl pats neesmu izlasījis, un varbūt man Makarova kungs var aizdot savu rokasgrāmatu. Bet tagad rodas cits viedoklis. Klausoties Makarovu, man liekas, ka vienotās rindās soļo visi Latvijas pensionāri, salasījušies Berga darbus, un pret viņiem cienījamais ministrs tagad izcīna drausmīgi smagu cīņu. Protams, arī man gribas teikt: ak, laiki, ak, tikumi! Un es arī varu pastāstīt gadījumu no vēstures, ka Saeimas tribīnē deputāts Balodis savulaik esot ar zobenu mājis. Tā ka, nu, ne tikai Bergs, bet patiešām īstais valdošā vairākuma pārstāvis... Un es jau nebrīnītos, ka tūlīt Makarova kungs iznāktu šeit priekšā un teiktu, ka visa tā Saeima ir jāatlaiž un vienreiz tad Ministru kabinets varētu organizēt pensionāriem patiešām īstu, labu dzīvi šeit Latvijā. Protams, ja Ministru kabinets man uzdod jautājumu, kur varētu atrast nodokļus... Nu, nodokļus ir vēl ļoti daudzus iespējams atrast. Viens varētu būt mašīnu nodoklis, teiksim, progresējošais mašīnu nodoklis: divas mašīnas - nodokļa palielinājums, trešā mašīna - vēl vairāk. Vai arī pretēji: teiksim, visiem iedzīvotājiem, kuriem nav mašīnas, uzliek nodokļus. Tas ir viens.

Varētu būt arī nodoklis par gaisu, tas arī ir sens vēsturisks gadījums, ko piedāvāja pat... premjera kungs jau mīl lasīt pasakas, pasakā tur bija gaisa nodoklis, lietus nodoklis, jo tas ir arī valsts īpašums un par to noteikti valstij vajadzētu iekasēt naudu. Protams, mēs jau būsim drīz slaveni ar to... kā jau mūsu valdība piedāvā, mēs visus tos pensiju fondus, kurus cilvēks visu savu dzīvi būs krājis, jau ar nodokļiem apliktās naudas, ko viņš būs ieguldījis pensiju fondā, - tos mēs vēlreiz apliksim ar nodokli. Tad rodas jautājums: varbūt vispār labāk aicināt, lai iedzīvotāji cenšas minimāli maksāt kaut ko pensiju fondā. Pagaidām vismaz to naudu, ko mājās glabā, var aplikt tikai laupītājs, bet šajā gadījumā man liekas, ka mūsu valdība ir vislielākais laupītājs un bandīts Latvijā. Viņš ielīdīs... es jau nebrīnīšos, ka drīzumā Šķēles kungs šeit atnāks un teiks, ka jāapliek ar nodokļiem tā nauda, kas guļ mājās skapī, ja kāds ir ko sakrājis. Jo zārka naudu jau nospēra, tagad nospers arī to naudu. Un vienmēr būs par maz. Un tādēļ es vēlreiz atkārtoju - uzskatu, ka šis likumprojekts tādā veidā ir amorāls. Pat arī tas ir jauki, ka Ministru kabinets atsauc... Bet arī tas, ko komisija ir radījusi, ir vienkārši amorāls un pretrunā ar visu loģiku. Es noteikti aicinu to neatbalstīt. Un patīkami bija redzēt, ka cienījamais premjerministra vietnieks Čevera kungs saprata šo amoralitāti un nevarēja kā cilvēks to atbalstīt. Žēl, ka to pagaidām nesaprot cienījamā partija Saimnieks, kas uzņemas kopā ar šo noziedzīgo valdību visu atbildību uz sevi. Jūs aizmirstat savus priekšvēlēšanu solījumus - solījumus pensionāriem, solījumus gan medmāsām, gan ārstiem, gan skolotājiem. Jūs šodien gribat piedalīties viņu aplaupīšanā. Un patiešām, Makarova kungs, jūsu sasniegums ir tas, ka ar katru gadu pensionāri izmirst, un patiešām man izbrīnu rada, kādēļ tagad tikai 21 lats... Sakarā ar lielo mirstību tad jau vajadzēja palielināties uz pārējo pensionāru rēķina, kas ir nomiruši... Un ja tas skaitās jūsu sasniegums... Un man izbrīnu rada tas, ka mūsu labklājības ministrs vairāk uztraucas par Berga darbiem nekā par savu darbu ministrijā. Varbūt patiešām vajadzētu nosaukt to nevis par Labklājības ministriju, bet atrast tai kādu citu labāku nosaukumu - pensionāru iznīcināšanas ministrija vai vēl kaut kas tāds... Par nosaukumu, es domāju, varēs izsludināt konkursu, kurā varēs iesniegt daudzus ieteikumus. Jo vārds "labklājība" tās nosaukumā - tas ir zaims. Un es domāju, ka varbūt arī Grīnblata kungs, kas arī ir viens no pensionāriem, varētu pastāstīt, kā ir ar pensiju, un ir jautājums, vai jūs uzskatāt, ka ir pensionāri jāapliek ar papildu nodokli. Un, es domāju, arī pārējie pensionāri, kas ir arī Saeimā un nevar aizmirst to, ka mēs esam šeit deputāti uz laiku... un neaizmirsīsim un nekļūsim citādāki... ka tie pensionāri dzīvo kolosālu dzīvi. Un tādēļ es vēlreiz aicinu: mēs nevaram pakļauties valdības demagoģiskajai rīcībai un pensionāru aplaupīšanai! Mēs nevaram pakļauties valdības demagoģiskajai rīcībai un aplaupīt arī jaunās ģimenes, tas ir klajā pretrunā... un tajā skaitā ir pretrunā ar latviešu nācijas izdzīvošanu, par ko tā mīl kladzināt Nacionālā bloka pārstāvji, LNNK, "Tçvzemei un Brīvībai", tas ir "sitiens" pa jaunajām ģimenēm un pa mūsu nākotni. Un tādēļ tas ir jāsaprot, un šī nav tā vieta, kur būtu jāekonomē, drīzāk būtu patiešām jāekonomē, lai neiepirktu vecus ieročus, un pēc tam varbūt šogad mēs vēlreiz pirksim - un vēl vecākus. Ja dikti vajag, tad var aiziet uz Vēstures muzeju, un tur, man liekas, veselu kravu varēs salasīt, netērējot lielu naudu. Un pāris miljoni latu tur ir. Piedodiet, - ko jūs šodien bāžat rokas iekšā pensionāru kabatās? Runāsim reāli, nevajag kautrēties. Tāpat arī Ulmaņa kungs iztiks ne ar kristāla tualetēm... labierīcībām visādām... Es domāju, tā arī ir tā pati nauda, un mēs varam saskaitīt šo visu kopā, un tad mēs redzēsim galveno ekonomiju. Bet nav jau daudz kautrības šodien no Ministru kabineta puses, bet gan ir nekautrība ielīst vēlētāju kabatās. Tādēļ es aicinu šo komisijas projektu neatbalstīt, kategoriski noraidīt, un es domāju, ja valdībai ir kādas prāta spējas, tad tās var sakoncentrēt un varbūt radīt kaut ko normālāku.

Sēdes vadītājs. Godātie kolēģi! Saeimas Prezidijs ir saņēmis deputātu Lībanes, Vītola, Panteļējeva, Apiņa, Kristovska, Prēdeles, Nagļa, Lamberga, Straumes un Priedkalna parakstītu iesniegumu, kurā viņi lūdz balsot par 24.oktobra Saeimas sēdes turpinājumu līdz likumprojekta "Grozījumi likumā "Par iedzīvotāju ienākuma nodokli"" izskatīšanai pirmajā lasījumā. (Starpsauciens: "Jâbalso!") Un, otrkārt, lūdz saīsināt debašu laiku, apspriežot izskatāmo jautājumu, līdz piecām minūtēm, ja runātājs uzstājas pirmo reizi, un līdz 2 minūtēm, ja uzstājas otro reizi. Pirms balsojam par šiem priekšlikumiem, gribu atgādināt deputātiem, ka pulksten 17.30 notiks Saeimas sēde, kurā valdība atbildēs uz deputātu iesniegtajiem jautājumiem, tādēļ vienīgā izeja mums ir strādāt līdz 17.30 bez pārtraukuma, un, ja arī tad mēs nevaram izskatīt šo jautājumu, tad darbs jāturpina pēc pulksten... apmēram 18.00, kad mēs būsim uzklausījuši valdības atbildes uz deputātu jautājumiem. Vai tāda kārtība būtu deputātiem pieņemama? (Starpsauciens: "Nav pieņemama!")

Tomēr, cienījamie kolēģi, priekšlikums ir iesniegts un mums par katru no šiem punktiem ir jābalso. Gribu atgādināt, ka debatēs vēl ir pieteikušies pieci deputāti. Tādēļ lūdzu zvanu un lūdzu deputātus balsot par sēdes turpināšanu līdz likumprojekta "Grozījumi likumā "Par iedzīvotāju ienākuma nodokli"" izskatīšanai pirmajā lasījumā. Lūdzu balsošanas režīmu. Lūdzu deputātus balsot. Lūdzu rezultātu! Par - 31, pret - 41, atturas - 9. Šis priekšlikums nav pieņemts.

Tagad balsosim par otro - saīsināt debašu laiku pirmajā reizē līdz 5 minūtēm un otrajā reizē līdz 2 minūtēm. Lūdzu balsošanas režīmu. Lūdzu deputātus balsot par šo priekšlikumu. Lūdzu balsot. Lūdzu rezultātu! Par - 53, pret - 26, atturas - 4. Šis priekšlikums ir pieņemts.

Debatēs runās Gundars Valdmanis - Latvijas Vienības partijas frakcija. Lūdzu! Piecas minūtes.

G.Valdmanis (Latvijas Vienības partijas frakcija).

Cienījamais Prezidij! Kolēģi Saeimā! Pirmkārt, es gribētu iebilst pret to, ka kāds, kas redz, ka es esmu aizgājis uz tribīni un taisos runāt, iesniedz taisni pirms manas runas lūgumu, lai saīsina laiku. Bet, nopietni runājot, mums ir atkal viens moments, ka mēs varam nolemt - iet uz priekšu vai iet atpakaļ. Es kādreiz strādāju lidmašīnu motoru firmā un biju motoru projektu sekcijas vadītājs, un, kad tika atsūtīts kāds zīmējums, ļoti bieži bija tie zīmējumi jāsūta atpakaļ un jāpasaka: tas neder, darīsim jau ko citu! Mums ir sagatavots budžets, kur ir skaitļi uzmesti līdz 2001.gadam. Saprotiet, kāds projekts mums ir priekšā: tautai bezdarbs būs par 50% lielāks nekā šodien, iztrūkums starp mūsu eksportu un mūsu importu būs divas ar pusi reizes lielāks nekā šodien. Tur it nekādas pozitīvas izmaiņas paredzētas nav, un, mīļie draugi, es jums iesaku, ka šitas zīmējums, šitā shēma mums ir jānoraida. Tas nav tas, priekš kā mums valdība ir. Es gribētu paskaidrot mūsu gudriniekiem, ka mēs nerunājam šeit par viens otra apzagšanu, lai budžets varētu būt kaut kā segts. Valdības uzdevums ir stimulēt šito ekonomiju. To Kārļa Ulmaņa laikā darīja ar to, ka ņēma un būvēja Ķegumu. Ķegumā algas bija labas. Likums to noteica. Un bija izkārtots tā, ka tie, kas tur strādāja, varēja nākt uz Rīgu un studēt naktīs. Un mēs ražojām kaut ko, kaut kādu labumu, kaut kādu bagātību tautai un veidojām mūsu tautu. Bet ko mēs darām šodien? Mēs tās darba vietas iznīcinām, mēs uzliekam fiktīvi augstus procentus, un mēs katru gadu nāksim un žņaugsim to tautu vēl. Hei! Mums nav, un mēs jums nedosim. Un mums nav nekādas koncepcijas, kā ieviest darba vietas. Šķēles kungs, kāpēc tas tā ir? Jūs mums solījāt stimulēt ražošanu. Kas notiek? Un katru gadu būs sliktāk. Piecus gadus! Mums tā shēma ir iedota. Un kuram no mums Latvijā šitā shēma ir piemērota?

Vēl viena aplamība, ko kāds šeit teica, - ka visiem jāmaksā. Tas pensionārs to ir nopelnījis. Tas jau viņam ir. Tas tiek viņam nozagts. Tas viss, ko mēs šeit "prihvatizējam" kādam par labu, jau pieder tautai, jau pieder tam pensionāram. Es iestājos par to, ka mums ir jāsāk domāt par masīviem projektiem, tādiem pašiem kā Ķegums tanī laikā. Vai tas būs "Via Baltica" vai Liepājas ostas pārbūve, mēs ar pašu spēkiem to varēsim darīt. Un saprotiet, ka privātie to nedarīs. Un kāpēc ne? Ja privātais pirmkārt... ja nebūtu tie kriminālie elementi, kas šinī zemē ir... Ja privātais atnāktu ar tūkstoš vai miljons dolāriem un domātu pārbūvēt Liepāju, viņam ar nodokļiem uzliks tūlīt... paņems valsts 500 miljonus no tā tūlīt. Bet valsts to var izdarīt bez... paši sev... bez nodokļu uzlikšanas. Un mēs varētu sākt apbūvēt šito zemi, dot cilvēkiem godu, veidot kopēju bagātību. Prezidents pasaka, ka to vajag, mums vajag atrast pilnīgi citu domāšanas stilu, un Šķēles kungam ir bijusi iespēja parādīt, ko viņš domā. Viņš mums parādīs savu skici. Skice ir, ka mēs kļūsim arvien nespējīgāki paši ražot to, ko mēs gribam, vai ražot tik daudz, cik mēs gribam patērēt, ka mums bezdarbs būs vēl augstāks, nekā tas tagad ir. Tas ir viņu labākais darbs. Šķēles kungs, paldies! Divnieks ar mīnusu - un prom! Izkritis. Jums tā lieta neiet, jums neveicas. Jums šeit kaut kā trūkst vai jūsu komandā kaut kā trūkst. Mēs latviešu tautai nevaram pieņemt šitādu projektu, kur mēs...

Sēdes vadītājs. Valdmaņa kungs, es jūs lūdzu izvēlēties korektus izteicienus.

G.Valdmanis. Kā, lūdzu?

Sēdes vadītājs. Lūdzu runāt korekti, Valdmaņa kungs!

G.Valdmanis. Kā, lūdzu?

Sēdes vadītājs. Atkārtoju: runājiet korekti!

G.Valdmanis. Korekti ir tas, ka šitas projekts nav pieņemams. Viņš ir pelnījis divnieku ar mīnusu, un tam, kas šito te mums ir iesniedzis, - viņam būtu ar godaprātu jāiet prom un jālūdz, lai kāds cits uzņemas īstenot tautas atveseļošanas, tautas bagātības ražošanas programmu.

Sēdes vadītājs. Un arī piecas minūtes, Valdmaņa kungs, ir pagājušas. Paldies.

G.Valdmanis. Man vēl 19 minūtes palika, un jūs man jau vienreiz traucējāt, Daudiša kungs. Jums tas ir atļauts? Es gribu to laiku atpakaļ.

Sēdes vadītājs. Valdmaņa kungs, lūdzu, atstājiet tribīni! Jūsu runai paredzētais laiks - 5 minūtes - ir pagājis.

G.Valdmanis. Jūs esat lielu daļu no mana laika tērējuši. Jums tas ir atļauts?

Sēdes vadītājs. Valdmaņa kungs, es jūs lūdzu ievērot Saeimā noteikto kārtību.

G.Valdmanis. Es jūs lūgšu būt korektākam pret deputātiem.

Sēdes vadītājs. Godātie kolēģi, līdz sēdes beigām ir palikušas piecas minūtes. Mums vēl ir trīs runātāji. Pieteikušies debatēs ir deputāti Māris Vītols, Kārlis Čerāns un Imants Liepa. Tātad arī ar mūsu samazināto runas laiku - piecām minūtēm - mēs likumprojektu izskatīt nepaspēsim, tādēļ varbūt šajā vietā pārtrauksim likumprojekta izskatīšanu un turpināsim to izskatīt kārtējā sēdē, kura notiks 31.oktobrī.

Tagad lūdzu deputātus reģistrēties. Un es lūdzu visus deputātus reģistrēt tikai pašiem sevi. Saeimas sekretāra biedri Janīnu Kušneri lūdzu nolasīt reģistrācijas rezultātus.

Godātie kolēģi! Kamēr tiek gatavota reģistrācijas rezultātu izdruka, gribu jums atgādināt, ka saskaņā ar Saeimas Prezidija lēmumu pēc Valsts prezidenta iniciatīvas pirmdien, 28.oktobrī, pulksten 11.00 tiek sasaukta Saeimas ārkārtas sēde.

J.Kušnere (6.Saeimas sekretāra biedre).

Godātie deputāti! Nav reģistrējušies: Jānis Ādamsons (zālē), Vladilens Dozorcevs, Jānis Kalviņš, Paulis Kļaviņš, Leopolds Ozoliņš, Jānis Priedkalns (zālē), Antons Seiksts, Juris Sinka, Viktors Stikuts. Paldies.

Sēdes vadītājs. Saeimas sēdi paziņoju par slēgtu. Atgādinu, ka sēde, kurā valdība atbildēs uz deputātu jautājumiem, notiks 17.30.

Redaktores: J.Kravale, L.Bumbura

Datoroperatores: B.Strazdiņa, S.Bērziņa, M.Ceļmalniece, I.Kuzņecova

Korektores: D.Kraule, J.Kurzemniece, S.Stikute

Prezidija ziņojums par deputāta Z.Čevera

pilnvaru atjaunošanu - 1.lpp.

Likumprojekts "Lauksaimniecības likums"

(3.lasījums) (Turpinājums)

(1570. dok.)

Ziņo - dep. G.Gannusa - 1.lpp.

Debašu turpinājums - dep. E.Bāns - 2.lpp.

Par darba kārtību - 7.lpp.

Par likumprojektu "Par sociālajiem dzīvokļiem un

sociālajām dzīvojamām mājām"

(1584. un 1584.-a dok.) - 9.lpp.

Priekšlikumi - dep. V.Krisbergs - 9.lpp.

- dep. M.Lujāns - 10.lpp.

Par procedūru - dep. J.Kaksītis - 11.lpp.

Par likumprojektu "Grozījumi likumā "Par Centrālo

vēlēšanu komisiju""

(1620. un 1620.-a dok.) - 12.lpp.

Priekšlikums - dep. J.Mauliņš - 12.lpp.

Likumprojekts "Par Latvijas Republikas un sabiedrību

"AMOCO Latvia Petroleum Company" un

"OPAB" līgumu" (2.lasījums)

(922. un 1623. dok.)

Ziņo - dep. I.Bērziņš - 13.lpp.

Debates - dep. J.Jurkāns - 15.lpp.

- dep. I.Ķezbers - 16.lpp.

- dep. M.Lujāns - 16.lpp.

- dep. J.Dobelis - 17.lpp.

- dep. J.Ādamsons - 18.lpp.

- dep. K.Čerāns - 20.lpp.

- dep. J.Jurkāns - 20.lpp.

- dep. M.Vītols - 21.lpp.

Lēmuma projekts "Par deputāta Z.Čevera ievēlēšanu

Budžeta un finansu (nodokļu) komisijā" - 22.lpp.

Par darba kārtību - 23.lpp.

Priekšlikumi - valsts ieņēmumu valsts ministre A.Poča - 23.lpp.

- dep. J.Dobelis - 24.lpp.

Likumprojekts "Grozījumi likumā "Par valsts un

pašvaldību mantas atsavināšanas kārtību""

(3.lasījums)

(1575. dok.)

Ziņo - dep. G.Grīnblats - 26.lpp.

Paziņojums par balsošanas rezultātiem

- dep. Dz.Ābiķis - 28.lpp.

Likumprojekts "Grozījums Latvijas Kriminālkodeksā"

(2.lasījums)

(1332. un 1549. dok.)

Ziņo - dep. J.Dobelis - 29.lpp.

Likumprojekts "Grozījumi Latvijas Kriminālprocesa

kodeksā" (2.lasījums)

(1291. un 1551. dok.)

Ziņo - dep. Ģ.V.Kristovskis - 30.lpp.

Likumprojekts "Grozījumi likumā "Par cukuru""

(1.lasījums)

(1499. un 1556. dok.)

Ziņo - dep. J.Rāzna - 30.lpp.

Paziņojums par balsošanas rezultātiem

- dep. G.Eniņš - 32.lpp.

Likumprojekts "Grozījums likumā "Par

veterinārmedicīnu"" (1.lasījums) (Steidzams)

(1482. un 1557. dok.)

Ziņo - dep. G.Grīnblats - 32.lpp.

Likumprojekts "Grozījumi likumā "Par zemes

komisijām"" (1.lasījums) (Steidzams)

(1500. un 1558. dok.)

Ziņo - dep. A.Seile - 34.lpp.

Debates - dep. K.Čerāns - 35.lpp.

Likumprojekts "Par nekustamā īpašuma nodokli"

(1.lasījums) (Nav pieņemts)

(1251. dok.)

Alternatīvais likumprojekts "Par nekustamā

īpašuma nodokli" (1.lasījums)

(1560. dok.)

Ziņo - dep. M.Vītols - 36.lpp.

Paziņojumi - dep. J.Kaksītis - 38.lpp.

- dep. I.Bišers - 38.lpp.

Reģistrācijas rezultāti

Nolasa - Saeimas sekretāra

biedre J.Kušnere - 39.lpp.

Likumprojekts "Grozījumi likumā "Par budžetu un

finansu vadību"" (1.lasījums) (Steidzams)

(1489. un 1576. dok.)

Ziņo - dep. R.Zīle - 40.lpp.

Likumprojekts "Grozījumi likumā "Par pašvaldību

finansu izlīdzināšanu 1996.gadā"" (1.lasījums)

(1507. un 1601. dok.)

Ziņo - dep. R.Zīle - 42.lpp.

Likumprojekts "Grozījumi likumā "Par valsts budžetu

1996.gadam"" (1.lasījums) (Steidzams)

(1518., 1518.-b un 1602. dok.)

Ziņo - dep. R.Zīle - 43.lpp.

Debates - dep. V.Nagobads - 45.lpp.

- 47.lpp.

Likumprojekts "Grozījumi likumā "Par valsts un

pašvaldību īpašuma objektu privatizāciju"" (3.lasījums)

(1571. dok.)

Ziņo - dep. G.Gannusa - 48.lpp.

Debates - dep. M.Vītols - 59.lpp.

- dep. K.Čerāns - 61.lpp.

- Ekonomikas ministrijas parlamentārā sekretāre

I.Vaidere - 63.lpp.

- dep. A.Kiršteins - 64.lpp.

- satiksmes ministrs V.Krištopans - 66.lpp.

- dep. M.Lujāns - 67.lpp.

- dep. O.Kostanda - 69.lpp.

- dep. A.Kiršteins - 71.lpp.

- dep. I.Liepa - 72.lpp.

- dep. G.Valdmanis - 74.lpp.

- dep. A.Panteļējevs - 76.lpp.

- Ekonomikas ministrijas parlamentārā sekretāre

I.Vaidere - 77.lpp.

- dep. M.Lujāns - 78.lpp.

Paziņojums - dep. I.Bērziņš - 79.lpp.

Reģistrācijas rezultāti

Nolasa - Saeimas sekretāra

biedre J.Kušnere - 79.lpp.

Debašu turpinājums - dep. K.Čerāns - 80.lpp.

- dep. E.Zelgalvis - 81.lpp.

- dep. V.Krisbergs - 83.lpp.

- dep. G.Valdmanis - 86.lpp.

- dep. L.Stašs - 87.lpp.

- dep. A.Seile - 89.lpp.

- dep. E.Bāns - 91.lpp.

- dep. A.Panteļējevs - 92.lpp.

- dep. I.Bišers - 93.lpp.

- dep. J.Mauliņš - 94.lpp.

- dep. R.Dilba - 95.lpp.

- dep. Dz.Ābiķis - 97.lpp.

- dep. J.Ādamsons - 97.lpp.

- dep. I.Liepa - 98.lpp.

Likumprojekts "Par valsts un pašvaldību pasūtījumu"

(3.lasījums)

(1572. dok.)

Ziņo - dep. E.Bāns - 100.lpp.

Debates - dep. N.Pēterkops - 107.lpp.

- 111.lpp.

Paziņojumi - dep. I.Kreituse - 118.lpp.

- dep. Dz.Ābiķis - 119.lpp.

- dep. G.Eniņš - 119.lpp.

Likumprojekts "Grozījumi likumā "Par iedzīvotāju

ienākuma nodokli"" (1.lasījums) (Atsaukts)

(1481. dok.)

Alternatīvais likumprojekts "Grozījumi likumā "Par

iedzīvotāju ienākuma nodokli"" (1.lasījums)

(Izskatīšana pārtraukta)

(1624. dok.)

Ziņo - dep. R.Zīle - 124.lpp.

Priekšlikums -Ministru kabineta vārdā A.Poča - 125.lpp.

Debates - dep. K.Čerāns - 126.lpp.

- dep. O.Kostanda - 128.lpp.

- dep. I.Kreituse - 133.lpp.

- dep. L.Kuprijanova - 135.lpp.

- dep. V.Krisbergs - 138.lpp.

- dep. P.Tabūns - 140.lpp.

- dep. A.Kiršteins - 141.lpp.

- labklājības ministrs V.Makarovs - 145.lpp.

- dep. M.Lujāns - 146.lpp.

- dep. G.Valdmanis - 149.lpp.

Reģistrācijas rezultāti

Nolasa - Saeimas sekretāra

biedre J.Kušnere - 152.lpp.

Sēdi vada Latvijas Republikas 6.Saeimas priekšsēdētājs Alfreds Čepānis.

Sēdes vadītājs. Deputāti, lūdzu, ieņemsim vietas sēžu zālē. Lūdzu, reģistrēsimies kvoruma noteikšanai! Lūdzu reģistrācijas režīmu. Lūdzu deputātus reģistrēties. Saeimas sekretāra biedri Janīnu Kušneri lūdzu nolasīt reģistrācijas rezultātu.

J.Kušnere (6.Saeimas sekretāra biedre).

Godājamie deputāti! Nav reģistrējušies: Roberts Dilba (zālē), Vladilens Dozorcevs, Oskars Grīgs, Jānis Kalviņš, Aleksandrs Kiršteins, Paulis Kļaviņš, Andrejs Krastiņš, Leopolds Ozoliņš, Jānis Priedkalns, Antons Seiksts, Juris Sinka, Viktors Stikuts, Leonards Teniss (zālē).

Sēdes vadītājs. Godājamie kolēģi, Saeimas Prezidijs ir saņēmis Ministru prezidenta Andra Šķēles iesniegumu, kurā viņš lūdz, pamatojoties uz Saeimas kārtības ruļļa 122.panta otrās daļas 3.punktu, pārcelt ārlietu ministra Valda Birkava atbildi uz nākamo Saeimas sēdi sakarā ar to, ka Birkava kungs atrodas komandējumā ārzemēs. Vai deputātiem nav iebildumu pret šo lūgumu? Iebildumu nav. "Par" vai "pret" runāt neviens nevēlas. Pieņemts. Paldies.

Izskatām mūsu darba kārtībā iesniegtos jautājumus. Pirmais - deputātu Čerāna, Mauliņa, Zelgalvja, Grīnberga un Kušneres jautājums Ministru prezidentam Šķēles kungam un vides valsts ministram Emša kungam par noslēgto līgumu ar SIA "Brovital" bīstamo atkritumu novietnes apsaimniekošanai. Indulis Emsis... Acumirkli! Vai motivācijai kāds vārdu vēlas? Motivācijai vārdu neviens nevēlas. Lūdzu, Emša kungs! Laiks atbildei.

I.Emsis (vides valsts ministrs).

Godātais priekšsēdētāj! Dāmas un kungi! Atbilde uz frakcijas "Latvijai" iesniegtajiem jautājumiem ir izklāstīta rakstiski, un mans lūgums ir to skatīties dokumentā nr.1587a. Faktiski man piebilstams pie šā dokumenta šobrīd vairāk nekas nav. Paldies.

Sēdes vadītājs. Paldies. Papildjautājumiem deputāti pieteikušies nav. Paldies. Jautājums izskatīts.

Otrais darba kārtības punkts. Deputātu Čerāna, Mauliņa, Kušneres, Liepas un Zelgalvja jautājums Ministru prezidentam Šķēlem un izglītības un zinātnes ministram Mārim Grīnblatam par valdības iesniegtās deklarācijas par Ministru kabineta darbu izpildi izglītības jomā. Jautājuma motivācijai vārds Kārlim Čerānam - frakcijas "Latvijai" deputātam.

K.Čerāns (frakcija "Latvijai").

Cienījamo sēdes vadītāj! Godātie deputāti! Godātais Ministru prezidenta kungs! Ministru kungi! Andra Šķēles valdības iesniegtajā deklarācijā par Ministru kabineta darbu sadaļā "Sociālā politika" ir teikts, ka izglītības attīstība ir viens no galvenajiem Latvijas valdības uzdevumiem, jo tā ir Latvijas nācijas pastāvēšanas un uzplaukuma priekšnoteikums. Kādi ļoti skaisti vārdi! Tāpat šajā deklarācijā ir arī teikts, ka valdība pakāpeniski nodrošinās skolotājiem tādu atalgojumu, kas nav zemāks par ierēdņu atalgojumu. Cik ļoti skaists un cēls mērķis! Mēs tiešām zinām, ka ar izglītību mūsu valstī ir problēmas un ka ir jāveic neatliekami pasākumi, lai uzlabotu šo skolotāju darba materiālo nodrošinājumu. Cik ļoti skaisti valdības vārdi! Bet kā iet valdībai ar darbiem šajā jomā? Vispirms valdība atsakās no atbildības par skolotāju algu izmaksām un nodod šo funkciju pašvaldībām. Bet tas vēl būtu viens fakts. Otrs ir tas, ka, šobrīd ir pieņemti Ministru kabineta noteikumi nr.351, ar kuriem ierēdņu algas tiek palielinātas par 22%, bet skolotāju algām paaugstinājums veikts netiek. Tas nozīmē, ka tā vietā, lai pildītu šo savu deklarāciju un skolotāju algas pakāpeniski tuvinātu ierēdņu algām, valdība dara tieši pretējo, viņa vēl vairāk palielina šo starpību starp skolotāju algām un ierēdņu algām. Varētu saprast to situāciju, ka valdībai ir grūtības atrast kādus finansiālus resursus, lai šo skolotāju algu jautājumu tūlīt un uz vietas pozitīvi atrisinātu, bet nekādā ziņā nav saprotams, kāpēc valdība rīkojās tieši pretēji tam, kā viņa ir rakstījusi savā deklarācijā, un es lūdzu šeit skaidrojumu no Grīnblata kunga un no Šķēles kunga. Paldies.

Sēdes vadītājs. Māris Grīnblats - izglītības un zinātnes ministrs. Lūdzu!

M.Grīnblats (izglītības un zinātnes ministrs).

Godātais Saeimas priekšsēdētāj! Godātie deputāti! Ministru prezidents ir man uzticējis sniegt jums atbildi, un šī atbilde arī rakstiski ir iesniegta.

Sēdes vadītājs. Paldies. Papildjautājumi. Imants Liepa - frakcijas "Latvijai" deputāts.

I.Liepa (frakcija "Latvijai").

Cienījamie klātesošie! Atrazdamies tālu no domas, ka valdība dara visu iespējamo, lai padarītu mūsu iedzīvotāju likteņus grūtākus, bet būdams vienlaicīgi arī skolotājs, es visu mūžu nevaru palikt vienaldzīgs attiecībā uz šo atbildi. Atbildē jūs rakstāt: atbalstot pedagoģisko darbinieku algu pakāpenisku pielīdzināšanu ierēdņu algām, valdība apzinās, ka šādas izmaiņas ir panākamas, tikai racionāli tērējot izglītībai atvēlētos līdzekļus. No tā rodas jautājums: vai jūs būtu tik laipns un nosauktu vismaz trīs posteņus, kas apliecinātu to, ka līdzšinējā izglītības finansēšanas prakse ir neracionāla un ka tagad tā kardināli uzlabosies, un kā? Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītājs. Paldies. Māris Grīnblats - izglītības un zinātnes ministrs.

M.Grīnblats (izglītības un zinātnes ministrs).

Godātie deputāti! Tas, ko valdība gatavojas panākt ar finansēšanas reformu izglītības jomā, ir pāreja no izglītības iestāžu vai pasniedzēju, skolotāju finansēšanas uz skolēnu finansēšanu. Jā, tas ir visai radikāls pagrieziens, kas, protams, neradītu uztraukumu vai satricinājumus. Ar Ministru prezidenta rīkojumu apstiprinātā darba grupa strādā, un Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisija ir iepazīstināta ar šīs darba grupas darba virzienu. Gribu uzsvērt to, ka valdība nepavisam nenoņem atbildību no sevis skolotāju algu finansēšanas ziņā arī nākamajā gadā, kad būs citādāks šā finansējuma avots, valdība garantēs to daļu apmēram, kas attiecas uz pedagogu algu un sociālo nodokli. Tabulas, kuras esam izdrukājuši lielā skaitā... un tas skar finansējumu vienam skolēnam... finansējums vienam skolēnam Latvijas reģionos ir ārkārtīgi atšķirīgs. Nevaram saprast, kāpēc atšķiras finansējums Rīgā un Krāslavā. Rīgā, protams, ir krietni lielākas skolas, taču nevar tik vienkārši pateikt, kāpēc tik ļoti atšķiras finansējums, piemēram, Rēzeknē un Ludzā vai Valmierā un Cēsīs un tā tālāk. Tas tikai liecina par to, ka avoti, no kuriem varētu šos līdzekļus racionalizēt, ir, bet šī racionalizācija, protams, nevar notikt ar kādu vienu dekrētu vienas dienas laikā. Jaunā formula, kas varētu tikt ieviesta 1.janvārī, būtībā saglabā... gan uzturēšanas izdevumus, gan finansējumu algām tuvināt tam, kāds ir 1996.gadā, laikā starp 1.septembri un 31.decembri, nepasliktinot apstākļus nevienā vietā, bet pakāpeniski tos mainot un tādējādi piespiežot ekonomēt līdzekļus arī tur, kur līdzīgos apstākļos tie tiek tērēti vairāk nekā līdz šim, saglabājot šīs reģionālās īpatnības, kas, protams, būs. Rīga un lielās pilsētas, Latvijas apriņķi, Zemgale, Kurzeme, Vidzeme un Latgale, kur situācija, protams, ir grūtāka un izdevumi vēl ilgi būs krietni augstāki... Šādi soļi tiek sperti. Kas attiecas uz izmaksām, kuras varētu tuvināt pedagogu algas ierēdņu vidējām algām, šādi aprēķini ir veikti vairākkārt, bet šīs summas ievērojami pārsniedz to politiku, ko valdība ir deklarējusi, proti, bezdeficīta budžetu kā prioritāti.

Sēdes vadītājs. Paldies. Otru papildjautājumu uzdod deputāts Čerāns. Lūdzu!

K.Čerāns (frakcija "Latvijai").

Šis jautājums tieši saistās ar to jautājumu, jo tas bija tas, ko mēs tikām iesnieguši. Un tā būtība ir tāda, ka šīs skolotāju algas un tāpat arī ierēdņu algas ir jāizmaksā tādas, kādi ir budžetā paredzētie līdzekļi. Tad jautājums ir tāds: kāpēc ierēdņiem paredzētais budžets, ierēdņu algām paredzētais budžets ir palielināts par šiem 22% , bet skolotāju algām paredzētais budžets nav valdības iesniegtajā projektā palielināts? Pēc iesniegtā budžeta projekta nav skaidrs, vai skolotāji varēs dabūt algās vēl to pašu līmeni, kāds viņiem ir bijis 1996.gadā. Kāpēc nav veikta šī solidārā algu paaugstināšana (ne par 22%, bet par kaut kādiem mazākiem procentiem) vismaz vienādi - gan ierēdņiem, gan skolotājiem? Es lūdzu jūs atbildēt uz šo jautājumu. Paldies.

Sēdes vadītājs. Ministrs Grīnblata kungs. Lūdzu!

M.Grīnblats (izglītības un zinātnes ministrs).

Godātie deputāti! Uz Čerāna kunga jautājumu es varu pateikt tikai vienu. Es būtībā jau iepriekš komentēju, ka arī Izglītības un zinātnes ministrijas budžets tiek projektēts noteikto budžeta "griestu" ietvaros un šo "griestu" ietvaros izdarīt radikālas izmaiņas nevar.

Kas attiecas uz ierēdņu izmaksu palielināšanu, tas ir valdības lēmums kopumā, nevis Izglītības un zinātnes ministrijas lēmums.

Sēdes vadītājs. Paldies. Jautājums ir izskatīts.

Nākamais jautājums ir deputātu Čerāna, Kušneres, Grīnberga, Liepas un Mauliņa jautājums izglītības un zinātnes ministram Grīnblatam un kultūras ministram Pīkam par Zūru lauksaimniecības skolas slēgšanu.

Roberts Dilba - zemkopības ministrs. Lūdzu!

R.Dilba (zemkopības ministrs).

Godājamais Prezidij! Cienījamie kolēģi! Sameklējiet, lūdzu, dokumentu nr. 1589-a, nr. 1589-c un nr. 1589-b. Šajos dokumentos ir sniegta sīka informācija par situāciju, kāda ir izveidojusies šajā skolā, un arī atbildes, kādā veidā var atrisināt šīs problēmas. Vēl gribu tikai piebilst to, ka šodien arī pagasta pašvaldība ir pieņēmusi lēmumu un ir gatava pārņemt šo skolu, lai veidotu pašvaldības uzņēmumu.

Sēdes vadītājs. Paldies. Papildjautājumi... Imants Liepa - frakcijas "Latvijai" deputāts. Lūdzu!

I.Liepa (frakcija "Latvijai").

Kas ir bijis Kurzemes pusē, tas zina, ka Zūru skolas problēma ir ļoti nopietna. Savā atbildē Grīnblata kungs raksta, ka skolā ir bagāta mācību materiāla bāze, skolas ēkas ir kultūras un vēstures piemineklis, tāpēc ir jānodrošina risinājums, kas saglabātu šīs vērtības. Un atbildes pēdējā teikumā stāv rakstīts, ka tiek organizēta apspriede, lai risinātu jautājumu par Zūru lauksaimniecības skolas turpmāko likteni. Sakiet, lūdzu, kas ar Zūru lauksaimniecības skolas turpmāko likteni ir domāts? Institūcijas liktenis vai arī tās kultūrvēsturiskās vērtības, kas ir jāsaglabā?

Sēdes vadītājs. Atbildi sniegs zemkopības ministrs Roberts Dilba. Lūdzu!

R.Dilba (zemkopības ministrs).

Ir skaidrs, no vienas puses, ka būtu jāsaglabā viss, bet ir jārēķinās ar realitāti. Un šajā situācijā vislabākais risinājums, kā ir iespējams saglabāt kādu kultūrvēsturisko vidi, neskatoties uz to, ka viņa nav tajā skaitā, kas ir jāsaglabā no valsts puses... tas ir iespējams tieši pašvaldības un arī rajona līmenī. Protams, ja nav iespējams nodrošināt šīs skolas saglabāšanu,saglabāt to tieši kā mācību iestādi, jo tiešām tik maz ir to, kas vēlas tur mācīties, tad neko nevar darīt, diemžēl tā ir realitāte. Ar to mums arī ir jārēķinās.

Sēdes vadītājs. Paldies. Papildjautājumi vairs uzdoti netiek. Jautājums ir izskatīts.

Nākamais jautājums ir deputātu Čerāna, Mauliņa, Grīnberga, Kušneres, Liepas un Zelgalvja jautājums izglītības un zinātnes ministram Grīnblatam par izglītības koncepcijas nepieciešamību. Par jautājuma motivāciju runās Kārlis Čerāns, frakcijas "Latvijai" deputāts.

K.Čerāns (frakcija "Latvijai").

Cienījamais sēdes vadītāj! Godātie kolēģi! Šis tiešām ir jautājums par izglītības koncepcijas nepieciešamību valstī, un tas ir mūsu uzskats, ka šādam programmatiskam dokumentam, pēc kura vadoties un pēc kura strādājot valstī tiek veidota šī izglītības politika, - ka šādam dokumentam būtu jābūt. Mēs arī šā gada sākumā uzdevām jautājumu Grīnblata kungam par to, vai valdībā ir šāda izglītības koncepcija, un mēs saņēmām atbildi, ka ir šādas koncepcijas projekts, kurš ir 1995.gadā skatīts, un tiešām - paldies! - mēs saņēmām arī šā projekta kopiju. Bet tagad ir jautājums par to, kas ar šo projektu ir noticis tālāk. Vai tas ir ieguvis kaut kādu oficiālu statusu vai ir ticis pārstrādāts, un vai tagad valdībā tiešām ir kaut kāds... nevis projekts, bet jau pieņemts un apstiprināts dokuments, no kura izriet valdības realizētā izglītības politika? Šajā brīdī tas ir īpaši aktuāli tādēļ, ka valstī tiek veiktas diezgan radikālas reformas, kuras ļoti nopietnā veidā skar arī izglītības sfēru, tāpēc ir mūsu satraukums un arī daudzu mūsu valsts iedzīvotāju satraukums par to, kādā veidā attīstīsies izglītība šo reformu laikā un kādas garantijas valsts sniegs izglītībai, lai cauri reformām šis izglītības stāvoklis nepasliktinātos. Tas, ka šādas pasliktināšanās iespējas pastāv, - tas ir acīm redzami, un tādēļ, lai to novērstu, ir ļoti svarīgi, lai tiešām valdībai būtu kaut kāda vienota politika, arī šāds vienots dokuments, kuru var analizēt un politiski vērtēt.

Ļoti svarīgs šeit ir jautājums tieši par to, kāda ir valsts loma izglītības iestāžu finansēšanā, jo tagad valdība ir atdevusi šo skolotāju algu izmaksāšanu pašvaldībai, un mēs esam redzējuši jau vairākus Ministru kabineta noteikumus, kur tiek dažādām pašvaldībām, dažādiem rajoniem piemēroti kaut kādi noteikti koeficienti. Ir jautājums par to, kāda ir šī metodika šo koeficientu izstrādāšanā. Un vai jūs tiešām uzskatāt, ka valdības loma skolotāju algu regulēšanā dažādos apvidos var ierobežoties ar šo koeficientu noteikšanu? Jo, teiksim, ja tas tā būtu, tad, neapšaubāmi, parādās problēma attiecībā uz šīm mazajām lauku skolām, kurām acīmredzot ir diezgan grūti noteikt šos atbilstošos koeficientus, un tur ir nepieciešama vēl kaut kāda speciāla attieksme. Es lūgtu ministra kungu atbildēt uz šo jautājumu. Paldies.

Sēdi vada Latvijas Republikas 6.Saeimas priekšsēdētāja biedrs

Aigars Jirgens.

Sēdes vadītājs. Māris Grīnblats - izglītības un zinātnes ministrs.

M.Grīnblats (izglītības ministrs).

Godātie deputāti! Atbilde ir iesniegta rakstiski, un tajā īsi un lakoniski ir izklāstīts tas, ko Čerāna kungs vaicāja.

Sēdes vadītājs. Paldies. Vai iesniedzēji vēlas uzdot papildjautājumus?

Imants Liepa - frakcijas "Latvijai" deputāts.

I.Liepa (frakcija "Latvijai").

Grīnblata kungs, jūs savā atbildē rakstāt: "Arī nākamajā gadā apmēram puse no izglītībai paredzētā finansējuma būs valsts budžeta finansējums." Sakiet, lūdzu, kāda ir otrās puses finansējuma struktūra paredzēta?

Sēdes vadītājs. Māris Grīnblats - izglītības un zinātnes ministrs.

M.Grīnblats (izglītības un zinātnes ministrs).

Godātie deputāti! Runa tātad ir par to finansējumu, par ko pašlaik notiek vislielākā diskusija, tās ir pirmsskolas iestādes, pamatizglītības un vidējās vispārējās izglītības iestādes, šo iestāžu pedagogu algu, sociālo nodokļu finansējums, kā arī skolu uzturēšanas finansējums. Tas, ko valdība izdarīja ar Ministru kabineta 27.augusta lēmumu. Tā mazliet mainīja šā finansējuma kārtību, kaut arī izteikums, ka valdība atdeva finansēšanu pašvaldībām, ir būtībā neprecīzs, jo pašvaldības izmaksā valsts naudu.

Arī nākamajā gadā nauda, kas ir domāta šim lielajam, nozīmīgajam izglītības blokam, veidosies no valsts naudas (kā jau es teicu, apmēram puse, šie skaitļi tiks precizēti budžeta pieņemšanas laikā) un pašvaldību naudas, kas nonāks īpašā kontā pašvaldību finansu izlīdzināšanas fondā, pie kura formēšanas un precizēšanas pašlaik Ministru kabineta darba grupa aktīvi strādā. Tātad šīs daļas būs divas. Varētu teikt, nosacīti valsts finansēs algas, un nosacīti pašvaldības finansēs uzturēšanas maksu, tāpat kā līdz šim. Tikai ar to starpību, ka šī nauda būs būtībā salikta kopā un turpmāk arī šo normatīvu... varbūt atstās mazliet brīvāku iespēju pārplūdināt līdzekļus no viena uz otru... teiksim, attiecībā uz uzturēšanas izmaksām šī zināmā ekonomija radīsies. Tā ka šie divi avoti saglabājas joprojām. Vienkārši šī finansu plūsma ir mazliet citādāka. Bet tas viss atrodas tapšanas stadijā, un, kad tas viss būs precīzi gatavs, tad Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisija būs pirmā, kas pilnīgi precīzi šo shēmu redzēs. Jau nākamajā nedēļā.

Sēdes vadītājs. Paldies. Otrais papildjautājums. Vārds Jānim Mauliņam - frakcijas "Latvijai" deputātam.

J.Mauliņš (frakcija "Latvijai").

Man tikai viens jautājums - un īss. Vai ir ņemta vērā arī inflācija, aprēķinot gan pašvaldībām piešķiramo summu, gan skolotāju algas?

Sēdes vadītājs. Māris Grīnblats - izglītības un zinātnes ministrs.

M.Grīnblats (izglītības un zinātnes ministrs).

Gribu tūlīt pateikt, ka, manuprāt, tajā sadaļā... pareizāk sakot, pašvaldībām piešķirtajai, bet no pašvaldību līdzekļiem ar stingru garantu izglītībai nodalītajai naudai zināmā mērā būs ņemta vērā inflācija, kaut varbūt arī ne visā pilnībā.

Kas attiecas uz algu finansēm, tad acīmredzot mēs diemžēl varam garantēt summu, kas nebūs mazāka par 1996.gadā piešķirto.

Sēdes vadītājs. Paldies. Jautājums ir izskatīts. Nākamais ir deputātu Krisberga, Pēterkopa, Zelgalvja, Kalviņa un Celmiņa jautājums vides un reģionālās attīstības ministram Anatolijam Gorbunovam par Rīgas Domes lēmuma "Par vārda "Rîga" un tā savienojumu ar skaitli "800" aizsardzību" pretrunu ar Latvijas Republikas likumiem. Pieteikumu motivācijai nav.

Anatolijs Gorbunovs - vides un reģionālās attīstības ministrs.

A.Gorbunovs (vides un reģionālās attīstības ministrs).

Es atvainojos, ka priekšlaicīgi uzkāpu tribīnē. Godātais sēdes vadītāj, godātie deputāti! Tas nav pretrunā ar Latvijas Republikas likumiem, jo saskaņā ar likumu par pašvaldībām tikai pilsētas dome var noteikt pilsētas simboliku, saskaņojot to ar Latvijas valsts Heraldikas komisiju. Minētajā lēmumā tiek noteikta Rīgas pilsētas jubilejas simbolika un šīs simbolikas lietošanas kārtība. Pie tam Rīgas Domes noteiktie ierobežojumi Rīgas simbolikas lietošanai ir saistoši tikai Rīgas pilsētā, nevis visā valstī. Jāņem vērā, ka šajā lēmumā bija 3. punkts - apstiprināt nolikumu, un acīmredzot tā diskusija, kura izvērtās sabiedrībā, bija par pamatu tam, ka Rīgas Dome grozīja šī sava lēmuma 3. punktu un papildināja to ar vienu apakšpunktu, kurš runā par to, ka simboliku drīkst lietot tikai ar komisijas atļauju. Viņa papildināja ar šādu tekstu: "Izņemot gadījumus, kad to atveido ierobežotā apjomā bezpeļņas nolūkos", tas ir, personiskām vajadzībām, mācību nolūkos, bibliotēkās, muzejos un arhīvos, kā arī informatīviem mērķiem, piemēram, veidojot aktuālo notikumu apskatu, tiek izmantota simbolika.

Un vēl papildināja ar vienu apakšpunktu, ka vārdu "Rîga" var brīvi (bez atļaujas) lietot, norādot fizisko un juridisko personu patieso dzīvesvietu vai atrašanās vietu, adresi un pasākuma vai notikuma norises vietu, kā arī komercdarbībā, norādot preču izgatavošanas vietu vai pakalpojuma sniegšanas vietu, ciktāl šī lietošana netiek izmantota nolūkā veicināt preču vai pakalpojumu pieprasījuma realizāciju.

Un otra jautājuma daļa ir par to, kādā veidā ministrija veic pašvaldību lēmumu pārraudzību. Tad jāsaka, ka saskaņā ar likumu visi saistošie un pieņemtie pašvaldību lēmumi tiek izskatīti ministrijā, to atbilstība tiesiskajiem aktiem.

Sēdes vadītājs. Paldies. Vai iesniedzēji vēlas uzdot papildu jautājumus? Valdis Krisbergs - pie frakcijām nepiederošs deputāts.

V.Krisbergs (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Es atļaušos uzdot uzreiz abus jautājumus. Liels paldies, Gorbunova kungs, par jūsu korekto un izsmeļošo atbildi, kas var būt paraugs citiem atbildētājiem. Tomēr man gribētos uzdot divus jautājumus.

Tikai tāpēc, ka sabiedrībā bija rezonanse, Rīgas Dome izlaboja savu tā saucamo kļūdaino lēmumu. Jūs teicāt, ka 37 vēstules tika saņemtas par kļūdām, bet 33 ir izlabotas. Kā tiks izlabotas pārējās četras kļūdas un kādā veidā jūs saņemat šo informāciju? Vai tikai ar sabiedriskās rezonanses viļņojumiem vai ar kaut ko objektīvāku?

Otrs jautājums. Kā Tēraudas kundzei, tā Ikvilda kungam un arī jums 5. Saeimas laikā bija uzdots jautājums par daudzu republikas pašvaldību, bet jo sevišķi par Rīgas Domes nelegāli iekasētajām tirdzniecības maksām, ko sauc par licencēm un tā tālāk. Kas tiks darīts šajā ziņā?

Sēdes vadītājs. Paldies. Anatolijs Gorbunovs - vides un reģionālās attīstības ministrs.

A.Gorbunovs (vides un reģionālās attīstības ministrs).

Es varbūt sākšu ar pēdējo - par daudzām nelikumīgi iekasētajām nodevām. Godātie deputāti! Ja jūs tiešām lietojat šo vārdu "nelikumīgi", tad tomēr varbūt vajadzētu minēt konkrēti, par kurām nodevām ir runa un kurā lēmumā.

Bet par pirmo daļu... Tātad saskaņā ar likumu visus saistošos lēmumus pašvaldības iesniedz ministrijām. Un šie gadījumi, kuri ir minēti... Es saprotu, ka var būt starpība, un es jums piekrītu, Krisberga kungs, bet visus saistošos lēmumus pārbauda, arī viņu atbilstību likumiem un tiesiskajiem aktiem, jo tur ir runa arī par Ministru kabineta noteikumiem. Tātad es domāju, ka šie skaitļi liecina par to, ka tad, ja pašvaldībai tiek norādīts, ka šis lēmums vai atsevišķi lēmuma punkti neatbilst tiesiskajiem aktiem, tad pašvaldība tiešām maina viņus. Ja viņa to nedara... šeit tika minēti piemēra pēc divi gadījumi... tad atbildīgais ministrs pieņem lēmumu par šo prettiesisko aktu apturēšanu, un, ja dome vai padome neiesniedz pēc tam savu prasību tiesā, tad pēc zināma laika šis lēmuma punkts vai viss lēmums tiek uzskatīts par spēkā neesošu.

Bet vēl, protams, ir cits ļoti aktuāls jautājums, par ko arī jūs teicāt, - tas, ka ir arī sūdzības. Un šeit ir tāda lieta, ka, ja tas ir saistīts ar individuālajiem... vienkārši lēmumiem, kuri attiecas uz atsevišķām fiziskajām personām, tad, protams, šeit tālāk seko tiesas darbi un ministrija ministra personā var norādīt pašvaldībai uz viņas nepareizo rīcību.

Sēdes vadītājs. Paldies. Jautājums ir izskatīts.

Nākamais ir deputātu Golubova, Urbanoviča, Deņisova, Staša un Bekasova jautājums Ministru prezidentam Andrim Šķēlem par mērķobligācijās ieguldītās naudas atlīdzināšanu iedzīvotājiem.

Vārds atbildei Sarmītei Jēgerei - valsts ministrei Finansu ministrijā.

S.Jēgere (investīciju un kredītpolitikas valsts ministre).

Tātad atbilde uz šo jautājumu ir iesniegta rakstiski. Gribu vēl tikai atgādināt to, ka šis jautājums tiek uzdots ne jau pirmo reizi, tas jau ir darīts atkārtoti un atkārtoti ir arī atbildēts šogad. Tāpēc pamatos gribu norādīt uz to, ka kopējā summa, ko šādā gadījumā mums vajadzētu 1997. gadā paredzēt, ir 15,6 miljoni latu. Šis jautājums par izmaksām ir izskatīts vairākkārtīgi - divas reizes 1994. gadā Ministru kabinetā, divas reizes - 1995. gadā, taču nav akceptēts. Tāpat to ir atteikusies izmaksāt arī Krievijas Federācija, un dotajā brīdī tas nav atzīts par Latvijas iekšējo parādu.

Sēdes vadītājs. Paldies. Vai iesniedzēji vēlas uzdot papildu jautājumus? Aleksandrs Golubovs - pie frakcijām nepiederošs deputāts. Jūs vienu papildjautājumu uzdosit vai divus?

A.Golubovs (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Pagaidām vienu. Sakarā ar to, ka pēc PSRS sabrukuma saistības par obligācijās ieguldīto naudu pārņēma Latvijas krājbanka, es gribu dzirdēt, vai iedzīvotāji saņems ieguldīto naudu. Tas ir mans pirmais jautājums.

Sēdes vadītājs. Sarmīte Jēgere - valsts ministre Finansu ministrijā.

S.Jēgere (investīciju un kredītpolitikas valsts ministre).

Tā kā mēs neesam pārņēmuši šīs saistības un, kā es jau teicu, tas nav atzīts par Latvijas iekšējo parādu, 1997. gada budžetā šādas izmaksas nav paredzētas.

Sēdes vadītājs. Paldies. Otrs papildjautājums. Aleksandrs Golubovs - pie frakcijām nepiederošs deputāts.

A.Golubovs (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Es gribu zināt, un iesniedzēji arī to grib zināt, kur palika tā nauda, kura bija ielikta 1994. gada budžetā?

Sēdes vadītājs. Paldies. Sarmīte Jēgere - valsts ministre Finansu ministrijā.

S.Jēgere (investīciju un kredītpolitikas valsts ministre).

Tātad...

Sēdes vadītājs. Deputāti, lūdzu uzmanību!

S.Jēgere. Tādā gadījumā, ja tas būtu bijis bezdeficīta budžets, kurā abas puses ir sabalansētas un uz kuru mēs ejam, tad varētu precīzi pateikt, kur šī nauda ir vai nav palikusi. Tā kā tajā gadā bija deficīta budžets un plus vēl arī budžeta plāns netika izpildīts, tad šī nauda vienkārši budžetā vispār neienāca, viņas nebija, un tātad viņa arī nekur diemžēl neaizgāja. Viņa bija paredzēta krājbankai daļējai kompensācijai. Tātad jūs redzat, ka no 15,6 miljoniem tikai 450 000 bija paredzēti, bet arī tie tur neaizgāja.

Sēdes vadītājs. Paldies, jautājums ir izskatīts.

Nākamais - deputātu Čerāna, Kostandas, Kazāka, Zelgalvja un Mauliņa jautājums Ministru prezidentam Andrim Šķēlem par nepieciešamību amatpersonām deklarēt bezskaidras naudas uzkrājumus.

Vārds motivācijai Kārlim Čerānam - frakcijas "Latvijai" deputātam.

K.Čerāns (frakcija "Latvijai").

Cienījamais sēdes vadītāj, godātie deputāti! Šis ir ļoti nopietns jautājums, jo tas saistīts ar pasākumiem, kuri ir veicami mūsu valstī korupcijas novēršanai. Un jau šodien mēs dzirdējām diskusiju par to, ka valsts īpašuma forma nevar būt efektīva tāpēc, ka tur notiek visāda veida nelikumības un arī šī korupcija, bet kā vienīgo līdzekli cīņā pret to valdība piedāvāja iespēju šos valsts īpašumus privatizēt.

Mēs uzskatām, ka šeit pastāv principā cita iespēja, kura ir būtiska ne tikai šajā gadījumā, bet vispār normālai valsts institūciju darbībai, un proti, ir jāveic enerģiska cīņa pret korupciju. Un šāds cīņas līdzeklis bija iestrādāts un vēl joprojām ir iestrādāts Korupcijas novēršanas likumā, ko Saeima vasarā pieņēma. Šā likuma 23. panta otrās daļas 7. punktā ir skaidri un gaiši pateikts, ka valsts amatpersonām savās deklarācijās ir jānorāda viņu skaidrās un bezskaidrās naudas uzkrājumi.

Un ir ļoti dīvaini redzēt, ir ļoti nepatīkami redzēt, ka Ministru kabinets tajās deklarāciju formās, kuras tika sagatavotas atbilstoši šim likumam, tur ir paredzēts deklarēt skaidrās naudas uzkrājumu summu, bet bezskaidrās naudas uzkrājumiem nez kāpēc viņu vieta... Un ir ļoti nesaprotami un dīvaini, ka Finansu ministrijai un valdībai kopumā varēja ienākt prātā tas, ka tādas pozīcijas kā skaidrās un bezskaidrās naudas uzkrājumi, kas likumā ir attēloti pilnīgi identiski, šajā deklarācijas formā pēkšņi būtu attēlojami dažādi. Un tādēļ mēs lūdzam no jums atbildi - kāpēc Ministru kabinets nav ievērojis šo Korupcijas novēršanas likumu, veidojot šīs deklarācijas formas.

Otrais. Vai Ministru kabinets uzskata, ka šāda izvairīšanās no amatpersonu bezskaidrās naudas uzkrājumu atklāšanas sabiedrībai veicina korupcijas iespēju novēršanu Latvijā? Un kā izskaidrot to, ka Ministru kabinets labāk izraisa likumu masveida neievērošanu, nevis veic elementārus, ar likumu noteiktus un papildu līdzekļus neprasošus pasākumus korupcijas ierobežošanai? Un vai šāda Ministru kabineta rīcība nevar dot sabiedrībai pilnīgi skaidru un viennozīmīgu signālu par to, ka pats Ministru kabinets ir jau dziļi koruptīvu attiecību varā? Mēs prasām skaidru atbildi, kad valdība labos savu likuma pārkāpumu un nodrošinās Korupcijas novēršanas likuma izpildi attiecībā uz nepieciešamību amatpersonām deklarēt bezskaidras naudas uzkrājumus. Mēs prasām atbildi. Paldies.

Sēdes vadītājs. Paldies. Atbildi sniedz Aija Poča - valsts ministre Finansu ministrijā. Lūdzu!

A.Poča (valsts ieņēmumu valsts ministre).

Cienījamie deputāti Čerāna kungs, Kostandas kungs, Kazāka kungs, Zelgalvja kungs, Mauliņa kungs! Atbildi uz jūsu jautājumu jūs varat lasīt rakstiskā veidā un atrast dokumentā nr.1622-a. Manuprāt, tur ir skaidri norādīts, kad tiks novērstas šīs kļūdas. Vairāk man piebilstams nekas nav. Paldies.

Sēdes vadītājs. Paldies. Vai iesniedzēji vēlas uzdot papildjautājumus?

Kārlis Čerāns - frakcijas "Latvijai" deputāts. Jūs uzdosit vienu vai divus papildjautājumus?

K.Čerāns (frakcija "Latvijai").

Sākumā vienu. Šajā te atbildē ir rakstīts, ka, pamatojoties uz Kredītiestāžu likuma prasībām, Ministru kabinetā deklarācijā ir iestrādāta prasība norādīt uzkrājumu vietu. Jautājums ir tāds: kā Ministru kabinetam varēja ienākt prātā šeit iesaistīt šo Kredītiestāžu likuma prasību, jo ir taču pilnīgi skaidrs, ka Kredītiestāžu likumā nav aizlieguma amatpersonai pašai izpaust savus bezskaidrās naudas uzkrājumus. Un tieši šis ir tas principiālais jautājums, šī informācija, kura jāsniedz sabiedrībai, lai novērstu vai vismaz ierobežotu šīs korupcijas iespēju, lai sabiedrībai būtu iespējas kontrolēt šo amatpersonu uzkrājumu dinamiku. Jautājums: uz kāda pamata un kur vispār šeit ir kāda loģika, ka šeit tika iesaistīts šis Kredītiestāžu likums? Paldies.

Sēdes vadītājs. Paldies. Aija Poča - valsts ministre Finansu ministrijā. Lūdzu!

A.Poča (valsts ieņēmumu valsts ministre).

Cienījamais Čerāna kungs! Ja šajā deklarācijā būtu uzrādīta tikai bezskaidrās naudas uzkrājumu summa, kā jūs to gribat, tad vispār būtu liegta iespēja kaut ko kontrolēt. Ja ir norādīta kredītiestāde, kurā ir šī uzkrājumu summa, tad Valsts ieņēmumu dienesta darbiniekiem atbilstoši likumam "Par Valsts ieņēmumu dienestu" un likumam "Par kredītiestādēm" ir tiesības pieprasīt izziņas. Līdz ar to ir skaidrs, ka šai banku iestādei ir jāsniedz ziņas gan par konkrētajā laikā esošo naudas summu, gan arī varbūt nepieciešamais salīdzinājums par dinamiku. Jūs varat uzrādīt jebkuru bezskaidrās naudas uzkrājuma summu, un nevienam nebūs iespējams to kontrolēt, ja nebūs uzrādīta vieta, kur tā ir.

Sēdes vadītājs. Paldies. Vārds otram papildjautājumam Kārlim Čerānam - frakcijas "Latvijai" deputātam.

K.Čerāns (frakcija "Latvijai").

Godātā Počas kundze! Godātais Šķēles kungs! Es tiešām nesaprotu vispirms to, kā, teiksim, jūs, Počas kundze, varējāt parakstīt šo dokumentu kā valsts ieņēmumu valsts ministre. Te ir tāda situācija, ka jūs esat tikai vietas izpildītāja un nav noticis Saeimas politiskais balsojums par uzticību jums. Taču mans jautājums ir cits. Jautājums ir tāds. Jūs teicāt, ka Valsts ieņēmumu dienests nevarēs kontrolēt šos bezskaidrās naudas uzkrājumus, ja būs norādīta tikai viņu summa. Jautājums ir par to, kā jūs šajā situācijā taisāties kontrolēt skaidras naudas uzkrājumus.

Sēdes vadītājs. Paldies. Aija Poča - valsts ministre Finansu ministrijā.

A.Poča (valsts ieņēmumu valsts ministre).

Godātais Čerāna kungs! Tā kā drīkst uzstādīt divus jautājumus, bet pēdējais jautājums sastāvēja no divām daļām, tad es gribētu zināt, par kuru daļu jūs gribat saņemt atbildi. Bija divas daļas. (Starpsauciens no zāles: "Jûs visu dzirdējāt, tātad atbildiet!")

Tātad - gan pienākumu izpildi man var uzlikt Ministru prezidents ar savu rīkojumu, gan deleģēt tiesības atbildēt uz jautājumiem man var uzlikt Ministru prezidents ar savu rīkojumu.

Attiecībā uz skaidrās naudas uzkrājumiem arī es nezinu, kā to var kontrolēt, bet šādu normu likumā ierakstīja likumdevējs, nevis Valsts ieņēmumu dienests. Valsts ieņēmumu dienests, izstrādājot šo formu, mēģināja precīzi realizēt likuma normu. Jūs labi zināt, ka šis bija iesniegts jau kā pieprasījums, kas tika diskutēts arī Saeimas Pieprasījumu komisijā, un komisija šo pieprasījumu noraidīja. Un, kā tas ir teikts arī šajā atbildē, mēs vienlaicīgi uzskatījām, ka tiešām arī likumdevējam ir jāpalīdz šīs normas precizēt, lai nākošās deklarācijas, kuras jūs visi un arī mēs aizpildīsim, būtu saprotamas, skaidras un neizraisītu vairs nekādus pārpratumus.

Sēdes vadītājs. Paldies. Līdz ar to visi jautājumi ir izskatīti. Lūdzu reģistrācijas režīmu. Lūdzu deputātus reģistrēties. Saeimas sekretāra biedri Janīnu Kušneri lūdzu nolasīt reģistrācijas rezultātus. Lūdzu uzmanību!

J.Kušnere (6.Saeimas sekretāra biedre).

Godātie deputāti! Nav reģistrējušies: Alfreds Čepānis, Vladilens Dozorcevs, Jānis Kalviņš, Aleksandrs Kiršteins, Paulis Kļaviņš, Leopolds Ozoliņš, Antons Seiksts, Juris Sinka, Viktors Stikuts. Paldies.

Sēdes vadītājs. Paldies. Sēdi paziņoju par slēgtu.

Redaktores: J.Kravale, L.Bumbura

Datoroperatores: B.Strazdiņa, S.Bērziņa, M.Ceļmalniece, I.Kuzņecova

Korektores: D.Kraule, J.Kurzemniece, S.Stikute

Reģistrācijas rezultāti

Nolasa - Saeimas sekretāra

biedre J.Kušnere - 1.lpp.

Saeimas deputātu jautājums Ministru prezidentam

A.Šķēlem, vides valsts ministram I.Emsim par

noslēgto līgumu ar SIA "BROVITAL" bīstamo atkritumu

novietnes apsaimniekošanai - 1.lpp.

Ziņo - vides valsts ministrs I.Emsis - 2.lpp.

Saeimas deputātu jautājums Ministru prezidentam

A.Šķēlem, izglītības un zinātnes ministram M.Grīnblatam

par valdības iesniegtās deklarācijas par Ministru kabineta

darbu izpildi izglītības jomā - 2.lpp.

Motivācija - dep. K.Čerāns - 2.lpp.

Ziņo - izglītības un zinātnes ministrs M.Grīnblats - 3.lpp.

Jautājums - dep. I.Liepa - 3.lpp.

Atbild - izglītības un zinātnes ministrs M.Grīnblats - 4.lpp.

Jautājums - dep. K.Čerāns - 5.lpp.

Atbild - izglītības un zinātnes ministrs M.Grīnblats - 5.lpp.

Saeimas deputātu jautājums izglītības un zinātnes

ministram M.Grīnblatam, kultūras ministram R.Pīkam

par Zūru lauksaimniecības skolas slēgšanu - 6.lpp.

Ziņo - zemkopības ministrs R.Dilba - 6.lpp.

Jautājums - dep. I.Liepa - 6.lpp.

Atbild - zemkopības ministrs R.Dilba - 7.lpp.

Saeimas deputātu jautājums izglītības un zinātnes

ministram M.Grīnblatam par izglītības koncepcijas

nepieciešamību - 7.lpp.

Motivācija - dep. K.Čerāns - 7.lpp.

Atbild - izglītības un zinātnes ministrs M.Grīnblats - 8.lpp.

Jautājums - dep. I.Liepa - 9.lpp.

Atbild - izglītības un zinātnes ministrs M.Grīnblats - 9.lpp.

Jautājums - dep. J.Mauliņš - 10.lpp.

Atbild - izglītības un zinātnes ministrs M.Grīnblats - 10.lpp.

Saeimas deputātu jautājums vides un reģionālās

attīstības ministram A.Gorbunovam par Rīgas

Domes lēmuma "Par vārda Rīga un tā savienojumu

ar skaitli 800 aizsardzību" pretrunu ar Latvijas

Republikas likumiem - 10.lpp.

Atbild - vides un reģionālās attīstības ministrs A.Gorbunovs - 10.lpp.

Jautājums - dep. V.Krisbergs - 11.lpp.

Atbild - vides un reģionālās attīstības ministrs A.Gorbunovs - 12.lpp.

Saeimas deputātu jautājums Ministru prezidentam

A.Šķēlem par mērķobligācijās ieguldītās naudas

atlīdzināšanu iedzīvotājiem - 13.lpp.

Ziņo - investīciju un kredītpolitikas valsts ministre S.Jēgere - 13.lpp.

Jautājums - dep. A.Golubovs - 13.lpp.

Atbild - investīciju un kredītpolitikas valsts ministre S.Jēgere - 14.lpp.

Jautājums - dep. A.Golubovs - 14.lpp.

Atbild - investīciju un kredītpolitikas valsts ministre S.Jēgere - 14.lpp.

Saeimas deputātu jautājums Ministru prezidentam

A.Šķēlem par nepieciešamību amatpersonām

deklarēt bezskaidras naudas uzkrājumus

Motivācija - dep. K.Čerāns - 15.lpp.

Ziņo - valsts ieņēmumu valsts ministre A.Poča - 16.lpp.

Jautājums - dep. K.Čerāns - 16.lpp.

Atbild - valsts ieņēmumu valsts ministre A.Poča - 17.lpp.

Jautājums - dep. K.Čerāns - 17.lpp.

Atbild - valsts ieņēmumu valsts ministre A.Poča - 18.lpp.

Reģistrācijas rezultāti

Nolasa - Saeimas sekretāra

biedre J.Kušnere - 19.lpp.